#################################################### MUKTABODHA INDOLOGICAL RESEARCH INSTITUTE Use of this material (e-texts) is covered by Creative Commons license BY-NC 4.0 Catalog number: M00334 Uniform title: saṃnyāsa upaniṣads Main title: The saṃnyāsa upaniṣads with the commentary of śrī upaniṣad brahmayogin Commentator : upaniṣad brahmayogin Description: Notes: Data entered by the staff of Muktabodha under the direction of Mark S. G. Dyczkowski. Revision 0: Dec. 15, 2015 Publisher : The Adyar Library and Research Centre Publication year : 1929 Publication city : Adyar Publication country : India #################################################### p. 1) avadhūtopaniṣat saha nāvavatu - iti śāntiḥ avadhūtajijñāsā atha ha sāṅkṛtirbhagavantamavadhūtaṃ dattātreyaṃ parisametya prapaccha bhagavan ko'vadhūtastasya kā sthitiḥ kiṃ lakṣma kiṃ saṃsaraṇamiti | taṃ hovāca bhagavo tattātreyaḥ paramakāruṇikaḥ || 1 || gauṇamukhyāvadhūtālihṛdayāmbujavarti yat | tat traipadabrahmatattvaṃ svamātramavaśiṣyate || iha khalu kṛṣṇayajurvedapravibhakteyamavadhūtopaniṣat avadhūtacaryāprakaṭanavyagrā niṣpratiyogikabrahmamātraparyavasannā vijṛmbhate | asyāḥ saṃkṣepato vivaraṇamārabhyate | sāṅkṛtidattātreyapraśnaprativacanarūpeyamākhyāyikā vidyāstutyarthā | ākhyāyikāmavatārayati - atheti | kimiti - bhagavanniti | sāṅkṛtipraśnottaraṃ bhagavānāha - tamiti | bhagava ityatra bhava iti pāṭhasvīkāre bhavatīti bhavo bhagavān iti vyutpattiḥ || 1 || avadhūtaśabdasyākṣarārthaḥ akṣaratvādvareṇyatvāddhūtasaṃsārabandhanāt | tattvamasyādilakṣyatvādavadhūta itīryate || 2 || p. 2) avadhūta ityakṣarārthamāha - akṣara iti || 2 || gauṇāvadhūtacaryā yo vilaṅghyāśramān varṇānātmanyeva sthitaḥ sadā | ativarṇāśramī yogī avadhūtaḥ sa kathyate || 3 || mukhyāvadhūtaḥ paramātmetyuktvā svātiriktanivṛttipradhānagauṇāvadhūtacaryāmāha - ya iti || 3 || priyādivṛtteḥ pakṣitvena varṇanam tasya priyaṃ śiraḥ kṛtvā modo dakṣiṇapakṣakaḥ | pramoda uttaraḥ pakṣa ānando goṣpadāyate [u, u 1. goṣpadākṛti] || 4 || govālasadṛśaṃ śīrṣe nāpi madhye na cāpyadhaḥ | brahma pucchaṃ pratiṣṭheti pucchākāreṇa kārayet | evaṃ catuṣpadaṃ kṛtvā te yānti paramāṃ gatim || 5 || tatpriyādivṛttiṃ pakṣitvena varṇayati - tasyeti | yo'vadhūta iti khyātastasya sādhanasaṃpattijaṃ priyaṃ harṣaṃ śiraḥ kṛtvā samāhitāvasthāyāṃ yo harṣaḥ sa modo dakṣiṇapakṣatvena cintyaḥ | akhaṇḍākāravṛttijaḥ pramoda uttarapakṣatvena dhyeyaḥ | nirvikalpasamādhijo ya ānandaḥ sa ātmā sa eva goṣpadāyate priyamodapramodānandarūpeṇa caturdhā bhidyate || tatra śīrṣe sādhanasaṃpattijaharṣe svātmabuddhiṃ na kuryāt | na cāpyadhaḥ dakṣiṇottarapakṣopame samāhitacittākhaṇḍākāravṛttirūpe mode pramode ca svātmabuddhiṃ na kuryāt | tathā madhye'pi nirvikalpakasamādhijānande svātmadhiyaṃ tyajet | tathā cedātmadhīḥ kutra kāryetyatra yadgovālasadṛśaṃ kiṃcidavaśiṣṭaṃ p. 3) tadbrahma pucchaṃ pratiṣṭheti pucchākāreṇa kārayet | yatpriyādyavayavakalpanādhikaraṇaṃ tadgataheyāṃśāpāye yadavaśiṣyate tanniradhikaraṇaṃ niṣpratiyogikabrahmamātraṃ svāvaśeṣadhiyā dhyāyedityarthaḥ | evamekaṃ caturdhā vibhajya punastadāropāpavādādhikaraṇaṃ niradhikaraṇaṃ brahma svamātramiti ye jānanti te tajjñānasamakālaṃ tanmātrāvaśeṣalakṣaṇāṃ paramāṃ gatiṃ videhamuktiṃ yānti videhamuktā bhavantītyarthaḥ || 4-5 || jñānasya utkarṣaḥ na karmaṇā na prajayā dhanena tyāgenaike amṛtatvamānaśuḥ || 6 || karmādibhirapi kaivalyamāptuṃ śakyate kiṃ k~jānenetyata āha - neti | karmaṇā badhyate jantuḥ kiṃ prajayā kariṣyāmaḥ mā gṛdhaḥ kasya ciddhanam iti ca śrutyanurodhena brahmātirekeṇāpahnotavyaiḥ karmaprajādhanaiḥ ke'pyamṛtatvaṃ nānaśuḥ | kiṃtvetatsarvatyāgena brahmātiriktaṃ neti svātiriktasāmānyasaṃnyāsena samyag jñānātmanā amṛtatvaṃ videhakaivalyamānaśuḥ prāpnuyurityarthaḥ || 6 || avadhūtacaryānukramaṇam svairaṃ svairaviharaṇaṃ tatsaṃsaraṇam | sāmbarā vā digambarā vā | na teṣāṃ dharmādharmau na medhyāmedhyau | sadā sāṃgrahaṇyeṣṭyāśvamedhamantaryāgaṃ yajate | sa mahāmakho mahāyogaḥ || 7 || avadhūtacaryāmanukrāmati - svairamiti | śrutismṛtiśiṣṭācārāvirodhena svacchandaṃ svairaṃ svairaviharaṇaṃ tatsaṃsaraṇaṃ yadṛcchayāgatabhikṣādidehadhāraṇamātropayogiparigrahapūrvakaṃ svājñalokonmādanapravṛttinirāsakaṃ tatsaṃsaraṇamaṭanamityarthaḥ | kecana avadhūtacittamalāḥ santaḥ sāmbarā vā digambarā vā bhavanti | na teṣāṃ dharmādharmau vidyete pravṛttinivṛttihetusvājñānavairalyāt | tathā taddṛṣṭyā na medhyāmedhyau bhavataḥ kevalabrahmamātradṛṣṭitvāt | tādṛśaḥ kiṃ karotītyatrāha - p. 4) sadeti | brahmaiva sarvaṃ brahmātiriktaṃ na kiṃcidasti iti yayā samyagjñānavṛttyā gṛhyate sā saṃgrahaṇī saiva sāṃgrahaṇī | tayā sāṃgrahaṇyeṣṭyā juṣṭaṃ śvaḥ paraśvo vā svātiriktapaśumedhanaṃ viśasanamapahnavaṃ kartavyamityatra yadvilambanāsahaṃ tadevāśvamedhamantaryāgaṃ vidvān yajate sadā sarvāpahnavasiddhaṃ brahma niṣpratiyogikasvamātramiti tanmātratayā avatiṣṭhate || 7 || mahāvratam kṛtasnametaccitraṃ karma svairaṃ na vigāyet | tanmahāvratam | na sa mūḍhavallipyate || 8 || yathā raviḥ sarvarasān prabhuṅkte hutāśanaścāpi hi sarvabhakṣaḥ | tathaiva yogī viṣayān prabhuṅkte na lipyate puṇyapāpaiśca śddhaḥ || 9 || āpūryamāṇamacalapratiṣṭhaṃ samudramāpaḥ praviśanti yadvat | tadvat kāmā yaṃ praviśanti sarve sa śāntimāpnoti na kāmakāmī || 10 || sa eva kṛtsnametaccitraṃ karma ahametādṛśa iti yena kenāpi svairaṃ svacchandaśīlaṃ jātvapi na vigāyet iti yat tat mahāvratam | yadi kadācit bahiṣṭhaprāṇyadṛṣṭānurodhena svaśīlaṃ vigāyet tadāyaṃ na sa mūḍhavallipyate | tadeva sadṛṣṭāntaṃ prapañcayati - yatheti || yugapat sarvakāmāśane'pi na vardhate na hīyate svayamavikṛtaḥ san svātiriktaśāntiṃ bhajatītyāha - āpūryamāṇamiti | aparicchinnaviṣayasevayā yogī mucyate | na tathā kāmī paricchinnaviṣayasevayāpi hīyata ityarthaḥ || 8-10 || paramārthasadupadeśaḥ na nirodho na cotpattirbaddho na hi na sādhakaḥ | na mumukṣurna vai mukta ityeṣā paramārthatā || 11 || aihikāmuṣmikavrātasiddhyai mukteśca siddhaye | bahu kṛtyaṃ purā syānme tat sarvamadhunā kṛtam || 12 || p. 5) tadeva kṛtakṛtyatvaṃ pratiyogipuraḥsaram | du.khino'jñāḥ saṃsarantu kāmaṃ putrādyapekṣayā || 13 || paramānandapūrṇo'haṃ saṃsarāmi kimicchayā | anutiṣṭhantu karmāṇi paralokayiyāsavaḥ || 14 || sarvalokātmakaḥ kasmādanutiṣṭhami kiṃ katham | vyācakṣatāṃ te śāstrāṇi vedānadhyāpayantu vā || 15 || ye'trādhikāriṇo me tu nādhikāro'kriyatvataḥ | nidrābhikṣe snānaśauce necchāmi na karomi ca || 16 || draṣṭāraścet kalpayantu kiṃ me syādanyakalpanāt | guñjāpuñjādi dahyeta nānyāropitavahninā | nānyāropitasaṃsāradharmānevamahaṃ bhaje || 17 || yat paramārthasat tadupadiśati - neti | niṣpratiyogikabrahmamātre svātiriktaprapañcotpattipralayādikaṃ kutaḥ saṃbhavati? brahma niṣpratiyogikamavaśiṣyata ityarthaḥ || evaṃ dattātreyamukhataḥ paramārthatattvaṃ svāvaśeṣadhiyāvagamya tadanujñayātanniṣṭho bhūtvā svājñalokānukampayā sarvavedāntasiddhāntaḥ prakaṭayitavya iti svānubhavaṃ svadhanyatāṃ ca prakāśayāmāsetyāha - aihiketi || tava kṛtārthatvena saṃsārānuvartane kā hānirityatrāha - duḥkhina iti || tathāpi yatkiṃcit karma tvayā anuṣṭheyamityatrāha - anutiṣṭhantviti || kiṃca - vyācakṣatāmiti || 11##- śravaṇādividhānam śṛṇvantvajñātatatvāste jānan kasmācchṛṇomyaham | manyantāṃ saṃśayāpannā na manye'hamasaṃśayaḥ || 18 || p. 6) viparyasto nididhyāse kiṃ dhyānamaviparyaye | dehātmatvaviparyāsaṃ na kadācidbhajāmyaham || 19 || ahaṃ manuṣya ityādivyavahāro vināpyamum | viparyāsaṃ cirābhyastavāsanāto'vakalpyate || 20 || ārabdhakarmaṇi kṣīṇe vyavahāro nivartate | karmakṣaye tvasau naiva śāmyeddhyānasahasrataḥ || 21 || viralatvaṃ vyavahṛteriṣṭaṃ ceddhyānamastu te | abādhikāṃ vyavahṛtiṃ paśyan dhyāyāmyahaṃ kutaḥ || 22 || vikṣepo nāsti yasmānme na samādhistato mama | vikṣepo vā samādhirvā manasaḥ syādvikāriṇaḥ || 23 || nityānubhavarūpasya ko me'trānubhavaḥ pṛthak | kṛtaṃ kṛtyaṃ prāpaṇīyaṃ prāptamityeva nityaśaḥ || 24 || vyavahāro laukiko vā śāstriyo vānyathāpi vā | mamākarturalepasya yathārabdhaṃ pravartatām || 25 || athavā kṛtakṛtyo'pi lokānugrahakāmyayā | śāstriyeṇaiva mārgeṇa varte'haṃ mama kā kṣatiḥ || 26 || devārcanasnānaśaucabhikṣādau vartatāṃ vapuḥ | tāraṃ japatu vāk tadvat paṭhatvāmnāyamastakam || 27 || viṣṇuṃ dhyāyatu dhīryadvā brahmānande vilīyatām | sākṣyahaṃ kiṃcidapyatra na kurve nāpi kāraye || 28 || p. 7) kṛtakṛtyatayā tṛptaḥ prāpyaprāptatayā punaḥ | tṛpyannevaṃ svamanasā manyate'sau nirantaram || 29 || dhanyo'haṃ dhanyo'haṃ nityaṃ svātmānamañjasā vedmi | dhanyo'haṃ dhanyo'haṃ brahmānando vibhāti me spaṣṭam || 30 || dhanyo'haṃ dhanyo'haṃ duḥkhaṃ sāṃsārikaṃ na vīkṣe'dya | dhanyo'haṃ dhanyo'haṃ svasyājñānaṃ palāyitaṃ kvāpi || 31 || dhanyo'haṃ dhanyo'haṃ kartavyaṃ me na vidyate kiṃcit | dhanyo'haṃ dhanyo'haṃ prāptavyaṃ sarvamadya saṃpannaṃ || 32 || dhanyo'haṃ dhanyo'haṃ tṛpterme kopamā bhavelloke | dhanyo'haṃ dhanyo'haṃ dhanyo dhanyaḥ punaḥ punardhanyaḥ || 33 || aho puṇyamaho puṇyaṃ phalitaṃ phalitaṃ dṛḍham | asya puṇyasya saṃpatteraho vayamaho vayam || 34 || aho jñānamaho jñāmaho sukhamaho sukham | aho śāstramaho śāstramaho gururaho guruḥ || 35 || śravaṇādyakartavyatāmapyāha - śṛṇvantviti | kathaṃ vartase ityatrāha ##- svānubhavaṃ prakaṭayya sāṅkṛtirbhagavatānujñāto bhagavantaṃ hṛdaye kṛtvā yathāsukhaṃ vicacāretyarthaḥ || 18-35 || vidyāpaṭhanānusandhānaphalam ya idamadhīte so'pi kṛtakṛtyo bhavati | surāpānāt pūto bhavati | svarṇasteyāt pūto bhavati | brahmahatyāt pūto bhavati | p. 8) kṛtyākṛtyāt pūto bhavati | evaṃ viditvā svecchācāraparo bhūyāt | oṃ satyam | ityupaniṣat || 36 || granthato'rthataścaitadvidyāpaṭhanānusandhānaphalamāha - ya iti | yathāvat evaṃ viditveti | lokonmādananirāsako'yamasya svechācāraḥ tasyāpi prāṇyadṛṣṭāyattatvāt | vastuto na hyasya pravṛttiḥ nivṛttirvāsti | brahmaniṣṭhasya niṣpratiyogikabrahmamātraparyavasannatvāt brahmaivāyamityarthaḥ | ityuniṣacchabdaḥ avadhūtopaniṣatparisamāptyarthaḥ || 36 || śrīvāsudevendraśiṣyopaniṣadbrahmayoginā | avadhūtopaniṣado vyākhyānaṃ likhitaṃ laghu | avadhūtopaniṣadaḥ pañcāśad granthasaṃyutā || iti śrīmadīśādyaṣṭottaraśatopaniṣacchāstravivaraṇe ekonāśītisaṃkhyāpūrakamavadhūtopaniṣadvivaraṇaṃ saṃpūrṇam || p. 9) āruṇyupaniṣat āpyāyantu - iti śāntiḥ pārivrājyalakṣaṇam āruṇiḥ prājāpatyaḥ prajāpaterlokaṃ jagāma | taṃ gatvovāca | kena bhagavan karmāṇyaśeṣato visṛjānīti | taṃ hovāca prajāpatiḥ | tava putrān bhātṝn bandhvādīñchikhāṃ yajñopavītaṃ yāgaṃ sūtraṃ svādhyāyaṃ ca bhūlokabhuvarlokasvarlokamaharlokajanolokatapolokasatyalokaṃ ca atalavitalasutala-pātālarasātalatalātalamahātalabrahmāṇḍaṃ ca visṛjet | daṇḍamāchādanaṃ kaupīnaṃ ca parigrahet | śeṣaṃ visṛjet | iti || 1 || āruṇikākhyopaniṣatkhyāta saṃnyāsino'malāḥ | yatprabodhādyānti muktiṃ tadrāmabrahma me gatiḥ || iha khalvāruṇikopaniṣadaḥ sāmavedapravibhaktatvena kenacchāndogyayoḥ vikhyātopoddhātaprakaraṇamatrāpi smartavyam | āruṇiprajāpatipraśnaprativacanarūpeyamākhyāyikā vidyāstutyarthā | āruṇiḥ prajāpatiṃ pārivrājyalakṣaṇaṃ pṛcchatītyāha - āruṇiriti | aruṇasyāpatyamāruṇiḥ prajāpatiśiṣyaḥ prājāpatyaḥ prajānāṃ pālayituḥ prajāpaterlokaṃ jagāma gatavān | tatrāpi taṃ prajāpatiṃ gatvā p. 10) vinayenopasaṃgamyovāca | kimiti - he bhagavan prajāpate kenopāyena ahaṃ sarvakarmāṇyaśeṣato visṛjāni niḥśeṣaṃ tyajeyam | ityāruṇinā pṛṣṭhaḥ prajāpatiḥ evamuvācetyāha - tamiti | yena evaṃ pṛṣṭhaḥ karmāṇyaśeṣato visṛjānīti taṃ prajāpatirhovāca kila | kimiti - tava putrabhrātṛśvaśurasyālādibandhujanān śikhāṃ ajñopavītaṃ yāgaṃ tadupalakṣitasarvakarma svasūtragotrādikaṃ svādhyāyaṃ svaśākhādivedāṃśca bhūlokādimahātalāntalokaviśiṣṭaṃ brahmāṇḍaṃ ca svātiriktadhiyā visṛjet | cakārāt svena tyājanīyaputrādibrahmāṇḍāntaṃ svopabhogatayā asti nāstīti vibhramamapi saṃtyajediti dyotyate | lokonmādapravṛttinirasanāya svopabhogārthaṃ vā daṇḍam ācchādanaṃ kaupīnaṃ parigrahet | taditarat yadyat grāhyatvena manyate lokaḥ taccheṣamaśeṣaṃ visṛjet | āvṛttyā yadyat tyaktaṃ svātiriktadhiyā tattat svapne'pi na parigrahet iti dyotyate || 1 || saṃnyasyataḥ kartavyāni gṛhastho brahmacārī vānaprastho vā alaukikāgnīnudarāgnau samāropayet | gāyatrīṃ ca svavācyagnau samāropayet | upavītaṃ bhūmāvapsu vā visṛjet | kuṭīcako brahmacārī kuṭumbaṃ visṛjet | pātraṃ visṛjet | pavitraṃ visṛjet | daṇḍāṁllokāgnīn visṛjet iti hovāca | ata ūrdhvamamantravadācaret | ūrdhvagamanaṃ visṛjet | auṣadhavadaśanamācaret [u 1. auṣadhavadaśanamācaret iti nāsti] | trisaṃdhyāṃ snānamācaret | saṃdhiṃ samādhāvātmanyācaret | sarveṣu [u 1. vedeṣvāvaraṇa] vedeṣvāraṇamāvartayedupaniṣadamāvartayedupaniṣadamāvartayet | khalvahaṃ brahmasūtraṃ sūcānāt sūtraṃ brahmasūtramahamevaṃ vidyāt | trivṛtsūtraṃ tyajedvidvān ya evaṃ veda || 2 || p. 11) kaupīnayugalaṃ kanthā daṇḍa ekaḥ parigrahaḥ | yateḥ paramahaṃsasya nādhikaṃ tu vidhīyate || ityādiśruteḥ yadi parivrajanādhikārī gṛhastho brahmacārī vānaprastho vā bhavatu tadā te svasvāśramocitālaukikāgnīn udarāgnau samāropayet svasvāgnimātmasamāropaṇaṃ kuryāt | brāhmaṇyādhārāṃ vedamātaraṃ gāyatrīṃ ca svavācyagnau samāropayet | ca śabdaḥ brahmacaryādyāśrame yāvanto mantrā gṛhītāḥ tānapi tyajediti vidhyarthaḥ | yajñopavītaṃ yajñopavītaṃ bahirna nivaset iti mantreṇa bhūmau vā apsu vā visṛjet | yadi kaścit kuṭīcako brahmacārī pāramahaṃsyāśramamāroḍhumicchati tadā kuṭumbapradeśaṃ visṛjet | purā parigṛhītajalapātrapavitratridaṇḍalokāgni##- parityajati tadā tata ūrdhvaḥ mantraḥ saṃkalpaḥ evamevaṃ bhavitavyamiti tadviparīto'mantravān niḥsaṃkalpavatā manasā svāśramocitakarma ācaret | ūrdhvagamanaṃ manorājyaṃ visṛjet | trisaṃdhyāṃ prātarmadhyāhnasāyāhneṣu yathāśakti snānamācaret | jīvātmaparamātmanorekatvajñānena tayorbheda eva vibhagnaḥ sā saṃdhyā iti nodakairjāyate saṃdhyā na mātroccāraṇena tu | saṃdhau jīvātmanoraikyaṃ sā saṃdhyā sadbhirīryate || iti ca śrutismṛtyanurodhena samādhāvātmanyantaḥkaraṇe pratyakparacitoḥ saṃdhīmaikyamācaret | na kadāpi tayorbhedabuddhiṃ kuryāt | sarveṣu vedeṣu vidyamānamāraṇaṃ sāvitramāvartayet | yadvā tenāsmākaṃ kimiti? upaniṣadamāvartayedupaniṣadamāvartayediti vīpsayā tadāvartanaṃ tadarthavicāraṃ vinā kṣaṇamātramapi na stheyamiti dyotyate | sarvopaniṣadarthabrahmasūtramahameva khalu brahma | sūtrārthaṃ śrutiḥ svayamevāha | sarveṣu vedeṣu viṣpratiyogikatayā brahmamātrasyaiva sūcanāt yat sūtraṃ tadeva brahmasūtramahameveti vidyādya evaṃ veda | sa vidvān trivṛtsūtraṃ yajñopavītaṃ tadupalakṣitaprapañcajātaṃ svātiriktadhiyā saṃtyajet na punaḥ smaredityarthaḥ || 2 || p. 12) saṃnyāsamantraliṅgavidhyādi saṃnyastaṃ mayā saṃnyastaṃ mayā saṃnyastaṃ mayeti triruktvā abhayaṃ sarvabhūtebhyo mattaḥ sarva pravartate | sakhā mā gopāyojaḥ sakhā yo'sīndrasya vajro'si vārtraghnaḥ śarma me bhava yatpāpaṃ tannivārayetyanena maṃtreṇa kṛtaṃ vaiṇavaṃ daṇḍaṃ kaupīna parigrahet | ausadhavadasanamācaredauṣadhavadaśanaṃ prāśnīyādyathālābhamaśnīyāt | brahmacaryamahiṃsāṃ cāparigrahaṃ ca satyaṃ ca yatnena he rakṣato he rakṣato he rakṣata iti || 3 || kena mantreṇa saṃnyāsaḥ kartavyaḥ? kiṃ vā saṃnyāsaliṅgakam? tadanuṣṭheyavidhirvā kīdṛśaḥ? ityāśaṅkyāha - saṃnyastamiti | yadi vidvān sunistadā nāradaparivrājakopaniṣaccaturthopadeśoktarītyā kṛcchrapāyaścittāṣṭaśrāddhasaptakeśavisarjanapūrvakakṣaurasnāna##- tattat sarvaṃ vyāhṛtiṣu praveśya ahaṃ vṛkṣasya yaśchandasāṃ iti mantroccāraṇapūrvakaṃ devabrāhmaṇasaṃnidhau svayamuttarāṃ diśamavalokayan devabrāhmaṇāḥ yūyaṃ śṛṇvantu dāreṣaṇāyāśca dhaneṣaṇāyāśca lokeṣaṇāyāśca vyutthito'hamasmīti vijñāpya oṃ bhūḥ saṃnyastaṃ mayā ityādi prātisvikena vyāhṛtitrayamuccāryātha kṛtsnamapi saṃnyastaṃ mayeti coccārya mandramadhyamatāradhvanibhiḥ evaṃ nirbhayaḥ san trivārodghoṣaṇapūrvakaṃ abhayaṃ sarvabhutebhyo mattaḥ sarvaṃ pravartate svāhā iti manunā jalaṃ prāśya tataḥ prācyāṃ diśi pūrṇāñjaliṃ prakṣipya oṃ svāhā ityavaśiṣṭakeśānutpāṭya yajñopavītaṃ bahirna nivaset iti mantreṇa yajñopavītaṃ chittvā oṃ bhūḥ samudraṃ gaccha svāhā ityapsu juhuyāt | tataḥ punaḥ praiṣaṃ trivāramuccaret | yadyat svātiriktatvenābhimataṃ tattat sarvaṃ niṣpratiyogikabrahmamātradhiyā mayā saṃnyastaṃ samyak tyaktam | āvṛttirādarārthā | evaṃ brahmādistambāntasarvabhūtebhyo'bhayaṃ mayā dattaṃ tathā sarvabhūtairapi mahyamiti pratijñāya jātarūpadharaḥ san śatapadamudīcīṃ diśaṃ gacchet | tato gṛhasthaprārthanayā gurunikaṭamāgatya tairdattakaṭisūtrakaupīna- p. 13) śāṭīkamaṇḍaludaṇḍādikaṃ tattanmaṃtroccāraṇapūrvakaṃ gṛhītvā atha guroḥ sakāśāt praṇavamahāvākyādikaṃ svīkṛtya svāśramācāraparo bhavedityarthaḥ | sakhā mā gopāya iti daṇḍagrahaṇamantraḥ | uktalakṣaṇalakṣito'yaṃ daṇḍo vairājarūpaḥ | tadabhedena yaḥ svāṃśajavyaṣṭijīvasakhaḥ indrasya vārtraghno vajro'si yato me svāṃśajatvena sakhā asi | atastvaṃ mā māṃ gopāya pālayatu | atastvaṃ me śarmakṛt bhava tvaddarśanāt purā yanmayā kṛtaṃ pāpaṃ tannivāraya ityanena mantreṇa kṛtaṃ vaiṇavaṃ daṇḍaṃ parigrahet | kaupīnaparigrahaṇaṃ kaṭisūtrakamaṇḍaluśāṭyādyupalakṣaṇārtham | yathā yathā medovṛddhirna jāyate prāṇo'pi dehaṃ na tyajati tathā tathā auṣadhavadaśanamācaret auṣadhavadevāśanaṃ prāśnīyāt | svāśanasya gṛhasthādhīnatvena yathālābhamaśnīyāt | bāhyamāntaraṃ ceti dvividhaṃ brahmacaryādi | tatrāṣṭāṅgamaithunavarjitaṃ bāhyam | brahmabhāvamanaścāro hyāntarabrahmacaryam | tathā hiṃsāṃ parasvapīḍākaralakṣaṇāṃ ca tathaivāparigrahaṃ ca prāṇasaṃdhāraṇetarāparigraham bāhyaṃ brahmaiva svamātramiti dhiyā svātiriktasāmānyāparigrahamāntaraṃ ca tathā satyaṃ ca prāṇimātrapriyakarasatyavacana bāhyaṃ svayameva satyaṃ sanmātramityāntaraṃ he śiṣyāḥ yūyaṃ etadbāhyāntarapravibhaktabrahma##- apramādenaivācaraṇīyamityavadhāraṇārthā | rakṣatetyarthe rakṣataḥ iti prayogastu chāndasaḥ || 3 || saṃnyāsināṃ āsanādiniyamāḥ athātaḥ paramahaṃsaparivrājakānāmāsanaśayanābhyāṃ bhūmau brahmacāriṇām | mṛtpātraṃ vā alābupātraṃ dārupātraṃ vā | kāmakrodhalobhamohadambhadarpecchāsṛyāmamatvāhaṃkārādīnapi tyajet | varṣāsu dhruvaśīlo'ṣṭau māsānekākī yatiścared dvāvevācaret dvāvevācaret | sa khalu evaṃ yo vidvān sopanayanādūrdhvametāni prāgvā tyajet | pitaraṃ putramagnyupavītaṃ karma kalatraṃ cānyadapīha || 4 || teṣāmāsanaśayanapātraniyamamāha - atheti | atha gurūpadeśānantaraṃ yataḥ saṃnyāsakāle mṛdvāsanakhaṭvādikaṃ parityaktaṃ ataḥ paramahaṃsaḥ paramātmāhamasmi iti p. 14) dṛḍhaniścayena svātiriktadhiyā yadyat bhātaṃ tattat sarvaṃ parityajya brahmamātrapadaṃ vrajantīti parivrājakāḥ | teṣāṃ paramahaṃsaparivrājakānāṃ brahmaṇyeva caratāṃ brahmabhāvamāpannānāṃ bhūmāveva āsanaṃ śayanaṃ ca āsanaśayane tābhyāmeva dehayātrā saṃbhavati na mṛdvāstaraṇaśayyākāṅkṣāsti | mahatpadaṃ jñātvā vṛkṣamūle vaset iti śayyā bhūtalamajinaṃ vāsaḥ iti ca śruterbhāṣyakārokteśca | teṣāmudakāharaṇārthaṃ kamaṇḍalusthānīyaṃ mṛtpātramalābupātraṃ dārupātraṃ vā bhavati | tatra mṛtpātrāsaṃbhave alābvādipātraṃ vā grāhyaṃ na tu lohavikāramityarthaḥ | kadācidapi svopaskaraviṣaye yadi prasakteyaṃ kāmakrodhādivṛttiḥ tanniḥśeṣaṃ saṃtyajedityarthaḥ | prāṇihiṃsānivṛttyarthaṃ varṣāsu cāturmāsyaniyamapuraḥsaraṃ yatiḥ ekatra svayogyapradeśe dhruvaśīlaḥ sthirāsano bhavet | śiṣṭāṣṭau māsānekākī yatiścaret | tadvā - pakṣā vai caturo māsā iti dvau māsau vā vaset iti śṛtyanurodhena māsacatuṣṭayaniyamanaṃ vihāya yāvāṣāḍhaśrāvaṇamāsau tau dvāvevācarediti | āvṛttiḥ avadhāraṇārthā | ekatra māsacatuṣṭayavasanāt tatratyānāṃ śramo bhavediti dayayetyarthaḥ | yo yadyevaṃ pārivrājyeyattāṃ vidvān bhavati tadā so'yamupanayanādūrdhvaṃ upanayanāt prāgvā hastāmalakācāryavajjātamātreṇa viditatattvaścet saṃnyasyet | yadi gārhasthyadaśāyāṃ saṃjātavirāgaḥ saṃnyastumicchati tadānīmeva pitaraṃ putramagnyupavītaṃ karmārthasvīkṛtakalatraṃ ca punaranyadapi yadyat svabandhahetutvena dyotyate tadapi saṃtyajet saṃnyasyedityarthaḥ || 4 || bhikṣāniyamāḥ yatayo bhikṣārthaṃ grāmaṃ praviśanti pāṇipātram udarapātraṃ vā || 5 || teṣāṃ bhikṣāniyamamāha - yataya iti | yatayo bhikṣārthameva vyaṅgāre bhuktavajjane iti śrutisiddhayathoktakāle grāmaṃ praviśanti na tadatiriktakāle | taiḥ pāṇipātraṃ udarapātraṃ vā śārīrasthityarthamaṅgīkṛtam | yāvajjivaṃ tenaiva kālaṃ nayanti || 5 || bhikṣānimittopasthānamantraḥ oṃ hi oṃ hi oṃ hītyetadupaniṣadaṃ vinyaset | vidvān ya evaṃ veda || 6 || p. 15) bhikṣānimittopasthānamantramāha - oṃ hīti | oṃ hi oṃ hi oṃ hi iti mantreṇa sūryamaṇḍalasthātmānusaṃdhānaṃ kurvan atha grāmaṃ praviśedityarthaḥ | pāṇipātraścaran yogī nāsakṛdbhaikṣamācaret | āsyena tu yadāhāraṃ govanmṛgayate muniḥ | tadā samaḥ syāt sarveṣu so'mṛtatvāya kalpate || iti śruteḥ | ya evametadupaniṣadaṃ veda yathāvadvidvān vinyaset vidvatsaṃnyāsaṃ kuryāt || 6 || vidvatsaṃnyāsādhikāraḥ pālāśaṃ bailvamaudumbaraṃ daṇḍaṃ mauñjīṃ mekhalāṃ yajñopavītaṃ ca tyaktvā śūro ya evaṃ veda || 7 || kiṃ kṛtvā saṃnyasedityata āha - tyaktveti | brahmacārī gṛhī vānaprastho vā krameṇa pālāśaṃ bailvamaudumbaraṃ daṇḍaṃ mauñjīṃ mekhalāṃ yajñopavītam | ca śabdāt etat sarvaṃ tyaktvā vinyasediti pūrveṇānvayaḥ || 7 || upasaṃhāraḥ tadviṣṇoḥ maramaṃ padaṃ sadā paśyanti sūrayaḥ | divīva cakṣurātatam || 8 || tadviprāso vipanyavo jāgṛvāṃsaḥ samindhate | viṣṇoryat paramaṃ padam || iti || 9 || evaṃ nirvāṇānuśāsanaṃ vedānuśāsanaṃ vedānuśāsanam | ityupaniṣat || ya evaṃ vakṣyamāṇaṃ viṣṇupadaṃ niṣpratiyogikasvamātramiti veda so'yaṃ svātiriktāvidyāpadatatkāryāpahnavīkaraṇadakṣatvena śūro bhūtvā tanmātratayā avaśiṣyate p. 16) ityupasaṃharati - taditi | tadetannirviśeṣaṃ brahma svājñadṛṣṭivikalpitasvāvidyāpadatatkāryaprasaktau tadāropāpavādādhikaraṇatayā vibhātasya viṣṇoḥ vyāpanaśīlasya trividhaparicchedaśūnyasya svādhiṣṭheyāvidyāpadatatkāryāpavādasāpekṣatādhikaraṇatā saṃbhavaprabodhasiddhatvena paramaṃ niradhikaraṇatayā sarvotkṛṣṭaṃ nityasūribhiḥ brahmavidvariṣṭhaiḥ svamātratayā padyata iti padaṃ tadviṣṇoḥ paramaṃ padam | rāhoḥ śiraḥ itivat viṣṇuyāthātmyaṃ sūrayo brahmavidvarīyāṃsaḥ sadā niṣpratiyogikasvamātramiti paśyanti | paśyantītivyapadeśāt viṣṇupadasya dṛśyatvena paricchinnatā syādityata āha - divīti | divi dyotanātmake brahmaṇīva cakṣurdṛṣṭiḥ darśanaṃ tadgocarajñāna-mātatamaparicchinnaṃ tadviṣṇupadaṃ niṣpratiyogikapūrṇam | svabhedena sūrayaḥ paśyanti cet tat parīcchedyaṃ bhavitumarhati | na hi tathā te paśyanti | kiṃtu svayameva viṣṇupadaṃ paśyantītyarthaḥ | kiṃviśeṣaṇaviśiṣṭāḥ sūrayaḥ taddarśanatastanmātratayā viśiṣyanta ityata āha - taditi | viprāsaḥ viprāḥ brahmavidvariṣṭhāḥ brāhmaṇāḥ vipanyavo vigatasvātiriktālābhaprayuktamanyavaḥ svātiriktasya svamātratayā labdhatvāt | ata eva te jāgṛvāṃsaḥ svājñānanidrāvairalyāt nityaṃ jāgarūkāḥ | viṣṇoryat paramaṃ padaṃ svamātratayā paśyanti taddarśanasamakālam ete tanmātrāvaśeṣatayā tadviṣṇupadaṃ samindhate tanmātratayā avaśiṣyante | ityevaṃ nirvāṇasya kaivalyasya anuśāsanaṃ vedānuśāsanam | vedānuśāsanamiti dviruktirādarārthā | ityupaniṣacchabdāvāruṇikopaniṣat parisamāptyarthau || 8##- śrīvāsudevendraśiṣyopaniṣadbrahmayoginā | likhitaṃ syādvivaraṇaṃ sphuṭamāruṇikasya hi | āruṇikavivaraṇagranthastriṃśottaraṃ śatam | iti śrīmadīśādyaṣṭottaraśatopaniśacchāstravivaraṇe ṣoḍaśasaṃkhyāpūrakam āruṇikopaniṣadvivaraṇaṃ saṃpūrṇam || p. 17) kaṭharudropaniṣat saha nāvavatu - iti śāntiḥ 1devā ha vai bhagavantamabruvan | adhīhi bhagavan brahmavidyām | sa prajāpatirabravīt || 1 || pārivrājyadharmapūgālaṃkārā yatpadaṃ yayuḥ | tadahaṃ kaṭhavidyārtharāmacandrapadaṃ bhaje || iha khalu kṛṣṇayajurvedapravibhakteyaṃ kaṭharudropaniṣat pārivrājyadharmaprakaṭanavyagrā brahmamātraparyavasannā vijṛmbhite | asyāḥ saṃkṣepato vivaraṇamārabhyate | devatāpaṭalaprajāpatipraśnaprativacanarūpeyamākhyāyikā vidyāstutyarthā | ākhyāyikāmavatārayati - devā iti | devakṛtapraśnottaraṃ sa prajāpatirabravīt || 1 || [1. oṃ | yo'nukrameṇa saṃnyasati sa saṃnyasto bhavati | ko'yaṃ saṃnyāsa ucyate | kathaṃ saṃnyasto bhavati | ya ātmānaṃ kriyābhiḥ suguptaṃ karoti mātaraṃ pitaraṃ bhāryāṃ putrān suhṛdo bandhūnanumodayitvā ye cāsyatviṃjastānsarvāṃśca pūrvavaddhṛtvā vaiśvānarīmiṣṭiṃ kuryāt | sarvasvaṃ dadyāt | yajamānasyāṅgānṛtvijaḥ sarvaiḥ pātraiḥ samāropya yadāhavanīye gārhapatye'nvāhāryapacane sabhyāvasathyayośca prāṇāpānavyānodānasamānānsarvān sarveṣu samāropayet | saśikhānkeśānniṣkṛṣya visṛjya yajñopavītaṃ niṣkramya putraṃ dṛṣṭvā tvaṃ brahma tvaṃ yajñastvaṃ sarvamityanumantrayet | yadyaputro bhavatyātmānamevaṃ dhyātvānavekṣamāṇaḥ prācimudīcīṃ vā diśaṃ pravrajet | caturṣu varṇeṣu bhaikṣacaryaṃ caret | pāṇipātreṇāśanaṃ kuryādauṣadhavatprāśnīyādyathālābhamaśnīyātprāṇasaṃdhāraṇārthaṃ yathā medovṛddhirna jāyate | kṛśībhūtvā grāma ekarātraṃ nagare pañcarātraṃ caturomāsānvārṣikāngrāme vā nagare vāpi vaset | viśīrṇaṃ vastraṃ valkalaṃ vā pratigṛhya nānyatpratigṛhṇīyāt | yadyaśakto bhavati yena kleśasahaḥ sa tapyate tapa iti | yo vā evaṃ krameṇa saṃnyasati yo vā vyuttiṣṭhati kimasya yajñopavītaṃ kāsya śikhā kathaṃ cāsyopasparśanamiti | tānhovāca | idamevāsya tadyajñopavītaṃ yadātmadhyānaṃ yā vidyā sā śikhā nīraiḥ sarvatrāvasthitaiḥ kāryaṃ nivartayennodapātre | jalatīre niketanaṃ hi brahmavādino vadanti | astamita āditye kathaṃ cāsyopasparśanamiti | tānhovāca | yathāhani tathā rātrau nāsya naktaṃ na vā divā | tadapyetadṛṣiṇoktam | sakṛddivā hai vāsmai bhavati | ya evaṃ vidvānetenātmānaṃ saṃdhatte saṃdhatte | devā ha vai sametya prajāpatimabruvan | na vidāmo na vidāma iti | so'bravīdbrahmiṣṭhebhyaḥ | me tadvadato jñāsyatheti | tato vai te brahmiṣṭhā na vadanto na vadanta ityetatsarvam | devānāṃ sārṣṭitāṃ sālokyatāṃ sāyujyatāṃ gacchati ya evaṃ veda ||] p. 18) brahmavidyāṅgasaṃnyāsanirūpaṇam saśikhān keśānniṣkṛṣya visṛjya yajñopavītaṃ niṣkṛṣya tataḥ putraṃ dṛṣṭvā tvaṃ brahma tvaṃ yajñastvaṃ vaṣaṭkārastvamoṃkārastvaṃ svāhā tvaṃ svadhā tvaṃ dhātā tvaṃ vidhātā | atha putro vadati | ahaṃ brahmāhaṃ yajño'haṃ vaṣaṭkāro'hamoṃkāro'haṃ svāhāhaṃ svadhāhaṃ dhātāhaṃ vidhātāhaṃ tvaṣṭāhaṃ pratiṣṭhāsmīti | tānyetāni anuvrajannāśrumāpātayet | yadaśrumāpātayet prajāṃ vichindyāt | pradakṣiṇamāvṛtyaitaccaitaccānavekṣamāṇaḥ pratyāyati [u 1 : pratyāyanti] | sa svargyo bhavati || 2 || kimiti | atra brahmavidyāṅgatayā saṃnyāsaṃ nirūpayati - saśikhāniti | brahma vedaḥ yajñavaṣaṭkārādikaṃ mayānuṣṭhitamananuṣṭhitaṃ vā taccheṣapūraṇaṃ tvadadhīnamiti pitroktastathetyāha - atheti | bhavatā adhītamanadhītaṃ vā vedādikaṃ taccheṣapūraṇamahaṃ p. 19) karomīti putroktimākarṇya taṃ visṛjya pravrajanakāle tadviyogajāśrupātaṃ santativicchedakaraṃ na kuryāt | tataḥ kimityatra- pradakṣiṇamiti | yaḥ saṃnyāsādūrdhvaṃ svādhiṣṭhitagrāmaṃ svajanaṃ vā pradakṣiṇīkṛtya punastamanavekṣamāṇaḥ pravrajati sa svargyo brahmalokaṃ gato bhavatītyarthaḥ || 2 || saṃnyāsakramaḥ brahmacāri vedamadhītya vedoktācaritabrahmacaryo dārānāhṛtya putrānutpādya tānanurūpopādhibhirvitatya iṣṭvā ca śaktito yajñaistasya saṃnyāso gurubhiranujñātasya bāndhavaiśca | so'raṇyaṃ paretya dvādaśarātraṃ payasāgnihotraṃ juhuyāt | dvādaśarātraṃ payobhakṣaḥ syāt | dvādaśarātrasyānte'gnaye vaiśvānarāya prajāpataye ca prājāpatyaṃ caruṃ vaiṣṇavaṃ trikapālamagnim | saṃsthitāni dārupātrāṇyagnau juhuyāt | mṛnmayānyapsu juhuyāt | taijasāni gurave dadyāt | mā tvaṃ māmapahāya parāgā nāhaṃ tvāmapahāya parāgāmiti gārhapatyadakṣiṇāgnyāhavanīyeṣu araṇideśādbhasmamuṣṭiṃ pibedityeke | saśikhān keśānniṣkṛṣya visṛjya yajñopavītaṃ bhūḥ svāhetyapsu juhuyāt | ata ūrdhvamanaśanamapāṃ praveśanamagnipraveśanaṃ vīrādhvānaṃ mahāprasthānaṃ vṛddhāśramaṃ vā gacchet | payasāyaṃ prāśnīyātso'sya sāyaṃ homo yatprātaḥ so'yaṃ prātaḥ yaddarśe taddarśaṃ yatpaurṇamāsye tatpaurṇamāsyaṃ yadvasante keśaśmaśrulomanakhāni vāpayetso'syāgniṣṭomaḥ || 3 || brahmacaryādyāśramācāraprakaṭanapūrvakaṃ kramasaṃnyāsamāha - brahmacārīti | brahmacaryaṃ samāpyāthagurvanujñayodvāhyātha dārānāhṛtyeti | tadanurūpopādhibhiḥ saṃyojyātha p. 20) iṣṭvā ceti | agnaye vaiśvānarāya iti mantreṇa saṃsthitāni dārupātrāṇyagnau juhuyāt | tata anena mantreṇa mā tvamiti | etajjābālopaniṣadi vyākhyātam | saṃnyāsānantaramuktalakṣaṇalakṣitamagniṣṭomādikaṃ tanmantraṃ vā na punarāvartayedityāha - payaseti | ityagniṣṭomalakṣaṇamuktam || 3 || saṃnyastasya kartavyāni saṃnyasyāgniṃ na punarāvartayet | yanmṛtyurjāyamāvahamityadhyātma##- tadūrdhvabāhurvimuktamārgo bhavedaniketaścaret | bhikṣāśī yatkiṃcinna dadyāt | lavaikaṃ nādhāvayet jantusaṃrakṣaṇārthaṃ varṣavarjam iti | tadapi ślokā bhavanti || 4 || kuṇḍikāṃ camasaṃ śikyaṃ triviṣṭapamupānahau | śītopaghātinīṃ kanthāṃ kaupīnācchādanaṃ tathā || 5 || pavitraṃ snānaśāṭīṃ ca uttarāsaṅgameva ca | yajñopavītaṃ vedāṃśca sarvaṃ tadvarjayedyatiḥ || 6 || snānaṃ pānaṃ tathā śaucamadbhiḥ pūtābhirācaret | nadīpulinaśāyī syāddevāgāreṣu vā svapet || 7 || nātyarthaṃ sukhaduḥkhābhyāṃ śarīramupatāpayet | stūyamāno na tuṣyeta nindito na śapetparān || 8 || saṃnyasyāgniṃ na punarāvartayet ityādi nindito na śapet parān ityantaṃ kuṇḍikopaniṣadi prāyaśo vyākhyātam || 4-8 || p. 21) brahmacaryalakṣaṇam brahmacaryeṇa saṃtiṣṭhedapramādena maskarī | darśanaṃ sparśanaṃ keliḥ kīrtanaṃ guhyabhāṣaṇam || 9 || saṃkalpo'dhyavasāyaśca kriyānirvṛttireva ca | etanmaithunamaṣṭāṅgaṃ pravadanti manīṣiṇaḥ || 10 || viparitaṃ brahmacaryamanuṣṭheyaṃ mumukṣubhiḥ | brahmacaryeṇa sadā stheyamityāha - brahmacaryeṇeti | kimidaṃ brahmacaryam ityata āha - darśanamiti | rāgeṇa strīdarśanamityādi || 9-10 || brahmacaryasya phalam [1 : ita ārabhya āgranthasamāpti aḍyār pustakaśālāyāṃ 1912 tame varṣe mudrite kośe na dṛśyate] yajjagadbhāsakaṃ bhānaṃ nityaṃ bhāti svataḥ sphurat || 11 || sa eṣa jagataḥ sākṣī sarvātmā vimalākṛtiḥ | pratiṣṭhā sarvabhūtānāṃ prajñānaghanalakṣaṇaḥ || 12 || brahmacaryapariṣkṛtajñānaphalātmā kīdṛśa ityata āha - yaditi | pratyagrūpeṇa sa eva jagataḥ sākṣī || 11-12 || brahmabhāvāpatteḥ jñānāyattatā na karmaṇā na prajayā na cānyenāpi kenacit | brahmavedanamātreṇa brahmāpnotyeva mānavaḥ || 13 || pratyagabhinnabrahmabhāvāpattiḥ jñānāyattānānyāyattetyāha- na karmaṇeti || 13 || p. 22) brahmajñānaphalam tadvidyāviṣayaṃ brahma satyajñānasukhādvayam | saṃsāre ca guhāvācye māyājñānādisaṃjñake || 14 || nihitaṃ brahma yo veda parame vyomni saṃjñite | so'śnute sakalān kāmānakrameṇa dvijottamaḥ || 15 || pratyagātmānamajñānamāyāśakteśca sākṣiṇam | ekaṃ brahmāhamasmīti brahmaiva bhavati svayam || 16 || brahmabhūtātmanastasmādetasmācchaktimiśritāt | apañcīkṛta ākāśaḥ saṃbhūto rajjusarpavat || 17 || ākāśādvāyusaṃjñastu sparśo'pañcīkṛtaḥ punaḥ | vāyoragnistathā cāgnerāpa adbhyo vasundharā || 18 || tāni sarvāṇi sūkṣmāṇi pañcīkṛtyeśvarastadā | tebhya eva visṛṣṭaṃ tad brahmāṇḍādi śivena ha || 19 || brahmāṇḍasyodare devā dānavā yakṣakinnarāḥ | manuṣyāḥ paśupakṣyādyāstattatkarmānusārataḥ || 20 || asthisnāyvādirūpo'yaṃ śarīraṃ bhāti dehinām | yo'yamannamayo hyātmā bhāti sarvaśarīriṇaḥ || 21 || tataḥ prāṇamayo hyātmā vibhinnaścāntarasthitaḥ | tato manomayo hyātmā vibhinnaścāntarasthitaḥ || 22 || tato vijñāna ātmā tu tato'nyaścāntarasthitaḥ | ānandamaya ātmā tu tato'nyaścāntarasthitaḥ || 23 || p. 23) yo'yamannamayaḥ so'yaṃ pūrṇaḥ prāṇamayena tu | manomayena prāṇo'pi tathā pūrṇaḥ svabhāvata || 24 || tato manomayo hyātmā pūrṇo jñānamayena tu | ānandena sadā pūrṇaḥ sadā jñānamayaḥ sukhī || 25 || tathānandamayaścāpi brahmaṇānyena sākṣiṇā | sarvāntareṇa pūrṇaśca brahma nānyena kenacit || 26 || yadidaṃ brahma pucchākhyaṃ satyajñānādvayātmakam | sārameva rasaṃ labdhvā sākṣād dehī sanātanam || 27 || sukhī bhavati sarvatra anyathā sukhitā kutaḥ | asatyasmin parānande svātmabhūte'khilātmanām || 28 || ko jīvati naro jātu ko vā nityaṃ viceṣṭate | tasmāt sarvātmanā citte bhāsamāno hyasau naraḥ || 29 || ānandayati duḥkhāḍhyaṃ jīvātmānaṃ sadā janaḥ | yadā hyevaiṣa etasminnadṛśyatvādilakṣaṇe || 30 || nirbhedaṃ paramādvaitaṃ vindate ca mahāyatiḥ | tadevābhayamityantaṃ kalyāṇaṃ paramāmṛtam || 31 || sadrūpaṃ paramaṃ brahma triparicchedavarjitam | yadā hyevaiṣa etasminnalpamapyantaraṃ naraḥ || 32 || vijānāti tadā tasya bhayaṃ syānnātra saṃśayaḥ | asyaivānandakośena stambāntā viṣṇupūrvakāḥ || 33 || p. 24) bhavanti sukhino nityaṃ tāratamyakrameṇa tu | tattatpadaviraktasya śrotriyasya prasādinaḥ || 34 || svarūpabhūta ānandaḥ svayaṃ bhāti pade yathā | nimittaṃ kiñcidāśritya khalu śabdaḥ pravartate || 35 || yato vāco nivartante nimittānāmabhāvataḥ | nirviśeṣaparānande kathaṃ śabdaḥ pravartate || 36 || tasmādetanmanaḥ sūkṣmaṃ vyāvṛttaṃ sarvagocaram | yasmācchrotratvagakṣyādikhādikarmendriyāṇi ca || 37 || vyāvṛttāni paraṃ prāptuṃ na samarthāni tāni tu | tadbrahmānandamadvandvaṃ nirguṇaṃ satyaciddhanam || 38 || viditvā svātmarūpeṇa na bibheti kutaścana | evaṃ yastu vijānāti svagurorupadeśataḥ || 39 || sa sādhvasādhukarmabhyāṃ sadā na tapati prabhuḥ | tapyatāpakarūpeṇa vibhātamakhilaṃ jagat || 40 || pratyagātmatayā bhāti jñānādvedāntavākyajāt | kīdṛśaṃ brahmetyatra tadvidyāviṣayaṃ brahma ityādinā ānandavallyarthaṃ spaṣṭīkaroti | brahmavidāpnoti param iti vākyaṃ na karmaṇā iti vākyena spaṣṭīkṛtam | tadvṛttisthānīyaṃ satyaṃ jñānamanantaṃ brahma iti vākyamapi tadvidyāviṣayaṃ brahma iti vākyena spaṣṭīkṛtya yo veda nihitaṃ guhāyām ityādi saṃsāre ca iti vākyaiḥ spaṣṭīkaroti - saṃsāra ityādinā | yajjagadbhāsakaṃ bhānam ityādi jñānādvedāntavākyajāt ityantaṃ ānandavallīvyākhyānenaiva vyākhyātaṃ syāditi mantavyam || 14-40 || p. 25) ekasyaiva nirviśeṣabrahmaṇaḥ saptadhā bhedaḥ śuddhamīśvaracaitanyaṃ jīvacaitanyameva ca || 41 || pramātā ca pramāṇaṃ ca prameyaṃ ca phalaṃ tathā | iti saptavidhaṃ proktaṃ bhidyate vyavahārataḥ || 42 || māyopādhivinirmuktaṃ śuddhamityabhidhīyate | māyāsaṃbandhataśceśo jīvo'vidhāvaśastathā || 43 || antaḥkaraṇa saṃbandhāt pamātetyabhidhīyate | tathā tadvṛttisaṃbandhāt pramāṇamiti kathyate || 44 || ajñātamapi caitanyaṃ prameyamiti kathyate | tathā jñātaṃ ca caitanyaṃ phalamityabhidhīyate || 45 || sarvopādhivinirmuktaṃ svātmānaṃ bhāvayetsudhīḥ | ekasyaiva nirviśeṣabrahmaṇaḥ saptadhā bhedaḥ svājñadṛṣṭivikalpita ityāha ##- svātirekeṇa māyā nāstīti vibhramāsaṃbhavaprabodhasiddhaṃ śuddhamityabhidhīyate | svājñānatānavatāratamyānurodhena sarvopādhivinirmuktam || 41-45 || vidyāphalam evaṃ yo veda tattvena brahmabhūyāya kalpate || 46 || sarvavedāntasiddhāntasāraṃ vacmi yathārthataḥ | svayaṃ mṛtvā svayaṃ bhūtvā svayamevāvaśiṣyate || 47 || ityupaniṣat | p. 26) vidyāphalamāha - evamiti | sa munirbrahmabhūyāya kalpate | sarvavedāntasidhāntasāraṃ prakaṭayannupasaṃharati- sarveti | kiṃ tat ityata āha- svayamiti | svadehādau rūḍhamūlaṃ svaṃbhāvamahaṃbhāvaṃ mṛtvā mṛtīḥ nītvā svātmani vilāpya tadvilāpanādhikaraṇaṃ svayaṃ bhūtvā adhiṣṭheyasāpekṣādhikaraṇatāpāye niṣpratiyogikaṃ niradhikaraṇatayā svayamevāvaśiṣyate ityatra- svātmanyāropitāśeṣābhāsavastunirāsataḥ | svayameva paraṃ brahma pūrṇamadvayamakriyam || iti | ityupaniṣacchabdaḥ kaṭhopaniṣatsamāptyarthaḥ || 46-47 || śrīvāsudevendraśiṣyopaniṣadbrahmayoginā | likhitaṃ syādvivaraṇaṃ kaṭhopaniṣado laghu | kaṭhopaniṣado vyākhyā dviṣaṣṭigranthasaṃyutā || iti śrīmadīśādyaṣṭottaraśatopaniṣacchāstravivaraṇe tryaśītisaṃkhyāpūrakaṃ kaṭhopaniṣadvivaraṇaṃ saṃpūrṇam || p. 27) kuṇḍikopaniṣat āpyāyantu - iti śāntiḥ saṃnyāsaparigrahātpūrvaṃ kartavyānāṃ anukramaṇam 1brahmacaryāśrame'kṣīṇe guruśuśrūṣaṇe rataḥ | vedānadhītyānujñāta ucyate guruṇāśramī || 1 || dāramāhṛtya sadṛśamagnimādhāya śaktitaḥ | brāhmīmiṣṭiṃ yajettāsāmahorātreṇa nirvapet || 2 || [1 : aḍyār pustakaśālāyāṃ 1912 tame varṣe mudrite saṃnyāsopaniṣatkośe adhonirdiṣṭamadhikaṃ dṛśyate- oṃ athāhitāgnirmriyeta pretasya mantraiḥ saṃskāropatiṣṭhate | svastho vāśramapāraṃ gaccheyamityetānpitṛmedhi##- prātarevāgnīnupasamādhāya pitṛbhyaḥ śrāddhatarpaṇaṃ kṛtvā brāhmeṣṭiṃ nirvapet || sa sarvajñaḥ sarvavidyasya jñānamayaṃ tapaḥ | tasyaiṣāhutirdivyā amṛtatvāya kalpate || ityevam | ata ūrdhvam yadbrahmābhyudayaddivaṃ ca lokamidamamuṃ ca sarvam | sarvamabhijanyuḥ sarvaśriyaṃ dadhatu sumanasyamānā || brahma jajñānaṃ (prathamaṃ purastād vi sīmantaḥ suruco vena āvaḥ | sa budhnyā upamā asya viṣṭhāḥ sataśca yonimasataśca vivaḥ ||) iti | brahmaṇe'tharvaṇe prajāpatye'numataye'gnaye sviṣṭakṛta iti hutvā yajña yajñaṃ gaccha (yajñapatiṃ gacha | svāṃ yoniṃ gaccha svāhā || eṣa te yajño yajñapate sahasūktavākaḥ | suvīryaḥ svāhā ||) ityagnāvaraṇī hutvā o citsakhāyaṃ (sakhyā vavṛtyāṃ............................... ............................................................................................ .....................................................vittaṃ me asya rodasī ||) iti caturbhiranuvākairājyāhutīrjuhuyāt | tairevopatiṣṭhate | atha mayyagre agniṃ (gṛhṇāmi saha kṣatreṇa varcasā balena | mayi prajāṃ mayyāyurdhadhāmi svāhā mayyagnim ||) iti ca dvāvagnī samāroayet | vratavānsyādatandrita iti | tatra ślokāḥ | p. 28) saṃvibhajya sutānarthe grāmyakāmān visṛjya ca | saṃcaranvanamārgeṇa śucau deśe paribhraman || 3 || vāyubhakṣombubhakṣo vā vihitaiḥ kandamūlakaiḥ | svaśīre samāpyātha pṛthivyāṃ nāśru pātayet || 4 || kuṇḍikopaniṣatkhyātaparivrājakasantatiḥ | yatra viśrāntimagamattadrāmapadamāśraye || iha khalu sāmavedapravibhakteyaṃ kuṇḍikopaniṣat pārivrājyadharmaprakaṭana##- vivaraṇamārabhyate | ākhyāyikāṃ vinā śruteravāntaratayā pravṛttirvidyāstutyarthā | brahmacaryeti | satkulaprasūto dvijātirbrahmacaryāśramasvīkaraṇārthaṃ svagurvabhimataśuśrūṣaṇe rataḥ san gurukulavāsaṃ kṛtvātha guruṇopanītastanmukhato'śeṣavedānadhītya sarvavedārtharahasyamapyavagamya guroḥ prasādataḥ akṣīṇe akṣaye dvividhabrahmacaryāspadabrahmacaryāśrame labdhe'pi sati brahmacaryaṃ samāpya gṛhī bhavet | gṛhādvanī bhūtvā pravrajet yatiḥ śrutyardhamānanāya | p. 29) adhītyānujñāta ityatra chāndasatvādakāraluptaḥ pāṭho'pi vartate adhītyanujñāta iti | uttarāśramasvīkaraṇārthaṃ guruṇā anujñātaḥ san ayamāśramī brahmacārī svasadṛśaṃ svakulānurūpaṃ dāramāhṛtyodbāhya tayā sākaṃ gārhasthyocitadharmānuṣṭhānaṃ kurvannuṣitvā vānaprasthāśramaṃ jigamiṣuḥ śaktito dhairyato'gnimādhāya vānaprasthāśramāṅgatvena tāsāṃ brahmādidevatānāṃ saṃtuṣṭyarthaṃ brāhmīṃ brahmadevatākāmiṣṭiṃ yajet | katyahāni kartavyeyamiṣṭiḥ ityatra tāsāmahorātreṇa nirvapet | tataḥ svārjitārthe pitrārjitārthe vā godhanātmake yathāyogaṃ saṃvibhajya tavedamastu tavedamastu iti sutān prati dattvā niḥśeṣīkṛtaparikaro grāmyakāmān visṛjya śucau deśe saṃcaran vanamārgeṇa vanyāśramoktavidhinā vāyubhakṣo'mbubhakṣo vā paribhraman tadāśramaṃ samāpayet | yadi vāyvādibhakṣaṇātṛptastadā vihitaiḥ nirduṣṭaiḥ kandamūlairapakvaiḥ pakvairvā śarīrayātrāṃ kuryāt | evaṃ svaśarīramātre sarvasaṃsāraṃ samāpyātha pūrvānubhūtasvaparikaraṃ smṛtvā pṛthivyāmaśrupātaṃ na kuryādityarthaḥ || 1-4 || vidārasyaiva saṃnyāsādhikāraḥ saha tenaiva puruṣaḥ kathaṃ saṃnyasta ucyate | sanāmadheyo yasmiṃstu kathaṃ saṃnyasta ucyate || 5 || tasmātphalaviśuddhāṅgī saṃnyāsaṃ saṃhitātmanām | agnivarṇaṃ viniṣkramya vānaprasthaṃ prapadyate || 6 || lokavadbhāryayā sakto vanaṃ gacchati saṃyataḥ | saṃnyāsasya kramaprāptatayā vidāraḥ sadāro vā saṃnyasedityata āha - saheti | vidāreṇa saṃnyāsaḥ kartavyaḥ khalu saṃnyāsasya dārādyeṣaṇātyāgapūrva##- bhavedityucyate | yasmiṃstu sadāre sati sadāro vanīti nāmadheyena sahitaḥ sanāmadheyo bhavati | sa kathaṃ saṃnyasto bhavatītyucyate | yasmāt sadārasya na saṃnyāsādhikāraḥ p. 30) tasmāt samyak svahitātmanāṃ saṃhitātmanāṃ vānaprasthadharmāṇāmīśva##- svakṛtadharmaphalārpaṇa-saṃtuṣṭeśvaraprasādāsāditaviśuddhacitto vidāro muniḥ sarvakarma-saṃnyāsaṃ kuryāt | tādṛśacittaśuddhyabhāve brahmacaryataḥ cittaśuddhihetu##- vanaṃ gacchatītyarthaḥ || 5-6 || janmanivṛttyarthaṃ saṃnyāsaparigrahaḥ saṃtyaktvā saṃsṛtisukhamanutiṣṭhati kiṃ mudhā || 7 || kiṃ vā duḥkhamanusmṛtya bhogāṃstyajati cocchritān [u 1 : ujjhṛtān] | garbhavāsabhayādbhitaḥ śītoṣṇābhyāṃ tathaiva ca | guhāṃ praveṣṭumicchāmi paraṃ padamanāmayam || 8 || iti | kimarthaṃ saṃsāraduḥkhaṃ vihāya vanī bhavatītyāśaṅkya janmādibhiyā sarvaṃ tyaktvā vanī bhikṣurvā bhavatītyāha- saṃtyaktveti | vipulaṃ saṃsārabhavasukhaṃ saṃtyajya mudhā vanādvanamaṭati dāraputrādiyogaja##- srakcandanādibhogāṃ-styajatīti prāpte sāṃsārikaduḥkhaprāyasukhābhāsasya kṣaṇabhaṅguratve'pya-nantakoṭikalpaparyantaṃ jananamaraṇādiduḥkhaparamparāhetutvena vratigṛhi##- tvayā me yat kartavyaṃ tatsarvaṃ kṛtaṃ putranikaṭametya tapaścarantī brahmalokaṃ vraja idānīmahaṃ śītoṣṇādibahuduḥkhāspadagarbhavāsabhayāt bhītaḥ san yatparamapadasādhanaṃ guhyaṃ nirviśeṣabrahmaniṣṭhānukūla##- saṃnyāsaṃ kṛtavānityarthaḥ || 7-8 || p. 31) saṃnyastasya na śrautasmārtāgnisevanam saṃnyasyāgnimapunarāvartanam || 9 || kṛto'pi saṃnyāse muktihetave ito'dhikacittaśuddhyarthaṃ vā śrautasmārtāgni##- hyuttīrṇasaritpāro naukāṃ śirasā vahati tathā saṃprāptasattvaśuddheḥ saṃnyāsinaḥ kṛtakṛtyasya na hi karmānuṣṭhānāpekṣāsti tasya niragnitvāt | yata evamataḥ saṃnyasya punaḥ śrautaṃ smārtaṃ vāgniṃ kadāpi na seveta | evamagnisevābhāve'pi yathoktakāle vacasā manasā vāpi pradhānamantrasya kṛtsnasya vā na kadāpyāvartanamāmreḍanaṃ smaraṇaṃ vā kuryāt || 9 || agnisevane pratyavāyaḥ yanmṛtyurjāyamāvaham iti || 10 || evaṃ kṛte kā hānirityatrāha - yaditi | yo'haṃ varṇāśramavyavasthāpaka##- jāyaṃ jāyamānaṃ vā parāparaviṣayakabrahmajñānamāvahaṃ praviśeyaṃ mṛtyuḥ pramādaḥ tadasmaraṇaṃ itthaṃbhūtamṛtyugrastaṃ jñānamābhāsa##- kadāpyasti nāstīti vā na hi smaredityarthaḥ || 10 || cittaśuddhyarthaṃ praṇavādimahāvākyānāmāvartanam athādhyātmamantrāñjapet || 11 || utpannacittaśuddheḥ prayojanābhāvāt karma māstu | yadyacittaśuddhaḥ saṃnyasyati tadā taccitaśuddhaye karma vinā kiṃ te astītyāśaṅkya tasyāpi na karmāsti jñānato'jñānato vāpi praiṣādimantrapūrvakaṃ sarvakarmaṇāṃ tyaktatvāt | yadyaśuddhacittastadā svāśramānuṣṭhānamavihāya svacittaśuddhaye praṇavamāhāvākyajātamāvartayedityāha- atheti | p. 32) atha vividiṣāsaṃnyāsānantaramadhyātmamantrān praṇavamahāvākyāni īśādyaṣṭottaraśatopaniṣado vā svacittaśuddhaye japet || 11 || dīkṣāniyamāḥ dīkṣāmupeyāt | kāṣāyavāsāḥ | kakṣopasthalomāni varjayet | [u 1 : ūrdhvago bāhuḥ] ūrdhvabāhurvimuktamārgo bhavati | aniketaścaret | bhikṣāśī nididhyāsanaṃ dadhyāt | pavitraṃ dhārayejjantusaṃrakṣaṇārtham || 12 || tadapi ślokā bhavanti - kuṇḍikāṃ camasaṃ śikyaṃ triviṣṭapamupānahau | śītopaghātinīṃ kanthāṃ kaupīnācchādanaṃ tathā || 13 || pavitraṃ snānaśāṭīṃ ca uttarāsaṅgameva ca | ato'tiriktaṃ yatkiñcitsarvaṃ tadvarjayedyatiḥ || 14 || nadīpulinaśāyī syād devāgāreṣu bāhyataḥ | nātyarthaṃ sukhaduḥkhābhyāṃ śarīramupatāpayet || 15 || snānaṃ pānaṃ tathā śaucamadbhiḥ pūtābhirācaret | stūyamāno na tuṣyeta nindito na śapetparān || 16 || bhikṣādi vaidalaṃ pātraṃ snānadravyamavāritam | evaṃ vṛttimupāsīno yatendriyo japet sadā || 17 || [u 1 : viśvāyaṃ] viśvāyamanusaṃyogaṃ manasā bhāvayet sudhīḥ || 18 || p. 33) ādehapātaṃ dvividhabrahmacaryādīkṣāmupeyāt | tanniyamastu kāṣāyavastra##- ūrdhvabāhuḥ prācīmudīcīṃ vā diśaṃ pravrajet | vyāviddhapūrvācarita##- yatiścaret iti śrutyanurodhenāniketaścaret | ekānnatyāga-pūrvakaṃ mādhūkarādivṛttyā bhikṣāśī | yadi śravaṇādyadhikārī tadā abādhakasatsevitapuṇyasthale vasan saṃśayādipañcadoṣaśāntyantaṃ sarvavedāntaśravaṇamananaṃ nididhyāsanaṃ ca kurvan tatphalībhūtārthaṃ sarvāpahnavasiddhaṃ brahma niṣpratiyogikasvamātramiti dadhyāt dhyāyet | jantusaṃrakṣaṇārtham sarva khalvidaṃ brahma vyatiriktaṃ na kiṃcidasti iti śrutyanurodhena sarvātmabhāvanāsiddhaye pavitraṃ pariśuddhaṃ nirviśeṣajñānaṃ dhārayet pavitraṃ jñānamucyate iti śruteḥ | brāhmaṇena yo'rtho'bhihitaḥ tametamarthaṃ mantrā apyanuvadantītyāha - tadapīti | paraiḥ stūyamānaḥ | kuṇḍikāṃ kamaṇḍaluṃ camasaṃ nārikelakapālārdhaṃ triviṣṭapaṃ trailokyaṃ mantrauṣadhamahimnā tatsaṃcārakṣamāvupānahau pādatrāṇakarau | uttarāsaṅgaṃ vedāntavicārāsaktiḥ | bhikṣādyādhāratayā vaidalaṃ patragrathitaparṇapātram avāritamāvaśyakaṃ snānadravyaṃ mṛttikā | ayaṃ dharmaḥ kuṭīcakādīnāṃ samaḥ | kuṭīcakasya tu camasopānahapavitra##- tāṃ vṛttiṃ yatendriyo bhūtvopāsīnaḥ sadā adhyātmamantrān japet | tataḥ yadviśvāropāpavādādhikaraṇaṃ viśvāyaṃ viśvāyatanaṃ tadyena mīyate sa manuḥ praṇavaḥ tayoḥ parāparabrahmaṇoḥ saṃyogamaikyaṃ manasā praṇavārthaṃ brahmāhamasmi iti sadā bhāvayet || 12-18 || viśvādhiṣṭhānāt pañcabhūtānāṃ bhedaḥ ākāśādvāyurvāyorjyotirjyotiṣa āpo'dbhyaḥ pṛthivī | eteṣāṃ bhūtānāṃ brahma prapadye'jaramamaramakṣaraṃ prapadye || 19 || yadviśvādhiṣṭhānaṃ tataḥ pañcabhūtāni bhidyanta ityata āha- ākāśa iti | tatsakāśādākāśaḥ | ākāśādipañcabhūtānāṃ brahmakāryatvena kāryakāraṇayorekatvāt p. 34) eteṣāṃ bhūtānāṃ yadāropāpavādādhiṣṭhānaṃ tat brahmeti prapadye | adhiṣṭheyasāpekṣato'dhiṣṭhānamapi jīryanmriyata ityata āha- ajaramamaramakṣaraṃ prapadya iti | adhiṣṭheyasyākāśādeḥ svājñāna##- hi jīryate nāpi mriyata ityarthaḥ || 19 || yateḥ svānubhavaprakaṭanam mayyakhaṇḍasukhāmbhodhau bahudhā viśvavīcayaḥ | utpadyante vilīyante māyāmārutavibhramāt || 20 || na me dehena saṃbandho megheneva vihāyasaḥ | ataḥ kuto me taddharmā jāgratsvapnasuṣuptiṣu || 21 || ākāśavat kalpavidūrago'hamādityavadbhāsyavilakṣaṇo'ham | ahāryavannityaviniścalo'hamambhodhivat pāravivarjito'ham || 22 || nārāyaṇo'haṃ narakāntako'haṃ purāntako'haṃ puruṣo'hamīśvaraḥ | akhaṇḍabodho'hamaśeṣasākṣī nirīśvaro'haṃ nirahaṃ ca nirmamaḥ || viśvāyamanusaṃyogadhyātā yatiḥ svānubhavaṃ prakaṭayati- mayīti | mamākāśavat kalpanāspṛṣṭatvāt | meroḥ kenāpi hartumaśakyatvāt meruvadacalo'smītyarthaḥ | evaṃ nityānusaṃdhānato nirvikalpaṃ mano bhavati tena kṛtakṛtyo bhavatītyarthaḥ || 20-23 || yogābhyāsena brahmasākṣātkāraḥ tadabhyāsena prāṇāpānau saṃyamya | vṛṣaṇāpānayormadhye pāṇī āsthāya saṃśrayet | saṃdaśya śanakairjihvāṃ yavamātravinirgatam || 24 || p. 35) māṣamātrīṃ tathā dṛṣṭiṃ śrotre sthāpya tathā bhuvi | śravaṇe nāsike gandhāyatatvaṃ na ca saṃśrayet || 25 || atha śaivaṃ padaṃ yatra tad brahma brahma tat param | tadabhyāsena labhyeta pūrvajanmārjitātmanā || 26 || yadyevaṃ jñānaṃ nodeti tadā yogābhyāsena prāṇāpānaikyaṃ kṛtvā ṣaṇmukhīkaraṇena kuṇḍalyudbodhanaṃ kṛtvā tayā granthitrayātmakaṣaḍādhāraṃ bhittvā sahasrāre brahmasākṣātkāraṃ kuryādityāha- tadabhyāseneti | yogābhyāsena prāṇāpānasaṃyamanapūrvakaṃ kuṇḍalinyā suṣumnāṃ bhedayet ityatra vakṣyamāṇamantrā bhavantītyāha- vṛṣaṇeti | vṛṣaṇāpānamadhyaṃ karadvayena saṃpīḍya | jihvābandhana-pūrvakaṃ māṣamātralakṣyānusandhānapūrvakaṃ dṛṣṭiṃ śrotrākāśe bhuvi padadvaye ca saṃsthāpya | śravaṇanāsikāgandhagrahaṇaṃ pañcajñānendriyatadviṣayapañcakopalakṣaṇārtham | śravaṇādi##- indriyendriyārthasaṃbandhaṃ manaḥsaṃkalpasaṃbandhaṃ ca na kuryādityarthaḥ | evaṃ kṛte prāṇāpānaikyaṃ bhavati | tataḥ kuṇḍalinī suṣumnāṃ bhittvā atha sahasrāracakraṃ praviśya līyate | tayā sākaṃ dṛṅmānaḥ prāṇāgnayo'pi śaivapadaṃ yatra virājate tatraiva līyante | tallayādhikaraṇaṃ brahmaiva tallaya##- | evamabhyāsaḥ saphalo bhavatītyāha- tadabhyāseneti | yo'yaṃ jñānayogo'bhihitaḥ pūrvajanmanyārjitaḥ abhyasta ātmā svarūpaṃ yasya tena pūrvajanmārjitātmanā tadabhyāsena yogipaṭalabhāvanānurūpaṃ parāpare brahmaṇi labhyeta | tatra nirviśeṣajñānī svāttajñānasamakālameva brahmaiva bhavatītyuktam || 24-26 || saviśeṣajñāninaḥ kramamuktiḥ saṃbhūtairvāyusaṃśrāvya hṛdayaṃ tapa ucyate | ūrdhvaṃ prapadyate dehādbhittvā mūrdhānamavyayam || 27 || p. 36) svadehasya tu mūrdhānaṃ ye prāpya paramāṃ gatim | bhūyaste na nivartante parāparavido janāḥ || 28 || atha saviśeṣajñāninaḥ kramamuktimācaṣṭe- saṃbhūtairiti | samyak bhavantīti saṃbhūtāni bāhyāntaḥkaraṇāni | taiḥ sākaṃ yat saviśeṣajñānāgninā tapyate dīpyate prakāśate iti tapa ityucyate | hṛdayaṃ pravi"ya tatratyavāyuṃ prāṇavāyuṃ saṃśrāvya brahmarandhrabhedanasamarthamiti śrutvā taṃ prāṇamavaṣṭabhya suṣumnādvāreṇa dehādūrdhvaṃ mūrdhānaṃ bhittvā yadaparaṃ brahmāvyayaṃ tadeva prapadyate | tat prāpya punaḥ nivartanta ityatra##- nivartante parāparavido janā iti śabalabrahmopāsakāḥ suṣumnāmārgeṇa brahmarandhraṃ bhittvā sūryadvāreṇa brahmalokaṃ praviśya tatra nirviśeṣabrahmānveṣaṇaṃ kurvanto yāvadābhūtasaṃplavaṃ tatroṣitvātha vāsanākṣayato brahmaṇā saha kaivalyametya kadāpi na hi punarāvartanta ityarthaḥ || 27; 28 || nirviśeṣabrahmajñānināṃ mokṣaḥ na sākṣiṇaṃ sākṣyadharmāḥ saṃspṛśanti vilakṣaṇam | avikāramudāsīnaṃ gṛhidharmāḥ pradīpavat || 29 || jale vāpi sthale vāpi luṭhatveṣa jaḍātmakaḥ | nāhaṃ vilipye taddharmairghaṭadharmairnabho yathā || 30 || niṣkriyo'smyavikāro'smi niṣkalo'smi nirākṛtiḥ | nirvikalpo'smi nityo'smi nirālambo'smi nirdvayaḥ || 31 || sarvātmako'haṃ sarvo'haṃ sarvātīto'hamadvayaḥ | kevalākhaṇḍabodho'haṃ svānando'haṃ nirantaraḥ || 32 || p. 37) svameva sarvataḥ paśyan manyamānaḥ svamadvayam | svānandamanubhuñjāno nirvikalpo bhavāmyaham || 33 || gacchaṃstiṣṭhannupaviśañchayāno vānyathāpi vā | yathecchayā vasedvidvānātmārāmaḥ sadā muniḥ || 34 || ityupaniṣat | kecanātraiva nirviśeṣaṃ brahma viditvā kṛtakṛtyā bhavanti ityatra ābhāsato'pi yadyasti svātiriktakalanā tadā tatsākṣiṇo bhūtvā muktā bhavantītyāha- na sākṣiṇamiti | svadehatadanyatrātmātmīyābhimatimutsṛjyānavaratabrahmānusaṃdhāna##- kṛtakṛtyo videhamukto bhavedityarthaḥ | ityupaniṣacchabdaḥ kuṇḍikopaniṣatparisamāptyarthaḥ || 29-34 || śrīvāsudevendraśiśyopaniṣadbrahmayoginā | kuṇḍikopaniṣadvyākhyā likhitā svātmabodhinī | kuṇḍikopaniṣadvyākhyāgranthajātaṃ śataṃ smṛtam || iti śrīmadīśādyaṣṭottaraśatopaniṣacchāstravivaraṇe catuḥsaptatisaṃkhyāpūrakaṃ kuṇḍikopaniṣadviraṇaṃ saṃpūrṇam || p. 39) jābālopaniṣat pūrṇamadaḥ - iti śāntiḥ prathamaḥ khaṇḍaḥ avimuktopāsanam bṛhaspatiruvāca yājñavalkyam | yadanu kurukṣetraṃ devānāṃ devayajanaṃ sarveṣāṃ bhūtānāṃ brahmasadanam | avimuktaṃ vai kurukṣetraṃ devānāṃ devayajanaṃ sarveṣāṃ bhūtānāṃ brahmasadanam | tasmādyatra kvacana gacchati tadeva [u 1 : manyate] manyeteti [u 2 : iti ityasya sthāne tadavimuktameva iti dṛśyate] | idaṃ vai kurukṣetraṃ devānāṃ devayajanaṃ sarveṣāṃ bhūtānāṃ brahmasadanam | atra hi jantoḥ prāṇeṣūtkramamāṇeṣu rudrastārakaṃ brahma vyācaṣṭe yenāsāvamṛtībhūtvā mokṣībhavati | tamasadavimuktameva niṣevetā-vimuktaṃ na vimuñcet | evamevaitadyājñavalkya evamevaitadbhagavan iti vai yājñavalkyeti || 1 || jābālopaniṣatkhyātasaṃnyāsajñānagocaram | vastutastraipadaṃ brahma svamātramavaśiṣyate || śuklayajurvedāntargatajābālaśākhyāyāṃ karmādikāṇḍatrayaṃ vidyate | tatra sakāmināṃ karmakāṇḍānuṣṭhānataḥ candralokāptiḥ | niṣkāmināṃ karmopāsanā- p. 40) kāṇḍasamuccayānuṣṭhānato brahmalokāptiḥ | kāṇḍadvayārthaviraktānāṃ brahmamātrāptihetuśatarudrīyajapasarvakarmasaṃnyāsasādhanasaṃpannānāṃ brahmamātrāptisādhanabhūteyaṃ jñānakāṇḍātmikā jābālopa##- vidyāstutyarthā | mithilopavanaprānte vādena brāhmaṇān jitvā svāttaparabrahmavidyayā janakaṃ bodhayitvā svaśiṣyagaṇena saha yājñavalkyaḥ punaḥ mithilopavane kaṃcitkālamāsāṃcakre | yaḥ sarvajñakalpastaṃ yājñavalkyam avimukteyattāṃ jijñāsurbṛhaspatiruvāca sarvakṣetrādapi yadanu prasiddham | kutsitaṃ pāpakarma rautīti kuruḥ | tasya kṣepaṇapūrvakaṃ svagatajanatrāṇanāt kurukṣetram | yadvā- kuḥ pṛthivī tasyāṃ rauti śabdaṃ karotīti kuruḥ prāṇaḥ tadāvāsahetuśarīraṃ kurukṣetraṃ tatratyadevatānāmindriyāṇāṃ pravṛttinimittadevasya pratyakciddhātoryajanaṃ [u pūjākāraṇam] pūjākaraṇam | atra hīndriyāṇi svocitaviṣayopahārai##- brahmasadanaṃ brahmāptisthānam | yathā devayajanasādhanaṃ kurukṣetraṃ tathā viśeṣaṇadvayaviśiṣṭamāntaraṃ kurukṣetramiti bṛhaspatipraśnānurodhaṃ munirāha- avimuktamiti | yatsvarūpaṃ svāvidyākāmakarmavimuktaṃ tadavimuktaṃ brahma yatropalabhyate tadeva [u: tadeva nāsti] bhrūmadhya-gatājñācakraṃ kurukṣetram | devanāmityādyuktārtham | yasmādevaṃ tasmādyatra kvacana gaṅgāprayāgādisthale tadviparīte vā gacchati tadevāvimuktamiti manyeta jānīyāt | iti anena prakāreṇa | idaṃ vai mayā prāptameva brahma | kurukṣetramityādyuktārtham | kṣetrasāmānyasya kṣetrajñavikalpitatvāt tadatirekeṇa na kiṃcidastītyarthaḥ | atrāvimuktarūpe kurukṣetre brahmeti vijñāte tadvijñānānurodhena jantoḥ prāṇimātrasya prāṇeṣūtkramamāṇeṣu | svajñānarujaṃ drāvayati nāśayatīti rudraḥ parameśvaraḥ saṃsāratārakaṃ brahma saccidānandalakṣaṇaṃ vyācaṣṭe kathayati | yena tattvamasi ahaṃ brahmāsmi ityupadeśena asau jīvo'mṛtībhūtvā svātiriktabhramato mokṣībhavati svātiriktāpahnavasiddhaniṣpratiyogika-brahmamātratayāvaśiṣyate | yasmādevaṃ tasmāt brahmamātrajñānotpatteḥ prāgavimuktaṃ bhrūmadhyagatajyotirliṅgameva niṣeveta jyotirliṅgamasmi ityanusaṃdhānaṃ kuryāt p. 41) jyotirliṅgaṃ bhruvormadhye nityaṃ dhyāyet sadā yatiḥ iti śruteḥ | yāvadbrahmamātrajñānaṃ nodeti tāvadavimuktaṃ [u: prapañcam] pratyañcamātmānamīśvaraṃ vā na vimuñcet | yājñavalkyenaivamukto bṛhaspatistaduktamaṅgīcakāretyāha- evameveti || 1 || iti prathamaḥ khaṇḍaḥ || dvitīyaḥ khaṇḍaḥ avimuktasvarūpajijñāsā atha hainamatriḥ papraccha yājñavalkyam | ya eṣo'nanto'vyakta ātmā taṃ kathamahaṃ vijānīyāmiti | sa hovāca yājñavalkyaḥ | so'vimukta upāsyo ya eṣo'nanto'vyakta ātmā so'vimukte pratiṣṭhita iti || 1 || kathaṃ punaḥ avimuktātmopāsituṃ śakyastasyāvyaktatvādityavimuktayāthā##- bṛhaspatipraśnanirṇayānantaraṃ kilainaṃ yājñavalkyaṃ brahmaputro'triḥ papraccha | kimiti | yastārakabrahmetyukta eṣo'nantaḥ paricchedatrayaviralo'vyakta ātmā tamuktalakṣaṇamātmānaṃ kathamahaṃ vijānīyāmavagaccheyamiti | atripraśnottaraṃ sa hovāca yājñavalkyaḥ bṛhaspatiṃ prati | tārakatvena ya uktaḥ so'vimuktaḥ pratyagabhedenopāsyaḥ | tatra hetuḥ bhavatā pṛṣṭo ya eṣo'nanto'vyakta ātmā vyākhyātam | so'vimukte sopādhikeśvare pratiṣṭhita iti tasya nirāvṛtatvāt tasminnavyakto'nantātmopalabhyate || 1 || avimuktopalabdhisādhanam so'vimuktaḥ kasmin pratiṣṭhita iti | varaṇāyāṃ nāsyāṃ ca madhye pratiṣṭhita iti | kā vai varaṇā kā ca nāsīti | sarvānindriyakṛtān p. 42) doṣān vārayatīti tena [u: tena nāsti] varaṇā bhavati | sarvānindriyakṛtān pāpān nāśayatīti tena nāsī bhavatīti | katamaccāsya sthānaṃ bhavatīti | bhruvorghrāṇasya ca yaḥ saṃdhiḥ sa eṣa dyaurlokasya parasya ca saṃdhirbhavatīti | etadvai saṃdhiṃ saṃdhyāṃ brahmavida upāsata iti | so'vimukta upāsya iti | so'vimuktaṃ jñānamācaṣṭe yo vai tadevaṃ vedeti || 2 || tadupalabdhisthānaṃ pṛcchati- so'vimuktaḥ kasmin pratiṣṭita iti | so'yamīśvaraḥ kutra saṃnihita iti pṛṣṭa uttaramāha- varaṇāyāṃ nāsyāṃ ca madhye pratiṣṭhita iti | varaṇānāsyormadhye pratiṣṭhita ityarthaḥ | varaṇānāsīpradeśau śrutirvyā-kariṣyatīti na vyākhyātam | varaṇānāsīsvarūpaṃ pṛcchati- kā vai varaṇā kā ca nāsīti | tatra varaṇāśabdārthaṃ vyutpādayati- sarvāniti | sarvān jñānakarmendriyakṛtān doṣān vārayati nivārayatīti | tena varaṇā bhavatīti | sarvānindriyakṛtān pāpān pāpāni nāśayatīti | tena nāsī nāśī bhavati | sakāraḥ śakārārthaḥ | varaṇāyā nāsyāśca madhye pratiṣṭhita ityuktyā nāsābhrūsandhiḥ pratīyate | tathāpi tatpradeśaṃ pṛcchati- katamaccāsya sthānaṃ bhavatīti | asyāvimuktasyetyarthaḥ | sarvatretiśabdaḥ praśnaparisamāptyarthaḥ | bhruvorghrāṇasya ca yaḥ prasiddhaḥ sandhiḥ sa eṣa prasiddhaḥ brahmakapālasthānīyadyulokasya cubukāvasānasthānīyasya ca parasya ca bhūlokasyāpi sandhirbhavati | lokadvayasamuccayārthaścakāraḥ | etadvai etameva | sa saṃdhīyate asminnavimuktamiti sandhiḥ svātmā | taṃ saṃdhiṃ svātmānaṃ saṃdhyāṃ bhrūghrāṇasaṃdhau brahmavida upāsate tatratyajyotirliṅgadhyānaparā bhavanti | so'vimukta upāsya iti vyākhyātam | tajjñānaphalamāha- yo vā iti | yo vai vidvān avimuktayāthātmyaṃ veda tadgataheyāṃśamapohya nirviśeṣātmānaṃ jānāti sa vidvān so'vimuktaṃ tatsākṣātkārahetuṃ jñānamācaṣṭe svayamīśvarabhāvametya p. 43) svabhaktapaṭalacaramadaśayāṃ tārakajñānopadeśaṃ karoti | svayaṃ nirviśeṣabrahmaiva bhavatītyarthaḥ || 1 || iti dvitīyaḥ khaṇḍaḥ || tṛtīyaḥ khaṇḍaḥ avimuktajñānopāyaḥ atha hainaṃ brahmacāriṇa ūcuḥ | kiṃjapyenāmṛtatvaṃ brūhīti | sa hovāca yājñavalkyaḥ | śatarudrīyeṇeti | etānyeva ha vā amṛtasya nāmadheyāni | etairha vā amṛto bhavatīti || 1 || avamuktayāthātmyajñānopāyaṃ brahmacāriṇaḥ pṛcchantītyāha- atheti | atha atripraśnanirṇayānantaraṃ ha kila enaṃ yājñavalkyaṃ tacchiṣyā brahmacāriṇa ūcuḥ | kiṃjapyenāmṛtatvaṃ kena japyenāmṛtatvasādhanajñānaṃ jāyate tad brūhi bhagavanniti | taiḥ pṛṣṭaḥ sa hovāca yājñavalkyaḥ | kimiti | kaivalyādipañcarudreṇa rudrādhyāyena veti amṛtatvasādhanajñānaṃ jāyate tato'mṛtatvamityetāni śatarudrābhidhānāni amṛtasvarūparudranāmadheyāni bhavanti | etaiḥ śatarudrīyajapaiḥ cittaśuddhiprāpyajñānadvārā śatarudrajāpī muniramṛto bhavati | itiśabdaḥ khaṇḍasamāptyarthaḥ || 1 || iti tṛtīyaḥ khaṇḍaḥ || caturthaḥ khaṇḍaḥ sarvakarmasaṃnyāsajñānajijñāsā atha janako ha vaideho yājñavalkyamupasametyovāca | bhagavan saṃnyāsamanubhrūhīti | sa hovāca yājñavalkyaḥ | brahmacaryaṃ samāpya [u: parisamāpya] p. 44) gṛhī bhavet | gṛhī bhūtvā vanī bhavet | vanī bhūtvā pravrajet | yadi vetarathā brahmacaryādeva pravrajed gṛhādvā vanādvā | atha punaravratī vā vratī vā snātako vāsnātako vā utsannāgniragniko vā yadahareva virajettadahareva pravrajet || 1 || sarvakarmasaṃnyāsajñānabubhutsayā janako muniṃ pṛcchatītyākhyāyikāmavatārayati atheti | atha brahmacāripraśnānantaraṃ nāmato janako ha vaideho videharājo yājñavalkyamupa samīpametyovāca | kimiti | he bhagavan sarvakarmasaṃnyāsamanubrūhītyuktaḥ sa hovāca yājñavalkyaḥ | kimiti | aviraktadṛṣṭimāśrityāśramavyavasthāmāha brahmacaryamiti | vidyāgrahaṇanimittabrahmacaryaṃ tenaiva kālaṃ nayet yadyaviraktastadā tat samāpya gṛhī bhavet | tatra yāvacchakti niṣkāmabuddhyā satkarmānuṣṭhānaṃ kurvan kālaṃ nayet tatra viraktiścettadā gṛhādvanī sāgnirniragnirvā bhūtvā tatraiva kālaṃ nayet | yadyalaṃbuddhistadā pravrajet caturthāśramaṃ gacchet | evaṃ krameṇa saṃnyāsaḥ kartavyo na viparyaye ityata āha yadi veti | yadi veti pakṣāntare vikalpaḥ | yadā tīvrataravairāgyaṃ jāyate tadādhītavedānto vidvān prāthamikabrahmacaryāśramādeva pravrajet pāramahaṃsyāśramaṃ gacchet | brahmacaryasamāptyanantaraṃ kuṭīcakādikrameṇa pārivrājyaṃ grāhyamiti cenna tatkramasya mandavirāgiviṣayatvāt | vairāgyasākalye pāramahaṃsyameva svīkartuṃ śakyamityarthaḥ | yadi gṛahasthāśrame viratirjāyate tadā gṛhādvā pravrajet vanādvā | pravrajanasya vairāgyanimittatvāt na kramākāṅkṣāstītyarthaḥ | yadā viraktirjāyate tadāśramatrayāntarāle'pi nyāso yujyata ityāha | atheti vairāgyānantaryārthaḥ | vanasthadīkṣāsamāptāvapi kutaścinnimittāt saṃnyāso na labhyate tadānīṃ tadavasthitiḥ dvidhā bhavati japo dhyānaṃ ceti | tadeva hi tadvratam | tadasyāstiti vratī | na vratī avratī vā yadvā vratī vā adhītasāṅgasvādhyāyī snātakaḥ yatkiṃcidvedādhyāyyasnātako vā | gṛhastho'pi dvedhānāśramī bhavati | ekaḥ svīkṛtāgniḥ kalatramaraṇādutsannāgniḥ kalatre satyapi kaścit niragniḥ asaṃskṛtatvāt yenāgnirna gṛhītaḥ so'yamanagniko vā viraktirjātā cet parivrajediti sarvatrānuṣajyate | kiṃ bahunā | p. 45) nātra kālakṛtaniyamo'stītyāha - yaditi | yasminnevāhani virajet vairāgyaṃ prāpnuyāt tasminneva ahani pravrajet saṃnyaset || 1 || āhitāgnisaṃnyāsavidhiḥ taddhaike prājāpatyāmeveṣṭiṃ kurvanti | tadu tathā na kuryāt | āgneyīmeva kuryāt | agnirhi vai prāṇaḥ | prāṇamevaitayā karoti | traidhātavīyāmeva kuryāt | etayaiva trayo dhātavo yaduta sattvaṃ rajastama iti | ayaṃ te yonir-ṛtviyo yato jāto arocathāḥ | taṃ jānannagna ārohāthā no vardhayā rayim || ityanena mantreṇāgnimājighret | [u: eṣa vā] eṣa ha vā agneryoniryaḥ prāṇaḥ | prāṇaṃ gaccha svāhetyevamevaitadāha || 2 || yadā āhitāgniḥ saṃnyasyati tadā tasyeṣṭiviśeṣamāha- taditi | taddhaike kecanācāryāḥ prajāpatidevatākāṃ prājāpratyāmeveṣṭiṃ kurvanti tadu | teṣāmuktamapi na kuryāt | kiṃ kartavyamityatra agnidevatākāmāgneyīmiṣṭimeva kuryāt tatreyamupapattiḥ agnirhi prāṇaḥ agnerdevapradhānatvena sūtrarūpatvāt | yasmādevaṃ tasmādetayā āgneyyeṣṭyā prāṇameva karoti tataḥ traidhātavīyāmevendra devatākāmeveṣṭiṃ yājñikaprasiddhāṃ kuryāt | tatropapattiḥ | etayaiveṣṭyā trayo dhātavo yadutāgneyaṃ rūpatrayaṃ sattvaṃ śuklaṃ rajo rohitaṃ tamaḥ kṛṣṇam | iti śabdo vākyasamāptyarthaḥ | puroktarītyā yathāśāstramiṣṭiṃ kṛtvā anena mantreṇa agnyāghrāṇaṃ kuryādityāha- ayamiti | he agne ayaṃ prāṇaste tava yoniḥ mukhyaprāṇasya virāḍyonitvāt | ṛtviyaḥ saṃvatsarātmano ṛtvavayavitvādyataḥ sūtrājjātaḥ sannarocathāḥ dīptiṃ kṛtavānasi | yastava kāraṇaṃ tamātmānaṃ jānannāroha svakāraṇībhūtaprāṇamātrobhavetyarthaḥ | p. 46) atha svakāraṇapraveśānantaraṃ no'smākaṃ rayiṃ svātmajñānadhanamabhivardhaya | mantrasamāptāvitiśabdaḥ | anena mantreṇāgnimājighret | mantrārthaṃ śrutiranuvadati | eṣa vā agneryoniryaḥ prāṇa iti | spaṣṭam | prāṇaṃ svakāraṇaṃ gaccha | svāhāśabdaḥ kāryakāraṇaikatvadyotakaḥ | evameva mantro'pyāha hi || 2 || niragnikasaṃnyāsavidhiḥ grāmādagnimāhṛtya pūrvavadagnimāghrāpayet | yadagniṃ na vindedapsu juhuyāt | āpo vai sarvā devatāḥ | sarvābhyo devatābhyo juhomi svāheti hutvoddhṛtya prāśnīyāt sājyaṃ haviranāmayam | mokṣamantrastrayyevaṃ vindet [u: vadet] | [u: etadbrahma etadupāsitavyam] tadbrahma tadupāsitavyam | evamevaitadbhagavanniti vai yājñavaklya || 3 || idānīṃ niragnikānāṃ saṃnyāsavidhimāha- grāmāditi | grāme śrotriyāgārādagnimāhṛtya pūrvavadiṣṭivyatiriktavirajāhomamantrapuruṣasūktābhyāṃ pūrṇāhutyantaṃ hutvā ayaṃ te iti mantreṇa saṃnyāsādhvaryuragnimāghnāpayet | pakṣāntaraṃ yadagniṃ na vindedapsu juhuyāt | tatropapattiḥ- āpo vai sarvā devatāḥ | oṃkāraprabhavebhyaḥ sarvābhyo devatābhyo juhomi svāhā ityanena mantreṇa hutvoddhṛtya prāśnīyāt sājyaṃ haviranāmayam | hutaśeṣamannaṃ nirāmayahetutvāt tadānīṃ yajjapyaṃ taducyate svājñānamokṣahetumantraḥ praṇavastasya trayīrūpatvāt | evaṃ vindet yat praṇavārtharūpaṃ tadasmīti vidyāt | yat satyajñānādilakṣaṇaṃ tat brahma praṇavārthatvenopāsitavyam | evaṃ yājñavalkyoktaṃ janako'ṅgīcakāra | kimiti | evamevaitadbhagavanniti vai yājñavalkyeti | eṣa iti pāṭhe saṃnyāsaḥ || 3 || iti caturtha khaṇḍaḥ p. 47) pañcamaḥ khaṇḍaḥ brāhmaṇasya saṃnyāse'dhikāraḥ atha hainamatriḥ papraccha yājñavalkyam | pṛcchāmi tvā yājñavalkyāyajñopavītī kathaṃ brāhmaṇa iti | sa hovāca yājñavalkyaḥ | idamevāsya yajñopavītaṃ ya ātmā | apaḥ prāśyācamya | ayaṃ vidhiḥ pravrājinām [u: parivrājakānām] || 1 || janakena yat praṣṭavyaṃ tadanujñayā atriḥ papracchetyāha śrutiḥ - atheti | atha ha janakapraśnānantaraṃ enaṃ yājñavalkyaṃ janakacodito'triḥ papraccha | kimiti | he yājñavalkya tvā tvāṃ pṛcchāmi | kriyāṅgayajñopavīti brāhmaṇaḥ iti lokaprasiddhiḥ | ayaṃ tu ayajñopavītī kathaṃ brāhmaṇo bhavatīti pṛṣṭhaḥ sa hovāca yājñavalkyaḥ | idaṃ brahmajñānamevāsya saṃnyāsino yajñopavītaṃ yajñarūpaviṣṇuprāpakatvāt yaḥ svayaṃ prakāśātmā so'hamasmīti niścitya | apaḥ prāśya ityanena saṃnyāsavidhiruktaḥ | tat kathaṃ praiṣānantaraṃ samudraṃ gaccha svāhā ityanena mantreṇa jale śikhāyajñopavītaprakṣepaṇapūrvakaṃ trirācamya | ayaṃ vidhiḥ parivrājinām || 1 || saṃnyāse'nadhikṛtānāṃ kartavyanirūpaṇam vīrādhvāne vānāśake vāpāṃ praveśe vāgnipadeśe vā mahāprasthāne vā | atha parivrāḍ vivarṇavāsā muṇḍo'parigrahaḥ śuciradrohī [u: bhaikṣāṇo] bhaikṣamāṇo brahmabhūyāya bhavati | yadyāturaḥ syānmanasā vācā saṃnyaset | eṣa panthā brahmaṇā hānuvittastenaiti saṃnyāsī brahmaviditi | evamevaiṣa bhagavanniti vai yājñavalkya || 2 || p. 48) kṣatriyādeḥ pārivrājyānadhikārādāśramabhraṣṭānāmasādhyacikitsā##- ityāha- vīreti | saṃgrāmānivartivīrāṇāṃ yo'dhvā tasmin vīrādhvāne vā na vidyate aśanaṃ yasya tadanāśakaṃ tasminnanāśake vā gaṅgādyapāṃ praveśe vā jājvalyamānāgnipraveśe vā yāvaccharīrapātagamane mahāprasthāne vā tanuṃ tyajediti pañcaprakāre'pi yojyam | yadyayaṃ śravaṇādhikārī tadā śukletarakāṣāyavāsāḥ saśikhakeśaśmaśrurāhityānmuṇḍaḥ | na vidyate dehamātradhāraṇātiriktaparigraho yasya so'yamaparigrahaḥ | bāhyābhyantaraśaucataḥ śuciḥ manovākkāyakarmabhiḥ prāṇimātrādrohī prāṇasaṃdhāraṇārthaṃ bhaikṣamāṇo brahmabhūyāya brahmasākṣātkārāya bhavati | pakṣāntaraṃ coravyāghrarogādyabhibhūtasya saṃnyāsāṅgakarma kartumaśakyatvāt | so'yaṃ vaktuṃ śaktaścet manoyuktavāca praiṣoccaraṇapūrvakaṃ saṃnyaset | yadi tatrāpyaśaktastadā manasaiva vā saṃnyaset saṃkalpayet | eṣa jñānahetuḥ panthā brahmaṇādhikāriṇā hānuvitto labdhaḥ tenoktena pathā brahmavitpathā saṃnyāsī svāttabodhānurūpaṃ brahmaiti yadi nirviśeṣajñānī tadā videhakavalyametīti muninoktamatriraṅgīcakāra evamevaiṣa bhagavanniti vai yājñavalkyeti || 2 || iti pañcamaḥ khaṇḍaḥ ṣaṣṭhaḥ khaṇḍaḥ pāramahaṃsyapūgasya sarvotkṛṣṭatā tatra paramahaṃsā nāma saṃvartakāruṇiśvetaketudurvāsa-ṛbhunidāgha##- unmattavadācarantaḥ || 1 || idānīṃ yājñavalkyo muniḥ śrotṛśraddhābhivṛddhaye tairapṛṣṭo'pi pāramahaṃsyadharmapūgasya mahadbhirāśritatvena sarvotkṛṣṭatāṃ prakaṭayati - tatreti | tatra kuṭīcakādiṣu śrutyukteṣu turyāśramaturyabhedānuṣṭhāyinaḥ paramahaṃsā nāma vakṣyamāṇāḥ prasiddhā hi | p. 49) ke te ityatra saṃvartakādiraivatakaprabhṛtayaḥ navasaṃkhyākāḥ śrutipaṭhitāḥ avyaktaliṅgādyācaranta ityantaṃ saṃvartakādīnāṃ viśeṣaṇam | vratikāmivaniliṅgāni yeṣāṃ na santi te avyaktaliṅgāḥ | yadācāro lokairna dṛśyate te avyaktācārāḥ | anunmattāḥ unmādahetumohavairalyādunmattavadācarantaḥ brahmākārapariṇatacittatvāt parabodhitāḥ yatkiṃcit kurvanta iva dṛśyate tatkaraṇamapi lokonmādananivṛttikarameva bhavati | pārśvasthabodhitāḥ santaḥ pūrvācārakramāgatam | ācāramācarantyeva suptabuddhavadutthitāḥ || iti śruteḥ || 1 || sāmbaraparamahaṃsalakṣaṇam tridaṇḍaṃ kamaṇḍaluṃ śikyaṃ pātraṃ jalapavitraṃ śikhāṃ yajñopavītaṃ cetyetat sarvaṃ bhūḥ svāhetyapsu parityajyātmānamanvicchet || 2 || pūrvaṃ kevalapāramahaṃsyamuktam | idānīṃ kuṭīcakādiliṅgaparityāgapūrvakaṃ pāramahaṃsyaṃ prakaṭayati - tridaṇḍamiti | vaiṇavadaṇḍatrayaṃ mṛddārvalābvādikamaṇḍaluṃ mauñjyādiracitaṃ śikyaṃ bhikṣādhārapātraṃ dārvādivikāraṃ vitastimātraṃ jalapavitraṃ śikhāṃ yajñopavītam | cakāraḥ sarvadharmaparityāgasamuccayārthaḥ | pañcamudrāgāyatrādikametat sarvaṃ bhūḥ svāhā ityanena mantreṇa apsu parityajya deśikamupasṛtya vedāntaśravaṇādibhirātmānamanvicchet || 2 || digambaraparamahaṃsalakṣaṇam yathājātarūpadharo nirdvandvo [u: nirgranthaḥ]niṣparigrahaḥ [u: tattadbrahma]tattvabrahmamārge samyak saṃpannaḥ śuddhamānasaḥ prāṇasaṃdhāraṇārthaṃ yathoktakāle vimukto bhaikṣamācarannudarapātreṇa [u: lābhālābhayoḥ samaḥ]lābhālābhau samau bhūtvā śūnyāgāradevagṛha- p. 50) tṛṇakūṭavalmīkavṛkṣamūlakulālaśālāgnihotraśālānadīpulinagirikuhara##- śukladhyānaparāyaṇo'dhyātmaniṣṭhaḥ śubhāśubhakarmanirmūlanaparaḥ saṃnyāsena dehatyāgaṃ karoti sa paramahaṃso nāma | ityupaniṣat || 3 || sāmbaraparamahaṃsalakṣaṇamuktvā digambaraparamahaṃsalakṣaṇamāha- yatheti | yathājātarūpadharaḥ digambaraḥ nirdvandvaḥ śītoṣṇādisamadhīḥ | dehadhāraṇopayogikaupīnācchādanabhikṣāśrayaṇasādhanaparigrahetara##- tatprāpakamārgastajjñānaṃ tasmin tattvabrahmamārge samyak saṃpannaḥ tanniṣṭha ityarthaḥ | tatropāyamāha - śuddhamānasa iti | niḥsaṃkalpatvāt prāṇasaṃdhāraṇamātraṃ vidhūmādyupalakṣitayathoktakāle svājñānatatkāryavimukto yathānurūpamudarapātreṇa bhaikṣamācaran mukhavyādānaṃ kurvan bhikṣādilābhālābhau samau bhūtvā harṣaviṣādāvakurvan kālaṃ nayedityarthaḥ | idānīṃ tannivāsasthalānyāha- śūnyāgāretyādinā | janaśūnyāgāraṃ viṣṇvādidevatāgṛhaṃ kutaścinnimittasaṃjātatṛṇakūṭaṃ pipīlikādikṛtavalmīkaṃ vaṭāśvatthādivṛkṣamūlam āmapātranikṣepakulālaśālā tripañcāgnihotraśālā mahānadītīrapulinaṃ giriruhaveṇvādinibiḍadeśo girikuharaṃ giriguhāsthalaṃ kandaraṃ vṛkṣāntaḥsuṣiraṃ koṭaraṃ udakasrāvapradeśo nirjharaḥ viśuddhabhūpradeśaḥ sthaṇḍilaṃ nirāvaraṇaṃ śūnyāgārādi sthaṇḍilāntam | teṣu yathāsaṃbhavaṃ aniketavāsī nānāvidhopakaraṇe aprayatnaḥ svātiriktavastuṣu nirmamaḥ śuklatejo brahma niṣpratiyogikasvamātramiti paryavasannaḥ śukladhyānaparāyaṇaḥ śuklatejomayaṃ brahma iti śruteḥ | ātmamātramadhikṛtya bhavatīyadhyātmaṃ tanmātrajñānaṃ tanniṣṭhaḥ śubhāśubhasthānīyaniṣkāmasakāmakarma##- saṃnyasyāmīti yastaddehābhimatityāgaṃ karoti so'yaṃ vidvān paramahaṃsaḥ pratyakparavibhāgasahaḥ paramātmā nāma niścitam | ityupaniṣacchabdau śāstraparisamāptyarthau || 3 || iti ṣaṣṭhaḥ khaṇḍaḥ p. 51) śrīvāsudevendraśiṣyopaniṣadbrahmayoginā | likhitaṃ syādvivaraṇaṃ jābālopaniṣatsphuṭam | jābālopaniṣadvyākhyā daśonadviśataṃ smṛtā || iti śrīmadīśādyaṣṭottaraśatopaniṣacchāstravivaraṇe trayodaśasaṃkhyāpūrakaṃ jābālopaniṣadvivaraṇaṃ saṃpūrṇaṃ || p. 53) turīyātītāvadhūtopaniṣat pūrṇamadaḥ - iti śāntiḥ turīyātītāvadhūtacaryā niṣṭhā ca atha turīyātītāvadhūtānāṃ ko'yaṃ mārgasteṣāṃ kā sthitiriti sarvalokapitāmaho bhagavantaṃ pitaramādinārāyaṇaṃ parisametyovāca | tamāha bhagavān nārāyaṇaḥ | yo'yamavadhūtamārgastho loke durlabhataro na tu bāhulyo yadyeko bhavati sa eva nityapūtaḥ sa eva vairāgyamūrtiḥ sa eva jñānākāraḥ sa eva vedapuruṣa iti jñānino manyante | mahāpuruṣo yastaccittaṃ mayyevāvatiṣṭhate | ahaṃ ca tasminnevāvasthitaḥ | so'yamādau tāvat krameṇa kuṭicako bahūdakatvaṃ prāpya bahūdako haṃsatvamavalambya haṃsaḥ paramahaṃso bhūtvā svarūpānusaṃdhānena sarvaprapañcaṃ viditvā daṇḍakamaṇḍalukaṭisūtrakaupīnācchādanasvavidhyuktakriyādikaṃ sarvamapsu saṃnyasya digambaro bhūtvā vivarṇajīrṇavalkalājinaparigrahamapi saṃtyajya tadūrdhvamamantravadācaran kṣaurābhyaṅgasnānordhvapuṇḍrādikaṃ vihāya [u 1 : laukīkavaidika] vaidikalaukikamapyupasaṃhṛtya sarvatra p. 54) puṇyāpuṇyavivarjitaḥ jñānājñānamapi vihāya śītoṣṇasukhaduḥkhamānāvamānaṃ nirjitya dehādivāsanātrayapūrvakaṃ nindānindāgarvamatsaradambhadarpecchādveṣakāmakrodhalobhamoha##- paśyan aprayatnenāniyamena lābhālābhau samau kṛtvā govṛttyā prāṇasaṃdhāraṇaṃ kurvan yat prāptaṃ tenaiva nirlolupaḥ sarvavidyāpāṇḍityaprapañcaṃ bhasmīkṛtya svarūpaṃ gopayitvā jyeṣṭhājyeṣṭhatvāpalāpakaḥ sarvotkṛṣṭatvasarvātmakatvādvaitaṃ kalpayitvā matto vyatirkitaḥ kaścinnānyo'stīti bhāvayan devaguhyādidhanamātmanyupasaṃhṛtya duḥkhena nodvignaḥ sukhena nānumodakaḥ rāge niḥspṛhaḥ sarvatraśubhāśubhayoranabhisnehaḥ sarvendriyoparamaḥ svapūrvāpannāśramācāravidyādharmaprābhavamananu##- sarvadā saṃcāraśīlaḥ dehamātrāvaśiṣṭaḥ jalasthalakamaṇḍaluḥ sarvadānunmatto bālonmattapiśācavadekākī saṃcaran asaṃbhāṣaṇaparaḥ svarūpadhyānena nirālambamavalambya svātmaniṣṭhānukūlyena sarvaṃ vismṛtya turīyātīto'vadhūtaveṣeṇādvaitaniṣṭhāparaḥ praṇavātmakatvena dehatyāgaṃ karoti yaḥ so'vadhūtaḥ sa kṛtakṛtyo bhavatītyupaniṣat || 1 || turyātītākhyopaniṣadvedyaṃ yat paramākṣaram | tatturyātītacinmātraṃ svamātraṃ cintaye'nvaham || iha khalu śuklayajurvedapravibhakteyaṃ turīyātītāvadhūtopaniṣat gauṇamukhyāvadhūtacaryāprakaṭanavyagrā brahmamātraparyavasannā vijṛmbhate | asyāḥ svalpagranthato vivaraṇamārabhyate | śiṣyācārya##- p. 55) rūpeyamākhyāyikā vidyāstutyarthā | ākhyāyikāmavatārayati- atheti | ye turyāśramapravibhaktakuṭīcakabahūdakahaṃsaparamahaṃsacaryāṃ yathāvadavagamya atha duryasaṃkhyāpūrakaṃ pāramahaṃsyaṃ tadatītāsturyātītāśca te yo vilaṅghyāśramān varṇānātmanyeva sthitaḥ sadā | ativarṇāśramī yogī avadhūtaḥ sa kathyate || akṣaratvādvareṇyatvāddhūtasaṃsārabandhanāt | tattvamasyādilakṣyatvādavadhūta itīryate || iti gauṇamukhyāvadhūtāśca iti turīyātītāvadhūtāḥ | teṣāṃ mahānubhāvānāṃ ko'yaṃ mārga ityanena tairācaraṇīyacaryā avagamyate | kā sthitiḥ ityanena niṣṭhā cāpi jñātavyeti | tatpraśnamaṅgīkṛtya tamāha bhagavān nārāyaṇaḥ | kiṃ tat ityatra tanmārgasyātidurlabhatayā tānādau stauti- yo'yamiti | nityapūtaḥ [u: nityapūte] mayi madbhāvametya sthitatvāt madbhāvāpannajñānino manyante | ata evāyaṃ mahāpuruṣaḥ | kathamasya mahāpuruṣatvam? ityatra yato yastaccittaṃ mayyevāvatiṣṭhate madatiriktacintāvairalyāt | tvaṃ kutrāvasthita ityatra- ahaṃ ca tasminnevāvasthita iti | kuṭīcakādidharmā nāradaparivrājakopaniṣadi samyak vyākhyātāḥ | tatrāyaṃ paramahaṃsaḥ sarvāpahnavasiddhaṃ brahma niṣpratiyogikasvamātramiti | svarūpānusaṃdhānena sarvaprapañcaṃ svātiriktaṃ [u: svātiriktam iti nāsti] netīti viditvā tadvedanasamakālameva pāramahaṃsyaliṅgaṃ tyājyamiti manīṣayā tatrāpi saṃsāradhiyā tattyāga upapadyata ityarthaḥ | tadūrdhvaṃ pāramahaṃsyāśramatyāgānantaraṃ kartavyakarmābhāvāddehādiceṣṭāyāṃ [u: ceṣṭāyai] mantrānākāṅkṣatvāt amantravadācaran | idaṃ kartavyamitīcchayā kṣaurādikaṃ vihāya tathā vaidikalaukīkamapyupasaṃhṛtya manovṛttitvasāmānyāt jñānājñānamapi vihāya dehābhimānatyāgādinā śītoṣṇasukhaduḥkhamānāvamānaṃ nirjitya dehādivāsanātrayapūrvakam ahaṃ etādṛśa ityaprakaṭanapūrvakaṃ svarūpaṃ svaśīlaṃ gopayitvā ayaṃ me jyeṣṭhaḥ āṃ me kaniṣṭhaḥ iti jys.eṭhājyeṣṭhatvāpalāpakaḥ advaitātiriktaṃ dvaitaṃ nāstīti bhāvayitvā devaguhyāt devarahasyāt yattadeva bhāvanaṃ tat indhanaṃ brahmamātrāgninā dāhyatvāt p. 56) brahmākāravṛtterapi indhanatvaṃ tadapyātmamātradhiyā ātmanyupasaṃhṛtya yadi punaḥ svātiriktābhāsāvalambanato duḥkhādiprasaktau duḥkhena nodvignaḥ ityāti | prābhavaṃ prabhāvam | anusmaran madviditavidyāphalamevaṃ paryavasannamiti vastutastadapi nānusaṃdheyam | svena pādaprakṣālanādya##- jalasthalakamaṇḍalvapekṣā yujyata evetyarthaḥ | yena kenāpi asaṃbhāṣaṇaparaḥ | svātiriktaprapañcajātaṃ sarvaṃ vismṛtya advaitaniṣṭhāparaḥ advaitātmaparāyaṇo bhūtvā sarvavācyavastu praṇavātmakam iti śrutisiddhapraṇavātmakatvena praṇavārthaturyaturyātmanā dehatyāgaṃ karoti dehatannirvartyajāgrajjāgradādi##- -vikalpānujñaikarasāntakalanātyāgamapahnavaṃ karoti | yasya pāramahaṃsyadharmālaṃkṛtasya [u: alaṅkārasya] yaterābhāsato'pi nirvartyasvātiriktamasti iti bhrāntiḥ so'yaṃ gauṇāvadhūto bhavati | yasya punaḥ brahmamātraṃ niṣpratiyogikaṃ tadatirekeṇāpahnotavyaviṣayābhāvajñāna##- yasya svātmātirekeṇa nirvartyaṃ pratibhāti saḥ | gauṇāvadhūto bhavati svātiriktāstitābhramāt || brahmamātradhiyā yasya nirvartyāsaṃbhavo bhavet | mukhyāvadhūtaḥ sa muniḥ svamātramavaśiṣyate || iti smṛteḥ | ityupanipacchabdaḥ prakṛtopaniṣatsamāptyarthaḥ || 1 || śrīvāsudevendraśiṣyopaniṣadbrahmayoginā | likhitaṃ syādvivaraṇaṃ turyātītasya susphuṭam | turyātītagranthajātaṃ catvāriṃśat samīritam || iti śrīmadīśādyaṣṭottaraśatopaniṣacchāstravivaraṇe catuṣaṣṭisaṃkhyāpūrakaṃ turīyātītāvadhūtopaniṣadvivaraṇaṃ saṃpūrṇam || p. 57) nāradaparivrājakopaniṣat bhadraṃ karṇebhiḥ - iti śāntiḥ prathamopadeśaḥ nāradaṃ prati śaunakādīnāṃ praśnaḥ atha kadācit parivrājakābharaṇo nāradaḥ sarvalokasaṃcāraṃ kurvannapūrva##- śāntaḥ dāntaḥ sarvato nirvedamāsādya svarūpānusaṃdhānamanu-saṃdhāya niyamānandaviśeṣagaṇyaṃ munijanairupasaṃkīrṇaṃ naimiśāraṇyaṃ puṇyasthalamalokya sarigamapadhanisaṃjñairvairāgya-bodhakaraiḥ svaraviśeṣaiḥ prāpañcikaparāṅmukhairharikathālāpaiḥ sthāvarajaṅgamanāmakairbhagavadbhaktiviśeṣairnaramṛgakiṃpuruṣāmarakiṃ# nāradamavalokya dvādaśavarṣasatrayāgopasthitāḥ śrutādhyayanasaṃpannaḥ sarvajñāstaponiṣṭhāparāśca jñānavairāgyasaṃpannāḥ śaunakādimaharṣayaḥ pratyutthānaṃ kṛtvā natvā yathocitātithyapūrvakamupaveśayitvā svayaṃ sarve'pyupadiṣṭā bho bhagavan brahmaputra kathaṃ muktyupāyaḥ? asmākaṃ vaktavyam || 1 || p. 58) pārivrājyadharmapūgālaṃkārā yatprabodhataḥ | daśapraṇavalakṣyārthaṃ yānti taṃ rāmamāśraye || iha khalu atharvavedapravibhakteyaṃ nāradaparivrājakopaniṣat vratyādisvāśramācāraprakaṭanapūrvakaṃ kuṭīcakabahūdakahaṃsa##- vivaraṇamārabhyate | śaunakādimunivṛndanāradanāradapitāmahapraśna##- śrutirākhyāyikāmavatārayati- athetyādinā | athaśabdaḥ ārambhārthaḥ | kadācit parivrājakaśiromaṇiḥ nāradaḥ kṛtsnalokasaṃcāraṃ kurvan svapādanyāsataḥ puṇyasthalāni puṇyatīrthāni ca tīrthīkurvan svātiriktaprapañcajātaṃ mithyātvenāvalokya tataścittaśuddhiṃ prāpya sarvātmaikatvabhāvanayā nirvairaḥ saṃkalpādivṛttitaḥ śānto bāhyavṛttito dāntaḥ sarvataḥ sarvatra nirvedaṃ vairāgyamāsādya svasvarūpānusaṃdhānamanusaṃdhāya uktaviśeṣaṇaviśiṣṭaṃ naimiśāraṇyamavalokya svāgamanakāle svakarabhūṣaṇavīṇā##- śṛṇvadbāhyavairāgyabodhakaiḥ bhagavadbhaktipremānvitaharikathālāpaiḥ naramṛgādiprapañcajātaṃ saṃmohayannāgataṃ nāradaṃ śaunakādimaharṣayo'valokya pratyutthānādisaparyāṃ kṛtvā divyāsane taṃ niveśya taddarśanamātrato yat paramārthatattvaṃ tat svayaṃ sarve'pyupadiṣṭā api lokānugrahahetoḥ taṃ pṛcchanttītyāha- bho bhagavanniti | he brahmaputra bhagavadgatikānāmasmākaṃ kathaṃ svātiriktāstitābhramato muktiḥ syāt? ko vā tadāptyupāyaḥ? vaktavya iti || 1 || videhamuktilābhopāyopadeśaḥ ityuktastān sa hovāca nāradaḥ | satkulabhavopanītaḥ samyagupanayanapūrvakaṃ catvāriṃśatsaṃskārasaṃpannaḥ svābhimataikagurusamīpe svaśākhādhyayana##- dvādaśavarṣaśuśrūṣāpūrvakabrahma-caryaṃ pañcaviṃśativatsaraṃ gārhasthyaṃ pañcaviṃśativatsaraṃ vānaprasthāśramaṃ p. 59) tadvidhivat kramānnirvartya caturvidhabrahmacaryaṃ ṣaḍvidhagārhasthyaṃ cāturvidhyavānaprasthadharmaṃ samyagabhyasya taducitaṃ karma sarvaṃ nirvartya sādhanacatuṣṭayasaṃpannaḥ sarvasaṃsāropari manovākkāyakarmabhiryathā##- paramahaṃsāśrameṇāskhalitasvarūpadhyānena dehatyāgaṃ karoti sa mukto bhavati sa mukto bhavati | ityupaniṣat || 2 || tairevaṃ pṛṣṭo devarṣirāha- ityukta iti | ityevaṃ śaunakādibhiḥ uktaḥ sa hovāca nāradaḥ | kiṃ tat? satkule bhavatīti yaḥ kaścana dvijātiḥ satkulabhavaḥ vidhivadupanītaḥ catvāriṃśatsaṃskārasaṃpannaḥ | catvāriṃśatsaṃskarāḥ kīdṛśā ityatra gautamadharme āmnāyate | tadyathā- garbhādhānapuṃsavana##- vedavratāni snānaṃ sahadharmacāriṇīsaṃyogaḥ pañcānāṃ yajñānāmanuṣṭhānaṃ devapitṛmanuṣyabhūtabrahmaṇāmeteṣāṃ pañcakam aṣṭakā pārvaṇaḥ śrāddhaṃ śrāvaṇyāgrahāyaṇī caitryāśvayujīti sapta pākayajñasaṃsthāḥ agnyādheyamagnihotraṃ darśapūrṇamāsāvāgrayaṇaṃ cāturmāsyāni nirūḍhapaśubandhaḥ sautrāmaṇīti sapta haviryajñasaṃsthāḥ agniṣṭomo'tyagniṣṭoma ukthyaḥ ṣoḍaśī vājapeyo'tirātro'ptoryāma iti sapta somasaṃsthā ityete catvāriṃśatsaṃskārāḥ | aṣṭāvātmaguṇādayā sarvabhūteṣu kṣāntiranasūyā śaucamanāyāso maṅgalakārpaṇyamaspṛheti | yasyaite catvāriṃśatsaṃskārā na cāṣṭāvātmaguṇāḥ na sa brahmaṇaḥ sāyujyaṃ sālokyaṃ ca gacchati | yasya tu khalu saṃskārāṇāmekadeśo'pi aṣṭāvātmaguṇāḥ atha sa brahmaṇaḥ sāyujyaṃ sālokyaṃ ca gacchatītyuktasaṃskārasaṃpanno bhūtvā ācāryo vedasaṃpanno viṣṇubhakto vimatsaraḥ ityādiśrutyunurodhenoktalakṣaṇalakṣitasvābhimataikagurunikaṭe ādau svaśākhādhyayanapūrvakaṃ sarvavidyāmabhyasya dvādaśavarṣaśuśrūṣā##- pañcaviṃśativatsaraparyantaṃ gārhasthyocitadharmānuṣṭhānaṃ kṛtvā atha tathā pañca- p. 60) viṃśativatsaraparyantaṃ vānaprasthāśramocitadharmajātaṃ vidhivat kramānnirvartya atha saptatyūrdhvaṃ saṃnyasyedityarthaḥ | brahmacaryādidharmāḥ katividhā ityata āha- caturvidhabrahmacaryamiti | asminnarthe kāṇvāyanasmṛtirarthato'nukramyate | tadyathā- gāyatro brāhmaḥ prājāpatyo bṛhanniti brahmacāri caturvidhaḥ | asyārthaḥ- tatropanayanādūrdhvaṃ yastrirātramakṣāralavaṇāśī gāyatrīmadhīte sa gāyatraḥ | yastu vedasya ā grahaṇāt brahmacaryaṃ carati sa brāhmaḥ | saṃvatsaraṃ vedavratakṛt prājāpatyaḥ | āmaraṇaṃ gurukulavāsī naiṣṭhiko bṛhannityucyate | gārhasthyaṃ katividhamityata āha- ṣaḍvidhagārhasthyamiti | tathā ca gṛhasthā api ṣaḍvidhāḥ | tadyathā- vārtākaḥ śālīno yāyāvaro ghorasaṃnyāsikaḥ uñchavṛttiḥ ayācitaśceti | tatra kṛṣigorakṣādikṛtayā vaiśyavṛttyā jīvannityādikriyāparo vārtākavṛttiḥ | śālīnastu ṣaṭkarmanirato yājanādivṛttiḥ | yāyāvarastu śiṣṭagṛheṣu kiṃcit kiṃcit svakuṭumbabharaṇopayogitaṇḍula-saṃgrahī | ghorasaṃnyāsikastu uddhṛtapūtābhiradbhiḥ kāryaṃ kurvan ahanyahani śiṣṭajanataḥ taṇḍulaparigrahī | uñchastu siloñchavṛttiḥ | ayācitastu yadṛcchālabdhopajīvī | vānaprasthaḥ katividha ityata āha- cāturvidhyamiti | vanasthā api caturvidhāḥ | tadyathā- vaikhānasa audumbaro vālakhilyaḥ phenapāśceti | tatra akṛṣṭapacyauṣadhībhiḥ grāmabahiṣkṛtābhiḥ agnihotrādi kurvan vaikhānasa ityucyate | yastu prātarutthāya yāṃ yāṃ diśaṃ paśyati tatratyaudumbarī##- aṣṭau māsān vṛttyupārjanakṛccāturmāsye gṛhītāśī kārtikyāṃ saṃgṛhītapuṣpaphalatyāgī sa vālakhilyaḥ | phenapāstu śīrṇaparṇaphalavṛttayaḥ yatra kvacidvasantaḥ karmaparā iti || evaṃ brahmacaryādivānaprasthāntadharmajātaṃ nirvartya nityādisādhanacatuṣṭayasaṃpanno bhūtvā saṃsṛtivāsanaiṣaṇātrayatyāga##- p. 61) svātiriktāstitvabhramamukto videhamukto bhavati | āvṛttirādarāthāṃ | ityupaniṣacchabdaḥ prathamopadeśasamāptyarthaḥ || 2 || iti prathamopadeśaḥ dvitīyopadeśaḥ pārivrājyakramaḥ atha hainaṃ bhagavantaṃ nāradaṃ sarve śaunakādayaḥ papracchurbho bhagavan saṃnyāsavidhiṃ no brūhīti | tānavalokya nāradastatsvarūpaṃ sarvaṃ pitāmahamukhenaiva jñātumucitamityuktvā satrayāgapūrtyanantaraṃ taiḥ saha satyalokaṃ gatvā vidhivad brahmaniṣṭhāparaṃ parameṣṭhinaṃ natvā stutvā yathocitaṃ tadājñayā taiḥ sahopaviśya nāradaḥ pitāmahamuvāca | gurustvaṃ janakastvaṃ sarvavidyārahasyajñaḥ sarvajñastvam | ato madiṣṭaṃ rahasyamekaṃ vaktavyam | tvadvinā madabhimatarahasyaṃ vaktuṃ kaḥ samarthaḥ | kimiti cet pārivrājyasvarūpakramaṃ no brūhīti nāradena prārthitaḥ parameṣṭhī sarvataḥ sarvānavalokya muhūrtamātraṃ samādhiniṣṭho bhūtvā saṃsārārti##- matputra puruṣasūktopaniṣadrahasya prakāraniratiśayākārāvalambinā virāṭpuruṣeṇopadiṣṭaṃ rahasyaṃ te vivicyocyate | tatkramamatirahasyaṃ bāḍhamavahito bhūtvā śrūyatām | bho nārada vidhivadādāvanupanītopanayanānantaraṃ tatsatkulaprasūtaḥ pitṛmātṛvidheyaḥ pitṛsamīpādanyatra satsaṃpradāyasthaṃ śraddhāvantaṃ satkulabhavaṃ p. 62) śrotriyaṃ śāstravātsalyaṃ guṇavantamakuṭilaṃ sadgurumāsādya natvā yathopayogaśuśrūṣāpūrvakaṃ svābhimataṃ vijñāpya dvādaśavarṣasevāpuraḥsaraṃ sarvavidyābhyāsaṃ kṛtvā tadanujñayā svakulānurūpāmabhimatakanyāṃ vivāhya pañcaviṃśativatsaraṃ gurukulavāsaṃ kṛtvātha gurvanujñayā gṛhasthocitakarma kurvan daurbrāhmaṇyanivṛttimetya svavaṃśavṛddhikāmaḥ putramekamāsādya grāhyasthyocitapañcaviṃśativatsaraṃ tīrtvā tataḥ pañcaviṃśativatsaraparyantaṃ triṣavaṇamudakasparśanapūrvakaṃ caturthakālamekavāramāhāramāharannayameka eva vanastho bhūtvā puragrāmaprāktanasaṃcāraṃ vihāya nikiravirahitatadāśritakarmocitakṛtyaṃ nirvartya dṛṣṭaśravaṇaviṣayavaitṛṣṇyametya catvāriśatsaṃskārasaṃpannaḥ sarvato viraktaścittaśuddhimetyāśāsūyerṣyāhaṃkāraṃ dagdhvā sādhana##- evaṃ nāradenopadiṣṭāḥ śaunakādimunayaḥ punarviśeṣabubhutsayā nāradaṃ pṛcchanti | so'pi bhavadbhiryat pṛṣṭaṃ tat pitāmahamukhena jñātavyamityuktvā prakṛtayāgasamāptyanantaraṃ taiḥ sākaṃ satyalokaṃ gatvā pitāmahaṃ vidhivadupasaṃgamya nāradaḥ pārivrājyadhramaṃ pṛṣṭavānityāha- atheti | brahmaniṣṭhāparaṃ svātiriktasarvāpahnavasiddhaṃ brahma niṣpratiyogikasvamātramiti yā anavaratabhāvanā saiva brahmaniṣṭhā tatparaṃ tanniṣṭhaṃ tena parame pade tiṣṭhatīti parameṣṭhinam | nāradaḥ pitāmahamuvāca | kimiti | sarveṣāṃ mama ca gurustvamiti | nāradenaivaṃ pṛṣṭhaḥ parameṣṭhī divyajñānena tadāgamanaprayojanaṃ jñātvā tvayā yat pṛṣṭhaṃ tanme virāṭpuruṣeṇopadiṣṭam | taducyate | śṛṇvetadityāha- nāradeneti | kiṃ tadityatra bho nāradeti taṃ svābhimukhīkṛta krameṇa saṃnyāsavidhimupadiśatītyāha- bho iti | satsaṃpradāyastham ityādyācāryaviśeṣaṇam | śrotriyam adhītasāṅgopāṅgasvādhyāyatadartham | pañcaviṃśativatsaraṃ sadāro gurukulavāsaṃ kṛtvā | triṣavaṇa- p. 63) mudakopasparśī caturthakālapānabhaktaḥ syāt iti śruteḥ | nikiravirahitetyatra nitarāṃ kiraṃ bījāvāpanaṃ yatra tannikiraṃ godhūmaśālīśyāmākādi tadvirahitaṃ nīvāratṛṇataṇḍulāditadāśritakarmocitakṛtyaṃ devapitrādyuddeśena havyakavyādikaṃ dṛṣṭamaihikaṃ śrāvaṇamāmuṣmikaṃ tatra vaitṛṣṇyamihāmutrabhogavitṛṣṇatvam | catvāriṃśatsaṃskārasaṃpanna ityādyuktārtham | śiṣṭaṃ spaṣṭam | ityupaniṣacchabdo dvitīyopadeśasamāptyarthaḥ || 1 || iti dvitīyopadeśaḥ | tṛtīyopadeśaḥ saṃnyāsādhikāri atha hainaṃ nāradaḥ pitāmahaṃ papraccha | bhagavan kena saṃnyāsaḥ saṃnyāsādhikārī veti | evamādau saṃnyāsādhikāriṇaṃ nirūpya paścāt saṃnyāsavidhirucyate | avahitaḥ śṛṇu | atha ṣaṇḍaḥ patito'ṅgavikalaḥ straiṇo badhiro'rbhako mūkaḥ pāṣaṇḍaścakrī liṅgī vaikhānasaharadvijau bhṛtakādhyāpakaḥ śipiviṣṭo'nagniko vairāgyavanto'pyete na saṃnyāsārhāḥ | saṃnyastā yadyapi mahāvākyopadeśe nādhikāriṇaḥ | pūrvasaṃnyāsī paramahaṃsādhikāri || 1 || pareṇaivātmanaścāpi parasyaivātmanā tathā | abhayaṃ samavāpnoti sa parivrāḍiti smṛtiḥ || 2 || ṣaṇḍo'tha vikalo'pyandho bālakaścāpi pātakī | patitaśca paradvārī vaikhānasaharadvijau || 3 || cakrī liṅgī ca pāṣaṇḍī śipiviṣṭo'pyanagnikaḥ | dvitrivāreṇa saṇyasto bhṛtakā yāpako'pi ca | ete nārhanti saṃnyāsamātureṇa vinā kramam || 4 || p. 64) sādhanacatuṣṭayasaṃpannaḥ saṃnyastumarhatīti pitāmahenaivamupadiṣṭo nāradaḥ saṃnyāsasvarūpaṃ tadadhikārisvarūpaṃ ca vivicya jñātavyamiti svapitaraṃ papracchetyāha- atheti | ko'yaṃ saṃnyāsaḥ ko vā saṃnyāsādhikārīti praśnottaram evamiti | ādau tāvat saṃnyāsānadhikāriṇaṃ nirūpayati- atheti | śipiviṣṭo vikasitaśepha ityarthaḥ | uktārthavaiparītyena yaḥ sarvabhūtābhayadaḥ yasya sarvāṇi bhūtānyabhayaṃ dāsyanti so'yaṃ saṃnyāsādhikārītyāha- pūrveti | keyaṃ smṛtiḥ ityatra anāśritaḥ karmaphalaṃ kāryaṃ karma karoti yaḥ | sa saṃnyāsī ca yogī ca na niragnirna cākriyaḥ || iti smṛtyanurodhena sādhyasādhaneṣaṇāparityāgapūrvakaṃ niṣkāmakarmānuṣṭhātā dvijaḥ pūrvasaṃnyāsī | so'yaṃ paramahaṃsāśramādhikārī | tadviparītānadhikāryapi śrūyate mandradvayena ṣaṇḍa iti || 1-4 || āturasaṃnyāsaḥ āturakālaḥ kathamāryasaṃmataḥ | prāṇasyotkramaṇāsannakālastvāturasaṃjñakaḥ | netarasvtāturaḥ kālo muktimārgapravartanaḥ || 5 || āturasaṃnyāsaḥ kathaṃ vidvatsaṃmato bhavati ityākṣipya tatrāṣṭaśrādhādi##- vidvatsaṃmato bhavatītyāha- āturakāla iti | prāṇasyotkramaṇāsannakālaḥ prāṇotkramaṇapūrvabhāvikāla evetyarthaḥ || 5 || āturasaṃnyāsavidhiḥ āture'pi ca saṃnyāse tattanmantrapuraḥsaram | mantrāvṛttiṃ ca kṛtvaiva saṃnyasedvidhivad budhaḥ || 6 || āture'pi krame cāpi praiṣabhedo na kutracit | na mantraṃ karmarahitaṃ karma mantramapekṣate || 7 || p. 65) akarma mantrarahitaṃ nāto maṃtraṃ parityajet | mantraṃ vinā karma kuryādbhasmanyāhutivadbhavet || 8 || vidhyuktakarmasaṃkṣepāt saṃnyāsastvāturaḥ smṛtaḥ | tasmādāturasaṃnyāse mantrāvṛttividhirmune || 9 || āturasaṃnyāsavidhimācaṣṭe- āture'pi ceti | kramāturayoḥ praiṣabhedaḥ syādityata āha- āture'pīti | karmaṇo mantrādhīnatvaṃ kevalakarmaṇo niṣphalatvaṃ cāha- na mantramiti | na mantraṃ karmarahitam ityatra vibhaktivyatyayaḥ | kevalamantraprādhānyena yatra karmalopaḥ so'yamāturasaṃnyāsa ityāha- vidhyukteti | yasmādevaṃ tasmāt || 6-9 || deśāntarasthāhitāgneḥ saṃnyāsavidhiḥ āhitāgnirviraktaśced deśāntaragato yadi | prājāpatyeṣṭimapsveva nirvṛtyaivātha saṃnyaset || 10 || manasā vātha vidhyuktamantrāvṛttyāthavā jale | śrutyanuṣṭhānamārgeṇa karmānuṣṭhānameva vā | samāpya saṃnyasedvidvānno cet pātityamāpnuyāt || 11 || yadyāhitāgnirvirakto dūradeśaṃ gato bhavati tasya saṃnyāsaḥ kathamityākāṅkṣāyāṃ manasā vacasā karmaṇā vāpsu prājāpatyeṣṭiṃ kṛtvaiva saṃnyaset no cet patito bhavatītyāha- āhitāgniriti | deśāntaragato yadi tadā || 10-11 || satṛṣṇasya saṃnyāsaparigrahe narakaprāptiḥ yadā manasi saṃjātaṃ vaitṛṣṇyaṃ sarvavastuṣu | tadā saṃnyāsamicchanti patitaḥ syādviparyaye || 12 || p. 66) viraktaḥ pravrajeddhīmān saraktastu gṛhe vaset | sarāgo narakaṃ yāti pravrajan hi dvijādhamaḥ || 13 || svātiriktavastuvaitṛṣṇyaṃ saṃnyāsahetuḥ | yatra kutrāpi satṛṣṇo yadi saṃnyasyati tasya narakapātaḥ syādityāha- yadeti || 12-13 || vaitṛṣṇyameva saṃnyāsaparigrahe hetuḥ yasyaitāni suguptāni jihvopasthodaraṃ karaḥ | saṃnyasedakṛtodbāho brāhmaṇo brahmacaryavān || 14 || saṃsārameva niḥsāraṃ dṛṣṭvā sāradidṛkṣayā | pravrajantyakṛtodbāhāḥ paraṃ vairāgyamāśritāḥ || 15 || pravṛttilakṣaṇaṃ karma jñānaṃ saṃnyāsalakṣaṇam | tasmājjñānaṃ puraskṛtyaṃ saṃnyasediha buddhimān || 16 || yasya jihvādikaṃ svavaśe vartate itaḥ paramalamiti yasya saṃsāraviraktirudeti yasya ca jñānaṃ kaivalyasādhanaṃ bhavati so'yaṃ vratī gṛhī vanī vā saṃnyasedityāha- yasyeti | yasmādevaṃ tasmāt || 14-16 || vidvatsaṃnyāsaḥ yadā tu viditaṃ tattvaṃ paraṃ brahma sanātanam | tadaikadaṇḍaṃ saṃgṛhya sopavītaṃ śikhāṃ tyajet || 17 || paramātmani yo rakto virakto'paramātmani | sarvaiṣaṇāvinirmuktaḥ sa bhaikṣaṃ bhoktumarhati || 18 || pūjito vanditaścaiva suprasanno yathā bhavet | tathā cet tāḍyāmānastu tadā bhavati bhaikṣabhuk || 19 || p. 67) ahamevākṣaraṃ brahma vāsudevākhyamadvayam | iti bhāvo dhruvo yasya tadā bhavati bhaikṣabhuk || 20 || yasmiñchāntiḥ śamaḥ śaucaṃ satyaṃ saṃtoṣa ārjavam | akiṃcanamadambhaśca sa kaivalyāśrame bhavet || 21 || yadā na kurute bhāvaṃ sarvabhūteṣu pāpakam | karmaṇā manasā vācā tadā bhavati bhaikṣabhuk || 22 || daśalakṣaṇakaṃ dharmamanutiṣṭhan samāhitaḥ | vedāntān vidhivacchrutvā saṃnyasedanṛṇo dvijaḥ || 23 || dhṛtiḥ kṣamā damo'steyaṃ śaucamindriyanigrahaḥ | hrirvidyā satyamakrodho daśakaṃ dharmalakṣaṇam || 24 || atītānna smaredbhogānna tathānāgatānapi | prāptāṃśca nābhinandedyaḥ sa kaivalyāśrame vaset || 25 || antaḥsthānīndriyāpyantarbahiṣṭhān viṣayān bahiḥ | śaknoti yaḥ sadā kartuṃ sa kaivalyāśrame vaset || 26 || prāṇe gate yathā dehaḥ sukhaduḥkhaṃ [u: sukhadu.khaṃ ityārabhya visṛjya dhyānayogena (27-51) ityantaṃ mūlaṃ vyākhyānaṃ ca na dṛśyete |] na vindati | tathā cet prāṇayukto'pi sa kaivalyāśrame vaset || 27 || vidvatsaṃnyāsamāha - yadeti | yasya svānuraktisvātiriktaviraktisamatvādikam naijaṃ bhavati sa yatitāmarhatītyāha - paramātmanītyādinā | akiṃcanaṃ svātirekeṇa kiṃcidastīti yanmano na manute tadakiṃcanam | kiṃca yadeti | punarbhaṅgyantareṇa vidvat saṃnyāsa ucyate - daśeti | anṛṇaḥ brahmacaryeṇarṣibhyo p. 68) yajñena devebhyaḥ prajayā pitṛbhya eṣa vā anṛṇaḥ iti śruteḥ | daśalakṣaṇakaṃ dharmamityaṃśaṃ śrutireva vyākaroti- dhṛtiriti | bhūtādikālatrayāvacchinna-bhogānicchurmokṣāśrame vasedityāha- atītāniti | nigṛhītāntarbāhya-vṛttirmokṣāśrame vasedityāha- antariti | kiṃ bahunā prāṇa iti || 17-27 || avaidhaparigrahe pratyavāyaḥ kaupīnayugalaṃ kanthā daṇḍa ekaḥ parigrahaḥ | yateḥ paramahaṃsasya nādhikaṃ tu vidhīyate || 28 || yadi vā kurute rāgādadhikasya parigraham | rauravaṃ narakaṃ gatvā tiryagyoniṣu jāyate || 29 || viśīrṇānyamalānyeva celāni grathitāni tu | kṛtvā kanthāṃ bahirvāso dhārayeddhāturañjitam || 30 || ekavāsā avāsā vā ekadṛṣṭiralolupaḥ | eka eva carennityaṃ varṣāsvekatra saṃvaset || 31 || kuṭumbaṃ putradārāṃśca vedāṅgāni ca sarvaśaḥ | yajñaṃ yajñopavītaṃ ca tyaktvā gūḍhaṃ caredyatiḥ || 32 || yaterdehadhāraṇasvācāropayogiparigrahaṃ vinānyatra na hi parigrahavidhirasti | yadi karoti tadā pratyavaitītyāha- kaupīneti | yadi śītabhītistadā viśīrṇānīti | sāmbarā digambarā vā- śravaṇamanananididhyāsanavyāpṛtiviralā yadi tadā teṣāṃ grāmaikarātrasaṃcāro vidhīyata ityāha- eketi || 28-32 || parivrājakānāṃ dharmāḥ kāmaḥ krodhastathā darpo lobhamohādayaśca ye | tāṃstu doṣān parityajya parivrāṇnirmamo bhavet || 33 || p. 69) rāgadveṣaviyuktātmā samaloṣṭāśmakāñcanaḥ | prāṇihiṃsānivṛttaśca muniḥ syāt sarvaniḥspṛhaḥ || 34 || dambhāhaṃkāranirmukto hiṃsāpaiśunyavarjitaḥ | ātmajñānaguṇopeto yatirmokṣamavāpnuyāt || 35 || indriyāṇāṃ prasaṅgena doṣamṛcchatyasaṃśayaḥ | saṃniyamya tu tānyeva tataḥ siddhiṃ nigacchati || 36 || na jātu kāmaḥ kāmānāmupabhogena śāmyati | haviṣā kṛṣṇavartmeva bhūya evābhivardhate || 37 || śrutvā spṛṣṭvā ca bhuktvā ca dṛṣṭvā ghrātvā ca yo naraḥ | na hṛṣyati glāyati vā sa vijñeyo jitendriyaḥ || 38 || yasya vāṅmanasī śuddhe samyaggupte ca sarvadā | sa vai sarvamavāpnoti vedāntopagataṃ phalam || 39 || saṃmānād brāhmaṇo nityamudvijet viṣādiva | amṛtasyeva cākāṅkṣedavamānasya sarvadā || 40 || sukhaṃ hyavamataḥ śete sukhaṃ ca pratibudhyate | sukhaṃ carati loke'sminnavamantā vinaśyati || 41 || ativādāṃstitikṣeta nāvamanyeta kaṃcana | na cemaṃ dehamāśritya vairaṃ kurvīta kenacit || 42 || krudhyantaṃ na pratikrudhyedākruṣṭaḥ kuśalaṃ vadet | saptadvārāvakīrṇāṃ ca na vācamanṛtāṃ vadet || 43 || adhyātmaratirāsīno nirapekṣo nirāśiṣaḥ | ātmanaiva sahāyena sukhārthī vicarediha || 44 || p. 70) indriyāṇāṃ nirodhena rāgadveṣakṣayeṇa ca | ahiṃsayā ca bhūtānāmamṛtatvāya kalpate || 45 || asthisthūṇaṃ snāyubaddhaṃ māṃsaśoṇitalepitam | carmāvabaddhaṃ durgandhi pūrṇaṃ mūtrapurīṣayoḥ || 46 || jarāśokasamāviṣṭaṃ rogāyatanamāturam | rajasvalamanityaṃ ca bhūtāvāsamimaṃ tyajet || 47 || māṃsāsṛkpūyaviṇmūtrasnāyumajjāsthisaṃhatau | dehe cet prītimānmūḍho bhavitā narake'pi saḥ || 48 || sā kālasūtrapadavī sā mahāvīcivāgurā | sāsipatravanaśreṇī yā dehe'hamiti sthitiḥ || 49 || sā tyājyā sarvayatnena sarvanāśe'pyupasthite | spraṣṭavyā sā na bhavyena saśvamāṃseva pulkasī || 50 || priyeṣu sveṣu sukṛtamapriyeṣu ca duṣkṛtam | visṛjya dhyānayogena brahmāpyeti sanātanam || 51 || anena vidhinā sarvāṃstyaktvā saṅgāñchanaiḥśanaiḥ | sarvadvandvairvinirmukto brahmaṇyevāvatiṣṭhate || 52 || eka eva carennityaṃ siddhyarthamasahāyakaḥ | siddhimekasya paśyan hi na jahāti na hīyate || 53 || parivrājakadharmānupanyasyati- kāma ityādinā | nirmamo bhavet svadehatadanyatra nāhaṃmamābhimānī bhavedityarthaḥ | muniḥ mananaśilaḥ | indriyairindriyārthasparśāsparśābhyāṃ bandhamokṣau bhavata ityāha- indriyāṇāmiti | kāmopabhogataḥ p. 71) kāmaśāntiḥ syādityata āha- neti | evaṃ cet jitendriyatvaṃ kathamityata āha##- samyaggupte tanubhāvaṃ gate | yatiḥ saṃmānamanādṛtyāvamānameva kāṅkṣedityāha- saṃmānāditi | kiṃca ativādān parakṛtādhikṣepān titikṣet | nāvamanyeta kaṃcana svātmadhiyā | sapta vai śīrṣaṇyāḥ prāṇāḥ iti saptadvārāvakīrṇāṃ ca na vācamanṛtāṃ vadet | saptamadvārabhūtāṃ sadā adhyātmaratiḥ | kiṃca indriyāṇāmiti | svādhiṣṭhitadeharūḍhāmahaṃdhiyaṃ svānarthakarīmutsṛjya brahmātmani buddhiṃ kuryādityāha- asthīti | śuklaśoṇitayogajaṃ rajasvalam | bhūtāvāsābhimatau doṣaṃ viśinaṣṭi- māṃseti | dehagatāhaṃmatimahaṃbrahmāsmīti brahmaṇyeva kuryādityarthaḥ | evaṃ brahmānusaṃdhānaparasyāpi śarīrayogaprabhavasukṛtaduṣkṛta##- brahmāptipratibandhakasukṛtaduṣkṛtayoḥ priyāpriyajanāpahṛtatvādayaṃ niṣpratiyogikaṃ brahma svamātradhiyaitītyarthaḥ | priyāpriyeṣvapi aneneti || 33##- yaticaryā tatphalaṃ ca kapālaṃ vṛkṣamūlāni kucelājyasahāyatā | samatā caiva sarvasminnetanmuktasya lakṣaṇam || 54 || sarvabhūtahitaḥ śāntastridaṇḍī sakamaṇḍaluḥ | ekārāmaḥ parivrajya bhikṣārthaṃ grāmamāviśet || 55 || eko bhikṣuryathoktaḥ syād dvāveva mithunaṃ smṛtam | trayo grāmaḥ samākhyāta ūrdhvaṃ tu nagarāyate || 56 || nagaraṃ na hi kartavyaṃ grāmaṃ vā mithunaṃ tathā | etattrayaṃ prakurvāṇaḥ svadharmāccyavate yatiḥ || 57 || rājavārttādi teṣāṃ syādbhikṣāvartā parasparam | snehapaiśunyamātsaryaṃ saṃnikarṣānna saṃśayaḥ || 58 || p. 72) ekākī niḥspṛhastiṣṭhenna hi kena sahālapet | dadyānnārāyaṇetyeva prativākyaṃ sadā yatiḥ || 59 || ekākī cintayed brahma manovākkāyakarmabhiḥ | mṛtyuṃ ca nābhinandeta jīvitaṃ vā kathaṃcana || 60 || kālameva pratīkṣeta yāvadāyuḥ samāpyate | nābhinandeta maraṇaṃ nābhinandeta jīvitam || kālamekaṃ pratīkṣeta nideśaṃ bhṛtako yathā || 61 || ajihvaḥ paṇḍakaḥ paṅgurandho badhira eva ca | mugdhaśca mucyate bhikṣuḥ ṣaḍbhiretairna saṃśayaḥ || 62 || punaryaticaryāṃ tatphalaṃ cācaṣṭe- kapālamityādinā | yena vākkāyamanāṃsi daṇḍyante maunasvalpāśanaprāṇāyāmopāyata iti sa tridaṇḍī mahāyatiḥ | vāgdaṇḍaḥ kāyadaṇḍaśca manodaṇḍaśca te trayaḥ | yasyaite niyatā daṇḍāḥ sa tridaṇḍī mahāyatiḥ || iti śruteḥ | ekabrahmāvaśeṣeṇa sarvatra ramata iti ekārāmaḥ | kathaṃ tat rājavārtādīti | yasmādevaṃ tasmāt ekākīti | ekākinā kiṃ kartavyamityata āha- ekākī cintayediti | ajihvādivṛttimān yatiḥ svātiriktabhramato vimucyata ityāha##- ajihvādīnāṃ lakṣaṇam idaṃ mṛṣṭamidaṃ neti yo'śnannapi na sajjati | hitaṃ satyaṃ mitaṃ vakti tamajihvaṃ pracakṣate || 63 || adya jātāṃ yathā nārīṃ tathā ṣoḍaśavārṣikīm | śatavarṣāṃ ca yo dṛṣṭvā nirvikāraḥ sa paṇḍakaḥ || 64 || p. 73) bhikṣārthamaṭanaṃ yasya viṇmūtrakaraṇāya ca | yojanānna paraṃ yāti sarvathā paṅgureva saḥ || 65 || tiṣṭhato vrajato vāpi yasya cakṣurna dūragam | caturyugāṃ bhuvaṃ muktvā parivrāṭ so'ndha ucyate || 66 || hitāhitaṃ manorāmaṃ vacaḥ śokāvahaṃ ca yat | śrutvāpi na śṛṇotīva badhiraḥ sa prakīrtitaḥ || 67 || sāṃnidhye viṣayāṇāṃ yaḥ samartho'vikalendriyaḥ | suptavadvartate nityaṃ sa bhikṣurmugdha ucyate || 68 || sūtrabhūtaṃ vākyaṃ śrutireva krameṇa vyācaṣṭe | tatrājihvāśabdārthamāha ##- bhikṣārthamiti | andhaśabdārthamāha- tiṣṭhata iti | badhiraśabdaṃ vyācaṣṭe- hiteti | mugdhaśabdārthaṃ viśadayati- sānnidhya iti || 63##- yatīnāṃ varjanīyāni naṭādiprekṣaṇaṃ dyūtaṃ pramadāsuhṛdaṃ tathā | bhakṣyaṃ bhojyamudakyāṃ ca ṣaṇna paśyet kadācana || 69 || rāgaṃ dveṣaṃ madaṃ māyāṃ drohaṃ mohaṃ parātmasu | ṣaḍetāni yatirnityaṃ manasāpi na cintayet || 70 || mañcakaṃ śuklavastraṃ ca strīkathā laulyameva ca | divā svāpaṃ ca yānaṃ ca yatīnāṃ pātakāni ṣaṭ || 71 || dūrayātrāṃ prayatnena varjayedātmacintakaḥ | yatibhiḥ yadyat tyājyaṃ tadekadeśaṃ pradarśayati- naṭādītyādinā || 69##- p. 74) yatibhiḥ anuṣṭheyāni sadopaniṣadaṃ vidyāmabhyasenmuktihaitukīm || 72 || na tīrthasevī nityaṃ syānnopavāsaparo yatiḥ | na cādhyayanaśīlaḥ syānna vyākhyānaparo bhavet || 73 || apāpamaśaṭhaṃ vṛttamajihvaṃ nityamācaret | indriyāṇi samāhṛtya kūrmo'ṅgānīva sarvaśaḥ || 74 || kṣīṇendriyamanovṛttirnirāśīrnipparigrahaḥ | nirdvandvo nirnamaskāro niḥsvadhākāra eva ca || 75 || nirmamo nirahaṃkāro nirapekṣo nirāśiṣaḥ | viviktadeśasaṃsakto mucyate nātra saṃśayaḥ || 76 || iti || yadanuṣṭheyaṃ tadāh- sadeti | apāpaṃ pāpapuṇyatatphalavimukham aśaṭhaṃ sādhujanasevyabrahmagocaram | ajihvaṃ maunamityarthaḥ | iti śabdo mantraparisamāptyarthaḥ || 72-76 || āśramānusāreṇa pārivrājyam apramattaḥ karmabhaktijñānasaṃpannaḥ svatantro vairāgyametya brahmacārī gṛhī vānaprastho vā mukhyavṛttikā ced brahmacaryaṃ samāpya gṛhī bhaved gṛhādvanī bhūtvā pravrajet | yadi vetarathā brahmacaryādeva pravrajed gṛhādvā vanādvā | atha punaravratī vā vratī vā snātako vāsnātako votsannāgniranagniko vā yadahareva virajet tadahareva pravrajet | taddhaike prājāpatyāmeveṣṭiṃ p. 75) kurvanti | athavā na kuryāt | āgneyyāmeva kuryāt | agnirhi prāṇaḥ | prāṇamevaitayā karoti | tasmāt traidhātavīyāmeva kuryāt | eta eva trayo dhātavo yaduta sattvaṃ rajastama iti || 77 | ayaṃ te yonir-ṛtviyo yato jāto arocathāḥ | taṃ jānannagna ārohāthā no vardhayā rayim || ityanena mantreṇāgnimājighret | eṣa vā agneryoniryaḥ prāṇaḥ prāṇaṃ gaccha svāṃ yoniṃ gaccha svāhetyevamevaitadāha | āhavanīyādagnimāhṛtya pūrvavadagnimājighret | yadagniṃ na vindedapsu juhuyāt | āpo vai sarvā devatāḥ sarvābhyo devatābhyo juhomi svāheti hutvoddhṛtya tadudakaṃ prāśnīyāt sājyaṃ haviranāmayaṃ mokṣadamiti | śikhāṃ yajñopavītaṃ pitaraṃ putraṃ kalatraṃ karma cādhyayanaṃ mantrāntaraṃ visṛjyaiva parivrajatyātmavit | mokṣamantraistraidhātavīyairvindet | tad brahma tadupāsitavyam | evamevaitaditi || 78 || yathoktalakṣitavṛttyāderyadahareva vāntāśanamūtrapurīṣādivat svātiriktaprapañcaviratirudeti tadā tadahareva pravrajet yadi viratirmandā tadāśramakramānusāreṇa parivrajedityāha- apramatta iti | yadi svāttāśramaparigrahe mandaviraktyā tatra mukhyavṛttikā cet brahmacaryaṃ samāpya gṛhī bhavet | yadi vā itarathā tīvrataraviratirudeti tadā brahmacaryādeva pravrajet | virajet tīrvataravirāgī syāt | yasmādevaṃ tasmāt | brahmacaryaṃ samāpya ityārabhya tad brahma tadupāsitavyam ityantaṃ jābālopaniṣadi caturthakhaṇḍe janakayājñavalkyasaṃvāde prāyaśaḥ pratipadaṃ vyākhyātam || 77- 78 || p. 76) yatereva mukhyaṃ brāhmaṇyam pitāmahaṃ punaḥ papraccha nāradaḥ | kathamayajñopavītī brāhmaṇa iti | tamāha pitāmahaḥ || 79 || saśikhaṃ vapanaṃ kṛtvā bahiḥsūtraṃ tyajed budhaḥ | yadakṣaraṃ paraṃ brahma tat sūtramiti dhārayet || 80 || sūcanāt sūtramityāhuḥ sūtraṃ nāma paraṃ padam | tat sūtraṃ viditaṃ yena sa vipro vedapāragaḥ || 81 || yena sarvamidaṃ protaṃ sūtre manigaṇā iva | tat sūtraṃ dhārayedyogī yogavittattvadarśanaḥ || 82 || bahiḥsūtraṃ tyajedvidvān yogamuttamamāsthitaḥ | brahmabhāvamidaṃ sūtraṃ dhārayedyaḥ sa cetanaḥ | dhāraṇāt tasya sūtrasya nocchiṣṭo nāśucirbhavet || 83 || sūtramantargataṃ yeṣāṃ jñānayajñopavītinām | te vai sūtravido loke te ca yajñopavītinaḥ || 84 || jñānaśikhino jñānaniṣṭhā jñānayajñopavītinaḥ | jñānameva paraṃ teṣāṃ pavitraṃ jñānamucyate || 85 || agneriva śikhā nānyā yasya jñānamayī śikhā | sa śikhītyucyate vidvān netare keśadhāriṇaḥ || 86 || karmaṇyadhikṛtā ye tu vaidike brāhmaṇādayaḥ | tebhirdhāryamidaṃ sūtraṃ kriyāṅgaṃ taddhi vai smṛtam || 87 || p. 77) śikhā jñānamayī yasya upavītaṃ ca tanmayam | brāhmaṇyaṃ sakalaṃ tasya iti brahmavido viduḥ || 88 || iti || saṃnyāsasya śikhāyajñopavītatyāgapūrvakatvāt kathamayaṃ brāhmaṇapadamarhatīti nāradaḥ pitāmahaṃ pṛcchatītyāha śrutiḥ- pitāmahamiti | tamāha pitāmahaḥ | kimiti- saśikhamiti saśikham ityādi brahmavido viduḥ ityantaṃ brahmopaniṣadi padaśo vyākhyātam || 79-88 || paramahaṃsasya avadhūtāśramasya vā parigrahaḥ tadetadvijñāya brāhmaṇaḥ parivrajya parivrāḍekaśāṭī muṇḍo'parigrahaḥ śarīrakleśāsahiṣṇuścet | athavā yathāvidhiścejjātarūpadharo bhūtvā svaputramitrakalatrāptabandhvādīni svādhyāyaṃ satkarmāṇi saṃnyasyāyaṃ brahmāṇḍaṃ ca sarvaṃ kaupīnaṃ daṇḍamācchādanaṃ ca tyaktvā dvandvasahiṣṇurna śītaṃ na coṣṇaṃ na sukhaṃ na duḥkhaṃ na nidrā na mānāvamāne ca ṣaḍūrmivarjitaḥ nindāhaṃkāramatsaragarvadambherpyā##- śavākāramiva smṛtvā svavyatiriktamantarbahiramanyamānaḥ kasyāpi vandanamakṛtvā na svāhākāro na svadhākāro na nindāstutiryādṛcchiko bhavet | yadṛcchālābhasaṃtuṣṭaḥ suvarṇādīnna parigrahet | nāvāhanaṃ na visarjanaṃ na mantraṃ nāmantraṃ na dhyānaṃ nopāsanaṃ na lakṣyaṃ na pṛthaṅ nāpṛthaṅ na tvanyatra aniketaḥ sthiramatiḥ śūnyāgāravṛkṣamūladeva##- -kandaranirjharasthaṇḍileṣu p. 78) vane vā śvetaketu-ṛbhunidāgha-ṛṣabhadurvāsaḥ saṃvartakadattātreyaraivatakavadavyaktaliṅgo'vyaktācāro bālonmattapiśācavadanunmattonmattavadācaraṃstridaṇḍaṃ śikyaṃ pātraṃ kamaṇḍaluṃ kaṭisūtraṃ kaupīnaṃ ca tatsarvaṃ bhūḥ svāhetyapsu parityajya || 89 || kaṭisūtraṃ ca kaupīnaṃ daṇḍaṃ vastraṃ kamaṇḍalum | sarvamapsu visṛjyātha jātarūpadharaścaret || 90 || ātmānamanvicchet | yathājātarūpadharo nirdvandvo niṣparigrahastattvabrahma##- yathoktakāle karapātreṇānyena vāyācitāhāramāharan lābhālābhau samau bhūtvā nirmamaḥ śukladhyānaparāyaṇo'dhyātmaniṣṭhaḥ śubhāśubhakarmanirmūlanaparaḥ saṃnyasya pūrṇānandaikabodhastadbrahmā##- śarīratrayamutsṛjya saṃnyāsenaiva dehatyāgaṃ karoti | sa kṛtakṛtyo bhavati | ityupaniṣat || 91 || yatereva mukhyaṃ brāhmaṇyaṃ viditvā parivrajya pāramahaṃsyamavadhūtā##- śravaṇādisatkarmāṇi | śītoṣṇādidvandvasahiṣṇuḥ | aśanāyādiḥ ṣaḍūrmiḥ | svayamevāntaramabāhyaṃ brahmeti bhāvanayā svavyatiriktamantarbahiramanya##- yādṛcchiko bhavet svātantryeṇaikāki saṃcaredityarthaḥ | yadṛcchālābhasaṃtuṣṭaḥ svaprayojanābhāvāt | na mantraṃ nāmantram prathamārthe dvitīyā | svātirekeṇāvāhanavisarjanamantrāmantradhyānopāsana##- sthiramatiḥ | avadhūtasya kṛtakṛtyatvena śravaṇādikartavyābhāvādaniketasthira-matitvaṃ yujyata p. 79) ityarthaḥ | teṣāṃ nivāsasthalamāha- śūnyeti | praśastāvadhūtapūganāma nirdiśati- śvetaketviti | yaḥ ko'pyavyaktaliṅgaḥ askhalitasvasvarūpānu##- tadā tridaṇḍamiti | yadi paramahaṃsastadā kaṭisūtraṃ ceti | tataḥ kim? ityatra- ātmamātramidaṃ sarvamātmano'nyanna kiṃcana iti śrutyanurodhena ātmānamanvicchet | tattvabrahmamārge tatprāpakajñānavartmani | karapātreṇānyena vā āsyāhāreṇetyarthaḥ | ayācitāhāramāharan tatrāpi lābhālābhau samau bhūtvā nirmamaḥ | śuklatejomayaṃ brahma iti śrutyanurodhena śukladhyānaparāyaṇo'dhyātmaniṣṭhaḥ svātiriktaprapañcani##- saṃnyasya pūrṇānandaikabodhaḥ yajjāgrajjāgradādicatuṣpañcadaśakalanāpahnava-siddhaṃ tadbrahmāhamasmīti brahmapraṇavamanusmaran bhramarakīṭanyāyena śarīratrayatannirūpitātmātmīyābhimatimutsṛjya yaḥ svātiriktāstitvabhrama##- ityupaniṣacchabdaḥ tṛtīyopadeśasamāptyarthaḥ || 89-91 || iti tṛtīyopadeśaḥ caturthopadeśaḥ yatidharmāṇāṃ tatphalasya copanyāsaḥ tyaktvā lokāṃśca vedāṃśca viṣayāṇīndriyāṇi ca | ātmanyeva sthito yastu sa yāti paramāṃ gatim || 1 || nāmagotrādivaraṇaṃ deśaṃ kālaṃ śrutaṃ kulam | vayo vṛttaṃ vrataṃ śīlaṃ khyāpayennaiva sadyatiḥ || 2 || p. 80) na saṃbhāṣet striyaṃ kāṃcit pūrvadṛṣṭāṃ ca na smaret | kathāṃ ca varjayettāsāṃ na paśyellikhitāmapi || 3 || etaccatuṣṭayaṃ mohāt strīṇāmācarato yateḥ | cittaṃ vikriyate'vaśyaṃ tadvikārāt praṇaśyati || 4 || tṛṣṇā krodho'nṛtaṃ māyā lobhamohau priyāpriye | śilpaṃ vyākhyānayogaśca kāmo rāgaḥ parigrahaḥ || 5 || ahaṃkāro mamatvaṃ ca cikitsā dharmasāhasam | prāyaścittaṃ pravāsaśca mantrauṣadhagarāśiṣaḥ | pratiṣiddhāni caitāni sevamāno vrajedadhaḥ || 6 || āgaccha gaccha tiṣṭheti svāgataṃ suhṛdo'pi vā | saṃmānanaṃ ca na brūyānmunirmokṣaparāyaṇaḥ || 7 || pratigrahaṃ na gṛhṇīyānnaiva cānyaṃ pradāpayet | prerayedvā tathā bhikṣuḥ svapne'pi na kadācana || 8 || jāyābhrātṛsutādīnāṃ bandhūnāṃ ca śubhāśubham | śrutvā dṛṣṭvā na kampet śokamohau tyajedyatiḥ || 9 || ahiṃsā satyamasteyabrahmacaryāparigrahāḥ | anauddhatyamadīnatvaṃ prasādaḥ sthairyamārjavam || 10 || asneho guruśuśrūṣā śraddhā kṣāntirdamaḥ śamaḥ | upekṣā dhairyamādhurye titikṣā karuṇā tathā || 11 || hrīstathā jñānavijñāne yogo laghvaśanaṃ dhṛtiḥ | eṣa svadharmo vikhyāto yatīnāṃ niyatātmanām || 12 || p. 81) nirdvandvo nityasattvasthaḥ sarvatra samadarśanaḥ | turīyaḥ paramo haṃsaḥ sākṣānnārāyaṇo yatiḥ || 13 || ekarātraṃ vased grāme nagare pañcarātrakam | varṣābhyo'nyatra varṣāsu māsāṃśca caturo vaset || 14 || dvirātraṃ na vased grāme bhikṣuryadi vasettadā | rāgādayaḥ prasajyeraṃstenāsau nārakī bhavet || 15 || grāmānte nirjane deśe niyatātmāniketanaḥ | paryaṭet kīṭavad bhūmau varṣāsvekatra saṃvaset || 16 || ekavāsā avāsā vā ekadṛṣṭiralolupaḥ | adūṣayan satāṃ mārgaṃ dhyānayukto mahīṃ caret || 17 || śucau deśe sadā bhikṣuḥ svadharmamanupālayan | paryaṭeta sadā yogī vīkṣayan vasudhātalam || 18 || na rātrau na ca madhyāhne saṃdhyayornaiva paryaṭan | na śūnye na ca durge vā prāṇibādhākare na ca || 19 || ekarātraṃ vased grāme pattane tu dinatrayam | pure dinadvayaṃ bhikṣurnagare pañcarātrakam || varṣāsvekatra tiṣṭheta sthāne puṇyajalāvṛte || 20 || ātmavat sarvabhūtāni paśyan bhikṣuścarenmahīm | andhavajjaḍavaccaiva badhironmattamūkavat || 21 || snānaṃ triṣavaṇaṃ proktaṃ bahūdakavanasthayoḥ | haṃse tu sakṛdeva syāt parahaṃse na vidyate || 22 || p. 82) maunaṃ yogāsanaṃ yogastitikṣaikāntaśīlatā | niḥspṛhatvaṃ samatvaṃ ca saptaitānyekadaṇḍinām || 23 || parahaṃsāśramastho hi snānāderavidhānataḥ | aśeṣacittavṛttīnāṃ tyāgaṃ kevalamācaret || 24 || tvaṅmāṃsarudhirasnāyumajjāmedo'sthisaṃhatau | viṇmūtrapūye ramatāṃ krimīṇāṃ kiyadantaram || 25 || kva śarīramaśeṣāṇāṃ śleṣmādīnāṃ mahācayaḥ | kva cāṅgaśobhāsaubhāgyakamanīyādayo guṇāḥ || 26 || māṃsāsṛkpūyaviṇmūtrasnāyumajjāsthisaṃhatau | dehe cet prītimān mūḍho bhavitā narake'pi saḥ || 27 || strīṇāmavācyadeśasya klinnanāḍīvraṇasya ca | abhede'pi manobhedājjanaḥ prāyeṇa vañcyate || 28 || carmakhaṇḍaṃ dvidhā bhinnamapānodgāradhūpitam | ye ramanti namastebhyaḥ sāhasaṃ kimataḥ param || 29 || na tasya vidyate kāryaṃ na liṅgaṃ vā vipaścitaḥ | nirmamo nirbhayaḥ śānto nirdvandvo'varṇabhojanaḥ || 30 || muniḥ kaupīnavāsāḥ syānnago vā dhyānatatparaḥ | evaṃ jñānaparo yogī brahmabhūyāya kalpate || 31 || liṅge satyapi khalvasmin jñānameva hi kāraṇam | nirmokṣāyeha bhūtānāṃ liṅgagrāmo nirarthakaḥ || 32 || p. 83) yaṃ na santaṃ na cāsantaṃ nāśrutaṃ na bahuśrutam | na suvṛttaṃ na durvṛttaṃ veda kaścit sa brāhmaṇaḥ || 33 || tasmādaliṅgo dharmajño brahmavratamanuvratam | gūḍhadharmāśrito vidvānajñānacaritaṃ caret || 34 || saṃdigdhaḥ sarvabhūtānāṃ varṇāśramavivarjitaḥ | andhavajjaḍavaccāpi mūkavacca mahīṃ caret || 35 || taṃ dṛṣṭvā śāntamanasaṃ spṛhayanti divaukasaḥ | liṅgābhāvāttu kaivalyamiti brahmānuśāsanam || 36 || iti || brahmātiriktāstitāhetudharmapūgatyāgapūrvakaṃ brahmamātrasiddhitāhetu##- ityantena | kadācit kenacidapi svasya nāmagotrādivaraṇam | svapatanahetubhūtaṃ rāgataḥ strīsaṃbhāṣaṇasmaraṇatatkathālāpacitrasthavanitādarśanādikaṃ yatinā tyājyamityāha- neti | kiṃca idaṃ me syāt idaṃ mā bhūt iti tṛṣṇā | māyā paravañcanā | anātmaśāstravyākhyānayogaśca | ārāmālayādi##- svanikaṭamāgatam āgaccheti | kadāpi pratigrahaṃ na gṛhṇīyāt | yadi kadācit jāyādīnāṃ śubhāśubhaṃ śrutvā dṛṣṭvā na kampet | tadviṣayakaśokamohau tyajedyatiḥ | yateḥ svadharmamāha- ahiṃseti | kṣāntiḥ sahanam | yadṛcchayā laghvaśanam | evaṃ dharmapūgasaṃskṛto yogī nārāyaṇo bhavatītyāha- nirdvandva iti | yadi śravaṇadhyānādivyāpṛtyuparatastadā ekarātramiti | grāmaikarātrasthitāvapi grāmānta iti | paramahaṃso'vadhūto vā yathecchācaraṇataḥ sanmārgadūṣaṇaṃ na kuryāt ityāha- ekavāsā iti | alolupaḥ sarvatra laulyavarjitaḥ | prāṇyahiṃsārthaṃ vīkṣayanniti | saṃcārapratiṣedha-kāladeśāvāha- neti | śūnye nirmānuṣye | grāmādau vāsakālamāha- ekarātramiti | cāturmāsyānantaram ātmavaditi | yathā andhādiḥ rūpādibhedaṃ na paśyati tathetyarthaḥ | vanyādīnāṃ p. 84) snānaniyamamāha- snānamiti | paramahaṃsasevanīyadhrmaḥ ka ityatra- maunamityādi | vāgādikaraṇavyāpṛtirāhityameva maunam | yogānukūla##- parahaṃseti | snānaṃ manomalatyāgaḥ iti śruteḥ | deharateḥ kṛmisāmyamāha##- strīṇāmiti | liṅgādyapekṣayā jñānasya prādhānyaṃ viduṣaḥ kṛtakṛtyatāṃ cāha- na tasyeti | brahmamātradṛṣṭeḥ brāhmaṇādivarṇāśramabhedānupalambhāt abhiśastapatitavarjanapūrvakaṃ sarvavarṇeṣu bhaikṣācaraṇaṃ kuryāt iti ca śruteḥ | aliṅgasya brāhmaṇatvamācaṣṭe- yamiti | kaścillokaḥ yaṃ muniṃ sattvenāsattvena vidvattvenāvidvattvena suvṛttatvena durvṛttatvena vā na veda | evaṃ vedanaliṅgadarśanāt sa brāhmaṇaḥ | yadvā yaḥ kaścit yogī yamātmānaṃ dehatrayātmanā santaṃ pratyagrūpeṇa na cāsantaṃ svājñādidṛṣṭayā kadāpi nāśrutaṃ na bahu śrutaṃ vṛttaprakaṭanahetvantaḥkaraṇābhāvānna suvṛttaṃ na durvṛttaṃ tatsarvāpahnavasiddhaniṣpratiyogikasvamātradhiyā veda sa muniḥ vedanasamakālaṃ brāhmaṇo brahmavidvariṣṭho brahmaiva bhavatītyarthaḥ | tathā ca śrutiḥ - ya evaṃ nirbījaṃ veda nirbīja eva sa bhavati | darśanādarśane hitvā svayaṃ kevalarūpataḥ | ya āste kapiśārdūla brahma na brahmavit svayam || iti || yasmāt aliṅgasyāvadhūtasvātiriktaprapañcadṛṣṭeḥ brāhmaṇatvamabhihitaṃ tasmāt | taṃ dṛṣṭvā svātiriktakalanāśāntamanasaṃ tadā kadā bhaviṣyāma iti spṛhayanti divaukasaḥ | svātiriktāstitvaliṅgaṃ yadā na pratibhāti tadaiva kaivalyamiti brahmā nāradamanuśāstītyarthaḥ || 1-36 || kramasaṃnyāsavidhinirūpaṇam atha nāradaḥ pitāmahaṃ saṃnyāsavidhiṃ no brūhīti papraccha | pitāmahastathetyaṅgīkṛtyāture vā krame vāpi turīyāśramasvīkārārthaṃ p. 85) kṛcchraprāyaścittapūrvakamaṣṭaśrāddhaṃ kuryāt devarṣidivyamanuṣyabhūta-pītṛmātrātmetyaṣṭa śrāddhāni kuryāt | prathamaṃ satyavasusaṃjñakān viśvān devān devaśrāddhe brahmaviṣṇumaheśvarān ṛṣiśrāddhe devarṣi-kṣatriyarṣimanuṣyarṣīn divyaśrāddhe vasurudrādityarūpān manuṣyaśrāddhe sanakasanandanasanatkumārasanatsujātān bhūtaśrāddhe pṛthivyādipañca##- pitṛpitāmahaprapitāmahān mātuḥ śrāddhe mātṛpitāmahīprapitāmahīḥ ātmaśrāddhe ātmapitṛpitāmahān jīvatpitṛkaścet pitaraṃ tyaktvā ātmapitāmahaprapitāmahāniti | sarvatra yugmakḷptyā brāhmaṇānarcayet | ekādhvarapakṣe'ṣṭādhvarapakṣe vā svaśākhānugatamantrairaṣṭa śrāddhānyaṣṭadineṣu vā ekadine vā pitṛyāgoktavidhānena brāhmaṇānabhyarcya bhuktyantaṃ yathāvidhi nirvartya piṇḍapradānāni nirvartya dakṣiṇātāmbūlaistoṣayitvā brāhmaṇān preṣayitvā śeṣakarmasiddhyarthaṃ sapta keśān visṛjya śeṣakarmasiddhyarthaṃ śān saptāṣṭa vā dvijaḥ saṃkṣipya vāpayet keśaśmaśrunakhāni ceti sapta keśān saṃrakṣya kakṣopasthavarjaṃ kṣaurapūrvakaṃ snātvā sāyaṃ saṃdhyāvandanaṃ nirvartya sahasragāyatrīṃ japtvā brahmayajñaṃ nirvartya svādhīnāgnimupasthāpya svaśākhopa##- āhutividhiṃ samāpya ātmādibhistrivāraṃ saktuprāśanaṃ kṛtvā ācamanapūrvakamagniṃ saṃrakṣya svayamagneruttarataḥ kṛṣṇājinopari sthitvā purāṇaśravaṇapūrvakaṃ jāgaraṇaṃ kṛtvā caturthayāmānte snātvā tadagnau caruṃ śrapayitvā puruṣasūktenānnaṃ ṣoḍaśāhutīrhutvā virajāhomaṃ p. 86) kṛtvā athācamya sadakṣiṇaṃ vastraṃ suvarṇaṃ pātraṃ dhenuṃ dattvā samāpya brahmodvāsanaṃ kṛtvā saṃ mā siñcantu marutaḥ samindraḥ saṃ bṛhaspatiḥ | saṃ māyamagniḥ siñcatvāyuṣā ca dhanena ca balena cāyuṣmantaṃ karotu mā || iti yā te agne yajñiyā tanūstayehyārohātmātmānam | acchā vasūni kṛṇvannasme naryā purūṇi || yajño bhūtvā yajñamāsīda svāṃ yonim | jātavedo bhuva ājāyamānaḥ sakṣaya ehi || ityanenāgnimātmanyāropya dhyātvāgniṃ pradakṣiṇanamaskārapūrvaka##- kṛtvā nābhidaghnodakamupaviśya aṣṭadikpālakārghyapūrvakaṃ gāyatryudvāsanaṃ kṛtvā sāvitrīṃ vyāhṛtiṣu praveśayitvā ahaṃ vṛkṣasya rerivā | kīrtiḥ pṛṣṭhaṃ gireriva | ūrdhvapavitro vājinīva svamṛtamasmi | draviṇaṃ savarcasam | sumedhā amṛto'kṣitaḥ | iti triśaṅkorvedānuvacanam yaśchandasāmṛṣabho viśvarūpaḥ | chandobhyo'dhyamṛtāt saṃbabhūva | sa mendro medhayā spṛṇotu | amṛtasya deva dhāraṇo bhūyāsam | śarīraṃ me vicarṣaṇam | jihvā me madhumattamā | karṇābhyāṃ bhūri viśravam | brahmaṇaḥ kośo'si medhayāpihitaḥ | śrutaṃ me gopāya | p. 87) dāreṣaṇāyāśca dhaneṣaṇāyāśca lokeṣaṇāyāśca vyutthito'ham oṃ bhūḥ saṃnyastaṃ mayā oṃ bhuvaḥ saṃnyastaṃ mayā oṃ suvaḥ saṃnyastaṃ mayā oṃ bhūrbhuvaḥsuvaḥ saṃnyastaṃ mayā iti mandramadhyatāradhvanibhirmanasā vācoccārya abhayaṃ sarvabūtebhyo mattaḥ sarvaṃ pravartate svāhā ityanena jalaṃ prāśya prācyāṃ diśi pūrṇāñjaliṃ prakṣipya oṃ svāhā iti śikhāmutpāṭya yajñopavītaṃ paramaṃ pavitraṃ prajāpateryat sahajaṃ purastāt | āyuṣyamagryaṃ pratimuñca śubhraṃ yajñopavītaṃ balamastu tejaḥ || yajñopavītaṃ bahirna nivaset tvamantaḥ praviśya madhye hyajasram | paramaṃ pavitraṃ yaśo balaṃ jñānavairāgyaṃ medhāṃ prayaccha || iti yajñopaītaṃ chitvā udakāñjalinā saha oṃ bhūḥ samudraṃ gaccha svāhā ityapsu juhuyāt | oṃ bhūḥ saṃnyastaṃ mayā oṃ bhuvaḥ saṃnyastaṃ mayā oṃ suvaḥ saṃnyastaṃ mayā iti triruktvā trivāramabhimantrya tajjalaṃ prāśyācamya oṃ bhūḥ svāhā ityapsu vastraṃ kaṭisūtramapi visṛjya sarvakarmanivartako'hamiti smṛtvā jātarūpadharo bhūtvā svarūpānusaṃdhānapūrvakamūrdhvabāhurudīcīṃ gacchet || 37 || pūrvavadvidvatsaṃnyāsī cet guroḥ praṇavamahāvākyopadeśaṃ prāpya yathāsukhaṃ viharan mattaḥ kaścinnānyo vyatirikta iti phalapatrodakāhāraḥ parvatavanadevatālayeṣu saṃcaret | saṃnyasyātha digambaraḥ sakalasaṃcārakaṃ p. 88) sarvadānandasvānubhavaikapūrṇahṛdayaḥ karmātidūralābhaḥ prāṇadhāraṇa##- smaraṃstārakam || 38 || vividiṣāsaṃnyāsī cecchatapathaṃ gatvācāryādibhirvipraiḥ tiṣṭha tiṣṭha mahābhāga daṇḍaṃ vastraṃ kamaṇḍuluṃ gṛhāṇa praṇavamahāvākya##- śāṭīmekāṃ kamaṇḍaluṃ pādādimastakapramāṇamavraṇaṃ samaṃ saumyamakākapṛṣṭhaṃ salakṣaṇaṃ vaiṇavadaṇḍamekamācanapūrvakam sakhā mā gopāyaujaḥ sakhā yo'sīndrasya vajro'si vārtraghnaḥ śarma me bhava yat pāpaṃ tannivāraya iti daṇḍaṃ parigrahet | jagajjīvanaṃ jīvanādhārabhūtaṃ māte mā mantrayasva sarvadā sarvasaumya iti praṇavapūrvakaṃ kamaṇḍaluṃ parigṛhya kaupīnādhāraṃ kaṭisūtramom iti guhyācchādakaṃ kaupīnamom iti śītavātoṣṇatrāṇakaraṃ dehaikarakṣaṇaṃ vastramom iti kaṭisūtrakaupīna##- svāśramācāraparo bhavet | ityupaniṣat || 39 || brahmaṇaivamanuśāsito nāradaḥ kramasaṃnyāsavidhibubhutsayā pitāmahaṃ pṛcchatītyāha- atheti | pitāmahastu nāradapraśnamaṅgīkṛtya prativacanamāha- tatheti | prājāpatyādikṛcchraprāyaścittapūrvakamaṣṭaśrāddhaṃ kuryāt | aṣṭa śrāddhāni kāni? ityatra- devarṣīti | devādiśrāddhe viśvedevādivaraṇakrama-māha- prathamamiti | sāyaṃsandhyādiśeṣakarmasiddhyartham | vakṣyamāṇa-mantradvayena prakṛtāgnyātmasamāropaṇaṃ kuryādityāha- saṃ mā siñcantvityādinā | ahaṃ vṛkṣasyetyādimantradvayaṃ p. 89) paṭhitvā preṣoccāraṇaṃ kuryādityāha- ahamiti | ahaṃ vṛkṣasyeti mandradvayaṃ paṭhitvā atha dāreṣaṇāyāśceti | yadi pūrvavat vidvatsaṃnyāsī cet tadā guroriti | ahameva paramātmā | mattaḥ kaścinnānyo vyatiriktaḥ | tataḥ kim##- digambaraḥ sakalalokasaṃcārakaṃ tadbhramamutsṛjya sarvadānandasvānu##- sarvakarmatyāgalabdhaharṣaḥ kevalaprāṇadhāraṇaparāyaṇaḥ | tato vimukto bhavatītyatra- omityekākṣaraṃ brahma vyāharan māmanusmaran | yaḥ prayāti tyajan dehaṃ sa yāti paramāṃ gatim || iti smṛteḥ | yadyayaṃ vividiṣāsaṃnyāsīti | sakhā mā gopāya- iti mantreṇa daṇḍaṃ parigrahet | kaṭisūtrakaupīnavastramācamanapūrvakaṃ svīkṛtya gurunikaṭaṃ atvā tanmukhāt praṇavamahāvākyopadeśaṃ prāpya svāśramocitācāraṃ kurvan saṃśayādipañcadoṣanivṛttyantaṃ sarvavedānta##- caturthopadeśasamāptyartho'yamityupaniṣacchabdaḥ || 37-39 || iti caturthopadeśaḥ pañcamopadeśaḥ karmasaṃnyāsasvāśramācaraṇayoravirodhaḥ atha hainaṃ pitāmahaṃ nāradaḥ papraccha | bhagavan sarvakarmanivartakaḥ saṃnyāsa iti tvayaivoktaḥ | punaḥ svāśramācāraparo bhavedityucyate | tataḥ pitāmaha uvāca | saśarīrasya dehino jāgratsvapnasuṣuptituryāvasthāḥ santi | tadadhīnāḥ karmajñānavairāgyapravartakāḥ puruṣā jantavastadanukūlā##- p. 90) tadanuṣṭhānabhedāḥ kīdṛśāstattvato'smākaṃ vaktumarhasīti | tathetyaṅgīkṛtya taṃ pitāmahena || 1 || karmatyāgakarmācaraṇayoḥ virodhaṃ manyāmāno nāradaḥ pṛcchatītyāha- atheti | pitāmahaṃ nāradaḥ papraccha | kimiti- bhagavanniti | nāradenaivaṃ pṛṣṭhaḥ san praśnottaraṃ bhagavānāha- tata iti | tataḥ pitāmaha uvāca | kimityatra- saśarīrasyeti | dehatrayāvacchinnajīvasya jāgradādyavasthācatuṣṭayavattvena karmabhaktivairāgyajñānasaṃbhavāt | evamavasthācatuṣṭayāvacchinnaprāṇinaḥ tadanukūlācārā bhavantīti svāśramācāraparobhavedityuktam | svāśramācārasaṃpattistu vratigṛhivanisevyaśrautasmārtakarmasāmānyasaṃnyāsapūrvakaṃ prāṇadhāraṇopayogiparigrahaśravaṇādisādhanasaṃpattirityarthaḥ | ekasyaiva sarvakarmasaṃnyāsapūrvakaṃ svāśramācāraparatvamupapadyate | nāradena yat pṛṣṭaṃ tat tathetyaṅgīkṛtya taṃ prati pitāmahenaivamuktam || 1 || saṃnyāsacāturvidhyam saṃnyāsabhedairācārabhedaḥ kathamiti cet tattvatastveka eva saṃnyāsaḥ ajñānenāśaktivaśāt karmalopataśca traividhyametya vairāgyasaṃnyāso jñānasaṃnyāso jñānavairāgyasaṃnyāsaḥ karmasaṃnyāsaśceti cāturvidhyamupāgataḥ || 2 || kimiti- saṃnyāsabhedaiḥ ācārabhedaḥ kathamiti cet ityevaṃ manyase yadi tadā śṛṇvetat | sa kena bhidyata ityatra- ajñāneneti | traividhyametya vartate vidvadvi-vidiṣāturabhedāt | sa punaścāturvidhyamupagata ityāha- vairāgyeti || 2 || vairāgyasaṃnyāsaḥ tadyatheti | duṣṭamadanābhāvācceti viṣayavaitṛṣṇyametya prākpuṇyakarmavaśāt saṃnyastaḥ sa vairāgyasaṃnyāsī || 3 || p. 91) tathaiva pratipādyate | sarvānarthahetuduṣṭamadanābhāvācceti | caśabdatastat##- saṃnyastaḥ sa vairāgyasaṃnyāsī | svātiriktanaśvaraheyabuddhyā yaḥ sarvatyāgaḥ sa vairāgyasaṃnyāsa ityarthaḥ || 3 || jñānasaṃnyāsaḥ śāstrajñānāt pāpapuṇyalokānubhavaśravaṇāt prapañcoparataḥ krodherṣyāsūyāhaṃkārābhimānātmakasarvasaṃsāraṃ nirvartya dāraiṣaṇādhanaiṣaṇālokaiṣaṇātmakadehavāsanāṃ śāstravāsanāṃ lokavāsanāṃ ca tyaktvā vamanānnamiva prākṛtikaṃ sarvamidaṃ heyaṃ matvā sādhanacatuṣṭayasaṃpanno yaḥ saṃnyasyati sa eva jñānasaṃnyāsī || 4 || jñāna saṃnyāsasvarūpamāha - śāstreti || 4 || jñānavairāgyasaṃnyāsaḥ krameṇa sarvamabhyasya sarvamanubhūya jñānavairāgyābhyāṃ svarūpānusaṃdhānena jātarūpadharo bhavati so'yaṃ jñānavairāgyasaṃnyāsī || 5 || viśiṣṭajñānavairāgyasaṃnyāsamāha- krameṇeti | krameṇa vedāntajātaṃ sarvamabhyasya sarvamanubhūya sarvāpahnavasiddhaṃ brahma niṣpratiyogika##- tābhyāṃ jñānavairāgyābhyāṃ svarūpānusaṃdhānena sarvaṃ vismṛtya yo jātarūpadharo bhavati so'yaṃ jñānavairāgyasaṃnyāsī ityarthaḥ || 5 || karmasaṃnyāsaḥ brahmacaryaṃ samāpya gṛhī bhūtvā vānaprasthāśramametya vairāgyābhāve##- p. 92) brahmacaryeṇa saṃnyasya saṃnyāsājjātarūpadharo vairāgyasaṃnyāsī | vidvatsaṃnyāsī jñānasaṃnyāsī | vividiṣāsaṃnyāsī karmanyāsī || 7 || karmasaṃnyāsasvarūpaṃ viśadayati- brahmacaryamiti | vidhivat brahmacaryaṃ samāpyeti | viṣayānabhijñatayā brahmacaryasaṃnyastaṃ stauti- brahmacaryeṇeti | tasya sarvātmabhāvārūḍhatayā paśyaddṛṣṭivaicitryāt sarvarūpatvamupa-padyata ityarthaḥ || 6-7 || nimittānimittabhedena karmasaṃnyāsasya dvaividhyam karmasaṃnyāso'pi dvividhaḥ- nimittasaṃnyāso'nimittasaṃnyāsaśceti | nimittastvāturaḥ animittaḥ kramasaṃnyāsaḥ | āturaḥ sarvakarmalopaḥ prāṇasyotkramaṇakālasaṃnyāsaḥ sa nimittasaṃnyāsaḥ | dṛḍhāṅgo bhūtvā sarvaṃ kṛtakaṃ naśvaramiti dehādikaṃ sarvaṃ heyaṃ prāpya || 8 || haṁsaḥ śuciṣadvasurantarikṣasaddhotā vediṣadatithirduroṇasat | nṛṣadvarasadṛtasadvyomasadabjā gojā ṛtajā adrijā ṛtaṃ bṛhat || 9 || brahmavyatiriktaṃ sarvaṃ naśvaramiti niścitya krameṇa yaḥ saṃnyasyati sa saṃnyāso'nimittasaṃnyāsaḥ || 10 || nimitānimittabhedena karmasaṃnyāsasya dvaividhyamāha- karmeti | nimittānimitta-śabdārthamāha- nimittastvāturaḥ animittaḥ kramasaṃnyāsa iti | nimittasaṃnyāsārthaṃ viśadayati- ātura iti | animittasvarūpamāha- dṛḍhāṅga iti | ṛtaṃ bṛhat iti mantrānurodhena brahmaivartaṃ brahmavyatiriktaṃ sarvaṃ naśvaram || 8-10 || kuṭīcakādibhedena saṃnyāsaḥ ṣaḍvidhaḥ saṃnyāsaḥ ṣaḍvidho bhavati- kuṭīcako bahūdako haṃsaḥ paramahaṃsastuīyā-tīto'vadhūtaśceti || 11 || p. 93) katividhaḥ saṃnyāsa ityatra kuṭīcakādibhedena ṣaḍvidha ityāha- saṃnyāsa iti | tat kathamityatrāha- kuṭīcaka iti || 11 || kuṭīcakalakṣaṇam kuṭīcakaḥ śikhāyajñopavītī daṇḍakamaṇḍaludharaḥ kaupīnakanthādharaḥ pitṛmātṛgurvārādhanaparaḥ piṭharakhanitraśikyādimantrasādhanapara ekatrānnādanaparaḥ śvetordhvapuṇḍradhārī tridaṇḍaḥ || 12 || bahūdakalakṣaṇam bahūdakaḥ śikhādikanthādharastripuṇḍradhārī kuṭīcakavat sarvasamo madhukaravṛttyaṣṭākabalāśī || 13 || haṃsalakṣaṇam haṃso jaṭādhārī tripuṇḍrordhvapuṇḍradhārī asaṃkḷptamādhūkarānnāśī kaupīnakhaṇḍatuṇḍadhārī || 14 || paramahaṃsalakṣaṇaṃ paramahaṃsaḥ śikhāyajñopavītarahitaḥ pañcagṛheṣvekarātrānnādanaparaḥ karapātrī ekakaupīnadhārī śāṭīmekāmekaṃ vaiṇavaṃ daṇḍamekaśāṭīdharo vā bhasmoddhūlanaparaḥ sarvatyāgī || 15 || teṣāṃ lakṣaṇaṃ krameṇa spaṣṭayati- kuṭīcaka iti | tripuṇḍrordhvapuṇḍradhārī tripuṇḍraṃ ūrdhvapuṇḍraṃ vā yathā saṃbhavaṃ dharati nobhayamityarthaḥ | asaṃkḷptamādhūkarānnāśī asya gṛhe'dya mādhūkaraṃ me syāditi saṃkalparahitaḥ || 12-15 || p. 94) turīyātītalakṣaṇam turīyātīto gomukhaḥ phalāhārī annāhārī ced gṛhatraye dehamātrāvaśiṣṭaḥ digambaraḥ kuṇapavaccharīravṛttikaḥ || 16 || avadhūtalakṣaṇam avadhūtastvaniyamo'bhiśastapatitavarjanapūrvakaṃ sarvavarṇeṣvajagaravṛttyā##- gomukhaḥ govat yadṛcchālabdhānnamukhagrasanāt | tathāca vakṣyati- āsyena tu yadāhāraṃ govanmṛgayate muniḥ iti | kuṇapavaccharīravṛttikaḥ yathā kuṇapo niśceṣṭaḥ tathā nirvikalpakasamādhikabalitavyāpṛtitvāt || 16##- jīvataḥ āturasya kramasaṃnyāsaḥ āturo jīvati cet kramasaṃnyāsaḥ kartavyaḥ || 18 || yadyāturo jīvati tena kiṃ kartavyamityata āha- ātura iti | gurumukhataḥ praṇavamahāvākyādisvīkāra eva kramasaṃnyāsaḥ | na tvaṣṭaśrāddhādiḥ tasya preṣoccāraṇasamakālakriyatvāt || 18 || kuṭīcakādīnāṃ saṃnyāsavidhiḥ kuṭīcakabahūdakahaṃsānāṃ brahmacaryāśramāditurīyāśramavat kuṭīcakānāṃ saṃnyāsavidhiḥ || 19 || kuṭīcakādīnāṃ saṃnyāsavidhiḥ kathamityata āha- kuṭīcaketi | kuṭīcakānāṃ saṃnyāsavidhiḥ samānaḥ || 19 || p. 95) paramahaṃsāditrayāṇāṃ saṃnyāsavidhiḥ paramahaṃsāditrayāṇāṃ na kaṭisūtraṃ na kaupīnaṃ na vastraṃ na kamaṇḍalurna daṇḍaḥ sarvavarṇaikabhaikṣāṭanaparatvaṃ jātarūpadharatvaṃ vidhiḥ | saṃnyāsakāle'pyalaṃbuddhiparyantamadhītya tadanantaraṃ kaṭisūtraṃ kaupīnaṃ daṇḍaṃ vastraṃ kamaṇḍaluṃ sarvamapsu visṛjyātha jātarūpadharaścenna kanthāleśaḥ nādhyetavyo na vaktavyo na śrotavyamanyat kiṃcit | praṇavādanyaṃ na tarkaṃ paṭhenna śabdamapi | bahūñchabdānnādhyāpayenna mahadvāco viglāpanaṃ girā pāṇyādinā saṃbhāṣaṇaṃ nānyabhāṣāviśeṣeṇa na śūdrastrīpatitodakyāsaṃbhāṣaṇam na yaterdevapūjānutsavadarśanaṃ tīrthayātrāvṛttiḥ || 20 || paramahaṃsāditrayāṇāṃ paramahaṃsaturyātītāvadhūtānām | yadi paramahaṃsaḥ śravarṇārthī tadā daṇḍādikaṃ svīkṛtya saṃśayādipañcadoṣaśāntipūrvakaṃ yāvadbrahmāparokṣo jāyate tāvat sarvakarmasaṃnyāsakāle'pi saṃnyāsadaśāyāmapi | śṛṇvantvajñātatattvāste jānan kasmācchṛṇomyaham iti śrutyanurodhena alaṃbuddhiparyantamadhītya śravaṇādijanyajñāne siddhe | tadanantaramiti | avadhūtāśrame'pi kanthādikaṃ grāhyamevetyata āha- neti | yatkiṃcidapi nādhyetavyaḥ | girā vṛthā katthanam | pāṇyādinā saṃbhāṣaṇaṃ hastādisaṃjñayā vyāpṛtiparo na bhavedityarthaḥ | svabhinnadhiyā na yaterdevapūjānutsavadarśanam | yatinā tatrāpi svātmadarśanameva kāryamityarthaḥ | tathā tīrthayātrāvṛttiḥ || 20 || kuṭīcakādīnāṃ bhikṣāviśeṣaḥ punaryativiśeṣaḥ | kuṭīcakasyaikatra bhikṣā bahūdakasyāsaṃkḷpta##- pañcagṛheṣu p. 96) karapātram phalāhāro gomukhaṃ turīyātītasya avadhūtasyājagaravṛttiḥ sarvavarṇikeṣu | yatirnaikarātraṃ vaset | naikasyāpi namet | turīyātītāvadhūtayorna jyeṣṭhaḥ | yo na svarūpajñaḥ sa jyeṣṭho'pi kaniṣṭhaḥ | hastābhyāṃ nadyuttaraṇaṃ na kuryānna vṛkṣamārohenna yānādhirūḍho na krayavikrayaparo na kiṃcidvinimayaparo na dāmbhiko nānṛtavādī | na yateḥ kiṃcit kartavyamasti | asti cet sāṃkaryam | tasmānmananādau saṃnyāsināmadhikāraḥ || 21 || punaryativiśeṣaḥ | kuṭīcakādīnāṃ bhikṣāviśeṣa ucyate - kuṭīcakasyeti | yatra kutrāpi yatiḥ naikarātraṃ vasenna kasyāpi namet | gurujyeṣṭhādivandanaṃ kāryamiti cet tatra - turīyātīteti | turīyātītādeḥ jñānajyeṣṭhatvāt | tasya pravṛttinivṛttaparāṅmukhatvena kiṃcidapi kartavyābhāvamāha- hastābhyāmiti | kadāpi na yateḥ kiṃcit kartavyamasti | asti cet tadā bhavati sāṃkaryam | yasmāt evamuktācaraṇato vratyādisāṃkaryaṃ bhavati tasmāt | ādiśabdena brahmabhāvāpattyā pravṛttinivṛttigrāsatūṣṇīmavasthānaṃ dyotyate || 21 || teṣāṃ prāpyasthānāni āturakuṭīcakayorbhūrlokabhuvarlokau bahūdakasya svargalokaḥ haṃsasya tapolokaḥ paramahaṃsasya satyalokaḥ turīyātītāvadhūtayoḥ svātmanyeva kaivalyaṃ svarūpānusandhānena bhramarakīṭanyāyavat || 22 || yaṃ yaṃ vāpi smaran bhāvaṃ tyajatyante kalebaram | taṃ tameva samāpnoti nānyathā śrutiśāsanam || 23 || jñānāvikalakuṭīcakādīnāṃ prāpyamucyate- ātureti | yadi saviśeṣajñānī tadā tasya paramahaṃsasya satyalokaḥ | yadi nirviśeṣabrahmajñāninau turyātītāvadhūtau p. 97) bhavataḥ tadā tayoḥ turyātītāvadhūtayoḥ svātmanyeva kaivalyam | yata evaṃ svarūpānusaṃdhānena bhramarakīṭanyāyāt brahmabhāvāpattirbhavati ata eva svasvarūpānusaṃdhānaṃ sadā kāryamityarthaḥ | kimarthaṃ sadā svarūpānusaṃdhānaṃ kartavyamityākāṅkṣāyāṃ nirviśeṣajñānino jñānasamakālameva muktatve'pi saviśeṣajñāninastadabhāvāt sadā svarūpānusaṃdhānaṃ kartavyamityāha- yamiti | caramadaśāyāṃ yaṃ yaṃ vāpīti | tathā ca smṛtirapi- antakāle ca māmeva smaran muktvā kalebaram | yaḥ prayāti tyajan dehaṃ sa yāti paramāṃ gatim || iti || 22-23 || brahmānusaṃdhānameva kartavyam nānyat tadevaṃ jñātvā svarūpānusaṃdhānaṃ vinānyathācāraparo na bhavet | tadācāravaśāt tattallokaprāptiḥ | jñānavairāgyasaṃpannasya svasminneva muktiriti na sarvatrācāraprasaktistadācāraḥ | jāgratsvapnasuṣuptiṣvekaśarīrasya jāgratkāle viśvaḥ svapnakāle taijasaḥ suṣuptikāle prājñaḥ | avasthābhedādavastheśvarabhedaḥ | kāryabhedāt kāraṇabhedaḥ | tāsu caturdaśakaraṇānāṃ bāhyavṛttayo'ntarvṛttayasteṣāmupādānakāraṇam | vṛttayaścatvāraḥ mano buddhirahaṃkāraścittaṃ ceti | tattadvṛttivyāpārabhedena pṛthagācārabhedaḥ || 24 || netrasthaṃ jāgaritaṃ vidyāt kaṇṭhe svapnaṃ samāviśet | suṣuptaṃ hṛdayasthaṃ tu turīyaṃ mūrdhni saṃsthitam || 25 || turīyamakṣaramiti jñātvā jāgarite suṣuptyavasthāpanna eva yadyacchrutaṃ yadyad dṛṣṭaṃ tattat sarvamavijñātamiva yo vaset tasya svapnāvasthāyāmapi p. 98) tādṛgavasthā bhavati | sa jīvanmukta iti vadanti | sarvaśrutyarthapratipādanamapi tasyaiva muktiriti | bhikṣurnaihikāmuṣmikāpekṣaḥ | yadyapekṣāsti cet tadanurūpo bhavati | svarūpānusaṃdhānavyatiriktānyaśāstrābhyāsaiḥ uṣṭrakuṅkumabhāravadvyarthaḥ | na yogaśāstrapravṛttirna sāṃkhyaśāstrābhyāso na mantratantravyāpāraḥ | itaraśāstrapravṛttiryaterasti cecchavālaṃkāravat | carmakāravadatividūrakarmācāravidyādūraḥ | praṇavakīrtanaparaḥ | yadyat karma karoti tattatphalamanubhavati | eraṇḍatailaphenavadataḥ sarvaṃ parityajya tatprasaktaṃ manodaṇḍaṃ karapātraṃ digambaraṃ dṛṣṭvā parivrajed bhikṣuḥ | bālonmattapiśācavanmaraṇaṃ jīvitaṃ vā na kāṅkṣeta kālameva pratīkṣeta nirdeśabhṛtakanyāyena parivrāḍiti || 26 || yadevaṃ śrutismṛtiṣvāmnātaṃ tadevaṃ jñātvā saviśeṣajñānī svarūpānusaṃdhānaṃ vinānyathācāraparo na bhavet brahmāhamasmīti sadānusaṃdhānaṃ kuryādityarthaḥ | anyathācāraparatve bādhakamāha- tadācāravaśāt tattallokaprāptiriti | nirviśeṣajñānino'pi tathā syāditi cenna tasya niṣpratiyogikabrahmamātrabhāvāpannatvena svātiriktapravṛttinivṛtti##- svātiriktajāgradādiprapañcapratītisaṃbhavāt | brahmānusaṃdhānaṃ vinānyathācāraparo na bhavedityāha- jñāneti | aparabrahmagocarajñānavairāgyasaṃpannasya svasminneva muktiriti na sarvatrācāraprasaktiḥ | yadi sarvatrācāraprasaktiḥ tadācāro'narthāya bhavedityarthaḥ | tat kathamityatra svātiriktajāgradādivibhramāvṛtadṛṣṭyā jāgratsvapnasuṣuptiṣvekaśarīrasya tadavacchinnajīvasyāvasthābhedena nāmavyāpārādikaṃ bhidyate tadyathā jāgratkāla iti | tāsu jāgradādyavasthāsu vāgādicaturdaśakaraṇānāṃ bāhyavṛttayo'ntarvṛttayaḥ santi | catvāraḥ catasraḥ | kāstā ityatra mana iti | tāsāṃ pṛthagācārabhedaḥ | tat kathaṃ netrasthamiti | p. 99) viśvādirūpeṇa netrādipravibhaktajāgradādyavasthātrayaṃ bhāsayan yo'haṃ mūrdhni turyarūpeṇāvasthito'smi so'hamātmānaṃ turīyamakṣaramiti jñātvā tajjñānamahimnā kṛtakṛtyo bhavāmi | kiṃca jāgarita iti | yathā suṣuptyavasthāpanno viṣayajātaṃ na vijānāti tathā jāgarite'pi śrotrādikaraṇena yadyat śrutaṃ yadyat dṛṣṭaṃ tat sarvamavijñātamiva yo vartate tasya svapnāvasthāyāmapi suṣuptavadviṣayabhedaṃ na gṛhṇāti sa jīvanmukta iti vadanti | tathā ca vakṣyati- svapne'pi yo hi yuktasya jāgratīva viśeṣataḥ | īdṛkceṣṭaḥ smṛtaḥ śreṣṭho variṣṭho brahmavādinām || iti | tathāvidhasyāpi yadi svātiriktaviṣayākāṅkṣā syāt tadā tasmin kāle videho dehasmaraṇavarjitaḥ īṣanmātraṃ smṛtaṃ cedyastadā sarvasamanvitaḥ iti śrutyanurodhena svarūpataḥ cyutiḥ syādityāha- bhikṣuriti | yadyapekṣāsti cet tadanurūpo bhavati | anyaśāstrābhyāsaiḥ anyaśāstrābhyāsaḥ | yata evaṃ svātiriktāstitvapravṛttito mahānanartho jāyate | nirvikalpakabrahmānu##- dṛṣṭvā parivrajet bhikṣuḥ kadāpi | bālonmatteti nirdeśabhṛtakanyāyena parivrāḍiti || 24-26 || ananusaṃdhāne pātityam titikṣājñānavairāgyaśamādiguṇavarjitaḥ | bhikṣāmātreṇa jīvī syāt sa yatiryativṛttihā || 27 || na daṇḍadhāraṇena na muṇḍanena na veṣeṇa na dambhācāreṇa muktiḥ || 28 || jñānadaṇḍo dhṛto yena ekadaṇḍī sa ucyate | kāṣṭhadaṇḍo dhṛto yena sarvāśī jñānavarjitaḥ || sa yāti narakān ghorān mahārauravasaṃjñakān || 29 || p. 100) prathiṣṭhā sūkarīviṣṭhāsamā gītā maharṣibhiḥ | tasmādenāṃ parityajya kīṭavat paryaṭedyatiḥ || 30 || saviśeṣajñānī nirviśeṣajñānasādhanamananuṣṭhāya kevalaveṣamātrataḥ sādhuvṛttikarśako bhūtvā svayamapi naśyatītyāha- titikṣeti nirviśeṣajñāna-mukhyasādhanatitikṣājñānavairāgyaśamādiguṇavarjitaḥ na ca saṃnyasaṃnyasanādeva siddhiṃ samadhigacchati iti smṛteḥ | paramadayāvatī śrutiriyaṃ parivrājakadharmapūgaṃ bahuprakāreṇa pratipādyāpi punaḥ punaḥ jāmitāṃ tyaktvā prakaṭayatītyāha- jñānetyādinā | tadviparyaye kāṣṭhadaṇḍa iti | ayaṃ sarvottama iti || 27-30 || turyātītānāṃ bhojanādikamanyadīyecchayaiva ayācitaṃ yathālābhaṃ bhojanācchādanaṃ bhavet | parecchayā ca digvāsāḥ snānaṃ kuryāt parecchayā || 31 || turyātītādeḥ snānādikaṃ parecchayā syādityāha- ayācitamiti || 31 || brahmavidvariṣṭhaḥ svapne'pi yo hi yuktaḥ syājjāgratīva viśeṣataḥ | īdṛkceṣṭaḥ smṛtaḥ śreṣṭho variṣṭho brahmavādinām || 32 || alābhe na viṣādī syāllābhe caiva na harṣayet | prāṇayātrikamātraḥ syānmātrāsaṅgavivarjitaḥ || 33 || abhipūjitalābhāṃśca jugupsetaiva sarvaśaḥ | abhipūjitalābhaisko yatirmukto'pi badhyate || 34 || p. 101) ko'yaṃ brahmaniṣṭha ityatra- svapne'pīti | lābhādau harṣādidṛṣṭeḥ brahmaniṣṭhatā kuta ityatra alābhe iti | mātrāsaṅgavivarjitaḥ śabdādi##- bhaktajanapremaviṣayāṇāmasaṅgatā kuta ityatra- abhipūjiteti | lābhaisko lābhaskaḥ lābhavānityarthaḥ || 32-34 || yatīnāṃ bhojanādiniyamāḥ prāṇayātrānimittaṃ ca vyaṅgāre bhuktavajjane | kāle praśastavarṇānāṃ bhikṣārthaṃ paryaṭed gṛhān || 35 || pāṇipātraṃ caran yogī nāsakṛdbhaikṣamācaret | tiṣṭhan bhujyāccaran bhujyānmadhye nācamanaṃ tathā || 36 || abdhīva dhṛtamaryādā bhavanti viśadāśayāḥ | niyatiṃ na vimuñcanti mahānto bhāskarā iva || 37 || āsyena tu yadāhāraṃ govanmṛgayate muniḥ | tadā samaḥ syāt sarveṣu so'mṛtatvāya kalpate || 38 || anindyaṃ vai vrajan gehaṃ nindyaṃ gehaṃ tu varjayet | anāvṛte viśed dvāri gehe naivāvṛte vrajet || 39 || pāṃsunā ca praticchannaśūnyāgārapratiśrayaḥ | vṛkṣamūlaniketo vā tyaktasarvapriyāpriyaḥ || 40 || paramahaṃsādīnāṃ mādhūkarakarapātrāsyāhāraprakāramāha- prāṇeti | grāmādbahirvṛkṣamūle sthitvā yathoktakāle prāṇayātrānimittabhikṣārthaṃ grāmaṃ praviśya yathāvidhi bhikṣāmaṭedityarthaḥ || tataḥ karapātraniyamamāha- pāṇipātramiti | kṛtārthānāmevaṃ niyatiḥ ketyatra abdhīveti | mādhūkarādivṛttitraye'pi anindyamiti | tadvasatimāha- pāṃsuneti || 35 -40 || p. 102) yateḥ jitendriyatvam yatrāstamitaśāyī syānniragniraniketanaḥ | yathālabdhopajīvī syānmunirdānto jitendriyaḥ || 41 || niṣkramya vanamāsthāya jñānayajño jitendriyaḥ | kālakāṅkṣī caranneva brahmabhūyāya kalpate || 42 || abhayaṃ sarvabhūtebhyo dattvā carati yo muniḥ | na tasya sarvabhūtebhyo bhayamutpadyate kvacit || 43 || nirmānaścānahaṃkāro nirdvandvaśchinnasaṃśayaḥ | naiva krudhyati na dveṣṭi nānṛtaṃ bhāṣate girā || 44 || puṇyāyatanacārī ca bhūtānāmavihiṃsakaḥ | kāle prāpte bhaved bhaikṣaṃ kalpate brahmabhūyase || 45 || vānaprasthagṛhasthābhyāṃ na saṃsṛjyeta karhicit | ajñātacaryāṃ lipseta na cainaṃ harṣa āviśet || adhvā sūryeṇa nirdiṣṭaḥ kīṭavadvicarenmahīm || 46 || manuṣyāvāsapuragrāmāt niṣkramya | prārabdhakṣayakālakāṅkṣī | prāṇimātramātmadhiyāhiṃsan | kiṃca svānyatra nirmānaśceti | brahmabhūyase brahmabhāvāya samarthyata ityarthaḥ || 41-46 || yateḥ sarvakarmaparityāgaḥ āśīryuktāni karmāṇi hiṃsāyuktāni yāni ca | lokasaṃgrahayuktāni naiva kuryānna kārayet || 47 || p. 103) nāsacchāstreṣu sajjeta nopajīveta jīvikām | ativādāṃstyajettarkān pakṣaṃ kaṃcana nāśrayet || 48 || na śiṣyānanubadhnīta granthānnaivābhyased bahūn | na vyākhyāmupayuñjīta nārambhānārabhet kvacit || 49 || avyaktaliṅgo'vyaktārtho munirunmattabālavat | kavirmūkavadātmānaṃ taddṛṣṭyā darśayennṛṇām || 50 || na kuryānna vadet kiṃcinna dhyāyet sādhvasādhu vā | ātmārāmo'nayā vṛttyā vicarejjaḍavanmuniḥ || 51 || ekaścarenmahīmetāṃ niḥsaṅgaḥ saṃyatendriyaḥ | ātmakrīḍa ātmaratirātmavān samadarśanaḥ || 52 || budho bālakavatkrīḍaḥ kuśalo jaḍavaccaret | vadedunmattavadvidvān gocaryāṃ naigamaścaret || 53 || kṣipto'vamānito'sadbhiḥ pralabdho'sūyito'pi vā | tāḍitaḥ saṃniruddho vā vṛttyā vā paritāpitaḥ || 54 || viṣṭhito mūtrito vājñairbahudhaivaṃ prakampitaḥ | śreyaskāmaḥ kṛcchragata ātmanātmānamuddharet || 55 || saṃmānanaṃ parāṃ hāniṃ yogarddheḥ kurute yataḥ | janenāvamato yogī yogasiddhiṃ ca vindati || 56 || tathā careta vai yogī satāṃ dharmamadūṣayan | janā yathāvamanyeran gaccheyurnaiva saṃgatim || 57 || p. 104) jarāyujāṇḍajādīnāṃ vāṅmanaḥkāyakarmabhiḥ | yuktaḥ kurvīta na drohaṃ sarvasaṅgāṃśca varjayet || 58 || kāmakrodhau tathā darpalobhamohādayaśca ye | tāṃstu doṣān parityajya parivrāḍ bhayavarjitaḥ || 59 || tenāpi lokasaṃgrahārthaṃ karma kartavyamityata āha- āśīriti | parairvāpi na kārayet | yadi śreyo'rthī munistadā nāsacchātreṣviti | svayamativādāṃstyajet##- śiṣyānanubadhnīta | anātmaśāstroddeśena na vyākhyāmupayuñjīta | nārambhānārabhet kvacit niḥsaṃkalpo bhavedityarthaḥ | sarvajño'pi kaviḥ | muniḥ sasahāyaḥ saṃcaredityata āha- eka iti | brahmātiriktayoryāthātmyaṃ budho bālakavatkrīḍaḥ sarvārthakuśalo jaḍavaccaret vadedunmattadvidvān nigamārthatattvajño'pi gocaryām idamastu idaṃ māstviti na prakaṭayantīṃ naigamaścaret | kālakarmayogataḥ paraiḥ kṣipta iti | brahmayāthātmyānu##- saṃmānaṃ parāṃ hāniṃ vā yaḥ kurute sa svakṛtyānurūpaṃ phalamanubhavati | yata evamataḥ parakṛtapūjanatāḍanādisahanāt yogī yogaphalamarhatītyāha- janeneti | yathā sahanāt yogasiddhiḥ tathā caret | svayaṃ svadharmānanuṣṭhānaṃ saddharmadūṣaṇamityarthaḥ | santaḥ janāḥ iti | svayamasādhvavamato'pi prāṇisāmānyadrohī na bhavedityāha- jarāyujeti | kiṃca prāṇisāmānyaviṣaye kāmakrodhāviti || 47-59 || yateḥ asādhāraṇadharmāḥ bhaikṣāśanaṃ ca maunitvaṃ tapo dhyānaṃ viśeṣataḥ | samyagjñānaṃ ca vairāgyaṃ dharmo'yaṃ bhikṣuke mataḥ || 60 || kāṣāyavāsāḥ satataṃ dhyānayogaparāyaṇaḥ | grāmānte vṛkṣamūle vā vaseddevālaye'pi vā | bhaikṣeṇa vartate nityaṃ naikānnāśī bhavet kvacit || 61 || p. 105) cittaśuddhirbhavedyāvat tāvannityaṃ caret suddhiḥ | tatra pravrajya śuddhātmā saṃcaredyatra kutracit || 62 || bahirantaśca sarvatra saṃpaśyan hi janārdanam | sarvatra vicaran maunī vāyuvadvītakalmaṣaḥ || 63 || samaduḥkhasukhaḥ kṣānto hastaprāptaṃ ca bhakṣayan | nirvaireṇa samaṃ paśyan dvijago'śvamṛgādiṣu || 64 || bhāvayan manasā viṣṇuṃ paramātmānamīśvaram | cintayan paramānandaṃ brahmaivāhamiti smaran || 65 || jñātvaivaṃ manodaṇḍaṃ dhṛtvā āśānivṛtto bhūtvā āśāmbaradharo bhūtvā sarvadā manovākkāyakarmabhiḥ sarvasaṃsāramutsṛjya prapañcāvāṅmukhaḥ svarūpānusaṃdhānena bhramarakīṭanyāyena mukto bhavatītyupaniṣat || 66 || yaterasādhāraṇadharmastu- bhaikṣāśanamityādi | yāvaccittaśuddhistāvad vratyādiḥ svāśramocitadharmānuṣṭhānapūrvakaṃ vedāntaśravaṇādi kṛtvā tataḥ saṃnyasya sarvatra caran ekatra tiṣṭhan vā brahmānusaṃdhānaṃ kuryādityāha- citteti | ekatra sthirāsano bhūtvā bhāvayanniti | smaran kālaṃ nayedityarthaḥ | etāvatā granthena yo'rtho'bhihitaḥ tajjñānataḥ avadhūto bhūtvā svātiriktāstitvabhramamukto bhavatītyāha- jñātveti | jñātvaivaṃ manodaṇḍaṃ dhṛtvā parāṅ mano yena daṇḍyate tatpratyagabhinnabrahma##- manaḥpravilāpanādhikaraṇagocaratvāt svātirekeṇābhāsato'pi kiṃcidastīti mithyāśānivṛtto bhūtvā āśāmbaradharo'vadhūto bhūtvā | svātiriktaprapañcāvāṅmukhaḥ prapañco'sti nāstīti vibhramaviralo bhūtvā svarūpānusaṃdhānena bhramarakīṭanyāyena mukto bhavatīti | kīṭako bhramaraṃ dhyāyan bhramaratvāya kalpate iti bhagavatpādoktyanurodhena p. 106) sarvāpahnavasiddhaṃ brahma niṣpratiyogikasvamātramiti prabodhasamakālaṃ svātiriktabhramamukto bhavatītyarthaḥ | ityupaniṣacchabdaḥ pañcamopadeśasamāptyarthaḥ || 60-66 || iti pañcamopadeśaḥ || ṣaṣṭhopadeśaḥ mokṣaprāptyupāyajijñāsā atha nāradaḥ pitāmahamuvāca | bhagavan tadabhyāsād bhramarakīṭanyāyavat | tadabhyāsaḥ kathamiti | tamāha pitāmahaḥ | satyavāgjñānavairāgyābhyāṃ viśiṣṭadehāvaśiṣṭo vaset || 1 || svarūpānusaṃdhānato mukto bhavatītyuktam | tadupāyabubhutsayā pitāmahaṃ nāradaḥ pṛcchatītyāha- atheti | nāradenaivaṃ pṛṣṭo bhagavān tatpraśnamaṅgikṛtya prativacanamācaṣṭe- tamāha pitāmaha iti | sarvāvasthāsvapi sarvaprāṇipriyahitasatyavāgjñānavairāgyābhyām || 1 || vidvaccharīravarṇanādikam jñānaṃ śarīram vairāgyaṃ jīvanaṃ viddhi śāntidāntī netre manomukham buddhiḥ kalā pañcaviṃśatitattvānyavayavāni avasthā pañca mahābhūtāni karmabhaktijñānavairāgyaṃ śākhā jāgratsvapnasuṣuptiturīyāḥ caturdaśa karaṇāni paṅkastambhākārāṇītyevamapi nāvamapi paṅkaṃ karṇadhāra iva yanteva gajam svabuddhyā svavaśīkṛtya asmadvyatiriktaṃ sarvaṃ kṛtakaṃ naśvaramiti matvā viraktaḥ puruṣaḥ sarvadā brahmāhamiti p. 107) vyāharennānyat kiṃcidveditavyaṃ svavyatirekeṇa jīvanmukto bhūtvā vaset kṛtakṛtyo bhavati | na nāhaṃ brahmeti vyavaharet kiṃtu brahmāhamasmītyajasraṃ jāgratsvapnasuṣuptiṣu turīyāvasthāṃ prāpya turyātītatvaṃ vrajet || 2 || vidvaddehaḥ kīdṛśa ityākāṅkṣāyāṃ taccharīraṃ varṇayati- jñānamiti | aparabrahmajñānaṃ śarīraṃ tadatirekeṇābrahmaprapañce vairāgyaṃ jīvanaṃ prāṇasvarūpaṃ viddhi śāntidāntī netre mano mukhaṃ manastattvaṃ pratyakcaitanyaṃ mukhamityarthaḥ | buddhiḥ kalā prāṇādināmāntaṣoḍaśakalā dhīreva kalānāṃ buddhivikalpitatvāt vākśrotrakarmajñānākṣadaśakaṃ śabdādipañcakaṃ prāṇādipañcakam antaḥkaraṇacatuṣṭayamavyaktaṃ ceti pañcaviṃśatitattvānyavayavāni samaṣṭijātratsvapnasuṣuptiturīyātītānām avasthā pṛthivyādipañcamahābhūtāni karmabhaktijñānavairāgyaṃ śākhā śākhāsthānīyabāhavaḥ | punaḥ jāgratsvapnasuṣuptiturīyāścaturdaśa karaṇāni | karmajñānākṣadaśakamantaḥkaraṇacatuṣṭayaṃ ceti caturdaśa karaṇāni adṛḍhapaṅkastambhākārāṇīti | evamapi evaṃ sthite'pi nāvamapi paṅkaṃ paṅkaspṛṣṭanāvamapi | karṇadhāra iva yathā karṇadhāro naukācālakaḥ satpathaṃ nayati | svavyatirekeṇa na kiṃcidasti svayameva brahma ityaparokṣajñānāt jīvanmukto bhūtvā vaset kṛtakṛtyo bhavati | vyavahāra daśāyāmapi na nāhaṃ brahmeti vyavaharet kiṃtu brahmāhamasmītyajasraṃ bhāvayedityarthaḥ | tataḥ kimityatra svājñadṛṣṭiprasaktajāgratsvapnasuṣuptiṣviti | ahaṃ brahmāsmīti sadānusaṃdhātā jāgradādyavasthātraye satyasati jīvanmuktinirvartyaturīyāvasthāmetya tatasturyātītatvaṃ videhamuktatvaṃ bhajedityarthaḥ || 2 || turyātītatvaprāptyupāyaḥ divaṃ jāgrannaktaṃ svapnaṃ suṣuptamardharātraṃ gatamiti | ekāvasthāyāṃ catasro'vasthāḥ | ekaikakaraṇādhīnānāṃ caturdaśakaraṇānāṃ vyāpārāścakṣurādīnām | cakṣuṣo rūpagrahaṇam śrotrayoḥ śabdagrahaṇam jihvāyā p. 108) rasāsvādanam ghrāṇasya gandhagrahaṇam vacaso vāgvyāpāraḥ pāṇerādānam pādayoḥ saṃcāraḥ pāyorutsargaḥ upasthasyānandagrahaṇam tvacaḥ sparśagrahaṇam | tadadhīnā ca viṣayagrahaṇā buddhiḥ | buddhyā budhyati | cittena cetayati | ahaṃkāreṇāhaṃkaroti | visṛjya jīva etān dehābhimānena jīvo bhavati | gṛhābhimānena gṛhastha iva śarīre jīvaḥ saṃcarati | prāgdale puṇyāvṛttirāgneyyāṃ nidrālasyau dakṣiṇāyāṃ krauryabuddhirnair##- śāntiḥ īśānye jñānaṃ karṇikāyāṃ vairāgyaṃ kesareṣvātmacintā ityevaṃ vaktraṃ jñātvā || 3 || turīyātītaṃ kim? tadāptyupāyaḥ kaḥ? ityata āha- divamityādi | turyātīte brahmaṇi svājñairguṇasāmyātmikā turyāvasthā vikalpitā | tatra turyātītameva tadasaṅgaturyavat bhāsate | tatra turīye divā naktaṃ vikalpitam | tatra divaṃ divā jāgrat svapnaṃ svapnaḥ naktam ardharātrameva suṣuptabhāvaṃ gatamityevamavasthātrayaṃ niṣpannam | tatraikaikāvasthāyāṃ catasro'vasthāḥ paścāt pratipādyante | tadanurodhena mana ādyekaikakaraṇādhīnānāṃ vāgādicaturdaśakaraṇānāṃ cakṣurādīnāṃ vyāpārā ucyante | cakṣuṣo rūpagrahaṇam ityādyahaṃkāreṇāhaṃkārotītyantam | etān jīvo visṛjya viśeṣeṇa sṛṣṭvā tatsaṃghātadehābhimānena turyacaitanyameva jīvabhāvamāpannavat bhavati | śarīre tadavacchinnāṣṭadalāñcitahṛdayakamale tatratyadaleṣu prāgādikrameṇa gṛhābhimānena gṛhastha iva jīvaḥ saṃcarati | tatra prāgādyaṣṭadaleṣu puṇyādivṛttiviśiṣṭo bhūtvā īśānyadalaṃ praviśato vastujñānaṃ karṇikāsaṃcārataḥ svātiriktaprapañcavairāgyametya tatkesara##- caitanyavaktraṃ svarūpaṃ jñātvā vidvān jñānasamakālaṃ turyātītabrahmamātramavaśiṣyate || 3 || p. 109) turyātītasvarūpam jīvadavasthā prathamaṃ jāgrad dvitīyaṃ svapnaṃ tṛtīyaṃ suṣuptaṃ caturthaṃ turīyaṃ caturbhirvirahitaṃ turīyātītam | viśvataijasaprājñataṭasthabhedaireka eva | eko devaḥ sākṣī nirguṇaśca tad brahmāhamiti vyāharet | no cejjāgradavasthāyāṃ jāgradādicatasro'vasthāḥ svapne svapnādicatasro'vasthāḥ suṣupte suṣuptyādicatasro'vasthāḥ turīye turīyādicatasro'vasthāḥ | na tvevaṃ turyātītasya nirguṇasya | sthūlasūkṣmakāraṇarūpairviśvataijasaprājñeśvaraiḥ sarvāvasthāsu sākṣī tveka evāvatiṣṭhate | uta taṭastho draṣṭā | taṭastho na draṣṭā | draṣṭṛtvānna draṣṭaiva | kartṛtvabhoktṛtvāhaṃkārādibhiḥ spṛṣṭo jīvaḥ | jīvetaro na spṛṣṭaḥ | jīvo'pi na spṛṣṭa iti cenna | jīvābhimānena kṣetrābhimānaḥ śarīrābhimānena jīvatvam | jīvatvaṃ ghaṭākāśamākāśavadvyavadhāno'sti | vyavadhānavaśādeva haṃsaḥ so'hamiti mantreṇocchvāsaniśvāsavyapadeśenānusaṃdhānaṃ karoti | evaṃ vijñāya śarīrābhimānaṃ tyajenna śarīrābhimānī bhavati | sa eva brahmetyucyate || 4 || kathaṃ punasturyātītasvarūpamityata āha- jīvavadavastheti | jīvavadavasthāsu jīvādhiṣṭhitāvasthācatuṣṭaye prathamāvasthā jāgrat dvitīyaṃ svapnāvasthā tṛtīyaṃ suṣuptyavasthā caturthaṃ turyāvasthā bhavati yajjāgradādicaturavasthā-virahitaṃ turyātītaṃ tat turyātītasiddheḥ jāgradādyavasthācatuṣṭayāpahnava-pūrvakatvāt svājñādidṛṣṭimohe satyasati turyātītaṃ niṣpratiyogikasvamātra-mavaśiṣyata ityarthaḥ | ekasyaivāatmano jāgradādyavasthāyogāt sa viśvādi-bhedaviśiṣṭo bhavati na svataḥ | svatastveka eva | tajjñānāttadbhāvāpattiḥ syādityāha- viśveti | jāgradādyavasthāyogaprabhavaviśvataijasaprājña-taṭasthabhedaiḥ vyavahṛta ātmā eka eva | eko devaḥ p. 110) sākṣī nirguṇaśca eka eva svaprakāśaciddhātuḥ devaḥ svasākṣyaguṇatraya##- niṣpratiyogikanirguṇatvakhyāpa-nārthaḥ | yadevaṃ niṣpratiyogikanirguṇaṃ tad brahmāhamiti vyāharet | tat svamātramityanusaṃdhānaṃ kuryāt | tatastadbhāvāpattiḥ syādityarthaḥ | pakṣāntaramāha- no cediti | jāgradādyavasthācatuṣṭayakalanāviralaṃ turyātītamiti mantavyam | no cet yatrāvasthācatuṣṭayapravibhaktajāgrajjāgradādi##- turyaturyāṃśavibhātaṃ turyaturyaṃ turyātītaṃ brahma netarat | turyātītasya nirguṇasya niṣpratiyogikaturyaturyasya vibhāgakalanāvairalyāt tasyaiva sthūlādiyogato viśvāditvaṃ sarvasākṣitvaṃ sarvakalanāspṛṣṭatvaṃ cāha- sthūleti | sākṣī draṣṭā | uta yadvā taṭastha īśvara iti cet taṭastho na draṣṭā sākṣī bhavitumarhati taṭasthasya bījopādhikeśvaratayā dṛṣṭatvāt | ato'yaṃ na draṣṭaiva | tathāpyayaṃ kartṛtvādyabhimativirala ityarthaḥ | no cet jīva eva draṣṭā bhavitumarhatītyata āha- kartṛtveti | kartṛtvādikalanayā spṛṣṭo jīvaḥ | sākṣī tu tadaspṛṣṭaḥ tasya sarvatra ātmātmīyābhimativairalyāt tayormahadastyantaramityāha- jīvatvamiti | ghaṭākāśamahākāśavat vyavadhāno'stīti jīvasākṣiṇorityarthaḥ | jīvo jīvābhimatimutsṛjya sarvasākṣyasmīti jñānāt brahmaiva bhavatītyāha- vyavadhāneti | jīvasākṣiṇorvyavadhānavaśāt jīvaḥ ucchvāsaniśvāsacchalena yo'haṃ svājñadaśāyāṃ jīvabhāvaṃ gataḥ svajñānena svājñānāpāye so'haṃ sarvasākṣī syāṃ vastutastu paramārthadṛṣṭyā jīvatvasākṣitvādi##- tanmātreṇāvaśiṣyata ityevaṃ jīvo jñātvā brahmaiva bhavatītyāha- evamiti | yāvaddehādāvātmātmīyābhimatistāvajjīvatvam yadāyaṃ dehādāvātmātmīyābhimatiṃ niḥśeṣaṃ tyajati tadā sa eva brahmetyatra na vivāda ityarthaḥ || 4 || asaccaryātyāgaḥ saccaryānuṣṭhānaṃ ca tyaktasaṅgo jitakrodho laghvāhāro jitendriyaḥ | pidhāya buddhyā dvārāṇi mano dhyāne niveśayet || 5 || p. 111) śūnyeṣvevāvakāśeṣu guhāsu ca vaneṣu ca | nityayuktaḥ sadā yogī dhyānaṃ samyagupakramet || 6 || ātithyaśrāddhayajñeṣu devayātrotsaveṣu ca | mahājaneṣu siddhyarthī na gacchedyogavit kvacit || 7 || yathainamavamanyante janāḥ paribhavanti ca | tathā yuktaścaredyogī satāṃ vartma na dūṣayet || 8 || vāgdaṇḍaḥ karmadaṇḍaśca manodaṇḍaśca te trayaḥ | yasyaite niyatā daṇḍāḥ sa tridaṇḍī mahāyatiḥ || 9 || vidhūme ca praśāntāgnau yastu mādhūkaraṃ caret | gṛhe ca vipramukhyānāṃ yatiḥ sarvottamaḥ smṛtaḥ || 10 || daṇḍabhikṣāṃ ca yaḥ kuryāt svadharme vyasanaṃ vinā | yastiṣṭhati na vairāgyaṃ yāti nīcayatirhi saḥ || 11 || yasmin gṛhe viśeṣeṇa labhedbhikṣāṃ ca vāsanāt | tatra no yāti yo bhūyaḥ sa yatirnetaraḥ smṛtaḥ || 12 || yaḥ śarīrendriyādibhyo vihīnaṃ sarvasākṣiṇam | pāramārthikavijñānaṃ sukhātmānaṃ svayaṃprabham || 13 || paratattvaṃ vijānāti so'ti varṇāśramī bhavet | varṇāśramādayo dehe māyayā parikalpitāḥ || 14 || nātmano bodharūpasya mama te santi sarvadā | iti yo veda vedāntaiḥ so'tivarṇāśramī bhavet || 15 || p. 112) yasya varṇāśramācāro galitaḥ svātmadarśanāt | sa varṇānāśramān sarvānatītya svātmani sthitaḥ || 16 || yo'tītya svāśramān varṇānātmanyeva sthitaḥ pumān | so'tivarṇāśramī proktaḥ sarvavedārthavedibhiḥ || 17 || tasmādanyagatā varṇā āśramā api nārada | ātmanyāropitāḥ sarve bhrāntyā te nātmavedinā || 18 || na vidhirna niṣedhaśca na varjyāvarjyakalpanā | brahmavijñānināmasti tathā vānyacca nārada || 19 || jīvanmuktayatīnāmasaccaryātyāgapūrvakaṃ saccaryāsarvasvamanukrāmati- tyaktetyādinā | pidhāya buddhyā dvārāṇi viṣayopalabdhidvārāṇi dhiyā pidhāya brahmadhyāne mano niveśayet ityarthaḥ | dhyānasthalaṃ nigamayati- śūnyeṣviti | tasyāgamyapradeśamāha- ātithyeti | tasya tridaṇḍamāha- vāgiti | maunānaśanaprāṇāyāmaiḥ | vāgdaṇḍa ityādi | yaterbhikṣāvidhiḥ tadviparyaye bādhakaṃcocyate- vidhūma iti | mukhyagauṇāvadhūtalakṣaṇamāha- ya iti | svayaṃprabhaṃ svayaṃprākaśaciddhātum || 5-19 || vividiṣoḥ śravaṇādividhiḥ virajya sarvabhūtebhya ā viriñcipadādapi | ghṛṇāṃ vipāṭya sarvasmin putravittādikeṣvapi || 20 || śraddhālurmuktimārgeṣu vedāntajñānalipsayā | upāyanakaro bhatvā guruṃ brahmavidaṃ vrajet || 21 || sevābhiḥ paritopyainaṃ cirakālaṃ samāhitaḥ | sadā vedāntavākyārthaṃ śṛṇuyāt susamāhitaḥ || 22 || p. 113) nirmamo nirahaṃkāraḥ sarvasaṅgavivarjitaḥ | sadā śāntyādiyuktaḥ sannātmanyātmānamīkṣate || 23 || saṃsāradoṣadṛṣṭyaiva viraktirjāyate sadā | viraktasya tu saṃsārāt saṃnyāsaḥ syānna saṃśayaḥ || 24 || mumukṣuḥ parahaṃsākhyaḥ sākṣānmokṣaikasādhanam | abhyased brahmavijñānaṃ vedāntaśravaṇādinā || 25 || brahmavijñānalābhāya parahaṃsasamāhvayaḥ | śāntidāntyādibhiḥ sarvaiḥ sādhanaiḥ sahito bhavet || 26 || vedāntābhyāsanirataḥ śānto dānto jitendriyaḥ | nirbhayo nirmamo nityaṃ nirdvandvo niṣparigrahaḥ || 27 || jīrṇakaupīnavāsāḥ syānmuṇḍī nagno'thavā bhavet | prājño vedāntavidyogī nirmamo nirahaṃkṛtiḥ || 28 || mitrādiṣu samo maitraḥ samasteṣveva jantuṣu | eko jñānī praśāntātmā sa saṃtarati netaraḥ || 29 || gurūṇāṃ ca hite yuktastatra saṃvatsaraṃ vaset | niyameṣvapramattastu yameṣu ca sadā bhavet || 30 || prāpya cānte tataścaiva jñānayogamanuttamam | avirodhena dharmasya saṃcaret pṛthivīmimām || 31 || tataḥ saṃvatsarasyānte jñānayogamanuttamam | āśramatrayamutsṛjya prāptaśca paramāśramam || 32 || p. 114) anujñāpya gurūṃścaiva careddhi pṛthivīmimām | tyaktasaṅgo jitakrodho laghvāhāro jitendriyaḥ || 33 || dvāvimau na virājete viparītena karmaṇā | nirārambho gṛhasthaśca kāryavāṃścaiva bhikṣukaḥ || 34 || mādyati pramadāṃ dṛṣṭvā surām pītvā ca mādyati | tasmād dṛṣṭiviṣāṃ nārīṃ dūrataḥ parivarjayet || 35 || saṃbhāsaṇaṃ saha strībhirālāpapreṣaṇaṃ tathā | nṛttaṃ gānaṃ sahāsaṃ ca parivādāṃśca varjayet || 36 || na snānaṃ na japaḥ pūjā na homo naiva sādhanam | nāgnikāryādi kāryaṃ ca naitasyāstīha nārada || 37 || nārcanaṃ pitṛkāryaṃ ca tīrthayātrā vratāni ca | dharmādharmādikaṃ nāsti na vidhirlaukikī kriyā || 38 || saṃtyajet sarvakarmaṇi lokācāraṃ ca sarvaśaḥ | kṛmikīṭapataṅgāṃśca tathā yogī vanaspatīn || 39 || na nāśayed budho jīvān paramārthamatiryatiḥ | nityamantarmukhaḥ svacchaḥ praśāntātmā svapūrṇadhīḥ || 40 || antaḥsaṅgaparityāgī loke vihara nārada | nārājake janapade caratyekacaro muniḥ || 41 || niḥstutirnirnamaskāro niḥsvadhākāra eva ca | calācalaniketaśca yatiryādṛcchiko bhavet || 42 || ityupaniṣat || p. 115) vividiṣoḥ śravaṇavidhimāha- virajyeti | sārvabhaumādyāviriñcitvapradakarma-phalāt sarvabhūtebhyo nivartya prayojanādapi virajya viratimetya saṃnyasedityarthaḥ saṃnyasya śravaṇaṃ kuryāt iti smṛteḥ | svābhimatagurunikaṭe saṃśayādipañcadoṣanivṛttyantaṃ samāhitakaraṇagrāmo bhūtvā sarvavedāntaśravaṇameva kuryādityarthaḥ āvṛttirasakṛdupadeśāt iti vaiyāsikasūtrānurodhena ahaṃ brahmeti vākyārthabodho yāvad dṛḍhībhavet | śamādisahitastāvadabhyasecchravaṇādikam || iti bhagavatpādācāryokteḥ | tataḥ kimityatrāha- dārādisvadehāntakalanāsu nirmama iti | yataḥ śravaṇādijanyajñānaṃ kaivalyaprāpakam ata eva śravaṇādi-pratibandhakakāryaṃ saṃnyasya śāntyādisahito bhūtvā jñānaphalasiddhi-paryantaṃ śravaṇameva kuryādityāha- saṃsāreti | kuṭīcakādyāśramatraya-mutsṛjya paramāśramaṃ paramahaṃsāśramamityarthaḥ || tataḥ anujñāpyeti || kīdṛśo bhūtvetyatrāha##- vibhramakarastrīsaṃlāpādivimukho bhavedityāha- mādyatīti | yasmādevaṃ tasmāt | paramārthadṛṣṭeḥ snānajapādikartavyatā nāstītyāha- neti | lokasaṃgrahārthaṃ karma kartavyamityatrāha- saṃtyajediti | carasthirahiṃsāṃ na kuryādityāha- kṛmīti | calaṃ śūnyāgārādi kṣayiṣṇutvāt acalaṃ parvatādiḥ tasya sthiratvāt | yādṛcchiko bhavet yadṛcchālābhasaṃtuṣṭo bhavet | na hi yathecchācaraṇaṃ bhavitumarhati pravṛttinivṛttisaṃkalpāsaṃbhavāt | ityupaniṣacchabdaḥ ṣaṣṭhopadeśasamāptyarthaḥ || 20-42 || iti ṣaṣṭhopadeśaḥ || saptamopadeśaḥ yati niyamāḥ atha yaterniyamaḥ kathamiti pṛṣṭo nāradaṃ pitāmahaḥ puraskṛtyovāca | viraktaḥ san yo varṣāsu dhruvaśīlo'ṣṭau māṃsyekākī carennaikatra nivaset | p. 116) bhikṣurbhayāt sāraṅgavadekatra na tiṣṭhet | svagamanavirodhagrahaṇaṃ na kuryāt | hastābhyāṃ nadyuttaraṇaṃ na kuryāt | na vṛkṣārohaṇamapi | na devotsava##- sarvaṃ tyaktvā madhukaravṛttyāhāramāharan kṛśo bhūtvā medovṛddhimakurvan ājyaṃ rudhiramiva tyajet | ekatrānnaṃ palalamiva gandhalepanamaśuddhalepanamiva kṣāramantyajamiva vastramucchiṣṭapātramiva abhyaṅgaṃ strīsaṅgamiva mitrāhlādanaṃ mūtramiva spṛhāṃ gomāṃsamiva jñātacaradeśaṃ caṇḍālavāṭikāmiva striyamahimiva suvarṇaṃ kālakūṭamiva sabhāsthalaṃ śmaśānasthalamiva rājadhānīṃ kumbhīpākamiva śavapiṇḍavadekatrānnam | dehāntaradarśanaṃ prapañcavṛttiṃ parityajya svadeśamutsṛjya jñātacaradeśaṃ vihāya vismṛtapadārthapunaḥprāptiharṣa iva svamānandamanusmaran svaśarīrābhimānadeśavismaraṇaṃ kṛtvā svaśarīraṃ śavamiva heyamupagamya kārāgṛhavinirmuktacoravat putrāptabandhubhava-sthalaṃ vihāya dūrato vaset | ayatnena prāptamāharan brahmapraṇavadhyānānu-saṃdhānaparo bhūtvā sarvakarmavinirmuktaḥ kāmakrodhalobhamohamada-mātsaryādikaṃ dagdhvā triguṇātītaḥ ṣaḍūrmirahitaḥ ṣaḍbhāvavikāra-śūnyaḥ satyavāk śuciḥ adrohī grāmaikarātram pattane pañcarātram kṣetre pañcarātram tīrthe pañcarātram aniketaḥ sthiramatiḥ nānṛtavādī girikandareṣu vasedeka eva vā dvau vā caret grāmaṃ tribhiḥ nagaraṃ [u u 1 : catuḥ grāmam] caturbhirnagaramityekaścaredbhikṣuḥ | caturdaśakaraṇānāṃ na tatrāvakāśaṃ dadyāt | avicchinnajñānādvairāgyasaṃpattimanubhūya matto na p. 117) kaścinnānyo vyatirikta ityātmanyālocya sarvataḥ svarūpameva paśyan jīvanmuktimavāpya prārabdhapratibhāsanāśaparyantaṃ caturvidhaṃ svarūpaṃ jñātvā dehapatanaparyantaṃ svarūpānusaṃdhānena vaset || 1 || kuṭīcakādicaryā bahudhā śrutvāpi punarviśeṣabubhutsayā nāradena pṛṣṭhaḥ pitāmahaḥ prasaktānuprasaktyā puroktamanuktaṃ ca sarvamupadiṣṭavānityāha##- virakta iti | yadi kṛtaśravaṇādisādhanastadanadhikārī vā aṣṭau māṃsyekākī grāmaikarātramityuktarītyā saṃcaret | cāturmāsye tu ekatra nivaset bhikṣuḥ bhayāt prāṇibādhā syāditi bhiyā varṣāsvekatra nivasedityarthaḥ | cāturmāsyānantaraṃ sāraṅgavadekatra na tiṣṭhet kadāpi svagamanavirodha-grahaṇamatraiva katicidahāni vasatviti prārthanāṅgīkāraṃ na kuryāt | yadi dṛḍhāṅgaḥ gandhalepanamiti | brahmātiriktadhiyā na dehāntaradarśanamiti | yatra svaśarīrābhimānino vartante tatra svaśarīrābhimānadeśavismaraṇam | ṣoḍaśa##- svātirikta-sarvakarmanirmuktaḥ yatra kutrāpyaniketaḥ saṃcārakāle eka eva caret | cāturmāsyādiprasaktau grāmaṃ dvau vā caret tribhiḥ caturbhirvā nagaraṃ caret viśvarūpayātrācchalena yatireka eva caredityarthaḥ | bhikṣuḥ vāgādicaturdaśakaraṇānāṃ svātiriktāstitvabhramamutsṛjya | sarvata iti | viśvavirāḍotrādidvituryāvikalpāntaṃ tadgataheyāṃśāpāyasiddhamotrādi##- kuṭīcakādīnāṃ snānādiniyameṣu viśeṣaḥ triṣavaṇasnānaṃ kuṭīcakasya bahūdakasya dvivāram haṃsasyaikavāram paramahaṃsasya mānasasnānam turyātītasya bhasmasnānam avadhūtasya vāyavyasnānam || 2 || p. 118) ūrdhvapuṇḍraṃ kuṭīcakasya tripuṇḍraṃ bahūdakasya ūrdhvapuṇḍratripuṇḍraṃ haṃsasya bhasmoddhūlanaṃ paramahaṃsasya turīyātītasya tilakapuṇḍram avadhūtasya na kiṃcit turīyātītāvadhūtayoḥ || 3 || ṛtukṣauraṃ kuṭīcakasya ṛtudvayakṣauraṃ bahūdakasya na kṣauraṃ haṃsasya paramahaṃsasya na ca [u 1 : ca na] kṣauram asti cedayanakṣauraṃ turīyātītāvadhūtayorna kṣauram || 4 || kuṭīcakasyaikānnam mādhūkaraṃ bahūdakasya haṃsaparamahaṃsayoḥ karapātram turīyātītasya gomukham avadhūtasyājagaravṛttiḥ || 5 || śāṭīdvayaṃ kuṭīcakasya bahūdakasyaikaśāṭī haṃsasya khaṇḍam digambaraṃ paramahaṃsasyaikakoupīnaṃ vā turīyātītāvadhūtayorjātarūpadharatvam | haṃsaparamahaṃsayorajinaṃ na tvanyeṣām || 6 || kuṭīcakabahūdakayordevārcanam haṃsaparamahaṃsayormānasārcanam turīyātītāvadhūtayoḥ so'haṃbhāvanā || 7 || kuṭīcakabahūdakayormantrajapādhikāraḥ haṃsaparamahaṃsayordhyānādhi##- nānyasyopadeśādhikāraḥ || 8 || kuṭīcakabahūdakayormānuṣapraṇavaḥ haṃsaparamahaṃsayorāntarapraṇavaḥ turyātītāvadhūtayorbrahmapraṇavaḥ || 9 || p. 119) kuṭīcakabahūdakayoḥ śravaṇam haṃsaparamahaṃsayormananam turīyātītāva##- evaṃ mumukṣuḥ sarvadā saṃsāratārakaṃ tārakamanusmaran jīvanmukto vasedadhikāraviśeṣeṇa kaivalyaprāptyupāyamanviṣyedyatiḥ | ityupaniṣat || 11 || kuṭīcakādeḥ snānapuṇḍrakṣaurāśanavastradevārcanamantrapraṇavādivaicitrya##- puṇḍramasti tayoḥ parecchācaraṇatvāt | paramahaṃsasya na ca kṣauram | vakṣyamāṇasamaṣṭi-bāhyapraṇavasya caturmātratayā mānuṣapraṇavatvāt haṃsaparamahaṃsayorāntarapraṇavaḥ vakṣyamāṇāṣṭamātrātmako'ntaḥ##- ṣoḍaśamātrātmaka-tayā turyaturyagocaratvāt | saṃsāratārakaṃ brahmapraṇavābhidhānaṃ tārakamanusmaran | kuṭīcakādisvadharmānuṣṭhānapūrvakaṃ mokṣopāyamanviṣyet | na hi taiḥ paramahaṃsādidharmo'nuṣṭheya ityatra smṛtiḥ- śreyān svadharmo viguṇaḥ paradharmāt svanuṣṭhitāt iti | ityupaniṣacchabdaḥ saptamopadeśasamāptyarthaḥ || 2-11 || iti saptamopadeśaḥ || aṣṭamopadeśaḥ tārakasvarūpajijñāsā atha hainaṃ bhagavantaṃ parameṣṭhinaṃ nāradaḥ papraccha | saṃsāratārakaṃ prasanno bhrūhīti | tatheti parameṣṭhī vaktumupacakrame | omiti brahmeti vyaṣṭi##- sṛṣṭi-praṇavaścāntarbahiścobhayātmakatvāt trividhaḥ | brahmapraṇavo'ntaḥpraṇavo vyāvahārikapraṇavaḥ | p. 120) bāhyapraṇava ārṣapraṇavaḥ | ubhayātmako virāṭpraṇavaḥ | saṃhārapraṇavo brahmapraṇavo'rdhamātrāpraṇavaḥ || 1 || evaṃ pitāmahāt paramamupadeśaṃ labdhvā atha tārakayāthātmyabubhutsayā nāradena yat pṛṣṭaṃ tadaṅgīkṛtya parameṣṭhī praśnottaramāhetyāha- atheti | parameṣṭhī vaktumupacakrame | kiṃ tat? omiti brahmeti vyaṣṭisamaṣṭibhāvagata-praṇavāvayavākārasthūlāṃśādiprakāreṇa saha tadvyaṣṭyādyadhyakṣa##- brahmapraṇavārthaṃ brahmeti viddhīti śeṣaḥ | tatra kā vyaṣṭiḥ? kā samaṣṭiḥ? ityatra vyaṣṭisamaṣṭyātmako hi brahmapraṇavaḥ svājñadṛṣṭyā tridhā bhidyate | tat kathamityatra saṃsārasṛṣṭyantabāhyādibhedāt | ko'yaṃ sṛṣṭipraṇavādi-rityatra ardhamātrākārokāropasarjanamakāramātrāpradhāno'yaṃ saṃhārapraṇava rudrādhiṣṭhito brahmaviṣṇurudrādhiṣṭhito vā bhavati trimātrākalanopetasaṃhārapraṇavāsanāḥ | brahmaviṣṇvīśvarā viśvasargasthityantahetavaḥ | bhaveyuryata evāyaṃ saṃhārapraṇavo bhavet || iti saṃhārapraṇavokteḥ | ukārādyupasarjanākārapradhāno'yaṃ sṛṣṭipraṇavaḥ | tadadhiṣṭhātā caturānanaḥ ekamātrātmakaṃ tāramupādāya caturmukhaḥ | yataḥ sasarja sakalaṃ sṛṣṭitāra ato bhavet || iti sṛṣṭipraṇavokteḥ | antarbāhyapraṇavasvarūpaṃ paścāt vakṣyate | saṃhāra##- traividhyamupapadyate | tat katham? mātrātrayaprathāno'yaṃ saṃhārapraṇavaḥ ekamātrāpradhāno'yaṃ sṛṣṭipraṇavaḥ aṣṭamātrātmako'ntaḥpraṇavaḥ caturmātrātmako bāhyapraṇavaśca militvā ṣoḍaśamātrātmako brahmapraṇavo bhavatītyarthaḥ | kimetāvāneva brahmapraṇavavibhāgaḥ nātaḥ paramastītyā##- ityāha- antariti | eka p. 121) eva brahmapraṇavo bahudhā bhidyata ityatra- pañcāśadvarṇagarbhitākāra##- sparśoṣmabhirvyajyamānā bahvī nānārupā bhavati iti śruteḥ | durgādipañcabrahmāntādhiṣṭhito vaikharīprapañcakalanāheturvyāvahārika##- ekamātrātmakastāraḥ pañcāśadvarṇabhūṣitaḥ | vaikharī kalanāheturvyāvahārika īritaḥ || durgādiśaktitritayaṃ karmecchāditriśaktikam | vasvādityarudrajātaṃ navabrahmādhidaivatam | tathā pañcabrahmadaivaṃ tadvācyārtha itīritaḥ || iti vyāvahārikapraṇavokteḥ | samaṣṭibāhyo vyaṣṭipraṇavaścaturmātrātmako bāhyapraṇava ucyate | sa viśvādhiṣṭhito bhavatītyatra- vyaṣṭeḥ samaṣṭibāhyatvāt tūlāturyāṃśayogataḥ | bāhyapraṇava āmnāto viśvādyā vācyatāṃ gatāḥ || iti bāhyapraṇavokteḥ | akārokāramakārabindunādakalākalātītatvena ṛṣi##- saptamātrātmakaḥ pañcabrahmāntaryāmyadhiṣṭhitaḥ | ṛṣimaṇḍalasevyatvādārṣapraṇava ucyate || ityārṣapraṇavokteḥ | akārokārobhayātmakasthitipraṇavo brahmaviṣṇvadhiṣṭhito bhavatītyatra- yato viṣṇurdvimātrāḍhyatāropādānato'nvaham | rarakṣa viśvamakhilaṃ sthititāra ato bhavet || iti sthitipraṇavokteḥ | samaṣṭyakārādimātrācatuṣṭayātmako virāṭpraṇavaḥ virāḍādibhiradhiṣṭhito bhavatītyatra- catuḥsamaṣṭimātrāyugvirāṭpraṇava ucyate | virāḍādirbhavedvācyaṃ tallakṣyaṃ paramākṣaram || p. 122) iti virāṭpraṇavokteḥ | pūrvasmin paryāye saṃhārapraṇavo vyākhyātaḥ | brahmapraṇavastu paścāt vakṣyate | sthūlādimātrācatuṣṭayātmako'rdha##- oṃkāra eva catūrūpo hyayamoṃkāraḥ sthūlasūkṣmabījasākṣibhirotra##- antaḥpraṇavādīnāṃ svarūpakathanam omiti brahma | omityekākṣaramantaḥpraṇavaṃ viddhi | sa cāṣṭadhā bhidyate- akārokāramakārārdhamātrānādabindukalāḥ śaktiśceti | tanna catvāraḥ | akāraścāyutāvayavānvitaḥ ukāraḥ sahasrāvayavānvitaḥ makāraḥ śatāvayavopetaḥ ardhamātrāpraṇavo'nantāvayavākāraḥ | saguṇo virāṭpraṇavaḥ saṃhāro nirguṇapraṇavaḥ ubhayātmakotpattipraṇavaḥ [u u 1 ubhayātmako virāṭpraṇavaḥ] | yathā pluto virāṭ | plutaplutaḥ saṃhāraḥ || 2 || tataḥ antaḥpraṇavārthamāha- omiti | omiti brahmeti vyākhyātam | aṣṭamātrātma-ko'ntaḥpraṇavaḥ pañcabrahmavirāṭsūtreśvarādhiṣṭito bhavatītyatra- akārādyaṣṭamātrāyugantaḥpraṇava ucyate | pañcabrahmavirāṭsūtrabījeḍvācyārthaḥ ucyate || ityantaḥpraṇavokteḥ | kevalaṃ pradhānataḥ caturmātrātmako'yaṃ praṇava iti yaduktam tanna catvāraḥ kevalacaturmātrātmaka eva na bhavati kiṃtu tadavayavā##- a-bhedavaiśiṣṭyamāha- akāra iti | ardhamātrāpraṇavasya p. 123) sṛṣṭyādipraṇavavadantāvayavābhāvato niravayavatvāda##- saguṇanirguṇatvaṃ vastutaḥ niṣpratiyogikanirguṇatvaṃ cāha- saguṇa iti | saguṇo virāṭpraṇavaḥ sarvāropādhikaraṇabrahmapratīkatvāt | saṃhāro nirguṇapraṇavaḥ svātiriktasarvāpavādādhikaraṇabrahmālambanakatvāt | kiṃca ubhayātmakotpattipraṇavaḥ | saguṇanirguṇavirāṭsākṣiyogataḥ ubhayātmako'ya##- svājñasvajña-dṛṣṭibhyāṃ saviśeṣanirviśeṣasvarūpatvena svātiriktaprapañcotpattyādi-hetutvāt tadvācakasyotpattipraṇavatvaṃ yujyata ityarthaḥ | sapratiyogikanirguṇa-praṇavaṃ dṛṣṭāntīkṛtya dārṣṭāntikatayā niṣpratiyogikanirguṇatadupāya-ṣoḍaśamātrāprapañcanapūrvakaṃ brahmapraṇavasvarūpamāha- yatheti | plutaplutaśabdena caturthamātrārdhamātrocyate | tadasaṅgaciddhāturakārādi##- tathā plutaplutaḥ ardhamātrārdhamātrātmakaḥ svayaṃ ṣoḍaśasaṃkhyā##- virāṭpraṇavasya ṣoḍaśamātrātmakatvam virāṭpraṇavaḥ ṣoḍaśamātrātmakaḥ ṣaṭtriṃśattattvātītaḥ | ṣoḍaśamātrātmakatvaṃ kathamiti | ucyate- akāraḥ prathamaḥ ukāro dvitīyaḥ makārastṛtīyaḥ ardhamātraścaturthaḥ binduḥ pañcamī nādaḥ ṣaṣṭhī kalā saptamī kalātītāṣṭamī śāntirnavamī śāntyatītā daśamī unmanyekādaśī manonmanī dvādaśī purī trayodaśī madhyamā caturdaśī paśyantī pañcadaśī p. 124) parā ṣoḍaśī | punaścatuḥṣaṣṭimātraḥ prakṛtipuruṣadvaividhyamāsādyāṣṭā##- brahmapraṇavaḥ || 3 || svātiriktākārasthūlādyaṃśaprabhavajāgrajjāgradādicatuṣpañcadaśakalanā##- yatropalabhyate so'yaṃ vīrāṭpraṇavo brahmapraṇava ityarthaḥ | kathaṃ punastasya virāṭpraṇavasya brahmapraṇavatvam? ṣoḍaśamātrātmakatvāt | kāstā mātrā ityata āha- soḍaśamātrātmaka iti | varāhopaniṣaduktajñānakarmaprāṇaśabdā##- -##tanmātramahattattvāvyaktākhyāni ṣaṭtriṃśattattvānyatītyāpahnavīkṛtya niṣpratiyogikatayā vartate avaśiṣyata iti ṣaṭtriṃśattattvātīta ityarthaḥ | śiṣṭamuktārtham | ṣoḍaśamātrāsvarūpaṃ viśadīkaroti- akāra iti | ṣoḍaśa-mātrātmako brahmapraṇavaḥ | tatra pañcadaśamātrātadadhyakṣaviśva##- brahmapraṇava-taddīpikādi kṛtsnaṃ pramāṇam | na kevalamidaṃ mānaṃ kiṃtu nṛsiṃhatāpinī-paramahaṃsaparivrājakādyupaniṣado'pītyarthaḥ | ekasyaiva brahmapraṇavasya prakṛtipuruṣāvayavayogato bahutvaṃ svena rūpeṇaikatvaṃ cāha- punariti | purā brahmapraṇavāvayavākārādeḥ ayutādyavayavavaiśiṣṭyamuktam | punarapi svātiriktatvena | prakṛtatvāt prakṛtiḥ | tasyāścatuḥṣaṣṭimātrāvaiśiṣṭyaṃ kathamityatra vyaṣṭyakārasthūlākārādi pañcadaśa tathā samaṣṭisthūlā-kārādi pañcadaśa | viśiṣṭaṃ triṃśat | tathā vyaṣṭisamaṣṭijāgrajjāgradādi##- prākṛtavibhāgaścatuḥṣaṣṭiḥ | tathā svātiriktāvidyāpadatatkāryajātaṃ navaprajāpatyādyavikalpānujñaikarasāntacaitanyātmanā pūrayatīti puruṣaḥ | tasya catuḥṣaṣṭipādamātratvaṃ kathamityatra prajāpatayo nava pañcīkṛtya nirvāhakāḥ pañca brāhmāṇaḥ vasurudrādityā antaryāmikūṭasthāḥ pañca viśvaviśvādayaḥ pañcadaśa virāḍvirāḍādi pañcadaśa otrotrādi pañcadaśa āhatya catuḥṣaṣṭiḥ | evaṃ nirviśeṣaciddhātureva catuḥṣaṣṭimātrāpādavat prakṛtipuruṣadvaividhyamāsādya svayaṃ vastumātradṛṣṭyā prākṛtapauruṣa##- saguṇatvamupaiti | svajñadṛṣṭyā prākṛtapauruṣabhedakalanāpavādādhi##- p. 125) nirguṇatvaṃ copaiti | ata eko'pi brahmapraṇavaḥ svājñādidṛṣṭyā saguṇatvaṃ nirguṇatvaṃ cāvāpa || 3 || parabrahmānusaṃdhānam sarvādhāraḥ paraṃ jyotireṣa sarveśvaro viduḥ | sarvadevamayaḥ sarvaprapañcādhāragarbhitaḥ || 4 || sarvākṣaramayaḥ kālaḥ sarvāgamamayaḥ śivaḥ | sarvaśrutyuttamo mṛgyaḥ sakalopaniṣanmayaḥ || 5 || bhūtabhavyabhaviṣyadyat trikāloditamavyayam | tadapyoṃkāramevādyaṃ viddhi mokṣapradāyakam || 6 || tadevātmānamityetad brahmaśabdena varṇitam | tadekamajaramamṛtamanubhūya tathomiti || 7 || saśarīraṃ samāropya tanmayatvaṃ tathomiti | triśarīraṃ svamātmānaṃ paraṃ brahma viniścinu || 8 || paraṃ brahmānusaṃdadhyādviśvādīnāṃ kramakramāt | ata evāyaṃ sarvāropāpavādādhikaraṇatayā sarvādhāraḥ | jaḍādhāratayā jaḍatvaṃ syādityata āha- paraṃ jyotiriti | svasya jaḍaprapañcātiriktatvenājaḍa-svarūpatvāt | vastuto'yameṣa sarveśvaraḥ svātiriktasarvāpahnavasiddhaniṣprati-yogikabrahmamātratayāvasthita īśvaratvāditi tamātmānaṃ paramārthadṛṣṭayaḥ svāvaśeṣadhiyā viduḥ jānantītyarthaḥ | brāhmaṇena yo'rtho'bhihitaḥ taṃ mantragrāmo'pyanuvadati- sarvetyādi | sarvadevamayaḥ sarvadevatāsvarūpatvāt | sarvaprapañcāropādhāra īśvaro yato niṣpannaḥ so'yaṃ prapañcādhāragarbhitaḥ | sarvākṣaramayaḥ pañcāśadvarṇārtha-rūpatvāt | kālaḥ kalayitṛtvāt sarvasya kālayitṛtvādvā | p. 126) sarvāgamamayaḥ āgamaśāstrārtharūpatvāt | śivaḥ svātiriktāśivagrāsatvāt | kiṃca- sarveti | sarve vedā yatpadamāmananti tapāṃsi sarvāṇi ca yadvadanti | yadicchanto brahmacaryaṃ caranti tatte padaṃ saṃgraheṇa bravīmi || omityetat iti śrutyanurodhena sarvaśrutibhiromiti yaduktaṃ tat brahmapraṇavārthaturyaturya-svamātramityevāyamātmā mṛgyaḥ anveṣṭavyaḥ itarathā mṛgayitumaśakyatvāt | īśādisakalopaniṣanmayaḥ sarvopaniṣanmukhyārthatvāt | yaḥ kālatrayāvacchinnaḥ tadatīto'pi tameva mokṣasādhanaṃ viddhītyāha- bhūteti | śrīnṛsiṃhottaratāpinyāṃ omityetadakṣaramidaṃ sarvam ityādi sa ātmā sa vijñeyaḥ ityantaṃ yathāvyākhyātamatrāpi draṣṭavyam | ayamātmā brahmetyaṃśaṃ vivṛṇoti- tadeveti | tadekamajaramamṛtamomityanubhūya tasminnidaṃ sarvaṃ triśarīramāropya tanmayaṃ hi tadeveti taṃ vā etamātmānaṃ triśarīraṃ paraṃ brahmānusaṃdadhyāt iti śrutyaṃśamanu-karotītyāha- tadekamiti || 4##- viśvādīnāṃ cāturvidhyam sthūlatvāt sthūlabhuk cātra sūkṣmatvāt sūkṣmabhuk param || 9 || ekatvānandabhogācca so'yamātmā caturvidhaḥ | catuṣpājjāgaritasthānaḥ sthūlaprajño hi viśvabhuk || 10 || ekonaviṃśatimukhaḥ sāṣṭāṅgaḥ sarvagaḥ prabhuḥ | sthūlabhuk caturātmātha viśvo vaiśvānaraḥ pumān || 11 || viśvajit prathamaḥ pādaḥ svapnasthānagataḥ prabhuḥ | sūkṣmaprajñaḥ svato'ṣṭāṅga eko nānyaḥ paraṃtapa | 12 || sūkṣmabhuk caturātmātha taijaso bhūtarāḍayam | hiraṇyagarbhaḥ sthūlo'ntardvitīyaḥ pāda ucyate || 13 || p. 127) kāmaṃ kāmayate yāvadyatra supto na kaṃcana | svapnaṃ paśyati naivātra tat suṣuptamapi sphuṭam || 14 || ekībhūtaḥ suṣuptasthaḥ prajñānadhanavān sukhī | nityānandamayo'pyātmā sarvajīvāntarasthitaḥ || 15 || tathāpyānandabhuk cetomukhaḥ sarvagato'vyayaḥ | caturātmeśvaraḥ prājñastṛtīyaḥ pādasaṃjñitaḥ || 16 || eṣa sarveśvaraścaiṣa sarvajñaḥ sūkṣmabhāvanaḥ | eṣo'ntaryāmyeṣa yoniḥ sarvasya prabhavāpyayau || 17 || bhūtānāṃ trayamapyetat sarvoparamabādhakam | tat suṣuptaṃ hi tat svapnaṃ māyāmātraṃ prakīrtitam || 18 || tat kathaṃ viśvādīnāṃ cāturvidhyamityatra- sthūlatvāditi | trayamapyetat suṣuptam iti samānaśrutitaḥ jāgradādyavasthātrayasyāpi suṣuptatvaṃ sarvoparamaṇādhikaraṇajñānabādhakaṃ jāgradādyavasthātraye'pi tattvāgrahaṇalakṣaṇasvāpasya tulyatvādityarthaḥ | svapnaṃ māyāmātram ityatra jāgratsvapnāvanyathāgrahaṇalakṣaṇāvityarthaḥ || 9-18 || turyāvasthāyāḥ cāturvidhyam caturthaścaturātmāpi saccidekaraso hyayam | turīyāvasitatvācca ekaikatvānusārataḥ || 19 || otranujñātranujñānavikalpajñānasādhanam | vikalpatrayamatrāpi suṣuptaṃ svapnamāntaram | māyāmātraṃ viditvaivaṃ saccidekaraso hyatha || 20 || p. 128) jāgradādyavasthātrayasya cāturvidhyamuktvā turyāvasthāyā api cāturvidhya##- ekaikatvānusārata iti | sarvatra turyānusyūtisādhanaṃ kimityatra- otrityādi | atrāpi otrāditrayamapi suṣuptameva viśvaviśvādyanujñaikarasāvikalpavadātmāvaraṇabhedapratītya##- vedanottarakṣaṇaṃ svayameva saccidekaraso hyavaśiṣyata ityarthaḥ || 19-20 || turyatūrīyo brahmapraṇavaḥ vibhakto hyayamādeśo na sthūlaprajñamanvaham | na sūkṣmaprajñamatyantaṃ na prajñaṃ na kvacinmune || 21 || naivāprajñaṃ nobhayataḥprajñaṃ na prajñamāntaram | nāprajñamapi na prajñāghanaṃ cādṛṣṭameva ca || 22 || tadalakṣaṇamagrāhyaṃ yadavyavahāryamacintyamavyapadeśyamekātmapratyaya##- brahmapraṇavaḥ | sa vijñeyo nāparasturīyaḥ | sarvatra bhānuvanmumukṣūṇā##- virājate parabrahmatvāt | ityupaniṣat || 23 || yugapat turyaturyayāthātmyājñavikalpitaturyaturyapravibhaktasthūlākārādi##- prapañcayati- vibhakta ityādinā | sa ātmā sa vijñeyaḥ ityantaṃ nṛsiṃhottara-tāpinīvivaraṇena vyākhyātaṃ bhavatīti mantavyam | prakṛtabrahmapraṇavamupa-saṃharati- sa iti | asminnupadeśe yasturyaturīyo'bhihitaḥ sa brahmapraṇavaḥ | sa eva svamātramiti vijñeyaḥ turyaturyāpekṣayā | nāparasturīyaḥ turyaturyādhikā-darśanāt | turyaturya eva svajñadṛṣṭyā mumukṣūṇāmādhāraḥ tatprāpyatvāt sarvaprakāśakabhānuvat | p. 129) svayaṃjyotiḥ sūryādijyotiṣāmapi jyotiṣṭvāt | vastuto bhāsyabhāsakakalanā##- svājñādidṛṣṭimohe satyasati svamātratayā virājate | kutaḥ? parabrahmatvāt | svāvaśeṣatayā sthitiryujyata ityarthaḥ | aṣṭamopadeśasamāptyartho'yam ityupaniṣacchabdaḥ || 21-23 || ityaṣṭamopadeśaḥ || navamopadeśaḥ brahmasvarūpavarṇanam atha brahmasvarūpaṃ kathamiti nāradaḥ papraccha | taṃ hovāca pitāmahaḥ kiṃ brahmasvarūpamiti | anyo'sāvanyo'hamasmīti ye viduste paśavo na svabhāvapaśavaḥ | tamevaṃ jñātvā vidvān mṛtyumukhāt pramucyate | nānyaḥ panthā vidyate'yanāya || 1 || kālaḥ svabhāvo niyatiryadṛcchā bhūtāni yoniḥ puruṣa iti cintyam | saṃyoga eṣāṃ na tvātmabhāvādātmā hyanīśaḥ sukhaduḥkhahetoḥ || 2 || te dhyānayogānugatā apaśyan devātmaśaktiṃ svaguṇairnigūḍhām | yaḥ karaṇāni nikhilāni tāni kālātmayuktānyadhitiṣṭhatyekaḥ || 3 || tamekasmin trivṛtaṃ ṣoḍaśāntaṃ śatārdhāraṃ viṃśatipratyarābhiḥ | aṣṭakaiḥ ṣaḍbhirviśvarūpaikapāśaṃ trimārgabhedaṃ dvinimitaikamoham || 4 || pañcasroto'mbuṃ pañcayonyugravaktrāṃ pañcaprāṇormiṃ pañcabuddhyādimūlām | pañcāvartāṃ pañcaduḥkhaughavegāṃ pañcāśadbhedāṃ pañcaparvāmadhīmaḥ || 5 || sarvājīve sarvasaṃsthe bṛhante tasmin haṃso bhrāmyate brahmacakre | p. 130) pṛthagātmānaṃ preritāraṃ ca matvā juṣṭastatastenāmṛtatvameti || 6 || udgītametatparam tu brahma tasmiṃstrayaṃ svapratiṣṭhākṣaraṃ ca | atrāntaraṃ vedavido viditvā līnāḥ pare brahmaṇi tatparāyaṇāḥ || 7 || saṃyuktametat kṣaramakṣaraṃ ca vyaktāvyaktaṃ bharate viśvamīśaḥ | anīśaścātmā budhyate bhoktṛbhāvājjñātvā devaṃ mucyate sarvapāśaiḥ || 8 || jñājñau dvāvajāvīśanīśāvajā hyekā bhoktṛbhogārthayuktā | anantaścātmā viśvarūpo hyakartā trayaṃ yadā vindate brahmametat || 9 || kṣaraṃ pradhānamamṛtākṣaraṃ haraḥ kṣarātmānāvīśate deva ekaḥ | tadabhidhyānādyojanāttattvabhāvād bhūyaścānte viśvamāyānivṛttiḥ || 10 || jñātvā devaṃ mucyate sarvapāśaiḥ kṣīṇaiḥ kleśairjanmamṛtyuprahāṇiḥ | tasyābhidhyānāttṛtīyaṃ dehabhede viśvaiśvaryaṃ kevala āptakāmaḥ || 11 || etajjñeyaṃ nityamevātmasaṃsthaṃ nātaḥ paraṃ veditavyaṃ hi kiṃcit | bhoktā bhogyaṃ preritāraṃ ca matvā sarvaṃ proktaṃ trividhaṃ brahmametat || 12 || ātmavidyātapomūlaṃ tadbrahmopaniṣat param || 13 || pitāmahena brahmayāthātmyamuktamapi punarnaimiśāraṇyavāsimunimaṇḍala##- yadi tvaṃ parokṣaṃ manyase tadā anyo'sāvanyo'hamasmīti svabhedena ye viduste paśavaḥ svasvāmibadhyamānapaśava iva svājñānadṛḍhapāśabaddhatvāt |te svabhāvata eva paśava ityata āha- na svabhāvapaśava iti | teṣāṃ svabhāvasya niṣpratiyogikabrahmamātratvāt | yaḥ sadā niṣpratiyogikamavaśiṣyate tamevaṃ svamātramiti jñātvā vidvān mṛtyumukhāt pramucyate | sa vidvān vedanasamakālaṃ svātiriktāstitvameva mṛtyuḥ tanmukhataḥ svājñānāt mucyate svayaṃ svamātramavaśiṣyate ityarthaḥ | svājñānaprabhavasvātirikta##- p. 131) vidyate'yanāyeti | evaṃ nāradena sākaṃ vidhimukhataḥ śrutavedāntā naimiśāraṇyavāsino munayo militvā kālādisāṃkhyāntamatānyupanyasyātha pūrvapakṣatvena nirasya yat paramārthatattvaṃ tadeva svamātraṃ nāto'tirikta##- śvetāśvataramantro-paniṣadi kālaḥ svabhāvaḥ ityārabhya tadbrahmopaniṣat param ityantaṃ padaśo vyākhyātamityatroparatamiti mantavyam | evaṃ naimiśāraṇyavāsinaḥ parameṣṭhimukhataḥ nātaḥ paraṃ veditavyaṃ hi kiṃcit iti svātiriktasarvā-pahnavasiddhaṃ brahma niṣpratiyogikasvamātramiti viditvā vedanasamakālaṃ kṛtakṛtyāḥ santaḥ tanmātramavāśiṣyanta ityarthaḥ || 1##- śāstravedanaphalam ya evaṃ viditvā svarūpamevānucintayan tatra ko mohaḥ kaḥ śoka ekatvamanupaśyataḥ | tasmādvirāḍ bhūtaṃ bhavyaṃ bhaviṣyadbhavatyanaśvara##- aṇoraṇīyān mahato mahīyānātmāsya jantornihito guhāyām | tamakratuṃ paśyati vītaśoko dhātuḥ prasādānmahimānamīśam || 15 || apāṇipādo javano grahītā paśyatyacakṣuḥ sa śṛṇotyakarṇaḥ | sa vetti vedyaṃ na ca tasyāsti vetā tamāhuragryaṃ puruṣaṃ mahāntam || 16 || aśarīraṃ śarīreṣvanavastheṣvavasthitam | mahāntaṃ vibhumātmānaṃ matvā dhīro na śocati || 17 || sarvasya dhātāramacintyaśaktiṃ sarvāgamāntārthaviśeṣavedyam | parāt paraṃ paramaṃ veditavyaṃ sarvāvasāne'ntakṛdveditavyam || 18 || kaviṃ purāṇaṃ puruṣottamottamaṃ sarveśvaraṃ sarvadevairupāsyam | anādimadhyāntamanantamavyayaṃ śivācyutāmbhoruhagarbhabhūdharam || 19 || p. 132) svenāvṛtaṃ sarvamidaṃ prapañcaṃ pañcātmakaṃ pañcasu vartamānam | pañcīkṛtānantabhavaprapañcaṃ pañcīkṛtasvāvayavairasaṃvṛtam | parāt paraṃ yanmahato mahāntaṃ svarūpatejomayaśāśvataṃ śivam || 20 || yaḥ ko'pyetacchāstraṃ yathāvadveda so'pi kṛtakṛtyo bhavatītyāha- ya evamiti | ya evaṃ maunipaṭalavat gurumukhāt sasaṃnyāsajñānaikagamyaṃ brahma svamātramiti viditvā tatastatsvarūpameva svātmetyabhedaṃ paśyati tasya tatra svarūpe svātiriktamasti nāstīti ko mohaḥ? tadapāye kaḥ śokaḥ? brahmamātrāvagateḥ śokamohāpahnavapūrvakatvāt | yasmādevaṃ svātiriktā##- paramātmaiva svājñadṛṣṭyā yadbhūtādikālaparicchedyaṃ tat svajñadṛṣṭyā svarūpameva bhavatītyāha- bhūtaṃ bhavyamiti | vastutaḥ sanmātrātiriktāsada-bhāvāat paśyatehāpi sanmātramasadanyat iti śruteḥ | evamātmānaṃ paśyato vītaśokatvamātmanaḥ karaṇagrāmābhāve'pi karaṇagrāmapravṛttinimittatvaṃ cāha- aṇoriti | mantradvayamapi śvetāśvatare vyākhyātam | kathaṃ punaḥ ātmajñānāt śokātyayaḥ? dehāvacchinnātmanaḥ śokadarśanādityata āha- aśarīramiti | śokanimittaśarīratrayavairalyāt | śarīratrayāpahnavasiddhabrahma##- viṣṇvātmanā dhātāraṃ poṣakam | īśvarātmanā acintyā aghaṭitaghaṭanā##- sarvāgamāntārthaḥ | brahmavyatiriktaṃ na kiṃcidasti brahmamātramasanna hi iti paramasiddhānta eva viśeṣārthaḥ | tanmātratayā vedyaṃ svātmānaṃ ye jānanti tairbrahmavidbhiḥ yat parādakṣarādapi paraṃ tadeva paramaṃ brahma sarvāvasāne svātiriktasarvāpahnave sati svamātramiti sakṛdeva veditavyam | vedanavṛtterapyuparamāt yadyevaṃ veditumaśaktastadā kavimityāviśeṣaṇaviśiṣṭamīśvaraṃ vā ciramupāsya tatprasādalabdhabrahmajñānena nirviśeṣaṃ brahmaivaitītyāha- kavimiti | kaviṃ sarvajñatvāt | purāṇaṃ cirantanatvāt | anādimadhyāntaṃ svasya janma- p. 133) sthitilayābhāvāt | śivācyutāmbhoruhagarbhā harahariviriñcitaravaḥ teṣāṃ prarohagiritvāt | kiṃca- sveneti | svenāntaryāmyādibhāvamāpannenāyaṃ prapañco vyāpta iti vaktavye idaṃ prapañcam iti vibhaktiliṅgavyatyayaḥ | pañcātmakamityādiprapañcaviśeṣaṇam | tadvyāptyā tatsaṃvṛtatvaṃ syāditi śaṅkāyām asaṃvṛtamiti viśeṣaṇam | asaṃvṛtatve hetuḥ | parāt param iti mahadavyaktāderapi vyāpakatvena mahattvāt | vastutaḥ śivaṃ svātiriktāśivāpahnavāt | siddhaṃ brahmāsmītyātmānaṃ jānīyāt ityarthaḥ || 14##- brahmaprāptiḥ taddhetuśca nāvirato duścaritānnāśānto nāsamāhitaḥ | nāśāntamānaso vāpi prajñānenainamāpnuyāt || 21 || nāntaḥprajñaṃ na bahiḥprajñaṃ na sthūlaṃ nāsthūlaṃ na jñānaṃ nājñānaṃ nobhayataḥprajñamagrāhyamavyavahāryaṃ svāntaḥsthitaḥ svayameveti ya evaṃ veda sa mukto bhavati sa mukto bhavatītyāha bhagavān pitāmahaḥ || 22 || evaṃ jñānī duścaritādivṛttimānapi brahmāpnuyādityata āha- neti | duścaritādivṛttimato jñānānudayāt | yadi syāt pramādatastadābhāsajñānaṃ bhavet | na hyābhāsajñānaṃ brahmasākṣātkāraheturbhavati | yasmādevaṃ tasmāt duścaritādivṛttyasaṃbhavaniṣpratiyogikabrahmamātraprajñānena tadbhāvāpanno bhavatītyarthaḥ | svāntarbāhyavijṛmbhitasthūlasūkṣma##- parivrājakasthitiḥ svasvarūpajñaḥ parivrāṭ | parivrāḍekākī carati | bhayatrastasāraṅgavat tiṣṭhati | gamanavirodhaṃ na karoti | svaśarīravyatiriktaṃ sarvaṃ tyaktvā p. 134) ṣaṭpadavṛttyā sthitvā svarūpānusaṃdhānaṃ kurvan sarvamananyabuddhyā svasminneva mukto bhavati | sa parivrāṭ sarvakriyākārakanivartako guruśiṣya##- nirdhanikaḥ sukhī | dhanavān jñānājñānobhayātītaḥ sukhaduḥkhātītaḥ svayaṃjyotiḥprakāśaḥ sarvavedyaḥ sarvajñaḥ sarvasiddhidaḥ sarveśvaraḥ so'hamiti | tadviṣṇoḥ paramaṃ padaṃ yatra gatvā na nivartante yoginaḥ | sūryo na tatra bhāti na śaśāṅko'pi | na sa punarāvartate na sa punarāvartate | tatkaivalyam | ityupaniṣat || 23 || evaṃ muktibhājanaparivrājakasthitimāha- svasvarūpajña iti | svasvarūpaṃ svamatramiti jānātīti svasvarūpajñaḥ | svājñānatatkāryaṃ parityajyā##- svājñadṛṣṭyā janasaṃbādhe'pi svadṛṣṭyā parivrāḍekāki carati | svājñadṛṣṭyā bhayatrastasāraṅgavat tiṣṭhati sāraṅga iva tiṣṭhati | tathā svagamanavirodhaṃ na karotīva | svajñadṛṣṭyā śarīrābhāve'pi parāropita##- mādhūkarāsyapātravṛttyā sthitvāhorātraṃ svarūpānusaṃdhānameva kurvan sarvamananyabuddhyā svasminneva mukto bhavati | kriyākārakadvaitaśūnyaḥ guruśiṣyaśāstrādibhidāgandhavikalaḥ nityānandasvāntatayā na kadāpi saṃsāraduḥkhamohitaḥ | parivrāṭ kathaṃ punaḥ nirdhanikaḥ sukhī bhavati? brahmamātradhanavato nityasukhitopapadyate | jñānājñānobhayātītaḥ cidābhāsatāyā mṛgyatvena jñānājñānātītatvam jñānitājñānite cātmābhāsasyaiva na cātmanaḥ iti smṛteḥ | svayaṃjyotiḥ prakāśamātratvāt | yaḥ sarvāpahnavasiddhabrahmamātratayā avasthātumīśvaro bhavati so'haṃ sarveśvaraḥ | yogino yatpadaṃ prāpyādyāpi na nivartante tadviṣṇoḥ parivrājakasya paramaṃ padam | na hi tatra sūryaśaśāṅkau bhāsete | yatpadamapunarāvartakaṃ p. 135) tadeva hi kaivalyam | itiśabdo navamopadeśasamāptyarthaḥ | upaniṣacchabdaḥ nāradaparivrājakopaniṣatsamāptyarthaḥ || 23 || iti navamopadeśaḥ | śrīvāsudevendraśiṣyopaniṣadbrahmayoginā | nāradīyavivaraṇaṃ likhitaṃ syāt sphuṭaṃ laghu | parivrājakopaniṣadvyākhyā granthasahasrayuk || iti śrīmadīśādyaṣṭottaraśatopaniṣacchāstravivaraṇe tricatvāriṃśatsaṃkhyā##- p. 137) nirvāṇopaniṣat vāṅ me manasi - iti śāntiḥ mukhyāvadhūtalakṣaṇam atha nirvāṇopaniṣadaṃ vyākhyāsyāmaḥ || 1 || paramahaṃsaḥ so'ham || 2 || parivrājakāḥ paścimaliṅgāḥ || 3 || manmathakṣetrapālāḥ || 4 || gaganasiddhāntaḥ || 5 || amṛtakallolanadī || 6 || akṣayaṃ nirañjanam || 7 || niḥsaṃśaya ṛṣiḥ || 8 || nirvāṇo devatā || 9 || niṣkulapravṛttiḥ || 10 || niṣkevalajñānam || 11 || ūrdhvāmnāyaḥ || 12 || nirālambapīṭhaḥ || 13 || saṃyogadīkṣā || 14 || viyogopadeśaḥ || 15 || dīkṣāsaṃtoṣapāvanaṃ ca || 16 || dvādaśādityāvalokanam || 17 || vivekarakṣā || 18 || karuṇaiva keliḥ || 19 || ānandamālā || 20 || ekāsanaguhāyāṃ muktāsanasukhagoṣṭhī || 21 || akalpitabhikṣāśī || 22 || haṃsācāraḥ || 23 || sarvabhūtāntarvartī haṃsa iti pratipādanam || 24 || dhairyakanthā | udāsīnakaupīnam | vicāradaṇḍaḥ | brahmāvalokayogapaṭṭaḥ | śriyāṃ pādukā | parecchācaraṇam | p. 138) kuṇḍalinībandhaḥ | parāpavādamukto jīvanmuktaḥ | śivayoganidrā ca khecarīmudrā ca paramānandī || 25 || nirguṇaguṇatrayam || 26 || vivekalabhyaṃ manovāgagocaram || 27 || anityaṃ jagadyajjanitaṃ svapnajagadabhragajāditulyam tathā dehādisaṃghātaṃ mohagaṇajālakalitaṃ tadrajjusarpavat kalpitam || 28 || viṣṇuvidhyādiśatābhidhānalakṣyam || 29 || aṅkuśo mārgaḥ || 30 || śūnyaṃ na saṃketaḥ || 31 || parameśvarasattā || 32 || satyasiddhayogo maṭhaḥ || 33 || amarapadaṃ na tatsvarūpam || 34 || ādibrahma svasaṃvit || 35 || ajapāgāyatrīvikāradaṇḍo dhyeyaḥ || 36 || manonirodhinī kanthā || 37 || yogena sadānandasvarūpadarśanam || 38 || ānandabhikṣāśī || 39 || mahāśmaśāne'pyānandavane vāsaḥ || 40 || ekāntasthānamaṭham || 41 || unmanyavasthā śāradā ceṣṭā || 42 || unmanī gatiḥ || 43 || nirmalagātraṃ nirālambapīṭham || 44 || amṛtakallolānandakriyā || 45 || pāṇḍaragaganamahāsiddhantaḥ || 46 || śamadamādidivyaśaktyācaraṇe kṣetrapātrapaṭutā parāvarasaṃyogaḥ tārakopadeśaḥ || 47 || advaitasadānando devatā || 48 || niyamaḥ svāntarindriyanigrahaḥ || 49 || bhayamohaśokakrodhatyāga##- || svaprakāśabrahmatattve śivaśaktisaṃpuṭitaprapañcacchedanam tathā patrākṣākṣikamaṇḍalabhāvābhāvadahanam || 53 || bibhratyākāśādhāram || 54 || śivaṃ turīyaṃ yajñopavītam tanmayā śikhā || 55 || p. 139) cinmayaṃ cotsṛṣṭiraṇḍaṃ saṃtatokṣikamaṇḍalam || 56 || karmanirmūlanaṃ kathā | māyāmamatāhaṃkāradahanaṃ śmaśāne || 57 || anāhatāṅgī || 58 || nirvāṇopaniṣadvedyaṃ nirvāṇānandatundilam | traipadānandasāmrājyaṃ svamātramiti cintaye || iha khalu ṛgvedapravibhakteyaṃ nirvāṇopaniṣat pārivrājyadharmapūgaprakaṭana-pūrvakaṃ paramārthatattvaprakāśikā vijṛmbhate | asyāḥ svalpagranthato vivaraṇamārabhyate | iyaṃ śrutiḥ uttamādhikāriṇaḥ parivrājakānupalabhya svanāmnopaniṣadamupadiśati- athetyādinā | athaśabdaḥ āśramatrayā-nantaryāthaḥ | videhakaivalyameva nirvāṇaṃ tadbodhinīmupaniṣadaṃ vidyāṃ śrutayo vayaṃ vyākhyāsyāmaḥ vivaraṇaṃ kurma ityarthaḥ | vakṣyamāṇa-vidyāpratipādyaṃ kimityata āha##- cāsau punaḥ svājñavikalpitasvātiriktabhramaṃ hantīti haṃsaśceti prasaktapratyagabhinnaparamātmā yo'yaṃ prakaṭitaḥ so'hamiti samyagjñānasiddhaṃ pratyagādyākhyāsahaṃ niṣpratiyogika-brahmamātraṃ pratipādyamityarthaḥ | ke atrādhikāriṇa ityatrāha- parivrājakāḥ paścimaliṅgā iti | bāhyasaṃsāraṃ parityajya daṇḍādidhāraṇalakṣaṇaṃ vyaktaviṣṇuliṅgamavalambya parito vrajantīti parivrājakāśca te paścimamantaḥ-saṃnyāsalakṣaṇamavyaktaviṣṇuliṅginaśceti svabāhyāntarvilasitavikṣepagrāsa-vyaktāvyaktaviṣṇuliṅgadhāriṇa ityarthaḥ sarva ete viṣṇuliṅgaṃ dadhānā vyaktāvyaktaṃ bahirantaśca nityam iti śruteḥ | teṣāmevaṃ viṣṇuliṅgasatve'pi viṣṇutvaṃ kuta iti tatrāha- manmathakṣetrapālā iti | madityasmatpratyayālambana##- sarvamiti svātmamātradhiyā pālanādviṣṇutvaṃ niraṅkuśamityarthaḥ | viṣṇoḥ sākalyaprasiddheḥ tadbhāvāpattyā teṣāṃ siddhānto'pi tathetyata āha- gaganasiddhanta iti | viṣṇoḥ sākalyaṃ svājñānasāpekṣam | tadapāye sa eṣo'kalo'mṛtaḥ iti śrutisiddha- p. 140) niṣkalaviṣṇubhāvārūḍhānāṃ gaganavanniravayavaṃ niṣkalabrahmagocaro##- niṣkalabrahma-bhāvāpannāntaḥkaraṇaṃ svamātrabhāvāmṛtataraṅgavadvirajānadīvaccideka-rasagocaraṃ tadantaḥkaraṇamityarthaḥ | teṣāṃ kṣayiṣṇutvādiguṇakāntaḥ-karaṇayogataḥ tatsvarūpamapi tathetyata āha- akṣayaṃ nirañjanamiti | kāmādi##- ityata āha- niḥsaṃśaya ṛṣiriti | śrutyācāryaprasādamahimnā niḥsaṃśayaṃ yathā bhavati tathā niṣpratiyogikabrahmamātrabhāvam ṛṣatyavagacchati śiṣyān grāhayati veti niḥsaṃśaya ṛṣirācārya ityarthaḥ sarvaśarīrasthacaitanyabrahma-prāpako guruḥ iti śruteḥ | tathāvidhadeśikānuśiṣṭaparivrāṭpaṭalasevyadevatā ketyata āha- nirvāṇo devateti | nirvāṇamiti vaktavye nirvāṇa iti liṅgavyatyayaḥ | brahmamātrāvasthānalakṣaṇanirvāṇaṃ kaivalyaṃ tadrūpatayā dedīpyamānā vāsudevarūpiṇī devatetyarthaḥ | sarvabhūtādhivāsaṃ yadbhūteṣu ca vasatyapi | sarvānugrāhakatvena tadasmyahaṃ vāsudevaḥ || iti śruteḥ | evaṃ nirvāṇadevatābhāvamāpannānāmapi svakulārūpā pravṛttiḥ syādityata āha- niṣkulapravṛttiriti | svātiriktakulagotrādeḥ māyikatvena kāraṇa-tulyatvāt | na hi brahmamātrajñānasamakālaṃ svānyakulānurūpā pravṛttirnivṛttirvā astītyatra- utpannatattvabodhasya yathāpūrvaṃ na saṃsṛtiḥ iti bhagavatpādokteḥ | pravṛttisāmānyābhāve dehadhāraṇā kathamiti cenna svadṛṣṭyā dehataddhāraṇāvibhramavairalyāt | yadi prātibhāsikadṛṣṭyā sphuret tadā dehadhāraṇāmātrapravṛttinivṛttyorapi tathātvāt | na hi prātibhāsikapravṛtyādiḥ kāryakārī bhavati pratibhāsata evedaṃ na jagat paramārthataḥ iti śruteḥ | kiṃ tādṛśajñānaṃ kevalaśāstrajanyam? netyāha- niṣkevalajñānamiti | śāstrīyajñānasya svātiriktasattābādhakatve'pi kāryakāripravṛtterabādhakatvāt nedaṃ śāstrajaṃ bhavitumarhati kiṃtu tadupeyatatvajñānamevetyarthaḥ | p. 141) evaṃ jñānibhiḥ paṭhanapāṭhanādikaṃ na kāryam tato brahmavidyā##- kartavyākartavya-tayā na kiṃcidapi kāryāntaraṃ vidyate | yadi prāṇyadṛṣṭataḥ syāt tadā adhobhāvaṃ gatakarmopāsanākāṇḍadvayagocarāmnāyajātapaṭhanapāṭhanā-bhāve'pi | ūrdhvaṃ brahma yatra upaniṣatkadambe āmnāyate so'yaṃ ūrdhvāmnāyaḥ īśādyaṣṭottaraśatopaniṣatpūgaḥ | gurutaḥ svayaṃ vā paṭhecchiṣyān vā pāṭhayet | evaṃ kṛte brahmavidyāsaṃpradāyāvichedo'pi syāditi yat tat sahajamityatra sarveṣu vedeṣūpaniṣadamāvartayet | sadopaniṣadaṃ vidyāmabhyasenmuktihetukīm | kāyaḥ karotu karmāṇi vṛthā vāgucyatāmiha | tāraṃ japatu vāk tadvat paṭhatvāmnāyamastakam || viṣṇuṃ dhyāyati dhīryadvā brahmānande vilīyatām | sākṣyahaṃ kiṃcidapyatra na kurve nāpi kāraye || ityādiśruteḥ | evaṃ brahmavidyāsaṃpradāyapravartakānāmavasthānaṃ sālambaṃ syādityata āha- nirālambapīṭha iti | svātiriktālambanaśūnyabrahma##- sadā sthitiḥ iti smṛteḥ | teṣāṃ kvābhiniveśa ityatra- saṃyogadīkṣeti | sacchiṣyapaṭalabrahmamātrajñānayogavitaraṇe dīkṣā abhiniveśa ityarthaḥ | evamabhiniveśābhāso'pi śiṣyādṛṣṭanimitto na svata iti bhāvaḥ | tadupadeśaḥ kīdṛśa ityatra- viyogopadeśa iti | prasaktasvātiriktāstitvabhramaviyogaḥ | na hi niṣpratiyogikasvamātre svātiriktamasti nāstīti vibhramāvakāśo'stītyupadeśaḥ ananyaprokte gatiratra nāsti iti śruteḥ | evaṃ śiṣyopadeśavyagratayā duḥkhādikaṃ syādityata āha- dīkṣāsaṃtoṣapāvanaṃ ceti | kutrāpyanabhi##- pāvanakaraścetyarthaḥ | taddarśanamapi tathetyāha- dvādaśādityāvalokanamiti | pāvanahetudvādaśādityāvalokanavat brahmavitparivrājakāvalokanamapi tathetyarthaḥ | tathāca śrutiḥ- p. 142) khecarā bhūcarāḥ sarve brahmaviddṛṣṭigocarāḥ | sadya eva vimucyante koṭijanmārjitairaghaiḥ || iti | nirabhimānināṃ rakṣā kā? ityatrāha- vivekarakṣeti | brahmamātraviveko jñānameva rakṣā śrutyārcāryaprasādāttatattvajñānāstasaṃśayam | brahmaviṣṇvādivibudhāḥ pālayanti tyajāṃ kulam || iti smṛteḥ | tatkeliḥ kutreti tatrāha- karuṇaiva keliriti | svājñapaṭalaṃ svapadaṃ prāpaṇīyamiti yā karuṇodeti saiva keliḥ | tanmālā kā? ityata āha##- ekāsanaguhāyāmiti | sarvatraikameva āsanamavasthānamaṭanaṃ calanaṃ vā yeṣāṃ te ekāsanāḥ | teṣāṃ viharaṇabhūmiḥ guhā tasyāṃ muktaḥ parityaktaḥ siddhāsanādiparigrahaniyamo yaiste muktāsanāḥ | taiḥ svarūpasukhaṃ yallabhyate tadeva goṣṭhī na hi janasaṃbandhinī | tadarthaṃ kiṃ parairbhikṣā kalpanīyeti tatrāha- akalpitabhikṣāśīti | svārthaṃ gṛhiṇaḥ paktvā bhuktvā svasthāstiṣṭhanti grāmaikarātrādiniyamato godohanamātrakālākāṅkṣiṣu bhikṣuṣu bhikṣārthamāgateṣu punastadarthaṃ pākānavasarāt bhuktaśeṣameva dāsyantīti svārthamavikalpitāṃ bhikṣāmaśnātītyavikalpitabhikṣāśī | tathāca smṛtiḥ- grāmaikarātramaṭanaṃ praveśaṃ cāparāhṇake | godohamātramākāṅkṣanniṣkrānto na punarvrajet || ityādi | tadācāraḥ kīdṛśa ityatra- haṃsācāra iti | haṃsaśabdena tattvaṃ##- kiṃ pratipādayanti? ityatra- sarvabhūtāntarvartīti | svājñadṛṣṭi##- pratyagabhinnaparamātmā paramārthadṛṣṭyā sarvāpahnavasiddhaṃ brahma niṣpratiyogikasvamātramiti pratipādanaṃ kurvanti | teṣāṃ kanthākaupīnadaṇḍayogapaṭṭapādukācaraṇa-bandhamokṣanidrāmudrāḥ kīdṛśāḥ? ityata āha- dhairyetyādinā | p. 143) brahmātiriktaṃ na kiṃcidastīti manodhairyameva kanthā | svātiriktodāsīnadhīreva kaupīnam | sarvavedāntārthavicāro daṇḍaḥ | pratyagabhedena brahmāvalokanameva yogapaṭṭaḥ | svātiriktabāhyasaṃpat śrīrucyate | tadasparśanāya tasyāṃ pādukā | parecchayaiva dehadhāraṇamātra-ceṣṭācaraṇam | tathāca śrutiḥ- parecchayā ca digvāsāḥ snānaṃ kuryāt parecchayā iti | suṣumnāyāṃ kuṇḍalinīpraveśo bhavitavya iti saṃkalpa eva bandhaḥ | svātirekeṇa nāḍīkuṇḍalinīcintāyāḥ brahmāvaraṇahetutayā bandhatvaṃ yujyata ityarthaḥ | tathāca śrutiḥ - nāḍīpuñjaṃ sadāsāraṃ narabhāvaṃ mahāmune | vimucyaivātmanātmānamahamityavadhāraya || iti | svātiriktāt paraḥ paramātmā svātiriktāstitvavibhrama eva parāpavādaḥ paramātmāvaraṇam | tasmājjīvannapi yo mucyate sa jīvanmukto bhavet | tathāca smṛtiḥ - svātiriktāstitābhrāntiḥ svamātrā vṛtirīritā | svamātrajñānakhaḍgena tāṃ chittvā vicaredyatiḥ || iti | śivābhedenāvasthānaṃ śivayogaḥ | sa eva nidrā nirvikalpakasamādhi##- svājñadṛṣṭyā svāvidyāpadakalpanāyāścaritatvāt khecarī svāvidyāpādaḥ | tatsvātirekeṇāstīti dhīḥ mucchabdenocyate | sarvāpahnavasiddhaṃ brahma niṣpratiyogikasvamātradhiyā khecarīmudaṃ drāvayatīti khecarīmuddrā tattvajñānam | caśabdāt bāhyakhecarīmuddrāpi gṛhyate | muddrāvakatayā duḥkharūpatā syādityata āha- paramānandīti | paramānandīti liṅgavyatyayaḥ | paramānandinī khecarīmudretyarthaḥ bhajatāmānandāptihetutvāt | tathāvidhā##- brahmamātrasiddheḥ guṇatrayatatkāryāpahnavapūrvakatvāt | niṣpratiyogikanirguṇaṃ brahma kena labhyamityata āha- vivekalabhyamiti | brahmātiriktaṃ neti tattvajñānaṃ vivekaḥ tenaiva labhyamityarthaḥ nānyaḥ panthā ayanāya vidyate iti śruteḥ | labhyamityuktitaḥ p. 144) tat kiṃ sātiśayam? tatrāha- manovāgagocaramiti | yat svāvaśeṣatayā labhyaṃ tatkaraṇagrāmāpahnavasiddhaṃ niratiśayamityarthaḥ | brahmaṇaḥ karaṇagrāmā-gocaratvena brahmābhāvaprasaktau svājñānubhūtisiddhakāryaprapañcasya kāraṇasāpekṣatvāt | na hi brahma vinā tathāvidhakāraṇaṃ kiṃcidasti | ato jagatkāraṇatvahetunā brahmaṇo niṣpratiyogikabhāvarūpatvaṃ sadṛṣṭāntamāha- anityamityādinā | yato jagajjanitaṃ tadbrahma nityamityavagantavyam | jagato nityabrahmajatvena nityatvaṃ syādityata āha- anityamiti | kimivānityamityatra- svapneti | svapnopalakṣitāvasthātrayatatkāryātmakaṃ jagat abhraparidṛśya##- tanmohagaṇajālakalitaṃ jagat rajjusarpavat kalpitam | tatkalapanādhiṣṭhānaṃ kiṃ viṣṇvādi? tatrāha- viṣṇuvidhyādiśatābhidhānalakṣyamiti | viṣṇvādiśabda-vācyaviṣṇvādayastallakṣyaṃ brahmetyarthaḥ | viṣṇvādimārgaprāpakahetuḥ kaḥ? ityatra- aṅkuśo mārga iti | yathā gajasvāmino'ṅkuśaḥ svepsitadeśagamanahetuḥ tathārcirādimārgo viṣṇvādiprāpakaheturityarthaḥ | kimarcirādi viṣṇvādivyatiriktatayā śūnyamityatrāha- śūnyaṃ na saṃketa iti | arcirādeḥ viṣṇvādyavyatirekāt na śūnyatvaṃ tadrūpatvena satyamityarthaḥ | tathā ca smṛtiḥ - svāropitākhilāṇḍādeḥ svābhedaśrutimānataḥ | prāpyaprāpakabhede'pi sarvaṃ viṣṇvātmakaṃ jagat || iti | tathā cedviṣṇurityākhyā kiṃ na syādityatra tasya viṣṇutve'pi mārga iti vyavahārato vyāvahāriko'yaṃ saṃketaḥ vyāvahārikadṛṣṭyā vā bhūvaikuṇṭhayoradha ūrdhvapātitvaṃ mārgasya nirālambāntarikṣapātitvaṃ ca prasiddham | tatra gantṛpaṭalagamanayogyatāsaṃpādakaśaktiḥ kā? ityata āha- parameśvarasatteti | pareṣāṃ jīvānāmīśvaro viṣṇuḥ tatsattā sāmarthyam | gantṛnirālambamārgagamanaśaktipradatayā paṭvītyarthaḥ | sāṅkuśārcirā-dyuktvā brahmamātraprāpakopāyamāha- satyasiddhayogomaṭha iti | sanmātramasadanyat iti śrutisiddhasanmātro'hamiti bhāvanaiva yogaḥ | tadyogaviśrāntisthānaṃ videhakaivalyameva maṭhaḥ | tadeva nirviśeṣabrahmaprāpakamārga ityarthaḥ | p. 145) kiṃ tanmārgadvayaprāpyamamarapadam? tatrāha- amarapadaṃ na tatsvarūpamiti | na hi mārgadvayagamyamamarapadaṃ svargo bhavitumarhatītyarthaḥ | tathā cet tat kim? ityata āha- ādibrahma svasaṃviditi | sarvāditvādādikāraṇaṃ brahma | kāryasāpekṣakāraṇatāpi nāstīti yā saṃvidudeti saivādibrahma | svasaṃvit svamātrajñānasvarūpamityarthaḥ vijñānamānanda brahma iti śruteḥ | mumukṣubhiḥ kena rūpeṇātmā dhyeyaḥ? ityatrāha- ajapāgāyatrīvikāradaṇḍo dhyeya iti | mūlādhāraprabhavocchvāsaniśvāsātmikā haṃsaḥ so'hamiti bhāvanāmayī ajapetyucyate | gāyantaṃ trāyata iti gāyatrī svāvidyādvayaturyāṃśarūpā | svāvidyādvayasthūlādicaturaṃśo'pi tadvikāraḥ tatsarvāpahnavasiddhaparamātmaivājapāgāyatrīvikāradaṇḍaḥ parivrājakaiḥ niṣpratiyogikasvamātratayā dhyeya ityarthaḥ | evaṃ dhyātuḥ paramahaṃsapaṭalasya śītādidvandvatrāṇakarakanthā kā? ityata āha- manonirodhinī kantheti | manaḥ svāvidyātatkāryam | tannirodhinī brahmavidyā saiva kanthā vidyāyāḥ svāvidyāvikalpitaśītādigrāsatvāt | vidyayā kiṃ darśanīyam? ityata āha- yogena sadānandasvarūpadarśanamiti | pratyakpracito-raikyaṃ yogaḥ | tena saṃjātasadānandasvarūpadarśanaṃ vidyāniṣpannamityarthaḥ | evaṃdarśanasaṃpannaḥ kimaśnātītyata āha- ānandabhikṣāśīti | nirvikalpakāvasthāyāṃ svānandātiriktagrāmyabhikṣāyā asaṃbhavāt | tannivāsabhūmiḥ ketyata āha- mahāśmaśāne'pyānandavane vāsa iti | mahāśmaśāne kāśyāṃ tatrāpyānandavane brahmanālādipradeśe vāso vasatiḥ kartavyetyarthaḥ | yadvā mahadādipañcabhūtabhautikajātabhasmīkaraṇahetutvānmahāśmaśānaṃ pratyakcaitanyam | gāḍhabhūmānandaḥ ānandavanam | tasmin mahāśmaśāne'pyānandavane pratyagabhinne paramātmani sve mahimni svāvaśeṣatayā vāso vasatirbhavedityarthaḥ | tatsadanaṃ kutretyatrāha- ekāntasthānamaṭhamiti | svetarajanasaṃbādhaśūnyamekāntasthānaṃ tadeva maṭhaṃ sadanamityarthaḥ? tasya ceṣṭā kā? ityata āha- unmanyavasthā śāradā ceṣṭeti | samāhitadaśāyāmunmanī nirvikalpakāvasthā | tato vyutthānadaśāyāṃ sarvavedāntārthaprakāśinī śāradā brahmavidyā ceṣṭetyarthaḥ | tadgatiḥ kutra? ityatrāha- p. 146) unmanīgatiriti | pade pade nirvikalpakarūpāyāmunmanyāṃ gatirdhāvanam | tatpīṭhaṃ kim? ityatrāha- nirmalagātraṃ nirālambapīṭhamiti | unmanyavasthārūḍhasya yateḥ nirmalagātraṃ nirviśeṣajñānaṃ brahmamātragocaratvaṃ nirālambatvaṃ tatra pīṭhamāsanamityarthaḥ | tatkriyā kīdṛśaītyatra- amṛtakallolānandakriyeti | amṛtakallolavadānandasāgara iva mahāgambhīrataiva kriyā paramārthato niṣkriyatvāt | tatsiddhāntaḥ kaḥ? ityatra- pāṇḍaragaganamahāsiddhānta iti | pāṇḍaraśabdena ciducyate | saiva gaganaṃ cidākāśam | tat svamātramiti niścayo mahāsiddhāntaḥ | evaṃ siddhāntopadeśaḥ svārājyaprāpaka ityāha- śamadamādīti | yathoktādhikāriśiṣyoddeśena deśikopadiṣṭo manuḥ praṇavādiḥ tasya svātiriktāstitvabhramataḥ saṃtāraṇāt tārakatvam | evaṃ tārakopadeśaḥ śiṣyāṇāṃ śamādisādhanasaṃpattipuraḥsaraṃ pratyakparacidaikyahetuḥ | tadyathā svāntarindriyanigrahaḥ śamaḥ | bāhyendriyanigraho damaḥ | ādiśabdena uparatyādisādhanajātaṃ gṛhyate | evaṃ sādhanajātasyāsurasaṃpadgrāsadaivīsaṃpatprāpakatvāt divyaśaktitvaṃ tadācaraṇaṃ tadanuṣṭhānam | tannirvartyaśarīraṃ kṣetraṃ sarvasādhanaprarohabhūmitvāt | tatra śabdādiviṣayamadirāpātāraṃ jīvaṃ tanmadirāvāsanāto vimukhīkṛtya pālanāt trāṇāt pātram antaḥkaraṇam tayoḥ kṣetrapātrayoḥ śravaṇādisādhanānuṣṭhānakaraṇasāmarthyaṃ paṭutā taddhetuḥ ācāryopadiṣṭatāraka ityarthaḥ | tārakapratipādyadevatā kā? ityatrāha- advaitasadānando devateti | śiṣyācāryajaptṛjapādikalanāgrāsamadvaitaṃ brahma tatsvarūpabhūto yo'yamānandaḥ tasya dedīpyamānarūpatvāt devateti saṃjñā | na hi sātiśayā devatāstītyarthaḥ | tadāptyupāyaniyamaḥ kaḥ? ityatra- niyamaḥ svāntarindriyanigraha iti | svasyāntarindriyamantaḥkaraṇam | tadyathā kāmādivṛttyākāreṇa na pariṇamyate tathā brahmāham ahameva brahma iti nigraho brahmākārapariṇatiḥ saiva niyamaḥ | tathāca smṛtiḥ - viṣayebhyaḥ parāvṛtya karaṇagrāmamañjasā | brahmākāreṇa yujyasva taddhite niyamo bhavet || p. 147) iti | evaṃ niyamavatā tyaktavyaṃ kimityatrāha- bhayamohaśokakrodhatyāgastyāga iti | jīveśabhidāsamudbhūtaṃ bhayam dehādāvātmabuddhirmohaḥ svābhilaṣitavastvapāyajaḥ śokaḥ kāmāpūraṇasaṃjātaḥ krodhaḥ teṣāṃ tyāgaḥ saṃnyāsa eva tyāgaḥ tenaiva jñānaparipanthi sarvaṃ tyaktamityarthaḥ | evaṃ tyāgataḥ kiṃ syāt? ityata āha- parāvaraikyarasāsvādanamiti | tattyāgato jīveśvaraikyarasāsvādanaṃ bhavedityarthaḥ | evaṃ rasāsvādanataḥ kiṃ bhavet? ityata āha- aniyāmakatvanirmalaśaktiriti | īśvareṇa svasvakārye niyamyata iti niyamyaṃ jīvajātam | tadantaryāmī niyāmaka īśvaraḥ | tayoḥ māyikatvena tadatītatvam aniyāmakatvaṃ sarvasākṣitvam tasya niyamyaniyāmakabhidā-grāsatvāt | tadeva nirmalaśaktiḥ sarvāvabhāsakatvasāmarthyamityarthaḥ | evaṃ śaktitaḥ kiṃ bhavet? ityata āha- svaprakāśabrahmatattva iti | svāvidyādvayatatkāryāpahnavasiddhe svaprakāśamātre brahmatattve tadajñaiḥ śivaśaktisaṃpuṭitaprapañcaḥ samāropitaḥ | tatratyasaccitsukhaṃ śivāṃśaḥ | nāmarūpe saccitsukhāvṛtī śaktyaṃśaḥ | tayościdacitostejastimiravat parasparaviruddhayoḥ yogo māyayā saṃpuṭitaḥ yo ghaṭapaṭādiprapañcaḥ tasyocchedanam ahaṃ brahmāsmi iti jñānāsinā yathā bhavet tathā brahmasamyagjñānāgninā patrākṣākṣikamaṇḍalabhāvābhāvadahanaṃ bhavedityarthaḥ | svakāryajātaṃ paritaḥ āvṛtya trāyate topāyatīti jīveśabhrāntijatādātmyāspadaṃ vyaṣṭisamaṣṭikāraṇaśarīraṃ patramityucyate | tatkāryaṃ viṃśatyavayavaśobhijīveśasahajatādātmyāspadaṃ vyaṣṭisamaṣṭiliṅgaśarīramakṣamityucyate | tatkāryatayā jīveśakarmajatādatmyāspadaṃ vyaṣṭisamaṣṭipiṇḍabrahmāṇḍākhyasthūlaśarīramakṣītyucyate | evaṃ patrākṣākṣyabhidhaśarīratrayaṃ yeṣāṃ te patrākṣākṣikāḥ prājñataijasaviśvābhinneśvarasūtravirājaḥ | teṣāṃ maṇḍalaṃ paṭalaṃ svadṛṣṭyā etat sarvaṃ sākṣyajātaṃ sākṣibhāsyaṃ sākṣyasāpekṣasākṣitāyā api dahanaṃ vilāpanaṃ bhavedityarthaḥ | tato brahma kiṃrūpaṃ bibhartītyata āha##- svādheyākāśādipañcamahābhūtatatkāryādhāratvena ādheyasāpekṣādhāratāpahnavasiddhaniṣpratiyogikabrahmamātratayā yadavaśiṣyate svājñādidṛṣṭimohe satyasati tadevaṃrūpaṃ paramārthadṛṣṭyā bibhrati | ya evaṃvit so'yaṃ brāhmaṇo brahmavidvarīyān mukhyāvadhūto bhavatīti bhāvaḥ | śikhāyajño- p. 148) pavītaviralānāṃ kathaṃ brāhmaṇatā? ityata āha- śivaṃ turīyaṃ yajñopavītaṃ tanmayā śikheti | svātiriktāśivagrāsaṃ śivaṃ turīyaṃ turīyātītaṃ vā brahmaiva yajñopavītaṃ śikhā ca śivamayā śivamayītyarthaḥ | tathā ca śrutiḥ- śikhā jñānamayī yasya upavītaṃ ca tanmayam | brāhmaṇyaṃ sakalaṃ tasya iti brahmavido viduḥ || iti | itthaṃbhūtabrāhmaṇadṛggocaraṃ jagadapi cinmayamityāha- cinmayamiti | utsṛṣṭiḥ parvatavṛkṣalatāguñjādisamaṣṭiḥ | tajjātiraṇḍaṃ sthāvaram | samyak tataḥ saṃtataḥ vividharūpatvāt akṣī sthūlaśarīrādiryeṣāṃ te santatokṣikāḥ jīvāḥ jaṅgamātmakāḥ | teṣāṃ maṇḍalaṃ paṭalaṃ cinmayameva bhavedityarthaḥ jīvaścinmātravigrahaḥ iti śruteḥ - yathā mṛtpiṇḍasaṃbhūto ghaṭādiḥ kiṃ na mṛnmayaḥ | tathā sthiracaraṃ viśvaṃ cinmayaṃ citsamudbhavāt || iti smṛteśca | taddṛṣṭyā viśvaṃ cinmayamastu tasyāpi śarīratrayayogataḥ sāṃsārikī pravṛttiḥ syādityata āha- karmanirmūlanamiti | svāvidyādvaya##- mukhyāvadhūtatvaprāptihetutattvajñānasūryodayasamakālaṃ svāvidyādvaya##- saṃsārapravṛttinivṛttidhvānto'sti nāstīti kā kathā? kimāścaryamityarthaḥ | tathāpyādehapātaṃ saṃsārānuvṛttiḥ syāditi cenna tasya paradṛṣṭinimittatayākiṃcitkaratvāt | dehadhāraṇamātrasaṃsāro vā syāditi cenna dehadhāraṇamātrasaṃsārasya dehādāvātmātmīyābhimānābhāvāt asaṃsāratvāt - dehaściraṃ tiṣṭhatu vā tatkāle layametu vā | svajñānakālamuktasya punaḥ saṃsāritā katham || iti smṛteḥ | paramārthadṛṣṭyā dehatrayābhāve sa kathaṃ tiṣṭhet? ityata āha- anāhatāṅgīti | niṣpratiyogikabrahmamātrajñānena ā samantāddhatamāhatam avidyā- p. 149) padatatkāryajātamapahnavarūpaṃ tasyāpyapahnavasiddhamanāhatāṅgaṃ tadrūpeṇa sthitatvāt ayamanāhatāṅgī | brahmamātrajñānasamakālameva svaśarīratrayamasti nāstīti vibhramasyāpahnavagatatvāt mukhyāvadhūto videhamukto vicaredityarthaḥ || 1-58 || gauṇāvadhūtaḥ taccaryā tatphalaṃ ca nistraiguṇyasvarūpānusaṃdhānaṃ samayaṃ bhrāntihananam [u u 1 bhrāntiharaṇam] | kāmādivṛttidahanam | kāṭhinyadṛḍhakaupīnam | cirājinavāsaḥ | anāhatamantramakriyayaiva juṣṭam | svecchācārasvasvabhāvo mokṣaḥ || 59 || mukhyāvadhūtalakṣaṇamevamuktvā gauṇāvadhūtaṃ taccaryāṃ tatphalaṃ ca vyaktīkaroti- nistraiguṇyetyādinā | satvādiguṇānāṃ samāhārastraiguṇyam | svāvidyāpadatatkāryajātaṃ tadapavādādhikaraṇaṃ nistraigu yaṃ brahmāham ahaṃ brahma iti bhāvanamanusaṃdhānam | tadapi samayaṃ samāyamityarthaḥ | evamanusaṃdhānasya vidyāvṛttitvena brahmamātrāvṛtirūpatvāt bhrāntitvam taddhanam nāśanaṃ kuryādityarthaḥ | tathā kāmasaṃkalpādivṛttidahanaṃ vilāpanaṃ ca | dvividhabrahmacaryahetumṛdukārpāsakaupīnavilakṣaṇatayā kāṭhinyadṛḍhakaupīnāntaritaśeṣagatordhvaretastvaṃ ca | śītavātoṣṇatrāṇa##- turīyoṃkāraṃ ca turīyoṃkārasya turyaturyatvena kenāpyanāhatatvāt turīyoṃkārāgravidyotaṃ turyaturyam iti śruteḥ | anāhatamantraṃ turyaturyaṃ brahma | akriyayā sarvavikriyāpahnavasiddhayā cinmātradhiyā juṣṭaṃ sevitam | yadvā gauṇāvadhūtaṃ brahmātmeti mantāraṃ trāyata iti mantraṃ samyagjñānaṃ ca svarūpānusaṃdhānato bhavedityarthaḥ | gauṇāvadhūto'pyevaṃ sādhanasaṃpannaścet mukhyāvadhūto bhavati | tadā tasya vidhiniṣedhapravṛttinivṛttyatītatvena śiṣṭaśikṣaṇarūpo'yaṃ svecchācāro bhavet | na tadunmārgaprāpako bhavitumarhati | so'pi svasvabhāvaḥ p. 150) kriyākārakabandhagrāsatvāt | sa eva mokṣaḥ svetarakalanāpahnavasiddha##- brahmaivāsmīti yā vṛttiḥ saiva yoga itīritā | yogena gatakāmānāṃ bhāvanā brahma cakṣate || iti smṛteḥ || 59 || mukhyāvadhūtopāyasaṃpattiḥ paraṃbrahmaplavavadācaraṇam | brahmacaryaśāntisaṃgrahaṇam | brahmacaryā##- brahmākhaṇḍākāraṃ nityaṃ sarvasaṃdehanāśanam || 60 || mukhyāvadhūtatvaṃ yadupāyakaṃ tadupāyasaṃpattiṃ tatphalamapi prakaṭayati##- svāśramācārasaṃpannaḥ san apāragambhīravistārasaṃsārasāgaro##- plavaṃ tadvān mukhyāvadhūtaḥ tadācaraṇaṃ tatsevanaṃ kṛtvātha tannikaṭe svacittaśuddhiparyantaṃ dvividhabrahmacaryapuraḥsaraṃ gurukulavāsaṃ kṛtvātha śāntidāntyādigrahaṇaṃ sādhanacatuṣṭayopalakṣaṇārthaṃ tadabhyasyātha bāhyāntarvikṣepakabalitaśravaṇādyanuṣṭhānānarhakāmyāśramama##- brahmacaryāśrame vānaprasthāśrame turyāśrame vā adhītyādhyayanaṃ śravaṇaṃ kṛtvātha mananaṃ nididhyāsanaṃ ca mukhyāvadhūtatāhetupūrvā##- brahma bhūtvā mukhyāvadhūto videhamukto bhavatītyarthaḥ | nyāsa iti brahma | nyāsa evātyarecayat || akṣaratvādvareṇyatvāddhūtasaṃsārabandhanāt | tattvamasyādilakṣyatvādavadhūta itīryate || brahma veda brahmaiva bhavati ityādiśruteḥ || 60 || p. 151) adhikārinirūpaṇam etannirvāṇadarśanaṃ śiṣyaṃ vinā putraṃ vinā na deyam | ityupaniṣat || 61 || etacchāstramanadhikāriṇe na deyaṃ yathoktasādhanasaṃpannāya deyamityupa##- nāsyābrahmavit kule bhavati iti śrutyā brahmavitkulaprasūtasya yathokta##- śiṣyo yathoktādhikārī tadā so'pyadhikriyate | yata evamataḥ putraṃ śiṣyaṃ vinā yasmai kasmaicinna deyamityarthaḥ nāpraśāntāya dātavyaṃ nāputrāyāśiṣyāya vai punaḥ ityādiśruteḥ | ityupaniṣacchabdau nirvāṇadarśanasamāptidyotakau || śrīvāsudevendraśiṣyopaniṣadbrahmayoginā | nirvāṇopaniṣadvyākhyā likhitā harituṣṭaye | nirvāṇopaniṣadvyākhyā pañcāśadyuk śatadvayam || iti śrīmadīśādyaṣṭottaraśatopaniṣacchāstravivaraṇe saptacatvāriṃśatsaṃkhyāpūrakaṃ nirvāṇopaniṣadvivaraṇaṃ saṃpūrṇaṃ || p. 153) parabrahmopaniṣat bhadraṃ karṇebhiḥ - iti śāntiḥ variṣṭhā brahmavidyā atha hainaṃ mahāśālaḥ śaunako'ṅgirasaṃ bhagavantaṃ pippalādaṃ vidhi##- kathaṃ sṛjannityātmana eṣa mahimā vibhajya eṣa mahimā vibhuḥ kaḥ | eṣa tasmai sa hovāca | etat satyaṃ yat prabravīmi brahmavidyāṃ variṣṭhāṃ devebhyaḥ prāṇebhyaḥ parabrahmapure virajaṃ niṣkalaṃ śubhramakṣaraṃ virajaṃ vibhāti sa niyacchati [u: madhukaraḥ śveva vikarmakaḥ] madhukararāśyā nirmakaḥ akarmasvapurasthitaḥ karmakaḥ karṣakavat phalamanubhavati | karmamarmajñātā karma karoti | karmamarma jñātvā karma kuryāt | ko jālaṃ vikṣipedeke nainamapakarṣatyapakarṣati || 1 || parabrahmākhyopaniṣadvedyākhaṇḍasukhākṛti | parivrājakahṛdgehaṃ paritastraipadaṃ bhaje || iha khalu atharvaṇavedapravibhakteyaṃ parabrahmopaniṣat jñānaśikhopavītaprakaṭanavyagrā brahmamātraparyavasannā vijṛmbhate | asyāḥ saṃkṣepato vivaraṇamārabhyate | p. 154) śaunakapaippalādapraśnaprativacanarūpeyamākhyāyikā vidyāstutyarthā | ākhyāyikāmavatārayati- atheti | papraccha kimiti | loke ye ye sṛjyamānāḥ padārthāḥ te sarve pūrvameva divye brahmapure hiraṇyagarbhahṛdayākāśe saṃpratiṣṭhitā bhavanti khalu | tatrākṣipati- kathamiti | svāntaḥsthapadārthān vibhāgaśaḥ pravibhajya eṣa mahimā aghaṭitaghaṭanāśaktisaṃpanno bhagavān svātmanaḥ sakāśāt kathaṃ tān sṛjannavatiṣṭhate | ka eṣa mahimā vibhuriti śaunakapraśnottarameṣa pippalāda āha- eṣa iti | ya eṣa pippalāda iti khyātaḥ tasmai śaunakāya sa hovāca | kimiti | yadahaṃ te variṣṭhāṃ brahmavidyāṃ prābruvi tadetadbrahma satyam asatyāsaṃbhavaprabodhasiddhatvāt paśyatehāpi sanmātramasadanyat brahma mātramasanna hi iti śruteḥ | tat kutropalabhyata ityatra brahmapure raja-ādiguṇatrayābhāvādvirajaṃ prāṇādināmāntaṣoḍaśakalā-vairalyānniṣkalam ata eva śubhramakṣaraṃ vibhāti | kiṃ kurvan vibhātītyatra śrotrādidevebhyaḥ indriyebhyaḥ prāṇāpānādidaśaprāṇebhyaśca svasvaviṣayagrahaṇaśaktiṃ diśat sat tadgataguṇadoṣāsparśanato virajaṃ vibhāti pratyagdṛṣṭerevaṃ sadopalabhyata ityarthaḥ | parāgbhāve sati pratyagdṛṣṭiḥ kathamudeti ityatra ihāmutrārthaphalahetumadhvākhyāni karmāṇi kurvantīti madhukarāḥ jīvāḥ | teṣāṃ rāśiḥ samuhaḥ | ābhūtasaṃplavaṃ bandhamokṣavvavahārārhatayā nirmitavāniti nirmakaḥ | ya evaṃ nirmātā parameśvaraḥ sa eva mumukṣupatalānukampayā tadgataparāgbhāvaṃ niyacchati nigṛhṇāti niḥśeṣaṃ grasati | tato mumukṣūṇāṃ pratyagdṛṣṭiḥ prasīdati pratyagdṛṣṭeḥ brahmopalabhyata ityarthaḥ | svātmānaṃ puraskṛtya tadbhāvabhāvanayā tiṣṭhatīti svapurasthitaḥ pratyagdṛṣṭiḥ kiṃkarmā ityarthaḥ | svātmānaṃ puraskṛtya tadbhāvabhāvanayā tiṣṭhatīti svapurasthitaḥ pratyagdṛṣṭiḥ kiṃkarmā ityatra svakartavyakarmasāmānyaṃ yasya karmaṇā badhyate janturvidyayā ca vimucyate | tasmāt karma na kurvanti yatayaḥ pāradarśinaḥ || iti śrutyarthaparyālocanayā na sphurati so'yamakarmakaḥ parivrāḍityarthaḥ | tasya kṛtakṛtyatvāt kartavyaṃ naiva tasyāsti iti śruteḥ | tadviparitaparāgdṛṣṭistu svehāmutraphaloddeśena vividhaṃ karmajātaṃ karotīti karmakaḥ karmakṛt karṣakavat p. 155) svakṛtoccāvacakarmaphalaṃ nānāyonijanmaprāpakamanubhavati | yata evamataḥ karmamarma janmādihetuḥ karmeti jñātā puruṣaḥ cittasya śuddhaye karmeti viditvā parameśvarārādhanadhiyā karma karoti | yaḥ svātiriktabhramato moktumicchati sa muniḥ karmamarma jñātvā niṣkāmadhiyā svāśramocitakarma kuryāt | eke ekasmin brahmaṇi niṣṇātaḥ ko vā vivekī vividhakarmajālaṃ vikṣipet nirviśeṣabrahmajñānaprāpakacittaśuddhihetuniṣkāmakarmānuṣṭhānaṃ vinā mudhā kāmyakarma kuryāt? ko'pi na kuryādityarthaḥ | niṣkāmadhiyā anuṣṭhitakarmāpyenamadhaḥ karṣatītyata āha- neti | enaṃ niṣkāmadhiyā karmānuṣṭhātāraṃ tadanuṣṭhitakarma sāṃsārikaviṣaye jātvapi naivāpakarṣati | dviruktitaḥ svānuṣṭhānataḥ cittaśuddhiprāpyajñānadvārā mahatpadaṃ prāpayet iti dyotyate || 1 || trīpādbrahmaprāpakopāyaḥ prāṇadevatāścatvāraḥ | tāḥ sarvā nāḍyaḥ suṣuptaśyenākāśavat | yathā śyenaḥ svamāśritya yāti svamālayaṃ kulāyam | evaṃ suṣuptaṃ brūtāyaṃ ca paraṃ ca | sa sarvatra hiraṇmaye pare kośe amṛtā hyeṣā nāḍītrayaṃ saṃcarati | tasya tripādaṃ brahma eṣātreṣya tato'nutiṣṭhati | anyatra brūtāyaṃ ca paraṃ ca | sarvatra hiraṇmaye pare kośe yathaiṣa devadatto yaṣṭyā ca tāḍyamāno naivetyeva-miṣṭāpūrtaśubhāśubhairna lipyate | yathā kumārako niṣkāma ānandamabhiyāti | yathaiṣa devaḥ svapna ānandamabhidhāvati | veda eva paraṃ jyotiḥ | jyotiṣā mā jyotirānandayatyevameva | tatparaṃ yaccittaṃ paramātmānamānandayati | śubhravarṇamājāyateśvarāt | bhūyastenaiva mārgeṇa svapnasthānaṃ niyacchati | jalūkābhāvavadvyarthākāmamājāyate-śvarāt | tāvatātmānamānandayati | parasandhi yadaparasandhīti | tatparaṃ nāparaṃ tyajati | p. 156) tadaivaṃ kapālāṣṭakaṃ saṃdhāya ya eṣa stana ivāvalambate | sendrayoniḥ sa vedayonirityatra jāgrati | śubhāśubhātiriktaḥ śubhāśubhairapi karmabhirna lipyate | ya eṣa devo'nyadevasya saṃprasādo'ntaryāmyasaṅgacidrūpaḥ puruṣaḥ praṇavahaṃsaḥ paraṃ brahma na prāṇahaṃsaḥ praṇavo jīvaḥ | ādyā devatā nivedayati | ya evaṃ veda | tatkathaṃ nivedayate | jīvasya brahmatvamāpādayati || 2 || nirviśeṣabrahmajñānaprāpyatripādbrahmaprāpakopāyaḥ kaḥ? ityata āha##- brahmapadaṃ prāpayatītyuktaṃ tadbrahma kīdṛśam tadāptyupāyaśca kīdṛśa ityatra jīvasya prāṇādhāratayā viśvāditurīyāntabhedena praṇadevatāścatvāraḥ catasraḥ | tāstāsāmupalabdhināḍyo'pi ramāramecchāpunarbhavādibhedena catasra eva | tatra ramāramākhyanāḍīdvayamavaṣṭabhya khe saṃcāraśrāntaśyenavat jāgratsvapnavyavahāraśrāntaḥ suṣupto bhavati | tatra dṛṣṭāntastu yathā śyenaḥ khamāśritya cirasaṃcārataḥ śrāntaḥ san svanīḍaṃ prati yāti tathaivaṃ brūtā vaktā jīvo'pi ayaṃ jāgratprapañcastadapekṣayā paraṃ ca svapnaprapañcastayorvyavahṛtya śrāntaḥ san svaviśrāntisthānaṃ nāḍidvaya##- ayamākāśastāvāneṣo'ntarhṛdaya ākāśaḥ ityādiśrutyanurodhena sarvatra sarvavyāpake hiraṇmaye pare kośe hṛdayākāśe vastuto'mṛtā hyeṣā jīvarūpiṇī devatā ramādināḍītrayamavaṣṭabhya jāgradādyavasthātraye bandhamokṣādivyavasthāyāṃ ca yaḥ saṃcarati tasyaikapadamāvidyakaṃ tatsaṃbandhavairalyena trayyantaiḥ padyate svāvaśeṣeṇa trāyata iti tripādaṃ traipadaṃ brahmāvaśiṣyate ityatra trayyantaiḥ svāvaśeṣeṇa padyate jāyate ca yat | tat traipadaṃ paraṃ brahma svamātramavaśiṣyate || iti smṛteḥ | yadevamavaśiṣṭamatraivaiṣā jīvākhyā devatā svarūpameṣya prāpya tatastanmātramanutiṣṭhati avatiṣṭhate mukto bhavati | tatastasmādanyatrāvidyakapade p. 157) ayaṃ ca paraṃ cetyupalakṣitāvasthātrayatatkāryaprapañce svātiriktamastīti brūtā svājño jīvaḥ paribhramati | sarvatra sarvadāyaṃ hiraṇmaye pare kośe ciraṃ carannapi svājñānāvaraṇacchannaḥ san jāgradādyavasthātrayagarte patati | tasyāpi śrutyācārya prasādato niṣkṛtirbhavet ityatra dṛṣṭāntaḥ- yathaiṣa devadatto nidrāluryaṣṭyā ca tāḍyamānaḥ san bodhitaḥ punaḥ naiva sahasā svāpameti tathā ayamapi jīvaḥ śrutyācāryaprasādalabdhavedāntajñānena na tvamavasthātrayabhāk jīvaḥ kiṃtu tadavasthātrayāropāpavādādhikaraṇaṃ brahmāsi iti bodhitaḥ san na punaravasthātraye muhyati | tatra vikalpiteṣṭāpūrtādi##- kāmavṛttyanudayānniṣkāmaḥ yadṛcchāprāptavastuni ānandamabhiyāti | yathā caiṣa saṃprasādo devaḥ svapne jāgare ca vyavaharan śrāntaḥ svāpāvasthā##- svānandamātraṃ brahmāhamasmīti yo veda so'yamevaṃ parākprapañcataḥ paraṃjyotiḥ pratyakprakāśo bhūtvā sūryādijyotiṣāmapyā samantāt bhāsaka##- tat paraṃbrahmākārapariṇataṃ bhavati tatparamātmānametyānandayati svātmānaṃ prīṇayati tatparavaśaṃ sat tatraiva vilīyata ityarthaḥ | evaṃ cittaprasādaḥ kuto jāta ityatra īśvarādasya śubhravarṇaṃ varṇo nirvikalpabhāva ājāyate īśvarasyājaḍakriyājñānecchāśaktimattvena svabhaktāriṣṭagrā##- bhūyastenaiva mārgeṇa svapnasthānaṃ tattvamasi ahaṃ brahmāsmi iti kiṃcit##- niyacchati viśrāmayati | yathā jalūkā svādhiṣṭhitabhāvāt tṛṇāt bhāvaṃ tṛṇāntaraṃ gachati tathā ayamapi vidvān turyajāgaraṇasthaḥ turyasvapnamavalambya turyajāgaraṇaṃ tyajati | evaṃ turyāvasthāpravibhaktāva##- savikalpakanirvikalpakasamādhibhyāṃ svātmānamānandayati | tataḥ pratyak##- sandhīti saṃtyajati | yadevaṃ nirviśeṣaṃ jātaṃ tadeva p. 158) parabrahma tadatirekeṇa nāparamasti | yadvā svātiriktamaparamastīti na tyajati brahmamātrasya niṣpratiyogikatvāt | yadaivaṃ kevalaśravaṇādimātreṇa nirviśeṣabrahmajñānaṃ nodeti tadaivam | kaṃ paramasukhamasukhakāmādi##- yamaniyamāsanaprāṇāyāmapratyāhāradhāraṇādhyānasamādhyātmakaṃ kapālāṣṭakamaṣṭāṅgayogamanusaṃdhāya yathāvadabhyasya tadbalena cittagatamālinyaṃ saṃkṣālya nirviśeṣajñānamavāpya kṛtakṛtyo bhavatītyarthaḥ | yogadhyānādikaraṇaṃ kimityatra ya eṣa stana iva kadalīpuṣpamiva ca uraḥpradeśe sadā avalambate so'yaṃ yogakāle ūrdhvamuttiṣṭhan vikāsameti | atra hi khalu indrayoninā brahmaṇā saha vartata iti sendrayoniḥ | ya indrayonirityuktaḥ so'yamīśvaro vedayoniriti sarvairgīyamānaḥ parameśvaro jāgrati jāgarti | ya evaṃ svahṛtkamalāsanasthamīśvaramanudhyāyati sa vidvān śubhāśubhātiriktaḥ san kādācitkaprasaktaśubhāśubhairapi karmabhiḥ na lipyate | yaddhyāyi śubhāśubhātiriktaḥ sa devaḥ kīdṛśa ityatra anyadevasya brahmāderapi ya eṣa eva hi devaḥ taṃ devatānāṃ paramaṃ ca daivatam iti śruteḥ | dhyāyidhyeyayorabhedārthaṃ ya eṣa devaḥ so'yaṃ saṃprasādaḥ antaryāmyasaṅgacidrūpaḥ puruṣaḥ sa eva praṇavārthaturyaturya-haṃsaḥ paraṃ brahmetyucyate | atra na prāṇahaṃso mukhyaḥ prāṇovivakṣitaḥ parabrahmaprakaraṇatvāt | praṇavo jīvaḥ praṇavādyavayavākāravācyatvāt tatsthitirādyā devateti nivedayati | ya evaṃ praṇavayāthātmyaṃ veda tat kathaṃ sa kathaṃ jīvabrahmaṇoḥ bhedaṃ nivedayate nivedayati | kiṃtu jīvasya brahmatva##- antarbāhyaśikhādilakṣaṇam sattvamathāsya puruṣasyāntaḥśikhopavītitvam | brāhmaṇasya mumukṣorantaḥ##- gṛhasthasya | antarupavītalakṣaṇaṃ tu bahistantuvadavyaktamantastattvamelanam || 3 || p. 159) antarbāhyaśikhāyajñopavītalakṣaṇamucyate- sattvamiti | atha pratyagabhinna-brahmabhāvānantaramasya puruṣasya brahmībhūtasya yat sattvaṃ tadevāntaḥ-śikhopavītatvaṃ nirviśeṣajñānamityarthaḥ | taddhāraṇaṃ kasya? ityatra svāntarvidyotamānajñānaśikhopavītadhāraṇakarmiṇo brāhmaṇasya mumukṣoreva | bāhyaśikhopavītadhāraṇaṃ kasya? ityatra bahirlakṣyamāṇa##- na bhavatītyāha- antariti | antarupavītalakṣaṇaṃ tu bahistantuvadavyaktaṃ vyaktaṃ na bhavati nirviśeṣabrahmajñānasya manovāgatītatvāt | yadi antastattvamelanaṃ svāvidyāśabalabrahmagocaraṃ syāttadā || 3 || nirviśeṣabrahmasvarūpam na sannāsanna sadasadbhinnābhinnaṃ na cobhayam | na sabhāgaṃ na nirbhāgaṃ na cāpyubhayarūpakam | brahmātmaikatvavijñānaheyaṃ mithyātvakāraṇāt || 4 || iti | tatrāvidyāṃśamanekopapattibhiḥ mithyeti nirasya nirviśeṣatvamāpādayedi##- tathā nāsat kāryākāreṇa cākṣuṣatvāt | na sadasat tayorekatrānavasthānāt | tat kiṃ svabhinnam svapṛthaksattābhāvāt | tat kiṃ nābhinnam avastutvāt | na ca bhinnābhinnam durlabhatvāt | na sabhāgam kāraṇātmanā niravayavatvāt | na nirbhāgam kāryātmanā sāvayavatvāt | na cāpyubhayarūpakam pūrvokta##- brahmavat satpadamarhatītyatra yāvadbrahmātmaikatvajñānaṃ nodeti tāvadasya sattvam jāte tu brahmātmaikatvavijñāne'sya mithyātvakāraṇāt brahmātiriktaṃ netyapahnavapadameva bhajedityarthaḥ || 4 || karmaṇaḥ cittaśuddhiprāpakatvam pañcapādabrahmaṇo na kiṃcana | catuṣpādantarvartino'ntarjīvabrahmaṇaḥ sthānāni catvāri | nābhihṛdayakaṇṭhamūrdhasu jāgratsvapnasuṣuptituryāvasthāḥ p. 160) āhavanīyagārhapatyadakṣiṇasabhyāgniṣu | jāgarite brahmā svapne viṣṇuḥ suṣuptau rudraḥ turīyamakṣaraṃ cinmayam | tasmāccaturavasthā caturaṅgula##- dvātriṃśattattvaniṣkarṣamāpādya jñānapūtaṃ triguṇasvarūpaṃ trimūrtitvaṃ pṛthagvijñāya navabrahmākhyanavaguṇopetaṃ jñātvā navamānamitaṃ triḥ punastriguṇīkṛtya sūryendvagnikalāsvarūpatvenaikīkṛtya ādyantakatvamapi madhye trirāvartya brahmaviṣṇumaheśvaratvamanusaṃdhāya ādyantamekīkṛtya cidgranthāvadvaitagranthiṃ kṛtvā nābhyādibrahmabila-pramāṇaṃ pṛthakpṛthaksaptaviṃśatitattvasaṃbandhaṃ triguṇopetaṃ trimūrtilakṣaṇalakṣitamapyekatvamāpādya vāmāṃsādidakṣiṇakaṭyantaṃ vibhāvya ādyantagrahasaṃmelanamevaṃ jñātvā mūlamekam satyaṃ mṛnmayaṃ vijñātaṃ syādvācārambhaṇaṃ vikāro nāmadheyaṃ mṛttiketyeva satyam haṃseti varṇadvayenāntaḥśikhopavītitvaṃ niścitya brāhmaṇatvaṃ brahmadhyānārhatvam yatitvamalakṣitāntaḥśikhopavītitvam evaṃ bahirlakṣitakarmaśikhājñānopavītaṃ gṛhasthasya ābhāsabrāhmaṇatvasya keśasamūhaśikhāpratyakṣakārpāsatantukṛtopavītitvam | catuḥ caturguṇīkṛtya caturviṃśatitattvāpādanatantukṛttvam navatattvamekameva paraṃ brahma tatpratisarayogyatvādbahumārgavṛttiṃ kalpayanti | sarveṣāṃ brahmādīnāṃ devarṣīṇāṃ manuṣyāṇāṃ muktirekā brahmaikameva brāhmaṇatvamekameva | varṇāśramācāraviśeṣāḥ pṛthakpṛthak śikhā varṇāśramiṇāmekameva apavargasya yateḥ śikhāyajñopavītamūlaṃ praṇavamekameva vadanti | haṃsaḥ śikhā praṇavamupavītam nādaḥ saṃdhānam | eṣa dharmo netaro dharmaḥ | p. 161) tat kathamiti | praṇavo haṃso nādastrivṛtsūtraṃ svahṛdi caitanye tiṣṭhati | trividhaṃ brahma tadviddhi | prāpañcikaśikhopavītaṃ tyajet || 5 || svātiriktāvidyārūpamasti nāstīti bhrāntiḥ pañcapādabrahmaṇaḥ turyātītasya na kiṃcanāsti | vyaṣṭisamaṣṭyātmakacatuṣpādantarvartino'ntarjīvabrahmaṇa upalabdhisthānāni catvāri bhavanti- vyaṣṭicatuṣpādantarvartino viśvataijasa##- teṣāmupalabdhisthānāni kānītyatra nābhihṛdayakaṇṭhamūrdhasu netrakaṇṭha##- tathāca śrutiḥ - netrasthaṃ jāgaritaṃ vidyāt kaṇṭhe svapnaṃ samāviśet | suṣuptaṃ hṛdayasthaṃ tu turīyaṃ mūrdhni saṃsthitam || iti | kiṃca āhavanīyagārhapatyadakṣiṇasabhyāgniṣu ca yathāyogamātmā bhāvayitavya ityarthaḥ | jāgaraṇādau vibhātacaitanyabhedamāha- jāgarita iti | bāhyayajñasūtrabrahmasūtrayorekatvāvagamāya | no cet bāhyayajñasūtraṃ dṛṣṭāntīkṛtya brahmasūtraṃ prapañcayati- tasmāditi | yasmādyajñabrahma-sūtrayoḥ sāmānādhikaraṇyaṃ bhavati sūtratvāviśeṣāt tasmāt jāgradādi-caturavasthācaturaṅgulaveṣṭanamiva vibhāvya yathā yajñasūtraṃ caturaṅgula-mānena ṣaṇṇavatisaṃkhyātaṃ tathā ṣaṇṇavatitattvāni śrotrādīśvarāntāni | evaṃ yajñasūtraṃ brahmasūtrabhāvanābhāvitaṃ karmabhiryadi dhṛtaṃ tadā tat karma cittaśuddhiprāpakaṃ bhavedityarthaḥ | brahmasūtrapraśaṃsanāyāsya vācārambhaṇatāmāha- mūlamiti | yanmṛdādivat kāraṇaṃ tat satyam | yattattadajñānavijṛmbhitaṃ kāryaṃ tadvācārambhaṇam mṛdatirekeṇa ghaṭādyabhāvāt kāraṇaṃ brahmaiva satyamiti | haṃseti varṇadvayenāntaḥ śikhopavītitvaṃ niścitya haṃsaḥ so'ham iti bhāvanāpūrvakaṃ sadā tanniṣṭhatvamantaḥśikhopavītitvaṃ | tena kiṃ syāt ityatra brāhmaṇatvaṃ brahmadhyānārhatvaṃ yatitvamalakṣitāntaḥśikhopavītitvaṃ bhavati | parivrāḍitarasya tu evamityādi | brahmasūtramekameva viśvavirāḍotrādibhedena catuścaturguṇīkṛtyeti | p. 162) ādyantayornirviśeṣatvena madhyamāvasthāyāmapi brahma nirviśeṣamekameve##- niṣpratiyogikamapi svājñāstadāptyupāyaṃ bahudhā kalpayantītyāha- taditi | tasya brahmaṇaḥ svasvabudhyanurodhena pratisaraṇayogyatvāt | pratisaraṇaṃ kalpanādhikaraṇam tadavaṣṭabhya tatprāpakopāyatayā sāṅkhyādibahumārga##- niṣprati-yogikasvamātramiti | jñānasamakālam | tanmātrāvasthānalakṣaṇamuktistu sarveṣāṃ brahmādīnāṃ devarṣīṇāṃ manuṣyāṇāṃ nirviśeṣabrahmamātra-jñānaṃ yadi jāyate tadā tatsamakālīnavidehamuktirekā brahmaikameva brahmaniṣṭhāprabhavabrāhmaṇatvamekameva | apavargasya apavargabhājanasya | haṃsaḥ śikhā praṇavamupavītaṃ viddhi haṃsapraṇavayoḥ nādaḥ saṃdhānam | praṇavaḥ turīyoṅkāraḥ tadarthaḥ | turyātītaṃ brahma haṃsaḥ iti mantrārthastu pratyakparaikyasiddhaḥ paramātmā nādalayādhāro'pi sa eva praṇavo haṃso nādaśca etat trayaṃ trivṛtsūtramityucyate | tat kutra āsanamarhati? ityatra svahṛdi caitanye tiṣṭhati sve mahimni svayaṃ tiṣṭhatītyarthaḥ | parāparabhedena dvividhaṃ brahma tadviddhi | yadi svātiriktibhramato bhoktumicchati tadā mumukṣuḥ prāpañcikaśikhopavītaṃ tyajet || 5 || mumukṣuṇā kartavyāni saśikhaṃ vapanaṃ kṛtvā bahiḥsūtraṃ tyajed budhaḥ | yadakṣaraṃ paraṃ brahma tat sūtramiti dhārayet || 6 || punarjanmanivṛttyarthaṃ mokṣasyāharniśaṃ smaret | sūcanāt sūtramityuktaṃ sūtraṃ nāma paraṃ padam || 7 || tat sūtraṃ viditaṃ yena sa mumukṣuḥ sa bhikṣukaḥ | sa vedavit sadācārī sa vipraḥ paṅktipāvanaḥ || 8 || p. 163) yena sarvamidaṃ protaṃ sūtre maṇigaṇā iva | tat sūtraṃ dharayedyogī yogavid brāhmaṇo yatiḥ || 9 || bahiḥsūtraṃ tyajedvipro yogavijjñānatatparaḥ | brahmabhāvamayaṃ sūtraṃ dhārayedyaḥ sa muktibhāk | nāśucitvaṃ na cocchiṣṭaṃ tasya sūtrasya dhāraṇam || 10 || sūtramantargataṃ yeṣāṃ jñānayajñopavītinām | te tu sūtravido loke te ca yajñopavītinaḥ || 11 || jñānaśikhino jñānaniṣṭhā jñānayajñopavītinaḥ | jñānameva paraṃ teṣāṃ pavitraṃ jñānamīritam || 12 || agneriva śikhā nānyā yasya jñānamayī śikhā | sa śikhītyucyate vidvānnetare keśadhāriṇaḥ || 13 || karmaṇyadhikṛtā ye tu vaidike laukike'pi vā | brāhmaṇābhāsamātreṇa jīvante kukṣipūrakāḥ | vrajante nirayaṃ te tu janma janmani janmani || 14 || vāmāṃsadakṣakaṭyantaṃ brahmasūtraṃ tu savyataḥ | antargatapramārūḍhaṃ tattvatantusamanvitam | nābhyādibrahmarandhrāntaṃ pramāṇaṃ dhārayet sudhīḥ || 15 || tebhirdhāryamidaṃ sūtraṃ kriyāṅgaṃ tantunirmitam | śikhā jñānamayī yasya upavītaṃ ca tanmayam | brāhmaṇyaṃ sakalaṃ tasya netareṣāṃ tu kiṃcana || 16 || p. 164) idaṃ yajñopavītaṃ tu paramaṃ yat parāyaṇam | vidvān yajñopavītī saṃdhārayedyaḥ sa muktibhāk || 17 || bahirantaścopavīti vipraḥ saṃnyastumarhati | ekayajñopavītī tu naiva saṃnyastumarhati || 18 || tasmāt sarvaprayatnena mokṣāpekṣī bhavedyatiḥ | bahiḥsūtraṃ parityajya svāntaḥ sūtraṃ tu dhārayet || 19 || bahiṣprapañcaśikhopavītitvamanādṛtya praṇavahaṃsaśikhopavītitvamavalambya mokṣasādhanaṃ kuryādityāha bhagavāñchaunaka ityupaniṣat || 20 || sarvāpavādādhikaraṇatayā sūcanāt sūtramityuktam | śaunakaḥ pippalādamukhato brahmatattvamavagamya svaśiṣyebhya evamāhetyarthaḥ | ityupaniṣacchabdaḥ parabrahmopaniṣatparisamāptyarthaḥ || 6-20 || śrīvāsudevendraśiṣyopaniṣadbrahmayoginā | parabrahmopaniṣado vyākhyānaṃ likhitaṃ laghu | prakṛtopaniṣadvyākhyāgranthastriṃśottaraṃ śatam || iti śrīmadīśādyaṣṭottaraśatopaniṣacchāstravivaraṇe aṣṭasaptatisaṃkhyāpūrakaṃ parabrahmopaniṣadvivaraṇaṃ saṃpūrṇaṃ || p. 165) paramahaṃsaparivrājakopaniṣat bhadraṃ karṇebhiḥ - iti śāntiḥ parivrājakalakṣaṇajijñāsā atha pitāmahaḥ svapitaramādinārāyaṇamupasametya praṇamya papraccha | bhagavan tvanmukhādvarṇāśramadharmakramaṃ sarvaṃ śrutaṃ viditamavagatam | idānīṃ paramahaṃsaparivrājakalakṣaṇaṃ veditumichāmi | kaḥ parivrajanādhikārī? kīdṛśaṃ parivrājakalakṣaṇaṃ? kaḥ paramahaṃsaḥ? parivrājakatvaṃ katham? tat sarvaṃ me brūhīti | sa hovāca bhagavānādinārāyaṇaḥ || 1 || pārivrājyadharmavanto yajjñānādbrahmatāṃ yayuḥ | tadbrahmapraṇavaikārthaṃ turyaturyaṃ hariṃ bhaje || iha khalvatharvaṇavedapravibhakteyaṃ paramahaṃsaparivrājakopaniṣat pārama##- vijṛmbhate | asyāḥ saṃkṣepato vivaraṇamārabhyate | brahmanārāyaṇapraśna##- viśvapālakaḥ tābhyāmāvirbhūto'rthaḥ kīdṛśo bhavatīti ākhyāyikāmavatārayati- atheti | atha brahmakṣatrādibrahmacārigṛhasthādi-dharmaśravaṇānantara kāśyapādinavaprajāpatayaḥ sarvalokapitaraḥ yasteṣāmapi p. 166) pitā sa sarvalokapitāmahaḥ svapitaramādinārāyaṇaṃ kāryasattve svayamādi##- nāstyaramiti nāraṃ kāryakāraṇakalanāsaṃbhavaprabodhasiddhaniṣpratiyogika##- so'yamādinārāyaṇaḥ taṃ svājñadṛṣṭyā mūrtimadavasthitam avyaktaṃ vyaktimāpannaṃ manyante māmabuddhayaḥ | paraṃ bhāvamajānanto mamāvyayamanuttamam || iti smṛteḥ | tamupasametya daṇḍavat praṇamya papraccha | kimiti bhagavanniti | sarvaṃ yathāvat śrutam | paramahaṃsaparivrājakalakṣaṇaṃ yathāvat veditu##- 1 || adhikārinirūpaṇam sadgurusamīpe sakalavidyāpariśramajño bhūtvā vidvān sarvamaihikāmuṣmika##- vamanānnamiva heyamupagamya mokṣamāgraikasādhano brahmacaryaṃ samāpya gṛhī bhavet gṛhādvanī bhūtvā pravrajet | yadi vetarathā brahmacaryādeva pravrajet gṛhādvā vanādvā | atha punaravratī vā vratī vā snātako vāsnātako votsannāgniranagniko vā yadahareva virajet tadahareva pravrajediti sarvasaṃsāreṣu virakto brahmacārī gṛhī vānaprastho vā pitaraṃ mātaraṃ kalatramāptabandhu##- pāṇamevaitayā karoti | traidhātavīyāmeva kuryāt | etayaiva trayo dhātavo yaduta sattvaṃ rajastama iti | p. 167) ayaṃ te yonir-ṛtviyo yato jāto arocathāḥ | taṃ jānannagna ārohāthā no vardhayā rayim || ityanena mantreṇāgnimājighret | eṣa vā agneryoniryaḥ prāṇaṃ gaccha svāṃ yoniṃ gaccha svāhetyevamevaitadāha | grāmācchrotriyāgārādagnimāhṛtya svavidhyuktakrameṇa pūrvavadagnimājighret | yadyāturo vāgniṃ na vindedapsu juhuyāt | āpo vai sarvā devatāḥ sarvābhyo devatābhyo juhomi svāheti hutvoddhṛtya prāśnīyāt sājyaṃ haviranāmayam | eṣa vidhirvīrādhvāne vānāśake vāpāṃ praveśe vāgnipraveśe vā mahāprasthāne vā | yadyāturaḥ syānmanasā vācā vā saṃnyaset | eṣa panthāḥ || 2 || tatkṛtapraśneṣvādau parivrajanādhikāriṇaṃ nirūpayati- saditi | na kadāpi saṃsāramaṇḍale sukhaleśo'stītyavagamya dārādyeṣaṇātrayaṃ dehādi##- vamanānnamiva heyamupagamya svātiriktāsti tvabhramamokṣamārgaikasādhano brahmacaryaṃ samāpya gṛhī bhavet | jābālopaniṣadyuktārthametat | yadi sarva##- pitrādya-numodanaṃ kṛtvā saṃnyasedityāha- pitaramiti | anumodayitvā pravrajedityarthaḥ | yadi svayamāhitāgnistadā carameṣṭyādikarmasamāptiḥ kāryetyatra- taddhaika iti | taddhaika ityādi jābālopaniṣadi padaśo vyākhyātam || 2 || nirāmayasya saṃnyāsaḥ svasthaḥ krameṇaiva cedātmaśrādhaṃ virajāhomaṃ kṛtvā agnimātmanyāropya laukīkavaidikasāmarthyaṃ svacaturdaśakaraṇapravṛttiṃ ca putre samāropya p. 168) tadabhāve śiṣye vā tadabhāve svātmanyeva vā brahmā tvaṃ yajñastvamityabhi##- sarvavidyārthasvarūpāṃ brāhmaṇyādhārāṃ vedamātaraṃ kramād vyāhṛtiṣu triṣu pravilāpya vyāhṛtitrayamakārokāramakāreṣu pravilāpya tatsāvadhānenāpaḥ prāśya praṇavena śikhāmutkṛṣya yajñopavītaṃ chittvā vastramapi bhūmau vāpsu vā visṛjya oṃ bhūḥ svāhā oṃ bhuvaḥ svāhā oṃ suvaḥ svāhetyanena jātarūpadharo bhūtvā svarūpaṃ dhyāyan punaḥ pṛthak praṇavavyāhṛtipūrvakaṃ manasā vacasāpi saṃnyastaṃ mayā saṃnyastaṃ mayā saṃnyastaṃ mayeti mandramadhyamatāradhvanibhistrivāratriguṇīkṛtapraiṃṣocāraṇaṃ kṛtvā praṇavaikadhyānaparāyaṇaḥ sannabhayaṃ sarvabhūtebhyo mattaḥ svāhetyūrdhvabāhurbhūtvā brahmāhamasmīti tattvamasyādimahā##- tadadhikārī na bhavedyadi gṛhasthaprārthanāpūrvakamabhayaṃ sarvabhūtebhyo mattaḥ sarvaṃ pravartate sakhā mā gopāyaujaḥ sakhā yo'sīndrasya vajro'si vārtaghnaḥ śarma me bhava yatpāpaṃ tannivārayetyanena mantreṇa praṇava##- vivarṇavastramekaṃ parigṛhya sadgurumupagamya natvā gurumukhāt tattvamasīti mahāvākyaṃ praṇavapūrvakamupalabhya atha jīrṇavastravalkalājinaṃ dhṛtvā atha jalāvataraṇamūrdhvagamanamekabhikṣāṃ parityajya trikālasnānamācaran vedāntaśravaṇapūrvakaṃ praṇavānuṣṭhānaṃ kurvan brahmamārge samyak saṃpannaḥ svābhimatamātmani gopayitvā nirmamo'dhyātmaniṣṭhaḥ kāmakrodhalobhamohamadamātsaryadambhadarpāhaṃkārāsūyāgarvecchā##- p. 169) marṣamamatvādīṃśca hitvā jñānavairāgyayukto vittastrīparāṅmukhaḥ śuddhamānasaḥ sarvopaniṣadarthamālocya brahmacaryāparigrahāhiṃsāsatyaṃ yatnena rakṣañjitendriyo bahirantaḥsnehavarjitaḥ śarīrasaṃdhāraṇārthaṃ caturṣu varṇeṣvabhiśastapatitavarjiteṣu paśuradrohī bhaikṣamāṇo brahmabhūyāya bhavati | sarveṣu kāleṣu lābhālābhau samau bhūtvā karapātramādhukareṇānnamaśnan medovṛddhimakurvan kṛśībhūtvā brahmāhamasmīti bhāvayan gurvarthaṃ grāmamupetya dhrūvaśīlo'ṣṭau māṃsyekākī caret dvāvevācaret | yadālaṃbuddhirbhavet tadā kuṭīcako vā bahudako vā haṃso vā paramahaṃso vā tattanmantrapūrvakaṃ kaṭisūtraṃ kaupīnaṃ daṇḍaṃ kamaṇḍaluṃ sarvamapsu visṛjyātha jātarūpadharaścaret | grāmaikarātraṃ tīrthe trirātraṃ paṭṭane pañcarātraṃ kṣetre saptarātramaniketaḥ sthiramatiranagnisevī nirvikāro niyamāniyamamutsṛjya prāṇasaṃdhāraṇārthamayameva lābhālābhau samau bhūtvā govṛttyā bhaikṣamācarannudakasthalakamaṇḍalurabādhakarahasya##- bhūtalaśayanaḥ kṣaurakarmaparityakto muktacāturmāsyavrataniyamaḥ śukladhyānaparāyaṇo'rthastrīpuraparāṅmukho'nunmatto'pyunmattavadā##- svarūpānusaṃdhānabrahmapraṇavadhyānamārgeṇāvahitaḥ saṃnyāsena dehatyāgaṃ karoti paramahaṃsaparivrājako bhavati || 3 || yadi nirāmayaḥ saṃnyastumicchati tadā nāradaparivrājakopaniṣaccaturthopade##- p. 170) śiṣye vā putrādeḥ pitrādisvatvādhikāratvāt tadabhāve svātmanyeva vā samā##- pravilāpya | praṇavapūrvakaṃ salakṣaṇaṃ satvacaṃ samaparvakaṃ puṇyasthala##- vaiṇavaṃ daṇḍamityādi | atha hastābhyāṃ jalāvataraṇaṃ saṃkalpena ūrdhvagamanaṃ manorājyam ekabhikṣāṃ parityajyeti | brahma niṣpratiyogikaṃ brahmātiriktaṃ na kiṃcidastīti prabodha eva brahmamārgaḥ | tatra saṃpanno bhūtvā paramasiddhāntamātmanyeva gopayitvā svātmaniṣṭho bhūtvā kādā##- abhiśastapativarjiteṣu paśuḥ iva adrohī bhaikṣamāṇo brahmabhūyāya brahmabhāvāya bhavati | yo brahmāṇaṃ vidadhāti pūrvam iti śrutyanurodhena gururviṣṇuḥ naivedyārthaṃ mahāviṣṇoḥ svādu mādhūkaraṃ śuci iti smṛtyanurodhena gurvarthaṃ grāmamupetya dhruvaśīlaḥ acalasvabhāvo'pi aṣṭau māṃsyekākī cared dvāvevācaret | yadi śravaṇadhyānādhikārī na bhavati tadā cāturmāsya ekatrāsanaṃ śiṣṭamāse grāmaikarātram ityādyuktarītyāṭanam | etaddvayameva yatibhirācaraṇīyamityarthaḥ | yadā kuṭīcakādyāśrame alaṃbuddhirbhavet | pātre patitamaśnīyāt tatra kiṃcinna hi smaret iti smṛteḥ | kṛtsneyamupaniṣat nāradaparivrājakopaniṣadvyākhyānena prāyaśo vyākhyāteti mantavyā || 3 || brahmapraṇavasvarūpajijñāsā bhagavan brahmapraṇavaḥ kīdṛśa iti brahmā pṛcchati | sa hovāca nārāyaṇaḥ brahmapraṇavaḥ ṣoḍaśamātrātmakaḥ so'vasthācatuṣṭayacatuṣṭagocaraḥ | jāgradavasthāyāṃ jāgradādicatasro'vasthāḥ svapne svapnādicatasro'vasthāḥ suṣuptau suṣuptyādicatasro'vasthāḥ turīye turīyādicatasro'vasthā bhavantīti | vyaṣṭijāgradavasthāyāṃ viśvasya cāturvidhyaṃ viśvaviśvo viśvataijaso viśvaprājño viśvaturīya iti | vyaṣṭisvapnāvasthāyāṃ taijasasya cāturvidhyaṃ taijasaviśvastaijasataijasastaijasaprājñastaijasaturīya iti | p. 171) suṣuptyavasthāyāṃ prājñasya cāturvidhyaṃ prājñaviśvaḥ prājñataijasa prājñaprājñaḥ prājñaturīya iti | turīyāvasthāyāṃ turīyasya cāturvidhyaṃ turīyaviśvasturīyataijasasturīyaprājñaḥ | ete krameṇa ṣoḍaśamātrārūḍhāḥ | akāre jāgradviśva ukāre jāgrattaijaso makāre jāgratprājña arthamātrāyāṃ jāgratturīyaḥ bindau svapnaviśvaḥ nāde svapnataijasaḥ kalāyāṃ svapnaprājñaḥ kalātīte svapnaturīyaḥ śāntau suṣuptaviśvaḥ śāntyatīte suṣuptataijasaḥ unmanyāṃ suṣuptaprājñaḥ manonmanyāṃ suṣuptaturīyaḥ puryāṃ turīyaviśvaḥ madhyamāyāṃ turīyataijasaḥ paśyantyāṃ turīyaprājñaḥ parāyāṃ turyaturīyaḥ | jāgranmātrācatuṣṭayamakārāṃśaṃ svapnamātrācatuṣṭayamukārāṃśaṃ suṣuptimātrācatuṣṭayaṃ makārāṃśaṃ turīyamātrācatuṣṭayamardhamātrāṃśam | ayameva brahmapraṇavaḥ | sa paramahaṃsaturīyātītāvadhūtairupārayaḥ | tenaiva brahma prakāśate | videhamuktiḥ || 4 || brahmapraṇavadhyānamārgeṇeti praśnabījamavaṣṭabhya brahmapraṇaveyattā##- bhagavanniti | sa hovāca nārāyaṇaḥ | kiṃ tat? ityatra- brahmapraṇava iti | tat kathamityatra- jāgradavasthāyāṃ jāgradādicatasro'vasthāḥ jāgrajjāgradityādi | svapne svapnādicatasro'vasthāḥ svapnajāgradityādi | suṣuptau suṣuptyādicatasro'vasthāḥ suṣuptijāgradityādi | turīye turīyādicatasro'vasthā bhavantīti turyajāgradityādi | vyaṣṭisamaṣṭyātmakajāgrajjāgradādiṣoḍa##- vyaṣṭisvapnāva-sthāyāmiti | tathā vyaṣṭisuṣuptyavasthāyāmiti | tathā turīyāvasthāyāṃ turīyasya cāturvidhyamityatra turīyaviśvaḥ turīyataijasaḥ turīyaprājñaḥ iti traividhyaṃ jñeyam | saviśeṣanirviśeṣāvekīkṛtya cāturvidhyoktiḥ saviśeṣaprapañcāpahnavasiddhaṃ nirviśeṣaṃ p. 172) turyaturīyamiti pṛthak jñātuṃ yuktatvāt | tathā samaṣṭijāgrajjāgradāditurya##- vayṣṭisamaṣṭyaikyasiddhajāgrajjāgradādipañcadaśāvasthārūḍhā otrotrādya##- bhajanti tadavikalpāvikalpaṃ turyaturīyamiti jñeyam etadarthasya brahmapraṇava##- jāgranmātrācatuṣṭayamakārāṃśaṃ viddhīti śeṣaḥ | tathā svapnamātrācatuṣṭayamukārāṃśaṃ suṣuptimātrācatuṣṭayaṃ makārāṃśaṃ turīyamātrācatuṣṭayamardhamātrāṃśaṃ jānīhītyarthaḥ | yata evamato vyaṣṭisamaṣṭitadubhayaikyasiddhajāgrajjāgradādituryasvāpāntakalanā##- ityatra sarvavācyavastu praṇavātmakam iti śruteḥ | jāgrajjāgradādicatuṣpañca##- tanniṣpratiyogikatayā svamātramavaśiṣyate | evamartho yatra avagamyate ayameva brahmapraṇavaḥ | sa paramahaṃsaturīyātītāvadhūtairupāsyaḥ brahmapraṇava##- niṣpratiyogikaturyaturyamātragocaraḥ tenaiva brahmamātraprabodhena brahmamātrāvasthānalakṣaṇavidehamuktirbhavatīti prakaraṇārthaḥ || 4 || ayajñopavītino brāhmaṇatvam bhagavan kathamayajñopavītyaśikhī sarvakarmaparityaktaḥ? kathaṃ brahma##- viṣṇuḥ | bho bho'rbhaka yasyāstyadvaitamātmajñānaṃ tadeva yajñopavītam | tasya dhyānaniṣṭhaiva śikhā | tatkarma sapavitram | sa sarvakarmakṛt sa brāhmaṇaḥ sa brahmaniṣṭhāparaḥ sa devaḥ sa ṛṣiḥ sa tapasvī sa śreṣṭaḥ sa eva sarvajyeṣṭhaḥ sa evāhaṃ viddhi | loke paramahaṃsaparivrājako durlabhataraḥ | yadyeko'sti sa p. 173) eva nityapūtaḥ sa eva vedapuruṣaḥ | mahāpuruṣo yastaccittaṃ mayyevāvatiṣṭhate | ahaṃ ca tasminnevāvasthitaḥ | sa eva nityatṛptaḥ | sa śītoṣṇasukhaduḥkha##- ṣaḍbhāvavikāraśūnyaḥ | sa jyeṣṭhājyeṣṭhavyavadhānarahitaḥ | sa svavyatirekeṇa nānyadraṣṭā | āśāmbaro na namaskāro na svāhākāro na svadhākāraśca na visarjanaparo nindāstutivyatirikto na mantratantropāsako devāntaradhyānaśūnyo lakṣyālakṣyanivartakaḥ sarvoparataḥ saccidānandādvayaciddhanaḥ saṃpūrṇā##- yaḥ kṛtakṛtyo bhavati sa paramahaṃsaparivrāḍityupaniṣat || 5 || brahmapraṇavasya paramahaṃsādyadhikāratvāt paramahaṃsādeḥ sarvatra brāhmaṇatvaṃ śrūyate- yaḥ saṃnyāsī sa paramahaṃsaḥ so'vadhūtaḥ sa brāhmaṇa iti | prasiddhistu śikhāyajñopavītaviśiṣṭakarmaṭhānāmeva brāhmaṇatvamiti | tadviralasya yateḥ kathaṃ brāhmaṇyamiti brahmā bhagavantaṃ pṛcchatītyāha- bhagavanniti | praśnottaraṃ sa hovāca viṣṇuḥ | īdṛśo madbhāvāpanno loke paramahaṃsaparivrājako durlabhataraḥ | sa eva nityatṛptaḥ madbhāvāpatternityatṛptiprāpakatvāt | sa śītoṣṇasukhaduḥkhamānāvamāna##- aśanāyādyatītatvāt | ṣaḍbhāvavikāraśūnyaḥ bhāvaṣaṭkāspadasthūladeha##- kaniṣṭhaḥ iti śruteḥ | sa svavyatirekeṇa nānyadraṣṭā draṣṭavyānyasya mṛgyatvāt | visarjanīyābhāvāt na visarjanaparaḥ | na mantra-tantropāsako devāntaradhyānaśūnyaḥ mantratantradevopāsanābhiḥ bhavitavyārthābhāvāt | lakṣyālakṣyanivartakaḥ lakṣaṇayā bodhitaṃ lakṣyaṃ tadviparītamalakṣyaṃ vācyam | svātirekeṇa tadubhayaṃ nāsti ahamevedaṃ p, 174) sarvamiti nivartakaḥ | brahmapraṇavārthaturyaturyasvamātramityanusaṃdhānato vidvān turyaturyarūpeṇāvaśiṣyate videhamukto bhavatītyarthaḥ | ityupaniṣacchabdaḥ prakṛtopaniṣatparisamāptyarthaḥ || 5 || śrīvāsudevendraśiṣyopaniṣadbrahmayoginā | prakṛtopaniṣadvyākhyā likhitā turyaturyagā | prakṛtopaniṣadvyākhyāgranthajātaṃ śataṃ smṛtam || iti śrīmadīśādyaṣṭottaraśatopaniṣacchāstravivaraṇe ṣaṭṣaṣṭi##- p. 175) paramahaṃsopaniṣat pūrṇamadaḥ - iti śāntiḥ paramahaṃsaparivrājakānāṃ mārgaḥ atha yogināṃ paramahaṃsānāṃ ko'yaṃ margasteṣāṃ kā sthitiriti nārado bhagavantamupasametyovāca | taṃ bhagavānāha | yo'yaṃ paramahaṃsamārgo loke durlabhataro na tu bāhulyo yadyeko bhavati sa eva nityapūtaḥ sa eva vedapuruṣa iti viduṣo manyante mahāpuruṣo yaccittaṃ tat sadā mayyevāvatiṣṭhate | tasmādahaṃ ca tasminnevāvasthīyate | asau svaputramitrakalatrabandhvādī##- brahmāṇḍaṃ ca hitvā kaupīnaṃ daṇḍamācchādanaṃ ca svaśarīropa##- mukhya iti cedayaṃ mukhyaḥ || 1 || paramahaṃsopaniṣadvedyāpārasukhākṛti | traipadaśrīrāmatattvaṃ svamātramiti cintaye || iha khalu paramahaṃsopaniṣadaḥ śuklayajurvedapravibhaktatvādīśāvāsyādi##- p. 176) yogyādhikāriṇa upalabhya teṣāṃ niśreyasāyākhyāyikākāreṇa pravṛttā- athetyādinā | atha svakṛtabhaktiśraddhātapobhiḥ bhagavatsāṃnidhyānantaraṃ devarṣiriti vikhyāto nārado muniryatra ṣaḍguṇaiśvaryasaṃpattiḥ paryavasannā taṃ bhagavantaṃ vinayenopasametyovāca | kimiti? yogināṃ paramahaṃsapari##- kīdṛśī? iti nāradena pṛṣṭo bhagavān hariḥ taṃ pratyevamāha- tamiti | tamevaṃ pṛṣṭavantaṃ nāradaṃ prati bhagavān harirevamāha | kiṃ taditi | yathoktācāra-viśiṣṭakuṭīcakabahūdakahaṃsānāṃ mārga eva durlabho loke tāvat | tato'pi paramahaṃsamārgo durlabhataraḥ | durlabhatarārthaṃ śrutiḥ svayamevāha- na tu bāhulya iti | yadi kadācit etādṛśa eko bhavati tadā sa eva paramahaṃsaḥ | nityapūte viśuddhātmani sve mahimni tiṣṭhatīti nityapūtasthaḥ | sa eva vedapuruṣo vedārthaḥ paramātmeti viduṣo brahmavidvarīyāṃso manyante | ata eva paramahaṃso mahāpuruṣo bhavati yasya mahāpuruṣasya cittaṃ mayyeva nārāyaṇe tadākārākāritayāvatiṣṭhate | yasmādevaṃ tasmādahaṃ ca tasminnevāvasthīyate | paramātmani pratyakpratīci paramātmeti pratyagabhedenāsāvavasthitaḥ san svīyatayā bhātaputramitrakalatrabandhvādīn bahirlakṣyamāṇaśikhāṃ yajñopavītaṃ ca svādhītasvādhyāyavedajātaṃ ca tadbihitisarvakarmāṇyayaṃ saṃnyasya svājñadaśāyāṃ svāvāsadhiyā yadbhātaṃ taccaturdaśabhuvanālaṃkṛtabrahmāṇḍaṃ ca svātiriktadhiyā hitvā kaupīnaṃ daṇḍamācchādanaṃ nityakarmopayogibhikṣācārādivastrāṇi ca parigrahet | kimarthaṃ tatparigraha ityatra svaśarīropabhogārthāya | bhogārthaṃ śītamaśakādinivṛttyarthaṃ lokasyaivopakārārthāya ca lokonmārganirāsanāya kaupīnādikaṃ parigrahedityarthaḥ | kaupīnādiparigraha evāsya mukhya ityata āha##- tarhi teṣāṃ ko'yaṃ mukhya iti cet kaupīnādityāga eva mukhya ityāha- ayaṃ mukhya iti || 1 || paramahaṃsaparivrājakānāṃ sthitiḥ na daṇḍaṃ na śikhāṃ na yajñopavītaṃ na cācchādānaṃ carati paramahaṃso na śītaṃ na coṣṇaṃ na sukhaṃ na duḥkhaṃ na mānāvamānamiti | ṣaḍūrmivarjito p. 177) nindāgarvamatsaradambhadarpecchādveṣasukhaduḥkhakāmakrodhalobhamoha##- yatastadvapurapadhvastasaṃśayamithyājñānānāṃ yo hetustena nityanivṛttastannityabodhastatsvayamevāvasthitistaṃ śāntamacalamadvayānanda-ciddhana evāsmi tadeva mama paramaṃ dhāma tadeva śikhā tadevopavītaṃ ca paramātmātmanorekatvajñānena tayorbheda eva vibhagnaḥ sā saṃdhyā || 2 || sarvān kāmān parityajya advaite parame sthitiḥ | jñānadaṇḍo dhṛto yena ekadaṇḍī sa ucyate || kāṣṭhadaṇḍo dhṛto yena sarvāśī jñanavarjitaḥ | titikṣājñānavairāgyaśamādiguṇavarjitaḥ || bhikṣāmātreṇa yo jīvet sa pāpī yativṛttihā | sa yāti narakān ghorān mahārauravasaṃjñakān || idamantaraṃ jñātvā sa paramahaṃsaḥ || 3 || āśāmbaro na namaskāro na svāhākāro na svadhākāro na nindāstutiryā##- nopāsanaṃ ca | na lakṣyaṃ nālakṣyaṃ na pṛthaṅ nāpṛthagaharna sarvaṃ ca aniketasthiramatireva sa bhikṣuḥ sauvarṇādīnāṃ naiva parigrahenna lokanaṃ nāvalokanaṃ ca | na ca bādhakaḥ ka iti cedbādhako'styeva | yasmādbhikṣurhiraṇyaṃ rasena dṛṣṭaṃ cet sa brahmahā bhavet | yasmād-bhikṣurhiraṇyaṃ rasena spṛṣṭaṃ cet sa paulkaso bhavet | yasmādbhikṣurhiraṇyaṃ rasena grāhyaṃ cet sa ātmahā bhavet | tasmādbhikṣurhiraṇyaṃ rasena na dṛṣṭaṃ ca na spṛṣṭaṃ ca na grāhyaṃ ca sarve p. 178) kāmā manogatā vyāvartante | duḥkhe nodvignaḥ sukhe niḥspṛhaḥ tyāgo rāge sarvatra śubhāśubhayoranabhisneho na dveṣṭi na modaṃ ca | sarveṣāmindriyāṇāṃ gatiruparamate ya ātmanyevāvasthīyate | tatpūrṇānandaikabodhastadbrahmaivāhamasmīti kṛtakṛtyo bhavati kṛtakṛtyo bhavatītyupaniṣat || 4 || na hi gārhasthyocitadaṇḍaśikhāyajñopavītācchādanaṃ parigṛhya paramahaṃsaścarati | na hi tasya śitoṣṇamānāvamānakalanāsti | seyaṃ kalanā dehaniṣṭhā | paramahaṃsasya pratyagabhinnabrahmabhāvārūḍhatvena dehatrayo##- smayaḥ dhanavidyādiviṣayaḥ hṛdyarpitadṛḍhakrodho matsaraḥ dambho dharma-dhvajitvaṃ darpaḥ svānyatrālakṣyabuddhiḥ labdhavyaviṣayaspṛhā icchā svāhita-kāriṇi dveṣaḥ iṣṭaviṣayajaṃ sukham aniṣṭaviṣayajaṃ duḥkham iṣṭavastvabhi-lāṣaḥ kāmaḥ tatkuṇṭhanakāriṇi krodhaḥ svadravyatyāgānicchā lobhaḥ atasmiṃstadbuddhiḥ mohaḥ sveṣṭaviṣayāgamajo harṣaḥ paraśreyo'sahiṣṇutā asūyā uddhatavṛttirahaṃkāraḥ ādiśabdena svīyeṣu mamakāradirgṛhyate | etat sarvaṃ svātiriktadhiyā hitvā yaḥ svamātrāvasthitimīhate taddṛṣṭyā svavapuḥ kuṇapamiva dṛśyate | yato yasmāt brahmajñānāt apadhvastasaṃśayamithyā-jñānānāṃ svavavapurevaṃ dṛśyate tādṛśabrahmaviṣayakajñānasyāvirbhā-vāya yo hetuḥ pratyaktvena pratīcā pratyagabhinnabrahmabhāvena nityanivṛtta-svājñāno yat svājñānanivṛttyadhikaraṇaṃ tannityabodhaḥ paramātmāyaṃ nityabodhasvarūpaṃ tat svayamevāvasthitiḥ svamātrāvaśeṣatayā sthitirmuktiryo mukta ityabhihitaḥ taṃ svātiriktāvidyāpadatatkāryaśāntaniṣpratiyogikapūrṇa##- śikhā tadevopavītaṃ ca keśakārpāsaśikhātantuvaccharīravilakṣaṇatvāt | tasya kā saṃdhyā? ityāta āha- paramātmeti | paramātmātmanoḥ p. 179) pratyakparacitoḥ brahmaivāham ahameva brahma ityekatvajñānena tayorbheda eva vibhagnaḥ tattvabhedaḥ tasya svarūpatvāt yā jīvabrahmaikyasthitiḥ saiva saṃdhyā nodakairjāyate saṃdhyā na mantroccāraṇena tu | saṃdhau jīvātmanoraikyaṃ sā saṃdhyā sadbhirucyate || iti smṛteḥ | itthaṃ svātiriktasarvān kāmān parityajya apahnavaṃ kṛtvā paramādvaite sthitistadrūpeṇāvasthānaṃ jñānadaṇḍaḥ svātmamātrāva##- jñānagandhavaikalyena yena kāṣṭhadaṇḍo dhṛtaḥ sa hi sarvāśī kevalodaraṃbharī nirviśeṣajñānavarjito bhavati | kiṃca śītoṣṇādititikṣāpuraḥsaraṃ saviśeṣajñānataditaraviṣayavairāgyaśamādiguṇavarjitaḥ svāntarbāhyavyāpṛtiḥ san kevalabhikṣāmātreṇa yo jīvet so'yaṃ pāpī pāpakṛttamo bhūtvā sadvṛttayatīnāmapi vṛttihā bhavet satsaṃnyāsino'pi lokāḥ saṃnyāsyābhāsān matvā dṛṣṭvā upekṣāṃ kuryuḥ taddoṣeṇāyamābhāsayatiḥ mahārauravasaṃjñakān narakān yāti | idaṃ parāmārthikābhāsasaṃnyāsinorantaraṃ jñātvā āśāmbaro digambaraḥ na namaskāraḥ jyeṣṭhakaniṣṭhakalanāvairalyāt | na svāhākāro na svadhākāro daivapitryakarmasāmānyasya tyaktatvāt | na nindāstutiḥ nindanīyastutyaguṇavairalyāt | yādṛcchiko bhavet dehadhāraṇamātre##- vidhīyate yathecchācaraṇasya icchāpūrvakatvena patanameva syāt | atra jñānavairāgya-saṃpannasya svasminneva muktiriti na sarvatrācāraprasaktiḥ tadācāravaśāt tattallokaprāptiḥ iti śruteḥ | evaṃ dehamātradhāraṇetarapravṛttinivṛttiśūnyasya bhikṣoḥ na hi svānyatrāvāhanaṃ visarjanaṃ mantradhyānam upāsanaṃ lakṣyamalakṣyādikaṃ vāstītyāha- bhikṣoriti | uktaviśeṣaṇaviśiṣṭasya bhikṣoḥ na hi pṛthaktvena apṛthaktvena vā tvamahaṃtacchabdagocaraṃ sarvaṃ svātiriktaṃ vastvasti | yadi vyāvahārikatvena prātibhāsikatvenāstīti bhrāntistadā aniketa-sthiramatiḥ vyāviddhātmīyaniketanābhimatiḥ svadehe tadanyatra vā ahaṃkāra##- p. 180) sauvarṇādīnāṃ naiva parigrahet na lokanaṃ nāvalokanaṃ ca | na ca bādhakaḥ ka iti cet suvarṇādiparigrahanimittābhāvāt tannimittamastīti svīkṛtya | na hi suvarṇādyālokanaṃ vā na hi kadā'pi kuryāt | evaṃ kṛte bādhakaḥ ka iti cet bādhako'styeva | tat katham? yasmādupabhoganimittāt bhikṣuḥ bhikṣuṇā hiraṇyaṃ kanakaratnādi rasena premṇā dṛṣṭaṃ cet sa brahmahā bhavet | yasmādityādi samānam | yadi tadrasena spṛṣṭaṃ tadāyaṃ paulkasaścarmākāro bhavet | yadi grāhyaṃ gṛhītaṃ tadā so'yamātmahā bhavet | tasmāt bhikṣuḥ hiraṇyaṃ rasena na dṛṣṭaṃ ca na spṛṣṭaṃ ca na grāhyaṃ ca | rasena suvarṇa##- pathigatatṛṇava-drāgaṃ vinā darśanaṃ na doṣāya bhavati | sparśanagrahaṇayoḥ sadyatera-prasaktatvāt | mā gṛdhaḥ kasya sviddhanam iti śrutyanurodhena suvarṇādyanicchoḥ paramahaṃsasya svājñadṛṣṭiprasaktamanogatāḥ manasi vikalpitāḥ sarve kāmāḥ svajñadṛṣṭyā vyāvartante mithyātmatayā nivartante | yata evamataḥ paramahaṃsaḥ duḥkhaprārabdhodaye'pi nodvigno bhavati | tathā sukhaprārabdhodaye'pi tatra niḥspṛho bhavati | rāgadveṣaprasaṅge'pi tattyāgo bhavati | sarvatra svātiriktanivṛttimārgaḥ śubhaṃ pravṛttimārgo'śubhaṃ tayoranabhisnehaḥ pravṛttinivṛttimārgaparāṅmukhaḥ pravṛttimārge na dveṣṭi nivṛttimārge na modaṃ cānubhavati | sarveṣāṃ jñānakarmendriyāṇāṃ ca śabdādantaḥkaraṇasya ca gatistattadviṣayagrahaṇaśaktiryatrātmanyevoparamate svātmamātrāvaśeṣatayā avasthīyate tadadhikaraṇatvena yo'vaśiśyate so'yaṃ tatpūrṇānandaikabodhaḥ kāryakāraṇatāṃ hitvā pūrṇabodho'vaśiṣyate iti śruteḥ | yatpūrṇabodhatvenāvaśiṣṭaṃ tad brahmaivāhamasmīti tadbrahma svamātramiti jñānasamakālaṃ kṛtakṛtyo videhamukto bhavati | āvṛttiḥ ādarārthā | ityupaniṣaditi prakṛtopaniṣatparisamāptyarthaḥ || 4 || śrīvāsudevendraśiṣyopaniṣadbrahmayoginā | paramahaṃsopaniṣadvyākhyeyaṃ likhitā sphuṭam | paramahaṃsopaniṣadvyākhyāgranthaḥ śataṃ smṛtaḥ || iti śrīmadīśādyaṣṭottaraśatopaniṣacchāstravivaraṇe ekonaviṃśatisaṃkhyāpūrakaṃ paramahaṃsopaniṣadvivaraṇaṃ saṃpūrṇaṃ || p. 181) brahmopaniṣat saha nāvavatu - iti śāntiḥ catuṣpādbrahma [1 : śaunako ha vai mahāśālo'ṅgirasaṃ bhagavantaṃ pippalādaṃ papraccha | divye brahmapure saṃpratiṣṭhitā bhavanti | kathaṃ sṛjanti? kasyaiṣa mahimā babhūva? yo hyeṣa mahimā babhūva ka eṣaḥ? tasmai sa hovāca brahmavidyāṃ variṣṭhām | prāṇohyeṣa ātmā | ātmano mahimā babhūva | devānāmāyuḥ saḥ | devānāṃ nidhanamanidhanaṃ divye brahmapure virajaṃ niṣkalaṃ śubhramakṣaraṃ yadbrahma vibhāti | sa niyacchati madhukararāja(makṣikāvat | yathā makṣikā madhukararājānamutkrāmantaṃ sarvā evotkrāmante tathaivaina-mutkrāmantaṃ te sarve devā anūtkrāmante | sa sṛjatyākarṣati) mākṣīkavat | yathā mākṣīkaikena tantunā jālaṃ vikṣipati tenāpakarṣati tathaivaiṣa prāṇo yadāyāti saṃsṛṣṭamākṛṣya | prāṇadevatāstāḥ sarvā nākhyaḥ suṣvape śyenākāśavat | yathā khaṃ śyena āśritya yāti svamālayamevaṃ suṣuptabhūte | yathaivaiṣa devadatto yaṣṭyāpi tāḍyamāno na vettyevamiṣṭā-pūrtaiḥ śubhāśubhairna lipyate | yathā kumāro niṣkāma ānandamupayāti tathaivaiṣa devadattaḥ svapna ānandamabhiyāti | veda eṣa paraṃ jyotiḥ | jyotiṣkāmo jyotirānandayate | bhūyastenaiva svapnāya gacchati jalaukāvat | yathā jalaukāgramagraṃ nayatyātmānam nayati param saṃdhayatyaparam nāparaṃ tyajati ....... sa jāgradabhidhīyate | yathaivaiṣa kapālāṣṭakaṃ saṃnayati ...... | ya eṣa stana ivāvalambata eṣa devayoniryatra jāgrati śubhāśubhamaniruktamasya devasya sa saṃprasādo'ntaryāmī khagaḥ karkaṭakaḥ puṣkaraḥ puruṣaḥ prāṇo haṃsaḥ brahmātmā devatā vedayati | ya evaṃ veda sa paraṃ brahmadhāma kṣetrajñamupaiti | prathamaḥ khaṇḍaḥ |] athāsya puruṣasya catvāri sthānāni bhavanti nābhirhṛdayaṃ kaṇṭhaṃ mūrdhā ca | tatra catuṣpādaṃ brahma vibhāti- jāgarite brahmā svapne viṣṇuḥ suṣuptau rudraḥ turīyamakṣaram | sa ādityo viṣṇuśceśvaraśca svayamamanaskamaśrotramapāṇipādaṃ jyotirviditam || 1 || p. 182) yadbrahmopaniṣadvyaktavisphūliṅgi hṛdujjvalam | traipadānandasāmrājyaṃ kalaye tat svamātrataḥ || iha khalu kṛṣṇayajurvedāntargatabrahmaśākhāyāṃ yat kāṇḍatrayaṃ prakāśitaṃ tatra sakāmasya kevalakarmakāṇḍānuṣṭhānato dhūmādi##- karmopāsanā##- tena saha tadbhāvāpattiḥ | yeṣāṃ cittaśuddhyādhikyānmārgadvaye'pi viraktirjāyate teṣāṃ jhaṭiti niṣpratiyogikabrahmamātrāvagataye jñānakāṇḍā-tmikeyaṃ brahmopaniṣat pravṛttā | upanipūrvakasya ṣad ḷdhātorarthānugamāt mumukṣoḥ svājñānaviśaraṇapūrvakaṃ niṣpratiyogikabrahmamātragama##- evamuktalakṣaṇa-brahmopaniṣado'lpagranthato vivaraṇamārabhyate - atheti | atha yathoktabrahma-vidyāsādhanasaṃpattyanantaraṃ mumukṣoḥ svātiriktārūḍhabuddhitvena niṣpratiyogikabrahmamātropadeśānarhatvāt tanmātrabuddhyārohāya sopāya-brahmavidyā vaktavyeti paramadayāvatī śrutiḥ yataḥ pravṛttā ato brahmopalabdhisthānakalpanā yujyate | yaḥ pūrṇamevāvaśiṣyate iti puruṣānna paraṃ kiṃcit sā kāṣṭhā sā parā gatiḥ iti ca śrutisiddhaḥ puruṣo'vaśiṣyate tasyāsya puruṣasya paramātmana upalabdhisthānāni catvāri bhavanti | tāni kāni? kiṃ deśāntare vartante? ityākāṅkṣāyāṃ svaśarīre tāni vartanta ityāha- nābhiriti | cakārāt dakṣiṇākṣyādisthānāntaramastīti dyotyate | tatra kīdṛśaṃ brahma? ityata āha- tatra p. 183) catuṣpādaṃ brahma vibhātīti | catuḥsthānāśrayatvāccatuṣpāt vastutaḥ tatparicchedaśūnyaṃ brahma vibhātītyarthaḥ | svājñadṛṣṭiprasaktacatuṣpād##- tadarthopalabdhiḥ tat jāgrat | tatra jāgarite brahmā nābhimaṇḍalamadhiṣṭhāya jāgratkalanāṃ kalayati | sa hi jagatsraṣṭā caturānanaḥ | yadā jāgratpralayajasvapno dṛśyate tadā viṣṇurhṛdayamadhiṣṭhāya svapne tatkalanākalito bhavati | yadā jāgradādi-vyāpṛtiḥ vilīyate tadā sa suṣuptirbhavati | tadānīṃ rudraḥ kaṇṭhamadhiṣṭhāya svājñavikalpitajāgratsvapnaprapañcamupasaṃharati | jāgradādyavasthātrayaṃ yatra vilīyate seyaṃ turīyāvasthā | tadānīṃ mūrdhānamadhiṣṭhāya yajjāgradādikalanābhāvābhāvaprakāśakaṃ bhavati tanmūrdhni saṃsthitaṃ turīyamucyate | yadyapi netrakaṇṭhahṛdayamūrdhasu jāgaritādīni vakṣyati tathāpyatra nābhyādīnāmuktatvādupalabdhyarthamevaṃ cintanīyam | yadvā nābhyādi yathākramamutsṛjya nābhinetre samuccitya jāgaritajāgaritaṃ cintyam | svapnasthānaṃ kaṇṭhaṃ suṣuptisthānaṃ hṛdayaṃ pūrvavat mūrdhni saṃsthitaṃ turīyaṃ yo mūrdhānamadhiṣṭhāya turyātmā bhavati tasmāt ādityādiḥ bhinna ityata āha- sa āditya iti | tadatirekeṇādityāderabhāvāt | cakārāt tadatirekeṇa na kiṃcidapyastīti dyotyate | tadyāthātmyaṃ kimityata āha##- parasya brahmaṇaḥ akṣaratvam yatra lokā na lokā devā na devā vedā na vedā yajñā na yajñā mātā na mātā pitā na pitā snuṣā na snuṣā cāṇḍālo na cāṇḍālaḥ paulkaso na paulkasaḥ śramaṇo na śramaṇaḥ tāpaso na tāpasa ekameva tat paraṃ brahma vibhāti [1 : hṛdyākāśe tadvijñānamākāśam | tatsuṣiramākāśam | tadvidyāddhṛdyākāśe yasminnidaṃ saṃ ca vicarati yasminnidaṃ sarvamotaprotam | sa vibhuḥ prajāsu dhyānena yo veda tatparaṃ brahma bhavatīti |] nirvāṇam || 2 || svasya svātiriktamana-ādyantaḥkaraṇaśrotrādibāhyakaraṇajātāsaṃbhava##- svātirekeṇa lokādi- p. 184) tāpasāntakalanā na saṃbhavati tannirvāṇarūpeṇa svamātramavaśiṣyata ityāha##- ekamiti | niṣpratiyogikabrahmamātramekameva paraṃ brahma vikalebaranirvāṇarūpeṇa vibhāti svājñādidṛṣṭimohe sati asati kaivalyamekarūpeṇa cakāstītyarthaḥ || 2 || nirvāṇasya ekatvam na tatra devā ṛṣayaḥ pitara īśate pratibuddhaḥ sarvavidyeti || 3 || kathaṃ nirvāṇamekaṃ niṣpratiyogikam? tanniyantṛtvena devādeḥ sattvāt ityata āha- na tatreti | yat svamātramavaśiṣṭaṃ na hi tatra devarṣipitaraḥ santi | tanmātrāvasthāyāṃ svayamalabdhātmāno niyantṛniyamyatayā sthātuṃ kathamīśate samarthā bhavanti? kiṃtveka evātmā devarṣipitrādikalanāviralaṃ brahma svamātramiti pratibuddhaḥ devarṣipitrādibhirapi brahmāsmītyeva pratibuddho bhavati na hi bhedadṛṣṭyetyarthaḥ | yadyat svājñavikalpitaṃ tattat ahamevedaṃ sarvamiti śrutisiddhā yā sā sarvavidyā tayā svavikalpitasarvā##- trivṛtsūtram hṛdisthā devatāḥ sarvā hṛdi prāṇāḥ pratiṣṭhitāḥ | hṛdi prāṇāśca jyotiśca trivṛtsūtraṃ ca tadviduḥ || hṛdi caitanye tiṣṭhati || 4 || brahmamātraprabodhasahakāritvena saṃnyāsavidhitsayā bhūmikāṃ karoti- hṛdisthā devatā iti | svātiriktaṃ svamātratayā haratīti hṛcchabdena pratyakcaitanyamucyate | tasmin hṛdi tadadhiṣṭheyahṛdayakamale vā agnyādyāḥ sarvā devatāḥ pratiṣṭhitāḥ | tathā hṛdi prāṇāpānādibhedena prāṇāḥ pañca vāgādayaśca vidhātrā pratiṣṭhitāḥ | tathoktalakṣaṇahṛdaye nāsāpuṭa##- p. 185) cakāradvayato yadasti nāstīti vikalpitaṃ tat sarvaṃ hṛdaye pratiṣṭhitamiti dyotyate | bahiḥsūtratyāginastadetat trivṛtsūtramiti viduḥ jānanti | bahiḥsūtraṃ kva pratiṣṭhitamityata āha- hṛdīti sarvasyāpi hṛdayapratiṣṭhitatvāt || 4 || bahiḥsūtram yajñopavītaṃ paramaṃ pavitraṃ prajāpateryat sahajaṃ purastāt | āyuṣyamagryaṃ pratimuñca śubhraṃ yajñopavītaṃ balamastu tejaḥ || 5 || kīdṛśaṃ bahiḥsūtramityata āha- yajñopavītamiti | yajñasya viṣṇorupa sāmīpyena vītaṃ viśeṣeṇāgataṃ jīvasvarūpaṃ yajñopavītam | svagata##- yadvyavahārakāraṇaṃ sahajam | yadvā dehendriyādivat sahajam | purastāt pūrvam | āyuṣyam agryaṃ śreṣṭhaṃ svātmānaṃ viditvā svānyatra matiṃ pratimuñca | yacchubhraṃ jyotiṣmadyajñopavītaṃ tadavalambya bāhyayajñopavītaṃ pratimuñceti vārthaḥ | yasmādetaddhṛdi caitanye tiṣṭhati tasmāt idaṃ yajñopavitaṃ trivṛtkārpāsajaṃ traivarṇikaiḥ dhāryam | tat kārpāsasūtraṃ balaṃ vīryavat karmakāraṇamastu tejo brahmavarcasādivṛddhikaraṃ bhūyādityarthaḥ || 5 || brahmasūtram saśikhaṃ vapanaṃ kṛtvā bahiḥsūtraṃ tyajed budhaḥ | yadakṣaraṃ paraṃ brahma tat sūtramiti dhārayet || 6 || sūcanāt sūtramityāhuḥ sūtraṃ nāma paraṃ padam | tat sūtraṃ viditaṃ yena sa vipro vedapāragaḥ || 7 || yena sarvamidaṃ protaṃ sūtre maṇigaṇā iva | tat sūtraṃ dhārayedyogī yogavit tattvadarśivān || 8 || p. 186) bahiḥsūtraṃ tyajedvidvān yogamuttamamāsthitaḥ | brahmabhāvamidaṃ sūtraṃ dhārayedyaḥ sa cetanaḥ | dhāraṇāt tasya sūtrasya nocchiṣṭo nāśucirbhavet || 9 || traivarṇikānāṃ śrautasmārtakarmasādhanatayā pratipādyātha parivrājakānāṃ bahiryajñopavītādityāgapūrvakaṃ mukhyaśikhā-yajñopavītaṃ dhāryamityāha- saśikhamiti | śikhāsahitakeśaśma-śrvādivapanaṃ kṛtvā yat bahiḥ trivṛt sūtraṃ karmāṅgabhūtaṃ nityādi##- tyajet | tataḥ kimityata āha- yaditi | yat svātiriktakṣaraprapañcāpahnavasiddha-makṣaraṃ paraṃ nirupamotkṛṣṭaṃ svāvaśeṣatayā vṛhaṇāt brahma tat svamātramiti dhārayet | kiṃ tat? kathaṃ dhāryam? taddhāraṇaphalaṃ kīdṛśam? ityata āha- sūcanāditi | sanmātramasadanyat brahmamātramasanna hi ityādiśrutibhiḥ sūcanāt svātiriktagrāsaṃ brahmaiva sūtramiti brahmavida āhuḥ | sūtraṃ nāma kimityata āha- paraṃ padamiti | paraṃ niratiśayaṃ tadrūpeṇa padyata iti padaṃ brahmamātramityarthaḥ | tadetat sūtraṃ yena svamātratayā viditaṃ sa vipro brahmavidvarīyān svāropitātadapahnavamukhena vedā yatra paryavasyanti tadvedaparaṃ brahmamātraṃ gato bhavati brahmaiva bhavatītyarthaḥ | kathametādṛśaṃ padaṃ mandabuddhigamyaṃ bhavatītyāśaṅkya tatpadāroho-pāyatvena sūtrasvarūpamācaṣṭe- yeneti | svātiriktajagadāropādhikaraṇatayā yat sūtritaṃ sūtre maṇigaṇavat yenedaṃ sarvam avidyāpadatatkāryajātaṃ protamanuviddhaṃ tadetat sūtramīśvaracaitanyaṃ tattattvaṃ sarvāpavādādhikaraṇaṃ niradhikaraṇaṃ vā darśitavān yogavit tadevāsmīti dhārayet | kathaṃ punarevaṃ dhāryamityatra tadgataheyāṃśatyāgapūrvakaṃ śiṣṭāṃśaṃ dhāryamityāha- bahiriti | yaścetano vidvān bahiḥsūtraśikhopalakṣitasvātiriktāvidyāpadatatkāryajātaṃ tyajet tato'yaṃ yogī evaṃ tyāgaśiṣṭaṃ brahmabhāvamidaṃ sūtraṃ dhārayet so'yamevaṃ dhārayitā brahmamātrayogamāsthito bhavatītyarthaḥ | evaṃvido'pyucchiṣṭādiviśiṣṭopādhiyogāt tathātvaṃ syādityāśaṅkya p. 187) sūtrabhāvāpannasyopādhiyogatatkāryocchiṣṭādivairalyāmāha- dhāraṇāditi | navadvārapraveśanirgamābhyāmucchiṣṭaḥ asparśasaṃyogādaśuciḥ taddhetūpādhyayogāt ucchiṣṭādirna hyastītyarthaḥ || 6-9 || jñānaśikhādīnāṃ mukhyabrāhmaṇyaliṅgatā sūtramantargataṃ yeṣāṃ jñānayajñopavītinām | te vai sūtravido loke te ca yajñopavītinaḥ || 10 || jñānaśikhino jñānaniṣṭhā jñānayajñopavītinaḥ | jñānameva paraṃ teṣāṃ pavitraṃ jñānamucyate || 11 || agneriva śikhā nānyā yasya jñānamayī śikhā | sa śikhītyucyate vidvān netare keśadhāriṇaḥ || 12 || śikhāyajñopavītābhāve brāhmaṇyābhāvamāśaṅkya jñānaśikhopavīta##- svātiriktakalanārahitaṃ sūtraṃ brahmāsmīti yeṣāṃ jñānayajñopavītināṃ naiṣkarmyapadamā-rūḍhānāṃ sūtramantargatamiva vibhāti loke te vai sūtrayāthātmyavidaḥ te ca yajñopavītinaḥ | ata evaite parivrājakāḥ jñānaśikhino jñānopavītinaḥ sūtrajñānaniṣṭhāśca | sūtrajñānaṃ hi teṣāṃ pavitramucyate | ata eva teṣāmucchiṣṭāśucī na sta ityuktam | yasāgniśikheva jñānamayī śikhā vidyate so'yaṃ vidvān śikhītyucyate | netare keśadhāriṇaḥ śikhino bhavanti || 10##- kriyāṅgasūtram karmaṇyadhikṛtā ye tu vaidike brāhmaṇādayaḥ | tebhirdhāryamidaṃ sūtraṃ kriyāṅgaṃ taddhi vai smṛtaṃ || 13 || evaṃ cet sarvairapi śikhāyajñopavītādikaṃ parityājyamityata āha- karmaṇīti | svājñānapuraḥsaramidaṃ mayā kartavyamiti ye tu traivarṇikā brāhmaṇādayo p. 188) vaidike karmaṇyadhikṛtāḥ tebhistaireva kārpāsatantunirmitamidaṃ yajñopavītaṃ kriyāṅgam iti dhāryam | tathāca śrutiḥ- yajñopavītyevādhīyīta yājayedyajeta vā yajñasya iti traivarṇikānāṃ kriyāṅgatvena yajñopavītaṃ smṛtam | hiśabdaḥ prasiddhidyotakaḥ || 13 || nirupacaritabrāhmaṇyam śikhā jñānamayī yasya upavītaṃ ca tanmayam | brāhmaṇyaṃ sakalaṃ tasya iti brahmavido viduḥ || 14 || traivarṇikeṣu nirupacaritabrāhmaṇyaṃ kasyetyata āha- śikhā jñānamayīti | traivarṇikeṣu brāhmaṇajātereva pārivrājyavidhānāt tatra yasya brāhmaṇa##- sakalaṃ nirupacaritaṃ brāhmaṇyamiti brahmavido viduḥ jānantītyarthaḥ || 14 || yajñopavītayāthātmyam idaṃ yajñopavītaṃ tu paramaṃ yat parāyaṇam | sa vidvān yajñopavītī syāt sa yajñastaṃ yajvinaṃ viduḥ || 15 || etādṛśabrāhmaṇyāpādakayajñopavītayāthātmyaṃ kimityata āha- idamiti | idaṃ yajñopavītaṃ viṣṇupadaprāpakaṃ jñānaṃ kriyākārakādikalanopa##- svagataheyāṃ-śāpāyataḥ tanmātratayāvaśeṣitaṃ bhavati yo vā idamahamasmīti vidvān sa hi yajñopavītī brahmamātravit syāt | jyotiṣṭomādiyajño'pi sa eva syāt | ya evaṃvit taṃ brahmībhūtaṃ vidavido yajvinamagnihotriṇaṃ viduḥ sa evāgnihotrī nānya ityatra prapañcamakhilaṃ yastu jñānāgnau juhuyādyatiḥ | ātmanyagnīn samāropya so'gnihotrī mahāyatiḥ || p. 189) iti śruteḥ | svātiriktaṃ svātmāgnau hutvā vidvān svayamevāvaśiṣyata ityarthaḥ || 15 || brahmībhūto vidvān eka eva eko devaḥ sarvabhūteṣu gūḍhaḥ sarvavyāpī sarvabhūtāntarātmā | karmādhyakṣaḥ sarvabhūtādhivāsaḥ sākṣī cetā kevalo nirguṇaśca || 16 || eko vaśī sarvabhūtāntarātmā ekaṃ rūpaṃ bahudhā yaḥ karoti | tamātmasthaṃ ye'nupaśyanti dhīrāsteṣāṃ sukhaṃ śāśvataṃ netareṣām || 17 || kimayaṃ brahmībhūto vidvān aneka ityata āha- eka iti | ayaṃ brahmībhūto muniḥ eka eva niṣpratiyogikabrahmamātrabhāvāpannatvāt | sa kīdṛśa ityata āha- deva iti svayaṃprakāśaciddhātutvāt | prakāśamātraḥ kiṃ na dṛśyata ityata āha- sarvabhūteṣu gūḍha iti | svajñapratyagabhedena bhāsamāno'pi svājña-dṛṣṭivikalpitasarvabhūteṣu caturvidheṣu svāvṛtitrayāvṛtadṛṣṭīnāmabhānāt gūḍhaḥ | evaṃ cet paricchedyatā syādityata āha- sarvavyāpīti vyomavat sarvānusyūtatvāt | sarvasyānātmatvena tadyogāt tathātvaṃ syādityata āha- sarvabhūtāntarātmeti | caturvidhabhūtāntarvibhātāhaṃpratyayālambana-pratyagātmatayā vibhānāt na hyanātmanā saṃbadhyata ityarthaḥ | sarvabhūta-pratyaktve tadgatakartṛtvādisaṃsāritā syādityata āha- karmādhyakṣa iti pratīcaḥ sarvabhūtakṛtakartṛtvādyasparśitvena tatkṛtasarvakarmaphalapradātṛtvāt | tathā cet taṭasthatā syādityata āha- sarvabhūtādhivāsa iti | sarvabhūtānyātmatve-nādhikṛtya vasanāt sarvātmarūpa ityarthaḥ | sarvabhūtādhivāsatvena tattadbhūtāntaḥkaraṇavṛttyanuviddhatā syādityata āha- sākṣīti | sākṣiṇaḥ svasākṣyasparśitvena sarvavilakṣaṇatvāt na hyantaḥ karaṇavṛttyanuviddhatā syādityarthaḥ sarvasya sākṣī tataḥ sarvasmādanyo vilakṣaṇaḥ iti śruteḥ | sākṣyasāpekṣasākṣitve tadvānayamityata āha- p. 190) ceteti | acetanāsākṣyacetayitṛtvāt | na hi sākṣyavikāraḥ taṃ spṛśati | tatra hetumāha- kevala iti | aśeṣaviśeṣaśūnya ityarthaḥ | guṇayogena guṇinaḥ kevalatā kuta ityata āha- nirguṇa iti | āvidyakaguṇānāṃ kāraṇatulyatvena tadyogasya durlabhatvāt nirguṇaḥ | caśabdaḥ niṣpratiyogikakevalatvakhyāpaka ityarthaḥ cinmātrasvarūpatvāt | yastu itthaṃbhūtanirguṇaḥ paramātmā niṣpratiyogikaikarūpo'pi so'yaṃ svājñadṛṣṭyāneka iva na vastuta iti jānatāṃ svātiriktaśāntipūrvakaṃ svamātrasthitiḥ syādityāha- eka iti | yaḥ paramātmā vastuta eko'pi svājñadṛṣṭiprasaktasarvavaśī sarvaniyantṛtvāt sarvabhūtānta##- yaḥ karoti vastutaḥ cinmātramevāyamityarthaḥ | tadbahutvena gānaṃ svājñāna##- sthitaḥ tamātmasthaṃ niṣpratiyogikasvamātratayā ye'nupaśyanti dhīrāḥ brahmavidvarīyāṃsaḥ teṣāṃ svamātrāvaśeṣalakṣaṇakaivalyasukhaṃ siddhaṃ bhavati | netareṣām svāvṛtadṛṣṭitvāt || 16-17 || brahmāptyupāyaḥ ātmānamaraṇiṃ kṛtvā praṇavaṃ cottarāraṇim | dhyānanirmathanābhyāsād devaṃ paśyennigūḍhavat || 18 || tileṣu tailaṃ dadhanīva sarpirāpaḥ srotaḥsvaraṇīṣu cāgniḥ | evamātmātmani jāyate'sau satyenainaṃ tapasā yo'nupaśyati || 19 || ūrṇanābhiryathā tantūn sṛjate saṃharatyapi | jāgratsvapne tathā jīvo gacchatyāgacchate punaḥ || 20 || netrasthaṃ jāgaritaṃ vidyāt kaṇṭhe svapnaṃ samāviśet | p. 191) suṣuptaṃ hṛdayasthaṃ tu turīyaṃ mūrdhni saṃsthitam [1 : yadātmā prajñayātmānaṃ saṃdhatte paramātmani | tena saṃdhyā dhyānameva tasmāt saṃdhyābhivandanam || nirudakā dhyānasaṃdhyā vākkāyakleśavarjitā | saṃdhinī sarvabhūtānāṃ sā saṃdhyā hyekadaṇḍinām ||] || 21 || yato vāco nivartante aprāpya manasā saha | ānandametajjivasya yajjñātvā mucyate budhaḥ || 22 || sarvavyāpinamātmānaṃ kṣīre sarpirivānvitam | ātmavidyātapomūlaṃ tadbrahmopaniṣatpadaṃ tadbrahmopaniṣatpadamiti || 23 || tadāptyupāyaḥ ka ityata āha- ātmānamiti | ātmānaṃ antaḥkaraṇaṃ adharāraṇiṃ kṛtvā praṇavamoṃkāraṃ cottarāraṇiṃ kṛtvā dīrghaghaṇṭāni- nādavat praṇavamuccārya tadā pūrvottarāraṇisthānīyāntaḥkaraṇapraṇava-dhyānanirmathanābhyāsāt | ko'yaṃ praṇavārtha ityatra svājñadṛṣṭiprasakta##- praṇavārthānusaṃdhānaṃ dhyānanirmathanābhyāsaḥ | tasmādabhyāsāt mathanāvirbhūtakāṣṭhanigūḍhāgnivat evaṃ jāgrajjāgradādicatuṣpañcadaśakalanāpahnavasiddhaṃ turyaturyaṃ svāvaśeṣadhiyā paśyet | mathanāt tatsāra āvirbhavatītyatra bahu dṛṣṭāntamāha- tileṣviti | yathā tilayantragharṣaṇabhramaṇopāyataḥ tileṣu tailaṃ spaṣṭamupalabhyate yathā dadhni mathite tajjanavanīte agninā saṃskṛte sarpirghṛtamupalabhyate yathā srotaḥsu bhūnāḍiṣu khananopāyataḥ āpa upalabhyante yathā araṇiṣu cāgniḥ mathanādupalabhyate | caśabdāt sūryakāntādiṣvapi sūryakiraṇayogato'gnirupalabhyata iti dyotyate | yathā dṛṣṭāntaparaṃparā tathaivamātmā turyaturya ātmanyantaḥkaraṇe śrutyācāryasaṃskṛte svātiriktajāgrajjāgradādicatuṣpañcadaśakalanāṃ grasitvā svamātraṃ p. 192) jāyate upalabhyate | asau turya ityarthaḥ | tadāptāvupāyāntaramāha- satyeneti | satyavacanena kṛcchracāndrāyaṇāditapasā satyaṃ brahmāhamasmi iti bodhena tadupāyaśravaṇāditapasā vā yo'dhikārī anupaśyati tenāpi labhya ityarthaḥ | avasthātraye'pi jīvānekatvaṃ syādityatra dṛṣṭāntena tannirākaroti- ūrṇanābhiriti | yathorṇanābhiḥ lūtākīṭaḥ svaśarīrataḥ tantūn sṛjate na kevalam evamupasaṃharati ca ārdratantūnāṃ lālāsamatayā sṛṣṭyupasaṃhārau yujyete ityarthaḥ | tathā jīvo'yaṃ jāgratsvapne jāgratsvapnau lūtākīṭavat sṛjannupasaṃharanneka eva bhavati | bahujanivāsanāvaicitryādahameka ityasmṛtiraviruddhā svapnādāvanubhūtasyānanubhūtasya ca smṛteḥ upalambhāt | gṛhāt gṛhāntaraṃ śiśurivāyaṃ punaḥ punaḥ jāgradādisthānāt sthānāntaraṃ gacchatyāgacchate | tasmādavasthāpūgasaṃcāryātmā eka evetyarthaḥ | purā jāgaritādisthānatayā nābhyādiruktaḥ | idānīṃ vispaṣṭamāha##- viśvaviśvaḥ | tamātmānaṃ jāgaritaṃ jāgaraṇāvasthāgataṃ vidyāt | kaṇṭhapradeśe jāgratpravibhaktasvapnāvasthāpannaṃ viśvapravibhaktataijasaṃ samāviśet | jāgratpravibhaktasuṣuptyavasthāgataṃ viśvapravibhaktaprājñaṃ hṛdayasthaṃ tveva vidyāt | viśvapravibhaktaturīyaṃ daśamadvāri mūrdhni saṃsthitaṃ vidyāt ityanuṣajyate | turīyayāthātmyaṃ viśadayati- yata iti | yato yasmāt turyāt śrutīnāṃ vācaḥ saṃkalpādivṛttimanmanasā saha nivartante tamaprāpyāprakāśyetyarthaḥ | tadetajjīvasya turyānandarūpaṃ yat jñātvā budho mucyate tadeva turyānandarūpaṃ turyayāthātmyamityarthaḥ | turīyaṃ mūrdhni saṃsthitam ityuktitaḥ paricchinnatā syādityāśaṅkya tat pariharan śāstrārthamupasaṃharati- sarvavyāpinamiti | vyāpyavyāpakatā mithyā sarvamātmā iti śrutyanurodhena niṣpratiyogikacinmātramapyātmānaṃ svājñadṛṣṭiprasaktasvātiriktasarvaprapañcavyāpinamapi nopāyaṃ vinā labhyata iti dṛṣṭāntamāha- kṣīra iti | yathā kṣīre sarpiḥ svabhāvena samarpitamapi mathanādyupāyaṃ vinā na labhyate tathāyamātmā nopāyamantareṇa labhya ityarthaḥ | ko'yaṃ tadavagatyupāya ityata āha- ātmeti | anātmāpahnavamukhenātmamātrāvagatihetuvidyopaniṣattapaḥśravaṇādiḥ tayorapi mūlamāspadaṃ yadbrahma svamātratayā avaśiṣyate p. 193) taddhyupaniṣatpadamupaniṣadekagamyatvāt | upaniṣannāma brahmamātrajñānam | tatpadaṃ tu brahmamātram | abhyāsetiśabdau upaniṣattadarthaparisamāptyarthau || 18-23 || śrīvāsudevendraśiṣyopaniṣadbrahmayoginā | likhitaṃ syādvivaraṇaṃ brahmopaniṣado laghu | brahmopaniṣado vyākhyāgranthastu dviśataṃ smṛtaḥ || iti śrīmadīśādyaṣṭottaraśatopaniṣacchāstravivaraṇe ekādaśasaṃkhyāpūrakaṃ brahmopaniṣadvivaraṇaṃ saṃpūrṇam || p. 195) bhikṣukopaniṣat pūrṇamadaḥ - iti śāntiḥ caturvidhā bhikṣavaḥ atha bhikṣūṇāṃ mokṣārthināṃ kuṭīcakabahūdakahaṃsaparamahaṃsāśceti catvāraḥ || 1 || kuṭīcakāḥ kuṭīcakā nāma gautamabharadvājayājñavalkyavasiṣṭhaprabhṛtayo'ṣṭau grāsāṃścaranto yogamārge mokṣameva prārthayante || 2 || bhikṣūṇāṃ paṭalaṃ yatra viśrāntimagamat sadā | tat traipadaṃ brahmatatvaṃ brahmamātraṃ karotu mām || atha khalu śuklayajurvedapravibhakteyaṃ bhikṣukopaniṣat kuṭīcakādidharma##- vivaraṇamārabhyate | yathoktādhikāriṇa upalabhya śrutiḥ kuṭīcakādidharma##- p. 196) atha bahūdakā nāma tridaṇḍakamaṇḍaluśikhāyajñopavītakāṣāyavastra##- bhaikṣācaraṇaṃ kṛtvā yogamārge mokṣameva prārthayante || 3 || bahūdakadharmānāha- atha bahūdakā nāmeti || 3 || haṃsāḥ atha haṃsā nāma grāma ekarātraṃ nagare pañcarātraṃ kṣetre saptarātraṃ tadupari na vaseyuḥ | gomūtragomayāhāriṇo nityaṃ cāndrāyaṇaparāyaṇā yogamārge mokṣameva prārthayante || 4 || haṃsadharmānāha- atha haṃsā nāmeti || 4 || paramahaṃsāḥ atha paramahaṃsā nāma saṃvartakāruṇiśvetaketujaḍabharatadattātreyaśuka##- prārthayante | vṛkṣamūle śūnyagṛhe śmaśānavāsino vā | sāmbarā vā digambarā vā | na teṣāṃ dharmādharmau | na hi teṣāṃ lābhālābhakalanāsti | śuddhāśuddhadvaitavarjitāḥ samaloṣṭāśmakāñcanāḥ sarvavarṇeṣu bhaikṣācaraṇaṃ kṛtvā sarvatrātmaiva paśyanti | atha jātarūpadharā nirdvandvā niṣparigrahāḥ śukladhyānaparāyaṇā ātmamātraniṣṭhāḥ prāṇasaṃdhāraṇārthaṃ yathoktakāle bhaikṣamācarantaḥ śūnyāgāradeva##- -##kandarakuharakoṭaranirjharasthaṇḍile tatra brahmamārge samyak p. 197) saṃpannāḥ śuddhamānasāḥ paramahaṃsācaraṇena saṃnyāsena dehatyāgaṃ kurvanti | te paramahaṃsā nāmetyupaniṣat || 5 || paramahaṃsadharmān prakāśayati- atha paramahaṃsā nāmeti | teṣāṃ vasatiṃ caryāṃ cāha- vṛkṣamūla iti | na teṣāṃ dharmādharmau bhavataḥ pravṛttinivṛtti-parāṅmukhatvāt sarvatra harṣaviṣādābhāvāt | na hi teṣāṃ lābhālābhakalanāsti | viśiṣṭādvaitaṃ śuddhadvaitaṃ kevaladvaitam aśuddhadvaitaṃ ca yeṣāṃ nābhimataṃ te śuddhāśuddhadvaitavarjitāḥ niṣpratiyogikādvaitina ityarthaḥ | ata eva samaloṣṭāśmakāñcanāḥ sarvatra sāmyabhāvamāpannabrahmadṛṣṭitvāt | brāhmaṇādijātipravibhaktasarvavarṇeṣu cāturvarṇyadharmāśrayaṇato brāhmaṇābrāhmaṇādiṣu yathoktakāle bhaikṣācaraṇaṃ kṛtvā sarvatrātmaiva paśyanti | svātmano vyaṣṭisamaṣṭiprapañcādhikaraṇatvena pratyagabhinnabrahmarūpatvāt | atha jātarūpadharāḥ nirdvandvā niṣparigrahāḥ śukladhyānaparāyaṇāḥ śuklatejoniṣṭhaṃ (śuklatejorūpaṃ) brahmeti śrutyanurodhena brahmamātrabhāvāpannā ityarthaḥ | ata evaite anātmāpahnavasiddhātmamātraniṣṭhā ityarthaḥ | yadi bahiścittāstadā prāṇasaṃdhāraṇārthaṃ yathoktakāle bhaikṣamācarantaḥ | haṃsaśabdena pratyagabhīnnaparamātmocyate | parāksāpekṣapratyagabhedagatasaviśeṣāpāyasiddhaḥ paramaḥ sa cāsau haṃsaśceti paramahaṃsaḥ niṣpratiyogikaparamātmā | tadācaraṇaṃ tanmātreṇāvasthānam | tena paramahaṃsācaraṇena svātiriktakalanāsaṃnyāsena karmasaṃnyāsena vā dehatyāgaṃ dehopalakṣitasvāvidyāpadatatkāryajātamasti nāstīti vibhramābhimatityāgaṃ vā ye kurvanti te paramahaṃsā nāma brahmaiva bhavantītyarthaḥ | ityupaniṣacchabdo bhikṣukopaniṣatparisamāptyarthaḥ || 5 || śrīvāsudevendraśiṣyopaniṣadbrahmayoginā | bhikṣukopaniṣadvyākhyā likhitā brahmagāminī | bhikṣukopaniṣadvyākhyāgranthastu triṃśadīritaḥ || iti śrīmadīśādyaṣṭottaraśatopaniṣacchāstravivaraṇe ṣaṣṭisaṃkhyāpūrakaṃ bhikṣukopaniṣadvivaraṇaṃ saṃpūrṇaṃ || p. 199) maitreyopaniṣat āpyāyantu - iti śāntiḥ saṃsāraviraktasya ātmajijñāsā bṛhadratho vai nāma rājā rājye jyeṣṭhaṃ putraṃ nidhāpayitvedamaśāśvataṃ manyamānaḥ śarīraṃ vairāgyamupeto'raṇyaṃ nirjagāma | sa tatra paramaṃ tapa āsthāyādityamīkṣamāṇa ūrdhvabāhusthiṣṭhati | ante sahasrasya munerantika##- uttiṣṭhottiṣṭha varaṃ vṛṇīṣveti rājānamabravīt | sa tasmai namaskṛtyovāca | bhagavannāhamātmavit taṃ tattvavit śṛṇumo vayam | sa tvaṃ no brūhīti | etad vṛttaṃ purastādaśakyaṃ mā pṛccha praśnam | aikṣvākānyān kāmān vṛṇīṣveti | śākāyanyasya caraṇāvabhimṛśamāno rājemāṃ gāthāṃ jagāda || 1 || saṃsāranirvedagāthā atha kimetairvānyānāṃ śoṣaṇaṃ mahārṇavānāṃ śikhariṇāṃ prapatanaṃ dhruvasya pracalanaṃ sthānaṃ vā tarūṇāṃ nimajjanaṃ pṛthivyāḥ sthānāda##- p. 200) surāṇām | so'hamityetadvidhe'smin saṃsāre kiṃ kāmopabhogairyairevāśrita##- ivāhamasmin saṃsāre bhagavaṃstvaṃ no gatiriti || 2 || bhagavannidaṃ śarīraṃ maithunādevodbhūtaṃ saṃvidapetaṃ niraya eva mūtradvāreṇa niṣkāntamasthibhiścitaṃ māṃsenānuliptaṃ carmaṇāva##- paripūrṇam | etādṛśe śarīre vartamānasya bhagavaṃstvaṃ no gatiriti || 3 || śrutyācāryopadeśena munayo yat padaṃ viduḥ | tat svānubhūtisaṃsiddhaṃ svamātraṃ brahma bhāvaye || iha khalu maitreyasaṃjñikeyamupaniṣat sāmavedapravibhaktā | ato'syā upoddhātādi chāndogyādivat jñeyam | tīvrataravairāgyasvānubhūti##- vivaraṇamārabhyate | bṛhadrathaśākāyanyādyākhyāyikā tu vakṣyamāṇa##- bṛhadratho vai nāma rājā ityādi ko na mucyeta bandhanāt ityantaṃ maitrāyaṇīyopaniṣadi anyūnānadhikākṣaratayā tatra tatra vartate | tadvyākhyānenedamapi vyākhyātaprāyameva syāditi vyākhyā na kriyate | bṛhadratho vai nāma rājā yathoktasādhanasaṃpannaḥ san svīyarājyādikaṃ parityajya mahāraṇyapradeśamāsthāya ādityaṃ paśyannūrdhvabāhuḥ cirakālaṃ tapaścacāra | tattapasā tuṣṭo bhagavān śākāyanyamunimanupraviśya tadiṣṭasiddhyai coditavān | atha sa munistannikaṭaṃ jagāma | sa rājā taddarśanamātreṇa sahasā utthāya daṇḍavat praṇanāma | taṃ praṇatamuttiṣṭottiṣṭha svepsitavaraṃ vṛṇīṣveti munirabravīt | tato rājā brahmavidyāṃ yācitavān | tadyogyatāparīkṣaṇārthaṃ yat tvayā pṛṣṭaṃ māstu tat tasyānirvacanabrahmagocaratayā vaktumaśakyatvāt anyān kāmān vṛṇīṣva iti muninā pralobhyamāno'pi paramārthato na vicacāla || 1-3 || p. 201) brahmaṇaḥ yāthātmyaprakaṭanam atha bhagavāñchākāyanyaḥ suprīto'bravīdrājānam | mahārāja vṛhadrathekṣvākuvaṃśadhvajaśīrṣātmajñaḥ kṛtakṛtyastvaṃ marunnāmnā viśruto'sītyayaṃ khalvātmā te | katamo bhagavan varṇya iti | taṃ hovāca || 4 || śabdasparśādayo ye'rthā anarthā iva te sthitāḥ | yeṣāṃ saktastu bhūtātmā na smarecca paraṃ padam || 5 || tapasā prāpyate sattvaṃ sattvāt saṃprāpyate manaḥ | manasā prāpyate hyātmā hyātmāpattyā nivartate || 6 || yathā nirindhano vahniḥ svayonāvupaśāmyati | tathā vṛttikṣayāccittaṃ svayonāvupaśāmyati || 7 || svayonāvupaśāntasya manasaḥ satyagāminaḥ | indriyārthavimūḍhasyānṛtāḥ karmavaśānugāḥ || 8 || cittameva hi saṃsārastatprayatnena śodhayet | yaccittastanmayo bhāti guhyametat sanātanam || 9 || cittasya hi prasādena hanti karma śubhāśubham | prasannātmātmani sthitvā sukhamavyayamaśnute || 10 || samāsaktaṃ yadā cittaṃ jantorviṣayagocare | yadyevaṃ brahmaṇi syāt tat ko na mucyeta bandhanāt || 11 || hṛtpuṇḍarīkamadhye tu bhāvayet parameśvaram | sākṣiṇaṃ buddhinṛttasya paramapremagocaram || 12 || p. 202) agocaraṃ manovācāmavadhūtādhisaṃplavam | sattāmātraprakāśaikasvabhāvaṃ bhāvanātigam || 13 || aheyamanupādeyamasāmānyaviśeṣaṇaṃ | dhruvaṃ stimitagambhīraṃ na tejo na tamastatam | nirvikalpaṃ nirābhāsaṃ nirvāṇamayasaṃvidam || 114 || nityaḥ śuddho buddhamuktasvabhāvaḥ satyaḥ sūkṣmaḥ saṃvibhuścādvitīyaḥ | ānandābdhiryaḥ paraḥ so'hamasmi pratyagdhāturnātra saṃśītirasti || 15 || ānandamantarnijamāśrayantamāśāpīśācīmavamānayantam | ālokayantaṃ jagadindrajālamāpat kathaṃ māṃ praviśedasaṅgam || 16 || varṇāśramācārayutā vimūḍhāḥ karmānusāreṇa phalaṃ labhante | varṇādidharmaṃ hi parityajantaḥ svānandatṛptāḥ puruṣā bhavanti || 17 || varṇāśramaṃ sāvayavasvarūpamādyantayuktaṃ hyatikṛcchramātram | putrādideheṣvabhimānaśūnyaṃ bhūtvā vaset saukhyatame hyanante || 18 || evaṃ svātiriktaviṣayaparāṅmukhaṃ brahmavidyāpātraṃ matvā ādau brahmavidyāsādhanatvena bāhyāntaḥkaraṇanigrahapūrvakaṃ śravaṇādi##- prakaṭayituṃ bhūmikāṃ racayati- hṛditi | mumukṣuḥ saṃśayādipañcadoṣa-śāntyantaṃ sarvavedāntaśravaṇaṃ mananaṃ ca kṛtvātha svahṛdayapuṇḍarīka-madhye tu tuśabdo brahmābhivyaktisthānatvadyotakaḥ tatraiva paramo niratiśayaścāsau svamātratayā avasthātumīśvaraḥ samarthaśceti parameśvaraḥ | taṃ paramātmānam | sākṣiṇam ityādi nirvāṇamayasaṃvidam ityantaviśeṣaṇa-jātanirdhāritasvarūpaṃ niṣpratiyogikasvamātramiti bhāvayet dhyāyedityarthaḥ | tadviśeṣaṇānyāha- sākṣiṇamityādi | svājñavikalpitasākṣyarūpabuddhi-nṛttasya satteva p. 203) svajñadṛṣṭyā tadbhāvābhāvaprakāśakatayā sākṣiṇaṃ paramapremagocaraṃ svasyaiva sarvasmāt putravittāderapi paramapremāspadatvāt sarvasmāt priyatamaḥ ityādiśruteḥ | paramapremagocaratayā vāgādigocaratā syādityata āha- agocaraṃ manovācāmiti | vāgādikaraṇagrāmaprasaktānavagocaratvaṃ ca svataḥ niṣpratiyogikasvamātratvāt | yati brahma niṣpratiyogikaṃ tadā svājñānāṃ bhavasāgarataraṇaṃ tadbhāvāpattirvā kuta ityata āha- avadhūtādhisaṃplavamiti | avadhūtaśrutismṛtimaryādānāṃ svājñānāmādhivyādhyādijalacarajantujuṣṭabhavasāgaraplavam | yadvā avadhūtasvājñānānāṃ brahmavidāṃ bhavasāgarataraṇopāyabhūtasaṃplavasthānīyāparabrahmarūpamatītya vartata ityavadhūtādhisaṃplavaḥ | taṃ nirviśeṣaparamātmānamityarthaḥ | tatra hetuḥ sattāmātraprakāśakaikasvabhāvamiti svātiriktāsattāgrāsasattāmātratayā prakāśata iti sattāmātraprakāśa eva ekaṃ mukhyaṃ svabhāvo yasya tathoktam | evaṃ bhāvanāspadatvāt sākalyāpattiḥ tatrāha- bhāvanātigamiti | evaṃ bhāvanāhetutūlāvidyāsaṃbhavāt svāvidyātmakatulāvidyāpāye yadavaśiṣyate tadrūpaṃ kiṃ heyam? yadvā upādeyam? athavā sāmānyam? āhosvit viśeṣamiti | tatra nādyaḥ svāvidyāpadatatkāryasthūlāṃśasya heyatvena tatkalanāpahnavasiddhasya aheyatvādaheyaḥ tam | na dvitīyaḥ tatsūkṣmāṃśasya dṛśyatvenopādātuṃ śakyatvāt tadapahnavasiddho'nu-pādeyaḥ tam | na tṛtīyaḥ tadbījāṃśasyāvyaktaprakṛtirūpatvena sāmānya-rūpatvāt tadapahnavasiddho'sāmānyaḥ tam | nāpi caturthaḥ tatturīyāṃśasya sāmyavidyārūpatvena viśeṣarūpatvāt tadapahnavasiddho'viśeṣaḥ tam | evaṃ svājñadhruvānubhūtisiddhasvāvidyāpadāpahnavataḥ adhruvo'yamātmā bhavitumarhatītyata āha- dhruvamiti | svāvidyāpadasya svajñānubhūtyā adhruvatvam | tadapahnavasiddhasya dhruvatvaṃ niraṅkuśamityarthaḥ | ata eva stimitagambhīram nistaraṅgacidarṇavarūpatvāt | cidarṇavatve tatkiṃ tejaḥ? uta tamaḥ? yadvā tatam? nādyaḥ bhautikatejaso'pahnavānna tejaḥ | na dvitīyaḥ svājñānatamaso grāsatvānna tamaḥ | na tṛtīyaḥ vyāpyasāmānyābhāvānnāpi tatam | uktavikalpatadābhāsayorapahnavāt nirvikalpaṃ nirābhāsam | yadyevaṃ tadyāthātmyaṃ kimityata āha- nirvāṇamayasaṃvidamiti | nirvāṇamayaṃ vikalebarakaivalyasvarūpaṃ | na hyatra mayaṭśabdo p. 204) vikāraprācuryārthābhidhāyī svarūpaparatvāt | saṃvit svarūpajñānaṃ pūrṇabodhasvarūpam satyaṃ jñānamanantam vijñānamānandaṃ brahma kāryakāraṇatāṃ hitvā pūrṇabodho'vaśiṣyate ityādiśruteḥ | evaṃ rājā śākāyanyamukhataḥ brahmamātrāvagatimavagamya ciraṃ samādhiniṣṭho bhūtvā brahmavidyāsaṃpradāyāvicchedāya svānubhavaṃ prakaṭayāmāsetyāha- nitya iti | nityaḥ kālatrayābādhyatvāt | śuddhaḥ aśuddhasvājñānāpāyāt | buddhaḥ pūrṇabodhasvarūpatvāt | muktasvabhāvaḥ svātiriktāstitābhramata ityarthaḥ | satyaḥ pāramārthikasadrūpatvāt | sūkṣmaḥ nirviśeṣatayā keśakoṭyekāṃśavat susūkṣmarūpatvāt | saṃvibhuśca paricchedatrayābhāvāt | advitīyaḥ svapratiyogidvaitasya mṛgyatvāt | caśabdo niṣpratiyogikatvakhyāpanārthaḥ | nistaraṅgānandābdhiḥ pūurṇānandasamudratvāt | yaḥ sarvasmāt paraḥ paramātmā so'hamasmi sa eva bhavāmi | parākprapañce sati kathaṃ paramātmā bhavasītyata āha- pratyagdhāturiti | parākprapañcaprātilomyenāñcanāt pratyakcāsau dhātuśceti pratyagabhinnaparamātmāsmītyatrāsminnarthe na hi saṃśītiḥ saṃśayo'sti | vastutaḥ pratyak para iti vibhāgaikyāsahaniṣpratiyogikabrahmamātratvāt | svātiriktaprapañcāpadaḥ sattvāt kathamevaṃ bhavasītyata āha- ānandamiti | svāntarhṛdaye nijaṃ pāramārthikasadrūpamānandaṃ saccidānandaṃ brahma svamātramityāśrayantamanavarataṃ bhāvayantam | svātiriktāśāsattvāt kathaṃ tadāśrayaṇamityata āha- āśeti | svātiriktamastītyāśaiva piśācī tāṃ brahmātiriktaṃ netyavamānayantam apahnavaṃ kurvantam | svātiriktajagatpratītau kathamevamityata āha- ālokayantamiti | kiṃ tat? pade pade janmasthitibhaṅgaṃ gacchatīti jagat | indrajālaṃ māyāmātram ityālokayantam | tatrāpyasaṅgaṃ māmetādṛśaṃ kathaṃ svātiriktāstitārūpeyamāpat svājñadṛṣṭipramāṇasiddhāpi vastumātradṛṣṭiṃ praviśedityarthaḥ | varṇāśramācāravyavasthāyāṃ satyāṃ kathamevaṃ sidhyatītyāśaṅkya svātirekeṇa varṇāśramādyastīti ye manyante ta eva badhyante | tadviparītāḥ tadbhramato mucyanta ityāha- varṇeti | brahmakṣatrādiḥ varṇaḥ | brahmacaryādirāśramaḥ | tatrātmātmīyābhimānayutā ye te mūḍhāḥ svātiriktāstitāmūlasvājñānārūḍhadṛṣṭitvāt svasvabhāvāñcitakarmānusāreṇa p. 205) phalgutvena bhogato yadvilīyate tat svarganarakādikaṃ phalaṃ kṣaṇabhaṅguraṃ labhante ghaṭīyantravadaviśrāntaṃ janmamaraṇe anubhavanti hi | ye tadviparītāḥ varṇāśramādāvātmātmīyamatiṃ tyajantaḥ santaḥ tattyāgādhikaraṇasvānandātmabhāvena tṛptā bhūtvā svena rūpeṇa sarvatra pūraṇāt puruṣāḥ brahmaiva bhavantītyarthaḥ | uktārthameva punarviśadayannupasaṃharati - varṇāśramamiti | varṇāśramaviśiṣṭaṃ śarīraṃ karacaraṇādisāvayavasvarūpam | ādiḥ utpattiḥ anto nāśaḥ tābhyāṃ yuktam | hi yasmāt atikṛchramātraṃ kaṣṭamātraparyavasannaṃ tatra svadehe putrādideheṣvapi ātmātmīyābhimānaśūnyaṃ manaḥ kṛtvā svayaṃ vidvān sarvāpahnavasiddhaniṣpratiyogikabrahmamātraṃ bhūtvā akhaṇḍānandataḥ saukhyatame paricchedatrayābhāvādanante sve mahimni vaset | iti śabdastu prathamādhyāyaparisamāptyarthaḥ || 4-18 || iti prathamo'dhyāyaḥ || maitreyaṃ prati mahādevasya upadeśaḥ atha bhagavān maitreyaḥ kailāsaṃ jagāma | taṃ gatvovāca | bho bhagavan paramatattvarahasyamanubrūhīti | sa hovāca mahādevaḥ || 1 || deho devālayaḥ proktaḥ sa jīvaḥ kevalaḥ śivaḥ | tyajedajñānanirmālyaṃ so'haṃbhāvena pūjayet || 2 || abhedadarśanaṃ jñānaṃ dhyānaṃ nirviṣayaṃ manaḥ | snānaṃ manomalatyāgaḥ śaucamindriyanigrahaḥ || 3 || brahmāmṛtaṃ pibedbhaikṣamācared deharakṣaṇe | vasedekāntiko bhūtvā caikānte dvaitavarjite | ityevamācareddhīmān sa eva muktimāpnuyāt || 4 || p. 206) maitreyaḥ parāśaramukhāt viditatattvo'pi sarvalokapratyayajananārthaṃ kailāsaṃ gatvā yathāvidhi tanmūkhāt paramatattvarahasyabubhutsayā vidhivat papracchetyāha- atheti | muninā pṛṣṭaḥ sa hovāca mahādevaḥ | kimuvācetyatra dehajīvayoḥ śivālayaśivadṛṣṭyā svājñānanirmālyavisarjanapūrvakaṃ yaḥ so'haṃbhāvena pūjayet sa mukto bhavatītyāha- deha iti | spaṣṭo'rthaḥ || 1-4 || śaucavidhānam jātaṃ mṛtamidaṃ dehaṃ mātāpitṛmalātmakam | sukhaduḥkhālayāmedhyaṃ spṛṣṭvā snānaṃ vidhīyate || 5 || dhātubaddhaṃ mahārogaṃ pāpamandiramadhruvam | vikārākāravistīrṇaṃ spṛṣṭvā snānaṃ vidhīyate || 6 || navadvāramalasrāvaṃ sadā kāle svabhāvajam | durgandhaṃ durmalopetaṃ spṛṣṭvā snānaṃ vidhīyate || 7 || mātrā sūtakasaṃbaddhaṃ sūtake saha jāyate | mṛtasūtakajaṃ dehaṃ spṛṣṭvā snānaṃ vidhīyate || 8 || ahaṃ mameti viṇmūtralepagandhādilocanam | śuddhaśaucamiti proktaṃ mṛjjalābhyāṃ tu laukikam || 9 || dehe devopabhogadevālayādidṛṣṭiṃ vinā ātmātmīyābhimānato dehasyā##- syādityāha- jātamiti | atra yadi kadācit ātmātmīyābhimānena dehaṃ spṛśati tatra ātmātmīyābhimatityāga eva snānaṃ vidhicoditamityarthaḥ snānaṃ manomalatyāgaḥ ityuktatvāt | kiṃ ca dhātubaddhamiti | vātapittādidhātubaddham p. 207) nānārogāyatanatvāt | kiṃca navadvāreti | sūtakena saha jāyata ityarthaḥ jātasya hi dhruvo mṛtyuḥ iti smṛtitaḥ | tacchaucaprakāramāha- ahamiti || 5-9 || cittaśuddhiḥ cittaśuddhikaraṃ śaucaṃ vāsanātrayanāśakam | jñānavairāgyamṛttoyaiḥ kṣālanācchaucamucyate || 10 || advaitabhāvanā bhaikṣamabhakṣyaṃ dvaitabhāvanam | guruśāstroktabhāvena bhikṣorbhaikṣaṃ vidhīyate || 11 || vidvān svadeśamutsṛjya saṃnyāsānantaraṃ svataḥ | kārāgāravinirmuktacoravad dūrato vaset || 12 || evaṃ śaucataḥ kiṃ syādityāśaṅkya vāsanātrayakṣayapuraḥsaraṃ cittaśuddhiḥ syādityāha- citteti | brahmāmṛtaṃ pibed bhaikṣam iti yaduktaṃ tadanena mantreṇa viśadayati- advaiteti | itthaṃbhūto bhikṣuḥ kvāsanamarhatītyāśaṅkya jñātacaradeśāt bahireva caredityāha- vidvāniti || 10-12 || ahaṃkārādityāgaḥ ahaṃkārasutaṃ vittabhrātaraṃ mohamandiram | āśāpatnīṃ tyajedyāvat tāvanmukto na saṃśayaḥ || 13 || bāhyadāraputrādityāgamātreṇa muktirnāhaṃkārādityāgenetyāśaṅkya bāhyadārādityāgapūrvakamahaṃkārādityāgenaiva muktiḥ syādityāha- ahaṃkāreti | bāhyāntaḥsaṃnyāsābhyāmeva muktiḥ syāt nānyataratyāgata ityarthaḥ | viṣṇuliṅgaṃ dvidhā proktaṃ vyaktamavyaktameva ca | tayorekamapi tyaktvā patatyeva na saṃśayaḥ || iti śruteḥ || 13 || p. 208) karmatyāgaḥ mṛtā mohamayī mātā jāto bodhamayaḥ sutaḥ | sūtakadvayasaṃprāptau kathaṃ saṃdyāmupāsmahe || 14 || hṛdākāśe cidādityaḥ sadā bhāsati bhāsati | nāstameti na codeti kathaṃ saṃdhyāmupāsmahe || 15 || ekamevadvitīyaṃ yadgurorvākyena niścitam | etadekāntamityuktaṃ na maṭhaṃ na vanāntaram || 16 || saṃdhyādikarmatyāgataḥ pratyavāyī syādityāśaṅkya svājñānahānāt svajñānodayataḥ cidādityasya udayāstamayābhāvācca saṃdhyādikarma##- karma kartavyam | evaṃvidaścidādityasya udayāstamayābhāvāt sarvakarmābhāvaḥ iti śruteḥ | vasedekāntiko bhūtvā iti yaduktaṃ tadekāntasvarūpaṃ viśadayati- ekameveti || 14-16 || mukhyasaṃnyāsaḥ asaṃśayavatāṃ muktiḥ saṃśayāviṣṭacetasām | na muktirjanmajanmānte tasmādviśvāsamāpnuyāt || 17 || karmatyāgānna saṃnyāso na praiṣoccāraṇena tu | saṃdhau jīvātmanoraikyaṃ saṃnyāsaḥ parikīrtitaḥ || 18 || deho devālayaḥ ityādi mayā yaduktaṃ tatrāsaṃśayavatāṃ muktiḥ na hi saṃśayavatāmityāha- asaṃśayeti nāyaṃ loko'sti na paro na sukhaṃ saṃśayātmanaḥ iti smṛteḥ | praiṣataḥ karmatyāga eva mukhyasaṃnyāsa ityāśaṅkya jīvaparabhedatyāga eva mukhyasaṃnyāsa ityāha- karmeti || 17##- p. 209) saṃnyāsādhikārī vamanāhāravadyasya bhāti sarveṣaṇādiṣu | tasyādhikāraḥ saṃnyāse tyaktadehābhimāninaḥ || 19 || yadā manasi vairāgyaṃ jātaṃ sarveṣu vastuṣu | tadaiva saṃnyasedvidvānanyathā patito bhavet || 20 || dravyārthamannavastrārthaṃ yaḥ pratiṣṭhārthameva vā | saṃnyasedubhayabhraṣṭaḥ sa muktiṃ nāptumarhati || 21 || saṃnyāsādhikāri kīdṛśa ityāśaṅkya yasya vāntāśanamūtrapūrīṣādivat bāhyārtheṣu heyatodeti sa eva saṃnyāsādhikārītyāha- vamaneti | saṃnyāsamūlaṃ kimityāśaṅkya svātiriktaviṣayatīvrataravairāgyamevetyāha- yadeti | nimittāntareṇāpi saṃnyāsakaraṇaṃ śreya ityata āha- dravyārthamiti || 19-21 || muktiṃ prati sādhanāntarāṇi uttamā tattvacintaiva madhyamaṃ śāstracintanam | adhamā mantracintā ca tīrthabhrāntyadhamādhamā || 22 || tīrthamantraśāstratattvacintanaṃ muktiṃ prati samānasādhanamityata āha- uttameti | parasparopāyopeyatayā muktisādhanametaccatuṣṭayaṃ na samānamityarthaḥ | tīrthabhrāntyadhamādhamā ityatra visargalopaśchāndasaḥ || 22 || anubhavaḥ anubhūtiṃ vinā mūḍho vṛthā brahmaṇi modate | pratibimbitaśākhāgraphalāsvādanamodavat || 23 || p. 210) na tyajeccedyatirmukto yo mādhūkaramāntaram | vairāgyajanakaṃ śraddhākalatraṃ jñānanandanam || 24 || kevalaśāstrajñānādeva brahmāvāptiḥ kimanubhavenetyata āha- anubhūtimiti | asti brahmeti śāstrīyajñānaṃ parokṣam | ahaṃ brahmetyaparokṣajñānamanu##- itthaṃbhūtānubhūtiṃ vinā brahmānumodanaṃ jalapratibimbitaphalāsvādanavat na hi kāryakāri bhavatītyarthaḥ | śraddhābhaktijñānavairāgyapuraḥsaram advatabhāvanākhyāntaramādhūkarabhajanaṃ yaḥ karoti sa yatirmukto bhavatītyāha- na tyajediti || 23-24 || paramadharmopadeśaḥ dhanavṛddhā vayovṛddhā vidyāvṛddhāstathaiva ca | te sarve jñānavṛddhasya kiṃkarāḥ śiṣyakiṃkarāḥ || 25 || manmāyayā mohitacetaso māmātmānamāpurṇamalabdhavantaḥ | paraṃ vidagdhodarapūraṇāya bhramati kākā iva sūrayo'pi || 26 || pāṣāṇalohamaṇimṛnmayavigraheṣu pūjā punarjananabhogakarī mumukṣoḥ | tasmādyatiḥ svahṛdayārcanameva kuryādbāhyārcanaṃ pariharedapunarbhavāya || 27 || anta pūrṇo bahiḥ pūrṇaḥ pūrṇakuṃbha ivārṇave | antaḥ śūnyo bahiḥ śūnyaḥ śūnyakumbha ivāmbare || 28 || mā bhava grāhyabhāvātmā grāhakātmā ca mā bhava | bhāvanāmakhilāṃ tyaktvā yacchiṣṭaṃ tanmayo bhava || 29 || draṣṭṛdarśanadṛśyāni tyaktvā vāsanayā saha | darśanaprathamābhāsamātmānaṃ kevalaṃ bhaja || 30 || p. 211) dhanādivṛddhebhyo jñānavṛddhaṃ mahīkaroti- dhaneti | svajñāninaṃ jñānītvātmaiva me matam iti svoktyanurodhena mahīkṛtya tadviparītasvājña##- janma ajāgalastanavadvyarthamityarthaḥ | so'haṃbhāvena pūjayet iti yaduktaṃ tatra svabhedadhiyā kṛtabāhyapūjā punarbhavakarīti nindanapūrvakabheda##- paramatattvarahasyamanubrūhīti yat pṛṣṭaṃ tatra svasya svātiriktasya ca niṣpratiyogikapūrṇatvaṃ śūnyatvaṃ ca sadṛṣṭāntaṃ pratipādayati- antariti | arṇavāmbaramadhyapatitapūrṇaśūnya-kumbha iva svayamantarbahirantarāle'pi pūrṇaḥ antarbāhyāntarālakalanā-bhāvāt | tathā svātiriktamantarbāhyāntarālakalanāśūnyam svātiriktayoḥ niṣpratiyogikabhāvābhāvarūpatvāt | grāhyagrāhakatayā saviṣayakaraṇagrāma##- paramārthato brahmātiriktaṃ nāstyeva yadi svājñadṛṣṭyā tatprasaktistadā grāhyagrāhakādikalanāviśiṣṭadraṣṭrādinānātripuṭyapahnavasiddhaṃ brahma svamātramiti bhajetyāha- mā bhaveti | grāhyaṃ viṣayajātam | grāhakaṃ karaṇajātam | tripuṭyādisarvavyāpṛtaprathamābhāsaṃ pratyañcaṃ parāgbhāvāpahnavasīdhaparamātmānaṃ kevalaṃ niṣpratiyogikasvamātramiti he maitreya tanmātraṃ bhava tadeva bhavetyarthaḥ || 25-30 || videhamuktasya sthitiḥ saṃśāntasarvasaṃkalpā yā śilāvadavasthitiḥ | jāgrannidrāvinirmuktā sā svarūpasthitiḥ parā || 31 || iti | tanmātrāvasthitavidehamuktasya sthitiḥ kīdṛśītyata āha- saṃśānteti | yasyāṃ svātiriktanānāviṣayagocarasarvasaṃkalpaḥ śāntaḥ apahnavaṃ gataḥ seyaṃ saṃśāntasarvasaṃkalpā yā pīvarī śilāvat sthirā avasthitiḥ yā jāgrannidropa##- p. 212) vinirmuktā yatprabodhasamakālamapahnavatāṃ gatā saiva parā kāṣṭhā svarūpasthitiḥ vikalebaramuktiḥ | svājñādidṛṣṭimohe satyasati seyamekarūpaivāvaśiṣyate | paramaśivopadeśamahimnā maitreyaḥ kṛtakṛtyo'bhavadityarthaḥ | itiśabdaḥ śivopadeśaparisamāptyartho dvitīyādhyāyaparisamāptyarthaśca || 31 || iti dvitīyodhyāyaḥ || maitreyasya svānubhavaprakaṭanam ahamasmi paraścāsmi brahmāsmi prabhavo'smyaham | sarvalokaguruścāsmi sarvaloko'smi so'smyaham || 1 || ahamevāsmi siddho'smi śuddho'smi paramo'smyaham | ahamasmi sadā so'smi nityo'smi vimalo'smyaham || 2 || vijñāno'smi viśeṣo'smi somo'smi sakalo'smyaham | śubho'smi śokahīno'smi caitanyo'smi samo'smyaham || 3 || mānāvamānahīno'smi nirguṇo'smi śivo'smyaham | dvaitādvaitavihīno'smi dvandvahīno'smi so'smyaham || 4 || bhāvābhāvavihīno'smi bhāṣāhīno'smi bāsmyaham | śūnyāśūnyaprabhāvo'smi śobhanāśobhano'smyaham || 5 || tulyātulyavihīno'smi nityaḥ śuddhaḥ sadāśivaḥ | sarvāsarvavihīno'smi sāttviko'smi sadāsmyaham || 6 || ekasaṃkhyāvihīno'smi dvisaṃkhyāvānahaṃ na ca | sadasadbhedahīno'smi saṃkalparahito'smyaham || 7 || p. 213) nānātmabhedahīno'smi hyakhaṇḍānandavigrahaḥ | nāhamasmi na cānyo'smi dehādirahito'smyaham || 8 || āśrayāśrayihīno'smi ādhārarahito'smyaham | bandhamokṣavihīno'smi śuddhaṃ brahmāsmi so'smyaham || 9 || cittādisarvahīno'smi paramo'smi parāt paraḥ | sadā vicārarūpo'smi nirvicāro'smi so'smyaham || 10 || akārokārarūpoṣmi makāro'smi sanātanaḥ | dhyātṛdhyānavihīno'smi dhyeyahīno'smi so'smyaham || 11 || sarvatra pūrṇarūpo'smi saccidānandalakṣaṇaḥ | sarvatīrthasvarūpo'smi paramātmāsmyahaṃ śivaḥ || 12 || lakṣyālakṣyavihīno'smi layahīnaraso'smyaham | mātṛmānavihīno'smi meyahīnaḥ śivo'smyaham || 13 || na jagat sarvadraṣṭāsmi netrādirahito'smyaham | pravṛddho'smi prabuddho'smi prasanno'smi haro'smyaham || 14 || sarvendriyavihīno'smi sarvakarmakṛdapyaham | sarvavedāntatṛpto'smi sarvadā sulabho'smyaham || 15 || muditāmuditākhyo'smi sarvamaunaphalo'smyaham | nityaṃ cinmātrarūpo'smi sadā saccinmayo'smyaham || 16 || yatkiṃcidapi hīno'smi svalpamapyapi nāsmyaham | hṛdayagranthihīno'smi hṛdayāmbujamadhyagaḥ || 17 || p. 214) ṣaḍvikāravihīno'smi ṣaṭkośarahito'smyaham | ariṣaḍvargamukto'smi antarādantaro'smyaham || 18 || deśakālavimukto'smi digambarasukho'smyaham | astināstivimukto'smi nakārarahito'smyaham || 19 || akhaṇḍākāśarūpo'smi hyakhaṇḍākāramasmyaham | prapañcamuktacitto'smi prapañcarahitoṣmyaham || 20 || sarvaprakāśarūpo'smi cinmātrajyotirasmyaham | kālatrayavimukto'smi kāmādirahito'smyaham || 21 || kāyakāyivimukto'smi nirguṇaḥ kevalo'smyaham | muktihīno'smi mukto'smi mokṣahīno'smyahaṃ sadā || 22 || satyāsatyavihīno'smi sanmātrānnāsmyahaṃ sadā | gantavyadeśahīno'smi gamanādivivarjitaḥ || 23 || sarvadā samarūpoṣmi śānto'smi puruṣottamaḥ | evaṃ svānubhavo yasya so'hamasmi na saṃśayaḥ | yaḥ śṛṇoti sakṛdvāpi brahmaiva bhavati svayam || 24 || ityupaniṣat | atha bhagavān maitreyaḥ paramaśivamukhataḥ paramatattvarahasyaṃ niṣpratiyogikabrahmamātrajñānaṃ yathāvadavagamya svātiriktāstitābhrama##- bahiṣṭhaḥ prāṇipaṭalapuṇyodrekācca yacchravaṇādimātreṇa svājñalokaḥ svajño bhūtvā paramārthajñānasamakālaṃ videhamukto bhavet tathā tatparamaśivopadiṣṭasvānubhūtārthaṃ brahmavidyāsaṃpradāyasthāpanārthaṃ vā yathoktādhikāriṇa uddiśya svānubhavaṃ prakaṭayāmāsetyāha- ahamasmīti | dehāntaravabhāsakaḥ p. 215) pratyagasmacchabdenocyate | svāntaravasthitaparākprapañcāpekṣayā ahaṃ pratyagasmi | dehādbahirvilasitaprapañcāpekṣayā paraścāsmi | caśabdaḥ pratyakparayoraupādhikabhedanirasanārthaḥ | pratyakparābhedāpekṣayā pratyagabhinnabrahmāsmi | svājñadṛṣṭyā jīveśādirūpeṇa prabhavāmīti prabhavo'smyaham | kiṃca- sarveti | īśvararūpeṇa sarvalokaguruścāsmi | caśabdaḥ sākṣyapyasmīti dyotakaḥ | vairājarūpeṇa sarvaloko'smi virājo brahmāṇḍakāyatvāt | vastuto yaḥ sarvakalanāpahnavasiddhaḥ so'smyaham niṣpratiyogikatvāt | kiṃca- ahamiti | svena rūpeṇa siddhaḥ | aśuddhasvājñānahānācchuddhaḥ | śiṣṭamuktārtham | kiṃca- ahamasmīti | yaḥ sadaikarasaḥ so'smi | anityamalaprapañcahānānnityo'smi vimalo'smi | nityavijñaptirūpato vijñāno'smi | yasmāccheṣaśeṣibhāvo vigataḥ so'haṃ viśeṣo'smi | rudrarūpeṇa umayā sahitaḥ somo'smi | catuḥṣaṣṭikalāvadīśvarā##- sakalo'smi | kiṃca- śubha iti | nivṛttimārgagamyatvācchubhaḥ | śocanīyaviṣayābhāvācchokahīnaḥ | taḍadehādivilakṣaṇatvāccaitanyo'smi | nānopādhiṣu viṣameṣvapi sarvāntaryāmyādirūpeṇa samaḥ | mānāvamānavṛttimattūlāvidyāpralayāt mānāvamānahīno'smi | sattvādiguṇābhāvānnirguṇo'smi | svātiriktāśivābhāvācchivo'smi | kiṃca- dvaitādvaiteti | pravṛttimārgasidhaṃ dvaitam | nivṛttimārgasiddhamadvaitam | svātirekeṇa pravartanīyanivartanīyasvāvidyāpadatatkāryābhāvāt dvaitādvaitavihīno'smi | śītoṣṇādidvandvābhāvāt dvandvahīno'smi | bāhyāntaḥkaraṇagocarasadasatprapañcavairalyāt bhāvābhāvavihīnosmi | mahāmaunabrahmarūpatvāt bhāṣāhīno'smi | svayaṃprakāśarūpatvāt bhāsmyaham | kiṃca- śūnyeti | śūnyaṃ svātiriktam | aśūnyaṃ svayam | dvayamapi yatprabhāvasiddhaṃ so'haṃ śūnyāśunyaprabhāvo'smi | vidyātatkāryaṃ śobhanam | avidyātatkāryamaśobhanam | svājñādidṛṣṭyā tadubhayamasmi | tulyaṃ samam | atulyaṃ viṣamam | tadubhayavairalyāt tulyātulyavihīno'smi | nityaḥ śuddho vyākhyātam | svājñādidṛṣṭimohe satyasati sadaiva śivaḥ paramamaṅgalakaivalyarūpatvāt | p. 216) kiṃca- sarvāsarvavihīno'smi samaṣṭivyaṣṭikalanāvairalyāt | sthitikartṛviṣṇurūpeṇa sāttviko'smi | vastutaḥ sadā nirguṇo'smhyaham | ekasaṃkhyāvihīnoṣmi dvisaṃkhyāvānahaṃ na ca sāpekṣaikadvayābhāvāt ekābhāve dvitīyaṃ na na dvitīyena caikatā iti śruteḥ | sadasadbhedahīno'smi cākṣuṣācākṣuṣapadārthābhāvāt | saṃkalparahito'smyaham taddhetumanaso mṛgyatvāt | nānātmabhedahīno'smi ghaṭaśarāvādisthānīyanānopādhīnāṃ bhedabhinnatve'pi tadavacchinnākāśasthānīyapratyagātmano nirbhedarūpatvāt | ahaṃ hi ahameva akhaṇḍānandavigrahaḥ nistaraṅgānandasāgaratvāt | svātiriktaṃ nāhamasmi | na ca tasmādanyo'smi svātiriktasya śaśaviṣāṇavadavastutvāt | dehādiprasaktau dehādirahito'smyaham | āśrayamavidyāṇḍam tadgatabhuvanajātamanāśrayi tadubhayābhāvāt āśrayāśrayihīno'smi | ādhārarahito'smyaham svasyaiva sarvādhāratvāt svādheyābhāvato vā ādhāratvarahitaḥ | bandhamokṣavihīno'smi dehādāvahaṃbhāvo bandhaḥ tadahaṃbhāvābhāvo mokṣaḥ videhamuktatvāt tadrahitaḥ | śuddhaṃ brahmāsmi so'smyaham | uktārtham | cittādisarvahīno'smi cittādyantaḥkaraṇatadvṛttisahasrābhāvāt | paramo'smi parāt paraḥ param akṣaram tasmādapi paraḥ paramākṣararūpatvāt | sadā vicārarūpo'smi nirvicāro'smi so'smyaham jñānājñānavṛttimada-vidyāturyādibhāgacatuṣṭayavairalyāt | akārokārarūpo'smi makāro'smi sanātanaḥ praṇavārthatvena ciraṃtanatvāt | dhyātṛdhyānavihīno'smi dhyeyahīno'smi so'smyaham dhyātrāditripuṭyabhāvāt | pratyagabhinnabrahmātmanā sarvatra pūrṇarūpo'smi | anṛtādiprapañcapūraṇāt tathātvaśaṅkāyāṃ saccidānandalakṣaṇaḥ satyajñānānandasvarūpatvāt | sārdhatrikoṭisarvatīrthasvarūpo'smi tīrthānāmapi tīrtharūpatvāt | paramātmāsmyahaṃ śivaḥ dehādeḥ parataratvāt brahmaiva paramātmā iti śruteḥ | lakṣyālakṣyavihīno'smi lakṣyaṃ mūrtaṃ lakṣaṇaikasiddhaṃ vā | tadviparītalakṣyam amūrtaṃ lakṣaṇāsiddhaṃ vācyaṃ vā | tatsarvakalanāvihīna ityarthaḥ | layahīnaraso'smyaham layo nāśaḥ p. 217) tadvihīnanityānandaraso'smītyarthaḥ | mātṛmānavihīno'smi meyahīnaḥ śivo'smyaham mātrāditripuṭīśūnyo'smi | na jagat sarvadraṣṭāsmi jagannāham kiṃtu taddraṣṭāsmi sarvasākṣitvāt | netrādirahito'smyaham netṛtvaṃ prerayitṛtvam | ādiśabdena bhāsakatvādirucyate | netṛtvabhāsakatvādikalanā##- vijṛmbhito'smi brahmaivaikamanādyantamabdhivat pravijṛmbhate iti śruteḥ | svāvidyāsvāpāt prabuddhaḥ jāgarūko'smi | bhagavadrūpeṇa bhāgavatapaṭalasya prasanno'smi | svāvidyādvayatatkāryaṃ svāvaśeṣeṇa haro'smyaham | sarvendriyavihīno'smi śarīratrayābhāvāt | sarvakarmakṛdapyaham tattadindriyeṣu tattadindriyaṃ bhūtvā tattadindriyapravṛtti-nimittatvāt | yadvā sarvendriyābhāve'pi sarvendriyavyāpṛtikṛttvāt apāṇipādo'hamacintyaśaktiḥ paśyāmyacakṣuḥ sa śṛṇomyakarṇaḥ ityādiśruteḥ | sarvavedāntatṛpto'smi sarvadā sulabho'smyaham īśādyaṣṭottara##- ananyabhavena bhajatāṃ sarvadā paramasulabho'smi sakṛdbhajatāṃ paramābhayapradaśrīrāmarūpatvāt sakṛdeva prapannāya tavāsmīti ca yācate | abhayaṃ sarvabhūtebhyo dadāmyetad vrataṃ mama || iti śrīrāmokteḥ | muditāmuditākhyo'smi satsu muditā asatsu amuditā apekṣādi##- vikalebarakaivalyamasmītyarthaḥ | nityaṃ cinmātrarūpo'smi anityācinmātrasya mṛgyatvāt | sadā saccinmayo'smyaham saccidānandasvarūpatvāt | yatkiṃcidapi hīno'smi svalpamapyapi nāsmyaham svātirekeṇa yatkiṃcit svalpamapi nāsmi svātiriktasya mṛgyatvāt | hṛdayagranthihīno'smi hṛdityantaḥkaraṇam ayamiti sākṣī tayostādātmyaṃ hṛdayagranthiriti cidābhāsa ucyate jīvatvasya mṛgyatvāt | hṛdayāmbujamadhyagaḥ antaryāmyādirūpatvāt | ṣaḍvikāravihīno'smi ṣaṭkośarahito'smyaham | ariṣaḍvargamukto'smi śaiśavabālyakaumārādiṣaḍvikāra- p. 218) tvagādiṣaṭkośakāmādyariṣaḍvargādivikārāspadasthūlādiśarīrābhāvāt | antarāt sarvāntarāt īśvarāt antaraḥ sākṣyaham | deśakālavimukto'smi deśādi##- niṣpratiyogikasanmātratvāt | akhaṇḍākāśarūpo'smi hyakhaṇḍākāramasmyaham cidākāśatvenākhaṇḍaikarasarūpatvāt | prapañcamuktacitto'smi prapañcarahito'smyaham niṣpratiyogikaniṣprapañcarūpatvāt | sarvaprakāśarūpo'smi cinmātrajyotirasmyaham prakāśamātratayā cinmātrajyotīrūpatvāt | kālatrayavimukto'smi kāmādirahito'smyaham amanaskarūpatvāt | kāyakāyivimukto'smi kāyatadavacchinnajīvābhāvāt | nirguṇaḥ vyākhyātam | kevalo'smyaham aśeṣaviśeṣaśūnyatvāt | muktihīno'smi mukto'smi mokṣahīno'smyahaṃ sadā pāramārthikabandhābhāvāt muktihīnaḥ | svājñadṛṣṭyā bandhaprasaktau svajñadṛṣṭyā mukto'smi | paramārthadṛṣṭyā bandhamokṣakalanāviralabrahmamātratvāt mokṣahīno'smi | satyāsatyavihīno'smi sāpekṣasatyāsatyāpahnavasiddhapāramārthikatvāt | sanmātrāt anyat nāsmyahaṃ sadā sanmātrameva syāmityarthaḥ | gantavyadeśahīno'smi gamanādivivarjitaḥ purṇarūpatvāt | sarvadā saccidānandātmanā nāmarūpavaiṣamye'pi samarūpo'smi | śānto'smi puruṣottamaḥ vastutaḥ svātiriktakṣarākṣarakalanāviralaparamākṣaratvāt | evaṃ mamaiveśabhāvāpattyā yasya svānubhavo bhavati so'hamasmītyatra na hi saṃśayo'sti | evaṃ paramaśivabhāvamāpannamaitreyamuneḥ svānubhūtivaibhavaṃ sakṛdvāpi yaḥ śṛṇoti so'yaṃ svayameva brahma bhavati | ityupaniṣacchabdaḥ maitreyopaniṣatsamāptyarthaḥ || 1-24 || iti tṛtīyo'dhyāyaḥ || śrīvāsudevendraśiṣyopaniṣadbrahmayoginā | maitreyopaniṣaṭṭīkā likhiteśaprasādataḥ | maitreyopaniṣaṭṭīkā ṣaṣṭyadhidviśatātmikā || iti śrīmadīśādyaṣṭottaraśatopaniṣacchāstravivaraṇe ekonatriṃśatsaṃkhyāpūrakaṃ maitreyopaniṣadvivaraṇam saṃpūrṇam || p. 219) yājñavalkyopaniṣat pūrṇamadaḥ - iti śāntiḥ sarvakarmasaṃnyāsajijñāsā atha janako ha vaideho yājñavalkyamupasametyovāca | bhagavan saṃnyāsamanubrūhīti | sa hovāca yājñavalkyaḥ | brahmacaryaṃ samāpya gṛhī bhavet | gṛhāt vanī bhūtvā pravrajet | yadi vetarathā brahmacaryādeva pravrajed gṛhādvā vanādvā | atha punaravratī vā vratī vā snātako vāsnātako vā utsannāgniranagniko vā yadahareva virajet tadahareva pravrajet || 1 || āhitāgnisaṃnyāsavidhiḥ tadeke prājāpatyāmeveṣṭiṃ kurvanti | athavā na kuryāt | āgneyīmeva kuryāt | agnirhi prāṇaḥ | prāṇamevaitayā karotī | traidhātavīyāmeva kuryāt | eta eva trayo dhātavo yaduta sattvaṃ rajastama iti | ayaṃ te yonir-ṛtviyo yato jāto arocathāḥ | taṃ jānannagna ārohāthā no vardhayā rayim || p. 220) ityanena mantreṇāgnimājighret | eṣa ha vā agneryoniryaḥ prāṇaḥ prāṇaṃ gaccha svāṃ yoni gaccha svāhetyevamevaitadāha || 2 || niragnikasaṃnyāsavidhiḥ grāmādagnimāhṛtya pūrvavadagnimāghrāpayet | yadagniṃ na vindedapsu juhuyāt | āpo vai sarvā devatāḥ | sarvābhyo devatābhyo juhomi svāheti hutvoddhṛtya prāśnīyāt sājyaṃ haviranāmayam | mokṣamantrastrayyevaṃ vindet | tadbrahma tadupāsitavyam | śikhāṃ yajñopavītaṃ chittvā saṃnyastaṃ mayeti trivāramuccaret | evamevaitadbhagavanniti vai yājñavalkya || 3 || brāhmaṇasyaiva saṃnyāse'dhikāraḥ atha hainamatriḥ papraccha yājñavalkyam | ayajñopavītī kathaṃ brāhmaṇa iti | sa hovāca yājñavalkyaḥ | idamevāsya tadyajñopavītaṃ ya ātmā apaḥ prāśyācamya ayaṃ vidhiḥ || 4 || saṃnyāse'nadhikṛtānāṃ kartavyanirūpaṇam atha parivrāḍ vivarṇavāsā muṇḍo'parigrahaḥ śuciradrohī bhaikṣamāṇo brahmabhūyāya bhavati | eṣa panthāḥ parivrājakānām | vīrādhvāne vānāśake vāpāṃ praveśe vāgnipraveśe vā mahāprasthāne vā | eṣa panthā brahmaṇā hānuvittasteneti saṃnyāsī brahmaviditi | evamevaiṣa bhagavanniti vai yājñavalkya || 5 || p. 221) pāramahaṃsyapūgasya sarvotkṛṣṭatā tatra paramahaṃsā nāma saṃvartakāruṇiśvetaketudurvāsa##- avyaktācārā anunmattā unmattavadācarantaḥ || 6 || sāmbaraparamahaṃsalakṣaṇam parastrīpuraparāṅmukhāḥ tridaṇḍaṃ kamaṇḍaluṃ bhuktamātraṃ jalapavitraṃ śikhāṃ yajñopavītaṃ bahirantaścetyetat sarvaṃ bhūḥ svāhetyapsu parityajyātmānamanvicchet || 7 || digambaraparamahaṃsalakṣaṇam yathājātarūpadharā nirdvandvā niṣparigrahāḥ tattvabrahmamārge samyak saṃpannāḥ śuddhamānasāḥ prāṇasaṃdhāraṇārthaṃ yathoktakāle vimukto bhaikṣamācarannudarapātreṇa lābhālābhau samau bhūtvā karapātreṇa vā kamaṇḍalūdakapo bhaikṣamācarannudarapātrasaṃgrahaḥ pātrāntaraśūnyo jalasthalakamaṇḍaluḥ abādhakarahasyasthalaniketano lābhālābhau samau bhūtvā śūnyāgāradevagṛhatṛṇakūṭavalmīkavṛkṣamūlakulālaśālāgnihotraśālā# śubhāśubhakarmanirmūlanaparaḥ saṃnyāsena dehatyāgaṃ karoti sa paramahaṃso nāmeti || 8 || saṃnyāsajñānasaṃpannā yānti yadvaiṣṇavaṃ padam | tat traipadabrahmatattvarāmacandrapadaṃ bhaje || p. 222) iha khalu śuklayajurvedapravibhakteyaṃ yājñavalkyopaniṣat pāramahaṃsyadharmapūgaprakaṭanavyagrā nirviśeṣabrahmatattvaparyavasannā vijṛmbhate | asyāḥ svalpagranthato vivaraṇamārabhyate | janakātriyājñavalkyapraśnaprativacanarūpeyamākhyāyikā vidyāstutyarthā | ākhyāyikāmavatārayati- atheti | atha varṇāśramadharmaśravaṇānantaraṃ janako ha vaideho yājñavalkyaṃ papraccha | kimiti? bhagavan saṃnyāsalakṣaṇamanubrūhīti | sa hovāca yājñavalkyaḥ | brahmacaryaṃ samāpya gṛhī bhavet ityādi paramahaṃso nāmetyantaṃ prāyaśo jābālopaniṣadi padaśo vyākhyātam || 1-8 || saṃnyāsinaḥ parameśvaratvam āśāmbaro na namaskāro na dāraputrābhilāṣī lakṣyālakṣyanivartakaḥ parivrāṭ parameśvaro bhavati | atraite ślokā bhavanti || 9 || yo bhavet pūrvasaṃnyāsī tulyo vai dharmato yadi | tasmai praṇāmaḥ kartavyo netarāya kadācana || 10 || pramādino bahiścittāḥ piśunāḥ kalahotsukāḥ | saṃnyāsino'pi dṛśyante vedasaṃduṣitāśayāḥ || 11 || nāmādibhyaḥ pare bhūmni svārājye cet sthito'dvaye | praṇamet kaṃ tadātmajño na kāryaṃ karmaṇā tadā || 12 || īśvaro jīvakalayā praviṣṭo bhagavāniti | praṇamed daṇḍavad bhūmāvāśvacaṇḍālagokharam || 13 || uktalakṣaṇalakṣitaḥ parivrāṭ parameśvara evetyāha- āśeti | lakṣaṇayā bodhitaṃ lakṣyam tadviparītamalakṣyam samāhitāsamāhitāvasthābhyāṃ tadubhayanivartakaḥ parivrāṭ nirāvṛtitrayasaṃpattitaḥ parameśvaro bhaveti | na namaskāro na dāraputrābhilāṣītyuktyā vividiṣāsaṃnyāsināmapi tyaktadāraputratvāt tairapi p. 223) jyeṣṭhakaniṣṭhādīnāṃ namaskāro na kartavya ityāśaṅkya dharmataḥ svatulyādhikāriṇo namaskāryā netara iti | atraite ślokā mantrā bhavantītyāha- atraite ślokā bhavantīti | ke namaskārānarhā ityatrāha pramādina iti || titikṣājñānavairāgyaśamādiguṇavarjitaḥ | bhikṣāmātreṇa yo jīvet sa pāpī yativṛttihā || iti daṇḍaṃ bhikṣāṃ ca yaḥ kuryāt svadharme vyasanaṃ vinā | yastiṣṭhati na vairāgyaṃ yāti nīcayatirhi saḥ || iti ca | vedairyeṣāmāśayo dūṣitaḥ te vedasaṃdūṣitāśayā yatayo yadi vigītaśīlāstadā te jyeṣṭhā api na namaskāryā ityarthaḥ | yadi chāndogyasaptamādhyāyapaṭhitanāmādiprāṇāntakalanāviralabhūma##- svātiriktajyeṣṭhakaniṣṭhabhidāvairalyānna tasya jyeṣṭhakaniṣṭhanamaskāraniyamo'sti icchā cennamaskuryāt no cet tūṣṇīṃ tiṣṭhedityāha- nāmeti | yadyanevaṃvittadā īśvaraḥ || 9-13 || stryādīnāṃ kutsanam māṃsapāñcālikāyāstu yantralole'ṅgapañjare | snāyvasthigranthiśālinyāḥ striyāḥ kimiva śobhanam || 14 || tvaṅmāṃsaraktavāṣpāmbu pṛthak kṛtvā vilocane | samālokaya ramyaṃ cet kiṃ mudhā parimuhyasi || 15 || meruśṛṅgataṭollāsigaṅgājalarayopamā | dṛṣṭā yasmin mune muktāhārasyollāsaśālinaḥ || 16 || p. 224) śmaśāneṣu diganteṣu sa eva lalanāstanaḥ | śvabhirāsvādyate kāle laghupiṇḍa ivāndhasaḥ || 17 || keśakajjaladhāriṇyo duḥsparśā locanapriyāḥ | duṣkṛtāgniśikhā nāryo dahanti tṛṇavannaram || 18 || jvalitā atidūre'pi sarasā api nīrasāḥ | striyo hi narakāgnīnāmindhanaṃ cārudāruṇam || 19 || kāmanāmnā kirātena vikīrṇā mugdhacetasaḥ | nāryo naravihaṃgānāmaṅgabandhanavāgurāḥ || 20 || janmapalvalamatsyānāṃ cittakardamacāriṇām | puṃsāṃ durvāsanārajjurnārī baḍiśapiṇḍikā || 21 || sarveṣāṃ doṣaratnānāṃ susamudgikayānayā | duḥkhaśṛṅkhalayā nityamalastu mama striyā || 22 || yasya strī tasya bhogecchā niḥstrīkasya kva bhogabhūḥ | striyaṃ tyaktvā jagat tyaktaṃ jagat tyaktvā sukhī bhavet || 23 || alabhyamānastanayaḥ pitarau kleśayecciram | labdho hi garbhapātena prasavena ca bādhate || 24 || jātasya graharogādi kumārasya ca dhūrtatā | upanīte'pyavidyatvamanudvāhaśca paṇḍite || 25 || yūnaśca paradārādi dāridryaṃ ca kuṭumbinaḥ | putradu.khasya nāstyanto dhanī cenmriyate tadā || 26 || p. 225) saṃnyāsisāmānyasya dvividhabrahmacaryabhūṣitatvena tadbrahmacaryāskhalanāya strīsāmānyaṃ kutsayati - māṃsetyādinā | susamudgikayā peṭikārūpayā | māṃsapāñcālikāyā ityārabhya jagat tyaktvā sukhī bhavet ityantaṃ prāyaśo mahopaniṣadi nāradaparivrājakopaniṣadi ca vyākhyātam | parivrājakānāṃ dāraputrāderaprasaktatvāt viraktagṛhiṇāmapi putreṣaṇāyā dustyajatvena tatra vairāgyahetave putrabhāvābhāvagatiṃ kutsayati- alabhyamāna iti | āvayordampatyoḥ putro nāstīti alabhyamānastanayaḥ putrābhāvaḥ | putrotpattyāderbahudoṣaspṛṣṭatvena putrādyeṣaṇātyāga eva kartavya ityarthaḥ || 14-26 || sadyatilakṣaṇaṃ na pāṇipādacapalo na netracapalo yatiḥ | na ca vākcapalaścaiva brahmabhūto jitendriyaḥ || 27 || ripau baddhe svadehe ca samaikātmyaṃ prapaśyataḥ | vivekinaḥ kutaḥ kopaḥ svadehāvayaveṣviva || 28 || apakāriṇi kopaścet kope kopaḥ kathaṃ na te | dharmārthakāmamokṣāṇāṃ prasahya paripanthini || 29 || namo'stu mama kopāya svāśrayajvāline bhṛśam | kopasya mama vairāgyadāyine doṣabodhine || 30 || yatra suptā janā nityaṃ prabuddhastatra saṃyamī | prabuddhā yatra te vidvan suṣuptiṃ yāti yogirāṭ || 31 || cidihāstīti cinmātramidaṃ cinmayameva ca | cittvaṃ cidahamete ca lokāściditi bhāvaya || 32 || p. 226) yatīnāṃ tadupādeyaṃ pārahaṃsyaṃ paraṃ padam | nātaḥ parataraṃ kiṃcidvidyate munipuṃgava || 33 || ityupaniṣat || namaskāryaḥ sadyatiḥ kīdṛśa ityāśaṅkya pāṇipādanetracāpalyavirala eva sadyatirityāha- na pāṇīti | paradravyakīkaṭadeśaharaṇagamanaspṛhī pāṇi##- idamaramyamiti rūpadarśanotsukaṃ sa netracapalaḥ | tadviparīto brahmabhāvārūḍho yatiḥ na netracapalaḥ | idaṃ svādu idam asvādviti paraguṇāguṇaśaṃsanaṃ vā yasya vāk karoti sa vākcapalaḥ | tadviparīto na vākcapalaśca bhavati | evaṃviśeṣaṇaviśiṣṭasya yateḥ brahmabhūtatvāt ayaṃ brahmabhūto jitendriyaḥ sadyatirbhavatītyarthaḥ | sadyaterapi śarīratrayaviśiṣṭatvena kopādivṛttikabalitatvāt sadyatitvaṃ kuta ityāśaṅkya sadyateḥ kopādivṛttyasaṃbhavamāha- ripāviti | ripāvariṣaḍvarge svadehe ca brahmātiriktaṃ na kiṃcidastīti nirviśeṣabrahmajñānena baddhe satyatha samaikātmyaṃ nānāviṣagrāsasattāsāmānyaṃ brahma niṣpratiyogikasvamātramiti paśyato vivekinaḥ svadehāvayaveṣviva kutaḥ kopavṛttyavakāśaḥ? svātiriktakrodhādivṛttyasaṃbhavāt ityarthaḥ | svāpakāriṇamāśritya khalu krodhavṛttirudetīti | evaṃ cet svāpakāriṇi kope kutaste kopo nodetītyaha- apakāriṇīti | krodhatulyāpakārivairalyāt kope kopaṃ karoṣi cet svātiriktakalanāśāntaṃ brahmaiva avaśiṣyata ityarthaḥ | itthaṃbhūtakopāya namo'stvityāha- namo'stviti | mama kopasya tucchatayā vairāgyadāyine kopo'narthakara iti doṣabodhine gurubhūtāya svasya kopopari vilasitakopasya svāśrayaḥ kopaḥ taṃ bhṛśaṃ jvālayatīti svāśrayajvālī tasmai svāśrayajvāline kopakopāya namo'stu kopakopaṃ brahmāhamasmi ityanusaṃdhānaṃ karomītyarthaḥ | kopakopinoḥ svājñasvajñayoḥ mitho vailakṣaṇyamāha- yatreti | yatra nirviśeṣabrahmavidyāyāṃ kopinaḥ svājñajanāḥ suptā bhavanti tatraiva nirviśeṣabrahmavidyāyāṃ saṃyamī kopakopī svajñaḥ p. 227) prabuddho jāgarūko bhavati | he vidvan ete kopinaḥ svājñāḥ yatra svātiriktaprapañce prabuddhā bhavanti tatraiva yogirāṭ kopakopī svajñaḥ suṣuptiṃ yāti ityatra yā niśā sarvabhūtānāṃ tasyāṃ jāgarti saṃyamī | yasyāṃ jāgrati bhūtāni sā niśā paśyato muneḥ || iti smṛteḥ | yata evamatastvaṃ cidatiriktaṃ na kiṃcidasti sarvaṃ cinmātrameveti cintayetyāha- ciditi | pūrvamantroktacinmātramevopādeyam | tadatirekeṇa tvamahamidamiti śabdavācyaṃ na kiṃcidastītyāha- yatīnāmiti | paramahaṃsapaṭalaprāpyatvāt pāramahaṃsyameva paramapadaṃ cinmātraṃ svāvaśeṣatayā niṣpratiyogikamityupādeyam | tasya niṣpratiyogikatvena tadatiriktaṃ na kiṃcidastītyarthaḥ | ityupaniṣacchabdaḥ yājñavalkyopaniṣatsamāptyarthaḥ || 27-33 || śrīvāsudevendraśiṣyopaniṣadbrahmayoginā | yājñavalkyopaniṣado vyākhyānaṃ likhitaṃ laghu | yājñavalkyopaniṣado vyākhyāgranthastu saptatiḥ || iti śrīmadīśādyaṣṭottaraśatopaniṣacchāstravivaraṇe saptanavatisaṃkhyāpūrakaṃ yājñavalkyopaniṣadvivaraṇaṃ saṃpūrṇaṃ || p. 229) śāṭyāyanīyopaniṣat pūrṇamadaḥ - iti śāntiḥ manasaḥ bandhamokṣahetutvam mana eva manuṣyāṇāṃ kāraṇaṃ bandhamokṣayoḥ | bandhāya viṣayāsaktaṃ muktyai nirviṣayaṃ smṛtam || 1 || samāsaktaṃ yathā cittaṃ jantorviṣayagocare | yadyevaṃ brahmaṇi syāt tat ko na mucyeta bandhanāt || 2 || cittameva hi saṃsārastatprayatnena śodhayet | yaccittastanmayo bhavati guhyametat sanātanam || 3 || nāvedavinmanute taṃ bṛhantaṃ nābrahmavit paramaṃ praiti dhāma | viṣṇuṃ krāntaṃ vāsudevaṃ vijānan vipro vipratvaṃ gacchate tattvadarśī || śāṭyāyanībrahmavidyākhaṇḍāpārasukhākṛti | yatibṛndahṛdākāraṃ rāmacandrapadaṃ bhajet || iha khalu śuklayajurvedapravibhakteyaṃ śāṭyāyanīyopaniṣat kuṭīcakabahūdakahaṃsaparamahaṃsadharmaprakaṭanavyagrā brahmamātraparyavasannā vijayate | asyāḥ svalpagranthato p. 230) vivaraṇamārabhyate | atrādau bandhamokṣahetuḥ mana evetyāha- mana eveti | yathā yanmano viṣayāsaktaṃ tathā brahmāsaktaṃ cet tadvān svātiriktabhramato mucyata ityāha- samāsaktamiti | kiṃca cittameveti | yasya cittaṃ yasmin līnaṃ sa yaccitaḥ tanmayaḥ tatsvarūpo bhavatītyarthaḥ | taṃ vivṛṇoti- nāvedaviditi | vedavinna bhavatītyavedavidajñaḥ bṛhantaṃ virājamahamiti na manute | abrahmavit paramaṃ dhāmaṃ na praiti | svājñaḥ saviśeṣaṃ nirviśeṣaṃ vā brahma parokṣatvenāpi na jānātītyarthaḥ | tattvadarśī viprastu viṣṇuṃ vyāpanaśīlaṃ krāntaṃ sarvajñaṃ vāsudevaṃ sarvāntaryāmiṇaṃ sarvādhāraṃ vā ahamasmīti vijānan vipratvaṃ jīvanmuktatvaṃ gacchate gacchatītyarthaḥ || 1##- sādhanacatuṣṭayasaṃpattiḥ atha ha yat paraṃ brahma sanātanaṃ ye śrotriyā akāmahatā adhīyuḥ | śānto dānta uparatastitikṣuryo'nūcāno hyabhijajñau samānaḥ | tyektaṣaṇo hyanṛṇastaṃ viditvā maunī vasedāśrame yatra kutra || 5 || yadbrahma akāmahatapratyakṣaṃ tadbrahma yathāvadviditvā maunī bhavedityāha##- viditaparamārthatattvatvāt śrotriyāḥ svātirekeṇa kāmāsaṃbhavaniścayatvāt akāmahatāḥ sanakādayo brahmādayo vā yat sanātanaṃ paraṃ brahma niṣpratiyogikasvamātramityadhīyuḥ adhītya jñātvā tajjñānasamakālaṃ tat prāpnuyuḥ paramātmaiva bhavanti | yathoktasādhanasaṃpanno yaḥ kaścana mumukṣuḥ | śānto dāntaḥ ityādi sādhanacatuṣṭayāmānitvādīnāmapyupalakṣaṇārtham | brahmavitkulaprasūtatvādanūcānaḥ mumukṣubhiḥ samānaḥ abhijajñau jñātavān | ṛṇatrayāpākaraṇādanṛṇastyakteṣaṇātrayaḥ saṃnyāsī taṃ paramātmānaṃ viditvātha maunī bhūtvā yatra kutra kuṭīcakādyāśrame āprārabdhakṣayaṃ vaset | hiśabdadvayadyotitārthastu nirviśeṣabrahmajñānasamakālaṃ karmatrayāsaṃbhavaprabodhasiddhabrahmamātratayāvaśiṣyediti || 5 || p. 231) kuṭīcakadharmāḥ athāśramaṃ caramaṃ saṃpraviśya yathopapattiṃ pañcamātrāṃ dadhānaḥ || 6 || tridaṇḍamupavītaṃ ca vāsaḥ kaupīnaveṣṭanam | śikyaṃ pavitramityetadbibhṛyādyāvadāyuṣam || 7 || pañcaitāstu yatermātrāḥ sā mātrā brahmaṇe śrutāḥ | na tyajedyāvadutkrāntirante'pi nikhanet saha || 8 || viṣṇuliṅgaṃ dvidhā proktaṃ vyaktamavyaktameva ca | tayorekamapi tyaktvā patatyeva na saṃśayaḥ || 9 || tridaṇḍaṃ vaiṣṇavaṃ liṅgaṃ viprāṇāṃ muktisādhanam | nirvāṇaṃ sarvadharmāṇāmiti vedānuśāsanam || 10 || athādau kuṭīcakadharmānāha- atheti | atha brahmacaryādyāśramatrayānantaram | brahmacaryādyapekṣayā kauṭīcakaṃ caramāśramaṃ praviśya yathopapattiṃ yathābalaṃ tridaṇḍādipañcamātrāṃ dadhānaḥ san bhuvaṃ vicaredityarthaḥ | vāsaḥ kaupīnaveṣṭanamityekā mātrā | tridaṇḍādipavitrāntamityetatpañca-mātrakaṃ bahūdakādipadamāroḍhumaśaktaścet yāvadāyuṣaṃ bibhṛyāt ityarthaḥ | kiṃca- pañcaitāstu kuṭīcakasya yatermātrāḥ tridaṇḍādirūpāḥ akārokāramakārabindunādabhedena sā mātrā brahmaṇe śrutāḥ tāḥ pañca mātrāḥ brahmaṇe brahmaṇi praṇave śrutāḥ | evaṃ vyaktāvyaktātmakapañca##- vyaktāvyaktapañcamātrāyugmaṃ na tyajedyāvadutkrāntiḥ | ante'pi dehatyāgakāle'pi svaśarīreṇa saha nikhanet vyaktapañcamātrāḥ | mātrāpañcakayugmasya vyaktāvyaktaviṣṇuliṅgatvena tadanyataratyāgyapyadhaḥ patatītyāha- viṣṇuliṅgamiti | uktaviṣṇuliṅgadvayadhāraṇaphalamāha- tridaṇḍamiti || 6-10 || p. 232) saṃnyāsināṃ cāturvidhyaṃ dharmaśca atha khalu somya kuṭīcako bahūdako haṃsaḥ paramahaṃsa ityete parivrājakāścaturvidhā bhavanti | sarva ete viṣṇuliṅginaḥ śikhinopavītinaḥ śuddhacittā ātmānamātmanā brahma bhāvayantaḥ śuddhacidrūpopāsanaratā japayamavanto niyamavantaḥ suśīlinaḥ puṇyaślokā bhavanti | tadetadṛcābhyuktam- kuṭīcako bahūdakaścāpi haṃsaḥ paramahaṃsa iti vṛttyā ca bhinnāḥ | sarva ete viṣṇuliṅgaṃ dadhānā vyaktāvyaktaṃ bahirantaśca nityam || 11 || pañcayajñā vedaśiraḥ praviṣṭāḥ kriyāvanto'mī brahmavidyāṃ (śrayantaḥ) | tyaktvā vṛkṣaṃ vṛkṣamūlaṃ śritāsaḥ saṃnyastapuṣpā rasamevāśnuvānāḥ | viṣṇukrīḍā viṣṇuratayo vimuktā viṣṇvātmakā viṣṇumevāpiyanti || 12 || kuṭīcakādicaturāśramabhedaṃ taddarmānapyāha- atheti | teṣāṃ dharmānāha- sarva iti | sarva ete viṣṇuliṅgina ityatra kuṭīcakasya vyaktāvyaktamātrāpañcaka-dvayameva viṣṇuli"gatvenābhihitaṃ yattat bahūdakasyāpi samam bahūdakaḥ kuṭīcakavat sarvadharmasamaḥ iti śruteḥ | haṃsaparamahaṃsayostu svācārya-kalebaraṃ vyaktaviṣṇuliṅgaṃ tadantaḥkaraṇamavyaktaviṣṇuliṅgam - suvyaktaviṣṇuliṅgaṃ syād deśikendrakalebaram | avyaktaviṣṇuliṅgaṃ tu tadantaḥkaraṇaṃ smṛtam || iti smṛteḥ | ataḥ sarve viṣṇuliṅgadhāriṇa ityarthaḥ | śikhinopavītina ityatra kuṭicakabahūdakayoḥ vrativat keśakārpāsamayaśikhāyajñopavītitvaṃ vyaktamupalabhyate keśasamūhaśikhāpratyakṣakārpāsatantukṛtopavītam iti śruteḥ | p. 233) haṃsasya jaṭādhāraṇameva śikhā vyaktarūpiṇī | yajñopavītaṃ tvavyaktaṃ tattvajñānamityarthaḥ | paramahaṃsasya tu śikhā yajñopavitaṃ cāvyaktam | nirviśeṣabrahmajñānamevāsya śikhā yajñopavītaṃ ca bhavati | tathā ca śrutiḥ- jñānaśikhino jñānaniṣṭhā jñānayajñopavītinaḥ iti | ata eva kuṭīcakādicaturṇāṃ yatīnāṃ vyaktāvyaktabhedena śikhāyajñopavītitvaṃ siddhamevetyarthaḥ | śuddhacittā ityādi puṇyaślokā bhavanti ityantaṃ kuṭīcakādicaturṇāmapi samānameveti mantavyam | brāhmaṇena yo'rtho'bhihitaḥ tametamarthaṃ mantro'pyanuvadati- tadetadṛcābhyuktamiti | kiṃca- pañcayajñā iti | pañcayajñā ityatra kuṭīcakapakṣe gāyatrījapayajño viśeṣaḥ | praṇavajapayajñastu caturṇāmapi samaḥ | praṇavajapayogatapaḥsvādhyāyajñānabhedena sarve'pi pañcayajñāḥ | vedaśirasāmupaniṣadāmarthaśravaṇādau praviṣṭāḥ kuṭīcakabahūdakayoḥ śravaṇaṃ haṃsaparamahaṃsayoḥ mananam ityādiśruteḥ | svāśramocitakarmānuṣṭhānaparā iti kriyāvantaḥ amī | paramahaṃsāstu brahmavidyāṃ viśeṣeṇa sevante | sarve'pi vraścanārhasaṃsāravṛkṣaṃ tyaktvā saṃsāravṛkṣamūlaṃ brahma yathā jñātaṃ tathā śritāsaḥ saṃśritāḥ saṃnyastakarmakāṇḍagocaravedatvāt saṃnyastapuṣpāḥ yāmimāṃ puṣpitāṃ vācaṃ pravadantyavipaścitaḥ iti smṛteḥ | rasaṃ sārāṃśamevāśnuvānāḥ raso vai saḥ | rasaṃ hyevāyaṃ labdhvānandī bhavati iti śruteḥ | svāttasaviśeṣanirviśeṣajñānānurūpeṇa saviśeṣanirviśeṣaviṣṇau krīḍā yeṣāṃ viṣṇuratayaḥ bāhyakrīḍārativimuktā viṣṇurevātmā yeṣāṃ viṣṇvātmakāḥ santo dāso'haṃ so'hamiti vā viṣṇumevāpiyanti viṣṇoḥ saviśeṣabhāvaṃ nirviśeṣabhāvaṃ vā pratipadyante kṛtakṛtyā bhavantītyarthaḥ || 11-12 || kuṭīcakānāṃ japayajñādi trisaṃdhyaṃ śaktitaḥ snānaṃ tarpaṇaṃ mārjanaṃ tathā | upasthānaṃ pañcayajñān kuryādāmaraṇāntikam || 13 || daśabhiḥ praṇavaiḥ saptavyāhṛtībhiścatuṣpadā | gāyatrī japayajñaśca trisaṃdhyaṃ śirasā saha || 14 || p. 234) kevalakuṭīcakajapayajñalakṣaṇamāha- trisaṃdhyamiti | triṣavaṇasnānaṃ kuṭīcakasya bahūdakasya dvivāraṃ haṃsasyaikavāraṃ paramahaṃsasya bhasmasnānamiti | parahaṃsāśramasthānāṃ snānāderavidhānataḥ | aśeṣacittavṛttīnāṃ tyāgaṃ kevalamācaret || iti snānaṃ manomalatyāgaḥ iti ca śruteḥ | vyāhṛtiśiraḥsaṃpuṭitaturya##- kartavyamityarthaḥ | paramahaṃsajapayajñastu saṃdhyātraye'pi praṇavajapa eva kāryaḥ yadi śravaṇādhikārī na bhavati tadā yastu dvādaśasāhasraṃ praṇavaṃ japate'nvaham | tasya dvādaśabhirmāsaiḥ paraṃ brahma prasīdati || iti śruteḥ | svaśākhopaniṣadgītā viṣṇornāmasahasrakam | śrīrudraṃ praṇavaṃ caiva nityamāvartayedyatiḥ || iti praṇavādaparaṃ japtvā kadā mukto bhaviṣyati iti smṛteśca || 13-14 || yogayajñādiyajñacatuṣṭayam yogayajñaḥ sadaikāgryabhaktyā sevā harerguroḥ | ahiṃsā tu tapoyajño vāṅmanaḥkāyakarmabhiḥ || 15 || nānopaniṣadabhyāsaḥ svādhyāyo yajña īritaḥ | omityātmānamavyagro brahmaṇyagnau juhoti tat || 16 || jñānayajñaḥ sa vijñeyaḥ sarvayajñottamottamaḥ | jñānadaṇḍā jñānaśikhā jñānayajñopavītinaḥ || 17 || p. 235) śikhā jñānamayī yasya upavītaṃ ca tanmayam | brāhmaṇyaṃ sakalaṃ tasya iti vedānuśāsanam || 18 || ayameva hi paramahaṃsajapayajñaḥ | yogayajñādiyajñacatuṣṭayaṃ tu sarveṣāṃ samamityāha- yogayajña iti || 15-18 || parivrājakakartavyanirūpaṇam atha khalu somyaite parivrājakā yathā prādurbhavanti tathā bhavanti | kāmakrodhalobhamohadambhadarpāsūyāmamatvāhaṃkārādīn nistīrya mānāvamānau nindāstutī ca varjayitvā vṛkṣa iva tiṣṭhāsecchidyamāno na brūyāt | tadevaṃ vidvāṃsa ihaivāmṛtā bhavanti | tadetadṛcābhyuktam- bandhuṃ putramanumodayitvānavekṣamāṇo dvandvasahaḥ praśāntaḥ | prācīmudīcīṃ vā nirvartayaṃścaret || 19 || pātrī daṇḍī yugamātrāvalokī śikhī muṇḍī copavītī kuṭumbī | yātrāmātraṃ pratigṛhṇan manuṣyā- dayācitaṃ yācitaṃ vātha bhaikṣam || 20 || mṛddārvalābūphalaṃ tantuparṇa- pātraṃ tattathā yathā tu labdham | śāṇaṃ kṣaumaṃ tṛṇaṃ kanthājinau ca parṇa- mācchādanaṃ syādahataṃ vā vimuktam || 21 || ṛtusaṃdhau muṇḍayenmuṇḍamātraṃ nādho na kakṣaṃ jātu śikhāṃ na vāpayet | p. 236) caturo māsān dhruvaśīlataḥ syāt sa yāvat supto'ntarātmā puruṣo viśvarūpaḥ || 22 || pañcayajñaprakāramuktvā anantaraṃ teṣāṃ dharmapūgaṃ tatphalaṃ copanyasyati- atheti | tathā bhavanti jātarūpadharā bhavantītyarthaḥ | taiḥ kartavyamāha- kāmeti | brahmātiriktaṃ na kiṃcidastīti jñānabalena vṛkṣavat dehādāvātmātmīyābhimānavaikalyapūrvakaṃ sarvāpahnavasiddhaṃ brahma niṣpratiyogikasvamātramiti yadā jānanti tadaivaṃ vidvāṃsaḥ ihaivāmṛtā bhavanti videhamuktā bhavantītyarthaḥ | brāhmaṇena yo'rtho'bhihitaḥ so'rthaḥ mantreṇāpyucyata ityāha- tadetadṛcābhyuktamiti | bandhuṃ putramanumodayitvā punastān jātvapi anavekṣamāṇaḥ dvandvasahaḥ praśāntaḥ prācimudīcīṃ vā svāśramocitadharmānuṣṭhānapūrvakaṃ svasvarūpānusaṃdhānaṃ nirvartayaṃścaret | kuṭīcakādisamudāyadharmānāha##- dehadhāraṇopayogaṃ kiṃcit yātrāmātraṃ pratigṛhṇan | phalaṃ nālikerakaphalaṃ tantugrathitaparṇakṛtaṃ vā pātraṃ yathālabdhaṃ gṛhṇīyāt | śāṇaṃ cainapaṭaṃ kṣaumaṃ valkalaṃ tṛṇaracitapaṭam | kanthājine iti vaktavye kanthājināviti liṅgavyatyayaḥ | itthaṃbhūtavāsasālaṃkṛtasya ahataṃ grathitaṃ tadvimuktaṃ vā parṇamācchādanamuttarīyaṃ bhavedityarthaḥ | kakṣamiti kakṣadvayamucyate | haṃsetareṣāṃ kṣauraṃ tulyam haṃsasya jaṭādhāritvāt | kuṭīcakasyāyameva viśeṣa ityāha- jātu śikhāṃ na vāpayediti | cāturmāsyaniyamaḥ sarveṣāmapi tulya ityāha- catura iti | yāvadvirāṭ svapiti tāvaccaturo māsān vārṣikānekatra nivaset | no cet pakṣā vai māsāḥ iti māsadvayamekatra nivaset | punarasmin virājyutthite satyathānyānaṣṭau daśa vā māsān svāśramocitakarmalipsuḥ sarvatra viharet || 19-22 || vāsasthāne niyamaḥ anyānathāṣṭau punarutthite'smin svakarmalipsurviharedvā vaseta | p. 237) devāgnyagāre tarumūle guhāyāṃ vasedasaṅgo'lakṣitaśīlavṛtaḥ | nirindhanajyotirivopaśānto na codvijedudvejayedyatra kutra || 23 || yadi śravaṇadhyānasamādhikaraṇecchuḥ tadā ekatra vā vaset | kimayaṃ saṃsāriṇāmāvasathe vasedityata āha- deveti | devālayādipraśastasthale vaset | tatrāpi mamatāṃ vihāyāsaṅgo bhūtvā parairalakṣitaśīlavṛttaḥ san svātiriktabhramato nirindhanajyotirivopaśānto bhavet | svasamānaṃ svāvaraṃ vā janaṃ dṛṣṭvā na kadāpyudvejanaṃ kuryāt | yatra kutrāpi prasaktasvātiriktadhiyamudvejayet sarvatra svātmadhiyaṃ kuryādityarthaḥ || 23 || ātmajñānavataḥ sthitiḥ ātmānaṃ cedvijānīyādayamasmīti pūruṣaḥ | kimicchan kasya kāmāya śarīramanusaṃjvaret || 24 || tameva dhīro vijñāya prajñāṃ kurvīta brāhmaṇaḥ | nānudhyāyādbahūñchabdān vāco viglāpanaṃ hi tat || 25 || bālyenaiva hi tiṣṭhāsennirvidya brahmavedanam | brahmavidyāṃ ca bālyaṃ ca nirvidya munirātmavān || 26 || yadā sarve pramucyante kāmā ye'sya hṛdi śritāḥ | atha martyo'mṛto bhavatyatra brahma samaśnute || 27 || yāvadātmā na labhyate tāvadeva śarīraśoṣaṇādyupāyānuṣṭhānaṃ kāryam | jñāte svāvaśeṣadhiyātmanyatha śarīraśoṣaṇaṃ poṣaṇaṃ vā prayojanābhāvānna p. 238) kāryamityāha- ātmānamiti | yathāvat brahmavedanaṃ nirvidya brahmayāthātmyamavagamya svātiriktaviṣaye bālyena vairāgyeṇa tiṣṭhāset sthātumicchet | tato brahmavidyāṃ bālyaṃ ca nirvidyātha brahmātiriktaṃ na kiṃcidastīti niścityātmavān ātmamātratayāvaśiṣyedityarthaḥ | śiṣṭamantra##- ārūḍhapātitye pratyavāyaḥ atha khalu somyedaṃ pārivrājyaṃ naiṣṭhikamātmadharmaṃ yo vijahāti sa vīrahā bhavati sa brahmahā bhavati sa bhrūṇahā bhavati sa mahāpātakī bhavati | ya imāṃ vaiṣṇavīṃ niṣṭhāṃ parityajati sa steno bhavati sa gurutalpago bhavati sa mitradhrugbhavati sa kṛtaghno bhavati sa sarvān lokān pracyuto bhavati | tadetadṛccābhyuktam - stenaḥ surāpo gurutalpagāmī mitradhrugete niṣkṛteryānti śuddhim | vyaktamavyaktaṃ vā vidhṛtaṃ viṣṇuliṅgaṃ tyajanna śudhyedakhilairātmabhāsā || 28 || tyaktvā viṣṇorliṅgamantarbahirvā yaḥ svāśramaṃ sevate'nāśramaṃ vā | pratyāpattiṃ bhajate vātimūḍho naiṣāṃ gatiḥ kalpakoṭyāpi dṛṣṭā || 29 || tyaktvā sarvāśrayān dhīro vasenmokṣāśrame ciram | mokṣāśramāt paribhraṣṭo na gatistasya vidyate || 30 || p. 239) pārivrājyaṃ gṛhītvā tu yaḥ svadharme na tiṣṭhati | tamārūḍhacyutaṃ vidyāditi vedānuśāsanam || 31 || evaṃ brahmasvarūpaṃ pratipādyātha yāvadupādhi pārivrājyadharme sthātavyam tadvihāya svacchandaṃ yo vartate sa pratyavaitīti taṃ kutsayati- atheti | ātmadharmaṃ yāvat svaparavivekaḥ tāvat viṣṇuliṅgadvayānukaraṇalakṣaṇaṃ yo vijahāti sa vīrahā bhavati | yāvadupādhiparyantaṃ tāvacchuśrūṣayed gurum | śubhaṃ vāśubhamanyadvā yaduktaṃ guruṇā bhuvi | tat kuryādavicāreṇa śiṣyaḥ saṃtoṣasaṃyutaḥ || iti saprāṇamathavāprāṇaṃ deśikendrakalebaram | yasmin deśe vasedyogī tāṃ diśaṃ praṇamet sadā || yāvad dehe vaset prāṇastāvacchiṣyo'pramādataḥ | gurucchandānuvartī cedvaiṣṇavaṃ padameti saḥ || iti śrutismṛtisiddhaviṣṇubāhyāntarliṅgānukaraṇalakṣaṇāṃ ya imāṃ vaiṣṇavīṃ niṣṭhāṃ parityajati | brāhmaṇena yaduktaṃ tanmantrā apyanukurvantītyāha- tadetadṛcābhyuktamiti | niṣkṛteḥ prāyaścittataḥ svarṇasteyādipañcamahāpātakino'pi śuddhiṃ yānti | brahmabhāvārūḍhadeśikendrasya yathoktalakṣaṇaṃ vyaktamavyaktaṃ vā vidhṛtam | deśikendrasthūladehaparicaraṇalakṣaṇaṃ vyaktaviṣṇuliṅgaṃ tadā jñānavaśavṛttitvalakṣaṇamavyaktaviṣṇuliṅgaṃ pūrvācāryairapi vidhṛtamanuṣṭhitaṃ yo nānutiṣṭhati so'yaṃ mahāpātakī akhilairapi prāyaścittairna śudhyet | svātmajñānamanyatra sarvapātakagrāsameva | atra tvayamātmābhāsajñānenāpi na śudhyet | deśikendraprasādaṃ vinā kenāpi na śudhyedityarthaḥ | viṣṇuliṅgayugmatyāginaḥ prāyaścittaṃ nāstīti kathamucyate? viṣṇuliṅgadvayetarasvāśramocitadharmānuṣṭhānāt daṇḍakamaṇḍaludhāraṇalakṣaṇapāramahaṃsyāśrama##- deśikopadiṣṭamantratyāgapūrvakaṃ pratyā- p. 240) pattilakṣaṇādācāryāntaraparigrahadharmānuṣṭhānādvā śuddhimetya kṛtakṛtyo bhavedityata āha- tyaktveti | sarvāśramatyāgapūrvakamapramādena yatirmokṣāśrame vasedityāha- tyaktveti | svadharmatyāgina ārūḍhapatitatvaṃ nigamayati- pārivrājyamiti | yaḥ svadharme viṣṇuliṅgadvayānukaraṇalakṣaṇe na tiṣṭhati || 28-31 || viṣṇuliṅgadvayānuvartanam atha khalu somyemaṃ sanātanamātmadharmaṃ vaiṣṇavīṃ niṣṭhāṃ labdhvā yastāmadūṣayan vartate sa vaśī bhavati sa puṇyaśloko bhavati sa lokajño bhavati sa vedāntajño bhavati sa brahmajño bhavati sa sarvajño bhavati sa svarāḍ bhavati sa paraṃ brahma bhagavantamāpnoti sa pitṝn saṃbandhino bāndhavān suhṛdo mitrāṇi ca bhavāduttārayati || 32 || śataṃ kulānāṃ prathamaṃ babhūva tathā parāṇāṃ triśataṃ samagram | ete bhavanti sukṛtasya loke yeṣāṃ kule saṃnyasatīha vidvān || 33 || triṃśatparāṃstriṃśadaparāṃstriṃśacca parataḥ parān | uttārayati dharmiṣṭhaḥ parivrāḍiti vai śrutiḥ || 34 || saṃnyastamiti yo brūyāt kaṇṭhasthaprāṇavānapi | tāritāḥ pitarastena iti vedānuśāsanam || 35 || atha khalu somyemaṃ sanātanamātmadharmaṃ vaiṣṇavīṃ niṣṭhāṃ nāsamāpya prabrūyānnānanūcānāya nānātmavide nāvītarāgāya nāviśuddhāya nānupasannāya nāprayatamānasāyeti ha smāhuḥ | tadetadṛcābhyuktam - vidyā ha vai brāhmaṇamājagāma gopāya māṃ śevadhiṣṭe'hamasmi | p. 241) asūyakāyānṛjave śaṭhāya mā mā brūyā vīryavatī tathā syām || 36 || yamevaiṣa vidyācchucimapramattaṃ medhāvinaṃ brahmacaryopapannam | asmā imāmupasannāya samyak parīkṣya dadyādvaiṣṇavīmātmaniṣṭhām || 37 || adhyāpitā ye guruṃ nādriyante viprā vācā manasā karmaṇā vā | yathaiva tena na gururbhojanīya- stathaiva tadannaṃ na bhunakti śrutaṃ tat || 38 || gurureva paro dharmo gurureva parā gatiḥ | ekākṣarapradātāraṃ yo guruṃ nābhinandati || 39 || yasya deve parā bhaktiryathā deve tathā gurau | sa brahmavit paraṃ preyāditi vedānuśāsanam || 40 || ityupaniṣat || evaṃ viṣṇuliṅgadvayaparāṅmukhaṃ kutsayitvātha pūrvoktaviṣṇuliṅgadvayā-nuvartinaṃ kṛtakṛtyatayā stauti- atheti | sa vaśī jitendriyo bhavati | kiṃ bahunā? sa paraṃ brahma bhagavantamāpnoti | brāhmaṇoktārthaṃ mantrā apyanuvadantītyāha- śatamiti | yadyayaṃ vidvatsaṃnyāśī bhavati tadā svasya śatapūrvāḥ svottaratastriśatasaṃtatyantāḥ kṛtārthā bhaveyurityarthaḥ | kiṃca- triṃśatparāniti | āturāvidvatsaṃnyāsato'pi tatpitrādayaḥ sukṛtino bhaveyuriti nigamayati- saṃnyastamiti | p. 242) kṛtārthādhiṣṭhiteyaṃ niṣṭhā vaiṣṇavī nānadhikāriṇe vaktavyā samyak ciraṃ parīkṣya saṃviditasuśīlāya vaktavyetyāha- atheti | svayametāṃ niṣṭhā##- nānanūcānāyetyādi | imāṃ niṣṭhāṃ na brūyāditi brāhmaṇenoktārthaṃ mantrābhyāmapyuktamāhurityāha- ha smeti | brahmavādina iti śeṣaḥ | kimiti- vidyāha vai iti | kasmai vaktavyetyatra- yamiti | deśikaṃ ye na bahumanyante tadbhuktagṛhe yatayo bhikṣāṃ na gṛhṇīyurityāha- adhyāpitā iti | ye viprāḥ yatayo yena guruṇā praṇavamahāvākyādikamadhyāpitāḥ santo manovākkāya-karmabhiḥ svopadeṣṭāraṃ guruṃ nādriyante na bahumanyante helanaṃ paribhavaṃ vā kurvanti yathaiva tena tairgurudūṣakaiḥ sākaṃ śreyo'rthibhiḥ gṛhibhiḥ na kadāpi guruḥ bhojanīyaḥ gururapi tadgṛhe kadāpi na bhuṅkte tathaiva tadannaṃ teṣāṃ gurudūṣakabhikṣādāyināṃ nirduṣṭānāmapi tadgṛhe'nnamanye saṃpradāyapravartakāḥ sadyatayo na bhunakti śiṣyeṣu guruprasādāvadhi na bhunakti na bhuñjate | ekākṣarapradātāraṃ iti mantreṇa śrutetthaṃprabhāvavān guruḥ kīdṛśa ityatra gurureveti | omityekākṣaraṃ paraṃ brahma iti śrutisiddhaikākṣarapradātāram | tatpakṣīyāṇāmapi phalaṃ samānamityarthaḥ | tadviparītasacchiṣyagurusevāparamaphalaṃ darśayannupasaṃharati- yasyeti | yo viṣṇorvyaktāvyaktaliṅga##- svamātramiti prakarṣeṇeyāt prāpnuyāt iti yattadvedānuśāsanaṃ sarvavedānta##- 32-40 || śrīvāsudevendraśiṣyopaniṣadbrahmayoginā | śāṭyāyanīyopaniṣadvyākhyānaṃ likhitaṃ laghu | śāṭyāyanīvṛttijātaṃ catvāriṃśādhikaṃ śatam || iti śrīmadīśādyaṣṭottaraśatopaniṣacchāstravivaraṇe ekonaśatasaṃkhyāpūrakaṃ śāṭyāyanīyopaniṣadvivaraṇaṃ saṃpūrṇam || p. 243) saṃnyāsopaniṣat āpyāyantu - iti śāntiḥ prathamo'dhyāyaḥ saṃnyāsavidhiḥ athātaḥ saṃnyāsopaniṣadaṃ vyākhyāsyāmaḥ | yo'nukrameṇa saṃnyasyati sa saṃnyasto bhavati | ko'yaṃ saṃnyāsa ucyate? kathaṃ saṃnyasto bhavati? ya ātmānaṃ kriyābhirguptaṃ karoti mātaraṃ pitaraṃ bhāryāṃ putrān bandhūnanumodayitvā ye cāsyartvijastān sarvāṃśca pūrvavadvṛṇītvā vaiśvānareṣṭiṃ nirvapet | sarvasvaṃ dadyāt yajamānasya | gā ṛtvijaḥ | sarvaiḥ pātraiḥ samāropya yadāhavanīye gārhapatye vānvāhāryapacane sabhyāva##- saśikhān keśān visṛjya yajñopavītaṃ chittvā putraṃ dṛṣṭvā tvaṃ brahmā tvaṃ yajñastvaṃ sarvamityanumantrayet | yadyaputro bhavatyātmānamevemaṃ dhyātvānavekṣamāṇaḥ prācīmudīcīṃ vā diśaṃ pravrajet | caturṣu varṇeṣu bhaikṣacaryaṃ caret | pāṇipātreṇāśanaṃ kuryādauṣadhavadaśanamācare##- pañcarātram caturo p. 244) māsān vārṣikān grāme vāpi nagare vāpi vaset | pakṣā vai māsā iti dvau māsau vā vaset | viśīrṇavastraṃ valkalaṃ vā pratigṛhṇīyāt nānyat pratigṛhṇīyāt yadyaśakto bhavati kleśatastapyate tapa iti | yo vā evaṃ krameṇa saṃnyasyati yo vā evaṃ paśyati kimasya yajñopavītaṃ kāsya śikhā kathaṃ vāsyopasparśanamiti | taṃ hovāca | idamevāsya yajñopavītaṃ yadātmadhyānam yā vidyā sā śikhā nīraiḥ sarvatrāvasthitaiḥ kāryaṃ nirvartayannudarapātreṇa | jalatīre niketanam | astamita āditye kathaṃ cāsyopasparśanamiti | yathāhani tathā rātrau nāsya naktaṃ na divā | tadapyetadṛṣiṇoktam | sakṛddivā haivāsmai bhavatīti | ya evaṃ vidvānetenātmānaṃ saṃdhatte || 1 || saṃnyāsopaniṣadvedyaṃ saṃnyāsipaṭalāśrayam | sattāsāmānyavibhavaṃ svamātramiti bhāvaye || iha khalu sāmavedapravibhakteyaṃ saṃnyāsopaniṣat kuṭīcakādiṣaḍbhedadharma##- vivaraṇamārabhyate | yathoktādhikārasādhanasampannānupalabhya śrutayaḥ svayameva saṃnyāsopaniṣadamupanyasyantītyāha- atheti | athaśabdahḥ adhikāri-lābhānantaryārthaḥ | yataḥ svātiriktasāmānyasaṃnyāsaṃ vinā niṣprati-yogikasvamātrajñānaṃ nodeti ataḥ tadupāyatayā śrutayo vayaṃ saṃnyāsopaniṣadaṃ vyākhyāsyāmaḥ viṣpaṣṭamākhyāsyāmaḥ vadāma ityarthaḥ | tatprakāraḥ kathamityatra- ya iti | brahmacaryaṃ samāpya gṛhī bhavet ityādi kuṭīcako bahūdakatvaṃ prāpyetyādi cānukrameṇa ya eṣaṇātrayaṃ saṃnyasyati sa eva saṃnyāsī bhavatītyarthaḥ | saṃyāsaṃ saṃnyāsinaṃ cākṣipati- ka iti | svāśaṅkottaraṃ svayamevāhuḥ- ya iti | ya ātmānaṃ vakṣyamāṇakriyābhirguptaṃ karoti | mātrādyanumodanādivakṣyamāṇavidhinā saṃskarotītyarthaḥ | p. 245) tat kathamityatra- mātaraṃ pitaraṃ bhāryāṃ putrān bandhūnanumodayitvā saṃnyāsaṃ kartumicchāmi bhavadbhirājñā deyeti | carameṣṭinirvapanārtha##- sarvāṃśca pūrvavat vṛṇītvā atha taiḥ saha vaiśvānareṣṭiṃ nirvapet iti | tato yajamānasya yāvantaḥ putrāḥ syuḥ teṣāmātmanā saha svārjitaṃ dhanaṃ yathāvibhāgaṃ vidhāya svabhāgaprāptasarvasvamṛtvigbhyo deyamityāha- sarvasvamiti | yajamānasya svasya sarvasvaṃ ṛtvigbhyo yajamānaḥ svayaṃ dadyādityarthaḥ | tataḥ kimityatra yajñiyapātrato'gnisamāropaṇaṃ kuryādityāha##- bhaikṣacaryaṃ caret | yadyaśakto bhavati tadā śītādibādhābādhakaṃ vastraṃ pratigṛhṇīyāt no cet śītādijanyakleśatastapyate tapa iti | svocitavastrādipratigrahe tu svāśramocitaṃ tapaḥ sukhaṃ tapyata ityarthaḥ | tṛṣādikāryaṃ nirvartayan nīrasya sarvatra vidyamānatvāt tadyācñā na kāryā kāmo mada udapānam iti śruteḥ | udarapātreṇa yathālābhāmaśnan jalatīre niketanamasti cet tatra vastavyamityarthaḥ | astamita āditye kathaṃ vāsyopasparśanamiti rātrau jalāśaya-sparśananiṣedhāt | evaṃ cidādityabhāvamāpannasya yathāhani tathā rātrau | tadapyetadṛṣiṇā mantreṇa uktam | kimiti | sakṛd divā haivāsmai bhavatīti | sadāsya divā bhavatītyarthaḥ | iti śabdo mantraparisamāptyarthaḥ | ya evaṃ vidvānetenātmānaṃ saṃdhatte yaḥ saṃnyāsajñānayogenānusaṃdhānaṃ karoti sa kṛtakṛtyo bhavatītyarthaḥ | śiṣṭamāruṇikanāradādau samyak prapañcitamityarthaḥ || 1 || iti prathamo'dhyāyaḥ || p. 246) dvitīyo'dhyāyaḥ saṃnyāsādhikārī catvāriṃśatsaṃskārasaṃpannaḥ sarvato viraktaścittaśuddhimetyāśā##- 1 || kaḥ saṃnyastumarhatītyākāṅkṣāyāmādau saṃnyāsādhikāriṇaṃ nirūpayati##- nāradaparivrājake vyākhyātam || 1 || patitalakṣaṇam saṃnyāse niścayaṃ kṛtvā punarna ca karoti yaḥ | sa kuryāt kṛcchramātraṃ tu punaḥ saṃnyastumarhati || 2 || saṃnyāsaṃ pātayedyastu patitaṃ nyāsayettu yaḥ | saṃnyāsavighnakartā ca trīnetān patitān viduḥ || 3 || kiṃca saṃnyāsaṃ karomīti saṃnyāse niścayaṃ kṛtvā yaḥ saṃnyāsamadhikṣipati patitaṃ nyāsayati saṃnyāsavighnamācarati te pratyavāyino bhavantītyāha- saṃnyāsamiti || 2-3 || saṃnyāsānadhikāriṇaḥ atha ṣaṇḍaḥ patito'ṅgavikalaḥ straiṇo badhiro'rbhako mūkaḥ pāṣaṇḍaścakī liṅgī vaikhānasaharadvijau bhṛtakādhyāpakaḥ śipiviṣṭo'nagniko vairāgyavanto'pyete na saṃnyāsārhāḥ | saṃnyastā yadyapi mahāvākyopadeśe nādhikāriṇaḥ || 4 || p. 247) ārūḍhapatitāpatyaṃ kunakhī śyāvadantakaḥ | kṣayī tathāṅgavikalo naiva saṃnyastumarhati || 5 || saṃpratyavasitānāṃ ca mahāpātakināṃ tathā | vrātyānāmabhiśastānāṃ saṃnyāsaṃ naiva kārayet || 6 || vratayajñatapodānahomasvādhyāyavarjitam | satyaśaucaparibhraṣṭaṃ saṃnyāsaṃ naiva kārayet | ete nārhanti saṃnyāsamātureṇa vinā kramam || 7 || saṃnyāsānadhikāriṇo nirdiśati- atheti | śipiviṣṭaḥ vikasitaśephaḥ || 4-7 || saṃnyāsasvīkāraprakāraḥ oṃ bhūḥ svāheti śikhāmutpāṭya yajñopavitaṃ bahirna nivaset | yaśo balaṃ jñānavairāgyaṃ medhāṃ prayaccheti yajñopavītaṃ chittvā oṃ svāhetyapsu vastraṃ kaṭisūtraṃ visṛjya saṃnyastaṃ mayeti trivāramabhimantrayet || 8 || uktadoṣarahitāḥ saṃnyāsādhikāriṇo bhavantītyadhikārinirṇayānantaraṃ tatkaraṇaprakāramāha- omite || 8 || saṃnyastapuruṣastavaḥ saṃnyāsinaṃ dvijaṃ dṛṣṭvā sthānāccalati bhāskaraḥ | eṣa me maṇḍalaṃ bhittvā paraṃ brahmādhigacchati || 9 || ṣaṣṭiṃ kulānyatītāni ṣaṣṭimāgāmikāni ca | kulānyuddharate prājñaḥ saṃnyastamiti yo vadet || 10 || p. 248) ye ca saṃtānajā doṣā ye doṣā dehasaṃbhavāḥ | praiṣāgnirnirdahet sarvāṃstuṣāgniriva kāñcanam || 11 || evaṃ vidhivat saṃnyastapuruṣaṃ jñānādhikāriṇaṃ stauti- saṃnyāsinamiti | kiṃca- ṣaṣṭimiti | saṃtānajā doṣāḥ duṣputrasaṃjātāḥ || 9-11 || daṇḍaprigrahaḥ sakhā mā gopāyeti daṇḍaṃ parigrahet || 12 || yadyāturo jīvati tadā tena yathoktalakṣaṇaṃ daṇḍādikaṃ svīkāryamityāha- sakhā mā gopāyeti daṇḍaṃ parigrahediti || 12 || daṇḍalakṣaṇam daṇḍaṃ tu vaiṇavaṃ saumyaṃ satvacaṃ samaparvakam | puṇyasthalasamutpannaṃ nānākalmaṣaśodhitam || 13 || adagdhamahataṃ kīṭaiḥ parvagranthivirājitam | nāsādaghnaṃ śirastulyaṃ bhruvorvā bibhṛyādyatiḥ || 14 || daṇḍātmanostu saṃyogaḥ sarvathā tu vidhīyate | na daṇḍena vinā gacchediṣukṣepatrayaṃ budhaḥ || 15 || daṇḍalakṣaṇamāha- daṇḍamiti || 13-15 || kamaṇḍaluparigrahaḥ jagajjīvanaṃ jīvanādhārabhūtaṃ māte mā mantrayasva sarvadā sarvasaumyeti kamaṇḍaluṃ parigṛhya yogapaṭṭābhiṣikto bhūtvā yathāsukhaṃ viharet || 16 || p. 249) tyaja dharmamadhrmaṃ ca ubhe satyānṛte tyaja | ubhe satyānṛte tyaktvā yena tyajasi tat tyaja || 17 || kamaṇḍaluṃ ca parigṛhya deśikamukhāt praṇavamahāvākyopadeśaṃ labdhvā svāśramācāraparo bhūtvā saṃśayādipañcadoṣaśāntyantaṃ vedāntaśravaṇaṃ kṛtvātha yogapaṭṭābhiṣikto muniḥ gurvanujñayā yathāsukhamāprārabdhaṃ viharedityāha- jagaditi | tatastena dharmādikartavyākartavyabuddhistyājyetyāha- tyajeti || 16-17 || saṃnyāsināṃ cāturvidhyam vairāgyasaṃyāsī jñānasaṃnyāsī jñānavairāgyasaṃnyāsī karmasaṃnyāsī ceti cāturvidhyamupāgataḥ || 18 || saṃnyāsaḥ katividha ityata āha- vairāgyeti || 18 || vairāgyasaṃnyāsī tadyatheti | dṛṣṭānuśravikaviṣayavaitṛṣṇyametya prākpuṇyakarmavaśāt saṃnyastaḥ sa varāgyasaṃnyāsī || 19 || dṛṣṭānuśravikaviṣayavaitṛṣṇyametya ihāmutrārthabhogatṛṣṇāviratimetya || 19 || jñānasaṃnyāsī śāstrajñānāt pāpapuṇyalokānubhavaśravaṇāt prapañcoparato dehavāsanāṃ śāstravāsanāṃ lokavāsanāṃ ca tyaktvā vamanānnamiva pravṛttiṃ sarvāṃ heyāṃ matvā sādhanacatuṣṭayasaṃpanno yaḥ saṃnyasyati sa eva jñānasaṃnyāsī || 20 || p. 250) jñānavairāgyasaṃnyāsī krameṇa sarvamabhyasya sarvamanubhūya jñānavairāgyābhyāṃ svarūpānusaṃdhānena dehamātrāvaśiṣṭaḥ saṃnyasya jātarūpadharo bhavati sa jñānavairāgyasaṃnyāsī || 21 || karmasaṃnyāsī brahmacaryaṃ samāpya gṛhī bhūtvā vānaprasthāśramametya vairāgyābhāve'pyāśramakramānusāreṇa yaḥ saṃnyasyati sa karmasaṃnyāsī || 22 || ṣaḍvidhasaṃnyāsaḥ saṃnyāsaḥ ṣaḍvidho bhavati kuṭīcakabahūdakahaṃsaparamahaṃsaturīyā##- kuṭīcakaḥ kuṭīcakaḥ śikhāyajñopavītī daṇḍakamaṇḍaludharaḥ kaupīnaśāṭīkanthā##- piṭharakhanitraśivayādimātrasādhanapara ekatrānnādanaparaḥ śvetordhvapuṇḍradhārī tridaṇḍaḥ || 24 || bahūdakaḥ bahūdakaḥ śikhādikanthādharastripuṇḍradhārī kuṭīcakavat sarvasamo madhukaravṛttyāṣṭakabalāśī || 25 || haṃsaḥ haṃso jaṭādhārī tripuṇḍrordhvapuṇḍradhāryasaṃkḷptamādhūkarānnāśī kaupīnakhaṇḍatuṇḍadhārī || 26 || p. 251) paramahaṃsaḥ paramahaṃsaḥ śikhāyajñopavītarahitaḥ pañcagṛheṣu karapātryekakaupīna##- bhasmoddhulanaparaḥ sarvatyāgī || 27 || turīyātītaḥ turīyātīto gomukhavṛttyā phalāhārī annāhārī ced gṛhatraye dehamātrāvaśiṣṭo digambaraḥ kuṇapavaccharīravṛttikaḥ || 28 || avadhūtaḥ avadhūtastvaniyamaḥ patitābhiśastavarjanapūrvakaṃ sarvavarṇeṣvajagaravṛttyāhāraparaḥ svarūpānusaṃdhānaparaḥ || 29 || vairāgyasaṃnyāsī ityārabhya svarūpānusandhānaparaḥ ityantaṃ prāyaśo nāradaparivrājakopaniṣadi vyākhyātam || 19-29 || pratyagbrahmaikyabhāvanā jagat tāvadidaṃ nāhaṃ savṛkṣatṛṇaparvatam | yad bāhyaṃ jaḍamatyantaṃ tat syāṃ kathamahaṃ vibhuḥ | kālenālpena vilayī deho nāhamacetanaḥ || 30 || jaḍayā karṇaśaṣkulyā kalyamānakṣaṇasthayā | śūnyākṛtiḥ śūnyabhavaḥ śabdo nāhamacetanaḥ || 31 || tvacā kṣaṇavināśinyā prāpyo'prāpyo'yamanyathā | citprasādopalabdhātmā sparśo nāhamacetanaḥ || 32 || p. 252) labdhātmā jihvayā tuccho lolayā lolasattayā | svalpaspando dravyaniṣṭho raso nāhamacetanaḥ || 33 || dṛśyadarśanayorlīnaṃ kṣayi kṣaṇavināśinoḥ | kevale draṣṭari kṣīṇaṃ rūpaṃ nāhamacetanaḥ || 34 || nāsayā gandhajaḍayā kṣayiṇyā parikalpitaḥ | pelavo'niyatākāro gandho nāhamacetanaḥ || 35 || nirmamo'mananaḥ śānto gatapañcendriyabhramaḥ | śuddhacetana evāhaṃ kalākalanavarjitaḥ || 36 || caityavarjitacinmātramahameṣo'vabhāsakaḥ | sabāhyābhyantare vyāpī niṣkalo'haṃ nirañjanaḥ | nirvikalpacidābhāsa eka evāsmi sarvagaḥ || 37 || mayaiva cetaneneme sarve ghaṭapaṭādayaḥ | sūryāntā avabhāsyante dīpenevātmatejasā || 38 || mayaivaitāḥ sphurantīha vicitrendriyapaṅktayaḥ | tejasāntaḥprakāśena yathāgnikaṇapaṅktayaḥ || 39 || anantānandasaṃbhogā paropaśamaśālinī | śuddheyaṃ cinmayīṃ dṛṣṭirjayatyakhiladṛṣṭiṣu || 40 || sarvabhāvāntarasthāya cetyamuktacidātmane | pratyakcaitanyarūpāya mahyameva namo namaḥ || 41 || kuṭīcakādeḥ svarūpānusaṃdhānavṛttiḥ kenopāyena jāyate? ityatra saṃśayā-dipañcadoṣaśāntyantamīśādyaṣṭottaraśatavedāntaśravaṇaṃ kṛtvā śrutārtha- p. 253) mananato'nusaṃdhānākhyanididhyāsanavṛttirudettityāha- jagaditi | jagatpravibhaktadehaḥ śabdādayoḥ vā tvamasītyata āha- kāleneti | lolasattayā lolamanoviśiṣṭayā | kṣayiṇyā kṣayaśīlayā | acetanaḥ svātiriktendriyendriyārthavairalyāt | cinmayadṛṣṭāvuditāyāṃ pratyagbrahmaikyaṃ bhavatītyāha- sarveti | pūrvārdhastatpadārthaḥ | uttarārdhapravibhaktadvādaśākṣarastvaṃpadārthaḥ | tadupari vidyamānākṣaracatuṣṭayaṃ tu asipadārthaḥ namastvaikyaṃ pravadet iti śruteḥ || citiśaktiḥ tatstutiśca vicitrāḥ śaktayaḥ svacchāḥ samā yā nirvikārayā | citā kriyante samayā kalākalanamuktayā || 42 || kālatrayamupekṣitryā hīnāyāścetyabandhanaiḥ | citaścetyamupekṣitryāḥ samataivāvaśiṣyate || 43 || sā hi vācāmagagyatvādasattāmiva śāśvatīm | nairātmyasiddhāntadaśāmupayāteva śiṣyate || 44 || īhānīhāmayairantaryā cidāvalitā malaiḥ | sā cinnotpatituṃ śaktā pāśabaddheva pakṣiṇī || 45 || icchādveṣamutthena dvandvamohena jantavaḥ | dharāvivaramagnānāṃ kīṭānāṃ samatāṃ gatāḥ || 46 || cidvikalpitaṃ sarvaṃ cidevetyāha- vicitrā iti | uktaviśeṣaṇaviśiṣṭayā citā yataḥ pṛthivyādipañcabūtabhautikagatāḥ kāṭhinyādinānāvicitraśaktayo vartante samā yāḥ svātmaśaktimayāḥ kriyante tat sṛṣṭvā | sacca tyaccābhavat iti śruteḥ | cidvikalpitakāṭhinyādiśaktayaścidevetyarthaḥ | kālatrayakalanākalitavicitra-śaktīnāṃ viṣamarūpāṇāṃ cetyatvena vidyamānatvāt vicitraśakti hetuścidapi p. 254) viṣamā bhavitumarhatītyata āha- kāleti | kālatrayāvacchinnanānāvai##- niṣprati-yogikamavaśiṣyata ityarthaḥ | viṣamavāggamyacitaḥ samatā kuta ityata āha- sā hīti | yato vāco nivartante iti śrutyanurodhena yasyāścitervācāmagamyatvāt yā hi punaścit svājñadaśāyāṃ dehādyatirekeṇa śāśvatīmasattāmāpanneva dṛṣṭā yā hi ca punaḥ svajñasvājñadṛṣṭivikalpitasapratiyogikātmānātma-kalanā yasmānnirgatāpahnavatāṃ gatā sa nirātmā tadbhāvo nairātmyam | idaṃ caitanyameveti ahaṃ caitanyamityapi | yasya prapañcabhānaṃ na brahmākāramapīha na || ityādiśrutyanurodhena niṣpratiyogikabrahmamātratayā sthitireva nairātmya##- svarūpaśūnyatāmupayāteva | na hi paramārthadṛṣṭestathā bhavitumarhati ivaśabdadvayasya paramārthadṛṣṭyanukūlatvāt | evaṃ dyotyate hīvaśabdadvayataḥ | svājñādidṛṣṭimohe satyasati niṣpratiyogikaṃ cinmātramavaśiṣyata ityatra- svājñasvajñadaśāyāṃ yadekarūpatayā sthitam | taddhi nairātmyasiddhāntasattāsāmānyamucyate || iti smṛteḥ | evaṃ niṣpratiyogikacinmātramabuddhvā ye svātiriktehānīhādi##- bhavantītyāha- īheti | nirviśeṣatayā sā cit notpatituṃ śakta yeṣāmevaṃ te || 42-46 || abhedānubhavaḥ ātmane'stu namastubhyamavicchinnacidātmane | parāmṛṣṭo'smi buddho'smi prodito'smyacirādaham || 47 || uddhṛto'smi vikalpebhyo yo'smi so'smi namo'stu te | p. 255) tubhyaṃ mahyamanantāya tubhyaṃ mahyaṃ cidātmane || 48 || namastubhyaṃ pareśāya namo mahyaṃ śivāya ca | tiṣṭhannapi hi nāsīno gacchannapi na gacchati | śānto'pi vyavahārasthaḥ kurvannapi na lipyate || 49 || sulabhaścāyamatyantaṃ sujñeyaścāptabandhuvat | śarīrapadmakuhare sarveṣāmeva ṣaṭpadaḥ || 50 || na me bhogasthitau vāñchā na me bhogavisarjane | yadāyati tadāyātu yat prayāti prayātu tat || 51 || manasā manasi cchinne nirahaṃkāratāṃ gate | bhāvena galite bhāve svasthastiṣṭhāmi kevalaḥ || 52 || nirbhāvaṃ nirahaṃkāraṃ nirmanaskaṃ nirīhitam | kevalaspandaśuddhātmanyeva tiṣṭhati me ripuḥ || 53 || tṛṣṇārajjugaṇaṃ chittvā maccharīrakapañjarāt | na jāne kva gatoḍḍīya nirahaṃkārapakṣiṇī || 54 || yasya nāhaṃkṛto bhāvo buddhiryasya na lipyate | yaḥ samaḥ sarvabhūteṣu jīvitaṃ tasya śobhate || 55 || yo'ntaḥśītalayā buddhyā rāgadveṣavimuktayā | sākṣivat paśyatīdaṃ hi jīvitaṃ tasya śobhate || 56 || yena samyak parijñāya heyopādeyamujjhatā | cittasyānte'rpitaṃ cittaṃ jīvitaṃ tasya śobhate || 57 || grāhyagrāhakasaṃbandhe kṣīṇe śāntirudetyalam | p. 256) sthitimabhyāgatā śāntirmokṣanāmnābhidhīyate || 58 || bhṛṣṭabījopamā bhyūyo janmāṅkuravivarjitā | hṛdi jīvadvimuktānāṃ śuddhā bhavati vāsanā || 59 || pāvanī paramodārā śuddhasatvānupātinī | ātmadhyānamayī nityā suṣuptistheva tiṣṭhati || 60 || cetanaṃ cittariktaṃ hi pratyak cetanamucyate | nirmanaskasvabhāvatvānna tatra kalanāmalam || 61 || sā satyatā sā śivatā sāvasthā pāramārthikī | sarvajñatā sā saṃtṛptirnanu yatra manaḥ kṣatam || 62 || pralapan visṛjan gṛhṇannunmiṣannimiṣannapi | nirastamananānandaḥ saṃvinmātraparo'smyaham || 63 || malaṃ saṃvedyamutsṛjya mano nirmūlayan param | āśāpāśānalaṃ chittvā saṃvinmātraparo'smyaham || 64 || aśubhāśubhasaṃkalpaḥ saṃśānto'smi nirāmayaḥ | naṣṭeṣṭāniṣṭakalanaḥ saṃvinmātraparo'smyaham || 65 || ātmatāparate tyaktvā nirvibhāgo jagatsthitau | vajrastambhavadātmānamavalambya sthiro'smyaham || 66 || nirmalāyāṃ nirāśāyāṃ svasaṃvittau sthito'smyaham | īhitānīhitairmukto heyopādeyavarjitaḥ || 67 || kadāntastoṣameṣyāmi svaprakāśapade sthitaḥ | kadopaśāntamanano dharaṇīdharakoṭare || 68 || sameṣyāmi śilāsāmyaṃ nirvikalpasamādhinā | p. 257) niraṃśadhyānaviśrāntamūkasya mama mastake | kadā tārṇaṃ kariṣyanti kulāyaṃ vanapatriṇaḥ || 69 || saṃkalpapādapaṃ tṛṣṇālataṃ chittvā manovanam | vitatāṃ bhuvamāsādya viharāmi yathāsukham || 70 || padaṃ tadanuyāto'smi kevalo'smi jayāmyaham | nirvāṇo'smi nirīho'smi niraṃśo'smi nirīpsitaḥ || 71 || svacchatorjitatā sattā hṛdyatā satyatā jñatā | ānanditopaśamatā sadā pramuditoditā | pūrṇatodāratā satyā kāntisattā sadekatā || 72 || ityevaṃ cintayan bhikṣuḥ svarūpasthitimañjasā | nirvikalpasvarūpajño nirvikalpo babhūva ha || 73 || yata evamavidvāṃso hīyante ataḥ pratyagabhinnaṃ brahmāsmīti bodhena nirvikalpakabrahmāhamasmītyāha- ātmana iti | evaṃ pratyakparacidaikyaṃ brahma bhavāmīti parāmṛṣṭo'smi | evaṃ pratyagabhedena ya āste so'yaṃ svājñalokavat tiṣṭhannapīti | yajjñānena munirlipto bhavati so'yamātmā brahmāhamasmīti jñātuṃ sulabhaḥ | sa kutrāsanamarhatītyatra- śarīreti | evamātmānaṃ jānato na me bhogasthitau vāñchā | kālakarmasaṃyogavaśāt yadāyāti tadāyātu | evaṃ manasā | purā svājñadaśāyāṃ svātiriktaṃ svarūpaṃ śūnyamapi satyavadātmani pratibhātam idānīṃ svajñadaśāyāṃ tat kva gatam##? vicāryamāṇapurānubhūtasvātiriktaṃ nirbhāvam avastutvāt | nirahaṃkāraṃ dehābhāvāt | nirmanaskaṃ amanaskatvāt | nirīhitam īhanīyasya mṛgyatvāt | tathāpi svātiriktabhramaḥ satyavat kevalaspandaśuddhātmanyeva tiṣṭhati me ripuḥ | sthita iti bhūtārthe vartamānaprayogaḥ chāndasaḥ | idānīṃ śrutyācārya- p. 258) prasādato niṣpratiyogikabrahmamātrajñāne jāte'tha svātiriktāstitvabhrānti##- yasyāḥ svātiriktabhrānteḥ seyaṃ nirahaṃkārapakṣiṇī kva gatā? ahameka evāvaśiṣya ityarthaḥ | yasyaivaṃ dehādāvahaṃbhāvo nodeti tajjīvitaṃ saphalamityāha- yasyeti | śītalayā buddhyā svātiriktatāpaśūnyayā | rāgādau sati dhiyastathātvaṃ kuta ityatra- rāgeti | cittasyānte cittāvasāne brahmaṇi | svātiriktavṛttyanudbhūtireva tanmokṣa ityāha- grāhyeti | sarvaprāṇināṃ vāsanāviśiṣṭatvena grāhyādiśāntiḥ kuta ityatra śuddhavāsanāvajjīvanmuktadṛṣṭyā tacchantirudetītyāha- bhṛṣṭeti | grāhyādikalanāsaṃbhavaṃ manyamānā śuddhā bhavati | yatra cittaṃ na saṃbhavati tadeva cetanamityāha- cetanamiti | yasyāṃ citi asatyaṃ manonmanībhāvaṃ bhajati sā sanmātrarūpiṇītyāha- seti | mānasatānave dehādivyāpṛtau satyasati saṃvinmātro'smītyāha- pralapanniti | nirastasvātirikta-mananānandaḥ viṣayajātaṃ utsṛjya | kiṃca- nirmalāyāmiti | tārṇaṃ tṛṇaracitam | acinmātrāpahnavasiddhacinmātrasya niṣpratiyogitaiva svacchatādisvamātramavaśiṣyata iti jñānānnirvikalpabrahmaiva bhavatītyāha- svacchateti | bhikṣuḥ svarūpasthitimañjasā prāpya | evaṃ sarvavedāntaśravaṇamanananididhyāsanaprabhavasamyagjñānāptisamakālameva svātiriktavikalpāpahnavasiddhaniṣpratiyogikanirvikalpātmanā vidvānavaśiṣyata iti sarvavedāntasiddhantasaṃgraho'rthaḥ || 47-73 || āturasaṃnyāsaḥ saṃnyāsināṃ prāpyasthānāni ca āturo jīvati cet kramasaṃnyāsaḥ kartavyaḥ | na śūdrastrīpatitodakyā##- saṃnyāsamekalokaḥ | āturakuṭīcakayorbhūrlokabhuvarlokau | bahūdakasya svargalokaḥ | haṃsasya tapolokaḥ | paramahaṃsasya satyalokaḥ | turīyātītāvadhūtayoḥ svātmanyeva kaivalyaṃ svarūpānusaṃdhānena bhramarakīṭanyāyavat || 74 || p. 259) āturo yadi jīvati tadā tena kiṃ kāryamityatrāha- ātura iti | kramasaṃnyāsa##- kuṭīcakādi-ṣaṇnāṃ samānameva | turīyātītādeḥ ayaṃ viśeṣa ityāha- na yateriti | yasmādevaṃ tasmāt | kuṭīcakatvādisaṃnyāsabhedānurodhena tattajjñānānurodhena ca tattatprāpyalokabhedo'pi yujyata ityāha- ātureti | muniḥ brahma saṃpadyata ityarthaḥ || 74 || saṃnyāsibhiḥ svarūpānusaṃdhānaṃ vinā nānyat kimapi kāryam svarūpānusaṃdhānavyatiriktānyaśāstrābhyāsa uṣṭrakuṅkumabhārava##- vidyādūraḥ | na parivrāṭ nāmasaṃkīrtanaparaḥ | yadyat karma karoti tattatphalamanubhavati | eraṇḍatailaphenavat sarvaṃ parityajet | na devatāprasāda##- yata evamataḥ svarūpānusaṃdhānavyatiriktānyaśāstrābhyāsaiḥ tattatsiddhāntānurūpaṃ phalameti na paramārthaphalaṃ spṛśati adhītya gautamīṃ vidyāṃ sārgālīṃ yonimāpnuyāt ityādikutsitajanmaśravaṇāt | ataḥ śāstrāntarābhyāsastu uṣṭrakuṅkumabhāravat vyarthaḥ | yathā carmakāro vidyādūrastathā'yaṃ paramārthavidyātatphalaviralo bhavatītyarthaḥ | etannāmāhamāśramāntara iti parivrāṭ nāmasaṃkīrtanapara ityatra nāmagotrādivaraṇaṃ deśaṃ kālaṃ śrutaṃ kulam | vayo vṛttaṃ vrataṃ śīlaṃ khyāpayennaiva sadyatiḥ || iti śruteḥ | na hyasya vākyasya bhagavannāmaniṣedho'rtho bhavitumarhati | tathā ca śrutismṛtī bhavataḥ- ekākī niḥspṛhastiṣṭhenna hi kena sahālapet | dadyānnārāyaṇetyevaṃ prativākyaṃ sadā yati || iti p. 260) satataṃ kīrtayanto māṃ yatantaśca dṛḍhavratāḥ | namasyantaśca māṃ bhaktyā nityayuktā upāsate || iti ca | kiṃca bhagavannāmasmṛtiviratau pratyavāyaśravaṇācca nivṛttatarṣairupagīyamānād bhavauṣadhācchrotramanobhirāmāt | ka uttamaślokaguṇānuvādāt pumān virajyeta vinā paśughnāt || iti | bhagavannāmnaḥ pratyagabhinnabrahmārthatvāt yatibhirviśeṣataḥ sadānu##- rāśabdastvīśavācī syānmaśabdo jīvavācakaḥ | tayoraikyaṃ paraṃ brahma rāma ityabhidhīyate || ityādiśruteḥ svānyaśryapahnavāt siddhā yā muktiśrīrvijṛmbhate | tadrūpato rājamānaṃ mahaḥ śrīrāma īritam || iti nāmārthavivekokteśca | itthaṃbhūtabrahmaniṣṭhāṃ vinā yadyat karma karoti tattatphalamanubhavati eraṇḍatailaphenavat | ataḥ sarvaṃ parityajet | ihāmutrabhoga-sādhanecchayātyugraṃ tapaḥ kṛtvā tadanukūlena na devatāprasādagrahaṇaṃ kāryamityarthaḥ | niṣkāmabuddhyānuṣṭhitatapaso'nantaphalatvāt na bāhya-devārcanaṃ kuryāt | yat pratyagabhinnabrahmabāhyam pratyagabhinnaṃ brahma yatra nāvāhyate tadbāhyadevārcanam | tat kadāpi na kuryāt so'haṃbhāvena pūjayet iti śruteḥ || 75 || teṣāṃ caryādikam svavyatiriktaṃ sarvaṃ tyaktvā madhukaravṛttyāhāramāharan kṛśo bhūtvā medovṛddhimakurvan viharet | mādhūkareṇa karapātreṇāsyapātreṇa vā kālaṃ nayet || 76 || ātmasaṃmitamāhāramāharedātmavān yatiḥ | āhārasya ca bhāgau dvau tṛtīyamudakasya ca || p. 261) vāyoḥ saṃcaraṇārthāya caturthamavaśeṣayet || 77 || bhaikṣeṇa vartayennityaṃ naikānnāśī bhavet kvacit | nirīkṣante tvanudvignāstadgṛhaṃ yatnato vrajet || 78 || pañcasaptagṛhāṇāṃ tu bhikṣāmicchet kriyāvatām | godohamātramākāṅkṣenniṣkrānto na punarvrajet || 79 || bhaktādvaraścopavāsa upavāsādayācitaḥ | ayācitādvaraṃ bhaikṣaṃ tasmādbhaikṣeṇa vartayet || 80 || naiva savyāpasavyena bhikṣākāle viśed gṛhān | nātikrāmed gṛhaṃ mohādyatra doṣo na vidyate || 81 || śrotriyānnaṃ na bhikṣeta śraddhābhaktibahiṣkṛtam | vrātyasyāpi gṛhe bhikṣecchraddhābhaktipuraskṛte || 82 || mādhūkaramasaṃkḷptaṃ prākpraṇītamayācitam | tātkālikaṃ copapannaṃ bhaikṣaṃ pañcavidhaṃ smṛtam || 83 || manaḥsaṃkalparahitāṃstrīn gṛhān pañca sapta vā | madhumakṣikavat kṛtvā mādhūkaramiti smṛtam || 84 || prātaḥkāle ca pūrvedyuryadbhaktaiḥ prārthitaṃ muhuḥ | tadbhaikṣaṃ prākpraṇītaṃ syāt sthitiṃ kuryāt tathāpi ca || 85 || bhikṣāṭanasamudyogādyena kena nimantritam | ayācitaṃ tu tadbhaikṣaṃ bhoktavyaṃ ca mumukṣubhiḥ || 86 || upasthānena yat proktaṃ bhikṣārthaṃ brāhmaṇena tat | tātkālikamiti khyātaṃ bhoktavyaṃ yatibhistadā || 87 || p. 262) siddhamannaṃ yadā nītaṃ brāhmaṇena maṭhaṃ prati | upapannamiti prāhurmunayo mokṣakāṅkṣiṇaḥ || 88 || carenmādhūkaraṃ bhaikṣaṃ yatirmlecchakulādapi | ekānnaṃ na tu bhūñjīta bṛhaspatisamādapi | yācitāyācitābhyāṃ ca bhikṣābhyāṃ kalpayet sthitim || 89 || na vāyuḥ sparśadoṣeṇa nāgnirdahanakarmaṇā | nāpo mūtrapurīṣābhyāṃ nānnadoṣeṇa maskarī || 90 || vidhūme sannamusale vyaṅgāre bhuktavajjane | kāle'parāhṇe bhūyiṣṭhe bhikṣācaraṇamācaret || 91 || abhiśastaṃ ca patitaṃ pāṣaṇḍaṃ devapūjakam | varjayitvā cared bhaikṣaṃ sarvavarṇeṣu cāpadi || 92 || ghṛtaṃ śvamūtrasadṛśaṃ madhu syāt surayā samam | tailaṃ sūkaramūtraṃ syāt sūpaṃ laśunasaṃmitam || 93 || māṣāpūpādi gomāṃsaṃ kṣīraṃ mūtrasamaṃ bhavet | tasmāt sarvaprayatnena ghṛtādīn varjayedyatiḥ || 94 || ghṛtasūpādisaṃyuktamannaṃ nādyāt kadācana | pāṇipātraścaran yogī nāsakṛd bhaikṣamācaret || 95 || āsyena tu yadāhāraṃ govanmṛgayate muniḥ | tadā samaḥ syāt sarveṣu so'mṛtatvāya kalpate || 96 || mādhūkareṇetyuktārthaṃ śrutireva vyākaroti- ātmeti | bhikṣāniyamamāha##- p. 263) smṛtyuktasaṃskārarahito vrātyaḥ | bhikṣāṃ pañcadhā vibhajya tatraikena sthitiṃ nayedityāha- mādhūkaramiti | tatra mādhūkaralakṣaṇamāha- mana iti | prākpranītalakṣaṇamāha- prātariti | ayācitalakṣaṇamāha- bhikṣeti | tātkālika-lakṣaṇamāha- upasthāneneti | upapannalakṣaṇamāha- siddhamiti | ekānnāpekṣayā bhinnajātimādhukaraṃ śreṣṭhamevetyāha- carediti | yatīnāmannadoṣo nāstītyatropapattimāha- neti | bhikṣāvidhiḥ grāmaikarātrāṭanayativiśayaḥ | yatiridaṃ me syāditi icchāpūrvakaṃ gṛtādīnnāśnīyādityāha- ghṛtamiti | karodarapātralakṣaṇamāha- pāṇīti || 76-96 || yatīnāṃ varjyāni ājyaṃ rudhiramiva tyajedekatrānnaṃ palalamiva gandhalepanamaśuddhalepanamiva kṣāramantyajamiva vastramucchiṣṭapātramivābhyaṅgaṃ strīsaṅgamiva mitrāhladakaṃ mūtramiva spṛhāṃ gomāṃsamiva jñātacaradeśaṃ caṇḍālavāṭikāmiva striyamahimiva suvarṇaṃ kālakūṭamiva sabhāsthalaṃ śmaśānasthalamiva rājadhānīṃ kumbhīpākamiva śavapiṇḍavadekatrānnam | na devatārcanam | prapañcavṛttiṃ parityajya jīvanmukto bhavet || 97 || mantroktārthaṃ brāhmaṇo'pyanuvadati- ājyamiti | brahmātirekāṇājyādikaṃ nāsti brahmaiva sarvamiti sarvātmabhāvārūḍho muniḥ jīvanmukto bhavatītyarthaḥ || 97 || ṣaṭ yatipātakāni pātitye doṣanirūpaṇaṃ ca āsanaṃ pātralopaśca saṃcayaḥ śiṣyasaṃcayaḥ | divā svāpo vṛthālāpo yatīnāṃ pātakāni ṣaṭ || 98 || varṣābhyo'nyatra yat sthānamāsanaṃ tadudāhṛtam | uktālābvādipātrāṇāmekasyāpīha saṃgrahaḥ || 99 || p. 264) yateḥ saṃvyavahārāya pātralopaḥ sa ucyate | gṛhītasya tu daṇḍāderdvitīyasya parigrahaḥ || 100 || kālāntaropabhogārthaṃ saṃcayaḥ parikīrtitaḥ | śuśrūṣālābhapūjārthaṃ yaśo'rthaṃ vā parigrahaḥ || 101 || śiṣyāṇāṃ na tu kāruṇyācchiṣyasaṃgraha īritaḥ | vidyā divā prakāśatvādavidyā rātrirucyate || 102 || vidyābhyāse pramādo yaḥ sa divā svāpa ucyate | ādhyātmikīṃ kathāṃ muktvā bhikṣāvārtāṃ vinā tathā | anugrahaṃ paripraśnaṃ vṛthājalpo'nya ucyate || 103 || ekānnaṃ madamātsaryaṃ gandhapuṣpavibhūṣaṇam | tāmbūlābhyañjane krīḍā bhogākāṅkṣā rasāyanam || 104 || katthanaṃ kutsanaṃ svasti jyotiśca krayavikrayam | kriyā karmavivādaśca guruśāstravilaṅghanam || 105 || saṃdhiśca vigraho yānaṃ mañcakaṃ śuklavastrakam | śukrotsargo divā svāpo bhikṣādhārastu taijasam || 106 || viṣaṃ caivāyudhaṃ bījaṃ hiṃsāṃ taikṣṇyaṃ ca maithunam | tyaktaṃ saṃnyāsayogena gṛhadharmādikaṃ vratam || 107 || gotrādi caraṇaṃ sarvaṃ pitṛmātṛkulaṃ dhanam | pratiṣiddhāni caitāni sevamāno vrajedadhaḥ || 108 || sujīrṇo'pi sujīrṇāsu vidvān strīṣu na viśvaset | sujīrṇāsvapi kanthāsu sajjate jīrṇamambaram || 109 || p. 265) sthāvaraṃ jaṅgamaṃ bījaṃ taijasaṃ viṣamāyudham | ṣaḍetāni na gṛhṇīyādyatirmūtrapurīṣavat || 110 || naivādadīta pātheyaṃ yatiḥ kiṃcidanāpadi | pakvamāpatsu gṛhṇīyādyāvadannaṃ na labhyate || 111 || nīrujaśca yuvā caiva bhikṣurnāvasathe vaset | parārthaṃ na pratigrāhyaṃ na dadyācca kathaṃcana || 112 || dainyabhāvāttu būtānāṃ saubhagāya yatiścaret | pakvaṃ vā yadi vāpakvaṃ yācamāno vrajedadhaḥ || 113 || annadānaparo bhikṣurvastrādīnāṃ pratigrahī | āvikaṃ vānāvikaṃ vā tathā paṭupaṭānapi || 114 || pratigṛhya yatiścaitān patatyeva na saṃśayaḥ | advaitaṃ nāvamāśritya jīvanmuktatvamāpnuyāt || 115 || vāgdaṇḍe maunamātiṣṭhet kāyadaṇḍe tvabhojanam | mānase tu kṛte daṇḍe prāṇāyāmo vidhīyate || 116 || karmaṇā badhyate janturvidyayā ca vimucyate | tasmāt karma na kurvanti yatayaḥ pāradarśinaḥ || 117 || rathyāyāṃ bahuvastrāṇi bhikṣā sarvatra labhyate | bhūmiḥ śayyāsti vistīrṇā yatayaḥ kena duḥkhitāḥ || 118 || prapañcamakhilaṃ yastu jñānāgnau juhuyādyatiḥ | ātmanyagnīn samāropya so'gnihotrī mahāyatiḥ || 119 || p. 266) pravṛttirdvividhā proktā mārjārī caiva vānarī | jñānābhyāsavatāmoturvānarī bhāktameva ca || 120 || nāpṛṣṭaḥ kasyacid brūyānna cānyāyena pṛcchataḥ | jānannapi hi medhāvī jaḍavalloka ācaret || 121 || sarveṣāmeva pāpānāṃ saṃghāte samupasthite | tāraṃ dvādaśasāhasramabhyasecchedanaṃ hi tat || 122 || yastu dvādaśasāhasraṃ praṇavaṃ japate'nvaham | tasya dvādaśabhirmāsaiḥ paraṃ brahma prakāśate || 123 || ityupaniṣat | munerapīdamāsanādiṣaṭkaṃ bandhakaṃ bhavatītyāha- āsanamiti | svakṛtasūtrārthaṃ śrutiḥ svayameva vyācaṣṭe- varṣābhya iti | ekānnādi##- jyotiśca daivajñatvam | etat sarvam | tyaktam ekānnādi niṣiddhācaraṇam | kadāpi striyaṃ vīkṣya tayā saha rahasi na saṃvadedityatropapattimāha- sujīrṇo'pīti | kedārabhṛtyabījasuvarṇaviṣāyudhaparigrahaṃ kadāpi na kāryamityāha- sthāvaramiti | anāpadi pātheyaṃ na grāhyamityāha- naiveti | punaryaterheyopādeyāvāha- nīrujaścetyādi | āvasathe saṃsārigṛhe | dhārṣṭyabhāvaṃ vihāya yastiṣṭhati svasmin dīno'yaṃ sādhurityanukampā bhaktiḥ śraddhā vā bhūtānāṃ yathā bhavet tathā dainyabhāvāt sādhubhāvāt yatirbhūtānāṃ saubhagāya śreyase caret | kadāpyudvejanaṃ na kuryādityarthaḥ | yadvā bhūtānāṃ dainyabhāvāt teṣvārtatvamavagamya tacchreyase yatiścaredityarthaḥ | kadāpi svadehadhāraṇamātretarapratigrahaṃ dānaṃ vā na kuryādityāha- pakvamiti | dvaitanadīmadvaitanaukayā tīrtvā tatpārabrahmabhāvametya jīvanmukto bhavedityāha- advaitamiti | vāṅmanaḥkāyavṛttau satyāṃ jīvanmuktatā kuta ityatra tannigrahopāyāmāha##- karmaṇeti | p. 267) yasmādevaṃ tasmāt | yatīnāṃ duḥkhābhāvamāha- rathyāyāmiti | niragnerapyagnihotritvamāha- prapañcamiti | parāparabrahmaviṣayakapravṛttiḥ dvidhā bhidyata ityāha- pravṛttiriti | jñānābhyāsavatāṃ nirviśeṣabrahma-mātrajñāninām | jñānasamakālasvabhāvāpattidṛṣṭānto'yam- otuḥ biḍālaḥ tasya kṣaṇadhyānamātrato lakṣyagrāsatvāt | aparabrahmaviṣayā pravṛttistu vānarī bhāktameva ca markaṭamuṣṭinyāyena krameṇa kāryasādhikā bhavatītyarthaḥ | vidvān jaḍavalloka ācaredityāha- neti | pāparāśau sati vidvattā kuta ityatra praṇavaniṣṭhāgninā pāpakulaparvate bhasmāvaśeṣite'tha vidvān bhūtvā brahmamātraparyavasanno bhavatīti śāstramupasaṃharati - sarveṣāmiti | arthānusaṃdhānapūrvakaṃ tāraṃ dvādaśasāhasramabhyaset | tasya dvādaśabhirmāsaiḥ cittaśuddhiprāpyajñānadvārā paraṃ brahma svāvaśeṣadhiyā prakāśata iti | dvādaśasahasrapraṇavajapataścittaśuddhirudeti | tataḥ śrutyācāryaprasādalabdhajñānaṃ bhavati | nirviśeṣasamyagjñāna##- saṃnyāsopaniṣatsamāptyarthaḥ || 98-123 || iti dvitīyo'dhyāyaḥ | śrīvāsudevendraśiṣyopaniṣadbrahmayoginā | saṃnyāsopaniṣadvyākhyā likhitā brahmagocarā | saṃnyāsopaniṣadvyākhyāgranthastu dviśataṃ smṛtaḥ || iti śrīmadīśādyaṣṭottaraśatopaniṣacchāstravivaraṇe pañcaṣaṣṭisaṃkhyāpūrakaṃ saṃnyāsopaniṣadvivaraṇaṃ saṃpūrṇam || ########### END OF FILE #######