#################################################### MUKTABODHA INDOLOGICAL RESEARCH INSTITUTE Use of this material (e-texts) is covered by Creative Commons license BY-NC 4.0 Catalog number: M00303 Uniform title: prāyaścittasamuccaya Main title: prāyaścittasamuccaya Manuscript : NGMCP 5.2402 Reel B 427/2 Description: The subject matter is Shaiva temple architecture and the rites of Linga installation. Notes: Data entered by the staff of Muktabodha under the direction of Mark S. G. Dyczkowski . Revision 0: February 11, 2014 Internet publisher : Muktabodha Indological Research InstituteInternet Publisher Muktabodha Indological Research Institute Publication year : 2014 Publication city : Publication country : United States #################################################### p. 1a) oṃ namaḥ śivāya || maheśvaraṃ namaskṛtyā bhavapāśavināśakaṃ | jñānakriyātmikā devīṃ śaktiṃ ca śivaśīlanīṃ || praṇamya parayā bhaktyā nandiskandavināyakān | śivajñāna praṇenāraṃ bhaktyā ca parameṣṭhinam || atha pāpa viśuddhyarthaṃ prāyaścittaṃ samāsataḥ | vakṣye'hamāgamoddiṣṭaṃ sādhakānāṃ kriyāvatāṃ || samayācārayuktānāṃ sādhakānāntu sarvadā | jāyate vividhā siddhiruttamādhamamadhyamā || anyathā siddhyarte naiva prāyaścittavilaṃghanāt | kṛṣiphalaṃ yathā kṣatre rakṣitavyaṃ gavāditaḥ || rakṣaṇīyaṃ yathā dharmmaṃ catuṇāmapi tatsamaṃ | ācāryyaḥ sādhako vāpi putrakaḥ samayī tathā || etaiśca rakṣaṇīyantu prāyaścittādibhiḥ punaḥ | samayāṃ samayajñasya yaṣṭā yaḥ pūrvvadīkṣitaḥ || putrakaḥ putrakasyāpi sādhakaḥ sādhakasya tu | gurorapi guruḥ proktaḥ samayokṣini darśanāt || prāyaścittaṃ śivenoktaṃ dharmmaṃ ca pariniṣṭhitaṃ | caturbhirapi karttavyamāśrameṣu sthitairgaṇaiḥ || caturṇāmāśramāṇāñca varttanaṃ kathyaviśudha? | samesvalaṃ jaṭīsuṇḍīmuṇḍavibhakṣya bhuk bhuviḥ ||? guro guru kusevyasaḥ saṃyogaḥ satyabhāṣitāṃ | triḥkālatyāyitā'krodhaḥ kṣāntiśca brahmacāriṇaḥ || dānārthanaṃ japohomevi ca tātithi pūjanaṃ | svadārayāpitā paurva gṛhiṇo vṛttiriṣyate || agni kriyāvanevāsaḥ phalamulādi bhakṣaṇaṃ | bhūśayyāni na dhāritvaṃ pratigraha vivarjjitaḥ || sarvvendriya samārodho vṛttireṣāvanāntage | sarvvārambha parityāgovṛkṣamūla parigrahaḥ || śāsane samadāṇāṃ tvam sukha duḥkha virkāritā | p. 1b) sa vāhyā bhyantaraṃṇaiva sa raso? dhyāna niṣṭhatā || priyāpriya parityāgo yativṛttirudāhṛtā | ācāramācarecchaivaṃ śāstroktaṃ purubhāṣitaṃ || anyathā patanaṃ proktaṃ samayācāra laṃghanāt | samayāṃśca pravakṣyāmi devadevena bhāsitān || gurorājñāṃ sadākuryāt karmaṇā manasāgirā | tatsamīpe svayanneva nindāṃ kuryyānna? tasya vai || bhāsyaṃ gitaṃ tathā nṛtyaṃ śṛṅgārañca vivarjjayet | * * *? vīkṣayedrāmāṃ kumārīṃ pūjayet sadā || parihāso na karttavyo guru devāgni ya? sannidhau | viṇmūtraṣṭhī ca nāhīnidambhāncatra vivarjjayet ||? abhyaṅgodvarttanaṃ patrai kṣurakarmma ca varjjayet | mantrācāraratānāntu nindāṃ naiva tu kārayet || cittotmādaṃ pramādaṃ ca kāma krodhau ca sāhasaṃ | vicikitsāṃ pare vairaṃ kusaṅgañjihyatāṃ nabhā? || udvegamanutsāhaṃ ca nāstikatvañca saṃbhamaṃ? | daulyaṃ dāryaṃ tathā bhrāṃnti lokayātrāñca varjjayet || nirbhayatvaṃ tathā yasyaṃ sarvvasādhanaṃ karmma su | na nindyāt kāraṇe devaṃ na ca vākyaṃ tadudbhavam || anyeṣāñca nayaiśūnyaṃ liṅgaṃ chāyādi laṃyanaṃ | ṛtu mṛtyā ca yat spṛṣṭaṃ pakvamanvādi varjjayet || nirmmājyaṃ devadevasya vāśrīyātrāvagāhayet |? devadravyaṃ gurordravyaṃ na cānyatyupa yojayet ||? upekṣā parihāreṇa rakṣitavyaṃ prayatnataḥ | gurudevāni kāryyāṇi viśuddhānyapi kārayet || nārthayet tatphalaṃ prājñe nānārambhe kriyāsu ca | śaṅkaro nārccito yāvat tāvat karmma na kārayet || śivavacchiva bhaktāstu draṣṭavyaḥ śivakāṃkṣibhiḥ | bhayadāridryarāgebhyo rakṣitavyāstu sarvvadā || svatikāyādvahirvāyātyamatvāyaḥ kathaṃcana | p. 2) ṇot clear p. 3a) rudra bhaktāvateṣāntu bhojya mantraṃ prakīrttitaṃ | chavi vāśramiṇau bhojyau brahmacārī gṛhītathā || abhojya mantryayorantaṃ tathā daivānyaliṅgināṃ | japaḥ sarvatra sarveṣāṃ sahasramuvitātmanāṃ || kaṇḍamātre jalekāryya saṃyamyendriyavāhinīṃ | evaṃ bhavati śuddhistu gurorddha yatra nādibhiḥ || iti prakare pārameśvare mahātantre sāmānyaprakaraṇeśrotvātra paṭalaḥ || parameśvara uvāca || sadyojātaṃ gavāṃ madhye vāmadevaṃ śivālaye | pramaśāne bahurūpantu vaktramagni trayālaye || kedaśānaṃ parvatāye tu prāyaścitta yetsadā | * * * ? brāhmaṇaṃ hatyā sadyojātaṃ japedbudhaḥ || su*?ma kāmataḥ paṃtvā vāmaṃ devaṃ samabhyaset | suvarṇaṃ corayitvāsu bahurūpaṃ japedbudhaḥ || gurvaṅga nāgamaṅgatvā pramādātpuruṣaṃ japet | etaiścaturbhiḥ puruṣaiḥ patitaiḥ sahasaṃgamāt || * * * * * * * *(?) sahasraṃ lakṣameva ca | prakā *? kāmataścaiva lakṣantu parivarttayet || brahma mato rahasyeva sahasrantu japedbudhaḥ | reto **? purīṣāṇānutsarge atra bhakṣaṇe || vāmadeva śataṃ japtvā tasmātpāpāt pramucyate | aṇḍajaṃ voṇḍajaṃ vasthaṃ yatkarmaṇe mataṃ tathā || carmmataṃ tu pṛhītvā tu sadyojātaṃ japedbudhaḥ | ghṛtaṃ kṣīraṃ dadhi madhu tailaṃ lavaṇameya ca || khaṇḍaṃ guḍaṃ śarkaraṃ gṛhītvā samabhyaset | raupyaṃ vaivahiraṇa pañcagṛhītvā maṇimauktikaṃ || vakturūpaṃ japeddhīnāt * * * ? dhenu meva ca | * * * *(?) gṛhītvā tu hayamaścataraṃ gataṃ || japettatpuruṣaṃ siddhāt gṛhītvā striya meva ca | p. 3b) ṇot clear p. 4a) * * * * *? jānīyāḥ śivo ravi viśodhināḥ | vimuktāḥ sarvapāpebhyaḥ śivajñānadharāśca ye | lokasaṃvṛtirakṣārthaṃ prāyaścittaṃ prakīrttitaṃ || iti puṣkare pārameśvare mahātantre sāmānyapuraṇe prāyaścittapaṭalaḥ || 3 || brahmovāca || gomadhyamiti kiṃ proktaṃ kiñca proktaṃ śivālayaṃ | śmaśānaṃ ki smṛtaṃ deva agnihotra gṛhaṃ ca kiṃ || kiṃ parvatāgraṃ deveśa vaktumarhasi tatvataḥ | parameśvara uvāca || gomadhyaṃ goṣṭhamibhyāturgo sahasreṇa saṃmitaṃ | nāsahasrādadho goṣṭhaṃ brahman sāmānyamucyate || gomadhyaṃ maṇḍalaṃ proktaṃ saurabheya trayaṃ smṛtaṃ | tathā cā ṛṣabhaṃ caiva dhenumaṇḍalameva ca || surabhyo yatra pūjyante ekādaśa savatsakāḥ | aṣṭau dikṣa sthitā brahman strisro maṇḍalamadhyamāḥ || nāsāṃ madhye ca vṛṣabhaḥ svayameva vyavasthitaḥ | devyaḥ kāmaduhāvasthā surebhyastatyadātmikāḥ || maṇḍalaṃ cāṣṭahastantu navadhā daśadhā bhavet | caturasraṃ caturdvāraṃ caturvvarṇaṃ manoramaṃ || japānte yatra tatvajñāḥ sadyojātavidhisthitaiḥ | vāñchadbhirmahavibhūtiṃ muktiṃ vāpya nivarttikāṃ || iti puṣkarapārameśvaramahātantre sāmānyaprakaraṇe gomadhyagāthā *? || 4 || śrīpuṣkarapārameśvare pañcamanyavidhānaṃ | sadyojātena gomūtraṃ vāmadevena gomayaṃ || kṣīrantu bahurūpeṇa dadhi tatpuruṣeṇa tu | īśānena ghṛtaṃ grāhyaṃ gāyatryā tu kuśodakaṃ || tataḥ sarvātmadevena ekasthamapi mantrayet | p. 4b) oṃkāmantrahe svāhā || oṃ jagadyoni svāhā || vaiṣṇavī uttarasyāṃ || oṃ amoghamātre svāhā || vṛṣabhastayormadhye || oṃ jagadhṛdaye svāhā aindrī prācyāṃ || oṃ jagaddhite svāhā || āgneyāṃ āgneyyāṃ || oṃ amṛte svāhā yāmī dakṣiṇasyāṃ || oṃ namo mālinaṃ svāhā || nai-ṛtī nai-ṛtyāṃ || oṃ jagaddhenu svāhā || vāruṇī paścīmāyāṃ || oṃ śiva śakti svāhā ||| vāyavī vāyavyāṃ || oṃ sarvalokasaṃjīvani svāhā || kauverī uttarasyāṃ || oṃ varade svāhā || aiśānī aiśānyāṃ || oṃ sarvatejasaṃhāriṇi sarvāmṛtasaṃhāriṇi svāhā || raudrī vṛṣabhasthā sravaḥ || oṃ śrava śrava gala gala dulu dulu amṛtaṃ bhavatu svāhā || sarvāsāṃ vatsakāḥ || iti dhenumaṇḍalamantrakośaḥ || parameśvara uvāca || sāmānyavācakaṃ brahma aikaliṅgaṃ śivālayaṃ | maṇḍaṃ tu viśeṣeṇa śivālayamudāhṛtaṃ || yujyante yatra vidhivacchivāḥ sṛṣṭipuraḥsurā | eka eva sthito madhye vyomavyāpī mahāśivaḥ || tasya sṛṣṭi śivaḥ pārśve ikṣiṇe samavasthitaḥ | vāme sthiti śivaścaiva karṇikāyāṃ śivāsane || īśāne tasya digbhāge saṃhārākhyaḥ śivaḥ sthitaḥ | anugrahaśiva prācyāṃ saumyāyāṃ muktidaḥ śivaḥ || muktimūrttiśivāḥ sthāpyā dikṣu śeṣāsvanukramāt | vyomavyāpi yadāvastho vijñeyastu mahāśivaḥ || bhavayuṣmapadāvastho jñeyaḥ sṛṣṭi śivo ca tu | sadā sthiti śivaścaiva bhavodbhavapadasthitaḥ || oṃ muñca muñca padāvasthaḥ saṃhārākhyaḥ śivaḥ smṛtaḥ | p. 5a) śivādi sarvadāntaśca vijñeyo bhūmidaḥ śivaḥ || tatvādi śivaparyantaḥ prathamo muktidaḥ śivaḥ | śivānto na hi yuṣmādi dvitīyo muktidaḥ śivaḥ || namaskārayugādistha praṇavāntastṛtīyakaḥ | muktimūrtti sivājñye netrayaḥ saṃparikīrttitāḥ || maṇḍalaṃ kalpanīyantu pūrvavaccaturasrakaṃ | sūtramānavidhānena pūrvaṃ vāpi manoramaṃ || iti puṣkarapārameśvaramahāmantre sāmānyaprakaraṇe śivālayamaṇḍalaṃ || oṃ vyomavyāpine namaḥ || mahāśivaḥ || oṃ bhavabhave namaḥ || sṛṣṭiśivaḥ || oṃ bhavodbhave namaḥ || sthitiśivaḥ || oṃ muñca muñca namaḥ || saṃhāraśivaḥ || oṃ sarvabhūtasukhaprade namaḥ || anugrahaśivaḥ || oṃ namaḥ śivāyaḥ || oṃ namo namaḥ śivāya namo namaḥ || muktiśivaḥ || oṃ prathamanamaḥ || tirobhāvaśivaḥ || oṃ sarvasarvade namaḥ || bhūtidaḥ śivaḥ || oṃ namaḥ śivāya || nama prathamo muktimūrttiśivaḥ || oṃ namo namaḥ śivāya namaḥ || dvitīyo mūrttiśivaḥ || oṃ namo namaḥ || tṛtīyo muktimūrttiśivaḥ || iti śivālayamaṇḍalamantrakośaḥ || parameśvara uvāca || śmaśānaṃ yatra dṛśyat te janmajīvavivarjjitāḥ | nāsahasrādhas (?) tasmāt karavīrādikañca yat || samānyavācakamidam viśeṣamaṇḍalaṃ ca yat | vadguru puspa tu deyo yorājyai rūpapaścimaiḥ || aghoraḥ prathamastatra dvitīyo ghora ucyate | ghoraghorastarañcaiva sarvarudrastathaiva ca || śmaśānamaṇḍalaṃ syaite catvārastu śivāḥ smṛtāḥ | p. 5b) aghoraḥ padmamadhyasthaḥ prācyāṃ ghoraḥ pratisthitaḥ || ghoraghorataro yāmyāṃ sarvo varuṇadiksthitaḥ | rudrastathottarāśāstho maṇḍale parikalpate || catuḥ pretaśirorūḍhāḥ sarvve pūjyā yathoditāḥ | iti śmaśānamaṇḍalaṃ || oṃ aghorebhyo namaḥ || maṇḍalamadhye || oṃ aghorebhyo namaḥ || prācyāṃ || oṃ ghoraghoratarebhyaśca namaḥ || yāmyāṃ || oṃ sarvataḥ sarvasarvebhyo namaḥ || vāruṇyāṃ || oṃ namaste rūparūpebhyo namaḥ || udīcyāṃ || iti śmaśāna maṇḍala mantrakośaḥ || agnihotra gṛhambrahman hūyante yatra vahnayaḥ | na sahasrāśvaścaiva tasmāt sāmānyavācake || agnihotragṛhe brahman viśeṣe maṇḍalaṃ smṛtaṃ | tribhiḥ padaistu devasya taddhi tatpuruṣasya tu || haranetratrayākāro viśeṣastu prakīrttitaḥ | yatra tadgārhapatyognirdevastatpuruṣa sthitaḥ || āhavāgnirmahādevo rudrasyā dakṣiṇālayaḥ | paścime puruṣo devo mahādeva purāsthitaḥ || rudrastu dakṣiṇe bhāge maṇḍale parikīrttitaḥ | pūjyate sapta deveśaḥ puruṣo bhuktimuktidaḥ || ityagni hotra maṇḍalaṃ || oṃ tatpuruṣāya vidmahe namaḥ || pramārhapatyaḥ || oṃ mahādevāya dhīmahe namaḥ || āhavanīyaḥ || oṃ tatro rudra pracadayāt namaḥ || dakṣiṇāgniḥ || ityagnihotra maṇḍale masraḥ || parameśvara uvāca || parvatāgrantu śikharaṃ sāmānyaṃ parikīrttitaṃ | tadvarṣa parvatānāṃ syāt kulāḍīṇāṃ ca kīrttitaṃ || viśeṣamaṇḍalamidaṃ parvatāgramiti sthitaṃ | merustu varṣaśailānāt pradhānaḥ parīkīrttitaḥ || vindhyaścaiva kulādrīṇāmīśānantā prabhāvadi | p. 6a) parvatyarthavaśāt saṃjñā yā tryavarṇapadātmikā || vānyānyasya tu pūrvāṇi catvāryuktāni śāsane | sa śaśivākhyaṃ yad vācyaṃ tadagraṃ parikīrttitaṃ || tanmadhye yavīyantu catuḥ parvatāgrasaṃsthitaṃ | īśānaṃ pūrva(?)ntibhyaṃ pūrvaparvāṇi saṃsthitaṃ || īśvaraṃ dakṣiṇe caiva paścime brahmaṇocitaṃ | uttare parvaṇi śivaṃ maṇḍale parikīrttitaṃ || iti puṣkaraparameśvaramahātantre sāmānyaprakaraṇe parvatāgrapaṭalaḥ || 6 || ukte deve samutpannai vidhivat sāyamācaret | ghṛtaṃ cānaṃmikāṅgatyā prāsayed gavyamātmavat || vāmadevasya sujayaṃ kūrvvī vāṣṭaśatambudhaḥ | parasyocchiṣṭamaṃ sparśastulyatā(?) te pramādataḥ || upasyuśaiva (?) buddhiṃ syāt svajātīśasya kīrttitā | brāhmaṇastu sukhodbhūtastatrāṃgaṃ pūrakṣatmakaṃ (?) || vāhubhyāṃ kṣatriyo jāto * * *? śañca tatsmṛtaṃ | urubhyāṃ vaiśya utpanno vāmasyāṅgañca tadviduḥ || padbhyāṃ śūdraḥ samutpannaḥ yadyaścā muñca tatsmṛtaṃ | jātīnāyīśvarā hyeyaṃ brahmamanyaḥ pratiṣṭhitāḥ || * * * * * *? sparśādahorātra * * *? tu | ekasthau tatra japtavyau jātiśau bhuvi jātakā | ekāhaṃ kṣatrisaṃsparśād vaiśya sparśātmahaṃ japet || * * * * * * * * * * * *##? ekāhaṃ vaiśya * * * * *? sparśādyahaṃ japet || kṣatriyo vaiśya evāhe śūdrasparśād viśuddhyati | bāhyavarṇasya saṃsparśāt sarvaṃ * * * *? rṇināṃ || maṃḍalasthaṃ śivaṃ gṛhya jātyaṅgārasya karmmaṇā | svajātaṃ śivacoddhāraḥ tvatpratīrthet? prakīrttitaḥ || p. 6b) svāhāntena ca vikṣepa utkṣepaḥ * * (?) tena tu | evaṃ jāti samuccāraṃ kṛtvā tāndīkṣayed guruḥ || vāhyavarṇasya saṃsparśādevaṃ śuddhiḥ prajāpate | dīkṣā kalpa? guroścaiva jātyuddharaṇa(?) pūrvakaṃ || paṭākṣe tu guroḥ kāryaṃ svayameva vijānatā | varṇantraya nidhantopi brāhmaṇāḥ śiva dīkṣite || dīkṣāvāntulya varṇānāmantravadyādaśaṅkitaḥ | * * * * * * * * * (?) varṇā kṣatriyādayaḥ || teṣāmantrampariharanyāya? * * (?) bhavedvijaḥ | āmantrito na bhuktantaṃ yasya varṇasyaṃ vai dvija || tajjaptvāśau japtaikatra viśudhyati * * * * (?) | aviśvaṃ bhedanaśca * * * * svayamabhavā | caturasraṃ caturdvaraṃ caturhastaṃ sudūrlabha || catuḥ patreṇa padmena jātiśasya tu * *? maṃ | daśāvaḥ karṇikā madhye pūrvaṃ tatpuru * *? la || dakṣiṇe vahurūpaśca * *? deva * *? ntare | sadyojātaḥ paścime tu mardhajātīśvaraṃ smṛtaḥ || * * nīyamidaṃ samyagīśānasya tu maṇḍalaṃ | puruṣaḥ karṇikā madhye īśānaḥ prāgdasesthitaḥ || śeṣā yathāsthitā eva viprajātīśamaṇḍale | aghoraḥ karṇika madhyeīśāno dakṣiṇe dale || śevāścaiva? yathāsaṃsthā kṣetre jātīśamaṇḍale | kamale karṇikā madhye īśānaścontara dale || śeṣāścaiva yathāvasthāṃ vaiśya jātīśamaṇḍale | sadyojātaḥ karṇikāyāmiśānaḥ paścime dale || śeṣā yathā sthitāścānye śūdra jātīśa maṇḍale | p. 7a) mantriṇānta na bhoktavyamanyeṣāṃ liṅgināmihaṃ | bhutkānurodhājjaptavyaṃśataliṅgeśvaro manuṃ || īśvaro bahuṃrūpaśca parivājaka liṅgināṃ | tathā pāśupatānāñca vaktro vai mava liṅgi vāṃ || pramāṇāliṅgināṃ caiva sadyastrāpasu liṅgināṃ | śveta rakta padānāñca vāmadevaḥ prabhuḥ smṛtaḥ || anyeṣāṃ liṅgināñcaiva tathā ca gṛhaṃ liṅgināṃ | kapāsya? liṅgino ye tu abhojyāso? prakīrttitā || teṣāṃ pramādato bhuktvā punardīkṣāntu kārayet | liṅgoddhāraṃ tataḥ kṛtvā kuryād dīkṣāṃ svayaṃ budhaḥ || yo yasyaiva tu liṅgasya īśvaraḥ parikīrttitaḥ | tena liṅgaḥ samuddhāro nikṣeyokṣaya? karmmaṇā || jātiśvarasyaraya yadyasya? maṇḍalaṃ parikīrttitaṃ | tadeya maṇḍalaṃ kuryāt mantrī? liṅgeśvarasya tu || āsanaṃ nyāsa mātrantu khyātaṃ jātīśa maṇḍale | āsanasya vahirnyāsaḥ procyate tasya bādhanā || antarnyāsopya bhedena prokto bhedāntu kathyate | brahmabhiśca tathāścaiva antarnyāso vyavasthite || bahirmūrttidharainyāsaḥ sarvevāntu yathoditeḥ | svaiḥ svairmūrttidharaiḥ kāryo madhyeṅge brahmabhistathā || īśānaḥ śirasaḥ sarve sarve tatpuruṣo namaḥ | atho? hṛdayā sarve vāmaguhya prakīrttitāḥ || ajātamūrtayaḥ sarve brahma mantrāḥ prakīrttitāḥ | upa brahmāṇi sarveṣāṃ brahmāṇi yadi kalpayet || śivavacco pracārantu kāryatavā? vāhanādikaḥ | pūjāvasānaṃ sarveṣāṃ sadyojātādibhiḥ kramāt || śaivasvāntaṃ na bhoktavyamavijñāya tu gocaraṃ | śaivāṅgaṃ nāmamevāntu śuddha śaivāstu te smṛtāḥ p. 7b) ṇot clear p. 8a) vāariṇā śuddhi māyāti bhikṣāpātrantu pārthivā | viśuddhyatyaya sā pṛṣṭaṃ dāravaṃ vāri śodhayāt || śaṃkhasya bhukterbhāṇḍasya kṣālanaṃ mathitena tu | godhūmasya tu ṣeścaiva kāryamudyarṣaṇantataḥ || śuddhiḥ kṣariṇavastrāṇāṃ variṇā parikīrttitā | vairavañcarmmaṇāṃ śuddhi vaidavyānāṃ tathaiva ca || bhaktavyañjana bhāṇḍānāṃ śuddhiṃ śalila śaucanāt | nityaṃ codaphabhāṇḍānāṃ parāgni karaṇāntathā || pātraṃ kīṭāmbumājjārairāsīdantu? viśuddhyati | saptaśaḥ sthaḥ pariśuddhyā paryagni karaṇādapi || śvakharoṣṭrādibhirdyānamavalīḍhañca saṃtyajet | gorūpāghmatakaṃ pātraṃ saṃparityājyameva hi || nakūlaikhajīḍhantu yatpātraṃ ghrānameva ca | saptaśaśvādbhirmiktamagnināśuddhimeva hi || praṇītādārca pūrvāṇi śuddhirnyayāni bhāṇḍavat | prabhūta mantraṃ kākādyirjuṣṭaṃ tanmātra varjjanāt || ucchiṣṭasya tu saṃsparśādannadoṣaṃ vidhāya tu | ācasyānnādikaṃ prokṣya śuddhaṃ pariviśet purāḥ || niścānāṃ rukṣaṇācchaddhiḥ sa sepātāmaneyagaḥ? | matvāpanayanānmuddhnirdurgandhīnāṃ? prakīrttitā || āsanaṃ na yaṃ naṃ yānaṃ śuddhimeti mṛdaṃbhasā | striyaśca sarvataḥ śuddhāḥ śakuniḥ phalapātanāt || vāṇī śuddhyati matyena nadīvegena śuddhyati | rajasā vitra savoduṣṭāmanodoghyānnivarttanāt || yathoditena śaucena sarvametadviśuddhyati | iti puṣkare pārameśvare mahātantre sāmānyaprakaraṇe bhojanottaraphalaṃ || 7 || parameśvara uvāca || brahman bhojana pātrāṇāṃ śuddhiṃ śṛṇu samāsataḥ | p. 8b) dravyāṇāñca tathānyeṣāmvidhisthānāṃ tu mantriṇāṃ || sarveṣāmapi yātrāṇāmaupasānāñca śaucanaṃ | aviruddhañca yatkiñcid vista? sa virodhataḥ || nirmmālyaṃ sadyaḥ saṃspṛṣṭaṃḥ tyāgāt saṃśuddhimeva hi | amedhyā pahatānāntu śuddhirutyāgādudāhṛtā || retomūtra purīṣāṇā mupādyātās parityajet | śoṣmaṇo pahataṃ yacca siktantiḥ mehatena tu || raktapūyavasarpiśca tyāgataḥ śuddhiriṣyate | agre saṃskārataḥ śuddhirmyantrājyāhuti yogataḥ || triḥparisthata vastreṇa śuddhirbhavati cāmbhasāṃ | caitravadravyaṃ jātīnāṃ śuddhiḥ śāstre prabhāṣitā || tatkṣaṇādvahanātsekāt smaryanāsepatād bhuvaḥ | āgarāḥ śucayaḥ sarve sarvabhṛtya gataṃ śuciḥ || aduṣṭametamikṣiptayaccavācā praśasyate | viśuddhamaviśodhyantu proktānu kramaśeṣataḥ || nivedanā tu devāya gurave ca prayatnataḥ || iti puṣkarapārameśvaramahātantre sāmānyaprakaraṇe pātraśuddhipaṭalaṃ || 8 || hūyamānoyyaghoreṇa sarvakārye ca pāvakaḥ | tadā pāpātmako doṣo yajamānasamudbhavaḥ || brahmahatyādikaṃ pāpaṃ sadyojātena nāśayet | surāpānakṛtaṃ vāmaḥ praṇāśayati pātakaṃ || suvarṇasteyajaṃ pāpaṃ bahurūpapramārjjayet | gurvaṅganāgamatpāpaṃ puruṣonirddahet kṣaṇam || samasta vyasta samparkāt sambhavaṃ pātakammahat | sadā ājyasya homena tadīśet sapramārjjanaṃ || janbhon kuṣṭī ca kāsādi hanet kuryyād guroḥ sadā | pramodāhanyathā kṛtvā vāmadevaśataṃ japet || niḥsahanena tu karosi prasaṅgantu vāriṇā | p. 9a) sau"cayecca mṛdāṃ caiva sakṛttiścā dharottamaṃ || amedhyo pahataṃ dehaṃ mṛdbhiḥ śuddhyati saptabhiḥ | uttamāṅgo padyāne ca vāriṇā snāna mācaret || śvaprabhṛtānāmuvikte pātkākādīnāñca pakṣiṇāṃ | mṛdā kṛtvānu tacchaumcamadhama"gi viśudhyati || uttamāṅge tu sarvatra snānameva hi vāriṇā | prāyaścitta japaṃ kuryyā gāyatryāṣṭa śataṃ budhaḥ || ucchiṣṭasya tu vikṣepāt kṛta śauco yathāvidhiḥ | snātvā śuddhiṃ samāyaviśriyādaśaguṇācchatāt || mūtroccāra kṛte mantrī vāruṇaṃ snānamācaret | bhasmasnānaṃ yadvā kuryyāt mantrasnānaṃ gṛhī sadā || divākara karairyuktaṃ divāsnānaṃ praśasyate | apraśastañca tadrātraurāhoranyatra varjjayet || akṣamālā karādabhraṣṭo kṣālayed gandhavāriṇā | gāyatryā tu śataṃ jāpyaṃ vidhisthaḥ kārayet sadā || sahasramantrajasyarṇātsūtrakṣede bhavet tathā | jīryāsūtrasyamaṃcchede gāyatryaṣṭa śataṃ japet || pramāṇā śloṣaṇāsiktāṃ yantriniḥ siṃhanena vā | amedhya bhūgaṇā vāpi akṣamālāṃ parityajet || adīkṣite nākṣamālā naspraṣṭavyā kadācanaḥ | tathānya mantriṇāñcaiva prāyaścittaṃ śataṃ śriye || anyamantra japācchudbhiḥ punaḥ saṃskārakarmmaṇā | atyanto pahatāyāntu śuddhistyāgāt prakīrttitā || iti puṣkarapārameśvare mahātantre sāmānyaprakararaṇe prāyaścittapaṭalaṃ || 9 || athavāya sruve sūtra saṅgrahe prāyaścittaṃ likhitaṃ | athācārya vrataṃ śreṣṭaṃ caredācārya eva hi || sadyādi śaktiparyantāmabhyasenmantrasaṃhitāṃ | p. 9b) pakṣatrayamadhaḥśāyī naktāśīyarubhustadā || mauniśriṣavaṇastrāyī dvandvādudvighnasaṃyamī | śuklāmbaladharo nityaṃ śuklamālyānulepanaḥ || yogayaptākṣaṃ suntrī ca muñjājina pavitradhṛk | homaṃ pratidinaṃ kuryyājjapānte śaktitaḥ kramāt || ghṛtena vāghṛtāktairvāstilairkṣīreṇataṇḍulaiḥ | vrīhibhirvāsābhidbhirvādadhnā cāpi yavestathā || śrīphalairvilva patrairvā puṣpairvā yajñikeḥ śubhaiḥ | tato vrata samāptau tu pūrvoktaṃ manḍalaṃ japet || vratagrahaṇa kāme ca deśikaḥ sādhakastrayā | abhiṣiṃcyātmanā camananta vijaye tataḥ || carenmantra vrataṃ sadhvīmādhyamantroktavartmanā | pāriyātre mahendre vāmasve vāyalaye? tathā || **? deva gurauvāyi vindhye vā śaktimatyapi | gaṅgātaṭe samudre vā śrīśaile ṛkṣaparvate || bhartudenisragāyāmvāyodadhīmaṃ mataḥ svayaṃ | puṣpapatra phalopetasmutkuśopacinaṃ śubhaṃ || prācyodakaṃ samitsthītantriḥ śabdaṃ sthānamāśrayet | tasmisthitaṃ prasannātmā kāyaśuddhi samācaret || kṛccha cāndrāyaṇadhirvāśākāyairvā pracoditaḥ | prāṇavṛtti nirodhena praṇavantu samabhyaset || sahasrāṇāṃ śavaṃ pūrṇaṃ ṣaṇmāsāt kṛta niścayaḥ | śuddhakāyaḥ sunakṣatre nimittoya nivedine || saṃpūjya devadeveśaṅkuryyālliṅgaparigrahaṃ | sthāpitaṃ ṛṣibhiḥ pūrvaṃ sarvavakṣaṇa vakṣitaṃ || āśrayet siddhidaṃ siddhaṃ svayaṃ vā parikalpitaṃ | kīmitaṃ varjjayed vidvāṃ skanda vi*?ndramātṛbhiḥ || uparyuparisiṅgañca mukhasiddhaṃ tathaiva ca | p. 10a) athavā lakṣaṇairyaktaṃ sthaṇḍilamparikalpayet || sthaṇḍilevi? hi mantrāṇāṃ siddhirā prayartante | śreṣṭaṃ paścānmukhaṃ liṅgaṃ mahovātprāṅmukhaṃ smṛtaṃ || vāmyakauveravaktu tu vasiddhā vicyate budhaiḥ | parigṛhyekṣitaṃ liṅgaṃ liṅga kṛtvoditaṃ śubhaṃ || pūjayet satataṃ mantrāṃ tvādehaśayyāścataṃ | geyavudbūda sāmānyaṃ divyaiśvaryavivarjitaṃ || * * * * * * * * * * * * * * * * |? * * * * * * * * * * * * * * * * ||? * * * * * * * * * * * * * * * * |? * * * * * * * * * * * * * * * * ||? * * * * * * * * * * * * * * * * |? * * * * * * * * * * * * * * * * ||? * * * * * * * * * * * * * * * * |? * * * * * * * * * * * * * * * * ||? * * * * * * * * * * * * * * * * |? * * * * * * * * * * * * * * * * ||? * * * * * * * * * * * * * * * * |? * * * * * * * * * * * * * * * * ||? * * * * * * * * * * * * * * * * |? * * * * * * * * * * * * * * * * ||? * * * * * * * * * * * * * * * * |? * * * * * * * * * * * * * * * * ||? * * * * * * * * * * * * * * * * |? * * * * * * * * * * * * * * * * ||? * * * * * * * * * * * * * * * * |? * * * * * * * * * * * * * * * * ||? * * * * * * * * * * * * * * * * |? * * * * * * * * * * * * * * * * ||? p. 10b) ṇot clear p. 11a) etadeva vrataṃ kuryāntriguṇake valaṃsudhī | jñānino na ca yāgena pada śuddhyā ca śuddhyati || itareṣāṃ su sarveṣāṃ samayā nāmvyati kramet | japedekādaṇātmāna samanyo yoṣitasvyahaṃ || kṛtvā kṛcchu manondorghā gatipiṇḍa vrataṃ caret | mahā pātakināñcaiva buddhyati kramamādiśet || sarveṣāmeva pāpānāṃ parāniṣkṛti rucyate | ekādaśātmano vyasno samasto vā vidhau japaḥ || ācāryoktaṃ vacastathyaṃ kuryāt tadavicāritaṃ || tasmāt sarva mavāpnoti paraloke hitaṃ phalaṃ | sakṛjjāpāt samārabhyaḥ śivasyaikā daśātmanaḥ || yakṣaṃ yāvat parāniṣṭhā proktā pāpakṛtāmiha | tasmād vyatikramaṃ jñātvā prāyaścittaṃ caredbudhaḥ || mantra sit*? dhogārthalokasaṃvṛti sā vrataḥ | nityaṃ saṃdhyā mupāśīta lope copavased divaṃ || nirujaḥ sarujaścānte sadyojāta śataṃ japet | deśikaścāhnikacchede triguṇaṃ śataye vahi || kṛtvāsvātmakaṇe cānye prāguktañca śivaṃ japet | bahu daivaśike bhraṃśe ṣaḍguṇaṃ yadudīritaṃ || homaḥ sāhakṣiko vāmyādbrahmabhiḥ śatikopi vā | upavāsasvathā snānaṃ pañcagavyāsanaṃ japaḥ || homaścaivamalaṃ hanti sarvaśaṃkarajaṃ nṛṇāṃ | iti svāyaṃbhuve sūtrayaṃ grahe prāyaścittapaṭalaṃ || 10 || śivadharmmottare prāyaścittaṃ likhyate | athavāpa viśuddhyarthaṃ prāyaścittaṃ samācaret || kṛtvā śaucaṃ tathā snānaṃ śivāgni gurupūjanaṃ || p. 11b) utthāya paścime yāme pragṛhīva kamaṇḍaluḥ | dhautapāduka sā kramya sūtraṃ kūryād yathāgamaḥ || dakṣo vinītastatvatoja sadā na vidhānavit | sahāyaḥ śauca kāryeṣu tadabhāve kamaṇḍaluḥ || vācaṃ niyamyayatnenaṣṭhī ca notkāśa varjjitaḥ | siraḥ prāvṛtya kurvīta antarddhāya tṛṇairmahīṃ || divā saṃdhyāsu karṇastho brahmasūtrat pradaṅmukhaḥ | kuryān sutra purīṣañca rātrī ceddakṣiṇāmukhaḥ || mārjjanaṃ vāmahaste ca vīraṇādye syājñikaiḥ | na virāmūtraṃtirīkṣe? tacchāyāmātmana eva vā || nānijñānajña devānāṃ gobrāhmaṇajasaṃprati | jantuśāḍvalabha syāsthi vṛkṣacchāyāṃ vivarjayet || pādāvasecanaṃ sūtraṃ pūrīṣṭaṃṣṭīvanaṃ ca yat | dūrādāyatanātsarvaṃ yaccātyaddi kṛtaṃ bhavet || gḥītaṃ śiśna cotthāya samāyukta kamaṇḍaluḥ | śautta kuryāt mṛdambhobhirgandhalepāpanuttaye || tisroliṅge mṛdo yojyāstvekaikāntaravṛttikāḥ | āsalīpha sa mātrāśca pañcavāmakare tathā || mṛdastisraḥ samākhyātā mūtrotsarge bhavecchuciḥ | pañcāyāne mṛdoyojyāḥ sa tisrottaramṛttikāḥ || daśavāmakare caiva sa prapāṇyostathā dvayoḥ | upasparśana kāle tu tisro dadyāt tu hastayoḥ || tisra eva tathā yojyā jaṃghārauci tu mṛttikāḥ | akṣiṇī nāsikā karṇau tribhiḥ saṃśodhya hastayo || karddamāmadhya sūtraistu digaṅke paṃca saptadhā | kṣālite vāriṇā pūrvaṃ tisrontaramṛtikāḥ || āsaṇi baṃdhāñca karau mṛttoyaistu viśodhayet | antaḥ kṛtvā bhujau samyag vahirjānu nidhāya ca || p. 12a) uddhṛtabhiranuṣṇābhiḥ pūjābhirvastra cakṣuṣā | haṅkusābhirephānābhistri caturdhā samācaret || parisṛjyadvirāmyañca dvādaśāṅgāni cā labhet | lītūmeva? tato bhūyaḥ śiva mantreṇa pūrvavat || ācame brahmatīrthena brahmacārīstudaṅmukha | tadantarāntaraiḥ pāṇimālodyāptānya cāmbhasā || vastra śaucaṃ pravakṣyāmi tacchaddhau śuddhyate yataḥ | vasu śauca vihīnausau śucirapya śucirbhavet || deva kāryyāyayogyānāṃ pratyahaṃ śauca siṣyate | vā samāmitareṣāṃ tu kāryaṃ śaucaṃ malāgame || śucinā toraṇaṃ kṛtvā vaṃśa daṇḍa trayeṇa tu | tatra vāsāṃsi nirṇijya samyagvadhā viśodhayet || khagairvā dūṣitevvakṣe nirmmale vā śilātale | dūrvānāle śucau vāpi kṣālitesu tṛsoṣu vā || viṇmūtrarevodigyānāṃ mṛtto yena viśodhanaṃ | kāryyamādau tataḥ kṣārairgomūtrāyaiśca śodhanam || mṛdvāritāvadādeyaṃ gandhasivāvudhāvapi | tasyānāntatkṛto yāvat sarvāsu dravya śuddhiṣu || kauśeyāvikayorukṣaiḥ kṣomāṇāṃ mauna sarpayaiḥ | śrīphalaraṃśu paṭṭānāṃ kuṭyānāmariṣṭakaiḥ || cailavadurjjanetrāṇāṃ yakṣacāmara carmmaṇāṃ | valkalānāṃ ca sarveṣāṃ śuddhiḥ kāryāvijānatā || caidalālāvu patrāṇāṃ vastravacchurddhiriṣyate | govālairghaṣaṇāñcaiṣānviśeṣaḥ parikīrttitaḥ || kāṃśyā yastā supātrāṇāṃ apusīmakaṃ yorapi | śuddhiḥ śaucārthi kāmāryā bhasmakṣārālla vāribhiḥ || nirlepaṃ kāñcana royyaṃ sṛbhiḥ? pātraṃ viśudhyati | p. 12b) manyasma śaṃkhaśuktīnāṃ śaucaṃ taijasavat smṛtaṃ | rajasvalā sūtikādyairmūtraiyaṃścāti dūṣitaṃ || agnerayāñca saṃyogāt taijasaṃ śuddhimāpnuyāt | śūdrocchiṣṭasya pātrasya triḥ kṛtvā parimārjjanaṃ || śaucantu pūta kāmena karttavyaṃ taijasasya tu | dravyāṇāmiha sarveṣāṃ śuddhiru *? vanaṃ smṛtaṃ || pālāla tṛṇakāṣṭhānāṃ prokṣaṇācchuddhiriṣyate | śruvādi caru pātrāṇāṃ suśalollakhalasya ca || sūryagorasa bhāṇḍānāṃ śuddhiruṣṇena vāriṇā | śṛṃgāsthidārudantānāntatkṣaṇe pariśodhayet || atyanto pahatānāntu gomutreṇodakena tu || saṃhatānāñca dravyāṇāṃ prokṣaṇāt śuddhiriṣyate | asaṃhataṃ dravyaśaucaṃ karmyaṃ pratyātmikaṃ sadā || bhakṣya dhānyādi śaśīnāmekadeśasya dūṣaṇe | tāvat mātraṃ samuddhṛtya śeṣaḥ prokṣaṇamarhati || ambhamālyī yasā kāryaṃ mṛdīceva viśodhanaṃ | ṇekamūlaphalārīnāṃ dhānyavacchuddhiriṣyate || go līḍhamakṣikā līḍha kṛsisaṃsparśaneṣu ca | chāgāvalehanācchuddhi ratnasyādbhiśca prokṣaṇāt || kharoṣṭrāśva śṛgālādyairvivarāhāvale kṛtaiḥ | tanmātramannamuddhṛtya śeṣaṃ saṃskārayed budhaḥ || dīptotsukena saṃspṛśya tricchāgāyātameva ca | suvarṇatoyaṃ saṃspṛṣṭvāḥ śudhyatyevaṃ na saṃśayaḥ || makṣikā keśavanmiśraṃ paṭāntopāṭanañca yat | rajaḥ pipīlikā yuktaṃ bhuñjāvonnamavekṣataṃ || tāvat mātraṃ samuddhṛtya prokṣayedambhamānataḥ | ājyābhi pāraṇācchuddhirbhasmakṣapaṇa vā bhavet || p. 13a) ṇot clear p. 13b) śivenaikādaśātmānaṃ svayamanyenatya punaḥ | vipralakṣmī viśuddhyarthamabhiṣiñcetsamaṃ tataḥ || ācamya prokṣayet bhūyastāvadevātmanaḥ śiraḥ | gṛhe ca parijaptena snānaṃ kumbhena kārayet || evaṃ bhavati susnātaḥ sarvapāpa vivarjjitaḥ | sarvatīrthābhiṣiktasya śraddadhāvaḥ phalaṃ labhet || sandhātraya paribhraṣṭaḥ śivaikādaśikā trayaṃ | japtvā viśuddhimāpnoti snānahīnaḥ śataṃ japet || parvaṇya pūjya deveśaṃ gurumagniṃ ca bhaktitaḥ | ahṛtvā ca valiṃ tatra śivasyāṣṭaśataṃ japet || puṣpaṃ patrasphalaṃsūsamantrapānāyamauṣadhaṃ | anivedya tu bhuñjānaḥ prāyaścittī bhavennaraḥ || śivena śava japtena pūjayā ca viśuddhyati | anasthipyāṇisaṃghātaṃ hatvaikā daśikaṃ japet || hutvā ca pakṣiṇaḥ sandhāṃstirekā daśikāṃ japet | sarpasārjyaranakulaṃ śvānamraṣṭvaṃ hayaṃ hayaṃ || majārīṃśca śṛgālāṃśca hatvācāṣṭa śataṃ japet | japedaṣṭa sahasrantu kṣatraviḍgo vadheṣu ca || śivāgni guru pūjā ca yogindradvijabhojanaṃ | hutvā vṛddhaṃstriyaṃ vālaṃ śivaṃ paṃcaśataṃ japet || japedaṣṭasahasrantu sacchūdravinipātane | sadṛṣṭaḥ śivabhaktaśca nādyānmṛtaka sūtake || saṃskāreṣu ca sarveṣu gṛheṣu ki sutānyataḥ | sūtake mātrabhoktavyaṃ mṛtakañca vivarjjayet || bhuktvā pramādanaḥ sneha cchvivasyāṣṭaśataṃ japet | śvaviddharātracāṇḍālarmmārjārakapikukkuṭaiḥ || ulūka gṛdhrakākādyaiḥ spṛṣṭamatranna bhakṣayet | śivaikādaśa japtena gavyena haviṣā budhaḥ || pītena śudhyate kṣipra sa bhojyā hāraduṣitaḥ | tīrthayātrā viśuddhātmā sa kṛtaḥ śivabhāvitaḥ || p. 14a) putrairapi na bhuṃjīta sārddhaṅkurairadhārmikaiḥ | mahāpātakaśuddhyarthaṃ sahastrāṇi japeddaśa || prāṇāyāmestrisaṃdhyañca śivamagniñca pūjayet | reto sūtra pravīṣāṇi prāṇayitvā ca vāruṇiṃ || bhutkāñcātra sa bhojyaṃta gatvā cāpyasya jāstriyaṃ | japtvā śivāyutaṃ sasya pūrvokta vidhinā budhaḥ || paṃcagavyaṃ sakṛtyotvā sarvapāpaiḥ pramucyate | gomūtraṃ gomayaṃ kṣīraṃ dadhisarppi sanut kramāt || japeddhi pañcabhirbrahmaiḥ ukāreṇa kuśodakaṃ | palāśa padmapatre vā tāmrapātrethavāsthitaṃ || kṛtvaikasthaṃ śivenaiva japedaṣṭa śataṃ punaḥ | ahorātroṣitaḥ snātaḥ śivasya puratasthitaḥ || oṃkāreṇaiva mantreṇa prāṅmukhaḥ svakaraiḥ pibet | pītapātro bhavet putraḥ saṃpūrṇa śaśi nirmmalaḥ || brahmahatyādibhiḥ pāpaiḥ sarvaireṣa sumucyate | mātṛpitṛsamutbhūtaṃ sahajāgantukañca yat || asthimajjā gataṃ pāpaṃ brahma kūrccakṣaṇāddahet | aṣṭamyāṃ brahmakurcena snāpayitvā sa kṛcchivaṃ || pītvā ca pātakairmuktaḥ śivaloke mahīyate | tasmāt praticaturmmāsambrahmakurcampivennaraḥ || sarvapāpaviśuddhyarthammahāpātaka śuddhayet | tasmādetatparaṃguhyaṃ mahāpātakanāśanaṃ || prāyaścittaṃ śivenoktaṃ na deyaṃ yasya kasyacit | etad rahasyaṃ paramaṃ prāyaścittaṃ śivaṃ budhaḥ || caret pracchantapāyeṣu prakāśe prārthayed guruṃ | śivajñānamidaṃ śāntaṃ mahāpātakanāśanaṃ || praṇipatya guruṃ paścāt prārthayecchuddhirātmanaḥ | iti śivadharmmottare prāyaścittapaṭalaṃ || atha kiraṇo prāyaścittaṃ likhyate || p. 14b) garuḍa uvāca || nityahāniryadā deva prāyaścittantu tatra kiṃ | bhagavānuvāca || śatajāpādajā buddhi'saṃdhyāte vikṛte satiṃ | nitya hānairjapedīśaṃ śatakantu deśikaḥ || bahudaiva deśika aṃśe upaśamo bhaved khaga | sahasraṃ pañcamasyaikaṃ vaktavyaṃ sarujo dhruvam || virujo deśikasyāpi bahudaiva śivā kriyā | naṣṭā yadā yute dve tu japtā śuddhit brahmātmikā || durāyātasya śatavyaṃ kerayasyā yutadvayaṃ | ya saṃkhyā yasya vā pañca sahasrāṇi dinakṣayaṃ || kartavyo ghorasaṃjñasya japakāryo yathārthataḥ | ācāryasya vacogrāhyanna devasya bhavet * *? || garuḍa uvāca || anyaṃkādibhirjuṣṭaṃ yadā tatrāpi kimvadaḥ | bhagavānuvāca || śvakākājhīṭasanmaṃtraṃ svatyaṃ tyājyantu deśikaiḥ | śeṇāḍaka pramāṇantu yadābīṭansamaṃ tyajet || grāsamātraṃ tatradbukṣya proktā vāyena śuddhyati | śuddhirajogatāt snātvāśca kākyasīḍa bhakṣaṇā || kṛklāsaṃ taṇḍukai'spṛṣṭaṃ hṛdromakārakaṃ | śvāsakāśakaraṃ juṣṭaṃ viḍāsana kulādibhiḥ || darbhukte'praśanācchuddhiḥ snātvā gavyājyabhakṣaṇāt | iti kiriṇākhye mahātantre dvicatvāriṃśatamaḥ paṭalaḥ || garuḍa uvāca || gṛhastho gṛhiṇī yogāttacchiṣṭaṃ sūtakaṃ yadā | dvijātīnāṃ yathā yacca tādṛśaṃ ca vada prabho || bhagavānuvāca || vipraśuddhirdaśāśasvātkṣatriye dvādaśāhikā | daśayaṃ dāhikā śuddhirvaśyedyatrasya sāsikā || svadharmasthaḥ kriyāmiṣṭo jātivṛttasamāyutaḥ | p. 15a) śuddhyate tatkṣaṇāt snānānnitya hyanirato nyathā | pṛthak pākaḥ prakarttavyastadyogaṃ varjjayet sadā || tadyogādoṣasaṃbandho svete proktānyathā nahi | advaitepi yathāloke cittasthā vāmanā bhavet || nityahāniṃ prakṛtvā yastadyuktastatsamo bhavet | tasya tāvattikā śuddhiryāvakāt sakta bhojanāt || triḥsnānaṃ naktabhojitvādghorajāpācchata trayāt | na hānirna pṛthak pākastadā śuddhinhayahātmikā || sabhābhāvād yadā yogastadā vyahātmikā matā | udvāhitāśca tasrastadbrāhmaṇe na striyo yadā || kramāt tatsūtakaddhūryyād daśaṣaṭyeka vāsaraṃ | sūtakantu sutādīnāṃ mātṛpakṣeṇa sūtakaṃ || saṃpūrṇagarbhapatanācchuddhiḥ snānāt kṣaṇātmikā || arcākrasyā saṃjñasya * * * * * * * *? | * * * * * * * * * * * * * * * * ||? * * * * * * * * * * * * * * * * |? * * * * * * * * * * * *##? guru uvāca || bhakṣyābhakṣyavidhā deva prāyaścittantu tatra kiṃ | ucchiṣṭaḥ sūtake prāpte balādarthādihāgate || bhagavānuvāca || aṣṭamaṅgalake puṃstye bhutvā vāmaśataṃ japet | nāmaprāsananiṣkāme bhuktvā vaktraśataṃ japet || cūḍavrate sa godāne vivāheṣu na doṣabhāk | caturthikānnaṃ bhuktvā tu japedguhyañca pūrvavat || pākādiṣu pratiṣannaṃ bhoktavyaṃ pāvanaṃ yataḥ | dvādaśekā daśāhe tu bhuktvā ghorañjapet tryahaṃ || bhojyamannaṃ trayāṇāntu śūdrāṇāṃ na kadācana | śaucācārasamāyuktāḥ śūdrāye'madyapāśa'bhāḥ? || rudrārccanaparābhaktā bhojyāste antajā na hi | teṣāṃ madhye ca kumbhasya karttāya sa śubho mataḥ || haṃsāmadyavinirmukto bhaktyā vārāmvito yadā | bhojyo vānyojyaja kāmāt kaṣṭamārge tathā yadi || p. 15b) bhuktvā ghorasahasrantu japed vṛrddha sa kāmataḥ | tadā gā * * ? kṛptau devatā sthāpaneṣu ca || bhuktvā pañcaśatānyeva īśānasya tathā japet | dvāve vā śramiṇau bhojyaiḥ dvāva bhojyau smṛtā vi *? || atrāpi triśataṃ japtvā pañcamasya viśuddhyati | bhuktvānyaliṅgināṃ sthāne sahasraṃ kalpaterjjapet || kāmatastu japedarddhanna devā kāmato japet | akāmāt kāmato buddhātajjñaiḥ sahavicārya ca || karttavyaṃ śāstrasaṃsiddhamatha vā gurubhāṣitaṃ | mahāpātakayuktānāṃ prāyaścittaṃ bhaved guruḥ || sāmānyapātakānāntu budhnāti kramamādiśet | iti kiriṇākhye mahātantre tricatvāriṃśatitamaḥ paṭalaḥ || 13 || guru uvāca || viśeṣapātakān yatra sāmānyāni sthitāni ca | prāyaścittañca yat teṣāṅkasya vā kīdṛśaṃ vada || bhagavānuvāca || brahmahatyā surāpānaṃ steyaṃ gurvaṅgaḥ jāpayaḥ | viśeṣapātakān yatra tad yogāt pañcamaṃ bhavet || hatvā kāmād dvijaṃ sadya gavāṃgoṣṭhe japeyt tadā | pītvā kāmāt surāṃ vāmaṃ śiva harmye japet sadā || kṛtvāste yamakāmācca ghoraṃ pitṛvane japet | gurustrī gamane vaktra sa kāmāntu japed vayaṃ || yogaṃ kṛtvā samastaistu nagāgre pañcamaṃ japet | prakāśe kāmatat hyasmiṃ lakṣamāvartya śudhyati || akāmād vā rahasyaṃ ca sahasrācchuddhiriṣyate | kāmataḥ sa rahasyaṃ ca bhavet tatrā yutadvayaṃ || akāmataḥ prakāśe ca tatrāpi vā yuta dvayaṃ | gurudrohe kṛte śuddhiḥ kāmatastu tadā na hi || dayāvān deśikasthasya tadā kṛcchapuraḥ sadā | punaryāga prakartavya śuddhistasyā nyathā na hi || p. 16a) pātakatrayasaṃyogaḥ sāmānyo brahmaṇāditaḥ | madyapānaṃ yadā śūdre dīkṣite svalpakaṃ bhavet || pravṛtti tvādya vastrasya doṣastatra na jāyate | niyamo ghorajāpaḥ syāt karttavyaśca śatatrikaḥ || gurustrī gamanaṃ yacca caturṇānyapi tatsamaṃ | gurudrohe śivadrohe tasmāt tasya nanaṃ bhavet || kāṣṭhādi pārthivaṃ gṛhya tejodravyaṃ vinā khagaḥ | sadyojātācchatāccuddhirakāmā kīrttitā tava || paṃcaviṃśatiko jāpaḥ karttavyaḥ kāmataḥ śataṃ | ghṛtād yājyaṅgṛhītvā tu lavaṇaṃ śarkarādikaṃ || akāmāt kāmato vāpi japed vāmantu pūrvavat | rītikāsmārakāṃ syādi gṛhītvā taijasaṃ ca yat || dhenuṃ vā ghorataḥ śuddhiḥ kāmākāmastu pūrvavat | puṣpagandhādikaṃ yacca vāyavyaṃ striyameva vā || anaḍvāhaṃ gajāśvādi gṛhya vaktrantu pūrvavat | kṣitiñca liṅgaśāstrasvā gṛhyeśaṃ pūrvavajjapet || abhakṣyabhakṣaṇe jāte guhyakasya śataṃ japet | akāmāstriśataṃ kāmājjapet madhādi varjjanāt || śaṅkare sarvapāpānāṅkramād brahmaṇi vā japet | jñātvā kāma sa kāmitvamekaṃ vā varttayed varaṃ || nirmmālyabhakṣyaṇe jāte pramādāyutaṃ japet | aghorasya na cānyasya kāmād yāgād viśuddhyati || nirmmālyalaṃghane kāmāt tadvat paṃcaśataṃ japet | ajaśca triśataṃ mohājjaped guhya śataṃ punaḥ || nindāṃ pramādataḥ kṛtvā śivasyāṇośca vā punaḥ | japedīśaṃ tathā śuddhiḥ śatamekaṃ suyantritaḥ || daśorddhaṃ triśatādarvāg bhave snānajapācchuciḥ | tadurddhaṃ pañcamaṃ yāvacchatānaktaṃ vidhīyate || bahurddhamupavāsa sa trirātrasaṃyutād bhavet | p. 16b) jñātvā ca tadvalaṃ jñānaṃ jātim bhakti sahi * tāṃ || yatnād vicārya tad dadyād guruvālapravāsanaṃ | tadevasyaṃ prakarttavyamatha vā gurubhāṣitaṃ || nikṛṣṭajātisaṃyoge kalpanīyaṃ yathoditaṃ | iti kiriṇākhye mahātantre catuścatvāriṃśatimaḥ paṭalaḥ || garuḍa uvāca || nikṛṣṭajātisaṃyoge kāmāt kāme kṛte sati | prāyaścittaṃ bhavet kintu vadalokākhilāśrayaḥ || bhagavānuvāca || akāmāṅgoghnajā yasmin mandive saṃsthitā yadi | sarvabhāṇḍaparityāgāt kṛcchrācchuddhirnarācchuciḥ || kāmato yadi vā bhuktya sakṛcchānikṛcchrataḥ | vāmadeva japācchuddhiḥ paro kotraiva vāmakṛt || jñātvā bhuktyāthavya tena tadāsau tanmayo bhavet | rajakīcarmmajā spṛṣṭā yadi vā mandire sthitā || bhāṇḍanvāmā ijācchaddhikhyahāt pañcasahasrikā | tābhyāmbhuktvāt sa kāmād vā kṛcchaṃ ghoraṃ jape ahaṃ || kāmād vā dviguṇaṃ karmma sakṛd yogād bhavediha | akāmād vahusaṃyogaḥ sa jātastad dvayorapi || tadā cāndrāyaṇaṃ kāryyaḥ manyathā naiva śudhyati | vahaṃ devaśikoyogaḥ sa jātaḥ karmmatotha vā || tadā cāndrāyaṇaṃ kāryyaṃ vāriṇā kevale na tu | prāṇi hiṃsātmake pāpe śavaghora japācchuviḥ || kāmāda kāmato vāpi ghorasya daśarūpakaṃ | samyag vicāryamo jñātvā dadyācchuddhiṃ punarguruṃ || garuḍa uvāca || ekabhaktasyahaṃ kuryā tryahaṃ ca dayānvitaṃ | tryahaṃ ca nakta bhojitvaṃ tryahaṃ syāt mārutāśanaḥ || evaṃ kṛcchassamākhyātaḥ prājāpatya iti smṛtaḥ | tryaha muṣṇasmi vesāṃri tryahaṃ syāt kṣīrabhojanaṃ || tryahamuṣṇāṃghṛte pītvā tryahaṃ caikaivanīyadā | p. 17a) tapta kṛcchaṃ samākhyātaṃ jātikṛcchaṃ śṛṇuṣvatha || kṣīrasya tripasaṃsthānaṃ divasānekaviṃśati | atikṛcchaḥ samākhyātaḥ parākañca nibodhame || dvādaśāhaṃ nirāhāraḥ parāka iti sasmṛtaḥ | māsārddhaṃ grāsavṛddhiḥ syācchaktai kṛṣṇo ca hrāsayet || cāndrāyaṇaḥ vidhiḥ prokto jaḍajā deva jalātmakaḥ | snātvā snātvā japaḥ kāryyo mandire vātha vā vahiḥ || samāpte tu vidhau kāryaṃ bhojanaṃ śāstra coditaṃ | iti kiriṇākhyaṃ mahātantre pañcacatvāriṃśatimaḥ paṭalaḥ || 15 || garuḍa uvāca || parasyocchiṣṭasaṃsparśo yadi syād deva tatra kiṃ | pātraśuddhirapi proktānoktāṃ sāpi vaṣa prabho || bhagavānuvāca || svajāti dīkṣitaḥ spṛṣṭastadācamyaviśudhyati | ācamya dīkṣitasyāpi svajātīśaśataṃ japet || tadeva śūdrasaṃjñasya sparśanād dīkṣitasya tu | sparśād dīkṣitasyāpi śatānyaṃ cakṣupoṣitaḥ || itareṣāṃ pādahīnaṃ prāyaścittaṃ bhaved khagaḥ | puruṣo ghoravāmājājātīśā brāhmaṇāditaḥ || trirātramatyaja sparśāt sahasrāṇidaśau catuḥ | paṃcamasya tu mantrasya japet tadavicārataḥ || kṛcchāghorajapaḥ kāryyaḥ punaścāṇḍālasaṅgamāt | ayutaikaṃ japeddhīmān prāyaścittaṃ viśuddhaye || jñātvā jñātvā yathā sparśasprāyaścittantu tasya tat | pātraśuddhiṃ śṛṇuṣvetāṃ svaśāstra vihitāṃ khagaḥ || hemaraupyādi pātrāṇāṃ vāriṇāśuddhiriṣyate | śaṅkhādīnāṃ bhavecchuddhistuyairvāmathitena tu || bhasmanā kāṃsya śuddhiḥ syāt tāmrāmasnena śuddhyati | ucchiṣṭa vipra pātrasya śuddhirekhā mayodito || p. 17b) prokṣya śudhyatva saṃdehā ūcchiṣṭa spṛṣṭabhājanaṃ | tumvādi veṇu pātrāṇāṃ śuddhiḥ syāt kṣīravāriṇā || śuddhiścodaka bhāṇḍānāṃ paryastri karaṇātmikā | bhṛṇādikañca yat kiñcit kāṣṭhaṃ vā prokṣitaṃ śuci || ullekhāṅvū viśudhyate tathā gomaya mārjanāt | viṣṭādyapaha tasmāṇḍaṃ stryājyaṃ syād veṇu mṛṇmayaṃ || śeṣasyāt pūrvavacchuddhiṃ rajasāstri viśuddhyati | tyajennimmālyasaṃsparśād bhāṇḍaṃ mṛdveṇusambhavaṃ || śeṣasya pūrvavacchuddhirvastraśuddhirjalārbhavet | ācāramācarecchaivaṃ śāstroktaṃ gurubhāṣitaṃ || tade tasya prakarttavya manyathā yatanaṃ bhavet | gurvarthannityahāniryā na doṣo yatya tastataḥ || iti kiriṇākhye mahātantre ṣaṭcatvāriṃśatimaḥ prāyaścittapaṭalaḥ || 16 || pratiṣṭhā pārameśvare mahātantre prāyaścittapaṭalaṃ likhyate | akāmād brāhmaṇaṃ hatvā kāmato vā mahāmune || sadyojātaṃ japet tatra tataḥ pāpād vimucyate | saṅgame vāgavāṅgoṣṭhe ekāhastu vrataṃcaret || sadyojātaṃ cared brahman brahmahatyā vyapohati | hatvāpi su bahūnmantrī carecchāstrātrikaṃ vrataṃ || nirapekṣo japābhijño dahet pāpamaśeṣataḥ | divaśāntajjayaṃt kuryād vrataśeṣaṃ viśuddhyati || gurupatnīṃstuṣāṃ vāpi duhitrimbhaginīntathā | agamyāgamanaṃ kṛtvā vāmadevaṃ japed budhaḥ || aṃśamātrodakeviśya ādityābhimukhasthitaḥ | urddhaṃ vā hardivāhṛtsnaṃ japtvā pāpādviśuddhyati || cāṇḍālinīmvivarṇāmvā saṃmohāt kāmacāriṇīṃ | bhuktvāviṣṭhā samedhyāntu vāmadevañjapennanaḥ || p. 18a) dināni trīṇyanudignau nābhimātrodake sthitaḥ | prāṇāyāmena japtavyaḥ kṛtāt pāpād vimucyate || suvarṇaste yayodhānyaṃ hṛtvā ca pravaraṃstriyaṃ | valāda kāraṇānmantrīti smāt pāpād vimucyate || suvarṇasteyagodhānyaṃ mitradrohe kṛtetha vā | mantraśivī kṛtot sā tu samṛtkāṣṭha vrataṃ caret || jānu sātrodake viśyatrirātropaviśannaraḥ | vāmadevaṃ japet mantrī tasmāt pāpād vimucyate || goghno vā * ī (?) vadho vāpi mātṛhāpi śṛhā tathā | prāyaścitī japed ghoraṃ vidhinānena śuddhyati || hatvā ca svāṃ striryaṃ rāmād doṣārḍhya pāpamācaret | aghorāṣṭasahasrantu japtvā pāpād vimucyate || abhakṣabhakṣaṇaṃ kṛtvā surāṃ pītvā dvijādhamaḥ | dinaśeṣaṃ japed vaktraṃ pātakairmucyate bhṛśaṃ || bhikṣāṃ tyaktvā cedekānnam pramādād aśnuyād yadi | sakṛduccāraṇād vaktrantaddoṣāt mucyate bhṛśaṃ || ekāntaṃ nityamaśnīyād tyaktācāro tha guḍhavān | ahorātraṃ japed vaktra mantradoṣād vimucyate || kṣatriyam vātha vaiśyaṃ vā akāmād vinihatya ca | iśānāṣṭa sahasreṇa śataṃ hutvā viśuddhyati || śūdraṃ hatvā pramādāt tu mahiṣoṣṭrākharādi ca | īśānaśatajaptena tatpāpaṃ nayate bhṛśaṃ || śvaśrūkañca samutsṛṣṭa dvijo mohāt pramādataḥ | gāyatryaṣṭaśataṃ japtvā kṣipraṃ pāpāt pramucyete || vratalopo vratabhraṃśaḥ kriyālopo bhaved yadi | gāyatryaṣṭaśatenaiva acchidraṃ tāvṛtāśaṃ punaḥ || iṣṭamantravrate yukto yadi vadviṣayo bhavet | sadyasyāṣṭasahasreṇa gāyatryā vā viśuddhyati || bhṛṇagulmalatā vṛkṣaṃ vanaṃ cchityā viśeṣataḥ | p. 18b) gāyatryāṣṭaśatenaiva kṣaṇānnirmmalavām vrajet || vyāghraṃ siṃhaṃ mṛgaṃ śvānaṃ vājinaṃ hastinantathā | sūkarādīṃśca hatvā ca japedaṣṭaśataṃ kramāt || kṛmikīkīṭapataramādiyūkāmatkuṇadaṃśakān | makṣikādīṃśca hatvā tu sakṛdeva viśudhyati || śunādaṃṣṭā viśuddhyate gāyatryaṣṭaśatena tu | mārjāramūṣakairdaṃṣṭraḥ saptajaptena śudhyati || śṛgālavṛkadaṃṣṭro vā śuddhyate ṣṭaśatena tu | kumbhīramakarairdaṣṭaḥ sakṛdeva viśuddhyati || annādi puṣpajāṃ hatvā anārthāni bahūtyapi | dṛṣṭādṛṣṭāni sūkṣmāṇi smaraṇādi va śuddhyati || śivanindāya vādañca śivamantrasya caiva hīṃ | gāyatryaṣṭasahasreṇa samādācchudhyate bhṛśaṃ || rājānaṃ rājapātraṃ vā kulamucchādyaśeṣataḥ | prāṇāyāmaśate naiva sadye naikena śuddhyati || śivasya śivamantrasya śaivācārāsya caiva hi | nindakānvami hatvāpi samayāgnaṃ vilupyate || astrasaṃropaṇāt siddhaṃ lakṣamekaṃ kadācanaḥ | śivatra yasya ghāte tu yadi brahmasamo bhavet || śivavidyāṅga saṃpūrṇa ācāryaḥ parameśvaraḥ | śivavat pūjanīyosau kṛtvā nindāṃ śataṃ japet || samayī ātma vā nanya putrakaśca viśeṣataḥ | kṛtvā nindāṃ tatasteṣāṃ tadarddha na viśudhyati || prāyaścittaṃ gṛhasthānāṃ yena yantre sthitau | kuṭumvā sa kṛcinnārcāyanīnāṃ nāsti pātakaṃ || hatvā tu deśikaṃ mohāt bhaikṣya bhuk susamāhitaḥ | ekāśīti padaṃ mantraṃ lakṣamāvartyaśudhyati || saṃhitāyoramo mantrī yaḥ karotīha pātakaṃ | sarvasad bhaśmaśātkṣipra sannaśaktyā karoti saḥ || p. 19a) aprabuddhasya dātavyaṃ prāyaścittaṃ yathoditaṃ | vratadiśaṃ ca pūrvoktaṃ śivamantrasya pāragaiḥ || tulā puruṣa sahasrasya cāndrāyaṇaśa tasya ca | tapta kṛcchāti kṛcchrasya brahmakūrcaśatasya ca || sarvatīrthābhiṣekasya vahukta tu phalasya ca | bhasma gāyatri japtasya kalāṃ nārhanti ṣoḍaśīṃ || rudrakoṭi sahasrasya bhavejjaptasya yatphalaṃ | tasyāṅgāyatri mantreṇa śata japtena tatsamaṃ || oṃ sadyojātāya vidmahe mahādevāya dhīmahe tanno ghoraḥ pracodayāt || iti bhasma gāyatrī || oṃ tatsaheśāya vidmahe vāgviśuddhāya dhīmahe tannaḥ śiva pracodayāt || śiva gāyatrī || manyasta taijasaṃ cāpi snāsumastrena bhasmanā | kāṃsyaṃ kṣāreṇa vastraṃ ca carmmakāṣāya vāriṇā || ājāvukaṃ vai dalaṃ ca vāriṇā valkalaṃ tathā | mṛṇmayasya punaḥ pākādutkṣaṇādvāravasya tu || taijasaṃ ca dahet pātraṃ proktya śuddhyati pūrvavat | proṣitaibhṛṇakāṣṭe ca kṣitirgomayavāriṇā || atiśastādibhiḥ spṛṣṭaḥ srātyāvipro viśudhyati | pādau prakṣālya cānyasya śuddhirbhavati nānyathā || ucchiṣṭa lopasaṃparkāt pūrvokta vidhimācaret | viṇmūtralepaduṣṭañca tyajet mṛyabhājanaṃ || satyapūtā smṛtā vācā sasbhirā caritā kriyā | manaḥ pūtañca sarvatra pūtamityabhidhīyate || iti dravyaśuddhiḥ || prāyaścittaṃ pravakṣyāmi pañcabrahma krameṇa tu | sarvapāpaviśuddhyarthaṃ smaraṇādeva mocanaṃ || sadyojātaṃ japed goṣṭhe araṇye parvatopi vā | saritāṃ saṅgame caiva śmaśānāyatanepi vā || p. 19b) puṇyatīrthe payobhakṣyaḥ sadyojātaṃ suvantritaḥ | śavānidaśa japtvā tu brahmaghānī śivāgrataḥ || niraśanaḥ saptāhañca sthityā tu japasaṃyutaḥ | tristrāyī pañcagavyāsī cīnavalkala dhārakaḥ || anena vidhinā brahma brahmahatyā viśodhayet | goghnaśca śruṣitobhūtvā sadyaṃ paṃcaśataṃ japet || upapātakinaḥ sadya eṣa eva japa smṛtaḥ | kāryastri ruṣitaṃ snānaṃ puṇyasthānasamāśritaḥ || govadhānmucyatekṣipra maṃtra nāsti vicāraṇāt | sarpadaṃṣṭropavāsena sakṛdekeya śuddhyati || surāṃpītvā akāsena bhasma gāyatrahyeṣṭinaḥ | sadyojāta sahasrastu japtvā śudhyavikilviṣāt || abhakṣabhakṣaṇepyekaṅkṛtvā śudhyati kilviṣāt | asatprati gṛhaṃ gṛhye sadyo dvādaśabhiḥ punaḥ || mucyate kilviṣāt kṣipraṃ sveyi paścātya kutsinaḥ | cāṇḍālasparśate bhāṣya prāṇāyāmaśataṃ japet || sadyojātena mantreṇa nātra kāryā vicāraṇā | gurorvākyaṃ laṃghayitvā putrakācārya eva ca || sadāḥ paṃcasataṃ japtvā mucyate gurulaṃghanāt | devā ca yadi vā rātrau duḥsvapnaṃ yadi paśyati || snātvā japet tataḥ sadyāt tasyān mucyeta kilviṣāt | trisaṃdhyāsu japed yastu sadyojāta śatañjapet || ahorātra kṛtaṃ pāpaṃ tatkṣaṇād deva naśyati | prāyaścitta vidhānantu sadyojātaṃ na kīrttitam || vāmadevasya vakṣyāmi kṣatrahasyā viśuddhaye | brahmakṣetra vadho japtvā śatānyaṣṭau śivāgrataḥ || paṃcagavyāsanaṃ kṛtvā tasmāt pāpāt pramucyate | kṣudhārtro vāpya śakro vā abhakṣaṃ yadi bhakṣayet || japed vāsa śatāt pañca tasmāt mucyeti kilviṣāt | agamyāgamanaṃ hutvā vāmadeva śataṃ japet || p. 20a) brāhmaṇīmitarāṃ vāpi yobhi gaccheta dīkṣitaḥ | brahmaṇoṣṭaśataṃ japtvā tasmāt pāpāt pramucyate || kṣatriyo dviśataṃ naiva vaiśyastu triśatenapi | śūdro japtvā tu catvāri vāmadevaṃ śivāgrataḥ || ekarātroṣito bhutvā tasmāt pāpāt pramucyate | karmaṇā manasā vācā amṛtaṃ yo su varttate || vāmadeva śataṃ japtvā tasmāt pracchati kilviṣāt | kāmaterisatot sarge japed vāma śataṃ dvayaṃ || reto sūtrapurīṣaṃ vā pramādādyadi bhakṣayet | vāmadeva śataṃ japtvā tasmāt pāpāt pramucyate || cāturvarṇāntu yā bhikṣā āhṛtya śudhyate yathā | saptābhiyantritaṃ kṛtvā prokṣayitvā nivedayet || śivāya gurave naiva haviṣyante vinirdiśet | catuṣpathe śmaśāne vā svaptu kāmo nyatopi vā || diśāsu prakired bhasmana kenopyabhi bhūyate | gulyādi pāpasaṃyukto vāmadevena śudhyati || aghoreṇa pravakṣyāmi prāyaścittamataḥ paraṃ | nirmālyaṃ bhakṣyayeśastu dīkṣitaḥ śivaśāsane || aghorāṣṭaśataṃ japtvā hutvāgniṃbhuviśudhyati | karmaṇā manasā vācā kṛtvā caiva tu pātakaṃ || sapta vārān japed ghoraṃ tasmāt pāpāt pramucyate | anasthi prāṇi saṃpātaṃ hatvā ghorāṣṭakaṃ japet || dakṣiṇastu vahuṃ hatvā tameva triguṇaṃ japet | sthāvarārṇā yatān pañca cchitvā kṛtvā prayojanaṃ || śatamekaṃ japed ghorantasmān mucyeta kilviṣāt | svavṛttiṃ yaḥ parikṣyanya anāthā yonu varttate || dīkṣitaḥ kurute pāpantasya śuddhirnibodhane | kadācit svāt svakarmmeṇa patitaḥ punarāgate || p. 20b) aghoraṃ śatataṃ japtvā māsamekaṃ śivāgrataḥ | hutvā yutaṃ śivāgno tu tasmāt pāpāt pramyucyate || śivaśāstrāṇi yo ninde dīkṣitaḥ śivaśāsane || prāṇāyāmairjjaped ghoraṃ sa kṛjjaptvā viśudhyate | ucchiṣṭaṃ bhakṣayedyastu spṛśed vā yasya kasyacit || aghorāṣṭaśataṃ japtvā tasmāt mucyeta kilviṣāt | aghoraṃ japate yastu kṛṣṇāṣṭamyāṃ sa kṛ *? śi || mucyate sarvapāpebhyaḥ nirmmalo nirudhye bhavet | yastu catuṣpathersadyettripathaṃ vāpi dīkṣitaḥ || daśadhā varttayed ghoraṃ tasmāt pāpāt pramucyate | ekataśca naye vidā gāyatrī cāpi caikataḥ || gāyatryā labhate svargamaghore vā śivālayaṃ | prāyaścittamaghoreṇa mayā brahman pracoditaṃ || adhunā sampravakṣyāmi prāyaścittaṃ vareṇa tu | ācāryo dravya lobhena dīkṣayed brāhaṇasusiḥ || śuciḥ snātvā japed vaktraṃ śatamaṣṭottaraṃ budhaḥ | agnikāryantataḥ kṛtvā tasmāt pāpāt pramucyate || kṣatriyasya śate naiva vaiśyā syārddha śatena ca | śūdre viṃśati japtā tu stripaścāpi tathaiva ca || spata vārān japed vaktran dīkṣito māṃsabhakṣaṇe | abhakṣabhakṣaṇo triṃśadavācya vacane tathā || gurunindāpavāde tu japedvaktraṃ aseśataṃ | grajyā?paharaṇe vaktraṃ japedanānataḥ śataṃ || astraṃ rajasvalā spṛṣṭaṃ yadi bhakṣet prasādataḥ | saptavārān japed vaktran tasmāt mucyeta kilviṣāt || ekāntaṃ yastu vai bhuṃkte bhaikṣaṃ tyaktvā pramādataḥ | saptavārān japed vaktraṃ tasmāt mucyeta kilviṣāt || rudrakoṭistu ye vipro japed rudrasya sannidhau | sakṛt tatpuruṣaṃ japtvā kalāṃ nārhanti ṣoḍaśīṃ || p. 21a) kṛtsnaṃ disaṃ japet mantrī pāpantasya na vidyate | īśāne nātha vakṣyāmi prāyaścitta vidhiṃ kramaṃ || atha kaścid vipaviprakopāviṣṭapramādataḥ | sakṛjjaptvāsa īśānaṃ brahmadveṣī śucirbhavet || yo nindeta śivaṃ mohāt tacchāstraṃ yosinantathā | īśānāṣṭaśataṃ japtvā na syāt pāpāt pramucyate || deva yonyaṣṭake dveṣṭā amṛtaṃ yostu bhāṣate | īśānaṃ paṃcaviṃśabhyā jayamānaṃ viśudhyati || yastu pravrajitāṃ gacched brāhmaṇīmvā kulaghniyaṃ | īśānāṣṭaśataṃ japtvā tasmān mucyeta kilviṣāt || akāmāt sūtakānnasvā abhojyaṃ bhakṣayed yadi | īśāna japaviṃśatyā pūto bhavati tatkṣaṇāt || keśakīṭopavidvānnandūṣitaṃ rāvāpi kenacit | sakṛjjaptvā tu īśānantasmāt pāpāt pramucyate || anyairvā pātakairyukto mahāpātakinopi vā | īśānaṃ japamānastu śuciḥ snātvā śivāgrataḥ || mucyate sarvapāpabhyo rāhutācandramā yathā | ekānnamarthabhaikṣamvā yastu bhukte dvijottamaḥ || yāvantyastrāti piṇḍāni tāvad doṣairnna lipyate | ahorātroṣito bhūtvā mucyate tvatprapātakaiḥ || upapātaka yuktopi yadi śudhyarthamācaret | pītvā vai pañcagavyaṃ tu tasmāt pāpāt pramucyate || grahaṇe candrasūryābhyāṃ viṣuve caiva nityaśaḥ | īśānaṃ japate yastuntasmāt mucyeta kilviṣāt || goghraśca brahmaghātīśca surāpo gurutalpagaḥ | ekaikasya pramākhyātaṃ mantrāṇāsunupūrvasaḥ || raupyaṃ tāmraṃ ca kāṃsyaṃ ca kṣīrañca sa vaṇādayaḥ | īśānaṃ pañcaviṃśatyā japtvā yucyeta kilviṣāt || p. 21b) karmmaṇā manasā vācā pāpaṃ kṛtvā tu dīkṣitaḥ | sakṛjjaptvā tu īśānammucyate pāpasaṃgrahāt || sasunaṃ bhakṣayet yastu pāsāṇḍaṃ vāpi dīkṣitaḥ | pṛśnanādīni bhakṣyāti bhaumānikavakāni ca || sakṛjjaptvā tu īśānaṃ tasyānmucyeta pāpakān | pāpaṃ saṃśodhya tatsarvamīpsitaṃ phalamāpnuyāt || devaistu yāti guhyāni yātyuktāni manīṣibhiḥ | deveṣu yāni coktāni dharmmaśāstreṣvanekaśaḥ || brahmabhisthāni sarvā siddhityante kilviṣāṇi tu | etāni yo tu vartteta samartha sarvakarmmasu || pañca brahma japedyastu dīkṣitaḥ śivaśāsane | manasya tiṣṭate pāpaṃ tesaḥ sūryodaye yathā || hiṃsā sadya vinirmukto bhakṣā cārāmvito yathā | kulālastu tathā bhojyau nivānye aṃtyajā iha || bhuktvāntamantyajātantu kaṣṭasargi tathā yadi | bhuktvā ghoramahatantu japedarddha sa kāmataḥ || rajakī carmmajā kṛṣṭā yadi vāmandiresthitā | cāṇḍatyāgodayācchuddhikhya hodyaiva sahasrikā || tābhyāṃ tu bhuktvātvakāmādya kṛcchādghora japāntyahaṃ | kāmānnaddviguṇaṃ kāryāṃ sakṛdyogo dvidharmmataḥ || oṃ namo nirmmālyamathanāthāya namaḥ | pūrvadaṣṭāṣṭa puṣpaṃ tu nirmmālya pariśodhanaṃ || caṇḍeśvareṇa karttavyañcaṇḍabrahmabhireva tu | caṇḍabrahmabhirāpūryyavarddhanīyādameva ca || mudrābhiḥ pūrvasuktābhirudrābhiśca yathākramaṃ | sadyojātāt samārabhya caṇḍabrahmaṇi vinyaset || sadyojātaṃ paścimāyānvāmadevasudagdiśi | dakṣiṇāyāmaghorastu prācīmvaktranniveśayet || p. 22a) liṅgamūrddhvā niveśānaṅgandhapuṣpādyanu kramāt | tataścaṇḍeśvaraṃ nyasya pūjayitvārghayet kramāt || nirmālyopanayanaṃ kāryaṃ tacca caṇḍeśvareṇa tu | oṃ hraṃ śuddhendu jatāya namaḥ || śuddhendośca śarīresvai nyāsaṃ kurvīta deśikaḥ | nirmmālya vipluṣonaṅge patantaḥ śuddhi kāraṇāt || oṃ hūṁ netra caṇḍāya hūṃ phaṭ || netra caṇḍaṃ ca vinyāsā cakṣarṣī vivicakṣaṇaḥ | aṣṭapuṣpī pradānena nirmālyasya ca gāhate || akāmatothavā kāmāddoṣastatra na vidyate | caṇḍeśa brahmabhistoya mūrddhanyāyu prakalpitaṃ || varddhanī cārtha pātraṃntu liṅga eva samācaret | visarjitasya devasya gandhapuṣpa nivedanaṃ || nirmālyaṃ tu vijānīyāt tyaktvā vastra vibhūṣaṇaṃ | āvāhana visarggāntasya tryahaṃ karmakarminṇāṃ || nirmālyaṃ tadvijānīyāt yadā devo visarjjitaḥ | nirmmālyaṃ satataṃ noṣṭaṃ liṅgamūrddhani saṃskṛtaṃ || sthāpitasya svayaṃ bhorvā naiva tātkālikasya tu | devaṃ visarjayennaiva pūjitaṃ liṅgamūrddhani || tāvadyāvantra pūjāyāṃ kālonyaḥ samupasthitaḥ | liṅge cāpiṇḍikāyāmvā yāvantiṣṭheti vārcanaṃ || nirmālyannaiva jānīyānnirmālyaṃ piṇḍikā cyutaṃ | na laṃghayecca nirmālyaṃ spṛṣṭvā prakṣālya yatkaro || yatra yacca samuddiṣṭantacchau cantatra siddhidaṃ | pratyahaṃ vihitaṃ kurmakuṇḍasyollekhanādikaḥ || kuṇḍe tu janayedagnintriṣa naimitta karmaṇi | caṇḍa bhasma bhavet paścād yadā deve visarjitaḥ || p. 22b) kuryājjāgaraṇaṃ cāsya yāvad vai gurumaṇḍalaṃ | janitaḥ saṃskṛto vahni khorddhaṃ ca visarjanaṃ || ataḥ paraṃ pravakṣyāmi prāyaścitta vidhikramaṃ | yaṃ kṛtvā * * * *? tu mahāpāpa kṣayo bhavet || devacaṇḍa gurordravyaṃ kāmato bhaktitaṃ tadā | trilakṣaṃ tu japed ghoraṃ lakṣamajño japet tathā || saptapañca śatānvahnau hutvā caiva viśudhyati | tadarddhaṃ na tu saṃyogī arddhārddhena tu saṅgarī || ayutaṃ pratiśaṃkare japtvo yoṣmaniśādvayaṃ | teṣāmapi hi yepyanye kaluṣitāśca cesyasi || śuddhisteṣāmaghoreṇa bhavejjapasahasrikā | vyāpādito yadā liṅgī śaivo cānyāśumī tathā || prāyaścittaṃ caret mantrī guruktaṃ śivabhāṣitaṃ | samastaṃ bahubhirdantamācāryairguruṇā vinā || karttavyaṃ śāstrasaṃsiddhaṃ mahāpātaka śuddhaye | upapātakasāmānyambuddhati kramamādiśet || karttavyamātmanānyaivānośikairnnetarerjanaiḥ | daśalakṣaṃ japet pūrvaṃ dvisaṃkṣaṃṅgaḍḍukān dadet || prātasnānaṃ śive pūjā yāvajjāpyaṃ samāpyate | samāpte tridinaṃ naktentirāhārastathā trayaṃ || acācita trayaṃ kṛtvā śuddhistasya prakīrttitā | akāmāt pādahīnaṃ tu vihīnaṃ gaḍḍukaiścaret || caretvā daṃsakā sopi tatsaṃyogī viśudhyati | pādārddhe natyakāmasya pādāt pādaṃdi śaṅkare || bhṛtīye vā caturthe vā pādahīnaṃ caret kramāt | pādosyamavaptasya tataḥ pādaṃ dvije hate || tatyantuhate vaiddhi pādoraṃ kṣapaṇenehate | varsāśuddhiḥ sakāmo nāma kāmerddhaṃ vidhīyate || evaṃ japaḥ prakarttavyo gaḍḍukānāṃ kramastathā | vratāgameṣu sarveṣu mahāpātaka śuddhayet || samayināñca gāṅkatyāṃ hatvā lakṣañjapennaraḥ | p. 23a) upoṣāraṃ janīpañca laḍḍūkānāṃ śatayuyaṃ || datvāśuddhi mavāpnoti pādonaṃ vāpyakāmataḥ | yo nindeta guruṃ śāstra sa yutasya japācchuciḥ || sahasraṃ yadi kanyānāṅgarvā ca gurumātaraṃ | nindā śuddhiraghoreṇa japena tu bhavenmune || upekṣitaṃ gurordravyaṃ daiva caṇḍagaṇasya ca | nyāsaṃ kṛtvā tu vā tasya kāmatastaskarādibhiḥ || paṃcaviṃśasahasrāṇi aghoreṇa japecchuciḥ | vratine ca hate krodhādyadi mṛtyurna jāyate || raktasya darśanaṃ dṛṣṭvā lakṣatrayañjapedbudhaḥ | raktaṃ na dṛśyate vātha tadā lakṣeṇa śudhyati || kintu dadyāt sahasraikaṅgaḍḍukānāṃ śivasya tu | akāmāt kāmatopipyevaṃ śuddhirdhe nānyathā bhavet || guruṃ liṅgaṃ tathā śāstraṃ pratisāsvāyya kāmataḥ | pādena yadi saṃspṛṣṭā ayutaṃ ca japed dvayaṃ || kāmataḥ ṣaṭguṇaṃ kāryaṅgaḍḍūkānāṃ śatatrayaṃ | tadā nirddoṣatāṃ mantrī nānyathā śuddhimarhati || guruśayyāṃśaneyāne pādukopānaho tathā | akāmādrohaṇaṅkṛtvā sahasrā varttate śuciḥ || jñātvā yadā ruhet prājñastadā vai ṣaḍguṇaṃ caret | aghoreṇa carenmantrī pāpa śuddhistadā bhavet || ājñā lopaṃ guro kṛtvā śive caṇḍeśvaropi vā | lakṣasvai japataḥ śuddhirgaḍḍukānāṃ śavāṣṭabhiḥ || akāmādayutaṃ jāpyaṃ gaḍḍukānāṃ śataṃ bhavet | ādeśaṃ gururvilopya śatasāhasrikaṃ japet || prāyaścitte kṛte śuddhirakāmātsahasraṃ japet | nityakriyā vilope tu jape tu jape homārcanādike || japet pañcaśataṃ ghoraṃ kāmataḥ siddhiriṣyate | bhūpiṇḍamekasantānaṃ dhārādhūpaśca makṣikā || liṅgārcanena duṣyanti vivaścāpya kāmataḥ | p. 23b) gurupustaka vahnīnāṃ yakṣanāgendra yogināṃ || gaṇamātryambikādīnāṃ na nirmmālyaṃ śive yathā | gururvyākhya śivākhyaṃ ca pradakṣiṇa visarjite || cala liṅge catvare ca citre ratne ca hemaje | na nirmālyaṃ daśasthāneṣvanyathā tu nirodha kṛta || devasvaṃ devadravyaṃ ca naivedyañca nivedayaṃ | caṇḍa dravyaṃ ca nirmālyaṃ ṣaḍvidhaṃ parikīrttitaṃ || deśaviṣayagrāmādi dāśīdhānya catuṣpadaṃ | devasvaṃ tadvijānīyādevadravyamataḥ śṛṇu || vastrālaṃkāradhāt bhūtimaṇi ratnādi yāni ca | devadravyaṃ samuddiṣṭaṃ naivedyaṃ sāmprataṃ śṛṇuḥ || bhakṣabhojyānnapānādi devārthe yat prakalpitaṃ | naivedyaṃ tadvijānīyāt trivedaspiṇḍikopari || aparehanisaṃhṛtya piṇḍikāsona saṅgataṃ | bhakṣādi bhakṣya pānādi devāya yatprakalpitaṃ || caṇḍaṃ dravyaṃ tu tajñeyaṃ nirmālyaṃ yatkaronvitaṃ | na tajighraṃ na jaṃghena na dadyānna sa vikrayet || datvā kravyādatāṃ yāti bhuktvā mātaṅgatāṃ vrajet | laṃghanāt yatate siddhiṃ jighrate ca vṛko bhavet || sparśanāt tu naraḥ strītvañjāyate nātrasaṃśayaḥ | anyathā dahate caiva cāṇḍālo jāyate naraḥ || vikrīṇāti yadā pāpī lubhakaḥ sa varo bhavet | aṣṭadhā yo na jānāti nirmālyasya vidhikramaṃ || deśikaḥ sādhakaḥ putraḥ samayī tu viruddhyate | iti pratiṣṭhā pārameśvare mahātantre prāyaścittapaṭalaṃ || 15 || devīmate prāyaścittaṃ likhyate || viśeṣaṃ saṃpravakṣyāmi śṛṇuṣvekāgramānasā | aṣṭamyāñca caturdaśyāṃ pakṣayorubhayorapi || pūjādhyānaṃ japo homo dviguṇaṃ vasupā caret | pūrṇamāsyāṃ tu sakrāntau grahaṇe candrasūryayoḥ || p. 24a) parvotsaveṣu sarveṣu pūjāpañcādhikaṃ bhavet | niryāta sañcipāte ca pūrvoktaṃ vidhimā caret || pradadyād gaḍukānāñca japādyañca viśeṣataḥ | svapne śubhā śubhe dṛṣṭe pūjā homa japādikaṃ || pratyakṣā veśane devyāḥ kṣatrasāla pradarśane | ulkāpāte sṛte vīre japapūjādhikaṃ bhavet || yogaścaiva prakarttavyo liṅgasyaivapūraṇaṃ | puṣpairvāsu manojñaiśca padmairnīlotpalādikaiḥ || phalairvā vividhairddivyairdevibhaktaiḥ samujvalaiḥ | liṅgapūraṇakaṃ kṛtvā paścādvīraiśca bhojanaṃ || anyathā na bhavet mokṣaḥ siddhiścaiva sudūrataḥ | abhāve vā kṛte vātha āpadādyairna kriyārthibhiḥ || dviguṇastu japaḥ kāryaḥ sandhyālope tu deśikaḥ | pramādāt kathitaṃ bhadre kāmatastu caturguṇaṃ || pramādādvika vicchede karttavyaṃ ca yaturpunaṃ | pramādeddhīma vicchede hutvā tu dviśataṃ japet || kāmāccaturguṇaṃ hutvā japañcaiva caturguṇaṃ | pramādā japabhaṅge tu tatpūrvaṃ tatsamaṃ japet || pramādāddhyāna vicchede dviguṇaṃ dhyānamāśrayet | pramādāccasite liṅge sthirevā calasaṃjñake || pīṭhe vā piṇḍikāyāgrādvidyālakṣyaṃ japedbudhaḥ | calaliṅgegni daśve ca taskareṇa hṛtetha vā || prāyaścittaṃ smṛtaṃ lakṣaṃ tatra vidyājapaḥ | hastā tu patite liṅge jale vahati vā sthire || tatrāpi lakṣamāvartya punaḥ saṃskāramarhati | japatastryakṣasūtrasya patanādayutaṃ japet || nidrābhi bhūtastu yadāti yadā niyatet sādhake bhuvi | tadārddha lakṣaṃ japtavyaṃ trayatedayutaṃ japet || devaṃ guruṃ tathā śāstraṃ pratimāṃ vāpya kāmataḥ | pādena yaddisaṃspṛṣṭvā ayutañca japed dvayaṃ || p. 24b) kāmataḥ ṣaḍguṇaṃ kāryaṃ gaḍukānāṃ śatatrayaṃ | visarjitasya devasya gandhapuṣpanivedanaṃ || nirmālyaṃ tu vijānīyād varjyaṃ vastra vibhūṣaṇaṃ | āvāhanavisargāntaṃ pratyahaṃ karmakarmiṇāṃ || nirmālyaṃ tadvijānīyādyadā devo visarjitaḥ | nirmālyaṃ satataṃ neṣṭaṃ liṅgamūrddhani saṃsthitaṃ || sthāpitasya svayaṃbhorvā naiva tatkālikasya tu | devaṃ visarjaye naiva pūjitaṃ liṅgamūrddhani || tāvad yāvanna pūjāyāḥ kāyonyaḥ samupasthitaḥ | liṅge vā piṇḍikāyāsvā yāvat tiṣṭati cārcanaṃ || nimmājyaṃ naiva jānīyānnirmmālyaṃ piṇḍikā cyutaṃ | guru vā laghu vā karmma jñātvā caiva vibhāgataḥ || prāyaścittantu dātavyaṃ śāstroktaṃ gurubhāṣitaṃ | guruvākyaṃ pramādā svaikintu tadbhāṣitaṃ mayā || yaddadāti guruḥ śiṣye tena śuddhiryathā śive | lakṣodhyāyī guruḥ prokteḥ sarvatracchinnaśājñayaḥ || rāgadveṣa vinirmukto mātsaryerṣyā mṛtādibhiḥ | sopi dadyāddalaṃ jñātvā kāla pātravayo vasu || prāyaścita viśuddhyaṃ *? pareṣāṃ gurukarmaṇi | prāṇapīḍā mahāyāmo yathā vai na bhaven nṛṇāṃ || dātavyaṃ karmmasāreṇa saṃkṣiptaṃ suvibhāvitaṃ | anyairapi hi kartavyaṃ bhaginī bhrābhṛśiśu priyaiḥ || utpanne prāṇasandehe saṃpādyañca tato paraiḥ | atha vṛddhā tu rāvālāvyādhyādhi paripī*?tāḥ || teṣāṃ saṃkṣiptamevoktaṃ strīṇāñcaiva tathā bhavet | mahāpātaka śuddhyarthaṃ gururdadyāt samaṃ yathā || upapātaka sāmānyaṃ buddhātikra samācaret | evamanyāni pāpāni uktānuktāni yāni tu || japopavāsa bhogenā'śudhonye śuddhibhāg bhavet | dīkṣitasyābhiṣiktasya śiva yuktasya nikṣitaṃ || p. 25a) yadā vai calate bhaktiranyarturvattaraṃ varajet | maityābhiṣiktamātrasya narā?pate pūrvasañcitaṃ || ākroṣitastādvito vā yadā bāndhava* * *? gacchati | tadā tuṣkatā dīkṣā ityevaṃ vaiśvaro vrajet || guruṇā tu yathā proktāṃ prāyaścittaṃ vipaścitai | tattathaiva tu karttavyasviśuddhye nāntarātmanā || ācāryeṇa yadā diṣṭaṃ prāyaścittaṃ bhavet tadā | anyathā narakaṃ yāṃti nānyadvattambhavet kvacit || śiṣyān parīkṣya yatnena dīkṣayet pratibodhayat | śiṣya doṣaiḥ tva doṣaiśca bādhyate dīkṣito guruḥ || preṣaṇādvātha saṃsargād yati smāduryayaḥ *?ṇḍaḥ | duṣṭabhāvasparityajya tadā tatprati bodhayet || bodhitopi prayatnena yadyaho tāva budhyate | nirvivekantu taṃ dṛṣṭvā yatnā tu parivarjayet || ye'vyabhicāriṇa śiṣyān dīkṣaye tavecchayā guruḥ | ācārya sahaśiṣyaistu patate narake dhruvaṃ || śiṣyaḥ śiṣya guṇopet ācāryastu guṇokitaḥ | dīkṣitāstu na mucyante dīkṣako narakaṃ vrajet | ācāryasvaguṇopeto dīkṣitā vyabhicāriṇaḥ | dīkṣitā narakaṃ yānti ācāryaḥ śivatāṃ vrajet || suparīkṣāsu gopetāṃcchiṣyānyo dīkṣayed guruḥ | sa guruḥ saha śiṣyaistu prayāti paramaṃ padaṃ || parikṣā trividhā proktā śiṣyānāṃ śivaśāsane | kālena sanniyogena svabhāve nāsameva ca || guruśayyāsanaṃ yānaṃ pāduko pānahau tathā | akāmā drohaṇaṃ kṛtvā sahasrā varttane śuciḥ || jñātvā yadā ruhet prājñastadā vai ṣaḍguṇaṃ japet | aghoreṇa carenmantrī pāpaśuddhistadā bhavet || kumārīṅgāntathā vahniṃ yadinaṃ cāpi sundari | yadi na saṃspṛśen mohāt sopi pañcaśete śuciḥ || p. 25b) dīkṣitānāntiraskāraṃ datvā krodhavaśaṃ gataḥ | japet pañcaśatān mantrī aghoreṇa viśudhyati || āsanaṃ śayanaṃ yānaṃ pramādāṅguru sannidhau | śatenāruhya japtena bhavecchuddhirakāmataḥ || kāmataḥ ṣaḍguṇaṃ japtvā aghoreṇa viśudhyati | paiśūnye dvevavādevā viruddhaṃ jalpitaṃ yadi || jyeṣṭhādibhiḥ mahānyairvā prāyaścittaṃ śataṃ japet | triguṇaṃ japtvā tu vargāṇāmevaṃ śuddhirudāhṛtā || guruṇāpi samaṃjalpaṃ kṛtvāropa pade sthitaḥ | japtvā cāṣṭa sahasrantu aghorasya bhavecchuciḥ || tat punastu viśeṣeṇa vandayitvākṣamāpayet | na namanti ca ye mohāt kramāyātātmahatarāt || vesāmapya yutāt śuddhirāsuyātā bhavet priyet | gaḍukānāmpradāne tu hrāsayecchataguṇajjapet || home daśaguṇāhānirjñātvaivaṃ saṃprayojapet | devasya gaḍḍukādyāstu pādena spṛśate yadi || akāmāstu śataṃ jāpyaṃ kāmataścā yutaṃ japet | pustake patite hastādaghorasyā yutaṃ japet || tatsūtraṃ bhūgataṃ grāhyaṃ bhūmau pustaka vācane | āśane śayanasthāyāṃ paḍale vā gṛhasya ca || vidyā pañcaśataṃ jāpyaṃ kaumatastaddvidhā bhavet | śīrṇāgamaṃ svasiddhāntaṃ bhraṣṭaṃ śīrṇaṃ ghṛtaplutaṃ || agnikuṇḍaṃ tu hotavyaṃ hutvā vidyāśataṃ japet | nirvimohaṃ dvijaṃ hatvā kāmacāreṇa mantriṇā || vidyāyāpāraṇī bhadre jāpyā śata sahasrikā | oṃ namo bhagavate rudrāya śūlapāna yahana 2 daha 2 paca 2 nāśaya 2 sarvapāpaṃ bhakṣa 2 hrīṁ hrūṃ phaṭ svāhā || samaya lopane khyātā vidyāyā vajranāśinī | p. 26) ṇot clear p. 27a) tyaktvā keśe tathā lakṣe bhasmamṛjjalakepi vā | sthānā jīrṇe bhramācchuddhi mātrāmādāya naikaśaḥ || nābherurddhamataṃ snānamupaghātena kūrpare | na niṃdyācchivamācāryaṃ na śāstraṃ dīkṣitānna ca || gāṃśca vedāṃstathāṅgāni devahṛktāni dehinaḥ | yāvajjīvaṃ sadā pūjye svaguro kāṣṭha pāduke || samakṣamvā parokṣamvā pīṭhasthe śivavadgṛhe | kathañcit patite lekhye bhūmau yukte tathāsane || patite ca tathā sūtre paṭalasthe śivamvrajet | jalāgni patane vāpi saṃtyastā saraṇe tathā || na mṛtāhīna satvā ye teṣāṃ śuddhiṃ vadāmyahaṃ | lakṣārddhaṃ gaḍukānāṃ tu paṃcalakṣāṇi vai japet || tāvatyānārcataṃ tasya yāvajjāpyaṃ samāpyate | kāmatastu viśudhyeta saṃnyāse yau jalepi vā || patanasya na doṣosti prāpta bhārohaṇaṃ vinā | mārgantrivarttanāhīnā asanyastetvayā gate || mahāpathe vāpyavasyāt bhairavepi samācaret | tandrārthaṃ caiva mandrāṇāṃ śāvarṇa lakṣaṇanna ca || paśorddikṣāṃ na kurvīta rajaḥ pātaṃ na darśayet | trikālamekakālaṃ vā svasthātmā śivamārcayet || dhyāyejjapedgunedvahniṃ śivāt pūrvaṃ na khādayet | kāṃśyadattantu nāśnīyāt bhaktamyānañca varjayet || akṣālitaṃ kaṭivastrandhārayenna kadācanaḥ | aṣṭamyāñca caturddaśyāṃ pañcadaśyāñca pakṣayoḥ || pūjādyamadhikaṃ kuryāda yaneṣu ca parvasu | tailaṃ māṃsaṃstriyaṃ kṣauraṃ bhyajet padyañca sadyayaḥ || carubhusvarttayettāsu nakte naikāsanena vā | rogārta sadhvakhinnañca bhītaṃ vrata suvijvalaṃ || pālayet samayatastu śaivamanyaṃ ca mānavaḥ | p. 27b) atrampuṣpavatī spaṣṭaṃ garbhakarmaṇi saṃskṛtaṃ || niṣkrāmanyañcaturthyañca na khādennāma karmaṇi | vārāmādaka kīrttīnāṃ tathaiva karutalvanāṃ || karṇavedhe tathā vūddhe prāsanetrañca varjjayet | puṣpotsavena bhoktavyaṃ sūtake mṛtake tathā || iti haṃsapārameśvare mahātantre prāyaścitta prakaraṇaṃ || paṃcāśatike haṃsa pārameśvare mahātantre prāyaścittaṃ likhyate || sanmārgā nā dvijātīnāṃ bhojya mantraṃ prakīrttitaṃ | śūdrasya sadyayasyaivamabhojyaṃ syādvijottamaḥ || brahmacārī gṛhī caiva bhojyā vetau prakīrttitau | śaivācāryau ca tāyeva parānugrahakārakau || brahmacarya parityāgāda bhojyaḥ śiva naiṣṭhikaḥ | nityaṃ sarvaguṇopeto na bhojyaḥ paraliṅginaḥ || śaivāsvāyaṃbhuvāye ca svācārasthā na dīkṣitāḥ | teṣāmapi na bhoktavyamityāha parameśvara || iti paṃcaśatike pārameśvare prāyaścittamidaṃ || 20 || tilakapārameśvareṇa yaścitaṃ likhyate | sveṣṭa liṅge hṛte naṣṭe dagdhaiṣṭaiva pramāṇavataḥ || prāyaścittaṃ bhavellakṣaṃ trañcasya rohanaṃ punaḥ | pramādātpatitaṃ bhūmau paśutyuṣṭa mathāpi vā || daśatā hastikaṃ māpyaṃ kuryātvaṃ * * * * * ? | hastātpracyavitaṃ siddhaṃ sahasraiḥ paṃcabhiḥ śuci || dvihastāttu yadā liṅgaṃ patitastu pramādataḥ | tadā lakṣeṇa śuddhiḥ syāt punaḥ saṃskāramaulikaṃ || paramā prācyutaṃ liṅgaṃ yadādhitaṃ prasādataḥ | prāyaścittaṃ matasyānti śalākā patitaṃ yataḥ || p. 28a) sthāvaraṃ jaṅgamaṃ caiva liṅgantu dvividhaṃ smṛtaṃ | kāmato kāmato vāpi dhātitaṃ sphāṭitaṃ yadā || prāyaścittaṃ na tasyāsti ityāha bhagavān cchivaḥ | liṅgotpātaṃ mahāghoramadhikṣepaṃ tapaśvināṃ || lakṣe sā siddhijā śreṣṭa brahmā keśvayorapi | śalākā patitasyaiva prāyaścittaṃ nigadyate || śalākā patitaṃ dṛṣṭvā deśaṃ tyājya sudeśikaṃ | durbhikṣaṃ vyādhayastasminnītayaśca nirantaraṃ || tedeśā naiva vṛdhyante na ca dīrghāyuṣo narāḥ | sapta vaidyā dhare tantre nilaketustathaiva ca || śalākā patite vipra jāyate nātrasaṃśayaḥ | nātaḥ parataraṅkiciddharmmārtha kāma mokṣadaṃ || dṛśyate naiva bhūloke evaṃ me niścayaṃ sthitaḥ | apavādā gurorvācaḥ śuddhirekānu yasya tu || parebhyo duḥkhamutpādya vāṅmanaḥ kāya karmmabhiḥ | pramodataḥ parijñāya śuddhiḥ śakti japāntadā || akāmādbrāhmaṇaṃ hatvā gatvā goṣṭhe japejjapaṃ | akāmācca surāṃ pītvā japed vāmaṃ śivālaye || upapātakinā seya sarveṣāñca vidhi smṛtaḥ | goghnastrīrūpito bhūtvā sadyaṃ paṃca śataṃ japet || snānaṃ ca paṃcagavyāśī puṇyasthānasamāśritaḥ | govadhānmucyate kṣipramatra nāsti vicāraṇā || divā vā yadi vā rātrau duḥsvapnaṃ yadi paśyati | snātvā japet tataḥ sadyastasmān mucyeta kilviṣāt || piturmātu śvaśruścāpi pitṛvyasya vadhastathā | mātulasya vadhaścaiva sāmānyaṃ brahma hatyayā || kṣatriyādi trayaṃ hatvā pādanyūnojjapot bhavet | budhaṃ kṛtvā tyajānāntu kṛmi pakṣi mṛgeṣu ca || p. 28b) tatra nyūnaṃ śatādyā vajjapaṃ yujyād daśāvadhi | agnidaṃ garaṃdaṃ caiva tathā dravya prahārakaṃ || sastrapāṇiṃ raṇe vipra hatvāno pātakaṃ bhavet | reto sūtra purīṣāṇāṃśca pacāntrasya ca bhakṣaṇaṃ || tardabhasaśca tatpānaṃ surāpāna samogaṇaḥ | nyūna nyūnāvidhirdyojyo niṣilāsvantyajādiṣu || abhaktvā cānnapānādvā vidhistatrādhikaḥ para | iti tilakapārameśvare prāyaścittaprakaraṇaṃ || 21 || mataṅgapārameśvare mahātantre prāyaścittaṃ likhyate | śvamārjjārakharādīnāmviṣṇe? pātsnānamāret || nābheradhaśca saṃyogāt sṛtbhiḥ śudhyati saptabhiḥ | uttamāṅgo yathā liptaḥ snātvā vidyāṅga pañcakaṃ || japtavyaṃ śatamekaṃntu dviguṇaṃ mantravāriṇā | adīkṣitena saṃspṛṣṭaḥ snānamāgneyamācaret || bāhya karṇasya saṃsparśādvāruṇaṃ snānamācaret | retotsarge kṛte snātvā japtavyaṃ brahmapañcakaṃ || nirmālyaṃ śaṅkare kāmāt saṃpūjya caṇḍanāyakaṃ | jisṇā taduttaraṃ kāryaṃ japaḥ śāṅgasya vai śataṃ || akāmatopi saṃpāttāt kevalasya śataṃ japet | yadatta kevalaṃ bhuktvā pramādān muni sattamaḥ || mṛtpātramagninā dadhvaṃ śaṃkataḥ śuddhi meva hi | tatkṣaṇādārakaṃ pātraṃ lohaṃ kṣālyāśma tāḍanaḥ || kṣārodakādvastraśudbhiḥ sa lepānāma lepataḥ | amrena tāmra pātrasya kāṃśya pātrasya bhasmanā || vāriṇā hemaraupyādergharṣaṇāt | snigdhānāṃ rukṣaṇācchuddhiḥ pātrāṇām parikīrttitā || viṇmutra sadyanirmālya ṛtu matstrī vijātibhiḥ | mṛtpātrāṇi samastāni santyājyāni tu saṅkarāt || p. 29a) samayānāṃ pramādātu śaktijāpaḥ praśasyate | śatamuktaparāniṣṭāvāg doṣād dviguṇaṃ bhavet || abhakṣa bhakṣaṇe sāṅgaṃ devaṃ japtvā viśuddhyati | śatamekaṃ sahasraṃ vā lakṣaṃ vā suvicārya tu || agamyāgamane caiva vidhirevaḥ prakīrttitaḥ | nyāyopārjita sadvittaṃ sat*?yājyaṃ vijānatā || sthiterthasupadhitaṃ vastu na lobhe nādhikaṃ kvacit | vastra śaryāśanādīnāṃ gāyatryā śatamabhyaset || devāgni gurukāryeṣu gṛhnītaṃtrannivedanāt | śudhyato nyāyato nityamanyāyānmunipuṃgavaḥ || mlānebhyo vyādhitobhyo vā yatibhyaḥ kiñcidauṣadhaṃ | sarvebhyaḥ sarvadāmrājñyaṃnnadoṣostyatra śāsane || kheroṣṭra kāmamārjāraśca śṛgālādibhiścayet | saṃspṛṣṭaṃ līḍhamāghrātaṃ jñātvā vastu vasāvalaṃ || prokṣaṇāt kṣālanād dorṣātyāgodvā śuddhi me vahi | sutaptasya śutasyātha śuddhi rājyasya kīrttitā || punaḥ pākena saṃśuddhirlavaṇasya mahāmbhasā | guḍasyāpi vikliṣṭasya prokṣaṇād deva kevalāt || madhuraḥ pākataḥ śuddhistathaivekṣurasasya ca | phalānāṃ kṣālanācchuddhirdadhnaścaiva nirīkṣaṇāt || kathitaṃ śuddhyate kṣīraṃ śeṣaḥ syāt pākajaṃ hitaṃ | śuddhyate prokṣaṇāt kṣīraṃ paryagni karaṇādapi || apavādādgurorvācaḥ śuddhirabdonniyamya ca | parebhyo duḥsvamutpādya vāṅmanaḥ kāyakarmabhiḥ || pramode naḥ parijñāya śuddhiḥ śakti japontadā | śatācchata dvayād vātha sahasrāccakramoditāḥ || gurornnivedya karttavyaṃ gurave rocate yadā | samucitamapi śeṣāt bhāvitatre vidhānaṃ gurulaghu viniyogāt sādhakānāṃ trisaṃkhyaṃ || p. 29b) kathitamiha samagraṃ sāṃprataṃ varttanārthaṃ śivavadana suputvaṃ kathyate ne yathāvat | iti mataṅgapārameśvare mahātantre prāyaścittaprakaraṇaṃ || 22 || vārāke prāyaścittaṃ likhyate || bhavedalupta niyamo lope copavased dinaṃ | bahudaivasike bhraṃśe trirātraśca japet manuṃ || pramādāt sūtakāntantu jñātvā ca bhakṣyabhojane | īśāna japaviṃśatyā bhūto bhavati tatkṣaṇāt || keśakīṭopaviddhantu dūṣitaṃ vāpi kenacit | sakṛjjaptvā tu īśānaṃntasmātpāpāt pramucyate || ekātramatha bhaikṣvamvāyastu bhuṃkte dvijottame | yāvantośnāti tatpiṇḍāstā yaddoṣairnna lipyate || lasunaṃ bhakṣyed yastu palāṃṇḍuṃ vāpi dīkṣitaḥ | bhṛjanmādīni bhakṣyāṇi bhaumānikavakāni ca || sakṛjjaptvānu īśānaṃstasyānmucyena pātakāt | hiṃsācāra vinirmukto bhakṣyācārānvito yadā || kulālaśca tadā bhojyāṃ naivānyārvātva jātayaḥ | bhojyamantramantryajāte kaṣṭamārge tathā yadi || bhuktvā ghorasahasrantu japedarddhaṃnukāmataḥ | bhikṣābhyaktvāpadaikānnannayogānmucyate bhṛśaṃ || ekānnaṃ trinyamaśnīyādvyaktācārotha guḍhavān | ahorātraṃ japed vaktra mantradoṣād vimucyate || pātrasya taijasasyāsmi stāmramasnena bhasmanā | kāṃsyaṃ kṣāreṇa vastrañca carmmakāṣāya vāriṇā || mṛnmayasya punaḥ pākāt tatkṣaṇād dāravasya ca | sūtrādi duṣṭalepañca tyajet mṛnmaya bhājanaṃ || taijasaṃ śuddhyate cāgnau mṛdāgomaya vāriṇā | satyayutāḥ smṛtā vācaḥ satbhirā caritoḥ kriyā || p. 30a) manaḥ pūgañca sarvatra pūtamityabhidhīyate | śunādaṣṭo yadā mantrī ācārya putrakopi vā || saptavārājjapet sadyaṃ snātvā caiva viśuddhyati | upavāsena caikena sarpadaṣṭo viśudhyati || ajñānārbrahmaṇaṃ hatvā karmato vā mahāmune | sadyojātaṃ japyettatra tataḥ pāpātpramucyate || saṅgame vāma vāṃgoṣṭhe ekāhañca vrataṃ caret | sadyojātaṃ japet tatra brahmahatyāṃ vyapohati || hatvāpi subahūnmantrī careḍḍātrikambujaḥ | nirapakṣo japābhijño dahet pāpaṃ viśeṣataḥ || taddināni japaṃ kuryād vrataśeṣaṃ viśuddhyati | abhakṣabhakṣaṇaṃ kṛtvā kāmākāme dvijottamaḥ || dina śeṣaṃ japed vaktraṃ pātakādvipramucyate | surāpo daśalakṣāṇi pañcagavyāśano niśi || śivapūjārato nityaṃ japedātma viśuddhaye | suvarṇasteya godhānyaṃ hatvā ca pravarāṃstriyaṃ || valādakāraṇānmantrī mitradrohe kṛte tathā | jānumātrodake viśvannirātroya viśennaraḥ || vāmadevaṃ jape tatrastasmāt pāpāt pramucyate | granthā paharaṇe vaktraṃ japeda jñānataḥ śataṃ || agamyā gamanaṃ kṛtvā vāmadevaśataṃ japet | brāhmaṇoṣṭaśataṃ japtvā tasmāt pāpāt pramucyate || kṣetriyoddhi śate naiva vaiśyastu triśate na tu | śūdro japtvā tu catvāri vāmadeva śivāgrataḥ || ekarātroṣito bhūtvā tasmāt pāpāt pramucyate | yastu pravrajitād gacched brāhmaṇīntu kulastriyaṃ || īśvānāṣṭa śataṃ japtvā doṣānmucyeta dīkṣitaḥ | kadācci ca pramādena vṛṣalīsaṅgamāṃ caret || īśānasya śataṃ japtvā tasmāt mucyeta pātakāt | p. 30b) iti pārāke prāyaścittapaṭalaḥ || 23 || atha vidyā purāṇo prāyaścittaṃ likhyate | ajñānād vā cared vāpi samayādi vilaṃghanaṃ | kṛtvā vā kāmatastasya śuddhirdeva kathaṃ bhavet || īśvara uvāca || devāgni guru śāstrāṇāṃ kṛtvā nindāṃ japecchrataṃ | laghvādi bhāvaṃ vijñāya īśandaśaguṇottaraṃ || kṛtvā pūjāṃ yathā śantyāstutvā caiva kṣamāpayet | daśa tatsādhakādīnāṃ dīkṣitānāṃ sathaiva tat || anyad vā yatkṛtaṃ pāpantadīśa smaraṇād dahet | nirmālya bhojane vaktrañcapellakṣamatandritaḥ || kāmād daśaguṇaṃ cāpi caṇḍeśāya nivedayet | bhuktvā yutañca devasye naivedya sa visarjite || tadvannivedya śuddhiḥsyāllaṃghane ca śataṃ japet | bhuktvā garbhādi saṃskāre sahasraṃ parivarttayet || kāṃsyapātre śataṃ japyantadvanyāsādi bhojane | ucchiṣṭastu samānānāṃ bhuktvāpohya viśudhyati || sahasra sa yutaṃ caiva tathā madhyamahīnayoḥ | dvitrirātropavāsaśca sarṇocchiṣṭa bhojanaṃ || jaghanyocchiṣṭasaṃparkā vidaṃ daśaguṇaṃ smṛtaṃ | japopavāsa vṛddhiśca ekarātrāditaḥ kramāt || mārjāramūṣakairjarghvasannaṃ bhuṃkteṃ tu yaḥ kvacit | jīrṇānte cāpi vetsnātvā pañcagavyaṃ viśuddhayet || sadyena gomayaṃ grājyaṃ gomūtraṃ manasā ghṛtaṃ | sarveṇamayastyāsye na dadhīśena kuśodakaṃ || gāyatryā caikataḥ kṛtvā pivet pāpaṃ viśuddhayet | kṛmikīṭādi saṃspṛṣṭaṃ bhuktvā vāttena śuddhyati || śatakopa hataṃ bhuktvā nirāhāro naraṃ japet | trirātraṃ lasunādīnāmbhakṣaṇe caiva devahi || p. 31a) surāpodaśalakṣāṇi pañcagavyāśane niśi | śivapūjārato nityaṃ japeddātmaviśuddhayet || virāmūtraṃ bhakṣayed yastu saptāhaṃ śuddhaye japet | saha paṃktau nikṛṣṭaistu bhuñjāno daśadhā japet || śataṃ bhuktyātha yannoktaṃ jñātvā tu gurulāghavaṃ | japaḥ kāryo viśuddhyarthamadhamottamamadhyamaḥ || kuto śataśatā caiva adhamo madhyame dvikam | kiṃ bhūttamo japaścārddhaṃ trikaṃ syājjapa karmaṇi || liṃgaṃ hitvā guruṃ hatvā japet sarva matandritaḥ | niśi bhuktvā tapaṃ vahni prathamaṃ cottame trikaṃ || datvāsarvāya sarvasvaṃntasyāt pāpāt pramucyate | dvijaṃ hatvā japet tadva pañcā tapa vivarjjitaḥ || bhikṣāhārotha sarvasvaṃ pūrvavacca nivedayet | svaśaktyākāraṃ yed vāpi dīkṣāṃ nirvāṇa gāminīṃ || pādapādaśca hīyate kṣatriyādiṣvanu kramāt | antyajānāṃ garvā caiva śūdra hatyā vrataṃ caret || mahiṃṣāśca kharādīnāṃ tadarddha pādasammitam | śvaśṛgāla mṛgādīnāṃ tasyāpyarddhaṃ ca dakṣiṇam || maṇḍūkanakulādīnāṃ tasya pādo vidhīyate | kṣudrajantu vadhaṃ kṛtvā daśadhā vartya śuddhyati || sarvahiṃsā kṛtaṃ pāpamanyantu kathanañca yat | aghoroghorahā sarva smaraṇādeva nirddahet || vāmaṃ gurustriyaṃ gatvā śuddhaye lakṣamabhyaset | ārdra vāsāpayaḥ pītvā bhrāmṛjāyā sahodarāṃ || pitṛmābhṛśca svāśveśrūyātulādīṃśca yo japet | lakṣahāni kramādukto gatvā viprādi yoṣitaṃ || antyajāṃ pañcalalakṣāṇi nābhi mātrodake japet | sāmānya sa yutaṃ śūdrīṃ dviguṇaṃ dviguṇaṃ punaḥ || vaiśyādi varṇajāṃ gatvā gāṅgatvā cāyutaṃ japet | ubhayordviguṇaṃ proktamajādīnāntadarddhikaṃ || yoni pāpandahed vāmaḥ sarvamanyacca yat bhavet | lakṣañjaptvā bhavecchuddhi hemaṃtu jaradhuvaṃ || p. 31b) hṛtvāgāñca tadarddhena striyantāvadajāvikaṃ | kāṃsyavastrarasādīni lakṣaṇaikena śuddhyati || sadyojātaṃ dahet sarvamanyad vā caurya sambhavaṃ | saṃkīrṇa kalmaṣī mantrān sarvāneva japecchuvi || vyomavyāpi śivasyāpi sarvapāpa viśuddhaye | prāyaścittaṃ care jñātvā karmaṇāṃ gurulāghavaṃ || karttuḥ śakti vayovitta sa sādhye na viśuddhaye | ajñānājñānato vāpi kṛtamevaṃ viśuddhyati || kāmatastu kṛtaṃ mohāntriguṇena viśudhyati | kāyikasmaivamuddiṣṭo laghumadhyottamo japaḥ || karmaṇā ca kṛtasyāpi satāllaścādito japet | nānasasyaikataḥ proktaḥ pūrvākānāṃ japaḥ kramāt || sarvaṃ samayinā setannirddiṣṭaṃ śuddhaye samaḥ | sthitertha putrakādīnāṃ siddhārthaṃ mantravādināṃ || anugrahādhikārāya deśikānāma dīṣyate | dīkṣayā vā dahet sarvaṃ pāpasācārya sattamaḥ || abhiśastādibhīḥ spṛṣṭaṃ snātvā vipro viśuddhati | pādau prakṣālya vācasya śuddhirbhavati nānyathā || ucchiṣṭa lepa saṃparkāt yo mukta vidhimācaret | asatpratigṛhaṃ graśya sadyo dvādaśabhiḥ punaḥ || mucyate kilviṣāt kṣipraṃ mantriyaścāyya kutsitaḥ | homārthaṃ caiva gurvartha liṅgārthayā citaṃ ca yet || yaditasbhakṣayellobhāt kadācideva durmati | japellakṣaṃ sa pādañca staṃbhya śuddhistadā bhavet || iti vidyāpurāṇe prāyaścittapaṭalaṃ || 14 || atha raurave prāyaścittaṃ likhyate || athātaḥ sampravakṣyāmi ātmadīkṣā manukramaṃ | bhāṣitaṃ parameśena śrīkaṇṭhāya mahātmane || śūdrantu dīkṣayed yastu vidhānenograjanmane | p. 32a) nirmālyaṃ bhakṣayitvā tu āpatsu śivayajñavit || ājñāṃ vāsamatikramya sāsane pārameśvarīṃ | ātmadīkṣāmimāṃ kuryād vidhivat saṃmita vrataḥ || iti raurave prāyaścittamidaṃ || 24 || mṛgendra tatva saṃhitāyāṃ prāyaścittaṃ likhyate | sādhanādikavicchede sadyojātā yutaṃ japet || śataṃ vāmaṃ yataprāṇo vāsaraṃ mārutāśanaḥ | vāmasyānna vyatikare hiṃsā yāmvahurūpiṇe || vaktrasya spandane rātrau divātad dviguṇaṃ caret | dvijāśucchiṣṭa saṃparkād vastrādya nyatasadguṇaṃ || caturdaleḥ vramadhyeṣṭā sthāne tu pañcamaṃ japet | ṣaḍaho yoṣitaṃ lakṣaṃ japedvavyāśanopi vā || juhuyādayutaṃ jāpyaṃ dviguṇaṃ śuddhikārakam | japennirmālya saṃparkāt sarvabrahmāṇi lakṣaśaḥ || samagrasaṃhitā lakṣañjapennirmālya bhojane | vāmādyāḥ patayaḥ śākyapādārthika kapālināṃ || ajātodhipatirjñeyastrayī naiṣṭhika liṅgināṃ | tadanta bhojane śuddhirjāti saṃparka śuddhivat || kinnvaindavaṃ vrataṃ prokte kāpālyānnāgane matāḥ | īśānasya japellakṣaṃ tatsaṃkara viśuddhaye || kāpāli saṃkare trīṇi lakṣāṇi kṛta niścayaḥ | pramādādyoṣitaṃ gatvā prāṇāyāmāyutaṃ japet || dvipaṃca guṇitaṃ śuddhi praṇavoccārasaṃyutaṃ | mahāpātaka saṃyoge śivaikādaśikā yutaṃ || japed daśaguṇaṃ prāṇasaṃyamīhalamūlabhuk | tatsameṣveva mūlasyāt kintu prāṇāyāmaṃ vinā || pātakeṣu tadanteṣu kriyā vyati kareṣu ca | japedekādaśānmānamekaṃ vā brahmamavyayaṃ || p. 32b) nādadyātkarakaṃ kiñcit sakhyājātāṃbhamāhṛtaṃ | ādadantaparijñānāt taduktārddhaṃ samācaret || bahudaivaśike yoge tulyaṃ sādharmma yogataḥ | nākṣavilaṅghayedvidvān sṛṣṭisaṃhārakāraṇaṃ || vilaṃghyādyetaso doṣādvahurupāyutaṃ japet || iti mṛgendratatvasaṃhitāyāṃ prāyaścittapaṭalaḥ || nisvāsakārikāyāṃ prāyaścittaṃ likhyate | asamāptohniko mantrī nānya karmasamācaret | pramādāhnika vicchede ghṛta homau vidhīyate || āhutīnāṃ sahasrantu gatāñcaiva hutāsane | dvātriṃśākṣara mantrasya yāvacchaktyā tu homayet || hutā caivaṃ tato mantrī śatamaṣṭottaraṃ japet | akārāccaiva saṃcchede āhnike tu padā bhavet || mālāmantrasya mantrajño dviguṇāntu samācaret | śunādaṣṭo viśuddhyeta gāyatryāṣṭa śatena tu || mārjjāramūṣakairdaṣṭaḥ saptajaptena śudhyati | śṛgāla vṛkadaṣṭo vā śuddhyateṣṭa śatena tu || cāṇḍāla sparśasaṃbhāṣe prāṇāyāma śataṃ japet | sadyojātena mucyate nātra kāryā vicāraṇā || steyaṃ kṛtvā japed ghoraṃ manāktatpuruṣaṃ japet | tatsaṃparkeṇaceśānaṃ japet parvatamastake || tāmraṃ raupyaṃ viṭakaṃ vāhṛtvāsteya samaṃntrayaṃ | kaṃgudhānyāparaṃ dhānyaṃ lohaṃ vā vahudhātmakaṃ || arthañca vividhatkṛtvānyūnaṃ tatra vinirṇayaḥ | ajaṃ japtvā bhavecchudvirhemahartturna saṃśayaḥ || hṛtyāgāñca tadarddhena striyasvadvadajādikaṃ | kāṃsyaṃ vastraṃ rasādyañca lakṣaikena viśuddhyati || sadyojāto dahet kṣipramanyadvā raupya sambhave | devāgni guru śāstrāṇāṅkṛtvā nindāṃ japecchataṃ || p. 33a) laṅghādi bhāvaṃ vijñāya īśaṃ daśaguṇottaraṃ | kṛtvā yūnāṃ yathā śaktyā stutvā caiva kṣamāpayet || daśataḥ sādhakādīnāṃ śatameva tathaikataḥ | anyadvāyaṃ kṛtaṃ pāpaṃstadīśaḥ smaraṇāddahet || guro kṛtvāpavādaṃ ca tathā mantrī śivasya ca | gāyatryaṣṭa sahasreṇa pramādācchudhyate bhṛśaṃ || śiva vidyāṅgasaṃpūrṇaṃ ācāryaḥ parameśvaraḥ | śivavat pūjanīyosau tannindānna samācaret || samayī cātmavānnasyaḥ putrakaśca viśeṣataḥ | kṛtvā nindāṃ tatasteṣāṃ tadarddhena viśuddhyati || śivasya śivamantrasya śaivā cāryasya kāmataḥ | nindikānvinihatvāpi hatyayāmavilipyate || śatamekaṃ japedīśaṃ prāyaścittaṃ viśuddhayet | hṛtvā devasya sarvasvaṃ pañcabrahmāṇyanu kramāt || japet paṃca śatānmantrī pañcātapasamanvitaḥ | bhikṣāhāraḥ svaśaktyā vā dīkṣāṃ nirvāṇagāminīṃ || śatāyuta sahasrāṇi viṃśadviṃśaṃ suduttarā | lakṣaṃ yāvat parākāṣṭhā japasyeyaṃ kṛtirmanā || hatvā tu deśikaṃ kāmāllaikṣabhuktu samāhitaḥ | ekāśīti padaṃ mantraṃ lakṣamāvartya śuddhyati || niḥsvāsaṃ prāyaścittaṃ prakaraṇaṃ samāptamiti || 27 || saptavidyādhare prāyaścittaṃ likhyate | vyāpādito yadā liṅgī śaivīvānyāśumī tathā | prāyaścittaṃ carenmantrī guruktaṃ śivabhāṣitaṃ || ṣaṭsaptavahubhirdattaṃ ācāryairguruṇā vinā | karttavyaṃ śāstrasaṃsiddhaṃ mahāpātaka śuddhaye || aṣṭau śatānyaghoreṇa juhuyācchiva pāvake | anāhutaṃ śive mantri nirvāṇe doṣa śāntaye || p. 33b) iti sa vaidyādhare prāyaścittamidaṃ || 26|| niḥsvāsottare prāyaścittaṃ likhyate || asamāptāhniko mantrī nānya karmakathañcana | pramādāhnikavicchede ghṛtahomo vidhīyate || āhutīnāṃ sahasraika sa pramādācchataṃ hunet | pañcāśatpaṃcaviṃśad vā mantrīmantraṃ tato japet || vidyādhi yena mantreṇa paṃcabrahmayutena ca | parigṛhya japaṃ mantrī saṃkhyācchinnaṃ japet tataḥ || kalpoktaṃ tu japan kṛtvā rudrāya vinivedayet | rudrārpitaṃ japaṃ mantrī vighnendreṇa na bādhyate || jānubhyāmavanīṃ gatvā japamīśe nivedayet | iti niḥsvāsottare prāyaścittaṃ samāptamiti || atha sāhasraṃ śiva bhede prāyaścittaṃ likhyate | gurudeva svaharttā ca gurvaṅga nāmamācaret || amedhyā daśaguṇaṃ māṃsaṃ na prakṛcchaṃ pradāpayet | tryahasambhaḥ piventaptaṃ kṣīraṃ taptaṃ tryahaṃ pivet || tryahamuṣṇa ghṛtaṃ pītvā tryahaṃ syātmārutāśanaḥ | tapta kṛcchamidaṃ bhadre mahāpātaka nāśanaṃ || pitudyosā tṛpraścāti kṛccheṇa śuddhyati | aśnīyā tryahamekaikaṅgrāsaṃ madhyaṃ dine sudhī || punastrīṇi dinaikaṃ kamaśnīyāntadayānvitaṃ | ahāni trīṇi naktena nirāhāṇastri vāsaraṃ || ati kṛccha vidhānantu samāsāt tadudāhṛtaṃ | agamyāgamanaṃ kṛtvā kṛccha sāntapanañcaret || gomūtraṃ gomayaṃ kṣīraṃ mājyaṃ dadhikuśodakaṃ | ahorātroṣito bhūtvā pivet sāntapanaṃ smṛtaṃ || gośva mṛgādikaṃ hatvā prājāpatyaṃ caredvijaḥ | tryahamayācitaṃ bhuṃkte vakta bhojī dina trayaṃ || eka bhaktaṃ tryahaṃ kuryānnirāhāro dina svayaṃ | p. 34) ṇot clear p. 35a) brahmahatyā surāpānaṃ steyaṃ gurvaṅga nāgamaṃ | yaiḥ kṛtāste smṛtāḥ satbhiḥ mahāpātakino narāḥ | yasya yogastutaiḥ sārddhaṃ sopi caitatsamo bhavet | hatvā viprañjapet sadyaṅgavāmmadhye suyantritaḥ || surāmpītvā japedvāmaṃ śivaharme viśuddhaye | kṛtvāsneya sa kāmācca ghoraṃ pitṛvane japet || gurustrī gamane vaktra sa kāmādviccane vane | eṣāṃ yogājjapedīśaṃ namāgre saṃyatendrīyaḥ || prakāśyekāgrataḥ kṛtvā lakṣaṃ japtvā viśudhyati | akāmād vā rahasye ca sahasrācchuddhireṣyapi || kāmatastu rahasye ca japet tatrā yuta dvayaṃ | akāmataḥ prakāśe tu japet tatrā yuta dvayaṃ || gurustrīgāminaṃ kāmāccīrān kṛcchantu dīkṣayet | dayākandeśiko yasya lakṣajāpādviśuddhyati | surāmpītvā japed vāmaṃ sahasraṃ kāmato yadā || akāmāntriśataṃ japtvā pramādācchuddhiriṣyate | nirmālya bhakṣaṇe jāte pramādādayutaṃ japet || bahurūpastathā kāmād dīkṣāṃ kṛtvā viśudhyati | rajasvalānnaṃ bhuṃjāno guhyakasya śataṃ japet || kāmāt paṃcaśataṃ yadvatadvarnnirmmālyalaṃghanāt | nirmālyaṃ śaṃkare bhuktvā tatra ghoraśataṃ japet || upekṣite tu nirmālye vāyasaśvādi bhakṣitaiḥ | bahurūpa sahasrantu japtvā mantrī viśuddhyati || śivasparśasu sampūjya gurumasmin viśeṣataḥ | adatvā ca valintatra śivāṣṭaka śataṃ japet || anivedya yadā bhuṃkte śivamiṣṭvā śataṃ japet | śvavijvarāhacchāmādyairmārjjārakapi kukkuṭaiḥ || lalūkagṛdhrakākādyai spṛṣṭa syāttastha bhakṣaṇāt | śivaikādaśikāṃ japtvā pañcagavyena śuddhyati || pṛtake sūtake bhuktvā japet savādipañcakaṃ | p. 35b) sahasraṃ kāmato japtvā akāmācca śataṃ japet || dviśataṃ gaṇikānnasya patitānāṃ śataṃ japet | aṣṭame vā siṃpuste ca vāmadeva śataṃ japet || nāma prāsananiṣkrāme bhuktvā vaktra śataṃ japet | caturthikānnaṃ bhuktvā tu vāmadeva śataṃ japet || sadyaṃ śladdhe tu yo bhuṃkte aghoraṃ triśataṃ japet | sahasraṃ kāmataḥ proktamasacchumantra bhakṣaṇe || vānte snānaṃ jaye kṛtvā sadyojāta śataṃ japet | vāpī kūpa taḍāgānāṃ vṛkṣāṇāmokṣaṇe tathā | śivajyā pratiṣṭhā ca bhuktvā maṃtrānya liṅgināṃ || abhakṣabhakṣaṇāntādvā tadarddhaṃ cāpya kāmataḥ | sadyojātaṃ japen mantrī pramādātyāṃ sa bhakṣaṇe || daśa * * * * * *? ca vaivaikānna bhakṣaṇāt | bhaikṣyaṃ tyaktvā pramādāt tu tavaḥ śuddhyati kilviṣāt || vastraṃ caturvidhañcarmma pratigṛhya śataṃ japet | * * * * * * * * * * * ? taṃ japed budhaḥ || dadhi kṣīraṃ madhusarpistailaṃ lavaṇameva ca | śarkarākṣuñcaiva gṛhītvā * *? mabhyaset || maṇi muktā pravālāni suvarṇaṃ raupyameva ca | sarvaśasya samṛddhāntu sarvaratna samanvitaṃ || gṛhītvā pṛthivīṃ vidvānīśānasyūrcchadaṃ darśayet | sarveṣāmeva pāpānāṃ śaṅkare * * * * * ? || pavitrāṇi japet pañcamakaṃ vā vahurūpiṇaṃ | vāmadevaṃ japedvidvāntu dvyatyevaṃ na saṃśayaḥ || yoniṃ śaṃkarajaṃ doṣaṃ bhasmakāṣṭhaṃ śṛṇādikaṃ | gṛhītvā vastra **? tkiñcidvahurūpaṃ japed budhaḥ || * * *? hāraṇe cakraṅkāmākāme kṛte sati | guruputraṃ gurobhāryāṃ nindayedyāstu dīkṣitā || īśānasya śataṃ japtvā tataḥ śuddhimavāpnuyāt | p. 36a) mūṣikāśca vidyāte ca pañcagavyantu bhakṣayet || saptābhimantritaṃ kṛtvā sadyojātena śuddhyati | śvānadaṣṭe tathaiveha snānaṃ pūrvavadā caret || asatpratigrahaṃ gṛhya sadyojātaśatācchuci | cāṇḍālasparśane snātvā sadyojātaṃ sakṛjjapet || prāṇāyāma trayaṃ kṛtvā tataḥ śuddhimavāpnuyāt | gurvājñāṃ laṃghayedyastu dīkṣitānāntu nindakaḥ || sadyojāta śataṃ japtvā tataḥ śuddhyati mantravit | duḥsvapna darśane snātvā japet sadyaṃ ca pūrvavat || karmaṇā manasā caiva pramādāt bhāṣite'nṛte | vāmadeva śataṃ japtvā tataḥ śuddhyati kilviṣāt || akāmādretasotsarge japed vāmaśata dvayaṃ | garbhāpaharato vaktrañjapet samyakkratuḥ śataṃ || dhenuṃ pramādato hṛtvā japet sadyādi pañcakaṃ | śatāni paṃca pratyekamīśānena viśuddhyati || manasā cittitaṃ pāpaṃ karmaṇānandha tatkṛtaṃ | saptavārāñjaped ghoraṃ tataḥ śuddhyati kilviṣī || sthāvarāṇāṃ latācchede aghorasya śataṃ japet | catvaraṃ laṃghayed yastu daśarupāṇi taṃ japet || divāsupte pramādācca japet sapta trīpañcakaṃ | guruñca kṣedayed yastu duṣṭālīpeśca mūḍhadhī || upavāsa trayaṃ kṛtvā japed brahmaśata trayaṃ | śivārāmenyadā kuryāt mūtrotsarge śivāṅgaṇo || pratyekaṃ sopa vāsastu japed brahmaśataṃ kramāt | catvare vṛkṣamūle vā śmaśānetha śakṛjjapet || nagno vā dīkṣitaḥ snāta upoṣyāṣṭa śataṃ japet | dīkṣitāyaṃ śive bhaktā nindāṅkūrmannya ninditaḥ || gurudevāgnī viduṣāndīkṣitānāṃṇivā game | p. 36b) sahasra paṃcamasyaikaṃ japtvā śuddhyati kilviṣāt || śarpadaṣṭe śataṃ japtvā upavāsādviśuddhyati | tadā cārād nyaśa nindeda ghorāṣṭaśataṃ japet || gurudevāgnī vṛddhānāṃ sannidhau snāna bhojanaṃ | parihāsaṃ tathā darpaṅkṛtvā pañcapavitrakaṃ || daśavārāñjapenmantri vaktuṃ tu klīva bhāṣaṇāt | gurupatnī yadā dṛṣṭī duṣṭa buddhyā śataṃ japet || bahurūpaṃ pramādā tu vivastrāṃ triśataṃ japet | anasthi prāṇi saṃghātaṃ hatvā vai saṃhitāñjapet || pakṣiṇastu bahūnhatvātāmeva triguṇañjapet | sarpamāṇakamārjjāra nakulaśvāśva gardabhāt || uṣṭraṃ gajaṃ mṛgaṃ vyāgraṃ hatvā caiśaṃ śataṃ japet | hatvā śūdraṃ striyaṃ vāsaṃ śivaṃ paṃca śataṃ japet || japedaṣṭa sahasrāṇi sacchūdrasya nipātanāt | cāṇḍālinī yadā jñānānmandire saṃvyavasthitā || mṛnmayādityajet bhāṇḍaṃ kṛcchra cīrṇo narañjapet | sahasrāṇi tadā paṃca tataḥ śuddhimavāpnuyāt || bhuktvā cā kāmataścaiva tapta kṛcchādvratācchuciḥ | kāmato yadi sā bhuktvā sa kṛṣkṛcchāti kṛcchataḥ || vāmadevaṃ japecchuddhiḥ parākāntetha vā sakṛt | jñātvā bhuktvātha vā tena tadāsau tatsamo bhavet || rajakīñcarmakārīñca smṛtyā vā mandire sthitāṃ | bhāṇḍabhyāgādajācchuddhiḥstryahānyañca sahasrikā || akāmato yadā spṛṣṭā bhuktvā ghorañjapet tryahaṃ | kāmādvā dviguṇaṃ karmma sakṛdyogāt bhavedyādi || akāmādvātha saṃyogaḥ saṃjātastad dvayorapi | tadā cāndrāyaṇaṃ kāryamanyathā naiva śuddhyati || bahu daivasiko yogaḥ sañjātaḥ kāmataupi vā || tadā cāndrāyaṇaṃ karyaṃ valinā kevalena tu | p. 37a) māsārddhaṃ grāsavṛddhiḥ syāt cchukle kṛṣṇe ca hrāsayet | cāndrāyaṇa vidhiḥ prokto jalāccaiva malātmakaḥ || ekabhaktaṃ tryahaṃ kuryāt tryahaṃ kuryādayācitaṃ | tryahaṃ ca nakta bhījitvantryahaṃ syāt mārutāsanaḥ || evaṃ kṛcchraḥ samākhyātaḥ prājāpatyaṃ yathāvidhiḥ | tryahamuṣṇaṃ pivedvārīḥ tryahaṃ syāt kṣīra bhojanaṃ || tryahaṃ muṣṇaṃ ghṛtaṃ pītvā nirāharo dina trayaṃ | tapta kṛcchaṃ samākhyātaṃ parākaṃ śṛṇu sāmprataṃ || dvādaśāhaṃ nirāhāraḥ parākalpa vidhiḥ smṛtaḥ | sarva sandhiṣu sarveṣu kadācinmaithunandivā || kṛtvā yutaṃ japet prājñaḥ praṇavasya vrate sthitaḥ | rātrau kṛtvā yutārddhaṃ tu sandhyāyā sayutaṃ japet || maithuneṅkṛtyā hṛdvījasya śatañjapet | brahmacaryādṛtedhīmān prāyaścittaṃ gṛhī caret || gṛhasthānāntu sarveṣāṃ dīkṣitānāṃ śivādhvare | daśāhe na bhavecchuddhiḥ sūtake mṛtake tathā || ekavṛdhyā caturṇāntu anadhyāyo dināmi tu | samayādi vidhisthānāṃntapasthānātvayaṃ vidhiḥ || devāgni guru kāryeṣu vicchedo naiva vidyate | brahmacaryantato maunaṃ kṣāntimāhāralāghavaṃ || etad ghoraṃ samuddiṣṭa trayo vai pañcalakṣaṇaṃ | svadharmasthaḥ kriyāniṣṭho jñātavṛttiṃ samāśrito || śuddhyate tatkṣaṇātmānānnityahānirato nyathā | pṛthamvākaḥ prakarttavyastadyoga varjjayet sadā || tadyogād doṣa saṃbandhastadāsau tatsamo bhavet | tasya vai nāmasī śuddhiryācakān bhakta bhojanāt || trikālaṃ śuddhyate snānād ghorajāpācchatatrikāt | mahānighaṃ pṛthakyākastadā śuddhistryahātmikā || p. 37b) yatanmatpūrṇagarbhasya śuddhiḥ syāt tatkṣaṇātmikā | arvāk syāccūrṇaḍa saṃjñasya sṛto vā lomaduṣyati || yeṣāṃ tatsūtakasteṣāṃ sparśaḥ pañcadinorddhataḥ | kārukāṇāntathā rājñāṃ śilpināṃ rājasevināṃ || vaidyānāṃ dāsakādīnāṃ sadyaḥ śaucaṃ prakīrttitaṃ | na caivābhyantaniyamo niḥsaṅgānāṃta vahnināṃ || śiva jñānānalajvāla pradhasta jñānacetasā | yadā parvatamādīptastāśu yantimṛgadvipāḥ || tadvadbrahmavidandoṣānāśayanti kadācana | sarvasya samatā dṛṣṭau śuddhyarthamavicārataḥ || śuddhirapi munivyāghrasaṅgatyāgāt prakīrttitā | prāṇāśuddhyanti vidhivat prāṇāyāmavalāt sadā || dhyānācchudiṣṭi samuddiṣṭā pradhānasya mahātmanaḥ | vivekācchuddhyate hyātmā yathoktaṃ parameṣṭhitāḥ || satyena manasaḥ śuddhirindriyāṇāṃ yamādibhiḥ | ahiṃsā satvamastoyaṃ brahmacaryamakalkatā || pañcaṃtetu yamāḥ proktā niyamāścamibodhame | akrodho guru śuddhyaṣāśauca rasāhāra lāghavaṃ || apramādāstuṣāñcaite niyamāsaṃ prakīrttitāḥ | dhṛtiḥ kṣemādayāsteṣāṃ śaucamindriya nigrahaḥ || hrī vidyāsatsatkrodho daśadharmmasya lakṣaṇāḥ | satyaṃ śaucaṃ mamaḥ śaucaṃ śaucamindriya nigrahaḥ || sarvarutadayā śaucaṃ jalaśaucantu pañcamam | ātmajñānaṃ smṛtaṃ ṣaṣṭhaṃ bhavediccheda kārakaṃ || khanibhyo vyādhitebhyo vā yatibhyaḥ kiñcidauṣadhaṃ | sarvebhyaḥ sarvadā grāhyaṃ na doṣostyatra śāsane || na tyajetkṣāṇamekaṃ ca smaraṇaṃ pārameśvaraṃ | vā śuciḥ kṣeṇatamapyekaṃ tiṣṭhed vai dīkṣitoḥ ca tu || p. 38a) daśorddhā triśatādarghāgbhayet snānamayācchuciḥ | tadarddha pañcamaṃ yāvacchataṃ bhakṣena bhojanaṃ || upavāsaṃ tataścorddhaṃ trirātraṃ *?yuta japet | jñātvā palāyalaṃ jñānaṃ jāti bhakti sadviṣṇuṃ tāṃ || dadyāt tasya tadā mantrī * * *? guru vāsasaḥ | tadyā vaśyaṃ prakarttavyamatha vā gurubhāṣitaṃ || prāyaścittaṃ prakarttavyamanyathā yatanaṃ bhavet | puruṣā ghora vāmājājātīśā brāhmaṇādiṣu || antyajānāntu sarveṣāmīśānaḥ prabhuriṣyate | iti vāmadevīyaktiyāmaṃ pade prāyaścittapaṭalaṃ || 31 || athādyena yadrathādhirapiṃgalāsane prāyaścittaṃ likhyate | vāme vāmāsuvartī ca deva dakṣiṇāgocarī | sāmānyaṃ vāma dakṣe vā prāyaścittaṃ tu likhyate || dviguṇaśca japaḥ kāryaḥ sandhyālope ca mantriṇā | pramādāt kathitaṃ bhadre kāmataśca caturguṇaḥ || rasāśaktikavicchede kartavyaṃ tu caturguṇam | * *? śca sādhakendreṇa kāmatastadvidhā bhavet || pramādyatosamacchede hutvā yaddviśataṃ japet | kāmāccaturguṇaṃ hutvā japedyaiva caturguṇaṃ || pramādātpra * maṅgena * * *? tatsamaṃ japet | kāmato japabhaṅge ca japedvidhi caturguṇaṃ || svamantraiścaiva kartavyā vaiśeṣikamudāhṛtaṃ | mantraṃ sāmānyamākhyāmi prāyaścittaṃ yatho bhavet || oṃ namo bhagavate rudrāya śūlapāṇaye hana 2 daha 2 paca 2 nāśaya 2 sarva pāpaṃ bhakṣa 2 * * * * *? || vidyā sāma *? kīkhyātā prāyaścittārtha karmiṇāṃ | pramādādyālitaliṅge sthire vā * * *? ke || p. 38b) ṇot clear p. 39a) anyāṃśca mānuṣān hatvātadarddhaṃñja vinodataḥ | vaiddhārdvannalliṅgānāñca tathā vaiṣṇava liṅginām || na bhedo nirnimittena bhedādvārapyāyutaṃ japet | śivāgni guru nindāyāḥ kartughātena doṣa bhāk || śiva vratadharācchāyā laṃghanācchatadhma japet | hatvā ca tāna kāmena pañcadhā yutakaṃ japet || kāmato niyutaṃ jāpyaṅkalahenā yutaṃ japet | akāmālliṅgabhede tu lakṣa pañcāśakañjapet || kāmato dviguṇaṃ jāpyaṃ guruṇāṃ saṃmate na tu | tapasvinānnindane caiva yoginīnāntu duṣaṇe || strīṇāṃ ca tāḍane caiva śivasya nasya dūṣaṇe | ayutaṃ caiva japtavyaṃ na japed vighna bhāgbhavet || dravyāṇāṃ dūṣaṇe caiva dhīra cakre saṃsthite | tatkāla kalahotpatre sahasreṇa śucirbhavet || atha vā bhojanaṃ kāryaṃ samante na tapasvināṃ | gurudrohe kṛte naiva ajñānānyoha vāsanāt || punaḥ santāpanaṅkṛtvā tadguruṃ yadi yārthayet | tadā lakṣa japantasya dātavyaṃ guruṇā priye || gurupatnīṃ gato mohāt sakṛt paścāt punaruyajet | punaḥ sannāyanaṃ kṛtvā prāyaścittāya sarppati || tasyāpi lakṣa jāpyantu dātavyaṃ nirvikalpataḥ | na tyajet kāmato mohāt nārakī syānnasaṃśayaḥ || prāyaścittaṃ na tasyoktaṃ dīkṣāphalavirodhinaḥ | ātmaghātirgurorghāti ghātī caiva parasparaṃ || prasādāt tāpanaṃ kṛtvā prāyaścittaṃ ca mārgati | vidyālakṣañjapantasya dātavyaṃ cumbakena tu || guruṃ santoṣya yatnena punaḥ saṃskāra marhati | guruṃ gurutanādyaistu pramādrakta darśanāt || p. 39b) daśalakṣaṃ japet tasya tadguroryadi sammataṃ | guroḥ sthāna nivāsī ca tasyācārasya laṃghanāt || svāgamasya virodhī ca asthiti sthiti kārakaḥ | punarlokāt sasaṃbhīte gurubhyaḥ sa guruṃ vrajet || bhyaktācāra viruddhastu prāyaścittaṃ ca mārgati | vidyā lakṣañjapantasya dātavyaṃ śāstra vedibhiḥ || tenāpi bhakti māśritya śucistadratamānasaḥ | vijane ca śuci sthāne japtavyaṃ yā ca pūrvake || saṃpūrṇaṃ ca japet paścājjapanteṣāṃ samarpyayet | tebhyo bhojyaṃ pradātavyaṃ vratākhyā dravyasaṃbhavaṃ || yadya saubhājane naiva bhojyaṃ yadi teṣvapi | atha vā puṣpa tāmbūla candanodakaprāsane || dhāraṇe lepane śuddhirgurubhyaścāva dhāraṇe | yathā śaktyā tu mantrane kartavyaṃ cāvadhāraṇaṃ || prāyaścittesu cīrṇe tu varttate ca virodhataḥ | pāramparyā tu vartti ca vartayecca viśaṅkitaḥ || ityādye jayadrathādhikāre piṅgalāmate prāyaścittapaṭalaṃ || 32 || aghoreśvarī svacchande mantra pīṭhe dvādaśasahasre prāyaścittaṃ likhyate || devacaṇḍagurordravyaṃ kāmato bhakṣitaṃ yadā | dvilakṣaṃ bahurūpasya japellakṣamakāmataḥ || catuḥpaṃcaguṇaṃ vāpi hatvātpaṃca viśudhyati | tadarddhena tu saṃyoge tadarddhena ca sāṅkarī || tadarddhaṃ pratisāṅkare japto poṣyaniśā dvayaṃ | teṣāmapi hi ye cānyeka suṣitāstu cetasi || sahasreṇa viśuddhiḥ syādaghoreṇa japasya tu | gurutalpamanānāntu agnivarṇāyayastriyaṃ || avagṛhyātrayaḥ prāṇāpāsānmucyeta pātakāt | atha vā daśalakṣāṇi japtvā ghorasya sundari || p. 40a) lakṣaikaṃ gaḍūkāndatvā kāmatopi viśuddhyati | akāmāt saptalakṣāṇi japtvā snānārcaneṣu ca || śuddhyete nātra saṃdeho lakṣārddhaṃ gaḍukaiḥ saha | vyāpādito yadā liṅgī śaivo vā vyāśumī tathā || prāyaścittaṃ tathā caren mantrī guruktaṃ śivabhāṣitaṃ | ṣaṭsapta bahubhirddantamācāryairguruṇā vinā || kartavyaṃ śāstrasaṃsiddhaṃ mahāpātaka śuddhaye | upapātakasāmanyairbuddhyti kramamādiśet || kartavyamātmanānyairvā deśikairnetarairjanaiḥ | daśalakṣānjapet pūrvaṃ dvilakṣaṅgaḍukān dadet || prātaḥ snānaṃ japaṃ pūjā yāvajjāpyaṃ samāpyate | samāpte tridinaṃ nakraṃ nirāhārastathā trayaṃ || ayācita trayaṃ kṛtvā śuddhistatra prakīrttitā | padyaṃ vai vimale proktā pañcārtha kālike tathā || tadā śuddhirbhaved devī śaivādau ghātite priye | akāmāt padahīnantu vihītaṃ gaḍukaiścaret || caret pādaṃ sa kāmopi tatsaṃyogī viśuddhyati | pādārddhena tvakāmasya pādāt pīdantu śaṅkaro || tṛtīye vā caturthe vā pādahīnaṃ caret kramāt | śeṣāṇāma yutaikena śuddhisteṣāmudāhṛtā || śivaliṅgī kramaṃ jñātvā prāyaścittaṃ hatedyathā | pādonaṃ bhagavantasya bhagavatyāvaddhije hate || dvija tulyaṃ hate bauddhe pādānaṃ kṣapaṇe hate | evaṃ japaḥ prakarttavyo gaḍukānāṃ kramāt tathā || cīrṇe śuddhi sakāmānāma kāmārddhaṃ vidhīyate | prāyaścitteṣu sarveṣu gaḍukānāṃ japasya tu || akāmāt kāmato jñātvā tatsaṃyogī ca saṃkarī | pratiśaṅkarasaṃyogī kīrṇaṃ ruddhāti kramamādiśet || gāñcasamapitaṃ kanyāṃ hatvā lakṣaṃ japed budhaḥ | p. 40b) upoṣya rajanī paṃcagaḍukānāṃ śata trayaṃ | hatvā śuddhi mavāpnoti pādunamvopya kāmataḥ || nindya devaguroḥ śāstre ayutaikaṃ japecchuciḥ | vratine tu hate krodhodyadi mṛtyurna jāyate || raktasya darśanaṃ dṛṣṭvā trilakṣāṇi japennaraḥ | raktanna dṛśyate vāthatatsa lakṣeṇa śuddhyati || kintu dadyāt sahasraikaṃ gaḍukānāṃ śivasya tu | akāmāt kāmatopyevaṃ śuddhiḥ syānnānyathā priye || liṅgaṃ guruṃ tathā śāstraṃ pratimā vātha kāmataḥ | pādena yadi saṃspṛṣṭvā japet tatrāyutadvayaṃ || kāmataḥ ṣaḍguṇaṃ kāryaṃ gaḍukānāṃ śatatrayaṃ | tadā nirdoṣatā mantrī nānyathā śuddhi marhati || guruśaryāsanaṃ yānaṃ pādukopānahau tathā | akāmād drohaṇaṃ kṛtvā sahasrā varttane śuciḥ || * *? yadā dahet prācastadā vai ṣaḍguṇaṃ caret | aghoreṇa caren mantrī pāpaśuddhistadā bhavet || ājñā lopaṃ guroḥ kṛtvā śive caṇḍeśvarepi vā | lakṣajāptvā tavaḥ śuddhiḥ gaḍukānāṃ śatāṣṭabhiḥ || akāmādayutaṃ jāpyaṃ gaḍukānāṃ śata trayaṃ | ādeśaṃ gurave lopyet || akāmācchatamekantu dviguṇaṃ cchaktike bhavet | gavāgnimatha kaumārīṃ pratimāṃ cāpi sundarī || pādena saṃspṛśet mohācchataiḥ syāt pañcabhiḥ śuciḥ | tiraskāraṃ dīkṣitānāṃ hatvā krodha vaśaṅkataḥ || japet paṃca śatān mantrī aghoreṇa viśuddhyati | kāmayitvā tu kaudha śatasāhasrikaṃ naghe || * *? mahāvratadharīṃ punaḥ | viśeṣācchi * * * *? sahasrāvartanācchuciḥ || aghoro harate ghoraṃ duṣkṛtaṃ tasya sundari | gurave doṣayitvā tu *? doṣeṇa vā bhu *? t || avaśyaṃ taṃ caren mantrī arcīṇaṃ bandhanaṃ bhavet | vadhyate kimvicāreṇa nānyo vai mocane kṣamaḥ || p. 41a) gurorapi abhāvatvātmṛto vā pravasito yadi | upasanne tadā tasya sampradārya tripañcabhiḥ || dātavyaṃ deśikendraistuḥ prāyaścittaṃ cared budhaḥ | sahasramvātha tasyārddhaṃ guru vā laghu vā samaṃ || aghoreṇa pradātavyaṃ caritvā śudhyate bhṛśaṃ | homārthaṃ caiva gurvarthe liṅgārtha yocitaṃ ca yet || laulyena tṛṣṇayā vātha bhakṣayet tantu duṣyatiḥ | japellakṣaṃ sa pādañca tasya śuddhistadā bhavet || akāmāt pādahīnantu japtvā śuddhimavāpnuyāt | laṃghayecchiva nirmālyaspraṇālamvātha laṃghayet || japtvā yuta trayaṃ mantrī gaḍukānāṃ śatāṣṭakaṃ | kāmatastu viśuddhyate pramādāda yuta dvayaṃ || jalāgni patane vāpi sanyaṣṭā maraṇaṃ yadā | na mṛtāhīna satvā yai teṣāṃ śuddhimvadāmite || lakṣārddhaṃ gaḍukānāntu paṃcalakṣaṃ japet punaḥ | tāvat snānārcanaṃ tasya yāvajjāpyaṃ samāpyate || kāmataśca viśuddhyarthaṃ kathitaṃ tava sundarīṃ | patanasya na doṣosti sthānādārohaṇaṃ vinā || mārgānnivarttano hīnā asanyastamupāgatāḥ | mahāpathepi etat syāt bhairavepi samācaret || akāmāllaṅghitācchāyā guruliṃga tapasvināṃ | aghoreṇa caren mantrī prāyaścittaṃ śataṃ kramāt || kāmato dviguṇaṃ jāpyaṅkanyācchāyāntathā caret | prākāratoraṇoghnāle śmaśāne catvare guhaṃ || catuḥ pāthe ca śṛṅgāṭe nadī madhye ca saṅgame | ekavṛkṣe ca saṅgame || ekavṛkṣe ca kūpādau viṇmūtra naiva kārayet | akāmādviśataṃ ghoraṃ japetthāmācchata trayaṃ || p. 41b) evamatye *? kṣe śuddhi ghoraṃ japāt bhavet | pātayitvā paśuṃsthārthe sāmānyaṃ prāṇinaṃ kvacit || sāmānyaiḥ ṣaṇacchataṃ jāpyaṃcchāgādyairdvisahasrakaṃ | ādeśaṃ guruve datvā jape daśa śataṃ śuciḥ || akāmād * * ? tācchuddhireva manyatmahantare | pāduko pānaśai śayyāṃ māsanañca tathaiva ca || padbhyāṃ sthivā pramādācca śirasādhāraṇe japet | aghoraṃ dviśataṃ mantrī kāmataḥ ṣaḍguṇaṃ japet || gurvaṅga bhūṣaṇaṃ yacca vastra cchayyādi sundari | padbhyāṃ na saṃspṛṣṭonmantrī jigīdhā * *? ścaret || kṛtvā caiva pramādena dviśatena viśuddhyati | kāmatastriguṇaṃ kṛtvā tasya śuddhiṅkupaṃ? bhavet || śaṅkaraṃ janmahīnaistu samayācāra laṅghanaiḥ | kṛtyā * * * * * * * * * * * * * * ? || * * * * * *? ghoramakāmācchudhyate * *?| kāmatastriguṇaṃ kāryaṃ lakṣaṃ sakaluṣaścaret || * *? pādayitvā tu kalpānāṃ ca tapasvināṃ | asaṃyutairyadā vākyainnirbhatsayettayo vṛtaḥ || aghorasya śatātpañca japtvā caiva samāpayet | yadā * * * * * *? dvi guṇaṃ bhujapet tadā || āhayego grahe vairaṃ vidvare taskarepi vā | vadhayantaṃ vadhe dvipraṃ na tena brahmahā bhavet || bhaveddāṣo hate liṅgi tyasmin yā śate hanyapi | yena kena hi doṣaṇa karmmanirduṣṭa kutsitaiḥ || cauryaṃ vā pratilaṅgaṃ tu na vadhe naivani grahet | nigraho naiva kartavyaḥ strīṇaṃ caiva tapasvināṃ || liṅga bhedāt striyo hatvā bhaved vai ghātitaistutaiḥ | nirdvāraṇa paro daṇḍo yati kanyāṃ śatāmbhavet || p. 42a) aparādha sahasrepi na hatvānna viḍamvayet | śataṃ codyāsane japtvā pāduke guru sannidhau || akāmādupaviṣṭastu tena śuddhirakāmataḥ | kāmataḥ ṣaḍguṇaṃ japtvā aghoreṇa viśudhyati || paiśunye dveṣavādevā viruddhaṃ jalpitaṃ yadi | jyeṣṭhādibhiḥ sahānyairvā prāyaścittaṃ śataṃ japet || triguṇaṃ coccavargāṇāmevaṃ śuddhirudāhṛtā | guruṇāpi samaṃ jalpaṃ kṛtvā rāma padesthitaḥ || japedaṣṭa sahasrantu aghorasya tadā śuciḥ | kintu tasya viśeṣaṇa vandanaṃ cakṣamāpanaṃ || kṛtvā gayo virodhena evaṃ śopi viśuddhyati | atha vā sarva doṣāṇāṃ sāmānyaṃ pāpasaṃgrahaṃ || prāyaścitta viyogena jñātvā karma laghuṃ guruṃ | dātavyaṃ śāstrasaṃsiddhamatha vā guru bhāṣitaṃ || guruvākyaṃ pramāṇamvai kintu tat bhāṣitaṃ mayā | yad dadāti guru śiṣye tena śuddhaṃ yathā śive || sopi dadyādvalaṃ jñātvā kālaṃ pātramvayo vasu | śuddhyarthaṃ ca pareṣāntu gurukarma hitaṃ japet || prārapīḍā tathā māsaṃ yathā nṛnna jāyate | dātavyaṃ karma sāreṇa saṃkṣiptaṃ suvicāritaṃ || anyairvātha prakartavyaṃ bhrātṛ bhagnī śiśorapi | prāṇotpanne ca saṃdehe saṃpādyate tataḥ paraṃ || atha vṛddhā turāvālā vyādhibhiḥ paripīḍitāḥ | teṣāṃ saṃkṣiptamevoktaṃ strīṇāṃ caiva tathaiva hi || mahāpātaka śuddhyarthaṅgururdadyādgurorapi | upapātaka sāmānyairvuddhāvuddhātmanā caret || eva manyāni pāpāni uktānuktāni yāni tu | bhāgaṃ saṃkalpa śodhyāni aśuddhānyeva śuddhi bhāk || iti aghoreśvarī svacchande mantrapīṭhe dvādaśasāhasre prāyaścittapaṭalaṃ || 33 || atha mantrapīṭha svacchande prāyaścittaṃ likhyate | p. 42b) arcanantu yadā mantrī dinamekaṃ na kārayet || sahasrārddhaṃ japen mantrī dviguṇañcārcanam bhavet | yathārcanaṃ japastadvadviguṇaḥ parikīrtitaḥ || hāniṅkṛtvā samādhīnāṃ samādhīñca tathaiva ca | mama yajñe tathā yutrai sādhakācāryayorapi || śatvā lāpe tathā krodhe kathayāmi śṛṇu priye | dve sahasre japaṃ kuryāt samayā krodhane kṛte || putrake dviguṇaṃ kuryāt sādhake dviguṇañjapet | ācāryakrośive devi dviguṇaṃ sādhakasya tu || tāḍite samayatte tu yeṣṭyāpibhiranekaśaḥ | yatra raktaṃ na dṛśyete bahudaṇḍaiśca tāḍitaḥ || dve yute ca varārohe kathite ca mayā tava | pūrvavacca phalaṃ dhatte dviguṇaṃ putrakādiṣu || kṣurikādibhi sahasraistu hatastu kulakādibhiḥ | rakte na vihvalī bhūto hyati kleśena jīvitaḥ || lakṣāṃścaiva tu paṃcāśat kathitāstava sundari | hanyāt samayinaṃ nyastu mucyate nātra saṃśayaḥ || dviguṇaṃ putrakānāntu hanena kathitaṃ mayā | asyāpi dviguṇaṃ proktaṃ sādhakasya mahāmate || ācāryaṃ haṃti yo mohājjaptvā koṭi catuṣṭayāḥ | bahurūpasya deveśi nānyathā tu kadācanaḥ || yaḥ punaḥ kaidhacaitanyo mohā * *? nipātayet | tasya vaktuṃ na śakromi prāyaścittaṃ varānane || manasāpi na cinteta prāyaścittaṃ kathaṃ bhavet | anyacca śṛṇu kasyāpi liṅga bhedastu jāyate || akāmāddhanti vā kopi nirṇayastu tadīryate | vratammahāvrataṃ kopi muṇḍakhaṭvāṅgadhārakaḥ || kapālaṃ vāma haste capyakṣamāla vibhūṣitaṃ | karṇikā karṇadeśe tu candrikā ca śirasyatha || p. 43a) hastau pādau vibhūṣeta kaṭisthāne sumekhalā | anujñāṃ prārthayitvā tu gurorācāryakasya tu || īdṛśañca vrataṃ kuryāt paryaṭeddharaṇī tale | ekarātrantathā grāme trirātraṃ kheṭake tathā || pañcarātraṃ purebhoktaṃ saptarātraṃ mahāpure | śmaśāne tvekaliṅge vā ekavṛkṣe catuṣpathe || śūnyāgāre nadītīre parvate sindhu sāgare | pitṛvanādi tīrtheṣu rudratīrtheṣu sarvadā || sthāneṣveṣu japaṃ kuryāt kāya śuddhi nibandhanaṃ | śākamūlaṃ phalāśī ca ekāntara mathāpi vā || hatvā mānya sakāsastu samayī putrakopi vā | daśakoṭīstadā japtvā upasarpedguruṃ punaḥ || sarvārtha śuddhi śuddhastu dīkṣito bhairavedhvare | sarvapāpa vinirmukto śuddhyate nātra saṃśayaḥ || putrake ca mṛte devi karttavyo dviguṇo japaḥ | tato vai dviguṇo jāpasāpake tu mṛte bhavet || yadā cāryo mṛto devi kovāśīti japaṃ kuru | kūrve jape dhvarerāmatha pūrvavadyadi śodhitaḥ || śuddhyate nātra saṃdeho yadi vā kaluṣito hṛdi | ninhe samayinaṃ mohāt sahasraikena śuddhyati || pūrvavat putrakādyeṣu dviguṇaṃ dviguṇaṃ bhavet | gurunnindati mūḍhātmā lakṣārddhena sa śuddhyati || yastu pakṣedgurordravyaṃ hāniryatropa jāyate | natra lakṣaṃ japedekaṃ prajñāhīne tadarddhakaṃ || yaḥ śṛṇoti gurornindāṃ na gacchennanicārayet | sopi devi gurudrohī lakṣa jāpyena nirmmala || gaṇikāpi hi yā bhuktā guruṇā śailarād bhūte | ahojñyāśā tu śiṣyasya patomā tena kalpitā || atrāpi lakṣamekantu japennaivātrasaṃśayaḥ | viṇmūtraṃ kurute yastu bhūbhāge tu guru priye || na śiṣye na ca karttavyaṃ tatra sthāne kathañcana | p. 43b) kṛtvā japtvā yutaṃ caikaṃ mūlamantrasya śuddhyati || paśu kriḍā yadā paśyeda kāmā tu śataṃ japet | dūrādhvonantato gatvā āgataśca punaryadā || viṃśatistu sahasrāṇi śiṣyebhyoktāni suvrate | paraṃ śiṣye svaśiṣyañca dviguṇaṃ parikīrttitaṃ || mahāvrate dharaisārddhaṃ tathā pāśupatai sadā | saṃparkaṃ kurute yastu tasya doṣaṃ vadāmyahaṃ || lakṣamekaṃ japen mantrī lakṣamantādi bhakṣaṇe | śvetārhaṃ tata vauddhānāmbhagavānāntathaiva ca || pūrvameva phalaṃ proktaṃ saṃparkennādi bhakṣaṇāt | soma brahmarapi skaṃda viṣṇu devyaśca mātaraḥ || upajīvanti ye devi pūjayitvā tu bhojakāḥ | te vai devalakāsteṣāṃ prāyaścittaṃ vadāmyahaṃ || saṃparkataiḥ samaṅkṛtvā bhāṇḍaṃ spṛṣṭaṃ yadā bhavet | mṛnmayasya tadā tyāgaṃ kuryādevaṃ vicārataḥ || lohaṃ tāmraṃ tathā kāśyaṃ hemaṃ raupyādi saṃbhavet | agnau śuddhistata teṣāṃ bhaśmanā malaśodhanaṃ || śaṃkha śuktyādito yo *? pañcagavyena śodhayet | vastraṃ toyena śudhyeta mantratoyena rañjitaṃ || carmādīni tathā citrammaṃtratoyena prokṣayet | kāṣṭhānāṃ kṣālanaṃ proktaṃ prokṣaṇaṃ śayanāśane || evamaranyanekāni jñātvā caiva viśodhayet | janmahītaissahaikatvaṃ saṃparkaṃ kāmato yadā || dve yute ca japed devi akāmādayutaṃ japet | ajñātvā śāstra sat bhāvaṃ jñānatatva samuccayaṃ || dīkṣāṅkaroṣi yo mohāt paścāttā paṅkarotiyaḥ | pañcalakṣaṃ japet tatra yadi vāṃcchati śobhanaṃ || jñānaṃ śāstraṃ tathā mantraṃ snehāllobhāt prakāśayet | lakṣamekaṃ japanmantrī prāyaścittaṃ viśuddhayet || p. 44a) tadarddhaṃ tu japed devi śāstraṃ harati vai yadā | bhañjate tadvadā khyātandahantā dviguṇaṃ japet || artha lobhena vijñāya karoti yastu cumbakaḥ | jānantapi na kurvīta tatva bhedantathaiva ca || ṣaṣṭhineva sahasrāṇi mantrasya parivarttanaṃ | agnikāryaṃ na kurvanti deśikāye pramādataḥ || varṣābhyantarasaṃkhyāyāḥ kartavyaṃ lakṣasaṃkhyayā | prākāratoraṇādvījaṃ śmaśāne catvare guhāṃ || catuṣpatheya śṛṅgāṭi nadī madhye ca saṅgame | eka vṛkṣe tathā kūpe viṇsūtra? krama *? yadā || akāmā dviśataṃ ghoraṃ japet kāmācchata trayaṃ | evamanyeṣu kṣatreṣu śuddhirghora japāt bhavet || iti sarvasvacchande dvādaśasāhasre prāyaścittaṃ paṭalaṃ || 34 || kāmikā brahmāvatāre kāmikākhyā prāyaścittaṃ likhyate | naiṣṭhikasyā gṛhasthaṃ vā ghātayitvā tu deśikaṃ || pañcāṣṭakaṃ samāśritya ekaliṅgaṃ prasannadhī | śatārddhe nantaraṃ kṛtvā daśalakṣaistu śudhyati || kāmatastu * *? ddiṣṭamakāmāddhūtasaṃkhyayā | yadisyāccha sahasrosau dyāstarthi tu parāṇmukhaḥ || viparyastāmaśagūṭākṣa ca dharmaparāyaṇaḥ | kharavabhasmaliptāste ghātitosau vināyakaiḥ || sthiti saṃlakṣaṇārthāya lakṣāṃśena tu kārayet | tadastraṃ dhārayitvāya vastra pūtena vāriṇā || sādhakaṃ ghaṭitaṃ yena samayācārasaṃyutaṃ | śmaśāne tu śivaṃ sthāpyamaṣṭalasaistu secayet || akārādi hakārāntairddha tuṣā ca varānane | secayet parameśena visphurantayate kṣaṇe || jñānena ca mahādevi ajñānādaṣṭisaṃkhyayā | samayinaṃ tathā hatvā gurvārādhana tatparaṃ || p. 44b) mahānadaṃ samāśritya catulakṣaistu secayet | daśadhanyantaraṃ yāvada kāmāllakṣasaṃkhyayā || apāśekti yamāṇastu secayet kāraṇeśvare | athā śakti yamāṇe tu pāśa śuddhiḥ prajāyate || brahmahatyādike jāte pūrvamāne mudāhṛtaṃ | sveṣṭaliṅgerddhatamaṣṭa dagdhe caiva pramādataḥ || prāyaścittaṃ lakṣaṃ mantrasyārohaṇaṃ punaḥ | pramādātpatitaṃ * * * *(?) spṛṣṭa mathāpi vā || daśamāstikaṃ vāpyamicchet saṃskāra maulikaṃ | hastā tu patite liṅge ayutaiḥ pañcabhiḥ śudhī || dvihastastu yadā liṅge ayutaiḥ pañcabhiḥ śucau | dvihastāstu yadā liṅge patitaṃ tu pramādataḥ || sadā lakṣeṇa śuddhiḥ syāt punaḥ saṃskāramaulikaṃ | puruṣamātrācyutaṃ liṅgaṃ yadibhinnaṃ pramādataḥ || prāyaścittaṃ tatasyāsti ityāha bhagavāṃcchivaḥ | śivaliṅgekṣa sūtre ca śivajñāne varānane || bhraṣṭe naṣṭe hate dagdhe lakṣamāvartya śudhyati | prāyaścitta śuddhiḥ sthāpanañca tathāparaṃ || iti kāmikā praśnovatari kāmikākhye prāyaścittaṃ samāptamiti || 35 || atha siddha yogeśvarī mate caturviṃśati sahasre bījabhede prāyaścittaṃ likhyate || ? sarve śudhyati deveśi bhagnaliṅgi na śudhyati | liṅgantu dvividhā proktaṃ sthāvaraṃ naṅgamantathā || * * * (?) sthāvaraṃ vidyā śatiśopi ca ṣaṅgamaṃ | dvayaṃ kriyā na śudhyeta strīṇāmve nigraheṣvapi || naṣṭa bhraṣṭe vapukṣiprampramādā tu viyogataḥ | prāyaścittaṃ * *? lakṣampunaḥ syānma * * * *? || calaliṅgaṃ yadā devi patitañcāt pratiṣṭhitaṃ | śatamaṣṭottaraṃ kṛtvā japaṃ kuryāccaturguṇaṃ || p. 45a) pañcadhā hasta bhraṣṭe tu hate vai ṣaḍguṇaṃ japet | evaṃ jñātvā tu mantrajñaḥ prāyaścittaṃ tu kārayet || uktaṃ ca bījabhede tu akāmāt kāmatopi vā | gurudattaṃ svato vāpi prāyaścittaṃ cared budhaḥ || apāstāvaraṇaisārddhaṃ samparkāllakṣiko japaḥ | uktācāravilome tu pañcasāhasriko japaḥ || pramādādyoṣitaṃ hatvā amīvāpya vā rodhinīṃ | pañcadhā lakṣa jāpyena lakṣabhomena vā śuciḥ || samayi sādhako vāpi pramādād yadi ghātinaḥ | japtvā daśaguṇaṃ lakṣaṃ lakṣaṃ hutvā viśudhyati | kāmataḥ koṭi jāpena lakṣaiśca daśabhirhutai || viśudhyatyanu tāpena kapālavratasevanāt | hatvā ca gāmpramādena prāyaścittaṃ samācaret || ekāntaropi vāsaśca trikālaṃ snānaśīlatā | trisandhyantu japaḥ kāryastvaṣṭottaraśataṃ kramāt || ṣaṇmāsantu vrate sthitvā pratino bhojayet tataḥ | kāmato vinihatyātha pratino bhojayet tataḥ || prāyaścittaṃ na vidyate || kośānāṃ vikrayaṃ kṛtvā śāstre pratimayorapi | lakṣeṇa śudhyate devi punardīkṣāntathaiva ca || vivastrāṃ vanitā dṛṣṭvā pramādāt prakaṭastanīṃ | saptadhā varttayed devi viśudhyeta na saṃśayaḥ || iti siddhayogeśvarī mate caturviṃśati sāhasre bījabhede prāyaścitta paṭalaṃ samāptaṃ || 36 || atha bhairavaśrotasi siddhayogeśvarī mate cūḍāmaṇi tantre uttarottare prāyaścittaṃ likhyate || devyuvāca || prāyaścittaṃ mahādeśa mūlamantre tu sūcitaṃ | samayāṃ lopayed yastu jñātvā śāstrārtha santatiṃ || samayī putrakovātha sādhakācāryayorapi | karmaṇā yena deveśa prāyaścittī bhaven naraḥ || p. 45b) śuddhyate karmaṇā kena tatkathamvada bhairava | bhairava uvāca || mūlatantre mayā devi sūcitaḥ kathitau na hi | kalpākhye tu mahātantre prāyaścittasya nirṇayaḥ || kathyate sa samāsena prāṇināṃhitakāmyayā | nirmālya śaṃkaro mohājjāyate kasyacid yadi || sahasraṃ tu trisaṃdhyāyāṃ yāvat saptadināvadhiṃ | ākarttanād viśudhyeta samayākhyā tu vidyayā || kāmānnirmālya bhakṣī ca dinārddhaṃ dinameva ca | ṣaṇmāsācchudhyate tasyā japamānāsthi sandhiṣu || akātkāmato vāpi nirmālyasya ca śaṅkaraṃ | varjjayitaṃ prayatnena yadīcchet siddhimātmanaḥ || bhakṣayet bhairave liṅge cale vāpi sthirepi vā | svamantreṇa tu saṃsiddhiḥ anyathā śaṃkaro bhavet || yāgakāle mahādevi vīrasaṃghasya krīḍane | na bhavecchaṅkarastatra yo vā mantraḥ prapūjyate || akāmāt kāmato vātha gurvāvā laṃghanena tu | durgatiḥ sa durātmā tu prāyaścittasya bhājanaḥ || na ca siddhirbhavet tasya ihaloke paratra ca | prāyaścittaṃ tadā tantra kartavyanti yamena tu || ṣaṇmāsena viśudhyeta trisandhyaṃ japamevanāt | saṃkhyāyā rahito devi vidhiḥ sarveṣu coditaḥ || saṃghayodguru patnīṃ tu duhitrīṃ bhaginīntathā | prāyaścittaṃ na tatrāsti kalpakoṭi śatairapi || adhikṣepaṃ dahet tasya ācāryasya manoyame | abdamekaṃ vrate sthitvā niyamājjapa sevanāt || śuddhakāyo bhavet tena anyathā narakaṃ yajet | bhraṣṭe na guruṇā devi siddhistasya bhaveddhruvaṃ || tuṣyanti devatāḥ sarvāḥ sampradāyaśca vindati | akṛtvā vā kathantasya samayācāralopake || p. 46a) evaṃ jñātvā tu medhāvī gurorājñāntu yājayet | vivastrāṃ vanitāṃ dṛṣṭvā pramādāt prakaṭastanīṃ || sapadhāvarttayed devī śudhyate nātra saṃśayaḥ | paśu krīḍāṃ yadā paśyedakāmācca śataṃ japet || māṃsādi bhakṣaṇe devi niṣiddhānāmpurāgame | samaye caiva mārge tu anuṣṭhāna parāyaṇaḥ || saptadhā varttanāt kāmādakāmādarddhatā śuciḥ | viruddhaṃ vadate kaścit kruddhaḥ samayibhīḥ saha || saptasaṃkhyā krameṇaiva trisandhyaṃ japasevanāt | kruddhastu putrakaisārddhaṃ viruddhaṃ vadate yadā || dina dvayaṃ trisandhyaṃ ca japet tatsamasaṃkhyayā | ācāryaiḥ sahayat kiñcid vadate cāgnirūpakaṃ || adhikṣepammaheśāti vācayā manasāpi vā | ayutaikaṃ vrate sthitvā japtvā caiva viśudhyati || punaḥ kṣamāpayet tantu anyathā naiva śudhyati | sādhakaiḥ sahadeveśi kruddhacittastu mandadhī || dviśatena viśudhyeta nityānuṣṭhāna tatparaḥ | strīṇāmathādhije pañca prauḍhāṃ vālāñca kanyakāṃ || dinamekaṃ trisadhyāyāṃ śatamaṣṭottaraṃ japet | eṣa eva vidhirdevi sādhakācāryayorapi || śastramanekadhā devi pañcaśrotātmakaṃ tathā | gārūḍaṃ bhūtamantrantu siddhāntaṃ vāmadakṣiṇaṃ || śāstrādvinirgatā mantrāstarjanyā karaṇādayaḥ | itihāsa purāṇāni bhāratañca bhaviṣyati || śivavaktrāmbujāṅgīrṇaṃ sarvaṃ vai śāstrasāgaraṃ | śāstrāṇāndūṣaṇe devi pañcasrotātmake tathā || samayībhūṣaṇe caiva śatamaṣṭottaraṃ japet | akāmādyātayit kaṃścicchaivaṃ vai malapañcakaṃ || daśalakṣañjapenmantrī niyamastho vrata sthitaḥ | ghāṭayet kāmato devi prāyaścittaṃ na vidyate || arddhā tu darddhajāpyena saṃyogācchaṃkare tathā | p. 46b) prahārācca japet pañca raktādrakta pradarśane || hastamātrācyute liṅge ayutaikena śudhyati | vṛddhisaṃkhyā krameṇaiva parimāṇaṃ japasya tu || trisandhyaṃntu japaṃ kāryaṃ dinavṛddhi krameṇa tu | māsamekaṃ vrate sthitvā pratimāṃ bhojayet tataḥ || ānhike tu śataikena sandhyālope tathaiva ca | brāhmaṇaṃ ghāne ye sthānādayutārddhena śudhyati || śuddhi tatharddhitaḥ khyātaṃ dviguṇaṃ vauddha nagnakaṃ | akāmāt kāmato vāpi prāyaścittaṃ na vidyate || iti bhairavastrotasi siddhayogeśvarīmate sārddhatrisāhasrike cūḍāmaṇi tantre uttarottare jñānādhikāre bhairavo bhairavodyāne prāyaścittapaṭalaṃ || atha siddha yogeśvarī mate caturviṃśati sāhasre trikesārottare prāyaścittaṃ likhyate || abhakṣābhakṣaṇaṃ kṛtvā peyāpeyaṃ tathaiva ca | maithunaṃ caika jāpena agamyāgamane dvibhiḥ || mlecchādi sparśane devi trijaptena tu mucyate | govadhyāṃ brahmahatyāṃ ca sahasreṇaiva śodhayet || strīhatyā sa yute naiva liṅga bhede tathaiva ca | sandhyālope kṛte caiva śatamaṣṭottaraṃ japet || sahasrai paṃcabhirddevi devadravyaṃ viśodhayet | sarvaprāṇi vadhaṃ kṛtvā hatvā caiva carācaraṃ || aṣṭottara śatenaiva mucyate sarva kilviṣāt | duḥsvapne tu tridhā jāpyā ariṣṭe ca caturvidhā || niṣidhā caraṇe mantrī śatamaṣṭottarañjapet | strīvālatāḍane caiva durbhāṣyā bhāṣaṇe kṛte || śatamaṣṭottarañjaptvā sarvapāpādvimucyate | sahasrantu japen mantrī samparkādanya mantriṇā || anya vratadharaiḥ sārddhaṃ samparktantu vivarjjayet | atha kaścit pramādena sahasraṃ pañcadhā japet || p. 47a) sarve pātakasaṃśuddhirayutaikena jāyate | tolitaḥ śudhyete pāpī sarvapāpaṃ karoti yaḥ || ayuta jāpādagni homācyudhyate paṃcapātakaiḥ | anadhyāye paṭhajchāstraṃ sahasrāṣṭottaraṃ japet || kāmato kāmato vāpī yatpāpaṃ samupārjjitaṃ | sahasraikamakāmastu na kāśī snāna pūrvakaṃ || paṃcaviṃśati sāhasraiḥ sa kāmo mucyate bhṛśaṃ | kathayāmi tato vidyāṃ prāyaścitte tu bhairavi || oṃ aghore hrīṃ paramaghore hūṃ ghorarūpehaḥ ghoghoramukhī bhīmabhīṣaṇe ca mapi vahe ruru ra ra phaṭ 2 hreṃ haḥ phaṭ || parāparā samākhyātā vidyā pāpapraṇāśinī | uddhṛtā divya bhedaṃte tveka catvāriṃśadakṣaraiḥ || iti siddhayogeśvarī mate caturviṃśati sahasre trikasārottare prāyaścittapaṭalaṃ samāptamiti || 38 || sarvajñāna mahodadhau prāyaścittaṃ likhyate | brahmahatyā surāpānaṃ govadhyā gurunindanaṃ || cāṇḍālasparśasamparkaṃ kṛtvā prāṇi vadantathā | abhojya bhojanaṅkṛtvā sadyo jātena śudhyate || viṇmūtra bhakṣaṇe devi rato gomāṃsa bhakṣaṇe | agamyāgamanaṃ kṛtvā vāmadevena śudhyati || nirmālya bhakṣaṇo cchiṣṭe ucchiṣṭasparśanepi vā | vrata sope vratabhyāge gurvājñā laṃghane tathā || cchedane puṇyavṛkṣāṇāṃ tathā nirmālyalaṃghane | liṅgino nandanaṃ caiva aghoreṇaiva śudhyati || garbhapātī gurudrohī strīvadho nāri vikrayī | mitra viśumbhaghātī ca deva brāhmaṇa nindakaḥ || dīkṣayed dravyalobhena sthāpanañca karoti yaḥ | rajasvalānna bhoktā ca vaktra jāpena śudhyati || p. 47b) vācikammātasaṃpāpaṅkāyikaṃ yatprakīrttitaṃ | sarvaṃ tannāśayed devi īśvajāpena mānavaḥ || evaṃ hi karmajaṃ sarve śubhaṃ vā yadi vā śubhaṃ | śubhaṃ karma samāśrityanāśayeda śubhaṃ priye || janmamṛtyujarāvyādhi duḥkhaśokānubandhanaṃ | japahomena napatti tasmāt puṇyaṃ japaṃ kuru || japena śudhyate pāpañjapenābhyaṅgulaṃ labhet | duḥsvapnaṃ vātha vāriṣṭaṃ hanyate puṇya jāpataḥ || puṇyaṅkarma sadā kuryāt puṇyena prāpnuyāt sukhaṃ | tasmāt sukhaṃ || tasmāt puṇya mayo bhutvā puṇyaṅkarma samācaret | guruvālayuvā karma jñātvā caiva vibhāgataḥ || prāyaścittantu dātavyaṃ śāstroktaṃ gurubhāṣitaṃ | guruvākyaṃ pramāṇaṃ vai kintu tadbhāṣitaṃ mayā || iti sarvajñānamahodadhau prāyaścittaprakaraṇaṃ samāptamiti || 39 || atha rasa svacchandeṣu sāhasre prāyaścittaṃ likhyate | devasve bhakṣitaṃ caiva akāmādvaravarṇini || bahurūpasya mantrasya koṭi jāpyena śudhyati | kāmato dviguṇaṃ jāpyespunardīkṣāntu śuddhayet || atha vā śiva nirmālyampranālaṃ vā prajaṃghayet | japtvā yuta trayaṃ datvā gaḍukānāṃ śatāṣṭakaṃ || kāmatastu tadā śuddhirakāmādayuta dvayaṃ | akāmād vahni dravyo tu bhakṣite ca kadācana || lakṣārddhaṃ tu japet mantrī kāmato lakṣamāret | akāmāccaṇḍa dravye tu bhakṣite lakṣamācaret || lakṣa dve yena kāmā tu dīkṣayācca punaḥ śuciḥ | deva dravye gurordravye dravye caṇḍeśvarasya ca || trirātramupa vāsantu kṛtvā mantrañjaped budhaḥ | nirmālyaṃ bhakṣitaṃ yena akāmena surādhipe || p. 48a) pañcāyutāni japtvā tu śuddhyete nātra saṃśayaḥ | bahurūpasya mantrasya kāmato dviguṇañjapet || śaṃkarasthānu kāmāntu ye dṛṣṭāmūlasambhavāḥ | guru guru tarājñeyā laghulatarāstathā || deva dravyādike doṣāḥ kathitā ye mayā priye | tatsaṃparkā tu samparke kathitā mūlasambhavāḥ || saṅkarasya mahābhāgastṛtīyāṃśena kīrttito | bāhya kīrttito jāpyaḥ akāmāt kāmatopi vā || śaṅkaraiḥ sahasamparke prati śaṅkara eva ca | śaṅkarastu japastatra arddhena kathito mayā || iti rasacchande ṣaṭsāhasre prāyaścittamidaṃ || 39 || picumate prāyaścittaṃ likhyate || brahmaghāti japellakṣaṃ vratasthaḥ susamāhitaḥ | liṅge prahāradāyī ca sthire vā jīvasaṃjñake || japed daśa sahasrāṇi pañcātapasamanvitaḥ | karṇamāsādikaṃ cchitvā śaktaḥ syād daśa lakṣikaḥ || nakta bhojī japecchuddhyet pañcātapasamanvitaḥ | naṣṭekṣasūtre deveśi daśasāhasriko japaḥ || dagdhe lakṣa japācchuddhi kṛte ca daśadhā tataḥ | yatra mantrāḥ puranyastā doṣā naiva visarjjayet || iti picumate prāyaścittaṃ samāptamiti || 40 || pārameśvare mahātantre prāyaścittaṃ likhyate | gurviṇīnāṃ prakaraṇe bhuktvā vāma manusmaret || vālānāntryamakaraṇe sadyojātamanusmaret | niṣkrāmyāntaṃ prāsane ca puruṣendraṃ samabhyaset || bhuktvā ca cūḍākaraṇe karṇavedhe tathaiva ca | vrate tathā ca godāne bhoktavyaṃ nirviśaṅkitaiḥ || vivāhe tu yadantaṃ syād doṣastatra na vidyate | parjyañcaturthikātrantu bhuktvā vāma manusmaret || pākayajñeṣu bhoktavyaṃ haviyajñeṣu caiva hi | saumasaṃsthāsubhoktavyantadantaṃ pāvanaṃ smṛtaṃ || p. 48b) vopī kūpa taḍāgānāmārāgāṇāñca kalpane | pratiṣṭhāsu ca devānānna bhoktavyaṃ kadācana || sūtake mṛtake caiva bhuktvā vāmamanusmaret | ātmīyepi na bhoktavyaṃ sūtake mṛtake tathā || bhuktvā trirātamabhyasya bahurūpaṃ viśudhyati | dikṣitāntantu bhoktavyañcāturvarṇasya śaṅkitaiḥ || trayāṇāṃ brāhmaṇādīnāṃ bhuñjīta dīkṣitātmanāṃ | svadharme saṃsthitānāntu na śūdrāṇāṅkadācana || asadyapāścaye śūdrāḥ śaucācārasamanvitāḥ | śūdrā bhaktāśca ye teṣāṃ bhojyamantraṃ prakīrtitāt || dvāvevāśumiṇau bhojyau brahmacārī gṛhī tathā | abhojya manayoratnaṃ tathā caivānyaliṅgināṃ || japaḥ sarvatra sarveṣāṃ sahasramuṣitātmanāṃ | kaṇṭhamātraṃ jale kāryaṃ samayendriyavāhinīṃ || evaṃ bhavati śuddhistu gurorvacanavāniti | iti pārameśvare mahātantre sāmānyaprakaraṇe gurviṇī bhojyānna paṭalaṃ samāptamiti || 42 || athāgneya mahātantre mohacurottare prāyaścittaṃ likhyate | prāyaścittaṃ pravakṣyāmi sāṃprataṃ te śacīpate || doṣavyapohatārthāya dharmasya sthitaye punaḥ | mohādajñānato vāpi aprasupte janārddante || pavitraṃ kārayed yastu sa pāpī pāpa mohitaḥ | pañcadinamanāhāro japtāpañcāyutaṃ haret || śuddhimevaṃ samatpetinā yathā tu kadācanaḥ | bhādrādūrddhanna kurvīta siddhānte doṣabhāgbhavet || lakṣadvaye sa ghoreṇa japtvā caiva viśudhyati | daivādajñānato vāpi nāṣāḍhadi traye kṛtaṃ || tatrāpyevaṃ vinirddeśaṃ prāyaścittaṃ purandara | svaśāstre varttanaṃ nityaṃ samayācārapālanaṃ || p. 49a) suparīkṣya prakarttavyaṃ niṣiddhācāravarjjanaṃ | yathā śrutaṃ yathā dṛṣṭaṃ nivardvagurubhiryathā || svasiddhānta virodhena tadvilaṃghavilaṃghanaṃ | sakṛtsaṃdhyo vilope tu ajātasya śataṃ japet || trikālalope triguṇaṃ sopavāsaṃ sa kāmataḥ | ekakālārcenai supte sahasraṃ dakṣiṇaṃ japet || ekakālaṃ dvikālaṃ vā trikālaṃ sārddharātrikaṃ | upavāsaṃ samopetaṃ karmalope kṛte sati || devārthe caiva gurvārthe kāle lopena doṣabhāk | śāstranindā gurornindā liṅgānāṃ yatra varttate || tatsmāt sthānād vrajed dūraṃ sadyojātaśataṃ japet | mahāpātakasaṃyuktā ye cānye pāpakarmiṇaḥ || patitāścābhi śastāśrya te tu varjyāḥ prayatnataḥ | ajñānāt sa hutiṃ kṛtvā dakṣiṇasyā yutaṃ japet || na laṃghayed gurucchāyāṃ na śivasya na liṅgināṃ | trisataṃ rūpiṇaṃ japtvā go kanyā sa dvije śataṃ || sahasrāṃlluṃṭite liṅge varttite dviguṇācchuciḥ | ayutaṃ stricaturluṃṭhite cyute svabhre daśāyutān || gaḍḍukādyābhighāte ca dvyayutāllaghutad dalāt | stutyādau vaśme saṃsparśe dakṣiṇasyā yutatrayāt || iṣṭaliṅge hṛte naṣṭe vahnilīḍhe pramādataḥ | japtvā lakṣa sa ghoreṇa tadrūpaṃ sthāpanācchuciḥ || sādhāre patite liṅge tāletāle'yutaṃ japet | nirādhāre tu dviguṇaṃ kalpaṃ nyūnādhikantataḥ || akṣa sūtrāparādhe tu ukta pādañcared budhaḥ | avisarjita pātre tu bhaṅge vātha vivarttite || śatadvayātsahasrāntuttadarddhāt kumataḥ śuciḥ | dviguṇaṃ sthaṇḍile prāhuḥ prāyaścītaṃ sa svādhipaiḥ || nirvāṇe sa śive vahnau trirātraṃ samupoṣitaḥ | p. 49b) ayutaṃ rūpiṇā japtvā śuddhimūrcchatya saṃśayaḥ || rakṣitepi hi nirvāṇe ahorātra supoṣitaḥ | sahasrambahurūpeṇa japtvā śudhyati sādhaka || pūrvāhnaṃ caiva madhyāhnaṃ samāpya sthitaye tanau | carenmādhukariṃ vīkṣāṃ bhukti mukti samihakaḥ || tāṃ bhikṣāṃ vācayītvā tu kiñcit sthitvānyato vrajet | avivartittaṃ bhramet bhikṣāṃ jñātvā vṛttañca varṇināṃ || sthitiṃ suddhāsamaṃ gacchecchuci sthāne nidhāya ca | mṛdbhiḥ saṃśodhya caraṇau karaukṣālyā camet tataḥ || bhasmasnānaṃ tataḥ kṛtvā mantrakyayorapi smaret | astraṃ dīvolka yo dhyātvā prekṣyatāmye vibhaya ca || śivāya gurave datvā bhuñjīta vidhipūrvakaṃ | ācāntaḥ pūrvavat snātaḥ smṛtvā natvā śivaṃ guruṃ || ayācitaiḥ sthitiṃ kṛtvā svadhanairvā kramāgataiḥ | svajāti dīkṣitaiḥ spṛṣṭaḥ snātvā camya śataṃ japet || tasminna dīkṣitaiḥ spṛṣṭe snātvā camya śataṃ japet | samīpe dīkṣitai spṛṣṭe snātvā camya śata dvayaṃ || tasminna dīkṣitai spṛṣṭe sopavāso japo mataḥ | evaṃ buddhā prakarttavyāmitaraiḥ pādavarjjitaḥ || puruṣāghora vāmojā jātīśā brāhmaṇāditaḥ | trirātra mantyajā sparśādaghorasyā yutācchuciḥ || sakṛcchraṃ tryayutaṃ śakra cāṇḍālasparśane diśet | jñātvā nātra prakarttavyaṃ prāya"cittaṃ surādhipaḥ || annādyaṃ madirā spṛṣṭaṃ yadi bhukte tvakāmataḥ | viṇmūtraretasā spṛṣṭaṃ līḍhaṃ vā kākakukkuraiḥ || kapi grāhaśivā dakṣairviḍvarāhaiśca dūṣitaiḥ | śūdrāducchiṣṭasaṃspṛṣṭaṃ spṛṣṭamvā tyanta jātibhiḥ || kṛtvā snānaṃ nirāhāraḥ kipigrāhaśilādakṣe paṃcagavyaṃ samācaret | iti saṃdhyaṃ sahasrantu japed ghoraṃ samāhitaḥ | p. 50a) tridinaṃ naktabhojī syādbhiḥ snāyī dhyāna tatparaḥ || devamiṣṭaṃ caturthehni sahasraṃ homayet tataḥ | upavāsantathānaktaṃ pañcagavyaṃ viśuddhayet || kṣatriyo dhyānaniṣṭhe tu śuddhimevaṃ vinirddiśet | trikālo plavanaṃ vaiśye satkṛcchradre vinirddiśet || akāmād dviguṇaṃ kāmāt sarveṣāṃ parikīrttitaṃ | * *? nālāvujasunas palāṇḍukavakāni ca ||? amedhyodudabhavaṃ māṃsaṃ tyaktvānnirasanastryāhaṃ | matsyakaṇḍūka sāmvukanasvaṃ caiva kaparddikāṃ || pītvā naikodakaṃ mantrī paṃcagavyopavāsakaḥ | kṛmikīṭā hi saṃyuktāṃ bhuktvā vāntena śudhyati || pakṣikā keśa kīṭaistu duṣṭaṃ tyaktvālpa modanaṃ | bhasma saṃspṛṣṭaṃ prokṣye na śeṣaṃ bhojyaṃ na duṣyati || pītaśeṣastu yattoyaṃ pramādād yadi tat pivet | upoṣya rajanīmekāṃ pañcagavyena śuddhyati || pivantoyaṃ patanpanne tadantaṃ yonti mohitaḥ | sahasraṃ rūpiṇaṃ japtvā paṃcagavyena śudhyati || bhuñjānasya gudaśā vai ucchiṣṭasyaindriye śrute | ādau śaucaṃ tataḥ snānaṃmācāntaḥ pravarā camet || sahasraṃ rūpiṇāṃ japtvā sopavāso viśuddhyati | anācāntaḥ pivet toyaṃ bhakṣayed vātha sūtrayet || japtvā ghorannirāhāraḥ pañcagavyena na śudhyati | arddhocchiṣṭo yadā mantrī viṣṭhamadyādinā hataḥ || strī doṣopya jape ghorampañcagavyena śudhyati | vinā yajñopavītena pivati bhuṃkte yadā naraḥ || paṃcagavyaṃ nirāhāro japtvā ghoraṃ viśuddhyati | ucchiṣṭastu yadā spṛṣṭaṃ ucchiṣṭairveṇukādibhiḥ || snānaṃ śaucaṃ nirāhāro pañcagavyaṃ japācchuciḥ | ghoṣārkarukāraupyāṇāmyaṅga śīśakayorapi || p. 50b) bhasmāsu vāriṇā śuddhi nirṇayassādyathā hare | śaṃkhasāmvukanśuktīnāntejasavacchuddhiriṣyate || kathitaṃ śudhyate kṣīraṃ dadhi śuddhirnigadyate | dadhipīḍāntare dhṛtvā vīkṣayet tadanantaraṃ || annādi lepanirmuktamprokṣaṇācchudhyate dadhi | sutaptasya śrutasyātha śuddhirājyasya kīrttitā || evaṃ madhuguḍādīnāṃ prokṣaṇādagni yogataḥ | sabhṛṇā caiva sukṣodāsotsiṣṭānu sa lepikā || sabhṛṇā prokṣaṇācchuddhā sa kṣaudāmārjanādhikā | socchiṣṭā gomayo duṣṭaṣṭā pūrvasaṃskārasodhinā || anyacchuddhāntaraṃ vakṣye samāsāt pākaśāsana | susnānaśca samācāntaḥ śuddha vā sā śuciḥ pumān || pitṛdevopayuktānāṃ pratyahaṃ śauca miṣyate | tyāgo paridhāna vastrāṇāṃ prāvaraṇasya vajrā game || rajaka kṣālitaṃ vastrampunarddhautamviśuddhyati | carmaṇā raktaṃ vastrāṇāṃ śuddhiḥ kṣāravāriṇā || kauśeyāmvikayorukṣaiḥ kṣaumāṇāṃ gaurasarṣapauḥ | śrīphalairaṃśupahānāṃ kutapānāṃmariṣṭakaiḥ || tṛṇakāṣṭhādikaṃ sarvaṃ prokṣaṇācchuddhimeva hi | śuddhānāṃ saṃhatānāntu prokṣaṇācchuddhiriṣyate || saṃhatānāṃ bahūnāntu yadyan lopena dūṣitaṃ | tatra tyaktvā tṛṇādīnāṃ śodhayet sādyathā śuci || kāru hastā karaṃ dravyaṃ śuddhaṃ paśya prasāritaṃ | phalānāṃ kṣālanācchuddhirvinādoṣaṃ purandara || daśāhācchudhyate vipro dvādaśāhe na bhūmipaḥ | vaiśyaḥ pañcadaśāhena śuddhiḥ śūdrasyamāsikā || anuṣṭhāna vihīnānāṃ jātimātraḥ purandara | vedavedāṅgasampannasnvāhitāgnistu sa dvijaḥ || śuddhyate tatkṣaṇāt snānājjñātvānyatra prakalpayet | p. 51a) asadyapāḥ kulīnāśca nityaṃ dharmaparāyaṇāḥ || śūdrā śudhyanti pakṣeṇa nātra kāryādvicāraṇāt | udvāhitāścatasro vai brāhmaṇe na sadāstriyaḥ || sūtakantu kramāt tāsāṃ daśaṣaṭdvyekavāsaraṃ | dvyena śudhyate vṛddhirna vṛdvyāṇadvyate śavaḥ || satviṣāṃ vṛddhi vaddhānau praveśyanāsti sūtakaṃ | nṛpāṇāṅkārukāṇāmvā dāsīnāñca na sūtakaṃ || mṛtake tu pṛthakyākaṃ kuryād yogaṃ na taiḥ saha | tyaktanna cedatau jāti tadā śuddhirbha * * *? t || śuṃsanātpūrṇagarbhasya snānā deva viśuddhyati | jīvañjāto yadi śeyānmṛto vā jāyate yadi || sā vā śaucaṃ na kartavya * * * * ? samācaret | anāya karaṇāt sadya ekāho danta janmanaḥ || cūḍāyāstridinaṃ proktaṃ tatrāmityādhikamvratāt | atorddhaṃ pūrvavacchuddhiḥ sarvavarṇeṣviyaṃ sthitiḥ || ahanta kanyāyādantayā dviguṇaṃ bhavet | śvasrādiṣu ca vijñeeyaṃ mātulānāñca mātule || deśāntare pṛthak piṇḍe snānaṃ syāt tadguruṃ vinā | paśutvaṃ kṛtaṃ yeṣāṃ samyag nirvāṇa dīkṣayā || tasya saṃparka śūnyasya na syātāṃ mṛtasūtake | ataśca parataḥ śakrasaṃpūjyaḥ sūtake sati || parānna bhojane nityamparātra dravinaḥ kriyaḥ | gṛhasthaḥ sarvakarmāṇi nityā * * * ? varjayet || dravyaiḥ saṃkalpītaiḥ pūrvaṃ sūtakān mṛtakādapi | dharmārthaṃ dīkṣitaiḥ pūjā kāryā conyāditaistathā || pṛthak pākaṃ vinā pumbhirlokadīkṣānu sāribhiḥ | antaryāgaḥ prakartavyo japasnānādikā kriyā || prāyaścittaṃ samādeśya nānyathā niścitā sthitiḥ | p. 51b) evaṃ hi varttamānasya tridhā siddhirna dūrataḥ | duḥsvapna darśane naraitot sarge śatakrate || aghorāṣṭa śataṃ jāpyantathā saṃbhāṣyarādhamaṃ | adbhiḥ saṃśudhyate mātraṃ sa leṣantaṃ mṛdamvubhiḥ || devacaṇḍagurudravyaṃ bhakṣitaṃ yadyamadyataḥ | lakṣapādaṃ tadā deyaṃ dviguṇaṃ naiṣṭhike mataṃ || athākramya sunirmālyañjapetpañca śatāni tu | triguṇaṃ kāmato jñeyam pañcagavyasamanvitaṃ || yannirmyānyena saṃspṛṣṭaṃ tadā hāropa jīvitā | aṣṭāṃśonantu nirmālyaṃ dānalaṃghānabhakṣaṇāt || laṃghayed yastu nirmālyaṃ dadyādajñānatopi vā | guṇāyutaṃ japed ghoraṃ tathā yoṣyadvidhāśruti || nirmālyasparśane tyājyampaṇyadravyantathauṣadhaṃ | sa vikārasya yastoyantathekṣu hiṃgujīrakaṃ || saindhavādyaṃ sa karpūraṃ kaṭukādyaṃ sa vraṇulaṃ | aṣṭaṃ ca candanaṃ bhasma veṇumṛnmayadāravaṃ || sarvaṃ tyājyaṃ samuddiṣṭaṃ dhānyādi proṣitaṃ śuciḥ | evamanyatra boddhavyaṃ jñātvā dravyavalāvalaṃ || śodhayet sarvadā dhīmānna śuddhe vandhanaṃ dhruvaṃ | drutaṃ yasyāpavargecchā sa śuddhau kṛta niścayaḥ || śuddhiviṣṭa pratiṣṭhasyā siddhisu muktī na dūrataḥ | aśītiryasya varṣāṇi vālovāpya'nuṣoḍaśaḥ || prāyaścittārdramarhanti striyo vā vyādhi pīḍitā | tatrāpi ca pari kleśaṃ jñātvārddhārdha prakalpayet || sudukaraṃ svayaṃ karttumakṣamādviguṇonmataḥ | daśorddhaṃ triṃśataṃ yāvajjapātsnānena śudhyati || sa naktaṃ pañcamaṃ yāvat sopavāsantadurddhataḥ | tattridhāyutasaṃjāpaṃ tadvṛdhyā dviguṇaṃ tataḥ || p. 52a) tadarddhena tu saṃyogī tasyāpyarddhastu śaṅkare | deśaṃ kālaṃ vayaḥ śaktirjātibhaktiṃ kriyākramaṃ || sucitrārya pradātavyaṃ nopavāso rugānvite | śivārṣitaika cittānāṃ suvṛttānāṃ purandara || prāyaścittaṃ samākhyātaṃ noktavṛtti sthitātmanāṃ | saptakoṭi pravistīrṇaṃ mohacūrātmayā tava || vyākhyātaṃ sāramādāya lakṣagranthaṃ na suvrate | punaḥ spṛṣṭaḥ samāsena tvayāhaṃ suranāyakaḥ || tadākhyātaṃ tadarddhena mohacūttummayā hare | siddhisārasahasraistu yugmacandraistadantataḥ || yogajñānādi saṃyuktaṃ vyākhyātaṃ śāstramuttamaṃ | susaṃkṣepaṃ sugambhīraṃ pratiṣṭhā tantramuttamaṃ || caturgocarasaṃvarddhaṃ bhūyaḥ khyātaṃ tadattaraṃ | na deyaṃ duṣṭa satvānāṃ nindā tatkānu varttināṃ || guru devadviṣāṃ śastra deśikādi dviṣāntathā | evaṃ cānye ca ye kecit duṣṭasatvāḥ purandara || teṣāṃ śāstraṃ sadā gopyaṃ prāyaścittamatonyathā | gurudevāgni bhaktāya śuddadhānāya suvrate || tasmai deyamidaṃ śāstramityāha bhagavācchivaḥ | ityāgne ye sa mahātantre pratiṣṭhā tantre mohacūrottaraṃ samāptaṃ || 43 || atha vāthule prāyaścittapaṭalaṃ likhyate || īśvara uvāca || mārgasthāḥ sādhakād yāstu luptācārā vrajantyadhaḥ | pālanīyamatastasyādācāraṃ śivabhāṣitam || daivād rāgāt tathā mohād yadi doṣamupāgataṃ | snānañjapopavāsaśca homaṃ vai gaḍukāni ca || pañcagavyāsanaṃ dānaṃ maladuṣkṛtanāśanaṃ | atyanta saruja dehe rājacaurabhayaṃ tathā || agnivāri bhaye tadvat sūtakānnāśane tathā | p. 52b) gurudevāgni kāryye ca nityahānirna doṣabhāk || nityaṃ sāmāgrīṇā nityaṃ yāvajjīvantu kārayet | putrakena tathā vatsa kāryaṃ cāgauravaṃ kvacit || guruṇā sādhake nātha paraṃ nityaṃ vivarjayet | gurustu bhaktitaḥ pūjyo maṃtaṃ karmaṇi yo japet || yojayedyaḥ pramādena nakṣaikaṃ dakṣiṇe japet | kulāṅgataḥ sa kriyaśca sa cchāstra nirataḥ sadā || śuddhamārgaika saṃsaktaḥ paradāra vivarjitaḥ | cīrṇavidyā vrato dakṣo dambhamāyā vivarjitaḥ || yogābhyāsa rato nityaṃ prāṇi hiṃsā vivarjitāḥ | parāyavādanirmukto gururevaṃ vidhaḥ smṛtaḥ || gṛhastho brahmacārī vā prāyaścittī dvidhā sthitaḥ | pratyekaṃ dvividhaṃ jñeyaṃ samākāma bhedataḥ || niṣkāmāsu sakāme tu dviguṇāṃ śuddhimādiśet | sa kāmasya tu yā śuddhirbhautikasyā bhaved yathā || niṣkāmaṃ naiṣṭike vadhiṃ || astraṃ yāte ravau pūjāṃśanaṃya parivarjayet | vinā candragrahe vatsa tathā vai sādhakeṣu ca || ekāha pūjālope tu sahasraṃ pañcamaṃ japet | akāmataḥ pramādācca kāmato dviguṇācchuciḥ || upavāsa * * * * * * * * *(##? trikālaṃ pūjanaṃ yeṣāmeka kāmramathāpi vā || prāyaścittaṃ samanteṣānna nyūnaṃnādhikaṃ kvacit | trikālaṃ pūjaneṃ yeṣāṃ yatkālā iti lopanaṃ || prāguktaṃ tu dadattaina śuddhiḥ kāryā na cānyathā | evaṃ vai naiṣṭhikānāntu vṛddhyāḥ śuddhi samādiśet || daivādromāttathā mohāccaurarāja bhayādibhiḥ | ebhirddoṣairna kāmitvaṃ śeṣaṃ jñeyantu kāmataḥ || ekāhantu tathārabhya yāvat paṃkti dināvadhiḥ | varddhayentri śataṃ proktāṃ homaṃ vai gaḍukāni ca || p. 53a) pakṣaika lopato vatsa dvyayutaṃ dakṣiṇaṃ japet | dviguṇaṃ māsa lope tu dvyayutaṃ varddhayet tataḥ || māsimāsi mahāsena yāvat saṃvatsarā vadhiṃ | nityavadbhoma lope tu prāyaścittaṃ samādiśet || aṣṭamyādiṣu yā pūjā japa homādi kāmatā | caturguṇantu talope sadyojāta śatācchuciḥ || trikāla lopet triguṇaṃ sopa vāso japo mataḥ | akāmataḥ samākhyātaṃ kāmato dviguṇaṃ caret || bhautikasya samākhyātaṃ dviguṇaṃ naiṣṭhike mataṃ | caturguṇaṃ sa kāmasya kathitaṃ brahmacāriṇaḥ || bahudaivasike bhraṃse prāguktaṃ ṣaḍguṇaṃ bhavet | upavāsavihīnastu sarujaḥ sa japaḥ smṛtaḥ || suduṣkaraṃ svayaṃ karttumakṣasadviguṇonyataḥ | prāyaścittaṃ prakarttavyantacchrotasthaiśca dīkṣitaiḥ || sāmānya siddhi rakṣārthaṃ prāyaścittādike tathā | svamantro na niyoktavyaḥ sahasrācchuddhi nānyathā || garuḍambhūta tantrañca lābhāt snehād vivarjayet | pramādāt kurute yastu vahurūpa śatācchuciḥ || ye kurvanti gurornindāṃ samayi putrakādiṣu | tasmāt sthānādvajedduraṃ sadyojāta śataṃ japet || karmaṇā manasā vācā na kāryaṃ pāradārikaṃ | śuddhirlakṣārddha pādena mohād yadi samācaret || kanyānāṃ dviguṇaṃ kāryaṃ tathā varṇāntareṣu ca | brahmahatyā surāpānaṃ steyaṃ gurvaṅganāgamaḥ || viśeṣapātakānāntu sambandhāt pañcasaṃsmṛtaṃ | hatvā kāmāddvijaṃ sadyogavāṃgoṣṭhe japet sadā || pītvā kāmāt surāṃ vāmaṃ śivaharmye japet sadā | kṛtvā pāyasa kāmantu ghoraṃpi bhṛvane japet || gurustrīgamanaṃ kṛtvā pramādācca vane naraṃ | yogaṃ kṛtvā samastaistu nagāgre pañcamaṃ japet || p. 53b) prakāśe kāmataścaiva lakṣamāvartya śudhyati | akāmato rahasye ca sahasrācchuddhiriṣyate || kāmataḥ sa rahasye ca tasmin syādayuta dvayaṃ | akāmataḥ sa rahasye ca tatrāpi cāyutaṃ dvayaṃ || gurudrohādṛte śuddhiḥ kāmatastu tathā nahi | cāndrāyaṇaṃ parākaṃ vā kṛcchraṃ caiva yathā kramaṃ || taptaṃ kṛcchraṃ tathā kṛcchraṃ brahmahatyādi pañcasu | lakṣaṇaṃ sampravakṣyāmi kramāccāndrāyaṇādiṣu || ekabhaktaṃ tryahaṃ kuryā tryahaṃ caiva tvayā citaṃ | tryahaṃ vai nakta bhojitva tryahaṃ vai mārutāśanaṃ || etat kṛcchraṃ samākhyātaṃ prājāpatya vinismṛtaṃ | tryahaṃ muṣṇaṃ vived vāri tryahaṃ kṣīreṇa bhojanaṃ || tryahaṃ mūṣṇaṃ ghṛtaṃ pītvā tryahaṃ vai kevalaṃ yadā | tapta kṛcchraṃ samākhyātamati kṛcchraṃ śṛṇuṣvataḥ || kṣīrasyā tripalaṃ pānaṃ divasānekaviṃśatiḥ | anena kramayogena kṛti kṛcchramudāhṛtaṃ || ati kṛcchraṃ samākhyātaṃ parākaśca nigadyate | dvādaśāhaṃ nirāhāraḥ saparāka īti smṛtaḥ || māsārddhaṃ grāsavṛddhiḥ syācchukle kṛṣṇe ca hrāsayet | cāndrāyaṇa vidhiḥ prokta jalā deva jalātmakaḥ || śūdrāṇān dīkṣitānāñca madyapāne kṛte punaḥ | niyamādayutācchuddhiraghorāt kṛcchratastataḥ || kvamadyaṃkva śive bhaktiḥ kvamāṃsaṃ kvabhavārcanaṃ | madyamāṃsa pravṛttānāndūre tiṣṭhati śaṅkara || gurustrī gamanaṃ yacca cāturṇāmapi tatsamaṃ | ajñātāgoghnā yasmin gṛhe vai samupasthitāḥ || sarvabhāṇḍa parityāgāt kṛcchrācchuddhirna cānyathā | bhuktvā vā kāmatāścaiva tapta kṛcchrāt paraḥ śuciḥ || kāmato yadi vā bhuktvā sakṛtkṛcchrāti kṛcchrataḥ | p. 54a) vāmadevaṃ japecchuddhiḥ parākānte vrataṃ mataṃ || jñātvā bhuktvātha vātena tadāsau tatsamo bhavet | rajakī carma kṛṣṇāṃ pramādāt sa dine sthitā || bhāṇḍatyāgāt sadā śuddhistryahāt paṃcamatastataḥ | yadā bhukta sa kāmād vā kṛṣṇā ghorajapāntryahāt || kāmato dviguṇo vāyaṃ sakṛdyogārdvidhirmataḥ | akāmād vahuyāmācca tataścāndrāyaṇācchuciḥ || kāmādvā vahuyogādvai sa rūpaṃ kintu vāriṇā | prāṇihiṃsātmakaṃ pāpaṃ śataghora japācchuciḥ || svajāti dīkṣite spṛṣṭe tadā camyaśucirbhavet | ācamya dīkṣitasyāpi svajātīśa śataṃ japet || samīpe dīkṣite spṛṣṭe prāyaścintu pūrvavat | tasmin na dikṣite spṛṣṭe japet snātyā śata trayaṃ || evamevānterasparśāddīkṣitasya tarasya ca | śatatrayañca vai sparśaṃ sopavāso bhavedajaḥ || tathaiva śūdrasaṃjñasya sparśanād dikṣītasya ca | sparśāda dīkṣītasyāpi sahasraṃ dvirupoṣitaḥ || itare pādahīnantu prāyaścittaṃ prakurvate | puruṣā ghora vā mātā jātīśā brāhmaṇoditaḥ || trirātramannyajā sparśādaghorasyā yutācchuciḥ | kṛcchādghoraṃ japet sparśāccaṇḍālasyā yutatrayaṃ || jñātvā jñātvāṃ yathā sparśāt prāyaścittantu tasya tu | ajñātvābhāktayaṃ yena paścājjñātvā ṣaḍānanaḥ || spṛṣṭa mantrādikaṃ caiva madirāmevamādibhiḥ | reto mūtrapurīṣairvā kākaścā nāvalīḍhitaṃ || viḍvarāhaistadhā gṛdhrairgomāyukapi kukkuṭaiḥ | saspṛṣṭa matryaje nāpi śūdrādyucchiṣṭa bhūṣitaḥ || snātvā kṛtvātva horātrampañcagavyaṃ samācaret | sahasraṃ pratisaṃdhyantu dvātriṃśārṇavamabhyaset || p. 54b) tridinaṃ naktabhojī syānniḥsnāyī dhyāna tatparaḥ | iṣṭādevaṃ caturthehni sahasraṃ homayet tataḥ || pūrvavat bhojanaṃ kṛtvā naktvāśi śudhyate tathā | śivāpitaika cittasya nṛpasyaivaṃ vidhīyate || tridhā snānantu vaiśyasya sakṛcchūdrasya kīrttitaḥ | kāmato dviguṇaṃ jāpyaṃ sarveṣāṃ parikīrttitaṃ || snātvā vai pañcagavyantu pratyekaṃ śatamantritaṃ | pātavyaṃ tantrirātraṃ vai dvātriṃśārṇaivamabhyaset || steyaṃ parastrī sambhogaṃ surāpānādikaṃ tataḥ | prāgukteṣu pradeśeṣu japenmantrāṃstu pūrvavat || suyantritaṃ vrata jñaiścāhanisamvatsara dvayaṃ | ayācitāntro ladhvāśī strisnāyī dhyāna kṛtsadā || vatsaradvitayasyānte śivakṣetraṃ trayo vrajet | dīkṣā gurorvodhake ca prerake krūrabhāṣaṇāt || lakṣāllakṣāṃ śataśuddhiḥstaddaśāṃśena kalpayet | ṣaḍguṇāmuṣṭi ghātādyairaktā dvādaśadhā matāḥ || śastraiḥ śataguṇācchuddhi jñātvā nātra prakalpayet | tatra kuryād vrataṃ śaktyā kṛcchra cāndrāyaṇādikaṃ || vratānte pūrvadikṣāyā grāhyāpaṃcābja pūrvikāḥ | sarvasvaṃ ca gurorddadyād deśikācāryayostathā || caturṇāṃ śuddhirādiṣṭā śuddhirno gurutalpage | tathā śiva vratacare deśike sādhakādike || teṣāntu raktapātena lakṣajāpena śudhyati | daṇḍaghāṭādikaṃ dattaṃ yadā raktaṃ na dṛśyeta || tadarddhācchute mantrī prārthayet pāda candanaiḥ | spṛṣṭaṃ rajasvalānāntu bhuktaṃ tadyadyakāmataḥ || śuddhyatyayuta jāpena nirāhāreṇa nānyathā | kāmato dviguṇaścaiva snātvā homaṃ viśuddhyati || yatkiñcit svayamasnīpānna dadyāt parameṣṭhinā | p. 55a) guruṇāṃ vā prasādena tadāṣṭa śatañjapet || nirāmiṣaṃ śive deyaṃ sarvapākaṃ śuciḥ sadā | mṛtake sūtake vātha bhakṣitastu akāmataḥ || kāmato ghoramantrasya sahasraṃ parivarttayet | gaṇānnaṃ maṇikānnañca patitā śāśane tathā || sīmantonnayane caiva nāmadheyaṃ tathā punaḥ | annaprāsana kāle tu sahasraṃ bhakṣito japet || yaḥ pravandha prajātasya bhuktvā samvatsarāvadhi | sadyāstrā vaśamārabhya dakṣiṇāsyā yutaṃ japet || kāmato kāmato vāpi sakṛcchūdrānnabhakṣaṇāt | śatantu bahurūpaṃ syāt sacchūdreṣu śata trayaṃ || vṛkṣārāme tathā vāpī kūpādiṣu śivālaye | vivāhe tu vṛṣot sarge godāneṣu śataṃ japet || niṣedhātmāṃsa gandhādi pramādādbhakṣitaṃ yadā | aghorasyā yutaṃ japtvā tadā śuddhimavāpnuyāt || maithunāhārapāpānāṃ niyamasyāpya rakṣaṇāt | abhyaṅgapānavastrādau sahasrārddhena śuddhyati || bhikṣānna bhogalopacca śuddhiḥ syāt paṃcabhiḥ śataiḥ | adhaḥ śayana saṃkalpa lopādastraṃ japecchataṃ || graha bhūtapisācādi vicchede tu kṛte sati | śatatraya sa ghorasya japato nānyathā śuciḥ || uparodhāt tathā snehāt kṛtvā śāntika pauṣṭike | śatatrayāṅbbheve cchuddhirvahurupasya nānyathā || śivadharma sthitānāñca prāyaścittamudāhṛtam | lokadharmasthitānāñca mṛtake pūjite tathā || prāyaścittaṃ samādeśya mantaryāganvitaṃ tathā | sahasra dakṣiṇasyaivaṃ karttavyaṃ nānyathā bhavet || tūccāṭanādikaṃ kṛtvā vahurūpā yutācchuciḥ | na māraṇantu mantreṇa manasā kvāpi kārayet || deva pratiṣṭhāndīkṣāñca kṛtvā kṣetrādiṣu triṣu | p. 55b) aghorasyā yutaṃ jāpyaṃ nirāhāraiḥ kṛtaḥ śuci || patukāryā śamaurṇaṃ vā kṣaumaṃ mauñjantu veṣṭhanaṃ | carma pratigrahaṃ caiva gṛhītaṃ yatra kutracit || japtavyapī yame naiva triśataṃ bahurūpiṇaṃ | kṣīraṃ dadhighṛtāñcaiva madhumāṃsādikaṃ ca yet || lavaṇaṃ taila tīkṣṇādi gandhāni vividhāni ca | triśataṃ bahurūpasya japecchuddhimavāpnuyāt || rajatañca maṇihemaṃ vidusaṃmauktikantathā | grāmaśca vṛṣabhaṃ hasti strīpaścāṃśvetaraṃ naraḥ || āsayādiṣu yatnena bahurūpā yutācchuciḥ | maṭha pratigṛheṃ kuryājjapedaghorasya lakṣakaṃ || pāpānāmapyamekānāṃ śaṅkare samupasthite | dvātriṃśākṣara saṃjāpyantatassiddhimavāpnuyāt || atra śaṅkara doṣācca bhāṇḍaśaṅkaratastathā | śatatrayādaghorasya dvyayutādyāni śaṅkarāt || kaṣṭhopalatṛṇādīnāṃ sṛraṇācchataśaḥ śuciḥ | sve dakṣa prāṇighāteṣu nirasteka hatepi ca || ajātasya śataṃ jāpya sa kāmāttu tadarddhataḥ | āstunaśca śate naiva mārjjāre ca sahasraha || śvaśṛgāla vadhe caiva dviguṇe kapikukkuṭe | sarpādyaṇḍaja ghātai tu haṃsādi śakra tiṣṭhati || siṃhādi mṛgaghāte tu ajādi paśu ghātane | śatāntanuḥ śatāccaiva bahurūpaśatācchuciḥ || śvamṛgālādi sarpervā yadi ghātaḥ pramādataḥ | snātyā śītāmbu madhye samaghorañcā yutañjapet || śvapākaṃsveccha cāṇḍālavauddha kāpāli kālikaiḥ | vaktāśaiḥ somahṛdyūpa śmaśāna drumasparśanāt || kṛtvā snānaṃ sa cailantu tṛtīyasya śatācchuciḥ | vāmāṅga sparśane caiva tathā duḥsvapna darśane || ariṣṭaccintanāccaiva bhāṣaṇāda nṛtasya ca | p. 56a) karmaṇā manasā vācā sahasraṃ hṛdayaṃ japet || akāmataḥ prasuptasya śukrādeḥ spandane sati | snātvā purāsaṃ cailastu astra mantraṃ śataṃ japet || kāmato garbhapātācca tṛtīyasyāyutaṃ japet | dhenuṃ pramādato hatvā hyaghorālakṣataḥ śuciḥ || dhenunāñca śataṃ datvā lakṣādāpyatha śudhyati | bhukte bhukto tu śūdrasya sahasrāt kāmataḥ śuciḥ || karmaṇā manasā cā sādhakādiṣu śvedane | samācāret tathā kiñcinnirvedaṃ yena jāyate || kṛtvā purā trirātrantu dvātriṃśārṇā yutācchuciḥ | devālaye tu yaḥ kuryāt purīṣaṃ mantrameva vā || devatā yatane rāme śivakṣetre viśeṣataḥ | sahasramekaṃ japtavyamakāmāt pādataḥ śuciḥ || śūdraṃ vālakaṃ hatvā kāmato kāmatopi vā | lakṣamekaṃ kramājjaptvā tadarddhe nāpya kāmataḥ || nādhikāre hyanu *? ne daśāhaṃ vai bhaved dvijaḥ | dvādaśāhaṃ nṛpasyaivaṃ vaiśyaḥ pañcadaśāhnikaṃ || nivarttate tu nityādi śūdre māsaṃ na cānyathā | nirvāṇa dīkṣitānāntu sūtakaṃ naiva vidyate || vidyate sūtakaṃ teṣāṃ lokadīkṣānusārataḥ | śikhācchedo na tatrāsthi dīkṣā sā lokikī matā || antaryāga prakarttavyo lokikaireva dīkṣitaiḥ | japaṃ pradakṣiṇādīni karttavyāni prayatnataḥ || brahmacārī gṛhasthasya bhojyānnaunāyero kvacit | vānaprastha yatīnāntu pūrvavad dakṣiṇaṃ japet || tathānya liṅgināṃ bhuktvā sahasraṃ dakṣiṇaṃ japet | dvijātaiścopa vā setu vihitastā dṛśo japaḥ || yo mohād gurupādaiśca mohataḥ śapathamvadet | dadāti cānyo duṣṭātmā tā vubhau narakaṃ vrajet || saṅkareṣu ca sarveṣu cetasaḥ śuddhi kāraṇaṃ | p. 56b) aghora mantro japtavyo yāvaccittaṃ prasīdati || japa tīrthopavāsādya śivāyatanayogataḥ | gaḍḍukānāṃ pradānena tilājya vahanena tu || ācārya sannidhānena saṃhitā śravaṇena tu | devadvija go śivāya pañca gagane na ca || *?reva mahāsena kilviṣaṃ śataśo nayet | meghamuktyo yathā bhānustadvalloke virājate || tasmādadyāni vṛttyarthaṃ prāyaścittaṃ samācaret | iti vā kule mahātantrai āgneyākhyaṃ sāmānyaprāyaścittavidhānaṃ || 44 || liṅgantu trividhaṃ viddhi vyaktā bhakto bhayā kṛtiḥ | liṅgamedo na vaktavyaḥ prāyaścitta vidhimpratiḥ || ekaḥ śivastrayāṇāntu saṃsthitastatva bhedata | prāyaścitta vidhau vatsa liṅgabhedaṃ tataḥ śṛṇuḥ || yāgeśvarañca * * * * * * * * * * * | sthitañcāsthāpya mānañca vidhi vā valimādiśet || * * * ? śuddhi bhedāstu bhuryāśo nyonyamūrcchanāt | svayaṃ vai sveṣṭaliṅge tu aparādhiviśodhakaṃ || paraiḥ kṛteparādhe ca śuddhistatra vidhīyate | sveṣṭa liṅge sādhakena dvayasyātra viśodhanaṃ || aparādhi vidhau jñeyāḥ svakṛtaścāparai kṛtaḥ | ekaiko dvividho jñeyaḥ sa kāmākāya bhedataḥ || dvividhaḥ sopi vijñeyo bhautiko naiṣṭhikastathā | caturddhā bhautikot seyaḥ samayādyaiśca bhedataḥ || liṅga na parādhakaraṇā śodhanaṃ kathyate punaḥ | calāsthāpyā calāsthāpyā dviguṇaṃ pariśodhanaṃ || pūrvasiddhe cale murddhnirdviguṇāsya prakalpayet | sthire caturguṇaṃ vatsa prāk śuddhiśuddhimādiśet || sādhāraṇā tathā sādhyā dviguṇā śuddhirīritā | p. 57a) dvaitādvaita saṃjñā tu dviguṇāṃ śuddhimādiśet || yā tu sādhāraṇācchuddhirdviguṇā tadvinā matāḥ | sveṣṭa liṅgāparādhastu pare reva kṛto yadā || dviguṇaṃ svakṛte prāhuḥ prāyaścittaṃ viśuddhayet | niṣkāmaśca sakāmaśca svayamevāparotha vā || jñātvā jñātvā prakarttavyāmprāyaścittaṃ śikhidhvajaḥ | sādhakebhyo dīkṣitasya śodhanaṃ dviguṇaṃ mataṃ || bhautikādbrahmacārīṇāṃ śodhanaṃ dviguṇaṃ mataṃ | varṇeṣu varṇavāhyeṣu dṛṣṭa liṅge viśodhanaṃ || tathaivasya triviliṅga viśodhanaṃ || tathaivasya śite liṅge śodhanaṃ purataḥ śṛṇu | cāturvarṇātmako vargo naṭake varttakoparaḥ || yadupasparśataḥ śuddhiḥ svavarggairdvitīyo mataḥ | kākādi varṇastṛtīyaḥ snānaṃ yat sparśato bhavet || śvapavādiścaturthastu sa caila sparśato yataḥ | darśanaṃ sparśanaṃ vatsa caturvargairvivarjitaṃ || liṅgāśritānāṃ doṣāṇāmpramāṇaṃ kathyate punaḥ | yeṣu saṃjāta mātreṣu prāyaścittī bhavennaraḥ || prāyaścittaṃ purājñeyaṃ liṅgacchāyānna laṃghayet | śatatraguṇaśuddhiḥ syādaghoreṇa na cānyathā || sahasrā *(?)ṣite śuddhirdviguṇaṃ parivarttanāt | vicaturluṃṭhite liṅge vivṛte tu mahitale || śuciścaivā yute naiva lakṣāt svabhradhyute śuciḥ | abhighāte tu saṃjāte dvyayutācchucimādiśet || adūrādayute naiva abhighātācchucirbhavet | pādasparśe laṃghane ca dvyayutācchuddhimādiśet || arddhāt pādarajaḥ sparśe śuddhiḥ syānnānyathā guha | ayutācchūkṣma dṛṣṭe tu dvyakurā tu tadambhasā || sūtre sūtrodake naiva lakṣārddhāt pādataḥ śuciḥ | rakta rajasvalā sparśāllakṣārddhācchuddhiracitā || p. 57b) tatsaṃyuktodaka sparśāt pādonāpūrvavat śuciḥ | viṣṭāsparśāt tathā lakṣāt pādonāntu tadambhaśā || tathā nirmālya gartte tu patitācchuddhimādiśet | viṣṭhāgartte nipātācca sārddha lakṣācchucirmatā || sthirasyo nyūlanāllakṣācchuddhiḥ syāt sthāpanāstathā | samudbhavāntarasthopi samuṅgakavivarjitaiḥ || samuṅgakaistu liṅge tu pramādāt patite sati | ayutārddha śataṃ haste kalpaṃ nyūnādhikantataḥ || samudrakavihīne tu hastāttu patite śive | hastamātra pramāṇācca pūrvoktā dviguṇācchuciḥ || ayutādapi nālīḍhe yadi kāntirya hīyete | kānti hīne śucirlakṣīt parityāge kṛte pare || vyaṅgiteṣpathavicchāye nadī garbhādi pānataḥ | hṛte naṣṭetha patite mahāmartte pramādataḥ || śvakākālīḍhite mīve vātha śucistathā | hṛte rātrau taskarairvāśca pacaivārthaseṣite || viruddha vargadvitaye spṛṣṭe tyāgī vidhīyate | lakṣaika japedyatnāntadrūpaṃ sthāpayet puna || tadā śuddhiṃ mavāpnoti sādhakodagdha kilviṣaḥ | anyathā naiva mucyete vividhaikalpasaṃbhavāt || evaṃ vai cākṣasūtrasya prāyaścittaṃ samācaret | prāgukta liṃgapādena śuddhiṃ tatra samādiśet || liṅgāṣṭāṃśena praṇāyāmapārādheṣu liṅgavat | prāyaścittaṃ pradātavyaṃ guruṇā tatvavedinā || brāhmaṇādi caturvarṇaiḥ śivadīkṣā vivarjitaiḥ | sveṣṭaliṅgantu yat pṛṣṭaṃ prāyaścittaṃ samādiśet || ekadvitriścatuścāntairdvijādyaistu śatai śuciḥ | kaivartta vargau saṃspṛṣṭaṃ sveṣṭaliṅge pramādataḥ || ayutācchuddhimāpnoti sādhako nānyathāṇuciḥ | spṛṣṭe kākādi vargaistu tryayutācchudhyate naraḥ || p. 58a) vāṇāyutaiśca saṃśudhye dṛṣṭe tu racamādibhiḥ | caturvargeṇa saṃspṛṣṭe darśanād viguṇācchuciḥ || svaśroto dīkṣitairliṅgaṃ yadā spṛṣṭaṃ na doṣabhāk | vāmadakṣiṇa mārgesthaiḥ spṛṣṭaṃ liṃgaṃ pramādataḥ || ayutācchudhyate mantrī mahāsnānena nānyathā | vāmadakṣiṇakolaiśca samparkaṃ parivarjayet || śatena sparśataḥ śuddhiḥ bhāvanā dvaita varddhitaiḥ | pañcapātaka yuktānāṃ sparśanaṃ parivarjayet || alāpādayutācchuddhirdviguṇā sparśato matā | śayanā ayutā cchuddhirbhojanāllakṣataḥ śuciḥ || baurddhaṃ cārvākasaṃsparśo śivaṃ nindārateṣu ca | sa cchāstra dūṣikānāñca patitānāmviśeṣataḥ || saṃparkaṃ yatnato varjyaṃ saṃparkād dviśatācchuciḥ | kaulikā pālikānāntu sparśaṃntat parivarjjayet || pañcādhakālayakāṇāṃ vivādaṃ naiva kārayet | sambhoṣaṇaṃ tathā sparśaṃ dūrataḥ parivarjayet || tathā sāṃkhyamatāryaiḥ satkāryakṛtavaddhibhiḥ | vivādau naiva kartavyostadvyapeśu lolupaiḥ || digambaraiḥ śvetapaṭaiddarśanaṃ parivarjayet | tathā bhagavetaiḥ *?rdvi vaktavyaṃ parivarjayet || varjjinānāntu mūḍhātmā yaḥ karotpathasaṅgatiṃ | pṛthāpariśumastasya na sa śivapuraṃ vrajet || na ceddeśaḥ prakartavyo na vivādaḥ kadācanaḥ | yaḥ karoti samūḍhātmāpyayutācchuddhimāpnuyāt || yatra vai lakṣapādantu tatra bhūyonurodhanaṃ | mahāsnānaṃ tadarśa tu mahāpūjā tu pādataḥ || payodadhi ghṛtādīnāṃ dvisahasra palena tu | mahāsnānaṃ prakarttavyaṃ mahātriphalasaṃyutaṃ || p. 58b) kallolajāti punnāga śrīphalānāntathaiva ca | mahāvarttitadvāvartti tadvādatva śivasyāgre prakalpayet || raktavarttiyutāmātu divyagandhasamanvitā | mahāsnānaṃ samākhyātaṃ mahāpūjāṃ tadarddhata || upavāsaṃ dvayaṃ kāryamayute kriyate sadā | daśāṃśena japādvomamviṃśatyaṃśena gaḍḍukāt || satyaṃ vrataṃ brahmacarye bhūśaryānakta bhojanaṃ | tilābhyaṃgaṃ parityāgaḥ satyavāgghaviṣānnu bhuk || kurvīta śāstranipuṇo japāntaṃ yāvadeva hi | prāyaścitta mavāpnoti paṃcagavyāśanaṃ hitaṃ || bhūratnapāna vastrāyairddeśikāt pūjayet kramāt | prāyaścittaṃ yadā kalpit kartturnnāśa kuvādyadi || prārthyānyāścaiva kartavyo yathoktād dviguṇaṃ punaḥ | maprārtha naiva karttavyā guruṇā tatra kovida || śivavat pūjayet kintusya guruṃ śivaśāsane | vālavālīsa vṛddhānāṃmbhogināṃ vyādhitātmanāṃ || strīṇāṃ tu kārukānāntu prāyaścitatra vidyate | yato nirvājikā dīkṣā teṣu kāryā na cā parā || samayācāraratā dīkṣaiva mokṣedā matā | nirapekṣā tu sā dīkṣā sā prekṣā vīja saṃyutā || sakāmāṃ samayārthānāṃ vīśajā deśikeṣvapi | striyā vasordvayorbhaktyā liṅgārcanaratāḥ sadā || vyatikrame samutpanne prāyaścittaṃ pradāpayet | prāguktaṃ pādatasteṣām prāyaścittena śodhanaṃ || aśaktito nyataḥ pūjyaṃ samayī putrakādibhiḥ | svapotaḥ saṃsthitaiḥ pūjyanna pūjyamvā sa dakṣiṇaiḥ || svagururnnaṃ niyoktavyaḥ pūjo jāpyādi karmasu | svaguruḥ śivavat pūjyo bhrābhṛvyādeśikādayaḥ || p. 59a) sādhakāstadva devoktāḥ putrakābhrātṛvatmatāḥ | śivavatsamayasthāśca draṣṭavyāḥ śivamicchatā || śāntyādau deśikā yojyāḥ pratiṣṭhāyām viśeṣataḥ | śodhane ca tathā yojyāḥ sādhakāsteṣva bhāvataḥ || svakīye parakīye tu niyojyāḥ suśivārcane | samayī putrako vātha nāśnīyāt pūjanamvinā || avaśca purato devaḥ saṃpūjyaḥ sūtake sati | gṛhiṇā sahasaṃyogī sūtakīṭena nānyathā || parakīye vā śeddūre tadā yojyastu pūjane | sūtakānnādi japtvā tantrā pramāṇena sūtakī || antaryāgaṃ prakarttavyaṃ sūtake nānyathā śuciḥ | praṇamastenna gītaiśca stotavyaḥ parameśvaraḥ || śikhācchede kṛte śaktyai pūrṇāhutyāha yojane | ṣaḍadhvare pramāṇācca cāreṇa ṣoḍhāvitikaiḥ || * * mmimacca nāthena ṣoḍhā tatvajinena tu | sūtakaṃ mṛtakaṃ teṣāṃ na kalpyaṃ śivapūjanaṃ || pūjākāle tu devasya vipuṣoṅge patanti ye | prāyaścittaṃ tadā kāryaṃ yathānu kramayogataḥ || āpādajānuparyantaṃ sadyojātastu saptadhā | saṃsmared vidhivanmantri śudhyate nānyathā kvacit || jānunī guhyaparyyantaṃ vipreṣva"ge tu saṃsmaret | trisaptavārātvāmantu kalāmantraṃ na cāparaṃ || āguhyād hṛdayāntantu bahurūpantathā smaret | trisapta vārānvāmantu kalāmantraṃ na cāparaṃ || āguhyā hṛdayāntantu bahurūpaṃ tathā smaret | hṛdayātmastakāntantu siktaṃ cetsnāna mācaret || īśānasya śataṃ jāpyaṃ śuddhi yāti na cānyathā | akāmā bhautiko yastu kuryānnirmālyaṃ saṃghanāt || p. 59b) tasyā yutena śuddhiḥ syāccheṣeṣu triṣu pūrvavat | devacaṇḍa gurudravyaṃ bhakṣitaṃ yacca kāmataḥ || bhautiko lakṣa jāpena śuciḥ śeṣāstu pūrvavat | devacaṇḍa gurudravyaṃ bhakṣitaṃ yadya kāmataḥ || bhautiko lakṣa jāpena śuciḥ śeṣāstu pūrvavat | yannirmālyena saṃspṛṣṭaṃ na guhyāt puruṣeṇa vā || pādonāntu pramādācca prāyaścittī bhavennaraḥ | pramāde bhakṣaṇe tulye mupekṣāyāntadarddhataḥ || gurudeva dvijātīnāndravyaṃ yatnena rakṣayet | advaitaṃ pūjayed yastu dvaitaliṅge pramādataḥ || akāmāllakṣa jāpāntu tritayeṣvapi pūrvavat | evaṃ vai dvaita mantrantu nirācārairvivarjayet || varninaṃ pātre tu saṅge cātha vivarjite | śatadvayāt sahasrārddhāntadardvāt kramataḥ śuciḥ || dviguṇaṃ sthaṇḍile prāhustastālekṣe hutāsane | avisarjita pātre tu prāyaścittaṃ vinirddiśet || śivāgniṃ dhārayed yatnāt praśāntaścet pramādataḥ | aghorasyā yutaṃ jāpyantadā śuddhirnna cānyathā || seścare dviguṇo jāpāḥ karttavyāstu viśeṣataḥ | kīṭāmiṣādi naivedya darśanāccha tataḥ śuciḥ || pramādāmiṣadānena bahurūpā yutācchuciḥ | śataṃ prāṇāṅga dhūpe tu pañcamaṃ parivarttayet || pātrābhighāte dviśataṃ japtavyaṃ dakṣiṇasya tu | tripaṃca saptadaśabhirācāryaistatra pāragaiḥ || svaśāstra niyatātyāśaiḥ prāyaścittaṃ pradāpayet | na mūrkhe dīrghasūtrervānnāstikervātha hetukeḥ || yathā śāstropadiṣṭaṃ tu nanyūnaṃ nādhikaṃ kvacit | nyūnādika pradānena deśiko narakaṃ vrajet || p. 60) tasmāt sarva prayatnena yathoktantu samācaret | iti vāthule mahātantre prāyaścittapaṭalaṃ samāptaṃ || 45 || prāyaścittyukti krameṇāsti samuccaya manyaiḥ sadbhirudīritam | śāstrebhyaḥ saṃgṛhya mayāpi tathaivoktaṃ kintu sāraṃ samāsataḥ || sārāḥ samuccayāḥ sadbhiḥ saṃskṛtyasantyanekaśaḥ | kṛteṣu cet kṛtisteṣāmasmākaṃ ca tathā kṛtiḥ || mattamayūravaṃśaje śrīraṇi padralamvakarṇa iti nāma prathitaḥ pṛthivyāṃ muniḥ | nikhila śaivasiddhānta śrotrasaṃskāra pāvanaḥ | candrāṅkita jaṭājūṭaḥ kailāśasthaśvaśaṃkaraḥ || śrīraṇipadrakāśramādgorāṭikamaṭhe gamat | dhārāyāṃsīyakamiti anujagrāha pārthivaḥ || āsīttatsantatau muniḥ śrī īśvara śiva iti jagatīpatibhirnṛpaiḥ pūjitapādapaṅkajaḥ || tacchiṣyo nikhilāgamārtha vimalādarśo muniḥ śrīhṛdaya śiva iti vidyeśvara tulyakīrtiḥ || yasyocchrito dikṣu tapaḥ prabhāva udīcyate sādhujanairjagatyāṃ helāduddhṛtāgamaśāstrasāraḥ sajhaṭitpākhaṇḍitavādakaṇḍūḥ || tetedaṃ viracitamanekasaṅgrāmasaṃghaṭṭakoṭinihitākhiladvipi || prāyaścittasamuccayaḥ samāptamiti || 46 || ########### END OF FILE #######