#################################################### MUKTABODHA INDOLOGICAL RESEARCH INSTITUTE Use of this material (e-texts) is covered by Creative Commons license BY-NC 4.0 Catalog number: E0009 Uniform title: matatrayaikyaprakāśikā Author : aiyyaṇācārya Manuscript : IFP transcript T0582 Description: IFP transcript 582 copied from a ms (tr 275, 38-a-21) belonging to adyar library, madras The Revelation of the Oneness of the Three Views by aiyyaṇācārya. This treatise proposes that the three Views i.e. śaiva vaiṣṇava and the Non-dualist Vedānta of the upaniṣads essentially teach the same non-dual reality. See Muktabodha digital library, IFP/EFEO collection at www.muktabodha.org for full bibliographic details. Notes: Transcribed by the staff of Muktabodha under the supervision of Mark S. G. Dyczkowski. Revision 0: Feb. 16, 2013 Internet publisher : Muktabodha Indological Research InstituteMuktabodha Publication year : 2013 Publication city : Publication country : United States #################################################### śrīḥ || matatrayaikyaprakāśikā || || aiyyaṇācāryaviracitā || || avighnamastu || jānakīvallabhaṃ vande vallavījanavallabham | śuddhabuddhipradātāraṃ śrutistoma pravistṛtim || ajñānatimirādityaṃ daityavakṣovidāriṇam | namāmi veṅkaṭādhīśaṃ nikhilābhīṣṭadāyinam || sajjalajjalajabandhuṃ sukhatīrthamuniṃ namāmi haribandhum | durmataśikṣaṇadīkṣaṃ bhaktakaṭākṣaṃ jayārya guruvaryati | yena kṛtaḥ kṛtisāro yenaiva kṛtaṃ tadukta yukti vaipulyam | vidvatkumudavidhuṃ taṃ vyāsamunīndraṃ namāmi vijayīndram | daśamati matajaladhīnduṃ praṇamāmyaniśañca rāghavendra gurum | pratimāvāhita harisadrūpamabhīṣṭapradañca rāmāryam | rāmapādābjamadhupaṃ rāghavendra kṛpālayam | vasudhendramahaṃ seve sadā vidyā guruṃ mama | jñānavairāgya bhaktyādi kalyāṇa guṇaśālinaḥ | lakṣmīnārāyaṇa gurūnagrajāryāṃ namāmyaham | śrīrāmācāryatanaya gopālācārya nandanaḥ | aiṇākhyastanomyenāṃ trimataikya prakāśikām | śrīmanmahānandatīrtha jayāryavyāsa deśikaiḥ | saṃkṣipya tatra tatroktaṃ liṃgaṃ saṃgṛhya kathyate | śrīrāmānujaśaṃkarāryamatayormukhya prameyantu yattatsamyak sukhatīrthadeśikamaṇessiddhāntasārābhidham | p. 2) || matatrayaikyaprakāśikā || yaccānyaṃ tadakiñcidityanumatanyāyairalaṃ sādhyaṃ - tadhīrāṇāṃ trimatraikyadīpana kṛtau modāya vādāya ca | vimatsarā nyāyavido matasārārthavedinaḥ | sūrayo mama kṛtiṃ dṛṣṭvā dayāṃ kurvantu mayyalam || nanu trimataikyaprakāśikāṃ karomīti pratijñānupapattiḥ vyāhatatvāt ekatvātirikta saṃkhyāyāḥ svasāmānādhikaraṇasvāśrayapratiyogikabhedākṣepakatvasya pṛthak sanniveśitvāt saṃkhyayā karmabhedassyāditi saṃkhyādhikaraṇanyāya siddhatvāt tisra āhutīrjuhoti saptadaśaprājāpatyān paśūnālabhata ityādau ākhyātapadasya saṃkhyāvācakapadasāmānādhikaraṇyāt saptadaśasaṃkhyākaṃ dravyadevatā saṃbandhabhedācca tāvatsaṃkhyākabhinnabhinna yāgā vidhīyante iti dvitīye narhītatvāt prakṛte matānāṃ tatvasaṃkhyāyāssvāśraya bhedākṣepakatvāniyame ekasya bahudhollekhopyasau viṣayabhedataḥ | gururvacasyarjunoyaṃ kīrtirbhīṣmaśśarāsane | bahubhirbahudhollekhopyasau viṣaya bhedataḥ | strībhiḥ kāmorthibhissvadruḥ kālaśśatrubhiraikṣisaḥ | ityullekhālaṃkāre vyabhicārāt | jīvabrahmaṇoraikyaṃ viśiṣṭayoradvaitamityādau vyabhicārācca | dvaikayordvivacanaikavacane iti dvivacanasya dvitvasaṃkhyāvācakatvāt p. 3) guhāṃ praviṣṭo vātmānau hi taddarśanāt | na saṃkhyopa saṃgṛhyādāpi nānābhāvādatirekācca | ṛtaṃ pibantau sukṛtasya loke yasmin pañca pañcajanā prakāśaśca pratiṣṭhitaḥ | ātmāntarātmeti harireka eva dvidhā sthita ityādau svamatena vyabhicārāca | atra yadyapi trayāṇāṃ matānāṃ bhinnabhinna prameyavatvasya sarvasaṃpratipannatvena mataikyasya prameyaikya nibandhanatvena tadaikya prakāśo sambhāvitaḥ tathāhi- eko nārāyaṇo devaḥ svatantraḥ pūrṇa sadguṇaḥ | anirdoṣo vibhurjīvaḥ jagatāṃ kāraṇaṃ svataḥ || ato jīvajaḍādibhyo bhedo bhagavatassadā | svīya dharmādibhinnaśca mokṣaṃ yāti suniścitaḥ ekaḥ samābhyadhikarahitaḥ nārāyaṇapadaṃ vyācaṣṭe | devaḥ svatantraḥ pūrṇa sadguṇa iti | yadyapi deva pūrṇasadguṇapade eva ṭīkā rītyā nārāyaṇapadasamānārthatvāt vyākhyāne bhavataḥ | tathāpi tadrītyaiva nārāmuktāḥ nārālakṣmīḥ | nāraṃ nirdoṣa vedotpanna jñānaṃ etadāśrayatvam | nāsvatantrasya saṃbhavatīti arthalabdhaṃ svātantryaṃ svatantrapadena vyākhyātamityadoṣaḥ | svarūpapramṛti pravṛttilakṣaṇa santotraividhye parānapekṣa ityarthaḥ | pratyekaṃ pūrṇāḥ nirdoṣāḥ jñānādayo guṇā yasyeti vigrahaḥ etena aneka pravṛttinimitta p. 4) guṇalābhāt bhagavataḥ sakala vaidikapada vācyatvaṃ labhyate | arthalabdhamapi nirdoṣatvaṃ bhagavato lakṣaṇāntaraṃ pṛthaktvamityadoṣaḥ | svata ityanenopādānamitthaṃ bhūtaprakṛti kālādyadhīnakartṛtvaṃ nivārayati svatasvecchāmavekṣyetyanena ca kartṛtvameveti sūcayati | jagatāmityanantaraṃ yathāyogyamiti śeṣaḥ | ata iti | sarvasya kāryatvādevetyarthaḥ | sadetyanena bhedaḥ pāramārthika iti sūcitam | svīyeti dharmaśabdo guṇaparaḥ | ādiśabdaḥ kriyāvayavāvatānādiparaḥ tairatyanto bhinna ityarthaḥ | tu śabdo viśeṣārthaḥ | sa ca saviśeṣābhinnatvarūpaḥ suniścita iti śravaṇamanananididhyāsanāparokṣa jñānaissamyagviṣayīkṛtaḥ prasannaśca bhagavān adhikāribhyo yathā yogyaṃ muktiṃ dadātīti | etena ekapadoktaṃ sarvottamatvaṃ vivṛtaṃ bhavati | tadyada svatantraṃ hi pāramārthikasatyaṃ tadabādhyajñānagocaraṃ prāk pradhvaṃsa sadātvena trivṛtobhāvadhighṛte bhagavataḥ anyatsarvaṃ sattā traividhye parāpekṣaṃ bhagavato brahmādīnāntu abadhyajñānaviṣayatvāt pāramārthikasatyatveti śeṣaḥ hi śabdena atra pramāṇa prasiddhiṃ dyotayati | prākpradhvaṃsa sadātvopalakṣito bhāvastrividha ityarthaḥ | cetanā cetanatvena bhāvopi dvividho mataḥ | mukti yogyatamo yogyo nityasaṃsāribhedataḥ | p. 5) cetanopi tridhā jñeyaste ca bhinnāḥ parasparam | sadā taratamatvaṃ tu prāptāliṃgaśarīriṇaḥ | jñānādisādhanaṃ prāpya svarūpānandatāṃ yayuḥ | atra muktiyogyatvaṃ nama muktyantābhāvānadhikaraṇatvameva vivakṣitam | tena ramāyā api muktiyogyacetane praveśa iti nānupapattiḥ | sadetyanena saṃsāre muktau ca tāratamyamiti sūcitam | tu śabdāt mahālakṣmīvyatiriktānāṃ sarveṣāṃ liṃga śarīramiti viśeṣassūcito bhavati | jñānaśabdena mukhyavṛtyā śravaṇamanananididhyāsanā parokṣajñāna bhaktayo gṛhyante | lakṣaṇayā prasādaśca ādiśabdena ajñānamithyājñānamiśrājñānāni gṛhyante | pūrvoktamanatikramyetyarthaḥ | nityaṃ nityānityamiti hyanityaṃ trividhaṃ matam | acetanaṃ śrutirnityā nityānityaṃ tridhā matam | purāṇāvyaktakālākhyamanityaṃ dvividhaṃ matam | asaṃsṛṣṭañca saṃsṛṣṭamasaṃsṛṣṭaṃ nabhānabham | buddhirmanaḥ khānidaśa mātrābhūtāni pañca ca | saṃsṛṣṭamaṇḍaṃ tadgañca samastaṃ saṃprakīrtitam | guṇatrayā jātipūrvā dharmāssarvepi vastunaḥ | rūpameva dvividhaṃ tacca yāvadvastu ca khaṇḍitam | khaṇḍitaṃ rūpamevātrāvikāropi vikāriṇaḥ | kāryakāraṇayoścaiva tathaiva guṇatadvatoḥ | p. 6) kriyā kriyāvatostadvattathā jātiviśeṣayoḥ | viśiṣṭaśśuddhayoścaiva tathaivāṃśāṃśinorapi | iti nityaṃ nityānityaṃ anityamiti acetanaṃ trividhaṃ matamityanvayaḥ | hi śabdenātrapramāṇatvasiddhiṃ dyotayati atra śrutiśabdena pañcāśadvarṇāḥ avyākṛtākāśaśca grāhyāḥ | ete kūṭasthanityāḥ purāṇānyarthatonityāni varṇapadavākyakramairanityāni avyaktatatvaṃ kāraṇarūpeṇa nityaṃ mahadādi kāryarūpeṇānityam | kālaḥ akhaṇḍarūpeṇa nityaḥ | kṣaṇalavādirūpeṇa anityaḥ | anityamiti | asaṃsṛṣṭaṃ saṃsṛṣṭañceti anityaṃ dvividhamityanvayaḥ | brahmādijīvajātonupayogitvopayogitvābhyāṃ asaṃsṛṣṭatva saṃsṛṣṭatve jñātavye guṇeti | guṇakriyādayo dharmāḥ dvividhāḥ | yāvaddravyabhāvinaḥ ayāvaddravyabhāvinaśceti | tatrādyā dharmītyantābhinnāḥ atyanto bhinnā bhinnāḥ | upādānopādeyayoḥ bhedā bheda eva | viśiṣṭamapi yāvadvastubhāvya yāvadvastu bhāvibhedena dvividham | sat kvacidatyato bhinnaṃ kvacidbhinnā bhinnaṃ cetanāṃśāṃśinoratyanto bhedaḥ acetanāṃśāṃśinorbhedābheda iti jñātavyam | ityevaṃ śrīmadānandatīrthāryamatasaṃgrahaḥ aiyaṇākhyena kathitohyanugṛhṇantu paṇḍitāḥ | sajātīya vijātīya svagatānyatvavarjitam | p. 7) samastopādhiśūnyañca jñānānandasadātmakam | udāsīnaṃ nirviśeṣaṃ caitanyaikarasātmakam | brahmaiva paramaṃ tatvaṃ jñeyaṃ śrutyādimānataḥ | atra ekamevādvitīyamiti śrutigataikāvadhāraṇā dvitīyapadānāṃ svagatasajātīya vijātīya bhedavarjitaṃ brahmetyarthaḥ | pūrvārdhenābhihito bhavati | kevalo nirguṇaścetyādināsamastopādhiśūnyatvaṃ satyaṃ jñānamanantaṃ vijñānamānandaṃ brahmetyādinā jñānānandādyātmakatvam | udāsīnavadāsīnamasaktaṃ teṣu karmasu | brahmavidāpnotiparam evaṃ gajendramupavarṇitanirviśeṣam | raso vai saḥ | rasaṃ hyevāyaṃ labdhvānandī bhavati | ityādinā udāsīnatvanirviśeṣatvaikarasatvādīni pramitānīti jñātavyam | brahmaivetyanena divyo deva eko nārāyaṇaḥ | eko ha vai nārāyaṇa āsīt | tadādimadhyāntavihīnamekam | vibhuṃ cidānandamarūpamadbhutam | umāsahāyaṃ parameśvaraṃ prabhuṃ trilocanaṃ nīlakaṇṭhaṃ praśāntam | ityādibhiḥ | śivanārāyaṇapadāparaparyāyavācyasya brahmaṇa ekasyaiva paratatvarūpatvaṃ jñāpitaṃ bhavati | tadāvaraṇamajñānaṃ bhāvarūpaṃ guṇātmakam | samaṣṭivyaṣṭibhedena tamastadvividhaṃ matam | samaṣṭirūpamajñānaṃ mānairmāyeti gīyate | utkṛṣṭopādhirūpaṃ tat śuddhasatvapradhānakam | tadupādhikacaitanyaṃ sarvajñaṃ sarvakāraṇam | sarveśvaraṃ sarvaguṇamantaryāmiṇamīśvaram | p. 8) saguṇaṃ brahmajanaṃti vedaśāstraviśāradāḥ | tasyeśvaratvaṃ kartṛtvaṃ sarvajñatvādikaṃ tathā | māyikatvāñca mithyeti jñeyaṃ vedāntadarśibhiḥ | anṛte nahi pratyūḍhāḥ ajñānenāvṛtaṃ jñānaṃ tena muhyanti jantavaḥ | ityādi śrutismṛtayaḥ | ajñānasya brahmāvārakatve pramāṇam | āśrayatva viṣayitvabhāgini nirviśeṣatvatireva kevalā | pūrvasiddhatamasohi paścimo nāśrayo bhavati nāpi gocaraḥ || iti vivaraṇavākyamapi tatraiva jñāpakam | guṇātmakamiti triguṇātmakamityarthaḥ | tatra ajāmekāṃ lohitaśuklakṛṣṇāṃ devātmaśaktiṃ svaguṇairnigūḍhā daivīhyeṣā guṇamayī mama māyā duratyayā | ityādi śrutismṛtayaḥ pramāṇam | tama iti ajñānamityarthaḥ | mānairiti | indro māyābhiḥ ityādibhirityarthaḥ | utkṛṣṭopādhitve hetuḥ | śuddhasatvapradhānakamiti tadeva vivṛṇoti tadupādhika caitanyamityādinā | aśuddhasatvamukhyaṃ tat vyaṣṭirūpaṃ tamastu tat | tadupādhikañcaitanyaṃ jīvo nāma prakīrtyate | kalpa jñatvānīśvaratva bhoktṛtvādiguṇairyutaḥ | p. 9) antaḥ karaṇacaitanyaṃ jīvaḥ ityapi kecana | aśuddhasatvamukhyamiti | malinasatvapradhānakamityarthaḥ | anyatsugamam | brahmaṇyadhiṣṭhitājāyāḥ pariṇāmaviśeṣavat | brahmacaitanya saṃbaddha sañjātajyotirāśrayam | nityāparokṣa vijñāna kriyāśaktidvayāśrayam | kartṛtva bhoktṛtvapūrvadharmāṇāmayanaṃ sadā | antaḥkaraṇametaddhi jñeyaṃ tacchāstravedibhiḥ | kartṛtva bhoktṛtva sukhadaḥkhādyāstadguṇāssadā | japākusumalauhityaṃ bhāsate sphaṭike yathā | tathaiva sannidhānācca bhāsante jīvanāmake | avidyāyāḥ pariṇāmaviśeṣe brahmādhiṣṭhitatvaṃ hetuḥ | brahmacaitanyeti brahmacaitanyasaṃbaddho nāma caitanyoparaktatvaṃ ata eva ca nityāparokṣaṃ vijñānetivijñānaśaktimāśritya ahaṃ kartā bhoktā gacchāmītyādi vyavahārabhāgbhavatīti bhāvaḥ | jīvanāmaka iti | jīvapadavācye avidyāvacchinne antaḥkaraṇāvacchinne vā caitanya ityarthaḥ | ca śabdaḥ evārthaḥ | antaḥkaraṇasannidhānādeva kartṛtvādidharmāḥ jīve bhāsante | na tadvatāstātvikā ityarthaḥ | avidyāhaṃkārayośca dṛṣṭādhyāsasya sarvadā | sākṣīnāma pratyagātmā vijñeyassūribhistathā | sākṣitvamapi mithyeti jñātavyaṃ śuktirūpyavat | p. 10) avidyāhaṃkārayoḥ sarvadādhyāsasya draṣṭā pratyagātmā sākṣī vijñeya ityarthaḥ | śuktirūpyavaditi | yathā śuktyādyāropita rūpyādyadhyāso jñānārtharūpo mithyā tathā brahmaṇyāropitā vidyāhaṃkārādyadhyāsopi jñānārtharūpo mithyeti bhāvaḥ | evaṃ sthite tu siddhānte viśeṣaḥ kaściducyate | avidyopādhikaṃ brahma sarvagaṃ jīvanāmakam | tadajñānāhṛtaṃ kecittadanāhṛtamūcire | vṛttisāhāyyasahitaṃ caitanyaṃ jīvanāmakam | matadvaye kathañcittadviṣaye jñāpakaṃ sadā | antaḥkaraṇa caitanyaṃ jīvākhyamiti yanmatam | tatrārthajñāpakaṃ brahma caitanyaṃ sarvagaṃ tu tat | hṛttākathañcitsahitaṃ jñeyaṃ samyagvicārataḥ | vṛttisvarūpaṃ vijñeyaṃ tadīya kṛtirīritaḥ | evaṃ vilāso vidyāyā mahān jñeyo viśāradaiḥ | itopyanyo viśeṣosti hyavidyāyāśca taṃ sruve | śaktidvayaṃ ca vikṣepāvaraṇākhyaṃ kriyāntaram | mṛkharajvādi dṛṣṭāntairjñeyaṃ śaktidvayaṃ tataḥ | avidyā pratibimbitaṃ sarvagataṃ avidyānāvṛtaṃ brahmacaitanyaṃ jīvapadavācyaṃ tādṛśaṃ brahmacaitanyam | avidyāvṛtaṃ jīvapadavācyamiti matadvayam | prathamapakṣe anāvṛtam | sarvagatamapi jīvacaitanyaṃ asaṃgatvena svato viṣayāprakāśakamapi viṣayākāravṛtyuparāga dvārā p. 11) tattadviṣayoparāgeṇa viṣayaprakāśakamiti yuktam | yathā vā gotvādikaṃ sarvagatamapi sāsnādimadvatyaivoparajyate pradīpaprabhāvi ākāragandharasādi pradeśavyāpinyapi tānaprakāśayitvārūpi saṃsargitayā tadeva prakāśayati | agnirapi | kevalaḥ adāhakopi ayaḥ piṇḍādisamārūḍho dāhako bhavati | tathā kaivalacaitanyā prakāśyasyāpi ghaṭādeḥ vṛtyupārudghacaitanyaprakāśatvaṃ yuktam | dvitīya pakṣepi sarvagataṃ avidyāvṛtaṃ jīvacaitanyaṃ tattadviṣayākāravṛtyā tattadviṣayāvicchinna brahmacaitanyāvaraṇābhibhave svata eva viṣaya prakāśakaṃ vṛttisāhāyyasahitaṃ kathañcidityasya idameva tatparyaṃ jñāpakaṃ prakāśakamityarthaḥ | sadetyasya samyagvicārato jñeyamiti vakṣyamāṇenānvayaḥ | itthameveti śeṣaḥ | antaḥkaraṇāvacchinnaṃ brahmacaitanyaṃ jīva iti pakṣe viṣayaprakāśakaṃ sarvagataṃ brahmacaitanyameva jīvacaitanyasya tattajjīvāvacchedakāntaḥ karaṇīyatattadviṣayākāravṛtyā tattadviṣayāvacchinna brahmacaitanyabhedābhivyaktau tattadviṣayaprakāśaḥ viṣayānubhavasya jīvavācitvañca yuktaṃ vṛtyā kathañcitsahitamiti etadapi vyākhyātaṃ bhavati | vṛttisvarūpamiti yathā taṭākodakaṃ chidrānnirgartya kulyāvartmanā kedārānpraviśya tadvadeva catuṣkoṇatvāghākāraṃ bhavati | tathā viṣayendriya saṃprayogādike sati sāvayavaṃ taijasamantaḥ karaṇaṃ cakṣurādidvāreṇa bahirnirgatyacakṣurvat p. 12) śīghraṃ dīrghaprabhākāreṇa pariṇatyaviṣayaṃ khyāpya tadākāraṃ bhavati | seyaṃ vṛttiriti vivaraṇādigranthataḥ vṛttisvarūpaṃ jñeyamityarthaḥ | itopīti hi śabdo hetvarthaḥ | atastaṃ bruva ityanvayaḥ | antaraśabdo viśeṣavacanaḥ | megharajvādi dṛṣṭāntairititatastasya ityarthaḥ | yathā - alpopi meghaḥ anekayojanamāyataṃ ādityamaṇḍalamavalokayitṛnayanapidhāyakatayā chādayati | tathā jñānaṃ paricchinnamapi svīyayā śaktyā paricchinna brahmacaitanyamavalokayitṛ buddhipidhāyakatayācchādayati iyamāvaraṇe śaktiḥ | evaṃ yathā - rajvajñānaṃ svāvṛtarajjau svaśaktyā sarpādikamudbhāvayati | tathājñānamapi svīyayā śaktyā svāvṛtātmani ākāśādiprapañcamudbhāvayati | iyaṃ vikṣepaśaktiṃ tasyāḥ avidyāyāḥ etādṛśaṃ śaktidvayaṃ jñeyamityarthaḥ | etacchaktidvayopetamajñānaṃ varṇitañca yat | tadupādhika caitanyaṃ nimittaṃ svapradhānataḥ | upādānañca bhavati svopādhestu pradhānataḥ | ananyatvanayādūrṇa nābhidṛṣṭāntatastathā | yathorṇanābhiḥ cetanaḥ svapradhānatayā nimittaṃ svaśarīrapradhānatayā upādānañca tathā pūrvokta māyāśabditājñānopahitacaitanyaṃ svapradhānatayā nimittaṃ svopādhipradhānatayā upādānañca p. 13) tadanyatvamārambhaṇa śabdādibhyaḥ | ityadhikaraṇe tathaiva varṇitatvāt | etadeva hi caitanyaṃ aviviktañca yacca tat | vācyaṃ vedāntagapadairjñeyaṃ śrutyādimānataḥ | viviktaṃ śuddhacaitanyaṃ turīyaṃ lakṣyameva hi | aviviktaṃ avidyākārya sarvajñatvādi viśiṣṭamityarthaḥ | viviktamityasya vyākhyānaṃ śuddhacaitanyamiti ata eva pravṛttinimittaguṇaśūnyatvānnavācyaṃ kintu lakṣyamevetyarthaḥ | turīyamityanena śivamadvaitaṃ dvaitaṃ śivaṃ manyante | iti śrutiprasiddhiṃ sūcayati hi śabdena yato vāca ityādi śrutiprasiddhiṃ dyotayati | etatsākṣātkāreṇa eva śabdo mokṣāṃgamīyate | śrutyādibhirjāyamānaḥ śeṣī bhūtā śrutirmatā | matiyāne śeṣabhūte śravaṇasya pradhānataḥ | mokṣastvavidyā nāśassyāt brahmātmaikyamatistathā | sarvavedāntatātparya akhaṇḍe brahmaṇīti ca | itopyanyatprameyañca jñeyamasta mahattaram | saṃkṣepatvātkṛte chāsyādasmākamavirodhataḥ | ityevaṃ śaṅkarācāryamatasārārthasaṃgrahaḥ | aiyaṇāryeṇa kathitohyanugṛṇhantu sūrayaḥ | vedāntavijñāna suniścitārthāḥ ityādipramāṇāt śabdajanyanirviśeṣa brahmāparokṣajñānaṃ mokṣasādhanamityarthaḥ | śrutyādibhiritiśravaṇādibhirityarthaḥ tatrāpi śravaṇamaṅgī śabdapramāṇatvena p. 14) pradhānatvāt prameyāvagatiṃ pratyavyavadhānācca | manananididhyāsane tu tadaṃge ityarthaḥ | mokṣasviti aikyamatiḥ aikyānubhava iti ca jñeyamityanvayaḥ avirodhata iti asmatsiddhāntaprameyasyāpātatopyavarodhādityarthaḥ | pramāyā viṣayo yastatprameyaṃ dvividhaṃ mataḥ | dravyāddravyaprabhedena dravyañca dvividhaṃ matam | jaḍājaḍaprabhedena jaḍañca dvividhaṃ matam | kālaprakṛti bhedena hyajaḍaṃ dvividhaṃ matam | pratyakparā prabhedena pratyakca dvividha smṛtaḥ | jīveśvaraprabhedena parākca dvividho mataḥ | dharmajñānaṃ nityabhūtirityevaṃ vibhajanti te | kālādi nityabhūtyantaṃ dravyaṃ ṣaḍvidhamīritam | eteṣāṃ lakṣaṇaṃ jñeyaṃ vibhāgaśca tadutthitaḥ | prameyamityanantaraṃ tadityanuvartate | hi śabdena asya pramāṇaprasiddhiṃ dyotayati | dharmajñānaṃ dharmabhūtajñānamityarthaḥ | kālaḥ prakṛtiḥ | jīvaṃ īśvaro dharmabhūtajñānaṃ nityavibhūtiriti dravyaṃ ṣaḍvidhamityarthaḥ | kṣaṇalavamuhūrtāhorātrādyavasthāyuktaḥ kālaḥ | satvādiguṇopetā prakṛtiḥ | sā ca mahadahaṃkāraikāṃdaśendriyapañcatanmātra pañcamahābhūtādyavasthāyogitayā prakṛtitvāvasthā yogitayā caturviṃśatithā avasthā ca āgantuko dharmaviśeṣaḥ | aṇutve sati jñātṛtvaṃ jīvatvaṃ jīvānyacetanatvamīśvaratvaṃ jñātṛjñeyāvabhāso dharmabhūtajñānaṃ triguṇadravyabhinnā satvaguṇopetā p. 15) nityavibhūtiriti - taccoktam - dravyādravyaprabhedātmakamubhayavidham | tadvidastabamāhuḥ | dravyaṃ dvedhā vibhaktaṃ jaḍamajaḍamiti prācyamavyaktakālau | anyatpratyakparāk prathamamubhayadhā tatra jīveśa bhedānnityā bhūtirmatiścetyaparamiti jaḍāmāmāṃ kecidāhuḥ | tatra dravyaṃ daśāvatprakṛtiriti guṇaissatvapūrvairupetā kālobdādyākṛtissyādaṇuravagatimānjīva īśonya ātmā | saṃproktānityabhūtistriguṇasamadhikā satvayuktā tathaiva jñātṛjñeyāvabhāso matiriti kathitaṃ saṃgrahāddravya lakṣyeti || athā dravyaṃ svarūpañca vakṣye tacchāstra mārgataḥ | saṃyogaśūnyamadravyamanupādānamīritam | satvaṃ rajastamaśśabdaḥ sparśarūpe rasastathā | gandhassaṃyogaśaktīśca hyadravyaṃ daśadhā smṛtam | yānyāvasthā kāraṇasyāttadyuktaṃ kāryamīritam | kāryadravyaṃ kāraṇācca bhinnaṃ nāstīti nirṇayaḥ | tadananyatva nayatastathaiva ca samarthanāt | saṃyogaśūnyatvamanupādānatvaṃ vā dravyatvaṃ tairīritamityarthaḥ | hi śabdena pramāṇaprasiddhiṃ dyotayati | anyāvasthā | avasthāntaraṃ tadyuktaṃ tadviśiṣṭamityarthaḥ | ca śabdaṃ evārthaḥ | nāstītyanantaraṃ sambadhyate | ananyatvādhikaraṇaṃ śrībhāṣye vyaktam | vivariṣyate cottaratra | brahmaiva tadupādānaṃ kartṛceti prakīrtitam | p. 16) cidacitsūkṣmabhūtaṃ yat yatsthūlaṃ cidacittathā | tadyukta brahmaṇoraikyādviśiṣṭādvaitamucyate | bhedo jīvabrahmaṇoścātyantaṃ jñeyo hi sarvadā | abheda śrutayo jñeyāḥ deha dehi nibandhanāḥ | muktāstu paramaṃ prāptā brahmasāmyaṃ śrutestathā | tadupādānaṃ tasya pūrvokta prapañcasya upādānamityarthaḥ | prakīrtitamiti vedavidbhiriti śeṣaḥ yato vetyādi śrutiprasiddhiṃ dyotayitumupasargaḥ | evakāreṇa etādṛśamupādānatvamanyasya nivārayati | atra cicchabdena jīvajātaṃ acicchabdena jaḍādikam | svatoṇurūpasya jīvasya sūkṣmatvaṃ nāma dharmabhūtajñānasya saṃkocaḥ jaḍasya sūkṣmatvañca kāraṇāvasthāpannatvaṃ citastaulyaṃ nāma dharmabhūtajñānasya vikāsaḥ | acitastaulyañca kāryāvasthāpannatvaṃ brahmaṇastayuktatvañca tadviśiṣṭatvaṃ tathā ca tayoraikyāt viśiṣṭādvaitamucyata ityarthaḥ | jīvabrahmaṇoratyantaṃ bheda ityanena bhedābhedamataṃ nivārayati sarvadetyanena muktāvapi bheda iti hi śabdena tatra pramāṇaprasiddhiṃ dyotayati | deha dehīti bhāvapradhānaḥ śarīraśarīribhāva nibandhanā iatyarthaḥ | śruteḥ nirañjanaḥ paramaṃ sāmyamupaitīti śruterityarthaḥ | muktāḥ brahmaṇaḥ paramaṃ sāmyaṃ prāptā iyanvayaḥ | tu śabdo viśeṣārthaḥ | atra ca śabdādiḥ prameyāntarasamuccayārthaḥ | p. 17) muktestu sādhanaṃ brahmajñānaṃ tadvividhaṃ matam | bhakti prapattirūpantu jñeyaṃ tallakṣaṇaṃ tathā | brahmānandāvāptirūpo mokṣa ityeva gīyate | itonyadapi vijñeyaṃ prameyaṃ bahuvidyate | na likhyate saṃgrahatvāt madīyāyāḥ kṛteriti | śrīmadrāmānujācārya siddhāntarasasaṃgrahaḥ | aiyaṇācāryeṇaracitastena tuṣyantu sūrayaḥ || vedāntānāmāpātapratītārthe tātparyābhāvasamarthanam | bhaktīti bhaktirūpaṃ prapattirūpamityarthaḥ | bhaktirnāmataitradhārāvadavicchinna darśana samānākārā niratiśaya prītirūpā āprayāṇamanuvartamānā smṛti santatiḥ | pratipattistu īśvaraṃ prati tvamevopāpo bhaveti prārthanārūpo jñānaviśeṣaḥ | sā tu sakṛdanuṣṭhitaiva mokṣasādhanam | na caivaṃ prapatyā prārabdhasya vināśena sadyo mokṣa prasaṅga iti vācyam | anabhyupagata prārabdhasya vināśepyabhyupagataprārabdhasya prapatyavināśyasya satvena tadabhāvopapatteḥ | evakāro rūpa ityatra saṃbadhyate | brahmānandāvāptirūpeṇa jīvasya mokṣa ityarthaḥ gīyate tacchāstra iti śeṣaḥ | iti śabdassamāptyarthaḥ | evaṃ trayāṇāṃ matānāṃ bhinnabhinna prameyatvamevetyaikya prakāśo na yukta iti tathāpi tattatsamayibhiḥ udāhṛtaprameye nityanirdoṣatayā sakalaśiṣṭairabhyupagataṃ pramāṇa bhāvā vedā eva pramāṇatvena p. 18) śaraṇīkaraṇīyāḥ | teṣāṃ nāpātapratītārthe prāmāṇyaṃ tathātve citrādyākāśādyadhikaraṇa virodha prasaṅgāt tathāhi yasmin guṇopadeśa pradhānatobhisaṃbaddha ityatra dvitīye cintitam jyotiṣṭome stotraprakaraṇe śrūyate | pañcadaśānyājyānīti tatra kim saṃkhyāyuktaṃ ghṛtaṃ stotrāṅgatayā vidhīyate | kiṃ vā ājyaśabdena stotramuddiśya saṃkhyāmātraṃ vidhīyata iti saṃśaye rūḍhiprābalyādājyaśabdasya ghṛtaparatvāt tadubhayavidhāne vākyabheda prasaṅgāt ājyasya saṃsargadravyatayā saṃkhyāyāssvato bhāvepi pātradvārā pañcadaśatvasaṃkhyā viśiṣṭaghṛtasyavāntaraprakaraṇena stotrāṃgatayā vidhiriti pūrvapakṣe pañcadaśānājyānītyatra samāsābhāvāt viśiṣṭapratipatti niyamābhāvena sarveṣāṃ paraspara sambandhaṃ vinaiva vidhyanvayasyāpekṣitatvāt sākṣādasaṃbaddhārtha vidhāne vākyabheda prasaṅgāt ājyaistuvata ityutpattivākye śrutasyājyapadasya tṛtīyāntasya bhāvanāyāṃ karaṇībhūta stotra sāmānādhikaraṇyācca yathā jīmīyustadājyānāmājyatvaṃ ityanvayākhyānarūpārthavādāccāpattivākye śrutasyājyaśabdasya stutināmadheyatvenājya śabdena stotramanūdya saṃkhyāmātraṃ vidhīyata iti siddhāntitam | tathā uttaratantre prathamādhyāye ākāśastalliṅgādityatra cintitaṃ chāndogye śrūyate asya lokasya kā gatirityākāśa iti ho vāceti | tatrākāśapadaṃ p. 19) bhūtākāśaparaṃ vā paramātmaparaṃ veti viśaye rūḍhi prābalyāt gaganaparamiti pūrvapakṣe parovaryatvodgīyatvānantatvādiliṅgaiḥ ākāśo viṣṇuriti siddhāntitam | tatrobhayatrapratītārtha prāmāṇyānaṅgīkārāt evaṃ abhidhāmaṇimavindadityāderapi pratītārthaparatvānaṅgīkārācca kintu kaśchandasāṃ yogamāveda dhīraḥ itihāsapurāṇābhyāṃ samupasṛṃhayet | bibhetyalpaśrutādvedo māmayaṃ pratiriṣyatiṃ | ityādi śrutismṛtibhiḥ vedārthasyātigahanatvokteḥ ata evoktaṃ śābarabhāṣye śāstraṃ hi śabda vijñānādasannikṛṣṭe vijñānamiti | anena pratyakṣādyupayogantu va mātrāditaḥ puraḥ | śāstrārthajñānavelāyāṃ matvā tallakṣaṇaṃ kṛtam | iti vārtikakāroktasaṃgatyā vācopadeśaṃ śastramevetyudāhṛtamiti vārtikoktarītyā codanāśabditaṃ śāstraṃ lakṣitam | atra śabdārthaḥ śabdau viśiṣṭa śabdārthaparau evañca vidhāyakaśabdārthavijñānādasannikṛṣṭe vidheye vijñānaṃ bhavati | atrāsannikṛṣṭaśabdo vārtika kṛtā vyākhyātaḥ | asannikṛṣṭa vācā ca dvayamatra jihāsitam | tādrūpyeṇa paricchedaḥ tadviparyayatopi ceti | pramitaḥ arthaḥ viparītatayā apramitaścārthaḥ sannikṛṣṭa ityabhidhīyate | tadbhinne śabdaḥ pramāṇamityarthaḥ tathā ca tathātve codanādhikaraṇīya bhāṣyavārtikavirodhodurvāraḥ ata eva - p. 20) viṣayāviṣayau jñātvā tenotsargāpavādayoḥ | bādhā bādhau vivektavyau na tu sāmānya darśanāt | anyathevaikadaśena śāstrasyārthaḥ pratīyate | anyaśca paripūrṇena samastāṃgopasaṃhṛtau | viruddhavatpratīyante āgamā yatra vai mithaḥ | tatra dṛṣṭānusāreṇa teṣāmarthonvavekṣyate | upakramopasaṃhārāvabhyāso pūrvatāphalam | arthavādopapattī ca liṃgaṃ tātparyanirṇaye || śrutirliṅgaṃ samākhyā ca vākyaṃ prakaraṇaṃ tathā | pūrvaṃ pūrvaṃ balīyassyāt evamāgama nirṇayaḥ | ityādi bahupramāṇavacanaiḥ śāstrasya vyavasthita viṣaye samyaṅmīmāṃsite tātparya viṣaya eva prāmāṇyamityabhihitatvācca | tasmātprakṛte matatrayepi tātparyamekatraiva prakāśyate | krameṇa vedavākyānāmuktārtheṣu vicārataḥ | ādau nārāyaṇaikatvaṃ vedaśāstrānukūlataḥ | matāntarāviruddhañca nyāyaissamyatprakāśyate | eko nārāyaṇo deva ityukta nārāyaṇasyaivaikapadokta sarvottamatvaṃ vedavākyāntarānukūlyena smṛti purāṇādi śāstrāntarānu kūlyena ca śākhāntarādi pūrvottaramīmāṃsā nyāyaiścādvaita rāmānujamatāviruddhamiti samyak prakāśyate ityanvayaḥ || p. 21) nanu rāmānujamate viṣṇossarvottamatvasyāvirodhepi advaitamataikadeśibhiḥ śivasyaiva sarvottamatvaṃ tadupapādakajagajjanmādikāraṇatvañca svīkriyate tathāhi sadeva saumyedamagra āsīt | ātmāṃ vā idameka evāgra āsīt | devā vai svargaṃ lokamagaman te devā rudramapṛcchan ko bhavāniti | so'bravīt | ahamekaḥ prathamamāsaṃ vartāmi ca bhaviṣyāmi ca nānyaḥ kaścana matto vyatiriktaṃ iti nasannacā sacchiva vai kevalaḥ eko hi rudro na dvitīyāya tasye viśvādhiko rudro maharṣiḥ ityātmakāraṇavākyānāṃ chāgapaśunyāyena sacchabdasya bṛhadabṛhatvādhāraṇyena prayujyamānasya brahmaśabdābhite viśeṣabrahmaśabdasya cetanā cetana sādhāraṇyena prayujyamāna syāt śabdābhite viśeṣe ātmaśabdasyāpi jīvaparamātmasādhāraṇyena prayujyamānasya rudraśivādi śabdābhihite viśeṣe paryavasānameva svīkriyate | chāgapaśunyāyaścādhikārilakṣaṇe aṣṭame pādechāgo vā mantravarṇādityadhikaraṇe darśitaḥ jyotiṣṭome śrūyate yadagnīṣomīyaṃ paśumālabhata iti tatra kiṃ kaścana paśurālabdhavyaḥ kiṃ vā chāga iti saṃśaye vidhau viśeṣā śravaṇāt chāgasya vapāyāmedasa iti mantravarṇe chāgarūpa viśeṣa śravaṇopi tasya pradhānavidhi virodha parijihīrṣayā pākṣikānuvādaka p. 22) kalpanāt yaḥ kaścana paśurālabdhavya iti prāpte vidhyavagatapaśutva sāmānyasya prativyaktiparisamāptyā chāgepyavikalatvena pradhānavidhi virodhābhāvāt prakaraṇapāṭhena ca nityavadāmnā tasya pākṣikānuvādatva kalpanāyogācca | mantravarṇaprāpta chāga eva paśurālabdhavyaḥ iti siddhāntitam | atra yadyapi eko ha vai nārāyaṇa āsīnna brahmā na ca śaṅkaraḥ vāsu devo vā idamagra āsīnna brahmā na ca śaṅkaraḥ nārāyaṇādbrahmājāyate nārāyaṇādrudro jāyate ityādi śrutibhiḥ chāgapaśunyāyenaiva nārāyaṇarūpaviśeṣasyaiva sargādyasamaye brahmarudrādiniṣedhapūrvakaṃ satvapratipādanāt brahmarudrajanakatvābhidhānācca kāraṇavākyasya śivādi śabdānāṃ tatparatvamantarā na nivarhatīti sakalavākya tātparyaṃ tatraiva yuktamityavasīyate tathāpi janyajanyarudrāpekṣayātiriktasya brahmaviṣṇurudrādi janakasya kāraṇarudrasya śrutismṛtyādi pratipādyatvena tasyaiva sarvottamatvādau śrutyādīnāṃ tātparyamiti yuktam | tathāhi uttaratāpanīye - saptātmānaṃ caturātmānaṃ akāraṃ brahmāṇaṃ nābhau saptātmānaṃ caturātmānaṃ ukāraṃ viṣṇuṃ hṛdaye saptātmānaṃ caturātmānaṃ makāraṃ rudraṃ bhrū madhye saptātmānaṃ caturātmānaṃ catussaptātmānaṃ caturātmānaṃ p. 23) oṅkāraṃ sarveśvaraṃ dvādaśānta ityādi nānābhi hṛdaya bhrūmadhyeṣu akārādimātrātraya vācyānāṃ brahmaviṣṇurudrāṇāmupāsanāvidhānānantaraṃ praṇavavācya dvādaśāntopāsyaṃ sarvaiśvarya śālitebhyaḥ paraṃ turīyaṃ tatvaṃ pratīyate | tathā atharvaśikhāyāṃ prathamāraktapītāmahadbrahmadaivatyā dvitīyā vidyumatī kṛṣṇā viṣṇu daivatyā | tṛtīyā śubhāśubhaśuklā rudra daivatyā | yāvasāne asya caturthyardha mātrā sarva varṇāpuruṣa daivatyā iti mātrātrayavācyam | brahmaviṣṇurudrātiriktaṃ puruṣākhyamardhamātrā vācyaṃ turīyaṃ tatvaṃ pratīyate evaṃ brahmasindūpaniṣadi atra devāstrayaḥ proktā lokā vedāstrayognayaḥ | tisro mātrārdhamātrā ca trakṣarasyāṃ śirasya tu | ṛgvedo gārhapatyañca pṛthivī brahmadevatā | akārasya śarīrantu vyākhyātaṃ brahmavādibhiḥ | yajurvedontarikṣañca dakṣiṇāgnistathaiva ca | viṣṇuśca bhagavān deva ukāraḥ parikīrtitaḥ | sāmavedaḥ stathādyauścāhavanīyastathaiva ca | īśvaraḥ paramo devo makāraḥ parikīrtitaḥ | ardhamātrā tathā jñeyā praṇavopari saṃsthitā | padmasūtranibhāsūkṣmā śikhāditya samaprabhā | varadā sarvabhūtānāṃ sarvaṃ vyākhyeva tiṣṭhati | ityādinākārādimātrātrayavācyebhyo brahmaviṣṇurudrebhyo p. 24) ardhamātrāvācyaṃ caturthaṃ tatvāntaraṃ pratīyate | tathā maitrāyaṇīyopaniṣadi | atha yoha khalu vāsya rājasoṃśaḥ so sau brahmacāriṇo yoyaṃ brahmā atha yoha khaluyasya sātvikoṃśaḥ sosau brahmacāriṇo yoyaṃ viṣṇuḥ atha yoha khalu vāsya tāmasoṃśaḥ sosau brahmacāriṇo yoyaṃ rudra ityādinā brahmaviṣṇurudrāṇāmaṃśatvamuktvā asyeti ṣaṣṭhyantena tadaṃśībhūtaṃ turīyaṃ tatvāntaraṃ pradarśitam | tathā ca brahmaviṣṇu rudrātiriktaṃ turīyaṃ vastu śivarūpameveti paryavasyati yadyapi uttaratāpanīye oṃkāravācyaṃ dvādaśāntopāsyaṃ atharvaśikhāyāṃ ardhamātrāvācyaṃ puruṣadaivatyaṃ brahmabindūpaniṣadi ardhamātrāvācyaṃ sarvabhūtavarapradam | maitrāyaṇīyopaniṣadi ṣaṣṭhyantavācyaṃ mūrtitrayāṃśībhūtañceti turīyaṃ tatvāntarameva sidhyati na tu śivarūpameveti tat jñāpakaṃ śrutiliṅgādyabhāvāt tathāpi oṃkāravācyasya mūrtitrayāṃśībhūtasya śivarūpatvameva vaktavyam | viṣṇvādhikyaliṅgācca | na cāsiddho hetuḥ oṃkāra vācyatvādinā viṣṇvādhikyasādhana saulabhyāt na cā prayojako hetuḥ turīyasya oṃkāra vācyatvaṃ mūrtitrayāṃśītvañca na syāditi vipakṣe bādhaka tarkāt oṃkārasya mātrātrayādhikyasyāṃśinoṃ aṃśādhikyasya ca pramāṇasiddhatvācca | tathā ca turīyasya viṣṇvādhikye sarvottama sakala jagajjanmādikāratve ca siddhe (sakala p. 25) jagajjagajjanmādikāraṇatve ca siddhe sakalakāraṇa vākyānāṃ turīya śivasyaiva sarvottamatve sakalajagajjanmādikāraṇatve ca tātparyamiti paryavasyati kiñca kaivalyopaniṣadi | hṛtpuṇḍarīkaṃ viśuddhaṃ vicintya madhye viśadaṃ viśokam | acintyamavyaktamanantarūpaṃ śivaṃ praśāntaṃmamṛtaṃ mṛtaṃ brahmayonim | tadādimadhyāntavihīnamekaṃ vibhuñcidānataṃ marūpamadbhutam || umāsahāyaṃ parameśvaraṃ prabhuṃ trilocanaṃ nīlakaṇṭhaṃ praśāntam | dhyātvā muni bhūtayoniṃ samastasākṣiṃ tamasaḥ parastāt | sabrahmāsaśivassendrassokṣaraḥ paramasvarāṭ | ityaneka śrutiliṃgādibhiḥ brahmaviṣṇurudrādivibhūtimān turīyaśśiva eva pratipādyate | tathā atharvaśiro vākye yo vai rudrassabhagavān yaśca brahmā tasmai vo namo namaḥ | yo vai rudrassabhagavān yaśca viṣṇuḥ tasmai vai namo namaḥ | iti brahmaviṣṇu rudrādivibhūtimān rudraśabditaḥ paramaśiva eva turīyobhidhīyate | tathā atharvaśikhāyām | brahmaviṣṇurudrendrāste saṃprasūyante | sarvāṇi cendriyāṇi ha bhūtairna kāraṇantu dhyeyaḥ | sarvaiśvarya saṃpannaḥ sarveśvaraśśaṃbhurākāśamadhyagaḥ | śiva eko dhyeyaḥ śivaṅkaraḥ | sarvamanyatparityajyetyatra brahmaviṣṇurudrādīnāṃ kāryakoṭiniveśamuktvā kāraṇatvena śambhuśivādyasādhāraṇanāmabhiḥ īśānasyaiva turyasya p. 26) dhyeyatvamucyate | tathā uttaratāpanīye tamu vā etaṃ triśarīramātmānaṃ triśarīraṃ paraṃ brahmānusaṃdadhyāt | sthūlatvātsthūlabhuktvācca sūkṣmatvātsūkṣmabhuktvāccaityādānandabhogācca | soyamātmā catuṣyājjāgaritasthānaḥ sthūlaprajñaḥ saptāṅga ekonaviṃśati mukhassūkṣmabhukcaturātmā viśvo vaiśvānaraḥ prathamaḥ pādaḥ | svapnasthānassūkṣmaprajñaḥ saptāṅga ekonaviṃśatimukhassūkṣmabhukcaturātmā taijaso hiraṇyagarbho dvitīyaḥ pādaḥ | yatra supto na kañcanaṃ kāmaṃ kāmayate na kañcana svapnaṃ paśyati | tatsuṣuptau suṣuptisthāna ekībhūtaḥ prajñā ghana evānandamayohyānandabhukcetomukhaścaturātmā prājñaṃ īśvarastṛtīyaḥ pādaḥ | athāyamādeśo na sthūlaprajñaṃ na sūkṣmaprajñaṃ nobhayataḥ prajñaṃ na prajñaṃ nāprajñaṃ na prajñānaghanamadṛṣṭamavyavahāryamagrāhyamalakṣaṇamacintya##- śāntamadvaitaṃ caturthaṃ manyante | sa ātmā sa vijñeya iti viśvavaiśvānaraśabditaviṣṇuhiraṇyagarbhādibhyonyaśśiva eva turīya iti niścīyate | tathā taittarīya vākye evam - antaścarati bhūteṣu guhāyāṃ viśvamūrtiṣu | tvaṃ yajñastvaṃ viṣṇustvaṃ vaṣaṭkārastvaṃ viṣṇustvaṃ brahmātvaṃ prajāpatiḥ | iti brahmaviṣṇurudrādi vibhūtimān tvaṃ padavācyaḥ turīyaśśiva evābhidhīyate | p. 27) yadyapyatra tvamityeva śrūyate na śiva iti tathāpi ṛtaṃ satyaṃ paraṃ brahma puruṣaṃ kṛṣṇapiṃgalam | ūrdhvaretaṃ virūpākṣaṃ ityupakrame īśānassarvavidyānāmityupasaṃhāre ca śrutiliṅgādibhiḥ tvaṃ padārthasya mūrtitrayādivibhūtimataḥ paraśśivatvameveti niścīyate | tathā etadupabrahmaṇarūpe kūrmapurāṇe brahmaviṣṇurudrān prastutyoktam | tebhyaḥ parataro devaḥ trimūrtiḥ paramā tanuḥ | maheśvarī trinayanāṃ śāntidā sadeti uttarabhāgetyuktam | sarvāsāmeva śaktīnāṃ brahmaviṣṇuśivātmikāḥ | pradhānāssaṃsmṛtyā vāḥ śaktayaḥ paramātmanaḥ | tribhyaḥ parastādbhagavān paramātmā sanātanaḥ | gīyate sarva śaktyātmā śūlapāṇirmaheśvaraḥ | enameke vadantyagniṃ nārāyaṇamathāpare | indrameke pare prāṇān brahmāṇamapare jaguḥ | brahmaviṣṇvagnivaruṇāssarve devāstadharṣayaḥ | ekasyaivātha rudrasya bhedāste parikīrtitāḥ | iti | tathā śivapurāṇe - sṛṣṭeḥ pravartako brahmā sthiterviṣṇurvimohataḥ | saṃhārasya tathā rudraḥ tayornityaṃ niyāmakaḥ | tasmāttrayaste kathyante jagataḥ kāraṇaṃ trayam | kāraṇatraya hetuśca śivaḥ paramakāraṇamiti | tathā skānde - brahmāviṣṇuśca rudraśca paratatvavibhūtayaḥ | p. 28) yeṣāṃ trayāṇāmādhikyaṃ sarvakāraṇamīśvaraḥ || iti tathā parāśarapurāṇe ##- sākṣātparatarasyaiva vastanassarva sākṣiṇaḥ | astimūrtaḥ parā śuddhā svatantrāpāpanāśinī | tasyā sādhāraṇī mūrtissāmbā candrārdhaśekharā | ityārabhya - brahmaviṣṇumaheśānastā dhyāyanti nirantaram | ityantena turīyasya paraśivatvamuktam | tathā mahābhārate tisṝṇāṃ mūrtīnāṃ paraśivavigrahe jananamuktam sa eṣa bhagavānīśassarvatatvādikhyayaḥ | sarvatatvavidhānajñaḥ pradhānapuruṣeśvaraḥ | so'sṛjaddakṣiṇādaṅgādbrahmāṇaṃ lokasambhavam | vāmapārśvāttathā viṣṇuṃ lokarakṣārthamīśvaraḥ | yugānte caiva samprāpte rudraṃ prabhumathāsṛjat | iti turīyasya śivatvaṃ pratipāditam | ata evoktaṃ appayya dīkṣitairapi - evaṃ mayā vapurbrahma turīyaṃ viśvakāraṇam | umāsahāyo bhagavānindumauliriti sthitam | iti kiñca harivaṃśe kailāsa yātrāyām - nāmāni tava govinda yāni loke mahānti ca | tānyeva mama nāmāni nātra kāryavicāraṇā | iti viṣṇuṃ prati śivavacanena śivo maheśvaraścaiva rudro viṣṇuḥ pitāmahaḥ | saṃsāravaidyassarvajñaḥ śivasyāghavināśanam || p. 29) etannāmāṣṭakaṃ puṇyaṃ ityāditya vacanena ca śivasya viṣṇvādi sakalanāmavācyatvāvedanena kāraṇavākyasthanārāyaṇavāsudevādipadānāmapi turīya śivaparatvena tasyaiva sarvottamatve sakalajagatkāraṇatve ca sakalaśruti tātparya sambhavāt | tasmānnārāyaṇasya sarvottamatve sakalajagatkāraṇatve ca tātparyamadvaitamataikadeśaviruddhamiti tadaikya prakāśo'sambhāvita iti cet atrocyate - sarvaśākhādinayataḥ ekaṃ sarvottamaṃ bhavet | tadeva nārāyaṇākhyamiti vedāntanirṇayaḥ | turīyaṃ śivarūpaṃ tattatvaṃ nārāyaṇābhidham | śrutyādibhiḥ pramāṇaiśca nyāyaissamyak prasādhyate | sarvaśākhāpratyayanāya sarvavedāntapratyayanāya gatisāmānyanyāyairityarthaḥ | sarvottamamityanantaraṃ sarvavedatātparyaviṣayībhūtamiti śeṣaḥ pūrvoktaṃ turīyaṃ śivarūpaṃ yatparaṃ tatvaṃ tannārāyaṇātmakameveti śrutiliṃgādipramāṇairupakramādibhiḥ nyāyāntaraiśca samyakprasādhyata ityartha iti tathāhi sadeva saumyedamagra āsīt ātmā vā idameka evāgra āsīt ityādi sāmānyasadbrahmādiśabdasamabhivyāhṛtānāṃ eko ha vai nārāyaṇa āsīt hiraṇyagarbhassamavartatāgre devāhavai svargaṃ lokamaṇayan | te devā rudramapṛcchan | ko bhavānīti sobravīt ahamekaḥ prathamamāsaṃ ityādyananyasādhāraṇa cetana p. 30) cetanaviśeṣavācinārāyaṇahiraṇyagarbharudrādipadasamabhivyāhṛtānāṃ tadapekṣitārthasaṃparkatayā tadekavākyatāpannānāñca sarveṣāmāmnāyabhāgānāṃ sarvaśākhāpratyayanyāyena sarvavedāntapratyayanyāyena gatisāmānyanyāyena ca ekaviṣayatvamavipratipannaṃ taccodāhṛta tattadvākyapaṭhitasadbrahmādisāmānyapadānāṃ nārāyaṇa hiraṇyagarbharudrādiviśeṣapadānāñca mukhyaikatātparyamantarā na nirvahatīti sarvaśabdaśakti tātparyaviṣayībhūtaḥ kaścideka evārtho'tīti cāṅgīkartavyam | anyathā udāhṛtakāraṇavākyānāṃ svasvavākyapaṭhitasadbrahmātmanārāyaṇādi tattatpadavācyasvatantrānekakāraṇaparatvāptyā nārāyaṇādisvatantrānekasyaiva jagatkāraṇatvāpatyā ca sakalaśrutyaikaviṣayatvabhaṃgaprasaṅgāt janmādyasya yataḥ yato vā imāni bhūtāni jāyantaṃ iti śrutisūtravyavasthāpitasya brahmalakṣaṇasyātyavasthāpatteśca ekamevādvitīyamityādi jagatkāraṇa vastvekatva pratipādaka śrutivirodha prasaṅgācca tasmātturīya śivātmakaṃ nārāyaṇākhyamekameva paraṃ tatvaṃ sarvavedānta tātparyaviṣayī bhūtamiti prasādhyate sarvaśākhāpratyayanyāyaśca pūrvatantre nāmarūpa dharmaviśeṣa punaruktinindāśaktisamāptivacanāprāyaścittānyartha darśanāt | śākhāntare karmabhedassyāditi dvitīyāntodhikaraṇe darśitaḥ | tatra kāṭhakakāpālikakāṇvamādhyandina taittarīyādinānāśākhāmnātāgnihotrādikaṃ p. 31) karma kiṃ pratiśākhaṃ bhidyate kiṃ vā sarvāsu śākhāsvekameveti saṃśaye kāṭhakamagnihotraṃ kāpālika magnimagnihotramityādināmabhedāt kvacicchākhāyāṃ aindrāgnamekādaśaṃkapālaṃ nirvapet kvacicca aindrāgnaṃ dvādaśakapālaṃ iti rūpabhedāt aśvamedha vākyanyadhīya anyairaśvadhāsodīyate nānyairityaśvaghāsadāna taddānarūpa dharmabhedāt ekasyāṃ śākhāyāṃ āmnātasya karmaṇaḥ anyatrātyāmnānena viśeṣa punaśśravaṇalakṣaṇābhyāsāt uditānuditarūpanindāśravaṇāt sarvaśākhoktāṅgopa saṃhārasyāśakyatvāteke anyatra cayanasamāptiṃ anye anyatreti samāpti vacana bhedāt uditānuditahomayoḥ pṛthakprāyaścittavidhānāt upahavyo niruktogniṣṭomaḥ yajño rathantaraṃ sāma ityekasyāṃ śākhāyāṃ upahavyo yajño bṛhatsāmetyaparasyāṃ śrutamiti rathantara bṛhatsāmarūpānyārthavacanāt śākhāntararūpa prakaraṇāntarācca pratiśākhaṃ karma bhidyate anyathā karmabhedaka pramāṇavirodha prasaṅgāditi pūrvapakṣe prāpte pūrvokta punaruktyādihetubhiḥ karmaṇo vidhānamātrasyāvagamepi tadbhedasyāpyasiddhatvāt ekasyāṃ śākhāyāṃ vihitasya śākhāntare puruṣāntaraṃ pratividhānamityupapannatvena anyathānupapatya bhāvena prakṛte teṣāṃ karmabhedaṃkatvābhāvāt ekasyāmeva śākhāyāṃ ekasyaiva p. 32) agnihotrādi karmaṇaḥ puruṣāntaraṃ pratipunarvidhānamarthavaditivat atrāpi nānāśākhāmnātamagnihotrādikaṃ karma ekameva puruṣāntaraṃ prati punarvihitamiti na karmabhedaḥ kiṃ tvekameveti siddhāntitam sarvavedāntapratyayanyāyaśca uttaratantre sarvavedāntapratyayaṃ codanādyaviśeṣāt iti tṛtīyasya tṛtīyādyanaye evamupavarṇitaḥ | sarvasacchāstraśravaṇādikaṃ kimakartavyaṃ uttakartavyamiti saṃśaye sarvaśākhoktaprakāreṇa brahmaṇo jñeyatve mānābhāvāt ekasyāṃ śākhāyāṃ satyaṃ jñānamanantaṃ brahmeti pratiśākhamarthabheda śravaṇena tasya tasyārthasya tattacchākhādhyetṛbhireva tattacchākhoktarītyā jñeyatvāvagamāt | na tadarthaṃ sarvasacchāstraśravaṇādikamanuṣṭhātavyamiti pūrvapakṣe prāptepratiśākhamarthabhedopavarṇanasya eka śākhāgatārthabhedoktavat prasaṅgabhedānuvādādi rūpatayāsāvakāśatvenārthabhedakatvābhāvāt | vedaiśca sarvaiḥ paramohi devo jijñāsyo saunālpavedaiḥ prasidhyet tasmādenaṃ sarvavedānadhītya vicārya ca jñātumicchenmumukṣuḥ | iti śrutyā sarpān vedān setihāsān sapurāṇān sa yuktikān sa pañcarātrān vijñāya viṣṇurjñeyo na cānyathā iti smṛtyā ca sarvavedoktarītyā p. 33) ekasyaiva brahmaṇo jñeyatvāvagamācca tadarthaṃ sarvasacchāstra śravaṇādikamanuṣṭhātavyamiti siddhāntitam | ata eva gatisāmānyanyāyepi prathamādhyāyasya prathamapāde īkṣatyadhikaraṇe gatisāmānyāditi guṇasūtre darśitaḥ mukhyataḥ sarvaśāstratātparyaviṣayatvam | brahmaṇo yuktaṃ na veti saṃśaye yato vāco nivartante aśabdamasparśamityādiśrutibhiḥ brahmaṇo vācyatvāvagamāt prasiddhaśākhāsvini brahmaṇa eva pratipādyatve mānābhāvāt | idānīmanadhīyamānā suśākhāsu anyopi kāraṇatvena pratipādyassyāditi na tadarthaṃ sarvaśāstrayonitvaṃ brahmaṇo yuktamiti pūrvapakṣe prāpte parātparaṃ puriśadhaṃ puruṣamīkṣate ātmanyevātmānaṃ paśyet ityādi śrutibhi brahmaṇaḥ īkṣaṇīyatvāvagamāt īkṣaṇasya ca vedāhyevainaṃ vedayanti aupaniṣadaḥ puruṣaḥ ityādināśabdaika samadhigamyatvenāvagate brahmaṇi pratyakṣānumānābhyāṃ yogāt avācye vṛtyantarāyoge na tasya vācyatvamantarānupapatteḥ avācyatvabodhaka śrutīnāmaprasiddheravācyaṃ tadityādi śrutibhiḥ sākalyena vacanāgocaraparatayā sāvakāśatvāt sarve vedāyuktayassapramāṇāḥ brāhmaṃ jñānaṃ paramaṃ tvekameva prakāśayante na virodhaḥ | kutaścit vedeṣu sarveṣu tathetihāsaḥ iti sarve vedā yatpadamāmananti nāmāni sarvāṇi yamāviśanti p. 34) sarve vedāssarve ghoṣāḥ | eka eva vyāhṛtiḥ tasmācchatacinastasmācchatarcina ityācakṣate etameva santaṃ vedaiśca sarvairahameva vedyaḥ kāryāṇāṃ kāraṇaṃ pūrvaṃ vacasāṃ vācyamuttamam vede rāmāyaṇe caiva purāṇe bhārate tathā | ādāvante ca madhye ca viṣṇussarvatra gīyate | vedākṣarāṇi yāvanti paṭhitāni dvijātibhiḥ | tāvanti harināmāni nātrakāryā vicāraṇā | ityādi śrutismṛtibhiḥ paraṃ mukhya vṛtyā śrīnārāyaṇākhyasya ekasya parabrahmaṇa eva sarvavedavedyatvāvedanena mukhyataśśāstrayonitvaṃ brahmaṇo yuktameveti siddhāntitam | tathā ca udāhṛtādhikaraṇanyāyaiḥ sakalaśrutyaikaviṣayatvasya sarvavaidikaśabdaśaktitātparyaviṣayī bhūtārthaikatvasya ca siddhau chāgapaśunyāyenaiva turīya śivābhinna nārāyaṇākhyaparatatvarūpa viśeṣasyaiva sarvottamatve sakalajagajjanmādikāraṇatve ca sakalavedānāṃ tātparyamiti yuktam | nanvetāpraśithilamūlaṃ turīya śivanārāyaṇayorabhede pramāṇābhāvāt | tatra pramāṇaṃ pratyakṣaṃ vā anumānaṃ vā āgamo vā | nādyaḥ tatrāpi brahmādipratyakṣaṃ vā asmadādipratyakṣaṃ vā | nādyaḥ | brahmādipratyakṣasya śivanārāyaṇayorviruddha dharmādhikaraṇayorimau bhinnāviti bhedaviṣayakatvātnāntyaḥ p. 35) asmadādipratyakṣasya tatsvarūpamātrāviṣayakasya tadbheda viṣayakatvāyogāt | na dvitīyaḥ tayorabheda sādhakaliṃgābhāvāt kiñca śabdāntarādinyāyena śivanārāyaṇayorbhedasyaivāvagamāt | tathāhi dvitīye dvitīyapāde śabdāntarādhikaraṇe yajati dadāti juhotītyatra yāgadānahomarūpa dhātvartha bhedādākhyātapadānyapi mithaśśabdāntaraṃ bhavatīti bahu dhātvarthānuktā ekābhāveneti pūrvapakṣaṃ prāpayya pratidhātu pratyayabhedāt tattaddhātvartha viśiṣṭānyānyaiva bhāvanā vidhīyata iti siddhāntitam evaṃ tatraiva guṇādhikaraṇe cāturmāsye vaiśvadevākhye prathame parvaṇi tapte payasi tathyā nayati sā vaiśvadevyāmikṣā | vājibhyo vājinamityatra dravya devatā saṃbandhānumite āmikṣā yāge āmikṣā dravyabhājo viśvedevānvājamāmikṣā rūpamannameṣāmastīti vyutpatyā vājibhya iti caturthyanta padenānūdyatetebhya eva vājanarūpa guṇo vidhīyate | na karmāntaramiti pūrvapakṣe vyutpattiśiṣṭaguṇāvaruddhevaiśvadeva yāge utpanne śiṣṭavājanaguṇasya niveśāsambhavāt ata eva ca vājaśabdasya devatāntaraparatvācca kevaladevatā bhedāt karmāntaramiti siddhāntitam | ata eva ca tatraiva prakaraṇāntarādhikaraṇe cintitam kuṇḍapāyināmayane p. 36) śrūyate upasadbhiścaritvā māsamagnihotraṃ juhotīti tatrāgnihotraśabdena nityāgnihotrasya upasthānāt tatraiva māsarūpo guṇo vidhīyate | na karmāntaramiti pūrvapakṣaṃ prāpayya upasadbhiścaritvetyuktopasadyāgasya nityāgni hotre abhāvena agnihotraṃ juhotīti yat | tadupasadbhiścaritvā dvayorapi pidhāne vākyabhedaprasaṃgāt anyadeśakālanimittātmarūpa guṇasya pūrvakarmānupasthāpakatvena ca prakaraṇātodguṇadvaya viśiṣṭaṃ agnihotra nāmakaṃ karmāntaraṃ vidhīyata iti siddhāntitam | evañca tannyāyena nārāyaṇa vāsudeva rāmakṛṣṇanṛsiṃhādināmnāṃ śivaśambhurudramaheśvarādināmnāñca bhinnabhinnatvāt śrīlakṣmīpatitvaśaṃkhacakrādi dhāritva udyadādityanibhatva kṣīrasamudrasthatvādiguṇānāṃ umāsahāyatvatrilocanatva nīlakaṇṭhatva śūlapāṇitvakailāsavāsitvādiguṇānāñcātyantabhedāt śivanārāyaṇayoratyantabhinnabhinnaśākhāpratipādyatvena prakaraṇāntarācca tayorbheda eva yuktaḥ ata eva na tṛtīyaḥ tataḥ śākhāntarākhyāgamānāṃ śabdāntaguṇa prakaraṇādiyuktatayā tayorbhedasādhana saulabhyāt tayorabhedasyaivābhāvāt tanmataikya prakāśaḥ atyantānupapanna iti cadatra brūmaḥ | brahmādi pratyakṣasya tāvat nārāyaṇātiriktaturīyaśivāsatvarūpaikatvaviṣayakatvena p. 37) prāmāṇyasambhavāt | mahatāṃ pratyakṣasya ekamevādvitīyamityādi śrutiviruddhasarvottamavastudvayaviṣayakatvāyogāt imau bhinnāviti pratyakṣasya viṣṇoḥ kāryarudranirūpitabhedaviṣayakatvepi turīyaṃ śivanirūpitabhedaviṣayakatvābhāvāt śivanārāyaṇayoraikyena taddharmāṇāmekatrāvasthitatvena sahānavasthārūpavirodhābhāvācca | kiñca anumānamapi tatra mānaṃ tathāhi nārāyaṇasturīyaśivābhinnaḥ oṃkāravācyatvārthamātrā vācyatvaturīyatva brahmaviṣṇurudrādijanakatva brahmādivibhūtyaṃ śitvabhagavatpadavācyatva ekatvādirūpa tadasādhāraṇa dharmavatvāt yo yadasādhāraṇa dharmavān satadabhinnaḥ yathā rāmakṛṣṇādi indrārjunādiścetyādiprayogasaṃbhavāt | na ca heturasiddha iti vācyam | ye vai rāmacandrassabhagavān yaścoṃkāraḥ tasmai te namo namaḥ yo vai śrīrāmacandrassabhagavān yaścaturthorthamātrā bhūrbhuvasvariti yo vai śrīrāmacandrassabhagavān yaśca brahmāviṣṇurīśvaraḥ tasmai te namo namaḥ | iti rāmopaniṣadi yo vai śrīṃ nṛsiṃho devo bhagavān yaśca brahmā tasmai vai namo namaḥ yo vai śrī nṛsiṃho devo bhagavān yaśca viṣṇuḥ tasmai vai namo namaḥ yo vai nṛsiṃho devo bhagavān yaśca maheśvarastasmai vai namo namaḥ | iti nṛsiṃhapūrvatāpanīye | nārasiṃhanavānubhā mantrarājena turīyaṃ vidyāt | eṣa hyātmānaṃ prakāśayati | ityuttaratāpanīye eko ha vai nārāyaṇa p. 38) āsīnna brahmā na ca śaṅkaraḥ | nāgniṣṭomau ne'medyāvāpṛthivyau ityādi mahopaniṣadi | atha puruṣo'ha vai nārāyaṇo'kāmāyata prajāssṛjeyeti nārāyaṇādbrahmā jāyate | nārāyaṇādrudro jāyate | iti | athe rudro nārāyaṇaḥ | brahmā ca nārāyaṇaḥ | śivaśca nārāyaṇaḥ - iti ca | atha nityo niṣkalaṃko nirañjano nirvikalpo nirākhyātaśśuddho deva ekonārāyaṇaḥ - na dvitīyosti kaścit ya evaṃ veda sa viṣṇureva bhavati iti ca sa brahmāsaśivassendrarasokṣaraḥ paramassvarāṭ iti nārāyaṇopaniṣadinaiveha kiñcanāgra āsīt amūlamanādhārā imāḥ prajāḥ prajāyante divyo deva eka nārāyaṇaḥ iti subālopaniṣadi punaruktavakṣyamāṇa śrutismṛtyādibhiḥ pūrvoktāsādhāraṇa dharmāṇāṃ nārāyaṇavṛttitvāvasāyena hetossvarūpā sidhyabhāvāt nārāyaṇāvatārayonṛsiṃharāmacandrayorekāravācyatvārthamātrāvācyatva brahmādivibhūtyaṃśitva bhagavatpadavācyatvādināmabhirhite tadabhinnāṃśabhūtasya nārāyaṇasya eṣāṃ dharmāṇāṃ kaimutikanyāyasiddhatvāt mahopaniṣadādiṣu śrīnārāyaṇa eva sākṣātteṣāṃ dharmāṇāmāmnānācca na cātra turīya śivanārāyaṇayorviṣṇujanakatva tadabhāvābhyāṃ bheda iti vācyam | māyāyāṃ jajñire paścādbrahmaviṣṇu maheśvarāḥ | p. 89) śrīrbhūrdurgā iti trīṇi ramā rūpāṇi cābhavan | tata śrīviṣṇusaṃyogāt parārdhānte hiraṇmayam | salileṇḍa devi yatredaṃ sarvamāhitam | iti māyāyāṃ vāsudevāt viracita iti varāhapurāṇādi vacanāntaraiḥ viṣṇvākhya bhagavadavatārasyābhivyaktirūpajanavasyāpi saṃbhavāt sarvatra viṣṇorabhivyaktirūpā mukhyajananasyaiva pramitatvāt atra mukhya jananopeta brahmarudrādi sahapāṭhābhāve bādhakābhāvācca brahmāviṣṇurudrendroste saṃprasūyate ityādi viṣṇośchatrinyāyena jananaśabdaprayogopapatteśca rāmanṛsiṃhatāpanīyayostasya spaṣṭaṃ trimūrti vibhūtyaṃśitvābhidhānācca api ca brahmarudrādijanakatvasyaiva turīyatvena udāhṛta śrutivākyeṣu dvayorapi brahmādijanakatvāvedanena ubhayorbhede sarveśvaravastudvayavirodhena rāmanṛsiṃhādivat turīyaśivasyāpi nārāyaṇāvatārarūpasya nārāyaṇābhedasyaiva yuktatvāt tasmādanumānaṃ nārāyaṇasya turīya śivābhedapramāṇaṃ yaccoktaṃ śabdāntarādibhirbheda iti tanna śabdāntarādi vaiṣamyasyaiva sūcakatvāt tathāhi śabdāntarādhikaraṇe pratidhātupratyayabhedāt tattaddhātvarthāvaruddhāyāṃ bhāvanāyāṃ dhātvantarārthena tenāvacchedāyogāt bhāvanāyā api bhedaḥ tadbhedācca yāgadānahomānāṃ bhedo vyavasthāpitaḥ - atra dhātupadādyabhāvena tannyāyavaiṣamyāt | kiñcayāgadānahomānāṃ bhinnabhinnāsādhāraṇāṃga kalāpādiviśiṣṭatvena teṣāṃ bhedepi prakṛte ubhayavṛttino p. 40) asādhāraṇa dharmasamudāyasyaikatvena ubhayorbhedāyogādityuktatvācca | api ca śākhāntarādhikaraṇanyāyena nāmarūpadharmabhedāt karma bhedābhāvasyābhihitatvenātrāpi śivanārāyaṇayornāmādibhedepi vastubhedābhāvasyaiva yuktatvena tannyāya vaiṣamyasyaivātisphuṭatvāccaguṇadvayasya ubhayoraikyena niveśasaṃbhavāt atra abhede uktavakṣyamāṇapramāṇānāṃ vidyamāmatvena śabdāntāntarādinyāyasya bādhakābhāvaviṣayatvasambhavāt etena guṇādhikaraṇaprakaraṇāntarādhikaraṇa nyāyavaiṣamyamapyupapāditaṃ bhavati tatra āgamopyabhede pramāṇaṃ turīyaśivanārāyaṇayorabhedasya udāhṛta śrautānyathānupapattilabhyasyāpi śrautatvasambhavāt yajeta svargakāma ityatra yāgasvargayoḥ kāryakāraṇabhāvānyathānupapattilabhyasyāpyapūrvasya śrautatvāṃgīkārāt | kiñca maitreyopaniṣadi tasya proktā agryāstanavaḥ brahmārudro viṣṇuriti tatpareṇeritaṃ viṣamatvaṃ prayātīti paraśabdārthaṃ kañcitprastutya tadagryatanutvamuttaratravarṇayitvā sa evaikastridhābhūtaḥ | iti | tatopyuttaratra vākye sāvadhāraṇaṃ teṣāṃ paraśabdārthabhūta turīyavastvabhinnatvaṃ varṇyate | atra turīyasya uktapramāṇānusāreṇa viṣṇvabhedo mukhyaḥ brahmarudrābhedastu gauṇa ityeva vaktavyam | abheda mātrābhāve vacanasyāprāmāṇyāpatteḥ kiñca ata eva śrīrāmopaniṣadi sphuṭam- p. 41) yo vai śrīrāmacandrassa bhagavān yaśca maheśvarastasmai te namo namaḥ | yo vai śrīrāmacandrassabhagavān yaśca mahādevo bhūrbhuvastasmai te namo namaḥ | yo vai śrīrāmacandrassabhagavān oṃ namo bhagavate vāsudevāya yo mahāviṣṇurbhūrbhuvaḥ | tasmai te namo namaḥ | yo vai śrīrāmacandrassabhagavān yassaccidānandaikarasātmakaḥ bhūrbhuvastasmai te namo namaḥ ityādinā maheśvaramahādeva śabdavācyasya nārāyaṇāvatārabhūtaturīya śivasya mūlarūpanārāyaṇa viṣṇvādyabheda śravaṇācca ata eva etadupabṛṃhaṇarūpapurāṇeṣu turīyasya nārāyaṇatvamevāvedyate tathāhi satvaṃ rajastama iti prakṛterguṇāstaiḥ yuktaḥ paraḥ puruṣa eka ihāsya dhatte sthityādaye hari viriñci hareti saṃjñāḥ śreyāṃsi tatra khalu saptatanūrnṛṇāṃ syuḥ iti bhāgavatavacane | tathā - sṛṣṭi sthityantakaraṇīṃ brahmaviṣṇuśivātmikām | sasaṃjñā yāti bhagavāneka eva janārdanaḥ | iti viṣṇupurāṇavacane evamatra tapaścaryāṃ prastutya - śaraṇaṃ taṃ prapadyeyaṃ yayeva jagadīśvaraḥ | prajāmātmasamāṃ mahyaṃ prayacchatviti cintayan | iti tasya phalābhisandhimuktvā atha varapradānāya brahmaviṣṇurudrāṇāṃ tatra sannidhāne sati stutipraṇāmādyupacārānantaraṃ tān pratyatreḥ praśne - eko bhayeha bhagavān vividha pradhānaḥ citte kṛtaḥ prajananāya kathaṃ nu yūyam | p. 42) atrāgatāstanubhṛtāṃ manaso vidūrāḥ brūtaprasīdatamahāniha vismayo me || iti yathā kṛtaste saṃkalpaḥ bhāvyaṃ tenaiva nānyathā | sasaṃkalpasya te brahman yadvai dhyāyasi te vayam | iti teṣāṃ prativacanopanyāsapūrvakaṃ śrīmadbhāgavatavacane tathaiva - brahmādakṣādayaḥ kālastathaivākhilajantavaḥ | vibhūtayo hareretā jagatassṛṣṭihetavaḥ | viṣṇurmanvādayaḥ kālaḥ tathaivākhilajantavaḥ | sthiternimittabhūtasya viṣṇoretā vibhūtayaḥ | rudraḥ kālāntakādyāśca samastāścaiva jantavaḥ | caturdhā pralayāyaite janārdanavibhūtayaḥ || iti viṣṇupurāṇa vacane | vande bṛndāvanāsīnamindirānandamandiram | upendraṃ sāndrakāruṇyaṃ parānandaprabhuṃ param | brahmaviṣṇumaheśākhyā yasyāṃśā lokapālakāḥ | tamādidevaṃ cidrūpaṃ viśuddhaṃ paramaṃ bhaje || iti bṛhannāradīyavacane - viṣṇoranyantu paśyanti yo māṃ brahmāṇameva ca | kutarkamatayo mūḍhāḥ pacyante narakeṣvatha || iti ye ca mūḍhā durātmāno bhinnaṃ paśyanti māṃ hareḥ | brahmāṇaṃ vā samaṃ teṣāṃ brūṇahatyā samaṃ tvagham || iti ca | tathā bhavānahañcaiva viśvātmanyekameva hi | p. 43) kāraṇaṃ jagatopyasya bhedenāhaṃ vyavasthitau | tvayā yadabhavaddattaṃ taddattamakhilaṃ mayā | mattohyabhinnamātmānaṃ draṣṭumarhasiśaṃkara || avidyā mohitātmānaḥ puruṣā bhinnadarśanaḥ | ityādipurāṇāntaravacaneṣu pūrvodāhṛtarāmatāpanīya nṛsiṃhatāpanīya mahopaniṣannārāyaṇopaniṣatsubālopaniṣadādivacaneṣu saveṣvapi turīyasya vastunaḥ nārāyaṇātmakatvamevāvasīyate - tasmātpauruṣeyāpauruṣeyāgameṣu śivanārāyaṇayosturīyatvaparatvarūpatvābhidhāne dvayorabhedameva jñāpayantīti na kāpyanupapattiḥ | atrodāhṛta bhāgavatavākye viṣṇoranyantu paśyanti ityādivacaneṣu sarvatrābhedavacanaṃ kāryarudrabrahmāntaryāmi turīyaśivābhedaparamiti na kāpyanupapattiḥ uktavakṣyamāṇapramāṇaiḥ turīyaśivasya nārāyaṇābhedasyāvipratipannatvāt nārāyaṇāvatārarūpa turīyaśivasyāpi ubhayāntaryāmitvevivādābhāvāt bhāṣyodāhṛtavacanaissarvāvatārasya bhagavataḥ kadācicchivāvatāratve vivādābhāvāt madhvavijayādau anantaiśvararāmeśvara liṃgādīnāṃ nārāyaṇarūpatvābhidhānācca | vipariṣyate caitaduttaratrakiñca pūrvottaratantrayośśrutiliṃgādi pramāṇanyāyairapi nārāyaṇasya turīya śivābhinnatva samarthana sambhavāt tathāhi kaivalyopaniṣadi - p. 44) sabrahmasaśivassendraḥ paramasvarāḍityanantaraṃ sa eva viṣṇussaprāṇaḥ sa kālognissa candramāḥ | ityatra sa eva viṣṇuriti | sāvadhāraṇasāmānādhikaraṇya śrutyā viṣṇupadārthasya turīyaśivābhedo nirṇīyate na cāyamabhedo brahmarudrādiṣvivāmukhya iti vācyam | sarvatra mūrtitraya pratipādakavākye brahmādisāmyena paṭhitasya viṣṇoramṛtasthānādanyatra sāvadhāraṇasāmānādhikaraṇya śrutestayormukhyābhedatātparyakatvāvaśyaṃ bhāvāt anyathā anyayogavyavacchedārthakāvadhāraṇānupapatteḥ ata eva pūrvatantre śeṣalakṣaṇe pañcame pāde aindravāyavye ca vacanāt pratikarma bhakṣassyādityadhikaraṇe jyotiṣṭomo aindravāyavaṃ gṛṇhātītyādinā vihitānāmaindra vāyavyādīnāṃ śeṣyasya pratyañcaḥ paretya sadasi somaṃ bhakṣayantīti vihitapratipattirūpe bhakṣaṇe kimaindra vāyavasya dvivāraṃ bhakṣaḥ uta asakṛditi saṃśaye saṃskāryasya somarasasyaikatvena bhakṣaṇalakṣaṇa saṃskāropi sakṛdevaṃ kārya iti pūrvapakṣe dviraindravāyavasya bhakṣa iti dvirhyetasya vaṣaṭkarotīti dvitvasaṃkhyaśrutyā aindravāyabhakṣaṇaṃ dvivāramanuṣṭhātavyamiti siddhāntitam || tatraiva śeṣalakṣaṇe ṣaṣṭhe pāde ekarcasthānayajñesyussvādhyāyavadityadhikaraṇe jyotiṣṭome rathantarādīni p. 45) stotrīyāṇi sāmāni kiṃ ṛtukāle ekasyā mṛci gātavyāni kiṃ vā tṛca iti saṃśaye svādhyāyakāle ekasyāmṛci gītatvena tadvatṛtukālepi ekasyāmṛci gātavyānīti prāpte ekaṃ sāma mṛceṃ krīyate stotrīyamiti tṛcaśśrutyā yajñakāle tāni tṛce gātavyāni iti vyavasthāpitam | tatra yathā śrutyā bhakṣaṇasya dvitva saṃkhyāśrayābhinnatvaṃ gānāśrayībhūta ṛcāṃ tritvasaṃkhyāśrayābhinnatvaṃ nirṇīyate | evamuttaratrāpi jñātavyam | ata eva jyotiṣṭomena svargakāme yajetetyatra samānapadaśrutyā pratyayopāttāṃ bhāvanāṃ prati prakṛtyuktasya yāgasya karaṇatayā śeṣatvaṃ nirṇītaṃ svarṇakāmādhikaraṇe ata evottaratantre prathamasya tṛtīyapāde dyubhvādyadhikaraṇe yasmin dyauḥ pṛthivī cāntarikṣaṃ otaṃ manassaha prāṇaiśca sarvaiḥ tamevaikaṃ jānathātmānaṃ ityatra viṣṇvaikāntātmapadaśrutyā jīvādeḥ dyubhvādyāśrayatvaṃ nivārya viṣṇureva dyubhvādyāśraya iti vyavasthāpitaṃ api ca tatraiva kaivalyopaniṣadi sabrahmā saśivassendra ityādau brahmaśivayormadhye viṣṇoranuktatvaliṃgena tacchabdārthasya nārāyaṇābhinnatvanirṇayasambhavāt | nārāyaṇopaniṣadi sabrahmā sa śiva ityatra viṣṇoranuktiliṃga tacchabdārthasya nārāyaṇātmakatva nirṇāyakatva darśanāt | ata eva p. 46) prathame tadarthaśāstrādityadhikaraṇe barhirdevasadanaṃ dāmītyādi mantraṇaṃ barhirlavana prakāśanaśaktirūpeṇa liṃgena barhirlavanaśeṣatvaṃ nirṇītaṃ ata eva cottaratantre prathame ākāśastalliṃgādityatra sarvāṇi havā imāni bhūtānyākāśādeva samutpadyante ityatra varovarīyastvodgīthatvānantatvādiliṃgairākāśo viṣṇureveti siddhāntitam | kiñca śrīrāmasya manuṃ kāśyāṃ jajāpa vṛṣabhadhvajaḥ | manvantara sahasraistu japahomārcanādibhiḥ | tataḥ prasanno bhagavān śrīrāmaḥ prāhaśaṃkaraḥ | vṛṇīṣva yadabhīṣṭaṃ te dāsyāmi parameśvareti | atha satyānandātmānaṃ īśvaraḥ prapacchamaṇikarṇyāṃ mamakṣetre gaṃgāyāṃ sutaṭe punaḥ | mriyante ye prabho dehi muktiṃ nāto varāntaram || ityatha - sahovāca śrīrāmacandraḥ kṣetraprabhāvādeveśa yatra kutrāpi vā mṛtāḥ | kṛmi kīṭādayopyāśu muktāssantu na cānyathā | āryamūrte tava kṣetre sarveṣāṃ muktisiddhaye | ahaṃ sannihitastatra pāṣāṇapratimādiṣu | kṣetresmin yorcayedbhaktyā mantreṇānena māṃ śivam | brahmahatyādipāpebhyo mokṣayiṣyāmi mā śucaḥ | tvatto vā brahmaṇo vāpi ye labhante ṣaḍakṣaram | jīvanto mantra siddhāsyurmuktānāṃ prāpnuvanti te | p. 47) mumūrṣordakṣiṇe karṇe yasya kasyāpi vā svayam | upadekṣyati manmantraṃ sa mukto bhavitā śiveti || grāmāraṇya paśughnatvaṃ sañcitaṃ duritañca yat | niśśeṣaṃ nāśayatyeva rāmātmādvyakṣaro manuḥ | mano vākkāyacaritaṃ sañcitaṃ duritañca yat | madyapānena yatpāpaṃ tadapyāśuvināśayet | iti ca | kāryaśivopāsyatvaliṃgena tannāmnā brahmahatyādisakalapāpanivartakatvaliṃgena ca rāmacandrātmakanārāyaṇasya turīyatve siddhe kaivalyopaniṣadādi samākhyayā tasya turīya śivābheda nirṇayakhyāta kiñca sa eva viṣṇussaprāṇaḥ iti padasamabhivyāhārarūpavākya pramāṇāt tacchabdārtha viṣṇu śabdārthayoḥ uddeśya vidheyabhāvāvagamena ubhayorabhedanirṇayāvaśyaṃbhāvāt ata eva navame arthābhidhānasaṃyogānmantreṣu śeṣabhāvassyādityadhikaraṇe agnaye juṣṭaṃ nirvavāmi ityuttarabhāgasya liṃgānnirvāpe viniyoge sthite devasyatvetyādi tathāvidhaliṃgarahitapūrvabhāgamatasyāpi samabhivyāhṛtatvādeva tadekavākyatayā kathañcinnirvāpaprarocanārthatayā tatraiva viniyoga iti siddhāntitam | ata eva ca svargakāmādhikaraṇe yajeta svargakāma ityatra yāgasvargayośśeṣaśeṣitvabodhaka tṛtīyādvitīyayorabhāvepi samabhivyāhārarūpavākyapramāṇādeva yāgasya svargaśeṣatvaṃ p. 48) vyutpāditaṃ ata eva cottaratantre prathame īkṣatyadhikaraṇe heyatvāvacanācceti sūtre tamevaikaṃ jānathātmānamityatra samabhivyāhārarūpa pramāṇādaheyatvarūpaliṃgopasthāpanadvārā ātmapadārthasya jīvatvaṃ nivārya viṣṇutvaṃ nirṇītam | ata eva tṛtīye caturthe pāde asaṃyuktaṃ prakaraṇādityadhikaraṇe mahāprakaraṇena prayāṇādīnāṃ darśapaurṇamāsaśeṣatvaṃ vyavasthāpitam | tatraiva prathamapāde kartṛguṇe tu karmāsamavāyādityadhikaraṇe abhikrāman juhotītyatra avāntaraprakaraṇenābhikramaṇādīnāṃ prayājādiśeṣatvaṃ nirṇītam | ata eva cottaratantre dyubhvadyadhikaraṇe prakaraṇāditi guṇasūtre dve vidye veditavye iti nirbādhopakramaṇasya parabrahmaprakaraṇatvena tasmādyathā paśyatyanyamīśamiti īśaśabdārthasya parabrahmatvaṃ vyavasthāpitam | api ca kaivalyopaniṣadi upakrame parātparaṃ puruṣamupaiti vidvān ityatra puruṣānnaparaṃ kiñcit sā kāṣṭhā sā parāṇatiḥ sahasraśīrṣā puruṣaḥ iti viṣṇupara kaṭhavallī puruṣasūktoktapuruṣapadaśravaṇena upasaṃhāre ca tebhyo vilakṣaṇassākṣī cinmātrohaṃ sadāśiva iti sadāśiva śabdasya nārāyaṇopaniṣadgatasya śāśvataṃ śivamacyutaṃ iti īśaśāśvataśivaśabdasya ca paryāyatvena upakramopasaṃhārayorviṣṇuparatve madhye vidyamānasya p. 49) sarvasyāpi sandaṃśinyāyena viṣṇuparatvena sthānapramāṇādapi turīyaśivasya nārāyaṇātmakatvanirṇayāvaśyaṃ bhāvāt ata eva tṛtīye kramaśca deśasāmānyādityadhikaraṇe āgneyāgnīṣomīyānumantraṇamantrayoḥ agnerahaṃ deva yajyayānrādo bhūyāsam agnīṣomayorahaṃ deva yajyayā vṛtrahā bhūyāsam | ityanayormadhye paṭhitasya dabdhirasya dabdho bhūyāsamiti mantrasya pāṭhasādeśyalakṣaṇasthāna pramāṇādāgneyāgnīṣomīyayāgayormadhye anuṣṭheyopāṃśuyāgaśeṣatvaṃ vyavasthāpitam | ata eva tatraiva ṣaṣṭhe pāde tulyassarveṣāṃ paśurityadhikaraṇe jyotiṣṭome paśudharmāṇāṃ anuṣṭhānasādeśyalakṣaṇasthānapramāṇā agnīṣomīya paśuśeṣatvaṃ vyavasthāpitam | api ca kaivalyopaniṣadi sabrahmāsaśivassendrassokṣaraḥ paramassvarāṭ ityatra tacchabdārthasya turīyaśivasya nārāyaṇopaniṣadgatasya sa brahmā saśiva ityādi svarāḍityantasya tatsamāna padārthatvena samākhyā pramāṇācca nārāyaṇātmakatva nirṇayadhrauvyāt | ata eva camaseṣu samākhyānādityadhikaraṇe hotṛcamasa ityādisamākhyā pramāṇāt hotrādeścamasabhakṣaṇa śeṣatvaṃ siddhāntitam | ata eva ca uttaratantre vaiśvanarādhikaraṇe śabdādibhyontaḥ pratiṣṭhānānenati cenna | tathā dṛṣṭyupadeśādasaṃbhavāt | puruṣaviṣayatvamapi cainamadhīyata iti guṇasūtre puruṣa p. 50) sūktoktasya śīrṣṇodyaussamavartata | cakṣossūryo ajāyata | prāṇādvāyurajāyata | padbhyāṃbhūmirityādinā dyubhvādijanaka śīrṣādimato viṣṇutvasya niścitatvena tatsamākhyayā chāndogya śrutipratipādakasya mūrdhaiva sūtejāḥ cakṣurviśvarūpaḥ | prāṇaḥ pṛthagvarta pṛthivyevapādāvityādinā dyubhvādijanakavaiśvānarasya viṣṇutva nirṇaya iti vyavasthāpitaṃ kiñca | yo vai rudrassabhagavān yaśca brahmā tasmai vai namo namaḥ | ityatharvaśiro vākye samānādhikaraṇya śrutyā kāraṇa vākyagataturīya śivabrahmoddeśena bhagavatpadārthabhūtanārāyaṇābhedasyaiva vidheyatvena etadvākyasya śaivavaiṣṇavakāraṇa vākyayorvirodhaparihāra tātparyakatvasyaiva yuktatvāt rudrapadabhagavatparayorabhyasyamānatvenābhyāsasya ubhayorabhede tātparyaliṃgatvācca anyathā prakārāntareṇa vākyārthavarṇanānupapatteḥ evamuttaratāpanīya vākye taṃ vā etaṃ triśarīramātmānaṃ triśarīraṃ paraṃ brahmānu sandadhyāt | ityādiśivamadvaitaṃ caturthaṃ manyante | sa ātmā sa vijñeya ityantena tacchabdena turīya śivamanūdyātmaśabdena nārāyaṇābhedo vidhīyate | ātmabhagavadādiśabdānāṃ nārāyaṇaikāntatvasya rāmopaniṣadi viśvādimūrtitrayamabhidhāya nāntaḥ prajñaṃ na bahiḥ prajñamityādinā śivamadvaitaṃ caturthaṃ manyante sa ātmā sa vijñeyaḥ etatparaṃ brahmarāmacandraḥ p. 51) saccidānandātmaka ityantena nārāyaṇāvatārabhūtarāmacandrasya turīyatvaparabrahmatvābhidhānena ubhayorekārthatvavarṇanasyaiva yuktatvāt evam - antaścarati bhūteṣu guhāyāṃ viśvamūrtiṣu | tvaṃ brahmā tvaṃ prajāpatiḥ tvaṃ yajñastvaṃ viṣṇustvaṃ vaṣaṭkārastvaṃ rudra iti taittarīya vākyepi tvaṃ padārthasya turīyasya nārāyaṇasya trimūrtyabhedo vidhīyate atra sarvatra viṣṇvabhedo mukhyaḥ | tasya bhagavadavatāratvāt itarābhedastu chatrinyāyena mukhyaḥ | ṛtaṃ satyaṃ paraṃ brahmapuruṣaṃ kṛṣṇapiṃgalam | ūrdhvaretaṃ virūpākṣaṃ śaṃkaro nīlalohitaḥ | ityupakrame nīlalohita śaṃkaraḥ kāryarudraḥ ṛtādipadacatuṣṭayokta nārāyaṇaṃ kṛṣṇapiṃgalādi padatrayoktaturīyaṃ śivaṃ santaṃ dhyāyītetyarthavarṇanena kopi doṣaḥ | na ca kaivalyopaniṣadi | uttaratra - sa eva sarvaṃ yadbhūtaṃ yacca bhavyaṃ sanātanam | ityādivat sa eva viṣṇuriti sāvadhāraṇasāmānādhikaraṇya śrutirbhedepyupapadyata iti vācyam | tatra turīyasya vastunaḥ prapañcasya bhedagrāhakapratyakṣamiva viruddha dharmādhikaraṇatvarūpamanumānamiva anyadeva tadviditādadho aviditādadhīti bhedaprāpaka śrutivākyamiva ca | viśvamevedaṃ puruṣaḥ | tadviśvamupajīvatīti viśvapuruṣayorabhedaḥ upajīvyopajīvakabhāvanibandhano gauṇa ityārthika p. 52) bhedapratipādaka vākyamivātrābhede bādhakaleśābhāvāt | nanvetadayuktam | brahmaviṣṇurudrendrāste saṃprasūyante aṇḍaṃ hiraṇmayaṃ rudrasya vīyātprathamaṃ saṃbabhūva | tatra brahmā viṣṇurjāto jātavedāḥ vaiṣṇavaṃ vāmanamālabheta | spardhamāno viṣṇureva bhūtvā imān lokānabhijayati ya etāṃ mahopaniṣadaṃ veda | sakṛtapuraścaraṇo mahāviṣṇurbhavatīti - śarīraṃ vāsudevasya rāmasya ca mahātmanaḥ | saṃskāraṃ lambayāmāsa vṛṣṇīnāñca pradhānataḥ | ityādi śruti smṛtibhiḥ | viṣṇvākhya nārāyaṇasya janmatva śravaṇāt kathaṃ praśithilamūloyaṃ yuktivilāsa iti cenna | asya bhavatāmevāsmadukta yuktijātavismaraṇamūlatvāt | tathāhi bhavatāṃ turīyaśivatvenābhimatasya vastunaḥ nārāyaṇābhede uktanyāyena bahupramāṇapramite viṣṇorjananasya chatrinyāyenāmukhyatayaiva neyatvāditi prāgevāsakṛdāveditvāt | nārāyaṇāt brahmā jāyate | nārāyaṇādrudro jāyate iti nārāyaṇopaniṣatsamākhyayā atharvaśikhāyāmapi brahmaviṣṇurudrādijanakasya turīyasya nārāyaṇātmakatvāvaśyaṃ bhāvāt | nārāyaṇopaniṣadi viṣṇujanakatvānuktilim.gena nārāyaṇaśabdasya nārāyaṇabhinnaśivādiparatvānupapatteḥ | sobhidhyāya śarīrātsvāt sisṛkṣurvividhāḥ prajāḥ | p. 53) apa eva sasarjādau vāmu vīryamapāsṛjat | tadaṇḍamabhavaddhaimaṃ sahasrāṃśusamaprabham | tasmin jajñe svayaṃ brahmā sarvalokapitā mahaḥ | āpo nārā iti proktāḥ āpo vai nara sūnavaḥ | ayanaṃ tasya tāḥ pūrvaṃ tena nārāyaṇa smṛtaḥ | iti upabṛṃhaṇānusāreṇa aṇḍaṃ hiraṇmayamityatrāpi rudraśabdasya turīyākhyanārāyaṇaparatvasyaiva yuktatvāt | y u cainamevaṃ veda | ityāderiva | viṣṇureva bhūtvetyāderapi arthavādatvena phalasamarpakatvābhāvāt | viṣṇutvaprāpteḥ kratuśatasādhyendratvāpekṣayā ādhikyena tasya vāmana paśvālaṃbhanamātrasādhyatvāsaṃbhavena tasyārthavādatvasyaiva yuktatvācca kiñca ajāyamāno bahudhā vijāyate | eṣa sarvabhūtāntarātmā | apahatapātmā | divyo deva eko nārāyaṇaḥ ityādi śrutyā | ajopi sannavyayātmā bhūtānāmīśvaropi san | prakṛtiṃ svāmadhiṣṭhāya sambhavāmyātmamāyayā || namāṃ karmāṇi limpanti na me karma phale spṛhā | icchāgṛhītābhimatoru dehaḥ iti bhagavadgītādivacanena | tapasārādhito devohyabravīdbhaktavatsalaḥ | lokānāṃ saṃ priyārthantu śāpaṃ taṃ grāhyamuktavān | iti laiṃge bhṛṃgu prati harervacanena | tatraiva - punassarvātmako viṣṇurjananaṃ svacchayaiva tat | p. 54) dvije śāpacchalenaivamavatīrṇo hi līlayā | iti vacanena - deva tiryaṅmanuṣyeṣu śarīragrahaṇātmikā | līleyaṃ sarvabhūteṣu tava ceṣṭopalakṣaṇāt | nākāraṇātkāraṇādvā kāraṇaṃ kāraṇāni ca | śarīragrahaṇaṃ tasya dharmatrāṇāya kevalam | kṛtakṛtyohyahaṃ brahman bhaktānāṃ hitakāmyayā | bhajāmi vividhaṃ janma svecchayaivātmalīlayā | iti vacanāntareṇa - samastaśaktirūpāṇi tatkaroti janeśvara | deva tiryaṅmanuṣyākhyā ceṣṭāvantī svalīlayā | jagatāvupakārāya na sā karma nimittajā | iti viṣṇupurāṇavacanena - icchayāpi hi devatvaṃ manuṣyatvamapīcchayā | sūkaratvañca matsyatvaṃ narasiṃhatvameva ca | iti purāṇāntaravacanena - tamadbhutaṃ bālakamambujekṣaṇaṃ caturbhujaṃ śaṃkhagadādmudāyudham | śrīvatsavakṣaṃ galaśobhi kaustubhaṃ pītāmbaraṃ sāndrapayoda saubhagam || mahahi vaiḍūrya kirīṭakuṇḍalatviṣā pariṣvaktasahasrakuntalam | p. 55) uddāma kāñcyaṃgada kaṃkaṇādibhiḥ virocamānaṃ vasudeva aikṣata || śrīvatsavakṣa saṃbhrājatkaustubhāmuktakandharaḥ | pṛthudīrghaṃ caturbāhuṃ vasudevo hyayaṃ pumān || lakṣaṇairnārada proktairnānyo bhavitumarhati | etasminneva kāle tu kṣīrode sāgarottame || nivāse devadevasya śaṅkhacakragadābhṛtaḥ | upāsīno mahābāhuḥ śrīmān vairocano baliḥ || jahāra devadevasya kirīṭaṃ ratnacitritam | tamanvathāvatveritaṃ vainateyo vihaṅgarāṭ || kṛtvā yuddhaṃ mahāghoraṃ jitvā dānavapuṅgavam || gṛhītvā ratnanicayaṃ kirītaṃ bhāskaropamam | āgacchan dadṛśe tatra devakīnandanaṃ harim || tasya mūrdhninidhāyāśu kirīṭaṃ divyabhūṣaṇam | praṇamya pādayormūrdhnā stotusamupacakrame || ekadārbhakamādāya svāṃkamāropya bhāminī | prasnutaṃ pāyayāmāsa stanaṃ snehapariplutam || pītaprāyasya jananī sutasya ruciraṃ smitam | mukhaṃ lālayatī rājan jṛṃbhato dadṛśe idam | khaṃ rodasī jyotiranīkamāsye sūryenduvanhīśvasanāmbudhīṃśca | dvīpānnagān sa duhiturvanāni bhūtāni yāni sthirajaṅgamāni || iti | p. 56) rūpaṃ yattatrāhuravyaktamādyaṃ brahmajyotirnirguṇaṃ nirvikāram | sattāmātraṃ nirviśeṣaṃ nirīhaṃ satvaṃ sākṣādviṣṇuradhyātma dīpaḥ || viditosi bhavān sākṣāt puruṣaḥ prakṛteḥ paraḥ | kevalānubhavānanda svarūpassarvasiddhi dṛk || ityādi bhāgavatavacanena | na tasya prākṛtā mūrtirmāṃsamedosthi saṃbhavā | na yogitvādīśvaratvātsatyarūpocyuto vibhuḥ || saddehassukhagandhaśca jñānabhāksaparākramaḥ | jñānājñānassukhaduḥkhaḥ sa viṣṇuḥ paramocyutaḥ || iti varāha vacanena | deho'yaṃ me sadānando nāyaṃ prakṛtinirmitaḥ | paripūrṇaśca sarvatra tena nārāyaṇosmyaham || iti brahmakaivartādivacanajātena viṣṇorjananasya svecchāmātrajananatva karmānadhīnatva sādhuhitaikaprayojanatvalīlārūpatvādīnāmavatārāṇāmapi samastakalyāṇaguṇa pūrṇatvamūlarūpābhedā prākṛtavigrahatva nirvikāratva utpattivināśatvādīnāñca pratipādanāt uktajananamaraṇādipratipādakavākyānāṃ asurajanamohanāya tathā pradarśanamātra paratvasyaiva yuktatvāt anyathā bahupramāṇavirodhāpatteḥ tasmātsakalaśaivavaiṣṇava vākyānāmeṣaiva digavirodhanenetyapīti saṃkṣepaḥ | p. 57) yaccoktam nāmāni tava govindeti śivo maheśvaraścaiva ityādi harivaṃśādityapurāṇādivacanairviṣṇvādisakalānāmavācyatvaṃ rudrasyaiveti tasyaiva sarvotkarṣo na nārāyaṇasyeti | tadapi dattottaram | tathāhi - rudraśabdārthaḥ kāryarudro vā kāraṇarudro vā nādyaḥ | tasya viṣṇvādisakalanāmavācyatvāsambhavāt pratyutatānyeva mama nāmānītyatra agnimāneva dhūmavānityādivat | evakāreṇa bhagavannāmnāṃ vyāpakatvameva pratīyate | tena viṣṇunāmasu anantānandeṣu viṣṇunā katipaya nāmāni śivāya dattānītyuktaṃ bhavati | nāntyaḥ | nārāyaṇāvatārasya tadatyantābhinnasya kāraṇavākya pratipādyakāraṇaśivasya sakalanāmavācyatvasya sarvāvirodhitvāt | nanu śivasya nārāyaṇāvatāratve pramāṇābhāvenāpasiddhāntācca sāhasamātrametaditi cenna śivasya nārāyaṇāvatāratve niravakāśakāraṇavākyadvayavirodhaparihārānyathānupapattereva pramāṇatvāt | kiñca - nārāyaṇāt brahmā jāyate | nārāyaṇāt rudro jāyate | atha punareva nārāyaṇaḥ sonyaṃ kāmaṃ manasā dhyāyīteti | tasya dhyānāntasthasya | lalāṭāt tryakṣaśśūlapāṇiḥ puruṣo jāyateti nārāyaṇopaniṣadvākyena | p. 58) viṣṇoranyantu paśyanti ye māṃ brāhmaṇameva ca | kutarkamatayo mūḍhāḥ pacyante narakeṣvatha | ityādyudāhṛtābheda bodhaka vacanajātena ca turīyaśivasya nārāyaṇāṃvatāratva nirṇayasaṃbhavāt | na ca brahmaṇopyabhedaśśrūyata iti tasyāpi tadavatāratvam | syāditi vācyam | tayorbhedasyaiva bahupramāṇasiddhatvena tasya tadabhedasya chatrinyāyenaiva neyatvāt | kvāpyabhedābhāve chatrinyāyasyānavakāśāt nārāyaṇopaniṣadi nārāyaṇādrudrojāyata iti kāryarudrasyābhihitatvena punaḥ tryakṣaḥ śūlapāṇiḥ puruṣo jāyata ityatra śūlapāṇipuruṣaśabdayornārāyaṇāvatāraturīya śivaparatvāvaśyaṃ bhāvāt | kiñca vaiśvānarādhikaraṇe śabdādibhyontaḥ pratiṣṭhānāṃ neti cenna tathā dṛṣṭayuvadeśādasaṃbhavāt puruṣamapi cainamadhīyata iti guṇasūtrabhāṣye atha haimamātmānamaṇoraṇīyāṃsaṃ parataḥ paraṃ viśvaṃ harimupāsīteti sarvanāme sarva karma sarvaliṅgaḥ sarvaguṇaḥ sarvakāmaḥ sarvadharmaḥ sarvarūpa iti etamevātmānaṃ viśvaṃ hariṃ anādaramupāste | tasya sarveṣu lokeṣu sarveṣu bhūteṣu sarveṣu vedeṣu kāmacāro bhavatīti tattannāmaliṃgādinā tasyaiva dṛṣṭyupadeśāt mahopaniṣadityādi bhāṣyokta śrutau sarvarūpa iti vacanena nārāyaṇasya sarvāvatāratva pratipādanena śivasyāpi nārāyaṇāvatāratvasya p. 59) pramitatvenāpasiddhāntābhāvāt sarvarūpaśabdasya sarvābhedārthakatvānupapatteḥ sarvāvatāraparatvasyaiva vaktavyatvāt | sarvanāmādipadasamabhivyāhṛtasarvarūpasya sarvāvatāraparatvāvaśyaṃ bhāvācca | sarvāvatārasya nārāyaṇasya kadācidyuge śivāvatāratve bādhakā bhāvāt ananteśvararāmeśvara liṃgādīnāṃ śrīmannārāyaṇādhiṣṭhātṛtvasyāsmābhiraṅgīkārācca | golakadvitayaṃ viṣṇostṛtīyaṃ vā prakīrtitam iti tantrasāravacanena bhagavato liṃgādhiṣṭhānna tasya tejomaya liṃgarūpatvasyaiva vaktavyatvāt | brahmaṇi brahmarūpo sau śivarūpī śive sthitaḥ | iti bhāṣyokta smṛteśca | tīrthaprabandhe varadarājayatikṛta rāmanātha stutau - kāladviṣaṃ kāmitadānadakṣaṃ śrīmajjaṭājūḍavibhāsitāṅgam | rāmeśvaraṃ rāmakṛta pratiṣṭhaṃ rāmāgṛhītārtha tanuṃ natosmi || tathā ##- kalpānte surabhūsurāsuraharaṃ somaṃ haraṃ kaṃharaṃ pṛthvyāṃ pātakakoṭipāṭanapaṭuḥ rāmaḥ kilārādhituḥ | tathā - bheje liṃgaṃ śilāṃ hariṃ ityādibhiḥ bhagavato rāmārādhyasya śivasya svābhinna nārāyaṇāvatāratvasyaiva vaktavyatvāt | anyathā mahānubhāvakṛtasya paramanirṇāyakagrajasya mithyājñānajanakatvāpatteḥ | p. 60) bhāgavatarāmāyaṇādau bhagavato rāmakṛṣṇādeḥ yattatparaṃ jyotirananyamadvayaṃ ityādinā svarūpopāsanāyā evābhihitatvācca | madhvavijayepi bheje bhujaṅgaśayanaṃ dviṣaḍabdakālaṃ tathā nārāyaṇaṃ kulapatiṃ śaraṇaṃ vrajema tathā viṣṇave śrīrāmanāthāya namaścakārasa ityādinā ananteśvararāmeśvaraliṃgayoḥ nārāyaṇādhiṣṭhānatvābhidhānena tayoḥ nārāyaṇāvatāra śivādhiṣṭhānatvameva vaktumucitam | tasmādetāni śrutismṛti vacanayaktijātāni turīyaśivarūpaṃ vastu nārāyaṇātmakaṃ nātotiriktamiti saṃgamayantīti sarvamanavadyam | tathā cāyaṃ niṣkarṣaḥ | janmādi sūtroktaṃ māyāśabalitaṃ īśvarākhyaṃ brahmaikameva kadācidyuge nārāyaṇarūpaṃ sat brahmaviṣṇu rudrādīn sṛṣṭvā sakalajagatkāraṇaṃ bhavati | kadācidyuge tadeva brahmaśivarūpaṃ dhṛtvā brahmādīn sṛṣṭvā sakalajagatkāraṇaṃ bhavati | nārāyaṇosau paramo vicintyo mumukṣubhiḥ karmapāśādamuṣmāt | nārāyaṇamahājñeyaṃ ityādi vākyāni nārāyaṇasyaiva mokṣārthamupāsanāparāṇi | kāraṇaṃ taddhyeyaḥ sarvaiśvarya sampannaḥ sarveśvaraśśambhurākāśamadhyagaḥ umāsahāyaṃ parameśvaraṃ prabhuṃ trilocanaṃ nīlakaṇṭhaṃ praśāntaṃ dhyātvā munirgacchati bhūtayoniṃ samasta sākṣiṃ tamasaḥ parastāt | ityādi vākyāni śivasyaiva mokṣārthamupāsanāparāṇi turīyāśramasthaiḥ prāyeṇa nārāyaṇasyaiva upāsyatvaṃ p. 61) ata eva śāṃkarabhāṣye parāmarśaṃ jaiminiracodanāccāpadaṃ dadati hi ityadhikaraṇe turīyāśrimiṇāmeva saguṇa brahmajñānadvārā niviśeṣa brahmā parokṣajñānamiti nirṇītam | viṣṇusahasranāmabhāṣyasyaivādāvādareṇa kṛtatvācca viṣṇorbrahmādi sāmyena jananavākyāni rāmakṛṣṇādyavatāravat viṣṇośśuddhasatvapradhānakamāyopahitatvena brahmādisāmyāyogena chatrinyāyenāmukhyatayaiva neyāni | viṣṇuśivayoḥ parasparanindā vākyāni nahi nindā nyāyena neyāni - hiraṇyagarbhassamavartatāgre agniragre prathamo devatānāṃ rājānau vā etau devatānāṃ imāni bhūtānyākāśādeva samutpadyante ityādi kāraṇavākyāni etadubhayānyataraparatayaiva neyāni | etadubhayoreva kāraṇatve sādhakabāhulyasadbhāvāt tasmātturīyaśivanārāyaṇātmakaṃ brahmaikameveti śaṃkarācāryasiddhānte saraṇiḥ - rāmānujācāryamate tu tayorabhedo dvedhā nirūpaṇīyaḥ | tatra tatvamasītyatra tatvaṃ padārthayoḥ jīvabrahmaṇoviśiṣṭādvaitavat turīyaśiva nārāyaṇayoḥ viśiṣṭādvaitarūpābheda eva svīkartavyaḥ | na ca tatvamasītyādi vākyavat atrobhayorabhedavākyaṃ na dṛśyata iti vācyam | nārāyaṇāt brahmājāyate | nārāyaṇādrudrojāyate ityādivākyapratipādyaṃ sūkṣmacidacidviśiṣṭaṃ nārāyaṇākhyaṃ jagatkāraṇaṃ kāraṇantu p. 62) dhyeya ityatra kāraṇapadenānūdya sarvaiśvarya sampannaḥ sarveśvaraśśambhurākāśamadhyama ityanena śivaśarīraka brahmābheda vidhāna saṃbhavāt | kaivalyopaniṣadyapi hṛtpuṇḍarīkamityādi cidānandamarūpamadbhutamityantena nārāyaṇākhya paratatvamanūdya umāsahāyamityādinā śivaśarīrakaṃ taṃ dhyātvā bhagavantaṃ gacchatītyarthaparatvena virodhābhāvāt | evaṃ śivopāsanā vākyāni sarvāṇyapi viśiṣṭādvaita paratayā neyāni śiva eva kevala iti | śivasya kāraṇatvapratipādakavākyāni eko ha vai nārāyaṇa āsīdityādi niravakāśakāraṇavākyāvirodhāya śivaśarīrakanārāyaṇasya kāraṇatvaparatayaiva neyāni viśiṣṭādvaitopāsanāyāḥ | paramapumarthasādhanatvenāsyārthasyaiva yuktatvācca | yadvā nārāyaṇākhyaṃ paratatvaṃ turīyaśivābhinnamiti tasya kāraṇavākyagata śivādipadavācyaṃ turīyaṃ nārāyaṇātmakameva nāto riktamityartha eva svīkartavyaḥ | eko ha vai nārāyaṇa āsīnna brahmā na ca śaṃkaraḥ | iti niravakāśa pradhāna vākyāvirodhāya hantaitameva puruṣaṃ sarvāṇi nāmānyabhisaṃviśantītyādivacanajātena turīyavastvātmakanārāyaṇasyaiva kāraṇavākyagata śivādisakalanāmavācyatvāvaśyaṃ bhāvāt śivanārāyaṇayoraikyavacanamupapannam tasmādekameva nārāyaṇarūpaṃ turīyaṃ paraṃ tatvamiti p. 63) śrībhāṣyakṛtāṃ panthāḥ | asmacchrīmadācārya siddhānte tu itthamabhedonirūpaṇīyaḥ tathāhi somena yajetetyādivākyavihitasomayāgādau jyotiṣṭomena svargakāmo yajetetyādi vākyaiḥ phalasaṃbandhādividhānamiva atrāpi eko ha vai nārāyaṇa āsīnna brahmā na ca śaṃkaraḥ ityādi vākyavihita brahmarudrādi dvitīyavastuśūnyatva sargādyasamayavṛttitvādiviśiṣṭaṃ nārāyaṇātmakameva brahmaviṣṇurudrendrāste saṃprasūyate | kāraṇaṃ tu dhyeyaḥ | sarvaiśvarya saṃpannaḥ sarveśvaraśśambhurākāśamadhyagaḥ śiva eko dhyeyaśśivaṃkaraḥ | sarvamanyatparityajya ityādyatharvaśikhā vākye kāraṇantu dhyeya ityatra | ekena kāraṇapadenānūdya sarvaiśvarya saṃpannatvāt sarveśvaratvena śivaṃ karatvācchivatvena śambhuśabditakāraṇa vākyagatanārāyaṇāvatāraturīyaśivābhinnatvenākāśamadhyagatatvena dhyānaṃ phalāya vidhīyate | na turīya śivaḥ sarveśvaraśabdaśivaśabdayostatrarūḍhatvena pravṛttinimittadvayakathanānupapatteḥ | nārāyaṇāt brahmājāyate | nārāyaṇādrudro jāyate | iti nārāyaṇopaniṣatsamākhyāyā kāraṇapadoktabrahmarudrādikāraṇasya nārāyaṇatvāvaśyaṃ bhāvāt | evaṃ hṛtpuṇḍarīkamityādi tamasaḥ parastādityantena kaivalyopaniṣadvākye hṛtpuṇḍarīkamityādi cidānandamarūpamadbhutaṃ p. 64) ityantena turīyaṃ jagatkāraṇaṃ nārāyaṇamanūdya umāsahāyamityādi tamasaḥ parastadityantena kāraṇavākyagata bhagavadavatārarūpa turīya śivopāsanāphalāya vidhīyate | ata eva bhāṣyodāhṛta śrutau bhagavatassarvāvatāratvādikaṃ pratipāditāṃ tathā yo vai rudrassa bhagavān yaśca brahmā ityatharva śiro vākye kāraṇavākyagatarudrādipadārthoddeśena bhagavacchabdita nārāyaṇābhedo vidhīyate | itthaṃ hi tatra vacana vyaktiḥ yo vai rudraḥ nārāyaṇāvatārabhūtasturīya śivaṃ yaśca brahmā caturmukhaḥ sa bhagavānnārāyaṇa iti evamuttaratrāpi jñātavyam | anyathā vākyārthasya sāmaṃjasyaprasaṃgāt | evamuttaratāpanīya vākyepi śivamadvaitaṃ caturthaṃ manyante sa ātmā sa vijñeyaḥ | ityatra caturtha śivoddeśenātmaśabditanārāyaṇatvaṃ mokṣārthaṃ vijñeyatvaṃ vidhīyate | eva mitarāṇi śivotkarṣaparāṇi sarvāṇi vākyāni etadavirodhāya nārāyaṇasyaphalāya śivatvena upāsanā parāṇi neyāniupāsanāpadarahitānāṃ vākyānāṃ upāsanāpadamadhyāhṛtyāṃśrutaphalānāṃ ca aihikāmuṣmikaphalaṃ kalpanīyam | bhagavataśśivatvena upāsanāyāḥ sarveṣu lokeṣu kāmacāro bhavatītyādinā mahāphalasyābhihitatvāt aihikāmuṣmikabhogecchāvatāṃ rājasajanānāmupāsanārthaṃ bhagavato nārāyaṇasya śivatvena līlāvigraha svīkārasaṃbhavāt p. 65) turīya śivaparāṇyapi sarvāṇi vākyāni upāsanāparāṇyeva śrūyante tasmāt turīyaśivātmakaṃ nārāyaṇākhyameva paraṃ tatvamiti athavā upāsanāpadarahitānāṃ śaivavākyānāṃ nāmāni sarvāṇi yamāviśanti ityādi śrutyā nārāyaṇa paratvāt śivopāsanā vākyānāṃ udāhṛta śrutyā nārāyaṇasya śivāntaryāmiṇaḥ śivadharmatvenopāsanāparatvācca sarvāṇyapi śaiva vākyāni nārāyaṇaparāṇyeva - brahmaṇi brahmarūposau śivarūpī śive sthitaḥ | iti vacanaprāmāṇyāt | yepyanya devatā bhaktāḥ yajante śraddhyānvitāḥ | tepi māmeva kaunteya yajantyavidhipūrvakam | ahaṃ hi sarvayajñānāṃ bhoktā ca prabhureva ca | na tu māmabhijānanti tatvenātaścyavanti te | iti gītāvacanaprāmāṇyāt | ahaṃ bhogaprado vatsa mokṣadastu janārdanaḥ | iti mārkaṇḍeyapurāṇe mārkaṇḍeyaṃ prati śivavacanaṃsvārasyācca - yadvā re mattamātaṅgāḥ vāyuvegāsturaṃgamāḥ | pūrṇenduvadanā nārī śivapūjāvidheḥ phalam | iti skānde sanatkumārasaṃhitāyāṃ phalaviśeṣanirdeśācca | loke aihikabhogecchāvatāṃ rājasatāmasajanānāṃ prācuryāttadarthaṃ bahusthaleṣu śrutismṛtyādiṣu śivopāsanā p. 66) tatpūjādīnāmeva śravaṇe bādhakābhāvāt | śyenenābhicaran yajeta ityādivat śrutismṛtivākyānāṃ svarūpasthitimātrakathanaparatvāt hiraṇyagarbhassamavartatāgre agniragneprathamo devatānāṃ imāni bhūtānyākāśādeva samutpadyante ityādi tattadasādhāraṇapadaghaṭitakāraṇavākyānāṃ viṣṇuparatvavat śaivavākyānāmapi nārāyaṇaparatvasyaiva yuktatvāditi nanvevameva śaivavākyānāmavirodhasaṃbhave śivasya viṣṇvatāratvenāvirodhe ko viśeṣa heturiti cenna | śivotkarṣaparāṇāṃ śivāsādhāraṇa śrutiliṃgādi yuktānāṃ vākyānāṃ prācuryāt śivanārāyaṇapadānāṃ tattadvayaktimātraparatvābhāve śaiva vaiṣṇava kathā pravṛtyanupapatteśca | śivasya viṣṇvatāratvenāvirodhe udāhṛtasādhakapramāṇāt bādhakābhāvācca śaivavākyānāṃ viṣṇuparatvanayanasaulabhyācca tasmāt śivasya nārāyaṇāvatārapakṣamaṃgīkṛtya sakalajīvādibhinna turīya śivanārāyaṇayoraikyamiti pakṣadvayepi nārāyaṇākhyamekameva paraṃ tatvamiti śrīmadānandatīrthacaraṇāvalambināṃ saraṇiḥ | evaṃ matatrayaṃ prāyeṇa na viruddhamiti trimataikyaprakāśo yukta iti || iti śrīparamahaṃsaparivrājakācāryasarvatantrasvatantra śrīmadvasudhendratīrtha śrīmaccharaṇakaruṇālayena śrīmanmahānandatīrthabhagavatpādācārya siddhāntānitarasādhāraṇapravacanādi paṭutara śrīvāṇāturai rāmācāryatanayagopālācāryasūnunā aiyaṇākhyena viracitāyāṃ trimataikyaprakāśikāyāṃ prathama paricchedaḥ || samāptaḥ || p. 67) || matatrayaikyaprakāśikāyāṃ dvitīya paricchedaḥ || nanvetadayuktaṃ yato dvaitino vadanti | śrutismṛtisiddhaṃ sajātīya vijātīya svagata bhedavarjitaṃ brahmeti | tathāhi - jīvānuvādena brahmābhedavidhāyake tatvamasītyādivākye tvaṃ padena cetanatvena sajātīyaṃ jīvajātaṃ tatrāpi jahadajahallakṣaṇayā viśiṣṭākāraṃ parityajya caitanyamātramanūdya tatpadena tayaiva lakṣaṇayā viśiṣṭākāra parityāgenopasthitaṃ caitanyamātrarūpatvaṃ vidhīyate | jīva caitanyasya brahmacaitanyarūpatvavidhāne padayossāmānādhikaraṇyābheda eva paryavasyati | evaṃ brahmānuvādena jīvābhedavidhisthale | kṣetrajñaṃ cāpi māṃ viddhi ityādau bhāgatyāgalakṣaṇayaivaikyaṃ neyamiti | atha kathaṃ jīvabhinnaṃ nārāyaṇākhyaṃ brahma paraṃ tatvamityetat dvaitimatāviruddhamiti cedatra brūmaḥ | jīvabrahmādvaitavākyammukhyābhedagocaram | tadeva mukhyato bhedaṃ śrautayuktyāvagāhate | nadīghoṣādi vākyānāṃ aviruddhārthatā yathā | jīvabrahmaikya vākyasya tathā neyāviruddhatā | yattatvamasītyādivākyaṃ lakṣita caitanyābheda viṣayaṃ tadeva vākyaṃ vācyārthayorjīva brahmaṇorvakṣyamāṇayuktyābhedaṃ viṣayīkaroti | yathā gaṅgāyāṃ ghoṣa ityādi vākyaṃ vācyalakṣyārthabhedenāviruddhaṃ tathaivādvaitavākyamaviruddhamityartha iti idamuktaṃ bhavati | cetanatvena p. 68) sajātīyajīvapratiyogika bhedaniṣedharūpābhedo mukhyaḥ abhedasyāmukhyatvaṃ kathamiti cet śakyatāvacchedakānavacchinna pratiyogikatvāditi brūmaḥ | brahmābhedapratiyogino jīvādipadalakṣya śuddhacaitanyasyāvidyāvacchinnacetanatvādirūpajīvādipadaśakyatāvacchedaka navacchinnatvāt | tatra tatvamasītyādau tatpadaśakyatāvacchedakaṃ sārvajñādiviśiṣṭacetanatvaṃ tvaṃ padaśakyatāvacchekañca abhimukha cetanatvaṃ abhimukhatvañca prakṛtaśābdabodhānvayaprakārakavaktṛbhinnaviśeṣyakavaktṛ icchāviṣayavākajñānavatvaṃ tathā ca tatvamasīti prayoge śrotuḥ ahaṃ brahmāsmīti śābdabodha eva jāyata iti vaktavyam | evañca tvaṃ padaśakyatāvacchedakānavacchinne tvaṃpadalakṣyaśuddhacaitanyatatpadaśakyatāvacchedakānavacchinnena tatpadalakṣyaśuddhacaitanyena bhedaniṣedharūpamaikyaṃ bodhyate | ekatvasaṃkhyāyā nirdharmike brahmaṇyayogāt kṣetrajñaṃ cāpi māṃ viddhītyādau asmatpadalakṣita śuddha caitanye kṣetrajñapadalakṣitaśuddhacaitanya pratiyogika bhedaniṣedhātmakābheda eva bodhyate - tathā ca jīvabrahmādi padalakṣye śuddhabrahmāṇi brahmajīvādi padalakṣya parabrahmābheda pratipādanapare advaitavākye jīvabrahma padamukhyārthayorjīvabrahmaṇorbheda eva dṛḍhīkṛto bhavati gaṃgāpadalakṣasya gaṃgārūpatīrasya ghoṣādhāratvepi gaṃgāpadavācyapūrasya ghoṣānādhāratve virodhābhāvāt | tathā cāyaṃ prayogaḥ jīvaḥ brahmabhinno bhavatu | p. 69) marhati | jīvapadalakṣyasya brahmābhinnatvāt yatpadalakṣyaṃ yadabhinnaṃ tatpadavācyaṃ tadbhinnamiti niyamāt | yathā - siṃho devadatta ityādau devadattāderamukhyārtha siṃhādi sadṛśābheda iti | na ca hetoḥ pakṣadharmatvābhāva iti | vācyam | ūrdhvadeśo sṛṣṭimānatho deśe nadī pūrādityādau vyāptau satyāṃ hetusādhyayorvyadhikaraṇatvasyādoṣatvāditi sudhāyāmuktatvāt - athavā - brahmavācakātirikta padavācyatvaṃ hetuḥ - tathātve hetoḥ pakṣadharmatā lābhaḥ | vyāptiśca sugrahā | yat yadvācakātiriktapadavācyaṃ tat tatpadavācyādbhinnamiti evaṃ brahmajīvādbhinnaṃ bhavitumarhati jīvapadalakṣyābhinnatvāt yadyatpadalakṣyābhinnaṃ tattatpadavācyādbhinnamiti vyāpteḥ yathā - bhāṭṭābhimate somena yajeta nīloghaṭa ityādau tatra yāgaghaṭayoḥ somanīlapadalakṣyābhinnayossomanīla padavācyābhyāṃ bhedadarśanāt | tathā ca gaṃgāyāṃ ghoṣa ityatra gaṃgāpadalakṣyavācyayorghoṣādhāratvatattadabhāvayoravirodhavat | somādipadavācyānāṃ tatpadalakṣyāṇāñca soma yāgādibhiḥ bhedābhedayoravirodhavacca | tatvamatītyadyadvaita vākyānāmapi tvamādipadavācyasya jīvasya tadādi padavācyena brahmaṇābhedaḥ tvamādipadalakṣyasya śuddha caitanyasya tadādipadalakṣyeṇa śuddhacaitanyena abheda iti bhedābhedayormukhyāmukhyayoravirodhasya sarvasamatatvāditi | na ca bhavanmate | tvaṃ padasya jīvavācakasya tadantaryāmi p. 70) brahmacaitanye kathañcillakṣaṇāyāmapi tatpadasya sārvajñādi guṇaviśiṣṭavācakasya kathaṃ śuddhacaitanya lakṣakatvaṃ tasyaiva śuddharūpatvāt | yenobhayorāvirodha iti vācyam | bhagavatastaddharmāṇāṃ abhedavādināmasmākaṃ śuddhasyaiva brahmaṇaḥ viśeṣa balāt viśiṣṭavyavahāraviṣayatānusandhānadaśāyāṃ tatpadavācyatvasyābhedamātrānusandhānena kevalaśuddhatānusandhānadaśāyāṃ tatpadalakṣyatvasya mukhyasya gauṇasya vā saṃbhavena ubhayoravirodhāt | ata evoktaṃ gauḍabrahmānandīye jaḍatvabhaṃgoddhāre satyādi śabdānāmanavacchinna caitanye śaktireva | lākṣaṇikatvavyavahārastu śakyatāvacchedakā navacchinna bodhajanakatva sāmānyāt gauṇa iti | nanu lakṣaṇāgauṇyo amukhyatvepi viditavyam iti vācyam | tathātve tārtīyādyadhikaraṇavirodhaprasaṃgāt | tatra tṛtīye pāde anuprasarpiṣu sāmānyādityatra vicintitaṃ rājasūye daśapeyākhya somayāgavikāre śrūyate | ekaikaṃ camasaṃ daśadaśānu prasarpeyuḥ śataṃ brāhmaṇāssomaṃ bhakṣayantīti tatra jyotiṣṭomāddaśacamasānāṃ prāptau rājñopi rājanya camasabhakṣaṇa prāptau ca kiṃ rājanya camasaṃ rājanyādaśa bhakṣayeyuḥ uta tamapi brāhmaṇā eva bhakṣayeyuriti saṃśaye daśadaśeti vākye anuprasarpeyuriti vidhi pravaṇena praticamasaṃ daśasaṃkhyā vidhānāt tadvākya vihita daśatvasaṃkhyayātideśika prāptaikatva saṃkhyāyā eva p. 71) samājajātitvena nivṛtteḥ na rājanyatvajātinivṛttiḥ | brāhmaṇaśabdasya brāhmaṇābrāhmaṇa samudāye chatrinyāyena lakṣaṇayā rājanyaparatāpyaviruddheti daśarājanyānāmeva rājanyacamasabhakṣaṇamiti pūrvapakṣaṃ prāpayya śataṃ brāhmaṇāssomaṃ bhakṣayantītyatra mukhya śrutyartha saṃbhave jaghanyalakṣaṇāyāḥ anyāyayatvāt | prakṛtitaḥ prāpteṣu daśacamaseṣu anusarpatāṃ puṃsāṃ daśaśeti vīpsayoḥ praticamasaṃ daśasaṃkhyāvidhānāt arthataḥ prāptāṃśatasaṃkhyāmanūdya saṃkhyeyānāṃ sarveṣāṃ laṭo leḍvikalpanena ye śataṃ puruṣā bhakṣayeyuḥ te brahmaṇā iti brāhmaṇya vidhānārthatvena śatacamasabhakṣaṇamapi brāhmaṇānāmeveti siddhāntitam | ata eva cābhyāsassāmidhenīnāṃ - dharmyāsthānajassyāditi navamādhyāya prāthamikādhikaraṇe cintitaṃ darśapūrṇamāsayośśrūyate triḥ prathamāmanvāha triruktamāttāḥ pñcadaśasaṃpadyante ityatra trirabhyāsasya kiṃ ṛgdharmatvaṃ kiṃ vā prathamasthāna dharmatvamiti saṃśaye prathamā śabdasya strī liṃganirdeśāt lakṣaṇayā ṛkparatvaṃ svīkṛtya taddharmatvaṃ trirabhyāsasyeti prakṛtau prathamāyāḥ pravo vā jīyāyāḥ kvacittadvikāreṣvabhāvāt na tatra trirabhyāsasyoha iti pūrvapakṣaṃ prāpayya prathamā śabdasya mukhya vṛtyā prāthamyaparatve sambhavati | ṛci jaghanya lakṣaṇāpatteranyāyyatvāt guṇavacanānāñca śabdānāmāśrayato liṃgavacanāni bhavantīti p. 72) strīliṃganirdeśasya nityānuvādatvena prathamasthāna dharmatvaṃ trirabhyāsasyeti vikṛtiṣu prāthamya viśiṣṭe ṛgantare trirabhyāsasyobhe iti siddhāntitam | tatraiva - patnīsaṃyājāntatvaṃ sarveṣāmaviśeṣāt ityadhikaraṇe gauṇyā mukhyatvaṃ varṇitaṃ dvādaśāhe śrūyate - patnīsaṃyājāntānyahāni santiṣṭhante na barhiranupraharati asusthito hi tarhi yajña iti sarveṣāmanhāṃ patnīsaṃyājāntatvaṃ uta uttamavarjamiti saṃśaye aviśeṣeṇa vidhānāt sarveṣāmapyanhāṃ patnīsaṃyājāntatvameva na barhiranupraharaṇamityasaṃsthāvacanasya yajñasya cirakālīna paratvamiti dvādaśāhavikāreṣu dvirātrādiṣu codakādeva patnī saṃyājāntatā prāpteḥ | noha iti pūrvapakṣe dvādaśayāgānāṃ sahakartavyatvena pūrva pūrvāṇyahāni patnī saṃyājāntānyeva kṛtvā pūrva pūrvasminnahaśśeṣe uttaramārabdhavyamityabhi hite apekṣitavidhilābhāt sarve yāgāssahakṛtā bhavanti asaṃsthā vacanasya mukhyatvāya uttamavarjaṃ patnī saṃyājāntānyahāni kṛtvā ante ahani dvitīye tṛtīye vā prākṛtaṃ barhiranuprakaraṇādikaṃ sarvamāhitavyamiti siddhāntitam - tasmādvācyārthalakṣyārthayormukhyā mukhyatvena tādṛśayorbhedābhedayorāvayoravirodha ityaṃgīkāryam | avaśyañcaivaṃ vijñeyaṃ anyathā sadeva saumyedamagra āsīt p. 73) sarvaṃ khalvidaṃ brahma ityādi vākyamapi brahmaṇo jagaddvaita paraṃ syāt tatrāpi sāmānādhikaraṇyāt tatvamasītyādivat sarvādipadānāṃ lakṣaṇayādhiṣṭhāna brahmacaitanya paratvena lakṣitasya brahmaṇaḥ sabrahmādipadārthābhedasya suvacatvāt - na ca tatvamasītyādau abhede sāmānādhikaraṇyaṃ sarvaṃ khalvidaṃ brahmetyādau bādhāyāṃ sandhānādhi karaṇyamiti vaiṣamyamiti vācyam | nyāya sāmyepi vaiṣamye bījābhāvāt | kiñca bādhāyāmiti adhikaraṇa saptamī vā viṣayasaptamī vā sati saptamī vā nādyaḥ sarvaṃ khalvidaṃ brahmetyādau brahmātiriktamidaṃ sarvaṃ nāstīti jñānaṃ bādhaḥ | bhinnapravṛttinimittānāṃ śabdānāmekasminnarthe pravṛtti rūpasya sāmānādhikaraṇyasya śabdadharmasya jñāne abhāvāt | na dvitīyaḥ | vṛttirūpasya sāmānādhikaraṇyasya padārthaviṣayakatvena prapañcamithyātvaviṣayakatvābhāvāt | na ca bādhyata iti karmavyutpatyā bādhaśabdasya mithyā rūpaviśiṣṭaviṣayaparatvena idaṃ rajatamityādivat tadviṣayakaṃ sāmānādhikaraṇyamupapadyata iti vācyam | tatrāpi tatvamasītyādivat sarvādipadānāmapi lakṣaṇayā adhiṣṭhāna caitanya paratvenābhede sāmānādhikaraṇyasaṃbhavena sarvādvaitavākyānāmekārthatvasaṃbhavena vairūpyakalpanā yogāt anyathā cetanācetana p. 74) mātravācakasya sarvādipadasya ekadeśalakṣaṇayā abhede bādhāyāñca sāmānādhikaraṇyamiti vairūpyaṃ syāt | kiñca - tatvamasītyādi vākyamapi tvaṃ padasya mithyābhūtaviśiṣṭārthabodhakatvena bādhāyāmeva samānādhikaraṇamiti sarvatrā vairūpyasyaiva yuktatvāt | avidyā viśiṣṭasya jīvasya brahmaṇyadhyastatvāt śuktirajatādi dṛṣṭāntasya sarvatrāpi saṃmatatvāt | dṛṣṭāntepi rajatapadasyādhiṣṭhāne śuktau lakṣaṇayābhedasaṃbhavāt | tathā ca karmavyutpatyā viṣaya saptamī pakṣe nāsmākaṃ hāniḥ tatvamasītyādau sarvatrāpi sādṛśyarūpagaṇābhedasya asmābhiraṃgīkārāt | na tṛtīyaḥ śabdaniṣṭhasya sāmānādhikaraṇyasya sarvadā vidyamānasya jñānārtharūpavādhānantarabhavitvābhāvāt | evañca tatvamasītyādi vākyeṣu advaita mate dvayoḥ padayorlakṣaṇayā śuddhacaitanyābhedabodhakatvam - rāmānujamate tu tvaṃ pada bodhyajīvākhya śarīraviśiṣṭasya brahmaṇaḥ tatpadabodhyasūkṣma cidacidviśiṣṭabrahmaṇābheda iti viśiṣṭādvaita bodhakatvam | asmanmate tu tvaṃ padabodhyasya jīvāntaryāmiṇaḥ tatpadabodhya parabrahmaṇā bheda iti parabrahmādvaita bodhakatvamiti prāyeṇa trayāṇāṃ matānāṃ na virodha iti | sarvaṃ khalvidaṃ brahma - sadeva saumyedamagra āsīt | ityādau prathamapakṣe sarvedaṃ padalakṣitaśuddhabrahmaṇaḥ brahmādi padalakṣita parabrahmaṇā bhedabodhakatvaṃ sarvapadārtha p. 75) mithyātvabodhakatvaṃ dvitīyapakṣe viśiṣṭādvaitabodhakatvaṃ sarvādipadalakṣitatadgatasvātantryamithyātvabodhakatvaṃ asmanmate tu antaryāmiṇo brahmābhedabodhakatvaṃ jīvagatasvātantryamithyātva bodhakatvaṃ ityevaṃ trayāṇāmavirodha iti | nanu kevalalakṣaṇā gauṇībhyāṃ śuddhacaitanyā bhede virodhābhāvepi jahadajahallakṣaṇayā śuddhacaitanyaikye matāntaravirodhe'styeva | tasyāḥ ubhābhyāmanaṃgīkārāditi cenna jahadajahallakṣaṇāyāḥ jahallakṣaṇānatiriktatvena virodhābhāvāt tathāhi sarvajñatvādi viśiṣṭaṃ brahma alpajñatvādi viśiṣṭo jīvaśca viśeṣyamātrāt caitanyādbhinnamabhinnaṃ vā nādyaḥ viśeṣyamātrabodhasya jahallakṣaṇāmātrasādhyatvāt brahmātiriktasya viśiṣṭasyaikatvena tatra bhāgatyāgarūpa jahadajahallakṣaṇānupapatteḥ | kiñca ##- lakṣaṇā sādhyatvavat | vede śakpatāvacchedakānavacchinnabodhasyāpi jahallakṣaṇāmātrasādhyatve bādhakābhāvāt | api ca śakpārthānyabodhasya śaktyanyavṛttilabhyatvena tadbodhasya jahadajahallakṣaṇābhyāmeva saṃbhavāt nāntyaḥ | viśeṣyasya śuddha brahmaṇaḥ tatvaṃ padavācyābhyāṃ viśiṣṭa jīveścarābhyāṃ abhede tatra viśeṣābhāvena tatvaṃ padayoḥ viśeṣya śuddhacaitanyayoreva vācyatvena taporabhede p. 76) virodhābhāvena jahadajahallakṣaṇānusaraṇa vaikalyaprasaṅgāt | kiñca viśeṣyasya pāramārthika satyatvena viśiṣṭajīveśayoravidyā māyopādhikayormithyātvenābhedāsaṃbhavāt | kiñca viśiṣṭa śuddhayorabhede bahunyāyavirodhaprasaṃgāt | tathāhi caturthe tṛtīyapāde tatra sarve viśeṣādityadhikaraṇe cintitam | sarvebhyo darśapūrṇamāsau sarvebhyo jyotiṣṭome iti śrūyate | tatra kimekasmin prayoge sarvekāmā bhavatyuta | prayoga bhedeneti saṃśaye yādṛkkarma ekaṃ nimittaṃ tadeva karmāntaraṃ prati nimittamiti nimittasāmānyāt | sakṛtprayogādeva sarvakāmāvāptiriti pūrvapakṣe kāmānāṃ rāgaprāptatvena karmoddeśena kāmavidhānāsaṃbhavena kāmoddeśenaiva karmaṇo vidhātavyatvena pratipradhānaṃ guṇāvṛttiriti nyāyena pratiphalaṃ prayoga bhedena karmaṇāmāvṛttiḥ tatra kāmānāṃ sarvebhya iti ekapadoddiśyamānatayā sāhityarūpaviśiṣṭapratītāvapi tasyoddeśyagatatvena bṛhaikatvavannavivakṣiteti prayogabhedenaiva sarvakāmāvāptiriti siddhāntitam | tatra sāhityarūpaviśiṣṭasya ekadeśarūpa viśeṣyamātra svarūpatve sakṛtprayogādeva sarvakāmāvāptyā tadadhikaraṇocchedāpatteḥ | ata eva daśame prathame pāde pradhānāccānye saṃyuktāssarvāraṃbhānivarte tānaṃgatvāt ityadhikaraṇe cintitam | rājasūye anumatyādinyaiṣṭika karmāṇi paśusomadarvī homādīni anyānyapi karmāṇi śrūyante | anumatyai p. 77) puroḍāśamaṣṭākapālaṃ nirvapati - ādityāmalhāṃ garbhiṇīmālabheta ityādiṣu tāni sarvāṇyapi ekaphalasādhanatvena śrutāni rājasūyena svārājyakāmo yajeteti tatra darśapūrṇamāsavikṛtiṣu anumatyādiṣu āraṃbhaṇīyeṣṭiḥ kartavyā naveti saṃśaye pūrvatra sāṃgapradhānaviṣayeṇaivāraṃbheṇāṃgānāmanuṣṭhānasidhyā pṛthagāraṃbhā saṃbhavena darśapūrṇamāsa vikṛtibhūta somayāgāṃgabhūtadīkṣaṇīyeṣṭau ālaṃbhalakṣaṇadvāralopenāraṃbhaṇīyeṣṭerlopepi atra rājasūye anumityādīnāṃ pradhānatvena pṛthagāraṃbhasaṃbhavenāluptadvāratvādāraṃbhaṇīyeṣṭiḥ kartavyeti | pūrvapakṣaṃ prāpayya prakṛtau iṣṭimātrāraṃbhasyaiva dvāratvāvagamāt | atra tu rājasūye iṣṭipaśusomadarvīhomādi samudāyarūpe eka eva vyāsaktāraṃbho na pṛthak pṛthagāraṃbha iti prakṛtau kḷptasya kevaleṣṭi viṣayakasyārambhasya dvārabhūtasya bhāvādanumatyādāvāraṃbhaṇīyeṣṭeḥ lopa iti siddhāntitam | tathā ca - samudāyarūpaviśiṣṭasya ekadeśarūpaviśeṣyamātra svarūpatve atrāpi samudāyarūpa rājasūyasyānumatyādyabhinnatvenārambharūpadvārarūpābhāvāt ārambhaṇīyeṣṭiḥ kartavyā syāditi tadadhikaraṇocchedāpattiḥ | ata eva ca tṛtīye aindrāgne tu liṃgabhāvātsyādityadhikaraṇe tathaiva cintitam | jyotiṣṭome aindrāgnaṃ gṛhṇāmīti aindrāgnassomosti tasya śeṣe bhakṣaṇīye kiṃ samantrakaṃ p. 78) bhakṣaṇaṃ uta amantrakamiti saṃśaye indrāgnibhyāṃ pītassomaḥ indreṇāpi pītaṃ iti indra prakāśana sāmarthyarūpaliṃgena indrapītasyeti mantrasya aindrāgna śeṣa bhakṣaṇepi viniyogasaṃbhavāt samantrakamaindrāgnaśeṣabhakṣaṇamiti pūrvapakṣaṃ prāpayya navamoktadevatādhikaraṇanyāyena śarīrasya pānāyogāt pītapadena dānalakṣaṇāyāṃ indrāya dattasya somasyetyarthassyāt | na cātra yajamānaḥ indramuddiśyadattavān | tathā ca dānasya miśraviṣayatvena mantrasyaikadeśaviṣayatvena ubhayaprakāśane sāmarthyābhāvāt amantrakamaindrāgnaśeṣabhakṣaṇamiti siddhāntitam | atrāpi ekadeśāpekṣayā samudāyasya atiriktatvābhidhānāt ata eva ca tṛtīye saptamapāde traivānuvacanaṃ maitrāvaruṇasyopadeśāt ityadhikaraṇe cintitam | agnīṣomīya paśau śrūyate | maitrāvaruṇaḥ preṣyati cānvāha ceti | hotā pakṣadagniṃ samindhetyanuvacanarūpasya mantrasyānte hotaryajeti praiṣaśravaṇāt traiṣayuktānuvacanamasti tathā kevalaṃ praiṣavacanamapyasti agnaye samindhamānāyānubrūhityādi tathā kevalānuvacanamapyasti pravovājādbhidyavā ityādikaṃ tatra kiṃ kevalapreṣavākye kevale anuvacane ca sarvatra maitrāvaruṇaḥ karteti maitrāvaruṇavākyārthaḥ kiṃ vā praiṣayuktānuvacana eveti p. 79) sandehe preṣyati cānuvāheti ca śabdābhyāṃ praiṣānuvacanayossahita praiṣānuvacanayośca sarvatraiva maitrāvaruṇasya kartṛtvamiti maitrāvaruṇavākyasyārtha iti pūrvapakṣe pratyekamuddeśyatve pratyuddeśyaṃ vākyasamāpteḥ vākyabhedāpātena praiṣāntānuvacanarūpa eka eva padārtha uddeśya iti praiṣayuktānuvacana eva maitrāvaruṇasya kartṛtvamiti maitrāvaruṇa vākyasyārtha iti siddhāntaḥ tathā ca praiṣayuktānuvacanasya ekadeśasvarūpatve praiṣānuvacanobhayasvarūpatvāpatyā vākyabhedāpātena tadadhikaraṇocchedāpattiḥ | evaṃ bahunyāyāvirodhāya samudāya rūpaviśiṣṭaṃ viśeṣyamātrādatiriktameveti vaktavyam | tasmāt jahadajahallakṣaṇā śabdo jahallakṣaṇāyāmeva gauṇa iti vācyam | lakṣyārthayoḥ bhedābhedāṃgīkāre na kāpi virodhaśaṃketi na ca soyaṃ devadatta ityādau jahadajahallakṣaṇā prasiddhīti vācyam | soyaṃ devadatta ityādau jahadajahallakṣaṇeti vyavahārasyāpātaramaṇīyatvāt | tathāhi ayaṃ ghaṭa itivat soyaṃ devadatta iti jñānākāro vā śabda vyavahāro vā nādyaḥ | indriyajanyajñāne lakṣaṇāsaṃbhavāt | na ca indriyāṇāṃ vartamānadeśakālasaṃbandhivastuviṣayaka jñānajanakatvasvābhāvyāt kathamatītadeśakālādi saṃbandhitā viṣayakatvamiti vācyam | cakṣurādi vātyendriyāṇāmeva pūrvānubhavajanitasaṃskārasahakṛtānāṃ p. 80) soyamityatītavartamāna viśiṣṭa vastuviṣayaka pratyabhijñārūpamano vṛttijñāna viśeṣajanakatve bādhakābhāvāt | nanu bhavanmate atītakālādiviśiṣṭasya vartamāna kālādiviśiṣṭasya ca vastunaḥ viśeṣyamātropādānakasya bhedāt kathamabhedaviṣayiṇī pratyabhijñā pramāṇamiti cenna āgantukaviśiṣṭa viśeṣyayorbhedābhedāṃgīkāreṇa viśeṣaikyaviṣaye prāmāṇyopapatteḥ | na ca soyamiti viśiṣṭavastudvaya viṣayakasya jñānasya kathaṃ viśeṣyamātra viṣayakatvamiti vācyam | viśiṣṭaviśeṣyayorbhedena ekameva jñānaṃ viśiṣṭaṃ viśeṣyañca viṣayīkriyata iti vaktuṃ śakyatvāt | yadvā pūrvottaravastunoḥ bhedābhedoṃgīkriyate | tathā ca sa evāyamityādi pratyabhijñāyābhramatvepi soyamityādi pratyabhijñānasya pramātvamupapadyate pūrvottarakāla bhāvinorabhedasya pratyabhijñā viṣayasya satvāt kālādidvayasaṃbandha viṣayakatvepi sāvadhāraṇapratyabhijñāyāmavadhāraṇasya kālādi saṃbandharūpa viśeṣaṇādayoṃgavyavacchedakatvepi dharmyabheda vyavacchedakatvābhāvena tasyā api pramāṇyopapatteḥ yaḥ tadā taddeśa tatkālaviśiṣṭaṃ sa evedānīṃ etaddeśe tatkāla viśiṣṭa iti viṣayīkaraṇāt uktañca sudhāyāṃ samayapāde paramāṇupuṃjavādanirākaraṇāvasare ucyate | yadā tu pūrvottarakālabhāvinorabhedaḥ p. 81) pratyabhijñāviṣayoṃgī kriyate | tadā sāvadhāraṇasya pratyabhijñānasya śramatvepi tadidamiti tu na bhramaḥ - tenaiva yadā tu kālādidvayasaṃbandho viṣayaḥ tadā sāvadhāraṇamapi na bhrama iti nāntyaḥ | vikalpāsahatvāt tathāhi - kimayamanuvādarūpo vā apūrvārthabodhako vā nādyaḥ tasya viṣprayojanatvenāpramāṇatvāt śābdabodhājanakavākyasya vṛtyanapekṣatvācca anyathā jñānottarakālīnasya ayaṃ ghaṭa ityanuvādaka vākyasyāpi atīta deśakāla viśiṣṭe lakṣaṇāyā śābdabodhāpatteḥ nāntyaḥ soyaṃ devadatta itthasya jñānākārānuvādarūpatvenāpūrvārthabodhakatvāsambhavāt | soyamityasya pratyakṣadṛṣṭārthatvena tatra śabdasya prāmāṇyāsaṃbhavāt ata eva śāstraṃ hi śabdavijñānāt asannikṛṣṭerthe vijñānamiti śābarabhāṣye sannikṛṣṭārthe śabdasya prāmāṇyā bhāvādityuktatvāt tadvārtike ca tathaiva vyākhyātatvāt | tasmātsoyaṃ devadatta iti pratyabhijñākāra pradarśana vākyasyānuvādarūpasya śābdabodhājanakatvena tadarthaṃ tṛtīyalakṣaṇānavakāśa iti | atha ca tasyāḥ vṛtyantaratvepi viśiṣṭasyātiriktatvena nāsmābhiruktanyāyasya virodha iti p. 82) nanu tathāpi tatvaṃ padayoḥ śaktyāviśiṣṭārtha bodhakayorviśeṣyamātrepi śaktireva yathā vā daṇḍyādipadānāṃ devadattamātre dravyādipadānāṃ ghaṭādau ca śaktiḥ | tatvamasītyādau lākṣaṇikalpa vyavaharastu śakyatāvacchedakā prakārakabodhajanakatva sāmānyādgauṇa iti navīna vedāntināṃ matam | tathā ca brahmapadalakṣyābhinnatvāditi hetorasiddhiriti cenna śaktyātadubhayabodhasya durnirūpatvāt tathāhi viśiṣṭavi'seṣyayorbodhe viśiṣṭavācakapadasya ubhayatra śaktau ca saindhavādipadavat tasyāpi nānārthatva prasaṃgāt | na ceṣṭāpattiḥ śaktigrahakavyākaraṇādyabhāvāt | daṇḍyādipadānāṃ puruṣamātraprayogābhāvena śaktyayogācca evaṃ sāmānyaviśeṣayorbhedapakṣe dravyādipadānāṃ ghaṭādau śaktyabhāvo draṣṭavyaḥ | kiñca daṇḍyādipadaiśśaktyā puruṣamātrabodha iti korthaḥ daṇḍyādi prakārakapuruṣādi viśeṣyakabodho vā puruṣatvādi prakārakapuruṣādi viśeṣyakabodho vā | nādyaḥ tasya viśiṣṭabodharūpatvāt puruṣatvollekhibodhasyaiva puruṣabodharūpatvāt puruṣapadaprayoge daṇḍyādipadaiḥ śaktyā tādṛśabodhāsaṃbhavāt | nāntyaḥ tasya śakyatāvacchedakānyaprakārakabodharūpatvena lakṣaṇāsādhyatvāt | evaṃ dravyādipadairjāyamānaḥ śaktyā ghaṭādibodhaḥ kiṃ dravyatvādi prakāraka ghaṭādiviśeṣyako vā | ghaṭatvādiprakāraka ghaṭādi p. 83) viśeṣyako vā | nādyaḥ tasya dravyabodhakatvena ghaṭabodhakatvābhāvāt ghaṭatvādiprakārakabodhasyaiva ghaṭādibodharūpatvāt ghaṭatvollekhā bhāvena tajjñānasya ghaṭajñānatvāyogāt | nāntyaḥ tasya lakṣaṇāsādhyatvādityuktatvāt | na ca ghaṭatvamapi dravyapadaśakyatāvacchedakaṃ dravyaghaṭaśabdayoḥ paryāyatvaprasaṃgāt | na ca daṇḍīpuruṣaḥ ghaṭo dravyamityādau viśiṣṭaviśeṣya padayossāmānyavi'seṣyapadayośca sāmānādhikaraṇyaṃ abhedānvayabodhaśca kathamiti vācyam | tatrāpi anyatarapada lakṣaṇayaivā bhedānvayasāmānādhikaraṇyayossaṃbhavāt bhinnapravṛttinimittānāmekasminnarthe pravṛttirityatra pravṛttiśabdasya ekasya padasya ekasminnarthe śaktiḥ padāntarasya tatra lakṣaṇetyarthasyāvaśyakatvāt | anyathā dvayoḥ padayoḥ ekasmin śaktau daṇḍyādipadānāṃ kevalapuruṣādau śaktiprasaṃgāt | na ceṣṭāpattiḥ śaktigrāhakapramāṇābhāvāt dravyaghaṭādipadānāṃ paryāyatvaprasaṅgācca ghaṭatva kalaśatvoriva daṇḍitva puruṣatvādīnāmapi abhedāpatteriti | kiñca tatvaṃ padayorviśiṣṭe viśeṣyepi śaktau tatvaṃ padavācyayoḥ viśiṣṭayorabhede bādhakābhāvena caitanyamātre śaktikalpanamanupapannaṃ syāt | tasmādviśiṣṭaviśeṣyayośca bhedamaṃgīkṛtya viśiṣṭavācakasya viśeṣa lakṣaṇayaivābhedānvayodurvāraḥ | ata eva tṛtīye p. 84) pañcame pāde naimittikaṃ tatprakṛtau tadvikārasaṃyoga viśeṣādityadhikaraṇe cintitam | darśapūrṇamāsaprakaraṇe śrūyate saptadaśavaiśyasyeti | tatra naimittikaṃ vidhīyamānaṃ sāptadaśyaṃ kiṃ prakṛtau darśapūrṇamāsayoraṃgatvena pāñcadaśyavikalpena niviśati | uta pāñcadaśyabādhakatvenaiva niviśatīti saṃśaye dvayorapi prakaraṇādhigatatvā viśeṣāt vikalpa iti pūrvapakṣe pañcadaśasāmidhenīranubrūyāditi vākyavihitasya pāñcadaśyasya prakaraṇāt sāmidhenī dvārā darśapūrṇamāsāṃgatvenāvagatasya nityasya viprarājanyakartṛka prayogepi sāvakāśatvāt naimittikasya sāptadaśyasya vaiśvakartṛkaprayoga eva prāptasya niravakāśatvena tatra prāptasya nityasādhakatvenaiva niveśa iti siddhāntaḥ | tatra nityasya pāñcadaśyasya sāvakāśatvaṃ nāma lakṣaṇayā arthāntaraparatvaṃ tatra prakaraṇāt darśapūrṇamāsaprayoge pañcadaśasāmidhenīranubrūyāditi vākyaṃ kalpanīyam | tadvākyena mukhyataḥ sarvādhikārikaprayogāṃgatvenāvagatasya nityasya pāñcadaśyasya naimittikasāptadaśyavirodhe viprarājanyakartṛkaprayogatvaprakāraka viśeṣabodhasya lakṣaṇāsādhyatvāt | ata eva ca ādeśasaṃbaddhamupāṃśutvaṃ syāt | tasya ca tatrābhāvāditi nāvamikādhikaraṇe tathaiva varṇitam | jyotiṣṭome śrūyate | yatkiñcitprācīnamagnīṣomīyā tenopāṃśu pracarantīti tatra upāṃśutvasya prāgbhāgavṛttipadārtha p. 85) mātradharmatve vyavasthāpite tatra prācīnamatasamabhivyāhṛtena yatkiñcidityaneka vyaktivācinā padena sarveṣāṃ padārthānāṃ dīkṣaṇīyādīnāṃ tattatprātimbikarūpeṇopasthāpayituṃ śakyatvena teṣāmatyupāṃśutve prāpte yāvatyā vācākāmayītatāvatyā dīkṣaṇīyāyānubrūyāditi dharmāntaravidhīnāṃ niravakāśatvāt sāvakāśaṃ yatkiñcidityetat dīkṣaṇīyā vyatiriktaparamiti sthite yatkiñcidityasya prāgbhāgavṛtti padārthasāmānyatvarūpaśakyatāvacchedakāvacchinnāt padārthasāmānyāt prāgbhāgavṛttipadārthasāmānyatvarūpaśakyatāvacchedakāvacchinnāt padārthasāmānyāt prāgbhāgavṛttidīkṣaṇīyavyatirikta padārthatvarūpalakṣyatāvacchekāvacchinnārthāntaraparatvaṃ sāvakāśatvamiti vyavasthāpitam | tathā coktasthale anyatarapadalakṣaṇayaivābhedānvayabodhodurvāraḥ | yadvā viśiṣṭaṃ dvividham | yāvadvastu bhāvi ayāvadvastu bhāvi ceti | tatrādyaṃ viśeṣyādatyantābhinnaṃ antyaṃ bhinnābhinnaṃ tatrādye samānādhikaraṇayoḥ padayorubhaya padaśaktyā vā anyatarapadalakṣaṇayā vā abhedānvayabodhopapattiḥ tatra aparyāyatvādikaṃ sarvaṃ bhedakāryaṃ viśeṣabalādupapadyante | viśeṣa nirūpaṇaṃ tūttaratra vakṣyāmaḥ | dvitīye tu bhedābhedābhyāmeva tatkāryopapattiriti na kāpyanupapattiḥ | idamapi yuvābhyāmaṃgīkāryamityuttaratra nirupa iṣyata iti | tasmānmatadvayepi viśiṣṭavācakapadasya p. 86) lakṣaṇayā viśeṣyabodhajanakatvāt lakṣyārthābhede mukhyārthabhedaniyamasya na kvāpi vyabhicāra iti ata eva etsarvamabhipretya guhādhikaraṇe jīvabrahmaṇorbheda eva mukhyārtha iti siddhāntitam | śārīrakabhāṣye tathāhi - ṛtaṃ pibantāviti kaṭhavallī vākyamudāhṛtya ṛtaśabdavācyakarmaphalaṃ pibantau dvau kiṃ buddhijīvau jīveśvarau veti saṃśaye buddhijīvayoḥ paricchinnatvena hṛdayaguhāpraveśa sambhavāt | jaḍājaḍatvena chāyātapavadvailakṣaṇyopapattestau buddhijīvāviti prāptepibantāviti dvivacanena dvayoścetanatvasyāvacchedakatvena pibantau jīveśvarāvityeva vaktavyam | sarvagatasyāpīśvarasya upādhyāhṛdayākhyālpadeśe avasthāna saṃbhavāt cetanatvepi dvayossopādhikatvanirupādhikatvābhyāṃ vailakṣaṇyopapatteḥ pibantau dvau jīveśvarāviti siddhāntitam | tathā ca jīveśvarau dvau pibantāvityukte jīveśvarau dvau bhinnāvityuktaprāyatvāt dvivacanasya dvitvasaṃkhyā vācakatvena tasyāśca bhedā vinā bhūtatvāt jīvabrahmaṇorbheda eva mukhya iti bhāṣyakṛdāśayaḥ ata eva iyadāmananāditi tṛtīyādhyāya tṛtīyapādīyādhikaraṇe - ṛtaṃ pibantau dvāsuparṇāviti kaṭhavalyātharvaṇamantrayorvidyābhedo vā vidyaikyaṃ veti saṃśaye ṛtaṃ pibantāvityasmin p. 87) mantrairdvivacanena dvayorbhoktṛtvaṃ dvāsuparṇāviti mantre tu tayoranyaḥ pippalaṃ svādvattīti ekasyaiva karmaphalabhoktṛtvaṃ anaśnannanya iti itarasyā bhoktṛtvaṃ pratīyate tato vedyasvarūpabhedāt vidyā bheda iti prāpte prāthamikadvitīyapādīyatṛtīyādhikaraṇe pibantāviti śabdasya dvivacanāntasya jīveśaparatve vyavasthāpite jīvasya karmaphala bhoktṛtvepi īśvarasya karmaphala bhogāsaṃbhavāt kathaṃ dvayoḥ karmaphalabhoktṛtvamityāśaṃkya jīvasya mukhyabhoktṛtvaṃ abhokturīśvarasya chatrinyāyena bhoktṛtva śabdavyapadeśa iti vastuto bhoktṛbhoktārāvartha iti dvāsuparṇeti vākyasyāpi tāvevārtha iti vedyabhedābhāvāddvitvasaṃkhyāyāścobhayatra pratyabhijñānācca ubhe evā vidyeti siddhāntitam | jīveśvarau mukhyato bhoktṛbhoktārāvityanena viruddhadharmādhikaraṇatvaṃ svābhāvikamiti bhedo mukhyaḥ | svābhāvika iti prāptaṃ dvāsuparṇeti vākyaṃ bhedaparamityetat vādiprativādi siddham | ṛtaṃ pibantāvityasyāvidyāyāḥ dvāsuparṇetividyābheda pratipādanena ubhayossvābhāvikajīvabrahmabhedaparatvamadhikaraṇadvayamiti bhāṣyakṛdāśayāt anyathā dvāsuparṇeti vākyasya bhedaparatvābhāve advaitavākyena bhedaniṣedhāya dvāsuparṇetyādivākyaṃ p. 88) bhedānuvādakamiti siddhānto bhajyeta | tasmādbhedābhedavākyaṃ mukhyāmukhyārthavivakṣayā jīvabrahmaṇorbhedābheda paramiti śarīraka bhāṣyakṛtāmapyabhiprāya ityavaśyaṃ aṃgīkaraṇīyam | tadbhāṣye bhedābhedayossaṃkalayyavyavahārāt mīmāṃsāyāśca bhedasya vicāritārthabodha janakatvena bhedavākyānāṃ vyāvahārikabhedaparatvāsambhavāt | tasmādetanmatatrayasammatamiti sakalavedāntānāṃ sajātīya vijātīya jīvajaḍābhyāṃ mukhyataḥ atyantabhinne śrīmannārāyaṇa eva tātparyamiti siddham | iti sajātīya bhedaniṣedhaikya prakāśaḥ nanvetadayuktam | neha nānāsti kiñcana svarvaṃ khalvidaṃ brahma vāsudevassarvaṃmiti sa mahātmā sudurlabhaḥ ityādi śrutismṛtibhiḥ śrīmannārāyaṇākhya parabrahmaṇaḥ vijātīya viyadādi bhedaśūnyavedanāt tatra bhedaniṣedho hi dvividho bhavati | abhedarūpaḥ avidyamānaprati yogyadhikaraṇarūpaśceti | tatrādyaḥ tatvamasītyādau jīvabrahmābhedaḥ | dvitīyastu prapañcabrahmaviṣayaḥ | tatra prapañcasya mithyātvenāvidyamānatvāt tatpratiyogikabhedasyāpi mithyātvena mukhyābhedāsaṃbhavāt | tathā ca prapañcasya brahmaniṣṭhasattātiriktaśūnyatvameva vijātīya bhedavarjitaṃ brahmetyasyārthaḥ | yathā ca - idaṃ rajatamityatra śuktiniṣṭha idantā rajate pratīyate | na tatotiriktā idantā rajatesti tathā ca p. 89) adhyastasya deśakālasaṃbaṃdhitvarūpādhiṣṭhāna sattātiriktasattāśūnyatvamevādhiṣṭhānaśuktikāyādhyastarajatabhedaniṣedha ityasya tātparyam | ata eva saghaṭa ityādau adhiṣṭhāna brahmasattaiva ghaṭe pratīyata iti suvacam | sarvaṃ khalvidaṃ brahma vāsudevassarvamityādau bādhāyāmeva sāmānādhikaraṇyaṃ jaganmitthyātvāvedikā | ekamevādvitīyamityādyāśrutayaḥ vijātīyabhedavarjitaṃ brahmetyetatparāśca santi ataḥ kathaṃ jaḍabrahme brahmaṇisakalavedatātparyamiti | atrocyate - sabhṛtyābhṛtya vākyāni nisvālpasvavacāṃsyapi | gauṇamukhyārthabhedena prayānti hyaviruddhatām || tathaiva satyamithyātva vākyāni nikhilānyapi | aviruddhāni neyāni bahumānāvirodhataḥ | yathāha - kāryakāribhṛtyavati puruṣe bhṛtyakāryābhāvasāmānyādabhṛtyaśabdo gauṇaḥ | yathā vā alpasve nisvaśabdo gauṇaḥ | pradhānapuruṣāntaraśūnye grāme ayameka eva puruṣa iti vyavahāro'mukhyaḥ | tathaiva - viśvaṃ satyaṃ maghavānādhiporīdāpaścana praminanti prataṃ vām | pradhānasya mahato mahāni satyāsatyasya karaṇānivocam | yacciketa satyamitthaṃ namehaṃ vapussvārhamutajeto tadātā | yathā tatyatorthān vyadadhācchāśvatībhyassamābhyaḥsatyā p. 90) viṣṇo guṇyāssarve satyājīveśayorbhiṃdā | na satyo mitho jīvabhedaḥ satyañjagadīdṛśam | asatyassvagato bhedo viṣṇornānyadasatyakam | jagatpravāhassatyoyaṃ pañcabhedasamanvitaḥ | ityādivākyāni | ekamevā'dvitīyaṃ nehanānāsti kiñcana yatra tvasya sarvamātmaivā'bhūt | kena kiṃ paśyatītyādi vijātīyabhedaniṣedha pratipādanaparādi vākyāni ca mukhyāmukhyārthabhedenāviruddhāni neyāni | ko hi mīmāṃsako brūyāt virodhe śāstrayormiṃthaḥ | ekaṃ pramāṇaratvapramāṇaṃ bhavediti | abhiyuktavacanāt vakṣyamāṇamānāvirodhāccetyarthaḥ | tathā ca vidyamānatvarūpa jagatsatyatvapratipādaka vākyāni mukhyārthāni niṣedhapratiyogitvarūpamithyātvāparaparyāyāvidyamānatvarūpamithyātvā##- nanu jagatsatyatvaparavākyānāmamukhyārthatvaṃ mithyātvaparavākyānāṃ mukhyārthatvamiti viparītaṃ kiṃ na syāditi cenna | vakṣyamāṇapramāṇāvirodhā'nyathānupapattereva tatra pramāṇatvāt tathāhi - ekamevetyādyadvaitavākyapratipādyaṃ prapañcasya niṣedha niṣedha pratiyogitvarūpamavidyamānatvaṃ asatvaṃ vā p. 91) pratibhāsikatvaṃ vā vyāvahārikatvaṃ vā nādyaḥ apasiddhāntāt | ata eva na dvitīyaḥ | vyāvahārikasya vidyamānatvāt ata eva ayaṃ ghaṭa ityādi vyavahārassaṃbhavati | nahi deśakāla sambandhitvātiriktāvidyamānatānāmāsti nahi idaṃ śaśaviṣāṇamiti pratītirasti | evañca brahmaṇi avidyamānā satpratiyogika bhedābhāve'pi vidyamānavyāvahārika pratiyogikabhedena kiñcidbādhakam | na ca vyāvahārikasyāpi mithyātvādavidyamānatvamiti vācyam | vyāvahārikasya ayaṃ ghaṭa ityādi pratyakṣeṇa viśvaṃ satyamityādi śrutyā ca vidyamānatvāvedanena brahmaṇi tatpratiyogikabhede bādhakābhāvāt | aupacārikamithyātvasya mukhya satyatvāvirodhitvāt vidyamānatvasyaiva satyatvaśabdārthatvāt | ata eva nāsatpuruṣamāśrayedityādau asādhuṣu asacchabda prayogaḥ | sadbhāve sādhu bhāve ca sadityetatprayujyate | aśraddhayā hutaṃ dattaṃ tapastaptaṃ kṛtañca yat || asadityucyate pārtha na ca tatpretyano iheti || gītokteśca - sacchabdassādhuvācaka iti viṣṇupurāṇokteśca kiñca jagadaḥ asvātantryādasatvavyapadeśaḥ satvaṃ svātantryamuddiṣṭaṃ tacca kṛṣṇena cāpare | p. 92) asvātantryoktadanyeṣāmasatvaṃ siddhi bhārata | iti bhāratokteḥ | kiñca prapañcasya pariṇāmitvāt vināśitvācca avastutvā paramārthakatvavyapadeśaḥ - yattu kālāntareṇāpi nānyaṃ saṃjñāmupaiti vai | pariṇāmādyasambhūtaṃ tadvastu nṛpatacca kim || anāśī paramārthaśca prājñairabhyupagamyate | iti viṣṇupurāṇokteḥ | kvacidvṛthātvāt mithyātvavyapadeśaḥ | mithyaiṣa vyavasāya ityādau darśanāt | kvacitsadoṣatvādvā mithyāśabdavyapadeśaḥ mithyopapadāt kriño abhyāsa iti sūtravṛttau padaṃ mithyā kārayatīti udāhṛtya svarājaduṣṭamasakṛduccārayati ityuktatvāt | nyāse padamaṃjaryāṃ etena mithyāśabdasyārthamācaṣṭe ityuktatvāt kvacidvikāritvādatātvikatvavyapadeśaḥ | tadvedevasthitaṃ yattu tātvikaṃ tatpracakṣate | iti kaurmokteḥ kvacijjīvasambandhitvenāvidyamānakhādavidyamānatvavyapadeśaḥ | avidyamānaṃ jīvasya pratibhāti tadeva yat | iti skāndapurāṇavacanāt | anityatvavikāritvādevakvacit svapnādisāmyoktiḥ anityatvavikāritvaparātantryādirūpataḥ | svapnādi sāmyajagato na tu bodha nivartyata || iti purāṇāntaravacanāt | p. 93) māyāntu prakṛtiṃ vidyānmāyinantu maheśvaram | iti śruteḥ | triguṇā prakṛtirmāyā tajjatvādviśvamīdṛśam | anādyanantakāleṣu māyetyāhurvipaścitaḥ | iti smṛteśca | prākṛtatvātkvacinmāyāmayoktiryuktā ata eva tatsiddhirjātisārūpya praśaṃsābhūmaliṃgasamavāyāguṇāśrayāḥ | iti tatsiddhipeṭikāyāṃ yajamānaḥ prastara ityatra yajamānapadasya prastaranāmadheyatvaṃ vā prastarakārye śruti dhāraṇādau yajamānarūpaguṇavidhirveti pūrvapakṣaṃ prāpayya gomahiṣapadayorivātyantabhinnārthatvena nāmatvāyogāt praharaṇasyāpi prastarakāryatvena yajamānasyāpyagnau praharaṇe karmaśeṣalopaprasaṃgācca | nāmadheyatvaguṇavidhipakṣayorayogāt | yajñasādhanatvarūpa yajamānaguṇayogena gauṇyā vṛtyā vidheyaḥ prastaraḥ yajamānapadena stūyata ityarthavādatvamiti siddhāntitam | ata eva jātisārūpyādityadhikaraṇadvaye agnirvai brāhmaṇaḥ ādityo yūpa ityādau agnyādityaśabdayoḥ nāmadheyatvaguṇavidhitve iti pūrvapakṣaṃ prāpayya agniniṣṭhabrahmamukhajātitvaguṇayogenāgniśabdenāditya niṣṭhatejastvitvaguṇayogenāditya śabdena ca gauṇyā vṛtyā brāhmaṇo ghṛtākto yūpaścastūyata ityarthavādatvamiti siddhāntitam | ata eva ca praśaṃsetyadhikaraṇe apaśavo vā anye go aśvebhyaḥ ityatra gavāśvonyapadopāttānāmajādīnāmapaśava iti padena p. 94) paśukārya niṣedharūpaguṇo vidhīyata iti pūrvapakṣaṃ prāpayya apaśuśabdasya paśukāryaniṣedhavidhitve ajādipaśuvidhi vaiyarthya prasaṃgāt gavāśvastāvakatvenārthavādatvamiti siddhāntitam | tathā ca udāhṛtādhikaraṇanyāyaiḥ paratra paraśabda prayogasyāmukhyatvena prapañcasatyatvasyaupacārikatvena prapañcasatyatvaupacārikatve prapañcasatyatvaṃ deśakāla sabandhitvarūpamanaupacārikaṃ mukhyameveti sphuṭīkṛtam | ata eva ca aupacārikāvidyamānatvaprapañcapratiyogika bhedaniṣedhasyānaupacārikavidyamānatvaprapañcapratiyogikabhedāvinā bhūtatvāt brahmaṇivijātīya prapañcabhedo mukhya eveti nānupapattiḥ | nanvidamayuktam | ekamevādvitīyaṃ nehanānāsti kiñcana yatratvasya sarvamātmaivābhūt na tu taddvitīyamasti vācārambhaṇaṃ vikāro nāmadheyaṃ idaṃ sarvaṃ yadayamātmā yasmātparaṃ nāparamasti kiñcit | prapañco yadi vidyeta nivartate na saṃśayaḥ | satyaṃ jñānamanantaṃ brahma | indro māyābhiḥ tatonyadārtam | ityādi śrutiprapannaṃ mithyātvarūpamavidyamānatvaṃ anaupacārikaṃ mukhyameva | tathāhi - brahma dvitīyavastu śūnyaṃ brahmaṇi kiñca nānāsti yatra yasmāmavasthāyāṃ mokṣe sarvamātmaivābhūt tadbrahma dvitīyatvena māsti vikārātmakaḥ prapañcaḥ | p. 95) vāgālambanamātraṃ arthastu nāstyeva yadidaṃ sarvaṃ tat ayamātmeti brahmātiriktāsatvaṃ brahmaṇaḥ anyatparāparaṃ vastu nāstyeveti dvaitaprapañcasya māyāmayatvaṃ anantaśabdena brahmaṇaḥ vastutaḥ aparicchinnatvarūpatvoktyā prapañcamithyātvaṃ jagataḥ māyāmayatvoktiḥ ityevaṃ śaktividhayā brahmātiriktasyāvidyamānatvarūpamithyātvasyaiva pratīyamānatvāt tasya bahuśruti pratipannatvenānaupacārikatvena mukhyatvāvaśyaṃ bhāvāditi cenna | udāhṛta śrutiṣu mithyā vidyamānapadādyabhāvena mukhyamithyātvāyogena nāsatpuruṣamāśrayedityādivat aupacārikaṃ dhyātvā vidyamānatvaparatvasyaiva vaktavyatvāt | kiñca viśvaṃ satyaṃ yacciketa satyamitivat san ghaṭaḥ ayaṃ ghaṭaḥ iha pakṣī neha pakṣītyādi pramāṇairbrahmātiriktasarvapadārthānāṃ deśakālasambandhitvarūpasatyatvasyaiva padārthavidhayā sākṣādeva viṣayatayā pratīyamānatvena tadviruddhāvidyamānatvarūpamithyātvasyāmukhyatvasyaiva vaktavyatvāt | api ca yasmin dyauḥ pṛthivīcāntarikṣam otaṃ manassaha prāṇaiśca sarvairityevaṃ brahmaṇiprapañca satyapratipādakavākyānāṃ viśeṣa viṣayatvena niravakāśatvena cāmukhya mithyātvaparatvasyaiva yuktatvāt | p. 96) na ca śrutiprāptaṃ brahmaṇi prapañcasatvaṃ tatra śrutyaiva niṣidhyata iti mithyātvaṃ mukhyameveti vācyam | neha nānāsti kiñcanetyādivākyena brahmaṇistveva mahimni pratiṣṭhita iti vākyaprāpta brahmasatvasyāpi niṣedhāpatteḥ | asadvā idamagra āsīt | asadevedamagra āsīt | ityādi vākyena sadeva saumyenedamagra āsīt | ityādi vākyaprāpta brahmasatvasya | na hiṃsyātsarvābhūtāni ityādi vākyena | agnīṣomīyaṃ paśumālabheta ityādi vākyaprāptāgnīṣomīyādi paśuhiṃsāyāśca niṣedhāpatteśca tatra tayormukhyamukhyatvasāvakāśatvaniravakāśatvādivat prapañcepi tayormukhyāmukhyatvenaivā virodhasya vācyatvāt | na ca jagatsatyatva śrutiḥ pratyakṣaprāptasatvānuvādinī durbalā satī amukhyārthāmānāṃtarāprāptajaganmithyātvaśrutiḥ prabalā mukhyārthe vaiparītyameva yuktamiti vācyam | advaiti mate san ghaṭa ityatra sadarthasya vyāvṛttabrahmatvena ghaṭādisatvasyāprāpteḥ yaccikita satyamit yāthā tathyato arthānvyadadhācchāśvatībhyassamābhyaḥ iti vākyadvaye īśvarasya mānāntarāprāpta satyajagatsraṣṭṛtvasyaiva vidheyatvāt | pṛthivī | itarabhinnetyatra pratyakṣasiddhaghaṭapadādyekadeśe itarabhedasiddhāvapi p. 97) pṛthivītvopahite tadasiddhivat pratyakṣeṇa ghaṭapaṭādyekadeśe satvasiddhāvapi viśvatvopahite tadasidhyā vākyasyānanuvādakatvasaṃbhavācca - api ca | vājapeyāntargata daśapeyākhyasomayāgamadhikṛtya śrutasya ekaikaṃ camasaṃ daśadhānu prasarpeyuḥ śataṃ brāhmaṇāssomaṃ bhakṣayanti iti vākyasyeva dvādaśāhika vṛṣṭyaṣaḍahavikāregavāmainika vṛṣṭyaṣaḍahe yathā prakṛti krameṇa rathantara bṛhadvairūpa vairājaśādhararaivatākhyānāṃ ṣaṇṇāṃ pṛṣṭastotrasādhanatvena vihitānāṃ sāmnāṃ ṣaṭsu ahassuprāptau sarvatrāpi bṛhadrathantara sāmavidhāyakasya pṛṣṭyaṣṣaḍaho bṛhadrathantarasāmā kārya iti vākyasyeva prājāpatyaṃ caruṃ nirvapet śatakṛṣṇalamāyuṣkāma ityatra śrutasya sarvaṃ brahmaṇe pariharatīti vākyasyeva ca viśvaṃ satyamityādi vākyasyāpyananuvādakatvasambhavāt tatra brahmaṇānāmevārtviṃjasya śāstrāntyādhikaraṇā nyāyasiddhatayā brāhmaṇacamaseṣu pratyekaṃ daśabrāhmaṇānāṃ prāptatvepi rājanya camasarūpoddeśyāntare aprāptivat ādyayoranhoḥ vṛhadrathantarasomakatvasya codagataḥ prāptatvepi tṛtīyādyahorupaika deśāntare pathamaṃ rathāntaraṃ anantaraṃ bṛhadityevaṃ rūpeṇāprāptivat brahmabhāgāṃśe prāptārthakatvepi itarabhāgāṃśe brahmasambandhāprāptivat viśvaṃ satyamityatrāpi p. 98) viśvasatyatvasya pratyakṣa viṣaya ghaṭapaṭādyaṃśe prāptatvepi atīndriyātītānāgatādyeka deśāntare pratyakṣāprāptārthakatvāsaṃbhavāt | api ca | aśvamedhe prakṛtitaḥ prāptaṃ ṣaḍviṃśatirasyavaṃkriya iti vacanamapodya catustriṃśadvājino devabandhorvaṃ kuraśvasya svayitissametīti pratyakṣa paṭhita vaiśeṣikavacanaprāptau punaḥ catustriṃśaditi brūyāt ṣaḍviṃśatirityeva sūyāditi pratiprasavārthaṃ prākṛtā dvivacanasya prāptivat atrāpi san ghaṭ iti pratyakṣa prāpta jagatsatyatvasya ekamevādvitīyamityādi śrutyā apoditasya punaḥ pratiprasavārthaṃ viśvaṃ satyamityādivacanasya jaganmithyātvaniṣedhārthaṃ sārthakyasaṃbhavāt | ata eva nava me turīyapāde aśvasya catustriṃśattu vacanādvaiśeṣikamityadhikaraṇe cintitam | aśvamedhe aśvastūśvarogo mṛga iti prājāpatyā iti tatrāśvasya catustriṃśadvājino devabandhorvaṃ kriraśvasya svayitissametīti catustriṃśadvakriyaḥ paṭhyante | tatraivedaṃ vacanamāmananti na catustriṃśaditi brūyāt ṣaḍviṃśatirityeva brūyāditi tatra kiṃ niṣiddhopi vaiśeṣikamantraḥ pakṣataḥ prāpnoti uta prākṛtasyaiva niyataprāptiriti saṃśaye pāṭhaprāptasya vaiśeṣika vacanasya pratyakṣavacanena bādhitatvāt prākṛtamadhyaguvacana p. 99) meverāpadavanniyamena paṭhitavyamiti prāpte irāpadasya pratyakṣavacanena girāpadasthāne vihitatvena tasya girāpadabādhena niyataprāptau girāpadaniṣedhasyārthataḥ prāptisambhavepi prakṛte ṣaḍviṃśatirityeva brūyāt | ityasya evakāropahataśaktikasya prākṛtavacanavidhāyakatvā bhāvena vaiśeṣika vacana niṣedhasyārthato'prāptyā na catustriṃśaditi vacanenaiva tasya vidheyatve niṣedhasya prāptipūrvakatvena prāpteśca śāstramantareṇāsambhavāt | vaiśeṣikavacana prāpakaṃ catustriṃśaditi brūyāditi vākyaṃ kalpanīyamiti vidhiniṣedhaśāstrayorubhayoḥ prāmāṇikatvāviśeṣāt | vikalpa iti siddhānta iti | prakṛtepi jagatsatyatvamithyātvavacanayorubhayorapipramāṇatvāviśeṣāt vikalpena mukhyata eva jagatsatyatvamithyātvaparatve ca vastuno vairūpyāpatyā nāsatpuruṣamāśrayedityādi vacanairmukhyāmukhyā jagatsatyatvamithyātvaparatvameva yuktam | ata eva trikālasarvadeśīyaniṣedhā pratiyogitā | sattocyate yastutuccettaṃ pratipratiyogini | svakāle hyasti tāṃ gṛhṇan sākṣātkārastrikālakam | pratiṣedhaṃ nirundhāno gṛhṇātyevātyabādhyatām | iti nyāyāvṛtokteḥ tasmāddeśakālāsaṃbandhitvāvidyamānatvārtha p. 100) kriyāśūnyatvādirūpamukhyamithyātvāyogāt | vedaprāmāṇyavādibhiḥ vedāntaśikhāmaṇibhiḥ sarvasamayibhirapi pūrvoktāvidyamāna prāyatvādirūpāmukhyamithyātvamevāṃgī kāryaṃ ityevaṃ kriyāṇāṃ matānāmavirodhasaṃbhavāt sarvavedāntānāṃ mukhyato jīvajaḍādibhinne svagatabhedaśūnye śrīnārāyaṇe mahātātparyamiti siddham | iti vijātīya niṣedhaikyaprakāśaḥ || nanvidamayuktam | jñānānandādiguṇānāṃ brahmābhedenāvirodhepi satyakāmatva satyasaṃkalpatva sarvajñatva sarveśvaratva sarvaśaktikriyādīnāṃ mithyātvena brahmabhedāṃgīkārāditi cet atrocyate - jñānādīnāṃ yathā bhedastathaivābheda iṣyate | satyakāmatvadharmāṇāmata evāviruddhatā || yathā - jñānānandādīnāṃ - satyaṃ jñānamanandaṃ brahmeti sāmānādhikaraṇya śrutiḥ | tathaiva satyakāmassatyasaṃkalpaḥ | yassarvajñassarvavit iti sāmānādhikaraṇya śravaṇena kāmasaṃkalpādīnāmabhedoṃgīkāryaḥ | ata evātrāvayoravirodha ityarthaḥ | satyaṃ jñānamanantaṃ brahma vijñānamānandaṃ brahma satyakāmassatyasaṃkalpaḥ yassarvajñassarvavit ityādau sāmānādhikaraṇya śravaṇena citrājyādhikaraṇa nyāyena sāmānyādhikaraṇaśrutyā jñānānandakāma p. 101) saṃkalpādīnāṃ brahmābhedānvayopapattiḥ tadadhikaraṇaṃ pramāṇalakṣaṇe itthamupapāditam | tathāhi citrayā yajeta paśukāmaḥ pañcadaśānyājyānītyatra citrāśabdaḥ kiṃ guṇavidhiḥ karmanāmadheyamiti viśaye ruḍhyā citrāśabdasya citratvastrītva viśiṣṭavastu vācyatvāt prakṛtau citratvastrītva rūpa guṇo vidhīyate | tadviśiṣṭaguṇo vā vidhīyata iti prāpte guṇadvayavidhāne vākyabhedāpatteḥ | viśiṣṭavidhau gauravāt dadhimadhughṛtamāpodhānāstaṇḍulāstaissaṃsṛṣṭaṃ prājāpatyamityutpatti vākyagata nānādravyasaṃbandhena sāmānādhikaraṇyāt citrāśabdārthasya yāgābhedārthassamarthitaḥ | evaṃ pañcadaśānyājānītyatrāpi pañcadaśa śabdārthasya sāmānādhikaraṇyāt | ājyaśabdārthastotrābhedassamarthita iti na ca parāsya śaktirvividhaiva śrūyate | iti śaktyādi dharmāṇāṃ bhedaśśrūyata iti vācyam | tasyāmukhyatvāṃgīkārāt kāmādīnāṃ satyatva śravaṇenā bhede sādhakābhāvāt | na ca viṣaya mithyātvāt tadupahitaṃ kāmādikaṃ mithyābhūtamiti vācyam | jñānepi sāmyāt anādi bhūte brahmaṇi vṛttijñānābhāvāt viṣayasya taṭasthatayā vyāvartakatvepi rūpāntarbhāvābhāvāt viṣayāpekṣi na jñānaṃ viṣayaiśca viśeṣitam | p. 102) ityanuvyākhyānokteḥ viṣayadādi mithyātvasyāmukhyātvābhidhānena pāramārthika satyatvāvirodhitvacca | na ca brahmaṇaḥ sakhaṇḍatvākhaṇḍatvābhyāṃ āvayorbheda iti vācyam | saviśeṣatva nirviśeṣatvābhyāmeva sakhaṇḍatvākhaṇḍatvopapatteḥ | na ca tābhyāmeva bheda iti vācyam | abhinnānantaviśeṣavatvabhinnānantaviśeṣaśūnyatvābhyāmeva saviśeṣatva nirviśeṣatvopapatteḥ | na ca aparyāyātyantapadānāṃ tattatpravṛtti nimittaguṇalābhāya brahmaṇiparamamukhyavṛttiraṃgīkriyate | mayā tu teṣāṃ nirguṇe brahmaṇi lakṣaṇāṃgīkriyata iti vācyam | kimetāvatā brahmaṇi svagatabheda niṣedhe āvayorvirodhābhāvāt na hyabhinna pravṛttinimittasthale śabdānāṃ vācakatvameva nāstīti niyamaḥ | tathātve prameyābhidheyādi śabdānāṃ prameyatvābhidheyatvasvarūpatvādyabhinna dharmapuraskāreṇaiva prameyādi padārtha vācakatvaṃ na syāt | tatra tathātve satyajñānādipadānāmapi abhinnadharmapuraskāreṇaiva brahmavācakatve ko doṣaḥ brahmaṇi satyādi padalakṣyatvasya mukhyatve gaṅgāpadalakṣyasya tīrasyāgaṅgātvavat satyādipadalakṣyasya brahmaṇopyasatyatvādi prasaṅgena brahmaṇaḥ satyādipada amukhya lakṣyasyaiva vaktavyatvāt satyajñānādipada p. 103) lakṣyaṃ brahma | satyajñānādisvarūpamityasya vyāhatatvācca kiñca lakṣyapadenāpi brahmaṇo lakṣyatve tasya sutarāṃ lakṣyatvābhāvaprasaṃgāt | kiñca padānāṃ mukhyalākṣaṇikatvenavasthāpatteḥ | nirviśeṣapadalakṣyaṃ na nirviśeṣamiti brahmaṇassaviśeṣāpatteśca sarvapadānāṃ brahmaṇi lakṣaṇayāpunaruktyāpatteśca na ca anṛtādi vyāvṛttibodhāya padāntaraṃ sārthakamiti vācyam | niṣprakāraka caitanyamātrabodhe tasyānupayuktatvāt | na ca vyāvṛtti bodhasya svarūpabodhe dvāratvātsārthakyamiti vācyam | dvāratvepi ekapadenaiva ekavyāvṛttibodhadvārā svarūpabodhopapattau pādāntaravaiyyarthyānistārāt | na hi nirviśeṣasvarūpamātrabodhe anekavyāvṛttibodhaiḥ prayojanamasti | kiñca anṛtādi vyāvṛttīnāṃ brahmasvarūpabodhe dvāratvameva durnivāram | tathāhi kiṃ vyāvṛttīnāṃ brahmalakṣaṇatvena dvāratvaṃ sannikarṣādivat avāntaravyāpāratvena vā | nādyaḥ tāsāṃ brahmalakṣaṇatvānupapatteḥ | kiṃ vyāvṛttirūpaṃ lakṣaṇaṃ svarūpamatiriktaṃ vā nādyaḥ svarūpasyākhaṇḍacaitanyarūpasya svarūpabhūtā sādhāraṇadharmaśūnyasya vyāvṛttirūpasya svarūpalakṣaṇatvānupapatteḥ | na ca niṣedharūpādharmāḥ caitanyābhinnāṃgīkriyaṃta iti vācyam | tathaiva bhāvarūpadharmāṇāṃ nyāyasāmyena caitanyabhedasaṃbhavāt | nāntyaḥ svarūpātiriktā sādhāraṇa dharmarūpa p. 104) satyatvādi lakṣaṇajñānenaiva brahmasvarūpo bodhopapattau vyāvṛttirūpalakṣaṇabodhasya brahmabodhajanakatvakalpanāyā vaktragatitvāt na dvitīyaḥ | asatyādi vyāvṛttibodhasya tajjanyatve sati tajjanyajanakatvābhāvenāvāntaravyāpāratvānupapatteḥ | na ca vyāvṛttibodhasya vedajanyatve sati vedajanyabrahmabodhajanakatvaṃ yuktamiti vācyam | vyāvṛttibodhasya tathātve satyādipadajanyatvānupapatteḥ | teṣāṃ vyāvṛttau śaktirvā lakṣaṇā vā | nādyaḥ tadgrāhakapramāṇābhāvāt | nāntyaḥ | śakyasaṃbandhābhāvena lakṣaṇānupapatteḥ | śakyabhūtasatyatvādiviśiṣṭenāsatyatvādessaṃbandhābhāvena tadvyāvṛtyādāvapi sutarāṃ saṃbandhābhāvāt | kvapyadṛṣṭaparaṃ parāsaṃbandhakalpanāyāḥ anyāyyatvāt | satyādipadānāṃ lakṣitavyāvṛttibodhenaiva svarūpabodhopapattau svarūpopi lakṣaṇānupapatteśca satyādipadānāṃ lakṣaṇayā svarūpamātra bodhe ca vyāvṛttibodharūpadvārasyānapekṣitatvācca | nahi padātpadārthabhūte kiñcidvāramapekṣitam | navā śābdabodhe padārthasmṛteriva vyāvṛttibodhasyāsatyatvena satyādipadalakṣyaṃ asatyavyāvṛttamityasya sakalatāntrikanyāyaviruddhatvācca | tasmātsatyajñānādipadalakṣyatvāsatyavyāvṛtyoranyatarasyaupacārikatve asatyavyāvṛtteraupacārikatve brahmaṇaḥ asatyatvāpatyā satyādi p. 105) padalakṣyatvasyaivāmukhyatvaṃ sarvairapi vaidikaśikhāmaṇibhiraṃ kāryam | ata eva | yato vāco nivartante aśabdamasparśamityādi śruti vedyamavācyatvādikaṃ adbhutatvādanirvācyamityādivacana balena gauṇameva neyam | ata eva ca satyādipadānāṃ svarūpamātravācakatvena brahmaṇaḥ jñānāndātmakatvena svagatabhedavarjitaṃ brahmetyetat matatrayāviruddhamiti rāmānujamate guṇakriyāvayavāvatārāṇāmabhedaḥ tanmataikyaprakāśe samyakprakāśyata iti sarvamanavadyaṃ iti svagatabhedaniṣedhaikyaprakāśaḥ etena parāsya śaktirvividhaiva śrūyate | svābhāvikījñānabalakriyāśca ānandarūpamamṛtaṃ yadvā bhāti | satyaṃ jñānamanantaṃ brahmetyādi śrutisiddhasvābhāvikajñānānandādiguṇātmakasya brahmaṇo anaupādhikatvaṃ karmānusāreṇa phaladāturīśvarasya udāsīnatvam | neha nānāsti kiñcana ityanena bhinnānandādi guṇaśūnyatvena nirviśeṣatvam | raso vai sa ityanena caitanyaikarasatvaṃ ityetatsarvaṃ matatrayāviruddhamityetatprakāśitaṃ bhavati | iti brahmaṇonaupādhikatvādaikyaprasaṅgaḥ | nanvevamapi guṇatrayātmakaṃ bhāvarūpājñānaṃ brahmāvaraṇaṃ tacca dvividhaṃ samaṣṭivyaṣṭibhedena samaṣṭirūpājñānākhyamāyāviśiṣṭaṃ brahmeśvaraḥ | sa ca jagatkāraṇatvādi p. 106) pūrvoktaguṇaviśiṣṭaḥ tasya sarvajñatvādikaṃ sarvaṃ mithyā vyaṣṭirūpājñānaviśiṣṭaṃ brahmajīvaḥ | alpajñatvānīśvaratva bhoktṛtvādiguṇakaḥ antaḥ karaṇāvacchinnaṃ brahmajīva iti veti matadvayamityādi | tadupādhika caitanyaṃ nimittaṃ svapradhānataḥ | ityantamabhihita prameyam | bhavanmataviruddhameva | tasya pūrvavat kathamapyavirodhasya kartumaśakyatvāt | tathā ca tadaṃśe matavirodho duṣparihara iti cenna | tatra pradhānāpradhānaprameyeṣu keṣāñcidamukhyatvenāvirobhidhānasaṃbhavāt | tathāhi manmate tāvat ajāprakṛtyavyaktādipadavācyaṃ pradhānameva māyā vidyā jñānādi śabdaiśśruti smṛtyāvupacaryate | satvaṃ rajastama iti gunāḥ prakṛtisaṃbhavāḥ | nibadhnanti mahābāho dehe dehinamavyayam | yattattriguṇamavyaktaṃ nityaṃ sadasadātmakam | pradhānaṃ prakṛtiṃ prāhuraviśeṣaṃ viśeṣavat | iti bhāgavatavacanena - rāśībhūtasya tamasaḥ sakāśādvinatā suta | rāśībhūtaṃ rajo jñeyaṃ dviguṇaṃ nanu nānyathā | rāśībhūtasya rajasaḥ sakāśādvinatā suta | rāśībhūtaṃ tathā satvaṃ dviguṇaṃ samudāhṛtam | mūlaprakṛtijāhyete na mūlā prakṛtirmatā | iti garuḍapurāṇavacanena prakṛtyādiśabditasya p. 107) pradhānasyāvidyamānatvasyaiva vaktavyatvāt avidyānāḥ dhvaṃsapratiyogikatvena nityatvāyogācca | māyāntu prakṛtiṃ vidyāmiti māyāśabdārthoddeśena prakṛtitvapidhānācca tasyāvidyatvaviṣayakajñāna nivṛttereva prayojanatvāt jaḍaprakṛtau āvarakatva sāmānyā jñānaśabdasya gauṇatvācca brahmāvarakatvamapi brahmajajñāna pratibandhakatvena yuktaṃ ata eva aje dve prakṛtī duṣṭe nṛṣu prātisvikaṃ sthite | svaguṇācchādikātvekā paramācchādikā parā | svaguṇācchādikāṃ hitvā paramācchādikā parām | vyāghaṭya mokṣapadavīṃ dadāti puruṣottamaḥ | iti bhāgavata tātparyavacane prakṛterāvarakatva pratipādanācca | tasyā liṃgaśarīrātmakatvenāpi āvarakatvaṃ suvacam | tasmātpradhānamevājñānādi padena śrutismṛtyādau pūrvoktanimittairupacaryate jīvāvaraṇabhūtaṃ tadāśritaṃ bhāvarūpājñānamapyasmābhiraṃgīkriyate - ajñānenāvṛtaṃ jñānaṃ tena muhyanti jantavaḥ | iti gitokteḥ tadvacanasya bhāvarūpājñānāvṛtaṃ jīvarūpajñānamityarthaparatvāt avidyāpaṭalavihitanayanairanyairiti tatvaprakāśikāyāṃ puṃgatameveti tamaḥ iti tatvo dyote ca svarūpamanasaḥ | ajñānāśrayatvāvrīyamāṇatvokteḥ tadevājñānaṃ jīvasya p. 108) saṃsārāpādakaṃ anādyavidyākāma karmādinimittoyaṃ bandhaḥ pramādātmakatvāt bandhasya vimuktatvañca yujyate - tanvāsvasvāmi saṃbandhaḥ prapañcosya śarīriṇaḥ | tanvādikastathāpyeṣahyabhimānātpradṛśyate | iti śrīmadbhāṣyādukteśca | na ca avidyākāryatvāt saṃsārākhyabandhasya mithyātvaprasaṅga iti vācyam | avidyopādānatvasya mithyātvepi tannimittakasya mithyātvā bhāvāt ata evāvidyākāmakarmādinimittoyaṃ bandha iti kāmakarmādisāmyena avidyāyā nittatvoktiḥ | avidyāyābandhanimittatvaṃ kathamiti cenna | mithyā jñānotpādana dvārā bandhanimittatvāṃgīkārāt tathāhi anādyavidyā tāvat jīvasya bandha nivartakaṃ tatvajñānaṃ bhūyaḥ pratibandhyamithyājñānamutpādayati | tacca kāmādiṣaḍvargān janayanti | te ca pravṛtti karmāṇi janayanti | karmāṇi ca jīvasya svayogya śarīraṃ prāpayanti tathā ca baddhasya pravāhataḥ anāditvaṃ satyatvañca yuktam | evaṃ bhramato jīvasya svayogyavaśāt bandhanivartakasādhanāvasaraprāptau sadgurulābhe tairupadiṣṭa satkarmānuṣṭhānadvārā śravaṇādikaṃ saṃpādya ajñānasaṃśayaviparyayānnirasya brahmadarśanaṃ saṃprāpya kāmādisarvāniṣṭa nivṛttidvārā svānandānubhavarūpamokṣo bhavatīti | p. 109) evaṃ pramādātmakatvādityatrāpi pravṛttinimittakatvādityarthaḥ | brāhmaṇosyamukhamāsīdityādau nimittanaimittikayorabhedopacāra darśanāt | evameva vedānta tātparyaṃ jānantaḥ jñānajñeyātmakasya prapañcasyāvidyānimittatvamaṃgīkṛtya baddhasyaupacārikamithyātvamaṅgīkṛtya baddhasatyatvamaṅgī kurvanto vedaprāmāṇyavādino bhaveyuḥ | anyathā baddhasya mukhyamithyātve vedāprāmāṇyaprasaṅgāt | aprāmāṇyamātrasya viṣayamithyātmātirikta prayojakasya durlabhatvāt tasmāt vedaprāmāṇyapādibhissarvairapi baddhasya mukhyasatyatvamevāṃgīkāryam | yattu jīvasya śarīrendriyā viṣayādi jātasya asvīyasya svīyatvabhramaḥ avidyopādānakaḥ svasvāmi saṃbaṃddhātmakaḥ prapañcaḥ sa ca mithyābhūta ityasmanmatam | tatvavādino vadantītyādi sudhāyāṃ māṇḍūkabhāṣye ca tathaivābhihitatvāt tasmādadvaiti rāmānujīyairapi prapañcamithyātva śrūtīnāmetatparatvena kāpyanupapattiḥ | yacca tamaśśabditamajñānaṃ samaṣṭivyaṣṭibhedena dvividhamityādi tvanmataviruddhamiti tanna | tamaśśabdita pradhānasyaiva samaṣṭivyaṣṭibhedena dvividhatvāt | tatra satvapradhānakamahattatvopādhikacaitanyaṃ caturmukhākhyameva sṛṣṭikartṛtvāt p. 110) tadupayuktasārvajñādiguṇaviśiṣṭaṃ tūcyate | tasya caturmukhākhyasya turīyabhagavadvibhūtyaṃśitvena tanniṣṭha sarveśvaratvādi sarvadharmā upacaryante | nirupacaritāniravadhikāśca te sarve caturmukhe mithyābhūtāḥ | aśuddhasatvamukhyavyaṣṭirūpājñānopādhika caitanyamityanena pracuratamoguṇa rajoguṇā pracurasatvaguṇa pradhānaśarīrakameva jīvacaitanyamucyate | jīvaśarīrasya pāñcabhūtikasya tādṛśatvāt | mukhyāvidyopadhika caitanyasya jīvatve mithyātvaprasaṃgāt | tathā ca jīvasya satyatvaṃ tadīyālpajñatvānīśvaratvādi dharmapratipādaka vedavākyānāṃ prāmāṇyamupapadyate | jīvopi svarūpāntaḥkaraṇa bāhyāntaḥ karaṇabhyāmeva jñānecchāprayatnakartṛtvabhoktṛtvasukhaduḥkhādyāśrayo bhavati | na tu tadgatā jīve bhāsante | tathātve jñānādi sādhanānāṃ bhrāntitvaprasaṃgena pāramārthikamokṣābhāva prasaṃgāt | tatvajñānasyaiva mokṣasādhanatvāt ata evāntaḥ karaṇopādhikaṃ caitanyaṃ jīve patyaupacārikaṃ | na tu mukhyam | satyasyāpi antaḥkaraṇasyājāśabditajaḍaprakṛtiviśeṣopādānakasya brahmāśritajīvasaṃbandhāt jyotirādi sarvamahimopetatvaṃ yuktam | etadanyatsarvaṃ mukhyaṃ neyaṃ avidyāhaṅkārayoścetyādi jñātavyam | śuktirūpyavadityabhihite avidyāhaṃkārayoradhyāso mukhyaḥ | sākṣimithyātvamapyamukhyaṃ antaḥkaraṇopādānakasukhaduḥkhecchājñānasvarūpajñānasukhā vyākṛtākāśadeśa p. 111) kālādiviṣayakaṃ svarūpajñānameva sākṣītyucyate | idañca prāyo na viruddham | evaṃ sthite ca siddhānta ityādi jñeyaṃ śaktidvayaṃ tataḥ | ityantaṃ yathā yogaṃ yathāśakti nirūpyate | sarvagatasyāvidyānāvṛtasya brahmacaitanyasyāvidyā pratibimbitatvaṃ mukhyamamukhyaṃ vā | nādyaḥ | asiddhaḥ tathāhi pratibimbitatvaṃ nāma pratiphalitatvaṃ pratiphalanañca | svacchadravyopādāne bimbasannidhānādi nimitte sati bhavati | tathā ca bimbasannidhānādinimittakasvacchadravyopādānakabimbasadṛśavastutvaṃ pratibimbatvam | nahi etādṛśaṃ pratibimbatvaṃ avidyopādhika caitanye | mukhyam | avidyāyāḥ prakāśavirodhitamovadasvacchadravyatvena jñānavirodhitvena tatra caitanyapratiphalanāsaṃbhavāt anyathā raviprakāśasyāpi tadvirodhini tamasi pratiphalanāpatteḥ | na cāvidyāpadenāmukhyavṛtyā jaḍaprakṛtirgṛhyata iti vācyam | tasyāmapyavasthāyāṃ brahmacaitanya pratiphalanāyogāt | nahyasvacche pradhāne vyāptaṃ pramārūpaṃ brahmacaitanyaṃ pratiphalatīti yuktaṃ na cāvidyāpadena prakṛtyupādānamantaḥkaraṇaṃ antaryāmibhagavadrūpasannidhānāt tejo bhāgādhikyācca prakāśātmakaṃ svacchadravyaṃ lakṣaṇayā gṛhyate | tatra bimbākhyamantaryāmirūpaṃ pratiphalati tadeva jīvanāmakamiti vācyam | asmābhirapi p. 112) jīvasyāntaḥkaraṇa pratibimbita caitanyarūpatvāṃgīkārāt sarvakālepi svarūpāntaḥkaraṇe pratiphalitasyaivaṃ jīvatvāt jīvabrahmaṇoḥ bimbapratibimbabhāvaḥ tayorbhedaśca nitya evopapadyate | pratibimbasya jīvasya bimbasādṛśyaṃ cetanatvādineva pratibimbatvādeva na yāvatsādṛśyaṃ svarūpāntaḥ karaṇasya nityatvādbimbabhūteśvarasyāpi nityatvāt | ata eva bimbasannidhānasyāpyanāśācca jīvasyāpyanāśo yujyate | na cānityabāhyopādhau pratiphalitatvāt jīvasyapi nāśaprasaṃga iti vācyam | svarūpāntaḥ karaṇarūpopādhāveva jīvasya pratiphalanāṃgīkārāt - na ca bāhyāntaḥkaraṇasya upādhitvavyavahāro'nupapanna iti vācyam | cidacinmiśramevaitanmano yāvacca saṃsṛtiḥ | iti mūlavacanena saṃsāradaśāyāṃ svarūpāntaḥkaraṇasaṃvalita bāhyāntaḥ karaṇasyaiva pramiti pravṛtyādisakalakāryakaratvenāmukhyatayā upādhitva vyavahāropapatteḥ japākusumādivat sukhaduḥkhecchādveṣādi sakaladharmāsaṃbhavatvena vā tasya mukhyopādhitvopapatteḥ tasmājjīvasyāvidyā pratibimbitatvaṃ mukhyamanupapannamiti svarūpāntaḥ karaṇarūpopādhipratiphalitaṃ jīva iti avidyā pratibimbitatvaṃ amukhyamevāṅgīkāryaṃ | ata eva na dvitīyaḥ | iṣṭāpatterabhihitatvāt yaccoktaṃ p. 113) avidyā pratibimbitaṃ sarvagataṃ brahma caitanyaṃ jīva iti matamityādi tatrāpi sarvagatabrahmacaitanyasadṛśaṃ avidyāpratibimbitaṃ avidyā padopalakṣitāntaḥ karaṇopādhikaṃ caitanyaṃ jīva iti suvacam | tadavidyāvṛtam | bhāvarūpājñānāvṛtaṃ puṅgatameva hi tamaḥ | avidyāpaṭalapihita nayanairiti mūlaṭīkāgranthokteḥ anyatsarvaṃ mukhyatayā neyam | yaccoktaṃ prathamapakṣe anāvṛtaṃ sarvagatamapi jīvacaitanyamasaṅgatvena svato viṣayāprakāśakamapi viṣayākāravṛtyupakāradvārā tattadviṣayoparāgeṇa tattadviṣayaprakāśakamitīti | tatsatyam | jīvabrahmaṇerabhedasyāmukhyatvābhidhānena bhedamukhyatvamaṅgīkṛtyanāvṛtasarvagatabrahmasadṛśabrahmapratibimbab hūta-jīvacaitanyaṃ svataḥ aṇurūpaṃ paramasūkṣmaṃ cidānandādyātmakaṃ bāhyaviṣayāprakāśakamapi antaḥkaraṇavṛttisaṃvalanalakṣaṇoparāgadvārā cakṣurādīndriyadvārā bahirāgatyaghaṭādi viṣayasaṃbandhena viṣayaprakāśakaṃ na ca bāhyāntaḥ karaṇameva | svarūpāntaḥkaraṇasaṃvalitaṃ natvantaḥ karaṇapariṇītāvṛttiḥ caitanyasaṃvaliteti vācyam | jaḍāntaḥ karaṇasya svarūpāntaḥ karaṇasaṃvalanamātrasyākāryakaratvena tasya tatkāryavṛttidvāreṇaiva bāhyaviṣayaprakāśakatvasya vaktavyatvāt | na ca caitanyasya bahirāgamanānupapatteriti vācyam | caitanyābhinnaprakāśasya dehavyāptivat tasyāntaḥkaraṇavṛtti sadvāradeśamātravyāptau bādhakābhāvāt | na ca tathātve parokṣāparokṣajñānayorviśeṣābhāva iti vācyam | p. 114) vṛttigataprakāśasya śaktivyaktirūpa viśeṣeṇaiva jñānasya parokṣatvā parokṣatvopapatteḥ - parokṣatvāparokṣatve viśeṣau jñānagau yathā ityanubhāṣyokteḥ - snehāvasthā imāssarvāḥ jīvaḥ paśyati sarvadetyukteḥ | tena cinmano miśrabāhyamanasetyarthaḥ | vṛtterviṣayākāratvamityanto mukhyamiti nyāyāmṛte tatvodyoge ca samyagupapāditam | evamantaḥ karaṇāvacchinna caitanyaṃ jīva iti dvitīyamatepi svarūpāntaḥ karaṇasaṃvalitabāhyāntaḥ karaṇavṛttijñānasyaiva viṣayaprakāśakatvopapatyā caitanyasya viṣayaprakāśakatāyāḥ atyantāmukhyatayaiva neyatvāt | evaṃ jīvabrahmābhedaṃ prapañcasatyatvañcāṅgīkurvadbhirapi ajñānamāvaraṇavikṣepaśaktimadityetadapyantāmukhya tayaiva neyaṃ tasmādāntarālika prakriyā sarvāpyamukhyeti nāsmākamatyantavirodhinīti saṃkṣepaḥ | ityāntarālikāvāntara prakriyaikyaprakāśaḥ || nanvevamapi pūrvoktaprameyajātasya yathākathañcidavirodhepi brahmaṇaḥ abhinnanimittopādānatvamasmadaṅgīkṛtaṃ bhavanmataviruddhaṃ tathāhi māyopādhikaṃ brahmajanmādisūtrapratipādyaṃ jagatkāraṇaṃ tacca svapradhānatayā nimittaṃ sopādhi pradhānatayopādānañceti kāraṇadvayamapi yathorṇanābhiścetanaḥ svakāryatantuṃ prati svapradhānatayānimittaṃ svaśarīrapradhānatayopādānañca tadvaditi cet p. 115) atrocyate - vikāravatkāraṇañca nirvikāratayā ca tat | mukhyā mukhyārthabhedena gīyate śrutimastakaiḥ | brahmaikamevetyudite manasārātthadarśibhiḥ | matatrayāvirodhena kāryā kācidvicāraṇā | ekameva brahmopādānakāraṇaṃ nirvikāratayā kulālavat | kartā ca caśabdau parasparasamuccaye | brahmopādānamityetadamukhyārthaṃ brahmopādānamityasya brahmasaṃbandhinyā māyāyāḥ jaḍaprakṛtervā vikāravatvarūpopādānatvasvīkārāt | gaṅgāyāṃ ghoṣa ityatra sambandhatīre ghoṣa itivat amukhyatvāt | atrāpyupādhyupahitabhāvasya niyamyaniyāmakabhāvasya ca śarīraśarīribhāvasya ca sambandhasya trayāṇāmapi satvāt svopādānago cāparokṣajñāna cikīrṣākṛtimatvena nirvikaratvena ca brahmaṇaḥ kartṛtvamityetanmukhyārthaḥ iti vedāntaiḥ pratipādyata ityarthaḥ | māyāntu prakṛtiṃ vidyānmāyinantu maheśvaram | ityādi nāmāyā padaṃ prakṛti vācakamiti jānadbhirmatasārārthadarśibhirnirmatsaraiḥ matatrayāvirodhe kāpi vicāraṇā na kāryetyartha iti | atha matam rajvā sūtradvayavat māyāviśiṣṭaṃ brahmajagadupādānaṃ māyā brahmaṇi upādāne ityarthaḥ | nirvikāraśrutistu kevalabrahma pareti vā māyā śaktimat p. 116) brahmajagadupādānaṃ māyoparāgāt brahmavikārī nirvikāra śrutistu tadanuparaktābhi prāyeti vā jagadupādānamāyāśrayatayā brahmajagadupādānakāraṇaṃ tantu dvārā paṭasyeva māyādvārā brahmajagadupādānaṃ śrutistu advārakavikāraniṣedhapareti vā asatyarūpāntaḥ karaṇapapattirvivartaḥ satyarūpāntarāpatti pariṇāmaḥ rūpāntarāpattimātramupādānaṃ tacca brahmaṇo vivartatvenāpyupapannā nirvikāraśrutistu tātvikavikārābhāvābhiprāyaḥ na śuktiparatvādajñānapariṇāmitvādubhayopādānakaśuktirūpyamiva brahmavivartatvādajñāna pariṇāmitvādubhayopādānamiti vā rūpāntarāpattipratītiviṣayatvaṃ vā rūpāntarābhedadhīviṣayatvaṃ vā kāryābhedadhīviṣayatvaṃ vā upādānatvamiti asmābhiḥ svīkṛtam | tacca bhavanmataviruddhaṃ evaṃ kartṛtvamapi brahmaṇaśśuktyādivat adhiṣṭhānamātratvaṃ pāribhāṣikaṃ vā bhrāntavadadhyāsadṛṣṭatvaṃ vā māyāvivadvayāmohakatvaṃ vā kulālādivat upādānagocara prayatnādimatvaṃ vā ityevaṃ pakṣacatuṣṭayamapitvanmataviruddham | tasmādbrahmaṇaḥ upādānatvaṃ kartṛtvañca pramitaṃ mukhyameveti cet atra brūmaḥ uktamateṣu sarveṣu brahmaṇaḥ upādānatvaṃ mukhyaṃ sarvasampratipanna kartṛtvameva mukhyaṃ tathāhi māyāviśiṣṭaṃ brahma jagadupādānamiti prathamapakṣe māyā p. 117) prakṛtirarthaḥ | māyāntu prakṛtiṃ vidyāditi śruterityuktatvāt ghaṭādikārye kulālādīnāṃ mṛtpiṇḍādisādhanatvopetatvamiva brahmaṇopi mahadādikārye upādānabhūta prakṛtyādi sādhanopetatvameva tadviśiṣṭatvaṃ upādānatvaṃ mukhyaṃ mṛtpiṇḍādivat prakṛtyādimātra niṣṭhaṃ śrutismṛtimūlo viśiṣṭaṃ brahmopādānamiti prayogachatrinyāyenāmukhyo netavyaḥ nirvikāraśrutyavirodhopi sulabhaḥ - dvitīyamatepi māyāśaktiśabdena māyākhyaśaktirityarthoktau pūrvamatā vaiṣamyaṃ māyā yā śaktirityarthoktau ca śaktimatorabhedāt pūrvamatāvaiṣamyameva tṛtīyamatepi māyā śabditaṃ pradhānameva brahmaṇaḥ tadāśrayatvañca tadantaryāmitvena taccharīrakatvena tatsattā pravṛtyādimatvena tanniyāmakatvameva vivakṣitam | tantu dvāretyādi dṛṣṭāntaḥ satvāśrayatvamātre | tathācedamapi pūrvamatāntarbhūtaṃ matatrayāviruddhaṃ ca turīyamatepi brahmaṇassarvathā upādānatvamevānupapannam | vijātīyaniṣedhaikya prakāśoktarītyā brahmaṇaḥ asatyarūpāntarāpattirūpavivartopādānatvānupapatteḥ | brahmaṇo nirvikāratvena satyarūpāntarāpattirūpapariṇamasya prakṛtigatatvena brahmagatatvāyogāt | yaccoktaṃ śuktirūpyaṃ śuktivivartatvāt ajñānapariṇāmitvāt p. 118) ubhayopādānakamiti | yatheti tanna śukterūpyopādānatvāyogāt tathāhi na tāvadāropādhiṣṭhānatvaṃ pāribhāṣikamupādānatvaṃ adhiṣṭhāne upādānaśabdasya kvāpyaprayogāt yathā kathañcit amukhyaprayoge prayojanābhāvāt tathātvepyasmanmatāvirodhāt | māpi śuktyavicchinna caitanyāvarakājñānopādānakatvāt śuktyupādānakatvavyapadeśo gauṇa iti cet tadapi na rūpasya śukyavicchinna caitanyāvarakājñānopādānakatvāyogāt | tathāhi - śuktikāyāmajñānopādānakarajatotpattiḥ ki manubhavabalādaṅgīkriyate anyathānupapatyā vā | nādyaḥ ghaṭa utpannaḥ paṭa utpannaḥ ityādyanubhavavat śuktirajatamutpannaṃ ityanubhavā bhāvāt na dvitīyaḥ | rajatādyutpatyupapādakaṃ pratītiranyadvā | nādyaḥ atītānāgatādi viṣayakapratītestatpadārthotpatyanupapādakatvena rajatādipratīterapi tadutpatyanupapādakatvāt | na cāparokṣatayā pratītiḥ ghaṭādīnāmiva utpatyupapādaketi vācyam | bhūtale ghaṭo nāstīti pratiyogiviśiṣṭā bhāva pratyakṣadarśanenāparokṣapratīterapi viṣayotpatyupapādakatvāyogāt | na ca tadānīṃ purodeśasthatayā aparokṣa pratīti viṣayatvaṃ viṣayotpatyupapādakamiti vācyam - p. 119) sūryādīnāmudayādikāle utpattiṃ vināpi purodeśasthatayā aparokṣaviṣayatvadarśanena tasyāpi tadutpatyanupapādakatvāt | nāntyaḥ | tasyānupalaṃbhāt | kiñca śuktyadhiṣṭhāne śuktyavacchinnacaitanyāvarakatvajñānopādānakaṃ rajatamutpannamityasyānupapannatvāt | kiṃ tādṛśājñānopādānakaṃ utpannaṃ rajataṃyāvacchaktikālīnaṃ pratītimātrakālīnaṃ vā nādyaḥ śuktirajatasya prātibhāsikatvābhāvaprasaṅgāt | pratītimātraśarīratvasyaiva pratibhāsikatvāt | api ca śuktyavacchinna caitanyāvarakājñānopādānakaviṣayaparaṃparāprasaṅgāt | nāntyaḥ prāgeva yāvatsāmagrisamavādhāne pratītikāla evotpattau kāraṇābhāvāt tasmādanubhavānusāreṇa sarvairapi samayibhiḥ atyantāsadeva rajataṃ doṣavaśādāhitaśaktisahitena śuktisannikṛṣṭenaivendriyeṇāparokṣatayā pratīyata ityaṃgīkāryamiti turīyamatepi brahmopādānatvammukhyameva yaccoktaṃ rūpāntarābhedadhīviṣayatvaṃ upādānatvamiti matadvayamiti tatrāpi rūpāntarābheda prakārakapramā viṣayatvaṃ kāryābhedaprakārakapramāviṣayatvaṃ pariṇāmopādānatvaṃ pūrvoktābhedaprakārakabhramaviṣayatvaṃ vivartopādānatvaṃ tadapi satyameva | sajātīya vijātīya bhedaniṣedhaikya p. 120) prakāśoktarītyā brahmaṇo rūpāntārābhedā bhāvena tadviṣayakapramā bhāvena tadviṣayatvarūpamukhyopādānatvāsaṃbhavāt śruti tātparyāparijñāna labdharūpāntarābhedaviṣayaka bhramasaṃbhavepi tadviṣayatvarūpā mukhyopādānatvasya sarvairapyaṃgīkārāt evameva kāryābhedadhīviṣayatvamapi upapādanīyaṃ tasmādbrahmaṇi mukhyamupādānatvamanupapannamiti amukhyopādānatvamanupādānatve paryavasyatīti na kiñcidanupapannam | upādānatve pramāṇāni rāmānujamataikyaprakāśe upapādayiṣyante yaccoktaṃ brahmaṇaḥ kartṛtvaṃ bhavanmataviruddhamiti tanna | adhiṣṭhāne śuktyādau kartṛśabdavyavahārābhāvāt sarvajñasyeśvarasya sarvaviṣayakayathārthajñānavatvena bhrāntatvāyogāt bahumānavirodhācca | pakṣadvayamanupapannam | vyāmohakatvamapi - evamohaṃ sṛjāmyāśu yo jananānmohayiṣyati | vimohitoya jana īśamāyayā tvadīyayā tvāṃ na bhajatyanartha dṛk | ityādi vacanaiḥ adhikāribhedena na viruddham | parantu māyāvini gajādidarśakatva vyavahārepi kartṛtva vyavahārābhāvāt tādṛśaṃ kartṛtvaṃ mukhyameva kulālādivat sopādānagocarāparokṣa jñānacikīrṣā kṛtimatvarūpaṃ kartṛtvamiti turīyamataṃ sarvairaṅgīkṛtameveti na kiñcidanupapannam | tadananyatvādhikaraṇamapi p. 121) svatantrakāraṇānyatvaṃ tenehyatra niṣidhya iti anuvyākhyānusudhāyāṃ etadaviruddhatayā vyākhyātaṃ draṣṭavyam | tasmāṃccetanācetana vilakṣaṇaṃ satyāśeṣa jagajjanmādi nimittakāraṇaṃ sakalavaidikapadavācyaṃ nārāyaṇākhyaṃ brahmaikameveti siddham | iti brahmaṇaḥ abhinnanimittopādānataikyaprakāśaḥ | nanvidamayuktam | dvirūpaṃ hi brahmāvagamyante vedāntavākyeṣu sthūlamaṇvityādinā nirguṇaṃ satyakāmassatyasaṅkalpa ityādinā saguṇaṃ brahma na sthānatopi parasyobhayaliṃgaṃ sarvatrahītyadhikaraṇe tathaiva nirṇītatvāt | tathā ca saguṇaṃ brahmavedāntagatasatyajñānādisakalapadavācyaṃ pravṛttinimittaguṇasadbhāvāt nirguṇaṃ brahmasatyajñānādisakalavaidikapadalakṣyaṃ yato vāco nivartante aśabdamasparśamarūpamavyayaṃ avacanenaiva provācetyādi śruteḥ | saguṇaṃ brahmaiva māyāmayasarvajñatvādi sakalaguṇaśūnyaṃ nirguṇaṃ brahmaiva viviktamiti vyavahriyate | evamatra mahati matabhede kathaṃ nārāyaṇākhyaṃ paraṃ brahma sakalapadavācyamiti cet atrocyate tatra tāvat parabrahmaṇo dvirūpatvaṃ mukhyaṃ na yuktaṃ ekamevādvitīyamityādi śruti virodhāt | na ca rūpadvayamatyekameveti vācyam | dvirūpatvakalpanāyāṃ p. 122) prayojanābhāvāt na ca nirguṇasya jagatkāraṇatvānupapatteḥ tadarthaṃ māyopādhikaṃ sārvajñādiguṇaviśiṣṭaṃ īśvarākhyaṃ brahma aṅgīkriyata iti vācyam | sadeva saumyedamagra āsīt ekamevādvitīyaṃ tadaikṣata | nāmarūpe vyākarot ityādinā nirguṇasya ekasyaiva brahmaṇo jagatkāraṇatvaśravaṇāt | na ca ekameva brahmapralaye anabhivyaktajagatsṛṣṭyādi vyāpāraṃ nidrā mudrāvilasitaṃ asadevedamagra āsīt ityādi śrutivedyam | śūnyanirguṇādi padavācyaṃ punassṛṣṭau tadevābhivyakta jagatsṛṣṭyādivyāpāraṃ sisṛkṣādinā kṣobhita prakṛtyākhyamāyādyupādānādi sāmagrīsahitaṃ brahmaiva saguṇamiti vyavahriyate | aprākṛtaguṇatva prākṛtaguṇaśūnyatvābhyāṃ vā saguṇatva nirguṇatvoktiryujyata iti vācyam | ekasyaiva brahmaṇaḥ kālabhedena vivakṣābhedena vā saguṇatvanirguṇatvoktyupapattāvapi mukhyarūpadvayāsaṃbhavādityuktatvāt | rāmakṛṣṇādyavatārāṇāṃ sarveṣāmapi vaivakṣika saguṇanirguṇatvopapattau mūlarūpābhede ca sarvāvivādāt | na sthānatopītyadhikaraṇe tathaiva nirṇītatvāt | nanvevaṃ sati ekarūpasyaiva brahmaṇaḥ vācyatvaṃ lakṣyatvaṃ viruddhamiti cenna | tatrāpi ekaṃ mukhyaṃ ityaṃgīkāre bādhakābhāvāt | na ca lakṣyatvameva p. 123) yato vāca ityādi śrutibhiḥ mukhyamiti vācyam | vikalpā sahatvāttathāhi padārthasya mukhyatvaṃ śaktapadabodhyatvaṃ vā lakṣakapada bodhyatvaṃ vā nādyaḥ asaṃbhavāt | lakṣyādi padasya brahmaṇi śakterabhāvāt na ca lakṣyate jñāyata iti karmavyatpatyā jñeyatva rūpapravṛttinimittena lakṣyapadayogārthatvaṃ brahmaṇo yuktamiti vācyam | lakṣakapadabodhatvasyaiva pravṛttinimittatvena lakṣyapadavācyatvānaṃgīkārāt karaṇavyutpatyā vā'pi jñānakaraṇasyaiva yogārthatvāt | nāpi lakṣyapadasya brahmaṇi rūḍhirapi sambhavati prayoga sāmānyasyaivābhāvāt | nahi śrutyādiṣu brahmaṇi lakṣyapadaprayogo dṛṣṭacaraḥ | prayogamātrabāhulyaṃ rūḍhirityabhidhīyate ityukteḥ na ca yato vāco nivartanta ityādi śrautaprayoga eva rūḍhijñāpaka iti vācyam | tatrāpi lakṣyapada śravaṇāt na ca vācaḥ vācakapadāni brahmaṇo nivartante jñāpayituṃ na samarthā bhavantīti prāptyā śrautānyathānupapattikalpitaṃ lakṣyamiti padaṃ śrautamiti yuktam | anyathā yāgasvarṇayossādhyasādhana bhāvānyathānupapatyā kalpitasyāpūrvasyāvaidikatvāpatyā dharmādharmayorvedaika samadhigamyatvamiti siddhāntocchedāpatteḥ | evaṃ viśiṣṭavidhyanyathānupapattikalpita p. 124) viśeṣaṇavidhividheyānāṃ somādīnāṃ liṃgādikalpita śrutiviniyojyānāṃ mantrāṇāṃ pratyakṣavidhyavidheyatvena vaidikaviniyogavidhividheyatvānāpatteśceti vācyam | lakṣakapadānyeva brahmabodhakānītyetatkalpakābhāvāt | na ca yato vāco nivartante | parātparaṃ puriśayaṃ puruṣamīkṣate iti vācakapadā bodhyatve sati jñeyatvānyathānupapattireva tatkalpaketi vācyam | atra vācakapadaśravaṇena punaḥ kalpakābhāva dhrauvyāt | gīrvāṇī sarasvatīti vākchabdasya vacanasāmānyaparatvāt śabdasāmānyaparatvāt śabdasāmānya bodhyatve sati jñeyatvānyathānupapattikalpitaṃ sākalyenā jñeyatvameva bhavati | na tu lakṣakapada bodhyatvaṃ rātribhojanasya pīnatvopapādakatvavat lakṣakapadabodhyatvasya śabdasāmānyābodhyatvopapādakatvābhāvāt pratyuta tadabhāvasyaiva tadupapādakatvena lakṣakapadābodhyatvamapi anupapatti kalpitaṃ bhavati iti vācyam | tasmāt śrautaṃ śabdasāmānyābodhyatve sati jñeyatvaṃ sākalyena jñeyatve sati yathāyogya jñeyatvasyaiva kalpakaṃ bhavatīti na sarvathā lakṣyakaṃ padabodhyatvasiddhiḥ | āśutaravināśino yāgasya kālāntarabhāvi p. 125) śrutamanupapannaṃ dharmādharmākhyaṃ apūrvaṃ śrautameva bhavatīti yuktam | somena yajetetyādau viśiṣṭa vidhyanupapatti siddhaviśeṣaṇa vidhividheyānāṃ somādīnāṃ vaidikatvaṃ liṃgādikalpita śrutiviniyojyānāṃ mantrāṇāṃ kalpita viniyogaśrutividhividheyatvena vaidikatvaṃ yuktam | tatra somādīnāṃ mantrāṇāñca vaidikatvasya viśiṣṭavidhi viniyoga vidhyupapādakatvasya ca pramitatvena tannyāya vaiṣamyāt tasmāllakṣyapadasya brahmaṇi śaktigrāhakapramāṇābhāvena śaktiriti na tasya lakṣyatvaṃ mukhyamiti yuktam | kintu adbhutatvādavācyaṃ tat atarkyā jñeyameva ca | āvācyamiti lokopi vaktyāścaryatamaṃ bhuvi | ityādinā adbhutatvādi guṇayogenāvācyatvasya brahmaṇi gauṇatvavat avācyatvaguṇayogāt lakṣyatvamapi gauṇameva ca yuktam | ata eva ca na dvitīyaḥ | lakṣyapadasya brhamalakṣakatve tadbodhyasya lakṣyatvasyāmukhyatvasya prāgudāhṛta nyāyasiddhatvāt prasarpiṣu sāmānyādityadhikaraṇeṣu lākṣaṇikārthāmukhyatvasya nirṇītatvāt adhikaṃ svagataniṣedhaikya prakāśe nyāyāmṛtādau ca draṣṭavyamiti saṃkṣepaḥ | tasmādekaṃ bhavedbrahma saguṇaṃ nirguṇaṃ śruteḥ | p. 126) mukhyāmukhyatvabodhenetyevaṃ vedāntanirṇaye | trividhānāṃ matānāntu virodho nahi vidyate | iti sarvapadalakṣyataikyaprakāśaḥ | nanvevamapi asmābhirniṣprakāraka brahmajñānasya mokṣasādhanatvābhyupagamena punarvirodhastadavasthaṃ eva | tamevaṃ viditvāditi mṛtyumeti | brahmavidāpnoti param | tarati śokamātavit ekathaivānudraṣṭavyam | prapañcopaśamaṃ śivam | śāntamadvaitaṃ caturthaṃ manyante | sa ātmā sa vijñeyaḥ | ityādi śrutibhiḥ niṣprakārakajñānasyaiva mokṣāṃgatva śravaṇāditi cenna | yataḥ āpātato virodhepi hyantato na virodhitā | sa prakārakamevāṅgaṃ jñānaṃ mokṣasya sādhyate | sa prakārakatā jñāne niṣprakārakatā tathā | mukhyā mukhyeti gadite virodhaśśāmyate sukham śruti tātparyāparijñānato virodha pratītāvapi śrutyartho mīmāṃsite sati virodho nāsti | tadevopapādayati saprakārakamiti | saprakārakabrahmā parokṣajñānameva mokṣasādhanamiti prasādhyate | jñāne saprakārakatvaṃ mukhyaṃ niṣprakārakatvamamukhyamityabhihite anāyāsena virodhaśānterityartha iti | nanu udāhṛta śrutisiddhaṃ niṣprakārakatvaṃ kathaṃ mukhyaṃ tasyaiva mukhyārthatvāvagamāt tathāhi prathamavākye tameva p. 127) saṃviditvātimṛtyumeti ityatra tacchabdavācyaṃ brahmasvarūpaṃ viditvā mṛtyumatyetītyukte svarūpamātraviṣayakajñānameva mokṣāṃgamiti pratīyate | upanītī adhīyītetyādivat na ca tamevaṃ śabdābhyāṃ pūrvaprakṛtasahasraśīrṣatvādi dharmaviśiṣṭaparāmarśāt na nirvikalpakajñānasiddhiriti vācyam | taddharmasyopalakṣaṇatvena svarūpabodhopāyatvāt svarūpasyaiva pūrṇānandatayā paramapuruṣārthatvena draṣṭumarhatvāt anyathā ekathaivānudraṣṭavya iti śruti virodhāt ekathā ekaviṣyatākaṃ yathā bhavatītyarthaḥ na ca thālīpratyayasya prakāravācitvāt ekaprakārakatvaṃ tadarthaṃ iti na nirvikalpakatātparyasiddhiriti vācyam | bhavadabhimata brahmaṇi śaktijanyaśābdabodhe nānāprakārakatvāvaśyaṃ bhāvena ekaprakārakatvasya durupapādatvāt | mama tu lākṣaṇikanirvikalpakabodhe ekaviṣayatāyā nirapavādatvāt | tarati śokamātmavit ityādi sarvavākyeṣu brahmasvarūpajñānaṃ mokṣāṃgamityavagamyate svarūpamātrajñānatvañca svarūpātirikta dharmādyaviṣayakatve sati svarūpaikaviṣayakatvaṃ tādṛśañca jñānaṃ niṣprakārakameva saprakārakañca dharmādiviśiṣṭajñānameva bhāsamāna vaiśiṣṭya pratiyogitvameva hi prakāratvaṃ tasmānmokṣa sādhanībhūta brahmajñānasya śrautaṃ niṣprakārakatvameva mukhyamiti cenna | śābdajñāne niṣprakārakatvasya sarvānubhavaviruddhatvāt tathāhi p. 128) tathāhi pramāṇajanyajñānamātraṃ savikalpakamiti sarveṣāmavipratipannaṃ tārkikaireva nirvikalpaka pratyakṣamaṅgī kriyate | na ca yadyapi padāt padārthatāvacchedaka prakārakabodhaṃ śaktyā jāyate | lakṣaṇayā ca lakṣyatāvacchedaka prakārakabodhaḥ na sarvathā padānniṣprakārakasvarūpamātrabodhonubhavasiddhaḥ | tathāpi laukikaśabdajñānasya savikalpakatvānubhavepi mokṣāṃgabhūta brahmajajñānasya na savikalpakatvamanubhūyate | prapañcopaśamaṃ śivamadvaitaṃ caturthaṃ manyante tadetadvayam | abhayaṃ vai brahma bhavati | ya evaṃ veda mṛtyossamṛtyumāmoti ya iha nāneva paśyati ethaivānudraṣṭavyam | ityādi śrutivirodhāt prapañcopaśamādvaitapadābhyāṃ niṣprakārakatvameva jñāyate | prapañcopaśama padena prapañca nāśasyādvaitapadena dvaitaśūnyatvasya ca prtīteḥ prakāśasyāpi prapañcadvaita śabdārthatvāt ya iha nāneva paśyatītyatrāpi viśiṣṭajñāne anarthaprāptyukteḥ | ekathaivānudraṣṭavya ityatra ca svarūpa caitanyarūpaikamātraviṣayakatvasya ca vihitatvācca | etadavirodhena mokṣasādhanabrahmajñānaparaśrūtīnāṃ niṣprakārakajñāna paratvāvaśyaṃ bhāvāt | kiñca arthavādānāṃ vāyurvai kṣepiṣṭhā devatetyādīnāṃ lakṣaṇayā prāśastya bodhakatvaṃ vadadbhirbhāṣyairapi lakṣaṇayā jāyamānasya prāśastyabodhasya nirvikalpakatvasyaivāṃgīkṛtatvāt p. 129) balavadaniṣṭānanubandhitvādi rūpaprāśastyasyaiva lakṣyatvena tanmātra viṣayaka niṣprakārakajñānasyaiva jāyamānatvena prāśastyādi prakārakabodhānaṅgīkārāt evañca bahupramāṇabalāt vaidikabrahmajñānasya nirvikalpakatvamevāṃgīkāryamiti vācyam | vijātīya bhedaniṣedhaikya prakāśoktarītyā prapañcamithyātvasyāmukhyatve prapañca satyatvasyaiva mukhyatve sādhite prapañcopaśamaśabdasya prapañcasaṃhārakāraṇārthakatvāt tacca | utpatyādi kāraṇasyāpyupalakṣakaṃ anyathā advaitamityanena punaruktyāpatteḥ | tathā ca jagadutpatyādi kāraṇatvena svagatabhedaśūnyatvenā jñānamevābhihitaṃ bhavati tadetadadvayamityasyāpyayamevārthaḥ ya iha nāneva paśyatītyasyāpi iha brahmaṇi guṇakriyāvayavāvatārāṇāṃ bhedajñānasyānarthajanakatvārthakatvāt ekathaivānudraṣṭavyamityatrāpi darśanoddeśena prakṛti pratyathārthabhūta ekaprakārakatvākhya guṇo vidhīyate | na ca brahmajñānasyānekaprakārakatvamuktamiti vācyam | mūlarūpe avatārādiṣu antaryāmi rūpeṣu ca jñānena ekaprakārakatvasyaiva vidheyatvāt | eteṣu sarveṣu bhagavadrūpeṣu ekatvākhya prakārakatvaṃ vā darśane vidheyaṃ svagata p. 130) bhedajñānasyānarthakaratvokteḥ - brahmavidāpnoti paraṃ tarati śokamātmavit ityādīnāṃ etadavirodhena viśiṣṭajñānasyaiva mokṣajanakatvaparatvāvaśyaṃ bhāvāt | yaccoktaṃ lakṣaṇayārthavādajñānajanya prāśastyajñānaṃ niṣprakārakamiti tanna | tatrāpi prāśastyabodhasya savikalpakatvāṃgīkārāt | tathāhi vāyurvaikṣepiṣṭhetyādīnāṃ padārthavākyārtharūpa mukhyārthaviśiṣṭaprāśastyalakṣakatvena tādṛśaprāśastyajñānasya savikalpakatvāyogāt anyathā pratitiṣṭhantīha va ete gatā rātrirūpayantītyarthavādasya pratiṣṭhārūpaphalaparatvaṃ na syāt ata eva caturthe tṛtīya pāde kratoḥ phalārthavādamaṅgavat kārṣṇajanityadhikaraṇe cintitam | satrakāṇḍe rātrisatrākhyaṃ satraṃ prakṛtya śrūyate | pratitiṣṭhantīha vā ete ya etā rātrirupayanti ityatra svargārthaṃ rātri satramiti pūrvapakṣaṃ prāpayya ye pratitiṣṭhāssanti ta etā rātrīrupeyuḥ | iti vipariṇāmenārthavādikapratiṣṭhārūpaphalārthaṃ rātrisatrākhyaṃ karmeti siddhāntitam | ata eva ca prathame caturthapāde tadvyapadeśañcetyadhikaraṇe śyenenābhicaran yajeta ityatra śyena padena śyenākhyaguṇavidhiriti pūrvapakṣaṃ prāpayya karmaṇaḥ yathā vai śyeno nipatya ādatte p. 131) evamayaṃ dviṣantaṃ bhrātṛvyaṃ nipatya ādatte ityarthavādagataśyena padārthapakṣisādṛśyābhidhānena śyenākhyaguṇavidhitvānupapatteḥ | vidhivākyagata śyenapadaṃ karmanāmadheyamiti siddhāntitam | ata eva ca prathame saṃdigdhevākyaśeṣādityadhikaraṇe attā śarkarā upadadhāti ityatra attāśabdākṣiptaṃ añjanasādhanaṃ dravyaṃ tailaghṛtajalādirūpaṃ dravadravyasāmānyamiti pūrvapakṣaṃ prāpayyate | jo vai ghṛtamiti vākyaśeṣarūpārthavādika ghṛtapada śravaṇenāñjanasādhanaṃ dravyaṃ ghṛtarūpameveti siddhāntitam | ata eva ca vedopakramādhikaraṇe agne ṛgvedo vāyoryajurvedo ādityātsāmaveda ityupakramārthavādagata ṛgvedādipadānāṃ mukhya svārthaparatvanirṇayena uccair-ṛcā kriyate upāṃśuyajuṣā uccaissāmenati upasaṃhārasthavidhivākyagata ṛgādipadānāṃ tadavirodhāya ṛgvedādiparatvameveti nirṇītam | udāhṛtādhikaraṇeṣu arthavādānāṃ śaktyā svārthaparatvapūrvakaṃ lakṣaṇayā tadviśiṣṭaprāśastya paratvaṃ vyavasthāpitam | gaṅgāyāṃ ghoṣa ityādau gaṅgā viśiṣṭasya tīrasya lakṣyavat atrāpi mukhyārthaviśiṣṭaprāśastyasyaiva lakṣyatvāvaśyaṃ bhāvāt | ata eva ca tat jñānasyāpi saprakārakatvameva yuktam | na cāvayormate brahmaṇi bhinnadharmānaṃgīkāreṇa p. 132) niṣprakārakabrahmajñānameva mokṣasādhanam | parantu manmate jñānānandaikarasasvarūpamātraviṣayakatvena | bhavanmate bhinnadharmāprakārakatvena sarvathā niṣprakārakatvameva mukhyamiti vācyam | prakāramātraviṣayakatvasyaiva saprakārakatvapadamukhyārthakatvāt bhinnadharmaprakārakatvasyaiva saprakārakatve prameyābhidheyādi padārthajñānasya jātyādi padārthajñānasyāpi savikalpakatvānāpatteḥ | tatrāpi prameyatvābhidheyatvajātitvapadārthatvādi dharmāṇāṃ prakārabhūtānāmabhinnatvāt | na ca te dharmāḥ dharmibhinnā iti vācyam | teṣā jātitvāsaṃbhavena upādidharmāṇāṃ dharmyābhinnatvasya sarvasammatatvāt | na ca teṣāṃ bhāsamāna vaiśiṣṭya pratiyogitvā saṃbhavena prakāratvamanupapannam | vaiśiṣṭasya bhedaghaṭitatvaditi vācyam | prameyo ghaṭa ityādijñānānāṃ viśiṣṭajñānatvasya sarvairanubhūyamānatvāt prakriyāyāḥ pratītyanusāritvāt | na ca bhedābhāve vaiśiṣṭyapratītirapi kathamupapadyata iti vācyam | vaiśiṣṭyasya pratīti kṛtatvena vastukṛtatvābhāvāt | anyathā idaṃ rajatamityādau rajatatvaprakāraka śuktiviśeṣayakapratītyabhāva prasaṅgāt bhedapratinidhiviśeṣa balādvā abhinna dharmasthale viśiṣṭapratītau bādhakābhāvāt | viśeṣa sadbhāve sādhakāni sarvāṇyapi rāmānujamataikya p. 133) prakāśe samyaṅnirūpayiṣyanta iti saṃkṣepaḥ | tasmālloke prameyādipadaiśśaktyābhinna dharmaprakārakajñānasya saprakārakatvadarśanena vede satyajñānādi vākyepi satyajñānatvādyabhinna dharmaprakārakabrahma viśeṣyakajñānasyaiva sarvathāṅgī kāryatvena niṣprakārakatvaṃ tu bhinnadharmāprakārakatvarūpaṃ mukhyameveti saprakārakamānasāparokṣajñānameva mokṣasādhanamiti siddham | iti niṣprakārakajñānaikya prakāśaḥ || nanvidamayuktam - yato bhavadbhiḥ mānasāparokṣajñānaṃ mokṣasādhanamiti svīkriyate asmābhistu śābdāparokṣajñānamiti | tathāhi vedānta vijñānasuniścitārthāḥ sanyāsayogādyatayaśśuddhasatvāḥ | te brahmaloke tu parāntakāle parāmṛtātparimucyanti sarve | nendriyāṇi nānumānam | vedāhyevainaṃ vedayanti aupaniṣadaḥ puruṣaḥ | na ca kevalatarkeṇa nākṣayena na kenacit | kevalāgamavijñeyo bhaktaireva na cānyathā || ityādi śrutismṛti vacanaiḥ brahmāparokṣajñānasya śabdakaraṇakatvamāvedyate | yatayaḥ turīyāśramiṇaḥ | sarvakarmaparityāgalakṣaṇasanyāsākhyopāyāt | ata eva śuddhāntaḥ karaṇāḥ | ata eva vedānta vijñāna suniścitārthāḥ | vedāntajanyaṃ yadvijñānaṃ brahmāparokṣajñānaṃ tena dṛḍhīkṛtaḥ paratatvalakṣaṇaḥ | artho p. 134) yaiste vedāntavijñānasuniścitārthāḥ iti brahma darśanasya vedāntakaraṇakatvaṃ pratīyate | dvitīyavākye indriyāṇāṃ bhagavadvedanakaraṇatāṃ niṣidhya vedānāmevatatkaraṇatvaṃ pratīyate | ata eva teṣāṃ pravṛttinimittamapi tadeveti pratipāditam | tṛtīyavākye upaniṣatkaraṇakāparokṣajñānaviṣayatvaṃ brahmāṇḍapurāṇavacane āgamaikakaraṇakāparokṣajñānaviṣayatvañca pratīyate | pratyuta yanmanasā (na) manute yenāhurmano mataṃ tadeva brahma tvaṃ viddhi nedaṃ yadidamupāsate iti brahmajñānasya manaḥ karaṇakatvaṃ niṣidhyate | tasmāt śrutismṛti pratipādyamaparokṣajñānasya śābdatvameveti tanmataikyaṃ durupapādameveti cet atrocyate - brahmāparokṣajñānasya śābdatvaṃ na tu mukhyataḥ | mānasatvaṃ bhavenmukhyamiti nirṇīyate mayā || brahmāparokṣajñānasya manaḥ karaṇakatvameva mukhyaṃ sākṣāttajjanakatve pramāṇasadbhāvāt śābdatvaṃ na tu mukhyaṃ sākṣāttajjanakatve pramāṇā bhāvāt udāhṛta śrutīnāṃ brahmadarśanaprayojakaparatvena sākṣātkaraṇa paratvābhāvāt | tathā ca āvayorna virodha iti śeṣa ityarthaḥ iti tathāhi yadyapi vedānta vijñāna suniścitārthāḥ ityādinā brahmadarśanasya sākṣācchabdakaraṇakatve bahūni vacanāni upanyastāni p. 135) pratyuta yanmanasā na manute nendriyāṇi nānumānamityādinā mana ādīndriyajanya jñānāviṣayatvameva pratīyate | tathāpi brahmadarśanaṃ manaḥ karaṇakamityeva yuktaṃ tathāhi- manasaivānu draṣṭavyaṃ śuddhena manasā sadā | yatra caivātmanātmānaṃ paśyannātmani tuṣyati || ityādi śrutismṛtibhirbrahmāparokṣajñānasya mānasatvāvedanāt | prathamavākye darśanoddeśena karaṇatvena mano vidhīyate | dadhnā juhotītyādivat | tatra eva kāreṇa itareṣāṃ karaṇatvaṃ niṣidhyate mano viśiṣṭa darśanaṃ vā vidhīyate | somena yajetetyādivat dvitīyavākye karaṇabhūtamanonuvādena śuddhatvarūpaguṇo vidhīyate | śuddhatvañca śravaṇamanananididhyāsanādyupodbalitatvaṃ śuddhatvaviśiṣṭa mana eva vā karaṇatvena vidhīyate | yatra caiveti | gītāvākye yasminneva samādhi yoge sati ātmanā manasā ātmānaṃ bhagavantaṃ ātmani dehe paśyan tuṣyatītyanena cittaikāgryarūpanididhyāsana lakṣaṇāvāntaravyāpārasahitasya mana evāparokṣajñānajñānakaraṇakatvamavagamyate | śravaṇaṃ mananañcaiva dhyānaṃ bhaktistathaiva ca | sādhanaṃ jñānasaṃpaccāpradhānaṃ nānyadiṣyate || ityatrāvāntara vyāpāra prādhānyavivakṣayā dhyānasya jñānasādhanatvaṃ pratipādyate | sudhāyāmapi cittaikāgrya rūpanidi dhyāsanasyaivāparokṣajñānasādhanatvādityuktam | p. 136) udāhṛtaśrutyādau dharmiprādhānyavivakṣayā manasa eva jñānakaranatvamuktamityadoṣaḥ kiñca - śrutvā matvā tathā dhyātvā tadajñāna viparyayau | saṃśayañca parāṇādya labhate brahmadarśinam | iti smṛtāvapi abhiṣutvāhavanīye hutvā pratyañcaḥ paratya sadasi somaṃ bhakṣayantīti tvā pratyayaśrutyā homābhiṣavasamānakartṛkabhakṣavidhānāt homābhiṣavayorbhakṣaṇakāraṇatvavat tvā śrutyā nididhyāsanasyaiva brahmadarśanasādhanatvaṃ yuktam | na ca tathāśravaṇāderapi jñāna sādhanatvaṃ syāditi vācyam || tasya dhyānāṃgatvena paramparayā sādhanatvopapatteḥ | na ca pūrvokta śrutyādi virodhaḥ teṣāmasmaduktamanaḥ karaṇakatvāvirodhitvāt | tathāhi vedāntavijñāna suniścitārthā ityasyāyamarthaḥ yatayaḥ prayatnaśīlāḥ sanyāsayogāt phalābhisandhityāgapūrvakaṃ bhagavadarpaṇabudhyākarmānuṣṭhānarūpakarmayogāt ata eva śuddhasatvāḥ nirmalāntaḥ karaṇāḥ ata eva vedāntavijñānasuniścitārthāḥ vedāntena janyaṃ yadvijñānaṃ śravaṇamanana nididhyāsanarūpaṃ parokṣajñānaṃ vedāntavijñānena cittaikāgryarūpa nididhyāsanena suṣṭhuniścitaḥ aparokṣīkṛtaḥ arthaḥ parabrahmalakṣaṇaḥ yaiste vedāntavijñānasuniścitārthā iti | tathā cāparokṣa jñānasya dhyānakaraṇakatvaṃ pratīyate | na ca manasaḥ karaṇatvābhāva iti vācyam | dharmaprādhānya vivakṣayā p. 137) manasaḥ karaṇatve bādhakābhāvāt vijñānaśabdasya āhṛtyā viśiṣṭatayā jñāyate | aneneti karaṇavyutpatyā manaḥ paratvamatyaṃgīkṛtya śravaṇādyupodbalitamanaḥ karaṇakāparokṣajñānasyaiva prāpteḥ nendriyāṇi nānumānamityatra niṣedhasya indriya sāmānyaviṣayakatvena vedāhyevainamityavadhāraṇasya śravaṇādiparokṣajñānaviṣayatvena paraṃ parayā parokṣajñāna viṣayatvena vā brahmāṇḍapurāṇavacanasyāpi sākṣātparaṃ parayā parokṣā parokṣajñānaviṣayatvena vā sāvakāśanvopapatteḥ | yanmanasā na manuta iti vākyasyāpi vedāntajanya śravaṇamanana nididhyāsanādyanubodbalita manaḥ paratvopapatteḥ | anyathā - yadā viniyataṃ cittamātmanyevāvatiṣṭhate | nispṛhassarvakāmebhyo sa yogītyucyate tadā || yathā dīpo nivatastho neṃgate sopamā smṛtā | yogino yatacittasya yuñjato yogamātmanaḥ || yatroparamate cittaṃ niruddhaṃ yogasevayā | ityādi gītāvacanamayuktaṃ syāt - tatra yadā viniyataṃ viśeṣeṇa viṣayebhyaḥ pratyāhṛtaṃ cittaṃ manaḥ ātmanyevāvatiṣṭhate bhagavati cittaikāgratā bhavati | tadāyuktaḥ samādhiyoga saṃpūrtimānityucyate | ātmano yogaṃ bhagavadviṣayasamādhiṃ kurvato yoginaḥ yatacittasya pratyāhṛtamanaskasyetyādinā cittaikāgratā lakṣaṇadhyānarūpāvāntaravyāpārasahitasya manasa evāparokṣa p. 138) jñānakaraṇatvapratīteḥ | indriyajanyajñānasya liṃgaśabdajanyajñānayoścāparokṣatvaparokṣatvaniyamācca | tasmādbrahmāparokṣajñāne mānasatvaṃ mukhyaṃ śābdatvamamukhyamiti siddham | etena draṣṭavya śrotavyo mantavyo nididhyāsitavya iti śravaṇasya darśanasannidhānāt darśanāṃgatvaṃ pramāṇasya prameyāvagatiṃ pratyavyavadhānācca | manana nididhyāsane tu cittasya pratyagātmapravaṇasaṃskārapariniṣyannatadekāgravṛttikāryadvāreṇa brahmānubhavahetutāṃ pratipadyate iti phalopakāryaṃge iti vivaraṇoktarītyā anumitau liṃgajñānavat śābdajñāna tātparyaviśiṣṭaśabdajñānaṃ karaṇam | tathā ca tātparyajñānarūpaśravaṇasya viśeṣaṇa jñānatvena karaṇatvamiti vidyāsāgaroktarītyā ca karaṇabhūtaśabdagatātiśaya hetutvāt śravaṇasya karaṇatvenāṃgitvaṃ manananididhyāsanayostu sahakāribhūtacittagatātiśaya hetutvācchravaṇepi lopakāryaṃ gateti citsukhoktarītyā ca karaṇībhūtaśabdadharma śaktitātparyaviṣayatvāt śravaṇasya karaṇāntarbhāvenāṃgitvamiti tatpaśuryuktarītyāpi śravaṇamaṅgī manana nididhyāsane tu tadaṅge iti bhavanmate tu nididhyāsanamevāṃgī | śravaṇamanane tadaṃge iti āvayorvirodhaḥ sphuṭa iti nirastam | śravaṇāṅgitvasyāmukhyatvena virodhābhāvāt | vede na dharme pramīyamāne mīmāṃsāyāḥ iti kartavyatvamiva brahmaṇi pramīyamāne vedākhya karaṇaṃ prati p. 139) śravaṇarūpavicārasyāpi iti kartavyatāmātratvena aṅgitvābhāvāt | yaccoktaṃ tatparyajñānarūpa śravaṇamaṅgīti tanna | ākāṃkṣādi yukta śabdajñānasyaiva karaṇatvasambhave vivaraṇe tātparyabhramarūpa pratibaddhanirāsopakṣīṇatayā uktasya tātparyajñānarūpa śravaṇasyāpi karaṇakoṭitvena karaṇatve mananāderapi tathātvāpatteḥ | tayorapi iti kartavyatātvā viśeṣāt kiñca | idaṃ padaṃ vākyaṃ vā etadartha tātparyakamiti tātparyarūpa viśeṣeṇa jñāne tātparyaviśiṣṭa śabdajñānaṃ tat jñāne śabdasya tātparyaviṣayī bhūtārthajñānamityanyonyāśrayāditi vivaraṇoktarītyā tātparyajñānarūpa śravaṇasya brahmadarśana sādhanatvānupapatteḥ - na ca akaraṇamapi tātparyajñānarūpaṃ śravaṇaṃ yāgasya avaghātādikaṃ itva śabdasya sannipatyopakārakaṃ sat karaṇakoṭi niviṣṭamiti vācyam | avaghātādīnāṃ karaṇabhūtayāgīya dravyaśeṣatvavat śravaṇasya śabdasambandhi dravyaśeṣatvā bhāvena sannipatyopakārakatvāyogena karaṇakoṭi niveśāsambhavāt kiñca | sannipatyopakārakāvaghātādīnāṃ phalopakārākhyārādupakārakaprayājādīn prati śeṣitvā bhāvāt sannipatyopakārakasya śravaṇasyāpi phalopakārakamanananididhyāsanarūpāṅgaṃ prati śeṣitvānupapatteḥ | yadapi coktaṃ karaṇabhūtaśabdagatātiśaya hetutvāt p. 140) śravaṇasya karaṇatvenāṅgitvamiti tadapi na śabdena śābdabodhe janayitavye śabdasahakāribhūtacittagatātiśaya hetutvāt manananididhyāsanayoḥ śravaṇāṅgatve somayāge sahakāribhūtadīkṣaṇīyāṅgatvena tadgatātiśayahetuprayāja prokṣaṇādeḥ somayāge sannipatyāṅgatvena sākṣāttadgatātiśaya hetvabhiṣavagrahaṇādikaṃ pratyaṅgatva prasaṅgāt - na ca tayośśravaṇaṃ prati gauṇāṅgatvaṃ vidyata iti vācyam | tasyānaṅgatve paryavasānenāsmadiṣṭasiddheḥ uktañca nyāyāmṛte - gauṇāṅgatvaṃ tvanaṅgatve paryavasyatīti tasmātsākṣācchabdarūpakaraṇagatātiśayahetu śravaṇaṃ prati śabdasahakāricittagatātiśaya hetumanana nididhyāsanayornāṃgatvaṃ yuktaṃ yaccoktam karaṇībhūtaśabdadharmaśakti tātparyaviṣayatvācchravaṇasya karaṇāntarbhāvenāṅgitvamiti tanna | sākṣātsomayā(gā)jākhyakaraṇāntarbhūtābhiṣavagrahaṇādikaṃ prati dīkṣaṇīyāṃgabhūta prayājaprokṣaṇāderaṃgatva prasaṅgādityuktatvāt | kiñca śabdenāparokṣajñāne utpadyamāne manana nididhyāsanaśravaṇādīnāṃ trayāṇāṃ śabdaṃ prati phalopakāryaṅgatvena parasparamaṅgāṅgibhāvāyogāt anyathā yo vṛṣṭikāmo yo annādyakāmo yassvargakāmaḥ sa saubhareṇa stuvīta hiṣīti vṛṣṭikāmāya nidhanaṃ kuryāt | ūrgityaṃnādyakāmāya p. 141) iti svargakāmāyeti śrutānāṃ vṛṣṭyādi phalāya saubhareti kartavyatā bhūtānāṃ nidhanagatahiṣādīnāṃ pasparamaṃgāṃgi bhāva prasaṃgāt karaṇāpūrvotpattau ca yāgārthasyāvaghātādeḥ paramāpūrvotpattau ca tadarthaḥ prayājādiḥ śeṣassyāt - kiñca - vrīhīnvahantītyādau vrīhyādīnāṃ śeṣitvabodhikadvitīyā śrutiriva śravaṇasya śeṣitvabodhaka dvitīyāśruterabhāvāt paśunā yajetetyādau śeṣatvabodhikatṛtīyā śrutiriva manananididhyāsanayoḥ śeṣatvabodhika tṛtīyā śrutervā bhāvācca arthasāmarthyarūpaliṃgasya nididhyāsanasyaivāṅgitve pramāṇatvāt cittasya bhagavatyekāgratārūpanididhyāsanasyācirādevā parokṣajñānajanana samarthatvāt - uktañcānuvyākhyāne - aparokṣa dṛśaścaiva śravaṇānmananādanu | samyaṅniścita tatvasya nididhyāsayā bhavet | iti | uktañca sudhāyām - nididhyāsanaṃ brahmadarśanasādhanam tatsiddhaye śravaṇamanane api kartavye iti - tatastutaṃ paśyanta niṣkalaṃ dhyāyamāna iti vākyasya padasamabhivyāhārarūpasya nididhyāsanasyaiva darśanāṃgatve prāmāṇyam | śravaṇādikaṃ tadaṅgamiti niścīyate | na ca tathā śravaṇasya darśanāṃgatve vākyamasti ata eva ca nididhyāsanasyaiva darśanarūpa phalasaṃbandhāt prakaraṇamapi dhyānasya darśanāṅgatve dhyānārthatvena p. 142) śravaṇamananayossannipatyopakārakatve ca pramāṇam | śravaṇamananayoḥ viprakṛṣṭa phalopakārakatvakalpanāpekṣayā sannikṛṣṭanididhyāsanasvarūpopakārakatvasyaiva yuktatvāt | ata eva ca navame dvitīye pāde sruveṇa pārvaṇau juhotītyatra śrutayoḥ pārvaṇahomayorvikṛtiṣvati deśosti naveti saṃśaye parvaśabdasya kālavacitvena tayoḥ karmaṇoḥ kāladevatākatvāt kālasya cāsaṃskāryatvena sannipatyopakārakatvāyogenārādupakārakatvayostayoḥ pārvakālikāyāṃ vikṛtāvatideśa iti prāpte parva śabdasya bhāvavyutpatyā karmavacanatvena āgneyādikarmasamudāya daivatayorhomayossannikṛṣṭadevatā saṃskārārthatvena sannipatyopakārakatvāt samudāya devatā śūnye samudāyavikāre sauryādau tayornoha iti siddhāntitam | na ca draṣṭavyaśśrotavyo mantavyo nididhyāsitavya iti śravaṇasya darśanāvyavahitapāṭhasādeśya rūpasthānapramāṇāt darśanāṅgatvamiti vācyam - tasya liṅgādibhyo durbalatvāt | kiñca agnihotraṃ juhotu yavāgūṃ pacatīti pañcamokta nyāyena pāṭhakramādarthakramasyaiva balavatvāt yavāgūpākasyāgnihotra homārthatvenāgnihotra homasya yavāgūpākānantaryavat dhyanasyaiva darśanārthatvena p. 143) śravaṇamananayostu dhyānārthatvena ca darśanasya dhyānānantarya dhyānasya tu śravaṇamananānantaryamiti dhyānasya darśanāṅgatvasyaiva suvacatvāt | anuṣṭhānasādeśyarūpasthānapramāṇasya dhyānasyaiva darśanāṅgatve jāgarūkatvācca | ata eva tṛtīyā dhyāye ṣaṣṭhe pāde tulyassarveṣāṃ paśurityadhikaraṇe anuṣṭhāna sādeśākhya sthānapramāṇāt jyotiṣṭome paśudharmāṇāṃ agnīṣomīya paśuśeṣatvaṃ nirṇītam | kiñca bhavanmate - vedāntavākyajñāna bhāvanājāparokṣadhīḥ | mūlapramāṇa dārghyena? pramāṇyaṃ pratipadyate || iti sūreśvaravārtikācāryairaparokṣajñānasya bhāvanākhyadhyānajanyatvasyaivoktatvāt | na ca nididhyāsanasya pramākaraṇatvamasiddhamiti vācyam - śravaṇasyāpi tadasiddheḥ | kiñca nididhyāsanānantarabhāvismṛtasya śabdasyaivāparokṣajñānakaraṇatvena kiñcidbodhakaṃ uktañca nyāyāmṛte nididhyāsanānantaraṃ punaranusmṛtaśśabda eva karaṇaṃ nididhyāsanantu tatsahakāri śravaṇādi tu nididhyāsanamitti saṃbhavācceti athavā - pūrvoktarītyā dharmaprādhānyavivakṣayā cittaikāgryarūpanididhyāsanamevāparokṣajñānasādhanaṃ dharmiprādhānyavivakṣayā śravaṇādyaṃgakanididhyāsana sahakṛtaṃ manana evāparokṣajñāna sādhanaṃ iti p. 144) matadvayamatyupapadyate | tathā ca dīkṣaṇīyāṃgabhūte prayājaprokṣaṇādeḥ dīkṣaṇīyā dvārāsāṅgo somayāgāṃgatvena paramparayābhiṣavagrahaṇādikaṃ prati gauṇāṅgatvavat ajñānanivartaka śravaṇasyāpi dhyānāṃgasya paraṃparāyā darśanāṃgatva vyavahārasyāpi gauṇatvenāsmākaṃ virodha iti na kiñcidanupapannamiti iti śravaṇasya darśanāṃgataikyaprakāśaḥ nanvemapi asmanmate mokṣastvavidyā nivṛttiḥ | tasyābhidhyānādyojanāttatvabhāvāt bhūyaścānte viśvamāyā nivṛttiḥ vibhedajanake jñāne nāśamātyantikaṃ gate | ātmano brahmaṇo bhedamasantaṃ kaḥ kariṣyati || yāvanmokṣantu bhedassyādityādi śruti smṛti prāmāṇyasvārasyāt tatra śruterayamarthaḥ bhūyaśca bhūyo bhūyaḥ tasya prakṛtadevasyābhidhyānāt | tadviṣayakanididhyāsanāt yojanāt tadrūpopāyāt tatvā bhāvāt tatvāvirbhāvāt nididhyāsanajanyabrahmasākṣātkārāditi yāvat viśvamāyā nivṛttiḥ viśvopādānakatvena viśvātmakamāyāśabdavācyamūlajñānanivṛttiriti yadvā abhidhyānaṃ nididhyāsanaṃ yojanaṃ śravaṇamanane tatvabhāvaḥ brahmasākṣātkāraḥ | tasmāt viśvamāyā nivṛttiḥ sarvāvayavopetamūlājñānanivṛttiriti na cājñānasya niśaṃśatvādavayavābhāva iti vācyam - viyadādyanekakāryānusedhenānekāvayavatvasya vaktavyatvāt p. 145) vikārajananīmajñāmaṣṭarūpāmajāṃ dhruvām | ajāmekāṃ lohitaśuklakṛṣṇāṃ bhūmirāponilaṃ vāyuḥ khaṃmano buddhireva ca | ahaṅkāra itīyaṃ me bhinno prakṛtiraṣṭadhā || ityādi śrutismṛtibhiravidyāyāssāṃśatva pratipādanācceti athavā tasya devasyābhidhyānaṃ saṅkalpaḥ tadrūpādyojanāt upāyāt niṣpannatatvābhāvāt brahmasākṣātkārādvicvamāyānivṛttiriti vibhedajanake ajñāne bhedaprapañcopādāne ātyantikaṃ svakāryeṇa saha brahmasākṣātkārānnāśaṅkate | anuyogitāsaṃbandhena nāśaṃ prāpte sati jīvabrahmaṇormithyābhūtaṃ bhedaṃ kaḥ kariṣyati | bhedaprapañcopādānājñānanāśāditi bhāvaḥ | na kopi yāvanmokṣaṃ bheda ityanena bhedaprapañcopādānabhūtāvidyā saṃsāraḥ tannivṛttirmokṣa iti avidyāstamayo mokṣaḥ sā saṃsāra udāhṛta | ityukteḥ | iti nirviśeṣa brahmātmaikyānubhavopi mokṣaḥ | brahmībhāva padasyāpi ayamevārthaḥ | tatra brahmavedabrahmaiva bhavati | tamevaṃ vidvānavṛta iha bhavati | yontassukhontarārāmastathānta jyotireva yaḥ | sa yogī brahmanirvāṇaṃ brahmabhūtodhigacchati || brahmabhūyāya kalpate ityādi śrutismṛtīnāṃ pramāṇatvāt | bhavanmate tu mokṣo jīvasya liṅgaśarīrāraṣyabandha nivṛttiḥ | bhūtabandhastu saṃsāro muktistebhyo vimocanam || ityukteḥ | svarūpānandāvirbhāvopi mokṣaḥ | paraṃ jyotirūpasaṃpadya svenarūpeṇābhiniṣpadyate rasa hyevāyaṃ labdhvā'nandī p. 146) bhavati ityādi śrutismṛtiprāmāṇyāt | tathā cāvayormokṣavirodho duṣparihara iti tadaikyaprakāśo'nupapanna iti cet atrocyate - dvayormokṣasvarūpepi na virodho bhaviṣyati | tāvalīnaṃ muktivaco hyamukhyamiti sādhyate || hi śabdo hetvarthaḥ | bhavadīyā vidyānivṛtti brahmībhāva vacanānāmmukhyatvasādhanena mokṣasvarūpaviṣayepi āvayorvirodho na bhaviṣyatītyartha iti | tathāhi - bhavadabhimataḥ avidyānivṛttirūpamokṣo na tāvanmukhyaḥ | avidyāpadasyāvarakatvasāmānyāt gauṇyā vṛtyā prakṛti paratvāt māyāntu prakṛtiṃ vidyānmāyinantu maheśvaram iti śrutyā māyāśabdasyāpi prakṛtiparatvavidhānācca | viśvamāyānivṛttiriti śrutisthamāyā śabdasya pravṛtiparatvaucitvāt | jīvāvarakaliṃgadehasyāpi prakṛtyātmakaṣoḍaśakalātmakatvena tannivṛttirūpamokṣasya viśvamāyānivṛttipadārthatvasambhavāt | mokṣasya daladvayātmakatvena liṅgaśarīrarūpāniṣṭanivṛtterapi mokṣatvāṅgīkārācca | bhavanmatepi etādṛśasya mokṣasyaivā vidyā nivṛttipadagauṇārthatvena tasya jñānādi sādhyatvavacanānāṃ mukhyārthatvaprāmāṇyayorupapatteḥ | vijātīya niṣedhaikyaprakāśoktarītyā prapañcamithyātvasyāmukhyatvena mukhyā vidyānivṛttermokṣatvāyogācca | kiñca mahāmāyetyavidyeti niyatirmohinīti ca | p. 147) prakṛtirvāsanetyeva tavecchānantakalpate || iti māyāśabdasya bhagavadicchāvācitvāt | na ca bhagavadicchāyāmaviśvātmakatvābhāvena viśvamāyetyanupapattiriti vācyam | viśvabandhike māyetyarthe bādhakā bhāvāt | aśarīrasya jīvasya śarīrotpattikāraṇam | īśvarecchā prāthamikī tāṃ vinā nahi kaścaneti || pramāṇena īśvarecchāyāḥ jīvasya saṃsārākhyabandhajanakatva pratipādanāt | na ca tasyāḥ nityatvāt nivṛtyabhāva iti vācyam | īśvarecchāyāḥ bandhakatvaśakteḥ vyaktabhāvasyaiva nivṛttipadagauṇārthatvāt | kiñca prakṛtyuddeśena māyāśabdavācyatva vidhāyakapramāṇavat ajñānoddeśena māyāśabdavācyatvavidhāyaka pramāṇābhāvāt - vikārajananīmajñāmaṣṭarūpāmajāṃ dhruvām | ityatra ajñāśabdasya jānātītyajñaḥ jñā na bhavatītyajñā ityajñā śabdasya jaḍaprakṛtiparatvopapatteḥ ajāmekāṃ lohitaśuklakṛṣṇāṃ ityatrājāśabdasyāpi guṇatrayātmaka prakṛtiparatvāt | bhūmirāponalo vāyuḥ ityatrāpi sphuṭaṃ prakṛtipada śravaṇāccadevātmaśaktiṃ svaguṇairnigūḍhāṃ pañcāśadbhedāṃ pañcaparvāmadhīmaḥ | kṣaraṃ pradhānaṃ yamātamastannadivā na rātriḥ | ityādiṣu sarvatrasatyajagadupādānabhūta jaḍaprakṛtereva pratipādyatve vedaprāmāṇyalābhena mahātātparyalābhācca bhavadaṅgīkṛtājñānaparatve ca tadupādānakasya jagato mithyātvena vedaprāmāṇyāyogena p. 148) mahātātparyavirodhācca | upapādayiṣyate caitaduttaratra | etena - vibhedajanake jñāne nāśamātyantikaṃ gate | iti vākyamapi bhedavirodhivibhedo abheda iti yāvat | lakṣaṇayā vibhedapadasya tadajñānaṃ gṛhyate | tathā ca bhede janake ajñānākhya doṣe ātyantikaṃ nāśaṃ gate sati jīvabrahmaṇormithyābhedaṃ mukhyamabhedaṃ kaḥ kariṣyati | yāvanmokṣantu bhedassyāt | bhedajñānaṃ syāt | tatvajñānavirodhibhūtābhedajñānaṃ syāditi yāvat | mokṣānantaraṃ jñānamithyājñānādi sakaladoṣābhāvāditi bhāvaḥ | iti vyākhyātaṃ bhavati | tasmādvedaprāmāṇyavādibhiḥ bhavadbhirapi jaḍaprakṛterevāvidyāpadagaṇārthatvamaṅgītya tadātmakaliṃgadehinivṛttereva gauṇyā vṛtyā avidyā nivṛttirūpamokṣatvamaṅgīkāryamiti | avidyā nivṛttirūpamokṣepi na kopyāvayorvirodha iti | yaccoktaṃ nirviśeṣa brahmātmaikyānubhavomokṣaḥ | brahmībhāvapadasyāpyayamevārthaḥ | tatraiva brahmaveda brahmaiva bhavatītyādiśrutīnāṃ pramāṇatvāditi | tadapi na brahmātmaikyāparaparyāyabrahmī bhāvapadasyāpyamukhyārthatvāṃgīkārāt tathāhi | brahmavidāpnoti paraṃ sośnute sarvān kāmān saha | brahmaṇā vipaścitā | rasahyevāyaṃ labdhvanandī bhavati etamānandamayamātmānamupasaṃkramya | imāṃllokān kāmānnī kāmarūpyanusañcaran | sūryadvāreṇa te virajāḥ prayānti | p. 149) yatrāmṛtassapuruṣo vyayātmā | parātparaṃ puruṣamupaiti divyam | na paśyo mṛtyuṃ paśyati | no rogaṃ no duḥkhatām | sarvaṃ paśyaḥ paśyati | sarvamāpnoti sa ekadhā bhavati | tridhā bhavati | pañcadhā bhavati | paraṃ jyotirūpasaṃpadyasvenarūpeṇābhiniṣpadyate | sa tatra paryeti | jakṣan krīḍan ramamāṇastrībhirvāyānairvā jñātibhirvā'jñātibhirvā aśva iva romāṇi vidhūya pāpaṃ candra iva rāho mukhātpramucya | dhṛtvā śarīramakṛtaṃ kṛtātmā | brahmalokamabhisambhavāmi | ityādi śrutibhiḥ yamāhussarvalokānāṃ prakṛteḥ prakṛtiṃ dhruvam | anādi nidhanaṃ devaṃ prabhuṃ nārāyaṇaṃ param || brahmaṇassadanāttasmātparaṃ sthānaṃ prakāśate | devā api na paśyanti divyaṃ tejo mayaṃ śivam || atyarkānaladīptaṃ tat sthānaṃ viṣṇormahātmanaḥ | svayaiva prabhayā rājan duṣprekṣaṃ deva dānavaiḥ || yatayastatra gacchanti devaṃ nārāyaṇaṃ harim | pareṇa tamasā yuktā bhāvitāḥ karmabhiśśubhaiḥ || yogasiddhā mahātmānastamo mohavivarjitāḥ | tatra gatvā punarnenaṃ lokamāyānti bhārata | sthānametanmahārājan dhruvamakṣayamavyayam | īśvarasya sadasyetat prāṇamātraṃ yudhiṣṭhira | iti mahābhārate araṇyaparvīyākṣiṣeṇa vacanena - brahmaṇā saha ve sarve saṃprāpte pratisañcare | p. 150) parasyānte kṛtātmānaḥ praviśanti parapadamiti | prāpya tatparamaṃ sthānaṃ modante kṣaramavyayam || iti || ātmetyeva paraṃ devamupāsya harimavyayam | kecidatraiva mucyante notkrāmanti kadācana || atraiva ca sthitisteṣāmantarikṣe ca kecana | kecitsvarge maharloke jane tapasi cāpare || kecitsatye mahājñānāḥ gacchanti kṣīrasāgaram | tatrāpi kramayogena jñānādhikyātsamīpagāḥ || sālokyañca samīpatvaṃ sārūpyaṃ yoga eva ca | imāmārabhya sarvatra yāvatsā kṣīrasāgare || puruṣonantaśayanaḥ śrīmān nārāyaṇābhidhaḥ | muktāḥ prāpyaṃ paraṃ viṣṇuṃ tadbhogān leśataḥ kvacit | bahiṣṭhān bhuñjate bhogān ānandādīn kathañcana || ityādi smṛtibhiḥ | sampadyāvirbhāvasvena śabdāt - ityādi sūtraiśca bhūyonugraha nyāyena brahmī bhāvapadasya brahmaprāpti brahmasādṛśya rūpāmukhyārthasyaiva vaktavyatvāt | brahmātmaikyasyāmukhyatvamiti sajātīyabhedaniṣedhaikyaprakāśe samyaṅnirṇītatvācca | brahmaveda brahmabhavatītyādeḥ bramībhāvarūpamukti pratipādakavākyasyālpatvāt na ca brahmaprāptirūpā vā brahmalokādiprāptirūpā vā muktiravāntarā | anityā saguṇopāsanādisādhyeti vācyam | nirguṇātiriktasaguṇa brahmaṇobhāvāditi svagataniṣedhaikya prakāśe samyagupapāditatvāt | brahmaprāptyādirūpamukteḥ | p. 151) brahmavidāpnoti paraṃ tarati śokamātmavit | ityādi śrutyā brahmāparokṣajñāna sādhyatvāvedanena paramuktitvasyaiva yuktatvāt | brahmavidāpnoti paramiti mahāvākyāvirodhenaiva itaravākyānāṃ neyatvācca | etadupabrahmaṇākhyeti hāse - tatra gatvā punarnemaṃ lokamāyānti bhārata | sthānametanmahārājadhruvamakṣayamavyayam || iti brahmalokaprāptirūpamukterapunarāvṛttitvanityatvapratipādanenāvāntaratvā anityatvayorupapatteḥ | sūryadvāreṇa te virajāḥ prayāntītyatra arcirādimārgeṇa gamanasya jñānasādhyatvāt | dvāveva mārgau pratitāvarcirādirvipaścitām | dhūmādiḥ karmiṇāṃ caiva sarvavedavinirṇayāt || iti smṛteḥ | utkrāntastu śarīrātsvāt gacchatyarciṣameva tu | tato hi vāyuḥ putrañca yo sau nāmnātivāhikaḥ || tato haḥ pūrvapakṣañcāpyudaksaṃvatsaraṃ tathā | taṭitaṃ varuṇañcaiva prajāpaṃ sūryameva ca || somaṃ vaiśvānaraṃ cendraṃ dhruvaṃ devīṃ divaṃ tathā | tato vāyuṃ paraṃ prāpya tenaiti puruṣottamam || iti smṛteśca | sūryadvāreṇa gamanasya brahmāparokṣajñānasādhyatvena tadvāreṇa brahmaprāptirūpamukterapi paramamuktitvāvasāyāt | kiñca udāhṛta śrutismṛtiṣu śrutiliṃgādibhiḥ | p. 152) parabrahmaṇa eva prāpyatva pratipādanāt | brahmalokamayi sambhavāmītyatrāpi brahmalokasyākṛtatva vi'seṣaṇāt tasya parabrahmalokatvasyaiva yuktatvāt yo devānāṃ prathamaṃ pratyabudhyataṃ sa eva tadabhavat | brahmaveda brahmaiva bhavati | brahmabhūtodhigacchati ityādi śrutismṛtīnāṃ bhūyonugrahanyāyena viṣṇureva bhūtvā imān lokānabhijayati | ityādāviva muktānāṃ brahmasādṛśya brahmaprāptiparatvasyaiva yuktatvācca | brahmavidāpnoti param | nirañjanaḥ paramaṃ sāmyamupaiti sārūpyaṃ yoga eva ca | ityādi śruti smṛtibhiḥ | brahmaprāptisārūpyayosphuṭamāvedanācca | prāptisādṛśyavacanānāṃ niravakāśānāṃ mukhyavṛtyā brahmībhāvaparatvānupapatteśca | sarvaṃ samāpnoṣi tatosi sarvaḥ | iti smṛtiriva | prāptivākyasyābhedaparatayā vyākhyāne smṛtyā bhāvācca | bhūyonugrahanyāyaśca prasaṅgalakṣaṇe dvitīyapāde vipratiṣiddha dharmāṇāṃ bhūyasāṃ syātsadharmatvamityadhikaraṇe cintitam | asti pañcadaśarātraḥ kratu viśeṣaḥ | tatra agniṣṭunnāmake prathame ahani ekāhāgniṣṭuddharmāḥ nāmadheye naiva prāpyanta iti tenaiva tatra subrahmaṇyāgneyīprāptā tatojyotirgaurāhuratītyatra gāssanti | tatrāpi jyotirādi nāmadheyairekāhānāṃ jyotirādīnāṃ dharmaprāptiriti nāmadheyenaiva teṣvapi aindriya subrahmaṇyāprāptiḥ | tatra upasatkālaṃ p. 153) tantrabhūtāyāṃ subrahmaṇyāyāṃ kimaniyamaḥ | kiṃ vā āgneyī athavā aindrīti saṃśaye niyāmakābhāvādaniyame prāpte mukhyatvādāgneyī grāhyeti ca | prāpte bhūyasāṃ sādharmyāya aindrī grāhyeti siddhāntitam | evaṃ bhāṣyakārīyaṃ mataṃ vartikakārastu natviha subrahmaṇyodāharaṇaṃ yuktam | yatrahyanyārthenānyasyopakārasiddhiḥ | tatra hi prasaṅgaḥ | devatāsmaraṇa rūpasaṃskārārthohi subrahmaṇyānigadaḥ | na cāgneyī yā indrassaṃskṛto bhavati | na vaindrāgniḥ tasmādubhayasaṃskārārthaṃ ubhayamapi bhedenāhūtavye iti dūṣayitvā ājyabhāgamantrā udāhṛtya cintayet | kāmyāsviṣṭiṣu śrūyate | agnaye dātre puroḍāśamaṣṭākapālaṃ nirvapet | indrāya pradātre puroḍāśamekādaśakapālaṃ dadhimadhughṛtamāpodhānāstaṇḍulāḥ tatsaṃsṛṣṭaṃ prājāpatyamiti āgneyamekaṃ aindramekaṃ prājāpatyāni pañceti saptahavīṃṣi tatrāgneyapuroḍāśa prājāpatyadhānānāṃ āgneya vikāratvāt āgneyasya ca darśarśapūrṇamāse ca satvāt | anyataradharmaprāptāvivirodhepi aindrapuroḍāśa prājāpatya dadhnośca kramāt aindrāgnasānnāyya vikāratvena tayośca darśamātravṛttitvena taddharmāpekṣā madhūdakaghṛtānāṃ upāṃśuyājavikāratvena upāṃśuyājasya pūrṇamāsamātravṛttitvenātrāpi pūrṇamāsadharmāpekṣā | tadeteṣu saptasu yegeṣu saha prakrānteṣu paurṇamāsī vikārāṇāṃ trayāṇāṃ p. 154) vārtaghnā vājyabhāgamantrau prāptau darśavikārayostu dvayoraindrapuroḍāśa prājāpatyadadhnoḥ vṛdhanvanto vājyabhāgamantrau prāptau tadiha kimamāvāsyāmantrābhyāmājyabhāgau kartavyau | kiṃ vā paurṇamāsikamantrābhyāmiti saṃśaye | pūrvavadaniyame prāpte aindrapuroḍāśa dadhnoḥ mukhyatvāddarśamantrābhyāmājyabhāgau kartavyāviti prāpte bhūyasāṃ madhūdakadhṛtānāṃ sādharmyāya paurṇamāsikamantrābhyāmājya bhāgau kartavyāviti siddhāntitam | evañca bhāṣyavārtikakārīyodāharaṇa dvayopi bhūyonugrahanyāyena brahmaprāpti brahmalokaprāptirūpa muktiparāṇāṃ vacanānāṃ bahutvāttadavirodhena brahmībhāvapadasyāpi brahmaprāptyarthakatvamevāmukhyavṛtyā vaktavyam | kiñcābhūtatadbhāve saṃpadyata kartaricchiriticchipratyaya vidhānasāmarthyena pūrvamabhūtasyaiva tadbhāvasya vaktavyatvena saṃsāradaśāyāṃ jīvabrahmaṇoraikyāt abhūtatadbhāvābhāvena chipratyayānupapatyā brahmībhāvapadasya brahmaprāptirūpāmukhyārthasyaiva vaktavyatvāt | sāyaṃ goṣṭhe gāva ekī bhavantītyādivat pare'vyaye sarve ekībhavantītyādivacanānāmapi lakṣaṇāyā sthānaikya paratvaṃ vā lakṣitalakṣaṇayāmatyaikyaparatvaṃ vā vaktavyamiti sarvathā mukhyabrahmībhāvasya muktitvānupapatteḥ | nanu yatratvasya sarvamātmaivābhūt kena kiṃ p. 155) paśyediti śrutirmuktau jīvasya brahmībhāvaṃ sphuṭamavagamayatīti cenna | tatrāpi yadā asya jñāninaḥ sarvaṃ karaṇādikamātmaivābhūt svābhinnamabhūt tadā kena sādhanena kiṃ jñeyaṃ paśyet | kenāpi sādhanena kimapi viṣayajātaṃ na paśyet | ato na muktasya sarvābheda iti aniṣṭaprasañjanamukhena muktikāle jīvasya brahmābheda niṣedha eva tātparyam | anyathā yacchabdasyāsyetyasya sarvamityasya kimuśabdasya ca vaiyyarthyāpatteḥ | tasmāt brahmībhāvapadasyāmukhyā vṛtyā brahmapāptyādirūpāsmadabhimatamuktiparatvameva vaktavyamiti nāvayormuktau virodha iti sarvaṃ samīcīnam | etena sarvavedāntānāṃ akhaṇḍe brahmaṇi tatmaryamitimanmatam | tvanmatantu anantaguṇaviśiṣṭa brahmaṇīti virodhāt kathamaikyamiti nirastam | svagatabhedaniṣedhaikyaprakāśoktarītyā brahmaguṇādīnāṃ brahmābhinnatvena bhinnadharmāṇāṃ brahmaṇyabhāvena ca brahmasvarūpasyā | khaṇḍatve ca āvayoravirodhasya prāk bahuśa upapāditatvāt | itonyadapi prameyajātaṃ mukhyāmukhyatayā yathā yogyaṃ svamatāviruddhamunneyamiti | tasmātturīya śivādi śabdārthābhinne sarvottame sattāśeṣa jagajjanmādīnimittakāraṇe sakalajīvajaḍādibhinne svagatabhedaśūnye jñānāvādyanantaguṇaviśiṣṭe ekarūpe paramamukhyavṛtyā aparyāyānantavaidikapadavācye śravaṇamananajanya p. 156) nididhyāsana sahakṛtamanaḥ karaṇakasatprakārakāparokṣajñānaviṣaye liṃgadehādibandhanivṛttidvārā sālokyādicaturvidhamuktiprade śrīnārāyaṇākhye pare brahmaṇi sakalavedavedāntetihāsapurāṇādisadāgamānāṃ mahātātparyamiti sarvamatimaṅgalamiti siddham || iti śrīparamahaṃsaparivrājakācāryavarya sarvatantrasvatantra śrīmadvasudhendratīrtha śrīmaccaraṇakarunālayaśiṣyeṇa śrīmanmahānandatīrthabhagavatpādācāryasiddhānto nivarasādhāraṇa pravacanādi caṇavāguturairāmācāryatanaya gopālācārya kṛpālayasununā aiyyaṇākhyena viracitāyāṃ śrīmatatrayaikyaprakāśikāyāṃ advaitamataprakāśo nāma dvitīyaḥ paricchedassamāptaḥ || || śrīrastu || nanvevamapi advaitamatasyoktarītyā yathā kathañcisvamataikyopapādanepi rāmānujamatasya saṃgraheṇoktasya svamataikyopapādanaṃ durghaṭamiti cenna | tatrāpi yataḥ - mukhyāmukhyatvarūpeṇa dvayoraikyaṃ nirūpyate | mānanyāyaisvaprameyaṃ mukhyamityeva sādhyate || tatra pramāyāyāḥ viṣaya ityādi vibhāgenātyantanāmayorvirodhaḥ | tathāhi dravyaṃ ṣaḍvidham kālaḥ prakṛtiḥ | jīvaḥ īśvaraḥ dharmabhūtajñānaṃ nityavibhūtiriti | tatra kālaḥ p. 157) akhaṇḍaḥ kṣaṇalavamuhūrtāhorātrādyavasthāyuktaḥ kālaḥ | avasthā ca āgantuko dharmaviśeṣaḥ | kṣaṇalavādikālo atirikta iti tairaṅgīkṛtaṃ tatra tāvat kṣaṇalavādyavacchinna pravāharūpe kāle akhanḍakālaśabdaḥ amukhya ityeva vaktavyam | akhaṇḍakālasya kṣaṇalavādyatiriktatve pramāṇābhāvāt | tatra na tāvatpratyakṣaṃ pramāṇam | udbhūtarūpādi śūnyatvena tasya cākṣuṣādi pratyakṣā viṣayatvāt | arva ghaṭa ityādi pratyakṣasyāpi kṣaṇalavādikāla viṣayatvācca | nāpyanumānaṃ tat jñāpakaliṃgā bhāvāt | nāpi - kālasvabhāvo niyatiḥ | nadīva prabhā vā kācit akṣayyaṃ yatspandate yathā | tānnadyobhisamāyanti ūrussannivartate | pradhānaṃ prakṛtiṃ prāhuḥ aviśeṣaṃ viśeṣavat | iti bhāgavatavacanena | rāśībhūtasya tamasassakāśadvinatā suta | rāśībhūtaṃ rajo jñeyaṃ dviguṇaṃ nanu nānyathā || rāśībhūtasya rajasassakāśādvinatā suta | rāśībhūtaṃ tathā satvaṃ dviguṇaṃ samudāhṛtam || mūlaprakṛtijāhyete na mūlaṃ prakṛtirmatā | yataḥ prakṛtirūpāṇāṃ paricchedo na vidyate || iti garuḍapurāṇavacanena | satvaṃ rajastama iti guṇāḥ prakṛtisambhavāḥ | nibandhnanti mahābāho dehe dehinamavyayam || iti gītāvacanena ca mūlabhūtasatvarajastamo guṇānāṃ p. 158) prakṛtyātmakatvāvagamena tadupetatvāyogāt lohitaśuklakṛṣṇāmajāmiti sāmānādhikaraṇyāt rajassatvatamoguṇānāṃ prakṛtyātmakatvāvagamācca | na ca nīloghaṭa ityādāviva lakṣaṇayā bhedānvaya iti vācyam | satvarajastamasāṃ guṇatvābhāvasya vakṣyamāṇatvāt | ata eva etadupa braṃhmaṇarūpabhāgavatavacanaṃ yattatriguṇamityādikaṃ pradhānasya triguṇātmakatvaparaṃ śrūyate | anyathā mukhya prayogānupapatteḥ | garuḍapurāṇavacane mūlapadasvārasyāt prakṛtyātmakaṃ mūlabhūtaṃ guṇatrayamityeva pratīyate | tajjanyaṃ guṇatrayamiti sphuṭamavasīyate | prakṛtirūpāṇāmiti bahuvacanam prakṛterekatvepi prakṛtyātmakaṃ guṇatrayaviṣayamiti jñāyate | tathā codāhṛta śrutismṛtimukhyārthatvāya prakṛtessatvarajastamo guṇopetatvavyavahārasyāmukhyatvaṃ viśeṣabalāt nirvāho vā vaktavya iti nātrāvayorvirodha iti | na ca mūlaprakṛtijanyarāśībhūtaguṇatrayopetatvaṃ prakṛtermukhyamiti vācyam | rāśībhūtaguṇatrayasya mūlaprakṛtijanyatvena tadyuktatvāyogāt | anyathā mahadahaṅkārādi kāryayuktatvamapi mukhyaṃ syāt | na ca kāryaṃ kāraṇe vartata iti kāryopetatvaṃ kāraṇe mukhyamiti vācyam | kāryakāraṇayorabhedavādināṃ bhavatāṃ viśeṣamantarā tādṛśavyavahārānupapatteḥ | na ca prakṛtijanyaṃ rāśībhūtaṃ guṇatrayameva nāstīti vācyam | p. 159) mūlaprakṛtijā hyete na mūlā prakṛtirmatā | satvaṃ rajastama iti guṇāḥ prakṛti saṃbhavāḥ || iti rāśībhūtarajastamasāṃ mūlaprakṛtijanyatvāvagamāt | kiñca bhavanmate prakṛtiḥ prakṛtitvāvasthāyogitayā mahadahaṃkārādyavasthā yogitayā ca caturviṃśati saṃyuktam | mahadahaṅkārādīnāṃ prakṛtyupādānatayā prakṛtikāryatvena kāryadravyasya kāraṇābhinnatvopagamena ca kāraṇadravyasyā prakṛterekatvena caturviṃśati dhātvānupapatteḥ | na ca kāryakāraṇayorekatvepi prakṛtitvamahadahaṃkārādyavasthā rūpāgantuka dharmāṇāṃ bhinnabhinnatvena tadbhedaprayuktaviśiṣṭabhedāccaturviṃśatividhatvamupapannamiti vācyam | viśiṣṭasya viśeṣyāt bhede avasiddhāntāt viśiṣṭādvaitarūpa paramaprameyānupapatteḥ | sūkṣmatvasthūlatvarūpaviśeṣaṇa bhedaprayuktatadviśiṣṭacidacidrūpaviśeṣaṇabhedaprayuktasya##- viśeṣyābhedāṅgīkāre ca prakṛtitvamahadahaṃkārādyaneka viśeṣaṇa viśiṣṭasya sarvasyāpi viśeṣyabhūta prakṛtyātmakatvena tasyāścaikatvena caturviṃśatividhatvānupapattirityubhayataḥ pāśārajjuḥ - tasmātpramitacaturviṃśatividhatvaṃ nirvāhāyābhede bhedakāryakāriviśeṣe vā bhedābhedo vāṃgīkārya iti gatyantarābhāvāt asmanmataikyamevāṅgīkāryamiti siddham || iti svarūpaikya prakāśaḥ || aṇutve sati jñātṛtvaṃ jīvatvaṃ jīvānyacetanatvamīśvaratvam | p. 160) iti dravyadvayenāvayoratyantaṃ bhedaḥ | īṣadviśeṣastu uttaratra parihariṣyate | nanvevamapi jñātṛjñeyāvabhāsarūpaṃ nityaṃ dharmabhūtajñānaṃ dravyāntaramasmābhiraṃgīkriyate | bhavadbhistu tannāṅgīkṛtamiti virodha iti cenna | yataḥ - jñānaniṣṭhañca dharmatvaṃ nityatvaṃ na tu mukhyataḥ | mānābhāvāttatpṛthaktve tatsvarūpasya sādhyate || jñānaniṣṭhaṃ dharmabhūtatvaṃ nityatvaṃ ca dvayamapi ekatramukhyaṃ na bhavati | tu śabdo viśeṣārthaḥ | dharmabhūtatvaṃ vṛttijñāne | nityatvaṃ svarūpajñāne | mukhyamiti viśeṣāt jñātavyaḥ | tasya dharmabhūtajñānasya tābhyāṃ svarūpajñānavṛttijñānābhyāṃ pṛthaktve pramāṇābhāvāt | tatpūrvoktaṃ dvayaṃ svarūpasyetyanantaraṃ vṛttijñānasyeti śeṣaḥ | tathā ca dharmabhūtatvaṃ vṛttijñānasya nityatvañca svarūpajñānasya sādhyate | yato to na virodha ityarthaḥ | tathāhi bhavadaṃgīkṛtaṃ dharmabhūtajñānaṃ nityamanityaṃ vā | na tāvadantyaḥ | apasiddhāntāt ādyepi taddharmabhūtajīveśvarābhyāṃ bhinnamabhinnaṃ vā nādyaḥ tādṛśajñāne pramāṇābhāvāt | pratyutaghaṭajñānamutpannam | ghaṭajñānaṃ naṣṭaṃ ityādyanubhavena dharmabhūtajñānānityatvāvedanācca | na ca | na hi draṣṭurdṛṣṭerviparilopo vidyate | avināśitvāt | tathā heyaguṇadhvaṃsādavabodhādayo guṇāḥ | p. 161) prakāśyante na janyante nityā evātmano hite | utpatti vināśānubhavau dharmabhūtajñānāniṣṭhāvasthāmādāyopapadyata iti vācyam | draṣṭurīśvarasya dṛṣṭessākṣātkārasya viparilopo bādho nāsti avināśitvānnityatvāditi | śruterīśvarasyābādhitatvaparatvāt | anyathā viparilopaśabdasya nāśārthatve hetusādhyayoraviśeṣaprasaṃgāt | tathā heyaguṇadhvaṃsādityādivacanamapi jīvasvarūpabhūtajñānānandādiguṇānāmabhivyaktyanādinityatvapratipādana##- ṣaṣṭhīsvārasyāt te guṇā bhinnā dharmabhūtā iti vācyam | abhedepi ghaṭasya svarūpaṃ rāhośśiraḥ ghaṭasya dharmāprameyatvādaya iti vat ṣaṣṭhīprayogopapatteḥ | prakṛtyādīnāṃ mahadahaṃkārādyavasthāvat dharmabhūtajñānasyā vasthābhāvenotpattivināśānubhavayostadviṣayakatvānupapatteḥ | kiñca svarūpavṛttijñānābhyāmeva sarvaviṣayakaprakāśasambhave etadatirikta dharmabhūtajñānasya vyarthatvāt | na ca mokṣe jīvasya jñātṛtvānyathānupapatyā nityaṃ dharmabhūtajñānamaṃgīkāryamiti vācyam | suptāviva muktāvapi svaprakārasvarūpajñānenaiva jñātṛtvopapatteḥ | bhavanmate suptau dharmabhūtajñānasya nirviṣayatvāsvaprakāśatvopagamācca | na ca svarūpajñānasya svamātṛviṣayakatvāt anyāviṣayatvācca | muktasya sārvajña sidhyarthaṃ sarvaviṣayaṃ nityaṃ p. 162) dharmabhūtajñānaṃ svīkāryamiti vācyam | svarūpajñānasyaiva svaviṣayatvavat anyasarvaviṣayatve bādhakā bhāvena sārvajñopapatteḥ | anyathā dharmabhūtajñānasyāpi svaviṣayatvenānyāviṣayatva prasaṃgāt | anyaprakāśakatvenaiva tatsiddhau svarūpajñānasyāpi tathātvaprasaṅgāt | tasmātsaṃsāradaśāyāṃ vṛttijñānaṃ muktau svarūpajñānamiti jñānadvayenaiva sarvaprakāśopapattau bhavatāpi dharmabhūtajñānaṃ nāṅgīkāryam | nanvidamayuktam | vṛttijñānasyaivānupapatteḥ | tathāhi vṛttijñānaṃ kimātmopādānakaṃ mana upādānakaṃ vā śarīropādānakaṃ vā | nādyaḥ | apasiddhāntāt | na dvitīyaḥ | jñānasyāpi jaḍatva prasaṃgāt | ātmadharmatvā bhāvaprasaṃgācca | nāntyaḥ | bāhyamatapraveśāpatteriti ceducyate | mana eva vṛttijñānādyupādānam - na ca jaḍatvāpattiḥ | vāyvāderagynutpādanatvavat jaḍamana upādānakasyāpi vṛttijñānasyājaḍatvopapatteḥ | ūrṇanābhicetanopādānakasyāpi tantorjaḍatvadarśanena upādānopādeyayorvilakṣaṇa svabhāvatvepi bādhakābhāvācca | vastutastu vṛttijñānaṃ jaḍameva | na cārthaprakāśakatvānupapattiḥ | jaḍabhūtāyā api dīpādi prabhāyāḥ ghaṭādyarthaprakāśakatvavat jaḍātmikāyā api vṛttessvayogyaviṣayaprakāśakatve bādhakābhāvāt | kiñca jaḍasyāpi daṇḍādeścetana dharmatvavat jaḍānāmapi jñānādīnāṃ cetanadharmatve bādhakā bhāvāt | api ca kāmassaṃkalpo p. 163) vicikitsā śraddhā śraddhā dhṛtiradhṛtirhrīrbhīrdhrīrityetatsarvaṃ mana eveti śrutau kāmādi budhyantānāṃ mana upādānakatvasyaiva pramitatvāt | mṛdghaṭa ityādivat sāmānādhikaraṇyasya upādānopādeyabhāvanimittatvāvaśyaṃ bhāvācca | kiñca - mahābhūtānyahaṃkāro buddhiravyaktameva ca | indriyāṇi daśaikañca pañca cendriyagocarāḥ || icchādveṣassukhaṃ duḥkhaṃ saṃghātaścetanā dhṛtiḥ | etat kṣetraṃ samāsena savikāramudāhṛtam || iti gītāyāṃ mahābhūtādi viṣayāntaṃ kṣetraśabditamabhidhāyā upalakṣitajñānādi dhṛtyantaṃ kṣetravikāraśabditamabhihitam | tatra jñānecchā sukhaduḥkhādīnāṃ kṣetraśabdita ekapadokta mano vikāratvasyaiva vaktavyatvāt | prakārāntarāyogyāt na ca icchādveṣau sukhaduḥkhamityādinā jñānavyatiriktecchādīnāmeva kṣetravikāratvaṃ jñānaṃ tu na kasyāpi vikāraḥ | tasyānādi nityatvāt | ato nāsya tadvikāreṣu gaṇanaṃ yuktamiti vācyam | jānāti icchati prayatate | iti jñānecchākṛtīnāṃ samānaviṣayakatvena niyatapūrvabhāvapaścādbhāvopetatvena ca samānopādānatvasyaiva yuktatvena tatra lakṣitajñānādi dhṛtyantānāṃ manasa evopādānatvāvaśyaṃ bhāvāt | na ca icchādīnāṃ dharmabhūtajñānasyāvasthā viśeṣatvāttadupādānakatvaṃ atra buddhipadena kṣetraśabditaṃ dharmabhūtajñānameva gṛhyate | p. 164) avyaktatvasahapāṭhādavyakta tatvavat nityatvamapi yuktamiti vācyam | kāmassaṃkalpa iti śrutau kāmādīnāṃ mana upādānakatvāvedanena tadavirodhāya icchādīnāṃ kṣetraśabditaika padokta manovikāratvasyaiva vaktavyatvāt | mana evetyavadhāraṇena itaropādānatva niṣedhācca prāṇānāmano manasaśca vijñānamiti śrutau | vṛttirūpajñānasya mano janyatvāvedanācca | parādavyaktamutpannamavyaktāttu mahāṃstathā | vijñānatatvaṃ mahataḥ samutpannaṃ caturmukha | vijñānatatvāttu mano manastatvācca khādikam || iti skāndapurāṇa vacanenāpi vijñānatatvasya mahattatvajanyāvedanācca | tathā ca etatsamākhyayā gītāyāṃ buddhiśabdasya mahattatvajanya buddhitatvaparatvamevā jahallakṣaṇayā vṛttirūpajñānecchādīnāmekapadokta manojanyatvameva vaktavyamiti na sarvathā bhavadaṃgīkṛtanityadharmabhūtajñānasyāvakāśaḥ | kiñca svāpadaśāyāmapi dharmabhūtajñānasya satvena tasyaivātmani viṣayakatva saṃbhave tatra svarūpajñānasyaivasvaprakāśasyātmādiviṣayakatva kalpanānupapatteḥ | api ca kimidaṃ jñānasya dharmabhūtatvaṃ viśeṣaṇatvaṃ vā ādheyatvaṃ vā | nādyaḥ | mapi jñānamityatra viśeṣaṇatvāyogāt | kiñca viśeṣaṇatvādikaṃ svarūpamatiriktaṃ vā | nādyaḥ | jñānaṃ viśeṣaṇamiti sahaprayogānupapatteḥ | niṣpratiyogikasya jñānasya sapratiyogika viśeṣaṇatvādyayogācca | nāntyaḥ p. 165) ghaṭajñānavānahamityādijñāne ātmā viśeṣyaḥ | jñānaṃ viśeṣyamiti atiriktaviśeṣaṇatvādibhānānupapatteḥ ātmaniṣṭhaviśeṣyatānirūpitajñānaniṣṭhaviśeṣaṇatāvagāhanasamarthasya jñānāntarasya bhavanmate abhāvena svaprakāśadharmibhūtajñānadharmabhūtajñānābhyāmevātmasvarūpasya tanniṣṭha viśeṣyatvasya dharmabhūtajñānasya tanniṣṭha viśeṣaṇatvasya ca jñāyamānatve atirikta viśeṣyatvādi jñānavat | atirikta dharmabhūtajñānasyāpi svaprakāśātmajñānenaiva bhānasaṃbhave tasyāpi svaprakāśatvakalpanāyogāt | nāntyaḥ | jīvasyāpi bhavadādheyatvena jñānasyāpi jñānatvādyādhāratvena jñānasyādheyatvaniyamāyogena dharmabhūtatvā yogāt | kiñca sukhaduḥkhādiṣu dharmabhūteṣu satsu jñānasyaiva niyamena dharmabhūtatva pṛthakdravyatvakathane kāraṇābhāvāt | na ca sukhādīnāṃ dharmabhūtajñānasyaivāvāsthā viśeṣa iti vācyam | sukhaduḥkhādīnāṃ jñānavikāratve pramāṇābhāvādityuktatvāt kāmassaṃkalpa iti śrutau mahābhūtānyahaṃkāra iti smṛtau ca kāmādīnāṃ sāvadhāraṇaṃ mano vikāratvasyaivoktatvācca | kāmādīnāṃ jñānasāmyena parigaṇanāyogācca | tasmādātmasvarūpajñānamano vṛttijñānābhyāmanyajñānasyaivābhāvena saṃkalayya vyavahṛte tasminneva jñānadvaye svarūpajñānaniṣṭhaṃ nityatvaṃ vṛttijñānākhya dharma bhūtajñāne chatrinyāyenāmukhyaṃ vṛttijñānaniṣṭhaṃ dharmabhūtatvaṃ p. 166) dharmibhūtasvarūpajñāne tannyāyenaivāmukhyamiti bhavadbhiraṃgīkāryam | asmābhistu vṛttijñāne dharmabhūtatvaṃ mukhyam | svarūpajñāne nityatvaṃ mukhyamiti vadadbhiḥ bhavadaṃgīkṛtāmukhyadvayanatyaṃgīkṛtameveti nāvayorvirodhagandhopīti siddham || iti dharmabhūtajñānaikya prakāśaḥ || nanvevamapi triguṇadravyabhinnaṃ kevalasatvaguṇopetaṃ nityavibhūtyātmakaṃ dravyāntaramasmanmataikasiddham | tatrāvayoraikyānupapattiriti cenna | yataḥ - guṇatrayeṣu yatsatvaṃ kevalaṃ samudīritam | tadeva nityabhūtyākhyamiti mānaiḥ prasādhyate || tathāhi nitya vibhūti dravyaṃ prakṛtijanyakevalasatvātmakaṃ vā | tadatiriktaṃ vā | nādyaḥ iṣṭāpatteḥ | nāntyaḥ | śuddhasatvātirikta nityavibhūtidravyasadbhāve mānābhāvāt | na ca bhagavato muktānāñca bhogārthaṃ divyamaṃgalavigraha viṣayajātayorāvaśyakatvāt | tadarthaṃ tadupādānamajaḍaṃ nityavibhūtidravyamaṃgīkāryamiti vācyam | bhagavato muktānāñca bhogārthaṃ divyamaṃgalacidānandātmakaśuddhasatvātmaka vigrahasvīkāropapatteḥ | cetanabhinnasya vastuno jaḍatvaniyamena tasya jaḍatve mānābhāvācca nahi prasiddhaprayojakena pramitaṃ prayojyamapahāyā pramitaṃ prayujyate | anyathā svargakāmo yajetetyādinā pramitaṃ svargādikaṃ svakāryabhūtayāgādikaṃ na prayojayet | kintu prāmāṇikadevatā prasādāpūrvādikameva prayojayediti p. 167) tannyāyavirodhāpatteḥ | ata eva jyotiṣṭome ekahāyanyā somaṃ krīṇānīti somakrayaṃ prakṛtya śruteṣaṭpadānyanunikrāmati saptamaṃ padamadhvaryuraṃjalinā gṛhṇāti | yarhi havirdhāne prācīṃ pravartayeyuḥ tarhitenākṣamupāṃjādityatra | kiṃ ekahāyanī nayanaṃ saptamapadasādhyā kṣābhyaṃjanakrayobhayārthaṃ sadubhābhyāṃ prayujyate | utakrayamārthaṃ satkriyeṇaiva prayujyate | iti saṃśaye akṣābhyaṃjanasya krayāsya dvayorapi ekahāyanīnayanasādhyatvāt sannidhānāt krayasyeva padakarmaṇaḥ akṣābhyaṃjanasyāviśeṣa iti ekahāyanī nayanamubhayārthaṃ sadubhābhyāṃ prayujyata iti pūrvapakṣaṃ prāpayya ekahāyanyākrīṇātīti śrutyā gokriyārthatvāvagame tatsaṃskārarūpanayanasyāpi tadarthatve siddhe kriyākhya parārthaikahāyanīnayanopajīvakaṃ padakarmākṣābhyaṃjanamapahāya pramitikriyayaiva ekahāyanī nayanaprayojaka iti siddhāntitam | caturthe prathame pāde padakarma prayojakaṃ nayanasya padārthatvādityadhi karaṇe ata eva ca tatraiva ekadeśadravyañcotpattau vidyamānasaṃyogādityadhikaraṇe darśapūrṇamāsayośśeṣāssviṣṭakṛte samavadyatīti śrutasya sviṣṭakṛdyāgasya uttarārdhapurāḍāśobhayaprayojakatvaṃ vā āgneyādi prayuktapuroḍāśopajīvitvaṃ veti saṃśaye uttarārdhasya prakṛtāgneyapuroḍāśa saṃbandhāyogena prakṛtapuroḍāśasya devatāntarārthaṃ kalpitasya devatāntaroddeśena tyāge śiṣṭācāravirodhāpātena ubhayoḥ parasparānvayāyogena sviṣṭakṛdyāgaḥ apūrvapuroḍāśasya p. 168) uttarārdhasya ca prayojaka iti pūrvapakṣaṃ prāpayya uttaraśabdasyārthaśabdasya ca sarvanāmatvena bhāgavācitvena prakṛta kiñcidbhāgisāpekṣatvāt | bhāginaḥ prakṛtapuroḍāśasyāgnyādidevatārthatvena pramitatvāt tamevopajīvya sviṣṭakṛdyāgaḥ pravartata iti nāpūrvāpramitapuroḍāśottarārdhaprayojaka iti siddhāntitam | tathā ca vakṣyamāṇapramāṇapramita divyamaṃgalacidānandātmakaśuddhasatvātmakavigrahādīnāmeva bhagavato muktānāñca bhogārthatvamupapadyata iti nānupapattiḥ | na ca bhagavataścidānandātmakavigrahe tadātmakaviṣaya bhoge śuddhasatvātmakaviṣayabhoge ca pramāṇābhāva iti vācyam | ajāyamāno bahudhā vijāyate | ānandarūpamamṛtaṃ yadvibhāti | nityo nityānāṃ cetanaścetanānāṃ ityādi śrutīnām | dehoyaṃ me sadānando nāyaṃ prakṛtinirmitaḥ | paripūrṇaśca sarvatra tena nārāyaṇosmyaham || iti brahmakaivartavacanasya - paripūrṇāni rūpāṇi sāmānyakhilarūpataḥ | tathāpyapekṣyamandānāṃ dṛṣṭiṃ tvāṃ ṛṣayopi hi || pārāparaṃ vadantyenaṃ hyabhaktānāṃ vimohanam | iti garuḍapurāṇavacanasya | rāmakṛṣṇādirūpāṇi paripūrṇāni sarvadā | na cāṇumātraṃ bhinnāni tathāpyanyānvimohasi || ityādi nāradīyavacanasya | śrotraṃ cakṣusparśanañca rasanaṃ ghrāṇameva ca | p. 169) adhiṣṭhāyamanaścāyaṃ viṣayānupasevate || ātmāntarātmeti harireka eva dvidhāsthitaḥ | niviṣṭo hṛdaye nityaṃ rasaṃ pibati karmajam || śubhaṃ pibatyasau nityaṃ nāśubhaṃ sahariḥ pibet | pūrṇānandamayasyāsya ceṣṭā na jñāyate kvacit | ityādi pramāṇavacanasya | upāsīno mahābāhuḥ śrīmānvairocano baliḥ | jahāra devadevasya kirīṭaṃ ratnacitritam | iti bhāgavatavacanasya | jīvepi sarvaṃ vā etadacitparityajya cinmātra evāvatiṣṭhate | tāmetāṃ muktirityācakṣate | sa vā etasmāt martyā dvimuktaścinmātrī bhavati | atha tenaiva rūpeṇāpi paśyati abhiśṛṇoti abhimanute | abhijānāti tāmetāṃ muktirityācakṣate | paraṃ jyotirūpasaṃpadya svenarūpeṇābhi niṣpadyate | satatra paryeti | jakṣan krīḍan ramamāṇastribhirvā yānairvā jñātibhirvājñātibhirvetyādi śrutīnām | martya dehaṃ parityajya citimātrātmadehinaḥ | citimātrendriyāścaiva praviṣṭā viṣṇumavyayam || tadaṅgānugṛhītaiśca svāṅgaireva pravartanam | kurvanti bhuñjate bhogān tadantarbahireva vā | yatheṣṭaṃ parivartante tasyaivānugraheritāḥ || svapnasthānāṃ yathā bhogo vinādehena yujyate | p. 170) evaṃ muktāvapi bhavet vinā dehena bhojanam | svecchayā vā śarīrāṇi tejorūpāṇi kānicit || svīkṛtya jāgaritavat bhuktvā tyāgaḥ kadācana | iti brahmakaivartapurāṇavacanānām | citimātreṇa tadātmakatvādityādisūtrāṇāṃ kevalaṃ tatra satvaṃ syādityādi muktaikabhogyaśuddhasatvapratipādakavacanānāṃ pramāṇatvāt | ajāyamāna ityatra jñānānandātmakasvarūpeṇa vikārarūpajananābhāvasya - pratyakṣatvaṃ harerjanma na vikāraḥ kathañcaneti | bhaktajana pratyakṣaviṣayatā lakṣaṇābhivyaktaikarūpajananasyānandarūpamityatra rūpapadasvārasyenānandātmakavigrahasya nityonityānāmityatra nityānāṃ nityatvapratipādanena bhagavato nityajñānānandātmakadehavatvasya - śuddhasphaṭikasaṃkāśaṃ dehoyaṃ me sadānanda iti vacana dvaye harerjñānānandātmakadehavatvasya paripūrṇāni rūpāṇi rāmakṛṣṇādirūpāṇīti vacanadvaye rūpapadasya jñānānandātmakadeha viśiṣṭāvatāraparatva eva sarvāvatārāṇāṃ paripūrṇatvaṃ sāmyamatyantābhedaścopapadyata iti - tadātmakavigrahatvasya śrotraṃ cakṣusparśanañca ātmāntarātmeti haririti vacanadvaye | jīvendriyaiḥ jīvabhogya viṣayagataśuddhasatvātmakajīvendriyastha bhagavatkartṛkaviṣayabhogasyajīvahṛdgatasya bhagavato jīvabhogyakarmajanyarasagataśuddhasatvātmakarasabhogasya śubhaṃ pibatyasau nityamityatra śubhapada p. 171) svārasyena śuddhasatvātmakaśubhabhogasya upāsīno mahābāhurityatra devadevasya kirīṭamityanena śuddhasatvātmakakirīṭasya jīvepi sarvaṃ vā etadacitparityajyeti śrutivacane jīvasya spaṣṭaṃ cidānandātmakadehasya parañjyotirityatra svarūpeṇābhiniṣpadyata iti svarūpabhūtacidātmakavigrahasya martyadehaṃ parityajya citimātreṇa tadātmakatvāditi smṛtisūtrayo sphuṭameva tasya cidātmakadehasya kevalaṃ tatra satvaṃ syādityatra sṛṣṭāvanupayuktakevalasatvasya sārdhakyāya tanmaya vastuno muktaikadeha bhogyatvasya ca vaktavyatvāt | kiñca deśamātrasya mūlaprakṛti vyāptatvena tamasaḥ parastādityasya brahmaṇaḥ prakṛtyavaśyatvapratipādanaparatve na bhavadaṅgīkṛtanityavibhūti dravyaparatvāyogāt | tasmātprakṛtikāryaṃ śuddhasatvameva bahukālasthitatvasāmyāt gauṇyā nityavibhūti dravyamiti vyavahriyata iti nātrāpyāvayorvairūpyamiti siddham || || iti nityavibhūtidravyaikyaprakāśaḥ || nanvevamapi daśavidhānāṃ dravyānāṃ madhye satvādi trayāṇāṃ prakṛtyātmakatvena dravyatvaṃ śabdādiśaktyantānāṃ saptānāṃ dravyasvarūpatvamiti bhavatsiddhāntādatrāvayoraikyānupapattiriti cenna - yatassatvādirūpāṇāmadravyatvamamukhyataḥ | teṣāṃ dravyasvarūpatvāditi mukhyaṃ prasādhyate || tathāhi satvaṃ khalvīritaṃ viṣamatvaṃ prayāti p. 172) rajaḥ khalvīritaṃ viṣamatvaṃ prayāti | tamaḥ khalvīritaṃ viṣamatvaṃ prayāti śrutau sṛṣṭyarthaṃ prakṛtivadīśvarapreryatvāvasthāntarayogitvayoḥ pratipādanena tadanyathānupapatyā ca saṃyogitva sādhyā dravyatvameva mukhyamiti vācyam | kiñca yadrajo mūlarajasi mūle tamasi yadrajaḥ | tamaśca mūle tamasi mahattatvaṃ tadātmakam iti || rāśībhūtasya tamasaḥ sakāśādvinatā suta | rāśībhūtaṃ rajo jñeyaṃ dviguṇaṃ na tu nānyathā || iti vacanadvayena | tamorajassatvaguṇānāṃ upādānatvarāśībhūtatva dviguṇottaratvānāmamūrtasya guṇatyāyogena uttaratra paricchinnatvoktyā ca teṣāṃ dravyatvasyāvarjanīyatvāt | api ca satvarajastamasāṃ āśrayadravyābhāvena guṇatvānupapatteḥ | āśrayabhūtaṃ dravyaṃ prakṛtirvā anyadvā | nādyaḥ ekasyā eva prakṛterviruddhānekaguṇāśrayatve vastuno dvairūpyaprasaṅgāt | satvaṃ rajastama iti guṇāḥ prakṛti sambhavāḥ | iti satvādiguṇānāṃ prakṛtijanyatvapratipādanenātaḥ pūrvaṃ prakṛternirguṇatvaprasaṅgācca | nāntyaḥ tasya durnirūpatvāt | na ca teṣāṃ dravyatve śrutismṛtiṣu guṇatvavyavahārānupapattiriti vācyam | ajāmekāṃ lohitaśuklakṛṣṇāṃ iti śrutau ajāśabdasya lohitādipadasāmānādhikaraṇyādabhedānvaye siddhe akhaṇḍaikarūpāyāṃ prakṛtau viruddhā śuklādiguṇatrayāyogena pāśādhikaraṇa nyāyena prakṛtyavayavānāṃ satvarajastamasāṃ śuklādivarṇatrayopetatvena tadvivakṣayā teṣāmapi lakṣaṇayā p. 173) nīloghaṭa ityādivyavahāropapatteḥ | yattattriguṇamavyaktamiti sāmānyaguṇapadasya śuklādiguṇaviśiṣṭasatvādiparatvasyaiva yuktatvāt | satvaṃ rajastama iti guṇāḥ prakṛti saṃbhavāḥ | nibadhnanti mahābāho dehe dehinamavyayam | ityatrāpi teṣāṃ liṃgaśarīrādirūpeṇa jīvabandhakatvoktyā guṇaśabdasya guṇaviśiṣṭa dravyaparatvāvaśyaṃ bhāvācca | pūrvatantre dravyadevatādīnāmaprādhānyena guṇatvavyavahāravat | mūlaprakṛtijanyasatvarajastamasāmapradhānatvena guṇatvavyavahāre guṇatrayātmakamūlaprakṛterapi guṇatvavyavahāre bādhakābhāvācca | api ca ajāmekāmiti śrutau lohitādiśabdānāmākṛtyadhikaraṇanyāyena guṇamātraparatve siddhepi aruṇādhikaraṇa nyāyena sṛṣṭyādi dvārā karaṇatvasyāpi saṃbhavāt | ata eva tannyāyopi śeṣalakṣaṇe prathamapāde arthaikatve dravyaguṇayoraikakarmyānniyamassyādityatra cintitaḥ jyotiṣṭome aruṇayā piṅgākṣaikahāyanyā krīṇātītyatrārūṇaguṇasya prakaraṇāt kratvaṃgatvaṃ svīkṛtya prākaraṇikasarvadravyeṣu niveśaḥ | uta krīṇātyaṃgatvamaṃgīkṛtya ekahāyanyāmeva niveśa iti saṃśaye aruṇayeti padaṃ vākyātpṛthakkṛtya tṛtīyākaraṇa dravyāṇyanūdya prātipadikārthoruṇimātatparicchedakatvena vidhīyata iti prākaraṇika sarvadravyeṣu niviśata iti pūrvapakṣe tṛtīyā śrutyā krayaṃ pratyavagatakaraṇa bhāvasyāruṇyaguṇasyāmūrtatvena satvāt p. 174) krayasādhanatvāyogepi tadīyaikahāyanī dravyaparicchedamukhena krayasādhanatvasaṃbhavena | ruṇaguṇaparicchinnena dravyeṇa krayaṃ kuryādityevaṃ śrutyaiva guṇasya krayaikavākyatvamiti | tadīyaikahāyanī dravya eva niveśa iti siddhānta iti | tathā ca tannyāyena lohitādiśabdānāṃ guṇamātraparatvepi ajāśabdārthāvayavabhūtānāṃ satvarajastamasāṃ dravyatvepi taddvārā teṣāṃ sṛṣṭyādi kāryakaratvopapattiḥ | kiñca - gaṇyante janā ebhiriti vyutpatyā janānāṃ satvarajastamobhiḥ uttamamadhyamādhamatvena gaṇyamānatvāt tena guṇaśabdaprayogopapatteḥ | ato bhavanmatepi satvarajastamasāṃ guṇatvamamukhyameveti dravyatvameva mukhyamiti yuktamiti nāvayoratrāpi virodha iti satvarajastamasāṃ adravyataikyaprakāśaḥ || yaccoktam - śabdādiśaktyantānāmadravyatvamiti tatrāpi teṣāṃ dravyatvameva mukhyamiti vadāmaḥ | tathāhi śabdādayo guṇāḥ svāśrayadravya pratiyogikānyonyābhāvānadhikaraṇaṃ svāśrayadravyātmakatvāt | prameyatvādivat | na cāsiddho hetuḥ | tasya pratyakṣādi pramāṇapramitatvāt śuklaḥ paṭaḥ | madhuro guḍaḥ | surabhi puṣpam | śītaṃ jalam | vahniruṣṇaḥ | eko ghaṭaḥ | ghaṭapaṭau saṃyuktau | bherī śabdāyate | ayaṃ śaktaḥ ityādi pratyakṣapratītiḥ | na tāvat ghaṭapaṭādivadatyante bhinnaguṇaguṇyādiviṣayā ghaṭapaṭau bhinnāvitivat rūpaghaṭau bhinnāviti pratītyabhāvāt | na ca guṇaguṇyādīnāṃ p. 175) bhedepyāśrayāśrayibhāvāt | ghaṭapaṭādi pratītirvailakṣaṇyamiti vācyam | kuṇmapadādi pratītopi vailakṣyaṇyānubhāvāt | na ca guṇaguṇyādīnāṃ apṛthaksiddhatvāt tatpratīteḥ kuṇsapadarādi pratīti vailakṣaṇyamiti vācyam | vikalpāsahatvāttathāhi guṇādīnāmapṛthaksiddhatvaṃ yāvadāśraya kālīnatvaṃ vā ayāvadāśritakālīnatvaṃ vā nādyaḥ ghaṭaśyāmarūpādīnāṃ yāvadāśrayakālīnatvābhāvenāpṛthak siddhatvābhāva prasaṅgāt | na ca śyāmarūpameva raktarūpātmanā pariṇatamiti vācyam | guṇasya guṇopādānatvānaṃgīkārāt śyāmarūpa nāśena dravyopādānakaraktarūpotpatterevāṃgī kāryatvāt | śabdasaṃyogādi guṇānāmayāvadravyabhāvitve vivādābhāvācca | nāntyaḥ badarādīnāmapi guṇādisāmyaprasaṅgena tatpratīti vailakṣaṇyābhāva prasaṃgāt | kiñca yāvadāśraya bhāvināṃ keṣāñcidgandhādiguṇānāmapṛthaksiddhatvābhāvāt - na ca keṣāñcidguṇānāṃ yāvadāśrayabhāvitvaṃ keṣāṃcidayāvadāśrayabhāvitvamiti dvaividhyamaṃgīkriyate | ubhayorapi svasattākālīnamapṛthaksiddhatvamiti vācyam | evaṃ sati gatyantarābhāvenāsmanmataikyasyaivādaraṇīyatvāt asmābhirapi guṇādayo dharmāḥ dvividhāḥ | yāvaddravyabhāvinaḥ ayāvaddravyabhāvinaśceti | tatra yāvaddravyabhāvino bhinnāḥ | ayāvaddravyabhāvino bhinnā bhinnāḥ tathaivānuvyākhyānasudhādāvukteriti svīkṛtatvāt - p. 176) na ca guṇakriyādidharmāṇāṃ yāvaddravyabhāvitvāyāvaddravyabhāvitvayoraṅgīkārepi teṣāṃ dharmaikyānaṃgīkārāt kathaṃ mataikyamiti vācyam | ubhayorapyapṛthaksiddhatvādeva dharmaikyasiddheḥ apṛthaksiddhatvaṃ nāma | pṛthaksiddhatvābhāvaḥ | pṛthaktvañca bhedaḥ | pṛthaktvānyatva bhedāstu paryāyeṇaiva laukikaiḥ | vyavahriyanta iti bhāṣyokteḥ | tathā ca bhinnatvena siddhaṃ pramitaṃ pṛthaksiddhaṃ taṃ na bhavatītyapṛthaksiddham | tasya bhāvaḥ | apṛthaksiddhatvaṃ abhinnetvaiva pramitatvamityuktaṃ bhavati | tathā cāyaṃ prayogaḥ | guṇādayo dharmāḥ dharmibhinnā bhavanti | dharmyabhinnatvena pramitaviṣayatvāt | yattu yadabhinnatvena pramitiviṣayībhūtaṃ tattadabhinnaṃ yathā ghaṭasvarūpaṃ ghaṭābhinnaṃ yathā vā prameyatvābhidheyatvapadārthajātitvādikaṃ na cāsiddho hetuḥ | bhavadabhyupagatā pṛthaksiddhatva vyavahārānyathānupapatyā dharmyabhinnatvena pramiti viṣayatva hetusiddheḥ | tātvikavyavahārasya vyavahartavya pramāsādhyatvāvaśyaṃ bhāvāt | evañca śuklo ghaṭa ityādi pratyakṣa pratītiḥ na guṇaguṇyādimātra viṣayā kuṇḍabadarādi pratīto vailakṣaṇyānu bhavāt | na ca tatra nimittāntaramasti | anupalambhāt | atyantabhinnavastvantara pratīto vyāvarte yamabhedaviṣayeti vaktavyam | ato guṇādi dharmāṇāṃ dharmyabhede pratyakṣapratītireva pramāṇamityuktaṃ bhavati | na ca indriyajanyajñāne artha sannikarṣasya vyāpāratvāt guṇaguṇyādyabhedendriya sannikarṣābhāvena p. 177) kathaṃ pratyakṣamabhedaviṣaya iti vācyam | ghaṭasya svarūpābhedasyāpyapratyakṣatvaprasaṃgāt | tadabhede sannikarṣe guṇaguṇyādabhedepi sannikarṣe bādhakābhāvāt - na ca guṇādīnāṃ guṇyabhde svāśrayatvamasiddham | āśrayāśrayibhāvasya bhedavyāptatvāt | tathā ca svarūpāsiddho heturiti vācyam | guṇādīnāṃ guṇyādyabhede pratyakṣādipramāṇa pramiterāśrayāśrayibhāvavyavahārasya prayojakāntarakalpatvena svarūpasidhyābhāvāt | kiñca guṇādīnāṃ dravyābhede pratyakṣa siddhe bhedakāryāṇi dṛśyante śuklaḥ paṭaḥ calati paṭaḥ | ityādi sāmānādhikaraṇya vyavahāraḥ tasya bhedakāryatvāt na hi ghaṭaḥ kalaśa iti vyavahārokteḥ | evaṃ paṭaśauklya buddheḥ anyūnānatirikta viṣayatvābhāvaḥ | tacchabdayoraparyāyatvaṃ jalāharaṇādyarthakriyābhāvaḥ | ghaṭamānayetyukte yatkiñcicchuklamānayanaṃ śuklamānayetyukte niyamena ghaṭasyānayanam | aghaṭaḥ paṭa iti vat aśuklaḥ paṭaḥ ityanayorvirodhābhāvaḥ | andhasyāpi ghaṭoyamitivat śukloyamiti pratītibhāvaḥ | mahāṃjanasamparkeṇa śuklatvavatpaṭasyāvyāhṛtatvābhāva ityādi pratyakṣapratītau śuklapaṭa tadabhedebhyo atirikto bhedakāryakaraḥ kaścidatiśayo viṣayatayā bhāsata iti bhavadbhirapyaṃgīkāryam | sa cātiśayo abhinneṣvarthaviśeṣa karatvāt viśeṣa iti ca pratyakṣa pratītiḥ abhede bhede bhedakārya pratītyanyathānupapattiśca viśeṣe pramāṇamityaktaṃ bhavati | p. 178) bhedahīnepyanupacarita bhedavyavahāranimittaṃ viśeṣa iti viśeṣasya lakṣaṇamuktam | viśeṣasyaiva tādṛśaṃ lakṣaṇaṃ dharmigrāhakamānasiddham | uktasthale sarvatra bhedābhedāṃgīkāreṇāpyanupapattiśamanāt kiṃ viśeṣeṇeti cenna | apramitanimittāntara kalpanena pramitasya nimittatva tyāgāyogāt | api ca parasparaviruddhayorbhedābhedayorekasmin avasthānaghaṭanāya bhedakāryakāriṇo viśeṣasyāṃgīkāryatvāt | na caikatra bhedābhedayoḥ pramitatvāt kathaṃ virodhaḥ yena viśeṣāṃgīkāraḥ virodhāvirodhayoḥ darśanapramāṇakatvāt | virodho hyavirodhaśca yato darśanamānakau | ityanubhāṣyokteriti vācyam | sarvatra sahānavasthānatayā draṣṭayoḥ bhedābhedayorekatradarśane kiṃ nimittamiti praśne guṇaguṇyādirūpavastusvabhāvabhūtaviśeṣākhyātiśaya rūpanimittasyaivāśrayaṇīyatvāt | kiñca bhedābhedayorapi dharmiṇātyato bhinnayorbhedakārya vyavahārārthaṃ viśeṣasyāvarjanīyatvāt | tatrāpi bhedābhedāṃgīkāre anavasthāpatteḥ | na ca bhedābhedayossvanirvāhakaśaktimatvānnānavastheti vācyam | abhinne bhedakāryakaratvākhyāsmadabhyupagataviśeṣasyaiva bhedābhedayossvanirvāhakaśaktirūpatvenāsmanmatānusaraṇasyaiva prāptatvāt | kiñca vastunā tayorbhede vastuni bhedābhedāviti vyavahāronupapannaḥ | vastunā tayossaṃbandhābhāvāt atyantābhedavastuni p. 179) bhedābhedāviti ādhārādheyabhāvo dvivacanañcānupapannaṃ syāt | vastu tanmātratvāt ataḥ nirvāhārthaṃ viśeṣasyaivā śrayaṇīyatvāt | anyathāpi sarvavastuṣu vidyamāno viśeṣaḥ vastvabhinnaivābhinno vā ādyepi eko vā aneko vā | nādyaḥ sarvavastūnāmaikyāpatteḥ | yadyadbhinnābhinnaṃ tattadabhinnamiti nyāyāt | nāntyaḥ tatrāpi ekaikasminvastuni ekaiko viśeṣa iti vā ekaikasmin vastuni aneko viśeṣa iti vā | nādyaḥ paṭo mahān śuklaścalatītyādi vicitrānekavyavahārānutpattiprasaṃgāt | avicitrasvabhāvādekasmāt vicitrāneka kāryotpattau tasyākasmikatvaprasaṃgena viśeṣāṃgīkāra vaiyyarthya prasaṃgāt nāntyaḥ | ekaikasmindravye pratyekaṃ bhedakārya vyavahārasamānasaṃkhyākāneka viśeṣāṃgīkāre bhedavyāptānekatvāvacchinna viśeṣāṇāṃ parasparabheda prāptyā bhinnāneka viśeṣābhinnaikavastunopi bhedaprasaṅgāt | nāntyaḥ bhavanmate viśeṣyasya vastunā bhedābhāvāt | dravyameva tatonanta viśeṣātmatayā sadā | nānāvyavahṛterheturityanuvyākhyānokteḥ | tasmādviśeṣāṃgīkārepi anupapatti paraṃparā durvāreti cenna | aneka viśeṣāṇāṃ ekavastvabhinnatvena teṣāṃ parasparamabhedepi parasparaviśeṣākhyātiśayavatvenaivānekatvādi bhedakāryavyavahāropapatteḥ | na ca guṇaguṇyādi bhedakāryavyavahārārthaṃ aṃgīkṛteṣu viśeṣeṣu bhedakāryavyavahārārthaṃ kaścidatiśayākhyonyo viśeṣāṃgīkāryaḥ | tatrāpi viśeṣāntaramiti anavastheti vācyam | p. 180) teṣāmeva viśeṣāṇāṃ viśeṣāntaramantarāsvagata bhedakāryakaratvena svanirvāhakatvāṃgīkārāt etatsarvaṃ viśeṣasya dharmigrāhakamānasiddhamiti prāgevoktam || nanu bhagavaditaratra guṇaguṇyādya bhedaviśeṣayoḥ | pratyakṣānyathānupapattipramāṇakatvepi bhagavati guṇādyabhede asmadādīnāntu śrautānyathānupapattereva pramāṇatvāt brahmādīnāntu teṣāṃ pratyakṣasya pramāṇatvāt | śrautānyathānupapattiḥ kathamiti cet ittham | satyaṃ jñānamanantaṃ brahma | vijñānamānandaṃ brahma ānando brahmeti vyajānāt | ityevaṃ guṇaguṇipadānāṃ sāmānādhikaraṇyaṃ śrūyate | sāmānādhikaraṇyañca bhinnapravṛttinimittānāṃ śabdānāmekasminnarthe pravṛttiḥ | nīlo ghaṭaḥ | daṇḍī puruṣaḥ | ityādau tathā darśanāt | na ca brahmajñānapayoḥ pravṛttinimitta bhedābhāvāt kathaṃ sāmānādhikaraṇyamiti vācyam | pravṛttinimittagatabhedavat tadgataviśeṣasyāpi prakṛte sāmānādhikaraṇyaprayojakatvopapatteḥ | evaṃ brahmatadguṇānāṃ śrautasāmānādhikaraṇya pratītyā abhedasiddhau ānandaṃ brahmaṇo vidvān ityādi śrutau saṃbandhavyavahārasya loke bhedāvinābhūtatvena bhedaprasaktau uktavakṣyamāṇapramāṇānusāreṇa bhagavati tadguṇānāṃ bhedāyogāt śrautasaṃbandha pratītyanyathānupapatyā viśeṣasyaivāṃgīkāryatvāt | aparokṣīkṛta brahmaṇāṃ brahmādīnāṃ paramparārūpāptavākyasyāpi tatra pramāṇatvāsaṃbhavācca | guṇakriyādayo viṣṇossvarūpaṃ nānyadiṣyate | ato mitho vibhedo na teṣāṃ kaścitkadācana || p. 181) svarūpepi viśeṣokti svarūpatvavadeva tu | bhedābhāvepi tenaiva vyavahāraśca vartate | iti paropaniṣadi abhinnatvamabhedaśca yathā bhedavivarjitaḥ | vyavahāraṃ pṛthakkasmādevaṃ sarvaṃ guṇā hareḥ | abhedābhinnayorbhedā yadi vā bhedabhinnayoḥ | anavasthitireva syādaviśeṣaṇatāmatiḥ | mūlasaṃbandhamajñātvā tasmādekamantathā || vyavahārya viśeṣeṇa dustarkabalato hareḥ | viśeṣopi svarūpaṃ svasvanirvāhakatāsya ca || iti brahmatarke | ekamevādvitīyam | nehanānāsti kiñcana | mṛtyossamṛtyumāpnoti | ya iha nāneva paśyati | yathodakaṃ vṛṣṭaṃ parvateṣu vidhāvati | evaṃ dharmānpṛthak paśyan tānevānuvidhāvati | ityādi śruteśca | deśassarvatra puruṣaḥ svatantraḥ kālanityataḥ | ityādiṣu svasaṃbandho yathaivaṃguṇarūpiṇaḥ | guṇatvaṃ guṇabhoktṛtvaṃ syādviṣṇostacca sasvayam | iti brahmatarke | tasmāt śabdādiśaktyantānāṃ saptānāṃ yāvaddravyabhāvināṃ dravyeṇātyantābhedaḥ ayāvaddravyabhāvināṃ bhedābheda iti prāmāṇikī vyavasthā bhavadbhirapyaṃgīkāryā | ata evoktaṃ tatvaviveke - guṇakriyā jātipūrvā dharmāssarvepi vastunaḥ | rūpamevaṃ vidhaṃ tacca yāvadvastu ca khaṇḍitam || p. 182) khaṇḍite bheda aikyañca yāvadvastuni bhedavat | khaṇḍitaṃ rūpamevātra vikāropi vikāriṇaḥ || kāryakāraṇayoścaiva tathaiva guṇatadvatoḥ | kriyā kriyāvatosvadvattathā jātiviśeṣayoḥ || viśiṣṭe śuddhayoścaiva tathaivāṃśāṃśinorapi | iti | tathā ca guṇaguṇinorabhedo mukhyaḥ | tatra bhedakāryakaro viśeṣākhyo mukhya bhedopi kvacidbhedābhedopīti tatrāpi nāvayorvirodha iti sarvamanavadyam | || iti saptavidhānāṃ śabdānāmadravyāṇāmaikyaprakāśaḥ || nanvevamapi - nityabhedo nimittena hyupādānena tu dvayam | iti bhavadbhāṣye kāryakāraṇayorbhedābhedaḥ pratipāditaḥ | asmābhistu kāryakāraṇayoratyantā bhedaḥ atastatra kathamaikyamiti cenna | vikāriṇo vikāreṇa bhedābhedastu mukhyataḥ | tayorabhedo mukhyaścetyavirodhasphuṭo bhavat || upādānopādeyayorbhedābhedaḥ bhedasahitaḥ abhedaḥ mukhyaḥ | asmadaṃgīkṛta iti śeṣaḥ | tu śabdo viśeṣārthaḥ | sa caikasminneva kāle na tu kālabhedena vinaṣṭe bhedacintānavakāśāditi | tayordvayoḥ bhavadaṃgīkṛto bhedo mukhyaḥ iti sādhana iti śeṣaḥ | ityevaṃ dvayormatayoravirodhaḥ aikyaṃ sphuṭam | bhavedityarthaḥ | idamuktaṃ bhavati tantupaṭādirūpopādānopādeyayorbhedābhedasya pramitatvānmukhyatvaṃ p. 183) śuddhābhedasya pramāṇaviruddhatvādapramāṇikatvāccāmukhyatvaṃ bhedābhede atyantābhedaśabdasyaupacārikatvasambhavāt | evañcāvayormatayorīṣadapi na virodhagandha iti | nanvidamayuktam | asyāsmatprameyavismaraṇamūlatvāttathāhi kāraṇasyaivāvasthāntarayogitvaṃ kāryatvaṃ natu kāryadravyaṃ kāraṇādbhinnaṃ avasthā cāgantuko dharmaviśeṣaḥ yānyāvasthā kāraṇasyetyuktatvāt vyavahārabhedasya sarvasyāpi dharmabhedaprayuktatvātkāryakāraṇayorabheda eva mukhyaḥ kiñcānayorbhedābhede pramāṇābhāvāt | dvayorekatra viruddhatvāccānavasthādi doṣaprasakteśceti cenna | uktaprameyasyāpātato virodhepi antato virodhābhāvāt | tathāhi avasthā śabdārtho āgantuko dharmaḥ | kimasādhāraṇaḥ uta sādhāraṇaḥ | nādyaḥ | mṛtpiṇḍatvakaṃ sugrīvādimatvādirūpadharmāṇāṃ kāraṇatvakāryatvābhimatamātravṛttitattadasādhāraṇadharmatvena tadavacchinnānāṃ mṛtpiṇḍaghaṭādīnāṃ bhedāvaśyaṃ bhāvāt | nāntyaḥ teṣāṃ sādhāraṇatvābhāvāt yena mṛtvādivat ubhayatrāpyanusyūtatvena ubhayorabhedassidhyet | anyathā bhedakāryakāriṇo viśeṣasyāpyabhāvena kāryaṃ kāraṇamityādi bhedavyavahāro na syāt | na ca kāryakāraṇayorbhede ghaṭapaṭau bhinnāviti pratītivat tayorapi tathābheda pratītyāpattiriti vācyam | bhedābhedāṃgīkāreṇa pakṣadvayokti doṣā bhāvāt | pratyakṣeṇa sthūlaṃ nīlaṃ ekaṃ ghaṭaṃ sākṣātkāro iti pratītyā kāryasya p. 184) kāraṇādbhedasiddhiḥ | na ceyaṃ pratītiḥ | upādānabhūtasūkṣmaviṣayeti vācyam | anudbhūtarūpāṇāmanekeṣāmatīndriyāṇāṃ bhūtasūkṣmāṇāṃ etādṛśapratītiviṣayatvāsaṃbhavāt | nāpi prakṛtiviṣayaḥ tasyāpi nirūpatvādatīndriyācca | iti | kapālādīnāṃ sthūlatvāt rūpavatvāt yogyatvācca teṣāmeva ghaṭopādānatvāt na sākṣātkārānupapattiriti vācyam | kapālādīnāmapi kāryatayā mūlakāraṇaprakṛtirūpatvābhyupagamena uktadoṣānistārāt pariṇāmavāde kapālādīnāṃ ghaṭādyupādānatvāyogācca ekatvapratītiyogācca | na ca sūkṣmāṇāmeva himādīnāṃ saṃghātatvāvasthāyāṃ aindriyatvaṃ dṛśyata iti vācyam | tatra pūrvoktādhikaraṇanyāyena saṃghātasya dravyāntaratvasyaiva vaktavyatvāt | anyathā tatrāpyuktadoṣaprasaṃjanāt | kiñca vipadanilatejobannādi bhūtasūkṣmeṣu ghaṭaśarāvādi bhautikeṣu ca parasparasaṃyogādīnāṃ chedabhedādīnāñca teṣāṃ nīrūpa niraṃśaikaprakṛti svarūpatve tadayogena dravyāntaratvasyaiva yuktatvāt | ekasyā eva prakṛteḥ prakṛtitvāvasthāyāṃ nīrūpatvādikaṃ tejo banvādi bhūtabhautikādyavasthāyāṃ rūpādikamityaṃgīkāre jīvabrahmaṇorapi viruddhadharmādhikaraṇatvena bhedasādhanābhāvaprasaṅgāt | tatrāpi ekasyaiva brahmaṇaḥ brahmatvāvasthāyāṃ sarvajñatvādikaṃ jīvatvāvasthāyāṃ alpajñatvādikamapi vaktuṃ śakyatvāt | kiñca p. 185) tamaḥ prakāśādyātmakaṃ viruddhadharmādhikaraṇam | sarvaṃ jagadekameva syāt | jagatassarvasyāpi ekaprakṛtyātmakatvāt | yadyenābhinnenābhinnaṃ tattadabhinnamiti nyāyāt bhavanmate | manmate svarūpabhūtajñānānandādivat | api ca upādānasya upādeyābhede sarvasyāpi prapañcasya brahmātmakatva prasaṃgaḥ | tasya sarvasyāpi brahmopādānakatvāt | advaitinastu jīvabrahmābhedavādinaḥ | yūyantu jaḍājaḍātmakasakalajagadabhedavādina iti śrīmanto mahāntaḥ || na ca jaḍopādānaṃ pradhānameva | jagadabhinnam | cetanopādānaṃ brahma tu nopādeya jagadabhinnamiti vācyam | upādeye jagadabhedābhāve anupādānatā syāt | na ceṣṭāpattiḥ | tadanyatvādhikaraṇavirodhāpatteḥ | na ca kāryasya kāraṇādbhede upādānagatagurutvarūparasādyatirekeṇa upādeyagatagurutvādikaṃ syāt | mṛdeva ghaṭaḥ tānavitānātmakāḥ | tantava eva ghaṭa iti sāmānādhikaraṇya pratītiśca na syāt | kiñca bhūtale ghaṭa iti pratīti nirvāhārthaṃ kapālādyekaikāvayavasaṃyukta eva bhūtale ghaṭāderapi avasthāto vaktavyatāyāṃ kaṭhinadravyāṇāṃ samānadeśatābhyupagamavirodhena kapālaghaṭayoḥ samānadeśatā na syāt | gavāśvayoriva bhedabuddhiprasaṃgācceti vācyam | tantavaḥ paṭa ityaparyāyaśabdabhedaiḥ ekatva dvitvādi saṃkhyābhedaiḥ kāraṇabhedaiśca śabdāntarādyadhikaraṇabhedaiśca p. 186) tattadartha kriyābhedaiḥ caturaśratvādyākārabhedaiḥ pūrvottarakāla bhedaiḥ kāraṇabhedaiśca śabdāntarādhikaraṇanyāyaiḥ upādānopādeyayorbhedasiddhau punassāmānādhikaraṇyādyabhedajñāpaka pramāṇaiścābhedasiddhau bhedābhedasyaivāṃgīkāryatvāt śabdāntarādinyāyāstu dvitīye dvitīyapāde evamupavarṇitāḥ | śabdāntarādhikaraṇe somena yajeta hiraṇyapātre yāya dadāti | dākṣiṇāni juhoti ityādau anekadhātvarthaviśiṣṭaikābhāvanā vidhīyata iti pūrvapakṣe ekadhātvarthāvaruddhāyāṃ bhāvanāyāṃ dhātvantarārthenāvacchedāyogāt | bhinna bhinnabhinnadhātvarthaviśiṣṭā bhinnā bhinnā bhāvanā vidhīyata iti siddhāntitam | evaṃ saṃkhyādhikaraṇepi tisra āhutīrjuhoti ityādau ākhyātapadasya tisra iti saṃkhyāvācakapadasāmānādhikaraṇyāt tāvatsaṃkhyākāḥ bhinnabhinnā yāgāḥ vidhīyanta iti siddhāntitam | ata eva guṇādhikaraṇe cāturmāsye vaiśvadevākhye prathame parvaṇi tapte payasi taddhyāna iti sā vaiśvadevyāmikṣā vājibhyo vājinamityatra utpattiśiṣṭaguṇāvaruddhe vaiśvadeva yāge utpannaśiṣṭavājinaguṇasya niveśāsambhavāt | vājidevatākavājinadravyakaṃ yāgāntaraṃ vidhīyata iti siddhāntitam | evaṃ dīkṣaṇīyāyāḥ aśvāraṃbhaṇīyāyāśca jyotiṣṭoma darśapūrṇamāsa yāgayoḥ pūrvakālīnatvādaṃgatvena ca kāraṇatvācca | tayoḥ paścātkālīnatvāt | kāraṇāntarasādhyatvācca | p. 187) bheda iti nirṇītam || nanu bhedābhedayoḥ kāryakāraṇādi sambandhinorekatra virodhāt | kathaṃ avasthānamupapadyate | tathāhi bhāvābhāvayorvirodhābhāve kvaciddeśa bhedohi kāraṇam | yathā madhurāyāṃ sughne ca devadattabhāvābhāvayorvirodhābhāvaḥ | kvacitkāla bhedaḥ madhurāyāmeva devadattabhāvābhāvayoravirodhaḥ kvacitpratiyogibhedaḥ | tata eva goghaṭa pratiyogikayorṇavayagatasādṛśyavisādṛśyayoravirodhaḥ - prakṛte ca kāryakāraṇayoryāvaddravyabhāvinoścānyayoḥ kāladeśa pratiyogibhāvabhedā bhāvāt virodho duṣparihara iti cenna | bhedasyeva bheda pratinidheḥ bhedakāryakāraṇorviśeṣasyāpi virodhiśyāmakatvasyāvaśyamaṃgīkāryatvāt ekasminnevakāle ekasminneva kāryakāraṇādi rūpapratiyoginorekatvepi tadgataviśeṣabalādeva ekadeśakālaprati yogikabhedābhedayorvirodhābhāvasya sarvānubhava siddhatvāt | na caivaṃ sati ekasminneva bhūtalaviśeṣe ghaṭādi sadbhāvābhāvayoravirodhassyāditi virodhamātroccheda prasaṃga iti vācyam | dattottaratvāt kāryakāraṇādisthale ekatra ekadaiva ekapratiyogikayorbhedābhedayoravirodhasya pramitatvādeva tatra viśeṣasya tannirvāhakatvāṃgīkārāt udāhṛtaghaṭādibhāvayorvirodhasyaiva pramitatvena tatra viśeṣasya tannirvāhakatvāyogena virodhamātrocchedāsambhavāt loke paraspara parihāreṇaiva satvadarśanaṃ tayorvirodhe kvacicca p. 188) sahadarśanaṃ tayoravirodhapramāṇam | tathā ca kāryakāraṇādisthale bhedābhedayossahaiva dṛṣṭatvena tatra sahānavasthānalakṣaṇavirodhābhāvāt | sahaiva dṛṣṭaṃ vastu dvayaṃ sahānavasthānalakṣaṇavirodhāspadamityasya vyāhatatvāt | virodhāvirodhayoḥ darśanaikapramāṇakatvāt aṇutvamaṃgatvayorvirodhatayā pramitayorapi bhagavati aṇoraṇīyānmahato mahīyān iti śrutyā virodhasya svīkṛtatvāt | tathā cāyaṃ prayogaḥ ekadeśakāla pratiyogikau bhedābhedau na viruddhau | tathā pramitatve sati viśeṣavatvāt vyatirekeṇa ghaṭatadabhāvavaditi | na ca heturasiddhiriti vācyam ātānavitānātmakāḥ tantava eva paṭa ityādipramāyāḥ saṃbandhabuddhito vilakṣaṇatvenānuvyavasāyaviṣayatvāt kāryakāraṇayorabhedaviṣayakatvaṃ kāraṇe satyapi kāryasyāsatvādityādihetujanyānumitirūpapramāyāḥ tayorbhedaviṣayakatvamiti ekadeśakālapratiyogika bhedābhedayoḥ pramitatvasiddheḥ | viśeṣasyāpi pratyakṣārthāpatti siddhatvādityuktatvāt | nacedaṃ pratītidvayaṃ bādhyabādhaka bhāvāpannamiti vācyam | anyatarasyābhāvaprasaṅgāt | tasmādubhayaviṣayakapratītyanuvṛtyā bhedābhedasiddhiḥ | ata eva pūrvatantre ṣaṣṭhādhyāye tṛtīyapāde kriyāṇāmāśritatvā dravyāntare vibhāgassyādityadhikaraṇe cintitam | darśapūrṇamāsādiṣu śritavrīhyādyalābhe nīvārādi dravyāntaramupādīyamānaṃ teṣāṃ karmāntaratvamāpādayati | uta neti saṃśaye dravyadevatayoryāgassvarūpatvāt | p. 189) dravyabhede tadātmakasya karmaṇo bhedāvaśyaṃbhāvāt dravyāntaraṃ teṣāṃ karmāntaratvamevāpādayatīti prāpte karmaṇo dravyātmakatvepi tayoratyantābhedasya bādhitatvena dravyāśritasya karmaṇa īṣadbhedasyāpi satvena tayorbhedābhedāṃgīkārāt | tathā caitramaitrādivyakti bhedepi brahmaṇatvādijātiḥ anugatapratyayabalādekaiva svīkriyate tathā dravyabhedepi anugatapratyayabalākriyaikyamevāṃgīkāryamiti siddhāntitam | na cāvasthā viśeṣāvacchinnayorupādānopādeyapadavācyayorbhede ekasyaiva saṃkucitahastapādasya prasārita hastapādasya devadattasya bhedaprasaṃga iti vācyam | pariṇāmabhede dravyabhedāvaśyaṃ bhāvena devadattasyaikasya viśeṣyasyaiva pūrvaṃ saṃkucitahastapādarūpa viśeṣaṇasaṃbandhāt viśiṣṭātmanā pariṇāmaḥ punaḥ tasyaiva prasārita hastapādaviśeṣeṇāntarasaṃbandhāt viśiṣṭāntarātmanā pariṇāma iti tatrāpi dravyabhedasyaiveṣṭatvāt | anyathā dehādivyatiriktātmāsiddhiprasaṅgāt | viśeṣyasyātmana eva dehādiviśiṣṭarūpatvāt | na ca pratyabhijñā virodhaḥ | tasyāḥ jātyaikaparatvāt | na caivaṃ pratikṣaṇaṃ kṣaṇādiviśeṣaṇaviśiṣṭa dravyāntarotpattau padārthānāṃ kṣaṇikatvaprasaṅga iti vācyam | svotpattikṣaṇavṛttidhvaṃsapratiyogitvalakṣaṇakṣaṇikatvasya parābhipretatvena śabdabuddhikarmavṛtti tṛtīyakṣaṇavṛttidhvaṃsa pratiyogitvalakṣaṇakṣaṇikatvābhyupagame p. 190) virodhābhāvāt bhedābhede abhedamādāya sthāyitvābhyupagame virodhābhāvācca | nityabhedo nimittena hyupādānena tu dvayam | ityanu vyākhyānokteḥ etenāvayavino asatvāt kārakavyāpāro nirviṣayassyāditi parāstam | bhedābhedapakṣe kārakasyāpārasyāvidyamānaviṣayatvābhāvāt | pratyuta bhavanmate kāryasya kāraṇamātrasvarūpatvena siddhatvāt kārakavyāpāro vyartha eva syāt na ca avasthā viṣayatayā sārthakyamiti vācyam | tasyāḥ avidyamānatvena kārakavyāpāraviṣayatvāsaṃbhavāt anyaviṣayavyāpāreṇānyaniṣpattāvatiprasaṃgāpatteśca | kiñca kāryaśabdavācyatvaṃ kāraṇasya mṛtpiṇḍādervā avasthārūpa dharmaviśeṣasya vā | nādyaḥ kāraṇe mṛtpiṇḍatantvādau ghaṭapaṭādiśabdaprayogābhāvāt | kvacitkāraṇe kāryaśabdaprayogadarśanepi tasya lākṣaṇikatvenāpyupapatteḥ | na dvitīyaḥ bhavanmate avasthārūpa dharmasya dharmibhinnatvena kāryasya kāraṇābhedavādānupapatteḥ | tasya kāraṇābhede kāraṇasyāpyāgantuka dharmātmakatvenāgantukatvaprasaṃgāt | nāntyaḥ viśiṣṭaṃ viśeṣeṇa viśeṣyatatsaṃbandhasvarūpamatiriktaṃ vā nādyaḥ | tatrāpi pratyekaṃ tṛtīyasvarūpaṃ vāmikṣa tṛtīyasvarūpaṃ vā | nādyaḥ pūrvokta doṣatādavasthyāt nāntyaḥ militasyaiva viśiṣṭaśabdārthatvena tasyāpi punarvikalpagrastatvāt nāntyaḥ | kāraṇābhinnaṃ kāryamiti vyavahārasya aupacārikatva prasaṃgāt kāryaśabdavākyasya viśiṣṭasya p. 191) viśeṣya bhūtakāraṇabhedāṃgīkārāt na hyabhinne māṇavake agnirmāṇavaka iti vyavahāro amukhya iti śakyate vaktum | na ca tvanmate abhedasyāpyaṃgīkārāt kathamabhedasyaupacārikatvamiti vācyam || manmate atyantābhedavyavahārasyaupacārikatve tātparyāt | na ca mayāpi kāryakāraṇayorgatyantarābhāvāt bhedābheda eva mukhyaḥ | abhedastu chatrinyāyenāmukhya iti na virodha iti vācyam | prāgeva tadāśayodghāṭane prayāsābhāvāt | ananyatvādhikaraṇamapi candrikāyāmetadaviruddhatayā vyākhyātamityalaṃ vistareṇa | tasmātkāryakāraṇayorbhedābheda ityetadāvayoravipratipannamiti siddham | iti kāryakāraṇayorbhedābhedaikyaprakāśaḥ || nanvevamapi brahmā bhinnanimittopādanamiti manmatam | kevalaṃ kartṛti bhavanmatamiti virodha iti ceducyate - brahmopādānatā mukhyā kartṛtvaṃ mukhyamīritam | ityāvayoraikyameva prakaṭīkartumīmahe || vikāravatkāraṇatvamupādānatvaṃ nirvikāre brahmaṇi na tanmukhyam | sarvajñasya sopādānagocarāparokṣajñānacikīrṣākṛtimatvarūpaṃ kartṛtvameva mukhyam | mānāvirodhitvānmānāvedyatvācca | amukhyopādānatā śrutāvīritetyanvayaḥ | iti śabdo hetvarthaḥ | eva kārasya iti śabdārthatve anvayaḥ | mukhyāmukhyatvahetorevāvayo rupādānatvaviṣaye avirodha iti lakṣaṇaikyaṃ | prakaṭīkatumīmaha ityarthaḥ | ayaṃ bhāvaḥ | jagadupādāna pradhānameva mukhyam | tasyaiva p. 192) sākṣāt vikāravatkāraṇatvāt | na ca brahma tasya nirvikāratvena sākṣādvikārābhāvāt | na ca vikārāśraya pradhānavatvena paramparayā vikāravatvaṃ saṃbhavatīti vācyam | sākṣādvikārāśraye pradhāne upādānaśabdasya mukhyatvena paramparayā tadāśraye tasya mukhyatvāyogāditi | nanu brahmaṇo jagadupādānatvaṃ mukhyameva śrautaprayogāt | tathāhi - yato vā imāni bhūtāni jāyante | ātmana ākāśassambhūtaḥ | ānandādhyevakhalvimāni bhūtāni jāyante | tathākṣarātsaṃbhavatīha viśvam | etasmājjayate prāṇaḥ | tasmādetadbrahmanāmarūpamannañca jāyate | nārāyaṇādeva samutpadyante | ityādi śrutiṣu pañcamī śravaṇāt | tasyāśca janikartuḥ prakṛtiriti sūtreṇopādāne vihitatvāt | yadbhūta yoniṃ paripaśyanti dhīrāḥ | kartāramīśaṃ puruṣaṃ brahmayonim | iti brahmaṇi upādānavācakayoniśabdaprayogācceti cenna | annātprāṇā bhavanti | bhūtānāṃ prāṇātmano manasaśca vijñānaṃ vijñānādānando brahmayoniriti śrutau | putrāt pramodo jāyate | iti loke cānupādānepi pañcamīprayogadarśanena tasyāḥ mukhyopādānatvasādhakatvāyogāt brahmoddeśena upādānatvavidhyabhāve brahmaṇassākṣādvikārābhāve ca pañcamī śrutyādijñāpakānāmanupādānatayaiva neyatvācca | janikartuḥ prakṛtiriti sūtrasyāpi janikartuḥ yā prakṛtiḥ upādānasaṃsṛṣṭā apāye avadhibhūtaṃ dravyaṃ tatkārakanapādānasaṃjñaṃ bhavatīti sudhoktarītyā arthavarṇane p. 193) bādhakābhāvācca | tasya dhīrāḥ parijānanti yonim | pitā putreṇa pitṛmān | yoni yūnaṃ mama yonirmahadbrahma | śastra yonitvāt | ityādi śrutismṛtisūtreṣu sarvasya kalahasya strīyoniriti laukika prayoge ca yoni śabdasya brahmopādānatvasādhakatvāyogācca | nanu tathāpi sadeva saumyedamagra āsīt | ātmā vā idameka evāgra āsīt | bahusyāṃ prajāyeyeti | sacca tyaccā bhavat | yenā śrutaṃ śrutaṃ bhavati | yathā saumye kena mṛtpiṇḍena sarvaṃ mṛṇmayaṃ vijñātaṃ syāt | vācāraṃbhaṇaṃ vikāro nāmadheyaṃ vṛttiketyeva satyam | ityādi sāmānādhikaraṇya bahubhavanaika vijñāna sarvavijñānamṛtpiṇḍādi dṛṣṭāntābhidhānānyathānupapatyā brahmopādānatvaṃ mukhyameveti cenna | udāhṛtayuktīnāmanyathāsiddhatvāt | tathāhi sāmānādhikaraṇyaśrutistāvat tvanmate sthūlohaṃ tatvamasītyādivat śarīra śarīribhāva nibandhanatvena manmate amukhyābhedaviṣayatvena idamagre | ityekaṃ padam | atyāgra ityarthaparatvena idamiti vibhakti pratirūpakamavyaktaṃ asyetyarthaṃparatve upapatyā tasyā amukhyopādānatvasādhanatvāyogāt | bahusyāmiti bahubhāvasaṅkalpasyāpi ekassan bahudhā vicāra iti śrutibalena sṛjyamānatattatpadārthaniyāmakānekarūpa śeṣaviśeṣābhivyakti viṣayatvopapatteḥ | na ca niyāmakarūpa bahutvaṃ saṃkalpya tejaḥ prabhṛtisarjanaṃ viruddhamiti vācyam | gurusyāmiti saṅkalpya śiṣyasaṃpādanavadaviruddhatvopapatteḥ | p. 194) ekavijñānena sarvavijñānānyathānupapatterapi pradhānajñānenāpradhānaṃ jñātaphalaṃ bhavatītyarthaparatvena vā brahmajñānasya sarvaviṣayakajñānahetutvapratipādanaparatvena vā upapatteḥ | dhūmādijñānena vahnyādijñānepi dhūmāgnyorupādānopādeyatvābhāvāt | brahmajagatorapi tadabhāvopapatteḥ | evaṃ mṛtpiṇḍalohamaṇikārṣṇyāya sadṛṣṭāntatrayasyāpi kāraṇatvaprādhānyasādṛśya vivakṣayaivopapatyā upādānopādeyavivakṣayā dṛṣṭāntatrayasyāpravartakatvāt | anyathā mṛtpiṇḍādivat sākṣādvikārāśrayatayā brahmopādānaṃ syāt | na ceṣṭāpattiḥ | brahmaṇassadvārakasyaivopādānatvenāpasiddhāntāt | ekapiṇḍamaṇiśabdānāṃ vaiyarthya prasaṃgācca | tasmānna sāmānyādhikaraṇyādibhiḥ brahmopādānatvaṃ mukhyam | na ca brahmaṇaḥ nirvikāratvopādānatvayoḥ pramitatvena svarūpato nirvikāratvepi cidacidrūpaśarīradvārā vikārāśrayatvena upādānatvamapi mukhyamiti vācyam | sakalatāntrikairapi sākṣādvikārāśrayasyaiva mukhyatvāṃgīkārāt | api ca na jīvānāmapi paramparayā śarīrendriyādi vikārāśrayatvenopādānaṃ syāt api ca deśakālayorapi sarvavikārāśrayatvena sarvopādānatvaṃ syāt | bhūtalāderapi mṛtpiṇḍādivikārāśrayatvenaghaṭādyupādānatvaprasaṃgācca sarvādhāratāprayojaka saṃbandhātiriktaṃ saṃbandhena vikārāśrayatvavivakṣāyāṃ brahmaṇopi jagadādhāratā prayojakasaṃbandhenaiva sarvavikārāśrayatvenānupādānatvaṃ syāt p. 195) prakṛtyādyāśrayavikāradvāreṇaiva brahmaṇopi vikāratve brahmopādeyaṃ sarvaṃ brahmātmakaṃ sarvātmakañca syāt | bhavanmate upādānopādeyayorabhedāt | kiñca antaryāmi brāhmaṇe yaḥ pṛthivyāṃ tiṣṭhannityādinā pṛthivyādi sthitatvamabhidhāya | yasya pṛthivī śarīran | yasyāpaśśarīram | yasya vedāśśarīram | yasyātmā śarīram | yasyāvyaktaṃ śarīram | ityādi śrutibhiḥ saritsamudrāśca hareśśarīram | jagatsarvaṃ śarīraṃ te ityādi smṛtibhiḥ viṣṇossarvaṃ śarīratvaṃ pratipāditam | bhagavataśśarīratvaṃ nāma niyāmakatvam | prakṛtyādi jagataśśarīratvañca niyāmyatvaṃ na tu karacaraṇādyavayavopetamukhyaśarīratvaṃ bhagavatassarvapadārthaniyamanamapi svasvavyāpārasvarūpa sidhyarthañcāvaśyakameva | anyathā bhagavataśśarīraniṣedhaka śrutīnāṃ prākṛtaśarīraviṣayatvābhāva prasaṃgāt | api ca jīvāvyaktakālādīnāṃ brahmaśabdārthabhūtajñānānandādvitīyakūṭasthātmaka brahmarūpatvaṃ syāt | brahmaṇo bhagavaccharīrasya mukhyatve śarīra viśiṣṭasyaiva brahmatvena jīvāvyaktakālādīnāṃ brahmaśabdārthāntarbhāvena ca brahmaṇopi jīvādi jagadātmakatvaṃ syāt | saṃjñādhikaraṇanyāyena śabdabhedasyārthabhedajñāpakatvāt | pūrvatantre tadadhikaraṇamitthamupavarṇitam | bhedalakṣaṇe dvitīyapāde saṃjñācotpattisaṃyogādityatra jyotiṣṭome śrūyate | athaiṣajyotirathaiṣa viśvajyotirathaiṣa sarvajyotiretena sahasradakṣiṇena yajeteti | tatra kiṃ prakṛtaṃ jyotiṣṭomaṃ p. 196) jyotirādiśabdairanūdya tatraiva sahasradakṣiṇākhyo guṇo vidhīyate | uta evaṃ nāmakānyeva dakṣiṇakānyapūrva karmāṇi vidhīyanta iti saṃkṣepa eṣa ityetacchabdena prakṛtaṃ jyotiṣṭomaṃ jyotirādiśabdairanūdya tasmin sahasradakṣiṇākhyo guṇo vidhīyate | anyathā prakṛtahānā prakṛtakalpanā doṣāpātāditi pūrvapakṣe prakṛtajyotiṣṭomasyāthapadena vicchedāt | prakṛte karmaṇi guṇavidhiparatve etenetyādi vākyenaiva pūrtau athaiṣa ityādervaiyyāpatteśca saṃjñābhedena pratītārthasya bādhakaṃ vinā tyāgāyogāt etacchabdasya vakṣyamāṇopi prayogasaṃbhavācca | evaṃ nāmakāni karmāntarāṇi vidhīyanta iti siddhānta iti | na dvitīyaḥ brahmaśabdārthasya satataikatā na svarūpasya vikāramātraśūnyatvena brahmopādānatāvādasyaupacārikatva pāribhāṣikatvaprasaṅgāt | tasyānupādānatva eva paryavasānena asmadavirodhitvādāstāṃ vistaraḥ | kiñca brahmajagadupādānaṃ na bhavati jagatkartṛtvāt yaḥ yatkartā sa na tadupādānaṃ yathā kulālādiriti vyāptessarvasammatatvāt nahi sarvasya kartā icchāmātraṃ prabhossṛṣṭiriti sṛṣṭi vinirgatā iti kevalakartṛtvapratipādakapramāṇasadbhāvena upādānatvapratipādaka pramāṇasadbhāvena upādānatva pratipādaka niravakāśapramāṇābhāvena ca prayojakatvāsaṃbhavāt | udāhṛta pramāṇānāṃ yathāsaṃbhavaṃ sāvakāśasyābhihitatvāt na ca pūrvācāryopadeśa paramparāgata brahmopādānatvavādaḥ tyaktumayogya p. 197) amukhya eva svīkriyata iti vācyam | amukhyopādānatvasyānupādānatvena asmadavirodhitvādityasatkṛdāveditvāt ityalaṃ prapañcena | tasmādbrahmopādānatvamamukhyaṃ asmanmatāvirodhīti siddham | || iti brahmopānataikyaprakāśaḥ || nanu tathāpi viśiṣṭādvaitamiti prameyamasmābhiraṅgīkriyate tathāhi sadevasaumyedamagra āsīt | ātmā vā idameka evāgra āsīt tatvamasi ahaṃ brahmāsmītyādi sāmānādhikaraṇyavacanāni śrūyante | tatra idaṃ sadātmādiśabdārthayorjagadbrahmaṇorabhedāyogāt | anyatra padalakṣaṇayā bhedapratipādane vedasyāmukhyārthatvaprasaṃgena mukhyārthatālābhāyaucityāt viśiṣṭārthaparatayā vākyāni nīyante | tatra tacchabdena sūkṣmacidacidviśiṣṭaṃ brahmocyate | idaṃ śabdena sthūlacidacidviśiṣṭaṃ brahmocyate | evamidamātmādiśabdayorapi cidacicchabdena jīvajaḍe gṛhyete jīvasya sūkṣmatvaṃ svarūpatoṇutvena dharmabhūtajñānasya pralaye saṃkocādvā jaḍasya sūkṣmatvaṃ kāraṇāvasthāpannatvam | evañca pralayakālavṛttīni jīvajaḍe sūkṣmacidacicchabdārthau | evaṃ jīvasya sthūlatvaṃ dharmabhūtajñānasya vikāsaḥ jaḍasya sthūlatvañca kāryāvasthāpannatvaṃ tathā ca sṛṣṭikālavartīni jīvajaḍe sthūlacidacicchabdārthau | etadubhayaviśiṣṭatvañcobhaya śarīrakatvameva | yasyātmā śarīraṃ jagatsarvaṃ śarīrante saritsamudrāśca hareśśarīraṃ p. 198) yatkiñcabhūtaṃ praṇametadanyamityādi śrutismṛtisiddhatvāt jīvajaḍātmakasya jagataḥ bhagavaccharīratvañca bhagavanniyāmyatvameva | na tu karacaraṇādyavayavopeta mukhyaśarīratvaṃ tasyāprākṛtatvāt | bhagavatastaccharīratvañca tanniyāmakatvameva | śarīravācakapadaṃ śarīriparyavasāyīti ca | evañca sūkṣmacidacidviśiṣṭasya sthūlacidacidviśiṣṭasya brahmaṇaḥ ekatvādviśiṣṭādvaita paraṃ vākyamityucyate | evaṃ tatvamasītyādi vākyamapi vyākhyeyam | tatra tatpadena sūkṣmacidacidviśiṣṭaṃ brahmocyate | tvaṃ padena sthūlacidacidviśiṣṭaṃ brahmocyate | atra sthūlacidacicchabdena tvaṃ padārthabhūtaśarīraviśiṣṭa jīvacaitanyamucyate | sākṣātparamparayā vā śarīrajīva caitanyayordvayorapi niyāmakatvāt brahmaṇaḥ tvaṃ padena tadviśiṣṭaṃ brahmocyate | dvayoḥ padārthayorabhedāt viśiṣṭādvaitamucyate evaṃ bhedavākyānāṃ jīvabrahmabhedaparatvaṃ abhedavākyānāṃ viśiṣṭābhedaparatvamiti na kāpyanupapattiriti | bhavanmate tu uktarītyā anyatarapadalakṣaṇayā vā vibhaktilakṣaṇayā vā udāhṛtaṃ sarvaṃ vākyaṃ bhedaparameva | na tu viśiṣṭābhedaparamiti | evaṃ dvayormatayorvirodhāt kathamaikyamiti cet atra brūmaḥ | viśiṣṭādvaita paratā vākyānāṃ na tu mukhyataḥ | viśiṣṭaikyamamukhyantu nāsmākaṃ pratirudhyate | p. 199) ityevaṃ yuktibhiḥ samyaṅnyāyaiśca parassammataiḥ | śrutyādibhiḥ pramāṇaiśca nirṇayoyaṃ prasādhyate | anumānapūrvamīmāṃsā nyāya śrutismṛtyādipramāṇaiśca sadevasaumyetyādi vākyānāṃ viśiṣṭādvaitapratipādakatvaṃ lakṣaṇādivṛtyā | na tu śaktyerthaḥ | amukhya viśiṣṭādvaitaṃ ubhayāntaryāmi viśeṣyabhūta caitanyaikye paryavasyatīti sarvāntaryāmi bhedavādināmasmākaṃ na virodhītyevaṃ nirṇayassamyakbodho yathā syāttathā sādhyata ityarthaḥ | tathāhi sūkṣmacidacidviśiṣṭaṃ sthūlacidacidviśiṣṭaṃ abhinnamiti korthaḥ | viśeṣyadvayamabhinnamiti vā viśeṣaṇadvayamabhinnamiti vā viśiṣṭadvayamabhinnamiti vā nādyaḥ śuddhādvaite viśiṣṭādvaitavyavahārasya lākṣaṇikatvenāsmadiṣṭasiddheḥ svāyatte śabdaprayoge amukhya vyavahāre kāraṇābhāvācca | na dvitīyaḥ | sthūlasūkṣmā citoḥ kāryakāraṇayorbhedābhedasyaiva pūrvaṃ sādhitatvena kevalābhedalākṣaṇikatveneṣṭāpatteḥ | sthūlasūkṣmacitorapi sthūlaśarīraviśiṣṭatadrahitaviśeṣyabhūta caitanyamātrayorapi upādānopādeya vāpannayorbhedābhedasyaiva saṃpratipannatvena viśeṣaṇabhūtayostayorabhedasyaupacārikatvāvaśyaṃ bhāvāt | nāpi tṛtīyaḥ | tatrāpi viśiṣṭaṃ viśeṣaṇaviśeṣya tassaṃbandhebhyo bhinnamabhinnaṃ bhinnābhinnaṃ vā nādyaḥ | tatrāpi nityamanityaṃ vā | nādyaḥ | nityayorbhinnayorabhedānupapatteḥ | anyathā jīvabrahmaṇorapyabheda prasaṅgāt | p. 200) kiñca viśiṣṭadvayasya viśeṣyādbrahmacaitanyādbhinnasya svatantra cetanatve brahmatraividhyāpatteḥ | asvatantra cetanatve ca pūrvoktadoṣānistārāt tat jñānasyāpuruṣārthatvāpatteśca apasiddhāntācca kiñca sṛṣṭipralaye sūkṣmacidacidviśiṣṭa sthūlacidacidviśiṣṭayorabhāvena nityatvānupapatteśca | nāntyaḥ | tasyānityatvena jagatkāraṇatvānupapatteḥ | na ca viśeṣyameva brahmajagatkāraṇamiti vācyam | bhavanmate sūkṣmacidaciccharīrakasyaiva brahmaṇaḥ jagatkāraṇatvenāpasiddhāntāt | śarīrādiśūnyasya viśeṣyasya brahmaṇo jñānādyanupapatyā kartṛtvānupapatteśca | na ca tasya divyamaṃgalavigrahopetatvājñānādikamupapannamiti vācyam | tasya svato vikārābhāvena sūkṣmacidacidātmaka jagaccharīraviśiṣṭasyaiva brahmaṇaḥ abhinna nimittopādānatvāṅgīkārāt | kiñca ghaṭapaṭau bhinnāvityādivat viśiṣṭasyāpi viśeṣyādibhyo bhedagrāhakapramāṇābhāvāt | pratyuta viśiṣṭaṃ viśeṣyātmakamiti pratyakṣādi pramāṇaṃ gṛhṇāti | kiñca upādeyaṃ upādānātiriktaṃ nāstīti vadatā viśiṣṭasyānityasya viśeṣyopādānakasya tadabhedasyaiva vaktavyatvāt | tasmānnaviśiṣṭaṃ viśeṣādibhyobhinnamiti | nāpyabhinnamiti dvitīyaḥ | kevalābhedagrāhaka pramāṇābhāvāt kevalapuruṣo daṇḍaviśiṣṭapuruṣo na bhavatīti pratyakṣādi pratītessarvānubhava siddhatvāt | p. 201) anyathā daṇḍinamānayetyukte kevalapuruṣānayanaṃ śuddhapuruṣamānayetyukte daṇḍayānayanañca syāt | dvayornirviśeṣaṇabhede viśiṣṭaviśeṣyapadayoḥ paryāyatvañca syāt | api ca sthūlasūkṣmayościdacidrūpaviśeṣaṇayorapyabhedaprasaṃgāt | sūkṣmacidacidrūpaviśeṣaṇābhinnabrahmābhinnatvāsthūlacidacidrūpa##- brahmasvarūpa jñānābhinna brahmābhinnānandasya jñānābheda iti bhavanmate manmate advaitamate ca | kiñca viśiṣṭaṃ kiṃ militatrayasvarūpaṃ utaikaikasvarūpaṃ nādyaḥ | tasya viśiṣṭātiriktatvena tatpakṣoktadoṣāpātāt | na ca viśeṣyameva brahmaviśeṣaṇa saṃbandhāt viśiṣṭātmanā pariṇamata iti vācyam | brahmaṇassākṣādeva vikāraprasaṃgāt na ca viśeṣyasvarūpameva viśiṣṭaṃ viśeṣaṇasaṃbandhādabhivyajyata iti vācyam | viśeṣaṇa saṃbandhasyānityatve tasya janyatva eva paryavasānāt | nityatve tu viśiṣṭasya sarvadātatvena vyaṃgyatvānupapatteḥ | kiñca pralaye sthūlacidacitsabandhasya sṛṣṭau sūkṣmacidacitsaṃbandhasya vā bhāvena nityatvānupapatteḥ | na ca pralaye vidyamānaṃ sūkṣmacidacidrūpaṃ jagadeva sṛṣṭau sthūlacidacidrūpaṃ bhavati | viśeṣaṇayorabhedādviśiṣṭābhedo nānupapanna iti vācyam | viśeṣaṇaviśeṣyayossūkṣmatvasthūlatvayoratyantaviruddhatvena bhedāyogāt tadabhedaprayukta tadviśiṣṭa cidacidrūpaviśeṣaṇayorapi p. 202) bhedāttadbhedaprayukta tadviśiṣṭa bhedaparihārāt | sūkṣmatvasthūlatvarūpaviśeṣaṇaviśeṣyayorbhedānaṃgīkāre aṇutvamahatvasarvajñatvālpajñatvasvātantryapāratantryādi dharmāṇāṃ bhedābhāvena jīveśvarādi bhedasādhanābhāvaprasaṅgāt | viruddhadharmayorbhedābhāve tadadhikaraṇayostadabhedasidhyadhīnabhedayorapi bhedābhāvasya kaimutikanyāyasiddhatvāt | evaṃ sarvapadārthānāmapyabhedaprasaṅgāt | sṛṣṭipralayayoraviśeṣaprasaṅgācca | upādānopādeyayoratyantābhedasya prāgeva nirastatvācca | tasmadviśiṣṭaṃ viśeṣyādibhyo abhinnamiti dvitīyapakṣonupapannaḥ | nāpi bhinnābhinnamiti tṛtīyaḥ | apasiddhāntātpakṣadvayokta doṣatādavasthyācca | nanu tathāpi | viśiṣṭaṃ dvividham | nityamanityañceti | yatra viśeṣaṇatassaṃbandhau nityau tatra viśiṣṭaṃnityameva viśeṣyābhinnamapi yathā īśvarassarvajña ityādau tatra sarvajñatvārūpaviśeṣaṇasya tatsaṃbandhasya ca nityatvena tadviśiṣṭamapi nityameva viśeṣyabhūta brahmābhinnañca evaṃ sūkṣmacidacidviśiṣṭaṃ ityatrāpi tatra cicchabditajīvarūpa viśeṣaṇasya nityatvādantaryāmiṇo brahmaṇopi viśeṣyasya nityatvāttayorniyāmyaniyāmakabhāvarūpasaṃbandhasyāpi nityatvāt | tadviśiṣṭaṃ viśeṣya brahmaṇātyantābhinnameva acicchabdita jaḍarūpaviśeṣaṇeṣu yannityaṃ prakṛtyādikaṃ tatrāpi p. 203) prakṛtyādirūpaviśeṣaṇasya tadantaryāmiṇo bhagavato viśeṣyasya niyāmyaniyāmakabhāvarūpatassaṃbandhasya ca nityatvāttadviśiṣṭamapi nityam | viśeṣyasya brahmābhinnamapi tatra yadanityaṃ prākṛtaṃ pṛthivyādikaṃ tatra pṛthivyādirūpaviśeṣaṇa tatsaṃbandhayoranityatvepi viśeṣyasya brahmaṇo nityatvāt | tatsvarūpameva viśiṣṭamanityapṛthivyādirūpaviśeṣaṇasaṃbandhādabhivyajyata ityaṅgīkāryam | anyathā viśeṣyasya brahmaṇaḥ pṛthivyādirūpāgantukaviśeṣaṇasaṃbandhādviśiṣṭātmanā pariṇāma prasaṅgena brahmaṇonirvikāratvahāniprasaṅgāt | prakṛtyādi kāryajātaṃ sarvamapi paramparayā sopādānaprakṛtyādyabhinnamiti nityamevetyabhihite anityaśrutīnāṃ sarvatraupacārikatvaprasaṅgāt | avasthāviśeṣarūpa dharmaparā anitya śrutyādaya ityabhihite ca dharmāṇāmapyavayavasaṃyogaviśeṣarūpāṇāṃ sopānadravyābhinnatvena teṣāmapi nityatvena anityatva śrutīnāmaucārikatvasya durvāratvāt dharmāṇāmeva saṃyogādirūpāṇāṃ kāryāṇāṃ sopādānadravyādbhedaḥ | pṛthivyādirūpakāryāṇāṃ sopādānaprakṛtyādyabheda iti ardhajātīyādyāpatteriti bhavaduktamaryādayaiva viśiṣṭādvaitaṃ vadāmaḥ | yadvā pṛthivyādikāryaśabdena lakṣaṇayā sopādāna prakṛtyādigrahaṇena kāpyanupapattiḥ | sṛṣṭipralayavṛttinościtorbhedavyavahārārthaṃ asmākīnaṃ p. 204) pāribhāṣikaṃ sthūlatvasūkṣmatvarūpaviśeṣaṇadvamaṃgīkṛtam | na tu śrautaṃ viśiṣṭādvaitamasti etadabhiprāyeṇa sadeva saumyedamagra āsīditi vākyaṃ viśiṣṭādvaitaparamityasmākīnaupacārikaprakriyā | evaṃ tatvamasītyatrāpi tatpadena pūrvaprakṛtajaganniyāmakatvādiguṇaviśiṣṭaṃ brahmocyate | tvaṃ padena jīvāntaryāmirūpaṃ brahmocyate antaryāmiṇamīśeśamapekṣyāhaṃtvamityapi | iti smṛteḥ | jīvāntaryāmitvena jīvaniyāmakatvameva jīvaviśiṣṭatvaṃ tadapi viśiṣṭaṃ viśeṣyabrahmasvarūpameva | etadabhiprāyeṇa tatvamasīti vākyaṃ viśiṣṭādvaitaparamityasmākīno vyavahāraḥ | yatra tu viśeṣaṇatatsaṃbandhāvanityau tatra viśeṣyameva viśeṣaṇasaṃbandhāt viśiṣṭātmanā pariṇamata iti tatra viśiṣṭamanityaṃ viśeṣyādbhinnābhinnañca | atyantābhede prāgapi viśiṣṭapratītyāpatyā bhedotyaṅgī kriyate | yathā daṇḍītyādau daṇḍādiviśeṣaṇasaṃbandhādviśeṣyabhūtaṃ devadattasvarūpameva viśiṣṭātmanā pariṇamata iti tadanityameva | viśeṣyādbhinnābhinnañca tasmādevaṃ viśiṣṭādvaitena keṣāmapi virodhagandha iti cenna | etsarva prameyasyāsmanmataprameyatvena prāgūhitasyedānīmāviṣkāreṇoktatvenāsmanmataikye vivādābhāvāt | brahmaṇaścidacidantaryāmitvasya sṛṣṭipralayavṛttinościdacitoḥ pāribhāṣikāparaparyāyamukhyasthūlatva sūkṣmatvayoḥ sṛṣṭipralayavṛttibhagavatsvarūpābhedasya p. 205) tatpadavācyamūlarūpasya tvaṃ padavācyatadantaryāmi rūpā bhedasya ca sarvasyāpyasmābhiraṃgīkārāt | etatsarvasammataṃ uktacidacidantaryāmi rūpābhedādirūpaṃ prameyaṃ sarvaśāstrasammataṃ bhavadbhirapi lākṣaṇikapadena vyavahriyata iti viśiṣṭādvaitapadamamukhyameva | tatra na tāvat sadeva saumyetyatra satpadaśakyatāvacchedakaṃ sūkṣmacidacidviśiṣṭatvaṃ sūkṣmacidacidviśiṣṭe brahmaṇi satpadasya prayogaprācuryābhāvena śakyasaṃbhavena tadviśiṣṭatvasya śakyatāvacchedakatvāyogāt || oṃ tatsaditi nirdeśā brahmaṇastrividhasmṛtaḥ | sadbhāve sādhubhāve ca sadityetatprayujyate || satvaṃ sādhusvarūpaṃ syādityādi pramāṇānusāreṇa sacchabdasya brahmaṇi prayogadarśanena tasya brahmaśabdaparyāyatvena brahmatvasyaiva satpadaśakyatāvacchedakatvāt | na ca brahmatvādikameva satpadaśakyatāvacchedakaṃ sūkṣmacidacidviśiṣṭatvaṃ vākyārthānyathānupapattilakṣaṇasyāpi sthūlacidacidviśiṣṭe brahmaṇiśakyabhāvena tatprakārakabodhasyāpi lakṣaṇasādhyatvenāmukhyameva | evaṃ tatvamasītyādāvapi pralayakālīna sṛṣṭikālīnajīvabrahmaviśiṣṭatvayoḥ tatvaṃpadaśakyatāvacchedakatvābhāvena tadviśiṣṭabodhasyāpi lākṣaṇikatvenāmukhyatvameva | tasmātsṛṣṭipralayavṛtti cidacidantaryāmirūpābhedātmakamasmadaṅgīkṛtameva prameyaṃ bhavadbhiramukhyavṛtyā viśiṣṭādvaitamiti maṅgalam || || iti viśiṣṭādvaita tatvaprakāśaḥ || p. 206) atha jīvabrahmaṇoratyantaṃ bheda ityatra na kopyāvayorvirodha iti na tadvicāryamiti abhedaśrutayo jñeyādehadehinibandhanāḥ | ityetadaikyamapi viśiṣṭādvaitaikyaprakāśena prakāśitaṃ bhavati || nanu tathāpi nirañjanaḥ paramaṃ sāmyamupaitīti bhagavatāmuktānā parasparaṃ muktānāñca sāmyaṃ vayaṃ brūmaḥ | bhavantastu vakṣyamāṇapramāṇaiḥ tāratamyameva vadanti ato muktau tāratamyatadabhāvābhyāmāvayoraikyānupapatteriti cedatrocyate | sāmyaśrutiramukhyārthā muktānāṃ brahmaṇastathā | tāratamyavacomukhyamiti nirṇīyate mayā || parasparaṃ muktānāṃ tathā brahmaṇo muktānāñca sāmyaśrutiramukhyasāmyaparā | te ye śataṃ mānuṣā ānandā ityāditāratamya śrutismṛtyādayaḥ mukhyatāratamyaparā | ityevaṃ mayā nirṇayaḥ kriyata ityartha bhagavatāmuktānāñca parasparaṃ muktānāñca sāmyaṃ mukhyamamukhyaṃ vā | nādyaḥ bhavanmate jīvabrahmaṇestāvat vibhutvāṇutvaśeṣitvaśeṣatva śrīpatitva śrīvatsatvajagatkāraṇatva tadabhāvāḥ svātantryapāratantryādibhirasāmyāṅgīkāreṇa sāmyaśrutermukhyatvāsambhavāt | jñājñāvīśanīśau brahmeśānādibhirdevairyatprāptuṃ naiva śakyate | tadyatsvabhāvaḥ kaivalyaṃ sabhavān kevalo hare | p. 207) jagadvyāpāravarjamityādi śrutismṛti sūtrairasāmyokteśca | kiñca jīvajñānānandādikaṃ īśvarajñānānandādernikṛṣṭaṃ jīvajñānānandāditvāt saṃsārī jīvajñānānandādivat | īśvarānando jīvānandādutkṛṣṭaḥ | tadavaśyatanniyāmakānandatvāt yadevaṃ tadevam | yathā sevyānandātsevakānanda ityādyanumānavirodhāt | kiñca muktajīvānāṃ sarveṣāṃ parabrahmasāmye satyaṃ jñānamanantaṃ brahma | yato vāco nivartante | aśabdamasparśamarūpamavyayam | satyakāmassatyasaṅkalpaḥ ityādiśrutiprāptabrahmā sādhāraṇadharmavatvena teṣāmapi parabrahmatvāpatyā jagatkāraṇatvāpatteḥ | na ceṣṭāpattiḥ | anekeśvaratvāpatyā ekamevādvitīyamityādi śrutivirodhāpatteḥ | na ca teṣāṃ jagatsṛṣṭyādāvicchaiva nāstīti vācyam | jagatsṛṣṭyādyupayuktajñānecchākṛtiśaktyādīnāṃ satve tadabhāvasyā yuktatvāt | viṣṇumāhātmyaleśasya vibhaktasya ca koṭidhā | punaścānandadhātasya punaścāpihyanantayā | naikāṃśasamamāhātmyā śrīśeṣabrahmaśaṅkarāḥ | iti nāradīyapurāṇavacanaiḥ brahmādisarvajīvānāṃ bhagavatsāmya niṣedhācca | jīvatsvarūpabhūtatāratamyasya muktau nāśe mānābhāvācca | niratiśaya bhagavatsevādisāhastrerapi bhagavatā svamukhyasāmyapradānasya śrutismṛtilokanyāyaviruddhatvācca | rājādau niratiśaya sevādi sānnidhya p. 208) bhṛtyādau svasvāmiparamasāmyāpekṣāyāḥ kvāpyadarśanācca | tathā ca muktānāṃ brahmasāmyaṃ naimittikam | tat prakṛtau tadvikārasaṃyogaviśeṣāditi tṛtīyapañcamapadīyādhikaraṇanyāyenāmukhyamevāṅgīkāryam | tadadhikaraṇamitthamupavarṇitam | darśapūrṇamāsaprakaraṇe śrūyate | saptadaśavaiśyasyeti tatra naimittikaṃ vidhīyamānaṃ sāptadaśyaṃ kiṃ prakaraṇādhīta pāñcadaśyābādhena vikalpena niviśati utapāñcadaśyabādhakatvenaiva niveśa iti saṃśaye saptadaśyapāñcadaśyayoḥ dvayorapi prakaraṇādhītatvena parasparabādhāyogādvikalpa iti pūrvapakṣaṃ prāpayya prakaraṇātsāmidhenī dvārā darśapūrṇamāsāṅgatvenāvagatasya pāñcadaśyasya sarvādhikāri prayogasādhāraṇyena śrutasya vaiśvakartṛkaprayogepi sāmānyarūpeṇa prāptasya viprarājanyakartṛkaprayoga eva sāvakāśatvenāmukhyāt naimittikasya sāptadaśyasya tu vaiśyakartṛkaprayoga eva prāptasya viśeṣasya viṣayatvena niravakāśatvena ca prabalatvāt prāptanityābādhane vidhānāyogāt | tadvādhakatvenaiva nimittikasyaiva vidhiriti siddhāntitam | tatra prakaraṇakalpitadarśapūrṇamāsaprayoge pañcadaśasāmidhenīranubrūyāditi vākye nityasya pāñcadaśyasya sarvādhikāriprayogamātrāṅgatvaprāpake naimittika sāptadaśya virodhe viprarājanyamātrakartṛkaprayogaviśeṣāṅgatvakalpanavat paramaṃ sāmyamupaitīti śrutiprāptasya p. 209) muktānāṃ bhagavatsāmyasyāpi bhagavanmātraniṣṭhatayā śrutiprāptavibhutvaśeṣitva śrīvatsavajagatkāraṇatvādyanekāsādhāraṇadharmātirikta katipayadharmaviṣaya evāmukhya sāmyasya vaktavyatvāt | darśapūrṇamāsaprayogatvarūpaśakyatāvacchedakānyayiprarājanyakartṛka##- tadbhinnatve sati tadgatabhūyodharmavatvarūpasādṛśye mukhyasyātra bhagavanmātraniṣṭhavibhutvādyanantadharmātiriktaduḥkhābhāva parānandatvādi katipaya dharmavatvarūpaśakyatāvacchedakānyaprakārakabodhajanakatvena lākṣaṇikatvenāmukhyatvasyaiva vaktavyatvāt ata evoktaṃ nyāyāmṛte paramasāmya śrutistu duḥkhābhāva satyakāmatvādinā sarassāgarayorivasvayogyānandapūrtyā ca katipaya dharmasāmya parā | liṃgabhedaḥ parānando duḥkhābhāvassamānateti smṛteriti bhogamātrasāmyaliṃgācceti sūtrasya bhavanmate bhogamātre muktasya brahmaliṃgānāṃ sāmyāt jagadvyāpāra varjamiti mātraśabdasyāvadhāraṇārthatvasya vyākhyātatvācca na ca paramaśabdavaiyyarthyaṃ saṃsāradaśāyāṃ jīvasyānandādivatvena brahmasāmyasatvena muktau abhivyaktānandādimatvena tatopyadhikasāmyapratipādanārthaṃ paramaśabdasārthakyopapatteḥ ata evokta manuvyākhyāne jīvasya tādṛśatvañca citramātraṃ na cāparamiti kiñcitsukhādisādṛśyamapi śenāsurānṛta p. 210) iti ca yadvā | paramamiti dvitīyā tṛtīyārthe ṣaṭsudvitīyetyanuśāsanāt lakṣaṇayā vā parameṇa bhagavatetyarthe bādhakābhāvāt anyathā bhagavadvācaka tṛtīyāntapadādhyāhārāpatteḥ | etena- idaṃ jñānamupāśritya mama sādharmyamāgatāḥ | sargepi nopajāyante pralayena vyathanti ca || iti vacanāni vyākhyātāni bhavanti tasmānmuktānāṃ bhagavatsāmyaṃ mukhyamanupapannamasmadaṃgīkṛtamamukhyamevāṅgīkāryamiti dvitīya pakṣa evāśrayaṇīyaḥ | amukhya sāmyasya mukhya tāratamyavyāptatvādbhavadbhirapi manyantarābhāvānmukhyaṃ tāratamyameva prakāśitamiti evamuktānāṃ parasparaṃ sāmyamapyamukhyameva | bhavanmate garuḍānantaviṣvaksenādīnāṃ itaramuktajīvebhya utkṛṣṭatvāṃgīkārāt kiñca saiṣānandasya mīmāṃsā bhavati te ye śataṃ mānuṣā ānandāḥ | sa eko manuṣya gandharvāṇāmānandaḥ śrotriyasya cā kāmahatasya | ityādi taittarīya śrutyā atha te ye śatamājānajānāṃ devānāmanandāḥ sa ekaḥ karmadevānāṃ devānāmānandaḥ | yaśca śrotriyo vrajino kāmahata iti vājasaneyakaśrutyā ākṣavantaḥ karṇavantassakhāyo manojaveṣvasamā babhūvuḥ | ityādi śrutyā tameva yūyaṃ bhajatātmavṛttibhiḥ mano vacaḥ kāmaguṇaiḥ svakarmabhiḥ | amāyinaḥ kāmadugaṃghri paṅkajaṃ yathādhikārāvasitārthasiddhaye | p. 211) nṛpādyāśśatadhṛtyantāḥ muktigā uttarottaram | sarvairguṇaiśśataguṇā modanta iti hi śrutiḥ | ityādi smṛtibhiḥ | vṛddhihrāsabhāksamantarbhāvādubhayasāmaṃjasyādevaṃ ityādisūtraiḥ asmadādimuktabhogajñānādikaṃ muktacaturmukhādibhogajñānādito nikṛṣṭaṃ asmadādibhogajñānāditvāt saṃsāryasmadādibhogajñānādivat muktajīvasvarūpānandaḥ parataḥ jñānānandatvasākṣādvyāpyadharmeṇa svasajātīyānandapratiyogikatāratamyavān jīvānandatvāt | tadīyavaiṣayīkānandavat prakṛtivaddhanivṛttiḥ svasajātīyabandhanivṛtyāśraya pratiyogikatāratamyavanniṣṭhābandhanivṛttitvāt nigalabandhanivṛttivat ityādyanumānaiḥ muktajīvānāṃ tāratamye siddhe sāmyaśrutergauṇasāmyaparatvasyaiva yuktatvāt | na ca sāmyaśrutyādīnāṃ muktaviṣayatvamiti vācyam | saṃsāriṇi śrotriyatvākāmahatatvā vṛjinatvādīnāmayogāt prāptaśrutiphalatvāttu śrotriyāprāptamokṣiṇaḥ | ta eva cāptakāmatvāttathākāmahatāmatāḥ | iti bhārata vacanena sośnute sarvānkāmānsaha | brahmaṇā vipaścitā | kāmasya yatrāptakāmāstatra māmamṛtaṃ kṛdhi | ityādi śrutibhiḥ | sa hi mukto kāmahata iti brahmāṇḍapurāṇavacanena ca śrotriyatvākāmahatatvayormuktānāmeva mukhyatvāt | ānandavallyām śrotriyasyacākāmahatasyeti p. 212) muktamanuṣyāṇāṃ manuṣyagandharvānandāpekṣayā śatonānandatvokteśca akāmahata śrotriyo mukta iti bhavadbhirapyaṅgīkārācca | akāmahatatvaṃ na tvakāmatvam | tathātve hataśabda vaiyyarthyāpatteḥ kintu kāmakṛtopadravaśūnyatvaṃ kāmitārthaprāptau yujyate | nānyathā sā ca satyakāmānāṃ muktānāmeva saṃbhavati | avrajinatvamapyapāpatvamaduḥkhatvaṃ ata evoktamanuvyākhyāne - apāpatvamaduḥkhatvaṃ cāvṛjinatvamihoditam | apriyaṃ vṛjinaṃ duḥkhamakaṃtoda itīryate | tatkāraṇatvātpāpaṃ vā vrajinaṃ nāmakathyate | ityuktassvayamīśena nāmārthaśśabdanirṇaye || iti tasyāpi aparokṣajñānināmapi prārabdhapāpasadbhāvena muktānāmeva mukhyatvāt | śrotriyasyetyatra yaśca śrotriya ityatra ca ekavacanaṃ samuccayārthaka ca śabdaścāyuktassyāt ekaviṣayatve vasiṣṭho braṃhiṣṭho'ruddhatīpatiśceti prayogābhāvāt | aprakṛtānyasaṃsārīparatve caturmukhādyānandasyānyasmin saṃsāriṇyasaṃbhavāt | tasmātpūrvavākyenāmuktānāṃ tāratamyamuktvā śrotriyasyetyādinā | teṣāmeva muktānāṃ tāratamyamucyate ityaṃgīkāryam | uktañcānuvyākhyāne - sa eka iti saṃsāragatamuktvā sukhaṃ punaḥ | p. 213) śrotriyasyeti vadati muktācchataguṇātmatām | saṃsāragācca saṃsāragatamuktvā śatādhikam | muktānmuktasya yuktaṃ syāt śrutyuktimabhivīkṣata iti sālokyamathasāmīpyaṃ sārūpyaṃ yoga eva ceti - caturvidhamuktīnāṃ tāratamyokteḥ | kiñca bhakti prapattirūpa brahmajñānaṃ mokṣasādhanamiti bhavanmatepi brahmādi manuṣyoktamāntānāṃ saṃsāriṇyāṃ tāratamye bahvalpālpataraśravaṇādi sādhyasya brahmajñānasya bahvalpālpatarālpatama brahmaguṇaviṣayakatvarūpatāratamyopetatvena sādhanatāratamyasya sādhyatāratamyāvinā bhūtatvena sādhyabhūtāyāṃ muktau tāratamyāvaśyaṃ bhāvāt - sādhanasyottamatvena sādhyañcottamamāpnuyāt | brahmādayaḥ krameṇaiva yathānandaśrutau śrutāḥ || iti brāhmavacanena - jñānānmokṣo bhavatyeva sarvakāryakṛtopi tu | ānando hrāsate kāryācchubhaṃ kṛtvā tu vardhate | iti brahmāṇḍavacanena - sarvaduḥkhanivṛttistu jñānino niścayo hi ? upāsanā karmabhiśca bhaktyā cānandacitrateti | smṛtyantareṇa ca | adhikañca tavajñānamadhikā ca gatistava | iti mokṣa dharmādivacaiḥ sādhanatāratamyasya sādhyatāratamya prayojyatvokteśca | uktañcānuvyākhyānoktasmṛtau | p. 214) yuktañca sādhanādhikyātsādhyādhikyaṃ surādiṣu | nādhikyaṃ yadi sādhye syātprayatnassādhane kutaḥ | daśakalpaṃ tapaścīrṇaṃ rudreṇa lavaṇārṇave | tyaktvā sukhāni sarvāṇi kliṣṭena lavaṇāṃbhasā | śakreṇa varṣakoṭīśca dhūmaḥ pītodhiduḥkhataḥ | varṣāyutañca sūryeṇa taporvākcchirasā kṛtam | suduḥkhena sukhaṃ tyaktvā dharmeṇākāśaśāyinā | pitā marīcayo varṣasahasramati sādaram | ati kṛcchreṇa kurvanti yatnaṃ brahmavidopi hi | ityetadakhilaṃ mokṣe viśeṣābhāvataḥ kathitamiti | kiñca bhavanmate vikalpo viśiṣṭaphalatvāditi sūtre vikalpena mokṣasādhanatvenoktānāṃ daharākṣarādividyānāṃ adhikālpaguṇaviṣayakatvena tāratamyāṃgīkārāt api ca pratyekaṃ mokṣa hetvoḥ nirantaracintā sanyāsarūpayorbhaktiprapatyossvarūpataḥ karmāpekṣānapekṣābhyāmāvṛtyanāvṛtyābhyāṃ ca tāratamyāṃgīkārāt | uktañca bhaṭṭavārtike - viyadbhāgasthāna sāmyādaviśeṣeṇa codita iti atrāviśeṣeṇa svargasādhanatve śrutānāṃ jyotiṣṭomāgni hotrādīnāṃ bahvalpaprāsasādhyatvena tāratamyāt tatsādhyasvargaphalepi tāratamyamuktam ##- na ca muktau tāratamye dveṣerṣyādiprasaṃgāt | tatkṛtaduḥkhādi prasaṅgācca muktatvahāniriti vācyam | p. 215) brahmāparokṣajñānādanāvakāmādi sarvadoṣāṇāṃ naṣṭatvena muktāvapi tatkṛtadveṣerṣyādīnāṃ sutarāmabhāvopapatteḥ | uktañcānuvyākhyāne - niśśeṣagatadoṣāṇāṃ bahubhirjanmabhiḥ punaḥ | syādāparokṣyaṃ hi hareḥ dveṣerṣyādistataḥ kutaḥ || bhaveyuryadicerṣyāyāssameṣvapi kuto na te | tapyamānāsamān dṛṣṭvā dveṣerṣyādi yutā api | dṛśyanto bahavo loke doṣā evātrakāraṇam | yadi nirdoṣatā tatra kimādhikyena dūṣyate | iti ata eva na dvitīyaḥ | iṣṭāpatterabhihitatvāt | tasmānmuktānāṃ parasparasāmyasyāpi duḥkhābhāvassvayogya pūrṇānandaliṃgabhedādi katipayadharma viṣaya eva vaktavyatvena tadgata bhūyo dharmavatvarūpamukhyasāmyāyogenāmukhyasāmyasya mukhyatāratamyāviruddhatvenāsmanmataikye vivādābhāvāditi sarvamanavadyam | iti muktau tāratamyaikyaprakāśaḥ || nanvevamapi prapattibhaktyākhyaṃ parasparanirapekṣaṃ brahmajñānaṃ mokṣasādhanaṃ brūmaḥ | tatrāpi prapatyākhyaṃ brahmajñānaṃ karmānapekṣaṃ sakṛdevānuṣṭhitaṃ mokṣasādhanamiti ca mumukṣurvai śaraṇamahaṃ prapadye | brahmaṇetvāmahaṃ saravamityātmānaṃ yuṃjīta | vedāntavijñānasuniścitārthāḥ sanyāsayogādyatayaśśuddhasatvāḥ | te brahmaloke tu parāntakāle parāmṛtātparimucyanti sarve ityādi śrutivacanāni - sarvadharmānparityajya māmekaṃ śaraṇaṃ vraja | p. 216) ahaṃ tvā sarvapāpebhyo mokṣayiṣyāmi mā śucaḥ | sakṛdeva prapannāya tavāsmīti ca yācate | abhayaṃ sarvabhūtebhyo dadāmyetadvrataṃ mama | tāvadārtistathā vāñcchā tāvanmohastathā sukham | yāvanna yāti śaraṇaṃ tvāmaśeṣāghanāśanam | ānukūlyasya saṅkalpaḥ prātikūlyasya varjanam | rakṣiṣyatīti viśvāso goptṛtvavaraṇaṃ tathā | ātmanikṣepakārpaṇye ṣaḍvidhā śaraṇā gatiḥ | anayā prapatyā māmākiñcanyaikapūrvakam | māṃ mādhava iti jñātvā māṃ gaccheccharaṇaṃ naraḥ | evaṃ māṃ śaraṇaṃ gacchan kṛtakṛtyo bhaviṣyati | ityādigītārāmāyaṇaviṣṇupurāṇa pañcarātravacanādīni pramāṇāni | itthaṃ saṃghaṭitaḥ padaistribhirasā vekadvipañcākṣarai rarthaistatvahita prayojanamayairadhyātmasāraistribhiḥ | iti namasaḥ prapattirūpeṣṭasādhanatvaprāpake asmatpūrvācāryodāhṛtaśloke udāhṛtapramāṇavacaneṣu ca prapattessākṣānmokṣahetutvamāvedyate | bhavantastu brahmāparokṣajñānaṃ mokṣasādhanaṃ prapatyādīni tu tadaṃgānīti vadanti | tathā cātrāvayorvirodhaḥ kathamaikyamiti cedatrocyate karmādivatprapatyākhyaṃ sādhanaṃ na tu mukhyataḥ | jñānadvārā sādhanañcetyavirodhotra sādhyate | karmādīnāṃ paramparayā cittaśuddhidvārā jñānadvārā p. 217) mokṣasādhanatvavat prapatyākhyaṃ sādhanamapi vijñāna bhaktyādidvārā paramparayaiva mokṣasādhanaṃ na tu mukhyatassākṣāt iti śabdo hetau | ca śabdassamuccaye prapattivācakaṃ taditiśeṣaḥ | tataḥ tatprapatyākhyaṃ jñānadvārā mokṣasādhanaṃ atotra prapattivi'seṣayepi āvayoravirodha iti sādhyata ityarthaḥ | tathāhi prapattirūpaṃ jñānaṃ kiṃ sākṣānmokṣasādhanaṃ bhavadabhipretam | bhaktyā vikalpena vā bhaktyaṅgatvena karmādivat paramparayā vā nādyaḥ | tasyāssākṣānmokṣasādhakaprāpakapramāṇābhāvāt | na ca mumukṣurvai śaraṇamahaṃ prapadye ityādivacanajātaṃ pramāṇamiti vācyam | tatra tāvat mumukṣurvai śaraṇamahaṃ prapadye ityasya apāmasomamamṛtā abhūma | karmaṇaiva hi saṃsiddhimāsthitā janakādayaḥ | mumukṣurnivartakakarmācaratītyādivat prapatterapi paraṃparayā mokṣasādhanatvaparatvopapatteḥ | kiñca brahmavidāpnoti param | tarati śokamātmavit | tamevaṃ vidvānamṛta iha bhavati | dṛṣṭaiva taṃ mucyate nāpareṇa ityādau śrūyamāṇasya brahmajñānasya bhavadbhirbhaktirūpajñānaparatvāṃgīkāre bādhakā bhāvāt | anyathā brahmavidāpnotītyādavapi bhaktivatprapattivacca brahmāparokṣajñānamapi tṛtīyassākṣānmokṣasādhanaṃ syāt | na ca prapadya ityasya jñānaviśeṣavācakatvena prapattirūpopāyāntaraphalatvaṃ brahmavidāpnotītyādeḥ p. 218) jñānasāmānya vācitvena bhaktyākhyaviśeṣaparatvameva yuktamiti vācyam | matvā dhīro na śocati | dṛṣṭvaivataṃ mucyatenāpareṇa ityādau matvetyādīnāṃ mananadarśanādirūpajñānaviśeṣavācakānāṃ bhaktau paryavasānavat | prapadya ityasyāpi bhaktau paryavasāne bādhakābhāvāt anyathā bhaktivatprapattivat mananaṃ darśanañca sākṣānmokṣasādhanaṃ syāt | kiñca bhavanmate karmayogajñānayogayoriva prapatterapi bhaktyaṃgatvopapatteḥ | aṃgetyaṃgi phalānuvāde bādhakābhāvāt tasmānmumukṣurvai śaraṇamahaṃprapadye iti śrutirna prapattessākṣānmokṣasādhanatva parā nāpi brahmaṇe tvāmahaṃ sakhamityātmānaṃ yuṃjīteti śrutiḥ tasyā api satyatapodamaśamadānadharma prajananāgni hotrādīnāṃ bhaktyaṅgapūtānāṃ pūrvaprakṛtatvena omityetenākṣareṇa paraṃ puruṣamabhidhadhītetyādi śrutyantarānusāreṇa pūrvaprakṛtakarmāṅgībhūtamano yogarūpadhyānākhya bhaktividhi paratvena karmānapekṣapratipattiparatvāsambhavāt | jñātvā tamevaṃ manasā hṛdā ca bhūyo na mṛtyumupayāti vidvān iti pūrvākye bhaktirūpajñānatvasyoktatvepi phalasādhanatvenoktasya tattyaivātra samantrakaṃ vidhānamityaṃgīkāre bādhakābhāvāt | kiñca evaṃ yuñjan sadātmānaṃ yogī vigatakalmaṣaḥ | sukhena brahmasaṃsparśamatyantaṃ sukhamaśnute | p. 219) iti gītāyāṃ yuñjannityasyātmānaṃ dhyāyannitiyuñjannevaṃ sadātmānaṃ yogī niyatamānasaḥ | śāntiṃ nirvāṇaparamāṃ matsaṃsthāmadhigacchati | ityatrāpi ##- kurvanniti vā yogino yatacittasya yuñjato yogamātmanā ityatrātmano bhagavataḥ yogaṃ samādhiyogaṃ yuñjataḥ kurvataḥ ityādyartha ivātmānaṃ yuṃjītetyatrāpi bhagavantaṃ dhyāyītetyādi dhyānavidhiparatvasambhave ātmasamarpaṇarūpaprapattiparatvā saṃbhavāt dhanugṛhītvopaniṣadaṃ mahāstraṃ śaraṃ hyupātā niśitaṃ sandadhīta | āyamya tadbhāvagatena cetasā lakṣyaṃ tadevākṣaraṃ saumya viddhi | praṇavo dhanuśśarohyātmā brahmatallakṣyamucyate | apramattena veddhavyaṃ ityādi śrutiṣviva yuṃjītetyatrāpi dhyānavidhiparatvasyaiva yuktatvācca na brahmaṇetvāmahaṃ sakhamityātmānaṃ yuñjīta omityātmānaṃ yuñjīta ityādi śrutivākyamapi na sākṣānmokṣasādhanaprapattividhāyakaṃ nāpi vedāntavijñānasuniścitārthā iti śrutirapi prapattiparā jñeyassanityasanyāsī yo na dveṣṭiṃ na kāṃkṣati | kāmyānāṃ karmaṇāṃ nyāsaṃ sanyāsaṃ kavayo viduḥ | anāśritaḥ karmaphalaṃ kāmyaṃ karma karoti yaḥ | sasanyāsī ca yogī ca na niragnirna cākriyaḥ | ityādi gītāvacaneṣu sanyāsaśabdasya p. 220) phalakāmanādityāgena īśvarārpaṇa budhyāvarṇāśramavihitakarmānuṣṭhānarūpakarmayogāṃśadvaye yaḥ kāmādivarjanarūpoṃśaḥ tatparatvasyaivābhihitatvena tadupabṛṃhaṇānurodhenātrāpi śrutau sanyāsaśabdasya tatparatve saṃbhavati prapatti paratvāyogāt | kiñca sanyāsastu mahābāho duḥkhamāptumayogataḥ | yogayukto munirbrahmannacireṇādhigacchati | iti gītā samākhyayā śrutisyasanyāsayogaśabdasya karmayogaparatvāvaśyaṃ bhāvāt | anyathā yogaśabdavaiyarthyāpatteḥ | sa hi loke munirbrahma yaḥ kāmakrodhavarjitaḥ | iti sanyāsaśabdasya śrutisyamuniśabdasamānārthatvokteḥ | tathā ca sanyāsayogaśabdasya phalakāmanādityāgapūrvakaṃ īśvarārpaṇabudhyā vihitakarmānuṣṭhānarūpakarmayogaparatvameva na sarvathā prapattiparatvam | na ca karmayogasya sākṣānmokṣasādhanatvā bhāvena sanyāsayogāssarve parimucyantīti mukti hetutva kathanamanupapannamiti vācyam | prapatterapi sākṣānmokṣahetutva prāpakapramāṇābhāvena doṣasāmyāt - sanyāsastu mahābāho duḥkhamāptumayogataḥ | yogayukto munirbrahmannacireṇādi gacchati | ityatra karmayogasya paramparayā mokṣasādhanatvavat prakṛte p. 221) tasya tathaiva mokṣāṃgatvopapatteḥ | athavā sanyāsayogāt karmayogāt śuddhasatvāḥ śuddhāntaḥ karaṇā bhavanti | tasmādyatayaḥ śravaṇādau prayatnaśīlā bhavanti tataśca vedāntajanyaṃ yadvijñānaṃ śravaṇamanananididhyāsanarūpaṃ tena suṣṭhuniścitaḥ aparokṣīkṛtaḥ aparabrahmalakṣaṇo artho yaiste | vedāntavijñānasuniścitārthā bhavanti tasmātparimucyantīti aparokṣajñānasyaiva sākṣānmokṣahetutvopapatteḥ | agnihotraṃ juhoti | yavāgūṃ pacati | ityādāviva śrautakramādārtakramasyaiva balavatvasya pañcamādhikaraṇanyāyasiddhatvāt draṣṭavya śrotavyo mantavyo nididhyāsitavya iti darśanoddeśena śravaṇādividhāyakaśrutyantara samākhyānācca | asmaduktārthasyaiva yuktatvācca sanyāsaśabdasya turīyāśramaparatve tasya tāni vā etānpaparāṇi tayāpuṃsi nyāsa evātyarecayaditi tadahareva pravrajet | yadahareva virajet | iti śrutau | sanyāsastu turīyo yo niṣkriyākhyassadharmakaḥ | na tasmāduttamo dharmo loke kaścana vidyate | tadbhaktopi hi yadgacchettasya hasto na dhārmikaḥ | madbhaktiśca viraktistadadhikāro nigadyate | yathādhikāro bhavati brahmacāryapi pravrajet | iti nāradīyapurāṇe | sanyāse tu turīye vai prītirmama mahīyasī | yeṣāmatrādhikāro na teṣāṃ karmeti niścayaḥ | p. 222) iti brāhmapurāṇe bhagavadbhakti viraktyadhikāratvasarvasādhanottamatva bhagavatparamaprītiviṣayatvapratipādanena sarvathā tasya prapattiparatvānupapatteḥ | sarvadharmāniti gītāvacanasyāpi ahaṃ tvā sarvapāpebhyo mokṣayiṣyāmīti pāpanivṛtteḥ | sakṛdeva prapannāyeti rāmāyaṇavacanasya abhayaṃ sarvabhūtebhyo dadāmīti abhayapradānasya tāvadārtiriti viṣṇupurāṇavacanasyāpi śramakleśādinivṛtteḥ ānukūlyasya saṃkalpaḥ | iti pāñcarātravacanasyāpi udāhṛtaśrutismṛti samākhyayā prapatteḥ paramparayaiva mokṣahetutvopapatteḥ | itthaṃ saṃghaṭita ityetadapi udāhṛtapramāṇānusāreṇa pāramparyaviṣayaṃ vyākhyeyam | tasmādudāhṛtasmṛtivacanānāṃ bhaktyaṃgaprapattiparatvameva vaktavyaṃ ata eva rāmānujācāryaiḥ sarvadharmānparityajyetyādi ślokāvatārikāyāṃ svatantraprapattiparatayā vyākhyānasyāsvārasyamabhidhāyāyaṃ ślokaḥ aṅgaprapattiparatayā vyākhyāta | itthaṃ hi bhāṣyavacanam | athavā sarvapāpavinirmuktātyartha bhagavatpriyapuruṣanivṛtyatvāt bhaktiyogasya tadārambha virodhipāpānāmānantyāt tatprāyaścittairdharmaiḥ parimitakālakṛtaisteṣāṃ dustaratayā manobhaktiyogānarhatāmālocya śocataḥ arjunasya śokamapanudan śrībhagavānuvā ca sarvadharmānparityajyetyādīti tatra prapatterbhaktyaṃgatvamevoktam | tathā - devī hyeṣā guṇamayī mama māyā duratyayā | p. 223) māmeva ye prapadyante māyāmetāṃ taranti te | iti ślokavyākhyānāvasare māṃ sarvalokaśaraṇyaṃ śaraṇaṃ prapadyaṃte | te etāṃ guṇamayīṃ māyāṃ taranti | māyānutsṛjya māmevopāsta iti prapatterbhaktyaṃgatvamevoktaṃ tathā kimiti bhagavadupāsanā vādīnāṃ prapattiṃ sarve na kurvata ityatrāha - na māṃ duṣkṛtino mūḍhāḥ prapadyante narādhamāḥ | māyayāpahṛtajñānāḥ iti ślokāvatārikāyāṃ api prapatterbhaktyaṃgatvamevoktaṃ na ca prapattiḥ strīśūdrādīnāṃ sākṣānmokṣasādhanaṃ traivarṇikānāṃ bhaktidvārā mokṣasādhanamiti vaiṣamye pramāṇābhāvāt | rakṣatītyeva viśvāsaḥ tadīpahamiti smṛtiḥ | śaraṇāgatireṣā syāt tayāmuktirnacānyathā | iti smṛtau śaraṇāgatirūpāyāḥ prapatteḥ - mapi jñānabhaktyādidvāraiva mokṣasādhanatvasyāsmābhirabhihitatvenāsmanmataikyavivādābhāvācca | tasmānna prapattessākṣānmokṣasādhanatvamiti prathamapuruṣo yuktaḥ | jñānavat bhaktivatprapatterapi sākṣānmokṣasādhanatve pramāṇābhāvasya paramparayā mokṣasādhanatve pramāṇasyoktatvena tābhyāṃ vikalpanānupapatteḥ | kiñca karmāṅgikāyāḥ yavajjīvamanuṣṭheyā yā bhakteḥ jñānasya ca karmānapekṣāyāḥ sakṛdevānuṣṭhoyāyāḥ prapattervikalpā yogāt gurulaghunorvikalpasya kāpyadarśanāt | anyathā p. 224) laghūpāyabhūtāyāṃ prapattāveva sarveṣāṃ pravṛtyupapattau gurūpāyabhūtāyāṃ bhaktau kasyāpi pravṛtyanupapatteḥ | agnihotra jyotiṣṭomadarśapūrṇamāsādīnāṃ phaleṣu tāratamyasatvena tattatphaloddeśena tattatkarmasu pravṛttisaṃbhavena tadvaiṣamyācca | na ca śaktāśaktaviṣayako na bhakti prapatyoḥ vyavasthitavikalpaḥ | taccoktam - bhaktyādau śaktyabhāvaḥ pramiti rahitatā śāstrataḥ paryudāsaḥ kālakṣepākṣamatvaṃ tviti niyati vaśādāpatadbhiścaturbhiḥ | ekadvitryādiyogavyatibhidaranijādhikriyāssaṃśrūyante santaśśrīśaṃ svatantraprapadanavidhinā muktaye nirviśaṃkāḥ | iti asyārthaḥ | bhaktau śaktiḥ jñānaṃ śāstrakālakṣepākṣamatvaṃ ceti caturṇāṃ militānāmadhikārakoṭiniveśaḥ | prapattau tu caturṇāmabhāvodhikāraḥ | sa ca ekaikanivṛtyā caturdhādvikadvikanivṛtyā ṣoḍhā | trikatrikanivṛtyā caturdhā kṛtsnanivṛtyā caikatheti pañcavidhāḥ | śaktyādimelananiṣedhasya sarvatrāviśiṣṭatvāt tathā ca ekaikasadbhāve dvikadvikasadbhāve trikatrikasadbhāve caturṇāmapi sadbhāve prapattāvadhikāro bhavati | bhaktirūpa duṣkaropāyāntarānadhikāriṇo mumukṣoḥ prapattirūpasukaropādhe adhikārassaṃbhavati | na ca prapattipratipādakāni vākyāni tatparāṇīti vācyam | pūrvodāhṛtapramāṇa vacanānurodhena prapatterbhakyaṃgatvameva | na tu svatantrasādhanatvamityasakṛdāveditatvāt | bhaktyādau śaktyabhāva ityādi p. 225) vyavasthāyāḥ svasamayamātrasiddhāyāḥ yathā kathañcit tadavirodhenaiva neyatvāt | tasmātprapattessākṣānmokṣasādhanatvamiti dvitīyapakṣonupapannaḥ | ata eva na tṛtīyaḥ aparokṣajñānāṅgatvena karmādivatparamparayā mokṣa tvasyāsmābhirapyaṃgīkṛtatvāt bhavadbhirapi uktarītyā pakṣāntarānupapatteḥ bhaktidvāreṇaiva prapattermokṣahetutvasya vaktavyatvāt tasmātprapattermokṣasādhanatvepyāvayoraikyena kāpyanupapattiḥ | .. ( mātṛkāyāmatra granthapātaḥ ) viśennārāyaṇaṃ devaṃ darśanāccetyādi śrutismṛtisūtrasamākhyābhiḥ | brahmavidāpnoti param kṣaṇamokṣākhya phalapadasamabhivyāhārāt jñānārthakavidādidhātūnāṃ aparokṣajñānārthatvasyaiva yuktatvācca | * * * * taraniṣedha pūrvakaṃ sākṣānmokṣasādhanatvaprāpakaniravakāśa pramāṇābhāvena jñānavācakapadānāṃ dhyānākhyabhaktiparatvena draṣṭavyajñātavyo mantavyo nididhyāsitavya ityatra brahmadarśanoddeśena śravaṇamanananididhyāsanānāmaṃgatvena vidhīyamānatvāt paśyate niṣkalaṃ dhyāyamāna iti vākyena sāmarthyarūpaliṃgena nididhyāsanasya phalasaṃbandhāt prakaraṇena ca nididhyāsanasyāṃgitvasya śravaṇamananayostadaṃgatvasya ca siddheḥ | draṣṭavya śrotavya iti śravaṇasya darśanasannidhāne'pi tasya liṃgādito durbalatvāt | p. 226) nanvidamayuktaṃ svādhyāyodhyetavya ityadhyayanavidhi vākyārthasyārthajñānoddeśenādhyayanaṃ bhāvayedityasya siddhau tadarthanirṇayārthaṃ puruṣaḥ svayameva tatvadarśana ācāryā nyāyayuktavākyārthagrahaṇarūpe śravaṇe pravartata iti śrotavya ityanuvādaḥ āgamācāryopadiṣṭārthasya svātmanyeva yuktamiti hetutaḥ pratiṣṭhāpanarūpasya mananasya śravaṇa pratiṣṭhāpanārthatvena prāptatvāt mantavya iti cānuvādaḥ | avicchinna smṛtisantānarūpanididhyāsanakartavyatāyāḥ anyataḥ aprāpteḥ nididhyāsita ityeva tu vidhiḥ | draṣṭavya ityanena nididhyāsanasya viśidatarāvabhāsatvarūpadarśanasamānākāratā vidhīyata iti uktamanupapannamiti cet ucyate | bhavanmatepi sahakāryantarvidhiriti sūtre tasmādbrāhmaṇaḥ pāṇḍityaṃ nirvidyetyādivākye aupadeśikārthādhigamasya punaḥ punaḥ brahmasaṃśīlanasya ca vidheraṃgīkṛtatvena śravaṇamananapadavācyayostayorevaśrotavyamantavyapadābhyāṃ vidhāne bādhakābhāvāt | kiñca kṛtaśravaṇamananapuruṣaṃ prati bhagavataḥ atyantānukūlatvādanukūlaviṣayacintane rāgata eva pravṛtteḥ nididhyāsitavya ityasyāpi vidhitvānupapatteḥ | tatra rāgaprāptacintane avicchinnatvādiguṇavidhāne atrāpi gurumukhapūrvakatvādiguṇavidhāne sādhakābhāvāt | nididhyāsanasya viśadatarāvabhāsatvaṃ kimadhikaviśeṣa viṣayatvam | nādyaḥ smṛteḥ svajanakānubhavādadhika p. 227) viṣayakatvāyogāt | kiñca smṛtijanakonubhavaḥ parokṣo vā parokṣā vā | nādyaḥ parokṣānubhavajanyadhyānarūpasmṛteḥ parokṣānubhavaviṣayayāvadviṣayakatve sati tadadhikaviṣayakatvasya viśada tva smṛteḥ pūrvānubhavajanyatvaniyamabhaṃgena tadaṃśe smṛtitvānupapatteḥ | tadanyatadhikaviṣayakapūrvānubhavābhāvāt | nāntyaḥ anubhavasyānaṃgīkārāt anyathā draṣṭavya ityādi śrutīnāṃ mukhyārthatvaprasaṃgāt | ata eva nāntyaḥ | brahmaviṣayakasākṣātkāra dhyānasya smṛtitvānupapatteḥ kiñca parokṣa jñānātmakasmṛtirūpadhyānasya svato viśadataratvābhāvena tasya viśadataratvarūpa anyathā rāsabhaśūdrādīnāṃ aśuklabrāhmaṇatvādividhānaṃ syāt | tasmādavicchinnasmṛtisantānarūpā bhaktiḥ na sākṣānmokṣasādhanam | na rūpāyā bhaktereva māhātmyajñānapūrvastu sudṛḍhassatodikaḥ | sneho bhaktiriti proktaḥ tayā muktirna bhaktyaiva tuṣṭimabhyeti viṣṇurnānyena kenacidityādi smṛtau | sādhanebhyodhikābhaktirnaivāsyāstādṛśaṃ kvacit | ityupāsanāpādīyānuvyākhyānodāhṛtavacane ato vijñānabhaktibhyāṃ puruṣārthaparo bhavet | bhaktyā jñānaṃ tato bhaktiḥ tato dṛṣṭistatopi saḥ || tato muktistato bhaktiḥ saiva syātsukharūpiṇī | bhaktyā prasanno bhagavān dadyāt jñānamanākulam || tathaiva darśanaṃ yātaḥ pradadyānmuktiretayā | p. 228) nāhaṃ vedairna tapasā na dānena na cejyayā || śakya evaṃ vidho draṣṭṛṃ dṛṣṭavānasi māṃ yathā | bhaktyātvananyayā śakya ahamevaṃ vidhorjuna || jñātuḥ draṣṭuñca tatvena praveṣṭuṃ ca parantapa | iti jñānapādīyānuvyākhyānodāhṛtavacane cātyarthaprasādadvārā sākṣānmokṣasādhanatvāvedanāt | tathā asmābhirapi anubhavarūpāyā bhakteḥ bhagavatprasādadvārāmuktisādhanatvamaṃgīkriyate | pūrvoktā bhaktiśca paramabhaktisādhanajñānasādhanaṃ paramparayā sādhanatvābhiprāyeṇa mokṣaphalakatvavyapadeśassaṃbhavati | itaraniṣedhapūrvakaṃ sākṣānmokṣasādhanatva pratipādakavākyaṃ paramabhaktiviṣayaṃ tathā ca na kopi virodha iti vācyam asyaivāsmākamabhimatatvenāsmadiṣṭāsiddheḥ | na ca bhavanmate tamevaṃ vidvān dṛṣṭvaitaṃ mucyate nāpareṇa ityādyudāhṛtavacanajātaiḥ brahmāparokṣajñānameva sākṣānmokṣasādhanamāvedyate | tatkathaṃ bhaktessākṣānmokṣasādhanatvamupapadyata iti vācyam | adhikāriniṣṭhasādhaneṣu paramabhaktereva sākṣānmokṣasādhanatvāṃgīkārāt biṃbāparokṣajñānasya paramabhaktikāraṇatvāt paramabhakteśca paramānugrahaśabditaparamaprasādakāraṇatvāt avāntaravyāpāraprādhānya vivakṣayā prasādasya sākṣānmokṣasādhanatvavyapadeśassaṃbhavati | uktañca sudhāyām | modakeśvara prasādaśca tadbhaktaikasādhyaḥ | bhaktyaiva tuṣṭimabhyeti viṣṇurnānyai na kenacit | p. 229) iti vacanāt | parameśvarabhaktirnāma niravadhikānantānavadyakalyāṇaguṇatvajñānapūrvakaḥ svātmātmīyānekavastubhyoneka guṇādhikontarāyasahasreṇāpyapratibaddhaḥ nirantarapremapravāhaḥ na cāsu tatsākṣātkāramantreṇopapadyate sākṣātkāraśca bhagavadanugrahasādhyaḥ | na cāvyaktasvābhāvo bhagavān sādhanasahasreṇāpi śakyassākṣātkartuṃ vinā tadanugrahāditi sudhokteḥ | darśanasādhanañcānupa nididhyāsana sādhyaḥ | nididhyāsanañca mananasādhyaṃ mananaṃ śravaṇasādhyam | karmādikaṃ śravaṇādisādhanamiti paddhatiḥ tathā cāsyāṃ paddhatau anu sākṣānmokṣasādhanatvena kāpyanupapattiḥ | nanu tarhi tamevaṃ vidvān dṛṣṭvaivataṃ mucyate nāpareṇa jñānaṃ labdhvā parāṃ śāntiṃ jñānajāttatprasādādevamucyate | yato nārāyaṇaprasādamṛtena mokṣaḥ na ca jñānaṃ vinātyarthaprasādaḥ ityādi śruti pariharaḥ tatra brahmāparokṣajñānasyaiva prasādadvārā mokṣahetutvāvedanāt tatkathaṃ bhakteḥ prasādadvārā dvayepi śrutismṛtyādivirodhaparihārasaulabhyāt | tathāhi tatra tāvadbhaktireva prasādadvārāmokṣasādhanaṃ bhakteḥ jñānabalādevana ca jñānasya tatsādhanatvavacanavirodhaḥ | tatra jñānapadasya bhaktilakṣakatvāt uktañca sudhāyām * * * * * jñānamitīryate | ityanubhāṣyavyākhyānāvasare jñānapāde jñānapañcāvabodhamātrasya pratipādakamiti pratīti asmin śāstre yatra yatra jñānasya mokṣasādhanatvamucyate p. 230) tatra tatra jñānamiti padena bhaktirīryate | lakṣyate kutaḥ saṃbandha māhātmyajñānasneha samudāyohi bhaktirityuktaṃ tato jñānaṃ bhakterbhāgaḥ ekadeśaḥ tathā ca ekadeśaika deśitva lakṣaṇaṃ bhavatīti yadvā jñānasya snehasāhitya lakṣaṇo dharmo bhaktirityucyate | uktañca jñānasyaiva viśeṣo yadbhaktirityabhidhīyate ityanubhāṣya sudhāyāṃ prakārāntaramāha jñānasyaiveti yadyadājñānasyaiva viśeṣaḥ sneha sāhityalakṣaṇā dharmo bhavati tadā sa piṇḍo bhaktirityabhidhīyate etaduktaṃ bhavati | jñānaṃ snehaśca bhakteraṃśau tatra ekenāṃśenāṃśāntarasyopalakṣaṇaṃ tathā cāhājahallakṣaṇayā bhaktireva sidhyatīti | tasmāt jñānapadalakṣyā bhaktipadavācyā bhaktirevādhikāriniṣṭhasādhaneṣu sākṣānmokṣasādhanaṃ na ca śrutisthā parokṣajñānapadasya paramabhakti * * * * vijñānabhaktibhyāṃ puruṣārthaparo bhavet | bhaktyā jñānaṃ tato bhaktiḥ tato dṛṣṭistataśca sā | tato muktistato bhaktiḥ saiva syā * * * prasādaśca tadbhaktyaikasādhyaḥ | na cāsau tatsākṣātkāramantreṇopapadyata ityādibhāṣyaṭīkāvacanavirodha * * * * prasādadvārā sākṣānmokṣasādhanatvā vedanāditi vācyam | udāhṛta bhāṣyādivacanepi jñānapadasya samīkartuṃ śakyatvāt | tatra tāvadvijñāna bhaktibhyāmityatra vijñānaśabdasyāneka kalyāṇaguṇaviśiṣṭasvayogya bhagavadrūpāya * * * * syānirantaraniratiśayapremapravāharūpa ekedeśamātrārthatvāt p. 231) tathā cānekamāhātmya viśiṣṭabhagavadaparokṣa * * * * vāhābhyāṃ prasādadvārāmuktirityukte pūrvoktabhaktireva sākṣānmokṣa sādhanamityuktaṃ bhavati | tato dṛṣṭistataśca kalyāṇaguṇaviśiṣṭasvayogya bhagavadrūpāparokṣajñānamucyate | saptamyarthe tasiḥ | ca śabda evārthaḥ tataśca dṛṣṭau satyāmeva * * * * * sambhavati ekasatvepi dvayaṃ nāstīti nyāyena na kevalaṃ premamātrāt bhaktirūpapadyata iti ubhayasamudāyarūpabhaktireva mokṣa * * * * * * jñānamastīti sidhyati | na cāsau tatsākṣātkāramantareṇotpadyata iti sudhāvākyamapi asau jñānasneha samāhārarūpā bhaktiḥ | sā * * * * premapravāhamātreṇa notpadyate | ubhayasamudāyasya jñānapremobhiyopādānakatvena premamātropādānakatvābhāvāditya * * * * * anantonavadyakalyāṇaguṇatvajñānapūrvaka iti vākyaṃ guṇaviśiṣṭatvajñānapūrvaka ityarthakamiti dik tasmānmahā māhātmya viśiṣṭā svā * * * * dājanakamastīti saṃpradāyavidaḥ | yadvā tamevaṃ vidvān dṛṣṭvaiva taṃ mucyate nāpareṇa ityādi śrutismṛtisūtrabhāṣyaṭīkādivacanānāṃ tattadadhikariyogyatānusāreṇa svayogyānekānavadyakalyāṇaguṇaviśiṣṭabrahmāparokṣajñānasyaiva paramabhaktiparamānugrahadvārā mokṣasādhanatāparatvaṃ evañcāsmin pakṣe dṛṣṭvaiva taṃ mucyate nāpareṇa draṣṭavya ityādipūrvokta śrutismṛtisūtrabhāṣyaṭīkāvacanānāṃ mukhyārthatā lābhotyanugṛhīto bhavati | na ca p. 232) bhaktaireva bahupramāṇairitaraniṣedhapūrvakaṃ muktyavyavahitasādhanatvamuktaṃ punassākṣātkārasyāpi itaraniṣedhapūrvakaṃ muktisādhanatve virodha iti vācyam | atra niṣedhavākyasya paramabhakti paramānugrahātiriktasādhanāntaraniṣedha paratvopapatteḥ | yadvā yathā bhaktaissādhanatve prasādasya vyāpāratvaṃ tathā sākṣātkārasya sādhanatve bhaktairavāntaravyāpāratvam | itaraniṣedhavākyasyāvāntaravyāpārarūpabhaktivyatiriktasādhanāntaraniṣedha##- tuṣṭimabhyeti ityādau vyāpāraprādhānyavivakṣayā bhakteḥ prasādajanakatvamucyate | ityādau karaṇaprādhānyavivakṣayā sākṣātkārasyaiva prasādajanakatvamucyata iti na kopi virodhaḥ | yathā vā aduṣṭamindriyamityādau karaṇaprādhānyavivakṣayā indriyasya pramāṇatvavyavahāraḥ | nirdoṣārthendriya sannikarṣapratyakṣamityādau avāntaravyāpāraprādhānyavivakṣayā sannikarṣa * * * * vyavahāraḥ sannikarṣasyeva tajjanyatve sati tajjanyajanakatvarūpasyāpāratvasyasākṣātkārasya karaṇatvapakṣe bhaktervyāpāratvaṃ bhakteḥ * * * * padasya vyāpāratvaṃ saṃbhavatīti nānupapattiḥ asmin pakṣe aparokṣajñānānantarameva jñānasnehātmaka bhaktirūpavastvantaramupapadyata ityaṃgīkāryam | para * * * * masundaravastudarśanānantarameva tanniṣṭhakalyāṇakriyā vaicitryadarśanapūrvakapremavaicitryātiśayo jāyate | tathā anantakalyāṇa p. 233) yogyabhagavadrūpaviśeṣe manasā draṣṭe sati paramasundaratattanmāhātmyātiśayajñānasahitapremapravāhātiśayo jāyate | asminpakṣe kalyāṇaviśiṣṭajñānapūrvaka iti sudhāvākyasya guṇatvaviśiṣṭaguṇākhya māhātmya jñānapūrvaka ityevārthaḥ | na caivam | jñānasya bhaktibhāgatvādityanuvyākhyānasudhāyāṃ asmin śāstre yatra yatra jñānasya mokṣasādhanatvamucyate tatra tatra jñānamiti padena bhaktirīryate | lakṣyate ityādinā mokṣasādhanībhūtabrahmaviṣayakāparokṣajñānasya bhaktyanatiriktatvābhidhānena tadvirodhāditi vācyam | prathamapakṣe jñānapadasya kalyāṇaguṇarūpamāhātmyātiśayamātraviṣayakajñānārthatvena tasya bhaktyantarbhāvepi dvitīyapakṣe jñānapadasya svayogyakalyāṇaviśiṣṭa brahmāparokṣajñānārthakatvena tasya bhaktyanantarbhāvena bhaktikāraṇatve virodhābhāvāt | ata eva bhaktyā prasannato devān muktirityeva tadguṇān ityanubhāṣyasudhāyāṃ bhaktiśca guṇajñānamevetyādinā guṇākhyamāhātmyajñānamātrasyaiva bhaktiśabdārthatvamuktam | ata eva kvacicchāstre guṇādimāhātmyajñānaṃ mokṣasādhanatvamāvedyate | ukta bhāṣyānubhāṣya sudhādivākyamubhayaparamiti na kiñcidanupapannam | syādetadeva | yadi brahmāparokṣajñānaṃ sidhyet na caivaṃ tatraiva pramāṇābhāvāt | tathāhi brahmasākṣātkāraḥ | kimu p. 234) vedāntajanyaḥ | cakṣurādibāhyendriyajanyo vā | mano janyo vā | liṃgajanyo vā | dhyānajanyo vā | nādyaḥ śābdāparokṣānaṃgīkārāt | na dvitīyaḥ na cakṣuṣā gṛhyate nāpi vācā ityādi śruti virodhāt | na ca niṣedhasya yogapraṇidhānācca sahakṛta cakṣurādiviṣayatvamiti vācyam | bāhyendriyoparamepi yogasthasya brahmasākṣātkāradarśanena niṣedhasya yogapraṇidhānādyasahakṛtacakṣurādiviṣayatvāyogāt | na tṛtīyaḥ | manaso bahirasvātantryāt pramāṇāntarasahakāritvena svataḥ prāmāṇyābhāvācca dharmādīnāṃ mānasasākṣātkāraviṣayatvāpatyātīndriyatvānupapatteśca | na caturthaḥ | nendriyāṇi nānumānamiti śrutivirodhāt nāntyaḥ dhyānena sākṣātkārāyogāt anyathā dharmadhyānenāpi tatsākṣātkāraprasaṃgāt tasmādbhaktisākṣātkārayorasmadbhavadaṃgīkṛtayoraikyamanupapannamiti cet atrocyate | bhavanmate yogajanyasākṣātkārāṃgīkāreṇāsmākamapi dhyānayogajanya sākṣātkārāṃgīkāre bādhakābhāvāt | ata eva vedāntācāryaiḥ sarvārthasiddhāvarti asmadādipratyakṣaṃ dvividham | indriyapratyakṣaṃ yogipratyakṣañceti | tatra yogipratyakṣaṃ prakṛṣṭāprakṛṣṭaviśeṣajam | tadyuktāvasthāyāṃ bāhyendriyajanyamapi tacca bubhutsādipratiniyataviṣayaṃ āgamaikasiddhañca | bhāvanābalajamātraṃ jagatkartaripratyakṣaṃ pratikṣiptamiti | śāstrayonitvādhikaraṇe mattassmṛtirjñānamapohanañca | p. 235) ityādau bhāṣye | jñānamiṃdriyaliṃgāṃgaṃ ayogajo vastuniścaya iti bhāṣyakāraiḥ yogapratyakṣasya kaṇṭhokteḥ | śatadūṣaṇyāmapi śābdapratyakṣabhaṅge | yattu bhāṣye darśana samānākāratvamucyate | tanmokṣasādhanībhūtadhruvānusmṛtereva na punaḥ dharmavīryaphalībhūtayogipratyakṣaṃ niṣidhyate | tatsarvaṃ dharmavīryeṇa yathā vatsaṃ prapaśyasītyādau śrutatvāditi ata evoktaṃ sudhāyām | cittaikāgryarūpanididhyāsanasyāparokṣajñānasādhanatvāṅgīkārāditi | dṛśyate tvagriyā budhyā manasaivānudraṣṭavyaṃ jñātvā tamevaṃ manasā hṛdā ca śuddhena manasā tadā | yatra caivātmanātmānaṃ paśyannātmani tuṣyati | ityādi śrutismṛtīnāṃ citraikāgryarūpadhyānayogopodbalita manasa evāparokṣajñānasādhanatva pratipādakatvenāvayoravirodhe bādhakābhāvāt | kvacidavāntaravyāpāraprādhānyavivakṣayā kvaciddharmiprādhānyavivakṣayā manodhyānayogayoḥ karatvavyapadeśācca tasmāt yogadharmasahakṛtamanaḥ karaṇakabrahmasākṣasākṣātkārasyānubhavarūpasya uktarītyā bhavadbhirapyaṃgīkṛtatvāt tasya bhaktirūpatvasyāsmābhiruktatvāt | tasya sākṣānmokṣahetutve vivādābhāvāt na kāpyatrānupapattiriti sarvamanavadyam || || iti bhaktiprapatyaikyaprakāśaḥ || nanu tathāpi brahmānandāvāptireva mokṣaḥ | bhavanmate tu svanandānubhavo muktiḥ | tathā ca ubhayorvirodhāt p. 236) kathamaikyamiti cedatrabrūmaḥ | brahmānandasyānubhūtiśrutayo na tu mukhyataḥ | muktirjīvasyānubhavo mukhyeti sādhyate | brahmānandānubhūtirityasyāvṛttiḥ muktirityasyānukarṣaḥ | ityarthena pravartanta iti śeṣaḥ | tathā ca rasa hyevāyaṃ labdhvānandībhavati ityādi śrutayaḥ | mukhya vṛtyābrahmasvarūpānandānubhavo jīvasya muktirityarthena pravartante | kintu jīvasvarūpānandānubhavo jīvasya muktirmukhyetyarthe pravartanta iti mayā sādhyata ityarthaḥ | tathāhi kimidaṃ brahmānandatvaṃ brahmabhogyānandatvaṃ vā brahmasvāmikānandatvaṃ vā ādyepi brahmabhogyānando brahmābhinno vā brahmabhinno vā nādyaḥ | bhavanmate brahmaṇaḥ svarūpānandabhoktṛtvānaṅgīkārāt bhoktṛbhogyabhāvasya bhedavyāptatvāt | viśeṣāṃgīkāreṇa tatsaṃbhavesmadaikya siddheḥ kathañcidbrahmaṇastadbhogepi tasya jīvabhogyatvānupapatteḥ anyathā muktajīvānāṃ brahmābheda prasaṅgāt | indrārjunasaundaryādīnāṃ parasparasukhānusandhānādeva cetanaikyāṃgīkārāt - cetanaikyena sandhānaṃ pramāṇaṃ naivacāparam | ityukteḥ | kiñca jñānānandaikarasasvabhāve brahmaṇi ānandamātraṃ pṛthakkṛtya jīvenānubhave brahmasvarūpasya sāvayavatvaprasaṃgāt | na ca jñānānandaikarasasvabhāvaṃ brahmaiva jīvenānubhūyate | tādṛśabrahmānubhava eva brahmānandānubhavaḥ | sa eva p. 237) jīvasya mokṣa iti vācyam | brahmaviṣayakaparokṣāparokṣānubhavarūpajñānasyaiva mokṣatvena saṃsāradaśāyāmapi jīvasya mokṣāpatteḥ | na ca saṃsāradaśāyāṃ jīvasyāparokṣānubhavo nāstīti vācyam | muktidaśāyāṃ parokṣānubhavābhāvāt brahmāparokṣānubhavasyaiva mokṣatve brahmānandānubhavo muktiriti vaco na mukhyaṃ syāt | kiñca dṛṣṭvaiva taṃ mucyate nāpareṇa ityādi śrutyā saṃsāradaśāyāmapi brahmasākṣātkārasatvādityuktatvāt - naiva tatprāpnuvantyete brahmeśānadāyassurāḥ | yatte padaṃ hi kaivalyaṃ iti nāradīyapurāṇe brahmasvarūpabhoganiṣedhācca | brahmasvarūpamevāvāṅmanogocaraṃ deśakālādyaparicchinnatvādi mahimopetaṃ alpaśaktinā sarvajñenāṇunā jīvenānubhūyate | sa eva mokṣa iti vadantaḥ śrīmannārāyaṇasya paramapāramyavādino bhavanto mahāntaḥ tasmāt brahmasvarūpānandānubhavomuktirityetannamukhyam | nāpi brahmabhogya brahmabhinnānandānubhavo muktiriti dvitīyaḥ | vikalpāsahatvāttathāhi | sa kiṃ brahmaikadharmaḥ utānyadharmopi nādyaḥ | brahmaika bhūtadharmānandasya brahmaikabhogyasya jīvabhogyatve pūrvoktābhedadoṣatādavasnyāt | yato vāco nivartante aprāpya manasā saha ānandaṃ brahmaṇo vidvān | ityādi śrutyāvāṅmano gocaradharmabhūtānandabhoktṛtvasyaiva p. 238) brahmāsādhāraṇalakṣaṇatvāt | saṃsāradaśāyāṃ svābhāvikabhedamuktāvanusandhānakṛtaupādhikābhedāyogāt | saṃsārepi jīvabrahmaṇossvābhāvikābheda ityadvaitamatapraveśāpatteḥ | yathodakaṃ durgavṛṣṭaṃ parvateṣu vidhāvati | evaṃ dhamānpṛthakpaśyan tānevānuvidhāvati | ityādi śrutyā brahmadharmāṇāṃ brahmaṇā bhedābhāvādityuktatvāt | na mokṣasadṛśaṃ kiñcidadhikaṃ vā sukhaṃ kvacit | ṛte vaiṣṇavamānandaṃ vāṅmano gocaraṃ mahat | ityādipurāṇāntare | bhagavadānandabhinnānandānubhavasyaiva mokṣatvokteśca kiñca vijñānamānandaṃ brahma ānando brahmeti vyajānāt | satyaṃ jñānamanantaṃ brahma | ānandarūpamamṛtaṃ yadvibhāti | saddehasukhagandhaśca jñānabhāssatparākramaḥ | jñānajñānassukhassukhaḥ sa viṣṇuḥ paramokṣaraḥ || ityādi śrutiṣu ānandasya brahmasvarūpamātratvāvedanāt | ānandaṃ brahmaṇa ityādi śrutīnām | rāhośśiraḥ | ghaṭasya svarūpamiti vat viśeṣalābhādupapatteruktatvāt | anyathā asadevedamagra āsīt | sadeva saumyedamagra āsīt | aśabdamasparśamarūpamavyayam | aupaniṣadaḥ puruṣaḥ ityādi śrutibhyāṃ mukhyārthatvāya sadasadrūpaṃ śabdamātrāgamyaṃ śabdaikasamadhigamyaṃ cet brahmadvayamaṃgī kāryaṃ syāt | tasmāddharmakalpanāntoya * * * * nāya iti nyāyena viśeṣarūpadharmakalpanayaiva sarvānandaśrutīnāmeka viṣayatvopapattau brahmabhinnānandakalpanaṃ p. 239) mukhyamiti savistarametat dharmabhūtajñānaikyaprakāśe guṇaguṇibhedaikya prakāśe copapāditam | ityāstāṃ vistaraḥ | ata eva nāntyaḥ | anya dharmabhūtasya brahmānandasya jīvabhogyatve jīvabrahmaṇorabhedāpattidoṣāparihārāt ānandasya tattanmātra bhogyatvātiriktatattaddharmatvasya nirūpayitumaśakyatvena ubhayadharmatvānupapatteḥ | tasmāt na brahmānandānubhavo muktiḥ | kintu jīvasya svīyānandānubhava eva muktiḥ | parantu yathā darpaṇe pratibiṃbitaṃ mukhaṃ devadattamukhapratibimbaṃ tatsadṛśatvāt devadattamukhamityupacaryate tathā jīvasya brahmapratibiṃbatvena jīvānandasyāpi brahmānandapratibiṃbatvāt tatsādṛśyena brahmānanda ityupacaryate | tathā ca brahmasvarūpānandānubhavo vā dharmabhūtānandānubhavo vā jīvasya muktirityetanna mukhyam | yattu kenacidabhihitaṃ vastutaḥ | sadīrghavijayīndraparājayerāmānujamatāsmanmatajñānīti māninā doṣo'sādhāraṇaḥ | mādhve mate saṃprati kathyate | yasya jñānena viduṣāṃ tanmataṃ heyatāmiyāt | ityādinā yattu bhāṣye ābhāsa eva ca | yavadātmabhavitvācca madoṣastaddarśanāt | adraṣṭā niyamāt | ata eva copamāsūryakādivat | ityādisūtraṃ jīvabrahmaṇorbimbapratibiṃbabhāvaparatayā yojitam | bhāṣyānubhāṣyatatvaprakāśikānyāyasudhāśrutismṛtivacanodāharaṇa pūrvakaṃ tathaiva vyākhyātaṃ tadayuktam | jīvaḥ sopādhika p. 240) pratibimbo vā | nirupādhika pratibimbo vā | nādyaḥ ābhāsa eva ceti sūtre - sopādhiranupādhiśca pratibimbodheryate | jīva īśasyānupādhirindrayāpo yathā raveḥ | iti paiṃgasya nirupādhi pratibiṃbatvāvedanāt kiñca adṛṣṭāniyamādityadhikaraṇe pratibiṃbatvābhāvaśrutiḥ nirupādhikapratibimbaviṣayeti tatvaprakāśikā * * * * prasaṃgāt ata eva copamāsūryakādivadityadhikaraṇe bhinnatvatadadhīnatvatatsādṛśyaireva sūryakādyupamānopadyadhīnatvādineti tvadbhāṣya * * * * na dvitīyaḥ | jñāta evetyadhikaraṇe yukteśceti tvatkalpitasūtre nityasyāpi jīvasya upādhyapekṣayā utpattiryujyate utpadyante * * * * sya paramātmanaḥ | upādhyapekṣayā teṣāmutpattirapi gīyate | iti vyomasaṃhitāyāmiti tvadbhāṣyavirodha prasaṃgāt anādarepi jīvasya * * * * derutpatteḥ | na ca utpattirityupacāramātraṃ syāditi vācyam | parādhīna viśeṣalābhasya utpatteratra vivakṣitatvāditi atratya tatvaprakāśikā | prasaṃgāt | kiñca yāvadātmabhāvitvācca na doṣastaddarśanādityadhikaraṇe tatvaprakāśikāyām | utpattimataścānityatvaṃ niyatameva | ghaṭādau dṛṣṭatvāt | na cama * * * * tpattirupādherevoktā | na tu jīvasya ataḥ kathaṃ tasyānityatvamiti upādherutpattimatve pratibiṃbasyotpattimatvaniyamāt | nahi dṛṣṭamupādhe * * * * p. 241) tva pratibiṃbasyānāditvaṃ atostyeva jīvasya vināśaśceti pūrvapakṣopapādanavirodhaprasaṃgāt | jīvasya nirupādhika * * * * bimbatve evaṃ pūrvapakṣopapādanāsaṃbhavāt | evaṃ nitya eva jīvaḥ | pratibiṃbasya biṃbopādhitatsannidhānāṃśaṃ vinā nāśānupapatteḥ | * * * * mātmano anādyanantatvāt upādheśca yāvadātmabhāvitvāt sarvagatabiṃbopādhisannidheśca nityatvāt ato jīvasyānādyanantatvāt nānadikarma * * * * patyā prāmāṇyaṃ śruterbhavati | na cānityatva śrutivirodhaḥ tasyopādhiviṣayatvāt | na ca upādheranityatve punarjīvasyāpi anityatvāpattiriti vācyam | * * * * nopādhi na jīvaḥ | pratibimbitaḥ tasyotpattivināśau brūmaḥ | kintu dhātvādipadopahitabāhyodhereva kuta etadakhilamiti cet nityaḥ | smṛti vacanadvaye na ca uktañcaitadanyatra | jīvopādhidvidhāproktaḥ svarūpaṃ bāhya eva ca | bāhyopādhirlayaṃ yāti muktāvanyasya * * * sarvopādhivināśe tu pratibiṃbaḥ kathaṃ bhavet | kathañcātmavināśāya prayatnassetsyati kvacit | iti tathā - upāyaiścaiva nityatvā * * * * svarūpatvādupādheśca na bhinnopādhikalpanam | iti tadīyasiddhāntopapādanāsaṃbhavācca | nyāyasudhāyāmapi p. 242) etadadhikaraṇapūrva * * * * papādanavirodhopi draṣṭavyaḥ | tathā ca tvanmate jīvasya sopādhipratibiṃbatvanirupādhipratibiṃbatvayo vyāghātagrastatayā vipra * * * * jasamiti nyāyena jīvapratibimbatvavāda eva na saṃgacchate | iti | rāmānujīyamakhilaṃ matamāpātasaṃgatam | tavaiva buddhikā * * * * mahe tathāhi yaduktaṃ jīvaḥ sopādhipratibimbo vā nirupādhipratibiṃbo vā | nādya ityādi tanna tatra tāvat sopādhipratibiṃba * * * tibrūmaḥ | na ca vācyam | jīva īśasyānupādhirindracāpo yathā raveḥ | iti śrutivirodhaḥ | pratibiṃbatvābhāva śrutiḥ | nirupādhipratibiṃbaviṣayetita * * * * bhinnatva tadadhīnatva tatsādṛśyaireva sūryakādyupamānopādyadhīnatvādineti bhāṣyavirodhaśceti asyāsmatsiddhāntarahasyāparijñānamūla * * * * tvāttathāhi jīvopādhirdvividhaḥ | svarūpāntaḥ karaṇaṃ bāhyañceti | tatrādyo jīvasvarūpapratibhāsaheturāntaraḥ uktañca gītābhāṣye - cidrūpyā gato jīvaḥ keśavapratibimbakaḥ | iti uktañca bhaktipade ata eva copamā sūryakādivadityadhikaraṇa sudhāyām | * * * * ābhyantaro bāhyaśca tatra bhāvapratibhāsaheturābhyantaraḥ svabhāva viparītāvabhāsaheturantaḥ karaṇādirbāhya | tadāyatta * * * * nastītyabhipretya idamāditam | uktañca bhāṣye - jīvopādhirdvidhā proktaḥ svarūpaṃ bāhyameva ca | p. 243) ityādi | uktañca prathamaskandhatātparye upādhe * * * * jīvo vinaśyati | svarūpatvādupādheśca na bhinnopādhikalpanamiti | upādhitanmātratvaṃ jīvasyeti | evañca svarūpāntaḥkaraṇarūpopādhi * * * * biṃba bhāvamāpadyate | nanu darpaṇādivadekadeśena pratiphalanādhikaraṇatayopādhiḥ ekasyaiva jīvasyāntaḥkaraṇa * * * * tvañca prayojyaprayojakabhāva lakṣaṇaviśeṣabalādupapadyate | tathā ca svarūpāntaḥ karaṇaṃ jīvasya pratiphalanādhikaraṇarūpopādhi * * * * timadhyoccādi vibhedataḥ | iti bhāṣyavyākhyāvasare tatvaprakāśikāyāṃ pratiphalito bhavatītyartha iti | tatvapradīpikāyāmapi pratibiṃba pratibiṃbakaratvamāyātītyartha ityuktam | evaṃ svarūpāntaḥ karaṇarūpopādhisthitiḥ | etadabhiprāyeṇaiva jīva īśasyānupādhiriti vacana mu * * * di cāpasya upahitātirekeṇa upādhirnāsti | kintu yāvadupādhirapi pratibiṃbībhavatītyanupādhipratibiṃbitā evaṃ svarūpāntaḥ karaṇamapi * * * * pratibiṃbabhāvamāpādyate | na tu darpaṇādivadekadeśeneti bhinnopādhyupahita pratibiṃbatvābhāvaparaṃ nirupādhipratibiṃbatva * * * vākyamapi tatparameva | nopādyadhīnatvādineti bhāṣyamapi tatparameva | tasmājjīvasya sopādhipratibiṃbatvena kiñciddūṣaṇam | na dvitīyaḥ | jñāta evetyadhikaraṇe yukteśceti guṇasūtrabhāṣye upādhyapekṣayā teṣāmutpattirapi gīyata iti vacanam | * * * * tadupādherutpatterityādi tatvaprakāśikāvacanañca p. 244) viruddhaṃ syādityādi tatra jīvopādherutpattivināśavatvena jīvabhinnatvāttatra pra * * * * bhinnopādhyanatvāṃgīkārāditi tadayuktam | asyāpi bhāṣyaṭīkā tātparyaparijñānamūlatvāt tathāhi jñota evetyadhikaraṇe upādhipadasya jīvasya pratibiṃbatā prayojakopādhiparatvābhāvāt | kintu utpattivyavahāraprayojakībhūtotpattimaddehapara * * * * ata eva jīvasyāpi anādinityatve prāpte jīvotyata eva bhagavata evotpadyate | te vā ete cidātmāno vinaṣṭāḥ paraṃ jyotirniviśanti | notpadyante na viśanti kadācaneti kāṣāṇa śruteḥ jīvasyāvyutpattiryuktyā anādi nityasya kathamutpattiriti śaṃkāyāṃ yukteśceti sūtre śarīrarūpopādhyapekṣayā utpattiryujyate | utpadyante cidātmāno nityānityā parātmanaḥ | upādhyapekṣayā teṣāṃ iti vyomasaṃhitā vākyena utpattimaddehasaṃbandhāt jīvasyotpattirapi saṃbhavatīti siddhāntitatvena tatropādhiśabdena prayojakībhūtadeharūpopādhereva vivakṣitatvāt | ata eva - pumāṃso dehasaṃbandhātsṛṣṭimanta itīritāḥ | ityanuvyākhyāne tatra pratiphalanādhikaraṇarūpopādheraprakṛtatvāt agnerdhūmasaṃbandhe ārdrendhanasaṃyogopādhiḥ | śyāmatve śākapākajatvamupādhirityupādhikaraṇatvābhāvāt | na ca jīvasyānāditvameva mukhyaṃ utpattirupacāramātraṃ syāditi p. 245) vācyam | sarvatra parādhīna viśeṣāvāptereva * * * * aṅgīkārāt prakṛtyadhikaraṇe * * * * parādhīna viśeṣāptiranivṛtyānyathā bhavaḥ | ityanuvyākhyāna sudhayoḥ tathaivopapāditatvāt tasmājjīvarūpopādhau pratiphalitatvāt sopādhipratibimbatvaṃ yuktam | svabhinnopādhau darpaṇādāviva pratiphalitatvābhāvāt nirupādhipratibimbatvamabhyu * * * * dena pramāṇadvayānyathānupapatyaivaṃ kalpanīyatvāt yaccoktam yāvadātmabhāvitvādityadhikaraṇapūrvapakṣasiddhāntopapādanavirodha iti tanna | * * * tyena tadvirodhasyākiñcitkaratvāt | nirjīvasvarūpasyaiva pratibimbopādhitvābhidhāne bimbasya sarvagatasyapā * * * * tyanādyanantatvāt nānādikarmasaṃbandhānupapatyāśrutyaprāmāṇyamiti siddhāntopapādanavirodhasyāpyabhāvāt | nanu tarhi jīvopādhirdvividhā * * * * bāhyameva cetyādinā bhinnopādherapi jīvapratiphalanādhikaraṇasyoktatvātkathaṃ bhinnopādyadhīnatvābhiprāyeṇa nirupādhi * * * papadyata ityuktamiti vācyam | tādṛśabāhyāntaḥ karaṇarūpopādheḥ dharmipratiphalanatvādhikaraṇatvābhāvenoktadoṣā bhāvāt na tvadvyavahārayoranupapattiriti vācyam | bāhyāntaḥ karaṇasya darpaṇādivat pratiphalanādhikaraṇatayopādhitvābhāvepi jīva * * * * saṃjñakatvenopādhitvatadvyavahārayorupapatteḥ bāhyāntaḥ karaṇapādānakasukhaduḥkhādīnāṃ sopādānaniṣṭhānāṃ p. 246) jīvasyānubhava siddhatvāt tādṛśasukhaduḥkhādibhānasyaupādhikatvāghātagrastatvāttanmatayuktamityetat | svajñānavijṛṃbhitaprakaritamiti * * * * vyavahāro na mukhya iti tādṛśānandānubhava rūpamokṣopi na mukhya iti sarvamati * * * * brahmasvāmikasyāsmākamiṣṭatvenāsmadaikye vivādābhāvāt | ata eva saṃpadyāva svarūpānandānubhavasya nityasiddhatve na apumarthatvamiti vācyam | svarūpeṇa nityatve * * taddoṣasāmyāt bandhanivṛttiviśiṣṭasvarūpasukhānubhavasya jñānabhaktyādi sādhanasādhya brahmānandānubhavasyāpyamukhyavṛtyā jīvānandānubhavatvena svarūpasukhānubhava * * * * asmanmataikyena kopi doṣa iti | * * * * sarvamati maṅgalamiti siddham | śrīmadānandatīrthādyāḥ prīyantāṃ guravaścame | iti śrīmatparamahaṃsaparivrājakācārya sarvatantrasvatantra śrīmadvasudhendratīrtha śrīmaccaraṇakaruṇālayena śrīmanmahānandatīrtha bhagavatpādācāryasiddhānitarasādhāraṇa pravacanādipaṭutara śrīvāṇāturairāmācāryatanaya gopālācāryasununā aiyaṇākhyena viracitāyāṃ trimataikyaprakāśikāyāṃ rāmānujamataikyaprakāśonāma tṛtīyaḥ paricchedaḥ || || śrīkṛṣṇārpaṇamastu || || samāptaścāpaṃ granthaḥ || śrīrastu ########### END OF FILE #######