#################################################### MUKTABODHA INDOLOGICAL RESEARCH INSTITUTE Use of this material (e-texts) is covered by Creative Commons license BY-NC 4.0 Catalog number: M00576 Uniform title: saravatīstotram mantrabhāsyam aṣṭādaśajātinirṇaya Manuscript : Shri Ragunatha Temple MSS Library Jammu no: 2674 k Manuscript : Shri Ragunatha Temple MSS Library Jammu no: 2675 kh Manuscript : Shri Ragunatha Temple MSS Library Jammu no: 2676 g Description: Notes: Manuscript selected by Mark S.G. Dyczkowski. Data-entered by the staff of Muktabodha under the supervision of Anirban Dash. Revision 0: October 9, 2021 Internet publisher : Muktabodha Indological Research Institute Publication year : Publication city : Publication country : United States #################################################### p. 1a) oṃ śrīgaṇeśāya namaḥ | oṃ namaḥ sarasvatyai | oṃ kathaṃ sārasvataḥ prāptikenopāyena subrata | mahāsarasvatī devī tuṣṭā bhavati tadvada || 1 || śrī āśvalāyana uvāca || śṛṇudhvaṃ ṛṣayaḥ sarve guhyādguhyataraṃ mahat | daśaśloketi vikhyātaṃ vadāmi dhyānapūrvakaṃ || 2 || aṃkuśaṃ cākṣamālāṃ ca pāśapustakadhāriṇīṃ | jvālāmālāsamāyuktāṃ devīṃ dhyāyeccaturbhujāṃ || 3 || sitena darpaṇābhena vastreṇa paribhūṣitāṃ | sustanīṃ vedi madhyāṃ tāṃ caṃdrārdhakṛtaśekharāṃ || 4 || jaṭākalāpasaṃyuktāṃ pūrṇacaṃdranibhānanāṃ | kaṭake svarṇaratnāḍhyairmuktābalivibhūṣitāṃ || 5 || trilocanāṃ mahādevīṃ svarṇanūpuradhāriṇīṃ | kaiyūrairmekhalādyaiśca dyotayaṃtīṃ jagatrayaṃ || 6 || śabdabrahmāraṇīṃ dhyāyejjñānakāmaḥ samāhitaḥ || 7 || oṃ asya śrīsarasvatīstotramaṃtrasya āśvalāyana ṛṣiḥ anuṣṭūpchaṃdaḥ śrīvāgvādinīdevatā daivīṃ vācamajamati bījaṃ yadvāgiti śaktiḥ praṇodevīti kīlakaṃ ātmanaḥ sarasvatī devī prasāda siddhyarthe parameśvara prītyarthe pāṭhe viniyogaḥ || 9 || oṃ paraṃbrahmātmikāṃ devimbhuktimuktiphalapradāṃ | praṇamya staumi tāmeva jñānaśakti sarasvatīṃ || 10 || yā vedāṃtokta tatvaika svarūpā paramārthataḥ | nāmarūpātmikā vyaktā sā māṃ pātu sarasvatī || 11 || yā sāṃgopāṃga vedeṣu caturṣvekaiva gīyate | advaitā brahmaṇaḥ śaktiḥ sā māṃ pātu sarasvatī || 12 || yā varṇapadavākyārtha svarūpeṇa nigadyate | p. 1b) anādinidhanānaṃtā sā māṃ pātu sarasvatīṃ || 13 || nāma jātyādikaṃ sarvaṃ yasyāmāveśyatāṃ punaḥ | dhyāyaṃti brahmarūpasthā sā māṃ pātu sarasvatīṃ || 14 || nāmajātyādibhirbhaidairaṣṭadhā yā vikalpitā | nirvikalpātmikaikaiva sā māṃ pātu sarasvatīṃ || 15 || yā pratyagdṛṣṭibhiḥ prajñairvyajamānānubhūyate | vyāpinī jñapti rūpaikā sā māṃ pātu sarasvatīṃ || 16 || aṃtarvyāpyātmanā viśvaṃ trailokyaṃ yādhi gacchati | rudrādityādi rūpasthā sā māṃ pātu sarasvatīṃ || 17 || adhyātmamadhidaivaṃ ca daivānāṃ samyagīśvarī | pratyagāste vadaṃtī yā sā māṃ pātu sarasvatīṃ || 18 || vyaktāvyakta giraḥ sarve devādyā vyāharaṃti yāṃ | sarvakāmadughādhenuḥ sā māṃ pātu sarasvatīṃ || 19 || yāṃ viditvākhilaṃ baṃdhaṃ nirmathyāmalavartmanā | yogīyāti paraṃ sthānaṃ sā māṃ pātu sarasvatīṃ || 20 || yaḥ kavitvaṃ nirātaṃkaṃ bhuktimuktiṃ ca vāṃchati | sobhyarcyaiva daśaślokyā bhaktyā stauti sarasvatīṃ || 21 || bhakti śraddhā viyuktasya ṣaṇmāsātpratyayo bhavet | tataḥ pravartate vāṇī svechāyā lalitākṣarā || 22 || gadyapadyātmikavaśya prameyaiśca vivakṣitaiḥ | aśrutaṃ budhyate graṃthaṃ prāyaḥ sārasvataḥ kaviḥ || 23 || śrutaṃ ca dhārayedāśu skhaladgīḥ spaṣṭa vāgbhavet | prakhyātaḥ sarvalokeṣu vāgmī bhavati pūjitaḥ || 24 || ajayyaḥ pratipakṣyāṇāṃ svayaṃ jetā ca jāyate | svayūthyairvedavāhyairvā vivāde prastute sati || 25 || ahaṃ vācaspatirviṣṇuḥ śivaścāsmīti bhāvayet | evaṃ bhāvayatānena vācaspatirapi svayaṃ || 26 || na śaknoti samaṃ vaktuṃ nareṣvanyeṣu kā kathā | p. 2a) na kāṃcana striyaṃ niṃden na devān nāpi vai dvijān || 27 || parāpavādaṃ no kuryāt tiraskuryānna yoṣitāṃ | anāryairnābhibhāṣeta sarvatraiva kṣamī bhavet || 28 || sarvatraiva priyaṃ brūyād yadīchet siddhimātmanaḥ | ślokaireva tiraskuryād dviṣaṃ taṃ prativādinam || 29 || prativādi gajānāṃ ca siṃho bhavati mānavaḥ | yadvāgiti dṛcenaiva devīṃ yorcayati sadā || 30 || tasya nāsaṃskṛtāvāṇī mukhānniḥsarati kvacit | tvaṃ bhūtasannidhiḥ sākṣādyauścaiva pṛthivī dhṛtiḥ || 31 || lajjāpuṣṭiruṣā caiva kṣamātuṣṭistathaiva ca | ye tvāṃ māteti durgeti devāgarbheṃbike pare || 32 || bhadreti bhadrakāleti kṣeme kṣema tareti ca | prātaścaivāparāhne ca stoṣyaṃtyānamramūrtayaḥ || 33 || teṣāṃ hi prārthitaṃ sarvaṃ tvatprasādādbhaviṣyati | kṣīredadhyupahāraiśca bhakṣyairbhojyaiśca pūjitā || 34 || nṛṇāmaśeṣakāmāṃstu prasannā sā prayacchati || 34 || yā kuṃdeṃdu tuṣāra hāra dhavalā yā śubhra vastrāvṛtā yā vīṇā varadaṃḍa maṃḍitakarā yā śveta padmāsanā | yā brahmācyutaśaṃkaraprabhṛtirdevaiḥ sadā vaṃditā sā māṃ pātu sarasvatī bhagavatī niḥśeṣajāḍyāpahā || 35 || dorbhiryuktāścaturbhiḥ sphaṭikamaṇimayīmakṣamālā dadhānāṃ | haste naikena padmaṃsitamapi ca śukaṃ pustakaṃ cāpareṇa || yā sā kuṃdeṃdu śaṃkhasphaṭikamaṇinibhābhāsamānāsamānā | sā me vāgdevate yaṃ nivasatu vadane sarvadā suprasannā || 36 || yā devī stūyate nityaṃ brahmeṃdra surakinnaraiḥ | sā me vasatu jihvāgre padmahastā sarasvatī || 37 || p. 2b) pāśāṃkuśadharāvāṇī vīṇāpustakadhāriṇī | mama vaktre vasennityaṃ dugdhakuṃdeṃdu nirmalā || 38 || ityāśvalāyana idaṃ nijagādadevyā stotraṃ samānapadabhoganidhānabhūtaṃ | etatpaṭhendvijavaraḥ śucitāmupaiti sadyaḥ suvāṃcchitaphalānyupayāti śighraṃ || 39 || iti śrīmaharṣiṇā āśvalāyanakṛtaṃ śrīsarasvati stotraṃ samāptam || śubhaṃ bhūyāt sarvajagatām || oṃ śārikā bhagavatyai namaḥ | oṃ namaskāro namaskaryo namaskartā na yatpṛthak | namātmānaṃ namāmyevaṃ nityanevāhamātmanā || 1 || vijayeśvara vāstavya somānaṃdasya sūnunā | maṃtrabhāṣyamidaṃ kḷptaṃ padavākyaiḥ suniścitaiḥ || 2 || upanayana prabhṛti brahmacārisyāḥ || 1 || upanayanaṃ śiṣyasaṃbaṃdhi cittasya brahmātmaka guru kartṛkaṃ svasamīpa prāpaṇaṃ svacittena saṃyojanaṃ | yatpūrvamevoktaṃ | mama brate hṛdayaṃ te dadāmi | mama cittaṃ anucittaṃ te astu ityādi | tadādi bratacārī brahmacāriṇo brahmasvarūpagurusamīpaprāptiḥ gururūpeṇa sthitiśca mukhyaṃ brataṃ vartanaṃ sthitiriti yāvat | atha canupanayanaṃ brahmasvarūpagurusamīpaprāptiḥ tadananyatva prāptiriti yāvat | tadādi vakṣamānāni bratāni caritaṃ saṃbhavo nānyatheti bhāvavaḥ saṃbhāvanāyāṃ li"n || mārgavāsaḥ 2 || mārge śuddhādhvani brahmaikatā na tālakṣaṇe nivasan syā iti sarvatrānuṣaṃgaḥ || 2 || saṃhatakeśaḥ || 3 || naśvarasukhavitaraṇasamarthā bhagādi viṣayāḥ saṃhatā hiṃsinā yasya viṣayareseṣvatpannaṃ nirmūlitavāsanā ityarthaḥ | yadvā | kaṃ sukhaṃ viṣayādo biṃdurūpaḥ | p. 3b) tasya īśaḥ svāmikāraṇaṃ sāgararūpo brahmānaṃdaḥ saṃhato dṛḍhasaṃdhisahitonubhavapathamagato yasya sa tathā vidhiḥ | cidānaṃdaghana ityarthaḥ | śudhādhvavāsanaṃtaramavaśyaṃ cidānaṃdalābha ityata eva mārgavāsa ityuktvā | saṃhatakeśa ityuktaṃ | dṛḍhasaṃdhistu saṃhata ityamaraḥ | vakṣamāṇaṃ dehādi damanaṃ kartuṃ sa tāṃ saṃgararcayetyupadiśati || 3 || bhaikṣyacāryavṛttiḥ || 4 || bhaikṣyaṃ punaḥ punastatvopadeśayācanā | ācāryebhyastatvamasyādi maṃtra vyākhyā kṛdbhyaḥ | sakāśādvṛttirvetanaṃ yasya saḥ | vedāntavākyaśravaṇe nityamudyatamatirityarthaḥ || 4 || saśalkvavaṃduḥ || 5 || saśalketvakparivṛtte he he viśvatra vā prameya daṃḍodamanaṃ | anātmani ātmābhimānatyāgena nisnehatvaṃ yasya saḥ | yadvā śalkeṣu śarīralapitaprāṇeṣu arthātkāyavā"nmanassvadamanaṃ yasya | tridaṃḍīsyā ityarthaḥ | uktaṃ ca | vāgdaṃḍotha manodaṃḍaḥ kāyadaṃḍastathaiva ca | yasyai te niyatā daṃḍāḥ sa tridaṃḍīti kathyate || iti | kakāro vāyuvācakaḥ | prāṇadamanenaiva manodaṃḍaḥ | manaḥ prāṇayauḥ | nitya sāhacaritvāt || 5 || saptamuṃjāṃmekhalāṃ dhārayet || 6 || buddhimiti śeṣaḥ | mujiśabde iti dhātau | saptasaṃkhyakāḥ | muṃjā | vimarśāḥ | śubhechāyā bhūmikāḥ | yogaśāstre prasiddhāḥ | jñānabhūmiḥ śubhechākhyā prathamā parikīrtitā | vicāraṇā dvitīyā syāt tṛtīyā tanumānasā || sattāpattiścaturthī syāt tato saṃsakti nāmikā | padārthā bhāvanā ṣaṣṭhī saptamī turyagā smṛtā || ityevaṃ rūpābhūmikāḥ || tatra nityānitya vastu vivekādi purassarāphalaparyavasāyinī | molechānāmaprathamā bhūmikāḥ || p. 3b) tato gurumupetyavedāntavākyavicāraḥ | śravaṇamananātmako dvitīyā || 2 || tato nidadhyāsanābhyāsena cittaikagratayā sūkṣmatara vastuvimarśayogyitvaṃ tṛtī || 3 || tataḥ paramaśivādvai tu sākṣātkāraṇaṃ caturthabhūmikā || 4 || iyameva phalarūpā | asaṃsaktyādyāstu tisra asyā eva viśeṣaḥ | ādyāsu tisraṣu jāgradavasthātvaṃ | dvaitasya bhaidanā ca bhāsāt | caturthī punaḥ svapnāvasthā jagato mithyātvāvabhāsāt || 4 || nivikalpakasamādhyavasthā lakṣaṇā asaṃsaktiḥ suṣuptiḥ || 5 || ataḥ svayameva vyutthito bhavati yogī | tataḥ tadabhyāsaparipākena yā cirakālāvasthāyinī sā padārtha bhāvinī gāḍhasvaṣuptiḥ || ataḥ paraprayatnena vyutthānaṃ || 6 || yasyāmavasthāyāṃ na svato na vā parato vyutthito bhavati | bhevābhāsasyātyaṃtamanava bhāsāt | kiṃtu sarvatra sarvadā parameśvara maya eva paripūrṇaparamānaṃdaghana eva sarvatastiṣṭhati | sā saptamī turyāvasthā | iyameva mekhalārūpā śubhecchādi saptabhūmikāprakārairvimarśavatīṃ me vede khaṃ akāśaśarīraṃ brahmalāti gṛhṇātīti | tathā vidhāṃ buddhiḥ sūkṣmārtha bodhānubhāvadhārayeḥ | śuddhabrahma bhavedityarthaḥ | evaṃ śuddhaṃ brahmasāyujyaṃ prāptaḥ san dhanadārādi vimarśatyāgo vaśyaṃ saṃbhavedityāha || 6 || na madhumāṃsa ityādi || na madhumāṃse aśnīyāḥ || 7 || madhumakṣikā saṃcitamadhutulyodravi saṃcayaḥ | māṃsarudhirāthaṃ jagupsitaṃ dehaḥ | tau ubhau nāśnīyāḥ tadvimarśaṃ tyajeḥ | yadukta vāsiṣṭayoge | dhanāni nābhivāṃchaṃte tamāṃsīvavivekinā | iti | tathā ca p. 4a) kva māṃsarudhirādīni kva tvaṃ caitanya vigraha iti | kecit tu jīvādvyatiriktaḥ | sakalo deho māṃsaṃ | māṃse dehe | pumeya rūpe | madhunīvā | svādayati | nāśnīyāḥ | kiṃ tvanāsakta evāsvādabuddhimapahāya viṣayān prārabdhasaṃskārabalādyathā | prāptaṃ bhuṃjīthā ityāhuḥ || 7 || kṣāralavaṇavarjisyāḥ || 8 || kṣārāvinaśvarā bhāvāssrakvaṃdana nāyikāyāḥ | tadīyaṃ lavaṇaṃ bhāvapradhānatvena nirdeśasya lāvaṇyaṃ varjayati | tacchīlaḥ || 1 || kṣareṣu tuchatva bhāvanayānīrasā ityarthaḥ || 8 || ācāryasyā pratikkulaḥ || 9 || guroḥ brahmaika paratā bhāvaparyāya prātikūlya tyāgena sadṛśaḥ || 9 || sarvakāryāḥ svataṃtraḥ || 10 || sarvakāryeṣṭīśvarādhīnatvajñānena nirahaṃ matiḥ || 10 || pūrvotthāyī || 11 || pūrvasminkaraṇe'jenidadhyāsaṃnāyoḥ yuktamatiḥ || 11 || jaghanyasaṃveśī || 12 || jaghanye paścādbhāvini kārye nāstīti | pratyayādanā saṃgena svapnaḥ || 12 || yattvāṃmupeyāttadasmaidadyāḥ || 13 || yattvāṃ vikalpasaṃmataṃ sthūlasūkṣmaṃ vopeyātmanaḥ śrayet || tadā'cāryāya sakalapracodakāyeśvarāyadadyāḥ | mano yeneśvareṇa pracoditaṃ tadaṃtarmukhatve sakalaṃ vikalpitaṃ vilāpayeḥ || 13 || bahūnāṃ yena saṃyuktastadasmaidadyāt || 14 || bapunā bhavānāṃ vikalpitānāṃ vā madhye yena vastunā vikalpitena vāmaṃ yuktasteṣu teṣu vikalpeṣu nimagno bhavasi | tatsakalaṃ asmai | asmīti sarvānubhavaviṣayāyātmanodayā | aparyeḥ | ata evāgataṃ | etena sthiti ma da ta etadbhāvaṃ sarvaṃ nayeḥ || 14 || nāsya śayyāmāviśeṣaḥ || 15 || asyātmano layā'paraparyāyāṃ vismṛtirūpāṃ p. 4b) śayyāṃ nāviśeḥ āviṣṭacittaḥ satprabuddho bhaveḥ | yaduktaṃ | laye saṃbodhayeccitaṃ vikṣiptaṃ śamayet punariti vedāṃtiki dṛṣṭi bhāvayanupadiśati || 15 || narathamāruheḥ || 16 || nāpyati vegaṃ manorūpaṃ rathamāruheḥ tyakta saṃkalpaḥ syā ityarthaḥ | yadvā rathaṃ śarīraṃ nāruheḥ | śarīrārohanaṃ ca anātmani deheṃdriyādau viṣaye | atasmin tadbuddhilakṣaṇo'dhyāsa eva tvaṃ pratyagātmāsan putraṃ bhāryābhidheyeṣu vikalpeṣvahameva vikalassakaloveti | vāhyadharmādhyāsaṃ | tathā ca kṛśohaṃ sthūlohaṃ tiṣṭhāmi gachāmīti | dehadharmā dhyāsaṃ | tathā mukaḥkāaṇaḥklīvobadhirohamiti | indriya dharmādhyāsaṃ | tathā sukhī ahaṃ dukhīnprahasityantaḥ karaṇadharmādhyāsaṃ tyajerityarthaḥ | atyaṃtaviviktayostama prakāśavadvirudha svabhāvayoḥ pratyagātmā nātmanostaddharmāṇāṃ ca anyonyābhāva eveti jānīyāḥ | ātmānaṃ rathinaṃ viddhiśarīraṃ rathameva ceti śruteḥ | aṇyermāyādi kaṃcukaṃ vastrasthānīyamiti | śaivaśāsanamāha || 16 || na saṃvastrayethā || 17 || yathā na vastramivāvaraṇaṃ māyādi bhavet | tathā kuryāḥ kośatrayaveṣṭanaṃ tyajetyarthaḥ | varṇitaṃ ca kośatrayaṃ | yathā | paramāvaraṇaṃ mala iha sūkṣmaṃ māyādikaṃcukaṃ sthūlaṃ | bāhyaṃ vigraharūpaṃ kośatraya veṣṭito hyātmā | ājñānatimarayogādekamapi svaṃ svabhāvamātmānaṃ | grāhyagrāhaka vaicitryeṇāvabuddhyeta iti || 17 || sarvāṇi sāṃsparśakāni strībhiḥ sahavarjayeḥ || 18 || samāhitaḥ san sakalāni p. 5a) manoniveśanotsādana maraṇādīnisaṃsaṃgakāraṇāstrībhiḥ rupabhogyābhiraṇimādi siddhibhissamaṃvarjayeḥ | brahmajñānaviṣayarasa pratibaṃdhaka tvātsiddhīnāṃ | kecit prayojakāminaḥ | puruṣā eva jñeyāḥ | bhogābhilākṣiṇo martyāḥ kāminyaḥ kathitāḥ budhaiḥ | tadbhogināṃ tyajetsaṃgaṃ kāminīsaṃgavannara ityuktatvādityācakṣate | prakṛtipuruṣavivekajñānaṃ sāṃkhyaśāstrasiddhasupadiśati || 18 || na muṣitāṃ prekṣeḥ || 19 || bhavataḥ puruṣasya guṇamayyāprakṛtyāsaṃyogepi sati | muṣitāṃ sarvai bhuktabhogāṃ prakṛtiṃ na prekṣeḥ | prakṛtirapi anyāpuruṣopi anya iti viveka jñānbhavetyarthaḥ | yadvā brahmaṇo'bhedaṃ buddhyāgrahītvena nissāraṃ siddhiṃ prekṣitumarpi na cocitaṃ | bhedānupadāne tu siddhimatvamapi na doṣāyeti bhāvaḥ || 19 || na vihārārtho jalpeḥ || 20 || yatastvaṃ keliṃ mapahāyānanyaprayojanaḥ | tataścāturya prakhyāpan | jalpanaṃ na vidadhyāḥ vāco viglāpanaṃ tat nānudhyāyedvapūnchabdānvāco viglāpanaṃ hi tat iti śruteḥ || 20 || na rucyarthaṃ kiṃcana dhārayethāḥ || 21 || yatra lokottarānaṃda janane īdṛśasyate ruciḥ | taduktaṃ | kimapi na dhārayethā eva | yadvā jīvanmuktadaśāyāṃ kiṃ ca | kimapi vasturucyarthena na dhārayethāḥ | yasmin vastunyabhilāṣo bhavet tatraivāvatiṣṭhetyarthaḥ | yatra rucistatra vidhi yatra ca nāsti tatra niṣedhaḥ | ityasmākaṃ viveko hṛdayaparispaṃdamātra śāstrāṇāmityukta tvāt | vijñānabhaṭṭārakepi | yatra yatra manoyāti tatra tatra dhārayet | calitvā yāspate kutra sarvaṃ śivamayaṃ jagaditi || p. 5b) athavā | kiṃ ca na vastujātaṃ | abhilāṣārthaṃ na dhārayethāḥ | kasmiṃścidapi padārthe rāgonuvidheya iti tātparyam | etaścārurukṣudaśāyāṃmavagaṃtavyam || 21 || nasnāyāḥ || 22 || viṣayeṣu na hradanīyaṃ | yadvā | svātmanaḥ śodhanaṃ tava na kartavyaṃ | svata eva nirmalā cidrūpatvānnaiva śaucāpekṣā iti ca | yaduktaṃ | nitya nirmala evāyaṃ svata suṃdara īśvaraḥ | ghaṭādi devagṛhavat kṣālanaṃ nārhati prabhuḥ || 22 || udakaṃ vābhyupeyāḥ || 23 || udakaṃ aśca duḥkhaṃ vauṣapikaṃ rasameva nāṃgī kuryāḥ | vākāro niṣedhārthaḥ | dhātavaścopasargaśca nipātaśceti tattrayaḥ | anekārtha latāḥ sarve pāṭhasteṣāṃ nidarśanamiti || yadvā | udakaṃ jala jaḍaṃ viṣayātmakaṃ bhogyavargaṃ abhyupeyāḥ saṃmukhatvena bhoktṛrūpeṇāṃgī kuryāḥ | vākārotra viṣayakrīḍanātmakapakṣāṃtara vyāvṛtyarthaḥ || 23 || yadi snāyā daṃḍa evāpsu parilevethāḥ || 24 || yadi viṣayabhogaṃ vidadhyāḥ tarhi na tadraseṣvāsaktāḥ syāḥ || 24 || muṃḍo jaṭilo śikhi vā bhava || 25 || īdṛśasyate vahyadehadharme muṃḍādibhāvena grāhyaḥ | sarvathātvaṃ muktaḥ kiṃ muṃḍaḥ syāṃmunajaṭilo bhaveyamiti | vimarśe vāhyācāra viṣayaṃ tyaja | yathāruci | tathā bahi tiṣṭheti tātparyaṃ | yadvā | vācārthe muṃḍaḥkeśāparaparyāya sakalaviṣayatyāgī muṃḍikhaṃḍane iti pāṃḍavaḥ | jaṭilassakalaviṣayagrāhī | jaṭasaṃghāte | śikhījñānatejomayaśca syāḥ bāhye deha śirasi api śikhādhāraṇaṃ | abhyaṃtarāyā jñānajvālāyāssvarūpameva bodhayati | bāhyakapālaviṣaye sthitāḥ | p. 6a) keśacaṃdrakarūpiṇī vāhyaśikhā | abhyaṃtarāyāḥ saṃvijvālāyāḥ śikhāśabda vācyāyāstatvaṃ jñāpayati | sarvātītājñānajvāleti | iti vāhyaśikhāpi | abhyaṃtarasya tatvasya jñāpikaiva | evaṃ vāhyayajñopavītādiṣu jñāpakatvameva bodhavyaṃ | yaduktaṃ | jñānadīpaśikhāyāsauhṛdvyomāṃtaracāriṇī bhitvā kapālakuharī dvādaśāṃtordhagāminī || 25 || sāyaṃ prātassaṃdhyāmupāsīthāḥ || 26 || avasite dinarūpe lokavyavahāre anudgatāyāṃ ca rātrirūpāyāmavidyāstamayātmikāyāṃ samādhi daśāyāṃ yomadhye'bhisūkṣmataro'nuścāryoddaśaścidekarūpa ātmāsaṃdhyātāmupāsīthāḥ anusaṃdadhyaḥ | yaduktaṃ | vijñānataṃtre | anāgatāyāṃ nidrāyāṃ pranaṣṭe vāhyagocare | sāvasthā manasāgamyā parādevī prakāśate || pare tatve ca saṃdhānaṃ saṃdhyā iti ca kathyate || 26 || tiṣṭhe pūrvāṃ || 27 || pūrvāṃ saṃdhyāṃ lokavyavahāre kṣīyamāne aṃtarmukhatva lakṣaṇāyāṃ saṃdhyāyāṃ tiṣṭheḥ | aṃtarmukhabhāve utthānamudyogaṃ vidadyāḥ || 27 || āsīthā uttarām || 28 || aṃtarmukhasya yogino vyutthāna daśāyāṃ krameṇa saṃbhavaṃtyāṃ yā madhye saṃdhyā uttarā tasyāmevāsīthāḥ | aṃtamukha bhāvatyāgena vyutthāne vṛtti kuryā iti bhāvaḥ || 28 || oṃ bhūrbhuvasvarityuktvā | tatsavituriti sāvitrī manubrūyāḥ || 29 || oṃ brahmabhūrbhuvassvaḥ sakalaṃ viśvaṃ sarvaṃ khalvidaṃ brahma ityarthaḥ | ityuktvā | itthaṃ vimṛśya tatsavituvareṇyaṃ bhargo devasya dhīmahi dhiyo yonaḥ pracodayāt iti sāvitrīṃ gāyatrīṃ cidāditya saṃbaṃdhinī dīptimanu brūyāḥ | sarvatra sarvavā'navaratamabhyasyeḥ p. 6b) tatprākrāṃtaṃ | oṃkārākhyaṃ sarvatra prasiddhaṃ ca sarvairanubhūtaṃ ca cidādityasya devasya viśvanirmāṇe krīḍāśīlasya sarvakartuḥ sarvavyāpakatvena dyotamānasya sarvotkṛṣṭasya savaṃvaṃyasya sarvajñasyā * * ti prasiddhasya aṃtaryāmi rūpatayā sakaladhī prerakasya brahmaṇaḥ parapremāspadatvena ramanīyaṃ | tejo nijaṃ | prakāśarūpamātmatve | bhāvayāmena dehādiṣṭātmābhimānaṃ bhajāma ityanusaṃdadhyāḥ | etena savamātmatvena bhāvayerityuktaṃ bhavati || 29 || prāgastamayā niṣkramya | samidha āhāre | hariṇī brahmavarcasakāmaḥ || 30 || brahmatejaskāmassan | astamayātsamādheḥ | prāk niṣkramya vyutthāyahariṇīḥ | akhyāti hariṇī samidhaḥ | sādrāṇi dṛḍhayuktīni | brahmāgni saṃdīpanāni śāstrādijñānāni āhāreḥ | satyapi samidhau naivopayogyāni | iti śrutiriti śrūyate || 30 || sāyaṃ prātassaṃdhyāni smaraṇaṃ kartavyaṃ || 31 || sāyaṃ prātariti sakalopalakṣaṇaṃ | samastamahorātraṃ | saṃdhyopāsanā yāni smaraṇaṃ | nitarāṃ gamanaṃ | dehāt pṛthag bhūyaciti viśrāmaḥ kartavyaḥ yadi dehaṃ pṛthak kṛtyaciti viśramatiṣṭhasi | adhunaiva sukhī śāṃto baṃdhumukto bhaviṣyasi | iti vacanāt | saṃdhyā ca vidyāvidyayormadhyaṃ | tadubhaya bahistaṃ tadubhayavyāpakaṃ ca paraṃ tejaḥ || 31 || bhaikṣācaraṇaṃ kartavyam || 32 || sāyaṃprātaḥ bhikṣa tasya tatvopadeśasya caraṇamaṃtaścamatkāro vidheyaḥ || 32 || agnīṃdhanaṃ kartavyam || 33 || tena ca brahmāgnerdīpanaṃ vidheyaṃ || 33 || sāyamevāgnirmaṃdhīthāḥ || 34 || ityeke sāyaṃmastamita p. 7a) eva lokavyavahāre | brahmāgniropanaṃ kāryam | tatsatve tadasaṃbhāvādityeke || 34 || bhaikṣasyācaraṇetyādi || 35 || ....................... bhaikṣācaraṇāgnīṃdhanī || 35 || saptarātram || 36 || saptānāṃ srotasāṃ netragolakadvayaṃ karṇadvayaṃ nāsāraṃdhradvayaṃ sukhaṃ ca | iti saptasrotasāṃ rātrisaṃdhyāṃ | śabdādiviṣayabhogasyānanubhavo yathā bhavati | śabdādibhogān parihṛtya iti yathā bhavati | tathā acchutvā | yadvā | saptarātramiti ciramuktatvā | avakīrṇīkṣatabrato bhavet | iti brataṃ prāyaścittaṃ kuryāt | prāyaścittamātraṃ saptagāramiti | bahubhya ācāryebhyobhikṣitvā | satsaṃgavidhāya | sakarmoktaṃ parikīrtayan | vimṛśan | tebhyo labhyonopadeśena | ekakālakaṃ vartayet | vyutthānaṃmupahāya | samāhita eva vartate | upaspṛśya upasparśanaṃ śodhanaṃ | samādhilakṣaṇaṃ triṣavaṇamahorātraṃ vidhāya | kāmavakīrṇa ityādi ca vimṛśya | yathātvamīśvaratvāmāvakīrṇaḥ kāmeṣavikṣiptaḥ pracodakarūpeṇādau saṃvṛtta eva | atastaścodanā'tohamapi tādṛśobhūtaḥ kāmānāmabhilāṣāṇāṃmabhilāṣa bhūtāya te namaḥ | mamābhilāṣatastvaṃ yayanmāṃkārayasi | tanme doṣāya ityarthaḥ | kāmābhi dugdha iva | kāmairhiṃsitaḥ | kṛta saṃgatiḥ anyathāḥ | tatpracodakatvābhāvāt | anyat samānaṃ abdena meghena samādhinā | prasaṃkhyānepya'kusīdasyaṃ sarvadā vivekākhyāti dharmameghaḥ | samādhiriti | kṛtalakṣaṇena samādhinā | yadvā | abdena bahukālena | śuddhatīti bhadraṃ | p. 7b) oṃ iha yadiṃdriyaiṣvāhyaigṛhṇāti vastu tadevāsya puruṣasyāṃtarvā sanārūpaṃ | sadbaṃdhatayāpariṇamanīti | brahmacāriṇo yadvāgādi | vāgādīṃdriya grāhyaṃ | tada(sya)hamidaṃ gṛhṇāmi ityapratyayena baṃdhakaṃ mābhūdityāśāste guruḥ || 36 || chṛṇu tu tvā vāk || 37 || ityādi | vākvedarūpatvā | tvā chṛṇu tu | uchṛdiradīptidīvanayoriti dhātvanusārāt | dīpayatu sarvatra brahmabhāvanayāhaṃ | paṭhāmyaḍi jānāmi saṃkalpayāmyahamityādyabhimānalakṣaṇajñānatamo bhedanenu prakāśayataṃ karodavaya taca | thak | haviṣamannaṃ ichāśaktirūpaṃ | payogīkṣīraṃ natvajapāḥ | jñānaśaktirūpaśca havihūyamānaṃ | ghṛtādiśabdasparśādikaṃ ca | rasā āsvādimāne | madhurādisaṃkalpakriyāśaktirūpaśca | somo'mṛtayajñaśeṣaḥ | viṣayānaṃdaśca | yajño devayajanaṃ | śabdāyāhuti | prakṣepeṇedriya tṛptiśca | brahmasacidānaṃdalakṣaṇaṃ | vedagamyaṃ prajāpatiḥ sṛṣṭikartā manolakṣaṇaḥ brahmacāri guruvacanamaśālirūpaṃ | āśīrvādirūpamupadeśaṃ śrutvā | sarvatra vāḍhamevamastvityāha | upadeśaṃ sanamya dhārayati || 38 || yadvedabrataṃ tadatra bratam || 39 || yadvede uktaṃ vakṣamāṇarūpaṃ bratamabhihitaṃ | tadatra brahmacāryye brataṃ bhavati | avaśyaṃ gṛhītavyamityarthaḥ || 39 || gururāha || 40 || brahmacārya'sīti || 40 || paṃcavikārānanukramiruṣyāmaḥ || 41 || brahmacāryasītyādīn paṃcavikārān viśeṣeṇa kāryān anukramiṣyāmaḥ | nānevāha p. 8a) brahmacāryasi | satyaṃ | brahmasatyajñānātmakaṃ caranijānānīti | brahmacārī brahmavit | asīti bhavananubrahmacārī | madhurādirasān bhuṃjīta navetyāśakyāha || 41 || apośāna || 41 || apa iti āpyādīnāṃ sarveṣāṃmupalakṣaṇaṃ | tena sakalaṃ bhogyaṃ bhuṃkṣetyarthaḥ | nanu bhogyagraste manasi kuta eva brahmajñānavimarśadārḍhyaṃ bhavet tatrāha || 41 || karma kuru || 42 || karmaṇā bhavedityarthaḥ | kiṃ tatkarmetyapekṣāyāmāha || 42 || divāmāsuṣvāpsīḥ || 43 || divādivase cidāditya prakāśakāle māsuṣvapsīḥ | prakāśamane sarvavyāpake brahmaṇi pramatto mā bhūḥ | bhogyabhogadaśāyāmapi | āsvādyāsvādakarūpaṃ bhoktāraṃ brahmajānīyā | iti tātparyam | svaprakāśakaṃ svākāraṃ svasmiṃ sthitaṃ brahmakathamapahnava viṣayā | tadvyatirekena svayamevāvamaṃcovidaṣuriti bhāvaḥ | viṣayaciṃtāṃ nivārayanupadiśati || 43 || vācaṃ yaścha || 44 || vācamātyaṃrī madhyamālakṣaṇaṃ vācaṃ śāṃtā kuru vimarśaparityajya cidvimarṣaṃ manasi nidhāya sarvatrānāsakto bhukṣvetyarthaḥ | bhogyaciṃtādāyinamavidyāvatsaṃgaṃ tyājaya āha || 44 || māmalavadvāsodrākṣīḥ || 45 || malaṃ trividhaṃ | apūrṇamanyatā bhinne vayaprathya śubhāśubhavāsanā svarūpāṇavamāyīya | kāmaṃ svarūpeṇa triprakāraṃ malaṃ | upādhi viyate yasya tat malavat | evaṃ vidhivāsaḥ āvaraṇaṃ | māyā jagadaṃ paraparyāyaṃ eṣāṃ tān malavāsasaḥ na paśyeḥ || 45 || māsaṃ bhāṣethāḥ || 46 || tai sahasaṃbhāṣaṇamapyayogyaṃ || p. 8b) tat saṃgasya mohapravartakatvāt | arthādapalakṣadvāsasāṃ | śuddhabodhavimarśavatāṃ jātyākārāyupādhi śūnya brahmaika svarūpaṃ jagatpaśyatā saṃgo vidheya ityarthaḥ | taduktaṃ | saṃgassarvātmanātyājyaḥ sacetyaktvaṃ na śakyate | sasadbhireva kartavyassaṃgadoṣo harāhite | iti tataśca || 46 || malavadvāsaso bhavaṃtyudakyāḥ sūtikāḥ āśucayaḥ | aṃtyāvasāyina iti || 47 || udakyāḥ rajasvalāḥ sūtikāḥ anullaṃghitadaśāhāḥ prasūtāḥ striyaḥ śvapākāḥ yukkasastriyaḥ āśucayaḥ suvarṇāśramadharmaśuddhi vikalāḥ aṃtyāvasāyinaḥ caṃḍālādyāḥ | etaśca | ye kepi saṃgaṃ nārhaṃti teṣāṃ sarveṣāmupalakṣaṇaṃ | udakyādyā | udakyā na bhavaṃti | malavadvāsasa eva jīvāḥ | udakyādyāna bhavaṃti | malavadvāsasa eva jīvāḥ | udakyādyā na bhavaṃtītyanvayaḥ | sarvaṃ vākyaṃ sāvadhāraṇaṃmityata evaivakāro gaṃtavyaḥ | amalavadvāsasaśce udakyāyā api bhaveyuḥ | tadā tatsaṃgo naiva dūṣyaḥ | yaduktaṃ vaiṣṇavaśāstre | viśatma ṣaḍguṇayutādarabiṃdanābha pādārabiṃdavimukhācchūpacaṃvariṣṭam | manyetadarpita manovacane hitārtha prāṇaṃ punāti sakulaṃ nanubhūrimāna iti || yathāloka udakyādi | saṃgaṃ pātakakaraṇatvāttyajati | tathā brahmacārī ajñānasaṃgaṃ tyajedityarthaḥ bhāvaḥ || 47 || na śmaśānaṃ gacheḥ || 48 || asthimāṃsādi saṃkula tvāt | śmaśāna dehaṃ na gacheḥ | dehosmīti | abhimānaṃ tyajediti bhāvaḥ || 48 || na śavaśarī paśyeḥ || 49 || śarīśarīropalakṣaṇaṃ sakalaṃ jagat | cidotaprotāṃgapratyaṃgatvā bhāvena dehamātreṇa paśyenna jānīyāstasya dehasya tadabhāve bhāvāt | cinmātratvāt | natvavidyayāvismṛtātma tatvasya tadajñāne p. 9a) kiṃ vidheyamityāśaṃkyāha || 49 || anātṛṇaṃ śavaśarī dṛṣṭātrirātramupavaseḥ || 40 || anātṛṇa manāchāditaṃ | cinmātratvadarśanenānirastacetyabhāvam | śavakalpaṃ svadehaṃ jagatvā svadṛṣṭvā trirātraṃ bahukālaṃ trayāṇāṃ jñātṛjñānajñeḍhyānāṃ rātrirasphuraṇaṃ yathā bhavati tathā vā upavaseḥ upavāsaṃ cidekatā na tā cittavṛttitayā samasteṃdriyāṇāṃ | bāhyavastusparśābhāvalakṣaṇaṃ samādhiṃ vidadhyāḥ | yathātvāṃ punarapi nājñānāṃ spṛśet || 40 || madhumāṃse prāśyālabhya vā śarīraṃ punarbratamālabhethāḥ || 41 || madhumāṃse sakalabhogyopalakṣaṇe vā pūrvāpekṣe madhumāse prāśyasakalaṃ bhogyaṃ bhuṃjānaḥ | tena ca śarīramālabhyadehaṃ gṛhṇan dehābhimānī san | punarbrataṃ ttyāgalakṣaṇaṃ śuddhasvasvarūpāvasthānaṃ gṛhṇīyāḥ | madhumāṃse prāśanena karaṇaṃ tṛpti vidhāyakarasikabhogyapadārthabhogopalakṣate | bhogyabhogāveśaścet saṃpadyate tarhi śarīramālabhya mārayitvā punarbrata citasthitirūpaṃ vidadhyāḥ | ā"npūrvolabhirmāraṇārthaḥ | atra dehālaṃbhanaṃ dehadhikkāra eva na tu viśasanaṃ | tasyadhigimaṃdeha yadarthamadhaḥ pātanadetu rasikabhogyāveśo mama jāyate | kuta ityāha || 51 || yāni havirdūṣaṇāni tāni bhojana ḍū? || 52 || yāni agnau havirivātmani nārpitāni | tāni bhoktuṃ doṣa tadbhojanena pātityā petuḥ ātmārpita sakala vyavahāro bhuṃjerityarthaḥ || 52 || nocchiṣṭa bhuṃjīthāḥ || 53 || ucchiṣṭamatra śabdādi viṣayoktaṃ sukhaṃ sarvairupabhuṃjatvāt | tadbhogaḥ pātyatikaraṇaṃ || 53 || nocchiṣṭamanyasmaidadhyaḥ || 54 || ucchiṣṭamapi viṣaya sukhaṃ bhujyate | yadi tadānāsmai dadhyāḥ | kiṃtu cidātmanyevārpitaṃ kṛtvā nichayānāsakto bhujeḥ | p. 9b) nanu etadgurubhiranubhūtatve nocchiṣṭaṃ sahajasukhamapi | tataśca kathamanubhavanīyamityāśaṃkyāha || 54 || kāmaṃ gurucchiṣṭamaśnīyāti hyācāryāḥ || 55 || gurubhiranubhūtasya paramārthika paramānaṃdānubhave yanno vidheya iti etat hyarthe | yato guruvanuśāsanamityarthaḥ | etenānāsakti bhoge pratiṣedhā bhāvāt prasaktaṃ bhodhikyaṃ pratiṣedhayati || 55 || mā gurubhuṃjīthā || 56 || citāvyayatopāya bhūtaprāṇasaṃdhāraṇārthaṃ | kiṃcid bhoktavyaṃ | na punarbhogādhikye vidhirityarthaḥ | kuryādāhāraṃ prāṇasaṃdhāraṇārthamiti vacanāt || 56 || vyādhitaviṣayametat || 57 || etadgurubhojanapratiṣedhavacanaṃ vyādhito'trādhikṛtamityarthaḥ | yasya gurubhoge viśiṣṭā ādhiścittapīḍā āśaktirūpā bhavet tasyāyaṃ niṣedhaḥ | na punarbhogeṣvanāsaktasya vidhirniṣedho vātreti bhāvaḥ | nanu kadācit saṃmṛti vyavahṛtirvāyunā tūlasyevetastato bhrāmyamānasya viṣayarasanimagnasya vismṛtātmano viṣayāsaktirbhavedyadi kastadā tannirākṛtāvupāya ityapekṣāyāmāha || 57 || yenechettena cikitsyet || 58 || yena svataṃtreśvara niyamena chedāsakto bhavet | tenaiva cikitsāṃ kuryāt | ayaṃ bhāvaḥ tvayā īśvaraikatānena bhāvyaṃ | īśvara eva tu yathā mithyāviṣayān grāhayati | tathā pāramārthika sahajasukhapraṇavaṃ manovidhāya | viṣayebhyo nivartayati ca na punarnijaḥ kopyapāyaḥ | īśvaropāsanānnivṛttistvayā kartavya iti | yadvā yena hetunā yasmin viṣaye ichānānnaiva kṛtvā cikitset | tameva bhogamātrayā datvā cittavālakaṃ vinodayet | anyathā kāṣṭāprāptaṃ viṣayārohaṇaṃ cittasya saṃbhavedityarthaḥ | atyaṃtaṃ viṣayatyāgena p. 10a) viṣayātpraticittaṃ dhāvati | anichayā ichayadṛchāprāptena bhogena vā viṣayebhyovataraṃtyeva cittamiti svabhāva eva cittasyaiṣaḥ | yaduktaṃ | ahonuceta sacchitvāgatistyāgena yatkila | ārohatyevarviṣayāñcheyāṃstāṃstu parityajet || iti || 58 || nanuktaṃ bhuṃjethāḥ || 59 || vaivārthe upajvālyaiva taddattamanaskatvena citprakāśaṃ sarvaprakaṭīkṛtyeva bhuṃjīthāḥ sarvetra cinmayatvabhāvanayāṃtarmukha eva vyutthānepi sansamādhisaṃskarā stutaḥ kṣīva eva bhogyaṃ bhuṃjīthā | na punarbhogabhāvanayeti bhāvaḥ || 59 || na mṛṇmaye bhuṃjīthāḥ || 60 || mṛṇmaye dehe nimitta saptamī yaṃ dehapuṣṭārthaṃ ye śabdādi viṣayāḥ tānbhuṃjīthāḥ viṣayatyāgaṃ kuryādityarthaḥ || 60 || na pratisaṃdadhyā ityeke || 61 || saṃdhānasya pratikūlaṃ pratisaṃdhānaṃ tyāgaḥ na tyāgaṃ kuryāt | anāsaktyā hi bhujyamānā api viṣayādūṣyāḥ syurityeke mukhyā ācāryā āhuḥ || 61 || sthānāsanaṃ || 62 || tiṣṭhatyasmindeheti sthānaṃ kāyaḥ tadāsanaṃ | tattyāgo dehābhimānavirahaḥ kartavyaḥ | asukṣepaso tiṣṭhatyaneneti vā sthānaṃ savit | tatrāsanaṃ ekatānatāvidheyetyarthaḥ | āsa upaveśane || 62 || pūrvāṃtareṣūpavāso vāgyasanaṃ ca || 63 || satsaptamī yaṃ pūrvoktaṃ vānthamanaṃ ca tadā bhavet | cetyarvāṃtaḥ parvāṇāṃ graṃthīnāṃ baṃdhanānāṃ kāmakrodhādīnāṃ mattānāśāḥ syuḥ saṃbadhibahutvādbahuvacanaṃ || 63 || kiṃcidagni yataṃ dṛṣṭvā prāṇāyāmaissaśuddhyate || 64 || kiṃ napi aprayataṃ | aśāṃtaṃ yathā bhavati tathā idamanojñaṃ paśyāmya manojñaṃ vānena hitaṃ me bhavatyahitaṃ vetyāsaktyādṛṣṭvā tena ca tadupahitatvenāpavitraḥ san | prāṇāyāmānvidhāya śudhyati | prāṇāyāmaśca prāṇānāṃ jīvabhūtānāṃ snehaviṣayānāṃ sragādisakalabhāvānāmāyāmaḥ p. 10b) sarvatra brahmabhāvanayā nirviṣayatvena manaso vṛttinirodhaḥ | samādhyaparyāyāḥ bahuvacanaṃ ca viṣayāpahṛtacittasya sa taḥ punaḥ punabrāhmaikatā natāyā vidheyatvamāha | abhyāsena kauṃteyetyukteḥ | athavā prāṇasya prāṇaṃ cakṣuṣaścakṣuriti śruteḥ | sarva jīvasya dīrghīkaraṇaṃ ca saṃkucitatvaṃ vigālpa nikhile prameya paṭale citprakāśa khacitatvameva nānyat kiṃcit | prāṇasya sarvajīvasya paramīśvarasyāyā dīrghīkaraṇāni tai śodhanaṃ cidvimarśabāhulyenaiva śodhanaṃmiti yāvat || 64 || saṃdarśane trayaḥ kāryāḥ || 65 || traya iti mitita saṃkhyāḥ darśamātreṇeṣanmalinasya manācapayāsena śudhyāpatteḥ || 65 || saṃvyāhṛtyātho sapta || 66 || sapteti bahūpalakṣaṇaṃ | athodarśanāṃtaraṃ vyāhṛtau bāhye tadvacanarūpe abhyaṃttare taściṃtālakṣaṇe ca vyāharaṇe sati saptakāryāḥ darśanādanaṃtaraṃ ca tacciṃtayatotyāsaṃgenādhikaṃ mālinyamāpannasya bahunāyāsena śuddheḥ | atyarthaṃ brahmaikatānayā viṣayagatamapi manaḥ punaḥ pratyāhartavyam || 66 || samāsāya tu dvādaśa || 67 || dvādaśeti bahataropalakṣaṇaṃ | atho iti atrāpyanveti | darśanamaraṇāṃtaraṃ samāsādya tadviṣayadattamanaskena tattāṃ viṣayatāṃ āśratyadvādaśakāryaḥ adhikataraṃ malinasyāti bahunāyāsena śuddheḥ punaḥ punaḥ api atyaṃta samāhitena bhāvyaṃ | kathametena śuddhatītyāśaṃkyāha || 67 || sarvatra jyotirdarśanamudakopa sparśanam || 68 || sarvatra śuddhau jyotiṣaḥ prakāśasya darśanamevodakopa sparśanaṃ śuddhiheturityarthaḥ | kiṃtu jyotirityapekṣāyāmāha || 68 || sūryācaṃdramasaugau agniḥ brāhmaṇa ityeṣāmekenāpi śuddheti || 69 || yānīmāni sūryādīni | paṃcajyotīṃṣi | teṣāṃ sārabhūtamākābuddhityāgādātmarūpamekameva yajjyotirapi śabdādākārarūpatayā bhinnamapi asti | sūryādyākārāṇāṃ | tasminnāropitatvena | tadrūpatāvyatirekaṇāsatvāt | p. 11a) tadbhāvanāpāyāt | tasminnaiva jyotiṣi pare tejorūpaṃ cidātmani dṛṣṭe svātmatayānubhūte śuddhyate jātyākārāyupādhimālinyaṃ tyajet | taddarśanārthameva ca | viṣayapratyahārāparaparyāya brahmaikabhāvarūpa prāṇāyāmakaraṇamupadiṣṭam | ityupadeśaṃ śrutvā brahmacārī bahvāyā sasādhyaṃ | brahmajñānamanvāno dīkṣāmeva śaraṇaṃ śrayati || 69 || avadhvaṃ manodaridraṃ cakṣusūryo jyotiṣā śreṣṭho dīkṣe māmāhiṃsīriti sūryaṃ divāgniṃ rātrau || 70 || avadhvaṃ caṃcalaṃ manaḥ naikatra brahmaṇi dṛḍhī bhavati | daridraṃ cakṣuḥ viṣayānubhavaṃ vidhāyāpi na nirākāṃkṣatāmeti | tena cānīteṣu viṣayeṣu manaḥ sajjati | yaśca sūryaścidarkaḥ śuddhikaraṇaṃ sajjyotiṣāṃ śreṣṭhaḥ | anuttamaṃ jyoti na punaḥ vāhyasūryādi divā baddhenāpi manasā daridraṇānāpi vā cakṣuṣā gṛhītuṃ śakyaḥ || 70 || dīkṣe māmāhiṃsīriti || 71 || sūryaṃ divāgniṃ rātrau iti śabde bhinnakrama iti hetoḥ | he dīkṣetvāmeva śaraṇaṃ śraye | tvamevokta vakṣamāṇopadeśarūpā | vismṛti māyā tāmasī | divāsūryamiva rātrau vahnimiva svaprakāśaṃ rātrirdivaṃ sakalaveya bhāsakaṃ brahma || 71 || māmāhiṃsī || 72 || vismārita svarūpatvena sarvatra bhavadasya bhāvamāpadyamānamiva | na kurvaiḥ | yadaiva me svātmarūpamapi brahmaviṣaya grahaṇena vismṛtamiva bhavet tadaivāgatya viṣayāpahāraṃ sarvatra brahmabhāvanayā vidhāya brahmaprakāśaṃ dadhyā iti bhāvaḥ | paratejaso vyāpakasyāpi vismṛti saṃbhāvanayā vihvalamiva dṛṣṭvā tannirākaraṇopāyamupadiśati || 72 || retasi skanne punarmāmaitviṃdriyamiti japet || 73 || retasi sakalabalarūpe | svātmaparaparyāye brahmaṇi skanne vismṛti sati | punarmāmaitviṃdriyamiti vimṛśet yathā || 73 || punarmāmaitviṃdriyaṃ punarāyuḥ punarbhagaḥ punarbrahmaṇamaitu māpuna draviṇamaitumā | yanmeyaretaḥ pṛthivīmaskanya doṣa dhīradhyasaradhyadayaḥ | yanme retaḥ prasicyate | p. 11b) yanma ājāyate punaḥ | yadvā me pratitiṣṭhasitena māmamṛtaṃ kuru | tena suprajasaṃ kuru || 74 || samādhi daśāyāṃ mṛteṃdriyamapi | iṃdriyaṃ cakṣurādi | māmaitu gachatu | na hyāgachatyapi tasminnāropitatvenāsatyabhūte | kāpi kṣatirme | kīdṛśamiṃdriyaṃ punarāyuḥ punariti vahvarthe | vahvāyuścirakālamāsamādhervartamānaṃ kālpanikena rūpeṇa punaḥ kīdṛśaṃ punarbhāgaḥ bahvaiśvaryaṃ nānāgrāhyāgrahaṇasamarthaṃ chāṃdaso liṃgaviparyayaḥ | punaśca viṣayāṃtarhitaṃ brāhmaṇaṃ brahmajñānaṃ | māmaitu | punardraviṇaṃ hṛdayaṃgajanihitaṃ | paratejorūpamaitu | samādhau vyutthāne ca na kāpi me hāniḥ samaṃ sarvatrāvasthitasyeti bhāvaḥ | yanmeyaretaḥ pṛthivīmaskan sakaṃdiragatiśoṣaṇayoḥ | askaniti chāṃdasamākhyātaṃ yanmamaretaḥ cidrūpaṃ balaṃ pṛthivīṃ gataṃ pṛthivīrūpaṃ sapannaṃ yaścoṣadhīradhyasarat | gataṃ yaścāpaḥ punastvarthe tadbahurūpamapi saṃpannaṃ ahamevādadhe | na tanmadrūpatāmati krātamapi bahubhūtamapi yenāha vismṛtātmevasyāṃ | yanme mama nijaṃ rūpaṃ retaḥ sakalabahurūpaṃ caitanyaṃ prasicyate | viṣayeṣu siktamiva bhavati | yanme ājāyate | āsamaṃtā prakaṭaṃ bhūyo bhavati | yaśca me pratitiṣṭhati viṣayā nanu bhavadapi | pratiṣṭhatamacyutamiva vartate | tena caitanyena māmṛta kuru | taccaitanya praṇavamanaso hi matto mṛtyurapi vibheti | tena ca suprajasaṃmatto yā prajāsaṃtatirūpecchājñānakriyālakṣaṇodeti | tāśobhanāṃ me hitāmatyaktamātmādṛśāṃ kuru | iti sakalapāpeṃdhana dāhakasya cidagnerabhyarthānā | etadvimarśena sadeva viśvasminkrīḍanmamrāḍiva nirdhanaṃ pratipakṣoriśśaṃkaṃ sarvaṃ bhrājayatīti śivam || 74 || atha cāturhotṛkavrataśikṣā || 75 || p. 12a) nanu cinmano buddhyahaṃkāralakṣaṇa vāsudevasaṃkarṣaṇa pradyumna aniruddhāścatvāraśceccāturhotṛke sakalaṃ jagat | ā *? nijvahvatā hotāraḥ upāsyā tat dvaitāpattiriti netyāha || 75 || na caturbhiḥ sahāsīthāḥ | na caturṇāṃ samakṣaṃ bhuṃjīthā | na caturbhiḥ sahāsīthāḥ || 76 || teṣu upāsya buddhya tatsaṃgaṃ gata iva nāsīthāḥ | āstāṃvopāsya buddhiryatra teṣāṃ sthitirbhavet tatra bījamivāṃkuru rūpatvayā pariṇataṃ | bhāvāneva | taduttīrṇena syāt | tadrūpatayā pariṇāmāt | tataśca na taissahāsīthāḥ | teṣūpāsya buddhā ca | tadapi tatvena bhuṃjīthāḥ kiṃ tu brahmabhāvanayaiva sakalaṃ bhogyaṃ bhuṃjīthāḥ | caturṇā teṣāṃ brahmarūpatvāvyatirekāt | brahmavai caturhotara iti | śruteścaturhotṛke | teṣāmupāsyatā kathanaṃ cidavyatiriktatvādhyāpanāya | etadeva viṣadayati || 76 || ekatamovā bhuṃjīthāḥ || 77 || ekaṃ brahmaivasanbhuṃjīthāḥ brahmajñānena brahmaiva bhavansakalaṃ karmakuryā iti śivaṃ | atra sphuṭasya bāhyārthasya traivarṇikāvaśyopeyasyācāryāterervyākhyā tatvepi | kuśakāśābalaṃvanenābhyaṃtarārtha kathanaṃ ruddhiti | prathamāśrama evatatvajñānajananārthaṃ | yadi brahmacāridaśāyāmeva kacidāyāta śaktipātasya vivekavaigāgyādi niṣṭhitā bhavet tarhi kaṃ prayojanāmāśramātturālaṃbane kleśena yadahareva virajettadahareva pravrajet | iti śruteḥ | tatkṣaṃtavyamatigahanakarmamārgapravartavaurgurubhiḥ || 79 || oṃ ekastu bhairavonārthaḥ prollasadvirūpakaḥ | ekāśivādi sakalaparyaṃta sthiti saṃgataḥ || 1 || soyaṃ samasta evādhvā bhairavābhedavṛttimān | tatsvātaṃtryāt svataṃtratvamaśnuvānovabhāsate || 2 || soyaṃ mātṛsvarūpastho maṃtrādhveti vibhājyate | pramārūpatayā soyaṃ varṇādeti sarucyate || 3 || p. 12b) pramāṇarūpatāmetyaprayātyeṣa padādhvatām | pramāṇarūpatāveśamaparityajyameyatām || 4 || gachan salokanāyogāt kalādhvā mātṛsaṃgatāḥ | śuddhaprameyatā yoge satatvādhveti gṛhyatāṃ || 5 || tatstholyādhāratā yogādbhuvanādhveti varṇita | nijānaṃdapramātraṃśamātraniṣṭinibaṃdhana | śūnyatāmātraviśrāṃte nirānaṃdātmikā sthitiḥ || 1 || prameya pada viśrāṃteḥ parānaṃdobhyuvetyalam | anaṃtameya saṃghadvāpūrṇe meye tu sarvataḥ || 2 || pramāṇāccarvaṇā yogān mahānaṃda iti sthiti | pramātā sarvameyau ca kalanā grāsake vidaḥ || 3 || yadā viśrāṃtimabhyeti nirupādhi svanirbharām | tadā khalu cidānaṃdo yojaḍānupavṛṃhitaḥ || 4 || na ca tatra sthitiḥ kāpi vibhaktā iḍarūpiṇī | yatra kopi vyavacchedo nāsti tadviśvataḥ sphurat || 5 || yadanāhatasaṃvitti paramāmṛtasaṃhitaṃ | tadeva jagadānaṃda dhāmāsmākaṃ gururjagau || 6 || iti śrī abhinavaguptagusvomālinīvarttāke || tathā tatraiva | tasmādunmeṣaśaktiryā pūrvamāsīdabhedinī | bhāvonmeṣasvarūpāsau yā tātpuruṣa sthitiṃ || yadabhinnaṃ tadagrāhyaṃ yaścāgrāhakamīśvaraṃ | adhunā tasthitaṃ grāhyaṃ bhadāttadgrāhakaṃ viduḥ || puruṣākhyaṃ yataḥ proktaṃ sṛṣṭe prāraṃbha yogataḥ | svasphuṭha pratyabhijñānānmukhavaktraṃ ca bhaṇyate || jātopi bheda tanmātre saṃkocaṃ yadrupāgataḥ | yato vyatinimīle te bhoktṛbhogyāvisphuṭam || ajātamiva tadviśvaṃ matra sadyovabhāsate | sadyojāta padaṃ tena śūnyamavedanātmakaṃ || ataśca sadyojātesmin mukhyāraudra daśā smṛtā | sā ca saṃkoca rūpāpi cidvikāse bhaviṣyati || yallīnā brahmaviṣṇīśo tenādhaḥ kurute balāt | vastubhāvamayītyādi daśārudrādhidevatā || p. 13a) tasmādbodhabharollāsa vimṛṣṭamuparisthitaṃ | cidanuprāṇānāṃ viśvaṃ svīcikīrṣa cidātmani || svabodhaśakti vasanāt sadevo vāma ucyateti śivam || oṃ strīṣu tattūlyavarṇāsu puruṣairjanitā sutāḥ | te brahmakṣatraviḍ śudrā nāmāno varṇasaṃjñitāḥ || 1 || puṃbhiruttamavarṇaistu strīṣu hīnāsu yo sutāḥ | utpāditā bhavatyeva ṣaḍvidhā anulomajā || 2 || puruṣairhīnavarṇaistu strīṣu siṣṭāsu yo sutāḥ | utpāditā bhavatyete ṣaḍvidhā pratilomajā || 3 || parapuṃbhyaśca puṃsalyo mṛte jīvati vāpatau | janayaṃti sutānyetā jārajān viddhitān dvidhā || 4 || varṇāścatvāra evoktā upavarṇaścaturdaśa | anulomastu ṣaṭproktāḥ pratilomāśca tatsamāḥ || 5 || jārajātau ca dvau proktārityaṣṭādaśavarṇakāḥ | upavarṇāsamānastu yoṣisujanayaṃti cet || 6 || sutāṃstajjāyatāstāṃstāṃ jāyate hyupavarṇakāḥ | anyathā jātisaṃkaryājjāyaṃte mlechajātayaḥ || 7 || uttamāmlechajātebhyo jārajā parikīrttitāḥ | pratilomāstu tacchiṣṭāstebhyaścāpyanulomajāḥ || 8 || tebhyaḥ siṣṭatarāvarṇā tebhyopi brāhmaṇodhikaḥ | sasarveṣāṃ gurupūjyastattadbrahmaṇi darśakaḥ || ityaṣṭādaśajātinirṇayaḥ || ########### END OF FILE #######