#################################################### MUKTABODHA INDOLOGICAL RESEARCH INSTITUTE Use of this material (e-texts) is covered by Creative Commons license BY-NC 4.0 Catalog number: M00052 Uniform title: nityāṣoḍaśikārṇavatantra with the commentary called setubandha Main title: nityāṣoḍaśikārṇava Secondary title: setubandha Commentator : bhāskararāya Editor : abhyaṃkara k v Description: Transcribed from vol. 56 of the ānandāśramasaṃskṛtagrathāvaliḥ (Ananda Ashram Sanskrit Series). Notes: Transcribed by the staff of Muktabodha under the supervision of Mark S. G. Dyczkowski. Revision 0: Dec. 6, 2008 Publisher : ānandāśrama Publication year : 1946 Publication city : Publication country : India #################################################### oṃ tatsadbrahmaṇe namaḥ | vāmakeśvaratantrāntargatanityāṣoḍaśikārṇavaḥ śrībhāskararāyonnītasetubandhākhyavyākhyānasahitaḥ | tatra prathamo viśrāmaḥ | śrīgambhīravipaścitaḥ piturabhūdyaḥ konamāmbodare vidyāṣṭādaśakasya marmabhi(vi)dabhūdyaḥ śrīnṛsiṃhād guroḥ | yaśca śrīśivadattaśuklacaraṇaiḥ pūrṇābhiṣikto'bhavat sa tretā tripurā trayīti manute tāmeva nāthatrayīm || 1 || vāmakeśvaratantrasthe nityāṣoḍaśikārṇave | pūrvottaracatuḥśatyau vyācaṣṭe bhāskaraḥ sudhīḥ || 2 || nityāṣoḍaśikārṇavanāmani tantre śivaikaparatantre | atigahane phaṇipaṭale spanditumapi kaḥ kṣamo manujaḥ || 3 || yadyapyevamathāpi tu pūrvācāryaiḥ pradarśitaṃ setum | dṛḍhabandhairuddhartuṃ gurubhaktyaiva pravartito'smi balāt || 4 || nityāṣoḍaśikāmbhodheḥ paraṃ pāraṃ yiyāsavaḥ | viśrāmairaṣṭabhiryuktaṃ setubandhaṃ bhajantvimam || 5 || ā prācaḥ kāmarūpāddruhiṇasutanadaplāvitādā pratīco gāndhārātsindhusārdrādrapuvaracari(raci)tādā ca setoravācaḥ | ā kedārādudīcastuhinagahanataḥ santi vidvatsamājā ye ye tāneṣa yatnaḥ sukhayatu samajānkaścamatkartumīṣṭe || 6 || iha khalu nikhilajanābhilaṣaṇīyaṃ sukhameva puruṣārthaṃ | tacca kṛtrimamakṛtrimaṃ ceti dvividhaṃ krameṇa kāmamokṣapadābhyāmabhilapyate | tadubhayasādhanatvāddharmo dharmasādhanatvādartho'pi sarvābhilaṣita eveti parasparaṃ taratamamāvāpannā api puruṣairarthyamānatvāviśeṣāccatvāro'pi p. 2) puruṣārthā eva | yattu svavimarśaḥ puruṣārtha iti kalpasūtraṃ tanmokṣasyaivākṛtrimasukhatvānmukhyatvābhiprāyeṇetyaviruddham | te ca tādṛśajñānavijñānasādhyāḥ tāni ca tādṛśatādṛśacittaikasādhyāni | citteṣu tādṛśatvaṃ tu śuddhitāratamyāt | tataśca vividhakarmaparipākāyattavividhacittaśālino janānanujighṛkṣuḥ paramakāruṇiko bhagavānparameśvaraḥ parasparavilakṣaṇā api sākṣātparamparayā vā paramapuruṣārthaikaprayojanikā vidyāḥ pravartayāmāsa | tathā ca śrutiḥ īśānaḥ sarvavidyānām | yo brahmāṇaṃ vidadhāti pūrvaṃ yo vai vedāṃśca prahiṇoti tasmai | atra cakārāditaravidyāsamuccayaḥ | tasmai vedānpurāṇāni dattavānagrajanmane | ityupabṛṃhaṇadarśanāt | smṛtirapi - aṣṭādaśānāmetāsāṃ vidyānāṃ bhinnavartmanām || ādikartā kaviḥ sākṣācchūlapāṇiriti śrutiḥ | tataśca jagadāptaparamaśivapraṇītatvāviśeṣeṇa sarvāsāṃ vidyānāmadhikāribhedena prāmāṇyameveti spaṣṭaṃ sūtasaṃhitādau | adhikāraśca yathā nāstikānāmevā'rhatādidarśaneṣu traivarṇikādereva vaidikamārgeṣviti puruṣabhedenaiva vyavasthitastathaikasyāpi puruṣasya cittaśuddhitāratamyādapi kaścidvyavasthitaḥ | varṇabhedenevā'śramabhedenāpi dharmavyavasthādarśanāt | evaṃ ca yāni tattadvidyāpraśaṃsakāni vacanāni tāni tattadadhikāriṇaṃ pratyeva pravartakāni | yāni ca tannindakāni tāni tattadanadhikāriṇaṃ prati nivartakāni | na punarnahi nindānyāyena vidheyastāvakāni | atibālyadaśāyāṃ bālakrīḍanake pravartayatāmeva pitrādīnāṃ tasyaivādhyayanādhikāre tādṛśakṛīḍāyāṃ tāḍanakartṛtvadarśanāt | tadayaṃ mathito'rthaḥ jātamātrasya traivarṇikasya puruṣasya krīḍādhikāre nivṛtte'kṣarābhyāsaḥ | tataśchandobhāṣājñānārthaṃ kāvyādhyayane pravartakānyadoṣaṃ guṇavatkāvyamityādīnyagnipurāṇavacanāni | vyutpannasya tu kāvyālāpāṃśca varjayediti niṣedhaḥ | kāvyādhyayanajanyaprayojanasya jātatvenottarabhūmikāyāmevādhikārāttāṃ vihāya pūrvabhūmikāyāmevā'yuḥ kṣapayato'niṣṭaṃ bhavatīti tadarthaḥ | tato dehādyatiriktatvenā'tmano jñānārthaṃ nyāyaśāstrādhyayane vidhiḥ śuṅgenā'tmānamanvicchetyādiḥ | śuṅgaṃ !!p. 3) heturavayasamudāyātmakanyāya iti yāvat | dehādibhinnatvenā'muṣmikayātāyātakṣamatayā'tmani jñāte tu tādṛśaphalakakarmasvadhikārādānvīkṣikīṃ tarkavidyāmanurakto nirarthikāmityādayo niṣedhāḥ pūrvabhūmikāṃ niṣedhanti | dharmamevā'caretprājña ityādividhaya uttarabhūmikāyāṃ pravartayanti | tadupayogitvena pūrvamīmāṃsāyā vede karmakāṇḍasya cādhyayanaṃ tena dharmārthakāmeṣu sādhiteṣu caturthapuruṣārthalipsayā pūrvabhūmikātyāgāya nāstyakṛtaḥ kṛteneti karmanindā | etāśca sarvā ajñānabhūmikā ityucyate | etāḥ parasparāntarbhāvena saptaiveti vasiṣṭhaḥ | etaduttarāstu jñānabhūmikāḥ | atha tadvijñānārthaṃ sa gurumevābhigacchedātmā vā are draṣṭavya ityādayo brahmajñānavidhaya uttarabhūmikāpravartakāḥ | uttarabhūmikāstu bahvya iti kecit | vadanti bahubhedena jñānino yogabhūmikāḥ | iti vacanāt | saptaiveti tu bhagavānvasiṣṭhaḥ | avabodhaṃ vidurjñānaṃ tadidaṃ sāptabhūmikamityukteḥ | tannāmāni vividiṣā vicāraṇā tanumānasā sattvāpatīrasaṃsaktiḥ padārthābhāvinī turyageti | tallakṣaṇāni tu vāsiṣṭhe jñānaśāstre draṣṭavyāni [draṣṭavbāni] | tadupayogitayā ca veda upaniṣatkāṇḍasyottaramīmāṃsāyāścādhyayanam | brahmajñānaṃ ca dvividhaṃ śābdamaparokṣānubhavarūpaṃ ca | śāstradṛṣṭirgurorvākyaṃ tṛtīyaḥ svātmaniścayaḥ | antargataṃ tamaśchettuṃ śābdo bodhonahi kṣamaḥ || ityādijñāpakāt | tena śābdabhūmikālāmottaraṃ tatrā'yuṣkṣapaṇaniṣedhārthāḥ pāṇḍityānnirvidya bālyena tiṣṭhāsedityādayaḥ | saptabhūmikāntargatadvitīyatṛtīyayośca madhye bhaktirūpaikā mahatī bhūmikā tadupayogitvena bhaktimīmāṃsādhyayanam | bhaktiśca pañcamabhūmikāntamanuvartate | tallāmottaramaparokṣānubhavarūpaṣaṣṭhabhūmikālābhaḥ | saiva ca jīvanmuktiḥ | tadavyavahitottarameva ca videhakaivalyaṃ jñānādeva tu kaivalyamityatra jñānapadasyānubhavaparatvāt | nyāyādiśāstreṣu svasvabhūmikālābhamātreṇa mokṣaproptivarṇanaṃ tūttarottarabhūmikānāmapahnavenaiva | puruṣārthaprāptau vilambaśaṅkayā pravṛttyabhāvanirāsena tasyādoṣatvāt | yāni ca karmaṇaiva hi saṃsiddhiḥ, yamevaiṣa p. 4) vṛṇute tena labhya ityādīni vacanāni teṣvevakāraḥ svasvabhūmikāsādhya uttarabhūmikādhikārarūpaphale sādhanāntaranirāsārtho na punaruttarabhūmikābhāvabodhakaḥ | jñānādeva tvityatra tvanubhavātparataḥ sādhanāntararūpāyā bhūmikāyā abhāvāttadabhāvabodhaka eveti sarveṣāṃ tattadvidyāpravartakānāmṛṣīṇāṃ na mitho virodhaḥ | etāsāṃ ca bhūmikānāmekaikasyā avāntarabhūmikā api bhūyasya eveyattayā'pariccheyā buddhimadbhiranubhavaikavedyāḥ santyeva | taduktam - ityavasthā mayā proktāḥ saptājñānasya rāghava | ekaikā śatasaṃkhyā'tra nānāvibhavarūpiṇī || iti | evamanekāsu bhūmikāsvekaikā'pi bahubhirjanmabhireva sādhyate | tadevamaparimitairjanmabhirmahatā prayatnena parabrahmaṇaḥ śābdatattvaniścayabhūmikāparyantaṃ krameṇa sanyagārūḍhasya saṃsāre nātyantamāsaktirnāpi dṛḍho nirveda ityākārikā vilakṣaṇā cittaśuddhiḥ saṃpadyate | so'yaṃ bhaktimārge'dhikārī | na nirviṃṇṇo nacā'sakto bhaktiyogo'sya siddhidaḥ | iti vacanāt | sā ca bhaktirdvividhā - gauṇī parā ceti | tatrā'dyā saguṇasya brahmaṇo dhyānārcanajapanāmakīrtanādirupā saṃbhavatsamuccayikā | parabhaktistvetajjanyānurāgaviśeṣarūpā | ādyāyā api bahavo'vāntarabhūmikāḥ | tāsu prathamā yoṣāmagniṃ dhyāyītetyādibhāvanāsiddhiḥ | dvitīyā mano brahmetyupāsītetyādivihitopāstiḥ | tṛtīyā tvīśvaropāstiḥ | īśvarasyāpi sūryagaṇeśaviṣṇurudraparaśivaśaktibhedena bahuvidhatvāttattadupāstayo'pi bhinnā eva bhūmikāḥ | śaktirapi cchāyāvallabhālakṣmyādibhedenānantavidhaiva | anena krameṇaitā bhūmikā anantairjanmabhirārūḍhasya paścātripurasundaryāṃ gauṇabhaktyudayastatra samyaṅnirūḍhasya tasyāṃ parabhaktyudayā iti sthitiḥ | śaivavaiṣṇavadaurgārkagāṇapatyādikaiḥ kramāt | mantrairviśuddhacittasya kaulajñānaṃ prakāśate || p. 5) sarvebhyaścottamā vedā vedebhyo vaiṣṇavaṃ param | vaiṣṇavāduttamaṃ śaivaṃ śaivāddakṣiṇamuttamam || dakṣiṇāduttamaṃ vāmaṃ vāmātsiddhāntamuttamam | siddhāntāduttamaṃ kaulaṃ kaulātparataraṃ nahi || iti vacanāt || anyānyapīdṛśe bhūmikākrame mūlabhūtāni vacanāni bahūni lekhyānyapi vistarabhayānna likhitāni | katicittu saubhāgyabhāskare pradarśitānyasmābhiḥ | śrīmahātripurasundaryāśca gauṇīṃ bhaktiṃ setikartavyatākāṃ nirūpayitumaidaṃparyeṇa sundarītāpanīpañcakaṃ bhāvanopaniṣatkaulopaniṣadguhyopaniṣanmahopaniṣaccetyādayo vedaśirobhāgāḥ pravṛttāḥ | vede ca pūrvakāṇḍasya śeṣabhūtatayā'śvalāyanādikalpasūtrāṇāṃ manvādismṛtīnāṃ ca pravṛttivadupaniṣatkāṇḍaśeṣatvena paraśurāmādikalpasūtrāṇāṃ yāmalāditantrāṇāṃ ca pravṛttiḥ | purāṇānāṃ tu kāṇḍadvayaṃ pratyapi śeṣatvena pravṛttiḥ | tataśca smṛtitantrapurāṇānāṃ vedamūlakatvenaiva prāmāṇyam | ye ca pratyakṣaśrutiviruddhāstattadekadeśāsteṣāṃ virodhādhikaraṇanyāyena yāvanmūlaśnutidarśanamananuṣṭhānalakṣaṇamaprāmāṇyam | yāni tu sarvāṃśenāpi vedaviruddhānyeva kānicitantrāṇi pāśupataviśeṣapāñcarātraviśeṣādīni tāni nedṛśīṃ bhūmikāmārūḍhasya | api tu śrautasmārtakarmabhūmikādhikāriṇa eva kenacitpāpena tataścyutau teṣvadhikāraḥ | ata eva -pāñcarātraṃ bhāgavataṃ tathā vaikhānasābhidham || vedabhraṣṭānsamuddiśya kamalāpatiruktavān || ityādinā katipayānāmeva parigaṇanamupapadyate | tena - śrutibhraṣṭaḥ śrutiproktaprāyaścitte bhayaṃ gataḥ | krameṇa śrutisiddhyarthaṃ manuṣyastantramāśrayet || ityatra tantrasāmānyapadaṃ tādṛśaviśeṣaparam | patyurasāmañjasyādityadhikaraṇamapi tādṛśatantraparameva | yāni tu rāmakṛṣṇanṛsiṃharudraparaśivasundaryādyupāsanābodhakānyagastyādi tantrāṇi tanmūlabhūtānāṃ rāmatāpanyādyupaniṣadāṃ pratyakṣatvādeva p. 6) teṣāṃ nāprāmāṇyaśaṅkākalaṅkāvakāśaḥ | tatra sundaryupāstistāvaddvividhā | bahiryāgāntaryāgabhedāt | antaryāgo'pi trividhaḥ - sakalaḥ sakalaniṣkalo niṣkalaśceti | tenaitāścatasro bhūmikāḥ | pūrvapūrvabhūmikārūḍhasyaivottarottarabhūmikāyāmadhikāraḥ pūrvavat | ye tu bahiryāgasya bhedāḥ kevalo yāmalo miśraścakrayugvīrasaṃkara iti pañcoktā abhigamanādayo daurvodhyādayaśca pañca pañca tantrabhedenoktāstairbhedairviśiṣṭo bahiryāgaḥ sarvopyekaiva bhūmikā deśakālaśaktyādibhedamātreṇaiva teṣāṃ vyavasthā na punaścittaśuddhibhedena | bhūmikābhede cittaśuddhitāratamyarayaiva niyāmakatvāt | evaṃ ca sundarītantreṣvapi yāni kulārṇavajñānārṇavasvacchandaparānandabhairavīdakṣiṇāmūrti prabhṛtīni teṣu prāyeṇa vahniryāgasyaiva prapañco bhūyān | āntarasya tvalpaḥ | vāmakeśvaratantre tu tadvaiparītyameveti sarvatantrottamatvādāntaropāstiśīlasyaivopāsakamūrdhanyasyātrā- dhikāraḥ | tadetaduktaṃ śrīmadācārya bhagavatpādaiḥ - catuḥṣaṣṭyā tantraiḥ sakalamabhisaṃdhāya bhuvanaṃ sthitastattatsiddhipasavaparatantraḥ paśupatiḥ | punastvannirbandhādakhilapuruṣārthaikaghaṭanā- svatantraṃ te tantraṃ kṣititalamavātītaradidam || iti | catuḥṣaṣṭitantrāṇi nāmanirdeśenānūdya punardevīkṛtapraśnasyāsminneva tantre darśanālliṅgādidameva tantramasmiñśloke pañcaṣaṣṭitamatvenābhipretamityunnīyate | jñānārṇavaparaṃ svatantrapadamiti tu gaurīkāntaḥ | anye tu tantrarājatantrameva pañcaṣaṣṭitamam | svatantraviśeṣaṇasyehoktasya tatraiva darśanālliṅgāt | tathā ca smaryate - teṣāmanyonyasāpekṣyājjāyate mativibhramaḥ | tasmāttu nirapekṣaṃ me tantraṃ tāsāṃ vada prabho || itītyāhuḥ | vastutastu mokṣasya bahiraṅgasādhane bahiryāge tasya tantrāntaroktakarmānapekṣatve'pyantaraṅgasādhane'ntaryā-ge'syaiva nairapekṣyam | tantrāntareṣvetāvato'ntaryāgaprapañcasyābhāvādeva | pratyuta tantrarājasyāpyatetsāpekṣataiva dṛśyate | p. 7) yaduktaṃ tatraiva - nityāhṛdayasaṃproktasphuṭopāyena bhāvayet | iti | nityāhṛdayamityetattantrottarārdhasya yoginīhṛdayasya saṃjñā | atra bahiryāgāṅgānāmalpānāṃ kathane'pyantaraṅgopāstidārḍhyaśīlānāṃ tāvataiva paripūrtiḥ kalpayituṃ śakyate | na ca tantrarāje'nyeṣāṃ sāpekṣatāyāḥ kathanātsarvavedāntapratyayanyāyena guṇopasaṃhārasyā'vaśyakatvācca kathaṃ tāvataiva pūrtiriti vācyam | sarvatantropasaṃhārasyāśakyatvādeva tathā kalpanāt | ata eva sarvatantropasaṃhārasyāsaṃbhavādeva - vahvalpaṃ vā svagṛhyoktaṃ yasya yāvatprakīrtitam | tasya tāvati śāstrārthe kṛte sarvaḥ kṛto bhavet || iti nyāyasiddhaṃ vacanamupapadyate | sāpekṣatvacanaṃ tu tantrāntareṇa dīkṣitānāṃ yāvacchakyatantrāntaroktāṅgopasaṃhāre phalabhūmā'sti, tantrarājoktadīkṣāvatāṃ tu tāvanmātreṇa phalabhūmetyanyopasaṃhāro'narthaka ityetatparam | yānyavaśyāpekṣyāṇyaṅgāni tāni kalpasūtrādeva grāhyāṇi | kalpasūtrāṇāṃ tattacchākhāpekṣitārtha samarpaṇārthatvenaiva praṇayanasiddhāntāt | ata eva mantradīkṣāpuraścaraṇādīnāmanayoścatuḥśatyorakathanāt- tadarthamanyasāpekṣatve svātantryabhaṅga iti nirastam | vastutastu dīkṣādayo'pyatraiva tantre dhvanitā iti tatra tatra vakṣyāmaḥ | nahi nityāhṛdayoktapadārtha svīkārasya dhvananamātreṇa tantrarājasvātantryavādināṃ tadbhaṅgaḥ | guṇopasaṃhāranyāyenānyadīyagrahaṇasyaiva sāpekṣyatārūpatvāt | kaṇṭharaveṇa dhvanito'rtha stu kathitaprāya eveti tasyānyato grahaṇaṃ na svātantryavighātakam | kalpasūtrasya tu kaṇvādipañcadaśaśākhāsvekasya kātyāyanīyasyeva paraśurāmīyasya nikhilasundarītantreṣvaṅgatvāttantrarājādiṣvapi taduktārthagrahaṇasya niṣpratyūhatayā samapradhānabhūtatantrāntarasāpekṣatvābhāvamātreṇānapekṣa- tvasyāpyupapatteretattantre'pi taduktārthasya yāvadapekṣamaviruddhaṃ grahaṇamanapodya (hya)m | anyathā padārthavyutpattisāpekṣatvenāpi nairapekṣyabhaṅgāpatteḥ | tena saṃdhyāsnānādikaṃ kalpasūtrādagrāhyameveti dik | tadidaṃ vāmakeśvaratantraṃ pūrvottaracatuḥśatīyugalātmakameva manyante | upakramopasaṃhārayostantrārambhasamāpticihnadarśanāt | paraṃ tu tantrasāre p. 8) cakrasaṃskāravidhirvāmakeśvaratantrokta ityuktam | stotrāṇi ca kānicidetattantranāmnaivopalabhyante | saubhāgyaratnākare likhitā ṣaṭśatī lalitārcanacandrikādau likhitavacanānyapyetattantranāmnaiva santi | teṣāmaṣṭaśatyāmadarśanātkva niveśa iti cintyam | ata evāsvarasādṛjuvimarśinyāmuktam - śrīvāmakeśvaraṃ nāma śāstraṃ tantraṃ prakāśate | madhye śāstrasya tasyāsti nityaṣoḍaśikārṇavaḥ || tatra ca dve catuḥśatyāviti | manoramāyāṃ tu nityānāṃ ṣoḍaśānāṃ ca nava tantrāṇi kṛtsnaśaḥ | iti ślokavyākhyāvasare nityāṣoḍaśikārṇavasundarīhṛdayavāmakeśvaratantrāṇi pṛthaggaṇitāni | paraṃ tu tadyoginīhṛdaya eva vāmakeśvaratantre'sminnajñātārthāstvanekaśa iti nirdeśasvarasaviruddham | pūrvottaracatuḥśatyo rekavākyatā tvavivādā | pūrvottarasamākhyābalāt | pūrvatantre kathitānāṃ karaśuddhyādinyāsānāmuttaratantre'kathanena tatroddhṛtāyā mūrtividyāyāḥ pūrvatantre'nuddhārādinā ca jñāpakena parasparasākāṅkṣatvācca | ubhe ca catuḥśatyau yadyapi prācīnairbahubhirvyākhyāte eva paraṃ tu tāṣṭīkā asthāne vistṛtāḥ sthāne saṃkucitāḥ kvacinnyāyavirudhāḥ kvacitsaṃpradāyaviruddhāḥ kvacinmūlasvarasaviruddhāḥ kvacittyaktamūlaślokāḥ kvacittantrāntaraviruddhāḥ kvacitpakṣapātakaluṣitā iti tattadaṃśānparihṛtyātīva niṣkṛṣyetarāṃśeṣu tatpradarśitadiśaiva saṃkṣipya vyākhyātumayamudyogaḥ saphala iti sahṛdayā vidāṃkurvantu | ityanubandhacatuṣṭayanirūpaṇam | athātropāsyāyāḥ parameśvaryāstrīṇi rūpāṇyupāstiyogyāni sthūlaṃ sūkṣmaṃ paraṃ ceti | tatrā'dyaṃ karacaraṇādyavayavaśīlaṃ [-śaliṃ] mantrasiddhimatāṃ cakṣurindriyapāṇīndriyayoryogyam | tataḥ padmanibhāṃ devīṃ bālārkakiraṇāruṇām | ityādinā vakṣyamāṇam | dvitīyaṃ mantrātmakaṃ puṇyavatāṃ śravaṇendriyavāgindriyayoryogyam | p. 9) śrīmadvāgbhavakūṭaikasvarūpamukhapaṅkajā | ityādinā rahasyanāmasūktaṃ, sarva mantramūlabhūtamātṛkāsarasvatyādyātmakaṃ ca | ata eva - etasyāṃ sādhitāyāṃ tu siddhā syānmātṛkā yataḥ | iti pañcamapaṭalānte vakṣyati | tṛtīyaṃ vāsanātmakaṃ puṇyavatāṃ manaso yogyaṃ caitanyamātmano rūpamityādinā ṣaṣṭhe vakṣyamāṇam | etatritayātītaṃ tu vāṅmanasātītaṃ muktairahaṃtayā'nubhūyamānamakhaṇḍaṃ rūpam | tatra nityāṣoḍaśikārṇavaṃ prāripsamānaḥ paramaśivastasya nirvighnaṃ parisamāptyarthaṃ mukhyasyāpyakhaṇḍarūpasya vāgatītatvena sākṣātstotumaśakyatvātsthūlārundhatīnyāyena sūkṣmarūpadvārā tadārādhanarūpaṃ maṅgalamācarati gaṇeśagrahanakṣatretyārabhya naumi śrītripurāmahamityantairdvādaśabhiḥ ślokaiḥ | asya devyārādhanarūpasya stavasyāpyanekaślokasamudāyarūpatvena tadavighnatāyai maṅgalāntaramāvaśyakamityāśayena prathamato gaṇeśasmaraṇamācaritam | nacaivamanavasthāpatiḥ | gaṇeśapadasya dvādaśaślokībahirbhāvābhāvena tadanavatārāt | nityāṣoḍaśikārṇavāddvādaśaślokyā bahirbhāvastviṣṭa eva | devyuvācetyādinaiva tadārambha ityasya suvacatvāt | nahyevaṃ grahanakṣatretyādinaiva ślokārambha iti vaktuṃ śakyam | etena mahāgaṇapatyupāstervighnanirāsadvārā vidyopāstyaṅgatvaṃ kvalpasūtroktaṃ dhvanitam | gaṇeśagrahanakṣatrayoginīrāśirūpiṇīm | devīṃ mantramayīṃ naumi mātṛkāṃ pīṭharūpiṇīm || 1 || gaṇeśā vighneśvarādigaṇeśvarāntā ekapañcāśadvināyakamūrtayaḥ | grahanakṣatrarāśayaḥ prasiddhāḥ | yoginyo ḍākinyādyāḥ sapta devatā | pīṭhāni kāmarūpādicchāyāchatrāntānyekapañcāśat | evaṃ saptādhikaṃ sārdhaśataṃ devatāḥ | etāsāmeva laghuṣoḍhānyāsākhyaḥ svadehe prakṣepaḥ parameśvarabhāvāpādako'ṣṭame paṭale vakṣyate gaṇeśaiḥ prathamo nyāsa ityādinā sa eva parameśvara ityantena | īdṛśadevatāsamūharūpiṇīm | devīṃ vyavahārarūpām | mantramayīṃ mantrapracurāmiti mātṛkāviśeṣaṇāni | p. 10) akārādikṣakārāntavaikharīrūpāyā mātṛkāsarasvatyā eva saptakoṭimahāmantraghaṭakatvāt | laukikavaidikavyavahāraghaṭakatvācca | evaṃ gaṇeśādyāḥ pīṭhādyāśca pratyekamekakākṣararūpāḥ | graheṣu tu sūryaḥ ṣoḍaśasvararūpaḥ | maṅgalabudhaguruśukraśanaiścarāḥ kādivargapañcakarūpāḥ candrarāhū antasthoṣmarūpau kṣakāra ekaḥ keturūpaḥ | lakārastu lakāreṇaiva gatārtha iti saṃpradāyaḥ | nakṣatreṣu yathā yugmamekaṃ trayaṃ vedā ekamekaṃ dvayaṃ tataḥ || ekaṃ yugmaṃ yugmamekaṃ yugmaṃ yugmaṃ yugaṃ kramāt || ekaṃ yugmaṃ trayaṃ caikaṃ trayamekaikamekakam | yugmamekaṃ yugaṃ trīṇi yugmaṃ binduvisargayuk || iti | aśvinyādikrameṇākārādivarṇeṣu kramādyugmamekamityādi yojyam | aṃ āṃ ityakṣaradvayātmikā'śvinī | ikārarūpā bharaṇī īṃ uṃ ūṃ ityakṣaratrayarūpā kṛttiketyādirarthaḥ | paraṃ tu binduvisargasvarau kṣakārānte yojanīyau | tena laṃ kṣaṃ aṃ aḥ ityakṣaracatuṣkarūpā revatī sidhyati | yoginyastu ḍaralakasahayādyākhyā sapta | tāsāṃ svarūpaṃ tu svarāḥ ṣoḍaśa, kakārādyā dvādaśa, ḍakārādyā daśa, vakārādyāḥ ṣaṭ, vakārādyāścatvāro hakārakṣakārau samaṣṭiścetyevaṃrūpaṃ kramādbhavati | lakāraḥ pūrvavat | rāśiṣu yathā catuṣkaṃ tritayaṃ trīṇi dvitayaṃ dvitayaṃ dvayam | pañcakaṃ pañcakaṃ pañca pañcakaṃ pañcakaṃ tataḥ || catvāri merurmīne syuḥ kanyāyāṃ pañca śādayaḥ | iti | meruḥ kṣakāro yakārādicatuṣkaṃ ceti mīnarāśiḥ | śakārādipañcakaṃ binduvisargau ca kanyārāśirityarthaḥ | spaṣṭamanyata | atraikaikasyānekarūpātmakatve parasparaviruddhānāmapi rūpāṇāmabhede ca na vipratipattavyam | devatāmahimno'pratarkyatvāt | mantrāṇāmacintyaśaktiteti kalpasūtrāt | uktaṃ ca bhārate'pi- acintyāḥ khalu ye bhāvā na tāṃstarkeṇa yojayet | iti | śrutirapi naiṣā takreṇa matirāpaneyeti | tasmādīdṛśanikhilaprapañcātmakadevatāsamūhābhinnāṃ p. 11) mātṛkāsarasvatīṃ staumīti ślokārthaḥ | atra mātṛkāyā eva viśeṣyatve gaṇeśādidevatāsamūhaṣaṭkarūpatvaviśeṣaṇamapi liṅgaṃ tasyāmevoktarītyā tatsaṃbhavāt | uttaraśloke mātṛkāyāḥ parameśvaratvaviśeṣaṇatvamapi liṅgaṃ laghuṣoḍhānyāsasya parameśvarabhāvāpādakatvāt | yāstu devatāḥ prapañco bhuvanaṃ mūrtimantradaivatamātṛkā ityukte mahāṣoḍhānyāse kīrtyamānāstāsāmapi sarvāsāṃ mātṛkāvarṇarūpatvātprakṛtaśloke devīmantramātṛkāpadaistadekadeśaparāmarśālliṅgādupalakṣaṇa- vidhayā mahāṣoḍhoditāśeṣadevatāgaṇasevitamitivacanāntaroktatada- bhedo'pyatrānusaṃdheyaḥ | yattu prāñcaḥ sahasrāṇi sahasraśo ye rudrā iti śrutyoktāḥ śrīkaṇṭhādayo rudragaṇāḥ pañcāśadiha gaṇeśapadenābhidhīyanta iti vyācakhyuḥ | pare tu indrajyeṣṭhā marudgaṇā iti śrutyuktā ekonapañcāśanmarudgaṇā gaṇeśapadena gṛhyanta iti vyācakṣate | tadubhayamapi cintyaṃ, tayoḥ śrutyo rudragaṇamarudgaṇasadbhāve prāmāṇye'pi prakṛtagaṇeśapadena teṣāmeveha grahaṇe mānābhāvāt | na cākārādimātṛkāsvarūpatvātteṣāmiha grahaṇam | mātṛkāsvarūpatāyāḥ keśavādigaṇeṣu kāminyāditripurāgaṇādiṣvapyaviśiṣṭatvena teṣāmapi gaṇeśapadena parāmarśāpatteḥ | na ca rudravācakeśapadena gaṇapadasya karmadhāraye śrīkaṇṭhādigaṇaparatvamevāsya sidhyati | vighneśvarādiparatve tu ṣaṣṭhītatpuruṣāpattyā niṣādasthapatyadhikaraṇavirodha iti vācyam | vighneśvarādiṣu gaṇeśapadasya rūḍhatvena rathakārādhikaraṇanyāyena teṣāmeva parāmarśasyocitatvāt | niṣādasthapatipadasya pakṣadvaye'pi yaugikatvena vaiṣamyāt | kiṃ ca grahādipadānāmapi gṛhṇanti gṛhyanta ityādivyutpattyā viṣayendriyādiparatvamevā'padyeta na punaḥ sūryādiparatve teṣu sūryādiparatvamevāṅgīkurvadbhirapi bhavadbhirākasmikatayā tatprāyapāṭhaṃ laghuṣoḍhādevatāpratyabhijñāṃ cānādṛtya kathamarthāntaraṃ varṇyata ityāścaryam | api ca devyārādhanapratyūhanirāsakatvadyotanasvārasyabhaṅgaḥ | vighnanirāsakānāṃ bahūnāṃ sattve'pi gaṇeśārādhanenaiva śrīvidyārādhanapratyūhaṃ nirasyediti niyamasya kratvarthatvena dyotanasyā'vaśyakatvāt | ata eva kalpasūtre vacanam itthaṃ sadgurorāhitadīkṣo mahāvidyārādhanapratyuhāpohāya gāṇanāyakīṃ paddhatimāmṛśediti | evaṃ gaṇapatimiṣṭvā vidhūtasamastavighnavyatikaraḥ śakticakraikanāyikāyāḥ p. 12) śrīlalitāyāḥ kramamārabheteti kalpasūtravacane tvāpratyayena vājapeyeneṣṭvā bṛhaspatisavena yajetetyādāvivāṅgāṅgibhāvasya spaṣṭaṃ bodhanāt | gaṇeśakramasya lalitākramopakārakatvakathanena lalitākramasyaiva phalavattvoktyā ca viparītāṅgāṅgibhāvaśaṅkāyāḥ phalavadaphalanyāyena nirāsāt | etasyaiva revatīṣu vāravantīyamagniṣṭomasāma kṛtvā paśukāmo hyetena yajetetivat | iyāstvito viśeṣaḥ lalitopāsteryāvajjīvakartavyatvena brāhmamuhūrtotthānādikarmasu paraspara virodhenopāstyantarasyāsaṃbhavāllalitākramārambhātpūrvameva katipayadivasairyathāśaktisaṃkhyākajaparūpā mahāgaṇapaterupāstiranvārambhaṇīyāvatsakṛdeva kāryā | ata evoktavacane kramamārabhetetyārambhasyaiva parataḥ kīrtanamupadyate | nacaivaṃ sati śyāmākramavimṛṣṭiḥ sadā kāryetivacanāntareṇa rājaśyāmalopāsterapi lalitākramaprakaraṇe vidhānena tadaṅgatvāduktarītyā virodhātsamuccayasya kathamupapattiriti vācyam | śyāmalāyāntarapakaraṇānta evaṃ nityasaparyāṃ kurvalaṃkṣaṃ japtvetyādinā lakṣajapasyaiva vidhānenopakramasthasya sadetipadasya tatparimitakālamātraparatvāvaśyaṃbhāve pāṭhakramabodhena lalitopāsteḥ pūrvameva śyāmalopāsteḥ kartumucitatvāt | ata eva pradhānadvārā rājaprasādanaṃ hi nyāyyamitivacane rājopāsteḥ pūrvaṃ pradhānopāstipradarśanamupapadyate | atra hi śabdena lokaprasiddhimanusaratā bhagavatā paraśurāmeṇa pradhānopasarpaṇamantereṇaiva rājānusaraṇasyāpi loke bahulaṃ darśanāttadupāsteḥ kṛtākṛtatā'pi sūcitā | paraṃ tu tadupāstipūrvakarājopāstau phalabhūmā laukikanyāyena ṣoḍaśigrahaṇapakṣa iva vaidika nyāyenāpi sidhyati | evameva saṃgītamātṛkāmiṣṭvā kolamukhīṃ vidhivadvariyasyediti vihitā daṇḍanāthopāstirapi lakṣajapaparimitā śyāmalopāstyā vaddhakramatvāttadvadeva vikalpiteti jñeyam | nahyevaṃ gaṇeśopāstervikalpaḥ | tasyāḥ pradhānārambhaṃ prati nityāṅgatvāt | tasmādīdṛśāvaśyakāṅgadhvanamavirodhādapi na gaṇeśapadasya śrīkaṇṭhādiparatvavarṇanaṃ yuktamiti dik | yadvā, uttaratantre pradhānadevatāyā mūlavidyāyāśca pratyekaṃ p. 13) gaṇeśādipañcātmakatvaṃ mūla eva vakṣyate | prakṛtaśloke ca laghuṣoḍhoktadevatāsamūhaṣaṭke prāthamikānāṃ pañcānāmeva pīṭhadevatābhyo vimajya kīrtanālliṅgāddevī mityasya mantramayīmityasya vā viśeṣyatvaṃ suvacam | tatra devatāviśeṣakastavanapakṣe mantramayīṃ mantrapradhānāṃ mātṛkāṃ jaganmātaramiti vyākhyeyam | ekādaśādhikaśatadevatātmatayā punaḥ | gaṇeśatvaṃ mahādevyāḥ | ityādibhiretai rāśisvarūpiṇīmityantaiḥ sārdhaiḥ saḍbhiḥ ślokervakṣyamāṇayā diśā gaṇeśādipañcātmikām | mantrasya viśeṣyatāpakṣe devīṃ dyotamānām | akathāditripaṅkyātmā tārtīyādikrameṇa ca | sā gaṇeśo mahāvidyā | ityādibhī rāśitvaṃ cāntyavarjitairityantaiḥ sārdhaistribhiḥ ślokairvakṣyamāṇayā diśā gaṇeśādipañcātmikāmityarthaḥ | nacānayoḥ pakṣayorgaṇeśādipadānāṃ rūḍhyarthaparityāgasyā'vaśyakatve śrīkaṇṭhādiparatvavyākhyayā kimaparāddhamiti vācyam | uktopabṛṃhaṇānurodhena rūḍhityāgasyādoṣatvāt | śrīkaṇṭhādiparatvenopabṛṃhaṇasya tairapyalekhanāt | pīṭharūpiṇīmityasya, ojāpūkākhyapīṭheṣu svarūpamasyā iti devīpakṣe, mantrapakṣe tu lakṣaṇayā kūṭarūpiṇīmityartho varṇanīyaḥ | pīṭhe śrīcakre rūpamasyā iti vā'rthaḥ | evaṃ traya evārthāḥ prāmāṇikāḥ | yattu prāñcaḥ pīṭhaśabdaṃ jagadādhāraparatvena yoginīśabdaṃ brāhmyādiparatvena gaṇeśaśabdaṃ śrīkaṇṭhādiparatvenetaradyathāprasiddhameva vyākhyāyaiṣā sakīlakasaṃpradāyarītyaikā vyākhyetyuktvā niṣkīlakasaṃpradāyarītyā tvanyā api pañcavidhā vyākhyā ucyanta iti pratijñāya varṇamantrasaṃvicakradhāmaparatvenemaṃ ślokaṃ pañcadhā vyācakṣate, tatsarvaṃ mūrkhapratāraṇamātram | tathāhi īcchājñānākriyāśāntāścatasro vāmājyeṣṭhāraudyāmbikāścatasrastatsamaṣṭī dve evaṃ dve pañcakaṃ kramādakārahakārābhyāṃ jāte ityakārahakārayoḥ sāmarasyamekamityekādaśasaṃkhyā gaṇeśapadenocyo | taduktam akāraḥ sarvavarṇāgryaḥ prakāśaḥ paramaḥ śivaḥ | hakāro'ntyaḥ kalārūpo vimarśākhyaḥ prakīrtitaḥ || p. 14) ityādirītyā varṇasaṃkhyāmātraṃ ślokārūḍhaṃ kṛtvā varṇoddhāraḥ | gaṇeśo hakāro grahaḥ sakāraḥ | nakṣatrapade kakāra eko vipakṣito'nyaduccāraṇārtham | yoginī lakāraḥ | rāśirhakāraḥ | rūpiṇīmityatra repheṃkārāveva vivakṣitāvityādirītyā hādividyoddhāraḥ | devīmityekameva vivakṣitam | itaratsarvamuccāraṇārtham | dyotamānāmityarthaḥ | tena suṣumṇāntarvartitejodaṇḍarūpāyāḥ saṃvida uddhāraḥ | devīpadenaiva tejastritayamupalakṣitamiti dhāmatrayoddhāraḥ | pīṭhapadenaiva cakroddhāra ityādiprakārāṇāṃ bhavaduktānāṃ sarvatra pradaryituṃ śakyatvāt | gaṇeśādipadānāṃ hakārādiparatve kośābhāvena yasya kasyāpi padasya yaḥ kaścideva svāmilaṣito'rthaḥ svānupayuktaḥ sarvopyuccāraṇamātrārthatvādavivakṣita iti kalpanāyā atyantamaprāmāṇikatvāt | tatra saṃmatatvena yasya kasyacideva vacanasyānanvitasya lekho'pi bālasaṃmohanamātram | ata eva taddūṣaṇābhiniveśo'pi granthavistaramātraphalakatvādanucita evetyuttaratra sarvatrāpi bahuśo dṛśyamānā api tādṛśo vyākhyā no dṛśyante'smābhiḥ | lokavedādhikaraṇanyāyena padapadārthavyutpattyanurodhenā'patata evārthajñānasyābhyudayakāritvāt | vaiduṣyabalādunnītasya sakalavidvaccamatkārakasyāpyarthasyātathātvāt | upadarśitasyo pahasanīyasyārthasya tu kaimutikanyāyenāpekṣyetvāditi draṣṭavyam | kāśmīrāstu gaṇeśaḥ kālarūpī vināyako yoginyo vaśinyādyā ityāhuriti viśeṣaḥ | atra śloke devīstutiḥ pratijñātā | sā ca guṇiniṣṭhaguṇābhidhānam | tantrasya sarvasyāpi guṇābhidhānarūpatvāttantraṃ prastaumītyapyarthaḥ | tatra ca viṣayo devīṃ mantramayīmiti padābhyāṃ darśitaḥ | devatāniṣkarṣo mantraniṣkarṣaśceha viṣaya iti yāvat | uttaraślokeṣu prayojanāni prapañcayiṣyante || 1 || praṇamāmi mahādevīṃ mātṛkāṃ parameśvarīm | kālahallohalollolakalanāśamakāriṇīm || 2 || kālasya hallohalo vegastasyollolo lolatvamadharottarakaraṇaṃ tasya kalanā tatkartṛko bandhaḥ | yadvā ullolakalanā padapūrvottarasaṃbandhastasya śamaṃ nāśaṃ karotīti tatheti sāṃpradāyikāḥ | vastutastu hataṃ karotīti hat | tatkaroti p 15) tadācaṣṭa iti ṇyantāddhataśabdātkvip | sa cāsau lohalaśca, lohalaḥ syādasphuṭavāgityamaraḥ hallohalaścāsāvullolaśca | athormiṣu | mahatsūllolakallolāvityamaraḥ | tena kalanā'kramaṇamityapi suvyākhyam | sarvasyaiva jagataḥ kālena kavalīkārāttadaviṣayatvapradānaṃ kālātītaśivabhāve paryavasyati | ata eva (śiva) kartṛkakālakarmakakalanā'pi devīprabhāvādevetyuktamācāryaiḥ karālaṃ yatkṣveḍaṃ kavalitavataḥ kālakalanā | na śaṃbhostanmūla tava janani tāṭaṅkamahimā || iti | samudre sthūlataraṅgasya vegenā'patataḥ parāvartanasyāsādhyatvātkālacapeṭāyā api tādṛśatvadyotanāyollolapadena taduktiḥ | taraṅgākramaṇamātreṇa taraṇanipuṇasyāniṣṭādarśanāddhataṃ karotīti viśeṣaṇam | hanturapi sphuṭavaktṛtve pūrvasūcanayātannirāsopāyaḥ saṃbhāvyeteti tadvyudāsāya lohaleti | atrāpi pūrvaślokavadviśeṣyatraividhyam | tena mahādevīśabdo mahāvidyāparaḥ | vadedānīṃ mahādevyā ekaikākṣarasādhanamiti caturthapaṭale prayogāt | mahādevyādipadatraya ekasya viśeṣyatve, itaraddvayaṃ viśeṣaṇatvena yojyam || 2 || yadakṣaraikamātre'pi saṃsiddhe spardhate naraḥ | ravitārkṣyendukaṃdarpaśaṃkarānalaviṣṇubhiḥ || 3 || yasyā mātṛkāyā vidyāyā vaikamātrasyākṣarasyāpi samyaksiddhau ravyādibhiḥ saptabhirnaraḥ spardhate tanniṣṭhāsādhāraṇaguṇalābhāt | mātṛkāvivekādāvekaikākṣarasyāpi pārthakyena sādhanaprakārāṇāmukteḥ | vidyāyāmapyekaikākṣarasādhanasya caturthe vakṣyamāṇatvāt | ravestejaḥprakarṣadhyeyādhiṣṭhānatvakarmapravartakatvādayo guṇāḥ | tārkṣyasya viṣṇubhāravoḍhṛtvaviṣaharatvavegātiśayādayaḥ | indordevatātṛptikāritvanikhilauṣadhijīvakatvāhalādakattvādayaḥ | kaṃdarpasya manaḥkṣobhakatvāntarhitatvasaundaryādayaḥ | śaṃkarasyākhilāvidyādhipatvaviśvādhikatvaviśvasevyatvādayaḥ | analasya prāṇijaṭharāntasthitatvahavirvoḍhṛtvasarvasaṃhārakatvādayaḥ | viṣṇorviśvapālakatvalakṣmīrpatitvamāyitvādayaḥ | evamavayavaphalaiḥ kaimutikanyāyenāvayavinaḥ stutiḥ | nanvevaṃ sati śivaviṣṇvorjagadvyāpāre niyuktayordharmasya jagadvyāpāralābha p. 16) upāsakānāmayuktaḥ | jagadvyāpāravarjamitivaiyāsikasūtravirodhāditi cet | na | daharādividyopāsakānāṃ jagadvyāpārālābhe'pi tripurasundaryupāsakānāṃ tasyāpi sulabhatvāt | idaṃ ca tasmai śrīlalitā devī svasāmrājyaṃ prayacchatītyetacchlokavyākhyāvasare saubhāgyabhāskare sopapattikamupapāditamasmābhiḥ | manoramāyāṃ tvekākṣaramātra ityasyārtho gurumukhādavagantavya ityuktam | nāthacaraṇāstu trimūrtīśākṣaraṃ tathātvenopadiśanti | tasyaiva devīrūpatayā pariṇāmasya tatraitallayasya ca vakṣyamāṇatvāt | devīpakṣe yasyā devyā ekākṣaramātrasya vāgbhavādeḥ siddhāvityādirarthaḥ | mātrapadena bindvādirāhityena bījatvābhāve'pīti dhvanyam | ata eva bhayādaikāramātramuccaritavataḥ satyavacaso vāksiddhiḥ | klībapadaśravaṇena vismayādādyākṣaramātramuccaritavataḥ sudarśanākhyasya devīprasāda iti kathayordevībhāgavate tṛtīyaskandhe prasiddheḥ || 3 || yadakṣaraśaśijyotsnāmaṇḍitaṃ bhuvanatrayam | vande sarveśvarīṃ devīṃ mahāśrīsiddhamātṛkām || 4 || yasyā mātṛkāyā akṣareṣu yaḥ śaśī, anusvāraḥ | candraparyāyāṇāṃ sarveṣāmanusvāre saṃketāt | binduriti yāvat | tasya jyotsneva jyotsnā vistārastena trailokyaṃ maṇḍitaṃ | bindoḥ sakāśādeva sakalajagadutpatteḥ kāmakalāvilāsādau kathanāt | bhuvanatrayaṃ jñātṛjñānajñeyarūpam | tannānārūpaṃ grāhyagrāhakabhedāditi śāktasūtre tathaiva vibhāgadarśanāt yadvā yasyā vidyāyā akṣareṣu ye śaśino bindutrayaṃ tasya jyosnayā śaktyā bhuvanatrayaṃ maṇḍitaṃ vyaktavācyatāmāpannaṃ rudreśvarasadeśākhyā ityādinottaratantre bindutrayasya katipayattvabodhakatvakathanāt | yadvā yasyā devyā akṣarasya nityasya śaśino bhālasthasya jyosnayā sarvordhvasthatvātsakalabhuvanatrayaprakāśa iti | akṣarāṇyeva śaśina iti tu prāñcaḥ vidyāntargatasakārasya candrabījatvāttasyaiṣā stutirityapyanye | tāṃ mahāśrīsiddhamātṛkāṃ śrīkaṇṭhādijananīṃ vā vande || 4 || yadakṣaramahāsūtraprotametajjagattrayam | brahmāṇḍādikaṭāhāntaṃ tāṃ vande siddhamātṛkām || 5 || p. 17) yasyā mātṛkāyā akṣarairaikapañcāśatsaṃkhyairmahāsūtrairbrahmāṇḍādikaṭāha- paryantaṃ sthūlatamādisūkṣmatamāntaṃ protaṃ syūtam | sarvasyāpi jagato vācakāḥ śabdā mātṛkā saṃghaṭitā eveti bhāvaḥ | vidyāpakṣe tadantargatāvakārahakārau grāhyau | tayormadhye sarvasya jagato nirūḍhatāyā vakṣyamāṇatvāt | etadvai tadakṣaraṃ gārgi sūryācandramasau vidhṛtau tiṣṭhata iti śrutau tathā nirṇayādityuktamakṣaramambarāntadhṛterityadhikaraṇe | siddhamātṛkāmiti siddhā ca sā mātṛkā ca siddhā mātṛkā yayeti vā | siddhānāṃ mātaramiti vā'rthaḥ || 5 || yadekādaśamādhāraṃ bījaṃ koṇatrayodbhavam | brahmāṇḍādikaṭāhāntaṃ jagadadyāpi dṛśyate || 6 || yasyā mātṛkāyā ekādaśamekārākṣaraṃ koṇatrayavadudbhavo lekho yasya tat | nāgaralipyāṃ sāṃpradāyikairekārasya trikoṇākāratayaiva lekhanāt | tadbrahmāṇḍādijagatprati ādhāro bījaṃ ca sadadyāpi saṃdhiśāstrairdṛśyate | akāraḥ parama śivaḥ | tasya strī, ī | puṃyogalakṣaṇo ṅīṣ | tayoḥ saṃyogenaikāraniṣpattiḥ | śivaśaktisamāyogasyaiva jagadvījatvāttadabhedena tāḍaśākṣarasyāpi tadbījatvam | sundarītāpinyāṃ prathamopaniṣadi gāyatryantargatasya saviturvareṇyamiti padadvayasya jagadutpādakottamārthakasya paryā evaikāra iti śravaṇāt | ādhāramiti napuṃsakamārṣam | ādhārabījamityekapadatvena keṣāṃcitpāṭhastu ṭīkāntarāsaṃmatatvāttantrarājavisaṃvādācca nā'deyaḥ | yattu triṃśikāśāstre vacanam- anuttarānandacitiricchāśaktau niyojitā | trikoṇamiti tatprāhurvisargāmodasundaram || iti, tatrāpyanuttarecchāpadayorakārekāravevārthau sāṃpradāyikau | evaṃ kādividyāyāmapi dvitīyākṣarasyaiṣā stutiḥ | etadvai tadakṣaramityuktaśrutāvapyekārastaditi ca bhinne pade | tena tatrāpyekārasyaiva sarvajagadādhāratvena stutiḥ | kecittu yadekādaśamakṣaraṃ yonyākāraṃ tasminsarvaṃ jagadadyāpi siddhairdṛśyata iti yojayanti | yonijanyatvāṃśe pratyakṣasiddhatvoktiriti tu kāśmīrāḥ | atra p. 18) mātṛkāvidyādevīnāṃ madhye yasyā viśiṣya yasmiñśloke kathanaṃ na dṛśyate tasyāstaditarābhyāṃ sahābhedābhiprāyeṇa tasyā api stavanamupakramāvirodhāya draṣṭavyam || 6 || akacādiṭatonaddhapayaśākṣaravargiṇīm | jyeṣṭhāṅgabāhupādāgramadhyasvāntanivāsinīm || 7 || ādiśabdo'kārāditraye'nveti tenākārādayaḥ ṣoḍaśa kakārādayaścakārādayaśca pañca pañca | evamunnaddhaśabdaḥ saṃnaddhavācaka ārambhaparaṣṭakāratakārayoranvetīti te'pi pañca pañca | payaśākṣarātmakāśca te vargāśca | phalaśabdasya yaścā'dirvargaśabdādireva ca | bhakāro manuśabdādiḥ pavarga iti kathyate || ityādikālikāpurāṇavacanātpavargaḥ pādayaḥ pañca | yavargo yādayaścatvāraḥ |śavargaḥ śādayaḥ ṣaḍityarthaḥ | īdṛśavargāṣṭakavatī vakṣyamāṇasthānāṣṭakavāsinītyuktyā yathāsaṃkhyanyāyena jyeṣṭhāṅge śirasi svarā dakṣiṇabāhau kavarga ityādi sidhyati | jyeṣṭhāṅgaṃ ca bāhū ca pādau cāgraṃ cetyādirvigrahaḥ | jyeṣṭhaṃ prathamamaṅgaṃ śīrṣādighaṇṭikāntabhāgaḥ | agraṃ caramamaṅgaṃ hṛdayādisīvanyantabhāgaḥ | madhyaṃ kaṇṭhādistanāntabhāgaḥ | śarīrapadavācyaṃ hyetadbhāgatrayātmakaṃ prakāṇḍameva mukhyam | keśā hastau pādau ceti krameṇa bhāgatrayasya śākhāḥ | ata eva kāmakalānyāse kūṭatrayasya tattacchākhaviśiṣṭatattadbhāgeṣu triṣveva krameṇa nyāsaḥ saṃgacchate | tenāgraṣadasya pārśvadvayapṛṣṭhabhāji (nābhi) jaṭharātmakastṛtīyo bhāga evārtho yujyate | etaddyotanāyaiva śīrṣasya prathamāṅgatvena nirdeśaḥ | tena bāhvagre pādāgre cetyagrapadasya pratyekamanvayena prācāṃ vyākhyānamapavyākhyānam | pratyuta bāhvoḥ pādayośca mūlādyagrāntaṃ kavargādernyasanīyatvāttadviruddhaṃ ca | svāntaṃ hṛdayam | tantrarāje hi jyeṣṭhāṅgabāhuhṛtpṛṣṭhakaṭipādanivāsinīmiti pāṭhaḥ | tatra hi śīrṣādipādānto'vayavakrama āśrita iha tantre tu nyāsānurodhena mātṛkākrama ādṛtaḥ | tena mātṛkānyāsānuṣṭhānāntamāvaśyakatvena sūcitam | bhūtaśuddhiprāṇapratiṣṭhayostena p. 19) baddhakramatvāt | manoramāyāṃ tvetatstotravyākhyārambhe cityāṣoḍaśikārṇave mahātmabhiḥ kāśmīrādibhirvyākhyātatvātsaiva vyākhyā svena likhyata iti vadatā subhagānandanāthena pāṭhabhedo nāstīti dhvanitam | atra śloke mātṛkādevatayoranyonyamabhedo varṇitaḥ || 7 || tāmīkārākṣaroddhārāṃ sārātsārāṃ parātparām | praṇamāmi mahādevīṃ paramānandarūpiṇīm || 8 || īkārarūpairakṣaraiḥ prādhānyenoddhāro yasyāstāṃ kādividyārūpāṃ mahādevīṃ mahāvidyāṃ praṇamāmi | tathā ca bahvṛcairāmnāyate catvāra īṃ bibhrati kṣemayanto daśagarbhaṃ carase dhāpayante | tridhātavaḥ paramā asya gāvo divaścaranti pari sadyo antāniti | atra hi kādividyāyā īkāracatuṣṭayavattvaviśeṣaṇadvāroddhāraḥ kṛtaḥ | athavā, īkārākṣaramutkarṣeṇa dharatītyarthe karmaṇyaṇ | udupasṛṣṭāddhārayateḥ pacādyacyuddhārā, īkārākṣarasyoddhāreti vā | atrekāravattvasya stutiprayojakaguṇatvena kīrtanātṛtīyaślokokto mahimā smāritaḥ | vede'pi tatprādhānyenoddhārastādṛśamahimātiśayadyotanābhiprāyagarbha iti dhvanitam | abindukasya tasya kīrtanāttu kādividyaivātra tantre viṣaya ityapi sūcitam | tasyā eva triśatīghaṭakatvenātyuttamatvāt | sundarītāpinyāṃ prathamopanipadi kādividyākūṭānāmeva pratyekaṃ gāyatrīsamānārthakatvaṃ pratipādya tatprakṛtitayaivetarāsāṃ vidyānāmuddhārācca | tathā ca brahmāṇḍapurāṇe śrīvidyeva tu mantrāṇāṃ tatra kādiryathā pareti | tadetadāha sārātsārāṃ parātparamiti | mathito guṇapuñjaḥ sārastadvānapi sāraḥ | arśa āditvādac | sāravanmantrānapekṣādhikasāravatīm | utkṛṣṭāddhādividyāmantrādapyutkṛṣṭāṃ cetyarthaḥ pūrvoktabhūmikābhedāḥ pūrve'pi sārā utkṛṣṭāśca tebhyo'pyādhikyoktyā tādṛśa evādhikārītyapi dhvanitam | evaṃ prathamaśloke sūcitaṃ viṣayasāmānyamiha viśeṣaparatvenopasaṃhṛtam | etena hādividyāyāmevāsmiṃstantre viṣayatāṃ varṇayanto nirastāḥ | vakṣyamāṇamantroddhāratadarthavarṇanaparāṇāṃ ślokānāṃ kādividyānuguṇya eva svārasvācca | ṣaṣṭhaśloke taireva vidyāntargatavarṇasyaiṣā stutirityukteśca | trikoṇākṣarasya hādividyāyāmabhāvenaitadaviṣayībhūtavidyāntargatavarṇastuteranupayo gāt | p. 20) īkārākṣara uddhāro yasyā hṛllekhāyāstāmiti bhuvaneśvarīparatvena vyākhyānamapi nātīva svarasam | etattantraprayojanamāha parameti | parama ānando mokṣaḥ | etasyaivā'nandasyānyāni bhūtāni mātrāmupajīvantīti śruteḥ | taṃ rūpayati prayacchatītyarthaḥ | ata evā'huḥ kāśmīrāḥ īkārasya binduvisargātmanaḥ śivaśaktyoḥ sāmarasyarūpasya svātmatvena bhāvanāyāṃ paramānandānubhava iti || 8 || adyāpi yasyā jānanti na manāgapi devatāḥ | keyaṃ kasmātkva keneti sarūpārūpabhāvanām || 9 || evaṃ mantrarūpaṃ niṣkṛṣya devatārūpaṃ viṣayaṃ niṣkṛṣyā'ha adyāpīti | devatā api yasyāstripurasundaryāḥ sarūpārūpabhāvanāṃ manāgīṣadapi adyāpi anādikālamārabhyādyāvadhyapi na jānanti | manuṣyāḥ sāmastyenālpakālena na jānantīti kimu vaktavyamityarthaḥ | devatāpadamindriyaparamiti tu pāñcaḥ | devyā bhāvanā dvividhā sarūpā'rūpā ceti | sthūlarūpānusaṃdhānātmikā prathamā | pararūpānusaṃdhānātmikā caramā | yā tu sūkṣmarūpānusaṃdhānātmikā madhyamā vidhā sā pārthakyena pūrvaśloka evokteti nehoṭṭāṅkitā | tataśca catuḥśatadviye bhāvanādvayaṃ krameṇa viṣaya iti dhvanitam | tādṛśaṃ bhāvanādvayaṃ pratyekaṃ caturvidhamityāha keyamityādinā | iyaṃ sthūlā devī kā kiṃ svarūpā | iyaṃ kasmādutpannā | iyaṃ kva tiṣṭhati | iyaṃ kena saha tiṣṭhati | evaṃ parāyāmapi catvāraḥ prakārā yojyāḥ | keyamiti nāma | kasmātkāraṇātkena hetuneti catvāra eva prakārā iti kecit | tatra hetukāraṇayorbhedaścintyaḥ | anye tu adyāpi darśanayogyakāle'pi na jānanti | paraśivasāmarasyakāle tu kathaṃ tāṃ jānīyurityarthaṃ varṇayanti tadarūpabhāvanayā punaruktam | paraśivasamarasatāyā rūpāntareṇa sārvakālikatvādayuktaṃ ca || 9 || vande tāmahamakṣayyāmakārākṣararūpiṇīm | devīṃ kulakalollolaprollasantīṃ parāṃ śivām || 10 || akāro vai sarvā vāgitiśrutyā'kṣarāṇāmakāro'smītyādismṛtyā ca sarvavarṇānāmakāra p. 21) evākṣaramavināśisvarūpam | tadasyā eva rūpam | vimarśasya prakāśābhedāt | ata evākṣayyāṃ kṣetumaśakyām | kullaṃ suṣumṇāmārgaḥ | kalasya nādārṇavasyollolā mahātaraṅgāḥ | tatra teṣu collasantī | kulāni ṣaṭtriṃśattattvāni | kalāścatuḥṣaṣṭhiriti vā | kulaṃ śarīraṃ pṛthivyāṃ līyamānatvāt | kalaikadeśaḥ | ullolamūrdhvordhvaṃ prollasanti vaikharyātmanetyartha iti tu kāśmīrāḥ | īdṛśīṃ tāmahaṃ vanda ityarthaḥ | akṣayyakṣakārākṣararūpiṇīmiti kvacitpāṭhaḥ | tatpakṣe'kṣayyaśabdo'khaṇḍaparaḥ kṣakāraviśeṣaṇaṃ tasya kakāraṣakārayogātmakatvasya tantrāntarasiddhasyā(sya) nirāsāyeti vyākhyeyam || 10 || vargānukramayogeṇa yasyāṃ mātraṣṭakaṃ sthitam | vande tāmaṣṭavargotthamahāsiddhyaṣṭakeśvarīm || 11 || vargāṇāṃ pūrvoktānāmanukramayogeṇa kramānusārisaṃbandhena yasyāmekavacanādekasyāmapi mātṛkāyāmaṣṭau mātaro brāhmyādayaḥ sthitāstādṛśāṣṭavargajanyāṇimādimahāsidhyaṣṭakasvāminīṃ tāṃ devīṃ vande | mahāsiddhyaṣṭakaśabdena vāgdevatāṣṭakaṃ kecidāhuḥ | sarve varṇātmakā mantrāste ca śaktyātmakāḥ priye | śaktistu mātṛkā jñeyā sā ca jñeyā śivātmikā || iti vacanādvarṇābhedaḥ kāśmīrāstu mātṛkāyā aṣṭau vargāstadadhiṣṭhā aṣṭamātarastāsāṃ pratyekotthāṇimādyaṣṭasiddhayaśca saṃbhūya catuḥṣaṣṭistāsāṃ vyaṣṭiśaktīnāṃ kāraṇabhūtā samaṣṭiśaktiḥ svātmatvena siddheti vyācakṣate | anyo'pyasya prapañcaḥ prācāṃ ṭīkāsu draṣṭavyaḥ || 11 || kāmapūrṇajakārāḍhyaśrīpīṭhāntarnivāsinīm | caturājñākośabhūtāṃ naumi śrītripurāmaham || 12 || sṛṣṭisthitilayakāriṇyo brahmādirūpāstisrantatsamaṣṭireketyevaṃ catasraḥ śaktayo vāmājyeṣṭhāraudryambiketināmikāḥ santi | tāsāmevādhiṣṭhānabhūtāścatvāraḥ pīṭhāḥ kāmarūpaṃ pūrṇagirirjālaṃdharamuḍḍīyānaṃ ceti | tatrā'dyayornāmaikadeśanyāyena nirdeśaḥ | jakāreṇā'ḍhyo yuktaḥ svaghaṭitapadavācyatvasaṃbandheneti tṛtīyaḥ | p. 22) jakārākhyetipāṭha ākhyāśabdo nāmadheyaprathamākṣaraparaḥ | jakāra ākhyā yasyeti samānādhikaraṇa eva bahubrīhiḥ | jakāra ākhyāyāṃ yasyeti vyadhikaraṇastu nā'dartavyaḥ | ākhyāpadasya pūrvanipātāpatteḥ | jakārādyeti tu tantrarāje pāṭhaḥ | śrīpīṭhapadenoḍyānaṃ gṛhyate | pīṭhānāmanekatve'pi caturṇāmeva prādhānyātpārthakyena nirdeśaḥ teṣvapyambikādhiṣṭhānatvena pradhānatamatvānnirupapadenaiva pīṭhapadena caturthasya nirdeśaḥ | abhiyustrānāṃ nāma śrīpadapūrvaṃ prayuñjīta | śrīśailaśrīcakraśrīvidyāśrīpurādikavaditiślokoktamaryādānuro- dhāya śrīkāraḥ | catasra ājñāścatvāro vedāḥ | tathā ca kaurme himavantaṃ prati devīvākyam mamaivā'jñā parā śaktirvedasaṃjñā purātanī | ṛgyajuḥsāmarūpeṇa sargādau saṃpravartate || ityādi | tāḥ kośabhūtāḥ khaḍgadhanāderivā'dhārabhūtāḥ pratipādikā iti tāvat | yasyāḥ seti bahubrīhiḥ | tena tatsārabhūtamakhaṇḍaṃ brahmetyarthaḥ | caturājñānāṃ kośabhūteti vā | vedajaniketyarthaḥ | etadubhayamapi parabrahmaṇo'sādhāraṇaṃ liṅgamiti hi śāstrayonitvādhikaraṇe varṇakadvaye pratipāditam | athavā caturājñāścatvāra āmnāyāḥ pūrvadakṣiṇapaścimottarākhyāsteṣāmevottamatvātprādhānyeneha nirdeśaḥ | tena cāsya tantrasyā'mnāyasārapratipādakanvoktyā tatsiddhāntānusārikalpasūtrasyaitadavirodhitvenāpekṣitāṃśe tasyaiva grahaṇaṃ nānyasya tantrasyeti dhvanitam | tathā ca kalpasūtrārambhe smaryate pañcabhirmukhaiḥ pañcā'mnāyānparamārthasārabhūtānpraṇināya tatrāyaṃ siddhānta ityādi | r urdhvāmnāyasyāpi catuḥpadamupalakṣaṇam | tādṛśīṃ tripurāmahaṃ naumītyarthaḥ | atra sarveṣāṃ vedāntānāmadvaite brahmaṇi tātparyāttadanuyāyināmāmnāyānāmapyakhaṇḍa nandaṃ brahmaiva prādhānyena viṣayaḥ | tadidamāmnāyasāratvoktyā sūcitam | kośapadenāpi śleṣeṇa pañcakośāntaratvenā'nandamayakośātītatvena tadevoktam | tripuretipadasyāpi sa evārthaḥ taduktamabhiyuktaiḥ- trimūrtisargācca purābhavatvātrayīmayatvācca puraiva devyāḥ laye trilokyā api pūrakatvātprāyo'mbikāyāstripureti nāma || iti | p. 23) tenāsminstotre saguṇadvārā nirguṇa brahmaiva stutamiti dhvanitam | ata eva tantrarāje dvādaśaślokyuttaraṃ paṭhyate- iti dvādaśabhiḥ ślokaiḥ stavanaṃ sarvasiddhikṛt | devyāstvakhaṇḍarūpāyāḥ stavanaṃ tava tadyataḥ || iti | kiṃ bahunā sarvasminnasmiṃstantre saguṇādyupāstidvārā muktopasṛpyaṃ brahmaivopāsyatvena prastūyata ityapi dhvanitam | tadidaṃ prathamaśloke sūcitamihopasaṃhartuṃ namāmi tripura mityanuktvā naumi śrītripurāmityuktam | ahaṃśabdaścāhaṃkāra vācakaḥ | vaikārikastaijasaśca tāmasaścetyahaṃ tridhā | iti prayogāt | sa cāhaṃkāro dvividhaḥ paro'paraśceti | jīvairdehādāvabhilapyamāno'paraḥ | parasmiṃśca brahmaṇi ṣaṭtriṃśattattvātmakasya jagataḥ sṛṣṭyanukūleṣu jñānecchāyatneṣu prāthamikasarvaviśvaviṣayaka udito'hamityabhimānaḥ paraḥ | jñānarūpasya brahmaṇa īdṛśaparāhaṃtāviṣayakatvamātreṇa dharmadharmibhāvaṃ prakalpya tādṛśo dharmastripurasundarīpadena tadabhinno dharmī kāmeśvarapadeneha vyavahriyat ityetadapi tripurāpadasāmānādhikaraṇyenāhaṃpadanirdeśāddhvanitam | anyathā prathamaśloka iva naumītyetāvataiva karturlābhādiha tadarthakatve'haṃpade vaiyarthyāpatteḥ | nacaivamahaṃpadād dvitīyāpattiḥ | svarāderākṛtigaṇatvenāvyayatvasvīkāreṇa tallopāt | ahagipralayaṃ kurvannityādayaḥ prayogāstu śabdārthayorabhedamabhipretya namāṃsi kurma ityādivacchabdaparā ityavadheyam || 12 || evaṃ maṅgalācaraṇamukhenaiva śāstrasya viṣayaprayojanādikaṃ nirvarṇya tadvijñānārthaṃ sa gurumevābhigacchedityādiśrutiṣvekāreṇa dhvanitasya pustakādyupāyāntaraparisaṃkhyāpūrvakaṃ gurvāvaśyakatvasya dyotanāya svayamadvitīyo'pi paramaśivo dvividhaṃ vigrahaṃ prakāśavimarśabhedena viracya vimarśāṃśena praṣṭṭatvaṃ prakāśāṃśena vaktṛtvaṃ ca svīkṛtya tantramavatārayitumārabhate- śrīdevyuvāca | iti | taduktaṃ svacchandatantre- p. 24) guruśiṣyapade sthitvā svayameva sadāśivaḥ | praśnottaraparairvākyaistantraṃ samavatārayat || iti | atrāḍāgamastvāgamaśāstrasyānityatvānna kṛtaḥ | kalpasūtre'pi bhagavānparamaśivabhaṭṭārakaḥ śṛtyādyaṣṭādaśa vidyāḥ sarvāṇi darśanāni līlayā tattadavasthāpannaḥ praṇīya saṃvinmayyā bhagavatyā bhairavyā svātmābhinnayā pṛṣṭaḥ pañcabhirmukhaiḥ pañcā'mnāyānpraṇināyeti | tena paramaśivaḥ svayameva vimarśāṃśena svātmānaṃ pṛcchatītyarthaḥ | śrībhairava uvācetyasyāpi svayameva prakāśāṃśena svātmānamuttara yatītyarthaḥ | prakṛte liṭā kathitaṃ bhūtatvaṃ tu vaktavyasya sadātanatvāt | ata eva tantrarāja uttarapaṭaleṣu vakṣyamāṇo'pyarthaḥ pūrvapaṭaleṣu prokta iti bhūtārthakapade naiva tatra tatra nirdiśyate | anadyatanatvaṃ tvakālakalitatvāt | parokṣatvaṃ tvanindriyagocaratvādupapadyata iti sāṃpradāyikāḥ | evaṃ sarvatrāpi yojyam | atha trayodaśabhiḥ ślokairdevīpraśnaḥ- bhagavansarvamantrāśca bhavatā me prakāśitāḥ | catuḥṣaṣṭiśca tantrāṇi mātṝṇāmuttamāni ca || 13 || sarvamantrāḥ saptakoṭisaṃkhyāḥ | mātṝṇāṃ śaktīnāma | uttamāni nikhila puruṣārthapradatvāt || 13 || atha sārdhairaṣṭabhistantranāmānyuddiśati- mahāmāyā śambaraṃ ca yoginī jālaśambaram | tattvaśambarakaṃ caiva bhairavāṣṭakameva ca || 14 || atra ṛjuvimarśinyāṃ mahāmāyātantraṃ śambaratantraṃ ceti tantradvayaparaṃ vyākhyātam | lakṣmaṇena tu mahāmāyāśambarākhyamekaṃ tantramityuktam | artharatnāvalyāṃ tu dvayamapi noktam | mahālakṣmīmataṃ devetyādi vakṣyamāṇaṃ ślokadvayaṃ kaiścitparityaktam | anyaistu svīkṛtaṃ paraṃ tu sarveṣāmeva mata catuḥṣaṣṭisaṃkhyāsaṃpattirdurupapādā | vastutastu tatsaṃpattyarthamevāsmiñśloke pūrvārdhe catvāri tantrāṇi | tattvaśambarakamekaṃ bhairavāṣṭakaṃ caikamiti ṣaṭ tantrāṇi | kecittu asitāṅgo ruruccaṇḍaḥ krodha unmatta eva ca | kapālī bhīṣaṇaśceti saṃhāraścāṣṭa bharaivāḥ || [ṃissing page no. 25 se 40 taka] p. 41) pa catuṣkoṇaṃ vāmārūpabhramitrayamiti ṣaṣṭhapaṭale vakṣyamāṇaṃ tatsarvaṃ karṇikāvṛttadvayamelanenaiva tritvābhiprāyakamiti bahavo vyācakṣate | vastutastu vakṣyamāṇe prakārāntareṇa śrīcakralekhanāvasare - bahiḥ padmadvayaṃ kuryādaṣṭaṣoḍaśakacchadam | guṇavṛttaṃ tataḥ kuryāccaturasraṃ ca tadbahiḥ || iti vacane tataḥpadasvārasyena padmadvayādbahireva trīṇi vṛttānīti pratītestadanurodhenātratyasya pariveṣamityekavacanāntasyāpi padasya grahaṃ saṃmārṣṭityādāvivāvivakṣitārthakataiva yuktā | tataśca vāsanāpaṭale bhramitrayamityanena padmadvayopalakṣaṇārthaṃ karṇikāvṛttamelanena yathoktāvapi yāmale padmadvayasya pṛthaggaṇanadarśanādvṛttatrayapadena karṇikātiriktameva tadvyākhyātuṃ yuktamiti pañcaiva vṛttāni | ata eva jñānārṇave- etadvāhye maheśāni vṛttaṃ pūrṇendusaṃnibham | tadyutaṃ kuru mīnākṣi vasupatraṃ manoharam || tathā ṣoḍaśapatraṃ tu vilikhetsuravandite || tadbāhye devadeveśi trivṛttaṃ mātṛkānvitam | ityatra tadbāhya iti padena spaṣṭaṃ karṇikāvṛttayugalamantareṇaiva vṛttatrayamuktam | tadvyākhyātārastu kecidāhuḥ tadbāhya itiślokārthaṃ svapustaka uparilikhitatvādakṣaralekhanaprakārasya tantrāntarasiddhasyāpi prakṛtatantre kasmiṃścidapi cakre'kathanādakasmādihaiva mātṛkānvitatvokterasāṃgatyādbahuṣu pustakeṣvanupalabdheśca prakṣiptamevetyadhyavasīyate | tena jñānārṇavamate'pi trīṇyevaṃ vṛttāni na pañceti | tadayuktam | tasya prakṣiptatve bahirvṛttabodhakavacanāntarābhāvena vṛttadvayasyaivā'patteḥ | na cākṣaralekhanasyākathanāttatprakṣiptatvaniścayo yuktaḥ | caturasraṃ mātṛkārṇairmaṇḍitaṃ siddhihetave | ityuttaragranthe tatkathanadarśanāt | na ca tasya catuḥṣaṣṭiryataḥ koṭyo yoginīnāṃ bhavetpriye | p. 42) ityādyarthavādavākyaprāye paṭhitavākyatvādaudumbarādhikaraṇanyāyenārdhavādatvamiti tatsamarthanaṃ yuktamiti bhramitavyam | dīrghasome saṃdṛṣṭvā dhṛtyā itividhivākyāntargatasya prāyapāṭhasya vidhurasya dhṛtipadamātrasyāpyarthavādatvadarśanāt | uttaratra ṣaḍadhvātmakatvoktyavasare varṇalekhanasya kaṇṭharaveṇoktatvācca | nanu matpustaka uparilikhitatvātkalpitamiti cet | asmatpustake madhya eva likhitatvādakalpitamevāstviti na kiṃcidetat | saṃhitāditantrāntare spaṣṭaṃ vṛttatritayamevopalabhyate na tatpañcakamiti cedastu vikalpena so'pyekaḥ pakṣaḥ | ata eva viśuddheśvaratantre - etadbāhye vṛttamekaṃ likhedaṣṭadalānvitam | tadbāhye'pyekavṛttaṃ syāddalaṣoḍaśakānvitam || tadbāhye vṛttamekaṃ tu sīmārthaṃ sādhakaścaret | pārthivaṃ maṇḍalaṃ kuryāttritayaṃ dvārasaṃyutam || dvāradvādaśakaṃ kuryāccaturdikṣu samāhitaḥ | ityādikaṃ vacanamupapadyate | kādimate tu - bahiraṣṭadalāmbhojaṃ tadbahirdviguṇacchadam | vidhāya ṣaḍbhirvṛttaiśca' ityādinā vṛttaṣaṭkamuktam | paraṃ tu tatra bhrameṇa vṛttaṃ niṣpādya susame caturasraka ityādinā caturdaśārāntacakralekhanārthamekaṃ vṛttaṃ yaduktaṃ tena saha ṣaḍvṛttānītyuktaṃ manoramāyām | tadvibhāgaścettham - caturdaśārādvahirekaṃ maryādāvṛttaṃ tato'ṣṭadalasya karṇikāvṛttamaṭadalādbahiḥ ṣoḍaśārakarṇikāvṛttaṃ tadbahistrīṇi vṛttānīti | anye tu - caturdaśārādbahirmaryādāvṛttamekaṃ tatsaṃlagnamaṣṭadalakarṇikāvṛttaṃ tato'ṣṭadaleṣu kesarārthaṃ vṛttamaṣṭadalādbahiḥ ṣoḍaśadalakarṇikārthaṃ vṛttaṃ ṣoḍaśadalodareṣu kesarārthaṃ vṛttaṃ ṣoḍaśadalopari maryādāvṛttaṃ ceti varṇayanti | saubhāgyaratnākare tu caturdaśāramaryādāvṛttātiriktānyeva ṣaḍvṛttānīti tantrarājārthamabhipretya sapta vṛttānyuktāni | caturdaśārāvyavahitavṛtte'pi trayaḥ pakṣāḥ sarvakoṇasparśaḥ sarveṣāṃ koṇānāmasparśaḥ ṣaṇṇāmeva sparśa itareṣāmasparśaśceti | evaṃrītyā vṛttalekhane pakṣabhede sati yathāsaṃpradāyaṃ vyavasthā | p. 43) tantrāṇāṃ bahurūpatvātkartavyaṃ gurusaṃmatam | iti vacanāt | atha bhūgṛhalekhane pakṣabhedāḥ - bhūgṛhaṃ nāma caturasram | taccaikarekhātmakamekameva | mūle bhūpuramityekavacanāt | caturasre caturdvāri yoginyaḥ siddhidāyakā iti jñānārṇavena paścimādikrameṇaiva prakaṭāścaturasraka iti saṃhitayā ca saṃvādācca | tenaikarekhātmakaṃ pratidiśamekaikadvārayutaṃ bhūbimbamityekaḥ pakṣaḥ | kādimate tu pratidiśaṃ dvirekhaṃ prākpratyakceti dvāradvayayutaṃ dakṣiṇottarataḥ pratyekaṃ rekhātrayeṇa sthānadvayatutaṃ koṇeṣu tiryak tūtraiścaturbhīrdvidhākṛtacatuṣpadayuktamuktam | so'yaṃ dvitīyaḥ pakṣaḥ | pratidiśaṃ rekhātrayayuktaṃ dvārasāmānyābhāvavaditi tṛtīyaḥ yāmalaṃ tantraṃ kalpasūtraṃ śiṅgabhūpālīyā paddhatiḥ prapañcasārasaṃgraho vidyāraṇyapaddhatiḥ saundaryalaharyuktiścāsminneva pakṣe'nukūlāḥ | teṣu dvāralekhanānukteḥ | viśuddheśvaratantre tu pratyekaṃ caturbhirdvāraiḥ sahitāni trīṇi bhūgṛhāṇyuktānīti dvādaśadvāraṃ trirekhaṃ bhūgṛhamiti caturthaḥ pakṣa ityāhuḥ | mūle tu sarve'pi pakṣāḥ sūcitāḥ | caturasramityekavacanādekarekhāpakṣaḥ, cakranyāse rekhātrayakīrtanāt (trirekhāpakṣa iti ) dvau pakṣau sūcitau | pūjāprakaraṇe'ṇimādibrāhmyādyoreva pūjanakathanādaṇimāṃ paścimadvāra ityādinā brahmāṇīṃ paścimadvāra ityādinā ca paścimapūrvayoreva dvārānuvādāttṛtīyarekhāsthamudrāpūjanasyā kathanāddvirekhāpakṣo'pi sūcitaḥ | vastutastu tantrarājokto dvidvārakapakṣa eko'tiriktaḥ | anyeṣāṃ trayāṇāṃ parasparopasaṃhārādeka eva pakṣa iti dvikoṭikavikalpa eva yuktaḥ | trirekhātmake'vayavini caturasratvabhūbimbatvādayo hi dharmā vyāsajjya vṛttayaḥ tisro rekhāstvavayavā eva | ata eva caturaśrādyarekhāyai caturaśramadhyarekhāyai caturannāntyarekhāyai nama iti cakranyāsastho vyavahāra upapadyate | caturaśrādyarekhetyarthasya svarasto bhānāt | karmadhārayāṅkīkāre prathamacaturaśrāyetyeva vyavahārāpatteḥ | pārthivaṃ maṇḍalaṃ kuryāt tritayaṃ dvārasaṃyutamiti viśuddheśvaravacane maṇḍalamityekavacanena tryavayavārthatritayapadaviśeṣaṇena cāvayavinyeva bhūgṛhatvasiddheśca | tataśca caturaśre caturdvārītyādivacaneṣu dvāre catuṣṭvaviśeṣaṇāni caturaśra ityādyekavacanāntāni padānyapyavayavyabhiprāyeṇopapadyante | bahuvacanāntāni p. 44) kvaciddṛśyamānāni cedavayavabahutvābhiprāyeṇa pāśādhikaraṇanyāyenopapādayituṃ śakyanta eveti kvatyo virodhaḥ | etena dvāradvādaśakavidhāyakaṃ viśuddheśvaravacanaṃ vyākhyātam | nahi tasminneva tantre śrutasya pārthivaṃ maṇḍalamityekavacanasya dvāradvādaśakatvasya ca parasparavirodho'vayavāvayavibhāvāśrayaṇamantareṇa nirvoḍhuṃ śakyate | anyathaikasyāmeva rekhāyāṃ dvādaśadvārāpatteḥ | naca tatkeṣāmapīṣṭam | tasmādyatsundarīmahodaye śaṃkarānandasya vijṛmbhaṇaṃ saṃhitā jñānārṇavavāmakeśvarādivākyānāmekavacanaghaṭitānāṃ bahuvacanaghaṭitena viśuddheśvarīyavākyeṇa śākhāntaropasaṃhāranyāyenā'gneyaṃ caturvā karotītivannopasaṃhāraḥ | teṣāṃ vākyānāmasaṃdigdhatvena viśeṣānapekṣitatvāt | sāmānyavidhiraspaṣṭaḥ saṃhriyeta viśeṣataḥ || spaṣṭasya tu vidhernānyairupasaṃhārasaṃbhavaḥ | iti tantravārtikāt | muṇḍanaṃ copavāsaśca sarvatīrtheṣvayaṃ vidhiḥ | iti bahuvacanaghaṭitavidheḥ prayāge vapanaṃ kuryādityekavacanaghaṭitavākyenopasaṃhārābhāvasya dharmaśāstravidāmiṣṭatvācca | caturdvāradvādaśadvārapadaghaṭitavākyayoḥ parasparaviruddhayorekavākyatāyā brahmaṇo'pyaśakyatvāceti, tannā'dartavyam | uktarītyā virodhābhāvenopasaṃhārasaṃbhave'ṣṭadoṣaduṣṭavikalpāyogāt | sarvatīrtheṣviti prayāga iti vidhyostu naikavacanabahuvacanakṛto virodhaḥ, punaḥ saṃskāramācaret , saṃskārānācaretpunariti vidhyorekavākyatāyā iṣṭatvāt | tatra sthitvā japellakṣamityasyaivaṃ lakṣatrayaṃ japtveti vacanenopasaṃhārasya saubhāgyaratnākare'bhidhānācca | lakṣamekamimaṃ japtveti śrīkramasaṃhitāvacanasyāpyuktajñānārṇavavacanenopasaṃhāro- kteśca | api tu sarvapadaprayāgapadopāttayāvadviśeṣaikaviśeṣakṛtaḥ | ata eva na hiṃsyātsarvā bhūtānītyasya na brāhmaṇaṃ hanyādityanena nopasaṃhāra iti prapañcitaṃ mīmāṃsāvādakautūhale'smābhiḥ | tasmānna caturaśrapadaniṣṭhaikavacanabahuvacanayoścaturdvāradvādaśadvārakatva viśeṣaṇayośca virodhaleśo'pi | dvārasāmānyābhāvapakṣastu dvārapratiṣeḍhaparyudāsānyataramantareṇa yāmalakalpasūtrādau dvārānuktimātreṇa p. 45) kalpyamānaḥ sāhasamātraṃ, caturaśrapadamātraghaṭitayāmalādividheḥ sadvāracaturaśravidhinā soṣṇīṣavidherlohitoṣṇīṣavidhinevopasaṃhārasya nirābādhatvāditi yuktamutpaśyāmaḥ | evaṃ śrīcakralekhapamuta?diśya tasyāvāntarabhedena navacakrātmakatvamupadiśati madhyaṃ tryasramityadhyuṣṭaślokaiḥ - madhyaṃ tryasraṃ tathā'ṣṭāraṃ dve daśāre caturdaśa || 43 || tadbāhyato'ṣṭapatraṃ ca ṣoḍaśāraṃ mahīpuram | sarvānandamayaṃ cā'dau sarvasiddhipradaṃ param || 44 || sarvarogaharaṃ cānyat sarvarakṣākaraṃ tathā | sarvārthasādhakaṃ cakraṃ sarvasaubhāgyadāyakam || 45 || sarvasaṃkṣomaṇaṃ cānyat sarvāśāparipūrakam | trailokyamohanaṃ ceti navadhā navabhirbhavet || 46 || madhyaṃ madhyasthānaṃ binduḥ | caturdaśa caturdaśāram | trivṛttasya pratyekaṃ cakratvābhāvādagaṇanam | sarvānandamayamityādīni bindvādīnāṃ navātāṃ cakrāṇāṃ krameṇa namāni | tannirvacanāni tu vāsanāpaṭale vyaktī bhaviṣyanti | ityevaṃprakāreṇaikaṃ cakraṃ navabhiravāntaracakrairnavavidhaṃ bhavedityarthaḥ | ete'dhyuṣṭaślokāḥ kvaciṭṭīkāyāṃ na dṛśyante pustakeṣu tūpalabhyante || 43 || 44 || 45 || 46 || athāsyaiva tryātmakatvamupadiśatyekena - tataḥ sṛṣṭimahācakraṃ tṛtīyaṃ tu hutāśanaḥ | madhye sthitaṃ dvitīyaṃ tu saṃhāraḥ prathamaṃ ca yat || 47 || atra bindvādibhūgṛhāntānāṃ navānāṃ prathamadvitīyatṛtīyaśabdaistredhā vibhajya nirdeśaḥ samaṃ syādaśrutattvāditi nyāyena tritricakrāṇāmekīkaraṇenaiveti paryavasyati | tathā tulyanyāyenaivaikasyāṃ tricakyāmapi tredhā vibhāgo'vāntaraḥ sidhyati | tena bindutrikoṇavasukoṇātmakaṃ cakratrayaṃ saṃhāracakramityucyate | dve daśāre manvasraṃ ceti sthiticakram | dve padme bhūgṛhaṃ ceti sṛṣṭicakram | tathā bhūgṛhaṃ suṣṭisṛṣṭiḥ | ṣoḍaśāraṃ sṛṣṭisthitiḥ | aṣṭāraṃ sṛṣṭisaṃhāraḥ | p. 46) manvasraṃ sthitisṛṣṭiḥ | bahirdaśāraṃ sthitisthitiḥ | antardaśāraṃ sthitisaṃhāraḥ | vasukoṇaṃ saṃhārasṛṣṭiḥ | tryasraṃ saṃhārasthitiḥ | binduḥ saṃhārasaṃhāra iti | tantrāntare tu bindvāditrayatrayasya somasūryānalātmakatvaṃ krameṇoktam | tadapi svasaṃmatamiti hutāśanapadena dhvanitam | etāsāṃ saṃjñānāṃ vāsanāvasare saprayojanakatā'vaseyā || 47 || idānīṃ cakrarājārcanasya mahāntaṃ mahimānamupadiśati evamityādibhiḥ saptadaśabhiḥ ślokaiḥ - evametanmahācakraṃ mahāśrītripurāmayam | kledanaṃ drāvaṇaṃ caiva kṣobhaṇaṃ mohanaṃ tathā || 48 || ākarṣaṇaṃ mahādevi jṛmbhaṇaṃ stambhanaṃ tathā | vyādhidārdryaśamanaṃ sarvadurnītināśanam || 49 || śāntipuṣṭidhanārogyamantrasiddhikaraṃ param | bhogadaṃ mokṣadaṃ caiva khecaratvapravartakam || 50 || sarvarakṣākaraṃ devi sarvānandakaraṃ tathā | sarvakarmakaraṃ cāpi sarvakāryārthasādhakam || 51 || sarvāvaśakaraṃ devi sarvavedhakaraṃ param | sarvatattvamayaṃ devi sarvajñānapradaṃ tathā || 52 || sarvasiddhipradaṃ caiva sarvaśreyaskaraṃ param | sarvamantramayaṃ devi sarvayogīśvarīmayam || 53 || sarvapīṭhamayaṃ devi sarvajñānamayaṃ priye | sarvadoṣaharaṃ devi sarvatīrthamayaṃ punaḥ || 54 || sarvavratamayaṃ caiva sarvāmṛtamayaṃ tathā | sarvaduḥkhapraśamanaṃ sarvaśokanivāraṇam || 55 || sarvonmādakaraṃ devi sarvāhlādanakārakam | sarvadaurbhāgyaśamanaṃ sarvavighnanivāraṇam || 56 || sarvasiddhipradaṃ cakraṃ sarvāśāparipūrakam | p. 47) raudrābhicārakodaṇḍaṃ paramantraughabhakṣaṇam || 57 || parasiddhyākarṣaṇaṃ ca parājñākarṣaṇaṃ tathā | parasainyastambhakaraṃ paravijñānamohanam || 58 || paracakrastambhakaraṃ śastrastambhakaraṃ tathā | mahācamatkārakaraṃ mahābuddhipravartakam || 59 || mahāvāṇīkaraṃ devi mahāsaukhyapradāyakam | mahāvaśyakaraṃ devi mahāsaubhāgyadāyakam || 60 || mahājvaraharaṃ devi mahāviṣaharaṃ tathā | mahāmṛtyupraśamanaṃ mahābhayanivāraṇam || 61 || mahāvaśyakaraṃ devi mahāvedhakaraṃ puram | mahāpurakṣobhakaraṃ mahāsukhaśubhapradam || 62 || mahālakṣmīmayaṃ devi mahāmāṅgalyadāyakam | mahāprabhāvasaṃyuktaṃ mahāpātakanāśanam || 63 || evametasya cakrasya prabhāvo varṇito mayā | na śakyate mahādevi kalpakoṭiśatairapi || 64 || mahācakramarcitamiti śeṣaḥ | maha pūjāyāmiti dhātoḥ pūjyaṃ cakramityeva vā tadarthaḥ | cakrapūjanamiti tu paryavasito'rthaḥ | pūjanātmakakriyāyāḥ phalaprapañca uttaragranthaḥ | tripurāmayaṃ devyā abhivyaktisthānam | kledanamanārdrasvabhāvasyāpyārdratāsaṃpādakam | drāvaṇaṃ ghanasvabhāvasyāpi ghṛtavaddravāpādakam | kṣobhaṇamicchautkaṭyajanakam | mohanaṃ kṛtyākṛtyayorasphūrtikṛt | jṛmbhaṇamaṇormahattvā pādakam | stambhanaṃ niśceṣṭīkkaraṇam | sarvāveśakaramāṇavāveśaśāktāveśaśāṃbhavāveśānāṃ janakam | tallakṣaṇāni ca mādhi(li)nīvijayatantre - uccārakaraṇadhyānavarṇasthānaprakalpanaiḥ | yo bhavetsa samāveśo budhairāṇava ucyate || uccārarahitaṃ vastu cetasaiva vicintayan | yaṃ samāveśamāpnoti śāktaḥ so'trābhidhīyate || p. 48) akiṃciccintakasyaiva guruṇā pratibodhitaḥ | utpadyate ya āveśaḥ śāṃbhavo'sāvudīritaḥ || iti | sarvavedhakaraṃ sarvāvayavāvacchedanarañjanaṃ vedhastatkaram | sarvasiddhipradamaṇimādipradam | sarvāmṛtamayaṃ pañcavidhamokṣāvahaṃ, mṛtamaniṣṭaṃ tannivārakamiti kecit | sarvonmādakaraṃ bhūtādyāveśajanyacittavikārakāri | sarvasiddhipradaṃ cakramiti tu trikoṇacakrasya nirdeśaḥ | cakrapadasāmānādhikaraṇyāt | sarvāśāparipūrakaprāyapāṭhācca | tatphalaṃ tvavayavadvārā'vayavinaḥ stutiḥ | aṣṭākapālādibhiriva dvādaśakapālasya | tena na pūrvoktaḥ? viśeṣaṇena paunaruktyaśaṅkāvakāśaḥ | paracakrastambhakaraṃ śatrukṛtayantrāṇāṃ moghatāpādakam | mahāvaśyakaraṃ mahacca tadāvaśyakaṃ ca tadrātyādatta iti vigrahaḥ | tena na paunaruktyam | mahāvedhakaramajarasyāpi mahācidrajarjarīkaraṇam | mahāpurakṣobhakaraṃ vaikuṇṭhāderapi kṣobhakam | spaṣṭamanyat | atra cakrarājārcanenemāni phalāni bhāvayediti vidhiḥ pariṇamati | naca bhāvyānekatvakṛto vākyabhedaḥ sarvakāryārthasādhakamityekena padena sakalaphalakathanena tadabhāvāt | kledanādipadāni tu sarvapadasyārthavivaraṇarūpāṇīti na tadvaiyarthyam | sarvebhyaḥ kāmebhyo jyotiṣṭoma iti vākyasthasarvapadavivaraṇārthatāyā ekasmai vā anye yajñakratavaḥ kāmāyā'hriyanta iti vākyaśeṣe'ṅgīkāreṇaivameva vākyabhedasya tāntrikaiḥ parihṛtatvāt || 48 || 49 || 50 || 51 || 52 || 53 || 54 || 55 || 56 || 57 || 58 || 59 || 60 || 61 || 62 || 63 || 64 || idānīṃ prakārāntareṇa laghumārgeṇa śrīcakrasādhanamupadiśati athāta ityādibhiḥ saptadaśabhiḥ ślokaiḥ - athātaḥ saṃpravakṣyāmi tripurācakramanyathā | tadarthaṃ devi kurvīta trihastaṃ maṇḍalottamam || 65 || asya kāryā tṛtīyena karṇikā cakralāñchitā | padmadvayaṃ dvitīyena caturasraṃ ca śeṣataḥ || 66 || p. 49) athānantaram | ataḥ pūrvoktaprakārasya duravagāhatvāt | anyathā pūrvoktaprakāravailakṣaṇyena | trihastamityatra hastaśabdaścaturviṃśatyaṅgulavacanastāvatsaṃkhyākabhāga- mātropalakṣaṇam tataśca samaparimāṇakadvisaptatibhāgātmakaṃ maṇḍalottamaṃ caturasrākāraṃ samaṃ bhūbhāgaṃ parigṛhṇīyādityarthaḥ | asya maṇḍalasya tṛtīyena bhāgena caturadaśārāntacakracihnitā karṇikā kartavyā | madhyabhāge karkāṭakāgraṃ saṃsthāpya tato dvādaśāṅgulavyavadhānena rekhāmutpādya bhrāmayankarṇikāvṛttamutpādayet | tenordhvabhāgādhobhāgayorekaikahastaparityāgena madhyabhāge hastamātrā karṇikā bhavati | so'yaṃ tṛtīyo bhāgaḥ | tataśca karṇikāyā upari dvādaśāṅgulamadhaśca dvādaśāṅgulaṃ parigṛhya saṃbhūya jātena hastenāṣṭadalaṣoḍaśadalapadmau kuryāt | tatra ca samaṃ syādaśrutatvāditinyāyena karṇikordhvādhaḥ spṛṣṭāvyavahitaṣaṭṣaḍaṅgulabhūbhāge'ṣṭadalaṃ tadubhayabhāgaspṛṣṭe tāvatyeva bhūbhāge ṣoḍaśadalaṃ bhavati | so'yaṃ dvitīyo bhāgaḥ | śeṣato'vaśiṣṭena prathamena hastena caturasraṃ kāryam | ṣoḍaśārordhvādhobhāgasaṃlagnadvādaśāṅgulabhūbhāge bhūbimbaṃ bhavati | tatrāpi samaṃ syāditi nyāyenābhitaścatuścaturaṅgule caturasrasya tṛtīyā rekhā, tadavyavahite caturaṅgule dvitīyā rekhā, sarvabahirbhūte caturaṅgule bhūgṛhasya prathamārekheti saṃhatyāvayavatrayātmakaṃ caturasraṃ yatra bhavati so'yaṃ prathamo bhāgaḥ | atrā'dimena caturasrakamityanuktvā śeṣata ityuktyā vṛttatrayasya prathamabhāgamadhya evānte lekhanaṃ na dvitīyabhāgādāviti labdhaṃ guṇavṛttalekhottaraṃ yāvadavaśiṣyate tatraiva caturaśratrayasya yathāvibhāgaṃ lekha iti tadarthasvarasāt | atra bahirbhāgamārabhyāntarbhāgaparyantaṃ krameṇa prathamadvitīyatṛtīyapadairvyavahārādbhūgṛhāvayavarekhāṇā- mapyanenaiva krameṇa cakranyāse nirdeśādāvaraṇapūjādāvayameva kramo mukhya ityadadhvanat | tantrāntare tu maṇḍalasya dvisaptatibhāgatve'pyavāntaravibhāgaḥ prakārāntareṇopalabhyate pañcacatvāriṃśadaṅgule bhūbhāge madhyakarṇikā | tadbahirūrdhvamadhaśca pṛthakpṛthaksārdhacatuṅgulamānena militvā navāṅgule'ṣṭadalam | tadbahiścatuścaturaṅgule'ṣṭāṅgulaṃ(le) ṣoḍaśāraṃ śeṣeṇa bhūgṛhamiti | prapañcasārasaṃgrahe tveṣa eva prakāro'nusṛtaḥ || 65 || 66 || p. 50) atha karṇikāvṛtteṣṭau bhāgānāracayati sārdhaślokadvayena - brahmasūtraṃ purā dattvā karṇikābhramamadhyataḥ | yāmyasaumyāyataṃ dadyāttatrasthaṃ sūtrasaptakam || 67 || vṛttamadhye prāgādipaścimāntamekaṃ sūtraṃ dattvā rekhāṃ vilikhet | tadeva brahmasūtramityucyate | tatprayojanaṃ tu śaktipaścimakoṇānāṃ vahnipūrvakoṇānāṃ ca sthalanirṇayenā'nupūrvyasiddhiḥ | yāmyā dakṣiṇā dik | saumyodīcī | tadvṛttamadhye tiryagrekhāsaptakaṃ likhediti phalitam | evaṃ sati prathamarekhāyāḥ pūrvasyāṃ karṇikābhrabhāvadhika eko bhāgaḥ | saptamarekhāyāḥ paścimasyāṃ karṇikāmramaparyanto'nyo bhāgaḥ | saptarekhāsaṃdhibhūtāḥ ṣaḍbhāgā ityaṣṭau vīthyaḥ saṃpannāḥ | tāśca samaṃ syāditi nyāyena pratyekaṃ tritryaṅgulāḥ saṃpadyante | tantrāntare tu karṇikāvṛttasya pañcacatvāriṃśadaṅgulatve'pi tadavakāśasya punaraṣṭācatvāriṃ śadvibhāgānkṛtvā teṣu nava rekhā likhedityuktam | devī stutomegaṅgāvallīstuteti pradarśyata iti | kaṭapayavargamavairiha piṇḍāntyairakṣarairaṅkāḥ | neñe śūnyaṃ jñeyaṃ tathā svare kevale kathite || iti prasiddhayā vararuciparibhāṣayā devītyādyakṣarāṇi | tena devīpadenāṣṭācatvāriṃśadaṃśā ucyante | teṣu navamistiryagrekhābhirjātānāṃ daśabhāgānāṃ parimāṇabodhakāni stutoma ityādidaśākṣarāṇi | ṣaṭ ṣaṭ pañca trayastrayaścatvārastrayaḥ ṣaṭ ṣaṭ ṣaṭ ca prāgdikkrameṇa daśa vīthyaṃśā bhavantīti tadarthaḥ | etattantre'pi hastamātravṛttasyāṣṭācatvāriṃśaddhā vibhāge satyekaikoṃ'śo'rdhāṅgulātmakaḥ saṃpadyate | tādṛśāḥ ṣaṭṣaḍaṃśāḥ prathamadvitīyayorvīthyoraṣṭamāditisṛṣu ca bhavantīti tāvati viṣaye tantrāntarasaṃvādaḥ spaṣṭa eva | itarāṃśe'pi saṃvādo mūlato vyaktī bhaviṣyati || 67 || tūryasūtraṃ tato lumpen madhyāṃśaḥ syāddvibhāgataḥ | tṛtīyapañcamau nāgabhūpāṃśau dvyaṃśavartitau || 68 || tena mānena saptaiva vathyastantreṣu madhyamam | p. 51) caturthaṃ sūtraṃ lumpenmārjayet | tena saptaiva vīthyaḥ saṃpannāḥ | paraṃ tu tāsu caturthī vīthītaravīthyapekṣayā dviguṇaparimāṇā bhavatītyāha dvibhāgata iti | bhāgadvayātmaka eko madhyabhāga ityarthaḥ | ṣaḍaṅgulā turyavīthiti yāvat | idamupalakṣaṇaṃ rekhāntarāṇāmaṃśato mārjanasya | tantrāntare tṛtīyapañcamarekhayormadhyabhāgo gaṅgāvallītyuktatrayodaśāṃśātmaka iha tu dvādaśāṃśātmako bhavatītyatastadavirodhaṃ madhyabhāgābhivardhanenopadiśati tṛtīyapañcamāviti | tṛtīyavīthyā nāgāṃ śāṃstritriyavātmakānaṣṭāvaṃśānkṛtvā pañcamavīthyā bhūpāṃśānsārdhasārdhayavātmakānṣoḍaśa bhāgānkṛtvā'ṣṭasvekaḥ ṣoḍaśasu caika iti dvābhyāmaṃśābhyāṃ varjitāvimau bhāgau kuryāt | tṛtīyavīthīṃ svāṣṭamāśena hrāsayet | pañcamīṃ vīthīṃ svaṣoḍaśāṃśena hrāsayediti paryavasito'rthaḥ || 68 || tṛtīyavīthyāḥ svāṣṭamāṃśanyūnīkaraṇaṃ dvedhā saṃbhāvyate dvitīyasūtrasya [prāgapasāraṇāttṛtīyasūtrasya (?)] pratyagapasāraṇācceti pañcamavīthyā nyūnīkaraṇamapi dvedhā | tayordvitīya eva pakṣo'nusartavya ityāha tena māneneti | tṛtīyavīthyāṃ niḥsāritaṃ[yavatra] yaṃ pañcamavathisthiḥ sārdhayavaśceti sārdhayavacatuṣṭayarūpeṇa mānena ṣaḍaṅgulātmakaṃ madhyabhāgaṃ punarapi vivardhayedityarthaḥ | tṛtīya pañcamarekhe eva prākpratyagapasārayediti yāvat | karṇikāvṛttasaṃbandhināmaṣṭācatvāriṃśadaṃśānāṃ madhye trayodaśāṃśairmadhyabhāgastantrāntara iha tvardhayavādhikaistrayodaśamirityalpataramantaraṃ bhavati | tṛtīyavīthyāmevaikāṃśanyūnabhāvastantrāntare | atra tantre tu tṛtīyapañcamavīthyormilitvā nyūnabhāva iti vailakṣaṇyaṃ tu tantrabhedānna duṣyati | yattu tṛtīyavīthīsthāṃśāṣṭake pañcamavīthīsthāṃśaṣoḍaśake ca dvā dvāvaṃśau pārthakyena nyūnī kuryāditi vyākhyānaṃ tattantrāntareṇa bhūyovisaṃvādāpatterupekṣitam | atredaṃ bodhyam prathamasūtramaṣṭācatvāriṃśaddhā vibhajya tadubhayabhāge pṛthakpṛthagaṃśatrayamiti militvā tasya ṣaḍbhāgānmārjayet | evaṃ saptamarekhāyāmapi | dvitīyarekhāyā ubhayataḥ pañca pañcāṃśāniti daśāṃśānmārjayet | ṣaṣṭharekhāyāṃ tyu (tū) bhayataścaturaścaturāṃ'śānityaṣṭāvaṃśānmārjayet | taduktam- ādye dvitīye ṣaṣṭhe ca saptame ca yathākramam | mārjayedguṇabhogānte tripañca tu na mārjayet || iti || p. 52) so'yamartho madhyāṃśaḥ syāddvibhāgata iti caraṇenokta iti suvyākhyam | karṇikāmadhyagatasūtrāntarāṃśo'pi vibhāgatastantrāntaroktaguṇabhogākhyāvibhāgānusāreṇa lumpet | syātpadamīṣadarthakaṃ niyamārthakaṃ vā'vyayamiti tadarthāt | madhyāṃśe dvibhāgātmakatvasya tūryasūtralopādarthasiddhatvena tatkathanasyānāvaśyakatvāditi draṣṭavyam | tṛtīyasya dvitīyasya tvādyasūtrasya cāntayoḥ || 69 || prasārayedadhodhaḥsthaṃ tataḥ sūtradvayadvayam | bhaume saptamake sūtre brahmasthāne ca saṃgatam || 70 || evaṃ saptānāṃ sūtrāṇāṃ madhye yattṛtīyaṃ sūtraṃ tasyāntayoḥ karṇikāvṛttaspṛṣṭayoḥ prāntabhāgayorārabhya paścimasyāṃ diśi bhaumaparyantaṃ sūtradvayaṃ prasārayet | adhodhaḥsthaṃ śaktitrikoṇānuguṇaṃ yathā bhavati tathā | bhaumaṃ nāma karṇikāvṛttam | tathā yaddvitīyaṃ sūtramaspṛṣṭakarṇikamubhayatomārjitapañcapañcāṃśaṃ tasyāntayorārabhya paścimasyāṃ diśi saptamasūtramadhyabhāgāvadhi dve rekhe vilikhet | tato yadādyaṃ sūtramaspṛṣṭakarṇikamubhayatomārjitatritribhāgaṃ tasyāntayorārabhya pratyagdiśi mārjitaturyasūtrādadhaḥsthāne brahmasūtrasaṃgataṃ yathā bhavati tathā rekhādvayaṃ likhet | ayaṃ ca koṇaḥ pañcamasūtramadhyabhāgātpūrvasyāṃ diśi kiṃcidadhikayavatrayopari nipatatīti bodhyam | anye tu antaśabdastṛtīyasyetyanenānvayadaśāyāṃ prāntaparaḥ | dvitīyādyābhyāmanvayadaśāyāṃ samīpapara ityāhustadayuktam | pūrva(rvaṃ) prathamādirekhā (ṇā) maṃśatomārjanasya mūlārūḍhīkaraṇenāsmanmatarītyā sarvatra prāntārthakatvenāvairūpyasya saṃbhavatastyāgāyogāt || 69 || 70 || evaṃ prācyena sūtratrayeṇa śaktitrayamutpādya pratīcyena tena vahnitrayamutpādayati āpañcamāditi dvābhyām āpañcamādadhaḥsthānāṃ trayāṇāṃ cāntato nayet | bhaume prāthamike sūtre viśrāntaṃ ca tṛtīyake || 71 || sūtradvayaṃ cānya [tastu] tryasrāṇyevaṃ bhavanti ṣaṭ | caturdaśāraṃ deveśi daśāraṃ cātra sidhyati || 72 || p. 53) yathā prācyatiryagrekhātrayaprāntebhyaḥ pārśvarekhe dve dve adho nīte evamanye api dve dve sūtre pañcamamārasyādhaḥsthānāṃ trayāṇāṃ tiryaksūtrāṇāṃ prāntata ūrdhvaṃ nayet | tato yatṣaṣṭhaṃ sūtramaspṛṣṭakarṇikamubhayatomārjitacatuścaturbhāgaṃ tasyāntābhyāṃ pārśvarekhe ākṛṣya prācyāṃ prāthamikatiryaksūtramadhyabhāge yojayet | tato yatsaptamaṃ sūtramubhayatomārjitatritribhāgaṃ tadagrābhyāṃ dve rekhe ākṛṣya pūrvasyāṃ diśi tṛtīyatiryaksūtrasya madhyabhāge melayet | evaṃ rītyā pārśvarekhāyugalāni ṣaḍbhavanti | vastutastryasrāṇyevaṃ bhavanti ṣaḍitya ṛjuvimarśinyukta eva pāṭhaḥ sādhuḥ | evaṃ prakāreṇa śaktitrayavahnitrayābhyāṃ manvasrabahirdaśārākhye dve cakre saṃpanne bhavataḥ || 71 || 72 || athāntardaśāraṃ dvābhyāmāha sūtrāddvitīyakātṣaṣṭhādbrahmasūtrasya pārśvayoḥ | sūtradvayadvayaṃ deyamadha ūrdhvakramātmakam || 73 || tatkoṭisaṃgataṃ paścātsūtrayugmaṃ prasārayet | daśāraṃ devi saṃsiddhametaccakraṃ tṛtīyakam || 74 || dvitīyasūtrasya prāntābhyāmadho dve rekhe pūrvameva likhite iti punastato rekhārambhāsaṃbhavānmadhyabhāga evā'kṣipyate | tena dvitīyasūtrasya madhyabhāgādārabhyādhomukhyau rakṣovāyukoṇābhimukhyena dve rekhe lekhye | tayoravadhimāha brahmasūtrasyeti | prākpratyagāyataṃ yadbrahmasūtraṃ tasya pārśvayoḥ pārśvadvayavartirekhāvadhikatayetyarthaḥ | sāṃprataṃlikhitaśaktitraye yā madhyaśaktistadīyapārśvarekhādvayāvadhīti yāvat | evaṃ ṣaṣṭhasūtrasyāpi prāntābhyāṃ rekhādvayasyordhvakrameṇa likhitatvāttanmadhyabhāgādārabhyaiveśāgnikoṇābhimukhyena dve rekhe likhet | tayoravadhistu sāṃprataṃlikhitavahnitraye yo madhyamo vahnistadīyapārśvayameva | tadidamavadhidvayaṃ tantreṇa bodhayituṃ brahmasūtrasya pārśvayorityuktam | ṛgavastu dvitīya sūtrasya ṣaṣṭhasūtrasya ca yo madhyabhāgastasya brahmasūtraspṛṣṭatvāttatpārśvayorityanena tantreṇa vahniyākkoṇaśaktipratyakkoṇayoreva sthānanirdeśa iti vyācakṣate | evaṃ sūtradvayadvayaṃ dattvā paścādanantaraṃ sūtrayugme tiryaksūtrayugalaṃ prasārayettiryaglikhet | dvitīyasūtramadhyārabdhavahnipārśvadvayarekhākoṭispṛṣṭaṃ p. 54) pañcamasūtrādupari yavatrayaparimitadeśavarti ca yathā bhavati tathā tiryaksūtraṃ vilikhya vahniṃ sādhayet | ṣaṣṭhasūtramadhyārabdhaśaktipārśvarekhādvayāgrasparśi tṛtīyasūtrādadhoyavatrayaparimitadeśavarti ca yathā syāt tathā tiryaksūtraṃ vilikhya śaktiṃ sādhayediti yāvat | evaṃ kṛte sati yadyapi ṣaṭkoṇameva bhavati tathā'pi ṣaṭkoṇasya vidikcatuṣṭaye'pi catvāri tryasrāṇi pūrvamardhasiddhāni ṣaṭkoṇapārśvarekhābhireva pūrṇāni jātānītyāśayenāntardaśāraṃ manvasrāpekṣayā tṛtīyaṃ cakraṃ samyaksiddhamityuktam || 73 || 74 || atha vasukoṇatrikoṇacakre dvābhyāmāha- sūtrātpañcamakānmadhyādanyatsūtradvayaṃ nayet | ūrdhvādhomukhamadhyasthatryasramarmadvayāvadhi || 75 || dadyāttṛtīyakaṃ sūtraṃ tayoranyonyasaṃgatam | evaṃ caturthamaṣṭāraṃ madhyayoniśca pañcamī || 76 || pañcamasūtrasya madhyabhāgādārabhyaiśānāgneyābhimukhyena dve sūtre likhet | vṛkṣātpatatyagrātpatatītyādāviva kriyāvṛttyorapyapādānatvam | anāvṛttau vṛkṣapadasyeva tatsaṃbandhini lakṣaṇā | tayoravadhimāha ūrdhveti | ūrdhvādhomukhaśabdābhyāṃ sāṃprataṃlikhitaṣaṭkoṇamucyate | tanmadhyasthaṃ yattryasraṃ prathamaśaktirūpaṃ tatpārśvarekhayoḥ prathamavahnipārśvarekhābhyāṃ saṃbandhātsaṃdhidvayaṃ tayoreva dvitīyavahnipārśvarekhābhyāṃ yoge tṛtīyaśaktivācyarekhayā'pi yogānmarmadvayaṃ cāsti | tādṛśamarmadvayādhaḥsamīpadeśo lakṣaṇayā nirdiśyate | tadavadhi likhedityarthaḥ | vastutastu saṃdhireva marmapadena lakṣyate | tasyaiva bhāvimarmatvāditi yuktam | tatastayoḥ pārśvarekhayoranyonyasaṃbaddhaṃ yayā syāttathā sūtraṃ tiryaksūtraṃ dadyāt | tacca pārśvarekhādvayamapekṣya tṛtīyaṃ bhavatīti | evaṃ sati caturdaśāramārabhya gaṇanāyāṃ caturthaṃ vasukoṇātmakaṃ pañcamaṃ madhyayonyātmakaṃ ca cakraṃ sidhyatītyasyāpakarṣeṇānvayaḥ || 75 || 76 || evaṃ sidhyati deveśi sarvacakraṃ manoharam | tacchaktipañcakaṃ sṛṣṭyā layenāgnicatuṣṭayam || 77 || p. 55) pañcaśakticaturvahnisaṃyogāccakrasaṃbhavaḥ | sarvaṃ karṇikāntargataṃ caturdaśārādibindvantam | bindoḥ karkāṭakena karṇikāvṛttanirmāṇadaśāyāmeva siddhatvāt | athavā trikoṇe baindavaṃ śliṣṭamaṣṭāre'ṣṭadalāmbujam | daśārayoḥ ṣoḍaśāraṃ bhūgṛhaṃ bhuvanāsrake || itibrahmāṇḍapurāṇoktarītyā caturṇāṃ cakrāṇāṃ pañcasu cakreṣvantarbhāvābhiprāyeṇaitāvata eva sarvacakramiti vyapadeśaḥ | etena bahirantardaśārayordvitīyatṛtīyāvaraṇatvābhyāṃ vyapadeśau mūle kariṣyamāṇau saṃgacchete | sarvapadena nyūnamātravyavacchedo nādhikasyeti tu kecit | ātmābhimukhatā sṛṣṭistādṛśāgraṃ śaktipañcakaṃ, parāṅmukhatā lapastādṛśāgraṃ vahnicatuṣṭayam || 77 || evaṃ navānāmuktarītyā samyagyogāccakrotpattiḥ | tatraikamaṣṭakaṃ devi dve daśāre caturdaśa || 78 || caturdaśa daśadbaṃdvamaṣṭāvekaṃ maheśvari | sṛṣṭisaṃhārayogeṇa śaktisthānānyanukramāt || 79 || sthitāni tripurācakre yadbodhādbhairavo bhavet | ekamityādinā sṛṣṭikrameṇa tricatvāriṃśatastrikoṇānāṃ gaṇanam | caturdaśetyādikaṃ tu saṃhārakrameṇa | śaktisthānāni trikoṇāni | yattu saundaryalaharyāṃ catuścatvāriṃśadvasudalakalāsratrivalayetyādigaṇanaṃ tadbindusāhityābhiprāyeṇa | trayaścatvāriṃśadityeva vā tatra pāṭha ityavirodhaḥ || 78 || 79 || yasya cakrasya bodhātsādhako'pi bhairavaḥ paramaśiva eva bhavati | atra dvividhe'pi cakroddhāre bindoḥ kaṇṭharaveṇānuktistu yatra kāmyaprayogaviśeṣeṣu pūrṇacakrasya navayonicakramātrasya vā dvitīyapaṭale caturthapaṭale ca viniyogo vakṣyate tatra madhye lekhanīyāṃśasya cintanīyāṃśasya vā vidhānasattve bindurahitasyaivopasthityarthā, tadasattve tvarthādbinduprāptiḥ sarvaśūnyasyaiva bindurūpatvāditi | bahiḥ padmadvayaṃ kuryādaṣṭaṣoḍaśakacchadam || 80 || p. 56) guṇavṛttaṃ tataḥ kuryāccaturasraṃ ca tadbahiḥ | caturdvārasamāyuktamevaṃ syāccakramuttamam || 81 || bahirmadhyamaṃ tṛtīyabhāgamabhito dvādaśadvādaśāṅgule bhūbhāge | tato dvitīyabhāgaṃ hastātmakaṃ parito yathocitabhāge | tadbahirvṛttatrayādbahiḥ kiṃcidvanā (dyavā) dhikaikādaśāṅgulabhūbhāge | evaṃ sati śaktyā śaktimityādipūrvoktaprakārāpekṣayottamaṃ sulabhalekhaṃ cakraṃ bhavatītyarthaḥ | madhyasya karṇikāvṛttasya yāvatī kṣetraphalasaṃkhyā yavayūkādiparamāṇvantānāṃ bhavati tasyāḥ sakāśāttricatvāriṃśattrikoṇānākrāntabhūmāgakṣetraphala- saṃkhyāmapanīyāvaśiṣṭāyāstricatvāriṃśatā vibhajane yā labdhasaṃkhyā bhavati tāvadbhiryavādibhiḥ pramitāyāḥ prathamaśakternirmāṇasya nipuṇataragaṇakāgraṇyekasādhyatvena prathamaprakārasyetareṣāṃ dustaratvāditi bhāvaḥ | ete ca saptadaśa ślokāḥ kasyāṃciṭṭikāyāṃ na dṛśyante | anyasyāṃ dṛśyante ca || 80 || 81 || evaṃ cakroddhāramupadiśya vakṣyamāṇapūjopodghātatayā mantroddhāramupadiśati saṃsthitā'tretyādinā catuścatvāriṃśatā trailokyavaśakāriṇītyantena saṃsthitā'tra mahācakre mahātripurasundarī | śṛṇu devi yathā sā'tra pūjyate sādhakottamaiḥ || 82 || bāṇaliṅgādau hi sārvakālikaṃ śivatejaḥsāṃnidhyam | pārthivaliṅgādau tu yāvadarcanakālameveti sthitiḥ | prakṛte tūbhayathā'pītidyotanāyātreti vāradvayaṃ nirdeśaḥ | tena svarṇādinirmite cakre sārvakālikaṃ devyāḥ sāṃnidhyaṃ bhuvi likhite tu yāvadarcanakālamiti sidhyati | tataścā'likhetprathamaṃ cakramiti vakṣyamāṇatve'pi na tatraiva pūjā'pi tu svarṇādinirmite'ṣīti dhvanitam | svarṇādyādhārabhedena sāṃnidhye kālabhedāstantrāntare dṛśyamānā apyanumatā eveti draṣṭavyam | etena mahācakrarājaṃ sindūrakuṅkumalikhivaṃ cāmīkarakaladhautapañcaloharatnasphaṭikādyutkīrṇaṃ vā niveśyeti kalpasūtramupapadyate || 82 || tatra prathamaṃ vaśinyādivāgdevatāṣṭakamantrānuddharati- vargānukramayogeṇa devatāṣṭakasaṃyutā | avargaḥ prathamo devi vaśinī tatra devatā || 83 || p. 57) akacaṭatapayaśākhyavargāṇāmanukrameṇa saṃbandhopalakṣitavaśinyādivāgdevatāṣṭakena yuktā seti pūrvānvayi | avargaḥ ṣoḍaśasvarātmakaḥ pratyakṣaraṃ binduyuktaḥ | binduyogaṃ vinā bījatvāyogāt | ata eva śuddhamātṛkānyāsa ekaikabinduyutaḥ | sabindukamātṛkānyāsastu dvidvibinduyuta iti gurumukhaikavedyaḥ saṃpradāyaḥ | evamuttaratra kavargādimātranirdeśe'pi sabindukatohanīyā | ata eva vaśinyādi nyāsaprakaraṇe kalpasūtraṃ sarvatra vargāṇāṃ binduyoga iti | kariṣyamāṇavāgbhavapāśacāpādibījoddhāre'pyevameva binduyogo draṣṭavyaḥ || 83 || tatparastu kavargo'yaṃ tatra kāmeśvarī sthitā | modinī tu cavargasthā ṭavarge vimalā smṛtā || 84 || aruṇā tu tavargasthā pavarge jayinī tathā | sarveśvarī yavarge tu śavarge kaulinīti ca || 85 || etā vargāṣṭake samyagaṣṭāveva hi devatāḥ | arcitāḥ puruṣasyā'śu prakurvanti vaśaṃ jagat || 86 || kavargādayaḥ pañca pañcavarṇāḥ | yavargaścaturvarṇaḥ | śavargaḥ ṣaḍvarṇaḥ | ata eva yādicatuṣkaṃ śādiṣaṭkamiti kalpasūtramupapadyate | yavargaṣavargayorapi pañcapañcavarṇātmakataiveti tu kecit | tadarṇavasaṃhitāditantrairmahodadhyādibahugranthaiśca viruddhatvādupekṣyam | kolinīpañcamaṃ devītyuttaragranthavirodhastu tatraiva pariharipyate || 84 || 85 || 86 || atha vaśinyādīnāmasādhāraṇāni bījāni krameṇoddharati- uddharetprathamaṃ rephaṃ tadadhaḥ kuṭilāntakam | tadapyavanibījasthaṣaṣṭhasvarasamanvitam || 87 || ūrdhvamardhendubindvāḍhyaṃ kārayetparameśvari | etattu vaśinībījaṃ yoginīnāṃ mukhe sthitam || 88 || ādau rephastataḥ kuṭilāntakaḥ | kuṭilaḥ pavargadvitīyaḥ phakāra | phaḥ śikhī kuṭilo dhūmrā vāmapārśvo janārdana iti mātṛkākośāt | tasyānte p. 58) vidyamāno vakāraḥ | svārthe kan | yadyapyadhastānnirūpitamūrdhvaṃ vakṣyata ityādāvūrdhvādhaḥśabdau parapūrvoccāryavācakatvena prasiddhau tathā'pi prakṛte'dhaḥśabdo na pūrvoccāryaparaḥ | tantrāntaravirodhāt | api tu prathamavarṇādho dvitīyavarṇalekhanasya lipisaṃpradāyasiddhatvātparoccāryapara eva | tadapi rephabakārobhayamapi avanibīje pṛthyvyakṣare tiṣṭhati | lamityasya samudāyasyaiva pṛthvībījatve'pi prakṛte saṃpradāyāllakārarūpaṃ vyañjanameva grāhyam | tatsthamityanena bakārādho lakāralekha uktaḥ | lo māṃsaṃ pūtanā pṛthvī mādhavī śakranāmaka iti kośaḥ | tataḥ ṣaṣṭhasvara ūkāraḥ | taduttaraṃ binduranusvāraḥ | tato'rdhacandro nādaḥ | ardhacandralakṣaṇaṃ ca ṣaṣṭhe paṭale vakṣyate | atra hi nādabindusahitākṣaralekhe'kṣaraśirasyardhenduṃ vilikhya tadupari bindurlikhyata iti lipisaṃpradāyaḥ | tadabhiprāyeṇa mūle bindvardhedvorvyutkrameṇa nirdeśaḥ | ata evordhvaśabdaḥ paroccāryaparaḥ saṃbhavannapyakṣaraśirobhāgaparatvenaiva vyākhyeyaḥ | ata eva ca spaṣṭaṃ modinībījoddhāre vakṣyati ardhendumastakākrāntaṃ bindunoparibhūṣitamiti yadvā, ardhendūttarako binduriti madhyamapadalopī samāsaḥ | vastutastu avanibījasthapadena lakārākārabindunādātmakasamudāye vihite lakārottarāṃśasya ṣaṣṭhasvaravidhinā'pavāde satyanena bindunādayoḥ pratiprasavamātraṃ kriyata iti yathāprāptasyaiva punarvidhāvasya tātparyaṃ na kramāṃśe'pītyadoṣaḥ | tena rephabakāralakārokārānusvāranādaiḥ krameṇa ghaṭitaṃ rblūmityākārakaṃ vaśinībījaṃ bhavati | tadidaṃ yoginīnāṃ tadvācakavaśinīpadasya mukhe sthitamārambhe prayojyam | idamupalakṣaṇaṃ kāmeśvaryādibījānāmapi tattadvācakapadārambhe prayoktavyatāyāḥ | tadabhiprāyeṇaiva yoginīnāmapi bahuvacanam | etadbalādeva ca tattadbījottaraṃ tattannāmāpi prayoktavyamiti sidhyati | tacca nāma vāgdevatāpadottarakam | kalpasūtrānusārāt | tenaikaiko varga ekaikaṃ bījamekaikaṃ nāmeti vargabījanāmnāṃ krameṇoccāraṇaṃ siddham | yoginīnāṃ vaśinyādibījāṣṭakasya mukhe sthitaṃ teṣu prathamamityarthaṃ iti kecit | yoginībhirjaptamityartha ityanye | evaṃ śivāgnibindavo devītyādinā hṛllekhāramātmakadvitārayogaḥ p. 59) sarveṣu śaktiyogaḥ kārya iti vakṣyate | sa ca klaptakrameṣu vargādiṣu madhyabhāge niveṣṭumaśakyatvādante ca vacanāntareṇa saptākṣarīyogasya vidhānādādāveva kāryaḥ | ata eva bahirdaśārasthadevatāpūjākathanāvasara ādyavidyayeti dvitāryā nirdeśa upapadyate | ante tu pādukāṃ pūjayāmiti saptākṣaraḥ pādukāmantro yojyaḥ | taduktaṃ tantrarāje evaṃ saptākṣarī proktā śaktitantreṣu siddhidetyārabhya sarvāsāmapi śaktīnāṃ devatānāṃ ca nāmabhiḥ | yojayennāmapūrvā sā siddhyai sādhāraṇā'nyathā || iti | yattu dakṣiṇāmūrtisaṃhitāyāṃ saptaviṃśe paṭale smaryate atyupahvaramevedaṃ jñātvā cakraṃ samarcayet | pādukāṃ pūjayāmīti namaskāro'thavā bhavet || svāhā home tarpaṇe tarpayāmīti saṃsmaret || iti, tatra pādukāmantranamaḥśabdayorvikalpane'pi kalpasūtrānusārānnyāse namaḥ śabdo'rcane saptākṣarīti vyavasthitavikalpo jñeyaḥ | tathā ca sūtram namaḥ sthāne pūjāmantrasaṃnāma iti | kādimate tu śaktitantrādbahirbhūtatantre tu namasā sthitiḥ | iti vyavasthoktā | tena hrīṃ śrīṃ aṃ āṃ iṃ īṃ uṃ ūṃ ṛṃ ṝṃ ḷṃ ḹṃ eṃ aiṃ oṃ auṃ aṃ aḥ rblūṃ vaśinīvāgdevatāpādukāṃ pūjayāmītyākārakastrayastriṃśadakṣaro vaśinīpūjāmantraḥ sidhyati | etadante namaḥpadaprayogaḥ paddhatikārāṇāṃ tu samuccaye mānābhāvātsaṃhitādyuktavikalpavirodhācca nā'deyaḥ | evamuttaratrāpi draṣṭavyam || 87 || 88 || dvitīyavargaprathamamindrārūḍhaṃ maheśvari | adhastānnābhasaṃ bijamāgneyasthaṃ samuddharet || 89 || caturthasvarasaṃyuktaṃ bindukhaṇḍendvalaṃkṛtam | etatkāmeśvarībījaṃ trailokyakṣobhakārakam || 90 || dvitīye kavarge prathamaḥ kakāraḥ | sāmānye napuṃsakam | akṣarābhiprāyaṃ p. 60) vā | uddharedityanenānvayādvitīyāntaṃ vā | sa kakāra indraṃ lakāramāruḍhaḥ | lakārasyādhastātparato nābhasaṃ gaganasaṃbandhi bījaṃ hamiti samudāyaḥ || haḥ śivo gaganaṃ haṃso nāgaloko'mbikāpatiḥ | iti kośāt | tadbījamāgneyasthaṃ ramityagnibījastham | ro rastraḥ krodhinī rephaḥ pāvakastaijaso mahaḥ || iti kośaḥ | agnirdevatā'syā'gneyam | agnerḍhak | atrā'gneye tiṣṭhatītyanena bījayoryogokteḥ sasvarayośca svatantrayostadasaṃbhavādakārabindunādā ubhayostantramiti sidhyati | saviśeṣaṇe hi vidhiniṣedhau viśeṣye bādhādviśeṣaṇamupasaṃkrāmata iti nyāyāt | nābhasabījāgneyaśabdā vyañjanamātraparā ityapi kecit | samudāye hi dṛṣṭāḥ śabdā avayave'pi dṛśyanta iti nyāyāditi tadāśayaḥ | evamuttaratrāpi nyāyo vyākhyābhedo vā saṃcāraṇīyaḥ | atra prathamasvaramātramapavadaticaturtheti | caturthasvara īkāraḥ | tena klhrīmiti kūṭātmakaṃ bījaṃ bhavati | tataśca hrīṃ śrīṃ kaṃ khaṃ gaṃ ghaṃ ṅaṃ klhrīṃ kāmeśvarīvāgdevatāpādukāṃ pūjayāmīti trayoviṃśatyarṇaḥ kāmeśvarīmantraḥ | atra vaśinyādimantrāṇāmaṅgatvaṃ pañcadaśīvidyāyā eva prādhānyam | ataḥ pradhānavidyeyaṃ tripurā parameśvarī | iti caturthapaṭale vakṣyamāṇatvāt | tataścāṅgeṣu phalaśrutirarthavādaḥ syāditinyāyena trailokyakṣobhakārakamityāderarthavādatvameva yadyapi bhavati tathā.pi vaśinyādimantramātropāsanāyāṃ teṣāmeva prādhānyāttadabhiprāyeṇa phalaśrutiḥ svārtha tātparyikā'pi saṃbhavati | ata evā'gamāntaram ekatra tatparāṇāṃ ca mantrāṇāṃ śeṣaśeṣitā | yadyapi syāttathā'pyete mantrāḥ syuḥ sarvasiddhidāḥ || iti | aṅkatvenopāsyamānānāmapi vidyānāṃ phalamastyeva aṅgeṣu phalaśrutiriti nyāyasya śuṣkakarmaviṣayatvāt | tadapavādāyaiva svāminaḥ phalaśruterityātreya ityuttaramīmāṃsādhikaraṇapravṛtteḥ | māsāgnihotrādīnāṃ kauṇḍapāyināmayanaṃ pratyaṅgatve'pi svatantrānuṣṭhāne prādhānyasya nyāyasiddhasyāpavādāyaivaikatra tatparāṇāmityuktavacanapravṛtteriti tu mantradevatāprakāśakārā āhuḥ || 89 || 90 || p. 61) aruṇāpañcamasyādho vāruṇaṃ viniyojayet | tadadho'pīndrabījaṃ tu sarvordhvamiparaṃ priye || 91 || ardhendumastakākrāntaṃ bindunopari bhūṣitam | etattanmodinībījaṃ sarvasattvavaśaṅkaram || 92 || aruṇāvargastavargaḥ | aruṇā tu tavargasthetyukteḥ | tatra pañcamo nakāraḥ | vāruṇaṃ vakāraḥ | vo vāṇī vāruṇaṃ meda utkārīśo'niruddhakaḥ | itivacanāt | indrabījaṃ lakāraḥ | sarvasmāduktākṣarasamudāyādūrdhvamanantaramiparamikārāt-paraṃ caturthasvaram | tena nvlīmiti bījam | modinyādisarveśvaryantāḥ pañca mantrāḥ pratyekaṃ dvāviṃśatyarṇā veditavyāḥ || 91 || 92 || vāyavyamindrabījasthaṃ ṣaṣṭhasvarasamanvitam | ardhendumastakākrāntaṃ bindunopari bhūṣitam || 93 || etatte kathitaṃ devi vimalābījavigraham | sarvapāpakṣayakaraṃ sarvopadravanāśanam || 94 || vāyurdevatā'sya vāyavyaṃ bījam | vāyvṛtupitruṣaso yat | yo vāṇī vasudhā vāyurvikṛtiḥ puruṣottamaḥ | iti kośādyakāraḥ | ylūmiti bījam | vigrahamiti sāmānye napuṃsakaṃ bahuvrīhireva vā || 93 || 94 || jakāraṃ kālamārūḍhaṃ tadadho jvalanākṣaram | caturthasvarasaṃyuktaṃ bindunādasamanvitam || 95 || etattadruṇābījamaruṇaṃ sarvamohanam | kālo makāraḥ | maḥ kālī kleśitaḥ kālo mahākālo yamo'ntakaḥ | iti kośāt | jvalanākṣaraṃ rephaḥ | tena jmrīmiti bījam | atra mantre bījasyāruṇāpadena na saṃdhiḥ || 95 || śivabījaṃ tadādisthamadhastāccendravāruṇau || 96 || p. 62) vāyavyamuparodbhinnaṃ saṃyojya parameśvari | jayinībījamevedaṃ kalābinduvibhūṣitam || 97 || śivabījaṃ hakāraḥ | tasya hakārasyā'diḥ sakārastatstham || hasayoradhastādindro lakārastadadho vāruṇo vakāraḥ | tato vāyavyaṃ yakāraḥ | tadidamupareṇokāraṣaṣṭhasvareṇodbhinnaṃ, kalā nādastena bindunā ca yuktaṃ jayinībījaṃ nāmādisaptākṣaryantaiḥ saṃyojya vadediti śeṣaḥ | tena hslvyūmiti bījaṃ bhavati || 96 || 97 || uddharenmodinīvarge caturthaṃ parameśvari | adhaḥ kālāgnivāyavyānkrameṇa viniyojayet || 98 || dīrghāyurbījasaṃyuktānyathānukramayogataḥ | uparīśvarabindvantānekatra viniyojayet || 99 || etatsarveśvarībījaṃ sarvatraivāparājitam | modinīvargaścavargaḥ | modinī tu ca vargasthetyukteḥ | tatra caturthaṃ jhakāramuddhṛtya tadadhaḥ krameṇa kālāgnivāyavyānmakārarephayakārānupari dīrghāyurbījena ṣaṣṭhasvareṇa saṃyuktān, īśvaro nādo binduścānte yeṣāṃ tānekatra yojayedekī kuryāt | ū dīpikā ratiḥ śāntiḥ krodhano madhusūdanaḥ | ardhīśaḥ kāmacāraśca dīrghāyurvāmakarṇakaḥ || iti kośaḥ | ardhamātreśvaro nādaḥ kalārdhenduḥ sadāśivaḥ | iti ca | tadidaṃ sarveśvarībījaṃ yathānukramayogato yavarganāmapādukāmantrādikramānatikramaṇenopalakṣitaṃ pūjāyāṃ viniyojayedityarthaḥ | tena jhanyūmitibījaviśiṣṭo dvāviṃśatyarṇo mantro bhavati || 98 || 99 || kaulinīpañcamaṃ devi kālabījoparisthitam || 100 || sarvādhastādapi tathā vahnibījaṃ niyojayet | caturthasvarasaṃyuktaṃ nādendusamalaṅkṛtam || 101 || etadbījavare bhadre kaulinīrūpamāsthitam | p. 63) kaulinīvargaḥ śakārādiṣaḍakṣarātmako vargastatra lakārasyaiva pañcamatve'pi tasya lakāreṇābhedādbījaghaṭakatvena svatantratayā lakāranirdeśasya tantreṣu prāyeṇānupalambhācca tatparityāgena gaṇanāyāṃ kṣakārātmako merureva pañcamo bhavati | athavā kaulinīti śakāranāmaikadeśaḥ | śakāranāmasu kulakaulinīśabdasya pāṭhāt | tasmātpañcama iti vigrahe lyablope pañcamī | śakāraṃ parityajya gaṇanāyāṃ yaḥ pañcama ityarthaḥ | tena saha ṣaṣṭha iti yāvat | yadvā kaulinyādipañcamamityatrā'dipadasya madhyamasya lopī samāsaḥ | kaulinyādipade tvatadguṇasaṃvijñāno bahuvrīhiḥ | śakāra ādiryeṣāṃ ṣakārādīnāṃ te kaulinyādayaḥ ṣakārādayaḥ pañcetyarthaḥ | teṣu pañcamaḥ kṣakāra iti | yadvā kaulinīti devīviśeṣaṇaṃ saṃbuddhiḥ | īpañcamamiti cchedaḥ | īkāraḥ pañcamo yasmāditi vigrahaḥ | mātṛkācakre kṣakārottaraṃ punarakārādigaṇanāyāmīkārasya kṣakārapañcamatvādiha kṣakāra īpañcamapadena sugrahaḥ | yattu kaulinīvargaḥ ṣavarga iti mūrdhanyādivargaparatvenārtharatnāvalīkṛtāṃ vyākhyānaṃ tacchavarge kaulinīti cetipūrvagranthaviruddham | vastutastu - tantrarāje sarveśvarīkaulinyoryakāraṣakārādipañcapañcākṣarayogasyāṅgi- kārāttadrītyā kaulinīpañcamapadena kṣakārasya nirdeśamātram | tanmantrayostu yādicatuṣkaśādiṣaṭkayoga eva kāryaḥ | anyathā pūrvagrantha(sya) yogavidhānaikaphalakasya virodhāpatteḥ | asmādeva nirdeśājjñāpakādvikalpena tantrarājapakṣasyāpyanuṣṭhānamanumatamityapi suvacam | tena prathamaṃ kṣakārastataḥ kālabījaṃ makārastato vahnibījaṃ rephaścaturthasvara īkāraḥ | induranusvāraḥ | binduḥ śūnyaṃ pañcadaśo'nusvāraścandranāmakaḥ | iti kośāt | tathā ca kṣmrīmiti bījam | trayoviṃśatyarṇaḥ kaulinīmantraḥ | yatpakṣe dvāviṃśatyarṇastadā pūrvamantrastrayoviṃśatyarṇo jñeyaḥ || 100 || 101 || evaṃ vāgdevatāmantrāṣṭakopasaṃhārapūrvakaṃ trailokyamohanādicakreśvarīmantrānpratijānīte - evametāni bījāni kramādaṣṭau maheśvari || 102 || kathitāni mayedānīṃ śṛṇu vidyāṅgarūpiṇīḥ | karaśuddhikarī vidyā tathā'ṅganyāsarūpiṇī || 103 || p. 64) ātmāsanagatā cāpi tathā cakrāsanasthitā | sarvamantrāsanagatā sādhyasiddhāsanasthitā || 104 || devyāvāhanavidyā'pi mūlavidyāṃ śṛṇu priye || vidyāyāḥ pañcadaśyāḥ pradhānadevatāmantrasyāṅgarūpiṇīraṣṭau vidyāḥ śṛṇu navamīṃ mūlavidyāṃ pradhānavidyāṃ ca śṛṇviti saṃbandhaḥ | aṣṭāvitipadasya kākākṣinyāyenānvayāt | evametadvidyāṣṭakaṃ mahāmāyādevyaṅgabhūtamācakṣata iti śruteḥ | aṅgarūpiṇīrityanena pradhānajapānte'ṅgamantrā api japtavyā iti dhvanitam | karaśuddhikarītyādīni mantrāṇāṃ krameṇa nāmāni | aṅganyāsarūpiṇītyanena mūlavidyāṣaḍaṅganyāse tasyā viniyoma iti dhvanitam | etāsu navasu saptamī vidyā mūrtividyetyucyate | sā cehaiva vaktavyā'pi svatantratvātprayojanāntaradhvananārthaṃ vottaratantre vakṣyata iti nātra parigaṇitā nāpyuddhṛteti draṣṭavyam || 102 || 103 || 104 || vāgbhavaṃ prathamaṃ devi kāmarājaṃ dvitīyakam || 105 || śāntāntaṃ kādisaṃyuktamaikārāntāntayojitam | eṣā vidyā maheśāni karaśuddhikarī smṛtā || 106 || atroddhariṣyamāṇā nava mantrāḥ pratyekaṃ tritribījāḥ | tatra prathamānāṃ bījānāṃ vāgbhavamiti niyatā saṃjñā | dvitīyānāṃ kāmarājamiti purāṇeṣu tantreṣu ca tathāvyavahāradarśanāt | tatra yathā devībhāgavate caturthaskandhe- vāgbhavaṃ kāmarājaṃ ca māyābījaṃ tṛtīyakam | citte yasya bhavettaṃ tu na kaścidbādhituṃ kṣamaḥ || ityādi | jñānārṇave'pi dvitīyapaṭale - vāgbhavenendumahasā vāgīśatvapradāyinī | kāmarājena bījena śakragopasphurattviṣā || trailokyaṃ mohayantīyaṃ śaktibījena suvrate | ityādi | tṛtīyānāṃ tu māyā śaktirityādiraniyatā saṃjñā | tatra niyate dve saṃjñe vidhātumāha vāgbhavamiti | prathamabījoddeśena vāgbhavasaṃjñāvidhiḥ | evamuttaratra | p. 65) vāk, bhavatyasmāditi vāgbhavaṃ, kāmo rājate yatra tatkāmarājaṃ, tṛtīyabījasya saṃjñādvayaṃ tu mūlavidyoddhāradaśāyāṃ vyaktī kariṣyati | athavā vāgbhavoddeśena mātṛkāprathamākṣaravidhiḥ | kāmarājamuddiśya mātṛkādvitīyākṣaravidhiḥ | te cākṣare saṃpradāyātsabinduke | śuddhamātṛkāyā api saṃpradāyātsabindukatayā tata eva tatsiddhyabhiprāyeṇa bindoranuktiḥ | saṃpradāyaikasiddhatvena svaśāstre sabindukāyā eva śuddhamātṛkātvamiti kaṇṭharaveṇākathanāttadabhiprāyeṇa tatra tatra bindoruktiśca | tena tādṛśasthale binduyutamātṛkānyāsa iva bindudvayoccāraṇamiti tu na bhramitavyam | śaktipadamadhyāhṛtya taduddeśena tṛtīyaṃ bījamuddharati śāntāntamiti | śakārasyāntaḥ ṣakārastadantaṃ sakārākṣaramaikārasyānta okārastadanta aukārastena yojitaṃ tataḥ kādinā kakārātpūrveṇa visargeṇa yojitaṃ cetsauḥ, iti bhavati | trayāṇāṃ pāṭhakrameṇa kramaḥ | tena aṃ āṃ sauḥ, iti tryakṣarī vidyā prathamacakrādhiśatripurādevyā anena karaśuddhiṃ kṛtvetitāpanīyānusāreṇa karaśuddhau viniyokṣyamāṇā saṃpadyate || 105 || 106 || e-o-madhyagataṃ bījaṃ vāgvidhānāya kevalam | rudrayāmalatantre tu nirdiṣṭaṃ paramākṣaram || 107 || mādanaṃ śakrasaṃyuktaṃ caturthasvarasaṃyutam | ūrdhvamardhendubindvāḍhyaṃ kāmarājaṃ samuddhṛtam || 108 || śāntāntaṃ kādisaṃyuktamaikārāntāntayojitam | eṣā vidyā mahāvidyā yoginīnāṃ mahodayā || 109 || kulavidyā maheśāni sarvakāryārthasādhinī | anayā vidyayā gauri rakṣāmātmani kārayet || 110 || ekārasya, okārasya ca madhye paṭhyamānaṃ dvādaśasvarūpaṃ bījaṃ sabindukamaimiti vāgbhavam | e-oṅitimāheśvarasūtra ivātrāpi prakṛtibhāvaḥ | tadidaṃ kevalaṃ binduhīnamapi vācaḥ sārasvatasya kavitvasya vidhānāya prāptaye bhavati kimuta sabindukamiti bhāvaḥ | tathā ca devībhāgavate tṛtīyaskandhe navame'dhyāye - p. 66) aspaṣṭamapi yannāma prasaṅgenāpi bhāṣitam | dadāti vāñchitānarthāndurlabhānapi sarvathā || ai ai iti bhayārtena dṛṣṭvā vyāghrādikaṃ vane | binduhīnamapi proktaṃ vāñchitaṃ pradadāti vai || anakṣaro mahāmūrkho nāmnā satyavrato dvijaḥ | śrutvā'kṣaraṃ kolamukhātsamuccārya svayaṃ tataḥ || binduhīnaṃ prasaṅgena jāto'sau vibudhottamaḥ | aikāroccāraṇādeva tuṣṭā bhagavatī tadā || cakāra kavirājaṃ taṃ dayārdrā parameśvarī | trailokye viśrutaścā'sītkaviḥ satyavrato dvijaḥ || anārādhya mahākālīṃ śuṣkārdrābhyāṃ maheśvarīm | ityādi | athavā kevalaṃ bījāntarāsahakṛtam | ata eva vāgbījamātrasyaiva puraścaryādikaṃ rudrayāmalākhye tantre svenaiva nirdiṣṭam | karaśuddhyādividyānāmekaikaṃ parameśvari | rudrayāmalatantre tu karma proktaṃ mayā purā || iti caturthe paṭale vakṣyamāṇatvāt | mādanaṃ madanasaṃbandhi, kakāraḥ | kakāro madano brahmā krodhīśaḥ kulapālinī | iti kośāt | śakro lakārastena saṃyuktam | caturthasvara īkāraḥ | tadidaṃ kāmarājākhyaṃ klīmiti bījam | kāmarājamityanena rājyapradatvamuktaṃ bhavati | etadapi tatraiva saptadaśe'dhyāye - ekasminsamaye tatra vidallaṃ samupāgatam | klībeti muniputrastamājuhāva tadantike || sudarśanastu tacchrutvā dadhāraikākṣaraṃ sphuṭam | anusvārayutaṃ tacca provāca sa punaḥ punaḥ || bījaṃ vai kāmarājākhyaṃ gṛhītaṃ manasā tadā | jajāpa bālako'tyarthaṃ dhṛtvā cetasi sādaram || ṛṣicchandovihīnaṃ ca nyāsadhyānādivarjitam | ityādi | p. 67) śāntāntamityādi pūrvavat | tena aiṃ klīṃ sauḥ, ityākārako bālāmantraḥ siddhaḥ | kulavidyetyetasyā eva saṃjñāntaram | tathā ca prayokṣyate - tato rakṣāṃ prakurvīta pūrvoktakulavidyayā | iti | etasyā viniyogaṃ vidhatte anayeti | ātmani rakṣāmātmaviṣayakarakṣaṇam | vidyeyaṃ rakṣākarīti śruteḥ | uttaratra vakṣyamāṇo vidhistu kramavidhānārtha iti nānyataravaiyarthyam || 107 || 108 || 109 || 110 || etasyā eva vidyāyāḥ śivamāyāgnibindumat | bījamādipade yuktaṃ tadā'tmāsanarūpiṇī || 111 || etasyāḥ kulavidyāyā evā'dipada ādyabījasya sthāne yadā śivo hakāraḥ, māyekāraḥ, agnī rephaḥ, binduranusvāra etairyuktaṃ hrīmiti hṛllekhā bījaṃ yojyate, itaradbījadvayamavikṛtameva tadā harīṃ klīṃ sauḥ, iti vidyā tasyā devyā ātmāsanasvarūpā bhavati | atra māyāgnyorvyatyayena yogaḥ | bindoravyavahitāpū(cpū)rvatāyāḥ svareṣvanyataḥsiddhatvāt | haḥ śivo gaganaṃ haṃsa iti, ī trimūrtirmahāmāyeti ca kośaḥ || 111 || punarvidyādyamasyordhvamantaraṃ tu śivānvitam | trailokyamohinīyaṃ sā vidyā cakrāsanasthitā || 112 || punarvidyāśabdena tṛtīyavidyaivocyate | dvitīyavidyāyā eva punaruccaritatvāt | ekadeśavikṛtamananyavadbhavatīti nyāyāt | tena punarvidyāyā ātmāsanavidyāyā yadādyaṃ pūrvapaṭhitaṃ bālāvidyātmakaṃ tadevāsyā'tmāsanamantrasyordhvamuttaratra paṭhanīyam | dvitīyavidyaiveṣadvailakṣaṇyena caturthavidyā bhavatītyarthaḥ | antaram tu vailakṣaṇyaṃ tu śivānvitaṃ hakārayoga eva | seyaṃ cakrāsanavidyā saṃpadyate | hakāra yogastu vinigamanāvirahātpratibījaṃ kāryaḥ | tatrāpi svarānte vyañjanayogāsaṃbhavāt kḹptakramāṇāṃ ca vyañjanānāṃ viśleṣe pramāṇābhāvātpratibījamādau hakāro yojya iti phalati | tathā ca haiṃ hklīṃ hsauḥ iti mantro bhavati | kecittu vidyāyā bālāyā ādyaṃ bījamasyordhvaṃ dvitīyaṃ bījam | asyāntarametadvahirvidyāśabdena bālaiva ca kathaṃ labdheti cintyam | anye tu punarvidyādimasyordhvamantamantaṃ p. 68) śivānvitamiti paṭhitvā vidyādimasya mūlavidyāyā ādibhūtasya vāgbhavasyordhvamantaṃ sakāraṃ kuryāt | haṃsamantre sakārasyāntyatvābhiprāyeṇeha tathā nirdeśaḥ | antaṃ tṛtīyabījaṃ tu śivānvitaṃ kuryāditi vyācakhyuḥ | tatkliṣṭamakhilatantraviruddhaṃ yadvā tadvā cetyupekṣyam || 112 || punarādyāṃ mahāvidyāṃ śivacandrasamanvitām | kṛtvā kāmapradā vidyā sarvamantrāsanasthitā || 113 || pūrvaśloka ādyapadena yā vidyā nirdiṣṭā tāmeva bālākhyāṃ mahāvidyāṃ punarapyasya caturthasyāpyūrdhvaṃ paṭhet | asyordhvapadayoranuvṛttiḥ kriyāyā adhyāhāraśca | yadanayorantaraṃ tadāha sivacandreti | śivo hakāraścandraḥ sakārastābhyāṃ pratibījaṃ prathamabhāgo samanvitāṃ kṛtvetyarthaḥ | tena hsaiṃ hsklīṃ hsauḥ iti pañcamo mantraḥ sidhyati | so haṃsaḥ sahajā viṣṇurbhṛgvīśaścandrasaṃjñakaḥ | iti nandanakośaḥ | caramabīje sakārāntarayogo nāstīti saṃpradāyaḥ | matāntarayostvādyapadena bālaiva kathaṃ parāmṛśyata iti cintyam | seyaṃ sarvamantrāsanavidyā bhavati || 113 || pūrvaśloka ādyapadena yā vidyā nirdiṣṭā tāmeva bālākhyāṃ mahāvidyāṃ punarapyasya caturthasyāpyūrdhvaṃ paṭhet | asyordhvapadayoranuvṛttiḥ kriyāyā adhyāhāraśca | yadanayorantaraṃ tadāha śivacandreti | śivo hakāraścandraḥ sakārastābhyāṃ pratibījaṃ prathamabhāgo samanvitāṃ kṛtvetyarthaḥ | tena hsaiṃ hsklīṃ hsauḥ iti pañcamo mantraḥ sidhyati | so haṃsaḥ sahajā viṣṇurbhṛgvīśaścandrasaṃjñakaḥ | iti nandanakośaḥ | caramabīje sakārāntarayogo nāstīti saṃpradāyaḥ | matāntarayostvādyapadena vālaiva kathaṃ parāmṛśyata iti cintyam | seyaṃ sarvamantrāsanavidyā bhavati || 113 || devyātmāsanavidyāyāḥ pūrvoktāyā yathākramam | antadeśe toyabinduśakraśaktīranukramāt || 114 || saṃyojya parameśāni sākamardhendunādataḥ | kevalākṣarabhedena sādhyasiddhāsanasthitā || 115 || devīsaṃbandhinyā ātmāsanavidyāyāḥ pūrvaṃ tṛtīyasthāne kathitāyā yathākramaṃ prathamadvitīyabījayoḥ kramamanatikramyāntadeśe tṛtīyabījasthāne toyaṃ vakāraḥ śakro lakāraḥ śaktirekāro binduścetyetānardhacandreṇa nādena rodhinyādisaptakena ca sākamanukramātprasiddhakramānusāreṇa saṃyojya paṭhet | seyaṃ ṣaṣṭhī vidyā tṛtīyavidyātaḥ kevalākṣarabhedenaiva bhinnā satī sādhyasiddhāsanasthitā bhavati | na punardvitīyaturīyapañcamavidyānāmivāsvatantravyañjanamātrabhedakṛt o bheda iti bhāvaḥ | atra toyaśabdena jalabījaṃ dantoṣṭhasthānakaṃ na tu vaśinyāmiva pavargatṛtīyam | vakārādhikāre - p. 69) khaḍgīśo jvālinī cakraṃ kalaśo vārināmakaḥ | iti kośāt || ekāro vāgbhavaḥ śaktirjhiṇṭīśoṣṭhau bhagaṃ marut || iti ca | tena harīṃ klīṃ blemiti mantraḥ sidhyati || 114 || 115 || saptamyā vidyāyā uttaratantre vakṣyamāṇatvādaṣṭamīmevoddharati- haṃsabījasamārūḍhāmādyāmagnyāsanasthitām | sarvārthasādhikā vidyā devyāvāhanakarmaṇi || 116 || haṃso hakāraḥ | samasya sarvasya bījaṃ bījasamam | rājadantāditvātparanipātaḥ | tasyā'kṛtigaṇatvāt | jagadbījamiti yāvat | tacca sakāra eva | sakārādhikāre - jagadbījaṃ śaktināmā so'haṃvegavatī bhṛguḥ | iti nandanokteḥ | prāñcastu haṃsamantraghaṭakaṃ vyañjanadvayamityeva haṃsapadārthaḥ | tena hakārasakārau dvāvapi sidhyata ityāhuḥ | ye tu haṃseti svarūpameva na bījanāmeti vyācakṣate teṣāṃ mate guhā hasā mātariśvā'bhramindra iti śrutāviva prakṛte'pi bindupāṭho na syāt | vastutastu haṃsaśabdo'yaṃ nānārthaḥ | tathā ca kośaḥ haḥ śivo gaganaṃ haṃsa iti | so haṃsaḥ sahajā viṣṇuriti ca | paraṃ tvetatpakṣa ekapadopāttayordvayorbījayo krame saṃpradāya eva śaraṇam | hakārasakārāvārūḍhau pratibījaṃ yasyāṃ tāmādyāṃ bālāvidyāmagnirūpe rephātmaka āsane pratibījaṃ sthitāṃ kṛtvā paṭhet | ayaṃ bhāvaḥ mantraghaṭakasvaratrayasyāṅgabhūtāni tebhyaḥ pūrvaṃ paṭhyamānāni yāni vyañjanāni tebhyaḥ pūrvaṃ hakārasakārau kuryāt | tebhyaḥ paraṃ rephaṃ kuryāditi | hakārasakārābhyāṃ parato rephātpūrvaṃ pūrvasiddhavyañjanānāṃ niveśa iti yāvat | tena vāgbhave pūrvasiddhavyañjanasyaivābhāvāddhakārasakārarephāṇāmavyavadhān am | kāmarāje tu hasayoḥ parataḥ kakāralakārau tatparato rephaḥ | tṛtīyabīje tu hasayoḥ parataḥ pūrvasiddhasakārastato repha iti kramaḥ sidhyati | ṛjavastu īdṛśaṃ kramaṃ mūlānuktaṃ manyamānāstadarthaṃ saṃpradāyameva śaraṇī kurvanti | tena p. 70) hsraiṃ hsklrīṃ hssrauḥ, ityaṣṭamo mantraḥ siddhaḥ | seyaṃ vidyā pradhānadevyā āvāhanākhye karmaṇi viniyokṣyate | vidyeyamāhvānakarmaṇi sarvato'dhiketi śruteḥ || 116 || uktopasaṃhārapūrvakaṃ pradhānavidyoddhāraṃ pratijānīte - evametā mahāvidyā devi sarvārthasiddhidāḥ | mahātripurasundaryā mūlavidyāṃ śuṇu priye || 117 || spaṣṭo'rthaḥ || 117 || mādanaṃ tadadhaḥ śaktistadadho bindumālinī | aindramākāśabījasthamadhastājjvalanākṣaram || 118 || māyābindvīśvarayutaṃ sarvopariniyojitam | ayaṃ sa vāgbhavo devi vāgīśatvapravartakaḥ || 119 || yadyapi pradhānavidyā api tantrāntare śrutiṣu ca manucandrādibhedena bahuvidhā upalabhyante | tāsu ca na parasparamaṅgāṅgibhāvaḥ | mānābhāvāt | ata eva notkarṣāpakarṣau | tayostāttvikabhedavyāpyatvena vidyānāṃ tādṛśabhedābhāvena tadayogācca | tatra na tāvacchabdāntarādbhedaḥ | vididhātorekatvāt | nāpyabhyāsāt | tattvamasītyasya navakṛtvo'bhyāse'pi brahmavidyāyā ekatvāt | manvādyupāsitatvarūpaguṇāntaravidhānena punaḥśrūteranyaparatvācca | apaḥ praṇayatītyasyārthavādabhedārthaṃ ṣaḍvāraṃ śravaṇe'pi praṇayanabhedābhāvāt | nāpi saṃkhyayā | dvādaśa mahāvidyā iti saṃkhyābodhakavākya upāsakaniṣṭhasaṃkhyāyā eva svāśrayopāsyatvasaṃbandhe tatra kīrtanopapattau vāstavika-saṃkhyāsadbhāve mānābhāvāt | brahmavi.ṇumaheśvarāstraya iti saṃkhyāyāḥ sṛṣṭhyādikṛtyaniṣṭhasaṃkhyayaiva saṃkhyāvattvabodhakatayā teṣāṃ vāstavikābhedavighaṭanābhāvāt | nāpi manucandrādisaṃjñābhiḥ | tāsāmapyupāsakaniṣṭhānāmeva tatra bhānāt | kvacittantre hādividyāyāḥ pañcadaśyā lopāmudreti saṃjñā, tantrāntare kādividyāyāḥ saptadaśyāḥ seti darśanena tāsāmavyavasthitatvācca | ekasyā evāgastyalopāmudrāsaṃjñādvayadarśanena vyabhicaritatvācca | nāpi guṇāt | parasparānanvayināṃ guṇānāmadarśanāt | ye tu tantrabhedādaṅgabhedā p. 71) na te bhedakāḥ | agnihotrādīnāṃ śākhābhedenāṅgavailakṣaṇyadarśane'pi tadabhedasya śākhāntarādhikaraṇasidhatvāt | yadāhuḥ sarvaśākhāpratyayamekaṃ karmeti | uttaramīmāṃsāyāmapi sarvavedāntapratyayaṃ codanādyaviśeṣādityadhikaraṇa upaniṣadbhedenoktānāṃ daharādividyānāmaṅgavailakṣaṇye'pyabheda eva hi sādhitaḥ | ata eva parasparaṃ guṇopasaṃhāro yujyate | na ca tāsāṃ vidyānāṃ mānasakriyārūpāṇāṃ tadadhikaraṇanyāyenaikajātīyatvasaṃbhave'pi prakṛte mantrātmakāvayavidravyarūpāṇāṃ vidyānāṃ tadavayavākṣaravailakṣaṇyena bhedo durapahnava iti vācyam | sarvāsāṃ vidyānāṃ merusamudbhavatvenāvayavabhedasyāpyabhāvāt | bhūmiścandraḥ śivo māyā śaktiḥ kṛṣṇādhvamādanau | ardhacandraśca binduśca navārṇo merurucyate || iti jñānārṇavoktyā sarvāsāṃ navāvayavātiriktāvayavaghaṭitatvābhāvāt | kvacidīṣadavayava * *?na parimāṇabhede'pi dravyabhede mānābhāvāt | yo'haṃ bālye pitarāvanvabhūvaṃ so'haṃ sthāvire praṇaptṝnanubhavāmītipratyabhijñādyanusāreṇa tathā siddhāntitatvāt | śivaviṣṇvādiśarīrarūpadravyabhede'pi tayorabhedadarśanācca | yuñjanti harī iṣirasyetyṛca ṛksāmayoḥ pāṭhabhede'pyaikyasya nidānasūtrādyanusāreṇa vṛttacandrodaye'smābhiḥ samarthitatvācca | ata eva na viruddhadharmādhikaraṇatvamapi tāttvikābhede viruddham | vyāvahārikaṃ bhedamādāyaivendrārjunayorivopapatteḥ | etenaikavidyopāstāvanyāsāṃ trividyānāmaṅgapūjāsu viniyogadarśanāttāratamyamityapāstam | ekasyā eva vidyāyāḥ sthānabhedena pūjāyā darśane'pyabhedānapalāpāt | ata eva kalpasūtram kāmeśvaryādicaturthī nityānāṃ ṣoḍaśī yoginīcakradevīnāṃ navamī binducakrasthā cetyekaiva na tatra mantradevatābhedaḥ kāryastanmahādevyā eva caturṣu sthaleṣu viśeṣārcanamāvartata iti | tena hādividyā niṣkīlā kādividyā tu sakīletyādirītyā hādividyāyā utkṛṣṭatvoktiḥ pakṣapātamātrameva | niṣkīlīkaraṇamantrasya hādividyādhikāre pāṭhe'pi guṇopasaṃhāranyāyena sarvāṅgatānapāyāt | śrīvidyeva tu mantrāṇāṃ tatra kādiryathā paretyādivacanaṃ tu rahasyanāmasāhasrotkīrtanavidhiśeṣarūpatvānnāmakīrtanaprāśa- styaikatātparyakaṃ p. 72) na svārthe'pi tātparyaśāli | viśvasmādindra uttara ityāderanyatātparyakānmantrādindrasya sarvottamatvasiddherabhāvāt | kādirevottamā na hādirityādivacanānāṃ tattatprakaraṇe vidyamānānāmapi na hi nindānyāyena vidheyastāvakamātratvena tata utkarṣāsiddheḥ | etena vidyādvayamidaṃ bhadre durlabhaṃ bhuvanatraya iti jñānārṇavādivacanātkādihādipañcadaśyāvevottame | tayorapi madhye kāmarājopāsitatvātkādipañcadaśyevottamottametyādaya uktayo bhaktipāravaśyanimittakā vijñeyāḥ | tathā'pi tripuropaniṣadādāvitaravidyāprakṛtitvena kādividyāyā eva prathamamuddhṛtatvādvidyādvayaikaparamahopaniṣadyapi kāmo yoniḥ kamaletyādiśrutyā tasyā eva prathamamuddhārāccatvāra īṃ bibhrati kṣemayanta ityasyāmṛcyapi kādereboddhārāttādṛśabahuśrutyānuguṇyāya tāmīkārākṣaroddhārāmiti śloke tasyā evopakrāntatvācca tāmeva vidyāmupapiśati mādanamityādinā | kāmo yoniḥ kamalā vajrapāṇirguhā hasā mātariśvā'bhramindraḥ | punarguhā sakalā māyayā ca purūcyeṣā viśvamātā'dividyā || ityātharvaṇe śaunakaśākhīyā śrutiḥ | tatratyakāmādipadacatuṣṭayaṃ mādanādipadaiḥ krameṇa vyācaṣṭe | madanasaṃbandhi bījaṃ mādanaṃ kakāraḥ | sa cākārasvaraviśiṣṭa eva | uktaśrutau hasāḥ sakalā ityeṣāmakāraviśiṣṭānāmanuvādājjñāpakāddhṛllekhānantargatahasak alānāmakārayogasyā'vaśyakatvasiddheḥ | asminneva tantre ṣaṭśatyāṃ pañcakūṭapañcamīvidyoddhāre - kāmo viṣṇuyutaḥ śaktirmāyā śakraśca pārvati | paścāddevi mahāmāyābījaṃ cāntye niyojayet || iti vāgbhavakūṭaśloke kāmasya viṣṇuyutatvaviśeṣaṇācca | asmādeva jñāpakācchrīvidyākūṭeṣu sarveṣu sasvarā eva varṇāḥ paṭhanīyā iti saubhāgyaratnākarokteśca | teṣu hasau dvau dvau kalāstrayastraya iti daśasvakārayogaḥ | tathā ca saṃpradāyārthaprakaraṇe vakṣyati - p. 73) śrīkaṇṭhadaśakaṃ tadvadavyaktasya hi vācakam | iti | śaktirekādaśasvaraḥ | bindumālinī caturthasvaraḥ | īkārādhikāre - śivottamaḥ śivā tuṣṭiścaturthī bindumālinī | iti kośāt kamaleti tasyā eva saṃjñā | rasasārasaṃgrahe tu - mādanaṃ prāṇarūpaṃ tu vikāsaḥ śiva ucyata ityādyuktam | haṃsapārameśvare'pi - mā śaktistu samākhyātā danaṃ svīkārakṛcchivaḥ | saiva mādanamityuktyā hakāraḥ śivasaṃjñakaḥ || ityādyuktam | ṛjuvimarśinyāmapi - mādayati harṣayatīti mādanaḥ prāṇo hakāraḥ prāṇasyaiva vṛttyantare'pāne prāṇo vāgraso'pāno madana iti śruteśca | tasya hakārasyādhaḥ śaktiḥ pūrvoccāryaṃ bījaṃ sakāraḥ | bindumālinīśabdena kakāra eva gṛhyate saṃpradāyāditi vyākhyātam | tatsarvaṃ pramāṇapathātītaṃ rājājñākalpamiti śiṣyadandhanāyaivālaṃ na punarnyāyavidāṃ prāmāṇikānāṃ toṣāyetyupekṣyam | kaulikārthaprakaraṇe vyomabījatrayātpārthakyena mādanatrayasya nirdekṣyamāṇatvāttadviruddhaṃ ca | tasmānmādanaḥ kakāra eva | ata eva saubhāgyaratnākareṇāsya granthasya kāmarājapakṣe sphuṭo'rthaḥ | lopāmudrāpakṣe tvityādinoktavacanānyeva likhatā pakṣāntaramasphuṭārthakamiti dhvanitam | nacottaratantre vakṣyamāṇāyāḥ ṣaḍarthyā hādividyānuguṇatvena prakṛtaślokasya kādividyāparasyāpyanyathā nayanamucitamiti vācyam | tasyāmādyayorarthayoḥ kādividyānuguṇya eva svārasyasya vakṣyamāṇatvāt | asaṃdigdhārthakopakramānusāreṇaivopasaṃhārapaṭhitavākye'rthavarṇa nasya nyāyasiddhatvācca | tasmānmahatāmapi vākyamidaṃ svopāsyavidyāpakṣapātamūlakatayā lobhamūlasmṛtivadapramāṇamevetyavadheyam | aindraṃ vajrapāṇilakāraḥ | ākāśabīje hakāraśirasi tiṣṭhati | adhastāt, hakārādho jvalanasyāgnerakṣaraṃ rephaḥ | māyā, īkāraḥ | binduranusvāraḥ | īśvaro'rdhacandraḥ | tairyutaṃ, sarvopariśabdena rodhinyādisaptakaṃ tasya sarvopari paṭhyamānatvāt | tairapi nitarāṃ yojitaṃ kṛtvoddharet | p. 74) so'yaṃ vāgbhavo bhavati | vede guhāmāyāśabdau lajjābījaparau | yadi hādividyāparatvenāpyeṣa grantho yojanīya ityāgrahastadaivamucyatām mādanaṃ kakāra eva | tadadhaḥ, tadeva mādanamevādho yasya tat | tadṛśamakṣaraṃ śaktiḥ sakāraḥ | jagadbījaṃ śaktināmeti sakāraparyāye kośāt | tadadhaḥśabde punaḥ pūrvavadbahuvrīhiḥ | bindumālinī bindumālāvatī bindudvaṃdvapriyetyarthaḥ | hakāra iti yāvat | tathā ca hakārādhikāre kośaḥ - bindudvaṃdvapriyā devī meghaśyāmeśvaraḥ pumān || iti | tataśca kasahā vaiparītyena paṭhanīyā iti phalitārtha iti | asminnarthe tātparyagrāhakaṃ tṛtīyakūṭasthaṃ prāguddhārakrameṇeti padaṃ suvacamiti vakṣyate | paraṃ tvaṣṭame paṭale japāṅgasuṣuptyavasthāvibhāvanakathanāvasare pūrvārṇānāṃ vilomenetyanena prātilomyenoddhṛtapūrvatvaṃ tṛtīyakūṭasyāsādhāraṇaviśeṣaṇatvenānūdyamānaṃ virudhyeta | prathamakūṭasyāpi prātilomyenoddhāre satyasādhāraṇyabhaṅgāpatteḥ || 118 || 119 || evaṃ prathamakūṭamuddhṛtya dvitīyakūṭamuddharati - śivabījaṃ tridhā kṛtvā sṛṣṭisthitilayakramāt | dvayamādyena rahitamādyādho madanākṣaram || 120 || punaḥ sthitiśivādhastādindrabījaṃ niyojayet | tathā layaśivādho'pi jvalanārṇaṃ maheśvari || 121 || caturthasvarasaṃyuktaṃ bindukhaṇḍendusaṃyutam | evametanmahābījaṃ kāmarājaṃ mahodayam || 122 || śivabījaṃ hakāraṃ triṣu sthāneṣvadho'dho nikṣipet | teṣāṃ prathamādikrameṇa sṛṣṭiḥ sthitirlayaśceti saṃjñā uttaratra vyavahārārthaṃ prayojanāntarārthaṃ ca kṛtāḥ | ādyena rahitamitipadadvayasya dvivāramanvayasteṣāṃ hakārāṇāṃ madhya ādyena rahitaṃ dvayamādyena rahitaṃ kuryāditi | prathamahakāreṇa bhinnaṃ hakāradvayaṃ dvitīyatṛtīyobhayamādyena hakārādyena sakāreṇa rahitaṃ kuryādityarthaḥ | anena dvitīyatṛtīyahakārayoraprasaktasya sakārasāhityasya niṣedhena taditarasya prathamahakārasya sakārasāhityamāvaśyakamiti p. 75) sidhyati | ekaṃ vṛṇīte dvau vṛṇīte trīnvṛṇīte na caturo vṛṇīte na pañcātivṛṇīta ityatra catuḥṣaḍādyārṣeyavaraṇaniṣedhena pañcārṣeyavaraṇaprāptidarśanāt | na tu kāṃsyasya tāpanamitiśaṅkhasmṛtāvīdṛśaniṣedhādeva kāṃsyetaratāpanaprāpteraparārkeṇa vyākhyātatvācca | tacca sakārasāhityaṃ prathamahakārasya pūrvapradeśāvacchedena na bhavatyapi tu paratraiveti tu tasya sṛṣṭisaṃjñābalalabhyaṃ sṛṣṭeḥ pūrvaṃ kṛtyāntarasyābhāvāt | layātparatastirodhānānugrahayoḥ sattvāt | tena layaśivātparato jvalanārṇaniveśānāñjasyaṃ nirastam | idameva hi sṛṣṭyādisaṃjñānāṃ prayojanam | vyavahāramātrasya prathamadvitīyādipadairapyupapatteḥ | sthitiśivo dvitīyo hakārastadadha indrabījaṃ lakāraḥ | layaśivastṛtīyo hakārastadadho jvalanārṇaṃ rephamīkārabindvardhacandrādiyuktaṃ niyojayet | taditaṃ kāmarājakūṭaṃ bhavati || 120 || 121 || 122 || tṛtīyaṃ kūṭamuddharati - māyābījaṃ maheśāni mādanaṃ śakrasaṃyutam | candrabījaṃ kevalaṃ tu viniyojya varānane || 123 || tyaktvā sṛṣṭikramaṃ devi prāguddhārakrameṇa tu | saṃhārakramayogeṇa śaktibījaṃ samuddharet || 124 || atra māyābījaśaktibījayoranyataroddeśenetarasaṃjñāvidhirityekaḥ pakṣaḥ | asminpakṣe maheśānīti na saṃbuddhiḥ kiṃtu bījaviśeṣaṇatvānnapuṃsakaṃ saddhṛllekhāparam | athavā māyābījaṃ hṛllekhā | uktaśrutyanusārāt | idamekamakṣaram | mādanaṃ śakrasaṃyutaṃ lakārayuktaḥ kakāraḥ kala, iti dvitīyam | candrabījaṃ sakāraḥ kevalaṃ mādanavadakṣarāntareṇa yuktaṃ na bhavati | idaṃ tṛtīyam | ye tu śakrasaṃyutamiti māyābījaviśeṣaṇatvena vyācakṣate teṣāmanusvārottaraṃ halantarayogasyāprasaktatvādeva pūrvaṃ yoga ityasya susamarthatve'pi candrabīje kevalaviśeṣaṇasvārasyahāniḥ | asmanmate tu mādanacandrabījayormadhyapaṭhitasya viśeṣaṇasyobhayatrāpi pakṣato'nvayaprāptestannirāsāya kevalamitiviśeṣaṇenārthātpūrvatraivānvaya iti sidhyati | kiṃca, mādanapadena vyavahitasya viśeṣaṇasya dūrānvayo vyutpattiviruddhaḥ | na ca mavatpakṣe p. 76) mādanātpūrvamapi śakrayogāpattiriti vācyam | pāṭhakrameṇa tannirāsasaṃbhavāt | kulavidyoddhāre mādanaṃ śakrasaṃyuktamityatra sarvairapi pāṭhakramasyaiva śaraṇīkārāt | athavā śakrasaṃyutamiti māyāmādanayorubhayorapi viśeṣaṇam | tena tayormadhye śakro lekhyaḥ | tathā satyevobhayatra tadyoganiṣpatteriti | etattritayaṃ vaiparītyena paṭhedityāha tyaktveti | prāco'vyavahitapūrvasya kāmarājakūṭasyoddhāre yaḥ krama ānulomyarūpo'valambitastaṃ sṛṣṭikramaṃ tyaktvā saṃhārakramasya prātilomyarūpasya yogenedamuddharedityarthaḥ | hādividyāpakṣe prācaḥ prathamakūṭasyoddhārakrameṇeti saṃhārakramayogeṇetyasya viśeṣaṇaṃ suvacam || 123 || 124 || evameṣā mahāvidyā mahātripurasundarī | saṃsmṛtaiva maheśāni trailokyavaśakāriṇī || 125 || mahātripurasundarīdevatyāyāḥ śrīvidyāyāstadabhedena nirdeśo vācyavācakayorabhedavivakṣayā mantrasya devatāsūkṣmarūpatvābhiprāyeṇa vā | seyaṃ vidyā saṃsmṛtaiva japitaiva trailokyaṃ vaśayati | lokatrayavaśīkārasya paraśivaikadharmatvātparaśivabhāvaphalako'yaṃ vidyājapa iti yāvat | tathā ca sundarītāpinyāṃ śrūyate pañcadaśākṣaraṃ traipuraṃ yo'dhīte sa sarvānkāmānāpnoti sa sarvānbhogānāpnoti sa sarvāllo/kānsṛjati sa sarvā vāco jṛmbhayati sa rudratvaṃ prāpnoti sa vaiṣṇavaṃ bhittvā parabrahma vyāpnoti ya evaṃ vedeti | itthaṃ ca sarvebhyaḥ kāmebhyo darśapūrṇamāsāvityatra karaṇabhāvyayoḥ kīrtanena bhāvanāyā iva prakṛte'pi tadākṣepācchrīvidyājapena paraśivabhāvādikaṃ bhāvayedityarthaḥ | tataśca phalasaṃyogājjapasya prādhānye siddhe phalavadaphalanyāyena vaśinyādimantrāṇā śrīvidyāṅgatvaṃ sidhyati | tena ca tatra tatsaṃnidhipaṭhitānāmarcitāḥ puruṣasyā'śu prakurvanti vaśaṃ jagadityādiphalabodhakavākyānāmāmanahomārthavādanyāyena prāśastyamātrabodhakatvaṃ saṃpadyate na phalavidhitvam | naca vinigamanāvirahaḥ | śṛṇu devi mahānityāmādau tripurasundarīm | yayā vijñātayā gauri jagatkṣobhaḥ prajāyate || ityupakramāt | tvameva tāsāṃ rūpeṇa krīḍase viśvamohinī | iti tantrānta upasaṃhārāt | saṃsthitā'tra mahācakre mahātripurasundarī || p. 77) ityādinā madhye punaḥ punaḥ parāmarśāccāsya tantrasya prādhānyena tripurasundaryupāsanāvidhāna eva tātparyāvagamāt | sā copāsanā mānasakriyāviśeṣarūpā | jīvamukhyaprāṇaliṅgānneti cennopāsātraividhyādāśritatvādiha tadyogāditibrahmasūtrādau tathāvyākhyādarśanāt | devatāviṣayako'nurāga evopāsaneti kecit | tanna | bhaktimānupāsītetyādividhau bhakterupāsanāto bhedena nirdeśānupapatteḥ anurāgasyaiva bhaktipadavācyatvāt | athāto bhaktijijñāsā, sā parā'nuraktirīśvare, iti śāṇḍilyasūtrāt | tasmādanurāgavyāvṛttā kriyaivopāsanā | sā ca dvividhā tanmantrajaparūpā tadyantrapūjārūpā ceti | japa mānase cetidhātupāṭhasmṛtyā japasya mānasakriyārūpatvāvagamāt | pūjāyā api dhyānādirūpāyāstathātvāt | upacārasamarpaṇarūpāyā api na mametyākārakamānasasaṃkalpaikarūpatvāt | tataśca tripurasundarīyantrapūjanasya saptadaśabhiḥ ślokaiḥ phalarāśeḥ pūrvaṃ kathane jāgarūke sati kathaṃ phalavadaphalanyāyasya vinigamanāviraheṇa parāhatiḥ | nacaivaṃ sati japasya pūjāṅgatvāpattiḥ | japyenaiva tu saṃsidhyedbrāhmaṇo nātra saṃśayaḥ | kuryādanyaśra vā kuryānmaitro brāhmaṇa ucyate || itimanusmṛtyādau siddhikaraṇatāyā nirapekṣajapa eva kathanāccakrarājārcanaṃ vidyājapo nāmnāṃ ca kīrtanamityādau yajñānāṃ japayajño'smītyādau ca japācchrāntaḥ punardhāyeddhyānācchrāntaḥ punarjapedityādau ca pradhānaprāye pāṭhāccopāṃśuyājāderiva japasya prādhānyasiddheḥ | tenottaratantre cakrapūjāṃ vidhāyetthaṃ japaṃ kuryātsamāhita iti vacane kālārtha eva saṃyogaḥ | darśasomayoriva dvayorapi kṛtārthatvāt | anyatra svatantrasyāpi japasya pūjāyāṃ karaṇe tadaṅgatvameva vapanādivaditi tu sāṃpradāyikāḥ | asminnevārthe jñāpakamuttarapaṭale spaṣṭī bhaviṣyati || 125 || evaṃ sapādaśataślokaiścakroddhāramantroddhārāntamupadiśyedānīṃ prathamapaṭalasamāptiparyantamekonāśītyā ślokaiścakrapūjāmupadiśati etayaitasya cakrasyetyārabhya kṣamasveti visarjayedityantena - p. 78) etayaitasya cakrasya sādhako'rcanamārabhet || etayā kādividyayā hādividyayā vā, etasya pūrvoddhṛtasya cakrasya śrīcakraṃ śivayorvapuriti vacanāccakrābhinnāyāstripurasundaryā ityarthaḥ | tataśca mahādevyarcana evāsyā viniyogo nānyadevatārcana ityarthaḥ | atha pūjārambha āvaśyakāni sādhake katividviśeṣaṇāni vidhatte- kuṅkumāruṇadehastu raktavastrādisaṃyutaḥ || 126 || tāmbūlapūritamukho naḥ naṃ ceditarādama | karpūrakṣodadigdhāṅgo raktābharaṇamaṇḍitaḥ || 127 || raktapuṣpāvṛto yogī raktagandhānulepanaḥ | raktāstaropaviṣṭastu lākṣāruṇagṛhe sthitaḥ || 128 || sarvaśṛṅgāraveṣāḍhyastripurīkṛtavigrahaḥ | manaḥsaṃkalparakto vā sādhakaḥ sthiramānasaḥ || 129 || vastrādītyādipadena raktakusumasya strīveṣasya vā parigrahaḥ | yattu raktapuṣpāvṛta ityuttaratra viśeṣaṇaṃ tasya prātha(pāñca)mikakuṇḍagolotthaparatayā sāṃpradāyikairvyākhyānānna paunaruktyam | atra turīyacaraṇenā'tmapūjādhvaniḥ | sa ca caraṇo vyākulākṣaraḥ | tadvācanasaṃketastūttaratantra udghāṭayiṣyate'smābhiḥ | kṣodaścūrṇaḥ | tripurīkṛto nyāsādinā vigraho deho yena saḥ | īdṛśapadārthālābhe tvāha - manaḥsaṃkalparakta iti | pūrvoktaviśeṣaṇānāṃ bhāvanāmātraṃ kuryādityarthaḥ | tataśca kḷptākavyaḥ saṃkalpākalpo veti kalpasūtre vā śabdo vyavasthitavikalpaparaḥ | sthiramānasa iti | bhūyāditi śeṣaḥ | punaḥ sādhakapadaṃ viśeṣaṇavidhiṣūddeśyasamarpaṇārtham || 126 || 127 || 128 || 129 || bhūpradeśe same śuddhe gomayenopalepite | puṣpaprakarasaṃkīrṇe dhūpāmodasugandhite || 130 || sindūrarajasā devi kuṅkumenāthavā punaḥ | ālikhetprathamaṃ cakraṃ samarekhaṃ manoharam || 131 || samatrikoṇaśaktyagraṃ samāsraṃ cātisundaram | p. 79) same samīkṛte | tatkaraṇaprakārastu kuṇḍodyotādiṣu draṣṭavyaḥ | atra sama iti padena bhūprastāra evābhimato gamyate | jñānārṇave'pyuktaṃ bhūpradeśe same śuddhe sindūrarajasā'pi vā | kuṅkumasya rajobhirvā bhūmau cakraṃ samālikhet || iti | atrāsama iti padacchedamāhurnavyāḥ | taduttaratantre nirasiṣyate | śuddhe pipīlikādyaśucisaṃcārarahite | aṅgāratuṣakeśāsthikṛmihīnā bhavecchuciḥ | bhūśuddhirmārjanāddāhātkālādgokramaṇādapi || ityādiprayogasārayājñavalkyādyukteḥ | gomayena na tu māhiṣeṇa | puṣpaprakaraḥ puṣpāñjaliḥ | tena saṃkīrṇe yukte | kalpasūtroktamantreṇa puṣpāñjaliṃ dattveti yāvat | uttaratantre gorocanādimelanaṃ vakṣyati | tadalābhe sindūrakuṅkumayornirapekṣakaraṇatvam | prathamaṃ pātrāsādanataḥ pūrvam | ata eva vakṣyati - śrīcakrasyā'tmanaścaiva madhye tvarghyaṃ pratiṣṭhayet | iti | nyāsātpūrvamiti vā | kalpasūtrānuguṇyāt | pātrāsādanapūrvatāyāḥ pāṭhādeva lābhāt | samānyṛjubrahmasūtrānatikrāntāni trikoṇānāṃ caturvahvīnāṃ pañcaśaśaktīnāṃ cāgrāṇi yasmiṃstattathā | samānyanyūnānadhikāni astrāṇi tricatvāriṃśatsaṃkhyāni yatra tat | atisundaraṃ saṃdhimarmalakṣaṇairyathoktairlakṣitam || 130 || 131 || hemādipātre sādhāre sthāpayedarghyamambunā || 132 || rocanācandrakāśmīralaghukastūrikāyutam | bhāvayedvahnisūryendubhūtāni parameśvari || 133 || japecca daśavāraṃ tattarpayettena yoginīḥ | sāmānyārghyaṃ vidadhāti hemādīti | ādinā rūpyādiparigrahaḥ | tāni ca kulārṇave - svarṇarūpyaśilākūrmakapālālābumṛnmayam | nārikelaṃ śaṅkhamuktāśuktikācasamudbhavam || p. 80) puṇyavṛkṣakṛtaṃ ramyaṃ pātraṃ kuryādvicakṣaṇaḥ | atisūkṣmamatisthūlaṃ bhinnaṃ chidraṃ vivarjayet || tāmrakāṃsyādibhirlohaiḥ pātraṃ naiva tu kārayet || iti | atra kapālaṃ mahāśaṅkham | mahāśaṅkhaṃ viśeṣeṇa bhuktimuktiphalapradam || iti saṃhitaikavākyatvāt | muktāśuktiśabdena muktāphalājanakaśuktivyāvṛttiḥ | puṇyavṛkṣapadenāśvatthapalāśādikatipayavṛkṣetareṣāṃ snuhīvibhītakādīnāṃ vyāvṛttiḥ | atisūkṣmapadena caturaṅgulotsedhāttāvadvistārācca nyūnamucyate | vasvaṅgulavihīnaṃ tu na pātraṃ kārayedbudhaḥ || iti tantrāntare niṣedhadarśanāt | utsedhavistārau catuścaturaṅgulāvevaṃ vasvaṅgulateti sāṃpradāyikaistadvyākhyānāt | cakre tarpaṇapūjanārthaṃ hastavyāpāro yāvatā pratibadhyate tadatisthūlam | tadākārastu viśeṣārdhyātirikta aicchikaḥ | viśeṣe tu bhagākārateti bhūtabhairavatantre dṛśyate | yadyapi - suvarṇaraupyapātrāṇi sarvasiddhikarāṇi ca | śāntike ca śilāpātra stambhane caiva mṛnmayam || nārikelaṃ tu vaśyādāvabhicāre tu kūrmajam | śaṅkhaṃ jñānapradaṃ muktāśuktirvidyāpradāyinī || kapālālāvupātrāṇi yogasiddhikarāṇi ca | puṇyavṛkṣajapātrāṇi sarvapāpaharāṇi ca || iti vacanairdvādaśavidhānāmapi pātrāṇāṃ kāmyatvaṃ pratīyate, tathā'pi khādiravadubhayārthatvaṃ saṃyogapṛthaktvāviśeṣādvaktavyam | tathā ca smaryate ukteṣveteṣu deveśi pātramekaṃ prakalpayet | iti | sādhāre, ādhāraṃ tripadaṃ prāhuḥ ṣaṭpadaṃ vā catuṣpadam | athavā vartulākāraṃ kuryāddevi manoharam || ityuktalakṣaṇalakṣitādhārasahite | atra tripadādipakṣatraye krameṇa triṣaṭcatuṣkoṇatā'vaśyakī | vartulapakṣe pādābhāva iti saṃpradāyaḥ | vartulapakṣe'pi p. 81) tricatuḥṣaṭpadānāṃ vikalpa ityapyāhuḥ | taccā'dhāraṃ(?)suvarṇarupyatāmrādimayamiti jñānārṇave | tatpramāṇaṃ tu yāvadviśeṣadarśanamaicchikameva | pātrapramāṇameva tatpramāṇamityapi kecit | ambunā natu kāraṇena | tasyaiva nirapekṣakaraṇatāpratīteḥ | yattvādimabindumiśraṇaṃ tantrāntare smaryate tatsaṃskāragātraṃ maitrāvaruṇaṃ payasā śrīṇātītyādivat | ato na nairapekṣyabhaṅgaḥ | etena - śaṅkhaṃ tatra tu saṃsthāpya jalapūrṇaṃ sahetukam | iti saṃhitāvacanaṃ vyākhyātam | rocanā gorocanam | candraḥ karpūram | kāśmīraṃ kesaram | labhuraguruḥ | rocanādipañcakaṃ ghṛṣṭvā jale miśrayedityarthaḥ | vahnisūryendubhyo bhūtāni tadutthānkiraṇāniti yāvat | dhūmrārcirādyā daśa vahnikalā ādhāre tapinyādyā dvādaśa sūryakalāḥ pātre'mṛtādyāḥ ṣoḍaśa candrakalā ambuni vibhāvayedityarthaḥ | manoramāyāṃ tu ādhārapātrajalāni vahnisūryasomatvena rocanādipañcakaṃ pṛthivyādipañcabhūtātmakatvena bhāvayediti vyākhyātam | rocanādipītavarṇādyānuguṇyādidameva yuktam | tadityavyayaṃ mūlavidyāṃ parāmṛśati | jalaṃ spṛṣṭvā tāṃ daśavāraṃ japedityarthaḥ | vidyātṛtīyakhaṇḍamātraparaṃ tatpadamiti tu manoramāyām | yoginīḥ, tripurasundaryāḥ ṣaḍaṅgadevatāḥ | tena sāmānyārghyajalena tasminneva tarpayediti tu tatsaṃskāraḥ | śuddhodakena saṃpūrya pūjayetkāraṇānvitam | ṣaḍaṅgaṃ pūjayettatra sāmānyārghyamidaṃ priye || iti jñānārṇavāt | yoginīpadaṃ ḍākinyādidhātudevatāparaṃ vā | uttaratantre tathaiva vakṣyamaṇatvāt | devīparivārabhūtanikhilaśaktiparamiti tu manoramāyām | evaṃ sāmānyārghye siddhe tadviniyogo'ṣṭame paṭale sāmānyārghyeṇa deveśi mārtaṇḍaṃ paripūjayedityādirvakṣyate | yattu tatraiva śrīcakrasyā'tmanaścaiva madhye tvarghyaṃ pratiṣṭhayedityādinā'rghyasādhanamucyate tadviśeṣārghyasya, tasya dravyaikakaraṇakatvāt | ata eva tatra vidhṛte tu punardravye ṣoḍaśendukalā yajediti dravyadhāraṇasya siddhavatkṛtyānuvādaḥ p. 82) saṃgacchate | yadapi tadante vacanaṃ tathaivārghyaṃ viśeṣeṇa sādhayetsādhakottama iti tadātmapātragurupātrānyataravidhānaparam | yathaiva sāmānyārghyaṃ tathaivedaṃ sādhayet | viśeṣeṇeti tu viśeṣa iti tadarthāt | ata eva taduttarameva guru pādālimāpūjyetyādinā'tmapūjāvidhānaṃ saṃgacchate | ata eva ca jñānārṇave ātmānaṃ tu samabhyarcya bhūtānsaṃtrāsayettata iti vacanenā'tmapūjāvidhānādevā'tmapātrāsādanasyā'kṣepaḥ | anyathā viśeṣārghyadravyeṇaivā'tmapūjane pradhānadevyai nivedanātpūrvamucchiṣṭakaraṇadoṣāpatterityāhuḥ śaṃkarānandanāthādayaḥ | etena yadamṛtānandairvyākhyātaṃ śrīcakrasyā'tmanaścaivetyādinā sāmānyārghyasyaiva vidhiḥ, vidhṛte tu punardravya ityārabhya tathaivārghyaṃ viśeṣeṇetyabhivyāpya viśeṣārghyasya vidhiriti tadanādeyam | sāmānyārghyetikartavyatāyāṃ sūryakalāpūjottarāṃśasya lopāpattyā paramukhanirīkṣaṇāpatteḥ | arghyadvayamadhye pūrvasya pūrvāṃśamātramuttarasyottarāṃśamātraṃ dvayamapi militvā pūrṇetikartavyatā kīrtiteti varṇanasya granthasaṃdarbhaviruddhatvācca | pūrvottaracatuḥśatyoraikatantryasya bhavatāmapi saṃmatatvenaikasmiṃstantre dviḥsāmānyārghyavidhānasya vaiyarthyāpatteśceti na kiṃcidetat | evaṃ prakṛtacatuḥśatyāmambupadasyottaracatuḥśatyāṃ dravyapadasya ca svārasyamavalambyāyaṃ grantho yojitaḥ | yadi punaritthamālocyate saṃhitārṇavakalpasūtrādiṣu sāmānyārghye śaṅkhasyaiva vidhānāddhemādivikalpasya viśeṣārghyādāveva vidhānadarśanātprakṛtaśloke'pi tarpayettena yoginīrityanena paradevatāditarpaṇakaraṇatvapratīteśca liṅgādayaṃ grantho'pi viśeṣārghyapara eveti tadā'mbuneti sahārthe tṛtīyā | āṣṭamikagranthe dravyeṇa viśeṣārghyavidhiḥ prakṛtagranthe tatraiva jalamiśraṇavidhiriti vivekaḥ | tatparimāṇaṃ tu dakṣiṇāmūrtisaṃhitāyām bhāgatrayaṃ viśeṣasya bhāgamātraṃ jalaṃ kṣipediti | sāmānyārghyasthāpanaṃ tu mārtaṇḍapūjāyāṃ tasya karaṇatvena vidhānādevā'kṣipyata iti draṣṭavyam | ambuna eva karaṇatvamiti tu manoramāśayaḥ | mukhyālābhe pratinidhividhireṣa iti tu lalitārcanacandrikākāraḥ || 132 || 133 || dhyātvā puratrayaṃ devi bījatrayasamanvitam || 134 || sarvādyavidyayā devi karaśuddhiṃ tu kārayet || p. 83) puratrayaṃ sūryasomānalatrayarūpaṃ śrīcakraṃ vidyābījatrayayuktaṃ dhyāyedityartha iti prāñcaḥ | puratrayamityasya tripuramityartho bījatrayetyasya karaśuddhinyāse'nvayo'pi suvacaḥ | vastutastu tantrarāje pūrvoktaślokadvayottarametadardhasamānārthakaḥ ślokaḥ paṭhyate - ādhāre hṛdaye randhre vidyākhaṇḍatrayaṃ smaret | lohitaṃ tatprabhāvedhāllohitaṃ ca nijaṃ vapuḥ | iti || tasyārtho manoramāyāmuktaḥ - ādhārasthaprathamakūṭavahnitejasā khacitaṃ hṛdayagataṃ taddvitīyakūṭasūryatejaḥprasaraṃ tenānuṣaktaṃ brahmarandhragatatṛtīyakhaṇḍacandratejaḥprasaraṃ cetyavibhaktākāramilitarūpamantarbahiśca tejastrayaṃ prāṇāyāmaṃ kurvanbhāvayediti | ādyavidyāśabdena pūrvaṃ bālāvidyāyā eva parāmarśaḥ kṛtaḥ so'tra mā prasāṅkṣītyata āha sarvādyeti | sarvāsu pūrvoktāsvaṣṭavidhavidyāsvādibhūtayā karaśuddhikaryākhyayā vidyayā karaśuddhiṃ kārayetkuryāt | etayā niṣādasthapatiṃ yājayedityatrevā'cāryābhiprāyeṇa ṇijantakīrtanam | tatprakāraśca kalpasūtre śrīkaṇṭhānantatārtīyamairdhyamāditalaparyantaṃ kṛtakaraśuddhirityuktaḥ | bījatrayaṃ daṇḍakalitanyāyena dvirāvartya madhyamābhyāṃ nama ityādi jātitrayottaramaṅguṣṭhādidvayaṃ paṭhitvā tataḥ karatalakarapṛṣṭhābhyāṃ nama iti krameṇa pallavaṣaṭkaṃ bījaṣaṭkānte saṃyojya karaśuddhiṃ kuryādityarthaḥ | so'yaṃ karaśuddhinyāsa ityucyate | yattu paddhatikāraiḥ śikhādyastrāntamapyetaireva bījairnyāso likhyate tatra mūlaṃ ta eva jānate | karaśuddhyādinyāsānāṃ kramaḥ kālaścottaratantre vakṣyate || 134 || tata ātmāsanaṃ dadyāccakrāsanamatheśvari || 135 || sarvamantrāsanaṃ devi sādhyasiddhāsanaṃ tathā | ātmāsanādipadāni tṛtīyādiṣaṣṭhāntavidyānāṃ nāmadheyāni | tāsāṃ viniyogastu dvedhopalakṣyate | tatra kalpasūtre tāvaduktam māyākāmaśaktīruccārya devyātmāsanāya nama iti svasyā'sanaṃ dattvā śivayugbālāmuccārya śrīcakrāsanāya namaḥ śivabhṛguyugbālāmuccārya sarvamantrāsanāya namo bhuvanāmadanau klemuccārya sādhyasiddhāsanāya nama iti cakramantradevatāsanaṃ tribhirmantraiścakre kṛtveti | p. 84) saṃhitāyāṃ tu - karaśuddhividhiṃ kṛtvā caturāsanadevatāḥ | pādayorjaṅghayorjānvormūlādhāre ca vinyaset | ityuktam || jñānārṇave cānayoḥ prakārayoḥ samuccayo dṛśyate | mūle tvātmāsanasya dadātinā vidhānādavaśiṣṭāsanatrayasya ca tato rakṣāṃ prakurvītetyuttaraślokasthakarotinā vidhānena ca kalpasūtraikavākyatāyāmeva svārasikaṃ tātparyamunnīyate || 135 || tato rakṣāṃ prakurvīta pūrvoktakulavidyayā || 136 || ṣaḍaṅganyāsayogena namaskārādiyuktayā || tataścaturāsananyāsānantaraṃ pūrvoktayā kulavidyayā bālāvidyayā tryakṣaryā ṣaḍaṅgānāṃ hṛdayaśiraḥśikhākavacanetratrayāstrāṇāṃ nyāsayogena nyāsadaśāyāṃ yādṛśo yogastena caturthyantahṛdayādipadāni bījānte prayujyeti yāvat | tadante namaskāraḥ | namaḥśabda ādiryeṣāṃ tairnamaḥsvāhāvaṣaṭ huṃvauṣaṭ śabdairjātipadavācyatvena prasiddhairyuktayā tayā rakṣāṃ kurvītetyarthaḥ | ṣaḍaṅgayogenaiva bījatrayasya dvirāvṛttirākṣipyate | tataśca - aiṃ hṛdayāya namaḥ | klīṃ śirase svāhā | sauḥ śikhāyai vaṣaṭ | aiṃ kavacāya hum | klīṃ netratrayāya vauṣaṭ | sauḥ, astrāya phaṭ | iti ṣaḍbhirmantrairhṛdayādiṣu tattanmudrayā nyasediti phalitārthaḥ | tathā ca caturāsananyāsānte kalpasūtram-bālādvirāvṛttyā tridvyekadaśatridvisaṃkhyāṅgulivinyāsaiḥ kḷptaṣaḍaṅga iti | dakṣiṇāmūrtisaṃhitāyāmapi - kaniṣṭhāṅguṣṭharahitaistribhistu hṛdi vinyaset | madhyamānāmikābhyāṃ tu nyasecchirasi mantravit || śikhā'ṅguṣṭhena vinyasyā daśabhiḥ kavacaṃ nyaset | hṛduktairnetravinyāsaṃ vinyasetparameśvari || tarjanīmadhyamābhyāṃ tu tato'straṃ vinyasetpriye | ātmarakṣākarīṃ vidyāṃ dviruccārya nyasedbudhaḥ || iti | etena kumāryā tripureśānyā ṣaḍaṅgāni ca pūrvavat | iti jñānārṇave pūrvapadena yadyapi karanyāso hṛdayādinyāsaśceti dvividho'pi p. 85) ṣaḍaṅganyāsaḥ parāmraṣṭuṃ śakyate | bālāprakaraṇe dvividhasyāpyāmnānāt | pañcakāmanyāsānte - etānvinyasya deveśi karanyāsamataḥ param | mūlavidyādvirāvṛttyā saryāṅgulitaleṣu ca || ṣaḍaṅgakramayogetyukteḥ | tathā navayoninyāsānte'pi - ṣaḍaṅgamācareddevi dvirāvṛttyā krameṇa ca | tridvyekadaśakatridvisaṃkhyayā śailasaṃbhave || aṅgulīnāmityukteśca | tathā'pi tantrāntarasaṃvādāya hṛdayādiṣaḍaṅgānyeva parāmṛśyante | ata eva prakṛtatantre'pi ṣaḍaṅgapadaṃ hṛdayādiparameva | namaskārādītyādipadasvārasyācca | kecittu namaskāraniyuktayeti mūlaṃ paṭhantaḥ pratyaṅgamantraṃ devatānāmasaṃbodhanānte namaḥpadaṃ prayojyamiti vyācakṣate | anye tu namaskārādītyeva paṭhanto'pi | sarvajñatā tṛptiranādibodhaḥ svatantratā nityamaluptaśaktiḥ | anantaśaktiśca vibhorvidhijñāḥ ṣaḍāhuraṅgāni maheśvarasya || iti vacanātsarvajñatāśaktidhāmne, ityādipadānyapi yojanīyānītyāhuḥ | pare tu - bālāṃ saṃpūrṇāmuktvā śrīmahātripurasundari māṃ rakṣa rakṣetyekameva mantraṃ jātiyuktaṃ hṛdayādiṣu yojayanti | tadetattrayamapi tantrāntarasaṃvāda eva viśvasituṃ yogyam | anyathā parasparavaimatyādeva parāhataṃ veditavyam | yattu karaśuddhinyāsānte kalpasūtram kumārīmuccārya mahātripurasundaripadamātmānaṃ rakṣa rakṣeti hṛdaye'ñjaliṃ kṛtveti, na tatra ṣaḍaṅgacarcā'pīti pūrvokta eveha nyāso vivakṣita iti | atra navyāḥ - jñānārṇavatantre hi bālāyāmeva nikhilāṅgopadeśātsaiva prakṛtiḥ | tadanantarāmnātāstripurabhairavyādiśrīvidyāntāstadvikṛtayaḥ | tataśca codakena prātaḥkṛtyādinikhilāṅgavatṣaḍaṅganyāsasyāpi tata eva prāptiḥ | prakṛtau ca bālābījānāṃ dvirāvṛttāvapi vikṛtāvūhaprāpakanyāyaiḥ kūṭadvirāvṛttireva nāyyā | yattu prāñcaḥ nyāyena prāptasyohasya bādhanārthaṃ kumāryā tripureśānyā ṣaḍaṅgāni ca pūrvavaditi vacanaṃ manyante, tanna | prakṛtitaḥ prākṛtanyāsakāṇḍamadhyasthatvena p. 86) ṣaḍaṅganyāsaprāptāvapi prākṛtanyāsottarabhāvivaikṛtanyāsāntargatacaturāsananyāsottaraṃ tatprāptau pramāṇābhāvena tanmātraparatvena vacanopapattāvūhabādhane'pi tasya vyāpāra iti kalpanāyogāditi vadanti | tadasat | ṣaḍaṅgāni ca pūrvavadityaṃśenāpi bhavadabhīṣṭasiddhau kumāryā tripureśānyā, ityaṃśasyohabādhakatvamantareṇa sārthakyāyoga ityeva prācāmāśayāt | saṃhitāsūtrādivirodhasya spaṣṭatvācca || 136 || vaśinyādinyāsamāha- śirolalāṭabhrūmadhyakaṇṭhahṛnnābhigocare || 137 || ādhāre vyūhakaṃ yāvannyāsamaṣṭabhirācaret || atra gocaraśabdena svādhiṣṭhānaṃ cakramucyate | prāṇyaṅgatvādekavadbhāvaḥ | ādhāre mūlādhāre | vyūhakaṃ yāvadityasyā'dhārātpādāgrāntamityarthamāhuḥ sāṃpradāyikāḥ | aṣṭabhirvaśinyādivāgdevatāmantrairiti yāvat sūtre rakṣāṣaḍaṅganyāsottaraṃ vaśinyādyaṣṭanyāsasyaiva vidhānācchīrṣādisthānaikyadarśanācca prakṛtaśloke'pi sa eveti niścīyate | uttaratantre tu dvivāraṃ karaśuddhyādinyāsacatuṣṭayaṃ kartavyatvena vidhāya dvitīyavārakaraṇadaśāyāṃ rakṣāṣaḍaṅgavāgdevatānyāsayormadhye śrīkaṇṭhādinyāsa āmnāyata iti viśeṣaḥ | navyāstu gocarapadasya liṅgārthakatvaṃ prācīnairuktaṃ pramāṇābhāvaparāhatamabhipretya mūlādhāre saptamīṃ vāgdevatāmaṣṭamīṃ tu pādamūlādipādāgrāntaṃ nyasedityāhuḥ | tanna | gocaraśabdasya jalasaṃcārasthānaparatvenopasthaparatvasaṃbhavāt | maṇipūrottaramupasthitasya svādhiṣṭhānasya tyāgāyogācca | saṃhitārṇavavāmakeśvaratantrādiṣvaikakaṇṭhyena paṭhitasya gocarapadasya kalpasūtropabṛṃhaṇavaśena liṅgaparatayā sārthakye saṃbhavati vaiyarthyāyogācca | tathā ca sūtram - yādicatuṣkaṃ imnyū?muccārya sarveśvarīvāgdevatāyai nama iti liṅga iti | vyūhakaṃ yāvaditi tu na sthānāntaraparam, api tu śirolalāṭādyuktasthānasamūhaparameva | śīrṣādilalāṭāntaṃ lalāṭādibhrūmadhyāntaṃ bhrūmadhyādikaṇṭhāntamityādirītyā'dhārādiprapadāntamityevamuttar ottarāṅgāvadhikatvabodhanārthamityapi suvyākhyam | sūtre tvetanna dṛśyate | ayaṃ ca nyāso vaśinyādīnāṃ mānasapūjāṃ p. 87) kṛtvā kārya iti navyāḥ | jñānārṇave nyāsaprakaraṇe vaśinyādimantroddhāraślokeṣu - vaśinīṃ pūjayedvācāṃ devatāṃ devi suvrate | ityādeḥ smaraṇāditi tadākūtam | tadasat | teṣāṃ vacanānāṃ mantroddhāra eva tātparyeṇa pūjāvidhāvapi tātparyakalpane vākyabhedāt | mantrāṇāṃ pūjākaraṇatvasya saptamāvaraṇārcanavidhāvuktasyānuvādamātratvena pūjayedityāderupapatteḥ | ṭavargānte vāyubījaṃ bhūmisaṃsthaṃ maheśvari | vāmakarṇendubindvāḍhyaṃ vimalā vāgadhīśvarī || iti vimalāmantroddhāraśloke pūjānāmnānena tatpūjānāpatteśca | tantrāntare kvāpi nyāsadaśāyāṃ tatpūjānukteśca | pūjāyā mānasatvāṃśe sādhakānupanyāsācceti na kiṃcidetat || 137 || ita uttaramāvaśyakānāṃ ṣoḍhānyāsādīnāmuttarārdhe vakṣyamāṇatvāttānapahāya tatrāvakṣyamāṇaṃ saguṇadhyānamāha - tata ityādibhirdvāviṃśatyā | tatra śrutau sarvalakṣmīmayīmityāsyāgre sarvalakṣaṇasaṃpannāmiti yadviśeṣaṇaṃ tadādau vivṛṇoti - tataḥ padmanibhāṃ devīṃ bālārkakiraṇāruṇām || 138 || japākusumasaṃkāśāṃ dāḍimīkusumopamām | padmarāgapratīkāśāṃ kuṅkumodakasaṃnibhām || 139 || sphuranmukuṭamāṇikyakiṅkiṇījālamaṇḍitām | kālālikulasaṃkāśakuralālakasaṃkulām || 140 || pratyagrāruṇasaṃkāśavadanāmbhojamaṇḍalām | kiṃcidardhendukuṭilalalāṭamṛdupaṭṭikām || 141 || pinākadhanurākārabhrūlatāṃ parameśvarīm | ānandamuditollolalīlāndolitalocanām || 142 || sphuranmayūkhasaṃghātavilasaddhemakuṇḍalām | sugaṇḍamaṇḍalābhogajitendvamṛtamaṇḍalām || 143 || viśvakarmādinirmāṇasūtravispaṣṭanāsikām | tāmravidrumabimbābharaktoṣṭhīmamṛtopamām || 144 || p. 88) smitamādhuryavijitamādhuryarasasāgarām | dāḍimībījavajrābhadantapaṅktivirājitām || 145 || ratnabījajagadbhāsijihvāmalasabhāṣiṇīm | anaupamyaguṇopetacibukoddeśaśobhitām || 146 || kambugrīvāṃ mahādevīṃ mṛṇālalalitairbhujaiḥ | raktotpaladalākārasukumārakarāmbujām || 147 || karāmbujanakhajyotsnāvitānitanabhasthalām | muktāhāralatopetasamunnatapayodharām || 148 || trivalīvalasaṃyuktamadhyadeśasuśobhitām | lāvaṇyasaridāvartākāranābhivibhūṣitām || 149 || anarghyaratnaghaṭitakāñcīyuktanitambinīm | nitambabimbadviradaromarājivarāṅkuśām || 150 || kadalīlalitastambhasukumārorumīśvaīm | māṇikyamukuṭākārajānudvayavirājitām || 151 || lāvaṇyakadalītulyajaṅghāyugalamaṇḍitām | gūḍhagulphapadadvaṃdvāṃ prapadājitakacchapām || 152 || tanudīrghāṅgulībhāsvannakhacandravirājitām | śītāṃśuśatasaṃkāśakāntisaṃtānahāsinīm || 153 || lauhityajitasindūrajapādāḍimarāgiṇīm | raktavastraparīdhānāṃ * pāśāṅkuśakarodyatām || 154 || raktapuṣpaniviṣṭāṃ tāṃ raktābharaṇabhūṣitām | caturbhujāṃ trinayanāṃ pañcabāṇadhanurdharām || 155 || karpūraśakalonmiśratāmbūlāpūritānanām | karaṇḍavāhinendreṇa dattatāmbūlapatrikām || 156 || mahāmṛgamadoddāmakuṅkumāruṇavigrahām | sarvaśṛṅgāraveṣāḍhyāṃ sarvālaṃkārabhūṣitām || 157 || p. 89) brahmaviṣṇuśiroratnanighṛṣṭacaraṇāmbujām | jagadāhlādajananīṃ jagadrañjanakāriṇīm || 158 || jagadākarṣaṇakarīṃ jagatkāraṇarūpiṇīm | sarvamantramayīṃ devīṃ sarvasaubhāgyasundarīm || 159 || sarvalakṣmīmayīṃ nityāṃ paramānandananditām | padmanibhāṃ saṃkocavikāsātmakarūpadvayavatīm | bālārkakiraṇādyaiḥ pañcabhirupamānairetallabhyate - yadvilakṣaṇaraktimābhinnaprakāśātmakasrigdhabahulalāvaṇyaṃ devyā iti | kālairnīlairalikulatulyaiḥ kuralaiḥ saṃkucitāgrairalakaiḥ saṃkulāṃ vyāptām | pratyagrāruṇa udyatsūryaḥ | kiṃcidardhenduraṣṭamīcandro na tu dvitīyādisthaḥ | pinākākhyaṃ dhanuḥ śaivam | viśvakarmakṛta ādinirmāṇe yatsūtraṃ tantustadvadvispaṣṭā, ṛjvī nāsā yasyāstām | gṛhādinirmāṇe prathamata ṛjubrahmasūtranikṣepasya darśanāt | yadvā viśvameva karma kāryaṃ tasyā'dinirmāṇe yāni sūtrāṇi sūcakavākyāni vedāste śvāsarūpeṇa vispaṣṭā yasyāṃ tādṛśī nāsā yasyāstām | yasya niḥśvasitaṃ vedā iti śruteḥ | vedānādau nirmāya tatastaireva sṛṣṭirutpāditetyapi siddhāntācca | tāmraṃ nepāladeśottham | tasyaivottamatvāt | oṣṭhāvacchedenāmṛtopamām | smitamādhuryeṇa mandahāsalakṣmīdhaureyeṇa | dāḍimībījameva yadi vajraṃ hīrakākhyaṃ ratnaṃ syāttadā tattulyā dantāḥ syuḥ | yadvā vajraṃ kuliśaṃ dārḍhyārthameṣopamā | api saṃcalitā dantā jāyante vajrasaṃnibhā iti vaidyake prayogadarśanāt | bhujairlakṣitām | itthaṃbhūtalakṣaṇe tṛtīyā | vitānamullocākhyaṃ vastramasya saṃjātaṃ vitānitam | trivalīnāṃ balenaiva samāyukto yo madhyadeśaḥ kaṭibhāgastena suśobhitām | etena madhyasya saukṣmyaṃ trivalīnāṃ kanakapaṭṭikārūpatvaṃ ca dhvanyam | āvarto'mbhasāṃ bhramaḥ | nitambasya bimbaṃ maṇḍalaneva sthūlatvāddviradastasya romarājireva varo'ṅkuśo yasyāstām | māṇikyamayaṃ mukuṭaṃ ṭopikā | prapadena pādāgreṇā'samantājjitaḥ kacchapaḥ kūrmo yayā | pāśāṅkuśābhyāṃ lasantau karābūrdhvasthitau vāmadakṣau yasyāḥ | pañca bāṇāndhanuśca dakṣavāmābhyāmadhaḥkarābhyāṃ dhārayatīti tathā | p. 90) taduktaṃ saṃhitāyāṃ kamalākārasaṃpannāḥ pañca bāṇā manoharāḥ | yadhuliḍguṇasaṃpannamaikṣavaṃ hi śarāsanam || pravālavallīghaṭitaḥ pāśaḥ kṣaumaguṇānvitaḥ | candrarekhāsamaḥ svacchaḥ sṛṇirākarṣaṇakṣamaḥ || dakṣiṇādhaḥkare bāṇānvāmādhastu śarāsanam | vāmordhve pāśamāraktaṃ dakṣordhve tu sṛṇiṃ param || iti | pañca bāṇāstu kādimate - kamalaṃ kairavaṃ raktaṃ kahlārendavire tathā | sahakārakamityuktaṃ puṣpapañcakamīśvari || iti | tena kamalānyevā'kārā iti saṃhitāvākye vigrahaḥ | aṅkuśastu sauvarṇa iti gurumukhāgamaḥ | spaṣṭamanyat | īdṛśīṃ nityāṃ mahānityāṃ tripurasundarīnāmnīṃ smṛtvetyuttareṇānvayaḥ || 138 || 139 || 140 || 141 || 142 || 143 || 144 || 145 || 146 || 147 || 148 || 149 || 150 || 151 || 152 || 153 || 154 || 155 || 156 || 157 || 158 || 159 || mahātripuramudrāṃ tu smṛtvā'vāhanarūpayā || 160 || vidyayā'vāhya subhage namaskārādiyuktayā | pūrvoktayā sādhakendro mahātripurasundarīm || 161 || cakramadhye tu saṃcintya tataḥ pūjāṃ samārabhet | mahātripuramudrāṃ trikhaṇḍākhyāṃ mudrāṃ baddhveti śeṣaḥ | pūrvoktāvāhanavidyayā'nte namaskārādernama ihā'gacchā'gaccheti vākyasya yojanaṃ kṛtvā cakrasya madhye bindusthāne devīmāvāhya bindusthāṃ punarapi dhyātvā pūjāmārabheteti yathāśrutaṃ kecidvyācakṣate | anye tu - mahātripuramudrāṃ saṃkṣobhiṇyādiyonyantamudrānavakaṃ mūlādhārādibrahmarandhrāntasthānanavake smṛtvā'vāhanavidyāyā ante subhage nama iti pañcākṣarīṃ saṃyojya devīmāvāhya pūjayedityartha ityāhuḥ | navyāstu - āvāhya cakramadhye tu vidyayā hi trikhaṇḍayā | p. 91) iti jñānārṇave cakramadhya iti padena puṣpasaṃcayagarbhitāñjalinirmitatrikhaṇḍāmudrāmadhya- khaṇḍātmakatrikoṇacakramadhyamucyate | tena puṣpeṣvāhūya tatra mūrtiṃ prakalpya tāṃ pīṭhe puṣpāñjalidānena niviṣṭāṃ saṃcintya pūjayediti vadanti | yuktaṃ caitat | āvāhanasya paricchidyāvekṣaṇarūpatvena paricchedakamūrtisāpekṣatvāt | mūrtikalpanasya ca mūrtividyākaraṇakatvasya mūrtividyāmnānānyathānupapattyā'vaśyakatayā hṛdantaḥsthitacaitanyamahaso bahirniḥsāraṇena mantreṇa mūrtiṃ paricchinnatāmāpādya pīṭhe niveśanasyaivā'vāhanapadārthatvāt | avadānādipradānāntasya bahvavayavakasyāpyekapadārthatvadarśanāt | tataśca purvaiḥ purātanairgurubhiruktayā vakṣyamāṇamūrtividyayā cakramadhye'ñjalimadhyasthatrikoṇacakre saṃcintya mūrtiṃ prakalpyā'vāhanavidyayā bindāvāvāhya pūjayedityanvayaḥ | pāṭhakramasyārthakrameṇa bādhāditi vyākhyeyam | tena kalpasūtraikavākyatā'pi saṃpadyate | vastutastu - sarvato vyāptāyā api paraśivadīpteḥ svabuddhyanusāreṇaikadeśamātragrahaṇasyāpi paricchinnatāpādanarūpatvenā'vāhanapadavācyatvasaṃbhavena na mūrtikalpanamāvāhanapadārthasyāvayavaḥ | tataśca trikhaṇḍāyāmāntaraṃ tejo namontayā'vāhanavidyayā'nīya puṣpadvārā bindau nikṣipya tatra dhyānaślokoktarūpāṃ mūrtiṃ saṃcintya pūjayedityevākliṣṭo'rthaḥ | mūrtividyāyāstvetattantrarītyā na saṃcintanāṅgatvam | ata eva tasyāḥ pūrvamanuddhāraḥ saṃgacchate | uttaratantre taduddhārastu nyāse viniyogārthaḥ | na cottaratantre tāmuddhṛtya | mūrtividyā ca sā devi saptamī parikīrtitā | iti saṃjñākaraṇaṃ mūrtikalpane viniyogajñāpanaikaphalakaṃ vaktavyamiti vācyam | ādhāre vinyasenmūrtimityādipradeśeṣu vyavahārārthatvena saṃjñāyāḥ sāphalyenānyathāsiddheḥ | tasmādartharatnāvalīkṛdukto namaskāreṇa yuktayeti pāṭha eva svīkāryaḥ | iha pūjāśabdena pañca vā daśa vā ṣoḍaśa vā catuḥṣaṣṭirvopacārāḥ samuditā abhidhīyante | tena śaktibhedena vyavasthito vikalpaḥ | dhyānāvāhanādikatipayapadārthāntarbhāvānantarbhāvābhyāṃ tantrabhedena ṣoḍaśādisaṃkhyāyā bahurūpatve'pi p. 92) saṃcintyā'vāhyetipadābhyāṃ dhyānāvahanayoḥ pūjātaḥ pṛthaṅnirdeśādeva jñāpakāttantrarājādiṣu gaṇitaḥ pādyārghyādikrama evehā'dartavyaḥ | jñāpakāntaraṃ ceha paṭalānte vakṣyāmaḥ || 160 || 161 || śivāgnibindavo devi dinakṛdvahnibindavaḥ || 162 || yugapatkramarūpeṇa yojanīyā maheśvari | māyārdhendukalāyuktaṃ bījayugmaṃ yadutthitam || 163 || māyālakṣmīmayaṃ tena yāvatpūjyāstu mātaraḥ || śivo hakāraḥ | agnirvahniśca rephaḥ | dinakṛcchabdena śakāraḥ | śakārādhikāre - dinakṛcchayanaṃ śāstā subhagā visphuliṅginī | iti kośāt | māyā turyasvaraḥ | sa śivāgnyordinakṛdvahnyośca parato deyastato bindvardhendukalāḥ | īdṛśakrameṇotpannaṃ yadbījayugmaṃ māyālakṣmīnāmakaṃ hrīṃ śrīmityākārakaṃ tena sarvā mātaraḥ pūjyāḥ | yāvaditi sākalyārthakamavyayam | idaṃ ca bījadvayaṃ tāradvayamiti tāntrikairvyavahriyate | asyā dvitāryāḥ śaktipūjāmātre viniyogātpuṃdevatāpūjāyāṃ strīdevatyanyāsādau vā na viniyogaḥ | śaktipūjāyāmapi yatra viśiṣya mantrāntaravidhiryathā vaśinyādīnāṃ kāmeśvaryādīnāṃ ca pūjāyāṃ tatrāpi na tāradvayapravṛttiḥ | anākāṅkṣitatvādeva | viśeṣavihitena sāmānyasya bādhācca | ata eva kāmākarṣiṇyādau svarāṇāṃ vidhānena tāradvayabādhe prāpte punarvidhānaṃ samuccayārthamupapadyata iti tu nyāyasiddho'rthaḥ | tantrāntare paddhatikārāstu sarvatra dvitāraṃ viniyuñjate | kalpasūtre tu sarveṣāṃ mantrāṇāmādau tritārīsaṃyogastritārī ca vāṅmāyākamalā ityuktam | tatrāpi yāgamandirapraveśottaramevāsya pāṭhastataḥ prākkṛtyamantreṣu na tadyoga āvaśyaka iti mantavyam || 162 || 163 || pūjanīyā devatā mantraśeṣaṃ cā'ha - tripurā tripureśī ca sundarī puravāsinī || 164 || śrīrmālinī ca siddhā'mbā mahātripurasundarī | prakaṭāśca tathā guptāstathā guptatarāḥ parāḥ || 165 || p. 93) navadhā cakrayoginyo nāmabhistāḥ samarcayet | tripurādīni nava padāni trailokyamohanādicakreśvarīṇāṃ nāmadheyāni | tripureśītyatra tripureti bhinnaṃ padam | tadidamīśītyādiṣu saptasu padeṣu viśeṣaṇatvenānvitaṃ samasyate | tena pūrvanipātaḥ puṃvadbhāvaśca | śrīpadena saha samāse tu na puṃvadbhāvaḥ | priyādigaṇe tasya pāṭhāṅgīkārāt | puravāsinīpade viśeṣaṇatvenānvitamapi na samasyate | triśabdaḥ purā pūrvabhāge yasyāḥ sā tripureti tadarthāt | tena tripuravāsinīti nāmadheyaṃ sidhyati | tenāyamarthaḥ saṃpannaḥ - tripurā 1 tripureśī 2 tripurasundarī 3 tripuravāsinī 4 tripurāśrīḥ 5 tripuramālinī 6 tripurasiddhā 7 tripurāmbā 8 mahātripurasundarīti nava cakreśvarīṇāṃ nāmāni | prakaṭā ityādikaṃ tu tattaccakrasthitāvaraṇadevatānāmaṇimāsiddhyādiyoginīnāṃ samaṣṭirūpaṃ nāma | parā iti padena saṃpradāyāḥ kulakaulā nigarbhā rahasyā atirahasyāḥ parāpararahasyā iti ṣaṇṇāṃ nāmnāṃ saṃgrahaḥ | tantrāntare'ṣṭamanavamāvaraṇadevatānāṃ parāpararahasyāḥ parāparātirahasyā iti nāmadayaṃ smaryate | tena vikalpaḥ | cakrayoginya ityatra samūhavācakacakrapadenaitaddhvanitam yoginīsamaṣṭivācakaprakaṭādipadottarameva yoginīpadasya prayogo naikaikavyaktivācakāṇimādipadottaramiti | tāścakreśvarīścakrayoginīśca | nāmabhiriti tripurādināmabhiḥ prakaṭādināmabhiraṇimādināmabhiścetyarthaḥ | tataścā'dau tāradvayaṃ tatastattannāma tadante saptākṣarīti mantrakalpanāprakāraḥ | tripurādipadottaraṃ cakreśvarīpadaṃ prakaṭādipadottaraṃ yoginīpadamaṇimādipadottaraṃ siddhipadaṃ kāmākarṣiṇyādipadottaraṃ kalāpadaṃ ca prayoktavyamityādikaṃ tu saṃpradāyasiddhaṃ jñāpakasiddhaṃ cetyapi tatra tatra vyaktī bhaviṣyati || 164 || 165 || atha prakaṭādiyoginīnāṃ viśiṣya nāmadheyāni mantraghaṭanārthamuddiśannakhilopasaṃhāreṇa svātmāvaśeṣavibhāvanāṃ pratyanuguṇatvātprathamaṃ cakraṃ trailokyamohanaṃ bhavatītyādiśrutigataprathamādipadānuguṇatvātsaṃhārakrameṇā'vara. napūjāyā mukhyatvaṃ ca dhvanayannāha - aṇimāṃ paścimadvāre laghimāmapi cottare || 166 || p. 94) pūrvadvāre tu mahimāmīśitvākhyāṃ tu dakṣiṇe | vaśitvākhyāṃ tu vāyavye prākāmyāmīśadeśake || 167 || bhuktisiddhiṃ tathā'gneyyāmicchāsiddhiṃ tu nair-ṛte | adhastātprāptisiddhiṃ tu sarvakāmāṃ tathordhvataḥ || 168 || evametā mahādevyo devi sarvārthasiddhidāḥ | caturaśraprathamarekhāyāmaṇimādayo daśa siddhayaḥ pūjyāḥ | tāsvaṇimādicatuṣṭayamādyaṃ paścimādidakṣiṇāntadikṣu vaśitvādikamantyaṃ catuṣṭayaṃ tu vāyvādinir-ṛtyantavidikṣu | avaśiṣṭadvayamadharordhvayordiśoriti vivekaḥ | atra devatāntarapūjāyāṃ siddhaṃ pūjyapūjakayormadhyaṃ prācīti niyamameva kḹptatvādihāpi kecidādriyante | anye tu sokasiddhāmeva prācīmāśrayanto vadanti - yadā paścimābhimukhaḥ pūjakastadā devīpṛṣṭhataḥ paścimaṃ tatpurataḥ pūrvam | yadā tu pūrvābhimukhastadā devīpurataḥ paścimaṃ tatpṛṣṭhataḥ pūrvamitaradiṅmukhapakṣe pūrvābhimukhapūjāvadeva digvyavasyeti gurumukhāmnāyaḥ | tataśca paścimābhimukhapūjāyāṃ devyāḥ pṛṣṭhabhāge'ṇimāsiddhirdevyā vāmabhāge laghimāsiddhirityādi | tayormadhyakoṇe vaśitvā | laghimāmahimayormadhye pākāmyetyādirītyā pūjanamitaradigabhimukhapūjāyāṃ tu devyāḥ purato'ṇimā dakṣiṇabhāge laghimā tayormadhye vaśitvetyādikrameṇa pūjanamiti | tadubhayaṃ tantrāntarādarśanaprayuktasya nijadoṣasya śrīdeśikacaraṇeṣvāropamātram | tathā ca jñānārṇave smaryate - uttarāśāmukho devi yadā cakraṃ samuddharet | uttarāśā tadā devi pūrvāśaiva nigadyate || īśānakoṇaṃ deveśi tadā'gneyaṃ na saṃśayaḥ | paścimābhimukho (makho) mantrī yadā cakraṃ samuddharet || paścimāśā tadā jñeyā purvāśaiva na saṃśayaḥ | vāyukoṇaṃ tadā'gneyamīśānaṃ rākṣasaṃ bhavet || dakṣiṇābhimukho mantrī yadā cakraṃ samuddharet | pūrvāśaiva tadā dakṣā rakṣaḥkoṇaṃ tu vahnidik || iti | kulārṇave'pi - yadāśābhimukho mantrī tripurāṃ paripūjayet || p. 95) devīpaścāttadā prācī pratīcī tripurāpuraḥ || iti | tena nityakāmyobhayarūpapūrvābhimukhyena vā dvitīyapaṭale vakṣyamāṇena kāmanābhedaprayuktadigantarābhimukhyena vā kriyamāṇāyāṃ sarvasyāmapi tripurasundarīpūjāyāṃ pūjyapūjakayormadhyaṃ pratīcīti niyamaḥ paryavasannaḥ | tataśca devyāḥ purato'ṇimāsiddhiḥ | devī dakṣiṇabhāge laghimā | anayormadhyakoṇe vaśitvetyādyākāraka ekarūpa eva niyamo jñeyaḥ | adhastāt, nir-ṛtivaruṇayormadhye | ūrdhvataḥ, īśānapūrvayormadhye | taduktaṃ tattvavimarśinyām - indreśānadiśormadhye sthānamūrdhvasya kīrtitam | nir-ṛtyambupayormadhye sthānamanyasya kīrtitam || iti | tataśca paścimanir-ṛtyormadhye prāptisiddhiṃ saṃpūjyendreśānayormadhye sarvakāmāṃ siddhiṃ pūjayediti paryavasyati | ye tu paddhatikārā anayoḥ siddhyoḥ sthānavyutkramamicchanti teṣāṃ mūladevyādikanyāse mudrānyāsavidhāyakaṃ vākyaṃ bhramamūlam | puraḥ savye ca vaṃśe ca vāme caivāntarālake | ūrdhvādho daśa mudrāśca | iti vidhāvūrdhvadiśaḥ prathamaṃ kīrtanāt | pūrvadakṣapaścimottareṣvantarālacatuṣke cordhvamadhaśca daśa mudrā nyasediti tadarthāt | nacaitāvatā vikalpa iti bhramitavyam | vacanabalānmudrānyāsa eva tādṛśakramasyāṅgīkāre'pi pūjāyāṃ tadāśrayaṇe mānābhāvāt | ūrdhvādhodiśoḥ kramavyutkramayorvyavasthitavikalpasya prapañcasārādau dṛṣṭatvācca | tasmādiha tantre bhūgṛhatṛtīyarekhāyāṃ kaṇṭharaveṇa pūjānāmnāne'pi nyāsajñāpitāyāṃ tatpūjāyāṃ siddhiṣu kḷpta eva kramo yuktaḥ | astu vā dharmigrāhakamānenaiva diśoḥ kramasya siddhatvānmudrāpūjāyāmapi nyāsakrama eva | siddhipūjāyāṃ tvadhodiśyeva prāptisiddhiriti | atrāṇimādiśabdatrayaṃ ḍābantaṃ nemannantam | siddhipadena saha samāse'pi na puṃvadbhāvaḥ saṃpradāyāt | īśitvāvaśitvāśabdāvapi prākāmyāśabdaghaṭṭābantāvevetyapyāhuḥ | bhuktisiddhiṃ tathā'gneyyāmityādijñāpakātsiddhyantā iti kalpasūtrācca siddhiśabdo mantrāvayava eva || 166 || 167 || 168 || p. 96) caturaśradvitīyarekhāyāṃ pūjanīyā aṣṭau mātṝruddiśati- brahmāṇīṃ paścimadvāre māheśīmapi cottare || 169 || pūrvadvāre tu kaumārīṃ dakṣiṇe vaiṣṇavīmapi | vārāhīmapi vāyavye tathaindrīmaiśadeśake || 170 || cāmuṇḍāmapi cā'gneye mahālakṣmīṃ ca nair-ṛte | mātṝraṣṭau maheśāni pūjayetsarvakāmadāḥ || 171 || pūrvavadeva digbhedena dve catuṣ.ke pūjye | ūrdhvādhodevate tu na staḥ | tathā ca mūladevyādinyāsaprakaraṇe vakṣyati ūrdhvādhovarjitaṃ punaḥ | brahmāṇyādyaṣṭakaṃ dakṣajaṅghāyāṃ tāśca pūrvavat || iti | atra pūjanaṃ nāma saṃpradāyātpuṣpāderbindośca prakṣepaḥ | tatra puṣpādeḥ sakṛtprakṣepastribhistribhirbindubhirekaikaṃ tarpaṇamityeva bahuvacanaṃ tridhā yajediti jñānārṇave bahuvacanatridhāśabdadvaye tarpaṇāni mukhe devyāstrivāraṃ mūlavidyayeti svatantratantravacanamapyupaṣṭambhakaṃ saṃbhavati | so'yamubhayaprakṣepaḥ pūjanatarpaṇobhayātmaka iti tanmantre dvayorapyullekhaḥ | hrīṃ śrīṃ brahmāṇīpādukāṃ pūjayāmi tarpayāmītyādayo mantrā bhavanti | karmakārakavācakasya padasya tantreṇa kriyādvayenānvayopapatteḥ | ata eva smārtakarmasu gaurīmāvāhayāmi sthāpayāmi pūjayāmi nama ityādīnmantrānkalpayanti śiṣṭāḥ | navyāstu brahmāṇīpādukāṃ pūjayāmi brahmāṇīpādukāṃ tarpayāmīti prayogamāhuḥ | tatpakṣe kimetau dvau mantrāvuta sarvo'yameko mantra iti vicāryam | ādye mānābhāvaḥ | dvitāryāḥ pratyekaṃ yojanāpattiśca | dakṣiṇahastasyānyatra vyāpṛtatādaśāyāmeva vāmahastasya prāptatvādiha mantrabhedena pūjātarpaṇayoḥ kālabhede siddhe tarpaṇe'pi dakṣiṇeta(ra)syā(prāptiḥ | naca tarpaṇe tattvamudrāyā) eva karaṇatvena vidhānādvāmahastaprasaktiriti vācyam | tarpaṇaṃ pūrvavaddadyāttrivāraṃ tattvamudrayā | aṅguṣṭhānāmikābhyāṃ tu tattvamudreyamīritā || iti tantrāntare vacanadarśanena tadaprasakteḥ | nacāṅguṣṭhānāmikāyogādvāmahastasya pārvati | tarpayetparameśānīmiti svatantratantravacanena tasyopasaṃhāra iti p. 97) vācyam | asya pūjanatarpaṇayaugapadye nyāyaprāptasya vāmahastasyānuvādakatvenopapatterupasaṃhārakatvāyogāt | ata eva savyaiḥ pāṇibhistṛṇāni nirasyantīti cchandogānāṃ sūtre bahi'pavamānīyaprasarpaṇe'dhvayarvādyanvārambhaṇe dakṣiṇapāṇīnāṃ vyāpṛtatvādeva savyaprāpteḥ savyairityanuvādamātram | tena tātkālikapravṛttahomo'pi savyapāṇinaiveti sāmavedikānāṃ siddhāntaḥ saṃgacchate | api ca tarpayāmītyetadākāṅkṣayaiva kalpyamāno dvitīyāntapadasya prakṣepo hi brahmāṇīmityākārakasyaivā'padyeta, na pādukāpadagarbhito mānābhāvāt | pādukāṃ pūjayāmīti voccarediti saṃhitāvacanena kriyāmātrasyaiva tarpaṇamantre lābhāt | antye sakṛduccaritasyaivobhayākāṅkṣāpūrakatvena tadāvṛttau mānābhāvaḥ vastutastu uktasaṃhitāvākye homasamabhivyāhārātpuraścaraṇāṅgatarpaṇa eva tarpayāmītipadaprakṣepaḥ | asya tu tarpaṇasya pūjayatinaiva nirdeśasya jātatvānna punastadvācakapadāpekṣā | ata eva pūjayedityeva vidhivākyāni dṛśyante na punastarpayecceti | yattu navyāḥ puṣpaṃ samarpayeddevi mudrayā jñānasaṃjñayeti vacanasyānayā puṣpapūjā syāttathā tarpaṇapūjanamityanenopasaṃhārātpuṣpapūjāyāṃ tarpaṇasāhityalābha ityāhustatra puṣpatarpaṇapūjanayordvayorapi mūlavidyākaraṇakatvamātravidhānātkathamupasaṃhāra iti vicāryam | astu saṃpradāyādeva sāhityaprāptistathā'pi sāhityasyaikakālikatvarūpatayā samānakālikāṅgatvabodhane tadvākyasya paryavasānātpradhānabhūtapuṣpapūjābodhakapūjayāmipadasyaiva prayogo na tarpayāmītyasya | ata eva navyaireva kevalatarpaṇamadhikṛtyoktam vidyamāne'pi puṣpākṣatasāhitye tarpaṇopasarjanatvena tarpaṇaikaprayojanakatvena svatantrapūjātvābhāvānna tarpayāmīti prayoge pūjayāmipadasāhityamiti | kiṃca tarpaṇamaryādayedaṃ pūjāvayavatvātpūjayatinaiva nirdeṣṭuṃ śakyam | tathā ca kalpasūtraṃ sarvacakradevatārcanāni vāmakarāṅguṣṭhānāmikāsaṃdaṣṭadvitīyaśakalagṛhītaśrīpātrapratha mabindusahapatitairdakṣiṇakarākṣatapuṣpakṣepaiḥ kuryāditi | nacāsya śyāmāprakaraṇe pāṭhānna lalitāparatvam | etaduttaratra lalitājāpī nekṣudaṇḍaṃ bhakṣayedityādinā lalitopāstyaṅgānāṃ katipayānāṃ vidhāsyamānatayā lalitāprakaraṇasyottaratrāpyanuvṛtteḥ | naca tathā'pyavāntaraprakaraṇena tadvādha iti vācyam | asaṃkucitasarvapadaśrutyanugṛhītavākyena p. 98) tasyāpi bādhasaṃbhavāt | kiṃca tathā tarpaṇapūjanamityuktavākye'pi tarpaṇasyāpi pūjārūpatvena kīrtanātpūjayāmipadaprayogeṇaivobhayalābho dhvanitaḥ | anyathā puṣpaiḥ pūjayāmi bindubhistarpayāmīti bhavanmate prayoga āpadyeta | tṛptikaraṇārthakatarpaṇapadasya binduparatvasaṃbhavāt | mukhyadravyapratinidhyubhayasādhāraṇyena saṃskārādividhīnāṃ sāmānavidhyasiddhyai kāraṇādipadaparityāgena tarpaṇapadaprayoga iti suvacatvāt | ata eva tarpaṇaiḥ pūjayāmītyeva vā prayogaḥ syāditi yatkiṃcidetat | tasmādvaidhapadānugrahāya brahmāṇīpādukāṃ pūjayāmītyetāvanmātramevoktvā puṣpaṃ binduṃ ca yathāsaṃpradāyaṃ prakṣipediti yuktam | yadi punaritthamālocyate atyupahvaramevedaṃ jñātvā cakraṃ samarcayedityadhikṛtya svāhā homa ityasya pāṭhādarcanāṅgahomasyāpi naivedyamadhye vidhānāttatprāyapāṭho'pyarcanāṅgatarpaṇasyaivopasthāpaka iti tadā'pi yatra tarpayettena yoginībhi(ri)tyādinā tarpayatidhātunaiva tarpaṇavidhānaṃ tatraiva vā tarpaṇākhyasvatantropacāra eva vā'sya vidheḥ prasaraḥ | naca saṃpradāyādihāpi tatprasaraḥ | pūjayateḥ puṣpaprakṣepamātravācakatvanirāsapūrvakaṃ binduprakṣepasamuccayārthakatvabodhanenānyathāsiddhe'(ddha)sya saṃpradāyasya tadaga(ṅga)mantra(ntre)padāntaraprakṣepabodhane'pi vyāpārakalpane mānābhāvāt | ata eva kalpasūtre prakṛtibhūtamahāgaṇapatyāvaraṇa etāvāneva mantra uddhṛtaḥ | yadāha sarvatra devatānāmasu śrīpūrvaṃ pādukāmuccāryaṃ pūjayāmītyaṣṭākṣaraṃ yojayediti | śrīpūrvapādukottaraṃ pūjayāmīti yojane yadaṣṭākṣaraṃ vākyaṃ niṣpadyate taddevatānāmasu yojayedityarthaḥ | etenoccāryetyantena caturakṣaryā vidhānāttaduttaraṃ punarvidhīyamānamaṣṭākṣaraṃ tarpayāmipadasahitameva saṃpadyata iti śaṅkā parāstā | ata eva kalpasūtre raśmimālākhaṇḍe lalitāṅgapādukāmantroddhārasūtrāvayavaḥ svagurunāmato'ṣṭākṣarītyupapadyate | aṣṭākṣarapadasya pūjayāmi tarpayāmītyākārakatveneha paribhāṣitatvapakṣe pādukāmantre śrīpādukāṃ pūjayāmītyasya grahaṇānāpatteḥ | tena nāmasvityasyoccāryetyanenānvaya ityuṣprekṣaṇamapi pādukāmantravirodhādeva parāstamityalaṃ vistareṇa | paraṃ tu brahmāṇyādipadottaraṃ mātṛpadasya prakṣepo yathāsaṃpradāyaṃ nirṇeyaḥ | iti prathamāvaraṇam | p. 99) tantrāntare mudrāṇāmihaiva pūjanasya kathane'pi prakṛtatantre tatra tredhāvikalpasyāṣṭame paṭale vakṣyamāṇatvena tayā rītyā | siddhimātṛgaṇābhyāmevā'varaṇasamāpteḥ suvacatvāt | etena śrutau prathamaṃ cakraṃ prakṛtya sāṇimādyaṣṭakaṃ bhavati samātraṣṭakaṃ bhavati saprakaṭaṃ bhavatīti gaṇadvayasyaiva kīrtanamupapadyate | nanu rekhādvayātmakabhūpurapakṣa evaitatsamañjasam | ekarekhāpakṣe tu siddhimātṛmudrāgaṇānāmekasyāmeva rekhāyāmananyagatikatvātpunaḥ punaḥ pūjanaṃ samañjasameva | rekhātrayagaṇatrayapakṣe yathāsaṃkhyanyāyena nirṇayo yuktaḥ rekhātrayaṃ gaṇadvayamiti bhavatpakṣe tu gaṇadvayapūjāyāḥ sthānanirṇayānāpattiḥ | yathāsaṃkhyanyāyābhāvāt | anyatamarekhādvayagrahaṇa ādimadhye madhyāntya ādyantye vā rekhe grāhye ityatra vinigamanāvirahaḥ | cakranyāse nirṇītatvādādimadhyayorgrahaṇe tūpasthitatvāviśeṣānmudrāgaṇasyāpi tṛtīyarekhāyāṃ pūjanāpattiriti cet | na, rekhātrayamadhyavīthīdvaye siddhi (mātṛ)gaṇayoḥ pūjane doṣābhāvāt | yathāsaṃkhyanyāyānuguṇyāt | ata evoktaṃ saubhāgyaratnākare pūrṇābhiṣekaprakaraṇe caturasrarekhātrayāntarālagatavīthīdvayastheṣu siddhidaśakasthāneṣu brāhmyādyaṣṭakasthāneṣvityādi | nacaivaṃ sati ṣoḍaśāṣṭadalapadmayordaladvayamadhyāvakāśānāmapi ṣoḍasāṣṭasaṃkhyākatvāviśeṣādvakṣyamāṇadevatāpūjane sthānasaṃdehāpattiriti vācyam | ata eva jñāpakāddaladvayamadhye'vakāśo na kārya iti kalpanāt | etena yo'sminyantre maheśāni kesarāṇi prakalpayet, ityādinā bhūtabhairavatantrokto niṣedho'pyupapadyate | yadi punarmūle siddhigaṇe mātṛgaṇe ca dvayordvayoreva dvārayoranuvādāttantrarājasaṃmataṃ dvirekhameva bhūpuraṃ prakṛtatantrakṛtāmiṣṭamityevocyate tadā tantrarājoktarītyaiva rekhādvaye gaṇadvayaṃ pūjayet | tayośca madhya ekaiko gaṇa evaitattantrarītyā pratyekamāvaraṇamityapi vakṣyāma ityavadheyam || 169 || 170 || 171 || atha ṣoḍaśadale pūjanīyā devatā uddiśati - kāmākarṣaṇarūpāṃ ca buddhyākarṣaṇarūpiṇīm | ahaṃkārākarṣṇīṃ ca śabdākarṣaṇarūpiṇīm || 172 || sparśākarṣaṇarūpāṃ ca rūpākarṣaṇarūpiṇīm | rasākarṣaṇarūpāṃ ca gandhākarṣaṇarūpiṇīm || 173 || p. 100) cittākarṣaṇarūpāṃ ca dhairyākarṣaṇarūpiṇīm | smṛtyākarṣaṇarūpāṃ ca nāmākarṣaṇarūpiṇīm || 174 || bījākarṣaṇarūpāṃ ca tathā'tmākarṣiṇīṃ parām | amṛtākarṣiṇīṃ devīṃ śarīrākarṣṇīṃ tathā || 175 || ṣoḍaśāre mahādevi vāmāvartena pūjayet | māyālakṣmīkalābhistu kalāṣoḍaśakaṃ tvidam || 176 || atra rūpā rūpiṇītyādayaḥ śabdāḥ ślokapūraṇārthā nāmno'narthakatvadyotanārthā vā na punarnāmāvayavāḥ | kāmākarṣiṇītyetāvanmātrameva nāmadheyam | vāmāvarteneti aprādakṣiṇyenetyarthaḥ | devyagradalamārabhyeti tu tantrāntarasiddho'rthaḥ | caturdaśāraprakaraṇe paścimādeveti vakṣyamāṇamapyatra jñāpakam | ata eva pūrvadalamārabhyeti vyākhyā'pyasādhvī | saṃpradāyādivirodhāt | vāmamārgeṇeti kvacitpāṭhaḥ | tatpakṣe'pyayamevārthaḥ | ye tvartharatnāvalīkṛta īdṛśāttatra tatrānuvādātsundarīpūjanaṃ vāmamārgeṇaiva praśastaṃ na dakṣiṇamārgeṇetyāhuste mānābhāvādupekṣyāḥ | savyāpasavyamārgasthā dakṣiṇādakṣiṇārādhyetilalitāsahasranāmavirodhācca | jāyamāno vai brāhmaṇastribhir-ṛṇavā jāyata ityādiśrutyā nityasya ṛṇāpākaraṇasya vāmamārge viraheṇa ninditatayā muktau vilambena ca śiṣṭānāṃ tatra niṣkampapravṛttyayogācca | yadapi vīradravyakaraṇakaṃ pūjanameva vāmo mārga iti vyavaharanti tadapi tantrānālokanajanitabhramavilasitaṃ dakṣiṇamārgārcane'pi kāraṇādereva karaṇatvāt | brīhiyavayoriva vaikalpikadravyāntaravidhānābhāvāt | guḍodādīnāṃ pratinidhitvena mukhyālābha eva tatrādhikārāt | śaktaḥ prathamakalpasya nānukalpaṃ samācarediti niṣedhabalena prathamādhikāriṇa itarānuṣṭhānāyogāt | kastarhi vāmo mārga iti cet | saubhāgyabhāskare'smābhirnirṇīta eveti gṛhāṇa | māyālakṣmīkalābhiriti | māyālakṣmyau pūrvoktaṃ tāradvayam | tasya punaḥ kīrtanaṃ kalābhirmā bādhītyetadartham | kalātaḥ pūrvoccāraṇalābhārthaṃ ca | kalāśabda iha ṣoḍaśasaṃkhyākasvarapara iti vṛddhāḥ | kalāṣoḍaśakamiti | kaletyetāsāṃ devīnāṃ nāma | tacca saṃpradāyānnityāpadapūrvakam |ṣoḍaśapadaṃ yathāsaṃkhyanyāyenaikaikasyāṃ devyāmekaikamakṣaraṃ krameṇa yojayeditidyotanārtham | tathā ca hrīṃ śrīm, aṃ kāmākarṣṇīnityākalāpādukāṃ p. 101) pūjayāmītyādyākārakā mantrā bhavanti | kecitu kalāpadottaraṃ devīpadamapi yojayanti | tatrāmṛtākarṣiṇīṃ devīmiti mūlasthaṃ devīpadaṃ jñāpakamityapi suvacam || 172 || 173 || 174 || 175 || 176 || athāṣṭadale pūjanīyā devatā upadiśati - anaṅgakusumāṃpūrve dakṣiṇe'naṅgamekhalām | paścime'naṅgamadanāmuttare madanāturām || 177 || anaṅgarekhāmāgneye nair-ṛte'naṅgaveginīm | anaṅgāṅkuśāṃ vāyavya īśāne'naṅgamālinīm || 178 || aṣṭapatre mahāpadmaveṣṭite vai prapūjayet || mahāpadmaveṣṭite ṣoḍaśadalapadmāntargate'ṣṭapatre padme | hrīṃ śrīmanaṅgakusumāpādukāṃ pūjayāmītyādayo mantrāḥ | iti tṛtīyāvaraṇam || 177 || 178 || atha caturdaśāracakre pūjanīyā devatā āha - sarvasaṃkṣobhiṇīṃ śaktīṃ sarvavidrāviṇīṃ tathā || 179 || sarvākarṣaṇaśaktiṃ ca sarvāhlādanakāriṇīm | sarvasaṃmohinīṃśaktiṃ sarvastambhanakāriṇīm || 180 || sarvajambhanaśaktiṃ ca tathā sarvavaśaṃkarīm | sarvarañjanaśaktīṃ ca sarvonmādanarūpiṇīm || 181 || sarvārthasādhanīṃ śaktiṃ sarvasaṃpattipūriṇīm | sarvamantramayīṃ śaktiṃ sarvadvaṃdvakṣayaṃkarīm || 182 || vāmāvartakrameṇaiva paścimādeva dakṣiṇam | gṛhītvā pūjayedetā devīstribhuvaneśvarīḥ || 183 || paścimāddevyagramārabhya | lyablope pañcamī | dakṣiṇaṃ gṛhītvā svadakṣiṇapūrvādikrameṇa, aprādakṣiṇyeneti tu paryavasito'rthaḥ | ye tu paścimābhimukhapūjāyāṃ devīpṛṣṭhādārabhya devīdakṣiṇaṃ gṛhītvā pūjayet | pūrvābhimukhapūjāyāṃ devīpurata ārabhya dakṣiṇaṃ gṛhītvā pūjayediti vyācakṣate | teṣāṃ mahānpramādaḥ | iha pūjyapūjakayormadhyaṃ p. 102) pratīcīti niyamasya pūrvamuktatvena sarvatraikarūpyasaṃbhavāt || 179 || 180 || 181 || 182 || 183 || atha bahirdaśāracakre pūjanīyā devatā upadiśati - sarvasiddhipradā devī sarvasaṃpatpradā tathā | sarvapriyaṃkarī cāpi sarvamaṅgalakāriṇī || 184 || sarvakāmapradā devī sarvasaubhāgyadāyinī | sarvamṛtyupraśamanī sarvavighnanivāriṇī || 185 || sarvāṅgasundarī devī sarvaduḥkhavimocinī | tathaiva devadeveśi punarevā'dyavidyayā || 186 || dvitīyāvaraṇe devi devīdaśakamarcayet | atra sarvasiddhipradetyādibhiḥ prathamāntaiḥ padairgaṇayitvā, ityākārakaṃ yaddevīdaśakaṃ tadarcayedityanvayaḥ | tathaiva vāmāvartenaiva | ādyavidyayā mantrāntarāvayavatvenā'dibhāga eva niviśamānayā dvitāryā na tu karaśuddhikaryā bālayā vetyartha iti bhramitavyam | tatprakaraṇasya vicchinnatvena tadanupasthiteḥ | punarasyāḥ kathanaṃ tu tantrāntaroktairvāsanāvasare jñāpayiṣyamāṇairṇakārādivarṇarūpairmantrairdvitārī mā bādhītyetadartham | tenāsmādeva jñāpakātsarvatra tantrāntaroktamātṛkāyoga āvaśyaka iti dhvanitam | dvitīyāvaraṇa iti | evaṃ sidhyati deveśi sarvacakaṃ manoharamitipūrvoktaśloke sarvacakrapadena manvasrādibindvantacakrasamūhasyaiva parāmṛṣṭatvāttatra saṃhārakrameṇa bahirdaśārasyaiva dvitīyatvādityamuktiḥ | etenottaracakrasyāntardaśārasya tṛtīyatvena kariṣyamāṇo nirdeśo'pi vyākhyātaḥ | nanvanayā rītyā bahirantardaśārayordvitīyatṛtīyacakratvopapattāvapi dvitīyatṛtīyāvaraṇatvaṃ nopapadyata iti cet | atra maunatulyameva vyācakṣete prāñcaḥ | vayaṃ tu brūmaḥ navāvaraṇamarcanamidamiti tu tantreṣu ghaṇṭāghoṣaḥ | tāni cā'varaṇāni purādibindvantacakrasthadevatārūpāṇīti bahavaḥ | tadanupapannam | bindudevatāyāḥ pradhānatvena svasya svāvaraṇatvāyogāt | nacaivaṃ sati tasyā navamayoginītvaṃ bindornavamacakratvaṃ ca kathamiti śaṅkyam, yoginītvāvaraṇadevatātvacakrādhiṣṭhātṛtvānāṃ samaniyatatve p. 103) mānābhāvāt | ata eva ṣaḍaṅgayuvatidevatā eva prathamāvaraṇamiti jñānārṇavānuyāyino navyāḥ | etattantre tu bhūpure rekhādvayadevatāgaṇayugalasya pārthakyena gaṇanayā binducakrānantarbhāvenaiva navāvaraṇasaṃkhyopapadyate | vṛttatraye keralasaṃpradāye kāsāṃciddevatānāṃ pṛthakpūjanadarśanāttadabhiprāyeṇa navā'varaṇānītyapi kecit | āyudhadevatānāṃ pārthakyenā'varaṇatvakalpanayā vā sūpapādam | ṛjuvimarśinyāmāyudhāvaraṇapūjāmāhetyavatārikāvākye prayogadarśanāt | anayā'pi rītyā'varaṇeṣu prathamatvāderaniyatatvadyotanārthaṃ manvasrasyaiva prāthamye bahirdaśārāderdvitīyatvādyūpapattirityāśayena dvitīyāvaraṇa ityuktiḥ | yadvā caturthapaṭalānte saṃkṣepārcana prakārasya manvasrādibindvantārcanapakṣasyāpi kathanena tadabhiprāyeṇeyamuktiḥ | tenā'varaṇapūjāsamarpaṇamantre - abhīṣṭasiddhiṃ me dehi śaraṇāgatavatsale | bhaktyā samarpaye tubhyamamukāvaraṇārcanam || ityatrāmukapadasthāne tattadāvaraṇasaṃkhyāpadasya prathamadvitīyādirūpasya niveśanīyatayā bhūpurādigaṇanayā caturthasyāpi manvasrasya saṃkṣepārcane prathamatvātprathamādiśabdā evohanīyatvena dhvanitā iti draṣṭavyam || 184 || 185 || 186 || athāntardaśāradevatā āha - sarvajñā sarvaśaktiśca sarvaiśvaryapradā tathā || 187 || sarvajñānamayī devī sarvavyādhivināśinī | sarvādhārasvarūpā ca sarvapāpaharā tathā || 188 || sarvānandamayī devī sarvarakṣāsvarūpiṇī | punareva maheśāni sarvepsitaphalapradā || 189 || daśaiva devatāḥ khyātāḥ svanāmasadṛśodayāḥ | evametā mahādevyo devi sarvārthasiddhidāḥ || 190 || pūrvoktena vidhānena tṛtīyāvaraṇe'rcayet | svamātmīyaṃ yannāma tatsadṛśa udaya udyogo yāsāṃ tāḥ svanāmasadṛśodayāḥ | idaṃ ca pūrvottarāvaraṇadevatāsu sarvāsu yathāyogyamanveti | nāmno yādṛśārthapratipādakatvaṃ p. 104) tādṛśārthaviṣayakodyogaśālinya iti yāvat | pūrvoktena vāmāvartadvitārīyogādirūpeṇa vidhānena prakāreṇa | tṛtīyāvaraṇe, aṇimādito gaṇanayā vistṛtārcane saptame'pi caturdaśārādisaṃkṣiptārcane tṛtīyātmake || 187 || 188 || 189 || 190 || athāṣṭāsradevatāpūjāmāha - madhyacakre maheśāni śṛṇu pūjāṃ yathākramam || 191 || vaśinīmapi kāmeśīṃ modinīṃ vimalāmapi | aruṇāṃ jayinīṃ cāpi sarveśīṃ kaulinīmapi || 192 || ekaikaṃ devatānāma proktabījasamanvitam | adhastāddevadeveśi vāmāvartena pūjayet || 193 || yāvaddakṣiṇamārgaṃ tu raktapuṣpairmaheśvari | cakroddhāradaśāyāṃ hi śaktyā śaktiṃ vinirbhidya bhūyo vahnipureṇa te saṃpuṭīkṛtyetyanena navayonicakramādāvuddhṛtya tatparitastattatparitaścānyāni cakrāṇyuddhṛtāni | ataḥ sarvamadhyasyatvādaṣṭakoṇameva madhyacakra ityanena kathyate | tatra vaśinyādikāḥ śaktīḥ pūjayediti yattāṃ pūjāṃ śṛṇvityanvayaḥ | pratijñāntaraṃ ca tattanmantroddhārasya bahugranthāntaritatvena tatsmāraṇāya sāvadhānīkartum | adhastātpūrvagranthe proktāni yāni bījāni taiḥ samanvitamityarthaḥ | ekaikaṃ devatānāmasvasvādhastādbhāge svasvabījasamanvitamiti rītyehaivādhastātpadaṃ yojayanti kecit | pare tu paratraiva yojayanto'dhastāddevīpurata ārabhya vāmāvartena dakṣiṇāntaṃ pūjayet | atra pūrvādidikkalpanā nāstīti bhāva iti vyācakṣate | raktapuṣpairiti tvanuvādamātramiti prācāmāśayaḥ | vāgdevatāpūjāyāṃ raktapuṣpāvaśyakatādyotanāyeyamuktiriti tu yuktam || 191 || 192 || 193 || athāṣṭakoṇatrikoṇamadhyavīthyāṃ caturdikṣvāyudhapūjāmupadiśati- paścimottarapūrvāśādakṣiṇāśākrameṇa tu || 194 || cakramadhye catuṣke tu krameṇa paripūjayet | kāmabāṇānmaheśāni dhanustatpāśameva ca || 195 || Page ṇo. 105-112 ṃissing p. 113) sarvebhyaḥ kāmebhyo jyotiṣṭoma iti vākye sarvakāmapadena sarvajñatvākāśagamanādiphalānāmanabhidhānasiddhāntāt | iyāṃstu viśeṣaḥ tatra vākyaśeṣeṇa sarvakratuphalasāṃnidhyamatra tu pāṭhata eveti | idaṃ tu karma puraścaraṇātmakameva | taduktaṃ saubhāgyaratnākare etaduttaraṃ vakṣyamāṇānāṃ karmaṇāṃ kāmyaprayogatvātkāmyaprayogasya vidyāsiddherapekṣitatvādvidyāsiddheḥ puraścaraṇamūlakatvātpuraścaraṇamanuktvā kāmyaprayogakathanānaucityādakṣamālābhedanirūpaṇādakṣa- mālāyāḥ puraścaraṇaprakaraṇa eva vaktavyatvādvighnabāhulyakathanādevaṃvidhavighnānāṃ siddhipratibandhakatayā puraścaraṇakāla evāniṣṭatvātkāmyakarmasu tūktavighnānāmeva phalatvenābhidhānādvratasthaḥ svasthamānasa iti niyamanaḥsthairyayoḥ puraścaraṇakāla evātyantamāvaśyakatvenāvaiva kathanasyaucityādityādi | sundarīmahodaye'pi - vratastha ityanena cāyaṃ puraścaṇajapa iti sūcyate | anantaraṃ ca tadaṅgabhūtadeśahomādyanabhidhāyaiva yatkāmyaprayogābhidhānaṃ tatteṣāṃ puraścaraṇānantarameva kartavyatādyotanārthamityuktam | tataścāsya karmaṇaḥ puraścaraṇarūpatvena kāmyakarmaviniyogayogyatāpādakatvasāmarthyenaiva phalākāṅkṣāyāḥ śānteḥ sakalaṃ vaśī kuryādityasya sakalakāmyakarmakṣamo bhavatītyevārthaḥ paryavasyati | tataśca kramapūjanena tādṛśayogyatāṃ bhāvayediti prāthamikavidherarthaḥ | evaṃ phalasaṃyogena kramapūjāyā eva prādhānyena sāṃgrahaṇīvatprakaraṇitve siddhe tatprakaraṇapaṭhiteṣu - samāśritya japedvidyāṃ lakṣamātraṃ sadā śuciḥ | yoṣito drāvayantyeva manastasya suniścitam | ityādividhiṣu phalāśravaṇātphalavadaphalanyāyenā'manahomānāmiva lakṣatrayajapasyāṅgatvam | evaṃ ca pratyahaṃ cakrarājārcanapūrvakaṃ kayācitsaṃkhyayā japaṃ kurvannirantaramaikarūpyeṇa lakṣatrayasamāptiparyāptadivasānabhivyāpyārcanānuṣṭhānaṃ cakrasādhanapadenocyata iti siddham | etaduttaraṃ coccāvacāni kāmyapūjanāni kathayitvā tadante paṭalasamāptiparyantaṃ prāyaścittātmakāni puṣpaviśeṣakaraṇakapūjanānyuktvā pañcadaśe paṭale ratnanirmitapuṣpapūjāviśeṣānphalaviśeṣārthamuktvā ṣoḍaśe paṭale kramaprāptaṃ tribījasādhanaṃ tatsādhyakāmyakarmāṇi coktvā saptadaśe paṭale mantrasādhanamuktam | tatsvarūpaṃ cārcanāṅgako navalakṣasaṃkhyāko vidyājapaḥ | p. 114) cakraṃ samarcayeddevi sakalaṃ niyatavrataḥ | bāhyamadhyagataṃ vā'pi madhyaṃ vā cakramarcayet || upacāraiḥ samārādhya sahasraṃ prajapedbudhaḥ | tadagre saṃsthito mantrī tato'nantaphalaṃ labhet || dhyātvā'thavā cakrarājaṃ manaḥpūjāsamanvitaḥ | japārambhaṃ sudhīḥ kuryānmahāpātakahā bhavet || ityupakramya mānasopāṃśvādijapabhede phalabhedamuktvā navalakṣajapaṃ vidhāya- navalakṣapramāṇaṃ hi japettripurasundarīm | rudramūrtiḥ svayaṃ kartā hartā sākṣānna saṃśayaḥ || sarvavandyaḥ sadā susthaḥ sarvasaubhāgyavānbhavet || ityuktvā deśahomāderabhidhānāt | atrārcanasya japārambhamātrāṅgatvamevaṃ gaṇapatimiṣṭvā lalitopāstimārabheteti kalpasūtravākya iva spaṣṭaṃ pratīyate | ata evālpārambhaḥ kṣemakara iti nyāyena sahasraṃ prajapedityuktiḥ, navacakrāṇāṃ saṃhāracakrasyaiva vā sthiticakrasyaiva vā bāhyapūjāyā mānasapūjāyāśca vikalpaḥ saṃgacchate | tataśca prathamadivasa eva kṣetraparigrahādirūpaṃ pūrvaṃ pūrvāṅgajātaṃ saṃpādya paścāduktānyatamarītyā cakrārcanamavakāśānusāreṇā'racya sahasramātrāṃ vidyāṃ japtvā dvitīyadinamārabhyā'madhyāhnaṃ tricaturādyanyatamaniyatasaṃkhyayā navalakṣasamāptiparyantaṃ tatparyāptadivaseṣu pūjanaṃ vinaiva japaṃ kṛtvā homādikaṃ kuryāt | tadidaṃ mantrasādhanamarcanāṅgake bhavati | cakrasādhane tu japasya prādhānyābhāvādeva tadaṅgahomādyabhāvāttatprakaraṇe tadakathanaṃ saṃgacchate | mantrasādhane japārambha evārcanavidhānālliṅgādetadviparīte cakrasādhane'rcanasya prātyahikatvaṃ labhyate | anena vidhinā yastvitivacanena nityārcanasyaiva setikartavyatākasya parāmarśānnityārcanasya ca prātyahikatvāttallābhaḥ | astu vā mantrasādhane'pyarcanasya prātyahika tvam | paraṃ tu madhyacakrādibhedena vikalpitatvam | cakrasādhane tu sakalacakrapūjaiva kāryā na saṃkṣiptetyeva viśeṣaḥ | ata eva mūle sakalacakrārcanamātramekamuktvā tadbhedānanabhidhāyaiva cakrasādhanavarṇanam, arcanabhedānāṃ tu caturthapaṭalānte kathanaṃ saṃgacchate | tasmāccakrasādhanamantrasādhanayorarcanajapayoraṅgāṅgibhāva- vaiparītyāddhomādisadasadbhāvācca p. 115) vailakṣaṇyamiti jñānarṇavasvarasataḥ siddham | prakṛtatantramapyasminnartha eva svarasamiti spaṣṭī bhaviṣyati | yadi paraṃ saṃhitāditantrāntareṣu lakṣatrayajapāṅgatvenāpi homādividhānamastītyālocyate tadā vācanikaṃ homasyāṅgatpaṃ svī kriyatām | mantrasādhane homasya sākṣātpradhānāṅgatve'pi cakrasādhane tasyāṅgāṅgatvaṃ vacanabalādvaimṛdhāṅgaprayājādīnāmiva bhaviṣyati | saṃhitāyāṃ cakrasādhanaprakaraṇādbahirlakṣatrayajapavidhānātprakaraṇāntara- nyāyena tasya karmāntaratvaṃ vā suvacamiti siddham | prācīnāstvitthaṃ manyante cakrasādhanākhyaṃ karmaiva nāsti | puraścaraṇamiti saṃjñā tu pariśeṣānmantrasādhanasyaiva | yattu jñānārṇave cakrasādhanakathanapratijñānaṃ tatra cakrasādhanamitipadaṃ lakṣatrayajapottaravakṣyamāṇakāmyapūjānāmeva vācakam | pratijñāvyavahitottaraṃ kathyamāno japastu mantrasādhanameva | sa ca saptadaśe paṭale vaktuṃ yukto'pi svatantratvādihaiva kathitaḥ | ata eva saubhāgyaratnākare cakrasādhanaprakaraṇāllakṣatrayajapamutkṛṣya navalakṣajapakathanaprakaraṇe saṃkhyāśe vikalpenāsya niveśaḥ kṛtaḥ | sundarīmahodayakṛtā tu tadutkarṣamasahamānena lakṣatrayajapasya mantrasādhanatvamaṅgīkṛtyaiva kāmyapūjādhikārasiddhyarthamihaiva kathanamityuktam | paraṃ tu tatpakṣe vaikalpikanavalakṣajapasyāpyatraiva kathanāpattiriti codye kāmyapūjāsvetāvanmātreṇāpyadhikāra iti dhvananāya tadakathanamityuttaramityādi | tadidaṃ jñānārṇavavāmakeśvaratantrasvārasikārthaviruddhakalpanamiti spaṣṭameva | nanvevaṃ sati bhavanmate dakṣiṇāmūrtisaṃhitāsvarasavirodhaḥ | tatra hi ekonatriṃśe paṭale śṛṇu devi pravakṣyāmi śrīvidyāmantrasādhanamiti pratijñāya ratnapuṣpapūjāṃ, pūjayedratnakhacitaiścampakaiḥ svarṇajaiḥ priye, ityādinā saṃkṣipyoktvā mantrasādhanāṅgadeśaṃ mālāścābhidhāya lakṣatrayajapaṃ taddaśāṃśahomādikaṃ coktvā paścāt, athavā navalakṣaṃ tu japedvidyāṃ samāhita ityādinā navalakṣajapataddaśāṃśahomādividhiṃ vistareṇa paṭalasamāptiparyantamuktvā taduttarapaṭale - athātaḥ saṃpravakṣyāmi cakrarājasya sādhanam | evaṃ saṃsiddhavidyāyā viniyogakramaṃ śṛṇu || iti pratijñāya kāmyapūjāḥ kathayitvā tadanta eva saṃkṣipya tribījasādhanamuktvā paṭalaḥ samāpitaḥ | atra ca lakṣatrayajapasya mantrasādhanatvaṃ kāmyapūjānāmeva p. 116) cakrasādhanatvamiti spaṣṭaṃ pratīyata iti cet | satyama | tantrakartuḥ svatantrecchatvena paryanuyogānarhatvameveha samādhānaṃ kathamanyathā ratnapūjāyā mantrasādhanaprakaraṇe kathanaṃ kāmyapūjāprāye bījasādhanakathanaṃ navalakṣatrilakṣajapayoraucchikavikalpāyogena śaktāśaktabhedena vyavasthāyāmāvaśyakyāṃ satyāmādau navalakṣajapasya paścāttrilakṣajapasya kathane yukte'pi vaiparītyena tatkathanaṃ ca saṃdarbhaśuddhimurī kuryāt | īdṛśaikatantrāvalambanena saṃdarbhaśuddhimatordvayoranyathā karaṇamayuktaṃ ca | lakṣatrayajapaśca cakrasādhanātmakāttasmātkarmāntaramiti tūktameva | yastu cakrājasādhanapratijñāślokastatra pūrvārdhottaraṃ tatkathanaprakārastruṭitaḥ sarvajñatvānmanasaiva vopasthāpitaḥ | ata evottarārdhe cakrasādhanakathanopasaṃhāracihnamevaṃ saṃsiddhacakrasya viniyogakramaṃ śṛṇviti | saṃsiddhacakrasyeti vaktavye vidyāyā ityuktistu vidyācakradevīnāmabhedābhiprāyeṇa bahuśo vyavahāradarśanādaviruddhaiva | athavā pūrvoktalakṣatrayamātrasyātratyaivaṃpadenotkṛṣya parāmarśa iti tantrāntarāvirodhāya vyākhyeyam | yadvā mā'stu saṃhitātantrasyaivaṃ vyākhyā | nahi sarveṣāṃ tantrāṇāma virodhenaikavākyatā kenāpi sukarā | jñānārṇavavāmakeśvaratantrayostu pūrvavarṇito'rtho yuktiyukta eveti | nanu trilakṣajapasya cakrasādhanāṅgatve taduttarasādhyakāmyārcanānāmiva navalakṣajaparūpamantrasādhanottaraṃ kāmyajapānāmāmnānaṃ kutastantreṣu na dṛśyata iti cet | dṛśyata eva saubhāgyaratnākaramate pañcacatvāriṃśallakṣajaparūpaṃ kāmyam | asmanmate tu jñānārṇave saptadaśapaṭala eva hometikartavyatākathanottaraṃ nityahomaṃ purā kṛtvā kāmyahomamayā'caredityādinoccāpa ca dravyakaraṇakahomānāmuccāvacaphalārthatayā vidhānadarśanāttānyevaṃ mantrasādhanottarakriyamāṇakāmyakarmaṇi japarūpameva kāmyamapekṣitamiti nirbandhe mānābhāvāt | navalakṣajapavidhānottaraṃ taduparyuktadeśānvidhāya yatpunaḥ smaryate - tatra sthitvā japellakṣaṃ sākṣāddevīsvarūpakaḥ | tato bhavati vidyeyaṃ trailokyavaśakāriṇī || iti tatkāmyajapavidhānaparamiti suvacatvādvā | yattu saubhāgyaratnākareṇoktam atratyalakṣaśabdaścakrasādhanaprakaraṇoktalakṣatrayasmārakaḥ, dakṣiṇāmūrtisaṃhitaikavākyatvāditi, p. 117) tanna | avyavahitapūrvoktanavalakṣasmārakatvaṃ vihāyātidūrasya smārakatvokteratisāhasatvāt | saṃkhyānirdeśābhāvenaikavacanānyathābhāvasya pakṣadvaye'pyaviśeṣāt | yadyapi tanmate pūrvagrantho na navalakṣajapaparaḥ kiṃ tu pañcacatvāriṃśallakṣakāmyajapaparaḥ | sa ca nātra parāmraṣṭuṃ śakyate | punaḥsmāraṇe prayojanābhāvāt | dūrasthasmāraṇasya tvanupadavakṣyamāṇahomādisaṃbandhalābhaḥ prayojanamiti bhavati dakṣiṇāmūrtisaṃhitaikavākyatvamiti tathā'pi śrīkramasaṃhitāyāṃ - lakṣamekamimāṃ japtvā sarvapāpaharo bhavet | ityādinaikalakṣajapasyaiva puraścaraṇatvamuktamiti bhavadbhireva pūrvamabhihitatvāttadekavākyatvāccaikavacanabhaṅgamantareṇaivaikalakṣ ajapa evātra puraścaryātvenokta iti bhavanmatarītyā suvacamiti na kiṃcidetat | sundarīmahodayamate tu pūrvagrantho navalakṣajapapara eva | paraṃ tu na sa japo vidyāsiddhiphalakaḥ kiṃtu śivasārūpyaphalakaḥ | caturdaśapaṭaloktalakṣatrayajapa eveha punaḥ siṃhāvalokananyāyenocyate | tasya phalaṃ vidyāsiddhiḥ | ekalakṣajapapuraścaraṇasyaiva sato yoṣito drāvayantyeva manastasya suniścalamityādinā vighne sati dvitīyalakṣatātṛtīyalakṣatāparyantatvavidhānānna lakṣamityekavacanāntatānupapattiḥ | agre ca kiṃśukairhavanaṃ kuryāddaśāṃśena varānana ityādinā vidhīyamānā niṣkāmasakāmahomāstu ubhayavidhapuraścaraṇāṅgabhūtā jñeyāḥ | evaṃ ca trilakṣaṃ vidyāsiddhyai puraścaraṇaṃ kṛtvā'nantaraṃ navalakṣapuraścaraṇaṃ kāryamiti siddhaṃ puraścaraṇadvayam | evaṃ ca dakṣiṇāmūrtisaṃhitaikavākyatā'pi labhyata iti, tadapi śrīkramasaṃhitaikavākyatvāyaikalakṣajapasyaiva vidhānasaṃbhavādayuktameva | yattu ekalakṣasyaiva sato vighne satyuttaralakṣaparyantatvavidhānamiti, tanna | tathā sati vighnābhāve satyekalakṣasyaiva dvilakṣasyaiva vā puraścaryātvāpatteḥ | tathāca tvadabhilaṣitaikavākyatvabhaṅgastadavasthaḥ | kiṃca navalakṣatrilakṣayorvikalpo hi dakṣiṇāmūrterabhimataḥ | tvayā ca samuccayaḥ kathita iti kīdṛśamekavākyatvamiti vicārayatarāṃ kāmyajapāntaraparatvena lakṣajapavidhivyākhyāne tu na ko'pi doṣaḥ | nacāsminpakṣe navalakṣajapāṅgahomādikathanottaramasya kathanāpattiriti vācyam | tathātve taddaśāṃśahomādiprāptyarthaṃ navalakṣavikṛtitvasvīkārāpattiḥ | p. 118) iṣṭāpattau tu homāśritaguṇakāmānāmāṣṭamikanyāyena prāptirna syāt | ato japadvayasya samānavidhyalābhāyehaiva tatkathanasyā'vaśyakatvādityādikaṃ nyāyavidbhirūhyamityalaṃ vistareṇa | prathamapaṭale ca cakroddhārasya pūrvaṃ varṇitatvāttatpūjāyāścāvyavahitapūrvamupasthitatvāccakrapūjā eva katicitkāmyāḥ prathamaṃ vivakṣustadadhikārasiddhaye cakrasādhanaṃ prathamamupadiśati saptabhiḥ ślokaiḥ - śrībhairava uvāca - śṛṇu devi pravakṣyāmi mantrayogaṃ yathāvidhi | yatrānena vidhānena sādhakena prapūjyate || 1 || deśe vā nagare grāme tatra kṣobhaḥ prajāyate | mantrayogaṃ cakrasaṃnāham | mantracakrayorabhedābhiprāyeṇaivamuktiḥ | yogaḥ saṃnahanopāyadhyānasaṃgatiyuktiṣvityamaraḥ | cakrasādhanamiti yāvat | anena pūrvoktena, vidhānena prakāreṇa, sādhakena cakrasiddhīcchunā | yatra prapūjyate tatra kṣobho vighno jāyate | prapūjyata ityanenā'pūjanameva cakrasādhanasvarūpamiti darśitam | idaṃ ca mantrasādhanameveti prācīnapakṣe mantrayogaśabdo yathāsthitaḥ | prapūjyata ityasya prajapyata ityartho varṇanīyaḥ | pūjārambhamātreṇa grāmīṇānāṃ strīṇāṃ manaḥkṣobhāttatkaṭākṣapātādibhiḥ sādhakasya cittavyāmohāddhetubhaṅgo bhavati | tato dhairyeṇa tadagaṇane nāgarībhirvighnaḥ | tasyāpyavahelane taddeśavartinībhirdūrasthābhiretatsamīpamāyātābhirvighno bhavatītyarthaḥ | prāñcastu deśādigrahaṇena svecchayā yatra kutrāpi puraścaraṇārthamavasthātavyamiti dhvanyate | tena ca paśuśāstroktāyāḥ parvatāgranadītīratīrthāyatanādyāvaśyakatāyā bādha iti vyācakṣate | tanna | yatra vā kutraciddeśe liṅgaṃ vai paścimāmukhanityādinā'sminneva tantre'nyatra ca deśaniyamavidhānasya bahulamupalambhāt || 1 || kṣobhaprakāramevā'ha - jvalatkāmāgnisaṃtāpapratāpottaptamānasāḥ || 2 || pipīlikāsthinyāyena dūrādāyānti yoṣitaḥ | mantrasaṃmūḍhahṛdayāḥ sphurajjaghanamaṇḍalāḥ || 3 || p. 119) taddarśanānmahādevi jāyante sarvayoṣitaḥ | tvagasṛṅmāṃsamedosthimajjākhyā hi dhātavaḥ pūrvapūrvasyāntastiṣṭhanti | evamatiguptatayā'vasthito'pi mṛtaśarīrastho majjadhātuḥ pipīlikābhirasthnāmantarākramya bhujyata eva | so'yaṃ pipīlikāsthinyāyaḥ | anayā rītyā sādhako giriguhāntaravasthito'pi yoṣidbhirākramya mohayitvā bhujyata ityarthaḥ | spaṣṭamanyat || 2 || 3 || japte lakṣaikamātre tu kṣubhyante bhūtalāṅganāḥ || 4 || yadi na kṣubhyatītthaṃ hi sādhakasya mano manāk | saṃkṣubhyanti tataḥ sarvāḥ pātāle nāgakanyakāḥ || 5 || pūrvoktā hi pūjā nityaṃ kāryā | kaulācārasusaṃyuktairvīraistu saha pūjayet | nityamityuttaratantre vacanāt | evaṃ ca cakrasādhanākhyapūjāyāstadabhede tadvikṛtirūpakarmāntaratve vā prātyahikatāyāstadaṅgajapasya ca tata eva prāptiḥ | tataścoktarītyā'rcane kriyamāṇe yadyekalakṣavidyājapaparyāptakālaparyantamarcanamavighnaṃ syāttadā bhūmaṇḍalavāsinyaḥ sarvā api yoṣitaḥ kṣobhayanti | lakṣaikamātra ityatra pūrvakālaiketi samāse'pi bāhulakaḥ pūrvanipātābhāvaḥ | ekamātraśabdenaiva vā lakṣaśabdasya samāsaḥ | tathā'pi sādhaka īṣadapyakṣubdho yadi dvitīyalakṣasamāptiparyantamarcayediti śeṣaḥ tadā nāgakanyā bhuvamāgatya vighnamācaranti | atra japasyārcanāṅgatvena prāptidyotanāyaiva japta iti siddhavannirdeśaḥ | dvitīyalakṣajapasya kaṇṭharaveṇākathane'pyuttaratraivaṃ lakṣatrayaṃ japtvetyupasaṃhārālliṅgāddvitīyatṛtīyalakṣapadāderadhyāhāraḥ | spaṣṭaṃ ca jñānārṇave - tadā dvitīyalakṣaṃ tu prajapetsādhakottamaḥ | tṛtīyalakṣe saṃprāpte bhrāmayanti surāṅganāḥ | iyādi || etena lakṣaikamātra iti mātrapadasvārasyāddvitīyatṛtīyalakṣayoranupādānāccaikalakṣātmakam evedaṃ karma | tatraiva lokatrayāṅganākṛtā vighnāḥ krameṇa bhavanti | evaṃ lakṣatrayamiti karmāntaramiti vyākhyā nopādeyā | ekā dīkṣā tisro dīkṣā ekaṃ vṛṇīte dvau vṛṇīta ityādāviva saṃbhavatyekavākyatve vākyabhedāyogāt | p. 120) tatrāntaravisaṃvādācca | yadapi vyākhyānamimāni trīṇi karmāṇyekadvitrilakṣarūpāṇīti tadapyata eva nā'dartabyam | evaṃ sati yatsaubhāgyaratnākareṇoktaṃ vāmakeśvaratantra ekalakṣātmakamapi puraścaraṇamuktamattīti vadantīti, tadyadyetadvyākhyābhiprāyeṇa tadā tadapi cintyameva | pañcamapaṭale vakṣyamāṇayuktyabhiprāyeṇa cedyuktameva || 4 || 5 || tāsāmapi yadā nāsau kṣobhaṃ yāti manāgapi | tataḥ svarganivāsinyo vidravanti surāṅganāḥ || 6 || evaṃ lakṣatrayaṃ japtvā vratasthaḥ sādhakottamaḥ | saṃkṣobhayati deveśi trailokyaṃ sacarācaram || 7 || tāsāmapi nāgakanyābhirapi | saṃbandhasāmānye ṣaṣṭhī | darśaneneti śeṣa ityanye | tatastṛtīyalakṣajapārambhottaram | evamuktarītyā lakṣatrayaṃ japtvā lakṣatrayajapasamāptiparyantaṃ kramapūjāṃ kṛtvā | vratastho balavattaravighnasamūhe'pyaskhalitabrahmacaryaḥ | ata eva sādhakottamaścakrasādhanakarmaṭhaṣvegragaṇyaḥ saṃkṣobhayati svāyattī kurute | manoramāyāṃ tu trailokyakṣobhaṇakṣamānitipadamaśeṣabhuvanaprathākarāniti vyākhyātam || 6 || 7 || evaṃ siddhacakrasya kāmyārcanādyātmakāṃstricatvāriṃśatprayogānāha likhitvetyādinā paṭalasamāptiparyantam | tatra kāmanīyaphalaṣāḍvidhyāttatsādhanāni karmāṇyapi ṣaḍbhavanti | śāntivaśyastambhanavidbeṣaṇoccāṭanamāraṇabhedāt | tatra śāntirupadravanivṛttiḥ | vaśyaṃ rājādīnāṃ svāyattīkaraṇam | stambhanaṃ pravṛttinirodhaḥ | vidveṣaṇaṃ srehabhaṅgaḥ | uccāṭanaṃ sthānāntaraprāpaṇam | prasiddhamanyat | pare tu rakṣāśāntijayalābhanigrahanidhanabhedātṣāḍvidhyamāhuḥ | prasajjyamānopadravaprāgabhāvaparipālanaṃ rakṣā | prasaktopadravadhvaṃsaḥ śāntiḥ raṇadyūtādivijayo jayaḥ | vāṇijyādibhiriṣṭaprāptirlābhaḥ | vyādhyutpādanaṃ nigrahaḥ | śeṣaṃ prasiddham | atra stambhanasya rakṣāyāṃ vaśyākarṣayorjaye vidveṣoccāṭanayornigrahe'ntarbhāvamicchanti | yadyapi kāmanānantyāttatsādhanānantyena ṣaṭsaṃkhyātikrame'pi na tārkikāṇāmiva kvāpi hānistathā'pi ṣaṭsveva karmasu prātisvikamaṅgaviśeṣāṇāṃ p. 121) tatrāntare vidhānāttattatkarmāntarbhāve tattadaṅgaprāptiḥ phalam | tāni cāṅgāni saubhāgyaratnākare trayoviṃśe taraṅge draṣṭavyāni | tatra vaśyaprayogamāha dvābhyām - likhitvā vipulaṃ cakraṃ tanmadhye pratimāṃ yadā | nāmnā likhati saṃyuktāṃ jvalantīṃ cintayettataḥ || 8 || śatayojanamātrasthā tvadṛṣṭā'pi ca yā bhavet | bhayalajjāvinirmuktā sā'pyāyāti vimohitā || 9 || bindusthāne vaśakarmabhūtāyāḥ pratikṛterlekhanāya binduvirahitaṃ vipulaṃ śrīcakraṃ likhet | tatra lekhanakaraṇadravyākāṅkṣāyāṃ vaśye sindūrādiraktadravyeṇa lekhyamiti sāmānyavidhinā vā sindūrarajasā devi kuṅkumenāthavā punariti prakṛtau vihitasya codakādvā kṛtvā sindūrarajasā cakraṃ tatra vicintayeditidakṣiṇāmūrtisaṃhitāyāmasminneva karmaṇi sindūravidhānācchākhāntarādhiyaraṇanyāyena karmaikye sati guṇopasaṃhārādvā sindūrādereva prāptiḥ saṃbhavatītyāśayena mūle tadanuktiḥ | yattu gorocanādibhirdravyaiścakrarājaṃ samālikhediti jñānārṇave'syaiva karmaṇaḥ prakaraṇe vacanaṃ tadyadyapi stambhanakarmaṇa evānuguṇaṃ pītadravyatvāttathā'pi vācanikatvāttadapi vaikalpikaṃ lekhanadravyam | ata eva jñāpakādvaśyādiṣaṭkarmabhedena niyatānāmaṅgānāṃ tantrāntareṣu prakaraṇāntare kathitānāmiha na pāptirityapi suvacam | etena ṣaṭkarmabhūtakāmyacakrārcanaviśeṣāṇāṃ cakrasādhanāntarādhikārakakāmyacakrārcanānāṃ ca trayoviṃśadvātriṃśataraṅgayorbhedena lekhanaṃ saubhāgyaparatnākare saṃgacchate | nāmnā saṃyuktāmiti pratimāviśeṣaṇam | nāmnaśca kāmarājakūṭena vidarbhaṇamāvaśyakam | jvalantīṃ nāmasahitāṃ mahābījavidarbhitāmiti tantrāntarāt | mahābījaśabdena kāmarājabījamucyata iti śrīvidyānandanātho vyācakhyau | vidarbhaprakārastu śāradātilake mantrārṇaṃdvadbamadhyasthaṃ sādhyanāmākṣaraṃ likhet | vidarbha eṣa vijñeya iti | tadyathā ṣaḍakṣarasya kūṭasya dvitīyatṛtīyākṣarayormadhye lakṣmīti sādhyanāmnaḥ prathamākṣaraṃ caturthapañcamākṣarayormadhye sādhyadvitīyākṣaraṃ lekhyamiti | sādhyanāmākṣarādhikye tu pratipradhānamiti nyāyena p. 122) mantraṃ punaḥ punarāvartya sādhyanāmākṣarāṇi sarvāṇi vidarbhayet | mantravidarbhaṇasya nāmasaṃskārarūpatvāt | artharatnāvalīkārāstu - pratimāyā hṛddeśe mūlavidyāṃ likhitvā tasyā hṛllekhāyā hakāramadhye sādhakanāma ṣaṣṭhyantaṃ vilikhya tadadho rephahakārayormadhye sādhyanāma dvitīyāntamākarṣayeti kriyāpadaṃ ca likhediti vyācakṣate | tatra mūlaṃ ta eva jānate | mantrasāmānyavidhitastato'pyadhikānāṃ lekhanīyākṣarāṇāṃ lābhāt | taduktam - jīvaḥ prāṇo jīvamantrātmamantrau śaktirnetre śrotrayugmaṃ ca jihvā | sādhyaḥ kartā karma tattakriyā ca dbe gāyatryau mantrayantraprabhedāt || prāṇakṣepo yantrahṛdbhūya(tsūrya)bījaṃ rakṣāvarṇo mātṛkābhūtavarṇāḥ | ityaṅgānāṃ viṃśatirlekhanīyā yantre yantre saṃpradāyānusārāt || iti | anayoḥ ślokayorarthastu tṛcabhāskare savistaraṃ varṇito'smābhiḥ | etasyāpi yantratvādviṃśatilekhanasyeṣṭatve tu nityārcane'pi cakrarāje tallekhanāpattirduruddharā ? tatrāpīṣṭāpattau saṃpradāya eva śaraṇamiti dik | jvalantīṃ kāmāgninā dahyamānāṃ vicintayet | mantrapāvakaśikhāvimohitāmityeke | sā ca śikhā tadyonyantarāloditā cintyetyapi kecit | tatsarvaṃ tantrāntarasaṃvāda eva viśrambhaṇīyam | śatayojaneti śāśabdo'nekaparaḥ | yojanānāṃ sahasraṃ ta iti tantrāntarāt | spaṣṭamanyat | nacāsminprayoge cintayeditividhivaśāccintanamātrameva phalasaṃbandhātpradhānaṃ nārcanamaśravaṇāditi vācyam | cakralekhanoktyaiva tadarcanalābhāt | yathā tāvatsauryādivākyeṣu nirvapatiśravaṇaṃ vāyavyādivākyeṣvālabhatiśravaṇaṃ ca yajaterlakṣakaṃ darśadaikṣaprakṛtikatve liṅgaṃ ca tatheha cakrapadamātreṇa tadarcanasya nityārcanaprakṛtikatvasya ca lābha iti saṃpradāyāt | evamuttaratrāpi | ete ca sarve prayogāḥ saptadināvadhikā iti kecit | sakṛdeva vā yāvatphalodayamāvṛttirveti tu yuktam | kvacitprayoge saptāhāddāsavatkiṃkaro bhavedityuktamastīti cet | kiṃ tāvatā ṣaṇmāsāndhyānayogenetyapyuktamastyeveti || 8 || 9 || p. 123) prayogāntaramāha dvābhyām - tanmadhyago'thavā bhūtvā mantrī saṃcintayedyadā | sarvamātmānamaruṇaṃ sādhyamapyaruṇīkṛtam || 10 || tataḥ saṃjāyate devi sarvasaubhāgyasundaraḥ | vallabhaḥ sarvalokasya sādhakaḥ parameśvari || 11 || atheti prayogāntarārambhe, veti vikalpe | tanmadhyagaḥ, cakramadhye sthitaḥ | aruṇamudyatsūryasahasratulyam | sādhyaṃ vaśakriyākamaibhūtam | aruṇīkṛtaṃ svatejaso vyāptyeti cvipratyayalabhyo'rthaḥ | tantrāntare'pi - udyatsūryasahasrābhamātmānamaruṇaprabham | sādhyamapyaruṇībhūtaṃ cintayetparameśvari || iti | artharatnāvalīkārāstu - svīyāṃ kuṇḍalinīṃ vahannāḍyā bahirānīya sādhyanāsikādvārā praveśya tatkuṇḍalinyaikīkṛtya tayā kavalīkṛtaṃ sādhyajīvaṃ svāsana(bhinna)tāṃ nītvā svabrahmarandhrendumaṇḍalādāraktāmeva sudhādhārāṃ niḥsārya tayā sarvamātmānaṃ sādhyasahitamāplāvayediti varṇayanti | tadarṇavasaṃhitayorna dṛśyate | sādhyavaśīkārāṃśe pūrvaprayogeṇa sahāsya vikalpaḥ | saundaryādikamapyasya phalam || 10 || 11 || sarvaraktopacāraistu pūjayenmudrayā yutam | yasya nāmnaiva saṃyuktaṃ sa bhaveddāsavadvaśī || 12 || mudrāśabdo yadyapi nānārthastathā'pi prakṛte gurumukhaikavedyaṃ yadyonimudrābandhanākhyaṃ mantradoṣanirāsāya yatsāṃpradāyikairanuṣṭhīyate tadeveha grāhyam | mudrāsaṃnaddhavigraha iti tantrāntare svaśarīre mudrayā saṃnāhavidhānālliṅgāt | vyākhyātaṃ ca tathaiva ṛjuvimarśinyāṃ nāmnaiva saṃyuktaṃ vidarbhitaṃ yathā tathā | tatprakāraśca pūrvamuktaḥ | yasya nāma vidarbhitamiti jñānārṇavādiyameva vyākhyocitā | ye tu sādhyasādhakayornāmadvayaṃ vaśī kurviti kriyāpadaṃ ca lekhyamiti vyācakṣate teṣāṃ mūlaṃ mṛgyam || 12 || prayogāntaramāha tribhiḥ - p. 124) adṛṣṭāyāstu saṃyojya nāma cakrasya madhyagam | viracya yonimudrāṃ ca tāmākarṣayati kṣaṇāt || 13 || yakṣiṇīṃ vā'tha gandharvīṃ kiṃnarīṃ vā sureśvarīm | siddhakanyāṃ nāgakanyāṃ yakṣakanyāṃ ca khecarīm || 14 || vidyādharīmapsarasamṛṣikanyāmathorvaśīm | madanodbhavavikṣobhasphurajjaghanamaṇḍalām || 15 || adṛṣṭāyā yakṣiṇyādyanyatamarūpāyā yannāma vyavahārayogyaṃ taccakrasya madhyagaṃ yathā tathā saṃyojya cakramadhye tadvācakaprātipadikamātraṃ vilikhya na tu mantreṇa saha vidarbhātmaka iha saṃyogaḥ | adṛśyastrīnāmavarṇāścakramadhye vilikhya tviti saṃhitokteḥ | etāvāneva ca pūrvaprayogādasya viśeṣaḥ | yonimudrāviracane tu tantrāntare viśeṣo na śrūyate | ye tu mantradoṣanirāse kathitaṃ yonimudrābandhanamapi proktasaṃkṣobhiṇyādidaśakāntargatameveti manyante te tvasāṃpradāyikā ityuktaṃ śrīharṣadīkṣitaiḥ | tasmādiha saṃpradāya eva yāvadviśeṣadarśanaṃ śaraṇam | yakṣiṇī yakṣato bhinnaiva jātiḥ | ato na yakṣakanyāpadena paunaruktyam | apsarasamityanenaiva siddhe'pyurvaśīgrahaṇaṃ gobalīvardanyāyena | idaṃ ca yakṣiṇīmityādiślokadvayasthaṃ padajātaṃ tāmityekavacanāntasya viśeṣaṇam | kecittu vakṣyamāṇaprayogasthasya sarvayoṣita ityasya viśeṣaṇaṃ manyamānā imaṃ prayogaṃ bhānuṣīmātraviṣayaṃ manyante tattantrāntaraviruddham || 13 || 14 || 15 || ślokārdhenaiva prayogāntaramāha - mahākāmakalādhyānātkṣobhayetsarvayoṣitaḥ | yadeva kāmakalādhyānaṃ kratvarthatvena pūrvaṃ vihitaṃ tadeva kāmanoddeśena kriyamāṇaṃ kāmyamapi bhavati | tataśca saṃyogapṛthaktvanyāyenobhayārthamidaṃ dhyānam | sarvayoṣito lokatrayasthāṅganāḥ | mahākāmakalādhyānayogāttu suravandite | kṣobhayetsvargabhūrlokapātālatalayoṣitaḥ || iti jñānārṇavāt | atra tuśabdabalātprathamaprayogādetasya bhinnatā sūcitā, tena prakṛtatantre'dhyuṣṭaślokaireka eva prayoga iti bhramo galahastitaḥ | p. 125) athārcanamantareṇaiva katicitprayogānvavaktumārabhate - rocanākuṅkumābhyāṃ vā saptabhāgaṃ tu candanam || 16 || aṣṭottaraśataṃ japtvā tilakaṃ dhārayedbudhaḥ | tato yamīkṣate vakti spṛśate cintayecca yam || 17 || arthena ca śarīreṇa sa vaśaṃ yāti dāsavat | rocanā gorocanaṃ kuṅkumaṃ kesaram | anayoranyonyaṃ bhāgasāmyaṃ samaṃ syādaśrutatvāditi nyāyāt | candanaṃ tu militābhyāmetābhyāṃ samabhāgam | rocanābhāgamekaṃ tu bhāgamekaṃ tu kuṅkumam | atha bhāgadvayaṃ devi candanaṃ mardayetsamam || iti tantrāntarāt | ye tu rocanākuṅkumayorbhāgadvayaṃ candanabhāgamekameva yojayediti vyācakṣate te nirmūlatvādupekṣyāḥ | artheneti sahārthe tṛtīyā || 16 || 17 || tathā puṣpaṃ phalaṃ gandhaṃ pānaṃ vastraṃ maheśvari || 18 || aṣṭottaraśataṃ japtvā yasyāḥ saṃpreṣyate striyāḥ | sadya ākṛṣyate sā tu vimūḍhahṛdayā satī || 19 || haṭhākṛṣṭiriyaṃ bhadre na kvacitpratihanyate | puṣpamiti patrāderupalakṣaṇam | phalamannatāmbūlādeḥ | gandhaṃ karpūrādeḥ | pānaṃ dadhidugdhādeḥ | vastraṃ bhūṣaṇādeḥ | yasyā ityatra liṅgamavivakṣitam | evaṃ pūrvaprayoge'pi yamīkṣata ityatra | haṭhākṛṣṭiriti | yadi sādhyena paramantrastambhanāḥ prayogā anuṣṭhīyante tadā tatsiddhiprābalyātsādhakaprayogasya pratihatiḥ syādeva | ayaṃ tu prayogo balavatā'pi na pratihanyata ityarthaḥ | bhadra iti saṃbuddhiḥ saptamī vā || 18 || 19 || atha sārdhairekādaśabhiḥ ślokairekaṃ prayogamupadiśati - likhedrocanayaikānte pratimāmavanītale || 20 || surūpāṃ cāruśṛṅgāraveṣābharaṇabhūṣitām | tadbhālagalahṛnnābhijanmamaṇḍalayojitām || 21 || p. 126) janmanāmamahāvidyāmaṅkuśāntarvidarbhitām | sarvāṅgasaṃdhisaṃlīnamālikhya madanākṣaram || 22 || tadāśābhimukho bhūtvā tripurīkṛtavigrahaḥ | baddhvā tu kṣobhiṇīmudrāṃ vidyāmaṣṭaśataṃ japet || 23 || niyojya dahanāgāre candrasūryakalālaye | gomayena rahaḥsthāne bhūmimupalipya tatra gorocanena sādhyastrīpratimāṃ śṛṅgārarasānuguṇairveṣeṇā'bharaṇaṃ yuktāṃ samyagvilikhya tasyā bhālamārabhya yoniparyantaṃ tadīyajanmanāmasahitāṃ śrīvidyāṃ kromityaṅkuśabījavidarbhitāṃ kṛtvā likhet | aṅkuśabījaṃ janmanāmādyākṣaraṃ vidyākṣaradvayaṃ punaraṅkuśaṃ janmanāmadvitīyākṣaraṃ vidyātṛtīyacaturthākṣare ityādirītyā likhet | tatastatpratimāyā dehe yāvanti saṃdhisthānāni tāvatsu sthaleṣu punaḥ punardvitīyakūṭameva vilikhya tadbījaṃ dāḍimīpuṣpābhaṃ tattatsaṃdhiṣu līnaṃ vibhāvya sādhyastrī yasyāṃ diśi tiṣṭhati tadābhimukhyena devatābhāvāpādakānnyāsānkṛtvā vakṣyamāṇalakṣaṇāṃ kṣobhiṇīmudrāṃ (baddhvā) tadbījaṃ (candrasūryakalālaye dahanāgāre niyojya vidyāmaṣṭaśataṃ japediti sa) mudāyārthaḥ | atra gomayalepaḥ saṃhitoktaḥ - liptagomayabhūmau tu likhedrocanayā tataḥ || iti | janmamaṇḍalaśabdo yoniparaḥ | kecittu bhālapadamājñācakropalakṣakaṃ (janma) maṇḍalapadaṃ mūlādhāraparamiti vadantaḥ ṣaṭcakreṣu vidyāṃ likhedityāhuḥ | tadayathākṣaram | ye tvaṅkuśottaraṃ vidyākṣaradvayaṃ tato janmanāmākṣaramiti vyācakṣate teṣāṃ pāṭhakrarmaparityāge mūlaṃ cintyam | dāḍimīpuṣpaprabhatvaṃ tvarṇavoktam - līnaṃ dāḍimapuṣpābhe cintayeddehasaṃdhiṣviti | madanākṣarapadasya klīṃbījaparatvena vyākhyānamanādeyam | sarvāṅgasaṃdhisaṃlīnaṃ kāmakūṭaṃ samālikhet | itisaṃhitāvirodhāt | evaṃ - kṣobhiṇībījamudrābhyāṃ vidyāmaṣṭaśataṃ japet | yojayettāṃ kāmagehe candrasūryakalāvṛte || itivacanānmūlastho dahanāgāraśabdo madanamandiraparaḥ | tatra yojanaṃ tu p. 127) mudrāyā eva yogyatābalāt | kecittu - dahanāgāraśabdena sādhakasya mūlādhāramucyate | tatra yojanaṃ sādhyāyā ityāhuḥ | pare tu candrasūryakalāyuktāgnimaṇḍalaṃ śrīcakramevetyāhuḥ | tadubhayamapi saṃhitāviruddham || 20 || 21 || 22 || 23 || athā'kṛṣyamāṇāṃ sādhyāṃ varṇayati - tato vicalitāpāṅgāmanaṅgaśarapīḍitām || 2 || dūrīkṛtasvacāritrabhayalajjānayāṅkuśām | ākṛṣṭahṛdayāṃ naṣṭadhairyāmuḍḍanijīvitām || 25 || vapraprāsādanigaḍanadīyantrasurakṣitām | proccalanmadakallolaprasphurajjaghanasthalīm || 26 || śakticakroccalacchaktivalanākavalīkṛtām | navānurāgasaṃdhānavepamānahṛdambujām || 27 || manodhikamahāmantrapavanāpahṛtāṃśukām | vimūḍhāmiva vikṣubdhāmiva śrāntāmiva drutām || 28 || likhitāmiva niḥsaṃjñāmiva pramathitāmiva | galitāmiva saṃbhrāntāmivoḍḍāmaritāmiva || 29 || vihastāmiva saṃkīrṇāmivā'kulitamānasām | nilīnāmiva niśceṣṭāmivānyatvaṃ gatāmiva || 30 || bhramanmahānilodbhūtayantrākārāṃ nabhasthale | bhramantīmānayennārīṃ yojanānāṃ śatairapi || 31 || vicalitāvapāṅgau netrayorantau yasyāstām | sve, ātmīyā janāḥ | cāritramācāraḥ | nayo nītiḥ | dūrīkṛtā ātmīyādinayāntāḥ pañcāṅkuśā yayā tām | uḍḍīnaṃ jīvitaṃ dehabhānaṃ yasyāstām | vapraḥ prākāraḥ | prāsādo bhūbhujāṃ gṛham | nigaḍaḥ śṛṅkhalādaṇḍo dbāranirodhakaḥ | nadīyantramantargatirtanadīkā parikhā | etaiḥ surakṣitāmapi proccaladbhirmadamayaiḥ kallolairmahātaraṅgaiḥ prasphurantī jaghanasthalī yasyāstām | śakticakrātsādhakopāsyadevīparivārāduccalantyāḥ śakteścakrāntargatānyatamāyā valanayā vyāptyā kavalīkṛtāṃ svāyattīkṛtāṃ, p. 128) śakticakraṃ tadīyamūlādhāraṃ tasmāduccalantyāḥ śakteḥ kuṇḍalinyā iti kecit | manaso'pyadhikavegena mantravāyunā'pahṛtamākṛṣṭamaṃśukaṃ yasyāstām | vimūḍhāmivetyādayaścaturdaśevakārāścaturdaśadhotprekṣārthāḥ | manye śaṅke dhruvaṃ prāyo nūnamityevamādibhiḥ | utprekṣā vyajyate śabdairivaśabdo'pi tādṛśaḥ || ityālaṃkārikavacanena tasyotprekṣāvyañjakatvāt | uḍḍābharitāṃ bhūtāviṣṭāṃ, vihastāṃ vyākulām | vihastavyākulau samāvityamaraḥ | anyatvaṃ gatāmiva, anyādṛśīmiva | spaṣṭamanyat || 24 || 25 || 26 || 27 || 28 || 29 || 30 || 31 || atha dvau rakṣākaraprayogāvāha - athavā mātṛkāṃ sarvāṃ likhitvā cakrabāhyataḥ | dhārayedbāhumūle yaḥ so'vadhyaḥ sarvajantuṣu || 32 || bhūrjādipatre cakraṃ vilikhya mātṛkābhirbahirāveṣṭya saṃpūjya yo dhārayetsa vyāghrādiduṣṭajantuṣvavadhyo bhavati | uktaṃ ca jñānārṇave - mātṛkā vilikheccakrabāhyataḥ sakalāḥ priye | bhūrjapatre svarṇapatre raupyapatre'tha tāmrake || so'vadhyaḥ sarvajantūnāṃ vyāghrādīnāṃ viśeṣata | iti || saṃhitāyāmapi - athavā mātṛkāścakrabāhye saṃveṣṭya mantravit | taccakraṃ pūjayetsamyagityādi || 32 || atha nikāyinyāyena pūrvapūrvavikārānuttarottarānprayogānkaticidāha - tathaiva hi maheśāni svasaṃjñākramayogataḥ | candanāgurukarpūrairajarāmaratāṃ vrajet || 33 || tathaiva pūrvaprayogavadeva | svanāmayojanaṃ candanādyaireva lekhanamiti tu viśeṣaḥ | saṃhitāyāṃ tu kastūrīkesarayorapi melanamuktam | atra nāmalekhanādītikartavyatāvistaro granthavistaraikaprayojanako'rtharatnāvalyāṃ draṣṭavyaḥ || 33 || punarvaśyaprayogānevā'ha - p. 129) evaṃ devi vidhānena rocanāgurukuṅkumaiḥ | likhitaṃ cakrayogena(ṇa) yasminkasminnapi sthitam || 34 || sādhyanāma svanāmnā tu cakrasyāntarvidarmitam | karoti sakalā/llokānacirātpādavartinaḥ || 35 || pūrvoktarītyā mātṛkāveṣṭitaṃ cakraṃ rocanādyairvilikhya tanmadhye svanāmnā vidarbhitaṃ sādhyanāma vilikhya pūjayet | sarve janāḥ pādasamīpavartino bhavanti | cakrayogena(ṇa) lekhanopāyena bhūrjādyādhāraniyamo dehe dhāraṇaṃ ca kṛtākṛtamityāha-yasminniti || 34 || 35 || madhyaṃ gatena bījena mahākāmakalātmanā | ekamekamavaṣṭabhya sādhyanāmākṣaraṃ priye || 36 || bahirapyakhilaireva veṣṭayenmātṛkākṣaraiḥ | hemamadhyagataṃ kṛtvā dhārayedvāmake bhuje || 37 || śikhāyāmathavā vastre dhārayedyatra tatra vā | karoti dāsabhūtaṃ hi trailokyaṃ sacarācaram || 38 || saṃmohayati rājānaṃ vājinaṃ duṣṭakuñjaram | cauraṃ kesariṇaṃ sarvaṃ paracakraṃ mahāgraham || 39 || śatrūnvajrāśaniṃ śastraṃ vetālaṃ rākṣasaṃ tathā | bhūtapretapiśācāṃśca dhāritā cakrarūpiṇī || 40 || mahākāmakalātmakaṃ bījaṃ caturthasvarastena madhyaṃgatena trikoṇāntarlikhitena sādhyanāmākṣaramekamekamavaṣṭabhya saṃpuṭīkṛtya vahiścakrārdhānnavayonicakrādbahirmātṛkābhirveṣṭayediti tu vimarśinyāṃ vyākhyātam | ratnāvalīkārastu-madhyaṃgatena mūlavidyāmadhyasthena bījena kāmarājakūṭena sādhyanāmākṣarāṇi grathayitvā trikoṇāntarvilikhya bahiḥ kāmakūṭādbahistrikoṇamadhya eva mātṛkābhiḥ sādhyanāmākṣaragrathanarītyaiva veṣṭayediti vyācakhyau | vastutastu - mūle cakrasyetipadābhāve'pi nikāyinyāyena pūrvayāgaprakṛtikatvāddhāritā cakrarūpiṇītyupasaṃhārācca cakrasye tyasyopasthitau tasya madhyaṃ tasya bahirityevārthaḥ | yattu saṃhitāyāṃ vacanam - p. 130) kāmakūṭena deveśi saṃdarbhya pṛthagakṣaram | sādhyanāmnāṃ trikoṇāntarveṣṭayenmātṛkābahiḥ || iti, tatrāpi cakraṃ vilikhyetyasya pūrvaślokādanuvṛttestadavirodhenaiva cakrādbahirityeva vyākhyeyam | tena prakṛtitaḥ prāptasya bādho na kṛto bhavati | caturthasvarāvaṣṭambho mātṛkāvaṣṭambhaśca mānābhāvātsaṃhitāvirodhācca nopādeya iti yuktam | atrā'dau kāmakūṭaṃ tato devadattaprathamākṣaraṃ punaḥ kūṭaṃ vakāraḥ punaḥ kūṭaṃ dakāraḥ kūṭaṃ ttakāraḥ kūṭamiti grathanakramaḥ | saṃhitāyāṃ sādhyanāmnāmitibahuvacananirdeśādanekasādhyoddeśena sakṛdevāyaṃ prayoga iti dhvanitam | tadanusāreṇa sādhyanāmnāmakṣaramityeva prakṛte vigrahaḥ | sacarācaramityatra tacchabdaścakraṃ parāmṛśatīti vimarśinyāmuktaṃ tadayuktamiti spaṣṭam || 36 || 37 || 38 || 39 || 40 || tena krameṇa saṃdarbhya purāṇāṃ nāma sundari | madhye catuṣpathe cāpi caturdikṣu nidhāpayet || 41 || mahānkolāhalastatra tato lokasya jāyate | yoṣitāṃ ca viśeṣeṇa vidviṣṭānāmapīśvari || 42 || pūrvokta eva prayoge sādhyanāmākṣarāṇāṃ sthāne srughnapāṭaliputrādinagaranāmākṣarāṇīti viśeṣaḥ | nanvevaṃ sati nagarasyaiva sādhyatvātpūrveṇaiva siddhamityata āha-madhye ceti | nagarasya madhyabhāge catuṣpathe pūrvādidikcatuṣṭaye ca nikhana nārthaṃ ṣaṭcakrāṇi kāryāṇīti viśeṣānna gatārthateti bhāvaḥ | atra saṃhitāyāṃ dikṣu pūrvādiṣu kramādityukteḥ prakṛte cakāraśravaṇācca ṣaṇṇāṃ samuccaya eva na vikalpaḥ | sarvaṃ nagarameva svavaśe tiṣṭhatīti tātparyārthaḥ || 41 || 42 || etanmadhyagatāṃ pṛthvīṃ saśailavanakānanām | catuḥsamudraparyantāṃ jvalantīṃ cintayetpriye || 43 || ṣaṇmāsāndhyānayogena jāyate madano'paraḥ | dṛṣṭvaivā'karṣayellokāndṛṣṭvaiva kurute vaśe || 44 || dṛṣṭyā saṃkṣobhayennārīṃ dṛṣṭvaivāpaharedviṣam | dṛṣṭyā karoti vāgīśaṃ dṛṣṭyā sarvaṃ vimohayet || 45 || p. 131) dṛṣṭyā karoti cā'veśaṃ dṛṣṭyā sarvaṃ vimocayet | dṛṣṭyā cāturthikādīṃśca nāśayedviṣamajvarān || 46 || etasya cakrasya madhyagatāṃ sarvāṃ pṛthvīṃ cintayet | ṣaṇmāsānityatyantasaṃyoge dvitīyā | jvarapadamasādhyarogamātropalakṣaṇam || 43 || 44 || 45 || 46 || etatprapūjitaṃ rātrau cakraṃ sindūrarañjitam | karoti mahadākarṣaṃ sudūrādapi yoṣitām || 47 || sindūreṇa rañjitaṃ likhitam | rātrau sindūralikhitaṃ pūjayedekacittata itisaṃhitaikavākyatvāt | tena haridrādinā vilikhya sindūraṃ pūrayediti vyākhyānamanādeyam | mahaditi cakraviśeṣaṇam | mahatāmākarṣamiti vā mahamutsavaṃ dadātīti mahaḥ | sa cāsāvākarṣa iti vā || 47 || sadā dikṣu vidikṣvevaṃ yadā devi prapūjyate | diganukramayogena(ṇa) tadā sarvaṃ jagadvaśe || 48 || yāṃ diśaṃ sarvāṃ vaśayitumicchustāddigabhimukhaḥ sadā'khaṇḍaṃ pūjayet | evaṃ krameṇa sarvaṃ jagadvaśayati | atra diṅnāmaiva sādhyanāmetyāhuḥ || 48 || bhūrjapatre vilikhyaitannave nirvivarodare | rocanāgurukāśmīrairmadhye saṃdarbhayetpuram || 49 || vipulaṃ deśamathavā viṣayaṃ maṇḍalaṃ tathā | svanāmasahitaṃ kṛtvā yadi bhūmau nidhāpayet || 50 || dhārayedathavā haste kaṇṭhe vā bāhumūlataḥ | śikhāyāmathavā vastre yatra tatra sthitaṃ ca vā || 51 || cakrametanmahābhāge purakṣobhaṇamuttamam | nūtane nicchidre bhūrje cakraṃ vilikhya tanmadhye svanāmnā vidarbhitaṃ nagaradeśamaṇḍalakhaṇḍānyatamaṃ kṛtvā vilikhya saṃpūjya nikhananadhāraṇādyanyatamaṃ kuryādityarthaḥ || 49 || 50 || 51 || arkakṣīraṃ kuṅkumaṃ ca dhattūrakarasaṃ tathā || 52 || p. 132) rocanālaktakaṃ lākṣārasaṃ mṛgamadotkaṭam | ekīkṛtvā cakrametallikhyate yasya saṃjñayā || 53 || tasya coragrahavyādhiripusiṃhāhivājijam | yakṣarākṣasavetālabhūtapretapiśācajam || 54 || lūtāvṛścikakīṭānāṃ kāmalāśītikodbhavam | bhayaṃ na vidyate tasya paramantrābhicārajam || 55 || nityaṃ saṃdhāraṇāddevi kālamṛtyuyamādayaḥ | na śaktā hiṃsituṃ samyagromaikamapi sarvathā || 56 || arkakṣīrādidravyasaptakaṃ melayitvā tena cakraṃ vilikhya yasya nāma madhye likhyate tasya sarvopadravanivṛttiḥ | tena tasya nityaṃ dhāraṇe tu yāvaccharīrasaṃparkastāvatkālamṛtyurapi taṃ na bādhata ityarthaḥ | ihālaktakapadena barbūratvagādidravyayogajanyo rasaḥ | lākṣārasasya pṛthagupādānāt | tayoḥ sāmānādhikaraṇyenānvayastu nopādeyaḥ | unmattarasalākṣārkakṣīrakuṅkumarocanāḥ | kastūryalaktasahitā ekīkṛtya tu saṃlikhet || iti saṃhitāvirodhāt | kāmalā jvarapatnī | śītikā śītajvaraḥ | akārapraśleṣeṇa ko brahmātmānilārkeṣvitikośādvāyuvācakakakāreṇa cāśītisaṃkhyā vātajanyā rogā vā gṛhyante || 52 || 53 || 54 || 55 || 56 || athavā madhyago devīṃ trikoṇobhayagāṃ tathā | adhastānnāmasaṃyuktāṃ rocanākuṅkumāṅkitām || 57 || nidhāpayecca saptāhāddāsavatkiṃkaro bhavet | trikoṇasya koṇatraye madhye ceti caturvāraṃ vidyā vilikhya tadadhaḥ sthānacatuṣke sādhyanāmāpi punaḥ punarlikhediti vyācakṣate | kāmakūṭaṃ caturvāraṃ likhedityapi kecit | pakṣadvaye'pi mūlākṣarārūḍhatā cintyā | trikoṇodaragāmiti kvācitkaḥ pāṭhaḥ | tatpakṣe trayaḥ koṇā udaraṃ ceti samāsaḥ suvacaḥ | trikoṇobhayagāmityeva tu tantrāntarasaṃvādī pāṭhaḥ || 57 || p. 133) aṅkitāṃ likhitāṃ nityaṃ dhārayedujjighṛkṣatām || 58 || nāmnā sarvajñamūto'pi mūko bhavati tatkṣaṇāt | ye tāvatsvena sahojjidhṛkṣanti udgrāhaṃ kartumichanti śāstrīye laukike vyavahāre vā vivaditumicchanti tannāmasahitaṃ cakraṃ pītadravyeṇa bhūrjādau vilikhya pūrvābhimukhaḥ pītaireva puṣpaiḥ pūjayitvā dhārayet | prativādimukhastambho bhavati | tadukta jñānārṇave - pītadravyaiḥ samālikhya pītapuṣpaiḥ samarcayet | pūrvāśābhimukho bhūtvā stambhayetsarvavādinaḥ || sahasravadano devi mūko bhavati tatkṣaṇāt | nāmnā yasya sa vāgmī hi pāṣāṇa iva jāyate || iti | kvacidindradiṅmukha iti mūlapāṭhaḥ || 58 || māraṇaprayogamāha - mahānīlīrasenāpi nāma saṃyojya pūrvavat || 59 || dakṣiṇābhimukho vahnau dagdhvā mārayate kṣaṇāt | nīlīrasena cakraṃ vilikhya brāhmaṇabhinnasyādhārmikasya dveṣyasya nāma pūrvoktarītyā saṃyojya dakṣiṇābhimukho'bhyarcya vahnau dahet ripurbhriyate || 59 || mahiṣāśvapurīṣābhyāṃ gomūtreṇāṅkitaṃ likhet || 60 || nāmnā'ranālamadhyasthaṃ vidviṣṭaḥ sarvajantuṣu | mahiṣapurīṣāśvapurīṣayo rasaṃ gomūtreṇa saṃmelya tena cakraṃ vilikhya tatra devadattayajñadattau vidveṣayetyādi vilikhyābhyarcya taccakraṃ sauvīramadhye nikṣipet | atha kāñjike | āravālakasauvīretyamaraḥ | yasya nāmnā'ṅkitaṃ sa sarvajantuṣu vidviṣṭo bhavatītyanvayaḥ | mahiṣāśveti tu mithovairasya govyāghrāderupalakṣaṇamityanye | purīṣadvayameva lekhanadravye | gomūtreṇa tu cakrasya secanamātramityapi kecit | tadubhayamapi saṃhitādiviruddham || 60 || yuktvā rocanayā nāma kākapakṣeṇa saṃlikhet || 61 || nīlakarpaṭake samyagnīlasūtreṇa veṣṭayet | lambamānaṃ tadākāśe paramuccāṭanaṃ bhavet || 62 || p. 134) nīlavastre gorocanadravyeṇa kākapakṣotthalekhanyā cakraṃ vilikhya tatra sādhyanāma saṃyojya pūjayitvā tadvastraṃ nīlasūtreṇā'veṣṭya yaṣṭau vaddhvā'kāśe lambayet | uccāṭanaṃ bhavati || 61 || 62 || dugdhalākṣārocanābhirmahānīlīrasena ca | likhitvā dhārayeccakraṃ cāturvarṇyaṃ vaśaṃ bhavet || 63 || dugdhādidravyasyetaretarayogadvaṃdvavaśāccakārācca parasparamiśritamekameva lekhanadravyam | taduktaṃ saṃhitāyām - mahānīlīrasodbhinnārocanādugdhamiśritaiḥ | lākṣārasarlikheccakraṃ caturvarṇānvaśaṃ nayet || iti | atrodbhinnā pañcamaṃ dravyaṃ yojanīyaṃ vidhīyate | mahānīlīrocanābhyāṃ dugdhalākṣārasādibhirityatrā'dipadenāpyetadeva dravyaṃ jñānārṇave'pyabhipretaṃ dṛśyate | tadanurodhena mūle cakāro'pi tatsamuccayārtha eva vyākhyeyaḥ | sureśvarakṛtaśabdapradīpākhye bhiṣakkośe-audbhinnaṃ kṣārikāyāṃ syātkaḍāhalavaṇe'pi ceti | etena catvāri dravyāṇi caturṇāṃ varṇānāṃ vaśīkaraṇe yathāsaṃkhyamanviyantīti vimarśi nīkāroktirnirastā śvetaraktapītanīlavarṇānāṃ mṛdādīnāṃ smṛtyādiṣu viprādibhedena vyavasthādarśanaṃ teṣāṃ bhramamūlaṃ, tattu tantrāntare viśeṣadarśanānnivartyam || 63 || etenaiva vidhānena jalamadhye vinikṣipet | saubhāgyamatulaṃ tasya snānapānādinā bhavet || 64 || etenaiva dugdhādidravyapañcakakaraṇakalekhanādirūpeṇaiva | ādipadena mukhaprakṣālanaṃ ye ye pibanti te te vaśagā bhavantīti tu tantrāntarasiddho'rthaḥ | yattu vimarśinyāmuktaṃ dīkṣābhiṣekasamaye kanakapaṭṭacakraṃ kumbhe nikṣepyam | abhiṣekottaraṃ ca taccakraṃ gurave deyamityayabhartho'nena labdha iti tattantrāntare na dṛṣṭam || 64 || etanmadhyagatāṃ devīṃ nāgarīṃ vā surāṅganām | saptāhātkṣobhayetsatyaṃ jvalamānāṃ vicintya tām || 65 || devīṃ rājamahiṣīm | nāgarīṃ nagare bhavāṃ yāṃ kāṃcit | tāṃ cakrāntarjvalitāṃ cintayedityādiruktacara evārthaḥ || 65 || p. 135) mahāpātakayuktātmā yadi devīṃ prapūjayet | śamīdūrvāsahāśvatthapallavairatha vā'rkajaiḥ || 66 || māsena hanti kaluṣaṃ saptajanmakṛtaṃ naraḥ | śamyādipallavacatuṣṭayaṃ militameva pūjāyāṃ karaṇam | dvaṃdvāvagatasāhityasyopādeyaviśeṣaṇatvena vivakṣitatvāt | ata eva mallikāmālatījātīkundaiśca śatapatrakairitijñānārṇavaślokavyākhyāvasare mallikādīnāṃ samuditānāṃ pūjāsādhanatvamityuktaṃ śaṃkarānandaiḥ | sahā kumārī taraṇirityamaraḥ | arkajairiti tu tatpuṣpasyāpyupalakṣaṇamiti vadanti || 66 || atha sārdhaiḥ saptabhiḥ ślokaistrayodaśa prayogānāha- likhitvā pītavarṇena cakrametadyadā'rcayet || 67 || pūrvāśābhimukho bhūtvā stambheyetsarvavādinaḥ | sindūreṇāpyullikhitaṃ pūjayeduttarāmukhaḥ || 68 || yadā tadā'sya vaśago loko bhavati sarvathā | gairikeṇa tadālikhya pūjayetpaścimāmukhaḥ || 69 || so'pi sarvāṅganākarṣavaśyakṣobhakaro bhavet | dakṣiṇābhimukho bhūtvā kṛṣṇaṃ cakre samarcayet || 70 || yasya nāmnā tasya nityaṃ mantrahānistu jāyate | tadbaddigantarāleṣu pūjitaṃ parameśvari || 71 || stambhavidveṣaṇavyādhiśatrūccāṭanakārakam | rocanālikhitaṃ devi dugdhamadhye vaśaṃkaram || 72 || kṣiptaṃ gomūtramadhye tu śatrūccāṭanakārakam | tailamadhyagataṃ cakraṃ vidveṣaṇakaraṃ param || 73 || takramadhyagataṃ cāpi vidveṣaṇakaraṃ bhavet | jvalajjvalanamadhyasthaṃ sarvaśatruṃvināśanam || 74 || atra pītapuṣpairevārcanaṃ, digantarāleṣu vidikṣu, agnirākṣasavāyavyaśaṃbhukoṇeṣu pūjitamityarṇavavākyālloke kḷptatvāccānenaiva krameṇa stambhanādiphalāni yojyāni | tena pūrvottarāparadakṣiṇakramasya pūrvaṃ kḷptatvādīśānādyāgneyāntaḥ p. 136) krama iti kalpanā parāstā | īśānādivāyavyāntaḥ krama iti ratnāvalīkārasya tu mahānpramādaḥ niryuktikatvāt | tadvadityanena stambhanādikarmānuguṇaṃ pītadravyādikaṃ lekhane karaṇamuktam | tadanirṇaye prakṛtitaḥ prāptaṃ rocanādikameva jñeyam || 67 || 68 || 69 || 70 || 71 || 72 || 73 || 74 || athavā devadeveśi yadekānte catuṣpatham | tatsamīpe likheccakraṃ sindūreṇa mahāprabham || 75 || sarvabāhyata ārabhya yāvanmadhyaṃ maheśvari | akārādikṣakārāntāṃ mātṛkāṃ tatra vinyaset || 76 || pūjayedrātrisamaye kula cārakrameṇa yaḥ | tatkṣaṇātsa maheśāni sādhakaḥ khecaro bhavet || 77 || ekānte paśujanavarjite catuṣpathasamīpadeśe sindūrarajasā cakraṃ vilikhya tatra mātṛkā api bāhyamārabhya madhyaparyantaṃ likhitvā kulācārarītyā mapañcakasāhityena rātrau pūjanena khecaratvasiddhirbhavati | mātṛkālekhastu - aṇimāyāḥ sthāne svābhimukhāgraṃ koṇaṃ kṛtveśānāgneyābhimukhyena dve vāmadakṣiṇarekhe vibhāvya madhyabindorupari yathā tiryagrekhā patati tathā pūrvarekhāṃ vibhāvya tāsāṃ sthāne'kathādiṣoḍaśaṣoḍaśa mātṛkā vilikhya koṇatraye halakṣā/llikhediti kecit | aṇimādyakhiladevatānāmāsanasthāne pratyekaṃ vāgurākāreṇa sarvamātṛkāḥ punaḥ punarlekhyā ityanye | vastutastu-caturasraṃ mātṛkārṇairmaṇḍitaṃ siddhihetave vivṛttaṃ mātṛkānvitamityādijñānārṇavādijñāpakātkeralasaṃpradāyasiddhaḥ śrīcakre mātṛkālekhaprakāro'sti, tasyāyaṃ vidhiriti yuktam | sa ca prakāraḥ sundarīmahodaye draṣṭavyaḥ || 75 || 76 || 77 || pūjayitvā maheśāni tadvadekatarau girau | ajarāmaratāṃ satyaṃ labhate nātra saṃśayaḥ || 78 || eka eva taruryasmiṃstādṛśe parvate prāguktarītyaiva pūjanādajarāmaratvaṃ bhavati | ekatara iti pāṭhaṃ svīkṛtyāsahāya iti vyākhyānamarṇavāditantrāntaraviruddham || 78 || p. 137) atha samastasiddhīnāṃ sādhakamekameva prayogamāha- mahābhūtadine vā'pi śmaśāne yadi pūjayet | pūrvavanniśi deveśi sādhakaḥ sthiramānasaḥ || 79 || pādukākhaḍgavetālasiddhadravyamanaḥśilāḥ | añjanaṃ vivaraṃ ceṭī yakṣī dūragatistathā || 80 || yatkiṃcitsiddhisaṃtānaṃ vidyate bhuvanatraye | tatsarvameva sahasā sādhayetsādhakottamaḥ || 81 || iti śrīnityāṣoḍaśikārṇavasya dvitīyaḥ paṭalaḥ | _______ mahābhūtadinaṃ caturdaśī | sā'pi kṛṣṇaiveti kecit | sā'pi bhaumayuktaivetyapare | sthiramānaso nirbhayaḥ | pādukārūḍhasya jaloparyapi gamanam | khaḍge svayameva prahṛtya punaḥ svāyattatā | vetālavaśīkāraḥ | siddhānāṃ sahavāsaḥ | icchāmātreṇa dravyāṇāmanardhyāṇāṃ nirmāṇam | manaso nigrahaḥ | śilā cintāmaṇilābhaḥ | añjanaṃ vyavahitadarśanadam | vivaraṃ pātālabilādripraveśaḥ | ceṭīyakṣyordevatāviśeṣayoḥ svādhīnīkaraṇam | dūradeśe kṣaṇena gamanam | anyadapi yatsiddhisaṃtānamaṇimādirūpamanantavidhaṃ bhuvanatrayavarti tatsarvamanenaiva prayogeṇa sādhayet | ata eva sa sādhakeṣūttamaḥ | saṃhitāyāṃ tvasminneva prayoge māsaṣaṭkaparyantamāvṛttiruktā | tantrāntareṣvetaduttaraṃ bahujanmakṛtapāpakṣayaphalakāni prāyaścittātmakāni pūjanānyuktāni tānyapyanenaiva prayogeṇa sādhanīyānītyāśayena yatkiṃcidityuktam | anuktaṃ sarvamityarthaḥ | yatkiṃcitprācīnamagnīṣomīyādityatra yatkiṃcitpadasya tathārthavarṇanadarśanāditi sarvaṃ śivam || 79 || 80 || 81 || iti śrībhāskaronnīte nityāṣoḍaśikāmbudheḥ | vyākhyāne setubandhākhye viśrāmo'bhūddvitīyakaḥ || 2 || atha tṛtīyo viśrāmaḥ | ____ evamekāśītiślokātmakena dvitīyapaṭalena cakrasādhanaṃ tatsādhyāṃstricatvāriṃśatprayogāṃśca nirvarṇya mudrāṇāmapi phalasya cakrasādhanottarameva siddhiṃ didhvanayiṣurihaiva tāsāṃ viracanaprakāraṃ didaśaṃyiṣuḥ paramaśivo vimarśāṃśena praśnamavatārayati - śrīdevyuvāca bhagavaṃstripurāmudrāḥ sūcitā na prakāśitāḥ | kathaṃ viracanaṃ tāsāṃ kriyate vada śaṃkara || 1 || sūcitāḥ prathamapaṭale pūjāyāṃ kartavyatvena vihitāḥ || 1 || śrībhairava uvāca - śṛṇu devi pravakṣyāmi mudrāḥ sarvārthasiddhidāḥ | yābhirviracitābhistu saṃmukhā tripurā bhavet || 2 || saṃmukhati svāṅgāccopasarjanādityanena pakṣe ṭāp || 2 || āvāhanasya pūjāyāṃ prathamamupasthitatvena tadupayoginīṃ vakṣyamāṇanavamudrasamaṣṭirūpāṃ trikhaṇḍāmudrāṃ prathamamāha- parivartya karau spṛṣṭāvaṅguṣṭhau kārayetsamau | anāmāntargate kṛtvā tarjanyau kuṭilākṛtī || 3 || kaniṣṭhike niyuñjīta nijasthāne maheśvari | trikhaṇḍeyaṃ mahāmudrā tripurāhvānakarmaṇi || 4 || parasparāntaḥpraveśitāṅgulikau hastau mithaḥ samukhau kṛtvā dakṣatarjanyā vāmānāmikāgraṃ vāmatarjanyā dakṣānāmikāgraṃ ca gṛhṇīyāt | tataḥ kaniṣṭhikāyugalaṃ madhyamāyugalamaṅguṣṭhayugalaṃ ca parasparābhimukhyena saralaṃ kuryāt | seyaṃ yugalātmakakhaṇḍatrayeṇa yuktā trikhaṇḍā tripurāyā āhvāne viniyuktā | atra parasparāntaraṅgulīnāṃ praveśa eva parivartanapadenoktaḥ | spṛṣṭau saṃyuktāvaṅguṣṭhau samau saralaprasarau | anāme antargate yayoste tarjanyau kuṭilākṛtī ākuñcitāgre kṛtvā kaniṣṭhike dve niyuñjīta parasparaṃ yojayet | atra nijasthānapadaṃ lakṣaṇayā madhyasthānasthitamadhyamāṅguliparam | madhyame api niyuñjītetyarthaḥ | trikhaṇḍāpadasya yaugikatayā vā tallābhaḥ | ata evoktaṃ jñānārṇave - p. 139) pāṇidvaye maheśāni parivartanayogataḥ | yojayitvā tarjanībhyāmanāme dhārayetpriye || madhyame yojayenmadhye kaniṣṭhe tadadhastataḥ | aṅguṣṭhāvapi saṃyojya tridhā yugmakrameṇa tu || trikhaṇḍā nāma mudreyaṃ tripurāhvānakarmaṇi | iti || naca prakṛtatantrarītya madhyamāyogasya spaṣṭamakathanāddvikhaṇḍāyā eva vāmādikalātritayasvarūpatāyā vakṣyamāṇatvāttrikhaṇḍeti nāmāstu | tantrabhedena mantrayantramudrāderbhedasya bahuśo darśanāditi vācyam | avirodhe saṃbhavati virodha vikalpayoranyāyyatvāt | ata evānāmāntargate ityatra bahuvrīhiḥ | anāmābhyāmantargate ityapi kecit || 3 || 4 || madhyame madhyame kṛtvā kaniṣṭhāṅguṣṭharodhite | tarjanyau daṇḍavatkṛtvā madhyamoparyanāmike || 5 || eṣā tu prathamā mudrā sarvasaṃkṣobhakāriṇī | kaniṣṭhāṅguṣṭhayoragraparvaṇī parasparābhimukhyena saṃmelya tadubhayaparvamadhyabhāge madhyamāgraparvāpi yojayet | kaniṣṭhāmadhyamāṅguṣṭhānāmagraparvatrayaṃ parasparasaṃlagnaṃ kuryāditi yāvat | tādṛśaṃ hastadvayaṃ saṃlagnaṃ kṛtvā dakṣānāmikāṃ vāmamadhyamāmadhyaparvopari vāmānāmikāṃ dakṣamadhyamāmadhyaparvopari praveśayet | tarjanyau tu sarale eva śūnya(bhūmya)bhimukhāgre kṛtvā saṃsthāpayet | idaṃ ca madhyamoparītipadasvārasyāllabdham | seyaṃ mudrā sarvasaṃkṣobhiṇyākhyā bhavati | eṣā tu prathametyanena yatra mudrāṇāṃ pradarśanaṃ vidhīyate tatreta ārabhyaiva pradarśayenna trikhaṇḍāmārabhyeti dhvanyate | idaṃ ca mudrāviracanamakṣarasvārasyalabdhamuktam | jñānārṇavo'pyasminnevārthe'nukūlaḥ - vimukhau tu karau kṛtvā madhyame madhyage kuru | aṅguṣṭhābhyāṃ kaniṣṭhābhyāṃ cā'pīḍya sarale tataḥ || tarjanyau daṇḍavatkuryānmadhyamasthe hyanāmike | sarvasaṃkṣobhiṇī mudrā trailokyakṣobhakāriṇī || iti | tantrarāje tvanyathoktam - p. 140) kaniṣṭhānāmikāmadhyā nakhairanyonyasaṃgatāḥ | kṛtvā'ṅguṣṭhau kaniṣṭhāsthāvṛjū kuryācca tarjanī || sarvasaṃkṣobhiṇī mudrā trailokyakṣobhakāriṇī || iti | prāñcastu madhyame madhyage eva na tu sthānāntaragate kuryāt | nijasthāna eva te vasata iti yāvat | kaniṣṭhāṅguṣṭharodhite ityanāmikāviśeṣaṇam | tarjanyau madhyamopari daṇḍavatkuryāditi vyācakṣate | etatpakṣe dūrānvayaḥ katipayapadavaiyarthyaṃ tantrāntaravisaṃvādaśceti spaṣṭam || 5 || etasyā eva mudrāyā madhyame sarale yadi || 6 || kriyate cenmaheśāni sarvavidraviṇī tadā | etasyāḥ sarvasaṃkṣobhiṇyā madhyame api tarjanīvatsarale bhavataścedityarthaḥ | na tu madhyame eva sarale iti | madhyame tarjanīyukte sarale cetarā(ttadā) bhavet | sarvavidrāviṇī mudrā drāvayettu carācaram || iti tantrāntarāt || 6 || madhyamātarjanībhyāṃ tu kaniṣṭhānāmike same || 7 || aṅkuśākārarūpābhyāṃ madhyame parameśvari | iyamākarṣiṇī mudrā trailokyākarṣakāriṇī || 8 || sarvavidrāviṇyāmeva tarjanyormadhyamayoścā'kuñcitāgratve sarvākarṣiṇī mudrā bhavati | taduktam - madhyamātarjanīyugme vakre kuryātsulocane | etasyā eva mudrāyāstadā'karṣaṇakāriṇī || iti | atra madhyamātarjanībhyāmiti tṛtīyetthaṃbhūtalakṣaṇe | vakrābhyāṃ tābhyāmupalakṣitā mudretyanvayaḥ | kaniṣṭhānābhike tu same | pūrvamudrāsthābhyāṃ svābhyāmeva tulye | madhyama iti tu parameśvaryā viśeṣaṇam | etāsāṃ mudrāṇāṃ madhye vāsanārūpeṇa vāmādiśaktirūpatayā'vasthita ityarthaḥ | anye tu etasyā eva mudrāyā ityanuvartya kaniṣṭhānāmike mudrāmadhyage madhyamātarjanībhyāṃ sabhe ca kārye iti p. 141) yojayanti | atra sāmyaṃ prameyatvādinaiva nirvāhyaṃ vakratvena sāmye tu kaniṣṭhānāmike apyākuñcayediti vidhyarthaḥ syāt | tathā ca tantrāntaravirodho'nuvṛttivirodhavaiyarthye ca || 7 || 8 || puṭākārau karau kṛtvā tarjanyāvaṅkuśākṛtī | parivartya krameṇaiva madhyame tadadhogate || 9 || krameṇa devi tenaiva kaniṣṭhānāmike api | saṃyojya nibiḍāḥ sarvā aṅguṣṭhāvagradeśataḥ || 10 || mudreyaṃ parameśāni sarvāveśakarī smṛtā | karayoḥ puṭākāratoktiḥ parasparaparāṅmukhatvasiddhyarthā | anyathā'dṛṣṭārthatāpatteḥ | tena saṃpradāyādeva parāṅmukhatvalābha ityuktamapāstam | evaṃ parāṅmukhauparivartayetparasparāntaḥpraveśitāṅgulikau kuryāt | tatastarjanyau parasparābhimukhyena kuñcitāgre kārye | tadadho madhyame tadadho'nāmike tadadhaḥ kaniṣṭhike api tenaiva krameṇāṅkuśākāratākrameṇa saṃyojya nibiḍāḥ sāndrā niravakāśā aṅgulīḥ kṛtvā sarvordhvamaṅguṣṭhau nyubjau nidadhyāt | kaniṣṭhānāmike ityatrālpāctaramiti kaniṣṭhāyāḥ pūrvanipātaḥ | seyaṃ mudrā sarvāveśakarī sarvavaśaṃkarītyapyucyate || 9 || 10 || saṃmukhau tu karau kṛtvā madhyamāmadhyage'nuje || 11 || anāmike tu sarale tadbahistarjanīdvayam | daṇḍākārau tato'ṅguṣṭhau madhyamānakhadeśagau || 12 || mudraiṣonmādinī nāma kledinī sarvayoṣitām | dakṣakaniṣṭhāṃ vāmamadhyamayā vāmakaniṣṭhāṃ ca dakṣamadhyamayā dṛḍhaṃ gṛhṇīyāt | tadgrahaṇaṃ ca dvedhā saṃbhavati anāmikayoruttānakaniṣṭhikordhvamavasthāpanena tadadho'sthāpanena ceti | tatra dvitīyapakṣānumatidyotanāya karau saṃmukhau kṛtvetyuktam | anāmikayoḥ parasparābhimukhyena saṃlagnatāya asminneva pakṣe saṃrakṣaṇāt | madhyage'nuje ityatra saṃdhirārṣaḥ | anuje kaniṣṭhike | anujaśabdaḥ satīsaptamyekavacanānto vā | tato'nāmādvayaṃ saralaṃ tadbahistatpārśvayordūretanīdvayamapi saralam | p. 142) madhyamayorākuñcitāgrayornakhopari nyubjau daṇḍākārāvaṅguṣṭhau cedaṣā sarvonmādinī nāma mudrā bhavati || 11 || 12 || asyāstvanāmikāyugmamadhaḥ kṛtvā'ṅkuśākṛti || 13 || tarjanyāvapi tenaiva krameṇa viniyojayet | iyaṃ mahāṅkuśā mudrā sarvakāryārthasādhinī || 14 || asyā unmādinīmudrāyā anāmikāyugmamaṅkuśākāraṃ kṛtvā tarjanyāvapi tenaivāṅkuśākārarūpeṇaiva krameṇa yojayet | seyaṃ mahāṅkuśā nāma mudrā bhavati || 13 || 14 || atha navabhiḥ khecarīmudrāmāha - savyaṃ dakṣiṇahaste tu dakṣiṇaṃ savyahastataḥ | bāhū kṛtvā maheśāni hastau saṃparivartya ca || 15 || kaniṣṭhānāmike devi yuktvā tena krameṇa tu | tarjanībhyāṃ samākrānte sarvordhvamapi madhyame || 16 || aṅguṣṭhau tu maheśāni kārayetsaralāvapi | iyaṃ sā khecarī nāma mudrā sarvottamā priye || 17 || vāmabāhuṃ dakṣabhujopari dakṣaṃ hastapariveṣṭanakrameṇa vāmahastoparyānīya mithaḥpraveśitāṅgulikau kṛtvā dakṣatarjanyā vāme kaniṣṭhānāme vāmatarjanyā dakṣe kaniṣṭhānāme gṛhṇīyāt | madhyame tu sarvordhvaṃ sarale eva sthāpayet | seyaṃ khecarī nāma mudrā bhavati | taduktaṃ jñānārṇave - vāmaṃ bhujaṃ dakṣabhuje dakṣiṇaṃ vāmadeśataḥ | niveśya yojayetpaścātparivartya krameṇa hi || kaniṣṭhānāmikāyugme tarjanībhyāṃ norodhayet | madhyame sarale kṛtvā yonivatsaralau tataḥ || aṅguṣṭhau khecarīmudrā pārthivasthānayojitā | iti | tantrarāje tu - savyadakṣakarau samyagvyatyasetkūrparau tataḥ || maṇibandhau ca badhnīyādañjaliṃ madhyapṛṣṭhayoḥ | vidhāya bhugne tarjanyāvaṅguṣṭhau kārayedadhaḥ || p. 143) kaniṣṭhānāmike kuryādvyatyaste karapṛṣṭhage | iyaṃ sā khecarī mudrā lalitāprītikāriṇī || iti | vāmabāhuṃ dakṣiṇabāhoradho yojayedityartharatnāvalīvyākhyānaṃ tvarṇavavirodhādupekṣyam | yadapi tarjanībhyāṃ madhyame samākrānte sarvordhve kuryāt | aṅguṣṭhau tu saralau madhyamāṅgulībhyāṃ saṃspṛṣṭau daṇḍavatkuryāditi, tadapi jñānārṇavaviruddhameva || 15 || 16 || 17 || mudrāmahimānaṃ varṇayati - raciteyaṃ mahādevi sarvatejopahāriṇī | baddhayaivaitayā devi dṛśyate sādhakottamaḥ || 18 || yoginīsarvavṛndaistu jvalatpāvakasaṃnibhaḥ | ḍākinīrākiṇīvṛndairlākinīkākinīgaṇaiḥ || 19 || sākinīhākinībhistu dhyāteyaṃ parameśvari | etayā jñātayā devi yoginīnāṃ bhavetpriyaḥ || 20 || yataḥ samayamudreyaṃ sarvāsāṃ parikīrtitā | eṣa khecarīmudrābandho yataḥ sarvāsāṃ śaktīnāṃ samayabandharūpastasmādetadbhavanena sarvatejopahārādikametajjñānena devatāvallabhatvādikaṃ ca bhavatītyarthaḥ | samayaḥ saṅketaḥ | yo yatsaṅketajñaḥ sa tatkūṭāntarbhāvīti vyaptiriti bhāvaḥ || 18 || 19 || 20 || athaitāmevā'śritya guṇaphalasaṃbandhamāha - prayato'prayato vā'pi śucau deśe'thavā'śucau || 21 || utthito vopaviṣṭastu caṃkramanniścalo'pi vā | ucchiṭo vā śucirbhūtvā bhuñjāno maithune rataḥ || 22 || mudrāyā madhyamāṅgulyau parivartya krameṇa tu | pārthive sthānake yuktvā sadyaḥ khecaratāṃ vrajet || 23 || asyā eva mudrāyā madhyamayoḥ saralatāṃ nirasya parivartanaṃ kṛtvā pārthivasthāne yojayet | tāvataiva khecaratvasiddhiḥ | atrādhikāritāvadekaprāyatyādi p. 144) kamadhikaraṇatāvacchedakaṃ śucitvādikaṃ kālaniyamādayaśca prayogāntara iva nā'vaśyakāṅgānītyarthaḥ | jñānārṇavamate tu pārthivasthānayogaḥ khecarīśarīraghaṭakatvānnityo vāmakeśvaramate tu kāmya iti viśeṣaḥ | pārthivasthānaṃ nāma mūrdhasthitamahābindusthānamityāhuḥ | yattu prācāṃ ṭīkāsu khecarītraividhyamiha varṇyate | tattadanusāreṇa mudrāyā iti śloko'pi yojyate tatprakṛtānupayogānnoktamasmābhiḥ | khecarīśabdasya nānārthatvena teṣvartheṣvekasya khecarītvasya saindhavatvāderivābhāvena manonirodhaviśeṣādestadvibhājakadharmatvābhāvācca || 21 || 22 || 23 || parivartya karau spṛṣṭāvardhacandrākṛti priye | tarjanyaṅguṣṭhayugulaṃ yugapatkārayettataḥ || 24 || adhaḥ kaniṣṭāvaṣṭabdhe madhyame viniyojayet | tathaiva kuṭile yojye sarvādhastādanāmike || 25 || bījamudreyamacirātsarvasiddhipravartinī | ādau mithaḥ spṛṣṭayoḥ karayoḥ parasparāntaḥpraveśitāṅgulikatvarūpaṃ parivartanaṃ kuryāt | tatastarjanyaṅguṣṭhayugalamardhacandrākṛti kuryāt, galahastitavaditi yāvat | yugapadityanena yugaladvayamapi tathā racayediti labhyate | tataḥ svādhobhāge kaniṣṭhikābhyāmavaṣṭabdhe kṛtvā madhyame arthādagrabhāge yojayet | madhyamānāmikāsaṃdhidvaye kaniṣṭhikāgradvayaṃ vinimayena praveśya madhyamayoḥ parasparanakhāgrasparśaṃ kārayediti yāvat | tataḥ sarvādhastādbhāge'nāmike vaktre kṛtvā yathā saukhyaṃ bhavati tathaiva vyatyaste yojye | seyaṃ bījākhyā mudrā | asyāmeva tarjanyoraṅkuśākāratā'ṅguṣṭhayornakhāgrayogaścoktastantrarāje - madhyamāmadhyapārśvādhaḥ kaniṣṭhāgre viparyayāt | anāmike'dho vyatyaste tarjanyāvaṅkuśākṛtī || itare tannakhāgrāgre bījamudreyamīritā || iti | kecittu - kaniṣṭhikābhyāmavaṣṭabdhe madhyame adho viniyojayediti vadantastarjanīmadhyamayoḥ saṃdhau kaniṣṭikāpraveśanaṃ manyante | pare tu madhyamāvaṣṭabdhe kaniṣṭhike iti vyācakṣāṇāḥ kaniṣṭhāvaṣṭabdhapade bahuvrīhiṃ manyamānā madhyamādbaye nā'kuñcitena kaniṣṭhikāyugalaṃ garbhī kuryāditi menire | tadubhayamapi tantrāntaravisaṃvādādanādṛtyam | p. 145) saṃbhavataḥ saṃvādasya tyāgāyogāt | jñānārṇave tu bhūyovisaṃvādādbhinna eva prakāraḥ | yathā-parivartyāñjaliṃ kṛtvā kaniṣṭhāgragate tataḥ | madhyame sthāpayeddevi kaniṣṭhe dhārayettataḥ || anāmikābhyāṃ sudṛḍhaṃ tarjanīmadhyamāyugam | aṅguṣṭhābhyāṃ samāyojyamardhacandrākṛti priye || bījamudreyamākhyātā sarvānandakarī śive | iti || 24 || 25 || caramāṃ yonimudrāmāha - madhyame kuṭilākāratarjanyuṣarisaṃsthite || 26 || anāmikāmadhyagate tathaiva hi kaniṣṭhike | sarvā ekatra saṃyojyā aṅguṣṭhaparipīḍitāḥ || 27 || eṣā tu prathamā mudrā yonimudreti yā sthitā | tarjanyau kuṭilākārāvaṅkuśāviva kṛtvā tādṛśatarjanyagrayorupari madhyame uttāne nikṣipet | tataḥ kaniṣṭhike vyatyaste kṛtvā'nāmikābhyāṃ gṛhṇīyāt | evamanāmākaniṣṭhācatuṣṭhayamekīkṛtyāṅguṣṭhābhyāṃ nirundhyāt | anāmikayornakhoparyaṅguṣṭhau nyubjau nidadhyāditi yāvat | yadyapyakṣarasvārasyādīdṛśa evārtho labhyate, tantrabhedānmudrābhedo na doṣāyetyapi suvacaṃ tathā'pi tantrāntarasaṃvādāyānāmike madhyagate yayoste iti bahubrīhireva yuktaḥ | tataścānāmike vyatyaste kṛtvā'ṅkuśākāratarjanyuttānamadhyamayormadhye praveśayet | tayoradhaḥ kaniṣṭhike vyatyaste anāmikāpṛṣṭhasaṃlagne sthāpayet | aṅguṣṭhapīḍanaṃ tu madhyamāmadhyaparvaṇoriti sidhyati | taduktaṃ tantrarāje - kaniṣṭhāṅguṣṭhasaṃśleṣānmahāyonistrikhaṇḍikā | iti | seyaṃ yonimudrā bhavati | asyā navamyāḥ prathamatvena kīrtanaṃ kathamityāśaṅkya bahudhā samādadhate - tatra prathamā prathamakīrtanīyā | sarvottamatvādityartha iti kecit | pare tu bahiryāge sarvasaṃkṣobhiṇomudrāyāḥ prāthamyamantaryāge tu yonimudrāyā eveti vyavasthāpradarśanārthamityāhuḥ | tatra vinigamanāviraheṇa vaiparītyaṃ p. 146) kuto neti vicāryam | yadvā - cakranirmāṇe bindoḥ prathamamutpannatvādbinducakre pradarśanīyatvādasyāḥ prāthamyam | athavā - ekā caiṣā mahāmudrā yonimudrātvamāgatā | tayā vibhaktaḥ svātmā tu saṃkṣobhādiprabhedataḥ || ityabhiyuktoktyā svetaramudrājanakatvātprāthamyamityapyāhuḥ | athavā-prathamapadena devyeva kathyate | ahamasmi prathamajā ṛtasyeti śruteḥ | pūrvajā tripurāmbiketi smṛteśca | tatra jananāṃśe gauṇatvātsarvakāraṇārthakaṃ prathamādipadameva tadvācakamiti nirvivādam | tataścaiṣā mudrā prathamaiva devīsvarūpaivetyarthaḥ | yadvā-pūrvoktāsu daśasu mudrāsu trikhaṇḍāyā eva prathamakīrtanātprathamaśabdena trikhaṇḍocyate | tataścaiṣā yonimudrā trikhaṇḍaiva tataḥ kiṃcidvilakṣaṇetyarthaḥ | mahāyonistrikhaṇḍiketi tantrarājokteḥ | itthamuktiścānāmikāmadhyagate iti pade bahuvrīhau tātparyagrāhikā, tena tatpuruṣalaghīyastvanyāyasya nātra prasaraḥ athavā- cakrapūjāyāḥ saṃhārakrama iva sṛṣṭikramo'pi tantrāntarasiddho'styeva | nahi sṛṣṭikrameṇa pūjane'pi saṃkṣobhiṇyādikrameṇaiva mudrāḥ pradarśanīyā iti niyantuṃ yuktaṃ, navasu cakreṣu navamudrāṇāṃ niyamitatvāt | ata eva madhyacakramātrapūjādisaṃkṣepapakṣe na saṃkṣobhiṇyādikrameṇaiva mudrāpradarśanam | api tu vaśyamudrādikrameṇaiva | tathā ca sṛṣṭikramābhiprāyeṇa prāthamyoktiḥ | tayā ca sṛṣṭikrameṇārcanadhvananamiti tattvam || 26 || 27 || mudrānirūpaṇamupasaṃharati - etā mudrā maheśāni tripurāyā mayoditāḥ || 28 || pūjākāle prayoktavyā yathānukramayogataḥ | iti nityāṣoḍaśikārṇavasya tṛtīyaḥ paṭalaḥ | yathānukramapadena saṃhārakrame saṃkṣobhiṇyādikrameṇa sṛṣṭikrame yonyādikrameṇa saṃkṣepātpuruṣārthatvamātre tā mā bhūdityetadarthaḥ | tena saṃyogapṛthaktvanyāyenā'sāmubhayārthatvasiddhiḥ | tatra phalakāmaprayogastu siddhacakrasyaiva nānyasya cakrasādhanottaramasyā'mnānāt | p. 147) naca samidādiphalaśravaṇasyeva mudrāphalaśrutirarthavāda iti mantavyam | prakaraṇapāṭhabahiḥpāṭhābhyāṃ vaiṣamyāt | sundarītāpinyāmapi tṛtīyopaniṣadi svātantryeṇa mudrāṇāṃ kathanāditi śivam || 28 || iti śrībhāskaronnīte nityāṣoḍaśikāmbudheḥ | vyākhyāne setubandhākhye viśrāmo'bhūttṛtīyakaḥ || 3 || atha caturtho viśrāmaḥ | ---------- śrīgurupādukā vijayatetarām | evaṃ sārdhāṣṭāviṃśatyā ślokairghaṭitena tṛtīyapaṭalena mudrāsvarūpaṃ nirvarṇya cakrasādhane saparikare samāpte'vasaraprāptaṃ mantrasādhanaṃ vivakṣustasya kūṭatrayātmakatayā tataḥ pūrvaṃ viśeṣaṇajñānavidhayopasthitānāṃ kūṭānāṃ prātisvikaṃ sādhanaṃ vaktukāmasteṣāṃ sādhanaviṣaye tatsvarūpanirūpaṇāyānyeṣvapi viṣayeṣu praśnamavatārayati dvābhyām - śrīdevyuvāca - bhagavansarvamākhyātaṃ mudrāṇāṃ jñānamuttamam | vadedānīṃ mahādevyā ekaikākṣarasādhanam || 1 || mahājñānaṃ prabhāvaṃ ca vyāptiṃ sthānaṃ bhavaṃ layam | sthūlasūkṣmavibhedena śarīre parameśvara || 2 || jñānamiti karaṇe lyuṭ | mahādevyāḥ śrīmahāvidyāyāḥ | ekaikasyākṣarasya kūṭasya sādhanaṃ pratyekasiddhiprakāram | mahacc tajjñānaṃ ca mahājñānam | jñānajñeyayorabhedābhiprāyeṇetthamuktam | mahajjñānaṃ yasya tamiti vā | jñāne mahattvaṃ ca svasiddhyuttaraṃ jñātavyāṃśānavaśeṣāt | yasminvijñāte sarvamidaṃ vijñātaṃ syāditi śruteḥ | prabhāvaṃ jñānamāhātmyam | vyāptiṃ viśvātmanā pariṇāmam | sthānaṃ jagataḥ sścitim | bhavaṃ janma | layaṃ saṃhāram | bhavasthānayośchandonurodhena vaiparītyenoktiḥ | śarīre iti dvivacanam | tenaita ekādaśa praśnāḥ | cakāro'nuktasamuccāyakaḥ | tena karaśuddhyādividyānāṃ sādhanādikamāyudhamantrādikaṃ ca kathayetyarthaḥ | atredaṃ bodhyam- dhauto'tiśvetaḥ susūkṣmatamo mahārho mahāpaṭa iva nirguṇaḥ p. 148) paraśivaḥ | tasyaivātiśvetenānnarasena sarvāṃśe lepena ghanatāpādane sa eva ghaṭita ityucyate | tattulyaḥ śaktiyukta ucyate | tatraivaṃ kariṣyamāṇacitrānuguṇyena sūkṣmākāreṇa lāñchanāllāñchito bhavati | tattulyaḥ sūkṣmasṛṣṭiviśiṣṭaḥ paraśivaḥ sūtrātmetyucyate | tato vividharañjanena yogādrañjitaḥ paṭo virāṭpuruṣo bhavati | atra paraśivākhyaṃ parabrahma svabhāvādanantaśaktikam | taduktaṃ jñānavāsiṣṭe- sarvaśakti paraṃ brahma nityamāpūrṇamavyayamityādi | tadgataśaktikadambasamaṣṭireva tripurasundarī | devātmaśaktiṃ svaguṇairvigūḍhāmityādiśrutibhiḥ śaktiśaktimatorabhedācca na brahmaṇo nirdharmakatvabhaṅgaḥ | taduktaṃ śrīpadmapādācāryaiḥ - ānando viṣayānubhavo nityatvaṃ ceti santi dharmāḥ | apṛthaktve'pi caitanyātpṛthagivāvabhāsanta iti | ata eva tādṛśaśaktiviśiṣṭhameva paraṃ brahmeti tāntrikasiddhāntaḥ | tena śakterapi brahmakoṭāveva niveśaḥ | saṃkṣepaśārīrake'pi - cicchaktiḥ parameśvarasya vimalā caitanyamevocyate | iti | tataśca śuddhapaṭasyeva lāñchanādyasaṃbhavātsāndratvāpādikāyā annarasasthānīyāyāḥ śaktereva sṛṣṭijanakatvam | paraśivasya sāṃnidhyamātreṇaiva kāraṇatvaṃ yattu kāraṇatāvacchedakatāyāḥ paryāya eva | tataśca śivaniṣṭhā śaktireva sṛṣṭyātmanā pariṇamate | yathā cāsminpakṣe vivartavādibhirudbhāvitāni dūṣaṇānyalagnakāni syustathā varivasyārahasyādau vistaraḥ | atrānnarasasya paṭe sarvāṃśena saṃbandho janiṣyamāṇasṛṣṭidvayātmanā pariṇāmaśca vyāptiḥ | lāñchanaṃ sūkṣmaṃ śarīram | rañjanaṃ sthūlam | dvayoḥ śarīrayorādyakṣaṇaṃ saṃbandho bhavaḥ | tayoḥ kiṃcitkālamavasthānam | sūkṣmaśarīramevotpattiḥ sthūlaśarīrameva sthitiriti vā | citrasya kṣālanena punaḥ paṭasyānnarasagandhamātraviśiṣṭatvenāvasthānaṃ layaḥ | evaṃprakāreṇa tattvānubhavo mahājñānam | tatphalarūpo mokṣaḥ prabhāva iti vivekaḥ | kecittu mahājñānaṃ prakāśaḥ | prabhāvo vimarśaḥ | vyāptistayoḥ sāmarasyam | sthānaṃ parā vāk | bhavaḥ paśyantī | layo madhyamā | sthūlaśarīraṃ vaikharīti vyācakṣate | tatra mūlaṃ mṛgyam || 1 || 2 || śrībhairava uvāca - śṛṇu devi mahājñānaṃ sarvajñānottamaṃ param | yenānuṣṭhitamātreṇa bhavābdhau na nimajjati || 3 || p. 149) sarveṣāṃ pariṇāmānāṃ jñānānyapekṣyottamaṃ pariṇāmiviṣayakaṃ mahājñānam | paraṃ paratattvaviṣayakaṃ śṛṇu | yena jñānena | anuṣṭhitamātreṇa, uditamātreṇa | tādṛśajñānasya sahakāryantarānapekṣaṇāditi bhāvaḥ || 3 || tripurā paramā śaktirādyā jñānāditaḥ priye | sthūlasūkṣmavibhedena trailokyotpattimātṛkā || 4 || sarvasya jagataḥ pralayakālasyāvadhiparyantaṃ hi vinaṣṭaprāṇināṃ karmāṇi sūkṣmarūpeṇāntarnigīryaikamevādvitīyaṃ brahma tiṣṭhati | tatparipākavaicitryavaśādeva hi sisṛkṣādirūpā brahmaśaktiḥ pūrvamavyaktatayā sthitā'pi tadā vyaktī bhavati | seyameva tripurākhyā paramā śaktiḥ sṛṣṭerādyā prathamā kāraṇabhūteti yāvat | tato'pyādyaṃ yadyapi paraṃ brahmāsti tathā'pi tatpralayaprathamakṣaṇamārabhya taccaramakṣaṇaparyantaṃ vidyamānamapi na sṛṣṭikṣamamāsīt | iyaṃ tu sisṛkṣādirūpā śaktiḥ svayaṃ vyaktā satyuttarottaraṃ sṛṣṭiṃ vyadhādityāśayenāsyā evā'dyatvena vyapadeśaḥ kṛtaḥ | iyaṃ śaktiricchārūpā'pi nirviṣayakacinmātrabhavatvāttadrūpā'pi bhavati | iyameva hi jñeyajñātrāditripuṭīkalpanakṣametyata uktaṃ jñānādita iti | jñānajñātṛjñeyarūpatripuṭīta ityarthaḥ | ata eva tribhyaḥ puretivyutpattidhvananāya tripurāpadena viśeṣyanirdeśaḥ | jñāneti bhinnaṃ padaṃ tripurāyā viśeṣaṇam | jñānarūpeti tadarthaḥ | ādita ityasya sarvādibhūtād brahmaṇaḥ sakāśādityartha iti tu kecit | jñānecchākriyātmakaśaktitritayasyā'dyā tatsamaṣṭirūpaśāntātmiketyartha ityanye | seyaṃ śaktiḥ srakṣyamāṇasūkṣmatrailokyasthūlatrailokyayorutpattau mātṛkā mātā tajjaniketi yāvat | kecittu trailokyaṃ vidyākūṭatrayaṃ tadutpādikā mātṛkā sthūlasūkṣmabhedena vaikharīmadhyamādibhedena dvividhā jñānādito hakārarūpaśivājjātetyartha ityāhuḥ || 4 || nanu pralayakāle'nupalabhyamānayostrailokyayorutpattirna saṃbhavati | saṃbhave vā śaśaśṛṅgāderapi tathātvāviśeṣādutpattyāpattirityata āha - kavalīkṛtaniḥśeṣatattvagrāmasvarūpiṇī | pralayakāle kavalīkṛtā nigīrṇā niḥśeṣāstattvagrāmāḥ ṣaṭtriṃśattatvasamūhā p. 150) yena tādṛśasvarūpavatī | tataśca sūkṣmarūpeṇa svāntaḥsthitameva viśvaṃ sṛṣṭikāle prakaṭayati nānyat | taduktaṃ bhagavatā vasiṣṭhena - yathā'ṇḍāntarjale ba(ma)hī sarvā'stīdaṃ tathā'tmani | phalapatralatāpuṣpaśākhāviṭapamūlavān || vṛkṣabīje yathā vṛkṣastathedaṃ brahmaṇi sthitam | iti | tathā ca phalavaśena śaśaśṛṅgādeḥ saṃskārarūpeṇāpyasattvakalpanayā na tadutpattiprasaṅga iti bhāvaḥ | nanu nikhilaṃ viśvaṃ kavalayantyāḥ śakterapi sūkṣmākāreṇa paraśiva eva nilīnatayā saśaktikajagatkāraṇatvenābhyupagantavyena pareṇaivopapatteḥ kimantargaḍunā śaktikalpanena taddhetorevāstu taddhetutvaṃ kiṃ tenetinyāyaviruddhenetyata āha- tasyāṃ pariṇatāyāṃ tu na kaścitpara iṣyate || 5 || tuśabdaḥ pūrvapakṣavyāvartaka āvaśyakatvavyañjakaśca | śaktipariṇāmakalpanasyā'vaśyakatvena tata evopapatteḥ pratyuta paraśivakalpanameva vyarthatvānneṣyata ityarthaḥ | ayaṃ bhāvaḥ - aupaniṣadānāṃ pakṣastu parasya cidrūpasya brahmaṇaḥ śaktirmāyākhyā | sā ca jaḍaiva | saiva ca jagataḥ pariṇāmyupādānam | paraṃ brahma tu vivartopādānam | ata eva jagato'pi māyikatvājjaḍatvaṃ mithyātvaṃ ca | advaitaśrutayastu pāramārthikavyaktirekaivetyevaṃparāḥ | sarvaṃ brahmetisāmānādhikaraṇyaṃ tu bādhāyāmityādiḥ | tāntrikāṇāṃ pakṣastu-paracinniṣṭhā yā cicchaktiraupaniṣadānāmapi saṃmatā saivānantarūpatvānmāyetyucyate | parā'sya śaktirvividhaiva śrūyate | māyā cāvidyā ca svayameva bhavatītyādiśruteḥ | tatpariṇāma eva prapañcaḥ | ata eva ca cidrūpaḥ | cidbilāsaḥ prapañco'yamiti jñānavāsiṣṭhāt | ata eva ca satyo'pi | sarvaṃ brahmetisāmānādhikaraṇyasyātyantābheda eva svārasyāt | nacādvaitaśrutivirodhaḥ | virodhāpādakasyaikasya bhedasyaiva pithyātvāṅgīkārādityādiḥ | prakṛtiśca pratijñādṛṣṭāntānuparodhāt | ātmakṛteḥ pariṇāmāt | tadananyatvamārambhaṇaśabdādibhya ityādivaiyāsikasūtrāṇāmapyasminnevārthe svarasa iti spaṣṭameva | p. 151) evaṃ ca pakṣadvaye'pi prapañcakāraṇatayā śakterāvaśyakatve paraśiva evāntargaḍutvānnaupaniṣadaiḥ kalpyaḥ | nahi ghaṭaṃ prati pariṇāmimṛttikāpekṣayā vivartarūpaṃ kiṃcitkāraṇāntaramupalabhāmahe | ata evaikavijñānena sarvavijñānaṃ pratijñāya yathā saumyaikena mṛtpiṇḍena vijñātenetyādidṛṣṭāntapradarśanaṃ śrutiṣūpapadyata iti || 5 || nanu dāhakatvādiśaktervahnyādiniṣṭhatāyā darśanena dharmiṇamantareṇa dharmarūpāyāḥ śakteravasthānāyogena śaktitvanirvāhāyaiva dharmī paraśivaḥ kalpanīya ityata āha- paro hi śaktirahitaḥ śaktaḥ kartuṃ na kiṃcana | śaktastu parameśāni śaktyā yukto yadā bhavet || 6 || ayaṃ bhāvaḥ - na vayaṃ śaktivyasanitayā kalpayāmaḥ | api tu kṣityādiprapañcasya kāryatvena kāraṇamantareṇa tadayogāt | tārkikā api kṣityādeḥ sakartṛkatvaṃ kāryatayaivānumimate | aupanipadānāmapyayamevārthaḥ saṃmataḥ | yadāhurbhūtapañcakaviveke vidyāraṇyaśrīpādāḥ - nistattvā kāryagamyā'sya śaktirmāyā'gniśaktivat | nahi śaktiṃ kvacitkaścidbudhyate kāryataḥ purā | iti || tataśca kāryatvānyathānupapattyā kalpyamānaḥ paraśivo nirdharmakaścedanupapatteraparikṣayāttatraikā śaktirapi tatparikṣayāya kalpanīyaiva | uktaṃ ca devībhāgavate - śaktiḥ karoti brahmāṇḍaṃ sā vai pālayate'khilam | icchayā saṃharatyeṣā jagadetaccarācaram || na viṣṇurna haraḥ śakro na brahmā na ca pāvakaḥ | na sūryo varuṇaḥ śaktāḥ sve sve kārye kathaṃcana || tayā yuktā hi kurvanti svāni kāryāṇi te surāḥ | kāraṇaṃ saiva kāryeṣu pratyakṣeṇāvagamyate || ityādi | citiḥ svatantrā viśvasiddhiheturiti śaktisūtraṃ ca | naivaṃ śaktikāraṇatāvādināmasmākaṃ paraśivasyākalpane kāryatvānupapatteraparikṣayo'sti | dharmatvānupapattistvekasyaiva vastuno dharmadharmyubhayātmakatvakalpanayā'pi supariharā | śaktiśaktimatorabhedasyaupaniṣadairapyaṅgīkārāditi | paraḥ śaktirahitaścenna kāryaṃ kartuṃ p. 152) śakto bhavati | upādānagocarāparokṣacikīrṣākṛtimattvasyaiva kartṛtvarūpatayā tasyecchājñānākriyātmakaśaktitrayaghaṭitatvāt | tādṛśaśaktisahitaścetkāryakṣamo bhavati | naivaṃ śakteḥ śivasāhitye'nvayavyatirekau saṃbhavataḥ | ato na parasyā'vaśyakatetyarthaḥ || 6 || nanu jagatkartṛtvasyānyathopapattāvapi karmaṭhānāṃ karmaphaladānārthaṃ jñānināṃ mokṣārthamupāsakānāmupāstyarthaṃ ca paraśivaḥ kalpyaḥ | karmaṇāṃ jaḍatvena phaladātṛtvāyogāt, nirguṇasyaiva muktopasṛpyatvāt, upāsyamantareṇopāsanāyogādityāśaṅkya nirasyati - śaktyā vinā śive sūkṣme nāma dhāma na vidyate | jñātenāpi mahādevi śarma karma na kiṃcana || 7 || dhyānāvaṣṭambhakāle tu na ratirna manaḥsthitiḥ | upāsanā hi nāmakīrtanādirūpā nirdharmakasya na saṃgacchate | śakyatāvacchedakalakṣyatāvacchedakayordharmarūpatvena tadabhāvavati nāmnāmapravṛtteḥ | pade bodhakatvaśakterivārthe bodhyatvasyāpi śaktiviśeṣarūpatayā tadaṅgīkāreṇaiva tannirvāhe lāghavācchaktyaivoktarītyopapattau kṛtaṃ paraśivena | śaktyā śakyatāvacchedakādirūpeṇa dharmeṇa | sūkṣme pravṛttinimittaśūnyatvāddurjñeye, nāma vācakalakṣakaśabdajātam | dhāma prakāśaḥ padajanyaṃ jñānam | na vidyate na saṃbhavatītyarthaḥ | etena cakrarājamadhye yo bindurlikhyate sa kāmeśvarasya svarūpamiti rahasyaṃ dhvanitam | tadaṅke devyā yantraṇaṃ gurumukhaikavedyamantareṇa kevalasya kāmeśvarasya na pṛthakpūjanam | kāmeśvarasya sūkṣmatvena nāmadhāmobhayābhāvādeva | neti netītiśrutyā sarvaniṣedhaśeṣatvenaiva tasya jñeyatayā saguṇatvābhāvāt | ata eva kāmeśvarāyudhānāṃ gatyantarābhāvena devyāyudhaiḥ sahaiva pūjanamaṣṭamapaṭale vakṣyati | trikoṇarūpā yonistu bindunā baindavaṃ bhavet | kāmeśvarasvarūpaṃ tadviśvādhārasvarūpakam | ityādīni tantrāntaravacanānyamumevārthaṃ pratipādayantītyanyadetat | nanu kalpitadharmasāhityena śabdānāṃ pravṛttistajjanyajñānaviṣayatā ca saṃbhavatyeva | dharmeṣu p. 153) dharmisamānasattākatvasyānāvaśyakatvādityata āha jñātenāpīti | pareṇeti śeṣaḥ | yathākathaṃcitparaśivasya jñānopapādane'pi tādṛśajñāne mokṣajanakatāyāḥ karmopayogasya cāyogaḥ | tādṛśajñānasya sārvadikatvenātisulabhatvāt | tameva bhāntamanubhāti sarvamitiśruteriti bhāvaḥ | tathā jñātena pareṇa śarma sukhaṃ mokṣaḥ karma ca kimapi na bhavatītyarthaḥ | ata eva - śivo'pi śavatāṃ yāti kuṇḍalinyā vivarjitaḥ | śaktihīno hi yaḥ kaścidasamarthaḥ smṛto budhaiḥ || iti devībhāgavatamupapadyate | nanu ghaṭamahaṃ jānāmītyādijñāneṣu brahmaṇo bhāne'pi savikalpakajñānasya puruṣārthasādhanatāṃ (na)brūmaḥ | kiṃ tu sakaladharmaśūnyaikaviṣayakanirvikalpakasyetyata āha-dhyāneti | śubhāśubhadharmahīnasyāsundaratvena tatra manaso raterayogānna dhyānaṃ saṃbhavati | balātkārādvinā tatra manasaḥ pravartane'pi katipayakṣaṇasthāyitvameva syānna cirakālasthitistena na dhyānasyāvaṣṭambharūpaṃ sthairyaṃ nirvikalpasamādhyaparaparyāyaṃ syāt | tadabhāve tu na puruṣārthasiddhiriti bhāvaḥ | saktestu dharmadharmyubhayātmakatvena nāma dhāma śarma karma ratiḥ sthitiśceti sarvamapyupapadyata ityarthāduktaṃ bhavati | ata eva bhāgavate - evaṃ sarvagatā śaktiḥ sā brahmeti vivicyate | saguṇā nirguṇā ceti dvividhoktā manīṣibhiḥ || saguṇā rāgibhiḥ sevyā nirguṇā tu virāgibhiḥ | dharmārthakāmamokṣāṇāṃ svāminī sā nirākulā || dadāti vāñchitānarthānarcitā vidhipūrvakam || iti || 7 || evaṃ paraśivamantareṇa parā śaktirnāstyeveti pratyavasthātāraṃ jalpakathayā nirasyedānīṃ vādakathāmanusṛtya vyāptibhavaśarīradvayapraśnānsamādhatte - praviśya paramārgāntaḥ sūkṣmākārasvarūpiṇī || 8 || kavalīkṛtaniḥśeṣabījāṅkuratayā sthitā || vāmā śivetipadadvayamuttaraślokasthamihaivānveti | paraḥ paraśiva eva mārgaḥ | p. 154) svavyāptyādhāratvāt | parasya mārga iti vā | paraśivasya yāvānmārgo vyāptisthānaṃ tāvataḥ sarvasyāpyantaḥ praveśena śūnyākāramapi paraśivendumucchūnatāpādanena viddhataramiva kṛtvā sūkṣmābhyāmākārasvarūpābhyāṃ yuktā satī kavalīkṛtānāṃ niḥśeṣāṇāṃ ṣaṭtriṃśatastattvānāṃ yāni bījāni sūkṣmaśarīrarūpāṇi yāni ca sthūlaśarīrāṇi tattadaṅkurāṇi tattadrūpatayā sthitā satīyaṃ śivā vāmetyucyate | vāmā viśvasya vamanāditi vyutpattiḥ | atrā'kāro'vayavasaṃsthānam | yathā vṛkṣasya patrapuṣpaphalaśākhādimattā | svarūpaṃ vṛkṣatvamityanayorbhedaḥ | paṭe gandhātmanā'vasthito'nnaraso ghanatayā sarvaṃ pataṃ vyāpya paścādutpatsyamānacitrabindubhāvena tatpaścāllāñchanarūpeṇa ca pariṇata iveti bhāvaḥ || 8 || evaṃ vyāptiṃ bhavaṃ sūkṣmasthūle śarīre ca kathayitvā sthānalayapraśnau samādhatte - vāmā śivā tathā jyeṣṭhā śṛṅgāṭākāratāṃ gatā || 9 || raudrī tu parameśāni jagadgrasanarūpiṇī || aṅkurādiphalāntāvayavakaṃ yadrūpaṃ ṣaḍbhāvavikāreṣu vipariṇāmāntametadātmanā pariṇāma eva sthitiḥ | idaṃ ca rūpaṃ pradhānatvādvā śikharavatsarvāntyatvādvā daladvayarūpāṅkurasya viṣāṇasāmyādvā śṛṅgapadena vyapadiśyate | īdṛśe rūpe'ṭatīti śṛṅgāṭā devī | yattu śṛṅgāṭapadena trikoṇaṃ vyapadiśyate tatrāpyeṣaiva vyutpattiḥ | viṣāṇākārarekhādvaye tiryagrekhāyā aṭanāt | caturṇāṃ pathāṃ melane jalodbhavaphalaviśeṣe'pyevamākāravattvādeva nirūḍhalakṣaṇetyanyadetat | īdṛśadaśāpravṛttinimittavatī devī jyeṣṭhetyucyate | evaṃ prapañcasthitikāle samāpte jagato grāsena yā saṃhāraṃ kurute sā tādṛśapravṛttinimittakatvādraudrīpadena tripuraiva vyavahriyata ityarthaḥ | dīpakācāryāstu - svāgramāramyeśānāgneyāntaṃ prasṛpte rekhe vāmājyeṣṭhe | bindoḥ pūrvasyāṃ tiryagrekhā raudrī | etattritayasamaṣṭirambikā śṛṅgāṭākāratāṃ trikoṇākāratāṃ yāteti vyācakṣate || 9 || nanu prapañcotpatteḥ pūrvameva tripuṭītaḥ pūrvatvādasyā yuktaṃ tripurātvaṃ na sphityādidaśāyāmityāśaṅkya sarvadaiva mahādevyāstripurātvamanapanodyamityāha dbābhyām - p. 155) eṣā sā paramā śaktirekaiva parameśvarī || 10 || tripurā trividhā devi brahmaviṣṇvīśarūpiṇī || jñānaśaktiḥ kriyāśaktiricchāśaktyātmikā priye || 11 || trailokyaṃ saṃsṛjatyeṣā tripurā parikīrtyate || vāmājyeṣṭhāraudrya eva puṃveṣeṇā'viṣṭā brahmaviṣṇurudrā bhavanti | tacchaktibhūtā bhāratīpṛthivīrudrāṇya eva jñānecchākriyā ityucyante | kartṛtvaśarīraghaṭikā apyetā eva tisraḥ | taduktam - yā sā śaktirjagaddhātuḥ kathitā brahmaṇaḥ parā | icchātvaṃ tasya sā devī sisṛkṣoḥ pratipadyate || evametaditi jñeyaṃ nānyatheti suniścitam | jñāpayantī jhaṭityantajñānaśaktirnigadyate || evaṃbhūtamidaṃ vastu bhavatviti yathā punaḥ | jñātā tadeva tadvastu kurvatyatra kriyocyate || iti mālinīvijayatantre | svābhāvikī jñānabalakriyā ceti śrutirapi | atra balamiccheti tadvyākhyātāraḥ | etāstisro'pi brahmaṇaḥ svabhāva eva na tato bhinnā ityarthaḥ | tataśca sṛṣṭisamaye jñānāditrayarūpatvāditarakāleṣvapi vāmādibrahmāditrayarūpatvāttripurātvamasyā na vyāhanyata iti bhāvaḥ | puraśabdaḥ śarīrārthaḥ | trīṇi purāṇi yasyāḥ seti vigrahaḥ || 10 || 11 || layakāle'pyeṣā tripuraiveti dyotayalla/yaprakāramāha sārdhaiścaturbhiḥ - yadollasati śṛṅgāṭapīṭhātkuṭilarūpiṇī || 12 || śivārkamaṇḍalaṃ bhittvā drāvayantīndumaṇḍalam | tadudbhavāmṛtasyandaparamānandananditā || 13 || kulayoṣitkulaṃ tyaktvā paraṃ puruṣameti sā | nirlakṣaṇaṃ nirguṇaṃ ca kularūpavivarjitam || 14 || tataḥ svacchandarūpā tu paribhrāmya jagatpunaḥ | tenā'cāreṇa saṃtuṣṭā punarekākinī satī || 15 || p. 156) ramate svayamavyaktā tripurākhyātimāgatā | tattvatrayavinirdiṣṭā varṇaśaktitrayātmikā || 16 || yadā sthitikālāvadheḥ samāptistadā kṣityādiprapañcasya sthūlarūpatayā prathanarūpācchṛṅgāṭapīṭhātkuṭilarūpiṇī parāvartamānatayā pratyaṅmukhatvādvakrarūpiṇī satī śivā devī śivarūpaṃ cārkamaṇḍalamucchūnabindukāmākhyaṃ ravimapi bhittvā tadrūpaṃ parihṛtya tato'pi prāktanaṃ śūnyākāraṃ bindumamṛtamayatvādindumaṇḍalamapi vidrāvya tatra vidyamāno yaḥ pīyūṣasrāvanibhaḥ paramānandastena nanditā tatsamarasabhāvamāpadyate | etāvāhni prapañcasya layaprakāraḥ | kāmakalāsvarūpe hi yo mukhatvena pariṇamamāno binduḥ sa sūryarūpaḥ | tato'pi sūkṣmasturīyabindustu candrarūpa iti tāntrikāṇāṃ samayarahasyam | imamevārthaṃ samāloktyalaṃkāreṇa svairiṇīvṛttāntaṃ smārayanpunarvarṇayati - kulayoṣiditi | kulaṃ sajātīyasamūhaḥ | sājātyaṃ caikajñānaviṣayatvena tripuṭyāḥ | tatsaṃbandhinī yoṣit | sthūlaprapañcātmanā pariṇateti yāvat | pakṣe kulīnā strī, kulaṃ prapañcaṃ tyaktvā, pakṣe svakīyaṃ sadvaṃśamavigaṇayya, paraṃ puruṣaṃ paraśivam | pakṣe jāram | nirlakṣaṇamasādhāraṇadharmahīnaṃ, pakṣe sāmudrikoktasulakṣaṇahīnam | nirguṇaṃ sattvādiguṇatrayātītaṃ, pakṣe cāturyādiguṇarahitam | kulaṃ mātṛmeyādi tatprayuktaṃ rūpaṃ saviṣagratvaṃ tena vivarjitaṃ nirviṣayacidrūpamiti yāvat | pakṣe duṣṭavaṃśotpannamasundaraṃ ca | eti abhedena prāpnoti | pakṣe tena saha ramate | sṛṣṭipralayayormuhurmuhurāvartanamāha - tata iti | tataḥ śivaśaktyoḥ samarasabhāvarūpānandaikaniketanasya pralayasyānantaram | punarapi svacchandarūpā svairavṛttiśīlā, svecchayā svamittau viśvamunmīlayatīti śaktisūtrāt | atra svapadaṃ cicchaktiparam | citiḥ svatantrā viśvasiddhiheturiti pūrvasūtre tasyā evopakrāntatvāt | jagatparibhrāmya prapañcātmanā'nekadhā pariṇatā | punastenā'cāreṇa svairiṇyācāreṇa saṃtuṣṭā svayamekākinī tyaktānekarūpā | pakṣe tyaktadāsyādijanā | avyaktā vāṅmanasayoragamyā, pakṣe janairanālokitā satī ramate sṛṣṭyādikrīḍāḥ kurute | avyaktatvameva sphuṭayati - tattveti | ṣaṭtriṃśattattvāni vyaktāni | tāni tattvatrayarūpeṇā'tmavidyāśivanāmakena pravilāpayati | p. 157) taduktam - māyāntamātmatattvaṃ vidyātattvaṃ sadāśivāntaṃ syāt | śaktiśivau śivatattvaṃ turīyatattvaṃ samaṣṭireteṣām || iti | tathā śabdasṛṣṭimekapañcāśanmātṛkārūpāṃ svābhinnavidyākūṭatraye pravilāpayati | kūṭānāṃ krameṇākathādihalakṣarūpatvāt | tathā cakrasṛṣṭiṃ śaktivṛndarūpāmicchājñānakriyārūpasūkṣmaśaktitraye pravilāpayati | evaṃ vyaktatāparihāradaśāyāmapi tritrirūpatvāttripuretikhyātimāgatā | iha granthe mūlādhārapīṭhasthatrikoṇagā kulakuṇḍalinī sūkṣmarūpeṇa suṣumṇāmārgāntaḥ praviśyānāhatamaṇḍalasthaṃ raviṃ bhittvā sahasrārasthendumaṇḍalaṃ vidrāvyākulakuṇḍalinyā saṃgatā tadutthāmṛtadhārābhirāpyāyitā parāvṛtya svasthānamāyātītyapyartha uttaratantre vakṣyamāṇaḥ śleṣeṇoktaḥ || 12 || 13 || 14 || 15 || 16 || īdṛśyā tripurayā sahābhedaṃ prakṛtavidyāyā upadiśati - vāgīśvarī jñānaśaktirvāgbhave mokṣarūpiṇī | kāmarāje kāmakalā kāmarūpā kriyātmikā || 17 || śaktibīje parā śaktiricchaiva śivarūpiṇī | evaṃ devī tryakṣarī tu mahātripurasundarī || 18 || vāgbhavakāmarājaśaktibījeṣu triṣu jñānaśaktyātmikā vāgīśvarī mokṣapradā, kriyāśaktyātmikā kāmakalā kāmapradā, icchāśaktyātmikā parā śaktirdharmapradā krameṇa tiṣṭhati | śivarūpiṇī dharmapradā | evaṃprakāreṇa śrīmahātripurasundaryeva śrīvidyārūpetyarthaḥ || 17 || 18 || idānīṃ mahājñānaprabhāvapraśnau samādhatte - pāramparyeṇa vijñātā bhavabandhavimocanī | saṃsmṛtā pāpaharaṇī japtā mṛtyuvināśinī || 19 || pūjitā duḥkhadaurbhāgyavyādhidāridryaghātinī | hutā vighnaughaśamanī dhyātā sarvārthasādhikā || 20 || īdṛśaṃ devītattvaviṣayakaṃ mahājñānaṃ paramaśivādisvaguruparyantāvicchinnapāramparyopadeśakrameṇa labdhaṃ cedeva bhavabandhaṃ mocayati | pustakāvalokanādinopāyāntareṇa labdhaṃ tu na phalati | pratyutānarthāyaiva | p. 158) pāramparyavihīnā ye jñānamātreṇa garvitāḥ | teṣāṃ samayalopena vikurvanti marīcayaḥ || ityuttaratantre vakṣyamāṇatvāt | pāramparyeṇetyuktyāḥ vidyāyā gurumukhātsaptavidhānyatamadīkṣāpuraḥsaramevopadeśo grāhya iti dhvanitam | evaṃ gurumukhādvijñāya tataḥ saṃsmṛtā punaḥ punaścintitā pāpaṃ harati | japapūjāhomadhyānairmṛtyunāśādiphalapradā bhavatītyarthaḥ | jñānārṇave'pyuktam - eṣā vidyā varārohe pāramparyakramāgatā | bhavabandhaṃ nāśayati smṛtā pāpāpahāriṇī || japtā mṛtyuṃjayeśāni dhyātā sarvārthasādhinī | duḥkhadaurbhāgyadāridryabhayaghnā pūjitā bhavet || mahāvighnaughaśamanī havanānnātra saṃśayaḥ || iti | atra vidhīyamānā japahomādayaḥ svatantrā eva | pratyekaṃ phalānvayāt | puraścaryāhomādayastu japāṅgamiti siddhāntaḥ | tatrāpi samapradhānatvaṃ svīkṛtya rājasūyādivatparasparasāhityamātramaṅgamityapi suvacam | atra prāñcaṣṭīkākārāviṃśateḥ ślokānāṃ vyākhyāmatīva vistṛtya yathecchameva svātantryeṇa varṇayanto'tratyapāramparyapadena lopāmudrāsaṃtānakāmarājasaṃtānadivyasiddhamānavaughatadbhedādi kaṃ bahu vistṛtya likhantaḥ svotprekṣitārtha īdṛśaparamparāyāta iti vadanti | tatsarvaṃ prāmāṇikamapyakṣarasvārasyānākrāntatvānmūlānupayuktatvādgranth agauravabhayāccopekṣitamasmābhiḥ || 19 || 20 || evamaṣṭau praśnānsamādhāyāvaśiṣṭapraśnatrayaṃ samādhitsuḥ śiṣyāvadhānāyā'ha - etasyāḥ śuṇu deveśi bījatritayasādhanam | spaṣṭo'rthaḥ | tatrā'dau vāgbhavabījasādhanaṃ puraścaraṇamāha - dhavalāmbarasaṃvīto dhavalāvāsamadhyagaḥ || 21 || pūjayeddhavalaiḥ pūṣpairbrahmacaryarato naraḥ | dhavalaireva naivedyairdadhikṣīraudanādibhiḥ ||| 22 || p. 159) saṃkalpadhavalairvā'pi yathākāmaphalapradām | saṃpūjya parameśāni dhyāyedbāgīśvarīṃ parām || 23 || dhavalāvāsaḥ saudhagṛham | idamupalakṣaṇaṃ śuklākalpādeḥ | ata evoktaṃ tantrāntare - śuklāmbaraparīdhāno gandhakastūrikāyutaḥ | muktāphalasphuraddhārabhūṣaṇaḥ śuklamālyadhṛt || iti | brahmacaryarataḥ, aṣṭavidhamaithunatyāgī | kṣīraudanādibhirityādipadena ghṛtagolakanārikelopakādiparigrahaḥ | dhavalapadārthasaṃgrahāsamarthasya tvāha - saṃkalpeti | yathopapannāneva padārthāndhavalatvena vibhāvayedityarthaḥ | dhyāyediti | dhyāyañjapedityarthaḥ | atra prāñcaḥ - dvibhujā śvetavarṇā bālārūpā pustakākṣamālādhāriṇī dhyeyetyāhuḥ | tadidaṃ svakapolakalpitaṃ tantrāntarānavalokanakṛtamityupekṣyam | tathāca jñānārṇave - vāgbhavākhyāṃ japedvidyāṃ vāgīśīṃ saṃsmaranbudhaḥ | karpūradhavalāṃ śubhrapuṣpābharaṇabhūṣitām || atyantaśubhravasanāṃ vajramauktikabhūṣaṇām | muktāphalāmalamaṇijapamālālasatkarām || pustakaṃ varadānaṃ ca dadhatīmabhayapradām | evaṃ dhyāyenmaheśāni sarvavidyādhipo bhavet || iti | japasaṃkhyā tu viśeṣādarśanādakṣaralakṣanyāyenaikalakṣarūpā yāvadviśeṣadarśanaṃ nirṇeyā || 21 || 22 || 23 || evaṃ siddhamantrasyakāmyaprayogamāha - bījarūpāmullasantīṃ tato'naṅgapadāvadhi | brahmagranthiṃ vinirbhidya jihvāgre dīparūpiṇīm || 24 || tato mantrasiddhyuttaraṃ vāgbhavabījābhinnāṃ kuṇḍalinīrūpāṃ vāgīśvarīṃ brahmagranthiṃ mūlādhāracakropari vidyamānaṃ granthiṃ vinirbhidya, anaṅgo'śarīraḥ kāmeśātmā paraśivastasya padaṃ brahmarandhraṃ tadavadhyullasantīmūrdhvaṃ yāntīṃ tato'mṛtaṃ saṃsrāvya p. 160) jihvāgre jyotīrūpatayā sthitāṃ cintayedityuttaraślokasthenānvayaḥ | yadyapi jñānārṇave - mūlādibrahmaradhrāntaṃ sravatpīyūṣavarṣiṇīm | tasmājjyotirmayīṃ dhyāyejjihvāgre'mṛtadhāriṇīm || pāṣāṇena samo vā'pi mūrkho jīvasamo bhavet | ityatra prakṛtatantre vā kuṇḍalinī na śrūyate tathā'pi mūle brahmagranthivibhedanālliṅgāttantrāntare'mṛtasrāvoktyā ca sā'numīyate | brahmagranthipadaṃ brahmarandhraparamiti tu kecit | prāñcastu puraścaraṇakāmyaprayogayorasaṃsargāgrahādidaṃ sarvamekaprayogatvena vyācakṣate | tattantrāntarānākalanādupekṣyam || 24 || atha navabhiḥ ślokairasya prayogasya phalaṃ varṇayati - cintayennaṣṭahṛdayo grāmyo mūrkho'tipātakī | śaṭho'pi yaḥ padaṃ spaṣṭamakṣaraṃ vaktumakṣamaḥ || 25 || jaḍo mūko'tidurmedhā gataprajño vinaṣṭadhīḥ | so'pi saṃjāyate vāggmī vācaspatirivāparaḥ || 26 || naṣṭaṃ kaluṣitaṃ hṛdayaṃ cittaṃ yasya saḥ | tyaktadhairya ityanye | grāmyo nāgarikacāturyahīnaḥ | atipātakī pātakakṛtapratibandhavān | jaḍaḥ, alasaḥ | atidurmedhā duḥsādharadhāraṇaḥ | gataprajñaḥ pratimāśūnyaḥ | vinaṣṭadhīrbhrāntabuddhirapyaṃparo vācaspatiriva vāggmī samyagjāyate || 25 || 26 || satpaṇḍitaghaṭāṭopajetā'pratihataprabhaḥ | sattarkapadavākyārthaśabdālaṃkārasāravit || 27 || vātāhatasamudrormimālātulyairupanyaset | sukumāratarasphāravṛttālaṃkārapūrvakam || 28 || padagumphairmahākāvyakartā deveśi jāyate | satpaṇḍitānāṃ paṇḍitottamadiggajānāṃ ghaṭā samūhastasyā'ṭopo garvastasya jetā hartā | svayamapratihatā'kuṇṭhitā'mlānā vā prabhā pratibhā mukhaśrīrvā yasya saḥ | śāstraṃ caturvidhaṃ padaśāstraṃ padārthaśāstraṃ vākyaśāstraṃ vākyārthaśāstraṃ ceti | p. 161) anyeṣāṃ śāstrāṇāmihaivāntarbhāva iti tu vṛttacandrodayādau vivecitamasmābhiḥ | teṣāmiha padavākyārthapadena grahaṇam | teṣāṃ sattarkatvaṃ viśeṣaṇam | vedāviruddhā bādhitayuktimantīti tadarthaḥ | athavā padavākyapadenaiva teṣāṃ parāmarśaḥ | arthaśabda uttaratrānvayī, arthālaṃkāraśabdālaṃkārāviti | eteṣāṃ sāraṃ niṣkarṣaṃ vettīti tathā | satpadaṃ tarkādiṣaṭke kecidanviyanti | tatpakṣe padavākyātirekeṇa śabdaḥ kīdṛśa iti praśne dhvanyātmakagītarūpa ityuttaraṃ vācyam | vāteti | caṇḍavātanirdhūtodadhitaraṅgasamūhatulyaiḥ śabdairupanyaset | śāstranirmāṇamuktvā kāvyanirmāṇamapyāha sukumāreti | saukumāryaṃ śabdagato guṇaviśeṣaḥ | vṛttaṃ gurulaghvānupūrvīviśeṣaḥ | asaṃkārā yamakopamādayaḥ | padānāṃ gumphairgrathanaviśeṣaiḥ | mahākāvyamiti daśānāṃ rūpakāṇāmaṣṭādaśānāmuparūpakāṇāṃ saṃkīrṇādīnāmapyupalakṣaṇam || 27 || 28 || vedavedāṅgavedāntasiddhāntajñānapāragaḥ || 29 || jyotiḥśāstretihāsādimīmāṃsāsmṛtivākyavit | purāṇarasavādādigāruḍānekamantravit || 30 || pātālaśāstravijñānabhūtatantrārthatattvavit | vicitracitrakamādiśilpānekavicakṣaṇaḥ || 31 || mahāvyākaraṇodāraśabdasaṃskṛtasarvagīḥ | sarvabhāṣārutajñānī samastalipikarmakṛt || 32 || nānāśāstrārthaśikṣādivettā bhuvanaviśrutaḥ | sarvavāṅmayavettā ca sarvajño devi jāyate || 33 || vedā ṛgvedādayaḥ karmakāṇḍāḥ | vedāṅgāni cchandaḥkalpaniruktāni trīṇi | anyeṣāṃ pṛthaggrahaṇāt | vedāntā upaniṣadaḥ | siddhāntaḥ pañcāmnāyātmakaṃ śāstram | jyotiḥśāstraṃ gargādyaṣṭādaśasiddhāntarūpam | itihāso bhāratādiḥ | ādinā rāmāyaṇavāsiṣṭhādikāvyāni | mīmāṃsāḥ pūrvottarabhaktibhedena tisraḥ | smṛtayo manvādipraṇītāḥ | vākyaṃ vararucikṛtaṃ laukikaṃ vā | purāṇāni ṣaṭtriṃśat | rasavādaḥ pāradādiviṣayakaḥ | ādinā carakasuśrutādi | p. 162) gāruḍamaindrajālam | pātālaśāstraṃ biladvārapraveśaviṣayakam | citrakarma citralekhaḥ | ādinā gṛhanirmāṇādiviṣayakaṃ viśvakarmaśāstram |śilpāneketyatra viśeṣaṇasya bāhulakaḥ paranipātaḥ | mahāvyākaraṇaṃ mahābhāṣyādi | sarvabhāṣā mahārāṣṭrādyā māgadhyādyāśca | rutāni paśupakṣibhāṣāḥ | samastalipayo yavanānyādayo'ṣṭādaśa lipayaḥ | nānāśāstrāṇi jainabauddhacārvākādīni | tadarthaṃ śikṣādiḥ, adhyāpanodgrāhaṇādiḥ pāṇinyādiśikṣāprātiśākhyādirvā | sarvavāṅmayāni yāvanādīni | sarvajñastrikālajñaḥ || 29 || 30 || 31 || 32 || 33 || vāgbhavasādhanopasaṃhārapūrvakaṃ kāmarājasādhanaṃ pratijānīte - evametanmahādevi vāgbhavasya tu sādhanam | tatastu śṛṇu vakṣyāmi kāmarājasya sādhanam || 34 || spaṣṭam || 34 || tathā kāmakalārūpā madanāṅkuragocare | udyadādityabimbābhā samujjvalavapuḥ priye || 35 || sphuraddīpaśikhākārā bindudhārāpravarṣiṇīm | atra prāñcaḥ sārdhaiḥ saptabhiḥ ślokairekaṃ prayogamāhuḥ | anye tu tathetyekena padenaiva vāgbhavasādhanadharmātideśaṃ vadantastāvataiva kāmarājasādhanamuktaprāyaṃ manyamānā itarāṃśasarvamekakāmyaprayogaparatvena yojayanti | vastutastu-ādau sārdhaślokena puraścaraṇaṃ tataḥ ṣaḍbhiḥ ślokaiḥ kāmyaprayogau dvau varṇyete iti yuktam | jñānārṇavaikavākyatvalābhāt | tadyathā - atha kāmakalāsaktaḥ sādhakaḥ parameśvari | raktālaṃkārasubhago raktagandhānulepanaḥ || raktavastrāvṛtaḥ samyaṅmadhyakāmakalātmanā | raktapuṣpaiśca vividhaiḥ kuṅkumādibhirarcayet || mūlādibrahmarandhrāntaṃ sphuraddīpasvarūpiṇīm | bandhūkakusumākārakāntibhūṣaṇabhūṣitām || ikṣukodaṇḍapuṣpeṣuvaradābhayasatkarām | p. 163) iti jñānārṇavoktaḥ puraścaryāprakāraḥ | sa evehocyate | madanāṅkuro gocaro yatra tanmadanāṅkuragocaraṃ kāmabījam | athavā madanāṅkuraḥ kāmabījam | bījasyāṅkurarūpatvāt | tadviṣaye kāmakalā'pi tathā vāgīśvarīvatsādhanīyā | sā yathā svavarṇasamānavasanābharaṇagandhapuṣpanaivedyādibhiḥ sādhitā tatheyamapi svavarṇānuguṇaireva sādhyeti yāvat | madanamandirāntarvartimāṃsaviśeṣo madanāṅkura iti prācāṃ vyākhyānamamūlakatvādanādṛtyam | puraścaraṇe vanitāmūlādhāre raktadhārāvarṣaṇavibhāvanāyā aprastutatvācca | tantrāntare prakṛtabījaviṣayakakāmyaprayoge'pi tadanukteśca | prakṛtadevyāśca ko varṇa ityākāṅkṣāyāmāha - udyadādityeti | bimbaṃ pakvatuṇḍīphalam | tābhyāṃ sadṛśī | sādṛśyaṃ tu raktimnaiva bimbapadasamabhivyāhārāt | tenodyadādityabimbamityekamevopamānaṃ manyamānānāṃ prācāmādityadīpaśikhayoḥ parasparaviruddhatvādubhayatulyatā kathamityākṣipya tatsamādhānārthaṃ vyavasthādikalpanamapāstam | sphurantyā mūlādibrahmarandhraparyantaṃ vyāptāyā dīpakalikāyā ivā'kāro yasyāḥ | antaryāge vibhāvyamānatejastantuvaditi yāvat | bindoramṛtasya dhārāṃ pravarṣatīti tathā | anayā bhaṅgyā tantrāntaroktamihaiva sūcitamiti draṣṭavyam || 35 || evaṃ siddhamantrasya kāmye viniyogamāha - samastabhuvanābhogakavalīkṛtajīvitā || 36 || mahāsvamahimākrāntisvasthāhaṃkṛtibhūmikā | krameṇa tu tato'naṅgaparyantaṃ prollasantyapi || 37 || śarīrānaṅgaparyantamekaivamubhayātmikā | samastabhuvaneṣu trailokya ābhogo vistāraḥ svakīyāraktakāntibharitatā | tādṛśadhyānamiti yāvat | tena kavalīkṛtāni svavaśe kṛtāni jīvitāni samastaprāṇināṃ yayā sā | tatropapattimāha - maheti | mahatyā svamahimākrāntyā svīyamahattvavyāptyā svasthāyā yathāsthānasthitāyā acañcalāyā vā'haṃkṛteḥ parāhaṃtāyā bhūmikā'dhāraḥ | ayaṃ bhāvaḥ - puraścaraṇadaśāyāṃ mūlādibrahmaradhrāntaṃ yo dhyātaḥ sāvayavo raktatejastantustanmahasā sarvaṃ jagadaruṇīkṛtaṃ bhāvayet | p. 164) tena trailokyaṃ vaśaṃ bhavati | kutaḥ | svavibhutvasya sarvatrā'krāntyā sarvasyāpi svaśarīratvena sarvatrāhaṃtābuddherudayena svaśarīrasyeva sarvaśarīrāṇāṃ svavaśaṃvadatvāvaśyaṃbhāvāt | dhvastāhaṃkṛtīti pāṭhe'haṃkṛtiśabdena tattatprāṇināmahaṃkārā grāhyā na parāhaṃtā | ahaṃ svatantro nānyādhīna ityabhimānasyāgalitatvādityarthaḥ | ayaṃ trailokyavaśīkāraphalaka ekaḥ prayogaḥ | tathāca jñānārṇave - tadīyakāntisindūrabharitaṃ bhuvanatrayam | cintayetparameśāni trailokyaṃ mohayetkṣaṇāt || rājāno vaśamāyānti pannagā rākṣasāḥ surāḥ | kandarpa iva deveśi yoṣitāṃ mānahārakaḥ || manasā cintayedyoṣiddāsīva vaśagā bhavet | iti | atra tadīyetyasya pūrvopakrāntatejastanturūpadevīsaṃbandhītyarthaḥ | rājāna iti bhūlokasya pannagā rākṣasā iti pātālasya surā iti svargasyopalakṣaṇaṃ sattrailokyapadavivaraṇam | kandarpa ityādi cintayedityantena prayogāntaram | tasya phalaṃ yoṣidityādinoktam | tatra cintanīyārthasya spaṣṭamakathane'pi prakṛtatantre tatkathayati - krameṇeti | tuśabdaḥ pūrvaprayogavyāvṛttyarthaḥ | tato mūlādhāramārabhyānaṅgaparyantamaśarīrakāmeśvaraśivaparyantaṃ krameṇa svādhiṣṭānādicakrakrameṇa prollasantyapi prakarṣeṇordhvaṃ gacchantī punarapi brahmarandhrāccharīrānaṅgaparyantamāyāntī cintanīyeti | svābhilaṣitāyāḥ striyāḥ śarīre mūlādbrahmarandhrāntaṃ tasmātpunarmūlāntamevaṃ punaḥ punaryātāyātaṃ kurvatī kāmakalādevī cintanīyeti yāvat | atra śarīrānaṅgapadena madanaśarīraṃ śarīravānmadana iti vā pratipādyate | tacca yonimaṇḍalamevetyetadbalādidaṃ cintanaṃ strīśarīra eveti labhyate | evaṃprakāreṇaikaiva devī, ubhayātmikā prayogabhedena dvividhā, cintanīyeti śeṣaḥ | prāñcastu - puraścaraṇaṃ prayogadvayaṃ ca vivicyājānānā imāñślokānprakārāntareṇa vyācakṣate | tadvistarabhayādanupayogācca na pradarśitam | asmadukto'rthaḥ kliṣṭo'pi tantrāntarasaṃvādādādartavya iti || 36 || 37 || atha dvitīyaprayogasya phalamāha - p. 165) tato bhavati deveśi sarvaśṛṅgāramāninām || 38 || rāgiṇāṃ sādhako devi bādhako madanādhikaḥ | taddṛṣṭipathagā nārī surī vā'pyathavā'surī || 39 || vidyādharī kiṃnarī vā yakṣī nāgāṅganā'thavā | pracaṇḍatarabhūpālakanyakā siddhakanyakā || 40 || jvalanmadanaduḥprekṣyadahanottaptamānasā | klinnā pracalitāpāṅgā vimūḍhā madavihvalā || 41 || niveditātmasarvasvā vaśagā devi jāyate | kāmabījasya sādhako rāgiṇāṃ saundaryādyabhimānavatāṃ bādhako bhavati | yato'yaṃ madanādapyadhikaḥ saundaryādiguṇaviśiṣṭaḥ, ata eva surāsurādikanyakāḥ sarvā api sādhakadhyānopanītamadanajvālāduḥsahadahanātitaptamānasāḥ satyaḥ skhalanena klinnavastrā vimūḍhahṛdayā madavyākulāḥ satyaḥ sarvasvamātmānaṃ ca sādhakāya samarpya dāsībhūya vaśe tiṣṭhantītyarthaḥ || 38 || 39 || 40 || 41 || prayogāntaramāha - calajjalendusadṛśī bālārkakiraṇāruṇā || 42 || cintitā yoṣitāṃ yonau saṃkṣobhayati tatkṣaṇāt | cañcalodakāntaḥpratibimbitāraktacandramaṇḍalavadeṣaiva devī sādhyāyā yonau cintyetyarthaḥ || 42 || prayogāntaramāha - saiva sindūravarṇābhā hṛdaye cintitā satī || 43 || saṃmohonmādanāviṣṭacittākarṣakarī smṛtā | yoṣitāmityanuvartate | (tacca) hṛdaya ityanenānvīyate | saṃmohonmādanāviṣṭaṃ cittaṃ yasyāstādṛśīṃ kṛtvā tadākarṣiketyarthaḥ || 43 || prayogāntaramāha - niyojitā'thavā mūrdhni varṣantī raktabindubhiḥ || 44 || yoṣitāṃ mūrdhni śoṇitabindūnvarṣantī sthiteva cintitā'pyākarṣaṇakarī bhavati || 44 || p. 166) dhāraṇāsaṃprayogeṇa karoti vaśagaṃ jagat | uktarūpāyā devyā dṛḍhadhyānābhyāsamātreṇāpi viśvavaśīkāra ityapi prayogāntaram | prāñcastu anenārdhadvayenaikaṃ prayogaṃ vyācakṣāṇāḥ svamūrdhanyeva sthitāṃ raktabinduvarṣiṇīṃ dṛḍhaṃ dhyāyedityāhuḥ | tattasyā mūrdhni smaredvījamitijñānārṇavavirodhādupekṣyam | atha rahasyataraṃ prayogaṃ vaktuṃ pratijānīte - athānyaṃ śṛṇu vakṣyāmi prayogaṃ bhuvi durlabham || 45 || yena vijñātamātreṇa sādhako madanāyate | jñātamātreṇa kimutānuṣṭhitenetyarthaḥ || 45 || sundarītāpinyāṃ tṛtīyopaniṣadyuktaṃ kāmakalācakramupadiśati - kāmasthaṃ kāmamadhyasthaṃ kāmodarapuṭīkṛtam || 46 || kāmena kāmayetkāmaṃ kāmaṃ kāmeṣu nikṣipet | kāmena kāmitaṃ kṛtvā kāmasthaṃ kṣobhayeddhruvam || 47 || pañcakāmeśvarīmantre yāni pañca bījāni hṛllekhā kāmabījaṃ vāgbhavaṃ caturthabāṇaḥ strībījaṃ ceti | teṣāṃ krameṇa saṃjñā jñānārṇave bālānyāsaprakaraṇe kathitāḥ kāmo manmathaḥ kaṃdarpo makaradhvajo mīnaketuśceti | dakṣiṇāmūrtisaṃhitāyāṃ tu mīnaketuriti makaradhvajasyaiva saṃjñāntaram | strībījasya tu mahākāma iti saṃjñā | asyaiva tantrāntare mohana iti saṃjñā | evaṃ sthite kāmarājabījasādhanaprakaraṇe paṭhitasya kāmaṃ manmathamadhyasthaṃ kuryātkaṃdarpaveśmagam | tatpuṭasthaṃ mīnaketuṃ mahākāme samastakam || itisaṃhitāślokasyāyamarthaḥ - pūrvapūrvabījamuttarottarabījenā'veṣṭayediti | idameva ca spaṣṭamuktaṃ tantrāntare - kāmaṃ prāṇaṃ prakurvīta manmathaṃ kārayettanum | kaṃdarpaṃ mandiraṃ kṛtvā dvidhābhūtaṃ ca pārvati || makaradhvajaṃ nyaseddevi ṣaṭsthāneṣvasya suvrate | mohanābhyantare kṛtvā'veṣṭayettasya māyayā || iti || p. 167) asyārthaḥ - ādau kāmaṃ hṛllekhābījaṃ vilikhya tadabhito manmathaṃ klīṃkāraṃ likhet | tathā sati kāmo'ntaḥsthitatvātprāṇasthānīyo manmathastu bahiṣṭhatvāccharīrasthānīyo bhavati tatparito dvidhābhūtaṃ kaṃdarpame(maiṃ)kāraṃ likhet | aiṃkārasya trikoṇākāratvena taddvaiguṇye ṣaṭkoṇatā phalati | tataśca manmathaṃ garbhe saṃsthāpya ṣaṭkoṇaṃ likhediti sidhyati | tadidaṃ prāṇino mandirasthānīyaṃ bhavati | tato'sya ṣaṭkoṇeṣu makaradhvajaṃ brūṃ(blūṃ)bījaṃ ṣaḍvāraṃ likhet | tacca vacanāntarātkoṇānāṃ garbha eva lekhyaṃ na bahirbhāge | tadidaṃ sarvaṃ mohanasya strīmitibījasyābhyantare kuryāt | strībījābhyantare'pīkārīyarekhādvayamadhya eva lekhyamityata uktaṃ tasya māyayā'veṣṭayediti | kecittu - etadbahirmāyayā'dhyuṣṭavāraṃ veṣṭayediti vyākhyan | tatra pramāṇaṃ mṛgyam | saubhāgyaratnākarakārāstu - atra pañcamakūṭākṣaralekhane tadakṣaravahnisthānagaṃ sakalayantraṃ yathā bhavati tathā gurumukhādvijñāya samālekhyamiti tu saṃpradāyarahasyamityāhuḥ | tenaiteṣāṃ pakṣe takārarephamadhyāvakāśa eva makaradhvajāntaṃ samastayantraṃ lekhyaṃ bhavati | jñānārṇave tu viśeṣaḥ kāmarājakūṭasādhanaṃ prastutya etatkāmakalādhyānātpañca kāmā varānane | mohayanti jagatsarvaṃ prayogaṃ śṛṇu pārvati || pūrvoktāḥ kāmā deveśi jñātavyāḥ pañcasaṃjñakāḥ | vidarbhyā'dyena kāmena manmathāntargataṃ kuru || kaṃdarpasaṃpuṭaṃ kṛtvā koṇagarbhagataṃ tataḥ | makaradhvajasaṃjñārṇaṃ sarvametadvarānane || mīnaketugataṃ kuryānmohayejjagatīmimām | trailokyamohano nāma prayogo'yaṃ prakīrtitaḥ || iti | atra prathamikakāmabījena yo vidarbha uktaḥ sa yadyadi vidarbho dvyantaraḥ prokta itilakṣaṇalakṣito dvitīyapaṭale kathitastathā'pi prakṛte mamāmukaṃ vaśaṃ kurvitivākyasyaiva bhuvaneśvarīgarbhe lekhanamiti saṃpradāya iti dhvanitaṃ ratnākare | tallekhane tu yadyapi catvāraḥ pakṣāḥ puraścaraṇakaustubhe paramagurucaraṇaiḥ prapañcitā stathā'pi p. 168) pakṣadvaya eva te paryavasyantīti nirūpitaṃ tṛcabhāskare'smābhiḥ | evaṃ ca bahutantrasaṃmataitadyantraparatvenaiva mūlastho granthasaṃdarbho yojanīyaḥ | yathā, kāmena kāmanayopalakṣitaḥ sādhako yaṃ kāmaṃ kāmanīyaṃ devadattādikaṃ kāmayedvaśīkartumicchettaṃ kāmaṃ sādhyaṃ kāmasthaṃ kuryāt | pañcasu kāmeṣu pramamopasthitahṛllekhāgarbha uktānyatararītyā likhet | tatastaṃ hṛllekhārṇaṃ dvitīyasya kāmasya manmathabījasya madhyasthaṃ kuryāt | atha taṃ manmathārṇaṃ tṛtīyakāmayoḥ kaṃdarpayoḥ ṣaṭkoṇatāmāpannayorudare garbhe puṭīkṛtaṃ saṃpuṭitaṃ kuryāt | tatastasya kaṃdarpasya kāmeṣu madanamandireṣu ṣaṭsu yoniṣu caturthaṃ kāmaṃ makaradhvajaṃ nikṣipet | tatastaṃ ṣaṭkoṇaṃ kāmena mīnaketunā pañcamabījena kāmitaṃ veṣṭitaṃ kuryāt | srakcandanādīnāṃ hi kāmanāgarbhe'vasthānamevecchāviṣayatvamataḥ kāmitapadasya veṣṭitamityartho yujyate | evaṃ kṛtvā sādhakaḥ kāmasthaṃ prathamaikāmāntarlikhitaṃ sādhyaṃ dhruvaṃ niścalamapi kṣobhayedvaśayediti | atra pañcānāmapi kāmānāṃ viśeṣasaṃjñāntarasattve'pi yaḥ sāmānyasaṃjñayaiva durbodho vyavahāraḥ sa punarasya yantrasya ka idaṃ kasmā adāditiśrutigamyatādhvananena tasyā arthavivaraṇārthaḥ| idaṃ sādhyatvenābhimataṃ vastu kaḥ kasmā adāditi praśnaḥ | kāmaḥ kāmāya, prathamakāmo dvitīyakāmāyādādityuttaram | hrīṃbīje sthitaṃ sādhyaṃ klīṃbīje sthitaṃ bhavatīti yāvat | kāmo dātā, ayaṃ kāmaḥ svayamapyasmai dattavān | kāmaḥ pratigrahītā, taddattamidaṃ tṛtīyakāmastrikoṇarūpaḥ svayameva svasya pratikūlo bhūtvā gṛhītavān | pratyagagrasya prāgagratvameva prātikūlyam | eko'pyaiṃkāro dvidhā bhūtvā prātikūlyaṃ cāvalambya ṣaṭkoṇo bhūtvā svagarbhe sarvamasthāpayaditi yāvat | kāmaṃ samudramāviśa | bahukoṇatvāttṛtīyakāma eva samudraḥ | tadantaḥ praviśeti caturthaṃ kāmaṃ prati vakṣyamāṇasaṃbodhanapūrvakamuktiḥ | kāmena tvā pratigṛhṇāmi kāmaitatte | he kāma blūṃkāra, etatte kṛtyam | yatsamudramāviśyātvamapi bahurūpaḥ samudra evājāyathāḥ | naiva hi kāmasyānto'sti na samudrasyeti śrutyantarāt | ataḥ samudre maryādāyā āvaśyakatvāttvāmahaṃ kāmena strīṃbījena pratibadhnāmi | eṣā te kāma dakṣiṇā, he kāma kāmuka sādhaka, eṣā, etadyantreṇa sādhitā strīvyaktirvā tava dakṣiṇā'nu p. 169) kūlā'stvitiśrutyarthāt | kecittu kāmaṃ sādhyaṃ kāmasthaṃ mūlādhārasthaṃ vibhāvya tataḥ kāmamadhyasthaṃ svādhiṣṭhānasthaṃ vibhāvya paścātkāmodareṇa maṇipūrodareṇa puṭitaṃ vicintya tadanu kāmenānāhatena veṣṭitaṃ kāmayeccintayet | tataḥ kāmeṣu kaṇṭhavadanabhrūmadhyalalāṭabrahmarandhreṣu kāmaṃ yathecchaṃ sādhyaṃ krameṇa nikṣiptaṃ vibhāvayet | iti navasu sthaleṣu sādhyavibhāvanamekaḥ prayogaḥ | prayogāntaramāha-kāmena kāmitamiti | kāmena svecchayoktanavakānyatamasthale kāmitaṃ cintitaṃ kṛtvā kāmasthaṃ svecchāviṣayaṃ kṣobhayedityartha ityāhuḥ | pare tu kāmaṃ hsīṃkāraṃ mūlādhāre brahmarandhre ca saṃcintyādhasthena jvālābhirdahyamānaṃ sādhyamuparisthenāmṛtadhārābhiḥ plāvyamānaṃ cintayet | evameva manmathakaṃdarpābhyāṃ pratyekaṃ dahyamānaṃ plāvyamānaṃ ca cintayet | so'yaṃ kāmasthamityādipadatrayasyārthaḥ | kāmena kāmayetkāmam | pūrvoktabījatrayeṇa sādhyamuktarītyā vaśayet | kāmaṃ kāmeṣu vikṣipet | makaradhvajaṃ ṣaḍādhāreṣvapi nikṣipya dahanāplāvane kuryāt | mīnaketunā'nāhata eva sādhyaṃ veṣṭitaṃ kṛtvā kāmasthamiṣayaṃ kṣobhayedityartha iti vadanti | tadubhayaṃ śiṣyapratāraṇamātramiti manīṣiṇa eva jānantu | anye tu - kāmarājakūṭasādhanaprakaraṇe pāṭhālliṅgādanyatra kāmapadaiḥ prakṛtavidyādvitīyakūṭameva grāhyamityāhuḥ | tatpūrvopadarśitaspaṣṭatarajñānārṇavavacanavirodhādanādeyam | śrutivirodho'pi yathā - athātaḥ kāmakalācakraṃ vyākhyāsyāmo hrīṃ klīṃ aiṃ blūṃ strīṃ ete pañca kāmāḥ sarvacakraṃ vyāpya vartante madhyamaṃ kāmaṃ sarvāvasāne saṃpuṭīkṛtya blūṃkāreṇa vyāptaṃ saṃpuṭaṣaṭcakraṃ kṛtvā'dimadvayena madhyavartinaṃ sādhyaṃ baddhvā bhūrje yajati taccakraṃ yo vetti sa sakalalokaṃ karṣati sa sarvaviṣaṃ stambhayati nīlīyutaṃ ca śatrūnmārayati gatiṃ stambhayati lākṣāyutaṃ kṛtvā sakalalokaṃ vaśī karotīti | tataśca mūle kṣobhayediti padamākarṣaṇādiphalopalakṣaṇaṃ vyākhyeyam || 46 || 47 || kāmarājabījasādhanopasaṃhārapūrvakaṃ śaktibījasādhanaṃ pratijānīte - etaddhi devadeveśi kāmarājasya sādhanam | pravakṣyāmi samāsena śaktibījasya sādhanam || 48 || spaṣṭam || 48 || p. 170) vāgbhavādisādhana iva śaktisādhane rūpādikṛtaviśeṣābhāvānmantrasādhanasāmānyaprakāra evāsyāḥ sādhane prakāra ityabhipretya puraścaraṇe dhyeyadevyā icchāśakteḥ svarūpaniṣkarṣamātramāha - śaktibījasvarūpā tu sṛṣṭvā saṃharate yadā | tripurasundari sarvaṃ jagatsṛṣṭvā paripālya saṃhāronmukhī yadā bhavati tadā tādṛśasaṃjihīrṣāṃ pravṛttinimittīkṛtya śaktibījapadavācyatāṃ saiva pratipadyata ityarthaḥ | puraścaraṇakāle'syā dhyānamuktaṃ jñānārṇave - sṛṣṭisaṃhāraparyantaṃ śarīre cintayetparām | sravatpīyuṣadhārābhirvarṣantīṃ viṣahāriṇīm || hemaprabhābhāsamānāṃ vidyunnikarasuprabhām | sphuraccandrakalāpūrṇaṃ kalaśaṃ varadābhaye || jñānamudrāṃ ca dadhatīṃ sākṣādamṛtarūpiṇīm | iti | atra tantre kūṭatraye'pi dhyānānuktiruktadhyānamātreṇa nirvāhaṃ dhvanayati | evaṃ puraścaraṇamuktvā siddhamantrasya kāmyaprayogamāha - sṛṣṭisaṃhāraparyantaṃ śarīre paricintayet || 49 || kulapadmādakulapadmaparyantaṃ kuṇḍalinyāḥ prayāṇaṃ sṛṣṭiḥ | akulapadmātkulapadmaparyantaṃ parāvartanaṃ saṃhāraḥ | tayoravadhiṃ svaśarīre cintayet || 49 || etasya phalamāha tribhiḥ - tato bhavati deveśi vainateya ivāparaḥ | nāgānāṃ darśanādeva jaḍīkaraṇakārakaḥ || 50 || dehināmamṛtāsāradhīradhārādharopamaḥ | sthirakṛtrimaśaṅkādiviṣopaviṣanāśanaḥ || 51 || duṣṭavyādhigrahānīkaḍākinīrūpikāgaṇaiḥ | bhūtapretapiśācādyaistrinetra iva dṛśyate || 52 || jaṅgamaviṣavatsthāvarādīnyapi haratītyāha - sthireti | sthiraṃ kākolādi, p. 171) kṛtrimaṃ dravyayogodbhavaṃ, śaṅkā mayedaṃ bhakṣitamiti bhramaḥ | tasyāpyupadravakāritvādviṣatvam | nāgādiviṣāṇi mahāviṣāṇi, kṛmyantarabhavānyupaviṣāṇi | trinetra iveti tu parikarāṅkurālaṃkāreṇa pralayakālāgnisāhityābhiprāyagarbhaṃ sattannāṃśakatvaṃ dhvanayati | sugamamanyat || 50 || 51 || 52 || atha kūṭatrayasādhyaṃ prayogamāha - athavā yena vidyeyaṃ paripūrṇā vicintyate | janmamaṇḍalahṛtpadmamukhamaṇḍalamadhyagā || 53 || kevalaiva maheśāni padmarāgasamaprabhā | tasyāṣṭaguṇamaiśvaryamacirātsaṃpravartate || 54 || kūṭatrayasya prātisvikasādhanottaraṃ kriyamāṇāḥ pūrvoktāḥ prayogā ekaikakūṭenaiva bhavanti | ayaṃ tu prayogastrayāṇāṃ kūṭānāṃ melanena bhavati | ata eva caikaikakūṭasyoktarītyā pratyekaṃ kṛtapuraścaraṇatrayasyaivātrādhikāraḥ | na punaḥ saṃpūrṇavidyāpuraścaraṇottaramevātrādhikāra iti bhramitavyam | tathātva uttarapaṭala eva tatpuraścaraṇasya kathanīyatāpatteḥ | ata evātrāthavetyuktiḥ kevalaivetyuktiśca saṃgacchate | paripūrṇā vidyetyuktistu kūṭatrayasamuccaye satyarthātparipūrṇaiva bhavatītyāśayeneti jñeyam | ata evārṇave'tha trikūṭā saṃpūrṇetyatra trikūṭeti viśeṣaṇamuktārthadyotakaṃ satsārthakam | etena pañcamapaṭale vaktuṃ yogyo'pi prasaṅgātsvatantratvāccehaiva paraśivenokta iti samādhānamapāstam | athaveti | pratyekaṃ kūṭatrayaṃ sādhitavatā pratyekaṃ voktarītyā kūṭāni kāmanāyāṃ viniyojanīyāni vakṣyamāṇarītyā samuccityaiva vā viniyojyānītyarthaḥ | paripūrṇā parasparasamuccitakūṭatrayā | janmamaṇḍalaṃ mūlādhārapadmam | hṛtpadmamanāhatapadmam | mukhamaṇḍalamadhyamājñāpadmam | etāni trīṇi sthānāni gachatīti tathā | triṣu sthaleṣu krameṇa trīṇi kūṭāni padmarāgaprabhāṇyeva cintanīyānītyarthaḥ | paraṃ tu pūrvakūṭasādhanānantaraṃ sma(sva)sthanā(lā)vadhi spaṣṭaṃ cintanīyam | tṛtīyaṃ tu brahmarandhrāvadhi | p. 172) ata eva jñānārṇave pratyekakūṭamuttarottarakūṭasādhanānantaraṃ smaryate - atha trikūṭā saṃpūrṇā mahātripurasundarī | cintitā sādhakasyā'śu trailokyavaśakāriṇī || krameṇa nābhihṛdvaktramaṇḍalasthā'ruṇaprabhā | padmarāgamaṇisvacchā cintanātsuravandite || tasyāṣṭaguṇamaiśvaryaṃ saubhāgyaṃ ca prajāyate || iti | atha nābhimaṇḍale vāgbhavacintanoktiruktarītyā mūlādhāracintanoktyā na virudhyate | idaṃ ca ṛjuvimarśinyanusāreṇoktam | artharatnāvalyāṃ tu mūle'pi nābhimaṇḍaletyeva pāṭha ādṛtaḥ | kevalaiveti pūrṇavidyāpuraścaraṇaṃ vakṣyamāṇaṃ vinaivetyarthaḥ | aṣṭaguṇamaṇimādivaśitvāntam | ye tu kūṭatrayasya cintane rūpabhedamāhuste tantrāntarāvirodhe'pi prakṛtaprayoge tathātve mānābhāvādupekṣyāḥ || 53 || 54 || atha trikūṭābījāni pratyekaṃ sādhitavatāmatisulabhasādhyāni katicitphalāni pañcabhirāha- manasā saṃsmaratyasyā yadi nāmāpi sādhakaḥ | tadaiva mātṛkācakre vidito bhavati priye || 55 || yadaiva japate vidyāṃ mahātripurasundarīm | tadaiva mātṛcakrājñā saṃkrāmatyasya vigrahe || 56 || sarvāsāṃ sarvasaṃsthānāṃ yoginīnāṃ bhavetpriyaḥ | putravatparameśāni dhyānādeva hi sādhakaḥ || 57 || yadā tu parameśāni paripūrṇāṃ prapūjayet | prayacchanti tadaivāsya khecarīṃ siddhimuttamām || 58 || catuḥṣaṣṭiryataḥ koṭyo yoginīnāṃ mahaujasām | cakrametatsamāśritya saṃsthitā vīravandite || 59 || etannāmno mānasasmaraṇamātreṇa mātṛkācakrasārasvatasamūhaviṣaye vidito p. 173) jñānavān | atha vā mātṝṇāṃ maṇḍale prasiddha ityarthaḥ | asyā japamātreṇa mātṝṇāmājñā sādhake saṃkrāmati | ājñā kaleti kecit | mantrasiddhirityanye | mātṝṇāmājñā yathā lokeṣvapratihatā tatha'syāpītyapare | vastutastu - jñānārṇave dīkṣāprakaraṇe - dṛṣṭyā'valokayettaṃ tu dṛṣṭyā dṛṣṭiṃ pramelayet | ājñāsaṃkramaṇaṃ kuryādyāvanniścalatā bhavet || ityatroktamājñāsaṃkramaṇanāmakaṃ yadguroḥ kṛtyaṃ tanmātara eva svayaṃ kurvantītyarthaḥ | śrīguruḥ śiṣyadṛṣṭyantaḥ svadṛṣṭyā paśyanyogamahimnā svatanoḥ sakāśātsvacaitanyaṃ svanetradvārā bahirniṣkāśya śiṣyanetradvārā taccaitanyarūpaḥ svayaṃ śiṣyasya mano vedhayet | tadidamājñāsaṃkramaṇaṃ gurumukhaikavedyaṃ rahasyam | asyā dhyānamātrātsarvāsāṃ yoginīnāmasminputravātsalyaṃ bhavati | sarvasaṃsthānāṃ bhūjalākāśapātālādinivāsinīnām | asyāścakrapūjanamātreṇa khecarīsiddhiḥ | paripūrṇāṃ prapūjayedityanena tatpratimāyāḥ pūjā mā prasāṅkṣīdata āha- catuḥṣaṣṭiriti | ekaikamiti śeṣaḥ | trailokyamohanādisarvānandamayāntacakranavake praticakraṃ catuḥṣaṣṭiḥ koṭyo yoginyaḥ santītyarthasya tantrarāje spaṣṭatvāt || 55 || 56 || 57 || 58 || 59 || īdṛśasyaiva prayogāntaramāha - ādau saṃbandhini pade madhye bījāṣṭakaṃ bahiḥ | kalāṃ dhyātvā'ṅganāraṅge jāyate'naṅgavatpriyaḥ || 60 || atra yadyapyādimadhyānteṣu vyavasthayā kiṃcidbidhīyata iti vākyacchāyayā bhāsate tathā'pi vṛddhairanyathā vyākhyātam | ādau saṃbandhini pade prathamaniṣpanne cakre navayonicakra iti yāvat | śrīcakralekhanāvasare tāvata evā'dau niṣpannatvāt | madhye bindusthāne | kalāṃ kāmakalām | bahiraṣṭayoniṣu bījāṣṭakaṃ vaśinyādibījāṣṭakaṃ cetyevamaṅganāyā raṅge yonimadhye vicintya svayaṃ tasyā anaṅgavatpriyo bhavatītyarthaḥ | jñānārṇave tvatraiva śloke kāmarāja ivāpara iti caturthaścaraṇaḥ paṭhyata ityeva viśeṣaḥ | atra binducintanaṃ nāsti | kāmakalayā tasyāpoditatvāt || 60 || p. 174) evaṃ kaṇṭharaveṇoktānekādaśa praśnānsamādhāya cakāreṇa kroḍīkṛtānanyānpraśnānsamādhatte - karaśuddhyādividyānāmekaikaṃ parameśvari | rudrayāmalatantre tu karma proktaṃ mayā purā || 61 || pūrvamasminneva tantra uddhṛtānāmapi karaśuddhyādividyānāṃ puraścaraṇaṃ kāmyakarmāṇi ca nātra kathanīyāni | asya tantrasya pradhānavidyārthameva pravṛtteḥ | anyāsāmuddhāramātraṃ tvāvaśyakaṃ tāsāmihāṅgatvena viniyogāt | rudrayāmalatantrasya tu bahudevatāviṣayakatvāttatraivaitāsāṃ vidyānāṃ sādhanādikaṃ karma mayā pratyekaṃ puraiva kathitaṃ tāvanmātropāsakaistadeva tantraṃ draṣṭavyamiti bhāvaḥ | ekaikapadaṃ pratyekārthakam | rudrayāmaloktastāsāṃ sādhanaprakāraḥ sundaryupāstāvanupayuktatvādvistṛtatvāccātmābhirapi neha pradarśitaḥ || 61 || atha śivaśaktyorāyudhabījānyuddidhīrṣustatprabhāvaṃ varṇayati - mādanairmadano bhūtvā pāśāṅkuśadhanuḥśaraiḥ | kṣobhayetsvargabhūrlokapātālatalayoṣitaḥ || 62 || tathaiva śāktairdeveśi tripurīkṛtavigrahaḥ | sādhayetsiddhagandharvadevavidyādharānapi || 63 || madanaḥ śivakāmeśvaraḥ | tatsaṃbandhibhirmādanaiḥ | śaktistripurasundarī tatsaṃbandhibhiḥ śāktaiḥ | śaivāyudhamantrasādhanātstriyo vaśyā bhavanti | śāktāyudhamantrasādhanātpuruṣā iti bhāvaḥ || 62 || 63 || tatra śāktā mahāvajraprastāre janitāḥ śarāḥ | mādanāstvādiparataḥ sarvādhastānniyojitāḥ || 64 || mahāvajraprastāranāmā tantraviśeṣaḥ | tasmiṃstantre, sarvādhastātsarvamantroddhārānte, ādiparataḥ śāktā mādanāśca śarā janitāḥ | ādau śaktibāṇabījānyuddhṛtya paścācchivabāṇabījānyuddhṛtānītyartha iti prāñco vyācakṣate | vastutastu-prakṛtatantra ādicatuḥśatītaḥ parā yā catuḥśatī tasyāṃ sarvānte śāktāḥ śarā uddhṛtā ityarthaḥ | uttaratantrānta uddhariṣyanta iti yāvat | p. 175) mādanāstu tantrāntara uddhṛtāstatraiva draṣṭavyā iti vyākhyātuṃ yuktam | uttaratantrānte śaktibāṇabījānāmuddhāradarśanāt | tantrāntare taduddhāro yathā - thāntadvayaṃ samālikhya vahnisaṃsthaṃ krameṇa tu | mukhavṛttena netreṇa bindunoparibhūṣitam || bāṇadvayamidaṃ proktaṃ mādanaṃ bhūmisaṃsthitam | caturthasvarabindvāḍhyaṃ nādarūpaṃ varānane | phāntaṃ śakreṇa saṃyuktaṃ vāmakarṇavibhūṣitam || bindunādasamāyuktaṃ sargavāṃścandramāḥ priye | pañca bāṇānimānviddhi nāmāni śṛṇu pārvati || kṣobhaṇo drāvaṇo devi tathā'karṣaṇasaṃjñakaḥ | vaśyonmādau krameṇaiva nāmāni parameśvari || iti | asyārthaḥ - thānto dakārastaddvayaṃ vahnisaṃsthaṃ rephārūḍhaṃ kṛtvā tayorādyaṃ mukhavṛttenā'kāreṇa dvitīyaṃ tu netreṇa vāmanetreṇa dīrghekāreṇa yojayitvā sabindukau kuryāt | drāṃ drīmiti siddhaṃ bījadvayam | mādanaṃ kakāro bhūmisaṃsthitaṃ lakārārūḍhaṃ turyasvarabindunādairyutaṃ klīm | phāntaṃ bakāraḥ | śakreṇa lakāreṇa vāmakarṇena ṣaṣṭhasvareṇa bindunādābhyāṃ ca yuktaṃ blūm | candramāḥ sakāraḥ sargavānvisargasahitaḥ saḥ | evaṃ pañca bījāni || 64 || śivaśaktyoḥ pāśabīje uddharati - ādyantago mahāpāśaḥ pauruṣeyaḥ prakīrtitaḥ | rudraśaktiḥ kuṇḍalākhyā māyā strīpāśa ucyate || 65 || ādirmātṛkāprathamo'kārastasyāntaga ākāraḥ pauruṣeyaḥ puruṣasaṃbandhī mahāpāśaḥ | binduyogaprāptistu pūrvamevoktā na vismartavyā | rudraḥ śiva eva śaktiḥ sāmarthyaṃ yasya sa hakāra iti kecit | rudre śaktiryasya varṇasya sa rudravācako hakāra iti yuktam | kuṇḍalavānkuṇḍalaḥ | matvarthīyo'cpratyayaḥ | tena kuṇḍalī sarpa ityarthaḥ | tasyākhyā yasya tādṛśo bhujaṃgeśo bhujaṃgeśo rephaḥ | śrīkaṇṭhādinyāse hi rephasthāne bhujaṃgeśo nyasyate | tena kuṇḍalākhyaśabdena p. 176) repho gṛhyate | māyā, īkāraḥ | tena bhuvaneśvarībījameva strīpāśa ityartha iti prāñcaḥ | vastutastu - māyāpadenaiva saṃpūrṇabījasya lābhasaṃbhavānneyaṃ kusṛṣṭhiryuktā | kuṇḍalākhyetistrīliṅgānupaṣattiśca syāt | ato rudrasyaivāparā śaktiḥ kuṇḍalinītyucyata | tadabhinneti māyāyāḥ stutiḥ | athavā kuṇḍalaṃ dūrīkaraṇam | saṃhāra iti yāvat | viṣamā kuṇḍalanāmivāpitā | tadā vidhiḥ kuṇḍalanāṃ vidhorapīti prayogāt | tena śivaniṣṭhā saṃhārākhyā śaktirityarthaḥ hṛñharaṇa iti dhātoreva hrīṃbījaniṣpatteriti || 65 || cāpāṅkuśāvuddharati - turīyamaruṇāvarge dvitīyamapi pārvati | puṃstrīkodaṇḍayugalaṃ kāmo'gnirvyāpako'ṅkuśaḥ || 66 || vaśinyādyaṣṭake'ruṇāvargastavargaḥ | tatra caturthamakṣaraṃ dhaṃ śivadhanuḥ | dvitīyaṃ thaṃ śaktidhanuḥ | kāmaḥ kakāraḥ | agnī rephaḥ | vyāpakastrayodaśasvaraḥ saṃpradāyādbinduścetyartha iti prāñcaḥ | atra vyāpakaśabdasya trayodaśasvarabodhakatve kośo mṛgyaḥ | vastutastu - praṇavādhikāre sarvabījotpādakaṃ ceti nandanīyamātṛkākośadarśanātpraṇava eveha sarvotpādakatvādvyāpakaśabdena parāmṛśyate | tena bindvarthaṃ saṃpradāyo'pi na prārthanīya iti | ekameva cedamaṅkuśabījaṃ strīpuṃsayorubhayorapi viśeṣānukteriti prāmāṇikāḥ | tena ṣaṣṭhasvaratrayodaśasvarabhedenātrāpi dvaividhyaṃ vadanvidyānandanāthaḥ kiṃmūlaka iti vicāryam || 66 || athā'yudhabījavanmudrāṇāmapi bījāni kuto noddhṛtānītyāśaṅkyā'ha - mudrā yāstripurāyāstu devi siddhyaṣṭakānvitāḥ | tā eva sarvacakreṣu pūjākāle pradarśayet || 67 || tripurāsaṃbandhinyo yā mudrāstāḥ svarūpeṇaiva siddhyaṣṭakapradā na punarmantrasādhanādisāpekṣatayā | ataḥ pūjākāle praticakraṃ tā eva pradarśayet | evakāreṇa mantrānāvaśyakatvadhvananādamantrakameva pradarśayedityarthaḥ | kecittu-mudrāpradarśanavidhimātrametaditi vyācakṣāṇā mantrarāhityasāhityayorudāsīna evāyaṃ śloka iti manyante | pare tu siddhayo'ṇimādidaśakam | aṣṭakaṃ brāhmyādyaṣṭakam | ābhyāmanvitā ityanena tatpūjanottarakāla ucyate | prapūjayedityeva tu pāṭhaḥ | p. 177) tena kālaviśiṣṭamudrāpūjāvidhirevāyamityāhuḥ | paraṃ tu prakṛtapaṭale mantrasādhanakathanaprakaraṇe mudrādarśanapūjanavidhyorasaṃgatatvasya kaḥ parihāra iti vicāryam | siddhyaṣṭakānvitā ityanena kālabodhanaṃ kliṣṭaṃ ca | prathamapaṭalānte mudrāpradarśanasyāṣṭamapaṭalānte tatpūjanasya ca kathanātpunaruktaṃ ca || 67 || nanu karaśuddhyādividyānāṃ sādhanādiprakārastantrāntara ivehāpi kuto na varṇyata ityata āha - ataḥ pradhānavidheyaṃ tripurā parameśvarī | naitasyāḥ sadṛśī kācidvidyā deveśi vidyate || 68 || ata iti nirdhāraṇaṣaṣṭhyāstasiḥ | etattantra uddhṛtānāmāsāṃ vidyānāṃ madhya iyaṃ tripurā pradhānavidyā | anyā aṅgabhūtāḥ | tena pradhānavidyopāstiprakaraṇe'ṅgavidyopāstikathanasyāsaṃgatatvāpattest ā iha na varṇitā iti bhāvaḥ | na kevalamiyamāsveva pradhānā, api tu sarvamantreṣvapītyāha - naitasyā iti || 68 || ata eva harismarayoretadupāstikṛtameva mohinīrūpadhāraṇakartṛtvādirūpaṃ māhātmyaṃ brahmāṇḍapurāṇakālikāpurāṇayoḥ krameṇa smaryata ityāha - etāmeva purā'rādhya vidyāṃ trailokyamohinīm | trailokyamohanaṃ rūpamakārṣīdbhagavānhariḥ || 69 || kāmadevo'pi deveśi mahātripurasundarīm | samārādhyābhavalloke sarvasaubhāgyasundaraḥ || 70 || etacchralokadvayavivaraṇapara eva bhagavatpādaiḥ saundaryalaharyāṃ haristvāmārādhya praṇatajanasaubhāgyajananīmiti śloka uktaḥ | uktaṃ ca jñānārṇave - etāmārādhya deveśi kāmaḥ saubhāgyasundaraḥ | hariśca parameśāni tripurārādhanātpriye | trailokyamohano bhūtvā sthitikartā'bhavatsadā | etatsamārādhanāttu brahmā sṛṣṭikaro'bhavat || candrasūryau varārohe sṛṣṭisaṃhārakārakau || iti || 69 || 70 || p. 178) etasyā vidyāyā atyuttamatvādevātyuttamo'pyahamasyā upāsako'smītyāha - mayā'pyetadvratasthena kriyate'dyāpi suvrate | japyaṃ trisaṃdhyametasyāstadetatpadasiddhaye || 71 || trisaṃdhyaṃ saṃdhyāvandanākhyakarmatrayakāle | etadvratasthena pratyakṣaparidṛśyamānasnānādiniyamayuktena mayā'pi karmapāśavinirmuktenāpi lokasaṃgrahārthaṃ japyaṃ kriyate'to'nyena karmapāśabaddhena lokenedṛśavratagrahaṇapūrvakaṃ saṃdhyāvandanādikarmāṇi japaviśiṣṭāni yāvajjīvaṃ kartavyāni | tadbrahmarūpaṃ yadetatpadaṃ madabhinnaṃ sthānaṃ tasya siddhaye prāptyartham | asmiṃstantre'yameva snānasaṃdhyādikarmavidhiḥ | taditikartavyatā tu kalpasūtrādgrāhyetyuktaṃ prāk || 71 || idānīṃ cakrarājasyārcanabhedānphalasahitānāha - madhyaprapūjanāddevi vākpatirjāyate naraḥ | tathaivāparakaṃdarpo bāhyamadhyāntapūjanāt || 72 || sarveṇa sarvadā sarvadevīyuktena pārvati | sādhayetkhecarīṃ siddhimaṇimādiguṇānvitām || 73 || iti śrīnityāṣoḍaśikārṇavasya caturthaḥ paṭalaḥ | tantrarāje hi pūjābhedaḥ pañcavidha uktaḥ - pūjāviśeṣāndeveśi śṛṇu nityakramoditān | aśaktānāṃ tu vistāre tathā'patsu ca śasyate || anyathā'narthakādi syātsaṃkocārcanamīśvari | hetibhirmadhyamādyaṃ syāddvitīyaṃ navayoniṣu || caturdaśārānmadhyāntā caturthaṃ proktarūpataḥ | pañcamaṃ sarvaduḥkhārtināśanaṃ vāñchitapradam | tatprakāraṃ tu deveśi kurukullārcane śṛṇu || iti pañcaprakārā'rcā proktā sarvārthasiddhidā || iti | p. 179) āyudhādibindvantā 1 vaśinyādibindvantā 2 caturdaśārādibindvantā 3 bhūgṛhādibindvantā ceti caturvidhā pūjā | pañcamī pūjā tu kurukullāpaṭale vakṣyate | sā ca bhūgṛhāṣṭadalanavayonipūjārūpā | āsvekā saṃpūrṇaiva | anyāścatasraḥ saṃkṣiptāḥ | vistṛtapūjāsamarthasya saṃkṣiptārcanena na phalaṃ pratyutānarthāyeti samudāyārthaḥ | evaṃ sati mūle vidhīyamāne madhyacakrārcanabāhyamadhyārcanasarvārcanabhedena traividhye madhyārcanapadenā'yudhārcanaṃ navayonyarcanaṃ vā pratipādyata iti vyākhyātuṃ yuktam | tena yadṛjuvimarśinyāmuktaṃ trikoṇabindugatadevatācatuṣṭayamātrapūjanameva madhyapadenocyata iti tanmānābhāvādanādeyam | vastutastu ṣaṣṭhe paṭale - navayonyātmakamidaṃ cidānandaghanaṃ mahat | cakraṃ navātmakamidaṃ navadhābhinnamantrakam || iti vacanena navayonicakramātrasyaiva trailokyamohanādisarvānandamayāntacakrātmakatāyā vakṣyamāṇatvādihatyamadhyapadena navayonyātmakaṃ cakrameva grāhyam | evaṃ bāhyamadhyārcanapadena manvasrādibindvantapūjā vivakṣitā | madhyapadenaṃ navayonirūpasaṃhāracakrasya bāhyapadena tadbahiḥsthitasthiticakrasya copādātuṃ yuktatvāt | trikoṇe baindavaṃ śliṣṭamaṣṭāre'ṣṭadalāmbujam | daśārayoḥ ṣoḍaśāraṃ bhūgṛhaṃ bhuvanāsrake || iti vacanānuguṇyenāsyaiva sarvacakratvena pūrvaṃ vyavahṛtatvācca | tena yatsundarīmahodayakāreṇoktaṃ bāhyamadhyagatapadena sthiticakramātramucyata iti, yadapi ratnāvalyāmuktaṃ ṣoḍaśārādyantardaśārāntavihitaṃ cakraṃ madhyapadenocyate ṣoḍaśadalāṣṭadalapadmamātravinirmuktaṃ tu bāhyamadhyagatapadenocyata iti, tadubhayamapi parāstam | ṣaṣṭhe paṭale vakṣyamāṇasya cakratraividhyasyājñānenaivedṛśokteḥ | tasya padasya tāvanmātre rūḍhau svenāpi pramāṇāntarasyālekhanācca | prathamapakṣe pradhānadevatāpūjānāpatteśca | madhyāntetyatrāntapadamavadhyarthakam | bāhyānmadhyaparyantamityarthaḥ | sarvadevīyuktena, aṇimādiśaktiyuktena | spaṣṭamanyat | jñānārṇave'pi traividhyamevoktam - cakraṃ samarcayeddevi sakalaṃ niyatavrataḥ | bāhyamadhyagataṃ vā'pi madhyaṃ vā cakramarcayet || iti | p. 180) atrā'dau navā'varaṇāni | tadabhāve manvasrādiṣaḍāvaraṇāni | tadayoge trīṇyāvaraṇāni pūjayedityarthaḥ | idaṃ ca saṃkṣiptārcanadvayaṃ prathamapaṭalānta eva saṃgatamapi noktam | tatroktau hi cakrasādhanādiṣvapi taduttaraṃ kathyamānatvādarcana āvaraṇavikalpaḥ prāpyate | ato mukhyapakṣa eva cakrasādhanādiṣu yathā syādityevamarthaṃ tāvanmātrasyaiva tatroktau mukhyārcanasāpekṣeṣu karmasāmānyeṣu gauṇārcanakathanasyāvasara ityāśayenātraivārcanavibhāgaḥ kṛta iti sarvaṃ śivam || 72 || 73 || iti śrībhāskaronnīte nityāṣoḍaśikāmbudheḥ | vyākhyāne setubandhākhye viśrāmo'bhūccaturthakaḥ || 4 || śrīgurucaraṇārabindamilindo'ham || śrīḥ || atha pañcamo viśrāmaḥ | evaṃ trisaptatyā ślokaiścaturthapaṭalena bījasādhanādirahasyajātaṃ pratipādyāvasaraprāptaṃ mantrasādhanādikaṃ vivakṣurvṛttakathanapūrvakaṃ bartiṣyamāṇapraśnamavatārayati - śrīdevyuvāca - sarvametattvayā proktaṃ tripurājñānamuttamam | kāmatattvavidhijñānaṃ mokṣatattvapadāvadhi || 1 || idānīṃ japahomānāṃ vidhānaṃ vada śaṃkara | yenānuṣṭhitamātreṇa mandabhāgyo'pi sidhyati || 2 || kāmaḥ paraśivastasya tattvaṃ vāstavasvarūpaṃ tasya vidhiḥ prakāraḥ sopapattikamiti yāvat | mokṣātmakaṃ tattvaṃ bhāvo brahmabhāvaḥ | sa eva padaṃ tadavadhi | athavā kāma iti trivargopalakṣaṇam | caturvidhapuruṣārthasadhanajñānamuktam | sāṃprataṃ japahomādiprakāraṃ vada | yena puraścaraṇena daivahīnasyāpi mantrasiddhirbhavati kimutānyeṣāṃ vaktavyam || 1 || 2 || p. 181) śrībhairava uvāca - śṛṇu devi pravakṣyāmi tripurāmantrasādhanam | japahomavidhānaṃ ca samīhitaphalapradam || 3 || mantrasādhane hi dvāvupāyau yāvajjīvaṃ niyato japaḥ puraścaraṇarūpaśca | aihike kāmyaprayoge tu puraścaraṇaṃ vinā nādhikāraḥ | āmuṣmikamātrārthe puraścaraṇaṃ vinā'pi nityajapamātreṇa nirvāha iti sthitiḥ || 3 || tatrā'dyamāha - cakramabhyarcya sakalaṃ vidhivatparameśvari | madhyaṃ vā kevalaṃ devi bāhyamadhyagataṃ ca vā || 4 || tadagrasaṃsthito mantrī sahasraṃ yadi vā japet | vratasthaḥ parameśāni tato'nantaphalaṃ bhavet || 5 || trividhacakrārcaneṣu pūrvokteṣu śaktyanusāreṇaikaṃ kṛtvā pratyahaṃ sahasraṃ niyamaviśiṣṭo japedityarthaḥ | atra śloke yadi vetyuktisvārasyāditthaṃ vyākhyātam | yadi tu vratastha itipadasyottaraśloka ārabhetetipadasya ca svārasyamavalokyate tadā jñānārṇavaikavākyatvāya puraścaraṇajapārambhamātraparamiti tu dvitīyapaṭaloktamāstheyam | kecittu yonimudrāmābadhya yo japo mantradoṣanirāsārthatvena sakṛtsahasrasaṃkhyākastantreṣu vihito dṛśyate sa tāvanmātra eveha puraścaraṇatvena vidhīyata ityāhuḥ | tadbahūnāmasaṃmataṃ nirmānatvāt || 4 || 5 || madhyacakramātrapūjane'pyasamarthasyā'ha - dhyātvā vā hṛdgataṃ cakraṃ tatrasthāṃ parameśvarīm | pūrvoktadhyānayogena saṃcintya japamārabhet || 6 || pūrvaṃ prathamapaṭala uktaṃ tataḥ padmanibhāmityādinā'bhihitam || 6 || svarabhedena japabhedānāha - nigadenopāṃśunā vā mānasenāpi suvrate | pūrvoktanyāsasaṃyukto mudrāsaṃnaddhavigrahaḥ || 7 || nitarāṃ gadyata iti nigadaḥ | uccairnigadenetiśrutivihitoccāraṇenetyarthaḥ | upāṃśunā svakarṇamātragocareṇa, mānasena manasaivoccāritairakṣaraiḥ | taduktaṃ jñānārṇave - p. 182) nigadaḥ parameśāni spaṣṭavācā nigadyate | avyaktastu sphuradvakttra upāṃśuḥ parikīrtitaḥ || mānasastu varārohe cittāntargatarūpavān || iti | eteṣu triṣūttarottaramadhikaphalam | uktaṃ ca - vidhiyajñājjapo yajño viśiṣṭo daśabhirguṇaiḥ | upāṃśuḥ syācchataguṇaḥ sahasro mānasaḥ smṛtaḥ || iti | japa mānasa itidhātvarthānuguṇyādantyo mukhyo'nyau tu gauṇāviti draṣṭavyam | pūrvoktā nyāsā vaśinyādayaḥ | mudrā yonimudrā gurumukhaikavedyā || 7 || japopayoginīṃ mālāmāha - muktāphalāmalamaṇisphītavaidūryasaṃbhavām | putrajīvakapadmākṣarudrākṣaskaṭikodbhavām || 8 || pravālapadmarāgādiraktacandananirmitām | kuṅkumāgurukarpūramṛganābhivibhāvitām || 9 || akṣamālāṃ samāhṛtya tripurīkṛtavigrahaḥ | padmarāgādītyādipadena māṇikyaharikādiparigrahaḥ | kuṅkumādinā vibhāvanaṃ tu mālāsaṃskāropalakṣaṇam | akṣamālāṃ prapūjyātha candanena vilepayediti jñānārṇavāt | eteṣāṃ maṇibhedānāṃ phalabhedasyā'gamāntareṣu kathane'pi saṃyogapṛthaktvārthatvaṃ jñeyam | tathā ca jñānārṇave - atha muktāphalamayī sāmrājyaphaladāyinī | tathā muktāphalamayī tathā sphaṭikanirmitā || rudrākṣamālikā mokṣe bhavetsarvasamṛddhidā | pravālamālikā vaśye sarvakāryārthasādhikā || māṇikyamālā vimalā sāmrājyaphaladāyinī | putrajīvakamālā tu lakṣmīvidyāpradāyinī || padmākṣamālayā lakṣmīrjāyate ca mahadyaśaḥ | raktacandanamālā tu bhogadā vaśyadā bhavet || ityādi | p. 183) akṣamālāpadenākārādikṣakārāntamātṛkāmālocyate | akṣamālāṃ samāśritya mātṛkāvarṇarūpiṇīmiti jñānārṇavāt | etena mālāmaṇisaṃkhyāyāṃ vikalpastatsaṃskārādijātaṃ ca tantrāntarādgrāhyamityuktaṃ bhavati || 8 || 9 || idānīṃ navalakṣajapātmakaṃ puraścaraṇamāha sārdhaiḥ saptabhiḥ - lakṣamekaṃ japeddevi mahāpāpaiḥ pramucyate || 10 || lakṣadvayena pāpāni saptajanmakṛtānyapi | nāśayettripurā devī sādhakasya na saṃśayaḥ || 11 || japtvā lakṣatrayaṃ mantrī yantrito mantravigrahaḥ | pātakaṃ nāśayedāśu yadi janmasahasragam || 12 || japtvā vidyāṃ caturlakṣaṃ mahāvāgīśvaro bhavet | pañcalakṣāddaridro'pi sājñādbaiśravaṇo bhavet || 13 || japtvā ṣaḍlakṣametasyā mahāvidyādhareśvaraḥ | japtvaiva sapta lakṣāṇi khecarīmelako bhavet || 14 || aṣṭalakṣapramāṇaṃ ca japtvā vidyāṃ maheśvari | aṇimādyaṣṭasiddhīśo jāyate devapūjitaḥ || 15 || navalakṣapramāṇaṃ tu japtvā tripurasundarīm | vidhivajjāyate mantrī rudramūrtirivāparaḥ || 16 || kartā hartā svayaṃ gauri loke'pratihataprabhaḥ | prasanno mudito dhīraḥ svacchandagatirīśvaraḥ || 17 || yantrito yantrātmakaśarīravān | ata eva jñānārṇave tato lakṣatrayaṃ japtvā mantrayantrakalevara ityuktam | khecarīṇāṃ yoginīnāṃ melaka ekīkaraṇasamarthaḥ | navalakṣajapaṃ kṛtvā rudratvaṃ prāpnotīti śrutiṃ vyācaṣṭe-rudramūrtiriti | svacchandagatirnikhilabrahmāṇḍeṣvapratihatagatiḥ || 10 || 11 || 12 || 13 || 14 || 15 || 16 || 17 || atha nigadādiṣu phalatāratamyamāha - p. 184) nigadena tu yajjaptaṃ lakṣaṃ copāṃśunā samam | mānasena maheśāni koṭijāpyaphalaṃ bhavet || 18 || eka upāṃśujapo nigadalakṣajapena samaḥ | eko mānasajapa upāṃśukoṭijapena tulya ityarthaḥ | mānasajapetikartavyatā tvaṣṭamapaṭale mūla evopadekṣyate || 18 || kṣetraviśeṣe japamāha - yatra vā kutraciddeśe liṅgaṃ vai paścimāmukham | svayaṃbhu bāṇaliṅgaṃ vā itaradvā'pi suvrate || 19 || tatra sthitvā japellakṣaṃ tripurīkṛtavigrahaḥ | tato bhavati deveśi trailokyakṣobhakārakaḥ || 20 || brahmāṇḍa iva piṇḍāṇḍe'pi svayaṃbhvādiliṅgānyuttarapaṭale vakṣyante | tatparatvenaitadgranthavyākhyānaṃ ratnāvalīkārasya vyāmoha eva | tatra sthitvetyaṃśasvārasyahāneḥ | ito'pyadhikānāṃ sthalānāmāgamāntare'sminneva prakaraṇe kathanasyānupapatteśca | taduktaparṇave - yatra vā kutracidbhāge liṅgaṃ vai paścimāmukham | svayaṃbhu bāṇaliṅgaṃ vā vṛṣaśūnyaṃ jale sthitam || paścimāyatanaṃ vā'tra itaradvā'pi suvrate | śaktikṣetreṣu gaṅgāyāṃ nadyāṃ parvatamastake || pavitre susthale devi japedvidyāṃ prasannadhīḥ | tatra sthitvā japellakṣaṃ sākṣāddevīsvarūpakaḥ || tato bhavati vidyeyaṃ trailokyavaśakāriṇī | iti || 19 || 20 || japavidhimupasaṃhṛtya homaṃ vidhatte - evaṃ japaṃ yathāśakti kṛtvā'dau sādhakottamaḥ | homaṃ kuryāddaśāṃśena kusumairbrahmavṛkṣajaiḥ || 21 || atra kṛtvetitvāpratyayena homasya japāṅgatvaṃ bodhyate | vājapeyeneṣṭvā bṛhaspatisavena yajetetyatra vājapeyāṅgatāyā bṛhaspatisave bodhanāt | naca homasyāpi vighnanāśādiphalārthatvānnāṅgatvamiti vācyam | phalaśravaṇasya bṛhaspatisave'pi p. 185) tulyatvāt | naca paurohityaphalakabṛhaspatisavo'ṅgabhūtāttasmādbhinna eveti vācyam | prakṛte'pi tathākalpanopapatteḥ | prakaraṇāntaranyāyalabhyabhedasya māsāgnihotrādāvuttaramīmāṃsakairnirastatvācca | ata evāṅgamantreṣu phalaśravaṇamapi nārthavāda iti pakṣaḥ kāmeśvarībījoddhāre prākpratipāditaḥ | homasyāpi prādhānyameva | sāhityamātraṃ tvaṅgamityapi pakṣa ukta eva | pañcāṅgaṃ puraścaraṇamityādivacanānyapyatraiva sādhakāni | japahomatarpaṇamārjanabrāhmaṇabhojanarūpapañcāvayavakamiti tadarthāt | hṛdayamupāṃśuyāja ityavayavaprāyapāṭhādupāṃśuyājasya prādhānyamiti siddhāntāt | yathāśakti sāmarthyamanatikramya | ādau japaḥ paścāddhomaḥ | sa ca brahmavṛkṣajaiḥ kusumaiḥ palāśapuṣpairjapadaśāṃśaḥ kārya ityarthaḥ | atredaṃ vicāryaṃ puraścaraṇajapasya kiyatī saṃkhyā yaddaśāṃśo homa ucyate, kiṃ prathamaṃ vihitaḥ sahasrajapo madhye vihita ekādinavalakṣāntajapo'nte vihito lakṣajapaśceti trayamapi militvaikaṃ puraścaraṇamuta trīṇyapi pratyekaṃ puraścaraṇāni athavaiteṣāṃ madhye'nyatamamekameva dvayameva vā puraścaraṇamutaitebhyo'nyadeva puraścaraṇamiti | tatra caramaḥ pakṣaḥ saubhāgyaratnākareṇāvalambitaḥ | tanmate lakṣatrayasya puraścaryātvāt | madhye vihitastu ekādinavalakṣāntaḥ | saṃbhūya pañcacatvāriṃśallakṣaparimitaḥ kāmyajapa ityāhuḥ | navyāstu - ekādilakṣāṇāṃ pratyekaṃ phalavattvakīrtanaṃ tvavayavadvārā'vayavino navalakṣajapasya stutyarthaṃ, dvādaśakapālapuroḍāśavidherarthavādatvena yadaṣṭākapālo bhavatītyādervaiśvānarādhikaraṇa upapādanāt | navalakṣaprajaptā'pi tasya vidyā na sidhyatītyāditattatstotravidhivākyaśeṣe navalakṣajapasya mantrasiddhiphalakatvānuvādadarśanāt | ato navalakṣajapa eva puraścaraṇamityāhuḥ | taccintyaṃ vaiśvānaraṃ dvādaśakapālaṃ nirvapetputre jāta ityupakramya yadaṣṭākapālo bhavatītyādibhiraṣṭādidvāpaśakapālānāṃ pṛthakpṛthakpañca phalānyuktvā yasmiñjāta etāmiṣṭiṃ nirvapatītyupasaṃhāravākye pañcāpi phalāni vaiśvānareṣṭerbhavantītyuktyopakramopasaṃhārābhyāmekavākyatāprati itestannirvāhā(yopakramopasaṃhā)-rayoradarśanena sarveṣāṃ bhinnavākyatvopapatteḥ tataścaikalakṣadvilakṣādijapāḥ sarve'pi p. 186) bhinnāni karmāṇi bhavantu | eteṣu caramasya navalakṣajapasya sarvavyāpakatvena tato'piprakṛtastotrābhāve siddhyabhāvaḥ kimu tatra nyūnajapaiḥ karmabhirityevaṃparatayā'pyuktavākyaśeṣopapatteḥ | kiṃca bhinnakarmanavakapakṣa uttaratraivaṃ japaṃ yathāśakti kṛtvā'dau sādhakottama iti yathāśaktivacanamupapadyate | sarvasyaikakarmatve tu na tatsamañjasaṃ paraṃ tu pañcacatvāriṃśallakṣātmakamekaṃ karmeti vadatāmekavākyatvasyāvaśyamaṅgīkāryatvādvaiśvānaranyāyavirodho navyairudbhāvayituṃ yujyata eva | karmabhedapakṣe tu na tadvirodhaḥ | vastutastu - karmanavakapakṣe'nte punarlakṣajapavidhānaṃ prathamakarmaṇā punaruktaṃ syāt | ante lakṣatrayasya vidhānamiti ratnākarādivyākhyāne'pi tṛtīyakarmaṇā punaruktiḥ | ato madhye navalakṣajapātmakamekameva puraścaraṇarūpam | ante sthalaniyamaviśiṣṭamekalakṣajapātmakameva puraścaraṇatvena vidhīyata iti yuktam | asminnapi pakṣe yathāśaktivacanasyopapatte e(re)tadanupapattyaivā'dimadhyāntavidhibhirekaṃ karmetyutprekṣaṇaṃ parāstam | trīṇyapi bhinnāni puraścaraṇānīti ratnāvalīpakṣastu sahasrasya puraścaraṇatāyā nirastatvādeva nirastaḥ | antyo vidhirlakṣatrayasyeti svīkārastu śaṃkarānandanāthādermahatsāhasamityuktam | ekalakṣajapaḥ kāmya iti pakṣe'pi yathāśaktivacanānupapattiḥ | etena śrīkramasaṃhitaika vākyatvamapi labhyata ityādikaṃ tu dvitīyapaṭalārambha evoktaṃ, dakṣiṇāmūrtisaṃhitāyāṃ lakṣatrayajapa ukta iti cet | tantrarāja ekaviṃśatilakṣajapo'pyukta eveti kiṃ tena | prakṛtatantrarītyā tu dvividhaṃ puraścaraṇamanābādhameveti | jñānārṇavo'pyasmaduktārtha eva svarasa iti tūktameva || 21 || palāśakusumālābhe tvāha - kusumbhakusumairvā'pi trimadhvaktairyathāvidhi | tato bhavati vidyeyaṃ mahāvighnaughaghātikā || 22 || sarvakāmapradā devi bhuktimuktiphalapradā | trimadhupadena kṣīramadhvājyamucyate śarkarāmadhvājyaṃ vā | idaṃ ca palāśapuṣpapakṣe'pyanveti | tathāvidhītyanena hometikartavyatā'nyato grāhyeti dhvanitam | bahudinasādhyajapeṣu vighnānāmāvaśyakatvāttatparihārāya kayācitsaṃkhyayā japaṃ p. 187) saṃsthāpya tāvaddaśāṃśahomādikaṃ samāpya punaravaśiṣṭajapaṃ samāpayediti śiṣṭasaṃmato'rthaḥ | so'yaṃ mahāvighnaughaghātiketyanena sūcitaḥ || 22 || atha homopayuktāni kuṇḍāni teṣāṃ saṃyogapṛthaktvanyāyena ṛtvarthapuruṣārthobhayarūpatāṃ ca darśayati - yonikuṇḍe bhagākāre vartule vā'rdhacandrake || 23 || navatrikoṇakuṇḍe vā caturaśre'ṣṭapatrake | yonikuṇḍe bhavedvāggmī bhage cā'kṛṣṭiruttamā || 24 || vartule tu bhavellakṣmīrardhacandre trayaṃ bhavet | navatrikoṇakuṇḍe tu khecaratvaṃ prajāyate || 25 || caturaśre bhavecchāntirlakṣmīḥ puṣṭirarogatā | padmābhe sarvasaṃpattiracirādeva jāyate || 26 || aṣṭakoṇe tu subhage samīhitaphalaṃ bhavet | khātanābhibhujakoṭimekhalāyonyādibhiḥ salakṣaṇairyutaṃ kuṇḍamityucyate | taccāṣṭavidham | yonikuṇḍādibhedāt | bhagākāramaśvatthapatrākāraṃ yonikuṇḍaṃ trikoṇamiti tayorbhedaḥ | aṣṭapatrakapade kakāraḥ koṇanāmaikadeśaḥ | tenāṣṭapatramaṣṭakoṇaṃ ceti kuṇḍadvayaparam | uttaratra dvayoḥ pārthakyena phalavidhidarśanāt | granthāntare tu pañcaṣaṭsaptāstrāṇi kuṇḍānyapyupalabhyante | trikoṇe meghāvī bhavatīti śrutimanusṛtyā'ha - vāggmīti | ākṛṣṭirākarṣaṇam | śrutau tu bhagāṅkaṃ kuṇḍaṃ kṛtvā'gnimādhāya hutvā vaśī karotītyuktam | tena bhage cā'kṛṣṭiriti smṛtiḥ śrutyantaramūlikā'vaseyā | vartule hutvā śriyamatulāṃ prāpnotīti śrutiṃ vyācaṣṭe - vartule tviti | ardhacandre trayaṃ vāggmitvamākarṣaṇaṃ lakṣmīśca | padmābhaṃ catuṣpatramaṣṭapatraṃ ceti dbividhaṃ granthāntare | etannirmāṇaprakārasteṣāmāhutisaṃkhyābhedena parimāṇabhedaḥ khātanābhyādilakṣaṇāni ca jñānārṇave śāradātilakādau ca draṣṭavyāni || 23 || 24 || 25 || 26 || idānīṃ puraścaraṇāṅgahomamāśrityaiva guṇakāmānāha - mallikāmālatījātipuṣpairājyamadhuplutaiḥ || 27 || p. 188) hutairbhavati vāgīśo mūko'pi parameśvari | atra puṣpāṇi hutvā vijayī bhavatīti śrutau puṣpapadaṃ mallikāditrayaparam | vijayapadaṃ paravādijayaparamityarthaḥ | mallikādikusumatrayasya dvaṃdvāvagataṃ sāhityamupādeyaviśeṣatvādvivakṣitam | tataścaikaiko homastritripuṣpakaraṇakaḥ | homasaṃkhyā tu puraścaraṇajapadaśāṃśarūpaiva | nikhilakāmyadravyavidhānānte yathāśakti japaṃ kṛtvā taddaśāṃśena homayeditijñānārṇavavacanāt | tena nityadravyasya kiṃśukakausumbhānyatarasya bādhaḥ | godohaneneva camasasya kāmyaṃ nityasya bādhakamitinyāyāt | yattu nityahomaṃ purā kṛtvā kāmyahomaṃ samācaredityarṇavavacanaṃ tattu naivedyāntargatahomottarakālavidhānaparaṃ na punarnityadravyakaraṇakahomasamuccāyakam | ājyamadhuplutairiti tu kṣīraśarkarayorbādhanāya | evaṃ sati yāvadapekṣitasya kāmyadravyasya yadyalābhastadā kāmye pratinidheryathāśaktyupabandhasya ca ṣāṣṭhanyāyaviruddhatvādaprāptau vācaniko'pavādaḥ | tathāca kāmyahomaprakaraṇānte jñānārṇavavacanaṃ - nānādravyaiḥ pṛthagbhūtairmiśritairvā varānane | yathāśaktyā tu militairhomaṃ kuryādvicakṣaṇaḥ || iti | evaṃ ca mallikāmālatībhiśca trimadhvaktairvacaḥpatiriti saṃhitāyāṃ dravyadvayasyaiva grahaṇamalābhābhiprāyeṇeti jñeyam | evamuttaratrāpyunneyam || 27 || karavīrajapāpuṣpāṇyājyayuktāni pārvati || 28 || hutvā'karṣayate mantrī svarbhūpātālayoṣitaḥ | candraṃ kastūrikāmiśraṃ hutvā kuṅkumamīśvari || 29 || tataḥ kaṃdarpasaubhāgyollāsasāmarthyavānbhavet | atrāpi japākaravīrayoruktanyāyena samuccitya karaṇatvam | dvaṃdvasamāsabalāt | jñānārṇave japāpuṣpairājyayuktaiḥ karavīraistathāvidhairityatra dvaṃdvābhāve'pi prakṛtatantravacanenopasaṃhārātsāhityavivakṣā | atra jñāpakaṃ kṣīraṃ madhu ca dadhyājyaṃ pṛthagghutvā varānana iti vacane pṛthakpade | tatrāpi dvaṃdvābhāvenaiva pārthakye siddhe punaḥ pṛthagityukteḥ kaṇṭharaveṇa pārthakyānuktau miśraṇānumitijñāpanārthatvāt | tena saṃhitāyāṃ karavīrajapāpuṣpairājyāktairbhuvanatraya ityupapannam | etena jñānārṇavīyavacane p. 189) dvaṃdvābhāve sarvatrāviśeṣeṇa pṛthaksādhanatvamiti tu śaṃkarānandanāthasya bhrama eva | tantrāntarādivirodhāt | candraṃ karpūraṃ kuṅkumaṃ kesaram | etadubhayameva kāmyadravyam | kastūrikā tu saṃskārikā | kaṃdarpasya yāni saubhāgyollāsasāmarthyāni tadvāniti vigrahaḥ | uktaṃ ca jñānārṇave - karpūraṃ kuṅkumaṃ devi miśraṃ mṛgamadena hi | havanānmadano devi mantriṇā vijito bhavet || saubhāgyena vilāsena sāmarthyenāpi suvrate || iti || 28 || 29 || campakaṃ pāṭalādīni hutvā vai śriyamāpnuyāt || 30 || pāṭalādītyādipadena saṃhitoktānāṃ cāmpeyakusumānāṃ pāṭalādiphalānāṃ ca parigrahaḥ | cāmpeyasya campakādbhinnatvāt | jñānārṇave tu jagatīstambhanamapi phalamuktam | sundaramihodaye tu campakaiḥ śrīḥ pāṭalaiḥ stambha iti vyākhyātaṃ tadetattantravirodhādanādeyam || 30 || śrīkhaṇḍamaguruṃ cāpi karpūraṃ purasaṃyutam | hutvā'marapuraṃdhrīṇāṃ devi kṣobhakaro bhavet || 31 || puro gugguluḥ | sa ca saṃskāraḥ śrīkhaṇḍāditrayasya | jñānārṇave tu tasya pārthakyena dravyatvamuktam | eteṣāmapi pārthakyena vā militānāṃ vā sādhanatvam | nānādravyairityuktavacanāt | ekaphalārthatvenānekadravyāṇāmekena vidhinā vidhānasthale sarvatra tasya pravṛtteḥ | dvaṃdvāvagatasāhityāpavādakamātraṃ taditi sundarīmahodayakārāśayastu tantrāntarānavalokanātsvakīyatantrasthapṛthakpadasvārasyādarśanāccety uktam || 31 || dāso'pi labhate sadyo lakṣāmbhoruhahomataḥ | durbhagaḥ subhago bhūyāllakṣakahlārahomataḥ || 32 || ambhoruhaṃ kamalaṃ sakaṇṭakanālam | kahlāraṃ niṣkaṇṭakanālamiti bhedaḥ | anayā lakṣasaṃkhyayā daśāṃśasaṃkhyā nyūnā'dhikā vā bādhyate || 32 || hutvā palaṃ trimadhvaktaṃ kṛtvā smṛtvā maheśvarīm | khecaro jāyate devi gatvā rātrau catuṣpathe || 33 || p. 190) rātrau catuṣpathe gatvā palaṃ māṃsaṃ tantrāntaravaśācchāgasaṃbandhi trimadhvaktaṃ kṛtvā mantreṇa maheśvarīṃ smṛtvā hutvā khecaro jāyata ityanvayaḥ || 33 || tathā dadhimadhukṣīramiśrāllā/jānmaheśvari | hutvā na bādhyate rogaiḥ kālamṛtyuyamādibhiḥ || 34 || atra lājā homakaraṇadravyam | dadhyāditrayaṃ dravyasaṃskāraḥ | tenā'jyasya vaikalpikaśarkarāyāśca bādhaḥ | jñānārṇave tu homo dadhimadhukṣīralājābhirvīravandite | rogahantā kālahantā mṛtyuhantā na saṃśayaḥ || ityuktatvāccaturṇāmapi dravyatvamevetyuktaṃ sundarīmahodaye | vastutastatrāpi dadhimadhukṣīrairlājā iti tṛtīyātatpuruṣa eva na catuṣpado dvaṃdvaḥ | bhakṣyeṇa miśrīkaraṇamiti sūtreṇa samāsaḥ | prakṛtatantrāvirodhāya tathaiva vyākhyātuṃ yuktatvāt | etena madhusarpirdadhikṣīralājairhomādarogateti dakṣiṇāmūrtisaṃhitāyāmapi samāso vyākhyātaḥ | etatpakṣe tu na ghṛtabādha ityeva viśeṣaḥ | yamādibhirityādipadena parakṛtyādigrahaṇam | vyādhigrahaṇamiti prācāṃ vyākhyāne rogavyādhyābherdeścintyaḥ | kālamṛtyuyamāstu devatāviśeṣarūpatvādbhinnā eva || 34 || evaṃ mumukṣujanādhikārake granthe kāmyakarmavistarasyānucitatvaṃ manyamānastantrāntareṣūktānito'pyanavadhikānprayogānsaṃkṣipyā'h a - samastamantrakalpoktairdhyānahomajapādibhiḥ | prayogāḥ kathitā devi sidhyantyeva na saṃśayaḥ || 35 || samastānāṃ saptakoṭyādisaṃkhyānāṃ mantrāṇāṃ ye ye kalpāstantrāṇi teṣūktā ya ye dhyānaikasādhyā homaikasādhyā japaikasādhyā ādipadādarcanādisādhyāśca kāmyaprayogāste sarve'pyanena sidhyantītyatra kriyatprātisvikaṃ vaktavyamatra ca na saṃśayaḥ kārya ityarthaḥ || 35 || anyamantrakaraṇakāḥ prayogā anayā vidyayā kathaṃ sidhyantītyāśaṅkyā'ha - tattanmantrākṣarasthāne vidyāmetāṃ tu vinyaset | etasyāṃ sādhitāyāṃ tu siddhā syānmātṛkā yataḥ || 36 || p. 191) tantrāntarokteṣvanyamantrakaraṇakaprayogeṣu yatra mantrāntarasya viniyogastatra sarvatremāmeva pañcadaśīṃ vidyāṃ vinyaset | taṃ mantraṃ niṣkāsyemaṃ mantraṃ tatsthāne prayuñjīta | athavā mantrāntaraireva te prayogā anuṣṭhīyantām | na tanniṣkāsanenāyaṃ mantrastatsthāne nidhīyatām | naca mantrāntarāṇāṃ puraścaryābhāvena kathaṃ tadīyakāmyaprayogeṣvetadupāsakasyādhikāra iti vācyam | sarveṣāṃ mantrāṇāṃ mātṛkāsarasvatīprakṛtikatvena prakṛtibhūtanikhilākṣarasiddhau vikṛtisiddherāvaśyakatvāt | śrīvidyāyāśca mātṛkayā sahābhedenaitatsiddhau tasyā api siddhatvādityāha etasyāmiti | tataścaitatsiddhyaiva sarvamantrāṇāṃ siddhatvātsarve'pi prayogā vidyopāsakānāṃ phaladā eveti viśiṣya tattatkathanaṃ vyarthameveti bhāvaḥ || 36 || yadyanayā vidyayaiva te prayogāḥ sādhanīyā ityāgrahastadā mantrāntarāṇāṃ sthāneṣveṣā vidyā na kevalā nidheyā'pi tu mātṛkāpuṭitaiva prayojyetyāha - gurupadiṣṭamārgeṇa mātṛkāntaritāṃ nyaset | kartavyaṃ parameśāni sarvasiddhipradāyakam || 37 || mātṛkābhiḥ saṃpuṭīkaraṇamānulomyenaiva vā'nulomapratilomatayā vetyetatsvagurumukhādvijñāya tadājñayā sarvaṃ kartavyaṃ siddhiravaśyaṃ bhavatyevetyarthaḥ || 37 || nanu devatābhedena dhyānajapahomānāṃ parasparavilakṣaṇānāṃ vyavasthitatvenaikenānyasya sādhane sarvasāṃkaryāpattyā vyavasthāpakaśāstrāṇāmānarthakyāpattyā bahu vyākulī syādityāśaṅkya sthūladhyānajapahomādipravīṇaiḥ sthūladṛgvyavasthāmantareṇaiva prayoktuṃ yujyate sūkṣmadṛśā sarvasyaikarūpatvāditi samādhātukāmo gūḍhābhisaṃdhiḥ sūkṣmāṇi dhyānādīnyāha - na dhyānaṃ mukhamudrādikalānāṃ parikalpanam | dhyānaṃ śaktisamāveśātsumahatsāmarasyakam || 38 || mukhādīnāṃ varābhayamudrādīnāṃ raktādivarṇānāṃ ca kalānāmavayavānāṃ parikalpanaṃ na dhyānaṃ, na tāttvikamityavivakṣitaṃ vācyam | manasā parikalpitatvena kṛtrimatvādeveti bhāvaḥ | idaṃ ca nahi nindānyāyena vāstavastutyartham | brahmasvarūpaṃ yacchuddhacaitanyaṃ tadevā'ṇavakārmaṇamāyīyākhyamalatrayarūpāvidyakabandhena p. 192) yuktaṃ jīva ityucyate | tena jīve'pi brahmaṇi vidyamānā nikhilāḥ śaktayaḥ santyeva, paraṃ tu tāstirohitāḥ | tirodhānāpākaraṇe copāyā āṇavaśāṃbhavaśāktabhedena trividhāḥ śivasūtre varṇitāḥ | tadanyatamopāyena svaniṣṭhānāṃ śaktīnāṃ sarvāsāmullāse sati brahmaiva bhavati | tadidaṃ svaśaktipracayo viśvam | śakticakrānusaṃdhānādviśvasaṃhāraḥ | mahāhradānusaṃdhānānmantravīryānubhavaḥ | śivatulyo jāyate | bhūyaḥ syātproktamilanamityādisūtreṣu kṣemarājādibhiḥ savistaraṃ nirūpitam | tadidamāha - dhyānamiti | śaktisamāveśāt, svaśakticakrollāsāt | sumahato mahato mahīyaso brahmaṇaḥ sāmarasyamekībhāvaḥ | ajñāte kapratyayaḥ | tadeva dhyānamakṛtrimamityarthaḥ || 38 || atha sūkṣmajapamāha - saṃyatendriyasaṃcāraṃ proccarennādamāntaram | eṣa eva japaḥ prokto naca bāhyajapo japaḥ || 39 || saṃyato niruddha indriyāṇāṃ jñānakarmendriyāṇāṃ saṃcāraḥ svasvaviṣayābhimukhī pravṛttiryasminkarmaṇi tadyayā bhavati tathā'ntaramantarakṛtrimatayā prasarantaṃ nādamanāhataṃ proccaret | eṣa eva japaḥ sarvavarṇaprakṛtibhūtanādābhyāsena sarvamantrāṇāṃ yugapadeva siddhijanakatvāt | bāhyo vaikharīrūpavarṇānupūrvīviśeṣoccāraṇarūpo japo na japo nākhilamantrasiddhidāyakaḥ | tattadānupūrvīmātrasiddhijanakatvāditi bhāvaḥ || 39 || atha sūkṣmahomamāha - tāvadagnau na hotavyaṃ tattattantroditaṃ yathā | yāvadātmamahāvahnau manaḥpūrṇāhutiṃ hunet || 40 || saṃkalpavikalpātmakasya manasa eva sarvajagatkalpakatāyā jñānavāsiṣṭhādau savistaraṃ pratipādanānmana eva viśvarūpaṃ haviḥ | ātmaiva sarvabhakṣakatvādagniḥ | ata eva śaktisūtraṃ cidvahniravarohapade channo'pi cinmātrayā meyendhanaṃ pruṣyatīti | tataśca yāvadātmāgnau viśvasya pūrṇāhutirnahutā tāvattattattantroktamagnau hotavyaṃ yattaddhotavyaṃ na bhavati | haviṣo'prakṣaṇitvāt | manasyātmani hute tu bāhyahomo'pi homa evetyarthaḥ | taduktam - p. 193) antarnirantaramanindhanamedhamāne homāndhakāraparipanthini saṃvidagnau | kasmiṃścidadbhutamarīcivikāsabhūmau viśvaṃ juhomi vasudhādiśivāvasānam || iti | pūrṇāhutipadena viśvaviṣayakā manovikalpā vṛttirūpā yāvantastāvatāṃ sarveṣāṃ vilāpanamucyate | homo viśvavikalpānāmātmanyastamayo mataḥ | iti tantrarājokteḥ | āntarahomasyānyo'pi prakāro jñānārṇave draṣṭavyaḥ || 40 || nanvīdṛśātmopāsakānāṃ sarvaprayogasāṃkaryasya yuktatve tripuropāsakānāṃ kimāyātamityaha āha - svasaṃvittripurā devī lauhityaṃ tadvimarśanam | pāśāṅkuśau tadīyau tu rāgadveṣātmakau smṛtau || 41 || śabdasparśādayo bāṇā manastasyābhavaddhanuḥ | viśvapratītijanikāḥ śaktayaśca krameṇa yāḥ || 42 || svasaṃvitsvātmaivaṃ tripurā devī | tripuṭītaḥ pūrvakālīnatvāddyotamānatvācca | tasya svātmano vimarśanamitarāviṣayakatve sati tadekaviṣayakamanusaṃdhānam | tacca svātmanyanurāgarūpameveti lauhityamucyate | uktaṃ ca tantrarāje - svātmaiva devatā proktā lalitā viśvavigrahā | lauhityaṃ tadvimarśaḥ syādupāstiriti bhāvanā || iti | ṣaṭtriṃśattattveṣu rāgātmakaṃ tattvaṃ pāśasya sūkṣmaṃ rūpam | bandhakatvāviśeṣāt | aṅkuśasya vāsanātmakaṃ rūpaṃ dveṣaḥ krodhaḥ | dveṣyādvārakatvāt | yattūttarapaṭale'ṅkuśasya jñānarūpatvaṃ vakṣyate tadvirodhastatraiva parihariṣyate | śabdasparśādaya ityādipadena rūparasagandhāḥ | ete pañca tattvātmakā viṣayā bāṇāḥ puṣpasāyakātmakāḥ | mukhe surūpatve sati pariṇāme puruṣatvāt | tasya svātmano dhanurikṣukodaṇḍaṃ tu manastattvaṃ, viṣayaparamārthasvarūpāṇāmindriyāṇāṃ tattadviṣayeṣu prerakatvāt | yathācoktaṃ rahasyanāmasāhasre - p. 194) rāgasvarūpapāśāḍhyā krodhākārāṅkuśojjvalā | manorūpekṣukodaṇḍā pañcatanmātrasāyakā || iti | viśvaviṣayakasphūrtijanikā yā manovṛttayastā eva krameṇa caturasrādibinducakrāntakrameṇa vidyamānāḥ śaktayo jñeyāḥ | taduktaṃ vāsanāpaṭale - anyāstu śaktayaścakragāminyo yāḥ samantataḥ | tāstu viśvavikalpānāṃ hetavaḥ samudīritāḥ || iti | pañcābjāni saptārbudāni ṣaṭkoṭayaśca guptanāmikāḥ śaktayaścakranavake vidyamānatvena mantravaibhavapaṭale pratipāditāḥ | tā eva manovṛttirūpā ityarthaḥ | lalitācakranavake pratyekaṃ śaktayaḥ priye | catuḥṣaṣṭirmatāḥ koṭyastāḥ saṃbhūya puroditāḥ || iti | natvetā vṛttayo'ṇimādyāvaraṇaśaktaya iti bhramitavyam || 41 || 42 || pūrvapaścimakau dvārau prāṇāpānātmakau smṛtau | kālo dhāmāni bhūtāni nava cakrāṇyanukramāt || 43 || cakroddhārāvasare bhūgṛhe dvāracatuṣṭayakathane'pi pūjāprakaraṇe'ṇimāṃ paścimadvāra ityādinā pūrvapaścimadiśoreva dvārānuvādāddvidvārakapakṣābhiprāyeṇa bāsaneyam | prāṇavāyuḥ pūrvadvāramapānavāyuḥ paścimadvāramiti | kāla eko jāgratsvapnasuṣuptyākhyaṃ dhāmatrayaṃ pañca bhūtāni ceti krameṇa nava cakrāṇi | athavā dhāmāni turyāvasthayā saha catvāri | kālaśabdenāṇimādiṣaṇṇavatiśaktivāsanoktā | ekaviṃśatiḥ sahasrāṇi ṣaṭśatānītyetāvatsaṃkhyākaśvāsasamaṣṭirūpasyāhorātrātmakakālas ya sapādaśatadvayaśvāsarūpāḥ kālakhaṇḍāḥ ṣaṇṇavatirbhavanti | te krameṇāṇimādiśaktirūpā iti rahasyaṃ saptaviṃśe paṭale manoramāyāṃ spaṣṭam | tantrarāje kālādinavātmakatvasya cakrāṇāmanuktāvapi tadvyākhyātṛbhiḥ pañcatriṃśe paṭale yantrāṇi mantrāḥ sarvatretiślokavyākhyāvasare cakranavakavāsanāmetāmeva kathayitvā tatsaṃmatyarthaṃ nityāṣoḍaśikārṇave proktamiti granthena kālo dhāmāni bhūtānītyardhameva likhitam | evaṃ sati yatprācīnairvimarśinyādiṭīkākāraiḥ sarvairaikakaṇṭhyena mūlasthapañcamapaṭalasya catuḥstriṃśatā ślokaireva samāptiṃ manyamānairuttaratra paṭhyamānāndaśa ślokānpustakeṣūpalabhyamānānsaṃgatānapekṣitānapi parityajadbhiḥ p. 195) kimabhipretamiti ta eva dra(pra)ṣṭavyāḥ | yadi punaḥ sārdhatriṃśadadhikacatuḥśataślokaghaṭitāyā asyāḥ pañcapaṭalyāḥ pūrvacatuḥśatītisamākhyāsamarthanārthamidaṃ sāhasam | prathamavakroddhārānte sārdhatrayāṇāṃ dvitīyacakroddhārarūpāṇāṃ saptadaśānāmatratyānāṃ daśānāṃ ca ślokānāṃ tyāga ityāśayaḥ syāt | tadā'pyayuktameva | atiprācīnairmanoramākārairetattantrīyatvena likhitaślokālliṅgātpustakeṣūpalambhācca katipayānāmaprakṣiptatve niścite sati samākhyāyā evālpanyūnādhikabhāvāvivakṣayā gauṇatvena nirvoḍhuṃ yuktatvāt | śāradātilakaprathamaśloke pañcāśadarṇairitipadasya saṃkhyāyā naikaṭyādekapañcāśatparateti śrīharṣadīkṣitairvyākhyātatvadarśanāt | sūtasaṃhitāsthadvātriṃśacchabdasya ekadhā ca dvidhā caiva tathā ṣoḍaśadhā sthitā | dvātriṃśadbhedabhinnā vā yā tāṃ vande parātparām || ityatratyasya pañcatriṃśadvyañjanaparatvena vyākhyānācca | ṣaḍaṣṭacaraṇādyātmakagāthāślokatvasyāpi katipayeṣu saṃbhavācca | pratipaṭalaṃ śatameva ślokā itiniyamarakṣaṇāyedṛśanyāyasyaiva manoramāyāmāśritatvācca | asmābhistu tanniṣkarṣo nirarthakatvādupekṣitaḥ || 43 || atha devīpūjanavāsanāmāha - karaṇendriyacakrasthāṃ devīṃ saṃvitsvarūpiṇīm | viśvāhaṃkṛtipuṣpaistu pūjayetsarvasiddhaye || 44 || iti nityāṣoḍaśikārṇavasya pañcamaḥ paṭalaḥ | -------- karaṇānāmāntarāṇāmindriyāṇāṃ jñānakarmabhedabhinnānāṃ cakraṃ samūha eva śleṣācchakticakraṃ tanmadhyasthāṃ devīṃ tripurasundarīṃ saṃvitsvarūpiṇīṃ nirviṣayajñānaikarūpāṃ sarvasiddhaye sarvātmatvalābhāya taddvārā samastatantroktaihikaprayogasiddhyarthaṃ pūjayet | puṣpairityupacāramātropalakṣaṇam | te copacārā viśvāhaṃkṛtirūpāḥ | viśvasminṣaṭtriṃśattattvātmake sarvatrāhaṃbhāvo brahmaivāhamityākārikā sārvadikī parāhaṃtābhāvaneti yāvat | taduktaṃ tantrarāje - p. 196) upacārāścalatve'pi tanmayatvāpramattatā || iti | ananusaṃdhānāvaśyaṃbhāvasamaye svapnādāvapi brahmamayatvabhāvanāviṣaye pramādābhāva eka eva sarve'pyupacārāḥ kimuta jāgraddaśāyāmiti tadarthaḥ | anyadapyuktaṃ tatraiva - jñātā svātmā bhavejjñānamarghyaṃ jñeyaṃ bahiḥsthitam | śrīcakraṃ pūjanaṃ teṣāmekīkaraṇamīritam || iti | atra kāmākarṣiṇyādikatipayanityākalāvāsanārūpakaraṇendriyamātrasyāva yutyānuvādabalāttantrarāje gururādyā bhavecchaktirityārabhyeti proktāstu vāsanā ityantairekaviṃśatyā ślokairuktānāṃ vāsanānāṃ grahaṇamiti dhvanitam | tatprakāraśca tatraiva draṣṭavyo vistarabhayānneha prapañcyate'smābhiḥ | evaṃ catuścatvāriṃśatā ślokairmantrasādhanasyaiva prakāro bāhya āntaraśca saṃkṣipyoktaḥ | ita uttaro granthasaṃdarbhantu prāyeṇā'ntaraikaviṣayako bhaviṣyatīti sarvaṃ śivam || 44 || iti śrībhāskaronnīte nityāṣoḍaśikāmbudheḥ | vyākhyāne setubandhākhye viśrāmaḥ pañcamo'bhavat || 5 || atha ṣaṣṭho viśrāmaḥ evaṃ sārdhatriṃśadadhikacatuḥśataiḥślokairbāhyameva yāgaṃ prapañcyāntaryāgaṃ prapañcenopadeṣṭukāmaḥ paraśivastadviṣayakaṃ devīpraśnamavatārayati - śrīdevyuvāca - devadeva mahādeva paripūrṇaprathāmaya | vāmakeśvaratantre'sminnajñātārthāstvanekaśaḥ || 1 || tāṃstānarthānaśeṣeṇa vaktumarhasi bhairava | dyotata iti devaḥ prakāśaikasvabhāva iti yāvat | tattvaṃ ca jīvamātreṣvaviśiṣṭamatasteṣvapi devetyuktam | teṣvanusyūtatayā krīḍamāna ityarthaḥ | eko devaḥ sarvabhūteṣu gūḍha ityādiśruteḥ | ata eva mahādevo mahāprakāśarūpaḥ | eka eva p. 197) mahānātmā devateti niruktāt : ānmahata ityātvam | mahāprakāśatvādeva paripūrṇaprathāmayaḥ paritaḥ sarvaviṣayāvacchedena pūrṇā vyāptā prathā vistāra jñaptistanmaya tadrūpa | brahmamayaṃ jagadityādāvabhede'pi mayaṭaḥ prayogāt | jñānaikaśarīratve sati sarvaviṣayakatvasya rahasyajātaviṣayakatvavyāpyatvātprakaṭārthānāmiva rahasyārthānāmapyupadeśe tavaivādhikāra iti tribhirviśeṣaṇairdhvanyo'rtha iti parikarālaṃkāraḥ | vāmāḥ sundarā arthāsta evājñātā vāmakāsteṣu īśvaraṃ tadviṣayajñāpane samarthaṃ yattantraṃ pūrvottaracatuḥśatīdvitayātmakaṃ tatra | ajñāte kapratyayaḥ | asminnitipadenottaracatuḥśatyā api vāmakeśvarāntargatatvadvārā pūrvottarabhāgayoraikaśāstryamiti dhvanitam | tena prakaṭarahasyārtharūpāvāntaraviṣayabhede'pi tripurasundaryupāstirūpeṇa viṣayaikyānna śāstrabheda iti bhāvaḥ | ata eva karmakāṇḍabrahmakāṇḍārthapratipādakayorapi pūrvottaramīmāṃsayorvedārthaviṣayakatvāviśeṣādaikaśāstryamiti dhvanitameka ātmanaḥ śarīre bhāvādityadhikaraṇe śaṃkarabhagavatpādaiḥ | sundarā arthā bahiryāgāntaryāgabhedena dvividhā apyajñātā eva sthitāḥ | teṣveka vidhā yadyapi jñāpitāstathā'pyanekaśo'dyāpyajñātārthāḥ santīti tuśabdena dhvanitam | anekaśa itiśaspratyayena rahasyārthasya bāhulyamucitamityapyuktaṃ bhavati | bahvalpārthācchaskārakāditi sūtre vārtikakṛtaucityārtha eva śaso niyamitatvāt | ye tu pūrvapaṭalānte katipaye rahasyārthā uktāste tvalpa ityapyanekaśa ityanenaiva vyañjitam | evamadhunā'pi ye ye tāvadajñātārthāstāṃstānarthānniḥśeṣānvaktuṃ yogyo'si | ajñātārthāstrividhāḥ | cakrasaṃketamantrasaṃketapūjāsaṃketabhedāt | teṣvekaiko'pi punaravāntaraviṣayabhedādvaikalpikapakṣabāhulyācca bahuvidhaḥ | tatra tāṃstānitivīpsayā trividhā arthā api vaktavyā iti kathitam | aśeṣeṇetipadenāvāntaraviṣayasākalyamuktam | tena sarve'pi sāṃketikārthāḥ pratyekaṃ sarvāṃśena vaktavyā ityarthaḥ | bhairavaḥ sarvaśaktibharitaḥ | tathāca śivasūtra udyamo bhairava iti | vārtikamapi - udyamo'ntaḥparispandaḥ pūrṇāhaṃbhāvanāmakaḥ | sa eva sarvaśaktīnāṃ sāmarasyādaśeṣataḥ || p.198) viśvatobharitatvena vikalpānāṃ vibhedinām | alaṃ kavalanenāṣītyanvarthādeva bhairavaḥ || iti | yadvā bhairavo bhayaṃkaraḥ sarvaniyantocyate | bhīṣā'smādvātaḥ pavata iti śruteḥ | mahadbhayaṃ vajramudyatamityādiśrutāvupāttasya bhayaṃkaratvasya parabrahmaliṅgatāyāḥ kampanādhikaraṇe varṇanāt | bhairavatvādeva vidhyādyarthakaṃ vadetiloṭaṃ vihāya vaktumarhasītyevoktam | brūyācchiṣyāya bhaktāya rahasyamapi deśika iti vacanena yogyagurūṇāṃ yogyaśiṣyāyopadeśasyā'vaśyakatvādvadeti dhvanyaḥ || 1 || śrībhairava uvāca - śṛṇu devi mahāguhyaṃ yoginīhṛdayaṃ param || 2 || tvatprītyā kathayāmyadya gopitavyaṃ viśeṣataḥ | guhāyāṃ bhavaṃ guhyaṃ jīvātmaparamātmanoraikyam | ṛtaṃ pibantau sukṛtasya loke guhāṃ praviṣṭau parame parārdhye | yo veda nihitaṃ guhāyāṃ parame vyomannityādiśruteḥ | tatphalakatvādupāsanamapi guhyam | tacca bāhyābhyantarabhedena dvividhamapi rahasyameva | tayormadhye'pyatīva rahasyatvānmahāguhyam | ata eva paraṃ catuḥśatītaḥ paratra kathanīyam | bahiryāgānuṣṭhānaparamparayā śuddhacittasyaivātrādhikārāt | ata eva vede'pyupaniṣada upāsanākāṇḍasya vedāntasaṃjñā | tadarthapratipādakaśāstrasyottaramīmāṃseti ca | yoginīhṛdayanāmakaṃ yoginyāstripurasundaryā hṛccittaṃ pratyayate gacchati prāpnoti devīmanogatamiti yāvat | devyupadeśamantareṇa jñātumaśakyamiti tu dhvaniḥ | atirahasyatvādevādyāvadhi na kasyāpi kathitam | adyaiva tu tvatprītyā tvayi snehavaśena madicchāśaktirūpāyāstavā'jñāyā anatikramaṇīyatayā vā | evaṃ tvayā'hamājñapto madicchārūpayā prabho | iti tantrānte vakṣyamāṇatvāt | ahaṃ kathayāmi tvaṃ śṛṇu viṣayāntaravyāpṛtaṃ mano mā kṛthāḥ | tādṛśānāṃ duravagāhatvāditi dhvaniḥ | akathanīyasyāpyasya kathane hetvantaramāha - gopitavyamiti | viśeṣebhyo gopanīyam | aviśeṣeṇa sarvebhyo na vaktumarhaṃ katipayebhya eva tu vaktuṃ yogyamityarthaḥ | tava sacchiṣyatvena p. 199) tvayyagopanīyatvāt | brūyācchiṣyāya bhaktāya rahasyamapi deśika iti vacanāditi bhāvaḥ | prāñcastu yato rahasyaṃ kathayāmyatastvayā'pi viśeṣato gopanīyamiti hetuhetumadbhāvavaiparītyena vyācakṣate || 2 || idānīmetattantraṃ yogyebhyaḥ pracārayitumājñāpayati - karṇātkarṇopadeśena saṃprāptamavanītalam || 3 || karṇākarṇikayaivedaṃ tantramavanītalaṃ prati samyakprāptaṃ kurviti śeṣaḥ | saṃprāptaṃ yathā syāttathā gopitavyaṃ tvayeti pūrveṇānvayo vā | avanī ca talaṃ ca tayoḥ samāhāro'vanītalam | avanī madhyabhuvanam | talaṃ tadadhobhuvanam | ūrdhvabhuvane sthitvaiva tviyamuktiḥ | ata eva svacchandatantre praśnottaraparairvākyaistantraṃ samavatārayaditi prayogaḥ | ūrdhvadeśāpādānakādhodeśaprāpterevāvatārapadārthatvāt | tena bhuvanatraye'pyetasya pracāraṃ kurvityarthaḥ | karṇāditi lyapo lope pañcamī | tvatkarṇaṃ prāpya tvanmukhānniḥsṛtaṃ tvacchiṣyakarṇaṃ prāpnotu | evamuttaratra | tena pustakādyupāyāntareṇa grahaṇaniṣedho dhvanitaḥ | kurvityasyādhyāhārādimantareṇaiva pūrvameva saṃprāptamastīti vyākhyānaṃ tvadyetipadasvārasikārthaviruddham || 3 || te ke ke viśeṣajanā yebhyo na deyaṃ yebhyaśca deyaṃ tānasādhāraṇairdharmairviśinaṣṭi - na deyaṃ paraśiṣyebhyo nāstikānāṃ na ceśvari | na śuśrūṣālasānāṃ ca naivānarthapradāyinām || 4 || atra deyamityasyottaratra triṣvapi caraṇeṣu pratyekamanvayaḥ | nañaścaturvāraṃ prayogadarśanāt | tenaite catvāro niṣedhāḥ | tataśca paraśiṣyatvanāstikatvāśuśrūṣutvānarthapradātṛtvākhyāścatvāro dharmāḥ pratyekamanupadeśyatāvacchedakā iti sidhyati | anyathā dharmacatuṣka ekadvyādinyunatāyāmapi tasyopadeśagrahaṇe'dhikāraḥ syāt | etena vidyā ha vai brāhmaṇamājagāma | gopāya mā śevadhiṣṭe'hamasmi | asūyakāyānṛjave'yatāya na mā brūyā vīryavatī tathā syāmitiyāskalikhitaśrutau nakārasya pratyekamanvayaḥ kārya ityupabṛṃhitaṃ bhavati | vidyā śrīvidyā brāhmaṇaṃ brahmādhīte brahma veda vā brāhmaṇastaṃ pratyājagāma | āgatyovāca | brahmaśabdāttadadhīte tadvedetyaṇ | p. 200) na śilpādijñānayukte vidvacchabdaḥ prayujyate | mokṣaikahetuvidyā ca śrīvidyā nātra saṃśayaḥ || iti brahmāṇḍapurāṇādvidyāpadena prakṛtavidyaiva mukhyatayocyate | etatpratipādakatvādvedādividyā gauṇya ucyante | sā vidyā kimuvācetyata āha - gopeti | māṃ gopāya tvaṃ tava nidhirasmyaham | madgopanamātreṇa tubhyaṃ sakalapuruṣārthāndāsyāmītyarthaḥ | gopanaṃ nāma kīdṛśaṃ tadāha-asūyeti | śāstraguptaśca yo'bhyasūyati| asti nāsti diṣṭaṃ matiriti ṭhak (?) | anṛju śuśrūṣāyāṃ vakraḥ | ayataḥ, asaṃyatāriṣaḍvargaḥ krodhalobhādyadhīna iti yāvat | īdṛśebhyo māṃ na brūyāḥ | tānpratyanuktau kiṃ syādata āha-vīryeti | tathā cedvīryavatī yathoktaphaladānasamarthā syāṃ tadabhāve na syāmityarthaḥ | upabṛṃhitaṃ cedamātmapurāṇe - brahmavidyā'tisaṃkhinnā brahmiṣṭhaṃ brāhmaṇaṃ yayau | vārāṅganāsamāṃ mā hi mā kṛthāḥ sarvasevitām || gopāya māṃ sahaiva tvaṃ kulajāmiva yoṣitam | śevadhistvakṣayaste'hamiha loke paratra ca || ityārabhya - nindā guṇavatāṃ tadvatsarvadā'rjavaśūnyatā | indriyādhīnatā nityaṃ strīsaṅgaścāvinītatā || karmaṇā manasā vācā gurau bhaktivivarjanam | evamādyā yeṣu doṣāstebhyo varjaya māṃ sadā || evaṃ hi kurvato nityaṃ kāmadhenurivāsmi te | vandhyā'nyathā bhaviṣyāmi lateva phalavarjitā || ityantena | evaṃ ca nāstikādisaṃbandhamātreṇa gurorapi vidyānaiṣphalye nāstikādīnāṃ tu vidyāprāptāvapi sutarāṃ phalābhāva uktaḥ | tataśca nāstikāderupadeśe phalābhāva eva dūṣakatābījamiti yāvat | ata eva teṣāmanadhikāravyavahāraḥ saṃgacchate | phalabhoktṛtvasyaivādhikārapadavācyatvāt | kādimate'pi sacchiṣyalakṣaṇānta evaṃvidho bhavecchiṣya itaro duḥkhakṛdgurorityuktvā guruduḥkhapadatvaṃ dūṣakatābījamuktam | p. 201) kulārṇave'pi - duṣṭānvavāyajaṃ duṣṭamityādinā tyājyaśiṣyānuktvopasaṃhṛtam - tasmādevaṃvidhaṃ śiṣyaṃ na gṛhṇīyātkathaṃcana | yadi gṛhṇāti mohena tatpāpairvyāpyate guruḥ || iti | tena śiṣyapāpaprāptidūṣakatābījamuktaṃ bhavati | itthaṃ ca sati yaḥ paraśiṣyo'pi sannanyasminsadgurāvapi bhaktiyuktaḥ śuśrūṣayā vatsarādhikamuṣita āstikatvādiguṇaviśiṣṭaśca tasya parityāge kiṃ dūṣakatābījaṃ kathaṃ vā tasyānadhikāraḥ | nacoktaśrutismṛtibalādeveti vācyam | anasūyatvācchuśrūṣutvādapāpatvācca | kiṃca - madhulubdho yathā bhṛṅgaḥ puṣpātpuṣpāntaraṃ brajet | jñānalubdhastathā śiṣyo gurorgurvantaraṃ śrayet || itivacanavirodhaḥ | paraśiṣyatvasyaivānadhikāritāvacchedakatve gurvantarāśrayaṇavidhyasaṃbhavāt | naca bhavanmate'pi - labdhvā kulaguruṃ samyaṅna gurvantaramāśrayet | itivacanavirodha iti vācyam | tasya kauladharmalābhe vaiṣṇavādidharmopadeṣṭāraṃ nā'śrayediṃtyevaṃparatvenāpyupapatteḥ | athavā kauladharmāṇāmatigahanatvena teṣāṃ sarveṣāmekasmādeva gurorlābhasaṃbhave'pi tataḥkiṃcidanyasmātkiṃcidevaṃ bahugurūpāstirna kāryetyarthaḥ | ekasmādgurosteṣāṃ sarvāṃśenālābhe tu gūrvantarādapi jñānaṃ saṃpādyameva madhulubdha iti vacanāt | ata eva śaktirahasye - kaulike guravo'nantā iti | ekagurūpāstiriti kalpasūtramapi jñānapūrṇagurulābhaparameva | naca vaiṣṇavādimatāntarapravīṇaguroḥ śiṣyaḥ paraśiṣyapadenocyata iti vācyam | devatāntarabhakteḥ patyuta sundarībhaktyādhāyakatvena sundarībhaktyudaye tasyāpi grahītuṃ yuktatvāt | vastutastu sundarīdīkṣāvato bahiryāgapravīṇasyāntaryāgādhikāravicāre kathaṃ devatāntarabhaktaḥ paraśiṣyapadena grahītuṃ yuktaḥ | naca kulārṇave paraśiṣyaṃ ca pākhaṇḍaṃ dhūrtaṃ paṇḍitamāninamityādinā parityāgaṃ vidhāya tasmingurau saśiṣye tu devatāśāpa āpatediti vipakṣe daṇḍavidhānādeva tattyāga iti vācyaṃ, dūṣakatābījābhāve p. 202) śāpasyāpi vaktumayuktatvāt | madhulubdha iti vacanasyānavakāśāpatteruktatvācceti | cet | maivam | iha paraśiṣyapadena parasminneva gurau yasya dṛḍhatarā bhaktirna svasmiṃstasya grahaṇāt | naca tasya gurubhaktyabhāvādevānadhikāraḥ | pūrvagurau bhaktisattvena gurubhaktisāmānyābhāvābhāvāt | athavā parasya gurorabhimānadārḍhyādgurvantarāśrayaṇe yadi pūrvagurościttakṣobhaḥ syāttādṛśaśiṣyasyeha paraśiṣyapadena grahaṇam | harau ruṣṭe gurustrātā gurau ruṣṭe na kaścana | iti vacanena gurukopātmakapratibandhe sati prakṛtajñānenāpi phalānudayasya suvacatvāt | tataśca pūrvaguroryadyanumatistadā tādṛśaparaśiṣyāyāpi saguṇāya vaktavyameva | ata eva kulārṇave - mantrāgamādyamanyatra śrutaṃ nāthe nivedayet | gurvājñayā tadgṛhṇīyāttadaniṣṭaṃ vivarjayet || iti vacanaṃ saṃgacchate | naca yadā pūrvagururalpajñaḥ paragurusevāṃ ca śiṣyasya sarvathā nānumanyate tādṛśaśiṣyasya kā gatiriti vācyam | tadā gurudvayajñānatāratamyaniścaye sati pūrvagurorutpathapratipannatve tatparityāgasyaivārimantratyāgasyeva kartuṃ yuktatvāt | gurorapyavaliptasya kāryākāryamajānataḥ | utpathapratipannasya parityāgo vidhīyate || iti vacanāt | tāratamyaniścaye svayamasamarthaścediha janmani mama jñānādṛṣṭaṃ nāstīti niścitya pūrvagurumevopāsīnastiṣṭhet | tadayaṃ mathito'rthaḥ - yadi paraśiṣyaḥ sakalaguṇasaṃpannaḥ svamupāste tadā tadgurāvajīvati niḥśaṅkaṃ taṃ parigṛhṇīyāt | jīvati tu tasminnutpathapratipanne sati tadanumatiṃ vinā'pi parigṛhṇīyāt | utpathamapratipanne tu tadanumatyaiva gṛhṇīyāditi | iyaṃ ca vyavasthā mūla eva paraśiṣyebhya iti saṃpradānacaturthyā'nyatra ṣaṣṭhyā ca sūcitā | parasvatvotpādana eva caturthī | tadabhāve ṣaṣṭhīti brāhmaṇāya vāso dadāti rajakasya vāso dadātīti prayogayoḥ siddhatvāt | svatvasya svāmitvanirūpitatvena svāmitvasya tajjanyaphalabhoktṛtvarūpatvena p. 203) ca saṃpradānatvatadabhāvayoradhikārānadhikārasvarūpa eva paryavasānāt | tataśca paraśiṣyāṇāṃ svadīyamānajñānajanyaphalabhoktṛtvamastyanyeṣāṃ nāstīti vibhaktidvayena sūcite sati na deyamitiniṣedho'tra gurvanumatirahitaparaśiṣyaviśeṣaparo'nyatra sarvapara iti sidhyati | prāñcastu - ye vidyāntareṣu pāramparyeṇādhigatāśeṣarahasyaparamārthāḥ prāptapūrṇābhiṣekāśca te paraśiṣyā iha vivakṣitā ityāhuḥ | tatra vidyāntarapadena kāmarājalopāmudrādividyāvibhedā vivakṣitā uta bagalāśyāmalādividyāḥ | nā'dyaḥ | tāsāmabhedasya vidyoddhārāvasara evopapāditatvena tadīyapāramārthikarahasyasyāpyabhedena tadadhigame hātavyārthābhāvena gurvantarāṣekṣāyā evābhāvāt | nāntyaḥ | bagalādiśaktyupāsteḥ sundaryupāstipūrvabhūmikārūpatvena tadupāstyā sundarībhaktyudaye sati tasyāpi grāhyatvāt | asyāmeva vidyāyāṃ pūrṇābhiṣekasadasadbhāvābhyāṃ vyavasthā tu mānābhāvaparāhatā | yattu pūrṇābhiṣekakartā yo gurustasyaiva pāduketi vacanaṃ tatpādukāmantrānte gurunāmayojanavidhau bahugurukasya vikalpaprāptau niyāmakaṃ sanna bhavadabhimatavyavasthāpanāyālam | yadapi nāstikānāṃ na deyamityarthe gītāvacanaṃ likhyate na buddhibhedaṃ janayedajñānāṃ karmasaṅginamiti tadapi cintyam | nāstikakarmaṭhayoratyantaṃ bhedāt | guruśuśrūṣā śrotumicchā nirūḍhalakṣaṇayā gurusevocyate | tasyāḥ prāyeṇa gurvājñāvākyaśuśrūṣāpūrvakatvāt | tadviṣaye'lasānāṃ vimukhānām | anartho'niṣṭaṃ tatpradāyināṃ ripūṇām | ata evendreṇa pratardanāya brahmavidyopadeśe saṃdehaḥ kṛtaḥ | yadyapyasminguṇāḥ santi tathā'pyeṣa ripurhi na ityuktamātmapurāṇe | yadvā, artho dhanam | tatpradāyibhinnā anarthapradāyinasteṣām | guruśuśrūṣayā vidyā puṣkalena dhanena veti vacanāt || 4 || parīkṣitāya dātavyaṃ vatsarordhvoṣitāya ca | etajjñātvā varārohe sadyaḥ khecaratāṃ vrajet || 5 || vatsarordhveti parīkṣāyogyakālopalakṣaṇam | śīlaṃ saṃvasatā jñeyaṃ tacca kālena bhūyasetivacanāntarānuguṇyāt | tena tantrāntare vatsaratrayaparīkṣoktirvyākhyātā | etadvakṣyamāṇaṃ saṃketatrayam | khe parame vyomni caratīti khecarī devī p. 204) tasyā bhāvaḥ khecaratā | tvatalorguṇavacanasyeti puṃvadbhāvaḥ | tathā ca śivasūtraṃ vidyāsamutthāne svābhāvike khecarīmudrā śivāvastheti | idaṃ ca vyākhyātaṃ vārtikakāraiḥ - vidyāyāḥ prāksamākhyātarūpāyāḥ śaṃkarecchayā | svābhāvike samutthāne samullāse svabhāvaje || avasthā yā śivasyāntaravasthāturabhedinī | sphurattāmeva saṃpūrṇasvānandocchalanātmikām || mudaṃ rātītyato mudrā khecarī cinnabhaścari | vyajyate sādhakasyāsyā viśvottīrṇasvarūpiṇaḥ || iti | yo veda nihitaṃ guhāyāṃ parame vyomannitiśrutiśca | tataśca ya eva tanmahāguhyaṃ veda sa mahāguhyameva bhavatītyarthaḥ | brahma veda brahmaiva bhavatīti śruteḥ || 5 || śāstrottarārdhamārabhate - cakrasaṃketako mantrapūjāsaṃketakau tathā | trividhastripurādevyaḥ saṃketaḥ parameśvari || 6 || yāvadetanna jānāti saṃketatrayamuttamam | na tāvattripurācakre paramājñādharo bhavet || 7 || cakraṃ śaktisamūhastasya saṃketo rahasyaṃ rūpam | mantrapūjayoḥ saṃketakau mantrasaṃketakaḥ pūjāsaṃketakaścetyarthaḥ | dvaṃdvānte śrūyamāṇaṃ padaṃ pratyekamabhisaṃbadhyate | triṣu kapratyayastvajñātārthakaḥ | saṃketatrayajñāne brahma bhavatītyanvayamuktvā vyatirekamāha-yāvaditi | tripurācakre traipuraśaktisamūhamadhye | paramā ca sā'jñā ca paramājñā vedāntargatavidhiniṣedhātmakaliṅādivācyā yāṃ śabdabhāvaneti bhīmāṃsakā manyante | sā hi tripurasugdaryājñārūpaiveti samarthitaṃ mīmāṃsāvādakautūhale'smābhiḥ | uktaṃ ca kūrmapurāṇe himavantaṃ prati bhagavatyā - mamaivā'jñā parā śaktirvedasaṃjñā purātanī | ṛgyajuḥsāmarūpeṇa sargādau saṃpravartate || iti | p. 205) tasyā dhara āśrayo devyeva | etadajñāne devīsvarūpo na bhavedityarthaḥ | nijasaṃviddevatācakreśvaratvaprāptiriti śaktisūtre | śuddhavidyodayāccakreśatvasiddhiriti śivasūtre'pyayamevārthaḥ pratipāditaḥ || 6 || 7 || tatrā'dau cakravāsanāṃ vaktuṃ pūrvavarṇitaṃ cakramanūdya śiṣyāvadhānāya pratijānīte - tacchaktipañcakaṃ sṛṣṭyā layenāgnicatuṣṭayam | pañcaśakticaturvahnisaṃyogāccakrasaṃbhavaḥ || 8 || etaccakrāvatāraṃ tu kathayāmi tavānaghe | śaktitrikoṇaiḥ pañcabhirvahnitrikoṇaiścaturbhiśca militairmadhyacakramātramutpannaṃ tāsāṃ navayonīnāṃ saṃveṣṭanarūpātsaṃyogādarthātpadmadvayabhūgṛhaiḥ | tena pūrṇacakrasya navāvayavakasya yasya saṃbhavastadetaccakrāvatāraṃ rekhārūpacakrasya mūlabhūtaṃ tāttvikaṃ rūpaṃ tava kathayāmītyarthaḥ | śaktisṛṣṭilayavahniśabdānāmarthāḥ pūrvamevoktāḥ | prāñcastu śaktivahnīnāmeva parasparasaṃśleṣaparatvena saṃyogapadaṃ vyācakṣate | tanmate madhyacakramātrasya saṃbhava ityeva paryavasānāduttaratra bāhyacakrasyāpi vāsanānāṃ varṇanīyatayā saṃdarbhavirodhāpattiḥ | naca tathā'pi binduvāsanānāmapi varṇayiṣyamāṇatvāttatsaṃbhavasyehānuktau saṃdarbhavirodhatāvasthyamiti vācyam | bindoḥ kāmeśvarābhinnasya nirguṇaparaśivarūpatayāḥ pūrvamuktatvena tasyotpattyabhāvāt | cakroddhāradaśāyāmeva karkāṭakena vṛttalekhanadaśāyāmardhato bindusiddhyabhiprāyeṇa tadanuktervā || 8 || idānīṃ bindvādibhūgṛhāntacakrasamaṣṭisaṃbhavaṃ sāmānyenā'ha - yadā sā paramā śaktiḥ svecchayā viśvarūpiṇī || 9 || sphurattāmātmanaḥ paśyettadā cakrasya saṃbhavaḥ || pūrvatantre hi sṛṣṭikramaḥ kathitaḥ | tatra tripurā paramā śaktirādyā jñānāditaḥ priye, ityanena jñānecchākriyātaḥ pūrvaṃ sṛṣṭiprāgabhāvasya vinaśyadavasthatārūpā daśā'pi kācittripurānāmnī parā śaktiḥ kathitaiva tāṃ smārayituṃ yadā sā paramā śaktiriti siddhavatkṛtyeha nirdeśaḥ kṛtaḥ | sā devī svecchayā svaniṣṭhāṃ p. 206) sphurattāṃ yadā paśyati tadā cakrasya viśvābhinnasya trikoṇādicakrasya saṃbhava utpattirbhavatītyarthaḥ | ayaṃ bhāvaḥ - mantrārthavādetihāsapurāṇādiprāmāṇyājjagataḥ sṛṣṭipralayau vartete evetyavivādaḥ | tayośca vyaktibhedena parasparānantaryaṃ ghaṭīyantrasthaghaṭānāmiva punaḥpunarāvṛttiranādisiddhetyapyavivādameva | tataśca sṛṣṭiṃ varṇayatā yaṃ kaṃcitpralayamārabhyaiva varṇanīyā | tatra pralayo nāmānantaśaktikasya brahmaṇaḥ svarūpamātreṇa kaṃcitkālamavasthānaṃ suṣuptikāle jīvasyeva pūrvasṛṣṭidaśāyāṃ ye tāvañjñānānudayānna muktimāpannā jīvarāśayaste tattadadṛṣṭāni ca pañca mahābhūtāni sthūlasūkṣmāṇi ca kārpāsabīje paṭā ivasūkṣmarūpeṇa pralayakālīnabrahmaṇi tiṣṭhanti | yathā'ḍāntajale barhī(mahī)tyādipūrvalikhitavacanāt | ata eva cidbahniravarohapade channo'pi cinmātrayā meyendhanaṃ pruṣyatītiśaktisūte bhāṣyaṃ mātrāpadasyedamākūtaṃ yatkavalayannapi na sārvātmyena grasate'pitvaṃśena saṃskārātmanā tatsthāpayatīti | tataśca suptasya jīvasya svata evotthāne tadīyaṃ karmaiva yathā kāraṇaṃ suṣuptikāle sakale vilīne tamobhibhūtaḥ sukharūpameti | punaśca janmāntarakarmayogātsa eva jīvaḥ svapiti prabuddhaḥ || ityādiśrutisiddhaṃ tathā pūrvasṛṣṭikālaprāṇyadṛṣṭavaśādevatā(?)saśaktike brahmaṇi prāthamikavṛttyudgama iti na tatra kāraṇāntaraṃ mṛgyam | nacādṛṣṭasyaiva prathamavṛttiṃ prati kāraṇatve pralayārambhamadhyakālayorapi tadāpattiriti vācyam | asya paryanuyogasya suṣuptāvapi tulyatvāt | abhidhātādeḥ kālāntare vedanājanakatvasyāpi darśanena kāraṇavaicitryādevopapatteśca | sā ca vṛttiricchārūpā svaniṣṭhasphurattā darśanaviṣayiṇī svecchayā'tmanaḥ sphurattāṃ paśyeditimūlasvarasāt | yadi punarātmanaḥ sphurattāmahaṃ paśyeyamityākārakecchāṃ prati sphurattājñānasya kāraṇatvādichātaḥ pūrvaṃ jñānasyā'vaśyakatvānnecchāvṛtteḥ prāthamyamityucyate tadā pāṭhakramādarthakramasya balavattyādātmanaḥ sphurattāṃ dṛṣṭvecchediti vaiparītyena vyākhyeyam | uktaśrutau svapiti prabuddha ityasya suptaḥ prabudhyatīti yākhyānavat | vastutastu tadaikṣata bahu syāṃ prajāyetetiśratāvīkṣaṇasya bahu p. 207) syāmityākārakatāpradarśanātprāthamikī vṛttiricchājñānobhayarūpā | so'kāmayata bahu syāmitivākyāntaraikavākyatvācca | kiṃ bahunā tattamo'kurutetyādiśrutyantaraparyālocanayā saiva ca kṛtirūpā'pi | icchātvajñānatvakṛtitvānāṃ sāṃkaryasyāpi śrutibalādaṅgīkāre bādhakābhāvāt | sāṃkaryabhiyā teṣāmajātitvādvā sāṃkaryasya jātyabādhakatvādvetyanyadetat | etena svābhāvikī jñānabalakriyā ceti śrutirapyupapadyate | tatra balaśabdasyecchāparatvena prācīnairvyākhyānāt | icchājñānakṛtīnāṃ dharmiṇā sahābhede tatrotpadyamānāyā vṛtterapi trirūpatvasya nyāyasiddhatvāt | ekavacanena karmadhārayadhvananādanyonyābhedasiddheśca | svecchayetyabhede tṛtīyā | icchābhinnekṣaṇavatītyarthaḥ | tasyāṃ vṛttau viṣayaṃ pradarśayati - sphurattāmātmana iti | ātmaniṣṭhāṃ sphurattāmityarthaḥ | sā ca sṛṣṭireva | tathāhi prakāśasya hyeṣa svabhāvo viṣayavyāptyaiva svasphurtiriti | dīpaprabhātapacandrikāṇāṃ gṛhāṅgaṇādisaṃbandha ivāntarikṣe'pi tṛṇaparṇapakṣādivyāptimantareṇaiva sphūrtyabhāvāt | naca dīpasya viṣayasaṃbandhamantareṇāpi sphurtidarśanena tatroktaniyamavyabhicāra iti vācyam | dīpasya prabhāpaṭalāśrayaratnasyeva prakāśādbhinnatvāt | naca tasya tadbhinnatve tejasyantarbhāvānāpattiḥ | ratnavadeva tasyāpīṣṭatvāt | naca ratne gurutvadhanatvayordarśanena tasya pārthivatve'pi dīpe tayorabhāvena pārthivatvānupapattiriti vācyam | dhūmapaṭale tayoradarśanena tayoḥ pārthivatvavyāpyatvābhāvāt | pañcīkaraṇaprakriyāyāḥ sarvatrāviśeṣe'pi pārthivāṃśādhikyenaiva pārthivatvavyavahārasya nirvoḍhatayā dīpe ghanatāviśeṣadarśanena prabhāpekṣayā pārthivāṃśādhikyasya svīkartuṃ yuktatvācca | taijasatvavyavahārasya kāṃsyādāviva prakāśāśrayatvenopapatteśca | etena candrasūryāvapi vyākhyātau | tataśca prakāśamātrasya viṣayādhīnasphurtikatvādbiṣayasyāpi prakāśasaṃbandhenaiva sphura(ṇātsphura)ṇajñānasyāpi prakāśasvarūpatvāttasya viṣayaiḥ saha yaḥ saṃbandho viṣayaviṣayibhāvākhyastattvameva sphuraṇalakṣaṇam | tadvattvaṃ ca pratiyogitvānuyogitvatādātmyānyatamasaṃbandhena | tena jñānaṃ sphurati ghaṭaḥ sphurati tayoḥ saṃbandhaḥ sphuratītitrividhavyavahārasyāpyupapattiḥ | evaṃ brahmaṇo'pi prakāśaikarūpatvena tanniṣṭhasphurattāyā viṣayitāsaṃbandhena sṛṣṭirūpaviṣayatvaikasvarūpatvātsphurattāpadasya p. 208) sṛṣṭirityartho yujyata eva | viṣayatatsaṃsarganiṣṭhayoḥ sphurattayornirāsāyā'tmana iti padam | seyaṃ sphurattārūpā sṛṣṭireva kriyā | kṛtiḥ kriyā yatnaḥ sṛṣṭirityeteṣāṃ padānāmanarthāntaratvāt | yatnatadviṣayayorabhedopacārādvā | ata eva vyāsena kṛte'pi purāṇādau vyāsasya kṛtiriti vyavahāraḥ | tenecchayā sphurattāṃ paśyedivipadatrayeṇecchākṛtijñānānāmaikyadhvananānicchāditrayasam aṣṭirūpaśāntādevīsvarūpamīkṣaṇamityuktaṃ bhavati | tadayaṃ niṣkarṣaḥ sṛṣṭimahaṃ vitanuyāmityākārikī prāthamikī vṛttiricchājñānakriyātmikā śāntānāmnī yadā jātā tadā tatkāla eva cakrasya saṃbhavaḥ | icchāmātraṃ prabhoḥ sṛṣṭiritivacanena vilambābhāvāt | vṛtterapi sṛṣṭyantargatatvena tadātanatvasyā virodhācceti || 9 || athedṛśī śāntātmikā prathamā vṛttireva binducakrasya vāsaneti pratipādayati- śūnyākārādvisargāntādbindupraspandasaṃvidaḥ || 10 || prakāśaparamārthatvātsphurattālaharīyutāt | prasṛtaṃ viśvalaharīsthānaṃ mātṛtrayātmakam || 11 || śūnyākāratvādibhiḥ pañcabhirviśeṣaṇairākṣiptaṃ parabrahma viśeṣyam | tādṛśaviśeṣaṇapañcakaviśiṣṭabrahmaṇaḥ sakāśātprasṛtaṃ cakraṃ baindavaṃ bhavatītyuttaraślokasyapadadvayākarṣaṇenānvayaḥ | prāñcastu bindorjātaṃ baindavaṃ tatra jāta ityaṇū | bindusaṃbhūtaṃ trikoṇacakramityartha ityāhuḥ | etatpakṣe trikoṇacakramiti vaktavye baindavamityuktistu kvacidvāsanāyāṃ bindutrikoṇayorabhedadhvananārtheti vaktavyam | trikoṇe baindavaṃ śliṣṭamiti brahmāṇḍapurāṇāt | tatprayojanaṃ ca manvasre vyaktī bhaviṣyati | cakrasya svarūpamāha - mātṛtrayātmakamiti | mātaro viśvajananya icchājñānākriyānāmikā devyastattritayasamaṣṭirevā'tmā svarūpaṃ yasya tat | uktāyāḥ prāthamikavṛttericchāditrayarūpatvāt | mātṛpadenaivecchādiparāmarśastu vāmāditrayasamaṣṭirūpatāyāḥ śleṣeṇa paśyantyādimātṛkātrayasamaṣṭirūpatāyāśca dhvananārtham | mātṛrūpatvādeva viśvalaharīsthānaṃ ca viśvaṃ ṣaṭtriṃśattatvātmakameva laharyastaraṅgāsteṣāṃ sthānamādhāraḥ | viśvasya laharītvoktyā tādṛśavṛtteḥ samudratulyatā p. 209) dhvanitā | tādṛśavṛttyudgamottarameva krameṇa sarvasṛṣṭīnāṃ jāyamānatvādviśvajanakamityarthaḥ | baindavapadasya trikoṇaparatvapakṣe trikoṇasya baindavatvavidhānaṃ tvetatkāraṇaṃ parabrahmaiva bindorvāsaneti dhvanīyatum | tena parabrahmaiva bindustasyekṣaṇātmā vṛttireva trkoṇamiti prācāṃ matasthitiḥ | vastutastu prathamopasthitatvādbaindavapadasvārasyācchrutyānuguṇyāccāyaṃ grantho binducakravāsanāpratipadanapara eva yuktaḥ | nacaivaṃ satyuttaragranthe trikoṇavāsanāyā akathanena saṃdarbhavirodhaḥ | trikoṇavasukoṇayormelanena navayonicakrasyaikavāsanāvarṇanena tadabhāvāt | trikoṇamātravāsanāyā ativistṛtatvena brahmāṇḍapiṇḍāṇḍayoraikyabhāvanāsiddhyuttarakālaikavibhāvanīyata yottamādhikārikatvenā'tmanaḥ sphuraṇaṃ paśyedityādinā pārthakyenāgre vakṣyamāṇatvācca | tasmādicchā jñānā kriyeti tryātmakamīkṣaṇameva binducakrasya vāsanā | tasminpūjanīyaṃ yattadeva paraṃ brahma | tathācā'tharvaṇāḥ śaunakaśākhīyā āmananti-aṣṭācakrā navadvārā | devānāṃ pūrayodhyā | tasyāṃ hiraṇmayaḥ kośaḥ | svargo loko jyotiṣā'vṛtaḥ tasminhiraṇmaye kośe tryare tripratiṣṭhite | tasminyadvyakṣamātmanvattadvai brahma | taittirīyaśākhāyāṃ tu prathamāntamiti viśeṣaḥ | trailokyamohanādisarvasiddhipradāntacakrāṣṭakayuktaṃ navayonighaṭitamanyeṣāmasādhyaṃ devatāvāsabhūtaṃ śrīcakranagaraṃ yattatrāpyuttamaḥ kośo jyotirmayaḥ svargatulyastrikoṇanāmako'sti tasminkoṇe tridhā pratiṣṭhitaṃ trisamaṣṭisvarūpaṃ binducakramasti | tasminbinducakre svātmanīva yadyakṣaṃ mahābhūtaṃ pūjanīyaṃ tadbrahmaiveti vāsanāmajñā jānanti | bhrājanādiviśeṣaṇaviśiṣṭāmaparājitākhyāṃ nagarīṃ prati brahmaiva yasmādā viveśeti samudāyārthaḥ | brahmopāsakānāṃ gantavyā punarāvṛttivarjitā'parājitākhyā nagarī kācidasti | yasyāmaranāmakoṇyanāmakaśceti dvau hradau sudhāmayau vartete ityādikaṃ tu śrīśaṃkarabhagavatpādaiḥ sūtrabhāṣyānte varṇitam | tannagarābhinnamidaṃ śrīcakram | atra tripratiṣṭhita iti śabdo na tryarasya viśeṣaṇaṃ tathātve tasminnitipadadvayasya vaiyarthyāpatteḥ | ato bindupara eva | tena binducakrasya tryātmakatvavāsanā siddhā bhavatīti draṣṭavyam | binducakrasya mūlabhūtamīkṣitṛ paraṃ brahma viśinaṣṭi śūnyākārādityādinā | śūnyā avidyamānā ākārā ākṛtayo'vayavasaṃsthānaviśeṣā p. 210) yasmiṃstacchūnyākāraṃ tasmānnirākārāditi yāvat | vividhaḥ sargo visargo nānāvidhā sṛṣṭistasyānto layo yasmiṃstadvisargāntam | tasmātpralayakālīnāditi yāvat | spadi kiṃciccalana iti dhātoralpacalanārthakaḥ spandaśabdaḥ | sa ca prakṛṣṭaḥ praspandaḥ, atyalpataracalanam | bindūnāṃ praspandā bindūpraspandāstādṛśāḥ saṃvido jñānasvarūpā jīvarāśayo yasmiṃstasmādbindupraspandasaṃvidaḥ | yasya cidambhodherbindutulyā aṃśā īśadbhinnā jīvā ityarthaḥ | mamaivāṃśo jīvaloke jīvabhūtaḥ sanātanaḥ | itivacanāt | bhedasyātyalpatvoktyā tasya bhānamātraṃ natu tattvataḥ so'stīti dhvanitam | syandū prasravaṇa itidhātuto niṣpannaprasyandapadapāṭhe'pi binduprasrāvā jīvā ityatho'pi na virudhyate | paramārthasya satyasya bhāvaḥ paramārthatvaṃ pāramārthikaṃ rūpamiti yāvat | prakāśa eva paramārthatvaṃ yasya tasmātprakāśaparamārthatvāt | prakāśaikasvarūpādityarthaḥ | sphurattāḥ sṛṣṭaya eva laharya ūrmayastābhiryutātsphurattālaharīyutāt | sṛṣṭestaraṅgasthānīyatvoktyā cidambhodhestasyāścātyantābhedo bhāsamāno bhedastu kalpita iti sūcitam | ata eva nānārūpaṃ brahma mā prasāṅkṣīdataḥ prakāśaikarūpatvamuktam | tenetareṣāṃ rūpāṇāṃ viśvasaṃbandhitoktā | asti bhāti priyaṃ rūpaṃ nāma cetyaṃśapañcake | ādyaṃ trayaṃ brahmarūpaṃ jagadrūpaṃ tato dvayam || ityabhiyuktokteriti | atha rahasyārtho yathā - arthasṛṣṭiśabdasṛṣṭyoryugapadevāṅkuratacchāyayoriva parasparasaṃpṛktayorutpattiḥ | padārthamātrasya śabdānuvidhatvāt | vāgarthāviva saṃpṛktāvityabhiyuktokteḥ | tataśca sṛṣṭikāraṇe brahmaṇi śivaśaktirūpe'rthatvavacchabdatvamapyastīti vaktavyam | tatra cākāraḥ śivasya rūpaṃ hakāraḥ śaktirūpam | taduktaṃ saṃketapaddhatyām - akāraḥ sarvavarṇāgryaḥ prakāśaḥ paramaḥ śivaḥ | hakāro'ntyaḥ kalārūpo vimarśākhyaḥ prakīrtitaḥ || iti | tau cākārahakārau na vaikharīrūpāvivātispaṣṭasvarūpau | kiṃ tu sūkṣmatamasvarūpau | vaikharīto'pi sūkṣmasūkṣmatarasūkṣmatamānāṃ madhyamāpaśyantīparārūpāṇāṃ p. 211) trividhavarṇānāṃ sattvāt | guhā trīṇi nihitā neṅgayanti turīyaṃ vāco manuṣyā vadantīti śruteḥ | anyo'pyasya rahasyataraḥ prapañco varivasyārahasyavyākhyāne sphuṭīkṛto'smābhiḥ | tadidaṃ dyotayitu māha-śūnyākārāditi | śūnyaścāsāvakāraśceti karmadhārayaḥ | visargo hakāra evāntaścaramāvayavo vā bandhako vā yasya sa visargāntaḥ | ati adi bandhana itidhātupāṭhādantapadasya bandhakārthakatā | hakārānubaddho'kāraḥ śaktirūpadharmānubaddhaḥ śivarūpo dharmītyarthaḥ | visargāntapadenaiva vā ṣoḍaśaḥ svara ucyate | sa cākārahakārobhayarūpa eva | tasya śūnyākārāditi viśeṣaṇam | nirākārādityeva pūrvavadarthaḥ | prathamapakṣe śūnyapadasyākāra evānvitatvena hakāre śūnyatvaṃ na māyādasminpakṣe tu dvayorapi śūnyarūpatā labhyata iti viśeṣaḥ | kiṃca, visargānto hyekamakhaṇḍamakārahakārobhayarūpasyāpyakhaṇḍatāpratītyā tādṛśasya nirguṇabrahmarūpatā pratīyate | prathamapakṣe tu svabhinnavarṇāntaravaiśiṣṭyena śabalabrahmatāpratītiḥ syāditi ca viśeṣaḥ | tena prathamapakṣādaraḥ prācāṃ nā'dartavyaḥ | nirākārādityanuktvā śūnyākārādityuktyā'kārasyaikabindvākāratā visargarūpahakārasya bindudvayākāratā ca dhvanitā | visargapadenaiva ṣoḍaśasya svarasya lābhe'pyantapadaṃ vimarśānubaddhaḥ prakāśa ityarthalābhāya | tenāyamartho dhvanitaḥ - yathā loke strīpuṃsayoḥ sāmarasyadaśāyāṃ yadā brahmarandhrasthitaḥ śuklabinduḥ kāmamandiraṃ praviṣṭaḥ śoṇabindunaikī bhavati tadaiva bāhyāntaramānabihīnamānandamātrāvaśeṣabrahmaiva bhāsata ityanubhavasiddham | śrutirapi - yathā priyayā saṃpariṣvakto na bāhyaṃ kiṃcana veda na'ntaramiti | suṣuptidaśāyāmajñānavṛttirasti sāmarasye tu na sā'pi tiṣṭhati | evaṃ sati tādṛśasāmarasyaniṣṭhasyā'nandātmakatve sati garbhotpādakatvarūpasādhāraṇadharmasya sṛṣṭhiprākkālīnaśivaśaktisāmarasye'pi darśanāllaukikaprakriyayaivālaukikaprakriyā'pyūhyā | tatra yo brahmarandhrasthito binduḥ sa niḥśeṣeṇa na kāmālayaṃ praviśati kiṃtvaṃśena | anyathā punaḥsāmarasyānāpatteḥ | tataśca vidhibilasthito bindusturīyabinduranāmā | tadaṃśo mandirasthitastu kāmākhyo binduryaḥ kāmeśvara ityupāsakaiścintyate | ata eva kāmamandiranāmadheyādīni saṃbhavanti | na tataḥ pūrvam | p. 212) śaktyā vinā śive sūkṣme nāma dhāma na vidyate | iti pūrvamuktatvāt | kāmabindoḥ śoṇabindunā saha parasparānupraviṣṭatve sati vispaṣṭatve bindudvayaṃ visargo hakāro vimarśa ityādisaṃjñā, kevalaśivasyeva kevalaśakterapi sṛṣṭyādijanakatvāyogāt | anyathā paraśivāṅgīkārasyaiva vaiyarthyāpatteḥ | pūrvaṃ kṛtaḥ paraśivanirāsastu śaktinirāsavādino jalpakathayā mukhamudraṇamātrārtho natu vādakathayetyuktam | iyaṃ hakārarūpā śaktireva ca kaletyucyate | hakāro'ntyaḥ kalārūpa iti saṃketapaddhatyādivacanāt | seyaṃ kāmakalā bhavati | kāmaviśiṣṭā kaleti madhyamapadalopī samāsaḥ | kāmaścāsau kalā ceti karmadhārayo vā nirdharmake'pi brahmaṇi tadabhinnaśakteraṅgīkārācchaktyantarbhūtasvarūpamātraṃ niṣkṛṣya kevale turīyabindutā | tasyaiva śaktisaṃbandhamātraṃ śakyatāvacchedakīkṛtya vivakṣāyāṃ kāmabindupadavācyatā | tasyaiva saṃbandhasyābhedātmakasāmarasyatvena vivakṣāyāṃ visargādipadavācyatā | tasyaiva sāmarasyasyā'nandāntarbhāvena vivakṣāyāṃ kalāpadavācyatā | īdṛśasamaṣṭirūpakāmakalāyāmīkārasya śaktiḥ | īkārasya kāmakaletyapyata eva nāma | yastu vṛddhānāmīkāralekhane kāmavisargakalānāmavayavabhāvena pradarśanopadeśaḥ sa mandaprajñānāṃ budhdyārohāya kalpito na vāstavikaḥ | upāyāḥ śikṣamāṇānāṃ bālānāmupalālanāḥ | asatye vartmani sthitvā tataḥ satyaṃ samīhate | iti bhartṛhariṇokteḥ | ata eva kāmakalālekhanasya kālavakrādau yatra vidhistatrā'dau bindustadadhastiryagbindudvayaṃ tadadho haṃsapadamiti likhanti sāṃpradāyikāḥ | ānandasya lekhanāsaṃbhavāttatkalābhivyaktisthānatvātkāmālayasya dyotako haṃsapadākāralekhaḥ | idameva ca bhagavatpādaiḥ - mukhaṃ binduṃ kṛtvā kucayugamadhastasya tadadho harārdhaṃ dhyāyedyo haramahiṣi te manmathakalām | ityatroktam | tatra mukhabinduḥ kāmabinduḥ kucayugaṃ vimarśabindudvayam | harasyārdhanārīśvarūpasyārdhamuttarārdhaṃ yoniriti tadarthaḥ | hakārārdhamityādāvapi hakārasya vimarśasyārdhaṃ p. 213) śaktisaṃbandhyarthamiti tadarthaḥ | saparārdhamityasyāpi sa eva | sakārātparo hakāra iti tadarthāt | tena hakāralekhanatatpradarśanamapi gurūṇāṃ mandaprajñānugrahārthameva | tadidaṃ sarvaṃ dyotayituṃ vimarśānubaddhaprakāśādityuktam | bandhanasyoktasāmarasyarūpatvāt | īdṛśamantapadena dhvanitamevārthaṃ spaṣṭamāha-binduprasyandasaṃvida iti | bindvoḥ sitaśoṇayoḥ prasyandaḥ svasthānāccalanaṃ prasrāvo vā saṃvidrahasyarūpabhūtaṃ sāraṃ yasya tasmādityarthaḥ | tatratyaprakriyātulyaprakriyāpākāditi yāvat | mānuṣādiśarīreṣu pāṣāṇādibhyo viśeṣabhūtaṃ rahasyaṃ sāraṃ saṃvideva | ataḥ saṃvitpadaṃ rahasyasāre gauṇam | itthaṃ ca yasmādbindostrikoṇamutpannaṃ sa kāmakalārūpa iti dhvanyo'rthaḥ | ata evopasaṃhāre vakṣyati - cakraṃ kāmakalārūpaṃ prasāraparamārthataḥ || iti | bindupraspandātmakamapyetanna bāhyadṛṣṭāntamanusṛtya jaḍaṃ mantavyamityāha - prakāśeti | prakāśaikasvabhāvatve vividhasvabhāvā sṛṣṭiḥ kasmādutpannetyata āha-sphurateti | samudralaharīṇāṃ jalaikarūpatvavadbiśvamapi prakāśaikarūpameva | cidvilāsaḥ prapañco'yaṃ sakhe te duḥkhadaḥ katham | kimindravāruṇī rāma sitayā kaṭukī kṛtā || iti vāsiṣṭhāt | sitayā kṛtendravāruṇī kaṭukī kimityanvayaḥ | tataśca prakāśaikasvabhāvātiriktaṃ bhāsamānaṃ sarvaṃ bhrama eveti bhāvaḥ | so'yamatirahasyarūpo'rthaḥ śiṣyānujighṛkṣayā bhagavatīpreraṇayā ceha likhitaḥ | yastu kāmakalāvilāsacidvallīkārādibhiḥ kāmakalāsvarūpaniṣkarṣaprakāro likhyate so'pi phalato'traiva paryavasyati | upapādane paraṃ visaṃvādaḥ | so'pyupeyapratipattyarthā upāyā avyavasthitā iti bhāṇānnātīva duṣyatīti mantavyam | prāñcastu - visargasahitācchūnyādakārātkāmabindurutpannastasmātpraspando bindudvayamutpannam | tasmātsaṃvit, hārdhakalotpannā | prakāśaparamārthatvāt, prakāśasaṃparkeṇa vimarśe srāvasya jātatvāt | sphurattālaharīyutāt, sphurattā vimarśaśaktistasyā laharī bindudvayāntarālānniḥsṛtā hārdhakalā tadyuktātkāmakalākṣarānmātṛtrayātmakaṃ paśyantīmadhyamāvaikharīrūpaṃ baindavaṃ sadāśivākhyaturīyabindorutpannaṃ madhyatrikoṇacakraṃ prasṛtamiti vyācakṣate | p. 214) tadidaṃ nirarthakameva lakṣaṇādhyāhāravyavāyavipariṇāmavyavadhāraṇādinikhiladoṣaduṣṭa. m sṛṣṭikramānanuguṇaṃ siddhāntaviruddhaṃ cetyupekṣyam || 10 || 11 || idānīṃ kramaprāptāmapi trikoṇacakravāsanāmuttamādhikārikatvadyotanāyottaratraiva vakṣyamāṇatvātparityajya prakṛtavibhāvanādhikārimātropayogitayā vasukoṇacakrasaṃmelanenaiva trikoṇacakrabhāvanāvaśyakatvadhvananāya dve api cakre saṃmelya navayonicakrasya vāsanāmāha - baindavaṃ cakametasya trirūpatvaṃ punarbhavet | dharmādharmau tathā'tmāno mātṛmeyau tathā pramā || 12 || navayonyātmakamidaṃ cidānandaghanaṃ mahat | cakraṃ navātmakamidaṃ navadhābhinnamantrakam || 13 || vaindavāsanasaṃrūḍhasaṃvartānalacitkalam | ambikārūpamevedamaṣṭārasthaṃ svarāvṛtam || 14 || etasya trirūpasya binducakrasyaiva vunaḥ punastrirūpatvam, ekaikarūpasya tritrirūpatvaṃ bhavedityarthaḥ | navarūpatvamiti yāvat | kecittu - ekameva trikoṇaṃ punarapi sṛṣṭilayabhedena śaktivahnitrikoṇatāṃ prāpya tridhā'bhavadityartha ityāhuḥ | trirūpatvamityanena bindostrikoṇotpattirukteti bhramo mā prasāṅkṣīdityata āha - dharmeti | dharmādharmau puṇyapāpe | ātmānaścatvāra ātmā'ntarātmā paramātmā jñānātmeti bhedāt | ete ca pīṭhanyāse parasparabhinnadevatātvena prasiddhāḥ | teṣu trayāṇāṃ lakṣaṇāni tāvadātmopaniṣadyātharvaṇairāmnātāni | dehe brahmā'tmā bhoktā'ntarātmā sūkṣmo jīvaḥ paramātmeti tanniṣkarṣaḥ | jñānātmā tu brahmaiva jīvābhinnamiti bodhyam | yadyapi jīvātmāna ityevaṃ vyākhyātuṃ yuktam | navayonicakrasya vāsanāyā api navātmakatvamevā'vaśyakamitiniyamābhāvāt | vakṣyamāṇaṣoḍaśadalāṣṭadalabhūgṛhavāsanāsu vyabhicārāttathā'pi saṃbhavataḥ saṃkhyaikyasya sthūladṛśāṃ camatkārādhāyakatayā bhaktyatiśayotpādakatvena tyāgāyoga iti nyāyena prācīnairityeva vyākhyātam | navātmakamiti viśeṣaṇamapyasyārthasyātmate(?)jñāpakam | mātṛmeyapramāstripuṭī, ajñāyi, jñātṝṇāṃ jīvānāmānantye'pi mātṛtvenaikyam | p. 215) evaṃ meyapramayorapi | uktaprāthamikavṛttau dharmādharmau kriyāṃśenā'tmāno mātāraścecchāṃśena meyaprame jñānāṃśeneti vivekaḥ | evaṃ vasukoṇeṣu vaśinyādikrameṇa dharmādayo madhyatrikoṇa prameti vivekaḥ | ekaikasminkoṇe tisrastisro devatā iti vā tathetipadadvayena (dve) ṣaḍeketyevaṃ koṇatrayadevatā iti vā bhramastathā'pi syādevetyataḥ kaṇṭharaveṇa nāmnā nirdiśati- navayonyātmakamiti | idaṃ navayonyātmakaṃ cakraṃ navātmakaṃ vāsanayā'pi navarūpam | navadhābhinnamantrakaṃ vaśinyādimantrāṣṭakaṃ mūlavidyā cetimantranavakayuktam | trikoṇasthadevatātraye'pyekasya mūlasyaiva tredhā vibhajya viniyogānna navatvahāniḥ | taistairmantraiḥ saha tattadutpattidhvananāyaivamuktiḥ | bindureva baindavaṃ svārthiko'ṇ | tadevā'sanamīkṣaṇātmakavṛttirūpaṃ tasminnārūḍhe saṃvartānalaḥ | pralayakālīnāgniḥ sarvajagadbhakṣakaḥ kālāgnirudraścitkalā tripurasundarī ca yasminnavayonicakre tiṣṭhatastattathā | prāñcastu baindavaṃ sadāśivātmakaturīyaṃbindurūpam | atraiva vakṣyati sadāśivāsanaṃ devi mahābindumayaṃ paramiti kṣityādisadāśivāntatattvoparyeva śivaśaktyoḥ sthitatvādityāhuḥ | asminpakṣa idaṃ ca viśeṣaṇaṃ navayonicakragrahaṇe bindusahitasya grahaṇaṃ yathā syādityevamarthamiti vaktavyam |vāmājyeṣṭhāraudrīsamaṣṭirambikāśaktiḥ | idamupalakṣaṇamicchājñānākriyāsamaṣṭeḥ śāntāyāḥ paśyantīmadhyamāvaikharīsamaṣṭeḥ parāyā api | sā cekṣaṇātmakavṛttirūpā | tajjanyatvānnavayonyātmakacakramapyambikāśāntāparārūpam | nava yonayaḥ kāḥ kā ityata āha-aṣṭeti | aṣṭārasthaṃ vasukoṇeṣu sthitaṃ satsvarāvṛtaṃ madhyatrikoṇam | taddhyakārādibindvantaiḥ pañcadaśabhiḥ svaraistridhā vibhaktairākalitatrirekhaṃ visargasvarākrāntamadhyabhāgaṃ ca | evametāni nava yonaya ityarthaḥ | trikoṇamiti vihāya svarāvṛtayityuktistrikoṇacakreṇa sahaiva svarāṇāmutpattiriti sphoraṇāya | vastutastu trikoṇasahitamidamaṣṭāramambikārūpameva bindūtpannameva natu bindutastrikoṇaṃ tasmādaṣṭāramiti krameṇeti trikoṇapārthakyasya nirāsārtho'yaṃ granthaḥ | prāñcastu cakraṃ navātmakamityardhaṃ trailokyamohanādisarvānandamayāntacakranavakaparatvena karaśuddhyādicakreśvarīmantranavakaparatvena ca vyākhyāya baindavāsanetiślokaṃ trikoṇamātraparatvena vyācakṣate | p. 216) tannavayonicakraprakaraṇāsaṃgatatvādanādeyam | astu vā prakaraṇasāṃgatyāyaṃ navayonyātmakacakrasyaiva bhūgṛhādinavacakrātmakatvena stutiḥ | upapadyate ca | trikoṇe baindavaṃ śliṣṭamaṣṭāre'ṣṭadalāmbujam | daśārayoḥ ṣoḍaśāraṃ bhūgṛhaṃ bhuvanāsrake || itibrahmāṇḍapurāṇācchaktyanalātmakanavayonicakre eva navacakrī | sā ca navayonitvāviśeṣātmakatavā navayonicakre'pyastītyarthaḥ | ata eva cakrī prati nidhitvena bāhyamadhyagataṃ tadasaṃbhave madhyagatameva vā cakraṃ pūjayedityuktaṃ prāk || 12 || 13 || 14 || athāntardaśārasya vāsanāmāha - navatrikoṇasphuritaprabhārūpadaśārakam | śaktyādinavaparyantadaśārṇasphūrtikārakam || 15 || navasaṃkhyāni trikoṇāni yasmiṃstannavatrikoṇamiti bahuvrīhiḥ | dvigupakṣe ṅībāpatteḥ | tena bindutrikoṇavasukoṇātmakaṃ saṃhāracakramarthaḥ | navayonyātmakacakragrahaṇe bindusāhityasyānupadameva jñāpitatvāt | anye tu navapadenaiva nava yonayastrikoṇapadena lakṣaṇayā bindustayośca padayordvaṃdva iti manyante | tadidamihatyatrikoṇapadasya binduparatvena pūrvatanabaindavapadasya ca trikoṇaparatvena vyākhyānamapūrvam | vastutastu navāvayavakāni trikoṇānīti madhyamapadalopī samāsaḥ nacaivaṃ navānāṃ daśaprabhākathanamasaṃmatamiti vācyam | vāsanāviṣaye saṃkhyāsāmyasyāprayojakatvokteḥ | prayojakatve vā ṣaṭtriṃśadakṣarāṇāṃ hādividyāyāṃ samaṣṭipārthakyakalpanayā prācāṃ mate saptatriṃśattāyāḥ kāmakalāvilāsakārasaṃmatāyā iva prakṛte navānāṃ samaṣṭyā saha daśasaṃkhyākatvamityasya suvacatvādvā | yuktaṃ caitat | bindoḥ sūryatvena tacchāyāyā asaṃbhavāt | evaṃ ca navatrikoṇānyekā samaṣṭirityevaṃ daśānāṃ sphuritā yāḥ prabhāstadrūpaṃ daśārakaṃ prathamadaśāracakraṃ śaktyādivarṇadaśakasphūrtikārakaṃ bhavatītyarthaḥ | prakāśāṃśega tatprabhārūpaṃ vimarśāṃśena makārādyakṣarasvarūpaṃ ca vibhāvayediti yāvat | prapūrvaślokasthaṃ cakrapadameva viśeṣyatvena sudūramanuvartate | śaktirmakāraḥ | pañcāmbā nava nāthāśceticaraṇādinyāsakrame p. 217) paṭhitānāṃ navānāṃ hasakṣamalavaraya- ūmitinavākṣarasvarūpāṇāmunmanyākāśānandanāthādīnāṃ madhye caturthasthāne paṭhitasya śaktyākāśānandanāthasya makārasvarūpatvāt | sa ādiryeṣāṃ te nava makārādihakārāntāḥ, paryanto mātṛkāntyaḥ kṣakāra eka evaṃ daśārṇānāṃ sphorakamityarthaḥ | lakārasya lakāreṇa sahābhedābhiprāyeṇāntarmātṛkānyagrahanyāsādiṣu bahuṣu nirāsadarśanāt, madhyatrikoṇe svarasphūrteruktatvena dvitīyadaśāre kakārādidaśakasya manvasre ṭakārādicaturdaśānāṃ ca sphurtervakṣyamāṇatvena taduttaropasthitamakārāderasmiṃścakre sphuraṇasya vaktuṃ yuktatvācca | subhagārcāpārijātādiṣu sarvajñādidevatāsu makārādiyogasya lekhanācca | etena kvacittantre ramāśaktibījoddhāre candraḥ śaktirmahāśaktirbrahmāṇī kāmikādikamiti śloke rephe śaktipadaprayogadarśanādiha śaktipadena repho gṛhyate tasyā'diryakārastadādyā nava teṣāṃ paryantaḥ kṣakāra eka iti prācāṃ vyākhyānaṃ parāstam | śaktyādiśabdemaiva yakāragrahaṇe prabhṛtivācakādipadāntarasyābhāvācca | kiṃca yakārādinavakasya daśamasya ca pārthakyena nirdeśasvārasyaṃ virudhyeta yakārādidaśakasyaiva nirdeṣṭuṃ yuktatvāt | asmatpakṣe tu lakāraparityāgāya tathoktereva yuktatvādityavadheyam || 15 || atha bahirdaśārasya vāsanāmāha - bhūtatanmātradaśakaprakāśālambanatvataḥ | dvidaśārasphuradrūpaṃ krodhīśādidaśārṇakam || 16 || vyomādibhūtapañcakaṃ śabdāditanmātrapañcakaṃ caivaṃ yaddaśakaṃ tatprakāśastadabhivyaktistadālambanatvarūpadharmeṇa tatsādhanatvenopalakṣitam | krodhīśaḥ kakāraḥ, śrīkaṇṭhādinyāse krodhīśakakārayorekasthānakatvāt | tatprabhṛtidaśavarṇayuktaṃ cakraṃ dvitīyadaśāraṃ sphuradrūpaṃ prakaṭitarūpamāsīdityarthaḥ | kecittu yathā sūryasyā'tapo'ṅgaṇe, ātapasya prakāśo gṛhāntaḥ sphuratīti tatsūryasyaiva cchāyādvayaṃ tathā saṃhāracakracchāyādvayaṃ daśāradvayamiti mūlasthadvidaśārapadasvārasyamanusaranto manyante | taduktaṃ kāmakalāvilāse- p. 218) navakoṇaṃ madhyaṃ cetyasmiṃściddīpadīpite daśake | tacchāyādvitayamidaṃ daśāracakradvayātmanā dṛṣṭam || iti | tadanuyāninastu-bhūtatanmātretyardhaṃ prathamadaśāraparatvena yojayanto dvitīyadaśāre sphūradrūpapadenendriyadaśakaviṣayānvacanādiśabdādirūpāngṛhṇant aḥ prathamadaśārasthaśabdādibhiḥ paunaruktyamāśaṅkya śabdādipañcakasya sūkṣmasthūlabhedena dvaividhyamāśrityāntardaśāre tanmātraśabdena sūkṣmaśabdādīnāṃ bahirdaśāre sthūlaśabdānīnāṃ grahaṇena samādadhire | tadidaṃ prathamapakṣavyākhyānavyājena pratyākhyānameva dhvanayati mūlalāpanakleśasya taireva pradarśanāt || 16 || atha caturdaśāracakravāsanāmāha - catuścakraprabhārūpasaṃyuktapariṇāmataḥ | caturdaśārarūpeṇa saṃvittikaraṇātmanā || 17 || khecaryādijayāntārṇaparamārthaprathāmayam | caturavayavakāni cakrāṇi catuścakrāṇi | triguṇasacivastryakṣaramaya ityādāviva madhyamapadalopī samāsaḥ | ato na dvigoriti ṅīp | tāni cāvyavahitāni trikoṇādibahirdaśārāntānyeva | bindustu sūryasthānīya evepti na tasya grahaṇam | nahi vṛkṣādhaḥ śākhāphalapatrāṇāmiva sūryasyāpi cchāyā patati | eteṣu cakreṣu saṃhatya yadyapi ekonatriṃśattrikoṇāni tathā'pi trikoṇasya bindvabhedavivakṣāyā jñāpitatvādaṣṭāviṃśatireva bhavanti | vastutastu trikoṇacakrasya pārthakyeneha vāsanāyā akathanāttatpārthakyābhāvasyāmbikārūpamevedamityatra kaṇṭharaveṇoktatvācca | tadukteraṣṭāviṃśatiyonyātmakatāpādanasyai(va)prayojanatvācca | prathamadaśārotpattau navatrikoṇetipadena kaṇṭharaveṇa madhyatrikoṇasyodṛṅkanena tatra grahaṇe'pi prakṛte tadagrahaṇaṃ ca | catuścakretyuktirapi binduraṣṭāraṃ daśāradvayamityetatparaiva | trikoṇasya pūrvamakathanāt | īdṛśacatuścakrapadasvārasyavirodhādapi baindavapadasya trikoṇaparatvena vyākhyānaṃ prāguktaṃ nā'dartavyam | tataścāṣṭāviṃśatiyonīnāṃ yāḥ prabhāśchāyāstāsāṃ rūpaṃ yatsaṃyuktaṃ parasparasaṃyuktaṃ svarūpamityarthaḥ | viśeṣaṇaṃ viśeṣyeṇa bahulamiti bāhulako viśeṣyasya pūrvanipātaḥ dvayordvayostrikoṇacchāyayorekaikaḥ p. 219) saṃyogaḥ iti yāvat | saṃyogasya dviniṣṭhatvena dvayoreva melanasya saṃyuktapadasvarasalabdhatvāt | vṛkṣādhaśchāyānāṃ melanasya bahuśo darśanāt | tādṛśasvarūpātmako yaḥ pariṇāmaḥ kāryaṃ teneti tṛtīyārthe tasiḥ | prabhārūpāṇāṃ saṃyukto yaḥ pariṇāmasteneti vā | saṃvittirjñānaṃ karaṇaphalamiti yāvat | tena karmendriyaphalānāmapi saṃgrahaḥ | teṣāṃ phalānāṃ yāni karaṇānīndriyāṇi tāni ca jñānendriyapañcakaṃ karmendriyapañcakamantaḥkaraṇacatuṣkaṃ ceti caturdaśa | tadātmanā tadabhinnena caturdaśārasvarūpeṇopalakṣitaṃ cakraṃ khecaryādicaturdaśavarṇānāṃ pāramārthikī yā prathā vistārastanmayaṃ tadvikārarūpamāsīdityarthaḥ | taṣṭaṃkāraḥ kapālī ca somavāḥ khecarī dhvaniriti kośāt | ṭakārādivarṇāvikāra evedaṃ cakramiti yāvat | yadyapi śrīkaṇṭhādiśaktiṣu ṭakārasthāne khecaryā makārasthāne jayāyāśca nyāsena pañcadaśākṣarāṇyuktānīti pratīyate tathā'pi makārotpatteḥ pūrvamuktatvāccaturdaśārasaṃkhbhādhikyāpātājjayā'nte yeṣāmityatadguṇasaṃjñāno bahuvrīhirupeyaḥ | athavā jayā'nte yasya jayānto makāraḥ | khecaryādayastrayodaśa jayānta ekaśceti dvaṃdvaḥ | jayāśabdenaiva bhakāra iti prācāṃ vyākhyāne tu mūlaṃ mṛgyam | kālabhadro jayā vedhā itinandanādibahukośavirodhāt | kecittu bindvādyantardaśārāntāni cakrāṇi catvāri bahirdaśārasthatrikoṇāni daśetyevaṃ caturdaśānāmeṣā chāyā | catuścakraprabhārūpaiścaturbhiḥ saṃyuktāni bahirdaśārasthatrikoṇāni teṣāṃ pariṇāmata iti mūlārthaḥ | teṣāṃ dūrasthatvādekaikacakrasyaikaikā chāyā bahirdaśārasya saṃnihitatvādavayavaśaśchāyā patitetyupapattirityāhuḥ || 17 || atha bindvādicakrāṇāṃ vyaṣṭiveṣeṇoktāṃ vāsanāmupasaṃharaṃstatsamuccitaṃ samaṣṭivāsanāntaramāha - evaṃ śaktyanalākārasphuradraudrīprabhāmayam || 18 || pañcaśakticaturvahnyākāratayā sphuraccakramevaṃrūpaṃ pūrvoktanānārūpaṃ sadapi raudrīprabhāmayaṃ samaṣṭiveṣeṇa raudryāḥ śakte rūpāntaraṃ bhavati | evamitipadena pūrvavāsanāvaiśiṣṭyenoddiśya vāsanāntaravidhānāḍhuddeśyatāvacchedakasya vidheyavyāpyatvaniyamādvyaṣṭisamaṣṭivāsanayoranuṣṭhāne samuccayaḥ sūcitaḥ || 18 || p. 220) athāvaśiṣṭacakratrayasya vāsanāmāha - jyeṣṭhārūpaṃ catuṣkoṇaṃ vāmārūpaṃ bhramitrayam | atra bhramitrayamityanena vṛttatrayagarbhīkṛtamaṣṭadalaṣoḍaśadalapadmadvayaṃ lakṣyate | tacca vāmāśaktirūpaṃ, bhūgṛhaṃ tu jyeṣṭhārūpam | raudrīśaktyanantaraṃ jyeṣṭhāyā upasthitatvādādau bhūgṛhasyaiva vāsanoktā mūle | naitāvatā vibhāvanadaśāyāṃ sa eva krama ādartavya iti mantavyam | idānīmīdṛśyāṃ vistṛtabhāvanāyāmaśaktaṃ prati saṃkṣiptaṃ vāsanāntaramāha - cidaṃśo'ntastrikoṇaṃ ca śāntyatītā'ṣṭakoṇakam || 19 || śāntyaṃśā dvidaśāraṃ ca tathaiva bhumanārakam | vidyākalāprabhārūpadalāṣṭakasamāvṛtam || 20 || pratiṣṭhāvapuṣā spaṣṭasphuradvyaṣṭadalāmbujam | nivṛttyākāravilasaccatuṣkoṇavirājitam || 21 || ākāśādvāyurityādikrameṇa vāyvādyoṣadhyantajanakatāvacchedakatāvacchedakaśaktiviśeṣā gaganādibhūtapañcakasthāḥ śāntyatītā śāntirvidyā pratiṣṭhā nivṛttiścetyaitannāmikāḥ kalāḥ santīti tu gurumukhāgamaḥ | antaḥśabdena bindurityucyate | sa ca trikoṇaṃ cetyetaddvayaṃ cidrūpam | bindutrikoṇayorabhedasya pūrvaṃ jñāpitatvāt | antaḥsthitaṃ yattrikoṇamiti vyākhyāne tu binduvāsanāyā alābhādanuvṛttirādaraṇīyā syāt | trayodaśaślokasthasya cakramityasyaitāvatparyantamadhikāraḥ | spaṣṭamanyat || 19 || 20 || 21 || asyā api vāsanāyāḥ kvacidekaikaṃ kvaciddvayaṃ kvacittrayamityākārakaviṣamasaṃkhyāka cakraviṣayakatvena gahanatvādihāśaktasyātisulabhaṃ vāsanāntaramāha - trailokyamohanādye tu nava cakre sureśvari | nādo binduḥ kalā jyeṣṭhā raudrī vāmā tathā punaḥ || 22 || viṣaghnī dūtarī caiva sarvānandā kramātsthitāḥ | p. 221) bhṛgṛhamārabhyaiva pūjanasya pūrvamuktatvāttadanurodhenaiva jhaṭityupasthitaye vāsanā uktāḥ | naveti bhinnaṃ padam | nādādayo nava devatāviśeṣāścakre kramānsthitā ityanvayaḥ | navacakra ityekaṃ padaṃ svīkṛtya jātāvekavacanamiti prāñcaḥ | tanna | subupāttaikatvasaṃkhyānvayāya prātipadikasyaikajātiparatve viśeṣaṇopāttanavatvasaṃkhyāyā jātāvanvayāyogāt || 22 || idānīṃ lāghavādetadvāsanādevatānāmabhireva cakrāṇyanūdyeto'pi sulakṣaṃ vāsanāntaramāha - niraṃśau nādabindū ca kalā cecchāsvarūpakam || 23 || jyeṣṭhā jñānaṃ kriyā śeṣamityevaṃ tritayātmakam | niraṃśo'vayavavivakṣāśūnyaḥ samaṣṭirūpaḥ | sa cātra pūrvoktekṣaṇātmakaḥ | tadrūpau nādabindū bhūgṛhaṣoḍaśārapadmau bhāvanīyau | kalā'ṣṭadalapadmamicchārūpaṃ, jyeṣṭhā caturdaśāraṃ jñānaśaktirūpam | śeṣaṃ raudrādisarvānandāntaṃ bahirdaśārādibinducakrāntaṃ kriyāśaktirūpaṃ bhāvayet | etāsu catasṛṣu vāsanāsu śiṣyāya yathādhikāramekaikāṃ vāsanāmupadiśet | sa ca tathaiva bhāvayet, natu vāsanāntarasāṃkaryaṃ kuryāt | ato vyavasthito vikalpaḥ | anyathā kasyā api vāsanāyā dṛḍhābhyāsābhāvena cittajayarūpaphalānudayāpatteḥ | yogavāsiṣṭhādāvekatattvadṛḍhābhyāsasyaiva tadupāyatvakathanāt | upāstīnāṃ cittajayadvāraiva puruṣārthatvāt | aṅgāvabaddhānāmudgīthādyupāsanānāmapi kalpasūtrakāraiḥ kratuprayogamadhye'ṅgāntaravadanibandhanenānārabhyādhītaparṇatāder iva na kratvarthatvamityasyaupaniṣadaiḥ siddhāntitatvāt | ata eva tāsāmupāstīnāṃ kratuprakaraṇādbahiratharvavede vedaśirobhāge ca pāṭhaḥ | kratvarthatve hi vrīhiyavapadaicchiko vikalpaḥ syāt | tasmādadhikārānusāreṇa yāṃ kāṃcidekāmebopāsanāmavalambyā'janmābhyasedityupāsanākāṇḍavi dāṃ siddhāntaḥ | sa ca nyāyaḥ sarvo'pyatra saṃcāraṇīyaḥ | kalpasūtrakārairanibandhanasya pūrvacatuḥśatyāṃ pūjāprakaraṇe vidhānābhāvasya tacchirobhāge pāṭhasya ca tulyatvāt | iyāṃstu viśeṣaḥ prātaranuvākādikāle'dhvayvāṃdibhiḥ kriyamāṇā upāstayaḥ kratumadhya eva na sārvakālikyaḥ | mano brahmetyupāsītetyādayastu kratubahirbhūtāḥ p. 222) sārvakālikyaḥ | atratyā upāstayastu pūjāmadhye tadbahiśca bhavanti, pūjāyāḥ kāṇḍabhedena dviḥkathanālliṅgāt | taddhi prakaraṇabahirbhāvāntarbhāvobhayasiddhyartham | ata evātra pūjāsaṃketasya sarvānte nibandhanam | sarvādau nibandhane hītarayoḥ saṃketayostatprakaraṇe pāṭhāpattyopāstīnāṃ kratumadhya eva prayogaḥ sidhyet | nacātra vakṣyamāṇā pūjā māsāgnihotranyāyena pūrvacatuḥśatīvihitapūjātaḥ karmāntaramiti vaktuṃ śakyam | anupādeyaguṇasācivyābhāvena prakaraṇāntaralakṣaṇābhāvāt | kiṃca karmabhede hi prakṛtivikṛtibhāvo nāmātideśādibhiḥ kalpanīyaḥ | sa na cātra saṃbhavati | ardhyasthāpanādyekaikapadārtharūpāṇāmapyaṅgānāmavayavaśo vibhajyobhayatra kathanālliṅgāt | ekatra sarvāṅgopadeśo yatra tatraiva prakṛtitvena prakṛte tadabhāvāt | ata eva ca grahamedhīyasomavadanyatarasyāpūrvatvam | etena cakrasaṃketamantrasaṃketavihitopāstīnāmeva prakaraṇitvakalpanayottaratra vihitapūjāyā etadaṅgatvamastvityapāstam | pūrvaṃ vihitāyāḥ pūjāyāḥ pradhānabhūtāyā eveha vibhajyāṅgakathanapratyabhijñādibhiraikyasiddherbhāvyāntarākāṅkṣā bhāve'nyāṅgatvakalpanānudayāt | atratyopāstīnāṃ phalaśravaṇābhāvena prakaraṇitvāyogācca | sadyaḥ khecaratāṃ vrajeditiphalaśrutestu saṃketatrayoddeśena kathitatayā'tratyopāstimātrasya pradhānatvanirṇāyakatvābhāvāt | tasmātpūrvottarakāṇḍabhedena vibhajya kathitaṃ cakrārcanamekameva karma | tasya ca dvau prayogau - upāstirahita ekastatsahito'nyaḥ | vede'pi trayyāṃ vihitānāmeva karmaṇāmatharvaṇavede gopathabrāhmaṇe'thāto devayajanānyātmā devayajanaṃ śraddhā devayajanamityādinā'dhānādiviśvasṛjāmayanāntakarmaṇāṃ pratyaṅgaṃ prāyeṇa vāsanānāṃ bhūyasīnāṃ kathane'pi teṣāṃ kalpasūtrakārairanupasaṃhāreṇa tadrāhityasāhityābhyānekaikasya karmaṇo dvau dvau prayogāviṣṭāveva | tau cādhikāribhedena vyavasthitau | adhikārastu cittaśuddhitāratamyaprayukto bhinno bhinna iti tu granthārambha evoktam | tayorādyasya tu dvitīyo'śakya eva | dvitīyasya tvādyaḥ prayogaḥ suśakatvādaicchiko natūttarāśramiṇāṃ pūrvāśramadharma iva niṣiddhaḥ | tataśca yadi dvitīyādhikāravānprathamaṃ dvitīyaṃ vā prayogaṃ cikīrṣati tadā'tra kathitairalpairevāṅgaiḥ karmapūrtiḥ | ata evāsya tantrasya tādṛśādhikāritvāttaṃ prati pañcapañcikādipūjāvistārasyānapekṣitatvādihākathanaṃ, p. 223) prathamādhikārikatantreṣveva tadāvaśyakatvadhvananāya tatkathanam | asya tantrasya svatantratvamapi tādṛśādhikāridhāreyaṃ pratyeva nopāsakasāmānyaṃ prati | tantrarājaṃ tvādyādhikāriṇaṃ pratyeva svatantraṃ, dvitīyādhikāriṇaṃ prati tvetattantrāpekṣameva | dvitīyādhikāriṇāmapi śaktitāratamyenānekavidhatvādvāsanāvikalpāḥ kathyamānā nānupapannāḥ | tasmādyo yo yādṛśopāstāvadhikārī sa tādṛśīmeva gurumukhādvijñāyā' supterā mṛterdṛḍhataramabhyasyediti siddham | adhikaṃ pūrvottaramīmāṃsānyāyavidbhirūhanīyāmiti dik || 23 || idānīmuktāsu catusṛṣvapi vāsanāsvāvaśyakamaṃśaṃ pūrayitumāha - cakraṃ kāmakalārūpaṃ prasāraparamārthataḥ || 24 || uktarītyā kāmakalāyāḥ sakāśātsaṃpūrṇasya cakrasyotpannatvātsarvaṃ cakraṃ kāmakalārūpameva, yo yatprasaraḥ sa tadīyaparamārthikasvarūpaḥ | yathā ghaṭo mṛtprasarastasya pāramārthikaṃ svarūpaṃ mṛdeva | vācārambhaṇaṃ vikāro nāmadheyaṃ mṛttiketyeva satyamiti śruteḥ | ayameva cārthastṛtīyakūṭe'pi kathita iti pradarśitaṃ varivasyārahasye | tasmātsarvaṃ kāmakalātvena vibhāvayedityarthaḥ || 24 || evaṃ bahiścakrapūjādhikārikā vāsanāḥ kathayitvā tato'pyuttamādhikāriṇo brahmāṇḍapiṇḍāṇḍayoraikyabhāvanādārḍhyaśīlānprati taddeha eva trividhāmāntaracakrabhāvanāmāha - akule viṣusaṃjñe ca śākte vahnau tathā punaḥ | nābhāvanāhate śuddhau lambikāgre bhruvo'ntare || 25 || indau tadardhe rodhinyāṃ nāde nādānta eva ca | śaktau punarvyāpikāyāṃ samanonmanagocare || 26 || mahābindau punaścaivaṃ tridhā cakraṃ tu bhāvayet || atrākulādīni mahābindvantānyekonaviṃśatiḥ sthānānyuktāni | samanonmanagocara ityasya samanagocara unmanagocare cetyarthāt | uttaratra mūla eva tayoḥ svarūpabhedasya vakṣyamāṇatvāt | liṅgaśarīre hi suṣumnānāḍīmāśritya dvātriṃśatpadmāni p. 224) teṣvādyantayoḥ sahasrāre padme dve ūrdhvādhomukhe vartete | sarvādhaḥsthitasahasradalakamaloparyaṣṭadalaṃ tadupari ṣaḍdalaṃ tadupari mūlādhārādīni cakrāṇīti sthitiḥ | tatra mūlādhārādhaḥ sthitaṃ ṣaḍdalameva kulapadmaṃ, tadadhaḥsthite aṣṭadalasahasradale akule kulapadmādbhinnatvāt | evaṃ cākulapadena dbayorapi grahaṇe prasakte'ṣṭadalavyāvartanāya viṣusaṃjña ityakulasya viśeṣaṇam | viṣḷ vyāptāviti dhātorvyāpaka ityarthaḥ | vyāpakatvaṃ sarvādhaḥsthitatvamiti yāvat | tenākulaviṣupadābhyāmekamevādhaḥsthitasahasrārapadmākhyaṃ sthānamucyata iti prāñcaḥ | taccintyam bhavallikhitasvacchandasaṃgrahavacana evādhaḥsahasrārasya kulapadmatvokteḥ | adhaścordhvaṃ suṣumnāyāḥ sahasradalasaṃyutamiti prakṛtya śaktirūpaṃ mahādevi kulākulamayaṃ śubham | paṅkajadvayamīśāni sthitaṃ śāśvatamavyayam || tayormadhye suṣumnāntastridaśā'dhārapadmakāḥ | itivacanāt | adhasthaṃ paṅkajaṃ kulamayamuparisthamakulamayamiti yathākramamanvayasya spaṣṭatvāt | kiṃca, tatraivādhaḥpadmaṃ sahasrāraṃ karṇikākesarānvitamiti prakṛtya karṇikāmadhyato devi kuladevī ca saṃsthitetyuktirapi tasya kulapadmatvameva gamayati | yadapyaṣṭadalapadmamakulamityuktam | tadapi na | tatraiva tatpadmordhvaṃ suṣumnāyā madhye tvekāṅgulopari | padmamaṣṭadalairyuktamiti prakṛtya tanmadhye kaulaśaktyā tu saṃcitaṃ ca smarettata ityādyukteḥ | ekāṅgulapramāṇordhvaṃ ṣaḍdalaṃ kulapaṅkajamiti vacanātṣaḍdalasyāpi kularūpatvam | ata eva kulayoṣitkulaṃ tyaktvā paraṃ puruṣameti sā | nirlakṣaṇaṃ nirguṇaṃ ca kularūpavivarjitam || iti pūrvacatuḥśatyāmadhaḥsthitapadmāni sarvāṇi tyaktvā brahmarandhrasthitasahasrārapadmametītyeva pūrvācāryāṇāṃ vyākhyopapadyate | tasmādevaṃ vyākhyeyaṃ kulabhinnamakulamiti na tatpuruṣaḥ | api tu na vidyate kulaṃ yasmāditi bahuvrīhiḥ | yadapekṣayā sthūlamadho vā kulapadmāntaraṃ nāsti sarvādhaḥsthitaṃ sarvādhikaṃ ca kulapadmamityarthaḥ | tādṛśaṃ ca kulapadmamadhaḥsthitaṃ sahasrārameva | anyeṣāṃ taduparyeva p. 225) sthitatvādalpadalatvācca | evaṃ cākulapadenaivetaravyāvṛttau viṣusaṃjña iti na tasya viśeṣaṇaṃ, viṣupadasya sarvādhārārthakatvābhāvācca, saṃjñāpadasyālagnakatvācca | tenāṣṭadalaṣaḍdalayoranyatarasya viṣuriti saṃjñaiva tantrāntare syādityanumīyate | taduparisthamūlādhārādīnāṃ pārthakyena nirdeśātsahasrāramūlādhāramadhyasthitavācakatvāvasāyāt | prasiddhapadasamabhivyāhārasyāpi śaktigrāhakatvāt | anyatarayorekataraniścayastu viśeṣadarśibhiḥ kāryaḥ | etenākule viṣusaṃjñe ceti cakāro'pyupapadyate | nacaivaṃ satyājñācakra indau ceti dbirbinduvibhāvanāpattiḥ | akulādimahābindvantasthānakaikavibhāvanapakṣe tadāpattāvapibhāvanābhedavādināmasmākaṃ tadanāpattervakṣyamāṇatvāt | kiṃca, caramapaṭale japaprakaraṇa ekaikakūṭasya tritricakrābhedena vibhāvanamuktvā kūṭāntyakāmakalāvayavasaparārdhakalātrayasyā'dhārahṛdājñāsthita kuṇḍalinītrayasya cābhedana vibhāvanaṃ vidhīyata iti bhavadbhireva vyākhyāsyate | tadidamasmatpakṣe kūṭāntyasvaratrayasya kuṇḍalinītrayasya caikasthānanipātitatvādupapadyate | kulaviṣvorekatve tu svādhiṣṭhānaviśuddhilalāṭamadhyasthāneṣvena kūṭatrayāntyasvarapātāvaśyaṃbhāvāttattadadhaścakrasthitavahnyādiku ṇḍalinītrayasya vaiyadhikaraṇyādabhedavibhāvanamasamañjasaṃ syāt | kiṃ ca, mūlādhārādutthitasya nādasya mantraviṣuvādibhāvanaghaṭakatā vakṣyate | sā cā'dyakūṭasyā'dhāre samāptāveva tadīyanādasya tata utthānamupapadyate | svādhiṣṭhānāntamapakarṣe tu na tatsamañjasamiti | śākte mūlādhārasthacaturdale, śaktirūpāyāḥ kuṇḍalinyāḥ sthānatvāt | vahnau svādhiṣṭhānasthaṣaḍdale, tava vahnervidyamānatvāt | taduktamācāryabhagavatpādaiḥ - mahīṃ mūlādhāre kamapi maṇipūre hutavahaṃ sthitaṃ svādhiṣṭhāne hṛdi marutamākāśamupari || iti | yattu prāñcaḥ - svacchandatantre mūlādhāre karṇikāyāṃ vahnibimbasya kathanātsvādhiṣṭhānakarṇikāyāṃ hṛllekhārūpaśakteravasthānakathanāccaite eva krameṇa vahniśaktipadavācye | tena mūle vahnau śākta iti vyatyayena paṭhitavyamityāhuḥ | tadatīva sāhasam | vyatyayamantareṇāpyupapādanāt | nāmau maṇipūrākhye daśadale anāhate hṛdayasye dvādaśadale | śuddhau kaṇṭhasthaṣoḍaśadale viśuddhināmake | p. 226) lambikāgre | antareṇa tāluke ya eṣa stana ivāvalambata itiśrutiprasiddhendrayonipadavācye sūkṣmajihvāsthānīyāṣṭadalapadme | bhruvo'ntare bhruvormadhyasthe dvidala ājñānāmake | atra sarvatra pramāṇabhūtāni vacanāni prācāṃ ṭīkāsu draṣṭavyāni | indau bindau, tadardhe'rdhacandre | bindvādīnāṃ sthānādīni mūla evānupadaṃ vakṣyati | ete ca bindbādyunmanyantā bhāgā dehe mantre ca sādhāraṇāḥ | cakre'pi sādhāraṇā eveti prāñcaḥ | mātrārdhamātrākālavidhānādājñācakrordhvaṃ sthalavidhānācca mantradehāvayavatve'pi cakrāvayavatve kiṃ mānam | kiṃ ca bindvādyunmanyantasthale bhāvanīyāni kiṃ trailokyamohanādicakrāṇyeva kiṃ vā tato bhinnāni | ādye tānyeva ṣunargaṇitānīti kīdṛśaṃ cakrasādhāraṇyam | antye navātmakatvanavamantrakatvavirodhaḥ | bindrādyunmanyantāvayavakamekamevacakramiti | kalpanā'pi pramāṇadārḍhya eva viśrambhaṇīyā | bindumapekṣya kalitaḥ sthānataśca bhinnānāmardhacandrādīnāṃ bindāvantarbhāvasyāyuktatvācca | ardhacandrādyaṣṭakasya tu nādanāmaikākṣarābayavatvaṃ hṛllekhātrayasaṃbhūtaistithisaṃkhyaistathā'kṣarairityādijñāpakāt | akṣarāṣṭakatvamapi saṃbhavatīti tu varivasyārahasyavyākhyāyāṃ vistaraḥ | mahābindustu deha eva na mantre | evameteṣvekonabiṃśatau sthāneṣu śrīcakraṃ triprakāraṃ punaśca bhāvayetpūrvasthānanavake bhāvitānyeva cakrāṇyuttarasthānanavake tenaiva krameṇa punaścintayet | punarapi tānyevaikonaviṃśe sthāne mahābindau cintayedityarthaḥ || 25 || 26 || atha tisṛṇāṃ cakravibhāvanānāmadhikāribhedena sthānabhedaṃ vyavasthāpayati - ājñāntaṃ sakalaṃ proktaṃ tataḥ sakalaniṣkalam || 27 || unmanyante pare sthāne niṣkalaṃ ca tridhā sthitam | akulādyājñāntasthānanavake trailokyamohanādibindvantacakranavakaṃ krameṇa bhāvayet | ata eva grahanyāse bhrūmadhyasya bindusthāne sudhāsūtimiti nirdeśaḥ kariṣyamāṇaḥ saṃgacchate | tadidaṃ vibhāvanaṃ sakalapadavācyam | ata evātra sakalanāmakā aśuddhā upāsakā adhikāriṇaḥ | tata ājñācakrānantaram | indumārabhyetyarthaḥ | indvādyunmanyantanavake trailokyamohanādibindbantacakranavakasya p. 227) krameṇa vibhāvanaṃ sakalaniṣkalamityucyate | tatra na kevalaṃ śuddhā nāpi kevalamaśuddhā etādṛśamiśrāḥ pralayākalanāmakā uṣāsakā adhikāriṇaḥ | pare sthāne mahābindau | tatroktacakranavakasya parasparabhedamantareṇa nirviṣayakasaṃvinmātrātmakakāmakalaikāvaśeṣeṇa vibhāvanaṃ niṣkalamucyate | tatra śuddhā vijñānakevalanāmakā upāsakā adhikāriṇaḥ | trividhopāsakānāṃ lakṣaṇādīni tu saubhāgyabhāskare paśupāśavimocanītināmavyākhyānāvasare prapaścitānyasmābhiḥ | iyaṃ ca vyavasthā sakalādisaṃjñākaraṇenaiva mūlakṛtā sūcitā | anyathā tāsāṃ vaiyarthyāpatteḥ | uttaratra vyavahāra upayogadarśanāt | kalayāṃ'śenāṃśāṃśibhāvaghaṭakabhedamānena sthūlamālinyena sahitaṃ sakalamityādivyutpattibhiraśuddhamiśraśuddhādhikārikatvasya yaugikavṛttyā'pi sphoraṇācca | sakalādipadānyeva vā sakalādhikārikamityādyarthaparāṇi na saṃjñāparāṇīni mantavyam | tridhā sthitaṃ pūrvaṃ yattraividhyamuktaṃ tadanayā rītyā vyavasthitamityarthaḥ | ayaṃ ca śrīmukhāgamalabdho'rtho mūlārūḍhīkaraṇena viśadīkṛtaḥ | yeṣāṃ tu mate viṣusaṃjñatvamakulaviśeṣaṇaṃ, tadanuyāyinastāvadindau sarvānandamayacakrasya sakalabhāvanaṃ trailokyamohanacakrasya miśrabhāvanaṃ cetyubhayorekameva sthānamāhuḥ | anyathā teṣāṃ niṣkalabhāvanāyā anavakāśāpatteḥ | paraṃ tvājñāntaṃ sakalamitimūlavirodhaḥ kathaṃ parihāryaḥ | idaṃ tu taiḥ suvacam - ājñāyā anta ājñānta induḥ | ājñāntapadātpūrvamāṅaḥ praśleṣaḥ | sa cābhividhyarthakaḥ | indumabhivyāpyeti paryaṃvasito'rthaḥ | tata iti padamapi nā'nantaryārthakamapi tu indumārabhyetyarthakam | lyablope pañcamī | tatpadamājñāntaparāmarśītisvīkārasaṃbhavāditi | prāñcastu trailokyamohanādyunmanyantānsthūlasūkṣmasūkṣmatarāṃścakrabhāga anakulādyunmanyanteṣu sthūlasūkṣmasūkṣmatareṣu bhāgeṣu mahābindau ca bhāvayet | tatrākulaviṣumārabhyā'jñāntaṃ caturasrāditrikoṇāntasthūlacakrāṣṭakabhāvanaṃ sakalam | vindvādyunmanyantasthāneṣu binducakrasya sūkṣmasūkṣmatarabhāgāṇāṃ vibhāvanaṃ sakalaniṣkalam | mahābindau śūnyasaṃvido bhāvanaṃ niṣkalamiti vadanti | eteṣāṃ mate'ṣṭāśasthānakamekaṃ vibhāvanaṃ tadavayavānāmeva tu sakalādisaṃjñātrayamityabhisaṃdhiḥ | sa ca mahābindau punaścaivamiti punaḥpadasya sakalādisaṃjñākarasya p. 228) ca svarasaviruddhaḥ | etadbhramamūlikaiva tvakule viṣusaṃjñakatvasya viśeṣaṇatayā yojanāya pravṛttiriti tadākūtarahasyam || 27 || idānīṃ bindvādyunmanyantānāṃ prātisvikaṃ sthānākṛtirūpakālānāha - dīpākāro'rdhamātraśca lalāṭe vṛtta iṣyate || 28 || dīpasyaivā'kāraḥ kāntiryasya sa dīpākāraḥ | ardhā mātrā yasya sā'rdhamātraḥ | mātrā nāma hrasvasyoccāraṇakālaḥ | sa ca ṣaṭpañcāśaduttaraśatadvayalavairbhavati | lavo nāma kālaparamāṇuḥ | nalinīpatrasaṃhatyāḥ sūkṣmasūcyabhivedhane | dale dale tu yaḥ kālaḥ sa kālo lavasaṃjñitaḥ || ataḥ sūkṣmatamaḥ kālo nopalabhyo bhṛgūdvaha | iti vacanāt | ata evoktaṃ vṛttacandrodaye - lavānāṃ kālapīlūnāṃ ṣaṭpañcāśacchatadbayam mātraiketi | tenāṣṭaviṃśatyuttarāḥ śataṃ lavā bindoranusvārasya kālaḥ | vyañjanaṃ ttrardhamātrākamiti vacanāt | lalāṭe lalāṭamadhye vṛtto vartulākṛtiḥ | induriti śeṣaḥ || 28 || ardhacandrastathākāraḥ pādamātrastadūrdhvataḥ | jyotsnākārā tathā'ṣṭāṃśā rodhinī asravigrahā || 29 || tathā svanāmasamānāvevā'kāsai kāntyākṛtī yasya saḥ | kāntyā kṛtyā nāmnā'pyardhaccandra ityarthaḥ | tathā dīpavadākāro yasyeti tu kecit | pādamātraścatuḥṣaṣṭilavakāloccāryaḥ | tadūrdhvato bindorupari | idaṃ ca padamunmanānte śabdo vikāranyāyenānuvartante (?) | jyotsrākārā candrikākāntiḥ | aṣṭāṃśā dvātriṃśallavakālā | saṃpradāyacchaktirūpo'srastrikoṇo vigraho deho yasyāḥ | aśriśabdavadasraśabdo'pi rudhirāśruṇoriva koṇe'pi nirūḍhaḥ | tena suprātasuśvetyādisūtre caturasrapadanyevāsrapadasya nipātanābhāve'pyadoṣaḥ | rodhinīnāmanirvacanaṃ tantrāntare - brahmādiparameśānāṃ paraprāptinirodhanāt | nirodhinīti sā prokteti || 29 || bindudvayāntare daṇḍaḥ śevarūpo maṇiprabhaḥ | kalāṃśo dviguṇāṃśaśca nādānto vidyudujjvalaḥ || 30 || p. 229) daṇḍavadūrdhvādhovitatā rekhā, taddakṣiṇottarapārśvayoḥ saṃlagnau dvau bindū | sa ca daṇḍaḥ śevarūpaḥ | śevo nāma godhūmaṣiṣṭavikāraḥ keśākāraḥ pāyasādisādhanatayā prasiddhaḥ | tadvatsūkṣmo mṛduścetyarthaḥ | vṛṣaṇadvayamadhyavartinī śirā śeva ityanye | maṇipramaḥ saṃpradāyātpradmarāgamaṇikāntiḥ | padmakiñjalkasaṃkāśaḥ sūryakoṭisamaprabhaḥ | iti tu tantrāntare | kalāṃśo mātrāyāḥ ṣoḍaśāṃśaḥ | aṃśaśabda eva vehatyo lavaparaḥ | tena ṣoḍaśalavakāla ityarthaḥ nāda iti viśeṣyasyādhyāhāraḥ | kalāṃśapadasyaivā'vṛttyā kalaścāsāvaṃśaśceti vigraheṇa viśeṣyalābhaḥ | dhvanau tu madhurāsphuṭe | kala ityamaraṃ iti kecti | nādāntastu dviguṇāṃśaḥ kalādviguṇamātrāṃśāṃśo dvātriṃśo'ṣṭalavātmakakāloccārya iti yāvat || 30 || halākārastu savyasthabinduyukto virājate | śaktirvāmasthabindūdyacchirākārā tathā punaḥ || 31 || (?) bindunā yuktaśca | savyaṃ dakṣiṇavāmayoḥ | uttarārdhe vāmapadena vyavahāradarśanenehatyasavyaśabdo dakṣiṇaparaḥ | urdhvādhaḥprasṛta īṣādaṇḍaḥ svabhālavāmabhāge'dhomukhāgralāṅgalaśuṇḍaḥ svabhāladakṣiṇabhāga īṣādaṇḍamadhyapradeśe bindurīdṛśākāro nādānta iti tu nāthamukhāvagato'rthaḥ| bindudvayamadhye dakṣiṇabhāgasthabindusahita iti prācāṃ vākyasyā'śayaścintyaḥ | nādasyānto layo yatra sa nādāntaḥ | nāḍyāṃ brahmavile līnastvavyaktadhvanilakṣaṇaḥ | ityāditantrāntarāt | etaduttaraṃ - bindurvṛttātmako devi sargo bindudvayātmakaḥ | ityardhaṃ kvacitpustakeṣūpalabhyate | tasyāyamarthaḥ - bindvādinavakaśarīraghaṭakā yāvanto bindava ekaika ucyante te sarve kāmākhyamukhahṛdabindurūpā yāvanti bindudvayā ucyante tāni sarvāṇi sitaśoṇavisargarūpāṇīti vāsanā jñeyeti | dakṣiṇottarayorbindudvayam | tatra vāmabindoḥ śirasyūrdhvarekhā | īdṛśaḥ śaktyākāraḥ | vāmasthabindvityanena dakṣiṇabindvantarasyā'kṣepaḥ | vāmasthabindoḥ sakāśādudyantyā ūrdhvaṃ gacchantyāḥ śirāyā ivā'kāro yasyā iti vigrahaḥ | ita ārabhya rūpakālānuttaratra vakṣyati || 31 || p. 230) vyāpikā binduvilasattrikoṇākāratāṃ gatā | bindudvayāntarālastha-ṛjurekhāmayī punaḥ || 32 || śaktitrikoṇasya svābhimukhakoṇe bindulekhanena vyāpikāyā ākāro bhavatīti saṃpradāyaḥ | ūrdhvādadhaḥprasṛtā rekhā tacchiromūlabhāgayoḥ saṃlagnau bindū, īdṛśī samanetyuttaraślokasthenānvayaḥ | antarālastha-ṛjurekhetyatra ṛtyaka iti prakṛtivadbhāvaḥ || 32 || samanā binduvilasadṛjurekhā tathonmanā | śaktyādīnāṃ vapuḥ sphūrjaddvādaśādityasaṃnibham || 33 || bindoḥ śirasyūrdhvarekhā lekhyā | so'yamunmanāyā ākāraḥ | samanāyāḥ śirasthitabindorapanaye samanā bhavatīti yāvat | ata eva samanāto'tisūkṣmatvādutkrāntamanaskā | yogināmapi manasā saṃkaṭena gamyeti bhāvaḥ | samanādayaḥ śabdāḥ pṛṣodarāditvādeva sādhavaḥ | śaktyādīnāmunmanāntānāṃ catasṛṇāṃ dvādaśasūryasamuccitakāntimanti vapūṃṣi || 33 || catuḥṣaṣṭistadūrdhvaṃ tu dviguṇaṃ dviguṇaṃ tataḥ | śaktyādīnāṃ tu mātrāṃśo manonmanyāstathonmanī || 34 || nādāntaparyantaṃ kālaḥ pūrvamuktaḥ | tadūrdhvaṃ nādāntordhvaṃ śaktyādīnāṃ madhye prathamasyetyarthaḥ | catuḥṣaṣṭiścatuḥṣaṣṭitamo mātrāṃśaḥ, caturlavātmakaḥ śakteḥ kāla ityarthaḥ | tataśara(?)nantarāṇāṃ tu dviguṇaṃ dviguṇamiti vīpsayā pūrvapūrvadviguṇāṃśo mātrākāla ityarthaḥ | tataśca vyāpikāyāṃ dvau lavau samānāyā eko lavaḥ | unmanāyāstu lavārdhātmakaḥ kālaḥ prasaktastamapavadati-manonmanyā iti | manonmanīti samanāyā eva saṃjñāntaram | yathā samanāyāḥ kālastathaivonmanīkāla ityarthaḥ | ekalavātmaka eva kāla iti yāvat | samanāto'syā rūpakālakalāprānamiti tattu samanāta ākṛtyā sūkṣmatvādbidyamāno'pi kālo durlakṣya ityevaṃparam | ata eva mūle deśakālānavacchinnaṃ tadūrdhvaṃ paramaṃ mahadityanenaitadūrdhvameva kālānavaccheda uktaḥ saṃgacchate | prāñcastu dbiguṇaṃ dviguṇamiti na vīpsā kiṃtu śakterūrdhvaṃ vyāpikāyāṃ dviguṇaṃ tato vyāpikānantaraṃ samanāyāṃ dviguṇamiti pratyekamanvitaṃ p. 231) padadvayaṃ, manonmanyā ityasya samanāparyantānāmityarthaḥ | tacca śaktyādīnāmityasya viśeṣaṇaṃ tataśconmanāyā iha kālavidhirnāstyeva | tathonmanī | yathedānīgiyamakathitaviśeṣaṇā tathaiva nirākārā niruccārā ceti yāvadityāhuḥ | tadidaṃ manonmanyāstathonmanīti caraṇasya vaiyarthyena kliṣṭalāpanena ca kaluṣitamuparitanaślokasvārasyaviruddhaṃ cetyupekṣitam | kiṃca, uttarapaṭale vidyāyāṃ pañcadaśasvarānpratipādya svaravyañjanabhedena saptatriṃśatprabhedinītyuktvā nādatrayeṇa saha saptatriṃśattā vivecayiṣyate, tena jñāpakena nādasya pañcadaśasvarabahirbhūtasya vyañjanatve siddhe vyañjanaṃ tvardhamātrikamiti vacanādaṣṭāviṃśatyadhikaśatalavātmaka tā'pi jñāpitaiva | nādāvayavasyonmanāyāḥ kālābhāve tvekalavanyūnatāpattyā tadvirodha iti samanonmanayoḥ samānaḥ kāla ityeva vyākhyā yukteti mantavyam | kiṃca, unmanyāṃ nādalayaḥ kālaviṣuvamiti vakṣyate tasyāḥ kālābhāve tatsaṃjñāsvārasyavirodhaḥ | tasya padasya kālavyāptimadarthakatvāt || 34 || deśakālānavacchinnaṃ tadūrdhvaṃ paramaṃ mahat | nisargasundaraṃ tattu parānandavighūrṇitam || 35 || tadūrdhvamunmanāyā ūrdhvadeśopalakṣitaṃ mahābindusthānamiti yāvat | taddeśakālābhyāmanavacchinnaṃ tatkṛtāvacchittirahitam | ata eva tadūrdhvamiti deśakathanaṃ deśasyopalakṣaṇaparatayā vyākhyeyam | nisargasundaraṃ svabhāvata eva cāru | parānandena śivaśaktisāmarasyātmakena vighūrṇitaṃ vyāptam | prāñcastu - mahābindoḥ sthānasvarūpādikamiha tantre noktameva, tasya viśvottīrṇatvena vāṅmanasāgocaratvāt | tena tadūrdhvaṃ padaṃ hādividyāsthahakārādimahābindvantākṣarasthānasamūhordhvamityartha kam | trividhabhāvanāsthalebhyo'pyūrdhvasthānasyaivamuktiriti vyācakṣate | tatsaṃdarbhaviruddhaṃ viśvottīrṇādapi yatparatastatra vāṅmanasayoḥ kathaṃ pravṛttiriti vicāryaṃ ca | atrendvādimahābindvantasthānanisṭhadevatānāṃ tattallokānāṃ tattatkalānāṃ ca vistāraḥ prācāṃ ṭīkāto'vaseyaḥ || 35 || athedānīṃ prāthamikavistṛtavāsanāvasare'nuktatvenāvaśeṣitāṃ brahmāṇḍapiṇdāṇḍayoraikyabhāvanādārḍhyasiddhimaduttamādhikārik atvadhvananāya sakalādibhāvanātrayottarameva p. 232) varṇayituṃ saṃgatāṃ madhyatrikoṇavāsanāṃ vistareṇopadiśati ātmanaḥ sphuraṇamityādibhirviṃśatyā ślaukaiḥ - ātmanaḥ sphuraṇaṃ paśyedyadā sā paramā kalā | ambikārūpamāpannā parā vāksamudīritā || 36 || pūrvaṃ yadā sā paramā śaktiriti śloke yā vṛttirīkṣaṇātmikā śāntānāmnī viśvakāraṇatvena varṇitā tayā hi śabdārthasṛṣṭidvayamutpādyate, tatrārthasṛṣṭerbrahmaviṣṇurudrāḥ kāraṇāni | ta eva śaktiṃ vinā kāryākṣamatvācchaktiviśiṣṭatayā vibhāvyamānā vāmājyeṣṭhāraudrya ityucyante | tacchaktayastu bhāratīpṛthivīrudrāṇītvena prasiddhā icchā jñānā kriyā ityucyante | śabdasṛṣṭeḥ kāraṇāni paśyantīmadhyamāvaikharyaḥ | kāraṇānāmapi kāraṇamīkṣaṇaṃ tataścekṣaṇa icchāditrayasamaṣṭitvavadvāmāditrayasamaṣṭitvaṃ paśyantyāditrayasamaṣṭhitvaṃ ca vaktavyameva, kāraṇatvasamaṣṭitvayoranatibhedāt | patrapuṣpaphalaśākhādisūkṣmarūpasamaṣṭereva vaṭabījatvāt | tataścaikasyāmevekṣaṇavṛttāvicchāditrayajanakatvaṃ pravṛttinimitīkṛtya yathā śāntāpadapravṛttistathā saiva vṛttirvāmāditrayajanakatvādambikāpadavācyatvamapyāpannā, paśyantyāditrayajanakatvaṃ śakyatāvacchedakīkṛtya parāpadenāpyudīritā | tādṛśavṛttyāśrayabhūtā devyapi vṛttiṃ prati pariṇāmyupādānatvātpariṇāmapariṇāminorabhedācchāntādipadairvyav ahriyata ityarthaḥ | atra parametipadaṃ śāntāparamiti kecit || 36 || bījabhāvasthitaṃ viśvaṃ sphuṭīkartuṃ yadonmukhī | vāmā viśvasya vamanādaṅkuśākāratāṃ gatā || 37 || icchāśaktistadā seyaṃ paśyantī vapuṣā sthitā | bījabhāvo bījatvaṃ taddharmāvacchinnatayā sthitaṃ svagarbhāntarbhūtaṃ bījāvadhānamiti śivasūtre sphurattātmā parāśaktirbījaṃ viśvasya kāraṇamiti ṭīkākāroktaṃ rūpaṃ viśvaṃ sphuṭīkartuṃ kāryatvāvacchinnatayā sthāpayituṃ bahirniḥsārayituṃ yadonmukhyudyuktā viśvaṃ niḥsāritavatīti yāvat | tadā saiva śaktirviśvavamanakartṛtvādvā'ṅkuśavadvakrarūpatvādvā vāmetyucyate | vamanakriyādaśāyāṃ hi tatkartṛkarmakārakayoryogādaṅkuśākāratā 233) bhavati | tataśca vāmāpadasyeṣṭasṛṣṭijanakatvaṃ tādṛśasṛṣṭivyāpyavakratvaviśeṣo vā śakyatāvacchedaka ityarthaḥ | vastutastvaṅkuśākāratvakathanaṃ trikoṇasya vāmarekhopalakṣakaṃ, tataśca vāmādidevīrūpatayā vāmarekhyā(khāṃ) bhāvayediti bhāvaḥ | evaṃ sṛṣṭijanakatvaṃ vā janakatāsaṃbandhena sṛṣṭireva veti vinigamanāvirahādubhayasyāpi śakyatāvacchedakatve siddhe sṛṣṭiṃ pravṛttinimittīkṛtya vāmāpadasya brahmāparaparyāyasya pravṛttiḥ | janakatvarūpasāmarthyātmikāṃ śaktiṃ pravṛttinimittīkṛtya tu pitāmahaśaktibhāratīparyāyecchāpadasya pravṛttiḥ | śabdasṛṣṭijanakatvāttu paśyantīpadasyāpītyarthaḥ || 37 || jñānaśaktistathā jyeṣṭhā madhyamā vāgudīritā || 38 || ṛjurekhāmayī viśvasthitau prathitavigrahā | sthitāviti nimittasaptamī carmaṇi dvīpinaṃ hantītivat | utpannasya viśvasya sthitiṃ pravṛttinimittīkṛtya viṣṇuparyāyajyeṣṭhāpadasya tacchaktipṛthivīparyāyajñānaśaktipadasya śabdasthitiṃ nimittīkṛtya madhyamāpadasya ca pūrvavatpravṛttiḥ | kāryasya kāraṇādbahiḥprasaraṇākriye iva hi cakre prasṛtastāpasaraṇāvadhi kaṃcitkālamavasthānaṃ tvṛju | ato jyeṣṭhājñānāmadhyamāstrikoṇasya ṛjurekhāmayyo bhāvanīyāḥ | sthitau nimitte prathitā jñānādiśabdavācyatāmāpannā vigrahā vibhinnatattaddharmāvacchinnaśarīrāṇi yasyāḥ setyarthaḥ || 38 || tatsaṃhṛtidaśāyāṃ tu baindavaṃ rūpamāsthitā || 39 || pratyāvṛttikrameṇaiva śṛṅgāṭavapurujjvalā | kriyāśaktistu raudrīyaṃ vaikharī viśvavigrahā || 40 || saiva śaktirbindvātmakarūpātsṛṣṭyātmanā nirgatya sthityātmanā kaṃcinkālaṃ sthitvā punarbaindavaṃ rūpamāsthātumudyuktā yadā parāvartate tadā viśvasaṃhāradaśāṃ nimittīkṛtya pūrvavadraudrī kriyā vaikharīti padāni tasyāṃ pravartante | tādṛśapadavācyadevītvena sṛṣṭirekhotpattisthānābhimukhyena parāvṛttadakṣiṇarekhāṃ bhāvayet | tenaikeva devī nānādharmavaiśiṣṭyena bhinnā satī rekhātrayātmakaśṛṅgāṭavapuṣā trikoṇadehena śrīcakre śobhata ityarthaḥ | yathā hi lipisaṃketitarekhābhiḥ kakārādivarṇānāṃ p. 234) taiśca tadarthānāṃ smaraṇaṃ tathā trikoṇarekhābhiḥ sṛṣṭyādikṛtyānāṃ tatkartṛdevīnāṃ ca smaraṇaṃ yathā bhavati tathā dṛḍhamabhyasya pūjayediti tu paryavasito'rthaḥ || 39 || 40 || evaṃ trikoṇasya vāmapūrvadakṣarekhāstisro bindureka ityevaṃ caturṇāṃ krameṇecchājñānākriyāśāntā vāmājyeṣṭhāraudryambikāḥ paśyantīmadhyabhāvaikharīparāścatasraścatasro devatā ityevaṃ vāsanātrayaṃ tantreṇa saṃkalitamuktam | idānīmanenaiva krameṇa vāsanāntarāṇi pārthakyenā'ha - vāsanādviśvarūpasya svarūpe bāhyato'pi ca | etāścatasraḥ śaktyastu kā pū jā o iti kramāt || 41 || pīṭhāḥ kande pade rūpe rūpātīte kramātsthitāḥ | yādṛśī sṛṣṭirbrahmāṇḍātmikā tādṛśyeva ca svadeharūpā'pi | brahmāṇḍasyāpi virāṭsaṃjñakajīvaviśeṣaśarīratvāt | ato'smadādiśarīrasya taccharīrasya caikaiva prakriyā | alpatvamahattvamātrakṛta eva tu bhedaḥ | ata evāsmaccharīrasyāpi caturdaśalokātmakatvaṃ mahāṣoḍhāntargate bhuvananyāse prasiddham | tataścaitābhiścatasṛbhireva śaktibhirviśvasya saṃpūrṇasya sṛṣṭyādikṛtyatrayaviṣayatvena prakaṭanādetā eva bāhyasṛṣṭau svarūpasṛṣṭau ca vartante | tatra bāhyasṛṣṭau kāmarūpaṃ pūrṇagirirjālandhramoḍyānamiti pīṭhā etaddevīrūpā lauhityanadāditaṭeṣu vidyamānāḥ kālikāpurāṇādiṣu varṇitāḥ prasiddhā eva | śarīre tvāha - kanda iti | kandaḥ suṣumṇāmūlaṃ tena mūlādhāraṃ lakṣyate | padaṃ haṃsastena hṛdayaṃ, rūpaṃ bindustena bhrūmadhyaṃ, rūpātītaṃ niṣkalaṃ tena brahmarandhram | taduktaṃ svacchandasaṃgrahe - kandaḥ kuṇḍalinīśaktiḥ padaṃ haṃsaḥ prakīrtitaḥ | rūpaṃ binduriti khyātaṃ rūpātītaṃ tu niṣkalam | iti | tattatsthāneṣu kāmarūpādayaścatvāraḥ pīṭhā ityarthaḥ | kā pū jā o ityekaikamakṣaramekaikapīṭhanāmaikadeśaḥ | tasya sphuṭatvena jñānāya saṃdhyabhāvaḥ | śaktaya ityatra madhyākāralopo vṛttānurapiyacchandovyākaraṇayorvirodhe chando balīya iti paribhāṣāyāḥ so'ci lope cediti sūtre pāṇininā, iyādipūraṇa iti sūtre p. 235) piṅgalena ca jñāpitatvāditi tu cchandaḥkaustubhe varṇitamasmābhiḥ | kartari ktici kṛdikārāditi ṅīṣvā vidheyaḥ || 41 || eta eva pīṭhāḥ krameṇa kṣitipavanajalāgnimaṇḍalarūpā iti dhvanayannāha - caturasraṃ tathā binduṣaṭkayuktaṃ ca vṛttakam || 42 || ardhacandraṃ trikoṇaṃ ca rūpāṇyeṣāṃ kramāttviti | pīto dhūmrastathā śveto rakto rūpaṃ ca kīrtitam || 43 || bhūtatvaṃ caturasraṃ pītavarṇaṃ kāmarūpaṃ pīṭhātmakaṃ, vāyutattvaṃ tvabhitaḥṣaḍbindulāñchitaṃ vartulaṃ dhūmravarṇaṃ pūrṇagiripīṭhābhinnaṃ, jalatattvamardhacandrākāraṃ śvetaṃ jālandhrapīṭhātmakam | agnitattvaṃ trikoṇaṃ raktamoḍyānapīṭharūpamityarthaḥ || 42 || 43 || atha tattatpīṭhasthitāni liṅgāni saviśeṣaṇānyāha - svayaṃbhu bāṇaliṅgaṃ ca itaraṃ ca paraṃ punaḥ | pīṭheṣvetāni liṅgāni saṃsthitāni varānane || 44 || hemabandhūkakusumaśaraccandranibhāni tu | svarāvṛtaṃ trikūṭaṃ ca mahāliṅgaṃ svayaṃbhukam || 45 || kāditāntākṣaravṛtaṃ bāṇaliṅgaṃ trikoṇakam | kadambagolakākāraṃ thādisāntākṣarāvṛtam || 46 || sūkṣmarūpaṃ samastārṇavṛtaṃ paramaliṅgakam | bindurūpaṃ parānandakandaṃ nityapadoditam || 47 || atra liṅgānītipadena līnamarthaṃ gamayatīti vyutpattyā manobuddhyahaṃkāracittāni citsphuraṇādhāratvāducyante | trikoṇasyāgradakṣavāmakoṇeṣu madhye caitāni catvāri liṅgāni bhāvanīyānīti vṛddhāḥ | hemavarṇaṃ pītaṃ yandhujīvapuṣpavarṇaṃ raktam | svarāvṛtaṃ ṣoḍaśasvarayuktam | trikūṭaṃ śikharatrayavat | bindutrayātmakakūṭavadityanye | spaṣṭamanyat | evaṃ liṅgatrayasvarūpamuktvā paraliṅgasvarūpamāha - sūkṣmeti | sūkṣmarūpamuktaliṅgatrayasamaṣṭirūpaṃ, bindurūpaṃ baindavacakravāsanātmakam | parānandakandaṃ parāyā mātṛkāyāḥ sārabhūtaṃ, padoditaṃ padāntamumukṣucittāduditamiti p. 236) tu prāñcaḥ | vastutastu rūpātītasthānīyasyāpi paraliṅgasya svayaṃbhvādisamaṣṭirūpatādyotanāya tattalliṅgasādhāraṇādhāreṣu kandapadabinduṣvapyasādhyodayo'stīti kathayituṃ bindurūpādiviśeṣaṇatrayamiti vyākhyeyam || 44 || 45 || 46 || 47 || bījatritayayuktasya sakalasya manoḥ punaḥ | etāni vācyarūpāṇi kulakaulamayāni tu || 48 || jāgratsvapnasuṣuptyākhyaturyarūpāṇyamūni tu | etāni catvāri liṅgāni bījatritayena kūṭatrayeṇa yuktasya sakalasya trayodaśākṣarasya turyasya manorvācyarūpāṇi vācyavācakayorabhedāttadabhinnānīti prāñcaḥ | vastutaḥ sakalaśabdena pañcadaśākṣaryeva vaktuṃ yuktā | pūrvatantre pratyekabījasādhanānyuktvā saṃpūrṇamantrasādhanakathanapare granthe'syā eva grahaṇācca | turyavidyāyā anuddhāreṇāprakṛtatvācca | bījatritayayuktasyetiviśeṣaṇasvārasyācca | tena pratyekasādhanānāṃ prātisvikaṃ tisro vāsanāḥ pañcadaśīsādhakasya tu tritayasamaṣṭitvena caturthī vāsaneti dhyeyam | kulaṃ sajātīyasamūhaḥ | sajātīyaiḥ kulaṃ yūthamityamaraḥ | sājātyaṃ caikajñānaviṣayatvena | tena mātṛmānameyānītyarthaḥ | kaulaṃ tatsamaṣṭiḥ | tanmayāni tadabhinnāni | evaṃ jāgradādyavasthārūpāṇi | avasthālakṣaṇāni tu śivasūtrādiṣu draṣṭavyāni || 48 || evaṃ saṃpūrṇacakravāsanāmuktvā tadadhiṣṭhitāyā devyā vāsanāmāha - atītaṃ tu paraṃ tejaḥ svasaṃvidudayātmakam || 49 || svecchāviśvamayollekhakhacitaṃ viśvarūpakam | caitanyamātmano rūpaṃ nisargānandasundaram || 50 || atītaṃ taṃ bindurmatikramya sthitam | paraṃ tejastejasāṃ prakāśakānāmapi sūryādīnāṃ manontānāṃ prakāśakaṃ jyotiṣāṃ jyotiriti śruteḥ | svasaṃvitsvetarāviṣayakaṃ jñānam | udayātmakamudayaikasvarūpaṃ ṣaḍbhāvavikārarahitam | svecchayaivekṣaṇavṛttimātreṇaiva sāmagryantaramanapekṣyaiveti yāvat | viśvamayollekho jagadātmakaṃ citraṃ tena khacitam | taduktamabhiyuktaiḥ - p. 237) nirupādānasaṃbhāramabhittāveva tanvate | jagaccitraṃ namastasmai kalāślādhyāya śūline || iti | viśvarūpakaṃ sarvātmakaṃ caitanyamātmano rūpaṃ caitanyamātmeti śivasūtre prasiddhaṃ rūpaṃ nisargānandaḥ svābhāvikānando natu viṣayasaṃparkoditaḥ | tena sundaraṃ ramaṇīyam || 49 || 50 || meyamātṛpramāmānaprasaraiḥ saṃkucatprabham | śṛṅgāṭarūpamāpannamicchājñānakriyātmakam || 51 || meyādicatuṣṭayātmanā pariṇatatvena vyayitatvādīṣatsaṃkucitatejaskam | tathāca śrutiḥ - pādo'sya viśvā bhūtāni tripādasyāmṛtaṃ divi iti | śṛṅgāṭaṃ trikoṇarekhātrayaṃ taddevatāsamūhaśca | etenaiva labdhatvādicchājñānakriyetyanena tatsamaṣṭirūpo bindurucyate | tena yāni vāmādicatuṣṭayāni pūrvamuktāni tāni sarvāṇyasyā eva rūpāṇītyuktaṃ bhavati || 51 || viśvākāraprathādhāranijarūpaśivāśrayam | kāmeśvarāṅkaparyaṅkaniviṣṭamatisundaram || 52 || viśvātmanā prathā pariṇāmastasyā'dhāraḥ pariṇāmyupādānaṃ nijaṃ svīyameva pariṇāmitāvacchedakaṃ rūpaṃ tadātmako yaḥ śivaḥ sa evā'śrayo yasya tat | śivaviśiṣṭaśaktereva jagatkāraṇatvācchivasya kāraṇatāvacchedakatvamiti bhāvaḥ | sa śiva eva kāmakalāntargataḥ kāmākhyo binduritidyotanadvārā śaktestadāśritatvasvarūpaniṣkarṣabhānāya tadeva punaḥ padāntareṇā'ha-kāmeti | aṅkasya paryaṅkatvoktirapyānandaśayanādhāratvadhvananadvārā kāmāṅkayantraṇaviśeṣaṃ dhvanayati | ata evātisundaramityuktamiti rahasyam || 52 || icchāśaktimayaṃ pāśamaṅkuśaṃ jñānarūpiṇam | kriyāśaktimaye bāṇadhanuṣī dadhadujjvalam || 53 || icchāyā evā'śātṛṣṇārāgādiparyāyatvena bandhasādhanatvātpāśarūpatā | taduktamabhiyuktaiḥ - āśā nāma nṛṇāṃ kācidāścaryamayaśṛṅkhalā | yayā baddhāḥ pradhāvanti muktāstiṣṭhanti paṅguvat || iti | p. 238) jñānaṃ viṣayāccittasya nivārakatvādaṅkuśastannivāraṇaṃ ca viṣayavairāgyaṃ vinā na saṃbhavati | tacca dveṣa eva | viraktirviṣayadveṣa iti vacanāt | tena yatpūrvapaṭalānte | pāśāṅkuśau tadīyau tu rāgadveṣātmakau smṛtau | śabdasparśādayo bāṇā manastasyābhavaddhanu | ityuktaṃ tadaviruddham | bāṇadhanuṣoḥ saṃyojanakriyāyāḥ śabdādiviṣayamanoyogarūpakriyāyāścaikarūpatvānna pūrvottaroktavāsanayorvirodhaḥ || 53 || āśrayāśrayibhedena aṣṭadhābhinnahetimat | aṣṭāracakrasaṃrūḍhaṃ navacakrāsanasthitam || 54 || āśrayaḥ kāmeśvarastasya na pārthakyena pūjā tadāyudhānāṃ tu devyāyudhaiḥ saha saṃmelanena pūjeti dhvanitam | kāmeśvarāyudhavaiśiṣṭyenāpi tripurasundaryā eva nirdeśāt | tasyā eva śṛṅgārarūpatoktestadrītyā'ṣṭāracakre saṃrūḍhatvaṃ binducakrātītatvena tu rūpeṇa navacakrīrūpa āsane sthitatvam || 54 || evaṃ prakāreṇa saṃpūrṇasya cakrasya devyāścoktāṃ vāsanāmupasaṃharannāvaraṇadevatānāṃ vāsanāmupadiśati - evaṃrūpaṃ paraṃ tejaḥ śrīcakravapuṣā sthitam | tadīyaśaktinikarasphuradūrmisamāvṛtam || 55 || evamuktaprakāreṇa paraṃ teja eva cakraśarīrakamabhūt | tadīyānāṃ cakrasaṃbandhinīnāṃ śaktīnāmaṇimādīnāṃ nikarātmanā sphurantībhirūrmibhirata eva kāmeśvarīsarasvatyabhinnābhiḥ samāvṛtaṃ, bhāvayediti śeṣaḥ | atra vāsanāsubhagodayādigrantheṣu tantrarājāditantrāntareṣūpaniṣatsu ca bahuvidhā vāsanā upalabhyante tāḥ sarvā yadyapi sarvavedāntapratyayādhikaraṇanyāyena brahmavidyāyā bhedābhāvādupasaṃhartuṃ prācāṃ ṭīkākārāṇāṃ (vyākhyānaṃ tathā'pi) granthavistaraikaphalakamityupekṣitamasmābhiḥ || 55 || athedānīṃ pratyāvaraṇaṃ bhedena pūjanīyānāṃ daśamudrāṇāṃ vāsanā upadidikṣurmudrāpadaṃ nirvakti - p. 239) cidātmabhittau viśvasya prakāśāmarśane yadā | karoti svecchayā pūrṇavicikīrṣāsamanvitā || 56 || kriyāśaktistu viśvasya modanāddrāvaṇāttadā | yadā tāvaccicchaktiḥ svātmābhinnāyāṃ bhittāvadhikaraṇe svecchayā pūrvoktekṣaṇānantaraṃ vikārānpūrṇānicchantī viśvamayollekhasya prakāśāmarśane karoti | tathā ca śaktisūtram svecchayā svabhittau viśvamunmīlayatīti | atra svecchayetipadamupādānādinairapekṣyaparatvena tadbhāṣye vyākhyātam | taccekṣaṇamātreṇetyatraiva paryavasitam | tadā saiva kriyāśaktirbhūtvā viśvasya modanadrāvaṇarūpadharmadvayaviśiṣṭā satī mudrākhyā bhavatītyuttarārdhasthitapadadvayāpakarṣeṇānvayaḥ | ayaṃ bhāvaḥ - viśvasya hi ṣaḍbhāvavikārā yāskādibhiḥ parigaṇitā asti jāyate vardhate vipariṇamate'pakṣīyate naśyatīti | teṣu prathamaḥ sattārūpo bhāvavikāro viśvasya sārvakālikaḥ | pralayakāle'pi bījabhāvena viśvasya sattvāt | tataścānye pañcaiva vikārāścikīrṣitāḥ | teṣu dvitīyo vikārā(sā)tmako mi(vi)kāraḥ prakāśa ityucyate | asphuṭasphuṭīkāra iti tallakṣaṇāt | tṛtīyo vikāra evā'marśanam | idaṃtayā dṛdayaṃgamībhāva itivṛddhoktatallakṣaṇasyāvayavaśaḥ sākalyenedamitthamityākārakārakajñānaviṣayatāvacchedakadharme paryavasitāyāṃ kulābhivṛddhāveva sāmañjasyāt | tathā ca tripurasundaryāḥ svāntaḥsthitasṛṣṭisattāparyālocanottaraṃ viśvasya dvitīyādivikāraviṣayiṇīcchotpadyate | seyaṃ vicikīrṣā | naca vikārecchayorbhinnakartṛkatvena sanpratyayānāpattiḥ | sanprakṛtervyupasṛṣṭakaroterantarbhāvitaṇyarthatvāt | viśvātmanā svasyā eva pariṇāma itisiddhāntānusāreṇa samānakartṛkatvasyāpyupapattervā | tato viśvasyotpattyabhivṛddhī krameṇa karoti | te ete eva prakāśāmarśane anumodate tato viśvaṃ drāvayati ca | anumodanaṃ nāma svetarakriyamāṇakriyānukūlyaṃ, drāvaṇaṃ nāma ghanasya saṃkucitasya praśithilāvayavatāprasāraḥ | so'yamekarasībhūtasya viśvasya ṣaṭtriṃśaddhākaraṇātmakaḥ tadaikarasyaṃ drāvaṇamitivṛddhoktalakṣaṇasyāpyatraiva paryavasāyayituṃ yuktatvāt | itthaṃ cedṛśamodanadrāvaṇātmakadharmadvayaviśiṣṭoktarūpakriyāśaktyabhin nā tripurasundaryeva mudrāpadavācyeti || 56 || p. 240) atha mudrāsu sarvasaṃkṣobhiṇyā eva prathamāvaraṇadarśanīyatvena prāthamye'pi sarvavyāpakatvādyabhiprāyeṇa trikhaṇḍāmudrāyā eva tṛtīyapaṭale pūrvaṃ varṇitatvena pūrvakḷptakramānusāreṇaiva vāsanā upadidikṣustrikhaṇḍāyā vāsanāṃ prathamamāha - mudrākhyā sā yadā saṃvidambikā trikalāmayī || 57 || trikhaṇḍārūpamāpannā tadā saṃnidhikāriṇī | sarvasya cakrarājasya vyāpikā parikīrtitā || 58 || tādṛśakriyāśaktyabhinnā saṃvidambikā cicchaktirūpā mātā yadā trikalāmayī kalātrayapracurā jātā, īkṣaṇaviśiṣṭā jāteti yāvat | tadā trikhaṇḍārūpamāpannā | mudrātvasāmānyadharma eva sāmānādhikaraṇyenekṣaṇasyāpi melanena tādṛśadharmaviśiṣṭā devī trikhaṇḍetyucyata ityarthaḥ | saṃnidhirdevatātejaḥsāṃnidhyaṃ, sarvāvaraṇaśaktimarīcikāyā mahādevyā āhvāne viniyuktatvādeva sarvacakravyāpikā bhavati | atrekṣaṇasya vāmāditrayasamaṣṭirūpatvāttāḥ prakāśāṃśā dakṣiṇāṅgulayaḥ | icchāditrayasamaṣṭirūpatvāttā vimarśāṃśā vāmāṅgulayaḥ | tāsāmekatra saṃyojanādīkṣaṇasya tādṛśatritayayugalaikyarūpatā ceti vāsanā dhvanitetyāhuḥ | vastutastu tantrabhedenāṅgulivinyāsavailakṣaṇyasya bahulamupalambhātsarvānugamakadṛṣṭopapatterasaṃbhavātkvacirtsabhavan tyā api tasyā mūlakṛtā'nullikhitatvenāprayojakatvādaṅgulivinyāsamārādupakāraka. m kurvanmūloktāṃ vāsanāṃ saṃsmaredityevaṃ tu tattvam | itaranmandajanaviśvāsāyaiveti dhyeyam || 57 || 58 || sarvasaṃkṣobhiṇīmudrāvāsanāmāha - yoniprācuryataḥ saiṣā sarvasaṃkṣobhikā punaḥ | vāmāśaktipradhāneyaṃ dvāracakre sthitā bhavet || 59 || sā kriyāśaktyabhinnaiṣā'mbikāśaktireva yadā yoniprācuryataḥ pracurapadārthaniṣṭhatattaddharmāvacchinnakāryatānirūpitakāraṇatāvac chedakadharmabāhulyenāvalokyate tadā sarvasaṃkṣobhikā bhavati | sarvajaniketi yāvat | ata eva vāmāśaktipradhānā vā'valokyate tadā sarvasaṃkṣobhikā bhavati | vāmāyāḥ sarjanābhimānitvāt | ekaikasminnaṅguṣṭhe kaniṣṭhikāmadhyamānāmāgrayojanenaikaikasmihnaste yonitrayamiti p. 241) ṣaḍbhiryonibhiḥ kāraṇatāprācuryaṃ smartavyamiti bhāvaḥ | madhyamayoranāmayoḥ kaniṣṭhayośca yogādyonitrayameveti prācāmuktistu pūrvacatuḥśaktyuktamudroddhāravirodhādanādaraṇīyā || 59 || sarvavidrāviṇīmudrāvāsanāmāha - kṣubdhaviśvasthitikarī jyeṣṭhāprācuryamāsthitā | sthūlanādakalārūpā sarvānugrahakāriṇī || 60 || sarvāśāpūrakākhye tu saiṣā sphuritavigrahā | kṣubdhasyotpannasya viśvasya sthitikartrī | ata eva sthityabhimānijyeṣṭhāprācuryamāsthitavatī | aṅgulīcatuṣṭayasya ṛjutvāt | trikoṇa ṛjubhūtāyāḥ pūrvarekhāyāḥ sthitirūpatvāt | śabdasya sūkṣmaṃ rūpaṃ nādaḥ, sthūlaṃ rūpamakṣaraṃ, tena sthūlanādau, akārādyāḥ svarāste kalāsaṃkhyāḥ ṣoḍaśa | akārādiṣoḍaśākṣararūpeti yāvat | saiṣetipadena mudrāśarīraghaṭakasāmānyadharmavattvamucyate | īdṛśaviśeṣasāmānyadharmayoryogena sarvānugrahakāriṇītyucyate | anugraho nāma vidrāvaṇam || 60 || sarvākarṣiṇīmudrāvāsanāmāha - jyeṣṭhāvāmāsamatvena sṛṣṭeḥ prādhānyamāśritā || 61 || ākarṣiṇī tu mudreyaṃ sarvasaṃkṣobhiṇi smṛtā | saṃkṣobhadrāvaṇamudrāpadaśakyatāvacchedakakoṭipraviṣṭayordh armayorubhayorapi sarvākarṣaṇamudrāpadaśakyatāvacchaidakakoṭau praveśaḥ | paraṃ tu na tayoḥ samaprādhānyam | nāpi viśeṣaṇaviśeṣyabhāve vinigamanāvirahaḥ | api tu jyeṣṭhāviśiṣṭavāmāvattvameva niveśyam | tena sṛṣṭerviśeṣyatvena niveśyatvā dvāmācihnasyāṅgulicatuṣṭayavakratvasya sarvopari pradarśanamupapadyate | seyamākarṣiṇīti prasiddhā mudrā sarvasaṃkṣobhiṇi sarvasaṃkṣobhaṇākhyacakre smṛtā sthitā || 61 || sarvāveśakarīmudrāvāsanāmāha - vyomadvayāntarālasthabindurūpā maheśvari || 62 || śivaśaktyātmasaṃśleṣāddivyāveśakarī smṛtā | caturdaśāracakrasthā saṃvidānandavigrahā || 63 || p. 242) yāvānvā ayamākāśastāvāneṣo'ntarhṛdaya ākāśa iti śrutau prasiddhā bindurūpeṇa vidyamānā parasparagāḍhāśliṣṭaśivaśatyubhayātmikā mudrā'ta evā'nandavigrahā saṃviddivyāveśakarītyucyate | prāñcastu ṣaṭcakrāntarālasthavyomapañcake dvayordvayormadhya ekaiko bindurasti tadrūpetyartha ityāhuḥ || 62 || 63 || sarvonmādanamudrāvāsanāmāha - bindvantarālavilasatsūkṣmarūpaśikhāmayī | jyeṣṭhāśaktipradhānā tu sarvonmādanakāriṇī || 64 || daśāracakramāsthāya saṃsthitā vīravandite | uktabindormadhye vilasantī sūkṣmarūpā śikhā tasya madhye vahniśikhā nīvāraśūkavattanvītiśrutau prasiddhā | tanmayī jyeṣṭhāśaktipradhānā | ata evānāmātarjanīyugābhyāmṛjubhyāmupalakṣitā devyeva sarvonmādanamudrā bahirdaśāre sthitā || 64 || iyameva vāmāśaktipradhānā cedanāmātarjanībhirvakrābhirupalakṣitā mahāṅkuśetyucyata ityevānayorbheda ityabhipretyā'ha- vāmāśaktipradhānā tu mahāṅkuśamayī punaḥ || 6 || tadvadviśvaṃ vamantī sā dvitīye tu daśārake | saṃsthitā modanaparā mudrārūpatvamāśritā || 66 || bindvantarālabilasatsūkṣmarūpaśikhāmayī | atra modanaparetyavayutyānuvādo mudrāpadapravṛttinimittasya sāmānyadharmasya viśeṣadharmaiḥ saha sāmānādhikaraṇyena vācyatāvacchedakakoṭau praveśa ityasya smāraṇārthaḥ | sugamamanyat | atra bindvantarāletyardhaṃ kvacitpustake na dṛśyate | prāñcastu mūlādhārabrahmarandhrasthapadmakarṇikayormadhyagatau svayaṃbhūliṅgaparaliṅgarūpau dvau bindū | tadantarvilasantyāvambikāśāntārūpe amṛtakuṇḍalinyāveva śikhe tanmayītyartha ityāhuḥ || 65 || 66 || khecarīmudrāvāsanāmāha - dharmādharmasya saṃghaṭṭādutthitā vittirūpiṇī || 67 || p. 243) vikalpotthakriyāloparūpadoṣavighātinī | vikalparūparogāṇāṃ hāriṇī khecarī parā || 68 || sarvarogaharākhye tu cakre saṃvinmayī sthitā | dharmādharmau puṇyapāpādṛṣṭajanakakriye tayoḥ samāhāro dharmādharmaṃ tasya saṃghaṭṭa ekajñānīyaikadharmāvacchinnaviśeṣyatānirūpitaprakāritā | tādṛśaprakāritākādayaṃ dharmo vā'dharmo veti saṃśayāditi yāvat | utthitā tādṛśasaṃśayottaraṃ jātā, vittirūpiṇī viśeṣadarśanātmakapramārūpā dharmatvavyāpyavihitatvavānayamityākārikā, ayaṃ dharma evetyākārakaniścayarūpā vā | sā ca gurudayālakṣyatantrādhyayanajanyā | vikalpo'sadviṣayakaṃ jñānam | śabdamātrānupātī vastuśūnyo vikalpa iti yogasūtrāt | pūrvoktasaṃśaye'dharmakoṭirityarthaḥ | adharmatvaviśiṣṭopāsteḥ khapuṣpatvāt | tadutthastajjanyo yaḥ kriyālopo vikalpaprayuktāśraddhayā'nādareṇānyathākaraṇam | tena rūpyante janyante ye doṣāḥ pāpādṛṣṭānyāmuṣmikaduḥkhapradāni teṣāṃ vighātinī vikalpajanyarogāṇāmaihikaduḥkhapradānāmādhivyādhīnāṃ ca hāriṇī tādṛśasaṃśaye'dharmakoṭyaṃśena janyāni yāni pāpāni ye ca rogāsteṣāṃ sarveṣāṃ nāśaṃ kurvatī yā viśeṣadarśanātmikā pramā tadabhinnā saṃvinmayī nirviṣayajñānaparākriyāśaktyabhinnā tripurasundaryeva khecarīmudrā bhūtvā sarvarogahare cakre sthitetyarthaḥ | prāñcastu dharmaḥ śivaniṣṭhatvācchaktiḥ | adharmo nirdharmakatvācchivaḥ | tatsaṃghaṭṭaḥ sāmarasyaṃ, vikalpaḥ saṃśayastadutthāḥ kriyā nityanaimittikakāmyarūpāstāsāṃ lope yatpāpaṃ tadvighātinītyarthamāhuḥ | tena bāhudvayaparivartanarūpasaṃghaṭṭaśivaśaktisāmarasyasyoktasaṃśayasy a vā smārakaḥ saṃstadīyāṅgulisaṃyogasaciva uktamarthaṃ sākalyena yathā smārayati tathā'bhyasya mudrāṃ pradarśayediti bhāvaḥ || 67 || 68 || bījamudrāvāsanāmāha - śivaśaktisamāśleṣasphuradvyomāntare punaḥ || 69 || prakāśayantī viśvaṃ sā sūkṣmarūpasthitaṃ sadā | bījarūpā mahāmudrā sarvasiddhimaye sthitā || 70 || p. 244) vaṭabījasyāntare'pi kiṃcidvyomāstyeva | tasya vibhutvāt | tasminsūkṣmatame'vakāśe vṛkṣaḥ sarvo'pi sūkṣmasthastiṣṭhatīti sthitiḥ | taddṛṣṭāntānuguṇyābhiprāyeṇa jagadbījasya parasparābhinnāśleṣaśālinaḥ śivaśaktiyugulasyāntaḥ sphuradvyomāntara ityuktam | vastuto vyomno'pi sṛṣṭyantargatatvena bījadaśāyāṃ tadutpatterabhāvena śivaśaktyorgarbha ityeva vivakṣitam | viśvasya prāthamiko yaḥ sattātmako bhāvavikārastadabhimānavaiśiṣṭyena devyeva bījamudretyucyata ityarthaḥ || 69 || 70 || yonimudrāvāsanāmāha - saṃpūrṇasya prakāśasya lābhabhūmiriyaṃ punaḥ | yonimudrā kalārūpā sarvānandamaye sthitā || 71 || kāmakalāsvarūpavarṇanāvasare kalāpadavācyatvena yā pradarśitā tadrūpeyaṃ yonimudrā | ata eva saṃpūrṇasya prakāśasya paraśivasya lābhabhūmiḥ prāptikāraṇam | ata eva ca sarvānandamayacakre sthitā || 71 || asyā eva yonidevatāyā mudrārūpatve hetumāha - kriyācaitanyarūpatvādevaṃ cakramayaṃ sthitam | icchārūpaṃ paraṃ tejaḥ sarvadā bhāvayedbudhaḥ || 72 || pūrvoktā yā kriyāśaktirmodanadrāvaṇaviśiṣṭā tadrūpaṃ yaccaitanyaṃ tattve sati kalārūpatvasyaiva yonimudrāpadavācyatvādityarthaḥ | mudrātvasāmānyasya sarvamudrāśarīre niviṣṭatvāditi bhāvaḥ | atredaṃ bodhyam - vāsanā nāma sūkṣmaṃ rūpāntaraṃ yathā'ṅkuśasya dveṣo jñānaṃ vā | taccāsyaitādṛśameva rūpāntaramityarthe laukikapramāṇānāmaprasarādalaukikārṣavacanapramāṇakamevā'stheya m | tādṛśapramāṇadvayopalambhe tu dvayorapi prāmāṇyāviśeṣādeva dve api vāsane eva | yattu vṛddhaistatra tatra sthūlarūpavāsanayoḥ sādhāraṇo dharmo hetutvena likhyate | yathā'ṅkuśasya jñānātmakatve manomayagajanivārakatvādiḥ | so'pi hetūtprekṣāmātraṃ hetvadhikaraṇanyāyena svārthatātparyahīna eva natu vāstavikaḥ | evaṃ sati - trirācāmati tadgṛhṇātyastibhātipriyatrayam | yatpunaḥ parimārṣṭi dvirnāmarūpe jahāti tat || p. 245) ityādirītyā smṛtyuktanikhilāhnikakarmasu līlāviśvaṃbharabodhasārādigrantheṣu kavibhiḥ svakapolakalpanayā likhyamānā vāsanāḥ svarūpotprekṣāmātratvenālaṃkārāntaravaccamatkārādhāyikā api yathā nānuṣṭhānopayoginyastathā prakṛte'pi mūle tantrāntare cādṛṣṭāḥ prācīnairlikhyamānā api vāsanā bhūyasyo'smābhirupekṣitā iti na tatra śraddhājāḍyena bhramitavyam | idānīṃ yadā sā paramā śaktirityupakrāntāṃ cakravāsanāmupasaṃharati-evamiti | parajyotiṣo devyā icchayaiva sarvasyāsya cakrasyotpannatvādicchāviśiṣṭā devyeva sarvacakrarūpeti sarvadā'supterā mṛteśca budho bhāvayedityarthaḥ || 72 || pūrvacatuḥśatyāṃ sakalaṃ bāhyagataṃ ceti trividhaṃ cakraṃ pūrvapūrvāśaktasyottarottaraṃ pūjanīyatvena kathitam | tadidaṃ savāsanaṃ pūjayiturapi tulyamitidhvananāya tattraividhyaṃ tatprasaṅgānnavadhātvaṃ copadiśati - tridhā ca nabadhā caiva cakrasaṃketakaḥ punaḥ | trikoṇe baindavaṃ śliṣṭamitibrahmāṇḍapurāṇīyoktavacanarītyā sakalacakraṃ manvasrādicakre bāhyamadhyagatapadavācye'ntarbhūtam | bāhyamadhyagatasyāpi śaktyanalātmakayoninavakatvāviśeṣānnavayonyātmakacakra evāntarbhāvaḥ | īdṛśārthaṃ manasi nidhāyāsaṃdehāya saṃkṣepavistarābhyāṃ traividhyaṃ dvivāraṃ varṇayati - vahninaikena śaktibhyāṃ dvābhyāṃ caikaḥ paraḥ punaḥ || 73 || taiśca vahnitrayeṇāpi śaktīnāṃ tritayena ca | padmadvayena cānyaḥ syādbhūgṛhatritayena ca || 74 || pañcaśakticaturvahnipadmadvayamahītrayam | iti pūrṇaṃ mahācakraṃ tatprakāraḥ pradarśyate || 75 || tatrā'dyaṃ navayoni syattena dvidaśasaṃyutam | manuyoni paraṃ vidyāttṛtīyaṃ tadanantaram || 76 || aṣṭadvyaṣṭadalopetaṃ caturasratrayānvitam | cakrasya triprakāratvaṃ kathitaṃ parameśvari || 77 || p. 246) vahnireko dve śaktī cetyekaḥ | parastvetaistribhiranyaiḥ ṣaḍbhiśceti militvā navabhirbhavati | anyastvetairnavabhiḥ padmadvayabhūtrayābhyāṃ ca militaḥ | asyaiva vivaraṇaṃ pañcaśaktīti | tena navayoninā dvidaśārābhyāṃ ca saṃyutaṃ manuyoni dvitīyam | sugamamanyat | binduyogastvanuktatvāviśeṣāccakratraye'pyanveti || 73 || 74 || 75 || 76 || 77 || asmiṃścakre prathamaṃ bindau pradhānadevatāṃ pūjayitvā'varaṇadevatāsu pūjanīyāsu dvau kramau | tatra navayonyādibhūgṛhāntapūjane sṛṣṭikramaḥ | sṛṣṭeranenaiva krameṇa varṇitatvāt | tadvīparītastu saṃhārakramaḥ | ubhayavidhā'pi pūjā yuktaivetidyotanāya kramadvaividhyamupapādayati - sṛṣṭiḥ syānnavayonyādipṛthvyantaṃ saṃhṛtiḥ punaḥ | pṛthvyādinavayonyantamiti śāstrasya niścayaḥ || 78 || etatsamaṣṭirūpaṃ tu tripurācakramucyate | yasya vijñānamātreṇa tripurājñānavānbhavet || 79 || || 78 || 79 || idānīṃ kramaprāptaṃ navavidhatṣaṃ tannāmāni copadiśati - cakrasya navadhātvaṃ ca kathayāmi tava priye | ādimaṃ bhūtrayeṇa syāddvitīyaṃ ṣoḍaśacchadam || 80 || anyadaṣṭadalaṃ proktaṃ manukoṇamanantaram | pañcamaṃ daśakoṇaṃ syātṣaṣṭhaṃ cāpi daśārakam || 81 || saptamaṃ vasukoṇaṃ syānmadhyatryasramathāṣṭamam | navamaṃ tryasramadhyaṃ syātteṣāṃ nāmānyataḥ śṛṇu || 82 || trailokyamohanaṃ cakraṃ sarvāśāparipūrakam | sarvakṣobhakaraṃ devi sarvasaubhāgyadāyakam || 83 || sarvārthasādhakaṃ cakraṃ sarvarakṣākaraṃ tathā | sarvarogaharaṃ gauri sarvasiddhimayaṃ tathā || 84 || sarvānandamayaṃ cāpi navamaṃ śṛṇu sundari | atra pūjyā mahādevī mahātripurasundarī || 85 || p. 247) paripūrṇaṃ mahācakramajarāmarakārakam | atra trailokyamohanādayaḥ saṃjñā yogarūḍhāstādṛśārthaviśiṣṭatvena bhāvanīyānītyetaddhvananārthaṃ vakṣyamāṇanyāsopayogārthaṃ coktāḥ | nigadavyākhyātametat || 80 || 81 || 82 || 83 || 84 || 85 || cakrasaṃketamupasaṃharati - evameṣa mahācakrasaṃketaḥ parameśvari || 86 || kathitastripurādevyā jīvanmuktipravartakaḥ | iti śrīnityāṣoḍaśikārṇavasya ṣaṣṭhaḥ paṭalaḥ | ----- svasya tripurādevyabhedābhiprāyeṇa svakathito'pyarthastayaiva kathita ityuktam | tripurādevyā iti ṣaṣṭhī vā | etatsaṃketajñānaphalaṃ jīvanmuktiriti sarvaṃ śivam || 86 || iti śrībhāskaronnīte nityāṣoḍaśikāmbudheḥ | vyākhyāne setubandhākhye viśrāmaḥ ṣaṣṭha īritaḥ || 6 || atha saptamo viśrāmaḥ evaṃ sārthaṣaḍaśītyā ślokaiścakrasaṃketamupadiśya kramaprāptaṃ mantrasaṃketamupadidikṣuḥ śiṣyāvadhānāya pratijānīte - śrībhairava uvāca - mantrasaṃketakaṃ divyamadhunā kathayāmi te | yadvettā tripurākāro vīracakreśvaro bhavet || 1 || saṃketakamityajñātārthe kapratyayaḥ | adyāvadhi kenāpyajñātaṃ te tvadīyaṃ mantrasaṃketaṃ te kathayāmi | vīrā upāsakāḥ | te ca sakalādibhedena trividhāḥ | p. 248) teṣu śuddhā uttamāḥ | ata eva te vīrasamūhasyeśvarāḥ | tādṛśo mantrasaṃketajñānena bhavati | ata eva ca sa tripurākārastripurāsārūpyamuktimān | upalakṣaṇametatsāyujyāderapi || 1 || eka eva mantro navacakreśvarīrūpopādhibhedānnavadhā jātaḥ | te ca mantrāḥ prathamapaṭala evoddhṛtāstānnāmamātreṇoddiśati - karaśuddhikarī tvādyā dvitīyā cā'tmarakṣikā | ātmāsanagatā devī tṛtīyā tadanantaram || 2 || cakrāsanagatā paścātsarvamantrāsanasthitā | sādhyasiddhāsanā ṣaṣṭhī māyālakṣmīparāmayī || 3 || mūrtividyā ca sā devi saptamī parikīrtitā | aṣṭamyāvāhanī vidyā navamī bhairavī parā || 4 || mūlavidyā tathā'khyātā trailokyavaśakāriṇī | āsu saptamī mūrtividyānāmnī tatra noddhṛtā | ekasyā evānuddhāre bījaṃ tu tatraivā'vāhanaprakaraṇe varṇitamasmābhiḥ | tāmihoddharati - māyeti | māyā hṛllekhā | lakṣmīḥ śrībījam | parā bālātṛtīyabījam | evamakṣaratrayātmikā mūrtividyā | bhairavī bhairavasya paraśivasya patnī tripurasundarīrūpetyarthaḥ || 2 || 3 || 4 || etāsāṃ vidyānāṃ nyāsayorviniyogamāha - evaṃ navaprakārāstu pūjākāle prayatnataḥ || 5 || etāḥ krameṇa nyastavyāḥ sādhakena kuleśvari | pādāgrajaṅghājānūrugudaliṅgāgrakeṣu ca || 6 || ādhāre vinyasenmūrtiṃ tasyāmāvāhanīṃ nyaset | mūlena vyāpakanyāsaḥ kartavyaḥ parameśvari || 7 || atra pūjākāla ityanena pūjāmadhyastho japakāla ucyate | uttarapaṭale hi kālabhedena caturvidho nyāso vakṣyate | tatra japakāle caturthaścaturdaśāvayavakaḥ karaśuddhyādiko nyāso vidhāsyate | parānyāsottaraṃ cakreśvarīnyāsau kāryau | p. 249) ante tu bādarāyaṇa iti nyāyāt | kḹptakrame'vakḹptakramo'bhinava āpatannante niveśya iti tadarthāt | ata eva caturṇāmapi nyāsānāṃ pūjākāla eva vidhiritipakṣāntare'pi karaśuddhyādinyāsānta eva niveśaḥ | pūjākālaśabdo yathāśrutaṃ evāstu na japakālopalakṣaka ityāgrahe tvaṇimādinyāsottaramevaitayorniveśa iti mantavyam | evaṃ pādāgrayorjaṅghayorjānunorūrvorgude liṅgāgre cetikrameṇa ṣaḍvidyā nyasya mūlādhāre saptamīṃ vidyāṃ vinyasya saptamyā uparyaṣṭamīṃ vidyāṃ vinyasya navamyā mūlavidyayā sarvāṅge vyāpakanyāsaḥ kartavya ityarthaḥ || 5 || 6 || 7 || nyāsāntaramāha - akulādiṣu pūrvoktasthāneṣu paricintayet | cakreśvarīsamāyuktaṃ navacakraṃ puroditam || 8 || akulaṃ viṣurādhāraṃ svādhiṣṭhānaṃ maṇipūramanāhataṃ viśuddhirindrayonirājñā ceti navasthāneṣvapi krameṇa tattadvidyānte tattaccakreśvarītattaccakranāmanī ullikhya nyaset | am, āṃ, sauḥ, tripurāsahitāya trailokyamohanacakrāya nama ityādayo mantrā ūhyāḥ | bāhyāṅgeṣu tattanmantrānte'nāmikāṅguṣṭhābhyāṃ sparśarūpo nyāsaḥ | āntarāṅgeṣu tu sparśāsaṃbhavāccintanarūpa evetyāśayena paricintayedityuktam | uktaṃ ca dakṣiṇāmūrtisaṃhitāyām - puṣpairvā'nāmayā vā'pi manasā vā nyasedaṇum | iti | atra ca devatāśarīre nyāsadaśāyāṃ puṣpaiḥ, svasya, bahiḥśarīre nyāsadaśāyāmanāmayā, svasyaivāntaḥśarīre nyāsadaśāyāṃ manasetivyavasthitavikalpārtho vāśabda iti saṃpradāyaḥ | anāmāyāmaṅguṣṭhayogo vacanāntaropasaṃhārasiddhaḥ | navāvayavakaṃ cakramiti madhyamapadalopī samāsaḥ | śrīcakramityarthaḥ | tenaikavacanopapattiḥ | ekavacananirdeśaprayojanaṃ tu bindvardhacandrādiṣu dvitīyavāraṃ navacakreśvarīmantrāṇāṃ nyāso mā prasāṅkṣīditi | anyathā teṣāmapi trailokyamohanādincakravibhāvanasthalatvāviśeṣādakulādiṣvityādipadagr āhyatvāviśeṣācca punarnyāsāntaraprasakteḥ | prāñcastvāhuḥ - navacakramityekavacanamārṣamiti || 8 || p. 250) tāsāṃ cakreśvarīṇāṃ krameṇa nāmānyāha - āsāṃ nāmāni vakṣyāmi yathānukramayogataḥ | tatrā'dyā tripurā devī dvitīyā tripureśvarī || 9 || tṛtīyā ca tathā proktā devī tripurasundarī | caturthī ca mahādevī devi tripuravāsinī || 10 || pañcamī tripurāśrīḥ syātṣaṣṭhī tripuramālinī | saptamī tripurāsiddhiraṣṭamī tripurāmbikā || 11 || navamī tu mahādevī mahātripurasundarī | tṛtīyayā sahaikyabhramo mā prasañjīti navamyāṃ mahatpadaṃ viśeṣaṇam || 9 || 10 || 11 || etāsāṃ cakreśvarīṇāṃ śrīcakre krameṇa pūjāmupadiśati - pūjayecca kramādetā nava cakre purodite || 12 || naveti bhinnaṃ padam | purodite pūrvatantre pūjanīyatayā kathite śrīcakre trailokyamohanādicakrakramādetā nava cakreśvarīḥ pūjayedityarthaḥ | puroditapadenākulādinavakaṃ parāmṛśyata iti prāñcaḥ | tanna | atideśenaiva prāpsyato'rthasya punarupadeśavaiyarthyāt | pratyutāpūrvatādyaniṣṭāpatteśca || 12 || evaṃ navaprakārā'dyā pūjākāle tu pārvati | ekākārā hyādyaśaktirajarāmarakāriṇī || 13 || ādyasya śivasya śaktirapyādyā pūjākāle navaprakārā'pi vastuta ekākāraiva | evaṃ jñātā satyajarāmaratvaṃ datte | ajarāmareti bhāvapradhānau nirdeśau || 13 || mantrasaṃketakastasyā nānākāro vyavasthitaḥ | nānāmantrakrameṇaiva pāramparyeṇa labhyate || 14 || tasyā ādiśaktermantrasaṃketako nānākāraḥ | tadīyavidyāyāḥ sāṃketikārthaḥ ṣaṭprakāraḥ | paraṃ tu tasyā mantro'pi naikaḥ | yenaikasyaiva mantrasya ṣaḍarthāḥ syaḥ | kiṃ tu nānāvidho mantro lopāmudrākāmarājādibhedāt | tataśca kecidarthāḥ p. 251) kādividyāyā eva | kecittu hādividyāyā eva | kecittūbhayasādhāraṇāḥ | saṃhatya ṣaḍavidhaḥ saṃketaḥ | tatra kasyā vidyāyāḥ ko'rtha iti tu pāramparyakrameṇaiva vyavasthā labhyata ityarthaḥ | prāñcastu hādividyāyā eva ṣaḍarthā ityabhimanyamānā ihatyaṃ nānāmantrapadaṃ cakreśvarīmantraparatvena vyācakṣate | tadayuktam | cakreśvarīmantrāṇāmuttaratrārthavarṇanābhāvāt, saṃpradāyārthāderhādividyāyāmalagnakatāyāḥ pradarśayiṣyamāṇatvācca | pūrvatantre kādividyāyā evoddhṛtatvena hādividyāyā eva ṣaḍarthītyabhimānasyopakramavirodhena tyājyatayā vaiparītyābhimānasyaivā'patteśca | pūrvatantragranthasyāpi hādiparatvena lāpane kliṣṭatāyāstatraiva pradarśitatvācca | tasmādasmaduktavyavasthaiva niṣpakṣapāteti mantavyam || 14 || vakṣyamāṇārthanikarasya durgamatvātsāvadhānīkaraṇāya punaḥ pratijānīte - ṣaḍvidhaṃ taṃ tu deveśi kathayāmi tavānaghe | taṃ mantrārtham | arthaṃ vibhajate - bhāvārthaḥ saṃpradāyāryo nigarbhārthaśca kaulikaḥ || 15 || tathā sarvarahasyārtho mahātattvārtha eva ca || || 15 || tatra prathamoddiṣṭaṃ bhāvārtha viśadayitukāmo bhāvārthapadaṃ nirvakti | akṣarārtho hi bhāvārthaḥ kevalaḥ parameśvari || 15 || akṣarāṇāṃ hi tāvadarthapratipādakatvaṃ svabhāvaḥ | tataśca yaḥ kevalastāryādinā'navagato'kṣarāṇāṃ vṛttyaiva labhyo'kṣarārtho'kṣarasvabhāvalabhyatvātsa bhāvārtha ityucyata ityarthaḥ || 16 || atha tamevārthaṃ pratipādayati navabhiḥ ślokaiḥ - yoginībhistathā vīrairvīrendraiḥ sarvadā priye | śivaśaktisamāyogājjanito mantrarājakaḥ || 17 || yoginyo vimarśāṃśabhūtecchājñānakriyātmikāḥ | sarasvatīpṛthivīrudrāṇyastisraḥ | bahuvacanasya kapiñjalanyāyena trisaṃkhyāparatvāt | vīrā upāsakā p. 252) aśuddhamiśraśuddhabhedena trayaḥ | vīrendrāḥ prakāśāṃśabhūtavāmājyeṣṭhāraudryābhinnā brahmaviṣṇurudrāstrayaḥ | tritayabhoktā vīreśa iti śivasūtre jāgarādidhāmatraye'pyapracyutasvātmānusaṃdhāno vīreśa itilakṣaṇakathanāt | upacārāścalatve'pi tanmayatvāpramattetitantrarāje'pyayamevārtha uktaḥ | tena tādṛśavāsanādārḍhyaśīlā vīrendrāḥ | tādṛśavāsanāśaithilyāttāratamyena trividhā vīrā ucyanta ityuktaṃ bhavati | śivaśaktyoḥ samāyogaḥ sāmarasyaṃ caikam | evaṃ daśa | etairayaṃ mantrarājo janitaḥ | etadvācakākṣaradaśakaghaṭita ityarthaḥ | ayaṃ bhāvaḥ - asyāṃ hi vidyāyāṃ prañcadaśākṣarāṇi teṣu hṛllekhākṣaratrayaṃ devyā vācakattrena prasiddhārthakameva | hrīṃkāravācyā hrīṃkāravedyeti nāmatriśatyāṃ kathanāt | tatparatvopapādanaṃ ca tantrarāje - vyomnā prakāśamānatvaṃ grasamānatvamagninā | tayorvimarśa īkāro bindunā tanniphālanam || iti | dvitīyatṛtīyakūṭayorekaikamakṣaraṃ hakārasakārarūpaṃ tvagre mūla eva vyākhyāsyate | ato'vaśiṣṭānyakṣarāṇi daśaivetyāśayena daśabhireva mantraghaṭanamuktam | evaṃ caikaikasminkūṭe yāvantyakṣarāṇi teṣāṃ yoginyādayo yathāyathamuktā ye'rthāsteṣāṃ hṛllekhopasthitadevyā saha sāmānādhikaraṇyavaśādabheda ekaikakūṭārthaḥ | sāmānādhikaraṇyaṃ ceha viruddhavibhaktimattvābhāvarūpaṃ dadhimadhvityādāviva | tatra kakāratrayaṃ brahmādiparam | lakāratrayaṃ pṛthivyādiparaṃ, hakārasākārāvīkāraśca vīraparāḥ | ekākṣarakośādinā lakṣaṇayā vā tattatparatāyā vidvadbhiḥ sūpapādatvāt | ekāraḥ sāmasyaparaḥ | śivaśaktivācakayorakārayoryogena janitatvāt | athavā'syāṃ vidyāyāṃ saptatriṃśadakṣarāṇītyuttaratra vakṣyate | teṣu ca punaruktaparihāreṇa gaṇanāyāṃ daśaiva śiṣyante - akāro lakāraḥ sakāro hakāra īkāra ekāro rephaḥ kakāro nādo binduśceti kiṃ bahunā sarvavidhāsu śrīvidyāsvapyetāvanta eva varṇāḥ | taduktaṃ jñānarṇave bhūmiścandraḥ śivo māyā śaktiḥ kṛṣṇādhvamādanau | ardhacandraśca binduśca navārṇo merurucyate || p. 253) mahātripurasundaryā mantrā merusamudbhavāḥ | iti | eṣvakāra eko vyañjanaiḥ saha pārthakyābhāvābhiprāyeṇa na pṛthaggaṇitaḥ | lakārādayastu bhūmyādipadaiḥ krameṇa gaṇitā eva | ato na daśasaṃkhyāvirodhaḥ | tataścaite daśa varṇā yathāyathaṃ yoginyādivācakatvena vyākhyeyāḥ | varṇapunaruktiśca vyaktibahutvābhiprāyeṇopapādyā | teṣvekārasya caramanirdeśādviśeṣyabodhakatvaṃ svīkṛtya yoginyādyabhinnaṃ śivaśaktisāmarasyātmakaṃ brahmeti vākyārthaḥ | anayośca pakṣayoruttaro'ṣṭaślokyātmako granthasaṃdarbhaḥ sarvo'pi prācāṃ pakṣa iva vidyāyāḥ stutyartha eva | vastutastu - akṣarārtho hi bhāvārtha ityādāvupakramyānte bhāvārtha iti manvata ityupasaṃhārānmadhye dvitīyatṛtīyakūṭayo parāmarśācca liṅgādayaṃ granthasaṃdarbhaḥ sarvo'pi pratikūṭamakṣaraśo'rthapratipādanapara eva nātra stutimātraparatvāvakāśa iti spaṣṭaṃ pratīyate | tathā cāyaṃ ślokaḥ prathamakūṭamātrasyārthapratipādanaparaḥ | tataścaikaikaḥ kakārādivarṇo vīrendrādiparaḥ | kakārāditrayaṃ pratyekaṃ bahuvacanāntamitidyotanāya yoginīrityādīni bahuvacanāntāni trīṇi padāni | ekārastvekavacanānta evetidyotanāya samāyogādityekavacanam | hṛllekhayā viśeṣyalābhaḥ | tena yoginīsvarūpā vīrasvarūpā vīrendrasvarūpā śivaśaktisāmarasyasvarūpā tripurasundarīti prathamakūṭārthaṃ ityuktaṃ bhavati | kāśca, eśca yaśca lāśceti dvaṃdvottaraṃ hrīṃkāreṇa karmadhārayaḥ | halṅyādinā sulopaḥ | samāse'pi saṃdhyabhāva ārṣaḥ | kakārādīnāṃ bhinnapadatvasvīkāre'pyekāralakārayoḥ sulopa ārṣaḥ || 17 || etadevopapādayaṃstṛtīyakūṭaṃ vyācaṣṭe - tanmayīṃ paramānandananditāṃ spandarūpiṇīm || nisargasundarīṃ devīṃ jñātvā svairamupāsate || 18 || tanmayīṃ yoginyādicatuṣṭayābhinnām | adhamamadhyamavīrābhedādduḥkhasaṃparko mā prasāṅkṣīdata āha parameti | paramatvaṃ duḥkhāsaṃpṛktatvaṃ tādṛśānandena nanditāṃ hṛṣṭāṃ yuktāmabhinnāmiti yāvat | spandaḥ ṣaṭtriṃśattattvātmakaṃ viśvam | tadrūpiṇīṃ tada bhinnām | asundareṇāpi padārthenābhedādasundaratvaṃ syādata āha-nisargasundarīṃ svabhāvamadhurām | p. 254) ayaṃ tṛtīyakūṭalabhyo'rthaḥ | uttaratra tṛtīye piṇḍake punarityupakramya kathitā viśvarūpiṇītyantenāsyārthasya vivaraṇāliṅgāt | hṛllekhayā devīmanūdya sakalapadena sarvasyābhedo vidhīyate | sarvaṃ khalvidaṃ brahmetyarthaḥ | sakalapade vibhaktilopa ārṣaḥ | samāsāṅgīkāre tvekaprasaratābhaṅgaḥ | uddeśyavidheya bhāvānaṅgīkāre'pyadoṣo vā | hṛllekhālabhyamarthamāha - devīmiti | īdṛśīṃ devīṃ mantrato jñātvā jānantaḥ śābdabodhaviṣayīṃkurvantaḥ sādhakāḥ svairācāraṃ yathā tathopāsate bhāvayanti | mukhaṃ vyādāya svīpatītivatsamānakāle ktvā || 18 || madhyamakūṭasyārthamāha - śivaśaktyātmasaṃghaṭṭarūpe brahmaṇi śāśvate | tatprathāprasarāśleṣabhuvi tvaindropalakṣite || 19 || jñāturjñānamayākārakaraṇānmantrarūpiṇīm | śivaśaktyātmako yaḥ saṃghaṭṭaḥ sāmarasyaṃ tadrūpe brahmaṇi viṣaye jñāturjñānamayākāraścinmayatvaṃ tatkaraṇāddhetormantrarūpiṇīṃ mantāraṃ trāyata ityetadarthakamantrarūpāṃ, devīmiti pūrveṇānvayaḥ | etena cittaṃ mantra iti śivasūtraṃ citireva cetanapadāvarūḍhā caityasaṃkocinī cittamiti śaktisūtraṃ copapadyate | brahmaviṣayakajñānaṃ tu na savikalpakamitidhvananāya tatprathetyādi | tasya brahmaṇaḥ prathāprasaro vistṛtatvaṃ viśvamiti yāvat | tadāśleṣabhuvi tatsaṃbandhādhāre'pyaindreṇedṛśaiśvaryeṇopalakṣite natu viśiṣṭa iti tadarthaḥ | viśvajanakatvādidharmaviśiṣṭaviṣayakatvasyopalakṣitapadena nirāsāddharmimātraviṣayakatvarūpākhaṇḍatvaṃ jñānasya sidhyati | akhaṇḍatvaṃ ca savikalpakaprajñāvilakṣaṇaviṣayitāśālitvam | evamuktvā ca madhyakūṭasya cchāyāvyākhyā sūcitā | hakāraḥ śivaḥ | sakāraḥ śaktiḥ | katrayaṃ hadvayaṃ caiva śaivo bhāga prakīrtitaḥ | śaktyakṣarāṇi śeṣāṇi hrīṃkāra ubhayātmakaḥ || itibrahmāṇḍapurāṇāt | ātmapadena sāmarasyasyobhayābhedātmakatvasūcanādanayorakṣarayoḥ karmadhārayo p. 255) dhvanitaḥ | haṃ ca tatsaṃ ca hasaṃ parasparasamarasāpannaśivaśaktirūpam | grahmaṇīti tu kakārasyārthaḥ | kaṃ brahyeti śruteḥ | tupadena hasasya kakāreṇa saha karmadhāraya uktaḥ | hasaṃ ca tatkaṃ ca hasakaṃ samarasaśivaśaktyātmakaṃ brahma | tatprathetyādinā hasakapadasya lakṣaṇayā dharmimātraparatvaṃ natu śakyatāvacchedakaviśiṣṭaparatvamuktam | hasakaṃ hantīti hasakahā tādṛśabrahmaviṣayakajñānavān | hantergatyerthatayā ye gatyarthāste jñānārthā ityanuśāsanena ca tathopapatteḥ | so'yaṃ samāso brahmaṇītiviṣayasaptamyoktaḥ | hanterjñānārthakatvaṃ jñāturiti padena jñāpitam | hasakahanaṃ lāti ādatte svābhinnaṃ karotīti hasakahalā | tadidaṃ jñānamayākārakaraṇādityanena dhvanitam | tasya hṛllekhayā samāse puṃvadbhāvi rūpasiddhiḥ | so'yamavayavaśa ukta evārthaḥ saṃkṣipya mantrarūpiṇīmityanenoktaḥ | itthaṃ ca - śivaśaktyabhidārūpā brahmaviṣṇuharātmikā | vāṇyaparṇāramārūpā trividhopāsakātmikā || mithaḥsamarasāpannaśivaśaktyubhayātmanaḥ | brahmaṇo nirvikalpajñamādadānā nijātmanā || sarvatattvātmikā devī mahātripurasundarī | iti bhāvārthaḥ || || 19 || tadidamāha - teṣāṃ samaṣṭirūpeṇa parāśaktistu mātṛkā || 20 || teṣāmekaikakūṭārthatvena varṇitānāṃ viśeṣaṇānāṃ samaṣṭirūpeṇaikīkṛtya yojanena parāśaktirmātā mantrārtho bhavatītyarthaḥ || 20 || idānīṃ devyāṃ mantrābhinnatvaviśvābhinnatvayoruktyā mantraviśvayoḥ prasaktaṃ mṛdabhinnaghaṭaśarāvayorivābhedamekopādānopādeyatvenopapādayand arśayitumāha madhyabinduvisargāntaḥsamāsthānamaye pare | kuṭilārūpake tasyāḥ pratirūpaṃ viyatkale || 21 || madhyaprāṇaprathārūpaspandavyomni sthitā punaḥ | p. 256) madhyame mantrapiṇḍe tu tṛtīye piṇḍake punaḥ || 22 || rāhukūṭādvayasphūrjat | kāmakalāyāṃ hyādau turīyabindustadadhaḥ kāmākhyo bindustadadho visargākhyaṃ bindudvayaṃ tadadho hārdhakaleti sthitiḥ | tatra turyavisargayormadhye yo binduḥ kāmākhyaḥ sa ca visargaśca tayorantaścaitanyātmanā samyagāsthānaṃ yayostanmaye ye dve akṣare kāmāntargato'kāro visargāntargato hakāraśca paraṃ tu te dve api na vaikharīrūpe api tu pare parāmātṛkārūpe śūnyākāre iti yāvat | mātṛkādyantage ityartha iti kecit | te ete kuṭilārūpake vakrārūpe vāmārūpe sṛṣṭijanake iti yāvat | akulakulakuṇḍalinīrūpe iti kecit | tasyā devyāḥ pratirūpaṃ rūpāntare arthaśabdātmake parabrahmaṇo dve rūpe | tatraite akṣare śivaśaktyoḥ śabdātmakarūpe kulakuṇḍalinyā rūpāntare iti kecit | tatkuṭilārūpake ityanena punaruktam | īdṛśabahuviśaṣaṇairnirdiṣṭe akṣare nāmnā'pi nirdiśati viyatkale iti | viyat, hakāraḥ | kalā prakāśo'kāraḥ | akārādhikāre prakāśaḥ paramaḥ śiva iti kośāt | viyacchabdenākāraḥ kalā hārdhakalā hakāra iti kecit | taccintyam | īdṛśaṃ parārūpamakṣaradvayaṃ mantre'nyastīti pradarśayati - madhyaprāṇeti | madhyame mantrapiṇḍe dvitīyakūṭe yo madhyo hakāratraye madhyo dvitīyahakāraḥ sa eva ca prāṇaprathārūpaḥ prāṇo visargāntargataḥ parārūpo hakārastasya prathā prathanaṃ sthūlatā vaikharyātmakatā tadrūpo yaḥ spandavyomā hakāraḥ, spandata utpadyata iti spandaṃ, spandaṃ vyoma yasmātsa spandavyomā | hakārādvyoma saṃbhūtamiti vakṣyamāṇatvāt | prathārūpo yaḥ spandastadātmakaṃ yadvyometi vā | tatra punaḥ sthitā hakārātmikā parā mātṛkā | kecittu - madhyama iti padaṃ vāradvayaṃ yojayanto madhyamakuṭe yo madhyamahakārastatreti vyācakṣāṇā madhyaprāṇapadaṃ visargamadhyacaitanyaparatvena vyākhyan | idaṃ ca saṃpradāyamanurudhya vyākhyātam | anyathā prathamopasthitanyāyena prathamahakāra eva sthiteti vyākhyātuṃ yuktatvāt | nanu dvitīyakūṭamadhyamahakārastho'kārastṛtīyakūṭahṛllekhāsthahakāraśc etidvayaparatvenaivāyaṃ saṃdarbhaḥ svarasaḥ | upakrama ādāvakārasya paścāddhakārasya nirdeśāttādṛśakramānurodhāyopasaṃhāragranthasyāpi p. 257) varṇayituṃ yuktatvāt | vyomnīti saptamyāḥ para ityarthasyeṣṭatvāt | tathaiva rāhukūṭādbayeti saptamyāḥ sukalpatvāt | ataḥ kathaṃ saṃpradāyalabdhatvamarthasyeti cetsatyam | upakrama upasthitasyākārahakārayoḥ kramasya pratirūpamityekavacanāntaviśeṣaṇena vicchedāt | viyatkale ityanena hakārottaramakāranirdeśena viparītakramasya vyavahriyamāṇatvena tenaiva krameṇottaratra vyaktinirdeśasya nirābādhāt | ata eva saṃ te prāṇo vāyunā gacchatābhityekavacanāntakriyāpadasya saṃ yajatrairaṅgānītibahuvacanāntānvayāyogyatayaiva vicchede saṃ yajñapatirāśiṣetyanenānvetuṃ yogyasyāpi nānuṣaṅgo'pi tu padāntaramadhyāhartavyamiti siddhāntitaṃ bhedalakṣaṇe | viyatkale iti padamapyupakrāntakramānusāreṇa vyācakṣāṇānāṃ prācāṃ tu mate saṃpradāyarakṣaṇāya saṃpradāyāntaraṃ vyākhyātāṃśe'pi śaraṇīkaraṇīyamiti dik | saṃpradāyasiddho'rthastu madhyamatṛtīyakūṭayoḥ pratiniyatanirdeśājjñāpitaḥ | śrūyamāṇe ṣoḍhānyāsīye grahanyāse śaṣasahā rāhukūṭamiti vakṣyate - vaktre śādicaturvarṇaiḥ sahitaṃ rāhumeva ceti | tatrādvayau prāthamikadvayādbhinnau sakārahakārau tayormadhye'pi yogyatayā sakāra eva tṛtīyakūṭe hakārasyākārayogābhāvāt | ubhayatrāpi punaḥśabdaḥ śrūyamāṇo dvitīyavāramityarthako vaikharībhinnaparāmātṛkārūpatāṃ draḍhayati | akṣaramātre dhvanyaṃśavarṇāśau vartete eva | tārkikamate suvarṇe parasparasaṃsṛṣṭapārthivataijasāṃśavat | ata ea tāratvamityādidhvanidharmāṇāṃ varṇeṣvanubhavaḥ | sa varṇe dhvaniḥ sarvavarṇajanako nāda eva | nāda eva hi prathamaṃ parārūpo mūlādhārādutthito maṇipūrānāhatayorāgatya prāṇamanobhyāṃ saṃyogātpaśyantīmadhyamātmanā pariṇataḥ kaṇṭhe vaikharīrūpavarṇātmakatāmāpadyata iti siddhāntāt | tasmiṃśca nāde sarvavarṇakāraṇībhūte sarve varṇāḥ sūkṣmarūpeṇa vartanta eva | bīje phalapuṣpādivat | yathā bījarūpe saṃpuṭa ekasminnapi pūrvārdhaparārdhātmanā dvidhā bhinne vividhāvayavakaḥ sarvo'pi vṛkṣo'ntarasti tathā'kārahakārarūpeṇa dvidhā bhinne nādabrahmaṇi sarvo'pi varṇātmako laukikavaidikaprapañco'sti | ata evākārahakārayormadhya eva sarvavarṇapāṭhaḥ | lakārasya lakāreṇābhedāt | kṣakārasya kakāraṣakārayogarūpatvenāpārthakyāt | p. 258) brahmaṇo'kārahakārasamāhārarūpatvādeva śrutiṣbahaṃrūpataiva tasya pradarśyate | brahma vā idamagra āsīttadātmānamevāvedahamiti bṛhadāraṇyake | tatrāhamahamityaitareye | kastvamityahamiti hovācetyādyapi | virūpākṣapañcāśikāyāmapi - svaparāvabhāsanakṣama ātmā viśvasya yaḥ prakāśo'sau | ahamiti sa eva ukto'haṃtāsthitirīdṛśī tasya || iti | brahmaṇo'haṃrūpatvādeva hi tadupāsanā'pyahaṃgrahādirūpaivopadiśyate -ahamityeva vibhāvayedbhavānīmityapi | kāraṇasyāhaṃrūpatvādeva hi sarvasminnapi prapañce tadanugatirmṛda iva ghaṭaśarāvādiṣu | ata evāsmacchabdasya sarvanāmatā | tapanīyaśrutirapi - ekamevedaṃ sarvaṃ tasmādahamiti sarvābhidhānamiti | ata eva cedṛśārthasyātirahasyatvābhiprāyeṇa tantrarāje-ādimāntyaṃ tu vedayediti saṃketenoktam | ādimo'kāraḥ, antyo hakārastayoḥ samāhāro'hamiti tadarthāt | mālinīśāstrasiddhāntatantrayorapi - ādimāntyavihīnāstu mantrāḥ syuḥ śaradabhravat | gurorlakṣaṇametāvadādimāntyaṃ nivedayet || iti | mātṛkācakrasaṃbodha iti śivasūtre varadarājenāpyuktam - ato'kārahakārābhyāmahamityapṛthaktayā | prapañcaṃ śivaśaktibhyāṃ kroḍīkṛtya prakāśate || iti | anyo'pyasminnarthe rahasyaniṣkarṣo varivasyārahasyavyākhyāne'smābhiḥ prakaṭīkṛtaḥ | anayā ca rītyā sarvasyāpyakārahakārasāmarasyātmakatvena mantrasyāpi tathātvānmantre tādṛśavarṇadvayamastītyavivādam | yathā hi vaṭavṛkṣe janakabījasamānākāraṃ bījānantye'pi sphuṭitajanakabījāṃśadvayamapi kvacidastyeva paraṃ tu taddurjñānaṃ tathā prakṛte'pi brahmasvarūpayornikhilaśabdaprapañcābhinnamātṛkāsarasvatyabhinnaśri ividyājanakayornādātmakaparārūpayorakārahakārayoḥ kvāpyavasthiterāvaśyakatayā tayoranyairdurjñānatvena bhaktānujighṛkṣayā sarvajñena karuṇāghanena jagadguruṇaiva bahusaṃketena tau pradarśitau || 21 || 22 || p. 259) tatpradarśanasya prakṛtabhāvārthavarṇanaprakaraṇe sāṃgatyamapyāha - calattāsaṃsthitasya tu | dharmādharmasya vācyasya viṣāmṛtamayasya ca || 23 || vācakākṣarasaṃyukteḥ kathitā viśvarūpiṇī | calato bhāvaścalattā naśvaratā'nityateti yāvat | dharmipradhāno'yaṃ nirdeśaḥ | asaṃsthito'samāpto nityaḥ | nityānityasyeti paryavasito'rthaḥ | prapañcarūpeṇānityasya brahmarūpeṇa nityasyeti yāvat | ata eva tatpravṛttāvapyanirāsaḥ svasaṃvettṛbhāvāditi śivasūtre kṛṣṇadāsenoktam - avasthāyugalaṃ cātra kāryakartṛtvaśabditam | kāryatā kṣayiṇī tatra kartṛtvaṃ punarakṣayam || kāryonmukhaḥ prayatno yaḥ kevalaṃ so'tra lupyate | ityādi | dharmo brahmadharmatvācchaktiḥ | adharmo nirdharmakaḥ paraśivaḥ | viṣaṃ saṃsāraḥ | amṛtaṃ mokṣaḥ | anityasaṃsārātmanā pariṇataśaktervācyāyā vācakamakṣaraṃ hakāraḥ | nityamokṣātmakaparaśivasya vācyasya vācakamakṣaramakāraḥ | etadubhayasaṃyogānmantraḥ śivaśaktirūpaḥ | viśvamapi śivaśaktijanyatvāttadrūpameva ekopādānopādeyatvānmantraviśvayorabheda iti tṛtīyakūṭoditārthasyopapattiruktā || 23 || evaṃ kūṭatrayasyāvāntaravākyatrayarūpasya trividhamarthaṃ sopapattikaṃ nirvarṇya trayāṇāmekavākyatayā mahāvākyarūpasya mantrasyārthaṃ pūrvamuktamupasaṃharannāha - teṣāṃ samaṣṭirūpeṇa parāśaktiṃ tu bhātṛkām || 24 || kūṭatrayātmikāṃ devīṃ samaṣṭivyaṣṭirūpiṇīm | ādyāṃ śaktiṃ bhāvayanto bhāvārtha iti manvate || 25 || teṣāmavāntaravākyatrayārthānāṃ samaṣṭhirūpeṇa parasparākāṅkṣayā punarapi vākyaikavākyatākalpanena parāśaktiṃ mātṛkāṃ mātṛkāsarasvatyabhinnāmādyāṃ śaktiṃ bhāvayanto mantrajanyabodhaviṣayīkurvanta upāsakadhaureyāḥ svabhāvanīyamarthaṃ mantrasya bhāvārtha iti manvate | kūṭatrayātmikāmiti tu mantradevyorabhedābhiprāyeṇa | tatrāṣyekaikakūṭamātropāsakānāmavāntaravākyārtha ekaika eva bhāvanīyastrikūṭopāsakānāṃ p. 260) tu mahāvākyārtho bhāvanīya iti dyotayituṃ samaṣṭivyaṣṭirūpiṇīmityuktam | tenāvāntaravākyārtheṣu viśeṣyalābhāya hṛllekhātrayāvaśyakatetyapi dhvanitam | evaṃ triprakāro bhāvārtho varṇitaḥ | so'yaṃ kādipakṣa eva svarasaḥ śivaśaktisamāyogapadasyaikāra eva svārasyāt | hādipakṣe'pi yoginīśivaśaktisamāyogapadānyatareṇa hakārasakārānyataradakṣaramucyata iti yathākathaicidyojanīyām | prāñcastu sarvo'pyayaṃ grantho hādividyāpara eveti manyamānāḥ prakārāntareṇa vyācakṣate | tathā hi-hṛllekhāsthairhakārarephekāraiḥ saha prathamakūṭe saptākṣarāṇi | yoginyo bhāratyādyā vīrā brahmādyā iti trīṇi mithunāni | hakāro brahmā sakāro (bhāratī kakāro) viṣṇurlakāraḥ pṛthivī hakāro rudro repho rudrāṇītyevaṃ mithunatrayaparāṇi ṣaḍakṣarāṇi, samaṣṭirūpaṃ śāntāmbikātmakaṃ mithunamīṃkāreṇaikenaiva vācyam | mūlasthaṃ vīrendrairiti padaṃ bahuvacanāntaṃ kevalaṃ puṃliṅgamapi samaṣṭimithunasyaiva vācakam | dvitīyakūṭe madhyamahakārastṛtīyakūṭārambhe paṭhanīyo'pi tṛtīyasya śaktikūṭatvena śaktyakṣarārabdhatvalipsayā dvitīyasya sthitikūṭatvadhvananalipsayā ca dvitīyakūṭa eva paṭhitaḥ | so'yamatra paṭhito'pi tatratya eveti trīṇyapi kūṭāni saptasaptākṣarāṇi samānarūpāṇyeva saṃpadyante | tena prathamakūṭavadevetarakūṭayorapyarthaḥ | iyāṃstu viśeṣaḥ- dvitīyakūṭasya sthitirūpatādhvananenaiva prathamacaramakūṭayoḥ sṛṣṭisaṃhṛtirūpatādhvananādekaikasminkūṭe punarapi sṛṣṭādyavāntarabhedena traividhyādādyakūṭasthasya mithunatrayasya krameṇa sṛṣṭisṛṣṭiḥ sṛṣṭisthitiḥ sṛṣṭisaṃhṛtirityetattrayābhimānitā | dvitīyakūṭasthasya sthitisṛṣṭiḥ sthitisthitiḥ sthitisaṃhṛtirityetattrayābhimānitvam | tṛtīyakūṭasthasya tu saṃhārasṛṣṭiḥ saṃhārasthitiḥ saṃhārasaṃhāra ityetattrayābhimānitvam | ato na punaruktiḥ | vāgbhavakāmarājaśaktikūṭānāṃ krameṇa pūrvāmnāyadakṣiṇāmnāyapaścimāmnāyarūpatvādīdṛśamithunanav akasya nādanavakarūpatvācca na paunaruktyam | tataścaitairvidyākṣarābhidheyamithunacatuṣṭayaiḥ śivaśaktisaṃparkaṃ mithunīkṛtyāyaṃ mantrarājako hādividyārūpo janito bhāvita iti mūle prathamaślokārthaḥ | athottarānmāyātmakaturīyakūṭasyārthamāha- p. 261) tanmayīmiti | bhāratyādibrahmādicaturmithunavācakabījatrayasamaṣṭirūpavācyāmityar thaḥ | mantraśabdaṃ nirvakti - śivaśaktyātmeti | mananatrāṇakartṛtvātturīyakūṭe mantratvamupapadyata iti bhāvaḥ | nanu sa turīyamantraḥ kiṃlakṣaṇa ityata āha - teṣāmiti | trīṇi kūṭāni paśyantīmadhyamāvaikharīrūpāṇi | iyaṃ tu parāmātṛkārūpetyarthaḥ | nanu turīyakūṭavācyā śaktirakārahakārobhayarūpā tau ca mantre kva vasata ityata āha - madhyabindbiti | mantre'nayorvidyamānatvādeva turīyavidyāyā viśvamayatvamityāha - calatteti | turīyāyā viśvātmakatvādeva tāṃ parāmātṛkātvena vyaṣṭikūṭatrayaṃ paśyantyādirūpatvena bhāvayanto yogino bhāvārthaṃ manvata iti | tadidaṃ vyākhyānaṃ svarūpākhyānamevāsya pratyākhyānaṃ prakīrtitamitinyāyodāharaṇākhyānam | etadanusāriṇāvanyāvapi dvau pakṣau varivasyārahasye'smābhiḥ prapañcitau | evaṃ ṣaṭsu pakṣeṣu ya eva viduṣāmupāsakānāṃ hṛdayaṃgama sa eva paraśivāśayo bhāvārtha iti dik || 24 || 25 || atha kramaprāptaṃ saṃpradāyārthaṃ nirūpayati sārdhadvāviṃśatyā ślokaiḥ - saṃpradāyo mahābodharūpo gurumukhe sthitaḥ | viśvākāraprathāyāstu mahattvaṃ ca yadāśrayam || 26 || śivaśaktyādyayā mūlavidyayā parameśvari | jagatkṛtsnaṃ yathā vyāptaṃ śṛṇuṣvāvahitā priye || 27 || pañcabhūtamayaṃ viśvaṃ tanmayī sā sanātanī | tanmayī mūlavidyā ca tathā ca kathayāmi te || 28 || pūrvaṃ hi devyāṃ mantramayatvaviśvamayatve eva prādhānyenokte mantratvaviśvatvayoḥ parasparābhāvavyāpyatve devyāṃ tadubhayasāmānādhikaraṇyaṃ na saṃgacchetetyatastadupapādānārthatvena śivaśaktivācakākṣarajanyatvena mantraviśvayorabhedaḥ sādhito na prādhānyena | idānīṃ tvekodumbarabījopādeyānāmapi phalapatrakṛmikāṣṭhādīnāmatyantabhedadarśanāduktopapattimadṛḍhāṃ manvānena bhagavatā mantrasya viśvātmanā pariṇatatvādupādānopādeyabhāvenaiva mantraviśvayorabhedaḥ p. 262) prādhānyena vivakṣitaḥ | athavā pūrvaṃ devyā mantreṇābhedo mananatrāṇadvārā devīmantrayorabheda eveha prādhānyena vivakṣitaḥ | viśvaṃ ca ṣaṭtriṃśattattvamayam | tataśca pañcabhūtamayamityatra bhūtapadaṃ tattvāntarāṇāmupalakṣaṇaṃ ṣaṭtriṃśato'pi pañcadhā vibhāgasya vakṣyamāṇatvāttadabhiprāyakaṃ vā | viśvaṃ sā sanātanī devī mūlavidyā ceti trayamapi ṣaṭtriṃśattattvamayamiti sthitiḥ | tatra viśvasminprasiddhaṃ devyāmapi viśvapariṇāmitvāttanmayatvamasaṃdigdhameva | mūlavidyāyāstu jagata iva śivaśaktivācakākārahakārajanyatvāvirodhe'pi kṛmikāṣṭhayorivātyantaṃ bhedasyaivāvaśyaṃbhāvāttayā kṛtsnajagadākāratayā kathaṃ pariṇatam | yena tadabhedaḥ syāt | īdṛśyā durdharatvena saṃdigdhāyā mantrasya viśvākāraprathāyāmahattvaṃ sarvottamatvamasaṃdigdhatvaṃ yadāśrayaṃ yena mahatā niścayātmakena bodho bhāvyaṃ tasya mahābodhasya viṣayaḥ saṃpradāyārthapadenocyamānaḥ samīcīno nirdiṣṭaḥ prakṛṣṭaḥ sarvātiśāyī dāyo guruparamagurvādivaṃśaparamparāyāto'thā dhanamiva sthito'to gurumukha eva sthito gurudayayaiva labhyo yathā yādṛśastathā te kathayāmi parameśvari priye tvamavahitā śṛṇuṣveti yojanā | mahato deśakālānavacchinnasya prakāśasya bodha iti prācāṃ mahābodhapadavyākhyānaṃ tvānmahata itisūtravirodhādanādeyam | śitraśaktyādyayeti hetugarbhaṃ viśeṣaṇam || 26 || 27 || 28 || hādividyāyāṃ prathamopasthitavarṇamārabhyaiva pratijñātamarthamāha - hakārādvyoma saṃbhūtaṃ kakārāttu prabhañjanaḥ | rephādagniḥ sakārācca jalatattvasya saṃbhavaḥ || 29 || lakārātpṛthivī jātā tasmādviśvamayī ca sā | hakārādyātmanā pariṇatāyā vimarśaśakteḥ sakāśādākāśādi utpannam | naca śabdādarthotpattivarṇanamidapūrvamiti vismayitavyam | śabda iti cennātaḥ prabhavātpratyakṣānumānābhyāmiti vaiyāsikasūtre'pi śabdādarthaprabhavaḥ śrutismṛtibhyāṃ sādhita ityukteḥ | tadupapādanaṃ ca tadbhāṣye draṣṭavyam | kakārāttviti | kāmakalākṣarādīkārātyarthaḥ | kāmakaletipadasaṃbandhiprathamākṣaravācakasya p. 263) kakārapadasya kāmakalāpadavācya īkāre nirūḍhalakṣaṇā | tasyābhivyañjakāḥ pañca makārā iti sūtra īdṛśalakṣaṇayaiva makārapadena mudrākāraṇaśuddhyādergrahaṇadarśanāt | kāmapūrṇajakārākhyetitantrārambhastave jakāreṇa jālaṃdharapīṭhasya grahaṇācca | kāmakālākṣarasya rahasyataratve kaṇṭharaveṇa taduccāraṇasyānucitatvena pārokṣyeṇa sāṃketikanirdeśasyaiva tatra yuktatvācca | prāñcastu mantragataistribhiḥ kakārairvāyurutpanna iti yathāśrutameva vyācakṣate | tadasat | mahāmāyātrayeṇāpītyuttaragranthavirodhāt | tatra hīkārāṇāṃ caturṇāmeva sparśacatuṣṭayabodhakatokteḥ | tattadbhūtajanakavarṇānāmeva tattadguṇalakṣakatvasya bhavedguṇavato bījaṃ guṇānāmapi vācakamityanena spaṣṭaṃ vakṣyamāṇatvācca | kakāracatuṣṭayasya vidyāyāmabhāvena sparśacatuṣṭayalakṣakatvāsaṃbhavācca | krodhīśatritayenāsyetyanena kakāratrayasya trividhopāsakabodhakatāyā eva vakṣyamāṇatvācca | kakārasya vāyubījatvābhāvācca | naca yakārasyaiva vāyubījatvena kāgakalāparatvena bhavadvyākhyāne'pi tadabhāvastulya iti vācyam | brīhisadṛśanīvāravadīkāre yakārasādṛśyāt | ata evaikasthānotpannatvaṃ parasparādeśasthānikatvaṃ ca sādṛśyena śravaṇānubhavaśca saṃgacchate | kiṃ bahunā yavanānyā lipisaṃketaikyamapi prasiddham | tatparasparasadṛśatvamūlakameva | laukikānubhavanirṇaye tasyāpi pramāṇatvāt | kathamanyathā pikanemādhikaraṇe mlecchaprasiddhimūlaka eva siddhāntaḥ saṃgacchatām | yadyapi sarve'pyete hetava ukāre jalabījavakārasādṛśye tulyāstathā'pi vidyāyāṃ vakārasyevokārasyāpyabhāvātsusadṛśālābhe mandasadṛśānāṃ pūtakānāmiva dantyatvena vakārasadṛśasya sakārasya jalatattvajanakatvoktirnyāyyaiva | ata evāsminpakṣe prasakte bhavedguṇavatāṃ bījamitiniyamavirodhe mūlakṛtaivā'śaṅkā parihariṣyate | īdṛśaṃ hakārādibhyo vailakṣaṇyaṃ dyotayitumeva kakārāttviti tuśabdastadarthaka eva sakārācceti cakāro'pi | tasmātpañcabhūtajanakatvātsā vidyā viśvamayī viśvābhinnā bhavati || 29 || nanvevaṃ sati vidyāyāṃ hakārādikaṃ vyañjakamekaikamevālaṃ kiṃ teṣāṃ bāhulyenetyata āha - p. 264) guṇāḥ pañcadaśā'khyātā bhūtānāṃ tanmayī śivā || 30 || apañcīkṛteṣu pañcasu bhūteṣvekaikaṃ bhūtamardhadvayātmakaṃ kṛtvā tayorekamardhaṃ punaścaturdhā vibhajya tānbhāgānsvasvetarabhūtacatuṣṭaye saṃmelyaikaika evāsādhāraṇo'pi śabdasparśādiritareṣvapyupalabhyate | tatrāpyātmana ākāśaḥ saṃbhūta ākāśādvāyurvāyoragniragnerāpo'bhdyaḥ pṛthivīti krameṇaiva bhūtānāmutpatterjanakaniṣṭhaguṇānāmeva janyaparamparāyāmanuvṛttirna janyaniṣṭhaguṇānāṃ janakaparamparāyāṃ, kāraṇaguṇāḥ kāryaguṇānārabhanta ityeva nyāyāt | itthaṃ cā'kāśaguṇasya śabdasyā'kāśādikṣityantamanuvṛtteḥ pāñcavidhyaṃ vāyuguṇasya sparśasya caturṣvevānuvṛtteścāturvidhyam | evaṃ rūpasya traividhyaṃ rasasya dvaividhyaṃ gandhasyaikavidhyaṃ ceti saṃhatya bhūtānāṃ guṇāḥ pañcadaśa bhavanti | teṣu guhādiṣu yaḥ śabdānukārī pratiśabdaḥ śrūyate sa ākāśaśabdaḥ | vāyvādiśabdāḥ sparśādayaśca prasiddhā eva | evaṃprakāreṇa bhūtānāṃ guṇāḥ | pañcadaśasaṃkhyākā yasmātprasiddhāstasmācchivā vidyā'pi tanmayī pañcadaśasaṃkhyākahakārādyakṣaramayītyarthaḥ | uktakrameṇaiva hakārāḥ pañca, īkārāścatvāro rephāstrayaḥ sakārau dvau lakāra ekaśca vidyāyāṃ vartanta iti bhāvaḥ | nanvevaṃ sati lakāradvayamadhikaṃ kimiti paṭhyata iti cet | bhuvanatrayasaṃbandhāttridhātvaṃ tu maheśvarīti tadgranthe mūlakārairevāsyāḥ śaṅkāyāḥ samādhāsyamānatvāt | yadyapi prathamadvitīyakūṭayorduspṛṣṭasaṃjño lakāra eva, mohārṇapadena kvacittantre tayoruddhāradarśanāt | ata eva brahma sūtrīye devīpare bhāṣya īḍa stutāvitidhātuto niṣpannamīlapadamityuktam | tataśca tṛtīyakūṭa eka eva lakāra iti noktaśaṅkodayastathā'pi la (ḍa) kāralakāralakārayoraikyābhiprāyeṇa prakṛtatantre kūṭatraye'pīndrabījapadenaiva hṛllekhāpūrvākṣaroddhāradarśanādāśaṅkāprasaktau prakārāntareṇa samādhāsyata iti draṣṭavyaṣū || 30 || nanu tathā'pyuktarītyā saptadaśavarṇānāmāvaśyakatve'pyadhikākṣarāṇāmakārakakārādīn āṃ vaiyarthyamityata āha - p. 265) yasya yasya padārthasya yā yā śaktirudīritā | sā tu sarveśvarī devī sa ca sarvo maheśvaraḥ || 31 || nahi bījaprayojanābhyāṃ vinā kimapi vastu samasti prayojanamanuddiśya na mando'pi pravartata iti nyāyāt | kimuta sarvatra īśvara iti tadarthaḥ | tataśca vastumātre svasvaprayojanajanakatvasāmarthyarūpā śaktirastyeva | sā vimarśastadādhāraḥ prakāśa ityarthaḥ | uktaṃ ca laiṅge - strīliṅgamakhilaṃ gaurī puṃliṅgaṃ nīlalohitaḥ || iti | ayaṃ bhāvaḥ - nahi pañcadaśaguṇātmakameva viśvam | tasya ṣaṭtriṃśattattvātmakatvenāto'dhikānāmapi padārthānāṃ sattvāt | te ca sarve'pi śivaśaktyātmakatripurasundaryā vyāptā eva | vidyāyāśca tadavyāpakatve vidyādevyorabhedaḥ kathaṃ sidhyet, śivaśaktyoriva sarvaviśvavyāptyabhāvāt | ato'khilaviśvātmanā prathanabodhanārthamakārakakārādyakṣarāṇyāvaśyakānīti | prāñcastu - nanu pañcadaśākṣaryāṃ hakarasaleti pañcaivākṣarāṇyalamanyāni daśa kimarthānītyata āha - guṇā iti | tanmayī pañcadaśasaṃkhyākasavyañjanasvaramayī pañcadaśākṣarāṇi pañcadaśaguṇatvena bhāvanīyānītyarthaḥ | nanu vidyāyāḥ pañcadaśātmakatvavāsanā vaktumaśakyā'saṃbhavādityata āha yasya yasyeti | samastasya viśvasyaiva śivaśaktibhyāṃ vyāpyatvena śivaśaktyātmakaviśvasya viśvaikadeśavyāptau kathamasaṃbhavitatā kaimutikanyāyenaiva tatsiddheriti bhāva iti vyācakṣate | tadasat | uttaratra hakārādivyañjanānāmeva bhūtaguṇātmakatvavāsanāyā vivriyamāṇatvena tadvirodhāt | svarasahitavyañjanānāṃ vyomādijanakatvasya pūrvamanuktatvācca | hakārādityatra śrūyamāṇo'kārastu na kārapratyayaprakṛtiḥ | akāro vyaveto vyañjanānāmiti taittirīyaprātiśākhyasūtreṇa prakṛtipratyayayormadhya uccāraṇīyamātratvena vidhānām | hayavaraḍādisūtreṣvakārapāṭhasya varṇātkāra ityatrākāraviśiṣṭasyaiva grahaṇamityetajjñāpanārthatvāt | ata eva rādipha ityevoktaṃ na tvepha iti | yadyapi - rakārādīni nāmāni rāmāttrastasya rāvaṇa | ratnāni caiva rāmācca saṃtrāsaṃ janayanti me || p. 266) ityatra yathā'kāraviśiṣṭarephātmakavarṇasamudāya eva kārapratyayaprakṛtiḥ, samudāyāttatprāptistu vaṣaṭkāra itijñāpakāt | ekasya rephasyaiva prakṛtitve rādipha ityapavādavirodhena kārapratyayānāpatteḥ | tadvadiha hakārādityādāvakāraviśiṣṭahakāra eva prakṛtirityucyate tathā'pi vidyāyāmakāraviśiṣṭarephābhāvādrephādagniriti mūle'kāravaiśiṣṭyenānuvādānāpattiḥ | athavā tāvanmātre'kārasya na prakṛtikoṭau niveśaḥ | tarhi tatprāyapāṭhāttadvaddhakārādāvapi tathaivāstviti dik || 31 || nanu tathā'pi vidyāyāṃ pañcadaśākṣarāṇīti tantreṣu purāṇeṣu ca śrūyamāṇo ghaṇṭāghoṣo virudhyate | ato nādhikākṣarasadbhāvo yuktaḥ | yena nikhilaviśvavyāptistaddvāropapādyeta | tatsadbhāve vā pañcadaśākṣarīsamākhyāvirodhaḥ | seyamubhayataḥpāśā rajjurityāśaṅkya vyavasthābhedādubhayamapi yujyata iti samādhatte - vyāptā pañcadaśārṇaiḥ sā vidyābhūtaguṇātmikā | pañcabhiśca tathā ṣaḍbhiścaturbhirapi cākṣaraiḥ || 32 || svaravyañjanabhedena saptatriṃśatprabhedinī | saptatriṃśatprabhedena ṣaṭtriṃśattattvarūpiṇī || 33 || tattvātītasvabhāvā ca vidyaiṣā bhāvyate sadā | uttaratra svaravyañjanabhedenetyuktyeha svaravyañjanaikyenetyetadākṣiptam | aikyaṃ cāṅgaviśiṣṭasyāṅgina ekatvābhiprāyeṇa | tataśca dvitīyatṛtīyau kevalasvarau niraṅgakāveva | lakārīyākārā īkārāścobhaya ekaikāṅgaviśiṣṭāḥ ṣaṭ, saṃyogādimākṣarasyānusvārasya ca yājuṣaprātiśākhye pūrvāṅgatvavidhānāt | itare sapta svarāḥ svapūrvāṅgaviśiṣṭāḥ | hṛllekhādyākṣarasya bahvṛcādiprātiśākhyarītyottarāṅgatvamapi saṃbhavatītyanyadetat | nādatrayasya tu prātiśākhyādau pārthakyenāṅgatvāvarṇane'pi bindusaṃniyogaśiṣṭatvādbinduvadaṅgatvameva | evaṃ dvāviṃśatervyañjanānāṃ svarāṅgatvena teṣāṃ ca pañdaśatvāduktasamākhyopapattiḥ | eṣa vai saptadaśaḥ prajāpatirityetadupapādanaparāyāmāśrāvayeti caturakṣaramityādiśrutau caturaśchayatāvādyakṣaralopaśceti p. 267) smṛtāvanyatrāpyanayaiva rītyā'kṣaragaṇanasya prasiddhatvāt | vidyā ca bhūtāni ca guṇāśceti dvaṃdvaḥ | vidyeti tatvāntarāṇāmupalakṣaṇam | tena praṭtriṃśattatvātmikā sā mūlavidyetyarthaḥ | cicchāyābhūtā vidyātmatāmāpannā ye guṇāḥ sattvādayastrayastadātmiketi vā | ātmavidyāśivatattvarūpeti tu phalitam | bhūtaguṇavācakavyañjanaghaṭitā vidyetyeva vā tadarthaḥ | tena nātra pañcadaśasvarāṇāṃ pañcadaśaguṇātmakatvaṃ kīrtitamiti prācīnairiva mantavyam | hakārādivyañjanānāmeva guṇātmakatāyā uttaratra kathanāt | ata eva saptatriṃśadakṣarāṇāṃ krameṇa ṣaṭtriṃśattattvāni tattvātītamekamityevaṃrūpatottaraśloke kathyata iti prācāṃ vyākhyā'pi na sādhīyasī | tasya granthasya taduttaratra vivicyamānānāṃ saptatriṃśadakṣarārthānāṃ saṃkṣepeṇoddeśyamātrārthatvāt | nahi saṃpradāyo mahābodharūpa ityupakrameṇa saṃpradāyārtha īrita ityupasaṃhāreṇa ca saṃpradāyābhidhaikārthamātrabodhakatvena madhyagranthasya sarvasyaikavākyatāsiddhau saṃpradāyārthātiriktabhavaduktavāsanayormadhye'vasaro'sti vākyabhedāpatteḥ | ata rava vaiśvānareṣṭivākye putre jāta ityupakramādyasmiñjāta ityupasaṃhārāccaikavākyatāsiddhāvaṣṭākapālādivākyānāṃ madhye paṭhitānāmapi dvādaśakapālaphalopapādakatvena taccheṣatvameva na pārthakyena havirantaravidhāyakatvamiti svīkṛtaṃ pramāṇalakṣaṇe | evamanayorvāsanayorvakṣyamāṇārthasya saṃkṣipyopakramamātrārthatvena taccheṣatopapattau na svātantryakalpanamupapattimaditi mantavyam | pañcadaśākṣarāṇi nyūnādhikasaṃkhyāvyavacchedāya kūṭabhedena vibhajate - pañcabhiśceti | svareti | svayaṃ rājante svarāstairvyaṅgyāni vyañjanāni | teṣu svarāḥ svatantratvāttairvyaṅgyaṃ vyañjanaṃ bhavet | iti tantrarājokteḥ | evaṃ nirvacanavalenaiva vyañjanānāmāpatadakṣarasaṃkhyāparipūraṇasāmarthyamapavadati - bhedeneti | sarveṣāṃ bhinnapadatvakalpanayetyarthaḥ | nacaivaṃ sati kakāratraye jaśtvāpattiḥ ekākṣarapade vyapadeśivadbhāvenā'patataḥ padāntatvasya suppitau ṭakitāvityādijñāpakairanityatvena tadabhāvāt | saptatriṃśatsaṃkhyāḥ prabhedā avayavā asyāṃ santīti tathā | saptatriṃśatprabhedaśabdādau matvarthīya p. 268) inirdvitīye'rśa-ādyac | tena prabhedenetyatra na bahuvacanāpatiḥ | iyaṃ vidyā saptatriṃśadavayavavatā samūhena ṣaṭtriṃśasattattvāni nirūpayati bodhayati | tathā tattvātītaḥ svīyo'bhiprāyo vedyo'rtho yasyāstādṛśī ceti yogibhiḥ kālatraye'pi bhāvyate cintyata ityarthaḥ | sadetyatra mayetyapi kvacitpāṭhaḥ | ekādaśasvara ekaścandrabīje dve rephabhūbījakrodhīśabindunādāstrayastrayaḥ kāmakalāścatasro vyomabījāni pañca śrīkaṇṭhā daśetyevaṃ saptatriṃśatā'kṣaraistattvāni tadatītaṃ ca pratipādyate | so'yaṃ saṃpradāyārthasaṃkṣepa ityarthaḥ | hādividyāyāṃ tvatratyaikā kāmakalā, ekādaśasvara eka iti dvayamūnaṃ, candrabījamekaṃ vyomabījamekaṃ dvau śrīkaṇṭhau ceti catvāryadhikāni | tenaikonacatvāriṃśatsaṃpadyante | teṣu dvitīyakūṭamadhyamahakārasya tṛtīyakūṭaprathamākārasya ca bhāvārthaprakaraṇe kāraṇatvavarṇanāttadubhayaparityāgena saptatriṃśattā varṇanīyā | yattūktaṃ kāmakalāvilāse - ajvyañjanabindutrayasamaṣṭibhaidairvibhāvitākārā | ṣaṭtriṃśattattvātmā tattvātītā ca kevalā vidyā || iti, || tatkatamatantrasthagaṇanamiti na jānīmaḥ | ye ca prāñcastadanusāreṇa prakṛtatantrameva yojayanti te praṣṭavyā nādatrayatyāge samaṣṭigrahaṇe'tra kiṃ mūlamiti | nanu triṣaṣṭiścatuḥṣaṣṭirvā varṇāḥ śaṃbhumate matā ityādinā pāṇiniśikṣāyāṃ varṇagaṇanāvasare nādasya gaṇanābhāvāttasya dhvanimātrarūpatvena varṇatvābhāvātsvaratvavyañjanatvayośca varṇatvavyāpyatayā tadabhāve tayorabhāvāvaśyaṃbhāvānmūle ca svaravyañjanabhedenaiva saptatriṃśattokterna nādānāṃ teṣu gaṇanā yujyate | tataśca ṣaṭtriṃśatprabheditāyā eva siddheḥ | saptatriṃśattānyathānupapattyā tattvātītapratipādakatvoktyā ca samaṣṭilābhaḥ | tasya turīyatattvātmakatvāt | māyāntamātmatattvaṃ vidyātattvaṃ sadāśivāntaṃ syāt | śaktiśivau śivatattvaṃ turīyatattvaṃ samaṣṭireteṣām || ityabhiyuktavacanāt | naca samaṣṭitattvasya śodhyatvena nityapariśuddhasya tattvātītasya kathaṃ tadātmakateti vācyam | mahākāraṇadeharūpasya turīyasya sthūlasūkṣmakāraṇadeharūpāṇi ṣaṭtriṃśattattvānyatītasyāpyānandamayakośarūpatvena p. 269) tasyānnamayaprāṇamayamanomayavijñānamayānandamayā me śudhyantāṃ jyotirahaṃ virajā vipāpmā bhūyāsamiti mantre śodhyeṣveva parigaṇanāt | ata eva na tasya brahmarūpatetyāśayena tathātvaṃ manyamānānāmupavarṣādīnāṃ mataṃ nirasyānyathaivā'nandamayādhikaraṇaṃ varṇitamācāryabhagavatpādairiti cet | maivam | anusvāro vyañjanaṃ vā svaro vetiśaunakasūtrabhāṣye bindorubhayānātmakatvoktyā bindutrayasyāpi svaravyañjanabahirbhūtatvena prakṛte tadagaṇanāpatteḥ | naca yājuṣamātiśākhye śeṣo vyañjanānītisūtreṇa svarabhinnavarṇatvasyaiva vyañjanalakṣaṇatoktyā bindorapi vyañjanasyā'vaśyakatvaṃ śaunakasūtrasthavāśabdasya nañarthakatvena vyākhyānamevānucitamiti vācyam | svarabhinnatvasya nāde vikalpitatvena vyañjanatvasiddheḥ | naca nādasya dhvanyātmakatvena varṇatvābhāva iti vācyam | ghaṭe mṛttvasyeva varṇeṣvapi dhvanitvasyeṣṭatvena tasya varṇatvābhāvāvyāpyatvāt | naca tasya varṇatve śikṣādau kathaṃ na varṇeṣu parigaṇanamiti vācyam | tadaparigaṇitasyāpi dīrghaḹkārasyāsmanmate varṇatāyā iṣṭatvena tairaparigaṇanasyāprayojakatvāt | nanu dīrghaḹkārasya pārthakyenaikapañcāśanmātṛkāsu pāṭhādvarṇatvam ? tathā sati kevalabindorupadhmānīyādeśca varṇatvānāpatteḥ | naca nādasya varṇatve vyañjaneṣveva gaṇanāpattyā vyañjanaṃ svarāṅgamiti sūtreṇa svarayogāpattiḥ | anusvāre svaratvasyāpi sattveneṣṭāpatteḥ | navārṇamerumantre kakārīyākārottaramapi pāṭhadarśanācca | nādasya prācāṃ pakṣa ekalavanyūnārdhamātrākālatvena vyañjanatvābhāvācca | tasmāttattacchāstrapravartakācāryaiḥ svaśāstramātropayuktakatipayavarṇagaṇane'pi nānyatra prasiddheṣu varṇeṣu varṇatvaparisaṃkhyetyeva tu tattvam | atha bījabindudhvanīnāṃ ca trikūṭeṣu grahātmiketi prakṛtatantra eva tasya dhvanitvena vyavahāro dṛśyata iti cet | hṛllekhātrayasaṃbhūtaistithisaṃkhyaistathā'kṣa(rairityādāvakṣaratvavya vahā)ro'pyastīti kiṃ tena, dhvanitvasya sarvānusyūtatvācca | kiṃca | nādasya kevaladhvanirūpatve tantreṣvarthavarṇanaṃ tadavayavānāmaṣṭānāṃ vibhajya kālavarṇanaṃ ca na syāt | naca rathaghoṣavatpadārthasmārakatvopapattiḥ | māhendrastotropākaraṇena saha tasyaikakālatvavidhānena tatraiva tasya smārakatve'pi rathaghoṣāntare tadabhāvāt | prakṛte ca nādasyārthaviśeṣe śaktividhānena sarvatra p. 270) tathātvena vaiṣamyāt | kiṃ ca | śaunakādisūtroktasya bindorvyañjanatvābhāvasya kāmakalāvilāsakṛtā'pi vyañjanebhyo bindutrayaṃ pṛthaggaṇayatā'numatvena mūlasthavyañjanapadena bindūnāmanupasthitāvapyuttaratra vivaraṇadaśāyāṃ bindubhistribhirucyante rudreśvarasadāśivā ityarthavarṇanadarśanādeva liṅgādatratyavyañjanapadena bindavo'pi vivakṣitā ityakāmenāpi bhavatā vyākhyeyam | tadidaṃ nādatraye'pi tulyaṃ, śāntiḥ śaktiśca śaṃbhuśca nādatritayabodhanā ityuttaratrārthavarṇanasya vyañjanāntaravadardhamātrākālasya cāviśeṣāt | tasmānna kathaṃcana nādatrayatyāge bījamākalayāmaḥ | tataśca tenaiva kādividyāyāḥ saptatriṃśadavayavatve siddhe tadanyathānupapatterabhāvātsamaṣṭigrahaṇamapyasamañjasameva | tattvātītavācakasyāpyakṣarasya lābhāt | vastutastattvātītapadasyā'nandamayakośaparatve mānābhāvāttasya dehatrayātītatve'pi turīyatattvarūpatayā tattvātītatvāsaṃbhavācca parabrahmaparatāyā eva vaktavyatayā na samaṣṭisaṃgrahāvaśyakatā | pratyuta hādividyāyāṃ catvāriṃśatprabhedāpādakaṃ ca | samaṣṭeḥ svaravyañjanobhayābhinnatvena svaravyañjanabhedena saptatriṃśatprabhedinītimūlavirodhaśca | tasmāddhādividyāyāṃ prakṛtatantrānurodhena nādatrayasamaṣṭihānopādānābhyāṃ saptatriṃśatprabheditāvarṇanaṃ gīrtrāṇagurūṇāmapi duḥśakamiti mantavyam | etena kādividyāyāṃ hādividyāvatsaptatriṃśattā kathaṃ syāditi cintayā saṃtapantī kādividyāyā eva pratyuta śūnyateti bhrāmyantī tatparijihīrṣayā saptatriṃśattvamupapādayantī dvitīyasya saṃdhyakṣaratvena tṛtīyasya dīrghatvena dvidvivarṇātmakatvena gaṇanaṃ saṃpradāyasiddhamiti śiṣyebhya upadiśantī tattadguruparamparā cidvallyādigranthaparamparā cāmṛtānandanāthīyabhramavyāpāramūlakatvādandhenaiva nīyamānā yathā'ndhā itinyāyānukāritvādeva nirastā veditavyā | avaśiṣṭakāmakalātrayasyāpi dīrghatvāviśeṣeṇākṣarādhikyāpādakatvācca | tasmātkāryākṣarāṇi saptatriṃśadityeva tatsamarthanaṃ yuktaṃ, vākyārthavarṇanaṃ tu kāraṇavarṇayormelanenaiva padadvayaṃ parityajya vākyārthavarṇanasyānucitatvādityalaṃ pallavitena || 32 | 33 || etāvatā prabandhena vidyāyā bhūtaguṇāditattvātītāntapadārthajātasvarūpatvaṃ saṃmugdhākāreṇoktaṃ tadevedānīṃ tattallakṣaṇakathanapūrvakaṃ viśadīkṛtyopadiśati - p. 271) pṛthivyādiṣu bhūteṣu vyāpakaṃ cottarottaram || 34 || bhūtaṃ tvadhastanaṃ vyāpyaṃ tadguṇā vyāpakāśrayāḥ | vyāpyeṣvavasthitā devi sthūlasūkṣmavibhedataḥ || 35 || pṛthivyādītyādipadenāptejovāyvākāśaparigrahaḥ | eteṣūttarottaraṃ vyāpakaṃ janakaṃ prayojakaṃ ca | mṛttikāyāḥ svajanye ghaṭe vyāptidarśanādvyāpakapadenopādānakāraṇamucyate | tadvanniṣṭhātyantābhāvāpratiyogitvarūpaṃ vyāpakatvamapyakṣatameva | paraṃ tu tadvattvamabhedasaṃbandhena | abhāvastu pariṇāmitvasaṃbandhāvacchinnapratiyogitāka iti viśeṣaḥ | adhastanaṃ pūrvapūrvavyāpyaṃ janyaprayojyaṃ, prayojyaṃ ca pariṇāmyabhāvavadavṛttitvarūpaṃ ca | abhāvavṛttitve pūrvoktasaṃbandhābhyāmavacchinnameva | tattasmātkāraṇādvyāpakāśrayā janakaprayojakasamavetā guṇā vyāpyeṣu janyaprayojyeṣvapyavasthitā bhavanti | te ca kāraṇe sthitā guṇāḥ sthūlā ityucyante | ta eva kāryeṣu sthitāḥ sūkṣmā ityucyanta ityarthaḥ || 34 || 35 || tāvatā prakṛte kimāyātamityāśaṅkya ṣaṭtriṃśattattvavācakānyakṣarāṇi pradarśayati - tasmādvyomaguṇaḥ śabdo vāyvādīnvyāpya saṃsthitaḥ | vyomabījaistu vidyāsthairlakṣayecchabdapañcakam || 36 || teṣāṃ kāraṇarūpeṇa sthitaṃ dhvanimayaṃ param || bhavedguṇavatāṃ bījaṃ guṇānāmapi vācakam || 37 || kāryakāraṇabhāvena tayoraikyavivakṣayā | yasmādvyāpakaguṇā vyāpyeṣu tiṣṭhanti tasmādvyomno vyāpakasya guṇaḥ śabdo vāyvādīnvāyutejojalapṛthivīrvyāpya tiṣṭhatīti pañcavidhaḥ śabdo bhavati | ato vidyāsthaiḥ pañcabhirvyomabījairhakāraiḥ śabdapañcakaṃ lakṣayet | upāsaka iti śeṣaḥ | śakyādaśakyopasthitirlakṣaṇeti prācāṃ pakṣa upasthityāśrayaḥ sādhaka eva kartā | śakyasaṃbandharūpalakṣaṇāyā vṛttirūpatvāt | padaniṣṭhatvapakṣe'pi vivakṣātaḥ kārakavibhaktayo bhavantītisiddhāntātpadasya karaṇatvavivakṣāyāmupāsakasya prayojakakartṛtvam | nanu madhyamahakārasya vimarśavācakatvaṃ bhāvārthaprakaraṇe p. 272) kathitaṃ | tasyāpi śabdalakṣakatve yugapadvṛttidvayavirodha ityata āha - teṣāmiti | teṣāṃ pañcānāṃ hakārāṇāṃ madhye kāraṇarūpeṇa śrīcakrātmakajagatkāraṇakāmakalāśarīraghaṭakatvena vā sthitaṃ visargarūpaṃ hakārākṣaraṃ tattu dhvanimayaṃ nādaikamayam | ata eva paraṃ sūkṣmādapi sūkṣmaṃ vāsanāmayaśarīramiti yāvat | sthūlatamasya vaikharīrūpahakārasyaiva śabdalakṣakatvaṃ parārūpasya hakārasya vimarśaśaktivācakatvamiti padavyaktibhedenārthadvayabodhakatvasyokterna vṛttidvayavirodha iti bhāvaḥ | hādividyāpakṣe tvetadardhaṃ ṣaṣṭhahakāraprayojanavarṇanaparatvena yojayanti paraṃ ṣaṣṭhaṃ hakārākṣaraṃ pañcānāṃ hakārāṇāṃ kāraṇabhūto yo nādastadbodhakamiti | ṣaṭtriṃśatastattvānāmapi yatkāraṇaṃ tattvātītaṃ nāda brahma tatparaḥ kāmarājamadhyamahakāra ityapi tadarthaḥ suvacaḥ | bhāvārthaprakaraṇe kathitenārthena saha saṃvādasaṃbhavāt | tasyārthasya tadvākyārthe'nanvitatvenehaiva tadupayogasyā'vaśyakatvācca | nanvākāśavācakasya hakārasya vāyvādiśabde lakṣaṇā kathaṃ śakyasaṃbandhābhāvādityata āha bhavediti | yadguṇavadvācakaṃ yadakṣaraṃ tattatsamavetaguṇalakṣakamitisāmānyaniyamānusāreṇa vyomavācakahakārasya śabde lakṣaṇāsiddhau tasyaiva śabdasya tattvāntarasaṃbandhe'pi pūrvakḷptā lakṣaṇā na vihanyate | nahi yaṣṭiśabdena lakṣitānāṃ yaṣṭidharāṇāṃ deśāntaragamane lakṣaṇāyāḥ kācana hāniḥ | naca teṣāṃ deśāntaragamane'pi yaṣṭisaṃbandhānapāyāllakṣaṇā yukteti vācyam | śabdasya vāyvāditiṣṭhatve'pi kārye kāraṇānuvṛtterāvaśyakatayā vāyvādicatuṣṭaye'pyākāśānuvṛtteḥ sattvena vyomasaṃbandhānapāyasya prakṛte'pi tulyatvāditi bhāvaḥ | ata eva pradhānaṃ tejaso rūpaṃ tadbījena hi janyata iti (tejokṣarārthani) rūpaṇe vakṣyati | svabodhyābhinnatvasya vācaka iva lakṣake'pi sadbhāvapradarśanāya gauṇyā lakṣakaṃ nirdiśati-vācakamiti | vācyavācakayoriva lakṣyalakṣakayorapyabheda iti bhāvaḥ | yadvā guṇavatāṃ vācakaṃ bījaṃ guṇānāmapi vācakaṃ bhavatītyanvayaḥ | tena hakārasya śabdavatyeva śaktatvācchakyatāvacchedake śabde'pi śakteranapāyācchabdasyāpi hakāro vācaka ityarthaḥ | tena lakṣayedityupakramasthamapi padamupāsakakartṛkatvājjānīyādityarthakam | kāryeti | vāyvākāśayoḥ kāryakāraṇabhāvenā'kāśasya vāyvādāvanuvṛttivivakṣayā p. 273) tadīyaśabde lakṣaṇā yujyate | yadvā, ākāśaṃ śabdatanmātrājjātaṃ śabdaguṇaṃ vidhiritisvacchandasaṃgrahoktarītyā'kāśācchabda iti naiyāyikarītyā vā śabdākāśayoḥ kāryakāraṇabhāvena tayorabhedavivakṣayā hakārasyā'kāśa iva śabde'pi śaktirlakṣaṇā vā yujyata ityarthaḥ | vastutastu guṇavatāṃ vācakaṃ sadeva bījaṃ guṇānāṃ vācakamapi bhavatītyarthaḥ | viśiṣṭavācakamiti yāvat | mantre bhūtavācakenākṣarāntarāṇāmanirdeśāt | śabdādīnāṃ tanmātrapadaparityāgena guṇapadenaiva nirdeśātsattvarajastamaḥsvapi vakṣyamāṇeṣvayameva nyāya iti dhvanitaṃ teṣāṃ guṇatvāviśeṣāt | nanu vyomādibodhakahakārādijanye bodhe śabdādiḥ kiṃ viśeṣyaḥ prakāro vā | nā'dyaḥ | sakṛduccaritanyāyāvirodhāya hakārāderāvṛttyāpatteḥ | anekārthapadādanekaviśeṣya(pra)kāropasthityorāvṛttimantareṇāyogāt | nāntyo vācyatāvacchedakatvena paryavasitairguṇaiḥ saha vācakasyābhedāyogena vivakṣitārthāsiddheḥ | nahi śabdavarṇākṣarādipadānāṃ vācyābhede'pi śabdādijātyā'bhedaḥ samastītyata āha-kāryeti | vācyavācyatāvacchedakayoḥ kāryakāraṇabhāvābhāve vivakṣitāsiddhāvapi prakṛte vācyatāvacchedakasya vācyajanyatvena prakāratayā tasya bodhasvīkāre'pi vācakābhedo'nāvṛttiścākṣarāṇāṃ yujyata iti bhāvaḥ || 36 || 37 || evaṃ vyomākṣarāṇi nirdiśya kramaprāptatvādvāyvakṣarāṇi vyācaṣṭe - mahāmāyātrayeṇāpi kāraṇena ca bindunā || 38 || vāyvagnijalabhūmīnāṃ sparśānāṃ ca catuṣṭayam | utpannaṃ bhāvayeddevi sthūlasūkṣmavibhedataḥ || 39 || mahāmāyātrayaṃ hṛllekhāghaṭakamīkāratrayaṃ kāraṇabinduḥ kāmakalā | īstrimūrtirmahāmāyetyadhikṛtya śivottamaḥ śivā tuṣṭiścaturthī bindumālinīti kośāt | śrīcakrasthabinduvyāvartanāya kāraṇeneti | kāmakalātmakabindoścakrabinduṃ prati kāraṇatāyāḥ pūrvamuktatvāt | tena cakrabindvabhinnasya kaulikārthe vakṣyamāṇasyākṣarasya vyudāsaḥ | nirbinduka īkāraścaturtha iti yāvat | sthūlo vāyugata ekaḥ | p. 274) sūkṣmā agnyādigatāstraya ityevaṃ sparśacatuṣṭayamīkāracatuṣṭayena jātaṃ vibhāvayedityarthaḥ | hādipakṣe tu tṛtīyakūṭasthaprathamākṣarastho'kāraḥ kāraṇabindupadenopādeyaḥ | tasya sarvakāraṇasya sparśakāraṇatāyāḥ kaimutikanyāyasiddhatvadhvananāya kāraṇeti viśeṣaṇam | binduḥ śūnyamakāraḥ | ata evākārādhikāre kāmeśīvāsinī viyaditi viyatpadaṃ kośe bindupadenākāranirdeśo'kārāntaravyāvartanāya | sarvakāraṇarūpākārasyaiva śūnyākāratvāt | prāñcastu kāmakalāśarīraghaṭakena kāmākhyena binduneti vyācakṣate | tanna | mahāmāyātrayātiriktarūpasya tasya hādividyāyāmadarśanāt | trayaghaṭakasya tu sakṛdgaṇitasya punargaṇanāyogāt | anāpattyā punargaṇane vinigamanāvirahāttrayāṇāmapi gaṇanāpattiḥ | iṣṭāpattau saptatriṃśadādhikyaṃ, dvayostyāgena tatsamādhāne tvasmaduktarītyāṃ kaḥ pradveṣaḥ | (yadyapi) pradveṣo dvayostyāgasya tulyatvāttathā'pi bhavanmate samaṣṭigrahaṇena nādatrayasya dustyajatvena ca saṃkhyāvirodhatādavasthyācca | ekākṣarāvayavānāṃ pārthakyena vākyārthānvayitāyāḥ sakaladarśanakārāṇāmasaṃmatatvācceti na kiṃcidetat || 38 || 39 || atha tejokṣarāṇi vyācaṣṭe - rūpāṇāṃ tritayaṃ taduttribhī rephairvibhāvitam | pradhānaṃ tejaso rūpaṃ tadbījena hi janyate || 40 || tritayaṃ tejojalakṣitigatam | nanu jalakṣitigatayo rūpayostejobījena kathaṃ lakṣaṇetyata āha pradhānamiti | vyākhyātametat || 40 || atha jalākṣarāṇi vyācaṣṭe - vidyāsthaiścandrabījaistu sthūlaḥ sūkṣmo rasaḥ smṛtaḥ | saṃbandho vidito loke rasasyāpyamṛtasya ca || 41 || (candrabījaiḥ sakāraiḥ | so haṃsaḥ) sahajā viṣṇubhṛgvīśaścandrasaṃjñakaḥ | iti kośāt | (sthūlo vyāpako jalagataḥ | sūkṣmo vvāpyo bhūgataḥ | vidyāsthaiścandrabījairitibahuvacanābhyāmapi dvitvasaṃkhyaiva kathyate |) vācyasya rasasya sthūlaḥ p. 275) sūkṣma iti pratyekaikatvena dvitvasyaiva kathanāt | tṛtīyarasasyābhāvācca | akṣīṇi me darśanīyāni pādā me sukumārā ityādiprayogavaśena dvitve'pi bahuvacanasya sādhutāyā mahābhāṣye varṇanāt | kukṣīśavāyukoṇeṣviti cakranyāsaprakaraṇasthasya koṇadvayaparatāṃ vīrendrairiti bhāvārthaprakaraṇasthapadasya ca śāntāmbikobhayamātraparatāṃ varṇayatāṃ prācāmapyasyārthasya saṃmatatvācca | prakṛte'pi tanmata uttarārdhasyaiva tṛtīyasakāravyākhyārūpatayā'tratyabahuvacanasya dvitvasaṃkhyābodhakatvāvaśyaṃbhāvācca | etenātra bahuvacanavaśātsaṃpradāyārthagranthaḥ sarvo'pi hādividyāpara eveti manyamānānāṃ tatpakṣapātināṃ toṣa āpātaramaṇīyatvānnirastaḥ | padamapyadhikābhāvasmārakānnātiricyata ityāśayenā'ha-smṛta iti | dvābhyāṃ sābhyāṃ dvau rasau smaredityarthaḥ | nanu candrasūryāgnīnāṃ tejastvāviśeṣeṇāgnibījasya rephasyeva candrabījasya sakārasyāpi rūpalakṣakatvameva yukta na rasalakṣakatvaṃ śakyasaṃbandhābhāvādityata āha - saṃbandha iti | rasāmṛtayoḥ saṃbandhaḥ prasiddha evetyarthaḥ | amṛtapadaṃ sudhāparaṃ jalaparaṃ ca | ayaṃ bhāvaḥ - na tāvaccandramaṇḍalaṃ tejorūpam | api tu jalarūpam | jalamaṇḍale saurakiraṇānāṃ saṃnikarṣaviprakarṣatāratamyenāṃśataḥ saṃbandhe sati tatra pratiphalanena tataḥ parāvṛttāsta eva saurakiraṇā upādhivaśādanuṣṇatāmāpanā darpaṇāntaḥpratiphalitasaurakiraṇā iva bhuvi prasarantaścandrikāpadavācyā bhavanti | tadidaṃ jyotiḥśāstravedināṃ spaṣṭam | tanmaṇḍalajalaṃ tu amṛtarūpaṃ kevalaṃ vetyanyadetat | tataśca vakāro yathā jalasāmānyasya vācakaṃ bījaṃ tathā sakārabījaṃ jalaviśeṣasya vācakamityeva viśeṣaḥ | natvetāvatā | vakārasakārayostatsamavetarasalakṣaṇāyāṃ kaścitsaṃdeho nadyāṃ ghoṣo gaṅgāyāṃ ghoṣa itivākyasthapadayoriva tīralakṣaṇāyāmiti | yadyapi yakārālābhe tatsusadṛśamāyāyā iva vakārālābhe tatsusadṛśasyāpyalābhe mandasadṛśasakārasya grahaṇamiti ṣāṣṭhanyāyenāpyetatsusamarthaṃ tathā'pi mandasadṛśagrahaṇasyāgatitvena tato'pi mukhyameva samādhānaṃ mūlakārairuktamiti draṣṭavyam hādividyāpakṣe tu dvayoranyataro rasaḥ sakāradvayena lakṣaṇīyaḥ | lakṣake bahutvasya lakṣyayordvitvasya coktibalena tathaiva siddheḥ | ekasya jīvasya bodhanāya daśānāmakārāṇāṃ vakṣyamāṇānāṃ p. 276) dṛṣṭatvācca | prāñcastu - tṛtīyasakāraḥ kimarthamityata āha saṃbandha iti | amṛtasya samudrādutpatteḥ prasiddhatvena tasyāpi jalarūpatvāttadgatarasalakṣakastṛtīyaḥ sakāra ityartha iti vyācakṣate | tatra rasapadasya samudre lakṣaṇetyādiḥ kleśaḥ soḍhavyaḥ || 41 || atha bhūmyakṣarāṇi vyācaṣṭe - vasuṃdharāguṇo gandhastallipirgandhavācikā | bhuvanatrayasaṃbandhāttridhātvaṃ tu maheśvari || 42 || tasyā vasuṃdharāyā gandhavatyā lipirvācakaṃ bījaṃ lakāraḥ | laḥ śakraḥ pūtanā pṛthvītikośāt | sā gandhavācikā śakyatāvacchedake'pi śakteḥ sattvāt | gandhasya śakyatāvacchedakatvadhvananāyaiva gandhe na guṇatvānuvādaḥ | tasya ca gandhasya sthūlasūkṣmabhedābhāvenaikalakāreṇaiva cāritārthye'pi bhuvanatrayasya gandhatrayābhiprāyeṇa lakāratrayamityarthaḥ | bhuvanatrayaṃ tūrdhvamadhyādhobhedāt | vastutastu pṛthivyā oṣadhayaḥ, oṃṣadhibhyo'nnam, annātpuruṣa itiśrutyānuguṇyāya pṛthivyoṣadhyannarūpaṃ bhuvanatrayaṃ vivakṣitam | ata evottaratra puruṣavarṇane saṃdarbhaśuddhirbhavati | athavā pañcāgnividyāyāṃ śvetaketupravāhaṇasaṃvāde pañcamyāmāhutāvāpaḥ puruṣavacaso bhavantītiśrutau gārhapatyādau hūyamānasya dugdhādihaviṣo dyuparjanyapṛthvīpuruṣayoṣitkuṇḍeṣu pariṇāmaviśeṣavidhānātteṣu prathamatvena pṛthivyā eveha vasuṃdharāpadena nirdeśādavaśiṣṭayordvayoruttarayornirdeśāya punarapi dvau lakārau | śrutau haviṣa āpa ityanena nirdeśe'pyannarūpameva tadbhavatītidhvananāya bhuvanatrayetyuktaṃ, jalatrayeti tadarthaḥ | ekaiva kṣitiroṣadhyannaretorūpā bhūtvā puruṣo bhavati | tadidaṃkathanātpañcabhūtajanyānāṃ jñānendriyāṇāṃ karmendriyāṇāmapi hakārādaya eva vācakā iti dhvanitam || 42 || atha kakārānvyācaṣṭe - aśuddhaśuddhamiśrāṇāṃ pramātṝṇāṃ paraṃ vapuḥ | krodhīśatritayenāsya vidyāsthena prakāśyate || 43 || śaivadīkṣādīkṣitā api mālinyatāratamyena trividhāḥ pramātāro'pyupāsakāḥ p. 277) sandhi | teṣāṃ ca dīkṣārūpaṃ janmāntaraṃ prāptānāṃ yatparaṃ vapurutkṛṣṭaśarīraṃ tatkakāratrayeṇocyate | krodhīśaḥ kakāraḥ | kaḥ krodhīśo mahākālī kāmadevaḥ prakāśaka iti kośāt | atredaṃ bodhyat - aṇuḥ karma māyā ceti trayaḥ pāśāḥ | tatrāṇurnāmājñānaṃ tacca dvividhaṃ caitanyasvarūpa ātmani ātmatvena jñānābhāvaḥ | dehādāvanātmanyātmajñānaṃ ceti bhedāt | idaṃ dvividhamapi saṃbhūyā'ṇavaṃ malamucyate | aparicchinnasyā'tmanaḥ paicchedakatvāt | ātmano'ṇutvahetutvādaṇurmālinyato malamiti saurasaṃhitokteḥ | vihitaniṣiddhakriyājanyaśarīradānakṣamamadṛṣṭaṃ karma, tadapi puṇyapāpabhedena dvividhamapi saṃbhūya kārmaṇaṃ malamucyate | ekasyaivā'tmano nānātvaṃ māyā | sā cānekavidhā'pi saṃbhūya māyīyaṃ malamucyate | eteṣu triṣūttarottaraṃ pūrvapūrvavyāpyam | tadidaṃ jñānaṃ bandhaḥ, yonivargaḥ kalā śarīramiti śaivasūtrayorbhāṣye pratyabhijñāyāmapi spaṣṭam | eteṣu tribhirapi pāśairbaddhaḥ paśuraśuddhaḥ | aṇukarmabhyāmeva baddho miśraḥ | aṇumātreṇa baddhaḥ śuddhaḥ | eteṣāmeva ca krameṇa sakalaḥ pralayākalo vijñānakevala iti tantrāntare saṃjñāḥ | etāḥ saṃjñāḥ parityajyāśuddhādipadairvyavahārastu tattallakṣaṇadhvananārthaḥ | tatra śuddhatvaṃ yadyapi malasāmānyābhāvastathā'pi tasya brahmātirikteṣvasaṃbhavātkiṃcinmalavattve satītaramalābhāva eva jīveṣu śuddhatvaṃ vācyam | tacca kiṃcidekaṃ malaṃ tvāṇavam | kārmaṇamāyīyayoḥ pūrvapūrvavyāpyatvenaikaikasyāvasthānāyogāt | evamaśuddhatvaṃ vinigamanāvirahātsarvamalavattvaṃ miśratvaṃ śūddhāśuddhalakṣaṇayoḥ sāṃkaryaṃ śuddhalakṣaṇasyā'ṇavasyāśuddhalakṣaṇasya kārmaṇasya ca yoga iti yāvat | māyīyasya pūrvadvyavyāpyatvena tadyogenāśuddhatvasyaivā'patteḥ | ata evāśuddhamiśraśuddhānāmiti yukto'pi kramo nā'dṛtaḥ | śuddhatājñānottarameva tadyogena miśrajñānāt | etenānabhyarhitasyānalpācyarasyāśuddhapadasya kathaṃ pūrvanipāta iti śaṅkā nirastā | ajādyadantamityasya pareṇālpāctareṇa bādhāt | eteṣvādyau malapākāpākābhyāṃ pratyekaṃ dvividhau | antyastu kaluṣasamāptyasamāptibhyāṃ dvividhaḥ | teṣvaśuddhāḥ pakvamalatrayāḥ krodhabhaddārakādayo'ṣṭādaśottaraśatamupāsakāḥ santi | anyānapyācāryarūpeṇa śiva evānugṛhṇāti | apakvamalatrayāṃstu bhogena malapākāya nānāyoniṣu viniyuṅkte | so'pi cānugraha eva | p. 278) malādīnāmapāke tu sāmānyānugraho bhavet | nānāyoniṣu pākāya niyuṅkte'nujighṛkṣayā || itivacanāt | miśrāḥ pakvamaladvayāstu lokapālādaya ādhikārikāḥ puruṣāḥ | apakvaṃmaladvayā miśrāstu karmavaśāduttamayoniṣveva jāyamānāḥ puruṣāḥ | śuddhāḥ samāptakaluṣāstu vidyeśvarā navanāthādayaḥ | asamāptakaluṣāḥ śuddhāstu saptakoṭimahāmantrāḥ | naca teṣāṃ jaḍatvamiti śaṅkyam | śabdaśarīrasya jaḍatve'pi śarīriṇāmasmākamiva cetanatvopapatteḥ | ata evāpakvāṇavamalavajjīvatvābhiprāyeṇa mantrāṇāmaṇusaṃjñā | uktaṃ ca mṛgendrasaṃhitāyāṃ vidyeśvarajanmanirūpaṇāvasare - athānādimalāpetaḥ sarvakṛtsarvadṛkśivaḥ | pūrvaṃ vyatyāsitasyāṇoḥ pāśajālamapohati || iti | ādhikārikajanma nirasya mantrajanma prāpitasyeti vyatyāsitapadasyārthaḥ | ito'pyanyo vistaraḥ śaivaśāstre dbaṣṭavyaḥ | īdṛśā dvidvirūpāstrayaḥ pramātāraḥ kakāratrayabodhyā ityarthaḥ || 43 || atha ye tāvadapakvamalatrayā aśuddhā jīvāste'pi dvividhā vīrakarmaṭhāstadbhinnāśca | teṣu prathame kakāreṇoktāḥ | teṣu dīkṣitānāmeva grahaṇāt | pṛthivīnirūpaṇottaraṃ śrautakrameṇa sarvajīvopasthitāvapi teṣvabhyarhitānāmeva prathamaṃ nirūpaṇīyatvācca | anabhyarhitāścarame tvanantāḥ | ata eva tānbahubhirakārairnirdiśati - śrīkaṇṭhadaśakaṃ tadvadavyaktasya hi vācakam | śrīkaṇṭho'kāraḥ | aḥ śrīkaṇṭhaḥ sureśaśca lalāṭaścaikamātṛkaḥ | iti kośāt | te ca daśaiva vidyāyāṃ vartante'ta āha - daśakamiti | yadyapi tṛtīyakūṭasthaprathamākāraḥ prakāśavācakatvena bhāvārthaprakaraṇe nirṇīta iti tatparityāge navakamityeva vaktavyaṃ tathā'pi tatrokto'rthaḥ parārūpasyaivākārasya natu vaikharīrūpasyeti tadantarbhāvena daśakamityuktam | ime ca śaṅkāsamādhāne hakārārthanirūpaṇāvasare yugapadvṛttidvayavirodhaparihārāya p. 279) tatraiva mūlakāraiḥ pradarśite iti nātra punaruṭṭaṅūkite | tadvattathā kiṃcetyarthaḥ | paramaśivavadityartha iti kecit | akāro yathā śivasya vācakastathā jīvasyāpīti | ete daśāpyavyaktasya vīrakarmaṭhetarasakalajīvānāṃ vācakāḥ | parihṛtya viśeṣaviṣayaṃ sāmānyaviṣayaḥ prasajjatīti nyāyena jīvasāmānyavācakasyāvyaktapadasya viśeṣe paryavasānāt | idaṃ ca prācāṃ matamanusṛtyoktam | vastutastu kṣityādiśivāntaṣaṭtriṃśattattvāni tallakṣaṇāni tadakṣarāṇi ca varṇayituṃ pravṛttena bhagavatā pañcabhūtamātrāṃśe śrutyuktasṛṣṭikramamanusṛtya tāni nirvarṇya tadabhedādeva tajjanyaguṇāstajjanyānyeva jñānakarmendriyāṇi ca kāryakāraṇaikyoktyā saṃmugdhākāreṇa varṇitānyeva | teṣāṃ sarveṣāṃ pāñcabhautikavikāramātrarūpatvena tato'dhikasya varṇanīyāṃśasyābhāvāt | hakārādijanyatvabodhyatve ukte eva | evaṃ kṣityādipañcakaṃ gandhādipañcakamupasthādipañcakaṃ prāṇādipañcakaṃ ceti viṃśatau tattveṣu nirūpiteṣu kramaprāptamapi manobuddhyahaṃkāraprakṛticatuṣṭayamullaṅghya pañcaviṃśasyāpi puruṣasya pṛthivyanantaraṃ śrutau kathanamanusṛtya tasyaikaviṃśasthāne nirūpaṇe'pi puruṣanirūpaṇottaraṃ taccatuṣṭayatyāge mānābhāvāttannirūpaṇaparameva śrīkaṇṭhapadam | ata eva pūrvatrāśuddhapadena malatrayabaddhatvāviśeṣātsakalā api sakalā uktā eva na vīrakarmaṭhā eva mānābhāvācca | tataśca jīvanirūpaṇe samāpte punariha tannirūpaṇoktirayuktaiva | kiṃca, avyaktapadaṃ prakṛtāveva na jīva iti yathācoktaṃ pañcaśikhācāryaiḥ - anādimadhyaṃ mahataḥ paraṃ dhruvaṃ pradhānamavyaktamuśanti sūrayaḥ | iti | sāṃkhyasaptatyāmapi - sūkṣmamaliṅgamacetanamanādinidhanaṃ tathā prasavadharmi | niravayavamekameva hi sādhāraṇametadavyaktam || iti | ata evaikavacanamapi | jīvapakṣe hyavyaktānāṃ hi vācakamityeva brūyāt | sā ca prakṛtirguṇatrayasamaṣṭistanturūpā | sattvādīnāmataddharmatvaṃ tadrūpatvāditisāṃkhyapravacanasūtre tathā nirṇayāt | tadidaṃ lakṣaṇaṃ bodhayituṃ tadvadityaktaṃ guṇatrayavadityarthaḥ | bhavatpakṣe tasyānatiprayojanakatvāpatteḥ | guṇavacca tadavyaktaṃ p. 280) ceti samāsaḥ | evamuktiśca bhavedguṇavatāṃ bījamityuktanyāyasmāraṇārthā | tataśca guṇavatpradhānasya vācakā akārā guṇānāṃ vācakā api bhavantītyarthaḥ | ahaṃkārabuddhimanorūpatattvatrayasyāpi vācakā iti yāvat | teṣāṃ krameṇa rajaḥsattvatamorūpaikaikaguṇātmakatāyāḥ siddhāntasiddhatvāt | sarvanāmnāṃ pūrvopasthitavācakatvena pūrvānupāttaguṇavācakatvaṃ tacchabdasma kathamiti cet | paraśivo vā pūrvaṃ kvopāttaḥ | sa sarvo maheśvara ityatreti cet | tato'pi saṃnikṛṣṭe bhavedguṇavatāṃ bījamityatra guṇā apyupāttā eva | śrīkaṇṭhapadenaiva śivasyāpyupādānamiti cet | asmākamapi tulyam | śrīrviṣaṃ, kaṃ jalaṃ gaṅgāyāḥ, ṭhaścandramaṇḍalam | bṛhaddhvanau ca ṭhaḥ proktastathā candrasya maṇḍale | ityanekārthadhvanimañjarī | etattrayaṃ vyutkrameṇa sattvarajastamasāmupalakṣaṇam | tathāca śivastutāvuktamasmābhiḥ - indujvalanakṣveḍaṃ sitaśoṇaśyāmalaṃ kramāddadhatā | sattvarajastamasāṃ kimu taratamabhāvastvayā ca diṣṭo naḥ || iti | prakṛte'pi gaṅgāyāḥ pārvatyā saha mātsaryādidarśanādrājasatvam | nanvetattrayamakāravācakaśrīkaṇṭhapadātpadārthamaryādayā nopasthitamiti cet | tulyaṃ bhavato'pi | nālīkāsanamīśvaraḥ śikhariṇāṃ tatkarṣaṇotthāyino gandharvāḥ puratastadadhvacaritau cakre taduddhārakaḥ | patrī tatprabhuvairiṇāṃ parivṛḍho jīvā ca yasyābhavat | tasyāntevasatāṃ ripukṣayavidhau devāya tasmai namaḥ || ityatra pūrvaṃ padādvakyārthānvayitvenānupasthitasyāpi yathākathaṃcidupasthitimātreṇottarottaravākyagatasarvanāmabhiḥ parāmarśadarśanācā | nālīkāsanaṃ śarāsanaṃ kamalāsanaśca | gandharvā aśvā devaviśeṣāśca | cakre rathacakre sudarśanaṃ ca | patrī bāṇaḥ pakṣī ca | jīvā maurvī bṛhaspatiśca | eteṣu prathame'rthāḥ pūrvavākyārthānvayinaḥ | carame tūttaravākyasthasarvanāmabhiḥ p. 281) parāmṛśyanta iti sthitiḥ | tasmāddaśabhirakārairmanobuddhyahaṃkāraviśiṣṭā prakṛtirbodhyata ityarthaḥ | tadavyaktamāha hītyadhikaraṇe parabrahmaṇo'pyavyaktapadena nirdeśasya sādhitatvādiha prakṛtyarthamupāttenāpyavyaktapadena tattvātītasya paramaśivasyopasthiterihaiva tabdodhakaṃ padamekāraṃ vyācaṣṭe - prāṇabhūtaḥ sthito devi tadvadekādaśaḥ paraḥ || 44 || ekaḥ sanneva puruṣo bahudhā jāyate hi saḥ | ekādaśa ekāraḥ | ekārādhikāre - saṃdhirekādaśo bhadrā padmanābhaḥ kulācalaḥ | iti kośāt | mātṛkākrame tasyaikādaśatvācca | yadekādaśamādhāraṃ bījaṃ koṇatrayātmakamiti prayogācca | sa prakṛtestattvānāṃ tattvātītasya vā prāṇabhūtaḥ, prāṇo yathā śarīrāntaḥ sthitaḥ sañśarīraṃ ceṣṭayati tādṛśaḥ sannayaṃ sthita ityarthaḥ | śaktereva sarvajanakatve'pi śivasya niṣkriyasyāpi saṃnidhimātreṇa kāraṇatvamiti siddhāntātparaṃ brahmaiveha tattvātītaṃ prāṇapadenocyate | ata eva prāṇādhikaraṇe prāṇapadasya parabrahmaparatā nirṇītā | ata eva cetarākṣarāṇāmivaikāreṇa prāṇo janyata iti vā, ekārastadvācaka iti vā noktaṃ, nityasya nirdharmakasya tadubhayāyogāt | śabdārthayorabhedābhiprāyeṇa varṇa eva prāṇabhūta ityetāvadevoktam | athavā pañcaviṃśatestattvānāṃ pūrvaṃ nirūpaṇādavaśiṣṭeṣvekādaśaḥ śiva eva | tasyāpi tattvāntargatatvena tadatītatvadyotanāya para iti viśeṣaṇam | anayā rītyekādaśapadamevā'vṛttaṃ sacchabdamarthaṃ ca bodhayati | tadvaditipadaṃ tu pūrvavatkiṃcetyarthakam | anantaśaktimadityarthakaṃ napuṃsakaṃ tadbrahmaparaṃ vā | etasyeva lakṣaṇamāhaṃ - eka iti | sanpuruṣaḥ | ṛtaṃ satyaṃ paraṃ brahma puruṣaṃ kṛṣṇapiṅgalaṃ, puruṣo vai rudra ityādiśrutiṣu prasiddheḥ | paraśiva eka eva sannanantaśaktimattvābdahuprakāro yasmādbhavati tasmāttasya prāṇarūpatāśakterityartheḥ | hādividyāyāṃ tu yadyapi dvādaśa śrīkaṇṭhāstathā'pi teṣveko vāyugatasparśapara iti pūrvamuktaḥ | ata ekādaśaivāvaśiṣṭāsteṣu daśāvyaktādiparā ekādaśo'kārastattvātītpapara iti p. 282) vyākhyeyam | prāñcastu - dvādaśānāṃ madhye daśa jīvavācakāḥ | ekādaśo jīvādhārasya prāṇavāyorvācakaḥ | paro dvādaśastu puruṣaḥ paramaśivavācakaḥ | nanu tribhirakaurareva vivakṣitasiddhau navānāṃ kiṃ prayojanamityata āha - eka iti | indro māyābhiḥ pururūpa īyatte, eka eva hi bhūtātmā bhūte bhūte vyavasthita ityādiśrutisiddhamartha dyotayituṃ tabdāhulyamiti bhāva ityāhuḥ | idaṃ ca tattvāntaḥ pañcaviṃśatvena gaṇitaḥ puruṣo vai rudra itiśrutiprasiddho jīva itipakṣamāśrityoktam | yadā tu virāṭpuruṣa eva sa gaṇito jīvastvahaṃkārādirūpa eva | indriyāṇyāntarāṇyatra viṣayebhyo hi dehinām | āntaraṃ mana etebhyo buddhistasmādihā'ntarā || buddherapyāntaro jīvo gato'haṃtāmiti sthitiḥ | asmātparaṃ sadā jñeyamavyaktaṃ kāraṇaṃ hi yat || ityātmapurāṇavacanādityālocyate, tadā tu pramātṛtvasya vastuto'ntaḥ - kāraṇaniṣṭhatvāttasya ca manobuddhyahaṃkārabhedena tridhā tattveṣu gaṇitatvātta evāśuddhādayaḥ pramātāraḥ | ata evāśuddhaśuddhamiśrāṇāmiti kramo'pyupapadyate | teṣāṃ tamaḥsattvarajorūpatvāt | yadyapi pramātṛpadena jīvā evocyante tathā'pi teṣāṃ brahmābhedātpramātṛtvaṃ paraṃ niṣkṛṣṭhaṃ vapuḥ śarīraṃ mana-ādirūpameveti ta evākāratrayavācyāḥ | tataḥ kramaprāptamavyaktaṃ nirūpya taduttaramekādaśenākṣareṇa virāṭpuruṣa evocyate | sa ca jīvasamaṣṭirūpatvātprāṇabhūta eva | ekaḥ sannevetyapi tatreva sāmañjasyenopapadyate | evaṃ sati tattvānāṃ prasiddhaḥ kramo na lopito bhavati | tattvātītaṃ tu sarvānte śāntipadena vakṣyate || 44 || idānīmavaśiṣṭānāmekādaśatattvānāṃ vācakāni bindvakṣarāṇi nādākṣarāṇi ca vyācaṣṭe - rudreśvarasadeśākhyā devatā mitavigrahāḥ || 45 || bindutrayeṇa kathitā amitāmitavigrahāḥ | śāntiḥ śaktiśca śaṃbhuśca nādatritayavodhanāḥ || 46 || p. 283) niyatiḥ kālo rāgo vidyā kalā māyā śuddhavidyeśvaraḥ sadāśivaḥ śaktiḥ śivaścetyekādaśa | (tatra jagadahaṃtayā paśyan) sadāśivaḥ | tadeva jagadidaṃtayā paśyannīśvaraḥ | ahaṃtedaṃtayorabhedabuddhiḥ śuddhavidyā | tayorevabhedabuddhirmāyā | tataśca yāḥ parabrahmaṇi vidyamānāḥ sarvakartṛtvasarvajñatvanityatṛptatvanityatvasvatantratvākhyāḥ pañca śaktayo niravagrahadevatāḥ sthitāstā eva sāvagrahāḥ satyaḥ saṃkucitāḥ krameṇa kalādisaṃjñāpañcakaṃ bhajante | tādṛśasaṃkucacchaktyādhāraḥ puruṣa evaikārekoktaḥ | tadidaṃ saubhāgyasudhodaye pratipāditamamṛtānandaiḥ | atra yathā saratattvātītaṃ brahma deśakālādibhiranavacchinnaṃ tathaiva śivaśaktī apyanavacchinne eva | ahaṃtedaṃtābuddhyośca sūkṣmatamarītyā bhedakalitatvādanavacchinnatātaḥ kiṃcidūnatvaṃ paricchinnatātaḥ kiṃcidādhikyaṃ ceti sadāśiveśvaraśuddhavidyā anuṣṇāśītasparśavanmadhyavidhāḥ | māyādayastu devatābhedaikaghaṭitatvātparicchinnā eveti sthitiḥ | kiṃcaiteṣu ṣaṭtriṃśattattveṣu kṣityādiśrotrāntaṃ tataḥ prakṛtyantaṃ tato māyāntaṃ tataḥ sadāśivāntaṃ tataḥ śivāntamevaṃ krameṇa pṛthivyāditattvapañcakatā | tadidaṃ pañcabhūtamayaṃ viśvamityanenaivoktam | tathā kṣityādimāyāntaṃ sadrūpaṃ prakaṭaṃ cidānandāṃśāvāvṛtau | tādṛśatvādevaiṣāmātmatattvarūpatā | śuddhavidyāditraye saccidaṃśāvanāvṛtāvānandāṃśastvāvṛtaḥ | tādṛśatvā deva teṣāṃ vidyātattvarūpatā | śaktiśivayostu na ko'pyaṃśa āvṛto'taḥ śivatattvarūpatā | atra sarvatra mūlabhūtāni vacanāni prācāṃ ṭīkāsu draṣṭavyāni | evaṃ sthite prakṛte rudraśabdastejovacanaḥ | rudro vā eṣa yadagniriti śruteḥ | tena tejastattvapadavācyānāṃ puruṣādimāyāntānāṃ saptānāmupasthitiḥ | teṣu puruṣasya varṇitatvena rudraśabdena ṣaḍeva devatā gṛhyante | īśvaraḥ prasiddhaḥ | sadeśaḥ sadāśivaḥ | etāsāṃ lakṣaṇamāha - miteti | paricchinnasvarūpā ityarthaḥ | ete trayo bindutrayeṇa pratipādyante | śuddhavidyā tvīśvarasadāśivau pratyeva guṇabhūtatvādbhavedguṇavatāṃ bījamityuktanyāyena sā'pi bindunaiva pratipādyate | yattu prāñco'pi rudrapadaṃ tejastattvasaptakaparatvenaiva vyācakṣate, tadayuktaṃ prasiddhārthaparityāgāpatteḥ | bhavanmate hi pañcadaśaguṇaparatvavāsanāsaptatriṃśattattvavāsanādvayādbhinaiveṣa aṃ vāsanā | p. 284) asyāṃ sarvatattvānāṃ niravaśeṣagaṇanasyānāvaśyakatvāt | kṣityādipañcakasyendriyadaśakasya ca vācyatvena bhavadbhiravarṇitatvāt | tattvāntargatānāṃ katipayānāṃ tyāgasyeva tattvānantargatānāmapi saṃgrahe bādhakābhāvāt | śāntestattvānantargatāyā bhavadbhiriha varṇanācca | naca tattvātītaparaṃ tat | tasyāpyanāvaśyakatvāt | dvādaśasya śrīkaṇṭhasya tadarthatvena saptatriṃśatpadārthabodhakatvavidherupakramasthasya tātparyagrāhakatvānurodhenedṛśaḥ kliṣṭo'pyartho na doṣāvaha iti jñeyam | nādānvyācaṣṭe - amitāmiteti | vīpsayautpattikānavacchinnatvamucyate teneṣadavacchinnayorīśvarasadāśivayornirāsaḥ | tatra śaktiśivau śakti śaṃbhupadābhyāmuktau | śāntipadena tattvātītaṃ brahmaiva | brahma śāntiriti śruteḥ | tayā ha śāntyā mahyaṃ dvi (pade) catuṣpade ca śāntiṃ karomīti mantraiḥ śānteḥ sarvaśāntirūpatvaviśeṣaṇena tattvātītasvarūpatāyāḥ spaṣṭīkaraṇācca | naca brahma śāntirityatra brahmaśabdo vedapara iti mantavyam | brāhmaṇaḥ śāntirityetatsamabhivyāhāreṇa tasya (brahma) paratvaniścayāt | brahmā'yuṣmattadbrāhmaṇairāyusmaditiśrutau mūlaṃ kṛṣṇo brahma ca brāhmaṇāśceti smṛtau ca brāhmaṇapadasamabhivyāhārasya tādṛśanirṇāyakatāyā dīkṣitādibhiruktatvāt | pṛthivī śāntirityādayastu brahmaṇaḥ sarvātmatvaparāḥ satyo na virudhyante | brahmavidyādyantayoḥ śāntiḥ śāntiḥ śāntiritimantrapāṭho'pi śāntipadasya brahmaparatva eva liṅgam | jagadādyantayorbrahmaṇa evāvaśeṣāt | yadyapyevaṃ sati śaktiḥ śaṃbhuśca śāntiścetyeva vaktumucitam | upakrāntakramānuguṇyāt | tathā'pi tattvātītajñānasya taddhiṣṭhatve nekṣaṇātmakaśaktijñāne kāraṇatvāttādṛśaśaktyupalakṣitatvena śivajñāne śaktijñānasyāpi kāraṇatvādīdṛśalakṣaṇadhvananāya śaktiśivayo pūrvaṃ śāntirniveśitā bhagavateti | prāñcastu nādo'khilaṃ jagat | adhaḥśaktyā vinirbhidya ūrdhvaśaktyavasānakam | nāḍyā brahmabile līnastvavyaktadhvanilakṣaṇaḥ | itivacanādityāhuḥ | paraṃ tu tādṛśasya līnanādasya śāntiriti saṃjñāyāṃ kiṃ pramāṇaṃ tairupanyastamiti vicāryam || 45 || 46 || p. 285) athāsya mantrasya sarvamantrottamatvamuktaṃ saṃpradāyārthalabdhaṃ varṇayannupasaṃharati - vāgurāmūlavalaye sūtrādyāḥ kavalīkṛtāḥ || tathā mantrāḥ samastāśca vidyāyāmatra saṃsthitāḥ || 47 || gurukrameṇa saṃprāptaḥ saṃpradāyārtha īritaḥ || vāgurā matsyabandhanajālaṃ tasya mūlasthāna eko valayastatra protāni sūtrāṇi teṣāmanteṣvayoghuṭikāḥ | teṣāṃ sarveṣāṃ valaya eva yathā'dhārastathā sarveṣāṃ mantrāṇāmiyaṃ śrīvidyaivā'dhāraḥ | teṣāmantaḥkaluṣaśuddhapramātṛrūpatvena buddhitattve'ntarbhāvasya pūrvaṃ varṇitatvāt | prāñcastu - sarvamantramayatvavāsanaiṣā caturthī svatantraivopadiśyata ityāhuḥ | anayā rītyā yaḥ saṃpradāyārthaḥ sa mayā gurukrameṇaiva prāptastvayā'pi gurupāramparyakrameṇaiva yogyebhya upadeṣṭavya ityarthaḥ | ādau nirguṇādbrahmaṇo dhvanirūponmanātmanā sūkṣmarūpā vāgutpannā | sā svacchandabhairavo nirguṇabrahmaśiṣyo buddhvā saṃkṣeparūpeṇa tantrāṇi praṇīyānāśriteśvarāyoktavān | sa tāni vistṛtya śāntyatītādevyai kathayāmāsa | sā sadāśivāyākathayat | sa pañcāmnāyādibhedenāsaṃkhyamaprameyaṃ bahuvistaramapāramacīkarat | tata īśvaro vidyeśvaraḥ śrīkaṇṭhādayo rudrā ityādikrameṇātīva prathitamabhūdityeṣā guruparamparā vṛddhairuktā | atra sarvatra mūlabhūtāni vacanāni prācāṃ ṭīkāsu draṣṭavyāni | atra tattvātītaviśeṣyakaḥ sakalatattvaprakārako'bhedasaṃsargako bodhaḥ saptatriṃśataḥ padānāṃ sāmānādhikaraṇyalabdhaḥ | paraṃ tu tattadarṇajanyatvasthāpyasminprakaraṇe kathanāttasyāpi śābdabodhe viṣayatvamāvaśyakaṃ tadabhāve vidyāviśvayorabhedabhānāsaṃbhavāt | grāhyatvaṃ grāhakatvaṃ ca dve śaktī tejaso yathā | tathaiva sarvaśabdānāmete (pṛthagavasthite || ityuktyā vyo) ma tadguṇaḥ śabdastadīyamindrimaṃ cetyetāvānartho hakārasya | yatra cākṣarajanyatāyā bādhastatra tadakṣarābhedamātraṃ tadarthaviśeṣaṇaṃ tataśca yathāyogyaṃ tattadakṣarajanyatvena tattadakṣarabhinnatvena ca tattadvācyalakṣyārthānuddiśya teṣu vādābhinnatattvātītābhedavidhirūpo'rthaḥ śābdaḥ | evaṃ viśvajanakatvāddevīvidyayorabhedabodho mānasaḥ pāścātya iti draṣṭavyam || 47 || p. 286) evaṃ saṃpradāyārthaṃ nirūpya kramaprāptaṃ nigarbhārthamupadiśati - nigarbhārtho mahādevi śivagurvātmagocaraḥ || 48 || nitarāṃ garbha iva nigarbho rahasyatama ityarthaḥ | śivagurvātmāno yasminnabhedena gocarā viṣayāstādṛśabodhaviṣayo'rtho nigarbhārtha iti yāvat || 48 || evaṃ tatsvarūpamuktvā tadupadeśaṃ pratijānīte - tatprakāraṃ ca deveśi diṅmātreṇa vadāmi te || śivagurvātmanāmaikyānusaṃdhānāttadātmakam || 49 || śivo guruḥ svayaṃ ceti trayāṇāmaikyasya parasparapratiyogikābhedasyānusaṃdhānāttadātmakāhāryāddṛḍhābhya stānmantrajñānajanyajñābdabodhāttadātmakamaikyātmakaṃ tatprakāraṃ śivādiviśeṣyakabodhaviśeṣaṇaṃ saṃkṣepeṇa te vadāmītyarthaḥ || 49 || tadevā'ha - niṣkalatvaṃ śive buddhvā tadrūpatvaṃ gurorapi | tannirīkṣaṇasāmarthyādātmanaśca śivātmatām || 50 || bhāvayedbhaktinamraḥ sañśaṅkonmeṣākalaṅkitaḥ | śive paramaśive niṣkalatvaṃ nirguṇanāṃ buddhvā prathamopasthitavāgbhavakūṭajanyabodhaviṣayīkṛtya svagurorapi tadrūpatvaṃ niṣkalatvaṃ kramaprāptadvitīyakūṭapratipāditaṃ niṣkalābhedānusaṃdhānadārḍhyalabdhaṃ buddhvā tatkṛpākarambitakaṭākṣanirīksaṇasāmarthyaikalabdhamātmano'pi niṣkalaśivātmakatvaṃ tṛtīyakūṭapratipāditaṃ bhāvayet | hādividyāyāṃ hi hasaśabdo hrasvaparaḥ | rephavakārayorlopaśchāndasaḥ | hrasvāḥ sthūlarūpojjhitāḥ saṃskārātmanaiva sthitāḥ kalā guṇādayo yasminsa hasakalaḥ | sa cāsau hṛllekhāvācyaḥ paraśivaśceti karmadhārayaḥ | bhāvārthaprakaraṇoktarītyā dvitīyakūṭasthaprāthamikākṣaratrayaṃ niṣkalabrahmaparameva | taddhalatyākarṣayati abhedenānusaṃdhatte so'yaṃ hasakahalo guruḥ | so'pi hṛllekhāvācya eva | manuṣyacarmaṇā naddhaḥ śiva eva gururmataḥ || ityukteḥ | tṛtīyakūṭe sakalapadamupāsakaviśeṣaparaṃ satsvātmaparaṃ, so'pi hṛllekhārtho niṣkala iti yojanā | nanu sakalasyaiva kathaṃ niṣkalatvamityāśaṅkāyāmāha - p. 287) bhaktinamra iti | kalānāmaupādhikatvena tadabhāvasya naisargikatvena sphaṭikalauhityatadabhāvayorivāvirodha iti rītyā śaṅkākalaṅkāpagamo gurudevatābhaktimato bhavatīti bhāvaḥ | yasya deve parā bhaktiryathā deve tathā gurau | tasyaite kathitā hyarthāḥ prakāśante mahātmanaḥ || iti śrutaḥ || 50 || kaulikārthamupadiśati sārdhaiḥ saptadaśabhiḥ - kaulikaṃ kathayiṣyāmi cakradevatayorapi || 51 || vidyāgurvātmanāmaikyaṃ tatprakāraḥ pradarśyate | śrīcakraṃ śrīmātā śrīvidyā śrīgururātmā ceti pañcānāmaikyaṃ kaulikārtha ityucyate | kulaṃ sajātīyasamūhaḥ | sajātīyaiḥ kulaṃ yūthamityamaraḥ | sājātyaṃ caikadharmāvacchinnatvaṃ gaṇeśādiṣaḍātmakatvaṃ ca | śāstrārambhe maṅgalācaraṇaśloke yaddevīniṣṭhatvena kathitaṃ sa eva pañcasvanugata eko dharmaḥ | tadvanti kulāni tatsaṃbandhinaṃ kaulikamarthaṃ mantrapratipādyaṃ pañcānāmabhedaṃ kathayiṣyāmi | teṣāṃ pañcānāṃ yaḥ prakāra ekadharmāvacchinnatvarūpaṃ viśeṣaṇaṃ sa prakarṣeṇa darśyata upapādyata ityarthaḥ || 51 || lakāraiścaturasrāṇi vṛttatritayasaṃyutam || 52 || saroruhadvayaṃ śāktairagnīṣomātmakaṃ priye | tribhirlakāraistrīṇi caturasrāṇi jātāni vācyāni vā | ubhayathā'pi teṣāṃ parasparamabhedaḥ | kāryakāraṇayorvācyavācakayoścaikyāt | caturasraṃ bhūmaṇḍalaṃ prati janakatā vācakatā vā bhūbīje lakāre yuktatvāt | ata eva padmadvayalāñchitaṃ vṛttaṃ jalamaṇḍalaṃ prati janakatā vācakatā vā jalaviśeṣātmakacandramaṇḍalabījānāṃ trayāṇāṃ sakārāṇāṃ yuktetyāśayenā'ha-vṛtteti | ṣoḍaśadalaṃ padmaṃ somātmakam | aṣṭadalaṃ tvagnyātmakam | vṛttatrayamekameveti trīṇi tribhiḥ śāktaiḥ sakārairjātāni vācyāni vā | jalamaṇḍalasya tantrāntare'rdhacandrākāratvoktāvapi svacchandatantre pūrṇacandrākāratokteḥ - jalabimbaṃ suvṛttaṃ ca jñeyaṃ vai padmalāñchitamiti | p. 288) sakārādhikāre jagadbījaṃ śaktināmā haṃso vegavatī bhṛguriti nandanaḥ || 52 || hṛllekhātrayasaṃbhūtairakṣarairnavasaṃkhyakaiḥ || 53 || bindutrayayutairjātaṃ navayonyātmakaṃ priye || maṇḍalatrayayuktaṃ tu cakraṃ śaktyanalātmakam || 54 || hṛllekhāsu yāni trayāṇi vyomāgnikāmakalākṣarāṇi trīṇi taduttarāṇi saṃbhūtāni samudāyātmakāni yāni tairnavasaṃkhyakairbindvādyunmanyantairakṣaraiḥ | trayottarāṇi saṃbhūtānīti madhyamapadalopī samāsaḥ | kāmakalāyā avayavaśo vibhajya gaṇanamityāha-bindutrayeti | tataśca pratihṛllekhaṃ hakāro rephaḥ kāmākhyabindurvisargākhyabindudvayamanusvāro'rdhacandro rodhinī nādo nādāntaḥ śaktirvyāpikā samanonmaneti caturdaśabhiḥ saṃbhūya dvicatvāriṃśatā'kṣaraiḥ śaktyanalātmakaṃ pañca śaktayaścatvāro vahnaya ityevaṃ yonyātmakaṃ cakraṃ dvicatvāriṃśattrikoṇātmakaṃ jātam | tadidaṃ maṇḍalatrayayuktaṃ sūryasomānalātmakam | pūrvacatuḥśatyāṃ tṛtīyaṃ tu hutāśana iti caraṇenāsyārthasya jñāpitatvāt | navayonyātmakacakrasyaiva sarvacakrasvarūpatāyā api tatraivopapāditatvanaitāvanmātra eva maṇḍalatrayayogokterupapatteśca | athavā, bindutrayeti nādatrayasyāpyupalakṣaṇam | tadyutairiti tu bindunādaviśiṣṭasturyasvara eka eva gaṇanīya iti dyotayitum | tataśca hakāratrayarephatrayeṃkāratrayairnavabhirnavayonicakraṃ jātamityarthaḥ | nanu prathamavyākhyāpakṣe trikoṇānāṃ tricatvāriṃśatsaṃkhyākatvenātra kathamekasya tyāgaḥ | na ca tasya pārthakyena bindunā saha vāsanā'gre kathayiṣyata iti vācyam | tathā satyaṣṭayonyātmakatvoktirvirudhyeteti cet | na | cakroddhārāvasare prathamaśakterdvitīyaśaktyabhedena vidhānena prathamaśaktīśānāgneyakoṇayorvasukoṇaghaṭakatvena tadīyapratīcaḥ koṇamātrasya pṛthakkaraṇe'pyavaśiṣṭasya navayonyātmakatvānapāyāt || 53 || 54 || evaṃ bhūgṛhaṃ padmadvayaṃ navayonicakraṃ coktvā kramaprāptayormadhyatrikoṇabindvorvāsanāmāha - vyomabījatrayeṇaiva pramātṛtritayānvitam | p. 289) icchājñānakriyārūpamādanatravasaṃyutam || 55 || sadāśivāsanaṃ devi mahābindumayaṃ param | itthaṃ mantramayaṃ cakraṃ devatāyā paraṃ vapuḥ || 56 || icchājñānakriyāpadena madhyatrikoṇamucyate | tasya tadvāsanāktatvasya pūrvamuktatvāt | tadrūpaṃ yanmādanatrayaṃ kakāratrayaṃ tena saṃyutam | ata eva pramātṛtritayena saṃpradāyārthaprakaraṇoktasakalādisādhakatrayeṇānvitam | sadāśiva evā'sanaṃ yasyaitādṛśaṃ mahābindumayaṃ cakraṃ vyomabījānāṃ hakārāṇāṃ trayeṇa jātaṃ vācyaṃ vetyarthaḥ | kakāratrayeṇa koṇatrayaṃ hakāratrayeṇa binduriti yāvat | devatāśarīrāntarabhūtamidaṃ cakraṃ viśvamanena prakāreṇa mantramayaṃ mantrābhinnamiti | prāñcastu hṛllekhāsthākṣaranavakena trikoṇavasukoṇobhayarūpaṃ navayonicakramutpannaṃ | taduparitanaṃ yaccakraṃ śaktitrayānalatrayātmakaṃ daśāradvayacaturdaśārarūpaṃ tadidaṃ hakāratrayeṇotpannam | bindustu kakāratrayeṇotpannaḥ | maṇḍalatrayapadaṃ śaktyanalatrayaparameva | evarītyā paraṃ vapurityantena granthena cakramantradevīnāmabheda ukta iti vyācakṣate | taccintyam | maṇḍalapadasyaikaikaśaktyanalamithunavācakatve mānābhāvāt | padmadvayakathanottaramutplutya vasukoṇānudhāvane bījābhāvācca | na ca daśārādibhyaḥ pūrvaṃ navayonicakrasyotpatteḥ pūrvaṃ tatkathanamiti samādhātuṃ śakyam | bindvādibhūgṛhāntarūpasya lekhane kḷptasya sṛṣṭikramasyehānanusṛtatvāt | pūjāyāṃ kḷptasya saṃhārakramasyaivehā'dṛtatvena tadvirodhācca | idaṃ tvihāvadheyaṃ cakraṃ devatā vidyā guruḥ sādhakaśceti pañcānāṃ madhya ekaikasya svasvetaracatuścatuḥpratiyogikābhedāścatvāra iti saṃbhūya viṃśatirabhedāḥ | teṣu ya eva cakrapratiyogiko devatānuyogiko'bhedaḥ sa eva devatāpratiyogikaścakrānuyogikaśca bhavatītyanayā rītyā punaruktānāṃ daśānāmapanaye daśaivābhedā avaviṣyante | atha cakrasya devatādibhiścaturbhiḥ sahābhedāścatvāro devatāyā vidyādibhistribhiḥ saha trayo vidyāyā guruśiṣyābhyāṃ saha dvau guroḥ śiṣyeṇa sahaika iti | ete daśāpyabhedā gaṇeśādiṣaḍātmakatvasya cakrādipañcaka upapādane varṇitā p. 290) bhavanti | tādṛśaikadharmāvacchinnatvenaiva sājātyādasya kaulikārthatvamapi | īdṛśaikārthapratipādakatvādevāsya granthasyaikavākyatā'pi | sā ca kaulikaṃ kathayiṣyāmītyupakramādityevaṃ kaulikārthastu kathito vīravandita ityupasaṃhārāccā'vaśyakī | dvādaśakapālavākyatulyanyāyāt | tataśca vidyācakrayorabhinnopādānopādeyatvābhedaḥ, devīcakrayostvekātmādhiṣṭhitatvādyoginirmitakāyavyūhasyevābhedaḥ, devīvidyāgurusādhakānāṃ tu gaṇeśādiṣaḍātmakatvasya vakṣyamāṇatvādabheda iti varṇane tu prameyavailakṣaṇyādvākyabhedaḥ | cakragurvoścakrasādhakayoścetyabhedadvayasyākathanānnyūnatā cā'padyate | naca tadubhayaṃ yuktam | tasmāccakre gaṇeśādiṣaḍātmakatvakathanapara eva pūrvo granthasaṃdarbhaḥ | uttarastu devyādīnāṃ caturṇāṃ tatkathanaparaḥ spaṣṭa eva | evaṃ sati pañcānāmapyekadharmāvacchinnatvādekaikasya caturbhiścaturbhiḥ sadābheda ukto bhavatīti na nyūnatvaṃ na ca vākyabhedaḥ | mantrākṣaraiścakrāvayavānāmutpattikathanaṃ tu janyajanakayorabhedadvārā vācyavācakabhāve paryavasānātpañcānāmabhedasya mantrapratipādyatvasphoraṇāya | tadvinā kaulikasya mantrārthatvānupapatteḥ | tatprakāraścetthaṃ lakāratrayaṃ sakāratrayaṃ cetyetaiḥ ṣaḍbhiḥ padairḍākinyādiyoginya aikaikaśyena pratipādyante | ḍākinyekā rākiṇyeketyādirītyā pārthakyena tu prātipadikābhyāmapekṣābuddhyātmakeṣu ṣaṭsu bodheṣu jāteṣu ekasamudāyaghaṭakatvarūpaḥ parasparasaṃsargo vākyārthamaryādayā budhyate | tataḥ ṣaḍyoginya ityākārako bodhaḥ | tataśca yoginīṣaṭkātmakatvasya cakrādipañcake'pi sattvāttatpañcakaṃ parāsparābhimnamiti bodhaḥ | ayaṃ ca padaṣaṭkaghaṭitavākyasya lakṣaṇayā jātatvācchābdo mānasa eva vetyanyadetat | gaṇeśādiṣaṭkaṃ ca gaṇeśā grahā nakṣatrāṇi yoginyo rāśayaḥ pīṭhāśceti | teṣu gaṇeśapīṭhayorekasaṃkhyākatvādanyataroktyaivetaraccaritārthamityāśay ena pañcātmakataiveha varṇyate | tatra ca yadyapi gaṇeśādirūpaka eva ṣoḍhānyāse kramaḥ kḷpta iti tenaiva krameṇa devatādīnāmitra cakrasyāpi vaktuṃ yuktaṃ tathā'pi kḷptakramaparityāge bījasya vakṣyamāṇatayā kramāntara p. 291) āśrayaṇīye cakrapūjānuguṇyāya tatra kḷptena saṃhārakrameṇaiva pañcātmakatvamupapādayitumādau cakrasya yoginyātmakatvamupadiśati - lakārairiti | yoginyātmakatvaṃ hi ḍākinyādiṣaḍākatvaṃ vaśinyādyaṣṭātmakatvaṃ ceti dvividhaṃ vakṣyate | prakṛte ca vṛttatrayasyaikyena gaṇanayā caturasrāṇi trīṇi dve saroruhe ceti ṣaṭvibhajya gaṇanayā'ṣṭāviti cakraṃ tadavacchedena yoginyātmakamiti bhāvaḥ | grahātmakatvamāha-hṛllekheti | rāśyātmakatvamāha - bindviti | bindunādayorīkāraiḥ saha gaṇanayā tu navayonicakraṃ navagrahātmakam | bindunādayoraikyenekārādbhedena gaṇanayā navayonicakrābdahiḥ sthitavṛttatrayasya bindunādatrayajanyatvāddvādaśabhirakṣarairdvādaśāvayavānāṃ cakrasaṃbandhināṃ janyatvābhiprāyeṇa dvādaśarāśirūpaṃ, tadidamāha-maṇḍalatrayeti | vṛttatrayetyarthaḥ | tantrarāje vṛttaṣaṭkapakṣa ukta iti tu pūrvamevāsmābhiḥ pradarśitam | pūrvoktāvayavānāṃ melanena cakrasya nakṣatrātmakatvamāha - vyometi | atra bindunādayoḥ pārthakyena gaṇanā | tataśca lakārasakārahakārakakārabindunādāstrayastraya ityaṣṭādaśa hṛllekhāsthākṣaranavakaṃ ceti saptaviṃśatyā'kṣarairjanyāścakrāvayavāścaturasratrayaṃ saroruhadvayaṃ vṛttaṣaṭkaṃ navayonicakraṃ madhyatrikoṇasya koṇatrayaṃ rekhātrayaṃ bindureka iti saptaviṃśatiriti nakṣatrarūpatetyarthaḥ | pramātṛtritayasyecchājñānakriyārūpasya ca pṛthagupādānamahimnā madhyatrikoṇasya rekhāṇāṃ koṇānāṃ ca pārthakyena gaṇanam | vakṣyamāṇaśleṣasphoraṇāya cakrasyaḥ devīsvarūpatāmāha - devatāyā iti || 55 || 56 || cakrasya gaṇeśātmakatvamāha - ekādaśādhikaśatadevatātmatayā punaḥ | gaṇeśatvaṃ mahādevyāḥ | aṇimādyā daśa, brāhmyādyā aṣṭau devatā mudrā daśeti bhūgṛhe'ṣṭāviṃśatiḥ | ṣoḍaśadalādyaṣṭārānteṣu ṣaṭsu cakreṣu pratyaramekaikā devatā | saṃbhūya ṣaṭṣaṣṭiḥ | tata āyudhadevatā aṣṭo trikoṇe tisraḥ, bindau ṣaḍaṅgayuvatayaḥ ṣaḍiti saptadaśa militā ekādaśādhikaśataṃ devatā bhavanti | etāsāṃ pūjāsthānarūpāvayavānāṃ vibhajya gaṇanayā cakrarājasya gaṇeśātmatvaṃ p. 292) pīṭhātmatvaṃ ca | gaṇeśānāṃ pīṭhānāṃ ca prātisvikamekapañcāśadrūpatve'pi saṃmugdhākāreṇa bahusaṃkhyābodhakagaṇapadasvārasyena pūrvanirdiṣṭādhikasaṃkhyātprā (vyā)pakasaṃkhyāntaramātraparatayā'parimitādhikaraṇanyāyenāpatatīt yāśayena saptaviṃśatyadhikasaṃkhyāparatvamātreṇa gaṇeśātmakatvamuktam | mahādevīśabdaścakraparaḥ | etaddhvananāyaiva devatāyāḥ paraṃ vapurityanupadamuktatvāt | yattu prāñcaḥ - rāśitvaṃ cāntyavarjitairityuttaragranthe vidyāyāṃ rāśitvaṃ yojyam | cakārāccakre'pi gaṇeśāditvaṃ yojyamiti vyākhyāya svecchayaiva tadyojanāprakāramupapādayanti akathādimayamadhyatrikoṇarekhābhirgaṇeśatvaṃ navabhiścakrairgraharūpatvaṃ vṛttatrayamanvasrabahirdaśārairnakṣatratvam, aṣṭakoṇairbrāhmyādiyoginītvaṃ, pañcaśakticaturvahnipadmadvayabhūgṛhai rāśitvamiti | tadidaṃ mūlānārūḍhatvādvinigamanāvirahaparāhatatvādanādṛtam | evaṃ cakrarāje gaṇeśādyatmakatvamuktvā kramaprāptadevatāyāṃ tadātmakatvamanenaiva granthena śleṣeṇā'ha - ekādaśeti | etā devatā hi tripurasundarīmayūkharūpāḥ | ato mahādevyāḥ śrīmāturgaṇeśatvam | īdṛśaśleṣeṇa granthalāghavalipsayaiva hi cakrarāje gaṇeśādikramaḥ parityaktaḥ | atha devyāḥ kramaprāptaṃ grahātmatvamāha - sasomaravipāvakaiḥ || 57 || icchājñānakriyābhiśca guṇatrayayutaiḥ punaḥ | graharūpā tu sā devī | saṃketapaddhatau - icchā śiraḥpradeśaśca jñānā ca tadadhogatā || kriyā padagatā hyasyāḥ śāntā hārdhārdhamadhyagā || ityuktatvādicchādipadaistattadavayavā gṛhyante guṇatrayaṃ sattvarajastamāṃsi tatsahitaiḥ | somādisahitairnetraiśca saṃbhūya graharūpetyarthaḥ || 57 || devyā nakṣatrātmakatvamāha - jñānakarmendriyairapi || 58 || tadarthaireva deveśi karaṇairāntaraiḥ punaḥ | prakṛtyā ca guṇenāpi puṃstvabandhena cā'tmanā || 59 || nakṣatravigrahā jātā | p. 293) śivādikṣityanteṣu ṣaṭtriṃśattattveṣu niyateḥ parāṇi pañcaviṃśatiḥ | teṣu puṃstvabandho nāma puruṣatattvaṃ prakṛtirguṇatrayasāmyaṃ taddvividhaṃ vyaktamavyaktaṃ ceti | tatrāvyaktaṃ prakṛtipadenaivocyate vyaktaṃ tu guṇapadena | svacchandatantre tathā nirṇayāt | tadvacanāni tu prācāṃ ṭīkāsu draṣṭavyāni | tena prakṛtitattvaṃ vibhajya dvidhā gaṇanīyam | āntarakaraṇāni ahaṃkārabuddhimanāṃsi trīṇi | vittasya pārthakyena teṣvagaṇanāt | jñānakarmendriyāṇi daśa prasiddhāni | tadarthāstadviṣayāḥ śabdādayo vacanādayaśca | eteṣu vacanaṃ tejaḥ | gamanaṃ bhūḥ | ādānaṃ vāri | visargo vāyuḥ | ākāśa ānandaḥ | evaṃ ṣaḍviṃśatiḥ | saptaviṃśa ātmetyevaṃ nakṣatraśarīrā jātetyarthaḥ | prāñcastu cittena sahā'ntakaraṇāni caturdhā gaṇayanta ātmapadaṃ puṃstvabandhasya viśeṣaṇatvena vyācakṣate || 58 || 59 || devyā yoginīrūpatāmāha - yoginīnāmathocyate | tvagādidhātunāthābhirḍākinyādibhirapyasau || 60 || vargāṣṭakarniviṣṭābhiryoginībhiśca saṃyutā | yoginīrūpamāsthāya rājate viśvavigrahā || 61 || athaśabdo vikalpaparaḥ | avyayānāmanekārthatvāt | athavetyarthaḥ | tasyāṃ hatāyāṃ duṣṭāyāṃ siṃhe ca vinipātite | śīghramāgamyatāṃ baddhvā gṛhītvā tāmarthāmbikām || iti saptaśatīkāśloke tathāvyākhyānadarśanāt | jonlāvathāmbudherviśloka iti vṛttaratnākare'pi prayogācca | tvagasṛṅmāṃsamedosthimajjanāthā ḍākinīrākiṇīlākinīkākinīsākinīhākinyaḥ ṣaṭ | etadātmakatvādvā devī yoginīmayī | vargāṣṭakamakacaṭatapayaśarūpaṃ tanniviṣṭā vaśinyādayo'ṣṭau tadātmakatayā vā yoginīrūpeti vibhāvayedityarthaḥ | ata eva gaṇeśagrahanakṣatrayoginīrāśirūpiṇīmiti śloke yoginīpadasya vaśinyādiparatvena kāśmīrāṇāṃ manoramākārasya ca vyākhyānamupapadyate | ye tu śukrādhipatyā yākinyā saha sapta yoginya | p. 294) tā eva vargāṣṭakaniviṣṭā mūlādhārādisahasrārāntasaptacakreṣu tāsāmeva pratidalamekaikākṣarasāhityenāvasthānadarśanāditi vyācakṣate, teṣāmuttaratra vidyāyāṃ yoginīrūpatvavarṇanāvasare pūrvaṃ cakre taduktyavasare'pi saptātmakatāyā akathanāttadvirodhaḥ | yākinyā ḍākinyādiṣaṭsamaṣṭirūpatvena pṛthagvarṇanāyogaśca | ḍākinyādīnāṃ yathāyathaṃ mātṛkāyoge'pi vargātmakatābhāvādvargāṣṭakapadasvārasyavirodhaśca | uktakāśmīrādiprācīnavyākhyāvirodhaśca | apiśabdacaśabdābhyāṃ parasparavilakṣaṇayoḥ svarasataḥ samuccayabodhanena tadbhaṅgaśca | nacaivaṃ bhavadukto vikalpo virudhyeteti vācyam | devyā arthamayaśabdamayaśarīradvayasamuccayaśīlatvenāpyanyataravibhāgamā treṇaivopāstyupakārasya kalpayituṃ śakyatvāt || 60 || 61 || devyāṃ rāśisvarūpatvamāha - prāṇāpānau samānaścodānavyānau tathā punaḥ | nāgaḥ kūrmo'tha kṛkaro devadatto dhanaṃjayaḥ || 62 || jīvātmā paramātmā cetyetai rāśisvarūpiṇī | prāṇādipañcakaṃ nāgādipañcakaṃ ca śarīrādhiṣṭhitā vāyuviśeṣā vaidyakatantre prasiddhāḥ | jīvātmā paśuḥ sakalādirūpatvenoktaḥ | paramātmā tu nikhilāntaryā bhitvenāntaryāmibrāhmaṇe pratipāditaḥ | evaṃ dvādaśātmakatvādrāśimayī || 62 || atha kramaprāptāyāṃ vidyāyāṃ, gaṇeśādirūpatāmāha - akathāditripaṅktyātmā tārtīyādikrameṇa ca || 63 || gaṇeśo'bhūnmahāvidyā parāvāgādivāṅmayī || akārādayaḥ kakārādayasthakārādayaśca ṣoḍaśa ṣoḍaśa varṇā hakāralakārakṣakārāṇāmupalakṣaṇam | tena tṛtīyakūṭamakārādisvararūpaṃ hakārarūpaṃ ca | dvitīyakūṭaṃ tu kakārādirūpaṃ lakārarūpaṃ ca | prathamakūṭaṃ tu thakārādirūpaṃ kṣakārarūpaṃ ca | evamekapañcāśatsaṃkhyākatvādvidyāyā gaṇeśatvam | paṅktiśabdo daśasaṃkhyāyāṃ prasiddhe'pi prakṛte ṣoḍaśaparaḥ | pakāra ekastakāraḥ ṣaḍiti paribhāṣāyā api prasiddhatvāt | tayoraṅkayoḥ kramaṇaiva lekhe ṣoḍaśa bhavanti | paṅktiśabdo gaṇapara iti tu prāñcaḥ | tripaṅktyātmetyatra mana iti ṅībniṣedhaḥ | vaikalpiko ḍāp | p. 295) parāvāgādītyādinā paśyantīmadhyamāvaikharyo gṛhyante | īdṛśavākcatuṣṭayamayatvādapi gaṇeśatvamiti tvaparimitādhikaraṇavirodhādayuktam | ataḥ svarūpakathanamātraparamidam | tadrūpatvaṃ ca trikoṇavāsanāyāmuktameva || 63 || vidyāyā graharūpatvamāha - bījabindudhvanīnāṃ ca trikūṭeṣu grahātmikā || 64 || bījamīkārāntamekaṃ bindureko dhvanireka iti trayāṇāṃ kūṭamekam | evaṃ triṣu kūṭeṣu navatvamāpannā vidyā grahātmikā bhavati | dhvanīnāmiti saṃbandhasāmānye ṣaṣṭhī | tṛtīyārthe chāndasītyuktireva tu cchāndasī || 64 || vidyāyāṃ nakṣatrarūpatāmāha - hṛllekhātrayasaṃbhūtaistithisaṃkhyaistathā'kṣaraiḥ || anyairdvādaśabhirvarṇaireṣā nakṣatrarūpiṇī || 65 || hakārarephekārabindunādāḥ pratihṛllekhaṃ pañceti tithisaṃkhyaiḥ pañcadaśasaṃkhyaiḥ | anyaiḥ savyañjanarūpairvarṇairdvādaśabhirmilitvā saptaviṃśatyā nakṣatrarūpaiṣā vidyā || 65 || yoginīrūpatāṃ rāśirūpatāṃ cā'ha - vidyāntarbhūtaśaktyādyaiḥ śāktaiḥ ṣaḍbhirathākṣaraiḥ | yoginītvaṃ ca vidyāyā rāśitvaṃ cāntyavarjitaiḥ || 66 || vidyāntarbhūtā śaktirhṛllekhāntya īkāraḥ | tasmādādyaṃ rephāntaṃ kūṭamekam | śākta īkāra eka iti pratikūṭaṃ dvau dvāviti ṣaḍabhirakṣarairyoginītvam | athavā śakterhṛllekhāyā ādyā lakārāstrayaḥ śāktāḥ sakārāstraya iti ṣaṭ | prathamapakṣe saṃpūrṇāyā vidyāyā yoginītvamasminpakṣe tvekadeśasyeti viśeṣasattve'pi cakrarājasaṃbandhiyoginīnāṃ pūrvoktānāṃ lakārasakāratrayābhyāmevotpatteḥ kathanena kāryakāraṇaikyasya saṃbhavatastyāgāyogādeṣavai vyākhyā yuktā | tena hṛllekhātrayaṃ ceti ṣaṭkaṃ prācoktamupekṣyaṃ śāktapadasya sakāraparatvena pūrvaṃ bhavadbhireva vyākhyātatveneha tasya hṛllekhāparatvena vyākhyāyāḥ pratyabhijñavirodhenāyogācca | antyāni lajjābījāni trīṇi tairvarjitaiḥ pūrvākṣare melanena gaṇitairakṣarairdvādaśabhī rāśitvam | p. 296) hṛllekhānāṃ pārthakyenaiva hi pañcadaśītvam | tataśca pārthakyaviśiṣṭahṛlekhānāmabhāva eveha varjanapadārthaḥ | sa ca viśeṣaṇābhāvaprayukta eva | viśeṣyābhāvaprayukta eveti tu prāñcaḥ | tatpakṣe vidyaikadeśasyaiva rāśitvaṃ na pūrṇāyā iti dhyeyam || 66 || evaṃ cakradevatāvidyānāmekadharmāvacchinnatvenābhedamupasaṃharanguruśi ṣyayordevyuktaprakāramatidiśya kaulikārthamupasaṃharati - evaṃ viśvaprathākārā cakrarūpā maheśvarī | devyā deho yathā prokto gurudehastathaiva ca || 67 || tatprasādācca śiṣyo'pi tadrūpaḥ sanprakāśate | ityevaṃ kaulikārthastu kathito vīravandite || 68 || viśvaprathākārā vidyā cakrarūpā vyaktirmaheśvarī devatā cetyetattrayamevamuktarītyā pañcātmakatvādabhinnam | idamardhaṃ kvacitpustake na dṛśyate | spaṣṭamanyat || 67 || 68 || kramaprāptaṃ sarvarahasyārthamāha caturbhiḥ - tathā sarvarahasyārthaṃ kathayāmi tavānaghe | mūlādhāre taḍidrūpe vāgbhavākāratāgate || 69 || aṣṭātriṃśatkalāyuktapañcāśadvarṇavigrahā | vidyā kuṇḍalinīrūpā maṇḍalatrayabhedinī || 70 || taḍitkoṭinibhaprakhyā visatantunibhākṛtiḥ | vyomendumaṇḍalāsaktā sudhāsrotaḥsvarūpiṇī || 71 || sadā vyāptaṃ jagatkṛtsnaṃ sadānandasvarūpiṇī | eṣā svātmeti buddhistu rahasyārtho maheśvari || 72 || mūlādhārapadme vidyunnibhe vāgbhava ekārastasyā'kārastrikoṇākṛtiryasya saḥ | tasya bhāvastattā | tāṃ gate prāpte trikoṇa iti yāvat | ekāro vāgbhavā śaktijhiṇṭīśoṣṭhau trikoṇakaḥ | iti kośaḥ | eva draviḍaprāṇāyāmanyāyena nirdeśastu tasya vāgbhavakūṭasyaikāravācyatvadyotanārthaḥ | p. 297) tatra sthitā kuṇḍalinīrūpā tadabhinnā vidyā śrīvidyaiva | sā ca mantre caturthasvareṇa nirdiṣṭā | īkārādhikāre vaiṣṇavī baindavī jihmeti kośājjihmapadasya kuṇḍalinīparatvāt | athavā, īkārastrikoṇapara ekāraḥ kuṇḍalinīparaḥ | vāgbhavākāratāgatā, ī, iti cchedaḥ | ekārādhikāre yoṣidādhāraśaktiśca jyotsnā kuṇḍalinī bhaga iti kośaḥ | vāgbhiḥ parāpaśyantyādibhirbhavatīti vāgbhavaṃ trikoṇam | ātmanaḥ sphuraṇaṃ paśyedityatra tathokteriti tu prāñcaḥ | kuṇḍalinīṃ viśinaṣṭi - aṣṭeti | vahnerdaśa kalā yakārādidaśavarṇavatyaḥ | sūryasya dvādaśa kalāḥ kakārādicaturviṃśativarṇavatyaḥ | somasya ṣoḍaśa kalāḥ ṣoḍaśasvaravatyaḥ | evamaṣṭātriṃśatkalāḥ | (tadyuktāḥ) pañcāśadvarṇā vigraho yasyāḥ sā | so'yamartho hṛllekhayoktaḥ | hakārasyaikākṣaranighaṇṭurītyā candramātre śaktasyāpi lakṣaṇayā candrasūryobhayabodhakatvam | vyomacaratvarūpaśakyasaṃbandhāt | lakāra eva vā locanavācako'pi sūryaparaḥ | repho'gniparaḥ | īkāreṇa teṣāṃ kalā lakṣyante | kalā turīyā bheruṇḍeti kośāt | lakārastritvasaṃkhyāyā hakāro'ṣṭatvasaṃkhyāyā bodhakaḥ | tayoḥ krameṇa vinyāse'ṣṭātriṃśadbhavantītyapi vā suvacam | evaṃ sthite pariśeṣapramāṇena kakāro mūlādhāravācako'vaseyaḥ | lopāmudrāvidyāpakṣe prakāreṇa sūryāgnī sakāreṇa candra ucyate | teṣāṃ kalā yasyāṃ sā hṛllekhā kuṇḍalinītyarthaḥ | dvitīyakūṭaṃ vyācaṣṭe - maṇḍaletyādinā | mūlādhāre vahnimaṇḍalamanāhate sūryamaṇḍalamājñācakre candramaṇḍalaṃ ceti trayaṃ nirbhidya vyomni cidgate dvādaśāntordhvabhāge yadindumaṇḍalaṃ tasminnāsaktā | tadāsaṅgojātaṃ yatsuvāsroto'mṛtalaharī tatsvarūpā | haḥ sūryaḥ saścandraḥ ko'gnistānhanti bhinattīti hasakaha (ghnī) | sā ca sā laharī ceti tathā | durvāsovidyāyāṃ hakārarephayorvibhajyāpi pāṭhāt | taḍitkoṭīti tu svarūpakathanamātram | ihāpekṣitānuśāsanānāṃ katipaye bhāsamānā virodhā varivasyārahasyavyākhyāne'smābhiḥ parihṛtāḥ | tathā - dhātorvahvarthatvābdahulagrahaṇātpṛṣodarāditvāt | ākṛtigaṇapaṭhita svecchānuguṇāduṇādikalpanataḥ | p. 298) chandasi sarvavidhīnāṃ vaikalpikatāvaśādamuṣya manoḥ | siddhaiḥ kathita'rthe'sminvaiyākaraṇānuśāsanānumatiḥ || iti | tṛtīyakūṭaṃ vyācaṣṭe - sadeti | yayeti śeṣaḥ | yayā sadā sadrūpeṇa kṛtsnaṃ jagadvyāptaṃ saiṣā kuṇḍalinī svātmā svābhinneti buddhiḥ śābdabodhaviṣayo rahasyārtha ityucyate vyomnā prakāśamānatvamityādisvatantratantroktarītyā tṛtīyahṛllekhayā jagadvyāptiruktā | sakalapadena copāsaka ucyate | sāmānādhikaraṇyena cābhedo bodhyata ityarthaḥ || 69 || 70 || 71 || 72 || kramaprāptaṃ mahātattvārthamupadiśati - mahātattvārtha iti yattacca devi vadāmi te | niṣkale parame sūkṣme nirlakṣye bhāvavartite || 73 || vyomātīte pare tattve prakāśānandavigrahe | viśvottīrṇe viśvamaye tattve svātmaniyojanam || 74 || niṣkale niravayave'khaṇḍa iti yāvat | parame mahato mahīyasi sūkṣme'ṇoraṇīyasi | nirlakṣya indriyāgocare | bhāvavartite bhāvanaikagocare | vyomātīta ākāśasyāpi janake | pare tattve pāramārthikasadrūpe | prakāśānandavigrahe cidānandasvarūpe viśvottīrṇe ṣaṭtriṃśattattvātīto viśvamaye tattve ṣaṭtriṃśattattvābhinne svasya jīvātmana ātmano manasaśca niyojanaṃ jīvaśivayorabhedena manasā vibhāvanam | bhūyaḥ syātproktamilanamitiśivasūtroktarītyā jīvaśivayoraikyasiddhiriti yāvat | īdṛśārthasyākhaṇḍatvena tajjñānasyāpi nirvikalpakīyavilakṣaṇaviṣayatāśālitvena tajjanakasya mantrasyāpi tattvamasyādivanmahāvākyatve'pi tasmātpadapadārthavibhāgena jāyamānasya jñānasya sakhaṇḍatvāvaśyaṃbhāve'pyupakramādipramāṇaṣaṭka nirṇītatātparyānusāreṇa sarvapadalakṣaṇayā pāścātyākhaṇḍārthabodhakalpanamapekṣyaḥ paraśivoktyā tātparyagraheṇa tādṛśe'khaṇḍe'rthe'khaṇḍasya mantrasyaiva śaktiriti kalpayituṃ yuktatvādasya mantrārthatvamupapadyate | idaṃ ca bhāvārthasyākṣarārthatvakathanenetareṣāmarthānāmakṣarārūḍhatvān āvaśyakatvaṃ paraśivenaiva dhvanitam | nacaivaṃ sati saṃpradāyārthādīnāmakṣarārūḍhatākalanaprayāso vyartha iti śaṅkyam | teṣāmarthānāmakhaṇḍatvābhāvena p. 299) tadāvaśyakatvāt | yadyapi bahupadārthaviśiṣṭaḥ sakhaṇḍo'nyartho vyāptyupādhyādipadaiḥ prakṛtipratyayādivibhāgamantareṇaiva pratipādyamāno dṛṣṭastena nyāyena nigarbhārthādāvakhaṇḍasya mantrasya śaktiriti suvacam | śaktigrahaśca paraśivavacanādeva | īśvarecchāyā eva śaktitvasya tārkikāṇāmaṅgīkārāt | tena kāmarājalopāmudrāvidyayoḥ kiṃ bahunā manucandrādibhedabhinnānāmekaikaṃ pañcāśato'pi mantrāṇāmekārthatvaṃ tattadupāsakānāmaṅgalopābhāvaśca saṃgacchate | tathā'pi saṃbhavatyakṣarārthatve'khaṇḍaśaktikalpanasyānyāyyatvāttathoktam | na caivaṃ bhāvārthasyaivākṣarārthatvamiti mūloktirvirudhyeteti vācyam | akṣarārtho hi bhāvārthaḥ kevalaḥ parameśvarītyatra kevalapadena bhāvārthastu kevalamakṣarāṇāṃ bṛttyaiba lamyo'nye tu śabdārthāpattyarthārthāpattibhyāṃ vyañjanayā mānasā apyarthā yathāyatha saṃbhavatīti dhvananāt | kathamanyathā mūla eva saṃprasare (ro) nānāmantrakrameṇaiveti vadadbhirmūlakāraireva sūcitaḥ | etena yaḥ prācīnānāṃ lopāmudrāvidyāparā evaite ṣaḍarthā ityāgraheṇa tattatprakaraṇe tasyā eva punaḥ punarullekhaḥ sa kevalaṃ pakṣapātamātramūlaka eveti na viśrambhaṇīyaḥ | mūlavirodhatyāpi tatra tatra pradarśitatvācca || 73 || 74 || idānīṃ paraśivasya viśvābhinnatvaṃ samarthayate - tadā prakāśamānatvaṃ tamasāṃ tejasāmapi | avinābhāvarūpatvaṃ tasmādviśvasya sarvataḥ || 75 || prakāśate mahātattvaṃ divyakrīḍārasojjvale | tamasāṃ jaḍasvabhāvānāṃ ghaṭādīnāṃ tejasāṃ jaḍaprakāśānāṃ vṛttirūpajñānānāṃ ca prakāśamānatvaṃ tattatsvabhāvāvacchinnacaitanyaniṣṭhāvaraṇabhaṅgaḥ | sa ca tadaiva, yadā brahmaṇaḥ prakāśa iti śeṣaḥ | ghaṭamahaṃ jānāmīti jñāne hi ghaṭo jīvātmā ca vṛttirūpajñāne viṣayaḥ sā vṛttistu brahmaikabhāsyā brahma tu svaprakāśamiti sthitiḥ | tameva bhāntamanubhāti sarvamiti śruteḥ | ata eva jānāmīti tameva bhāntamanubhātyetatsamastaṃ jagadityācāryabhagavatpādāḥ | tārkikaistvayaṃ ghaṭa ityeva ghaṭajñānākāraḥ | niruktaṃ tu jñānajñānamanuvyavasāyātmakaṃ bhinnameveti svīkriyate | p. 300) aupaniṣadaistu anuvyavasāye'pi vyavasāyaviṣayaviṣayakatvasyā'vaśyakatve kimantargatānubhavaviruddhavyavasāyeneti manvānaistadīyamanuvyavasāyameva vyavasāyasthānīyaṃ svīkṛtya jñānabhāsanaṃ tu brahmaṇaiveti nānuvyavasāyāntarāpekṣā'navasthākaluṣitetyāsthīyate | uktaṃ ca tantrarāje - yajjñānamidamo jñānaṃ yajjñānamahamastathā | dvayorapi ca yajjñānaṃ tajjñānaṃ viddhi me vapuḥ iti | evaṃ sati pratijñānaṃ brahma prakāśata eva | tataśca yadā yadā brahmaprakāśastadā tadaiva viśvaprakāśa iti niyamādbrahma viśvābhinnamityarthaḥ | nacaitāvatā brahmaviśvajñānayoḥ kālikavyāptireva sidhyanna viṣayayorabheda iti vācyam | brahma ghaṭābhinnaṃ ghaṭajñānaviṣayatvādityanumānena tasyāpi siddherityanyatra vistaraḥ | avinābhāvo'pṛthaktvamabheda iti yāvat | sarvato brahmaṇā saha, saśayorabhedāccharvata iti vā | śivena saha viśvasyābhedarūpaṃ mahātattvaṃ divyakrīḍārasojjvale sādhake'pi prakāśata ityarthaḥ | divyā sarvottamā yā krīḍopāstistasyā rasenojjvale nirmalacitta iti tadārthāt | prāñcastu svayaṃprakāśe kiṃ pramāṇāntaragaveṣaṇenetyāha - prakāśata iti | divyakrīḍetyādi devīsaṃbuddhirityāhuḥ || 75 || nirastasarvasaṃkalpavikalpasthitipūrvakaḥ || 76 || rahasyārtho mahāguptaḥ sadyaḥpratyayakārakaḥ | mahājñānārṇave dṛṣṭaḥ śaṅkā tatra na pārvati || 77 || vidyāpīṭhanibandheṣu saṃsthito divyasiddhidaḥ | saṃkalpaḥ karma mānasam | viparītaniścaya iti yāvat | vikalpaḥ saṃśayo'sadviṣayakaḥ śābdo vā teṣāṃ sthitiṃ sarvāṃ nirasya paścātsadyaścamatkāramādhatte | etādṛśo'yaṃ rahasyārtho'ta evādya yāvadguptaḥ | mahājñāṇārṇave tantre, vidyāpīṭheṣu kāśīkāśmīrādiṣu, nibandheṣu brahmasūtrādigrantheṣu ca dṛṣṭo'styataḥ sakalāryasaṃmatatvādiha śaṅkā na kāryetyarthaḥ | prāñcastu - mahājñānārṇavaḥ samādhiḥ | vidyāpīṭhāni vāgbhavādikūṭāni tannibandhā bindvardhacandrādyunmanāntāḥ | unmanyāḥ parataḥ samādhidaśāyāṃ mayaivāyamartho dṛṣṭo'styatastvayā viśvasanīya ityartha ityāhuḥ || 76 || 77 || p. 301) kaulācāraparairdevi pādukābhāvanāparaiḥ || 78 || yoginīmelanodyuktaiḥ prāptadivyābhiṣecanaiḥ || śaṅkākalaṅkanirmuktaiḥ sadāmuditamānasaiḥ || 79 || pāramparyeṇa vijñātarahasyārthaviśāradaiḥ | labhyate nānyathā devi tvāṃ śape kulasundari || 80 || kaulācārāḥ pādukācārāśceti dvividhā ācārāḥ kulārṇavādiṣu prasiddhāḥ saubhāgyaratnākarakāraiḥ saṃgṛhya likhitāḥ | bhavanāścakramantrapūjāvāsanāḥ | etattritayaparaiḥ | yoginīnāṃ melanaṃ, ṣoḍaśādidvātriṃśadabdāntā suvāsinī yoginītyucyate | tāsāṃ tisṛbhyo'nyūnānāmekasya cordhvāmnāyavetturekīkaraṇena śrīcakrapūjanam | cakralakṣaṇasya kulārṇave tādṛśasyaiva kathanāt || yathā - yatraivā'mnāyatattvajñaḥ kulācāryaḥ kuleśvari | kaulikāstricatuḥpañca śaktayaśca tathā priye || pṛthagvā pūjitā devi mithunākārato'pi vā | gandhapuṣpākṣatādyaistu deveśi samalaṃkṛtāḥ || bhakṣyabhojyādipiśitapadārthaiḥ ṣaḍrasānvitaiḥ | prauḍhāntollāsasahitāṃ muditā nivasanti ca || tacchrīcakramiti proktaṃ vṛndaṃ vā'pi taducyate | iti daśamollāse | dīkṣābhiṣekaḥ pūrṇābhiṣekaśceti dvividhau divyābhiṣekau prāptau yaiḥ | arcanasādhaneṣu havyeṣu paśuśāstrīyasaṃskāreṇādharmatvaśaṅkā, etatphale jīvabrahmābhede dvaitaśāstrīyasaṃbhāvitatvaśaṅkaiva kalaṃkastasmānnirmuktaiḥ | apatāpoḍhamuktapatitāpatrastairalpaśa iti samāsaḥ | nacāpetyupasargātiriktasyopasargasya yoge na samāsa iti vācyam | apetāpoḍhāpatrasteti vāratrayaṃ tatpāṭhena teṣveva tadatiriktayoge samāsābhāvakalpanāt | sūtre cālpaśa ityuktyā śaṅkāyā alpatvaṃ samāsabalāllabhyaṃ tenālpīyasyā'pi śaṅkyā vihīnairityarthaḥ | sadā sarvakālaṃ muditaṃ sāṃsārikacintāvinirmuktaṃ mānasaṃ yeṣāṃ taiḥ | nityānusaṃdhanaparairiti yāvat | nityasaṃtoṣasya mokṣadvāradauvārikatāyā yogavāsiṣṭhe varṇanāt | paramaśivādisvaguruparyantapāramparyeṇaiva p. 302) vijñāto rahasyārtho yaisteṣvapi viśāradaiḥ pravīṇaiḥ | īdṛśaviśeṣaṇaviśiṣṭaireva sādhakairayamarthā labhyate | anyathā'tratyasyaikasyāpi viśeṣaṇasyābhāve na labhyate | asminnarthe tavaiva śapatha ityarthaḥ || 78 || 79 || 80 || atra pāramparyeṇetyuktaviśeṣaṇasyābhāve na kevalaṃ phalābhāvaḥ pratyutānarthaparamparaivetikathanena tasyetaraviśeṣaṇebhyo'tyantamāvaśyakatvaṃ dhvanayati - paramparyavihīnā ye jñānamātreṇa garvitāḥ | teṣāṃ samayalopena vikurvanti marīcayaḥ || 81 || vikurvanti vikāramācaranti rogādikaṃ bhayaṃ paralokanāśaṃ ca kurvantītyarthaḥ || 81 || yastu divyarasāsvādamodamānavimarśanaḥ | devatātithinakṣatre vāre'pi ca vivasvataḥ || 82 || marīcīnprīṇayatyeva taḥ maghūdirṇirādam | sarvadā sa viśeṣeṇa labhate pūrṇabodhanam || 83 || divyarasaḥ śivaśaktisāmarasyaṃ tadāsvādena tadanusaṃdhānena modamānaṃ vimarśanaṃ manovṛttiryasya sa tathā | devatātithayaścaturdaśyādayaḥ | nakṣatraṃ puṣyanakṣatrajanmanakṣatrādi | vivasvataḥ sūryasya varaḥ | eteṣu divaseṣu marīcīnaṇimādidevatāḥ prīṇayatyeva niyamena cakrapūjaṃ kuruta ityarthaḥ | ita uttaraścaraṇo vyakulākṣaraḥ | kāraṇānandapūrṇa iti tadarthaḥ | tadvācanakramo yathā - devatārathagomūka iti yo vetti na kramam | sa vyākulākṣare mūko devatārathago'pi san || iti | evṃ viśeṣataḥ sārvakālikānusaṃdhānaśīlaḥ pūrṇasyākhaṇḍasya bodhanaṃ labhate || 82 || 83 || evaṃbhāvastu deveśi deśikendraprasādataḥ | mahājñānamayo devi sadyaḥ saṃprāpyate naraiḥ || 84 || evaṃ prakāro mahājñanamayo bhāvaścittavṛttipravāho'pi śrīgurucaraṇaprasādaikalabhyo na śāstrajñānamātreṇa || 84 || p. 303) mantrasaṃketamupasaṃharati - evametatparaṃ jñānaṃ vidyārṇāgamagocaram | devi guhyaṃ priyeṇaiva vyākhyātaṃ durgaṣaḍvidham || 85 || sadyo yasya prabodhena vīracakreśvaro bhavet | iti śrīnityāṣoḍaśikārṇavasya saptamaḥ paṭalaḥ | ------------ durgā duravagāhāḥ ṣaṭsaṃkhyākā vidhāḥ prakārā yasmiṃstat | vidyāyāḥ śrīvidyāyā arṇāḥ pañcadaśākṣarāṇi saptatriṃśadakṣarāṇi ca ta evā'gamā apauruṣeyatve sati hitārthabodhakatvādvedāstadgocarastadviṣayaḥ | trayī na śrutigocaretivatpuṃliṅgābhāvaḥ | īdṛśaṃ guhyaṃ guhāyāmiva sthitaṃ paramutkṛṣṭaṃ jñāyate'neneti jñānam | viṣayasya svānubhavaṃ prati kāraṇatvāt | priyeṇaiva tvatkṛtaśuśrūṣādijanyapremṇaiva vyākhyātam | yasyārthasya prakṛṣṭabodhena sadya eva vīrāṇāmupāsakānāṃ cakrasya samūhasyeśvaraḥ tritayabhoktā vīreśaḥ ' itiśivasūtrapratipāditalakṣaṇako bhavatīti sarvaṃ śivam || 85 || iti śrībhāskaronnīte nityāṣoḍaśikāmbudheḥ | vyākhyāne setubandhākhye viśrāmaḥ saptamo'bhavat || 7 || athāṣṭamo viśrāmaḥ | evaṃ sārdhaiḥ pañcāśītyā ślokairmantrasaṃketamupadiśya kramaprāptaṃ pūjāsaṃketamupadeṣṭuṃ śiṣyāvadhānāya pratijānīte - śrībhairava uvāca - pūjāsaṃketamadhunā kathayāmi tavānaghe | yasya prabodhamātreṇa jīvanmuktaḥ pramodate || 1 || saṃketajñānamātreṇa jīvanmuktaścettādṛśavibhāvanapūrvakaṃ cakrapūjanena tathātvaṃ kaimutikanyāyenaiva sidhyatīti bhāvaḥ || 1 || p. 304) pūjāṃ vibhajate - tava nityoditā pūjā tribhirbhedairvyavasthitā | parā cāpyaparā gauri tṛtīyā ca parāparā || 2 || pūrvacatuḥśatyāṃ yā nityā pūjā tava kathitā sā trividhā natu kāmyā naimittikī vetyarthaḥ || 2 || tāḥ krameṇa lakṣayati - prathamā'dvaitabhāvasthā sarvapracaragocarā | dvitī'yā cakrapūjā ca sadā niṣpādyate mayā || 3 || evaṃ jñānamaye devi tṛtīyā svaprathāmayī | uttamā sā parā jñeyā vidhānaṃ śṛṇu sāṃpratam || 4 || dvaitabhānasāmānyābhāve parā | advaitabhānasāmānyābhāve tvaparā | dvaitavilayābhyāsadaśāyāṃ parāpareti pūjātrayalakṣaṇāni | na vidyate dvaitaṃ yasminnetādṛśo bhāvo'ntaḥkaraṇavṛttiviśeṣastatra tiṣṭhati viṣayī bhavati | prakarṣeṇa caranti viṣayābhimukhī bhavantīti pracarāṇīndriyāṇi | teṣāṃ gocaro viṣayaḥ | sarvendriyajanyeṣu jñāneṣu ye viṣayāsteṣu saccidānandāṃśasyānugatasya bhānaṃ natvanugatayornāmarūpayoḥ | tadidamṛtaṃbharā tatra prajñetiyogasūtraprasiddhaṃ jñānam | sā prathamā pūjā parānāmnī | yatra yatra mano yāti bāhye vā'bhyantare priye | tatra tatrākṣamārgeṇa caitanyaṃ vyajyate prabhoḥ || ityabhiyuktiṣu prasiddhā | yā pūrvatantre bhūgṛhādibindvantapūjā varṇitā yā mayā pratyahaṃ kriyate sā dvitīyā | seyaṃ parapūjādhikāriṇā'pi kāryetidyotanāyetthamuktam | jñānamaye cidekasvabhāve brahmaṇi svasyā'tmanaḥ prathā'bhedena prasphuraṇamubhayābhedābhyāsa iti yāvat | sā tṛtīyā - prakāśaikavane dhāmni vikalpānprasavādikān | nikṣipāmyarcanadvārā vahnāviva ghṛtāhutīḥ || p. 305) ityādinā'bhiyuktairuktā | etāsu paraivottamā jñeyā | parāparā tu madhyamā | aparā tvadhametyarthāduktaṃ bhavati | etāsāṃ vidhānamitikartavyatāṃ ca saṃprati krameṇa śṛṇvityarthaḥ || 3 || 4 || tatra prathamopasthitāṃ parāṃ pūjāmāha tribhiḥ - mahāpadmavanāntasthe vāgbhave gurupādukām | āpyāyitajagadrūpāṃ paramāmṛtavarṣiṇīm || 5 || saṃcintya paramādvaitabhāvanāmadaghūrṇitaḥ | daharāntarasaṃsarpannādālokanatatparaḥ || 6 || vikalparūpasaṃjalpavimukho'ntarmukhaḥ sadā | citkalollāsadalitasaṃkocastvatisundaraḥ || 7 || vyāpikāsanayormadhyabhāge sahasradalakamalameva bahudalāvṛtatvānmahāpadmavanam | tadantasthaṃ tatkarṇikāmadhyabhāgasthaṃ vāgbhavamekārastrikoṇamiti yāvt | tatra gurupādukāṃ gurupādukāmantrapratipādyāṃ paraśivābhinnāṃ svanāthātmikāmakulāmṛtakuṇḍalinīm | āpyāyitajagadrūpāṃ śiśiranijaraśmiprasareṇā'pyāyitacarācarāṃ paramāmṛtavarṣiṇīṃ nirantaranibiḍacidrasāsāravarṣiṇīṃ saṃcintya svābhinnāṃ vibhāvya tādṛśyāḥ paramādvaitabhāvanāyā madenā'nandena ghūrṇitaḥ samo bhūyāt | so'yaṃ gurupūjottaraṃ tatprasādasvīkārarūpaḥ | taduktamabhiyuktaiḥ - svaprakāśaśivamūrtirekikā tadvimarśatanurekikā tayoḥ | sāmarasyavapuriṣyate parā pādukā paraśivātmano guroḥ || svaprakāśavapuṣā guruḥ śivo yaḥ prasīdati padārthamastake | tatprasādamiha tattvaśodhanaṃ prāpya modamupayāti bhāvukaḥ | iti || prasādaṃ svīkṛtyā'ntaraṃ japaṃ kuryādityāha - dahareti | daharaṃ hṛdayākaśaṃ p. 306) tasyāntare madhye saṃsarpato nādasya sarvamantraprakṛtibhūtasyānāhatadhvanerālokane śravaṇānusaṃdhāne tatpara āsaktaḥ | ata eva vikalparūpo bahukoṭiko dvaitakavalito yaḥ saṃjalpo vācikamānasānyataroccāraṇarūpo japastatra vimukhastasmātparāvṛttaḥ | sadā'ntarmukho'bahiḥprasṛtamanaskaḥ | uktaṃ ca pañcame paṭale - saṃyatendriyasaṃcāraṃ proccarennādamāntaram | eṣa eva japaḥ prokto natu bāhyajapo japaḥ || iti | citkalāyā adyayāvatsaṃkucitatvena bhātāyā ullāsena sarvataḥprasṛmaratvarūpāparicchinnatvavibhāvanena dalitaḥ saṃkocaḥ paricchidya bhānaṃ yasya saḥ | ata evātisundaraḥ paraṣūjājanyasundarībhāvātmakaphalānubhavitā sannityarthaḥ || 5 || 6 || 7 || nādevo devamarcayet | śivo bhūtvā śivaṃ yajedityādivacanaiḥ parasyāḥ pūjāyā aparapūjāparāparapūje pratyaṅgatvaṃ manyamānaḥ parapūjāmanupasaṃharannevāparāṃ pūjāṃ parāṃ ca pūjāṃ tantreṇā'ha - indriyaprīṇanairdravyairvihitasvātmapūjanaḥ | nyāsānnirvartayeddehe ṣoḍhānyāsapuraḥsaram || 8 || indriyāṇāṃ prītijanakāni gandhādīni dravyāṇi tairātmarūpāyā devatāyāḥ pūjanaṃ vidadhyāt | taduktamāmnāyarahasye - indriyadvārasaṃgrāhyairgandhādyairātmadevatā | svabhāvena samārādhyā jñātuḥ so'yaṃ mahāmakhaḥ || iti | īdṛśātmapūjottaraṃ nyāsāndevatāsaṃghasya svaśarīre'vasthāpanarūpāṃścatuścatvāriṃśatsaṃkhyānnirvartayedār abhet | ātmapūjānyāsajālayoḥ pāṭhataḥ prāptasya paurvāparyasya vakṣyamāṇakatipayapadārthānāṃ śrautakramānurodhenottarakālamātra eva paryavasānaṃ na punaravyavahitottaratve | idaṃ ca prācāmanurodhena vyākhyātam | vastutastu sarvapracaragocaretyupakramasyaivendriyapraṇinairityupasaṃhārapūrvakama parapūjāṅgatvavidhānaṃ, tena gandhādibhiḥ pūjanamiti parapūjāśarīrameva natvātmapūjā | tasyā nyāsajālottarabhāvipātrāsādanottarakālikatvāt | p. 307) tataśca śirasthitagurordaharasthanādavidyāyāḥ sarvāvasāyicitkalārūpadevyātmanaścādvaitabhānasamakālaṃ sakalendriyairviṣayānbhuñjāna stajjanyānandadhārāmātraviṣayakanirvikalpakajñānaikasāratayetaranikhil aviṣayapramoṣeṇa kaṃcitkālamavasthānaṃ parā pūjetyetāvadarthaparo'yaṃ granthasaṃdarbho yojyaḥ | tenedṛśaparapūjanāvyavadhānenaiva nyāsāḥ kartavyā iti dhyeyam || 8 || ṣoḍhānyāsaṃ lakṣayati - gaṇeśaiḥ prathamo nyāso dvitīyastu grahairmataḥ | nakṣatraistu tṛtīyaḥ syādyoginībhiścaturthakaḥ || 9 || rāśibhiḥ pañcamo jñeyaḥ ṣaṣṭhaḥ pīṭhairnigadyate | ṣoḍhānyāsastvayaṃ proktaḥ sarvatraivāparājitaḥ || 10 || gaṇeśa(śādi)nāmaghaṭita(nyāsāvānta)rāpūrvāṇi ṇāṃ)ṣaṭkam | tajjanyaṃ paramāpūrvam | tādṛśaparamāpūrvajanakatvaṃ śakyatāvacchedakīkṛtya pravṛttaḥ ṣoḍhānyāsastatprakhyanyāyena karmanāmadheyam || 9 || 10 || ṣoḍhānyāsasya mahimānamāviṣkaroti - evaṃ yo nyastagātrastu sa pūjyaḥ sarvayogibhiḥ | nāstyasya pūjyo lokeṣu pitṛmātṛmukho janaḥ || 11 || sa eva pūjyaḥ sarveṣāṃ sa svayaṃ parameśvaraḥ | ṣoḍhānyāsavihīnaṃ yaṃ praṇamedeṣa pārvati || 12 || so'cirānmṛtyumāpnoti narakaṃ ca prapadyate | yaṃ praṇamedityasya krodhena praṇamedityartha iti saubhāgyaratnākare sthitam | yuktaṃ caitat | khaṃ ṣāyumagniṃ salilaṃ mahīṃ ca jyotīṃṣi sattvāni diśo drumādīn | saritsamudrāṃśca hareḥ śarīraṃ yatkiṃca bhūtaṃ praṇamedananyaḥ || itiviṣṇubhāgavatoktarītyā devyananyasya sarvatra devībhāvanāyā āvaśyakatvena sarvasyāpi namaskāryatvāt | pratyutānamaskāryatvāvacchedikāyāḥ svāpekṣayā'pakṛṣṭatāyā bhedavyāpyāyāḥ punaḥ punarvibhāvanenādvaitopāstivirodhāpatteḥ | vijātīyapratyayatiraskārābhāvāt | p. 308) naca svāpekṣayotkṛṣṭatāyā namaskāryatāvacchedikāyā api bhedavyāpyatvena sa doṣastulya eveti vācyam | mithastulyānāmapyanyonyaguravo viprā ityādivacanaiḥ parasparaṃ vidhānenānyāpakṛṣṭatāyā eva(vā)-namaskāryatāvacchedakatvāt | naca svanamaskāranirāsāya svabhinnatvasyāpi tatra viśeṣaṇīyatvena taddoṣatādavasthyaṃ śaṅkyam | svasminnapi brahmabhāvanayā tasmai mahyaṃ namo nama ityādyabhiyuktavacanāccasvanamasyeṣṭatvāt | ananya iti padena bhāgavate'pyasyārthasya jñāpitatvāt | tasmādīdṛśopāsakakartṛkasakrodhapraṇāmamātreṇāpi dveṣṭuraniṣṭaṃ bhavati kimutaśāpābhicārādinetyarthaḥ | tena sarvapūjyatvasamarthane'sya tātparyam | evameva śaktinyāsakartṛnamanīyāsphoṭanāvedakavākye'pyunneyam | sugamamanyat || 11 || 12 || ṣoḍhānyāsaprakāraṃ ca kathayāmi tavānaghe || 13 || vighneśo vighnarājaśca vināyakaśivottamau | vighnakṛdvighnahartā ca vighnarāḍgaṇanāyakaḥ || 14 || ekadanto dvidantaśca gajavaktro nirañjanaḥ | kapardabhṛddīrghamukhaḥ śaṅkukarṇo vṛṣadhvajaḥ || 15 || gaṇanātho gajendraśca śūrpakarṇastrilocanaḥ | lambodaro mahānādaścaturmūrtiḥ sadāśivaḥ || 16 || āmodo durmadaścaiva sumukhaśca pramodanaḥ | ekapādo dvijihvaśca śūro vīraśca ṣaṇmukhaḥ || 17 || varado vāmadevaśca vakratuṇḍo dvituṇḍakaḥ | senānīrgrāmaṇīrmatto vimatto mattavāhanaḥ || 18 || jaṭī muṇḍī tathā khaḍgī vareṇyo vṛṣaketanaḥ | bhakṣyapriyo gaṇeśaśca meghanādo gaṇeśvaraḥ || 19 || atra vighneśādīnyekapañcāśannāmāni | eteṣu tantrabhedena kvacitkvacinnāmabhedā nāmaikadeśabhedāśca dṛśyante | yathā trilocanasthāne'gninetra iti, dīrghamukhasthāne dīrghavaktra iti, kapardabhṛtsthāne kapardavānityādi || 13 || 14 || 15 || 16 || 17 || 18 || 19 || p. 309) eteṣāṃ dhyānamāha - taruṇāruṇasaṃkāśāngajavaktrāṃstrilocanān | pāśāṅkuśavarābhītikarāñśaktisamanvitān || 20 || etāṃstu vinyaseddevi mātṛkāsthānavatpriye | taruṇāruṇo madhyāhnādityaḥ | vāmordhvakaramārabhya vāmādhaḥkaraparyantamāyudhāni | śaktisamanvitān | puṣṭyādibhiḥ śrūyādibhirvā tantrabhedena ṣaḍvidhalakṣaṇatayoktābhiḥ śaktibhiḥ sahitān | tatsāhityaṃ ca na dhyānamātreṇa, api tu tannāmnāṃ mantre'pi yogaḥ | tatra kecidvighneśvarāya śriyai nama ityādivyastaprayogaṃ likhanti | pare tu vighneśvaraśrībhyāṃ nama iti dvaṃdvasamāsamāhuḥ | navyāstu - bhavānīśaṃkarābhyāṃ lakṣmīnārāyaṇābhyāmityevaṃ śaktināmnaḥ prāthamyenaiva bahuśaḥ prayogadarśanācchrīvighneśvarābhyāmityeva prayogo yukta ityāhuḥ | idaṃ tvatra vaktavyam, astu śaktināmnaḥ prāthamyam | vighneśvaraḥ śriyā yukto vighnarājastathā hriyetyādijñānārṇavavākye gaṇeśatacchaktyoḥ pāṭhakramasyāvivakṣitatvāt | śāntyā yuktaḥ śivottama ityasya viparītakramasyāpi darśanāt | paraṃ tu sahayukte'pradhāna itisūtrānusāreṇa śaktivācakapadottaratṛtīyābhistāsāmaprādhānyāvagamācchāntyā yukta ityādāvapi viśeṣaṇaviśeṣyabhāvena gaṇeśasyaiva prādhānyāvagamādgaṇeśaiḥ prathamo nyāsa iti prakṛtatantre'pi gaṇeśānāmeva tṛtīyayā nirapekṣakaraṇatvokterubhayoḥ samaprādhānye ca vighneśvarādipadottaramiva śrutyādipadottaramapi prathamāvibhaktereva yuktatayā tṛtīyāvibhaktīnāṃ yuktasahitādipadānāṃ cāvivakṣitārthakatvakalpanāpattyā dvayoḥ samaprādhānyāvedakadvaṃdvasamāso mānābhāvaparāhataḥ | yugmasya tantreṇa nyāsavidhāne tu parasparasāhityabodhakadvaṃdvo yogyaḥ syāt | yugmasyāpi krameṇa nyāse tu parasparasāhityaviśeṣaṇena bhinna eva prayogaḥ | ata eva rudrayāmale mahāgaṇapatitarpaṇaprakaraṇe - siddhyāmodādiyugmāni tarpayetkāmatastataḥ | iti vidhāya mantroddhāraḥ sahitapadayukta eva kṛtaḥ - praṇavaṃ pūrvamuccārya tato lakṣmīṃ samuccaret | tato gaṇeśabījaṃ ca siddhyā ca sahitaṃ tataḥ || p. 310) āmodaṃ tarpayāmīti caturvāraṃ tathaiva tu | āmodasahitāṃ siddhiṃ tarpayāmi kramāccatuḥ || ityādi | prakṛte tu yugmasya tantreṇa krameṇa vā devatātvābhāvācchrīsahitasyaiva gaṇeśasya devatātvācchrīsahitavighneśāya nama ityādireva prayogo yukta iti dhyeyam | mātṛkāsthānavat, yathāsaṃkhyamekaikamātṛkākṣaravattatsthānavacceti nyāsakriyāviśeṣaṇam | tena matubayaṃ na vatiḥ | tataśca - aṃ śrīyuktāya vighneśāya nama ityuktvā śirasi nyasedityādiḥ prayoga ūhyaḥ || 20 || grahāṇāṃ nyāsamāha - svaraistu sahitaṃ sūryaṃ hṛdayādhaḥ pravinyaset || 21 || bindusthāne sudhāsūtiṃ yādivarṇacatuṣṭayaiḥ | bhūputraṃ locanadvaṃdve kavargādhipatiṃ priye || 22 || hṛdayopari vinyaseccavargādhipatiṃ budham | bṛhaspatiṃ kaṇṭhadeśe ṭavargādhipatiṃ priye || 23 || hṛdaye vinyasecchukraṃ tavargādhipatiṃ punaḥ | nābhau śanaiścaraṃ caiva pavargeśaṃ sureśvari || 24 || vaktre śādicaturvarṇaiḥ sahitaṃ rāhumeva ca | kṣakārasahitaṃ ketuṃ pāyau deveśi vinyaset || 25 || svarairakārādyaiḥ ṣoḍaśabhiḥ | hṛdayādho hṛjjaṭharasaṃdhau | hṛdaya eveti tantrāntare | bindusthāne | jñānārṇavānuguṇyāya bhrūmadhya iti tadarthaḥ | lalāṭamadhya iti kecit | tanna | tatrā'dhāraṃ ca hṛdbindusthānaṃ ca parikīrtitam | itisvacchandatantroktavacane bindusthānapadasya bhrūmadhyaparatvena taireva vyākhyātatvāt | sudhāsūtiṃ candram | yādivarṇacatuṣṭayaiḥ, yaralavaiḥ sahitam | saṃkhyāyā avayave tayap | avayavābhiprāyeṇaiva bahuvacanam | bhūputraṃ maṅgalam | kavargādhipatimiti tu kavargasāhityadhvananāya | evamagre hṛdayopari kaṇṭhakūpādhaḥ | hṛdayādho budha iti tu tantrāntare | śādicaturvarṇaiḥ śaṣasahaiḥ | kṣakārasahitamiti, p. 311) pāyau gude | tantrāntare tu lakārakṣakārābhyāṃ yoga uktaḥ | yadi punastantrāntarānuguṇyāya prakṛtatantrasthaḥ kṣakāro lakārasyāpyupalakṣaṇaparatvena vyākhyāyate tadā nakṣatranyāse kṣakāreṇa tato binduvisargābhyāṃ ca revatītijñānārṇavavacane'pi tulyanyāyena tantrāntarānuguṇyāya kṣakārasya lakāropalakṣaṇaparatvāvaśyakatayā laṃ kṣaṃ aṃ aḥ revatyai nama iti paddhatikārāṇāṃ lekho nirmūla iti sundarīmahodayoktiranādartavyā | atra, aṃ śrāṃ0 sūryāya namaḥ, hṛdayādha ityādirītyā prayogavidhirūhanīyaḥ || 21 || 22 || 23 || 24 || 25 || jñānārṇave sūryādīnāṃ rūpāṇi dhyeyatvenoktāni | tatra sūryamaṅgalau raktau | candraśukrau śvetau | budhaḥ śyāmaḥ | guruḥ pītaḥ | śaniḥ kṛṣṇaḥ | rāhuketū dhūmravarṇāviti | evaṃ vāmorunyastavāmakarā varapradakṣiṇakarā iti ca | tantrāntare tu reṇukā'mṛtā dhātrī śaṅkhinī śāṃkarī jñānā śaktiḥ kṛṣṇā dhūmrā ceti śaktibhirvarābhayakarābhiḥ sāhityamuktam | jñānārṇave'pi kvaciddṛśyate | tadyathā ? - raktaṃ śvetaṃ tathā raktaṃ śyāmaṃ pītaṃ ca pāṇḍuram | kṛṣṇaṃ dhūmraṃ dhūmradhūmraṃ bhāvayedravipūrvakān || 26 || kāmarūpadharāndevi divyāmbaravibhūṣaṇān | vāmorunyastahastāṃśca dakṣahastavarapradān || 27 || dhūmradhūmramatiśayena dhūmramityarthaḥ | spaṣṭamanyat || 26 || 27 || nakṣatranyāsamāha - lalāṭe dakṣanetre ca vāme karṇadvaye punaḥ | puṭayornāsikāyāśca kaṇṭhe skandhadvaye punaḥ || 28 || paścātkūrparayugme ca maṇibandhadvaye tathā | hastayornābhideśe ca kaṭibandhe tataḥ param || 29 || ūruyugme tathā jānvorjaṅghayośca padadvaye | netrayorityanuktvā dakṣanetre vāma iti vibhajyoktiḥ kramaniyamārthā | tena karṇadvayādipadadvayānteṣu prathamaṃ dakṣaḥ paścādvāmaḥ iti jñeyam | paścāditi pṛṣṭha ityarthaḥ | kaṭibandha iti yathaikasya hastasyaika eva maṇibandho na tasya dakṣavāmabhedena p. 312) dvaividhyaṃ tathā kaṭibandho'pyeka evetyāśayenaikavacanam | prāñcastvekatvamavivakṣitaṃ kaṭibandhadvaya ityevārthaḥ | anyathā saptaviṃśatisaṃkhyānupapattirityarthaḥ | taccintyam | pratyuta kaṭidvaividhye'ṣṭāviṃśatisaṃkhyāpatteḥ | naca paścātkūrparayugma ityatra kūrparapaścādbhāvayorityarthasya tadabhipretatvasvīkāreṇa na saṃkhyāvirodha iti vācyam | hastamadhyasthapurobhāgaḥ saṃdhipadavācyaḥ | paścādbhāga eva hi kūrparapadavācya iti prasiddhyā paścātpadasya vyāvartyābhāvāt | ata eva bahirmātṛkānyāse doḥsaṃdhiṣvityeva vyavahāraḥ | vakṣyamāṇaṣoḍaśāracakranyāse ca kūrparamityeva vyavahāro na tatra viśeṣaṇāntarāpekṣā | tantrāntarāvirodhāyedṛśyeva kliṣṭā vyākhyā'śrayaṇīyeti cet | astu || 28 || 29 || athātrākṣarāṇāṃ vibhajya yojanāmāha - yugmamekaṃ trayaṃ vedā ekamekaṃ dvayaṃ tataḥ || 30 || ekaṃ yugmaṃ yugmamekaṃ yugmaṃ yugmaṃ yugaṃ kramāt | ekaṃ yugmaṃ trayaṃ caikaṃ trayamekaikamekakam || 31 || yugmamekaṃ yugaṃ trīṇi yugmaṃ binduvisargayuk | nakṣatrāṇāṃ kramādvarṇanirṇayaḥ kathitaḥ priye || 32 || mātṛkākramātsvarānte vidyamānāvapi binduvisargau tata unmūlya kṣakārānte saṃyojya teṣāṃ prāthamikaṃ yugmam aṃ āṃ, ityaśvinyā ādau paṭhanīyaṃ tata ekam iṃ bharaṇyāḥ, trayam īṃ uṃ ūṃ kṛttikāyā ityādi yojanīyam | yugmabinduvisargairlaṃ kṣaṃ aṃ aḥ, iti caturbhiryuktā revatītyarthaḥ | ekādaśasvekaikākṣarasya yoga | daśasu dgayordvayorakṣarayoḥ | caturṣu trayāṇāṃ trayāṇāmakṣarāṇāṃ nakṣatradvaye catuścaturṇāmiti vivekaḥ | jñānārṇave tu bharaṇīkṛttikayordve dve akṣare ukte iti viśeṣaḥ | revatyāṃ kṣakāroktirlakāropalakṣaṇamiti tūktameva | idaṃ ca sārdhaṃ ślokadvayaṃ kvacitpustakeṣu na dṛśyate || 30 || 31 || 32 || atha nakṣatrāṇāṃ dhyānamāha - jvalatkālānalaprakhyā varadābhayapāṇayaḥ | natipāṇyo'śvinīpūrvāḥ sarvābharaṇabhūṣitāḥ || 33 || p. 313) etāstu vinyaseddevi sthāneṣveṣu surarcite | varābhayanatipāṇya ityanena caturbhujatoktā | kṛdikāradaktina iti ṅīṣ aṃ āṃ aśvinyai nama ityādiḥ prayogaḥ || 33 || atha yoginīnyāsamāha - viśuddhau hṛdaye nābhau svādhiṣṭhāne ca mūlake || 34 || ājñāyāṃ dhātunāthāśca nyastavyā ḍādidevatāḥ | amṛtādiyutāḥ samyagdhyātavyāśca sureśvari || 35 || viśuddhau kaṇṭhe | mūlaṃ ca kaṃ ca tayoḥ samāhāro mūlakam | prāṇyaṅgatvādekavadbhāvaḥ | mūladhāre brahmarandhre cetyarthaḥ | ājñāyāṃ bhrūmadhye | dhātūnāṃ tvagasṛṅmāṃsamedosthimajjaśukrāṇāṃ nāthāḥ svāminyaḥ | ḍādidevatā ḍākinīrākiṇīlākinīkākinīsākinīhākinīyākinyaḥ sapta | amṛtādītyādipadenā'karṣiṇyādiparigrahaḥ | tābhiryutā nyastavyāḥ pradhānadevatāṃ ḍākinyādikāṃ madhye karṇikaṃ vinyasya taddaleṣvamṛtādīrnyasedityarthaḥ | dhyātavyāḥ | tanttrāntaroktarītyeti śeṣaḥ | yadyapi prakṛtatantre rudrayāmalatantre tu karma proktamiti pūrvatra kathanāda sminnarthe'pi tatratyaiva rītiranusartuṃ yuktā tathā'pi kāmyacakrārcanakāmyahomādiṣu bahuṣu jñānārṇavasaṃvādasyaiva darśanānmahājñānārṇave dṛṣṭaḥ śaṅkā tatra na pārvatītyādau tatsaṃmaterapi nirdeśāttaduktarītyaiva yoginīrvinyasya tatrānuktā apyamṛtādikā viśiṣyeha kathitatvādvinyasediti bhāvaḥ | tatra ḍākinīmantroddhāro yathā jñānārṇave - ḍāṃḍīṃbījadvayaṃ coktvā ḍamalā varayāḥ priye | vāmakarṇendunādāḍhyā ḍākinyai nama ityapi || hrīṃ śrīṃ svarānte vaktavyaṃ mānte rakṣapadadvayam | tvagātmane kaṇṭhadeśe viśuddhau vinyasetpriye || iti | asyārthaḥ - ḍamalavarayā iti kūṭam | vāmakarṇaḥ ṣaṣṭhaḥ svaraḥ | induranusvāraḥ | svarānte ṣoḍaśa svarānudvacārya mā, ityasmacchabdadvitīyaikavacanam | p. 314) tadante rakṣetipadaṃ dviruccaret | tvagātmane, iticaturthībalānnama itipadaṃ sarvanyāsasādhāraṇamākṣipyate | tathā ca ḍāṃḍīḍamalavarayūṃ ḍākinyai namo nhīṃ śrīṃ aṃ āṃ māṃ rakṣa rakṣa tvagātmane nama iti mantraḥ sidhyati | anena mantreṇa kaṇṭhasthaṣoḍaśadalakarṇikāyāṃ ḍākinīṃ vinyasya taddaleṣvantarmātṛkānyāsavadamṛtādiṣoḍaśadevatā ekaikasvarayutā nyaset | tasyā dhyānaṃ yathā sahṛsranāmasu- viśuddhicakranilayā raktavarṇā trilocanā | khaṭvāṅgādipraharaṇā vadanaikasamanvitā | pāyasānnapriyā tvaksthā paśulokabhayaṃkarī || amṛtādimahāśaktisaṃvṛtā ḍākinīśrarī | amṛtā, ākarṣiṇī, indrāṇī, īśānī, umā, ūrdhvakeśī, ṛddhidā, ṛkārā, ḷkārā, ḹkārā, ekapadā, aiśvaryātmikā, oṃkārī, auṣadhī, ambikā, akṣarā | etā amṛtādyāḥ | kecittu svarāntaṃ yathāpūrvaṃ paṭhitvā tvagātmānaṃ māṃ rakṣa rakṣa nama iti mantraṃ paṭhantastatra pramāṇaṃ svagurusaṃketa evetyāhuḥ | atraiva mantra ādimaḍakāratraye ḍākinīḍakāre ceti rephacatuṣṭayaṃ svarasthāne kakārādiṭhakārāntā varṇāḥ, tvakpadasthāne'sṛkpadaṃ cedrākiṇīmantraḥ | lakāracatuṣṭayaṃ ḍādiphāntā māṃsapadaṃ cellākinyāḥ | kacatuṣkaṃ bādilāntā medaḥ padaṃ cetkākinyāḥ sacatuṣkaṃ vaṣaśasā asthipadaṃ cetsākinyāḥ | etā anāhatamāṇipūrasvādhiṣṭānamūlādhāreṣu nyastavyāḥ | hacatuṣṭayaṃ hakṣau majjapadaṃ ceddhākinyāḥ | iyaṃ ca bhrūmadhye yakāracatuṣkaṃ pañcāśadvarṇāḥ śukrapadaṃ cedyākinyāḥ | eṣā brahmarandhre nyastavyā | āsāṃ dhātunāthānāṃ tatra tatraivāvasthānāt | ata eva mūle mūlaka iti va kramo na vivakṣitaḥ | kālarātryādidevatāḥ svachandāditantroktāḥ prācāṃ ṭīkāto grāhyāḥ | rākiṇyādīnāṃ dhyānāni sahasranāmasu vidyamānāni tadbhāṣye'smābhirvṛtāni | yattu navyā majjadevatā hākinī brahmarandhre nyastavyā na bhrūmadhye | śukradevatāyā yākinyā nyāse pramāṇameva nāsti | ata eva subhagārcāratnādiṣu tadanuktirityāhuḥ | taccintyam | makṛtatantra ājñāyāmiti - padasya nirviṣayatvāpatteḥ | yattu jñānārṇave vacanam - p. 315) hakṣavarṇasthitāṃ tadgaddhākinīṃ vinyasetkramāt | brahmarandhre maheśāni nyāso'yaṃ yoginīyutaḥ || iti, tatra hākinīmantrakalpanāyā iva sthānakalpanāyā api tadvaditipadenaiva lābhāt | tathā ḍākinyādipañcakasya svasvamantraghaṭakākṣarādhāracakreṣu nyāsastadvadeva hākinīmantraghaṭakahakārakṣakārādhāradvidalacakre nyāsa iti tadarthāt | tantrāntare smṛtasyā'jñāyāmityetatpadasyānurodhena tathaiva kalpanāyā yuktatvāt | naca brahmarandhrapadasyaiva tantrāntaravaśādājñācakraparatvena vyākhyā'stviti vācyam | sāmānyasyaiva viśeṣeṇopasaṃhārādviśeṣasya viśeṣāntaraparatve vinigamanāviraheṇa vaiparītyasyāpyāpatteḥ | tataśca brahmarandhra itipadasyānanvayāpattyā tadākāṅkṣayā tadvatkramādvinyaseditipadatrayānuvṛttyā yākinīṃ pūrvoktavarṇānāṃ samastānāṃ krameṇa yuktāṃ tadvadeva mantrasahitāṃ brahmarandhre vinyasedityartho varṇanīyaḥ | atra ca sarvato viśuddhicakranilayetyādīni yākinyambāsvarūpiṇītyantāni lalitānāmānyeva tātparyagrāhakāṇi | nanveteṣu nāmasu saptānāṃ yoginīnāṃ sākṣarasthānāvaraṇānāṃ kathanamātreṇa nyāsavidherabhāvātkathaṃ tadanurodhena nyāsavidheranyathānayanamiti cet | tulyo'yaṃ paryanuyogastavāpi | vakṣyamāṇaikapañcāśatpīṭhanyāse prāṇeśvarī prāṇadātrī pañcāśatpīṭharūpiṇīti lalitānāmasu pāṭhabalādekasya pīṭhasya lopitatvāt | śiro vā etadyajñasya yadāgneyo hṛdayamupāṃśuyājaḥ pādāvagnīṣomīya itya(tra)vidhivākyasya pradhānatrayapāṭhamātreṇopāṃśuyājasya prādhānyanirṇayadarśanena svasvādhiṣṭhitacakranyasanīyaḍākinyādiprāyapāṭhabalādeva hākinyā bhrūmadhye nyāso yākinyā brahmarandhra iti nirṇetuṃ yuktatvācca | yatprāye paṭhitaṃ yacca tattādṛgavagamyate || iti nyāyāt | ata eva prakṛtatantre mūlaka ityatra kakāro brahmarandhraparatvena vyākhyeyo na prācīnairiva svārthakapratyayābhiprāyeṇa | naceyaṃ vyākhyā kliṣṭeti mantavyam | uttaratra rāśinyāse bāhumūlaka itipada īdṛśyā eva vyākhyāyāḥ sarvasaṃmatatvena kḷptatayā nātha(bādha)kābhāvāt | mahāṣoḍhānyāsāntargatabhuvananyāse p. 316) ḍākinyādīnāṃ saptānāṃ nyāsasya kḷptatayā prakṛte ḍādidevatā ityādipadena sarvāsāṃ tāsāmupasthityanusāreṇā'patataḥ kleśasya soḍhavyatvācca | nacaivaṃ sati kaulikārthaprakaraṇe tvagādidhātunāthābhirḍākinyādibhirapyasāvityatrāpi saptānāmeva | grahaṇāpattiriti vācyam | śāktaiḥ ṣaḍbhirathākṣarairityādijñāpakena tatra tathātve'pi prakṛte tantrāntaroktasaptayoginīnyāsānurodhenaivameva vyākhyātuṃ yuktatvāt | etena bahūnāṃ paddhatikārāṇāmekavākyatā saṃpadyata iti tadvirodhātsubhagārcāratnoktireva nā'dartavyeti dik || 34 || 35 || atha rāśinyāsamāha - pāde liṅge ca kukṣau ca hṛdaye bāhumūlake | dakṣiṇaṃ pādamārabhya vāmapādāvasānakam || 36 || meṣādirāśayo varṇairnyastavyāḥ saha pārvati | bāhumūlaṃ kaṃ ca tayoḥ samāhārastasminkakṣe mūrdhni cetyarthaḥ | imānyeva pādādimūrdhāntāni ṣaṭsthānāni vaiparītyenāpi yojyānītyāha-dakṣiṇamiti | meṣādītyādipadena vṛṣabhādiparigrahaḥ | varṇairiti rūpaviśeṣairupalakṣitā ityarthaḥ | raktaśvetaharitpāṇḍucitrakṛṣṇapiśaṅgapiṅgalavabhrukirmīrakṛṣṇadhū mranibhānkrameṇa dhyātveti yāvat | akṣaraiḥ sahitā ityartha iti kecit || 36 || atha tatra yojanīyāni mātṛkākṣarāṇi krameṇā'ha - catuṣkaṃ tritayaṃ trīṇi dvitayaṃ dvitayaṃ dvayam || 37 || pañcakaṃ pañcakaṃ pañca pañcakaṃ pañcakaṃ tataḥ | catvāri merurbhīne syuḥ kanyāyā pañca śādayaḥ || 38 || karkasiṃhayordve dve akṣare | vṛṣabhamithunayostrīṇi trīṇyakṣarāṇi | meṣe catvāri | anyeṣu saptasu tu rāśiṣu pañca pañca | teṣveva kanyāyā tu dvayamadhikaṃ binduvisargau śādayaścetyarthaḥ | meruḥ kṣakāraḥ | kṣakārādhikāre varṇānto merureva ceti kośāt | jñānārṇave tu vṛṣabhe dve akṣare mithune catvāri kanyāyāṃ lakāro nāstīti viśeṣaḥ | aṃ āṃ iṃ īṃ meṣāya nama ityādiḥ prayogaḥ | ayaṃ sārdhaśloko nakṣatrīyaṃ sārdhaślokadvayaṃ ca śāstrārambhaślokavyākhyāvasara eva vyākhyātamasmābhiḥ || 37 || 38 || p. 317) athāṣṭabhiḥ ślokaiḥ pīṭhanyāsamāha - pīṭhāṃstu vinyaseddevi mātṛkāsthānake priye | teṣāṃ nāmāni kathyante śṛṇuṣvāvahitā priye || 39 || kāmarūpaṃ vārāṇasī nepālaṃ pauṇḍravardhanaḥ | purasthiraṃ kānyakubjaṃ pūrṇaśailaṃ tathā'rbudam || 40 || āmrātakeśvaraikāmraṃ trisrotaḥ kāmakoṭakam | kailāsaṃ bhṛgunagaraṃ kedāraṃ candrapuṣkaram || 41 || śrīpīṭhamoṃkārapīṭhaṃ jālandhraṃ mālavaṃ tathā | kulāntakaṃ devikoṭaṃ gokarṇaṃ māruteśvaram || 42 || aṭṭahāsaṃ ca virajaṃ rājagehaṃ mahāpatham | kolāpuramelāpuraṃ kāleśaśca jayantikā || 43 || ujjayinyapi citrā ca kṣīrakaṃ hastināpuram | uḍḍīśaśca prayāgākhyaḥ ṣaṣṭhī māyāpurī tathā || 44 || jaleśo malayaḥ śailo merurgirivarastathā | mahendro vāmanaścaiva hiraṇyapurameva ca || 45 || mahālakṣmīpuroḍyānaṃ chāyāchatramataḥ param | ete pīṭhāḥ samuddiṣṭā mātṛkārūpakāḥ sthitā || 46 || mātṛkāsthānaka ityupakrameṇa mātṛkārūpakā ityupasaṃhāreṇa ca pīṭhānāmekapañcāśatsaṃkhyatā sūcitā || bahirmātṛkānyāsasthānānāṃ tāvatsaṃkhyatvāt | ata eva spaṣṭataramuktaṃ brahmāṇḍapurāṇe tataḥ pañcāśadekaṃ ca pīṭhānāṃ vinyasetkramādityārabhya lipikramasamāyuktālli/pisthāneṣu vinyasedityantam | tatprakāraścetyam - āmrātakeśvaraikāmramityatra samāhāradvaṃdvasvīkārātpīṭhadvayam eva mahālakṣmīpuroḍyānamityatrāpi | malayaḥ śailo merurgirivara ityatra śailagirivaraśabdau na malayameruviśeṣaṇam | api tu prārthakyena pīṭhadvayapratipādakau | tatra nirupapadaśailanāmakaḥ pīṭho dakṣiṇāpathe śrīśaila iti prasiddhaḥ | girivaranāmakastu pratīcyāṃ saurāṣṭradeśe girinātha iti prasiddhaḥ | yattu jñānārṇave pañcāśatpīṭhasaṃcayānityupakrame p. 318) pañcāśatpīṭhavinyāsaṃ mātṛkāyāḥ sthale nyasedityupasaṃhāre ca vacanaṃ tatra pañcāśacchabdo'pyekapañcāśatparaḥ | sāmīpyasaṃbandhena lakṣaṇāsaṃbhavāt | bahirmātṛkānyāsadhyānaśloke pañcāśadvarṇarūpāḍhyāmitijñānārṇavīye pañcāśallipibhirvibhaktamukhadorityādau pañcāśadvarṇabhedairvihitavadanadorityādau ca tathā lakṣaṇāyā dṛṣṭatvāt | ata eva nityānandavapurnirantaragalatpañcāśadvarṇaiḥ kramāditiśāradātilakaprathamaśloke pañcāśatpadamekapañcāśatparaṃ saṃkhyāyā naikaṭyāditi ṭīkākṛto vyācakṣate | tataśca malayaśca mahāpīṭhaḥ śrīśailo meruko giriritijñānārṇavavacane'pi meruparvata ityanuktisvārasyādgiripadasyaiva prayogānuguṇyāya kapratyayaprayogācca giririti bhinnameva vyākhyeyam | subhagārcāratnādipaddhatiṣu tathaiva | laṃbherugiripīṭhāyeti prayogaṃ vadanto navyāḥ sāhase pravṛttā vā bhrāntā veditavyāḥ | kecittu kāleśvaraṃ mahāpīṭhaṃ praṇavaṃ ca jayāntiketi jñānārṇavaṃ paṭhantaḥ praṇavākhyapīṭhena sahaikapañcāśattvamāhuḥ | anye tu praṇavapadaṃ parityajya mahāpīṭhapadameva dviruccārayanti | etena pañcāśadeva pīṭhā iti niścitya (kṣakārasya) lakārasyaiva vā parityāga iti paratanaṃ (sparaṃ) vivadamānā api parāstā veditavyāḥ | ye tu navyā jñānārṇave mātṛkāyāḥ sthale nyasedityevoktergrahanyāsakāmaratinyāsayormātṛkārṇairnyaseddevītivadv arṇasāhityasyākathanādvarṇayogo'pi yāvadvacanadarśanaṃ lupyata itipakṣāntaramāhuste lipikramasamāyuktānitibrahmāṇḍapurāṇīyaṃ vacanaṃ svayaṃ vilikhyāpi kathaṃ vyāsmārṣurityāścaryamiti dik | aṃ kāmarūpāya nama ityādiḥ payogaḥ | kāmarūpapīṭhāyeti pīṭhapadaśiraskānyeva nāmāni bahava aikakaṇṭhyena likhanti te'śvinīnakṣatrāya meṣarāśaya ityādi kuto nollikhantīti vaiṣamye bījaṃ praṣṭavyāḥ || 39 || 40 || 41 || 42 || 43 || 44 || 45 || 46 || ṣoḍhānyāsopasaṃhāpūrvakaṃ cakranyāsaṃ vidhatte - evaṃ ṣoḍhāṃ purā kṛtvā śrīcakranyāsamācaret | ṣoḍhāśabdastatprakhyanyāyena karmanāmadheyamityuktam | ata eva ṣaṭprakārārthakatvābhāvenāvyayasaṃjñāviraheṇa ṣoḍhāmitidvitīyaikavacanasya lopābhāvaḥ | p. 319) ārṣo vā saḥ | pāṭhenaiva paurvāparyasya siddhāvapi kṛtvetitvāśrutistu pūjākāle vihitayoścakreśvarīnyāsayoravyavadhāyakatvalābhārthā | anyathā'ṇimādinyāsasyāpi pūjākāla eva vidhāsyamānatayā pauvāparye vinigamanāviraheṇa pākṣikasya cakreśvarīnyāsadvayānantaryasyāpyāpatteḥ | cakranyāsaśabdo'pi vakṣyamāṇāvāntaranyāsanavakasamūhavācakaḥ | sa ca yadyapi aṇimādinyāsamūladevyādinyāsabhedena saṃhṛtisṛṣṭirūpo dviprakāro vakṣyate tathā'pi pūjākramānuguṇyāccakranyāsaṃ śṛṇviti pratijñāyāṇimādereva kathanādi(dā)dya eka eva cakranyāsaḥ | anyastvasyaivā'vṛttiravāntaranyāsanavakasya vyutkramarūpaguṇaviśiṣṭā | nacaivaṃ sati guṇādubhayoḥ karmaṇorbhedāpattiḥ | cakranyāsavidhābubhayorapi karmaṇoranāmnānenānyatarasyāṣyutpattiśiṣṭatvābhāvāt | nāpi saṃjñayā bhedaḥ | mūladevyādikāṇimādikapadayordārbhāyaṇapadavadyaugikatvāt | nāpyevaṃ caturvidho nyāsaḥ kartavyo vīravandita iti vakṣyamāṇavacanopāttasaṃkhyayā bhedaḥ | tasyā utpadyamānakarmasāmānādhikaraṇyābhāvenaikādaśa prayājānityādāviva bhedakatvābhāvāt | śabdāntarābhyāsaprakaraṇāntarāṇi tvanāśaṅkyānyeva | ata eva mūladevyādikaṃ nyāsamaṇimāntaṃ punarnyasediti dvitīyavāranyāsārambhe punaḥśabda upapadyate | tasya svarasata āvṛttibodhakatvāt | evaṃ tantrāntare vidhīyamānaḥ sthiticakranyāso'pi na karmāntaram | ata eva ṣoḍhācakre nyasyānyasya veti kalpasūtre dvivacanamupapadyate | karmāntaratve bahuvacanāpatteḥ | tasmādeka eva cakranyāso dvirāvartata ityāśayena prakṛtavidhāvekavacanamupāttam | mahātripurasundaryāścakranyāsaṃ śṛṇu priye || 47 || yanna kasyacidākhyātaṃ tamuśuddhikaraṃ param | anyasyākathitamapi priyatvāttubhyaṃ kathayāmīti dhvanayituṃ priya iti saṃbuddhiḥ parikarāṅkurālaṃkārārthā || 47 || tatra trailokyamohanacakranyāsasya trīnavayavānkrameṇā'ha - caturasrādyarephāyai nama ityādito nyaset || 48 || dakṣāṃsapṛṣṭhapāṇyagrasphikkapādāṅgulīṣvatha | vāmāṅghnyaṅguliṣu sphikke pāṇyagre cāṃsapṛṣṭhake || 49 || p. 320) sacūlīmūlapṛṣṭheṣu vyāpakatvena sundari | aṃsasya bhujamūlasya pṛṣṭhaṃ paścādbhāga ekaṃ sthānam | prāṇeragrāṇyaṅgulyaḥ | sphikkamurusaṃdhiḥ | eteṣāṃ samāhāradvaṃdvastatsahitāḥ pādāṅgulya iti madhyamapadalopī samāsastato dakṣapadena karmadhārayaḥ | tenemāni catvāri dakṣiṇasthānāni | etānyeva vyutkrameṇa catvāri vāmasthānānyāha - vāmeti | vāmapadasya samastasyāpyanyeṣvārthiko'nvayaḥ | cūlīmūlaṃ śikhotpattisthānam | pṛṣṭhaṃ śarīrapaścādbhāgaḥ | śīrṣasyaiva purobhāgapaścādbhāgāvityartha iti kecit | tābhyāṃ sahiteṣu pūrvasthāneṣu vyāpakaṃ yathā bhavati tathā'ñjalinā nyasedityanvayaḥ | evaṃ vakṣyamāṇāścakranyāsayorvyāpakanyāsāḥ sarve'pi tatsthānavyāptimanta eva kartavyāḥ || 48 || 49 || atraiva sthānadaśakeṣvaṇimādyā daśa nyaset || 50 || siddhīstadantaśca tanuvyāpakatvena sundari | caturasramadhyarekhāyai nama ityapi vallabhe || 51 || vinyasya tasyāḥ sthāneṣu brahmāṇyādyāstathā'ṣṭasu | pādāṅguṣṭhadvaye pārśve mūrdhanyapārśvake || 52 || vāmadakṣiṇajānvośca bahiraṃsadvaye tathā | daśakeṣviti svārthe kaḥ | aṇimādyā ityādyapadena laghimādinavakasya pūrvacatuḥśatyāmuktasya parigrahaḥ | tadantaḥ, dakṣāṃsapṛṣṭhādibhya īṣatpūrvabhāgeṣu madhyarekhāmantreṇa vyāpakanyāsaṃ vidhāya tasyā madhyarekhāyā aṣṭasusthāneṣu brāhmyādyā aṣṭau nyastavyāḥ | tatra pādāṅguṣṭhadvayaṃ militvaikaṃ sthānam | aṃsadvaya iti tu dve sthāne saṃpradāyāt | dikcatuṣṭayavidikcatuṣṭayayorānuguṇyācca | pādāṅguṣṭhadvaye caiva dakṣapārśve ca mastaka ityārabhya dakṣajānuni dakṣāṃse vāmāṃse ca nyasetkramāmādityantāttantrāntarācca | anyapārśvake vāmapārśve | jānvorityārṣaṃ puṃliṅgam | bahiriti tu kākākṣinyāyenobhayatrāpyanvetavyam | nyastavyā ityuttaraślokasthasyāpakarṣaḥ | caturasramadhyarekhāyā ityatraikasyākṣarasyā'dhikye'pi na cchandobhaṅga iti vṛttacandrodaye pratipāditamasmābhiḥ || 50 || 51 || 52 || nyastavyāścatusrāntyarekhāyai nama ityapi || 53 || p. 321) vinyasedvyāpakatvena pūrvoktāntaśca vigrahe | tasyāḥ sthāneṣu daśasu mudrāṇāṃ daśakaṃ nyaset || 54 || brahmāṇyādyaṣṭasthānāntastāsāmaṣṭau nyasedatha | śiṣṭe dve dvādaśānte ca pādāṅguṣṭhe ca vinyaset || 55 || vigrahe dehe | pūrvoktānāṃ pādāṅguṣṭhadvayādīnāmantaravacchedenāntyarekhāyā mantreṇa vyāpakaṃ vinyaset | atha tasyā rekhāyā daśasu sthāneṣu daśamudrā nyaset | aṣṭasūktasthāneṣu daśānāṃ nyāsaḥ kathamityāśaṅkya samādhatte - brahmāṇyādīti | aṣṭasu sthāneṣvaṣṭau nyaset | avaśiṣṭadvayaṃ dvādaśānte pādāṅguṣṭhadvaye ca nyasedī vākyacatuṣṭaye nyaseditikriyāpadacatuṣṭayasyānvayaḥ | nyastavyā iti kriyā tu pūrvatrāpakraṣṭavyetyuktam | prāñcastu - madhyarekhānyāsabidhisthaṃ brahmāṇyādyā itipadaṃ dvitīyāntamiti śrāmyantastatratyena vinyasyetipadenaivānvayaṃ prāpayyātratyanyastavyā iti padaṃ nyāsayogyārthakatvena nyāsārhadevatā vyāpakatvena vinyasediti vyācakṣate | tanna | māntravarṇikyā rekhāyā eva rekhānyāse devatātvena bahuvacanavirodhāpatteḥ | aṅgulavistṛtasya lalāṭasyordhvapradeśo dvādaśāntapadenocyate | tatra dvādaśakalātmakasūryabimbasya sattvāt | ṣoḍaśāntamiti khyātaṃ sahasrārendumaṇḍalam | tadadhaḥsthānake sūryabimbaṃ dvādaśaśaktikam || dvādaśāntaṃ smṛtaṃ bindorūrdhvaṃ sārdhāṅgulātmakam || ityukteḥ | pādāṅguṣṭhapadaṃ vinigamanāvirahātpūrvopasthitatvāccāṅguṣṭhadvayaparam || 53 || 54 || 55 || evaṃ trailokyamohanacakranyāsamuktvā sarvāśāparipūrakacakranyāsamāha - tadantaḥ ṣoḍaśadalapadmāya nama ityapi | vinyasya taddale kāmākarṣiṇyādyāśca vinyaset || 6 || dalāni dakṣiṇaśrotrapṛṣṭhamaṃsaṃ ca kūrparam | karapṛṣṭhaṃ corujānugulphapādatalaṃ tathā || 57 || p. 322) vāmapādatalādyevametadapyaṣṭakaṃ matam | tasyāścaturasrāntyarekhāyā antarmadhye | taddale ṣoḍaśadaleṣu | jātāvekavacanam | kāmākarṣiṇyādyā anaṅgakusumādyā vakṣyamāṇā api devatāḥ prathamapaṭaloktāḥ | dakṣiṇapadaṃ śrotrasya pṛṣṭhamārabhya pādatalānteṣvaṣṭasvanveti | vāmapādatalādītyādinā vāmagulphādivābhaśrotrapṛṣṭhāntānāṃ vyutkrameṇa parigrahaḥ || 56 || 57 || sarvasaṃkṣobhaṇacakranyāsamāha - tadantare cāṣṭadalapadmāya nama ityapi || 58 || vinyasya taddaleṣveṣu dakṣaśaṅkhe ca jatruṇi | ūrvantargulphagulphorujatruśaṅkhe ca vāmataḥ || 59 || anaṅgakusumādyāstu śaktīraṣṭau pravinyaset | śaṅkho lalāṭāsthi | jatru bāhumūlasaṃdhiḥ | gulphaḥ pādagranthiḥ | sugamamanyat || 58 | 59 || sarvasaubhāgyadāyakacakranyāsamāha - tadantaścaturdaśāracakrāya nama ityapi || 60 || vinyasya tasya koṇeṣu nyasecchaktīścaturdaśa | sarvasaṃkṣobhikādyāsu tasya koṇāni vacmyaham || 61 || lalāṭe dakṣabhāge ca dakṣagaṇḍāṃsamadhyataḥ | pārśvāntarūrujaṅghāntarvāmajaṅghādi pārvati || 62 || vāmorvantarvāmapārśve vāmāṃse vāmagaṇḍake | lalāṭavāmabhāge ca tathā vai pṛṣṭha ityapi || 63 || lalāṭaṃ bhālamadhyabhāgaḥ | idaṃ ca bhinnaṃ sthānam | asamastatvena nirdeśāt | tato dakṣabhāgastasyaiva prakṛtatvāt | idaṃ ca dvitīyaṃ sthānam | tato dakṣa gaṇḍāṃsapārśvorujaṅghāpañcakasya madhyabhāgāḥ pañceti sapta sthānāni | imānyeva vāmāni | vyutkrameṇa pañceti dvādaśa | lalāṭavāmabhāga ityekaṃ trayodaśaṃ sthānam | samastatvena nirdeśāt | pṛṣṭhaḥ śiraḥpṛṣṭhaṃ nimnādūrdhvaṃ caturdaśam | idaṃ ca nijānandanāthakṛtakramottamapaddhatilikhitatantrāntarīyavacanānuguṇaṃ p. 323) vyākhyātam | paretu āsu prathamāṃ dakṣaśīrṣe caramāṃ vāmaśīrṣe nyasediti vadanti | anye tu āsu saptamyaṣṭamyau dakṣavāmayornyasediti manyante | kecittu lalāṭadakṣabhāga itisāmānādhikaraṇyenaikameva sthānaṃ manyamānāḥ pṛṣṭhapadena vāmadakṣiṇakumbhasthaladvayaṃ grāhyamityāhustadayuktam || 60 || 61 || 62 || 63 || sarvārthasādhakacakranyāsamāha - tato daśāracakrāya nama ityapi pārvati | tasya koṇāni dakṣākṣināsāmūlānyanetrake || 64 || kukṣīśavāyukoṇeṣu jānudvayagudeṣu ca | kukṣinair-ṛtavahnyākhyakoṇayośca nyasetpunaḥ || 65 || sarvasiddhipradādyānāṃ śaktīnāṃ daśakaṃ priye | tato manvasrāntaravacchedena | koṇāni vacmyahamityanuvartate | bhāvanīyānīti śeṣa iti kecit | dakṣanetraṃ nāsāmūlamiti dve sthāne | anyanetrakaṃ vāmanetram | kukṣīśakoṇe vāmabāhumūle | vāmanetrāvyavadhānena tatsaṃnihitasyaivopasthitatvāt | kukṣivāyukoṇe vāmorumūle | akṣīṇi me darśanīyāni(?)iti bahuvacanaṃ ca cchāndasam | prāṇyaṅgatvādekavadbhāvaprasakteḥ | atra vāmajānu tato gudaṃ tato dakṣajānviti kramaḥ | pāṭhakramādarthakramasya balavattvāt | pramāṇabalātprameyabalābalasya jyāyastvādvā | kukṣinair-ṛtakoṇaṃ dakṣiṇorumūlam | kukṣyagnikoṇaṃ dakṣiṇabāhumūlam | atratyavidigvibhāgavaśādeva digvibhāgo'pi vakṣyamāṇāyudhanyāsādāvunneyaḥ || 64 || 65 || sarvarakṣākaracakranyāsamāha - tadantaśca daśārādicakrāya nama ityapi || 66 || vinyasya tasya koṇeṣu sarvajñādyā daśa nyaset | dakṣanāsā sṛkkiṇī ca stanaṃ vṛṣaṇameva ca || 67 || sīvanī vāmamuṣkaṃ ca stanasṛkkiṇināsikam | nāsāgraṃ caiva vijñeyaṃ koṇānāṃ daśakaṃ tathā || 68 || p. 324) tadantaḥ, bahirdaśāramadhye | daśārapadamādau yasya taddaśārādi | īdṛśaṃ cakrāyetipadaṃ, daśāracakrāya nama iti pūrvamantreṇaiveti yāvat | ubhayorapi daśārapadamātravācyatvāt | bahirantaḥpadaniveśena vyavahārastvasāṃkaryasaukaryāya vṛddhaiḥ kalpita iti na tayoḥ padayormantrāvayavatvam | madhyaṃ tryasraṃ tathā'ṣṭāraṃ dve daśāre caturdaśetyādereva pūrvatantre, pañcamaṃ tu daśāraṃ syātṣaṣṭhaṃ cāpi daśārakamityāderevottaratantre'nyatrāpi vyavahārāt | mantrasyaikatve'pi tena mantrārthasmaraṇadaśāyāṃ paraṃ tasya tasya vyavasthayā smaraṇaṃ bhaviṣyati | tena paddhatiṣu bahirantaḥpadayormantraśarīraghaṭakatvena lekhastantrāntarasaṃvāda eva viśrambhaṇīyaḥ | etena taditipadamevāvyayatvāttanmadhyārthakam | antaśca daśāretyādi ceti vyākhyāyā antardaśāretyādireva mantra ihāntaḥpadoktireva pūrvatra vahiṣpadaniveśe jñāpiketi kleśenaitattantrārūḍhatā sukarā'pi saṃvāda evā'dartavyā | prāñcastu - pūrvaṃ daśāracakrāyeti vilikhyehāntardaśāracakrāyeti mantraṃ likhanti | sṛkkiṇī, oṣṭhaprāntaḥ | stanavṛṣaṇamuṣkaśabdāḥ puṃliṅgā api guṇatrayasāmyavivakṣāyāṃ napuṃsakāḥ | bandhuni bahuvrīhāvitivat | dvitīyasṛkkiṇiśabde hrasvastu ṅyāpoḥ saṃjñāchandasorbahulamiti bāhulakaḥ | yathāvṛttānurodhena balavatā chandolakṣaṇena vyākaraṇasya bādho veti vṛttacandrodaye spaṣṭam | sīvanī, aṇḍadvayamadhyavartinī śirā || 66 || 67 || 68 || sarvarogaharakranyāsamāha- tadantaścāṣṭakoṇādicakrāya nama ityapi | vinyasya tasya koṇeṣu vaśinyādyaṣṭakaṃ nyaset || 69 || cibukaṃ kaṇṭhahṛdayanābhīnāṃ caiva dakṣiṇam | jñeyaṃ pārśvacatuṣkaṃ ca maṇipūrādi vāmakam || 70 || catuṣṭayaṃ ca pārśvānāmetatkoṇāṣṭakaṃ punaḥ | tasyāntardaśārasyāntarmadhyabhāge | aṣṭakoṇapadamādau yasya tādṛśaṃ cakrāyapadam | namaḥpadena yuktena tena mantreṇa vyāpakaṃ vinyaset | prāñcastu -aṣṭakoṇacakrasyā'ditvaṃ trikoṇāditaracakrebhyaḥ prathamamutpannatvādityādipadaṃ vyācakṣāṇāstasya p. 325) mantrāvayavatvaṃ menire | tadasat | ṇantardaśāre'pyādipadasya mantrāvayavatvāpatteḥ | tasyāpi sajātīyayormadhye pūrvamutpannatvāt | mūla āmnātatvācca | kiṃca ṣoḍaśadalaprabhṛticakraprāyapāṭhavirodhastantrāntaravisaṃvādaśca gatyantarasaṃbhave kimityaṅgīkārya iti na kiṃcidetat | kaṇṭhahṛdayanābhīnāmityatra prāṇyaṅgatve'pyekavadbhāvābhāvaścchāndasaḥ | maṇipūrādi nābhyādi | śeṣaṃ sugamam || 69 || 70 || āyudhanyāsādikamāha - hṛdayasthatrikoṇasya caturdikṣu bahirnyaset || 71 || śaracāpau pāśasṛṇī trikoṇāya namastathā | vinyasya tasya koṇeṣu agradakṣottareṣu ca || 72 || kāmeśvaryādidevīśca madhye devīṃ ca vinyaset | hṛdayasya madhye yannimnaṃ trikoṇākāramadhograṃ tiṣṭhati tasya bahirbhāge caturdikṣu bahirdaśāracakranyāsakathanāvasare jñāpitabhāgāsu śivaśaktibhedena pañca pañca śarāndvau dvau cāpau pāśāvaṅkuśau ceti nyaset | diśāṃ kramastu pūrvatantra evoktaḥ paścimottarapūrvāśādakṣiṇāśākrameṇa tviti | hṛdayasyāgnīśāsuravāyukoṇeṣviti tu kramottama(paddhati)kārastatra mūlaṃ cintyam | śarapāśaśabdayoravibhaktiko nirdeśaśchāndasaḥ | pratyekaṃ jātyekatvavivakṣayā vā dvivacanāntadvaṃdvau | uttaranyāse bāṇānnetre bhruvoścāpāvityatra cāpādidvayakathanālliṅgāt | sarvasiddhipradacakranyāsamāha - koṇeṣviti | trikoṇacakrāyetyeva tu paddhatikārāṇāṃ lekhaḥ | sarvānandamayacakranyāsamāha - madhya iti | bindāvityarthaḥ | devīṃ tripurasundarīm | devatābāhulyasthala eva vyāpakanyāsakathanādiha devataikyāttadabhāvaḥ | sāṃpradāyikāstu binducakrāya nama iti mantreṇa vyāpakanyāsaṃ kurvanti | atra jñāpakaṃ ca vakṣyate | atrāṇimādinyāseṣu mantrakalpanā pūrvatantre pūjāprakaraṇe yādṛśyuktā tādṛśyāmeva saptākṣarīsthāne namaḥpadaprayogo dvitārayogābhāvaśceti viśeṣastatraiva varṇito'smābhiḥ || 71 || 72 || cakranyāsamupasaṃharati - p. 326) evaṃ mayodito devi nyāso guhyatamakramaḥ || 73 || etadguptataraṃ kāryaṃ tvayā vai vīravandite || samayasthāya dātavyaṃ nāśiṣyāya kadācana || 74 || guptādguptataraṃ caitattavādya prakaṭīkṛtam | guhyatamaḥ kramaḥ prakāro yasya saḥ | guptataraṃ kāryaviśeṣeṇa sarvebhyo nopadeṣṭavyam | sāmayikāḥ śiṣyāśiṣyabhedena dvividhāḥ | asāmayikā api tathā | eteṣāṃ caturṇā madhye sāmayikāḥ śiṣyā evādhikāriṇo netare traya ityāhasamayasthāyeti | samayaḥ kaulikasaṃketo rudrayāmale daśabhiḥ paṭalairanyatra ca pratipāditaḥ | tatra tiṣṭhati taṃ (na) bhinattītyarthaḥ | atra vidhyaṃśena dvayorniṣedhāṃśena caikasyeti trayāṇāṃ nirāsaḥ | taveti | sāmayikatvācchiṣyatvācceti bhāvaḥ || 73 || 74 || evaṃ saṃhārakrameṇa cakranyāsamupadiśya tameva sṛṣṭikrameṇā'vartayedityāha - mūladevyādikaṃ nyāsamaṇimāntaṃ punarnyaset || 75 || nyāsaṃ cakranyāsanāmadheyaṃ karma punarnyaset | nyāsapadasya tatprakhyanyāyena nāmadheyatvātprayājānyajatītikauṣītakribrāhmaṇasthavākyavannyāsaṃ nyasediti na punaruktam | ata eva ye bhajanti tu māṃ bhaktyeti gītāvākye'pi bhaktipadaṃ karmanāmadheyamiti jaiminirācāryo manyata ityuktaṃ nāmneti jaiminiḥ saṃbhavāditi śāṇḍilyasūtre | mūladevyādikamaṇimāntamiti tu kriyāyā nāmno vā viśeṣaṇe | atra mūladevyaṇimāśabdau sarvānandamayacakranyāsatrailokyamohanacakranyāsaparau | avadānādipradānāntasyevaikaikāvāntaracakranyāsasyaikaikapadārthatvā t | tena navānāṃ cakranyāsānāmeva natvekaikanyāsāntargatadevatānyāsānāmapi mūladevyaṇimāpadayoḥ svārasyādityāpātato (na) bhramitavyam | kāmeśvaryādikaṃ nyasetsarvasiddhyādikaṃ kaṇṭha ityādervakṣyamāṇanirdeśājjñāpakāt | kramasya padārthāśritatvena padārthāvayaveṣvapravṛtteśca | ata eva muṣṭikapālāvadānāñjanābhyañjanavapanapāvaneṣu caikenetyadhikaraṇa ekaikamuṣṭyanusamayo nirastaḥ | nacaivaṃ sati trailokyamohanacakranyāsāvayavānāṃ rekhānyāsānāṃ trayāṇāṃ vaiparītyānāpattiḥ | tannirvāhāyāvayavaśo p. 327) vyutkrama ityuktau tu devatānāmapi vyutkramāpattiḥ kāmeśvaryādikamityādijñāpakebhyastatra tatra tadaprasaktāvapi nyasedvāgdevatāṣṭakamityādividhivihiteṣu tadā patterdurvāratvāt | sāmānyāpekṣajñāpakatvakalpanetaitaduddhāre tu rekhānyāsānāṃ vaiparītyaṃ na syāt | seyamubhayataḥ pāśā rajjuriti vācyam | nyāyatastathaiva prasaktasya mūlādhāre nyasenmudrādaśakamityādivacanairapavādāt | adhvaryurgṛhapatiṃ dīkṣayitvā brahmāṇaṃ dīkṣayatītivākyasyeva teṣu vacaneṣu mudrādaśakādipadānāṃ kramavidhāyakatvenaiva sārthakyasya vaktavyatvāt | nanu mūlādhāradakṣajaṅghāvāmajaṅghāsu mudrāmātṛsiddhayo nyastavyatvena teṣu vacaneṣu kīrtyante | teṣu mudrāsiddhipadābhāve tayoradhikaraṇavaiparītyasya padārthavyutkramavidhitaḥ prasaktiḥ | ato mudrā mūlādhāra evetyādirītyā'dhikaraṇaniyamārthāste vidhayaḥ sārthakā eva | nacādhikaraṇaniyamavidhibhirvyutkramavidherapavādaḥ saṃbhavati | ubhayorbhinnaviṣayatvāt, virodhābhāvācca | svādhiṣṭhāne sarvāśāparipūrakacakranyāsottaraṃ vāmajaṅghādimūlādhārānteṣu siddhimātṛmudrāṇāṃ nyastuṃ śakyatvāt | naca svādhiṣṭhānottaraṃ mūlādhārasyaivopasthitirarthakramānusārādbhaviṣyatīti vācyam | svādhiṣṭhānamūlādhārayorjanyajanakabhāvenārthakramāyogāt | tasya kramasya śrautakramāddurbalatvācca | ata eva niyamavidhīnāṃ pāṭhato'pi kramo nirastaḥ | tasya ato'pi durbalatvāditi cet | maivam | arthakramapāṭhakramayoravirodhenāpi śrautakramasyopapatteḥ | trailokyamohanacakranyāse navamasthānīyatvasya śrauakramarūpatvena tadavayavānāṃ vyutkrame'pi tadahāneḥ | vastuto rekhānyāsānāṃ trayāṇāṃ bhinnabhinnapadārthatvamaṅgīkṛtyāṇimāpadasya prathamarekhānyāsaparatvasvīkāre tu na ko'pi doṣaleśaḥ | atra jñāpakramekaikacakrasya vyāpakanyāsavadekaikarekhāyāḥ pārthakyena vyāpakanyāsasya kathanam | ata eva padmapurāṇīye pāṇḍuraṅgamāhātmye kṣetrasya śrīcakrākāratāṃ pratipādya bindau viṭṭhalasya sthitimuktvā tena sahaikādaśā.varaṇāni kathitāni | tenaikādaśapadārtha ghaṭitasya cakranyāsasya vyutkramavidhānena padārthānāmeva kramavaiparītyaṃ na tadavayavadevatānyāsānām | ācārānarodhenoktajñāpakānāṃ sāmānyāpekṣanyasvīkārāt | tena nobhayataḥpāśā rajjuriti dik || 75 || p. 328) trikoṇasthe mahābindau mahātripurasundarīm | śirastrikoṇe pūrvādi kāmeśvaryādikā nyaset || 76 || śirasi bālye dṛśyamānaṃ nimnaṃ trikoṇamiha gṛhyate | tanmadhyasthe mahābindau mūlena devīṃ vinyasya tattrikoṇe pūrvadakṣottarakoṇeṣu kāmesvarīvajreśvarībhajamālinīrnyasedityarthaḥ | atra mūladevyādikamityanenaiva bindau nyāso dhvanita iti vadatāṃ prācāmetachūlokasya pūrvārdhaṃ svapustake nāstītyabhipretam || 76 || bāṇānnetre bhruboścāpau karṇe pāśadvayaṃ punaḥ | sṛṇidvayaṃ tu nāsāgre dakṣiṇādyaṃ tu vinyaset || 77 || netrakarṇayoriva nāsāgrasyāpi dakṣavāmapārśvabhedena dvaividhyamunneyam | dakṣiṇādyamiti jñāpakāt | iha dakṣiṇe kāmeśvarasya vāme kāmeśvaryā āyudhāni pṛthakpṛthagvinyaset, natu prahamacakranyāsa iva militāni, saṃpratipannadevatākatve'pi deśabhedena tantrābhāvāditi viśeṣaḥ || 77 || muṇḍamālākrameṇaiva nyasedvāgdevatāṣṭakam | baindavādīni cakrāṇi nyastavyāni varānane || 78 || muṇḍe dīyamānā rudrākṣādimālā yānyāñśiraḥpradeśānspṛśati teṣu sthāneṣu pūrvādidigaṣṭake vaśinyādyaṣṭakaṃ nyaset | pūrvādidakṣiṇādyapadayoranuvṛttyā prādakṣiṇyeneti labhyate | idānīṃ pūrvacakranyāsasya caramāvayavabinducakramuttaracakranyāsasya nava cakrāṇītyeteṣu sarveṣu vyāpakanyāsānprasaṅgādatraivā'ha - baindavādīnīti | atra cakrapadaṃ bindvādiṣoḍaśadalapadmāntacakrāṇāṃ bhūgṛhacakrāvayavarekhāṇāṃ ca sṛṣṭinyāyena lakṣaṇayā bodhakam | tena binducakrāya nama ityārabhya caturasraprathamarekhāyai nama ityantairekādaśamantraistattaccakrīyadevatānyāsārambhe vyāpakanyāsānkuryādityarthaḥ | anyathā dvitīyacakranyāse devatānyāsamātrakathanādvyāpakanyāsārisaṃkhyā prasajyeta | idameva ca prathamacakranyāse binducakranyāsasya vidhāyakaṃ jñāpakaṃ vā | yattu (ye tu) prāñcaḥ - vaśinyādyāvaraṇanyāsaḥ kimiti nokta ityata āha - baindavādīnīti | bindvādinavacakrāṇi nyastavyānyeva sthūlatvāt | ardhacandrādyunmanyantāni tu bhāvanīyāni | ataḥ sthūla nyāsaprasaṅge sthūlānāmeva p. 329) nyāso vidyata iti bhāva iti vyācakṣate | teṣāṃ yadyevamāśayaḥ - atratyacakrapadasya cakrasthadevatāparatvāddevatānyāsasya ca viśiṣyaṃ viśiṣyaiva kathanena sāmānyena punarayaṃ vidhirvyarthaḥ | atastasya dvayaṃ prayojanam - anuktavāgdevatānyāsaprāptirvibhāvanaparisaṃkhyā ceti | tarhīdamayuktam | cakrapadasya tatratyadevatāparatvābhāvāt | evaṃ prayojanamapi na yujyate | aprasaktasya vibhāvanasya parisaṃkhyāyogāt | vāgdevatānyāsasya kaṇṭharaveṇoktatvācca | atha tatpustake muṇḍamāletyardhaṃ na syāt | ata eva tadvyākhyā'pi tatra na dṛśyata ityucyate tarhi tadīyottaragranthavirodhaḥ | etaduttaragranthe sarvajñādidevīnāmakathanātkathaṃ tā eva grāhyā iti nirṇaya ityāśaṅkya pūrvaṃ vaśinyādīnāmuttaratra sarvasiddhipradādīnāṃ ca viśiṣya kathanena tayormadhye pāriśeṣyātsarvajñādyā eva gṛhyanta iti parihṛtatvāt || 78 || sarvajñādinyāsamāha - netramūle tvapāṅga ca karṇapūrvottare punaḥ | cūḍādike ca nimnārdhe śeṣārdhe karṇapṛṣṭhake || 79 || karṇapūrve tvapāṅge ca tasya mūle ca vinyaset | dakṣiṇādyamityanuvartanīyam | tena dakṣiṇaṃ netramūlaṃ nāsānetrasaṃdhiḥ | apāṅgo netrāntaḥ | karṇasya pūrvabhāga uttarabhāgaśceti dve sthāne | cūḍā śīrṣasthāḥ keśāḥ | tasyā ādibhūtaṃ nimnamaparagale vidyamānam | tata eva keśānāmārambhāttasya cūḍāditvam | purvagalādinimnanirāsāya cūḍādika iti viśeṣaṇāt | tādṛśanimnasya dakṣiṇārthamuttarārdhaṃ ceti dve sthāne | tadidamāha - śeṣārdha iti | tataḥ karṇapṛṣṭhapūrvabhāgau dvitīyanetrasya mūlāpāṅgau ceti daśasu sarvajñādyā vinyasedityarthaḥ | prāñcastu śiraḥkeśādibhāgasya lalāṭarūpatāṃ matvā vyācakṣate - caturthī devatāṃ karṇapṛṣṭhe vinyasetpañcamīṃ lalāṭe nyasediti saṃpradāyaḥ | ṣaṣṭhīṃ paścānnimne | tadidaṃ netramūlamārabhya vṛttākāranyāsasya prathamamardham | evamavaśiṣṭārdhe'pi nyasedityāha - śeṣārdha iti | śeṣārdhe'pi netramūlamārabhya nyāso mā prasāṅkṣīdata āha -karṇapṛṣṭhaka ityādīti tadidaṃ svakīyabhramāpahnavārthaṃ śiṣyadandhanamātramityupekṣyam || 79 || p. 330) sarvasiddhyādikaṃ kaṇṭhe prādakṣiṇyena vinyaset || 80 || hṛdaye manukoṇasthāḥ śaktayo'pi ca pūrvavat | aprādakṣiṇyeneti na padacchedaḥ | (anyathā vāmā) vartenetyeva brūyāt | ataśca pūrvavaditipadasyāpi prādakṣiṇyenetyevārthaḥ | pūrvoktanikhilacakrasāūpyā | manukoṇasthāścaturdaśārasthāḥ śaktaya iti dvitīyārthe prathamā | supāṃ supo bhavantīti vidhānāt | nyastavyā iti śeṣo vā || 80 || nābhau tvaṣṭadalaṃ tatra vaṃśe vāme ca pārśvake || 81 || udare savyapārśve ca nyasedādicatuṣṭayam | vaṃśavāmāntarālādi nyasedanyaccatuṣṭayam || 82 || nābhāvantaraṣṭadalaṃ padmaṃ vicintya tatra pṛṣṭavaṃśo vāmapārśvamudaraṃ dakṣapārśvaṃ ceti paścimādidikcatuṣṭaye yaddalacatuṣṭayaṃ tatra krameṇānaṅgakusumādicatuṣṭayaṃ nyaset | vaṃśavāmapārśvayorantarālaṃ vāyavyakoṇamārabhya nair- ṛtyakoṇaparyantaṃ tvidigdalacatuṣṭaye'naṅarekhādicatuṣṭayaṃ vinyaset | savyaṃ dakṣiṇavāmayoriti kośāddakṣaparo'yaṃ śabdaḥ | vāmaparatve tvasavyeti cchedaḥ || 81 || 82 || svādhiṣṭhāne nyasetsvasya pūrvāddakṣāvasānakam | svādhiṣṭhāne ṣoḍaśadalaṃ vicintya taddaleṣu pūrvadalamārabhya kāmākarṣiṇyādinityā nyaset | etāvatparyantaṃ prāptaṃ prādakṣiṇyamapavadati - dakṣāvasānakamiti | ihaivāprādakṣiṇyena nyastavyā ityarthaḥ | prāñcastu - pratidiśaṃ catasraścatasraḥ śaktayo nyastavyā ityāhuḥ | tanna | sarveṣu nyāseṣu tattaccakracintanasyā'vaśyakatvena cintiteṣu daleṣveva yathāsaṃkhyanyāyena pūjanasyeva nyāsasyāpi yuktatvāt | tattaccintanasya nābhau tvaṣṭadalamityanenaikadeśakīrtanana jñāpitatvāt | mūlādhāre nyasenmudrādaśakaṃ sādhakottamaḥ || 83 || puraḥ savye ca vaṃśa ca vāme caivāntarālake | ūrdhvādho daśa mudrāśca ūrdhvādhovarjitaṃ punaḥ || 84 || brahmāṇyādyaṣ'kaṃ dakṣajaṅghāyāṃ tāśca pūrvavat | p. 331) vāmajaṅghāṃ samārabhya vāmādikramato'pi ca || 85 || siddhyaṣṭakaṃ nyasetteṣu dvayaṃ pādatale nyaset | puraḥ pūrvasyāṃ diśi, savye dakṣiṇasyāṃ, vaṃśe pratīcyāṃ, vāma udīcyām | antarālaka āgneyādīśānāntavidikcatuṣṭaye | aṣṭadale prathamadigantarālādevā'rambhadarśanāt | teneśādivāyavyantakramaśaṅkā nirastā | ekatra nirṇīta iti nyāyāt | ūrdhvādhaḥ, mūlādhārasya(stha)karṇikātva(kordhvādhaḥ)pradeśayoḥ | evaṃ daśasthāneṣu mudrādaśakaṃ nyaset | madhyarekhānyāsamāha - ūrdhvādhovarjitamiti | pūrvavaprāgādidikṣvāgneyādividikṣu ca prādakṣiṇyena catasraścatasra ityaṣṭau devatā nyaset | navamadaśamadevatayorabhāvādeva prāptaṃ varjanamūrdhvādhovarjitapadenānūditam | prāñcastu - ūrdhvādhovarjitaṃ punariti pādastṛtīyarekhāvākya evānvitaḥ | puraḥ savye cetyatrāpi punarityeva pāṭho na tāvadrepha iti bhrāmyanto vyācakṣate | nanu mūlādhāre mudrādaśakadhyānena nyastavyaṃ kimityāśaṅkāyāmāha-punariti | punaḥ śabdānnābhau tvaṣṭadalamityaproktāni sthānāni punarihāpi grāhyāṇyucyante | vaṃśe pṛṣṭhavaṃśe, savye vāmapārśve | cakārādudaradakṣapārśvayorgrahaṇam | vaṃśasavyapadayorvyutkrameṇānvayaḥ | vāme'ntarāle vāyavyakoṇe | cakārādīśānāgninir-ṛtikoṇaparigrahaḥ | pratīcyādyudagantadikcatuṣṭaye vāyavyādinir-ṛtyantavidikcatuṣṭayadharmātideśa eva tātparyagrāhakaḥ | nanūrdhvādha iti kimāntaraṃ sthānadvayaṃ netyāha - ūrdhvādhovarṇitamiti | indreśānayormadhya ūrdhvasthāne, varuṇanir- ṛtyormadhye'dhaḥsthānamityartha iti | tadidamatīva prāmādikaṃ, svarūpākhyānamevāsya pratyākhyānaṃ prakīrtitamiti dik | prathamarekhānyāsamāha vāmajaṅghāmiti | vāmajaṅghāyāḥ pūrvabhāgamārabhya dakṣajaṅghāyāṃ yadyadavayaveṣu yena krameṇa devatāṣṭakanyāsastadvadeva vāmajaṅghāyāmapi nyāse satyarthāttadvaiparītyamevaṃ phalatītyāśayenā'ha - vāmādikramata iti | u(prāgu)tarapaścimadakṣiṇadikṣu īśānā'gneyāntavidikṣu ceti krameṇetyarthaḥ | pādatale pādataladvaye | adyāpyupasthitatvādvāmādikramata ityuktatvādādau vāmaṃ tato dakṣamiti kramaḥ | prāñcastu dakṣajaṅghāyāṃ pūrvavadityanena paścimadidikṣu vāyavyādyantarāleṣu ceti vyākhyāya vāmajaṅghāmityatrāpi pūrvavaditipadānuvṛttimabhivetva p. 332) paścimabhāgamārabhyeti vyākhyāya vāmādikramata iti padaṃ vāmāntarālādikramārthakaṃ svīkṛtya śiṣṭadvayamekasminneva pādatale nyasediti vyācakhyuḥ | tatsarvaṃ prāmādikameveti spaṣṭam || 83 || 84 || 85 || cakranyāsopasaṃhārapūrvakaṃ tadīyavāsanāṃ vidhatte - kāraṇātprasṛtaṃ nyāsaṃ dīpāddīpamivoditam || 86 || evaṃ vinyasya deveśi svātmābhedena cintayet | kāraṇaṃ sarvajagatkāraṇaṃ śivaśaktisāmarasyāpannaṃ brahma tasmātprasṛtamidaṃ cakranyāsanāmakaṃ karma | ata eva prasāraparamārthanyāyena tadrūpameveti dṛṣṭāntena draḍhayati-dīpāditi || 86 || tadevamuktarītyā svadehe vinyasya svasya(śca,) ātmā ca tayorabhedena kāraṇanyāsau yathākramaṃ cintayet | svaśabdo jīvātmaparaḥ | ātmaśabdo dehaparaḥ | svo jñātāvātmanītyamaraḥ | ātmā dehe dhṛtau jīva iti viśvaḥ | tripurasundaryabhinnamātmānaṃ tadāvaraṇadevatāsamūhābhinnaṃ svadehaṃ ca vibhāvayediti bhāvaḥ | tataśca karaśuddhyādinyāsaṃ kuryātsamāhitaḥ || 87 || sṛṣṭicakranyāsottaraṃ karaśuddhinyāsaścaturāsananyāso rakṣāṣaḍaṅganyāso vāgdevatānyāsa iti purvatantroktaṃ nyāsacatuṣṭayaṃ kuryāt || 87 || atha navayoninyāsamāha - śrotrayościbuke caiva śaṅkhāsyeṣu dṛśornasi | aṃsadvaye ca hṛdaye nyasetkūrparakukṣiṣu || 88 || jānvandhupādaguhyeṣu pārśvahṛtsu stanadvaye | sakaṇṭhe navayonyākhyaṃ nyasedbījatrayātmakam || 89 || idaṃ ca ślokadvayaṃ prācāṃ ṭīkāsvadhṛtamapi pustakeṣūpalabhyamānatvādvyākhyāyate | atra saptaviṃśatāvavayaveṣu tribhistribhiravayavairekaikā yonistāsāṃ koṇatrayeṣu punaḥ punarbījatrayaṃ nyasedityarthaḥ | atra bījatrayapadaṃ bālābījatrayaparamiti saubhāgyaratnākarakāraḥ | pañcadaśīkūṭatrayaparamiti tu subhagārcāratnākaraḥ | yattu bālayā tripureśānyā navayonyaṅkitaṃ nyasediti jñānārṇave vacanaṃ p. 333) tatra bālāto'tideśaprāptaṃ yadbālayā navayonyāṅkitaṃ nyasedityanūdya (te) tattripureśānyetyanena pañcadaśyāḥ karaṇatvavidhānaparam | navyāstu-tripureśānyā iti ṣaṣṭhyantaṃ tena yatpañcadaśīsaṃbandhinavayoninyāsaṃ kuryāttadvālayetivacanavyaktyā bālāyā eva karaṇatvavidhiḥ ata evottaravāntarnavayoninyāse punarbālāṃ samuccāryetyatra punaḥśabda upapadyata ityāhuḥ | tanna | tathātve prakṛtita eva tallābhe punarvidhivaiyarthyāpatteḥ | naca prakṛtitaḥ prāpte'pi nyāse tatkaraṇe bījānāṃ kūṭa trayeṇa vāve prāpte pratiprasavatvena tatsārthakyamiti vācyam | kūṭatrayasya karaṇatvena vidheradarśanena kūṭairbījabādhāyogāt | punaḥpadaṃ tu navayoninyāsāvṛttibodhakaṃ satsārthakaṃ bhaviṣyati | astu vā tasmiṃstantre bālayaiva nyāsavidhiḥ | prakṛte tu kūṭairevetyapi jñeyam | atra trikoṇanyāse pūrvavāgrādiprādakṣiṇyenetilekhanātsa eva vā | śrotrayościbuka itipāṭhakramānusāreṇā'dau śrotrayostataścibuka iti vā | tatrāpi śrotranetrādau dakṣiṇādyatvasya tatra tatroktatvāttathaivehāpi | ācārānuguṇyāttpādau vāmaśrotre nyāso yuktaḥ | vāmādikamata iti padasya saṃnihitatvenānuvṛttisaṃbhavāt | ayaṃ ca navayoninyāso dvividho bahirantarbhedāt | bāhyastu sāṃpratamuktaḥ | āntarastu mūlādhārādibrahmarandhrānteṣu navasu sthāneṣu caturasrāvṛttāḥ (tāḥ) svābhimukhāgrā nava yonīrvicintya tāsu kārya iti bahavaḥ | tatra pramāṇaṃ mṛgyam | yattu jñānārṇave vacanam - punarbālāṃ samuccārya caturasraṃ ca cintayet | golakaṃ nyāsayogena śrīcakraṃ paricintayet || ṣaṭcakreṣu lalāṭe ca sīmante ca śirobile | nava sthānāni saṃkalpya nyaseddevi tataḥ param || śrīvidyāṃ brahmarandhre tu pṛṣṭhato guravaḥ kramāt | tithinityāstato devi mātṛkāsvarasaṃyutāḥ || mātṛkāvannyaseddevi vaktre saubhāgyadāyinīḥ | p. 334) prakaṭādyā nyasetpaścādādhārādiṣu mantravit | ityantaṃ, tasmāyamarthaḥ - bahirnavayoninyāsānantaraṃ punarbālāmuccārya caturasrādigolakāntaṃ śrīcakraṃ mūlādhārādibrahmarandhrānteṣu navasu sthāneṣu nyāsopāyatvena vicintya teṣu nyaset | arthācchrīcakradevatā ityarthaḥ | caturasraśabdo bhūgṛhaparaḥ | golakaśabdo binduparaḥ | nyasedityanenā'kṣiptā devatā ekādaśādhikaśatasaṃkhyā eva sidhyerannata āha - śrīvidyāmiti | bindau devīṃ tatpṛṣṭha oghatrayaṃ tadanantare trikoṇe trithinityāśca nyasediti viśeṣa ityarthaḥ | evaṃ sṛṣṭicakranyāsaṃ saṃpūrṇaṃ vidhāya vaktre nityāmaṇḍalanyāsaṃ kuryāt | tata ādhārādiṣu navasu prakaṭādiyoginīnyāsaṃ kuryāditi | kecittu bālayā caturasravṛttayościntanaṃ tato nityāmaṇḍalanyāsastataḥ prakaṭādiyoginīstrailokyamohanacakraviśiṣṭā nyasedityartha ityāhuḥ | tanna | śrīcakraṃ cintayedityasya dūrasthena prakaṭādivākyena sahānvayasyāyuktatvāt | śrīvidyāṃ brahmarandhra iti vākyasyālagnakatvāpaeśca | navyāstu - śrīcakrapūjāprakaraṇe mūladevīpūjotaraṃ tithiniyāpūjanātyāggurumaṇḍalapūjanasyākathanena tādṛśakramaviruddho nyāso'tra na yuktaḥ | kiṃca, nityāmaṇḍalasya trikoṇa eva nyasanīyatvena mukhe svarasthāneṣu tannyāsakathanamasamañjasa navayoninyāsottaraṃ caturasravṛttacintanaṃ ca vyartham | tasmānnātra sṛṣṭicakranyāsasya carcā'pi | śrīvidyāṃ brahmarandhre tvityardhaṃ tu tantrāntarīyaṃ kenacidbhrāntena prakṣiptam | ata eva tantrasāre tadardhaṃ na dṛśyate | dṛśyate | aprakṣiptatve vā svātantryeṇa śrīvidyānyāsagurunyāsayoḥ pratipādakatvena vyākhyeyam | tasmāccaturasrāvṛttāḥ (tāḥ) svābhimukhāgrā nava yonīrādhārādiṣu vicintya svagrādiprādakṣiṇyenāntarnavayoninyāsavidhānārtha evaiṣa saṃdarbhaḥ | golakanyāsayogenetyasyārthastu cintyo gurumukhādvagantavyo veti vyācakṣate | tadatīva sāhasam | pūjākramanyāsakramayorvirodhasyāprayojakatvāt | yathāvacanamanuṣṭhātuṃ yuktatvāt ata eva nityānāṃ mukhe nyāso'pi yujyate | athāpi tithinityāstata ityanena trikoṇe nyāsavidhiḥ | mātṛkāvannyasediti tu śrīcakranyāsānte vidhīyamāno nyāso bhinna eveti vyākhyātatvādapyadoṣaḥ | vacanena vidhīyamānasya p. 335) caturasravṛttacintanasya vaiyarthoktistvatīva camatkṛtā | tvatpakṣe śrīvidyāgurunyāsayorvaiyarthyoktau vā kimuttaram | prakṣiptatvoktistu sāhasameva | grathāntare tadadarśanasyāprayojakatvāt | cakranyāsacarcāyā apyabhāve śrīcakraṃ paricintayeditivākyasya bhavapakṣe kā gatiḥ | navayonicintanādivācakapadagandhābhāve'pi tadaṅgīkāraḥ śrīcakrādipadakadambasattve'pi na taccaryetyuktistu pakṣapāto vyāmoho vā | golakapadasyārtho nāthamukhādvedya ityuktistu śiṣyadandhanamātram | tasmātpaddhatikārairvilikhyamāne'ntarnavayoninyāse tantrāntaraṃ mūlamantreṣyamiti dik || 88 || 89 || śrīvidyānyāsamāha - mūrdhni guhye ca hṛdaye netratritaya eva ca | śrotrayoryugule devi mukhe ca bhujayoḥ punaḥ || 90 || pṛṣṭhe jānuni nābhau ca vidyānyāsaṃ samācaret | guhye mūlādhāre | jānunīti jātāvekavacanaṃ, tena pañcadaśa sthānāni, teṣu yathākramaṃ pañcadaśākṣarāṇi nyaset | prāñcastu - ekaikasya kūṭasyaiva nyāsaṃ vadanto vidyāyāḥ pañcavāramāvṛttiṃ menire | tatra mānaṃ ta eva jānate | pratyuta mūlavidyāpañcadaśārṇānmūrdhni mūla ityādikalpasūtravirodhaḥ spaṣṭaḥ || 90 || karaśuddhiṃ punaścaiva āsanāni ṣaḍaṅgakam || 91 || śrīkaṇṭhādīṃśca vāgdevīrādhāre hṛdaye punaḥ | śikhāyāṃ baindavasthāne agnicakrādikā nyaset || 92 || vidyānyāsottaraṃ punarapi karaśuddhicaturāsanarakṣāṣaḍaṅganyāsānvidhāya śrīkaṇṭhādinyāsaṃ kṛtvā punarvāgdevatā vinyaset | mūlādhārādisthānacatuṣṭaye'gnicakrādimantracatuṣṭayena kāmeśvaryādidevatācatuṣṭayaṃ nyasedityarthaḥ | prāñcastu - karaśuddhyādīnāṃ nāmānyāhetyamuṃ granthamavatārayanto nyāsacatuṣṭayasyānāvṛttiṃ menire | tatpunaḥśabdaviruddhaṃ tataśca karaśuddhyādinyāsaṃ kuryātsamāhita ityasya vaiyarthyāpādakaṃ ca | vidhyorabhyāse'pyarthasya sakṛdanuṣṭhāne pāṭhena kramanirṇayānāpattiśca | p. 336) śrīkaṇṭhādinyāso yathā mantramahodadhāvekaviṃśe taraṅge muniḥ syāddakṣiṇāmūrtirityādibhirūnaviṃśatyā ślokaiḥ kathitastatraiva draṣṭavyaḥ | agnicakrādinyāsastu varivasyāprakāśe'smābhirlikhitaḥ || 91 || 92 || tattvatrayaṃ samastaṃ ca vidyābījatrayānvitam | pādādinābhiparyantamāgalaṃ śirasastathā || 93 || vyāpakaṃ ceti vinyasya svātmīkṛtya paraṃ punaḥ | saṃtarpayetpunardevīṃ saumyāgneyāmṛtadravaiḥ || 94 || ātmatattvaṃ vidyātattvaṃ śivatattvamiti tattvatrayaṃ tatsamaṣṭisturīayatattvaṃ samastam | eteṣāṃ svarūpāṇi pūrvameva varṇitāni | vidyā pañcadaśī ca bījatrayaṃ ceti dvaṃdvaḥ | etaccatuṣṭayenānvitaṃ tattvacatuṣṭayaṃ kuryāt | tatra tattvatraye bījatrayayogaḥ pañdaśyāsturīyatattve yoga iti tantrāntarasiddhaḥ kramaḥ | tathā ca - ātmatattvāya nama ityādayo mantrā bhavani | prāñcastu - vidyāyā bījatrayamiti tatpuruṣamaṅgīkurvantasturīyatattve tu turīyavidyāṃ trayodaśākṣarīṃ yojayanti | tadayathākṣaram | nyāsasthānāni mantrakrameṇā'ha - pādādīti | āgalaṃ nābhyādikaṇṭhāntam | ā śirasaḥ kaṇṭhādiśirontam | tathetyasmātparatrā'ṅaḥ praśleṣaḥ | vyāpakaṃ sarvāṅga ityarthaḥ | paraṃ brahma punaḥ svātmīkṛtya svābhedena vibhāvya | parānyāsamāha - saṃtarpayediti | somasyedaṃ saumyaṃ brāhmaṇāderākṛtigaṇatvātṣyañ | agneridamāgneyaṃ sarvatrāgnikalibhyāṃ ḍhagvaktavyaḥ | candrāgnyoramṛtadravaiḥ svātmābhinnāṃ devīṃ saṃtarpayet | brahmarandhrasthacandramaṇḍale'mṛtakuṇḍalinī liṅgarūpā, mūladhārāgnikuṇḍalinī yonirūpā tayoradhaścordhvaṃ ca prasṛtayoḥ sāmarasyānnirgaladbhiḥ kramātsaumyāgneyapadavācyāmṛtadhārāsārairānandamanubhavediti bhāvaḥ || 93 || 94 || nyāsakāṇḍamupasaṃharati - evaṃ caturvidho nyāsaḥ kartavyo vīravandite | ṣoḍhānyāso'ṇimādyaśca mūladevyādikaḥ priye || 95 || karaśuddhyādikaścaiva sādhakena susiddhaye | ṣoḍhānyāsaḥ ṣaḍavayavakaḥ | aṇimādikamūladevyādikau pratyekamekadaśāvayavakau | p. 337) karaśuddhyādika ṣoḍaśāvayavakaḥ | tatra karaśuddhiścaturāsanaṃ ṣaḍaṅgakaṃ vāgdevateti catuṣkaṃ dviḥ | navayonirvidyānyāsaḥ śrīkaṇṭhādiragnicakrādistattvanyāsaḥ parānyāsaśceti ṣaṭ | saptamapaṭalārambhe kathitau cakreśvarīnyāsau dvāviti bhedāt | anayoraṇimādinyāsottarānuṣṭhānapakṣe caturdaśāvayavaka eva | evaṃ catuścatvāriṃśatā nyāsairghaṭitāścatvāro gaṇanyāsā ityarthaḥ || 95 || eteṣāṃ caturṇāṃ nyāsagaṇānāṃ kālabhedena vyavasthāmāha - prātaḥkāle'thavā pūjākāle vā homakarmṇi || 96 || japakāle'thavā teṣāṃ viniyogaḥ pṛthakpṛthak | pūjākāle samastaṃ vā kuryātsādhakapuṃgavaḥ || 97 || prātaḥkāle saṃdhyādimātṛkānyāsāntakarmottarakāle, pūjākāle pātrāsādanātpūrvaṃ, homakarmaṇi naivedyakālīnahomārambhe japakāle kuladīpanivedanottaram | vyavasthayā kartumaśaktau tvāha - pūjākāle samastaṃ veti | samastaṃ caturvidham | kramastu pāṭhakramaśrautakramābhyāmukta eveti bhāvaḥ | tadayaṃ mathito'rthaḥ - parapūjānantaraṃ ṣoḍhānyāsastato'nimādyā ekādaśa tato bāhyāntarau cakreśvarīnyāsau tato mūladevyādikā ekādaśa tataḥ karaśuddhiścaturāsanaṃ rakṣāṣaḍaṅgaṃ vāgdevya iti catuṣkaṃ navayoni (vidyā) nyāsau dvau punaḥ karaśuddhyāditrayaṃ śrīkaṇṭhādirekaḥ punarvāgdevyastato'gnicakrādistattvanyāsaḥ parānyāsaśceti trayaṃ saṃhṛtya catuścatvāriṃśannyāsāstato'parapūjāparāparapūjānyatarāṅgaṃ pātrāsādanādīti krameṇānuṣṭhānamiti sidhyati || 96 || 97 || ṣaṭtriṃśattattvaparyantamāsanaṃ parikalpya ca | guptādiyoginīnāṃ ca mantreṇātha baliṃ dadet || 98 || kṣityādiśivāntānāṃ ṣaṭtriṃśatastattvānāṃ madhye pūrvapūrvasyoparyuttarottarasya vibhāvanapūrvakaṃ kṣityaptejovāyvityādisadāśivaśaktiśivāntamuccārya tattvātmakayogapīṭhāya nama iti mantreṇa tadupari brahmarūpaḥ svayamupaviṣṭa eva vibhāvayet | tathāca kalpasūtraṃ pīṭhamanunā'sane samupaviṣṭa iti | īdṛśasyā'sanasya paritaḥ kalpanaṃ nāma tattvādhikaraṇakopaveśanavibhāvanādicakrālaṃkārāntāvayavaka ekaḥ p. 338) padārthaḥ | teṣāmavayavānāmāsanadārḍhyārthatvenā'sanabhavatetikartavyatārūpa tvāt | tataścā'sanaṃ parikalpya samastaṃ kuryāditi pūrveṇānvayāccakrālaṃkārottaraṃ nyāsajālaṃ vidadhītetyarthaḥ siddhaḥ | parikalpyetyasya dadedityanenānvaye'thetipadasya vaiyarthyāpattyā purvaślokoktakriyayaivānvayasya vaktavyatathā'sananyā-athā (sā) parapūjānyāsayoḥ pāṭhaprāptakrāsyāpyanayaiva śrutyā bādho'stviti tu na śaṅkyaṃ, vihitastvātmapūjana itiktapratyayasyāpi śrutitvena śrutipāṭhobhayena kevalaśrutereva saṃkocanīyatvāt | athā'sanopaveśanasyāvayavāneva vivṛṇoti -guptetyādibhiḥ | guptāyā ādirguptādiriti ṣaṣṭhītatpuruṣa ekā prakaṭetyarthaḥ | guptādiśca guptādayaśceti ekavacanabahuvacanāntayordvaṃdvāpavādakaikaśeṣeṇa guptādaya iti rūpaṃ prakaṭādyā navetyarthaḥ | tāsāṃ yoginīnāṃ mantreṇa samaṣṭimantra iti prasiddhena samastaprakaṭetyādirūpeṇa balimannodakādirūpaṃ dadet, dadyāt | māntravarṇikya eva balidevatāḥ | athetiśabda upaveśanavibhāvanarūpaprathamāvayavānantaryaṃ bodhayati | dadadāna ityātmanepaditvena prasiddhāddhātvantarādanudāttatvalakṣaṇasyā'tmanepadasyānityatvātpa rasmaipade sati dadediti rūpam | idaṃ balidānamapyāsaparyāsamāptyāsanīyavighnanirāsārthatvādavāntarapra karaṇāccā'sanasyaivāṅgam | prāñcastu - āsanaśabdaḥ śrīcakraparaḥ | guptādītyetatprāksamastaprakaṭetyasyādhyāhāraḥ | baliśabdaḥ puṣpāñjaliparaḥ | tena nyāsajālānantaraṃ svātmānaṃ śrīcakratvena vibhāvya samaṣṭimantreṇa svaśirasi puṣpāñjaliṃ nikṣipedityartha iti vyācakhyuḥ | tadidaṃ na vidhau paraśabdārtha itinyāyaviruddhaṃ kalpasūtrādikramaviruddhaṃ cetyupekṣitam || 98 || piṇḍarūpapadagranthibhedanādvighnabhedanam | guhyahṛnmukhamūrdhasu vidyānyāsena sundari || 99 || piṇḍaḥ kuṇḍalinī śaktirityādisvacchandasaṃgrahoktarītyā piṇḍaśabdena mūlādhāramucyate | padaśabden sāmīpyānmaṇipūraṃ, rūpaśabdenāpyājñācakram | eteṣu triṣu krameṇa brahmaviṣṇurudragranthayaḥ santi | evaṃ guhyaśabdena li"gaṃ, mukhaśabdena lalāṭaṃ, guhyādicatuṣṭaye vāgbhavādikūṭatrayaṃ mūlavidyā ceti catuṣṭayasya nyāsena granthitrayasya bhedanaṃ bhavati | tena cā'ntaravighnā bhidyanta ityarthaḥ | kecittu p. 339) granthipadena brahmarandhramucyate | tatra turīyabījasya nyāsaḥ kārya iti vyācakṣate || 99 || evamāntaraṃ vighnanirāsamuktvā bhaumanābhasadivyabhedena trividhānāṃ bāhyavighnānāṃ nirasanopāyamāha - yāgamandiragāṃścaiva vighnānutsārya mantravit | apasarpantu te bhūtā ye bhūtā bhūmisaṃsthitāḥ || 100 || ye bhūtā vighnakartaraste naśyantu śivajñayā | pārṣṇighātena bhāumāṃśca tālena ca nabhogatān || 101 || astramantreṇa dṛṣṭyā ca divyānvighnānvyapohayet | dikṣūrdhvādhaṃstato vahniprākāraṃ paribhāvayet || 102 || apasarpantvitiślokātmakaṃ mantramuccaranvāmaparṣṇi bhūmāvamihanyāt | tena bhaumavighnanirāsaḥ | mantrārthastu spaṣṭaḥ | vāmakaratale dakṣamadhyamātrjanībhyāmabhighātarūpeṇa tālenantarikṣagatānvighnāhnanyāt | atrāpi pūrvamantrasyaiva karṇatvaṃ ye bhūtā vighnakartār iti mantraliṅgasyāviśeṣeṇa prayogasamavetārthaprakāśakatvāt | ata eva vighnānutsāryetyatra bhaumanabhogate dve eva vighnaviśeṣaṇe | mantraviditi kathanaṃ tayornirāsa eva mantrasya karaṇatvamitidyotanāyeti saṃgacchate | paraṃ tu pratipradhānanyāyena mantro na dvirāvartanīyaḥ | dvitīyāvṛttau bhūmisaṃsthitā ityaṃśasyāsamavetārthaprakāśakatvapatteḥ | ataḥ sakṛdeva mantramuccaranpārṣṇighātatālau yaugapadyena kurvanvighnadvayanirāsaṃ kuryāditi niṣkarṣaḥ | anenaiva nyāyena divyavighnanirāse'pi karaṇatvena prāptamimaṃ mantramapavadti astreti | pañcadaśyā hṛdayādiṣaḍaṅganyāse mantro yastenetyarthaḥ | astrāya phaṭ, iti jātimātreṇetyanye | phaṭpadamātreṇetyapi kecit | dṛṣṭyā krūradṛṣṭyā'valokanena | tato daśadikṣu vahnibhayaṃ prākāraṃ parito bhāvayet || 100 || 101 || 102 || sāmānyārghyeṇa deveśi mārtaṇḍaṃ paripūjayet | prakāśaśaktisahitamaruṇākalpamujjvalam || 103 || grahādiparivāraṃ ca viśvatejovabhāsakam | p. 340) pātrāsādanavidhau hi paddhatikārāḥ kalaśaḥ sāmānyārghyaṃ viśeṣārghyamātmapātraṃ gurupātraṃ śaktibaṭukabhogādipātrāṇi ceti yathāyathaṃ likhanti | teṣu sāmānyārghyavidhānena tatpātramāsādya tatratyajalena prakāśaśaktisametaṃ mārtaṇḍaṃ pūjayet | aruṇā ākalpā bhūṣaṇāni yasya tam | grahāḥ somādayo'ṣṭau | ādiśabdena māṭharaḥ piṅgalo daṇḍaścaṇḍāṃśoḥ pāripārśvakā gṛhyante | ṣaḍaṅgāni gṛhyanta ityanye || 103 || saumyāgneyayutairdevi rocanāgurukuṅkumaiḥ || 104 || mūlamuccārayansamyagālikheccakrarājakam | yoginīmūlamantreṇa kṣipetpuṣpāñjaliṃ tataḥ || 105 || maṇimuktāpravālairvā vilomaṃ mūlavidyayā | aśūnyaṃ sarvathā kuryācchūnye vighnā anekaśaḥ || 106 || gorocanāditrayaṃ saumāgneyadravābhyāṃ marditaṃ cakralekhane kāraṇaṃ, lekhanī t lekhanyā haimatārayeti jñānārṇave kathitā | saumyāgneyapade parānyāsaprakaraṇe'nupadameva vyākhyāte | kuṇḍagolo drave iti yāvat | taduktaṃ kumārīkalpe cakrarājaṃ prakṛtya - etattu vilikhettamre kuṇḍagolavilepite | svayaṃbhukusumairyukte kuṅkumāgurusevite || iti | svatantre'pi - itthaṃ vinyastadehastu cakrarājaṃ likhetsudhīḥ | svarṇe vā rajate tāmre pāṣāṇe vā'ṣṭadhātuṣu || svayaṃbhukusumaṃ kuṇḍagolotthaṃ rocanā'guruḥ | kāśmīramṛganābhī ca madyaṃ ca malayodbhavam || eṣa gandhaḥ samākhyātaḥ sarvadā caṇḍikāpriyaḥ | etena gandhayogena yonicakraṃ samālikhet || iti | prāñcastu - saumyaṃ karpūram | ghanasāraścandrasaṃjña iti kośāt | āgneyaṃ kāśmīra | kāśmīrajanmāgniśikhapiti kośāt | etatpañcakaṃ kāraṇena marditaṃ satkāraṇamiti vyākhyam | iti parānyāsaprakaraṇe mūlakṛtā sūcitaṃ saumyāgneyapadayorarthaṃ p. 341) svayamupapādyāpi kathamiha vyasmārṣuḥ | yattu pūrvatantre sindūrādernirapekṣakāraṇatvamuktaṃ tadīdṛśadravyālābhe'nukalpatvena jñeyam | navyāstu - yadā bhūmau bhūprastāro likhyate tadā kuṅkumarajobhiḥ pūraṇaṃ meruprastāraścetsindūrarajobhistāmrādipaṭṭe cedrocanādipaṅkena lekhanamiti vyavasthāmāhuḥ | tatra pramāṇaṃ bhṛgyam | bhavadabhimate jñānārṇavatantre - bhūpradeśe same śuddhe sindūrarajasā'pi vā | kuṅkumasya rajobhirvā bhūmau cakraṃ samālikhet || iti śloke pratyuta sama iti padena bhūprastārasyaiabhimatighvananena meruprastārasya bhavattantrānabhimatatvāt | yattu śrīcakramapi deveśi merurūpaṃ na saṃśaya ityarṇavavacanaṃ tadetaccakraṃ merurūpaśrīvidyārṇaiḥ samuddhṛtamitivacanāntare merurūpamiti sabindukapāṭhamapalapya śrīvidyārṇapadena samastatāmaṅgīkṛtya navārṇamerunāmakamantrāntarasyanikhilaśrīvidyāmantraghaṭakatvāttād. rśākṣaraireva cakrotpatterlakāraḥ pṛthivībījaṃ tena bhūbimbamucyata ityādi tatraiva kathanācca sarvānugatatvarūpadharmavattvamātreṇa sādṛśyābhiprāyamiti bhavadbhireva vyākhyātattvena virodhācca | yadapi bhūpradeśe bhūmāvitipadadvayayavaiyarthyāpātādasamai iti cchittvā bhūmāveva mervānuguṇyena viṣame pradeśe likhediti vyākhyeyamiti | tadapi na | likheditikriyāyā apakarṣeṇa dvayorapi bhinnavākyatvena tadghaṭakapadadvayasya vaiyarthyābhāvāt | etattantre'pi bhūpradeśe same śuddha ityetatsamānacchāyena vākyena bhūprastārasyaiva dhvanitatayā tatsaṃvādāyaivameva vyākhyātumucitatvācca | astu vā tantrarājagaurīyāmalādisaṃmatasya meruprastārasyeha dhvananamātraṃ tathā'pi rocanākuṅkumābhyāṃ ceti vidhau sindūrarajaseti vidho ca tṛtīyāvibhakteraviśeṣe'pi kvacicchuṣkacūrṇapūraṇaṃ kvacitpaṅkena lekhanamiti pūrvoktā vyavasthā veti dvayamapyapramāṇakameveti dik | uccārayanniti tu svārthe ṇic, karaśuddhiṃ tu kārayenniṣādasthapatiṃ yājayedityādivadācārthasya prayojakakartṛtvamabhipretya vā | prāñcastu uccāraya/llekhayet, uccarannālikheditipadadvayayādhyāhāreṇa svayaṃ likhetparahastālekhayedveti vyācakṣate | etatpakṣe yasya hastāccakraṃ lekhanīyaṃ sa mūloccāraṇādikāryupāsaka evāpekṣita p. 342) iti nirbandho niṣpramāṇaka āpadyate | lekhanābhyāsaśīlastu likhedyantrāṇi nāpara iti vacanānusāryanupāsakaśilpihastāllekhanaśiṣṭācāro'pi virudhyate | yoginīmūlamantreṇa tatastasmiṃścakre kṣipet | cakramaśūnyakaraṇenālaṃkuryāt | puṣpālābhe tvāha maṇīti | etatpakṣe samaṣṭimantramapavadati - vilomamiti | prātilomyaṃ ca kūṭānāṃ natu pañcadaśākṣarāṇāmiti mantavyam | vighnāḥ saparyāsamāptiparyantamupaveśanarūpasyā'sanasyāntarayā bhaumādayaḥ | etenedṛśacakrālaṃkārasya vighnanirāsārthatvadhvananadvārā'sanapadārthasyāyaṃ caramāvayava iti dhvanitam | tenā'sanaṃ parikalpyetilyapā cakraṃ vilikhyālaṃkṛtya nyāsajālaṃ vidadhītetikalpasūtre sphuṭīkṛtaḥ kramaḥ sūcito bhavati | yastvāsanāvayavānāṃ vyutkramaḥ kalpasūtre dṛśyate sa tantrāntaramūlaka iti draṣṭavyam || 104 || 105 || 106 || sāmānyārghyasyāvāntaraprakaraṇena prāptamāsanapadāthāṅgatvamapavaditumāha - śrīcakrasyā'tmanaścaiva madhye tvarghyaṃ pratiṣṭhayet | āgamaśāstrasyānityatvātpratiṣṭhayedityatra na pugāgamaḥ | yadyapi madhyaśabdvo'tra deśaviśeṣavacano na kevalavacanastathā'pi cakrātmamadhyadeśanirṇayasya cakralekhanātpūrvamasaṃbhavāccakralekhanottaramevārghyasthāpanaṃ kuryādityarthaḥ sāmarthyarūpālliṅgāllabhyate, laiṅgikatvādeva vā'sananyāsayoḥ śrutyā vihitaḥ kramo nānaina bādhyate | tenāsanopaveśanādivahniprākāravibhāvanāntaṃ kṛtvā cakraṃ vilikhya puṣpāñjaliṃ dattvā pūrvoktāṃ parāṃ pūjāṃ vidhāya pātrāsādanaṃ kuryāditi kramaḥ sidhyati | kalpasūtre'pyevam | yadyapi sāmānyārghyetikartavyatāyāścaturasrāntarālasthetyādigranthenottaratra kathanādapyayaṃ kramaḥ sidhyatveveti na pāṭhakramamātreṇā'sanapadārthāvayavasaṃdarśena sāmānyārghyasyānuṣṭhānaṃ prasṛjyate | nāpi mārtaṇḍapūjāyāḥ | tasyāḥ sāmānyārghyakaraṇakatvenārthakrameṇa pāṭhakramabādhāt | tathā'pyuttaragranthasya viśeṣārghyetikaraṇakatvenāpyatra kartavyatāvidhāyakatvapakṣa idaṃ prayojanamasyopapadyate | atrā'tmaśabdaḥ svāsanasthānaparaḥ | śrīcakraśabdastu bindutthānaparaḥ | tathaiva saṃpradāyāt | ābhyāmavavibhūtābhyāmardhamantarvedi minotītyādāviva deśaviśeṣo lakṣyate | tasya (madhya) bhāge pātrāsādanaṃ vidhīyate | p. 343) sa ca madhyabhāgo lakṣitadeśasya tredhāvibhāgamantareṇānupapadyamānastamākṣipati | sa ca vibhāgaḥ samaṃ syādaśrutatva ditinyāyātsama eva | tataśca likhitasya sthāpitasya vā cakrasya bindusthānātsvāsanasthānaparyanto yāvāndeśastaṃ deśaṃ tredhā samaṃ vibhajya pūrvāparabhāgayorekaikaṃ bhāgaṃ parityajya madhya) bhāge pātrāṇyāsādayediti sidhyati | sa caikaiko bhāgo dvādaśadvādaśāṅgula iti tu tantrāntaralabhyo'rthaḥ | pātrāsādanaṃ prakramya - sādhyasādhakayormadhye ṣaṭtriṃśadaṅgulaṃ bhavet | dvādaśāṅgulamūrdhvaṃ ca adhobhāge tathāṅgulam | dvādaśāṅgulaṃ madhyasthaṃ tatra saṃsthāpayedbudhaḥ | iti vacanāt | tathāṅgulaṃ dvādaśāṅgulamityarthaḥ | etenātha purato vihāya nijaviṣṭarādaratnimavanimiti prapañcasārasaṃgrahe cakralekhanaṃ svāsanādaratniṃ parityajya parato hastamātrābhūmau tadādhārapīṭhe svanābhisamasūtrocce kāryamiti saṃpradāya ityuktaṃ śaṃkarānandanāthena | atha sāmānyārghyasthāpanamāha pañcabhiḥ | caturaśrāntarālasthakoṇaṣaṭke sureśvari || 107 || ṣaḍāsanāni saṃpūjya trikoṇasyāntare punaḥ | pīṭhāṃśca caturo devi kāpūjā o iti kramāt || 108 || arcayitvā'rghyapāde tu vahnerdaśa kalā yajet | tatra pātraṃ pratiṣṭhāpya tatra sūryakalā yajet || 109 || pātre sūryakalāścaiva kabhādidādaśārcayet | vidhṛte tu punardravye ṣoḍaśendukalā yajet || 110 || amṛteśīṃ ca tanmadhye bhāvayecca navātmanā | navātmanā tato gauri tarpayeddhātudevatāḥ || 111 || ānandabhairavaṃ caiva vaṣaḍantena tarpayet | atra yo vai saṃvatsaramukhyaṃ bhṛtvā'gniṃ cinuyāditi vaiśvānarādihavisrayakramavidhāyake p. 344) vākya uddeśyakoṭau niveśādeva saṃvatsarākhyadhāraṇābhāvapakṣasya kaṇṭharaveṇa vacanāntareṇāvihitasyāpi vidheyatākṣepo'ṅgī kriyate tatheha yantralekhanādikatipadārthānāmekavākya uddeśyakoṭau niveśādeva vidhirunneyaḥ | tenāyaṃ samuditārtha - trikoṇavṛttaṣaṭkoṇacaturasrātmakaṃ maṇḍalaṃ devyāḥ svasya ca madhyasthe svavāmabhāge gandhādinā kuryāt | vidhāya vāmabhāge tu caturasraṃ hi maṇḍalamiti jñānārṇave vāmapadena devīvāmāpekṣayā svavāmasya puraḥsphūrtikatvenopasthitatvāt | devīvāmabhāga eva maṇḍalakaraṇena sāmānyārghyeṇa pūjāsamarpaṇakriyāyāṃ prayogasaukaryalābhātsvadakṣiṇabhāga eva sāmānyārghyasthāpanam | ata eva parivāradevatātarpaṇaikaprayojanakalaśasthāpanāvidhivākye maṇḍalaṃ vāmataḥ kṛtvetyatra svavāmabhāgasyaiva grahaṇamiti tu navyāḥ | taccintyam | svavāmabhāgasya puraḥsphūrtikatvāviśeṣe'pi prayogasaukaryamātrāvalambena vyākhyāvaiṣanyasyāyuktatvāt | tataḥ svāgrādiprādakṣiṇyena ṣaṭsu koṇeṣu sudhārṇavāsanādīni ṣaḍāsanāni tripurādicakreśvarīmantraṣaṭkena kramātpūjayet | tatastrikoṇasya madhye bindusthāne mūlavidyayā kāmarūpapīṭhamabhyarcya svāgrādiprādakṣiṇyena tribhiḥ kūṭaiḥ pūrṇagirijālaṃdharauḍyānapīṭhānkoṇāntarbhāge pūjayet | antaraśabdenaiva pūjanīyacatuṣkasahitena caturṇāṃ sthānānāmupasthiteḥ saṃbhavāt | tato'rghyapāda ādhāre, aimagnimaṇḍalāya daśakalātmane'rghyapātrādhārāya nama iti mantreṇārcayitvā sthāpite yaṃ dhūmrārciṣe nama ityādibhirdaśabhirmantrairvahnikalādaśakaṃ svāgrādiprādakṣiṇyenaiva vartulākāraṃ pūjayet | tasminnādhāre hemādinirmitaṃ pātraṃ śaṅkhaṃ vā klīṃ sūryamaṇḍalāya dvādaśakalātmane'rghyapātrāya nama ityarcayitvā pratiṣṭhāpya tasminsūryakalāstapinyādīrdvādaśa vṛttākāraṃ pūjayet | tāśca sūryakalāḥ kādidvādaśa bhādidvādaśa saṃyojya jātairmantraiḥ pūjayet | atra bhādītyādiśabdena prātilomyena bakārādiḍakārāntā gṛhyante | saṃpradāyāt | na tu saṃbhavanto'pi makārādayaḥ | tena kaṃ bhaṃ tapinyai namaḥ, khaṃ baṃ tāpinyai nama ityādayo mantrā bhavanti | tatra sauḥ somamaṇḍalāya ṣoḍaśakalātmane'rghyāmṛtāya nama iti mantreṇa śuddhajalamāpūrya kāraṇādvindumātrarūpaṃ dravyaṃ dattvā, aṃ amṛtāyai nama ityādibhirmantraiḥ somakalāṣoḍaśakaṃ pūjayet | tato p. 345) navāks'rātmakakūṭamantreṇāmṛteśīṃ kāraṇādhidevatāṃ śuddhajale vibhāvanāpūrvakamarcayitvā punarnavākṣarātmakakūṭāntaramanreṇa ḍākinyādiṣaṭkaṃ saptakaṃ vā namontena pūjayet | tenaivā'nandabhairavaṃ vaṣaḍantena śuddhajalamadhya eva tarpayet | navākṣarātmakakūṭadvayoddhāro jñānārṇave yathā - śivacandrau mātṛkāntaṃ kālaśakrāmbuvahnayaḥ | vāyuśca vāmakarṇena yojito bindunādinā || bījametatsamuccārya tathā cā'nandabhairavam | ṅentaṃ śikhāmantrayuktaṃ punarbījaṃ samālikhet || candraṃ hitvā'dimaṃ kuryātkarṇe vāmākṣi yojayet | sudhādevyai tato vauṣaḍayamānandabhairavaḥ || iti | śivo haḥ | candraḥ saḥ | mātṛkāntaḥ kṣaḥ | kālo maḥ | śakro laḥ | ambu vaḥ | vahnī raḥ | vāyryaḥ | vāmakarṇa ūkāraḥ | sa ca bindunādābhyāṃ yuktaḥ | etadbījānta ānandabhairavāya vaṣaḍityeko mantraḥ | punastasminneva śivacandrayorvyatyāsenokārasthāna īkārayogeṇa ca kūṭāntaraṃ kṛtvā tadante sudhādevyai vauṣaḍityaparo mantraḥ | etaddvayamapi militvaika eva mantra ityapi kecit | atra dvitīyamantro'mṛteśyāḥ | prathamamantrakūṭānte ḍākinyai nama ityādiyojanena ṣaṭsapta vā mantrāḥ kāryā iti vivekaḥ | atroktānāṃ kalādimantrāṇāṃ tantrabhedena bhūyovailakṣaṇyadarśanādihaidaṃparyeṇaikasyāpyanuddhārādvikalpaḥ || 107 || 108 || 109 || 110 || 111 || evaṃ sāmānyārghyetikartavyatāṃ savistaraṃ vidhāya tadatideśapūrvakaṃ viśeṣārghyamardhaślokenopadiśati - tathaivārghyaṃ viśeṣeṇa sādhayetsādhakottamaḥ || 112 || yathā sāmānyārghyaḥ sādhitastathaivārghyāntaraṃ sādhayet | sa tvambusāmānyenāyaṃ tu viśeṣajaleneti viśeṣaḥ | ata eva (pūrvacatuḥśatyāmambukaraṇakasāmānyārghyavidhirukto hemādipātre sādhāre sthāpayedarghyamambune | tiślokadvayena | tatra catvāraḥ pakṣāḥ pūrvasmābhiḥ pradarśitāḥ | teṣu yadi sāmānyārghyavidhiparatvapakṣa- p. 346) stadā'tratyetikartavyatāyāstatratyetikartavyatayā saha samuccayaḥ | viśeṣārghyavidhiriti manoramākārapakṣe tu tatraiva samuccayaḥ | viśeṣārghye'mbuno melanavidhiriti pakṣe'pyevam | viśeṣālābhe pratinidhiriti candrikāpakṣe pūtīkeṣviva somadharmā ambunyapi viśeṣadharmā bhavanti | vastutastu - tatra vidhiriti pakṣe taddharmāṇāṃ vibhajyakathanasvārasyabhaṅgāpatteḥ sāmānyārghyavidhipara eva sa grantho yuktaḥ | ambunetipadasvārasyāt | upapadavibhaktyapekṣayā kārakavibhakterbalīyastvācca | tatrotpannasya sāmānyārghyasya tarpayettena yoginīritivanmārtaṇḍaṃ paripūjayedityapi viniyogavidhiḥ | śrīcakrasyā'nmanaścaiveti tu tasyaiva deśakālavidhiḥ | taduttaraiḥ sārdhaiḥ pañcabhiḥ ślokairviśeṣārghyasya vidhiḥ | tatra caramārdha utpattividhiḥ | pūrvaśokapañcake taditikartavyatāvidhiriti vivekah | utpattividheruttaratraivetikartavyatā varṇanīyeti nirbandhe mānābhāvāt | anyathā vidhṛte tu punardravya ityuktisvārasyavirodhāpatteḥ | dravyapadasya jale tāntrikāṇāṃ svārasikaprayogābhāvāt | binduprakṣepasya maitrāvaruṇaṃ payasā śrīṇātītyādivatsaṃskāramātrasya pātrādhikaraṇakadravyavidhāraṇarūpatvābhāvena tathānirdeśāyogācca | kalpasūtrajñānārṇavādiṣu kalāpūjāyā ādhāramaṇḍalasthāmṛteśyādipūjanasya ca viśeṣārghya eva vidhidarśanena bahuvisaṃvādāpatteśca | sāmānyārghyasthāpana īdṛśavistārasya tantrāntare'nupalambhācca | naca hemādipātraṃ sāmānyārghye tantrāntare na dṛśyate, śaṅkha eva tu prāyeṇa vidhīyata iti vācayam | tatrāpi hemādītyādipadena śaṅkhasyāpi grahaṇasaṃbhavena bhūyovisaṃvādābhāvāt | etena yatprācāṃ vyākhyānaṃ pañcabhiḥ ślokaiḥ sāmānyārghyavidhistanmadhya eva vidhṛte tu punardravya ityādinā viśe.ārghyavidhi stathaivārghyamityanena sāmānyārghyadharmātideśa iti | tatpūrvāparavirodhānnā'dartavyam | naceha pañcabhireva ślokairviśeṣārghyavidhirastviti vācyam | tayorarghyapadavyavahārasya kvāpyabhāvāt | nacaivaṃ satyuttaragranthe gurubhya ātmane ca dravyaviniyogo vidhīyamāno dravyābhāvādvirudhyeteti vācyam | viśeṣārghyasyaiva tatrāpi karaṇatvāt | ata eva kalpasūtram - viśeṣārghyaṃ vidhāya tadbindubhistriḥ śirasi gurupādukāmiṣṭvā'rdraṃ jvalati svāheti tadbindumātmanaḥ kuṇḍalinyāṃ juhuyādetadarghyaśodhanamiti p. 347) śivamiti | prakṛtatantre'pi viśeṣārghyavidhyavyavahitottarameva gurvādipūjākathanena mṛdasti pātraṃ kurvitivākyayoriva pūrvavākyoditasyottaravākyopātte karaṇatabhānāt | yattu navyaistathā sati devīviniyogātpūrvaṃ svasvai viniyogāducchiṣṭadoṣaḥ syādityatastayoḥ pātrayorākṣepa ityuktam | tanna | pātrāntareṇa viśeṣāghyātkiṃcijjalamuddhṛtya gurvādipūjane nocchiṣṭadoṣaprasaktistāvanmātrasyaivā'kṣepāt | bhairavāya nivedanottarameva svasmai viniyogācca | rāgataḥprāptabhakṣaṇa eva doṣaprasaktyā vaidhe niṣedhasyāpravṛtteśca | anyathā pāśukahaviḥśeṣabhakṣaṇādāvapi namāṃsamaśnīyāditiniṣedhātikramadoṣaprasaktyāpatyā bahu vyākulī syāt | etenāsaṃskṛtadravyeṇaivā'tmapūjanaṃ kāryamiti keṣāṃcitsāhasamapāstam | tasmādetattantrānusāreṇa dvayoreva pātrayoḥ sthāpanamiṣṭam | yattu kalaśasthāpanaṃ paddhatikārairlikhyate tadapi dakṣiṇāmūrtisaṃhitājñānārṇavakalpasūtrādiṣu na dṛśyati | ata eva kevalasāmayikapūjāyāmeva tatsthāpanīmatyupadiśanti vṛddhāḥ | navyāstu - anena candraṃ saṃpūjya pūjārhaḥ sakalo bhavet | evaṃ saṃpūjya sakalaṃ śrīvidyāṃ parito yajet || cakramabhyarcya sakalaṃ vidhivatparameśvari | ityādijñānārṇavaślokeṣu sarvatra sakalapāṭhaṃ prāmādikatvenādhikṣipya kalaśapadasyaiva prāmāṇikatvātkalaśasthāpanaṃ tattantrakārasyaṣṭemiti kleśena samarthayante || 112 || anenaiva viśeṣārghyodakena gurūnpūjayedityāha - gurupādālimāpūjya bhairavāya dadetpunaḥ | tadājñāpreritaṃ tattu gurupaṅktau nivedayet || 113 || tatpātrasthaṃ jalaṃ pātrāntareṇa gṛhītvā svaśirasi svaśirasi vibhāvitāṃ paraśivādisvaguruparyantaparamparāṃ pādukāmantreṇa pānnāntaroddhṛtārghyodakākṣatairabhyarcya svahṛdayasthitāya kāmeśvarāya kāmeśvarīsahitāya tajjalaṃ dattvā'jñāṃ g' divyasiddhamānavaughākhyagurupaṅktitrayaṃ punaḥ svaśirasi pūjayedityarthaḥ | prāñcastu-viśe- p. 348) ṣārghyapātramevā'lalāṭamuddhṛtya tajjalena svaśirasi paraśivādiparamparāmoghatrayaṃ ca saṃtarpya punabhairavātmakāya svagurave śiasyeva samarpya tasya gurorājñayā pratyakṣagurupaṅktau nivedayediti vyācakṣate | tadayuktam | yāvatpūjāsamāptyarghyapātracālanaṃ na kāryamiti tantrasāroktaniṣedhavirodhāt | pratyakṣagurupaṅkteḥ kādācitkatvena nityavacchravaṇavirodhācca | bhairavapadasya guruparatvena vyākhyāne mānābhāvācca || 113 || tadīyaṃ śeṣamādāya śivāgnau viśvatastviṣi | pādukāṃ mūlavidyāṃ ca japanhomaṃ samācaret || 114 || mahāprakāśe viśvasya saṃhāravamanodyate | marīcivṛttirjuhuyānmanasā kuṇḍalīmukhe || 115 || ahaṃtedaṃtayoraikyamunmanyāṃ sruci kalpitam | mathanodrekasaṃbhūtaṃ vasturūpaṃ mahāhaviḥ || 116 || hutvā hutvā svayaṃ caiva sahajānandavigrahaḥ | svaprathāprasarākāraṃ śrīcakraṃ pūjayetsudhīḥ || 117 || gurusaṃbandhinaṃ haviḥśeṣaṃ gṛhītvā gurupādukāmantraṃ mūlavidyāṃ ca japanviśvatastviṣi sarataḥprasṛmaratejaske śivāgnau svātmābhinne vahnau juhuyāt | kāmāgnāviti pāṭhe'pi svasaṃvidrūpaḥ kāmeśvara evāgniriti vyākhyeyam | svātmānaṃ vahnitvena viśvaṃ svamarīcitvena vibhāvya juhuyādityarthaḥ | atra japannitiśatṛpratyayena mantrayorhomasamānakālikatvoktyākriyamāṇānuvāditaiva yuktā yuvā suvāsā itivannatu paravīrasītivatkaraṇamantratvamiti sūcitam | tena mantrasamāptiṃ yāvatpunaḥ punarhaviḥśeṣaṃ niḥśeṣakaraṇena juhuyāditi dhvanitam | ata eva ca hutvā hutvā svayaṃ caiveti vīpsopapadyate | tena pratihomaṃ pratipradhānanyāyena mantrayorāmanahomamantrasyeva nā.vṛttirapi tu vediprokṣaṇamantrasyeva sakṛdeva mantrayoḥ prayogaḥ | homasaṃkhyā tu haviḥśeṣasya niḥśeṣapratipratīparyantatvādaniyataiva | vastutastu ślokatrayeṇa vidhitrayam | tenābhyāsātkarmabhedaḥ | tataśca samuccitamantradvayasya trirāvṛttisamakālaṃ homatrayameveti jñeyam | pātrahavirādīnāṃ vāsanāpūrvakaṃ dvitīyahomamāha - p. 349) mahāprakāśa iti | prakāśaḥ svātmābhinno'gnireva | tasya mahattvaṃ tu sarvavyāpakatvāt | nirindhanadīptatvādanirvāṇatvācca | tathāca tantrātare mantraliṅgam - antarnirantaramanindhanamedhamāne mohāndhakāraparipanthini saṃvidagnau | kasmiṃścidadbhūtamarīcivikāsabhūmau viśvaṃ juhomi vasudhādiśivāvasānam || iti | saṃhāro nāśo vamanaṃ sṛṣṭiḥ | tayoḥ kṛtyayostadicchāsādhyatvādeva prakāśasya tadudyatatvam | svecchayaiva jagatsarvaṃ nigiratyudriratyapītivacanāt | tamagniṃ kuṇḍalinyā mukhe vibhāvya pātraṃ manastvena bhāvayitvā tadīyamarīcirūpā vṛttaya eva haviriti vibhāvya juhuyāt | bahirmukhatayā prasrantīrvṛttirantarmukhīkṛtya svātmani yojayediti bhāvaḥ | tathāca mantraliṅgaṃ - dharmādharmahavirdīpta ātmāgnau manasā srucā | suṣumṇāvartmanā nityamakṣavṛttirjuhomyaham || iti | manaseti tṛtīyā tu sahārtha iti prāñcaḥ | tatpakṣe śuddhermanastvena vāsanā kāryā | palena manasā sārdhamiti vṛddhānāmukteriti samarthanam | prakārāntareṇa vāsanāpūrvakaṃ tṛtīyāṃ pūrṇāhutimāha - ahaṃtā svātmaniṣṭhā | idaṃtā viśvaniṣṭhā | tayoraikyamastva(mekā)dhikaraṇavṛttitvamiti mathanakriyāviśeṣaṇam | tayoḥ sāmānādhikaraṇyamanāhāryaṃ yathā bhāseta tathā mathanasya vibhāvanasyodrekreṇā'vartanena saṃbhūtaṃ samyagdhanaṃ(gudabhūtaṃ)vasturūpaṃ vāstavika tattvaṃ rūpyate viṣayī kriyate yasmiṃstādṛśamātmanirvikalpakavijñānameva mahāhavirunmanyāṃ pūrvoktalakṣaṇāyāṃ srucikalpitaṃ bhāvitaṃ śivāgnau juhuyādityanuṣaṅgeṇa tādṛśe jñānamapi svātmanyeva līnaṃ kuryādityarthaḥ | śrūyate ca brahmabindūpaniṣadi ghṛtamiva payasi nigūḍha bhūte bhūte ca vasati vijñānam | satataṃ manthavitavyaṃ manasā manthānabhūtena || iti | īdṛśabhāvanāniṣkarṣaśca sūtagītāyāmuktaḥ - p. 350) śāstrācāryopadeśena tarkaiḥ śāstrānusāribhiḥ || sarvasākṣitayā'tmānaṃ samyaṅniścitya susthiraḥ | svātmano'nyatayā bhātaṃ samastamaviśeṣataḥ || svātmamātratayā buddhvā punaḥ svātmānamadvayam | śuddhaṃ brahmeti niścitya svayaṃ svānubhavena ca || niścayaṃ ca svacinmātre vilāpyāvikriye'dvaye | vilāpanaṃ ca cidrūpaṃ buddhvā kevalarūpataḥ || svayaṃ tiṣṭhedaya sākṣādbrahmavitpravaro muniḥ | īdṛśīyaṃ parā niṣṭhā śrautī svānubhavātmikā || iti | prāñcastu - ahaṃtā pramā | idaṃtā prameyam | tayoraikyaṃ pramāṇam | tattritayasāmarasyarūpaṃ vastviti vyākhyan | tadakṣarānanuguṇatvāccintyam | evaṃbhāvanāpūrvakāhutitrayottaraṃ sahajo'kṛtrima ānanda eva vigrahaḥ śarīraṃ yasya tādṛśaḥ san, śūnyākārādvisargāntādityatra varṇitasvarūpaḥ sudhīḥ samāhitācittaḥ sanneva svaprathāprasarākāraṃ svīyasphurattālaharīprasāratvena tatraiva varṇitaṃ śrīcakraṃ pūjayet | svaprathāprasarākāramiti viśeṣaṇena parāparapūjālakṣaṇaṃ smāritam | tena ca pūrva tantroktāṃ kevalāmaparāṃ pūjāmapekṣya madhyamapūjaiva sarvadā kartumuciteti dhvanitam | advaitapānagandhavidhurāpāstadabhyāsasahitapūjāto'tyantamapakṛṣṭatv āt || 114 || 115 || 116 || 117 || gaṇeśaṃ dūtarīṃ caiva kṣetreśaṃ dūtikāṃ tathā | bāhyadvāre yajeddevi devīśca svastikādikāḥ || 118 || gaṇeśakṣetrapālayordūtarīdūtyau krameṇa śaktī | etanmithunadvayaṃ dvāraśākhayorabhyarcya svastikāsarasvatīśrīdurgāpadakālyādikā devyo bāhyadvāre yaṣṭavyāḥ || 118 || tataścātastrikoṇe'pi gurupaṅktiṃ tridhā sthitām | tadantaśca mahādevīṃ tāmāvāhya yajepunaḥ || 119 || trikoṇe'pyantarbindoḥ paścādbhāge paṅktitrayeṇopaviṣṭāṃ divyasiddhamānavaughātmikāṃ p. 351) munivedanāgasaṃkhyāṃ gurupaṅktiṃ yathāsaṃpradāyamiṣṭvā tadantarbinducakre tāṃ prasiddhaṃ mahādevīmāvāhya punarupacāraistāmeva yajet || 119 || tāmeva viśeṣayannupacārāṇāṃ vāsanāmāha - mahāpadmavanāntasthāṃ kāraṇānandavigrahām | madaṅkopāśrayāṃ devīmicchākāmaphalapradām || 120 || bhavatīṃ tvanmayaireva naivedyādibhirarcayet | mahāpadmavanaṃ sahasrārakamalaṃ tadantasthām | kāraṇabhūto ya ānando viṣayānandabindusaṃdohamūlabhūto brahmānandaḥ | etasyaivā'nandasyānyāni bhūtāni mātrāmupajīvantīti śruteḥ | athavā kāraṇe hetau jātaḥ kāraṇaḥ | tatra jāta ityaṇ | sa cāsāvānandaśca sa eva vigrahaḥ svarūpaṃ yasyā mahādevyāstām | mahatyai vā etaddevatāyai rūpam | yanmadhviti śruteḥ madaṅkopāśrayāṃ paramaśivaparyaṅkanilayāṃ tvāṃ tvanmayairevopacārairarcayet | brahmārpaṇaṃ brahma havirbrahmāgnau brahmaṇā hutamiti bhagavadvacanāt | arpayetsaha gandhena pṛthivīṃ kusumena kham | dhūpena vāyuṃ dīpena tejo'nnena rasaṃ sudhīḥ || ityādivacanairupacārrāṇāṃ pañcabhūtātmakatvena saṃpradāyārthaprakaraṇe - pañcabhūtamayaṃ viśvaṃ tanmayī tvaṃ sadā'naghe | ityuktatvena copacārāṇāṃ devīmayatvamiti tu prāñcaḥ | icchākāma icchāviṣayaḥ | upacāreṣu pādyasya prāthamye'pi naivedyasyaivā'dyatvena grahaṇaṃ tu viśuddhe śvaratantre - ukteṣveṣūpacāreṣuyatkiṃcida(nna)labhaya(bhedya)di | tatkalpanīyaṃ manasā mūlabījatrayopari | pādukāṃ pūjayāmīti tridhā puṣpaṃ vinikṣipet || iti vacanena pratyakṣopacārāsaṃbhave mānasikasya vidhānaṃ naivedyātiriktaviṣayamitiviśeṣadyotanārtham | ata evā'huvyāḥ - bālāto'tideśātprāptasyāpi naivedyaṃ ṣaḍrasopetamityādinā punarvidhistu manaḥkalpitarūpaṃ vā tripurāyai nivedayediti p. 352) paddhatau vihitasya vikalpasya nirāsāthamiti | athavā ṣaṣṭhītatpuruṣabahuvrīhyornaivedyādipadayoḥ śabdataḥ sārūpyādekaśeṣaḥ | vastutastu naivedyāntairarcayedityevārthaḥ | vyutkrame tasyaivā'ditvāt | devatāntaropāstau puṣpāntapūjottaramevā'varaṇapūjāyā vihitāyā ihāpavādārthamitthamuktiḥ | tena kalpasūtraikavākyatā saṃgacchate | tatra naivedyāntānāmeva catuḥṣaṣṭherupacārāṇāmāvaraṇārcanātpūrvaṃ vidhānāt | naivadyamādayaśceti dvaṃdvasamāsa eva vā'ṅgīkaraṇīyaḥ || 120 || trikoṇe tatsphurattāyāḥ pratibimbākṛtīḥ punaḥ || 121 || tattattithimayīrnityāḥ kāmyakarmānurūpiṇīḥ || atrārcayedityanuṣaṅgaḥ | trikoṇe madhyatryasre tattattithyabhinnā nityāḥ pūjayet | jñānārṇave tu tryasrabindormadhye mahātrikoṇāntaraṃ vibhāvya tatra pūjayedityuktamiti navyāḥ | paraṃ tu vibhāvya ca mahātryasramityarṇavavākye tantrāntarakalpasūtrayorānuguṇyāyaikasyaiva trikoṇasya mahattvena vibhāvanamātramucyata iti vyākhyātuṃ yuktatvānnātīva navyoktāveva viśvasanīyam | tantrarāje tu bindāveva pūjanamuktam | caturasāntarāle vā tatpūjeti tvāvaraṇānte vakṣyate | etāsāṃ nāmāni tu śāstrārambhe mūla evoktāni | tanmantroddhārastu kalpasūtre tantrarāje caikarūpaḥ | jñānārṇavādau tu vilakṣaṇaḥ | tasyā devyā yā sphurattāṃ tadātmikā devīprītibimbarūpā jñānena devīsamānaveṣatayā dhyātavyā ityuktaṃ bhavati | uktaṃ ca svatantratantre - navāvaraṇaśaktīnāṃ dhyānaṃ devyāḥ samaṃ bhavet | kāmāṅkayantrādanyatra bhūṣāvarṇāyudhādikam || tatsamaṃ parameśāni cakrasthānāmaśeṣataḥ || iti | saṃhitāyāmapi - athavā raśmayaḥ sarvā devīrūpeṇa cintayet | iti | tattattithimayīriti tattatpadabahuvacanābhyāmidamuktaṃ bhavati - ādau tattattithinityāṃ saṃpūjya paścātsarvāstithinityāḥ pūjayediti | tatprakāraścokto jñānārṇave - p. 353) etasminsamaye devi tithinityāṃ prapūjayet | kāmeśvaryādikā nityā vicitrāntā maheśvari || pratipatpaurṇamāsyantāstithirūpāḥ prapūjayet | vibhāvya ca mahātryasramagradakṣottarakramāt || ityādinā rekhātraye pañca pañca madhye ṣoḍaśīṃ ca saṃkīrtya pratipattithimārabhya paurṇamāsyantamadrije || ekaikāṃ pūjayennityāṃ mahāsaubhāgyamāpnuyāt | kṛṣṇapakṣe maheśāni pūjayettithimaṇḍalam || vicitrādyā varārohe yāvatkāmeśvarī bhavet | pūjanīyā vilomena anyatra parameśvari || kalāḥ ṣoḍaśa deveśi yastu candrakalāḥ kramāt | sa saubhāgyaṃ mahādevi prāpnoti guruśāsanāt || kāmeśvaryādikā nityāḥ pūjayitvā kramāttataḥ | tithinityāṃ tridhā devi pūjayedbhāgyahetave || punaḥ śrītripurāṃ nityāṃ yajetsaubhāgyahetave || iti | atraitasminsamaya ityardhena tithinityārcanasyāpūrvo vidhiḥ | samaya iti tu pāṭhaprāptakramānuvādaḥ | tithinityāmityekatvasyopādeyagatatvena vivakṣitatvādupasthitatvācca tattattithinityāyā ekasyāḥ pūjanaṃ kuryādityarthaḥ | tataḥ kāmeśvaryādikā itiślokena pañcadaśānāmapi nityānāṃ pūjanāntaraṃ vibhāvya cetyādinā tadapekṣitetikartavyatāṃ ca vidhāya visarge ṣoḍaśīṃ yajedityanena tripurasundaryā eva mahānityāyāḥ pūjanāntaraṃ vihitam | tato'syaiva pūjanatrayasya vivaraṇāyottaro granthaḥ | tatra pratipattithimārabhyetyanenaikaikanityāpūjāyāḥ śuklakṛṣṇapakṣamedena vyavasthitakramavidhānam | mantroddhāranityānyāsādiṣu kāmeśvaryādikramasyaiva kḷptatvena tādṛśakrame citro(trā) (yā i)va tāsāṃ vyutkrame'pi tripurasundaryāścitrātaḥ prāgavyavasthānenaiva pūjanaṃ tadapūjanameva vā mā prasāṅkṣīdataḥ kalāḥ ṣoḍaśetyanena punastatkīrtanena kāmeśvaryuttaraṃ tatpūjāprāpaṇena dṛḍhīkaraṇam | evaṃ guruśāsanādityantena p. 354) granthena tithinityāpūjanaprakāro yo'yamūktaḥ sa nityaḥ | pañcadaśa nityāḥ prathamatryasrarekhāsthitapañcadaśasvareṣu pūjā (jyā) visṛpyai(sarge) ṣoḍaśīṃ mūlavidyayā'bhyarcya madhya iti, kalpasūtre tu prāthamikyekaikanityāpūjā kṛṣṇapakṣe vyutkramaśceti dvayameva nāstīti viśeṣaḥ | tataḥ kāmeśvaryādikā iti granthena tu pūjanatrayottaraṃ punarapyekaikanityāpūjanaṃ tritvasaṃkhyāviśiṣṭamekaviṃśatimanubrūyādityādivatkāmyaṃ vidhīyate | paraṃ tu na tannityasya bādhakaṃ punaḥśabdena kākākṣinyāyena pūrvottarayoranvitena samuccayasya vācanikatvāt | evaṃ ca lakṣmīkāmaścetpūrvoktaṃ pūjanatrayaṃ kṛtvā tattattithinityāṃ triḥ saṃpūjya tripurasundarīṃ pūjayedityarthaḥ | tadidaṃ dyotayitumuktaṃ mūle kāmyakarmānurūpiṇīriti | svasvakāmanāsadasadbhāvānuguṇyenaṃ pūjayediti tadarthaḥ | kecittu - tridhāpūjanādikamapi nityamevetyāhuḥ | etatpakṣābhiprāyeṇa prāñco'pi kāmyakarmapadaṃ nityacakrārcanaparameva | bahuphalakapadatvena sarveṣāmupāsakānāmicchāviṣayatvāditi vyācakṣate | pare tu - tṛtīyapūjanottaraṃ ta(tta)ttithinityāṃ sakṛdeva pūjayet | prathamapūjāyāṃ dvitīyapūjāyāṃ ca dviḥpūjitatvena tena saha traividhyoktiranuvāda iti manyante | anye tu - kāmeśvaryādikā nityā vicitrāntā ityādikaṃ śuklapratipadabhiprāyeṇaivoktam | tadidamupalakṣaṇaṃ tattattithinityāprāthamyatatpūrvatithinityācāramyayoḥ | tataśca śukle dvitīyāyāṃ bhagamālinyādikāmeśvaryantāḥ pūjyāḥ tṛtīyāyāṃ nityaklinnādibhagamālinyantā ityādikaḥ kramaḥ | evaṃ kṛṣṇapakṣe vicitrādyā ityāderapyupalakṣaṇatvāccitrādikāmeśvaryantā jvālāmālinyādicitrāntāḥ sarvamaṅgalādijvālāmālinyantā ityādiḥ kṛṣṇapratipadādiṣu krama ityāhuḥ navyā apyetadanumanyante | tādṛśavyākhyāyāṃ mūlaṃ ta ubhaya eva jānate | samūlakatve yathāsaṃpradāyaṃ vyavastheti draṣṭavyam || 121 || atha trailokyamohanādicakreṣu praticakraṃ yoginyaścakre cakreśvarī siddhirmudrā ceti pañcānāṃ padārthānāṃ pūrvatantroktapūjākrameṇa vāsanā upadiśati - tatra prakaṭayoginyaścakre trailokyamohane || 122 || mātṛkāsthūlarūpatvāttvagādivyāpakatvataḥ | yoginyaḥ prakaṭā jñeyāḥ sthūlaviśvaprathātmani || 123 || p. 355) tatra navāvaraṇadevīnāṃ madhye, nityāpūjanottaradeśe vā | trailokyamohanacakrasya jyeṣṭhāśaktinivṛttiśaktyādirūpā vāsanāḥ pūrvamuktāstatra pūjanīyā devatāḥ prakaṭayoginya ityucyante | (tā)svaṇimādyaṣṭakaṃ(ke) (prakaṭatvaṃ) parāpaśyantyādicaturvidhā mātṛkā (tatra yā) sthūlā vaikharīnāmikā, akacaṭatapaya (śavargarūpā tadrūpatvādityarthaḥ | tathācoktaṃ) śāstrārambha eva dvādaśaślokyāṃ vande tāmaṣṭavargotthamahāsiddhyaṣṭakeśvarīmiti | brāhmyādyaṣṭakasya prakaṭarūpatāmāha tvagādīti | tvagasṛṅmāṃsamedosthimajjaśukrāṇi dhātava iti sapta dhātavo vaidyake prasiddhāḥ | ojonāmako dhāturaṣṭama iti tu vedabhāṣye | eteṣāṃ cābhimāninyo devatā brāhmyādyāḥ kramādaṣṭau | tāsāṃ ca śarīre sthitirbhrūmadhyanitambanāmihṛdayakaṇṭhāsyanāsālalāṭādisthānāvac chedeneti prācāṃ grantheṣu prasiddham | tataśca liṅgaśarīrādyapekṣayā tvagādighaṭitaśarīrasya sthūlatvāttadīyadevatānāmapi prakaṭatvam | nanvevaṃ sati prāptisiddhisarvakāmasiddhyostantrāntare pūjanīyatvenokasya mudrādaśakasya ca kathaṃ prakaṭatvamityāśaṅkya sarvānugataṃ nirvakti - sthūleti | sthitatvācceti śeṣaḥ | viśvasya ṣaṭtriṃśattattyātmakasya yā prathā sthūlā kṣitirūpā tadātmani cakre bhūgṛhe sthitatvādapi prakaṭatvamityarthaḥ | etena yatsundarītāpinyāṃ śrūyate sāṇimādyaṣṭakaṃ bhavati samānnaṣṭakaṃ bhavati saprakaṭaṃ bhavatīti tatprāptisiddhyāderupalakṣaṇaparatvena vyākhyeyamiti dhvanitam || 122 || 123 || aṇimādīnāṃ dhyānānyāha daśabhiḥ - aṇimādyā mahādevi siddhayo'ṣṭau vyavasthitāḥ | tāstu raktatarā varṇairvarābhayakarāstathā || 124 || dhṛtacintāmahāratnā manīṣitaphalapradāḥ | vargāṣṭakābhedābhiprāyeṇa śrutāvaṣṭatvoktiritidyotanāyāṣṭāvityuktam | varābhayeti | pāśāṅkuśau vāmadakṣayordadhatīriti tu mantramahodadhau | cintāmahāratnaṃ cintāmaṇināmakaṃ ratnam | tacchirasā dadhatī || 124 || brāhmyādyā api tatraiva yaṣṭavyāḥ kramaśaḥ priye || 125 || brahmāṇī pītavarṇā ca caturbhiḥ śobhitā mukhaiḥ | p. 356) varadābhayahastā ca kuṇḍikākṣalasatkarā || 126 || tatraiva dvitīyavīthyāṃ dvitīyarekhāyāṃ vā | kuṇḍikā kamaṇḍaluḥ | akṣo'kṣamālā || 125 || 126 || māheśvarī śvetavarṇā trinetrā śūladhāriṇī | kapālameṇaṃ paraśuṃ dadhānā pāṇibhiḥ priye || 127 || eṇaṃ hariṇam || 127 || kaumārī pītavarṇā ca śaktitomaradhāriṇī | varadābhayahastā ca dhyātavyā tvasureśvari || 128 || śaktiḥ saintīti mahārāṣṭrabhāṣayā prasiddhamāyudham | tomaro loḍa iti prasiddhaḥ khalūrikāyāṃ vidyamānaḥ || 128 || vaiṣṇavī śyāmavarṇā ca śaṅkhacakragadābjakān | hastapadmaiśca bibhrāṇā bhūṣitā divyabhūṣaṇaiḥ || 129 || cakraṃ sudarśanākhyaṃ sahasrāram | gadā bhāṣayā gudā, iti prasiddhā | abjakaḥ padmaḥ | vā puṃsi padmaṃ nalinamityādikośe vā puṃsītyasya puṣkarāmbhoruhāṇi cetyantamanvayātpuṃliṅgatā || 129 || vārāhī śyāmalacchāyā potrivaktrasamujjvalā | halaṃ ca musalaṃ khaḍgaṃ kheṭakaṃ dadhatī bhujaiḥ || 130 || potrī varāhaḥ | varāhaḥ sūkaro ghṛṣṭiḥ kolaḥ potrī kiriḥ kiṭirityamaraḥ | halaṃ lāṅgalam | kheṭakaṃ carma || 130 || aindrī tu śyāmalacchāyā vajrotpalalasatkarā | indrāṇī śyāmālendranīlamaṇivarṇā yā kāntiryasyāḥ sā || cāmuṇḍā kṛṣṇavarṇā ca śūlaṃ ḍamarukaṃ tathā || 131 || khaḍgaṃ vetālakaṃ caiva dadhānā dakṣiṇairbhujaiḥ | nāgakheṭakaghaṇṭāśca dadhānā'nyaiḥ kapālakam || 132 || vetālo bhūtapiśācādhipatirdevatāviśeṣaḥ | nāgaḥ sarpaḥ anyairvāmaiḥ || 131 || 132 || p. 357) mahālakṣmīstu pītābhā padme darpaṇameva ca | mātuluṅgaphalaṃ caiva dadhānā parameśvari || 133 || padme kamaladvayam | mātuluṅgo bījapūraḥ || 133 || evaṃ dhyātvā yajedetāścakreśīṃ tripurāṃ tataḥ | karmendriyāṇāṃ vaimalyātkaraśuddhikarī smṛtā || 134 || karaśuddhibhavā siddhiraṇimā cātra saṃsthitā | etā aṇimādimahālakṣmyantāḥ | tripurākhyā trailokyamohanacakreśvarī tasyāstadvidyāyāśca karaśuddhikarīti nāma nirvakti - karmendriyāṇāmiti | karayoḥ karmendriyaviśeṣarūpatvātkarapadaṃ karmendriyasāmānyopalakṣakam | teṣāṃ vaimalyaṃ nāma tatkṛtaduritakṣālanaṃ tatkartṛtvaṃ pravṛttinimittikṛtya tatpadaṃ pravartata ityarthaḥ | praticakramekaikā siddhistattaccakreśyabhedena vibhāvyaiva pūjanīyetyāha - karaśuddhibhaveti | navamacakre yonimudrā pūjanīyeti mūlakṛtaivāgre vakṣyate | tena jñāpakenātra cakārātsarvasaṃkṣobhiṇīmudrā'pi pūjyetyartho varṇanīyaḥ || 134 || atha dvitīyāvaraṇavāsanāmāha - ṣoḍaśaspandasaṃdohacamatkṛtimayīḥ kalāḥ || 135 || prāṇādiṣoḍaśānāṃ ca prāṇānāṃ prāṇanātmikāḥ | bījabhūtasvarātmatvākalanādbījarūpagāḥ || 136 || antaraṅgatayā guptayoginyaḥ saṃsthitā matāḥ | kāmākarṣaṇarūpādyāḥ sṛṣṭiprādhānyataḥ priye || 137 || sarvāśāpūrakākhye tu cakre vāmena pūjayet | pāśāṅkuśadharā etā raktā raktāmbarāvṛtāḥ || 138 || prāṇaśuddhimayī siddhirlaghimā bhokturātmanaḥ | tripureśī ca cakreśī pūjyā sarvopacārakaiḥ || 139 || ṣoḍaśasaṃkhyā ye spandāḥ spandanaśīlāḥ prāṇāḥ prāṇāpānādayaḥ pañcaikādaśendriyāṇītyevaṃ ṣoḍaśa | eteṣāṃ madhye vāyucalanameva spandanam | indriyeṣu svasvaviṣayābhimukhyameva spandanam | ete sarve'pi prāṇapadavācyatvātspandāḥ prāṇamanūtkrāmantaṃ p. 358) sarve prāṇā anūtkrāmantīti śrutau prathamaprāṇapadasya prāṇādivṛttipañcakaparatvena dvitīyaprāṇapadasyaikādaśendriyaparatvena ca bhagavatpādabhāṣyakārairvyākhyātatvāt | sapta gaterviśeṣitatvāccetyuttaramīmāṃsādvaitīyādhikaraṇe tathā nirṇayācca | eteṣāṃ ṣoḍaśaprāṇānāṃ saṃdoha ekīkaraṇameva camatkṛtiḥ | anavarataspandanasvabhāvānāmekatra stambhanasthāsādhyatvena camatkārādhāyakatvāt | samyagdohaḥ prapūraṇamiti vyutpattyā svātmaikatānatārūpā paripūrtireva camatkārastadādhāyikā stadabhinnā vā tanmayīḥ | amumevārthaṃ vivṛṇotiprāṇādīti | ṣoḍaśaprāṇānāṃ prāṇanaṃ jīvanaṃ tadātmikāḥ | teṣāṃ svātmaikatānatāparityāgena viṣayāntarasaṃcārasyaiva maraṇarūpatvāt | uktaṃ ca kramodaye - sthairyameva camatkāro vinā viṣayasaṃgatim | iti || prāñcastu pañca bhūtāni daśendriyāṇi manaśceti ṣoḍaśa spandāstattvāni saṃdohaḥ samūha iti pūrvārdhaṃ vyākhyāya prāṇādayo nāgakūrmādayaśceti daśa vāyavo'nye ṣaḍdhayavastvāgamāntare mṛgyā evaṃ ṣoḍaśa prāṇā ityuttarārdhaṃ vyācakṣate | bījabhūtā anusvāraiḥ sahitāḥ | tatsāhityamantareṇa varṇānāṃ bījatvābhāvāt | tādṛśasvarātmatāyā ākalanena bījarūpaṃ sṛṣṭibījatvaṃ gacchantīti tathā tvagādidhātvapekṣayā'ntaraṅgatvādmuptatayā saṃsthitā guptayoginya iti matāḥ kāmākarṣiṇyādyāḥ kalāḥ sarvāśāpurakacakre pūjayet | iti śabdādyāhāre yoginīśabde na dvitīyāpekṣā | dvitīyārthe prathamāvibhaktiriti tu prāñcaḥ | etāḥ sṛṣṭibījabhāvapannatvena vāmāśaktipradhānatvādvāmena svāgrādyaprādakṣiṇyenaiva pūjayet | vāmamārgeṇeti vyākhyānaṃ tvāgrahamātram | etāsāṃ dhyānamāha - māśeti | ātmendriyamanoyuktaṃ bhoktetyāhurmanīṣiṇa itiśrutyuktalakṣaṇasya saṃghātātmakasya bhokturātmano ye ṣoḍaśa prāṇāstacchuddhyabhinnā laghimā siddhistripureśī, cakārātsarvavidrāviṇīmudrā ca pūjyetyarthaḥ || 135 || 136 || 137 || 138 || 139 || tṛtīyāvaraṇavāsanāmāha - prakṛtyaṣṭakarūpasthāḥ kavargādyaṣṭavargagāḥ | p. 359) anaṅgakusumādyāśca sarvasaṃkṣobhakārake || 140 || cakre cātyantaraṅgatvādetā guptatarā matāḥ | pāśāṅkuśadhanurbāṇakarā raktāḥ samarcayet || 141 || tattadākārabuddhyātmabhogyabhokturmahīśituḥ | piṇḍādipadaviśrāntisaundaryaguṇasaṃyutā || 142 || cakreśvarī buddhiśuddhirūpā ca parameśvarī | mahimāsiddhirūpā ca pūjyā sarvopacārakaiḥ || 143 || sāṃkhyatantre hi pañcaviṃśatistattvāni gaṇitāni - prakṛtirmahānahaṃkāraḥ pañca tanmātrāṇi pañca bhūtāni daśendriyāṇi manaḥ puruṣaśceti | teṣāmādyā sarveṣāṃ prakṛtirna kasyāpi vikāraḥ | dvitīyādyāḥ sapta tu svapūrvapūrveṣāṃ vikārāḥ svottarottareṣāṃ prakṛtayaśca | navamādyāḥ ṣoḍaśa tu svapūrvavikārā eva | na kasyāpi prakṛtayaḥ | pañcaviṃśastu na kasyāpi vikāo na kasyāpi prakṛtiśceti vastusthitiḥ | tadetaduktamāryakṛṣṇena sāṃkhyasaptatyām - mūlaprakṛtiravikṛtirmahadādyāḥ prakṛtivikṛtayaḥ sapta | ṣoḍaśakastu vikāro na prakṛtirna vikṛtiḥ puruṣaḥ || iti | eteṣu prāthamikaṃ tattvāṣṭakaṃ prakṛtirūpatvātprakṛtyaṣṭakapadeneha gṛhyate | spaṣṭamanyat | tripurasundaryākhyacakreśvarīvāsanāmāha - tattaditi | ghaṭapaṭādyākārabuddhirūpaṃ yadbhogyaṃ tasya bhoktā'ta eva mahīśitā bhūpatiriva tasya piṇḍādipadeṣu mūlādhārānāhatājñāsahasrākhyeṣu caturṣu sthāneṣu yā pratyekaṃ viśrāntiḥ saṃsārakadadhvāṭanajanyaśramanivṛttipūrvakasahajānandāvāptiḥ | saiva saundaryākhyo guṇastena saṃyutā tatpradātrī | taduktaṃ ca - piṇḍe muktā pade muktā rūpe muktāḥ ṣaḍānana | rūpātīte tu ye muktāste muktā nātra saṃśayaḥ || iti | īdṛśī yā buddhiśuddhir-ṛtaṃbharā tatra prajñetiyogasūtroktasatyagrāhitvalakṣaṇā tadrūpā parameśvarī tripurasundarīnāmnī cakreśvarī tadrūpaiva mahimāsiddhiścakārātsarvākarṣiṇīmudrā ca pūjyetyarthaḥ || 140 || 141 || 142 || 143 || p. 360) caturthāvaraṇavāsanāmāha dvādaśagranthibhedena samullasitasaṃvidaḥ | visargāntadaśāveśācchāktānubhavapūrvakam || 144 || unmeṣaśaktiprasarairicchāśaktipradhānakaiḥ | tathaivākulasaṃghaṭṭarūpairvarṇacatuṣṭayaiḥ || 145 || vedyoṣmarūpasādyarṇairmiśrecchābhāvitairapi | kulaśaktisamāvaśarūpavarṇadvayānvitaiḥ || 146 || śakteḥ sāramayatvena prasṛtatvānmaheśvari | saṃpradāyakramāyātāścakre saubhāgyadāyake || 147 || vyākaraṇatantre caturdaśākṣaro'yaṃ paraṇakāreṇāṇpratyāhāraḥ | sa eva mantratantre bhūtalipimantra ityucyate | tathāca taduddhāraḥ - pañca hrasvāḥ saṃdhivarṇā vyomavāyvagnikaṃdharāḥ | iti | kaṃ ca dharā ceti vigrahaḥ | ete ca varṇā vaikharīrūpatvena bhāsamānā api madhyamārūpā eveti saṃpradāyaḥ | caturdaśāracakrasthāścaturdaśa devatāstu bhūtalipivarṇābhimāniśaktikadambataḥ prasṛtāḥ | varṇāstu mūlādhārasthakulakuṇḍalinyāḥ ṣaṭcakrabhedenākulaliṅgena yogānnirganya(ccha)damṛtānubhavadaśāyāmeva sarve'pi prāyeṇotpannāḥ | tatrākulālliṅgādakāraḥ | icchāśakterikāraḥ | tadunmeṣaśakterukāraḥ | icchonmeṣamiśritāyāḥ kuṇḍalinyā ṛkāraḷkārau | akulasya tādṛśakuṇḍalinyāḥ saṃghaṭṭanādekāra okāraśca | tābhyāmakulasya punaḥ saṃghaṭṭādaikāra aukāraśca | evamanyeṣāṃ varṇānāmutpattiḥ parāpañcāśikāsaubhāgyasudhādeyādiṣu varṇitā'nusaṃdheyā | tadidamāha dvādaśeti | praticakramadha ūrdhvaṃ ceti dvau dvau granthī | teṣāṃ bhedanenordhvaṃ lasitāyāḥ saṃvidaḥ kuṇḍalinyāḥ, visargaḥ ṣoḍaśasvarastadantasya ṣoḍaśāntasya brahmarandhrasya daśāyāṃ ya āveśastasmājjāyamāno yaḥ śāktānāṃ kaulikānāmanubhavastatpūrvakaṃ yathā bhavati tathotpannaiścaturdaśabhirvarṇairupalakṣitāyāḥ śakteḥ śaktisamaṣṭirūpakuṇḍalinyāḥ sāramayatvena niṣkarṣarūpeṇa prasṛtatvādetā devatāḥ saṃpradāyayoginya ityucyante | īdṛśārthasya saṃpradāyakramāyātatvāditi p. 361) yojanā | tānvarṇānāha unmeṣeti dvābhyām | eteṣāṃ tṛtīyābahuvacanāntānāṃ padānāṃ caturdaśabhiriti viśeṣyamadhyāhāryam | vedyoṣmarūpasādyarṇairityava vā viśeṣyam | unmeṣaśaktitaḥ prasaro yasyokārasya tadvadbhiḥ | aśaṃ-ādyac | icchāśaktiḥ pradhānopajīvyā yasyekārasya tadvadbhiḥ | akulasyārthātpūrvoktābhyāṃ bhāvibhyāṃ ca yaḥ saṃghaṭṭastadrūpaṃ varṇānāṃ catuṣṭayemetadrūpaṃ yeṣu taiḥ | tadrūpairityasya yogyatayā saṃdhyakṣareṣvevā'rthikī viśeṣaṇatā | prāñcastu - akulena saṃghaṭṭa iti vyākhyāya varṇacatuṣṭaye tasya viśeṣaṇatvaṃ manyamānā apyakulepadenākāramapi svātantryeṇoddharanti | taddurghaṭam | viśeṣaṇatvenānvitasya svātantryāyogāt | tathātve catuṣṭayairityasya virodhāt | tasya caturbhirityeva bhavatāṃ vyākhyānāt | vedyāyāḥ saṃvidrūpāyā vahnikuṇḍalinyā ūṣmarūpa uṣṇasparśarūpo yo varṇo rephaḥ | rephādhikāre śrīkaṇṭha ūṣmā hṛdayamiti nāndanātkośāt | tasyoṣmaṇaḥ sādiriti viśeṣaṇam | viśeṣyaviśeṣaṇabhāve kāmacārānna pūrvanipātaḥ | svasyā'dinā yakāreṇa sahita ityarthaḥ | vedyoṣmarūpaḥ sādirarṇo yeṣu taiḥ | yakārasahitarephavadbhiriti yāvat | athavā vedyoṣmaṇo rūpaṃ svarūpaṃ yeṣu taiḥ | ādisahitaiśca tairarṇaiśceti vigrahaḥ | pāñcastu - vedyasya ṣaṭtriṃśasattvātmanaḥ saṃkalparūpā ūṣmāṇaḥ śaṣasahāstadanyatamarūpo yaḥ sādiḥ sakāra ādiryasya sa hakāraḥ sa punarādiryayostau ykārarephau, vyomādibhūtapañcakavarṇeṣu tayorhakārātparatvāt | tena hayaraistribhirvarṇairityarthaḥ | dvitīyasyā'diśabdasyādhyāhāra iti vyācakhyuḥ | tanmandam | adhyāhṛtenā'diśabdena saha śrutasya sādiśabdasya samāsāyogāt | samāse satyapyanyapadārthayoryakārarephayoreva kriyānvayitvena samasyamānasādipadārthasya hakārasya kriyānvayālābhācca | miśrarūpayecchayā bhāvitāvṛkāraḷkārau tadvadbhiḥ | kuletyakulasyāpyupalakṣaṇam | samāveśetyadhikaraṇe ghañantam | kulaśaktiśca samāveśau ca tatsvarūpe ye varṇadvaye | akārahakārarūpavarṇayugalavakāralakārarūpavarṇayugale tābhyāṃ yugalābhyāmanviteḥ akulakuṇḍali nyakārarūpā, tatsamāveśasthānaṃ sahasrārasyendumaṇḍalamamṛtamayaṃ vakārarūpam | kulakuṇḍalinī hakararūpā, tatsamāveśasthānaṃ mūlādhāraṃ pārthivamaṇḍalaṃ lakārarūpam | p. 362) evaṃ caturbhiranvitairiti yāvat | prāñcastu - kulaśaktyoḥ samāveśāviti tatpuruṣamaṅgīkṛtya vakāralakāradvayamātramuddharanti | tanna | akārahakārayoralābhena nyūnatvāpatteḥ | tvaduktoddhārayorasaṃbhavasyoktatvāt || 144 || 145 || 146 || 147 || nirantaraprathārūpasaubhāgyabalayogataḥ | anvarthasaṃjñake devi aṇimāsadṛśīḥ śubhāḥ || 148 || sarvasaṃkṣobhiṇīpūrvā dehākṣādiviśuddhidāḥ | īśitvasiddhirapi ca proktarūpapuratraye || 149 || yogādikleśabhedena siddhā tripuravāsinī | etāḥ saṃpūjayeddevi sarvāḥ sarvopacārakaiḥ || 150 || nirantaraprathā bhedāviṣayakajñānaṃ tadrūpameva saubhāgyaṃ tadeva balaṃ tadviṣayako yogo'vayavaśaktistasyāḥ sattvādanvarthake yogarūḍhapadavācye saubhāgyadāyakākhye cakre sthitāḥ sarvasaṃkṣobhiṇyādyā devatāḥ | tāsāṃ dhyānamāha aṇimeti | varābhayakarāścintāmaṇidharā ityarthaḥ | darpaṇapāśavāmakarāḥ pānapātrāṅkuśadakṣakarā iti tu bṛhattantre | tā dehasyendriyāṇāṃ tvagādidhātūnāṃ ca viśodhikāstadrūpaiveśitvasiddhiḥ | cakārātsarvavaśaṃkarīmudrā tripuravāsinyākhyā cakreśvarī cetyetāḥ pūjayet | tripuravāsinīpadaṃ nirvākte - prokteti | tatra tatroktaṃ yatpuratrayaṃ pramātṛpramāṇaprameyarūpaṃ tripuṭītvena prasiddhaṃ tadviṣayako yogaḥ saṃbandhaḥ | sa ca pramātrādibhedena vyavasthitaḥ | ādipadena bhedamānam | tena yaḥ kleśaḥ | bhedajñānasya bhayajanakatāyā ya etasminnudaramantaraṃ kurute'tha tasya bhayaṃ bhavati dvitīyādvai bhayaṃ bhavatītyādiśrutisiddhatvāt | yoga evā'dikleśaḥ prathamaduḥkhamiti kecti | tasya bhedena nāśena siddhā vyutpannanāmā | tena vāsinīśabdaḥ kāṣṭhatakṣaṇasādhanavāsīśabdāvacchedanārthaka ityuktam || 148 || 149 || 150 || pañcamāvaraṇavāsanāmāha - sanātanānāṃ nādānāṃ navarandhrasthitātmanām | mahāsāmānyarūpeṇa vyāvṛttadhvanirūpiṇā || 151 || p. 363) asthirasthiravedyānāṃ chāyārūpairdaśārṇakaiḥ | kulakaulikayoginyaḥ sarvasiddhipradāyakāḥ || 152 || śvetā varābhayakarāḥ śvetābharaṇabhūṣitāḥ | svaprathāmananatrāṇayogādanvarthasaṃjñake || 153 || sarvasiddhipradādyāstu cakre sarvārthadāyake | lokatrayasamṛddhīnāṃ hetutvāccakranāyikā || 154 || tripurāśrīrmaheśāni mantraśuddhibhavā punaḥ | vaśitvasiddhirākhyātā etāḥ sarvāḥ samarcayet || 155 || adha ārabhyordhvaṃ prasṛtāyāṃ suṣumṇāyāṃ daśa parvāṇi teṣāṃ madhye navāvakāśāsta eva randhrapadenocyante | tādṛśadaśasthātānyabhivyāpya yābaccharīrapātaṃ jāyamāno nādānusaṃdhānābhyāsapāṭavena śrūyamāṇo nādomadhyamā vāgityucyate | sa eko'pi nādastattatsthānāvacchinnaḥ sandaśamirnāmabhirabhilapyate - avikṛtaḥ śūnyaḥ sparśo nādo dhvanirbinduḥ śaktirbījamakṣaramārabdhaśceti | evaṃ daśadhā vibhakto yo dhvanistadrūpiṇā mahāsāmānyarūpeṇa vibhājakopāvidaśakavyāpakena sarvānugamamadhyamātvena dharmeṇopalakṣitā ityarthaḥ | madhyamāsvarūpā iti yāvat | vedyā viṣayāḥ pañca bhūtāni tāni kāryakāraṇabhedena dvividhāni | teṣu kāryāṇyasthirāṇi mithyātvāt | karaṇāni sthirāṇi satvatvāt | vācārambhaṇaṃ vikāro nāmadheyaṃ mṛttiketyeva satyamiti śruteḥ | tāni ca kāryāṇi sthūlabhūtāni vyomādīni kāraṇāni bhūtasūkṣmāṇi śabdādīni pañca pañca teṣāṃ chāyārūpaiḥ prakāśarūpairdaśārṇakaiḥ kavargacavargobhayātmakairdaśabhirvarṇairupalakṣitāḥ | tadidamuktaṃ cakrasaṃketa eva - bhūtatanmātradaśakaprakāśālambanatvataḥ | dvidaśārasphuradrūpaṃ krodhīśādidaśārṇakam || iti | etenaitatprācāṃ vyākhyānam (?) asthiravedyāni karmendriyagocarā vacanādīni, sthiravedyāni jñānendriyagocarāḥ śabdādīni, tatpratibimbarūpaiṣṭavargatavargobhayayoge sarveṣāṃ varṇānāṃ sthitirūpatā tadabhāve tadabhāva ityartha (?) mātṛkānyāsatraividhyavidāṃ p. 364) spaṣṭatvāt | kulaṃ tripuṭī kaulikaścidrūpātmā | tayorabheda eva yogastadvatyaḥ | kulamindriyāṇi kaulikā viṣayā yogaḥ kāryakāraṇabhāva iti tu prāñcaḥ | āsāṃ dhyānamāha - śvetā iti | svasyaiva prathā sarvātmatvena prasaraḥ | tasya mananaṃ yuktibhiranucintanaṃ (ta) deva trāṇaṃ(ṇa)rūpatvātsarvapuruṣārthātmaka (ka.) taddātṛtvarūpādyogādavayavaśakteḥ sattvādanvarthasaṃjñake sarvārthadāyakacakre sthitāḥ sarvasiddhipradādyā daśa devatāḥ | tripurāśrīpadamapi tribhuvanasamṛddhikāraṇavācakatvādanvarthanityāha- lokatrayeti | lokatrayaśabdo'pi tripuṭīpara evetyanye | vaśitvasiddhervāsanāmāha - mantraśuddhiti | uktamananatrāṇarūpaśuddhijanyetyarthaḥ | upalakṣaṇametadunmādinīmudrāyāḥ || 151 || 152 || 153 || 154 || 155 || ṣaṣṭhāvaraṇavāsanāmāha - ūrdhvādhomukhayā daivi kuṇḍalinyā prakāśitāḥ | kulecchayā bahirbhāvātkādivarṇaprathāmayīḥ || 156 || nigarbhayoninīvācyāḥ svarūpāveśarūpake | sarvarakṣākare cakre sarvāveśakare parāḥ || 157 || sarvajñādyāḥ sthitāścaitā hastapustākṣamālikāḥ | mātṛmānaprameyāṇāṃ purāṇāṃ paripoṣiṇī || 158 || tripurāmālinī khyātā cakreśī sarvamohinī | vidyāśaktiviśuddhiṃ ca siddhṃ prākāmyasaṃjñitām || 159 || etāḥ sarvopacāreṇa pūjayeddevatāḥ kramāt | kuṇḍalinyā ūrdhvayo(rdhvādho)pātāyātadaśāyāmutpannāḥ sarvajñādidevyaḥ | ata eva nigarbhapadavācyāḥ | nitarāṃ garbhe sthitatvāt | nanvidṛśarahasyasthale samutpannāḥ kathaṃ pakaṭā jātā ityata āha- kulecchayeti | kulasya tripuṭyā nirmāṇecchayā tāḥ śaktayo bahirāgatāḥ | ata eva vaikhaīrūpakādivarṇamayyo jātāḥ | atra kādiśabdo yathāśrutaḥ kavargacavargarūpavarṇadaśakapara iti prāñcaḥ | cakrasaṃketāvirodhāya makārādidaśakapara ityapi kliṣṭaṃ yākhyātuṃ yuktam | kādiḥ p. 365) kālīti śaktista iti tantrarāje matadvayakartṛtvena śaktidvayasya prasidhatvādiha kādiśabdaḥ śaktiparo matakartṛtvalakṣaṇayā kālīparo vā | śaktiśabdastu pra(ma) kāraparatvena śaktyādinavaparyanteti śloke vyākhyāta eva | maḥ kālī kleśitaḥ kālo mahākālo yamo raviriti kośātkālīśabdo'pi makāra eva, kakāra eva vā kālyādiśabdaikadeśaḥ kakārāttu prabhañjana ityatra kāmakalāśabdaikadeśavat | naca manvasre cakrasaṃkete ṭakārādaya uktāḥ | pūjāsaṃkete tvaṇpatyāhārī(ra) gāścaturdaśa vaṇā uktā iti parasparavirodhaḥ kathaṃ na parihṛta iti vācyam | tatra parihārasyāsaṃbhavena vikalpasyaiva nyāyyatvāt | saṃbhavatyavirodhe'ṣṭadoṣaduṣṭavikalpasyāyuktatvāt | svaṃ nijaṃ rūpaṃ brahma tasyā'veśo'nāvṛtatvena bhānam | bhūto'hamityākārakabhāna eva bhūtāveśa itivyavahāradarśa(?)karam | ata eva sarvarakṣākaranāmakaṃ cakram | sarvātmatvaviṣayakāvaraṇamaṅgasyaiva rakṣāpadārthatvāt | hastayoḥ pustakamakṣamālā ca yāsāṃ tā iti tu sarvajñādīnāṃ dhyānamuktam | saptamīviśeṣaṇe bahuvrīhāviti hastapadasya pūrvanipātaḥ | tripuramālinīpade mala malla dhāraṇa iti dhātuto niṣpanno'pi mālinīśabdaḥ poṣaṇārthakaḥ | dhātūnāmanekārthatvādityāśayena nirvakti māviti(?) | tripuāpade dīrghastu cchandovyākaraṇayorvirodhe chando balīya itiparibhāṣānusārāt | vidyāpti(tmi)kāmāḥ (yāḥ) śakteḥ pañcadaśyā viśeṣeṇa śuddhistadīya(?)vatphaladānasāmarthyādhānam | tadātmikā pākāmyasiddhiḥ | prākāmyapadaṃ ca vyākhyātaṃ vṛddhaiḥ - dravaḥ saṃghātakaṭhinaḥ sthūlaḥ sūkṣmo laghurguruḥ | vyakto'vyaktataraścāpi prākāmyaṃ te vibhūtiṣu || iti | cakārānmahāṅkuśāmudrāṃ ca pūjayet || 156 || 157 || 158 || 159 || saptamāvaraṇavāsanāmāha - niruddhavāyusaṃghaṭṭasphuritagranthimūlataḥ || 160 || hṛdayāntarasaṃvittiśūnyapuryaṣṭakātmanā | bījarūpasvarakalāspṛṣṭavargānusārataḥ || 161 || p. 366) rahasyayoginīrdevi saṃsāradalanojjvale | sarvarogahare cakre saṃsthitā vīravandite || 162 || vaśinyādyā raktavarṇā varadābhayamudritāḥ | pustakaṃ japamālāṃ ca dadhānāḥ siddhayoginīḥ || 163 || śuddhavidyāviśuddhiṃ ca bhuktisiddhiṃ maheśvari | īśvarīṃ tripurāsiddhiṃ pūjayedbindutarpaṇaiḥ || 164 || prāṇāpānayornirodhenānyatarasminnanyatarasya saṃghaṭṭo'pāne juhvati prāṇaṃ prāṇe'pānaṃ tathā para iti gītāvacane prasiddheḥ | tena sphuritau kāryonmukhatayocchūnau granthī ūrdhvādhaḥsthitagranthidvayaṃ yasya tādṛśānmūlādhāracakrādutpannā iti śeṣaḥ | hṛdayāntare saṃvittirjñānaṃ yasya tat | manasaiva jñeyaṃ na tu cakṣrurādibāhyendriyagamyamiti yāvat | ata eva śūnyamiva sūkṣmatamabhityarthaḥ | īdṛśaṃ puryaṣṭakaṃ karmendriyāṇi khalu pañca tathā parāṇi buddhīndriyāṇi mana-ādicatuṣṭayaṃ ca | prāṇādipañcakamatho viyadādikaṃ ca kāmaśca karma ca tamaḥ punaraṣṭa mīyuḥ || itiśloke parigaṇitasthūlapuryaṣṭakasamānajātīyam | tadātmanā svarūpeṇopalakṣitāḥ | bījarūpā | binduviśiṣṭāḥ svarakalā akārādisvaraṣoḍaśakam | (tābhiḥ) spṛṣṭāśca te vargāśca kacaṭatapayaśākhyāḥ evamaṣṭānāṃ sabindukānāṃ vargāṇāmanusāratasta(da)nantaroccāritāḥ | sūkṣmatvādeva rahasyayoginīpadavācyā vaśinyādyāḥ saṃsārātmakarogahārake cakre saṃsthitāḥ | īśvarīṃ rogaharaṇasamarthī cakreśvarīm | ahaṃtedaṃtayoraikyabuddhiḥ śuddhavidyā tasyā api viśuddhiścinmātre vilāpanarūpā yayā tāṃ bhuktisiddhiṃ cakārātkhecarīmudrāṃ ca pūjayet | vīravandita iti saptamī vā saṃbuddhirvā | spaṣṭamanyat || 160 || 161 || 162 || 163 || 164 || aṣṭamāvaraṇavāsanāmāha - śaktitrayātmikā devi ciddhāmaprasarāḥ śivāḥ | p. 367) saṃvartāgnikalārūpāḥ paramātirahasyakāḥ || 165 || pūrṇapūrṇasvarūpāyāḥ siddherhetuḥ sureśvari | sarvasiddhimayā(pradā)khye tu cakre tvāyudhabhūṣite || 166 || sthitāḥ kāmeśvarīpūrvāścatasraḥ pīṭhadevatāḥ | āyudhā api raktābhāḥ sā(svā)yudhojjvalamastakāḥ || 167 || varadābhayahastāśca pūjyā dhyātṛphalapradāḥ | tvadīyāśca madīyāśca puṃstrīvaśyavidhāyinaḥ || 168 || tvagasṛṅmāṃsamedosthimajjārṇāntāḥ sureśvari | dvitīyasvarasaṃyuktā ete bāṇāstvadīyakāḥ || 169 || vāmādīnāṃ purāṇāṃ tu jananī tripurāmbikā | parasvātantryarūpatvādicchāsiddhirmaheśvari || 170 || etāḥ sarvopacāreṇa pūjayettu varānane | trikoṇavāsanāvasare tisrastisraḥ śaktayo yā varṇitāstadātmikāḥ kāmeśvaryādayastisro devatāścaitanyamarīciprasārūpatvādeva paramā utkṛṣṭāśca tā atirahasyarūpāśca, saṃvartaḥ pralayaḥ kalpastatkālikāgnijvālātulayā dhyātavyāḥ | pūrṇapūrṇetivīpsayā'tyantapūrṇatocyate | tādṛśī siddhirjīvanmuktistāṃ prati tisraḥ samuditā hetuḥ | ata eva tadādhāracakrasya sarvasiddhipradasaṃjñā | āyudhānāṃ pārthakyenā'varaṇāntaratvaśaṅkāmapākurvannāha - āyudheti | pīṭheti | kāmarūpapūrṇagirijālaṃdharapīṭhādyadhiṣṭhātrya ityarthaḥ | aṣṭācakrā navadvāreti śrutau binducakrasya trikoṇacakra evāntarbhāvamabhipretya cakrāṣṭakatvakathanamiti dhvananāya pradhānadevatayā saha catasra ityuktam | | tisra ityeva tu tadartha iti tu prāñcaḥ | āyudhā apītyatra vā catasra ityasyānvayaḥ | āyudhaśaktayaścatasre'pi svasvāyudhaṃ hastābhyāṃ śirasi dhṛtvā sthitāḥ | āyudhaśabdādācārārthe klivantāda pratyayāditisūtreṇākāraḥ pratyayastataṣṭāp | puṃliṅgaścāndhaso'yaṃ śabda iti tu prāñcaḥ | vastutastu aṣṭamāvaraṇe'pi oḍyānapiṭhādhiṣṭhātrī pradhānadevatā'pi pūjanīyetidyotanāya catasraḥ pīṭhadevatā ityuktam | tathāca kalpasūtram - trikoṇe vākkāmaśaktisamastapūrvāḥ p. 368) kāmeśvarīvajreśvarībhagamālinīmahādevyo bindau caturthī tisṛṇāmāsāmabhedāya mūladevyāḥ pūjā kāmeśvaryādicaturthī nityānāṃ ṣoḍaśī yoginīcakradevīnāṃ navamī binducakrasthā cetyekaiva na tatra mantradevatābhedaḥ kāyastanmahādevyā eva caturṣu sthāneṣu viśeṣārcanamāvartata iti | tvadīyāḥ puṃvaśyaṃ madīyāḥ strīvaśyaṃ vidadhate | strīśabdasya pūrvamaprayogādeva na samāsāntapratyayaḥ | devībāṇabījānyuddharati - tvagiti | tvagyakāraḥ | yakārādhikāre tvagvālī vyāpako vāyuriti kośāt | asṛk, rephaḥ | ro raktaḥ krodhano repha iti kośāt | māṃsaṃ lakāraḥ | tadadhikāe pinākī māṃsasaṃjñaka iti kośāt | medo vakāraḥ | vo medo varuṇaḥ sūkṣma iti kośāt | asthimajjārṇavorantaścaramaḥ śukravarṇaḥ sakāra pañcama ityarthaḥ | śaṣasādhikāreṣu saukhyanāmā kumāro'sthi, suśrīrūṣmā vṛṣo majjā, dakṣapādo bhṛguḥ śukramiti kośebhyaḥ | dvitīyasvarastripurācakreśvarīmantre dvitīyo varṇaḥ | mātṛkākrame cedvindusaṃyuktā iti śeṣaḥ | āyudhāntarabījoddhārastu caturthapaṭala eva kṛtaḥ vāmājyeṣṭhāraudrya eva puratrayaṃ tadambikā cakreśvarī | atyantaṃ svātantryamevecchāsiddhiḥ | tuśabdādbījamudrā'pi || 165 || 166 || 167 || 168 || 169 || 170 || navamāvaraṇavāsanāmāha - sarvānandamaye devi parabrahmātmake pare || 171 || cake saṃvittirūpā ca mahātripurasundarī | svairācāreṇa saṃpūjghā tvahaṃtedaṃtayoḥ samā || 172 || mahākāmakalārūpā pīṭhavidyādisiddhidā | mahāmudrāmayī devī pūjyā pañcadaśātmikā || 173 || tattattithimayī nityā navamī bhairavī parā | praticakraṃ tu mudrāstu cakrasaṃketacoditāḥ || 174 || sarvānandamayanāmakaṃ binducakraṃ parabrahmarūpameva | tatra sā parāpararahasyayoginyapi saṃvittirūpaiva | paraṃ tu na vṛttyātmakajñānarūpā | kiṃ tu sarvavṛttiṣvanugatā vṛttarvṛttiprāgabhāvasya vṛttirdhvasasya ca sākṣiṇī vṛttyoḥ saṃdhau cānubhūyamāneti p. 369) dhvanayannāha ahaṃteti | vedakaviṣayiṇī vṛttirahaṃtā | vedyaviṣayiṇī tvidaṃtā | yajjñānamahamo jñānaṃ yajjñānamidamastathā | tayorapi ca yajjñānaṃ (tajjñānaṃ) viddhi me vapuḥ | itiparaśivokteḥ | svarācāreṇa karmakāṇḍoktanirbandhanirmuktenā'cāreṇa, paraśivaniṣṭhamahāsvātantryānubhavena cetyarthaḥ | agaṇanaṃ kasyāpīti kalpasūtrāt | mahākāmakalārūpatvaṃ tu prāguktam | pīṭhavidyādisiddhiḥ prāptisiddhiḥ | kāmarūpādipīṭhādhipatyavāgbhavādividyādira (vipa) tyakāmeśvaryādidevatātmakatvaprāptirūpatvāt | mahāmudrā yonimudrā | kulārṇave parāprāsādaprakaraṇasthe vanamālāṃ namomudrāṃ mahāmudrāmanukramāditivacane mahāmudāpadastyāntaḥpraveśitāṅguṣṭhasaṃhatāñjaliparatvena sāṃpradāyikairvyākhyāne'pyatra prācīnairyonimudrāpātvena vyākhyānāt | pañcadaśātmikā, akṣarapañcadaśātmikā kāmeśvaryāditithinityārūpā vā | jāyate vardhata ityādikāgāmidaśāpañcakarūpā vā | astītidaśāyāḥ svābhāvikatvādanuktiḥ | tattattithimayī pratipadāditithisvarūpā | nityā sādanāmakākalārūpā | anavamīti cchedena sarvottamā | navamīti cchedena navacakreśvarīṇāṃ madhye caramā | bhairavī sarveṣāmapi bhayaṃkarī | bhīṣā'smādvātaḥ pavata ityādiśruteḥ | parā paśyantyāditrayātītā | pūjyetyanvayaḥ | navasu cakreṣu pūjanīyatvenoktānāṃ mudrādevīnāṃ vāsanāstu cakrasaṃketa eva kathitā ityarthaḥ || 171 || 172 || 173 || 174 || nityaklinnādikāścaiva kāmyakarmānusārataḥ | caturasrāntarāle vā trikoṇe vā yajetsudhīḥ || 175 || nityaklinnā tṛtīyā tithinityā | ādinā meruṇḍādiparigrahaḥ | cakrārātkāmeśvarī bhagamālinīvajreśvarīṇām | tāsāmeva trikoṇe pūjāprakaraṇe nirdiṣṭatvāt | tataśca yā tithinityāpūjā pūrvamuktā tasyā yathā pradhānadevatāyāḥ prāthamikapūjottaramavasarantathā dvitīyavārapūjottaraṃ kālo'pi vaikalpika iti dyotanāyeha punastatkīrtanam | karaśuddhiṃ punaścaivetyādāviva punarādiśabdābhāvāttu na dviḥ p. 370) pūjanaṃ nityānāṃ tattaddviḥpāṭhasya kramadvaividhyārthakatvenopakṣīṇatvādananyaparapunaḥśravaṇarūpāny āsasyābhāvānna karmabhedaḥ | prāñcastu kāmeśvarībhagamālinyoḥ pūrvaṃ pūjitatvādavaśiṣṭānāṃ tayodaśanityānāmevedaṃ pārthakyena pūjāntaramityāhuḥ | tanna | vajreśvaryā api pūjitatvena dvādaśānāmeva pūjāpatteḥ | kāmeśvayāditayasya nāmaikye'pi mantrabhedena devatābhedasyāvaśyaṃbhāvācca | tṛtīyacakreśvaryāstripurasundarīnāmadheyakatve'pi mantravailakṣaṇyena mūladevatāyā bhedasyaiva siddhāntasiddhatvāt | ata eva kalpasūtre tanmahādevyā eva caturṣu sthāneṣu viśeṣārcanamāvartata ityuktaṃ na pañcasviti | na ca tithinityātmaka kāmeśvaryādīnāṃ tantabhedena mantrabhedadaśane'pi kathaṃ na bheda iti vācyam | avaikalpikamantrabhedasyaiva devatābhedavyāpyatvāt | tayormantrayoḥ śākhāntaranyāyena vikalpitavāt | etena kāmeśvaryāditayasya tithinityāto dhyānabhedo'pi saṃgacchate | kāmyakarmānusārata iti tu pūrvameva vyākhyātam | pāñcastu tatatyaṃ kāmyakamapadaṃ nityakarmaparatvena vyācakṣāṇā ihatyaṃ tu vaśyādikāmanānūupavarṇadhyānapuṣpādimiriti vyācakṣate | tatra vaiṣamyaṃ ta eva jānate | catuasāntarāle caturasrarekhādvayamadhyavīthyāṃ, sāṇimādyaṣṭakaṃ samātraṣṭakaṃ bhavatīti śrutau prathamapaṭale pūjākaraṇe caramapaṭale vāsanāprakaraṇe ca rekhādvayapakṣasyaivā'śritatvena vīthyantarābhāvena vinigamanavirahasyānāśaṅkyatvāt | ekarekhāpakṣarekhātrayapakṣayorapyekatra kḷptanyāyenaikapuroḍāśāyāṃ bahupuroḍāśāyāmiva cāntarālanirṇayasya saṃbhavāt | bhūgṛhaṣoḍaśārayormadhyaparatvenāntarālapadaṃ prāñco vyākhyan | tanmandam | ṣoḍaśārasyānupāttatvāt | vastutastu - cakralekhanārthaparigṛhītavihastabhūmau binduprabhṛtivṛttatrayāntalekhanottaramamitaḥ kiṃcidūnādhikaikādaśāṅgulātmako bhūbhāgo'vaśiṣyate | tasminnekarekhātmakabhūpurapakṣe sā rekhā paigṛhītabhūmerantabhāge lekhyā | anyathā tāvataḥ parigrahasya vaiyarthyāpatteḥ | tataścānekarekhāpakṣe rekhe tattadantareva lekhye saṃpadyete na bahiḥ | ata eva paryantarekhādikrameṇaiva prathamadvitīyādivyavahāraścakranyāse saṃgacchate | tathāca prakṛte'ntarālapadena prathamopasthitatvādādyarekhāntarbhāge parāmṛṣṭe satyekarekhātmakabhūgṛhābhiprāyeṇa prācāṃ vyākhyā'pi sādhvyeveti dhyeyam || 175 || p. 371) dhaipitairliganāśi-a dhūpairārādhya devatāḥ | cakrapūjāṃ vidhāyetthaṃ kuladīpaṃ nivedayet || 176 || antarbahirbhāsamānaṃ svaprakāśojjvalaṃ priye | puṣpāñjaliṃ tataḥ kṛtvā japaṃ kuryātsamāhitaḥ || 177 || ṣaṭsaptatitamaślokasya prathamaścaraṇo vyākulākṣaraḥ | tatrāliḥ prathamaḥ | spaṣṭamanyat | śuddhyāṃ hetuṃ gṛhītvā prathamapaṭale'smaduktarītyā tarpayedityarthaḥ | a(tra)gandhapadasya bahuvacanāntatvāddravyaviśeṣaparatā | sa copacāre karaṇatvāttṛtīyāntatvena nirdiṣṭaḥ | te (na) ca tatkaraṇopacārasyaiva nirūḍhalakṣaṇayopasthityā tadādyutkarṣavidhiḥ | nacaivaṃ sati naivedyādibhirarcayedityāvaraṇaprākkālikavidhīrnai (dhau nai) vedyāntapadasya vaiyarthyāpattiḥ | tālavṛttāntai (?) rityeva vaktumucitatvaditi vācyam | vaiyarthyāpattyaiva gandhādyupacārāṇāmāvaraṇārcanātpūrva parabhedena dviḥsamarpaṇasya kalpanāt | ata eva jñānārṇava āvaraṇebhyaḥ pūrvaṃ smaryate - upacāraiḥ ṣoḍaśabhiḥ saṃpūjya paradevatām || iti | āvaraṇānantaramapi punaḥ smaryate - upacāraiḥ samabhyarcya gandhapuṣpākṣatādibhiḥ || iti | dhūpairiti tu pūrvavadeva dhūpādyupacārāṇāṃ samuccitotkarṣabodhanārtham | tenā'varaṇottare gandhādikānvā punaḥ samarpayeddhūpādikāneva vetyarthaḥ | tathā cā'varaṇānte kalpasūtraṃ pūrvavaddhūpadīpamudrātarpaṇanaivedyādi dattveti atrā'dipadena tāmbūlādeścatuḥṣaṣṭibahirbhūtasya parigrahaḥ | cakrapūjāpadavācyametāvadeveti dhvanayaṃstaduttarāṅgaṃ vidhatte - cakreti | prajvālitakuladravyātmako dīpaḥ kuladīpaḥ | kuladravyamātrakaraṇakatvasya samāsāvagatanairapekṣyasya rathaṃtarasāmeti vede (?) udakāśanā iti loke'pi kḷptatvāt | tadvāsanāṃ vidhatte - antarbahiriti | tathāca mantraliṅgam - antastejo bahisteja ekīkṛtyāmitaprabho | (?) tridhā dīpaṃ nivedayet || iti | p. 372) itthamitipadena cakrapūjāprakaraṇasamāptidhvananājjapasya tatprakaraṇe pāṭhābhāvajñāpanena puṣpāñjaliṃ tataḥ kṛtveti tu kevalaṃ kālārtha eva saṃyogo nāṅgāṅgi bhāva iti dhvananadvārā japasya prādhānyamityapi sūcitam | ata eva japetikartavyatāsamāptau phalasaṃyogo'pi smaryate - evaṃ cintayamānasya japakāle tu pārvati | siddhayaḥ sakalāstūrṇaṃ sidhyanti tvatprasādataḥ || iti | yattu tadanantaraṃ punarapi pūjāṅgānāṃ parāmarśo na japasya (tat) saṃdaṃśāntaḥpātena tadaṅgatvamapyastītidyotanaikaphalakam | tenārcanābhāve svatantrasyāpi japasyārcanakaraṇe tadaṅgatvamiti phalito'rthaḥ | tena bahirantasthamubhayamaveṣṭisavavaditiśāṇḍilyasūtroktanyāyena japasya dvividhaḥ prayoga iti siddham || 176 || 177 || nigadādibhedena japatraividhyaṃ pañcame paṭale pratipāditam | teṣu nigadopāṃśujapāvapekṣya mānasasyaivottamatāyāstatraiva pratipādanāttaditikartavyatāmeva vistareṇopadiśati - kūṭatraye mahādevi kuṇḍalītritaye'pi ca | cakrāṇāṃ purvapūrveṣāṃ nādarūpeṇa yojanam || 178 || teṣu prāṇāgnimāyārṇakalābindvardhacandrakāḥ | rodhinīnādanādāntāḥ śaktirvyāpikayā'nvitā || 179 || samanā conmanā ceti dvādaśānte sthitāḥ priye | mūlakuṇḍalinīrūpe madhyame ca tataḥ punaḥ || 180 || sṛṣṭyunmukhe ca viśvasya sthitirūpe maheśvari | kevalaṃ nādarūpeṇa uttarottarayojanam || 181 || śabalākārake devi tṛtīye dvādaśī kalā | ādyaṃ sahasrāraṃ viṣunāmakaṃ mūlādhāraṃ svādhiṣṭhānaṃ maṇipūramanāhataṃ viśuddhi lambikāgraṃ bhrūmadhyaṃ ceti navasu sthāneṣu trailokyamohanādisarvāna damayāntāni nava cakrāṇi krameṇa vartanta iti tu cakrasaṃkete sakalabhāvanākathanāvasare pratipāditam | p. 373) teṣu trīṇi trīṇi cakrāṇyekaikaṃ kūṭamityevaṃrītyā navacakāṇāṃ kūṭatrayasya cābhedāttattatsthāneṣveva tattatkūṭaṃ vibhāvanīyam | tataścākulacakrasya mūlamārabhya mūlamādhārasyāgraparyantamūrdhvordhvaṃ kakārādyakṣarapañcakaṃ bhūpuraṣoḍaśadalāṣṭadalairyathābhāgamabhinnaṃ vahnisapānavarṇaṃ vibhāvyam | tadagre hi yā vahnikuṇḍalinī tiṣṭhati tasyāśca vāgbhavayihṛllekhāntyakāmakalāyāścābhedaścintyaḥ | tayorekasthānapātitvāt | etadīyabindvardhacandrādisūkṣmākṣaranavakaṃ tu kevalanādarūpatvātkāmarājakūṭāntargatākṣara- ṣaṭkaśarīraghaṭakanādena sahābhinnaṃ vibhāvayet | kāmarājākṣarāṇi tu svādhiṣṭhānamūlamārabhyānāhatāgraparyantamūrdhvordhvaṃ caturdaśārabahirdaśārāntardaśārairyathābhāgamabhinnāni sūryasamānavargāni prathamakūṭīyavahnivarṇanādaśabalitāni vibhāvanīyāni | hṛdayāgre hi yā sūryakuṇḍalinī tiṣṭhati tasyāśca kāmarājakūṭīyahṛllatvāsthakāmakalāyāścābhedaṃ cintayet | tayorapyekasthānapātitvāt | tadīyabindvādinavakaṃ tu pūrvavaduttarakūṭaśarīraghaṭakanādena sahābhinnaṃ cintanīyam | tataḥ śaktikūṭākṣarāṇi catvāri śaśisamānavarṇāni pūrvapūrvatarakūṭīyasūryavahnivarṇanādābhyāṃ śabalitatarāṇi viśuddhimūlamārabhya bhrūmadhyāgrāntamūrdhvordhvamaṣṭakoṇatrikoṇabinducakrairyathā- bhāgamabhinnāni cintanīyāni | ājñāgre hi yā somakuṇḍalinī tiṣthati tasyāśca śaktikūṭīyahṛllekhāsthakāmakalāyāścaikasthānanipātitvādabhedaman usaṃdadhyāt | etadīyabindvādinavakaṃ tu pārhakyena lalāṭamadhyapradeśamārabhyoparyupari navasu sthāneṣu sakalaniṣkalabhāvanoktaprakāreṇa samāhitatayā'nusaṃdadhīteti samudāyārthaḥ | prathamadvitīyakūṭayoḥ | sṛṣṭisthitirūpatvena | tatrottarottarasaṃhārarūpasya bindvādinavakasyāpahnavastṛtīyakūṭasya saṃhārarūpatvena tatra tasya spaṣṭaṃ vibhāvanamiti rahasyam | akṣarārtho yahā-kūṭatraye vāgbhavādibījatraye, kuṇḍalītritaye tattaccaramekāre | īkārādhikāre vaiṣṇavī baindavī jihmeti kośāt | atra jihmapadasya kuṇḍalinīparyāyamātropalakṣaṇatvāt | tattadīkāravaṭakahārdhakalāparaṃ kuṇḍalīpadamiti tu prañcaḥ | cakrāṇāṃ trailokyamohanādīnāṃ pūrvapūrveṣām | sṛṣṭisthitilayānākhyāntvi(khyānāṃ tvi)ti śeṣaḥ | nādarūpeṇa yojanaṃ tattatkūṭīyanādatādātmyaṃ tricakragatam | prāthamikacakratrayaṃ sṛṣṭicakranāmakaṃ vāgbhavakūṭasaṃbandhinādābhinnamityādirarthaḥ | p. 374) cakrapadameva cā'vṛttyā mūlādhārahṛdayājñāsthiti (ta)kuṇḍalinīvācakam | bahuvacanātkapiñjalanyāyena tritvalābhaḥ | etāśca kuṇḍalinya ādhārādiṣveva santīti svacchandatantre - tatrā'dhāraṃ ca hṛdbindusthānaṃ ca parikīrtitam | iti | atra bindusthānapadaṃ bhrūmadhyaparamiti tu prācīnaireva vyākhyātam | yadyapi grahanyāsaprakaraṇe bindusthāne sudhāsatimitiślokasthabindusthānapadasya lalāṭamadhyaparatvena taireva vyākhyātatvādihāpi tathaiva vyākhyātuṃ yuktam | pratyuta lalāṭamadhya eva somakuṇḍalinyā aṅgīkāre tṛtīyakūṭāntyasaparārdhakalāyā api tanmate tatraiva vibhāvyatvena sāmānādhikaraṇyādabhedavibhāvanānuguṇyāt | tathā'pi prathamadvitīyakūṭāntyasaparārdhakalayostanmate svādhiṣṭhānaviśuddhyorāpatantyorādhārahṛdayasthābhyāṃ kuṇḍalinībhyāṃ saha vaiyadhikaraṇyasyāvaśyaṃbhāvādekāṃśena sāmānādhikaraṇyalābho'pyaprayojaka iti teṣāmāśayaḥ | tataśca cakrāṇāṃ kuṇḍalinīnāṃ kuṇḍalītritaye yojanamityanvayaḥ | kuṇḍalītritaya ityekenaiva padena hārdhakalānāṃ kuṇḍalinīnāṃ ca parāmarśādabhedavibhāvanalābha iti prāñcaḥ | naca-dīpākāro'rdhamātraśca lalāṭe vṛtta iṣyate | itivacanāllalāṭasyaiva bindusthānatvaṃ yuktamiti vācyam | bhrūmadhyasyoktarītyā binducakrasthānatvena kucandanena śāktānāṃ bhrūmadhye binduriṣyata iti tilakavidhinā ca tasyāpi bindusthānatvāt | teṣu kūṭānāṃ madhye prāṇo hakāraḥ | hakārādhikāre (na) kulīśo niśā prāṇa iti kośāt | agnī rephaḥ | māyārṇakalā hṛllekhākṣarastha īkāraḥ | kalā turīyā bheruṇḍetīkārādhikāre kośāt | māyārṇapadenaivekāraḥ | sa eva kaleti tu prāñcaḥ | bindvādyunmanāntānāṃ navānāṃ svarūpāṇi cakrasaṃketa eva vyākhyātāni | unmanā ceti | vartete iti śeṣaḥ | teṣu prāṇādyunmanyanteṣu | etāva (?) dvādaśānte sthitā lalāṭamadhyādūrdhvabhāge sthitatvena varṇitāḥ | bindvādinavakamiti yāvat | teṣāṃ viśvasya sṛṣṭyunmukhe sṛṣṭicakrātmakabhūgṛhādicakratrayāgre mūlakuṇḍalinīrūpe mūlādhārasthakuṇḍalinyabhinnavāgbhavāntyasvaropari sthitānāṃ viśvasya sthitirūpe p. 375) madhyame ca sthiticakrātmakamanvasrādicakratrayānte madhyamasūryakuṇḍalinyabhinnamadhyamakūṭāntyasvaropari ca punaḥ śrutānāṃ kevalaṃ tattadākārādivibhāvanamantareṇottarottarābhyāṃ dvitīyatṛtīyakūṭābhyāṃ krameṇa yojanamabhedaṃ ca | śabalākārake vahnisūryasomavarṇānāṃ mela(ne) na citritasvarūpe tṛtīye kūṭe | dvādaśīkalonmanonmanyantanavakam | etāni ceti śeṣaḥ | evaṃ trayāṇāṃ karmaṇāṃ bhāvayannityuttaraślokasthena śatrantenānvayaḥ | prāñcastu dvādaśānta ityatra dvādaśeti cchitvā hakārādayo dvādaśa pratikūṭamante sthitā iti vyācakṣate | tanna | yato bindvādinavakamātravācakapadāntarabhāvena dvādaśānāmapi nādarūpeṇottarottarayojanāpattyā turīyakūja(ṭa) japa eva paryavasānaṃ syāt | naca tadbhavatāmapīṣṭam || 178 || 179 || 180 || 181 || śūnyaṣaṭkaṃ sureśāni avasthāpañcakaṃ punaḥ || 182 || viṣuvatsaptarūpaṃ ca bhāvayanmanasā japet | mayūrapicchasthacandrakatulyāni pañca śūnyāni nirākāramekaṃ śūnyamityevaṃ saṃpradāyalabdhāni ṣaṭśūnyāni | jāgratsvapnasuṣuptituryaturyātītākhyāḥ pañcāvasthāḥ | prāṇo mantro nāḍī praśāntaṃ śaktiḥ kālastattvaṃ ceti vakṣyamāṇalakṣaṇāni sapta viṣuvanti | cakārānnava cakrāṇi pūrvoktāni, manasā bhāvayaṃstaccintanasamakālaṃ japet, uktarītyā manasā'kṣarāṇi vibhāvayedityarthaḥ || 182 || krameṇa śūnyādyaṣṭādaśakaṃ vivṛṇoti - agnyādidvādaśānteṣu trīṃstrīṃstyaktvā varānane || 183 || śūnyatrayaṃ vijānīyādekaikāntaritaṃ priye | śūnyatrayātpare sthāne mahāśūnyaṃ vibhāvayet || 184 || tṛtīyahṛllekhāsthahakāramārabhyonmanyantākṣarāṇi mahābindureka iti trayodaśānāṃ sthānānāṃ madhye hakāra īkāro'rdhacandraḥ śaktirmahābindustadūrdhvaṃ ceti ṣaṭsu sthāneṣu ṣaṭ śūnyāni cintayedityakṣarasvārasyalabdhaḥ samuditārthaḥ | yathā - hakārādīni pūrvoktasthānānyanuvartanenānūdya teṣvekaikāntaritamitipadena hakāramārabhya viṣamasthāneṣu samasthānaparityāge ma(hā)śūnyasthānavidhiḥ | p. 376) anena vidhinā saptamādiviṣameṣvapi tatprāptāvagnyādītyādinā tadapavādaḥ | agnī rephaḥ | tamārabhya gaṇanāyāṃ dvādaśo mahābinduḥ | eteṣu sthāneṣu trayaṃ trayaṃ parityajyaikakaṃ śūnyaṃ jānīyāt | ardhacandraśaktimahābinduṣu trīṇi śūnyānividyādityarthaḥ | asya vidheḥ prāptyā(ptā)prāptavivekena śaktirma(mahābindo(ndvo) reva paryavasānam | ekaikāntaritavidheraiva vā hakārekārayoreva paryavasānam | śūnyatrayātpare mahābinduto'pyūrdhvaṃ mahāśūnyaṃ nirākāramityarthaḥ | vastutastu -asminpakṣe rodhinyādyaṣṭamānteṣvityevoktvā śūnyadvayaṃ vijānīyāditi kuto noktamiti codyamavatarati tasmādanyathā vyākhyeyam | śūnyatrayaṃ pūrvavat | ekaikāntaritamityapyagnyādisthānāddeśenaiva na punaḥ prāṇādyaddeśena | tadanuvṛttau mānābhāvāt | mahāśūnyasya ṣaṣṭhasya pārthakyena nirdeśabalādeva vidhi śūnyadvayapara eva | ekaikāntārataṃ dvayamitipāṭhopalambhe tu na so'pi vivādaḥ | tataśca rephabindvardha candraśaktimahābindutadūrdhvasthāneṣu ṣaṭ śūnyāni bhavanti | athavottaratra vahniṃ māyāṃ ca kālaṃ ca cetanāmadhacandrakamityanena turyasvarabindvormadhye kālasya sthānaṃ pṛthageva gaṇayiṣyate tata unmanyeva dvādaśī | etatpakṣe mahābindāveva mahāśūnyaṃ yuktamupapadyate | tena rephakālabindunādāntonmanāmahābinduṣu ṣaṭśūnyānīti siddham | prāñcastu - rephamārabhyā'dvādaśāntādrepho bindū rodhino na dānto vyāpikonmaneti trīnpunastrīnevaṃ ṣaṭ tyaktvā śūnyatrayaṃ śūnyaṣaṭkaṃ jānīyāt | taccaikaikāntaritamekakaiścaśceti dvayaṃ dvayordvayormadhyasthamityarthaḥ | tena hakārekārayormadhya ephastatsthāna ekaṃ śūnyamityādikrameṇa rephabindvādisdhānaṣaṭke śūnyāni bhavanti | śūnyatrayācchūnyaṣaṭkasya madhye pare carama unmanāsthāne ṣaṣṭhaṃ mahāśūnyaṃ gaganātmakaṃ bhāvayet | tenārthādanyeṣāṃ candrakatulyatā | taduktaṃ vijñānabhairavabhaṭṭārakaiḥ - śikhipakṣacitrarūpairmaṇḍalaiḥ śūnyapañcakam | dhyāyato'nattare śūnyaṃ paraṃ vyomatanurbhavet || itīti vyācakṣate | tadidamatīvāsandaram | agnita ārambha unmanāyā dvādaśatvābhāvātsaptabhyā dvitīyārthe lakṣaṇāyā anuśāsanaviruddhatvācca | ekaiketivīpsāprāye p. 377) paṭhita ya trīṃstrīnityasya bhinnapadatvāyogācca | ṣasmyaṃsāgaṃ (ṇṇāṃ sthānaṃ) vidhāya punasteṣveva ṣaṭsu śūnyasthānavidhānasya saṃdarbhaviruddhatvācca | pṛthivyādiṣu navasu vibhūnparityajya mūrtatvaṃ jñeyamityukte vibhuṣveva mūrtatvamityabhānāt | na girā gireti brūyādairaṃ kṛtvodgeyamitivacchūnyānāmagnyādisthānāpattirityuktau girāpadānuccāraṇavadrephādyavibhāvanāpatteḥ | agnyādidvādaśānteṣviti saptamyā teṣāmeva śūnyādhikaraṇatvamityuktau tu trīṃstrīnityetatsāmānādhikaraṇyena tadīyavyākhyāyā virodhaḥ | trīṃstrīnityetasya viśeṣyatvena hakārādīnityetasyādhyāhārāpattiśca | tritrityāgakīrtanavaiyarthyaṃ ca | kiṃca, trayapadasya ṣaṭkaparatve'tyantāprasiddhalakṣaṇāpattiḥ | śūnyatrayapadasyā'vṛttau tu sa eva dvivāradoṣaḥ | ekaścaikaśceti vyākhyāne sarūpāṇāmityekaśeṣāpattiḥ | ekaikavyavadhānārthakatvena sāmañjasye'ntarapadasya madhyārthakatvamāśritya tathāvyākhyānasya sutarāmayogaḥ | prāthamikeṣu pañcasu dvidvimadhyasthatve'pi ṣaṣṭhasyākṣaradvayamadhyasthatvāyogaśca | tadarthaṃ dvādaśapadasya mahābinduparatvoktau tu rephādimahābindvanteṣu dvayordvayormadhya ekaikaṃ śūnyamiti paryavasānādīkārabindvādikrameṇa mahābindāveva ṣaṣṭhaśūnyaniveśāpattyā taddoṣatādavasthyam | rephamārabhya niveśe prathamaśūnyasya parigaṇitadvādaśānyatamadvayasaṃpuṭīkaraṇābhāvatādavasthyam | tadarthamagnerādirhakāra iti vyākhyāyāṃ prabhṛtyarthakādipadāntarābhāvaḥ | mahābindostadā trayodaśatvena dvādaśapadavirodhaśca | dvādaśasyānta iti vyākhyāne caramāvadhivācakāntapadāntarābhāvaḥ | hakāramahābindvorevopādāne bahuvacanavirodhaśca | evaṃ śūnyatrayāditi digyogalakṣaṇapañcamyā nirdhāraṇaṣaṣṭhyarthakatvamapyanuśāsanaviruddhamevetyāstāṃ tāvat || 183 || 184 || athāvasthāpañcakasya lakṣaṇairvācakākṣaraistaisthā(statsthā) naiśca saha bhāvanāmāha - prabodhakaraṇasyātha jāgaratvena bhāvanam | vahnau devi mahājāgradavasthā tvindriyadvayaiḥ || 185 || āntaraiḥ karaṇaireva svapno māyāvabodhanaḥ | p. 378) galadeśe suṣuptistu līnapūrvasvavedanam || 186 || antaḥkaraṇavṛttīnāṃ layato viṣayasya tu | pūrvārṇānāṃ vilomena bhrūmadhye bindusaṃsthitā || 187 || caitanyavyaktihetostu nādarūpasya vadanam | turyarūpaṃ tasya cātra vṛttārdhādestu saṃgrahaḥ || 188 || turyātītaṃ sukhasthānaṃ nādāntādisthitaṃ priye | atraiva japakāle tu pañcāvasthāḥ smaredbudhaḥ || 189 || atha śūnyaṣaṭkavibhāvanakathanānantaramavasthāvibhāvanaṃ kathyata iti bhāvaḥ | na punaranena vibhāvanayorānantaryamucyate | tayostattadakṣaravibhāvanasamakālaṃ vyavasthitakramatvena kramāntarānapekṣaṇāt | indriyadvayairjñānendriyakarmendriyayorekaikayoryugulāni pañca tairdaśabhiriti yāvat | etairyatprabodhakaraṇaṃ prabodho jñānendriyāṇāṃ vyāpāraḥ karaṇaṃ karma tacca karmendriyāṇāṃ vyāpāraḥ | ubhayeṣāṃ svasvaviṣayābhimukhyamiti yāvat | tasya jāgaratvena jāgarapadavācyatvena bhāvanaṃ paṇḍitapāmarasādhāraṇo vyavahāro'stīti śeṣaḥ | prakṛte tu saiva jāgradavasthā mahatī cintanīyā sarvakālanidrākṣayarūpā vahnau prakṛtatvāttārtīyarephe tadbodhyā tatsthāna eva ca vibhāvyetyarthaḥ | prāñcatu - daśabhirindriyaiḥ pramāturvyavahāra eva prabodhaḥ | sa eva jāgarastasya karaṇaṃ hetubhūtaḥ prakāśastasya jāgaratvena vibhāvanaṃ rephe kāryamiti vyācakṣate | āntaraiḥ karaṇairantaḥkaraṇacatuṣkeṇa | evakāreṇa pūrvoktabahirindriyanivṛttiḥ prabodhakaraṇasyetyanuvartate | antaḥkaraṇasya jñānakarmendriyobhayarūpatvāt | tena manomātrajanyaprabodhakarmaṇoḥ svapna iti bhāvanamasti | sa ca māyāvabodhanastārtīyekārabodhyaḥ | athāpi galadeśa eva sā svapnāvasthā cintanīyā | antaḥkaraṇavṛttīnāṃ yāvānviṣayastasya sarvasyāpi layo hi suṣuptikāle sakale vilīna ityādiśrutiṣu siddhaḥ | ata eva vṛttīnāmapi svaviṣayatvādeva layaḥ | vṛttilaye sati sūkṣmarūpeṇa vidyamānamapyantaḥkaraṇaṃ līnaprāyameva | tasminviśeṣaṇe līne sati tadviśiṣṭa ātmā'pi tathaiva | tataścātra līnapūrvaṃ ityatra pūrvapadena viśeṣaṇībhūtamantaḥ(karaṇaṃ) pūrvatvopacārāt | tathā ca līnapūrvo p. 379) galitāntaḥkaraṇo yaḥ sva ātmā tasya vedanamāvidyakavṛttiviṣayatā saiva suṣuptirityucyata ityarthaḥ | suṣuptau hi sukhamajñānamahaṃ cetyetattritayamātraviṣayikāstisro'vidyāvṛttayaḥ santīti vārtikakārairuktatvāt | tāsāṃ ca parasparamavacchedyāvacchedakabhāvanāṅgīkārādahamajño'haṃ sukhīti pratyayasya na suṣuptikāla āpattiriti tadāśayavidaḥ | sā ca suṣuptyavasthā bindau svaniṣṭhavācyatānirūpitavācakatāsaṃbandhena saṃsthitā'pi bhrūmadhya eva cintanīyā | bhrūmadhye bindau ca saṃsthiteti vā yojanā | sa ca bindustṛtīyakūṭastha evetidyotanāyā'ha - pūrvārṇānāṃ vilomeneti | pūrvamukha(ddhṛ)tā arṇāḥ pūrvārṇā iti madhyamapadalopī samāsaḥ nirdhāraṇe ṣaṣṭhī | pūrvacatuḥśatyāṃ hi kādividyātṛtīyakūṭamātraṃ prātilomyenoddhṛtam | tataśca vilomena pūrvoddhṛtavarṇānāṃ madhye yo bindustatra saṃsthitetyarthaḥ | prāñcastu - viṣayaśabdena viśvavyāptivācinā tādṛśavyāptimattṛtīyakūṭamucyate | tasya yo bindustataḥ pūrve ye varṇāścatvārasteṣāṃ vilomenā'nulomyeneti yāvat | vilomenaivoddhṛtānāṃ punarvilomatvakathanenā'nulomya eva paryavasānāt | īdṛśānulomyakrameṇa tṛtīyakūṭasya yaddehe sthānaṃ lambikāgramakṣaratrayasya bhrūmadhyaṃ ca hṛllekhāyāstatratyāyāstasyā ūrdhvo yo bindurlalāṭasthānīyastatra bhāvanīyā suṣuptiriti lāpayanti | tatkliṣṭaṃ bahutarādhyāhārakalitaṃ bhrūmadhyapadavaiyarthyāpādakaṃ ca | viṣayaśabdo hi viṣḷ vyāptāviti dhātorniṣpanna iti tu bhramamātram | ṣiñbandhana iti dhātoḥ ṣacādyaci vyupasṛṣṭatve parinivibhyaḥ sevasitasayetyādinā ṣatve tanniṣpatteḥ | turyāvasthā nāma caitanyābhivyaktiheturyo nādastasyānusaṃdhānātmikā daśā | sā bindvardhacandrarodhinīnādeṣu bhāvanīyā | vṛtaṃ cārdhaṃ cā'diryasya catuṣkasya tadvattārdhādi tasya turyasya ca saṃgrahaḥ saṃbandho vācyavācakabhāva ādhārādheyabhāvaścetyarthaḥ | nādāntāderuttaratra parāmarśānusārādiha catuṣkalābhiḥ | prāñcastu - vṛttasyārdhamardhacandraḥ | tadāditriṣveva turyā bhāvanīyetyāhuḥ | tanna | ardhacandrasya vṛttāpekṣayā kāla(ta) ākārataśca samāṃśārdharūpatayā'rdhapadasya pūrvanipātāpatteḥ | bindoḥ pūrvatraivānvaya iti pakṣe tvādau tadardhe rodhinyāmityādāvivānanyagatikatvātsvīkāryam | nādānusaṃdhānamantareṇaiva ke(va)lasukharūpatayā p. 380) sthānaṃ turyātītadaśā | sā nādāntādipañcake vācyatvādinā sthitā bhāvanīyā | evaṃrītyā'traiva tṛtīyakūṭa eva pañcāvasthāścintayedityarthaḥ || 185 || 186 || 187 || 188 || 189 || atha viṣuvasaptakaṃ lakṣaṇamāha - yogaḥ prāṇātmamanasāṃ viṣuvaṃ prāṇasaṃjñakam | ādhārotthitanāde tu līnaṃ buddhvā'tmarūpaka || 190 || saṃyogena viyogena mantrārṇānāṃ maheśvari | anāhatādyādhārāntaṃ nādātmatvavicintanam || 191 || viṣuvannādasaṃsparśānnādīviṣuvamucyate | dvādaśanthibhedena varṇānnāḍyantare priye || 192 || viṣuvaśabdastakārānto'kārāntaśca, matvarthīyādhikāre'nyebhyo'pi dṛśyata iti sūtraṇa viṣuśabdādvapratyayamatuporvikalpena vidhānāt | saptarātriṃdive kāle viṣuvadviṣuvaṃ ca tadityāgnipurāṇācca | samābhyāmubhābhyāṃ tṛtīyasya vyāptirhi viṣuśabdasya pravṛttinimittam | ata eva gavāmayane'pi pūrvottarapakṣābhyāmaśītyuttaraśatāhasvarūpābhyāṃ saṃdaṣṭasyāhno viṣuvatsaṃjñā saṃgacchate | sāmyānādareṇa vyāptimanmātrārthakaṃ vā viṣuvapadam | prakṛte'pi tādṛśadharmavattvādeva parasparasamaparimāṇasya saṃbandhaḥ prāṇaviṣuvam | trayāṇāmapi hṛdayameva sthānaṃ prasiddhatvānnoktam | tatraiva viṣuvaprakaraṇe'pi śiṣyāmānaṃ vicintayediti | tadubhayatra śiṣyapadaṃ sādhakamātraparaṃ, svātmetyeva tu tadarthaḥ | kecittu bhāvanāsthānasya mūlānuktatvena nyūnatāṃ manyamānāḥ prāṇaśabdaḥ kakārātmakavāyupara iti vyācakṣate | tanna | kakārasyaṃ traividhyena bhāvanāsthale trikoṭikavikalpāpatteḥ | tasya vāyvātmakatvābhāvācca | naca kakārāttu prabhañjana iti vacanāttathātvamiti mantavyam | tatratyakakārasya kāmakalākṣaraparatāyāḥ pūrvaṃ pratipādanāt | naca kāmakalayaiva sarā(?)bhedaścityatāmiti vācyam | tasyāścatuṣṭvena ścatuṣkoṭikavikalpāpattteḥ | ātmano hṛdayasthatvāttatsāmānādhikaraṇyāya dvitīyakūṭasthakāmakalayaivābhedavibhāvanamiti cet | tarhi dyadva(?)kūṭyāmeva prabhātaṃ saṃpannamiti kṛtaṃ prāṇapadasya p. 381) nirarthikayā lakṣaṇayā | śiṣyātmaprāṇamanasāmityatra śiṣyapadasya triṣvapyanvayasya bhāsana(?)tatsvārasyaviruddhaṃ ca | vastutastu mūlādhāre brahmetiprasiddhasya ravasya vāyukuṇḍalīsaṃyogāttadvyutpattiḥ | sa eva ravo nābhiparyantamāgatya pavanena manasā ca yujyate | sa eva ca hṛdayamāgataḥ pavanena buddhyā ca saṃyujyate | ataḥ sa eva sthānatraye parā paśyantī madhyameti nāmatrayaṃ krameṇa bhajata iti tu saubhāgyabhāskare varṇitamasmābhiḥ idameva ca prāṇaviṣuvapadavācyamiti sthānatraye militvaikā bhāvaneti jñeyam | tenā'tmaśabdo'tra buddhiparo draṣṭavyaḥ | mūlādhārādutthito nādaḥ ṣaṭcakrāṇāmubhayato vidyamānaṃ granthidvayadvayaṃ mindansuṣumṇānāḍīmadhyamārgeṇa brahmarandhraparyantaṃ yātīti sthitiḥ | sa ca nādo vāgbhavakūṭīyo dvitīyatṛtīyakūṭākṣareṣu praviśaṃstadabhinna eveti | akṣaradvayasaṃdhau tu tebhyo bhinno'pi bhavati | yathā'ntaḥkaraṇavṛttiparamparāyāmanupaviṣṭā cittattadrūpaiva bhāsate | vṛttidvayasaṃdhau tu tābhyo bhinnaiva bhāsata iti brahmavidāmanubhavaḥ | yathā vā maṇimālāntaḥpaviṣṭaṃ sūtraṃ maṇigarbheṣu bhinnaṃ na bhāsate | maṇidvayasaṃdhiṣu tu pṛthagbhāsate | iyāṃstu viśeṣaḥ sūtrasya maṇibhyo'tyantaṃ bhedāttadgarbhe'pi bhedenaivāvasthitiḥ | nādasya tvakṣaragarbhe tadabhedena | akṣarāṇāmapi nādapariṇāmarūpatvāt | tadidaṃ mantrārṇānāṃ saṃyogena viyogenetyanena pratipāditam | atra mantrapadena yogyatayā dvitīyatṛtīyakūṭhe eva parāmṛtyete na prathamam | prāñcastu - saṃyogapadaṃ kūṭatrayasamaṣṭirūpaturyabījaparaṃ, viyogapadaṃ ca vyaṣṭirūpabījatrayaparamiti vyācakhyuḥ | tadayuktamiti spaṣṭam | tādṛśaṃ nādaṃ vāgbhavāntyasthānamārabhya hṛdayasthaṃ kāmarājakūṭāntyākṣaraparyantamudgataṃ vibhāvya tasminsvajīvātmano layaṃ vicintya tatāṃ kavalitarjavātmanāṃ nādamūrdhvamudgamayya brahmarandhrāntaṃ pāptaṃ vicintayet | tadidaṃ mantaviṣuvamucyate | atrānāhatādyādhārāntamityavā'dhārāṇāṃ mūlādhārādyāśāntānāmantaṃ caramaṃ brahmarandhraṃ tadabhivyāpyetyamivighyarthakasyā'ṅḥ (?) praśleṣeṇa vyākhyeyam | hṛdayādbrahmarandhrāntaṃ viṣuvanmantrasaṃjñakamititantrāntarānusārāt | ādhārāntāntamiti vaktavye'ntapadamekameva tantreṇa prayuktaṃ dviranvayitavyamiti prāyāmuktistu nā'daṃrtavyā | viṣuvannādetyavādantastakārānto vā padacchedaḥ | athedṛśasya p. 382) nādasya dvādaśagranthibhedanapūrvakaṃ yo'yaṃ suṣumṇānāḍīpraveśaḥ sa evaḥ nāḍīviṣuvamityucyate | atra varṇāditi padaṃ bījatrayaśikharavartikāmakalākṣarārthakatvena prācīnairvyākhyātam | vāgbhavāntimādīkārādityeva tu yuktam | lyablope pañcamī | īkāramārabhyetyarthaḥ || 190 || 191 || 192 || nādayogaḥ praśāntastatpraśāntendriyagocaram | vahniṃ māyāṃ ca kālaṃ ca cetanāmardhacandrakam || 193 || rodhinīnādanādāntāñśaktau līnānvibhāvayet | viṣuvaṃ śaktisaṃjñaṃ tu tadūrdhvaṃ nādacintanam || 194 || tadūrdhvaṃ kālaviṣuvamunmanāntaṃ maheśvari | municandrāṣṭadaśabhistruṭibhirnādavedanam || 195 || caitanyavyaktihetuśca viṣuvaṃ tattvasaṃjñakam | paraṃ sthānaṃ mahādevi nisargānandasundaram || 196 || nādayogo nāḍīsaṃbaddho nādo yasmātkāraṇācchaktau praśānto līno bhavati tattasmātkāraṇādidaṃ praśāntaviṣuvamityucyate | śaktau nādasya layakathanādeva tatpūrvatatsvarṇa(?) natikramya tāvatparyantamalīno bhāvanīya ityarthalabdheevārthaṃ(?)turyasvarabindvormadhye sthalāntaraṃ cintanīyamitidyotanāya tatsāhityena tāni sthānāni gaṇayati-vahnimiti | vahnī rephaḥ, māyekāraḥ kālo lapuprapalataro(?) makāraḥ | mahākālo yamo'ntaka itikośasattve'pi mahāpadatyāgena kālapadamātraprayogānmakāraśrutimātramiha gṛhyata iti mantavyam | kālaśabdaḥ kalāpara iti tu prāñcaḥ | etatpakṣe kalāśabdātsvārthe taddhito vācyaḥ | paraṃ tu sa svācchandatantraviruddhaḥ | makāraṃ bindumeva cetyukteḥ | cetanā'nusvāraḥ | akrūraścetanā nāda iti kośāt | ardhacandrādayo vyākhyātacarāḥ | etā(na) nukramyeti śeṣaḥ | tadidaṃ praśāntaviṣuvaṃ praśāntendriyāṇāṃ niyamitendriyāṇāṃ gocaro viṣayaḥ | taralakaraṇānāmasulabha iti bhāvaḥ | gocarapade klībatvamārṣam | atha līyamānasya dīpādeḥ sūkṣmībhūya punaḥsthūlībhāvadarśanāttadanusāreṇa śaktau līnasya nādasya punarujjīvanena vyāpikāmutkramya samanāyāṃ layacintanaṃ śaktiviṣuvam | tataḥ punarujjīvyonmanyāṃ layaḥ kālaviṣuvam | p. 383) śaktimadhyagato nādaḥ samanāntaṃ prasarpati | tacchaktiviṣuvaṃ proktamunmanyāṃ kālasaṃjñitam | iti svairatantrāt | athāyameva nādo yadyavicchinnatayā sārdhanimeṣatrayottaraṃ saptadaśādhikaśatatrayatruṭiparimitakālaparyantamuccaritaścettadante caitanyābhivyaktirbhavati | tadidaṃ tattvaviṣuvam | tattvavyāptikāritvāt | munayaḥ sapta | candra eka | tena daśa sahasrāṇyaṣṭau śatāni saptadaśa ca truṭayo bhavanti | truṭīnāṃ sahasratrayameko nimeṣaḥ | taduktam - svasthe nare samāsīne yāvatspandati locanam | tasya triṃśattamo bhāgastatparaḥ parikīrtitaḥ || tatparasya śatāṃśastu truṭirityabhidhīyate | iti | evaṃ nava cakrāṇi ṣaṭśūnyāni pañcāvasthāḥ sapta viṣuvantītyetatsapaviṃśatiṣū (kṛ) takolāhalātītaṃ tu paraṃ sthānaṃ svābhāvikānandasundaramityarthaḥ || 193 || 194 || 195 || 196 || etaccintanasya kratvarthatve'pi puruṣārthatāmapyāha - evaṃ cintayamānasya japakāle tu pārvati | siddhayaḥ sakalāstūrṇaṃ sidhyanti tvatprasādataḥ || 197 || spaṣṭam || 197 || japavidhimupasaṃharankaticidguṇavidhīnāha - evaṃ kṛtvā japaṃ devyā vāmahaste nivedayet | anāmāṅguṣṭhayogena tarpayeccakradevatāḥ || 198 || tsyaṃ saṃ thā dyaṃ ma māṃ ta ma devyai tu vinivedayet | kaulācārasusaṃyuktairvīraistu saha pūjayet || 199 || guhyātiguhyagoptrī tvamitimantrārthānusaṃdhānapūrvakaṃ jalaprakṣepo japanivedanam | taduddiśyādhikaraṇavidhiḥ | tarpaṇoddeśena tattvamudrāvidhiḥ | nivedanoddeśena vyākulākṣarapādena prathamāditrayavidhiritaro lakṣaṇam | pādukācārasamayācārobhayaparavīrasāhityavidhinā kaulācāraparibhraṣṭasāhityaparisaṃkhyā || 198 || 199 || evaṃ nityapūjāṃ vidhāya naimittikārcanānyāha - p. 384) nityaṃ puṣyadine vāre saure ca parameśvari || gurordine svanakṣatre caturdaśyaṣṭamīṣu ca || 200 || cakrapūjāṃ viśeṣeṇa yoginīnāṃ samācaret | catuḥṣaṣṭiryataḥ koṭyo yoginīnāṃ mahaujasām || 201 || cakrametatsamāśritya saṃsthitā vīravandite | aṣṭāṣṭakaṃ tu kartavyaṃ vittaśāṭhyavivarjitam || 202 || tvameva tāsāṃ rūpeṇa krīḍase viśvamohinī | kulārṇave naimittikārcanāni yadyapi bhūyāṃsi vihitāni santi tathā'pi teṣvatyantamāvaśyakānyetāvanti | gurordine nāthasya janmadine vyāptidine ca | svasya janmanakṣatre | caturdaśyaṣṭamīṣvitibahuvacanātpakṣadvaye'pi | viśeṣeṇa nityapūjāmapekṣya yoginīvīrādhikyabhakṣyabhojyādyādhikyādinā viśeṣadravyeṇa vetyarthaḥ tena nityapūjāyāṃ viśeṣadravyālābhe'pi pratinidhinā nirvāhaḥ sūcitaḥ | uktaṃ ca kalpasūtre mapañcakālābhe'pi nityakramapratyavamṛṣṭiriti | catuḥṣaṣṭiriti | navānāṃ cakrāṇāṃ madhye praticakramityarthaḥ | saṃbhūya pañcārbudāni ṣaṭkoṭyaḥ ṣaṣṭirlakṣā yoginīnāṃ bhavanti aṣṭāṣṭakaṃ nāma mithunabhojanātmakaḥ karmaviśeṣaḥ | asitāṅgabhairavādayo maṅgalanāthādayaścetyapyaṣṭau | anayorekasminnaṣṭaka ekaikasmānmithunādaṣṭāvaṣṭau kanyā utpannāḥ | anyasmiṃstu pumāṃsaḥ | tāsāṃ teṣāṃ ca parasparavivādaru (hā) dekaikamithunayugalāṃśabhūtānyaṣṭāvaṣṭau mithunāni saṃpannāni | saṃbhūya catuḥṣaṣṭi | teṣāṃ nāmāni sahasrākṣarīmantre tadīyanyāsādiṣu ca tantre prasiddhāni | tāni ca mithunāni śivaśaktirūpāṇyeva mahācatuḥṣaṣṭikoṭiyoginīgaṇasamaṣṭirūpāṇyapi | ata etadbhojanamātraṃ yathāvibhavamavaśyaṃ kāraṇīyaṃ, tadbhojanetikartavyatā kulārṇave naimittikapaṭale draṣṭavyā | tuśabdena tatraivoktānāṃ śrīkaṇṭhādyekapa`ncāśanmithunabhojanādīnāmicchāditriśaktibhojanā ntānāṃ brahmāṇḍapurāṇādyuktasahasrabhojanatriśatabhojanādikarmaṇāṃ cānāvaśyaktā dhvanitā | madhyamabhūgṛhe catuḥṣaṣṭimithunānāṃ pūjanamaṣṭāṣṭakamucyata iti tu prācāṃ bhrama eva | vittaśāṭhyavivarjitamitisvārasyaviruddhaṃ ca || 200 || 201 || 202 || p. 385) śāstropasaṃhāraṃ nāntarīyakatayā dhvanayannanadhīyānaṃ daṇḍayati - ajñātvā tu kulācāramayaṣṭvā gurupādukām || 203 || yo'smiñśāstre pravarteta taṃ tvaṃ pīḍayase dhruvam | evaṃ jñātvā varārohe kaulācāraparaḥ sadā || 204 || āvayoḥ śabalākāraṃ ye cca ve dyaṃ da ta ni ma | tvatprathāprasarākārāstvayyeva paribhāvayet || 205 || tvāmicchāvigrahāṃ devīṃ gururūpāṃ vibhāvayet || śeṣaṃ gurornivedyāpi paścādātmani yojayet || 206 || kalpasūtre vyavahāradeśasātmyetyārabhya pare ca śāstrānuśiṣṭā ityantena granthenokta ācāraḥ kulācāraḥ | gurupādukāmayaṣṭvetyatra saṃjñāpūrvakavidheranityatvānna saṃprasāraṇam | guruprasādamantareṇaiva cauryādinā vijñāyetyarthaḥ | prāsaṅgikaṃ samāpya pūjākṭyaśeṣamupadiśati - āvayoḥ śabalākāraṃ śivaśaktisāmarasyarūpam | atraikaḥ pādo vyākulākṣaraḥ | śabalapadenaiva śuddhirlābhaḥ | dvitīyasyaiva śivarūpā(pa) (tāyā)stantre kathanāt | tvatprathāprasara evā'kāro yāsāṃ tā aṇimādidevatāstvayyeva paribhāvayet | tāstejorūpamātravigrahā vibhāvya śrīmūladevyāḥ śarīre praviṣṭāścintayet | tatastvāṃ svecchayā gṛhītavapuṣaṃ mūladevīṃ svagururūpāṃ brahmarandhrasthitanātharūpeṇa pariṇatāṃ cintayet | tato viśeṣārghyapātre'vaśiṣṭaṃ dravyaṃ pratyakṣāya brahmarandhrasthitāya vā gurave nivedya taducchiṣṭaṃ svātmani juhuyāt || 203 || 204 || 205 || 206 || yoginīnāṃ mahādevi vaṭukāyā'tmarūpiṇe | kṣetrāṇāṃ pataye mahyaṃ baliṃ kurvīta hetunā || 207 || tantrāntare gaṇapatyādikurukullādibalaya uktāsteṣvāvaśyakā yoginībaṭukakṣetrapālabalaya ityarthaḥ | kalpasūtre tu sarvabhūtabalireka evoktaḥ | hetunetyanena balipātrāsādanamākṣipyate, viśeṣārghyasya niḥśeṣīkaraṇāt | vastutastu pāṭhakramabādhenārthakramādādau balidānaṃ tato haviḥśeṣapratipattiḥ | tena kalpasūtraikavākyatā'pi saṃpadyate || 207 || p. 386) dandyaṃ ma va nkhā nma va pi svecchācāraparaḥ svayam | ahaṃtedaṃtayoraikyaṃ bhāvayanviharetsukham || 208 || vyākulākṣaro'tra prathamaścaraṇaḥ | pūjābahiḥkāle'pyanavarataṃ svasya jagataścābhedaṃ vibhāvayanneva laukikavaidikavyavahāreṣu saṃsaret | tena bāhyasaṃtāpānākramaṇātsukhaikarūpa evāvatiṣṭhate || 208 || śāstrottarārdhamupasaṃhārapūrvakaṃ gopayati - etatte kathitaṃ divyaṃ saṃketatrayamuttamam | gopanīyaṃ prayatnena svaguhyamiva suvrate || 209 || cumbake jñānalubdhe ca na prakāśyaṃ tvayā'naghe | anyāyena na dātavyaṃ nāstikānāṃ maheśvari || 210 || evaṃ tvayā'hamājñapto madicchārūpayā prabho | gopanīyaṃ paraśiṣyebhya iti śeṣaḥ | parapuruṣebhya eva gopanīyena guhyenopamitatvāt | svaśiṣyeṣvapi katicitparisaṃcaṣṭe - cumbaka iti | śrīvidyāmūlamātrajapaparastadīyakarmatālatānarahasyajñānjālayorana asaktaścumbakastadanuṣṭhānaratihīnaḥ | śāstāntarajñānasādhāraṇyenaitacchāstrīyapāṇḍityamātrecchurjñānl ubdhastayoḥ pradarśanīyamapi na kumuta na deyamiti vaktavyam | nacaivaṃ sati jñānalubdhastathā śiṣyo gurorgurvantaraṃ śrayediti vidherananuṣṭhānalakṣaṇamaprāmāṇyamāpadyeteti vācyam | kurukṣetre pratigrahaniṣedhasya tatra dānavidheśca parasparopamadakatve'pi niṣedhamatikramya pravṛttaṃ brāhmaṇaṃ gṛhītvā dānavidhīnāṃ pāmāṇyopapādanavadihāpi tatsaṃbhavāt | tatratyajñānalubdhapadasya sānuṣṭhānajñānalubdhapātvādvā | yastvanutiṣṭhāsati jijñāsati ca tasmai sacchiṣyāyāpyanyāyena gurūpasadanadīkṣātiyamasvādhyāyādhyayanaparipālanādikramollaṅgha nena na deyaṃ, nāsti paraloka iti buddhimatāṃ tu sutarāṃ na deyamityarthaḥ || 209 || 210 || evaṃ śāstramupadiśyānte nyūnātiriktadoṣaparijihīrṣayā svaguruṃ smarati - evaṃ tvayeti | prabho svāmini madicchārūpaṃ dhṛtavatyā tvayā madācāryayā'haṃ tvacchiṣya ājñapto'smi | prabhupada(metadeva dyotayati) | p. 387) saṃketaṃ yo'bhijānāti yoginīnāṃ bhavetpriyaḥ || 211 || sarvepsitaphalaprāptiḥ sarvakāmyaphalāśrayaḥ | yato'pi dṛśyate devi kathaṃcinna vicintayet || 212 || saṃketatrayajñānamārgeṇa yoginīnāṃ dayāpātraṃ bhavati | sarvepsitaphalānāṃ prāptiryasya sa eva (vaṃ) tādṛśaśca bhavati | śāstrasamāptidyotanāyaitadeva viśeṣaṇamāvartayannāha - sarvakāmyaphalāśraya iti | etacchāstrapāmarahasyasāraṃ nirūpya bhūyaḥ syātproktamilanamitiśaivaśāstrāntimasūtrārthamardhena saṃkṣipyā'ha yato'pīti | (yataḥ) sarvatra svayameva dṛśyate'taḥ svāpekṣayā bhinnaṃ kimapi na cintayedityetadupāsanāsāramiti sarvaṃ śivam || 211 || 212 || iti śrībhāskaronnīte nityāṣoḍaśikāmbudheḥ | vyākhyāne setubandhākhye viśrāmo'bhavadaṣṭamaḥ || evaṃ dvādaśottaraśatadvayaślokairaṣṭamaḥ paṭalaḥ | saṃhṛtya saptadaśonottaraca(tuḥśatī | ubhayośca) tuḥśatyoryogena śāstrasyāṣṭau śatāni sārdhatrayodaśādhikāni ślokānāṃ bhavanti | teṣu gaṇeśagrahanakṣatretyādikā dvādaśaślokī maṅgalācāṇarūpā tantrādbahirbhūtaiveti tatraivoktam | yato'pītyantimamadhaṃ ca bahirbhūtamityaṣṭaśatīsamākhyopapannā | ekaślokādhikyasyālpāntātvāt | pañcāśallipibhiritivyavahāradarśanāt | tacchaktipañcake sṛṣṭyetiślokasya pūrvottaratantrayorvāradvayaṃ pāṭhāttayoranyatarasya parigaṇanābhāvābhiprāyeṇa vā tadupapattirityavadheyam | śrīviśvāmitravaṃśyaḥ śivabhajanaparo bhāratī somapīthī kāśyāṃ gambhīrarājo budhamaṇirabhavadbhāskarastasya sūnuḥ | kṣetre śrīsaptakoṭīśvarapuri śivarātrau śake śarmacāpe nityāṣoḍaśyudanvatparataṭagataye setumetaṃ nyabadhnāt || 1 || jyeṣṭhāsa(tsa)tīrthyātsarahasyameta- tsasaṃpradāyaṃ samadhītya tantram | tantrāṇi cānyāni vicārya ṭīkā- mekāmakārṣīdbhuvi bhāskarāryaḥ || 2 || p. 388) śrutismṛtinyāyapurāṇatantra- sutrāgamaśrīgurusaṃpradāyān | nirmathya niścitya kṛtā'pi ṭīkā śodhyaiva sadbhirmayi hārdavadbhiḥ || 3 || pramādo me'vaśyaṃ bhavati ma(ti)māndyādalasataḥ padārthanyāyānāmapi duravagāhatvaniyamāt | paraṃ tvantaḥ santaḥ sadayahṛdayā nāthacaraṇā- vudārau tasmānme na khalu khalapāpobhayabhayam || 4 || adyāpyasti vipaścitāmapi mahatsaṃdehakoṭidvayaṃ yaḥ śrutyā jagadīśvaro nigaditaḥ saptaḥ kimapto'tha saḥ | tatreśaḥ prathamaiva koṭiriti kiṃ niścāyanāya sphuṭaṃ nāmnaiva prathito'bhavatparaśivaḥ śrīsaptakoṭīśvaraḥ || 5 || ptā ityekākṣaraṃ jaṭāvācakaṃ ptābhiḥ sahitaḥ saptaḥ śivo'pto harirityarthaḥ | iti śrīmatpadavākyapramāṇapārāvārapārīṇadhurīṇanikhilata- ntrasvatantraśrīmadgambhīrarājabhāratīdikṣitasūnunā bhāsurānandanāthadīkṣābhidhānena bhāskara rāyeṇa praṇīto nityāṣoḍaśikā- rṇavavyākhyānātmā setubandhaḥ saṃpūrṇaḥ || ########### END OF FILE #######