#################################################### MUKTABODHA INDOLOGICAL RESEARCH INSTITUTE Use of this material (e-texts) is covered by Creative Commons license BY-NC 4.0 Catalog number: M00190 Uniform title: phetkāriṇītantra Main title: phetkāriṇītantra Editor : caṭṭopādhyāya, rasika mohana Description: Notes: Data entered by staff of Muktabodha under the supervision of Mark S.G. Dyczkowski Revision 0: October 9, 2008 Publisher : Unknown, late 19th century Publication year : Publication city : Publication country : India #################################################### calcutta end of 19th century. script bengali phetkāriṇītantram oṃ namaḥ paramadevatāyai krodhojjbalantīṃ jvalanaṃ vamantīṃ sṛṣṭiṃ dahantīṃ ditijaṃ grasantīm | bhīmaṃ nadantīṃ praṇamāmi kṛtyāṃ rorūyamāṇāṃ kṣudhayograkālīm || 1/1 || unmattabhairavaṃ nārasiṃhaḍāmarabhairavam | śivākāraṃ mālinyādyamasitāṅgādiyāmalam || 1/2 || siddhayogīśvarī tantraṃ yoginījālaśambaram | dṛṣṭvā kṛtyāvidhiṃ phetkāriṇītantraṃ viracyate || 1/3 || pañcāśadvarṇarūpātmā mātṛkā parameśvarī | tatrotpannā nigadyante pratyekaṃ śivaśaktitaḥ || 1/4 || asyā etāḥ kalāḥ sarvāḥ pañcāśadvarṇasiddhaye | tebhya eva samutpannā varṇā ye viṣṇuśūlinoḥ || 1/5 || mūrtayaḥ śaktisaṃyuktā ucyante tāḥ krameṇa tu | prathamaṃ keśavaḥ proktastato nārāyaṇo mataḥ || 1/6 || mādhavo'pyatha govindo viṣṇuśca madhusūdanaḥ | trivikramastathā khyāto vāmanaḥ śrīdharastathā || 1/7 || hṛṣīkeśaḥ padmanābho dāmodara iti smṛtaḥ | vāsudevaḥ saṃkarṣaṇaḥ pradyumnaścāniruddhakaḥ || 1/8 || ete svarabhavāḥ proktāḥ kathyante vyañjanodbhavāḥ | cakrī gadī tathā śārṅgī khaḍgī śaṅkhī halī tathā || 1/9 || musalī ca tataḥ śūlī pāśī cāpyaṅkuśī tathā | mukundo nandano nandī naro narakajiddhariḥ || 1/10 || kṛṣṇaḥ satyastathā proktaḥ śāśvataḥ śaurireva ca | śūro janārdanaḥ khyāto bhūdharo viśvamūrtikaḥ || 1/11 || vaikuṇṭhaśca tathā prokto narottamastato balī | balāgrajastathā bālo vṛṣaghnaśca vṛṣo'pi ca || 1/12 || haṃso varāho vimalo nṛsiṃha iti kīrtitaḥ | kīrtiḥ kāntistathā tuṣṭiḥ puṣṭirdhṛtirapi kṣamā || 1/13 || śāntiḥ kriyā dayā medhā icchā śraddhā tathā matā | lajjā lakṣmīsarasvatyau prītī ratirimāḥ svarāḥ || 1/14 || ṛddhiḥ samṛddhiḥ śuddhiśca bhaktirbuddhirmatiḥ kṣamā | ramomā kledinī klinnā vasudhā vasudā parā || 1/15 || parā parāyaṇā sūkṣmā sandhyā prajā prabhā niśā | amoghā vidyutā caiva śaktayaḥ sarvakāmadāḥ || 1/16 || śaṅkhacakradharāḥ sarvā ghanābhāḥ pītavāsasaḥ | keśavādyā nijāṅgasthāḥ śaktyā'laṅkṛtavigrahāḥ || 1/17 || etā sasmitavaktrāśca vidyudābhāḥ prakīrtitā | kāntā kṣāntā ca kīrtyādyāḥ kamalābhayapāṇikāḥ || 1/18 || śrīkaṇṭho'nantasūkṣmau ca trimūrtiramareśvaraḥ | arghīśo bhārabhūtiśca maulīśaḥ śālvakoṭaraḥ || 1/19 || jhiṇṭīśo bhautikaḥ sadyojātaścānugraheśvaraḥ | akrūraśca mahāsenaḥ svarajā rudramūrtayaḥ || 1/20 || tataḥ krodhīśacaṇḍeśapañcāntakaśivottamāḥ | athaikarudrakarmaikanetrordhvacaturānanāḥ || 1/21 || ajeśaḥ sarvasomeśastathā lāṅgalidārukau | ardhanārīśvara śyāmā kāntāścāṣāḍhidaṇḍinau || 1/22 || adrimāṇaśca meṣaśca lohitaśca tathā śikhī | chagalaṇḍadviraṇḍeśau mahākālakapālinau || 1/23 || bhujaṅgīśaḥ pinākīśaḥ khaḍgīśaścakarastathā | śveto bhṛṅgīśanakulī śivaḥ saṃvartakastathā || 1/24 || ete rudrāḥ svavarṇebhyo jātā uḍḍanibhānanāḥ | kāntāliṅgitadehāśca kapālaśūlapāṇayaḥ || 1/25 || pūrṇodarā ca virajā śālmalī tadanantaram | lolākṣī vartulākṣī ca dīrghaghoṇā tathaiva ca || 1/26 || sudīrghamukhīgomukhyornavamī dīrghajihvikā | kuṇḍodaryūrdhvakeśī ca tato vikṛtamukhyapi || 1/27 || jvālāmukhī tathā colkāmukhī ca śrīmukhī tathā | vidyāmukhī svarotpannāḥ etāḥ syuḥ svaraśaktayaḥ || 1/28 || mahākālīsarasvatyau sarvasiddhisamanvite | gaurī trailokyavijayā tathā mantrāntaśaktikā || 1/29 || bhūtamātā lambodarī bhāvinī nāgarī tathā | khecarī majjarī caiva rūpiṇī vīriṇī tathā || 1/30 || kākodarī pūtanā ca bhadrakālyapi yoginī | śaṅkhinīgajjinīkālarātrīkubjinya eva ca || 1/31 || kapardinī vajriṇī ca jayā ca sumukheśvarī | revatī mādhavī caiva vāruṇī vāyavī tathā || 1/32 || rakṣopadhāriṇī cānyā tathaiva sahajāhvayāḥ | lakṣmīśca vyāpinī māyā khyātāstu śivaśaktayaḥ || 1/33 || rudrāṅgasthā javābhāsā ratisundaravigrahāḥ | raktotpalakapālābhyāṃ vibaddhabāhavastathā || 1/34 || puṃprakṛtyā svarūpāyā mātṛkāyāḥ śubhopamāḥ | mātrājñātastriliṅgādyairbhinnāḥ krūrāśca nāmabhiḥ || 1/35 || puṃliṅgā huṃphaḍantāśca svāhāntā yoṣito matāḥ | napuṃsakā namo'ntāśca ityuktā manavastridhā || 1/36 || mantravidyāvibhāgena te punardvividhā matāḥ | te syuḥ puṃdevatā mantrā vidyāḥ strīdevatāstathā || 1/37 || puṃmantrāḥ klībamantrāśca yoṣinmantrāśca māraṇe | śāntyabhicārayorgrāhyā yathā japyantu mantribhiḥ || 1/38 || saumyamantrāḥ pradhānākhyāḥ saṃyojyāḥ krūrakarmaṇā | āsīnmantrastu haṃsākhyo varṇastu paramātmanaḥ || 1/39 || so'hamiti gato'dvaitamadvaitaṃ haṃsalopataḥ | kaṇṭhaṃ bhittvā viniryāto haṃsavarṇavilopataḥ || 1/40 || sa cādidhvanisampanno brahmaviṣṇuśivātmakaḥ | trailokye'pi tato jātāstrayo vedā guṇāstrayaḥ || 1/41 || trayo'gnayastraya kālāstrayo doṣā svarāstrayaḥ | prakarṣārṇavatāṃ prāptā mahādhvani dhruvādayaḥ || 1/42 || ukāraḥ kuṭilaḥ prokto makāraḥ kāla eva ca | aindro balī lakāraśca haṃso'pyatha ha ucyate || 1/43 || vindhyavāsinī māyā ca ikārastu kucadvayam | māyā lajjā ca krīṃkāro huṃkāro kūrca ucyate || 1/44 || dviṭhaḥ svāhā samākhyātā kālāgnirvyāpako'ṅkuśaḥ | astraṃ phaḍityato brahmā dakṣakarṇāditaḥ śivaḥ || 1/45 || sakārastu bhṛguprāṇau no vāṇī pāvakāśanaḥ | nāgeśojjvalano repho rakārastvindurīritaḥ || 1/46 || sakulo bhaga ekāra ukāraḥ śiva ucyate | dakṣavāmāviti proktau pāśī ṛḥ parikīrtitaḥ || 1/47 || lolākṣikā lakāraśca hakāro nakulīśvaraḥ | indrāsanagato brahmā sa trimūrtiśca manmathaḥ || 1/48 || drauṃ jyotistritattvaṃ hrīṃ huṃ kūrcaḥ krodha īritaḥ | vāyuryakāro vikhyāto jīmūtaḥ kathito budhaiḥ || 1/49 || vahnerūrdhvagato mahādisahito varṇo nṛsiṃhānvayaḥ | sārṇaṃ vāmavilocaneva śaśabhṛt khaṇḍendumukto grahaḥ || kaulinyāḥ kathitaṃ tadetadamalaṃ bījaṃ nyaset sādaraṃ | bhūtapretapiśācaceṭakabhaye rakṣā bhaved vyāhṛtam || 1/50 || hsaustārtīya ityukto hsaurjñeyaḥ sadāśivaḥ | śūnyaṃ ha iti kathito bhairavādyaiḥ samāhitaiḥ || 1/51 || iti phetkārṇītantre mantrakoṣavivaraṇaṃ nāma prathamaḥ paṭalaḥ || dvitīyaḥ paṭalaḥ śrīśiva uvāca atha kuṇḍavidhiṃ vakṣye śāntikādikrameṇa ca | śāntike caturasraṃ syāt pauṣṭike vṛttameva ca || 2/1 || trikoṇamabhicāre tu pañcāsraṃ māraṇe matam | ṣaḍasraṃ mohane caiva saptāsraṃ stambhane matam || 2/2 || śatrūcchede tathāṣṭāsraṃ navāsraṃ vyādhihā matam | home tu kārayet kuṇḍamekamevaikahastakam || 2/3 || caturasraṃ trikoṇaṃ vā vṛttañca mekhalātrayam | saikataiḥ sthaṇḍilaṃ kuryāccaturaṅgulasaṃsthitam || 2/4 || caturasraṃ tu pūrvasyāṃ kuṇḍaṃ sāmrājyasiddhidam | śatrūṇāṃ tāpane śastaṃ yonyākhyaṃ vahnikoṇagam || 2/5 || ardhacandraṃ tu yāmyāyāṃ śatrūṇāṃ māraṇe matam | trikoṇaṃ nair-ṛteḥ koṇe ripūṇāṃ vyādhivardhanam || 2/6 || vāruṇyāṃ tu sadāvṛttamāyuḥśrīpuṣṭivardhanam | vāyavyāṃ tu ṣaḍasrantu śatrūṇāṃ māraṇe hitam || 2/7 || saumyāyāṃ padmasaṃjñaṃ tu śrīmedhāpuṣṭidaṃ nṛṇām | sarvakāmapradaṃ kuṇḍamaiśānyāmaṣṭakoṇakam || 2/8 || iti phetkāriṇītantre dvitīyaḥ paṭalaḥ || tṛtīyaḥ paṭalaḥ atha sruk ca sruvavidhiṃ vakṣye'hamavadhāraya | ṣaṭtriṃśadaṅgulā sruk syāccaturviṃśāṅgulaḥ sruvaḥ || 3/1 || mukhaṃ kaṇṭhastathā vedī sapta caivāṣṭabhiḥ kramāt | āyāmānāhato daṇḍo viṃśatiścaturaṅgulaḥ || 3/2 || vedarāmāṅgulaiḥ kuṇḍo gaṇḍī dvicaturaṅgulā | khātaṃ vedāṅgulairvṛttamaṅguladvitayaṃ khanet || 3/3 || mekhalā dvyaṅgulā tadvacchobhāśeṣaṃ vicintayet | vedīṃ tryaṅgulavistārāṃ kuryāt kuṇḍamuhāgrayoḥ || 3/4 || kaniṣṭhāgramitaṃ vaktraṃ sravadghṛtavinirgame | kārṣikaṃ dvyaṃgulaṃ khātaṃ paṅke mṛgapadākṛtiḥ || 3/5 || dvāviṃśatyaṅgulo daṇḍa ānāhaścaturaṅgulaḥ | kuṇḍamūlāgrayorgaṇḍī sruve kāñcanavad bhavet || 3/6 || suvarṇarūpyatāmrairvā sruksruvau dārujāvapi | ayomayau ca sruksruvau kāraskaramayāvapi || 3/7 || nāgendratanaye vilvaḥ kṣudrakarmaṇi saṃsthitau | candanaṃ khādirāśvatthaplakṣacūtavikaṅkatāḥ || 3/8 || śamyāmalakasāraśca palāśaśceti dāravaḥ | astrāṅgamūlavidyābhiḥ snānaṃ kuryād yathāvidhi || 3/9 || pūjāpradeśamāgatya dattvā cārghyaṃ vivasvate | gandhapuṣpādibhiḥ samyag dvārapūjāṃ samācaret || 3/10 || kāṃsyaghaṇṭārcanaṃ kṛtvā dvāramācchādya vāsasā | kṛtvopavītaṃ hastaśca uttaraprāṅmukhaḥ śuciḥ || 3/11 || upaviśyāsanaṃ yojyaṃ padmaṃ svastikamevaṃ vā | padmāsane ca vidyārthī kuryāt sarvaṃ samāhitaḥ || 3/11 || prāṅmukhodaṅmukho vāpi vakṣyamāṇakrameṇa tu | śrīkāmaḥ svastikeneha paścimābhimukhena tu || 3/12 || āsīnaḥ praṇavenātha parāmṛjya karāvubhau | aṅgulīṣu ca vinyasya aṅgamantrāṇi vai kramāt || 3/13 || astramantreṇa digbandhaṃ kuryāt sarvāsu dikṣu ca | agniprākāravat kṛtvā tato mantreṇa sarvataḥ || 3/14 || prāṇāyāmatrayaṃ kuryānmantreṇa praṇavena vā | uccārayettu praṇavaṃ svareṇaikena mantravit || 3/15 || udaraṃ pūrayitvā tu vāyunā yāvadāsthitaḥ | prāṇāyāmo bhavatyevaṃ pūrako dehapūrakaḥ || 3/16 || pidhāya sarvagātrāṇi niśvāsocchvāsavarjitaḥ | pūrṇakumbhavattiṣṭhettu prāṇāyāmaḥ sa kumbhakaḥ || 3/17 || muñced vāyuṃ tathaikena pūrayeccaiva mantravit | niśvāsayogamuktastaṃ vāyuṃ bāhyena recayet || 3/18 || recakāhvayaḥ samproktaḥ prāṇāyāmo na saṃśayaḥ | jānū pradakṣiṇīkṛtya na drutaṃ na bilambitam || 3/19 || kriyate cāṅgulīsphoṭaḥ sā mātrā parikīrtitā | tato dvādaśamātrābhiḥ pūrakaḥ kriyate tu vai || 3/20 || tasmād dviguṇamātrābhī recakaḥ kriyate tathā | prāṇāyāmatrayaṃ caiva ekaikaṃ tritayātmakam || 3/21 || liṅgakāryaṃ hṛdisthaṃ tu caitanyaṃ sarvasākṣiṇam | praṇavena viniḥsārya brahmarandhrād bahirbudhaiḥ || 3/22 || tenaiva saṃpuṭīkṛtya mastakopari vinyaset | caitanyarahitaṃ dehaṃ vāhyaṃcābhyantaraṃ tathā || 3/23 || nābhimaṇḍalamadhyasthaṃ vāyumaṇḍalamadhyagam | yaṃ varṇaṃ dhūmravarṇantu dhyātvā tena viśodhayet || 3/24 || agnimaṇḍalasaṃsthena jīvenāgnisvarūpiṇā | nirdahedatha taṃ bhasmarāśiṃ dehākṛtiṃ bhavet || 3/25 || bhrūmadhyagaṃ hṛdisthaṃ vā dhyāyedaruṇamaṇḍalam | ardhacandrākṛtiṃ śvetaṃ padmadvayapadānvitam || 3/26 || tatrasthena vakāreṇa plāvayenmadhurūpiṇā | bījantu pārthivaṃ nyasya cintayed vyomamaṇḍalam || 3/27 || praṇavena dvidhā kṛtvā tatra caitanyarūpiṇam | mastakopari vinyasya caitanyena ca yojayet || 3/28 || amṛtaplāvitād varṇāt sadyojātamakalmaṣam | ātmānaṃ cintayenmantrī devatārūpiṇaṃ tataḥ || 3/29 || ṛṣicchandodaivatāni smṛtvā nyāsaṃ samācaret | aṅganyāsakaranyāsau dehanyāsa iti tridhā || 3/30 || utpttisthitisaṃhārabhedabhinnaṃ guṇena saḥ | prathamaṃ syāt karanyāso dehanyāsastu madhyamaḥ || 3/31 || aṅganyāsastṛtīyaḥ syāditi śāstrasya nirṇayaḥ | oṃkāraṃ sampuṭīkṛtya manunā vyāpakaṃ nyaset || 3/32 || kūrparādikaniṣṭhāntaṃ karanyāsāstu pūrvataḥ | sarvāṅgeṣu ca vinyasya krameṇaivotkrameṇa tu || 3/33 || dakṣiṇāṅgaṣṭhamārabhya vāmāṅgaṣṭhaṃ tathā tataḥ | autpattiko'sti mantrāṇāṃ saṃhārākhyo viparyayaḥ || 3/34 || dakṣiṇāṅguṣṭhamārabhya ubhayorapi hastayoḥ | kaniṣṭhāntaṃ bhavennyāsaḥ sthitirnāma mahodayaḥ || 3/35 || śiraḥprabhṛtipādāntaṃ nyāsasyotpattiriṣyate | pādādikaḥ śiro'ntastu so'pi saṃharaṇo bhavet || 3/36 || udaropakramo nyāso hṛdayāntaḥ sthitirbhavet | mantrākṣarāṇāṃ vinyāse'pyayameva kramottamaḥ || 3/37 || hṛdi mūrdhni śikhāsthāne bāhau pārśve ca dikṣu ca | netrayoraṅgamantrāṇāṃ ṣaṇṇāṃ nyāsakramo bhavet || 3/38 || astrāntānyaṅgamantrāṇi śaive śākte vidurbudhāḥ | netrāntāni tathoktāni vaiṣṇave nyāsapūjayoḥ || 3/39 || hṛdaye vidhivat kāryo na śirasi ṭhadvayam | vaṣaṭ śikhāyāṃ kathitaṃ kavace humiti smṛtam || 3/40 || netreṇa vauṣaṭ kathitaṃ nyāsanīyantu phaṭ tathā | te'ṅguṣṭhavarjamaṅgulyaścatasro hṛdi mūrdhani || 3/41 || śikhāyāṃ muṣṭireva syādaṅguṣṭhakṛtanāsikaḥ | sarvāṅgulībhirvā nābhau pāṇyoḥ kavacabandhane || 3/42 || tarjanyāditrayaṃ netre haste hastataladvayam | hastairvinyasya .........ṭato vai bandhayed diśaḥ || 3/43 || aṅguṣṭhatarjanyagrābhyāṃ diśaḥ pūrvādikāḥ kramāt | pañcāṅgāni yadoktāni tadā netraṃ parityajet || 3/44 || anuktāṅgeṣu mantreṣu padaśo varṇaśo'pi vā | tenaivāṅgāni kalpāni mantreṇa sakalena vā || 3/45 || utpattisaṃjñako nyāsaḥ saṃhārākhyo yaterbhavet | ṛṣicchandodaivatāni śirovadanahṛtsu ca || 3/46 || smared jāpādāvātmani namaskṛtya tato'rcayet | prāṇāyāmatrayaṃ kṛtvā praviśya hṛdayāmbujam || 3/47 || devatāṃ tatra sañcintya manasārādhayettataḥ | yena krameṇa vai mantrairdravyairnānāvidhaiḥ śubhaiḥ || 3/48 || tena krameṇa tenaiva mānaso yāga īritaḥ | na vā coccārayenmantraṃ manasaiva manuṃ smaran || 3/49 || mudrāṃ pradarśayettatra devatāṃ bhāvayet parām | tatra cāvāhanaṃ neṣṭaṃ hṛdaye mānasārcane || 3/50 || ārādhya manasā bhaktyā bāhyapūjāmathācaret | sthānaśuddhiṃ dravyaśuddhiṃ kṛtvā pātrāṇi śodhayet || 3/51 || arghyapātrādikaṃ teṣu kalpayed vidhipūrvakam | pīṭhapūjāṃ vidhāyātha tatra vā iṣṭadevatām || 3/52 || pūjayet parayā bhaktyā vidhidṛṣṭena karmaṇā | āsanāvāhane cārghyaṃ pādyamācamanaṃ tathā || 3/53 || snānaṃ vāsopavītañca bhūṣaṇāni ca sarvaśaḥ | gandhaṃ puṣpaṃ tathā dhūpaṃ dīpamannañca tarpaṇam || 3/54 || mālyānulepanaṃ caiva namaskāravisarjanam | aṣṭādaśopacārāśca taiśca pūjāṃ samācaret || 3/55 || śaktibhirmūrtibhiścaiva lokapālaiśca saṃyutaḥ | pīṭhamantraiḥ samāyogo nityayāgaḥ sa ucyate || 3/56 || pīṭhenaiva samastena bahirāvaraṇairvinā | mantrapūrvakṛto yāgo nityayāgaḥ sa madhyamaḥ || 3/57 || agnikāryeṇa haviṣā bhūṣaṇaiśca samanvitam | dravyaśuddhisamāyuktamuttamaṃ pūjanaṃ tathā || 3/58 || agnikāryavihīnaṃ tu kālamaṅgaṃ nivedya ca | upacārairyutaṃ sarvaṃ madhyamaṃ pūjanaṃ smṛtam || 3/59 || vastrālaṅkāraśobhādi varjayitvā pṛthagvidhi | kevalaṃ puṇyayogaṃ tu kaniṣṭhaṃ pūjanaṃ bhavet || 3/60 || uśīraṃ candanaṃ caiva pātramātre tu kalpayet | jātīkarpūrakakkolabahumūlaṃ tamālakam || 3/61 || cūrṇayitvā tathā nyāyaṃ kṣipedācamanīyake | kuśāgrāṇyakṣataṃ caiva yavavrīhitilānapi || 3/62 || ājyasiddhārthapuṣpāṇi nikṣipedarghyapātrake | mākṣikaṃ śarkarāsarpirdadhikṣīrayutaṃ sadā || 3/63 || madhuparkaṃ kalpayitvā pradadyādvidhipūrvakam | uśīraṃ kuṅkumañcaiva māṃsī malayajaṃ tathā || 3/64 || murāñcaiva tu hrīveraṃ kuṣṭhañcāgurumeva ca | aṣṭāṅgānyatra gandhasya vaiṣṇave kathitānyapi || 3/65 || rocanākapikāśmīramāṃsī tvagurucandanaiḥ | ṣaṣṭho vaiṣṇavagandho'yaṃ śaive śākte ca śasyate || 3/66 || āsanaṃ svāgataṃ cārghyaṃ pādyamācamanīyakam | madhuparkācamanasnānavasanābharaṇāni ca || 3/67 || gandhapuṣpe dhūpadīpau naivedyaṃ vandanaṃ tathā | prayojayettadarcāyāmupacārāṃstu ṣoḍaśa || 3/68 || arghyapādyāsanamadhuparkamācamanānyapi | gandhādikā naivedyāntā pūjā pañcopacārikā || 3/69 || saparyā trividhā proktā tāsāmekāṃ samāśrayet | manasārādhitaṃ dhyātvā vāmanāsāpuṭena tu || 3/70 || praṇavenājjaliṃ kṛtvā nyased dārucitāsane | hṛdayenātha mantreṇa kalpayitvā tu sannidhim || 3/71 || sannirodhaṃ tataḥ kuryānmantreṇa kavacena tu | praṇavenābhimukhyañca kṛtvā nyāsaṃ vidhāya ca || 3/72 || svadehavad devadehe tataḥ pādyādi kalpayet | pādyañca pādayordadyādarghyaṃ śirasi dīyate || 3/73 || mukhe cācamanīyaṃ syānmadhuparkañca tatra vai | punarācamanaṃ vaktre dadyānmantraviśāradaḥ || 3/74 || pādyaṃ sampādayāmyasmai iti pādyādi kalpayet | praṇavādinamo'ntena mantreṇānena saṃyutaḥ || 3/75 || ādāvante ca pūjāyāmatyantaṃ mūlavidyayā | pādyārghyācamanīyāni dadyādetāni deśikaḥ || 3/76 || visarjanaṃ yadātmanyāropaṇañca apekṣitam | maṇḍalādau tathācamya kramastasya vivakṣitaḥ || 3/77 || sapuṣpābhyāñca hastābhyāṃ dhyāyedevaṃ tu sādhakaḥ | yāgabhūmigate deva pārāvārāṃstu saṃsmaret || 3/78 || dhyāyed devaṃ tato vaktre hṛdaye tadanantaram | bhuktimuktipradaṃ devaṃ prasannavadanekṣaṇam || 3/79 || tathātmānaṃ tu taṃ devamekīkṛtya vicintayet | visarjanaṃ yadānyatra vimukhyārghyaṃ tadā dadet || 3/80 || yathāsukhāsito'nyatra gacchasveti visarjayet | ācāryaistu tato'nyatra kvacinneṣṭaṃ visarjanam || 3/81 || kintu tatraiva hastābhyāṃ pūrvavattu nivedayet | yathāśakti japaṃ kṛtvā prāṇāyāmatrayaṃ tathā || 3/82 || vimucyāṅgāni ca punaritthaṃ devaṃ visarjayet | japakāle yadā paśyedaśucirmantravittamaḥ || 3/83 || prāṇāyāmaṃ tataḥ kṛtvā tataḥ śeṣaṃ samācaret | yadā caiva japenmantrī svayamasya śuciḥ punaḥ || 3/84 || snātvā caiva yathāpūrvaṃ nyāsaṃ kṛtvā punarjapet | puraścaraṇakānīha etāni kathayāmyataḥ || 3/85 || bhaikṣyādisumitāhāraḥ sakṛdādau vidhīyate | divā caiva japaṃ kuryāt puraścaraṇiko dvijaḥ || 3/86 || śākayāvakabhakṣyāśī caṇakaiḥ saha sarpiṣā | dadhnā mūlaiḥ phalarvāpi kuryādaśanamanvaham || 3/87 || brahmacaryaṃ tathaivoktaṃ snānaṃ triṣavaṇaṃ tathā | pūrvāhne devatāyāśca pūjāṃ kuryād viśeṣataḥ || 3/88 || yāvairyavānnaṃ śākañca payo bhakṣyaṃ haviṣyakam | pūrvaṃ pūrvaṃ praśastaṃ syādaśanaṃ mantrasādhane || 3/89 || sarvamantrāḥ prayoktavyāḥ prāyaśaḥ praṇavādikāḥ | ananyacetā āsīno vāgyato vihitāsanaḥ || 3/90 || anutiṣṭhettu mantrāṇi guruvandanapūrvakam | kṣetraṃ tīrthaṃ vanārāmadevālayanadīhradāḥ || 3/91 || kuṭīviviktamityete deśāḥ syurnmantrasiddhidāḥ | mantraṃ sadevatābhāvamācāreṣu ca jāpyataḥ || 3/92 || kṛṣṇāṣṭamīcaturdaśyorgrahaṇādau viśeṣataḥ | uccairjapādviśiṣṭaṃ syādupāṃśurdaśabhirguṇaiḥ || 3/93 || jihvājapaḥ śataguṇaḥ sahasro mānaso japaḥ | daśalakṣajapādekavarṇo mantraḥ prasidhyati || 3/94 || varṇavṛddhyā jape hnāsastenānyeṣāṃ samūhayet | bījād dvitriguṇaṃ mantraṃ mālāsandhau japakriyām || 3/95 || viṃśatyarṇādhikā mantrā mālāmantrā iti smṛtāḥ | daśākṣarādhikā mantrāstadardhā bījasaṃjñakāḥ || 3/96 || vārdhake siddhidā mantrā mālāmantrāstu yauvane | pañcākṣarātmakā bālye mantrāste siddhidāḥ pare || 3/97 || japād daśāṃśaṃ sarvatra havanaṃ tarpaṇaṃ viduḥ | dravyāśaktau ghṛtaṃ home tvaśaktaḥ sarvato japet || 3/98 || mūlamantrād daśāṃśaṃ syādaṅgādīnāṃ japakriyā | aśaktāvuktahomasya japastu dviguṇo bhavet || 3/99 || yeṣāṃ jape ca home ca saṃkhyā noktā mayā priye | teṣāmaṣṭasahasrāṇi saṃkhyoktā japahomayoḥ || 3/100 || svāhāntenaiva mantreṇa kuryād homaṃ baliṃ tathā | namo'ntena namaskāramarcanañca samācaret || 3/101 || mantrānte nāma saṃyojya tarpayāmīti tarpaṇam | saṃkhyā noktā jape home cāṣṭottarasahasrakam || 3/102 || pauṣṭikādīni karmāṇi yadvāratithiyogataḥ | prārabdhavyāni vidhinā tacca saṃprocyate mayā || 3/103 || pañcamī ca dvitīyā ca tṛtīyā saptamī tathā | budhejyavārasaṃyuktā śāntikarmaṇi pūjitā || 3/104 || gurucandrayutā ṣaṣṭhī caturthī ca trayodaśī | saptamī pauṣṭike śastā aṣṭamī navamī tathā || 3/105 || daśamyekādaśī caiva bhānuśukradinānvitā | ākarṣaṇe tvamāvāsyā navamī pratipattathā || 3/106 || paurṇamāsī mandabhānuyuktā vidveṣakarmaṇi | kārṣṇī caturdaśī tadvadaṣṭamī mandatārakā || 3/107 || uccāṭane tithiḥ śastā pradoṣeṣu viśeṣataḥ | caturdaśyaṣṭamī kṛṣṇā amāvasyā tathaiva ca || 3/108 || mandārakadine'pyetāḥ śastā māraṇakarmaṇi | budhacandradinopetā pañcamī daśamī tathā || 3/109 || paurṇamāsī ca vijñeyā tithiḥ stambhanakarmaṇi | śubhagrahodaye kuryādaśubhānyaśubhodaye || 3/110 || raudrakarmaṇi riktārke mṛtyuyoge ca māraṇam | sūryodayaṃ samārabhya ghaṭikādaśakaṃ kramāt || 3/111 || ṛtavaḥ syurvasantādyā ahorātraṃ dine dine | vasantagrīṣmavarṣākhyaśaraddhemantaśaiśirāḥ || 3/112 || hemantaḥ śāntike prokto vasanto vaśyakarmaṇi | śiśiraḥ stambhane jñeyo vidveṣe grīṣma īritaḥ || 3/113 || prāvṛḍuccāṭane jñeyā śaranmāraṇakarmaṇi | saṃlikhet stambhanaṃ kumbhe haryakṣe vṛścikodaye || 3/114 || dveṣoccāṭādikaṃ nakrakulīrājatulodaye | meṣakanyādhanurmīne vaśyaśāntikapauṣṭikam || 3/115 || māraṇaṃ cāṣṭame rāśau riporbhedādinigraham | vaśyaṃ pūrve'hṇi madhyāhne vidveṣoccāṭanaṃ likhet || 3/116 || śāntipuṣṭistvahanyante sandhyākāle tu māraṇam | ardharātre likhet stambhamākṛṣṭiṃ prāg dinodayāt || 3/117 || yadanyacchobhanaṃ kāryaṃ tat pratyūṣe likhed budhaḥ | indre stambhanamuccāṭamagnau sarvābhicārakam || 3/118 || yāmye rakṣasi vidveṣaṃ śāntiṃ varuṇasomayoḥ | kulotsādaṃ marudbhāge pakṣe kalahanigrahau || 3/119 || kurvīta noditaṃ karma yacchubhaṃ brahmaṇaḥ pade | vaśyākṛṣṭau likhed bhūrje likheduccāṭanaṃ dhvaje || 3/120 || gardabhatvaci vidveṣaṃ stambhanaṃ gajacarmaṇi | pretacīre samālikhya tāpajvarādimāraṇam || 3/121 || vivāde ca stambhanādi śilāyāmapi mohanam | vaśyāṃ kuṅkumakarpūrarocanābhirharidrayā || 3/122 || yāvena stambhanākṛṣṭiṃ likheccānāmikā smṛtā | vidveṣaṇaṃ svaraktena kākaraktena māraṇam || 3/123 || mohaṃ vidveṣaraktena uccāṭaṃ coṣṭrajāsṛjā | vidveṣoccāṭanaṃ kākapakṣeṇāpi ca māraṇam || 3/124 || vaśye cākarṣaṇe stambhe raktavarṇaṃ vicintayet | nirviṣīkaraṇe stambhe raktavarṇaṃ vicintayet || 3/125 || śāntau puṣṭau cāpyāyane sitam | pītaṃ stambhanakāryeṣu dhūmramuccāṭane smaret || 3/126 || unmāde śakragopābhaṃ kṛṣṇavarṇaṃ tu māraṇe | āsanaṃ śvetarūpaṃ tu sāttvikaṃ samudāhṛtam || 3/127 || yānamārge sthitaṃ pītaṃ rājasaṃ parikīrtitam | daṇḍamānasthitaṃ raudraṃ kṛṣṇaṃ tāmasamucyate || 3/128 || sāttvikaṃ mokṣakāmānāṃ rājasaṃ rājyamicchatām | tāmasaṃ śatrunāśārthaṃ sarvavyādhinivāraṇam || 3/129 || sarvopadravaśāntyarthaṃ tāmasaṃ tu vicintayet | rudrāḥ satārkṣyagandharvayakṣarakṣohikinnarāḥ || 3/130 || piśācabhūtadaityendrasiddhāḥ kiṃpuruṣāḥ surāḥ | sarveṣāmapi mantrāṇāmaṃśāḥ pañcadaśa smṛtāḥ || 3/131 || kecidaṣṭādaśa prāhuḥ samagrāṇāṃ nṛṇāṃ matāḥ | dvyakṣarī kartarī sūcī tryakṣarī caturakṣaraiḥ || 3/132 || mudgaro muṣalaḥ pañcavarṇaḥ ṣaḍbhistu śṛṅkhalāḥ | kavacaḥ saptabhiḥ śūlaścāṣṭābhirnavabhiḥ paraḥ || 3/133 || śaktiśca daśabhiścaikādaśabhiḥ paraśuḥ smṛtaḥ | cakraṃ dvādaśabhirvarṇaiḥ kuliśaṃ syāt trayodaśaiḥ || 3/134 || dvisaptabhiśca nārācabhusuṇḍī pakṣavarṇakāḥ | padmaṃ ṣoḍaśabhirvarṇairmantracchede tu kartarī || 3/135 || bhedena kathitā sūcī bhuñjāno mudgaraḥ smṛtaḥ | muṣalaḥ kṣobhaṇe bandhe śṛṅkhalaḥ krakacacchidi || 3/136 || ghāte śūlaṃ paristambhe śaktirākṛṣṭikarmaṇi | vidveṣe paraśuṃ cakraṃ sarvakarmasu yojayet || 3/137 || sandhāne kuliśaḥ prokto nārācaḥ sainyabhedane | bhusuṇḍī māraṇe padmaṃ śāntipuṣṭyādikarmaṇi || 3/138 || cakraṃ tu rañjakaṃ karma ūrdhvaṃ naivaṃ prayojayet | kvacidevaṃ darśitaṃ tu tattvāgamavirodhi ca || 3/139 || sahasrākṣaramantrādeḥ prayogavidhidarśanāt | yathākāmo japaḥ kāryo mantrāṇāmapi me śṛṇu || 3/140 || mantrādau yojanaṃ nāmnaḥ pallavaḥ parikīrtitaḥ | māraṇe viṣasaṃhāre grahabhūtavinigrahe || 3/141 || uccāṭane ca vidveṣe pallavo hi praśasyate | mantrādau nāmasaṃsthānaṃ yoga ityabhidhīyate || 3/142 || śāntike pauṣṭike vaśye prāyaścitte viśodhane | mohane dīpane yogaṃ prayuñjanti manīṣiṇaḥ || 3/143 || stambhanoccāṭanodbhedavidveṣeṣu sa ucyate | nāmna ādyantamadhyeṣu mantraḥ syādrodha ucyate || 3/144 || mantrābhimukhyakaraṇe sarvavyādhinivāraṇe | jvaragrahaviṣādyārttiśāntike rodha ucyate || 3/145 || sammohane sa evātha mantranāmākṣarāṇi ca | ekaikāntaritaṃ yattu grathanaṃ tat prakīrtitam || 3/146 || tacchāntike vidhātavyaṃ nāmādyante yathā manuḥ | tat saṃpuṭaṃ bhavettattu kīlane paribhāṣitam || 3/147 || stambhe mṛtyuñjaye divye rakṣādivye ca saṃpuṭaḥ | mantrākṣarābhyāmekaikaṃ sādhyanāmākṣaraṃ kramāt || 3/148 || kathyate sa vidarbhastu vaśyakarmaṇi pauṣṭike | evaṃ yogakramaḥ proktaḥ sarvakārye manīṣibhiḥ || 3/149 || bandhanoccāṭane dveṣe saṃkīrṇe hu/ prayojayet | phaṭkāraṃ chedane hu/phaṭ vighnagrahanivāraṇe || 3/150 || kṣudrakriyādyupadhvaste striyo'nyatra napuṃsakāḥ | puṣṭau cāpyāyane vauṣaṭ bodhane sanikṛntatau || 3/151 || agnikārye japet svāhā namaḥ sarvatra cārcane | śāntipuṣṭivaśadveṣākṛṣṭyuccāṭanamāraṇe || 3/152 || svāhā svadhā vaṣaṭ huṃ ca vauṣaṭ phaṭ yojayet kramāt | vaśyākarṣaṇasantāpajvare svāhā prayojayet || 3/153 || krodhopaśamaneśāntau prītau yojyaṃ namo budhaiḥ | vaṣaṭ sammohanoddīpapuṣṭimṛtyuñjayeṣu ca || 3/154 || hrīṃkāraṃ prītināśañca chedane māraṇe tathā | uccāṭane ca vidveṣe vaṣaṭ cāgnikṛte vaṣaṭ || 3/155 || mantrajñāpanakārye ca lābhālābhe vaṣaṭ smṛtam | strīpuṃnapuṃsakatvena tridhā syurmantrajātayaḥ || 3/156 || strīmantrā vahnijāyāntā namo'ntāśca napuṃsakāḥ | huṃ phaṭ pumāṃsa ityuktā vaśyoccāṭanakarmasu || 3/157 || tārāgnyanyaviyatprāyo mantra āgneya ucyate | śiṣṭaḥ saumyaḥ praśastau tau karmaṇoḥ krūrasomyayoḥ || 3/158 || āgneyamantraḥ saumyaḥ syāt prāyaśo'nte namo'nvitaḥ | mantraḥ śānto'pi raudratvaṃ hu/ phaṭ pallavito yadi || 3/159 || suptaḥ prabuddhyamāno vā mantraḥ siddhiṃ na yacchati | svāpakālo vāmabāho jāgaro dakṣiṇāvahaḥ || 3/160 || āgneyasya manoḥ saumyamantraḥ syāt suviparyayāt | prabodhakāle jānīyādubhayorubhayāvaham || 3/161 || svāpe tu nocyaṃ dvārāṇāṃ stobhayet stobhakarmaṇi | āgneyīṃ dhāraṇāṃ kṛtvā kuryādāveśanaṃ kramāt || 3/162 || māhendrīṃ dhāraṇāṃ kṛtvā saṃhāraṃ tu samārabhet | tatraiva dakṣiṇe cittaṃ kṛtvā māraṇameva ca || 3/163 || vidveṣoccāṭanocchede kubjīkaraṇamārabhet | ādhāre dakṣiṇe bhāge viṣagrahasamāgamāt || 3/164 || senāñca stambhayet kṛtvā kāryārambhañca mānavaḥ | tatraiva vāme kartavyo vyavahāraśca śatrutaḥ || 3/165 || śāntikaṃ pauṣṭikaṃ vaśyaṃ vanitāyāśca mohanam | baindave dakṣiṇe bhāge sthāpya cittaṃ cared budhaḥ || 3/166 || karmābhicāravidyāṃ tu vāme tatraiva sādhayet | ādhāre karṇikāyāṃ tu cittaṃ saṃsthāpya sādhayet || 3/167 || siddhiṃ sārasvatīṃ cānyāṃ śākteyīñcaiva sādhayet | pauṣṭikī siddhiratulā dharmakāmārthasiddhidā || 3/168 || labhyate hṛdayāntasya karṇikā sthiracetasā | caturasrārddhacandrañca trikoṇañca ṣaḍasrakam || 3/169 || suvṛttañca pṛthivyādimaṇḍalākṛtayaḥ kramāt | pītaṃ śuklaṃ tathā raktaṃ kṛṣṇābhaṃ dhūmravarṇakam || 3/170 || tatrorvādīni bījāni narakaṃ hayakārakam | nābhimadhye maṇḍalaṃ tu vāyostadbījasaṃyutam || 3/171 || dhārayettatra caitanyaṃ vāyubhūtaviśeṣakam | trikoṇaṃ piṅgalo vahnimaṇḍalaṃ hṛdi cintayet || 3/172 || dhārayettatra caitanyaṃ agnibhūtaṃ samantataḥ | māhendraṃ maṇḍalaṃ kalpe pṛthivīmaṇḍalāhvayam || 3/173 || kalāpena yutaṃ tatra caitanyastambhakaṃ smaret | ardhacandraṃ lalāṭe tu śvetapadmadvayāṅkitam || 3/174 || dhārayettatra caitanyaṃ vārirūpaṃ vicintayet | kalpayitvā vicāre ca dakṣiṇāplavagāṃ mahīm || 3/175 || vasanaṃ lohitaṃ proktamuṣṇīṣaṃ lohitaṃ smṛtam | vṛttaṃ divastatṣaḍbindulāñchitaṃ mātariśvanaḥ || 3/176 || trikoṇaṃ svastikopetaṃ vahne randhreṇa saṃyatam | ambhojamambhase bhūmeścaturasraṃ savajrakam || 3/177 || ratirvāṇī ramā jyeṣṭhā durgā kālī tu tāḥ kramāt | ṣaṭ karmadevatāḥ proktāḥ pūjādau tāḥ prapūjayet || 3/178 || aiśīṃcaindrī ca ni-ṛtirvāyvagnīnāṃ diśo matāḥ | sa daivataṃ dikkālādi jñātvā karmāṇi sādhayet || 3/179 || āsanānyatha vakṣyāmi karmaṇā vihitena tu | padmāsanaṃ pauṣṭike ca śāntike svastikāsanam || 3/180 || ākṛṣṭau pauṣṭike tadvadvidveṣe kukkuṭāsanam | ardhasvastikamuccāṭe tvardhasthāpanapārṣṇikam || 3/181 || māraṇe stambhane tadvadvikaṭaṃ parikīrtitam | vaśye bhadrāsanaṃ teṣāṃ kathyate cātha bhāvanā || 3/182 || ṣaṇmudrāḥ kramato jñeyāḥ padmapāśagadāhvayāḥ | musalāśanikhaḍgākhyāḥ śāntikādiṣu karmaṣu || 3/183 || śāntike pauṣṭike vaśye saundaryātiśayānvitā | sarvābharaṇasandīptā prāptakāmamanorathā || 3/184 || dhyātavyā devatā samyak suprasannānanāmbujā | ākarṣaṇe'pi tadvacca baḍiśeneva matsyakān || 3/185 || sādhyamākarṣaṇe dveṣe bhartsyamānaṃ janairiva | vadhyamākarṣaṇe janairdaṇḍairdāritastaskaro yathā || 3/186 || ulūko vāyasāviṣṭaḥ samartavyoccāṭane ripuḥ | stambhane ca śilākrāntastṛṇaṃ parṇādivat smaret || 3/187 || āhatastaskaro rājapuruṣaiḥ paraśuryathā | vyāghreṇa vā niṣprayatno hanyate māraṇe punaḥ || 3/188 || yatkiñcicchavamāruhya sandaṣṭauṣṭhapuṭaḥ krudhā | karma kuryāttato mantrī yathā krūreṣu karmasu || 3/189 || muktābhiḥ sphaṭikairvā'pi samāyojyākṣasūtrakam | śāntikarmaṇi miśre vā japenmantrasya siddhaye || 3/190 || pravālavajramaṇibhirvaśyapauṣṭikayorjapet | mattebhadantamaṇibhirjapedākṛṣṭikarmaṇi || 3/191 || mṛtayuddhe ca śūrasya daśanairgardabhasya ca | kṛtvākṣamālāṃ japtavyaṃ śatrumāraṇamicchatā || 3/192 || sādhyakeśasūtrayuktisturaṅgadaśanodbhavaiḥ | akṣamālāṃ samālokya dveṣoccāṭanayorjapet || 3/193 || mṛtasya yuddhaśūnyasya daśanairgardabhasya ca | kṛtvā mālāṃ prajaptavyaṃ śatrumāraṇamicchatā || 3/194 || kriyate śaṅkhamaṇibhirdharmakāmārthasiddhaye | padmākṣaiśca japenmantraṃ sarvakāmārthasiddhaye || 3/195 || rudrākṣamālayā japto mantraḥ sarvaphalapradaḥ | padmasūtrakṛtā rajjuḥ śastā śāntikapauṣṭike || 3/196 || ākṛṣṭyuccāṭayorvājipucchavālasamudbhavā | narasnāyuviśeṣaistu māraṇe rajjuruttamā || 3/197 || anyāsāmakṣamālānāṃ rajjuḥ kārpāsikī śubhā | saptaviṃśatisaṃkhyātaiḥ kṛtvā muktiṃ prayacchati || 3/198 || akṣaistu pañcadaśabhirabhicāraphalapradā | akṣamālā vinirdiṣṭā tatrādau tattvadarśibhiḥ || 3/199 || aṣṭottaraśatenaiva sarvakarmasu pūjitā | madhyamāṅguṣṭhakābhyāñca japedākarṣaṇaṃ manum || 3/200 || aṅguṣṭhatarjanībhyāṃ tu vidveṣoccāṭayorjapet | japejjyeṣṭhakaniṣṭhābhyāṃ śatrumāraṇakarmaṇi || 3/201 || aṅguṣṭhānāmikābhyāṃ tu japedanyeṣu karmasu | aṅguṣṭhena japeditthamanyairaṅgulibhiḥ sahaḥ || 3/202 || aṅguṣṭhena vinā japyaṃ kṛtaṃ tadaphalaṃ bhavet | japed vaśye pūrvamukhe dakṣiṇe cābhicārake || 3/203 || paścime dhanadaṃ vindyāduttaraṃ śāntike bhavet | āyuṣyarakṣāṃ śāntiṃ puṣṭiṃ vāpi kariṣyati || 3/204 || iti pradhānaṃ sambodhya prārthayeccāvisargataḥ || 3/205 || devatāṃ sambodhya tatkartṛkāṃ tat sādhyākhyāya mantro mantrabījagarbhaṃ likhet | upadevatā'ṅgānāmekākṣaramantraścettadeva parito likhet | sāmānyamantralekhanādau krameṇāvagantavyaḥ | japahomādau tvevaṃ saṃkalpya pūrṇāhutyādikarmāvasāne tathaiva prārthayediti rahasyam | aṣṭāsre caturasre vā vṛtte cāmburuhākṛtau | śāntike pauṣṭike caiva homaḥ syād yajñasādhakaiḥ || 3/206 || kāryaḥ prāgvadanenātha saumyena vadanena vā | ākṛṣṭau vāyukuṇḍe tu kauberīṃ diṅmukhena tu || 3/207 || nai-ṛtyudaṅmukhastasmin kuṇḍe vidveṣaṇe hunet | āgneyīdiṅmukhastatra kuṇḍe mārutake'pi vā || 3/208 || uccāṭane hunenmantrī māraṇe yāmyadiṅmukhaḥ | juhuyād yāmyakuṇḍe tu mantrī tatsādhanaistataḥ || 3/209 || vajralāñchitakuṇḍe tu grahabhūtanivāraṇe | vāyavyadiṅmukho vaśye kuṇḍe yonyākṛtau hunet || 3/210 || vajralāñchitakuṇḍe tu stambhe prāgvadanohunet | dravyāṇyapi pravakṣyāmi tattatkarmānurūpataḥ || 3/211 || śāntike tu payaḥ sarpistilakṣīrakrameṇa tu | amṛtākhyā latā caiva pāyasaṃ tatra kīrtitam || 3/212 || pauṣṭike tu pravakṣyāmi homadravyāṇyataḥ param | vilvapatraiśca rājyaṃ syāt jātīpuṣpaistathaiva ca || 3/213 || kanyārthī juhuyāllājaiḥ śīkāmaḥ kamalaistathā | dadhnā ca śriyamāpnoti annairannaṃ ghṛtaplutaiḥ || 3/214 || pañcavarṇena puṣpeṇa juhayād ghṛtasaṃplutaiḥ | tadvarṇaṃ labhate vastraṃ triyāmā nātra saṃśayaḥ || 3/215 || kṣīreṇa sarpiṣā vāpi kamalairmadhunāplutaiḥ | samṛddhyai juhuyānmantrī mahādāridryaśāntaye || 3/216 || lakṣahomālabhecchāntiṃ ghṛtabilvatilairnidhim | ākarṣaṇe tu lavaṇaṃ priyaṅgu pauṣṭikoditaiḥ || 3/217 || vaśyārthī jātīkusumairākṛṣṭau karavīrajaiḥ | kārpāsanimbaistakrādyairnavakeśaistathāpi vā || 3/218 || ucāṭane kākapakṣairathavā mohane budhaḥ | unmattabījairjuhuyādviṣaraktena māraṇe || 3/219 || ajāpayaśca tatsarpiḥ kārpāsāsthi nṛṇāmapi | tanmāṃsañcāpi sādhyasya nakharomanarairapi || 3/220 || ekīkṛtya hunenmantrī śatrumāraṇakāṅkṣayā | laśunairasṛjābhyukṣya gardabhasya ca māraṇe || 3/221 || juhuyāt sarpiṣā tailairathavā śatrumāraṇe | rohībījaistilopetairutsāde juhuyād yavaiḥ || 3/222 || kaṭutailaiḥ tuṣakaṇṭakasaṃyuktairbījaiḥ kārpāsakairapi | sarṣapaistilasaṃmiśrairhunet sarvābhicārake || 3/223 || kākolūkacchadaiḥ krūraiḥ kāraskaravibhītakaiḥ | marīcaiḥ sarṣapaiḥ siddhairarkakṣīraiḥ kaṭudrumaiḥ || 3/224 || kaṭutailaiḥ snuhīkṣīraiḥ kuryānmāraṇakarṇaṇi | āyuḥkāmairghṛtatilairvābhirāmrapallavaiḥ || 3/225 || payasāktairāmrapatrairjvaraṃ sadyo vināśayet | guḍūcī mṛtyujjayena tathā śāntau gajāśvayoḥ || 3/226 || juhuyāt sarṣapairgauraiḥ sadyorogaṃ hared gavām | vṛṣṭikāmo vaitasībhiḥ samidbhiḥ patrakaistathā || 3/227 || hutvā puṣṭimavāpnoti putrajīvaistu putrakam | ghṛtagugguluhomena vākpatitvaṃ prajāyate || 3/228 || mallikājātividrumanāgapunnāgasambhavaiḥ | puṣpaiḥ sarasvatīsiddhistathā sarvārthasādhanam || 3/229 || payasā lavaṇairvāpi huned vṛṣṭinivāraṇe | raktapuṣpairapāmārgairaṅkolaiśca subhadrakaiḥ || 3/230 || ebhirmadhurasaṃ siktairmantrī kuryācca vaśyakam | vātoddhūtaiḥ śuṣkapatraiḥ kāṣṭhairaśanipātitaiḥ || 3/231 || uṣṭrāsthinā cāvakuṣṭhaiḥ śatroruccāṭanaṃ tathā | dūrvāguḍūcīgavyena sarpiṣā tilataṇḍulaiḥ || 3/232 || annaiḥ samidbhiḥ pālāśaiḥ śāntiṃ kuryād vicakṣaṇaḥ | sutīrthe prajapenmantraṃ pūrvaṃ pāpavimuktaye || 3/233 || śuddhadehāya mantro'sau tataḥ siddhiṃ prayacchati | na dhyāto nārcito mantraḥ susiddho na prasīdati || 3/234 || nā japtaḥ siddhido mantro nā hutaḥ kalado bhavet | pūjāṃ dhyānaṃ japaṃ homaṃ yathā karmacatuṣṭayam || 3/235 || pratyahaṃ sādhakaḥ kuryāt svayaṃ cet siddhimicchati | japasyāntaḥ śivaṃ dhyāyed dhyānasyāntaḥ punarjapaḥ || 3/236 || japadhyānasamāyuktaḥ śīghraṃ sidhyati mantravit | kāraskarakṣyāmalakodumbaro jambusaṃjñakaḥ || 3/237 || khadiraḥ kuṣṭhakaracau pippalo nāgarohiṇau | palāśalakṣakāmbaṣṭhavilvārjunavikaṅkatāḥ || 3/238 || mantraḥ sārasiko moṭa ārūḍhāgniḥ sadāgatiḥ | sabinduḥ saparākrāntastumburuśca tathā īśaḥ || 3/239 || īkāraḥ svaramāyeti ākāraḥ pāśa ucyate | kromaṅkuśaśca huṃ krodhaḥ i viṣṇuśca parāparaḥ || 3/240 || ādyaḥ sabindukaḥ sṛṣṭivargāntastu ha ucyate | dvābhyāṃ vā bahubhiścaiva saṃyuktaḥ piṇḍa ucyate || 3/241 || īkāraḥ śrīmahāmāyā ekāro bhagasaṃjñakaḥ | binduścandraśca kuṇḍo'nusvāro huṃkāra ucyate || 3/242 || kalāvisarga ityukta ikāro haḥ prakīrtitaḥ | mandirāntyaśca kālāgniḥ krodhastattveti kṣaḥ smṛtaḥ || 3/243 || antaḥsthāḥ syuryaralavā uṣmāṇaḥ śaṣasahāstathā | bāhyaṃ lakāra ekāra iti cānye pracakṣate || 3/244 || evaṃ śrīkaṇṭhādīnāṃ kālyādyanyāsāṃ dvādaśa śaktīnāmantyavarṇena nyāso vakṣyate | tattadeva saṃjñā tadvarṇasaṃjñātra svare draṣṭavyetyalaṃ sūcitena | nihantavyo yadā śatrurnānyathā ca sthitirmatā | ityākulamanāstadvat kuryād brāhmaṇavarjitam || 3/245 || karmaṇā prabalenaiva pratibandho virodhinā | yadi siddhiṃ na labhate dvistrirvā punarācaret || 3/246 || daivenāpahato'tyantamaihikāni na kārayet | nāparādho'styatra kiñcit prāpnuyādupahāsyatām || 3/247 || sāmānyataḥ parijñāya prayogavidhimuttamam | tatra karmaviśeṣeṇa kārayediti nānyathā || 3/248 || iti phetkāriṇītantre sādhāraṇapaṭalastṛtīyaḥ || caturthaḥ paṭalaḥ atha vakṣye kukkuṭānāmādyamantravaraṃ tathā | jagatāmupakārārthaṃ kṣapaṇaikagururyathā || 4/1 || purāproktaṃ nāntaṃ ṣaṣṭhasvaraparigataṃ bindumatkukkuṭākhyaṃ vīpsaitattvāṃ punarapi ca padaṃ vīpsitaṃ pūrvamantram nāntaṃ bhūtasvaraparigataṃ vetti mantro'yamuktaḥ syādāyuḥ śrīvibhavasakalasukhasaubhāgyasampatpradāyī || 4/2 || proktaḥ pañcadaśārṇo'yaṃ mantraḥ kukkuṭadaivataḥ | tatsarvaṃ devatātejaḥ sarvasya śāktibṛṃhitam || 4/3 || kṣīrodadhimadhyagate dvīpavare kanakamayaratnabhūmau anavaratasikatātyuktāmaṇimayamṛdupavana urvītalaramye | tatra samuṇḍitamamalaṃ vipulataruphalitaratnaphalajātaṃ hemajālamayahīnaṃ bahumaṇivilasadvicitrapatraparam || 4/4 || taṃ punaradhiṣṭhitaṃ dhyāyedadhikojjvalāṅgamatiśobham | cūḍāśobhitavaktraṃ kukkuṭamatitīkṣṇanakhacaraṇam || 4/5 || vaktraṃ yasya ṣaḍānano girisutā yasyodaraṃ kālahā pṛṣṭhaṃ yasya ca vāmakuñjaramukhau pādau ca savyetarau | pakṣau yasya suradrumau maṇimayīṃ yaḥ śṛṅkhalāṃ bandhurāṃ ākarṣādiguṇaṃ karotu sa tu naḥ sarvānasau kukkuṭaḥ || 4/6 || gaurīhastāravinde tvaniśamadhivasan yanmukhārūḍhakāyaḥ sarvālaṅkāradīptaḥ pracalitacaraṇaḥ pakṣavikṣepadakṣaḥ | hemābho ratnacañcumaṇimayavilasadvṛttakaṇṭhaḥ surūpaḥ pāyānnastāmracūḍaḥ sakalajananataḥ sarvasiddhipradātā || 4/7 || athavā sarvapriyaḥ sāgaramadhyaratnadvīpasya tālāgranivāsikukkuṭaḥ | vedyābhirāmo'khilabhūṣaṇāḍhyo vaśīkarotyāśu susevito'maraiḥ || 4/8 || amuṣ.ya pūrvasevārthamekaliṅge śivālaye | devasya mahatīṃ pūjāṃ kṛtvā''sīna udaṅmukhaḥ || 4/9 || parvatāgre nadītīre vṛṣaśūnye śivālaye | paścimadvārasaṃyukte kuryānmantrapuraskriyām || 4/10 || guruṃ praṇamya manasā āsanaṃ parikalpayet | karaśuddhiṃ dehaśuddhiṃ tālatrayamathācaret || 4/11 || digbandhaṃ kārayet paścāt vidvānastreṇa tatparam | prāṇāyāmatrayaṃ paścāt praṇavena prakalpayet || 4/12 || mātṛkāṃ vinyaset pūrvaṃ paścānnyāsaṃ samācaret | pakṣimantrasya prathamaṃ yaṃ mantraṃ taṃ vinirdiśet || 4/13 || dvitīyapadamuccārya śirasaiva tu kārayet | vīṃ śikhāyāñca vinyasya vanapakṣitṛtīyakam || 4/14 || turīyapadamuccārya netre tu viniyojayet | cañcvāstreṇa ca saṃyuktamaṅgaṣaṭkaṃ vidhīyate || 4/15 || pū/ hṛdayāya namo vīpsau tattvāṃ śirase svāhā | pū/ śikhāyai vaṣaṭ vīpsau tattvāṃ kavacāya hu/ || 4/16 || pū/ vīpsituṃ netratrayāya vauṣaṭ pū/ karatalapṛṣṭhābhyām astrāya phaṭ | namaḥ svāhā vaṣaṭ hu/ ca vauṣaṭ ca kramānnyaset || 4/17 || pūmādi pūmantarañca kramaśo vinyaset sudhīḥ | lalāṭabindumadhye ca cakṣuḥśravaṇayorapi || 4/18 || nāsāvivarayoścaiva āsye kaṇṭhe tathā hṛdi | jaṭhare nābhideśe ca liṅge guhye ca vinyaset || 4/19 || samastena tu mantreṇa mūrdhādivyāpakaṃ nyaset | evaṃ vinyasyadehastu dhyāyet pakṣiṃ śivātmakam || 4/20 || manasā devamabhyarcya ṣoḍaśairupacārakiḥ | vijñāpya bāhyayogena devaṃ santoṣya yatnataḥ || 4/21 || dhyātvā kukkuṭadevaṃ taṃ japed bhānusahasrakam | tāvacchataṃ tarpayitvā puraścaryā kṛtā bhavet || 4/22 || rakṣākaraṇavidveṣastambhanoccāṭanādikam | karmāṇi kuryādiṣṭāni mantreṇānena mantravit || 4/23 || ālikhya mantreṇa vidarbhitaṃ yat sādhyākṣarāntān lavaṇasya pātre | prāṇān pratiṣṭhāpya śataṃ tathāṣṭau japtvā dhṛtaṃ cet sa vaśaṃ prayāti || 4/24 || tāmbūlaṃ yadyaṣṭottarasahasraṃ japtvā bhoktuṃ dattaṃ yasyāḥ | vaśyā nityaṃ pratyupadeśāddhāsyannarthān prārthitabhogān || 4/25 || mantraṃ japtumatha pañca śataṃ yaḥ kanakāhvayatvaṃ mapañcayutam | bhakṣyabhojyavidhiṣu pratiyojyaṃ sānvayāti vaśaṃ maraṇāntam || 4/26 || mūlaṃ mūlakamāsatailasahitaṃ citrādvayasya tvacaṃ puṣpaṃ bījasavīryahastikusumaṃ svanāsikāntarjalam | patraṃ rauhiṇamaṅgapañcakamalaṃ tadbhāṇḍayuktaṃ mitho daṇḍaṃ vā puruṣasya taddhṛtamidaṃ vaśyāṅganā manmathaḥ || 4/27 || aṣṭottaraśataṃ japtaṃ hayamārakamūlakam | saptarātraṃ kṣiped yasyā mūrdhni sā vaśagā bhavet || 4/28 || bhūrje sādhyavidarbhitaṃ manumimaṃ saṃlikhya kaulālikī mṛtsnākalpitaputtalī hṛdi kṛtā prāṇān pratiṣṭhāpya ca | japtvā dinaṃ trisandhyamathavā cāloḍya guṇḍīrasai - rlipte vaśyamavaśyameva bhavitā cānyeṣu janmasvapi || 4/29 || aṣṭottarasahasraṃ japtaṃ prasūnakāṇḍaṃ kṛtāñjaleḥ śirasā | dhārayati sarvaloke priyo bhavenniyatameva mantrivaraḥ || 4/30 || tadvacchadamatha vallī lakṣmīpuṣpāṇi dhārayedevam | samṛdā bhadrakariṣṇuḥ priyāśca musalīśamantrajāpena || 4/31 || madhukañca dūrvādevīṃ haṃsāṃ caiva tathā ghṛtam | tathaivaikaṃ varaṇamūlanāya kā kathā manuṣyeṣu || 4/32 || daśanavidmavārdramanusvarākṣi viśvatryaikaikabhāgena | añjalyādi kramaśaḥ saṃyojya deśamakhilaṃ vaśyakaram || 4/33 || pratyekaikaṃ śatamaṣṭau japtvā saṃyojya daśakamapi piṣṭvā guṭakīkṛtya sahasrāṣṭaṃ japtvā guṭikayā racitā tilakakriyā sunārīnaralokarañjanārthamidaṃ kapilāghṛtadīpitayā tattadbahurṇagarbhayā varttyā kajjaladhṛtamiva tatkarpūrayutam | sahasraparijaptaṃ dinamanudinanayanayutaṃ kuryādakhilalokaṃ vaśyam | iti vaśīkaraṇam | ātmānaṃ kukkuṭaṃ dhyātvā svakīyagaṇaśaktayā | sādhyāṃ śṛṅkhalayā kaṇṭhe badhvākarṣamanuṃ japet || 4/34 || sahasramadhyarātre tu rātritrayamatandritaḥ | turīyakukkuṭasyānte sādhyanāma ca karma ca || 4/35 || japet saṃyojya vaśyārthī kāleṣu sakaleṣvapi | yāmārabhya japedevaṃ yoṣitaṃ madanālasām || 4/36 || svidyatsvedārdravasanā madanākulacetasā | utsvinnaguhyajaghanā śithilāṃśukabhūṣaṇā || 4/37 || calatpādapravinyāsā sphuradromāñcakañcukā | kāmānaloṣṇaniḥśvāsā śoṣitādharapallavā || 4/38 || vikīrṇakeśapāśā ca preritā ghūrṇitekṣaṇā | racitāñjalirāyāti mukhenāsyālayaṃ niśi || 4/39 || sādhyapraṇavadarbhitaṃ manumimaṃ tāmbūlapatrodare | lekhanyā pravilikhya karmasahitaṃ prāṇān pratiṣṭhāpya ca | japtvāṣṭau śatamarkadugdhajanitā lepe trirātrāntare taptaṃ dīpaśikhāgninā svayamamūrvaśyorvaśī cāśrayet || 4/40 || bhūrje mantramidaṃ vilikhya sakalaṃ sādhyānvayāḍhyaṃ puṭaṃ prāptaprāṇamathāṣṭakottaraśataṃ japtaṃ trirātraṃ punaḥ | madhukṣaudrakṣīragateṣvidaṃ pṛthagapi prakṣipya mantraṃ japa - nnākarṣatyacirādabhīṣṭavanitāṃ nāgādilokādapi || 4/41 || ālikhyaiva śarāvake manumimaṃ tannāmakarmānvitaṃ rātrau rocanayā praṇītapavanaṃ japtvā ca sāṣṭau śatam | tasyānābhimukhāṅgajanyabhavanaṃ saṃtāpayan khādire vahnau mattamataṅgavegaviṣamā yoṣā samāyāti ca || 4/42 || nābhimātrajale sthitvā sādhyanāmavidarbhitam | trisahasrañca tridinaṃ iṣṭamākarṣayed dhruvam || 4/43 || ityākarṣaṇam | kapiroma tathā hiṅgu kharacarmaṇi cūrṇayet | mantraṃ japtaṃ saptavāraṃ nāmakarmavidarbhitam || 4/44 || trisahasraṃ punastena snigdhayorantarā'ntarā | dhūpo bhavati vidviṣṭau snigdhāvapi vibhidyataḥ || 4/45 || tālapatre likhenmantraṃ nāmakarmavidarbhitam | viṣaliptaṃ dvidhā kṛtvā nikhanet sindhutīrayoḥ || 4/46 || mantreṇānena karmāntaṃ khādirāgnau sahasrakam | hunedanyonyavidveṣo bhavetāmapi rogiṇoḥ || 4/47 || iti vidveṣaḥ | ālikhyāme śarāve ca niśāyāṃ sādhyākṣaraṃ puṭitam | mantraṃ sthāpitapavanaṃ sahasrajaptaṃ catuṣpathe nikhanet || 4/48 || stambhanametadavaśyaṃ bhavitā jagatāñca nātra sandehaḥ | kṛtvā pratikṛtirathavā śmaśānāṅgārakeśavasanayā samyagadhiṣṭhitapavanāṃ hṛdgate nāmnīṃ samantralalāṭāṃ vṛṣaṇasthitapavanāṃ sahasrajaptaṃ tallakṣayā vasanāṃ dagdhāṃ smṛtvā likhet | śmaśānadeśe sapatnīkasya vākstambhaḥ | ālikhya ceṣṭakāyugale mantraṃ sādhyanāmapuṭitaṃ niśāyāṃ niśīthakāle sahasraṃ japtaṃ pratiṣṭhitaprāṇaṃ bandhanamatitīkṣṇataram | stambhanamatitīkṣṇāmbunikṣiptam | likhitamantracitāmayakīlakaṃ sahitakarma sanāma samāhatam | kṛtajapaṃ trisahasrakasaṃkhyayā pathi khanedatha jālanivāraṇam || 4/49 || vihitanimbabhavo ripunāmayuṅmanumimaṃ niśayā kṛtanāmakam | navasahasrajapād vasusādhitaṃ pathi khanedatha sainyanirodhakam || 4/50 || iti stambhanam | athoccāṭanam | aṅgārakaṃ pitṛbhuvo ripupauṣanarkṣe japtvā vinirmitamidaṃ pitṛbhūgatāgnau | dagdhvā ca tadbhavavimiśritamatra śatro - rālikhyanāma manukarmayugasya mūrdhni || 4/51 || kṣiptaṃ pracālayati cāṣṭasahasrajaptaṃ japtvā śive kujadine sacaturdaśīke | karmānvayāḍhyamanunā trisahasrajaptaṃ dattaṃ vidhāya ripumūrdhni vinikṣipet tam || 4/52 || uccāṭayed dhruvamasau ripumāśu caitad aṅgārakaṃ pitṛbhuvo ripupauṣanarkṣe | japtvā vinirmitamidaṃ ripunāma tasmin mantropamaṃ puṭitamaṣṭasahasrajaptam || 4/53 || tadvairiveśmani vināśakaraṃ vikīrṇam kṛtvā śmaśānasya catuṣṭayaṃ kilan | japtvā sakarmānvayasaṃpuṭaṃ manuṃ sahasrajaptaṃ nikhaned dviṣāṃ gṛhe || 4/54 || taddvāri coccāṭanamāśu jāyate | nirasya kākanilayaṃ pitṛbhūgatāgnau japtvā ca tadbhasitamiśritamantraśatroḥ || 4/55 || ālikhya nāma manukarmayugasya mūrdhni proccāṭayed ripumaṣṭasahasrajaptam | japtvā pare kujadine sacaturdaśīke karmānvayāḍhyamanunā ca sahasrajaptam || 4/56 || dattaṃ vidhyāya ripumūrdhni vinikṣipecca uccāṭayedripumasau dhruvamāśu caitat | śmaśānajolkāripunāmakarma saṃpṛktapatraṃ ca sahasrajaptam || 4/57 || dvāre kṣipedulūkakamatra śatroruccāṭayet saptadināntarāle | kīlaṃ citākāṣṭhamayañca nāma karmānvitaṃ cāṣṭasahasrasaṃkhyam || 4/58 || mantreṇa japtaṃ nikhanedarātirgehe taduccāṭayati kṣaṇena unmattarasālolitacitāmasīṃ kākapakṣeṇa | kāraskaraphalakāntaramanuṃ likhet kākavandhyāphalaṃkāntamanuṃ likhet karmanāmasaṃpuṭitam || 4/59 || prasthāpya prāṇānasmin dviṣato'ṣtaviṣānuliptasaṃsiddham | tatraiva sahasrajaptaṃ śmaśānadeśe catuṣpathe vāpi || 4/60 || nikhanedaribhavane tadambumastake ripoḥ kṣiptam | deśāntaramathavā'sau yāsyati lokāntaraṃ sadā rogī || 4/61 || ityuccāṭanam | caturthaḥ paṭalaḥ || pañcamaḥ paṭalaḥ mantraṃ sādhyasya nāmapratipuṭitamathālikhya tālasya patre puttalyornidhāyārpitapavanamanorjapamantrau sahasrakam | vahnāvunmattadīpte pitṛvanajanite tīkṣṇatailena liptaṃ hatvā sthitvā niśārkṣe tridinaparimitaṃ mohayenmārayedvā || 5/1 || sādhyākhyavṛkṣakṛtarūpamadhiṣṭhitena japtaṃ sahasramapi kīlayati śmaśāne | śastreṇa dārayati sādhitamantramaṅgaṃ yadyadriporapi vinaśyati tattadaṅgam || 5/2 || vairiprasavamṛttikāpadarajaḥ saṃyuktacakrā mṛdā kṛtvā puttalikāñca nāma hṛdaye śīrṣe pade vā likhet | aṅgāraiḥ pitṛbhūgatairmanumimaṃ tannāmakarmānvitaṃ tasya nyasya hṛdīdamāśu pavanaṃ japyāt sahasradvayam || 5/3 || sadā ca tena śatadhā śastreṇāhataputtalīm yāmyāśābhimukho nidānadaśabhirdīpte śmaśānānale tailaṃ tīkṣṇabhavaṃ viricya juhayānnair-ṛtya-ṛkṣe'thavā mantrī pretapateḥ puraṃ śrutamasau yāsyatyarātirdhruvam || 5/4 || aṅgāravāre kulirādāya tu ripo - rālikhya patre pratimāpratiṣṭhām | prāṇān pratiṣṭhāpya viṣānuliptāṃ śmaśānabhūmau juhuyād vināśyam || 5/5 || ripoḥ pratikṛtiṃ kṛtvā gomayena ca taddhṛdi | tālapatre samālikhya tadā manuvidarbhitam || 5/6 || vinyasya tatpratikṛteḥ sthāpyopari ca rājatam | mṛnmayaṃ vā ghaṭaṃ samyag gomayena ca pūritam || 5/7 || tatrāpi nikṣipet patraṃ likhitaṃ syāttadā budhaḥ | vairiprāṇān pratiṣṭhāpya yasmin gomayavāriṇi || 5/8 || trisandhyānte japettasmin chāyā yāvad bhaviṣyati | dṛṣṭvā tāṃ gomayajale ripucchāyāṃ samāhitaḥ || 5/9 || śastreṇa chedayedaṅgaṃ yasya svahṛdi bhīṣaṇam | tattadvinaśyati ripoḥ saptāhānnātra saṃśayaḥ || 5/10 || hṛdayodarakaṇṭheṣu vicchinne bhavitā mṛtiḥ | śirorogo bhavettasya braṇe śastreṇa mastake || 5/11 || śuṇṭhīṃ citrakahiṅguṃ ca marīcārohipippalī | mandāradhūmamākandaṃ proktametadviṣaṃ budhaiḥ || 5/12 || kākamācīmāmalakīmauḍumbarajambukhadirakṛṣṇā ca | vaṃśapippalanāgau rauhiṇanalinasamudrasārikāḥ || 5/13 || haridrānimbakuṭajavikaṅkatakadambavakulatvaksaṃjñāḥ | vañjulapanasārkaśamī kadambanimbaṃ prakāśamūlañca || 5/14 || tataḥ sahasraṃ manumādarād japati yaḥ | sa ramābhavanaṃ bhavejjapavidhau kapimāṃsīkusumaiḥ || 5/15 || samaṃ japitvā kukkuṭarūpiṇo manumaṣṭottaraśataṃ japet | sahasradhā yanmaheśamanuḥ kukkuṭamanurūpakaḥ || 5/16 || pañcānvitasya bhavanañca manorathādyai - rāpūjyate bahuvidhairapi vatsareṇa || 5/17 || nityaṃ pratyuṣasi pratītamanasāpi pādena bhūdhāraṇā - ccānyo'nyena samantataḥ svapurataḥ paryākṣipantaṃ muhuḥ | dhyātvā kukkuṭamīśarūpamathavā bhūtvaiva māyā svayaṃ bhaktyā yaḥ prajapedupendramiva taṃ prāpnotvivānandayet || 5/18 || tuṇḍena khaṇḍīkṛtatālavṛntamāchādayantaṃ phalaratnakhaṇḍaiḥ | dhyātvā manuṃ svaṃ nayano japed yo vidviṣṭamākhaṇḍalavat sameti || 5/19 || doṣāyamāṇaṃ nijapakvapatraṃ patatparārddhaṃ bahumūlyaratnam | dhyātvā maṇiṃ niyatameva manuṃ prajapya prauḍhāṃ śriyaṃ bhṛśamavāpya ca ratnapūrṇām || 5/20 || bhūmau kāñcanamṛttikāpadarajorājīḥ kirantaṃ mudā kūjantaṃ caraṇena dhānyanicayaṃ notkīrya cañcvādinā | sañcintyojjvalatāmacūḍamaruṇaṃ kiñcitsamākuñcita - grīvaṃ yaḥ prajapedamuṣya bhavanaṃ dhānyādibhiḥ pūryate || 5/21 || daśauṣadhaṃ daśabhaṣitaṃ manunāmunā kṛtajapaṃ śirasā dhṛtam | duritāni rogaviṣabhūtabhayāpahaṃ bhajatāṃ vaśīkaraṇamatīva ramākaram || 5/22 || sujalendhanacarmabhaṣitaṃ tridhā vidhivat sahasrajaptamabhirakṣati cākhilam | bhūrjapatramabhilikhya tannāmamātrakaṃ naramāśu rakṣitadhūrjapānvitam || 5/23 || manunā taṇḍulamanunā sahasrajaptaṃ tu kukkuṭaṃ yo vetti | so'sau kukkuṭahaṃsavad yuddheṣu codjeṣyati || 5/24 || kṣipraṃ spṛṣṭvā sahasrakamapi sañcintya kukkuṭaṃ prajapet | jeṣyati sapadi raṇe tān sabhaṭaiścaraṇāyudhaiḥ || 5/25 || samāyāto bahunā kimatra manunā likhitaṃ parivāñchitaṃ sapadi sādhyate | acireṇa tasya bhavane bhajate vasatiṃ kamalā vimalā || 5/26 || iti japaniratānāṃ kukkuṭākhyānalakṣaḥ kṣapaṇakamunirāha kṣiptabhūtāripakṣaḥ | duritanivahapakṣakṣepaṇaḥ sarvabhakṣaḥ praṇatasujanarakṣāvikṣatānāṃ svapakṣaḥ || 5/27 || nikhilamabhimatānāmarthināṃ kalpavṛkṣaḥ suravaranaranārīrañjanākṛṣṭidakṣaḥ || 5/28 || anantaṃ bindusaṃyuktaṃ puṃkolidvitayaṃ tataḥ | vāṃśaktiścātha puṃkolīyugalaṃ vigalaṃ tataḥ || 5/29 || cu/kāraṃ varuṇaṃ tattadanantāḍhyaṃ samuddharet | krodhaṃ taduddharenmantraṃ kukkuṭasya manoramam || 5/30 || iti phetkāriṇītantre kukkuṭeśvaravivaraṇaṃ nāma pañcamaḥ paṭalaḥ || ṣaṣṭhaḥ paṭalaḥ devī uvāca sūcitā me purā śambho mantrā naikavidhāstvayā | idānīṃ śrotumicchāmi devīmucchiṣṭapūrvikām || 6/1 || śambhuruvāca śṛṇu devi varārohe devīṃ tāṃ kathayāmyaham | yasyā vijñānamātreṇa bhaved vidyāmayo naraḥ || 6/2 || devī uvāca ā/ pū/ koli pū/ koli vā/ hrī pūṃ koli vigala cu/ vā/ hu/ hu/ | ko vidhiḥ kiṃ phalaṃ cāsya mayi vidyāsvarūpataḥ | kathyatāṃ deva yatnena rahasyena niveditam || 6/3 || śambhuruvāca śṛṇu devi vidhiṃ vakṣye phalaṃ coccāṭanādikam | viṣaṃ ca sthāvaraṃ devi vidyābhāvān nihanti ca || 6/4 || athānyat saṃpravakṣyāmi devīṃ guhyatamāṃ priye | ucchiṣṭapūrvikāṃ caiva mātaṅgīṃ sarvasiddhidām || 6/5 || sarvapāpaharāṃ devīṃ sarvadoṣavivarjitām | yayā vijñātayā devyā kṣayaṃ gacchanti cāpadaḥ || 6/6 || sthāvaraṃ jaṅgamaṃ caiva kṛtrimaṃ cāṅgajaṃ tathā | viṣaṃ jayati deveśi svaparāṅgasamāśritam || 6/7 || iyaṃ vidyā parā vidyā sarvapāpāpahāriṇī | svargadā mokṣadā caiva rājyasaukhyaphalapradā || 6/8 || iyaṃ devi mayā pūrvaṃ sādhitā viṣanirjitā | sakṛduccāritā vidyā brahmahatyāviśodhinī || 6/9 || sarvapāpāpahantrīyaṃ lokasaubhāgyadāyinī | yadyucchiṣṭamukho bhūtvā smaraddevīṃ kadācana || 6/10 || tadācānto bhaved devi vinaivācamane kṛte | durbhagā subhagā nūnaṃ duḥkhitā sukhitā bhavet || 6/11 || vandhyāpi labhate putraṃ śatahāyanajīvitam | nirdhano dhanamāpnoti mūrkho vidyāmavāpnuyāt || 6/12 || yāṃ yāṃ prārthayate siddhiṃ haṭhāt tāṃ tāmavāpnuyāt | vidhānañca pravakṣyāmi śṛṇu devi manorame || 6/13 || bhojanānantaraṃ devi vinaivācamane kṛte | baliṃ dattvā prathamato mūlamantreṇa sādhakaḥ || 6/14 || tato mantraṃ japed dhyātvā devīṃtāmiṣṭasiddhaye | mantraṃ śṛṇu mahādevi yathāvat kathayāmi te || 6/15 || nama ucchiṣṭaśabdaṃ tu tathā cāṇḍālinīti ca | sumukhīti tato devi kīrtayettadanantaram || 6/16 || mahāpiśācini paścāllajjābījaṃ tataḥ param | nādabindusamāyuktaṃ ṭhakāratritayaṃ punaḥ || 6/17 || savisargaṃ mahādevi sarvasiddhipradāyakam | caturviṃśatyakṣarīyaṃ vidyā sarvārthadāyinī || 6/18 || na tithirna ca nakṣatraṃ nopavāso vidhīyate | nāṅganyāsakaranyāsau na varṇanyāsa īritaḥ || 6/19 || nāridoṣo na vā vighnaṃ nāśauco niyamo na ca | yasya tiṣṭhati mantro'yaṃ na sa vighnairavāpyate || 6/20 || dhyānamasyāḥ pravakṣyāmi yathāvajjagadīśvari | śavopari samāsīnāṃ raktāmbaraparicchadām || 6/21 || raktālaṅkārasaṃyuktāṃ guñjāhāravibhūṣitām | suvaktrāṃ ṣoḍaśābdāṃ tu pīnonnatapayodharām || 6/22 || kapālakartṛkāhastāṃ paramajyotirūpiṇīm | vāmadakṣiṇayogena dhyāyenmantraviduttamaḥ || 6/23 || ucchiṣṭena baliṃ dattvā japettadgatamānasaḥ | ucchiṣṭenaiva kartavyo japo'syāḥ siddhimicchatā || 6/24 || ucchiṣṭaṃ japamānasya jāyante sarvasiddhayaḥ | aparañca pravakṣyāmi śṛṇu devi phalapradam || 6/25 || homaṃ saṃtarpaṇaṃ cāsyāḥ sahasā kāryasiddhaye | sthaṇḍile maṇḍalaṃ kṛtvā caturasraṃ samāhitaḥ || 6/26 || pūjayenmaṇḍale devīṃ mūlamantreṇa mantravit | tato'gnerghyaṃ samādāya vahnirūpāṃ vyavasthitām || 6/27 || devīṃ dhyātvā careddhomaṃ dadhisiddhārthataṇḍulaiḥ | sahasraikavidhānena rājā bhavati vaśyagaḥ || 6/28 || mārjārasya tu māṃsena yo devyai homamācaret | sa prāpnoti parāṃ vidyāṃ sarvaśāstravaśīkṛtām || 6/29 || kuryācchāgasya māṃsena homaṃ madhusamanvitam | sahasraikavidhānena bhavanti dhanasiddhayaḥ || 6/30 || vidyākāmaścareddhomaṃ śarkarāmadhupāyasaiḥ | nūnaṃ tasya bhavantyeva siddhavidyāścaturdaśa || 6/31 || rajasvalāyā vastreṇa madhunā pāyasena ca | homaṃ kṛtvā mahādevi trailokyaṃ vaśamānayet || 6/32 || nāgavallyā careddhomaṃ madhunā saha sarpiṣā | ayutaikavidhānena siddhividyā bhaved dhruvam || 6/33 || sadyomārjāramāṃsena ghṛtena madhunā saha | devagandharvakanyāyā bhavedākarṣaṇaṃ dhruvam || 6/34 || śaśakasya tu māṃsena madhunāloḍitena tu | kṛtvā homamavāpnoti vidyāvittavarastriyaḥ || 6/35 || dhūstūrārkasya yogena citāvahnau tu mantravit | kokilākākapakṣaistu home śatrūn vināśayet || 6/36 || uccāṭanāya śatrūṇāṃ homaṃ kuryācca mantravit | pūrvoktena vidhānena citākāṣṭhahutāśane || 6/37 || ulūkakākapakṣābhyāṃ kuryāddhomaṃ nirantaram | dveṣayecchatrumanyonyaṃ kalahākulamuddhatam || 6/38 || ulūkapakṣahomena garbhapāto varastriyāḥ | sahasraikavidhānena kuryād homaṃ samāhitaḥ || 6/39 || vilvapatreṇa sājyena māsamekaṃ nirantaram | api vandhyā labhet putraṃ cirajīvinamuttamam || 6/40 || bandhūkakusumaṃ hutvā raktaṃ madhusamanvitam | durbhagāyā haṭhāddevi saubhāgyaṃ sukhadāyakam || 6/41 || prātarutthāya yaḥ kaścid homaṃ kuryād dine dine | javāpuṣpeṇa sājyena śatamaṣṭottaraṃ priye || 6/42 || ṣaṇmāsasya prayogeṇa bhavedākarṣaṇaṃ dhruvam | devagandharvamartyānāṃ kanyā nāgāṅgajāstathā || 6/43 || haṭhādāgatya kāmārttā balādāliṅgayānti tam | vidyāyāḥ kriyate homastilapāyasamiśritaiḥ || 6/44 || samāpnoti mahāvidyāṃ śāstraughapadaśālinīm | madhunā rurumāṃsena homaṃ kuryāt prayatnataḥ || 6/45 || vidyāvān dhanavān viddhi śastraśāstravaśīkṛtām | iyaṃ devi mahādevi vāmācāraphalapradā || 6/46 || dakṣiṇācārayogena na bhavet phaladāyinī | bhojanānantaraṃ cāsyā baliṃ dattvā dine dine || 6/47 || ucchiṣṭena japenmantraṃ śatamaṣṭottaraṃ priye | ujjaṭe vā śmaśāne vā śūnyāgāre catuṣpathe || 6/48 || vālipradānato devi pratyakṣā bhavati dhruvam | eṣā devī mayā japtā bhairavākāramicchatā || 6/49 || ityeṣā kathitā devī sarvapāpāpahāriṇī | mantrasyoccāraṇāddevi sarvapāpavarjitaḥ || 6/50 || ucchiṣṭadūṣaṇaṃ nāsti sa pavitro bhaved dhruvam | ityucchiṣṭacaṇḍālinī devī bhuvanatrayaviśrutā || 6/51 || nānyā pravartate kācid vidyāṃ śṛṇu varānane | śṛṇu devi mahāvidyāṃ samayākālasādhinīm || 6/52 || śaṅkara uvāca na tithirna ca nakṣatraṃ na ca sādhyādimarcayet | mahāvidyeti vikhyātā śivadīkṣāntagāminī || 6/53 || yajñopavītaṃ deveśi dhāryate sādhakairnaraiḥ | ucchiṣṭenārcayeddevīṃ mahādevena sādhitām || 6/54 || nāpyanavagatastiṣṭhet sarvagranthaṃ suvistaram | bahunoktena kiṃ devi trailokyamapi sādhayet || 6/55 || sadākālaṃ tu mantro'yaṃ smartavyastripuṇḍradhāriṇā | payasā guḍabhaktena jhaṣeṇa juhuyānnaraḥ || 6/56 || āyurdhanañca putrāṃśca vidyāmaṣṭādaśīṃ labhet | goptavyeyaṃ prayatnena kathitavyā na kasyacit || 6/57 || gurubhaktiḥ prakartavyā kāyena ca dhanena ca | lokāpavādo na ca devi pāpaṃ naivāparastiṣṭhati martyaloke || 6/58 || sukhaṃ bhuktvā pare devi plavañca sādhako vrajet | pakṣaikasārāṃ dhanadaikasārāṃ vidyaikasārāñca śṛṇuṣva vidyām || 6/59 || sarvopakārāṃ paramārthasārāṃ mahānubhāvāṃ bhuvi kāmadhenum | iti śivadīkṣāntargatabhavasiddhalakṣmīmate paścimāmnāye phetkāriṇītantre ucchiṣṭacāṇḍālinīvivaraṇaṃ nāma ṣaṣṭhaḥ paṭalaḥ || saptamaḥ paṭalaḥ dhūmāvatī prayogo'yamadhunā likhyate mayā | dāntāvarghīśabindvanto bījo dhūmāvatī dviṭhaḥ || 7/1 || dhūmāvatīmanuḥ proktaḥ śatrunigrahakārakaḥ | ṣaḍaṅgaṃ yāti saṃyuktaṃ kalpayettena mantravit || 7/2 || pippalādo muniśchando nivṛdeṣā tu devatā | vivarṇā cañcalā kṛṣṇā dīrghā ca malināmbarā || 7/3 || vimuktakuntalā rūkṣā vidhavā viraladvijā | kākadhvajarathārūḍhā vilambitapayodharā || 7/4 || sūryahastātirūkṣākṣī dhūtahastā varānvitā | pravṛddhaghoṣātibhṛśaṃ jaṭilā kuṭilekṣaṇā || 7/5 || kṣutpipāsārditā nityaṃ bhīṣaṇā kalahapradā | evaṃvidhāṃ samādhyāyet tataḥ karma samācaret || 7/6 || taccaturthena varṇena ṣaṣṭhasvarayutena ca | ṣaḍdīrghajātiyuktena kuryādaṅgāni mantravit || 7/7 || japet kṛṣṇacaturdaśyāṃ puraścaraṇasiddhaye | upavāsarato mantrī śūnyāgāre divāniśam || 7/8 || śmaśāne vipine vāpi japellakṣantu vāgyataḥ | soṣṇīśa ārdravāsāśca puraścaraṇakarmaṇi || 7/9 || sādhyopariyantramālikhya tasmin saṃsthāpya śivaṃ yajet | avaṣṭabhya śivaṃ śatrunāmnā'tha prajapenmanum || 7/10 || sahasrādūrdhvataḥ śatrurjvareṇa parigṛhyate | pañcagavyena śāntiḥ syājjvarasya payasāpi vā || 7/11 || mantrādyakṣaramālikhya śatrunāma tataḥ param | dvitīyāntaṃ manoḥ śatrornāmaivaṃ muninā likhet || 7/12 || vane'yutajapācchatrorniścitaṃ maraṇaṃ bhavet | kṛtvā yantre riporākhyāmaraṇye yāminīdale || 7/13 || utsādo jāyate śatrormanorayutajāpataḥ | dagdhvā kākaṃ śmaśānāgnau tadbhasmādāya mantritam || 7/14 || virodhināmnāṣṭāśāsu sadya uccāṭanaṃ ripoḥ | śmaśānabhasmanā kṛtvā śivaṃ tasyopari nyaset || 7/15 || virodhināma saṃlikhya kṛṣṇapakṣe samācaret | mahiṣīkṣīradhūpañca dadyācchatruvipatkaram || 7/16 || mahiṣīrūpamāśritya svapne śatruṃ nipātayet | vandhyākaratale nāsādvayorūrdhvaṃ ripornyaset || 7/17 || jalasthaḥ prajapenmantrī hū/kārānnāśayedarīn | śmaśānabhasmanā liṅgaṃ kṛtvā puṣpādinā'rcayet || 7/18 || citākāṣṭhānale kṣīrahomācchāntiḥ prajāyate | rajodhūpapradānena gṛdhrarūpeṇa kālikā || 7/19 || mārayatyarimāgatya śāntirnirmālyadhūpataḥ | varāhavāladhūpena hanyācchūkararūpiṇīm || 7/20 || aśvatthapatradhūpena śāntirbhavati nānyathā | śāntiḥ sarvābhicārasya pañcagavyena jāyate || 7/21 || kṣīreṇa vāpi deveśi madhuratritayena vā | kīlet kṣīratarorvidarbhya vilikhenmantreṇa nāmākṣaraṃ japtvā''likhya padadvaye tu nikhaneduccāṭanaṃ vidviṣām | tatpādadvayadhūlikīrṇahaviṣā dadyād dvijebhyo baliṃ tajjaptvā citibhasmakīrtitamanorhutveti tadvadbhavet || 7/22 || vāntaṃ śatrugṛheṣu tacchirasi vā teṣāṃ kuloccāṭanaṃ vāyavye vilikhettadarṇasahitaṃ vāyusvarāṣṭau śivā nyakṣeḥ raktatayārimākṣaradaśaḥ kṛtvaiva tatroṣitaṃ cūrṇaṃ tasya ca pallave vinihitaṃ japtaṃ sahasrākṣaram || 7/23 || japtvā vāse śmaśāne vā nirmālye pādagocare | gardabhāvāsabhūmau ca bhūtasthāne catuṣpathe || 7/24 || ūṣare mohanād bhūmau puṣpitāvāsake svayam | ānīya śarkarāṃ mantrī digvāsā dakṣiṇāmukhaḥ || 7/25 || śmaśāne loṣṭaṃ niḥkṣipya tatrāgnau bharjjayettathā | cūrṇaṃ tattu japellakṣaṃ nikṣipecchatruveśmani || 7/26 || senāmadhye ca sarveṣāṃ pakṣāduccāṭanaṃ bhavet | garte pipīlikānāntu pādabhūmitale kaṇān || 7/27 || ghṛtānnaṃ saptarātrantu juhuyānmantravinniśi | bhramate kākavat sarvāṃ mahīmāmaraṇādiṣu || 7/28 || kṛtvā pratikṛtiṃ śatrorjanma-ṛkṣeṇa mantravit | kṛtvā pratiṣṭhāṃ prāṇasya viddhā marmasu kaṇṭakaiḥ || 7/29 || āyasairmantramāvartya vakṣyamāṇaiḥ praveṣṭayet | pūrvoktaśarkarābhistu japtvā nityaṃ pratāpayet || 7/30 || saptarātreṇa tasyāpi bhavatyuccāṭanaṃ dhruvam | atha sainyadvaye likhya sārameyavarāhayoḥ || 7/31 || mantreṇa garbhitau sādhyau bhaumavārodayādiṣu | dhustūrarasasaṃyuktā citāṅgāreṇa mantriṇā || 7/32 || vṛṣasya pṛṣṭhato badhvā keśapāśena taṃ japet | śmaśāne śatrumāhūya tadgehe nikhanenniśi || 7/33 || vidveṣaṇaṃ bhavet sadyo gaurīśaṅkarayorapi | aśvatthatvaci mantrārṇairdarbhitaṃ sādhyamālikhet || 7/34 || anyapriyatarastattajjaptvā uddhṛtya cābhyaset | pūrvoktakaṇṭakairviddhā nayet spṛṣṭvā śatam śatam || 7/35 || vidviṣṭau bhavatastau tu nāmnāmapi ca tatkṣaṇāt | varṇāntān vilikhet viṣākhyamabhitaḥ koṇeṣumantrākṣaraiḥ saṃruddhān paritaḥ prabhañjanagṛhaṃ madhye ca sādhyaṃ pṛthak | aṅgāraiḥ kanakodbhavairavipade mantraṃ japaṃstāḍayet kārpāse lavaṇe kujārkidivase bhūrlokavidveṣatām || 7/36 || āpādya pūrvāñca mūrttiṃ śatrorālikhya śoṣayet | tāpayenniśi taṃ japtvā vahnerupari lambayet || 7/37 || evaṃ saptadinaṃ dravyairājapyālikhya śoṣayet | vyomāgnilaśunonmattahiṅgusiddhārthaśūraṇaiḥ || 7/38 || piṇḍairlavaṇasaṃpūtairunmattadravasaṃyutaiḥ | peṣayitvā tena samyak likhenmantrī manuṃ japet || 7/39 || niḥkṣipya pratimāṃ tatra hunennityaṃ japenmanum | balimadhye khanet kīlaṃ yuktarūpaṃ tathopari || 7/40 || vahniṃ prajvālya tatkīlairdravyasaṃyuktato japet | saptarātraṃ tataḥ kuṇḍaṃ śūnyāgāre purā hunet || 7/41 || trikoṇaśūladīptañca mekhalāyatanānvitam | tatrāpi nikhanet kīlaṃ vahniṃ prajvālya pūrvavat || 7/42 || tataḥ pratikṛtiṃ mantrī vahnerupari lambayet | muktadravyeṇa saṃlliptāmūrdhvapādāmadhomukhīm || 7/43 || raktadravyaiḥ samārādhya prajjvālya viṣavṛkṣajaiḥ | indhanaiḥ pratimāyāñca samitprajvalitāṃ hunet | anenādibhirāhutyornirviṣaṃ yātyasaṃśayaḥ || 7/44 || iti phetkāriṇītantre dhūmāvatīvivaraṇaṃ nāma saptamaḥ paṭalaḥ || aṣṭamaḥ paṭalaḥ śrīdevī uvāca adhunā śrotumicchāmi gṛdhrakarṇāmanuṃ śiva | śrīśiva uvāca gṛdhrakarṇāmanuṃ devi kathayāmi śṛṇu priye || 8/1 || gṛdhrakarṇāpadaṃ coktvā virūpiṇi padaṃ tataḥ | lambastanipadaṃ paścād mahoraripadaṃ vadet || 8/2 || utpādayapadaṃ bhūyastathaivopari devi ca | padānyetāni vīpsāyai vadettanmantrameva ca || 8/3 || vahnijāyāpadaṃ coktvā tato mantraṃ japed budhaḥ | ayutaṃ mantrasiddhyarthaṃ mātṛkānyāsatatparaḥ || 8/4 || pippalādo muniśreṣṭho nibṛcchanda udāhṛtam | svayameva tu pañcāṅgabhadrakālī tu devatā || 8/5 || atiraudrī mahādaṃṣṭrā kṛśā dīrghā kṛśodarī | pramattanayanā śūrā dīrghaghoṇā madānvitā || 8/6 || snigdhagambhīranirghoṣā nīlajīmūtasannibhā | bhrukuṭyāgnīva saṃdīptā mahāvadanabhīṣaṇā || 8/7 || daṣṭauṣṭhā kopatāmroṣṭhī raktadīrghatanūruhā | triśūlairugradordaṇḍā narakīṭapalāśinī || 8/8 || atiraktāmbarā devī raktamāṃsāsavapriyā | śiromālā vicitrāṅgī pibantī śoṇitāsavam || 8/9 || nṛtyantī ca hasantī ca piśācagaṇasevitā | piśācaskandhamāruhya bhramantī vasudhātalam || 8/10 || śaṅkarasya mukhotpannā yoginī yogavallabhā | itthaṃbhūtā bhadrakālī mātṛbhiḥ parivāritā || 8/11 || dhyātvā samyak samārādhya mantrakāryaṃ samārabhet | dhūmāvatyāśca yat proktamanayā ca tadācaret || 8/12 || uktaḥ prayoga evātra viśeṣavidhirucyate | vijñāya taṃ tu nirghoṣamekasūtraṃ vanāntarāt || 8/13 || viṣavṛkṣaṃ samādāya tato homaṃ samācaret | śūnyāgāre vane vāpi kuṇḍaṃ kṛtvā trikoṇakam || 8/14 || vilvavṛkṣendhanairvahniṃ prajvālya dhārayet sudhīḥ | tataḥ kuṇḍaṃ japenmantrī viṣavṛkṣasya sādhakaḥ || 8/15 || aṣṭottaraśataṃ vahnau tadagnau prakṣiped budhaḥ | suvinītaṃ dvijaṃ dhīraṃ kṛtvā cottarasākṣiṇam || 8/16 || dikṣu sarvāsu saṃsthāpya subhaṭān khaḍgahastakān | kṛtarakṣaḥ samārādhyo vahniḥ krodhasamanvitaḥ || 8/17 || aṣṭottaraśataṃ japtvā daṇḍāgraṃ jātavedasi | dattvā siddhārthake mantrī juhuyāt savanadvayam || 8/18 || yaṣṭyāgramagnau suniveśya paścāt siddhārthakaistena samukṣitaiśca | hunet sahasradvayamatradhīmān visṛjya vahniṃ balidānapūrvakam || 8/19 || dhyāyed devyāḥ svarūpaṃ pralayānalanibhaṃ raktavarṇogranetraṃ śūlāgraprotasiṃhaṃ taruṇanaraśiraḥsragviṇaṃ tīkṣṇadaṃṣṭram | ulkāvyagrordhvahastaṃ rudhiramadhumadabhrāntacittaṃ sughoraṃ śatrūṇāṃ saṅghamuccaiḥ karavidhṛtaśilādaṇḍanirghoṣaghoram || 8/20 || bhrāmayitvā kareṇolkāṃ dakṣiṇena ripormukham | gatvā dūreṇa visṛjet tataḥ krodhānale sthitaḥ || 8/21 || sumahāvrata tattīrthaṃ gatvā vegena vāgyataḥ | snātvāvaśyaṃ śucirbhūtvā kaṇṭhamātrodake sthitaḥ || 8/22 || saṃjapet sa naro durgāṃ sāvitrīṃ ca samāhitaḥ | aṣṭottarasahasraṃ tu japedanyacchataṃ śatam || 8/23 || uttīrya cācchādya tataḥ sumohāya surālayam | gatvā tu mahatīṃ pūjāṃ kṛtvā devasya cakriṇaḥ || 8/24 || pādayugmaṃ samālambya varṇalakṣaṃ japed budhaḥ | tāvajjaptvā ghaṭe sadbhirabhiṣiñcet svakaṃ vapuḥ || 8/25 || dakṣiṇāṃ vidhivad dattvā śāntihomañca kārayet | dhyātvā durgāṃ japellakṣaṃ sāvitrīñca tathaiva ca || 8/26 || kṛtvābhiṣekaṃ tābhyāṃ tu śaktito bhojayed dvijān | dakṣiṇāṃ śaktito dattvā siddho bhavati sādhakaḥ || 8/27 || rudradaṇḍaprayogo'yaṃ dāruṇo raṇasūdanaḥ | purā devāsure yuddhe hareṇa kila nirmitaḥ || 8/28 || tatprayogamahaṃ vaktuṃ na śaknomi tathā'pi cet | prayogamātraṃ tadvakṣye vidveṣoccāṭanādikam || 8/29 || vibhītakaphalaiḥ śatrorlikhennāma sahasrakam | mantraṃ japtvā sahasraṃ tat khanet pitṛvane budhaḥ || 8/30 || uccāṭanaṃ bhavet kṣipraṃ maraṇaṃ cāpi kiṃ punaḥ | mānavānāṃ dvijaśreṣṭha na kartavyaṃ manīṣibhiḥ || 8/31 || tathaiva kila tasyaiva trikoṇe'dhomukhaṃ likhet | dhūstūrabījakarṇena japtvā vālipya tatpade || 8/32 || khaneduccāṭayecchatrūn vātāhatarajo yathā | iti phetkāriṇītantre gṛdhrakarṇāvivaraṇaṃ nāma aṣṭamaḥ paṭalaḥ || navamaḥ paṭalaḥ śrīśiva uvāca sāmprataṃ saṃpravakṣyāmi bhadrakālīmahāmanum | śrūyatāṃ parameśāni sāvadhānā'vadhāraya || 9/1 || prāsādabījamuddhṛtya kālīti padamuddharet | mahākāli padaṃ coktvā kilayugmamataḥ param || 9/2 || ṣaḍagnivallabhānto'yaṃ bhadrakālīmahāmanuḥ | ārādhya prajapennityamaṣṭottaraśataṃ manum || 9/3 || (hauṃ kāli mahākāli kili kili phaṭ svāhā) japamālā vidhātavyā aṣṭādhikaśatena ca | dhyātavyeyaṃ mahādevo bhadrakālī bhayāpahā || 9/4 || kṣutkṣāmākoṭarākṣī masimalinamukhī muktakeśī rudantī nāhaṃ tṛptā vadantī jagadakhilamidaṃ grāsamekaṃ karomi | hastābhyāṃ dhārayantī jvaladanalaśikhāsannibhaṃ pāśamugraṃ dantairjambūphalābhaiḥ pariharatu bhayaṃ pātu māṃ bhadrakālī || 9/5 || prayogaścātra kartavyaḥ sāmānyapaṭaloditaḥ | aśeṣakālikāmantraṃ kathitaṃ kāryasiddhaye || 9/6 || iyaṃ devī mahādevī śatrunigrahakāriṇī | yatheṣṭaceṣṭayā cintyā dharmakāmārthasiddhidā || 9/7 || iti phetkāriṇītantre bhadrakālīvivaraṇaṃ nāma navamaḥ paṭalaḥ || daśamaḥ paṭalaḥ athātaḥ saṃpravakṣyāmi puṇyāptyai dakṣiṇāvidhim | sarvasiddhipradaṃ sākṣānmahāpātakanāśanam || 10/1 || daivairdevatvaviṣaye siddhaiḥ khecarasiddhaye | gandhavairdānavairyakṣaiḥ svasvakāryārthasiddhaye || 10/2 || pannagai rākṣasairmatyairmunibhiśca mumukṣubhiḥ | kāmibhirdharmibhiścārthalipsubhiḥ sevitāṃ sadā || 10/3 || devīṃ dakṣiṇasaṃjñāṃ tāṃ pravakṣyāmi yathā mune | oṃ karālavadanāṃ ghorāṃ muktakeśīṃ caturbhujām || 10/4 || kālikāṃ dakṣiṇāṃ divyāṃ muṇḍamālāvibhūṣaṇām | sadyaśchinnaśiraḥkhaḍgavāmādho'rdhvakarāmbujām || 10/5 || abhayaṃ varadaṃ caiva dakṣiṇādhordhvapāṇikām | mahāmeghaprabhāṃ śyāmāṃ tathā caiva digambarām || 10/6 || kaṇṭhāvasaktamuṇḍālīṃ galadrudhiracarcitām | karṇāvataṃsatāṃ nītaśavayugmabhayānakām || 10/7 || ghoradraṃṣṭrāṃ karālāsyāṃ pīnonnatapayodharām | śavānāṃ karasaṃghātaiḥ kṛtakāñcīṃ hasanmukhīm || 10/8 || sṛkkadvayagaladraktadhārāvisphuritānanām | ghorarūpāṃ mahāraudrīṃ śmaśānālayavāsinīm || 10/9 || danturāṃ dakṣiṇavyāpimuktālambikacoccayām | śavarūpamahādevahṛdayopari saṃsthitām || 10/10 || śivābhirghorarāvābhiścaturdikṣu samanvitām | māhākālena ca samaṃ viparītaratāturām || 10/11 || sukhaprasannavadanāṃ smerānanasaroruhām | evaṃ sañcitya kālīṃ tu śmaśānālayavāsinīm || 10/12 || pravakṣyāmi manuṃ tasyāḥ sarvakāmapradāyakam | (krī/ krī/ krī/ hū/ hū/ hrī/ dakṣiṇe kālike krī/ krī/ krī/ hū/ hū/ hrī/ svāhā) || 10/13 || vargādyaṃ vahnisaṃsthaṃ ca ratibindusamanvitam | triguṇañca tataḥ kūrcayugmaṃ lajjāyugaṃ tataḥ || 10/14 || dakṣiṇe kālike ceti pūrvavacca tataḥ punaḥ | ṭhadvayena samāyuktaṃ manumenaṃ vidurbudhāḥ || 10/15 || dvāviṃśatyakṣaro mantraḥ sarvasiddhiprado nṛṇām | nātra śudhyādyapekṣāsti na vā mitrāridūṣaṇam || 10/16 || na vā prayāsabāhulyaṃ samayāsamayādikam | na vittavyayabāhulyaṃ kāyakleśakaraṃ na ca || 10/17 || ya enaṃ cintayenmantrī sarvakāmasamṛddhidam | tasya haste sadaivāsti sarvasiddhirna saṃśayaḥ || 10/18 || gadyapadyamayī vāṇī sabhāyāṃ tasya jāyate | tasya darśanamātreṇa vādinaśca parājitāḥ || 10/19 || rājāno'pi hi dāsatvaṃ bhajante kiṃ pare janāḥ | vahneḥ śaityaṃ jalastambhaṃ gatistambhaṃ vivasvataḥ || 10/20 || divārātrivyatyayañca sa kartuṃ bhavati kṣamaḥ | brahmahatyā surāpānamagamyāgamanaṃ tathā || 10/21 || sarvamāśu haratyeva dakṣiṇāmeva cintayet | vāgīśvarasamo vāci dhanairdhanapatirbhavet || 10/22 || kāmatulyaḥ sa nārīṇāṃ ripūṇāṃ ca yamopamaḥ | sarvasyeha janasyeha vallabhaḥ kīrtivarddhanaḥ || 10/23 || ante ca labhate devyā durlabhāñca gatiṃ naraḥ | candrasūryaprabho bhūtvā vaset kalpāyutaṃ divi || 10/24 || ityevamādikaṃ caiva bahunā kathyate punaḥ | na tasya durlabhaṃ kiñcid yaḥ smared ghoradakṣiṇām || 10/25 || nāgayajñopavītāñca candrārddhakṛtaśekharām | jaṭājūṭañca sañcintya mahākālīsamīpagām || 10/26 || kūrcalajjāyugaṃ bījadvayaṃ cānte tathaiva ca | evaṃ sañcintya devīṃ tu raktapuṣpaiḥ samarcayet || 10/27 || kāmabāṇasadāviddhā nirlajjā vihvalā striyaḥ | svaṃ svaṃ santyajya bharttāramāliṅgante sadaiva tam || 10/28 || lohitāṃ śūlahastāṃ tāmekaśūladharāṃ tathā | mahākālasamīpasthāṃ dhyātvā pītaiḥ supuṣpakaiḥ || 10/29 || abhyarcya kālikāṃ paścāttathaivānte'pi yojayet | ākarṣaṇaṃ bhavatyeva sadā sthāvarajaṅgamam || 10/30 || svargapātālagaṃ cāpi kimanyad bhūtale sthitam | ākarṣayati sarvaṃ hi mahākālavaco yathā || 10/31 || kapilāṃ dvibhujāṃ kartṛkapālasavyadakṣiṇām | dhyātvaivaṃ hi ca sarvasya cānte ca dvayameva hi || 10/32 || evaṃ prajapya puṣpeṇa kṛṣṇenaināṃ prapūjayet | māraṇaṃ hi bhavatyasya yamuddiśya kṛtā kriyā || 10/33 || uccāṭayati piṅgākṣī saṃtrāsayati kekarī | vidrāvayati muktāsyā pronmattayati ghūrṇitā || 10/34 || vikṣobhayati saṃkruddhā saṃpādayati sāyudhā | saṃkocayati saṃkruddhā vipralabdhā virodhayet || 10/35 || yaṃ yaṃ bhāvaṃ jano neyastadbhāvasthāṃ smaredyadi | atra sarvaṃ prakartavyaṃ bhāvamātraṃ vicintayet || 10/36 || uccāṭayati naivātra sarvatra surato mataḥ | snātaḥ śuklāmbaradharaḥ kṛtanityakriyo divā || 10/37 || rātrau nagnaḥ śayānaśca maithune ca vyavasthitaḥ | athavā muktakeśaśca tena syuḥ sarvasiddhayaḥ || 10/38 || stambhanaṃ mohanañcaiva vaśīkāro viśeṣataḥ | nagnāṃ parastriyaṃ vīkṣan prajapedayutaṃ naraḥ || 10/38 || niketaḥ sarvavidyānāṃ pāragaḥ sarvadaiva hi | tasya darśanamātreṇa vādino niṣprabhā matāḥ || 10/39 || gadyapadyamayī tasya vāṇī sarvavidhā bhavet | athavā muktakeśaśca haviṣyaṃ bhakṣayennaraḥ || 10/40 || prajapedayutaṃ tāvadevaṃ pratividhiḥ smṛtaḥ | aṣṭottaraśataṃ japtvā bhāgamāmantraṇena ca || 10/41 || maithunaṃ yaḥ prayātyevaṃ dhanadhānyasutānvitaḥ | sarvavidyāvatāṃ śreṣṭho bhavedvai nātra saṃśayaḥ || 10/42 || ṛtumatyā bhagaṃ paśyan prajapedayutaṃ naraḥ | bāliśasyāpi tadvāṇī gadyapadyamayī bhavet || 10/43 || chandobaddhā ca vai tasya vāṇī vaktrāt pravartate | surateṣu sadā japyaṃ mahāpātakamuktaye || 10/44 || śmaśānālayamāgatya muktakeśo digambaraḥ | japedayutasaṃkhyaṃ tu sarvakāmārthasiddhaye || 10/45 || tatraiva pretamāvāsya yo japenmantravittamaḥ | ayutaṃ vāgyato bhūtvā bibhīṣikaparāyaṇaḥ || 10/46 || sa yāti paramāṃ siddhiṃ devairapi sudurlabhām | ākarṣaṇaṃ vaśīkāroccāṭanaṃ bodhanaṃ tathā || 10/47 || stambhanaṃ mohanañcaiva bhāsanaṃ drāvaṇaṃ tathā | vāgmitvañca dhanitvañca bahuputritvameva ca || 10/48 || bahuvallabhatāṃ caiva sarvapriyatvameva hi | samāyāti khecaratvaṃ devatvamapi caiva hi || 10/49 || na jarā na ca mṛtyurvā na rogo na ca vā bhayam | na bhītirna manuṣyasya na ca vāk kāyapātanam || 10/50 || athavā sa bhavennityaṃ caturviṃśatisiddhiyuk | svadeharudhirāktaiśca vilvapatraiḥ sahasraśaḥ || 10/51 || śmaśāne'bhyarcya devīṃ tu vāgīśasamatāṃ brajet | retoyuktena puṣpeṇa arkasyeha sahasraśaḥ || 10/52 || śmaśāne'bhyarcya kālīṃ tu sarvasiddhiṃ sa vindati | dhanavān balavān vāgmī sarvayoṣitpriyaḥ sudhīḥ || 10/53 || jāyate nātra saṃdeho mahākālavaco yathā | śmaśāne yoṣitaṃ nītvā suvastrāṃ gaṇikāṃ tathā || 10/54 || raktacandanadigdhāṅgī raktapuṣpairalaṅkṛtām | javāpuṣpirmanuṃ prokṣya tato dhyāyettu caṇḍikām || 10/55 || tato gatvā labhedrājyaṃ yadi sā na bhayāyate | śmaśānaśayane caiva śavāsanagataḥ punaḥ || 10/56 || asakṛttu japenmantraṃ sarvathā vā'yutaistathā | retobhiśca tathā tadvat svakīyena kacena ca || 10/57 || maithunāyitayoṣāyā bhagaprakṣālanena ca | meṣamāhiṣaraktena nararaktena caiva hi || 10/58 || mūṣamārjāraraktena vāgmitā tasya jāyate | ghanitvaṃ jāyate tasya sarvasiddhiḥ prajāyate || 10/59 || vacasā sa bhavejjīvo dhanena ca dhanādhipaḥ | ājñayā devarājo'pi rūpeṇāpi manobhavaḥ || 10/60 || balena pavano hyeṣa sarvatattvārthasādhakaḥ | sādhitā sādhitaṃ māṃsaṃ sāsthi dadyāt sadā balim || 10/61 || mūṣamārjāramāṃsañca meṣamāhiṣameva ca | śavasyāsthi pradātavyaṃ tathā madyasamanvitam || 10/62 || svanakhacchinnamārjārakeśaṃ sammārjanāgatam | nivedayet śmaśāne tat sarvasiddhīśvaro bhavet || 10/63 || nārīrajo'nvitaṃ kṛtvā parṇānāṃ śatamuttamam | pratyekaṃ prajapenmantraṃ tatastaddhomayed budhaḥ || 10/64 || yonirūpaṃ hi kuṇḍaṃ vai kṛtvā vitastimānataḥ | hastavistārataḥ kṛtvā hastañcāpi tathāpyadhaḥ || 10/65 || tatra kāryā hi vipreṇa vahnisthāpanakakriyā | mahākālāya devāya pradadyāt prathamāhutim || 10/66 || dadyādājyena bhaktena māṃsena rudhireṇa ca | kṛṣṇapuṣpeṇa sājyena retasāpi viśeṣataḥ || 10/67 || rurumāṃsena sājyena bhaktena rudhireṇa ca | āmiṣādikamapyevaṃ juhuyāt pitṛkānane || 10/68 || snātaḥ śuklāmbaradharaḥ śuciḥ prayatamānasaḥ | divā caiva prakartavyaṃ sarvakāmārthasiddhaye || 10/69 || ratrau nagno muktakeśo maithunenāpi tattvataḥ | prakarttavyaṃ prayatnena sarvakāmārthasiddhaye || 10/70 || dvijānāñcaiva sarveṣāṃ divāvidhirihocyate | śūdrāṇāñca tathā proktaṃ rātrau dṛṣṭaṃ mahāmatam || 10/71 || yadyat kāmayate citte tattadāpnoti nityaśaḥ | mahākālaṃ hunedyatnāt paścāddevīṃ prayatnataḥ || 10/72 || tridhā vibhajya mantraṃ vai yatnāt sādhakasattamaḥ | māṃsaṃ raktaṃ tvacaṃ keśaṃ nakhaṃ bhaktañca pāyasam || 10/73 || ājyañceti prayatnena hotavyaṃ sarvasiddhaye | evaṃ kṛtvā vidhātavyaṃ labhate siddhimuttamām || 10/74 || yadyat prārthayate citte tattadāpnoti nityaśaḥ | devatvaṃ dānavatvañca siddhacāraṇatāṃ tathā || sadā hutvā samāpnoti nityamevamatandritaḥ || 10/75 || atha vakṣyāmahaṃ devyā pūjāvidhimanuttamam | trikoṇaṃ vinyaset pūrvaṃ punaḥ paścāt trikoṇakam || 10/76 || navakoṇaṃ tu tasyānte tanmadhye sthāpayecchivām | evaṃ pañcadaśāraṃ vai rekhābhiḥ pariveṣṭayet || 10/77 || vahiraṣṭadalaṃ kāryaṃ caturdvāropaśobhitam | tataḥ pūrvādikoṇeṣu vāmāvartena vinyaset || 10/78 || kālīṃ kapālinīṃ kulvāṃ kurukulvāṃ virodhinīm | vipracittāṃ tu vinyasya bahiḥ ṣaṭkoṇake punaḥ || 10/79 || ugrāmugraprabhāṃ dīptāṃ paratrikoṇake nyaset | nīlāṃ ghanāṃ balākāñca tathaivāparake trike || 10/80 || mātrāṃ mudrāṃ mitāṃ caivāparatrikoṇake budhaḥ | sarvāḥ śyāmā asikarā muṇḍamālāvibhūṣitāḥ || 10/81 || tarjanīṃ vāmahastena dhārayantyaśca sasmitāḥ | tadvahirmūlataścāpi brāhmī nārāyaṇī tathā || 10/82 || māheśvarī ca cāmuṇḍā kaumārī cāparājitā | vārāhī ca tathā pūjyā nārasiṃhī tathaiva ca || 10/83 || tato madhye trikoṇāntarnyased devīñca dakṣiṇām | mahākālañca tathaiva nyaseccaiṣa vidhiḥ smṛtaḥ || 10/84 || sarvāsāmapi devīnāṃ balipūjā tathaiva ca | anulepanakaṃ cāpi vibhavenopakalpitam || 10/85 || tristriḥ pūjā prakartavyā sarvāsāmapi sarvadā | aṅganyāsakaranyāsau yathāvat kathayāmyaham || 10/86 || dīrghaṣaṭkayutādyena praṇavādyena mantravit | ṣaḍaṅgāni nyasenmantrī triḥ sakṛd vā yathāsukham || 10/87 || pañcāśadbhiśca varṇaiśca hṛdayaṃ dvau bhujau tathā | tathā jaṅghādvayañcaiva yojanīyaṃ diśo daśa || 10/88 || pañcadhā daśadhā vāpi mūlamantreṇa saptadhā | samastāṅgaṃ prakurvīta śodhitaṃ mantravittamaḥ || 10/89 || tataḥ pūrvoktarūpāṃ tāṃ dhyāyedvai ghoradakṣiṇām | yoginīcakrasahitāṃ mahākālasamanvitām || 10/90 || saṃpūjya prayataścāpi baliṃ sa pratipādayet | balimutthāpya naivedyaṃ nai-ṛtyāñca nivedayet || 10/91 || hṛdaye caiva devīṃ sve samarpya vidhivad budhaḥ | nirmālyaṃ vai śucau deśe dhāraṇīyaṃ prayatnataḥ || 10/92 || lakṣañcaiva japenmantrī haviṣyāśī divā śuciḥ | aśuciśca tathā rātrau lakṣamekaṃ tathaiva ca || 10/93 || daśāṃśaṃ homayenmantrī tarpayedabhiṣecayet | home'pi tarpaṇe caiva yathāvat kathito vidhiḥ || 10/94 || evaṃ devīṃ kaluṣadahanīṃ pūjayitvā yathāvad dhṛtvā tāvad balimapi tathā tarpayitvā'bhiṣicya | yaṃ yaṃ kāmaṃ racayati manaḥ svāhitaṃ martyaloka - staṃ taṃ prāpya prayāti pratipadapadavīṃ yogibhiḥ prārthanīyām || 10/95 || bhairavo'sya ṛṣiḥ proktastriṣṭupchanda udāhṛtam | śmaśānakālikā devī krīṃbījaṃ hū/ ca śaktikaḥ || 10/96 || sakalasiddhyarthe viniyogaḥ | iti phetkāriṇītantre śmaśānakālikākathane daśamaḥ paṭalaḥ || ekādaśaḥ paṭalaḥ kailāsaśikharāsīnaṃ candrakhaṇḍavirājitam | vakṣaḥsthale samāsīnā pṛcchati sma nagātmajā || 11/1 || śrīdevī uvāca kathayeśāna sarvajña bhāratāste tapodhanāḥ | kāṃ vidyāṃ prāpya kavayo bhāratādīn pracakrire || 11/2 || śrutvā nagātmajāvākyaṃ rahasyaṃ parameśvaraḥ | prāha priyāṃ pariṣvajya sādhu sādhviti pūjayan || 11/3 || śrīśiva uvāca śṛṇu sādhvi mahāvidyāmajñānendhanadāhinīm | yāmavāpya mahātmāno dharmakāmārthamuktiṣu || 11/4 || nāsādhyaṃ menire kiñcit kavayaḥ śuddhabuddhayaḥ | vāde vadasi yāṃ vākyastambhinīṃ prativādinīm || 11/5 || vidyā hānikarī vairī viduṣāṃ balidānataḥ | hāsyāya yā sadasyānāmaśuddhajalpanādinā || 11/6 || vādinaṃ vātha rājānaṃ mantriṇaṃ vaśamānayet | jñānamātreṇa mantrasya matirugrā prajāyate || 11/7 || japādeva tu sārvajñyaṃ jāyate nātra saṃśayaḥ | jihvāyāṃ nyasanādeva mūrkho'pi sukavirbhavet || 11/8 || pratyālīḍhapadārpitāṅghriśavahṛdghorāṭṭahāsā parā khaḍgendīvarakartṛkharparabhujā hūṃkārabījodbhavā kharvā nīlaviśālapiṅgalajaṭājūṭogranāgairyutā jāḍyaṃ nyasya kapālake trijagatāṃ hantyugratārā svayam || 11/9 || avyāhatamatiḥ śāstre vijayī vākpatirbhavet | mahācīnakramāṃ natvā tārāṃ tribhavatāriṇīm || 11/10 || tatsādhanavidhiṃ vakṣye mama sarvajñasādhanam | sarva eva śubhaḥ kālo nāśubho vidyate kvacit || 11/11 || na ca doṣo divārātrau na sandhyāyāṃ mahāniśi | vastrāsanasthānagehadehasparśādivāriṇaḥ || 11/12 || śuddhiṃ na cārayedatra nirvikalyaṃ manaścaret | nātra siddhādyapekṣāsti na vā mitrādidūṣaṇam || 11/13 || ya evaṃ cintayed devīṃ sarvakāmasamṛddhidām | gadyapadyamayī vāṇī sabhāyāṃ tasya jāyate || 11/14 || tasya darśanamātreṇa vādino niṣprabhā matāḥ | rājāno'pi ca dāsatvaṃ bhajante kiṃ pare janāḥ || 11/15 || sarvadā pūjayed devīmasnātaḥ kṛtabhojanaḥ | mahāniśi śucau deśe baliṃ mantreṇa dāpayet || 11/16 || strīdveṣo naiva kartavyo viśeṣāt pūjanaṃ striyāḥ | japasthāne mahāśaṅkhaṃ niveśyordhvaṃ japañcaret || 11/17 || striyaṃ gacchan spṛśan paśyan yatra tatrāpyacūḍake | upahāraṃ yathāyogyaṃ bhakṣyadravyān yathārucīn || 11/18 || māṃsaṃ matsyaṃ dadhi kṣaudraṃ payaḥ śākājyamaikṣavam | bhaktādyaśeṣabhakṣyāṇi dattvā bhakṣan japañcaret || 11/19 || dikkālaniyamo nāsti sthityādiniyamo na ca | jape na kālaniyamo nārcādiṣu baliṣvapi || 11/20 || svecchayā niyamokto'tra mahāmantrasya sādhane | nādharmo jāyate tena kiñcid dharmo mahān bhavet || 11/21 || svecchācāro'tra gaditaḥ pracared dhṛṣṭamānasaḥ | kṛtārthaṃ manyamānastu santuṣṭanijamānasaḥ || 11/22 || sugandhiśvetalauhityakuṣumairarccayet dalaiḥ | vilvairmaruvakādyaiśca tulasīvarjitaiḥ śubhaiḥ || 11/23 || ekaliṅge śmaśāne ca śūnyāgāre catuṣpathe | tatrasthaṃ sādhayed yogī tārāṃ tribhavatāriṇīm || 11/24 || avāpya mantraṃ vidhivat paritoṣya guruṃ tathā | gobhūhiraṇyavastrādyairyathāvibhavavistaraiḥ || 11/25 || mṛducūḍakamāsīno'pyanyeṣu komale'pi vā | viṣṭareṣu samāśritya sādhayet siddhimuttamām || 11/26 || bhūtaśuddhiṃ vidhāyātha śūnyaṃ viśvaṃ vicintayet | nirlepaṃ nirmalaṃ śuddhamātmānaṃ tāriṇīmayam || 11/27 || antarikṣe tato dhyāyedāḥkārād raktapaṅkajam | bhūyastasyopari dhyāyet ṭāṃkārāt śvetapaṅkajam || 11/28 || tasyopari punardhyāyed ikāraṃ nīlasannibham | tato hukārajāṃ paśyet kartṛkāṃ bījabhūṣitām || 11/29 || kartṛkopari tāṃ dhyāyedātmānaṃ tāriṇīmayam | pratyālīḍhapadāṃ ghorāṃ muṇḍamālāvibhūṣitām || 11/30 || kharvāṃ lambodarīṃ bhīmāṃ vyāghracarmāvṛttāṃ kaṭau | navayauvanasampannāṃ pañcamudrāvibhūṣitām || 11/31 || bālārkamaṇḍalākāralocanatrayabhūṣitām | caturbhujāṃ lalajjihvāṃ bhīmarūpāṃ varapradām || 11/32 || khaḍgakartṛdharāṃ pakṣe vāmotpalakapālinīm | piṅgograikajaṭāṃ dhyāyed maulāvakṣobhyabhūṣitām || 11/33 || sumukhaṃ caturasrañca vṛttaṃ gomukhameva ca | yonimudreti vikhyātā pañcamudrā namaskṛtā || 11/34 || jvalaccitāmadhyagatāṃ ghoradaṃṣṭrākarālinīm | sāveśasmeravadanāṃ stryalaṅkāravibhūṣitām || 11/35 || viśvavyāpakatoyāntaḥ śvetapadmāntarasthitām | bhāvanārasasampanno bhaved yogī mahākaviḥ || 11/36 || jaḍo'pi yadi mūrkhaḥ syād bhāvanāvaśatatparaḥ | labhate'bhimatāṃ vāṇīṃ mantrasya lakṣajāpataḥ || 11/37 || (hrī/ strīṃ hū/ phaṭ) tryakṣaro'yaṃ mahāmantraḥ phaṭkārānto hṛdi sthitaḥ | pañcaraśmisamāyukto'pyajñānendhanadāhakaḥ || 11/38 || tasyoddhāravidhiṃ vakṣye mama sārvajñyakāraṇam | prathamaṃ saparaṃ dattvā caturthasvarabhūṣitam || 11/39 || rephārūḍhaṃ sphuraddīptamindubinduvibhūṣitam | stṛṃkārañca tato dadyāt caturthasvarabhūṣitam || 11/40 || dīrghokārasamāyuktaṃ haṃkāraṃ yojayettataḥ | phaṭkāraṃ tu tato dadyāt sampūrṇaṃ siddhimantrakam || 11/41 || kalpayet sthiracittena paṇḍito'haṃ mahākaviḥ | ajasrabhāvanābhyāsād bhaved devo na saṃśayaḥ || 11/42 || suvimalanakhapāṇipādakuntai - rmuditamanāḥ parabhūṣaṇeṣu maunī | hariharakamalodbhavāṅghribhakto bhavati cirāya sarasvatīnivāsaḥ || 11/43 || kṛtasukṛtasahasrānekajanmapratānai - ryadi bhavati manuṣyo gurvadhīnaścirāya | kathamapi manumenaṃ prāpya śiṣyāya nāsmai nijakulatilakāya jyeṣṭhaputrāya dadyāt || 11/44 || na pāparataye dadyād nābhaktāya kadācana | gurubhaktāya śāntāya dadyāt pātre dayātmane || 11/45 || manurvimṛśya dātavyo jyeṣṭhasyāpi vinītatām | putrāya kimathānyasmai vigotrāya supauruṣam || 11/46 || madhunā tridinādarvāg jihvāyāṃ vinyasedamum | (mantrī) yadi paṭhati paṭhito'sau na paṭhati cennāsya mūrkhatā bhavati || 11/47 || gurucaraṇasarojaṃ sarvadā bhaktibhāvāt paricarati vidheyo vāsya sarvātmanā syāt | kathamapi manumenaṃ mānajanmā naro'sau bhavati jagati vādidvaitasiddhāntahantā || 11/48 || sarvadā gopayedenaṃ manuṃ ca gurumeva ca | tena vīryavatī vidyā nirvīryā syāt prakāśanāt || 11/49 || utpādakabrahmadātrorgarīyān brahmadaḥ pitā | tasmānmanyeta satataṃ piturapyadhikaṃ gurum || 11/50 || na kadācid bhavenmūrkho manuṃ yo vetti mānavaḥ | trilokyāṃ bhavati khyāto vidhāyāsya ca pūjanam || 11/51 || yasmin divase labhate manuṃ tatra lābho yadi syāt | niyataṃ labhate vyatyayamapi sadasatkarmaṇorubhayoḥ || 11/52 || upadeśādaṅgamantro balimantrastathaiva ca | jñātavyā viduṣā siddhirasya mantrasya lābhataḥ || 11/53 || upāṃśu syāt śataguṇaḥ sāhasro mānasaḥ smṛtaḥ | acirādīhitā siddhirmahāśaṅkhasya mālayā || 11/54 || yasmin mantre ya ācārastatra dharmastu tādṛśaḥ | kṛtārthastena jāyeta svargaṃ vā mokṣameva vā || 11/55 || bhrāntistatra na kartavyā siddhihāniḥ prajāyate | śuddhacitto bhavennityaṃ siddhiḥ syādapavargadā || 11/56 || upacāraviśeṣeṇa rājapatnīṃ vaśaṃ nayet | rājānaṃ japamātreṇa balinā sakalaṃ jagat || 11/57 || iti nīlasarasvatyāḥ prapañco'yaṃ pradarśitaḥ | brahmaṇā pūrvamasmabhyaṃ mayā tubhyaṃ nagātmaje || 11/58 || siddhamantro yadā mantrī bāliśasyāpi mūrddhani | karaṃ datvā diśatyāśu so'pi ślokān karotyuta || 11/59 || nīlasārasvatemantre kavitāvighnakāriṇi | anāsthā ca dvitīyaṃ tu na kiñcid vighnakāraṇam || 11/60 || sadā prasādaṃ bhajatāṃ sadā nīlasarasvatīm | viśeṣataḥ kaliyuge matprasādād bhaviṣyati || 11/61 || alpajñamapi vidvāṃso mānayiṣyanti vāgminaḥ | vācaspatirivācāryaṃ paśyanmantrajñamīdṛśam || 11/62 || mantrasya jñānamātreṇa cānubhāvadvayaṃ bhavet | tātkālikī ca kavitā parairanabhibhāvitā || 11/63 || vidyā brāhmaṇamityāha śevadhiste'smi rakṣa mām | asūyakāya māṃ mā dāstathā syāṃ vīryavattamā || 11/64 || yameva tu śuciṃ vidyānniyataṃ brahmacāriṇam | tasmai māṃ brūhi viprāya nidhipāyāpramādine || 11/65 || yadyadṛṣṭavaśāllābho mantrasyāsya bhavet priye | svagotre pauruṣaṃ naitadanyagotraṃ nayet sudhīḥ || 11/66 || vidyāṃ vedānavāpnoti kīrtimāyuḥ sutān bahūn | sa vāsaḥ śrīsarasvatyoryatra sārasvato manuḥ || 11/67 || puṣkariṇyā jale'gādhe yaṣṭikāṣṭhaṃ tamograhe | dantenānīya tat tūrṇaṃ kīlakaṃ tena kārayet || 11/68 || tena madhughṛtāktena padminīpatramātrake | likhed vajrāvalīmadhye mūlamantrañca siddhidam || 11/69 || tatkuṇḍe caturasre tu nikṣipya juhuyādapi | sahasraṃ kṣīranīrāktaṃ padmānāṃ lohitatviṣām || 11/70 || praṇavaṃ pūrvamuccārya padme yugmaṃ tathaiva ca | mahāpadme padaṃ brūyāt padmāvati padaṃ tataḥ || 11/71 || māye svāheti mantreṇa yathā pūrvaṃ baliṃ haret | evaṃ yaḥ kuru karma sa syād drutakavirdhruvam || 11/72 || ardharātre tato nityaṃ baliṃ dadyāt catuṣpathe | praṇavaṃ pūrvamuddhṛtya hṛllekhāṃ ca tataḥ param || 11/73 || ekajaṭe padasyānte mahāśabdamudīrayet | yakṣādhipadamābhāṣya pataye padato mama || 11/74 || upanītaṃ padaṃ coktvā baliṃ gṛhṇeti ca dvidhā | gṛhṇāpaya dvidhā coktvā mama sarvapadāntataḥ || 11/75 || śāntiṃ kurupadaṃ brūyāt paravidyāmanantaram | dvidhākṛṣyeti ca brūyāt truṭaṃ chindhīti ca dvidhā || 11/76 || sarvādi ca tato jagadvaśamānayaśabdataḥ | māyāsvāheti mantro'yaṃ balyādau vṛddhisiddhitaḥ || 11/77 || parasainyagrahāriṣṭarogakṛtyānivāraṇam | athavā madhulājābhyāṃ jihvāyāṃ bālakasya tu || 11/78 || nāḍīcchedād yathā pūrvaṃ likheddhemaśalākayā | mūlamantraṃ likhenmantrī yasyoṣṭhe śvetadūrvayā || 11/79 || vākyoccāraṇato bālo vāgmī drutakavirbhavet | śatābhijaptamātreṇa rocanātilako naraḥ || 11/80 || kṛtvā paśyanti yaṃ mantrī taṃ kuryādātmavadvaśam | śmaśānāṅgāramādāya maṅgale vāsare niśi || 11/81 || kṛṣṇavastreṇa saṃveṣṭya badhnīyādraktatantunā | śatābhimantritaṃ tacca prakṣipedarimandire || 11/82 || saptāhābhyantare teṣāmuccāṭanamidaṃ mahat | narāsthini likhenmantraṃ kṣārayuktaharidrayā || 11/83 || sahasraṃ parisaṃjapya niśāyāṃ ravivāsare | kṣipyate yasya gehe tu mṛtyustasya trimāsataḥ || 11/84 || kṣetre tu śasyahāniḥ syājjavahānisturaṅgame | yoniyugme likhed bhūrje lākṣārasena mantravit || 11/85 || tanmadhye sādhyasaṃyuktaṃ mūlamantraṃ likhettataḥ | svarān kramagatāṃścāpi kādivarṇān yathākramam || 11/86 || aṣṭavargasamāyuktaṃ yantrametat prayojayet | veṣṭitaṃ pītavastreṇa yatnena pariveṣṭayet || 11/87 || vadhnīyāt paṭṭasūtreṇa śiśūnāṃ kaṇṭhabhūṣaṇam | strīṇāṃ vāmakare bandhamanyeṣāṃ dakṣiṇe kare || 11/88 || vandhyāpi labhate putraṃ nirdhano dhanavān bhavet | iyaṃ rakṣā purā baddhā jñānārthaṃ gotamādibhiḥ || 11/89 || kīrtyarthaṃ pārthivaiścānyaiḥ saṃgrāme jayakāṅkṣibhiḥ | iti nigaditametad gotamadyairyaduktaṃ sakalajanahitārthaṃ mantravarṇasvarūpam | yadadhigamavaśāt syādvāñchitāśeṣasiddhi - rdrutatarakavitāyai yatnamanyaṃ tyajecca || 11/90 || atha te saṃpravakṣyāmi pūjāvidhimanuttamam | ādau jalamadhiṣṭhāya pādayoḥ kṣālanaṃ tataḥ || 11/91 || dvirācamya śikhāṃ badhvā tato bhūmiviśodhanam | vighnānutsādayitvā tu kuryād bhūmyabhimantraṇam || 11/92 || yantraṃ likhitvā'dhiṣṭhāya puṣpaṃ vākkāyamānasam | mṛdvāsanaṃ samadhyāsya māyāṃ pūrvadale likhet || 11/93 || yāmye bījaṃ dvitīyaṃ tu cottare phaṃ paścime ḍhaṃ | madhye bījaṃ likhettāraṃ bhūtaśuddhiṃ samācaret || 11/94 || māyāṃ nābhau raktavarṇāṃ dhyātvā tajjātavahninā | śuṣkaṃ pāpātmakaṃ dehaṃ dagdhaṃ sañcintayettataḥ || 11/95 || hrīkāraṃ hṛdi pītābhaṃ tadudbhūtena vāyunā | bhasma protsāritaṃ dhyātvā lalāṭe cintayettataḥ || 11/96 || kūrcaṃ tūṣāravarṇābhaṃ tadudbhūtāmṛtena tu | tadasthiplāvitaṃ kṛtvā tatrātmānaṃ vicintayet || 11/97 || samastadoṣanirmuktaṃ nirmalaṃ devatātmakam | viśvavyāpakatoyāntāṃ bījotthabījakarṇikām || 11/98 || kharvāṃ śyāmāṃ pratyālīḍhāṃ śavādhirūḍhāṃ citāgnimadhyasthām | vṛttāruṇatrinetrāṃ maulāvakṣobhyabhūṣitāṃ pañcamudrā - ḍhyāṃ martyaśiromālāmekajaṭāmudagradaśānāsyām | yuvatīmugrāhiyutāṃ capalacalallolāṃ vyāghracarma - kaṭivastrāṃ nistriṃśakartṛkotpalāṃ śubhrakapālāṃ mahodarīmīḍe || 11/99 || cintayitvaivamātmānaṃ karāṅganyāsamācaret | ṣaḍdīrghāḍhyena bījena pāṇyaṅgapūjanaṃ tataḥ || 11/100 || āvāhya sthāpayitvādāvarghyaṃ dattvānulepayet | śrīmadekajaṭe caiva vajrapuṣpamityabhidhāya ca || 11/101 || mūlenāgnipriyāntena satāreṇa yajet punaḥ | dattvā gandhādikamapi baliyuktaṃ nivedayet || 11/102 || akṣobhyavajramādau tu tāriṇīṃ mūrdhni pūjayet | praṇavādyagnijāyāntaṃ vajrapuṣpaṃ viniṣipet || 11/103 || tathā vairocanaṃ śaṅkhaṃ pāṇḍavaṃ padmanābhakam | asitābhaṃ yajenmantrī dikṣvaindrītaścaturdale || 11/104 || nāmakaṃ nāmakañcaiva pāṇḍavaṃ tārayā saha | vahnyādiṣu catuṣkoṇe svaiḥ svairmantrairyajet kramāt || 11/105 || dvāre pūrvāditaḥ padmāntakaṃ cāpi yamāntakam | vighnāntakaṃ samabhyarcya pūjayennarakāntakam || 11/106 || nātyuccaṃ nātinīcaṃ syād dhyātvā mantrī japenmanum | baliṃ dattvā namaskṛtya stutvā devīṃ visarjayet || 11/107 || sayonigomayenāṣṭapatramabjaṃ suśobhanam | bhūpuraṃ bahuratnāḍhyaṃ yantramekajaṭātmakam || 11/108 || valipūjādikaṃ dadyānniśāyāṃ kriyate sadā | tattadakṣayatāṃ yāti tārādevyāḥ prasādataḥ || 11/109 || śrīmadekajaṭetyuktvā vajrapuṣpaṃ pratīcchatu | tārādivahnijāyāntamudīrya yajanaṃ caret || 11/110 || iti śrīphetkāriṇītantre śrīmadekajaṭāprakaraṇe ekādaśaḥ paṭalaḥ || dvādaśaḥ paṭalaḥ śrīśiva uvāca athātaḥ saṃpravakṣyāmi mahākālīmahāmanum | yasya vijñānamātreṇa nāsādhyaṃ vartate bhuvi || 12/1 || pralayā'gnirudhiragatāvūrdhvakeśyā samanvitau | nādabindusamāyuktāvevaṃ krodhadvayaṃ punaḥ || 12/2 || paśuṃ gṛhāṇa padato varmāstrānalavallabhā | caturdaśākṣarī proktā mahākālī dhruvādikā || 12/3 || (oṃ phreṃ phreṃ hū/ hū/ paśuṃ gṛhāṇa hū/ phaṭ svāhā) prektānvikānalavadhūstārādiraparo manuḥ | haradvayaṃ stambhayugmaṃ kīlayadvayamuddharet || 12/4 || vahnijāyānta ukto'yaṃ dhruvādiraparo manuḥ | nyāsaśuddhīnṛṣyādīṃśca nātra kāryā vicāraṇā || 12/5 || kṛṣṇatoyena sampūrṇe kṛṣṇakumbhe'tha kālikām | brahmādidikṣu dūtībhiryuktāḥ saṃpūjya bhaktitaḥ || 12/6 || pañcavaktrāṃ mahāraudrīṃ prativaktratrilocanām | śaktiśūladhanurbāṇakhaḍgakheṭavarābhayām || 12/7 || dakṣādakṣabhujairdevīṃ bibhrāṇāṃ bhogibhūṣaṇām | ardhacandrāṃ jaṭāyuktāṃ jihvālalanabhīṣaṇām || 12/8 || nirmāṃsamedurāmasthipañjarāṃ muṇḍamālinīm | mattavyālopavītāṅgī bhūtavetālaveṣṭitām || 12/9 || medovasāvaliptāṅgīṃ mahāpretādhirūḍhakām | dhyātvaivaṃ siddhidaṃ sādhyaṃ sādhayenmanasi sthitam || 12/10 || brāhmī māheśvarī caiva kaumārī vaiṣṇavī tathā | vārāhī ca tathaivaindrī cāmuṇḍā caṇḍikāṣṭamī || 12/11 || pūrvādīśānaparyantaṃ kumbhāṅke saṃsthitā imāḥ | karṇikāyāṃ tato devī mahākālabhayāpahā || 12/12 || nāmoccāreṇa saṃruddhe vahnau saṃjvalite pare | juhuyādvairiṇaṃ kruddho devīmantraṃ japan yathā || 12/13 || samidhaṃ picumardasya vibhītaṃ citrakāṣṭhikā | haraṃ viṣaṃ rājiṇṭhañca kakajālavalānvitā || 12/14 || gṛhe caiva śmaśāne vā vibhītāṅgārahomataḥ | saptāhād vairiṇaṃ hanti kālikāmantrayogataḥ || 12/15 || uccāṭamaparāhne tu sandhyāyāṃ māraṇaṃ tathā | dakṣiṇasyāṃ diśi sthitvā grāmaderdakṣiṇāmukhaḥ || 12/16 || iti śrīphetkāriṇītantre mahākālīmantradvaye dvādaśaḥ paṭalaḥ || trayodaśaḥ paṭalaḥ athātaḥ saṃpravakṣyāmi mantraṃ parimalātmakam | yasya vijñānamātreṇa nāsādhyaṃ bhuvanatraye || 13/1 || rudrajāyā mahāyoginyato gaurīpadaṃ vadet | bhuvanabhayaṅkarīpadaṃ varmāntamuccarenmanum || 13/2 || ṣaḍdīrghayuktabījena mantrārddhenāstrayoginīm | hṛdayañca tato'rdhena varmāstreṇa śiraḥ kramāt || 13/3 || śikhā - kavaca - netrāstramevaṃ nyāsakramaḥ smṛtaḥ | aṅgirāśca ṛṣirdevī gāyatrīcchanda īritam || 13/4 || siṃhavaktrā ca bhūtānāṃ bhayaṅkāriṇyataḥ param | mahākṛtvā devatā cetyuktvā nyāsaṃ samācaret || 13/5 || sihānanāṃ kṛṣṇamukhīṃ lambamānapayodharām | daṃṣṭrākarālavadanāṃ trinetrāṃ sarvatojjvalām || 13/6 || kṛṣṇakañcukasaṃvitāṃ vidhūmāgnisamaprabhām | triśūlacakramuṣalakhaṭvāṅgakarapaṅkajām || 13/7 || lelihānāṃ mahājihvāṃ vidyutprekṣaṇabhīṣaṇām | dhyātvā kṛtyāṃ vidhānena pūjayenmantravittamaḥ || 13/8 || dhyātvā kṛtyāmarcayet raktapuṣpaiśca vaśyake | kṛṣṇaṃ māraṇakāryeṣu māṃsaraktāsavaistathā || 13/9 || kṛtyāñca madanāṃ sarvakullāṃ svacchādanīṃ tathā | bhīṣaṇāṃ śrīmatīṃ caiva pratiṣṭhāñca tathā parām || 13/10 || vidyāmabhyarcayedaṣṭapatreṣu kramataḥ sudhīḥ | pūrve tu śāṅkarī nāma śuklavarṇāmbarānvitām || 13/11 || dvibhujāṃ saumyavadanāṃ pāśāṅkuśadharāṃ śivām | dakṣiṇe bhiṣikāṃ nāma lalajjihvāṃ sudhāmukhīm || 13/12 || kṛṣṇavarṇāṃ raktakeśīṃ raktamālyānulepanām | caturbhujāṃ siṃhanādajvalacchūlakapālinīm || 13/13 || khaḍgahastāṃ śiromālāṃ sarvābharaṇabhūṣitām | paścime vāruṇīṃ nāma svarṇavarṇāṃ hasanmukhīm || 13/14 || suvarṇamālikāṃ śubhradaṃṣṭrāmabhayadāṃ sadā | uttare bhīmikāṃ nāma caturvargabhayaṅkarīm || 13/15 || pūjayitvā japenmantrī nityamaṣṭottaraṃ śatam | athāsyā viniyogastu kartavyo mantriṇā sadā || 13/16 || kālaṃ viditvā pratimāṃ madhūcchiṣṭena kārayet | dvādaśāṅgulataḥ śatrornakhalomasamanvitam || 13/17 || hṛdaye nāmadheyaṃ ca phaṭkāraṃ sarvakarmake | amuṣya prāṇā iha cāmuṣya jīva iha sthitaḥ || 13/18 || (āṃ krīṃ krauṃ yaṃ raṃ laṃ vaṃ śaṃ ṣaṃ saṃ haṃ saḥ) amuṣya sarvendriyāṇi cāmuṣya vāṅmanaścakṣuḥ- śrotraghrāṇaprāṇā ihānaya tvamagnivallabhā | iti prāṇaṃ pratiṣṭhāpya maricaiḥ pratimāṃ lepayettataḥ || 13/19 || mṛtabrāhmaṇacāṇḍālakeśābhyāṃ pādayoḥ pṛthak | badadhvā kāraskaramaye toraṇe vāpyadhomukhī || 13/20 || tasyādho mekhalāyuktaṃ trikoṇaṃ yatra kuṇḍakam | tatra sāyaṃ vidhāyāgniṃ paristīrya śaraistṛṇaiḥ || 13/21 || vibhītakaparidhmātaṃ kalpayed yasya māraṇam | juhuyānniculairlājaiḥ kākolūkasya picchakaiḥ || 13/22 || dārayainaṃ śoṣayainaṃ mārayetyabhidhāya ca | aṣṭottaraśatenaiva manujo juhuyāttataḥ || 13/23 || homānte vidhivat kṛtyāmārādhyāgnestu sannidhau | yo'yaṃ me kaṇṭhagraho'tidūrastho vāntike'pi ca || 13/24 || sarve'pi tṛptimāyāntu ityuktvā tu nevedayet | saṃrakṣyāgniṃ vidhānena navarātraṃ samācaret || 13/25 || mṛtastiṣṭhati mṛtānāṃśavastāvadastravighnaḥ | arkakṣīreṇa maricaṃ piṣṭvā siddhārthameva ca | jale saṃloḍya mantreṇa ripuṃ dhyātvā niruddhadṛk || 13/26 || kṛṣṇāmbarottarī yogapādenākramya tadripum | vajraṃ śūlamidaṃ dhyātvā tasyopari vinikṣipet || 13/27 || navarātrāntare śatrurmriyate nātra saṃśayaḥ | harasiddhe citāvahnau tailasiktairvibhītakaiḥ || 13/28 || yuddhyato mriyate śatruḥ satyameva gaṇoditm | ripoḥ pratikṛtiṃ kṛtvā sādhyakṣaphalake'male || 13/29 || arkakṣīreṇa maricaṃ piṣṭvā tatraiva lepayet | phaṭkāraṃ hṛdaye kṛtvā śivanirmālyakūpake || 13/30 || kṣipet kṛṣṇacaturdaśyāṃ japtvā mantraṃ sahasraśaḥ | sadyo'vagāhanaṃ kṛtvā kuryādasyānurakṣaṇam || 13/31 || mantraṃ japtvā vidhānena bhedayet siṃhamudrayā | ṣaṇmāsān mriyate śatruḥ sandhyayorubhayorapi || 13/32 || vāyvoḥ samuddhṛtaṃ parṇaṃ śuṣkaṃ vaibhītakaṃ tataḥ | gṛhītvā ca likhenmantrī kṛṣṇasarpasya śoṇitaiḥ || 13/33 || nāmadheyaṃ riporante vāyubījaṃ prayojayet | nikhanettasya gehe tu karivat bhramate dhruvam || 13/34 || vātoddhūtaiḥ śuṣkapatraiḥ kāṣṭhairaśanipātitaiḥ | uṣṭrāsthinā citāṅgāraiḥ śatroruccāṭanaṃ bhavet || 13/35 || dūrvāṃ guḍūcīgandhena sarpiṣā tilataṇḍulaiḥ | annaiḥ samidbhiḥ pālāśaiḥ śāntiṃ kuryādvicakṣaṇaḥ || 13/36 || lakṣmīṃ vilvaphalaiḥ patrairnandyāvartaiḥ śriye tathā | vajrapuṣpairapāmārgairaṅgāraiśca subhadrakaiḥ || 13/37 || madhuratrayasaṃsiktairebhiḥ kuryāttu vaśyakam | uktamauśanase tantre vāramasyāpi kathyate || 13/38 || śāntiṃ kṛtvā vidhānena japet parimalaṃ tvidam | mahāvyādhipraśamanaṃ nityamaṣṭādhikaṃ śatam || 13/39 || japedekāgracittastho lokavaśyakaraṃ param | manasā cintayet kṛtyāṃ gajārūḍhāṃ vitandritām || 13/40 || cauravyāghramṛgādīnāṃ salilādibhayāpahām | sakṛcchravaṇamātreṇa sarvapāpavināśanam || 13/41 || samābhimantritaṃ toyaṃ pītvā nityaṃ samāhitaḥ | medhāvī ca bhavedvāgmī tāvajjaptvābhiṣekataḥ || 13/42 || saptābhimantritaṃ kṛtvā viṣamapyamṛtaṃ bhavet | māsaṃ pakṣaṃ dvimāsaṃ vā ṣaṇmāsaṃ vatsaraṃ tathā || 13/43 || evaṃ yaḥ kurute martyaḥ sa puṇyāṃ gatimāpnuyāt | atha vakṣye viśeṣeṇa mahāśāntividhikramam || 13/44 || sarvasiddhikaraṃ puṇyaṃ sarvapāpavināśanam | sarvagrahādidoṣāṇāṃ nāśanaṃ siddhikāraṇam || 13/45 || sarvamudrāpraharaṇaṃ sarvāriṣṭavināśanam | akālamṛtyumathanaṃ sadā vijayavardhanam || 13/46 || āyuṣyaṃ pāvanaṃ puṣṭilakṣmīsaubhāgyavaśyakṛt | putradaṃ kīrtidaṃ caiva alakṣmīmalanāśanam || 13/47 || mahāvyādhipraśanamapasmāravināśanam | yoginībhūtavetālāḥ pretakuṣmāṇḍapannagāḥ || 13/48 || tatra sthāne na tiṣṭhanti ḍākinyādyā viśeṣataḥ | kṛtyāmabhyarcayed vatse yathāvidhipuraḥsaram || 13/49 || ṣoḍaśāraṃ likhet padmaṃ yoniyuktaṃ sabindukam | tanmadhye'ṣṭadalaṃ likhya pakārādīn nyaset kramāt || 13/50 || tanmadhye rasakoṇaṃ tu likhenmūlaṃ manuṃ smaran | candrabimbaṃ likhenmadhye tasyordhve pratimāṃ likhet || 13/51 || tasya madhye likhet kūrma vastraṃ sragdāmabhūṣitam | tasya madhye nyaset kṛtyāṃ sarvalakṣaṇasaṃyutām || 13/52 || pūjayecca yathānyāyaṃ pāyasaṃ tu nivedayet | parito'ṣṭaghaṭe nyasyā asitāṅgādibhairavāḥ || 13/53 || asitāṅgo ruruścaṇḍaḥ krīdhīśonmattabhairavaḥ | kapālī bhīṣaṇaścaiva saṃhāraścāṣṭamaḥ smṛtaḥ || 13/54 || gandhapuṣpādinābhyarcya tadbāhye kṣetrapālakān | lokeśāntaṃ yajeddevīṃ tadagre homamācaret || 13/55 || juhuyādājyāpāmārgāvakṣataṃ tilasarṣapau | dūrvāgrakhadirāśvatthaṃ pratyekaṃ tu śatāṣṭakam || 13/56 || kuṇḍe vā sthaṇḍile vāpi homakarma samācaret | tasya dakṣiṇapārśve tu lakṣmīṃ dhyāyedyathāvidhi || 13/57 || kumbhamadhye nyased devīṃ dakṣiṇe tu śriyaṃ smaret | vāmapārśve yajed devīṃ hṛllekhāṃ bhuvaneśvarīm || 13/58 || tasyaiva vāmapārśve tu pūjayedaṇimādikam | ayutaṃ mūlamantraṃ tu japenmṛtyuvināśanam || 13/59 || ayutaṃ bhrūṇahatyāṃ tu japet parimalaṃ viduḥ | mahāvyādhipraśamanaṃ tāvajjaptvābhiṣekataḥ || 13/60 || evaṃ yaḥ kurute martyaḥ puṇyāṃ gatimavāpnuyāt | yena jñātaṃ parimalaṃ yasya vaktre sthitaṃ sadā || 13/61 || tasyāsādhyaṃ na vidyeta vyādhibhyo'pi bhayaṃ nahi | ityādibahule tantre jñeyaḥ parimalo manuḥ || 13/62 || mahāśāntikaraḥ puṃsāṃ duḥkhadāridranāśanaḥ | tasya vaśyā bhavet kṣipramaśvāruḍhā tathā bhavet | sāvitryā saṃpuṭīkṛtya durgābījaṃ samaṃ nyaset || 13/63 || iṣṭasiddhirbhavedāśu nātra kāryā vicāraṇā | ātmano vā parasyāpi rogādiparipīḍitaḥ || 13/64 || samārabhya japenmantrī sadyaḥ sadyo vimucyate | dhānyahomād bhaved dhānyaṃ payasā paśulābhakṛt || 13/65 || bilvāllakṣmīmavāpnoti satyaṃ satyaṃ na saṃśayaḥ | ādityamaṇḍalādagre yat kṛtvā bhuvi rodhaśaḥ || 13/66 || jvaro nirdagdhamānaśca adhovadanamārutam | jānudaghne jale tiṣṭhan dhyāyed vahnimayaṃ jalam || 13/67 || ripudehe viniḥkṣipya sahasraṃ krodhasaṃyutaḥ | prajvālya hastaṃ hṛdayaṃ śataṃ padmādibhiḥ spṛśet || 13/68 || prokṣaṇena jalasyaiva vairiṇaḥ kārayed budhaḥ | ādityamaṇḍalādhastādagnināpo vidarbhitam || 13/69 || tayormadhyagataḥ śatrurjvālāmālākulāvṛtaḥ | dhyātaḥ śatrurvicāryaitannātra kāryā vicāraṇā || 13/70 || iti śrīphetkāriṇītantre trayodaśaḥ paṭalaḥ || caturdaśaḥ paṭalaḥ śrīśiva uvāca- dhyāyeddurgāṃ jayākhyāṃ gajamukhajananīṃ viśvarūpāṃ bhavānīṃ herambaṃ pāyayantīṃ stanamanavarataṃ ratnasiṃhāsanasthām | brahmārdyairdevavṛndairyugakarakalitāṃ sebitāṃ siddhasaṃghaiḥ ratnālaṅkārapūrāṃ paramaśivavadhūmabhravarṇāṃ trinetrām || 14/1 || evaṃ dhyātvā mahādevīṃ manuṃ tasyā japet sudhīḥ | athātaḥ saṃpravakṣyāmi jayadurgāmanuṃ priye || 14/2 || yasyāḥ prasādāmātreṇa svayaṃ sadāśivo bhavet | durge durge padaṃ coktvā rakṣaṇīti padaṃ tataḥ || 14/3 || tārādivahnijāyānto jayadurgāmahāmanuḥ | pātimadhyagataṃ kṛtvā nyaset mantrapadaṃ budhaḥ || 14/4 || rakṣākarīyaṃ kathitā jayadurgā varmasaṃyutā | śyāmāṃ trilocanāṃ dhyātvā hyātmānaṃ ca caturbhujām || 14/5 || śaṅkhacakreṣu śūlāni vahantīṃ raudrarūpiṇīm | yuddhe ca vyavahārādau jayādau tajjapennaraḥ || 14/6 || (oṃ durge durge rakṣaṇi svāhā hū/ hū/ hū/) jayāṃ śrīṃ pūjayennityāṃ khaḍgaṃ ca churikāṃ tathā | jayadurgāmanuḥ proktaḥ kathyate cāparo manuḥ || 14/7 || namo bhagavatītyuktvā jvālāmālinyataḥ param | gṛdhragaṇaparivṛte dviṭhastārādirīritaḥ || 14/8 || oṃ namo hṛdayaṃ proktaṃ bhagavati śirasastathā | jvālāmālini ca śikhāgṛdhragaṇaparivṛte tataḥ || 14/9 || kavacaṃ svāhāsramityetajjātiyuktaṃ nyasettanau | (oṃ namo bhagavati jvālāmālini gṛdhragaṇaparivṛte svāhā) ayutaṃ niyutaṃ caitat japenmantraṃ japājjayī || 14/10 || rudrāṅganāgnijāyābhyāṃ ruddhaṃ jvālāmukhītyapi | mantrāntaraṃ samākhyātaṃ jvālāmukhyā manūttamaḥ || 14/11 || (hrī/ svāhā jvālāmukhi hrī/ svāhā) dīpatailāktapādo'rdharātre gurudināditaḥ | japedaṣṭasahasraṃ tu trayoviṃśativāsarān || 14/12 || pratyahaṃ sāyanaṃ ṣaṭkaṃ dadātīti na saṃśayaḥ | nārāyaṇīye kathitamagastyena purā punaḥ || 14/13 || durgā navaprakārāḥ syuḥ navadurgā viśeṣataḥ | susiddhimicchatā gopyā nāmnāpi na samīrayet || 14/14 || putrasya nṛpateścāpi dhārmikasya viśeṣataḥ | navadurgāvidhānena darśayet kāryagauravāt || 14/15 || nṛpo'pi samyagārādhya mantrajñaṃ vividhairdhanaiḥ | bhaktyā sannihitaṃ kuryādrakṣārthaṃ nityamādarāt || 14/16 || āpatsvayaṃ prayoktavyo māraṇādau viśeṣataḥ | tato mantrī prayatnena prakuryānmāraṇakriyām || 14/17 || parairabhyarthito mantrī rājñe sarvaṃ nivedayet | nivedya vidhivat paścāt mantrivaryeṇa nirdahet || 14/18 || smṛtimātreṇa vai mantrī ripūn sarvān vināśayet | pradadyāt dakṣiṇāṃ tasmai sahasraṃ śatameva vā || 14/19 || gavāṃ suvarṇaniṣkāṇāṃ bhūmiṃ vā śasyaśālinīm | sarvaśāntimavāpnoti sarvarakṣākṛtirbhavet || 14/20 || navadurgāvidhānena dhyānasyādau viśeṣataḥ | tadvat karmāṇi kurvīta nātra kāryā vicāraṇā || 14/21 || kṛṣṇāṃ trilocanāṃ śaṅkhacakraśūlāsidhāriṇīm | jvālāmukhīṃ bhīmarūpāṃ dhyāyet trailokyabhītidām || 14/22 || iti phetkāriṇīmahātantre śivapārvatīsaṃvāde jayadurgā- gṛdhragaṇaparivṛtajvālāmukhīkathanaṃ nāma caturdaśaḥ paṭalaḥ || pañcadaśaḥ paṭalaḥ śrīśiva uvāca āgneyamabhidhāsyāmi mantraṃ sarvārthasādhakam | mārīciḥ kāśyapaḥ prokto manurasya mahāmanoḥ || 15/1 || triṣṭupchando devatā'tra jātavedo'gnirīritaḥ | navabhiḥ saptabhiḥ ṣaḍbhiḥ saptabhiḥ punaraṣṭabhiḥ || 15/2 || saptabhirmūlamantrārṇaiḥ ṣaḍaṅgavidhirīritaḥ | yathā jātavedase hṛdayāya namaḥ | somamarātīyato śirase svāhā | nidadhāti vedaḥ śikhāyai vaṣaṭ | sa naḥ pariṣadati kavacāya hu/ | durgāṇi viśvānāveva netratrayāya vauṣaṭ | sindhuṃ duritātyagniḥ astrāya phaṭ | iti ṣaḍaṅgāni | atha mantraḥ jātavedase sunavāma somamarātīyato nidadhāti vedaḥ | sa naḥ pariṣadati durgāṇi viśvānāveva sindhuṃ duritātyagniḥ || 15/3 || iti āgneya mantra iti catuścatvāriśadakṣaraṃ jñeyam | iti mūlenaiva ṣaḍaṅgāni | aṅguṣṭhagulphajaṅghāsu jānunoruruyugmake kaṭyandhunābhiṣu hṛdi stanayoḥ pāśvayodvayoḥ || 15/4 || pṛṣṭhe ca skandhayormadhye bāhumūle'pi bāhuṣu | prakūrparaprakoṣṭheṣu maṇibandhataleṣu ca || 15/5 || mukhanāsākṣikarṇeṣu gaṇḍamastiṣkamūrddhasu | krameṇa vinyased varṇān vidvān mantrasamudbhavān || 15/6 || śirolalāṭanayanakarṇauṣṭharasanāsu ca | sakaṇṭhabāhuhṛtkukṣikaṭiguhyorujānuṣu || 15/7 || jaṅghayoḥ pādayornyaset padānyasya manoḥ sudhīḥ | atrākṣaravinyāse dvayoḥ sthāne ekamakṣaram | padanyāse coccaredekaṃ bāhvorekamurujānujaṅghācaraṇadvayeṣu caikaikaṃ nyaset | vidyuddāmasamaprabhāṃ mṛgapatiskandhasthitāṃ bhīṣaṇāṃ kanyābhiḥ karavālakheṭavilasaddhastābhirāsevitām | hastaiścakragadāsikheṭaviśikhāṃścāpaṃ guṇaṃ tarjanīṃ bibhrāṇāmanalātmikāṃ śaśidharāṃ durgāṃ trinetrāṃ smaret || 15/9 || dakṣiṇapārśve cakrakhaḍgaśaramuṣalavarāṇi vāmapārśve śaṅkhakheṭakadhanurabhayāni kvāpi | mantravarṇasahasrāṇi japenmantraṃ viśāladhīḥ | tadante tilasiddhārthacitramūlaiḥ samidvaraiḥ || 15/10 || kṣīradrumāṇāmājyena haviṣāktairghṛtānvitaiḥ | catuścatvāriṃśadāḍhyaṃ catuśśatasamanvitam || 15/11 || catuḥsahasraṃ juhuyādarcite havyavāhane | maṇḍale sarvatobhadre ṣaṭkoṇāṅkitakarṇike || 15/12 || vidhinā vakṣyamāṇena pīṭhaṃ devyāḥ prapūjayet | ṣaḍguṇitaṃ yantraṃ kṛtvā koṇeṣu durgābījamālikhya bahirvīthyādikaṃ parikalpya- jayākhyāṃ vijayāṃ bhadrāṃ bhadrakālīmanantaram | sumukhīṃ durmukhīṃ saṃjñāṃ paścād vyāghramukhīṃ punaḥ || 15/13 || atha siṃhamukhīṃ durgāṃ navaśaktīḥ prapūjayet | āsanaṃ siṃhamantreṇa dadyāduktena deśikaḥ || 15/14 || oṃ vajranakhadaṃṣṭrāya siṃhāya namaḥ | mūrti mūlena saṅkalpya tasyāmāvāhya pūjayet | (sarvavidyāmayī brahmavidyāmannapūrṇāntargatāmucyate) || 15/15 || ṣaḍaṅgāni yathāpūrvaṃ keśareṣvarcayet sudhīḥ | śryādipādāṣṭakotpannā mūrtayo'rcyā bahiḥ punaḥ || 15/16 || jātavedāḥ saptajihvo havyavāhanasaṃjñakaḥ | aśvodarajasaṃjño'nyaḥ punarvaiśvānarāhvayaḥ || 15/17 || kaumāratattvatejāḥ syāt viśvamukho devamukhastataḥ | tato bhūsalilāgnivāyvathānantanamo'nvitān || 15/18 || caturdikṣu samabhyarcya koṇeṣvetat kalāḥ punaḥ | tataśca pūrvādidikṣu pṛthivyādicatuṣṭayam || 15/19 || nivṛttiśca pratiṣṭhā ca vidyā śāntiritīritā | kalācatuṣṭayaṃ koṇeṣu saṃpūjya yathāvidhi || 15/20 || pūrvādidikṣu saṃpūjya jālādyā varṇaśaktayaḥ | jāgatā tapanī vedagarbhā dahanarūpiṇī || 15/21 || sendukhaṇḍā śumbhahantrī nabhaścāriṇyanantaram | vāgīśvarī madavahā somarūpā manojavā || 15/22 || marudvegā rātrisaṃjñā tīvrakopā yaśovatī | toyātmikā punarnityā dayāvatyapahāriṇī || 15/23 || tiraskriyā vedamātā tatpriyā madanapriyā | samārādhyā nandanī ca parā viśvavimardinī || 15/24 || ṣaṣṭhī ca daṇḍinī tigmā durgā gāyatryanantaram | niravadyā viśālākṣī śvāsodvāhā ca nādinī || 15/25 || vedanā vahnigarbhā ca siṃhavāhāhvayā tathā | dhuryā durviṣahā paścādadrijā tāpahāriṇī || 15/26 || tyaktadoṣā niḥsapatnā catvāriṃśaccaturyutāḥ | lokapālāṃstathā'bhyarcet brajādyāyudhasaṃyutān || 15/27 || itthaṃ pūjādibhiḥ siddhe mantre'smin sādhakottamaḥ | āgneyāstrādhikarī syāt tadvidhānamudīryate || 15/28 || āgneyāstramiti proktaṃ vilomapaṭhito manuḥ | pūrvoktā eva ṛṣyādyā mantrasya parikīrtitāḥ || 15/29 || pratilomakramādasya ṣaḍaṅgāni prakalpayet | mantranyāsapadanyāsau vidadhyāt pratilomataḥ || 15/30 || dhyānabhedān vijānīyād gurvādeśānna cānyathā | pūrvavajjapakḷptiḥ syād juhuyāt pūrvasaṃkhyayā || 15/31 || pañcagavyasupakvena caruṇā tasya siddhaye | arcanaṃ pūrvavat kuryāt tat śaktīḥ pratilomataḥ || 15/32 || sarvatra deśikaḥ kuryāt gāyatryā dviguṇaṃ japam | krūrakarmāṇi kurvīta pratilomavidhānataḥ || 15/33 || śāntikaṃ pauṣṭikaṃ karma kartavyamanulomataḥ | prayogakāle prajapedaṣṭau pādān vilomataḥ || 15/34 || śodhito jāyate paścād mantro'yaṃ vidhinā'munā | śryādiḥ pañcākṣaraḥ pādo jñeyo jñānendriyātmakaḥ || 15/35 || dhūmādyo'nyaḥ pañcavarṇaḥ smṛtaḥ karmendriyātmakaḥ | cādyastṛtīyaḥ pañcārṇaḥ pañcabhūtamayaḥ smṛtaḥ || 15/36 || tyājyaḥ saptākṣaraḥ pādaścaturtho dhāturūpakaḥ | daḥ pūrvaḥ pañcamaḥ pāda ūrmirūpaḥ ṣaḍakṣaraḥ || 15/37 || tovarṇādiḥ ṣaḍarṇo'nyaḥ ṣāṭkauśikamayo mataḥ | sopūrvaḥ pañcavarṇo'nyaḥ śabdādimaya īritaḥ || 15/38 || sevarṇādyaṣṭamo jñeyaḥ pañcārṇo vacanādikaḥ | evaṃ tattvasamāyogāt pādakḷptirudāhṛtā || 15/39 || tattatpādākṣarotpannāstārādyā vahnidevatāḥ | pradhānamūrtipratimāḥ svasvavarṇoṃditaprabhāḥ || 15/40 || prajvalatkeśavadanā bhīmadaṃṣṭrā bhayānakāḥ | devatā indriyotpannā ūrdhvadṛṣṭaya īritāḥ || 15/41 || devatā bhūtapādotthāstiryagvaktrāḥ prakīrtitāḥ | dhāturūpākṣarotpannā udayānalaśobhitāḥ || 15/42 || ūrmijā ūrdhvavadanāḥ keśotthāstiryagānanāḥ | etāḥ sarvāḥ smṛtāḥ klībā indriyārthodbhavāḥ striyaḥ || 15/43 || atha tiryyaṅmukhopetā īritāvarṇadevatāḥ | svābhimukhyaḥ smṛtāḥ saumye parāṅmukhyo'nyakarmaṇi || 15/44 || ādyasaṃkhyāḥ samutpannā devatā jvalitānanāḥ | yābhirmantrī dahet śatroḥ rājyaṃ sagirikānanam || 15/45 || astraṃ manuṣyanakṣatreṣvārabheta vicakṣaṇaḥ | āsureṣu prayuñjīta devatāsu ca saṃharet || 15/46 || pūrvottaratrayaṃ paścāt bharaṇyārdrā ca rohiṇī | imāni mānuṣāṇyāhurnakṣatrāṇi manīṣiṇaḥ || 15/47 || jyeṣṭhā śatabhiṣā mūlā ghaniṣṭhāśleṣakṛttikā | citrā maghā viśākhāḥ syustārā rākṣasadevatāḥ || 15/48 || aśvinī revatī puṣyā svātī hastā punarvasuḥ | anurādhā mṛgaśiraḥ śravaṇaṃ devatārakāḥ || 15/49 || devatā indriyotpannā ūrdhvadṛṣṭaya īritāḥ | upakrameta nandāsu riktāsvastraṃ visarjayet || 15/50 || bhadrāsvārohaṇaṃ kuryāt jayāsvānantyamuttamam | upakramo bhaumavāre śanivāre visarjanam || 15/51 || pratisaṃharaṇaṃ vāre guroḥ śukrasya vā bhavet | sthireṣu rāśiṣvārambhaścareṣu ca visarjanam || 15/52 || astrasaṃharaṇaṃ kuryādubhayātmasu deśikaḥ | kṛṣṇapakṣe'nalenāstraṃ visṛjecchaśinā punaḥ || 15/53 || śuklapakṣe kramādastraṃ punarātmani saṃharet | bhānunā mokṣasaṃhārau kuryāt pakṣadvaye sudhīḥ || 15/54 || paścimābhimukho bhūtvā karma sarvatra sādhayet | nakṣatravṛkṣasakalān sādhyākhyān karmasaṃyutān || 15/55 || tattanmantrākṣaropetān mantrī mantrārṇasaṃkhyayā | juhuyādedhite vahnau mārayedripumātmanaḥ || 15/56 || kṛṣṇāṣṭamīṃ samārabhya yāvat kṛṣṇā caturdaśī | dhustūraviṣavṛkṣākhyabhūruhotthān samidvarān || 15/57 || rājitailena saṃliptān pṛthak saptasahasrakam | juhuyāt saṃyato bhūtvā ripuryamapuraṃ vrajet || 15/58 || saptarātraṃ prajuhuyāt siddhārthasnehalolitaiḥ | ārdravastro vṛṣṭikāle maricairmadhunā'munā || 15/59 || nigṛhyate jvareṇāriḥ pralayāgnisamena saḥ | tālapatre samālikhya śatrunāma yathāvidhi || 15/60 || āgneyāstreṇa saṃveṣṭya kuṇḍamadhye nikhanya tat | juhuyānmaricaiḥ kruddho jvarākrāntaḥ sa jāyate || 15/61 || tadādāya kṣipettoye śītale sa vaśo bhavet | piṣṭvā'pāmārgabījāni maricaṃ madhusaṃyutam || 15/62 || atyuṣṇalavaṇe toye niḥkṣipya kvathayettataḥ | ṛkṣavṛkṣapratikṛterhṛdaye vadane nasi || 15/63 || kiñcitkiñcit kṣipettoyaṃ darvyā kāraskarotthayā | āgneyamuccared mantraṃ so'cirāt jvarito bhavet || 15/64 || kvathite'mbhasi tāṃ kṣiptvā hanyāt śatrumayatnataḥ | tīkṣṇasnehena saṃlliptāṃ śatroḥ pratikṛtiṃ niśi || 15/65 || tāpayededhite vahnau pratilomaṃ manuṃ japan | jvareṇa bādhyate sadyo homādasya mṛtirbhaved || 15/66 || sāmudre lavaṇe hiṅguviṣajīrakaloḍite | kvathite puttalīṃ sādhya nakṣatratarunirmitām || 15/67 || adhovaktrāṃ vinikṣipya yaṣṭyā viṣatarūtthayā | tacchirastāḍanaṃ kuryād japedastraṃ vilomataḥ || 15/68 || saptāhānmaraṇaṃ yāti śatrurjvaravimohitaḥ | ādityarathanāgendragrastīkṛtaviṣāhatam || 15/69 || nagnaṃ tailena liptāṅgaṃ dagdhaṃ bhānumarīcibhiḥ | adhomukhaṃ nijaripuṃ dhyātvā kvāthitavariṇā || 15/70 || tarpayed bhānumālokya śatrurmṛtyupriyo bhavet | bibhrantīṃ musalaṃ śūlaṃ dhyāyet kālaghanaprabhām || 15/71 || kārpāsabījairnimbasya patrairmeṣīghṛtaplutaiḥ | hutvā vidveṣayet śatrūn mantreṇānena deśikaḥ || 15/72 || bibhrāṇāṃ tarjanīṃ śūlaṃ dhyātvā devīṃ bhayaṅkarīm | mahiṣīghṛtasaṃyuktaiḥ pallavairviṣavṛkṣajaiḥ || 15/73 || hutvā ripoḥ kṣaṇāt senāmuccāṭayati mantravit | dhyātvā devīṃ purā proktāṃ caturbhirmaricādibhiḥ || 15/74 || ajārudhirasaṃsiktaiḥ juhuyād divasatrayam | riporuccāṭanaṃ kuryāt senāyā nātra saṃśayaḥ || 15/75 || agniśūladharāṃ durgāṃ jvalantīṃ pralayāgnivat | dhyātvā sarṣapatailāktaibījairdhustūrasambhavaiḥ || 15/76 || hutvā vimohayet śatrūn maricaiśca sasarṣapaiḥ | kālājjananibhāṃ durgāṃ śūlakhaḍgadharāṃ smaret || 15/77 || nakṣatravṛkṣasaṃbhūtairvraṇakṛtsnehasaṃplutaiḥ | samidvaraiḥ prajuhuyāt hanyānmāsena vairiṇam || 15/78 || siṃhādhirūḍhāṃ dhāvantīṃ dhāvamānaṃ ripuṃ prati | śarān kārmukanirmuktān vahnijvālāmukhākulān || 15/79 || muñcantīṃ saṃsmaran durgāṃ tarpayeduṣṇavāriṇā | bhānubimbaṃ samālokya riporuccāṭanaṃ bhavet || 15/80 || spṛśecca hṛdayaṃ mantrī tathā rakṣārthamātmanaḥ | atidurgāmayomuṣṭiṃ gadāhastāṃ vicintayet || 15/81 || vidyuddāmasamānābhāṃ mahiṣīghṛtasaṃplutaiḥ | pulākairjuhuyād nimbavibhītakasamidvaraiḥ || 15/82 || kodravairathavā śatroḥ senāyāḥ stambhanaṃ bhavet | āttapāśāṅkuśāṃ raktāṃ gālidurgāmanuṃ smaret | loṇaiḥ samadhuraiḥ sādhyavṛkṣakāṣṭhaidhite'nale || 15/83 || juhuyāt niśi saptāhānmantravid vaśayennṛpān | pāśāṅkuśadharāṃ raktāṃ viśvadurgāṃ vicintayet || 15/84 || kalinīkusumaiḥ phullaiścandanāmbhaḥsamukṣitaiḥ | juhuyānniśi yo mantrī tasya viśvaṃ vaśaṃ bhavet || 15/85 || śaraccandranibhāṃ devīṃ paramānandakāriṇīm | pāśāṅkuśadharāṃ dhyātvā sindhudurgāṃ samidvaraiḥ || 15/86 || vaitasairmadhunā siktairjuhuyād dṛṣṭisiddhaye | kapālaṃ triśikhaṃ pāśamaṅkuśaṃ bibhratīṃ karaiḥ || 15/87 || javākusumasaṃkāśāmagnidurgāṃ vicintayet | hutvā lavaṇaputtalyā madhuratrayayuktayā || 15/88 || evaṃ dhyāyed vāñchitārthānmantravinnātra saṃśayaḥ | atidurgāṇi ityādyā yadarṇāstridhurīritāḥ || 15/89 || durgārṇāntātha gālyādyā gālidurgā samīritā | vindvādyānyakṣarāntā sā viśvadurgā prakīrtitā || 15/90 || sindhvādyā sā vakārāntā sindhudurgā nigadyate | tāṃ tāmagnyādikāmenāmagnidurgāṃ vidurbudhāḥ || 15/91 || aṅgane sthaṇḍilaṃ kṛtvā sugandhikusumādibhiḥ | devīmabhyarcayennityaṃ prāguktenaiva vartmanā || 15/92 || āhared rātriṣu baliṃ caruṇā sarvasiddhaye | kṛtyārogabhayadrohabhūtārīn nāśayedayam || 15/93 || yathāvadagnimārādhya śastaiḥ puṣpairmanoramaiḥ | sthitvā tasyāgrato mantrī japenmantramananyadhīḥ || 15/94 || japo'yaṃ sarvasiddhyai syānnātra kāryā vicāraṇā | lavaṇairmadhunā siktairjuhuyāt paścimāmukhaḥ || 15/95 || mantrārṇasaṃkhyayā mantrī ripumeva vaśaṃ nayet | śālīn prakṣālya saṃśodhya śuddhān kurvīta taṇḍulān || 15/96 || japitvā pañcagavyena saṃskṛte havyavāhane | caruṃ pacet japed mantramavatārya punaḥ sudhīḥ || 15/97 || arcayitvā viṣaharīṃ devīmagnau yathā purā | juhuyāt caruṇānena sājyenāṣṭasahasrakam || 15/98 || pātre saṃpātanaṃ kurvan sādhyaṃ tat prāśayet punaḥ | śiṣṭaṃ tannikhaned dvāri saṃpātaṃ prāṅgaṇāntare || 15/99 || kṛtyārogā vinaśyanti saha bhūtagrahāmayaiḥ | parairutpāditā kṛtyā punastāneva bhakṣayet || 15/100 || vrīhibhirhaviṣā kṣīraiḥ payovṛkṣasamidvaraiḥ | ājyairmadhutrayopetairetairdaśaśataṃ pṛthak || 15/101 || juhuyāt sampadāṃ bhūmiḥ sādhako bhavati dhruvam | bhāskare meṣarāśisthe mantrajño'nuguṇe dine || 15/102 || nadyāṃ sāgaragāminyāṃ satataṃ puṣkalāmbhasi | uddhṛtyādāya sikatāḥ saṃśodhya pariśodhayet || 15/103 || nyasya tāḥ pañcagavyeṣu saṃskṛte havyavāhane | bharjayenmanunā siddhyai darvyā brahmatarūtthayā || 15/104 || siṃhamīnadhanuḥsthe'rke kṛṣṇapakṣe'ṣṭamītithau | viśākhākṛttikāmūlāhastottaramaghāsu ca || 15/105 || rauhiṇyāṃ śravaṇe vārau mandavākpatidaivatau | vihāyā'nyeṣu kurvīta sikatasthāpanaṃ sudhīḥ || 15/106 || gṛhagrāmādirāṣṭrāṇāṃ rakṣārthaṃ kathitāḥ śubhāḥ | prasthāḍhakaghaṭonmānānmadhyādiṣvavaṭeṣvatha || 15/107 || navasu prakṣipejjaptvā teṣu saṃpūjayet kramāt | madhyādidevīmantrāṇi kapālāntāni deśikaḥ || 15/108 || cakraṃ śaṅkhamasiṃ kheṭaṃ bāṇaṃ cāpaṃ triśūlakam | kapālaṃ svasvamantreṇa saṃpūjyānte baliṃ haret || 15/109 || nakṣatragraharāśīnāṃ lokeśānāṃ baliṃ haret | vihitā yatra rakṣeyaṃ varddhante tatra saṃpadaḥ || 15/110 || kṣudragrahamahārogāścaurabhūtasarīsṛpāḥ | amunā vilayaṃ yānti vidhinā nātra saṃśayaḥ || 15/111 || sikatānāṃ viśuddhānāṃ vikārakuḍavaṃ sudhīḥ | pañcagavyayutaṃ pātre brahmavṛkṣavinirmite || 15/112 || nikṣipya vidhinā yatra sthāpayettatra sampadaḥ | dine dine pravarddhante kālavṛṣṭyādibhiḥ saha || 15/113 || mahotpātā vinaśyanti kṛtyādrohamahāgrahāḥ | pañcagavyāśanaṃ kuryāt sthāpanaṃ vidhinā'munā || 15/114 || gomūtraṃ prasthamānaṃ syād gomayaṃ ca tadardhakam | ājyāt saptaguṇaṃ kṣīraṃ gomūtrāt triguṇaṃ dadhi || 15/115 || gomūtreṇa samaṃ sarpiḥ sarvaṃ vā samamucyate | gāvaḥ syuḥ kapilaśvetahimadhūmāruṇaprabhāḥ || 15/116 || abhāve gaditāḥ sarvāḥ samaṃ vā kapilodbhavam | ekonapañcāśat koṣṭhe phalake brahmaśākhinaḥ ||| 15/117 || vihāya koṇakoṣṭhāni śaktyādyaṃ jātavedasam | likhitvā madhyakoṣṭheṣu pūjayet tatra devatāḥ || 15/118 || kṛtvā homaṃ samaṃ pātaṃ nikhanettu yathā purā | dadyādvaliṃ yathāpūrvaṃ asya pūrvoditaṃ phalam || 15/119 || madhye māyāṣṭakoṣṭheṣu pādānaṣṭau kṛtvā mātṛkārṇaiḥ parītam | bhūbimbasthaṃ sarvabhūtāmayaghnaṃ rakṣāyuḥśrīkīrtidaṃ yantrametat || 15/120 || āgneyāstrasya jānāti visargādānakarmaṇī | yaḥ pumān guruṇā śiṣṭastasyādhīnaṃ jagattrayam || 15/121 || jātaprajño'thavā rājā draviṇo'rāti vā tathā | evaṃ śabdasya śaktiḥ syāt jāvavedāstathā smṛtaḥ || 15/122 || yajāmahe svayaṃ devaṃ somena bhuvaneśvaram | vahnirūpeṇa tiṣṭhantaṃ paramātmānamavyayam || 15/123 || arāte draviṇaṃ cāpi vidyāṃ cāpi harapriye | putrādakṣādikān sarvān samyagjñānaṃ tathaiva ca || 15/124 || dattvā caturharirdevaḥ sarvalokapitāmahaḥ | yaḥ samyak sarvalokānāṃ śatrutvaṃ samyagācaret || 15/125 || citrabhānurmahādevaḥ kṣutpipāsādikaṃ mama | vyapohatu mahādevaḥ puruṣārthavibodhanaḥ || 15/126 || nauryathā dustaraṃ sindhuṃ taratyeva na saṃśayaḥ | puraskriyāyutaṃ cāsya daśāṃśaṃ ghṛtahomataḥ || 15/127 || aśvatthavṛkṣaṃ saṃspṛsya śanaiścaradine japet | iṣṭasiddhimavāpnoti bhayaṃ cāśu vinaśyati || 15/128 || yaḥ sahasraṃ japennityaṃ brahmāpnoti na saṃśayaḥ | sarvadurgeṣu yo nityaṃ smarenmantramatandritaḥ || 15/129 || durgāṇi nistaret sadyo nātra kāryā vicāraṇā | dhanyaṃ yaśasyamāyuṣyamārogyaṃ puṣṭivarddhanam || 15/130 || kimatra bahunoktena puruṣārthacatuṣṭayam | durgāgāraṃ samāśritya sādhayanti manīṣiṇaḥ || 15/131 || sāvitrī sahitā durgā mahāsiddhikarī smṛtā | pūjitā vidhinā sā ca sarvamiṣṭaṃ prayacchati || 15/132 || apūjitā vai sarveṣāmaniṣṭamapi dāsyati | apāmārgaśataṃ hutvā goṣṭhe śāntikarī bhavet || 15/133 || sarvānabhimukhī kartumadhunā lavaṇena ca | durgamārge bhaye dyūte vyavahāre jale raṇe || 15/134 || bandhane vyasane rājño mantraṃ tu manasā japet | japamātreṇa viprāṇāṃ sarvaṃ saṃsādhayet yathā || 15/135 || rājanyavaiśyayornityaṃ japahomābhiṣecanaiḥ | yamuddiśya japedviprastattadāpnotyasaṃśayam || 15/136 || ādityamaṇḍalaṃ paśyan jānudaghne jale sthitaḥ | yāvadastamanaṃ vipraḥ sarvān kāmānavāpnuyāt || 15/137 || āpadaṃ nistaredvipra ātmano vā parasya vā | ādityamaṇḍalāsīnāṃ durgāṃ durgaharāṃ śivām || 15/138 || śaṅkhacakradharāṃ saumyāṃ varadābhayadhāriṇīm | caturbhujāṃ trinetrāṃ ca raktābhāṃ jātavedasīm || 15/139 || cintayitvā jagaddhātrīṃ paśyannādityamaṇḍalam | āsyadaghne jale sthitvā japettadgatamānasaḥ || 15/140 || aṣṭottarasahasraṃ tu sarvān kāmānavāpnuyāt | mahadbhiḥ pātakaiḥ sarvaiḥ pātakairupapātakaiḥ || 15/141 || pāpaiśca mucyate ghoraistathā rogabhayādibhiḥ | jalasya maṇḍale mantrī juhuyādanayā jalam || 15/142 || sūryavāraṃ samārabhya śatamaṣṭottaraṃ budhaḥ | suvarṇaṃ labhate mantrī sadyo ratnān svarūpataḥ || 15/143 || nābhidaghne jale sthitvā maṇḍalābhimukhaḥ svayam | devyā'bhiṣicyamāno'haṃ yatnairapi vicintayet || 15/144 || abhiṣiñcet svakaṃ dehaṃ jalairmantrābhimantritaiḥ | āyurārogyamaiśvaryaṃ śatrunāśaṃ jalaṃ ca yam || 15/145 || saubhāgyamacalāṃ lakṣmīṃ labhate nātra saṃśayaḥ | prabhūtairindhanairagniṃ sthāpya prajvālya vāgyataḥ || 15/146 || aṣṭadikṣu ca madhye ca gandhapuṣpādibhiryajet | prācyāmagnimahādurgāṃ mantrāṇāmadhidevatām || 15/147 || abhyarcya gandhapuṣpādyairmanasā vātha vai śivām | śaṅkhaṃ cakraṃ dhanuścāpaṃ dadhatīṃ mṛtyutarjanīm || 15/148 || vāme cakramasiṃ ceṣuṃ sannaddhāṃ vividhāyudhaiḥ | pavitrāṃ siṃhādhirūḍhāṃ gāyatrīṃ kumārīṃ japet || 15/149 || dhyāyedīpsitasiddhidāṃ trinayanāṃ siṃhādhirūḍhāṃ śivām | dhyāyan japedaṣṭottaraśataṃ prakṣipet kāṣṭhaśalākāṃ jvalite'gnau muhurmuhuḥ | siddhyanti sarvakaryāṇi vinaśyanti bhayāni ca || 15/150 || kimatra bahunoktena rājyaṃ śatruhataṃ labhet | āyurārogyakāmastu samādhāya hutāśanam || 15/151 || prācyāmagneradhiṣṭhātrīṃ durgāṃ gandhādinā'rcayet | huned durgāṃ pārṣadāya tathaikaikāhutiṃ kramāt || 15/152 || pārśvayośca tathā durgāṃ pārṣadebhyastataḥ kramāt | tilena juhuyādājyaṃ vyāhṛtibhistataḥ param || 15/153 || krūragrahavināśāya gomūtrāktaiḥ sakaṇṭakaiḥ | tadagne juhuyānmantrī sarvagrahaṃ vinaśyati || 15/154 || aśvatthaḥ prathamo jñeyo dvitīyo vaṭa ucyate | udumbarastathā plakṣo vṛkṣāṇāṃ krama īritaḥ || 15/155 || caturṇāṃ kṣīravṛkṣāṇāṃ sannidhau juhuyāt kramāt | madhvaktaistu tathā sarvairvaśyāḥ syurmaraṇāntikam || 15/156 || purañjanapadaṃ rāṣṭraṃ tadvadeva vaśaṃ nayet | tathā varṇāśca catvāro vaśyāḥ syuśca yathākramam || 15/157 || palāśavṛkṣaṃ saṃspṛśya mantrasāraistu pañcabhiḥ | chittvā paraśunā bhittvā pañcadhā taṃ krameṇa tu || 15/158 || prācyāṃ prāgdakṣiṇāṃśaśca pratīcyaṃśastathaiva ca | udīcyaṃśaśca sandhyādau māsapakṣadinaṃ tataḥ || 15/159 || śaṅkhaṃ cakraṃ ca jalajaṃ tāñca kaumodakīṃ tathā | pañcagavyena saṃgṛhya svaisvairmantrairvidhānataḥ || 15/160 || tatrāvāhya viśodhya tvāṃ samārādhya yathākramam | evameva krameṇaiva mantrayecca śataṃ śatam || 15/161 || samāpayeccatuḥśaṅkhaṃ śaṅkhādiṣu yathākramam | abhyarcya devadeveśīṃ manunānena bhaktitaḥ || 15/162 || smṛtaṃ naiva japenmantramabhimantrya ca bhaktitaḥ | agrahārapurakṣetragṛhavaprādiṣu kramāt || 15/163 || caturdikṣu ca madhye ca khanitvā hastamātrakam | pañcagavyaṃ vinikṣipya tathā śaṅkhādi vinyaset || 15/164 || sve sve sthāne samabhyarcya pūjayitvā dalānyapi | dhyāyet samantato durgāṃ siṃhārūḍhāṃ yathāvidhi || 15/165 || yasyaivaṃ kurute rājye sa deśo nirupadravaḥ | dhanadhānyasamṛddhaśca sadā niṣkaṇṭako bhavet || 15/166 || pañcavaktramayaṃ nāsti na kathañcana sambhavet | pañcaśuklotpalānyāni gṛhītvā pūrvavat kramāt || 15/167 || evamārādhyatāṃ mantrī nikhanet sarvaśāntaye | athavā pūrvavanmantrī pañcagavyena mantritam || 15/168 || mahādidikṣu madhye ca nikhanet sarvaśāntaye | evaṃ ca pañcadurgāyā viniyoga udīritaḥ || 15/169 || śatapatrasahasraṃ tu hutvā''jyāktaṃ baliṃ haret | suvarṇaṃ labhate tadvadutpalaiḥ puṣṭimāpnuyāt || 15/170 || vāsāṃsi cāpnuyānmantrī puṣpavarṇānurūpataḥ | madhvājyāktaiḥ sitaiḥ puṣpaiḥ sarvān kāmānavāpnuyāt || 15/171 || praṇamya punarājyāktamupatiṣṭhed divākaram | japtvā'yutaṃ sahasraṃ vā mokṣaṃ gacchenna saṃśayaḥ || 15/172 || brahmavarcasakāmastu palāśasamidho hunet | nyagrodhasamidho hutvā dhanadhānyamavāpnuyāt || 15/173 || udumbarasamiddhomāddhanavānannavān bhavet | aśvasthasamidho hutvā kāryamāśu ca sādhayet || 15/174 || saṃmohoccāṭanaṃ kurvan rātrau nagnastu vāgyataḥ | durgāsthāneṣu navasu durgābījena śarkarān || 15/175 || yāvadevaṃ ripuṃ kṛtvā ripumadhye vinikṣipet | tato yāsyanti sahasā bhītāḥ sadyaḥ parasparam || 15/176 || sāvitryā saṃpuṭīkṛtya durgābījaṃ samaṃ nyaset | iṣṭasiddhirbhavatyāśu nātra kāryā vicāraṇā || 15/177 || ātmano vā parasyāpi rogādiparipīḍitaḥ | samārabhya japenmantrī sadyaḥ sadyo vimucyate || 15/178 || dhānyahomād bhaveddhānyaṃ payasā paśumān bhavet | vilvairlakṣmīmavāpnoti śrīpuṣpaiśca tathaiva ca || 15/179 || madhūkāktaiśca tatpatrairviśvamātmavaśaṃ nayet | ādityamaṇḍalādagre yaḥ kṛtvā bhuvi vairiṇaḥ || 15/180 || jvālānirdagdhamānastu adhovadanamārutam | jānudaghne jale tiṣṭhan dhyāyan vahnimayaṃ jalam || 15/181 || atidurgeti mantreṇa gṛhītvā'jjalinā jalam | ripudehe viniḥkṣipya sahasraṃ krodhasaṃyutam || 15/182 || prajvālya hastairhṛdayaṃ śataparṇyādibhiḥ spṛśet | prokṣaṇena jalasyaiva vairiṇaḥ kārayed vadham || 15/183 || ādityamaṇḍalādhastādagnināpovidarbhitam | tayormadhyagataḥ śatrurjvālāmālākulāvṛtaḥ || dhyātaḥ śatrurvinaśyeta nātra kāryā vicāraṇā || 15/184 || iti jātavedādyā aṣṭau durgāḥ | atho dināstraṃ kṛtyāstraṃ vakṣye śatruvimardanam | atidurgāmanuṃ prāhurdināstraṃ mantravittamāḥ || 15/185 || pratilomamimaṃ mantraṃ kṛtyāstraṃ paricakṣate | dināstrasya ṣaḍaṅgāni pratilomāditān viduḥ || 15/186 || bhānubimbagataṃ śatrumadhovaktraṃ viṣāhatam | mūlādutthitayā grastaṃ kuṇḍalyā bhāvayan sudhīḥ || 15/187 || mūlādhāre kṣipet sadyaḥ prasphuratkālapāvake | dinatrayājjvarākrānto ripuḥ prāṇān vimuñcati || 15/188 || dināstreṇa praviddhāṅgaṃ svādhiṣṭhānagataṃ ripum | pañcavāyusamiddhena vahninā dagdhavigraham || 15/189 || dhyāyan manuṃ japet sadyaḥ sa bhaved yamavallabhaḥ | maṇipūragataṃ śatrumagninā dagdhavigraham || 15/190 || dhyāyan dināstraṃ prajapet sa mṛtyuvaśatāṃ vrajet | anāhatāhitaḥ śatrurnirdagdho mantravahninā || 15/191 || pāśena baddhvā śīghreṇa nīyate yamakiṅkaraiḥ | viśuddhasthānago vairī dinabāṇena pīḍitaḥ || 15/192 || adhomukhaḥ smṛtastūrṇaṃ parāyuḥ syād dinatrayāt | ājñāyāṃ nihataṃ śatruṃ dahejjvālāgninā dhiyā || 15/193 || putramitrakalatrādīn hitvā mṛtyumupāśrayet | nābhimātrodake sthitvā dhyāyan bimbaṃ dineśituḥ || 15/194 || vairiṇaṃ dagdhasarvāṅgaṃ mantramaṣṭottaraṃ śatam | japet saptadinādarvāk yamalokaṃ sa gacchati || 15/195 || ravivāraṃ samārabhya saptāhaṃ prajapenmanum | sūryodayaṃ samārabhya yāvadastamayo bhavet || 15/196 || sannipātajvarāviṣṭo yamagrasto bhavedariḥ | sthitvā durgālaye mantrī trirātraṃ varjitāśanaḥ || 15/197 || dinabāṇena viddhāṅgaṃ vairiṇaṃ paricintayan | japenmanumimaṃ śatrurjvarito maraṇaṃ brajet || 15/198 || spṛṣṭvā durgāṃ japenmantraṃ manasā tridinaṃ smaran | śūlaprotaṃ nijaripuṃ dināstreṇa prapīḍitam || 15/199 || jvareṇa mahatāviṣṭo jāyate'sau yamātithiḥ | ravimaṇḍalagaṃ śatruṃ daṣṭaṃ tadrathapannagaiḥ || 15/200 || viṣāgnidagdhasarvāṅgaṃ dhyāyannuṣṇena vāriṇā | tarpayed dinabāṇena syādasau yamavallabhaḥ || 15/201 || ravibimbādāgatayā jvālayā grastavigraham | ripuṃ dhyātvā japenmantraṃ sa krīḍati yamāntike || 15/202 || grahayuktārkabimbasthaṃ viddhaṃ mantramayaiḥ śaraiḥ | pratipadya nijaṃ śatruṃ prajapenmantravittamaḥ || 15/203 || ripuṃ nayati śīghreṇa yamadūto yamālayam | pralayānalasaṃkāśāaṃ kālarātrimivāparām || 15/204 || śūlapāśadharāṃ ghorāṃ siṃhaskandhaniṣeduṣīm | saviturmaṇḍalāntaḥsthāṃ raktanetratrayodgataiḥ || 15/205 || visphuliṅgairnirdahantīṃ ripumākulavigraham | spaṣṭadraṃṣṭādharāṃ nṛtyadbhrukuṭīkuṭilānanām || 15/206 || tarjayantīṃ nijaṃ śatruṃ tarjanyā bhīmarūpayā | daṃṣṭrāmayūkhajvālena dyotayantīṃ digantaram || 15/207 || śūlena vairiṇo vakṣo dārayantīṃ bhayaṅkarīm | japed dinatrayaṃ mantrī mārayed ripumātmanaḥ || 15/208 || astramantrakṛtanyāsaḥ pralayāgnisamaprabhām | raktavastradharāṃ krūrāṃ raktanetratrayānvitām || 15/209 || siṃhāruḍhāṃ dhāvamānāṃ dhāvamānaṃ ripuṃ prati | khaḍgena tacchiraśchittvā kṣaṇād vyomatalaṃ gatām || 15/210 || dhyātvā durgāṃ japenmatrī tridinaṃ varjitāsanaḥ | anenaiva vidhānena ripurmṛtyupriyo bhavet || 15/211 || karmāṇyetāni kurvīta divase na tu rātriṣu | paścimāmukhaliṅgasya sajīvaṃ mahiṣaṃ puraḥ || 15/212 || nidhāya tasya śirasi kuṇḍaṃ kṛtvā trikoṇakam | tasmin samedhite vahnau yathāvad deśikottamaḥ || 15/213 || satrikoṇān samantrārṇān sādhyanāmasamanvitān | ajāraktena saṃsiktān kāraskarasamidvarān || 15/214 || sahasraṃ juhuyād devīṃ dhyātvā savitṛmaṇḍale | pralayāgnisamāṃ ghorāṃ dvātriṃśadbhujaśobhitām || 15/215 || udyadāyudhasaṃdīptāṃ nṛtyantīṃ siṃhamastake | mahādraṃṣṭrāṃ mahābhīmāṃ jvalatkeśīṃ nadanmukhīm || 15/216 || raktārdramāṃsavadanāṃ ghūrṇitogratrilocanām | anena vidhinā śatrurmahājvaraprapīḍitaḥ || 15/217 || vimuñcati nijaṃ dehaṃ putramitrādibhiḥ saha | urdhvamuṣṇāmbhasā mantrī lambayitvā bhujaṅgamam || 15/218 || bhānuvimbagatāṃ durgāṃ sahasrādityasannibhām | sahasrapāṇicaraṇāṃ sahasrākṣiśiromukhīm || 15/219 || sahasranāgabaddhāṅgīṃ trāsayantīṃ jagattrayam | dhyāyenmūlena sarpāsye tarpayeduṣṇavāriṇā || 15/220 || saṃyutaḥ kālapāśena vairī muñcet sujīvitam | madhyāhnārkāyutaprakhyāṃ nadantīṃ narasiṃhavat || 15/221 || ghorasiṃhasamāsīnāṃ mahābhīṣaṇadarśanām | śūlaprotāhitāṃ dhyāyan japenmantramananyadhīḥ || 15/222 || tarpayeduṣṇatoyena sarpavaktre dinatrayam | yamasya bhavanaṃ gacchedarātirnātra saṃśayaḥ || 15/223 || ṛkṣavṛkṣapratikṛtiṃ pratiṣṭhitasamīraṇām | uṣṇodake viniḥkṣipya viṣāḍhyo vidhinā tataḥ || 15/224 || arkendvanalasaṅkāśāṃ khaḍgakheṭakadhāriṇīm | nayanatrayanirgacchadvisphuliṅgaśatārgalām || 15/225 || siṃhasthāṃ sarpabhūṣāḍhyāṃ trailokyabhayadāyinīm | khaḍgakṛtyāhitāṃ dhyāyan prajapedayutaṃ manum || 15/226 || vidhānenāmunā śatrurgrasto bhavati mṛtyunā | prakalpya durgāyatane trikoṇaṃ kuṇḍamuttamam || 15/227 || tatra saṃjvalite vahnau mahiṣīśakṛtākṛtām | puttalīmajaraktāktāṃ pratiṣṭhitasamīraṇām || 15/228 || chitvā chitvā ca juhuyādajaraktānvitāṃ niśi | dhyātvā durgāṃ pranṛtyantīṃ mahiṣoraḥsthalāntare || 15/229 || śūlena mahiṣasyāṅgaṃ bhindantīṃ ghoradarśanām | aṭṭahāsairajasrotthairbhīṣitāsurasainikām || 15/230 || pralayānalasaṅkāśāṃ jvalannetratrayānvitām | saṃdaṃṣṭrādharasaṃbhinnāṃ daṃṣṭrābhīmamukhāmbujām || 15/231 || khaḍgakheṭakayuktābhiḥ kanyābhiśca samanvitām | anena vidhinā śatruḥ prayāti yamasannidhim || 15/232 || dināstrametat kathitaṃ śatrunigrahakārakam | sarvān kṛtyoditān kuryāt prayogānmantravittamaḥ || 15/233 || ādhārādutthitāṃ devīṃ kuṇḍalīṃ sarparūpiṇīm | suṣumnārandhramārgeṇa yātāṃ vyomasthalaṃ tataḥ || 15/234 || mukhena śatrumādāya nivṛttāṃ svagṛhaṃ prati | jvalatkālānalairdīptāṃ vicintya prajapenmanum || 15/235 || saptabhirvāsaraiḥ śatrurmṛtyumāpnoti mohitaḥ | aṅgāravāre citāgnau sarṣapasnehaloḍitam || 15/236 || siddhārthaguḍasaṃyuktaṃ juhuyāt pakṣamādṛtam | kṛtyāstrajvalayā dagdho ripuryamapuraṃ vrajet || 15/237 || caturdaśyāmardharātre citāsthinyatha sādhakaḥ | vraṇatailaviliptāni citāgnau juhuyāttataḥ || 15/238 || anena vidhinā śatrurmṛtyumeṣyati kātaraḥ | tuṣāsthinirmitāṃ śatrorvraṇatailapariplutām || 15/239 || pratimāṃ sthāpitaprāṇāṃ juhuyānniśi sādhakaḥ | chitvā chitvā'jaraktena saptāhānmriyate ripuḥ || 15/240 || śmaśānavālukāṃ spṛṣṭvā sākṣatāṃ niyutaṃ japet | vikirettāṃstaḍāgādau kṛtyāstrakvāthitaṃ jalam || 15/241 || tadīyapītamaricaṃ nihanti sakalān janān | kṛṣṇāṅgāracaturdaśyāṃ prajaptaiḥ pretabhasmabhiḥ || 15/242 || mahiṣājyena lulitāstanmantrākṣarasaṃkhyayā | nirmāya guṭikā etāḥ samyagjaptasamīraṇāḥ || 15/243 || citikāṣṭhedhite vahnau juhuyād dṛḍhamānasaḥ | caturdaśītrayādarvāk śatrurmṛtyuvaśo bhavet || 15/244 || śmaśānabhasma siddhārthaṃ pañcagavye viniḥkṣipet | māhiṣe saṃsmared devīṃ kālāgnisadṛśaprabhām || 15/245 || bharjayet prajapenmantraṃ grahakāṣṭhaiścitānale | durgāgāre prajuhuyādanenāyutamantravit || 15/246 || punarādāya tadbhasma senāyāṃ vairiṇaḥ kṣipet | sā senā bahudhā bhinnā jvararogavimohitā || 15/247 || āyudhāni parityajya yuddhakāle palāyate | gehagrāmādiṣu kṣiptaṃ kuryāduccāṭanaṃ kṣaṇāt || 15/248 || saptavāreṣu kulike durgāveśmasu śarkarāḥ | saptamāhendradigvajraṃ gṛhītvā prajapenmanum || 15/249 || mahiṣīpañcagavyeṣu bharjayettāṃ yathāvidhi | bhūyo japitvā vikired gehagrāmapureṣvimāḥ || 15/250 || sa deśo naśyati kṣipraṃ dagdhamantrabhavāgninā | brahmadaṇḍī markaṭikāṃ karakrośanikātrayam || 15/251 || bhaumavāreṣu kulike gṛhītvā prajapenmanum | caturdaśyāṃ riporgehe musalaṃ prakṣipenmanum || 15/252 || sārddhaṃ putrakalatrādyairutsādo jāyate ripoḥ | ekaikaṃ vā khanenmantrī maṇḍalāttatphalaṃ labhet || 15/253 || ṣaḍbinduṣaṭkaṃ puttalyāṃ nikhanedarkadalānvitam | spṛṣṭvā tāṃ prajapenmantraṃ kṛṣṇāṣṭabhyāṃ niśārddhataḥ || 15/254 || śatrornāmasamāyuktāṃ śmaśāne nikhanedimām | prāṇāṃśca sa ripuḥ śīghraṃ vimuñcati sabāndhavaḥ | kapālaphalakānmantrī kṛtyāstrākṣarasaṃkhyakān || 15/255 || saṃspṛśya prajapedastraṃ prāṇasthāpanapūrvakam | kṛṣṇāṅgāracaturdaśyāṃ śmaśāne viṣavṛkṣake || 15/256 || juhuyādajaraktāktān kṛtyāstrajjvālayā hataḥ | ripuryamapuraṃ gacchenmahājvaravimohitaḥ || 15/257 || ajaraktena sampūrṇe kalaśe nikṣipedamum | kapālena pidhāyainaṃ chādayed raktavāsasā || 15/258 || pūjayed raktapuṣpādyaiḥ spṛṣṭvā tamayutaṃ japet | bhaumavāre niśāmadhye kāraskarasamedhite || 15/259 || śmaśānavahnau juhuyād gacched yamapuraṃ ripuḥ | sādhyanakṣatravṛkṣeṇa kṛtvā kumbhaṃ prapūrayet || 15/260 || māhiṣaiḥ pañcagavyaistaṃ virājaṃ tatra nikṣipet | japapūjādikaṃ sarvaṃ yathāpūrvakamācaret || 15/261 || kāraskarabhave vahnau kṛtyāstreṇa samedhite | ayutaṃ vraṇatailena hutvānte taṃ ghaṭaṃ punaḥ || 15/262 || āmastakaṃ samuddhṛtya japenmantramananyadhīḥ | juhuyād vidhinānena tridinānmriyate ripuḥ || 15/263 || sundaraṃ mahiṣīputramekarātramupoṣitam | pāyayenmahiṣīsarpiḥprasthaṃ mantreṇa mantritam || 15/264 || kuśairābaddhasarvāṅgaṃ sthāpitaḥ prāṇamañjasā | kāraskaraidhite vahnau vraṇatailena mantravit || 15/265 || homaṃ kṛtvāyutaṃ mantrī juhuyād yatamānasaḥ | ekena divasenārirgacched yamapuraṃ tataḥ || 15/266 || trikoṇakuṇḍanihite vahnau mantreṇa dīpite | arcite gandhapuṣpādyairayutaṃ juhuyāt kramāt || 15/267 || rājībhallātakatilatailaiḥ saptadinaṃ tataḥ | prasūtisamayaprāptāṃ mahiṣīṃ sthāpitānilām || 15/268 || pūjitāṃ gandhapuṣpādyaiḥ spṛśan kūrcena taṃ japet | mastakād yoniparyantaṃ dhiyā vatsamanusmaran || 15/269 || ākṛṣya haste patitaṃ juhuyādedhite'nale | evaṃ kṛte samutpannā kṛtyā dīptā hutāśanāt || 15/270 || bhakṣayedacirācchatrumīśvareṇāpi rakṣitam | punaragnau viśatyeṣā kartāramapi rakṣiṇī || 15/271 || evaṃvidhāni kāryāṇi yaḥ kuryāmantravittamaḥ | sa japedātmarakṣārthaṃ mantrān mṛtyuñjayādikān || 15/272 || iti śrīphetkāriṇītantre jātavedādinavadurgāprakaraṇe pañcadaśaḥ paṭalaḥ || ṣoḍaśaḥ paṭalaḥ śrīśiva uvāca atho lavaṇamantrasya vidhānamabhidhīyate | sarvaśāntikaro mantro grahaṇādeva sidhyati || 16/1 || vratopavāsaniyamaiḥ pauraścaryādibhirvinā | chando'nuṣṭub mahārātrirbhadrakālī ca devatā || 16/2 || ṛgādyāḥ kathitāḥ pūrvaṃ lavaṇāmbhasi pūrvikāḥ | lavaṇādidvitīyādyā dahatyāḥ parikīrtitāḥ || 16/3 || saṃdahatyā caturthī syād yāte pūrvārthapañcamī | aṅgirā munirākhyātaśchando'nuṣṭubudāhṛtam || 16/4 || agnirātrī punardugā bhadrakālī ca devatā | ciṭimantrākṣaraiḥ kuryāt ṣaḍaṅgāni samāhitaḥ || 16/5 || pañcabhirhṛdayaṃ proktaṃ tribhirvarṇaiḥ śiraḥ smṛtam | pañcavarṇaiḥ śikhā proktā kavacaṃ karaṇākṣaraiḥ || 16/6 || pañcabhirnetramuditaṃ yugalenāstramīritam | tāraṃ ciṭidvayaṃ paścāccāṇḍāli tadanantaram || 16/7 || mahāpadādyāṃ tāṃ brūyādamakaṃ me tataḥ param | vaśamānaya ṭhadvandvaṃ ciṭimantra udāhṛtaḥ || 16/8 || caturviṃśatyakṣarātmā sarvakāmaphalapradaḥ | (oṃ ciṭi ciṭi cāṇḍāli mahācāṇḍāli amukaṃ me vaśamānaya svāhā) navakuṅkumasannibhaṃ trinetraṃ rucirākalpaśataṃ bhajāmi vahnim | śruvaśaktivarābhayāni dorbhirdadhataṃ raktasaroruhe niṣaṇṇam || 16/9 || iti vahnidhyānam kālāmbudadyutimindravaktrāṃ hārāvalīśobhipayodharāḍhyām | kapālapāśāṅkaśaśūlahastāṃ nīlāmbarāṃ tāṃ yuvatīṃ namāmi || 16/10 || vahnistrīdhyānametat nīlāmbudābhāmasiśaṅkhaśūlakhaḍgāḍhyahastāṃ taruṇenducūḍām | bhīmāṃ trinetrāṃ jitaśatruvargāṃ durgāṃ smared durgavibhaṅgadakṣām || 16/11 || durgādhyānametat ṭaṅkaṃ kāpālaṃ ḍamaruṃ triśūlaṃ saṃbibhratī candrakalāvataṃsā | piṅgordhvakeśī sitadhūmanetrā bhūyād vibhūtyai mama bhadrakālī || 16/12 || bhadrakālīdhyānametat ṛkpañcakaṃ japet samyagayutaṃ taddaśāṃśataḥ | mahiṣīghṛtasiktena juhuyādedhite'nale || 16/13 || evaṃ kṛtvā puraścaryāṃ prayoge kuśalo bhavet | agniyāmavatī dhyeyau vaśyākarṣaṇakarmaṇoḥ || 16/14 || dhyāyed durgāṃ bhadrakālīṃ mantrī māraṇakarmaṇi | jānupramāṇe salile sthitvā niśi japenmanum || 16/15 || anena vāñchitaḥ sādhyaḥ kiṅkaro jāyate kṣaṇāt | nābhimātrajale sthitvā japenmantramimaṃ sudhīḥ || 16/16 || aṣṭottarasahasraṃ yastasya sādhyo vaśībhavet | ṛkpañcakaṃ japenmantrī kaṇṭhamātrāmbhasi sthitaḥ || 16/17 || saptabhirdivasaiḥ sādhyaṃ vaśayed vidhināmunā | vilikhya tālapatre taṃ sādhyanāmavidarbhitam || 16/18 || prakṣipya kṣīrasaṃmiśre jale tat kvāthayenniśi | vaśyo bhavati sādhyo'sau nātra kāryā vicāraṇā || 16/19 || tālapatre likhitvaivaṃ bhadrakālīgṛhe khanet | vaśyāya sarvajantūnāṃ prayogo'yamudāhṛtaḥ || 16/20 || tāmrapātre samālikhya mantraṃ sādhyavidarbhitam | tāpayet khādire vahnau māsād vaśyo bhavennaraḥ || 16/21 || trikoṇakuṇḍamāpādya samyak śāstroktalakṣaṇam | tasmin homaṃ prakurvīta saṃskṛte havyavāhane || 16/22 || prakṣālya gavyadugdhena saṃyojya lavaṇaṃ sudhīḥ | saṃcūrṇitaṃ tu juhuyāt saptāhād vaśayejjanān || 16/23 || dadhimadhvājyasaṃsiktaiḥ saindhavairjuhuyāttathā | vaśayet sakalān devānacirāt kimu pārthivān || 16/24 || viśuddhaṃ lavaṇaprasthaṃ vibhaktaṃ pañcadhā pṛthak | ekaikayā prajuhuyād ṛcā pañcāhamādarāt || 16/25 || yasya nāmnā sa vaśyaḥ syādanenaiva na saṃśayaḥ | śuddhaṃ lavaṇamādāya juhuyānmadhurānvitam || 16/26 || ūnapañcāśadāhutyā vaśaṃ nayati vāñchitam | nityaṃ śuddhena loṇena hutvā śatruṃ vaśaṃ nayet || 16/27 || madhuratrayasaṃyuktairlavaṇaiḥ sādhucūrṇitaiḥ | juhuyād vaśayennārīrnarān narapatīnapi || 16/28 || mantraṃ kṛṣṇatṛtīyādau prajaped yāvadaṣṭamīm | puttalīḥ pañca kurvīta sāṅgopāṅgāḥ samāḥ śubhāḥ || 16/29 || ekā sādhyakrameṇa syāt puttalīṣṭamayī smṛtā | lavaṇaṃ potasaṃbhūtaṃ cūrṇitaṃ pariśodhitam || 16/30 || kuḍara prokṣayet kṣīradadhyājyamadhubhiḥ kramāt | guḍājyamadhubhiḥ samyag miśritenāmbunā tataḥ || 16/31 || kurvīta puttalīṃ saumyāṃ sarvāvayavaśobhitām | prāṇamantraṃ kṛtaṃ yantramāsāṃ hṛdi vinikṣipet || 16/32 || āsu prāṇān pratiṣṭhāpya pūjayet kusumādibhiḥ | paścāt kṛṣṇāṣṭamīrātrau yāmamātragate sati || 16/33 || vidhāya mātṛkānyāsaṃ mantranyāsamanantaram | ciṭimantrasamudbhūtān caturviṃśatisaṃkhyakān || 16/34 || tārādyān vinyased varṇān sthāneṣveṣu samāhitaḥ | mūrdhni bhāle dṛśoḥ śrutyornāsāsyacibukeṣvapi || 16/35 || kaṇṭhahṛtstanayugmeṣu kukṣau nābhau kaṭidvaye | meḍhre pāyau pravinyasya śiṣṭaṃ varṇacatuṣṭayam || 16/36 || ūrudvaye jānuyugme jaṅghāyugme padadvaye | evaṃ vinyasya sarvāṅge raktamālyānulepanaḥ || 16/37 || raktavastradharaḥ śuddhaḥ puttalīṃ dāruṇā kṛtām | adhomukhīṃ khanet kuṇḍe piṣṭajāmāsanādadhaḥ || 16/38 || mṛṇmayīṃ pratimāṃ pādadeśe nyasettathātmanaḥ | madhūcchiṣṭamayīṃ vyomni kuṇḍasyordhvaṃ pralambayet || 16/39 || lavaṇena kṛtāṃ paścāt puttalīṃ saṃspṛśan japet | ṛkpañcakaṃ yathānyāyamaṣṭottarasahasrakam || 16/40 || samaṃ kṛtya ciṭimantrān punastasyāstanau nyaset | aṅgulīsandhiprapadajaṅghorujānupāyuṣu || 16/41 || liṅgadeśe punarnābhau jaṭhare hṛdayāmbuje | stanadvaye tu skandhe ca cibuke vadane punaḥ || 16/42 || ghrāṇayoḥ karṇayorakṣṇorlalāṭe mūrddhani kramāt | agnimādāya saṃdīpya sādhyanakṣatradārubhiḥ || 16/43 || tasminnabhyarcya mantroktāṃ devatāṃ dārupatrake | kusītarājipuṣpābhirdattvārghyaṃ praṇamet sudhīḥ || 16/44 || mantrairetaiḥ prayogādāvante saṃyatamānasaḥ | oṃ tvamanenāpyamitraghna niśāyāṃ havyavāhana || 16/45 || haviṣā mantradattena tṛpto bhava tayā saha | jātavedo mahādeva taptajāmbūnadaprabha || 16/46 || svāhāpate viśvabhakṣya lavaṇaṃ daha śatruhan | oṃ īśe sarvābhiḥ sarvāṇi grastayuktaṃ tvayā jagat || 16/47 || mahādevi namastubhyaṃ varade kāmadā bhava | oṃ tamomayi mahādevi mahādevasya suvrate || 16/48 || triyāme puruṣaṃ hutvā vaśamānaya dehi me | oṃ durge durgādirahite durgasaṃbodhanākule || 16/49 || śaṅkhacakradhare devi duṣṭaśatrubhayaṅkari | oṃ namaste daha me śatruṃ vaśamānaya caṇḍike || 16/50 || śākambhari mahādevi śaraṇaṃ me bhavānaghe | oṃ bhadrakāli mahātīkṣṇe bhadrasiddhipradāyini || 16/51 || sapatnān me hana haha daha śoṣaya tāpaya | śūlāsiśaktivajrādyairutkṛtyotkṛtya māraya || 16/52 || mahādevi mahākāli rakṣāsmānakṣatātmike | sādhyaṃ saṃskṛtya niṣpādya puttalīṃ saptadhā punaḥ || 16/53 || ṛkpañcakaṃ samuccārya juhuyādedhite'nale | prathamo dakṣiṇaḥ pādastatkarastadanantaram || 16/54 || śirastṛtīyamākhyātaṃ vāhastastataḥ param | madhyādūrdhvaṃ pañcamaḥ syādardhoṃ'śaḥ ṣaṣṭha īritaḥ || 16/55 || saptamo vāmapādaḥ syādevaṃ bhāgakramaḥ smṛtaḥ | saptasaptavibhāgo vā prokteṣveṣu yathāvidhi || 16/56 || hutvaivamarcayitvāgniṃ praṇamed daṇḍavattataḥ | yajamāno dhanairdhānyaiḥ pūjayed gurumātmanaḥ || 16/57 || anena vidhinā mantrī vaśayedasurān surān | kiṃ punarmanujān bhūpān nāmādyānnarayoṣitaḥ || 16/58 || māraṇe pūrvaproktaṃ puttalīnāṃ catuṣṭayam | niveśayed yathā pūrvaṃ sādhako vidhinā tataḥ || 16/59 || aparān vakṣyamāṇena vidhinānena kalpayet | vārāhapārāvataviṭtilakāṣṭhatryuṣaṇarāmaṭhaiḥ || 16/60 || vraṇakṛnnimbaniryāsaṃ sādhyavāmāṅghrireṇubhiḥ | mahiṣīmūtrasaṃpiṣṭaiḥ pūrvoktairlavaṇānvitaiḥ || 16/61 || vidhāya puttalīṃ samyak prāṇasthāpanamārabhet | japapūjādikaṃ kuryāt prāguvartmanā tataḥ || 16/62 || tataḥ pūrvodite kuṇḍe rātrau prajvalite'nale | durgāṃ vā bhadrakālīṃ vā samabhyarcya yathāvidhi || 16/63 || dhārayanniśitaṃ śastraṃ savyahastena sādhakaḥ | vāmapādaṃ samārabhya dakṣiṇāṅghryavasānakam || 16/64 || chitvā chitvā prajuhuyānnirāhāro jitendriyaḥ | kṛṣṇāṣṭamīṃ samārabhya yāvat kṛṣṇacaturdaśī || 16/65 || anenaiva vidhānena kuryād homaṃ jitendriyaḥ | triḥsaptāhaprayogeṇa mārayed ripumātmanaḥ || 16/66 || nīlanīradasaṅkāśo raudrī sarvārthasiddhidā | vāruṇo varuṇā nāma ṛṣiḥ sañcalanaḥ svayam || 16/67 || yaḥ sahasraṃ japettāvat tasya vaśyaṃ bhavejjagat | jānudaghne jale sthitvā rajanyāṃ dhyānamāsthitaḥ || 16/68 || yamuddiśya japenmantraṃ sa sadyo vaśameṣyati | raktapuṣpaiḥ samārādhya bhadrakālīṃ spṛśan japan || 16/69 || śataṃ sahasraṃ vā dhyāyan sa sadyo vaśameṣyati | tālapatre likhenmantraṃ sādhyanāmavidarbhitam || 16/70 || japtvā śataṃ sahasraṃ vā bhadrakālīgṛhe khanet | sa dāsavad bhavettasya yāvajjīvaṃ na saṃśayaḥ || 16/71 || raktapuṣpadharo mantrī raktamālyānulepanaḥ | prāṇāyāmatrayaṃ kṛtvā juhuyāt sumanā bhuvi || 16/72 || gate yāme rajanyāstu sādhyanāmāṅkite śubhe | sādhyavṛkṣamaye pīṭhe samāsīno parāsane || 16/73 || praṇatenāgnimadhye tu kuṇḍe vā sthaṇḍile'pi vā | padmapuṣpaṃ paristīrya kuśaiḥ śaramayairapi || 16/74 || ārādhyāgniṃ mahārātriṃ prācyāmagniṃ prapūjayet | raktavastreṇa lavaṇaiḥ kuryācca pratimāṃ śubhām || 16/75 || madhuyuktāṃ lolakroḍāṃ pūjitāmapi sendriyām | akṣarāṇi nyasettatra mantrasyātha vicakṣaṇaḥ || 16/76 || paridīpyāgnimājyena praṇavena hunettataḥ | punarvyāhṛtivarṇaiśca samastaiśca tathaiva ca || 16/77 || 16/ vāmapāde tu cārabhya yāvadāpūryate karaḥ | tāvadādāya tenaiva saṃskṛtena kareṇa tu || 16/78 || gurupadeśasiddhena mantreṇa praṇavādinā | juhuyāt saptabhirmantrī saptadhā dhyānamāsthitaḥ || 16/79 || punarvyāhṛtibhiścājyaṃ juhuyāt praṇavena ca | homānte balidānaṃ tu nityaṃ kuryādvijānatā || 16/80 || tilalājādinā saktudadhisaṃmiśrabhojanam | krameṇa nikṣiped bhūmau dvistrirvā sādhakottamaḥ || 16/81 || oṃ namo rātrigaṇebhyaḥ sarvavaśyakarebhyaḥ pratigṛhṇantu | sarvavaśyāya sarvaśāntāya balimimaṃ svāhā | dattvā baliṃ japed bhūyo lavaṇādimanuṃ budhaḥ || 16/82 || pariṣicyāgnimārādhya mahārātriṃ tathaiva ca | śeṣaṃ samāpayed vidvān sa sadyo vaśameṣyati || 16/83 || kṛṣṇāṣṭamīṃ samārabhya yāvat śuklacaturdaśī | homānte dakṣiṇāṃ bhūmiṃ hiraṇyaṃ vā yathāvidhi || 16/84 || ṛtvigbhyo gurave vāpi dadyād viprāya bhojayet | yastvevaṃ kurute homaṃ guruśāstropadeśataḥ || 16/85 || āmṛtyorvaśamāyāti sa martyo nātra saṃśayaḥ | tathākarṣaṇamicchaṃstu nābhimātrajale sthitaḥ || 16/86 || sahasramadhikaṃ vāpi yathākāryamananyadhīḥ | dhyāyennityaṃ mahāratrau japenmantramatandritaḥ || 16/87 || pāśabandhagataṃ sādhyaṃ niyamo mātṛsannidhau | jvālāmālapratīkāśāṃ mahārātriṃ mahābhujām || 16/88 || daṃṣṭrākarālavadanāṃ sa sadyo vaśameṣyati | bhadrakālīṃ samārādhya gandhapuṣpādibhiḥ kramāt || 16/89 || raktapuṣpasahasreṇa prativāraṃ vadan kṣipet | dhyāyennaraṃ mahādevīṃ sa sadyastvāgamiṣyati || 16/90 || śatruputranaro nāryaḥ sādhyanāmavidarbhitam | kṣīramiśrajale kṣiptvā kvāthayed dhyānamāsthitaḥ || 16/91 || japecchataṃ sahasraṃ vā sa sadyastvāgamiṣyati aruṇo'ruṇapaṅkajasannihitaḥsruvaśaktivarābhayayuktakaraḥ amṛtāccirajātavātairvimalalasannayanatritayo'vatu | vorddhahano nīlatarāṃśukākanakalāvanīlatanu- nirbiḍastanabhārā sāṅkuśapāśasaśūlakapālagrāmavatī bhavato'vatu nityam || 16/93 || oṃ karakamalavirājaccakraśaṅkhāsiśūlā parilasitakirīṭotpāṭitānekadaityā | trinayanalasitāṅgī tigmaraśmiprakāśā pavanasakhanibhāṅgī pātu kātyāyanī vaḥ || 16/94 || oṃ svaraudrasṛtadaṃṣṭrikā trinayanordhvakeśā phalakakapālaparaśuḍamarukartrīśūlākulā | ghanā ghananibhā raṇadrudhirā kiṅkiṇīmālikā bhavasiddhaye bhavatu bhadrakālī ciram || 16/95 || kheṭāsimuṣalatomarakapālaśaktisapāśaśūlān | dadhatī daṃṣṭrogrā dhyeyā trinayanavirājitā || 16/96 || lavaṇenājyayuktena hutveṣṭvābhibhaved dhruvam | tilatailaṃ vimiśritya hutvā śrīmān bhaviṣyati || 16/97 || punnāgapuṣpairmiśritya hutvā putramavāpnuyāt | mātuluṅgaphalenaiva sarvaśāntirbhaved dhruvam || 16/98 || unmattabījahomena matto bhavati nānyathā | nimbatailena yuktena lavaṇenāśu māraṇam || 16/99 || hutvā vā lavaṇenāśu naṣṭadravyaṃ prasidhyati | kāraskarotthadhātrī syādudumbarataruḥ punaḥ || 16/100 || jambūkhadirakṛṣṇākhyau vaṃśapippalasaṃjñakau | nāgarohiṇanāmānau palāśaplakṣasaṃjñakau || 16/101 || jambuśca vilvārjunākhyavikaṅkatamahīruhāḥ | bakulaḥ saralaḥ sarjo vañjulaḥ panasārkakau || 16/102 || śamīkadambāmranimbamadhukā ṛkṣaśākhinaḥ | ātmarakṣādikaṃ sarvaṃ kuryānmantrī yathā purā || 16/103 || amunā vidhinā samyagabhīṣṭaphalasādhane | sadṛśo nāsti mantro'nyaḥ satyameva na cānyathā || 16/104 || ākalpayantīti pratyaṅgiraso mantreṇāpāmārgarājīmṛdhavīṃṣi pṛthagaṣṭottaraśataṃ hutvā parakṛtyāpraṇāśātmarakṣāṃ kurvan daśadikṣu baliṃ harenmantrairetaiḥ || 16/105 || yathā - yo me pūrvagataḥ pāpmā tat keneha hetunā karmaṇā indrastvaṃ devarājī jambhayatu stambhayatu mohayatu śoṣayatu pātayatu tāpayatu drāvayatu trāsayatu kṣāmayatu nāśayatu mārayatu baliṃ tasmai prayacchatu || 16/106 || kṛtaṃ mama śubhaṃ mama śivaṃ mama śāntiṃ svastyayanaṃ mama yo me'gnigato yo me īśagato yo me ūrdhvagato yo me divigato yo me pātakeneha karmaṇā || 16/107 || sūryastvaṃ devarājo jambhayatu stambhayatu mohayatu tāpayatu trāsayatu baliṃ tasyai prayacchatu yat kṛtaṃ mama śivaṃ śubhaṃ mama śāntisvastyayanaṃ mama yo me sarvagataḥ || 16/108 || evaṃ diśāsu daśasu devatābhyo baliṃ haret | kalāvevaṃ kṛte'rīṇāmāśu kṛtyā vinaśyati || 16/109 || iti śrīpaścimāmnāye phetkāriṇītantre tantrarājottame lavaṇamantrākhyānaṃ nāma ṣoḍaśaḥ paṭalaḥ || saptadaśaḥ paṭalaḥ śrīśiva uvāca mantrāṇāṃ lekhanadravyaṃ candanaṃ rocanā niśā | gṛhadhūmacitāṅgārau māraṇeṣu viṣāṇi ca || 17/1 || somāgniloṇapiṇḍāni dhustūrakarasastataḥ | gṛhadhūmastrikaṭukaṃ viṣāṣṭakamudīritam || 17/2 || atha vakṣyāmi yantrāṇāṃ bhedāṃstantreṣu gopitān | yaiḥ sādhayanti satataṃ mantriṇo nijavāñchitam || 17/3 || śūlāṅkite vahnigṛhasya yugme dhūmāvatīmantraṃ likhet krameṇa | madhyādikoṇeṣu marudgṛhasthaṃ yantraṃ hutāśānilavarṇapītam || 17/4 || dhūṃdhūṃdhūmāvatipadaṃ dviṭho dhūmāvatīmanuḥ | dhūmāvatī smṛtā kālī śatrunigrahakārikā || 17/5 || viṣeṇa kanakāmbhobhiḥ pretakarpaṭakalpitaiḥ | śmaśāne nikhanedetacchatrumuccāṭayed dhruvam || 17/6 || sa vajraṣaṭkoṇamadhye sakarmasādhyaṃ dhū/madhye vilikhya prācyādikoṇābhyantare dhū/ ṣaṭkoṇasya dhū/ dhūmāvati svāhā iti likhet || 17/7 || svāhā ca trikoṇe tadbahiḥ ṣaṭbindulāñchitaṃ mātariśvanaḥ | iti vāyugṛham || 17/8 || tadbahirasaṃkhyātābhyāṃ vāyuvarṇābhyāṃ veṣṭayet | nāmālikhya makārakoṣṭhayugale koṣṭheṣu tasyā likhed mantrajño ñaṇanāmakārasahitāṃ dhūmāvatīṃ patragām | vītaṃ gharmuṭikādinā paramidaṃ vāyvadrigehāvṛtaṃ yantraṃ prāntaparetabhūminihitaṃ vidveṣaṇaṃ syād dviṣām || 17/10 || pūrvaṃ gharmaṭikeyugmaṃ tato varmaṭikeyugam | ghore vidveṣakāriṇi vidveṣodvegakāriṇi || 17/11 || atha ghorāghorayoḥ syādamukāmukayostataḥ | vidveṣayadvayaṃ hu/ phaṭ vidyā gharmaṭikeritā || 17/12 || aṣṭadalābhyantare'dhaḥ keśaradvaye koṣṭhadvayayuktaṃ makāraṃ likhet | koṣṭhadvayābhyantare madhye nāma makārābhyantare koṇacatuṣṭaye īśakoṇādārabhya ṅa ña ṇa na ma iti likhitvā aṣṭapatreṣu dhūmāvatīmanuṃ tadbahirgharmaṭikāmantreṇa veṣṭayitvā ṣaḍbindulāñchitaṃ vāyugṛha tribhirveṣṭayet || 17/13 || prākpratyagdakṣiṇodagvidhivadabhilikhet spaṣṭarekhācatuṣkaṃ koṇodyacchūlayuktaṃ balayugalayutaṃ madhyapūrvaṃ tadantam | mantrasthārṇān parastād vasupadavivareṣvaṣṭavarṇān likhitvā śūlodyaddvādaśārṇaṃ vidhivadabhihitaṃ pretarājasya mantram || 17/14 || yamarājamadomeyayamo dāruṇadhodayaḥ | yatra yonitrayaskeya yaske yacca nirāmayaḥ | ukto dhūmāndhakārāya svāhetyaṣṭākṣaro manuḥ || 17/15 || praṇavoṣṭrāṃ tato daṃṣṭrāṃ tatparaṃ vikṛtaṃ tataḥ | ānanāya vadhūrvahnermantro'yaṃ dvādaśākṣaraḥ || 17/16 || viṣavṛkṣasya phalake nṛcarmaṇi paṭe'thavā | ālikhyāṣṭaviṣairetat śmaśāne nikhanenniśi || 17/17 || jvareṇa mahatāviṣṭo mūrcchākulitamānasaḥ | ripurgacchati pakṣeṇa yamalokaṃ na saṃśayaḥ || 17/18 || iha cakre kuṇḍalinīrūpadvādaśākṣaracakraṃ likhitvā koṇacatuṣṭayagatāṃ rekhāṃ śūlāṅkitāṃ kṛtvā śūlādho vṛttacatuṣṭayaṃ dattvā madhyāditastadantaṃ yamarājetyādi likhitvā madhyavṛttādhaḥkoṇasthāgneyakoṣṭhādito dhūmāndhakārāya svāhetyaṣṭārṇāntaṃ likhitvā śūlacatuṣṭaye śūlasya prathamaśūlād daṃṣṭrāmantraṃ likhet || 17/19 || ekāśītipadeṣu madhyadahane sādhyaṃ likhed dhū/ punaḥ kṣīṃśrīṃdhruṃ iti diggatāsu vilikhed bījāni paṅktiṣvatha | śiṣṭeṣvīśaniśācarādi vilikhet kālīmanuṃ paṅktiśa - stadvāhye yamabījamagnipavanābījañca yantraṃ likhet || 17/20 || kālī māra ramā vāṇī nīla mokṣa kṣamo nalī | māmodeta tademomā rakṣa tattatkṛtakṣaraḥ || 17/21 || kālīmanurayaṃ proktaḥ kālarātriḥ svavairiṇām | yamā pāṭa ṭamā māya māṭa moṭa ṭamo ṭamā || 17/22 || vāmo bhuvi vibhū movā ṭaṭavīstvaṭavī ṭaṭa | yamātmako'yamākhyātaḥ śloko vairivināśanaḥ || 17/23 || likhedaṣṭaviṣāṅgāranimbaniryāsakajjalaiḥ | nigrahākhyamidaṃ yantraṃ kākapakṣeṇa karpaṭe || 17/24 || vibhītavṛkṣe valmīke śmaśāne vā catuṣpathe | dakṣiṇasthe'nile mantrī nikhanedardharātrike || 17/25 || sarvathā śatruretena saptāhānmaraṇaṃ vrajet | nigṛhyate mahārogaiḥ patito vā bhavedayam || 17/26 || śilāyāmiṣṭakāyāṃ vā cakrametat prakalpitam | markaṭīviṣadaṇḍībhiḥ samāliptamadhomukham || 17/27 || yantraṃ rātrau khanettatra bhūmau bhūyo'śubhaṃ vrajet | ūrdhvādho daśarekhābhistiryagrekhāstathā daśa || 17/28 || evamekāśītikoṣṭhakaṃ cakramālikhya pañcamamadhyakoṣṭhe trikoṇe taṃ sādhyaṃ sakarmālikhya caturdikṣu prathamakoṣṭhe madhyasthasādhyakoṣṭhopakoṣṭhādārabhya nirgamakrameṇa dhū/ kṣīṃ śrū/ hrūṃ likhitvā īśānakoṇādārabhya prathamapaṅktau vasukoṣṭheṣu nīlāmokṣakṣamālinī tadadho māmodeta tade vomā tadadho rakṣa tattatkṛtakṣara tadadho hrūṃ ityādi tadadho rakṣa tattatkṛtakṣara tadadho māmo deta tade momā tadadho nīlamokṣakṣamālinī tadadhaḥ kālī māra ramā vāṇī iti likhitvāvāhya īśakoṇādārabhya yamāpāṭaṭamāmāya iti prācyām, māṭa moṭa ṭamo ṭamā dakṣiṇe, vāmo bhuvi vibhūmo vā pratīcyām, ṭaṭavīstvaṭavīṭaṭa ityuttara iti likhitvā vṛttaṃ dattvā tadbāhye vahnipavanābhyāṃ veṣṭayet || 17/29 || iti likheccatuḥ ṣaṣṭipadeṣvaṣṭamīśaniśādikālyādiyamātmakaślokena saṃveṣṭya kṛśānuvāyubījavṛtaṃ yantramidaṃ vidadhyāt || 17/30 || iti śrīpaścimāmnāye phetakāriṇītantre dhūmāvatīsiddhayantrākhyānaṃ nāma saptadaśaḥ paṭalaḥ || aṣṭādaśaḥ paṭalaḥ śrīśiva uvāca bhūtalipyā puṭīkṛtya yo mantraṃ bhajate naraḥ | kramotkramācchatāvṛttyā tasya siddho bhavenmanuḥ || 18/1 || aṅkonmuktaśaśāṅkakoṭisadṛśīmāpīnatuṅgastanīṃ candrārdhāṅkitamastakāṃ madhumadā vyālolanetratrayām | bibhrāṇāmaniśaṃ varaṃ japavaṭīṃ vidyāṃ kapālaṃ karai - rāḍhyāṃ yauvanagarvitāṃ lipitanuṃ vāgīśvarīmāśraye || 18/2 || pañcahrasvāḥ sandhivarṇā vyomerāgnijalaṃ dharā | antyamādyaṃ dvitīyañca caturthaṃ madhyamaṃ kramāt || 18/3 || pañcavarṇākṣarāṇi syurante śvetendubhiḥ saha | eṣā bhūtalipiḥ proktā dvicatvāriṃśadakṣaraiḥ || 18/4 || a i u ṛ ḷ e ai o au ha ya va ra la ṅa ka kha gha ga ña ca cha jha ja ṇa ṭa ṭha ḍha ḍa na ta tha dha da ma pa pha bha ba sa ṣa śa sa ṣa śa ba bha pha pa ma da dha tha ta na ḍa ḍha ṭha ṭa ṇa ja jha cha ca ña ga gha kha ka ṅa la va ra ya ha au o ai e ḷ ṛ u i a | dhyātvā japtvā śatāvṛttyā kramotkramavidhānataḥ | jñānavijñānasampanno bhavet siddho na saṃśayaḥ || 18/5 || krame ādipṛthivyantā vyutkrame sādi āntagāḥ | evaṃ saṃpūjya vidhivad japan bhūtalipiṃ naraḥ || 18/6 || kramotkramācchatāvṛttyā sarvān kāmānavāpnuyāt | anayā saṃpuṭīkṛtya yo'muṃ mantraṃ japennaraḥ || 18/7 || kramotkramācchatāvṛttyā tasya siddho bhavenmanuḥ | pāśāṅkuśapuṭāśaktirvāṇībinduvibhūṣitāḥ || 18/8 || yādyāḥ sapta sakārāntā vyoma satyendusaṃyutam | (ya/ ra/ la/ va/ śa/ ṣa/ sa/) tadante haṃsamantraḥ syāt tato'muṣyapadaṃ bhavet || 18/9 || prāṇā iti vadet paścād iha prāṇāstataḥ param | amuṣya jīva iha ca sthito'muṣyapadaṃ bhavet || 18/10 || sarvendriyāṇyamuṣyānte vāṅmanaścakṣurantataḥ | śrotraghrāṇapade prāṇā ihāgatya sukhaṃ ciram || tiṣṭhantvagnivadhūrante prāṇamantro'yamīritaḥ || 18/11 || amuṣyapadapūrvaṃ tu pāśādyādi prayojayet | prayogeṣu samākhyātaḥ prāṇākarṣī mahāmauḥ || 18/12 || iti śrīphetkāriṇītantre mahātantrarājottame bhūtalipiprāṇapratiṣṭho- padeśakathanaṃ nāma aṣṭādaśaḥ paṭalaḥ || ekonaviṃśaḥ paṭalaḥ śrīśiva uvāca mantrāṇāṃ daśa saṃskārāḥ kathyante siddhidāyinaḥ | jananaṃ jīvanaṃ paścāt tāḍanaṃ bodhanaṃ tathā || 19/1 || athābhiṣeko vimalīkaraṇāpyāyane punaḥ | tarpaṇaṃ dīpanaṃ guptirdaśaitā mantrasaṃskriyāḥ || 19/2 || śodhitāḥ sakalā mantrā bhavanti kila siddhidāḥ | mantrāṇāṃ mātṛkāmadhyāduddhāro jananaṃ smṛtam || 19/3 || praṇavāntaritān kṛtvā mantravarṇān japet sudhīḥ | etajjīvanamityāhurmantratantraviśāradāḥ || 19/4 || mantravarṇān samālikhya tāḍayeccandanāmbhasā | pratyekaṃ vāyunā mantrī tāḍanaṃ tadudāhṛtam || 19/5 || vilikhya mantraṃ taṃ mantrī prasūnaiḥ karavīrajaiḥ | tanmantrākṣarasaṃkhyātairhanyād yatnena bodhanam || 19/6 || svatantroktavidhānena mantrī mantrārṇasaṃkhyayā | aśvatthapallavairmantramabhiṣiñced viśuddhaye || 19/7 || saṃcintya manasā mantrī suṣumnāmūlamadhyataḥ | jyotirmantreṇa vidhivad dahenmantrī malatrayam || 19/8 || mantre malatrayaṃ mantrī vimalīkaraṇaṃ tvidam | tāraṃ vyomāgnimanuyug daṇḍī jyotirmanurmataḥ || 19/9 || 19/(oṃ hraum) kuśodakena japtena pratyarṇaṃ prokṣaṇaṃ manoḥ | tena mantreṇa vidhivad etadāpyāyanaṃ smṛtam | mantreṇa variṇā mantrī tarpaṇaṃ tarpaṇaṃ smṛtam || 19/10 || tāramāyāramāyogo manordīpanamucyate | japyamānasya mantrasya gopanaṃ tvaprakāśanam || 19/11 || saṃskārā daśa saṃproktāḥ sarvatantreṣu gopitāḥ | yān kṛtvā sampradāyena mantrī vāñchitamāpnuyāt || 19/12 || iti mantrāṇāṃ doṣoddhārāya daśavidhasaṃskārāḥ || athātra homadravyāṇāṃ pramāṇamabhidhīyate | karṣamātraṃ ghṛtaṃ home śuktimātraṃ payaḥ smṛtam || 19/14 || uktāni pañcagavyāni samānāni manīṣibhiḥ | tatsamaṃ madhu dugdhañca yavamātramudāhṛtam || 19/15 || dadhi prasṛtimātraṃ syāllājāḥ syurmuṣṭisammitāḥ | pṛthukāstatsamānāḥ syuḥ saktavo'pi tathoditāḥ || 19/16 || guḍaṃ palārdhamānaṃ syāccharkarāpi tathā smṛtā | grāsārdhaṃ carumānaṃ syādikṣuḥ parvāvadhiḥ smṛtaḥ | ekaikaṃ patrapuṣpādi tathā dhūpādi kalpayet || 19/17 || kadalīphalanāraṅgaphalānyekaikaśo viduḥ | mātuluṅgaṃ catuḥkhaṇḍaṃ panasaṃ daśadhā smṛtam || 19/18 || aṣṭadhā nārikelāni khaṇḍitāni vidurbudhāḥ | tridhākṛtaṃ phalaṃ vilvaṃ kapitthaṃ khaṇḍitaṃ dvidhā || 19/19 || urvārukaphalaṃ home coditaṃ khaṇḍitaṃ dvidhā | phalānyanyāni khaṇḍāni samidhaḥ syurdaśāṅgulāḥ || 19/20 || dūrvātrayaṃ samuddiṣṭaṃ guḍūcī catura"gulā | vrīhayo muṣṭimātrāḥ syurmudgā māṣā yavā api || 19/21 || taṇḍulāḥ syustadardhāṃśāḥ kodravā muṣṭisammitāḥ | godhūmā raktakalamā vihitā muṣṭimānataḥ || 19/22 || tilāścullakamātrāḥ syuḥ sarṣapāstatpramāṇakāḥ | śuktipramāṇaṃ lavaṇaṃ marīcānyapi viṃśatiḥ || 19/23 || puraṃ varadamānaṃ syād rāmaṭhaṃ tatsamaṃ smṛtam | candanāgurukarpūrakastūrīkuṅkumāni ca || 19/24 || tintiḍībījamānāni samuddiṣṭāni deśikaiḥ | anukte tu havirdravye tilājyaṃ havirucyate || 19/25 || athātra homadravyāṇāṃ phalaṃ śṛṇu varānane | pālāśairmadhuratrayeṇa kusumaiḥ siktairaśeṣānnaraḥ kāmaṃ campakapāṭalādibakulaiḥ prāpnoti homāttrayam | bāhyaṃ bindudalaiḥ phalairapi tathā sāmrājyamambhoruhair āyuḥ śādbalapallavaiḥ saha guḍaiḥ śāntiṃ sahājyaistilaiḥ || 19/26 || aghoreṇa draviṇaṃ nigadatvaṃ prāpnuyācca siddhārthaiḥ | prītiṃ guḍena patraiḥ putrān saukhyaṃ phalairmanujaḥ || 19/27 || lājaiḥ saubhāgyaṃ dhānyamanyena homāt puṣpaiḥ kādambairyakṣalokādhipatyam | martyaḥ punnāgairebhirvidyādharatvaṃ puṣpairmālatyāḥ siddhagandharvalokān || 19/28 || ākṛṣṭiryakṣiṇīnāṃ trimadhurasahitairarjunaiḥ sarṣapaiḥ syād vaiśyā vaśyā bhaveyurjayaripukusumairkiṃśukaiścāpi homāt | vaśyāḥ syuḥ karṇikārairatha dhariṇasurāḥ kṣatriyāḥ kāśamardai - rvaiśyā nākiṃ kirātairgaṇa iva vaśagāḥ pāṭalābhiśca śūdrāḥ || 19/29 || chāgalāṅgajajāṅgalena homātpararāṣṭraṃ svavaśaṃ bhavedaśeṣam | atha vairibalaṃ parāṅmukhaṃ syānmadhurāktena mahāpalalena vāpi || 19/30 || kaṭutrayanimbapatrakeśaiḥ saguḍairmārapalānvitairniśāsu | kaṭutailavimiśritaiśca homādarayastrimunivāsarānmriyante || 19/31 || lagnajidajaromaharidrākhaṇḍanakhairvihitaḥ kila homaḥ | saptadināt pratipakṣanṛpāṇāṃ stambhanakṛt prabalasya balasya || 19/32 || māṣairmūkatvaṃ kodravairvyādhibādhā ātaṅketiḥ syāt kalāyaistu homāt | unmattasya vṛkṣajābhiḥ samidbhirmṛtyuḥ saptāhāt śālmalīvṛkṣajābhiḥ || 19/33 || kapilāghṛtasaṃyuktairmanuṣyo yavagodhūmatilaiḥ ṣaḍasrakuṇḍe niyataṃ khecaratvameti | hutyā niśicāreṇa samāhitāntarātmā palāśadrumakāṣṭhaiḥ parijvālya havyāśanaṃ candanābhyukṣitairbandhujīvaiḥ || 19/34 || samastāni bhūtāni vaśyāni homādbhaveyuḥ priyaṅguprasūnaiśca tadvat | naro bhakṣyabhojyānnapānāni hutvā parāṃ sampadaṃ prāpnuyādatra loke || 19/35 || vaṭodumbarādyaṅkuraiḥ svāduvargānvitaiḥ | kāmyatāṃ mallikābhiryaśaḥ syāt || 19/36 || tuṣṭirnīlāmbujairhomāt saugandhikairbhavet puṣṭiḥ | kumudairjanavātsalyaṃ putrāḥ mallikusumaiḥ syuḥ || 19/37 || yatkhalu abhīṣṭatamaṃ syād bhūmitale manaso manujānām | tatsakalaṃ madhuratrayahomāt syādacireṇa svaśaktimupetum || 19/38 || ghṛtāhutirdviguṇitaṣoḍaśāṅgulābhirvarātata iha madhyamārdhataḥ | gajāṅgulonnatiradhamā tilodbhavaṃ tathaiva mākṣikamapi pañcagavyayuk || 19/39 || ekaṃ cullakaṃ payaso dadhnastadvadyavāgvāśca | ekaikāpūpanikarapāyasamakṣapramāṇañca || 19/40 || kadalīphalamekaikaṃ mātuluṅganāgaraṅgañca | panasaṃ daśakhaṇḍaṃ guḍakhaṇḍaṃ syātphalaṃ vailvam || 19/41 || karakaṭṭikā guḍakhaṇḍā dalapuṣpaphalānyakhaṇḍāni | ityādikaṃ sarvadravyaṃ hotavyaṃ vidhinā tataḥ | sarvaśāntimavāpnoti nātra kāryā vicāraṇā || 19/42 || oṃ tatsat oṃ śāntiḥ oṃ śāntiḥ | iti phetkāriṇīmahātantre jananādidaśasaṃskārakriyāhomadravya-saṃkhyādikathanaṃ nāmonaviṃśaḥ paṭalaḥ || viṃśaḥ paṭalaḥ śrīśiva uvāca navadhākṛtabhūbhāge nyasenmadhye svarān kramāt | kādivarṇān saptasaṃkhyānīśāne lakṣamityapi || 20/1 || kṣetrādyarṇaṃ traye koṣṭhe dīpasthānaṃ mukhābhidham | hastau kukṣī ca pādau dvau śiṣṭaṃ pucchamudāhṛtam || 20/2 || siddhiścāsye kare'lpāyurudāsatvaṃ tu pārśvayoḥ | duḥkhaṃ caraṇayoḥ pīḍā pucche kūrmatanorjapāt || 20/3 || nāmādyakṣaramārabhya yāvanmantrādyadarśanam | saptaplutaṃ tribhiḥ śiṣṭamṛṇaṃ tyājyaṃ dhanātmakam || 20/4 || mantrādyakṣaramārabhya yāvannāmādidarśanam | tribhiḥ plutaṃ saptaśiṣṭaṃ svagrāhyamīdṛśātmakam || 20/5 || nṛsiṃhārkavarāhāṇāṃ prāsādapraṇavasya ca | sapiṇḍākṣaramantrāṇāṃ arimitraṃ na cārcayet || 20/6 || ekākṣare trikūṭe ca mālāmantre varānane | svapnalabdhe striyā datte mitrāmitraṃ na cārcayet || 20/7 || siddhaḥ sādhyaḥ susiddho'riścaturdhā tatsphuṭaṃ bhavet | dvāraśāre akaḍame jijñāsānnasamantrayoḥ || 20/8 || navaikapañcame siddhaḥ sādhyaḥ ṣaḍdaśayugmake | susiddhastrisaptake rudre dvādaśāṣṭacaturṣvariḥ || 20/9 || catuṣkoṣṭhe svarān varṇānīśānādikramāllikhet | cakre'kathaha ityuktaḥ siddhādau nāmavarṇayoḥ || 20/10 || iti paścimāmnāye phetkāriṇītantre kūrmacakra-ṛṇidhanisiddhasādhyā-khyānādināma viṃśaḥ paṭalaḥ || ekaviṃśaḥ paṭalaḥ śrīśiva uvāca krodhamantraṃ japellakṣaṃ koṭyādityasamaprabham | aṭṭahāsaṃ mahāraudraṃ pratyālīḍhaṃ mahāprabham || 21/1 || dakṣiṇe vajrasaṃyuktaṃ tarjanīṃ vāmapāṇinā | viṣādikrodhavajrāstraṃ krodharājamahāmanum || 21/2 || viṣaṃ hanapadaṃ gṛhya vidhvaṃsayapadaṃ tataḥ | nāśayeti padaṃ coktvā pāśaṃ krodhāstrasaṃyutam || 21/3 || viṣaṃ ca vajrajvālena hanayugmamataḥ param | sarvabhūtān tataḥ kūrcamastrānte bhūtamāraṇam || 21/4 || krodhādhipaṃ vyomavaktraṃ vajrapāṇiṃ surāntakam | kālakalpataruṃ natvā bhūtinīsiddhirucyate || 21/5 || ādyā vibhūṣiṇī devī parā kuṇḍaladhāriṇī | tāriṇī siṃhinī cātho haṃsinī ca tato naṭī || 21/6 || (oṃ hana vidhvaṃsaya nāśaya ā/ hū/ phaṭ) ceṭikā kinnarī proktā bhūtinī tu ratipriyā | krodhāstradvayanāmānte bhūtavīryastrikūrcataḥ || 21/7 || (ā/ hū/ vajra phaṭ) tāralajjādvayādastradvayādeva vibhūṣiṇī | krodhadvayaṃ tu mantro'yaṃ vibhūṣiṇyā udāhṛtaḥ || 21/8 || (oṃ vajrajvālena hana hana sarvabhūtān hū/ phaṭ) kartrī caikakare pare naraśirastuṅgākṛtirbhīṣaṇā dantāntargatamāṃsaśoṇitavasāsaṃyuktabhūtavrajā | kālavyālakarālaśālaviṭapavyālambipṛṣṭhāṅgakā yasyāḥ keśakulākulākhilamahī śailāntamārakṣatu || 21/9 || ekavṛkṣataṭaṃ gatvā yāminyāṃ pravasaṃstryaham | japedaṣṭasahasraṃ tu dhyāyannekāgramānasaḥ || 21/10 || japānte pūjanaṃ nāmnā puro dhūpaṃ nivedya ca | prajapedardharātre tu samāyāti vibhūṣiṇī || 21/11 || candanodakamiśreṇa datte'rghye tuṣyate dhruvam | mātā vā bhaginī bhāryā tuṣṭā bhavati kāmitā || 21/12 || karāmalayituṃ kṛtvā mātā bhūtvā jagattrayam | śatāṣṭaparivārasya dadātyañjanabhūṣaṇam || 21/13 || bhaginī cenmahābhāgā sahasrayojanādapi | dadāti striyamānīya divyaṃ rasarasāyanam || 21/14 || bhāryā cet pṛṣṭhamāropya svargaṃ nayati yacchati | dīnārāṇāṃ sahasraṃ tu rasaṃ caiva rasāyanam || 21/15 || sarvāśāḥ pūrayatyeva sadā devī vibhūṣiṇī | dhruvamāyāstradvayataḥ proktā kuṇḍaladhāriṇī || 21/16 || trikūrcāstraḥ samākhyātaḥ kuṇḍaladhāriṇīmanuḥ | (oṃ oṃ hrī/ hrī/ phaṭ phaṭ kuṇḍaladhāriṇī hū/ hū/ hū/ phaṭ) karṇe kuṇḍaladhāriṇī śaśimukhī vīṇāvatī sammitā śailaśroṇivilambikāñcivitatavyāmugdhalokatrayā | muktāhāravihāriṇī pravilasatprottuṅgakumbhastanī pāyātkuṇḍaladhāriṇī trijagatāmānandasandohabhūḥ || 21/17 || śmaśāne prajaped rātrāvayutaṃ kuṇḍaladhāriṇī | āyāti rudhireṇārghyo deyastuṣṭo dadātyapi || 21/18 || kiṃ kartavyaṃ mayā vatsa māteti bhava sādhakaḥ | pañcaśatavāsarāṇi trailokyamapi dāsyati || 21/19 || krodhadvayāstrayugataḥ sindūrahāriṇīpadam | kūrcatrayāstrasaṃproktaḥ sindūrahāriṇīmanuḥ || 21/20 || (hū/ hū/ phaṭ phaṭ sindūrahāriṇī hū/ hū/ hū/ phaṭ) svarṇālaṅkṛtahāriṇī caladalavyālolaśākhāmbarā sotkaṇṭhīkṛtagātrakalpasubhagā śubhrāṃśukā sasmitā | antaḥsantatakāntikāntamalinā trailokyaśobhāgatā pāyād vallabhamūlarāhulatikā sindūrahāriṇyasau || 21/21 || śūnyadevālayaṃ gatvā japedaṣṭasahasrakam | śīghramāyātyāgatā sā bhāryā bhavati kāmitā || 21/22 || pañcaviṃśatidīnārān vastrālaṅkārabhūṣaṇā | rakṣati dvādaśajanān devī sindūrahāriṇī || 21/23 || lajjādvayāstrayugataḥ siṃhinīti padaṃ tataḥ | krodhabījatrayājjātaḥ kīrtitaḥ siṃhinīmanuḥ || 21/24 || (hrī/ hrī/ phaṭ phaṭ siṃhinī hū/ hū/ hū/ phaṭ) śailāgradrumadurgadanturadarīdurgāntadaityasthitā keśasrastasamastaviśvacaraṇā prabhraṣṭacandrāsanī | yāvattāravidantadhāraṇavanaprakṣubdhasiddhāṅganā seyaṃ pātu samastamastakakulavyālambimālākulā || 21/25 || gatvaikaliṅgaṃ yāminyāṃ prajapedayutaṃ manum | tato hṛṣṭā'tivaradā siṃhinyāyāti pūjitā || 21/26 || kiṃ karomi vadatyevaṃ bhāryā bhavati kāmitā | dīnāraṃ vastrayugalaṃ dadhad rasarasāyanam || 21/27 || tārastrimūrtyastrayugād haṃsinī bhūtinī tataḥ | trikūrcāstraṃ ca kathito haṃsi(nī)manuruttamaḥ || 21/28 || (oṃ oṃ phaṭ phaṭ haṃsinī bhūtinī hū/ hū/ hū/ phaṭ) śubhrāśubhrasarojatulyanayanā nāgā gale lambitā prārabdhadhvanimugdhamādhavavadhūsaṃsevitā sādaram | kiñcit tiryagapāṅgalocanavatī vyāmugdhadīkṣāmukhī muktāyuktavilolahāralatikā śrīhaṃsinī pātu vaḥ || 21/29 || vajrapāṇigṛhaṃ gatvā pratimāṃ śobhanāṃ likhet | hayamāreṇa saṃpūjya japedayutasaṃkhyakam || 21/30 || yāvadardhaniśāṃ devī haṃsinyāyāti niścitam | candanārghyapradānena hṛṣṭā vadati sādhakam || 21/31 || kiṃ te mayādya kartavyaṃ kiṅkarī bhava sādhakaḥ | vastrālaṅkārabhojyādi vyayārthaṃ saṃprayacchati || 21/32 || tadaśeṣavyayābhāvād na dadāti prakupyati | tāraṃ krodhāstrayugato naṭītipadamuddharet || 21/33 || kūrcatrayodastrānto'yaṃ kathito nartakīmanuḥ | (oṃ hū/ hū/ phaṭ phaṭ naṭī hū/ hū/ hū/ phaṭ) śrīśiva uvāca śṛṇu devi pravakṣyāmi coṭikāsādhanottamam | yatprasādaṃ naro labdhvā sarvavāñchitamāpnuyāt || 21/34 || tārācakrādhārayugaṃ naṭītipadamuddharet | kūrcatrayalajjānto'yaṃ kathito nartakīmanuḥ || 21/35 || phullendīvarasundarāmbaramukhīmuttuṅgakumbhastanīṃ khelatkhañjanayugmamīnanayanāmānandadāyismitām | kṣīrāmbhonidhikūlavandivanitāmānīlavāsāsanīṃ candrodyatsunakhādinīṃ maṇikulavyāhārakārottarām || 21/36 || nīcagāmaṅganāṃ gatvā saptāhaṃ japapūjane | kṛtvārkāstamane dhūpaṃ candanena japedapi || 21/37 || kāmabhogapradātrī sā bhāryā bhavati nartakī | suvarṇapalamekaṃ tu vyayārthaṃ tyajya gacchati || 21/38 || dine dine naṭī devī sthāyinī bhavati dhruvam | tārakūrcadvayaṃ cāstradvayaṃ ceṭī tataḥ param || 21/39 || tataḥ krodhadvayaṃ dattvā ceṭīmantrottamo mataḥ | (oṃ hū/ hū/ phaṭ phaṭ ceṭī hū/ hū/) gacchantī mitabhāṣiṇī śaśimukhī bhraṣṭottarīyāmbarā bibhrantī kalaśaṃ sarojamamalaṃ svarṇāntasīmantinī | śrīkhaṇḍādivilepanāmalavapuḥ saurabhyasambhāvitā kiñcid vakrasamācitāpi kabarī pāyācciraṃ ceṭikā || 21/40 || kutrāpi bhīṣaṇasthāne nāmoccāraṇamātrataḥ | dhruvaṃ ceṭi samāgatya ceṭīkarma karotyapi || 21/41 || athavā svagṛhadvāre tryahaṃ rātrau japaṃ caret | āgatya nilayaṃ devī ceṭīkarma karoti sā || 21/42 || tārakūrcāstayugmaṃ tu kāmeśvarībhūtinyataḥ | ante krodhadvayaṃ kāmeśvarīmantra udāhṛtaḥ || 21/43 || (oṃ hū/ phaṭ phaṭ kāmeśvarī bhūtinyai hū/ hū/) kāmaṃ yuddhasamāgatā madhuratā vāsantapuṣpānvitā gāyantī madhurasvarā smitamukhī vīṇāvatī cañcalā | raktāmbhojavilocanā madhumadairyuktā samantādiyaṃ pāyāt puṣpadhanurdharā madhumukhī kāmeśvarī bhūtinī || 21/44 || mātṛsthānaṃ samāgatya kṛtvā māṃsasya bhakṣaṇam | māṃsādīni baliṃ dattvā sahasraṃ saptavāsarān || 21/45 || japenniyatamayāti rudhirārghyaṃ nivedayet | kāmeśvarī bhavettuṣṭā bhāryā bhavati kāmitā || 21/46 || sarvāśāḥ pūrayatyeva rājyaṃ yacchati niścitam | tāraṃ lajjāṃ ca kūrcāstradvayamuktvā ratipriye | krodhadvayastrayuk kāmeśvarītantroktavat kriyā || 21/47 || (oṃ hū/ phaṭ phaṭ ratipriye hū/ hū/ phaṭ) hemaprākāramadhye suraviṭapitale hemapīṭhādhirūḍhā yakṣībālā visarpatparimalakusumodbhāsidhamillabhārā | pīnottuṅgastanāḍhyā kuvalayanayanā raktavarṇā karābhyāṃ bhrāmyad raktotpalābhā sakalasuranatā divyabhūṣāṅgahārā || 21/48 || krodhadvayāstrayugato devīti padamuddharet | ante krodhadvayaṃ gṛhya devīmantramanuttamam || 21/49 || divyakāmikahemābhā kumārī divyarūpiṇī || (hū/ hū/ phaṭ phaṭ devi hū/ hū/) sarvālaṅkārasaṃyuktā bhāryā bhavati kāmitā || 21/50 || rātrau devagṛhaṃ gatvā tatra śayyāṃ prakalpayet | sitavastraṃ candanañca jātīpuṣpaṃ pradāpayet || 21/51 || dhūpañca guggulaṃ kṛtvā sahasraṃ prajapenmanum | japānte niyatāyāti cumbanāliṅganādibhiḥ || 21/52 || kāmitā bhava bhāryeyaṃ satyaṃ devāṅganāyikā | dadātyaṣṭau dinānyante divyaṃ vastrayugaṃ tataḥ || 21/53 || kāmikaṃ bhojanaṃ divyaṃ parivārasya dāsyati | anyacca vaiśravaṇagṛhād dravyamānīya yacchati || 21/54 || etajjaptvā sahasrāṇi japānte sidhyati dhruvam | muhurmuhurjapenmantramityāha krodhabhūpatiḥ || 21/55 || phetkāriṇītantra iyaṃ mayoktā kṛtyā samastāgamasārabhūtā | śatrorvināśāya ghanāya samyak sadbhiḥsadeyaṃ niyataṃ niyojyā || 21/56 || duḥkhāya hi durjanasiṃhā parāghātinī kṛtyā | gaditeṣṭasiddhidātrī mayā tat phetkāriṇītantre || 21/57 || sṛṣṭisthitivināśānāmadvitīyātibhairavī | mahākṛtyā smṛtā nityamaśubhārivināśinī || 21/58 || iti śrīphetkāriṇītantre devīśvarasaṃvāde ceṭikāsādhanaṃ nāma ekaviṃśatitamaḥ paṭalaḥ samāptaḥ || samāptaścāyaṃ granthaḥ ########### END OF FILE #######