#################################################### MUKTABODHA INDOLOGICAL RESEARCH INSTITUTE Use of this material (e-texts) is covered by Creative Commons license BY-NC 4.0 Catalog number: M00229 Uniform title: mantrakaumudī Author : devanātha thakkur Description: The Mantrakaumudii is by Devanaatha Thakkur who was was born c. 1490 in Mithilaa where he lived and worked. He is the author numerous works, on various subjects, not only Tantra. He wrote the Mantrakaumudii at the age of 75 in 1564. It mentions 99 works on Tantra. It deals with aspects of the practice of Mantra. Thakkur founded through the general acceptance of this work a new school of Tantra in Mithilaa which is free of Vaama practices. Notes: Data entered by the staff of Muktabodha under the supervision of Mark S. G. Dyczkowski. Revision 0: Sept. 18, 2011 Publisher : Publication year : 1960 Publication city : Dharbanga Publication country : India #################################################### mantrakaumudī mithilāvidyāpiṭhagranthamālā prācinācāryagranthāvalī aṣṭamaṃ puṣpam mantrakaumudī mahāmahopādhyāyadevanāthaṭhākuratarkapañcānanakṛtā śrīramānātha śarmaṇā sampāditā ḍā0 janārdanamiśreṇa prastāvanāsūcyādibhiḥ saṃskṛtā prakāśitā ca śaka 1882 sam. 2016 āḍ 1960 || oṃ nama iṣṭadevatāyai || oṅkāre militaśrutermṛgadṛśāṃ mānāvadāne raṇa- tpañceṣorniśitaḥ śaro nidhuvanakrīḍātaroraṅkuraḥ | ātodyadhvananaṃ manobhavamanorājyābhiṣekaśriyaḥ svānte śātamurīkariṣyati cirātkaṃsārivaṃśīravaḥ || 1 || adharanihitavaṃśīnādapīyūṣasārai- rvrajayuvatijanānāṃ mohayanmānasāni | hṛdayakamalamadhye yogibhirbhāvanīyo haratu duritajātaṃ devakīnandano naḥ || 2 || yo'bhūtpurā ravikaraḥ sakalāgamajña- stasyātmajo budhikaro'sya ca keśavastu [k: keśavo'pi] | tasyātmajaḥ sakalatantrasarojabhāsvān [k: sūryaḥ] govinda eṣa bhuvane viditaścakāsti || 3 || mīmāṃsāmavatārya yaḥ sadasatāmaddhā viveke guru- ryo vedāntavicāracārucarite siddhāntavācaspatiḥ | ācāryo'pi [k: udayana ācārya iti] vicāryate yadavadhirnaiyāyiko vā na vā govindo'yamakhaṇḍamaṇḍalayaśaścandrao jagatprāptavān || 4 || yo govinda iti trilokavidito yadvāci mādhvīraso yadgātre surasindhureva karayoḥ ke vā na kalpadrumāḥ | tatsiddhāntasaroruhāntaralasanmādhvīkadhārāraso- nmugdhasvāntamadhuvrato vijayate sattarkapañcānanaḥ || 5 || śrīgovindatanūdbhavena sakalaṃ tasmādadhītyāgamaṃ siddhāntaṃ sarahasyamasya bahuśo vijñāya yatnādarāt | vistāreṣu samarthatāvirahiṇāṃ siddhyarthināṃ prītaye mantrāṇāmayamatra sādhanavidhiḥ saṃkṣepaḥ kathyate || 16 || govindapañcamasuto vidito jagatyā- matyādareṇa viditākhilatantrasāraḥ | tarkāṭavīsaraṇisaṃbhramasāhasikya- pañcānano vijayate bhuvi devanāthaḥ || 7 || vāgdevanāthaviduṣastanute svabhāvā- dānandameva pathi vā vipathe sarantī | āsvādite mṛdutare śayane vane vā bimbādhare mṛgadṛśo vada ko viśeṣaḥ || 8 || dhyānaṃ pūjanayantraṃ pūjāvaraṇāni devatāpīṭham | vinyāsādiviśeṣān yo veda sa kaumudīṃ veda || 9 || sampradāyavirodhena siddhamapyujjhitaṃ mayā | sampradāyānurodhena nirmāṇamapi kathyate || 1 || athāgame na pramāṇyaṃ visaṃvādini sarvataḥ | pañcarātrāpramāṇatvabodhakād bhaṭṭavārtikāt || 2 || vedāntavacanenāpi tatrāprāmāṇyaniścayāt | na ca veda viruddheṣu syādaprāmāṇyabodhakam || 3 || pañcarātreṣvidaṃ vācyaṃ saṃkoce mānahānitaḥ | śiṣṭācāro'pi naivātra pramāṇaṃ paridṛśyate || 4 || tasya gaḍḍulikāsrotonyāyenaivopapattitaḥ | tasmādanavadheyatvaṃ kiṃ kimarthaṃ nirūpyate || 5 || ucyate smṛtivedāderevaṃ syādapramāṇatā | niyāmakasya virahāt kvacitsaṃvādaśūnyatā || 6 || tulyaiva bījavaiguṇyāt śiṣṭācāro niranvayaḥ | bhavataiva kṛtaḥ kiṃ ca vacanādapi siddhyati || 7 || tatprāmāṇyaṃ tathāhyuktaṃ vārāhe pañcalakṣaṇe | alābhe vedamantrāṇāṃ pañcarātroditovidhiḥ || 8 || strīśūdrayorna tacchrotra padavīmapi yāsyati | brahmakṣatraviśāṃ caiva pañcarātraṃ vidhīyate || 9 || śūdrādīnāṃ na tacchrotrapadavīmapi yāsyati | uktaṃ brahmapurāṇe'pi carite pauruṣottame || 10 || pañcarātravidhānena saṃpūjya madhusūdanam | vedāntavākyaviṣayāstasmādveda virodhinaḥ || 11 || p. 4) āgamāḥ syustadanyo'tra vidhireṣa nirūpyate | vāmaṃ pāśupatācārāstathā vai pāñcarātrakāḥ || 12 || bhaviṣyanti kalau tasmin brāhmaṇaḥ kṣatriyā ratāḥ | vāmaṃ pāśupataṃ somaṃ lakṣmaṇañcaiva cauravam || 13 || asabhyametat kathitaṃ vedabāhyaṃ tathaiva tat | yadpyevaṃ purāṇeṣu nindārthaṃ tatparaṃ ca tat || 14 || ata eva purāṇeṣu noktaṃ pāśupatādikam | proktāni pañcarātrāṇi saptarātrāṇi vai mayā || 15 || vyastāni munibhirloke pañcaviṃśatisaṃkhyayā | hayaśīrṣaṃ tantramādyaṃ tantrantrailokyamohanam || 16 || bhairavaṃ pauṣkaraṃ tantraṃ prāhlādaṃ gārgyagotamam | nāradīyaṃ ca māṇḍavyaṃ śāṇḍilyaṃ raiṇukaṃ tathā || 17 || satyoktaṃ śaunakaṃ tantraṃ vāsiṣṭhaṃ jñānasāgaram | svāyambhuvaṃ kāpilaṃ ca tārkṣyaṃ nārāyaṇātmakam || 18 || ātreyaṃ nārasiṃhākhyamānandākhyaṃ tathāruṇam | baudhāyanaṃ tathāṣṭārṇamityuktastasya vistaraḥ || 19 || ādau mantrasya jijñāsā prakāraḥ kathyate mayā | siddhādikaṃ budho mantraṃ sadgurorupadeśayet || 1 || tathā nakṣatrarāśībhyāmanukūlaṃ dhanādikam | kaṭapottheyavargotthaiḥ piṇḍāntairaṅkamakṣaraiḥ || 2 || vidyāt ṅi ni punaḥ śūnyaṃ tathoktaṃ kevale svare | prāpa lobhātpaṭuḥ prāyaḥ rudraḥsyātra ruruḥ karam || 3 || lokalopapaṭuḥ prāyaḥ khalaughā bheṣu bheditāḥ | varṇāḥ kramāt svarānmautu revatyaṃ sagatau tadā || 4 || svajanmarāśinakṣatrād gaṇayet sādhakaḥ kramāt | janma saṃpad vipat kṣema pratyariḥ sādhako vadhaḥ || 5 || mitraṃ paramamitraṃ ca janmādīni punaḥ punaḥ | [nanu nāmādyavarṇasya rāśinakṣatraśodhanam || 6 || kathaṃ na syādyathā mantre] ([ ] koṣṭhāntaritaḥ pāṭhaḥ) ucyate yena janmanaḥ | gṛhyete [k: pustake nāsti; śodhyate] rāśinakṣatre tayoḥ prādhānyametayoḥ || 7 || jyotiḥ śāstre tathācoktaṃ nava tārāḥ svajanmabhāt | [jyotiḥ śāstreṣu sarvatra kiṃcoktaṃ dīpikākṛtā | nānāhvaya janmabheṣu guṇasaṃkalane manoḥ || 8 || nacaitadapi nā (maikaṃ) nānānakṣatrarā(śi)kam | tathātve janmapadagā nirmūlā lakṣaṇā bhavet || 9 || nirūḍhā lakṣaṇā caiṣā yā cātrāvaśyakīṣyate | na cobhayavicārārthaṃ vākyametadbhaviṣyati || 10 || p. 6) tathāpi janmanakṣatravicārastāvadiṣyate | bhavatāpi tathācedaṃ nāmno grāhyaṃ kathaṃ bhavet || 11 || vastuta (stu) padaṃ (cedaṃ) pṛthagevānvitaṃ bhavet | ataḥ siddhādyapekṣāpi nāstyatretyavagamyate || 12 || ata eva na siddhyādiśuddhiratreti tāntrikāḥ] (k: vicintayet) | iti cetaḥ samādhāya vilokayatu yuktimān || 13 || prakaṭaṃ janmabhaṃ yasya tasya janmarkṣato bhavet | praṇaṣṭaṃ janmabhaṃ yasya tasya nāmarkṣamūhayet || 14 || vipadvadhaḥ pratyariśca parityājyā manīṣibhiḥ | anyatra tvanyathā proktaṃ māntrikairmantravedibhiḥ || 15 || rasāṣṭanavamā bhadrā vedayugmagatā api | itarāṇi na bhadrāṇi jñātavyaṃ mantrakovidaiḥ || 16 || bāṇaṃ gauraṃ khuraṃ śoṇaṃ śami śobheti rāśiṣu | krameṇa yojitā varṇāḥ kanyāyāṃ śādayaḥ sthitāḥ || 17 || kecidatrānyathā prāhuḥ (varṇaḥ) parapadaṃ gataḥ | caturbhiryādibhiḥ sārdhaṃ kṣakāro mīnagastviti || 18 || rāśayaḥ syuḥ parityājyā vasuvedadivākarāḥ | evaṃ hi śāradādau yaḥ pāṭhaṃ paṭhati tāntrikaḥ || 19 || nigadyate mayā so'pi rāśitattvavicārakaḥ | lagno dhana bhrātṛbandhu putraśatrukalatrakāḥ || 20 || maraṇaṃ dharmakarmāyatyayā dvādaśa rāśayaḥ | pūrvapāṭhasyāviruddhamatra pāṭhaṃ paṭhatvasau [k: vicintayet] || 21 || [yadi vobhau parityājyau rāśī sādhakasattamaiḥ | nanu tatrāviruddho'sya pāṭhaḥ kinnahi paṭhyate || 22 || kartumasyānyathā śakyaṃ mūlavākye na śakyate | atra vyatyayamātraṃ syāt padayostu padāntaram || 23 || kalpanīyaṃ bhavettatretyevaṃ vāllādhavād (bāndhavād) bhavet |] ([ ] koṣṭhāntargataḥ pāṭhaḥ (k) pustake nāsti |) lagno rogaprado nityaṃ dhanaṃ dhanavivṛddhidam || 24 || p. 7) bhrātari bhrātṛvṛddhiṃ ca śatrau śatruvivardhanaḥ | putre putra vivṛddhiḥsyād bandhau bāndhavavatpriyam || 25 || kramo'yaṃ bhairave tantre tamapyevaṃ samarthayet | candre vahnau tathā rudre grahe netre yuge ravau || 26 || dikṣu ṣaṣṭheṣṭame candrakalāsu śrutisomake | bhautike valigehe ca śaracandre trayodaśe || 27 || vikārasaṃkhyakoṣṭheṣu varṇāṃllipigatāṁllikhet | krameṇānena matimān vidyāt siddhādikaṃ tataḥ || 28 || kṛtvā catuścatuḥkoṣṭhaṃ svanāmādyarṇakoṣṭhakāt | mantrādyarṇacatuḥkoṣṭhaparyantaṃ gaṇayed budhaḥ || 29 || siddhasādhyasusiddhārikrameṇaiva pradakṣiṇam | siddhaḥ sidhyati kālena sādhyastu japahomataḥ || 30 || susiddho grahamātreṇa ripūrmūlāni kṛntati | tatrāpi gaṇayenmantrī nāmakoṣṭhānusārataḥ || 31 || siddhasiddhādibhedena phalameṣāṃ pracakṣate | siddhasiddho yathoktena dviguṇāt siddhasādhyakaḥ || 32 || siddhasusiddho'rdhajapāt siddhārirhanti gotrajān [k: bāndhavān] | dviguṇāt sādhyasiddhastu sādhyasādhyo nirarthakaḥ || 33 || triguṇāt [k: trighnāt] sādhyasusiddhastu sādhyārirhanti bāndhavān | susiddhasiddho'rdhajapāt tatsādhyatriguṇājjapāt || 34 || grahaṇāttatsusiddhastu taccatrurjātihā smṛtaḥ | arisiddhaḥ sutaṃ hanyādarisādhyastu kanyakām || patnīmarisusiddhastu śatru śatru rathātmahā || 35 || tārāśuddhirvaiṣṇavānāṃ koṣṭhaśuddhiḥ śive bhavet | traipure rāśiśuddhiḥsyāda vārāhītantramabravīt || 36 || dhanādikaṃ viditvā tu mau siddhādike'pi ca | pravartitavyaṃ dhīmadbhirvaiphalyaṃ yadato'nyathā || 1 || dakṣottarāyataṃ kuryāt sūtrapañcakamuttamam | prāk pratyagāyatāścaivaṃ bhānurekhāḥ prakalpayet || 2 || dvī dvau svarau likhed vidvān pañcakoṣṭhe tathāparān | ṣaṭsvekamekamālikhya kādihāntaṃ tato'kṣaram || 3 || ekaikamekādaśasu trikeṣu matirmāllikhet | digbhūgiriśrutigajarāmarṣiṣvabdhiṣaṭatrikaiḥ || 4 || guṇayet sādhakasyārṇān svaravyañjanabheditān | indranakṣatranayanaravipañcadaśaturbhiḥ || 5 || śrutyagnyāyudhanāgendranavabhiśca tathā manoḥ | nāmārṇakoṣṭhāṅkamatho ādyāntanihitaṃ kramāt || 6 || hanyātkoṣṭhaguṇenaiva pañcamaṃ pañcabhiryathā | evaṃ paryavasannāste guṇakāṅkāḥ samāsataḥ || 7 || rurumīnanarodyānabhāvakāḥ sādhakākṣare | mantravarṇeṣu tattattu nagabhūbhānunimnagāḥ || 8 || nāmājjhalādakacavād gajabhaktādikaṃ budhaḥ | jñātvobhayor-ṛṇaṃ vidyāt adhikaṃ śeṣamaṅkavit || 9 || u(bha)ktaṃ ca vasubhirbhāgamāharedubhayorapi | bāhulyaṃ yatra dṛśyeta so'dhamarṇaḥ prakīrtitaḥ [k: samīritaḥ] || 10 || p. 9) dhāryate yasya yairmantrairgṛhnīyāttān manūn sa vai | tadbhāve samadhanaṃ dhanikaṃ na kadācana || 11 || athavānyaprakāreṇa kurvīta ṛṇaśodhanam | nijanāmādimaṃ varṇamādāya paramaṃ tu [k: paratastu] ye || 12 || mantrādyakṣaraparyantaṃ gaṇanīyāstu sarvaśaḥ | saptabhirguṇanīyāstu haraṇīyāstribhistribhiḥ || 13 || śeṣībhavati yā saṃkhyā ṛṇaṃ tāvadudāhṛtam | mantrasyādimamādāya varṇamanye pare tu ye || 14 || nijanāmādivarṇāntā gaṇanīyāśca te budhaiḥ | yāvatī tāvatī saṃkhyā guṇanīyāstribhistataḥ || 15 || saptabhirharaṇīyā ca śeṣaṃ taddhanamucyate | kulākulaparīkṣāyāṃ prakāraḥ kathyate'dhunā || 16 || vāyvagni bhūjalākāśāḥ pañcāśallipayaḥ kramāt | pañcahrasvāḥ pañcadīrghā bindvantāḥ sandhisambhavāḥ || 17 || pañcaśaḥ kādayaḥ ṣakṣalasahāntāḥ samīritāḥ | sādhakasyākṣaraṃ pūrvaṃ mantrasyāpi yadakṣaram || 18 || yadyekabhūtadaivatyaṃ jānīyāt sakulaṃ ca tat | pārthive vāruṇaṃ mitramāgneyamapi mārutam || 19 || pārthivāpyakṣarāṇāṃ ca śatrutve mārutaṃ matam | āgneyasyāmbhasaṃ śatrurnabhasastaijasaṃ tathā || 20 || eṣāmapitu sarveṣāmaribodhi tu nābhasam | parasparaviruddhānāṃ na kuryānmelanaṃ budhaḥ || 21 || hastasvātī śrutimṛgapuṣyamaitrāśvarevatī | punarvasurjaguriti bhāni daivāni māntrikāḥ || 22 || pūrvottarātrayaṃ cārdrā bharaṇī rohiṇī tathā | martyāhvayagaṇaḥ prokto bhānyetāni viśāradaiḥ || 23 || p. 10) citrāśleṣe mūlamaghe dhaniṣṭhā jyeṣṭhike tathā | varuṇaḥ kṛttikendrāgnī rakṣogaṇa udāhṛtaḥ || 24 || ekayoruttamāprītirdaivapuṃsostu madhyamā | devairmatyairapi mahad rakṣasāṃ vairamucyate || 25 || evaṃ buddhā budho mantraṃ vidhinātmani yojayet | mātṛkāvarṇabhedebhyaḥ sarve mantrāḥ prajajñire || 26 || mantravidyāvibhāgena dvividhā mantra jātayaḥ | mantrāḥ puṃdevatāmantrāḥ vidyāḥ strīdevatā matāḥ || 27 || strīpuṃnapusakātmāno mantrāste trividhā matāḥ | svāhāntāḥ strīsvarūpāśca namo'ntāśca napuṃsakāḥ || 28 || hūṁphaḍantāśca ye mantrāḥ pumāṃsaste prakīrtitāḥ | śastāste trividhā mantrā vaśyaśāntyabhicārike || 29 || suptiprabodhakālādi mantrāṇāmabhidhīyate | agnīṣomātmakā mantrā vijñeyāḥ krūrasaumyayoḥ || 30 || karmaṇorvahnitārāntyaviyatprāyāḥ samīritāḥ | āgneyāmanavaḥ saumyā bhūyiṣṭhendvamṛtākṣarāḥ || 31 || āgneyāḥ samprabudhyante prāṇe carati dakṣiṇe | bhāge'nyasmin sthite prāṇe saumyā bodhaṃ prayānti ca || 32 || nāḍīdvayagate prāṇe sarve bodhaṃ prayānti te | prayacchanti phalaṃ sarve prabuddhā mantriṇāṃ sadā || 33 || sampuṭīkṛtya mantreṇa lāntān varṇān savindukān | punaśca savisargāṃstān kṣakāraṃ kevalaṃ paṭhet || 34 || evaṃ japtvopadiśyeta prabuddhaḥ sarvasiddhidaḥ | nṛsiṃhārkavarāhāṇāṃ prāsādapraṇavasya ca || 35 || sampiṇḍākṣaramantrasya siddhādīnnaiva śodhayet | svapnalabdhe striyā datte mālāmantre tathaiva ca || 36 || p. 11) vaidikeṣu ca sarveṣu siddhādīnnaiva śodhayet | siddhe kūṭe tribīje ca śaktirekākṣare manau || 37 || iṣṭe mantre'pi naiteṣāṃ śuddhyapekṣeti kecana | viṃśatyarṇādhikā mantrā mālāmantrā udīritāḥ || 38 || daśākṣarādhikā mantrāstadadho bījasaṃjñakāḥ | sāpiṇḍākṣaramantrāśca śrī cintāmaṇikādayaḥ || 39 || vādharke siddhidā mālāmantrā mantrāśca yauvane | pañcākṣarādhikā vānye (bālye)sarvadā siddhidāḥ pare || 40 || atha mantragrahe māsatithinakṣatrakādikān | praśastān sarvatantrāṇāmanurodhena vacmyaham [k: bravīmyaham] || 1 || mantrārambho māsi caitre sarvaduḥkhaphalapradaḥ | vaiśākhe ratnalābhaḥ [k: nāśaḥ] syāt jyeṣṭhe ca maraṇaṃ dhruvam || 2 || āṣāḍhe bandhulābhaḥ syācchrāvaṇe ca śubhodayaḥ | prajānāśo bhādrapade sarvataḥ sukhamāśvine || 3 || kārtike jñānavṛddhiḥ syānmārgaśīrṣe śubhodayaḥ | pauṣe ca jñānahāniḥ syānmāghe medhāvivardhanam || 4 || phālgune sarvasiddhiḥ syānmantrārambhaṃ tu kārayet | dvitīyā śuklapakṣīyā putravṛddhikarī matā || 5 || tṛtīyā madhyaphaladā caturthī hānidā matā | pañcamī siddhidā proktā ṣaṣṭhī sarvatra ninditā || 6 || saptamyāṃ dhanalābhaḥ syādaṣṭamyāṃ gurunāśanam | navamī ṝkthanāśā ca daśamī sukhaśaṃsinī || 7 || ekādaśyāṃ bhavellābho balasya vṛṣabhasya ca | dvādaśyāṃ gosamṛddhiḥ syāt trayodaśyāṃ śubhodayaḥ || 8 || śiṣyanāśaścaturdaśyāṃ paurṇamāsī ca buddhihā | amāvāsyā tu balahā pratipadbuddhināśinī || 9 || śuklapakṣasya daśamī saptamī ca viśeṣataḥ | nindyā sadaiva ṣaṣṭhī syāditi śaivāgamāntare || 10 || kṛṣṇapakṣe'śubhaṃ vāpi na śubhaṃvāpi dṛśyate | śukle vāñchitasiddhistu ratnalābhaḥ śubhodayaḥ || 11 || p. 13) śukle vāpyathavā kṛṣṇe mantrārambhantu kārayet | sarvakāmārthamiti tu proktaṃ śrīmantradarpaṇe || 12 || kujākatanayau hitvā sarve vārāḥ śubhāmatāḥ | citrā tathā mṛgaśiro rohiṇī ca divākaraḥ || 13 || uttaratritayaṃ maitra eṣu mantragraho mataḥ | śubhadaṃ sukhadaṃ nityaṃ kanyādyaṃ mīnakāvadhi || 14 || ito'nyathā vadantyeke tadapīha nirūpyate | turaṅge raṅgasaṃpannaḥ sukhabhojī dhanāśrayaḥ || 15 || bharaṇyāṃ maraṇaṃ śīghraṃ dhanahāniḥ prajākṣayaḥ | rogaśokākulo nityaṃ kṛttikāyāṃ sadā bhavet || 16 || rohiṇyāṃ rohiṇīsvāmi sadṛśo bhāgyamandiram | mṛgaśīrṣe bhavellābho nṛpatīṣṭaḥ sabāndhavaḥ || 17 || ārdrāyāṃ rājapīḍāsyādarthahāniḥ prajāyate | punarvasau prajāvṛddhiḥ kāryārambhe sadāsthitiḥ || 18 || puṣye puṣpāyudhaḥ tuṣṭaḥ sukhabhukkāminīpriyaḥ | aśleṣāyāṃ tathā mantrī vināśaṃ yāti nityaśaḥ || 19 || maghāyāṃ sumahābhāgyaḥ sadāprāptadhanaḥ sukhī | pūrvatraye'pi saṃpūrṇavedatritayapāragaḥ || 20 || uttaratritaye dāna vedavidyā samanvitaḥ | haste caiva sadā vṛddhiḥ vidyālābhastathaiva ca || 21 || citrāyāṃ śobhanajñānaprāptirlokapriyaḥ kṛtī | svātau mṛtyuvaśaṃ yāti balahānistathā bhavet || 22 || viśākhāyāṃ kṣayaṃ nityaṃ prāpnoti vadhabandhanam | anurādhāgate candre bhāskarābhaḥ śubhaḥ priyaḥ || 23 || jyeṣṭhāyāṃ jyeṣṭhahāniḥ syādarthahānistathaiva ca | mūle mahāmatiḥ prājño bahusantatireva ca || 24 || śravaṇāyāṃ sadā dono dhananāśastathā bhavet | dhaniṣṭhāyāṃ dhanāḍhyastu yuvatīlāsakaḥ kṛtīḥ || 25 || p. 14) śatabhiṣaji satyadhano dhanadhyānyasamanvitaḥ | revatyāṃ caiva dīrghāyurdhanadhānyasamāśrayaḥ || 26 || bhavatīha naraḥ satyaṃ mantrārambhādasaṃśayam | ārdrāyāṃ kṛttikāyāṃ ca mantrārambhaḥ praśasyate || 27 || yadīśasya kṛśānorvā mantrārambho yathākramam | meṣe śucārto bhavati vṛṣe rogasamanvitaḥ || 28 || dīno mithunalagne syāt kulīre'pi ca tādṛśaḥ | siṃhe kavikulārātiḥ kanyāyāṃ phalabhāgbhavet || 29 || sukhopabhoktā taulini vṛścike nāśamāpnuyāt | dhanāḍhyo dhanuṣi śreyān makare nirdhano ghaṭe || 30 || ṣaṭkarmābhirato mīne dhanī vaktā sadā bhavet | ebhirguṇaiḥ susaṃpanne dīkṣāmahani kārayet || 31 || vaiṣṇave vaiṣṇavaṃ śaive śaivaṃ śākte tu śāktakam | mahāgurau tu sarvajñe viparīte na yojayet || 32 || sampradāyānurodhane vakṣye dīkṣāṃ kalāvatīm | saṃkṣepādapi saṃkṣepānmantriṇāṃ hitahetave || 33 || vinānayā na labhyeta sarvamantraphalaṃ yataḥ | mananātsarvabhūtānāṃ trāṇāt saṃsārasāgarāt || 34 || mantrarūpo hyubhayato mananatrāṇakarmaṇi | mantramārgānusāreṇa sākṣātkṛtveṣṭadevatām || 35 || gururudbodhayecchiṣyaṃ tasmāddīkṣeti socyate | jñānaṃ divyaṃ yato dadyāt kuryātpāpakṣayaṃ yataḥ || 36 || tasmāddīkṣeti saṃproktā daiśikaistantrakovidaiḥ | dadāti jñānasarvasvaṃ kṣiṇoti pāpapañjaram || 37 || tasmāddīkṣeti sā proktā pāpacchedakarī śubhā | brāhmaṇāditrayāṇāṃ ca svakarmādhyayanādiṣu || 38 || yathādhikāro nāstīha syāccopanayanādanu | tathaivādīkṣitānāṃ ca mantrayantrārcanādiṣu || 39 || p. 15) nādhikāro'styataḥ kuryādātmānaṃ mantrasaṃskṛtam | yadṛcchayā śrutaṃ mantraṃ chadmanātha balena vā || 40 || patrekṣitaṃ ca gāthāvat prajaptamapi niṣphalam | tasmādāvaśyakī dīkṣā tatprakāro nigadyate || 41 || ekabhuktaṃ ca pūrvedyuḥ kurutāṃ guruśiṣyakau | kṛtanityakriyo'nyasmin divase gurusattamaḥ || 42 || upacārairyajed bhaktyā deyamantrasya devatām | tataḥ śaṅkhamupādāya taṃ prakṣālya phaḍambunā || 43 || hṛdā tatra likhedbījaṃ hṛllekhāyāḥ susaṃyataḥ [k: vidhānavit] | mūlena manunā dadyājjalaṃ gandhāṣṭakaṃ hṛdā || 44 || candanāgurukarpūracorakuṅkumarocanāḥ | jaṭāmāṃsī kapiyutā śaktergandhāṣṭakaṃ biduḥ || 45 || candanāguruhrīberakuṣṭhakuṅkumasaicyakāḥ | jaṭāmāṃsīmuramiti viṣṇorgandhāṣṭakaṃ matam || 46 || candanāgurukarpūratamālajalakuṅkumam | kuśītaṃ kuṣṭhasaṃyuktaṃ śaivaṃ gandhāṣṭakaṃ matam || 47 || kalāstatra samāvāhya sthāpanīyāḥ kalānidheḥ | ṣoḍaśasvarasaṃbhūtā amṭādyā vidhikramāt || 48 || tataḥ saṃpūjyavidhivadasusthāpanamācaret | tathā dvādaśa bhānostā vahnerdaśakalāstathā || 49 || kabhādyā vasudāḥ saurā ṣaḍantā dvādaśeritāḥ | āgnayā yā daśakalā yādyādyāstāḥ prakīrtitāḥ || 50 || etāsāṃ pūjanaṃ prāhurekadaiva yathākramāt | pratyeka pūjane tāsāṃ nāmnaḥ pūrvamanukramāt || 51 || varṇān sabindukān bījabhāvena viniyojayet | ekadaiva tu pūjāyāṃ bhavet svarabhavā iti || 52 || amṛtādaya ityuktvā ṣoḍaśeti padaṃ vadet | tataścandrakalā ebhiḥ padaiḥ pūjākhilaiḥ kramāt || 53 || p. 16) evamagre'pi vidhivadabhidhāya prapūjayet | evaṃ prāṇapratiṣṭhādāveṣa eva vidhirmataḥ || 54 || tatastvakārasaṃbhūtā daśāvāhya kalābudhaḥ | haṃsaśca prajapenmantraṃ saṃpūjya sthāpayedasūn || 55 || tathokārasamudbhūtā daśābāhya kalā budhaḥ | etadviṣṇuḥ paṭhenmantraṃ saṃpūjyasthāpayedasūn || 56 || tato makāra saṃbhūtā [k: samudbhūtā] daśāvāhya kalā budhaḥ | tryambakaṃ prajapenmantraṃ saṃpūjya sthāpayedasūn || 57 || tataḥ pañca samāvāhya kalā bindusamudbhavā | tatsaviturjapenmantraṃ saṃpūjya sthāpayedasūn || 58 || tataśca ṣoḍaśāvāhya kalānādasamudbhavāḥ | viṣṇuryoniṃ paṭhenmantraṃ saṃpūjya sthāpayedasūn || 59 || kādivarṇādikāḥ proktā bindujāntāḥ kalāḥ kramāt | nādajāḥ kramato jñeyāḥ ṣoḍaśasvarapūrvikāḥ || 60 || amṛtā mānadā pūṣā tuṣṭiḥ puṣṭīratirdhṛtiḥ | śaśinī candrikā kāntirjyotsnā śrīḥ prītiraṅgadā || 61 || pūrṇā pūrṇāmṛtā kāmadāyinyaśca yathā kramāt | ṣoḍaśendukalāḥ proktā bhānumaṇḍalagāḥ kramāt || 62 || tapinī tāpinī dhūmrā marīcirjvālinī ruciḥ | suṣumnā bhogadā viśvā bodhinī dhāriṇī kṣamā || 63 || dvādaśaitāḥ kalāḥ proktā vahnardaśakalā punaḥ | dhūmrārcirūṣmā [k: rukmā] jvālinījvālinīvisphuliṅginī || 64 || suśrīḥ surūpā kapilā havyakavyavahe api | tārasya pañcabhedebhyaḥ pañcāśadvarṇagāḥ kalāḥ || 65 || sṛṣṭir-ṛddhiḥ smṛtirmedhā kāntirlakṣmīrdhṛtiḥ sthirā | sthitiḥ siddhiriti proktā daśākārakalāḥ kramāt || 66 || jarā ca pālinī śāntiraiśvarī ratikāmike | varadā hlādinī prītirdīrghā cokārajāḥ kramāt || 67 || p. 17) tīkṣṇā raudrī bhayā nidrā tandrākṣutkrodhinī kriyā | utkārī mṛtyuretāḥ syurmakārātmakalāḥ kramāt || 68 || bindujāḥ pañca saṃproktāḥ pītāśvetāruṇāsitāḥ | anantā ca svavargasthā nādajāścakalāḥ kramāt || 69 || nivṛttiḥ sa pratiṣṭhā syādvidyā śāntiranantaram | indhikā dīpikā caiva rocikā mocikā parā || 70 || sūkṣmāsūkṣmāmṛtā jñānāmṛtācāpyāyino matā | vyāpinī vyomarūpāḥ syuranantāḥ svaraśaktayaḥ || 71 || candrārkādikalānāṃ tu nyāsādīnāmanantaram | tryambakaṃ caiva gāyatrīṃ jātavedo manuṃ tathā || 72 || nyastvā saṃpūjya vidhivadetāsāṃ sthāpayedasūn | iti kecidvadantyatrāpyupadeśajaḍagrahāt || 73 || pāśāṅkuśena puṭitāṃ śaktimādau samuddharet | yakārādi sakārāntān bindubhūṣitamastakān || 74 || tadanta uddharetprājño vyomasadyendusaṃyutam | tato haṃsaparātmānau tato'muṣyapadaṃ vadet || 75 || prāṇā iti vadetpaścādiha prāṇāstataḥ param | amuṣya jīva ihata (tu) sthito'muṣyapadaṃ vadet || 76 || sarvendriyāṇyamuṣyānte vāṅmanaścakṣurantataḥ | śrotraghrāṇapade prāṇā ihāgatya sukhaṃ ciram || 77 || tiṣṭhantvagnivadhūḥ pūrvaṃ pratyamuṣyapadaṃ punaḥ | pāśādyāni prayojyaivaṃ prāṇamantraṃ samuddharet || 78 || amuṣyetipadasthāne sādhyanāma samuddharet | trirjapet sparśanaṃ kṛtvā sakṛdevāthavā japet || 79 || sarvatantrānusāreṇa prokto'susthāpane vidhiḥ | athavānena mantreṇa mantrī saṃsthāpayedasūn || 80 || amuṣyapamudaddhṛtya prāṇā iha vadettataḥ | prāṇā api tathā jīva iha sthita itīrayet || 81 || p. 18) tathā sarvendriyāṇīti tadvadvāṅmanasī api | tataḥ prāṇā ihāyāntu svāhānto manurīritaḥ || 82 || sādhyanāmādikaṃ tulya [k: prapañcasārakathitam] manyatsarvaṃ puroktavat | brahmaviṣṇuśivāḥ proktā munayaśchanda īritam || 83 || ṛgyajuḥ sāma caitanyarūpāśaktistu devatā | prāṇātmikā kavargeṇa viyatpūrvairhṛdīritam || 84 || śiraścavargaśabdādyaiṣṭavargādyaiśca dhīndriyaiḥ | śikhākarmendriyaistadvattavargādyaistanucchadam || 85 || vacanādyaiḥ pavargādyairvilocanamudīritam | buddhyādyairyādisaṃyuktairastramasya prakīrtitam || 86 || ātmanentāḥ samākhyātā aṅgamantrāḥ sajātayaḥ | praṇavo'gnivadhūrbījaṃ śaktiruktā maniṣibhiḥ || 87 || raktābdhipote raktābje sthitāṃ pāśāṅkuśau dhanuḥ | ikṣujaṃ bāṇaśūle ca kapālaṃ dadhatīṃ karaiḥ || 88 || raktāṃ trinetrāṃ prabhajed devīṃ dainyārtināśinīm | pratilomena saṃjapya mūlamantraṃ tataḥ sudhīḥ || 89 || svakīyahṛdayānmūlamantratejo yathāvidhi | śaṅkhe samāvāhya varairupacāraiḥ prapūjayet || 90 || kalaśasthāpanāpakṣe sarvatobhadramaṇḍalam | saṃpūjya śālidhānyādi yathāvattatra vinyaset || 91 || ādhāra śaktimārabhya pīṭhamantrāntamarcayet | hemādiracitaṃ kumbhamastrābbhiḥ kṣālitāntaram || 92 || tantubhistriguṇairvītaṃ gandha puṣpādipūjitam | dūrvākṣatānvitaṃ mantrī navaratnodaraṃ śubham || 93 || oṁkāramuccaraṁstatra sthāpayet pūrayettataḥ | kṣīradrumakaṣāyeṇa palāśatvagbhavena vā || 94 || tīrthodakena śuddhena gavāṃ dugdhena vā guruḥ | vilomamātṛkāṃ japtvā mūlamantraṃ tathaiva ca || 95 || tataḥ proktavidhānena śaṅkhaṃ saṃskṛtya tajjajalam | kumbhe nikṣipya cūtādyaiḥ pidhāya saphalākṣatam || 96 || śarābaṃ tanmukhe nyasya suradrumaphalātmakam | tato gururnirmalena kṣaumayugmena veṣṭayet || 97 || kumbhavaktre yajettatra yathāvatsveṣṭa devatām | āsanādyaiḥ ṣoḍaśabhirviśeṣo'yamudīritaḥ || 98 || muktāmāṇikyavaidūryagomedā vajravidrumau | padmarāgaṃ marakataṃ nīlaṃ ca navaratnakam || 99 || kanakaṃ kuliśaṃ nīlaṃ padmarāgaṃ samauktikam | etāni pañcaratnāni yadvā kumbhe viniḥkṣipet || 100 || atha śiṣyo guruṃ dhyānyadhanagovasanādibhiḥ | saṃtoṣya brāhmaṇāṃścaiva tanuṃ tasmai samarpayet || 101 || tataḥ saṃnihitaṃ śiṣyaṃ divyadṛṣṭyā vilokayet | taccaitanyaṃ svahṛdayamānayedgurusattamaḥ || 102 || tatonivṛttimājānu vinyasyānābhijānunoḥ | pratiṣṭhāṃ kaṇṭhikāṃ yāvannābhervidyāṃ pravinyaset || 103 || kaṇṭhāllalāṭaparyantaṃ śāntiṃ tasmācchirovadhi | śāntyatītāṃ pravinyasya vyutkrameṇa ca bodhayet || 104 || ātmasthitaṃ taccaitanyaṃ punaḥ śiṣye niyojayet | tasya śiṣyasya śirasi dattvā dūrvākṣataṃ guruḥ || 105 || mātṛkāṃ mūlamantrasya vyutkramānmanasā japan | abhiṣiñcet priyaṃ śiṣyaṃ tuṣṭo deśikasattamaḥ || 106 || tataḥ śiṣyaḥ samutthāya vāsasī paridhāya ca | ācamya vyastahastābhyāṃ pādau saṃgṛhya daiśikau || 107 || alaṅkṛtaśarīro'sau tiṣṭheddakṣiṇato guroḥ | bhūtaśuddhikalānyāsau tataḥ śiṣye samācaret || 108 || mantranyāsaṃ tataḥ kuryāttattvanyāsādimādarāt | ātmano devatāṃ śiṣye saṃkrāntāṃ paricintayet || 109 || p. 20) pūjayedgandhapuṣpādyaistataḥ prathamato guruḥ | śiṣyahaste jalandattvaiṣāmuko mantra āvayoḥ || 110 || samānaphalako'stvitthaṃ vadecchiṣyo'pyathāstviti | devatāgurumantrāṇāmaikyaṃ saṃbhāvya daṇḍavat || 111 || praṇamecca guruṃ śiṣyo gandhapuṣpādibhiryajet | kāruṇyanilaye devi sarvasaṃpattisaṃśraye || 112 || śaraṇye vatsale mātaḥ kṛpāmasmin śiśau kuru | āṇavapramukhaiḥ pāśaiḥ pāśitasya sureśvari || 113 || dīnasyāsya dayāsāre kuru kāruṇyamīśvari | aihikāmuṣmikairbhāgyairabhisaṃvarddhyatāmasau || 114 || prāñjaliḥ prārthayedārye nityamatra sthirā bhava | atha ṛṣyādisaṃyuktaṃ mantraṃ śravasi dakṣiṇe || 115 || brūyāntrisro gurustasmai dadyācchiṣyo'tha dakṣiṇām | taduktaṃ sarvatantreṣu māntrikaistantravedibhiḥ || 116 || sarvasvaṃ vā tadardhaṃ vā daśāṃśaṃ vā suvarṇakam | vittaśāṭhyaṃ parityajya śiṣyaḥ saṃtuṣṭamānasaḥ || 117 || gurave dakṣiṇāṃ dadyānmantradīkṣāprasiddhaye | sarvasvaṃ vā tadardhaṃ vā yathāśaktyathavā budhaḥ || 118 || gurave dakṣiṇāṃ dadyādardharājyaṃ mahīpatiḥ | ityāha dakṣiṇāmūrtitantre śrī gārgyasaṃhitā || 119 || dīkṣāto hyanavāptaśca prāptaścādatta dakṣiṇaḥ | tāvubhau vyarthakarmāṇau sāṅgācchrautātphalaṃyataḥ || 120 || śatavāraṃ tato japyāt prāptamantraṃ svaśaktitaḥ | aṣṭavāraṃ budho japtvā mantrī mantrārthasiddhaye || 121 || śaṅkhavastrādikaṃ sarvaṃ gurave viniyojayet | dvijebhyo dakṣiṇāndadyādbrāhmaṇānapi bhojayet || 122 || tryahaṃ ca brahmacaryādiniyamānapi notsṛ(je)t | anena vidhinā śiṣyo dīkṣitaḥ kṣīṇakalmaṣaḥ || 123 || p. 21) aihikāmuṣmikān bhogānavāpnoti na saṃśayaḥ | mantrāśaktiḥ prasaktā yā dattamantrasya mantriṇaḥ || 124 || aṣṭottara sahasreṇa sā japena nivarttate | śiṣyo mantrasya ṛṣyādīnnyāsādīnarcanāmapi || 125 || śakti pracyavasaṃtrastastvarayaiva nirūpayet | sūryoparāgasamaye nānyadanveṣituṃ bhavet || 126 || sūryagrahaṇakālena samāno nāsti kaścana | tatra yadyatkṛtaṃ sarvamanantaphaladaṃ bhavet || 127 || nānuśāsati vārādiśodhanaṃ sūryaparvaṇi | dadātīṣṭaṃ gṛhītaṃ yattasmin kāle gurornṛṣu || 128 || siddhirbhavati mantrasya nirāyāsena vegataḥ | atastatraiva kartavyaṃ dīkṣādi sati saṃbhave || 129 || sattīrthe'rkavidhugrāse tantadāmanaparvaṇoḥ (?) | mantradīkṣāṃ prakurvāṇo māsarkṣādi na śodhayet || 130 || tatra sūryagrahaḥ prokto na tu candragraho mataḥ | evaṃ yatkaiścidityuktaṃ tadamūlakamiṣyate || 131 || eṣā nigaditā dīkṣā saṃkṣepeṇa satāṃ mude | sadyodhivāsavidhinā sarvaśiṣṭānusārataḥ || 132 || [* * * * * * * * na tāvanmantravedanam | atiprasaṅgadoṣeṇa na vā taddānamapyasau || 133 || sāmānādhikaraṇyena phalabījatvanirṇayaḥ | * * * * tathā cātra kuryātpāpakṣayaṃ yataḥ || 134 || ityādi phalakūṭantu dātureva prasajyate | dīkṣāyāgavihīno'pītyādau kā (vā) gatirbhavet || 135 || api ca vyadhikaraṇasya na pravṛttinimittataḥ | gauraveṇa tathācedaṃ pravarteta gurorapi || 136 || na śiṣye dīkṣitapadaṃ na vā tallābha ityapi | karoti dīkṣāmityādiśiṣyavākyavirodhataḥ || 137 || p. 22) atrocyate manordīkṣā yathāvidhi manorgrahaḥ | yathāvidhīti ca vidhābupalakṣaṇamucyate || 138 || na viśeṣaṇamevaitadanyathā vidhi vaiśasāt | dīkṣāyāgena yakṣye'haṃ tatra tvaṃ me gururbhava || 139 || ratnākarādike proktamata eveti mantribhiḥ |] ([ ] koṣṭhāntaritaḥ pāṭhaḥ ka pustake nāsti) | dīkṣāsāmānyakālo'thamantrāṇāmabhidhīyate || 140 || tattvasāgarasaṃdiṣṭo mantriṇāṃ hitakāmyayā | yadaivecchā tadā dīkṣā gurorājñānurūpataḥ || 141 || na tithirna vrataṃ homo na snānaṃ na japakriyā | dīkṣāyāḥ kāraṇaṃ kintu svecchāvāpte tu sadgurau || 142 || dīkṣāṃ kārayituṃ dhīrāḥ śakuvanti na vistarāt | athavā'nena vidhinā saṃkṣiptena pravarttayet || 143 || maṇḍale sarvatobhadre navaṃ kumbhaṃ nidhāpayet | sodakaṃ gandhapuṣpābhyāmarcitaṃ vastrabhūṣitam || 144 || sarvauṣadhīpañcaratnapañcapallavasaṃyutam | tato devārcanaṃ kṛtvā hunedaṣṭottaraṃ [jepedityarthaḥ] śatam || 145 || śiṣyaṃ svalaṅkṛtaṃ vedyāmānīya viniveśayet | mantrī taṃ prokṣaṇītoyaiḥ śāntikumbhajalaistathā || 146 || mūlamantreṇāṣṭaśataṃ mantritairabhiṣecayet | atha sampādayanmantraṃ hastaṃ śirasi dhārayan || 147 || namo'stvityakṣataṃ dadyādatha śiṣye manuṃvadet | surāmāṃsī vacā kuṣṭhaṃ śaileyaṃ rajanīdvayam || 148 || tathā campakamustañca sarvauṣadhigaṇaḥ smṛtaḥ | atrāpyaśaktaḥ kaściccedabjamabhyarcya [śaṃkhamityarthaḥ] sākṣatam || 149 || tadambunāmiṣicyāṣṭavāraṃ mūlena kevalam | vinyasyāṣṭau japetkarṇe upadeśe tvayaṃ vidhiḥ || 150 || candrasūryagrahe tīrthe viśuddhe ca śivālaye | mantramātraprakathanamupadeśaḥ sa ucyate || 151 || p. 23) darpaṇe'pi sa ca prokta upadeśavidhirbudhaiḥ | śaṅkhatoyamupādāya sapuṣpakuśacandanaiḥ || 152 || bhaktaṃ medhāvinaṃ śāntaṃ prokṣayitvā pradāpayet | pūjānte saṃvadatyenaṃ manuṃ śrīgārgya saṃhitā || 153 || kṛtanityakriyo mantraṃ mantrī ṛṣyādisaṃyutam | śiṣyasya dakṣiṇe karṇe kathayettrirgurūttamaḥ || 154 || vittaśāṭhyaṃ parityajya deśikāyātha dakṣiṇām | dadyācchiṣya samutthāya daṇḍavatpraṇamedgurum || 155 || śarīramarthaṃ prāṇaṃ ca gurave vinivedayet | tataḥ prabhṛti kurvīta gurupriyamananyadhīḥ || 156 || brāhmaṇebhyonnavastrādīn yathāśakti parityajet | brahmacaryādiniyamān dīkṣākarmavadācaret || 157 || arimantraṃ pramādādyo gṛhṇīyādathavā japet | gavyakṣīre droṇamite japenmantraṃ sahasrakam || 158 || pītvā kṣīre (raṃ) jale tadvat samuttārya tyajettathā | anenaiva vidhānena tvarimantrādvimucyate || 159 || vaṭapatre likhitvārimantraṃ srotasi niḥkṣipet | evaṃ mantravimuktaḥ syāditi śiṣṭaparamparā || 160 || atho hitāya jagatāṃ prathitaṃ mitacetasām | adya saṃkṣipya vakṣyāmi lakṣaṇaṃ guruśiṣyayoḥ || 1 || svacchandacarito'tucchaḥ śuddhadhīstyakta hṛcchayaḥ | deśakālādividdeśe deśe deśika ucyate || 2 || agragaṇyaḥ samagrajño nitāntaṃ śāntavigrahaḥ | svaduḥkhakaraṇenāpi paraṃ parasukhodyataḥ || 3 || ādarśa iva vidyānāṃ na tu darśanadūṣakaḥ | devatopāsakaḥ śānto viṣayeṣvapi nispṛhaḥ || 4 || apyātmavidbrahmavādī vedaśākhārthakovidaḥ | uddhartuṃ caiva saṃhartuṃ samartho brāhmaṇottamaḥ || 5 || tantrajño'yaṃ na mantrāṇāṃ marmabhettā rahasyavit | ṣaḍaṅgavijayavyagro'nugro vitatamānasaḥ || 6 || śuddhaḥ śuddhāṅgako'kliṣṭakarmāviklavamānasaḥ | sadārataḥ saparyāsu paraḥ puramuradviṣoḥ || 7 || vargopetasamārambho gambhīro dambhavarjitaḥ | puraścaraṇakṛtsiddhaḥ siddhamantraḥ prayogavit || 8 || tapasvī satyavādī ca gṛhastho gururucyate | madhyadeśakurukṣetralāṭāṅkola samudbhavāḥ || 9 || antarvedipratiṣṭhānāmāvantyāśca gurūttamāḥ | gauḍāḥ sāndhodbhavāḥ saurā māgadhāḥ keralāstathā || 10 || kośalāśca daśārṇāśca guravaḥ saptamadhyamāḥ | kārṇṇāṭanarmadārāṣṭa (ṣṭra) kacchā tīrodbhavāstathā || 11 || p. 25) kaliṅgāśca kadambāśca kāmbojāśca tathādhamāḥ | āstiko gurubhaktaśca jijñāsuḥ śraddhayā saha || 12 || kāmakrodhādiduḥkhotthavairāgyo vanitādiṣu | cirantadārādhanakṛddehena draviṇena ca || 13 || tasya pādāravindottharajaḥ kaṇavibhūṣitaḥ | snānamaprāpya na prāpyaṃ prāyo vṛddhimateṅgitam || 14 || nityaśaḥ kāyavākacittaistridvyekābdādhikāvadhi | paricaryārataḥ śiṣyaḥ syāt svayaṃ yatamānasaḥ || 15 || tantathāvidhamālakṣya sadā'vitathavādinam | mātṛtaḥ pitṛtaḥ śuddhiṃ buddhimantamalolupamam || 16 || asteyavṛttimāstikyayuktaṃ yuktakṛtodyamam | akalmaṣaṃ mṛṣāhīnamahīnadravyamānasam || 17 || brahmacaryavrataṃ nityaṃ paricaryāparaṃ guroḥ | adhītavedaṃ svādhīnamanādhiṃ vyādhivarjitam || 18 || suprasannamasannāṅgaṃ sadā saṃnihitaṃ guroḥ | paropakāranirataṃ virataṃ paradūṣaṇe || 19 || mātṛvad gurupatnīṃ ca bhrātṛvat tatsutānapi | smarantamasmarābādhaṃ smitopetamavismitam || 20 || parigrahet parīkṣyaiva śiṣyamevaṃ vidhaṃ guruḥ | anīdṛśaṃ guruḥ śiṣyaṃ na gṛhṇīyātkadācana || 21 || yadi gṛhṇāti taddoṣaḥ prāyo gurumapi spṛśet | prajādoṣo yathā rājñi patyau jāyākṛto yathā || 22 || tathāśiṣyakṛto doṣo gurumeti na saṃśayaḥ | snehādvā yadi vā lobhād yo'nugṛhṇātyadīkṣayā || 23 || tasmin gurau saśiṣye tu devatāśāpa āpatet | madhudviṣi mahādeve mātāpitrormahībhṛti || 24 || bhaktiryā sā padāmbhoje kāryā nijaguroḥ sadā | iṣṭaṃ vāniṣṭamādiṣṭaṃ guruṇā yattu gurvapi || 25 || p. 26) tvarayā parayā kuryād bhaktyā samyagajihnayā | karmaṇā manasā vācā sadā bhaktiparo gurum || 26 || nirvyājaṃ pūjayecchiṣyo nijakāryaprasiddhaye | lokodvegakarī yā ca yā ca marmanikṛntinī || 27 || sthityudvegakarī yā ca tāṃ giraṃ naiva bhāṣayet | ramyamatyutkaṭaṃ cāpi manaso'pi samīpsitam || 28 || lokavidveṣaṇaṃ rūpaṃ na gṛhṇīyāt kadācana | ityācāryaparaḥ samyagācāryaṃ yaḥ samarcayet || 29 || kṛtakṛtyaḥ sa vai śiṣyaḥ paratreha ca nandati || 30 || atha pravakṣye dīkṣādau pūjārthaṃ maṇḍalottamam | caturasre catuṣkoṣṭhe koṇasūtracatuṣṭayam || 1 || madhye madhye yathā matsyā bhaveyuḥ pātayettathā | pūrvāparāyate dve dve mantrī yāmyottarāyate || 2 || pātayedeṣu matsyeṣu samaṃ sūtracatuṣṭayam || 3 || pūrvavatkoṇakoṣṭheṣu tadvatsūtraṃ nipātayet | tadudbhūteṣu matsyeṣu dadyātsūtracatuṣṭayam || 4 || tataḥ koṣṭheṣu matsyāḥ syustatra sūtrāṇi pātayet | yāvacchatadvayaṃ mantrī ṣaṭ pañcāśatpadānyapi || 5 || tāvattenaiva vidhinā tatra sūtrāṇi pātayet | ṣaṭtriṃśatā padairmadhye likhetpadmaṃ salakṣaṇam || 6 || bahiḥ paṃktyā likhetpīṭhaṃ paṃktiyugmena vīthikā | dvāraśobhopaśobhādīn śiṣṭābhyāṃ parikalpayet || 7 || śāstroktavidhinā mantrī tataḥ padmaṃ samālikhet | padmakṣetrasya saṃtyajya dvādaśā (śāṃ) śaṃ tataḥ sudhīḥ || 8 || tanmadhye vibhajed vṛttaistribhiḥ samavibhāgataḥ | ādyaṃ syāt karṇikāsthānaṃ kesarāṇāṃ dvitīyakam || 9 || tṛtīyaṃ tatra patrāṇāṃ muktāṃse (śe) na dalāgrakam | bāhyavṛttāntarālasya mānaṃ yadvidhinā sudhīḥ || 10 || nidhāya kesarāgreṣu paritordhaniśākarān | likhitvā sandhisaṃsthāni tatra sūtrāṇi pātayet || 11 || dalāgrāṇāṃ ca yanmānaṃ tanmānaṃ vṛttamālikhet | tadantarāle tanmadhyasūtrasyobhayataḥ sudhīḥ || 12 || p. 28) ālikhedbāhyahastena dalāgrāṇi samantataḥ | dalamūleṣu yugaśaḥ kesarāṇi prakalpayet || 13 || etatsādhāraṇaṃ proktaṃ pañkajaṃ tantravedibhiḥ | padāni trīṇi pādārthaṃ pīṭhakoṇeṣu mārjayet || 14 || avaśiṣṭaiḥ padairvidvān pīṭhagātrāṇi kalpayet | padāni vīthisaṃsthāni mārjayetpaṃktyabhedataḥ || 15 || dikṣu dvārāṇi racayet dviścatuṣkoṣṭhatastataḥ | padaistribhistathaikena śobhāḥ syurdvārapārśvayoḥ || 16 || upaśobhāḥsyurekena tribhiḥ koṣṭhairanantaram | avaśiṣṭaiḥ padaiḥṣaḍbhiḥ koṇānāṃ syāccatuṣṭayam || 17 || rañjayetpañcabhirvarṇairmaṇḍalaṃ tanmanoharam | pītaṃ haridrācūrṇaṃ syāt sitaṃ taṇḍulasaṃbhavam || 18 || kusumbhacūrṇamaruṇaṃ kṛṣṇaṃ dagdhapulākajam | bilvādipatrajaṃ śyāmamityuktaṃ varṇapañcakam || 19 || aṅgulotsedhanistārāḥ sīmārekhāḥ sitāḥ śubhāḥ | karṇikāṃ pītavarṇena kesarāṇyaruṇena ca || 20 || śubhravarṇena patrāṇi tatsandhī śyāmalena ca | rajasā rañjayenmantrī yadvā pītaiva karṇikā || 21 || kesarāḥ pītaraktāḥ syuraruṇāni dalānyapi | saṃdhayaḥ kṛṣṇāvarṇāḥ syuḥ pītenāpyasitena vā || 22 || rañjayet pīṭhagarbhāṇi pādāḥ syuraruṇaprabhāḥ | gātrāṇi tasya śuklāni vīthiṣvapi catasṛṣu || 23 || ālikhetkalpalatikā dalapuṣpaphalānvitāḥ | varṇairnānāvidhaiścitrāḥ sarvadṛṣṭimanoharāḥ || 24 || dvārāṇi śvetavarṇāni śobhā raktāḥ samīritāḥ | upaśobhā pītavarṇā koṇānyasitabhāni ca || 25 || tistro rekhā bahiḥ kuryāt sitaraktāsitāḥ kramāt | maṇḍalaṃ sarvatobhadrametat sādhāraṇaṃ matam || 26 || p. 29) caturastraṃ bhuvaṃ bhittvā digbhyo dvādaśadhā sudhīḥ | pātayettatra sūtrāṇi koṣṭhānāṃ dṛśyate śatam || 27 || catuścatvāriṃśadāḍhyaṃ pañcāt ṣaṭtriṃśatāmbujam | koṣṭhaiḥ prakalpayet pīṭhaṃ paṃktā naivātra vīthikā || 28 || dvāraśobhe yathā pūrvamupaśobhā na dṛśyate | avaśiṣṭaiḥ padaiḥ kuryāt ṣaḍbhiḥ koṇāni mantravit || 29 || vidadhyāt pūrvavaccheṣamevaṃ vā maṇḍalaṃ matam | dīkṣādau devapūjārthaṃ sarvatobhadramaṇḍalam | sarvatantrānusāreṇa proktaṃ sarvasamṛddhidam || 30 || anukūlaṃ manuṃ labdhvā gurorevaṃ susaṃyataḥ | puraskriyāṃ prakurvīta sapramāṇaṃ nigadyate || 31 || dīkṣitastu śucaudeśe guruśukrodaye śubhe | lagne copacayasthe'pi vihīne pāpavīkṣitaiḥ || 32 || puṇyamāse'tha divase śubhe riktādivarjite | śubhagrahādi saṃyukte puraścaraṇamācaret || 33 || japo homastarpaṇaṃ ca mārjanaṃ dvijabhojanam | puraścaraṇamevaṃ hi pañcāṅgakamudīritam || 34 || kaiścittumārjanasthāne dattvātraikālikārcanam | puraścaraṇamākhyātaṃ pañcāṅgaṃ mantrisattamaiḥ || 35 || yadicchati labhetaitanmanasāpi tapodhana (ḥ) | asādhyamapi devānāṃ dvīpāntaragataṃ ca yat || 36 || pañcāṅgopāsanaṃ kṛtvā yadyadiṣṭaṃ tadāpnuyāt | pañcāṅgametatkurvīta yaḥ puraścaraṇaṃ budhaḥ || 37 || sa vai vijayate loke vidyaiśvaryasutādibhiḥ | gurorlabdhasya mantrasya suprasannāntarātmanaḥ || 38 || pañcāṅgopāsanaṃ siddheḥ puraścaitadvidhīyate | yaḥ puraścaraṇaṃ kuryāt sa sarveṣu viśiṣyate || 39 || vidyayā putrapautraiśca dhanadhānyādisampadā | nānena sadṛśo dharmo nānena sadṛśaṃ tapaḥ || 40 || p. 30) nānena sādhakaṃ kiṃcidiṣṭārthasya kadācana || 41 || atha kiṃ tāvadeteṣāṃ puraścaraṇamucyate | japādipañcakaraṇaṃ tadityetanna yujyate || 42 || pratyekaṃ karaṇe teṣāmativyāpteḥ pṛthak pṛthak | militānāṃ tathātvaṃ cenmelakaṃ nātiricyate || 43 || japādyā militāḥ pañca tathetyapi nirasyate | etenāvyavadhānena kṛtāḥ pañcatatheti cet || 44 || maivaṃ pañcāṅgatābādhāt * * * naṅgatāsthiteḥ | pratyekaṃ militāṅgaḥ syāditi cennoktadoṣataḥ || 45 || bhavedaṅgadvayenaivetyādau vā kā gatirbhavet | atha pañcāṅgatetyetat pañcāvayavatārthakam || 46 || ṣaḍaṅgayāgavidhinā tvetadapyamanoramam | amūlalakṣaṇāpatterdṛṣṭānto naiva saṃgataḥ || 47 || yāgasyecchāviśeṣatvā ducyatetadupāsanam | yathāvidhi japādīnāṃ pañcāṅgāni japādayaḥ | icchārūpo yathā yāgaḥ saṃkalpo vratamucyate || 48 || bhavedaṅgadvayenetyādyuktaṃ yattadasaṅgatam | anukalpamupādāya tatra pañcāṅgatāsthiteḥ || 49 || ekatvādanukalpasya sarveṣāntvya (ndvya)ṅgatāśrutiḥ | yadyadaṅga vihīyetetyādyapyetena yujyate || 50 || etatkaṇṭharaveṇaiva prāha cāgastyasaṃhitā | pañcāṅgopāsanaṃ bhaktyā puraścaraṇamucyate || 51 || mantrasiddhyantarāpekṣāṃ vinā vā yena siddhyati | mantra sakalasaṃmatyā tatpuraścaraṇaṃ matam || 52 || vinā na yena siddhaḥ syānmantro varṣaśatairapi | ityādi nānātantreṣvapyetadeva vyavasthitam || 53 || siddhiḥ prayogayogyatvaṃ mantrāṇāmiha kīrtitā | yadvā iṣṭaviśeṣo'sāviti tarkavido viduḥ || 54 || nigadyate gurorbhaktiḥ prathamaṃ jagatāṃ hitā | prātaḥ śirasi śukle'bje trinetraṃ dvibhujaṃ gurum || 1 || varābhayayutaṃ śāntaṃ smarettannāmapūrvakam | namo'stu gurave tubhyamiṣṭadeva svarūpiṇe || 2 || yasyavākyāmṛtaṃ hanti viṣaṃ saṃsārasaṃjñakam | gururbrahmā gururviṣṇurgururdevo maheśvaraḥ || 3 || gurureva paraṃbrahma tasmādādau tamarcayet | suprasanne gurau yasya na siddhistasyanānyathā || 4 || yasya mantre ca deve ca gurau ca triṣu niścalā | na vyavacchidyate bhaktistasya siddhiradūrataḥ || 5 || yathā śivastathā vidyā yathā vidyā tathā guruḥ | guruṇā darśite tattve tatkṣaṇāttanmayo bhavet || 6 || śive ruṣṭe gurustrātā gurau ruṣṭe na kaścana | avidyovā savidyovā gurureva sadā gatiḥ || 7 || yasya deve parā bhaktiryathā deve tathā gurau | tasyaite kathitā hyarthāḥ prakāśante manīṣiṇaḥ || 8 || pratipadya guruṃ yastu mohād vipratipadyate | sa kalpakoṭi narake pacyate puruṣādhamaḥ || 9 || yathā siddharasasparśāttāmraṃ bhavati kāñcanam | saṃnidhāne gurorevaṃ śiṣyaḥ śivamayo bhavet || 10 || guruśayyāsanaṃ yānaṃ pādukāṃśukapīṭhakam | snānodakaṃ tathā chāyāṃ laṅghayenna kadācana || 11 || p. 32) guroragre pṛthakpūjāmadvaitaṃ ca vivarjayet | dīkṣāvyākhyāṃ prabhutvādi guroragre parityajet || 12 || nārakāścaiva dehānte tiryakṣu prabhavanti te | ye gurvavajñāṃ kurvanti pāpiṣṭhāḥ puruṣādhamāḥ || 13 || eteṣāṃ narakakleśanistāro jāyate kadā | yaiḥ śiṣyaiḥ śaśvadārādhyā guravohyavamānitāḥ || 14 || putramitrakalatrādisampadbhūyaḥ pacyutāhite | adhikṣipya guruṃ mohāt paruṣaṃ pravadanti ye || 15 || śūkaratvaṃ bhavatyeva teṣāṃ janmaśateṣvapi | ye gurudrohiṇo mūḍhāḥ satataṃ pāpakāriṇaḥ | teṣāṃ ca yāvatsukṛtaṃ duṣkṛtaṃ tanna saṃśayaḥ || 16 || mantre ca devatāyāṃ ca tathā mantraprade gurau | triṣu bhaktiḥ sadā kāryā sā hi prathamasādhanam || 17 || tīrthānmantropadeśaśca śraddhā ca japakarmaṇi | phaliṣyatīti viśvāsaścaitat siddheśca lakṣaṇam || 18 || puraskriyāṃ prakurvīta tantroktaphalasiddhaye | vinānayā na siddhyeta mantro varṣaśatairapi || 1 | yasyāṃ kṛtāyāṃ labhate sādhako vāñchitaṃ phalam | kiṃ homaiḥ kiṃ japaiścaiva kiṃ mantranyāsavistaraiḥ || 2 || rahasyānāṃ hi mantrāṇāṃ yadi na syāt puraskriyā | puraskriyā hi mantrasya prathamaṃ bījamucyate || 3 || vīryahīno yathādehī sarvakarmasu na kṣamaḥ | puraścaraṇahīno hi tathā mantraḥ prakīrtitaḥ || 4 || puraskriyāmatho kartuṃ sthānanaiyatyamucyate | puṇyakṣetraṃ nadītīraṃ guhā parvatamastakam || 5 || tīrthapradeśāḥ sindhūnāṃ saṅgamaḥ pāvanaṃ vanam | udyānāni viviktāni bilvamūlaṃ taṭaṃ gireḥ || 6 || tulasīkānanaṃ goṣṭhaṃ vṛṣaśūnyaḥ śivālayaḥ | aśvatthāmalakīmūlaṃ gośālā jalamadhyataḥ || 7 || devatāyatanaṃ kūlaṃ samudrasya nijaṃ gṛham | gurūṇāṃ saṃnidhānaṃ ca cittaikāgrasthalaṃ tathā || 8 || pretabhūmyādikaṃ caiva tattatkalpapradarśitam | eṣāmanyatamaṃ sthānamāśritya japamācaret || 9 || uktāni munibhiryāni cāsanāni niśāmaya | kuśāsanaṃ puṣṭikaraṃ kāmbalaṃ duḥkhamocanam || 1 || mṛgājinaṃ jñānakaraṃ velajaṃ śrīvivardhanam | vastrāsanaṃ rogaharaṃ vaiyāghraṃ sarvasiddhidam || 2 || abhicāre kṛṣṇavarṇaṃ raktaṃ vaśyādikarmaṇi | śāntike dhavalaṃ proktaṃ vicitraṃ sarvakarmasu || 3 || stambhane gajacarma syān māraṇe māhiṣaṃ tathā | meṣīcarma tathoccāṭe khaḍgijaṃ vaśyakarmaṇi || 4 || vidveṣe jāmbukaṃ proktaṃ bhavedgocarma śāntike | vaṃśāsane ca dāridryaṃ daurbhāgyaṃ dārujāsane || 5 || dharaṇyāṃ duḥkhasaṃbhūtiḥ pāṣāṇe vyādhisaṃbhavaḥ | tṛṇāsane yaśohāniḥ pallave cittavibhramaḥ || 6 || iṣṭakāyāmathādhiḥ syādetat sādhāraṇe jape | taduktamāgamārthānāṃ siddhaśaivāgamādiṣu || 7 || vaṃśāśmadharaṇīdārutṛṇapallavanirmitam | varjayedāsanaṃ śrīmān dāridryādyādhiduḥkhadam || 8 || kṛṣṇājinaṃ vyāghracarma kauśeyaṃ vetranirmitam | vastrāsanaṃ kambalaṃ vā kalpayedāsanaṃ mṛdu || 9 || nādīkṣito viśet kaścit kṛṣṇasārāsane gṛhī | viśedyatirvanasthaśca brahmacārī ca snātakaḥ || 10 || kuśājināmbareṇāḍhyaṃ caturaṅgalamucchritam | ekahastaṃ dvihastaṃ vā caturasraṃ samantataḥ || 11 || p. 35) svastikādikrameṇetthaṃ viśettatra nirāmayaḥ | svāstikādīni vakṣyāmi cāsanānyatha sattama || 12 || svastikaṃ padmakaṃ vīraṃ vajraṃceti catuṣṭayam | jape praśastameteṣu pūjite punarādime || 13 || athaiṣāṃ lakṣaṇaṃ vakṣye svastyādīnāṃ yathākramam | jānūrvorantare kṛtvā samyak pādatale ume || 14 || ṛjukāyaḥ samāsīnaḥ svastikaṃ tadudāhṛtam | vāmorūpari vinyasya dakṣiṇaṃ caraṇaṃ budhaḥ || 15 || vāmaṃ punardakṣiṇorau vyutkramasya vidhānavit | dhṛtvā karābhyāmaṅguṣṭhe nidhāya cibukaṃ hṛdi || 16 || nāsāgraṃ vīkṣayedvidvān padmāsanamidaṃ matam | japādau naivamākhyātaṃ padmāsanamidaṃ budhaiḥ || 17 || kṛtāñjalipuṭobhūtvetyādivākyāvalokanāt | vāmorau dakṣiṇaṃ pādaṃ nyasedvāmaṃ tathānyataḥ || 18 || etāvadeva nirvāhya japahomādikaṃ caret | vacanādapi siddhaṃ syādidamityavagamyatām || 19 || nāradīye yataḥ prāha nārāyaṇamatau muniḥ | ubhābhyāmūrūmūlābhyāmagrapādāvubhāvapi || 20 || uparyāropya cāsīta padmaṃ nāma tadāsanam | ekaṃ pādaṃ tathaikasmin vinyasyoruṇi saṃsthitam | itarasmin tathā corau vīrāsanamudīritam || 21 || meḍhrādupari vinyasya savyaṃ gulphaṃ tathopari | gulphāntaraṃ ca vinyasya vajrāsanamudīritam || 22 || atha mudrāḥ pravakṣyāmi darśanīyāḥ prayatnanaḥ | yābhirviracitābhiśca modante mantradevatāḥ || 1 || kāścitkāścit prakāśyante kutrakutrāpi mudrikāḥ | bilvākhyā vidadhau veṇuṃpadmamālāgadāḥ kramāt || 2 || jñānamudrā bhagavato rāmasya saśaraṃ dhanuḥ | śrīvatsakaustubhau parśurgāruḍī mohanī parā || 3 || nārasiṃhī ca vārāhī hayagrīvī ca tatpriyā | kāmamudrā tathā cāsya viṣṇoretāḥ prakīrtitaḥ || 4 || liṅgayonī triśūlākṣe varābhītimṛgātmikā | khaṭvāṅgā ca kapālā ca ḍamaruḥ śivamudrikāḥ || 5 || sūryasyaikaiva padmākhyā dantavighnāvapi kramāt | pāśāṅkuśau parśulaḍḍū bījapūrā gaṇeśituḥ || 6 || pāśāṅkaśavarābhītikhaḍgāḥ śakterdhanuḥ śarau | carmākhyā mausalī daurgī lakṣmīmudrāstadarcane || 7 || vīṇāvyākhyākṣapustāni vāgvādinyāḥ prapūjane | saptajihvāhvayā mudrā vijñeyā vahnipūjane || 8 || tripurāyāstu pūjāyāṃ daśamudrāḥ prakīrtitāḥ | saṃkṣobhamudrā prathamā dvitīyā karṣiṇīmatā || 9 || tṛtīyā drāviṇī jñeyā trikhaṇḍāvāhinī matā | unmādinī tathā yonistathāveśakarī parā || 10 || mahāṅkaśā khecarī ca bījamudrāparā kramāt | kumbhamudrābhiṣekesyāt prārthane prārthanāhvayā || 11 || p. 37) vāsudevāhvayā dhyāne tantravidbhirudīritā | kālakarṇīkumbhanādabinduvismayasaṃjñikāḥ || 12 || karakacchapikā mudrā tattvamudrā parā bhavet | yuktā yā mudrikā yatra tatra tāṃ viniyojayet || 13 || uddeśānukramādāsāmucyante lakṣaṇāni ca || 14 || uddhṛtaṃ vāmakāṅguṣṭhaṃ dakṣāṅguṣṭhena yojayet | tasyāgraṃ pīḍayitvā ca dakṣahastāṅgulīgaṇaiḥ || 15 || pīḍayettā vāmahastaśākhābhirhṛdi saṃyataḥ | sthāpayeduccaranmantraṃ māraṃ bilvāhvayā matā || 16 || cakramudrābhidhātavyā nivedyārpaṇakarmaṇi | vāmāṅguṣṭhantu saṃgṛhya dakṣiṇena tu muṣṭinā || 17 || kṛtvottānāṃ tato muṣṭimaṅguṣṭhantu prasārayet | vāmāṅgulyastathā śliṣṭāḥ saṃyutāḥ suprasāritāḥ || 18 || dakṣiṇāṅguṣṭhasaṃśliṣṭā mudraiṣā śaṅkhasannibhā | oṣṭhe vāmakarāṅguṣṭho lagnastasya kaniṣṭhikā || 19 || dakṣiṇāṅguṣṭhasaṃyuktā tatkaniṣṭhā prasāritā | tarjanīmadhyamānāmāḥ kiṃcitsaṅkocya cālitāḥ || 20 || veṇumudrā bhavedeṣā suguptā preyasī hareḥ | padmākhyā yā bhavenmudrā sā vācyānupadaṃ punaḥ || 21 || spṛśetkaṇṭhādipādāntaṃ tarjanyāṅguṣṭhaniṣṭhayā | karadvayenamālāvanmudreyaṃ vanamālikā || 22 || anyonyābhimukhau kṛtvā hastau tu grathitāṅgulī | aṅgulyau madhyame bhūyaḥ saṃlagne saṃprasārite | gadāmudreyamuditā viṣṇoḥ santoṣavarddhinī || 23 || tarjanyaṅguṣṭhakau saktāvagrato hṛdi vinyaset | jñānamudrā bhavedeṣā vaktavyaṃ saśaraṃ dhanuḥ || 24 || anyonyaspṛṣṭakarayormadhyamānāmikāṅgulī | aṅguṣṭhena tu badhnīyāt kaniṣṭhāmūlasaṃśrite || 25 || p. 38) tarjinyaukārayedeṣā mudrā śrīvatsasaṃjñikā | anāmāspṛṣṭasaṃlagnā dakṣiṇasya kaniṣṭhikā || 26 || kaniṣṭhāmanyayā baddhvā tarjanyā dakṣayā tathā | vāmānāmāñcabadhnīyāddakṣāṅguṣṭhasya mūlake || 27 || aṅguṣṭhamadhyame bhūyaḥ saṃyojya saralāḥ parāḥ | catasro'pyagrasaṃlagnā mudrākaustubhasaṃjñikā || 28 || hastau tu vimukhau kṛtvā grathayitvā kaniṣṭhike | mithastarjanike śliṣṭe śliṣṭāvaṅguṣṭhakau tathā || 29 || madhyamānāmike dve tu dvau pakṣāviva cālayet | eṣā garuḍamudrāsyād viṣṇoḥ santoṣakāriṇī || 30 || mūrddhasthāṅguṣṭhamuṣṭī dve mudrā sā mohinī bhavet | jānumadhye karau kṛtvā cibukoṣṭhau samāvṛtau || 31 || mukhaṃ vivṛtakaṃ kuryād lelihānāñca jihvikām | nārasiṃhī bhavedeṣā mudrā tatprītivardhinī || 32 || devopari karaṃ vāmaṃ kṛtvottānamadhaḥ sudhīḥ | nāmayediti saṃproktā mudrā vārāhasaṃjñikā || 33 || vāme hastatale dakṣāṅgulīstu tāstvadhomukhīḥ | saṃrodhya madhyamāṃ tāsāmunnamyātha vikuñcayet || 34 || hayagrīvāhvayāmudrā tanmūrteranukāriṇī | hastau tu saṃpuṭīkṛtya prasṛtāṅgulikau tathā || 35 || tarjanyau madhyamāpṛṣṭhe aṅguṣṭhau madhyamāsthitau | kāmamudreyamuditā sarvadevapriyaṅkarī || 36 || mahādevapriyāṇāṃ tu kathyante lakṣaṇāni tu | ucchritaṃ dakṣiṇāṅguṣṭhaṃ vāmāṅguṣṭhena veṣṭayet || 37 || taṃ ca tatkaraśākhābhirgāḍhaṃ baddhvā viśāradaḥ | vāmāṅgalīrdakṣiṇābhiraṅgulībhiśca bandhayet || 38 || liṅgamudreyamākhyātā śivasāṃnidhyakāriṇī | mithaḥ kaniṣṭhike baddhvā tarjanībhyāmanāmike || 39 || p. 39) anāmikordhvasaṃśliṣṭadīrghamadhyamo (mayo) radhaḥ | aṅguṣṭhāgradvayaṃ nyasyedyonimudreyamīritā || 40 || aṅguṣṭhena kaniṣṭhāṃ tu baddhvā śliṣṭāṅgulitrayam | prasārayedakṣamālā'nupadaṃ ca varābhaye || 41 || pañcāṅgulyo dakṣiṇāstu militā hyūrdhvamunnatāḥ | khaṭvāṅgapātravadvāmahastaṃ vāmāṅgake nyaset || 42 || tataścocchritavat kuryāt mudrā kāpālikī bhavet | muṣṭiṃ ca śithilāṃ baddhvā kiṃciducchiritamadhyamām || 43 || dakṣiṇāntūrdhvamunnamya karṇadeśe pracālayet | eṣā mudrā ḍamarukā mṛgamudrā juhotiṣu || 44 || hastau tu sammukhau kṛtvā sannatāvunnatāṅgulī | talāntarmilitāṅguṣṭhā padmamudrā vivasvataḥ || 45 || atho gaṇeśamudrāṇāmucyante lakṣaṇāni ca | uttānordhvamukhī madhyā saralābaddhamuṣṭikā || 46 || dantamudrā nigaditā sarvāgamaviśāradaiḥ | tarjanīmadhyamāsandhinirgatāṅguṣṭhamuṣṭikā || 47 || adhomukhī dīrgharūpā madhyamā vighnamudrikā | vāmamuṣṭisthatarjanyā dakṣamuṣṭisthatarjanī || 48 || saṃyojyāṅguṣṭhakāgrābhyāṃ tarjanyagre svakekṣipet | eṣā pāśāhvayā mudrā vidvadbhiḥ parikīrtitā || 49 || aṅkuśākhyā tu yā mudrā sā vācyā śaṃkhasaṃskṛtau | tale talaṃ ca karayostiryak saṃyojya cāṅgulīḥ || 50 || saṃhatāḥ prasṛtāḥ kuryān mudreyaṃ parśusaṃjñikā | laḍḍukā bījapūrā ca prasiddhatvādupekṣitā || 51 || śākteyīnāṃ ca mudrāṇāṃ kathyante lakṣaṇāni tu | pāśāṅkuśau nigaditau pūrvameva yathāvidhi || 52 || adhaḥ kṛto dakṣahastaḥ prasṛto varamudrikā | ūrdhīkṛto vāmahastaḥ prasṛto'bhayamudrikā || 53 || p. 40) kaniṣṭhānāmikebaddhvā svāṅguṣṭhe naiva dakṣataḥ | śiṣṭāṅgulī tu prasṛte saṃmṛṣṭe khaḍgamudrikā || 54 || vāmasya madhyamāgraṃ tu tarjanyagre niyojayet | anāmikāṃ kaniṣṭhāṃ ca vāmāṅguṣṭhena pīḍayet || 55 || darśayedvāmake skandhe dhanurmudreyamīritā | dakṣamuṣṭistha tarjanyā dīrghayāvāṇamudrikā || 56 || vāmahastaṃ tathā tiryakkṛtvā caiva prasārayet | ākuñcitāṅguliṃ kuryāccarmamudreyamīritā || 57 || muṣṭiṃ kṛtvā tu hastābhyāṃ vāmasyopari dakṣiṇam | kurvīta mauśalī mūrdhni kṛtā daurgyeva sā bhavet || 58 || cakramudrāṃ tathā baddhvā madhyme dve prasārya ca | kaniṣṭhike tathānīya tadagreṅguṣṭhakau kṣipet || 59 || lakṣmīmudrā parāpyeṣā sarvasampatkarī bhavet | vīṇāvādanavaddhastau kṛtvā saṃcārayecchiraḥ | vīṇāmudreyamākhyātā sarasvatyāḥ priyaṅkarī || 60 || dakṣiṇāṅguṣṭhatarjanyāvagralagne parāṅgulīḥ | prasārya saṃhatottānā proktā vyākhyānamudrikā || 61 || vāmamuṣṭiṃ svābhimukhaṃ kuryāt pustakamudrikā | maṇibandhasthitau kṛtvā prasṛtāṅgulikau karau || 62 || kaniṣṭhāṅguṣṭhayugale militvāntaḥ prasārayet | saptajihvākhyamudreyaṃ vaiśvānarapriyaṅkarī || 63 || tripurāyāḥ pravakṣyāmo mudrāḥ saṃkṣepato'dhunā | madhyamāmadhyage kṛtvā kaniṣṭhe'ṅguṣṭhabo (ro) dhite || 64 || tarjanyau daṇḍavat kuryān madhyamoparyanāmike | eṣaiva prathamā mudrā sarvasaṃkṣobhakāriṇī || 65 || madhyamātarjanībhyāṃ tu kaniṣṭhānāmike same | aṅkuśākārarūpābhyāṃ madhyage parameśvari || 66 || p. 41) iyamākarṣiṇīmudrā sarvākarṣaṇakāriṇī | prathamāyāstu mudrāyā madhyame sarale yadā | jāyete parameśāni sarvavidrāviṇī matā || 67 || parivartya karau spṛṣṭāvaṅguṣṭhau kārayetsamau | anāmāntargate kṛtvā tarjanyau kuṭilākṛtī || 68 || kaniṣṭhike niyuñjīta nijasthāne maheśvari | trikhaṇḍeyaṃ samākhyātā tripurāhvānakarmaṇi || 69 || sammukhau tu karau kṛtvā madhyamāmadhyage'ntaje | anāmike tu sarale tadbahistarjanīdvayam || 70 || daṇḍākārau tato'ṅguṣṭhau madhyamāmadhyadeśagau | mudraiṣonmādinī proktā kledinī sarvayoṣitām || 71 || madhyame kuṭile kṛtvā tarjanyuparisaṃsthite | anāmikāmadhyagate tathaiva hi kaniṣṭhike || 72 || sarvā ekatra saṃyojya aṅguṣṭhaparipīḍitāḥ | yonimudrā bhavedeṣā tripurātoṣakāriṇī || 73 || puṭākārau karaukṛtvā tarjanyāvaṅkuśākṛtī | varivartyakareṇaiva madhyame tadadhogate || 74 || krameṇa devi tenaiva kaniṣṭhānāmikādayaḥ | saṃyojya nibiḍāḥ sarvāḥ aṅguṣṭhāvagradeśataḥ || 75 || mudreyaṃ parameśāni sarvāveśakarīmatā | unmādinyāstvanāme dve adhaḥ kṛtvāṅkuśākṛtī || 76 || tarjanyāvapi tenaiva krameṇa viniyojayet | asau mahāṅkuśā mudrā sarvakāmārthasādhinī || 77 || savyaṃ dakṣiṇadeśe tu savyadeśe tu dakṣiṇam | bāhuṃ kṛtvā maheśāni hastau saṃparivartayet || 78 || kaniṣṭhānāmike devi yuktvā tena krameṇa ca | tarjanībhyāṃ samākrānte sarvordhvamapi madhyame || 79 || aṅguṣṭhau tu maheśāni saralāvapi kārayet | iyaṃ sā khecarī nāmnā mudrā sarvottamottamā || 80 || p. 42) parivarttya karau spaṣṭāvardhacandrākṛti priye | tarjanyaṅguṣṭhayugalaṃ yugapatkārayettataḥ || 81 || adhaḥ kaniṣṭhāvaṣṭabdhe madhyame viniyojayet | tathaiva kuṭile yojye sarvādhastādanāmike || 82 || bījamudreyamacirāt sarvasiddhikarīmatā | daśāṅguṣṭhaṃ parāṅguṣṭhe kṣiptvā hastadvayena tu || 83 || sāvakāśātmakaṃ muṣṭiṃ kuryāt sā kumbhamudrikā | prasṛtāṅgulikau hastau mithaḥ śliṣṭe (ṣṭau) ca saṃmukhau || 84 || kuryātsvahṛdaye seyaṃ mudrā prārthanasaṃjñikā | añjalyā dhyānamudrāsyādvāsudevāhvayā ca sā || 85 || aṅguṣṭhāvunnatau kṛtvā muṣṭyoḥ saṃlagnayordvayoḥ | tāvevābhimukhau kuryāt bālakarṇyabhirakṣaṇe || 86 || muṣṭyorūrdhvakṛtāṅguṣṭhau tarjanyagre tu saṃnyaset | sarvarakṣākarīhyeṣā kuntamudrā samīritā || 87 || muṣṭirūrdhvīkṛtāṅguṣṭhā dakṣiṇā nādamudrikā | tarjanyaṅguṣṭhasaṃyogādagrato bindumudrikā || 88 || dakṣiṇā nibiḍā muṣṭiḥ nāmikārpitatarjanī | mudrā vismayasaṃjñā syāt vismayāveśakāriṇī || 89 || hastau tu saṃmukhau śliṣṭau tiryak saṃyojyacocchritau | aṅguṣṭhau saṃhatau kāryau hṛdi kacchapikā bhavet || 90 || aṅguṣṭhānāmike śliṣṭe vāme vāmakrameṇa cet | tattvamudreyamuditā mahāpātakanāśinī || 91 || japakartuśca yatkṛtyaṃ yaccākṛtyaṃ śṛṇuṣvatat | mantraṃ sādhayamānastu trisandhyaṃ devamarcayet || 1 || dvisandhyamekasandhyaṃ vā na mantraṃ kevalaṃ japet | devī cittagatā kāryā kāryaṃ va hṛdayaṃsthiram || 2 || tattvajaptānnapānīyaiḥ kuryātpānādibhojanam | ekagrāmasthito nityaṃ gatvā vandeta svaṃgurum || 3 || praṇāmastu diśānyatra devatāvandanaṃ sadā | nityaṃ naimittikaṃ kuryāt saṅgamaṃ sādhubhiḥ saha || 4 || snāyācca pañcagavyena kevalenāmalena vā | ājyena dadhnākṣīreṇa tilakalkena vā kṛtī || 5 || puraścaryāvidhau tadvat snānaṃ kuryādviśuddhaye | śaktau triṣavaṇaṃ snānamaśaktau dviḥ sakṛttathā || 6 || asnātasya phalaṃ nāsti na cātarpayataḥ pitṝn | anyāni kāmyakarmāṇi tathā sādhusamāgamam || 7 || strīśūdrapatitavrātyanāstikocchiṣṭabhāṣaṇam | asatyabhāṣaṇaṃ coktiṃ kuṭilāṃ parivarjayet || 8 || satyenāpi na bhāṣeta japahomārcanādiṣu | yadi bhāṣati tatkāle satyaiḥ prastutasādhakaḥ || 9 || anyathānuṣṭhitaṃ sarvaṃ bhavatyeva nirarthakam | vāṅmanaḥ karmabhirnityaṃ niḥspṛho vanitādiṣu || 10 || abhyaṅganṛtyagītādidarśanādikamutsṛjet | varjayedgandhalepaṃ ca puṣpadhāraṇameva ca || 11 || p. 44) maithunaṃ tatkathālāpaṃ tadgoṣṭhīṃ ca vivarjayet | smaraṇaṃ kīrttanaṃ keliḥ prekṣaṇaṃ guhyabhāṣaṇam || 12 || saṃkalpovyasāyaśca kriyāniṣpattireva ca | evamaṣṭavidhaṃ proktaṃ maithunaṃ tantravedibhiḥ || 13 || nādadyāt kasyacitkiṃcit na vinodī bhavedbudhaḥ | asnātāṃśca dvijāñchūdrān striyo naiva spṛśettadā || 14 || tyajeduṣṇodakasnānamanivedita bhojanam | prāṇahiṃsānna kurvīta puraścaraṇakṛdbījaḥ || 15 || gośuśrūṣādikaṃ caiva kalpoktaṃ vidhivaccaret || 16 || tato bhakṣyamabhakṣyaṃ ca tadānī yadvadāmyaham | nānā tantrānusāreṇa mantriṇāṃ hitakāmyayā || 1 || bhai (bhā) kṣyaṃ haviṣyaṃ dugdhānnaṃ śākaṃ ca dadhiyāvakam | payo mūlaṃ phalaṃ vāpi yadyadyatropapadyate || 2 || anyatrāpi samākhyātaṃ bhakṣyāṇāṃ lakṣaṇaṃ budhaiḥ | bhakṣyaṃ haviṣyaṃ śākāni payomūlaṃ phalaṃ tathā || 3 || śaktukaṃ kṣīramātraṃ vā puraścaraṇakṛdbijaḥ | haimantikaṃ sitāsvinnaṃ dhānyaṃ mudgāstilā yavāḥ || 4 || kalāyakaṅkunīvārāḥ vāstūkaṃ hilamocikā | ṣaṣṭikākālaśākaṃ ca mūlakaṃ kemuketarat || 5 || kandaṃ saindhavasāmudre lavaṇe dadhisarpiṣī | payo'nuddhṛtasāraṃ ca panasāmraharītakī || 6 || pippalī jīrakaṃ caiva nāgaraṅgaṃ ca tittalī (tintiṇī) | kadalī lavalīdhātrīphalānyaguḍamaikṣavam || 7 || atailapakvaṃ munayo haviṣyānnaṃ prakṣate | haviṣyeṣu yavā mukhyāstadanu vrīhayaḥ smṛtāḥ || 8 || māṣakodravasiddhārthān caṇakoddālakānapi | masūracīnakulatthān sarvābhāve'pi varjayet || 9 || śrīmatāṃ dānayuktānāṃ śucīnāṃ dharmadhījuṣām | satkulasthānajātānāṃ bhikṣāśīlo'grajanmanām || 10 || brahmapatre tu bhuñjīta madhyapatraṃ tu varjayet | dakṣaṃ brahmottaraṃ viṇṇurmadhyapatraṃ maheśvaraḥ || 1 || grāhyaṃ vahniṃ vināvastu nānyasmāt sati sambhave | asambhave vahistīrthāt pragṛhṇīyādaparvaṇi || 2 || tatrāsamartho'nudinaṃ gṛhṇīyāddinabhojanam | viśuddhādadhikerāgādgṛhīte naiva sidhyati || 3 || mṛdu koṣṇaṃ supakvaṃ ca kuryādvailabdhabhojanam | nendriyāṇāṃ yathā vṛddhistathābhuñjīta sādhakaḥ || 4 || anyathā bhojanāddoṣāt siddhihāniśca jāyate | yadvā tadvā parityājyaṃ duṣṭānnaṃ mantribhiḥ sadā || 5 || praśastānnaṃ samaśnīyān mantrasiddhisamīhayā | jalādvṛddhistaroryadvadindriyāṇāṃ tathānnataḥ || 6 || tasmātsarvaprayatnena śastānnāśī bhavennaraḥ | madhu māṃsaṃ tathā kṣāralavaṇaṃ tailameva ca || 7 || svinnaṃ paryuṣitaṃ caiva niḥsnehaṃ kīṭa dūṣitam | kāñjikaṃ gṛñjanaṃ bilvaṃ kalañjaṃ laśunaṃ tathā || 8 || masūraṃ kodravaṃ māṣaṃ mantūkaṃ caṇakādikam | tāmbūlaṃ kāṃsyapātre ca divābhojanameva ca || 9 || evamādīni cānyāni japakāle vivarjayet | anyathā bhojanātteṣāṃ siddhiṃ nāpnoti sādhakaḥ || 10 || japamālāvidhānaṃ ca saṃkṣepeṇa nigadyate | tadbhedastatphalaṃ cāpi mantriṇāṃ hitakāmyayā || 11 || p. 47) alpāyāsaprasādhyā yā bahusiddhipradāyinī | prathamaṃ varṇamālaiva gadyate siddhikāṃkṣiṇām || 12 || anulomavilomaistairbinduvanmātṛkākṣaraiḥ | kṣamerukaiḥ sāṣṭavargaiḥ kliptayā varṇamālayā || 13 || pratyekaṃ varṇayuṅmantrāḥ japtāḥ syuḥ kṣiprasiddhidāḥ | vairimantrā api nṝṇāmanye mantrāśca kiṃ punaḥ || 14 || akacaṭatapayaśā vargādyārṇāḥ samīritāḥ | mantrāṇāṃ varṇayuktatvaṃ prathamaṃ varṇamuccaret || 15 || tataḥ samuccarenmantramevamanyatra darśanāt | anayā yojapaṃ kuryāt tasya siddhiradūrataḥ || 16 || atrāṅgulijapaṃkurvan sāṅguṣṭhāṅgulibhirjapet | aṅguṣṭhena vinā karma kṛtaṃ tadaphalaṃ bhavet || 17 || kaniṣṭhānāmikā madhyā caturthī tarjanī matā | tistroṅgulyāstriparvāḥ syurmadhyamācaika parvikā || 18 || parvadvayaṃ madhyamāyā japakāle vivarjayet | etaṃ meruṃ vijānīyādbrahmaṇā dūṣitaṃ svayam | ārabhyānāmikāmadhyāt pradakṣiṇamanukramam || 19 || tarjanīmūlaparyantaṃ japeddaśasu parvasu | athavā madhyamānāmāmadhyaparvayugātmakam || 20 || meruṃ pradakṣiṇīkurvannanāmāmūlaparvaṇi | ārabhyamadhyamāmūlaparyantaṃ gaṇayedbudhaḥ || 21 || aṅgulīrna viyuñjīta kiṃcitsaṅkocayettalam | aṅgulīnāṃ viyoge tu kṣidreṣu sravate japaḥ || 22 || aṅgulyagre tu yajjaptaṃ yajjaptaṃ merulaṅghane | parvasandhiṣu yajjaptaṃ tatsarvaṃ niṣphalaṃ bhavet || 23 || gaṇanāvidhimullaṅghya yo japettu pramādataḥ | gṛhṇanti rākṣasā yasmānniyataṃ gaṇayedbudhaḥ || 24 || nityaṃ japaṃ kare kuryānna tu kāmyamabodhanāt | mālābhistu prakurvīta nityaṃ kāmyaṃ ca sādhakaḥ || 25 || p. 48) ādikṣāntārṇayogitvādakṣamāleti kīrtitā | tadvarṇasaṃkhyamālābhirjapamālā prakalpayet || 26 || rudrākṣaiḥ sarvakāmāptiḥ śaṅkhaiḥ kīrtidhanāptaye | padmākṣāḥ puṣṭilakṣmīdāḥ śatrunāśakarāḥ sadā || 27 || putrañjīvabhavāḥ putra paśudhīdhānyavṛddhidāḥ | muktābhī racitā mālā saubhāgyaṃ vipulāṃ śriyam || 28 || mantrapratyakṣatāsiddhiṃ śāntikaṃ cānupauṣṭikam | muktiṃ ca tanute tadvat sphāṭikyapyakṣamālikā || 29 || sārasvate padmarāgāḥ puṣkale ca dhane tathā | sauvarṇī rājatī mālā sarvān kāmān prayacchati || 30 || sārasvate prabālotthā vaśye'dhikadhanāgame | pāpakṣayakarī kauśī rudrākṣādikuśāntakaiḥ || 31 || sarvairebhirviracitā mālā syānmuktaye nṛṇām | uccāṭane'śvadantānāṃ mālāḥ protāścabālakaiḥ || 32 || kharadantairadhobhūtairmanuṣyasnāyutantunā | grathitairnirmitāmālā śatrūṇāṃ nāśinī matā || 33 || pretadantairadhobhūtaiḥ kartavyā japamālikā | sādhyadehabhavaiḥ keśaiḥ protavyā dveṣakarmaṇi || 34 || vaiṣṇave tulasīmālā gajadantairgaṇeśvare | tripurāyā jape śastā indrākṣairaktacandanaiḥ || 35 || mahāśaṅkhamayījñeyā nīlasārasvate manau | aṅgulījapasaṃkhyānamekamevamudāhṛtam || 36 || putrañjīvairdaśaguṇaṃ śataṃ śaṃkhaiḥ sahastrakam | prabālai maliratnaiśca daśasāhasrakaṃ smṛtam || 37 || tadeva sphāṭikaiḥ prokataṃ mauktikairlakṣamucyate | svarṇairdaśaguṇā saiva sarvaiḥ śataguṇaṃ tathā || 38 || kuśagranthyā ca rudrākṣairanantaguṇitaṃ bhavet | śuddhapadmākṣamālābhirapisyādamitaṃ phalam || 39 || p. 49) mātṛkāvarṇasaṃbhūtamālayāpi ca tatphalam | athavā tāṃ śataiḥ kuryātsarvasādhāraṇe jape || 40 || pañcāśadbhiḥ kāmyakarmasiddhiḥ syāccaturuttaraiḥ | aṣṭottaraśataiḥ sarvasiddhiruktā kṛtasrajā || 41 || mokṣārthī pañcaviṃśatyā dhanārthī triṃśatājapet | puṣṭyarthī saptaviṃśatyā pañcadaśyābhicārike || 42 || nāradīye tu saṃproktaṃ na pañcadaśa kasyacit | anayoḥ pakṣayostasmādvikalpaḥ syādvyavasthitaḥ || 43 || vyavasthā ceyamatrasyānnasyādaṣṭākṣare manau | puruṣasyeti tasyātho yā kasyaciditiśrutam | athavā yojanīyantanmatabhedena mantribhiḥ || 44 || athāto grathanaṃ vakṣye mālānāṃ tantradarśtitam | ekabhuktaṃ vidyāyādau sādhako grathayet svayam || 45 || svayaṃ ca mālā grathitetyādinā yanniṣidhyate | taccandanasakāśena puṣpasrakparamiṣyate || 46 || kṛtanityakriyaḥ śuddhaḥ ukteṣveteṣu mantravit | yathālābhaṃ yathākāmamakṣāṇyānīya yatnataḥ || 47 || mithaḥ sadṛśarūpāṇi nātisthūlakṛśānyapi | kīṭādibhiraduṣṭāni na jīrṇāni navāni vai || 48 || prakṣālya pañcabhirgavyaistānyakṣāṇi pṛthak pṛthak | vigranthi dvijapuṇyastrīnirmitaṃ triguṇīkṛtam || 49 || triguṇīkṛtya tatsūtraṃ kṣālayedvidhivatpunaḥ | śuklaṃ raktaṃ tathā kṛṣṇaṃ vaśyaśāntyabhicārike || 50 || sūtraṃ saṃpādayedvidvān paṭṭasūtramathāpi vā | sthāpayetpadmaūpeṇāśvatthanavapallavān || 51 || sūtraṃ maṇīṃśca gandhāmbhaḥ kṣālitāṁstatraniḥkṣipet | tāraṃ śaktiṃ mātṛkāṃ ca sūtrai caiva maṇiṣvatha || 52 || vinyasya prayajedājyairjuhuyāccaiva śaktitaḥ | homāśaktau homasaṃkhyādviguṇaṃ japamācaret || 53 || p. 50) iti kecidvadantyatra vakṣyāmo bāhyapūjane | maṇimekaikamādāya sūtre vai yojayetsudhīḥ || 54 || mukhaṃ mukheṣu saṃyojya pucchaṃ pucche tu yojayet | gopucchasadṛśī kāryā yadvā sarpākṛtiḥśubhā || 55 || tatsajātīyamekākṣaṃ merutvenāgrato nyaset | ekaikamaṇimadhye tu brahmagranthiṃ prakalpayet || 56 || gāyatrī japane kecinmālāṃ granthanti māntrikāḥ | gāyatrīmantrakathanaṃ brahmagranthiprakalpane || 57 || sāmānyataḥ kathaṃ bādhyamiti teṣāmihāśayaḥ | japamālāṃ vidhāyetthaṃ tasyāstvatiśayārthakān || 58 || kuryurvācyavidhānena saṃskārān kramabodhitān | kṣālayetpañcagavyena sadyojātena sajjalaiḥ || 59 || candanāgurugandhādyairvāmadevena gharṣayet | dhūpayettāmaghoreṇa tarpayet puruṣeṇa tu || 60 || mantrayedīśamantreṇa pratyekaṃ ca śataṃ śatam | sumeruṃ pañcamenaiva tato mantreṇa mantrayet || 61 || saṃskṛtyaivaṃ budho mālāṃ tatprāṇāṃsthāpayettataḥ | evaṃ kṛtākṣamālāyāṃ japenmātṛkayā sudhīḥ || 62 || mātṛkāvarṇabhedebhyaḥ sarve mantrāḥ prajajñire | ataḥ sakalamantrāṇāṃ japaḥ kāryo'nayāsrajā || 63 || guruṃ saṃpūjya tasmāttāṃ gṛhṇīyātsarvasampade | aśucirna spṛśedenāṃ karabhraṣṭāṃ na kārayet || 64 || aṅguṣṭhasthāmakṣamālāṃ cālayenmadhyamāgrataḥ | tarjanyā na spṛśetso'yaṃ muktido gaṇanakramaḥ || 65 || bhuktau muktau tathā'kṛṣṭau madhyamāyāṃ japetsudhīḥ | aṅguṣṭhānāmikābhyāṃ tu japeduttama karmaṇi || 66 || japānyakāla imāṃ mālāṃ pujayitvā tu gopayet | gopayecca nijaṃ mantraṃ gopayecca nijaṃ gurum || 67 || p. 51) gopayedakṣamālāṃ tu gopayennijamudrikām | guruṃ prakāśayedvidvān mantraṃ naiva prakāśayet || 68 || akṣamālāṃ tu mudrāṃ ca gurorapi na darśayet | bhūtarākṣasavetālāḥ siddhagandharvacāri(ra)ṇāḥ || 69 || haranti prakaṭaṃ yasmāttasmādguptaṃ japetsudhīḥ | dṛḍhaṃ sūtraṃ prayuñjīta na truṭyati jape yathā || 70 || hastānnacyavate yadvajjapataḥ srak tathācaret | hastāccyute bhavedvighnaṃ chinnāyāṃ maraṇaṃ dhruvam || 71 || jīrṇe sūtre punaḥ sūtraṃ grathayitvā śataṃ japet | pramādātpatite hastācchatamaṣṭottaraṃ japet || 72 || tāvanniṣiddhasaṃsparśe kṣālayitvā yathoditam | śatādijapasaṃkhyātra mātṛkāyā vidhīyate || 73 || prakramāttajjapasyaiva sarvatrāsyaiva bodhanāt | apavādakabādhena siddhavaccandrikākṛtaḥ | candrikāyā vivaraṇeṣvimamarthamudāharan || 74 || japamālāṃ nigadyetthaṃ vakṣyāmi japalakṣaṇam | japaḥ syādakṣarāvṛttiḥ sa ca trividha īritaḥ || 1 || vācikaśca upāṃśuśca mānasaśca tridhā smṛtaḥ | trayāṇāṃ japayajñānāṃ śreyānsyāduttarottaraḥ || 2 || yaduccanīcasvaritaiḥ spaṣṭaśabdavadakṣaraiḥ | mantramuccārayedvyaktaṃ vācikaḥ sa japaḥ smṛtaḥ || 3 || śanairuccārayenmantramīṣadoṣṭhau pracālayet | kiṃcicchravaṇayogyaḥ syādupāṃśuḥ sajapaḥ smṛtaḥ || 4 || dhiyā yaduccarenmantraṃ sa japo mānasaḥ smṛtaḥ | uccairjapo'viśiṣṭaḥ syādupāṃśurdaśabhirguṇaiḥ || 5 || sahasro mānasaḥ proktaḥ phalameṣāṃ pracakṣate | vāciko māraṇe caiva puṣṭikāma upāṃśukaḥ || 6 || mānasaḥ siddhikāmasya praśasto japa īritaḥ | gṛhejapaḥ samaḥprokto goṣṭhe daśaguṇaḥ smṛtaḥ || 7 || puṇyāraṇye tathārāme sahasraguṇa īritaḥ | ayutaṃ parvate puṇye nadyāṃ lakṣamudīritam || 8 || koṭiṃ devālaye prāhuranantaṃ śivasannidhau | asaṃkhyātācca saṃkhyātaḥ sahasraguṇa ucyate || 9 || saṃkhyātādapi sāhasra urdhvapuṇḍrāvṛto japaḥ | devatāṃ hṛdgatāṃ kṛtvā kṛtvā ca hṛdayaṃ sthiram || 10 || śivādīṃśca guruṃ natvā japenmantraṃ samāhitaḥ | śanaiḥ śanairavispaṣṭamadrutaṃ na vilambitam || 11 || p. 53) na nyūnaṃ nādhike vāpi jaṣaṃ kuryāddine dine | nairantaryavidhiḥ prokto na dinaṃ vyatilaṅghayet || 12 || divasātikramātteṣāṃ siddhirodhaḥ prajāyate | brahmacaryaparaḥ śānto virataḥ paradūṣaṇe || 13 || vṛthā kathāsu sanmaunī sakṛdeva haviṣyamuk | ananyamānasaḥ prātaḥkālānmadhyaṃdināvadhi || 14 || krodhādidoṣarahito japenmantramananyadhīḥ | japastu sarvakarmebhyaḥ paramodharma ucyate || 15 || ahiṃsayā hi bhūtānāṃ japayajñaḥ pravartate | kruddho bhrāntastvarāyuktaḥ śayāno vā nirāsanaḥ || 16 || upānadūḍhapādovā rathyāyāmāsavasthale | uṣṇīṣī kañcukī vāpi muktakeśo galāvṛtaḥ || 17 || apavitrakaro'śuddhaḥ pralapanna japenmanum | yānaśayyāgatovāpi gacchannutthita eva vā || 18 || aprāvṛttau karau kṛtvā śirasā prāvṛto'pi vā | cintāvyākulacitto vā na mantraṃ prajapedbudhaḥ || 19 || na vadannabrajannānyamāśrayaṃ kamapi smaran | na kṣajjṛmbhaṇahikkādivikalīkṛtamānasaḥ || 20 || mantrasiddhimavāpnoti tasmādyatnaparobhavet | śayanaṃ darbhaśayyāyāṃ vinyasecchucirātmanaḥ || 21 || tadvāsaḥ kṣālayennityamanyathā vighnamāvahet | uparyadhobahirvastraviparyāsaṃ na kārayet || 22 || viparyāsavidhānena bhavedaniyamaḥ kvacit | puraścaraṇakārye ca varjayettaṃ prayatnataḥ || 23 || atiprayāsajanakaṃ varjayetkarmasādhakaḥ | prasārya na japetpādāvutkaṭāsana eva vā || 24 || naikavāsājapenmantraṃ bahuvastrākulo'pivā | evamādīni cānyāni japakāle vivarjayet || 25 || p. 54) patitānāmantyajānāṃ darśane bhāṣaṇeśrute | śrute'dhovāyugamane jṛmbhaṇejapamutsṛjet || 26 || utthāyācamya tatprāptau prāṇāyāmaṃ ṣaḍaṅgakam | kṛtvā samyagjapeccheṣaṃ yadvā sūryādidarśanam || 27 || mantrī mantrajapaṃ kurvannśuciṃ yadi paśyati | prāṇāyāmaṃ sakṛtkṛtvā japaśeṣaṃ samāpayet | aṣṭākṣaravidhāvuktamiti śrīnāradīyake || 28 || atha chinnādi doṣāṇāṃ śāntaye vidhirucyate | tathā chinnādayo doṣāḥ kathyante siddhibodhinaḥ || 1 || ādau doṣasya heyatvāttasya lakṣaṇamucyate | manoryasyādimadhyānteṣvānilaṃ bījamucyate || 2 || saṃyuktaṃ vā viyuktaṃ vā svarākrāntaṃ tridhā punaḥ | caturdhā pañcadhāvātha samantraśchinnasaṃjñakaḥ || 3 || ādimadhyāvasāneṣu bhūbījadvandvalāñchitaḥ | ruddhamantraḥ sa vijñeyo bhuktimuktivivarjitaḥ || 4 || māyātritattvaṃ vā bījarāvahīnastu yo manuḥ | śaktihīnaḥ sa kathito yasya madhyena vidyate || 5 || kāmabījaṃ mukhe māyā śirasyaṅkuśameva vā | asau parāṅmukhaḥ prokto hakāro bīja saṃyutaḥ || 6 || ādyantamadhyeṣvindurvā na bhavedvadhiraḥ smṛtaḥ | pañcavarṇo manuryaḥ syādrephārkenduvivarjitaḥ || 7 || netrahīnaḥ sa vijñeyo duḥkhaśokāmayapradaḥ | ādimadhyāvasāneṣu haṃsaḥ prāsādavāgurau || 8 || hakāro bindumān jīvo vāraṃ vāpi catuṣkalam | māyā namāmi ca padaṃ nāsti yasmin sa kīlitaḥ || 9 || ekaṃ madhye dvayaṃ mūrdhni yasminnastrapurandarau | na vidyete sa mantraḥsyāt stambhitaḥ siddhibo(ro)dhakaḥ || 10 || vahnirvāyusamāyukto yasya mantrasya mūrdhani | saptadhā dṛśyate taṃ tu dagdhaṃ manvīta mantravit || 11 || p. 56) astraṃ dvābhyāṃ tribhiḥ ṣaḍbhiraṣṭārbhidṛśyatekṣaraiḥ | srastaḥ so'bhihito yasya mukhena praṇavaḥ sthitaḥ || 12 || śivo vā śaktirathavā bhītākhyaḥ sa prakīrtitaḥ | ādimadhyāvasāneṣu bhavennārṇacatuṣṭayam || 13 || yasya mantraḥ sa malino mantravittaṃ vivarjayet | yasya madhye dakāro vā krodho vā mūrdhani dvidhā || 14 || astraṃ tiṣṭhati mantraḥ sa tiraskṛta udīritaḥ | bhyodvayaṃ hṛdaye śīrṣe vaṣaṭvauṣaṭ ca madhyataḥ || 15 || yasyāsau bhedito mantrastyājyaḥ siddhiṣu sūribhiḥ | trivarṇo haṃsahīno yaḥ suṣuptaḥ sa udāhṛtaḥ || 16 || mantrovā'pyathavā vidyā saptādhikadaśākṣaraḥ | phaṭkāra pañcakādiryo madonmatta udāhṛtaḥ || 17 || tadvadastraṃ sthitaṃ madhye yasya mantraḥ sa mūrchitaḥ | virāmasthānagaṃ yasya hṛtavīryaḥ sa kathyate || 18 || ādau madhye tathā mūrdhni caturastrayuto manuḥ | jñātavyo hīna ityeṣa yaḥ syādaṣṭādaśākṣaraḥ || 19 || ekonaviṃśatyarṇo vā yo mantrastārasaṃyutaḥ | hṛllekhāṅkuśabījāḍhyastaṃ prasuptaṃ pracakṣate || 20 || saptavarṇo manubaliḥ kumāro'ṣṭākṣarastu yaḥ | ṣoḍaśārṇo yuvā prauḍhaścatvāriṃśallipirmanuḥ || 21 || triṃśadarṇaścatuḥ ṣaṣṭivarṇo mantraḥ śatākṣaraḥ | catuḥśatākṣaraścāpi vṛddha ityabhidhīyate || 22 || navākṣaro dhruvayuto manurniścitraśa īritaḥ | yasyāvasāne hṛdayaṃ śiro mantrau ca madhyataḥ || 23 || śikhā varma ca saṃsyātāṃ vauṣaṭ phaṭkāra eva vā | śivaśaktyarṇahīno vā sa nirbīja iti smṛtaḥ || 24 || eṣu sthāneṣu phaṭkāraḥ ṣoḍhā yasmin pradṛśyate | sa mantraḥ siddhihīnaḥ syānmandaḥ paṃktyakṣaro manuḥ || 25 || p. 57) kūṭa ekākṣaro mantraḥ sa evokto niraṃśakaḥ | dvivarṇaḥ śaktihīnaḥ syāccaturvarṇastu kekaraḥ || 26 || ṣaḍakṣaro bījahīnastvabandhaḥ saptākṣaro manuḥ | sārdhadvādaśavarṇo vā dhūmitaḥ sa tu ninditaḥ || 27 || sārdhabījastrayastadvadekaviṃśativarṇakaḥ | viṃśatyarṇastriṃśadarṇo yaḥ syādāliṅgitastu saḥ || 28 || dvātriṃśadakṣaro mantro mohitaḥ parikīrtitaḥ | caturviṃśativarṇo yaḥ saptaviṃśativarṇakaḥ || 29 || (kṣudhārtaḥ sa tu vijñeyaścaturviṃśati varṇakaḥ) | ekādaśākṣarī vāpi pañca viṃśatisaṃkhyakaḥ || 30 || trayoviṃśativarṇo vā mantro dṛpta udāhṛtaḥ | ṣaḍviṃśatyakṣaro ṣaṭtriṃśadvarṇakastathā || 31 || triṃśadekonavarṇovā'pyaṅgahīno'bhidhīyate | aṣṭāviṃśadakṣaro yaḥ ekatriṃśadathāpi vā || 32 || atikruddhaḥ sa gadito ninditaḥ sarvakarmasu | (triṃśadakṣarako mantrastrayastriṃśadathāpi vā || 33 || atikrūraḥ sa gadito ninditaḥ sarvakarmasu |) catvāriṃśatamārabhya triṣaṣṭiryāvadāpatet || 34 || tāvatsaṃkhyā nigaditā mantrāḥ savrīḍasaṃjñakāḥ | pañcaṣaṣṭyakṣarāyesyurmantrāste śāntamānasāḥ || 35 || ekonaśataparyantaṃ pañcaṣaṣṭyakṣarāditaḥ | ye mantrāste nigaditāḥ sthānabhraṣṭāhvayābudhaiḥ || 36 || trayodaśākṣarā ye syurmantrāḥ pañcadaśākṣarāḥ | vikalāste'bhidhīyante śataṃ sārdha śatastu (ntu) vā || 37 || śatadvayaṃ dvinavatirekahīnāthavāpi sā | śatatrayaṃ vā yatsaṃkhyā nisnehāste samīritā || 38 || catuḥ śatānyathārabhya yāvadarṇasahasrakam | ativṛddhaḥ sa yāgeṣu parityājyaḥ sadā budhaiḥ || 39 || p. 58) sahasrādadhikā mantrā daṇḍakāḥ pīḍitā matāḥ | dvisahasrādhikā mantrāḥ khaṇḍaśaḥ śatadhā matāḥ || 40 || jñātavyāḥ stotrarūpāste mantrāste syustathā matāḥ | tathā vidyāśca boddhavyā mantribhiḥ sarvakarmasu || 41 || bandhena yonimudrāyā doṣān chinnādikān haret | tadāvaśyakamevātra tadvyaktaṃ śāradādike || 42 || doṣānimānavijñāya yo mantraṃbhajate janaḥ | siddhirna jāyate tasya kalpakoṭiśatairapi || 43 || ityādidoṣaduṣṭāṃstānmantrānātmani yojayet | śodhayedūrdhvapavano baddhayā yonimudrayā || 44 || athavā doṣaśuddhyarthaṃ prakāramimamācaret | mantrādiṣu ca sarveṣu hṛllekhā kāmabījakam || 45 || śrībījaṃ vā viniḥkṣipya japenmantraṃ viśuddhaye | tārasaṃpuṭito vātha duṣṭamantro'pi siddhyati || 46 || atha vakṣye yonimudrābandhayogamanuttamam | jitvādāvātmanaḥ śatrunkāmādīn yogamabhyaset || 47 || kāmakrodhau lobhamohau tatparaṃ madamatsaram | vadanti duḥkhadānetānariṣaḍvargamātmanaḥ || 48 || yogāṣṭāṅgairimān jitvā yogino yogamāpnuyuḥ | yamaniyamāsanaprāṇāyāmāḥ tataḥ param || 49 || pratyāhāraṃ dhāraṇāṃ ca dhyānaṃ sārdhaṃ samādhinā | aṣṭāṅgānyāhuretāni yogino yogasādhane || 50 || ahiṃsāsatyamasteyaṃ brahmacaryaṃ kṛpārjavam | kṣamā dhṛtirmitāhāraḥ śaucaṃ ceti yamā daśa || 51 || tapaḥ santoṣa āstikyaṃ dānaṃ devasyaṃ pūjanam | siddhāntaśravaṇaṃ caiva hrīrmatiścajapodga(vra)tam || 52 || daśaite niyamāḥ proktā yogaśāstraviśāradaiḥ | indriyāṇāṃ vicaratāṃ viṣayeṣu nirargalam || 53 || p. 59) balādāharaṇaṃ tebhyaḥ pratyāhāro vi(bhi)dhīyate | aṅguṣṭhagulphajānūrusīvanīliṅganābhiṣu || 54 || hṛdgrīvākaṇṭhadeśeṣu lambikāyāṃ tato nasi | bhrūmadhye mastake mūrdhni dvādaśānte yathā vidhi || 55 || dhāraṇaṃ prāṇamaruto dhāraṇeti nigadyate | samāhitena manasā caitanyāntaravartinā || 56 || ātmanyabhīṣṭadevasya dhyānaṃ dhyānamihocyate | samatvabhāvanā nityaṃ devātmaparamātmanoḥ || 57 || samādhimāhurmunayaḥ proktamaṣṭāṅgalakṣaṇam | yuktāhāravihārasya yuktaceṣṭasya karmasu || 58 || yuktasvapnāvabodhasya yogobhavati duḥkhahā | prāṇāyāmaṃ samārabhya viśudhāntaranāḍikaḥ || 59 || āsane sādhako dakṣapādapārṣṇiṃ niveśayet | gudamārge tathā liṅge vāmapārṣṇima (tha) nyaset || 60 || nivartayedindriyāṇi viṣayebhyaḥ samāhituḥ | ṛjukāyaśirogrīvaḥ kākacañcuyutakramāt || 61 || samāhṛtyajagatprāṇamudaraṃ paripūrayet | aṅguṣṭhābhyāmatho karṇau tarjanībhyāṃ tu locane || 62 || nāsārandhre madhyamābhyāmavaśiṣṭābhirānanam | aṅgulībhirnātidṛḍhamavarudhya svakaṃ manaḥ || 63 || mūlādhāre sthirīkṛtya yathāśvo gudapaddhatim | saṃkocayati saṃtyajya purīṣantu punaḥ punaḥ || 64 || tathā saṅkocayedenamaṅgalagnakarastataḥ | bhūyo bhūyo hūṁkṛtenoccārayedgudamārutam || 65 || unmīlayati suṣumnā su(mu)khamabhyasa (sya)taḥ kramāt | vāyustatra praviśyājagranthiṃ bhitvājapaṅkajam || 66 || karotyūrdhvamukhaṃtasmin praviṣṭe'ntarathodhvaniḥ | kramānmeghaninādābho jāyate tena budhyate || 67 || p. 60) suprasuptā kuṇḍalinī tato yonyantake smaram | bhramantaṃ vikasadbandhujīvapuṣpābhamujjvalam || 68 || śivasvarūpaṃ saṃcintya haṃsarūpaṃ vicintayet | tayaikīkṛtamātmānaṃ yogī kuṇḍalinīṃ tataḥ || 69 || vidhāya citkalāyuktāṃ haṃsena sahitāṃ nayet | etāmūrdhvaṃ citranāḍyā sahasradalapaṅkajam || 70 || cakrāṇi ṣaṭ ca liṅgāni trīṇi bhitvā pṛthak pṛthak | gatvā tatkarṇikāsaṃsthaśivasāyujyamāpnuyāt || 71 || sahasrārordhvasargākhyasthānasthitasudhākarāt | nipataṃtrīṃ(ntīṃ)mantramayīṃ lohitāmṛtaviśru(sru)tim || 72 || pītvā tenaiva mārgeṇa tāstāḥ ṣaṭcakradevatāḥ | prā (parā) vṛtya prīṇayantī svasthānamadhigacchati || 73 || itthaṃ gatāgataṃ yogī bhūyo bhūyaḥ samācaran | mantrajāpavidhānena doṣān chinnādikān haret || 74 || abhyasedyonudivasaṃ yogamenaṃ samāhituḥ | jitvā duritarogādīn ciraṃjīvetsmarātmakaḥ || 75 || sādhayetsakalānmantrānmaunī nīlaśiroruhaḥ | gudadhvajāntare padmaṃ brahmaṇo bhūṣitaṃ dalaiḥ || 76 || caturbhirhemasaṃkāśairvādisāntairvibhūṣitaiḥ | sabindubhiriyaṃ prāhurmūlādhāraṃ tu yoginaḥ || 77 || dhvajamūle rasadalairbādilāntaiḥ sabindubhiḥ | varṇairyutaṃ śivasthānaṃ svādhiṣṭhānasamāhvayam || 78 || nīlāñjanābhairdaśabhiryuktairḍādyaiḥ sabindubhiḥ | daśākṣarairdalairyuktaṃ nābhisthaṃ maṇipūrakam || 79 || hṛdīndragopasandhyāmbuvāhasindūradīdhiti | dalairādityasaṃkhyābhiḥ kādivarṇairvibhūṣitaiḥ || 80 || sadantaiḥ kamalaṃ prāhuranāhatamidaṃ budhāḥ | viśuddhākhyaṃ tu nalinaṃ kaṇṭhe'lirucibhiryutam || 81 || p. 61) dalaiḥ ṣoḍaśabhiryuktaṃ svarairbhagavatīgṛham | śaraccandramayukhābhamājñānāmasaroruham || 82 || bhrūmadhyedvidalaṃ senduvarṇāntyadvayabhūṣitam | ṣaṭcakrakamidaṃ proktaṃ yogaśāstraviśāradaiḥ || 83 || brahmā śivo gadāpārṇihaṃsobhagavatī tathā | binduḥ krameṇa cakreśāḥ ṣaḍatra parikīrtitāḥ || 84 || brahmāviṣṇustathārudra īśvaro'tha sadāśivaḥ | binduḥ krameṇa cakreśāḥ kvacidevamudīritāḥ || 85 || ḍākinī rākinī caiva lākinī kākinī tathā | śākinī hākinī ceti kramāt ṣaṭcakradevatāḥ || 86 || svayambhunā svayaṃ liṅgaṃ yonimadhyavilāntare | hṛdibālā(ṇā)dvayaṃ liṅgamitarañcā(ccā)ntarālake || 87 || sargādho raktakiñjalkasahasradalapaṅkajam | niṣkalaṅkaṃ sphuradraśmi triśṛṅga(ṅgaṃ)himaraśmikam || 88 || gudadhvajāntare liṅgamutsedhāddvyaṅgulaṃ viduḥ | tasya dviguṇavistāravṛttarūpeṇa veṣṭitam || 89 || nāḍyastatra samutpannā mukhyāstisraḥ prakīrtitāḥ | iḍā nāḍī śritābhāgaṃ tanorvāmaṃ tu dakṣiṇam || 90 || piṅgalātha tanormadhye pṛṣṭhavaṃśasamāśritā | suṣumnā brahmarandhraṃ tu citrā nāḍī tadantare || 91 || pañcavarṇojjvalā sūkṣmā devairyuktātha pañcabhiḥ | brahmā janārdano rudraḥ śivasādākhyakāvapi || 92 || citrākhyanāḍyantarasthā pañcabhūtādhidevatāḥ | kandamadhye trikoṇāsti yonirlohitadīdhitiḥ || 93 || bālārkakoṭikiraṇaśampeva capaladyutiḥ | kāmaḥ pariśramastatra cintanīyastaḍinnibhaḥ || 94 || atisūkṣmābhamūrdhve syācchaktirdīpaśikhākṛtiḥ | parisphurantī tanmadhye śivaśaktisvarūpiṇī || 95 || p. 62) sūryakoṭipratīkāśā sarvadevamayī vibhuḥ | prasuptabhujagākārā śaṃkhāvartabhramānmukham || 96 || veṣṭayantī suṣumnāyā dhyeyā kuṇḍalinī śubhā | saṃkṣipya yonimudrāyā bandha evaṃ prakīrtitaḥ || 97 || kathyante mantrasaṃskārā śāradātilakā daśa | jananaṃ jīvanaṃ paścāttāḍanaṃ bodhanaṃ tathā || 1 || athābhiṣeko vimalīkaraṇāpyāyane tathā | tarpaṇaṃ dīpanaṃ guptirdaśaitā mantrasaṃskriyāḥ || 2 || candanādibhirālikhya pātre svarṇādinirmite | mantrīsauvarṇalekhinyā mātṛkārṇān yathākramam || 3 || tatokṣarāṇi saṃgṛhya likhedabhimataṃ manum | avaśiṭairmātṛkārṇaiḥ saṃpuṭīkṛtya taṃ japet || 4 || etajjananamākhyātaṃ sampradāyānusāribhiḥ | praṇavāntaritān kṛtvā mantravarṇān japetsudhīḥ || 5 || etajjīvanamityāhurmantraśāstraviśāradāḥ | mantravarṇān samālikhya tāḍayeccandanāmbhasā || 6 || pratyekaṃ vāyunā mantrī tāḍanaṃ tadudāhṛtam | mantravarṇān samālikhya prasūnaiḥ karavīrajaiḥ || 7 || tanmantrākṣarasaṃkhyātairhanyātsyāttena bodhanam | aśvatthapallavairmantramabhiṣiñcedviśuddhaye || 8 || saṃcintyamanasā mantraṃ mūle tejastrayātmakam | yonibandhorddhvapavanastadutthajyotiṣā tataḥ || 9 || hṛdambhojasthite vācyajyotirmantreṇa nirdahet | mantre malatrayaṃ mantrī vimalīkaraṇaṃ tvidam || 10 || tāraṃ vyomāgnimanuyugdantījyotirmanurmataḥ | kuśodakena japtena pratyarṇaṃ prokṣaṇaṃ manoḥ || 11 || tena matreṇa vidhivadetadāpyāyanaṃ matam | mantreṇa vāriṇā tantre tarpaṇaṃ tarpaṇaṃ matam || 12 || tāramāyāramāyogo manordīpanamucyate | japyamānasya mantrasya gopanaṃ tvaprakāśanam || 13 || iti mantrasya saṃskārā daśoktāḥ siddhidāyakāḥ | yān kṛtvā vidhinā mantrī yathoktaphalamaśnute || 14 || atha śaivāgamādyuktāstranyāsavidhirucyate | abhayaṃ vāmato dadyād varaṃ dakṣe niveśayet || 1 || devasya pṛṣṭhadeśe tu tūṇaṃ samyaṅniveśayet | śāliṃ ca navanītaṃ ca dadhibhāṇḍaṃ tathā guḍam || 2 || akṣamālāṃ mṛgaṃ ṭaṅkaṃ dakṣiṇe viniveśayet | śukaṃ vīṇāṃ tathā nāgaṃ vyañjanaṃ ca kamaṇḍalum || 3 || tarjanīṃ vāmatastadvadāsanaṃ dakṣato nyaset | vedaṃ ca pakṣiṇaṃ mudrāṃ dakṣiṇe viniyojayet || 4 || śaṃkhaṃ cakraṃ nyasettadvat kuśān padmaṃ dvayorapi | dvayoḥ pāśaṃ ca pustaṃ ca pātraṃ vāme vicintayet || 5 || kapālaṃ vāmato dakṣe japamālāṃ samarpayet | dakṣe śaktiṃ phalaṃ khaḍgaṃ triśūlaṃ ḍamaruṃ tathā || 6 || vanamālāṃ surāpātraṃ śṛ (sṛ)ṇiṃ cāpi śaraṃ nyaset | dhanurvāṇaṃ cobhayorhastakaṅkaṇaṃ mudrikāṃ gadām || 7 || kaśāṃ tu vāmato nyasya kheṭakaṃ śṛṅkhalaṃ tathā | arghapātraṃ cobhayostu dadyātpuṣpāñjaliṃ tathā || 8 || bhūṣānyubhayordadyādvastraṃ citritamīritam | śubhraṃ vā sarvadevānāṃ pītaṃ viṣṇoḥ samīritam || 9 || śaṃ ca gopīśa paṃ gaṃ ca śa pa caṃ gaṃ śa go pa caṃ | śa pa caṃ gaṃ ga paṃ śaṃ ca śaṃkhādyāḥ ṣaṭ pradakṣiṇāḥ || 10 || ke ma saṃ dā rāma pradyuvibhā'ni purvadhojanāḥ | go tri śrī hṛ nṛsiṃhācyu vā nā go pe ha kṛ kramāt || 11 || atha jāpyavidhānaṃ tu kramoktaṃ pratipadyate | yena siddhirbhavedāśu abhāgyasyāpi dehinaḥ || 1 || bhūmeḥ parigrahaṃ kuryāt parimāṇaṃ ca sarvavit | tathāsyāmukagotrasya puraścaraṇasiddhaye || 2 || mayeyaṃ gṛhyate bhūmirmantro me sidhyatāmiti | viṣamaṃ maṇḍalaṃ vāpi krośaṃ gavyūtimeva vā || 3 || nadī parvatavṛkṣādau parimāṇe nakhāntatam | puraścaryābhuvo mānaṃ kvacinmānaṃ na vidyate || 4 || tadāha candrikākāro nānāmantrānusārataḥ | grāme krośamitaṃ sthānaṃ krośayugmamathāpi vā || 5 || ahorātrivihārārthaṃ tāvatīṃ bhūmimākramet | vitastipramitān kṛtvā pratyekaṃ vai kadāpi vā || 6 || kṣīravṛkṣodbhavān kīlānastramantrābhimantritān | teṣu cāstraṃ samabhyarcya mantrī pañcopacārakaiḥ || 7 || tānaṣṭau sarvadigbhāge nikhanenmadhya uddharet | kṣetre tu kīlite mantrī na vighnaiḥ paribhūyate || 8 || aśvatthodumbaraplakṣanyagrodhāḥ kṣīraśākhinaḥ | kṣetrapālaṃ svavargeṇa saṃpūjya vidhivattataḥ || 9 || dikpatibhyo baliṃ dadyāt tataḥ kṣetraṃ samāśrayet | japasthānaṃ samāśritya kūrmacakraṃ vicintayet || 10 || vartulaṃ navakoṣṭhaṃ tat kṛtvā kūrmākṛtiṃ likhet | kādīn vargān lakṣamīśe madhyakoṣṭhe tathā likhet || 11 || p. 67) svarānanukrameṇaiva pūrvādyaṣṭaharidgatān | kṣetranāmādyavarṇaṃ (rṇaḥ) tu yasmin koṣṭhe sthito bhavet || 12 || mukhaṃ tattasya jānīyāt hastāvubhayataḥ sthitau | koṣṭhe kukṣī ubhe pāṇau dve śiṣṭaṃ pucchamīritam || 13 || mukhastho labhate siddhiṃ karasthaḥ svalpajīvanaḥ | kukṣisthito hyudāsīnaḥ pārśvasthoduḥkhamāpnuyāt || 14 || pucchasthaḥ pīḍyate mantrī bandhanoccāṭanādibhiḥ | kūrmacakramidaṃ proktaṃ mantriṇāṃ siddhisādhanam || 15 || mukhaṃ tasya samāśritya japahomādikaṃ caret | grāme vā vipine vāpi yatra kutrāvaloyan || 16 || dīpasthāne japaḥ kāryaḥ sarvakāmamabhīpsatā | kūrmacakramavijñāya yaḥ kuryājjapahomakam || 17 || tasya jāpyaphalaṃ nāsti sarvānarthāya kalpate | dehaśuddhiṃ vidhāyādāvekabhuktaṃ samācaret || 18 || prātaḥ snātvātha gāyatrīṃ yathāśakti sucirjapet | svarṇadānādikaṃ kuryādathavā sarvakāmadam || 19 || jñātājñātasya pāpasya kṣayārthaṃ prathamaṃ tataḥ | viprān santarpayet samyak bhojanācchādanābhiḥ || 20 || * * * rvastrabhūṣābhiḥ saṃpūjya gurumātmanaḥ | ārabheta japaṃ paścāt tadanujñāpurassaram || 21 || purāpi na viruddhaṃ syādanujñāgrahaṇaṃ guroḥ | asannidhāne svagurormanasaiva samācaret || 22 || athavā gurusambaddhaṃ guruṃ kañcana kalpayet | ekabhuktaṃ prakurvīta haviṣyānnena taddine || 23 || atha prātaḥ samutthāya śrīmān brāhmamuhūrttake | kṛtāvaśyakriyo dhīraḥ upaviśyāsane śubhe || 24 || sahasradalasaṃśobhibrahmarandhrasthapaṅkaje | śrīguruṃ paramātmānaṃ vyākhyāmudrālasatkaram || 25 || p. 68) dhyāyeddvinetraṃ dvibhujaṃ prītaṃ sakalasiddhidam | evaṃ dhyātvā ca tatpādasrutapīyūṣadhārayā || 26 || sthiradhīḥkṣālitaṃ dehaṃ nijaṃ saṃcintya devatām | svakīya hṛdaye dhyātvā dehaṃ svaṃ paricintayet || 27 || tatkāntipaṭalavyāptaṃ natvā devaṃ tadājñayā | ṛṣyādīn vinyasetpaścān mantrārthaṃ saṃsmaranbudhaḥ || 28 || gatvā tīrthaṃ svaśākhotthavartmanā snānamācaret | paścātsvamantra-ṛṣyādinyāsapūrvakamādarāt || 29 || dhyātveṣṭadevatāṃ tīrthamāvāhyāṅkuśamudrayā | amṛtīkṛtya tattīrthaṃ mudrayā dhenusaṃjñayā || 30 || vamityamṛtabījena rakṣayettacchareṇa vai | tajjale devatāmūrtiṃ dhyātvā taccaraṇasṛ(sru)te || 31 || tīrthe nimajya trirvidvānmanasā mantramuccaran | kṛtvāghamarṣaṇaṃ paścādutthāyācamya vāsasī | paridhāya tato mantrī kuryātsandhyādikāṃ kriyām || 32 || yathāśākhaṃ samāpyaitadṛṣyādinyāsapūrvakam | japtvā mūlamanuṃ tvaṣṭāviṃśati pramitaṃ tataḥ || 33 || mantrī vaktavyamārgeṇa tāvadeva pratarpayet | abhiṣiñcettriśo mūrdhni tadvatkalaśamudrayā || 34 || tattaddevasya gāyatrīṃ prajapetpaṃkti saṃkhyayā | kāmānte tripurādevi vidmahe padamīrayet || 35 || kāmeśvari vadetpaścāt dhīmahīti vadettataḥ | tanna ityabhidhāyātha vadet klinne pracodayāt || 36 || tripurāyā iyaṃ proktā gāyatrī sarvasiddhidā | trailokyamohanāyeti vidmahe padamīrayet || 37 || smarāya dhīmahi tatastanno viṣṇuḥ pracodayāt | gāyatrī śrīhareḥ proktā sakalārthapradāyinī || 38 || dāśarathāya vidmahe sītākāntāya dhīmahi | tanna ityabhidhāyānte vadedrāmaḥ pracodayāt || 39 || p. 69) rāmasyaiṣā samuddiṣṭā gāyatrī sarvasiddhidā | kāmadevāya vidmahe puṣpabāṇāya dhīmahi || 40 || ityuccārya vadetpaścāttato'naṅgaḥ pracodayāt | kāmadevasya gāyatrī proktā sakalasiddhidā || 41 || tatpuruṣāya vidmahe vāmadevāya dhīmahi | abhidhāya punarbruyāt tanno rudraḥ pracodayāt || 42 || śaṅkarasya samākhyātā gāyatrī sakalārthadā | sudarśanāya vidmahe mahājvālāya dhīmahi || 43 || abhidhāya budho brūyāttannaścakraḥ pracodayāt | sudarśanasya gāyatrī proktā sarvasamṛddhidā || 44 || caṇḍaghaṇṭāya vidmahe caṇḍeśvarā (ya) dhīmahi | uktvā tadante pravadettannaścaṇḍaḥ pracodayāt || 45 || iyaṃ caṇḍeśa gāyatrī sarvasiddhikarī matā | ṣakholkāya vidmahe divākarāya dhīmahi || 46 || tataḥ samuccareddhīmān tannaḥ sūryaḥ pracodayāt | sūryasyaiṣā samuddiṣṭā gāyatrī sarvasiddhidā || 47 || yasya mantrasya gāyatrī kalpe na paridṛśyate | tanmantradevatānāmnā gāyatrīṃ tatra kalpayet || 48 || mantriṇā mantra gāyatrī procyate'tra nidarśanam | oṃ ghṛṇi (ḥ) sūrya-ādityetyaṣṭārṇena ca bhānave || 49 || arghaṃ dattvātha mūlena daśadhā mantritairjalaiḥ | ācamya dikpatīnnatvā tataḥ saṃkalpamācaret || 50 || siddhikāmo'sya mantrasya iyatsaṃkhyaṃ japaṃ tataḥ | daśāṃśaṃ havanaṃ homāddaśāṃśaṃ tarpaṇaṃ tataḥ || 51 || daśāṃśaṃ mārjanaṃ tasmāddaśāṃśaṃ viprabhojanam | puraścaraṇamevaṃ hi kariṣye prāgudaṅmukhaḥ || 52 || kuśākṣatajalairevaṃ kariṣye prāgudaṅmukhaḥ | kuśākṣatajalairevaṃ saṃkalpaḥ śāstradarśitaḥ || 53 || p. 70) anyeṣāṃ tu yathāyogyaṃ saṃkalpya vacanaṃ matam | ito'nyathā vadantyeke sampradāyānusāriṇaḥ || 54 || daśāṃśatā punasteṣāṃ japasyaiva viśeṣataḥ | na tu sannidhi bhāvenāpyuttarottaraśaṃsitā || 55 || aśvayukkṛṣṇapakṣe tu śrāddhaṃ kuryāt dine dine | tribhāgahīnaṃ pakṣaṃ vā tribhāgaṃ tvardhameva vā || 56 || ityādau sarvaśiṣṭānāṃ sammate tadadarśanāt | bhojanaṃ brāhmaṇānāṃ tu na karmaviniveśitam || 57 || sarvakriyāṇāmaṅgatvādanyathā ca tadiṣyate | parantu mantradevasya japasyaiva daśāṃśataḥ || 58 || cintanaṃ mantribhiḥ kāryaṃ taduktaṃ mantrisattamaiḥ | daśāṃśenāpi vidyāyā devatāṃ cintayedapi || 59 || pañcāṅgatā tu tenaiva puraścaraṇakarmaṇaḥ | pādau prakṣālayedgatvā tato maṇḍapasaṃnidhim || 60 || ācamya vidhinā kuryātsāmānyarghaṃ tu tadyathā | astreṇa pātraṃ saṃśodhya hṛnmantreṇa prapūrya ca || 61 || tīrthamantreṇa cāvāhya tīrthaṃ savitṛmaṇḍalān | tajjale gandhapuṣpāṇi niḥkṣipettāramuccaran || 62 || astreṇa śodhayitvaitat spṛṣṭvā mūlaṃjapettriśaḥ | darśayettatvamudrāṃ ca sāmānyārghamidaṃ bhavet || 63 || tajjalairastramantreṇa dvāramabhyukṣya pūjayet | dvārasya dakṣiṇe vāme gaṇeśaṃ ca sarasvatīm || 64 || ūrdhvodumbarake madhye tayodvāraśriyaṃ yajet | tato dakṣiṇaśākhāyāṃ vighnaṃ kṣetreśamanyataḥ || 65 || tayoḥ pārśvagate gaṅgāyamune puṣpavāribhiḥ | dhātāraṃ ca vidhātāraṃ śaṃkhapadmanidhī tathā || 66 || dehalyāmarcayedastraṃ pratidvāramiti kramāt | tatastaddevatāyāstu tattadvārādhipān yajet || 67 || p. 71) viṣṇordvārādhipānandasunandacaṇḍasaṃjñakāḥ | pracaṇḍo'thabalaścaiva prabalo bhadra ityapi || 68 || subhadraścaiva saṃproktaḥ śaivā dvārādhipāḥ punaḥ | nandisaṃjño mahākālo gaṇeśo vṛṣabhastathā || 89 || ghṛṅgī riṭistathā skanda umā caṇḍeśvarastvamī | vakratuṇḍaścaikadaṃṣṭro mahodaragajānanau || 70 || lambodaro'tha vikaṭo vighnarājāhvayo'paraḥ | dhūmravarṇastvime vighnāḥ śākteyāḥ mātaraḥ smṛtāḥ || 71 || brāhmī māheśvarī bhūyaḥ kaumārī vaiṣṇavī tathā | vārāhyanantarendrāṇī cāmuṇḍā saptamī tathā || 72 || aṣṭamī syānmahālakṣmī proktā viśvasya mātaraḥ | indro yamo'tha varuṇaḥ kuberastraipurā matāḥ || 73 || dvāraṃ yadyekamevasyāttadā sādhāraṇo vidhiḥ | sakṛtsyāddvārapālāṃśca sarvāṃstatraiva pūjayet || 74 || dvārapūjāṃ vidhāyetthaṃ mūlamantraṃ japan dhiyā | divyāntarikṣabhaumāṃstu sarvavighnānnivārayet || 75 || śivājñayā ito'nyatra vrajantu sarva eva hi | pārṣṇidhātatrayaṃ kṛtvā svāṅgaṃ saṃkocayan sudhīḥ || 76 || vāmaśākhāṃ spṛśannantaḥ praviśeddakṣiṇāṅghriṇā | dvārāpekṣaṃ tu vāmatvamityetannānu manyate || 77 || puruṣāpekṣayā tasmin bādhakānāmabhāvataḥ | dakṣāṃśena spṛśedetadvyākhyānamapi mantriṇām || 78 || [ajñānagahanadhvāntasaṅgatannaiva yujyate] | tūrṇṇāyāge tu saṃproktaṃ pārṣṇighātapuraḥsaram | siddhārthākṣatasaṃyuktaṃ nārācāstradhiyā budhaḥ || 79 || apasarpantu te bhūtā ye bhūtā hyatrasaṃsthitāḥ | vighnakartāro ye bhūtāste naśyantu śivājñayā || 80 || ityante'straṃ samuccārya maṇḍapāntaḥ parikṣipet | nair-ṛtyāṃ diśi vāstvīśaṃ brāhmaṇaṃ ca samarcayet || 81 || p. 72) pañcagavyārghatoyābhyāṃ prokṣayedyāgamaṇḍapam | athāvā ye bhavantyatra sālasā mitabuddhayaḥ || 82 || dvārapūjāvasānaṃ te vidadhyurnnaiva mānavāḥ | evaṃ vidhāya vidhinā japasthāne samācaret | pūjādikaṃ japasyāṅgaṃ tatkṛtvā japamācaret || 83 || pariṣkṛtya sthalaṃ ramyaṃ gomayenopalepitam | upacārān prakurvīta tānāhustrividhān budhāḥ || 84 || āsanaṃ svāgataṃ cārghaṃ pādyamācamanīyakam | madhuparkācamanasnānavasanābharaṇāni ca || 85 || sugandhasumanodhūpadīpanaivedya vandanam | prayojayedarcanāyāmupacārāṁśca ṣoḍaśa || 86 || arghapādyācamana madhuparkā ca mānyatha | sugandha sumanodhūpadīpanaivedyavandanam || 87 || prayojayedarcanāyāmupacārān daśa kramāt | gandhādayo nivedyāntā pūjā pañcopacārikī || 88 || pūrvoktamāsanaṃ mantrī vedikāyāṃ pravinyaset | prakṣālyapāṇicaraṇau supavitrakaraḥ śuciḥ || 89 || āgatya vedikāsthānaṃ pūjāṅgaṃ vidhivaccaret | tīkṣṇadaṃṣṭra mahākāya kalpāntadahanopama || 90 || bhairavāya namastubhyamanujñāṃ dātumarhasi | ityanujñāṃ gṛhītvāsya sthānaśodhanamācaret || 91 || vīkṣaṇādicatuṣkeṇa samprokṣyāsanamādarāt | ādhāraśaktimārabhya pṛthivyantāḥ prapūjayet || 92 || devatāstatra mantrajño gandhapuṣpākṣatairjalaiḥ | merupṛṣṭha ṛṣiścchandaḥ pṛthivyāḥ sutalaṃ matam || 93 || devatā kūrma ākhyātaḥ saṃsmaredṛṣipūrvakān | viniyogo'sya mantrasya āsane parikīrtitaḥ || 94 || pṛthvitvayā dhṛtā lokā devitvaṃ viṣṇunā dhṛtā | tvaṃ ca dhāraya māṃ bhadre pavitrīkuru cāsanam || 95 || p. 73) iti mantraṃ japan pīṭhe prāṅmukhovā'pyudaṅmukhaḥ | svastikādikrameṇaiva ṛjukāyo viśedbudhaḥ || 96 || guroḥ śivasya sūryasya yathā vibhavato budhaḥ | dīpasya jvalitasyāpi saṃnidhānaṃ prakalpayet || 97 || pīṭhāgnyeyādikoṇeṣu pūrṇakumbhacatuṣṭayam | saṃprāpya pūjayetteṣu gaṇeśaṃ ca sarasvatīm || 98 || durgāṃ kṣetrādhipaṃ cāpi vidhivatsādhakottamaḥ | kumbhānāṃ sthāpanaṃ caitat puraścaryāparaṃ matam || 99 || sthāpayeddakṣiṇe bhāge pūjādravyāṇi sādhakaḥ | suvāsitāmbusampūrṇaṃ savye kumbhaṃ suśobhanam || 100 || prakṣālanāya karayoḥ paścāt pātraṃ niveśayet | ghṛtaprajvalitāndīpān sthāpayetparitaḥ śubhān || 101 || darpaṇādikamanyadyat vidhivattat prakalpayet | kṛtāñjalipuṭo bhūtvā vāmadakṣiṇapārśvayoḥ || 102 || namedguruṃ gaṇeśānaṃ purataḥ sveṣṭadevatām | yadvā vāme guruṃ dakṣe gaṇeśaṃ purato'mbikām || 103 || paścime kṣetrapālaṃ ca namaskuryādvidhānavit | sudarśanasya mantreṇa rakṣāṃ kuryāt samantataḥ || 104 || oṃ sahasrāravarmāstraṃ sudarśanamanurmataḥ | sugandhipuṣpamadde (rdde)na surabhīkṛtya hastakau || 105 || kṣipeduttarataḥ puṣpaṃ mantrī nārācamudrayā | astramantreṇa saṃśodhya kuryāttālatrayaṃ tataḥ || 106 || kṛtvordhvoddhvaṃ ca tenaiva digbandhanamathācaret | jyotirjñānasamudbhūtaṃ satyajñānasukhātmakam || 107 || ātmanaḥ parito vahniprākāraṃ trāṇanāya ca | bhūtapretapiśācebhyo vidhāya tadanantaram || 108 || adbhiḥ puṣpākṣataiścaiva vahnibījāstramantritaiḥ | prakṣipetparito vahnivigamāyātha sādhakaḥ || 109 || p. 74) bhūtaśuddhiṃ prakurvīta tatprakārān bravīmyaham | pādato jānuparyantaṃ caturasraṃ savajrakam || 110 || laṃ saṃyutaṃ pītavarṇaṃ bhūmisthānaṃ vicintayet | jānvorānābhi candrārdhanibhaṃ padmena lāñchitam || 111 || śuklavarṇaṃ svabījena yutaṃ dhyāyedatho jalam | nābhitaḥ kaṇṭhaparyantaṃ trikoṇaṃ raktavarṇakam || 112 || sasvastikaṃ svabījena yutaṃ vahnestu maṇḍalam | kaṇṭhādbhrūmadhyaparyantaṃ kṛṣṇaṃ vāyostu maṇḍalam || 113 || ṣaṭkoṇaṃ bindubhiḥ ṣaḍbhiryuktaṃ bījena cintayet | bhrūmadhyādbrahmarandhrāntaṃ vartulaṃ dhvajalāñchitam || 114 || dhūmravarṇaṃ svabījena yuktaṃ dhyāyennabhaḥ shalam | evaṃ dhyātvā punastāni būtāni pravilāpayet || 115 || pṛthvīmapsu ca tā vahnau vahniṃ vāyau samīraṇam | pravilāpya tathākāśe ākāśaṃ prakṛtau punaḥ || 116 || aparabrahmarūpāṃ tāṃ māyāśaktiṃ parātmani | pravilāpya parabrahmarūpastiṣṭhet kiyatkṣaṇam || 117 || punarutpādayeddehaṃ pavitraṃ paramātmanaḥ | śabdabrahmātmikā yā sā mātṛkā prakṛtiḥparā || 118 || ajāyata jaganmāturākāśaṃ nabhaso'nilaḥ | samīraṇādabhūdagnirvahnerāpastato mahī || 119 || svīyamebhyo'pi bhūtebhyastejorūpaṃ kalevaram | devatārādhanenaivamutpannamiti cintayet || 120 || tasmin dehe parātmānaṃ sarvajñaṃ sarvaśaktimat | samastadevatārūpaṃ sarvadevamayaṃ vibhum || 121 || ātmarūpeṇa dehe sve bījabhāvena tiṣṭhati | ityeṣā bhāvanā mukhyā bhūtasuddhirudīritā || 122 || [pūrṇamacchidramavyaktaṃ tejastatpraṇavātmakam | sarvamantranidānaṃ tu guṇatrayavivarjitam || 123 || p. 75) ādhārahṛdayāccaiva bhrūmadhyānmantrisattamaiḥ | dvādaśāntapade nītvā sthāṇuvadbhāvayedvapuḥ || 124 || nābhisthānavāyunā mantrī sapāpaṃśodhayettataḥ | vahninā hṛdayasthena dahechuṣkaṃ kalevaram || 125 || sahasrāre mahāpadme lalāṭe ca sthitaṃ vidhum | saṃpūrṇamaṇḍalaṃ śubhraṃ cintayedamṛtātmakam || 126 || tasmādgalitadhārābhiḥ plāvayedbhasmasādvapuḥ | apivarṇamayaiścaiva pañcabhūtātmakaṃ vapuḥ || 127 || pūrvavadbhāvayeddevi śrutaṃ vijñānamantritam | maṇḍalāni ca bhūtānāṃ dehe sve paricintayet || 128 || pūrvavanmohane voktamevaṃ bhūtaviśodhanam |] athavānyaprakāreṇa bhūtaśuddhirvidhīyate || 129 || ānandakandasaṃbhūtaṃ jñānanālaṃ suśobhanam | aiśvaryāṣṭadalaṃ caiva paraṃ vairāgyakarṇikam || 130 || svīyahṛtkamalaṃ dhyāyetpraṇavena prakāśitam | kṛtvā tatkarṇikāsaṃsthaṃ pradīpakalikānibham || 131 || suṣumnāvartmanātmānaṃ paramātmani yojayet | yogayuktena vidhinā so'haṃ mantreṇa sādhakaḥ || 132 || ākāśavāyutejāṃsi jalapṛthvīnabhāṃsi ca | tvakcakṣūrasanaghrāṇamukhapāṇipuraḥsaram || 133 || pādaṃ pāyuṃ tathopasthaṃ śabdasparśau yathāyatham | rūpaṃ rasaṃ ca gandhaṃ ca vāgādāne gatiṃ tathā || 134 || visargaṃ ca tathānandaṃ tathānyetāni saṃyutam | vyutkramād bījabhāvena tatra līnāni cintayet || 135 || vāmanāsāpuṭe vāyorbījaṃ yamiti cintayet | dhūmraṃ kandagatairvātairekībhūtaṃ nabhasvatam || 136 || maṇḍalasthaṃ pūrakākhye kumbhaketu vicintayet | śuṣkaṃ śarīraṃ sthiradhīrdakṣiṇena tu recayet || 137 || p.76) tato dakṣapuṭe vahnerbījaṃ ramiti cintayet | raktaṃ vilīnapavanaṃ vahnimaṇḍalasaṃsthitam || 138 || hṛdisthavahninā mantrī sambhāvyaikaṃ tanuṃ tataḥ | dhyāyedanalasampūrṇāṃ kumbhake recake ca tām || 139 || dagdhāṃ vicintayedyogī bhasmanā saha recayet | vāmanāsāpuṭe caivaṃ niścalāṅgo jitendriyaḥ || 140 || tato vāmapuṭe somabījaṃ ṭhamiti cintayet | śvetaṃ pāthomaṇḍalasthamamṛtenaikatāṃ gatam || 141 || sambhāvyapūrake bījaṃ nītvā bhālasudhārucim | pīyūṣabījaṃ prajapa - [nnatha kinnahi rūpyate || 142 || tadeva pūrakaṃ bījaṃ dhyāne kiñca niyāmakam | kiñcātramantrajāpeṣu dhyānamva niyāmakam || 143 || varṇānāṃ yādisaṃjñānāṃ japyatvaṃ kathamanyathā | atrocyate śāradādinibandha svaraso yataḥ || 144 || dhyānamātramatastasya svadhābījaṃ japaṃ matam | viśeṣavidhimutsṛjya taduktaṃ śāradādike || 145 || tato vamiti bījena plāvayetsakalāṃ tanum | pakṣayoranayordhīra vikalpaḥ kiṃ na kalpyate || 146 || na bhavatyekavākyatvaṃ yatra yatra vikalpyate | dīpikādau sphuṭaṃ caitat] kumbhake varṇamiśritām || 147 || candrānnipātayed vṛṣṭimamṛtasya punaḥ punaḥ | śarīradoṣajātāni viśleṣaṃ kārayettanum || 148 || divyāmutpādyācaraṇamāmastakamudāradhīḥ | amṛtena pariplāvya vāyuṃ dakṣeṇa recayet || 149 || kaniṣṭhānāmikāṅguṣṭhairyannāsāpuṭadhāraṇam | prāṇāyāmaḥ sa vijñeyastarjanīmadhyame vinā || 150 || aṃśatrayātmakaḥ proktaḥ pūrakumbhakarecakaiḥ | bāhyādāpūraṇaṃ vāyorudare pūrako mataḥ || 151 || p. 77) saṃpūrṇakumbhavadvāyordhāraṇaṃ kumbhako mataḥ | bahiryadrecanaṃ vāyorudarā (dre) cakopi saḥ || 152 || prāṇāyāmamimaṃ dvedhā prāhuryoga viśāradāḥ | sagarbhaṃ tadvigarbhaṃ ca taddvayaṃ kathyate yathā || 153 || japadhyānādibhiryuktaṃ sagarbhaṃ taṃ vadantyamī | tadapetaṃ ca vigarbhaṃ ca yogaśāstraviśāradāḥ || 154 || sagarbhe japasaṃkhyānamīritaṃ dīpikādiṣu | ādye ṣoḍaśadhājapyāt kumbhake taccaturguṇam || 155 || tadadharmavasāne tu vigarbhaṃ mātrayeritam | kālena yāvatā svīyo hastaḥ svaṃ jānumaṇḍalam || 156 || paryeti mātrā sā tulyā svayaikaśvāsamātrayā | bhūyo bhūyaḥ kramāttasya vyatyāsena samācaret || 157 || yenaiva saṃtyajettena pūrayeddhārayettataḥ | recayecca tato'nyena śanairevaṃ punaḥ punaḥ || 158 || yathā siṃho gajo vyāghro bhaveddhāryaḥ śanaiḥ śanaiḥ | tathaiva calito vāyuranyathā hanti sādhakam || 159 || prāṇāyāmena yuktena sarvarogakṣayo bhavet | ayuktābhyāsayogena sarvarogasamudbhavaḥ || 160 || hikkā śvāsaśca kāsaśca śiraḥ karṇākṣivedanāḥ | bhavanti vividhā rogāḥ prāṇāyāma vyatikramāt || 161 || ataḥ śāstrokta mārgeṇa prāṇāyāmaṃ samabhyaset | tato līnāni tattvāni svasvasthānaṃ samānayet || 162 || haṃsena jīvaṃ paramātmanaḥ svasthānamānayet | kecidatrānyathā prāhurna svadehaṃ viśodhayet || 163 || tataḥ puruṣanibhaṃ pāpamanādibhavasaṃcitam | brahmahatyāśiraskaṃ ca svarṇasteyabhujadvayam || 164 || surāpāna hṛdā yuktaṃ gurutalpakaṭidvayam | tatsaṃyogipadadvandvamaṅgapratyaṅga pātakam || 165 || p. 78 ) upapātakaromāṇaṃ raktaśmaśruvilocanam | khaḍgacarmadharaṃ kṛṣṇaṃ kukṣau dakṣiṇataḥ smaret || 166 || tataḥ saṃśodhayedenaṃ pūrakādikrameṇa vai | bhūtaśuddhiriyaṃ proktā yogaśāstraviśāradaiḥ || 167 || athavānya prakāreṇa bhūtaśuddhirvidhīyate | suṣamnāvartmanā jīvaṃ puṣkarasthe sadāśive || 168 || saṃyojya haṃsamantreṇa vahnibījena bhasmasāt | vidadhīta dhiyā gātraṃ sarvaṃ tadbhasma vāyunā || 169 || apanayan vāyubījena akhilaṃ bhuvanaṃ budhaḥ | saṃplāvayan balabhidā svamātmānaṃ vicintayet || 170 || jaleti budbudākāraṃ dṛḍhaṃ yogaviśāradaḥ | tato budbudamadhyasthaṃ prasphuratkāntimaṇḍalam || 171 || aṇḍamājaṃ budho dhyāyettadantarbhuvanānyapi | vicintya bhūtalaṃ ramyaṃ tadantaścintayedbudhaḥ || 172 || śobhitaṃ smitapuṣpeṇa hṛdyagandhena cotkaṭam | samantato yatamanāścintayennīpakānanam || 173 || tadantarmaṇḍitaṃ ratnaiḥ sauvarṇaṃ maṇḍapaṃ budhaḥ | mārttaṇḍamaṇḍalaruciṃ caturdvārasuśobhanam || 174 || toraṇairmaṇisambhinnaiścaturbhiḥ pariśobhitam | udyadindudyutisitaṃ vitānavaralāñchitam || 175 || dvāri dvāri sthitau yasya mālyāmbaravibhūṣitau | anvitau parivāreṇa kṣetreśvara gaṇeśvarau || 176 || dvārapālistha devasya svasvadvāri vicintayet | tato'ntaramarastrīṇāṃ gaṇān dhyāyedanākulaḥ || 177 || saṅgītādiratānmantrī gandharvapramukhānapi | madhye siṃhāsane tasya padmamaṣṭadalaṃ budhaḥ || 178 || udyadādityasaṃkāśaṃ dhyāyedaruṇakesaram | karṇikāyāṃ svāsanasthāṃ cintayitveṣṭadevatām || 179 || p. 79) ātmanaikatayā dhyāyedyogaśāstraviśāradaḥ | anyatrāpyevamevasyādyadrūpāṃ sveṣṭadevatām || 180 || yogayuktena manasā tadabhedaṃ vicintayet | hṛdambhojaṃ punarjīvaṃ sādhako haṃsarūpiṇam || 181 || ānayet puṣkarāmbhojaniviṣṭaparamātmanaḥ | bhūtaśuddhiriyaṃ proktā tattvajñairmāntrikottamaiḥ || 182 || eṣāmanyatamaṃ pakṣamāśritya pariśodhayet | evaṃ vapuḥ sādhakavaro devatārādhanodyataḥ || 183 || bhūtaśuddhiriyaṃ kāryā pūjādau sarvathā budhaiḥ | bhūtaśuddhiṃ vinā karturjapahomārcanakriyāḥ || 184 || bhavanti niṣphalāḥ sarvāḥ prakāreṇāpyanuṣṭhitāḥ | prāṇapratiṣṭhayā paścājjīvaṃ dehe nidhāpayet || 185 || iti jñānārṇavaprokta vacanādātmano'pyasūn | sthāpayeduktamantreṇa yathāvaditi māntrikāḥ || 186 || atho vakṣyāmi vinyāsaṃ mātrikāyā yathāvidhi | japādyaṃ sarvamantrāṇāṃ vinyāsena vinā lipeḥ || 1 || kṛtaṃ tanniṣphalaṃ vidyāttasmātpūrvaṃ lipiṃ nyaset | nyāsaṃ vinā japaṃ prāhuḥ niṣphalaṃ sakalāsuram || 2 || ṛṣirbrahmā samuddiṣṭo gāyatrī chanda īritam | sarasvatī samākhyātā devatā deśikottamaiḥ || 3 || aklībahrasvadīrghāntargataiḥ ṣaḍvargakaiḥ kramāt | ṣaḍaṅgāni vidheyāni jātiyuktāni deśikaiḥ || 4 || lalāṭamukhavṛttākṣiśrutighrāṇeṣu dantayoḥ | oṣṭhadantottamāṅgāsye doḥpatsaṃdhyagrakeṣu ca || 5 || pārśvayoḥ pṛṣṭhato nābhau jaṭhare hṛdayeṃ'sake | kakudyaṃ se ca hṛtpūrvaṃ pāṇipādayuge tataḥ || 6 || jaṭharānanayornyasyenmātṛkārṇān yathākramam | yādivarṇeṣu sarveṣu hṛtpūrvatvasamanvayaḥ || 7 || etajjñānārṇavaḥ prāha mālāmantre sphuṭakramāt | dīpikāyāṃ mātrikāyā vinyāse'pīti kecana || 8 || [caturṇāmeva tatrāpi hṛtpūrvatvasamanvayaḥ | naitatsamāsākrāntatvāt pṛthaganvayavaiśasāt] || 9 || nyasetsargānvitāṃ sṛṣṭyā dhyātvā devīṃ yathāvidhi | sargarbindvantikāṃ nyaset ṭārṇādyāṃ sthitivartmanā || 10 || vidyātpūrvoditānmantrī ṛṣyādīnaṅgasaṃyutān | sarvaṃkartumaśaktaścet sṛṣṭimātraṃ lipiṃ nyaset || 11 || p. 81) devabhāvārpakāvetau pūjanādiṣu mantriṇām | āvaśyakau tato jñeyo pūjanādiṣu mantribhiḥ || 12 || ityacyutīkṛtatanurityādi kramadīpikā - - vākyena devatābhāva kāritā gamyate tayoḥ || 13 || devo bhūtvā yajeddevaṃ nādevo devamarcayet | ityādi śrutivākyena nityatvamavagamyate || 14 || japādyaṃ sarvamantrāṇāmityādivacanādapi | pratyekādubhayorāvaśyakatvamiti gamyate || 15 || nityatvameva caikasya vinyāsaśceti kaścan | tadasatphalabādhena caturṇāmapi kīrtanāt || 16 || yathānukalpasaṃprāpteranityatvamiheṣyate | snānasaṃdhyādikepyevamanityatvaṃ bhaviṣyati || 17 || bahunā kimihoktena pūjānāvaśyakī bhavet | phalamastīti cedvācyaṃ tattvanyāse'pi kā gatiḥ || 18 || tataḥ kalpasthitānmantrī nyāsānanyān samācaret | yathā hi vaiṣṇavītantre tattvanyāsaṃ vidurbudhāḥ || 19 || prāṇāyāmaṃ tataḥ kuryānmantrī jitajitendriyaḥ | te naiva manuvaryeṇa yaṃ mantraṃ japtumicchati || 20 || athavā sādhakaḥ kuryātpraṇavenāsusaṃyamam | strībhiḥ śūdraiśca kartavyo laukikenāsusaṃyamaḥ || 21 || na vaidikaṃ paṭhecchūdraḥ striyaścaiva kadācana | tatra śaktasya pūrvoktā saṃkhyā'śaktasya cānyathā || 22 || yuktaṃ yuktaṃ pibadvāyuṃ yuktaṃ yuktaṃ ca dhārayet | yuktaṃ yuktaṃ tyajedenamevaṃ siddhimavāpnuyāt || 23 || ityanena yathāśakti japasaṃkhyānamīritam | parantu yāvatā pūraḥ kumbhakaśtaccaturguṇaḥ || 24 || pūrakadviguṇastyāgaḥ sarvasādhāraṇo vidhiḥ | recakādikameke'tra prāṇāyāme kramaṃ viduḥ || 25 || p. 82) recakāditrayaṃ ca syāditi vākyapramāṇakāḥ | tadasatpūrakābhāve recakānupapattitaḥ || 26 || śārīrasyaiva vāyoḥ syādrecanaṃ neti yujyate | iḍayākarṣayedvāyuṃ bāhyaṃ ṣoḍaśamātrayā || 27 || ityādau pūrakādyeṣu bāhyesmin karmatāśruteḥ | prāṇāyāmamimaṃ prāhuriti ca kramabodhanāt || 28 || nāpi nānārthataivāsya gauraveṇāvasīyate | prāthamye recake kiṃca śeṣe pavanasaṃyame || 29 || kumbhake recakākāṃkṣā pavanena nivartate | tasmānna recakāditi kramatātparyakaṃ vacaḥ | tadetat ṣaṇḍhamudvāhya mugdhayā putrayācanam || 30 || ṛṣyādīnvisenmantrī prāṇāyāmaṃ tataścaret | tataścamātṛkāṃ nyasyediti tantreṣu keṣucit || 31 || antaḥ pūjāmatho kartuṃ pīṭhanyāsaṃ samācaret | ādhāraśaktimārabhya vedikāntaṃ hṛdinyaset | dharmādīnaṃ sayorūrvoradharmādīn pravinyaset || 32 || mukhapārśvanābhipārśveṣu prādakṣiṇyena sādhakaḥ | śeṣādi pīṭhamantrāntaṃ hṛdivinyasya taṃ smaret || 33 || dharmamārabhya saṃproktaṃ pūjanaṃ nyasanaṃ kvacit | tato mantrasya ṝṣyādīnviniyogāvadhi smaret || 34 || yadyena ṛṣiṇā dṛṣṭaṃ siddhiḥ prāptā ca yena vai | mantreṇa tasya tatproktamṛṣerbhāvastadārṣakam || 35 || chādanācchanda uddiṣṭaṃ vāsasī iva cākṛteḥ | ātmā saṃchādito devaiḥ purā mṛtyostu vai bhayāt || 36 || ādityairvasubhi rudraistena chandāṃsi tāni vai | yasya yasya tu mantrasya taddiṣṭā yā tu devatā || 37 || tadākāraṃ bhavettasya devatvaṃ devatocyate | purākalpe samutpannā mantrāḥ karmārthameva ca || 38 || p. 83) anenedaṃ tu karttavyaṃ viniyogaḥ sa ucyate | ṛṣicchandodaivatāni śirovadanahṛtsu ca || 39 || vinyasya karavinyāso yadi kalpo bhavettadā | nyasya tatkalpasaṃproktairaṅgamantraiḥ karadvaye || 40 || aṅguṣṭhādikaniṣṭhāntaṃ talayostat pravinyaset | hṛdayāya namaḥ pūrva śirase vahnivallabhā || 41 || śikhāyai vaṣaḍityuktaṃ kavacāya hūmitīritam | netrayorvauṣaḍityuktam astrāya phaḍiti kramāt || 42 || aṅgamantrāḥ sakṛddiṣṭāḥ sarvatrāgamavedibhiḥ | mantraśāstraṃ tathā coktaṃ prāptamantreṇa dhīmatā || 43 || yasya mantrasya ye nyāsāḥ kartavyāḥ siddhimicchatā | japatarpaṇahomārcāsiddhamantrakṛtā api || 44 || aṅganyāsādibhirhīnā na dāsyanti phalānyamī | ataḥ kartavyatā teṣāṃ sarvathaiva prakīrtitā || 45 || astraṃ ca tatrayornyasya kuryāttālatrayaṃ tataḥ | diśastenaiva badhnīyācchoṭikābhiḥ samantataḥ || 46 || pañcāṅge'stramanunyāsaṃ kaniṣṭhāyāṃ samācaret | dīpikāyāṃ vinyasetpañcāṅgamaṅgulipañcake || 47 || iti vākyānusāreṇa cāstraṃ tu talayornyaset | iti yacchāradāvākyaṃ tatṣaḍaṅgaparaṃ bhavet || 48 || ityāhuḥ kecidapare lakṣamantre ca mantriṇaḥ | sāmānyasya hi saṅkoco bādhakena vidhīyate || 49 || na cātra bādhakaṃ kiñciddīpikātra na bādhikā | upakramānusāreṇa viśeṣaparatā bhavet || 50 || tasyāḥ sāmānyasaṃprāpteḥ saṅkoco'nupapattitaḥ | kalpyo'to virahāttasyāstadabhāvaviniścayāt || 51 || iti cittaṃ samādhāya vilokayatu yuktimān | uraḥ śiraḥ śikhā varmma netra pāṇitaleṣvapi || 52 || p. 84) aṅgamantrāṃstato nyasyetpañcāṅge nayanaṃ tyajet | aṅgahīnasya mantrasya svenaivāṅgāni kalpayet || 53 || japārambhe tu mantrāṇāṃ sāmānye yaṃ prakalpanā | karayoraṅgavinyāse'grāṅguṣṭhādyaṅgamullikhet || 54 || sarvatra hṛdayādibhyaḥ karādīnāṃ yathāyatham | aviśeṣāditi prāhuḥ keciduttānavedinaḥ || 55 || ucyate hṛdayādīnāṃ ṅeyutānāṃ namomukhaiḥ | jātitvaṃ tatkathaṃ tatrāṅguṣṭhādyullekha iṣyate || 56 || ādhāratvena teṣāṃ cettarhisyānmātṛkālipeḥ | vinyāse'pi lalāṭāderullekhastulyatābalāt || 57 || arthāsaṅgatirapyatra na tathā tannigadyate || 58 || hṛdayaṃ buddhigamyatvaṃ praṇāmaḥ syānnamaḥ padam | kriyate hṛdayenāto buddhigamyanamaskriyā || 59 || tuṅgārthakaṃ śiraḥ proktaṃ viṣayāharaṇe dviṭham | śiromantreṇa cottuṅgaṃ viṣayāhṛtirīritā || 60 || śikhā tejaḥ samuddiṣṭā varṣā'tyaṅgamucyate | tattejā (jo')sya tanuḥ proktā śikhāmantreṇamantriṇaḥ || 61 || kavagrahaṇa ityasmāddhātoḥ kavacasaṃbhavaḥ | hūṃtejastejasā devo gṛhyate kavacantataḥ || 62 || netraṃ dṛṣṭiḥ samuddiṣṭā vauṣaḍdarśanamucyate | darśanaṃ dṛśiyena syāttattejo netravācakam || 63 || amutra sādikau dhātūstaḥ kṣepacalanārthakau | tābhyāmaniṣṭamākṣipya cālayetphaṭpadāgninā || 64 || proktānītyaṅgamantrāṇi sarvatantreṣu sūribhiḥ | śrīgārgyasaṃhitāpyenamarthaṃ sākṣāduvāca vai || 65 || aṅganyāsakaranyāsāvaṅgamantraiḥ samācaret | chinnamastāmanau tantre proktaṃ kaṇṭharaveṇatat || 66 || atha pravakṣa te mudrāḥ ṣaḍaṅgānāṃ yathāvidhi | aṅguṣṭharahitāḥ pāṇiśākhā hṛdayaśīrṣayoḥ || 67 || p. 85) adhoṅguṣṭhā kṛtāmuṣṭiḥ śikhāyāṃ mudrikā matā | karayorubhayoḥ śākhāḥ kavace parikīrttitāḥ || 68 || yatrākṣiṇī mate tatra tarjanī madhyame mate | netratrayaṃ bhavedyatra tatrānāmāpi saṃsmṛtā || 69 || nārā ca muṣṭinotthāpya bāhuyugmaṃ vidhānavit | aṅguṣṭhatarjanībhyāṃ ya(t) viṣvagjanayati dhvanim || 70 || vibhaktamastramudrā sā kīrtitāgamavedibhiḥ | etāḥ ṣaḍaṅgamudrāstu sarvamantreṣu yojayet || 71 || tato mantrādivinyāso yadā tamapi sādhakaḥ | kuryādviśeṣakalpoktaṃ padanyāsādikaṃ tathā || 72 || tattatkalpaviśeṣoktānanyān nyāsān samācaret || 73 || manunā puṭitairvarṇairmātṛkāyāḥ sabindubhiḥ | vartmanā śāstradṛṣṭena vinyasenmantravittataḥ || 1 || atharṣyaṅgakaranyāsastato mudrāḥ pradarśayet | tato'stramanunā mantrī kuryāddigbandhanaṃ sudhīḥ || 2 || oṁ namaḥ sudarśanāstrāyāstrāntaṃ manurīritaḥ | dhyātveṣṭadevatārūpamātmānamathapūjayet || 3 || mānasairarghapādādyairvidhinā bhaktibhāvitaḥ | mānasaiḥ kusumairartryā (rcā) sāttvikī sāśubhā matā || 4 || anirmālyāparā śuddhā mokṣadā siddhidāśubhā | tasmātsarvaprayatnena mānasaṃ pūjanaṃ śubham || 5 || ātmāntaryāgayorvaiśvadevamicchanti kecana | bhojanānantaraṃ cāntarvaiśvadevaṃ samācaret || 6 || mūlādhāragate kuṇḍe devatāgnisamujjvale | dharmādharmānvite tryaste mūlamantrapurassaram || 7 || idantāpātrasampūrṇa mahantāparamāmṛtam | parāhantāmaye vahnau juhomi śivarūpataḥ || 8 || evaṃ saṃcintyamanasā yahāvanmāntrikottamaḥ | amuṃ juhomi svāheti pratyekaṃ juhuyāttataḥ || 9 || ahantāsatyapaiśunya kāmakrodhādikaṃ haviḥ | mana eva sruvaḥ proktaḥ suṣumnā sragudīritā || 10 || tadante tanmayo bhūtvā japedicchānurūpataḥ | taṃ japaṃ sarvasampattyai guhyetyādi samarpayet || 11 || p. 87) tatastu devatārūpo bhūtvā tiṣṭhetkiyatkṣaṇam | vijñāneśvarasiddānte tvanyathāmārcaneritā || 12 || dehadhīvāyuvṛttīnāṃ devatāyāṃ yadarpaṇam | cittayāge tadevasyādarghādi trayamuttamam || 13 || dvādaśāntamahāpadmasitadīdhitimaṇḍalāt | galitaiḥ salilaiḥ sekakriyā snāna miheṣyate || 14 || arcanāyāḥ samastāyāḥ saguṇāyāḥ samarpaṇam | devatāyā bhavedgandhaḥ saparyāsu maheśvari || 15 || samastaśabdasaṃyukta gaganasyāpi cetasā | devatāyāṃ nabhaḥ puṣpapūjāsyādiha kathyate || 16 || bhavetāṃ dhūpadīpau ca pavanāgnyātmakau dhiyā | samarpayetsamantāttau manuvit sthiramānasaḥ || 17 || rasairanekairyuktasya jalatattvasya sādaram | samarpaṇaṃ syātsarvasya nivedyaṃ prītidāyakam || 18 || home bhedonva (nu) lakṣyo'tra devatāyai śivānane (nale) | nṛtyamajñatvadhi * * * gītaṃ vāk paripūrṇatā || 19 || evaṃ yanmānasaṃ proktaṃ dīpikādau samarcanam | tadevamapi sampannamityāhuḥ sāmpradāyikāḥ || 20 || tatorghasthāpanaṃ kuryādiṣṭadevārthamādarāt | gandhapuṣpākṣatayavakuśāgratilasarṣapaiḥ || 1 || sadūrvaiḥ sarvadevānāmetadardhya mudīritam | astreṇa śaṃkhaṃ prakṣālyavāmato vahnimaṇḍale || 2 || sthāpayitvā hṛdā tatra gandhapuṣpākṣatādikān | niḥkṣipya pratilomena mūlānte mātṛkāṃ japan || 3 || sabindukāṃ jagadbīja bindusrutasudhādhiyā | toyairāpūrayecchuddhaiḥ yogaśāstraviśāradaḥ || 4 || dīpikādimatetvatra mūlamantro na paṭhyate | kecinmūlaṃ paṭhantyeva vidhāne mātṛkāmanoḥ || 5 || ādhāraṃ pāvakaṃ śaṃkhaṃ sūryaṃ toyaṃ sudhākaram | cintayitvā kalāsteṣāṃ tatra tatra vicintayet || 6 || tato daśakalātmānaṃ vahnimaṇḍalamāśrayet | divākarakalātmānaṃ tathā vai bhānumaṇḍalam || 7 || niśākarakalātmānaṃ tathā naiśākaraṃ yajet | mamādyabījaṃ vijñeyamaṃ dvitīyaṃ prakīrtitam || 8 || tṛtīyambaṃ (muṃ) samākhyātametānyādau niyojayet | āvāhayettatto mantrī tīrthamaṅkuśamudrayā || 9 || mārtaṇḍamaṇḍalāttīrthamanustatraiva kalpyate | gaṅge ca yamune caiva godāvari sarasvati | narmade sindhu kāberi jale'smin sannidhiṃkuru || 10 || ayaṃ tīrthamanuḥ prokto duritaugha vināśanaḥ | ṛjvīṃ ca madhyamāṃ kṛtvā tarjanīmadhyaparvaṇi || 11 || p. 89) saṃyojyākuñcayetkiñcit mudraiṣāṅkuśa saṃjñikā | tatreṣṭa devatāṃ mantrī svīyahṛtkamalādapi || 12 || āvāhya gālinīṃ mudrāṃ śikhāmantreṇa darśayet | kaniṣṭhāṅguṣṭhakau saktau karayoritaretaram || 13 || tarjanīmadhyamānāmasaṃhatā bhugnavarjitāḥ | mudraiṣā gālinī proktā śaṅkhasyoparicālitā || 14 || karābhyāmavaguṇṭhyaitadamṛtīkṛtya mudrayā | surabhermūlamantreṇa mantrayetsalilaṃ tataḥ || 15 || dakṣiṇā nibiḍā muṣṭirdīrghādhomukha tarjanī | avaguṇḍanamudreyamabhito bhrāmitā matā || 16 || anyonyābhimukhāśliṣṭakaniṣṭhānāmike punaḥ | tathaiva tarjanī madhyā dhenumudrā samīritā || 17 || vinyāsenāṅgamantrāṇāṃ sakalīkṛtya rakṣayet | astramastreṇa gandhādyairhṛdā tatreṣṭadevatām || 18 || saṃpūjya devatārūpaṃ tajjalaṃ matsyamudrayā | ācchādya saṃspṛśannaṣṭavāraṃ mūlaṃ japettataḥ || 19 || adhomukho dakṣahaste tādṛśo vāmahastakaḥ | matsyamudrā nigaditā śaṃkha saṃskaraṇe matā || 20 || dakṣiṇe prokṣaṇīpātraṃ nidhāyābbhiḥ prapūrayet | kiñcidarghāmbu dattvātra hastenāṅgāni cātmanaḥ || 21 || sādhanānyabhiṣiñceyurdehapūjāmathācaret | nijanāthaṃ śirodeśe ādhāre gaṇapaṃ yajet || 22 || iṣṭvā nyāsavidhānena pīṭhārthaṃ tamathādarāt | ādhāre hṛdaye madhye bhruvo mūlamanoryajet || 23 || mūlena tejastritayaṃ bījenaikīkṛtastu (ntu) tat | tattatkalpaviśeṣokta prakārānyantavigraham || 24 || abhyarcayedāsanādyairbhūṣāṃ tairatha tattanau | yajedaṅgādikaṃ mantrī tattatkalpaprakāśitam || 25 || p. 90) vinā nivedyaṃ gandhādyairupacāraiḥ samarcayet | abhyarcya gandhapuṣpābhyāṃ bindusrutasudhārasaiḥ || 26 || devaṃ tu prīṇayedetaduvāca kramadīpikā | abhyarcya prāṇamāyamya japenmantraṃ yathākṣaṇam || 27 || prāṇāyāmaṃ punaḥ kṛtvā japameva samarpayet | bījamaṣṭottaraśataṃ japet praṇavasaṃpuṭam || 28 || śeṣaṃ vaktavyamārgeṇa vidadhyādavirodhinam | agastya saṃhitāyāṃ tu proktamāvaraṇārcanam || 29 || ātmayāgaṃ vidhāyoktaṃ tathā vāntara pūjanam | tato vijñāpya deveśaṃ parivārāṁśca pūjayet || 30 || evaṃ saṃpūjito devaḥ sarvān kāmān prayacchati | bāhyapūjāṃ tataḥ kuryāddai(dai) hikābhyudayāya vai || 31 || yuktaṃ caitat pradhāne tu pūjyamāneṅgapūjanam | bādhyate kena mānena nāpyanuktirnivedanāt || 32 || yo yadbhakta itinyāyānmahādānādikarmaṇi | yathā grahapadenaiva sādhipratyadhidevatāḥ | gṛhyante devatāstadvaditi tantravido viduḥ || 33 || sarvametatprayuñjīta prokṣaṇīsthena vāriṇā | visṛjya prokṣaṇītoyaṃ salilaiḥ paripūrayet || 34 || kiñcidarghāmbu dattvātra upacārān prakalpayet | arghasyottarataḥ pādyaṃ kāryamācamanīyakam || 35 || tathaiva madhuparkaśca punarācamanādikam | ātmanaḥ purataḥ śaṃkhaṃ pūrvataḥ susamāhitaḥ || 36 || pādyādyarthaṃ nyasetpātrāṇyevaṃ kvacidudīritam | ekasminnathavā pātre pādyādīni prakalpayet || 37 || tattva sāgarasamproktaṃ pātralaksaṇamuttamam | hairaṇyaṃ rājataṃ tāmraṃ kāṃkṣyaṃ pālāśapatrakam || 38 || ratnodbhavaṃ śaṃkhajaṃ vā padmapatramathāpi vā | pātramaṣṭavidhaṃ proktaṃ sarvasiddhikaraṃ param || 39 || p. 91) sarveṣveva ca pātreṣu śaṃkhapātraṃ viśiṣyate | ṣaṭtriṃśadaṅgulīpātramuttamaṃ parikīrtitam || 40 || madhyamaṃ tatribhāgona madhamaṃ dvādaśāṅgulam | vasvaṅgulivihīnaṃ tu na pātraṃ kārayetkvacit || 41 || dakṣabhāge pravinyasyet puṣpapātraṃ puraḥ punaḥ | gandhākṣatādikaṃ mantrī sādhanaṃ sakalaṃ nyaset || 42 || bāhyapūjāmatho vakṣye mantriṇāṃ hitakāmyayā | ādau likhedyantrarājaṃ tattatkalpoktarūpavat || 43 || kāmakrodhādi niḥśeṣamanomalaniyantraṇāt | yantramityāhuretasmin devaḥ prīṇāti pūjitaḥ || 44 || tattatkalpoktadravyeṇa likhedyantramanuttamam | sauvarṇe rājate tāmre pīṭhe bhūrje paṭe bhuvi || 45 || vinā yantreṇa cetpūjā devatā na prasīdati | noktaṃ yantraṃ yadā kalpe tadā bhūpurasaṃyutam || 46 || aṣṭapatraṃ śubhaṃ padmaṃ caturdvāraṃ vibhūṣitam | tantrokta vidhinālikhya pūjayediṣṭadevatām || 47 || padmasaṃlikhanaṃ caitacchaktipūjānurodhataḥ | pūjādhāratayoktatvādāvaśyakamihocyate || 48 || uttarasyāmatha gurūn dakṣiṇe gaṇanāyakam | ūrdhvamūrdhvaṃ madhyabhāge tataḥ sampūjayedbudhaḥ || 49 || adhaḥ kūrmaśilārūḍhāṃ śatacandranibhaprabhām | ādhāraśaktiṃ prayajetpaṅkajadvayadhāriṇīm || 50 || prakṛtiṃ pūjayenmantrī tataḥ kalpoktavartmanā | mūrdhnitasyāḥ samāsīnaṃ kūrmaṃ nīlābhamarcayet || 51 || ūrdhvaṃ brahmāsanāsīnamanantaṃ kundasannibham | yajeccakradharaṃ mūrdhni dhārayantaṃ vasundharām || 52 || tamālaśyāmalāṃ tatra nīlendīvaradhāriṇīm | abhyarcayedvasumatīṃ sphuratsāgaramekhalām || 53 || p. 92) kṣīrasindhuṃ ratnadvīpaṃ tataḥ kalpamahīruhān | adhastāt pūjayetteṣāṃ vedikāṃ maṇḍalojjvalām || 54 || raktaśyāma haridrendranīlābhān pādarūpiṇaḥ | vṛṣakesaribhūtebharūpān dharmādhikān bhajet || 55 || gātrāṇi pūjayettāṁstu apūrvānuktalakṣaṇān | āgneyādiṣu koṇeṣu dikṣu cāthāmbujaṃ yajet || 56 || ānandakandaṃ prathamaṃ saṃvinnālamanantaram | sarvatattvātmakaṃ padmamabhyarcya tadanantaram || 57 || mantrī prakṛti patrāṇi vikāramayakesarān | pañcāśadvarṇabījāḍhyāṃ karṇikāṃ ca prapūjayet || 58 || dharmādipūjanānte tu procyānantasamarcanam | kecitpadmapadenaiva padmapūjanamūcire || 59 || praṇavāṃśaistribhiḥ sūryamaṇḍalādīni pūjayet | ādyena sauraṃ saṃpūjya taṃ tāpinyādi tatkalāḥ || 60 || pareṇābhyarcya śāśāṅka(ṅkā) mamṛtādikalāṃ yajet | oṃṣa (uṣa)rbudhaṃ tṛtīyena dhūmrārciḥ prabhṛtīḥ kalāḥ || 61 || sitaraktāsitāḥ proktā guṇāḥ pīṭhoparisthitā | sattvaṃ rajastamaḥ proktā ādibījaiḥ samarcayet || 62 || ātmānamantarātmānaṃ paramātmānamādarāt | ādibījādikānetān yathāvidhi samarcayet || 63 || jñānātmānaṃ yajenmantrī māyādimatha saṃyajet | kiñjalkeṣu tathā madhye śaktīrnaṃva yathākramam || 64 || svamantreṇa tataḥ pīṭhaṃ mūrtiṃ mūlena kalpayet | kalpoktairathavā mantrairmūlamuccārya sādhakaḥ || 65 || chāyāyāṃ kalpavṛkṣasya gandhādyairmūrtimarcayet | devatāṃ kalpasaṃproktarūpāṃ dhyāyettataḥ param || 66 || dhyānamātmeṣṭadevasya manasā vedanaṃ matam | tadapi dvividhaṃ proktaṃ saguṇaṃ nirguṇaṃ tathā || 67 || p. 93) yajjīvabrahmaṇoraikye so'haṃsyāmiti vedanam | tadevaṃ nirguṇaṃ dhyānamiti brahmavido viduḥ || 68 || ātmano hṛdayāmbhojaṃ karṇikākesarānvitam | praphullaṃ somasūryāgnimaṇḍalena virājitam || 69 || svīyeṣṭadevatāṃ tatra dhyāyedāgamaveditām | evaṃ yadvedanaṃ taddhi saguṇaṃ dhyānamucyate || 70 || mūlādhāre pradīpābhaṃ devatejo vicintayet | mūlamantreṇa tattejaḥ suṣumnāvartmanā śive || 71 || saṃyojyānīya bhālāntaṃ cintayitvendusannibham | nāsikārandhramārgeṇa nirgataṃ sumanoharam || 72 || karaṇḍapuṣpasaṃbhāre mātṛkāmbhojarūpiṇi | saṃyojya brahmarandhreṇa mūrtau tasyāṃ vidhānataḥ || 73 || āvāhanaṃ budhaḥ kuryādāvāhanasya mudrayā | āvāhya sthāpayet samyak saṃsthāpanākhyamudrayā || 74 || paścāttaṃ sannidhīkṛtya sannidhāpanamudrayā | saṃnirudhya nirodhinyā sammukhīkṛtya mudrayā || 75 || sammukhīkaraṇyā paścāt sakalīkṛtya sādhakaḥ | sakalīkaraṇyā paścādavaguṇṭhanamudrayā || 76 || avaguṇṭhyāmṛtīkṛtyāmṛtīkaraṇamudrayā | paramīkaraṇīṃ baddhvā vidadhyāt paramīkṛtim || 77 || uddeśānukramādāsāmucyante lakṣaṇāni tu | hastābhyāmañjaliṃ baddhvānāmikāmūlaparvaṇoḥ || 78 || aṅguṣṭhaṃ niḥkṣipetseyaṃ mudrātvāvāhanī matā | adhomukhī tviyaṃ cetsyātsthāpinī mudrikā matā || 79 || ucchritāṅguṣṭhamuṣṭyośca saṃyogātsannidhāpinī | antaḥ praveśitāṅguṣṭhā saiva saṃbo(ro)dhinī matā || 80 || uttānamuṣṭiyugalā sammukhīkaraṇī matā | devatāṅge ṣaḍaṅgānāṃ nyāsaḥ syātsakalīkṛtiḥ || 81 || p. 94) avaguṇṭhanikā mudrā dhenumudrā prakīrttitā | anyonya grathitāṅguṣṭhā prasārita parāṅguliḥ || 82 || mahāmudreyamuditā paramīkaraṇe budhaiḥ | prayojayedimā mudrā devatāhvānakarmaṇi || 83 || śālagrāme sthāvare ca nāvāhana visarjane | śālagrāmaśilāyāṃ tu nityaṃ sannihito hariḥ || 84 || iti kecidvadantyatra baudhāyana nidarśanāt | sarvatra paripūrṇasya tattvarūpasya tejasaḥ || 85 || sādaraṃ sammukhībhāva āvāhanamudīritam | iti siddhāntasārīyavacanasyānurodhataḥ || 86 || śilādāvapi kurvanti kecidāvāhanaṃ budhāḥ | śivasyāvāhitasyāsya vidyāddehe'tra sannidhim || 87 || sthirīkaraṇamuddiṣṭaṃ sthāpanaṃ bhaktito'rcane | pūjāṃ prapūjyamānāṃ tu gṛhītvā nigrahādikam || 88 || kartuṃ sāmarthyamasyeha tatsānnidhyaṃ pracakṣyate | āsamāptestu pūjāyāṃ tānnidhyaṃ hi śivasya yat || 89 || sa sannibo (ro) dha uddiṣṭo vibhorapyasya bhaktitaḥ | ānandāyatanaṃ tattvaṃ saccidānandalakṣaṇam | tadatra sakale vyāptaṃ dhyeyaṃ syādavaguṇṭhanam || 90 || api bhinnasvabhāvānāṃ tadabhinnaprayojanam | aṅgānāmaṅginā sārdhamamṛtīkaraṇaṃ matam || 91 || kṣamā tasyāparādhānāṃ vijñeyā paramākṛtiḥ | āvāhanādikāryāṇāmayamarthaḥ prakāśitaḥ || 92 || vyomendvaurasa mā (nā lā) varṇaiḥ karṇikābhirdvidhā dvidhā | kesarāḥ pañcavargeṇa yaśanā (lā)rṇādikairapi || 93 || patrāṇi bhūṣitānisyurāśāsvāśraṣu (svastreṣu) ca kramāt | nāstānāṅgalinaujñeyātadvat kṣoṇīpurasya vai || 94 || p. 95) mātṛkāmbhojamākhyātaṃ sarvāpadvinivāraṇam || 95 || devadehādbahirbhūtaṃ parivāragaṇaṃ budhaḥ | sphuliṅgarūpiṇaṃ sthāne sve sve mantryupaveśayet || 96 || athopacārān kurvīta mūlamantrapuraḥsaram | mūlamantraṃ samuccārya pīṭhaṃ tasyai nivedayet || 97 || tatra tatra jalaṃ dadyādupacārāntarāntare | nanvetajjaladānaṃ syāt kvaca (kvāci) tkovā niyāmakaḥ || 98 || niyamavyatirekeṇa dānaṃ nātiprasaṅgataḥ | tasmātkutra jalaṃ deyaṃ kathaṃ syādeṣa nirṇayaḥ || 99 || ucyate tatra tatreti vākye vīpsādvayaśruteḥ | sthānaṃ niyamayatyekā parā sākalyabodhikā || 100 || tathā ca yatra dānaṃ syādupacārasya vā yathā | tathā tatraiva dātavyaṃ jalamityavagamyate || 101 || sarvopacāravastūnāmabhāve bhāvayeddhiyā | upacārapradāneṣu viśiṣṭo nāsticenmanuḥ || 102 || tārādyāṃ ṅesamāyuktāṃ namo'ntāṃ devatābhidhām | samuccaredayaṃ mantro mūlādiḥ parikīrtitaḥ || 103 || svāgataṃ kuśalaṃ cāpi nigadedatha sādhakaḥ | ardhaṃ diśettato mūrdhni śiromantreṇa saṃskṛtam || 104 || pādyaṃ pādāmbuje dadyāddevasya hṛdayānunā | tacca śyāmākadūrvābjaviṣṇukrāntājalairmatam || 105 || svadhānunā tatastuṇḍe dadyādācamanaṃ tridhā | jātīlavaṅgakakkolaistaduktaṃ mantravedibhiḥ || 106 || kvacidarghapradānānte pādyamācamanīyakam | prayacchediti saṃproktaṃ vikalpastvanayordvayoḥ || 107 || tūrṇāyāgādike proktaṃ kuryādarghādikeṣvapi | mantrānnamonvitāneva taduktaṃ tatra mantribhiḥ || 108 || namaḥ svadhā ca svāhā ca vauṣaḍiti yathākramam | hṛt puraḥ saramuccārya pādyādīni prakalpayet || 109 || p. 96) hṛnmantreṇātha śirasi arghaṃ dūrvākṣatānvitam | arghyaṃ nama iti procya dadyātpādyaṃ ca pādayoḥ || 110 || hṛtpuraḥsaramityetadanyathāsaṅgataṃ bhavet | yadi na syātpunastasyoccāraṇārthamidaṃ vacaḥ || 111 || svadhāpadena tadbījaṃ lakṣyamityapi kaścana | svadhetyā camanīyaṃ ca trivāraṃ mukhapaṅkaje || 112 || evaṃ vidhādivākyānāmanu rodhānmanurmataḥ | svadhetyārādhyacaraṇāḥ pradīpe vyaktamūcire || 113 || svadhānunā tataḥ kuryānmadhuparkaṃ mukhāmbuje | ājyaṃ dadhimadhūnmiśraṃ madhuparkaḥ samīritaḥ || 114 || yathoktavastvatlābhe tu grāhyaṃ tadanukāri yat | yavānāmiva godhūmā vrīhīṇāmiva śālayaḥ || 115 || tadalābhe'pi gandhādyaiḥ sadṛśaṃ parikalpayet | tenaiva manunā dadyādabbhirācamanīyakam || 116 || snānāya prārthya yaccheta snānavastraṃ suśobhanam | abhyaṅgodvartanaṃ kuryānmahārājopacāravat || 117 || gandhābbhiḥ kārayet snānaṃ dadyādācamanīyakam | keśāngamārjanaṃ vastraṃ dattvā sūkṣme dukūlake || 118 || yajñasūtraṃ tato dattvā dadyādācamanaṃ punaḥ | saṃsthāpyamaṇḍale ramye divyamālyānulepanaiḥ || 119 || anyairābharaṇairdivyairnānāratnasamanvitaiḥ | alaṅkṛtya tato mantrī tattatkalpaprakāśitam || 120 || aṅgādikaṃ yajeddehe devatāyā vidhānavit | candanaṃ malayotpannamanāghrātaṃ suśītalam || 121 || karpūrāgurusanmiśraṃ tato mantrī nivedayet | nyāsakrameṇa manunā puṭitairmātṛkākṣaraiḥ || 122 || taṃ yajedgandha puṣpādyairiti tantreṣu keṣu cit | uttamāṅgahṛdādhārapādasarvāṅgakaiḥ kramāt || 123 || p. 97) pañcakṛtvastataḥ kuryātpuṣpāñjalimananyadhīḥ | kamale karavīre dve kumude tulasīdvayam || 124 || jātīdvayaṃ ketake dve kalhāraṃ campakotpale | kundamandārapuṃnāga pāṭalānāga campakam || 125 || āragvadhaṃ karṇikāraṃ pārantī navamālikā | saugandhikaṃ sakoraṇṭaṃ palāśāśokamallikāḥ || 126 || dhūtthuraṃ sarjakaṃ bilvamarjunaṃ munipatrakam | anyānyapi sugandhīni puṣpapatrāṇi sādhakaḥ || 127 || upadiṣṭāni pūjāyāmādadīta vicakṣaṇaḥ | malinaṃ bhūmisaṃspṛṣṭaṃ kṛmikeśādi dūṣitam || 128 || spṛṣṭamaṅgena cāghrātaṃ mukulaṃ coṣitaṃ tyajet | devasya mastakaṃ kuryātkusumopahitaṃ sadā || 129 || pūjākāle devatāyā nopari bhrāmayet karam | gopālasya tu pūjāyāṃ kusumāñjalipañcake || 130 || anyathā kīrtito dhīraiḥ prakāraḥ sa nigadyate | tulasīyugalaṃ dadyātpādadvandve vidhānavit || 131 || madhye hayāriyugalaṃ śīrṣe padmayugaṃ tathā | sarveḥ sarvatanau dadyātparivārānathārcayet || 132 || [pādayoreka eva syādañjaliḥ paramārthataḥ | kintu ṣaḍbhirapītyuktermūrdhnisyādañjalidvayam || 133 || dīpikārtha iti spaṣṭo niraṭaṅkīha māhaśaiḥ |] atheṣṭadevatānujñāṃ gṛhītvāṅgāni pūjayet | prāyaḥ prathamatā teṣāṃ kvacidevānyathā bhavet || 134 || kesareṣvagnikoṇādi hṛdayādīni pūjayet | netramagre dikṣucāstramaṅgamantrairnamo'ntakaiḥ || 135 || astramantraṃ mahādikṣu netramīśānagocare | sphuṭemeveti yatprāha pūjane gārgyasaṃhitā || 136 || aṅgānyeva prakurvīta namontānīti kecana | tuṣāra sphaṭikaśyāmanīlakṛṣṇāruṇatviṣaḥ || 137 || p. 98) varadābhayadāyinyaḥ pradhānatanavaḥ striyaḥ | dhyātavyā viduṣā'nena krameṇaivāṅgadevatāḥ || 138 || nanu pūrvādikaṃ grāhyaṃ kiṃ devasyāthavātmanaḥ | niyāmakasya virahāt sandeho'tra vijāyate || 139 || atrocyate devatāyā grāhyaṃ pūrvādikaṃ budhaiḥ | ja (ya)ṣṭurabhimukhādevā devābhimukhato daśa | prācyādi harito jñeyāḥ pūjāhomādikarmaṇi || 140 || iti sarvābhyupetasya vacanasyānurodhataḥ | yatraivānupapattiḥ syāttatraivaṃ dikprakalpanā || 141 || anyatra prakṛtā eva grāhyāḥ prācyādikādiśaḥ | ityeke mantriṇaḥ prāhurapare tu samantataḥ || 142 || proktavākyānurodhena diśāṃ niyamamūcire | paścādabhyarcanāyāḥsyuḥ kalpoktā vṛttayaḥ kramāt || 143 || tato yajellokapālānmūlapāriṣadānvitān | hetijātyādhipopetānanthathā kaścidicchati || 144 || patrādhīśvaravarṇāstra parivārāṅga saṃyutān | indrāya vajrahastāya surādhipataye padam || 145 || savāhanapadaṃ paścāt parivārāya ityapi | namontaṃ caivamanyeṣāṃ vāhanādikamuddharet || 146 || tūrṇāyāgeṣu samproktamevamindrādipūjanam | indro vahniryamo yakṣo varuṇaḥ pavano vidhuḥ || 147 || īśānaḥ pannagādhīśastvadha ūrdhvaṃ pitāmahaḥ | pīto rakto'sito dhūmraḥ śuklo dhūmrasitāvubhau || 148 || gauroruṇaḥ kramādete varṇataḥ parikīrttitāḥ || 149 || karapadmasthitasvāstrā divyaveśāḥ sragujjvalāḥ | vajraṃ śaktiṃ daṇḍamasiṃ pāśamaṅkuśakaṃ gadām | śūlaṃ cakraṃ padmameṣāmāyudhāni kramādviduḥ || 150 || pītaśukla sitākāśa vidyudrakta sitāsitāḥ | kuruvinda pāṭalābhā vajrādyāḥ parikīrttitāḥ || 151 || p. 99) svasvāyudhābhayayutapāṇipadmāḥ suśobhanāḥ | airāvatastathā meṣo mahiṣaḥ pretasaṃjñakaḥ || 152 || makarākhyo mṛgaḥ paścādurago vṛṣabhastathā | kūrmo haṃsaḥ kramādeṣāṃ vāhanāni vidurbudhāḥ || 153 || kvacinnaivedyadānānte proktamāvaraṇārcanam | sāmpradāyika evāsau vikalpenānvito bhavet || 154 || samastaparivārāṇāṃ yo na pūjāvidhau kṣamaḥ | sa ihāṅgendravajrādyaiḥ pūjayediṣṭadevatām || 155 || prāvṛtīḥ paripūjyātha dhūpādīn vinivedayet | nīcairdhūpaṃ prakurvīta tāmrakāṃsyādinirmite || 156 || bhājane dvipade bhugnanālapadmākṛtau śubhe | sārāṅgāraviniḥkṣiptairguggulvaguruvṛkṣajaiḥ || 157 || niryāsādyutthitairanyairgandhadravyairathoditaiḥ | ananyārpitadhūpo'yaṃ śasyate'rcanakarmaṇi || 158 || dīpo'pi dhūpavat pātre padmākāra vinirmite | pratipatraṃ pradīptaśca vartyā gavyaghṛtāktayā || 159 || karpūragarbhayā dīpta uccairdeyaḥ susaurabhaḥ | śāradāyāmatispaṣṭaṃ lakṣaṇaṃ dhūpadīpayoḥ || 160 || saguggulvagurūśīraśarkarāmadhucandanaiḥ | dhūpayedājyasaṃmiśrairnīcairdevasya deśikaḥ || 161 || vartyākarpūra garbhiṇyā sarpiṣā tilajena vā | āropya darśayeddīpānuccaiḥ saurabhaśālinaḥ || 162 || tataḥ puṣpāñjaliṃ dattvā pādyamācamanīyakam | naivedyasya pradānārthaṃ prārthayediṣṭa devatām || 163 || sauvarṇe rājate tāmre kāṃsye ratnādi nirmite | pātre nidhāya naivedyaṃ mṛdu soṣṇaṃ supācitam || 164 || svādūpadaṃśaṃ vimalaṃ pāyasaṃ sahṛśarkaram | kadalīpanasāmrādi dadhi dugdhaṃ prapānakam || 165 || p. 100) saṃsthāpya purataḥ prokṣya tāreṇa sumano nyaset | astrokṣitaṃ cakramudrārakṣitaṃ vāyuvāriṇā || 166 || viśoṣya vahninā dagdhvā dakṣiṇapāṇinā | vāmahaste sudhādhārāpūrṇaṃ mūlāmṛtīkṛtam || 167 || spṛṣṭvā triśo japenmantraṃ mudrayā dhenusaṃjñayā | amṛtīkṛtya gandhādyairnaivedyamatha pūjayet || 168 || atha samprārthayedevamasyasyādvisarenmaha (syādvisaranmahaḥ) | svāhāntaṃ mūlamuccārya jalaṃ dattvā nivedayet || 169 || nivedayāmi bhavate juṣāṇedaṃ havirhare | nivedyārpaṇamantro'yaṃ sarvārcāsu nijākhyayā || 170 || athāmṛtopastaraṇamasītyācamayettataḥ | grāsamudrāṃ vāmadoṣṇā vikacotpatrasannibhām || 171 || pradarśayeddakṣiṇena prāṇādīnāṃ ca darśayet | mudrāḥ kaniṣṭhikānāme aṅguṣṭhaśirasā spṛśet || 172 || tenādyā jāyate tāsu parā tarjanimadhyame | tṛtīyānāmikāmadhye madhyātarjanyanāmikāḥ || 173 || caturthī sakaniṣṭhāstāḥ pañcīsamudīritā | prāṇāpāna vyānodānasamānāstārapūrvikāḥ || 174 || caturthyagnivadhūyuktāḥ prāṇādimanavastvamī | uktāḥ prāṇādikā mudrā darśanīyāḥ krameṇa vai || 175 || hastau tu sammukhau kṛtvā saṃlagnau samprasāritau | kaniṣṭhāṅguṣṭhakau yuktau mudraiṣā cakrasaṃjñitā || 176 || tato nivedyamudrikāṃ pradhānayā karadvaye | spṛśannanāmikāṃ nijāṃ manuṃ japan pradarśayet || 177 || dhvauṁ namaḥ parāya padamābhāṣya vāmane vadet | aniruddhāya cābhāṣya nivedyaṃ kalpayāmi ca || 178 || mantro'yaṃ vaiṣṇave tantre śaivādāvevamūhayet | tataḥ piṣṭakasaṃjātān samavartisamanvitān || 179 || p. 101) ghṛtādijvālitānmantrī uccairdīpān pradarśayet | pārāvatabhramākārānatidīptisamanvitān || 180 || ādāya pāṇinā dhyāyan mūrdhninīrājayet prabhum | ārātrikamiti proktaṃ ghaṇṭāvādanapūrvakam || 181 || dakṣiṇe sthaṇḍilaṃ kuryāttatrādhāya hutāśanam | saṃskṛtya vidhivadvidvān vaiśvadevaṃ samācaret || 182 || tatra sampūjya gandhādyairdevatāmuktavigrahām | tāravyāhṛtibhirhutvā mūlamantreṇa mantravit || 183 || sasarpiṣā pāyasena pañcaviṃśati saṃkhyayā | punarvyāhṛtibhirdattvā gandhādyaiḥ punararcayet || 184 || tāṃ yojayitvā pīṭhasthāṃ mūrtauvahniṃ visarjayet | avaśiṣṭena haviṣā vikiret parito balim || 185 || devatāyāḥ pāriṣadebhyo gandhapuṣpākṣatānvitam | homāśaktau homasaṃkhyādviguṇaṃ japamācaret || 186 || yadyadaṅgaṃ vihīyeta tatsaṃkhyādviguṇo japaḥ | iti vākyānusāreṇa sarvatrāhurmanīṣiṇaḥ || 187 || kecinnāsmākamatrārthe sammatistadvaco yataḥ | puraskriyāṅgavaiguṇyapravṛttiṃ naiva gacchati || 188 || anyatrātipraṅgena na cenna niyamo bhavet | nāpyasya vacananyāyasaṅkoco niṣpramāṇakaḥ || 189 || prayogādyanurodhena tasyāvaśyakatāsthiteḥ | kadāpi bhūtaśuddhyādau tvetacchiṣṭairna sammatam || 190 || na vācyaṃ nityahome'sminnanukalpasthalo (laṃ) bhavet | iṣṭāpatternatasyāsti niyamo nityakarmaṇaḥ | tasmādācāra evāsya karaṇe śaraṇībhavet || 191 || pānīyamamṛtīkṛtya mudrayā dhenusaṃjñayā | cullukodakamamṛtāpidhānamasi ṭhadvayam || 192 || p. 102) anena devatā haste tato dattvā mukhodbhavam | mukhamudvāsayettejojalaṃ dattvā vicintayet | gatasāraṃ ca naivedyaṃ tataścaitatsamuddharet || 193 || ucchiṣṭaṃ tadbhuje dattvaiśānyāṃ sthānaṃ viśodhayet | viṣvakṛsenaḥ smṛto viṣṇostejaścaṇḍo vivaśvataḥ || 194 || caṇḍeśvarī tathā śakteḥ caṇḍeśaḥ śaṅkarasya ca | lambodaro gaṇapaterabhī ucchiṣṭabhojinaḥ || 195 || gaṇḍūṣaṃ dantadhavanamācāmammukhamārjanam | hastānulepanaṃ tuṇḍavāsakaṃ mālyabhūṣaṇam || 196 || arpayitvā budhastāni jaladānapuraḥsaram | karpūrasakalairmiśraṃ tāmbūlaṃ ca nivedayet || 197 || candanādi pradīpāntairupacāraiḥ punaryajet | prasannārceyamākhyātā sarvadevaprasādinī | arghaṃdattvā prayaccheta puṣpāñjalimananyadhīḥ || 198 || pañcopacāraiḥ pūjeyamityevamapare viduḥ | pūjane pārṣadārcāyāṃ vivadante'tra kecana || 199 || gandhādibhiḥ saparivārametena kramadīpikā | vākyenaivānukalpāḥ syurato neha bahūcyate || 200 || tattaddevaṃ stavaiḥ stutvā pradakṣiṇamathācaret | ekahastapraṇāmaṃ ca ekaṃ vāpi pradakṣiṇam | akāle darśanaṃ viṣṇoḥ hanti puṇyaṃ purākṛtam || 201 || tataḥ praṇāmaṃ kurvīta vasvaṅgaṃ vā śarāṅgakam | dorbhyāṃ padābhyāṃ jānubhyāmurasā vacasā dṛśā || 202 || śirasā manasā ceti praṇāmoṣṭāṅga īritaḥ | bāhubhyāṃ (ca) sajānubhyāṃ śirasā vacasā dhiyā | pañcāṅgakaḥ praṇāmaḥ syātpūjāsu pravarāvimau || 203 || athopacāramudrāṇāṃ lakṣaṇaṃ samyagucyate | padmamudrā nigaditā hṛtsthā saivāsane bhavet || 204 || p. 103) īṣannamrāṅgulirdakṣā saṃyojyāṅgulakaṃ varam | svāgatasvastikā mudrā madhyāmūlagalā (tā)ṅguliḥ || 205 || svastimudrā dvihastena mudrā tvarghasya kīrtitā | tau ca prasāritau hastau pādyamudrā samīritā || 206 || deśinīmūlagāṅguṣṭhā dakṣiṇādhaḥ kanīyasī | prasārya madhyamāstisro mudrācāme prakīrttitā || 207 || yuktāvanāmikāṅguṣṭhau tisro'nyāḥ samprasāritāḥ | madhuparke tu sā mudrā saṃkalpya kalasaṃ kare || 208 || kṛtvā muṣṭiṃ tathā snāne madhyamāṅguṣṭhakau yutau | anyāḥ prasāritāstisro mudrā vastrasya kīrttitā || 209 || kaniṣṭhāṅguṣṭhakau lagnau tisro madhyāḥ prasāritāḥ | yajñopavītamudreyaṃ kathitā vedapāragaiḥ || 210 || madhuparkī samuttānā mudrālaṅkaraṇī matā | muktā nirnāmikāmuṣṭirgandhamudreti kīrtitā || 211 || utthitādhomukhī madhyā baddhāṅguṣṭhā yadītarāḥ | puṣpamudrā samākhyātā puṣpadānavivardhinī || 212 || aṅguṣṭhastarjanīlagnāstisraḥ saṅkucitāparāḥ | mudrā dhūpapradāne syād devānāṃ tuṣṭikāriṇī || 213 || uttānā pauṣpikī mudrā dīpamudreti kīrtitā | pañcāṅgulyagrasaṃlagnā grathitordhvamukhī yadi || 214 || tridhā nibaddhā mudreyaṃ naivedyasya prakīrttitā | dvau karau pṛṣṭhasaṃlagnau bhrāmayedgrathitāṅgulī | chotiketi samākhyātā praṇāme tāṃ vinirdiśet || 215 || athāto viṣṇupūjāyāṃ vibudhaśculukodakaiḥ | brahmārpaṇākhyamanunā kuryādbrahmārpaṇakriyām || 1 || prāṇāyāmatrayaṃ kuryāt purataḥ parato jape | manaḥ saṃyamanaḥ śuddho maunī mantrānu cintanaḥ | avyagracitto nirdoṣo devatāṃ samanusmaran || 2 || sūryādisannidhaukuryājjapaṃ sadhakasattamaḥ | sarvasiddhyai tathā cāha mantradevaprakāśikā || 3 || sūryasyāgre gurorindordīpasya ca jalasya ca | viprāṇāṃ ca gavāṃ caiva sannidhau sammukhojapet || 4 || yathāśaktyā japaṃ kṛtvā taṃ japaṃ sarvasiddhaye | dakṣiṇe devatā haste manunānena cārpayet || 5 || guhyātiguhyagoptrī tvaṃ gṛhāṇāsmatkṛtaṃ japam | siddhirbhavatu me mātastvaṃ gatiḥ parameśvari || 6 || ayaṃ śākte manau mantro vaiṣṇavādāvathohayet | suchatracāmarai rājñāmupacāraiḥ pratoṣayet || 7 || upacāreṣu sarveṣu yatkiṃciddurlabhaṃ bhavet | tatsarvaṃ manasā dhyātvā puṣpakṣepeṇa kalpayet || 8 || yatvo (dvo) pacāravastūnāmabhāve jalamarpayet | toyena vimalenaiva pūrṇatetyāha nāradaḥ || 9 || puṣpāñjaliṃ punardatvā sāṣṭāṅgaṃ praṇamedbudhaḥ | tattaddevastavaiḥ stutvā taṃ taṃ devaṃ yathāvidhi || 10 || atha samprārthayedenāṃ mantrī prārthanamudrayā | ajñānādvā pramādādvā vaikalyāt sādhanasya ca | yannyūnamatiriktaṃ ca tatsarvaṃ kṣantumarhasi || 11 || p. 105) dravyahīnaṃ kriyāhīnaṃ śraddhāmantravivarjitam | tatsarvaṃ kṛpayā tāvat kṣamasva tvaṃ dayānidhe || 12 || yanmayā kriyate karma jāgratsvapnasuṣuptiṣu | tatsarvaṃ tāvakī pūjā bhūyātdbhūyai ca me prabho || 13 || yanmayā kriyate karma sumahat svalpameva vā | tatsarvaṃ karuṇāhetoḥ kṣantavyamayamañjaliḥ || 14 || utthāyāsanamāruhya tanmūrttāvupasaṃharet | parivāragaṇaṃ sarvamupasaṃhāramudrayā || 15 || adhomukhe vāmahaste urdhvāsyaṃ dakṣahastakam | kṣiptvāṅgulīraṅgulibhiḥ saṃyojya parivartayet || 16 || eṣā saṃhāramudrāsyādvisarjana vidhau matā | kṣamasveti vadanmūla mantreṇa vyāpakaṃ triśaḥ || 17 || vidhāya devatāṃ paścātsvīyahṛtsarasīruhe | suṣumnāvartmanā puṣpamāghrāyodvāsayetsudhīḥ || 18 || śiṣṭaṃ gandhaṃ śaṃkhatoye dattvāloḍya candanena ca | pāṇau kṛtvā saptavāraṃ mantraṃ mūlaṃ japetsudhīḥ || 19 || sarvatīrthakṛtaṃ dhyātvā svamaṅgaṃprokṣayedbudhaḥ | devārcanāvaśiṣṭaṃ yat salilaṃ śaṅkhamadhyagam || 20 || aṅge lagnaṃ manuṣyāṇāṃ brahmahatyāṃ vyapohati | nirmālyaṃ mastake dhāryaṃ sarvāṅge cānulepanam || 21 || naivedyaṃ copabhuñjīta dattvā tadbhaktiśāline | gandhādyairmānasairiṣṭvā ṛṣyādinyāsapūrvakam || 22 || dhyātveṣṭadevatārūpamātmānaṃ prajapenmanum | śāstradṛṣṭena vidhinā bhaktimān sthiramānasaḥ || 23 || saṃkhyā pūrtau punaḥ kuryādṛṣyādiprāṇasaṃyamān | ityāhodvāsanasyānte puraścaraṇa candrikā || 24 || vidhidṛṣṭaṃ ca yatkarma karotyavidhinā naraḥ | phalaṃ na kiñcidāpnoti kleśamātraṃ hi tasya tat || 25 || p. 106) śraddhābhaktisamāyuktaṃ yatkarma kriyate nṛbhiḥ | suviśuddhena bhāvena tadānantyāya kalpate || 26 || vidhihīnaṃ bhāvaduṣṭaṃ kṛtamaśraddhayā ca yat | tadgṛhṇantyasurāstasya gū (mū)ḍhasya dṛṣkṛtātmanaḥ || 27 || pūjākarmaviśeṣeṇa daśakālānurodhataḥ | yathāśakti yathānyāyaṃ yathālokāvigarhitam || 28 || svasthaḥ samarthaḥ kurvīta uttamaireva sādhanaiḥ | madhyamo madhyamaireva nyūno hīnaiḥ samācaret || 29 || agnikāryeṇa haviṣā bhūṣaṇaiśca samanvitam | dravyaśuddhisamāyuktamuttamaṃ pūjanaṃ bhavet || 30 || agnikāryavihīnaṃ tu kālasargaṃ nivedayet | upacārairyutaṃ sarvaṃ madhyamaṃ pūjanaṃ bhavet || 31 || vastrālaṅkāraśobhādi varjayitvā pṛthagvidham | kevalaṃ puṣpayāgaṃ tu kaniṣṭhaṃ pūjanaṃ hi tat || 32 || etatkartuṃ na śaknoti sādhako yadi pūjanam | tadā hi devatāmātraṃ dhyātvā samyak prapūjayet || 33 || athavā mānasāṃ kuryādātmapūjāmathāpi vā | athavā kevalāṃ bāhyāṃ pūjāṃ kuryādvicakṣaṇaḥ || 34 || arcāmātrāsamarthastu dadyādarcanasādhanam | yo dātuṃ nāpi śaknoti kuryādarcanadarśanam || 35 || pūrvapūrvasya cāśaktau uttarottaramāśrayet | yadyetadanyathā kuryattadaniṣṭaphalaṃ śrutau || 36 || prabhuḥ prathamakalpasya yo'nukalpena varttate | nā sāgparāyikaṃ tasya durmaterjāyate phalam || 37 || naikaṃ ca vidyate yasya so'dho yāti na saṃśayaḥ | evaṃ yat kena citproktamakṛtvāmānasārcanam || 38 || devatābhāvajanakaṃ na bāhye devamarcayet | bāla pralapitaṃ tvetanna (vā) taddevatātmatām || 39 || p.107) sampādayet kalānyāsāvasānenaiva karmaṇā | tatsiddheriti hi proktaṃ vinyāse mātṛkā manoḥ || 40 || viśeṣaṃ sūtake tvāha tattvasāgarasaṃhitā | atha sūtakinaḥ pūjāṃ vakṣyābhyāgamabodhitām || 41 || snātvā nityaṃ ca nirvarttya mānasyā kriyayā param | bāhyapūjākrameṇaiva dhyānayogena pūjayet || 42 || yadi kāmī na cet kāmī nityakarmavadācaret | niyamavyatirekeṇa yaḥ kuryāddevatārcanam || 43 || kiñcidapyasya na phalaṃ bhasmarāśau hutaṃ yathā | yo'rcayedvidhivadbhaktyā parānītaiśca sādhanaiḥ || 44 || pūjā phalārdhamevāsya na samagraṃ phalaṃ bhavet | yastu bhaktyā prayatnena svayaṃ sampādya cākhilam | sādhanaṃ cārcayeddhīmān sa samagraṃ phalaṃ labhet || 45 || svayamānīya cotpādya pūjopakaraṇāni ca | pūjayettadvaraṃ hyetaduttamaṃ prārthitārthadam || 46 || kalatraputramitrāditattatsampāditaṃ ca yat | madhyamaṃ cārcanaṃ tena taiḥ sārdhaṃ tatphalaṃ bhavet || 47 || anyaiḥ sampādya yaddattaṃ krayakrītaṃ ca tena vā | gauṇamārādhitaṃ tena pādamātraphalaṃ bhavet || 48 || pararopitavṛkṣebhyaḥ puṣpāṇyānīya cārcayet | avijñāpyaiva taṃ yastu niṣphalaṃ tasya pūjanam || 49 || vihitaṃ ye'nutiṣṭhanti ta eva phalabhājanam | sarveṣāmīpsitārthānāmanyathā cettathā nahi || 50 || nyāyārjitaiḥ sādhanaiśca dānahomārcanādikam | kuryānnacedadho yāti bhaktayā kurvannapi dvijaḥ || 51 || iti pūjāvidhiḥ samyak sādhāraṇa udīritaḥ | tato japadaśāṃśena homaṃ kuryāddine dine || 52 || daśāṃśatā punasteṣāṃ kvacidevānyathā bhavet | athavā lakṣasaṃkhyāyāṃ pūrṇāyāṃ homamācaret || 53 || p. 108) yadvā yasya japo yāvān tatpūrṇe homamācaret | homaṃ daśāṃśataḥ kuryāt svāhāntaṃ mantramuccaran || 54 || homakārye'gnijāyāntāḥ pūjāyāṃ te tano'ntakāḥ | mantreṇoṅkārapūtena svāhāntena vicakṣaṇaḥ || 55 || svāhāvasāne juhuyāddhyāyan vai mantradevatām | ityādivākyaiḥ sarveṣu svāhāntatvaṃ vyavasthitam || 56 || svāhānte'pi manau svāhāṃ punaruccārayedidam | keṣāṃ cinmatamajñānagāḍhāntardhvāntasaṅgatam || 57 || namaḥ svāhā svadhā vauṣaṭvaṣaṭāṃ vinivedane | viniyogo bhavedetadekayaiva kimanyayā || 58 || mantrastadanta ityetadante taditi bodhakam | adṛṣṭārthakatāpattāvanyathā gauravaṃ bhavet || 59 || agnau karaṇahome'pi chandogācārasaṃmataḥ | ata eva vinā svāhāmatiriktāṃ samarthitaḥ || 60 || namaḥ padādāvapyevaṃ buddhimānavadhārayet | śiṣṭācāra viśiṣṭaṃ ca vākyamapyanupaṭhyate || 61 || vāk ca kāmaśca śaktiśca praṇavaḥ śrīśca kathyate | etadādyeṣu mantreṣu praṇavaṃ naiva yojayet || 62 || ṭhadvayānte ṭhadvayaṃ na namo'nte na namo vadet || 63 || atha homa vadhiṃ vakṣye sarvatantrānusārataḥ | kalpānapi samālokya saṃhitāḥ śāradādikam || 1 || caturasrādike kuṇḍe homaṃ kuryādvidhānataḥ | sarvārthaprāptaye mantrī tadvidhānaṃ pravakṣyate || 2 || nityaṃ naimittikaṃ homaṃ sthaṇḍile vā samācaret | yadyapi sthaṇḍile kāmyahomasya na vidhiḥ kvacit || 3 || tathāpyasyāniṣiddhatvād vyavahārānurodhataḥ | kāmyo'pi homaḥ karttavyaḥ sādhakaistatra kutracit || 4 || homakṛccaraṇau samyak prakṣālyācamya bodhite | āsyāsane ca gurvādīnnatvā bhūtaviśodhanam || 5 || kṛtvā tu mātṛkānyāsaṃ tattatkalpaprakāśitam | tattvanyāsādikaṃ kṛtvā tathaiva prāṇasaṃyamam || 6 || sthānaṃ saṃskṛtya tanmatrī kuṇḍaṃ vā sthaṇḍilaṃ caret | ekahastaṃ prakurvīta caturaṅgulamucchritam || 7 || aratnimātramānaṃ vāṅguṣṭhaparvasamucchritam | suśobhanaṃ vālukābhiścaturasraṃ samantataḥ || 8 || saṃskuryādvācyavidhinā yadvā tadvīkṣaṇādibhiḥ | vīkṣaṇaṃ mūlamantreṇa śareṇa prokṣaṇaṃ matam || 9 || tenaiva tāḍanaṃ darbhairvarmaṇā'bhyukṣaṇaṃ matam | tisrastisro likhellekhā hṛdā prāgudagagragāḥ || 10 || prāgagrāṇāṃ smṛtā devā mukundeśapurandarāḥ | rekhāṇāmudagagrāṇāṃ brahmavaivasvatendavaḥ || 11 || p. 110) pakṣa prāptaparaṃ vākyaṃ likhecchākhānusārataḥ | likhedrekhāḥ svaśākhoktā iti yallaghudīpikā || 12 || prapañcasāre'pyatroktaṃ svaśākhānugatā likhet | darbhadvayaṃ tu barhiḥ syāttenedamiti kaścana || 13 || athavā ṣaṭkoṇavṛtaṃ trikoṇaṃ tatra saṃlikhet | bāhye sakesaraṃ tvaṣṭadalaṃ padmaṃ tato bahiḥ || 14 || caturasraṃ caturdvāramu (yu)ktaṃ kṛtvā tadantaram | trikoṇe śaktimālikhya madhye sadhakasattamaḥ || 15 || karmayogyān bhūtaratnān sādhyanāmākṣarāṇi ca | vidarbhitāni mantrārṇaiḥ śaktibījābhito likhet || 16 || mekhalāsu tathā mantrī cakrādyarṇān yathāvidhi | sahasrārapadaṃ pūrvaṃ kaumodaki tato bhavet || 17 || mahāśaṅkhapadaṃ paścān mahāśaṅkhapadaṃ tataḥ | proktāni varmāstrāntāni nijamantrāṇi vai kramāt || 18 || pūrvaṃ mahāpāñcajanyaṃ mahāhalamanantaram | tato mahāmuśalakaṃ mahāśūlaṃ tataḥ param || 19 || svāhāntāni ca mantrāṇi śaṅkhādīnāṃ kramādviduḥ | cakrādayastu diksaṃsthāḥ śaṃṅkhādyāḥ koṇasaṃsthitāḥ || 20 || tāreṇa prokṣayetpaścāt sādhanaṃ havirādikam | sarvaṃ vāgīśvarīpīṭhaṃ tato mantrī prapūjayet || 21 || ādhāraśaktimārabhya pīṭhamantrāntamādarāt | vakṣyāmi bhuvaneśvaryāḥ śaktīḥ pīṭhamanuṃ tathā || 22 || jayākhyā vijayā paścādajitā cāparājitā | nityā vilāsinī dogdhrī aghorā maṅgalā nava || 23 || vāgīśvarīśvarayoryogapīṭhātmane namaḥ | hrīmādyaḥ pīṭhamantro'yamāvāhyāsmin prapūjayet || 24 || vāgīśvarīmṛtusnātāṃ nīlendīvaradhāriṇīm | vāgīśvareṇasahitāmupacārairanukramāt || 25 || p. 111) tato vāgīśvarīdehaṃ cintayettadvidhānavit | yaccoktaṃ tattvasāgara saṃhitādiṣu pūjayet || 26 || lakṣmīmṛtumatīṃ tatra prabhornārāyaṇasya ca | grāmyadharmeṇa saṃjātamāgniṃ tatra vicintayet || 27 || avagacchedviśeṣe tattadupacārairanukramāt | sūryakāntādisambhūtaṃ yadvā śrotriyagehajam || 28 || ānīya vahniṃ pātreṇa kāṃsyādiracitena ca | astreṇa kiñcidaṅgāramādāya kavacāṇunā || 29 || kravyādāṃśaṃ tyajettasmānmantrī sarvārthasiddhaye | kravyādāṃśaṃ tyajāmīti kecittyāgamihocire || 30 || avaśiṣṭaṃ tu saṃskuryāccaturbhirvīkṣaṇādibhiḥ | audaryavaindavāgnibhyāmaikyaṃ saṃbhāvayanavasoḥ || 31 || ramityanena bījena caitanyaṃ yojayedvasau | oṅkāramantritaṃ mantrī dhenumudrāmṛtīkṛtam || 32 || rakṣitaṃ śaramantreṇa varmamantrāvaguṇṭhitam | arcitaṃ triḥ paribhrāmya pradakṣiṇamatandritaḥ || 33 || praṇavasya yathānyāyamuccāraṇapurassaram | ātmano'bhimukhaṃ vahniṃ jānuspṛṣṭamahītalaḥ || 34 || vāgīśvaryāḥ sakāmāyāḥ svapantyāḥ śivasannidhau | śivavīryadhiyā devyā yonāvenaṃ viniḥkṣipet || 35 || prādeśasaṃmitāṃ mantrī samidhaṃ ghṛtasaṃplutām | agnau niḥkṣipya vidhivaddagdhvāsmin homakarmaṇi || 36 || kṛtākṛtāvekṣakastvamatra brahmā bhavetyapi | abhidhāyāsane mantrī vahnerdakṣiṇataḥ kuśe || 37 || kamaṇḍaluṃ cottarīyaṃ kauśeyaṃ baṭukaṃ tathā | brahmāṇaṃ kalpayedetānyaśaktau sādhakottamaḥ || 38 || śaktau tu vṛṇuyādeva brāhmaṇaṃ brahmakarmaṇi | puṣpacandanatāmbūlasahitaṃ vāsasāṃ trayam || 39 || p.112) alaṅkaraṇamityahurbudhā varaṇasaṃbhṛtim | mauthunāntadhiyā tābhyāṃ dadyādācamanīyakam || 40 || dīpikādau tu saṃproktamiha kaṅkaṇabandhanam | astreṇa vahniṃ samprokṣya yonimācchādya satkuśaiḥ || 41 || dikṣu kāṇḍa puṭaṃ nyasyedastramantreṇa sādhakaḥ | tenaiva garbharakṣārthaṃ mūlamantrābhimantritam || 42 || kautukaṃ tu nibadhnīyāddarbhakaṅkaṇakaṃ kare | rakṣārthaṃ garbhiṇīṃ śaktiṃ rakṣa rakṣeti coccaran || 43 || darśayejjvālinīṃ mudrāmiti ratnāvalīmatam | tasyāstu lakṣaṇaṃ proktaṃ tatraiva tadihocyate || 44 || maṇibandhau samau kṛtvā karau pravitatāṅgulī | madhyame milite kṛtvā tanmadhyeṅguṣṭhakau kṣipet || 45 || vahniṃ saṃdīpayenmudrā jvālinyuddīpikā matā | jvālayenmanunānena tamagnimatha sādhakaḥ || 46 || citpiṅgala hala daha pacayugmānyudīrya ca | sarvajñājñāpaya svāhā mantraḥ pāvakavallabhaḥ [citpiṅgala hala daha paca paca sarvajñājñāpaya svāhā] || 47 || juhūṣaṃśca hute caiva pāṇiśūrpāsyadārubhiḥ | na kuryādagnidhamanaṃ kuryācca vyajanādinā || 48 || mukhenaiva dhamedagniṃ mukhādeṣo'dhyajāyata | na mukheneti yaccoktaṃ laukike yojayanti tat || 49 || saptajihvāhvayāṃ mudrāṃ tato mantrī pradarśayet | agniṃ prajvalitaṃ vande jātavedaṃ hutāśanam || 50 || suvarṇavarṇamanalaṃ samiddhaṃ viśvatomukham | anenāgnimupasthāya trividhā rasanā vasoḥ || 51 || vinyasedātmano dehe vakṣyamāṇā vidhānavit | liṅga pāyuśirovakra prāṇanetreṣu sarvataḥ || 52 || vahnirardhāṃśasaṃyuktāḥ sādiyāntāḥ sabindavaḥ | varṇā mantrāḥ samuddiṣṭā jihvānāṃ sapta ca kramāt || 53 || p. 113) padmarāgāsuvarṇānyā tṛtīyā bhadralohitā | lohitā ca tataḥ śvetā dhūminī ca karālikā || 54 || rājasyo rasanā vahnervihitā vaśyakarmaṇi | hiraṇyā gaganā raktā kṛṣṇānyā suprabhā matā || 55 || bahurūpā cātiraktā sāttvikyo rasanāḥ smṛtāḥ | viśvamūrtisphuliṅginyo dhūmravarṇā manojavā || 56 || lohitā ca karālākhyā kālī tāmasajihvikāḥ | sātvikyo divyapūjāsu rājasyaḥ kāmyakarmasu || 57 || tāmasyaḥ krūrakāryeṣu prayoktavyā vipaścitā | surāḥ sapitṛgandharvayakṣanāgapiśācakāḥ || 58 || rākṣasāśca kramādagnerāśritā rasanāsvamī | vahneḥ karāṅgavinyāsāvebhirmantrairyathā purā || 59 || sahasrārciḥ svastipūrṇa uttiṣṭhapuruṣastataḥ | dhūmavyāpī saptajihvo dhanurdhara itīritāḥ || 60 || nyastavyā jātisaṃyuktā aṅgamantrā yathākramāt | mūrtīraṣṭau tanau tadvadātmano jātavedasaḥ || 61 || mūrdhāṅgapārśvakaṭyandhukaṭipārśvāṃsakeṣu ca | prakṣiṇakramānnyasyeducyante tā yathā kramāt || 62 || jātavedāḥ saptajihvo havyavāhanasaṃjñakaḥ | aśvodaraja saṃjño'nyastathā vaiśvānarāhvayaḥ || 63 || kaumāratejāḥ syādviśvamukho devamukhastathā | tārāgnaye padādyāḥ syurnamo'ntā vahnimūrtayaḥ || 64 || ādhāraśaktimārabhya vahnimaṇḍalakāvadhi | pīṭhaṃ sampūjayenmantrī navaśakti samanvitam || 65 || pītā śvetā'ruṇā kṛṣṇā pṛṣātīvrāsphuliṅginī | rucirā jvālinī proktāḥ kṛśānornavaśaktayaḥ || 66 || bījenaivāsanaṃ dattvā mūrtiṃ mūlena kalpayet | varaśaktisvastyabhītīrdadhānaṃ karapallavaiḥ || 67 || p. 114) haimākalpaṃ javākāntiṃ padmasaṃsthaṃ trilocanam | jihvābhirvakṣyamāṇābhiryuktaṃ karmasu taṃ kramāt || 68 || baddhamaulijaṭājūṭairevaṃ dhyāyedvidhānavit | hemavarṇā hiraṇyeśe kṛṣṇā rakṣasi nīlaruk || 69 || vaidūryavarṇā kanakā prācyāṃ raktā kṛśānugā | taruṇārkaprabhā padmarāgaprakhyā jale sthitā || 70 || suprabhā vāyubhāgetiraktikā rajanaprabhā | yathārthā bahurūpā ca dakṣottaranivāsinī || 71 || kuṇḍamadhye praśastā sā phalameṣāṃ pracakṣate | hiraṇyā'karṣaṇādau syāt kanakā stambhanādiṣu || 72 || dveṣaṇādau matā raktā kṛṣṇā māraṇakarmaṇi | suprabhā gaditā śāntā tūccāṭe cātiraktikā || 73 || bahurūpottare siddhimṛddhiṃ dakṣiṇatastathā | sā śubhāni sadā madhye tanotīti na saṃśayaḥ || 74 || pariṣiñcettatastoyairviśuddhairmekhalopari | darbhairagabhairmadhyasthamekhalāyāṃ paristaret || 75 || paristaraṇakārye hi tyajedgopucchamīṣikām | taduktaṃ bhaṭṭanāgena tripurāsārasaṃgrahe || 76 || gopucchamīṣikāṃ tyaktvā tṛṇamanyat paristaret | niḥkṣipeddikṣu paridhīn prācivarjaṃ vicakṣaṇaḥ || 77 || prādakṣiṇyena sampūjyāsteṣu brahmādayastrayaḥ | ekavṛkṣasamudbhūtānārdrānati-ṛjūn śubhān || 78 || dormātān mekhalātulyamānān vā khadirodbhavān | audumbarānvā gṛhṇīyāt pūrvābhāve paraṃ param || 79 || dhyātaṃ vahniṃ yajenmadhye vahnimantreṇa sādhakaḥ | madhye ṣaṭsu ca koṇeṣu jihvā bījādikā yajet || 80 || kesareṣūktamārgeṇa pūjayedaṅgadevatāḥ | daleṣu pūjayenmūrttīḥ śaktisvastikadhāriṇīḥ || 81 || p. 115) lokapālāṃstato dikṣu tadastrāṇi tato bahiḥ | paścādādāya pāṇibhyāṃ sruksu (sru) vau tāvadhomukhau || 82 || triśaḥ pratapya dahane darbhānādāya sādhakaḥ | tadagramūlamadhyāni śodhayettairyathākramam || 83 || gṛhītvā vāmahastena prokṣayeddakṣiṇena tau | punaḥ pratāpayenmantrī darbhānagnau viniḥkṣipet || 84 || ātmano dakṣiṇe bhāge sthāpayettau kuśāntare | ājyasthālīmathādāya prokṣayedastravāriṇā || 85 || prādeśamātre pātre dve pavitre tatra niḥkṣipet | tasyāmājyaṃ viniḥkṣipya saṃskṛtaṃ vīkṣaṇādibhiḥ || 86 || uddhṛtya vāyave'ṅgārān hṛdā tatra viniḥkṣipet | idaṃ tāpanamuddiṣṭaṃ sādhakaistantrakovidaiḥ || 87 || sandīpya darbhayugalamājye kṣiptvānale kṣipet | budho hṛdayamantreṇa pavitrīkaraṇaṃ tvidam || 88 || dīptena darbhayugmena nīrājyājyaṃ savarmaṇā | agnau visarjayeddarbhamabhidyotanamīritam || 89 || ghṛte prajvālitān darbhān pradarśyāstrānunā tataḥ | jātavedasi tānnyasyet pradyotanamidaṃ matam || 90 || gṛhītvā ghṛtamaṅgārān prakṣipyāgnau jalaṃ spṛśet | aṅguṣṭhopakaniṣṭhābhyāṃ darbhau prādeśa sammitau || 91 || dhṛtvotpunīyādastreṇa ghṛtamutpavanaṃ matam | tadvaddhṛdayamantreṇa kuśābhyāmātmasaṃmukham || 92 || ghṛte samplavanaṃ kuryāt saṃskārāḥ ṣḍudīritāḥ | prādeśamātraṃ sagranthi darbhayugmaṃ ghṛtāntare || 93 || niḥkṣipya bhāgau dvau kṛtvā pakṣe śukletare smaret | vāme nāḍīmiḍāṃ bhāge sakṣiṇe piṅgalāṃ tataḥ || 94 || suṣumnāṃ madhyato dhyātvā kuryāddhomaṃ vidhānataḥ | sruveṇa dakṣiṇādbhāgādādāyājyaṃ hṛdā budhaḥ || 95 || p. 116) juhuyādagnaye svāhetyagnerdakṣiṇalocane | vāmatastadvadādāya vāme vahnivilocane || 96 || juhuyādatha somāya svāheti hṛdayānunā | madhyādājyaṃ samādāya vahnerbhālavilocane || 97 || juhuyādagni somābhyāṃ svāheti ca na vaiṣṇave | vahnau trinetrasadbhāvo vidyate nṛhariṃ vinā || 98 || kecittu vaiṣṇave'pyetāmāhutiṃ sarvato viduḥ | na hi vahnestrinetratvaṃ devatāpekṣamucyate || 99 || tathā satyanyamantreṇa kathameṣāhutirbhavet | hṛnmantreṇa sruveṇājyaṃ bhāgādādāya dakṣiṇāt || 100 || juhuyādagnaye sviṣṭakṛte svāheti tanmukhe | heti sampātayed bhāgeṣvājyasyādvā (dyā) hutikramāt || 101 || srī somaśambhunāpyetaduktaṃ śaivāgamāntare | kramādbhāgatrayādājyaṃ sruveṇādāya sādhakaḥ || 102 || svetyagnau heti tadbhāge śeṣamājyaṃ kṣipetkramāt | ityagnivaktranetrāṇāṃ kuryādudghāṭanaṃ budhaḥ || 103 || madhyaprāgyāmyavaruṇodīcyabhāgānvicintayet | īśatatpuruṣāghorasadyovāmasvarūpiṇaḥ || 104 || homakāle'gnimūrttau tu dhyātvā homo vidhīyate | paścime vadane mantrī nityahomaṃ samācaret || 105 || vaśyākarṣaṇasaubhāgyapuṣṭyādau sādhakottamaḥ | śāntike pākaśuddhau ca vāme homaṃ samācaret || 106 || nistriṃśāpādanādau tu tathaiva vijigīṣayā | iṣṭasañjananārthaṃ tu prācīnavadane yajet || 107 || māraṇoccāṭanadveṣastambhanārthaṃ ca dakṣiṇe | prāyaścittaṃ tu tatraiva pañcame tu vimuktaye || 108 || mantramuktāvalī granthe samproktaṃ bhāgakalpanam | satārābhirvyāhṛtibhirājyena juhuyāttataḥ || 109 || p. 117) juhuyādagnimantreṇa trivāraṃ sādhakottamaḥ | garbhādhānādikā vahneḥ kriyā nirvarttayetkramāt || 110 || aṣṭābhirājyāhutibhiḥ praṇavena pṛthak pṛthak | jñānārṇave tu mūlena garbhādhānādikāḥ kriyāḥ || 111 || mantramuktāvalīgranthe'pyemeva prakīrttitam | hṛdā saptāhutīrdattvā garbhādhānādikāḥ kriyāḥ || 112 || pratyekaṃ kārayedevamāhuḥ kecana māntrikāḥ | garbhādhānaṃ puṃsavanaṃ sīmantonnayanaṃ tataḥ || 113 || anantaraṃ jātakarma syānnāmakaraṇaṃ tathā | bahirniṣkramaṇaṃ paścādannaprāśanamīritam || 114 || cūḍopanayane bhūyo mahānāsyaṃ (myaṃ) mahāvratam | tatho (thau) paniṣadaṃ paścād godānodvāhakau mṛtiḥ || 115 || śubheṣu syurvivāhāntāḥ kriyāstāḥ krūrakarmasu | maraṇāntāḥ samuddiṣṭā vahnerāgamavedibhiḥ || 116 || saṃskārāḥ ṣoḍaśaiveti prasiddheścandrikākṛtā | godānāntetyataḥ proktaṃ samāvartanamucyate || 117 || tūrṇāyāgādike prokto viśeṣo nāmakārmaṇi | ājyāhutyaṣṭakairdattvā nāmakarma tathaiva ca || 118 || deśikastvaṃ hutāśeti mūlamantreṇa kalpayet | tataśca pitarau tasya saṃpūjyātmani yojayet || 119 || samidhaḥ pañca juhuyānmūlāgre ghṛtasaṃplutāḥ | śleṣmātāpiśācatarusamudbhūtāḥ parityajet || 120 || taduktaṃ bhaṭṭanāgenāpyarthāt sārasamuccaye | śleṣmātāpiśācataruṃ tyaktvā'nyebhyastu tāṃ haret || 121 || mantrairjihvāṅgamūrttīnāṃ kramādvahneryathāvidhi | pratyekaṃ juhuyādekāmāhutiṃ mantravittamaḥ || 122 || natyādīnaṅgamantrāṁśca kecidicchanti tāntrikāḥ | kecinmūlamanoraṅgamantrāṃstantrārthavedinaḥ || 123 || p. 118) arghādikaṃ tathā homaḥ parasparanidarśanam | sampradāyo'traśaraṇaṃ na kiñcidavaśiṣyate || 124 || avadāya sruveṇājyaṃ catuḥ sruci pidhāyatām | sruveṇa tiṣṭhannevāgnau sādhako yatamānasaḥ || 125 || juhuyādvahnimantreṇa vauṣaḍantena sampade | vighneśvarasya mantreṇa juhuyādāhutīrdaśa || 126 || vyastena ca samastena catasro juhuyāttataḥ | sāmānyaṃ sarvamantrāṇāmetadagnimukhaṃ matam || 127 || athābhyarcyeṣṭamantrasya pīṭhaṃ vahnau saśaktikam | arcayedagnirūpāṃ tāṃ devatāmiṣṭadāyinīm || 128 || tanmukhe juhuyānmantrī pañcaviṃśati saṃkhyayā | ājyena mūlamantraiṇa vaktraikīkaraṇaṃ smṛtam || 129 || vahnidaivatayoraikyamātmanā saha bhāvayan | mūlamantreṇa juhuyādājyenaikādaśāhutīḥ || 130 || nāḍīsandhānamuddiṣṭametadāgamavedibhiḥ | juhuyādaṅgamukhyānāmāhutīnāmanukramāt || 131 || ekaikāmāhutiṃ samyak sarpiṣā sādhakottamaḥ | tatastrimadhuropetaistilairvā kalpadeśitaiḥ || 132 || dravyervā'bhīṣṭasiddhyarthaṃ homaṃ kuryādyathepsitam | mahāvyāhṛtibhiḥ kuryādatha homaṃ vidhānavit || 133 || bhūrbhuvaḥsvarbhūbhuvaḥsvaḥ pūrvaṃ svāhāntameva ca | agnaye ca pṛthivyai ca mahate ca samanvitam || 134 || candramase nakṣatrebhyo digbhyaśca mahatenvitam | mahāvyāhṛtayastvetāḥ sarvaśo devatāmayāḥ || 135 || śāradāyāṃ tu samproktaṃ tato vyāhṛtibhirhunet | tatra vyāhṛtibhiḥ proktā mahāvyāhṛtayo yathā || 136 || vikalpa eva mantavyo vidvadbhiḥ pakṣayordvayoḥ | srucā pūrṇāhutiṃ dadyānmūlamantreṇa sādhakaḥ || 137 || p. 119) tasyāstu lakṣaṇaṃ proktaṃ pūrṇayāge viśeṣataḥ | ājyena sruvamāpūrya tenāpūrya srucaṃ tataḥ || 138 || tadūrdhve'dhomukhaṃ kṛtvā sruvamutthāya mantravit | ṛjukāyastayormūlaṃ nābhimūle nidhāya ca || 139 || mūlannādāntamuccārya vāmapādapuraḥsaram | phalapuṣpākṣatopetamavichinnājyadhārayā || 140 || kuryātpūrṇāhutiṃ mantrī parāmṛtadhiyā punaḥ | śrīsomaśambhunā proktaṃ sampūrṇāhuti lakṣaṇam || 141 || ghṛten sruci pūrṇāyāṃ nidhāyādhomukhaṃ sruvam | srugagre puṣpamāropya paścādvāmena pāṇinā || 142 || punaḥ savyena tau dhṛtvā śaṅkhasannibhamudrayā | samaṅgatordhvakāyaśca samapādaḥ samanvitaḥ || 143 || nābhau tanmūlamādhāya srugagravyagralocanaḥ | durgādikāraṇatyāgādviniḥsṛtya suṣumnayā || 145 || vāmasthalāntamānīya tayormūlamatandritaḥ | mūlamantramatasyordhvaṃ vauṣaḍantaṃ samuddharet || 146 || tadagnau juhuyādājyaṃ yavasammitadhārayā | brahmārpaṇākhyamanunā punaraṣṭāvathāhutīḥ || 147 || juhuyānmantravaryeṇa karmabandhavimuktaye | itaḥ sarvaṃ prāṇabuddhidehadharmādhikārataḥ || 148 || jāgratsvapna suṣuptīnāmante vastāmudīrayet | tataḥ sumanasā vācā karmaṇā ca prabhāṣayet || 149 || sahastābhyāṃ tathā padbhayāmudareṇeti bhāṣayet | śiṣṇā ca yat smṛtaṃ coktvā yaduktaṃ yatkṛtaṃ tathā || 150 || tatsarvamiti saṃbhāṣya vadedbrahmārpaṇaṃ padam | bhavatvante dvicā (ṭhā) ntoyaṃ brahmārpaṇamanurmataḥ || 151 || tatastu sāṅgāvaraṇāmudvāsya sveṣṭadevatām | punaḥ proktavidhānena jihvādīnāṃ vibhāvasoḥ || 152 || p. 120) ekaikāmāhutiṃ dattvā pariṣicyādbhirātmani | pāvakaṃ yojayitvā sve paridhīn saparistarān || 153 || naimittike dahenmantrī nitye tu na dahedimān | hute tu deśikaḥ paścānmaṇḍale balimāharet || 154 || nakṣatrāṇāṃ sarāśīnāṃ savārāṇāṃ yathā kramāt | dadyādbaliṃ gandhapuṣpadhūpapūrvakamādarāt || 155 || tārāṇāmaśvinyādīnāṃ rāśiḥ pādādhikaṃ dvayam | meṣādimuktvā nakṣatrasaṃjñāpūrvamanantaram || 156 || devatābhyaḥ padaṃ coktvā divānaktaṃ padaṃ vadet | cāribhyaścātha sarvebhyo bhūtebhyaśca namo vadet || 157 || evaṃ rāśau tu sampūrṇe tasmiṃstatra prayojayet | tathā rāśyadhipānāṃ ca grahāṇāṃ tatra tatra tu || 158 || saptānāṃ karaṇānāṃ tu dadyānmīnāhvameṣayoḥ | antarāle balistvevaṃ samprokto homakarmaṇi || 159 || antarbahirvibhāgena racayedrāśimaṇḍalam | vṛttaṃ cakramuśantyeke caturasraṃ ca tadvidaḥ || 160 || yadi vā vartulākārāḥ syuśca dvādaśarāśayaḥ | te syuḥ pipīlikākārā mātuluṅganibhā api || 161 || cakraṃ ca caturasraṃ ce * * dvādaśa rāśayaḥ | bhaveyuḥ paṅkajadalanibhā vā kathitā budhaiḥ || 162 || kujaḥ śukro budhaḥ somo ravirbudhayuto bhṛguḥ | kujo bṛhaspatirmanda śanigīṣpatayaḥ kramāt || 163 || proktā rāśyadhipāstvete rūpameṣāmihocyate | aruṇaśca sitaścaiva haritaḥ pāṭalastathā || 164 || pāṇḍuścaiva vicitraśca sitetara piśaṅgakau | piṅgalaḥ karburo vabhruḥmalino rucibhiḥ kramāt || 165 || vārāḥ sarāhavaḥ saptaketvantāḥ syurnavagrahāḥ | vavaśca mānavastadvat kaulavastaittirastathā || 166 || p. 121) gadaśca vāṇijo viṣṭiruktaṃ karaṇasaptakam | tatastu vidhivanmantrī devatāṃ paripūjayet || 167 || brāhmaṇānvastrabhūṣādyairatha santoṣayedbudhaḥ | proktamagnimukhaṃ mantrī nityahome'pi yojayet || 168 || uttānāḥ kecidatrāhurnitye naiṣa vidhirbhahvet | nityātkāmyavidherbhedaḥ sarvatraiva hi dṛśyate || 169 || api cāsya vidhernityakartavyatve gataṃ dinaiḥ | anenaiva vidhānena kimanyaiḥ śāradādike || 170 || dakṣiṇe sthaṇḍilaṃ kṛtvetyādi vaiśeṣiko vidhiḥ | śeṣānanujñāphalako nāto garbhādikā kriyā || 171 || atrāstyatrocyate yena kāryā garbhādikāḥ kriyāḥ | sarvaṃ homavidhiṃ coktvā śeṣe yacchāradādike || 172 || naimittike dahenmantrī nitye tu na dahedimān | adāha eva paridherviśeṣaḥ kevalo mataḥ || 173 || tāvāneva viśeṣo'tra ubhayoravagamyate | no cedanyaḥ kathaṃ nokto viśeṣastena homayoḥ || 174 || saṃhitāyāmagastyasya samastavidhiśeṣataḥ | nitye naimittike kāmye'pyetadagnimukhaṃ matam || 175 || jñānārṇave'pi kurvīta garbhādhānādikāḥ kriyāḥ | nityahomaṃ tataḥ kuryāt kāmya homamanantaram || 176 || ityādi nānāvākyānāmanurodhena tāḥ kriyāḥ | nitye'pītyavagantavyaṃ yacca vaiśeṣiko vidhiḥ || 177 || [śeṣānanujñāphalakaḥ tadayuktamitīṣyate | vidhyantaramiti proktaṃ na tu vaiśeṣiko vidhiḥ] || 178 || samastāgnimukhaprāptāvadhikaṃ vyāhṛtidvayam | ādāvante ca homasya vyāhṛtyorvādvayoḥ svakāt || 179 || sthānāt sthānāntaraṃ proktaṃ vakttraikīkaraṇaṃ ca vā | nāstāñca nāḍī sandhānaṃ pratipakṣaśiraḥ svidam || 180 || p. 122) vākyaṃ vipakṣadaṇḍaḥ syāditi tarkānusāriṇaḥ | atha saṃskāraśabdasya vīkṣaṇādi catuṣṭaye || 181 || tātparyamitivaktavyaṃ lāghavādvidhibhedataḥ | mukhyakalpaḥ sa evāstāmanukalpe dva (tva)yaṃ vidhiḥ || 182 || iti ceducyate nāyaṃ vīkṣaṇādiparo bhavet | ādhānapūrvakālatvādvīkṣaṇādeḥ śrutakrame || 183 || mānābhāvena na tyāgo na cādhānapuraḥsaram | vīkṣaṇādiparaṃ bhūyāttanmūlāntarakalpane || 184 || gauravātsaṃskṛte vahnāvityādiṣvapi karmasu | kāmyeṣu tena nirvāhādapi cādhānakarmaṇaḥ || 185 || iti kartavyatākāṃkṣā sāmānye na nivartate | prakāreṇānyathā tatra mantrapātrasamanvayaḥ || 186 || pūrṇāhutirvā no bhūyādabhidhāna vilokanāt | na vā saṃskāraśabdārthaścatvāro vīkṣaṇādayaḥ || 187 || etadagnimukhaṃ proktamiti yacchāradāvacaḥ | uktaṃ ca bhaṭṭanāgenāpyamunā tu susaṃskṛte || 188 || evaṃ vidhādivacanairiti śabdādiyogibhiḥ | tāvatkriyākalāpasya tadarthadvārabodhanāt || 189 || anyathāstaraṇādīnāmabhāve nityahomake | asaṅgataṃ bhavedetannityeṣu na dahedimān || 190 || saṃskṛtya vidhivadvidvāniti vā yujyate katham | tasmādetadvadhūmāṣamāpanenopamīyate || 191 || atha sānatkumārīyo home saṃkṣepa ucyate | kathyate vahnisaṃskāraḥ sarvasādharaṇo mayā || 1 || yena sidhyanti kāryāṇi śṛṇu nārada sāmpratam | nitye naimittike kāmye puraścaraṇakarmaṇi || 2 || prayoge devatāprītyai sarvatrāyaṃ praśasyate | prāṇāyāmaṃ vidhāyādau sāmānyārghaṃ vidhāya ca || 3 || kuṇḍe vā sthaṇḍile vāpi madhyato viṣṭaraṃ nyaset | mūlamantreṇa saṃśodhya saṃskārairvīkṣaṇādibhiḥ || 4 || devena sahitāṃ devīmṛtusnātāṃ prapūjayet | vahniṃ saṃskṛtya vidhinā kṣiptvā prajvālya bodhayet || 5 || paristīrya kuśairdikṣu paridhīnapi vinyaset | viṣṭareṣu ca saṃpūjya brahmādīnagnimarcayet || 6 || srukasruvau śodhayitvājyaṃ śodhayitvā yathāvidhi | hutvā pañca samidho'gnau ghṛtāhuti catuṣṭayam || 7 || garbhādhānādisaṃskārān kuryātpratyekamaṣṭabhiḥ | āhutibhirghṛtairhutvā yathāvatsādhakottamaḥ || 8 || evaṃ vahniṃ tu saṃskṛtya mūlamantraṃ nyasettanau | dhyātvā taddevatāṃ vahnau vidhinā pūjayedapi || 9 || tanmukhe juhuyātproktadravyaṃ saṃkhyā yathoditā | hutvā daśāṃśamaṅgeṣu dadyāt pūrṇāhutiṃ tataḥ || 10 || evaṃ sanatkumārokto home saṃkṣepa īritaḥ | homāśaktau japasyaiva japaṃ kuryuścaturguṇam || 11 || p. 124) ṣaḍguṇaṃ vāṣṭaguṇitaṃ yathāsaṃkhyaṃ dvijātayaḥ | kecittu homasaṃkhyāyāścāturguṇyamihocire || 12 || prakramanyāya siddhatvāllāghavādanurodhataḥ | saṃhitāderaśaktānāmityādau dīpikodite || 13 || atrocyate japasyaiva cāturguṇyaṃ vidhīyate | adhyāhāraprasaṅgena viśiṣṭavidhigauravāt || 14 || sa homaścedevamādivākya saṃdaṃśavaiśasāt | teneha home viṣaye sa home kāmateritā || 15 || na ca nyāya virodho'pi hīnāṅgasyānukalpataḥ | astu vā śaktyapekṣo'yaṃ vikalpo homapakṣataḥ || 16 || yathā grahādi pūjāyāṃ homasaṃkhyānupūrvataḥ | uttarasyeti guravo'pyamumarthamavādiśan || 17 || homānusārato jñeyā tarpaṇāderdaśāṃśatā | tasyaiva prakṛtatvena na tu jāpadaśāṃśataḥ || 18 || tarpaṇādyanukalpastu dviguṇādijapādbhavet | homānukalpamātraṃ hi dīpikāvākyagocaraḥ || 19 || dvijastrīṇāṃ tu vijñeyo dvijānāmahuto japaḥ | svāminyukto japaḥ śūdre proktastannaviśāradaiḥ || 20 || puraskriyādisamprāptestasya homāṅgatāsthitau | strīśūdrāvapi kuryātāṃ homamityapaceṣṭatā || 21 || tayostu homarahito ya uktetyādidīpikā | vākyena homarahite pauraścaraṇake vidhau || 22 || adhikārāvagamato hyanyahā tadviśeṣaṇam | nopādadītopādāne tadaprāptiḥ sahomake || 23 || yadā sahomasyaivāyaṃ vidhirityucyate tadā | tadaprāptirahome syādvirodhaḥ prakṛte bhavet || 24 || prakrānte homavirahe puraścaraṇabodhanāt | api cāmnāyamantrāṇāṃ sādhye syādadhikāritā || 25 || p. 125) kuto'rthāpattivirahātpuraścaraṇakarmaṇaḥ | anyathaivopapatteśca pūjāhomo (me)'pi sā bhavet || 26 || na ca praṇavasaṃyuktamannabādhe tu kā gatiḥ | iti vācyaṃ vina mantraṃ na taṃ pūjā yadā bhavet || 27 || puraścaraṇasaṃprāptau pūjāprāptivaśāttadā | tatrādhikāra evāstu puraścaraṇakarmaṇaḥ || 28 || vināpi homaṃ saṃsiddhiriti bhedo mahān dvayoḥ | evamapyadhikāraḥ syādyadā home tayordvayoḥ || 29 || tadā kātīyakalpena snānaṃ ko vārayiṣyati | tadidaṃ mūḍhavikrītagavāṃ rakṣaṇamucyate || 30 || śiṣṭācāraviśiṣṭaṃ tu vākyamatra paṭhanti ca | praṇavasya japāddhomāt śālagrāmaśilārcanāt || 31 || brāhmaṇīgamanāccaiva śūdraścāṇḍālatāṃ vrajet | trayāṇāmeva varṇānāṃ home vidhirudīritaḥ || 32 || śūdrastu tatphalākāṃkṣī homāttu dviguṇaṃ japet | vāyavīsaṃhitā'pyāha sphuṭamarthamimaṃ yathā || 33 || sarveṣāmeva varṇānāṃ dīkṣā kāryā kriyāvatī | strīṇāṃ tathaiva śūdrānāṃ praśasyeta na haumikī || 34 || evaṃ prayogavidhyādau yadi kvāpyavagamyate | tayorhomādhikāritvaṃ tadā tatrāstu kā kṣatiḥ || 35 || svāhoccaraṇavat kṛṣṇamantrādau vidhi darśanāt | athavā yadyaśaktiḥ syāddhome vā tarpaṇe'pi vā || 36 || tāvatsaṃkhyājapenaiva brāhmaṇārādhanena ca | bhavedaṅga dvayenaiva puraścaraṇa karma vai || 37 || yadyadaṅgaṃ vihīyeta tatsaṃkhyādviguṇo japaḥ | kartavyaḥ sāṅgasiddhyarthaṃ tadaśaktena bhaktitaḥ || 38 || na cedaṅgaṃ vihīyeta tato neṣṭamavāpnuyāt | yeṣāṃ jape ca home ca saṃkhyā noktā manīṣibhiḥ || 39 || p. 126) teṣāmaṣṭasahasrāṇi saṃkhyā syājjapahomayoḥ | saṃkhyānuktau śataṃ sāṣṭaṃ sahasraṃ vā daśāpi vā || 40 || nārayaṇyāmiti proktaṃ mānaṃ puraskriyāṃ vinā | mānaṃ saṃmohane proktamanukte kāmyakarmaṇaḥ || 41 || lakṣaṃ vāpyayutaṃ vāpi sahasraṃ śatameva vā | karmaṇāṃ gauravānmantrī tattaddhomaṃ samācaret || 42 || tattvasāgare saṃjapyāt sahasraṃ śatameva vā | athavā viṃśatiṃ caitaduktaṃ prātyahike jape || 43 || ṣaṭsahasraṃ sahasraṃ vā śatamaṣṭottaraṃ japet | agastyasaṃhitāyāmapyeṣa vaiśeṣiko vidhiḥ || 44 || nanu yatra viśeṣasya vidhirnāsti karādiṣu | diśāṃ vā niyamo nāsti na vā prahvādikalpanam || 45 || viśeṣavidhyabhāvena vyavahārapravartanam | kathaṃ syādityapekṣāyāmucyate munibhāṣitam || 46 || yatropadiśyate karma karturaṅgaṃ na cocyate | dakṣiṇastatra vijñeyaḥ karmaṇāṃ pāragaḥ karaḥ || 47 || yatra diṅ niyamo nāsti japahomārcanādiṣu | tisrastatra diśaḥ proktā aindrī saumyāparājitā || 48 || āsīna ūrdhvaḥ prahvo (vā) niyamo yatra nedṛśaḥ | tadāsīnena kartavyaṃ na prahvena na tiṣṭhatā || 49 || homāddaśāṃśataḥ kuryāttarpaṇaṃ devatāmukhe | tarpayettaddaśāṃśena vidyānandakṛtāgame || 50 || uktaṃ vidyādharācāryai ratnāvalyākhya-āgame | tathaiva tripurāsārasaṃgrahe'pi prakīrttitam || 51 || nāto japadaśāṃśena tarpaṇādi vidhīyate | tarpaṇasya vidhiṃ vakṣye sampradāyānusārataḥ || 52 || homānte devatāyāśca pīṭhaṃ toye vicintayet | tarpayitvā jalenaiva pīṭhamantrāntamādarāt || 53 || p. 127) tatrāvahyārcayeddevaṃ pādyādyairudakātmakaiḥ | homāddaśāṃśato devavadane salilaiḥ śubhaiḥ || 54 || tarpayedvakṣyamāṇena manunā yatamānasaḥ | tarpayāmi padaṃ yojyaṃ mantrānte sveṣu nāmasu || 55 || dvitīyānteṣviti budhaistarpaṇasya manurmataḥ | añjalisthajalenaiva tarpaṇaṃ vidadhīta vai || 56 || tarpaṇaṃ tajjale kāryaṃ taduktaṃ saṃhitādiṣu | tarpayecca vidhānena daśāṃśaṃ śuddhavāriṇā || 57 || puṣpākṣatādiyuktena jale saṃpūjya pūrvavat | sampūrṇāyāṃ tu saṃkhyāyāṃ budhastvekaikamañjalim || 58 || aṅgādi parivārebhyo dattvā devaṃ visarjayet | ādye'pi kecidicchanti parivārasya tarpaṇam || 59 || mūlamantraṃ samuccārya tadante devatābhidhām | dvitīyāntāmahaṃ padāttarpayāmi namo'ntataḥ || 60 || kaiścidevaṃ manuḥproktaścāṅgādīnāṃ ca kalpayet | tarpaṇasya daśāṃśena mārjayedātmamūrdhani || 61 || mārjanasya vidhiṃ vakṣye sarvatantrānusārataḥ | devarūpatayā dhyātasyātmano mūrdhni sādhakaḥ || 62 || jalakṣepātmakaṃ kuryādabhiṣekaṃ svamudrayā | namo'ntaṃ mūlamuccārya kuryāditi cirantanāḥ || 63 || yeṣāṃ mate pañcamāṅgaṃ karmaṇi dvijabhojanam | tatprakāramato vakṣye tanmatasyānusārataḥ || 1 || brāhmaṇāmantraṇaṃ kṛtvā bhakṣyaṃ sampādya ṣaḍrasam | samāvāhyāsanaṃ dattvā mūlenaiveṣṭadevatām || 2 || dhyātvā cāvāhayenmantrī brāhmaṇāṅge yathoditām | pādyādyairarcayediṣṭadevatārūpabhūsurān || 3 || bhakṣyairnānārasopetairbhojayeddevatādhiyā | subhojiteṣu vipreṣu tatsāṅgaṃ saphalaṃ bhavet || 4 || viprārādhanamātreṇa vyaṅgaṃ sāṅgaṃ bhavedyataḥ | sarvathā bhojayedvidvān kṛtasāṅgārthasiddhaye || 5 || aṅgahīnaṃ bhavedyadyatkāryaṃ tanne (ṣṭa) sādhanam | ato yatnena viduṣo bhojayet sarvakarmasu || 6 || yānyanyānyapi karmāṇi hīyante dvijabhojanaiḥ | nirarthakāni tāni syuḥ pathi rājñāṃ gajā iva || 7 || yeṣāṃ na karmaṇyariṣṭaṃ brāhmaṇānāṃ ca bhojanam | parantu japamātrasya daśāṃśādeva cintanam || 8 || te yathoditāṃ sadrūpāṃ devatāṃ cintayantvatha | puraścaryāṃ vidhāyetthaṃ samyak sādhaka sattamaḥ || 9 || tadante mahatīṃ pūjāṃ kuryād brāhmaṇabhojanam | bahubhirvastrabhūṣābhiḥ pūjayedgurumātmanaḥ || 10 || dīnānāthāṃśca santoṣya mantrāḥ siddhyantimantriṇām || 11 || athavālpadhiyāmeṣa prakāro mantrasiddhaye | candrasūryoparāge tu snātvā saṃyatamānasaḥ || 1 || ekaṃ panthānamāśritya budhaḥ proktaprakārayoḥ | kuśākṣatajalaiḥ kuryāt saṃkalpaṃ devatāntataḥ || 2 || ananyacittaḥ saṃpūjya prakāreṇātha kenacit | sparśādvimuktiparyantaṃ japenmantraṃ samāhitaḥ || 3 || homādikaṃ tataḥ kuryādyathāvidhi yathāsukham | tadante mahatīṃ pūjāṃ kuryādbrāhmaṇatarpaṇam || 4 || tato mantraprasiddhyarthaṃ guruṃ sampūjya toṣayet | evaṃ kṛte tu mantrasya jāyate siddhiruttamā || 5 || nadyāṃ samudragāminyāṃ yadvā pūrvamupoṣitaḥ | nābhimātrodake sthitvā japenmantramananyadhīḥ | eṣa uttamapakṣaḥ syātpauraścaraṇake vidhau || 6 || dakṣiṇāmūrttitantre tu trirātropoṣitaḥ śuciḥ | ityuktaṃ dakṣiṇāmūrtimantre taditi tāntrikāḥ || 7 || evaṃ kṛte na siddhaḥsyādyadi mantraḥ kadācana | tāvatpuraskriyāṃ kuryādyāvatsiddho bhavenmanuḥ || 8 || kalpoktānakhilān kāmān prayogān sādhayettataḥ | japato'pi sadā puṃso viniyogamajānataḥ || 9 || mantraḥ pracyavate vīryāttasmādyatnaparo bhavet | evaṃ ca saṃhitādau yat prayogaḥ pratiṣidhyate || 10 || tadrāmamantraviṣayaṃ tadupakramyabodhanāt | ata evāha mantrasya prayogavidhiśeṣataḥ || 11 || p. 130) yathā śrīrāmamantrāṇāṃ prayoktuḥ pāpasaṃbhavaḥ | na tathā lakṣmaṇamanoḥ kintu yāti parāṃ gatim || 12 || athavā pratiṣedho'yaṃ niṣiddhaviṣayo mataḥ | ata-evopasaṃhāre māraṇādirudāhṛtaḥ || 13 || nāyaṃ muktiprado mantro māraṇādau niyujyatām | uktaṃ prayogakartṝṇāṃ paraloko na vidyate || 14 || niṣiddhaviṣayaṃ nocetkathaṃ tadupapadyatām | paralokārthavihitaprayoge naiva tatphalam | bhaviṣyatītyanyatarabādhāvaśyaṃ bhaviṣyati || 15 || seyaṃ cobhayataḥ pāśārajjurityabhidhīyate | tasmādavaśyaṃ svīkāryaṃ niṣiddha viṣayaṃ hi tat || 16 || kiṃ ca tanmātraviśrāntipratiṣedhaparaṃ ca tat | nānāvidhavacobādhābhayena parikalpyate || 17 || pravṛttamanyathā kuryādyadi mohāt kathaṃcana | yatastadanyathābhūtaṃ tata eva samāpayet || 18 || samāpte yadijāniyānmayaitadanyathā kṛtam | tāvadeva punaḥ kuryānnāvṛttiḥ sarvakarmaṇaḥ || 19 || pradhānasyākriyā yatra sāṅgaṃ tat kriyate punaḥ | tadaṅgasyākriyā (yāntu) santu nāvṛttirnaiva tatkriyā || 20 || mantrāṇāmatha siddhyarthaṃ pravakṣye vīrasādhanām | yasminmantre śrameṇāpi naiva siddhiḥ samīhitā || 21 || jāyate tatra kartavyā yatnato vīrasādhanā | samyak siddhaikamantrasya nāsādhyaṃ vidyate kvacit || 22 || bahumantravataḥ puṃsaḥ kā kathā śiva eva saḥ | yaḥ kaścitkurute vīrasādhanāṃ susamāhitaḥ || 23 || prāpnoti paramāṃ siddhiṃ nātra kāryā vicāraṇā | tasmātsarvaprayatnena kartavyā vīrasādhanā || 24 || nirbhayenaiva śucinā bhūtvā sarvārthasiddhidā | nāsyāḥ parataraṃ kiñcidvidyate śīghrasiddhidam || 25 || p. 131) tasmātsarvaprayatnena kartavyā vīrasādhanā | kathyate caiva lokoktyā tadvidhānamanuttamam || 26 || bhairaveṇa purā proktaṃ sarvasiddhikaraṃ param | gṛha eva samutpādya madhumāṃsaguḍaudanaiḥ || 27 || sapiṣṭakairbalicchāgamakṣataṃ kusumādikam | ādāya dugdhasahitaṃ sārdhayāmottaraṃ niśi || 28 || ekāvekṣakasaṃyukto'pyastrapāṇirbhayojjhitaḥ | citāmāgatya taṃ dūre dṛṣṭvā dhṛtvā kiyati paścime || 29 || upaviśya citābhāge prāṅmukhovottarāmukhaḥ | ācamyāñjalimābaddhya mantramenaṃ japetsudhīḥ || 30 || yecātraiva sthitā devā rākṣasāśca bhayānakāḥ | te prayacchantu me siddhiṃ mamatvenānukampayā || 31 || iti vāratrayaṃ kṛtvā baliṃ pātreṣu kalpayet | udīcyādi citādvāracatuṣke taccatuṣṭayam || 32 || dhṛtvā pradakṣiṇaṃ dugdhairmantreṇa balimutsṛjet | hūṁ śmaśānaṣambha imaṃ sāmiṣānnabaliṃ vadet || 33 || gṛhṇa gṛhṇāpayadvandvaṃ tato vighnaṃ nivāraya | mama siddhiṃ prayaccheti svāhānteti manurmataḥ || 34 || māyānte bhairavetyuktvā bhayānakapadaṃ vadet | śmaśānādhipa ityuktvā imamityādiko paraḥ || 35 || hūṁ kālabhairavetyuktvā śmaśānādhipa īrayet | imamityādikastvanyo dakṣiṇasyāṃ manurmataḥ || 36 || hūṁ mahākāla ityuktvā śmaśānetyādi pūrvavat | pratīcyāmeṣa mantraḥ syāttato'nena nivedayet || 37 || śmaśānavāsini mahābhīme kālike ghoraniśvane | gṛhāṇevaṃ (maṃ) baliṃ mātardehi me siddhimuttamām || 38 || hūṁ kālike dvicā (ṭhā)ntena mahākālasamīpataḥ | prāṇāyāmādikaṃ kuryāttato dhyātveṣṭa devatām || 39 || [hūṁ śmaśānaṣambha imaṃ sāmiṣānnabaliṃ gṛhṇa gṛhṇāpaya gṛhṇāpaya vighnaṃ nivāraya mama siddhiṃ prayaccha svāhā |] p. 132) japedavyagrahṛdayo nirbhayaḥ śuddhamānasaḥ | ekākṣare'yutaṃ jāpo dvyākṣare'(ṣṭa) sahasrakam || 40 || tryakṣaretvayutārdhaṃ syādataḥ sāṣṭasahasrakam | sarvamantreṣu saṃkhyoktā japānte devatā yadi || 41 || sākṣādbhavati tāmiṣṭvā dehi dehīti bhāṣate | tadā chāgabaliṃ dattvā varaṃ samprārthayedbudhaḥ || 42 || athavā mṛtake kuryātsādhako vīrasādhanām | taṃ pañcavatsarādūrdhvama (ṣṭo)rddhvamiti kaścana || 43 || sārdhayāmordhvato rātrau nirbhayastu samānayet | dhṛtvā catuṣpathe tīre nadyā vā mṛtakaṃ budhaḥ || 44 || hūmityānīya tenaiva snāpayedupaveśayet | mṛtakopari saṃpūjya vidhivatsveṣṭa devatām || 45 || balyādikaṃ yathāpūrvaṃ sarvatraivāyutaṃ japet | dadyācchāgabalintvante bhairave'nāmikā matā || 46 || tarjanīmadhyamānāmā yoginyāṃ tarjanī matā | kṣetrapāle gaṇeśe tu madhyānyatra yatheṣṭa (ccha) yā || 47 || nāsmātparataraṃ kiṃcidvartate śīghrasiddhidam | munibhirdaivataiścaiva kathitaṃ sādhakepsitam || 48 || nirbhayaśca śuciścaiva akrodho vijitendriyaḥ | mahābalo dayāluśca kathito'yamavekṣakaḥ || 49 || tataḥ prayogān kurvīta sādhako nijavāñchitān || 50 || athātra homadravyāṇāṃ pramāṇamabhidhīyate | vistareṇāpi saṃkṣepānnānātantrānusārataḥ || 1 || karṣamātraṃ ghṛtaṃ home śuktimātraṃ payaḥ smṛtam | uktāni pañcagavyāni tatsamānaṃ manīṣibhiḥ || 2 || tatsamaṃ madhudugdhānnamakṣamātramudāhṛtam | payaśculukamātraṃ syāttathā madhviti kecana || 3 || nanu (nva) saṅgatametatsyāddravadravye sruvaḥ sruteḥ | tatkathaṃ madhudugdhāderbhavecculukamātratā || 4 || ucyate'śvatthapatrādervidhinā tatparaṃ bhavet | mūlavākyaṃ sruvālābhe nityahomādikarmaṇi || 5 || cullukenāpi hotavyamiti sūcakamucyate | cullukagrahaṇaṃ kecidityāhuḥ sāmpradāyikāḥ || 6 || dadhi prasṛtimātraṃ syāllājāḥsyurmuṣṭisammitāḥ | pṛthukāstatpramāṇāḥ syuḥ saktavo'pi tathoditāḥ || 7 || guḍaḥ palārdhamānaṃ syāccharkarāpi tathoditā | grāsārdhaṃ carumānaṃ syādikṣuḥ parvāvadhirmataḥ || 8 || ekaikaṃ patrapuṣpāṇi tathāpūpāni kalpayet | kadalīphalanāraṅgaphalānyekaikaśo viduḥ || 9 || mātuluṅgaṃ catuḥkhaṇḍaṃ panasaṃ daśadhākṛtam | ekaikaṃ mātuluṅgānītyevaṃ kecidihocire || 10 || aṣṭadhā nārikerāṇi khaṇḍitāni vidurbudhāḥ | tridhākṛtaṃ phalaṃ bailvaṃ kapitthaṃ khaṇḍitaṃ dvidhā || 11 || p. 134) urvārukaphalaṃ home kathitaṃ khaṇḍitaṃ tridhā | phalānyanyāni khaṇḍāni samidhaḥ syurdaśāṅgulāḥ || 12 || nāṅguṣṭhādadhikā grāhyā samitsthūlatamā kvacit | na viyuktā tvacā caiva na sakīṭā na pāṭritā || 13 || prādeśānnādhikā nonā tathā na syādvi (ddvi) śākhikā | na saparṇā na nirvīryā homeṣu ca vijānatā || 14 || śāntyarthaṃ satvacaścārdrā viparītā jighāṃsatā | viśīrṇā vidalā hrasvā vakrāḥ sasuṣirāstathā || 15 || dīrdhāḥ sthūlā ghuṇairyuktāḥ sarvasiddhivināśikāḥ | śrīsomaśambhurapyāha pramāṇaṃ mūlakādiṣu || 16 || khaṇḍatrayaṃ ca mūlānāṃ phalānāṃ svasvamānataḥ | grāsārdhamātramannānāmakṣāṇi pañcahomayet || 17 || ikṣorāparvikaṃ mānaṃ latānāmaṅguladvayam | kandānāmaṣṭamaṃ bhāgaṃ juhuyādvidhinā param || 18 || dūrvātrayaṃ samuddiṣṭaṃ gulūcī caturaṅgulā | vrīhayo muṣṭimātrāḥ syurmudgamāṣayavā api || 19 || ito'nyathā vadantyeke pramāṇaṃ mudgakādiṣu | mudgāḥ (kāḥ) karṣamātrāḥ syuḥ saptāṣṭau vā yavā matāḥ || 20 || pañcaṣā bhālatāre(ve ṇuyavāḥ pūpani (pūpāni) kai (cai)kaśaḥ | muṣṭyardhaṃ taṇḍulāḥ proktā muṣṭyardhārdhāstu ka(kai) ścana || 21 || kodravā muṣṭimātrāḥ syuryavāgvāḥ payaso mitiḥ | godhūmā raktakalamā vihitā muṣṭimānataḥ || 22 || rājamāṣāḥ ṣoḍaśaśaḥ godhūmā raktaśālayaḥ | rājamāṣamitāḥ proktā ityanye tantravedinaḥ || 23 || tilāśculukamātrāḥsyuḥ sarṣapo'pitathoditaḥ | kaiścidāhutiṣu proktāḥ karṣārdhārdhāstu sarṣapāḥ || 24 || jñānārṇave tu samproktā śataṃ saṃkhyā tayordvayoḥ | śuktipramāṇaṃ lavaṇaṃ marīcānyekaviṃśatiḥ || 25 || p. 135) gururbadaramātraṃsyādrāmaṭhaṃ tatsamaṃ smṛtam | caturaṅguṣṭhamānaṃ syādvyañjanaṃ kṛśaraṃ tathā || 26 || tilakalkaṃ tathā proktaṃ mantratantraviśāradaiḥ | candanāgurukarpūrakastūrīkuṅkumāni ca || 27 || tintiṇībījamānāni kathitāni manīṣibhiḥ | śrīsomaśambhunā proktaṃ pramāṇaṃ candanādiṣu || 28 || kalāyasammitānetān gugguluṃ badarāsthivat | ghanasāraścandanāni kastūrīkuṅkumāni ca || 29 || caṇakapramitānyanyaiḥ proktānyāgamavedibhiḥ | anukte tu havirdravye tilājyaṃ havirucyate || 30 || anukte cāñjanadravye ghṛtamevāñjanaṃ viduḥ | saṃkhyānuktau sahasraṃ syaddravyānukto ghṛtaṃ tathā || 31 || samidho'nuktaviṣaye pālāśyaḥ parikīrtitāḥ | dakṣiṇāmūrtitantre tu prāhaitadgārgyasaṃhitā || 32 || ājyaṃ dravyamanādeśe juhotiṣu vidhīyate | samu(mba) datyetadetena smṛtidṛṣṭena vartmanā || 33 || lājādihomo hastena sāṅguṣṭhena vidhīyate | samitpuṣpaphalādīnāṃ kartavyo mṛgamudrayā || 34 || dravadravye sruvaḥ prokto mantratantraviśāradaiḥ | militvānāmikāṅguṣṭhamadhyamāgrāṇi yojayet || 35 || śiṣṭāṅgulyucchrite kuryāt mṛgamudreyamīritā | vaiśvānaraṃ sthitaṃ dhyāyet samiddhomeṣu sādhakaḥ || 36 || śayānamājyahomeṣu niṣaṇṇaṃ śeṣavastuṣu | karṇe homād bhavedvyādhiḥ netre'ndhatvamudīritam || 37 || nāsikāyāmathādhiḥ syaddravyacchedo'tha mastake | tena homaṃ prakurvīta mukhe nityaṃ vibhāvasoḥ || 38 || yataḥ kāṣṭhaṃ tataḥ śrotraṃ yato dhūmo'tra nāsikā | yatrālpajvalanaṃ netraṃ yatrāṅgārastataḥ śiraḥ || 39 || p. 136) yatra prajvalitā jvālā jihvā sā jātavedasaḥ | kṣuttṛṭakrodhatvarāyukto hīnamantrairjuhoti yaḥ || 40 || apravṛddhe (buddhe) sadhūme vā so'ndhaḥ syādanyajanmani | svalpe rūkṣe sasphuliṅge vāmāvartte bhayānake || 41 || ārdrakāṣṭhena sampūrṇe tathā lihati medinīm | kṛṣṇārciṣi sudurgandhe phūtkāravati pāvake || 42 || āhutīrjuhuyādyastu tasya nāśo bhaveddhruvam | yo'narciṣi juhotyagnau vya * vini ca mānavaḥ || 43 || mandāgnirāmayāvī ca daridraścaiva jāyate | tasmātsamiddhe hotavyaṃ nāsamiddhe kadācana | ārogyamicchatāyuśca śriyamātyantikīṃ tathā || 44 || svarṇasindūra bālārka kuṅkumakṣaudrasannibhaḥ | suvarṇaretaso varṇaḥ śobhanaḥ parikīrttitaḥ || 45 || bherī vāridahastīndradhvanirvahneḥ śubhāvahaḥ | nāgacampaka punnāga pāṭalāyūthikānibhaḥ || 46 || padmendīvarakalhārasarpirguggulusannibhaḥ | pāvakasya śubhogandha ityuktaṃ tantravedibhiḥ || 47 || pradakṣiṇāstyaktakampāḥ chatrābhāḥ śikhinaḥ śikhāḥ | śubhadā yajamānasya rāṣṭrasyāpi viśeṣataḥ || 48 || śubhadaḥ kāśasaṃkāśo dhūmo'gneḥ kundasannibhaḥ | piṅgo rogakaro nityaṃ raupyābho rāṣṭrahānidaḥ || 49 || kṛṣṇo hutabhujo varṇo yajamānaṃ vināśayet | kharavāyasasaṃrāva sadṛśo dhvaniriṣṭahā || 50 || viṣṭhāyāḥ sadṛśo gandho vahnerduḥkhāni kārayet | mūtrasamo balahāniṃ svedābhaḥ śubhanāśakaḥ || 51 || pūtigandho hutabhujo hoturduḥkhaprado bhavet | chinnāvṛtā śikhā kuryānmṛtyuṃ dhanaparikṣayam || 52 || śukapakṣasamo dhūmaḥ pārāvatasamaprabhaḥ | hāniṃ turagajātīnāṃ gavāṃ ca kurute cirāt || 53 || p. 137) āvartaḥ śubhado nityaṃ prādakṣiṇyavidhikramāt | dardure vidyutāṃ pāte visphuliṅge tathaiva ca | kṛśānorhomakālesyādanarthamaśubhodayaḥ || 54 || evamādiṣu doṣeṣu prāyaścittāya sādhakaḥ | mūlamantreṇa juhuyātpañcaviṃśatisaṃkhyayā || 55 || ājyairaṣṭādhikaśataṃ juhuyācchāntaye budhaḥ | astreṇa sādhakavaraścakrapūjāṃ samācaret || 56 || prāyaścittamidaṃ proktaṃ tripurāsārasaṃgrahe || 57 || atha praśaṅgācchāstroktaṃ pramāṇamabhidhīyate | pañcakṛṣṇalako māṣaste suvarṇastu ṣoḍaśa || 1 || [palaṃ suvarṇāścatvāro niṣkamaṣṭottaraṃ śatam] | dvārtriśatpalakaṃ prasthaṃ svayamuktaṃ svayambhuvā || 2 || [niṣkamakṣaṃ vadantyeke niṣkaṃ palamathāpare | dve guñje rūpyamāṣaḥ syātpalāni dharaṇo daśa] || 3 || āḍhakaṃ tu catuṣprasthaṃ caturbhirdroṇa āḍhakaiḥ | rāśimānaṃ tadevasyāt khārī ṣoḍaśabhiśca taiḥ || 4 || viṃśatyā ca bhavet kumbho vāhaḥ syāddaśabhiśca taiḥ | khārīṇāṃ tritayaṃ bhāra uditaḥ śāstrataḥ kramāt || 5 || dve sahasre palānāṃ tu bhāraḥ samyagudīritaḥ | bhārasya daśamāṃśena hāramicchanti kecana || 6 || muṣṭiḥ palapramāṇaṃ syāddve pale prasṛtirbhavet | aṣṭamuṣṭirbhavetkuñcaḥ kuñceraṣṭau tu puṣkalam || 7 || puṣkalāni ca catvāri āḍhakaṃ tadanukramāt | aṣṭau tu puṣkalānyevaṃ pūrṇapātramathocire || 8 || catuḥ saṣṭyā palaiḥ kumbhaṃ catuṣprasthamudīrayet | dve pale ca prakubjaṃ syāt prasaraṃ tadyugaṃ bhavet | tadyugaṃ kulavaṃ dviṣṭaṃ prasthaṃ pātramanukramāt || 9 || tathāḍhakaṃ śivamatha droṇaṃ khārīti kecana | pañcaguñjo bhavenmāṣaḥ te'kṣaḥ karṣastu ṣoḍaśa || 10 || p. 139) māṣāstu dvādaśaivākṣa iti viṣṇurihābravīt | vaidike paribhāṣaiṣā nāgameṣūpayujyate || 11 || tasmāt prasṛtimuṣṭyādi śuktivacculukādivat | laukikaṃ tadupādeyamiti cāgamavedinaḥ || 12 || homasya kuṇḍasādhyatvādinānīṃ tannirūpyate | homānusāratastacca kāmanāvaśatastathā || 1 || nānāvidhaṃ prasaṅgena maṇḍapasyāpi lakṣaṇam | saṃkṣepādapi saṃkṣepādyathāśāstraṃ prakāśyate || 2 || indreśasomadigbhāge pūjāmaṇḍapataścaret | maṇḍapaṃ tatphalākāṃkṣī śubhārthasiddhayaḥ kramāt || 3 || dīkṣāpuraskriyādīnāṃ sākṣādyadupakārakam | adhunā tat samāsena kaṇṭhanābhisameṣaṇam (khalam) || 4 || sayonimaṇḍapaṃ bhūribhedaṃ kuṇḍaṃ prakāśyate | nyūnādhike tu tasyoktā bhūridoṣā viśāradaiḥ || 5 || yatnamāsthāya kartavyaṃ taduktaṃ viśvakarmaṇā | khāte'dhike bhavedrogī hīne dhenudhanakṣayaḥ || 6 || vakrakuṇḍe tu santāpo maraṇaṃ chinnamekhale | mekhalārahite śoko'tyadhike vittasaṃkṣayaḥ || 7 || bhāryāvināśanaṃ proktaṃ kuṇḍaṃ yonivinākṛtam | apatyadhvaṃsanaṃ proktaṃ kuṇḍaṃ yatkaṇṭhavarjitam || 8 || mānādhikye bhavenmṛtyurmānahīne daridratā | bhairave'pi ca te proktāḥ kuṇḍadoṣāḥ prayatnataḥ || 9 || sūtrādhike bhaveddveṣo mānahīne daridratā | sakrodhaḥ kaṇṭhahīne syādasiddhirnyūnamekhale || 10 || uccāṭastruṭite chidrasaṅkule vācyatā bhavet | bhūmiśuddhiṃ vidhāyādau khananādi vidhānataḥ || 11 || p. 141) jñātvā ca samatāṃ bhūmermaṇḍapādi samācaret | śuddhoktaḥ sāmyakaraṇe prakāraḥ kalpyate mayā || 12 || koṇenaikīkṛte mūle pṛthak sūkṣmasamāgrayoḥ | daṇḍayoragranaikaṭye'rnyastiryak madhyacihnitaḥ || 13 || kīlādinā yojanīyo daṇḍaḥ samatayā dvayoḥ | mūladeśena svasūtramaspṛśadbhāravadgurum || 14 || bhūsthe'grayugme madhyāṅkāttiryagdaṇḍagatādyataḥ | khanettatpūrayedanyannimnayedvāpi yuktitaḥ || 15 || aṅke yāvatsūtrameti bhūrevaṃ samatāṃ vrajet || 16 || athavānyaprakāreṇa jānīyāt samatāṃ bhuvaḥ | gṛhītavāstuṃ khātvā tu śalyoddhāraṃ tu kārayet || 17 || sarvataḥ susamaṃ kṛtvā sthalaṃ darpaṇasannibham | chidramadhyantu kalaśaṃ sārāmbuparipūritam || 18 || susamādhārakaṃ kṛtvā sthalamadhye samaṃ nyaset | tataḥ parisruto (tā)mbhobhiḥ samāṃsikte (samāsikte) tu bhūtale | nyūnādhikaṃ tu saṃsthānaṃ yathā jñeyaṃ tadambhasā || 19 || atha prācyādibuddhyarthaṃ vidhānaṃ samyagucyate | sūcyagraṃ śaraṇaṃ śaṅkumṛjuṃ saṃsthāpyamadhyataḥ || 20 || tanmānaṃ maṇḍalaṃ kṛtvā tacchāyā praviśedyataḥ | niryāti ca yatastadvaddadyāccihnaṃ dvayorapi || 21 || sūtraṃ prāksūtramevaṃ syādataḥ prācyādinirṇayam | vidhāya maṇḍapādīni racayedapyatandritaḥ || 22 || dīkṣā puraskriyādau yo maṇḍapaḥ satu kathyate | nakṣatravārarāśīnāmanukūle śubhe dine || 23 || puṇyāhaṃ vācayitvā tu maṇḍapaṃ racayecchubham | saṃpūjya gandhapuṣpādyairbrāhmaṇān svasti vācayet || 24 || soṅkāraṃ brāhmaṇe brūyānniroṅkāraṃ mahīpatau | upāṃśu ca tathā vaiśye svasti śūdre prayojayet || 25 || p. 142) pañcabhiḥ saptabhirvāpi navabhirvā si(mi) tāntaram | ṣoḍaśastambhasaṃyuktaṃ catvārasteṣu madhyagāḥ || 26 || aṣṭahastasamucchrāyāḥ saṃsthāpyā dvādaśābhitaḥ | pañcahastapramāṇāste vicchidrā ṛjavaḥ śubhāḥ || 27 || tatpañcamāṃśaṃ nikhanenmedinyāṃ tantravittamaḥ | nārikeradalairvāṃśaiśchādayettaṃ samantataḥ || 28 || dvābhyāṃ dvābhyāṃ karābhyāṃ syāddikṣu dvāracatuṣṭayam | caturaṣṭāṅgulādhikyāt proktaṃ madhyamapūjyayoḥ || 29 || dvāreṣu toraṇāni syuḥ krameṇa kṣīrabhūruhām | stambho vrājaḥ smṛtasteṣāṃ pañcaṣaṭsaptabhiḥ karaiḥ || 30 || hīnādiprakramādevaṃ pariṇāho daśāṅgulaiḥ | tiryakkāṣṭhaniveśārthaṃ mūrdhnicūḍāṃ niveśayet || 31 || tiryakkanakamānaṃ syāt stambhānāmardhamānataḥ | vaiṣṇave maṇḍape dvāre kīlānevaṃ prakalpayet || 32 || stambheṣu proktamānena śaṅkhacakragadāmbujān | prāgādikramayogena nyasetteṣāṃ sudārujān || 33 || śūlāni kalpayecchaive toraṇe hastamānataḥ | śūle navāṅgulaṃ dairghyaṃ turīyāṃśena vistṛtiḥ || 34 || ṛju vai madhyaśṛṅgaṃ syāt kiñcidvakraṃ ca pārśvayoḥ | hīne caivaṃ samākhyātaṃ dvyaṅgulaṃ ropayettathā || 35 || anyatra dvyaṅgulādvṛddhiraiśasyāṅgulivṛddhitaḥ | dikpatākā nibadhnīyāllokapālasamaprabhāḥ || 36 || madhye dhvajaḥ kiṅkiṇikāyuto dvāreṣu yugmaśaḥ | sugandharatnamālyādiyuktāḥ kumbhāḥ prakīrttitāḥ || 37 || patākānāṃ tu vistāro vitastirdīrghatā karaiḥ | pañcabhistu dhvajasyeto dviguṇaṃ mānamucyate || 38 || vicitro varṇataḥ kāryaḥ sarvadṛṣṭimanoharaḥ | vitāna darbhamālyādyairalaṅkurvītamaṇḍapam || 39 || p. 143) tattribhāgamite kṣetre'ratnimātrasamucchritām | caturasrāṃ tato vedīṃ maṇḍalāya prakalpayet || 40 || yathoktamaṇḍape vidvān vedikāyā bahistridhā | kṣetraṃ vibhajya madhyāṃśe pūrvādi parikalpayet || 41 || aṣṭāsvāśāsu kuṇḍāni ramyākārāṇyanukramāt | caturasraṃ yonimardhacandraṃ tryasraṃ suvartulam || 42 || ṣaḍasraṃ paṅgajākāramaṣṭāsraṃ tāni nāmataḥ | ācāryakuṇḍaṃ madhye syāda gaurīpatimahendrayoḥ || 43 || aindryāṃ stambhe catuṣkoṇaṃ agnau bhoge (bhāge) bhagākṛti | candrārdhaṃ māraṇe yāmye tryasraṃ dveṣetu nair-ṛte || 44 || vāruṇyāṃ śāntike vṛttaṃ ṣada (sramu) ccāṭane'nile | udīdīcyāṃ pauṣṭike padmaṃ raudryāmaṣṭāśri muktidam || 45 || pañcāśrikuṇḍaṃ vāyavye bhūtādigrahanigraham | abhicāropaśāntyarthaṃ īśe saptāśri vinyaset || 46 || bhujau (bhuktau) muktau tathā puṣṭau jīrṇoddhāre tathaiva tat | sadā home tathāśāntāvekaṃ varuṇadiggatam || 47 || sarvasiddhikaraṃ kuṇḍaṃ caturasraṃ suśobhanam | arddhendvābhaṃ ripuharaṃ tryastraṃ māraṇakārmaṇi || 48 || ṣaḍasraṃ rogaśamanamaṣṭāsramiti kecana | caturasraṃ tu viprāṇā rājñāṃ vartulamiṣyate || 49 || vaiśyānāmardhacandrābhaṃ śūdrāṇāṃ tryasramīritam | caturasraṃ ca sarveṣāṃ kecidicchanti tāntrikāḥ || 50 || pūrvāparāyataṃ sūtraṃ vinyaseddhastamānataḥ | tasyārdhārdhaṃ parityajya matsyau dvau parito likhet || 51 || pūrvāparāgramālambya ardhacandradvayena tu | tayormadhyagataṃ sūtraṃ vinyaseddakṣiṇottaram || 52 || udaksūtraṃ tvidaṃ vidyāccaturasaraṃ tataścaret | catuḥ sūtrāgramālambya madhyato dikcatuṣṭaye || 53 || p. 144) varttuṃlārdhāni nirmāya matsyānkoṇagatāṃllikhet | matsye vakragatāgrāṇi tatrasūtrāṇi pātayet || 54 || caturasraṃ bhavedevamaśuddhaṃ tvanyathā bhavet | homānusārato yāvat pramāṇaṃ kuṇḍamiṣyate || 55 || mūlabhūtaṃ tadanyeṣāṃ caturasraṃ prakalpayet | tato yonyādikuṇḍāni tāvatkṣetramitāni ca || 56 || kārayedatiyatnena nyūnādhikye'tidoṣaṭaḥ | brahmasūtrasya vedonaśataṃ bhāgān nidhāya ca || 57 || ekonaviṃśatiṃ bhāgānagrato vardhayedvahiḥ | cihnaṃ kṛtvā tathā sūtraṃ pratīcyāṃ dakṣiṇottaram || 58 || pārśvayorvardhayedvidvānardhādhikanavāṃśakaiḥ | cihnaṃ kṛtvā tayoḥ pārśve sāvadhānatayā sudhīḥ || 59 || prācīcihnaṃ samārabhya śroṇyościhnadvayāvadhi | datte sūtradvaye paścāttrikoṇaṃ jāyate tataḥ || 60 || prāksūtrasya parāgatra śroṇīsūtrāgrakāṅkayoḥ | yanmānaṃ vidyate tasya tvardhamānena sādhakaḥ || 61 || śroṇyoragraṃ samārabhya madhyasūtrasya paścimam | agraṃ yāvatparibhrāmyedardhacandradvayaṃ bhavet | yonikuṇḍaṃ bhavedetadanyūnānadhikaṃ śubham || 62 || caturasrīkṛtaṃ kṣetraṃ caturviṃśatibhāgataḥ | pravibhajya tataścādhaḥ sārdhabhāgadvayaṃ tyajet || 63 || aṅkaṃ kṛtvā tataścordhvaṃ sārdhabhāgadvayaṃ punaḥ | bhāgasya ṣoḍaśāṃśonaṃ muktvā tatrāpi cihnayet || 64 || pūrvacihnamavaṣṭabhya jyāsūtraṃ dakṣiṇottaram | pātayitvā tataścādhaścihnamānena pūrvataḥ || 65 || karkaṭenātha sūtreṇa bhrāmayedardhacandrakam | ardhacandranibhaṃ kuṇḍaṃ śobhanīyamidaṃ bhavet || 66 || caturasramitaṃ kṣetraṃ caturviṃśatidhā bhajet | pañcabhirvardhayedagre śroṇyāḥ sūtraṃ pṛthak pṛthak || 67 || p. 145) prācyāṃ sūtraṃ daśāṃśena nyūnāṣṭamanavena ca | saṃvardhya triṣu sthāneṣu cihnaṃkṛtvā trisūtrakam | pātayetteṣu cihneṣu trikoṇaṃ kuṇḍamuttamam || 68 || ṣoḍaśāṃśairvibhajyāsya madhyasūtraṃ bahirnyaset | ekaṃ bhāgaṃ karkaṭena mānenānena madhyataḥ | bhrāmayedvṛttametatsyāt sarvadṛṣṭimanoharam || 69 || madhyasūtraṃ jināṃśena vibhajya puratonyaset | sārdhān pañcanavān madhyāt tena mānena vartulam || 70 || bhrāmayettadvibhajyātha ṣoḍhā cihneṣu ṣaṭsvapi | sūtraṣaṭkaṃ tato dadyāt ṣaḍasraṃ kuṇḍamuttamam || 71 || caturasrīkṛtaṃ kṣetraṃ vibhajedaṣṭadhā sudhīḥ | aṣṭamāṃśa pramāṇena karkaṭena tu madhyataḥ || 72 || bhrāmayedvartulaṃ seyaṃ karṇikā kesarāḥ punaḥ | aṣṭamāṃśadvayenaiva madhyato bhramaṇe kṛte || 73 || tṛtīyenāṣṭamāṃśena patrāṇāṃ madhyabhūrmatā | caturthenordhvabhūḥ kṣetranyāsatulyena ca kramāt || 74 || caturviṃśatidhā bhuṃ (bhaṃ) ktvā kṣetrasya madhyamaṃ guṇam | tasyaikaṃ bhāgamādāya bhuṃ (bhaṃ) ktvā ṣoḍaśadhā punaḥ || 75 || pañcabhiḥ ṣoḍaśairbhāgairnyūnaṃ pañcamamaṣṭamam | bhāgamādāya tadbāhye pañcamaṃ maṇḍalaṃ sudhīḥ || 76 || madhyato bhrāmayetsāvai patrāṇāmagra bhūrmatā | prāgukta vidhinā mantrī tataḥ padmaṃ samālikhet || 77 || khananaṃ sarvakuṇḍānāmagre yadyapi darśitam | tathāpyasya viśeṣārthaṃ khananaṃ procyate'dhunā || 78 || karṇikāvyāsamānena parityajya taduccatām | nikhanedavaśiṣṭaṃ tat kesarāṇāṃ ca maṇḍalam || 79 || khanedantastadākāraṃ kurvan patrabhuvaṃ khanet | patrākārā yathā samyagjāyante nipuṇastathā || 80 || p. 146) padmakuṇḍamidaṃ proktaṃ kaiścittu bahiriṣyate | padmasya likhanaṃ tanna yuktaṃ kuṇḍasya tādṛśam | anusandhīyate rūpaṃ yata ityavagamyate || 81 || caturasrīkṛtaṃ kṣetraṃ caturviṃśatidhā bhajet | dvātriṃśatā vibhaktasya bhāgaikasya trayodaśa || 82 || bhāgaiśca sahitānanyāṃ (rnyāṃśca) caturasteṣu vardhayet | tāvanmānamitaṃ madhyasūtraṃ kṛtvānyadā likhet || 83 || caturasrāntaraṃ bāhye diksūtradvayasaṃyutam | dikkoṇayorantarāle aṣṭau cihnāni kārayet || 84 || ekaikamantarā cihnaṃ tyaktvā * *ṣṭasu pātayet | saralānyaṣṭasūtrāṇi sampātānītaretaram || 85 || caturasrobhayasyāpi rekhāḥ sarvāḥ pramārjayet | aṣṭasūtrya (tryā)śca sūtrāṇi koṇāṣṭādadhikāni ca || 86 || mārjayedaṣṭakoṇākhyaṃ kuṇḍametadudīritam || 87 || pūrvoktabrahmasūtrasya ardhaṃ dvādaśadhā bhajet | navāṃśānāṃ ca yo viṃśopyaṃśastena samanvitān || 88 || trīṃstu bhāgānsamādāya brahmasūtrantu vardhayet | tāvadvyāsārdhamānena maṇḍalaṃ racayetsudhīḥ || 89 || tadvyāsaṃ pañcadhā kṛtvā hitvā bhāgadvayaṃ tataḥ | jyāsūtraṃ śeṣamānaṃ tu kṛtvā pañca prapātayet || 90 || parasparāgrasampātā jyāsūtrāṇi ca maṇḍale | yathā pañca dhanūṃṣi syurjyāṣaṣṭhāṃśaśarāṇi ca || 91 || jyāpañcakāvaśeṣāttu pañcāsraṃ kuṇḍamuttamam || 92 || pūrvokta brahmasūtrasya ardhaṃ ṣaṭtriṃśatā bhajet | anyān saptana (la) vāṃstasminsūtre saṃvardhya tāvatā || 93 || vyāsārdhena tataḥ kuryānmaṇḍalaṃ tasya vistaram | vibhajya bhāgairviṃśatyā viṃśāṃśo viśikhoyathā || 94 || p. 147) bhavetsarvadhanuḥṣvevaṃ jyāsūtramatha pātayet | navabhirnavabhistvaṃśairmilitāgraṃ samantataḥ || 95 || saptadhanūṃṣi jāyante tataḥ sammārjya tāni vai | jyāsaptakāvaśeṣāttu saptāsraṃ kuṇḍamuttamam || 96 || śāradādi nibandheṣu kathite kuṇḍalakṣaṇe | nyunādhikatvadoṣo'stītyaṅkavit paribhāvayet || 1 || yathākāmaṃ tu kuṇḍāni vidhāya khananaṃ caret | yāvān kuṇḍasya vistāraḥ khananaṃ tāvadīritam || 2 || divyasārasvate granthe'pyetadeva prakīrtitam | caturasraṃ catuṣkoṣṭhaṃ sūtraṃ kṛtvāyathā purā | hastamānena tanmadhye tāvannimnāyataṃ khanet || 3 || śrīsārasaṃgrahe'pyeṣa evārthaḥ sphuṭamīritaḥ | ayameva hi siddhānta upapattyāpi sidhyati || 4 || ādyamekhalayā sārdhaṃ tāvadityapi kecana || 5 || homāvaddhottare proktaṃ pratiṣṭhāsārasaṃgrahe | hastamātraṃ khanettiryak ūrddhvamekhalayā saha || 6 || kuṇḍaṃ jināṅgulaistadvadūrddhva mekhalayā saha | mantramuktāvalīgranthe'pyevameva prakīrttitam || 7 || evaṃ yatkenacitproktaṃ nirmūlakamidaṃ matam | mantramuktāvalīkartustadabodhavijṛmbhitam || 8 || yonyādikuṇḍakhananaṃ caturasrāyataṃ matam | kṣetravyāsacaturviṃśenāṅkena paritastalam | tyaktvā kuṇḍeṣu sarveṣu mekhalāṃ racayetsudhīḥ || 9 || parityaktaṃ tu yatsthānaṃ tatsthānaṃ kaṇṭha ucyate | vistāradvādaśāṃśena kecidicchanti tāntrikāḥ || 10 || mekhalānāṃ bhavedantaḥ parito nemiraṅgulāt (?) | ekahastasya kuṇḍasya vardhayettatkramātsudhīḥ || 11 || p. 149) daśahastāntamanyeṣāmardhāṅgulavaśāt pṛthak | kāmikaikāṃśataḥ proktaḥ kaṇṭhaḥ kāmyaparastu saḥ || 12 || ityāha kaścidubhayorvikalpaḥ paramārthataḥ | mekhalaikā ca dve trisro bhūtasaṃkhyā yathecchayā || 13 || kuryādyonyādikuṇḍeṣu tattatkuṇḍānurūpataḥ | jināṃśena vibhakte tāḥ vyāse tisrastu mekhalāḥ || 14 || catustrīkṣaṇabhāgaiḥ syurnavartudahanonnatāḥ | kecidvistārataulyena hyunnatatvaṃ vadanti vai || 15 || kuṇḍānāṃ yādṛśaṃ rūpaṃ mekhalānāṃ tu tādṛśam | kuryātsarvatra kuṇḍeṣu tisraḥ sarvatra śobhanāḥ || 16 || ṣaḍarvdhyaśoccavistārā vijñeyātvekamekhalā | dvayormekhalayormānamādyormekhalayoryathā || 17 || mekhalāḥ pañcadhā kāryāḥ ṣaṭpañcādhi tripakṣakaiḥ | bhāgairvistāritājñeyā unnatādyā navāṅgulaiḥ || 18 || navāṃśānāṃ pañmoṃśa stannyūnaiścaturaṃśakaiḥ | dvitīyā connatā dvābhyāmūnaistaiśca parā matā || 19 || tribhirūnaiścaturthīsyādavaśiṣṭaistu pañcamī | śāradātilake tāsāṃ mānaṃ yattadihocyate || 20 || utsedhāyāmato muṣṭau tvekārdhāṅgulasammitāḥ | aratnimāne kuṇḍe tāstithyekāṅgula sammitāḥ || 21 || ekahastamite kuṇḍe vedāgninayanāṅgulāḥ | kuṇḍe dvihaste tā jñeyā rasavedaguṇāṅgulāḥ || 22 || caturhaste tu kuṇḍe tā vasutarkayugāṅgulāḥ | kuṇḍe rasakare tāstu daśāṣṭārthāṅgulānvitāḥ || 23 || vasuhastamite kuṇḍe manupaṃktyaṣṭakāṅgulāḥ | daśahastamite kuṇḍe manubhānadaśāṅgulāḥ || 24 || vistāropsedhatojñeyā mekhalāstantravedibhiḥ | divya sārasvate granthe mānamuktamito'nyathā || 25 || p. 150) sāttvikī mekhalā pūrvā sonnatā dvādaśāṅgulaiḥ | dvitīyā rājasī jñeyā mekhalāṣṭāṅgulocchritā || 26 || tṛtīyā tāmasī proktā mekhalā caturaṅgulā | pṛthagvistārametāsu caturaṅgulamānataḥ || 27 || prāgagniyāmya kuṇḍānāṃ proktā yonirudaṅmukhā | dakṣasthā pūrvayāmye tu jalasthā paścimottare || 28 || navamasyāpi kuṇḍasya yonirdakṣiṇa diksthitā | śeṣāṇāṃ prāṅmukhā proktetyādāvevaṃ pratīyate || 29 || yinikuṇḍe yonimabjakuṇḍe nābhiṃ ca varjayet | prāgagnītyādi yatproktaṃ sāvakāśaṃ tadanyataḥ || 30 || tathāhi caturasrasya sarvāsvāśāsu bodhanāt | sarvārtha sādhakaṃ yasmāccaturasramudāhṛtam || 31 || mekhalā madhyato yoniḥ kuṇḍasyārdhāṃśamānataḥ | āyatā vistṛtā tryaṃśaiścaturviṃśāṃśamānataḥ || 32 || unnatā tāvadaṃśena kṛtāgrā kuṇḍa madhyataḥ | praviṣṭeveti vakrāgrā jināṃśakṛtamekhalā || 33 || mekhalārthaṃ pṛthagbhūmirnagrāhyā kintu madhyataḥ | yonikṣetrasya saṃgrāhyā mūle kumbhadvayopamā || 34 || agre saṃkocamāpannā yadvāśvatthadalākṛtiḥ | muṣṭyaratnyekahastānāṃ kuṇḍānāmathavā bhavet || 35 || ṣaṭcaturdvyaṅgulāyāma vistāronnatiśālinī | ekāṅgulaṃ tu yonyagraṃ kuryādīṣadadhomukham || 36 || ekaikāṅgulato yoniṃ kuṇḍeṣvanyeṣu vardhayet | yavadvayakrameṇaiva tadagramapi vardhayet || 37 || yonerantarvilaṃ srugvadghṛtasya kṣaraṇakṣamam | sthalādārabhya nālaṃ syādyonimūlasya dhāraṇam || 38 || nālamekhalayormadhye paridheḥ sthāpanāya ca | randhraṃ kuryāttathā vidvān dvitīyamekhalopari || 39 || p.151) kuṇḍānāṃ kalpayedantarnābhimambuja sannibhām | tattatkuṇḍānurūpāṃ vā mānamasya (syā) nigadyate || 40 || kuṇḍārkkāṃśasamucchrāyā kuṇḍāṣṭāṃśaiśca vistṛtā | tāvadbhirāyatāpyaṃśairnābhiruktā manīṣibhiḥ || 41 || muṣṭyaratnyekahastānāmathavotsedhatāvataḥ | netravedāṅgulopetā kuṇḍeṣvanyeṣu vardhayet || 42 || yavadvayakrameṇaiva nābhiṃ pṛthagudāradhīḥ | nābhikṣetraṃ tridhā kṛtvā madhye kṛtvā tu karṇikām || 43 || bahiraṃśadvayenāṣṭau dalāniparikalpayet | patrāgrāṇi tataḥ kuryāt sampūrṇaṃ kuṇḍalakṣaṇam || 44 || atrāhutyanusāreṇa kuṇḍalakṣaṇamīritam | muṣṭimānamitaṃ kuṇḍaṃ śatārdhe saṃpracakṣate || 45 || śatahome'ratnimātraṃ hastamātraṃ sahasrake | dvihastamayute lakṣe caturhastamudīritam || 46 || ṣaḍhastaṃ daśalakṣe ca koṭyāmaṣṭakaraṃ smṛtam | ekahastamitaṃ kuṇḍamekalakṣe vidhīyate || 47 || lakṣāṇāṃ daśakaṃ yāvattāvaddhastena vardhayet | daśalākṣācca ākoṭerdaśahastaṃ vidhīyate || 48 || koṭi saṃkhyāmitāddhomānnāsti homo'dhiko'paraḥ | daśahastamitātkuṇḍānna kuṇḍaṃ tvadhikaṃ bhavet || 49 || puraṣkriyādau sarvatra caturasraṃ prayojakam | yatastaduktaṃ sarveṣāṃ sarvasiddhikaraṃ budhaiḥ || 50 || api yonyādikuṇḍānāṃ prasaṅgādeva kīrttanam | dvihastādiṣu kuṇḍeṣu kecidāhuriholvaṇāḥ || 51 || dvihastādimitaṃ brahmasūtraṃ kṛtvā dvikoṇake | vidhāya tatra yonyādi kuṇḍānyanyāni kārayet || 52 || katihastā tviyaṃ śāletyevaṃ praśne kṛte paraḥ | āheyaṃ daśahasteti laukikaṃ hi nidarśanam || 53 || p. 152) tadasaddvikaraṃ kuṇḍamityādau tadadarśanāt | ākāṃkṣāvirahādeva tvadhyāhāro na yujyate || 54 || daśahasteti yaccoktaṃ prastāvāttattathocyate | dvihastamayute kuṇḍamityādau naiva dṛśyate || 55 || prastāva āyatervāpi vistārasyāthavā tataḥ | dvihastaṃ kuṇḍamityādirupadeśo'yamucyate || 56 || kintukṣetraphalasyaiva dvaiguṇyādyavadhāryate | ityasmatsammataḥ pakṣastatprakāro'tha kathayate || 57 || hastakṣetre caturviṃśatyaṅgulaṃ madhyasūtrakam | aṅgulāni trayastriṃśadyava saptaka saṃyutāḥ || 58 || catasrastu tathā yūkāḥ sārdhaṃ likhyācatuṣṭayam | dvihaste madhyasūtre tu mānamevaṃ trihastake | tanmānamaṅgulānekacatvāriṃśaccaturyavāḥ || 59 || yūkācatuṣṭayaṃ kiñcidūnaṃ likhyācatuṣṭayam | catuṣkare cāṣṭa catvāriṃśataṅgulakaṃ ca tat || 60 || aṅgulāni tripañcāśadvilikhyonāśca ṣaḍyavāḥ | pañcahaste tu tanmānaṃ ṣaṭkare kṣetra ucyate | tanmūlamaṣṭapañcāśadaṅgulāni ca ṣaḍyavāḥ || 61 || kiñcidbhāgādhikaṃ yūkādvayaṃ saptakarasya tu | mūlaṃ caturyavaiḥ sākaṃ triṣaṣṭiścāṅgulānyapi || 62 || aṅgulāni tathā saptaṣaṣṭiḥ saptayavāḥ punaḥ | kiñcidūnā madhyasūtramaṣṭahastasya tūcyate || 63 || dvāsaptatiraṅgulāni mūlaṃ navakare matam | dasahastamite kuṇḍe tanmūlaṃ madhyasūtrakam | vardhayetpañcasaptatyāṅgulaiḥ saptayavaistathā || 64 || alpādhikābhyāṃ likhyā (?) bhyāṃ sākamevaṃ prakīrttitam | atiyatnena kuṇḍāni dvikarādīni kalpayet || 65 || p. 153) nirmāṇaṃ durghaṭaṃ yasmāddvihastādisvarūpiṇām | kuṇḍasya rūpaṃ jānīyāt paramaṃ prakṛtervapuḥ || 66 || prācyāṃ śiraḥ samākhyātaṃ bāhūdakṣiṇasaumyayoḥ | udaraṃ kuṇḍamityuktaṃ yoniḥ pādau tu paścime || 67 || aṣṭādaśa syuḥ saṃskārāḥ kuṇḍānāṃ tatra deśitāḥ | vīkṣaṇaṃ mūlamantreṇa śareṇa prokṣaṇaṃ matam || 1 || tenaiva tāḍanaṃ darbhairvarmaṇābhyukṣaṇaṃ matat | astreṇa khananoddhārau hṛnmantreṇa prapūraṇam || 2 || samīkaraṇamantreṇa varmaṇābhyukṣaṇaṃ matam | kuṭṭanaṃ hetimantreṇa varmamantreṇa mārjanam || 3 || vilepanaṃ kalārūpakalpanaṃ tadanantaram | trisūtrīkaraṇaṃ paścād hṛdayenārcanaṃ matam || 4 || astreṇa vaktrīkaraṇaṃ hṛnmantreṇa kuśaiḥ śubhaiḥ | catuṣpathaṃ tanutreṇa tattvayā dakṣapāṭanam || 5 || yāge kuṇḍāni saṃskuryāt saṃskāraireti (bhi) rīritaiḥ | athavā tāni saṃskuryāccaturbhirvīkṣaṇādibhiḥ || 6 || nibandhān vividhān dṛṣṭvā sāramuddhṛtya sarvataḥ | kuṇḍādividhiratrokto dadhno ghṛtamivādarāt || 7 || atha hastavitastyādi jñānāya pratipādyate | aṅgulādi vibhāgāya prakāraḥ śāstrabodhitaḥ || 1 || tatrāsti vimatirbahvī vādināṃ śāradādiṣu | karturdakṣiṇahastasya madhyamāṅguli parvaṇaḥ || 2 || trasareṇuranureṇurvāṇāgraṃ likhyayā saha | yūkāyavoṅgulamiti kramādaṣṭaguṇātmakam || 3 || jālāntaragate bhānau yatsūkṣmaṃ dṛśyate rajaḥ | prathamaṃ tat pramāṇānāṃ trasareṇuṃ pracakṣate || 4 || trasareṇustu vijñeyo yo'ṣṭau syuḥ paramāṇavaḥ | kṛtamuṣṭikaḥ prakoṣṭho muṣṭī ratnirihocyate || 5 || kara-eva kalāṃśena hīno ratnirudāhṛtaḥ | taduktaṃ nāmaliṅgānāmanuśāsanasaṃgrahe || 6 || prakoṣṭho vistṛtakaro hastomuṣṭyā ca baddhayā | saratniḥ syādaratniḥ sa niḥ kaniṣṭhena muṣṭinā || 7 || vastutaḥ parīṣiṣṭādeḥ smṛtitvāt smārtakarmaṇi | taduktamaṅgalaṃ vidyādāgamokteṣukarmasu | śāradādyuktavidhinā vidyāddhastādi lakṣaṇam || 1 || pañcarātre tathācoktaṃ hastādīnāṃ tu lakṣaṇam | ācāryadakṣiṇakare madhyamāṅgalimadhyame | parvaṇorantaraṃ dairghyaṃ mātrāṅgulamudāhṛtam || 2 || paramāṇukramāt prokto yavo'ṣṭaguṇitoṅgulaḥ | madhyasya dairghyamānena mātrāṅgulamudāhṛtam || 3 || chandogapariśiṣṭe yadaṅgulasya tu lakṣaṇam | aṅguṣṭhāṅgulamānaṃ tu yatrayatropadiśyate | tatra tatra bṛhatparvagranthibhirminuyāt sadā || 4 || tathā kātyāyanenāpi uktamaṅgula lakṣaṇam | aṅgulasya pramāṇaṃ tu ṣaḍyavāḥ pārśvasammitāḥ || 5 || idamapyabhiyuktānāṃ vacaḥ sakala sammatam | madhyāṅgalīkūrparayormadhye prāmāṇikaḥ karaḥ || 6 || ratniraṅguṣṭhaparvāṇi saṃkhyāyā caika viṃśatiḥ | daśatvaṅguṣṭhaparvāṇi prādeśaḥ parikīrtitaḥ || 7 || evaṃ vikalpya siddhāntān puraścaraṇa candrikām | kurvatā'traiṣa siddhāntaḥ kṛto hastādikarmaṇi || 8 || siddhāntaḥ kalpakārasya vākyādatra bhaviṣyati | kalpakṛdvacanaṃ sākṣāddṛṣṭavedopajīvakam || 9 || smṛtikārāḥ smṛtiṃ cakruranumāyāgamaṃ tataḥ | samaste prapadaste (sthe) vā yaḥ syādūrdhvakareṇa vai || 10 || p. 157) pañcamoṃ'śaḥ sa hastaḥ syāt jināṃśastasya cāṅgulam | lavoṣṭamoyavastasya proktaṃ hastādi lakṣaṇam || 11 || aṅgulaṃ tu bhavenbhānaṃ vitastirdvādaśāṅgulam | taddvayaṃ hastamuditaṃ tat kintviti mataṃ param || 12 || anayorviṣayaḥ proktastatraivāṅgulayoryathā | yāgopakaraṇaṃ sarvaṃ kuryānmātrāṅgulena vai || 13 || homāṅgāni sruvādīni kuṇḍamuṣṭyaṅgulāni ca | mānāṅgulena kurvīta yathāśāstraṃ vicakṣaṇaḥ || 14 || karmaṇāmatha sarveṣāṃ kiṣkurevāthavā mataḥ | ityāhustattvasiddhānta sārasaṃbhāravedinaḥ || 15 || aṅgulāratnimuṣṭyādi yājamānamihocyate | nācāryasya navānyeṣāmṛtvijāṃ vidyate kadā || 16 || chandogapariśiṣṭe yatprāha kātyāyano muniḥ | mānakriyāyāmuktāyāmanukte mānakartari | mānakṛdyajamānaḥ syādviduṣāmeva nirṇayaḥ || 17 || prakalpayet srucaṃ yāge vakṣyamāṇena vartmanā | kāraskareṣvāmalakī palāśakhadireṣvapi || 18 || śrīparṇā śiṃśapā śīraśākhiṣvekatamaṃ budhaḥ | gṛhītvā vibhajeddhastamātraṃ ṣaṭtriṃśatā punaḥ || 19 || viṃśatyaṃśairbhavedanto vedī tairaṣṭabhirbhavet || 20 || ekāṃśena mitaḥ kaṇṭhaḥ saptabhāgamitaṃ mukham | vedītryaṃśena vistāraḥ kaṇṭhasya parikīritaḥ || 21 || agraṃ kaṇṭhasamānaṃ syānmukhe mārgaṃ prakalpayet | kaniṣṭhāṅgulimānena sarpiṣo nirgamāya vai || 22 || vedīmadhye vidhātavyā bhāgenaikena karṇikā | vidadhīta bahistasyā ekāṃśenābhito vaṭam || 23 || tasya khātaṃ tribhirbhāgairttarvṛmardhāṃśato bahiḥ | aṃśenaikena parito dalāni parikapayet || 24 || p. 158) patrāṇyapi khanedetadūcire kecidu (lva) ṇāḥ | tadatrānupadeśena jāva (ya) te na manoharam || 25 || mekhalā mukhavedyoḥ syāt parito'rdhāṃśamānataḥ | dantamūlāgrayoḥ kuṇḍau (?) guṇavedāṅgule kramāt || 26 || dantī yugmayamāṃśaiḥ syādaṇḍasyānāha īritaḥ | ṣaḍbhiraṃśaiḥ pucchabhāgo vedyāḥ kūrmākṛtirbhavet || 27 || haṃsasya vā hastino vā patriṇo vā mukhaṃ likhet | mukhasya pṛṣṭhabhāge'syāḥ saṃproktaṃ lakṣaṇaṃ srucaḥ || 28 || srucaścaturviṃśatibhirbhāgairāracayet sruvam | dvāviṃśatyādaṇḍamānamaṃśairetasya kīrtitam || 1 || caturbhiraṃśairānāhaḥ karṣājyagra(grā) hitacchiraḥ | aṃśadvayena nikhanet paṅke mṛgapadākṛtim || 2 || daṇḍamūlāgrayorguṇḍī bhavetkaṅkaṇabhūṣitā | sruvasya lakṣaṇaṃ proktaṃ sarvatantrānusārataḥ || 3 || suvarṇarūpyatāmrairvā yadvā lohena kalpayet | sruksruvau vidhivadvidvāniti phetkāriṇīmatam || 4 || mūle hānikaraṃ proktaṃ madhye śokakaraṃ tathā | agre vyādhikaraṃ proktaṃ sruvaṃ dhārayate katham || 5 || caturalaṃṅga parityajyāgre caiva dviraṣṭakam | caturalaṃṅgu tu tanmadhye dhārayecchaṃkhamudrayā || 6 || hīyate yajamāno vai sruvamūlasya darśanāt | tasmātsaṅgopayenmantrī homakāle yathāvidhi || 7 || uttānenaiva hastena aṅguṣṭhāgreṇa pīḍitam | saṃhatāṅgulipāṇistu vāgyato juhuyāddhaviḥ || 8 || palāśapatre niśchidre rucire sruksruvaumune | kuryādaśvatthapatre vā saṃkṣipte homakarmaṇi || 9 || tataḥ prayogān kurvīta siddhavat kathitān purā | idānīmabhidhāsye'tra samyak ṣaṭkarmalakṣaṇam || 10 || sarvatantrānusāreṇa prayogaphalasiddhidam | śāntivaśyastambhanāni dveṣaṇoccāṭane tataḥ | māraṇāntāni śaṃsanti ṣaṭkarmāṇi manīṣiṇaḥ || 11 || p. 160) rogakṛtyāgrahādīnāṃ nirāśaḥ śāntirīritā | vaśyaṃjanānāṃ sarveṣāṃ vidheyatvamudīritam || 12 || pravṛttirodhaḥ sarveṣāṃ stambhanaṃ samudāhṛtam | snigdhānāṃ dveṣajananaṃ mitho vidveṣaṇaṃ matam || 13 || uccāṭanaṃ svadeśāderbhraṃśanaṃ parikīrtitam | prāṇināṃ prāṇaharaṇaṃ māraṇaṃ samudāhṛtam || 14 || svadevatādikkālādīn jñātvā karmāṇi sādhayet | ratirvāṇī ramā jyeṣṭhā durgā kālī yathā kramāt | ṣaṭkarmadevatāḥ proktāḥ karmādau tāḥ prapūjayet || 15 || īśacandrendranir-ṛtirvāyvagnīnāṃ diśomatāḥ | sūryodayaṃ samārabhya ghaṭikādaśaśaḥ kramāt | ṛtavaḥ syurvasantādyā ahorātraṃ dine dine || 16 || vasantagrīṣmavarṣābhyaḥ śaradhemantaśaiśirāḥ | hemantaḥ śāntike prokto vasanto vaśyakarmaṇi || 17 || śiśire sammānaṃ jñeyaṃ vidveṣe grīṣma īritaḥ | prāvṛḍuccāṭane jñeyā śaranmāraṇa karmaṇi || 18 || padmākhyaṃ svastiko bhūyo vikaṭaṃ kukkuṭaṃ tathā | vakrakaṃ bhadramityāhu rāsanāni manīṣiṇaḥ || 19 || jānujaṅghāntarāle tu bhujayugmaṃ prakāśayet | vikaṭāsanametatsyādupaviśyotkaṭāsane || 20 || kṛtvotkaṭāsanaṃ pūrvaṃ samapādadvayaṃ tataḥ | antarjānu karadvandvaṃ kukkuṭāsanamīritam || 21 || gulphau ca vṛṣaṇasyādhaḥ sīraṇyā (sīvanyāḥ) pārśvatonyaset | pārśvapādau ca pāṇibhyāṃ baddhaṃ bhadrāsanaṃ bhavet || 22 || anyāni svastikādīni purā proktāni vai kramāt | ṣaḍmudrāḥ kramato jñeyāḥ padmapāśagadāhvayāḥ || 23 || musalāśani khaḍgākhyāstāḥ puroktā yathākramāt | padmapāśādikā mudrāḥ kathyate'śani lakṣaṇam || 24 || p. 161) kaniṣṭhāṅguṣṭha yuṅmudrā trikoṇātvaśanirbhavet | jalaṃ śāntividhau śastaṃ vaśye vahnirudīritaḥ || 25 || stambhane pṛthivī jñeyā vidveṣe vyomakīrttitam | uccāṭane smṛto vāyurbhūyo'gnirmāraṇe mataḥ || 26 || tattadbhūtodaye samyak tattanmaṇḍala saṃyutam | tattatkarmavidhātavyaṃ mantriṇā niśitātmanā || 27 || daṇḍākārāgatirbhūmeḥ puṭayorubhayoradhaḥ | toyasya pāvakasyordhvaṃ gatistiryaṅnabhasvataḥ || 28 || gatirvyomno bhavenmadhye bhūtānāmudayaḥ smṛtaḥ | dharaṇerudaye kuryāt stambhanaṃ vaśyamātmavit || 29 || śāntikaṃ pauṣṭikaṃ karma toyasya samaye vasoḥ | māraṇādīni maruto vipakṣoccāṭanādikam || 30 || kṣveḍādināśanaṃ śastaṃmudaye ca vihāyasaḥ | bhūtānāmudayaḥ proktasteṣāṃ vakṣyāmi maṇḍalam || 31 || vṛttaṃ divastatṣaḍbindulāñchitaṃ mātariśvanaḥ | trikoṇaṃ svastikopetaṃ vahnerardhendusaṃyutam || 32 || ambhojamambhaso bhūmeḥ caturasraṃ savajrakam | tattadbhūtasamābhāni maṇḍalāni vidurbudhāḥ || 33 || varṇaistairañcitānyāhuḥ svasvanāmāvṛtānyapi | svacchaṃ viyanmarutkṛṣṇo rakto'gnirviśadaṃ payaḥ || 34 || pītā bhūmiḥ pañcabhūtānyevamuktāni rūpataḥ | varṇāḥ proktāḥ purāteṣāṃ kulākulaparīkṣaṇe || 35 || śītāṃśusalilakṣoṇīvyomavāyuhavirbhujām | varṇāḥ syuryantrabījāni ṣaṭkarmasu yathākramam || 36 || grathanaṃ ca vidarbhaśca sampuṭo rodhanaṃ tathā | yogaḥ pallava ityete vinyāsāḥ ṣaṭsu karmasu || 37 || mantrārṇāntaritān kuryānnāmavarṇān yathāvidhi | grathanaṃ tadvijānīyātpraśastaṃ śāntikarmaṇi || 38 || p. 162) mantrārṇadvandvamadhyasthaṃ sādhyanāmākṣaraṃ likhet | vidarbha eṣu (ṣa) vijñeyo mantribhirvaśyakarmaṇi || 39 || ādāvante ca mantraḥ syānnāmno'sau sampuṭo mataḥ | eṣa saṃstambhane śasta ityuktaṃ mantravedibhiḥ || 40 || nāmna ādyantamadhyeṣu mantraḥ sthādrodhanaṃ matam | vidveṣaṇavidhāneṣu praśastamidamīritam || 41 || mantrasyānte bhavennāma yogaḥ proccāṭane mataḥ | ante nāmno bhavenmantraḥ pallavo māraṇe mataḥ || 42 || sitaraktapītamiśrakṛṣṇadhūmāḥ prakīrttitāḥ | varṇato mantrasamproktā devatāḥ ṣaṭṣu karmasu || 43 || pañcamī ca dvitīyā ca tṛtīyā saptamī tathā | budhejyaravisaṃyuktā śāntikarmaṇi pūjitā || 44 || gurucandrayutā ṣaṣṭhī caturthī ca trayodaśī | saptamī pauṣṭike śastā aṣṭamī navamī tathā || 45 || daśamyekādaśī caiva bhānuśukradinānvitā | ākarṣaṇetvamāvāsyā navamī pratipattathā || 46 || paurṇamāsī candrabhānuyutā vidveṣa karmaṇi | kārṣṇī caturdaśītadvadaṣṭamī mandatārakā || 47 || uccāṭane te'tiśastāḥ pradoṣeṣu viśeṣataḥ | caturdaśyaṣṭamī kṛṣṇā amāvāsyā tathaiva ca || 48 || nandā cārkadinopetā pañcamī saptamī tathā | paurṇamāsī ca vijñeyā tithiḥ stambhanakarmaṇi || 49 || śubhagrahe śubhaṃ kuryādaśubhānyaśubhodaye | raudrakarmaṇi riktārke mṛtyuyoge ca māraṇam || 50 || mantrāṇāṃ likhanadravyaṃ candanaṃ rocanā niśā | gṛhadhūmaścitāṅgāro māraṇe'ṣṭaviṣāṇi ca || 51 || śyenāgninonapintāni dhattūrakarasantathā | gṛhadhūmāstrikaṭukaṃ viṣāṣṭakamudāhṛtam || 52 || p. 163) devatākālamudrādīn jñātvā samyagvicakṣaṇaḥ | ṣaṭkarmāṇi prayuñjīta yathoktaphalasiddhaye || 53 || ṣaṭkarmaṇāṃ bahirbhūte kuryātkarmāṇi mantravit | śāntikasya vidhānānītyūcire sāmpradāyikāḥ || 54 || karmaṇā prabalenaiva pratibandhe virodhinā | yadi siddhiṃ na labhate dvistrirvā punarācaret || 55 || daivenopahato'tyantamaihikāni na kārayet | nāparādho'styatra kiñcidupahāsamavāpnuyāt || 56 || athātaḥ saṃpravakṣyāmi mantrāṃstantreṣu gopitān | prasiddhānaprasiddhāṃśca nīlasārasvatādikān || 1 || dakṣiṇāmūrttitantroktānapi phetkāriṇīgatān | tattatprasiddhavividhaprabandhapaṭalasthitān || 2 || na bravīmi tathā kāṃścitsādhakālasyakāraṇāt | ādau tripurabhairavyā vāgbhavaṃ bījamuddharet || 3 || tāreṇa paramāṃ devīṃ sampuṭīkṛtyamantravit | sarasvatyainamaścānte rudrasaṃkhyākṣaro manuḥ || 4 || ṛṣiḥsyāddakṣiṇāmūrtiḥ chandogāyatramīritam | pārijāteśvarī vāṇī devatā samudīritā || 5 || atrirvaruṇasaṃruddhodavāgvādini ca dvayam | vāgīśvaryā daśārṇo'yaṃ mantro vāgvibhavapradaḥ | ṛṣiḥ kaṇvovirāṭ chando devatā vāk samīritā || 6 || hṛdayānte bhagavati vadaśabdadvayaṃ tathā | vāgdevi vahnijāyāntaṃ vāgbhavādyaṃ samuddharet | manuṃ ṣoḍaśavarṇāḍhyaṃ vāgaiśvaryaphalapradam || 7 || tāro māyādhavobinduśaktistāraṃ sarasvatī | ṅentānatyantiko mantraḥ prokta ekādaśākṣaraḥ || 8 || vācaspate'mṛte bhūyaḥ plūvaḥ plūriti kīrtayet | vāgādyo munibhiḥ prokto rudrasaṃkhyākṣaro manuḥ || 9 || toyasthaṃ śayanaṃ viṣṇoḥ sakevalacaturmukham | bindurghāṃśayuto vahniḥ bindusadyāmbuvān bhṛguḥ | uktāni trīṇi bījāni sadbhiḥ sārasvārthinām || 10 || p. 165) [vāgbhavaṃ vāmanetraṃ ca bindumadbhuvaneśvarī | uktāni trīṇi bījāni ṛṣyādyetasya pūrvavat || 11 || śaktimādau samuddhṛtya trīṅkāraṃ ca tato vadet | dīrghaṃ tanucchadaṃ cānte nīlasārasvato manuḥ] || 12 || tārādikaḥ phaḍanto'sāvuktastārāmanuḥ pṛthak | tārahīnaḥ phaḍantaśceduktā caikajaṭā pṛthak || 13 || kathyate ṛṣirakṣobhyo bṛhatīcchanda īritam | devatā deśikairatra kathitaiva yathākramāt || 14 || lajjāyugaṃ vadhūbījaṃ tato dīrghaṃ tanucchadam | sārasvato'paro mantraḥ kathitaścaturakṣaraḥ || 15 || tadante yadi phaṭkāro manuḥpañcākṣaro'paraḥ | tāraśaktivadhūbījānyante dīrghaṃ tanucchadam || 16 || astramagnivadhūrante manuḥ saptākṣaro'paraḥ | mantraśāstreṣu saṃproktastathā dīrgheṇa varmaṇā | puṭitaṃ ca vadhūbījamaparo'sau guṇākṣaraḥ || 17 || vakārau rephavāmākṣi binduyuktau tritattvaphaṭ | tāraṃ padme yugaṃ paścānmahāpadme samīrayet || 18 || padmāvati dviṭhāntaikajaṭā saptārṇavarṇayuk | dvādaśasvarago bindurbālābījamidaṃ bhavet || 19 || vāntaṃ vahnisamārūḍhaṃ vāmanetrendusaṃyutam | bījametacchriyaḥ proktaṃ cintāratnamivāparam | ṛṣirbhugurnivṛcchando devatā śrīḥ samīritā || 20 || vāgbhavaṃ vanitā viṣṇormāyā makaraketanaḥ | caturbījātmako mantraḥ caturvargaphalāvahaḥ || 21 || dīrghāmārādisargāntau brahmabhānurvasundharā | vāntesinyai priyā vahnermanuḥ prokto daśākṣaraḥ | ṛṣirdakṣo virāṭ chando devatāḥ śrīḥ samīritā || 22 || vāgbhavaṃ śambhuvanitā ramāmakaraketanaḥ | tārtīyañca jagat pāśau vahnibīja samujjvalaḥ || 23 || p. 166) arghāṃśāḍhyo bhṛgustyaihṛnmantro'yaṃ dvādaśākṣaraḥ | mahālakṣmyāḥ samuddiṣṭastārādyaḥ sarvasiddhidaḥ || 24 || ṛṣirbrahmā samuddiṣṭaśchando gāyatramīritam | devatā jagatāmādirmahālakṣmīḥ samīritā || 25 || śambhupatnī śriyā ruddhā kāmo bhagavatī mahī | brahmādityau dharā dīrghā lakṣādirbhagavānmarut || 26 || prasīdayugalaṃ bhūyaḥ śrīruddhā bhuvaneśvarī | mahālakṣmi namo'ntaḥ syāt praṇavādirayammanuḥ | saptaviṃśatyakṣarādyaḥ proktaḥ sarvasamṛddhidaḥ || 27 || candreśamādalakṣmeśa bahnidīrghākṣimaṇḍitam | bindudhruveśvarīyuktaṃ śrībījapuṭitaṃ bhavet || 28 || ṛṣirharistathāchando gāyatrī cāsya sammatā | devatā mohinī lakṣmīrmahā sāmrājyadā bhavet || 29 || nakulīśognimārūḍho vāmanetrārdha candravān | bījaṃ tasyāḥ samākhyātaṃ sevitaṃ siddhikāṃkṣibhiḥ || 30 || ṛṣiḥ śaktirbhavecchando gāyatrī devatā manoḥ | kathitā surasaṃghena sevitā bhuvaneśvarī || 31 || vāgbhavaṃ śambhuvanitā ramā bījatrayātmakam | mantraṃ samuddharenmantrī trivargaphalasādhanam || 32 || vāgbījapuṭitā māyā vidyeyaṃ tryakṣarī matā || 33 || ananto bindusaṃyukto māyā brahmāgnitāravān | pāśāditryakṣaro mantraḥ sarvavaśyapradāyakaḥ | ṛṣyādyāḥ pūrvamuktāḥ syurdevatā bhuvaneśvarī || 34 || tāro māyā varmabījamṛddhirīśvarasaṃyutā | kūrmastadanto bhagavān kṣantrī (strī) dīrghaṃtanucchadam || 35 || saṃvartto bhagavān māyā phaḍanto dvādaśākṣaraḥ | munirarjuna ākhyāto virāṭ chandaḥsamīritam | tvaritā devatā proktā puruṣārthaphalapradā || 36 || p. 167) kavacaṃ bhagavāṃścanto meruḥ sargasamanvitaḥ | trikaṇṭha (ṇṭa)kī samākhyātā vidyā varṇatrayātmikā || 37 || kṣeruddhā strī trivarṇeyaṃ vidyā vaśyatrikaṇṭakī || 38 || tāro māyāvāgbhavānte nityaklinne madadrave | * * * * vahnijāyānto mantraḥ pañcadaśākṣaraḥ || 39 || vāgbhavaṃ mānmathaṃ bījaṃ nityaklinne madau punaḥ | drave vahnivadhūrmantro dvādaśārṇo'yamīritaḥ | ṛṣiḥ saṃmo (ha) naśchando nivṛnnityā ca devatā || 40 || vāṅmāyānantaraṃ bhūyo nityaklinne madadrave | dvicānto ravisaṃkhyārṇo mantrovaśyapradāyakaḥ || 41 || aṅgirāḥ syādṛṣistriṣṭup chando munibhirīritam | vajra prastāriṇī proktā devatābhīṣṭa dāyinī || 42 || bhuvaneśīṃ samuccārya nityaklinne madadrave | navākṣarā ca vidyeyaṃ dvicāntorudravarṇabhāg || 43 || śrīmāyāmadanaiḥ prokto mantrobījatrayātmakaḥ | ṛṣiḥ sammohanaśchando gāyatraṃ tripuṭeśvarī || 44 || pāśāṅkuśapuṭāśaktirjhiṇṭīśo gaganaṃ marut | parameśvari śabdānte dvicāntaḥ praṇavādikaḥ | aśvārūḍho manuḥ proktastrayodaśabhirakṣaraiḥ || 45 || māyā hṛdbhagavatyante māheśvari padaṃ bhavet | annapūrṇe ṭhayugalaṃ manuḥ saptadaśākṣaraḥ || 46 || parāśrīkāmayugalaṃ tadante bhagavatyatha | māheśvari tataścānnapūrṇe svāhā dhruvādivān || 47 || dvidaśārṇo munirbrahmā paṃktiśchando'bhidhīyate | annapūrṇeśvarī siddhā devatā samudrīritā || 48 || māyā padmāvatipadaṃ tataḥ pāvakavallabhā | saptārṇo manurākhyātaḥ sarvavaśyapradāyakaḥ || 49 || p. 168) dāntāvarghāṃśabidvantau bīje dhūmāvati dviṭham | pippalādo muniśchando nivṛddhūmāvatīmanuḥ || 50 || parā jvālāmukhītyante dviṭhaṃ saptākṣaro manuḥ | māyā'triḥ karṇabindvāḍhyo bhūyo'sau sargavān bhavet || 51 || pañcāntakaḥ pratiṣṭhāvān māruto bhautikāsanaḥ | tārādi hṛdayānto'yaṃ mantro vasvakṣarātmakaḥ || 52 || ṛṣiḥ syānnāradaśchando gāyatrī devatā manoḥ | durgāsamīritāsadbhirduritāpannivāriṇī || 53 || bhāntaṃ viyatsanayanaṃ śveto marddha (rga) ni ṭhadvayam | aṣṭākṣarī samākhyātā vidyā mahiṣamardinī || 54 || tāre durge yutaṃ raktamantyoḍhāntaṃ salocanam | dvicāntā jaya durgeyaṃ vidyā vedyā daśākṣarī || 55 || vadenmahiṣaśabdānte hiṃsike kūrcamuccaret | astraṃ ca vahnijāyānto manureṣa daśākṣaraḥ || 56 || jvala jvalapadasyānte śūlinidvitayaṃ tataḥ | duṣṭagraha * * * mastrānte vahnijāyāvadhirmanuḥ || 57 || aṣṭādaśākṣaraiḥ prokto grahakṣudrārināśakaḥ | ṛṣirdīrghatamāḥ proktaḥ kakup chanda udāhṛtam | śūlinī devatā proktā samastasuravanditā || 58 || uttiṣṭhapadamābhāṣya puruṣisyātpadaṃ punaḥ | pitāmahaḥ sanetrenduḥ svapiṣisyādbhayaṃ ca me || 59 || samupasthitamuccārya yadiśakyamanantaram | aśakyaṃ vā punastanme vadedbhagavatiṃ tataḥ || 60 || śamayāgnivadhūḥ saptatriṃśadarṇātmako manuḥ | ṛṣirāraṇyakaśchando'pyatyunuṣṭubudāhṛtam | devatā vanadurgākhyā sarvadurgavināśinī || 61 || kāmabījapuṭaṃ tārayugaṃ rāmeśvarīrayet | kūrcayugmāntare śaktirastraṃ vahnivadhūrbhavet || 62 || p. 169) rāmeśvarīyaṃ tārādyā vidyā pañcadaśākṣarī | śaktitritattvavāgbījaṃ tāramantrān samuddharet || 63 || vajravairocanītyante bhagavānmāruto bhavet | kūrcamastraṃ (ntraṃ) dvicānto'sau triśaktistāvadakṣarī || 64 || tāraṃ tato vajrapadaṃ tato vairocanī bhavet | bhagavānmāruto māyāyugaṃ cāstraṃ dviṭhaṃ bhavet | trayodaśākṣaraścaiṣa chinnamastāmanurbhavet || 65 || ādilakṣmī śaktikūrcavāgbījāni samuddharet | vajravairocanīye syānmāyāyugmaṃ phaḍuccaret || 66 || vahijāyāvadhirmantraḥ pratyekaṃ bahuśo bhavet | bījaiḥ pañcabhirādyantamadhyeṣu militaiḥ pṛthak || 67 || vyastairanukramoktaiśca chinnamastāṃ prakīrtayet | ṛṣiḥ samrāḍiha proktaśchando'syā bhairavaṃ bhavet || 68 || viyadbhṛguhutāśastho bhautiko binduśekharaḥ | viyattadādikendrāgnisthitaṃ vāmākṣi bindumat || 69 || ākāśabhṛguvahnistho manuḥ sargendukhaṇvān | vāgbhavaṃ prathamaṃ bījaṃ kāmabījaṃ dvitīyakam || 70 || tṛtīyaṃ śaktibījākhyaṃ tribhirbījairudāhṛtā | pañcakūṭātmikā vidyā vedyā tripurabhairavī || 71 || ṛṣiḥ syād dakṣiṇāmūrtiśchandaḥ paṃktiḥ samīritam | devatā deśikairuktā devī tripurabhairavī || 72 || ādyantau repharahitāvante binduṃ parityajet | madhyame candrabījādhaḥ śivabījamiti kvacit || 73 || kāntāntaṃ vāntasaṃyuktamakulāntaṃ ca nāntavat | ṣaṭkūṭametatkathitaṃ bindunādayutaṃ kramāt || 74 || tāraṃ kāmo namo'ntaścettaddevī hṛdayaṃ bhavet | pūrvoktabhairavīmantre kāmakūṭe parā śivām || 75 || p. 170) hitvoccarettadā devī bhairavī ḍāmarī bhavet | tārakṣmā mādanaṃ bījaṃ śivamatra tridhā bhavet || 76 || arkeṇa cendukalayā kramāttaṃ māntataṃ kuru | bindunādātmakaṃ cādyayugmamantyaṃ visargavat || 77 || ṣaṭkūṭabhairavī devī ṛṣyādi tripureśivat | ṣaṭkūṭabhairavīvarṇān saṃhārakramato likhet || 78 || tathā sāmānyanityeyaṃ bhairavī bhayahṛdbhavet | ḍāmareśvarabhairavyāḥ kāmaṃ hitvā sureśvari || 79 || bindunādakalākrāntaṃ śaktibījaṃ samālikhet | bhayavidhvaṃsinī nāma bhairavī samudāhṛtā || 80 || pañcabhistripurābāṇairvidyā pañcākṣarī bhavet | ṛṣirasyāstu madano gāyatraṃ chanda ucyate | kāmeśvarīva pujādi devatā ceyamīśvarī || 81 || adharo bindunādāḍhyo brahmendrasthaḥ śaśīyutaḥ | dvitīyaṃ bhṛgusargāḍhyo manustārttiyamīritam || 82 || ādimādiñca madhyaṃ ca madhyaṃ madhyaṃ tathāntimam | antyamantyaṃ tathādiṃ ca saiva śīghraphalā bhavet || 83 || navārṇā tripureśānī praṇavena daśākṣarī | ṛṣiḥsyāddakṣiṇāmūrtiśchandaḥ paṃktirudīritam | devatā tripureśānī bhajatāṃ kāmado maṇiḥ || 84 || śivacandrāgnidīrghākṣī bindunādātmakaṃ tataḥ | candreśavahnivāmākṣibindunādamayaṃ bhavet || 85 || śaktiṃ kalāḍhyamantye ca caturbījamudāhṛtam | śrībījaṃ kurutārttīyaṃ vidyā vedākṣarī bhavet || 86 || śaktibījaṃ vāgbhave tat kāma bījantu pūrvavat | antyaṃ śivasamāyuktaṃ tripureśyā maheśvari | iyaṃ tu lalitā devī sarvasaubhāgyadā bhavet || 87 || p. 171) kevalaṃ kāmabījantu kāmeśīmanurucyate | ṛṣiḥ kāle'sya mantrasya gāyatraṃ chandaṃ ucyate | kāmeśvarī samākhyātā devatā jagadīśvarī || 88 || vadadvandvaṃ vādinīti vāṅmadhye pariniḥkṣipet | haṃsaikaṃ vāgbhave devi nityakledini cālikhet || 89 || mahākṣobhaṃ kurudvandvaṃ śivacandrakalānalān | vāmākṣibindunādāntān tārabījaṃ tato likhet || 90 || mokṣaṃ kuruyugaṃ haṃsaḥ śakrasvaravisargavān | iyaṃ sañjīvanīdevī ṛṣirasyāḥ sito bhavet | gāyatraṃ chanda ākhyātaṃ devatā jīvanī bhavet || 91 || vāgbhavaṃ tripureśānyā hitvā tat saṃlikhet punaḥ | kāmaśaktidvayāntaśca vidyeyaṃ tryakṣarī bhavet | tripureśīva ṛṣyādi devī kāmeśvarī matā || 92 || praṇavānteṅkuśayugaṃ tanmadhye ca bhareṃ(bhaveṃ) likhet | cavargamantyahīnaṃ tu vilikhedvahnisaṃsthitam || 93 || caturdaśasvaropetaṃ bindunādāṅkitaṃ pṛthak | svāhānto manureṣa syād bhareṇḍā devatā bhavet || 94 || parāṃ vilikhya vahnyante vāsinyai nama ityapi || 95 || aṣṭārṇeyaṃ maheśānī devatā vahnivāsinī | ṛṣirasyā vasiṣṭhaḥ syādgāyatraṃ chanda ucyate || 96 || nityaklinnāṃ samālikhya mukhe tāraṃ samālikhet | hṛllekhānte kathaṃ (pharaiṃ) māyā candrabījaṃ visargavat || 97 || caturdaśākṣarī vidyā ṛṣirbrahmā nigadyate | chando gāyatramityuktaṃ devīvajreśvarī bhavet || 98 || bhuvaneśīṃ samuccārya śivadūtyai namo vadet | saptārṇā śivadūtīyaṃ trailokyakṣobhaṇī bhavet | rudro munistu gāyatrī chando'syāṃ devateritā || 99 || p. 172) jīvavāruṇatārāḍhyaṃ sarvānte maṅgalāpadam | ṅecānte nama ālikhya navārṇā sarvamaṅgalā | ṛṣiśchando maheśāni gāyatrī chanda ucyate || 100 || oṅkāraṃ bījamuccārya namo bhagavatītyapi | jvālāmālini deveśi sarvabhūtāntimaṃ likhet | jvālāmālinyasau proktā bhajatāṃ kāmado maṇiḥ || 101 || śivaśca candrajāntāgnirudrasvaravibhūṣitāḥ | vijayāṃ jayadāṃ devīmanena vidhinoddharet | kakānugrahabindvindu bhūṣitaṃ manumālikhet || 102 || ṛṣirbrahmāsya mantrasya gāyatrī chanda ucyate | vicitrā devatā proktā bhajatāṃ kāmado maṇiḥ || 103 || vānayā puṭitāṃ kuryāttathā vai nityabhairavīm | pañcabāṇāṁśca deveśi nityā śakrākṣarī bhavet | anye ca bahavo bhedā noktā vistarakāraṇāt || 104 || mādanaṃ tadadhaḥ śaktistadante bindumālinī | aindraṃ ca bhuvaneśānībījaṃ tad vāgbhavaṃ bhavet || 105 || śivabījaṃ tridhākṛtvā sṛṣṭi sthitilayakramāt | dvayamādyena rahitamādyādho madanākṣaram || 106 || parasthita śivādhastādindrabījaṃ niyojayet | tathālayaśivādho'pi vahnistūryasvarendumān | evametanmahābījaṃ kāmabījaṃ mahodayam || 107 || māyābījaṃ maheśāni mādanaṃ śakrasaṃyutam | candrabījaṃ kevalaṃ tu viniyojya varānane || 108 || saṃhārakramayogena śaktibījaṃsamuddharet | ādyabīje svarau muktvā śivaśaktī puro vadet | śrīvidyeyaṃ kvacitproktā devatā purasundarī || 109 || prathamāyāstu vidyāyāḥ śaktiṃ turyañca sundari || 110 || hitvā mukhe śivendubhyāṃ lopāmudrā tviyaṃ bhavet | tasyā eva tu vidyāyāstārtīyaṃ suravandite || 111 || p. 173) sa (ma) hādyaṃ śaktibījaṃ syādvidyāgastyena pūjitā | lopāmudrāprabhāveṇa sākṣādbrahmasvarūpiṇī || 112 || uddharedathavā devīṃ śaktimādanamadhyagam | śivaṃ kuryādvāgbhave tu śivādyaṃ kāmabījakam || 113 || candrādyaṃ tu tṛtīyaṃ syādvidyeyaṃ mānavī bhavet | anye ca bahavo bhedā noktā vistarakāraṇāt | ṛṣiḥ syāddakṣiṇāmūrttiśchandaḥ paṃktyāhvayaṃ bhavet || 114 || [jīvaḥ śivayugaṃ jīvakāntakāntā śivendu mat | etadādyaṃ ca madhyaṃ ca haṃsayukkṣmākṣahendumat || 115 || ante tu halasatkendu kṣahendvākāśamaṇḍitam | dakṣiṇāmūrtti (tantre tu) trikūṭamidamuktavat] || 116 || lakṣmīmāye punastāraḥ parā lakṣmīḥ kumārikā | vidyāvyastā tato bālā śrīḥ parā ṣoḍaśākṣarī || 117 || dvitīyasyādiyugmaṃ tu viparītaṃ likhetsudhīḥ | bālāṃ cāntarmukhaṃ kṛtvā vilikhettadanantaram || 118 || tāraṃ māyāṃ tato lakṣīṃ kramātkūṭatrayaṃ likhet | bālayā sampuṭaṃ kuryādramākhyā parameśvarī || 119 || candrāntaṃ vāruṇāntaṃ ca śakrādisahitaṃ pṛthak | vāmākṣi bindunādāntamādau vyatyāsato likhet || 120 || antarmukhā kumārī ca pañcabhiḥ puṭitaṃ likhet | ṣaṭkūṭaṃ ṣoḍaśārṇeyaṃ proktā tantrāntare kramāt || 121 || tāramāyādibījāni vidyā saṭkūṭakaṃ bhavet | ṛṣyādiḥ pūrvavadbhedā noktā vistarakāraṇāt || 122 || brahmācādhāraśaktiśca kalāsmarapurandarāḥ | etān saṃyojya parata īśvarīṃ yojayecchive || 123 || candrabījaṃ tadādisthaṃ śivabījaṃ niyojayet | mādanaṃ śakrabījasthaṃ yojayedbhuvaneśvarīm || 124 || śivabījaṃ mādanasthaṃ śakraṣaṣṭhasamanvitam | raktasaptamaśakrasthaṃ māyābījaṃ samuddharet || 125 || p. 174) tuṇḍākṣarīśivādisthaṃ marudindrasamanvitam | dharādharasutābījamekatrāpi niyojayet || 126 || vaktrāccaturthabījādhaḥ krodhīśaṃ ca niyojayet | pinākīśaṃ candrasaṃsthamākāśaṃ raktasaṃsthitam || 127 || caturthasvarasaṃyuktaṃ nādabinduvibhūṣitam | sarvamekatra saṃyojya pañca pañcākṣaro bhavet | pañcakūṭātmikā vidyā pañcamī paradevatā || 128 || vāṅmāyākamalāstāranamonte bhagavatyatha | śrīmātaṅgeśvari vadet sarvajanamanohari || 129 || sarvādisu (mu) kharājyante sarvādisu (mu) kharañjini | sarvarājavaśaṃ paścāt karisarvapadaṃ tataḥ || 130 || strīpuruṣavaśaṃ brahmānetramagnyāsanaṃ tataḥ | sarvaduṣṭamṛgavaśaṃ kari sarvabhṛgustvara || 131 || śaṅkari syātsarvalokamamukaṃ śiva agrariḥ | vaśamānaya jāyāgneraṣṭāśītyakṣaro manuḥ || 132 || namaḥ pāśāṅkuśaudvedhā phaṭ svāhā kālikālike | dīrghaṃtanucchadaṃ kālī manuḥ pañcadaśākṣaraḥ || 133 || prāsādānte vadetkāli mahākālipadaṃ vadet | kalāvakṣiyutau dvedhā tadante ca phaḍuccaret || 134 || svāhā caturdaśārṇo'yaṃ mahākālīmanurbhavet | lajjābījaṃ tataḥ kūrcaṃ phaḍantā tryakṣarī bhavet || 135 || pralayāgnī sarudhirāvūrdhvakeśīsamanvitau | nādavindusamāyuktāvevaṃ krodhadvayaṃ punaḥ || 136 || guṇākṣaramanurasau kaumāryāḥ kāmado maṇiḥ | ucchiṣṭapadamābhāṣya vadeccāṇḍālinītyapi || 137 || tadante sumukhīdevīṃ mahāyuktāpiśācinīm | śaktibījaṃ tataṣṭānto guṇaśaḥ sargabinduvā (mā) n || 138 || p. 175) athavocchiṣṭacāntāni (ṇḍāli) mātaṅgipadamīrayet | tataḥ sarvavaśaṃ cānte karihṛdvahnivallabhā | ekonaviṃśatā varṇaiḥ sarvābhīṣṭakaro bhavet || 139 || śaktibījaṃ triguṇitaṃ bhṛguḥ sargayutobhavet | mahāśvetāmanurasau samproktaścaturakṣaraḥ || 140 || pañcāntakaṃ śaśiyutaṃ bījaṃ gaṇapaterviduḥ | gaṇakaḥ syānmuniśchando nivṛdvighno'sya devatā || 141 || caturīyo vilomena dhruvādirbindusaṃyutaḥ | vaighno mantro hṛdantorccāvidhauhomehi (dvi) cā (ṭhā) ntikaḥ || 142 || śrīśaktismarabhūvighnabījāni prathamaṃ vadet | ṅentaṃ gaṇapatiṃ paścādvarānte varadaṃ padam || 143 || uktvā sarvajanaṃ me'nte vaśamānaya ṭhadvayam | aṣṭāviṃśatyakṣaro'yaṃ tārādyo manurīritaḥ || 144 || gaṇakaḥ syādṛṣiśchando gāyatrī nivṛdanvitā | idaṃ gṛhāṇavadato varmāstrānalavallabhā | caturdaśākṣarī proktā mahākālī dhruvādikā || 145 || va (ka) kāro raktavāmākṣibinduyuktastridhā bhavet | tataḥ kūrcayugaṃ māyāyugaṃ syāddakṣiṇe padam || 146 || kālike śaktayastisraḥ tathā dīrghatanucchadau | śaktiyugaṃ dviṭhaṃ kālīmanurdvāviṃśadakṣaraḥ || 147 || bhairavo munirākhyātaśchandonuṣṭubiti kramāt | hāntāntapūrvo māntaśca lāntonāntastathaiva ca || 148 || kaikādaśaḥ kādiṣaṣṭhaḥ khānto viṣṇupuraḥ saraḥ | ebhiraṣṭākṣarairmantraṃ śoṇapadmamiva smaret || 149 || oṅkāraṃ pūrvataḥ kṛtvā japyaḥ syānnārado muniḥ | chando'nuṣṭubdevatā ca mahāmāyā manorbhavet || 150 || tārayugmaṃ tataḥ śaktirvaiṣṇavīmantramuddharet | tritanuṃ (ttvāṃ) tārayormadhye vārāhītyaparā bhavet || 151 || p. 176) tāro viyadindurephamatha (nu) svarayutaṃ bhavet | bhuvaneśīti saṃproktā bhavānyāstryakṣaro manuḥ || 152 || māyāviyadindurephamanusvarayutaṃ bhavet | svaramasya parityajya sargayogātparo bhavet || 153 || mahāgaṇapatiḥ prokto devatā devavanditā || 154 || māyā vivipadadvandvaṃ tato gaṇapatiṃ vadet | khaḍgīśapāvakau paścād varadānte vadet punaḥ || 155 || sarvalokaṃ me padāntaṃ vaśamānaya ṭhadvayam | ṣaḍviṃśatyakṣaromantro bhajatāṃ surapādapaḥ || 156 || gaṇakaḥ syādṛṣiśchando gāyatraṃ devatā manoḥ | vi vi vighneśvaraḥ prokto bhajatāṃ sarvakāmadaḥ || 157 || śaktiruddhaṃ nijaṃ bījaṃ mahāgaṇapatiṃ vadet | ṅe'ntamagnivadhūḥ prokto mantro'yaṃdvādaśākṣaraḥ || 158 || gaṇakaḥ syādṛṣiśchando gāyatrī nivṛdādikā | uditā devatā tantre nāmnāśaktigaṇādhipaḥ || 159 || śaktyā ruddhaṃ nijaṃ bījaṃ vaśamānaya ṭhadvayam | tārādyo manurākhyāto rudrasaṃkhyākṣarānvitaḥ | ṛṣ.yādyāḥ pūrvamuktāḥ syurasya mantrasya vai kramāt || 160 || saṃvartako netrayutaḥ pārśvauvahnyāsane sthitaḥ | prasādanāya hṛnmantraḥ svabījādyo daśākṣaraḥ || 161 || gaṇako munirasya syādvirāṭ chanda udīritam | kṣipraprasādano vighno devatāsya udīritā || 162 || pañcāntako binduyuto vāmakarṇavibhūṣitaḥ | tārādihṛdayānto'yaṃ herambamanurīritaḥ || 163 || tāraṃ khaḍgīśvaraḥ kūrmo niḥsvarolānta īritaḥ | bhuve natiḥ saptavarṇaḥ svabrahmaṇyātmako manuḥ || 164 || tāraṃ hastipadaṃ paścāt piśācapadamīrayet | indramakṣiyutaṃ durgāmekārāḍhyāṃ samuddharet || 165 || p. 177) ucchiṣṭa gaṇanāthasya likhet svāhā daśākṣaraḥ | bījādikaṃ vadantyeke gāyatrī nivṛtā bhavet | chando muniśca saṃproktaḥ suśrīvādirapi kramāt || 166 || śaktistāraṃ hastimukhaṃ pralambodaraśabdavat | ṅentamucchiṣṭaśabdāḍhyaṃ mahātmānaṃ tathā vadet || 167 || aṅkuśaṃ dīrgharaktāḍhyaṃ pārśvaṃ binduyutaṃ vadet | śaktiṃ ṅentamathocchiṣṭa svāhāṣṭāviṃśadarṇavān || 168 || vakratuṇḍāya kavacaṃ dīrghameṣa ṣaḍakṣaraḥ | vakratuṇḍāya māyānte namaścāṣṭākṣaro bhavet || 169 || khaḍgī śambhorbhṛgurbindurmanusvarasamanvitaḥ | somāya hṛdayānto'yaṃ mantraḥ proktaḥ ṣaḍakṣaraḥ | ṛṣiḥ prokto bhṛguśchandaḥ paṃktiḥ somo'sya devatā || 170 || tāro ghṛṇirbhṛguḥ paścādvāmakarṇavibhūṣitaḥ | vahnyāsano marut śeṣaḥ sanetro'tristyapaścimaḥ || 171 || aṣṭākṣaro manuḥ prokto bhānorabhimatapradaḥ | devabhāgo muniḥ prokto gāyatrī chanda īritam | devatā jagatāmādiḥ savitābhīṣṭasiddhidaḥ || 172 || ākāśavahnidīrghendu saṃyutaṃ bhuvaneśvarī | sargānvito bhṛgurbhānostryakṣaromanurīritaḥ || 173 || ākāśamagnipavanasadyāntārghīśa bindumat | mārtaṇḍabhairavaṃ nāma bījametadudāhṛtam | puṭitaṃ bimbabījena sarvakāma phalapradam || 174 || ṭāntaṃ dahananetrendusahitaṃ tadudāhṛtam | viyadardhendulalitaṃ tadādiḥ sargasaṃyutaḥ || 175 || ajapākhyo manuḥ prokto dvyakṣaraḥ surapādapaḥ | ṛṣirbrahmā smṛto devī gāyatrī chanda īritam | devatā jagatāmādiḥ samprokto girijāpatiḥ || 176 || vyāhṛtitrayamagne syājjātaveda ihāvaha | sarvakarmāṇi sambhāṣya sādhayāgnipriyā tataḥ || 177 || p. 178) tārādyo'yaṃ manuḥ proktaḥ saptaviṃśativarṇavān | ṛṣirbhṛgurbhavecchando gāyatrī devatānalaḥ || 178 || uttiṣṭha puruṣaṃ brūyāddhavi (ri) piṅgala tatparam | lohitākṣapadaṃ dehi me dadāpaya ṭhadvayam || 179 || caturviṃśatyakṣarātmā samṛddhimanurīritaḥ | ṛṣyādayaḥ purā proktā manorasya manīṣibhiḥ || 180 || praṇavo bhūrbhuvaḥ svaśca svāhā saptākṣaro manuḥ | ṛṣyādyāḥ prāgvadevāsya devatā pāvako mahān || 181 || anugrahādirdeveśi bindunādakalātmakaḥ | tāraḥ parā haṃsapadaṃ sohaṃ svāhāṣṭavarṇavān || 182 || ṛṣirnārāyaṇaḥ prokto gāyatraṃ chanda ucyate | brahmaiva devatā sākṣātparaṃ jyotiḥ svarūpadhṛk || 183 || tāraṃ namaḥ padaṃ brūyānnarau dīrghasamanvitau | pavano ṇāya mantroyaṃ prokto vasvakṣarātmakaḥ || 184 || sādhyā (dhyo) nārāyaṇaḥ prokto muniśchanda udāhṛtam | mantrasya devī gāyatrī devatā viṣṇuravyayaḥ || 185 || praṇavo hṛdbhagavate vāsudevāya kīrtitaḥ | pradhānaṃ vaiṣṇave tantre mantro'yaṃ dvādaśākṣaraḥ || 186 || ṛṣiḥ prajāpatiśchando gāyatrī parikīrttitam | devatāsya manoḥ prokto vāsudevo manīṣibhiḥ || 187 || hṛllekhā bījayugalaṃ ramābīja yugaṃ tathā | lakṣmyante vāsudevāya hṛdantaḥ praṇavādikaḥ || 188 || tāro hṛdviṣṇave paścāt ṅentaḥ surapatirbhavet | mahābalāya ṭhadvandvaṃ manuraṣṭādaśākṣaraḥ | rṣirbindurvirāṭ chando devatā dadhivāmanaḥ || 189 || udgiratapadamābhāṣya praṇavodgīthaśabdataḥ | sarvavāgīśvaretyante pravadedīśvaretyatha || 190 || sarvavedamayācintya padānte sarvamuccaret | bodhaya dvitayānto'yaṃ mantrastārādirīritaḥ || 191 || p. 179) ṛṣirbrahmāsya nirdiṣṭaḥ chandā'nuṣṭubudāhṛtam | devatā syāddhayagrīvo vāgaiśvaryapradāyakaḥ || 192 || ananto'gnyāsanaḥ sendurbījaṃ rāmāya hṛnmanuḥ | ṣaḍakṣaro'yamādiṣṭaḥ bhajatāṃ kāmado maṇiḥ || 193 || brahmā prokto muniśchando gāyatraṃ devatā manoḥ | deśikendraiḥ samākhyāto rāmo rākṣasamardanaḥ || 194 || kavacaṃ jānakītyuktvā vallabhāyāgnisundarī | daśākṣaro manurasau bhajatāṃ kāmado maṇiḥ || 195 || rāmityekākṣaro mantro rāmeti dvyakṣaro manuḥ | tāraśaktiramākāmavāksvabījādikaṃ kramāt | rāmeti tryakṣaro mantrastantravidbhirudīritaḥ || 196 || rāmeti candrabhadrāntau samproktau caturakṣarau | svāhānto'ṅgaphaḍantaśca namo'ntaśca ṣaḍarṇavān || 197 || kāmabīja ramābīja puṭito'tha yathākramāt | rāmaśabdaścaturthyanto namaḥ pañcākṣaro manuḥ || 198 || kāmabīja ramābīja śaktibījādikaṃ kramāt | ṣaḍakṣaro manurasau kathitaṃ tantravedibhiḥ || 199 || rāmacandrapadaṃ ṅentaṃ namo'ntaḥ praṇavādikaḥ | rāmabhadrapade'pyevamudito'ṣṭākṣro manuḥ || 200 || śaktibījaramābījavāgvīja puṭitaṃ bhavet | rāmeti candrabhadrāntaṃ sacaturthaṃ navākṣaram || 201 || tāraṃ namo bhagavate rāmacandrāya kīrttayet | athavā rāmabhadrāya tāvubhau dvādaśākṣarau | santyanye bahavo mantrā noktā vistarakāraṇāt || 202 || tāraṃ namo bhagavate varāhapadamīrayet | rūpāya bhūrbhuvaḥ svaḥ syātpataye tadanantaram || 203 || bhūpatitvaṃ me padānte dehyante ca dadāpaya | vahnijāyāvadhirmantraḥ syāttrayastriṃśadakṣaraḥ || 204 || p. 180) bhārgavo munirākhyātaśchando'nuṣṭubudāhṛtam | devatādivarāho'sya mantrasya kathito budhaiḥ || 205 || hṛdayaṃ bhagavatyai syāddharaṇyai tadanantaram | dharaṇyante dhare dvandvaṃ dviṭhānto'yaṃ dhruvādikaḥ || 206 || ekona viṃśatyarṇāḍhyaṃ dharāhṛdayamīritam | varāho'sya muniḥ proktaśchando nivṛdudāhṛtam || 207 || devatā sarvabhūtānāṃ prakṛtirdharaṇīmatā || 208 || ugraṃ vīraṃ vadet pūrvaṃ mahāviṣṇumanantaram | jvalantaṃ padamābhāṣya sarvatomukhamīrayet || 209 || nṛsiṃhaṃ bhīṣaṇaṃ bhadraṃ mṛtyumṛtyuṃ vadettataḥ | namāmyahamayaṃ prokto mantrarājaḥ suradrumaḥ || 210 || ṛṣirbrahmāsamuddiṣṭaśchando'nuṣṭubudāhṛtam | devatā narasiṃho'sya surāsuranamaskṛtaḥ || 211 || kṣakāro bahnimārūḍho manusvara samanvitaḥ | bindunādalasanmūrdhā bījaṃ naraharerviduḥ || 212 || bījaṃ namo bhagavate narasiṃhāya tatparam | syājjvālāmāline paścāddīptadaṃṣṭrāyatatparam || 213 || agninetrāya sarvāya rakṣoghnāya padaṃ vadet | sarvabhūtavināśānte la(na) kāro bindumān marut || 214 || sarvajvaravināśānte lāyārṇau (nāyārṇau) daha yugmakam | pacadvandvaṃ rakṣayugaṃ hūṁphaṭ svāhā dhruvādikaḥ | saptaṣaṣṭyakṣaraiḥ prokto jvālāmālī mahāmanuḥ || 215 || pāśaḥ śaktirnarahariraṅkuśo varmaphaṭ manuḥ | saḍakṣaro narahareḥ kathitaḥ sarvakāmadaḥ || 216 || ṛṣirbrahmā samuddiṣṭaḥ paṃktiśchanda udāhṛtam | devatā narasiṃho'sya mantrasya samudīritaḥ || 217 || tāro bhṛgurviyadbhūyastadāḍhyaṃ vahnidīrghayuk | pāvakaḥ kavacāstrānto mantraḥ saptākṣaraḥ smṛtaḥ || 218 || p. 181) ahirbudhnyo muniḥ proktaśchando'nuṣṭubudāhṛtam | devatā munibhiḥ proktaścakrarūpī hariḥ svayam || 219 || kṛṣṇāya padamābhāṣya govindāya tataḥ param | gopījanapadasyānte vallabhāya dviṭhāvadhiḥ || 220 || kāmabījādirākhyāto manuraṣṭādaśākṣaraḥ | nārado'sya muniḥ prokto gāyatraṃ chanda īritam | devatā kathitaḥ kṛṣṇaḥ sarvakāmaphalapradaḥ || 221 || gopījanapadasyānte vallabhāyāgnisundarī | daśākṣaro nārado'sya ṛṣiśchando virāḍapi | devatā deśikaiḥ proktaḥ kṛṣṇaḥ kaṃsaniṣūdanaḥ || 222 || brahmā bhūmyāsanāsīnaḥ śāntirindu vibhūṣitaḥ | bījaṃ manobhuvaḥ proktaṃ jagattritayamohanam || 223 || ṛṣiḥ sammohanaḥ prokto gāyatraṃ chanda īritam | sarvasammohanaḥ sākṣāddevatā makaradhvajaḥ || 224 || śrīmanmukundacaraṇu sadeti śaraṇaṃ tataḥ | ahaṃ prapadya ityukto maukundo'ṣṭādaśākṣaraḥ | nārado'sya tu gāyatrī mukundaścarṣipūrvakaḥ || 225 || athavaitatsamastānte marunnamitaśabdataḥ | bālalolātmane hūṁ phaṭ nama ityaparomanuḥ || 226 || nalakūbaragāyatrī bālakṛṣṇa itīritaḥ (tāḥ) | rṣyādyāḥ siddhayaḥ sarvāḥ syurjapādyairihāmunā || 227 || anurūpapadasyānte rasarūpapadaṃ vadet | kṛṣṇarūpanamodvandvamannādhipataye namaḥ || 228 || annaṃ prayaccha svāheti viṃśadarṇo'nnado manuḥ | nārado'nuṣṭubannādhipatayo'syarṣipūrvakāḥ || 229 || manureṣa dvādaśārṇa(ḥ) hūṁ phaṭ svāhāntiko'paraḥ | ṛṣyādyā brahma-gāyatrī-grahaghnaharayaḥ kramāt || 230 || asāvanyo manurdvādaśānte puruṣottama | āyurme dehi sambhāṣya viṣṇave prabhaviṣṇave || 231 || p. 182) namonto dvyadhikatriṃśadarṇo'syarṣistu nāradaḥ | chando'nuṣṭubdevatāsya śrīkṛṣṇaḥ parikīrttitaḥ || 232 || uktvā gopālakapadaṃ punarveṣadharāya ca | vāsudevāya varmāstraśirāṃsyaṣṭādaśākṣaraḥ || 233 || manurnāradagāyatrī kṛṣṇarṣyādirudīritaḥ | kāvyamadhye liyasyānte phaṇāmadhye divarṇakān || 234 || [kāliyaphaṇāmadhye] uktvā punarvadennṛtyaṃ karoti tamanantaram | namāmi devakīputramityuktvānnṛtyaśabdataḥ || 235 || rājānamacyutaṃ brūyāditi dantalipirmanuḥ | deśikairasya mantrasya saṃprokto nārado muniḥ | chando'nuṣṭubdevatā ca kṛṣṇaḥ kāliyamardanaḥ || 236 || śakti śrīpūrvako'ṣṭādaśārṇo viṃśativarṇakaḥ | mantro'nena dadṛkṣo'nyo manurnahi jagattraye | rṣirbrahmāsya gāyatrī chandaḥ kṛṣṇastu devatā || 237 || vāgbhavaṃ kāmabījaṃ ca kṛṣṇāya bhuvaneśvarī | govindāya ramā gopījanavallabha ṅeśiraḥ || 238 || caturdaśasvaropetaḥ śuklaḥ sargī tadūrdhvataḥ | dvāviṃśatyakṣaro mantro vāgīśatvapradāyakaḥ | aṣṭādaśārṇavatsarvamaṅgarṣyādikamūhayet || 239 || śrīśakti smarakṛṣṇāya * * * * śiro manuḥ | ravyarṇobrahmagāyatrīkṛṣṇarṣyādiranukramāt || 240 || śrīśakti kāmapūrvoṅgajanmaśaktiramāntikaḥ | daśākṣaraḥ sa evādau syāccecchaktiramānvitaḥ || 241 || māraśaktiramāpūrvaśakti śrīmāra pūrvakaḥ | śrīśakti mārapūrvaśca daśārṇāmanavastrayaḥ | eteṣāṃ manuvarṇānāmaṅgarṣyādi daśārṇavat || 242 || aṣṭādaśārṇo mārānto manuḥ sutadhanapradaḥ | ṛṣyādyaṣṭādaśārṇoktaṃ manorasya yathākramāt || 243 || p. 183) tāraṃ hṛdbhadbhagavānṅento nandaputrapadaṃ tathā | nandānte vapuṣe'styagnimāyānto daśavarṇakaḥ || 244 || aṣṭāviṃśatyakṣaro'yaṃ bruve dvātriṃśadakṣaram | nandaputrapadaṃ ṅentaṃ śyāmalāṅgapadaṃ tathā || 245 || tathā bālavapuḥ kṛṣṇo govindo daśavarṇakaḥ | anayornārada ṛṣiśchandaścoṣṇiganuṣṭubhau || 246 || tāraṃ hṛdbhagavānṅento rukmiṇīvallabhastathā | śiro'ntaḥ ṣoḍaśārṇo'yaṃ rukmiṇīvallabhāhvayaḥ || 247 || sarvasampatprado mantro nārado'sya muniḥ smṛtaḥ | chando'nuṣṭubdevatā ca rukmiṇīvallabho hariḥ || 248 || nī(lī)lā dantā (daṇḍā) vadhau gopījanasaṃyuktadoḥ padam | daṇḍānte bālarūpeti meghaśyāmapadaṃ tataḥ || 249 || ekonaviṃśadarṇo'sya manurnārada īritaḥ | chando'nuṣṭubdevatā ca nī (lī) lādaṇḍaharirmataḥ || 250 || trayodaśasvarayutaḥ śārṅgī medaḥ sakeśavaḥ | tathā māṃsayugantāya śiraḥ saptākṣaro manuḥ || 251 || bhajatāṃ kāmadaḥ prokto nārado'syamuniḥ smṛtaḥ | chanda uṣṇigdevatā ca govallabha udīritaḥ || 252 || salavo vāsudevaśca hṛnṅentaṃ bhagavatpadam | śrīgovindapada dvandvaṃ dvādaśārṇo'yamīritaḥ || 253 || manurnāradagāyatrīkṛṣṇarṣyāṃdirūdīritaḥ | ūrdhvadantayutaḥ śārṅgī cakrī dakṣiṇakarṇayuk || 254 || māṃ saṃ nāthāya natyanto mūlamantro'ṣṭavarṇakaḥ | ṛṣirbrahmāsya gāyatrī chandaḥ kṛṣṇastu devatā || 255 || tāraśrīśaktimārānte śrīkṛṣṇāya padaṃ vadet | govindāya ca tasyordhvaṃ śrī gopījana ityatha | vallabhāya tataḥ strīṃ śrīṃ siddha gopālako manuḥ || 256 || cakrī manusvarayutaḥ sargyekārṇo manurmataḥ | kṛṣṇeti dvayakṣaraḥ kāmapūrvastryarṇaḥ sa eva cet || 257 || p. 184) sa eva caturarṇaḥ syānṅe'nto'nyaścaturakṣaraḥ | vakṣyate pañcavarṇaḥ syātkṛṣṇāya nama ityapi || 258 || kṛṣṇāyeti smaradvandvamadhye pañcākṣaro'paraḥ | gopālāyāgnijāyāntaḥ ṣaḍakṣara udāhṛtaḥ || 259 || kṛṣṇāya smarabījādyo vahvijāyāntiko'paraḥ | ṣaḍakṣaro namo'nto'nyaḥ kṛṣṇagovindakaḥ punaḥ || 160 || sa caturthī saptavarṇaḥ saptārṇonyaḥ puroditaḥ | śrīśaktimārāḥ kṛṣṇāya māraḥ saptākṣaro'paraḥ || 161 || kṛṣṇagovindakau ṅentau smarādyāvaṣṭavarṇakaḥ | dadhibhakṣaṇaṅevahnijāyamiraparoṣṭakaḥ || 262 || suprasannātmane prokto nama ityaparoṣṭakaḥ | prākprokto mūlamantraśca navārṇaḥ smarasaṃpuṭaḥ || 263 || kṛṣṇagovindakau ṅentāveteṣāṃ nārado muniḥ | uktaṃ chandastu gāyatrī devatā kṛṣṇa īritaḥ || 264 || mantro'sau mārayugmāntarastha kṛṣṇapadād bhavet | ṛṣicchandodaivatāni pūrvoktāni prayojayet | mārayorasya māṃsādho raktaṃ cedaparo manuḥ || 265 || satyaḥ śauriśca vargasya madhyamaśca tadantayuk | catvāraḥ śikhivāmākṣiśaśikhaṇḍavibhūṣitāḥ || 266 || jayakṛṣṇayugmayugmānte nirantarapadaṃ vadet | krīḍāsaktapraśabdānte vadenmucetase || 267 || nityapriyapadaṃ paścāt sacaturthi prakīrttayet | ṅentaṃ kṛṣṇapadaṃ cekṣukārmukānte daśākṣaraḥ || 268 || salavāḥ cācalasutāramābhiśca samuddharet | vītaṃ kramotkramavaśād dvipañcāśallipirmanuḥ || 269 || janānurāgakavitāmahālakṣmī karo'ghahṛt | ānandanāradāścasya ṛṣiśchando virāḍbhavet || 270 || devatā harirevāsya jaganmohanakāraṇam | hṛdayaṃ raparaṃ sākṣilānto latānvito marut || 271 || p. 185) pañcākṣaro manuḥ proktastārādyo'yaṃ ṣaḍakṣaraḥ | vāmadevo ṛṣiśchandaḥ paṃktirīśo'sya devatā || 272 || ṣaḍakṣaraḥ śaktiruddhaḥ kathito'ṣṭākṣaro manuḥ | ṛṣiśchandaḥ purā prokto devatā syādumāpatiḥ || 273 || sāntaḥ sadyānta saṃyukto bindubhūṣitamastakaḥ | prāsādākhyo manuḥ prokto bhajatāṃ sarvasiddhidaḥ | vāmadevo muniśchandaḥ paṃktirdevaḥ sadāśivaḥ || 274 || tāro māyā viyadbindumanusvarasamanvitaḥ | pañcākṣara samāyukto vasuvarṇo manurmataḥ || 275 || tārasthirā sakarṇendurbhṛguḥ sargasamanvitaḥ | tryakṣarātmā nigaditomantro mṛtyuñjayātmakaḥ || 276 || ṛṣiḥ kaholo devyādigāyatrī chanda īritam | mṛtyuñjayo mahādevo devatāsya samīritaḥ || 277 || dakṣiṇāmūrtaye pūrvaṃ tubhyaṃ padamanantaram | vaṭamūlapadasyānte padaṃpaścānnivāsine || 278 || dhyānaikaniratāṅgāya paścādbrūyānnamaḥ padam | rudrāya śambhave tāraśaktiruddho'yamīritaḥ | ṣaṭtriṃśadakṣaro mantraḥ sarvakāmaphalapradaḥ || 279 || muniḥśakraḥ samuddiṣṭaḥ chando'nuṣṭupsamīritam | dakṣiṇāmūrttināmāsya devatā śambhurīritaḥ || 280 || praṇavo hṛdayaṃ paścāt tato bhagavate padam | ṅeyutaṃ dakṣiṇāmūrttiṃ mahyaṃ medhāmudīrayet || 281 || prayaccha ṭhadvayānto'yaṃ dvāviṃśatyakṣaro manuḥ | muniścaturmukhaśchando gāyatrī devatā manoḥ | dakṣiṇāmūrttirākhyāto vedavyākhyānatatparaḥ || 282 || lohito'gnyāsanaḥ satyabindumān prathamaṃ tataḥ | dvitīyaṃ bahnibījasthā dīrghā śāntīndubhūṣitā || 283 || tṛtīyaṃ lāṅgalī sargī mantrobījatrayātmakaḥ | nīlakaṇṭhātmakaḥ prokto viṣadvayaharaḥ paraḥ || 284 || p. 186) agnisaṃvartakādityānilau ṣaṣṭhabindumat | cintāmaṇiriti khyātaṃ bījaṃ sarvasamṛddhidam || 285 || kaśyapomunirākhyātaśchando'nuṣṭubudāhṛtam | ardhanārīśvaraḥ prokto devatā jagatāṃ patiḥ || 286 || kṣakāromāgnipavanavāmakarṇārdhacandravān | uktaṃ tumbarūbījantadyena sidhyanti sādhakāḥ || 287 || māyāsphuradvayaṃ bhūyaḥ prasphuradvitayaṃ tataḥ | ghoraghorataretyante tanurūpapadaṃ tataḥ || 288 || caṭayugmaṃ tadante syātpracaṭa dvitayaṃ tataḥ | kahayugmaṃ ramadvandvaṃ tato bandhayugaṃ punaḥ || 289 || ghātaya dvitayaṃ varmaphaḍantaḥ samudīritaḥ | ekapañcāśadarṇo'yamaghorāstramahāmanuḥ || 290 || aghoro'sya muniḥ proktaśchando'nuṣṭubudāhṛtam | aghorarudraḥ saṃdiṣṭo devatāmantravittamaiḥ || 291 || tāro vānto dharāsaṃstho vāmanetrendubhūṣitaḥ | pārśvorakaḥ karṇayuto varmāstrāntaḥ ṣaḍakṣaraḥ || 292 || manuḥ pāśupatāstrākhyo grahakṣudra nivāraṇaḥ | varṇāntyamauvarṇayutaṃ kṣetrapālāya hṛnmanuḥ | tārādyo vasuvarṇo'yaṃ kṣetrapālasya kīrtitaḥ || 293 || uddharedvaṭukaṃ ṅentamāpaduddharaṇaṃ tathā | kurudvayaṃ punarṅentaṃ vaṭukaṃ taṃ samuddharet | ekaviṃśatyakṣarātmā śaktiruddho mahāmanuḥ || 294 || arghīśovahniśikharo lāntastho dānta-īritaḥ | phaḍantaścaṇḍamantro'yaṃ trivarṇāntaḥ samīritaḥ || 295 || asya triko manuḥ proktaśchando'nuṣṭubudāhṛtam | caṇḍeśo devatā prokto deśikaistantrakovidaiḥ || 296 || pārśvamarghīndu akkoli caturāvṛttamuccaret | rakāro dīrghasaṃyuktaścānte syāddvicaturthayoḥ || 297 || p. 187) nikareyo (nikārayo) ścādibījaṃ laghucānte samuddharet | kukkuṭeśvaramantro'yamuktaḥ pañcadaśākṣaraḥ || 298 || śaktistāraṃ namaḥ paścāttato bhagavate padam | aghorebhyo'tha ghorebhyo rudrebhya iti voccaret || 299 || namo'stuvahnijāyāntaścatuviṃśativarṇavān | mahābhairavamantro'yamuḍḍīśaḥ siddhisādhanam || 300 || ye'nye dināstrakṛtyāstra yakṣiṇyastryambakādayaḥ | santo'pi bahavo noste'lasairaparigrahāt || 301 || ṣoḍaśaiva sarasvatyāḥ śriyaḥ ṣaḍmanavaḥ kramāt | daśāṣṭau ca maheśānyā daurgāścaiva daśāpare || 302 || bhairavī sundarī rāmā nityāṣṭatriṃśadādarāt | trayodaśa gaṇeśasya somasyaikamathakramāt || 303 || catvāro bhāskarasyāgnestrayaste vaiṣṇavāstataḥ | catvāriṃśattathā'ṣṭau ca gopālamanavaḥ kramāt || 304 || rāmasyāpi catustriṃśat pare nārāyaṇādayaḥ | caturnavatirevānte śambhoḥ pañcadaśeritāḥ || 305 || prapañcasāra siddhāntaṃ śāradātilakaṃ tathā | sapariṣkāramālokya tathā sārasamuccayam || 1 || prayatnena dīpikāṃ dṛṣṭvā tathā salaghudīpikām | tathā pūjāpradīpaṃ ca puraścaraṇa candrikām || 2 || mantradarpaṇasiddhāntaṃ mantradevaprakāśikām | mantranetraṃ ca mantrā * * * śrīrāmārcanacandrikām || 3 || mantramuktāvalī-ratnā-valī-jñānārṇavādikān | tantraṃ sanatkumārasya nāradīyaṃ catuḥśatīm || 4 || tūrṇāyāgaṃ somaśambhu-mataṃcāgastyasaṃhitām | saṃhitāṃ vaiṣṇavīṃ tadvattattvasāgara saṃhitām || 5 || saṃhitāṃ kapilaproktāṃ śrīmantravarasaṃhitām | tantraṃ śrībhuvanaiśvaryāḥ nayasiddhāntamādarāt || 6 || kalpaṃ śrīvanadūrgāyāḥ tantraṃ saṃmohanāhvayam | hayagrīvamataṃ tadvattathā vijñānabhāratam (bhairavam) || 7 || gu * * * ñca tantrarājaṃ ca tathā vai piṅgalāmatam || 8 || vāmakeśvaratantraṃ ca samastaṃ varadīkṣitam | vijñāneśvara siddhāntaṃ sāraśrīsaṃhitāṃ kramāt || 9 || vijñānalalitaṃ pañca-rātraṃ nārāyaṇīmapi | vasiṣṭhasaṃhitāṃ gārgya-saṃhitāṃ bhairavaṃ tathā || 10 || divya sārasvataṃ * * ciccandrakāmikamādarāt | homavarottaraṃ granthaṃ pratiṣṭhāsāra saṃgraham || 11 || p. 189) saṃhitāṃ vāyavī yastadvat (ntadvat) saṃhitāṃbrahmaṇastathā | kṛśānoḥ saṃhitāṃ viṣṇubrahmarudrādiyāmalam || 12 || tathaiva yāmaloddhāraṃ matsyasūktamapi kramāt | pārvatīharasaṃvādaṃ vārāhītantramādarāt || 13 || tathaiva kubjikātantraṃ tvaritājñānamādarāt | tathā phetkāriṇītantraṃ subhagodayamādarāt || 14 || tathaiva yoginī tantraṃ kramaśastripurārṇavam | īśānasaṃhitāṃ tadvatsiddhāntaṃ viśvakarmaṇaḥ || 15 || tantraṃ śrīdakṣiṇāmūrttervaiśampāyanasaṃhitām | purāṇaṃ vividhaṃ tadvat smṛtiśāstrāṇi bhāratam || 16 || jyotiḥśāstrāṇi cālokya sakalāḥ paddhatīḥ kramāt | sarveṣāṃ sāramuddhṛtya devanāthena dhīmatā | vidhānamiti saṃproktaṃ puraścaryādikarmaṇaḥ || 17 || tarkakarkaśamañjīrā śabdārthastanamantharā | racanāhāralalitā vallabhā mama kaumudī || 18 || mātā me kaumudī kiṃ ca pitāpi mama kaumudī | yaśo me kaumudī kiṃ ca jīvanaṃ mama kaumudī || 19 || svagauraveṇa karttavyā nopekṣātra manīṣibhiḥ | manurāha yato grāhyaṁ bālādapi subhāṣitam || 20 || yuñjānairapi yogibhiḥ parataraṃ nālambhi yatsaṃbhramā- dāloki praṇatairnavā sarasu (maramukha) brahmādibhirdaivataiḥ | gopīnāṃ kucakumbhanirbharaparīrambhāya sambhāvitaṃ vedāntaṃ pratipāditāya mahase tasmai parasmainamaḥ || 21 || maukunde pādapadme sarabhasamadharībhūtacetāḥ purastā- dārādāliṅgya pādāmbujayugalarajo gauravaṃ gauraveṇa | mātuḥ pādāravindopariluṭhitaśirāḥ sādaraṃ śūlapāṇeḥ- ścūḍāpīḍāvalambī vidhuriva vidadhe kaumudīṃ devanāthaḥ || 22 || p. 190) yastarkatantra-ramaṇī-kamanīyakānto govinda eva bhuvane viditaḥ sukīrttiḥ | tasyātmajena racitā khalu kaumudīyaṃ śrī devanātha vibudhena satāṃ mude'stu || 23 || abde lakṣmaṇasenasya viyacchūnyābdhilakṣite | akarotkaumudīmetāṃ devanātho jagaddhitām || 24 || iti śrītarkapañcānanamahāmahopādhyāyaśrīdevanathakṛtā mantrakaumudī samāptā || || śubhamastu || śrīrastu || ########### END OF FILE #######