#################################################### MUKTABODHA INDOLOGICAL RESEARCH INSTITUTE Use of this material (e-texts) is covered by Creative Commons license BY-NC 4.0 Catalog number: M00212 Uniform title: mṛgendrapaddhatiṭīkā Commentator : vaktraśambhu Manuscript : IFP T1021 copy of IFP manuscript RE 40086 Description: Copied from IFP transcript T1021 which itself is a copy of manuscript RE 40086 of the IFP. Notes: Data entered by the staff of Muktabodha under the supervision of Mark S.G. Dyczkowski. Revision 0: April 5, 2010 Internet publisher : Muktabodha Indological Research InstituteWeb Publisher: Muktabodha Publication year : 2010 Publication city : Publication country : United States #################################################### note from scribe of transcript: ---------------------------------------------------------------- saṃkhyāyito mṛgendrapaddhatyākhyo'ghoraśivācāryakṛto'yaṃ granthaḥ pratilipīkṛtaḥ | mūlena naṭeśaśivakṛtaṭikayā ca yuktasya tālapatragranthasyāsya 1" X 1" mitirbhavati | pratipatraṃ ṣaṭpaṅktayo granthalipyāṃ santi | ganthopakrame krimikīṭadaṃśahetostatra tatra padānāṃ lopaḥ | granthasyānte keṣucittālapatreṣu sauṣṭhavābhāvādakṣarāṇāṃ lekhiturvyaktyantaramanumīyate | tathaiva pramādā api pracurā vidyante | grantho'yaṃ krameṇa pūrṇatāṃ yāti | -------------------------------------------------------------- || mṛgendrāgamapaddhatiṣṭīkā ca || || śrī || * * * * * * * * * * * * ruṇānidhim | praṇipatyābhidhāsye'haṃ mṛgendrāgamapaddhatim || kriyādibhedabhedena tantrabhedaḥ smṛto yataḥ | tasmāttantravadevoktaṃ kartavya * * * * * || * * * * * * * * darthasāmarthyato'pi vā | vastuśaktyāthavā proktaṃ tadgrāhyaṃ saṃhitāntarāt || prātarutthāya saṃcintya śivaṃ hṛtpadmavāsinam | gatvā * * * * * * * * * * * * sṛjet || na nadībhasmagartāmbuśaṣpagomayavartmasu | kruṣṭaikavṛkṣaśṛṅgāṭaśmaśānodyānakīrtiṣu || maunī dakṣiṇakarṇastha * * * * * * * * | * * * * * * trau tu dakṣiṇāsyo'vakuṇṭhitaḥ || tṛṇādicchannabhūrekacitto nāsāgralocanaḥ | govipraliṅgacandrārkanāryādīnāmasaṃmu * || * * * * * * * * * * kāyāṃ ca nācaret | mṛjyādgudaṃ tṛṇairloṣṭairna kāṣṭhopalagomayaiḥ || liṅgaṃ vāmena saṃgṛhya mṛt hṛtvānyena pāṇinā | * * * * * * * * * * tsadhārayā jalaiḥ || p. 2) liṅge saikāgude pañcadaśavāmakare dvayoḥ | yojyāḥ saptasphijorekā vāmayoḥ karayostathā || gandhalepāpanodena * * * * * * * * | ācamya śucirāsīno dantadhāvanamācaret || kṣīravṛkṣodbhavaṃ satvaśyugavarvāvraṇaṃ śuci | dvādaśāṣṭāṅgulaṃ bhogamokṣayordantadhāvanam || piśācadhava * * * * * * * * * * * * | nāṅgulī ca kuśāśvatthau na ca yājñīyavṛkṣajam || vāruṇaṃ taijasaṃ bhaumamānilaṃ divyamānase | gauravaṃ māntramityaṣṭau snānānyeteṣu vāruṇam || astreṇa mṛda * * * * * * * * * * * | * dyetānyasya vāmena ghoreṇaivābhimantrayet || saṃhitāmantritāṃ brahmaveṣṭitāṃ vibhajettridhā | ekenāṃśena kurvīta bāhvoḥ śaucaṃ punaḥ punaḥ || gṛhī * * * * * * * * * * * * * * | kuryādūrdhvamācamya prāgudagvadano bhajet || brāhmīṃ sa vicintyāstraṃ vidhistānamathācaret | śeṣamaṃśaṃ tridhā kṛtvā vāmahastagataṃ japet || p.3) vighnānādyena hṛtvāmbu kuryādanyena cāmṛtam | dehamālipya cānyena saṃhitāsu jalāntare || nimajya tārakamukhaṃ tārakaṃ * * * * * | * * * * * * * * sugandhāmalakādinā || snātvottīrya śikhāṃ badhvā vasanaṃ parivartya ca | ācamya vidhinācāmet tīrthaṃ saṃhṛtya toyataḥ || ātmavidyā śivai * * * * * * * * * * | * jya ca hṛdavaktramadharaṃ cendriyāṇi ca || bāhunābhiṃ ca hṛdayaṃ śirastu vidhinā spṛśet | āgneyaṃ paramaṃ sthānaṃ kuryācchuddhena bhasmanā || * * * * * * * * * * * * * * * le | saṃdhyāsu stryāsu saṃsparśe bhojanādikriyā sa || na mārge śivavidyāgniṃ kurvantyajasamīpataḥ | divoddhūlayedaṅge tripuṇḍrādyairgṛ * * * * || * * * * * * * * * * * dhūlayeddvijaḥ | spṛśedastreṇa mūrdhādimanyasnānāya bhasmanā || snāyādīśābhimamūrdhavaktrahṛdguhyavigrahāt | pratyaṅgakarmahastasya śu * * * * * * * || p. 4) * * * * * mittena ṣaḍanye puṇyayāmṛtā | gaṅgājalārdrayā vāpi bhaumamāgneyavadbhavet || mārutaṃ saṃhitāmantraṃ japanvāyurajo bhavet | * * * * * * * * * * syaṃ padahastakam || gaccheddivyamidaṃ snānaṃ pāvanaṃ mānasaṃ punaḥ | mūlena manasā śakteramṛtāplāvanātsadā || śuddhimūrdhaguroḥ * * * * * * * * * * | māntraṃ saṃhitayā seko vāruṇāgneyayocitaḥ || prāgudagvandanaṃ paścādācamya sakalīkṛtaḥ | sāṅganyāsaḥ karanyāsaḥ sa * * * * * * * || * * * ndatasaṃraktaśuklakṛṣṇanibhā * māt | brahmaviṣṇvīśvarādhīśā vāgīśīmamaheśvarī || arūpiṇīṃ niśīthe svaṃ tatprabhāntargatasmare | * * * * * * * tvā mantraiḥ kalaśamudrayā || mārjanaṃ sāghamarṣaṃ ca kuryānmantrāditarpaṇam | vāmapāṇipatattoyaṃ prokṣayedanyapāṇinā || mūrdhnisaṃhitayā seka * * * * * * * * | śeṣaṃ dakṣiṇapāṇisthaṃ sitamāghrāya vāyunā || p. 5) dehasthakalmaṣacchedikṛṣṇapiṅgalayocitam | jalaṃ vajraśilāpṛṣṭhe kṣipettadaghamarṣaṇam || puna * * * * * * * * * nmantradevatāḥ | nāmabhissa ca * ṣkaiśca svāhāntaiḥ praṇavādibhiḥ || darbhayuktakarāgreṇa munīn karṇāvalambinā | upavītena tīrthena kaniṣṭhā mūlava * * || * * * * * * nmukyā sabhūtān parvasandhibhiḥ | vaṣaḍvauṣaḍyutairmantraiḥ sanakādīnanukramāt || tarjanyaṅguṣṭhamūlābhyāṃ prācīnāvītavān pitṝn | pitāmahān prapū * * * * * * * * * * || dhyātvā sadāśivaṃ pūryaṃ bimbe mūlāṇunārcayet | saṃhitāṃ śaktito japtvā raktapuṣpādibhiryajet || ācamya sakalī kṛ * * * * * * * * * | * ṇavārghyakarodvāraṃ saṃprokṣyāstreṇa pūjayet || ūrdhvodumbare yāmyādigaṇeśaṃ kamalāṃ giram | svasya dakṣiṇaśākhāsthaṃ * * * * * * * * || * * * laṃ ca yamunāṃ vāmaśākhāgatāvapi | nāmabhiḥ sacaturthyantairnamontaiḥ praṇavānvitaiḥ || p. 6) divyāntarikṣabhūmiṣṭhān vighnān mūla * * * * | * * * * * * * straiḥ pārṣṇighātaiśca dākṣiṇaiḥ || tribhiḥ sārya pādābhyāṃ dehalīmaspṛśan viśet | tasyānyasyāstramabhyarcya brahmāṇaṃ vā * * * * || * * * * * * * * dātmaśuddhimudaṅmukhaḥ | antarbahiḥ karau gandhaliptā vastreṇa śodhayet || tato nyasyāsanaṃ mūrtimīśādibrahmapañcakam | aṅgu * * * * * * * * * * * * * * || * * * * * * * * * * * * * * * * śivam | kaniṣṭhikādiṣu cāṅgāni hṛdādīni ca varmaṇā || veṣṭitau parimīkuryādvauṣaḍantena śambhunā | śaktiṃ dhyātvā samanāntāṃ śikha * * * * * * || * * * * * bhrūmadhye brahmarandhreṣu kārayet | pūrakaṃ kuṃbhakaṃ kṛtvā jīvaṃ hṛtpaṅkajā hṛdā || saṃpuṭaṃ sūkṣmadehasthaṃ mūrtibījena madhya * | * * * * * * * * dvādaśānte niyojayet || hṛdaye hṛdayaṃ nyasya śiraśśirasi cūlikā | śikhāyāṃ stanayormadhye varmāstraṃ dakṣiṇe kare || p. 7) darśayitvā ma * * * * * * * * * * ret | kṛtvā tālatrayaṃ vighnānutsāryā choṭikāsinā || tarjanyāstramayaṃ sālaṃ kuryād ghānaṃ ca varmaṇā | bāhyavaddhṛdaye de * * * * * * * * * || juhuyānnābhikuṇḍe'gniṃ vāyayā bindusṛṣṭayā | bhrūmadhye ca śivaṃ dhyāyet sphuradbindusamāsitam || saṃprakṣālya viśeṣārghyapātramastreṇa pūrayet | sruveṇa * * * * * * * * * * * mbhasā || mantraiḥ saṃpūjya sāṣṭāṅgamabhimantrāstrarakṣitam | avakuṇṭhya mūlamantreṇa dhenumudrāṃ pradarśayet || tajjalaiḥ svaśiraḥ prokṣya dravyāṇyastre * * * * | * * * mantrya saṃrakṣya veṣṭayitvā prarocayet || mūlenātmānamabhyarcya maunaṃ kṛtvā yathepsitam | mantrānuccārayeddhīmān śivāntanmantraśuddhaye || * * * * * * * * gāyatryābhyarcya cārcayet | sāmānyārghyeṇa sadyādi prakṣiped brahmapañcakaiḥ || nirmālyamapanīyātha caṇḍeśā yadi śīśituḥ | hṛdā nyasyāstra * * * * * * * * pīṭhake || p. 8) itthamātmāśrayaṃ divyaṃ mantraliṅgaviśodhanam | vidhāya pūjayeddevaṃ bhaktyā divyaiḥ svaśaktitaḥ || saṃpūjya gandhapuṣpādyairvāyavye vighnanā * * | * * * * * * * ge gururīśānadiggatān || dhruveṇa vā hṛdādhāraśaktyananteśamadhyataḥ | dharmajñānaṃ ca vairāgyaṃ aiśvaryaṃ tadbalātmanaḥ || agnirākṣa * * * * * * * * * * nyajet | pūrvādidikṣu dharmādīnadhaśchadanakaṃ punaḥ || naiṛtyāmīśakāṣṭhāyāmūrdhvacchadanamarcayet | bījanālāṅkuro pa * * * * * * * * * || saṃpūjya pūrvādidikṣukesaragāḥ kramāt | vāmāṃ jyeṣṭhāṃ ca raudrīṃ ca kālīṃ vikaraṇīṃ tataḥ || kalamapūrvāṃ balādyā * * * * * * * * | * * * sarvabhūtānāṃ karṇikāyāṃ manotmanīm || brahmaṇā saha saṃpūjya dalāgreṣvarkamaṇḍalam | kesarāgreṣu somasya maṇḍalaṃ * * * * * || * * * * * * * dhye vahnimaṇḍalamarcayet | kṣityādiśaktitattvāntaṃ yajeddhyātvā śivāsanam || p. 9) pīṭhamantrān yajet pīṭhe mūrtyādīn liṅgavigrahe | * * * * * * * * * * * * sya pūrvavat || īśādi pañcavinyasya vidyādehaṃ vicintayet | āgulphasphaṭikaprakhyaṃ raktapādakarāmbujam || himaraktāstihemābhā suśveta * * * * * | * * * * * * * * khaṭvāṅgāni kapālakam || kuṇḍikāmakṣamālāṃ ca varadābhayameva ca | dadhānaṃ daśabhirhastaiḥ suprasannaṃ smitānanam || dṛkkriyecchā vi * * * * * * * * * * * | gale nīlaṃ manojñāṅgaṃ prativaktraṃ trilocanam || vidyādehamimaṃ dhyātvā nyasya netrāṇi yojayet | mūlamantraṃ samuccārya śi * * * * * * * || * * * ntātsamānīya vibhuṃ jñānakriyātmakam | bindāvabhyuditaṃ dhyātvā prāṇamārgeṇa nirgatam || puṣpāñjaligataṃ dhyātvā vāhinyā * * * * * | * * * sthāpayenmūrtau praṇitvā sannidhāpayet || ruddhaniṣṭhurayāṅgāni sveṣu sthāneṣu yojayet | āvāhanaṃ ca sannidhyai pūjānujñaptaye'nvaham || p. 10) * * * * * * * yai pūjāyāṃ na visṛṣṭaye | darśayitvā mahāmudrāṃ svāgatena pratoṣayet || pādyaṃ pādābjayordadyādvaktreṣvācamanīyakam | śirassu sa * * * * * * * ṣpākṣatāni ca || kramānnamaḥ svadhā svāhā vauṣaḍantena śambhunā | abhyaṅgodvartanīmaccarājikālavaṇādibhiḥ || snāpayedatha deveśa śāktapañcā * * * * | * * * * * * jyenamadhunā sitayā tathā || īśādi mantritairmūlajaptagandhodakena ca | jaladhūpāntarairebhirgaḍḍukairastraśodhitaiḥ || galatīrthāmbha * * * * * * * * mantritaiḥ | snāpayitvā śivaṃ śuddhavāsasā mārjayecchanaiḥ || vastrādigandhamālābhirbhūṣaṇaiśca vibhūṣayet | sārghyaṃ puṣpāñjaliṃ datvā * * * * * * * * || * ṭaṇatena ghaṇṭāṃ ca vādayan guggulyaṃ dahet | punarācamanaṃ datvā darśayitvā manoratham || brahmāṅgāni layāṅgeṣu saṃpūjya prā * * * * | * * * * * * * ramaiśvare sphaṭikaprabham || p. 11) naraṃ pūrvadale pīnaṃ yāmye ghoraṃ sitetaram | uttare lohitaṃ vāmamajānaṃ paścime sitam || * * * * * * * * * hṛdayamarcayet | śiro dhūmrāgamaiśāne kṛṣṇānnaiśācare śikhām || vāyavye haritaṃ varma dikṣvastramanalaprabham | brahmaṇāṇḍenupa * * * * * * * * * || * * nāṃ ca namomudrāmanyeṣāṃ ca pradarśayet | naivedyapānatāmbūlamukhavāsādibhiḥ śivam || pratoṣayet pavitreṇa puṣpadūrvākṣa * * * | * * * * * * * * * paṇachatracāmaraiḥ || santuṣṭaṃ bhāvayitveśaṃ japtvā mūlaṃ svaśaktitaḥ | varahaste dadetsārghyapuṣpaṃ hṛdayasaṃpuṭam || guhyādi * * * * * * * * * * kṛtaṃ japam | siddhirbhavatu yena tvatprasādāttvayi sthite || oṃ yatkiñcit karma he deva sadā sukṛtaduṣkṛtam | tanme śivapadasthasya hṛnma * * * * * * || * * * tā śivo bhoktā śivassarvamidaṃ jagat | śivo yajati sarvatra yaśśivaḥ so'hameva tu || p. 12) japakarma tathātmānaṃ nivedyaivaṃ pradakṣiṇaiḥ | * * * * * * * śamaṣṭapuṣpyā prapūjya ca || svaguruṃ gandhapuṣpādyaiḥ pūjayedagnidiggataḥ | prarthyāgnau havanaṃ kṛtvā nivedyārghyaṃ parāṅmukham || datvā saṃpūjya * * * * gasthānasthitānaṇūn | saṃhāramudrayotthāpya mūrtyā mūrtau niyojayet || praṇavenātha caṇḍeśamabhyarcyeśānadiggatam | nivedayīta nirmālyaṃ * * * * * * * * || * mālayāpanayasthānaṃ śodhayet gomayāmbhasā | evaṃ sthaṇḍilacitrādau pūjayeccaṇḍanāyakam || ityarcanāvidhiriyaṃ giriśasya padyai- ssandhyābhiṣeka * * * * * * śatena | śrīmanmṛgendragiriśāgamamārgagāmī leśādaghoraśivanāmabhṛtā budhena || iti lakṣadvayādhyāpakaśrīmadaghoraśivācāryaraci * * * * nityārcanavidhiḥ samāptaḥ || agnikāryārthamīśānaṃ prārthyāgnisadanaṃ vrajet | arghyapātraṃ samādāya sasaṃhārapradakṣiṇe || maru * * * * * * * * * * pramāṇakam | catustridvyaṅgulotsedhaṃ pṛthunemitrayānvitam || vṛttaṃ vā caturaśraṃ vā nābhyaśvatthadalābhayā | dvādaśāṅgulayā yu * * * * * * * * * || * * * * * cchṛtayo pratyagvāmyayoḥ kandharam | agrasthānābhirāsīno vidadhyāt kuṇḍasaṃskṛtim || nirīkṣaṇaṃ śambhunā kuṇḍaṃ prokṣyāstre * * * * | * * * * * * streṇa khātvotkīrya prapūrya ca || samīkṛtyātha * * cya nikuṭya parimārjya ca | upalipya kalārūpaṃ prakalpya paridhāpya ca || tri trīṃ saṃ prāṅmukhaṃ * * * * * * * * ṅmukham | ekā yadvā viparyā trirvajrīkaraṇahetave || kṛtvā catuṣpathanyāsamakṣavāṭaṃ ca varmaṇā | pradakṣiṇakramānnyasya triṃśaddarbhadalaiḥ kṛtān || * * * * * * * * pālāśān bāhuvṛtrakān | kuṇḍamabhyarcya tanmadhye hṛdā vinyasya cāsanam || p. 14) devīmāvāhayet paścādvāgīśīṃ viśvamātaram | araṇeḥ sūryakāntādvā * * * * * * dirāt || vahnimānīya satpātre kravyādāṃśaṃ parityajet | viśoddhyāvartya saṃpūjya hṛdābījaṃ vicintya ca || paktvālabhyāmṛtīkṛtya bhrāmya triḥ kuṇḍa * * * | saṃmukhaṃ nikṣipedyonau vāgīśīṃ śivamuccaran || darbhairācchādya saṃprokṣya badhvā cāstreṇa kaṅkaṇam | garbhādhāne nimitte tu sadyenāhutipañcakam || kṛtvā puṃsi tu vāmena hutvā jalabinduṃ diśet | sīmante bahurūpeṇa hutvā vaktrāṅgakalpanā || darbhāgreṇa hṛdā kṛtvā puruṣeṇaiva janmani | juhuyādasinā kuryādvaktrodghāṭanaśodhane || kuṇḍaṃ sūtakanāśāya prokṣyāstreṇātha mātaram | saṃpūjya kaṅkaṇaṃ matvā dikṣu pūrvādiṣu kramāt || brahmāṇaṃ śaṅkaraṃ viṣṇumanantaṃ ca hṛdārcayet | viṣṭareṣvastramabhyarcya lokeśān paridhisthitān || pūrvādiṣvindramapyagniṃ yamaṃ ni-ṛ-ṛtiṃ patim | vāyuṃ kuberamīśānamanantaṃ nair-ṛte punaḥ || p. 15) brahmāṇamīśadigbhāge bahirastrakuśāṃstaret | hṛdā nāmārthamabhyarcya kṛtvaiśāhutipañcakam || śivāgnistvamiti dhyātvā vāgīśaṃ visṛjettataḥ | hutvā ṣoḍaśahomyā prānte mūle ghṛtaplutaḥ || akārādyaiḥ svarairagnau puṣṭye ṣoḍaśāṅgulā | ṣaṭtriṃśadaṅgulāyāmāṃ saptāṣṭamukhavedikām || ekāṅgulagalāṃ ṣaṭtripṛthugambhīrapuṣkarām | bhāgārdhamekhalāṃ śeṣacitrapatrādibhūṣaṇām || kaniṣkabhājyanirmāṇaṃ vedyārdhasāgragandhikām | saptāṅgulapanī * * * * * ṣaṇṇāhadaṇḍakām || srucaṃ praṇālagokarṇamukhāṃ yājñīyavṛkṣajām | aṅguṣṭhadaṇḍakaṃ hastadīrghadvyaṅguṣṭhaparvakam || goṣpadābhārdhaviṣkambhakarṣa * * * * * * | gṛhītvā prokṣitādūrdhvaṃ vadanādhomukhau kramāt || paribhrāmya paribhrāmya vahnau darbheṇa saṃspṛśet | mūlena mūlaṃ madhyena madhyama * * * * * || * * * ttvatrayaṃ nyasya sruci śaktiṃ sruve śivam | darbheṇa svāpayedguptau hṛdābhyarcya svadakṣiṇe || p. 16) sarpiraprokṣitaṃ guptamīśānādeśamāśri * | * * * * * * * * paribhrāmya tridhā sthitam || prādeśamātramādāya madhyagranthipavitrakam | aṅguṣṭhānāmikā grāhya darbhāgradvayanirmitam || agnerabhimukhaṃ kṛtvā śastreṇo * * * * * | * * saṃplavanaṃ kuryāddhṛdayenātmasaṃmukham || vīkṣya darbhāgninoddīpya nīrājyapunarunmukham | kṣiptvāgnau saṃhitālabdhamamṛtīkṛtya tat sṛtam || hṛdā * * * * kṣa pāt kuryādanyājyaśodhanam | nāḍītrayaṃ ghṛtaiḥ kṛtvā sruveṇādāya homayet || dakṣiṇādagnaye hutvā vāmāt somāya madhyamāt | ubhābhyāmagninetreṣu kṛṣṇapakṣe vilomataḥ || somaṃ hutvā punarvahniṃ tataḥ sviṣṭakṛtaṃ yajet | ekaikāhutidānena vaktrāghoramathācaret || sadyaṃ vāmena sandhāya vāmaṃ ca bahurūpiṇā | aghoraṃ puruṣeṇātha naramīśena homayet || īśānaṃ śivamantreṇa vaktraikīkaraṇaṃ tataḥ | kuryādabhīpsite vaktre sruveṇāhutidānataḥ || p. 17) sarpiṣā sruvamāpūrya nihitādhomukhaṃ sruvam | karābhyāṃ dakṣiṇāgrābhyāṃ gṛhītvā śaṅkhamudrayā || ūrdhvakāyaḥ samutthāya tadagranyastalocanaḥ | vāmastanāntamānīya tayormūlamuccaran || vauṣaḍantaṃ kṣipedājyaṃ yavasammitadhārayā | pūrṇācūḍāntasaṃskārapratyarthaṃ vidhinā spṛśet || pratyahaṃ kuṇḍasaṃskārapūrvaṃ syadagnisaṃskṛtiḥ | saṃrakṣya vā nalaṃ kuṇḍe saṃskṛte'nyatra homayet || tato hṛtpaṅkaje hyagneḥ * * * pūjayecchivam | mūlena juhuyācchaktyā brahmāṃśaistu daśāṃśataḥ || hotavyaṃ no prabuddhe'gnau na dhūmanyākulārciṣi | nirdhūmo'gniḥ susaṃsthāne dīptaśaṅkhādinissvanaḥ || snigdhapradakṣiṇāvartasugandhaśca praśasyate | pañcaśākhāhṛtaṃ vrīhiyavamudgatilādikam || elāvadhimadhukṣīrasarpirikṣudivādi ca | dadhipāṇinikuñjena grāsamātratathodanam || bhakṣyavastu yathā siddhaṃ parvavat parvalakṣitam | patrapuṣpāṇyakhaṇḍāni phalāni dvyaṅgulāhṛtāḥ || p. 18) kastūrī candanādyaṃ yaddhotavyaṃ caṇakopamam | prasṛtyaṃ pāyasaṃ lājaṃ muṣṭyā mūlatrikhaṇḍitam || prādeśamātrāssamidho gugguluṃ ca darāsthivat | ebhirdra * * * * * * lābhe hutvā pūrṇāhutiṃ hunet || ācāmaṃ candanaṃ datvā tāmbūlaṃ ca kṣamāpayet | bhasmavandeta saṃhṛtya devamātmani yojayet || dravyakālādisaṃpat * * * * * * homayet | taṃ visṛjyāgnimabhyarcya hutvā vyāhṛtibhiḥ kramāt || visṛjyāgniṃ sarāt kuṇḍapārśve maṇḍalakadvaye | antarbahirbaliṃ dadyāt svāhāntai sa * * * || * * * pūrvato dadyā mātṛbhyo dakṣiṇe baliḥ | gaṇebhyaḥ paścime bhāge yakṣebhyaścottare tataḥ || grahebhyo diśyaiśānyāmasurebhyo'gnigo * * | * * * * kṣasebhyaśca nāgebhyo vāyugocare || nakṣatrarāśiviśvebhyaḥ koṇeṣvīśādiṣu kramāt | tanmadhye kṣetrapālādi madhye varuṇanta * * * || * * * * * lokapālebhyo balimārabhet | kṣetrapālāya tanmadhye kākādibhyo bahirdiśet || p. 19) athavānena mantreṇa saṃkṣepeṇa baliṃ diśet | * * * * rudrakarmaṇaḥ rudrasthānanivāsinaḥ || saumyāścaiva tu ye kecit saumyasthānanivāsinaḥ | divyāntarikṣabhaumāśca pātālatalavāsinaḥ || mātaro rudrarūpāśca gaṇānāmadhipāśca ye | sarve suprītimanasaḥ pratigṛhṇantvimaṃ balim || siddhiṃ juṣantu naḥ kṣipraṃ bhayebhyaḥ pāntu nityaśaḥ | nirvartya balimācamya devadevaṃ namaskṛtaḥ || śivaṃ visṛjya caṇḍeṣṭiṃ kṛtvā bhūmiṃ viśodhya ca | gurumabhyarcya vidyāṃ ca kuryāt svādhyāyamīpsitam || madhyāhnasamaye snātvā pūjayet pūrvavacchivam | pūrve'rcite'thavā deve pradadyādaṣṭapuṣpikām || pīṭhamūrtaśivāṅgācca netrahīnāṅgapuṣpikā | viśuddhe bhojanasthāne pakvamannādyamānayet || audaryaṃ baindavaṃ bhaumamekīkṛtvānalatrayam | ādāya vahnibījena bindośculyāṃ niveśayet || viśodhyaṃ nātipātrasthāṃ mṛtyuñjamantramantritām | kṛtvā nivedyamādāya cullimastreṇa śodhayet || p. 20) saṃpūjyāgniṃ ca somaṃ ca sūryaṃ caiva bṛhaspatim | prajeśaṃ sarvadevāṃśca viśvadevāṃśca nāmabhiḥ || agniṃ sviṣṭakṛtaṃ cāpi svāhāntairhomamācaret | sarvebhyo vāstudevebhyarbaliṃ dadyātsamāsataḥ || dhautapādaḥ samācānta prāgāsyaḥ kāmato'pi cā | rekhāpariṣkṛte vinuyād bimbe gomayakalpite || savarṇairekhayā paṅktyā saṃskṛtaiḥ paṅktipāvanaiḥ | sauvarṇe rajate tāmre lohaje deśikādayaḥ || palāśakadalīcūtapadminyādidaleṣu vā | na niṣiddheṣu miśreṣu tadūrdhvagrathiteṣu * || na kāṃsyena vaṭāśvatthapiśācādidaleṣu ca | abhāve bhasmasaṃśuddhe kāṃsye ghorābhimantrite || jānumadhyakaro maunī pṛthagvīrāsano'tha vā | lagnavāmakaraḥ pātre pūrvavanmantritodanaḥ || pariṣicya pavitrāñca āpośānaṃ vidhāya ca | prāṇādyāhutidānena dīparūpodarānalam || niṣṭhīvaṃ kutsanaṃ jṛmbhaṃ kuryānno kuṭilāsanam | laśunaṃ gṛñjanaṃ māṃsapaleḍukabakāni ca || p. 21) lavaṇaṃ hastadattaṃ ca matsyā * * * * * yet | bhuñjāno na dadītājyaṃ lavaṇaṃ ca kadācana || nānyasyordhvaṃ pibedvāri na prakṣālitapāṇinā | na caivātyāśanaṃ kuryāt nāntyajātī * * * * || makṣikānakhakeśādidṛṣṭaṃ tyaktvālpamodanam | śeṣaṃ dhautena hastena bhuñjīta spṛṣṭabhasmanā || bhuktvāmṛtāpidhānaṃ ca kṛtvācamyavidhānataḥ | siñce * * * * * * * * * ṅguṣṭhe'mbudakṣiṇe || mudrayā nāsāntaṃ badhvā ca parighāhvayā | tāmbūlādyena saṃśoṣya mukhaṃ visṛpaṇaṃ bhajet || vratī ma * * * * * * * mādhūkarīṃ caret | gurorāsāditānujño snātvā śuddhena bhasmanā || tāmrādyamasinā śuddhaṃ pātraṃ vālābusaṃbhavam | ādāya vastrasaṃśu * * * * * * * * tam || pavitraṃ śikkikālambidāsaṃ cāstrābhimantritam | kṛtamantratanurmaunī chatropānatparigrahaḥ || japannastraṃ caretkopaṃ vivāda * * * * cet | kuryānniṣṭhīvanaṃ sparśaṃ kṛtvā manmārgasarpaṇam || p. 22) bhikṣārthaṃ gṛhamāsādya bhikṣāṃ dehītyudīrya ca | tiṣṭhedavāṅmukhastāvad gaurvatsayogataḥ || prastavaṃ samavāptaṃ yat tadretorna'nyatra prajepati | na dadyānna ca hastena na kāṃsyenādadīta tām || garbhiṇī vṛṣalīmlāna vastrāṇāṃ na kareṇa ca | mṛṣṭānnaṃ saṃskṛtāṃ bhikṣāṃ nā dadyāttadvigarhitam || vrajannapi samāhūto nāgacchettatpradeśataḥ | yajamānajanātītāṃ bhikṣāṃ tatraiva cāharet || na bhikṣāṃ carato bhikṣāmādadyāntagarhitām | na liṅgino na ca brahmadevadravyopajīvinaḥ || na hīnānnābhiśastācca na sa līlāṅganāgṛhāt | ante lokaśubhāśaṃsī samāgacchennijāśramam || bhikṣāpātraṃ śucisthāne nyasya snātvā ca bhasmanā | dhautapādaḥ samācāntaḥ kaupīnaṃ parivartya ca || prokṣyāstreṇa tato bhikṣāṃ mṛtyuñjayena mantritām | tridhā vibhajya devāya bhāgamekaṃ nivedayet || datvā ca gurave bhāgaṃ śeṣaṃ bhuñjīta pūrvavat | sāyaṃ sandhyāṃ bhajet snātvā jalena bhasitena vā || p. 23) abhiṣicya śivaṃ dhyātvā suptvā sthāne yathocite | niśīthe bhasmanā snātvā kṛtvā sandhyāṃ śivaṃ yajet || śaktau divopanītena vastrapūtena vāriṇā | punaḥ suptvā samutthāya prātaḥ kuryādyathoditam || atha mudrāṃ pravakṣyāmi pūjāhomopayoginīm | mudrāghnaśamanīmudrāḥ kathyante haraśaktayaḥ || ghaṭamudrārdhacandrābhau saṃmukhau saṅgatau karau | tālā trirāhatiḥ pāṇyostarjanī parighā smṛtā || āvāhityāṃ jalau jyeṣṭhakaniṣṭhaṃ mūlagate tataḥ | sthāpinyūrdhvaparomuṣṭigarbhāṅguṣṭhe tu rodhinī || mahāmudrāṃ ghṛtasparśaṃ karābhyāṃ mastakāvadhi | madhye kavacānyonyaṃ palite svatalasthite || anāme tu pradeśinyo saṅgatāgre vidhāya ca | tanmūlaparvaṇe syedaṅguṣṭhāgre manorathā || śiṣṭe kaniṣṭhe cānyonyaṃ parasparatalāśrite | anāmike ca madhye dve prasārye tvagrasaṃyate || tarjanyau madhyamāpṛṣṭhe lagnaprānte ca kuñcite | aṅguṣṭhau madhyamālagnaprāntau mudrāsugīritā || p. 24) * * * * * * * gmakuñcitenāmikadvaye | jyeṣṭhābhyāṃ pṛṣṭhataḥ krānte sruge vāmakarī bhavet || karayostarjanīyugme nāmayugme ca pṛṣṭhataḥ | līne yugme traye * * * * * * * sārite || aṅguṣṭhagarbhasaṃsiktau pāṇīparisṛtāṅguli | vidarbhapāṇiḥ saṃyojya tarjanīmadhyame mithaḥ || kaniṣṭhānāmike caiṣā mudrā * * * * * * | * hāriṇī kaniṣṭhādisaṃkocau grāsamūrdhani || ityagnikāryabalibhojanabhaikṣamudrāḥ proktā hitāya kṛpayā bhuvi dīkṣitānām | śrī* * * * śśatasaṃkhyapadyair- leśādaghoraśivadeśikakuñjareṇa || ityaghoraśivācāryaviracitāyāṃ śrīmanmṛgendrapaddhatau agnikāryādividhānaṃ samāptam || samayācāralopena yānti śaivāḥ piśācatām | teṣāṃ tatparihārārthaṃ prāyaścittaṃ śivoditam || atyantasaruje dehe rājacorabhayādiṣu | devāgnigurukāryeṣu karmalopo na doṣakṛt || prāyaścittāsamarthasya pitṛbhrātrādibāndhavaiḥ | tadvibhajya vidhātavyaṃ dviguṇaṃ tu parairjanaiḥ || sādhakoktaṃ vrataṃ kuryādanicchurgururavratī | svecchurdviguṇaṃ tāvadanicchurvratasaṃyutam || svecchastu dviguṇaṃ putraḥ kuryāttatttryaṃśavarjitam | tadardhaṃ samayīkuryāt prāyaścitteṣu pāpmanām || sandhyākāle paribhraṃśe śivaikādaśikāṃ japet | sakṛt sandhyāvilope tu sadyojātaśataṃ japet || akāmāt kāmataḥ kuryāt sopavāsaṃ tadeva hi | vilope nityapūjāyāṃ sadyojātāyutaṃ japet || śataṃ vā saṃyataprāṇo vāsaraṃ mārutāśanam | vilope pakṣapūjāyāṃ japed ghorāyutadvayam || dvayutottarayā vṛddhyā māse māse samāvadhi | akāmāt kāmato lope tadeva triguṇaṃ japet || sveṣṭaliṅge paribhraṣṭe naṣṭe dagdhe hṛte'pi vā | p. 26) lakṣaṃ japtvā maheśasya punarliṅgāntaraṃ bhajet | sādhāre patite liṅge tāle tāle yutaṃ japet || tadardhaṃ tvardhamūlaṃ vā sahasraṃ svalīyasī | dviguṇaṃ tu nirādhāre śambhorvā bahurūpiṇam || sahasraṃ paśunāmṛṣṭe spṛṣṭe daśaguṇaṃ japet | sahasraṃ sphuṭite liṅge dviguṇāt parivartane || śuddhiḥ śubhracyute lakṣāt tricatuḥsphuṭite yutam | gaḍḍukādyabhighāte tu dvyayutādardhato laghau || liṅge pādena saṃspṛṣṭe laṅghite vāyutadvayam | pādalagnaṃ ca pīṭhaṃ tu laṅghitaṃ cāyutadvayam || ripuṇā saṃ * * * * * liṅge vā pratimādike | tadrāṣṭranāśo nṛpatiḥ śatrubhiḥ pīḍyate naraḥ || sarvayatnāttadā dadyāttatraiva sthāpanāya ca | labdhaṃ celli * * * * * pte deśe nidhāya ca || liṅgopadanadoṣasya śāntyarthaṃ ghoramantrataḥ | sahasraṃ gomayedājyaṃ tilābhyāṃ caruṇāśatam || * * * * * * * * sahasraṃ dūrvayā hunet | kṛtvāntaṃ snapanoktyā tu sthāpayedanyabhūtale || p. 27) lakṣaṇoddhāraṇaṃ cākṣimocanaṃ jalaveśanam | vihāya * * * * vyaṃ sthalake tattvadarśibhiḥ || alabdhaberaliṅgādyaṃ yadanyat sthāpayennavam | māsādarvāk tadūrdhvaṃ cet yāvanmāsatrayāvadhi || pratyekaṃ śāntihomaṃ ca kartavyaṃ snapanāntikam | tadūrdhvaṃ sthāpanaṃ bālaṃ liṅgādyairvātrinoditam || tasmāt sarvaprayatnena māsatritayamadhyame | saṃsnāpya bālaliṅgādyaṃ * * * * pūrvavat kuru || pratimāmukhaliṅgaṃ vā bāṇaliṅgādikaṃ tu vā | pratyakcchavatyaivamanviṣya sthitimanyasya ceddhruvam || tadā yuddhena vā jitvocitaṃ datvāthavādarā | dāhṛtya liṅgaberādyaṃ svasthāne sthāpayedbhṛśam || saṃvatsaratrayādarvāk saṃlabdhaṃ bahuyatnataḥ | saṃvatsaratrayādūrdhvaṃ labdhaṃ cettu munīśvara || mūlasthāne yathā pūrvaṃ taddravyaistatpramāṇataḥ | saṃsthāpya mūlaliṅgādyaṃ arcayedarcanoktavat || ajñātaṃ pūrvamānaṃ cedākṛtirvā gurūttamaḥ | prāsādasyānurūpeṇa yajamānānurūpataḥ || p. 28) liṅgamāpādya vidhinā sthāpayeduktavartmanā | bāṇaliṅgaṃ tu vā tatra sthāpayet sarvasiddhaye || berādyaṃ pīṭhikāṃ vāpi nyāyenānena kārayet | ālayābhyantare caiva vārastrī ca rajasvalā || athavā nṛttakāle tu mārjanaṃ prokṣaṇaṃ tathā | mahāmāryaḥ pravartante samudvāsya ca tāṃ striyam || yatra deśe sthitā kanyā tatra tatraiva mārjayet | baliberaṃ tu saṃsthāpya navakaṃ śāntihomakam || yānaśeṣaṃ punaḥ kṛtvāpyālayābhyantare gate | aṣṭottaraśatānāṃ ca kumbhānāmabhiṣecanam || puṇyāhaṃ prokṣaṇaṃ caiva pratimāsthāpanaṃ tathā | na kuryāt sāraśai * * * * * * * śaivakaiḥ || ekasaṃdhyāvihīne ca snapanaṃ śāntihomakam | sandhidvayavihīne tu japedghorasahasrakam || sandhitrayavihīne ca * * * * * * * budhaḥ | vilope nityapūjāyāścaturdaśyādiparvasu || nirdiṣṭaṃ devadevena prāyaścittaṃ caturguṇam | asaṃpūjya viśeṣeṇa parvaṇyu * * * * * || p. 29) vratādiparilope ca gāyatryāḥ parivarjayet | pūjopakaraṇaṃ kiñcit spṛṣṭvā pīṭhādikaṃ yadā || śatadvayamaghorasya kāmayaṃstvayutaṃ japet | keśāmiṣāsthigītādidṛṣṭinaivedyadarśane || akāmataḥ śataṃ tasya kāmatastvayutaṃ japet | pādenākramataḥ spṛṣṭvā gurudaivaṃ śivāgamam || ayutaṃ ghoramantrasya kāmataḥ ṣaḍguṇaṃ japet | seśe caiva niśānte'gnau trirātriṃ caikarātrikam || upoṣya japye'ghorasya daśāyutasahasrakam | avisarjite'rghyapātre bhagne cāpyavivarjite || śatadvayāt sahasrācca tadardhārdhaśuciḥ kramāt | maheśagurucaṇḍyājñā bhage lakṣaṇaśuddhyati || etadarthārjitaṃ dravyaṃ bhakṣaṇāt pādavarjitān | sākṣasūtraṃ ca pātre tu śuddhiṃ liṅgaṃ tu pādataḥ || chinne śatāt sahasraṃ ca sūtre jīrṇe nave'pi ca | akṣamālāṃ karādbhraṣṭāṃ kṣālayedgandhavāriṇā || gāyatryāśśatajaptena sarvatraiṣa vidhiḥ sthitaḥ | tyajecca kaphaviṇmūtra duṣṭāmanyatra taijasāt || p. 30) ghaṇṭāpāte tu saṃśuddhirliṅgoktāṣṭamabhāgataḥ | japennirmālyasaṃparkājjapecca brahmapañcakam || samagrasaṃhitālakṣaṃ japennirmālyabhojane | akāmāt kāmato * * * dīkṣayaiva viśuddhyati || bhakṣaṇena samaṃ dānaṃ syāttadardhamupekṣaṇam | nirmālyalaṅghane jāte bahurūpāyutaṃ japet || laṅghanena samaḥ sparśaḥ samau vikrayabhakṣaṇau | devasvaṃ devatādravyaṃ naivedyaṃ ca niveditam || caṇḍadravyaṃ ca nirmālyaṃ nirmālyaṃ ṣaḍvidhaṃ smṛtam | grāmādīśasya devasvaṃ devadravyaṃ paṭādikam || naivedyaṃ kalpitaṃ tasmai devocchiṣṭaṃ niveditam | caṇḍadravyaṃ ca taddattaṃ nirmālyaṃ preritaṃ bahiḥ || eteṣāṃ ca yathāyogaṃ bhakṣaṇādivivarjayet | yannirmālyena saṃspṛṣṭaṃ tadbhujā puruṣeṇa vā || pādonaṃ tatra pūrvoktaṃ sparśalaṅghanabhakṣaṇaiḥ | piṇḍikāsthaṃ na nirmālyamapi deve visarjite || liṅge caturthiparyante na ca sadyaḥ pratiṣṭhite | pūjāyāmannadhūpādi gandho dīpaprabhāḥ * * || p. 31) nadīpravāhaṃ nirmālyaṃ na dūṣyati kadācana | gurupustakanāgādau na nirmālyaṃ śivo yathā || svādhyāyaviduṣaḥ śuddhā liṅgasnānodabi * * | * * taka samāyoge śivaikādaśikāyutam || japeddaśaguṇaṃ prāṇasaṃyamī ca phalaṃ hunet | tatsameṣvevamevaṃ syāt kintu prāṇāyatiṃ * * || * * * * * hiṃsāyāṃ bahurūpāyutaṃ japet | anasthiprāṇasaṃghātaṃ kṛtvāghoraśataṃ japet || dattaṃ yat pāpinā tasya grahaṇe'rdhamudīritā | puruṣāghoravāmā * jātīśā brāhmaṇādiṣu || sādhāraṇo'pyaghorastu īśaḥ sādhāraṇaḥ smṛtaḥ | dīkṣitena savarṇena samucchiṣṭena dīkṣitaḥ || ucchiṣṭaspṛṣṭa ācamya svajātīśaśataṃ japet | adīkṣitena saṃsparśe snātvācamya śatadvayam || sāmīpyaṃ dīkṣite tadvat upavāso'pyadīkṣite | vaiśyaśūdrau dvijaṃ spṛṣṭvā samupoṣyadvyahaṃ tryaham || tajjātīśasvajātīśāvekīkṛtya japet kramāt | etā nadīkṣitān spṛṣṭvā pūrvoktadviguṇaṃ caret || p. 32) kṣattriyaḥ śūdrasaṃsparśe tau japedgurupoṣitaḥ | utkṛṣṭavarṇasaṃsparśe pādahīnaṃ prakīrtitam || anyatrāpyevamālocya prāyaścittaṃ caredbudhaḥ | antyajena sahasparśe svājātīśāyutaṃ japet || saṃparke śvapacādīnāṃ svajātīśadaśāyutam | dvijādyocchiṣṭasaṃparke vaktrādyanyatamaṃ guṇam || caturdalābjamadhyeṣvā tatsthāne pañcamaṃ yajet | ṣaḍahopoṣitaṃ lakṣaṃ japedvanyāśano'pi vā || juhuyādayutaṃ jātadviguṇaṃ śuddhikāraṇam | trayī naiṣṭhikabauddhārhakāpāleśādajāyaḥ || tadannabhojane śuddhirjātisaṃparkaśuddhi yat | kiñciddevavṛttaprānte kāpālānnāśane matā || īśānasya japellakṣaṃ tatsaṃkaraviśuddhaye | kapāle śaṅkare trīṇi lakṣāṇi kṛtasaṃyamaḥ || anyatrācāntasāṅkalye japedvāmāyutādikam | dvijā visūtake bhuktvā japedvāmasahasrakam || pareṣāṃ sopavāsaḥ syāt svakīye dakṣiṇaṃ japet | nirvāṇadīkṣitānāṃ tu pṛthak pākabhujānna tat || p. 33) kāridāsi narendrāṇāṃ sūtakaṃ naiva vidyate | devatānāṃ pratiṣṭhāsu taṭākārāmaparvasu || bhuktvā pañcaśataṃ japtvā pañcamasya viśuddhyati | puṃsavane caturthāṃ ca bhuktvā vāmaśataṃ japet || dvādaśaikādaśāhe tu dakṣiṇasya śatatrayam | gaṇānāṃ gaṇikā * * ca saṃnyastānāṃ tathaiva ca || bhuktvāntaṃ bhojakānnaṃ ca bhuktvā cāndrāyaṇaṃ caret | pākādiyajñe godāne caulodvāhavratena ca || tathā sācāravarṇānāṃ bhuñjāno'nnaṃ na dūṣyati | yo'nnaṃ nāmantrito bhuṅkte yasya varṇasya dīkṣitaḥ || tajjātīśasvajātīśāvekīkṛtya japet kramāt | ekāṃ cettrīṇi co * * * * sāgniviśuddhaye || pramādādyoṣitaṃ gatvā prāṇāyāmāyutaṃ japet | praṇavaṃ ca dviguṇitaṃ kāmāt praṇavoccāra saṃyutam || retasaḥ syanda * * * * * dvāmaśataṃ japet | snāyācca dviguṇaṃ kuryāttaddivase tu tadeva hi || bhukte bhuṅktendriyaśrāvecchau ca dviguṇamācaret | snātvopoṣyadinaṃ caikasahasraṃ praṇavaṃ japet || p. 34) snānapūjājapaṃ homamajīrṇe parivarjayet | jīrṇe snātvā śataṃ sāṣṭagāyatryāḥ parivartayet || matsyakaṇṭakaśambūkān bhuktvā nakhakapardakam | pītvā na cāmbunopoṣya pañcagavyena śuddhyati || pītaśiṣṭāmbupāne'pi tathā māṃsādisāṅkare | pīyamānapatattoyaṃ duṣṭamannamadannaraḥ || pañcagavyopavāsābhyāṃ sahasraṃ dakṣiṇaṃ japet | vinā yajñopavītena pibet bhuñjīta vā yadi || anācānto'thavā tadvadetadeva vrataṃ caret | saṃhitāṃ prajapennityaṃ sarvadoṣaviśuddhaye || saṃkareṣu ca sarveṣu cetasaḥ śuddhikāraṇam | aghoramantro japtavyo yāvadvittaṃ prasīdati || āṣāḍāditrike devādavidhāyapavitrakam | lakṣadvayamaghorasya japtvā cāndrāyaṇaṃ caret || daśakāyatriśataṃ yāvat snānamātraṃ prakīrtitam | tataḥ pañcaśataṃ yāvat snānaṃ naktaṃ ca kārayet || upavāsastato mūrdhvastrirātramayuto bhavet | homaṃ daśāṃśato dadyāt tadardhaṃ gaḍḍukāñjapet || p. 35) bhūśayyo brahmacārī ca atailaḥ satyavākcchuciḥ | naktaṃ haviṣyakaṃ yāvat prāyaścittaṃ samāpyate || iti prāyaścittavidhiḥ || sarvapūjāvidhicchidrapūraṇāya pavitrakam | deśikādyaiḥ prakartavyaṃ si mokṣaphalārthibhiḥ || nityāṅgametaduddiṣṭadaśāṃ dṛṣṭavidhiryathā | śuklāṣṭamīṃ vināṣāḍhe vinā śrāvaṇabhādrayoḥ || tāsu tāsu ca kartavyaṃ caturdaśyaṣṭamīṣu ca | āṣāḍhe'pi na kartavyamapraśaste janārdane || svāpastu mithune viṣṇo śukladvādaśikātithau | mādhavādiṣu ṣaṭkhekamādvadvayaṃ sadā || dvirāṣāḍhaḥ sa vijñeyo viṣṇuḥ svapati karkaṭe | akośādimimugranthikanyakākartitaṃ samam || dhautaśuklaṃ śubhaṃ sūtraṃ kārpāsādisamudbhavam | triguṇīkṛtyandhye baliśāditaḥ kramāt || śatādaṣṭottantatroddaśahānyā prakalpayet | bāṇaratnādiliṅgānāmetāsāṃ saṃkhyayaikayā || p. 36) ekāśītyā ca kartavyaṃ viṃśatyā vā ca saptadhā | pūjāprayojanaṃ mūrdhni trayātmakam || pavitra * * * vyantulagṛjyantarālakam | granthayo daśakartavyā athavā tantusaṃkhyayā || bindubāṇaṃ samārabhya yāvat syānnabhacandrakam | yuga haṃsena liṅgeṣu * * * jyeṣṭhapūrvakam || dvādaśāṅgulamānāni badhyādaṣṭāṅgulāni vā | avyaktavedikālambi vyakto ājānulambi ca || gaṅgāvatārakaṃ tatra granthayo'ṣṭādaśa smṛtāḥ | catuṣṭayāni catvāri vinastyantaramānataḥ || granthīnāṃ dvitayaṃ cānte kuryādgaṅgāvatārakam | dhautaṃ sūtramajātena granthitaṃ guhyakena tat || śodhitaṃ bahurūpeṇa vaktramantreṇa rañjayet | raktacandanakāśmīraharidrāgairikādibhiḥ || praṇavaścandramā vahni brahmānāgo guṇo raviḥ | prasādākhyāssarvadevāḥ krameṇa navatantuṣu || sarve vidhisamāliptamekagranthyamatantukam | manonmānavinirmuktaṃ kuryādgrānthyapavitrakam || p. 37) nijamūrtau gaṇādhīśe gurāvaṅgeṣu pustake | tadekameva sarveṣāṃ sarvatattvātmakaṃ bhavet || caṇḍeśvaravivahnīnāṃ śivavatsūtrasaṃpatiḥ | anyathaikaikameteṣāṃ vidadhīta pavitrakam || syādekaikaṃ tathā dvāradikpālakalaśādiṣu | kārakaṃ dhātujādanyaṃ navamevaṃ samāharet || saptamyāṃ vā trayodaśyāmadhivāsamanārabhet | snātvā nityadvayaṃ kṛtvā vibhūṣya makhamaṇḍapam || kuryādviśeṣasaṃdhyāṃ ca viśeṣeṇa ca tarpaṇam | śivasūryaṃ samabhyarcya samācamya vidhānataḥ || sāmānyārghyakaro dvārapālādikaṃ yajet | prācīrājikalādvāradakṣiṇetaraśākhayoḥ || nandinaśca mahākālaṃ gandhapuṣpādibhiḥ kramāt | yāmye vidyākalādvāraṃ tathā bhṛṅgivināyakau || tannivṛttikalādvāraṃ paścādvṛṣaguhāvasi | tatpratiṣṭhākalādvāramudagdevīṃ ca caṇḍakam || nityavaddvārapālādīnabhyarcya vidhināntaram | praviśya paścimādvārau vāstunāthaṃ prapūjya ca || p. 38) dehaśuddhiṃ viśeṣārghyaṃ kuryā * dravyaśodhanam | bhūṣito dakṣiṇe haste kṣālite gandhalepite || sugandhamaṇḍalaṃ kṛtvā vāmāṅguṣṭhena madhyataḥ | brahmāṇī nyasya śākhāsu madhye sāṅgaṃ śivaṃ yajet || śivahastamidaṃ kṛtvā svaśirasyadhiropayet | ṣoḍaśāṅguliṣaṭtriṃśaddarbhaveṇīmayaṃ tataḥ || jñānakhaḍgaṃ samādāya śivo'hamiti bhāvayet | āhṛtya pañcagavyāni mūlena prokṣya śodhayet || śivaṃ koṣṭhe payomadhye supratiṣṭhākhyapātrike | īśānaprakṛtālabhyaḥ * * * sādeśakoṣṭhake || suśānte dadhivaktreṇa vidyātattvaṃ ca koṣṭhake | tejovatpātrake yāmye trivāranrūpiṇā ghṛtam || udakpuruṣako * * * * tnodake guruḥ | gomūtraṃ vāmadevena caturthā paścime tataḥ || kālakoṣṭhe kṛte mūrtya pañcadhā śuddhagomayam | īśe prakṛtisaṃbhāramārgeṇā * * * dakam || sakuśaṃ saṃhitālabdhaṃ kṛtvā saṃrakṣya veṣṭayet | nai-ṛtyāmudakāḍhyo'tha śālyadoṣo'nuvṛttaye || p. 39) kuśena śastrajaptena bhūmiṃ likhya tu pūrayet | raktaiśśāktaiḥ samīkṛtya mārjitāllepitā dṛḍhā || prokṣayedarghyatoyena pañcagavyena vāsinā | tilasiddhārthalājādīn vikirān vikṣipya yatnataḥ || abhimantrāstravikṣipya kuśakūrcopasaṃharet | tatastānīśato nītvā vardhanā sahahetave || nair-ṛte vastugīrvāṇā dvāre lakṣmīṃ tu pūjayet | hemādye karake kumbhe sarvadhānyoparisthite || tāḍite'straśatālabdhairmūrtibhūte ghanāvṛte | śītāmbupūrite sūtraveṣṭite vastrapūrite || paścimāsye kuśopete phalacūtadalānane | vṛṣārūḍhaṃ śivaṃ sāṅgaṃ ṣaḍutthāsanakaṃ yajet || tasya dakṣiṇadiksaṃsthāṃ paścimāsyāṃ ca vardhanīm | siṃhārūḍhāṃ śivāstreṇa sannidhiṃ prāyayet tataḥ || lokapālānathābhyarcya śivājñāṃ yāgarakṣaṇe | datvā cādāya kumbhāgragāminīṃ vardhanīṃ tataḥ || visṛjan vardhanīdhārāmastramantramanusmaran | pradakṣiṇaṃ paribhrāmya punaḥ svasthānamāgatam || p. 40) nidhāya kalaśaṃ pūrvaṃ vardhanīṃ sthāpayettataḥ | tataḥ sthirāsanaṃ kumbhe vistareṇa śivaṃ yayet || vardhanyāṃ ca śivasyāstralī * * mudrāṃ vidhāya ca | aṅguṣṭhena spṛśetkumbhaṃ muṣṭyā saṃspṛśya vardhanīm || mūlasyāṣṭaśataṃ japtvā vardhanyāstraṃ daśāṃśataḥ | vidhāya sannirodhārghyaṃ jñānakhaḍgaṃ samarpya ca || vijñāpayecchivaṃ yāvadamṛtaṃ yāgarakṣaṇam | gaṇeśaṃ vāyudigbhāge gurunīśe'bhipūjya ca || maṇḍale sthaṇḍile vātha pūrvavacchivamarcayet | pañcagandhādibhirdevaṃ snāpayitvā viśeṣataḥ || saṃpūjya gandhapuṣpādyairnaivedyaiśca yathāvidhi | agniṃ saṃskṛtya pūrvāhṇe * * yaye'gniṃ samṛddhayet || śivaṃ saṃpūjya kurvīta mūla mantrāditarpaṇam | kuryātsvanāḍīsandhānaṃ kumbhayāgāgniśaṅkaram || maṇḍale gomayālipte praṇave kuśavi * * * | * * * rutsthitāṃ śālīmastraśuddhāṅganāvṛtām || sūtreṇa varmaṇā baddhagalāṃ sadadviṣām | kuṇḍoktaśuddhayoginyāṃ tvā samāropya gomaya || p. 41) pro * * * * guptaṃ nyasyāstraśatamantritam | sataṇḍulaḥ samuddīpya śivāgniṃ śambhunā pacet || cālayedasinā netramanunātaṃ vilokayet | hṛdā vighaṭṭaye * * tatra taptāgnikāraṇam || kṛtvā ca saṃhitājyena svāhāntaṃ vauṣaḍantakam | sadarbhamaṇḍale kuryācchhītavaktrābhikāraṇam || vahneḥ paścimato dhṛtvā maṇḍale praṇavāsane | saṃpātābhiritaḥ kuryānmantrasaṃhitayā sakṛt || svetyagnau heti juhuyāt tatra dhanvan sruvānanam | siddho'yamiti devāya nivedyaiśe nidhāya tam || devāgnyātmavibhāgena darbheṇa vibhajettathā | datvā bhāgaṃ śivāgnibhyāṃ saṃrakṣedbhāgamātmane || pavitrāṇisamānīya prokṣitānyagnisannidhim | nyastāni bhājane śuddhe saṃhitāmantritāni ca || kṛṣṇājinādinācchādya smaran saṃvatsarātmakam | sarvātmavyāpakaṃ devaṃ śivaṃ sakalātmakaṃ param || * * pātāhutānyastraguptānyāveṣṭya varmaṇā | yāgayāmādisūtreṇa kārakāṇi ca veṣṭayet || p. 42) śivasūryāya mūlena datvā gandhapavitrakam | ācamya dvāradikpālabrahmādibhyo dadīta tat || śivakumbhāya vardhanyai gaṇāya gurupaṅktaye | anenaiva śivāyātha dravyāṇi vinivedayet || tatadiksthitamantreṇa pūrvakodantadhāvanam | yāmye bhasmabhṛtaṃ praśya udagdhātrīphalodake || gandhāmbupañcagavyapalāśapuṭake śive | tatraiva puṣpamāgneyyāṃ candane nair-ṛte gurum || candanāgarukarpūrakuṅkumāni ca mārute | homadravyāṇi vāruṇyāṃ sakuśānyatha dakṣiṇe || daṇḍākṣasūtrakaupīnabhikṣāpātrāṇyathottare | kajjalaṃ kuṅkumaṃ tailaṃ śālākāṃ keśaśocchanam || tāmbūlaṃ darpaṇaṃ dadyādrocanāṃ cātha śaṅkare | āsanaṃ pāduke pātraṃ yogapaṭṭātapatrakam || carumājyasugandhādi pūrvasyāṃ vinivedayet | yadasaṃpannameteṣāṃ manasā tatprakalpayet || śivāsanāya taddatvā puṣpadūrvākṣatānvitam | amantreṇa padaṃ brūyāt gṛhṇādgandhapavitrakam || p. 43) samastavidhivacchatmapūrakeṇamakhaṃ prati | prabhavā mantrayāmi tvantvedicchāvāptikārakā || tatsiddhimanujānī hi yajataścidacitpate | sarvadhā sarvadā śambho namaste'stu prasīda me || itthaṃ vijñāpya devāya datvā gandhapavitrakam | sādhakaḥ sādhyamantrebhyaḥ tatraiva balimārabhet || ācamyāstreṇa mūlena rūpiṇā vā śataṃ yajet | pūrṇāṃ vyāhṛtihomaṃ ca kṛtvānuddhṛtapāvakam || pūtapātre nidhāyāstraṃ kavacaṃ hṛdayaṃ kramāt | pavitrāṇi samāropya hṛdayaṃ varma cāyudham || nyasyānena vidhāyaitat sūtrairāveṣṭya varmaṇā | saṃpūjya saṃhitāmantrairnidadhyāt kumbhasannidhau || siddhāntapustake datvā gurave ca pavitrakam | maṇḍalatritaye bāhye pañcagavyādikaṃ bhajet || prāṅmukhaṃ pañcagavyasya prāśayecculakatrayam | kālarakṣo'nilāśābhyo'nyatra cāto'sya śobhanam || aśubheṣveva śāntyarthaṃ manasā juhuyācchatam | ācamya sakalīkṛtya kṛtasaṅgītajāgaraḥ || p. 44) sopavāsaḥ svapet tasmin mumukṣurdarbhasaṃstare | mumukṣurbhasmaśayyāyāmadhivāsanamīritam || pañcagavyāśanadyena vinā sadyo'dhivāsanam | prātaḥ snānādikaṃ kṛtvā pavitrāṇyāharedvibhet || aiśānyāṃ bhajane śuddhe nyasya datvāṣṭapuṣpikām | visṛjya śambhuṃ śuddhāyāṃ kuryānnityadvayaṃ bhuvi || sūryādiguruparyanto na deve pūrvavadyajet | saṃpūjyeśaṃ viśeṣeṇa kṛtvāgnau mantratarpaṇam || vidhivaccarukaṃ kṛtvā devādibhyo nivedayet | aṣṭottaraśataṃ hutvā prāyaścittāya śambhunā || sūryādiguruparyantān pavitraiḥ pūrvavadyajet | pavitramānena datvā dravyāṇi ca yathāpurā || caruvarjyāni vinyasya nivedya carukaṃ punaḥ | pavitrāṇāṃ jalau kṛtvā kiñcit kalaśasaṃmukhaḥ || smaran kālātmakaṃ devaṃ brūyādidamapi skhalat | oṃ kālātmanā tvayā deva yaddṛṣṭaṃ māmake vidhau || kṛtaṃ kliṣṭaṃ samutsṛṣṭaṃ hṛtaṃ guptaṃ ca yatkṛtam | tadastu kliṣṭamakliṣṭaṃ ddṛtaṃ puṣṭamasatkṛtam || p. 45) sarvātmanāmunā śambhoḥ pavitreṇa tvadicchayā | tataḥ praṇavamuccārya purayettava taddvayam || vrateti niyame klante caturthyantaṃ tatheśvaram | ātmavidyāśivairmantraiḥ svāhāntairmūlasaṃyutaiḥ || kaṅkaṇatritayaṃ dadyāt sādhakastu śivādibhiḥ | sarvatattvādimūlena dadyādaṅgāvatārakam || brahmāṅgebhyaḥ pavitrāṇi datvā kṛtvā japedvidhiḥ | mantradravyakriyāhīnaṃ karma yadvārṣikaṃ mama || tvatprasādātpavitreṇa sarvaṃ saṃpūrṇamastu naḥ | iti vijñāpya deveśaṃ gṛhītvābhimataṃ vratam || caturmāsaṃ trimāsaṃ vā dvimāsaṃ māsameva vā | māsārdhaṃ saptarātraṃ vā pañcarātraṃ tryahaṃ dvyaham || kriyāparyavasānaṃ vā dvijā nīñca tarpayet | datvāgnaye pavitrāṇi caruṃ hutvā baliṃ haret || prāyaścittāhutirdatvā vidyāyai gurave'pi ca | datvā pavitramabhyarcya vidadhyādbhojanādikam || vratānte pūrvavadyaṣṭvā prāyaścittāhutīryajet | mūlena śivāstreṇa rūpiṇā ca tilādibhiḥ || p. 46) visṛjyāgniṃ śivaṃ caiva pavitrāṇyāharet punaḥ | visṛjet pratilomyena maṇṭapārcitadevatāḥ || ṭaṅkādermaṇḍale caṇḍaṃ sthaṇḍile vā samarcayet | datvā śuddhapavitrāṇi nirmālyaṃ ca nivedayet || vijñāpya visṛjedbhūmiṃ viśoddhya caruvaṃ yajet | guruḥ śiva ivābhyarcyo vastravittavibhūṣaṇaiḥ || śaivāṃśca pūjayedbhaktyā dvijāndhakṛpaṇānapi | itthaṃ pavitravidhirābdikakarmalope doṣopaśāntividhaye śivadīkṣitānām | kairavādiśatakena mṛgendragāmī leśādaghoraśivadeśikakuñjareṇa || iti pavitrikavidhiḥ samāptaḥ || dikṣāśuddhiraśuddhasya bhautikī naiṣṭhikī ca sā | sādhakasya dvidhā dīkṣā satato śivadharmiṇī || duṣkṛtāṃśavināśena bhogabhūṣṭhabhogadā | dehottarāṇimādyattātassākhyā lokadharmiṇī || naiṣṭhikī ca tridhā proktā samayācāravarjitā | nirapekṣā balādīnāṃ śaktānāṃ tatsamanvitā || p. 47) sāpekṣā śobhanīyāttu dehārambhakakarmaṇām | tīvraśaktinipātasya sadyo nirvāṇadā tu sā || kriyāsāmye vibhinnārthā sā bhavādguruśiṣyayoḥ | anugṛhṇāti deveśa sakalān gurumūrtibhiḥ || brāhmaṇaḥ puṇyadeśotthaḥ saṃpūrṇāvayavaḥ śuciḥ | padavākyapramāṇajñaḥ saṃhitāpārago guruḥ || śivabhaktaṃ sadācāraśiṣyaṃ ratnaparikṣitam | kulīnamanugṛhṇīta anukūle sulagnake || deśe varṇānugāṃ bhūmiṃ gṛhītvā cāstracodite | diksiddhe bhūtale kuryādvidhinā yāgamaṇḍapam || snātvā hnikadvayaṃ kṛtvā guruḥsaṃbhṛtasādhanaḥ | dvārāṇi dvārapālāṃśca saṃpūjyāntaṃ praviśya ca || gatvā savyanijasthānamupaviśyottarānanaḥ | bhūtaśuddhiṃ viśeṣeṇa kuryādehalimātrakam || pūrvavaddvādaśāntasthaṃ kṛtvātmānaṃ layaṃ nayet | tattvāni binduparyantaṃ sūkṣmadehaviśuddhaye || gandhe pṛthvīṃ rase toyaṃ rūpe'gniṃ sparśamārutam | khaṃśabdo'haṅkṛtau mātrāstāmase rājase punaḥ || p. 48) karmendriyāṇi sattve tu manobuddhīndriyāṇi ca | tadbuddhau sāguṇeṣvete pradhāne tallayaṃ gatam || kalāyāṃ rāgavidye ca sākalo niyatiḥ pumān | māyāyāṃ śuddha * * śaṃ sasadeśe savartigaḥ || sā śivasthātsabimbasthastato bhūtāni śodhayet | ardhacandraṃ dravaṃ saumyaṃ śuddhamambhojalāñchitam || āpyamaṇḍalakaṃ dhyātvā vahnibhūtaṃ viśodhayet | āgneyamaṇḍalaṃ tryaśraṃ khataṃ svastikalāñchitam || jalabhūtaṃ viśuddhyātha kṛṣṇaṃ vāyavyamaṇḍalam | ṣaḍaśraṃ bindubhiḥ ṣaḍbhiryuktaṃ pṛthvīmayaṃ smaret || binduśaktiyutaṃ vyoma vrataṃ śuddha svayaṃ smaret | dahanotplāvane kuryāt hṛdyātmānaṃ nidhāya ca || aṣṭatriṃśatkalārūpaṃ vidyodahaṃ vibhāvayet | nāmantāṃ śaśinīmūrdhenāmantāṃ pūrvato gatām || brahmantāṃ dakṣiṇe tvaṣṭāṃ saumye svāntāṃ marīcikām | vātāṃ ca jvālinīṃ paścānmūrdhnīśānakalā nyaset || tāramūrdhnānale nyasya śāntiḥ pūrvatra bhentimām | mahyantāṃ dakṣiṇe vidyāt pratiṣṭhādrodimāmudak || p. 49) ā * * * * ttiyāṃ dattāṃ catasraḥ pauruṣīkalā | tamāṃ ca hṛdayebhyontāṃ galekṣayām || savyāṃse dvyakṣarāṃ nidrāṃ vāmāṃse ca vadanti mām | * * * * ntimāntābho hyotā māyāmathottare || pṛṣṭhe śrāntāṃ bhayābhyontāṃ jarāmurasi ghorajām | rājarakṣāṃ ratīpālyāṃ guhye liṅge namontimām || dakṣiṇetarayorūrvorvāmāṃsaṃyamanīṃ tathā | jānunorlānti māmontāṃ kriyābuddhiṃ ca pūrvavat || jaṅghayoḥ pūrvavarṇānte kāryādhātrīsphajordvayoḥ | bhrāmaṇīmontimāṃ kaṭyāṃ pārśvenāntāṃ ca mohinī || vāmapārśvebhrayā medhā itthaṃ vāme kalākramāt | pādadvandve dviparyantāṃ siddhimṛddhiṃ ca montimām || dyutiṃ lakṣmīṃ ca medhāṃ ca karaghrāṇeṣu me'ntimām | kā śirasi māmantāṃ bāhudvandvevathāsthitam || vāntāmontāṃ ca vinyasya kṛtvāntaryajanāntikam | sthānaśuddhiṃ viśeṣārghyaṃ yaḥ kuryādvidhānataḥ || śivārghyaṃ śivāntavyāptaṃ pādyādihetave | vidyāntaṃ vyāptirośloṣṭamāvāhanavisarjayoḥ || p. 50) paśvarghyamātmatattvāntavyāptaṃ tat prokṣaṇādiṣu | teṣāṃ pramādādvailomye juhuyādasi * * * * || āpakṣīrakuśāgrāṇi taṇḍulāḥ sumanastilāḥ | arghyo'ṣṭāṅga iti prokto yavaiḥ siddhārthakaiḥ saha || alaṅkṛtaḥ śivaṃ hastamāropya nijamastake | jñānakhaḍgaṃ samādāya śivo'hamiti bhāvayet || saṃskṛtya pūrvavat pañcagavyādyairmukhamaṇḍapam | lājacandanasiddhārthabhasmapuṣpakuśākṣatān || vikīryavikirānastrakalpān saṃhṛtya pūrvavat | vāstulakṣmīṃ tadā kumbhe vardhanyau ca calāsane || saṃpūjya lokapālāṃśca rakṣāmājñāpya pūrvavat | śivakumbhaṃ paribhrāmya pūjayitvā sthirāsane || śoddhyamārgoparaktāṅgaśivaṃ brahmāṅgasaṃyutam | śivakumbhāstravardhanyāṃ śivāstraṃ paścimānane || aṅguṣṭhena spṛśet pūrvaṃ ghaṭaṃ yaṣṭvā tu vardhanīm | bhuktyai muktyai ghaṭaṃ paścāt jñānakhaḍgaṃ samāpya ca || yajñarakṣādhuraṃ tasmai nivedyārghyeṇa rodhayet | gaṇeśaṃ padmapatrābhaṃ gurupaṅktiṃ ca pūjayet || p. 51) sthaṇḍile śivamabhyarcya bhaktyā vaiśeṣikairdhvanaiḥ | śoddhyamārgoparaktāṅga sarvakṛtyaikasākṣiṇam || yajetāvaraṇe garbhe brahmāṅgāni yathā pure | dvitīyāvaraṇe'nantaṃ sūkṣmaṃ caiva śivottamam || ekanetraikarudrā ca trimūrtiśca prapūjayet | prācyādiṣvānupūrvyeṇa śrīkaṇṭhaṃ ca śikhaṇḍinam || hemāgni nīlabhṛṅgenduhimaraktasitān kramāt | tadva * * * saṃpūjya nadyādīn kramaśo gaṇān || tadvahirlokapālāṃśca bahirastrāṇi pūjayet | vajraṃ śaktiṃ ca daṇḍaṃ ca khaḍgaṃ pāśaṃ tathāṅkuram || gadātriśūlapadmaṃ ca cakraṃ caiva samarcayet | naivedyairvastrakairdevaṃ darpaṇādyaiśca toṣayet || japaṃ kṛtvā nivedyāsmai gatvā kuṇḍāntikaṃ guruḥ | pūrvavacchivamabhyarcya śivāgnau mantratarpaṇam || kṛtvā śatāni catvāri saṃpattyai deśakālayoḥ | durnimittāpanodāya sunimittakṛte tathā || hutvā śivāgnau pūrvoktavidhinā sādhayeccarum | sthālyāmājyena dīptāyāṃ pañcaprasṛtisammitam || p. 52) ekaśiṣye dvitīyādiprasṛtiṃ vardhayettataḥ | taṃ saṃpātaṃ hutaṃ hutvā maṇṭapārthaṃ rajāṃsi ca || ghaṭikāśatasūtrāṇi pāśasūtraṃ tathaiva ca | bhāgau madhvājyasaṃpṛktau caro devāya cāgnaye || datvā bhāgaṃ svaśiṣyārthaṃ sthāpayedājyasaṃyutam | indrādibhyo viśeṣeṇa saṃpūjya balimāharet || avighnārthaṃ kṛcchidrapūrayecca śatadvayam | hutvāsinā kṛtānujñā śivena paśumocane || sadarbhamaṇḍale śiṣyamāropya praṇavāsane | hastaṃ dehamudagvaktraṃ saṃpātaṃ ca kṛtāñjalim || prāṅmukho vīkṣya mūlena prokṣya snātamupoṣitam | bhasmanāstreṇa pāśānāṃ śaithile mūrdhnitāḍayet || darbhāgreṇa * rullikhya nābherūrdhvamadhastathā | bhautikaṃ naiṣṭhikaṃ pūrvaṃ nādhastadanūpari || saṃsitaṃ nyasya taddehe netramantreṇa vāsasā | navenācchādya tannetre praveśya makhamaṇṭapam || srajaṃ tadañjalau kṛtvā devasyāgre pradakṣiṇam | nītvā prakṣepayenmālyaṃ pānīyāpyandhakāparam || p. 53) darśayetparameśānamadṛṣṭaṃ paśubhissadā | taṃ dṛṣṭvānandapūrṇākṣaṃ dakṣiṇasyāṃ prabho diśi || maṇḍale praṇavāsīnaṃ vidhāyodaṅmukhaṃ śiśum | nirīkṣaṇādikaṃ kṛtvā dhāraṇābhirviśodhya ca || mantraiḥ śiṣyaśalīkṛtya śivahastena deśikaḥ | mūrdhādimūlenālabhya pāśaśaithilyahetunā || dāpayitvātha te naiva srajaṃsthaṇḍilakumbhayoḥ | nītvāgnisannidhiṃ svasya dakṣiṇe praṇavāsane || gurujaṅghāniviṣṭāgrakuśamūlā kṛtagraham | niveśya nāḍīsandhānaṃ kuryācchiṣyasya cātmanā || padmatantunibhāṃ nāḍīmātma * * * ṇanayā | nirgatāṃ vāmayā śiṣye viśantī nirgatāṃ punaḥ || tasya dakṣiṇayā svasya viśataṃ vāmayā smaret | tatsandhānāya mūlena juhuyādāhutitrayam || kumbhasthaṇḍilāhnīśaireva sandhānamācaret | kṛtvā tanmūrdhnisaṃpātaśaktyā mūlāditarpaṇam || kṛtvāsināśataṃ sāṣṭaṃ prāyaścittāya homayet | dadyāt pūrṇāṃ vidhānena vauṣaḍantena śambhunā || iti samayadīkṣāvidhiḥ || bījāśanāśayotthānān doṣāṇāmapanuttaye | āhutitritayaṃ dadyāt rudrāṃśapādanāya ca || vāgīśigarbhayogyatvaṃ rudrāṃśatvaṃ na rudratā | dvijatvaṃ cāstraśāstreṣu vāgīśī garbhayogyatā || na śarīrasya jātervā saṃskāraḥ kriyate yataḥ | śīrṣaṇyāstreṇa santāḍya hṛdi recakayogataḥ || praviśya hṛdaye tasya viśleṣyācchādya cāsinā | hṛtsaṃpuṭajīvaṃ nītvā taddvādaśāntatā || saṃhāriṇyātmabījena natipraṇavayoginā | pūrakeṇa svahṛtsaṃsthaṃ kṛtvā samarasīkṛtam || kumbhakena tyajan devān brahmakarecakeṇa tu | dvādaśāntapadaṃ nītvā nāḍyā dakṣiṇayā tataḥ || yannissārya hṛtpaṭavaṃ śiṣyadehe niyojayet | kecidvāgīśvarīronau paśuṃ nyasyātrasaṃskṛtim || garbhādhānādikāḥ pañca kurvanti śivavahnivat | datvā yajñopavītiṃ ca svajātī cābhimantritaḥ || śataṃ sāhasramardhaṃ vā juhuyāt pūrṇayā saha | śrutyarcādhyānahomāderyogyaḥ syādamunā śiśuḥ || p. 55) vratine tatra śiṣyāya vratāntāni samarpayet | jaṭābhasma ca daṇḍaṃ ca kaupīnamupavītakam || saṃpādya saṃhitāmantraiḥ kramādīśādimantritam | nivedya sthaṇḍileśāya kumbhapārśve nidhāya ca || śivājñayā jaṭāṃ badhvā tāni tasmai samarpayet | kalāśaktipavitrāṇutattvamantreśasaṃkhyā || jaṭā devasya purato badhnīyācchivamuccaran | na śūdrasya jaṭāḥ kāryāḥ kuryādekāmathāpi vā || niṣṭhādhiyāsataḥ pāśabaddhādyāṃ karmakathyate | mantrāṇāṃ tarpaṇaṃ kṛtvā kuryānmūlādidīpanam || trīn vārān svarṇakairbījaiḥ huṃphaḍantaiḥ śikhāpuṭaiḥ | pūrvoktalakṣaṇaṃ sūtraṃ triguṇaṃ triguṇīkṛtam || prokṣyāveṣṭyāsivarmabhyāṃ śikhayā tataḥ | badhvā dhiṣṭhyāsya kurvīta pādāṅguṣṭhāntalambitam || pāśacchedādikaṃ sūtre na dehe tanmalādibhiḥ | pāśairadhitaṃ dhyāyet sannidhiṃ sthānamātmanaḥ || praviśya nāḍyā taṃ dehaṃ caturthyantaṃ satārakam | viśleṣāyoccarannāma huṃphaḍantaṃ pragṛhya ca || p. 56) suṣumnāṃ hṛtpuṭāṃ sūtre nāḍyānanyāni yojayet | saṃpūjyāveṣṭya sannidhyairjuhuyādāhutitrayam || śāntyātītādikān pāśān tattvalokādigarbhiṇaḥ | śiṣyadehātsamādāya sūtre saṃyojyatarpayet || śivaśakti ubhe tattve padaṃ praṇavamādikam | śiveśānāstramantrāṃśca visargāntān surānapi || lokāna na śritādīṃśca nivṛttibhuvanāntimān | kalāyāṃ śāntyatītāyāmantabahyāvalokyatām || hṛtsaṃpuṭātmabījena svanāmnā praṇavādinā | huṃphaḍantena viśleṣya gṛhītvāṅkuśamudrayā || śirassūtre namo'ntena saṃyojyabhyarcya veṣṭayet | svāhāntaṃ sannidhānāya juhuyādāhutitrayam || śāntisthān kakhagān varṇān mātrau paruṣacarmaṇi | sadāśiveśvare tattve śuddhavidyāmanukramāt || nityaṃ yogini ityanto nekādaśapadāni ca | sadāśivādiprabhuṇā prāntāni bhuvanāni ca || lalāṭād galaparyante sūtre tāmapi yojayet | vidyāyāṃ saptatattvāni māyādipuruṣāvadhi || p. 57) varṇān sapta ghakārādīn mantrau ghoraśivātmakau | dhyānāhārapaṭādīni padānyapi ca viṃśatiḥ || lokāṃśca gahaneśādīn smaret sarvendriyāntimān | nābhyante pūrvavatsūtre saṃyojyābhyarcya homayet || caturviṃśatitattvāni prakṛtyādijalāvadhi | ṭakārādimakārāntān varṇān vāmaśiro manuḥ || śrīkaṇṭhādyamareśāntabhuvanāni padānyatha | prathamadvayamārabhya mahādevapadāntikam || mūloktyādāya tāṃ sūtre jānvante pūrvavat kṣipet | pṛthvītattvākṣavarṇaṃ ca hṛtsadyojātaśambaram || vīrabhadrādikālāgniparyantabhuvanāni ca | sadbhāveśvarapūrvādipadāni draviṇāntimam || nisṛtyantargataṃ dhyātvā gṛhītvā tāṃ ca pūrvavat | jānvaṅguṣṭhāntime sūtre saṃyojyābhyarcya homayet || karmāṇi malaśaktiṃ ca rodhaśaktiṃ ca śāṅkarīm | vilokya sūtre saṃyojya sannidhānāhutiryajet || svāhāntaistarpaṇaṃ dīptaṃ huṃphaḍantaiḥ śikhāpuṭaiḥ | datvāhutitrayaṃ kuryādājyena yadi vā tilaiḥ || p. 58) astreṇa huṃphaḍantena viśleṣāya sruvādinā | santāḍyātrāhutīrdatvā nivṛttyādīn vilomataḥ || śastreṇa huṃphaḍantena kalāmantreṇa bandhayet | pāśān svāvadhideśeṣu rocanākṛtalakṣmasu || jānunābhigalasthāneṣvalikabrahmarandhrayoḥ | chidyante granthitaḥ pāśāsta hi tatskandhasandhayaḥ || śarāvasaṃpuṭe puṃsaḥ praṇītā saṃpuṭe striyaḥ | nidhāya pāśasūtraṃ tat kṛtvā tatpātaśodhitam || niveśyasthaṇḍileśāya guptyai nyasyet ghaṭātmike | sthaṇḍileśe ghaṭe vahnau svasti mukuśā śiśum || praṇāmaṃ kārayitvāntaṃ bahirmaṇḍalakatraye | pañcagavyaṃ caruṃ dantakāṣṭhaṃ ca śivamantritam || bhasma datvā yathā pūrvaṃ dantakāṣṭhasya pātane | aśubhe śāntikaṃ homamācarecchāntaye'sinā || kāyavāṅmanaso bhūtaśchidradoṣanivṛttaye | mūlāghorāsibhiḥ kṛtvā kramāddhomaṃ śataṃ śatam || mantrāṇāṃ tarpaṇaṃ kṛtvā śaktyā pūrṇāṃ pradāpayet | sthaṇḍileśāya rodhārghyaṃ datvā pāvakavartmanā || p. 59) kalaśe taṃ samāropya śuddhāyāmavarau tataḥ | darbhairastraśatālabdhairbhoginaḥ pūrvamastakān || tatrāstrarakṣitaṃ guptaṃ śikhayā ca śikhaṃ hṛdā | āropya varmaṇaśchādya vāsasā svāpayettataḥ || rekhāstisro bahiḥ kuryādastrajaptena bhasmanā | datvā bāhyabaliṃ prāśya pañcagavyaṃ caruṃ svayam || snātvā hutvā samācāntaḥ sakalīkṛtavigrahaḥ | svapecca darbhaśayyāyāṃ svapnamāṇavakaṃ japet || sadyo'dhivāsane kāryaṃ na caruṃ prāśanādikam | adhivāsanavidhiḥ samāptaḥ || śubhāśubhasvapnavidhiḥ prātaḥ kṛtāhnikaḥ svapnaṃ śrutvā śiṣyaniveditam | maṅgale maṅgalaṃ brūyāt kuryācchāntimamaṅgale || gajasyārohaṇaṃ paṅkavārirāśyādilaṅghanam | rājopakaraṇaprāptihemaratnādiyogitām || sasyābhilāpisūryābjondyālokāśca praśasyate | kharādyārohaṇaṃ paṅkasaritādiṣu majjanam || p. 60) raktavastrādiyogatvaṃ drumādipatanaṃ nataḥ | abhyaṅgakroṣṭakākādidarśanaṃ ca na śasyate || bhaumyaṃ śubhetare svapne niśārambhe'sinā śatam | sahasraṃ ca niśāprānte niśīthe śatapañcakam || kṛtvā naimittikāṃ pūjāṃ cārādigurupaścimām | maṇḍale sthaṇḍile vātha pūrvapaścimamarcayet || karaṇyā maṇḍalaṃ madhye sūtrayet ghaṭikāyujā | caturaśraṃ vidhāyātra vidhinātha dvihastakam || madhye'ṣṭatattvadvātriṃśat kesaraṃ karamānakam | vyomarekhāvṛtaṃ padmaṃ vidadhyānna ca piñchakam || vedabhaktedhekaṇṭhārdhe caturvratāni kārayet | prathame karṇikāpītanīlabījairalaṅkṛtaḥ || pītaraktasitāgrāṇi kesarāṇi dvitīyake | tṛtīye dalasandhiḥ syāccaturthe ca dalāgrakam || vyomarekhāsitāvṛttadalāni dhavalāni ca | pīṭhakaikāṅgulaṃ kuryāccitragotropaśobhitam || raktaṃ ghrinīlakīlaṃ ca padmārdhādviśikhā sitā | tatpramāṇacaturdvāre rekhāstisrastato bahiḥ || p. 61) ekāṅgulapṛthūtsedharekhādyāḥ sāttvikī sitā | apare raktakṛṣṇe dve yavo ne ca yavāntare || bhuktaye muktayastisraḥ samāyaiva prakīrtitāḥ | śānipiṣṭaiḥ sitāraktadhātunātha haridrayā || pītā dagdhayavaiḥ kṛṣṇanīlaṃ śamyādipatrajā | saṃprokṣya hṛcchatālabdhe gupte tatra śivaṃ yajet || vidyeśagaṇalokeśāṃścāstrān pīṭhān bahiryajet | iṣṭvāgnisaśivaṃ kuryāt pūrṇāyāṃ mantratarpaṇam || hutvā sahasraṃ mūlena brahmāṃśaiśca daśāṃśataḥ | kṛtaṃ nivedya devāya śiṣyānugrahaṇā yataḥ || prārthyante na kṛtānujño dakṣiṇe maṇṭapādbahiḥ | maṇḍale pūrvavacchiṣyaṃ sthāpayet praṇavāsane || nirīkṣya prokṣya santāḍya bhasmanollikhya barhiṣā | śivīkṛtyaśivīhastamastake nyasya samarcayet || baddhanetrāṃ praveśyāgrāṃ nītvā śambhoḥ pradakṣiṇam | srajatāsāṃjalau kṛtvodaṅmukhasya vilocane || udghāṭya darśayeddevaṃ samantraṃ pātayetsrajam | tatpātasthānamatrādyaṃ nāma śiṣyasya kārayet || p. 62) śivāntikaṃ dvijendrasya gaṇāntaṃ ca parasya tu | samayasthasya nānyasya puṣpaṃ kumbhānalātmasu || dāpayitvā samīpe'gnau sthāpayedātmadakṣiṇau | nāḍīsandhādikaṃ kṛtvā pāśasūtraṃ pralambayet || śiṣyadehe svadehe'gnau maṇḍale kalaśe'pi ca | vilokya śoddhyamadhvānaṃ vyāpakaṃ cāparārcanam || saṃbhāvyānyonyasaṃdhānaṃ mūlena juhuyācchatam | ādhāraśaktimādāya vahnau saṃpūjya tarpayet || saṃhāreṇa tato vyāptiṃ nivṛtteravalokayet | ekamevāvanītattvaṃ lokaṃ cāṣṭottaraṃ śatam || rudraiḥ samānanāmāni bhuvanānīha sarvaśaḥ | kālāgnirathakūśmāṇḍahāṭakabrahmakeśavau || rudraśceti bisetāni bhuvanānyaṇḍamadhyataḥ | vahiḥ prācyādidikṣvasya loko daśadaśa sthitāḥ || kapālīśadhvajobuddho vajradehapramardanaḥ | vibhūtiravyayaḥ śāstā pinākī tridaśādhipaḥ || agnirudro hutāśī ca piṅgalaḥ khātako haraḥ | jvalano dahano babhrurbhasmāntakakṣayāntakaḥ || p. 63) pañcāntakaḥ pañcaśikhaḥ kapardī meghavāhanaḥ | nidhīśo rūpavān dhanyo saumyadeho jaṭādharaḥ || lakṣmīdhṛgratnadhṛkchrīdhṛk prāsādaśca prakāmataḥ | vidyādhipeśaḥ sarvajño jñānadhṛgvedapāragaḥ || sureśaśarvo jyeṣṭhaśca bhūtabālo balipriyaḥ | vṛṣo vṛṣadharo'nantaḥ krodhano marutāśanaḥ || grasanodumbarīśaśca phaṇīndro vajradaṃṣṭriṇaḥ | śambhurvibhurguṇādhyakṣastryakṣastridaśeśvaraḥ || * * * * vivāhaśca nabholipsurvicakṣaṇaḥ | mūrdhnikrośatarudrāśca vīrabhadrastadūrdhvataḥ || antimapraṇavādvāni padānyaṣṭau ca viṃśatiḥ | namo namaḥ oṃ śivāya namo namaḥ || sarvadaḥ śarvaśivasūkṣmasūkṣma śabdaśabdajñāna jñāna piṅga piṅga pataṅga pataṅga turu turu sākṣi sākṣi su pūrvasthita pūrvasthita astutāstu anārcitārcita brahmaviṣṇurudraparasarvasānnidhyakara sarvabhūtasukhaprada bhavodbhava śarva śarva prathama prathama muñca muñca yogādhipataye mahāteja sadbhāveśvara mahādeva | p. 64) ajātahṛdayau mantrau kṣavarṇaṃ cādhvapañcakam | vyāptiṃ nivṛttyā saṃbhāvya namo'ntena nijāṇunā || sūtrādādāya tāṃ vahnau kālānte naiva yojayet | saṃpūjya sannidhau dadyāt svāhāntenāhutitrayam || tatrasthāni ca karmāṇi prakṛtiṃ yugapat smaret | karmārabdhaṃ tanoranyaṃ mumukṣostu viśodhayet || prāk karmakāmyaṃ ca dharmasādhakasya viśodhayet | hṛdabrahmāṇamāvāhyabhyarcya datvāhutitrayam || svādhikāre'nujānīhi paśordīkṣamitīrayet | yoniranekasaṃkalya tatra vāgīśvarī * * || tadvyāpikāṃ samāvāhya pūjayitvāhutitrayam | datvā prārthya maheśānaṃ śiṣyasaṃyojanaṃ prati || prokṣyāstreṇa paśuṃ tena sapuṣpaṃ hṛdi tāḍayet | recakena praviśyāsya dehe viśleṣya cāsinā || viyogo jyeṣṭhadhā kāryaḥ paśo yoniṣu yojanam | vāmayā śivaśaktyātha raudroddhāraśca sarvadā || dvādaśāntaṃ smaranmūlaṃ nītvā taṃ ghṛṇimudrayā | hṛtsaṃpuṭaṃ samādāya bījena dvādaśāntataḥ || śeṣaṃ granthāntare draṣṭavyam || śubhamastu | śrīgurubhyo namaḥ | hariḥ oṃ || śrīsāmbaśivāya namaḥ || vyākhyānam || śivaṃ śivatvasaṃprāptikāraṇaṃ karuṇānidhim | praṇamāmi gaṇeśaṃ ca gurusaṃjñaṃ śivaṃ tataḥ || śrīkālottarabhedeṣu catuśśatikasaṃjñitam | saṃpradāyena garbheṇa vivṛtaṃ gurubhiḥ purā || sarvajñānottarādīni śāstrāṇi vyākṛtāni ca | śrīmanmṛgendrasaṃjña ca paddhatiśca kriyākrame || racitaṃ gurubhiḥ pūrvaṃ pañcāvaraṇasaṃjñitam | stotraṃ ca tena racitaṃ dhyānaśāstrānusārataḥ || śrīmanmṛgendrapaddhatyāḥ praṇetāraṃ guruttamam | praṇipatya vidhāsyāmi ṭīkāmasyāstvapekṣite || asyāṃ tu yānyanuktāni sūryārcādīni santatau | kriyamāṇāni cātraiva karmāṇyapi vadāmyaham || tatrāyamādyaślokaḥ - śivaṃ śivatvasaṃprāptikāraṇamiti | śivatvaṃ nāmātmanaḥ sarvajñatādiviśiṣṭaṃ svadṛkkriyārūpaṃ tasya prāptirabhivyaktistasyāṃ kāraṇaṃ dīkṣādinā nimittaṃ śivaṃ praṇamya mṛgendrāgamamiti śivabhedeṣu prathamabhūtasya śrīmatkāmikabhedasya śrīmanmṛgendraśāstrasya paddhatiḥ kriyādibhedabhedeneti | atra kriyāśabdena śaucācamana- p. 66) snānasandhyāvandanapūjāhomādirucyate | ādiśabdena yogacarye gṛhyete | eteṣāṃ kriyādīnāṃ bhedena tantrāṇāṃ śāstrāṇāṃ bhedaḥ smṛto yataḥ | na tu jñānabhedācchāstrabhedaṃ jñānabhedastu pāśupatānyatantratve prayojakam | daśāṣṭadaśabhedabhinnasya śivabhedarudrabhedena prasiddhasya siddhāntaśāstrasya śrotrabhedāt paramparayā vaktṛbhedācca bhede'pi prameyaviṣaye tvaikamatyameva yathoktaṃ śrīmatkiraṇe - bhedāntarāṇi sarvāṇi mahānti na mahāntyapi | dīkṣāsaṃpratyayārthāni siddhimuktiphalāni ceti || anyairapyuktam - sarvaśākhāpratyayamekaṃ karma neti ca | tasmāttantrānuṣṭhāyināṃ tattattantroktameva karma kartavyam | yathā kalpasūtrādiṣu tatra kriyābhedāttantrabhedo yathā śrīmanmṛgendrāgnisaṃskāraprakaraṇe - darbhairāchādya saṃskārān kuryādbaddhāstrakaṅkaṇaḥ | tataḥ sadyādibhirmantrairgarbhādhāṃnādisiddhaye || pañca pañcāhutīrdadyāddhṛdārcanasamanvitam | ityasmin śāstre hṛdayamantreṇa garbhādhānādīnāṃ pañcānāmapi saṃskārāṇāmaviśeṣeṇārcanaṃ sadyojātādibhiḥ p. 67) pañcabhirbrahmabhiḥ pratyekaṃ pañcapañcāhutaya uktāḥ | śrīmatkiraṇe - gandhādyairarcya sadyena hṛdā datvāhutitrayam | garbhādhādhe kṛte puṃstvamityādinā sadyādibhirbrahmabhirarcanaṃ hṛdayādibhiḥ pratisaṃskāramāhutitrayaṃ ca uktam | iti kriyābhedāttantrabhedaḥ yogabhedāttantrabhedaḥ śrīmatkiraṇe - pratyāhārastathā dhyānaṃ prāṇāyāmo'tha dhāraṇā | tarkaścaiva samādhiśca yogāṅgāni sthitāni ca || ityatra prāṇāyāma pratyāhāradhāraṇā tatsamādhidhyānātmakaṣaḍaṅgo yoga uktaḥ | śrīmanmṛgendre tu prāṇāyāmādyanuṣṭhānārjitākṣatvaṃ śanaiḥ śanaiḥ rityasya sūtrasya vṛttiḥ | vakṣyamāṇalakṣaṇaprāṇāyāmādyaṃ prāṇāyāmādyaṅgasaptakābhyāsājjitendriyatvamityādinā saptāṅgayoga uktaḥ | iti yogabhedāt tantrabhedaḥ | caryābhedastu śrīmatkiraṇe | anteṣṭiprakaraṇānte - ekoddiṣṭaṃ yadatroktaṃ kāryamāvāhanaṃ vinā | śivaśrāddhādikaṃ śrāddhaṃ proktametatsamāsataḥ || p. 68) ityādinā śivaśrāddhāntaṃ karmoktam | śrīmanmṛgendre tu śivaśrāddhamuktvā tadanantaraṃ gotraśakraṃ maṇḍale trīṇi tataḥ pātrāṇi vinyasedityācamanārghyadānaparyantaṃ karmoktam | iti caryābhedāttantrabhedaḥ | evaṃ tantrāntaroktāni karmāṇi sarvathaiva kiṃ na kartavyaṃ na śabdasāmarthyāditi | śabdasāmarthyādarthasāmarthyādvastuśaktyā vā yatprāptaṃ tat kartavyameva | tatra śabdasāmarthyaṃ nama saprakārasya homasya vidhāne'pi agnyāśrayasya kuṇḍasya vidhānādyanyasaṃhitoktakuṇḍalakṣaṇasya grahaṇam | atha sāmarthyaṃ tu agnisaṃskārāṇāmanyatamuktvā sarveṣāmanuktatve'pyanuktānāṃ saṃskārāṇāṃ saṃhitāntarāt grahaṇam | vastuśaktirapi nirīkṣaṇaprokṣaṇādīnāṃ vaktraikīkaraṇāntānāṃ sarveṣāṃ saṃskārāṇāṃ vidhāne'pi sarvasaṃskārapūraṇarūpāyāḥ pūrṇāyā anuktatvena pūrṇāhuteḥ saṃhitāntarāt grahaṇam | evaṃ śabdasāmarthyārthasāmarthyavastuśaktīnāṃ lakṣaṇam śrīmadrauravavṛttivivekādināvagamya likhitam | prātarutthāyetyādinā nityānuṣṭhānakramaḥ kathyate | śṛṅgāṭakaṃ catuṣpathaṃ kīrtiḥ paṅkaḥ brāhmīṃ sandhyāṃ vicintyāstramiti brāhmaṇāditrayaṃ p. 69) smārtoktasaṃdhyāvandanataḥ paraṃ pārameśvaramastraṃ śāstroktakrameṇa dhyāyannastragāyatrīmantreṇa sūryamaṇḍale trirjalāñjaliṃ prakṣipya japaṃ ca kuryāt | śūdrastu brāhmīṃ sandhiṃ vihāyānyat kuryāt | vidhisnānasamaye tīrthaṃ saṃgṛhya toyata iti gaṅgāsārasvatādi tīrthākarṣaṇaṃ kartavyam | nātra tīrthatvenākarṣaṇīyam | gaṅgādipravāhakaṃ kiṃ tu adhyātmani dvādaśāntāvasthita śivacandramaṃkṣubdhāni binduvibhūṣitāni tīrthāni tatra gāṅgaṃ piṅgalāpravāhaprāptamiḍāṃ pravāhaprāptaṃ sārasvataṃ tu madhyanāḍīpravāhaprāptaṃ tānyevātrādhyātmani tān sakalapravāhānurūpaṃ kalpayet | tathoktaṃ bhojarājena tantroktaṃ anyadapi kartavyā āgneyyādhāraṇayā toyaṃ śoṣayitvāmṛtadhāraṇayā punarāpūrya śivajaptamṛdbhāgena bāhubhramaṇājjalamāvṛttya śivatīrthametaditi kalpayediti tīrthaṃ saṃkalpya tajjalena mūlabrahmāṅgaśivagāyatrībhiḥ kumbhamudrayā svaśirasyabhiṣekaṃ kartavyam | evaṃ snātvā anantaramāgneyaṃ paraṃ snānamiti tatra bhasma śrīmadbrahmaśambhupaddhatyukteṣu kalpādiṣvanyatamaṃ etatsnānasamaye nivṛttyādikalāmantrairmūlabrahmāṅgaiścābhimantraṇamapi kartavyaṃ nitya- p. 70) dvayamiti vāruṇabhasmasnāne pūraṇakumbhakarecakapūrvaṃ prāṇāyāmatrayaṃ mūlamantroccāreṇa kartavyam | sandhyāvandanasamaye sandhyāṃ vandateti atra sandhyādhyānam | sakalaniṣkalabhedo dvividham | tatra samayi viśiṣṭasamayiviṣaye sakalaṃ putrakādiviṣaye'dhyātmani hṛdbindubrahmarandhraparasthāneṣu niṣkalaṃ tatra sakaladhyānaṃ - brahmāṇīṃ vaiṣṇavīṃ raudrīṃ raktāṃ śuklāṃ sitetarām | prātarmadhyāhnasāyāhne sandhyāṃ dhyāyedanukramāt || raktabhūṣāmbarāraktāṃ jaṭāyajñopavītinīm | haṃsapadmāsanāsīnāṃ caturvaktrāṃ caturbhujām || srugakṣamālinīṃ dakṣe vāme daṇḍakamaṇḍalām | brāhmīmaṣṭadiśaṃ dhyāyetprātastārakite'mbare || śuklāmbaradharāṃ śuklāṃ vanamālopavītinīm | tārkṣyapadmāsanāsīnāmudbhinnanavayauvanām || śaṅkhacakradharāṃ vāme dakṣiṇe sagadābhayām | dhyāyenmadhyandine devīṃ vaiṣṇavīṃ sarvabhūṣaṇām || nīlotpaladalābhāsāṃ kiñciccalitayauvanām | caturbhujāṃ triṇetrāṃ ca jaṭākhaṇḍendumaṇḍitām || p. 71) triśūlākṣadharāṃ dakṣe vāme sābhayaśaktikām | raudrīṃ dhyāyedvṛṣāgrasthāṃ kāle'rdhāstamitāruṇe || kṛṣṇājinadharāḥ sarvāḥ sākṣiṇyaḥ sarvakarmaṇām | tatprabhāmaṇḍalābhogapraviṣṭāṃ svatanuṃ smaret || niṣkaladhyānam - jñānināṃ paramāḥ sandhyāścatasro'bhidadhe'dhunā | ekaivānekatāṃ yāti śivaśaktirupādhitaḥ || mṛṇālatantuvattanvī raktā śuklā sitetarā | turyā tvarūpā kṛṣṇā vā yā niśīthe vibhāvyate || hṛdbindubrahmarandhreṣu pare caitāḥ kramāt sadā | tisraḥ sattvādisaṃyuktāḥ caturthaguṇavarjiteti || jalaṃ vajraśilāpṛṣṭhe kṣipte tadaghamarṣaṇam | ityatra jalakṣepo nairṛtyāṃ diśi kartavyaḥ | dhyātvā sadāśivamiti mūlamantrārghyāñjalidānāt pūrvameva śivagāyatryārghyāñjalitrayaṃ kṛtvā japaśca kartavyaḥ | paścācchivamantreṇa svāhāntenārghyaṃ datvā mūlabrahmāṅgāni sakṛjjapet | mantradevatādīnāṃ tarpaṇaṃ bhojarājapaddhatyuktakrameṇa vā uttūṅgaśivapaddhatyuktakrameṇa vā kartavyam | sūryamūlamantreṇa taddhyānapūrvaṃ jalāñjalitrayaṃ kṛtvā japaṃ ca p. 72) kuryādraktapuṣpādibhiryajedityanena sūryapūjāyāḥ sūcitatvādanantaraṃ sūryapūjā astraśodhite'rghyapātre binduprasṛtaraktavarṇapīyūṣatoyākṣatādibhiraghyapātraṃ saṃpūrya mūlamantreṇa saṃpūjya svāhāntena mūlena darśanārghyaṃ datvā paścāt pūjayet | pūjāyā sakalīkaraṇe karanyāse hṛdayamaṅguṣṭhe nyasya śiraśśikhākavacāstrāṇi kaniṣṭhāditarjanyantaṃ nyaset | evamuttuṅgaśivapaddhatāvṛttaṃ sakalīkaraṇānantaramastrapātraśuddhiṃ kṛtvā pūrvavattoyādinā prapūrya yantrikāyāmasanaṃ saṃpūjya mūrtine mūlahṛdayaśiraśśikhākavacāstrāṇi pātre saṃpūjya etaiḥ sarvaiścābhimantrya rakṣāvakuṇṭhane ca kṛtvā vauṣaḍantamūlena dhenumudrayāmṛtīkṛtya mahāmudrayā prarocya etajjalena dravyasthānāni saṃprokṣya pūrvābhimukho bhūtvā pūjayet | tatrātmano dakṣiṇavāmaśākhayordaṇḍapiṅgaladvārapālau aiśānāgneyakoṇasthau gaṇapatiguru pātho udumbaro'straṃ ca vakṣyamāṇadhyānapūrvaṃ pūjayet | daṇḍine dhyānaṃ - daṇḍi taddakṣiṇe gaurassukūrcasthūlatundilaḥ | maṣibhājanalekhinyau dhārayan hastayordvayoḥ || p. 73) piṅgalo vāmapārśve tu pratīhāraśca daṇḍahṛt | iti lakṣaṇasamuccaye | laḍḍukākṣamālānvitavāmahastaṃ svadantakuṭhārānvitadakṣiṇahastaṃ baddhapadmāsanaṃ raktavarṇaṃ dhyātvā gaṇapatiṃ pūjayet | guruṃ ca jaṭāmakuṭānvitaṃ saṃyogapaṭṭadhṛtabrahmasūtraṃ nābhisthalopari yogamudrānvitaṃ raktavarṇinaṃ dhyātvā pūjayet | anantaraṃ śvetapīṭhamadhye prabhūtāsanaṃ saṃpūjya vimalasārānārādhya paramasukhākhyān siṃhāsanapādukānāgneyanai- ṛtavāyavyaiśānakoṇeṣu sitaraktapītaharite siṃhākṛtīnanyonyaṃ pṛṣṭhadarśinyaśca dhyātvārcayet | kandabījāṅkuranālapadmadalakesarakarṇikāśca madhye pūjayet | pūrvādidaleṣu dīptādyaṣṭaśaktiḥ karṇikāṃśena bhāge sarvatomukhīṃ ca pūjayet | etāsāṃ dhyānaṃ - raktā kalpā lalitāṃssuveṣāssindūrābhānavavayasaḥ śaktayastāḥ | patrāgrasthā navamīṃ karṇikāyāṃ dīptādyāsya dvibhujā vandanīyāḥ || dāḍimīkusumābhāsassarvābharaṇabhūṣitāḥ | vāmahastāravindāśca dakṣiṇe dhṛtacāmarāḥ || p. 74) evaṃ dhyātvā saṃpūjya karṇikāmadhye dhavalāmbhoruharūpamarkāsanaṃ mayā tattvāntavyāptikaṃ dhyātvā tadupari saṃpūjya tadupari raktavarṇavartulatejobimbamadhyasthaṃ raktavāsasaṃ sarvābharaṇabhūṣitamaṃsāsaktasphuṭaśvetasanālapaṅkajapāṇidvaya- dvibhujaṃ sarvalakṣaṇasaṃpannaṃ sañcintya khaṣotkamantreṇa baddhapuṣpāñjalissadaraśivatattvāntavyāptikāṃ dhyātvā mūrtiṃ pūjayet | netramantreṇa netrayornetrasaṃpūjya goviṣāṇamudrāṃ ca datvā mūlamantreṇa māyā sadeśaśaktyantaṃ śivāśivoṣṇarociṣāmityuktatvācchaktitattvāntavyāpakaṃ mūlamantramuccārya lalāṭakṣa sphuradaruṇabindumañjalau vicintyāvāhyāvāhinyā tanmūrtau vyāpakaṃ saṃsthāpya sannidhānyā sannidhāpya niṣṭhurayā nirodhya sannidhānārghyaṃ datvā svāgataṃ coktvā hṛdayaśśikhākavacāstrāṇi sveṣu sthāneṣu stanamadhye kavacaṃ pāṇyorastraṃ ca saṃpūjyāstramantreṇa digbandhaṃ kṛtvā kavacenāvakuṇṭhya vauṣaḍantamūlena dhenumudrāṃ mahāmudrāṃ ca pradarśya padmamudrāṃ bimbamudrāṃ ca pradarśya pādayornamo'ntena mūlena pādyaṃ svadhāntenācamanīyaṃ svāhāntenārghyaṃ vauṣaḍantena dūrvāpuṣpākṣatāni ca datvā p. 75) dhūpadīpācamanīyārghyāṇi datvā saṃsnāpya saṃpūjyapādyācamanīyārghyāṇi datvā mūlayuktena tattvatrayeṇa puṣpāñjalitrayeṇa saṃpūjya hṛdayādisthāneṣu hṛdayādimantrairlayāṅgaṃ saṃpūjyārghyaṃ datvā bhogāṅgapūjārthaṃ vijñāpya hṛdayādimūrtipradeśāddhṛdayādinyāvāhyāgneyeśānanai- ṛtavāyavyadaleṣu paścimadale netraṃ pūrvādicaturdaleṣvastraṃ ca pūjāpradeśāddhṛdayādinyāvāhayet | eteṣāṃ ca svairmantrairarghyaṃ datvā bhagavate bimbamudrāṃ padmamudrāṃ hṛdayaśiraśśikhākavacebhyaḥ dhenumudrāṃ netrābhyāṃ goviṣāṇamastrasya trāsanīṃ ca datvā mūlena paramīkaraṇaṃ ca kṛtvā mahāmudrāṃ pradarśya pūrvādicaturdaleṣu somabudhabṛhaspatiśukrānāgneyādikoṇeṣu aṅgāraśanaiścararāhuketūṃśca saṃpūjayet | eteṣāṃ dhyānaṃ - saumyāni raktavarṇāni vadanābjakarāṇi ca | bhūṣitāni dvihastāni bhānoraṅgāni bhāvayet || daṃsṭrākarālamatyugraprajvalatpāvakaprabham | tarjayanvighnasaṃghātamitthamastraṃ vicintayet || somaṃ sitaṃ budhaṃ gauraṃ guruṃ gorocanādyutim | śukraṃ śuklaṃ ca pūrvādi dikṣvathāgnyādikoṇakān || p. 76) raktaṃ bhaumaṃ śyāmadehaṃ ca sauriṃ kṛṣṇaṃ rāhuṃ dhūmravarṇaṃ ca ketum | vāme hastairnaumi tān ṣaṭsametān vāmorusthairdakṣiṇaissābhayaiśca || punarbhagavantamācamanīyanaivedyādibhiḥ santoṣya mūlayuktena sarvatattvamantreṇa pavitraṃ datvā dhūpadīpau ca datvā mūlāṅgārāṃ yathāśakti japtvā nivedyāṣṭapuṣpikāṃ datvā stotraṃ ca kṛtvāstrādihṛdayāntairmantraissveṣu sthāneṣu parāṅmukhaṃ saṃpūjyārghyaṃ datvā bhagavantaṃ ca saṃpūjya kṣamasvetyuccaran arghyaṃ datvāstramantreṇa bhogasthānasthitān mantrān vidyuccasthitān dhyāyan samutthāpya mūrtimantreṇa mūrtau līnān kṛtvā mūrtau sāpekṣau visarjanaṃ kuryāt | asatyāṃ ca mūrtau nirapekṣavisarjanaprakāreṇa hṛdayapuṇḍarīkagataṃ kuryāt | aiśānyāṃ diśi tejaścaṇḍeśamūrtimāsanamūlaiḥ saṃpūjyārghyaṃ ca datvā sūryanirmālyaṃ ca datvā visarjyāghrapātraṃ ca visarjayet | tejaścaṇḍeśvaradhyānam - daṃṣṭrākarāladīptāṃ jaṭilaṃ raktavāsasam | dadhānaṃ ṭaṅkamambhojaṃ tejaścaṇḍeśvaraṃ smaret || iti sūryapūjā || ācamya sakalīkṛtyetyādinā pūjocyate | tatra sakalīkaraṇaprakāraḥ | antarbahiḥ karau gandhaliptāvastreṇa śodhayedityādinā vakṣyati | tatra kramavidhiḥ | tayormāyeyatvaṃ nirāsārthaṃ prathamata eva huṃphaḍantāstreṇa daharaṃ kṛtvā vauṣaḍantamūlena śāktatvasaṃpādanāyāplavanaṃ ca kṛtvā talayorāsanamūrtiṃ ca vinyasyāṅguṣṭhādikaniṣṭhāntāsu śākhāsu hṛdayādyastrāntāṅgamantrān vinyasya bījayuktapadabrahmamantrairīśānādibrahmāṇi vinyasya punastalayorvidyādehanetramūlamantrāntaṃ vinyasya kaniṣṭhādvyaṅguṣṭhāntāsu śākhāsu hṛdayādyastrāntāṅgamantrān vinyasya kavacenāveṣṭya vauṣaḍantena mūlena paramīkṛtya bhyāmaṅganyāsaṃ kuryāt | tatra hṛdayāmbhoje āsanaṃ pādatalaprabhṛtisakalaśarīravyāpakaṃ vinyasya dehapañcabrahmamantrairīśānādibrahmasamaṣṭirūpaṃ pañcavaktrādiviśiṣṭaṃ sakalaśarīravyāpakaṃ vinyasya netrayornetramantraṃ vinyasya tālatrayapuradvayaṃ phaḍantāstreṇa sphoṭikayā digbandhanaṃ kṛtvā vauṣaḍantamūlena pādatalamastakaṃ mahāmudrānyastra- p. 78) mantrāṇāṃ nibhṛtāhetordarśayet | iti sakalīkṛtya praṇavayuktenāstreṇa sāmānyārghyapātraṃ saptakṛtvasamantraṇaṃ saṃprokṣya dvāraṃ pūjayet | tatra caturṣudvāreṣu satsvapi nityavaddvārapālādīnabhyarcya vidhināntaraṃ praviśya paścimadvāraṃ vāstunāthaṃ prapūjayet | paścimaṃ vāhayeddvāramanyadvārāṇi ghaṭṭayedityuktatvāt paścimadvārapūjaiva calaliṅgaviṣaye praśasthiraliṅgaviṣaye tu yathādvāraṃ pūjā kartavyā || ūrdhvodumbarake yāmyāṃ gaṇeśaṃ kamalāṅginamityādinoktaṃ tatra devatānāṃ dhyānaṃ - ūrdhvodumbaramukhadakṣiṇe niviṣṭaṃ śyāmāṅgaṃ gaṇapatimāśraye dadhānam | vāme laḍḍukaparaśuṃ karābjayugme dantaṃ ca svakamaparatra sākṣamālāṃ ūrdhvodumbaramukhavāmato niviṣṭāṃ vande'haṃ dhavalaruciṃ sarasvatīṃ ca | vāme pustakamatha dakṣiṇe'kṣamālāṃ bibhrāṇāṃ karayugale varābhayau ca | tanmadhyataḥ kamalamadhyasukhopaviṣṭāṃ hastadvayoddhṛtaghaṭāmbukṛtābhiṣekām || p. 79) savye varābjasahitāṃ mahatīṃ ca lakṣmīṃ vāme tu bilvaphalapadmadharāṃ su | śūlākṣamālā dadhataṃ karābhyāṃ vāmetarābhyāṃ jaṭilaṃ triṇetram || dvārdakṣiṇasthāṃ samavāpyaśākhāṃ raktaṃ sthitaṃ nandinamāśrayāmaḥ | taduttare tatra niviṣṭamūrtiṃ gaṅgāṃ ca śuklāṃ makarādhirūḍham || hastadvaye dakṣiṇavāmasaṃsthe nīlotpalaṃ pūrṇaghaṭaṃ vahantīm | tadvāmaśākhāsthitakṛṣṇamūrtiṃ nāgopavītaṃ jaṭilaṃ sudaṃṣṭram || kapālaśūlānvitavāmasavyakaraṃ mahākālamahaṃ prapadye | yamunāṃ dakṣiṇe tasya śyāmāṃ kūrmasthitāṃ bhaje || vāmadakṣiṇahastastha pūrṇakumbhāsitolpalām | kalpāntāgninibhaṃ cāstramadhodumbaragaṃ bhaje || divyāntarikṣabhūmiṣṭhavighnasaṅghanivārakam | haṃsābjasthandilaṃ labdhakūrcaṃ gauraṃ vande yuktamālyaiścaturbhiḥ || p. 80) hastadvandve kuṇḍikāsruksametaṃ vāme'nyasmin sākṣamālāṃ sruvaṃ ca | taṃ vāstuvahniṃ nir-ṛtikoṇagamiti | evaṃ dhyātvā svaiḥ svairmantraiḥ sveṣu sveṣu sthāneṣu saṃpūjyārghyaṃ ca dadyāt | bhūmiṣṭhavighnotsāraṇaṃ śrīmacchatuśśatikālottaroddhṛtapāśupatāsre kartavyam | oṃ huṃ phaḍukta iti praveśasamaye dakṣiṇapādapurassaraṃ vāmaśākhāpārśvena praviśet | upaviśyāsane kuryādātmaśuddhimudaṅmukham | ityādikbhūtaśuddhikramaḥ saṃkṣepeṇoktaṃ śrīmanmṛgendre dīkṣāyāmuktatvāt | gurubhirapi tathaivoktaṃ anavasākrāntānāṃ rogiṇāṃ ca saṃkṣepeṇa kartavyam | śaktānāṃ tu vistārakrama eva nityaṃ karaṇīyaḥ | parameśvarasya dakṣiṇabhāge prasādyānyeṣūdaṅmukha upaviśya pūrvoktakrameṇa karanyāsaṃ kṛtvā pūrvamantargatamaśuddhaṃ vāyuṃ pūrakakumbhakarecakapūrvakaprāṇāyāmenāstramantreṇotsārya bāhyena śivādhiṣṭhitena vāyunodaraṃ prapūrya caraṇāṅguṣṭhayoryugmāt prabhṛti yāvanmūlādhāraṃ dvidhā bhūtāṃ tata ūrdhvaṃ dvādaśāntamekībhūtāṃ p. 81) suṣumnāṃ śivadhāmasaṃjñitāṃ śarīrāntarālavidyullekhāmiva bhāsvarāṃ cintayet | tasyāntarbahiḥ parameśvarasya nityādhiṣṭheyāṃ kuṇḍalinīṃ śaktiṃ vyāpinīṃ cintayet | tasyā suṣumnāyā madhye hṛtkaṇṭhatālubhrūmadhyabrahmarandhreṣu adhomukhamavasthitaṃ padmabṛndaṃ pūrakeṇa pūritaṃ sadvit sakumbhakena rodhitamuttambhitaṃ recakenākṣiptamūrdhvamukhaṃ bhavati tato mūdhārapradeśe dīpaśikhopamamandhyāyaṃ śikhābījaṃ śāstramuccārya phaḍantena pūrakakumbhakarecakapūrveṇa yāvacchaktimātrā kalpitena prāṇāyāmena hṛtkaṇṭhatālubhrūmadhyabrahmabiladvādaśānteṣu randhrīn dakṣanāsāpuṭena vāyuṃ vimuñcan pratinivṛttya punarapi śikhābījaṃ pūrvapradeśe dhyānapūrvamuccārya tasmin manaḥ sanniveśya tadvṛttirūpamavadhānaṃ ca tatra nikṣipyāpādamastakaśarīravartinaṃ puryaṣṭakāvicchinnamātmānaṃ nakṣatrākāraṃ dīpaśikhākāra * * * syopari prāṇavṛttinirodhavaśena nikṣipya tatsaṃsparśāt śuddhaṃ dhyātvā udghāṭitena prāṇavathā ekoddhātavaśena dvādaśāntapadmasthe śive p. 82) raśmimātraviyogena saṃyojya pṛthivyādibinduparyantaṃ ṣaṭtriṃśattattvāni svakāraṇalayakrameṇa śodhayet | tathā hi - gandhe bhūḥ salilaṃ rase hṛtavaho rūpe marutsparśane śabde syāt khamahaṃ kṛtau punarimāstanmātṛkāstāmase | karmākṣāṇi ca rājase saha manobuddhīndriyaiḥ sāttvike buddhau tacca guṇeṣu sā guṇagaṇo vyakte layaṃ gacchati | tadrāgavidye ca kalāṃ prayānti puṃstvaṃ ca kālo niyatiḥ kalā ca | māyāṃ suvidyeśamasau sadeśaṃ saśaktimeṣā śivameṣabindumiti || evaṃ sūkṣmadehaśuddhiṃ kṛtvā paścāt sthūlaśarīrārambhakabhūtaśuddhiṃ kuryāt | tattvaṃ pṛthivītattvaṃ pītaṃ kaṭhinaṃ vajralāñchitaṃ caturaśraṃ śarīravyāpakaṃ kāraṇeśvareṇa brahmaṇā yuktaṃ sadyojātabrahmaṇā cādhiṣṭhitaṃ hṛdayamantreṇa saṃyuktaṃ nivṛttikalādhāraṃ jāgradavasthāyuktaṃ dhyātvā huṃphaḍantena nivṛttikalāmantreṇa etadantargataśabdasparśarūparasagandhānāṃ pañcakatayā pañcodghātāḥ kartavyāḥ | ūrdhvaṃ ghāto yo mantranghāto p. 83) dvādaśāntaṃ yāvannādavṛttyā preraṇaṃ yaduktaṃ trayodaśadaśatike | prāṇenoccāryamāṇenāpānaṃ pīḍyate yadā | gatvā cordhvaṃ nivarteta etadudghātalakṣaṇamiti || etāṃ sthāvat pañca kuryāt pratyudghātaṃ prāṇāyāmāstrayo'rthasiddhāḥ | evaṃ pañcabhirudghātaiḥ śivaśaktiviśeṣādhiṣṭhena balena śodhakatvaśaktiyuktena vāyunābhibhūtarūpaṃ bhāvayet | tataḥ ambhobhūtamardhacandrākāraṃ dravaṃ śubhramambhojalāñchitam | viṣṇunā kāraṇena yuktaṃ vāmadevena brahmaṇādhiṣṭhitaṃ śiromantreṇa saṃyuktaṃ pratiṣṭhākalādhāraṃ svapnāvasthayā yuktaṃ tadantargataguṇacatuṣṭayavaśāccaturbhirudghātaiḥ pratiṣṭhākalāmantreṇa śivaśaktyadhiṣṭhānavaśācchodhakatvaśaktiyuktenāgninābhibhūtaṃ bhāvayan śodhayet | vahnibhūtaṃ tryaśraṃ raktasvastikalāñchitaṃ rudreṇa kāraṇena yuktamaghorabrahmaṇādhiṣṭhitaṃ śikhābījena saṃyuktasuṣuptyavasthayā yuktaṃ vidyākalādhāraṃ saṃcintya huṃ phaḍantena vidyākalāmantreṇa tadantargataguṇatrayavaśāttribhirudghātaiśśivaśaktyadhiṣṭhānabalena śodhakatvaśaktiyuktena jalenābhibhūtaṃ bhāvayan śodhayet | vāyubhūtaṃ ṣaḍaśraṃ p. 84) kṛṣṇaṃ ṣaḍbindulāñchitamīśvareṇa kāraṇena yuktaṃ tatpuruṣeṇa brahmaṇādhiṣṭhitaṃ kavacena turyāvasthayā ca saṃyuktaṃ śāntikalādhāraṃ sañcintya huṃphaḍantena śāntikalāmantreṇa tadantargatagaṇadvayavaśāddvābhyāmudghātābhyāṃ śivaśaktyadhiṣṭhānasāmarthyācchodhakatvaśaktiyuktena pṛthvītattvenābhibhūtaṃ bhāvayan śodhayedākāśabhūtaṃ vṛttaṃ binduśaktyadhiṣṭhitaṃ kāraṇenādhikārāvasthena sadāśivasaṃjñena parameśvareṇa saṃyuktamīśānabrahmaṇā cādhiṣṭhitaṃ śivāstrabījasaṃyuktaṃ śāntyatītakalādhāraturyātītāvasthayā yuktaṃ saṃcintya śāntyatītakalāmantreṇa tadantargatasya guṇasyaikatvādekodghātena śivaśaktyadhiṣṭhitaparabindubhūtaṃ śuddhasphaṭikanibhaṃ bhāvayan śodhayeditthaṃ bhūtaśuddhinirvakasya guṇakṣayavaśākṣīṇaśaktiṃ bhūtasamudāyātmakamimaṃ śarīraṃ dakṣiṇapādāṅguṣṭhotthitena śivaśaktyadhiṣṭhitakālāgninā huṃphaḍantāstreṇa dagdhaṃ bhāvayitvā punarbhasma śāktena vāyunā protsārayet | tadanantaraṃ sthūlātmakasarvaṃ vastu bandhakatvādvyāvṛttaṃ saṃkalpamiti kṛtvā anātmanyātmabhāvenāvṛttamālambanāpekṣābhāvāt p. 85) nirālambaṃ kevalapāśarahitavijñānamātramevamātmasvarūpasūryamaṇḍalasaṃkā śamevāvaśiṣyate | tatassvacchotkrāntivat sthūlaṃ sūkṣmātmakaṃ sarvaṃ śarīrasya sarvadhānapadhvaṃsātmā ye yasya śarīraparameśvarasparśanārhatvāt parameśvarārcanādinā vinā prārabdhakarmasahakāritayā viśeṣitasya malabandhasyānāpohanācchuddhikāle'pi raśmimātrāviyogena sarvadhā tyājitatvācca sakalavastūnāmotaprotarūpeṇa parameśvaraśakternityādhiṣṭheyarūpasya paramāmṛtarūpasya parabindoḥ sarvādhāratvena sthiratvādudbhūtāmṛtenāplāvanaṃ karaṇīyaṃ mūlādhārādārabhya phakāraṇakārādyunmanāntaṃ mātroccārānusandhānapūrvaṃ mūlamantreṇa vauṣaḍantena dvādaśāntenāvasthitaśivacandramasamakṣubdhāt prasyandinā paramāmṛtena sṛṣṭikrameṇāplāvyānusandheyam | evaṃ viśiṣṭadhyānabhāvanāviśiṣṭe śuddhe dehe ādhāraśaktyādiṣaḍbhirmantrairāsananyāsaṃ kṛtvā ātmāsaṃvidyātattvavyāptakaṃkārāntavyāptikavinyasya taduparibījavyāptikaṃ śuddhaṃ puryaṣṭakamavatīṃ bhāvayet | punarātmānaṃ nādāntavyāptikaṃ nakṣatrasadṛśaṃ śuddhaṃ śivamayaṃ p. 86) nādena ca evaṃ tīrthaṃ (nārṇaṃ) bhāvayet | punarapyātmanaśśarīrādviśeṣapūrvaṃ sthāpitatvāttadarthaṃ pūrvavanmūlamantreṇa vauṣaḍantenāplāvanaṃ karaṇīyam | evamantaḥ karanyāsaṃ kṛtvā bāhye'pi viśiṣṭāyāḥ śāktamūrto nyāsaṃ karaṇīyam | tatra kramaḥ | śivāsanaṃ vyaktāṃ śivamūrtiṃ ca svamantrābhyāṃ hṛdaye vinyasya paddhatyuktakrameṇa mālā brahmahāraṅgabhaṅgiṃ vaktrabhaṅgiṃ ca punaraṣṭatriṃśatkalārūpābhiḥ śaśītyādibhistadatvāntarakalābhirnyāsaṃ kṛtvā bījayuktapadabrahmanyāsaṃ ca kṛtvā brahmasamaṣṭirūpaṃ śāktaṃ vidyādehaṃ svamantreṇa hṛdayapradeśasamastaśarīravyāpakatvena vinyasya hṛdayādinyāsaṃ kṛtvā tālatrayapurassaradigbandhanāvakuṇṭhanaṃ ca kṛtvā astramayaprākāraṃ kavacamayaparighāṃ ca kṛtvā vauṣaḍantamūlena mahāmudrāṃ pradarśayet | punarhṛdayapuṇḍarīke bāhyavadbhāvapuṣpaiḥ parameśvaramāvahanādikrameṇa saṃpūjya japannivedanānantaraṃ na hi kuṇḍasthe nityaṃ siddhe'gnau parameśvaramāvāhanapūrvaṃ saṃpūjya pūrakākṛṣṭāmṛtarūpeṇa haviṣā mūlarbrahmāṅgairyathāśaktihutvā tatra nirapekṣya visṛjyāstramantreṇa samādāya mantracakraṃ hṛdayamantreṇa hṛdayapadmasthite parameśvare saṃyojyāṣṭa- p. 87) puṣpikāṃ datvā prātilomyakrameṇa parāṅmukhaṃ saṃpūjya śivaliṅgavat sāpekṣaṃ visṛjya lalāṭapaṭṭamadhyasthaṃ śaraccandramaṇḍalasadṛśaṃ parameśvaraṃ dhyāyet | eṣā ca bhūtaśuddhiḥ śuddhyarthatve'pi na śuddhyarthasya snānāderbādhikā tena ca bāhyaṃ la śuddhiraspṛśyasparśajanitapāpaśuddhiśca kriyate | anayā ta anātminyātmādi bhāvanātmakaṃ bandhakatvaṃ nivartyate | evaṃ bāhyāntaraśivabhāvanayā asāvapi śivasamo jātaḥ | nanu ayaṃ yadi śivasamatāpūjyapūjakabhāvo na yuktaḥ sa tu nyūnādhikayorna tu samayoḥ satyamatra śivībhāvaḥ śivena viśeṣādhiṣṭhitatvaṃ tadadhiṣṭhāne naivāsau savitṛvat puruṣeṇa jñātuṃ śakyaḥ yataḥ tathā ca śrutiḥ | vibhātīti | taduktam | śrīmatparākhye'pi - pataśuddhādhvaharmyasthaṃ prāptaḥ sā samatāsya tu | yāvanna tatsamo jātastāvannārādhane kṣamam || iti || saṃprakṣālya viśeṣārghyaṃ pātramiti viśeṣārghyapātramastreṇa saṃprakṣālya praṇavayuktena hṛdayena bindunirgacchatsudhākārāmbhasā prāpūrya kṣīrakuśataṇḍulapuṣpayavasiddhārthatilānnikṣipya yantrikāyāṃ p. 88) śivāsanaṃ pātre mūrtimīśānādibrahmapañcakaṃ vidyādehanetramūlamantrahṛdayaśiraśśikhākavacāstraissaṃpūjya etaissarvairabhimantrya rakṣāvakuṇṭhane kṛtvā vauṣaḍantamūlena dhenumudrayāmṛtīkṛtya tajjalena saṃhitāmantraiḥ svaśiraḥ saṃprokṣya snapanārthaṃ gaḍḍukānāhṛtyāstreṇa prakṣālya nirīkṣaṇaprokṣaṇatāḍanābhyukṣaṇāni kṛtvā mantrasaṃhitāya jalapavitramabhimantrya tena galitāmbhasā hṛdayena prapūrya pratyekapuṣpaṃ datvā hṛdayenābhimantrya viśeṣārghyajalabinduprakṣepācchivatīrthasaṃkalpya rakṣāvakuṇṭhane kṛtvā dhenumudrāṃ mahāmudrāṃ ca datvā puṣpādidravyajātamapanirīkṣaṇādicatussaṃskārapūrvaṃ piṇḍamātrairhṛdāvābhimantrya rakṣāvakuṇṭhane ca kṛtvā svaśirasi mūlamātreṇa puṣpaṃ datvā mantraśuddhiṃ kuryāt | tatra viśeṣārghyapūjāpātraṃ pūjāsamaye śivatattvāntavyāptimūlamantraprayogaḥ kāryaḥ rodhārghyaṃ ca viśeṣārghyavat saṃpūjya vidyātattvāntavyāptikamūlamantraprayogaḥ kartavyaḥ | mūlāṅgabrahmāṇā prakriyāntanādāntabindvantoccāreṇa śuddhiḥ kārya tataḥ pūjāsthānanyastaśivamantreṇa cakṣusā nirīkṣya viśeṣārghya- p. 89) jalenāstreṇa prokṣya kavacenābhyukṣyavighnaproccāṭanatālatrayapurassaraṃ phaḍantāstramantreṇa pūjāsthānasya māyeyatvanivṛttyai baindavatvāpādānārthaṃ cāstramayaparikhāṃ ca kurvīta tadanantaraṃ liṅgasya tīrthasnānavedikāyāṃ parameśvaraṃ saṃsthāpya gāyatryā saṃpūjya sāmānyārghyajalena svāhāntayatayārghyaṃ ca datvā sadyādibrahmapañcakaṃ saṃhārakrameṇa kaniṣṭhādyaṅgulībhirāvṛttya liṅgamastakāt pūjāhṛdayenāvaropya nirmālyamaiśānyāṃ diśi śuddhapātre caṇḍeśāya nikṣipyāstrahṛdayābhyāṃ liṅgapīṭhaśuddhiṃ kṛtvā sāmānyārghyajalenābhiṣiñcet | anantaraṃ tatraiva saṃsthāpyāṣṭapuṣpikayā saṃpūjya mūlamantreṇa sāmānyārghyajalenārghyaṃ ca datvā mūlabrahmāṅgaiḥ svapanaṃ ca kartavyamiti kecit | guruvastu ṣaḍutthāsanaṃ saṃpūjya ṛṣabharūpaṃ dhyāyan saṃpūjya sthiraliṅgavadāvāhanapūrvaṃ vauṣaḍantapuṣpadānāntaṃ saṃpūjya pañcagavyādibhiḥ snapanaṃ kathayanti ṣaḍutthāsanalakṣaṇaṃ vimalāvatyāmuktaṃ | taduktaṃ śrīmatpūrve - anantaṃ caiva dharmaṃ ca jñānaṃ vairāgyameva ca | aiśvaryaṃ caiva padmaṃ ca ṣaḍutthamidamāsanam || p. 90) calaliṅge tu snapanaprakāro lakṣārthādibhiruktaḥ | cale tu pañcagavyagavyādi vistarasnapanāya ca || ṣaḍutthāsanagaṃ devaṃ layāṅgaṃ saṃhitaṃ budhaḥ | saṃpūjya gandhapuṣpādi datvābhyañjanapūrvakam || pañcagavyādinā snāpya vimṛjya śucivāsasā | divyāmbarāvṛte pīṭhe saṃsnāpya jagadīśvaramiti || asya tu calaliṅgatvāt śaktyādiśaktiparyantānāmāsanamantrāṇāṃ pīṭhe eva nyastvā samagrāsanapūjāṣṭatriṃśat kalānyāsādipūrvaṃ sthiraliṅgavadāvāhanādiṣu kṛteṣvapi calanamicchanti | tanna yuktam | pūjyamānaṃ yadā liṅgaṃ hastādisparśane manāk | calitamaghoramantrasya śataṃ śeṣakriyāṃ nayediti jñānaratnāvalyāṃ mūlavacanoktavat samagrāsanapūjāyāṃ visarjanāt | pūjāṃ calanaṃ na yogyaṃ kiṃ ca vāyavyeśānakoṇayorgaṇapatigurvoḥ pūjāmadhye visarjanasyāśrutatvāt sthaṇḍilārcitadevatānāṃ visarjanāt pūrvaṃ calane prāyaścittasya śrutatvāttayoścalanamavaśyaṃbhāvi ataḥ samagrāsanapūjā na kāryā | śivakumbhavardhanyormaṇḍalaparigrahaṇārthaṃ calanaprasaṅgena sarvaśāstreṣu p. 91) calāsanapūjāyā upadiṣṭatvāt punaśca sthirāsanapūjāyā upadeśācca samagrāsanapūjitasya liṅgasya calanaṃ na kartavyaṃ kiñca sahasralūtairliṅgadviguṇān parivartate | śuddhiḥ śubhracyute lakṣāṃ tricaturluṭhitairyutān | iti somaśambhuvacanāt | sthaṇḍile'pi āvāhanādiṣu kṛteṣu asamāpte pūjākarmaṇi avisarjita eva deveśe pramādādupaghāte jāte puṣpādibhyo mantrān saṃhṛtyeti bhojavacanāccārghye visarjite pātre bhagne cāpi vivartate śatadvayāt sahasrācca tadardhācca śuciḥ kramāt | ityarghyapātracalanaviṣaye prāyaścittasya śrutatvāccalanaṃ na kartavyameva api ca rājādyādhirūḍhasya siṃhāsanasya tadādhārabhūtāyā bhūmeścalane āruḍhanṛpaterapi calanaṃ bhavati | evaṃ tatra siṃhāsane devaṃ śuddhasphaṭikanirmalam | ityādinā parameśvarasyāpi samagrāsanapūjāyāṃ siṃhāsanarūḍhatvaśruteḥ siṃhāsanarūpasya pīṭhasya bhūmeścalanena parameśvarasyāpi calanaṃ saṃbhavatyeva | etaccāyuktaṃ āndolikā gajāśvādyadhirūḍhā rājño'pi calanamabhisandhipūrvakatvādyathā pūjyate | tathā ca liṅgaviṣaye'pi p. 92) śivakumbhavṛṣabharūpacalāsanaṃ yuktameva ataścalaliṅge calāsanapūjāpūrvaṃ pūjāṃ vidhāya paddhatyāṃ vakṣyamāṇaprakāreṇa pañcagavyapañcāmṛtādibhiḥ saṃsnāpya pariśuddhena vāsasā nimṛjya bhadrapīṭhe saṃsthāpya vāyukoṇe pūrvavat gaṇapatiṃ dhyātvā saṃpūjya uttarabhāge mahālakṣmīṃ pūrvavaddhyātvā saṃpūjya īśānakoṇe jaḍamakuṭayuktaṃ sitapāṇḍarāgaṃ yogapaṭṭānvitaṃ dhṛtayajñopavītaṃ nābhisthalopari kṛtayogamudradvibhujaṃ saumyekṣaṇaṃ dhyāyan gurupaṅktiṃ pūjayet | sadāśivamanantaṃ ca śrīkaṇṭhaṃ punarambikām | guhaṃ viṣṇuṃ ca dhātāraṃ gurun saptasamāśraye || eṣā gurupaṅktiḥ dhruveṇa vā hṛdādhāraśaktyanantāviti pīṭhādadhaḥ samārabhya praṇava dhayuktairādhāraśaktyanantāsanānāṃ ca svaiḥsvairnāmabhiḥ pūjayet | eteṣāṃ dhyānam - ādhāraśaktiṃ kṣīrodavarṇāṃ bījāṅkurākṛtim | sarvādhārāṃ bhajenmadhye sthirakūrmaśilāsthitām || kundenduvarṇāṃ varadāṃ triṇetrāṃ koṭīrabhārāmabhayābhayaghnām | p. 93) pāśāṅkuśāṃ paṅkajamadhyasaṃsthāṃ ādhāraśaktiṃ tvabhicintyamūle || prapañcavyāptito brahmaśilāsthaṃ mantranāyakam | māyāpadmāsanaṃ śvetamanantaṃ praṇamāmyaham || iti pṛthivyādikalāntaṃ triṃśattattvātmakakandanālādiyuktaṃ māyātmakamevānekasrotoyuktatvāt sahasradalapadmarūpamanantāsanaṃ saṃpūjayet | tadupari tṛtīyāvaraṇavakṣyamāṇalakṣaṇaṃ dhyātvānantaṃ pūjayet | dharmajñānavairāgyaiśvaryāṇi āgneyaṃ nai- ṛtavāyavyeśānakoṇeṣu svasvamantraiḥ saṃpūjayet | teṣāṃ dhyānam - dharmajñā śvetarakteṣu pītaṃ vairāgyaṃ caiśvaryamityeti kṛṣṇaṃ siṃhākārānantasāmarthyarūpān śambhoḥ pīṭhe'gnyādikoṇasthāpanāt anantasāmarthyarūpāṇāṃ dharmādiśabdavācyatve nimittaṃ tatra bhagavatā rāmakaṇṭhenoktam śrīmatkālottaravṛttau - dharmādayastvanantasāmarthyaviśeṣā yaiḥ sandhatte jānāti ca na kenacidanurajyate sarveśvaraśca bhavatīti na tu buddhidharmā iti maurkhyādvyākhyeyam | teṣāmatra sugamāsambhavāt na ceha paśavaḥ pāśāścejyante 94) yata iti adharmādīni catvāryapi prāgdakṣiṇapaścimottareṣu siṃhāsanasya gātrarūpāṇi vicintyārcayet | teṣāṃ dhyānaṃ - kṛṣṇaṃ śvetaṃ śvetaraktaṃ dvitīyaṃ raktapītaṃ pītakṛṣṇaṃ krameṇa | catvāryasmin gātrakāṇīha pīṭhe pūrvādyāśāsaṃsthitāni prapadye || etānyapi buddhidharmabhūtā dharmādyadhiṣṭhātṛrūpānantasāmarthyarūpāṇi tenaivoktaṃ tatraiva adhaśchadanordhvacchadane ca nai-ṛteśānakoṇayoḥ | iti kandabījāṅkuranālapadmadalakesarakarṇikāśca tadūrdhvaṃ pūjayet | evaṃ tattvāni bhāvāśca karaṇāni vapūṃṣi ca | śuddhāśuddhādhvanorviprā vyākhyātāni samāsataḥ || śrīmanmṛgendraśrute śuddhavidyāmayapṛthvītattvarūpaṃ brahmāṇaṃ kandatvena dhyāyet | śuddhavidyāmayā pañcāśatkṛdbhāvapratyayā bījatvena dhyeyāḥ śuddhavidyāmayā buddhiraṅkuratvena dhyeyā tanmayaṃ kalātattvāntaṃ vastunālatvena dhyeyam | etatkāraṇaṃ parameśvarasya nityādhiṣṭheyaṃ bindutattvaṃ padmatattvena dhyeyaṃ vidyeśvara- p. 95) dalākāntamiti vacanāt aṣṭānāṃ vidyeśvarāṇāṃ śuddhādhvani bhogārthaṃ mukhyatayā pratisargaṃ sṛjyatvenāvasthiteruktatvāttadāvāsabhūtānāṃ purāṇāṃ prāgādyaṣṭasu dikṣu avasthānaśruteśca tadupādhināṣṭau dalāni dhyeyāni kesarāṇi śuddhāni catuṣṣaṣṭisaṃjñitavidyārūpāṇi dhyeyāni karṇikā tu samastavācakaśabdakāraṇabhūtapañcāśadakṣaranicitā paramākāśarūpā parakuṇḍalinyeva dhyeyā | eteṣāṃ dhyānaṃ gurubhiruktam - śuddhavidyāmayaṃ padmavidyeśvaradalāṣṭakam | pītāṃ ca karṇikāṃ vande pañcāśadbījagarbhitāmiti || vāmādyā navaśaktayaḥ | pūrvādidikkesaragāḥ pūjyāḥ manonmanī tu karṇikeśānabhāge pūjyā etāḥ śaktayaḥ parameśvarasya premānugrāhyatvena proktānāmanantādīnāmadhiṣṭhānopādhibhedabhinnā parameśvarī śaktireva etāsāṃ raktatvamaiśvararaktānāṃ eteṣāmadhiṣṭhānāt manonmanyāstu tadadhiṣṭhānarāhityāt śuklatvam | etāsāṃ dhyānam - varapradeśāṅkagavāmahastaṃ savyadvayāttābhayacāmaraṃ ca | raktaṃ jaṭācūḍaśaśāṅkarekhāvibhūṣaṇaṃ bhūṣitaviśvagātram || p. 96) pūrvādidikkesarapūjyamānaṃ vāmādiśaktyaṣṭakamānato'smi | tattulyarūpāmatha karṇikāyāṃ manonmanīṃ śuklatanurniviṣṭām || iti dalāgrakesarāgreṣu sūryamaṇḍalasomamaṇḍalāgnimaṇḍalāni tadadhipatīn brahmaviṣṇurudrāṃśca pūjayet | etāni maṇḍalāni na lokasiddhāni | bhuvarlokacārīṇi api tu jñānakriyecchāśaktīnāmāvirbhāvādhikaraṇabhūtāni ātmatattvavidyātattvaśivatattvaśabdavācyāni bindulikāṇi teṣāṃ lokasiddhānāṃ brahmāṇḍāgatatvena divyasiṃhāsane pragamāsaṃbhavāt tadadhipatayaśca na lokāsiddhāḥ | tadadhiṣṭhātṛśaktiviśeṣā ityuktam gurubhiḥ | śrīmanmṛgendravṛttidīpikāyāṃ maṇḍaleśvarāṇāṃ dhyānam - pīnaṃ pītaṃ caturbāhuṃ brahmāṇaṃ caturānanam | haṃsaketuṃ ca bibhrāṇaṃ daṇḍākṣasruvakamaṇḍalum || viṣṇuścaturbhujo mālī śaṅkhacakragadābjadhṛk | nīlāmbudapratīkāśo garuḍāsanasaṃsthitaḥ || īśānaṃ vṛṣabhārūḍhaṃ triśūlaṃ vyāladhāriṇam | śaraccandrāvadātaṃ ca candramauliṃ trilocanamiti || p. 97) śivāsanasya vyāptisvarūpe gurubhirukte kṣityādikuṭilāprāntasamastādhvamayaṃ śubham | yogapīṭhamidaṃ divyaṃ śivasyāsanamāśraye iti kalpanīyam | tataḥ pīṭhaṃ śeṣādhvavannirmitam | śrīmatkiraṇe - śruteḥ śivāsanasya kṣityādiśivatattvāntarūpā vyāptiḥ | tatsiddhimanujānīhi yajataścidacitpada iti mantraliṅgārcite cihne tāramityācāryavacanācca | vijñānakalapralayākalasakalabhedabhinnānāmatmanānteṣu malapākavaśāt parameśvareṇānugṛhītānāṃ mantramaheśvaramantreśvarāṇāṃ pṛthivyādiśivāntānāṃ tattvatattveśvarāṇāṃ kālāgnyādyatāśritāntānāṃ bhuvanānāṃ tadbhuvaneśvarāṇāṃ paramantreśvareṣu rudrabhaṭṭārakeṇādhikāreṣu niyojitānāṃ viṣṇubrahmādīnāṃ devayonīnāṃ evaṃ sarveṣāmātmanāṃ laukikavaidikādhyātmikādimāntrabhedabhinnānāṃ śuddhāśuddharūpāṇāṃ sarveṣāṃ śabdasrotasāṃ tatkāraṇabhūtānāmakārādikṣakārāntānāṃ sarveṣāṃ varṇānāmekāśītyādipadabhedabhinnasya padādhvanaḥ sadyādyastrāntasya mantrādhvanaḥ samastādhvavyāpakanivṛttyādikalādhvanaśca evaṃ śabdārthabhedabhinnasya samastasya kāryavargasya p. 98) tatkāraṇayośca māyābindordivyasiṃhāsanarūpe śivāsane antarbhāvā hṛtpuṭātmabījeneti dvirabhyāsapadāviṣṭāmudyaddinakaraprabhām | mūrtimīśvararaktāṅgīṃ pariṇāhe niveśayediti vacanāddhṛdayasaṃpuṭātmabījena udyaddinakaraprabhām viraktāvayavāṃ dvādaśāntapadmasthitasya parameśvarasya samavetaśaktirūpāṃ parameśvarasya jagatkṛtyaviṣaye kāryakāraṇarūpāṃ paraniṣṭhākārāṃ śaktimūrtitvena śivaliṅgasya pariṇāhe puṣpāñjalipūrvaṃ niveśayet | tataśca brahmāṇḍodaragatānāmanānnādha * * śaktitirodhāyakāndhakārocchedakatvena yathā prābhātikaḥ | evaṃ prākṛtamāśayabaindavāntargatānāṃ manuṣyamuni * * * * di vidyeśvarāntānāṃ sarveṣāmātmanāṃ malādimahāsantamasanihāratayaiṣaparameśvaramūrtiprakāśāddhyeyam avyayaḥ samavetaśaktyātmikāyā mūrtereva parameśvarasya pañcakṛtye kāryakāraṇatvena sthitatvāt tattatkṛtyopādhivaśād bhinnasya īśānādibrahmapañcakasya tadavāntarabhedānāmaṣṭatriṃśatkalānāṃ ca nyāsaḥ | iti muṣṭiṃ badhvā bhadramudrayā ūrdhvamūrdhani puṣpapūrvamīśānaṃ nyaset | oṃ iti tarjanyaṅguṣṭhayogāt p. 99) tatpuruṣamukhe aśrutirasti madhyāṅguṣṭhayogena ghoraṃ hṛdaye oṃ śrutirasti | iti aṅguṣṭhānāmikābhyāṃ vāmadevaṃ guhye iti kaniṣṭhāṅguṣṭhayogena pādādārabhya sarvaśarīravyāpakatvo mūrtibhūtaṃ saṃkhyākṛtaṃ nyaset | ūrdhvapūrvadakṣiṇottarapaścimavaktreṣu akhaṇḍānyevaṃ mālā brahmāṇi trābhaṅgaṃ nyaset | tataḥ kalābhaṅganyāsaḥ kartavyaḥ | oṃ hoṃ īśānaḥ sarvavidyānāṃ śaśinyai namaḥ iti ūrdhvamūrdhani oṃ īśvaraḥ sarvabhūtānāṃ gadāyai namaḥ iti pūrvamūrdhani brahmādhipatirbrahmaṇo'dhipatirbrahma iṣṭadāyai namaḥ iti dakṣiṇamūrdhani | oṃ śivo me astu marīcyai namaḥ ityuttaramūrdhani sadāśivo jvālinyai namaḥ iti paścimamūrdhani oṃ avyaktakalāyai namaḥ ityūrdhvavaktre oṃ heṃ tatpuruṣāya vidmahe śāntyai namaḥ iti pūrvavaktre oṃ mahādevāya dhīmahi vidyāyai namaḥ iti dakṣiṇavaktre | oṃ tanto rudraḥpratiṣṭhāyai namaḥ ityuravaktre oṃ pracodayānnivṛttyai namaḥ iti paścimavaktre oṃ hāṃ aghorebhyastamāyai namaḥ iti hṛdaye oṃ atha ghorebhyo mohāyai nama iti gale oṃ ghorakṣamāyai p. 100) nama iti dakṣiṇāṃse oṃ ghoratarebhyo nihrāyai nama iti vāmāṃse | oṃ sarvataśśarvamṛtyave nama iti nābhau | oṃ sarvebhyo māyāyai nama ityudare oṃ namaste'stu rudrāyai nama iti pṛṣṭhe | oṃ rūpebhyo jarāyai nama ityurasi | oṃ hiṃ vāmadevāya namaḥ | rajāyai nama iti guhye | oṃ jyeṣṭhāyai namaḥ rakṣāyai namaḥ iti liṅge oṃ rudrāya namaḥ ratyai nama iti dakṣiṇorau oṃ kālāya namaḥ bālyai nama iti vāmorau oṃ kalāyai namaḥ kāmāyai iti dakṣiṇajānuni oṃ vikaraṇāya nama saṃyaminyai nama iti vāmajānuni | oṃ balakriyāyai namaḥ dakṣiṇajaṅghāyāṃ oṃ vikaraṇāyai namaḥ buddhyai nama iti vāmajaṅghāyāṃ oṃ balakāryāyai nama iti dakṣiṇasphiji | oṃ pramathanāyai namaḥ dhātryai nama iti vāmasphiji | oṃ sarvabhūtadamanāya namaḥ grāmiṇyai nama iti kaṭyāṃ oṃ manonmanyai nama iti dakṣiṇapārśve oṃ unmanāyai namaḥ abhayāyai nama iti savyapārśve oṃ sadyojātaṃ prapadyāmi siddhyai nama iti dakṣiṇapāde sadyojātāya vai namaḥ ṛddhyai nama iti vāmapāde | oṃ bhave dyutyai namaḥ dakṣiṇakare oṃ bhave bhakṣyai namaḥ iti vāmakare | p. 101) oṃ anādibhave medhāyai nama iti nāsikāyām | oṃ bhajasva māṃ kāntyai nama iti śirasi | oṃ bhava svadhāyai nama iti śirasi | oṃ bhava svadhāyai nama iti dakṣiṇabāhau | oṃ udbhavāyai namaḥ sthityai namaḥ iti vāmabāhau | tato bījayuktapadabrahmabhirmūrdhamukhahṛdayaguhyapādādisarvaśarīreṣu pūjāṃ vidhāya tato vidyādehaṃ dvādaśāntapadmasthitāyāḥ samavetāyāḥ śaktereva sarvānugrahapravṛttasya parameśvarasya śarīrakāraṇaṃ tamakaraṇarūpaṃ kalārūpaśaktisamudāyātmakaṃ śivaliṅgasyārohe vinyaset | taduktaṃ - aṣṭatriṃśatkalopetaṃ vidyādehaṃ sadāśivam | ārohe vinyased dhyātvā śaktiṃ lakṣaṇabhāsvaramiti | eṣa sadāśivena vigrahaḥ śākta eva taduktaṃ - yā tasya vimalā śaktiḥ śivasya samavāyinī | saiva mūrtikriyābhedāt sādākhyaṃ tattvamucyate || iti | asya bhagavataḥ śakternityanirmalaniratiśayasarvārthajñānakriyārūpatve nānāvṛtatvānna vyañjakāntarāpekṣā vidyeśvarādīnāṃ āvṛtatvādeva baindavādi- p. 102) āvṛtatvādeva baindavādivyañjakāntarāpekṣam | taduktaṃ śrīmanmṛgendre - mūlādyasaṃbhavācchāktaṃ vapurno tadṛśaṃ prabhoḥ | tadvadbhiḥ pañcabhirmantraiḥ pañcakṛtvopayogibhiḥ || īśatatpuruṣāghoravāmajairmastakādikamiti | asya vidyādehadhyānaṃ gurubhiruktaṃ - āgulphaṃ sphaṭikaprakhyaṃ raktapādakarāmbujam | himaraktālihemāmbhasuśvetamukhapañcakam || khaḍgakheṭadhanurbāṇakhayāṅgāni kapālakam | kuṇḍikāmakṣamālāṃ ca varaṃ cābhayameva ca || dadhānaṃ daśabhirhastaiḥ suprasannaṃ smitānanam | dṛkkriyecchāviśālākṣaṃ jñānacandrakalānvitam || gale nīlaṃ manojñāṅgaṃ prativaktraṃ trilocanamiti | gale nīlamiti rodhaśaktyā parāgādrodhaśakteśca nailyamātmatirobhāvanahetumalādhiṣṭhānavaśāt tirobhāvakṛtyanimittabhūtasya tatpuruṣavaktrasyādhobhāge tasyāvasthitijñānacandrakalānvitamiti śrutyā pādapadmādārabhya jaṭācūḍaparyantasyāsya vidyādehasya hastagatāyudhaviśeṣasyābharaṇādeśca sarvasyāpi p. 103) śaktatvamavasīyate | evaṃ vidhasya sadāśivavigrahasya vaindavatvaṃ kecidicchanti anye tu bindūdbhūtaśarayogiṣu paśuśarīreṣvatattvamicchanti tadubhayamapyuktena prakāreṇānupapannaṃ yuktivirodhaśca pūrvasmin pakṣe tasya śarīrasya kāryatvādeva kartrantarāpekṣāyāṃ svakṛtatve anyakṛtatve vānavasthāprasaṅgaḥ | uttarasmin pakṣe parameśvarasyāsādhāraṇatvena śāstreṣūkte niṣkale liṅge cidantarādhyāso'tyantaviruddha eva | ata eva evāyaṃ vidyāgrahaḥ śākta eveti suṣṭhūktam | evaṃ vidho vidyādehavikṛtyaseddhyātvā śaktiṃ lakṣmaṇi bhāsvaramiti calaliṅgaviṣaye pūjanasyāsādhāraṇatayārcyamānatvāt | svātmānugṛhītatvena dakṣiṇābhimukhameva dhyātavyam | evaṃ kṛte khalu śāstreṣūktaṃ dakṣiṇamukhaṃ sidhyati tathoktaṃ śrīmatkiraṇe - sthānaṃ praviśya medhāvī dakṣiṇāmūrtimāśrita iti | tatraiva dīkṣāyāṃ - praveśyābhyantaraṃ tasya dakṣiṇāmūrtikarasya ca | udaṅmukhaṃ kṣipet puṣpaṃ tatpādānnāma kārayet || iti | p. 104) śrīmatparākhye - prakṣepayet puṣpamaṇḍaleśādudaṅmukhaḥ vijñāpayet | praṇamyeśaṃ śivasvasya śaṅkareti | śrīmanmṛgendre dīkṣāyām kṛtvābhimukhamādāya kusumānyañjalau punaḥ | tyājayet sa praṇāmāni śraddhāvān śraddhayā yutam || brūyādaṅgamaheśānāṃ paśyetyudghāṭya locane | vimūrtiyogyatāśūnyairadṛṣṭamamarairapi || vilokyānandapūrṇākṣamutthāpya praṇataṃ kṣipet | dakṣiṇasyāṃ prabho mūrtau nidadhyāt praṇavāsane || asya sūtrasya vṛttiḥ - śivanirīkṣaṇāhlādanetraṃ dṛṣṭvā punaḥ punaḥ praṇamantaṃ kṣiterutthāpya prabhordakṣiṇamūrtikaṭe guruṃ praṇavāsīnaṃ kuryāditi tatraivābhiṣekavāsasī paridhāya sanniviṣṭaṃ sakalīkṛtaṃ pāṇau gṛhītvā devasya dakṣiṇasyāṃ tanau nyasediti punastatraiva karaṇānte baliṃ datvā brūyānnītvā punaḥ prabhoḥ vyākhyeyaśrutamarthibhya śrotavyaṃ ca tvayānyata iti | śrīmatsarvajñānottare - puṣpāñjalisamāyuktaṃ dakṣiṇāmūrtimānayet | śivasyābhimukhaṃ sthāpya tataḥ puṣpāṇi pātayediti | p. 105) śrīmanmṛgendre pratiṣṭhāprakaraṇe - īśānadikchirobhāgaṃ śirasā śikharaṃ tataḥ | vidhāya sāsanaṃ kumbhaṃ homādanyatamaṃ śubhamiti || śrīmadrauravavṛttivivekamudrāprakaraṇe - vyāpakatvātparameśvarasyāvāhanasthāpanasannidhānasannirodhānaṃ saṃbhavantīti bhrāntinivṛttaye vyācaṣṭeviśiṣṭā sthitiriti | tadanugrāhakatvenābhimukhībhāvo'vaśiṣṭaṃ sānnidhyamiti | śrīmatsomaśambhupaddhatyāṃ- sādaraṃ saṃmukhībhāva āvāhanamihocyate | iti | tatraiva pradeśāntare - dhyāyannabhimukhaṃ devaṃ pañcavaktraṃ sadāśivam | iti | sannidhāne tataḥ śambhorupaviśya nijāsanam | iti | śrīmadbrahmaśambhupaddhatyāṃ - nyasya śayyāsane śambhoḥ pratyakṣaṃ pātayet sthitam | apanīya dṛśālokācchādanaṃ vasanaṃ kramāt || sahasālokiteśāna śivavaktrasaroruham | p. 106) brūyāttadaṅgamuñceti prasūnaṃ śivasaṃmukham | sphuṭabhaktiparāmbhojaparāgamiti pūjitam || paśūnāmagraṇīryastu yadadastu viśeṣataḥ | pravṛttirasya yāgasya tvaṃ nītvā śivasannidhim || śivaṃ vijñāpayeddevaṃ prāṇairantarbahiścaraiḥ | parīkṣitaḥ samartho yannirvāṇārthamupasthita iti | tatraiva tasmādādāya visrabdhaṃ sthiradhīḥ puratantrite || dehe lakṣīkṛte nyaset | sthāpanaṃ hṛdayena tviti punastatraiva dhyātvā taṃ sakalopādhivigrahaṃ saṃmukhaṃ śivam | paramāmṛtaniṣyandadhavalīkṛtadiṅmukhaḥ || samutkṣipya viśeṣārghyabhojanaṃ vāmapāṇinā | arghyaṃ nivedayetpūrvaṃ dakṣahastena saṃmukham || ityādibhirvacanairuttarābhimukhatvenāsīnasya sādhakasyāpi mukhyavidhānāccalaliṅgaviṣaye maṇḍale ca dakṣiṇābhimukhatvaṃ devasya siddhaṃ darśiteṣu vacaneṣu maṇḍaleśvarabhūyo vṛttyā pratīteścalaliṅge'pi dakṣiṇābhimukhatvaṃ pratīyate | kiñca maṇṭapasyeśānabhāge paścimābhimukhaṃ kumbhaṃ p. 107) sarvadhānyopari sthitamiti uktatvānmaṇṭaparakṣārthaṃ pūjitasya parameśvarasya sarvāsu saṃhitāsu sarvāsu paddhatiṣu ca paścimābhimukhatvasya śrutatvādrakṣyarakṣaṇārthamābhimukhyasiddhe sveṣṭaliṅgaviṣaye svasyāsādhāraṇatvādeva svasya rakṣakatvena dakṣiṇāmūrtitvamupapannataraṃ ukteṣu ca vacaneṣu dakṣiṇāmūrtitvenoktasya mūrtiśabdasyārthaḥ śrīmatsārdhatriṃśatikālottare vṛttiḥ kṛtā śrīmatā rāmakaṇṭhena nirṇitaḥ | paścādguroḥ sādhakānāṃ mūrtestu grahaṇaṃ bhavet | iti sūtram || asya vṛttiḥ | evamantaḥ karaṇaśuddherapi paścāt parāparaśreṣayaḥ sādhakānāṃ yo gururācāryaḥ saṃjñānakriyāvyañjakapuryaṣṭakākhyastasya pūrvabindutayābhiyātasya yā mūrtiḥ śirovaktrādyākāraśarīraṃ tasyā grahaṇaṃ bhāvanādvāreṇa svīkāro bhavet | omityanena kuryādityarthaḥ | yaduktaṃ sadgurubhiratra paddhatau dhyātvādau praṇavenātha mūrtimūrdhādibhedataḥ | tāreva sakalīkuryāditi | evaṃ dakṣiṇābhimukhasiddhau mūrdhamukhajaṭharahṛdayapāṇipādādyavayavā- p. 108) nāmapi dakṣiṇābhimukhatvamuktā śrīmaccatuśśatikālottare - ūrdhvavaktre mahāsenastasmin pūrṇāhuti smṛtam | saṃpādapāṇibrahme tu āhutiṃ saṃpradāpayet || iti | kiñca - uttarābhimukhatvenāsīnasya sādhakasya svaśarīrake aṣṭatriṃśatkalānyāsasamaye aṅgabhaṅgyā brahmanyāsakāle tatpuruṣavaktrasya uttarābhimukhatvamavaśyaṃ anyathā aṅgabhaṅginyāso'nupapanna eva evaṃ parameśvarasyāpi dakṣiṇāmukhasya aṅgabhaṅginyāso dakṣiṇāmukha eva kartavyaḥ | api ca īśānavaktrasya tyapañcake anugrāhakatvena sthitasya rakṣābhimukhyahetordakṣiṇābhimukhyatvānmūrdhādyavayavā api dakṣiṇābhimukhā eva | nanu īśānatatpuruṣasthiteḥ kathamaghoravaktrādupari sthitirucyate | satyam | tatpuruṣakalānāṃ ca tasṛṇāṃ vidyamānatvāddakṣiṇe'pi tatpuruṣasya sthiteḥ tadūrdhvamīśānasya papannaiva | kecittu bṛhatkālottarādiṣu paritāni cidvacanānyurarīkṛtya prāṅgamukha eva parameśvaraḥ dhyātavya iti manyante | pañcānanaṃ prakartavyaṃ tripañcanayanānvitam | p. 109) vāmādiśaktikhacitaṃ devadevaṃ sadāśivamityādyeṣu vacaneṣu madhye īśānasya sadākāryaṃ mūladvārāvalokanam | sadā pūrvānanaṃ sthāpya sthāpyaṃ vā paścimānanamityuktatvādetāni vacanāni pūrvadvārābhimukhatvena sthāpitaliṅgaviṣayāṇi pūrvaṃ puruṣanāmānaṃ hṛdaye parisaṃmitamityādiṣu vacaneṣu dakṣaṃ dakṣāṃsasaṃbandhakandharopari saṃsthitam | iti | etadvacanaṃ calaliṅgasya pūrvābhimukhatvapratipādakatvena kaiściduktam | etadvacanaṃ vacanaśarīre calaliṅgaviṣayatāpratīteḥ | pūrvadvāratayāvasthāpitaliṅgaviṣayaṃ paścimāvasthitaṃ kiñcidīśānaṃ diśamāśritamityādivacanaṃ ca pūrvādhāraṃ tameva pratyagānanamiti vacanasyāpi pūrvārdhe sthiraliṅgaviṣaye pūrvābhimukhatvasya nityatvaśruteḥ śivakumbhādiviṣaye'pyevameva prāptau paścānmukhatvaṃ vidhīyate | jñānavijñānapuñjādivacanatve likhitasya dakṣajānusamīpasthaṃ hṛdayaṃ vahnidiggatamiti p. 110) vacasya pūrvadvāraviṣayatvameva vajradehavacane | iti nityanaimittika ityādau sarveṣvadhikaraṇeṣu prāṅmukhatvapratītiḥ | pratyaṅmukhatvena sthāpitasya liṅgasya śivakumbhasya ca prāṅmukhatvaprasaṅgāt sarvaśāstraviruddhenaiva prabhoḥ purastiṣṭhedityanena vacanena viśeṣābhidhānāt paścimadvāratvena sthāpitasyāpi liṅgasya pūrvābhimukhatvaṃ prāptam | etacca viruddhameva ata eva tadapi prāṅmukhasthāpitaliṅgaviṣayameva kiñca sthiraliṅgaviṣaye'pi prāṅmukhatvasyāṃ mukhatvaṃ śrīmatsvāyambhuve dṛṣṭam | śreṣṭhaṃ paścānmukhaṃ liṅgamabhāvāt prāṅmukhaṃ smṛtam iti | kiñca - pūrvābhimukhaṃ devaṃ calaliṅge'rcitāṃ teṣāmapi nityaviṣaye mukhyatayā paścādyatyadvārāsyeṣṭadīśānasya vadākāryamūladvārāvalokamiti | sthirabalāviśeṣeṇa śrutatvādīna savaktrasya paścānmukhatvaṃ prāprāpnaṃ iti kriyāgranthanipuṇaiḥ kaiścit svamanīṣikayā pūrvatvadvārasthāpitaliṅgavaccalaliṅgaviṣaye'pi pūrvadvārārcanaṃ mukhyatayā prāptaṃ ata - p. 111) steṣāmapi pūrvadvārārcananibandha āśāmātrakṛt eva kiñca kriyāgranthe eṣu pūrvapaścimadvārayoriva dakṣiṇadvārārcanamapi vihitaṃ tasmādapi pūrvadvāranibandhasvapakṣa eva viruddha eteṣvapi sarvoddiṣṭeṣu sarveṣu vacaneṣvapi calaliṅgaviṣayatvādarśanāccalaliṅge pūrvābhimukhatvanibandhasvaruciravaracita iti pratīyate | api ca sadyojyotiprabhṛtibhirmahadbhirācāryairvyākhyā teṣu śrīmadrauravasvāyambhuvamṛgendrakiraṇaparākhyamataṅgasūkṣmasvā- yambhuvadviśatisārdhatriśaticatuḥśatikā sarvajñānottaramohaśūrottareṣu vivyākṛteṣu śrīmattrayodaśaśatikāniśvāsādiṣu śrīmatsomaśambhubrahmaśambhubhojarājarvāruṇaśivādyairviracitāsu paddhatiṣu ca tattadvyākhyāneṣu calaliṅgaviṣaye pratiṣṭhāsvanikartavyatābhedavat pūrvamukhatvasya vidhānādarśanāt calaliṅgaviṣaye pūrvābhimukhyadarśakatvenoktānāśvarcanānāṃ sthiraliṅgaviṣayatvena caritārthatvācca kāśmīrāryavartagauḍadeśīyairdākṣiṇāpathairviśiṣṭairvidvadbhir- gṛhasthaistapasvibhiścācāryaiścaritatvāt sveṣṭaliṅgātmakacalaliṅgārcanaṃ dakṣiṇābhimukhameva p. 112) kartvavyaṃ kiñca aghorahṛdayāyeti mantraliṅgādaṅgabhaṅgyāmaghorabrahmaṇā hṛdayasya kalpanīyatvādaghorasya dakṣiṇasyāṃ diśyavasthitatvena kalpitasya hṛdayasya śarīrāvayaveṣu pradhānatvāttadūrdhvaṃ tadadhaśca mūrdhādyavayavā dakṣiṇata eva kalpanīyāḥ | nanu tatpuruṣavaktrāyeti mantraliṅgāttatpuruṣasya pūrvataḥ sthitatvāt tadapekṣayā mukhādikalpanaṃ kiṃ na kalpyate | satyam | tatpuruṣakalānāṃ catasṛṇāṃ vidyamānatvāddakṣiṇato'pi tatpuruṣakalāyāḥ saṃbhavāddhṛdayasya tatpuruṣasya ca yayośca dakṣiṇasyāṃ saṃbhavāt pradhānabhūtayordvayorapyapekṣayā tadvyatiriktānāmavayavānāṃ dakṣiṇataḥ kalpanaṃ yuktam | nanu vāmadevaguhyāyeti mantraliṅgādvāmadevasyottarataḥ sthite tatkalpasyāpekṣayāpyaṅgāntarakalpanāmuttarato'pi prāptaṃ na yāmyakauberavaktraṃ tu na siddhāvidyādinā vacanenottarābhimukhyaṃ na yujyate | nanu yāmyasyāpi tatsamānameva | athābhyarcya maheśānāṃ sādhyamantraṃ yajecchriyai | sarvathā sarvadā guptaṃ sādhake vakṣyamāṇavat || yāmyābjapatre vā paścādbhāgadheyo strīvṛvigraham | p. 113) aghoralocanajyotirmadhye nānyatra kutraciditi | śrīmanmṛgendravaktrādaghoravaktrasannidhau śrutyarthaṃ mantrasādhanasya vihitatvāt siddhikāmānapi dakṣiṇato mantrasamārādhanaṃ tentasmāddakṣiṇābhimukhatvamūkṣuṇāṃ siddhikāmānapi sādhīyaṃ śrutito'pi dakṣiṇābhimukhatvaṃ sādhutaraṃ yathā śvetāśvataropaniṣadi || upaniṣadasti | sapurāṇavacanānyapi santi eteṣu daśa prādurbhāvādi ca śrūyate | ato haridrayatte dakṣiṇaṃ dakṣiṇagatamupāsīnasya me rakṣārthamabhimukhamīśānasaṃjñitaṃ mukhena nityaṃ pāhīti kṛtyapañcakeṣu anugrahapravṛttena tena rakṣetyarthaḥ | kiṃ ca pūrvādidikcatuṣṭaye uttarasya evaṃ diśo raudratvaṃ yatnena śrūyate | atra śrutirasti | tadudayaparvatasya mūrdhanyādi tasya svinyaḥ paścimābhimukhatvamivasvasyāmuktasyāṃ diśyāditasya parameśvarasya dakṣiṇābhimukhatvameva yujyate | tathā śaivapurāṇe - ajātamimamaiśvaryaṃ buddhyā janmani bhīravaḥ | rudrasyāsya prapadyante rakṣārthaṃ dakṣiṇaṃ mukham || p. 114) mahāstotre'pi - tāvatyudīci pācīśāntā śākhāsu vedasya hi ye | yuṣmāt niṣeduṣastvakparāmanutī ca paśyeta tato dakṣiṇato mukhastvam | ajāta ityasmiṃ samāśritatvāṃ yo mṛtyave rudrabibhemi jātaḥ | māmīkṣituṃ dakṣiṇato mukho'rhasyastyevamarthaḥ | khalu tatra mantraḥ | iti | na prācyāmagrataḥ śambhorityādinā devasya sannidhau sthitvā pūjādikaṃ na yuktamiti | yaduktaṃ śrīmanmṛgendre - snānamāśirasaḥ kṛtvā samācamyodagānanaḥ | prāṅmukho vā bhajetsandhyāṃ vedasiddhāñchirāśramītyādyārabhya sandhyāvandanānte tatastīkṣṇāṃ śuciṃ bimbasthaṃ dhyātvā devaṃ sadāśivam | kṣipejjalojjalimantraviratau cetasā smaran || asya sūtrasya vṛttiḥ - bimbagaṃ sadāśivanāthaṃ dhyātvā mantroccāraṇānte p. 115) tameva manasā smaran jalāñjaliṃ dadyāditi tasyevamuditāṃ sadivyāṃ samuditāṃ pūjāyāṃ saṃpādyārghyapurassaraṃ tato japtvā śivaṃ sāṅgamāvedya uttaramārabhet | asya vṛttiḥ - devasya yā vakṣyamāṇapūjā sā divyātāmarghyapūrvaṃ samuditāmiti | dhūpavilepanakusumādyaṅgayuktāṃ saṃpādya śivamantrasyāṅgayuktasya japaṃ kṛtvā taṃ ca bhagavate nivedya uttarakṛtyamāgneyaṃ snānamārabhet | iti anena saṃkṣiptapūjanena devasyābhimukhameva vihitam | śrīmatkiraṇe'pi - saṃdhyāvaṭale kṛtyayāt hṛdayāñjaliṃ badhvā trīn vārānudakena tu kṛtvāñjaliṃ puṣpāḍhyaṃ raveḥ paścācchivaṃ japet | tāvadyāvacchataṃ pūrṇaṃ svaśaktyā vāthavā japediti | brahmaśambhupaddhatāvapi - upasthānaṃ ṣaḍaṅgena kuryādādityamūrtaye | p. 116) śatamūrdhamityādinā japanivedanamuktam | śrīmatsomaśaṃbhupaddhatyāmapi - samācamya vidhānena tryañjalenārghyamuccaret | raktapuṣpāditoyena mūlamantreṇa bhānava iti tatraiva sūryapūjāyāma | kṛtvā karāṅgavinyāsaṃ tanmantrairhṛdayādibhiḥ | ātmānaṃ ravirūpeṇa saṃcityārghyajanīm * * || pūrayedraktavarṇena lalāṭakṛṣṇabindunā | taṃ saṃpūjya raveraṅgaiḥ kṛtvā rakṣāvakuṇṭhanām || saṃprokṣya tajjale divyapūrvāsyo bhānumarcayet | iti śrīmatkriyākāṇḍaśekhare'pi | dravyāṇi tajjalaiḥ pūjāprakaraṇe - krīḍantaḥ paradeśasya mūrtireṣā hyaninditāḥ | ūrdhvasphaṭikasaṃkāśasvāṅgotthakiraṇojjvalaḥ || cintayan pañcamūrdhānaṃ devadevaṃ maheśvaram | tripañcanayanaṃ saumyaṃ pañcāsyaṃ cārulocanam || daśabāhuṃ viśālākṣaṃ nāgayajñopavītinam | nīlanīrajanārā ca khaḍgākṣavalayābhayam || satriśūlaṃ rahasyoktaṃ dakṣiṇe pañcabāhavaḥ | p. 117) bījapūraṃ dhanuścarmavaradaṇḍakamaṇḍalum | yā datu devadevasya vāhavaḥ pañcakīrtitāḥ || īśānaṃ śuddhakundābhaṃ kuṅkumavannaram | dakṣiṇe janavadghoraṃ vāmadevaṃ sadottare || dāḍimīkusumaprakhyaṃ sadyaṃ paścimadiggatam | himarāśicayākāraṃ pañcavaktraṃ sadāśivam || aṅguṣṭhaparvamātraṃ taṃ dhyātavyaṃ karṇikopari | evaṃ mantratanuṃ kalpya tatastejo niveśayet || iti niṣkalaliṅgaviṣaye pūjāyāmaṣṭatriṃśatkalābhiḥ kalpyaṃ mantramayaṃ śarīraṃ śrīmanmṛgendrādisarvasaṃhitāsādhāraṇyenoktam | asyāmeva saṃhitāyāṃ pratimālakṣaṇaprakaraṇe siṃhāsanāyāṃ vistārocchrāyalakṣaṇe petaṃ pañcānanaṃ prakartavyam | tripañcanayanānvitamityādiṣu vacaneṣu pūrvābhimukhatvapratītiprakaraṇāviruddhatvena calaliṅgaviṣaye pūjāyāṃ pūrvābhimukhatvasya na niyāmikā saṃskārya sadāśivoparāgeṇa vidyeśvarādyāparaktārcanavat sadāśivabhuvanaprāptikānā sādhakānāṃ tadbhuvanaprāptaye pūjārthapratiṣṭhārthaṃ tādṛśaṃ lakṣaṇaṃ vihitam | p. 118) taduktam - vidyāvidyādhipatayaḥ paśupūrvaḥ sadāśiva iti | tattvameṣāmasūtāṅga purabhogādiśobhanam | sadāśivamadhiṣṭhāt nāmnā te'pi sadāśiva iti ca saṃskārya sadāśivasadbhāva uktaḥ | caturviṃśatirākhyātā mantrāṇāmīśvarāḥ *** || āṇavāḥ śāmbhavāḥ śāktāstathānyā mantrakoṭayaḥ | aṇḍasya dhārakā hyevaṃ vīrabhadrapurassarā iti vacanāt bhuvaneśvaroparāgeṇa parameśvarasya tacchakteśca taduparāgaḥ śrūyate | evaṃ sadāśivabhuvanaprāptikāmānāṃ saṃskārya sadāśivoparāgeṇa parameśvarārcanaṃ yuktaṃ tasmāt pañcānanaṃ prakartavyamityādivacanaśarīre niṣkalaliṅgaviṣayādeśābhāvāt prakartavyamiti ghaṭanaśruteśca pratimālakṣaṇaviṣayatayaiva vaktuṃ yuktaṃ kaiścit | yasyāṃ diśi bhaveddvāraṃ tāṃ prācīṃ parikalpayet | ityasyādibhirvacanaiḥ paścimadvāraviyatayā sthāpitaliṅgasya pūrvābhimukhatvamanyaiśca hṛdayasyopari tatpuruṣasya eva vyavasthitiriti tadubhayamapi p. 119) śāstraviruddhatvādayuktam | yathā sadvārasaṃmukhasadyordhvāvasthitaṃ pṛṣṭhe tatpuruṣaṃ vaktraṃ dakṣavāmau ca pārśvayoriti | anena vacanenāpi - dakṣaṃ dakṣāṃsasaṃbandhakandharopari saṃsthitam | vāmaṃ vāmāṃsasaṃbandhakandharopari saṃsthitam || iti etadapi vacanaṃ pūrvadvāraviṣayameveti siddhaye tūktam | śivakumbhaviṣaye sarvadā maṇḍapābhimukhatvaṃ vimalāvatyāmuktam | nityasvāṣasurthake mūrtya bhūyaḥ kumbhe purānanaṃ śambhumabhyarcayet tasya kriyāśakti tathā vukāmiti vacanena viruddhamiti | paścimābhimukhaṃ kumbhaṃ sarvadhānyopari sthitam | ityādivacanaiḥ paribhramaṇāt pūrvaṃ paścānmukhaṃ paścāt prāṅmukhamiti viśeṣyānabhidhānāt sarvasaṃhitāvirodhāccāsya vacanasya pūrvābhimukhatvavidhānaparatvamayuktamata eva bhūyaḥ kumbhe purānanamityasya vākyasya yajñamaṇḍapābhimukhatvameva yuktaṃ paraśabdasya maṇḍapārthatvāt puraṃ pratyānanaṃ purānanaṃ maṇḍapābhimukha ityarthaḥ | maṇḍaparakṣaṇārthaṃ devaśivakumbhe parameśvarasyārcanaṃ - p. 120) maṇḍale karmaṇāṃ sākṣi kalaśe yajñarakṣaka | homādhikaraṇatvaṃ vahnau śiṣyo pā vimocaka iti vacanāttatpūrvadvāracalaliṅgamaṇḍalaśivakumbhāgniṣu sarveṣvapyadhikaraṇeṣu tatpuruṣāghoravāmadevasadyojātakānāṃ caturṇāmapi vaktrāṇāṃ śrīmatparākhyādiśāstroktakrameṇa śakrayamakuberavaruṇe parāgāt pītakṛṣṇahimaraktavarṇānāṃ vyavasthitatvādetāni catvāryapi tattaddigbhāgane tyajanti | īśānaṃ tu sthiraliṅgaviṣaye dvārābhimukhaṃ cale tu pūjakābhimukhaṃ śivakumbhe tu maṇḍapābhimukhaṃ maṇḍale dakṣiṇābhimukhamagnau kuṇḍanābhyamukhamevaṃ sadāśivasya mantrasya yānanimittasya vigrahasya calaliṅgādiviṣayeṣvābhimukhyaprakāro tirupitaḥ | sādhakasya tu sādhakasya dakṣiṇārthaṃ tasya rūpamidaṃ smṛtamityākāravāṃsvaniyamādupāsyo na vastunākāramupeti buddhiriti eṣa vidyādehanyāsaḥ puṣpāñjalipūrvaṃ hṛdayayuktamūlamantreṇa kartavyaḥ | mūlamantraṃ samuccāryeti kathamuccāraprakāra ityapekṣāyāṃ śivāntaṃ mantramuccaranniti unmanānte paraśśiva iti p. 121) vacanādāvahane yaduktaṃ brahmaśambhupādaiḥ sarvopādhivinirmuktamasmin paramakāraṇam | sarvajñādiguṇairyuktamanādiṃ parameśvaram || satkuryāt saṃvidhābhistu niṣkalaṃ sakalātmani | āvāhanādibhirbhaktyā prāsādātmānamuccaran || puṣpairañjalimāpūrya hṛdayāgresaraṃ śivam | tāvaduccārayedyāvat prāptiṃ niṣkalagocaram || tadbhāvabhāvanāviṣṭaṃ prasphuradraśmimaṇḍale | bindāvabhyudyataṃ dhyāyedāvāhanavidhiṃ prati || tasmādādāya visrabdhaḥ sthiradhīpurataḥ sthite | dehe lakṣmīkṛte nyaset sthāpanaṃ hṛdayena tu | iti || yaduktaṃ vimalāvatyāṃ - tato mantraiḥ sakalīkṛtya hṛdayādisthānasthitabrahmādikāraṇapañcakatyāgena layāntamuccaran yā gacchat pataṅgabimbopamaṃ hṛdayamuccarantāvāhanasthāpanasannidhānanirodhanāni svasvamudrayā mūlamantreṇa vidhāya phaḍantāstramuccaran kālakarṇimudrayā vighnānutsārya liṅgamudrāṃ namaskāra- p. 122) mudrāṃ ca pradarśya svāgataṃ coktvā nirodhārghyapātraṃ vāmahastena sayantrikamutkṣipya dakṣiṇahastena mūlamantreṇa svāhāntena vidyāntavyāptikena īśānādipañcasamṛddhasanmukhārghyaṃ dadyāt | āvāhanaṃ na sānnidhyai pūjānujñaptaye'nvaham | iti | nanvatra aprāptasannidhānasya vastvantaraṃ svavyāpakatvena sarvajñatvena ca sthitasya parameśvarasyāvāhanaṃ na yuktaṃ na vyāpakatvena sa mṛ tasyeśvarasya pratiṣṭhāśāstrataḥ protsāritamādheyasvarūpāyāṃ kevalajñānaśaktisvarūpāyāṃ liṅgamūrtau anugrāhyam prati viśiṣṭasānnidhyārthamanujñāpanamāvāhana nu svayambhubāṇaliṅgayoḥ kṛtanityasannidhānasya parameśvarasya iti pūjeti pūjāyā vicchedāt āvāhanavisargāntaṃ pratyahaṃ karma karmiṇāmiti vacanāt pratidivasaṃ pūjāyāḥ kāryatvena vidhānāt tadārambhaprakāra eṣaḥ | nanu pratidivasaviśeṣeṇa ha akārau ūkāramakārabindvardhacandranirodhinādanādāntaśaktivyāpinī samanonmanāntaṃ mūlamantramuccārya dvādaśāntāt puṣpañjaligatatvena dhyātvā sthāpanaṃ p. 123) na yuktam | naiva mantroccāravaśāt pūjāyāścoditatvānmantroccārasya mūlādārabhya dvādaśāntaparyantatvenānusandheyatvāt tadantarāvartinaḥ śarīrāṃrabhāvakasya kālāgnibhuvanādārabhyānāśritabhuvanaparyantasya śaktimārgamityabhidhyeyatayā śāstre śrutatvāttadantarālavartyadhvanāṃ pratipattihetutvena sthitasya parameśvarasya tatpravartatvasya mumukṣutvena viraktasyāsya śuddhātmana anapekṣatvādadhyatītam | parameśvarasāmrājyasyāpi tasyānusandhānamavaśyaṃ karaṇīyameva evamanusaṃhite'pi tasmiñchāstroktasvaprākārāyā pūjāyā buddhayā sthairyāt kartumaśakyatvāt kṛpānidheḥ parameśvarasya tasyaiva vacanāt sṛṣṭikramaviśiṣṭamantroccāravaśāt pūrvameva sthāpite liṅge āvāhanasthāpane tadaivaitaditi buddhisthairyaṃ kriyata eva etatsarvamurīkṣya paddhatāvasmadgurubhiruktam | āvāhanaṃ na sānnidhye pūjānujñaptaye'nvaham | ityācāryairapyuktam | sarvajñaṃ sarvakartāraṃ bodhānandamayaṃ vibhum | niṣkalaṃ svaprakāśaṃ ca vicintya paramaṃ śivam || p. 124) brahmādikāraṇatyāgānmantraṃ nītvā śivāspadam | tato lalāṭamadhyasthaṃ sphurattārāpatiprabham || ṣaḍaṅgena samākīrṇaṃ bindurūpaṃ paraṃ śivam | puṣpāñjaligataṃ dhyātvā lakṣamūrtau niveśayet || āvāhinyā hṛdāvāhya sthāpinyā sthāpya śaṅkaram | sannidhānyāntikaṃ kṛtvā niṣṭhurayā nirodhayet || kālakaṇṭhyā phaḍantena vighnānuccāṭyariṣṭinā | liṅgamudrāṃ namaskāraṃ hṛdā badhvāvakuṇṭhayet || sādaraṃ saṃmukhībhāva āvāhanamihocyate | nityāniveśanaṃ tatra sthāpanaṃ kathitaṃ budhaiḥ || jagannāthaṃ tavāsmīti yat sikāropadarśanam | vibhutve'pi tadīśasya sannidhānaṃ na bādhyate || ākarmakāṇḍaparyantaṃ sannidheyo parīkṣayaḥ | saśaṃbhorvyāpakatve'pi nirodhaḥ parigīyate || śivasyānandabījasya bodhānandamayasya ca | abhakteṣvaprakāśo yastadbhavedavakuṇṭhanamiti || tato'ṅgāni sveṣu sthāneṣu yojayediti | hṛdayaśiraśśikhākavacāstrāṇi rakṣāṅgāni p. 125) hṛdayaśiraśśikhāsvasthāneṣu stanamadhye kavacaṃ hasteṣu astraṃ ca vinyasya digbandhamantreṇa kavacenāvakuṇṭhanaṃ kuryāt | nanu sannirodhānantaramavakuṇṭhanamuktaṃ śrīmatsomaśambhupaddhatau | yathā - āvāhinyā hṛdāvāhya sthāpinyā sthāpya śaṅkaram | sannidhānyāntikaṃ kṛtvā niṣṭhurayā nirodhayet || kālakaṇṭhyā phaḍantena vighnānuccāṭya riṣṭinā | liṅgamudrāṃ namaskāraṃ hṛdā badhvāvakuṇṭhayet || iti | | anantaraṃ | sakalīkaraṇaṃ kṛtvā mantraiḥ ṣaḍbhirathaikatām | aṅgānāmaṅginā sārdhaṃ vidadhyādamṛtīkṛtim | iti hṛdayādimantranyāso'vakuṇṭhanāt paścādukta iti atrocyate | yaduktaṃ śrīmanmṛgendre - maṇḍalatritayaprāntaṃ datvā hṛdyāsanaṃ prabho | mūrtāvāhanaṃ kuryānmantraṃ tatsṛṣṭivartmanā || ityāvāhanamuktam | tataḥ navāntejaso'ṅgāni vidhāyāvāhanamudrayā | sthāpinyā sthāpanaṃ kuryāt śāntavigrahasaṃśraye || praṇamya sannidhīkṛtya niruddhayādrodhamudrayā | p. 126) asya vṛttiḥ | bhagavataḥ prathamodita sā vapuṣi hṛdayādyaṅgāni yathāsthānaṃ kalpayet | āvāhanāṅganyāsau kayā kāryāvityāha | āvāhinyā tathāvāhya namaskāreṇa vandanam | sthāpanaṃ śaśikaṇṭhyā ca nirodhe niṣṭhurāhitāḥ || tadrūpoparivighnānāṃ kālakaṇṭhāprapādanam | mūrtimatoraikyaṃ saṃcintya raviraśmivat || liṅgākhyaṃ sannidhānena hṛdādīni tato nyaset | astraṃ karābhyāṃ vinyasya kartavyaṃ vāgatam vibhoriti śrīmanmataṅgapārameśvare | āvāhayedajātena guhyakena niveśayet | pūrvasthitadvirabhyāsapadenaiva nirodhayet || sānnidhyaṃ puruṣeṇaiva tato'ṅgāni prakalpayet | hṛdi vinyasya hṛdayaṃ śiraḥ śirasi vinyaset || śikhāyāṃ tu śikhāṃ nyasya sarvāṅgekavacaṃ nyaset | śivāstraṃ vastrayornyasya vaktreṇārghyādikaṃ prabhoḥ || iti śrīmatkiraṇe'pi | brahmākṣareṇa mūrtiṃ tu piṇḍaṃ cānukalāmayam | p. 127) sadyenāvāhayeddevaṃ sthāpayedguhyakena tu | sānnidhyaṃ syādaghoreṇa vaktreṇārghyādikaṃ bhavet || īśānenārcayeddevaṃ tato'ṅgāni yathākramamiti yaduktam | sūkṣmasvāyambhuve | āvāhinyāñjalau kṛtvā aghoreṇa nirodhayet | niṣṭhurāṃ ca sakṛdbadhvā deyānyaṅgāni vai vibhoḥ || netraṃ syāddṛkpradeśe tu gāyatrīṃ vāpi vinyaset | sāvitrīṃ cetyayaṃ prokta sarvātmakarmaṇi || digbandhe'streṇa divyena kavacenāvakuṇṭhanamiti | śrīmadbrahmaśambhupaddhatyāṃ - śivamāvāhayedbindau prasūnāpūritāñjaliḥ | patatpataṅgabimbābhaṃ bimbe saṃkrāntavarcasam || prasūnavyapadeśena tasyāṃ saṃsthāpayettataḥ | aṅguṣṭhākrāntasaṃpuṣpaṃ pūrṇā kiñcitāṅgulim || saṃsthāpanāñjaliṃ mudrā bhāvanīyā vipaścitā | ucchritāṅguṣṭhake muṣṭi puṣpagarbhe susaṃhate | liṅgamudrā tayā śambhoḥ sannidhānaṃ hṛdā bhavet || niṣṭhurāṅguṣṭhagarbhiṇyau muṣṭisarva prakalpate | sannirodhaṃ tathā kuryādvibhorapyāvisarjanāt || p. 128) ityetān guṇataḥ pūrvamāvāhanasthitisannidhīn | saṃskārāścatuḥ kṛtvā sannirodhaṃ vipaścimāt || hṛdayādibhirastrāntairaṅgaiḥ śivaviśeṣaṇaiḥ | avakuṇṭhya nirāsāya vighnānāṃ maghavaddviṣāmiti | vimalāvatyāṃ ca - kālaṇapuṣpaṃ kṣitvā liṅgamudrānamaskārāntaṃ ca kṛtvā hṛdādibhiḥ sakalīkṛtyeti | yaduktau sārdhadviśativṛddhau gurubhiḥ sthāpanaṃ pādyaṃ cārghyamācamanīyaṃ ca mantravit | snapanaṃ pūjanayenaiva kārayet iti sūtraṃ asya vṛttiḥ | eṣāṃ copalakṣaṇatvādāvāhanaṃ sannidhānaṃ sannirodhamavakuṇṭhanamamṛtīkaraṇaṃ pādyācamanārghyadūrvāpuṣpākṣatādidānamiti evaṃ mūlaśāstravacane vṛttibhiścāvāhanasthāpanasannidhānasannirodhārghyacatuḥsaṃskārāda nantaraṃ hṛdayaśiraśśikhākavacāstramantrā sveṣu sveṣu nyasya ityuktam | brahmaśambhupādaistu hṛdayādinyāsādanantaramavakuṇṭhanaṃ coktam | somaśambhupaddhatyāṃ tu avakuṇṭhanānantaraṃ sakalī- p. 129) sakalīkaraṇoktiḥ pratīyate sarvaśāstrasiddhārāmavāhanādicatuḥ saṃskārāṇāṃ kvacit kvacit saṃhitābhedeṣu mantrabhedaśrutivat sakalīkaraṇātpūrvamavakuṇṭhanamapi pākṣikaṃ bhavet | nanu śivaviṣaye avakuṇṭhanātpūrvadigbandhanasya śruterabhāvāt digbandhanasya digbandhanaṃ kathaṃ kriyate | ucyate somaśambhupaddhatyāṃ - sakalīkaraṇaṃ kṛtvā mantraiḥ ṣaḍbhirathaikatām | abhināsārdhaṃ vidadhyādamṛtīkṛtim || iti sakalīkaraṇamādiṣṭam | sakalīkaraṇaṃ tu ātmaviṣaye bhūtaśuddhyanantaramevopadiṣṭaṃ - divyāmṛtena saṃplāvya kurvīta sakalīkṛtim | hṛdayādikarānteṣu kaniṣṭhādyaṅgulīṣu ca || hṛdayādimantravinyāsaḥ sakalīkaraṇaṃ matam | kṣipet sarvāsu kāṣṭhāsu tālatrayapurassaram || coṭikābhiḥ śivasyāstraṃ rakṣārthaṃ vighnapārakam | śaktijālamadhaścordhvaṃ tataśca prapitā nayet || darśayitvā mahāmudrāmāpādatalamastakamiti | digbandhayuktameva sakalīkaraṇamuktam | pūjayā p. 130) sakalīkaraṇamādiśatā digbandhanamapi svakaṇṭhoktamevaṃ yaduktaṃ sārdhatriśatikālottare antaḥkaraṇanyāsapaṭale | yathārcane tathā home dhyāne sthāne tathaiva ca | yathā dehe tathā deve mantranyāsaṃ prakalpayet || iti śrīmatsarvajñānottare | śivavanmantravinyāsamātmanastu sadā kurvīta | asya vṛttiḥ sadeti anyatrāpi saṃdhyādiṣu karmasvityarthaḥ | śrīkaṇṭhaśivapaddhatau - dvādaśāntapadaṃ nītvā vidyunnikarabhāsvaram | puṣpāñjaligataṃ dhyātvā mūrtyācāvāhayecchivam || āvāhanaṃ sthāpanaṃ ca sannidhānaṃ nirodhanam | vidhāya tattanmudrābhiravakuṇṭhanarakṣaṇe | kṛtvā kavacakhaḍgābhyāmamṛtīkṛtamācaret | iti smadārādhyamasamāmnā tatkaniṣṭhena guruṇāpi nityapaddhatāvuktam | puṣpairañjalimāpūrya brahmādikāraṇatyāgakrameṇa plutāntaṃ mūlamantramuccārya sṛṣṭikrameṇa dvādaśāntāt brahmarandhramārgeṇa bhrūmadhyāgataṃ śaraccandranibhaṃ dhyātvā tato dakṣiṇanāsayā | vinirgatya puṣpāñjaligataniṣkalaṃ svayaṃ prakāśaṃ ca śivamāvāhinyā mūrtāvāvāhya sthāpinyā saṃsthāpya niṣṭhurayā nirodhya hṛdayādisthāneṣu svaśarīrarūpahṛdayādyaṅgāni vinyasyāstreṇa saṃrakṣya kavacenāvakuṇṭhyeti kiṃ ca saṃrakṣya bheti mantreṇa kavacenāvakuṇṭhayediti mūlasyāṣṭaśataṃ japtvā na drutau vilambitaṃ hṛdābhimantritaṃ varma ceṣṭitaṃ khaḍgarakṣikam | pūte vaśādike pātre vinyasyāstraṃ sakaṅkaṭam || hṛdayaṃ ca tatastatra pavitrāṇyādhipe yayet | hṛdayaṃ kavacaṃ śastraṃ teṣāmupari yojayediti || prahṛṣṭamanasassarve vrajeyuḥ snānamaṇḍapam | padmapīṭhe sapadmāṅke pārśve dvyāṃ praṇavāsane || nidhāya tatra deveśaṃ tāḍayitvāvakuṇṭhayediti | liṅgamūlaṃ ca saṃspṛśya japeyurhomasaṃkhyayā || sannidhānaṃ hṛdā kuryādvarmaṇā kuṇṭharodhanamiti | ityādibhirvacanairavakuṇṭhanasya nāntarīyakatayā pratīteryātrāvakuṇṭhanaṃ vidhīyate | tatra digbandhanamapyavaśyaṃ p. 132) kartavyaṃ kiṃ bahunā gurubhirapyācaritam | tasmādāgamānaṃ bahūnāṃ bahutve'pi kartavyassvagurubhiḥ iti vacanāt gurūpasadanāt prabhṛti sarvatra guruvākyādeva pravartitamityācāryavacanāccāvāhanādi catuḥsaṃskārāntaṃ hṛdayādinyāsaṃ kṛtvāstrakavacābhyāṃ digbandhanāvakuṇṭhane kārye | tato vauṣaḍantena mūlamantreṇa karāṅgulīdaśakābhimukhīkṛtena daśanāḍivivareṇa niṣṭyūtaparamāmṛtarūpāṃ dhenumudrāṃ tato mahāmudrāṃ ca pradarśayet | tato viśeṣārghyajalena pādayoḥ pādyaṃ mukheṣvācamanīyakaṃ śirassvarghyaṃ ca namaḥ svadhā svāhāntena mūlena dadyāt | tato dūrvāpuṣpākṣatāni pañcasu śirassu vauṣaḍantena mūlena datvā itthamāvāhanasthāpanasannidhānasannirodhasakalīkaraṇāmṛtīkaraṇa- pādyācamanārghyavauṣaḍantapuṣpadānākhyairdaśabhiḥ saṃskāraiḥ saṃskṛtya paścādvakṣyamāṇaprakāreṇa pūjayet | pañcagavyapañcāmṛtādibhiḥ snapanaṃ kṛtvānte gandhatoyenābhiṣicya viśuddhena vāsasā vimṛjya pādyācamanīyārghyaṃ ca datvā karpūracandanādīn dadyāt | sthiraliṅgaviṣaye samagrāsanapūjāpūrvaṃ p. 133) snapanaṃ kuryāt | mūlayuktairātmatattvaśivatattvaiḥ puṣpāñjalibhiḥ saṃpūjya dhūpadīpau ca datvācamanīyamarghyaṃ ca datvā paścādbhogāṅgasya pūjāṃ kuryāt | tatra pīṭhasya īśānadale īśānādīśānaṃ prāci tatpuruṣāt tatpuruṣaṃ dakṣiṇadale aghorādaghoraṃ saumyadale vāmadevādvāmadevaṃ paścimadale sadyojātāt sadyojātaṃ punarīśānadale netrebhyo netramāgneyadale hṛdayāddhṛdayaṃ punarīśānadalāgre śirobhyaḥ śiraḥ nai-ṛtadale śikhāyāṃ śikhā vāyavyadale sarvāṅgagataḥ kavacaṃ kavacaṃ karebhya astraṃ caturdikṣu dalāgre āvāhya pūjayet | eteṣāṃ brahmāṅgānāṃ dhyānaṃ gurubhiruktaṃ yathā īśānamānamatapaṅkajakariṇikeśa- bhogopaviṣṭamamalendujaṭāṅkamaulim | śūlābhayānvitakaradvayamekavaktraṃ saumyānanaṃ sphaṭikaśuddhatanuṃ triṇetram || savye'kṣasūtramaparatra ca mātulaṅgaṃ haste dadhānamakhilābharaṇaṃ triṇetram | p. 134) pītājaṭendumakuṭaṃ tapanāyutābhaṃ pītānulepavasanaṃ puruṣaṃ prapadye || vāmyaiḥ khaṭvāṅgamuṇḍe dadhatamatha karaiḥ kheṭapāśau ca bhīmaṃ śūlaṃ ṭaṅkaṃ ca khaḍgaṃ ḍamarukamaparairdaṃṣṭraṃ yāmyapātre | piṅgabhrūśmaśrunetraṃ kapilatarajaṭaṃ vṛścikārabdhakarṇaṃ vande'ghoraṃ sukṛṣṇaśaśiśakaladharaṃ bhogibhirbhūṣitāṅgam || raktānulepakusumāmbaranetrayuktaṃ kāntākhilāṅgamakhilābharaṇairupetam | ekānanaṃ śaśidharaṃ *** triṇetraṃ vande varābhayakaraṃ navayauvanāḍhyam || padmeśānadalāgrasya netratrayamahaṃ bhaje | dṛkkriyecchātmakaṃ tattvaṃ mama meghanamratayālayam || jñānaśaktyātmakaṃ śambhorhṛdaye vahnipatrakam | sarvātmānaṃ sitaṃ yadvā dīptaṃ triṇayanaṃ bhaje || īśapatragataṃ gauraṃ dhūmraṃ vā suśivaṃ śiva | rahassarveśitātmakamaiśvaryaṃ śivasyojjvalabhūṣaṇajvālinīṃ ca | p. 135) śikhāṃ raktāṃ kṛṣṇāṃ vā nai-ṛte dale | śivatāmaparādhīnāṃ vakṣyamāṇākṛtiṃ vibhoḥ | piṅgalaṃ kavacaṃ kṛṣṇaṃ haritaṃ vānilāśrayam | viśvarakṣākaraṃ vande tejo viśvādhikaṃ vibhoḥ || śikhāgraṃ pralayārkābhaṃ caturdikṣu kṛtārcanam | vande pratāpamīśasya daṃṣṭriṇaṃ bhīmaniḥsvanam || aṅgāni coddhṛtavarābhayaśaktiśūlānyabjāsanānyabhimukhāni śivasya vande | āsyaiścaturbhirathavā savarābhayāni caikānanāni sajaṭenduvibhūṣaṇāni || aṅgānāṃ madhye netrasya dhyānaṃ pādādārabhya hṛdayāntaṃ raktaṃ tadupari nāsāntaṃ nīlaṃ tadupari mastakāntaṃ śvetaṃ varābhayāni caikānanāni sajaṭenduvibhūṣaṇāni | aṅgānāṃ madhye netrasya śaktiśūlāni bibhrāṇaṃ ca maṇḍalatritayāśramityukta gṛtvā dhyeyam | evaṃ dhyānapūrvaṃ brahmāṅgāni saṃpūjya svaiḥ svairmantraiḥ svāhāntamarghyaṃ datvā yena padmatriśūlamakarī p. 136) srucomudrā brāhmaṇaṃ datvā aṅgānāṃ ca namaskāramudrāṃ datvā - prakṛteḥ paramībhāvasaṃpattyarthamanantaram | paramāntikamuccārya prāsādaṃ pūrvavannyaset || prarocya ca yathānyāyamudrāyā prāgupāttayā | iti brahmaśambhuvacanāt | pavitreṇa vinā pūjā rājasī parikīrtitāḥ | tāmasī ca bhavet pūjā paramīkaraṇaṃ vinā || iti mohaśūrottare || raktavacanācca paramīkaraṇaṃ kartavyam | paramīkaraṇānāṃ prakāraḥ - puṣpāñjalihastapūrvaṃ mūlamantraṃ dvādaśāntaparyantamuccārya bhogāṅgārthāhṛtaśaktipūraṇārthaṃ saṃpūjyārghyaṃ datvā mahāmudrāṃ pradarśayet | tato dvitīyāvaraṇe'nantādīnaṣṭau tṛtīyāvaraṇe nandyādīnaṣṭau caturthāvaraṇe indrādilokapālān daśa pañcamāvaraṇe vajrādyāyudhāni daśa ca dhyānapūrvaṃ saṃpūjya sāmānyārghyeṇārghyaṃ datvā namaskāramudrāṃ pradarśayet | atra lokapālādvāreṇa śatarudrā eva pūjyāḥ | vajrādyastradvāreṇa p. 137) pāśupatāstraṃ pūjya evamuktā sārdhatriśatikālottaravṛttau tatra bhavatā rāmakaṇṭhena | eteṣāṃ dhyānaṃ - dvitīyāvaraṇe prācyāmanantaṃ hemasannibham | sūkṣmaṃ ca vahnibhāgasthaṃ vande vahnisamatviṣam || tamālasannibhaṃ vande yāmyabhāge śivottamam | nai-ṛte ṣaṭpadābhāsamekanetramavasthitam || kundendudhavalākāramekarudraṃ ca vāruṇe | trimūrtiṃ mārute bhāge nīhāranibhamāśraye || śrīkaṇṭhaṃ somadigbhāge raktavarṇamavasthitam | prapadye pāṇḍarākāramaiśāne'pi śikhaṇḍinam || khaḍgaṃ bāṇamathākṣasūtramabhayaṃ padmaṃ ca savyaiḥ karaiḥ vāmaiḥ kheṭadhanuḥkamaṇḍaluparān śūlānvitān bibhṛmaḥ | padmasthāṃścaturānanān pratimukhaṃ netratrayeṇānvitān vidyeśān rucirānanān dhṛtajaṭājūṭendukhaṇḍān bhaje || tṛtīyāvaraṇe prācyāṃ caturhastaṃ vimānakam | savarābhayaśūlākṣasūtraṃ raktaṃ ca vandinam || kapālakhaḍgānvitavāmahastaṃ kheṭatriśūlānvitasavyapāṇim | p. 138) pīnāṅgamāpiṅgajaṭaṃ subhīmaṃ vande mahākālamathāgnibhāge || sradhvasthitvajanibāṃga yāmyabhāge sitacchavim | vimānavartinaṃ tryakṣaṃ mṛgisaṃjñaṃ gaṇaṃ bhaje || gaṇeśaṃ vāmanākāraṃ proktarūpāyudhaṃ bhaje | rākṣasāśāsthitaṃ tryakṣaṃ śūrpakarṇaṃ gajānanam || pratyagāśāśrayaṃ vande vṛṣaṃ ca vṛṣabhākṛtim | sākṣāddharmaṃ sitaṃ tryakṣaṃ parameśasya vāhanam || pītaṃ śaktisakaṇṭhādhvajamathakamalaṃ kukkuṭaṃ prāsadaṇḍau bibhrāṇaṃ vāyubhāge varamabhayadhanurbāṇaṭaṅkāśca hastaiḥ | ṣaḍvaktraṃ dvādaśākṣaṃ śikhiniśarabhavaṃ pāṇibhirvā caturbhiḥ vaktraikye śaktibhībhyāṃ bharajatavarayutaṃ kukkuṭaṃ cādadhānam || siṃhārūḍhamahaṃ vande bhūṣitā darpaṇe dvyaham | saumyābhāge sthitāṃ devīṃ dvibhujāṃ gauravigrahām || caṇḍeśvaravimānasthaṃ vakṣyamāṇākṛtiṃ namaḥ | īśvarāśāśataṃ kṛṣṇaṃ gaṇeśāvaraṇe sthitam || hemavarṇaṃ sahasrākṣaṃ vajrahasthaṃ gajāśrayam | pūrvāśānugataṃ vande caturthāvaraṇe sthitam || p. 139) meṣārūḍhaṃ pradīptārcirbhāsvaraṃ havyavāhanam | daṇḍinaṃ bhīṣaṇaṃ vande daṃṣṭriṇaṃ cārulocanam || pretārūḍhaṃ karālākhyaṃ khaḍgapāṇiṃ niśācaram | nir-ṛttiṃ ca nijāśāsthaṃ dhūmramugradṛśaṃ bhaje || paścimāśāpatiṃ pāśadharaṃ makaravāhanam | namāmi pādasānnātha varuṇaṃ śvetavarṇakam || pīnāṅgaṃ hariṇāsīnaṃ vāyumaṅkuśadhāriṇam | sadāgatiṃ nijāśāyāṃ śyāmāṅgaṃ kuñcitabhruvam || kuberaṃ ca gadāhastaṃ gaurāṅgaṃ nidhisaṃsthitam | hrasvapādakarī strībhirvṛttamuttaradikpatim || śvetaṃ vṛṣasthamīśānaṃ tryakṣaṃ vyāghrājināmbaram | śūlinaṃ jaṭilaṃ candradharamīḍe svadiksthitam || tatraivordhvadiśānāthaṃ proktākāraṃ caturmukham | kamaṇḍalvakṣamālāṅkakuśadaṇḍadharaṃ bhaje || śaṅkhacakragadāpadmahastaṃ garuḍavāhanam | śyāmamekānanaṃ viṣṇu varamālāvibhūṣaṇam || adhodigadhipaṃ kāntaṃ pītavastraṃ śriyānvitam | caturvaktraṃ trivaktraṃ vā bhogaśayyāgataṃ bhaje || p. 140) vajraṃ tu puruṣaṃ sthūlaṃ dṛḍhakarkaśavigraham | balinaṃ vaktramūrdhānaṃ dīptaṃ prākpañcamāvṛtau || śaktiṃ ca yoṣitākārāmāgneyyāṃ diśi lohitam | bibhrāṇaṃ śirasā śaktiṃ trikoṇasthāmupāśraye || daṇḍaṃ ca dakṣiṇebhāge kṛṣṇaṃ puruṣavigraham | daṇḍākāraśiroyuktaṃ vandelohitalocanam || nai-ṛtaṃ puruṣākārakhaḍgaśyāmaprabhānvitam | khaḍgālaṅkṛtamūrdhānaṃ kruddhaṃ krūradṛśaṃ namaḥ || nābhyadho bhujagākāraṃ tadūrdhvaṃ puruṣākṛtim | pāśaṃ stabdhaphaṇopetamūrdhānaṃ paścime bhaje || pītābhaṃ puruṣākāramāvṛtāsyaṃ mahābhujam | prapadye vāyudigbhāge dhvajamūrdhvadhvajānvitam || kanyārūpāṃ gatāṃ pītāmāpīnajaghanasthalām | gadākāraśiroyuktāmuttarasyāṃ nato'smyaham || triśūlaṃ puruṣākāraṃ divyaṃ śyāmakalebaram | triśūlaśirasaṃ śaśvannamāmīśānadiggatam || śaṅkhābhaṃ padmakośāṅkamūrdhānaṃ puruṣākṛtim | staumi divyaṃ viriñcestu śuklāṅgaḥ śubhalocanam || p. 141) cakraṃ śatāracakrāṅkamūrdhānaṃ puruṣākṛtim | śyāmadehaṃ mukundāstraṃ seve nir-ṛtikoṇagam || evaṃ dhyātvā saṃpūjayet | tataḥ parameśvarāya dhūpadīpau datvācamanīyārghyaṃ datvā punarācamanīyaṃ ca datvā naivedyapānīyatāmbūlamukhavāsādibhiḥ śivamiti naivedyādi sarvopacārā īśānavaktra eva kāryā yaduktaṃ śrīmatsarvajñānottare - bhakṣyabhojyānnapānādilehyaṃ śoṣyamanekaśaḥ | ūrdhvavaktraṃ tu dātavyaṃ yatkiñcidvidhicoditam || punarāvaraṇe dadyānnaivedyaṃ mantrasaṃskṛtam | iti | bṛhatkālottare - īśāne muktayogitaṃ tatpuruṣe tvaṇimādikam | prāyaścittādikaṃ ghore tathaiva krūrakarma ca || vaśyākarṣaṇahetośca vāmadeve ca homayediti | śrīmaccatuśśatikāyāmapi - ūrdhvavaktre mahāsena tasmin pūrṇāhutiḥ smṛtā | sapādapāṇipṛṣṭhe tu āhutiṃ saṃpradāpayediti || śrīmaddvādaśatikālottare - bhakṣyaṃ bhojyaṃ ca peyaṃ ca lehyaṃ śoṣyaṃ ca pañcadhā | ūrdhvavaktre pradātavyaṃ hṛdayena ṣaḍānana || p. 142) ityādibhirvacanairīśāna eva naivedyādibhirupacāro deyaḥ nanu reṇa varmaṇā vāpi pūrvato dantadhāvanam | pūrvasyāṃ carukaṃ sājyaṃ sānnaṃ gandhādikaṃ nare || prācyāṃ tatpuruṣeṇa dantakāṣṭhamityādibhirvacanaistatpuruṣādi naivedyādi deyam | tanna | vratāṅganivedanārthatvāt eteṣāṃ vacanānāṃ āgneyyāṃ diśi rocanāgaru nai-ṛtyāśāyāṃ vāyavyāṃ ca catuḥsamamityādivat pūrvasyāṃ carukaṃ sājyamityetadapi vratāṅgāni vedanāmātram | naitannaivedyamānasya niyāmakaṃ bhavati | naivedyadānasamaye ceti viśeṣānabhidhānāt mukhyatāmūrdhvavaktrasya mukhyatāpratipādanācca | tadagrakathitaṃ sarve srotasi jyāyasi prabhoḥ | dakṣeṇordhvavaktreṇa tatastadavadhārayet | ityādīnāṃ tatpuruṣādīnāṃ sroto pravṛttihetutvādūrdhvaṃ vaktrasyāvyavadhānenaiva siddhāntasrotasaḥ pravṛttihetutvācca siddhāntaśāstroktānuṣṭhāyināmīśānavaktra eva naivedyādyupacāro deyaḥ | punarācamanīyārghyau datvā dūrvākṣatayuktena puṣpāñjalinā sarvatattvaṃ mūlaṃ layāntamuccaran nitya- p. 143) pavitraṃ dadyāt | punarmūlenārghyaṃ datvā kartavyaṃ kartṛ cottaramiti vacanāt āvāhanānantaraprāptapādyācamanavyatiriktācamanīyārghyau īśāne sakṛdeva deyau | aṅguṣṭhadeśikābhyāṃ tu marthayāmāṃ vyavasthitam | mantramuccārayannakṣamekaikaṃ karṣayecchanaiḥ || na vilambitamaspaṣṭaṃ na cāsīkṛtamadrutam | nāsaṃkhyaṃ namaro bhrāntaṃ japaṃ kuryādvicakṣaṇaḥ || iti vacanāt vāmahastadhṛtapuṣpāñjalibhivyaktisthānamiti saṃkalpyāstreṇa saṃprokṣya hṛdayena samāliṅgya kavacenāvakuṇṭhitaṃ rakṣitaṃ kṛtvā guhyātiguhyeti ślokaṃ paṭhitvā viśeṣasya śivasyodbhavamudrayā svāhāntaśivamantrau parameśvarasya hasterdakṣiṇahastena saṃskṛtāṃ rudrākṣamālāṃ saṃgṛhya mūlamantramaṣṭottaraśatamuktaprakāreṇa japitvā brahmāṇyaṅgāni daśāṃśato japitvā vāmahastadhṛtapuṣpajapābhivyaktisthānamiti saṃkalpyāstreṇa saṃprokṣya hṛdayena samāliṅgya kavacenāvakuṇṭhitaṃ rakṣitaṃ kṛtvā guhyātiguhyeti ślokaṃ paṭhitvā pūrvavannivedayet | guhyātiguhyetyasya ślokasyārthaḥ | p. 144) guhyātiguhyau tadādimantraṇapadaṃ guhyaṃ cātiguhyam guhyātiguhye tatra śabdena rahasyaparyāye pañcaviṃśo'yaṃ puruṣo ityādiśrutasiddhāni puruṣākṛtāni vastrāṇyucyate | etānyatītya sthitāni siddhāntasiddhāni atiguhyāni | atiguhyaśabdena bindubaindavāni tattvāni nādādivaiparyantaśabdarūpāṇi māyāmāyeyāni kalādirāgatā tattatvavāsino vidyeśvarāssarve ātmānaśca kathyate | ete sarve'pi yasyādhiṣṭheyāḥ sa guhyātiguhyaḥ sa tvaṃ goptā sarveṣāmātmānaṃ rakṣakastvameva nānyaḥ || ayamarthaḥ - guhyātiguhyaḥ śivaḥ sarveṣāṃ goptā tvamasmatkṛtaṃ japaṃ gṛhāṇa | kāraṇe tvayi rakṣakatvena sthite sati yena japatvaprasādādasmākaṃ siddhirbhavati siddhiśabdenātra sādhakaviṣaye tattadbhūmiṣu sthitāni aṇimādyaiśvaryāṇyucyante | mumukṣopaniveśitaniveditamanena mumukṣūṇāṃ pratibandhakanirākaraṇāya kriyante | yatkiñcidityādi sukṛtaduṣkṛtaṃ vā yatkiñcitkarmāsmābhiḥ kriyate | taddvividhamapi karma he deva he śaṅkara śivapadasthasya p. 145) śivatvarūpe śivapade dikṣudhāyojitasya me huṃ kṣuṃ iti mantrasvarūpasyārthaḥ kṣapayediti padenocyate | asya mantrasya kṣapaṇārthavācakatvaṃ prathamapadasya śikhānvitatvāddvitīyapadasya śrīmatkiraṇoktapradhānamantratvācchikhāprayogeṇa hi granthicchedādibhirvidhīyate | atha kṣapaṇārthatvametena dīkṣottarakālaḥ | buddhipūrvāptaṃ pāpakarma akāmatayā prāptapuṇyakarma ca kṣeṣyate | buddhipūrvakṛtasya pāpasya sāmānyaviśeṣaśāstreṣu prāyaścittasya śrutatvāt kāmyasya ca karmaṇo mumukṣorniṣiddhatvācca ataḥ śaṅkarametādṛśaṃ karma nāśāyetyarthaḥ | śivo dāteti anena ślokenātmanivedanaṃ kriyate | asya pūrvārdhenātmanivedanasya saṃpradānabhūtaśśiva ucyate | śivo dātā śivaśabdena nityanirmalaniratiśayassarvārtha jñānakriyārūpaśivatvayuktaḥ parameśvara ucyate | sa eva dātā anādyaśuddhiyuktānāmaśodhakaḥ | daiśodhana ityasmātornirvṛttirūpadāteti śivo bhoktā eva sarveṣāṃ rakṣakaḥ | bhokteti bhujiḥ pālana eva vartate | ityuktatvācchive pālana eva vartate | śivasyāpahārāsaṃbhavāt p. 146) atra śrutirasti | śivaḥ sarvamidaṃ jagat saśivaśuddhamiśrāḥ śuddharūpamidaṃ sarvaṃ jagadrakṣakatvena śodhakatvena vyāpya sthitaḥ | asmānnānyaśodhako rakṣakaśca vidyate | uttarārdhena coktasya kartrakārātmocyate | śivo jayatīti prākṛtaṃ bhāvamutsṛjya śivo'hamiti bhāvayet | śivībhūyaśśivaṃ yajet | yāvanna tatsamo jātastāvannārāyaṇe kṣama ityādibhirvacanaiḥ pūrvoktabhūtaśuddhyādiprakāreṇa śuddhassarvārthaśāstre coditeṣu sarveṣvadhikaraṇeṣu svakriyāśuddhikṣayāśuddhikṣayā yo yajati arcayati saṃpūjakaḥ śivo'haṃ tu śabdena saṃpradānabhūtāśśivāttat pradeyabhūtasyātmanaḥ pūryaṣṭakāvacchinnaṃ svarūpamucyate | asya mantrasyātmanivedanānantaraṃ pradakṣiṇatrayaṃ kṛtvā | surādhipaṃ namaskṛtya śaśāṅkakṛtaśekharam | kāpamālinaṃ devaṃ praṇato'smi sadāśivam || sarvakṛt sarvadātāraṃ sarvajñamaparājitam | sarvabhūtātmabhūtasthaṃ praṇato'smi sadāśivam || yo'sṛjat sarvabhūtāni brahmādyāṃśca surāsurān | tamahaṃ lokavettāraṃ praṇato'smi sadāśivam || p. 147) varaṃ vareṇyaṃ varadaṃ variṣṭhaṃ varavāhanam | varamālādharaṃ devaṃ praṇato'smi sadāśivam || umāpriyaṃ sadā kāntaṃ praṇato'smi sadāśivam | yaddhyāyanti mahātmāno munayaḥ saṃśritavratāḥ || tatoṅkāraṃ paraṃ sūkṣmaṃ praṇato'smi sadāśivam | manobuddhirahaṅkāratanmātrendriyagocaram || pradhānaṃ puruṣeśānaṃ praṇato'smi sadāśivam | bhūmirāpo'gniranilaṃ khamātmā candrabhāskarau || manobuddhirahaṅkāraḥ parā prakṛtireva ca | yasyecchāmanuvartante bhāvābhāvadvikāriṇam || tasmai paramadevāya parāya paramātmane | mahadbhyaścātimahate mahāmāyātimāyine || sūkṣmebhyo'pyatisūkṣmāya namaskṛtyāmitātmane | devadevāya śarvāya vidyāvidyeśvaraiḥ saha || śaivajñānaṃ pravakṣyāmi tacchṛṇudhvaṃ samāhitāḥ | jayāntakapṛthuskandavandabhede vicakṣaṇam || jayapravaravīreśa saṃruddhapuradāhaka | jayākhilasureśāna śiraśchida bhayānaka || p. 148) jayaprathitasāmarthya manmatha sthitināśana | jayāpyutatanudhvaṃsī kālakūṭadharāvaha || jayāvarta mahādeva paridvegavidhāraṇa | jaya dāruvanodyānamunipatnīvimohaka || jaya nṛttamahārambhakrīḍāvikṣobhadāruṇa | jayograrūpasaṃrambhatrāsitatridaśāsura || jayakrūrajayendrāsya darśitāsut sunirjara | jayavīraparispandadakṣayajñavināśana || jayādbhutamahāliṅga saṃsthānabalagarvita | jaya śvetanimittogramṛtyudehanipātana || jayāśeṣasukhāvāsakāmamohitaśailaja | jayopamanyusantāpa mohajāla tamohara || jaya pātālamūlordhva lokākokapradāhaka | tatrāsīnaṃ sphaṭikasadṛśaṃ śrīmadāgulphagātraṃ brahmetthāṣṭānvitamanukalātriṃśadārabdhamūrtim | pratyak śvetacchadanamaruṇaṃ cottaraṃ karṇaṃ yāmyaṃ pūrvaṃ karakaruciraṃ śuklamūrdhvaṃ dadhānam || raktapādakaraṃ bho * prativaktraṃ trilocanam | jñānacandrajalācūḍabaddhapadmāsanaṃ vibhum || p. 149) suprasannaṃ smitopetaṃ jaṭāmakuṭadhāriṇam | ṣoḍaśābda vakṣye dvātriṃśallakṣaṇānvitam || vāmaiḥ kheṭaṃ copayuktaṃ kapālaṃ bibhrāṇāṃ cā kuṇḍikāṃ cābhayaṃ ca | vande khaḍgaṃ bāṇakhaṭvāṅgayuktaṃ hastairanyairakṣamālāṃ varaṃ ca || vāmetare nijapāṇitaleṣu yadvā nāgākṣasūtraṃ ḍamara utpalabījapūraiḥ | khaṭvāṅgaśūlavaraśaktyabhayaiśca yuktaṃ vandāmahe varatanuṃ sakalasvarūpam || sarvajñaṃ sarvakartāraṃ sarvānugrāhakaṃ param | anādipāśarahitaṃ niṣkalaṃ cāvikāriṇam || sṛṣṭisthitipralayarakṣaṇanāmadheya- kṛtyaiḥ paśormalamalaṃ paripācya mokṣam | dīkṣātmakena karaṇena kṛpāmbunāśe pāśatrayāt paśupate kṛpayā karoṣi || vihitasalilabhasmā snānasandhyā praṇāmaṃ kṛtadinakarapūjā pañcaśuddhirvidhāya | vidhivadiha jayante dīkṣitā ye narāstvāṃ diśasi śiva * * tebhyo vighnahīnāṃ vimuktam || p. 150) ye cātra śuddhabhuvanodbhavabhogakāmā- stvāmarcayanti vividhairyajanaprakāraiḥ | tebhyaḥ pradhāya parameśvarasādhakebhyo dā tadanantarameva mokṣam || śaivaṃ jñānamathābhiṣekasahitā dīkṣāpi mokṣapradā pūjyānyaistava pūjanopakaraṇaṃ hṛdroganirnāśanam | bhaktiṃ bhaktanugrahaṃ nirupamaṃ sthitā ca labhavedyat- syāt tvatpadasevitāṃ na sulabhaṃ kiṃ tat kṛpāmbhonidhe || yat karmanāthamajātaṃ pūrvaṃ dīkṣottaraṃ vidadhato vihitetaraṃ syāt tatsarvameva bhavataḥ smṛtimātraruddham | kravyādayonisamavāpticchalaṃ na bhūyāt | ādehapātamiha me'bhimatārthasiddhi - trayānmaheśahṛdayāmathanāśanaṃ ca || prārabdhadehasahakāri * * * mśanāśā- dante ca vighnarahitaḥ paramokṣanilābhaḥ | p. 151) avyaktākhye vyaktarūpe'tha liṅge vyaktāvyakte sthaṇḍile vārcayanti | ye tvāṃ nityaṃ nātha teṣāṃ dhruvaṃ syāt pāthaprātāt takebhyaśca mukti || mūrdhnorasā karayugena padadvayena vācā dṛśā vimalayā manasā ca buddhyā | vidyeśvarādinikhilātmagaṇābhirādhyaṃ taṃ tvā mahaṃ stutipadaiḥ praṇato'smi bhaktyā || jñānakriyecchā pramukhairanantai- rbhedairupetāmupacārayuktyā | sṛṣṭyādikṛtyeṣu kṛpāmburāśe śaktiṃ vibhoḥ śaktimataḥ prapadye || yā deśikāṅgasthitavinātha vyāpārahastāgnivibhaktirūpa | chinatti pāśānakhilān paśūnāṃ tāṃ śaktimādyāṃ śaraṇaṃ vrajāmi || p. 152) kecidvadanti bhavatīmiha śailakanyā- manye'pi vācamapare kamalāṃ munīndrāḥ | eke punaḥ prakṛtimeva pareṣa māyāṃ binduṃ ca ke'pi vayamīśvaramādyām || etāni śaktyupahṛtāni mayātraśambho- raṅgāni pūjanavidhau sakalāni kṛtvā | pūjāphalaṃ mama samastamapetavighnaṃ pūrṇaṃ vidhehi parameśvari pāhi māṃ tvam || stotraiḥ stutvā praṇamya cāgnikāryaṃ paddhatyuktakrameṇa līlāvallyuktakrameṇa vā kuryāt | naimittike tu paddhatyuktakrameṇaiva kuryāttadanantaraṃ sakalīkṛtya dvārapūjāgaṇapatyādipūjāṃ ca kṛtvā pūjāhomādi karmagṛhāṇa | puṇyaphalamityabhidhāya mūlamantreṇa svāhāntenārghyodakapūrvaṃ śrīmatkiraṇoktaprakāreṇa tadrūpaviśiṣṭameva dhyātvā naivedyādidānapūrvaṃ japanivedanāntaṃ karma kartavyam | saṃpūjanaṃ ca mūlabrahmāṅgaiḥ kartavyaṃ īśānakoṇe vidyāpūjāmaṣṭapuṣpikayā p. 153) kṛtvā astrādīśānāntamuttarādārastatanmantraiḥ saṃpūjya rodhārghyeṇārghyaṃ ca datvā śivamūrtau sadyavāmāghoratattatpuruṣeśānamūrdhasāmantreṇa pūjāṃ vidhāya nirodhārghyeṇa svāhāntena mūlamantreṇa dadyāt | taduktaṃ - parāṅmukhaṃ tataścārghyaṃ sadyojātācchivāvadhi | astrāddhṛdayaparyantaṃ gandhadhūpagādibhiḥ || iti | tato nārācamudrayā bhogasthānasthitānmantrānutthāpya vidyudutthitāṃ dhyātvā pūrvaṃ di yā mūrtimantreṇa śivamūrtau līnāt bhāvayet | tato rakṣāvakuṇṭhena kṛtvā mūlamantreṇa saṃpūjya liṅgamudrāṃ dhenumudrāṃ ca pradarśayet | anantaraṃ gurumahālakṣmīṃ gaṇapatiṃ dvāramantrāṃścātmagān kuryāt | punarīśānadigbhāge pīṭhe berāvṛte sthaṇḍile vā caṇḍeśvaramāsanamūrtibrahmāṅgamūlaiḥ saṃpūjya viśeṣārghyeṇārghyaṃ ca datvā naivedyairdhūpādibhiḥ saṃpūjya japaṃ nivedya nirmālyaṃ ca nivedya-lehyaśoṣyānnapānāditāmbūlaṃ sragvilepane | nirmālyabhojanaṃ tubhyaṃ pradattaṃ tu śivājñayā || sarvametat kriyākāṇḍaṃ mayā caṇḍatavājñayā | p. 154) nyūnādhikaṃ kṛtaṃ mohāt paripūrṇaṃ sadāstu me iti vijñāpya kṣamasvetyarghyaṃ datvā saṃhāramudrayā saṃgṛhya hṛdayamantreṇātmasthaṃ kuryāt | arghyasthānavimantrān visṛjya nirmālyaśuddhiṃ kṛtvā sāmānyārghyeṇa prokṣya tamapi visṛjya prakṣālya pāṇipādavācasakalīkaraṇaṃ kuryāt | sthaṇḍilaviṣaye vimalāvatyāṃ-vidyudutthitāṃ dhyātvā svasthāne tu layaṃ nayet | layasthānagatān mantrān mūlamantreṇa layaṃ gatān | mūlamantraṃ tato dhyāyet sphuradbindulayabindugatam || bindudeve laye nāde nādavijñānaśaktimān | jñānaśaktipare līnā yo hṛdvyomni vyavasthitiḥ | tasmāt prajayate mantrastotraiva pravilīyata | iti | na puṃsi na pare tattve śaktau mantrān niyojayet || iti | ca evamuktaprākārasaṃpannā parameśvarī | pūjā sāmānyaviśeṣaśāstrasiddhebhyo jñanayoganasamādhidyānajapatapaḥ prabhṛtibhyo niratiśayamokṣasādhanaṃ taduktam śrīmatsomaśambhupaddhatyām - p. 155) samādhinā tapodhyānadhāraṇābhāvanājapaiḥ | nijamūrtau gorormūtau pustake salile'nale || citrādau sthaṇḍile vāpi liṅgetvatyantamuttamam | yajanamiti tathā brahmaśambhupaddhatyām - āsanaṃ mūrtimāvāhyametattritattvamadhvani | vyāpyavyāpakabhāvena jñātvā yajanamārabhet || ityevaṃ samādhyādīnāṃ pūjayāssamādhānatvenoktatvāt | pūjāyāṃ prādhānyaṃ aṅgāṅgiraṅgasyāṃ prādhānyāt | jñānadhyānasamāyogasamādhitāmapi puruṣāṇām || śivaliṅgārcanasyākaraṇe prāyaścittaśravaṇācca | jñānādyabhāve'pi śivārcanaṃ kurvīta | prāyaścitta śravaṇācca | taduktamavadhūtaguruṇā- mugdhā malīmasadhiyaḥ samayādapotā- ragoparaktamanaso vaśino'pi santaḥ | tvacchāsane vihitaliṅgaparigraheṇa mucyanta ityatimahāṃstavasiṃhanādaḥ || avyāhatasya bhagavan bhavadāgamasya cintāmaṇeriva mahānasamaḥ prabhāvaḥ | sandhidānavihitāṃ yadavāpya dīkṣāṃ jñānāvṛte khalu kevalatāmupaiti || iti || p. 156) śivasaptatau - yadaiva baddho'ñjalinādagarbhaśyāmāṅguliṃ strambakapuṣpagarbhaḥ | tadeva saṃsāranibandhanāni galanti karma nibandhanāniti || śrīmanmṛgendravṛttau nārāyaṇakaṇṭhenāpyuktam - sāhalyādaṅghrisarojasevanaṃ saktātmanāṃ śivavapuḥ karaṇāni yeṣām | udvīkṣyatā dhruvamavaimyapavargabhājaṃ sadyaḥ śarīrakaraṇeṣvabhilāṣiṇā syuḥ || yaduktaṃ śrīmanmohaśūrottare - devāsuranarā yakṣā munayo vītamatsarāḥ | liṅgārādhanataḥ siddhiṃ gatā muktiṃ ca śāśvatīm || iti kriyāsamopetaṃ liṅgamāśritya sādhakaḥ | labhate'bhimatāṃ siddhiṃ mokṣaṃ mokṣaparāyaṇaḥ || padmapatre yathā toyaṃ vātoddhūtaṃ sacañcalam | tadvatsucañcalaṃ śakrapāṇināṃ bhuvi jīvitam || asthiraṃ yauvanaṃ śakradravyamasthirameva ca | asthiraṃ putrapautrādyaṃ rambhāsārasamopamam || p. 157) tasmāt putrakalatrādi suhṛnmitradhanāni ca | vihāya mohajālāni kuryālliṅgaparigrahamiti || śrīmanmṛgendre'pi - iti vilayahutāśanāntaparyantavartidyuti- vibhavanimittasyārcanaṃ leśanaste | gaditamatulamasyānyatphalaṃ tāvadāstāṃ saṃpati paditi samatvaṃ sādhvādupaitīti || iti nityavidhiḥ || || agnikāryavidhiḥ || agnikāryārthamīśānamiti arghyapātramiti saṃbhārāṃśceti carvājyasamidgarbhādayaḥ catustridvyaṅgulotsedhapṛthunemitrayānvitamiti ūrdhvata ārabhyeti kramaḥ | mekhalātrayacaturaṅgulatryaṅguladvyaṅgulocchrāyastārayuktaṃ kāryam | pādaśāṅgulāyeti dairgheṇa ṣaḍaṅgulaviśālāyeti vistāreṇa aṅgulaṃ tu trividhaṃ jñeyam | ṣaḍyavaprabhedata iti vacanādadhamaṃ ṣaḍyavam | madhyamaṃ saptayavam | uttama- p. 158) maṣṭayavamevaṃ vidhānāmaṅgulānāmanyatamayā caturviṃśatyā hasto bhavati | athavā yajamānadakṣiṇahastamadhyāṅgulimadhyaparvavistārapramāṇena dairghyapramāṇe navāṅgulaṃ kṛtvā taccaturviṃśatyā hastaḥ kārya āhutyapekṣayā muṣṭyādipramāṇato vā hastaḥ kāryaḥ | nitye dīkṣādau karmaṇi ca hastapramāṇameva kuṇḍaṃ kāryam | kāmyeṣu yathā vanaṃ pramāṇādibhedākārabhedāt kartavyaḥ | sarveṣvapi kuṇḍeṣu kuṇḍānāṃ yaścaturviṃśo bhāgaḥ sāṅgalasaṃjñakaṃ vibhajyānena kartavyā mekhalā kaṇṭhanābhaya ityuktatvāt uktalakṣaṇeṣu hasteṣu anyatamaṃ hastaṃ caturviṃśatidhā vibhajya tairaṅgulairavayavāḥ kartavyāḥ khābhūmeruparisthitena mekhalāsu śāntividyāpratiṣṭhānivṛttikalpanaṃ mekhalāntarālāvakāśśāntyatītakalpanaṃ ca kṛtvā oṃ kalāmayāya kuṇḍāya nama iti pūjayedviśodhya catussaṃskāreṇa āvṛttya kavacenāvakuṇṭhya padmālabhyā mūle nābhyā ātmanaḥ saṃmukhaṃ atra kecidvāgīśīpūjanavat vāgīśvaramapi pūjayanti | saṃhitāntareṣu yathoktatvānuṣṭhāyibhistathā kartavyaṃ śrīmanmṛgendre tvanuktā tatra kartavyam | p. 159) puruṣena tu janmani jātakarmaṇi garbhādhānavadanyeṣu puṃsavanādiṣu karmasvāhutayaḥ pañcapañca kartavyāḥ | brāhmaṇaśaṅkaramiti brahmaviṣṇurudreśvarān pūrvapaścimadakṣiṇottareṣu pūjayet | tataḥ sureśavaruṇapretanakṣatrabhartṛṣu ityuktatvāt | anantaśabdeneśvara ucyate | parvādiṣvindramagniśceti atrāpi lokapāladvāreṇa śatarudrā eva pūjyāḥ | anantanair-ṛte punarityatra anantaśabdena viṣṇurucyate | saptāṣṭamukhavedikāmiti saptāṅgulena mukhamaṣṭāṅgulena tadadhobhāgaścaturaśrākārapradarśaḥ | ekāṅgulagalāṅgalaśabdena mukhavedyorantarāla bhāga ucyate | ṣaṭtripṛthugambhīrapuṣkarāmiti puṣkaraśabdena ādyādhāro gata ucyate | sa tu ṣaḍaṅgulena vistīrṇaḥ kartavyaḥ | tasya tu khātastryaṅgulena kāryaṃ bhāgārdhamekhaleti bhāgaśabdenāṅgula ucyate | ardhāṅgulā mekhalā kāryetyarthaḥ | kaniṣṭhābhyāyājyaniryāsamiti kaniṣṭhāpramāṇājyanirgamādhārām | vedyarthā śāstragandhikāmiti vedyāmaṣṭāṅgulatvenoktatvādardhacaturaṅgulaṃ kuśāgraṃ caturaśraṃ gaṇḍikāvedyā adhobhāgastho yavaviśeṣaḥ | saptāṅgula- p. 160) pariṇāhakhaṭāmiti śṛṅmūlagato'vayavaviśeṣaḥ | kumbhākāraḥ saptāṅgulapariṇāhaḥ kartavyaḥ | ṣaṇṇāhakāmiti khaṭopavedyorāntarālike bhātvagaṣaḍaṅgulapariṇāhaḥ kartavyaḥ | dvayostatra yannyasyeti sruksruvayoragramadhyamūleṣu śivatattvakrameṇa nyāsaḥ kartavyaḥ | nāḍitrayāddhṛte tveti ghṛtasya dhenumudrayāmṛtīkaraṇasiddhyarthaṃ ātmanaḥ śaktyabhivyaktisthānāspadaṃ nāḍitrayaṃ tasmin praviṣṭaṃ bhāvayet | dakṣiṇādagnayo bhāgāditi | agnernetrotpāṭanārthametāstisra āhutayaścaturthī sviṣṭakṛnmukhe kartavyā ekaikāhutidāneneti sadyādibhiḥ sadyaṃ vāmena saṃdhāyeti sadyavāmadevabījoccārya ubhayorvā śabdābhyāṃ caturthāntābhyāṃ sandhānāhutiḥ kāryā | evamanyeṣāmapi svasvamantrairanyonyasaṃyogāt sandhānāhutiḥ vaktraikīkaraṇānta iti sadyavāmadevaghoratatpuruṣeśānavācakaśabdān ca krameṇoccārya ghṛtapūrṇayā sruvadhārayā kuṇḍagatasyāgnerāgneyīṃ diśamārabhya vāyavīṃ prāptāyā punanair- ṛtamārabhyeśānaṃ prāptāyā kuṇḍākāśaṃ sarvameva īśānavaktratvenānusandhāyaikīkaraṇaṃ kuryāt | p. 161) taduktaṃ somaśambhunā - agnito gatayā vāyuḥ naiṛtyāṃ diśi vāntayā | vaktrāṇāmekatāṃ kuryāt sruveṇa ghṛtadhārayā || iti | abhisthuṃte vaktra iti kāmyaviṣayam | evaṃ viśiṣṭasyāgnervaktre jihvādehaṃ ca śrūyate | yaduktaṃ śrīmatsomaśambhupaddhatau - hiraṇyā kanakā raktā tadanusuprabhā | jihvāgneratiraktā ca bahurūpā ca saptamī | rudrendravahnimāṃsādavaruṇānilagocare | hiraṇyāṃ divi nirdiṣṭā rasanā ṣaḍanukramāt || madhyato bahurūpā tu dakṣiṇottaragāminī | hiraṇyā tatpahemābhā kanakā vajrasaprabhā || raktātidāruṇaprakhyā kṛṣṇānilagocare | hiraṇyādyā vinirdiṣṭā rasanā ṣaḍanukramāt || madhyato bahurūpā tu dakṣiṇottaragāminī | hiraṇyā taptahemābhā kanakā vajrasaprabhā || raktātidāruṇaprakhyā kṛṣṇā nīlamaṇiprabhā | suprabhā mauktikadyotātiraktā padmarāgavat || candrakāntaśaraccandraprabheva bahurūpiṇī | vaśyākarṣaṇayorādyā karakāstambhane ripoḥ || p. 162) vidyeṣamedhayoraktakṛṣṇāmaraṇakarmaṇi | suprabhā śaktike puṣṭau suraktoccāṭane matā || ekaiva bahurūpā tu sarvakāmaphalapradā | abhīṣṭadevatā sāgnijihvānāmityuktatvādabhilaṣitavaktra eva | rudrendrādisthāneṣu saptajihvānusandheyāḥ | pratyahaṃ kuraṇḍasaṃskārapūrvā syādagnisaṃskṛte'nyatra homayet | iti saṃskṛte'nyatra homayediti | ekasthanneva kuṇḍe home kriyamāṇe homānte caṇḍapūjāyāmavaśyaṃ bhāvitvāccaṇḍādikaraṇe śivasya pūjāhomādikaṃ na yogyamiti | anyatrāgnau rakṣamāṇe sati dhūpadīpādisiddhirayatnena sulabhasyāditi | tato hṛtpaṅkaje vahneriti agne hṛdaya paṅkajaṃ nāḍīsandhānena praviśya pūjayet | mṛgyāditilādikamiti mṛgamudrayā bhasma ca vandeteti śivasajjanāt pūrvaṃ darbheṇāgniprāptena tadabhivyaktaśivasvarūpeṇa bhasmanā śivo lalāṭādiṣu ālambanaṃ kuryāddrakālādisaṃpattāviti caṇḍārcanaṃ dravyakālādyasaṃpattau na kartavyameva | saṃpattau kriyamāṇāyāmapi adhikaraṇacaṇḍārcanahomau śivaliṅgārcanaṃ parisamāpya p. 163) pūrvavanmaṇḍalādau caṇḍārcanaṃ vidhāya paścādagnau kartavyau ca | cakriṇaṃ caṇḍanāmānamīśānaṃ ca svagocare | prasādābhimukhāḥ sarve madhyasūtravivarjitāḥ || iti śrīmanmohaśūrottare | śrutyā dakṣiṇābhimukha eva īśānakoṇe saṃpūjya antarbahirbaligatatvenācamyācamyā rudrādayaḥ | śuddhavidyātattvanivāsinaḥ aśuddhādhvanivāsināṃ pūjayānuktatvāt | devayāṃ vedayet kṛtamiti apūrvoktaprakāreṇa homaphalaṃ nivedayet | gurumabhyarcya vidyāṃ ceti pūrvārcanavidyārcane sthānārghyapātrādisaṃkaṭavivakṣayoktam | idānīṃ teṣāṃ sāmagrīsaṃbhavavivakṣayoktaṃ kuryāt | svādhyāyamīpsitamiti īpsitaṃ śivaśāstrasaṃhitāsu anyatamamadhītetyarthaḥ | svādhyāyaśabdaśravaṇamananādīnāmupalakṣaṇārthaḥ | viśoddhyānnādipātrādannamuddhṛtya parameśvarāya nivedyetyarthaḥ | pūrvavanmantritodana iti mṛtyuñjayamantreṇa prāṇādyāhutidāneneti āpośanāpūrvameva nāgakūrmakṛkaradevadattadhanañjayebhyo āgneyanai-ṛtavāyavyeśānakoṇeṣu svāhānte svasvamantre bāhyapravṛtti- p. 164) kāratvāt bāhye balirdeyaḥ | bāhyapravṛttikaratvaṃ caiṣāmudbhāne tu svarjātīyā śuktamavarṇāśca bhikṣeyuḥ | taduktaṃ - caryāsanānnapānādeḥ teṣāṃ mantraṃ pṛthaksthitiriti śaktau divopanīteneti śaktāvityuktatvānniśīthasya sandhyārcanayorakaraṇe pratyavāyābhāvaḥ sūcyate | sandhyāntarāṇāṃ trayāṇāmakaraṇe pratyavāyaśravaṇāt | ityagnikāryādiprakaraṇam || atha prāyaścittam || samayācāralopeti śāstroktācāralopena piśācatāmiti atra piśācatattve buddhitattvasthitadevayonyaṣṭakamadhyavartipiśācatvamucyate | tāṃ piśācatāṃ prāpyāpi kiñcitkālaṃ tatroṣitvā paścādapavargaṃ prāpnuvanti tasmādapyakṛtavidhiḥ kiñcitkālaṃ piśācavararājaṃ bhrāntvā vimalātmāsau vrajati hi samatāṃ praveśeneti | sadyojyotiḥ padairuktaṃ pitṛbhrātrādibāndhavairiti saṃskṛtaiḥ sadbhiḥ sādhakoktaṃ vrataṃ kuryāditi prāyaścittaśāstrasya sādhakamadhikṛtyodayāntaṃ puraskṛtya p. 165) prāyaścittamucyate | anicchuru(?)ravratī tatpramādaprāptaprāyaścittagṛhastha ācāryasādhakottamaṃ prāyaścittaṃ kuryāt | sa eva secchustu sādhakoktaṃ vrataṃ dviguṇaṃ kuryādanicchurvratasaṃyuta iti vratyācāryo abuddhipūrve buddhipūrvagṛhasthaścācāryaḥ prāyaścittaṃ kuryāt | secchustaddviguṇamiti sa eva brahmacāryācāryo buddhipūrvaviṣaye svasyābuddhipūrvaprāptaprāyaścittadviguṇaṃ kuryāt | putrastattryaṃśavarjitamiti putrakaḥ nirvāṇadīkṣitaḥ sādhakoktaprāyaścittabuddhipūrve tryaṃśonaḥ kuryāt buddhipūrvoktaṃ tryaṃśonaṃ dviguṇaṃ kuryāt | samayī tu sādhakoktasya prāyaścittasyārdhaṃ kuryāt buddhipūrve tu svabuddhipūrve prāyaścittaṃ dviguṇaṃ kuryāt | samayīviśiṣṭasamayinoḥ prāyaścittaviṣaye tvaviśeṣaḥ adhvaśuddhyabhāvāttāle tāleyutaṃ japediti tālo dviṅgulasahasraṃ paśunāṣṭa iti | pratilomaikavartādibhirnakevalamiti tvadīkṣitairvarṇamātraisteṣāṃ sparśe'pyuttaralaghuprāyaścittaśravaṇāt śvapacādīkṣitaspṛṣṭa iti śvapacāścaṇḍālā yeṣāmādiste ca pacādayaḥ teṣāmīkṣitamīkṣaṇaṃ spṛṣṭaṃ sparśanaṃ p. 166) anayāḥ saṃbhave yathākramaṃ pañcāyudhaśāyute kartavye rātrau pūjāṃ ca dānaṃ ceti bubhukṣuḥ sānugrahaḥ | caturdaśyādiparvasviti ādiśabdenāṣṭamīparvagrahaṇāyanādayo gṛhyante | atra parvaśabdaḥ kālavācī caturguṇaṃ nityalopā caturguṇaṃ vratarilope vedyataśabdenāṣṭamīcaturdaśīpañcadaśīṣūktaṃ naktaikabhuktādi ādiśabdena kriyāniyamau gṛhyate | svasaṃkalpa eva japapradakṣiṇādayaḥ gāyatryā parivartate | yaditi gāyatryā aṣṭottaraśataṃ japet | maheśagurucaṇḍājñābhaṅgaḥ maheśājñābhaṅgaḥ śivaśāstroktajñānakriyādilaṅghanaṃ śāstrasya jñātmakatvena śrutatvāt gurūktādilaṅghanaṃ caṇḍājñātilaṅghanaṃ nirmālyasaṃparke spṛṣṭa spṛṣṭyā na sākṣādbhuktānnamiti socchiṣṭaśeṣaṃ nāntyajātīnvilokayediti ityādiniṣedheṣu yatra prāyaścittaṃ na śrūyate tatra paddhatyantareṣu prāyaścittasamuccayaṃ draṣṭavyam | tatrāpyadṛṣṭasya smṛtiṣu draṣṭavyam | iti prāyaścittaprakaraṇam || || atha pavitravidhiḥ || śuklāṣṭamīṃ vinā āṣāḍhā iti atra āṣāḍhaśabdena mithunarāśirucyate | yaduktamasmat paramārādhyena dvādaśye sitā ravau mithunage nidrā-vidhikte harestārasaṃsyaiva karoti karkaṭaravau meṣādi ṣaḍrāśiṣu | ekatrāpyadhimāsatā yadi harau supte pavitrikriyā prāyaścittamatho'nyathetamuditaṃ śrīmanmohaśūrottare | iti asya ślokasya vivṛttirūpapavitrakālanirṇaye mithunarāśireva āṣāḍha iti gurubhiruktatvānnirṇītaṃ siddhāntasamuccaye'pyuktam | yathā dīkṣāpratiṣṭhāpavitrādīnāṃ kālaviśeṣakāryatvāt kālo nirupyate | sa ca dvividhaḥ ādhyātmiko bāhudevaprāṇahaṃsātmakajīvacāreṇādhyātmikaḥ kāla ityādhyātmikakālo nirūpitaḥ | ādhibhautikakālanirūpaṇamārabhyate | yaduktaṃ śrīmanniśvāsakārikāyāṃ - muhūrtāḥ sthitayaścaiva ahorātrāyatāni ca | p. 168) ṛtumāsastathā pakṣo grahā ṛkṣāśca rāśayaḥ || sarvametanmahādevi ādityāt saṃpravartate | aṃśāḥ sandhyāstathā rāhorādrekakāṇakāstathā || udite bhāskare caiva sarvametatpravartate | sa eṣa kathitaḥ kālaḥ laukikaḥ parameśvari || nanu candragatyā māsādikareptiḥ śrūyate | yaduktaṃ jyotiśśāstranirupakaiḥ - darśāvadhirmāsamuśakticāndraṃ sauraṃ tathā bhāskararāśicārāt | triṃśaddinaṃ sāvanasaṃjñamāhu- rnakṣatramindorbhagaṇapracārāditi || satyam | tathāpyādhyātmikavat sūryādisiddhānte vāyadanādanāśritya dīkṣāpratiṣṭhādikarmāṇi māsādikareptirvidhīyate | candramasākareptiścādhimāsatithyādāvapekṣyate | taduktaṃ jyotiśśāstranipuṇaiḥ yugānartaprabhṛtīni saurānmānādvinā dvirāṣṭryorapi vṛddhihāniparvādhimāso na dinādicāndrāttathā tiretharamapi praviṣṭamiti saurasaṃvatsare makarādayo mithunāntāṣṣaḍrāśaya uttarāyaṇaṃ karkaṭakādaya dakṣiṇāyanamiti p. 169) siddhaṃ teṣāṃ ca makarādīnāṃ māghādisaṃjñā śāstreṣu śrūyate | taduktaṃ śrīmanniśvāsakārikāyāṃ - māghamāsāditaḥ kṛtvā āṣāḍhāntena śobhane | vijñeyaṃ laukikaṃ kālamuttarāyaṇamuttamam || śrāvaṇaṃ cāditaḥ kṛtvā puṣyānte na tu śobhane | vijñeyaṃ laukikaṃ kālaṃ dakṣiṇāyanamuttamamiti | tatraiva pāṭalāntare yasmin rāśau sthite hyātmā māghamādikaroti saḥ | makare kumbhamīnau ca meṣaścaiva vṛṣastathā | mithunaḥ karkaṭaḥ ṣaṣṭhorāśyaḥ ṣaṇmāsi kīrtitāḥ | karkaṭe siṃhakanye ca tulāvṛścika eva ca || dhanuścaiva samākhyāto dakṣiṇe bhāskarāśraya iti | pratiṣṭhākālavidhāne ca śrīmanmohaśūrottarādau uttarāyaṇasya māghāditvaṃ sarvatra śrūyata iti darśayiṣyāmaḥ | jyotiśśāstranupuṇairapi - mṛgādirāśidvayabhānubhogāt ṣaḍvartava suśiśiro vasantagrīṣmaśca varṣāśca śaracca tadvaddhemantanāmā kathitastu ṣaṣṭha iti | p. 170) vāhaṭe - māghe dvisaṃkhyai māghādyaiḥ kramāṣṣaḍṛtavaḥ smṛtāḥ | śiśirādyāstribhistaistu vidyādayanamuttaram || ityādi | āyurvedatantre - *** ṅgahe'pi - mārgaśīrṣādibhirdviravyaiḥ kramāddhemantaśiśiravasantagrīṣmavarṣāsudāravyāṣṣaḍṛtavo bhavanti | teṣu śiśirādayastrayo raverudagayanam | ādānaṃ ca viśeṣādakṣiṇāyanaṃ visarjanaṃ ceti | amarakośe ca - dvau dvau māghādimāsau syādṛtustairayanaṃ tribhiḥ | ayane dve gatirudaṇdakṣiṇārkasya vatsaraḥ || iti | tasmāduttarāyaṇādimāso makara rāśireva māgha iti siddham | nanu puṣyayuktā paurṇamāsī pauṣī māse tu yatra sā | nāmnā sa pauṣo māghādyāścaivamekādaśā pare || iti amarakośavacanāt māghādisaṃjñāyāśca laukikatvādyeṣu māseṣu puṣyanakṣatrayuktā paurṇamāsyo bhavanti ata eva pauṣādisaṃjñā māsā bhavitumarhanti | satyam | cāndramāsānāṃ p. 171) saṃjñānibandhanametaccandraganakṣatrasaṃbandhena saṃjñāvidhānāt sauramāsānāṃ sauramāsasaṃbandhānāṃ māghādisaṃjñānāṃ nirvacanāpekṣayā makarādirāśiṣu sūryacāranimittatvāttadanabhyupagame ca prāguktasarvavacanavirodhāt | ata evāmarakośe'pi pūrvavacane arkasya vatsara ityuktam | tataśca makarādīnāṃ rāśīnāṃ sauramāsatvena māghādisaṃjñe ktvo sarvatra vacanāduttarāyaṇasaṃbandhānāṃ ṛtūnāṃ śiśirāditvena śravaṇāt madhuśca mādhavaśca vāsantikābhrakulakyādi tapaśca tapasyaśca śaiśirābhrakulakyantaśrutidarśanādi tu madhye anayā saṃbhavā caitrādimāsau madhumāsau dvāviti nikhaṇḍuvacanadarśanāt | makararatirāśiṣvapi māghādiyuktam paurṇamāsīsaṃbhavāt kacādik | puṣyayuktapaurṇamāsaṣya bhācāradarśanāt saṃjñāśabdānāṃ rūḍhitvenāpi siddheḥ saṃvatsarāṇāmapi māghādisaṃjñāprasiddhe dhradramitadeśasarveṣu deśeṣu tulādirāśiṣveva kṛttikādīnāṃ pādyanuṣṭhānadarśanācca | uttarāyaṇādimāso makararāśireva māgha iti suṣṭhūktam | p. 172) draviḍadeśe tu makarādirāśīnāṃ pauṣādisaṃjñā | cāndramāsabandhabhūta yā ghaṭitaṃ nakṣatrayuktāyāṃ paurṇamāsyāṃ teṣu bāhulyena darśanāt siddhatvavirodhāt | evaṃ ca sarvāṇi vacanāni sādhakāni bhavanti | anyathā parasparavyāghātāt | sarvāṇi tānyapramāṇāni bhaveyuḥ | ata eva sarvāgamaprāmāṇyavādinaḥ sarvajñena parameśvareṇātrādhyātmikavatsapakṣamevāśritya dīkṣādiḥ śrīmatsvāyambhuvādau śaradvasantayoryogo dīkṣākarmavidhau varaḥ | tayorasaṃbhavādvarṣaṃ vinānyatrāpi śasyata ityādisāmānyaśāstre'pi tathaiva prāyeṇa ṇi vidhīyante | yathā śaradi jape yena vajetyādi evaṃ kālo nirūpitaḥ | atha nityāṅgabhūtasya pavitrakaraṇasya kālo likhyate | tatkaraṇe'pi ca trividho niyamo diśyate | tadāhuḥ - āṣāḍhāditraye caiva supta eva janārdane | pavitraṃ vidadhītaiva sūtre'sau niyamastridheti || tamāṣāḍhāditraye caivetyavadhāraṇenoktavat bhādrapadasaṃjñitāt siṃharāśerūrdhvaṃ pavitrārambhaniṣedhaṃ karoti | taduktaṃ śrīmanmohaśūrottare - bhadrādūrdhvaṃ na kurvīta siddhānte doṣabhāgbhavet | p. 173) lakṣadvayamaghorasya japāccaiva viśuddhyati || śrīmatsahasrakālottare'pi - athavā niyamenaiva kuryānmāsatrayāntara iti upakramaḥ | evaṃ kāle hyatikrānte prāyaścittaṃ samācarediti anyatrāpyuktam - prāpte āṣāḍhe tadante ca tadante ca tato na hīti | tathā āṣāḍhāditrayo māsāḥ supta eva janārdane | śuklapakṣe'thavā kṛṣṇe praśastāstatra rohaṇe || rogādivṛddhisaṃyuktaḥ pravāsī rājapīḍitaḥ | uktamāsatraye yena kuryāttatsūtrarohaṇam || asau kanyāgate bhānau datvā dakṣānāyutam | kuryātpavitrakaraśambhostulāyāṃ na kathaṃ ca na || iti | tathā āṣāḍhāditrayo māsāḥ pavitrārohaṇe vaśaḥ | tadalābhe'yutaṃ japtvā kuryāt kanyāṃ gate ravau | iti | yadyevātasīṃ kṛttikīṃ kṛtvā navamīṃ śukla eva ceti śrīmatkiraṇe | kathaṃ śrūyate nāyaṃ pavitrārohaṇa kālavidhiḥ | āṣāḍhāditraye caiveti niyamaśruteḥ bhādrapadamāsādūrdhve tasmin karaṇe prāyaścittavidhānā ca | kiṃ tu pavitravratagrahaṇāvadhi p. 174) niyamaḥ | taduktaṃ tatraiva - caturo vārṣikānmāsān niyamena nayet khaga | iti śrīmatpauṣkare'pi saṃkalpacaturo māsān sthānamāśritya vāñchitam | kāryo niyamatastaistu hṛdbhasmādiparigraham || āṣāḍhacchedaḥ medhādhvānaṃ gururanyatra varjayediti | śrīmanmṛgendre'pi - caturmāsaṃ trimāsaṃ vā dvimāsaṃ māsameva vā | māsārdhaṃ saptarātraṃ vā pañcarātraṃ tryahaṃ dinam || kriyāparyavasānaṃ veti | kārtikamāsaśca tulārāśirevetyuktam | asminneva māse śukladvādaśyāṃ viṣṇoḥ prabodho bhavati | taduktaṃ jyotiśśāstrebodhayenmadhusūdanamiti | tasmādbhādrapadamāsādūrdhvaṃ pavitrārambho na kārya eva | supta eva janārdana ityavadhāraṇe viṣṇusvāpāt pūrvaṃ pavitrānniṣedhaṃ karoti | taduktaṃ śrīmanmohaśūrottare - supte caiva hṛṣīkeśe doṣabhāganyathā bhavet | iti | tatraiva - mohādajñānato vāpi aprasupte janārdane | pavitraṃ kārayedyastu sa pāpī pāpamohitaḥ || p. 175) pañcadinamanāhāro japtvā pañcāyudhaṃ haret | śuddhimeṣa samabhyeti nānyathā tu kadācaneti || anyatrāpyuktam | āṣāḍhe'pi na kartavyaṃ supte'pi madhusūdana iti | kaḥ punarviṣṇoḥ svāpakāla ucyate | sāmānyatastāvanmithunarāśisthāyamāṣāḍhaśuklapakṣasaṃbandha- janyaṃ daśyāṃ viṣṇoḥ svāpo bhavati | yaduktaṃ śrīmadbṛhatkālottare - svāpastu mithune viṣṇoḥ śukladvādaśikātithāviti | jyotiḥ śāstre'pi - āṣāḍhaśukladvādaśyāṃ kurute śayanaṃ hariḥ | iti | dakṣiṇasrotasi ca - pavitraṃ vidadhītaiva mithunaste divākareti | tathā jñānaratnāvalyāmapi śrīmadjñānaśivācāryeṇoktam | svakasvarūpato viṣṇoḥ svāpato mithunamāsi | tasmādāṣāḍhādimāseṣu nityāṅgarūpaṃ pavitraṃ kāryamiti niyamaḥ | uktaṃ mādhavādisaṃjñānāṃ ṣaṇṇāṃ māsādīnāṃ rāśināmanyatamasmin rāśau yadā cāndramasakaravyāmāsādhikyaṃ bhavati | tadā tasmin vatsare mithunakarkaṭarāśidvayasthasya p. 176) cāndramāsadvayasyāṣāḍhasaṃjñātvāt dvirāṣāḍho'yaṃ saṃvatsaro bhavati | tasmiṃśca saṃvatsare karkaṭarāśau viṣṇoḥ svāpo bhavati | taduktaṃ śrīmanmohaśūrottare - darśadvayaṃ bhavedyatra ravisaṃkrāntivarjitam | adhimāsaḥ sa vijñeyo viṣṇuḥ svapiti karkaṭe || iti | varṣadvayamiti pāṭhe parvamātradvayayogādadhikamāsatvābhyupagame sarvamāsānāmadhikamāsatvaprasaṃgāt | paurṇamāsīdvayayogādadhikamāsatā bhavatīti pakṣe vacanābhāvādamāvāsyādvayayogādeva | sauramāsādhikamāsatvādvacanāntarasaṃvādācca | parvaśabdenāmāvāsyaiva vivakṣitā | taduktaṃ jyotiḥ śāstre - darśadvayamatikramya yadā saṃkramate raviḥ | malamāsaḥ sa vijñeyaḥ sarvakarmabahiṣkṛtaḥ || mithunastho yadā bhānuramāvāsyādvayaṃ spṛśet | dvirāṣāḍhaḥ saviśrute ca śrāvaṇe'cyuta iti mādhavādiṣvanyatra mādhavaśabdena meṣarāśiḥ | śrāvaṇeśca śabdena ca karkaṭarāśivivakṣitaṃ mādhavādiṣu ṣaṭsu adhimāsasaṃbhavasyoktatvāt tulārāśau divasādhikyābhāvenādhikamāsāsaṃbhavācca | p. 177) itthaṃ bhādhikamāsasaṃyuktasaṃvatsaroktāpavādasāmarthyādapi utsargataḥ mithunarāśau viṣṇusvāpa iti suṣṭhūktam | etadabhiprāyeṇaiva sarvatra vidhirvidhīyate | yaduktaṃ śrīmanmṛgendre - śrāvaṇe tadupānte ca nabhasyevocyamānavat | śambhoḥ pavitramāpādya pūrayedvārṣikaṃ vidhim || iti | śrīmanmaye'pi - nabhasyanabhasormāso pakṣe yo śuklapakṣayoḥ | caturdaśyāmathāṣṭamyāmāṣāḍhāścādi mehanī || iti śrīmanmohaśūrottare'pi ca - āṣāḍhasya sutādhirvā śrāvaṇasya suto'sitetyādīti | śrīmatsomaśambhupaddhatyāmapi - āṣāḍhādicaturdaśyāmatha śrāvaṇabhādrayoḥ | sitāsitāsu kartavyaṃ caturdaśyaṣṭamīṣu ca || iti | yadyevamāṣāḍhāṃścādimehanīti śrāvaṇādāṣāḍhamāsapavitrakriyāniṣedhaparatvādviṣṇusvāpasyaiva pavitrārohaṇāni nimittatvāt svāpāt pūrvaṃ p. 178) bhādrapadamāsādūrdhvaṃ ca pavitrārohaṇe prāyaścittaśravaṇāttasmin pakṣe kṛta pavitrārohaṇe prāyaścittāśravaṇācca | ata eva śrīmanmṛgendre tadupāntaśabdo vṛttikāreṇa vyākhyātaḥ sa śrāvaṇa upānto yasya kālasya tadupāntakālaḥ āṣāḍhapaurṇimāsī caturdaśī ceti | paurṇamāsyāḥ parato'vasthitatvāttasyāntasyāṣāḍhasya samīpatvācchrāvaṇastasyā upānto bhavatītyarthaḥ | ata eva vimalāvatyāmuktam - āṣāḍhādau jyeṣṭhamadhyādhamaṃ kāryaṃ dvipakṣataḥ | supte'cyute deśikādyaiḥ pratyabdaṃ syādhyasaya brahmaśambhuriti kāmyapaddhatyām | āṣāḍhe śrāvaṇe vātha māse bhādrapade'tha veti || bhojapaddhatyāṃ ca - tatrāpyāṣāḍhaśrāvaṇabhādrapadānāmanyatame māsi sitāsitapakṣayorekasminniti | anyatrāpyuktam - āṣāḍhāditrayo māsāḥ supta eva janārdane | śuklapakṣe'tha vā kṛṣṇe praśastaṃ sūtrarohaṇam || iti | yadyevamasyāḥ paurṇamāsyā āṣāḍhanakṣatrasaṃyogābhāvāt kathamāṣāḍha iti nāma labhyate | p. 179) ?kārtikyāṃ dvādaśyāmityādau kārtikyādiśabdapadāṣāḍhasya māsasya saṃbandhinyāṣāḍhīti api vyutpattisiddheḥ ka cinmithunarāśāvapi āṣāḍhanakṣatrasaṃyogasaṃbhavāccāvirodhena tu karkaṭakarāśisthāṣāḍhayuktā paurṇamāsī | asyāḥ pūrvacaturdaśyeva āṣāḍhāṃcādimehanīti anenocyate iti kecit | tadayuktam | asmin pakṣe āṣāḍhādimāsatrayasya siddhe siṃharāśereva bhādrapadatvena sādhitatvāt kanyārāśau pavitrakaraṇe doṣaśrute prāyaścittaśravaṇāccetyukte atrāpi māsatraye cādhikamāse pavitrārohaṇaṃ na kartavyamiti yaduktaṃ śrīmanmohaśūrottare - dīkṣādisthāpanaṃ caiva pavitrādiśatakrato | adhimāse na kurvīta yadīcchecchubhamātmanaḥ || iti | anyatrāpyuktam - malimlucaṃ parityajya dvirāṣāḍhe vidhirmataḥ | malimlucastu yo māso garhitaḥ sarvakarmasu || iti | tataścādhikamāsarahite saṃvatsare mithunarāśisaṃbandhanīṃ śuklapakṣacaturdaśīṃ siṃharāśiparyantaṃ p. 180) pavitrotsavaḥ prārambhaṇīyaḥ | adhikamāsayukte tu karkaṭakarāśisaṃbandhinīṃ caturdaśīmārambhaṇīyaḥ | tatrāpyadhikamāse nārambhaṇīyaḥ | uktakālādatikrame kanyārāśau prāyaścittakaraṇapūrvaṃ pavitrotsavārambhaḥ kāryaḥ | tulāyāṃ tu kṛtaprāyaścittenāpi na kartavya iti siddham | pavitraṃ vidadhītyaivetyavadhāraṇe nāsāvaśyaṃ kartavyatāmakaraṇe prāyaścittaṃ ca darśayati | tathā śrīmanmohaśūrottare'pi lakṣadvayajapasaṃkhyāmupakramyoktam | daivatajñānato vāpi nāṣāḍhāditraye kṛtam | tadgrāhyaiva vinirdiṣṭaṃ prāyaścittaṃ purandara || iti | śrīmat ṣaṭsahasrokālottare'pi - pavitrārohaṇaṃ caiva nāṣāḍhāditraye kṛtam | tadgrāhyaivaṃ vinirdiṣṭaṃ prāyaścittaṃ purandara iti lakṣamaghorasya | tathā cādrāyaśśuciriti somaśambhupaddhatyāmapi - āṣāḍhāditraye devādavidhāya pavitrakam | lakṣadvayamaghorasya jatvā cāndrāyaṇaṃ carediti | tasmāduttarakāle pavitrāropaṇamācāryādibhiravaśyaṃ kāryam | uktaṃ ca śrīmanmṛgendre - p. 181) evametat paraṃ guhyaṃ vratānāmuttamottamam | sarvavyatikaro jityai kāryaliṅgāśritairnaraḥ || kānanasthairguhāyāṃ vā rudrārādhanatatparaiḥ | gṛhasthairdeśikādyaiśca bhuktimuktiphalārtibhiḥ || yataḥ sarvaphalāvāptirvidhāya vikale sati | sudurlabha tasmānnaitatkāryaṃ na kenaciditi || śrīmatkiraṇe'pi - evaṃ pavitrakaṃ kāryaṃ śivācārayutairnarairiti | kārpāsādisamudbhavamiti | ādiśabdena paṭṭavalkalādayo gṛhyante | yaduktaṃ śrīmanmaye - avyāviddhaṃ samaṃ ślakṣṇaṃ kīrtitaṃ dvijakanyayā | kṣaumaṃ kārpāsikaṃ sūtraṃ mauñjī vā tadasaṃbhava iti || śrīmatsomaśambhupaddhatyāmapi - paṭṭavalkapadmotthaṃ kṣaumadarbhaśaṇodbhavam | muñjādisaṃbhavaṃ sūtraṃ pavitrāya praśasyata iti || bindubāṇamiti binduśabdenaikasthānaṃ lakṣyate | daśasthānasthitena bāṇaśabdena pañcāśat saṃkhyā lakṣyate | nāgacandrakamiti | ekasthānasthitena nāgaśabdenāṣṭasaṃkhyā lakṣyate | ato nāgacandraśabdenāṣṭādaśa saṃkhyā uktā bhavati | p. 182) ataḥ pañcāśadārabhya yugahrāsena catuścahānyo jyeṣṭhapūrvakaliṅgeṣu navasu granthayaḥ kartavyāḥ | jyeṣṭhajyeṣṭhe navahaste liṅge pañcāśad granthayaḥ | jyeṣṭhamadhye aṣṭahastaliṅge ṣaḍgranthayaḥ | jyeṣṭhādhame saptahastaliṅge dvicatvāriṃśadgranthayaḥ | madhyamottame ṣaḍḍhste aṣṭatriṃśadgranthayaḥ | madhyamamadhyame pañcahaste liṅge catustriṃśad granthayaḥ | madhyamādhame caturhaste liṅge triṃśad granthayaḥ | adhamottame trihastaliṅge ṣaḍviṃśatyo granthayaḥ | adhamamadhyame dvihaste liṅge dvāviṃśatyo granthayaḥ | adhamādhame ekahaste liṅge aṣṭādaśagranthayo bhavanti | evaṃ granthayaḥ samāntarālāḥ kartavyāḥ | praṇavaścandramāvahnirityādinā tatra nā ca tāḥ proktāḥ | granthīnāmapi devatāḥ śrīmatsomaśambhupaddhatyāmuktāḥ | prakṛtiṃ pauruṣīṃ vīra caturthī tvaparājitā | jayānyā vijayā ṣaṣṭhī tvajitātha sadāśivā || manonmanī tataḥ proktā daśamī sarvatomukhīti | sarvauṣadhisamāliptā iti sarvauṣadhilakṣaṇam | iti śrīmanmohaśūrottara uktam - p. 183) murā māṃsī vacā kuṣṭhaṃ śaileyaṃ rajanīdvayam | yadi cavyakamustāśca sarvauṣadhigaṇāḥ smṛtāḥ || iti | aṅgeṣvatha brahmaṇāpyaṅgalakṣaṇam | ghanāhṛta iti | kavacāvṛte saṃpātahutānyastraguptānīti pūrvavanmūlabrahmaṣaḍaṅgaiḥ sakṛdeva saṃpātaḥ kāryaḥ | pañcagavyanāśanādyena vinetyādinā niṣidhyamānā pañcagavyādayaḥ pavitradānānte kartavyāḥ | vidhivaccaruṃ kṛtveti pavitradivasaprāptacarupākasamaye uddhṛtya kuṇḍāntare śivāvāhanāt pūrvameva rakṣitena śivāgninā carupā * * kartavyam saṃ | śivasyāgneranudhyāyatvāt | athavā līlāvatyuktaprakāreṇa saṃskṛtenāḍyantareṇa vā kālātmanā tvayeti asya sūtrasya vṛttiḥ | he devaṃ madīye sthinvatānekālātmanā tvayā yat kṛtaṃ kliṣṭaṃ paripūrṇadṛṣṭaṃ samutsṛṣṭamavikṣitaṃ nānuṣṭhitaṃ vā hṛdaṃ vā nicāvya svāṃ va suramupekṣya kṛtaṃ guptaṃ vā vittaśāṭhyena pyarakṣayā na kṛtaṃ tatkliṣṭamapyakliṣṭamat saṃskṛtamapi puṣṭaṃ kṛtamadhunā tvadicchayā kṛtena pavitreṇa tu | ātmavidyā śivaistattvairityatra mūlamantroccāraḥ | ātmatattve pratyante palite pa * * * a ni neti p. 184) śrīmatsomaśambhuvacanāt prathamapavitradānasamaye bindupariṇāmarūpe ātmatattve brahmaṇā pālite prakṛtitattvāntavyāpite māyātattvāntavyāpakasya tālupade prakāśamānasya rudravācakasya makārasya * * mmūloccārakāddvitīyaḥ pavitradānasamaye bindupariṇāmarūpe viṣṇukāraṇapālite śuddhatattvāntavyāptike vidyātattve mūlamantroccāra īśvaraṃ tasya vyāpakasya bhrūmadhye prakāśamānasya īśvaravācakasya bindorantaṃ kāryam | tṛtīyapavitradānasamaye bindoḥ pramathamarūpasya śivatattvāntavyāpakasya brahmarandhrānte prakāśamānasyārdhacandranirodhibhyāṃ sahitasya nādasyāntamuccāraḥ kāryaḥ | gaṅgāvatārasamaye brahmādikāraṇapañcakaiḥ paripāliteṣu sarvatattveṣu vyāpakasyādhaḥ kuṇḍalinīmārabhya hakārādyunmanāntasya niṣkalavācakasya mantroccāraḥ kāryaḥ evaṃ vidhapavitracatuṣṭayāditi caturmāsatrimāsamityekāhatryahādidvyahasya vṛhatasyāpi śrīmanmṛgendre vṛttau śrīmatā nārāyaṇakaṇṭhenoktatvāt kartavyatvam | tathā vṛttiḥ kriyā paryavasānameti | yāvatā kālena kriyā p. 185) samāpyate dvyahena dinacatuṣṭayena ṣaḍahena veti rātrapañcarātrasaptāhādibhyo'yaṃ viśeṣa iti prāyaścittāhutīrhunediti mūlāghorāsibhiḥ vratānte prāyaścittahomāntaṃ karma kṛtvā nityapūjāvat pavitraṃ ca viśeṣārghyajalena māstu me nātha bandhakamityuktaṃ mūlamantreṇa nivedayet | vijñāpya visṛjediti | yatkiṃcidvārṣikamityādi vijñāpayet || iti pavitravidhiḥ || atha dīkṣā dikṣāśuddhiraśuddhasyeti | ātmano malamāsādipāśasaṃbandhatvādaśuddhatvena paśutvena śāstreṣūktakhātaśuddhasyāsyāśuddhinirharaṇarūpā svasatprakāśakarūpā ca śuddhidīkṣā | taduktaṃ śrīmatsvāyambhuve - kāraṇasiddhimukto yaddvyakṣaradvyarthamiṣyata iti dīyate jñānasadbhāvaḥ kṣīyate p. 186) karmavāsanā | dānakṣapaṇayogācca dīkṣāśuddhiḥ kṛtātmanā || iti ca | śrīmanmṛgendre'pi - atheṣṭasādhanaṃ dīkṣā parameśamukhodgatā | nigadyate samāsena dvitvādarthasya sā dvidhā || iti | dīyate jñānasadbhāva ityatra jñānadānadīkṣyatvenoktasyātmanaḥ svakīyayormalasiddhayoḥ jñānakriyayorabhivyaktireva | taduktaṃ śrīmanmataṅgaparameśvare athāṇo bandhasopānapadapaṅktinivṛttaye | vyaktaye caiva bhuṅkte ca | bubhukṣuṇeti śrīmatsvāyambhuve ca | athātmamalamāyākhya karmabandhavimuktaye | vyaktaye ca śivatvasya śivajñānaṃ pravartate || brāhmaṇaḥ puṇyadeśottha iti | atra puṇyadeśaśabdena śrutismṛtyādisarvaśāstroktaśuddhisaṃpūrṇo deśa ucyate | nanu kakārādyaṣṭavarjitatvameva deśasya puṇyadeśanirāsārtham | tathā hi smṛtiḥ - sindhusauvīrasaurāṣṭrāstathā pratyantavāsinaḥ | koṅkavaṅkakaliṅgāśca gatvā saṃskāramarhati || na krauñcī kautsakāśmīrādiniṣedhārthaṃ | kāśmīra- p. 187) maṇḍalaṃ puṇyaṃ sarvatīrtheṣvarindameti mahābhāratādau mahāpuṇyatvena kaśmīrādideśasya prasiddheriti | śrutismṛtyuktācārapracuryayukto deśa eva puṇyaḥ kakārādideśāpuṇyakavācakasya vacanasyāpi smṛtiniṣiddha koṅkacchakaliṅgādideśo viṣaya iti | ato'sya tu kārādideśaniṣedhakasya kavacanasya tro srāto de bhedasiddhatvāt siddhāntaśāstrasthairatyantamādarena kāryaḥ | śivabhaktamiti śivabhaktyatiśayena śaktipātalakṣaṇena jñātamalaparipākam | taduktaṃ śrīmanmṛgendre - yeṣāṃ śarīriṇāṃ śaktiḥ panahanivṛttaye | teṣāṃ talliṅgamautsukyaṃ muktau dveṣo bhavanti sthitau | bhaktiśca śivabhakteṣu śraddhā ta jāsate vidhau | iti sadācaramiti śrutismṛtyuktavarṇāśramamācārasaṃpannaṃ na tu tadābhānavarjitānāmatrādhikāraḥ | yaduktaṃ śrīmadraurave - brāhmaṇe vratasaṃpanne kṣattriye vedapārage | vaiśye tu kriyayā yukte śūdre śuśrūṣaṇānvite || gururdīkṣāṃ prakurvīteti | vṛttikṛdbhiḥ sadyojyotiṣpādairapyuktam | vedādhikāriṇa evātrā - p. 188) dhikāriṇa iti śūdrasyāpi śuśrūṣā śūdrasyetareṣāṃ varṇādhināmityadhikārasyoktatvāt dasāvapi vedādhikāryeva | śrīmatpauṣkare'pi - brāhmaṇāḥ kṣatriyā vaiśyāḥ śūdrāścaiva striyastathā | jalānāndhabako mūkā dīkṣyāḥ śaktyapracoditāḥ || iti | śrīmanmṛgendre'pi - dīkṣyāśca sādhakāstantre ye śivārpitacetasaḥ | satsaṅganiratāḥ śūdrā asatsaṅgaparāṅmukhāḥ || śuśrūṣābhiratāḥ śāntāḥkāleṣu parikīrtitāḥ | sahiṣṇavo'nuraktāśca guroḥ sarvātmanā sadā || bahiścāryā suniṣṇātā svakarmaparirakṣakāḥ | antaḥ karaṇaceṣṭābhilakṣayitvā | śivaśaktikaraiḥ spṛṣṭā vinītā priyadarśanā | akrodhā apricapalā śraddhadhānā jitendriyāḥ | te'nugrāhyāḥ sadā krūrāḥ svacāraparipālakā || iti | śrīmatsarvajñānottare'pi - brāhmaṇakṣatriyāvaiśyāḥ strīśūdrāśca napuṃsakāḥ | dīkṣākāle tvamīmāṃsyā jñānakāle vicārayet || p. 189) ityatrādiśabdenānulomaḥ sarvavarṇā ambaṣṭhādayo vivakṣitāḥ | nanu pratilomāḥ kaivartakādayaḥ | yaduktaṃ jñānaratnāvalyāṃ - atrānulomajātā ye yuktā eva dvijātiṣu | teṣāṃ ṣaḍadhvaśuddhyādi kuryānmātṛkulocitam || iti | nanu eṣā dīkṣā mānvādyuktavat kiṃ śarīrasya saṃskāraṃ karoti uta jāteḥ āhosvidātmano vā | ātmana eveti | tathā brūmaḥ śrīmatparākhye - saṃskāro yaḥ śubhaśaivena piṇḍe cetanendhite | saṃskārādhyavatha tajjātinādhiṣṭhānaṃ vinā na sā || ekasmin sarvavarṇānāṃ saṃskāraḥ saṃskṛto bhavet | nirādhārā na saṃskāryā sādhārā cidadhiṣṭhitā || saṃskāryaścetarastena phalabhoktā sa coditamiti | śrīmadraurave'pi - na śarīrasya saṃskāro na saṃyogavihāgayoḥ | na cotpattivināśābhyāṃ nāpi jātervidhīyate || cetanasyāpi śuddhasya kṣetrajñasya śarīriṇaḥ | jñūbhātmano kartuṃsta saṃskāra iṣyate iti | evaṃ śarīraviśiṣṭasyātmanaḥ saṃskāryatvenoktatvā- p. 190) dasya śarīriṇo vihito brāhmaṇādeḥ saṃskāraḥ tasyaiva saṃskāryatvaṃ netareṣāṃ pratilomānāṃ teṣāṃ sasaṃspṛśyatvādasaṃvyavahāryatvasyoktatvāt | pauṣaṃ caitraṃ vinā varṣā iti pauṣaśabdena dhanūrāśirucyate | caitraśabdena mīnarāśirucyate | evaṃ yathopapadyate tathopapāditaṃ purastāt pavitravidhau deśe varṇānugāṃ bhūmimiti deśalakṣaṇaṃ śrīmadbrahmaśambhubhiruktaṃ kulaṭhailādikamityādinā varṇānugāyā bhūmerlakṣaṇamuttaratra vakṣyate | savyanijaṃ sthānamiti savyaśabdena vedīdakṣiṇabhāga ucyate | kalāyāṃ rāgavidye cetyatra pumāniti puṃstvamalamu se sadeśe saśakti iti īśvarādyadhiṣṭheyabindupariṇāmabhūtāni īśvaratattvasadāśivatattva- śivatattvānyucyante | tvadhiṣṭhāya īśvarādayaḥ | teṣāṃ pariṇā apariṇāmatvena layāsaṃbhavādhāraṇābhirguṇotpātairiti tatra dhāraṇāśabdena nivṛttyādayaḥ kalā ucyante | taduktaṃ śrīmadbrahmaśambhubhiḥ - pārthivī vāruṇyāgneyī vāyavī nābha iti ca | śodhyoparaktanānyastāḥ kalā evātra dhāraṇā iti | p. 191) udghātasya lakṣaṇaṃ śrīmaccatuḥśatikāyāmuktam - pañcodghātāśca catvārastrayo dvāveka eva ca | iti | asya sūtrasya vṛttiḥ | pūrakakumbhakapūrvaṃ vāyorudghāto nādavṛttyā dvādaśāntaṃ yāvat preraṇamudghātaḥ | guṇāḥ gandharasarūpasparśaśabdākhyabhūtaguṇāḥ | udghātaḥ prāṇāyāmaguṇānurūpaiḥ prāṇāyāmaiḥ evaṃ pratiprāṇāyāmaṃ guṇotsāraṇaṃ kṛtaṃ bhavati | nāmantāṃ śaśinīmūrdhva iti sarvajñatvasarvakartṛtvenoktasya parameśvarasya karaṇamantareṇa sarvakartṛtvādyayogāt kāryakaraṇatvena sthitāyāḥ śaktervācakatvena śrīmatsvāyambhuvādiśāstreṣūktānāṃ mālā brahmaṇāmīśānasarvavidyādīnāmityādīnāmaṣṭatriṃśatprakāro vibhāga ucyate | śāntiṃ pūrvatretyādinā vyapadiśyamānāḥ śāntyādayo na bindukalāḥ | kiṃ tu kalādhiṣṭhātryaḥ śivaśaktaya eva | taduktaṃ śrīmanmṛgendre - nivṛttayati bhūtāni yayā sāsya nivṛttikā | nivṛttiriti tatsthānaṃ tatraiśo'pi nivṛttimān || ityādinā | tathā ca śrutirapyatrāsti - ataḥ śaktireva tasya kāryakaraṇena vastvantaram p. 192) antaryajanādikamiti | ādiśabdena nābhikuṇḍahomabhrūmadhyadhyāne ca gṛhyete | vardhanyāṃ śivāstramityanena varṇasamūhātmakasya pāśupatāstrasya nirāsaṃ saṃpattyai deśakālayoniriti pañcāṣṭakakṣetreṣvanyatamatvaparikalpanaṃ deśasaṃpattiḥ | kālasaṃpattistu ādhyātmikasya kālasya dīkṣānuguṇyasaṃpādanaṃ bhautikanaiṣṭhikamiti bhautikaḥ sādhakadīkṣārhaḥ naiṣṭhiko mumukṣudīkṣārhaḥ | nirīkṣaṇādimiti | atrādiśabdena prokṣaṇatāḍanābhyukṣaṇaśiṣyahṛdayapadmāṃ * * ātmanirodhadahanāplāvanapurātmanyāsāmṛtāplāvanāni nigṛhyante | śivīkṛtya sakalīkṛtya kumbhasthaṇḍilavahnireva saṃdhānamācaredityatra nāḍīsaṃdhānānantarapratyekamāhutitrayamapi kartavyam | śakyamūlāditarpaṇamiti mūlamantratarpaṇamāhutiśatamaṅgānāṃ ca daśāṃśeneti śrīmadbhojadevenoktatvānmūlamantreṇa śataṃ brahmāṅgaiśca daśāṃśato homaḥ kartavyaḥ | bījāśanāśayotthānāmityādinā viśeṣa saṃskāra ucyate | bījadoṣa asmin garbhasthe sati pitṛbhyāṃ kṛtaduṣkṛtakarma | atra śrutirasti | p. 193) iti aśanadoṣaḥ niṣiddhānnabhojanam | āśayaṃ doṣam | āhutitrayaṃ dadyāditi pratyekamāhutitrayaṃ mūlena kartavyam | sraṇyeti | aṅkuśamudrayā kecidvāgīśvarīyonāviti śrīmatsomaśambhupaddhatyuktakramasya viśeṣasaṃskārasya pākṣikasyātideśaṃ datvā yajñopavītaṃ ceti yajñopavītaṃ brāhmaṇādīnāṃ yathāśāstraṃ deyam | yaduktaṃ śrīmadbrahmaśambhupaddhatyāṃ - trisūtraṃ trivṛttaṃ śvetamekadvitrisaraṃ kramāt | śūdraviṭkṣatriyāṇāṃ ca upavītaṃ vidhīyate || viprasya sottarīyaṃ tu trisaradviguṇaṃ bhavet | iti | svajātīśābhimantritamiti puruṣāghoravāmājā jātīśā brāhmaṇādiṣvityuktakrameṇa śrutyarcādhyānahomāderiti śrutirasti | siddhāntaśāstraśravaṇam | tapasvine tatreti viśeṣasaṃskāra jaṭābhasma ceti jaṭāśabdena jaṭāyāṃ bandhanīyāni rudrākṣāṇyucyante | rudrākṣabhasmadaṇḍakaupīnopavītāni pratyekaṃ pātreṣu nikṣipya pātrāntare vidhāya saṃpātahomaṃ hutvā uttamāṅgasthakeśapāśajaṭā nibadhya tāsu śiromaṇi badhvā p. 194) paścāt bhasmādikaṃ dadyāt | kalāśaktiriti kalā aṣṭatriṃśatkalāḥ śaktayaḥ | vāmādyā nava pavitrāṇi brahmapañcakam | ata eva sahitā mantrā ekādaśatattvāni ṣaṭtriṃśanmantreśā vidyeśvarā aṣṭau | niṣṭhā dhiyā sata iti niṣṭhā apavargaḥ | viśleṣāyoccarannāmeti devadattādīnām | suṣumnā hṛtpuṭāmiti | suṣumnāyāḥ śivayānatvāt hṛtsaṃpuṭitamūlayuktena svanāmnā namaskārāntena sūtre niyojanaṃ kartavyam | śāntyatītādikān pāśāniti ādiśabdena śāntividyāpratiṣṭhānivṛttaya ucyante | tattvalokādigarbhiṇa iti tattvāni śivādipṛthivyāntāni ṣaṭtriṃśallokāḥ | anāśritādikālāgnyantāḥ ādiśabdena varṇapadamantrāḥ varṇāḥ akārādikṣakārāntāḥ pañcāśatpadāni vyomavyāpimantrasyādimapraṇavādārabhyāntimapraṇavāntānyekāśīti mantrāḥ mūlabrahmāṅgāni ādiśabdena malakarmarodhaśaktayaśca gṛhyante | tatra malo nāmātmanāṃ jñānakriyāśaktyorādita evāvāraka anantaśaktiyukto nityo vyāpako mūrtaḥ | kūṭasthanityo dravyasvarūpaḥ | karma ca p. 195) vihitapratiniṣiddhapuṇyāpuṇyasaṃskārarūpaṃ rodhaśaktistu uktānāṃ sarveṣāṃ pāśānāṃ jaḍatvena svataḥ pravṛttinivṛttyayogāt sāmarthyasahakāriṇī parameśvarī śaktireva upacārāt pāśa ityucyate | śrīmanmṛgendre - tāsāṃ māheśvarī śaktiḥ sarvānugrāhikā śivā | dharmānuvartnādeva pāśa ityupacaryate || ityete kalādayaḥ sarve'pi pāśā ityuktam | śrīmanmṛgendre - prāvṛtīśabale karma māyākāryaṃ caturvidham | pāśajālaṃ samāsena dharmā nāmnaiva kīrtitāḥ || iti | bindorapi binduprādhānikagranthatvādinā pāśatvamuktam | uktānāṃ kalādīnāṃ trayāṇāṃ pāśatvopapādanaṃ śrīmanmṛgendre - kṛtaṃ kalāvasthānitva tattvāni tattvastho bhuvanavraja iti | nivṛttyādiṣu kalāditattvānāṃ sthititattveṣu bhuvanānāṃ tattvānāṃ tu sūkṣmadeharūpatayāpi bandhakatvam | evamarthātmanāṃ kalādīnāṃ bandhakatvaṃ pratipāditam | śabdātmanāṃ tu varṇapadamantrāṇāṃ bandhakatvaṃ kathamucyate | arthānāṃ p. 196) śabdānuvedhamantareṇa bhogyatvānupapattiḥ | śabdātmanāmapi bandhakatvaṃ siddhameva | taduktaṃ ratnatrayaparibhāṣāyāṃ - na so'sti pratyayo'ṇūna yaḥ śabdānavagamāte | anuviddhamiha jñānaṃ sarvaśabdena jāyate || punastatraiva tāmeva vāṇīṃ sūktākhyāmāhurātmavido janāḥ | pratyātmaniyame hyetā vṛttayo bandhanātmikā || iti | sā bhogasādhanopāya pratyayodaya hetunā śabdānuvedhena sadā mohayedavivecite sati itthaṃ sāmānyena śabdamātrasya bandhakatvamuktam | kathaṃ śabdaviśeṣāṇāṃ padānāṃ mantrāṇāṃ bandhakatvamucyate | padānāṃ tāvadvyomavyāpisaṃjñitānāmekāśītīnāṃ bandhakatvaṃ viṣayākṛṣṭisādhakānāmanantānāṃ padāntarāṇāṃ pratyekaṃ śodhyatvā saṃbhavāt tadadhiṣṭhātryāḥ śivaśaktervācakatvena parameśvareṇa śāstreṣūktatvātteṣāṃ bandhakatvam | taduktaṃ ratnatraye kalādhvaśaktiviṣaye - ekāśītipadā devī pratisargapadakramāt | p. 197) aṣṭāviṃśatisaṃkhyaistu padairatra pratiṣṭhite - tyādinā śabdārthayoḥ saṃbandhasya īśvarasaṃkalpādhīnatvāt | taduktaṃ tattvatrayasaṃgrahe - vidyāvidyeśānāṃ sāmānyaviśeṣadharmavicchambhumantrānukārodyasmāt so'rthavidabhidhānakradadṛṣṭa iti tadeteṣāṃ kalādīnāṃ navānāṃ bandhakatvaṃ nirūpitam | eteṣu kalātattvabhuvanavarṇapadamantrādhvatvaṃ śodhitatvamātmanāṃ satāṃ śivaprāptyupāyatvaṃ ca śrīmatsvāyambhuve tūktam | athātmabandhasaṃtāna paśunivṛttaye ya vyaktaye ca śivatvasya ṣaḍvidho'dhveha kīrtyate | tathādhvā ca padādhvā ca varṇādhvā bhuvanādhvakaḥ | mantrādhvā ca kalādhvā ca viṃśatyekaṃ śivaṃ padam || iti | ratnatraye'pi - tyaktvaikamekaṃ saṃprāpya kalādiṣvajarāmaram | padamāsādyate puṃbhirato'dhvā naḥ kalādaya || iti || padamantrayoḥ śodhyatvenoktayoḥ kathaṃ śodhakatvanivṛttiṃ hṛdayenetyādinocyate | vācyavācakātmanā eteṣāṃ dvirūpatvāt bindūdbhūtena vācakātmanā p. 198) śodhyatvaṃ vācyātmanā śivaśaktirūpeṇa śodhakatva eva mukhyatayā mantratvaṃ śivasya | yaduktam - anugrāhakalokānāṃ śivo mantra iti śruteḥ | yā tvanugrāhikā śaktiḥ sā mantratvamihāgateti | yāvaddevohyadhiṣṭhātā vācyamantrātmakā mata iti ca | śiṣyadehātsamādāyeti | ete pāśāḥ kathaṃ śiṣyasthāḥ śiṣyadehastu pāñcabhautikatvena prasiddhastasmin dehe vastvantarāṇāmeteṣāṃ kathaṃ saṃbhavaḥ syāducyate | vasudhāstattvahaṇaḥ prati puṃniyatakalānto'yaṃ paryaṭati karmavaśato bhuvanajeṣu deheṣvayaṃ ca sarveṣviti vacanāt pṛthivyādīnāṃ kāntānāṃ triṃśatāṃ tattvānāṃ puryaṣṭakadvāreṇāvasthānamuktam | eteṣāṃ kāraṇatvena tadāpoṣikatayā ca māyāyāḥ saṃbhavaḥ śuddhānāṃ pañcādīnāṃ vastūnāṃ māntraśarīre saṃbhavaḥ | śāstreṣu śrūyate candrāgniravisaṃyuktā ādyā kuṇḍalinī tu yā | hṛtpradeśe tu sā jñeyā aṅkurākāravatsthiteti | asya sūtrasya vṛttau māyeyena puryaṣṭakasaṃbandhāt pūrvameva nādātmakapuryaṣṭakasaṃbandha uktā yathā sā cādyā prathamamaharmukhe puṃsā saṃbadhyate | anantaraṃ puryaṣṭakamityāditatkāraṇatayā bindoḥ saṃbhavatkāryatvena p. 199) ca kalānāṃ śuddhatattvabhuvanādīnāṃ saṃbhavaḥ | karmaṇāṃ tu sthūlasūkṣmātmaśarīrahetutayā saṃbhavaḥ | asya śarīraṇo jñānakriyācchādakatayā masalasya satirodhaśakteḥ sasarvapravṛttihetutvena siddhiḥ | ataḥ śarīre sarveṣāmapi sthitiḥ saṃbhavatīti uddiṣṭapāśanavakaṃ namaskārāntarasvasvanāmabhiḥ sūtre saṃyojanaṃ svāhāntairetairnāmabhirnau pratyekastribhirāhutibhistarpayet | hṛtpuṭotmābījaneti uktasya saṃyojanāṃ oṃ hāṃ hauṃ hāṃ śāntyatītakalāpāśāya hā hūṃ phaṭ anena viśleṣaṇam | oṃ hāṃ hauṃ hāṃ śāntyatītakalāpāśaṃ gṛhṇāti iti grahaṃ | oṃ hāṃ hauṃ hāṃ śāntyatītakalāpāśāya svāhā iti tarpaṇam | oṃ hāṃ hyaiṃ hāṃ śāntyatītakalāpāśāya hāṃ huṃ phaṭ iti viśleṣaṇam | oṃ hāṃ heṃ hāṃ śāntyatītakalāpāśaṃ gṛhṇāmīti grahaṇam | oṃ hāṃ hyaiṃ hāṃ śāntikalāpāśāya namaḥ iti saṃyojanam | oṃ hāṃ hyaiṃ hāṃ śāntikalāpāśāya svāhā iti tarpaṇam | oṃ hāṃ hūṃ vidyākalāpāśāya haṃ huṃ phaḍiti viśleṣaṇam | oṃ hāṃ hrūṃ hāṃ vidyākalāpāśaṃ gṛhṇāmīti grahaṇam | p. 200) oṃ hāṃ hrūṃ hāṃ vidyākalāpāśāya namaḥ iti saṃyojanam | oṃ hāṃ hrūṃ hāṃ vidyākalāpāśāya svāheti saṃtarpaṇam | oṃ hāṃ hlīṃ hāṃ pratiṣṭhākalāpāśāya haḥ huṃ phaḍiti viśleṣaṇam | oṃ hāṃ hlīṃ hāṃ pratiṣṭhākalāpāśaṃ gṛhṇāmīti grahaṇam | oṃ hāṃ hlīṃ hāṃ pratiṣṭhākalāpāśāya namaḥ iti saṃyojanam | oṃ hāṃ hlīṃ hāṃ pratiṣṭhākalāpāśāya svāheti saṃtarpaṇam | oṃ hāṃ hlāṃ hāṃ nivṛttikalāpāśāya haḥ huṃ phaḍiti viśleṣaṇam | oṃ hāṃ hlāṃ hāṃ nivṛttikalāpāśaṃ gṛhṇāmīti grahaṇam | oṃ hāṃ hlāṃ hāṃ nivṛttikalāpāśāya namaḥ iti saṃyojanam | oṃ hāṃ hlāṃ hāṃ nivṛttikalāpāśāya svāheti saṃtarpaṇam | oṃ karmapāśāya haḥ huṃ phaḍiti viśleṣaṇam | oṃ hāṃ karmapāśaṃ gṛhṇāmīti grahaṇam | oṃ hāṃ karmapāśāya nama iti saṃyojanam | oṃ hāṃ karmapāśāya svāheti tarpaṇam | oṃ hāṃ malaśaktaye haḥ huṃ phaḍiti viśleṣaṇam | oṃ hāṃ malaṃ gṛhṇāmīti grahaṇam | oṃ hāṃ malaśaktaye nama iti saṃyojanam | oṃ hāṃ malaśaktaye svāheti tarpaṇam | oṃ hāṃ rodhaśaktaye p. 201) haḥ huṃ phaḍiti viśleṣaṇam | oṃ hāṃ rodhaśaktiṃ gṛhṇāmīti grahaṇam | oṃ hāṃ rodhaśaktaye namaḥ iti saṃyojanam | oṃ hāṃ rodhaśaktaye svāheti tarpaṇam | oṃ hūṃ hoṃ hrūṃ śāntyatītakalāpāśaṃ huṃ phaṭ oṃ hāṃ hūṃ hyaiṃ hūṃ śāntikalāpāśāya huṃ phaṭ | oṃ hūṃ hrūṃ hūṃ vidyākalāpāśa huṃ phaṭ | oṃ hūṃ hlīṃ pratiṣṭhākalāpāśāya huṃ phaṭ | oṃ hūṃ hlāṃ hūṃ nivṛttikalāpāśāya huṃ phaṭ | oṃ haḥ hlīṃ pratiṣṭhā kalāpāśāya huṃ phaṭ | oṃ haḥ hūṃ vidyākalāpāśāya huṃ phaṭ | oṃ haṃ hyaiṃ etaireva namo'ntarmantrairantaḥ sūtraiḥ praviśya etaireva badhnāmītyantena bandhayet | pāśānāṃ grahaṇaṃ bandhanena grahaṇaṃ vaśīkāraḥ | bandhanaṃ puruṣaṃ prati niśśeṣasyāpārapratiṣedhanaṃ paṅktiyuktāraṇeti paṅktiśabde śadaśasaṃkhyocyate | viṃśatyuttareṇetyarthaḥ | || ityadhivāsavidhiḥ || nāḍīsaṃdhyādikamiti | ādiśabde pratyadhikaraṇaṃ āhutitrayakaraṇaṃ gṛhyate | saṃhāreṇa tato vyāptimiti | atra nivṛttikalāyā vyāptatvabhuvanavarṇapadamantrapadatvādarśitaḥ | śrīmatkālottarādyustā bījānāḍī vāḍhvī viṣayaguṇāvasthākāraṇeśvarādhi tāraśca pravācyāḥ | tatra bīje ākāralakāreṇa nāḍyau iḍāpiṅgalāhvaye vāyūprāṇāpānau ye ghrāṇopasthitau gandhaviṣayagandharasarūpasparśaśabdā guṇāḥ avasthāḥ | jāgratkāraṇeśvaro brahmā vācyamantrarūpe sadyojātādhiṣṭhātā karmārabdhataroranyanmumukṣostu viśodhayedityatra samayācārikeṣṭāpūrtāni karmaṇāmapyaśodhyatvamaṅgīkartavyamiti | taduktaṃ somaśambhunā - sabījāyāṃ tu dīkṣāyāṃ samayācārapāśataḥ | dehārambhakakarmāccetyādinā viyogājjyeṣṭhayā kāryā iti | jyeṣṭhā vāmā raudrīṇāṃ vidhoktadyoni yo dhyānākhya su karmasu karaṇatvamanusaṃdheyam | śivaṃ vijñāpya garbhāṇāmiti | atra jananaṃ tāsu kāsu yoniṣu sthūlaśarīrābhivyakti | adhikārastu tatra bhoktṛtvasāmarthyam | bhogyā- p. 203) kāriṇātmasaṃvidudayaḥ | tadekarasatāniṣkṛtistattvaśuddhiriti pañcikāyāmuktatvāt tātvikānāṃ jananādhikabhogalayānāṃ nivṛttitattvakāraṇātmāviśeṣitasya tattvasya enaṃ pratyaṅkurābhāvaḥ | bhūrloke tatra saṃskārā nāpādyāmnāyacoditā ete saṃskārāḥ | pūrvameva kṛtasaṃskārasya kimarthaṃ kartavyatvena vidhīyate | adyatanatvena vihitāssaṃskāraistaccharīriṇaḥ kriyate | kiṃ tu śaktipātayogenānugṛhītānāṃ strīśūdrāṇāmapi bhāṣa dvijaśarīrāpekṣayā kriyanta iti śrīmanmataṅgapārameśvaravṛttau | na na dīkṣitānāṃ dīkṣitottaraṃ viśeṣaśāstravihitānuṣṭhānameva kartavyam uta sāmānyaśāstravihitānuṣṭhānapūrvameva viśeṣaśāstrānuṣṭhānaṃ kartavyam | atrocyate | tatra sāmānyaviśeṣalakṣaṇaṃ śrīmanmohaśūrottare proktam | yathā śrutismṛtipurāṇasāmānyaśrīmatkāmikādayo viśeṣaśāstram | vedādīnāṃ sāmānyatvaṃ brāhmaṇādigādhimātreṇaivādhikārāt | kāmikādīnāṃ viśeṣatvaṃ teṣāṃ brāhmaṇādīnāṃ malaparipākaśaktipātapūrve p. 204) dīkṣottarakālamevādhikārāt tataḥ sāmānyācārapūrvameva viśeṣaśāstravihitānuṣṭhānaṃ kartavyam | yaduktaṃ śrīmatsvāyambhuve saṃdhyāpaṭale - kṛtvācamya purā brāhmī bhajetsaṃdhirdvirāśramīmiti asya sūtrasya vṛttiḥ ācāntaśca udaṅmukhaḥ prāṅmukho vedasiddhāmiti āpohiṣṭhādibhirmantrairāmnātamārjanavidhiṃ saṃdhyāṃ bhajet | upāsti dvirāśramīti brahmacāri gṛhasthavānaprasthaparivrājakākhyāśramacatuṣṭyādanyatamasminnā- śrame vartamānaśrautakriyākarmābhyanujñātaparameśvarakriyā- nuṣṭhānaśca dviriti dvau vārau tāmiti tiṣṭhet | vedasiddhasūtrānuṣṭhānādanantaraṃ śaivaḥ saṃdhyāṃ vandetetyarthaḥ | śrīmat ṣaṭsahasrikāyāṃ - prāṇāyāmatraṃ kṛtvā tataḥ saṃdhyāṃ samārabhet | vaidikīṃ tu purā kṛtvā tataḥ śaivīṃ samabhyaset | tatra vidyātrayaṃ kāryaṃ | dvicaturbhirviśeṣataḥ | vaiśvadevaṃ tathā saṃdhyāṃ śūdrasvūktvā traye hi || p. 205) brahmaśambhupaddhatyāṃ - snātvottīrya purā brāhmīṃ bhajet saṃdhyāṃ dvirāśramī | iti evaṃ saṃdhyāmadhiṣṭhāya garbhāṇāmiti | atra jananakṛtyoktaṃ karmāntaraviṣaye'pi | yaduktaṃ śrīmanmataṅgapārameśvare - ācāro dvividho mārge carato bhāvitātmanā | dṛṣṭādṛṣṭaphale prāptiramoghā saṃpravartate || laukikaḥ saṃprasiddho'yaṃ so'virodhanidarśanāt | pālyo niḥśreyase caiva saṃpratīścāpyaninditaiḥ || śaivo'nyatra boddhavyaḥ prayatnāt sādhakātmabhiḥ | cāsmiñchaive'dhikāre ca laukiko'ṅgatvamāpnuyāt || tathāpi pālanīyo'sau yasmāddoṣo na pālite | tyakte vātha guṇaḥ kaścit sāmānyastena cocyate | asya vṛttiḥ laukikaḥ saṃprasiddho ityādayo'yaṃ brāhmaṇādidharmabhedenācāraḥ | so'yamutpattiviśiṣṭaśrutismṛtiśāstramūlatvena prasiddha eva | dīkṣitairhi dvijātibhireva savyavahāro vivāhādiḥ kartavyaḥ | tannimittamapi pālya iti | na cetyāpi | yadyapyasminviśeṣaviśeṣavihite nityādikamātmanyācāre laukiko'saunāṅga tathāpi p. 206) puruṣārthatayā pālanīyā eva | tasmāddoṣa iti nakāro'tra niṣedheta | tasminnapālite samayātmake guṇaḥ kaścinneti saṃbadhyate | kiṃ tu doṣa eva | tasyeha pālyatvenābhyanujñātatvenehatve niṣedhaḥ sidhyati | karmasamānatvādata evāyamācāraḥ sāmānya ucyate | atrāpi pālyatvenābhyanujñātatvādisāmānyācārasaṃpanna iti sūtram | asya vṛttiḥ śrutyādisāmānyavidhāne bhavaḥ sāmānyaśca ubhayaviśeṣābhihito yaḥ samayācārastena ca saṃpannaḥ sāmānyaviśeṣakriyānuṣṭhīṃ ityartha iti | yaduktaṃ śrīmatsarvajñānottare - dvāvevāśramiṇau śaive gṛhasthabrahmacāriṇau | lokānugrahakartārau parivrāṭ tāpasau na hi || gṛhasthabrahmacāritvaṃ saṃjñāmātraṃ tu kevalam | pāramārthikrame teṣāṃ nāśramo nāśramakriyā || yadarthaṃ kṛtakarmāṇo niyuktāḥ parame pade | yadarthaṃ nāśramāḥ proktāḥ śivaśāstrasamāśritāḥ || vṛttiḥ - yasya mokṣātmanaḥ phalasyārthamete kṛtadīkṣākarmāṇaḥ śiṣyāḥ parasmin pade yojitāḥ śivaśāstraṃ saṃyagāśrayanniti śivaśāstrasamāśritāḥ | p. 207) teṣāṃ tadarthaṃ tasya prāptyarthaṃ manāśramaprāptiriti | tadāśramakriyānuṣṭhānaṃ ca śāstreṣu śrūyate | kiṃ tu vihitatayā tadanuṣṭhāya pratyavāyaparihārārthameva śrūyate | ājñāvilaṅghanāt proktaṃ kravyādatvaṃ śataṃ samāḥ iti varṇāśramācārātmanaḥ sāpi na laṅghayediti ca | yadyapi syāttrikālajñaḥ trailokyākarṣaṇakṣamaḥ | tathāpi laukikācāraṃ manāgapi na laṅghayediti || ca | punastatraiva - pūrvasaṃdhyāṃ japaṃ homaṃ yacca karmakramāgatam | sthityarthamācaret kiṃcit satataṃ mantratatparam || asya vṛttiḥ - pūrvāśramasaṃbandhaśrutyādi vihitaṃ saṃdhyāvandanahomādikaṃ kramāgatamanyattadapyanityam | śivapūjanādikaṃ phalādyanusaṃdhānena laukikavyavahārastha ityarthaḥ | anuṣṭhānānānibandhanapratyavāyaparihārārthaṃ caret | yacchrūyate - yasminnāśrameti tiṣṭhan prapte dīkṣāṃ śivātmikām | sa tasminneva saṃtiṣṭhan śivadharmaṃ ca pālayet iti | nityanaimittike kuryāt pratyavāyajighāṃsayā | p. 208) mokṣārthī sa pravarteta tatra kāmyaniṣiddhayoḥ | iti | yasmin varṇe sthito dīkṣāṃ prāpto dehi nā?tmikām || tatraiva saṃsthito nityaṃ śivadharmaṃ ca pālayet | ye ca varṇāśramācārāḥ prāyaścittāśca laukikāḥ || saṃbandhyā deśadharmāśca prasiddhānyapi cārayet | garbhādhānāditaḥ kṛtvā yāvadudvāhameva ca || kāmaṃ tu vaidikaṃ karma paścācchaivaṃ tu nānyabhāk | asya vṛttiḥ - ca śabdāt gṛhasthāśramiṇo lokamārgasthā laṅghayeyurna lau *? ācāradīkṣitāstacca akurvīran lokasaṃvṛtteriti svāyambhuvavacanaṃ śrīmatkiraṇamṛgendramataṅgasvāyambhuvasūkṣmasvāyambhuvarauravā diṣu sarveṣu śāstreṣu garbhādhānādayaḥ śrutyuktasaṃskārā dīkṣāmadhye śivamantrairbhaviṣyat brāhmaṇajātipradakarmasaṃhārāyoktāḥ | śrīmatkiraṇavṛttikṛtabhūtikaṇṭhācāryeṇa dīkṣāyāmuktam | aṣṭācatvāriṃśat saṃskārāḥ garbhādhānādayo bhedena kartavyāḥ | tadantarbhāvenaitaccharīraviṣayā api kathaṃ cidevāmānuṣāt pratibalā tvat kṛta- p. 209) kariṣyamāṇāścānusaṃdheyā iti śrīmatkiraṇavṛttau | śrīmatsadyojyotiḥ pādairmokṣakārikāyāmuktam - na cānyena pramāṇena saṃruddhastambhagocaram | śrotriyairapyato grāhyaṃ tatphalādikasādhanam || na tu pratyakṣeṇa vānumānena vāsya bādhetyuktam | prāgbhogaprakaraṇe yenāgninā siñcedityāri vā prāmāṇyaṃ syāditi sarvamaviruddham | pararaśreyohetuvedavidbhiranyaiśca pramāṇametad grāhyam | śrīmadrauravavṛttau cācāryeṇoktaṃ śaive samagradīkṣāsaṃskṛtasyāpyuktam | iti | varṇāśramācārānmanasāpi na laṅghayediti śrīmatsomaśambhunā dhvana ityādi anarhatvamiti mokṣānarhatvam etadevāha | śaivenetyādi | ata eva pratibandhanivṛttisāmarthyāddīkṣottaramapi vaidikāḥ saṃskāraphalādyananusaṃdhānena kevalaṃ vihitatvādanuṣṭheyamiti siddham | taduktam iti varṇāśramācārānmanasāpi na laṅghayediti evamādibhirvacanaiḥ śrautasmārtātmikaṃ karma dīkṣitairbrāhmaṇādibhirapi dīkṣottarakālamanuṣṭheyameva | p. 210) nanu karaṇīyatvenoktayoḥ śrautasmārtayoḥ karmaṇoḥ paśubījavadhasādhanatvena kṣayātiśayatvena cāśuddhiruktā sāṃkhyādibhirdṛṣṭavadānuśravikaḥ sabhyaviśuddhakṣayātiśayayukta iti | ataḥ kathaṃ mumukṣūṇāmetatkarmadvayamanuṣṭheyatvenocyate | anayoranuṣṭheyatve trayo hetava uktāḥ | paśubījabadhapūrvakatvādaśuddhikṣayasatiśayatvena ca | paśubījasādhanatayā śuddhatvenoktasyāgnihotrādeḥ śrautasya karmaṇaḥ pratyuta parameśvareṇa śuddhiruktā | taduktaṃ śrīmanmataṅgapārameśvare - agnihotrādibhirhotraistathā cāndrāyaṇādibhiḥ iti | kṣayasātiśayatve tu phalānusaṃdhānenānuṣṭhātṝṇāmadīkṣitānāṃ siddheḥ | ata eva phalānanusaṃdhānena kevalaṃ vihitatvenānuṣṭhātṝṇāṃ te na bhavata iti | yaduktaṃ - nityanaimittike kuryāt pratyavāyajighāṃsayā | mokṣārthinaḥ pravarteta tatra kāmyaniṣiddhayoriti || ataḥ phalānanusaṃdhānena pratyavāyaparihāratayāvaśyaṃ karaṇīyāveva | nanu nityācāravat śrutismṛtyukte api karmaṇi anuṣṭheye ityuktam | tatrasthāttasya p. 211) karmaṇaḥ ājyacarvādisādhanatvenājahiṃsāpūrvadharmatvāt saṃbhavāt kartavyatvayuktam | śrautasya tvagniṣṭogāderagniṣṭomīyapaśvālambhanasomapānādyucchiṣṭa- saṃparkādyāḥ dharmatvaśaṃkaya karaṇīyam | karaṇīyatvaṃ prāptam | nādharmādharmayoḥ sādhanalakṣaṇaṃ svarūpalakṣaṇa āmnāyasmṛtibhyāmeva jāyata ityuktaṃ śrīmatsvāyambhuve - dharmasādhanasaṃvittirāmnāyādeva jāyate | tanmūlatvāt smṛteścāpi tābhyāmeva parasya veti śrutismṛtivihitayoḥ karmaṇoḥ dharmatvasya pratīterniṣiddhayoḥ karmaṇoradharmatvapratīteśca śrutyā ca jyotiṣṭomāṅgabhūtapaśvālambhanasya dharmasādhanatvenoktatvāt | dīkṣitairapi brāhmaṇādibhiragniṣṭomādayaḥ kartavyā eva | ucchiṣṭasaṃparkaśaṅkayāpi na somenocchiṣṭā bhavatīti paśvālambhanasūtravacanādeva nirāso veditavyaḥ | kiṃ ca aśvamedhamahāyajñe bahavaḥ pāpakarmiṇaḥ darśanādeva mucyante tadvanmāheśvarākṛtāviti śrīmadrauravaśruteḥ śivaṇḍaladarśanādaśvamedhayajñadarśanasyāpi pāpamocakatvaśruteraśvamedhādau p. 212) tasya karmaṇaḥ puṇyatvamadaṇḍavāritameva | tasmātpratyavāyaparihārārthaṃ agniṣṭomādayaḥ karaṇīyāḥ | na tu dīkṣottaraṃ śivaliṅgārcanavat paramokṣaprāptisādhanatayā taduktaṃ śrīmatsarvajñānottarena mukhyayā vṛttyā skandalokadharmān samācarediti | nanu śrīmanmṛgendre - bhauvanyāṃ purataḥ kṣetrāt prāksthūlādamarāṣṭakāt | āmnāyoditasaṃskārapratibandhaṃ nivartayediti || anena sūtreṇa āmnāyoditasaṃskārāṇāṃ pratibandhakatvamuktam | śrautasmārtayoḥ karmaṇoḥ samānatvādaṣṭakāparvaṇapitṛmedhaikoddiṣṭādiṣvapi prasajyate | atastānyapyaviśeṣānna karaṇīyāni ihatviti cennaivam | gṛhī ca vaidikācāraṃ laṅghayenna kadācana | śrautasmārtātmakaṃ karma viprādīnāṃ yathākramam ityādibhirvacanaiḥ dīkṣottaramapyeteṣāṃ saṃskārāṇāmavaśyaṃ kartavyatā pratīyate | smārtameva kartavyaṃ na śrautamiti viśeṣaśāstre niṣedhā bhāvāt sarve'pyaviśeṣeṇa pratyavāyaparihāratayā karaṇīyā eva ca tatpratibandhanivṛttirapi p. 213) dīkṣāyāmeva kṛtā | taduktamasya sūtrasya vṛttikṛtā nārāyaṇakaṇṭhena śaivena saṃskārakalāpena vakṣyamāṇavannivartitena pratibandhahetuśrutau saṃskāravrāto śaive dīkṣāphalavighnabhāvaṃ bhajata iti dīpikāyāmapyuktamata eva pratibandhanivṛttisāmarthyāt dīkṣottaramapi vaidikāḥ saṃskāraḥ phalātmānanusaṃdhānena kevalaṃ vihitādanuṣṭheyā iti siddhamiti | mataṅgapārameśvare tu - vedyāmantargataṃ karma bhaktoktaṃ sitāsitam iti sūtre vedigatasya karmaṇaḥ sitāsitatvamuktam | tasmāt tādṛśasya karmaṇaḥ kathaṃ kara śriyatvamucyate | mataṅgapārameśvaravṛttau śrīmadrāmakaṇṭhācāryeṇa vedyāmantargatamityādisūtrasya vṛttau aśrutirasti | antavedyanuṣṭhīyamānamagnihotravaiśvadevātmakaṃ sitāsitaṃ yadbhavatoktamiti vadatāgnihotrasya sitatvamuktam | ataḥ agnihotrādeḥ sitatvāt kartavyaṃ tasmāddīkṣottaramapi phalādyananusaṃdhānena pratyavāyaparihārārthaṃ jātyāśramānurūpaṃ pavitramedhaparyantāḥ saṃskāra śrīmatsvāyambhuvamṛgendrarauravakiraṇasarvajñānottarādibhiḥ p. 214) siddhāntaśāstreṇa oṃ hauṃ haḥ śivāya huṁ phaḍiti agnāvādhāraśaktyāvasthānaṃ pūjanaṃ svanāmnā āhutitritayamanyādhvavyāptipūrvakalānusaṃdhānaṃ sūtrādādāya kalāyā agnau niyojanaṃ saṃpūjanaṃ svanāmnā āhutitrayaṃ tatrasthaṃ karmaṇā yugapat kṛtānusaṃdhānakāraṇeśvarāvāhanaṃ saṃpūjya svanāmnāhutitrayeṇa tarpaṇaṃ tadvijñāpanaṃ vāgīśvaryāvāhanaṃ saṃpūjanamāhutitrayaṃ tarpaṇaṃ śiṣyasaṃyojanāya parameśvaraprārthanaṃ śiṣyasyāstreṇa prokṣaṇaṃ tāḍanaṃ recakeṇa śiṣyadehapraveśanamastreṇa viśleṣaṇam | śivamantrayuktenātmamantreṇa svaśarīreṇa praveśanaṃ vāgīśvarīyoninikṣepaṇaṃ manasā tattadyoniṣu saṃyojanaṃ hṛdayenāhutitrayaṃ saṃyoganiṣpattaye parameśvaravijñāpanaṃ garbhādhānaṃ vāmenāhutitrayaṃ parameśvaravijñāpanaṃ kevalāstreṇa saptavārajaptayā kartaryā huṃ phaḍantena śastreṇa pāśacchedanaṃ te naiva vimardanaṃ vartulīkaraṇaṃ te naiva mantreṇāhutidānaṃ vāgīśvaryā hṛdayamantreṇa binduprakṣepaṇamūlenāhutitritayadānaṃ pratikalaṃ sāmānyena kuryāt | p. 215) nirbījadīkṣāyāṃ tu brāhmaṇamāvāhya saṃpūjyāhutitritayena saṃtarpya nirodhāya vijñāpya śulkapradānaṃ hṛdayamantrāhutidānena kartavyam | evaṃ pratikalamanusaṃdheyam || atha pratiṣṭhākalā asyāmapi paddhatyuktavyatiriktāni śrīmatkālottaroktāni vyāpārāntarāṇi likhyante | gajārī hastijihvā cā nāḍyau samānodaranāmāvāyūrasanā pāyū indriyo viṣayo rasaṃ rasanārūpasparśaśabdā guṇā makāravakārau bīje'vasthā svaptanaṃ kāraṇam | viṣṇuvāmadevo'dhiṣṭhātā || atha vidyākalā || puṃsi sarvendriyākhyabhuvanaṃ bhuvaneśvaraśca puṃstva malādhiṣṭhātṛtvena rāgatattve avasthitau jñeyau | jaḍarūpasya puṃsaṃjñasya tattvasyābhāvāpūrvakalāvadanānuktatmani vasūni likhyante | pūṣā ca hastijihvā ca nāḍyaḥ karā rephau bījasya mānanagau | vāyuviṣayo rūpam | pādacakṣuṣīndriye rūpasparśaśabdaguṇāḥ | p. 216) avasthā suṣuptiḥ kāraṇaṃ rudraḥ adhiṣṭhātā ghoraḥ | vidyākalāśuddhyavasāne puṃstvamalaśuddhyarthaṃ sūkṣmadehaviśuddhaye ca mūlena dviśatāhutiḥ kartavyā | taduktaṃ gurubhiḥ - puṃstvamalaśuddhyarthaṃ sūkṣmadehaviśuddhidam | juhuyāddviśataṃ mūlaṃ vidyāśuddhyavasānakaḥ || iti || atha śāntikalā || pūrvavadatrāpi vyāpārāntarāṇi vastūnyucyante | alambuvāyaśā nāḍyau vāyū krakarakūrmakau | indriye tvakkarau viṣayastu sparśaguṇau binduyakārau bīje kāraṇamīśvaram avasthā turyā | tatpuruṣo'dhiṣṭhātā | pūrṇaṃ vidyāvisarjanamiti | atra vidyāśabdena vāgīśvaryabhidhīyate || atha śāntyatītakalā pūrvavadanuktāni vastūnyabhidhīyante | kuhaśaṃkhinyau nāḍyau devadattadhanañjayau | vāyū vacanaśrotrendriye | viṣayaḥ śabdaḥ | guṇo'pi śabdaḥ | avasthā turyātītā | nādahakārau bīje p. 217) kāraṇamadhikārāvasthaḥ sadāśivajñaḥ sadāśivaḥ | īśāno'dhiṣṭhātā kalāpañcake bhogabhojanaṃ maraṇodīkṣetyuktatvāt | bhogasya ca karmanimittatvāt karma ca bhūtādirūpeṇa traividhyena sthitatvāt teṣvārabdhakāryasya karmaṇo bhogataḥ kṣayāt taditarāśayasya karmaṇośodhyatve sati āśayakarmagatānāṃ karmaṇāṃ śiṣyadehāt sūtre saṃyojya śodhyatvamuktam | bhaviṣyatāṃ karmaṇāṃ śodhanasamaye sasādhanaphalānāṃ vyāptiranusaṃdheyā | taduktam śrīmanmṛgendre - lokāmnāyātimārgābhisandhiḥ śaivātmakānyaṇoḥ | karmāṇi kṣetrakādīśagaṇakāṅgāntikāni tu || karma tat kṛcchravairāgyajananāni triṣu dhāmasu | yogavijñānajanyāni parataḥ parato muna | iti || atra kūpataṭākādikāraṇaṃ paraṃ pūrtamucyate | tat | kṛcchraśabdena somasaṃsthādyātmakamiṣṭamucyate | t || vairāgyaśabdenādhyātmikānyabhisaṃdhirūpāṇi pātapañjalāsaṃdhyāni karmāṇyucyante | yoganāmakāni śrīpāśupatādisādhyāni karmāṇyucyante | p. 218) yoganāmakāni śrīpāśupatādisādhyāni karmāṇi ucyante | vijñānaśabdena janyāni śaivātmakāni sadāśivabhuvanaprāpakāni sādhakaviṣayāṇi karmāṇyucyante | eteṣāṃ prāpyabhūmiḥ kālāgnirudrāt prabhṛti pañcāṣṭakāvadhipañcāṣṭakādārabhya guṇatattvādūrdhvaṃ puruṣatattvāntaṃ tadūrdhvaṃ māyāntaṃ tadūrdhvaṃ sadāśivabhuvanāntaṃ vyāptiḥ upasthāpyānale karmayojanādilayāntikamiti jaḍarūpā sakalāsviva cidrūpāyāṃ śaktau kathamasyāṇorādhānajananānāṃ saṃbhava ucyate | tadādhānaṃ samāveśo jananaṃ dṛkkriyodaya ityādinā niṣkalasvarūpe parameśvare ādhānādilayāntasya karmaṇo nirvāhavadatra śaktāvapi jananamuktam | saṃyojitayoḥ śuddhyavasare kathaṃ śuddhirna kṛtā | na kṛtaiva niṣkṛtyā kartavyaṃ śrīmanmṛgendre - mūlaṃ yaccāsya viśvasya malaṃ patyurbaladvayam | vyaveti niṣkṛtāveva sahoktairvakṣyamāṇavat || iti purastatraiva bhogyasyāpi parā śuddhirasyāmevopajāyate | yena sṛṣṭyantare deha śrūyate p. 219) kevalātmanaḥ iti | asya vṛttiḥ - janakamadhārakamabhogyamityanena bhogyamityanena bhogyapadena karmakaraṇe coktasya karmaṇo'pi parā prakṛṣṭā śuddhirniṣkṛtāveva saṃpadyata iti gurūpadiṣṭamārgeṇeti viṣuvaprayogānusaṃdhānapūrvaṃ mantroccāro gurūpadiṣṭamārgaṇaḥ viṣuvāśca saptadhā ācāryasyābhyantaragatena prāṇavāyunā śiṣyātmamanasaḥ saṃyogaḥ prāṇaviṣuvaṃ prathamam ātmano nāde layaṃ vibhāvya hṛdayādisthāneṣvahaṅkāraukārādīnāṃ mātrāṇāṃ saṃyogaviyogakramoccāraviśiṣṭaṃ mantrānusaṃdhānaṃ hṛdayādibindvādiṣu sthāneṣu mantrasaṃjñakaṃ dvitīyaṃ viṣuvaṃ meḍhrakandanābhihṛdayakaṇṭhaghaṇṭikābhrūmadhyalalāṭabrahmabila- dvādaśāntasaṃjñitagranthīnāṃ bhedataḥ suṣumnāntargatanādānusaṃdhānāḍīviṣuvaṃ tṛtīyaṃ mūlamantraṃ triśūlenānusaṃdheyam | kāraṇeṣu brahmādiṣu hakāraukāra ūkārabindunādanādāntasthānānāṃ ṣaṭkatyāgasaptame śaktisthāne nādāntasthānānāṃ ṣaṭkatyāgā saptame śaktisthāne nādasya layaḥ praśāntaṃ viṣuvaṃ caturthaṃ śakti p. 220) madhyagatasya nādasya yāvadūrdhvaṃ saṃcārastacchaktiviṣuvaṃ pañcamaṃ prāṇasya vāyornikhilasyāpi koṭyaśaṃsyāṅgaśaktiprameyavarjitvena śaktayaḥ śaktivyāpinī samanākhyā pramīyanta iti kālaviṣuvam | ṣaṣṭhamatena ṣaṣṭhenāpi varjitaṃ munirūpeṇa tadante paramaśive prāsādamantreṇa śiṣyacaitanyasya layaḥ saptamaṃ viṣuvaṃ mantroccāraprakāro'bhidhīyate | prāsādamantragatānāṃ mantradvādaśānāṃ madhye haukārasahitasya hakārasya mūlādhārādārabhya hṛdayapuṇḍarīkāvadhi vyāptiḥ | tadantaṃ brahmaṇo'pi vyāptiḥ | tata ūrdhvaṃ yāvadgalaṃ ṣaṣṭhasya vyāptirviṣṇostadantaṃ vyāptiḥ | tata ūrdhvaṃ sarudrasya tālumadhye tyāgaḥ | tata ūrdhvamīśvarasya bindorbhrūmadhyāntavyāpti tadūrdhvamekāṅgulamardhacandrasya vyāptiḥ | tadūrdhvamekāṅgulaṃ nirodhino vyāptiḥ | tadūrdhvaṃ brahmabilāntaṃ nādasya sadāśivavācakasya vyāptiḥ | brahmabilādekāṅgulamāne nādāntasya vyāptiḥ | tadūrdhvaṃ tryaṅgulena śakteryāptiḥ | p. 221) tadūrdhvaṃ dvyaṅgulena vyāpinyā vyāptiḥ | tadūrdhvaṃ dvyaṅgulena samanāyā vyāptiḥ | nādādārabhya unmanyantaṃ śaktisthānaṃ tadūrdhvaṃ svaniṣṭhaghanacinmayaṃ śivasthānaṃ ye tadeva sarvajñatādiviśiṣṭaṃ yojanasthānaṃ sruvājyāhutibhiriti oṃ hāṃ ātman sarvajño bhava svāhā oṃ hīṃ ātman aluptaśaktibhirvasvāhā | oṃ haṃ ātman anantaśaktibhirvasvāhā | iti dīkṣāvidhiḥ samāptaḥ || athābhiṣekavidhiḥ || saṃhitāpāragaṃ vipraṃ śāntaṃ śāstroktalakṣaṇamiti | atrācāryābhiṣekārho brāhmaṇavaretare | yaduktaṃ śrīmatsvāyambhuve - athācāryavaraḥ śrīman agrajanmā supeśalaḥ | heyopādeyatattvajñaśśivaḥ sāsanatatparaḥ | yathoktatrayatattvajño yāyajūko jitendriyaḥ || kṣamāvānabhimānī ca sarvabhūtāni kampakaḥ | śraddadhānaḥ śucirdakṣaḥ śrīdīkṣādīkṣitaḥ sudhīḥ || p. 222) devāsuramanuṣyāṇāṃ hayābhayanirodhinaḥ | na hi nāmbho nātiriktāṅgo lakṣaṇaiśca śubhairyutaḥ || deśakālanimittasthānabhūvarṇatattvavit | tatha nakṣatra yo jño bhūparigrahakarmavit || adhivāsanatattvajñaḥ śivamaṇḍapo vidhaḥ | śāstrādhikārakarmajñastaduttaravidhānavit || ṣaḍadhvakarmanipuṇaścaṇḍayāgavidhau varaḥ | abhiṣekavidhānajñaḥ snānapūjāgrakarmavit || yogābhijño vratātīko vyutkrāntividhiśāstravit | sarvotkrāntividhānajñaḥ śivakarmaṇi peśalaḥ || mānase caiva yoge ca kamaṇḍaluvidhau tathā | iti | śrīmanmṛgendre'pi - athaudāryadayādakṣadamaśraddhāsamanvitam | tatra jñānānalālīḍhasaṃśayāḥ sārasaṃcayam || śivadīkṣārasī vidvānāpāśakimiśapriyam | tatra vastu mahākośagoptāraśivapūjakam || śāstrānvayāgatācāradvijālaṃ puṇyadeśajam | praśastadehāvayavaṃ gambhīramayūrasvarava yadi nānātura nāthaścakṣuṣyaṃ satparijñānāt | tata evoktaṃ mokṣakārikāsu - p. 223) dīkṣāyāṃ sādhakṛtveva caturṇāṃ varṇāmiti ha adhikāre gurutve tu brāhmaṇasyaiva kīrtyata ityādāvapi adhyānnavinayā yajanādikaṃ brāhmaṇasyaiva śrūyate | tadabhāve tu kṣattriyādīnāmapyācāryatvaṃ śrūyate | yaduktaṃ śrīmatparākhye - sarvān varṇānato viprakṣatriyastritayaṃ guruḥ | vaiśyaśūdrau dvayaṃ caiva (ka) dīkṣayeddṛkkriyārthavit || śrīmatkiraṇe'pi - caturṇāmapi varṇānāmācāryatvamihoditam | brāhmaṇādicatuṣkasya dvijona grāhakṛnmataḥ || kṣatriyāditrayaṃ yattat dīkṣayet kṣatriyo guruḥ | vaiśyādivaiśyadvitayaṃ vaiśyaśūdraṃ tu dīkṣayet || iti || śrīmatsarvajñānottare'pi - brāhmaṇāḥ kṣatriyā vaiśyāḥ śūdrāḥ śuddhāstu sādhakāḥ | savarṇādānupūryeṇa ācāryaśca ṣaḍānanaḥ || śraddadhānānasūyāśca karmajñāḥ karmatatparāḥ | anujñātābhiṣiktāśca te tvanugrāhakāḥ smṛtāḥ || p. 224) kṛṣṇo mṛgo yasmiṃścarate tu ṣaḍānanaḥ | taddeśaṃ yājñikaṃ vidyāt yaśca viprairadhiṣṭhitaḥ || yatra viprāḥ sadācārā yatayaśca tapodhanāḥ | santi devāstathā devā puṇyadeśaṃ tamādiśet || taddeśakulasaṃbhūtā ācāryāḥ śāstrasaṃmatāḥ | śivaśāstraratā nityaṃ śivāccāgniparāyaṇāḥ || iti | marthayadābhyācāryasvapadāhaṃ vipraṃ na labhate | svayaṃ cādhikāraṇasamarpaṇārthī bhavati | tadā svasaṃtānāvicchedāya svādhikārasamarpaṇārthaṃ ca viśiṣṭaṃ kṣatriyamapi gurutve'bhiṣiñcet | sa tu trayāṇāmeva dīkṣāṃ kuryāt | evaṃ kṣattriyābhāve śūdraṃ tāvapi dvayorekasya ca dīkṣāṃ kuryātām | evaṃ śiṣyāvapi brāhmaṇādyabhāve kṣattriyādikamāśrayeyuḥ | brāhmaṇo brāhmaṇābhāve svapuruṣārthaprā(srā?)ntaye svasaṃtānāvicchedāya kṣattriyāderapyadhikāraṃ labdhvā punaḥ svayamadhikāraṃ sarveṣāṃ kuryāt | tathāpi purā kilādhyāyinā vicchedāyādhyāpakābhāvāt brāhmaṇo vaiśyādvedhānadhītya brāhmaṇānadhyāpayāmāseti śrūyate | evaṃ sarveṣāṃ vacanānāṃ sārthakatvaṃ p. 225) sādanyatho dvijāgryamityādervacanasyānarthakyaṃ syāt | nanu dviśabdena nātra dīkṣitā ucyate | teṣāmagryo viśiṣṭajñānaniyukta ityarthaḥ | kiṃ tāvat kalpyate | tadayuktam | dviśabdena dīkṣitatvaśuddhau śivadīkṣitān vicchinnapāśamityetasyānarthakyasya prasaṅgāt | agrajaśabdenāpi śaktisaṃbhavatvābhyupagame adīkṣitā dīkṣita ityasya punaruktatāprasaṃgācca | kiṃ ca vānaprasthasaṃnyāsinau nādhikāriṇau | yaduktaṃ sarvajñānottare - dvāvevāśramiṇau śaive gṛhasthabrahmacāriṇau | lokānugrahakartārau parivrāṭ tāpaso na hi iti ityādyācāryalakṣaṇaṃ siddhāntārthasamuccaye guruktaṃ vilokya sveśvaraṃ vartmeti kalātattvabhuvanavarṇapadamantrān sādhipatīn ityabhiṣekavidhiḥ || * * * sādhakābhiṣekaṃ kṛtvāstrayāgaṃ kuryāt | jāgracchive nyasediti visarjanāt pūrvameva śive nyasedityarthaḥ || p. 226) atha vratoddhāraḥ grāhārthina iti | etadupalakṣamaśaktare'pi | atha mantroddhāraḥ | ṣaṇḍavivarjita iti | ṛkārādinapuṃsakākṣaravivarjite dīrghapañcamayukta iti caturdaśasvarayuktaṃ tataḥ paraṃ svaraṣaṣṭhena yuktaṃ ardhacandranādādiśekhara iti | ardhacandraśabdena nirodhako'pi grahaṇamādiśabdena nādanādāntaśaktivyāpinī samanonmanānāṃ grahaṇam | binduśabde nakāramātrāyā tvapi grahaṇam | evaṃ mātrādvādaśayuktasya śivamantroccāraḥ śivapraṇavayorvyāptiriti | uktarūpasya śivamantrasya tathāvidhasya praṇavasya cādhyātmādhidaivatādhibhūteṣu vyāptiḥ | adhyātmani mūlādhārādau adhideve brahmādau sadyojātādi ca adhibhūte pṛthivyādau guruvaktreṇa labhyata iti | guruvaktramiti | gurorvaktraṃ guruḥ parameśvaraḥ | vidyeśvarādīnāmapi sa eva gururyataḥ vaktraśabdena vacanatrāṇarūpā śaktirucyate | tasyā abhivyaktisthānabhūtena kuṇḍalīpariṇatisiddhāntaśāstreṇa gamyate | prakāśarūpatvāt svarūpavaktreṇa ca brahmaṇā hrasva- p. 227) saṃyuktamiti | brahmaṇā madhyādīnāṃ madhyādekārokārayorhrasvaṃ tatra bhagavatā rāmakaṇṭhena śrīmatkālottaravṛttau sādhitam | aṅganādīrghasaṃyuktamiti hṛdayādikavacāntāścaturṇāṃ sānusvāraṃ tu netrasyeti anusvārayukto hakāro netravantam | asya netramantrasya sadyojātabrahmaṇaśca viśeṣo li * * kāreṇa veditavya iti ca tatra bhavatā rāmakaṇṭhenoktam | syādastrasya visargayuk visarjanīyasahito hakāro'stramantraḥ | samastāsanamantrāṇāmiti | ādhāraśaktyādīnāṃ śivāsanāntānāṃ sarveṣāṃ mantrāṇāṃ praṇavahṛdayapūrvaścaturthaṃ namaskārayuktaṃ svābhidhānaṃ mantraṃ caṇḍeśvaragaṇādhyakṣa caṇḍeśvarasya tu svābhidhānākṣaraṃ yukterākārādīnāṃ brahmakalpanaṃ kartavyaṃ | mūlāṅge tu śrīmatsomaśambhupaddhatereva sa ye dhāraṇānāṃ lavarayā iti nivṛttyādīnāṃ tadanyeṣāṃ muktavyatiriktānāmavajñādīnāṃ hṛdādyantena sa svāheti eteṣāṃ na svāheti jātiprayogaḥ | kāmyādau pūjāhomādiṣu sarveṣāmapi na svāheti prayogaḥ kartavyaḥ | pañcamasvarabindvātheti pañcamasvara ukāraḥ tena bindunā ca yuktaṃ tṛtīyasya p. 228) tṛtīyakamapi tṛtīyasya ca vargasya tṛtīyākṣaraṃ yakāraḥ āditaḥ praṇavādūrdhvaṃ hādisaṃkarākṣaraṃ savisargavisarjanīyasahitaḥ eṣa mṛtyuñjayamantraḥ iti mantroddhāraḥ || || atho'ntyeṣṭiḥ || gurusādhakaputrāṇāmiti | nanu nirvāṇadīkṣayā bhogabhojanādidvāreṇa samastapāśānāṃ śuddhiḥ kṛtā | prārabdhasya tu bhogena kṣayaḥ | tatsahakāribhūtasya malāṃśasya pratyahaṃ snānaṃ śivaṃ karaṇārcanajapahomādinā kṣayaḥ | buddhipūrvaprāptavihitānācaraṇaniṣiddhācaraṇayoḥ prāyaścittena kṣayaḥ | tatkimartheyamantyeṣṭiḥ | satyam | abuddhipūrvayordīkṣottarakālakṛtayorvihitānācaraṇyorniṣiddhācāra- rantyeṣṭiḥ kriyate | ajātādikrameṇeti | kaniṣṭhāmārabhyāṅguṣṭhāntāsu śākhāsu sadyojātādibrāhmaṇān nyaset | aṅgeṣu brahmanyāsasadyojātādireva kartavyaḥ | kṛtvā pṛthivyādirūpeṇeti | pītādivarṇena aiśvaryādi- p. 229) krameṇaiveti svasvapoṣeṇa aiśvarya vairāgyajñānadharmāntaṃ anaiśvaryāvairāgyājñānāt dharmānuttarapaścimapūrvāsu dikṣu pūjayet | manonmanyādi tatheti | manonmani sarvabhūtadamani balapramathini balavikaraṇi kalavikaraṇī kālī raudrī vāmā jyeṣṭhākarṇikeśānabhāgeśānādi pūrvāntaṃ pūjayet | sadyo * * * ssakalīkṛtyeti sadyavāmāghoratatpuruṣeśānaṃ pādādimūrdhāntaṃ saṃpūjayet | astrakavacaśikhāśirohṛdaya * napi astrādihṛdayāntaṃ pūjayet | bhogāṅgeṣvapi astrakavacādikaṃ pūjayecchivamāvāhya pūjayediti japaṃ nivedanāntaṃ pūjayet | kuṇḍe tatra śivaṃ yajediti tatrāpi prātilaumyenaiva pūjayet | ātivāhikasaṃśrayamiti puṇyapāpau ātmakṛtau bhogenāti vāhyamiti nāśetīti vāhakasūkṣmadehamahājālaprayogeṇeti mahājālamudrāsaṃjñite karasaṃniveśaviśeṣa abhivyaktayam | śivaśaktyā chidraprāptapuṇyapāpavaśena yatra kvacana sthitamātmānaṃ hṛdayasaṃpuṭitenātmanātmanātmabījayuktena dīkṣānāmnā śodhite śavaśarīra hṛtpaṅkaje nyaset | dīkṣāvat sarvamācaret | p. 230) ityuktavān śivahastadānamāditaḥ kṛtvā sarvaṃ kartavyam | upasthāpyānale yadveti deśakāladravyānurodhena pakṣāntaramidaṃ tvamagne kṣīṇaḥ kāla iti śivādhiṣṭhitamagnimagne iti saṃbodhyatvaṃ samartha upasaṃhartā atastvaṃ kālenaivopapāditāmiti prārabdhakarmakṣayāt kramaprāptāmata evodbandhanādinā mṛtasyeya miṣṭānnakartavyeti yamate teṣāmitarakāle samatikrānte rudrabalyādipradānapūrvaṃ pratikṛtotvayamiṣṭiḥ | kartavyā pāpamārgeṇa teṣāṃ saṃvatsarāmiti smṛtivacanāt | abuddhipūrvadurmaraṇānāṃ tatkāla eveyaṃ kartavyā kiṃ tu śrāddhadānāt pūrvaṃ rudrabaliḥ kartavyaḥ | pratikṛtikaraṇadarbhaiḥ kartavyam | teṣāṃ darbhāṇāṃ saṃkhyā āpastambhavacanādavaseyāmi | yādyahitāṃ proṣitaḥ pramito na prajñāyate | tatra palāśavṛttānāṃ saṃkhyo saṃkhyāttā tatra darbhāṇāmapi saṃkhyā parigrāhyā | triṣaṣṭiśatadarbhāḥ | teṣu catvāriṃśatā śiraḥ prakalpanaṃ daśa grīvā viṃśatyo na striṃśatodaraṃ pañcāśatā pañcāśataikaikaṃ bāhumeṣvavapañcabhiraṅgule ha saptatyā saptatyekaikaṃ p. 231) pādaṃ yeṣu pañcabhiraṅgulayaḥ aṣṭāśśiśnau dvādaśabhirvṛṣaṇaṃ taistriṣaṣṭiśataiḥ kṛṣṇājinopari puruṣākṛtiṃ kuryāt | evaṃ pratikṛtiṃ kṛtvā tatra śrīmatsarvajñānoktaprakāreṇa mṛtikṛtisaṃskāravattalanyāsaḥ kartavyaḥ | yaduktaṃ śrīmatsarvajñānottare tattvāni caitātmajaṃ kalikaiḥ karavīrakaiḥ | uccārya vinyasenmantrī garbhaiḥ puṃnalike kṛte || snāpayitvāstrabījena pañcagavyaśivāmbunā | saṃsnāpya guṇopete tasya nāma hṛdi nyaset || dhyātvā tasya tathā rūpaṃ nāḍyastisro vicintayet | hṛtpadmakarṇikāmadhye śuddhavidyāṃ niyojayet | śaktiṃ ca niṣkale sthāne dhyātvā sarvānadhomukhān || mūrdhno yo ghaṇṭikordhvaṃ tu nyaseddevaṃ sadāśivam | tatrāyastatra saṃlīnaṃ vinyasecchaktimaṇḍalam || jihvāyāṃ vakramadhye tu tatra vidyāṃ niyojayet | aṣṭau vidyeśvarān mantrī jihvāyāṃ bāhusaṃdhiṣu || māyāṃ vai vāmapārśve tu nyaset kālaṃ tu dakṣiṇe | kalāmurasi saṃsthāpya hṛdaye nīlalohitam || p. 232) tatrāparāṃ punarvidyāṃ tatraiva puruṣaḥ smṛtaḥ | rāgoparañjakastasya vidyāprabodhalakṣaṇām || avyaktamudare dhyātvā nābhau sūkṣmāṇi vinyaset | śabdasparśaśca rūpaśca raso gandhaśca pañcamaḥ || pṛṣṭhavaṃśe guṇānnyasya tatraiva puruṣatrayam | nābhimeḍhrāntare buddhimahaṅkṛtikasaṃdhiṣu || yonyāṃ vyomeśvaraṃ devaṃ vyomamadhye niyojayet | tatraiva yojayedvāyuṃ guhyaṃ guhyāṣṭakaṃ hṛtam || yonyābhyantarataskandaṃ pittasthāne hutāśanam | tasmādho vāruṇāntatvaṃ yo yadā jātumaṇḍalam || tatpādamaṇḍalādhastāt yāvatpādatalāntikam | vinyaset * * * * tasya rudraśataṃ bahiḥ || tasyaivābhyantaro loko nyāvadaṅgulphakīlakau | lokādau vinyaseddevān brahmaviṣṇumaheśvaraḥ || * * * * pādapṛṣṭhe tu kiṃcidabhyantare guham | ci pta pātālānnarakāṃstutivarjitān || pādāṅguṣṭhena deveśaṃ kālā * * * * | * * * * * nena punarabhyarcayet kramāditi prathamadivasamārabhya daśāntānta to nyastāṃ tanmantrayuktena ta | p. 233) * * * * mabhyarcya tava sannidhaubha kūrcikāyāmapi tattanmantrairabhyarcya brāhmaṇāya vastrabhojanadakṣiṇādikaṃ datvā * * * * * * * * mastamantraiḥ piṇḍaṃ dadyāt | śānternāvantimutpādyeti citāgnau naṣṭe sati kusaṃskārāgnisaṃskārau kṛtvā va * * * * * * * * * * * * jye mantra * * * * * tvā paścādastreṇa śatāhutiḥ kartavyā | datvāhutitrayaṃ kṣmāditattvānāmiti pṛthivyādiśivāntāni ta * * * * * * * * * * ssaṃpūjya svāhāntaistaireva pratyekamāhutitrayaṃ gṛhī cāvaidikācāraṃ laṅghayenna kadācaneti | nanu * * * * * tthānāṃ brāhmaṇādīnāṃ vaidikakarmaparipālanaṃ kartavyamityucyate | agnihotreṇa vāsanādibhyāṃ * * * * sya kathamantyeṣṭiḥ kartavyā | na saṃdhyāvandanādivat pūrvaṃ vaidikāgninā dagdhena paścācchaivenāgninā dāhaḥ kathamanupapanna evaṃ pūrvaṃ vaidikāgninā da * * * * vṛtasya dagdhaśeṣatvāt samagre śive kartavyaḥ | tayoktyā yāntyeṣṭirviṣayābhāva eva | anyairvaidikaṃ karmadāhāt pūrvaṃ kṛtvā paścādantyeṣṭiḥ | p. 234) agniprakṣepaṃ vinā * * * kṛtvā paścādubhābhyāṃ agnibhyāṃ dāhaṃ kṛtvā upasthānaṃ kāryamiti manyate | apare aviruddhānāṃ kartṛtayā śruterviruddhasya pitṛmedhasya tyāgaḥ kartavya iti manvate | daharaparyantaṃ kṛtvā dahanamapi mantrajapena kṛtvā paścādantyeṣṭiḥ kartavyeti pare | kecittu pitṛmedhasaṃskāraṃ kṛtvā dvādaśāhaṃ paramantyeṣṭiḥ kartavyetyevaṃ ca kṛtvā kṣā prathame pakṣe viśeṣāgne sāmānyāgninā saṃskāre sati prāyaścittasya bhojadevenoktatvāddoṣabha * | dvitīyasya yo yasmin āśramamiti ṣaṭ prāpto dīkṣāṃ * * tmikāṃ satyaminne vasan tiṣṭhan śivadharmaṃ ca pālayedityādibhirvacanai vaidikārasya kartavyatayoktatvāt tadvacanairvirodhaḥ | tṛtīyaturyāviruddhatvāt pari * * gai siddhāntasiddhāntimasaṃskāravadvaidikasaṃskāro siddhāntaśāstrānumata eva | yathā yaḥ yasminnāśrame tiṣṭhan prāpnoti dīkṣāṃ śivātmikāṃ sa tarvante vasan niṣṭhan ca mivañca pālayet | p. 235) gṛhiṇo lokamārgasthā laṅghayeyurna laukikam | ācāraṃ dīkṣitāstadvat kurvīran lokasaṃśrute || yadyapi syāttrilokajñastrailokyākarṣaṇakṣamaḥ | pi laukikācāraṃ manāpi na laṅghayediti laukikaprasiddho'yaṃ sauvirodhadarśanāt | pālyo niḥśreyase caiva saṃpratiścāpyaninditaiḥ || gṛhī ca vaidikācāraṃ laṅghayenna kadācana | sadyojyotiḥ pādairapi mokṣakārikāsūktam | iti varṇāśramācārānabhyanujñate | yacca tat śrotriyairapyato grāsaṃ tatphalādhikasādhana nyastānāṃ satapasvināṃ * * maloṣṭakānāṃ cānānāṃ vaidikācārasya pākṣikatvaṃ yaduktaṃ śrīmanmataṅgapārameśvare - na caivādyantaniyamo niḥsaṅgānāṃ tapasvinām | * * * ktānānalajvālā pradhvastajñānacetasām iti | śrīmatsvāyambhuve ca saṃdhāmatikṛtyokta - mitarastu virāgātmā laukikārthaparāṅmukhaḥ | kuryādbrāhmīṃ na vā kuryācchaivī me yā gata iti || ato vaidikaśaivau saṃskārau avaśyaṃ karaṇīyau p. 236) viśeṣataśca śrīmatsvāyambhuvaśāstre śrīmadbrahmaśambhupaddhatyāṃ vimalaśivapaddhatyāṃ cāntyeṣṭiprakā * nte darśitatvācca | ekādaśe varṣānta iti miti | antardaśāhaśrāddhaikottaravṛddhyādayaḥ śarīrārambhakatvena śrutatvāt siddhānte vihitā śivaśrāddhavadevātra kriyā deva e ti ekādaśāhaśrāddhe viśvedevaparigrahāgnihomau na kartavyau | pūrvaṃ pitṝn paścāt pūrvāsyānuttarānanāniti rudrānantayoravasthānadakṣiṇottarakrameṇa īśānādīnāṃ tu pūrvādārabhya paścimāntaṃ hutvā svadhā namaḥ svāhāparyantaiḥ nāmabhistriyeti īśasadāśivaśāntānāṃ nāmabhi pratyekaṃ namaḥ svadhā namaḥ svāhāparyantaistisra āhutayaḥ kartavyāḥ | bhūmiṣṭhajānuriti gṛhastha viṣaye mātraglātasya pitṛvargasya kūrcadvayaṃ kṛtvā piṇḍadānaṃ svadhāparyantairnāmabhiḥ kartavyā | sāmānyārghyaduttara taddeśena kṛtamā karma karturabhyudayārthaṃ ta tu tadarthaṃ tasya kṛtārthatvāt | || ityantyeṣṭividhiḥ || || atha pratiṣṭhāvidhiḥ || śubhe dina iti | uttarāyaṇakāle śuklapakṣe śubhatithinakṣatravāra gahorādrekakāṇāṃśakaśubhagrahodayayukte dine pratiṣṭhā itirtha śilāgrahaṇaṃ kartavyam | śilādigrahaṇe tava iti ādigrahaṇena dāru grīvyate | abinduśabalāmiti atra kārābinduśabdaḥ anyeṣāmapi śilādoṣāṇāmapyupalakṣaṇam | śrīmanmṛgendre - dvitaṃ śīrṇāṃ tvacaṃ jahyāddāvadagdhāmapadhvanim | citritāṃ lormigārā vimalabindubhiḥ || hekamīrāhiśakalā hīnarekhāvatīmapi | asya sūtrasya vṛttiḥ abhipretadiksthaṃ kṣetraṃ praviśyācāryaprokta proktavacchilpinām | parīkṣayettatra mṛdvīṃ ṭaṅkāghātā samamatayā bhinna pracadāvagnidagdhāṃ niḥsvarāṃ ca tyajet | tathā puṭaiḥ śaktipuṭākārai kilairaṅkurāhairūrmibhi taraṅgasadṛśai gāhi sphaṭikākārābhi bahulohabhāṇḍakṣayakāribhiḥ kāṇikābhimalaiḥ sūkṣmairgarbhasthe pṛthakpāṣāṇe bindubhiśca vidyudrūpaiśca tridhāsaṃkīrṇāttathā ghaṭanakāle maṇḍūkamatsya- p. 238) sarpābhāni śakalāni yasyāḥ svasmāt parṇāt sitāratnapītātmakāt hitā nā iti nyūnāsitāyā rāktā raktāyā pītā pītāyā rekhārāji vidyante yasyāḥ tāṃ ca tyajet | taduktaṃ śrīmanmataṅgapiṅgalāmatte mahinakhokta māhīnārekhoktamāśubheti jñāto raḥ pratiṣṭhā mūrdhā primiti uraḥ śabdenordhvabhāgo vivakṣitaḥ | pṛṣṭha dho bhāgaḥ mūrdhabhāgaḥ īśānabhāgo vā mūrtyai brahmāhutimokṣārthī akroḍanaṃ brahmabhāgāditaḥ kuryāt | bhogārthī rudrabhāgādi kuryāt | grāhayedīpsitaṃ liṅgameva stādi śilpineti | hastādi navahastāntāni nava eteṣu adhamamadhyamottamam | bhedāttrihastaṣaḍḍhastanavahastabhinneṣu liṅgeṣu adhamādhamabhūtādekahastādārabhya pavādavyadhyābhiḥ saha trayastriṃśalliṅgāmiti kuryāt | aghorāstreṇa śuddhaya iti bhūśuddhaya ityarthaḥ | śaktyādi śakticchāyayeti ādiśabdena puṣyapauṣṇamaghādayo gṛhyante | japtvā kuśaiśca saṃspṛśeti homasaṃkhyayā japaḥ kartavyaḥ | p. 239) dhyātvā vāstu yathāśāstramiti vāstupuruṣalakṣaṇam | śrīmatsomaśambhupaddhatyāmuktam | akuñcitakavacaṃ vāstumuktā narmastu surākṛtiṃ smaret | pūjāsu kuḍyādiniveśa tvadharānanaṃ jānunī kūrparāsakte diśi vātaṃ hutāśayoḥ | paitryāṃ pādapuṭe raudryāṃ śirosya hṛdayañjaliḥ || asya dehe samārūḍhā devatāḥ pūjitāḥ śubhāḥ | iti vasuhastāditithyantamiti dvihastādārabhya ekaviṃśatyaṅgulyavṛddhyā yāvannahastamaṣṭānāmanyeṣāṃ liṅgānāṃ snānamaṇḍapakaraṇam | sūryādidviguṇamiti dvihastādārabhya sārdhakaravṛddhyā anyeṣāmaṣṭānāṃ liṅgānāmadhivāsanamaṇḍapaḥ kāryaḥ | vediṃ madhye tayoḥ sārdhavistārāṃ lakṣitāmiti || tayoḥ snānamaṇḍapādhivāsanamaṇḍapayormadhye maṇḍapārdhavistārāṃ dhāmalakṣitāṃ aṣṭāṅgulādihastāntasaṃjñāyāmiti dvihastādārabhyāṅgulāt paradvyaṅgulaprakhyā yāvanna hastaṃ vedyucchrāyaḥ kartavyaḥ | sāmānyārghyakaro nyasya dikṣu prāgādiṣu kramāditi nā maṇḍapapūjocyate | tatra pratiṣṭhāmaṇḍapasya dvārapūjāviṣaye lokagrāha- p. 240) vasudvāsthaśravatīnāṃ dvayaṃ dvayamityādinā anyatroktāni devatāntarāṇyapi pūjanīyāni | tadyathā prāgdvāre śāntitoraṇaṃ ṛgvedaḥ kṛtayugaḥ toraṇeti śūle pūṣā dhātṛvidhātṛsaṃjñāḥ sūryāḥ tacchākhāsamīpasthakumbhayoḥ praśāntaśirau devau bhūrlokabhuvarlokau somabhaumau grahau pratyūṣabhāsau vastra- ūrdhvodumbare gaṇapatisarasvatimahālakṣmyaḥ kumbhayornandimahākālau gaṅgāyamune nadyau kumbhendra īśvaro'dhidaivataṃ avargakavargau vargau tatpuruṣaṃ brahma athodumbaredastraṃ āgneyāṃ diśi kumbhe'gni evaṃ prāk dvārapūjā | atha dakṣiṇadvāre bhūtikoṇaṃ yajurvedaṃ tretāyugaṃ toraṇatriśūle bhagaparjanyendrākhyaṃ sūryatrayaṃ śākhāmūlasthakumbhayoḥ parjanyākāśau devau svargamaharlokau | atha bṛhaspati | tagrahajaghanyājaghanyau vastu | ūrdhvodumbare gaṇapatisarasvati mahālakṣmyaḥ | vidyākalādvāraṃ kumbhayorbhṛṅgivināyakau dvārapālau narmadāsarasvatyau nadyau | kumbhe yamārudrādhidaivataṃ ca vargadavarga aghorasaṃjñaṃ brahma adhodumbare astrānnaiṛte kumbhe nirṛtikumbhe p. 241) vāstvadhipati brahmā kumbhe adholokapālo viṣṇuḥ | evaṃ dakṣiṇadvārapūjā | atha paścimadvārapūjābalatoraṇaṃ sāmavedaḥ dvāparo yugaḥ | toraṇatriśūle aryamamitratvaṣṭṭa saṃjñitaṃ bhānutrayaṃ toraṇaśākhāsthakumbhayoḥ bhūtasaṃjīvanāmṛtau devau janolokatapolokau śukraśanaiścarau grahau dhātṛvidhātṛsaṃjñitau vastunivṛttikalādvāraṃ ūrdhvodumbare gaṇapatisarasvatimahālakṣmyaḥ kumbhayorvṛṣabhaskandhau dvārapālau buddhagodāvaryau nadyau kumbhe varuṇaḥ kumbhe mahālakṣmīśca brahmādhidaivate tavargapavargau sadyojātaṃ brahma athodumbare'straṃ vāyukoṇe kumbhayorvāyugaṇapati iti paścimadvārapūjā | athottaradvāraṃ ārogyatoraṇaṃ atharvedaḥ kaliyugaḥ toraṇatriśūle viṣṇusavitraṃ śubhadākhyaṃ bhānutrayaṃ tacchākhāmūlasthakumbhayordhanadaśrīpradau devau satyalokadhruvalokau rāhuketugrahau pratiṣṭhā kalādvāraṃ kumbhe ūrdhvodumbare gaṇapatisarasvati mahālakṣyaḥ kumbhayordevī caṇḍau dvārapālau kumbheśānā gurava evaṃ maṇṭapapūjā | praṇavahṛdayayuktaiścaturthī namaskārāntaiḥ svaiḥ svairnāmabhiḥ p. 242) kāryā paścānnityavat paścimadvāreṇa pūjā ca kartavyā | anyaccakramapyāntṛṇeṣvibandheṣu vaṃśestṛṇeṣvanumāṃ pañcakṣityadādi tattvāni sadyojātādibhiryajet | kumudaḥ kumudākṣaśca puṇḍarīko'tha vāmanaḥ | śaṅkukarṇastathā śarvastriṇetrasumukhe || saṃjñikasupratiṣṭhitanāmā ca dhvajānāmadhidevatāḥ | pūrvādiṣu ca kāṣṭhāsu bhūtakoṭibhirāvṛtaḥ || hetuhantripuraghnaśca vajrākhyaṃ dharmanijihvakam | kālī karālinaṃ ṣaṣṭhamekāṅghriṃ mahimaṣṭadam || tathaiva pūjayeddikṣu kṣetrapālānanukramāt | etānapi pūjayecchayet | śayane kiṃcidīśasthasaśiraskaṃ samānase | nyaset iti sāmānye nātra īśānaśiraskatvamuktam | viśeṣatastu paścimadvārapūrvadvāravibhāgena śayanakalpanaṃ śrīmatsomaśambhupaddhatyāmuktam | śaktyādiśaktiparyante vinyasedāsane śubhe || prasāde paścimāsyaiva madhyātpūrvāśritaṃ śivam | paścime piṇḍikāṃ tasya nyasedbrahmaśilāṃ tadā || pūrvasyaiva bhavettasmin pūrvameva viparyayāt | p. 243) utthāpyoktāsane liṅgaṃ śirasā pūrvamastakamiti | dvādaśāntāt samānīyet jīvanyāsasamaye mantroccāraprakāra ācāryeṇa somaśambhunoktam - nābhikandāt samānīya ghaṇṭānādavisarpaṇam | brahmādikāraṇatyāgāddvādaśāntasamāśritam || mantraṃ ca manasābhinnaṃ prāptānandarasodgamam | dvādaśāntāt samānīya ghaṇṭānādavisarpaṇam || dvādaśāntāt samānīya niṣkalaṃ vyāpakaṃ śivam | aṣṭatriṃśatkalopetaṃ sahasrakiraṇojjvalam || sarvaśaktimayaṃ sāṅgaṃ dhyātvā liṅge niveśayet | jīvanyāso bhavedevaṃ liṅge sarvārthasādhakam || iti | ikṣvasvamūrtimūrtīśā kuṇṭheṣu sveṣu mūrtipā | iti pañcakuṇḍe pakṣe mūrtipā upahotāraḥ prāgdakṣiṇottarapaścimeṣu svamūrtīśvaranyāsa puruṣāntaṃ puruṣāghora vāmadevasadyojātamantrā saṃpūjya tairjuhuyāt | navakuṇḍapakṣe eṣu prāgādikuṇḍeṣu āgneyeśānanai- ṛtavāyavyeṣu ca kuṇḍeṣvaṣṭasu brahmacatuṣṭayaṃ hṛdayaśiraśśikhākavacāṃ saṃpūjya juhuyādubhayatrāpi īśānakoṇa ācāryasya kuṇḍa īśānasāsaṃgatāṃ p. 244) brahmaśilāṃ śaktyāśrayāṃ nyasedityādinā brahmaśilānyāsasamaye - adhvānaṃ ca tadārūḍhaṃ saṃcitya sakalaṃ gururityuktatvāt kālatattvabhuvanavapadamantrātmanaḥ ṣaḍvidhasyādhvano'pi brahmaśilāyāmavasthiterityuktatvāt | etaduparivartino pīṭhaliṅgayoḥ sākṣyaśśaktyaḥ śivatattvameva jñāpyate | loke ca vācakairmantrairiti lakārādibījayukterindrādināmabhiḥ dattavarāhutiṃ cicchaktiṃ vinyaselliṅga iti liṅgacicchakternyasyatvenoktatvāt liṅgaṃ jñānaśaktiḥ | na tu bindvādikaṃ kriyāśaktiṃ ca pīṭhagāmiti pīṭhe kriyāśakternyasyatvāt pīṭhakriyāśaktiriti etadapi na mahāmāyātmakam | taduktaṃ śrīmanmaye - atha kriyātmakaṃ pīṭhaṃ bodhaśaktyātmanaḥ prabhoḥ | adhiṣṭheyamiti śrīmanmṛgendre'pi - pīṭhaṃ patyuḥ kriyāśaktiriti asya sūtrasya vṛttiḥ jñānaśaktyātmakasya liṅgasya yadādhārarūpaṃ pīṭhaṃ kriyāśaktirasau parameśvarasya saṃbandhanicodyavyāliṅgicāsyā śakterāśrayabhūtasvaniṣṭha na cinmayaḥ śivaḥ | taduktaṃ ratnatraye - p. 245) karaṇaṃ śaktivāsanaparyā mantrā na santatatrādhāraśaktyānantāsanayorādhāraśilāyāṃ pūjā | anantādīnāṃ tu pīṭha eva tatrānantasya tu kriyāśakteḥ prathamaviṣayatayā tatrāvasthānaṃ yuktam | dharmādīnāṃ caturṇāṃ tatsāmarthyarūpatvāt tatrāvasthānam | atha maśmadādīnāmapi tathaivāvasthiti | adhaśchadanordhvacchādanerdānatvena kriyāśaktervyāpyatvādavasthito kandabījāṅkuranālapadmadalakesarakarṇikānāṃ tu mahāmāyātve kriyaśaktekhyavahitiviṣayatvena tatrāvasthānam | vāmādiśaktayastu tvānantādyadhiṣṭhānopādibhinnaśivaśaktireva manonmanitvanupahitā śaktimaṇḍalāni trīṇi baindavāni tadadhipatayaśca śuddhāśuddhanivāsino devatāviśeṣāḥ | śivāsanaṃ tu parameśvarasya samaveta śaktyā nityādhiṣṭheyaṃ nikhilajagadādhārabhūtakriyāśaktivijṛmbhaṇaviṣayaṃ tāsya kuṇḍalinyasvarūpaṃ ye manantanadhiśivāsanāntameteṣāṃ sarveṣāṃ mantrāṇāmasmin kriyāśaktisvarūpe pīṭhe kriyāśaktinimittatvāniveśam | atra śivaliṅgeti trikhaṇḍakalanavaśāt caturaṣṭāśra- p. 246) vṛttatvaṃ dṛśyate | tatra brahmaviṣṇurudrabhāgavyapadeśaśca śrūyate | tatra brahmabhāgasya caturaśratvaṃ brahmabhāgavyapadeśaśca śrūyate | tatra brahmabhāgasya caturaśratvaṃ brahmabhāgavyapadeśaśca jñānaśaktyātmanaḥ śivaliṅgasya jñeyabhūtaśuddhaprapañcanirvāhakabrahmoparāgāt brahmabhāgaśabdavācyatvaṃ caturaśratvaṃ ca brahmaṇaścaturmukha tadupari viṣṇubhāgavācyatvaṣṭaśratve jñeyabhūtasya miśrapavasya nirvāhakatvena śāstreṣu tasya viṣṇorūparāgāt tasya ca paryaṅkayuktānāmātmanāṃ śrayiṣya tadupādināṣṭāśratvaṃ taduktaṃ śrīmadvaruṇapaddhatau - nīlāmbujanibhaṃ subhraṃ puryaṣṭāṣṭabhujānvitam | ekavaktraṃ tu saumyāsyaṃ vidyātattvaṃ prakīrtitam || tadupari tasya bhāgasya rudrabhāgavācyatvavṛttatve jñeyabhūtasya śuddhaprapañcasya nirvāhasya rudrabhaṭṭāṅkasoparagātrasya ca rudrasya ca binduvācyatvena bindorvṛttatvena vṛttatvaṃ bindurūpaśivo dhyeya iti vacanāt | śivatattvādhipasya kāraṇasya rudraśabdavācyatvādvāta eva brahmaviṣṇurudrākhyānvidantaramatra nāsti | tadadhiṣṭhāt jñānātmikā p. 247) śivaśaktireva liṅgam | atra liṅgapīṭhe śilādiṣu adhivāsasamaye pṛthivyādyaṣṭamūrtayaḥ ākāśādi pañcamūrtayaḥ | śabdādyabrahmādyastadadhipatiśca nyasminte ce sarve parameśvarasya mūrtitve parigṛhyamāṇasya vastunaḥ prakṛtatvānnivṛttyarthaḥ | sa tacca sarveṣāṃ savastūnāṃ parameśvarasyādhiṣṭheyatvaśritaḥ na sābhāvakalā kācit saṃtānadvavinivartini vyāptiśivakalā yasyāmadhiṣṭhātrī na vidyata iti | evaṃ pṛthivyādisaṃvṛttāyā vyapadiśyamānayā śaktyā sarvadisaṃjñayā padiśyamānena śivena ca sarvavastusādhāraṇyenāsyāpi vyāpyatve'pi śaktirūpāṇi tāni tānyasya pratiṣṭhāśaktoktaprakāreṇa snapanahomajapasamādhijñānādi na saṃyogāt bījasyāṅkuraśaktivihatidasya prakṛtatvaṃ hanyate | na tu teṣāṃ nyāsastasmāt liṅgapīṭhayoranena kriyāpradānena jñānakriyāśaktiḥ prakaṭīkriyate | yathāraṇi sthito vahniḥ mathanena prakaṭīkriyate | tathā tasmin sāmānye liṅge caitanyamiti dīkṣitairapūjyatāyā lokasādhāraṇyāt sādhāraṇyam | p. 248) liṅge tasmin liṅge caitanyajīvanyāsakāle yo mantranyāsaḥ kartavyaḥ | caitanyamataṃ muktvā tadavasthāpya sthāṇuṃ visarjayet | sthāṇumiti svasaṃtānaparamparayā tapasvasaṃhitāsiddho yo mantranyāsakāle nyastaḥ namapi sarjaye śuddhaye asāmānye yathā pureti nityavat sāpekṣavisarjanaṃ kartavyamityarthaḥ | liṅgamūrtavadhāsyarci caṇḍeśadhyānapūrvakamiti | nanu pūrvaṃ liṅgaṃ parameśvarasya pūrvaṃ sādhitam | idānīṃ tasmin liṅge caṇḍeśvarasyāpi pūjā kartavyeti śrūyate | tat kathaṃ saṃgacchate | asau caṇḍeśvaraparameśvaraḥ ita cidantaraṃ vā | parameśvaratve tu adhikaraṇāntare'pi sadṛśadhyānapūrvameva saṃpūjya niveditanivedanaṃ yuktam | ātmāntaratve tu liṅge saṃpūjanamayuktamucyate | caṇḍeśvarastatadvijñānakaleṣu madhyāt parameśvareṇānugṛhītanandyāditṛtīyāvaraṇe caraṃ bhūta ātmāntarameva tasya liṅgasaṃpūjanaṃ rodhaśaktyadhiṣṭheyavaśāt * * * reṇa rodhaśaktyādhiṣṭheya śa ca svarūpaṃ svayaṃ śambhu badhnāmīti samayacyutāniti śruteḥ | p. 249) samayaśrāvaṇaṃ patadu saṃsthāpya kartavyamiti dīkṣayānuktam | śiṣyāṃstadagre saṃsthāpya samayāśravare dyayeti śuddhasnānahavirnivedanapātrādikaṃ rodhaśaktyapekṣayā niveditanivedanaṃ tu caṇḍeśvarasya parameśvarasya jaiyaiva lehyaśoṣyānnapānāditāmbūlasragvilepanam | nirmālyabhojanaṃ tu tubhyaṃ pradattaṃ tu śivājñayāṃ iti | evaṃ pratiṣṭhāpyate pīṭhapurassarī calānāmapi bhaktānāṃ vidheyāsamādadhi | ki vaitareṣāṃ sādhvā sā vatī ca sā eteṣāṃ vyāktādhīnāṃ liṅgānāṃ vyāptiḥ śrīmatsomaśambhupaddhatyāmuktam - yathānyadevadayaḥ sthāpya mantraiḥ svagamasaṃbhavaiḥ | ādivarṇasya bhedādvā svatattvavyāpibhāvitā || sārdhapramukhadevāśca sarito munayastathā | kṣetrapāḥ kinnarādyāśca pṛthivītattvamāśritāḥ || sthānaṃ sarasvatī lakṣmī nadīnāmambhasi kvacit | bhuvanādhipatīnāṃ ca sthānaṃ yantravyavasthitiḥ || ajabuddhipradānāntaṃ tritattvaṃ brahmaṇaḥ padam | tanmātrādipradhānāntaṃ puṃstvametaṃ tritaṃ hare || p. 250) nādyeśagaṇamātṝṇāṃ yakṣeśaśarajanmanām | ajatīśuddhavidyānāṃ padaṃ gaṇapate sadā || māyā sadeśaśaktyantaṃ śivā śivoṣṇarociṣām | padamīśvaraparyantamavyaktācca sukīrtitam || iti || varuṇapaddhatyāmapi - liṅgapīṭhaśilānāṃ ca vyāptistattvāditi kramāt | śaktisadeśāntaṃ trikhaṇḍaṃ kalpanaṃ punaḥ || vidyāśaktiriva prāntaṃ māyā sā deśaśaktigam | śabdacintasadeśāntaṃ liṅgapīṭhe'śmani kramāt || māyātattvāntikaṃ vyāpti kumbhasya prakīrtitāḥ | trikhaṇḍādvā punaścittakalāmāyāvasānakam || puruṣasya trikhaṇḍādhvā śabdapuruṣāvadhi | dvārāprāsādacyūlanāṃ vyāptiliṅgavadīritā || vidyaśāsanake tatra nyasettatra trayaṃ kramāt | svatattvāvadhikope mātmavidyāśivātmakam || aṣṭau vā pañca vā santu mūrtipā niyamastvayam | brahmaviṣṇukarā eva liṅge tattvakriyādhipaḥ || ityuktoktam | ayameva kramaḥ sarvo diṣṭapratimāsvapi | kiṃ tu tattvatrayanyāso jānukaṇṭhaśiro'vadhi | dvārodumbaraśākhāsu vyāptistu tatra khaṇḍakam || p. 251) jaṅghāgalakacūḍāntaṃ prāsāde'pi vicintayet | gauryādīnāṃ pratiṣṭhārghyāṃ pīṭhe śaktiṃ kriyātmikām || vinyasedvigrahe jñānīṃ śeṣaṃ pīṭhavadācaret | mukhaliṅgapratiṣṭhāyāṃ vidhānamabhidhīyate || madhye sadāśivaṃ tattvaṃ īśvaraṃ prāci vinyaset | āgneye vinyasedvidyāṃ māyāṃ yāmye'tha nai-ṛte || kāle yaṃ niyatimāpye vai vāyau raṅgāmudantaram | pradhānamīśadigbhāge svāśāsu brahmapañcakam || tritatvakalpanā prāgvat kiṃ tu vṛtte sadāśivam | vinyasedadhitān prāgvat mūrtitvarānapi | athaitāni tattvāni pṛthivyādi pratimāsvapi | mūrtimūrtīśvarādīnāṃ vyāptiṃ bījaṃ ca nāma ca | jñātvānurūpaṃ sarvatra nyāsaṃ kuryādyathāsthitam | aptattve saṃsthitā pṛthvī avādisvasvagocare || śabdatanmātramūrdhni dvau somasūryau vyavasthitau | tayorūrdhve ca dharmākhyo gandhe śarvovyavasthitiḥ || rūpasthaḥ paśubhūścaiva ugro'haṅkāragocare | rasastatraiva boddhavyo rasatanmātragocaraḥ || īśvarasparśatanmātre mahādevo manasthitiḥ | bhīmaśca śabdatanmātre mūrtīśānāṃ vyavasthitiḥ || p. 251) vidyeśvarāśca vijñeyā vidyātattve vyavasthitāḥ | kṣmādi pramavadhau brahmamādimāyāntagocyate || kṣmādividyāntagorudraḥ kṣmādibindvanta īśvaraḥ | sāṃkhya kṣmādinādāntaṃ śaktikṣmādi parāvadhi || anyeṣāmapi tatraiva vyāptirālocanīyā | vyakte ca bāṇaratnādyāviti vyaktiliṅgaviṣaye bāṇaliṅgaviṣaye tu liṅgamūrtau caṇḍaṃ saṃpūjya tataḥ prāṇapathā gṛhītvā ca caṇḍapratiṣṭhā paraṃ na kartavyamiti bhāvaḥ na tu caṇḍeśvarapratiṣṭhāniṣedhaḥ | tasmācchiṣyāstadagre saṃsthāpya samacchrāvayediti samayaśrāvaṇasya caṇḍeśvarasaṃnidhau kartavyatvaśrutosthaṇḍilā avyakte bāṇaratnādāvityatrādiśabdena svayaṃbhūtasiddhaliṅgādayo vivakṣitāḥ | taduktaṃ śrīmatsomaśambhupaddhatyāṃ - bāṇaliṅge cale rohe siddhaliṅge bhuvi | pratimāsu ca sarvāsu na caṇḍo'dhikṛto bhavet | advaitabhāvanāyukte saṃdhileśavidhāvapi || evaṃ saṃsthāpya caṇḍeśaṃ caṇḍadoṣanivṛttaye | iti | pratimāliṅgavedināmityādinā pratiṣṭhāyā bhogasādhakatvaṃ bubhukṣūṇāmeva mumukṣūṇāmabhisaṃdhānena p. 253) dīkṣottarakālakartavyeti karacchedadvāreṇa mokṣasyāpi sādhikā | jīrṇādidoṣaduṣṭasya liṅgasyoddhāra ucyate | ityādinocyamānasya liṅgoddhārasya mānuṣaṃ liṅgaṃ mukhyato viṣayaḥ | na tu svayaṃbhūtadaivārṣāṇi viṣayāḥ | taduktaṃ - asurairmunibhirdaivaiḥ tattvavidbhiḥ pratiṣṭhitam | jīrṇaṃ vāpyatibhagnaṃ vā vidhināpi na cālayet || iti pratiṣṭhāvidhiḥ | śrīnaṭeśvareṇa guruṇā vaktrādinā śambhunā śrīmacchaṅkarasūnunā viracitā ṭīkā samāptā || śrīmacchrīmṛgendrarājapaddhatiriti prāptaprathāyāḥ kṛtorādhyasya dīyapāśavipinacchede kuṭhārātmanaḥ || iti mṛgendrapaddhatiṭīkā samāptā || ########### END OF FILE #######