#################################################### MUKTABODHA INDOLOGICAL RESEARCH INSTITUTE Use of this material (e-texts) is covered by Creative Commons license BY-NC 4.0 Catalog number: M00327 Uniform title: sarvajñānottara Manuscript : IFP/EFEO transcript T00334 from D5550 GOML, Madras Description: Notes: Data-entered by the staff of Muktabodha under the direction of Mark S. G. Dyczkowski. Revision 0: January 29, 2015 Internet publisher : Muktabodha Indological Research Institute Publication year : Publication city : Publication country : India #################################################### sarvajñānottaram transcript t0334 copied from d. 5550 of goṃṃḷ. madras p. 1) śrīgurubhyo namaḥ sarvajñānottaram | yogapādam || namaḥ śivāyaśaktyai ca vindave śāśvatāya ca | gurave ca gaṇeśāya kārtikeyāya dhīmate || 1 || ataḥ paraṃ pravakṣyāmi yogamantrakitastutam | śāntasya * * * * * * * * * * * * * || 2 || yuktāhāra vihārasya yuktaceṣṭasya karmasu | ukta svapnāvabodhasya tattvataḥ śṛṇu ṣaṇmukha || 3 || yodhyātāyaśca taddhyānaṃ tadvairyānna prayojanam | sarvāṇyetāni yo vetti sa yogaṃ yoktu marhati || 4 || ātmādhyātā matodhyānaṃ dhyeyaḥ sūkṣmo maheśvaraḥ | yatparā paramaiśvaryametaddhyāna prayojanam || 5 || mānāmānau samau kṛtvā sukhaduḥkhe same tathā | harṣaṃ bhayaṃ viṣādaṃ ca satyajan yogamabhyaset || 6 || śūnyāgāre maṭhe ramye devatāyatane śubhe | nadītīre viviktenta gṛhe ghoravanepi vā || 7 || pracchanne ca vivikte ca niśśabde janavarjite | yogadoṣa vinimukte nirvikalpe nirātape || 8 || snātvā śuci rūpaspṛśya praṇamya śirasā śivam | yogācāryānnamaskṛtya yogaṃ yuñjīta * * * || 9 || padmakaṃ svāstikaṃ nāpi upasthāpyāṃ jaliṃ tathā |? pīṭhārdhatardhacandraṃ vā karmato? bhadrameva vā || 10 || p. 2) āsanaṃ ruciraṃ vaddhvordhvakāyaḥ samaṃ śiraḥ | sarvasaṃgān parityajyātmasasthaṃ manoguha || 11 || na dantaiḥ saṃspṛśed dantān sṛkviṇyā ca na jihvayā | kiñcit kuñcita netrastu śivaṃ samyaktadoccaret || 12 || *? ya sa yati tatvāni tanmātrādyāni dehinām | punarvinaṃśikaścaivāstra yuktaṣṣaḍānana || 13 || na pṛthak hṛdayaṃ tasya na śiro na śikhāguha | varmāstra netrasahitaṃ tasmādeva pravartate || 14 || prāṇāpānau samau kṛtvā suṣumnāntara cāriṇau | tayorvṛttirnirudhyātmā śivaṃ dhyāyed vicakṣaṇaḥ || 15 || avinābhāvasaṃyukto jyotīrūpaṃ sunirmalam | susūkṣmaṃ vyāpakaṃ nityaṃ nirvikalpaṃ sadā budhaḥ || 16 || uttamā madhyamā mandāssaṃsargāstrividhāḥ smṛtāḥ | prāṇāyāmāṃśca tān kuryāt pūrakumbhaka recakān || 17 || prāṇāyāmairdaheddoṣān dhāraṇābhidistutam | prāṇāyāmo bhavādeya pūrako dehapūrakaḥ || 18 || pidhāya sarvadvārāṇi niśvāsocchvāsavarjitaḥ | saṃpūrṇa kumbhavat tiṣṭhet prāṇāyāmassakumbhakaḥ || 19 || tatordhvaṃ recayed vāyuṃ mṛtu nicchvāsa saṃyutam | recakastveṣa vikhyātaḥ prāṇasaṃśayakārakaḥ || 20 || p. 3) prasāryacāgrahastaṃ tu jānuṃ kṛtvā pradakṣiṇam | cchoṭikā tato dadyānmanannaiṣṭā tvabhidhīyate || 21 || mātrā dvādaśa vijñeyāḥ pramāṇaṃ tālasaṃjñakam | tāladvādaśakaṃ jñeyaṃ prāṇāyāmastu ānyasam || 22 || madhyamaścatarviṃśa jyeṣṭha * * dviguṇo bhavet | ekaikāṃ vardhamātrāṃ pratyahaṃ yogavittamaḥ || 23 || natvareṇa vilambena krameṇaiva vivardhayet | prāṇāyāmottamoyatta dviguṇā dhāraṇā matā || 24 || dhāraṇādviguṇo yogo yogopi dviguṇī kṛtaḥ | yogasiddhiriti jñeyā śivena paramātmanā || 25 || tadānu paśyate sūkṣmaṃ gandhatanmātramātmani | rasaṃ tejaspariśaṃti ca śabdatanmātrameva ca || 26 || paśyate karmayogena varṇabhāvaiḥ pṛthagvidhaiḥ | ahaṃkāra manobuddhiṃ guṇamavyakta pauruṣam || 27 || abhivyaktāni jānīyāt svadharmaguṇa lakṣaṇāt | vidyāṃ kalāṃ tataḥ kālaṃ māyāṃ vidyāṃ tataḥ parām || 28 || dṛṣṭvānu kramaśaḥ sarvān punarastreṇa bhedayet | vidyeśvaraṃ tatastatvaṃ tathā sādāśivaṃ param || 29 || bhitvā tu kṣurikāstreṇa tataḥ sūkṣmaṃ śivaṃ viśet | amṛtātmā śivaḥ sākṣāt tasminniṣṭastu yogavit || 30 || p. 4) sarvajñassarvagassūkṣmassarveśassarvakṛd bhavet | sarveṣveva sa śāstreṣu jñeyaṃ vastu catuṣṭayam || 31 || paśuḥ pāśaḥ patiścaiva śivaśceti yathākramam | jñātvā tu tatva sadbhāvaṃ tantrasāraṃ tu durlabham || 32 || sarvathā vartamānopi gṛhṇāti na punastanum || 33 || || iti yogapādaḥ samāptaḥ || paśupāśavidhānaṃ hi śrotumicchāmi tatvataḥ | saṃyogaṃ ca tathā teṣāṃ kathayasva maheśvara || 1 || ādyāḥ pāśāstatasteṣāṃ jīva ādyastu kintu vai | kā pāśāḥ komalāḥ proktāḥ kasmādvandhaḥ pumāniti || 2 || patiśca kiṃ vidho jñeyassādhikāra pade sthitaḥ | śivaśca kīdṛśaḥ prokto yodhikāra vivarjitaḥ || 3 || īśvaraḥ paśurātmā svatantraśca cinmātro manadūṣitaḥ | samamūḍho nityasaṃsārī kiñcid jñānīśvaro kritaḥ || 4 || tāmrasyaiva tu hematvamantarlūnaṃ yathā sthitam | antarlūnaṃ tathā jñeyaṃ śivatvaṃ pudgalasya tu || 5 || rasasiddhaṃ yathā tāmraṃ hematvaṃ pratipadyate | tathātmā jñānasambandhaśśivatvaṃ pratipadyate || 6 || yathā jñātvā vibhāgena payasi saṃsthitam | tathātmā pāśasaṃśliṣṭa avibhāgena saṃsthitaḥ || 7 || p. 5) viṣāpahāraṃ kurute * * dhyānabalairyathā | kurute pāśaviśleṣaṃ tathācāryaḥ śivādhvaraiḥ || 8 || mantrauṣadhabalairyadvatsannirodho viṣasya tu | tathā hi sarvapāśānāṃ sannirodhastu dīkṣayā || 9 || dahyate yāmyamānānāṃ dhātūnāṃ tu yathāmalam | tathācāryo dahetpuṃsāṃ vāyubhūto malāvubhau || 10 || guṇabhūtāḥ smṛtāḥ pāśāḥ dharmādharmau malau smṛtau | sahajau sādhakajñānāṃ tāmrakālikavātsthitau || 11 || trividhāste smṛtāḥ pāśāḥ sahajāgantukāstadhā | sāṃsargikāstathā bhūyaḥ śṛṇu teṣu vinirṇayam || 12 || tanmātrādyāstu ye tatvāssasūkṣmāssarvagā guha | te tu pāśāḥ parāḥ proktāssahajāssarvajantuṣu || 13 || indriyāṇi ca bhūtāni yadvījaṃ teṣu sambhavam | āgantukāḥ smṛtāḥ hyete tasmāt sāṃsargikāḥ punaḥ || 14 || saṃsargād yad bhavet karma śubhaṃ vā yadi vā śubham | te tu sāṃsargikāḥ pāśāḥ sukhaduḥkhaphalaḥ pradā || 15 || karmaṇā tu śarīrāṇi bhāvāt karmodayo bhavet | pūrvopārjita karmāṇāṃ bhāvaḥ saṃyoga kārakaḥ || 16 || īśvaro vyañjakasteṣāṃ bhavet karmānurūpataḥ | karmodayād bhavet sṛṣṭirasāstaiḥ pralayaṃ viduḥ || 17 || p. 6) viṣayāsaṅgadoṣeṇa guṇasaṃgo śikhidhvaja | vandhamāpnoti puruṣo hyakarto sarvagopi san || 18 || pitā putrāparādhena yathaikastho nibadhyate | akartāpīha puruṣastathā bandhamavāpnuyāt || 19 || yathaiva sādhusaṃyogāt udāsīnopi mānavaḥ | tathābandhamavāpnoti tathā jñeyastu pudgalaḥ || 20 || anādi nidhanāḥ pāśā jīvo nādyastu kīrtitaḥ | tacchedakastathānādiḥ paśupāśapatistusaḥ || 21 || patissadā śivo jñeyo mantrātmā mantravigrahaḥ | sarvamantrādhipaścāsau sṛṣṭisaṃhārakārakaḥ || 22 || padavarṇādibhiryuktaiḥ pūjyate sarvadā tu saḥ | aśeṣa bhavanādhāro yogapīṭhāsanasthitaḥ || 23 || patirevaṃ samākhyātassarvakāmaphalapradaḥ | sthūlasūkṣmopi miśraścaivaṃ rūpaṃ tu saṃskṛtaḥ || 24 || śivavastu paraṃ tasmānmantrātīto nirañjanaḥ | nirāmayo nirādhāro varṇarūpa vivarjitaḥ || 25 || sarvajñaḥ sarvagaśśāntaḥ sarvātmā sarvato mukhaḥ | atīndriyo nirālambaḥ susūkṣmaḥ śāśvato dhruvaḥ || 26 || sa eva bhagavān vyāpin aprameyo hyanaupamaḥ | bahirantarvibhāgena tiletailamiva sthitaḥ || 27 || p. 7) svātmasākṣātkāraprakaraṇam || athānyaṃ saṃpravakṣyāmi upāyaṃ tatvato guha | agrāhyasyāpi sūkṣmasya sarvagasya tu niṣkalam || 1 || yena vijñāyate samyak yaṃ jñātvā śivo bhavet | na kasya vijāyākhyātaṃ tadvijñānaṃ śṛṇuṣva me || 2 || gurupāramparāyātamadṛṣṭaṃ sarvādibhiḥ | bhavabandhavimokṣārthaṃ paramaṃ sarvatomukham || 3 || yo sau sarvagato devo sarvātmā sarvatomukhaḥ | sarvatatvamayo cintyassarvasyopari saṃsthitaḥ || 4 || sarvatatvavyatītaśca vāṅmano nāmavarjitaḥ | sohamevamupāsīta nirvikalpena cetasā || 5 || yadeva niṣkalaṃ jñānaṃ śāśvataṃ dhruvamavyayam | nirvikalpamanod deśyaṃ hetu dṛṣṭāntavarjitam || 6 || aliṅgamakṣaraṃ śāntaṃ viṣayātītagocaram | avibhāṣyamasandehaṃ tadahaṃ nātrasaṃśayaḥ || 7 || ahameva paro devaḥ sarvamantramayaḥ śivaḥ | sarvamantravyatītaśca sṛṣṭisaṃhāravarjitaḥ || 8 || mayā vyāptamidaṃ sarvaṃ dṛśyā dṛśyaṃ carācaram | ahameva jagannātho mattaḥ sarvaṃ prakāśate || 9 || anekākārasaṃbhinnaṃ viśvaṃ bhuvanasañcayam | śivādyavani paryantaṃ tatsarvaṃ mayi saṃsthitam || 10 || p. 8) yacca kiñcijjagatyasmin dṛśyate śrūyate'pi vā | bahirantarvibhāgena tatsarvaṃ vyāpitaṃ mayā || 11 || ahamātmā śivo hyanyaḥ paramātmeti yaḥ smṛtaḥ | evamupāsayenmohānna śivatvamavāpnuyāt || 12 || śivo'nyastvahamevānyaḥ pṛthagbhāvaṃ vivarjayet | yaḥ śivaḥ sohameveti advaitaṃ bhāvayet sadā || 13 || advaitabhāvanāyuktaḥ sarvatrātmani saṃsthitaḥ | sarvagaṃ sarvadehasthaṃ paśyate nātrasaṃśayaḥ || 14 || evamekātmabhāvena saṃsthitasya tu yoginaḥ | sarvajñatvaṃ pravarteta vikalparahitasya ca || 15 || yo'sau sarveṣu śāstreṣu paṭhyate hyaja īśvaraḥ | akāyo nirguṇo hyātmā so'hamasminna saṃśayaḥ || 16 || avijñātaḥ paśuḥ so hi sṛṣṭidharma samāśritaḥ | vijñātaśāśvataśśuddhassa śivo nātra saṃśayaḥ || 17 || tasmādātmā sadāvedyaḥ suvicāryaḥ vicakṣaṇaiḥ | parāparavibhāgena sthūla sūkṣmavibhāgaśaḥ || 18 || paraḥ paramanirvāṇa apasṛṣṭibhedataḥ | sthūlo mantramayaḥ proktaḥ sūkṣmo dhyānaika saṃsthitaḥ || 19 || athavā bahuśonena kimuktena ṣaḍānana | vāgvikalpa viśeṣeṇa manaḥ saṃmohakāriṇī || 20 || p. 9) sarvedharmānassanti yameva parikalpayet | tattadbhavatyasaṃdehāt sadā tadbhāva bhāvataḥ || 21 || ityevamātmavijñānaṃ kathitaṃ tu samāsataḥ | jñātvaivātmamayaṃ sarvamātmānaṃ paryupāsate || 22 || na tatra devā vedā vā yajñā vā bahudakṣiṇāḥ | ātmavijñānamāśritya vimalaṃ sarvato mukham || 23 || saṃsārārṇavamagnānāṃ bhūtānāṃ śaraṇārthinām | nānyaḥ śaraṇadaḥ kaścidātmajñānādṛteḥ kvacit || 24 || ātmānaṃ paramo bhūtvā yo vijānāti tatvataḥ | sa mucyate tvayatnena sarvāvasthāṃ gatopi san || 25 || ātmalābhātparolābhaḥ kvacidanyo na vidyate | tathātmānamupāsīta yoyamātmāparastu saḥ || 26 || na prāṇyo naiva cāpāno viśiṣṭakaraṇastathā | sarvajñaṃ tu tamātmānaṃ paripūrṇaṃ sadā smaret || 27 || na caivābhyantare bāhye nāti dūre samīpataḥ | sa niṣkale pare sthāne tatra cittaṃ niveśayet || 28 || tiryagūrdhvamadhaṃścaiva bahirantaśca nityaśaḥ | sarvaśūnyaṃ tamābhāsa samātmānaṃ bhāvayettha || 29 || naiva śūnyaṃ ca cāśūnyamaśūnyaṃ śūnyameva ca | pakṣapāta vinirmuktamātmānaṃ paryupāsayet || 30 || nirāmaya nirādhāraṃ varṇarūpa vivarjitam | p. 10) nirañjanaṃ guṇātītamātmānaṃ paryupāsayet || 31 || nirāmaya nirālambamaprameya manopamam | svabhāvavimalaṃ nityamātmānaṃ paryupāsayet || 32 || sanyasya sarvakarmāṇi niḥspṛhaḥ saṅgavarjitaḥ | bhāvayedātmanātmānaṃ mātmanyevātmani sthitam || 33 || sa deśa jāti saṃbandhān varṇāśrama samanvitān | bhāvānetān parityajya svarūpaṃ bhāvayed budhaḥ || 34 || mantro'yaṃ devatā hyeṣā idaṃ dhyānamidaṃ tapaḥ | sarvabhāvān parityajyātmābhāvaṃ tu bhāvayet || 35 || abhāve bhāvamāśritya bhāvaṃ kuryānnirāśrayam | ātmasaṃsthaṃ manaḥ kṛtvā na kiñcidapi cintayet || 36 || naiva cintyaṃ na cācintyamacittaṃ cittameva ca | pakṣapāta vinirmuktamātmānaṃ paryupāsayet || 37 || acintyaṃ cintayen nityaṃ kṛtvā cittaṃ nirāśrayam | nistatve niṣkalī bhūte vindatyātmani yatsukham || 38 || nirvikalpamacintyaṃ ca hetu dṛṣṭānta varjitam | tatsukhaṃ paramaṃ proktamātyantikamanaupamam || 39 || nirasya viṣayāsaṅgaṃ manovṛttiṃ vivarjayet | yadā yātyunmanī bhāvaṃ tadā tatparamaṃ sukham || 40 || sarvadigdeśakāleṣu yogābhyāsopyadhīyate | sarvavarṇāśramāṇāṃ ca jñānabhedo na vidyate || 41 || p. 11) gavāmanekavarṇānāṃ kṣīrasyāpyeka varṇatāḥ | kṣīravat paśyate jñānamaṅginastu gavāṃsamāḥ || 42 || yasmāt sarvagataṃ brahma vyāpakaṃ sarvato mukham | tasmādbrahmaṇi saṃsthāne digdeśānna vicārayet || 43 || naiva tasya kṛtorthena kārya na vidhismṛtaḥ | na liṅgaṃ nāśramācāraḥ paramātmani saṃsthitaḥ || 44 || gacchan tiṣṭhan svapan jāgran bhuñjānopi pivannapi | sarvadā sarvakāleṣu vātaśītātapeṣu ca || 45 || bhayadāridryarogeṣu mandyavijvarakādiṣu | ātmanyeṣa sthitaḥ śāntaḥ ātmatṛptastu niṣkalaḥ || 46 || nā gato'haṃ gato vāpi nā gamiṣye na gacchatā | na bhūto na bhaviṣyāmi prakṛtya sthira dharmaṇi || 47 || prakṛtāni tu karmāṇi prakṛtiḥ karmasaṃbhavā | nāhaṃ kiñcit karomīti yuktamanyeta tatvavit || 48 || naivaḥ prakṛtibandhosti mukti ityabhidhīyate | na caiva prākṛtairdoṣairlipye * * kadācana || 49 || nirdaśya tamorūpa dīpo yadvat prakāśate | ābhātyevaṃ parohyātmātsyaikvaivā(?) jñānajaṃtapaḥ || 50 || snehakṣamādyamādīpo valānnirvāṇamicchati | tathātmā bhāvanāyukta svātmanye vā valiṣṭhate || 51 || p. 12) ghaṭa saṃvṛtamākāśaṃ nīyamāne yathā ghaṭe | ghaṭo niyatinākāśamākāśatvaṃ prapadyate || 52 || vibhinne prākṛte dehe tathātmāparamātmani | ityevamadhikāreṇa sarvajñenādhikāriṇā || 53 || sarvabandhādvinirmuktassarvajñaḥ sarvago bhavet || 54 || tadā gamān parihṛtya sarvān śuddhaṃ gṛhītvātmasamādhiyogam | asmātparaṃ nānyadihāsti kiñcid jñātvaiva saṃtyajya manovikalpam || 55 || vijñānamevaṃ samupāsya vidvān viśatyakāyaṃ satataṃ niyuktaḥ | sarvatragāmī bharatīha muktastaddharmadharmī bahirantasaṃsthaḥ || 56 || sarvajñatā tṛptiranādibodhaḥ svatantratā nityamaluptaśaktiḥ | anantaśaktiśca nirāmayātmā viśuddhadehassa śivatvameti || 57 || na japo nārcanaṃ snānaṃ na homo naiva sādhanam | dharmādharmaphalaṃ nāsti na piṇḍo nodaka kriyā || 58 || niyamāni na tasyāsti nopavāso vidhīyate | pravṛttiṃ na nivṛttiśca brahmacaryavratāni ca || 59 || agniḥ praveśanaṃ nāsti patanaṃ bhṛgunodake | śivajñānāmṛtaṃ pītvā vicarasva yathāsukham || 60 || śivavacchāśvataḥ śuddhaḥ sṛṣṭidharma vivarjitaḥ | satyaṃ satyaṃ punaḥ satyaṃ trisatyaṃ samayaḥ kṛtaḥ || 61 || ataḥ parataraṃ nāsti vijñeyaṃ kutra cidguha | p. 13) vimalayati sarvabhāvān vimalātmā vimalabuddhirataśudhīḥ || 62 || sarvaṃ vimalaṃ paśyati vimalo vimalena bhāvena | jāgrajāgrajāgrasvapnaṃ tathā jāgrasuṣuptikam || 63 || jāgraturyaṃ kālaparamatītaṃ paradarśanam | viśvāgrasvopaśāntaśca śivadarśanameva ca || 64 || sāyujyamiti bhedena cordhvamekādaśa smṛtaḥ || 65 || vimatīkaraṇam paraṃbhūyaḥ pravakṣyāmi vimatīkaraṇottamam | yathātmā jīvasaṃjñitaḥ * * * * * * * * || 1 || mantrātmā paramākhyāśca tasmāt parataraṃ na hi | pṛthivyāpastathā tejo vāyurākāśameva ca || 2 || saṃyogaḥ sarvabhūtānāṃ bhūtātmā saṃprakīrtitaḥ | puruṣādhiṣṭhitairvījaistanmātrairvījasaṃyutaiḥ || 3 || saṃbhavanti mahābhūtā malayā tu samanvitāḥ | sarvendriya samāyuktaṃ śarīramiti cocyate || 4 || vināśotpattirevāsya taccāhāramayaṃ viduḥ | āhārasya parīṇāmādrasotpattirbhaviṣyati || rasācchoṇitam | śoṇitānmāṃsaṃ māṃsānmedo medasve'sthīni asthibhyo majjāmajjātaśśuklaṃśuklaśoṇitasaṃyoge vāyusaṃyogādgarbhaḥ saṃbhūyate | yathāgnīṣopītaṃ? śobhi? p. 14) tatra śarīra madhye nābhiḥ | nābhisthāne malaḥ | malasthāne yathā tiṣṭhati vātapittaśleṣmāṇa iti trayo malasaṃgrahāt | ṛtukāla saṃyogāt puṃsoreta ādhikyādatha puruṣo bhavati | mātṛraktādhikyāt strī prajāyate | ubhayossāmyenapuṃsakam | atha kākañjakubjavāmanā jāyate | parasparā kulatvādanyonya vāyupīḍitā taṃ strīpuṃsāṃ saṃyogavaiṣamyācchuklaṃ tadvidhaṃ bhavati | tena yugmaṃ prajāyate | ekarātroṣitaṃ kalalaṃ pañcarātreṇa budvudam | saptarātreṇa māṃsapeśī saṃbhavati | dvisaptarātreṇa māṃsapiṇḍākṛtirbhavati | māsādabhyantare bāhuraṃso jāyate | māsadvayena hastapādāṅguṣṭhādayo jāyante | tribhirmāsairjarāyu snāyutvak carmā bhavanti | caturbhirmāsairvaṃśapṛṣṭhe uraṃ kaṭiśca bhavati | pañcabhirmāsaiśśiro lalāṭa karṇanāsā bhavanti | ṣaḍbhirmāsaiḥ cchidrāṇi bhavanti | saptabhirmāsaiśśarīrasya vyaktirbhavati | aṣṭabhirmāsaiḥ pūrṇākṛtirbhavati | navabhirmāsaissamāyukta cetano bhavati | pūrvajātiṃ smarati | so'hamityahaṃ cintayati | ceṣṭayati | ghaṭātghaṭa ivāmbunopalabhyate | sūkṣmatvādākāśanīlo yathā | tasmāt pañcātmaka samāyuktaṃ cetanaṃ | buddhirahaṃkāro manaḥ prakṛtiśca prakṛteḥ puruśca manasā saṃkalpaṃ karoti | hya eva manasāyukta indriyaiḥ saha yujyate | indriyajjī? tatortheṣu nityameva pravartate || p. 15) ityevaṃ prakṛti svabhāvaṃ śarīraṃ pratyayaiśceṣṭitavyam | asatvāt satvarajastama iti puruṣasya svabhāvabhedaṃ kurvanti || 18 || satvaprakāśakaṃ bhāvaṃ rajo rājātmakaṃ guha || 19 || tamo mohātmakaṃ bhāvamutpādayati dehinām | satvātsaṃjāyate jñānaṃ rajaso lopameva ca || 20 || tamaso satyamajñānaṃ pramādālasyameva ca | satyātsatyaṃ dayā dhairyaṃ vinayasthairyameva ca || 21 || rajasaḥ krodhasaṃbhāvo nirdayatvaṃ ca jāyate | ūrdhvaṃ gacchanti satvasthā madhye tiṣṭhanti rājasāḥ || 22 || jaghanyaguṇaprattisthā ato gacchanti tāmasāḥ | rajastamaścābhi bhūyasatvaṃ vardhati ṣaṇmukha || 23 || rajassatvaṃ tamaścaiva tamassatvaṃ rajastathā | yameva svete puruṣo atisaṃgātsadā guṇam || 24 || sosyāpyādhiko bhūtvā svadharme viniyojayet | evameka kapālasya ṣoḍaśa pārśvapaṭalāni bhavanti || 25 || trīṇyasti śatāni navasnāyu śatāni navadvārāṇi | majjāpaṃcaprastāmedaḥ prasthadvayaṃ tristordhvaṃ romakoṭyaḥ || 26 || ekādaśottararmaśita dravasya palāni aṣṭau sandhirasyā ekadvayam dvādaśa palārmita(?) jihvā | vṛkṣaṇaṃ sārdhapalapañcakam | śuklasya kuḍalatrayam | pittasyādakam | saptasivāśatāni ca | p. 16) aniyata mūtrapurīṣa māhārasyānita bhāvādvijñeyam | evaṃ vidhoyaṃ bhūtātmā puruṣa iti cocyate | yottare vartate śabdastasya vācā pravartakaḥ || 29 || prāṇāpāna samāyogāt sontarātmā prakīrtitaḥ | tasmācca sarvaśāstrāṇi saṃskṛta prākṛtāni ca || 30 || deśabhāṣādibhirnityaṃ vidhivatsaṃpravartate | paśvaśca mṛgāścaiva pakṣiṇaśca sarīsṛpāḥ || 31 || yāvantaḥ kecanassatvā uccaranti sadā dutam | sūkṣmā vai pañcatanmātrā mano'haṃkāra eva ca || 32 || buddhiraṣṭaguṇā jñeyā guṇāvyaktaṃ ca pauruṣam | kalākālastathā māyā vidyāvidyeśvaraṃ ca yat || 33 || sadāśivaṃ tathā tatvaṃ vedaṃ vaṃśāntameva ca | eteṣāṃ caiva saṃyogāt tatvātmā puruṣaḥ smṛtaḥ || 34 || tatammetairjagatkṛtsnaṃ pāśāścete malātmakaḥ || susūkṣmāḥ sarvagānityassahajā sarva ṛtuṣu || 35 || prakṛtiścaiva boddhavyā prakriyā ca nigadyate | na paraṃ prakriyā jñānāt na śilādvyāpakaṃ param || 36 || na yogātparataraḥ siddhirnaśamāt paramaṃ sukham | udayo yakṣya tatvasya dehe bhavati ṣaṇmukha || 37 || tadaśātmakaṃ sadādehī vikāra manuvartate | p. 17) yasmiṃścarati bhūtātmā tattatvaṃ vṛṣasarpate || 38 || ābhūya sarvatatvāni sa ca tanmayatāṃ vrajet | muhurmuhu sā dehī sarvatatvairanukramāt || 39 || sañcarantyavibhattyā tu vyāpakatvaṃ ca sarvadā | tacca tasya sadā skanda tatvabhāvaiḥ pṛthagvidhaiḥ || 40 || lakṣyate vyāpakasyāpi udayāstamanasthitim | tathā tatvādhipān bhāvān pragṛhṇāti ṣaḍānana || 41 || sarvadharma mayo hyātmā yathā kāmaṃ prakalpayet | yasmiṃ sthite ratiṃ yāti tameva parisevate || 42 || tasmiṃstatve sthitiṃ vidyāt tattatkarma samācaret || 43 || tasmādevaṃ viditvā tu śivatatve nirāmaye | nirvikāre nirādhāre ratiṃ kuryād vicakṣaṇaḥ || na punarmoha māyāti tasmiṃścaiva ṣaḍānana || 44 || sthitvāsminnanta kālepi varaṃ nirmāṇamāpnuyāt | dehī sarvagataḥ sūkṣmaḥ purāṇaḥ śāśvato dhruvaḥ || 45 || vyāpakassarva tatvānāṃ majovaktaḥ sanātanaḥ | asvatantro nibaddhaśca cinmātro maladūṣiteḥ || 46 || saṃmūḍho nityasaṃsārī kiñcijjño niścalo kriyaḥ | paśudharmosya saṃjñeyaḥ śivadharmastano'nyathā || 47 || paśudharmodayaḥ puṃso hyanekākāra rūpa dhṛk | p. 18) ātmā jantuḥ pumān dehī puruṣaḥ pudgalī tathā || 48 || jīvaḥ kapālī kṣetrajñaḥ pargāyā eva mādayaḥ | sarve dharmātmanaḥ santi saṃyuktaḥ sarvakarmabhiḥ || 49 || sarvān dehāna vāpnoti yāti sarvāsu yoniṣu | yāvannotpadyate jñānaṃ tāvadbhamati karmaṇā || 50 || ajñānā vṛtadehastu duḥkhaśoka pariplutaḥ | jñānī labdhvā paraṃ śāntaṃ macireṇādhi gacchati || 51 || tadāstu sarvaduḥkhānāṃ hānirasyopajāyate || iti bhūtātmādiprakaraṇaṃ samāsam || ataḥ paraṃ pravakṣyāmi puruṣaṃ mantravigraham | sarvaśokaharaṃdīptaṃ sarvapāpaharaṃparam || 1 || sarvadevāsurayakṣāṇāṃ kinnarāsurarakṣasām | pitṛmātṛgaṇānāñca siddhavidyādharādiṣu || 2 || nāgagandharvatiryakkṣa piśācāṃ ca mānuṣām | śivādi sarvatatvānāṃ mantrāvidyanti śāśvatāḥ || 3 || nāsti mantrairvinā kiñcit sarvasthāvarajaṃgamam | yāvantaḥ kecanassatvā mantrādhiṣṭhita vigrahāḥ || 4 || yasya yasya hi tatvasyādimaṃ tu yadakṣaram | ṣaṣṭhaṃ trayodaśāntaṃ ca tasmin tasmin niyojayet || 5 || taṃ tu mantraṃ vijānīyā sarvatatvātmakaṃvaram | bindunālaṃkṛtaṃ mūrdhna sarvakāmaphalapradam || 6 || p. 19) teṣāmaṅgāni yuñjīta na brahmāsteṣu kīrtitaḥ | dīrghabhinnā smṛtā hyaṅgā netrānusvārasaṃyutaḥ || 7 || sa visargasmṛto hyastrassonusvāravivarjitaḥ | iti teṣāṃ tu bījānāṃ mūrdhni binduṃ pradāpayet || 8 || oṃkāra dīpitāṃ mantrāṃ namaskārāntayojitāḥ | arcane ca prayoktavyā home svāhānta yojitāḥ || 9 || āvāhanāsya pātreṣu sthāpanācamaneṣu ca | snapane mantravinyāse dhāraṇādhyānakarmasu || 10 || pūjābalividhāneṣu japahoma kriyāsu ca | śivasya yo vidhiḥ proktaḥ sarvakarmakrameṣu ca || 11 || sarveṣāṃmeva tatvānāṃ taṃ vidhiṃ parikalpayet | anuktaṃ yad bhavet kiñcit tatsarvaṃ hṛdayena tu || 12 || evaṃ vidhiṃ vidhānajño budhyā karmasamārabhet | paramīkaraṇaṃ proktaṃ sarvatatveṣu mantravit || 13 || yo yathaiva bhaven mantro vācyavācakabhedataḥ | sthūla sūkṣma parassohi mantrātma puruṣaḥ smṛtaḥ || 14 || sthūlastu vācakaṃ siddhaṃ sūkṣme yogaṃ ca gacchati | paraḥ parama nirvāṇaṃ yaṃ prāpya na nirvartate || 15 || yathā pradīpaḥ pratibudhyamāno bhavatyanekaḥ punareka eva | tathāhi mantraḥ parikalpyamāno bhavatyanekaḥ punareka eva || 16 || p. 20) yathāmbhasonekavidhasya loke jātyantaraṃ hyekamanekarūpam | tathaiva mantrasya ca veditavyaṃ jātyantaraṃ hyekamenaka rūpam || 17 || yameva sādhayenmantraṃ mamātmānaṃ prakalpayet | tadātmaka smṛtā hyaṅgā bahirāhita dvibhāgahāḥ || 18 || yasya yādṛgvidhaṃ rūpaṃ vṛtaṃ tasyaiva tādṛśam | tādṛśopyupacārastu mantradevānurūpataḥ || 19 || śāstropadiṣṭamārgeṇa yathārūpaṃ prakalpayet | tathā rūpo bhavenmantrastataḥ karmaprasādhayet || 20 || śroturbhāva vibhedāstu varṇarūpaṃ pṛthagvidham | sarvopāśraya sampannaṃ sphaṭiko kopalavadyathā || 21 || iti mātrātmakaḥ puruṣaḥ proktassarvārthasādhakaḥ | sarvajñaḥ sarvagaścaiva sarvarūpa mayo hi saḥ || 22 || parātparataraṃ vakṣye mantrātītaṃ niraṃjanam | nirāmayaṃ nirādhāraṃ varṇarūpa vivarjitam || 23 || sarvajñaḥ sarvagaḥ śāntassarvātmā sarvato mukhaḥ | atīndriyo nirālambaḥ susūkṣmaḥ śāśvato vyathaḥ || 24 || suniṣkalo niśālambo nākhyeyo vyāpako dhruvaḥ | niraupaumyau prameyaśca parātmā prakīrtitaḥ || 25 || yādṛśena tu bhāvena puruṣopāsyate yadā | ekadhā bahudhā caiva tathaiva pratipadyate || 26 || p. 21) yameva cintayed rūpaṃ sarvamātmani vidyate | sarvakāmaprado hyātmā proktaṣṣaḍbheda vistaraḥ || 27 || bhūtātmā hyantarātmā ca tatvātmā jīvasaṃjñitaḥ | mantrātmā paramākhyāśca ekopi bahudhā sthitaḥ || 28 || bhūtātmā bhūtasaṃyogāt tatvātmā tatvasaṃsthitaḥ | mantrātmā mantraṃ yo jñeyo hyantarātmāgirānvitaḥ || 29 || bhoktā tu sukhaduḥkhānā prakṛtistho guṇānvitaḥ | jitvā svabhuvanaṃ teṣāmebhirmuktaḥ parastuḥ || 30 || sarvarūpaṃ yathaiśvaryaṃ nityayukto hyavāpnuyāt | prāptopi sa dvidhā bhāvi punarbhāvamavāpnuyāt || 31 || prāgyatyena parīkṣeṇa kṣīyātpāpasya karmaṇaḥ | tatvaviśleṣa kāle cādvaitaṃ pratipadyate || 32 || eka eva paro hyātmā cittabhedāttvanekadhā | ekasya bahunāmāni pṛthagbhūtānya koṭibhiḥ || 33 || anāmakasva kīyaṃte bhrānti jñānavimohitaiḥ | yathābhivyajyate jñānaṃ vimalaṃ sarvatomukham || 34 || tadātmīyaṃ paraṃ dharmaviṃdate śāśvataṃ dhruvam | ahameva parohyātmā puruṣaḥ kāraṇaḥ smṛtaḥ || 35 || ahameva paraṃbrahma ahaṃ jñeya mataparam | sarve vināśakābhāvāṃ mana eva pṛthagvidhāḥ || 36 || p. 22) bhāvābhāvavinirmukta ahameva śivo'vyayaḥ | yogasaṃnyasta karmāyo jñānasaṃbhinna saṃśayaḥ || 37 || nirvikalpastadā nityamātmānaṃ paryupāsayet | nirasya vāsanāssarvā ātmatṛpto nirāmayaḥ || advaitabhāvanāyuktassadātmā samupāsayet | apākṛtena nityena nirmalenāvikāriṇā || vyāpakenāti sūkṣmeṇa pareṇa yogacakṣuṣā | viśuddhaṃ śāśvataṃ nityaṃ prameyaṃ naupamam || nirvikalpamacintyaṃ ca hetuṃ dṛṣṭāntavarjitam | dutraptaṃ nirguṇaṃ śāntaṃ tatvātītaṃ nirañjanam || avibhāvyamasandehaṃ paśyamīśānamātma * | sarvagaṃ sarvadehasthaṃ vyāpakaṃ sarvatomukham | nirāmayaṃ nirādhāramātmānaṃ paśyate śivam | vibhinnaṃ prakriyā mārgaṃ mantra tantra parāvaram | mūrtāmūrtaṃ jagatkṛtsnaṃ paśyatātmanyupasthitam || sarvajñaḥ sarvadarśī ca paripūrṇaḥ sunirmalaḥ | vimuktaḥ kevalībhūtassukhamakṣayamāpnuyāt || iti sarvajñānottare jñānapādaḥ samāptaḥ || vṛkṣāṇāṃ sārabhūtaṃ puṣpaṃ puṣpaṃ samudrāṇāṃ kṣīrasāgaram | tathā ca sarvaśāstrāṇāṃ sārabhūtaṃ śivāgamam || p. 23) padārthāneka sampūrṇa sarvavāṅmaya sādhanam ||1 || alpagranthamahārthaṃ ca tacchruṇuṣva yathākramam | yo'sāvatīndriyo grāhyastatvātīto niraṃjanaḥ || 2 || sarvajñaḥ sarvagaśśāntassarvātmā sarvato mukhaḥ | tasmācchāstraṃ viniṣkrāntaṃ nādarūpaṃ nirāmayam || 3 || atyantagaganaṃ sūkṣmaṃ paramaṃ sārvakāmikam | praviśya vaindavaṃ tatvaṃ bodhayitvā ca taṃvilaṃ || punaḥ sadā śivātprāptaṃ mamedaṃ sūkṣmalakṣaṇam | tataḥ svarāśca varṇāśca haṃsavarṇa samudbhavā || punarmantrāśca śāstrāṇi chando lakṣaṇasaṃyutā | vabhūva paramonādo nādācchabdaḥ prajāyate || śabdamātrā smṛtā mantrā mantre mantrādhidevatāḥ | sarvān kāmān prayacchanti vidhinā rādhitā yadā || svaravarṇasamāyogāt dṛśyādṛśyaṃ carācaram | tasmādipāsayedvarṇān svarasaṃyogapūrvakam || iti śrīsarvajñānottare mantratantrotpattiprakaraṇam || varṇayāgavidhānaṃ tu svaraṃ saṃyoga pūrvakam | paramīkaraṇaṃ caiva brūhi tatvena śaṅkara || 1 || śṛṇuṣvaikamanā bhūtvā varṇayāgavidhikramam | kakārādi kṣakārāntaṃ svarasaṃyogapūrvakam || 2 || p. 24) ekaikamakṣaraṃ bhinnaṃ svarai dvādaśabhistathā | hrasvai brahmasamākhyātā dīrghairaṅgāni nirdiśet || 3 || sānusvārasamāyogāt trayonetrāḥ prakīrtitāḥ | sa visargā smṛtā hyastrā anusvāravivarjitāḥ || 4 || hṛdvījā apañcame bījo ṣaṣṭhaṃ bījaṃ niyojayet | mātrātrayasamāyuktaṃ mūrdhni bindu pra * payet || 5 || śivamevaṃ vidhiṃ vidyāt sarvavarṇeṣvanukramāt | hrasvadīrghaplutānantānya yā kāmaṃ prakalpayet || 6 || hrasvasyādyaṃta yuttena phaṭkāreṇa tu mārayet | yadhi krodhenasaṃyukto japet saṃraktalocanaḥ || 7 || hriṃkārāntasaṃyuktā dīrghastriccāṭayeddhruvam | mahāṃstu sādhako bhūtvā sādhyanūnaṃ prakalpayet || 8 || nirgutyoditamārgeṇa praviśet tasya tena ca | tatrasya evādvayo bhūtvā teneva karṣayet punaḥ || 9 || aṅgānyaṅgeṣu bandhāya cinta cetasi nikṣipet | padmakośasthitaṃ taṃ tu saṃhareddhṛdayena tu || 10 || yadeva kurute karma na devopavadaṃ smṛtam | japet tad bhāvanā yukto nāmaṃ mantrapi darhitam || 11 || binduyuktāḥ smṛtā mantrā praṇavādi niyojitāḥ | namaskārāntasaṃyuktānārcane saṃprayojayet || 12 || p. 25) home svāhāntasaṃyuktā śāntikākarṣa pauṣṭike | vaśye ca saṃprayoktavyā svāhākārāntasaṃyutām || 13 || kiṃ vā mantravidhānenāti vistāravenate | sarvasādhāraṇaṃ vatsa śṛṇu saṃkṣepavistaram || 14 || yo vidhirmantrarājasya procyamāno bhaviṣyate | tameva sarvamātrāṇāṃ satataṃ parikalpayet || 15 || tathaiva sarvadevānāṃ yajane saṃprayojayet | iti śrīsarvajñānottare kriyāpāde sthūlavarṇamantroddhāraprakaraṇam || mantroddhāraṃ pravakṣyāmi tatvataḥ śṛṇu ṣaṇmukha | atiguhyaṃ paraṃ sūkṣmaṃ sarvamantramayasya tu || 1 || mātrakādau sthitā sthitā yā tu sarpavadvadha kuṇḍalā | sā śaktiḥ paramāsūkṣmā viśvāsa dadātmikā || 2 || pasaratyūrdhvasaṃnānā preritānāṃtavigrahā | kariṇīya karaṃ yadvat saṃveṣyorasi saṃsthitā || 3 || sudīrghā kriyate yātu saṃtānena mahaujasā | saṃpradāyena sātūrṇamātmānaṃ muñcate śubhā || 4 || praguktā bhavatīyā tu karaṇīya karaṃyayā | prakāśayati cātmānaṃ mokṣadvāraṃ parāparam || 5 || tatvaṅgyā saha gantavyaṃ madhyadeśaṃ vipaścitā | madhyadeśamanuprāpya tyajet tāṃ cañcalāṃ striyam || 6 || mūlamatrāṃ viditvā tu śaktermadhyaṃ sudurjayam | p. 26) tanmūlaṃ jāyate yena bhodhakassobhidhīyate || 7 || saṃbhūtiḥ sarvabījānāmuccāravaśavartinī | dīrghosu nāśiko nādo hyaprameyo hyanaupamaḥ || 8 || snigdhaprasannagabhīraśaktyuccārastu saṃsmṛtaḥ | prāsādaṣṣaṣṭhasaṃyuktaḥ punaḥ ṣaṣṭhānta yojitaḥ || 9 || ardhendubindusaṃyukto mātrātrayavibhūṣitaḥ | sa śivaḥ śāśvataḥ proktaḥ sarvajñānottarottaraḥ || 10 || aṣṭhau saṃvidya mantrajñaiḥ tasyoccāraḥ prakīrtitaḥ | hrasvasvarasamāyogā pañcabrahmāṇi nirdiśet || 11 || dīrghaiḥ bhinna smṛto hyaṃgaḥ kāraṇātmā mahādyutiḥ | mūrdhni bindu suṣumnāsyāṃ gāyatrīṃ tāṃ vinirdiśet || 12 || svarādau trīṇi dirghāṇi tritatvaṃ parikīrtitam | netratrayaṃ tu tajjñeyaṃ kramaśaḥ saṃprayojayet || 13 || dakṣiṇe hyātmatatvaṃ tu vidyā tatvamayottare | lalāṭe śivatatvaṃ tu trīṇi pañcasu vinyaset || 14 || mukheṣu netravitprājño netraṃ netra krameṇa tu | vinyasedātmanaḥ pūrvaṃ śivasya ca tathā punaḥ || 15 || trayodaśāntasaṃbhinnaṃ vidyeśānāṃ prakalpayet | gaṇeśānāṃ tu gāyatrīṃ tasmin sānnidhyamāgatāḥ || 16 || hṛdayaṃ lokapālānāṃ vijñeyaṃ sārvakāmikam | astrapāśupataṃ dīptastra mantraṃ prakalpayet || 17 || p. 27) sarve bindusamāyuktā śuddhakundendu saṃprabhām | viśvakīdviśvavettāro viśvakṛdviśva mūrtayaḥ || 18 || oṃkāradīpitā mantrā namaskārāntayojitāḥ | arccate saṃprayoktavyā home svāhāntasaṃyutāḥ || 19 || na bindurna śikhāmātrāpyastravaśasya ṣaṇmukha | sa visargāstathā dīptā ghorakarmakarā smṛtāḥ || 20 || ekatriṃśāntikaṃ varṇaṃ saptamasvarayojitam | kakārārdhayutaṃ kṛtvā kṣarikāstraṃ prakīrtitam || 21 || ete mantrāśśikhāssūkṣmāḥ paramāḥ sarvakāmikāḥ | sarvairebhiḥ sadā kuryācchivīkaraṇamātmanaḥ || 22 || yadā yadā samācāme mantranyāsaṃ yadā tadā | kupitakarakāyeṣu mantrimantrārya siddhaye || 23 || iti śrīsarvajñānottare kriyāpāde prāsādamantroddhāraprakaraṇam || athātaḥ saṃpravakṣyāmi śivīkaraṇamuttamam | yatkṛtvā tu naraḥ samyak śivo bhavati nānyathā || 1 || dehaṃ saṃśodhayet pūrvaṃ dhāraṇābhistu pañcabhiḥ | śuddhadehastato bhūtvā śivamantrān niyojayet || 2 || suṣimnāntarvahiḥ śakti vinyased vyomarūpiṇīm | tasya madhye tu huṃkāraṃ jvalantaṃ pāvakaprabham || 3 || prāṇāpānasamāyukte tasmin cittaṃ niveśayet | p. 28) utchra?ṭāntestra mokṣastu huṃkāreṇa samanvitaḥ || 4 || granthibhedaṃ kuruṣvevaṃ punaḥ sādhānamārabhet | sanniruddhe kṛte samyak gūrdhvaṃ vāyuḥ pravartate || 5 || yodghāta iti vikhyātaḥ svecchayā tu kanīyaḥ * | pūrakeṇopasaṃhṛtya hṛdayena tu mantravit || 6 || sāntabījamayaṃ jīvaṃ nyasedhūṃkāramūrdhani | huṃkārasya śikhāntasya puruṣaṃ bījavigraham || 7 || dhyātvā tvekākinaṃ sūkṣmaṃ bindubhūtaṃ nirāmayam | tataḥ saṃyojayed yogī śive paramakāraṇe || 8 || śivātīte sadāśānte śuddhasphaṭika nirmale | ekenodghāta mātreṇa ekalakṣassumantritaḥ || 9 || ekībhāvasamāyuktaḥ praviśecchivamavyayam | bījavṛtyāśikhelūna tatva vṛtyā tu tatvavit || 10 || * myadīni vijānīyādanilāni viśodhayet | hṛdā tu pārthivaṃ bījaṃ vāruṇaṃ śirasā saha || 11 || niyuktaṃ śikhayāgneyaṃ vāyavyaṃ kavacānvitam | hokāra mantrasaṃyuktaṃ maṇḍaleṣu prayojayet || 12 || etāstu dhāraṇā jñeya aiṃdrādyā deśikottamaiḥ | vaindavāstu kalāstāśca nivṛtyādyāḥ prakīrtitāḥ || 13 || pradhaṃdāraṇa bhedena praṇavetvekadhā sthitāḥ | p. 29) jñānatvaitāstu kalāsamyak sthūla sūkṣmavimiśrakāḥ || 14 || tato dhyānaṃ prakurvīta deha saṃśodhanāya ca | caturaśraṃ samaṃpītaṃ vajrāṃga vajrāṅgaṃ kaṭhinaṃ gurum || 15 || lakārāsanamārūḍhaṃ hṛdbījamadhyataḥ sthitam | udghātaiḥ pañcabhiryuktaṃ vāyubhūta viśodhayet || 16 || ardhacandraṃ dravaṃ saumyaṃ śuddhakundendu samaprabham | vāruṇaṃ maṃḍaṃ dhyāyet madhye kamalabhūṣitam || vakārāsana madhyasthaṃ śirobījamadhomukham | yuktaṃ caturbhirudghātaiḥ vahnibhūtaṃ viśodhayet || 18 || viṣānala mahāvega kālapāśavināśanam | varṣantaṃ tamabhidhyāyet nādamānaṃ suśītalam || 19 || ḍāḍimī kusuma prakhya madhyaśṛṃgāṭakāṅkitam | tryayaśramarcassusampannamāgneyaṃ maṇḍalaṃ smaret || 20 || rakārāsanamārūḍhaṃ śikhākhyaṃ bījamuttamam | udghātai stribhiḥ saṃyuktaṃ jalabhūtaṃ viśodhayet || 21 || śodhayantaṃ svakaṃdehaṃ nirdahantamakalmaṣam | sakṛṣṇaṃ bindubhūtaṃ * * * * * * * * * || 22 || vāyavyamaṇḍalaṃ dhyāyet pādādārabhya cañcalam | yakārāsan saṃviṣṭaṃ kavacaṃ vāyuvigraham || 23 || śodhayet pārthivaṃ bhūtaṃ udghāta davaya yojitam | tataḥ sañcintayed vyomaṃ samalaṃ sarvatomukham || 24 || p. 30) nityaṃ sarvagataṃ śāntaṃ binduśaktivibhūṣitam | oṃkārāsaṃviṣṭaṃ hakāraṃ nāhasaṃvilam || 25 || konoghātamātreṇa śūnyabhūtaṃ viśodhayet | maṇḍalaṃ bījasaṃyuktaṃ dhyānena vividhena ca || 26 || prāṇāyāmairmataṃ samyak dhāraṇetyabhidhīyate | yāyeva dhāraṇādhārya jagatsarvaṃ hi tanmayam || 27 || yadātmakaṃ ca yogīndrāstattatkarmajalaṃ yayuḥ | evaṃ saṃśuddha dehastvamṛtībhūto vidhānavit || 28 || tato nirukṣayen mārgaṃ kā nāḍī vahate mama | yasmin carati pudgalaḥ * * * * * * * * || 29 || tatrāntardeha vināsamantarya janameva ca | dehastasya videhasya jākṣibhūtasya karmasu || 30 || nityoditasya kurvīta sadāsannihitasya tu | vāmanāsā puṭe yā tu iḍāsā parikīrtitā || 31 || dakṣiṇe piṅgalā jñeyā suṣumnā madhyata sthitā | yasminnabhyadhiko vāyussānāḍī sarvakāmadā || 32 || iḍānāḍyāṃ vahantyāṃ ca ma divasthāna prakalpayet | piṅgalā nāḍi padmaṃ tu suṣumnā mūrdhni yogavit || 33 || hṛdayeccā vidhānaṃ tu nābhau bhaumaṃ prakalpayet | mūrdhnānte śivaṃ dhyāyet varadaṃ sarvatomukham || 34 || p. 31) rātrau saṃpūjayed devaṃ divāhomaṃ ca kārayet | sandhyāsu ca tato dhyānaṃ divā rātrau japa smṛtam || 35 || divā tu tāmasaṃ kuryājjapo rātrau tu rājasam | sandhyāyāṃ sātvikaḥ prokto japaḥ sarvārthasādhakaḥ || 36 || vispaṣṭastāmasaḥ prokto rājasopāṃśurucyate | manasā sātvikaṃ vighāt japaṃ japyavidāṃ viduḥ || 37 || tāmasaṃ krūrakarmāṇāṃ vaśyādiṣu ca rājasam | sātvikaṃ divyasiddhīnāṃ japaṃ yujyādvicakṣaṇaḥ || 38 || prāṇapatti nirodhena yo japaḥ kriyate sadā | sa japaḥ sātvikaḥ prokto bhoga mokṣa phalapradaḥ || 39 || naṃ tu dvividhaṃ kuryāt sthūlā sūkṣmaṃ sadābudhaḥ | dhyānena hi parāṃ siddhiṃ prāpnuvanti hi yoginaḥ || 40 || sthūla mantramayaṃ proktaṃ sarvāvayavasaṃyutam | dvimārgāvasthitaṃ dhyāyet pūjāgnau homavittamaḥ || 41 || kevalaṃ śivabījaṃ tu sarvāvayavavarjitam | na jātirūpaṃ paraṃ śuddhaṃ tatsūkṣmaṃ parikīrtitam || 42 || dakṣiṇāyanamityuktaṃ niśā somātmikā guha | ahastu vimalaṃ proktaṃ saurameyottarāyaṇam | sandhyā tu viṣuvaṃ proktaṃ vuttareṇa * * * * ? || 43 || uttareṇa vahantasya dakṣiṇāyanamādiśet | p. 32) dakṣiṇenottaraṃ vidyāṃ madhye tu viṣuvaṃ bhavet || 44 || samībhūte yadā vāyuḥścarate saṃpuṭadvaye | viṣuvaṃ tu vijānīyāt puṇyamantro bhayātmakam || 45 || viṣuvaṃ candramāhendrāṃdyā dakṣiṇāyanamāśritāḥ | iḍākhyāntargatāṃ dhyāyet pitṛyāne śikhiddhvaja || 46 || brahmāvahnī ravirvāyuruttarāyaṇamāśritāḥ | piṃgalāntargataṃ dhyāyed devayānaṃ taducyate || 47 || ananteśaścarudraśca sadāśiva śivau tathā | suṣumnāntargataṃ dhyāyed viṣuve ca vicakṣaṇaḥ || 48 || dharmajñānaṃ ca vairāgyamaiśvaryañca catuṣṭayam | yogapīṭhaṃ ca padmaṃ ca praṇavena tu vinyaset || 49 || tatvaṃ vinyaset pūrvaṃ karṇikāyāṃ vicakṣaṇaḥ | vyāpayanti madhaścordhvaṃ punaḥ śakti niyojayet || 50 || tataścākarṣayejjīvaṃ śivībhūtaṃ nirāmayam | pūrakeṇa śikhāntasthaṃ śivabījamayaṃparam || 51 || sthāpayeta śikhāmadhye jyotīrūpaṃ sunirmalam | amṛte vā plāvyamānamupariṣṭāt samaṃ tataḥ || 52 || tato'sya mantravinyāsa sūkṣmadehasya ṣaṇmukha | yathā bhavati tatvena tacchṛṇuṣva yathākramam || 53 || śāntau karatalau kṛtvā karaśākhāsu pañcasu | p. 33) īśānādīni brahmāṇi kaniṣṭhādiṣu yojayet || 54 || tatoṅgāni niyuṃjīta hṛdayādi tato punaḥ | prāsādaṃ vinyaset pañcadvyāpinaṃ sarvatomukham || 55 || tataścālabhanaṃ kuryāt pādādārabhya mūrdha * ? | īśānaṃ pañcadhā mūrdhni vaktraṃvaktra catuṣṭaye || 56 || dīptatejassitoktānāṃ pañcamaṃ praṇavena tu | hṛdādyaṃgairaghoraṃ tu guhyavāmaṃ prakalpayet || 57 || pādādārabhya sarvāṅgaiḥ sadyojātaṃ tu vinyaset | hṛdi śrīvātadānau ca nābhyāṃ ca jaṭhare tathā || 58 || pṛṣṭhe hyurasi mantrajño vinyased bahurūpiṇam | guhye caiva tathāliṅge ūrvorvaijānunostathā || 59 || jaṃghayośca sphicotkaṭyāṃ pārśve vāmakalā nyaset | pādayorhastayoścaiva nāsāyāṃ śirasā tathā || 60 || bāhyeścaiva ca mantrajña sadyojāta kalānyaset | netraṃ netreṣu vinyasya punaraṃgāni yojayet || 61 || hṛdayaṃ hṛdayed vinyasya śiraḥ śirasi vinyaset | śikhāyāṃ tu śikhādyā tu kavacaṃ stanamadhyataḥ || 62 || astraṃ hastapradeśe tu tatodhyānaṃ samāśrayet | śivasya yādṛśaṃ rūpaṃ tādṛśaṃ cintayātmani || 63 || śivamantranyāsamidamātmānaṃ tu sadā kuru | p. 34) prākṛtaṃ bhāvamutsṛjya śivo'hamiti bhāvayet | yathāntardeha vinyāsastathā bāhyepi ṣaṇmukha || 64 || bāhyayāgaṃ yathā vakṣye sūkṣmadehāntare tathā | tathā vai śiṣya dehe tu agnau home tathaiva ca || 65 || iti śrīsarvajñānottare kriyāpāde paramīkaraṇaprakaraṇam || ataḥ paraṃ pravakṣyāmi bāhyayāga vidhikramam | sarvakāmapradaṃ guhyaṃ sarvapāpaharaṃ param || 1 || alaṃkṛtya svakaṃdehaṃ śivamantraiḥ yathākramam | śivībhūtaḥ supūtātmā śivasyārcanamārabhet || 2 || uttarābhimukho bhūtvā'stramāvartayecchuciḥ | vighnānuccāṭayet sthūlāt tālaśabda trayeṇa tu || 3 || tarjanyā tarjayet tāṃstu haṃsamaṃtrān vinyaset | punarāveṣṭayenmantrī tatsthānaṃ kavacena tu || 4 || tato hyastrāṇi vinyasye diśāsu vidiśāsu ca | vajraṃ śaktiṃ ca daṇḍaṃ ca khaḍgaṃ pāśaṃ tathāṃkuśam || 5 || gadātriśūlaṃ cakraṃ ca padmaṃ ceti yathākramam | aindrī diśaṃ samārabhya yāvadīśānagocaram || 6 || adhaścakraṃ tu vinyasya padmamūrdhvaṃ niyojayet | gandhaiḥ puṣpaistathā dhūpaiḥ punarastrāṇi pūjayet || 7 || tataśśaktimanahṛtya sūkṣmāmṛtarūpiṇīm | p. 35) vyāpayanti hyadhaścordhvamaprameyāṃ manaupamām || 8 || arghyapātraṃ tatogrāhyaṃ huṃphaṭkāreṇa kṣālayet | sa bāhyābhyantaraṃ paścāt kavacenāvakuṇṭhayet || 9 || bindusthānaṃ samāśritya madhye padmaṃ vicintayet | tritatvaṃ vinyaset tasmin punaḥ śaktiṃ niyojayet || 10 || āpūrya pañcabhirbrahmaiḥ śivāṅgaiśca śivena ca | gandhapuṣpasamāyuktaṃ tajjalaṃ mantrasaṃskṛtam || 11 || āvāhayet paraṃ devaṃ prāsādaṃ paramāmṛtam | aṅgairaṅgīkṛtaṃ vatsa śuddhasphaṭikanirmalam || 12 || dravyāṇi prokṣayet tena yajñārthaṃ kalpitāni tu | aprokṣitaṃ na tā divyaṃ bhaviṣyatvaṃ ca vai śive || 13 || svamantrairarcanaṃ kuryād devatā nayathoditam | dharmādi cāstraparyantaṃ śivavarja ṣaḍānana || 14 || śivasya śivamantraistu homakāle vidhīyate | saṃpūrṇāhuti dāne ca sarvakarma samarpaṇe || 15 || dharmajñānaṃ ca vairāgyamaiśvaryaṃ ca catuṣṭayam | āgneyaṃ diśamāśritya vidikṣu praṇavena tu || 16 || brahmasthāne purāśaktiṃ kalpayitvā tu vinyaset | yogapīṭhaṃ tataḥ paścācchaktinālaṃ ca paṅkajam || 17 || aṣṭapatraṃ bhavet tat tu caturbhāgāntakarṇikam | p. 36) tribhāgakeparākīrṇaṃ śaktijālavitānitam || 18 || vāmājyeṣṭhā ca raudrī ca kāli kalā balā tathā | balapramathanī sarvabhūtadamanī manonmanī || 19 || ārvapatrāt samārabhya yāvat patraṃ tu śāṃkaram | hṛdayena tu vinyasya kesareṣu daleṣu ca || 20 || manonmanīṃ nyasenmadhye śaktiṃ vai kāraṇātmikām | īśānaṃ karṇikāyāṃ tu śivavyoma prakalpayet || 21 || śivasya punarīśānyāṃ mūrtimantraṃ prakalpayet | sitavarṇanibhaṃ dhyātvā pūrvavaktre tu pudgalam || 22 || yāmyetvaghoranāmānaṃ vāmamuttarato nyaset | sadyaḥ paścima bhāge tu tatohyāvāhanaṃ bhavet || 23 || āvāhya sadyamantreṇa vāmadevena sthāpayet | aghoreṇa tu sānnidhyamarghyaṃ tatpuruṣeṇa tu || 24 || tatastu sakalaṃ kuryādavyaktaṃ vyaktalakṣaṇam | varṇarūpaka saṃyuktaṃ punaḥ pūjāṃ prakalpayet || 25 || īśānaṃ pañcadhā mūrdhni vaktaṃ vaktracatuṣṭaye | dīptatejassitoktānāṃ pañcamaṃ praṇavena tu || 26 || hṛdayāṃgairaghoraṃ tu guhyavāmaṃ niyojayet | pādādārabhya sarvāṅgaiḥ sadyojātaṃ tu vinyaset || 27 || hṛdi grīvā tathāṃsau ca nābhau ca jaṭharaṃ tathā | p. 37) pṛṣṭhe hyurasi mantrajño vinyased bahurūpakam || 28 || guhye caiva tathāliṅge ūrubhyāṃ jānunostathā | jaṃghayośca sphicau kaṭyāṃ pārśve vāmakalā nyaset || 29 || pādau hastau ca nāsā ca śiraścaiva lajā prabhau | sadyojāta kalāhyevaṃ tatassarvatra mūrtiṣu || 30 || netraṃ netreṣu vinyasya tatoṅgāni niyojayet | hṛdayaṃ hṛdaye nyasya śiraṃ śirasi vinyaset || 31 || śikhāyāṃ tu śikhāṃ vidyāt kavacaṃ stanamadhyataḥ | astraṃ hastapradeśe tu punaraṅgāni niyojayet || 32 || āgneryāṃ hṛdaye nyasya īśānyāṃ tu śiro nyaset | nair-ṛtyāṃ tu śikhāṃ dadyāt vāyavyāṃ kavacaṃ nyaset || 33 || astraṃ diśāsu sarvāsu dvitīyā varaṇe sthitaḥ | pūrvādārabhyamantrajño gāyatrīṃ vidiśāsu ca || 34 || vidyeśvarāṃstṛtīye tu pūrvādārabhya vinyaset | ananteśaṃ ca sūkṣmaṃ ca śivaṃ ca punaruttamam || 35 || ekanetraikarudrau ca trimūrtiṃ cāmṛtadyutim | śrīkaṇṭhaṃ ca śikhaṇḍīśaṃ yugāntādityasannibhāḥ || 36 || icchārūpadharāssarve ikṣu mūrti phalapradāḥ | gaṇeśvarāṃścaturthe tu kauberyāśādiśaḥ kramāt || 37 || divaṃ caiva tu caṇḍeśaṃ mahākālaṃ ca nandinam | p. 38) gaṇādhyakṣaṃ ca bhṛṅgīśaṃ vṛṣabhaṃ skandameva ca || 38 || dhyāyet sānnidhyamanudvignapadmarāga samaprabhāt | pañcame lokapālāstu kramādāvaraṇe budhaḥ || 39 || vinyasedastramārgeṇa dhmātacāmīkaraprabhān | indraṃ ca pāvakaṃ caiva yamaṃ nir-ṛtimeva ca || 4 || jalaṃ vāyu kubereśān viṣṇu brahmāṇameva ca | vidyeśvara gaṇeśānāmānanaṃ praṇavaṃ viduḥ || 41 || binduṃ ca lokapālānāṃ visargaṃ cāstrayoniṣu | vinyasyaivaṃ vidhānena tataḥ saṃpūjayecchivam || 42 || śuddhasphaṭikasaṃkāśaṃ varadābhayapāṇinam | saṃśliṣṭa ratnapādāntaṃ śaṅkhacakrāmbujāṅkitam || 43 || samajaṃghorucaraṇaṃ gūḍhagranthi sirocchrayam | vistīrṇa kaṭyurasakaṃ pīnavakṣasthalāṃsakam || 44 || suraktapāṇiśākhāntaṃ dīrghabāhuṃ nakhojvalam | sthūlabāhu śiroskandhaṃ nimnanābhiṃ kṛśodaram || 45 || kambugrīvaṃ vibhaktāṅgaṃ saṃpūrṇavadanojvalam | subhrūlalāṭabimboṣṭha karṇanāsaṃ sumūrdhajam || 46 || vimalaṃ pañcavaktraṃ ca pañcamūrdhva vibhūṣitam | tryakṣaṃ daśabhujaṃ śāntaṃ jaṭāmakuṭamaṇḍitam || 47 || śaśāṃkārdhadharaṃ devaḥ padmapatrāyatekṣaṇam | p. 39) baddhapadmāsanaṃ saumyaṃ kiñcit kuñcitalocanam || 48 || mantrasiṃhāsanārūḍhaṃ bījyamānaṃ varāṅganaiḥ | divyagandhānuliptāṅgaṃ divyāmbaramanoharam || 49 || sarvalakṣaṇasaṃpūrṇaṃ sarvābharaṇabhūṣitam | dhyātvātvevaṃ vidhaṃ mantrī sarvakāmaphalapradam || 50 || tataḥ snānādikaṃ karmaṃ mantrayuktaṃ samācaret | snāpayet sadya bījena kavacena vilepayet || 51 || vastrāṇi mekhalāṃ caiva vāmadevena * * * ? | īśānena tu puṣpāṇi makuṭaṃ kuṇḍalāni ca || 52 || keyūramupavītañca kaṭakaṃ hārameva ca | aghoreṇa pradātavyaṃ dhūpaṃ tatpuruṣeṇa tu || 53 || netreṇa dāpayed dīpaṃ punarāva(ra)ṇaiḥ kramāt | gandhapuṣpāṇi dhūpañca dīpaṃ cātra pradāpayet || 54 || tatastvarghyaṃ prayuñjīta pādyācamanapūrvakam | nivedyārghyaṃ tu devasya tato mudrāṃ pradarśayet || 55 || namaskāra dhvajaścaiva kālakarṇi ca siṣṭurā | coṭikā mudrāḥ tataḥ padmaḥ liṅgañca dravyarūpiṇi || 56 || siddhitāḥ paramāhyetāśśivīsānnidhyakārakāḥ | gandhadigdhau karau kṛtvā mudrāṃ samyak prapūjayet || 1 || p. 40) padbhyāṃ pādyaṃ purādadyādāgatasya śivasya ca | mukheṣvācamanīyañca śirassvarghyaṃ nidhojayet || 2 || prathamā vāhanetvarghyaṃ pūjānte ca tathāpuram | visarjane tṛtīyantu devasyārghyaṃ prakalpayet || 3 || pūrvamūrdhasamārabhya dakṣiṇottara paścime | madhye caiva tu mantrajñaḥ pañcasvarghyaṃ niyojayet || 4 || savyaṃ caivāpasavyañcārghyaṃ dadyāt punaḥ punaḥ | ūrdhvavaktre tu dātavyaṃ samukhaṃ ca parāṅmukham || 5 || saṃsthitasya ca devasya samukhaṃ parikalpayet | visarjane tu gāṅgeyaṃ deyamarghyaṃ parāṅmukham || 6 || evamarghyavidhānaṃ tu tato dravyaṃ nibodha me | bhakṣyā bhojyānna pānādi lehyaśoṣyānyanekaśaḥ || 7 || sarvaṃ hṛdayamantreṇa ya * * * dhi coditam | punarāvaṇairdattyāt naivedyaṃ mantrasaṃskṛtam || 8 || agniḥ kāryaṃ tataḥ paścāt susamiddhe hutāśane | śāstradṛṣṭena vidhinā kṛtvā bhūtabaliṃ haret || 9 || toyabhaktasamāyuktaṃ puṣpadhūpasamanvitam | dadyādbhūtabaliṃ mantrī sarvapākavimiśritam || 10 || pāṇipādau tataḥ kṣālyā cāntaḥ punarācamet | praviśyāyatanaṃ paścāt japaṃ kuryād vicakṣaṇaḥ || 11 || praṇipadya prasādyeśaṃ dhyānamāśritya mantravit | prāṇāyāmaiḥ śikhāṃsthayekaṃcittaḥ sadā japet || 12 || p. 41) baddhapadmāsanomaunī akṣamālā karasthitaḥ | svastikaṃ vāsanaṃ baddhvā samakāyaśiraḥ sthitaḥ || 13 || ananyamānaso yogī mantrī tanmayatāṃgataḥ | acirātsiddhimāpnoti adaitadaitamāśritaḥ || 14 || iti śrīsarvamantrānottare kriyāpāde arcanāprakaraṇam || ataḥ paraṃ pravakṣyāmi agnikāryavidhikramam | āśrayaṃ sarvasiddhīnāmihāmutraphalapradam || 1 || prokṣitvā purāprājñaḥ kuṇḍamastrodakena tu | tatastvāveṣṭayet paścāt kavacena yathākramam || 2 || punarullekhanaṃ kuryādastrabījena ṣaṇmukha | punaracyukṣaṇaṃ paścāt kavacena vidhānavit || 3 || viṣṭaraṃ kuṇḍamadhye tu praṇaveṇa punarnyaset | tataḥ śaktiṃ nyaset tasmin taṭitsahasrasannibhām || 4 || ṛtumatīṃ viśālākṣīṃ satataṃ yonimudrayā | catuddhvaḥ svarasaṃbhinno vahnibījordhvadīpitaḥ || 5 || ṣoḍaśāntahato haṃsaśśaktireṣānigadyate | gandhapuṣpārcitāṃ kṛtvā arghyadhitva vidhānavit || 6 || śivasantarpaṇārthāya tato vahniṃ prakalpayet | caturthena vinirmukto hyadhaṣṣaṣṭhaṃ niyojitaḥ || 7 || sa eva haṃsa saṃjñastu vahni sarvārthasādhakaḥ | p. 42) tāmrapātreśarāve vā vadhitvā hutāśanam || 8 || astreṇa prokṣayet taṃ tu punarbūja niyojayet | tatastvā veṣṭayet paścāt kavacena vidhānavit || 9 || pūjayitvā tridhā kuṇḍe yonimārgeṇa nikṣipet | sadyojātena mantreṇa hṛdayaṃ tu punarjapet || 10 || gaṅgāstānaṃ bhavedevaṃ jātavedasi ṣaṇmukha | śirasābhyarcayitvā tu vāmadevaṃ tato japet || 11 || kṛtaṃ puṃsavanaṃ evaṃ sīmantonnayanaṃ śṛṇu | aghoreṇārcayed devaṃ śikhābījaṃ tato japet || 12 || sīmantakaraṇaṃ vahneḥ kṛtaṃ bhavati śaivakam | kavacena samabhyarcya japet tatpuruṣaṃ vibhum || 13 || jātakarma kṛtaṃ hyevaṃ tato nāma vinirdiśet | īśānenārcayitvāstraṃ ca parivartayet || 14 || tatosyā śrāvayennāma śivāgnistvaṃ hutāśanaḥ | janane padmamudrāsya liṅgamudrāgniyojane || 15 || nirodhe niṣṭhurā proktā bījābhyā sarvakarmasu | evamagniṃ susaṃskṛtvā mudrāḥ mantraiḥ yathākramam || 16 || tato homaṃ prakurvīta śāstradṛṣṭena karmaṇā | hṛdvījenāstareddarbhān paridhayaśca nidhāpayet || 17 || prāgagrānuttarāgrāṃ ca punardevān prapūjayet | p. 43) brahmāṇaṃ śaṃkharaṃviṣṇumananteśa samanvitam || 18 || pūrvādārabhya gāyatryā viṣṭarastān tathākramam | āgnedhiṃdiśamāśrityājya bhāṇḍṃ tu sthāpayet || 19 || adhiśrayaṃ purā kṛtvā paścādīn plavanādikam | prādeśamātrakān darbhān praścinnā nakhena tu || 20 || aṃguṣṭhānāmikairgṛhya ghṛtasyāplavanaṃ kuru | tataḥ saṃplavanaṃ mantrī saṃmukhaṃ ghṛtamutpalavat || 21 || sruvaṃ srucaṃ pratāpyāgnau parimṛjya samantataḥ | saṃspṛśe tu kṛśaussarvamagra madhyāvasānakam || 22 || sthāpayed dakṣiṇe bhāgerśva kṛjyādīni tathottare | hṛdayena vidhānajñaḥ sarvakarma samācaret || 23 || tatobhidhārayed vaktrān brahmabhistvanupūrvaśaḥ | punaradghāṭanaṃ kuryādastrabījena ṣaṇmukha || 24 || niṣkṛtiṃ tu śivāstreṇa datvā sarpinnirūpayet | śive some tathā vyaghnautastridhā parikalpayet || 25 || tarpayitvā tato vahniṃ datvā pūrṇāhutiṃ kramāt | tata trāsana vinyāsaṃ prāśuttaṃ parikalpayet || 26 || pūrvoktena vidhānena gandhapuṣpairanukramāt | pūjayitvā śivaṃ samyak tato homaṃ samārabhet || 27 || bahubhavyendhane śuddhe susamiddhe hutāśane | p. 44) vidrume lelihāne ca hunate yassasidhyate || 28 || arciṣmān paṇḍita śikhassugaṃddhillaghuvikramaḥ | sniṃdha pradakṣiṇāvarto jātavedastu sidhvitaḥ || 29 || viṣṇuliṃgī likhed bhūmiṃ śuklaḥ kṛṣṇaḥ prakṣiṇaiḥ | durgandhaścaiva rūkṣaśca tatra siddhirna vidyate || 30 || tatraiva homayet tāvacchuddho hutāśanaḥ | viśuddhe pāvake śuddheranyathā viphalo bhavet || 31 || tasmādevaṃ viditvā tu viśuddho homayet sadā | śivādi sarvamantrāṇāmāhutyā parisaṃkhyayā || 32 || daśaśataṃ sahasraṃ vā ayutaṃ lakṣameva vā | homaṃ daśaguṇaṃ praddhyā śivasya parikalpayet || 33 || brahmaśakti śivāṅgānāṃ vidyeśvaragaṇeśvarān | lokapālāstramukhyānāṃ tasmādeka guṇaḥ smṛtaḥ || 34 || saṃpūrṇāhutidānaṃ tu prakurvāddhāraṇānvitam | amṛtaṃ yatparaṃ vatsa sravantaṃ manusmaret || 35 || padamucchārayenmantraṃ mantrī pūrṇāhutipratim | idamastvamṛtaṃ bhūyo vauṣaḍantamanusmaret || 36 || mantrārpita mano bhūtvā mantrālaṃkṛtavigrahaḥ | homayedeka cittastu mantratanmayatāṃgataḥ || 37 || * * va juhuyānmantrī japed vāpi samāhitaḥ | p. 45) śabde tatve pare tenassa siddhiphalabhāgbhavet || 38 || praṇamya bhaktyā deveśaṃ stutvācānte kṣamāpayet | saṃhṛtyaiva tato mantrī japaḥ prajānnivedayet || 39 || yatkṛtaṃ yacca kuryāḥ tatsarvaṃ sukṛtaṃ tava | tvaṃ gatirviśvavettā ca nānyonātho hi me śivaḥ || 40 || visarjayet tato devaṃ punaḥ pūjyā vidhānataḥ | paścādagniṃ visarjeta kṛtaṃ karma samāhitaḥ || 41 || visarjitasya devasya gandhapuṣpannivedanam | nirmālyaṃ tadvijānīyāt varjyaṃ vastravibhūṣaṇam || 42 || arcayitvā kutaṃ yaścaṇḍeśāya nivedayet | nirmālyaṃ bhakṣaṇaṃ dānaṃ laṃghanaṃ ca vivarjayet || 43 || ācamyoddhūlya pūtātmā bhojanaṃ tu samārabhet | atha pātra vidhānena kṣālayitvā tu bhojanam || 44 || tathaivāveṣṭanaṃ kṛtvā tatastasminniveśayet | śivena śivagāyatryā hṛdā caiva vidhānavit || 45 || hṛdayenāhutiḥ pañca śeṣaṃ kuryācchivārpaṇam | ācamya tu śucirbhūtvā śivaṃ dhyāyet punarjapet || 46 || vāsisūjya japasyānte satyaṃ priyahitaḥ kuru | kiñcit saṃvyavahārārthaṃ prāśutaṃ punarācamet || 47 || agnikāryaṃ japo yāge yogo dīkṣāḥ ṣaḍānana | p. 46) guhye manorame sthāne suviśuddhe mahītale || 48 || iti sarvajñānottare kriyāpāde agnikāryaprakaraṇam || ataḥ paraṃ pravakṣyāmi mahītala viśodhanam | tasyāḥ parīkṣya vijñānaṃ parigrahameva ca || 1 || sugandhāsvādusaṃyuktā śvetā raktā ca piñjarā | pāṃsunāpyayunādhanyā bhramissarvārthasādhikā || 2 || prāgudak plavanāṃ snigdhāṃ kṛṣṇāṃ vā śubhadarśanām | jalatīrasamīpasthāṃ śuddhāṃ bhūmiṃ parīkṣayet || 3 || yasya varṇāsya yo gandhaḥ śobhanaḥ sa tu vidyate | keśāsthi kaṃṭakairhīnāṃ gartoṣaravivarjitām || 4 || trihastodghāta bhūśaryyāṃ sarvadoṣavivarjitām || 5 || secayedgandhatoyena pañcagavyaśivāmbhasā | dhautavastraiḥ śucissnātaistataḥ saṃcālayet punaḥ || 6 || akālamūlakalaśe vastrapūtena vāriṇā | tataḥ kuṭavapadhītai tu palāśāśvattha mudgaraiḥ || 7 || darpaṇodarasaṃkāśāṃ kṛtvā bhūmiṃ parigrahet | pakveṣṭakāmayaṃ vāpi śuddhadārumayaṃ tathā || 8 || mṛṇmayaṃ vā punākṛtvā viśuddhaṃ yāgamaṇṭapam | dīrghaṃ dviguṇaṃ kṛtvā vistārādekabhāgikam || 9 || p. 47) dvārāstridīyake bhāge sārdhahastapramāṇataḥ | maṇḍalasya tu dvau bhāgau bhāgaṃ kuṇḍasya kalpayet || 10 || vidikṣu krūrakarmāṇi kuryāt kuryāt dikṣu śubhāni ca | caturaśraṃ prakurvīta sughanaṃ yāgamaṇṭapam || 11 || vicitraṃ citrakarmāḍhyaṃ prākārapariveṣṭanam | caturaśraṃ tataḥ. kuṇḍaṃ kuryād vartulameva ca || 12 || mekhaloparimadhyasthaṃ yoniścaiva prakalpayet | mekhalāṃ tu samāṃ kuryāt tataḥ śāstravittamam || 13 || caturaṅgulamutsedhāṃ vijñābjalāṃchanaṃ dṛḍham | hastapramāṇena atho madhya tathopara || 14 || trimekhalāsamāyuktaṃ susamaṃ cārudarśanam | gajoṣṭhavat prakurvīta sūci puṣkarameva ca || 15 || mekhaloparimadhyastamājjyādhāraṃ manoharam | tasyopari punaścordhvamujha vā sadārubhirdṛḍham || 16 || vitānasahitaṃ kuryādadiśraṃ jālakānvitam | śobhanaṃ tadvijānīyāt sarvakāma phalapradam || 17 || kṛtvā sunirmalaṃ bhūmiṃ parigṛhya punaryajet | vardhanyamuṃdī pūrṇāyāmaghorāstrābhi mantritām || 18 || kṛtveda kiṃ dadheddhīrā matyuccinnāṃ pradakṣiṇām | tasyā mārgeṇa kalaśamācāryeṇoddhataṃ śanaiḥ || 19 || p. 48) sarvakāsmayeti bhrūmayitvā nidhāpayet | aiśānyamaṇḍalāṃ te tu vighnaughaśamanaṃ param || 20 || pūrvapaṅkajavinyastaṃ saptadhānyoparisthitam | kṣālitaṃ cāstrabījena kavacenāva kaṃṭhitam || 21 || stritatvopari vinyasta candanāgarudhūpitam | vastrapūtāmbusaṃpūrṇaṃ pañcaratna samanvitam || 22 || sarvauṣadhi samāyuktaṃ sarvagandhopaśobhitam | hemnā kaṇṭhe tathā baddhaṃ sūtrakaṇṭhamathāpi vā || 23 || cūtapallavasaṃyuktaṃ sitavastrāvakuṃṭhitam | evaṃ vidhaṃ śivaṃ ramyaṃ śivenādhiṣṭhitaṃ guha || 24 || yāgasyādau tu saṃpūjya yāgānte snānamācaret | parigrahe vāstu yāgaṃ punaryāgaṃ gaṇādhipe || 25 || kṛtvā śivāsanaṃ kuryāt śivasya paramātmanaḥ | saṃhṛtya homadravyāṇi naivedyāṃ nidhāni ca || 26 || tatodhivāsayet tāni tataḥ śiṣyānanukramāt | pañcagavyaṃ caruṃ teṣāṃ dantakāṣṭhaṃ ca mantritam || 27 || kṣarikā saptavārāṇi hṛdayena samarpayet | tadā na vidyate siddhiḥ vidhikṣapana tena ca || 28 || atonyathā śubhā vidyāt dantakāṣṭhaṃ ṣaḍānana | īśānyādiṣṭakāṣṭhāsu mukhamasya yadā bhavet || 29 || p. 49) dhātu sarvakarmāṇi sādhayet sādhakottamaḥ | śobhanaṃn tadvijānīyāt sarvakāma phalapradam || 30 || iti sarvajñānottare kriyāpāde bhūparigrahaprakaraṇam || ataḥ paraṃ pravakṣyāmi sādhakānāṃ hitāya vaiḥ | pañcagavyavidhānaṃ tu tatvataḥ śṛṇu ṣaṇmukha || 1 || carusthālyāṃ caroścaiva pravakṣyāmyanupūrvaśaḥ | gomūtraṃ gomayaṃ kṣīraṃ dadhisarpiḥ kuśodakam || 2 || pañcagavyamiti proktaṃ mahāpātakanāśanam | īśānena yajet sarpiḥ kṣīraṃ tatpuruṣeṇa tu || 3 || aghoreṇa dadhi proktaṃ sadyojātena gomayam | gomūtraṃ vāmadevena gāyatryā tu kuśodakam || 4 || āloḍhya hṛdinā sarvaṃ tāmrabhājanasaṃsthitam | parikalpya trayo bhāgān devasyāgre tathātmanaḥ || 5 || uddhṛtya śiṣyavatsyāśi śivajaptaṃ svayaṃ pibet | prakṣālya pūrvavatsthālīṃ tathaivāveṣṭya vinyaset || 6 || sūtreṇa varmajaptena punakaṇṭho ṣaḍānana | vinyasya pañcabrahmāṇi punaḥ kṣīreṇa pūrayet || 7 || śivāgnināpacetaṃ tu varmaṇā ghaṭayecchanaiḥ | vrīhi śyāmākanīvārānatha vā śālibrakṣalī || 8 || taṇḍulān prakṣālya nikṣipet paścāt hṛdayena tu cālayet | hṛdayaṃ ca śiraścaiva śivāṃ gāyatrameva ca || 9 || p. 50) japaṃstatsādhayenmantrī carukaṃ ghṛtasaṃyutam | yathāssantaṃ bhavedannaṃ tadarthamayārayet || 10 || avatārya jape śuddhaṃ yāvannirvāṇamicchati | bhāgatrayaṃ tataḥ kuryāt yathā pūrvamudāhṛtam || 11 || ātmīyaṃ śiṣyasaṃyuktaṃ kṛtakarmā tu bhakṣayet | dantairaspṛtya mānaṃ tu pañcāṅgulyātmasaṃsthitam || 12 || darbhaśaryyāṃ samārūḍhaḥ saha śiṣyairjitendriyaḥ | janapaddhyānarato maunī prākārāstre sugopitaḥ || 13 || bandhapāśāsthute śiṣyā dṛṣṭvā svapnāṃti śākṣaye | kathayanti gurossarve śucirbhūtā samāhitaḥ || 14 || śubhairabhīpsitāṃ siddhiṃ (a)śubhairduḥkhamāpnuyāt | tasmād duḥkhapradāṃ dṛṣṭvā na siddhā saṃprayojayet || 15 || duḥsvapnadarśane mantrī hemmaṣṭhaka sahasrakam | kṛtvā dīkṣāṃ prakurvītaihikī siddhivarjitām || 16 || śubhraṃ nadaṃ nadīṃ vāpi samudaṃ paṅkameva vā | atiṣora mahādurgaṃ tarateyassasiddhati || 17 || vyādhi mṛtyubhayaṃ vāpi bandhanaṃ vāsanakṣayam | videśagamanaṃ vāpi bhavet teṣāṃ vilomataḥ || 18 || gavāśvabhramināśaṃ vā vastrālaṃkāra kuñjarāt | paśyedyaśśayitaḥ svapne tasya siddhirna vidyate || 19 || p. 51) eteṣāṃ tu purā lābhā diṣṭān kāmān vāpnuyāt | dṛṣṭvā na svapate yastu yāvadabhyudito raviḥ || 20 || śuklapakṣaṃ citiṃ vāpi kaṇṭakākīrṇameva vā | yā śirohata svapnānte tasya siddhirna vidyate || 21 || tatrasthastu vibudhyeta tasya siddhirvidhīyate | prāsādaṃ vṛṣabhaṃ nāvaṃ paryaṅgaṃ kuñjaraṃ nagam || 22 || yodhi rohati svapnānte tasya siddhirvidhīyate | yeṣāmeka tamādvāpi pyavanaṃ mṛtulakṣaṇam || 23 || arthanāśo manastāpo hyapi vā bandhanaṃ bhavet | āsanaṃ śayanaṃ veśma vastraṃ prāvaraṇaṃ tathā || 24 || jvalantaṃ paśyate svapne tasya siddhirvidhīyate | surcārnāni ca bhagnāni jvalanāsthamanāni ca || 25 || dṛṣṭvā na sidhyate svapne hastādhvastaphalāni ca | cidravāsotha kṛtyañca svakaṃ prākaraṇaṃ tathā || 26 || jvalantaṃ pāṭikāṃ maladigdhaṃ ca dṛṣṭvā svapnena sidhyate | suśukyāni ca vastrāṇinicidrāṇi navāni ca || 27 || sidyayāccayitaḥ svapne tasya siddhirvidhīyate | agnipraveśaṃ kurute svapnāṃte ṛtumānavaḥ || 28 || smṛtilopo bhaved vāpi tasya siddhirna vidyate | śuklaṃ vilepanaṃ mālyamātapatrāsanadhvajam || 29 || p. 52) śaṃkhapadmanidhiṃ caiva labdhvā svapne śridaṃ labhet | viparītāni caitāni nāmamātrāṇi caiva hi || 30 || paśyedyaḥ śayitaḥ svapne tasyasiddhirna vidyate | śuklodanaṃ dadhī vāpi ardhamāṃsa phalāni ca || 31 || yastu bhuṃktestu svapnānte tasya siddhirna vidyate | śākaṃ tailaṃ phalaṃ kṛṣṇamadyādyāśaitoniśi || 32 || na sa siddhiṃ samāpnoti na sukhaṃ na ca sampadaḥ | aprajaṃ ma madyā vā samudrayagāṃ payasvinīm || 33 || svapnānte ca * cedyovai taysa siddhirvidhīyate | sarvāṇyetāni śuṣkāṇi nāmamātrāṇi caiva hi || 34 || yastu paśyatu svapnānte tasya siddhirna vidyate | ākāśagamane svapne agamyāgamanaṃ tathā || 35 || viṣṭānulepanaṃ caiva dṛṣṭvā siddhimavāpnuyāt | tailābhyaṅgamayodvāhaṃ putralābhaḥ pravartate || 36 || geyaṃ lāsyaṃ ca nṛttaṃ ca dṛṣṭvā svapne na sidhyate | kṣapaṇaṃ cāntyajātiṃ vā vyādhitaṃ raktavāsasam || 37 || unmattaṃ bhinnanāsaṃ vā dṛṣṭvā svapnenu sidhyate | ṛkṣoṣṭraṃ vānaraṃ vāpi kharamaśvataraṃ prakim || 38 || yo'dhi rohati svapnānte tasya siddhirna vidyate | tailābhyaṅga mathodvāhaṃ putralābha pravartate || 39 || p. 53) geyaṃ vādyaṃ ca nṛttaṃ ca dṛṣṭvā svapne na sidhyate | kṣapaṇaṃ cāntyajātiṃ vā vyādhitaṃ raktavāsasam || 40 || unmattaṃ chinnanāsaṃ vā dṛṣṭvā svapne na sidhyate | ekāṅga vikalasvapne * pikārāṃ malānvitaḥ || 41 || yasyāgratastutaṃ niṣṭhe tasya siddhirna vidyate | kṣudhārtaḥ tṛṣitaḥ svapne sthānamucyāṭyate svakān || 42 || tāṭyate vānarairghorairnasasimavāpnuyāt | vaṃmme mūtrapurīṣaṃ vā svarṇaṃ rajataṃ tathā || 43 || dantapaṅktiḥ pated vātha japed vāhunatevapi rāṃdatritayepi vā | hanti vātha jayed vāpi svapne siddhimavāpnuyāt || 44 || svapne sopi na sidhyati * * * * * * * * | kva prasthitosi mūḍhātmā nāsti te tvabhivāṃchitaḥ | evamukto naraḥ svapne pratyakṣaṃ vā na sidhyati || 45 || veśyā kanyātha vā rātri brahmaṇi cānumodate | rājā vipro thā divya tasya siddhirvidhīyate || 46 || rājānamarthasampannaṃ brāhmaṇā vedapāragāḥ | striyañca lakṣaṇopetāṃ dṛṣṭvā svapnaḥ prasidhyati || 47 || śuklāṃvaradharo bhūtvā śuklamālyānulepanā | yaṃ vigrahaṃti svapnānte tasya siddhirna vidyate || 48 || raktāmbaradharāṃ nārīṃ raktamālyānulepanām | yaṃ vigrahati svapnānte supteṣvapi na sidhyati || 49 || p. 54) kucelā vā malagrasthā vyādhitā vikṛtānanā | tābhirye gṛhītaḥ svapne supneṣvapi na sidhyati || 50 || evaṃ svapnā mayākhyātā vidhisyasya ṣaḍānana | kathayanti tathātyantadhyaṃ bhaviṣyaṃ yukta karmaṇaḥ || 51 || sūtrayitvā purābhūmiṃ maṇḍapenya pramāṇataḥ | yāgaṃ yathoditaṃ kṛtvā rajanyarajya maṇḍalam || 52 || śuklāmbaradharo bhūtvā śuklamālyānulepanaḥ | śuklayajñopavītī ca sūtrapātaṃ samārabhet || 53 || pūrvāparaudiśau sāddhye vai śaṃkhordhena bhānunā | puṣyadheyena vā maṃtra citrāsvātyantareṇa vā || 54 || evaṃ pūrvāparaṃ kṛtvā tatra sūtraṃ prakārayet | vikalya madhyadeśaṃ tu tatra śaṃkuṃ nidhāpayet || 55 || śaṃkorubhayataḥ sūtraṃ savikṛtvā prasārayet | bindudvayaṃ samālikhya matsyamurthāpayet tataḥ || 56 || śaṃkuvirthaṃ tu tatsūtraṃ madhye matsya dvayasya tu | khaṭakākarṣitaṃ kṛtvā dakṣiṇottaratāṃ nayet || 57 || ātrālayetassūtraṃ yevamuttaratā dakṣiṇe | vidiśāsu tathā nītvā antareṣu tathā nayet || 58 || madhye bindu sthitaṃ sūtraṃ bhrāmayeccaturaṃgulam | ālikhya karṇikāṃ tatra dvitīye kesarān likhet || 59 || p. 55) tṛtīye dalasadūni dalāgrāṇi caturthake | prativāraṇa rekhāṃ tu dadyāt padmasya bāhyataḥ || 60 || rekhā rekhotara jñātvā dalāgrāṇi tu saṃgrahet | koṇena vāyudhet koṇaṃ tamasūtreṇa ṣaṇmukha || 61 || dvātriṃśat ṣoḍaśāṣṭau vā patrāṇyālikhya vinyaset | tebhyaścaturguṇāneva kesarān parikalpayet || 62 || aṣṭapatre nyasecchaktiṃ yathā pūrvamudāhṛtaḥ | bahiraṃgulamutsṛtya padmasūtraṃ prasārayet || 63 || tasmāt tu ṣoḍaśāṣṭau vā gāyatrīṃ tatra varjayet | athavā vāhanārūḍhanastra hastā ṣaḍānana || 64 || pṛthagbāhyāstra vargasya yajet kṛtvārtha vā kṛtim | yavenāntarita rekhāśataṃ strāṃgula samamitāḥ || 65 || dadyāṃvaraṇe ramyo śvetapītaruṇāsitāḥ | karṇikāṃ pītavarṇena caturaṃgu(la)mucchritām || 66 || kiṃciddhārikaṃ varṇaṃ dadyāt kesarasandhiṣu | kesarāṃ mūlasaśśuklān kuryān madhye ruṇena tu || 67 || agraṃ caiva tu śuklena dalān śuklena chādayet | caturvidhāṃ tato rekhāmabhyudhiṃ nāma saṃhatāḥ || 68 || vicitrairmiśritairvarṇai racanāḥ parikalpayet | vāhayet paścimadvāramitarāṇi nirodhayet || 69 || p. 56) padmamānaṃ vivedvāraṃ vidhīnāṃ vistaraṃ tathā | śobhāścopa śobhāśca kapolāśca kapāṭakāḥ || 70 || tulyamānā smṛtā hyetā padmārdhena tu kārayet | padmārdhe nātha vā kuryād dvāraṃ vīthiṃ ṣaḍānana || 71 || tadartenatarān bhūyaḥ pṛthakprakramaṇena tu | evaṃ taṃ racitaṃ kṛtvā paramaṃ śivamaṇḍalam || 72 || iṣṭvā ca vidhivad daivaṃ tato dhyānaṃ viśodhayet | iti sarvajñānottare kriyāpāde pañcagavyādi dīkṣāṅgaprakaraṇam || athādhyāsaṃ pravakṣyāmi saṃkṣepānnatu vistarāt | urvītatvāditaḥ kṛtvā yāvat tatvaṃ nirāmayam || 1 || urvītatvaṃ tu sauvarṇaṃ sūryāyuta samaprabhaḥ | kukkuṭāṇḍasamākāraṃ brahmāṇḍametamucyate || 2 || bhuvanānyaṣṭa ṣaṭ caiva tasyaighābhyantare sthitāḥ | śatayojanakoṭyaṃstu pramāṇaṃ tasya kittataḥ || 3 || tasyaivātha sthale rudrā rudrakoṭibhirāvṛtaḥ | kālāgnirīti vikhyāto raktakṛṣṇograrūpadhṛt || 4 || nordhvaṃ nirīkṣate devo mābhūdbhasma vidaṃ jagat | sa eva rudro vijñeyassa śivasya ca kāladhṛt || 5 || tasyordhvaṃ mahānarakāḥ ghorarūpāḥ sudāruṇāḥ | jīvaistu nārakaiḥ sārdhaṃ chatyāriṃśatgataṃ kramāt || 6 || p. 57) rauravo mahārauravaḥ kumbhīpākastathaiva ca | ete mahaddhikāśśodhanīdhāḥ prayatnataḥ || 7 || sarve śuddhā imaiḥ śuddhaiḥrnarakānātrasaṃśayaḥ | kūśmāṇḍastu patisteṣāṃ na ca rudraḥ prakīrtitaḥ || 8 || tasyordhvaṃ saptapātālaṃ kramaśaḥ saṃkhyavasthitāḥ | svarūpaistribhiḥ saṃkīrṇasthīluhāṭeśvaraḥ prabhuḥ || 9 || talaṃ ca nitalaṃ caiva vitalaṃ ca tathā param | sutalaṃ talātalaṃ caiva pātālaṃ ca rasātalam || 10 || nāgāśca garuḍāścaiva kiṃ puruṣādanujāstathā | agnirvāyu kuberāśca patayastu pṛthagvidhāḥ || 11 || bhūlokaṃ ca tathā vidyāt saptadvīpārṇavaiḥ saha | sacailamasvanodyāna nadīnadasamākulam || 12 || jambūśākakuśakrauṃca śālamalīdvīpa eva ca | gomeda puṣkaraṃ caiva saptadvīpāḥ prakīrtitāḥ || 13 || puṣkaradvīpa madhyasthaṃ paryanto mānaso tamāḥ | lokapālāḥ sthitāstasmin pṛthivīṃ pālaṃ ni * te || 14 || kṣārakṣīra dadhissarpi tathā ikṣurasopi ca | madirodaśca svādūdaḥ samudrāḥ saptakīrtitāḥ || 15 || garbhodastvaṣṭamo jñeyaḥstasyorvī dvīpamucyate | āvṛtaṃ tena sarvaṃ tu sopi corvyā samāvṛtaḥ || 16 || p. 58) samudrairāvṛtā dvīpā dvīpaistepi samāvṛtāḥ | evaṃ dviguṇate vṛddhyā sonyamāvṛtyasaṃsthitāḥ || 17 || jambūdvīpaṃ tato madhye samantāllakṣamāyataṃ | nānājanasamākīrṇaṃ nānāsatvasamākulam || 18 || anekoṣadhi sampannaṃ nānādhātu samanvitam | sarvadharmāśraya puṇyamapuṇyamakṛtātmanām || 19 || tasya madhye mahāmeruḥ sthitossau parimaṇḍalam | praviṣṭa ṣoḍaśādhastāccaturaśśītitraśśitaḥ || 20 || sa tu sarvatra sauvarṇaḥ kāṃcanadrumasaṃkulaḥ | siddhavidyādharākīrṇaḥ kinnarāsurasevitaḥ || 21 || vi * * * * * * bha śailāścatvāraḥ sthitasya caturdiśam | ṣṭha * * * * * bdhāḥ medhinītaistu teṣāṃ mūrdhni samo parāḥ || 22 || * * * * * * rastasya pūrveṇa dakṣiṇe gandhamādanaḥ | * * * * * * * * ści me naiva supārśvaśca tathottare || 23 || * * * * * ti phalo jaṃbu * * * * stho pada eva ca | * * mūrdhni mahaprakṣāścaturṇāṃ cānu pūrvaśaḥ || 24 || raktodamānasaṃ caiva sitodheśca mahāhradaḥ | tathāvāna samīpasthā vijñeyā maṃdarādiṣu || 25 || sadā puṣpaphalopetaṃ pūrvaṃ caitra rathaṃ vanam | nānāsurabhi gandhāḍhyaṃ nandanaṃ gandhamādane || 26 || p. 59) vividhāmoda babulaṃ vaibhrājaṃ vaipule sthitam | nirmitāṃstapurādevaiḥ sarāṃsi ca saroruhāḥ || 27 || sarvagandha vahaṃ ramyaṃ supārśve vivanaṃ tataḥ | teṣu vṛkṣaṃ latā gulma rūpādyāye sugandhinaḥ || 28 || nirmitāste purādevaiḥ sarāṃsi ca saroruhāḥ | sadā sannihitā teṣu vasantakusumāyudham || 29 || kokilārāvamadhuraiṣṣaṭ padodgītakinnaraiḥ | nityajyotsnākaraṃ candra ucvātapatibhāskaraḥ || 30 || varṣanti svecchayā meghā mārutīśca yā | teṣu devāḥ sagandharvakinnarāpsarasogaṇāḥ || 31 || siddhavidyādharāścaiva sadā krīḍaṃnibhāvitāḥ | caturdaśasahasrāṇi yojanāni ṣaḍānana || 32 || merormūrdhni adhobhāge lokapālāṣṭakaṃ punaḥ | indrapāvakadharmeśanīrutīvaruṇānilāḥ || 33 || kuberaśca tatheśāno lokapālāṣṭakaṃ punaḥ | pūrveṇaindrāmarāvatyāṃ tejopatyāṃ hutāśanaḥ || 34 || vaivasvatyāṃ yamo rājā kṛṣṇavatyāṃ niśācaraḥ | śaravatyāṃ jalādhyakṣo gandhavatyāṃ tu mārutaḥ || 35 || yaśovatyāṃ nidhāneśa īśānastu mahodayaḥ | aṣṭapuṣyāstu devānāṃ bhogasthānāni ṣaṇmukha || 36 || p. 60) prajyaṃ teṣu ma * mahābhāgānadhikāraṃ ca bāhyaśaḥ | merormūrdhni sabhā divyā brahmaṇaśca tathātmanaḥ || 37 || manovatīti vikhyātā mahāmahāmuṃnnisevītara | tatra gaṅgānadī puṇyā kṛtvā tasyāḥ pradakṣiṇam || 38 || patitā hi caturdikṣu viṣkaṃ giri * * mūrdhni | * sāvaṃbho nidhisomo'mṛtātmā jyotiṣāṃpatiḥ || 39 || tasmādihāgatā divyā'nugrahārthaṃ saridvarā | tasyaiśānyāṃ mahāśrotaṃ jyotiṣkaṃ nāma viśrutam || 40 || tasya mūrdhni sabhādivyā mahādevasya dhīmataḥ | rudrakanyessalāvaṇyerdevadānavadurlabhaiḥ || 41 || āvṛtā sā sabhā divyā rudraiśyāmita vikramaiḥ | bhuvarlokastu tasyordhvaṃ svarlokastasya mūrdhani || 42 || uhajanastapassatyamuparyupari saṃsthitāḥ | brāhmāṇḍabhittimāsṛtya satyalokasya mūrdhani || 43 || brahmā viṣṇuśca rudraśca sthitā lokāḥ krameṇa tu | aiśvaryāmṛtasaṃprāptā ekadvitriguṇa kramāt || 44 || ātmatulya guṇopetaiḥ vṛtā kanyaiśca tatsamaiḥ | bāhyataścata rudrāstu sthitā deśa diśāsvapi || 45 || brahmāṇḍasya mahāsena dhārakāstetvaninditāḥ | divyajñānabalopeta svacchandagatigocarām || 46 || p. 61) śaśāṅkāṃkita mūrdhāno jaṭāmakuṭamaṇḍitāḥ | * * * * samaprakhaiḥ divyayauvanaśobhitaiḥ || 47 || āvṛtāste samantāt tu rudraiśca baladarpitaiḥ | ete pramāṃḍā dadho bhāge pūvādidigasṛke || 48 || anantaḥ pālako vīro viṣāgnirviṣalocanaḥ | vṛṣo vṛṣadharo vīro grasano baṃddhavāṃmukhaḥ || 49 || kapālīśo hyajo buddho vajñadeha pramardanaḥ | vibhūti raghayaśśāstāpinākī tridaśādhipaḥ || 50 || agnirudro hutāśī ca piṅgalaḥ * dako haraḥ | jvalano dahano babhru bhasmāntaka kṣayāntakaḥ || 51 || yāmyo mṛtyuharodhātā vidhātā karta eva ca | kālo raudraśca vikhyāto dharmādharma patistathā || 52 || nair-ṛto māraṇohanta krūradraṣṭā bhayānakaḥ | ūrdhvaśepho virūpākṣo dhūmralohita daṃṣṭravān || 53 || lohyatī bala * śaivapāśahasto mahābalaḥ | śvetotha jayabhadraśca dīrghabāhurbalāntakaḥ || 54 || baṃdavāmukhotha bhīmaśca varuṇo layavāsakāḥ | kapardī meghasañcārī sarvagaḥ sarvagandhavān || 55 || vāyuḥ sūkṣmaśca tīkṣṇaśca vegakān śoṇitadyutiḥ | * śśikhaḥ jaṭāmakuṭadhārī ca nānāratnavibhūṣitaḥ || 56 || p. 62) nidhīśo rūpavān dhanyassau dehastathaiva ca | pragaikṣaṇekāśaścā prakāśaścalalakṣmivān || 57 || kāmadhṛkla sarvavadyādhipassarvajñassarvageśśivaḥ | prabhuḥ piṅge kṣaṇe śānau bhūtabālo bali * dhaḥ || 58 || śaṃbhurvibhurgaṇādhyakṣastrakṣaḥ tridaśavanditaḥ | saṃvāhaśca vivāhaśca bindubhyo mekṣaṇaśśuciḥ || 59 || lokeśabalamākramya prabhuśśakti samanvitāḥ | vicaranti mahādevā lokapālaiḥ prapūjitāḥ || 60 || ete rudrāsāmākhyātāḥ sūryakoṭi samaprabhāḥ | kapālamālābharaṇāḥ lokapālastradhāriṇaḥ || 61 || eṣāmūrdhvaṃ bhavedāpo daśadhā vṛtya saṃsthitāḥ | kharākhamukharamāvartormisamākulaḥ || 62 || tatrāste bhagavān devo varuṇo mṛtasaṃbhavaḥ | śuddhasphaṭikasaṃkāśī ādi guhyāṣṭakāvṛtaḥ || 63 || oṃkārastasya pūrveṇa āgneyyāḥ śaśibhūṣaṇaḥ | devadevastu yāmyāyāṃ bhojagandhastu nair-ṛte || 64 || āṣāḍhameśca vāruṇyāḥ vāyavyāṃ ḍiṃḍireva ca | bhārabhūmistu saumyāyāmaiśānyāṃ lākulaṃ viduḥ || 65 || ata ūrdhvaṃ bhavedanyad vāgneryāvaraṇaṃ viduḥ | subhātāya susaṃkāśa meghastanita nisvanaḥ || 66 || p. 63) tatrāste bhagavānagniriti mahyāṣṭakā pratiḥ | padmarāga pratīkāśo jvalantastena tejasā || 67 || haraśca tripuraghnaśca triśūliḥ sūkṣma eva ca | mahākālaśca sarvāśca īśāno bharavastathā || 68 || ata ūrdhvaṃ bhavedanyadvāyavyāvaraṇaṃ punaḥ | nīlajīmūtasaṃkāśo bhinnāñjana samaprabhaḥ || 69 || tatrāste bhagavān vāyuḥ kṛṣṇavarṇāñjanopamaḥ | subhagaḥ kāmarūpī ca guhyādguhyāṣṭakāvṛtaḥ || 70 || pitāmahaṃ pituḥ sthānaṃ svayaṃbhūrugra eva ca | viśveśaśca mahānādo mahadbhīmastathāṣṭamaḥ || 71 || ataścordhvaṃ bhaved vyoma bhūtastve saṃpradavitaḥ | aprameyamanirdeśya mokṣastānamivāparaḥ || 72 || tatrāste bhagavān devo vyomarūpī maheśvaraḥ | sūkṣmamūrti mahāścāsau pavitreraṣṭabhirvitaḥ || 73 || bhāvaścaiva mahāyogī trimūrtī rudra eva ca | mahābala śivaścaiva sahasrākṣaḥ sthāṇureva ca || 74 || ato hyūrdhvaṃ bhavet tattvaṃ haṃkārasya ṣaṇmukha | dīptapāvakavarṇābhaṃ bhīmanādaṃ durāsadam || 75 || trividhastastrya vijñeyohaṃkāro ghorarūpadhṛt | pralayāmbudhanirghoṣa sthāṇvaṣṭaka samāvṛtaḥ || 76 || p. 64) kaparda ūrdhvarebhāśca mahānutkaṭa eva ca | śrīkaṇṭho nīlakaṇṭhaśca mahātejāstathaiva ca || 77 || mahāliṃgeśca sthūleśaḥ kāraṇājñānuvartinaḥ | ādiguhyāṣṭakā rudrā atiguhyāṣṭakāstathā || 78 || guhyādguhyāṣṭakāścaiva pavitrāṣṭaka eva ca | sthāṇvaṣṭakāśca paśyaite niyogādbhāmivāsinaḥ || 79 || anugrahāyamokānāṃ liṃgabhūtāḥ pradaṣṭhitāḥ | teṣāmeva samīpasthaḥ yadyattoyaṃ ṣaḍānana || 80 || tattīrthaṃ punaraṃ puṇyaṃ tatra snātvā śivaṃ vrajet | rudrāhete sadā śuddhāḥ kāmarūpāḥ balotkaṭāḥ || 81 || koṭyāyuta parīvārāḥ sukhaduḥkha phalapradāḥ | pramadābhiranindyābhirdivya yauvanaśālibhiḥ || 82 || * * tāste samantāt tu kāmavibhramakāribhiḥ | śuddhasphaṭikasaṃkāśaiḥ ḍāḍimīkusumaprabhaiḥ || 83 || nīlāṃjana samaprabhaiḥ śyāmavarṇairanaupamaiḥ | * * ṅga rāgasaṃkāśaiḥ kāmarūpairmanoharaiḥ || 84 || (dīpya)nte nityametaiste pañcatatvādhipāḥ śivāḥ | * * rdhvaṃ tu bhavedanyat budyāvaraṇa saṃjñakam || 85 || ādityodayasaṃkāśaṃ sandhyārāgasamaprabham | tasya madhye sthitā buddhiḥ vyāpinī viśvarūpiṇī || 86 || p. 65) aṇimādyaṣṭasaṃyuktā tuṣi śakti samanvitā | sakhībhissamatulyābhidviraṣṭavayaśālibhiḥ || 87 || ātāsā mahābhāgā tatprabuddhaiśca yogibhiḥ | devayonyaṣṭakaṃ tatra paritaḥ suvyavasthitaḥ || 88 || aprabuddhaṃ ca śuddhaṃ ca tathā sṛṣṭi pravartikaḥ | paiśācaṃ rākṣasaṃ yākṣaṃ gandharvaṃ candrameva ca || 89 || saumyaṃ caivātha prājeśaṃ brāhmaṃ caivāṣṭamaḥ smṛtaḥ | attordhvaṃ tu bhavedanyad guṇāvaraṇasaṃjñakaḥ || 90 || indranīla mahāratna śuddhasphaṭikarūpakaḥ | tadvarṇo bhuvanāntasthā brahmāviṣṇumaheśvaraḥ || 91 || tamorajastathā satva guṇāviṣṭhitavigrahāḥ | tathā ca vanitāssarva puruṣāstaṃ nivāsinaḥ || 92 || anyonyabalamākramya guṇeśśāsaṃpravartakaḥ | aṣṭau yogīśvarāṃdasti tasminnirāmayāḥ || 93 || nirguṇānirahaṃkārā nityaṃ yogaparāyaṇāḥ | aktaṃ ca kṛtaścaiva bhairavaṃ brāhmameva ca || 94 || ataścordhvaṃ bhavedanyadavyaktaṃ tatvamuttamam | aprataklamavijñeyaṃ nirvāṇapadapasthitaḥ || 95 || aprameyamanirdeśyaṃ nirguṇaṃ guṇamāli ca | utpatti sarvatatvānāṃ bhūtānāṃ ca ṣaḍānana || 96 || p. 66) sthitvā tu puruṣaḥ sūkṣmo vyaktāvyaktaḥ sanātanaḥ | utpādayati satvāni bhavabhūtāni caiva hi || 97 || tatraiva saṃsthitā rudrā aṣṭāveva mahābalāḥ | tattatva dharmiṇaḥ sarve sarve cānandavigrahāḥ || 98 || krodheścāṃḍasaṃvarto jyotipiṃgasuragāḥ | pañcāntakaikavīrau ca śivedasahitaiśvarāḥ || 99 || nitambakaṭinistārai pīnonatapayodharaiḥ | ākṣāmmaddhyadeśānte saṃpūrṇavadanojvalaiḥ || 100 || sarvalakṣaṇasampannaiḥ sarvābharaṇabhūṣitaiḥ | sevyanto nityamete tu smarabāṇanipīḍitaiḥ || 101 || śikhe tena sahitā ete krodheśādaya īśvaraḥ | atordhvaṃ tu bhavedanyat rāgāvaraṇasaṃjñakam || 102 || kuṃkumodakasaṃkāśaṃ kusuṃbharajasannibham | tatrāste bhagavān rāgo japākusumasannibhaḥ || 103 || * * ka sarvatatvānāṃ aprameya sudurjayaḥ | * mī puruṣasaṃkāśai bandhūka kusuma prabhāḥ || 104 || * * namadasadbhāvaiḥ sadāmadanavihvalaiḥ | * * * di gaṇāṃkāra visrasta mṛgalocanaiḥ || 105 || sevyate sa bhagavān rāgaścānanda rūpadhṛt | tatraiva puruṣo jñeyastaddharmaguṇaraṃjitaḥ || 106 || p. 67) amṛttau vyāpakocidvyau brahmāṇḍo mūrtamānasau | tatraiva saṃsthitā rudrā aṣṭau ca śivatulyagāḥ || 107 || jñānavijñānasampannā vītarāgā nirañjanāḥ | vāmadevo bhavaścaivodbhavaśca tathā punaḥ || 108 || ekapiṅge kṣaṇe śānau bhuvaneśā purassarāḥ | aṃguṣṭhamātrasahitā mahādevāṣṭakāśśivāḥ || 109 || nirāmaya mahaujaskāstenurāganirodhakāḥ | atastradhvaṃ bhavedanyad vidyāvaraṇasaṃjñakaḥ || 110 || indrakopasaṃkāśaṃ kvaviccāmīkaraprabhaḥ | tasya maddhya sthitā vidyā vyāpinī viśvarūpiṇī || 111 || viśvagā viśvavetrī sā rahasya padagāminī | maṇḍalādhāracitrāṃgī dhyānalolāyatekṣaṇā || 112 || śāstraśaḥ bhāvaniśvāsa voṣadhīkeśasaṃcayā | bhāvābhāvāvilāsādhyairnityaṃ pramuditendriyaiḥ || 113 || saṃrambhajanitārambhaiḥ khinamaṣṭa pada kramaiḥ | utka * * * niśvāsaiḥ payo payo harālasaiḥ || 114 || ākīrṇaṃ hi puraṃ divyaṃ vidyāvibhavaraṃkitaiḥ | tatraiva saṃsthitā rudrāstrayodaśa * * * * || 115 || varebhyo paratā śuddhā vidyā vidhi prakāśikāḥ | vāmadevaśca bhīmaśca ugraścaiva bhavastathā || 116 || p. 68) sarveśā * neśvarau caivaikavīrāpracaṇḍadhṛk | īśvarotha umākāntastvajeśonanta eva ca || 117 || tata eka śivaścaiva sarveṣāmupari sthitaḥ | atordhvaṃ tu bhavedanyat kalāvaraṇasaṃjñakam || 118 || śvetā pītārūṇaṃ kṛṣṇaṃ kvaciccāmīkuṃsumā * | tasya madhye kalājñeyā citravarṇānulepinī || 119 || citrābharaṇa ratnāḍhyā citramālyābharapriyā | vijñānagamasaṃpannai rūpayauvanagarvitaiḥ || 120 || sahāryavikaṭākṣepā tatkālakaraṇocitaiḥ | manohāri suramyāṅgai madalālasajṛṃbhitaiḥ || 121 || maṇḍitaṃ tatpuraṃ ramyaṃ kalābhāvānuraṃjitaiḥ | tatra rudro vibhurvyāpī sarvajño jñānabhāsakaḥ || 122 || nīlalohitavarṇosau śītendu sadṛśaḥ kvacit | kalābrahmāṅgasaṃbhūtairmantravigrahadhāribhiḥ || 123 || āvṛtosausmaṃtā tu nekakoṭyayutaiḥ punaḥ | yāmyajyeṣṭhaśca rudraśca kālakālavikāraṇaḥ || 124 || balavikaraṇo devo balapramathanastathā | damanaḥ sarvabhūtānāṃ manonmana eva ca || 125 || daśaite sṛṣṭisaṃhāra sthityanugrahakārakāḥ | ata ūrdhvaṃ bhavedanyat kālasyāvaraṇaṃguha || 126 || p. 69) nīlanīla samākāraṃ nīlāñjana samaprabham | tasya madhye sthitaḥ kālo raudra sarvāṃjanāntakṛt || 127 || daṃṣṭrā vikaṭaghorasya piṅgalabhrūśmasutārakaḥ | atasī puṣpasaṃkāśaiḥ kāntimatpriyadarśibhiḥ || 128 || aśokapallavākāra pāṇipādāmbujāṃkibhiḥ | atyartharūpasampadbhiḥ pravālālaśobhibhiḥ || 129 || saṃsevyate sabhagavān kālaḥ kāmānurāgibhiḥ | uccuṣmāśśāparaśśaṃḍā mātaṅgā ghorarūpiṇaḥ || 130 || yāmyo hālāhalaścaiva krodhano baṃdhavā mukhaḥ | tatassūlagaṇāni * * * ṣadrāstathā pare || 131 || hulahulāstastathā cānye kālasya viṣaye sthitāḥ | atordhvaṃ tu bhavedanyanmāyātatvaṃ sudustaram || 132 || maṇḍavakośavacchidraṃ haritāla samaprabhaḥ | tasya madhye sthitā devī māyā tu bahurūpiṇī || 133 || yathā tu mohitaṃ kṛtsnaṃ jagatsthāvarajaṃgamam | indranīlasamaprakhya raśmijālāvakuṃṭhitam || 134 || caladvindu sahasraistu koṭibhistumasāvṛtā | vāmacārāstrayastatra vāmagāvāmalocanām || 135 || vāmakāvāmakṛtyaṃ cotpādyante ṣaḍānana | ḍaṃgavibhramakāriṇyo ḍaṃgasnehānuraṃjitāḥ || 136 || p. 70) ḍaṃbhahāsūtrapātinyo ḍaṃbhavākya manoharāḥ | tathā ca puruṣā skanda jñeyā māyā śuklasaṃbhavāḥ || 137 || bahupralāpino mithyā māyācāra parāyaṇā | athavā sarvatatvānāṃ nirgamaṃ sāmudāvikaḥ || 138 || trimalaṃ vyāpakaṃ kṣipraṃ procyamānaṃ nibodha me | yasya tatvasya yattatvaṃ janmanyabhidhikaṃ bhavet || 139 || tatsvabhāvī bhavet sopi pralayepi tathā guha | evaṃ hi sarvatatvānāṃ tatvabhāva pradhaścidhā || 140 || kathitāste samāsena rudrāstasminnibodhame | gaganeśo hyasādhyaśca tathā hariharāvubhau || 141 || daśono mahāvīryastrigalo gopatistathā | atha saṃpuṭassaṃsthāste māyātatvasya ṣaṇmukhā || 142 || ūrddopi saṃsthitā ye tu tāṃ pravakṣyāmyato śṛṇu | kṣamuśo brahmaṇohanta vidyeśānastathāparaḥ || 143 || vidyeśaśca śivaścaiva anantaṣṣaṣṭha ucyate | amādhinaḥ smṛtāssarve moharāga vivarjitāḥ || 144 || māyābandhavimoktāraḥ pāśajāla vibhedakāḥ | athordhvaṃ tu bhavedanyat vidyātatvaṃ ṣaḍānana || 145 || ḍāḍimī puṣpasaṃkāśaṃ kiñcit pītaṃ sunirmalam | tatra vidyādhipā jñeyāḥ padmarāga samaprabhāḥ || 146 || p. 71) sudīptā nirmalāssūkṣmā vyāpinī sarvatomukhī | tasmādviniḥsṛtā mantrā pañcāṅgaṃ kṛtalakṣaṇāḥ || 147 || vidyāścai tathā jñeyā vidyāmantrāścamiśrakāḥ | acintyā ipiṇassarve sarve cānandavikramāḥ || 148 || sarvatragaminaḥ sarve sarve sarvārthasādhakāḥ | caturvidhāmṛtāssarve pārthivāpyānalānilā || 149 || sarve samānadharmāṇo śrotṛbhedā pṛthakphalāḥ | pāṇinācintabhedāttu mantrabhedaiḥ paraḥ śivāḥ || 150 || saṃsthito'nugrahārthāya sākṣibhūtastu karmaṇāḥ | sthānaṃ karma ca bhāvañca devatā vyāptimeva ca || 151 || vartate vīkṣya viśvātmā phalakṣetra vibhaktiṣu | evaṃ hi mantrabhedastu mantrītītasya ṣaṇmukha || 152 || adhunābhedabhedantu procyamānaṃ nibodha me | yāvantaḥ kecanasatvāḥ sarvatatveṣu saṃsthitāḥ || 153 || tāvantastu smṛtā bheda dehasyasya videhinaḥ | yādṛgrūpaṃ bhavet teṣāṃ nāmagotrañca ṣaṇmukha || 154 || tādṛgrūpaṃ śivavidyā teṣu dehe vyavasthitaḥ | chāyārūpamiva sthūlaiḥ sūkṣmaiḥ sūkṣmataraṃ tu taḥ || 155 || niṣkale niṣkalātyanta rūpaṃ snimu rūpakam | prāṇī dharmādi nirmuktassukha duḥkhaphalaṃ guha || 156 || p. 72) dādātyupāhyarūpeṇa tattaddharmānurūpataḥ | evaṃ vidyā vicāre'smin mantrabheda śivasya tu || 157 || dehabhedāṃśca vikhyātastatvabhedastathā viduḥ | vidyordhvaṃ tu bhavedanyad vidyeśāvaraṇaṃ punaḥ || 158 || dīptapāvakavarṇābhaṃ kiñcit draktaṃ sunirmalam | aṣṭau vidyeśvarāḥ skanda sthitāstasmin vibhūtitaḥ || 159 || viṣṇurliṅgāgnisaṃkāśo vidyūmakiraṇojvalāḥ | tatra madhya mahāsena cakravat parisaṃsthitāḥ || 160 || te'dhikāraṃ kramāt kuryuḥ śakticakrasamanvitāḥ | sa rahasya sakalpāni mantra tantrāṇi ṣaṇmukha || 161 || nigamanti mahātmāno rudrāṇāmamitaujasāḥ | prāsādāsanaparyaṅgā prākārabhūṣaṇāyudhāḥ || 162 || sarve mantramayāstheve yatheṣṭā sarvakāmikā | vidyeśceśvarye racissestu divyāmṛta sukhapradaiḥ || 163 || kuñcitāgra kacodgārairlalāṭa mṛdupaṭṭakaiḥ | pinākī dhanurākārai bhrūbhirunnatavakṣabhiḥ || 164 || ālokarṇa parvataiḥ snigdha netrotpalaiḥ śubhaiḥ | sampūrṇa śaśisaṃkāśavadanābhoga maṇḍalaiḥ || 165 || ātāmronnatavimvoṣṭaistuṃganāsāgraśobhibhiḥ | nātyunnataiḥ samaiḥ snigdhaiḥrviśuddhairdantapaṅktibhiḥ || 166 || p. 73) padmarāgapratīkāśainnīlayaṃ nānandakāribhiḥ | guptaradhraiḥ samaiḥ karṇairviromaiḥ snigdha komalaiḥ || 167 || ākaṃbukarṇasīmantairmṛṇālalalitairbhujaiḥ | āvṛtta saṃhataiḥ pūrṇaiḥ pīnonnatapayodharaiḥ || 168 || ākṣāṃ madhyadeśāntairgambhīrāvṛttanābhibhiḥ | trivalītaraṃga bhaṃgodhairomarāśiprakampibhiḥ || 169 || pulakodbhinnaramyāntairnigūḍhairasthisaṃndhibhiḥ | aśvatrapatrasadṛśaiḥ guhya deśairmanoramaiḥ || 170 || kadalī garbhasaṃsparśairurubhiśśubhalakṣaṇaiḥ | nigūḍhajānugulphabhirnitamba vipulo jvalaiḥ || 171 || prastajaṃghaissamaiḥ pādaiḥ praśastairlakṣaṇānvitaiḥ | suraktapāṇi pādāntaiśśaṃkhacakrāmbujāṃkitaiḥ || 172 || sukliṃtaiṣṭharaṅguli parvestanutuṅganakhojvalaiḥ | snigdha tvak svadhalparekhābhissarvalakṣaṇasaṃyutaiḥ || 173 || sevyante tu vidyeśāssadā kadapapiḍitāḥ | divyagandhānuliptāṃgaiḥ divyābharaṇabhūṣitaiḥ || 174 || divyāmbaradharaiḥ saimyaiḥ divyamālyoktamāṃgibhiḥ | rudraiśca vividhākāraiḥ kālānalasamaprabhaiḥ || 175 || divyajñānabalopetaissṛṣṭisaṃhārakārakaiḥ | athordhvaṃ tu bhavedanyat sarvaiśvarya mayaṃ śubham || 176 || sadāśivaṃ paraṃ tatvaḥ śuddhasphaṭika nirmalaḥ | yogapīṭhaṃ paraṃśuddhaṃ tasmin vidyā mahātmanaḥ || 177 || p. 74) dharmādi caraṇairyuktaṃ madhye kamala bhūṣitam | cārukesaraparyantaṃ sahasradalavistaram || 178 || bahiraṣṭabhisaṃyuktaṃ paṅkajairvimalātmakaiḥ | viśuddha śaktibhiṃnaṃ brahmāṅgairūpaśobhitam || 179 || vidyeśvaraiśca pīṭhasthaiḥ siddhayogibhirāvṛtam | tatrāste bhagavān devo sarvatatveśvaroharaḥ || 180 || sadāśivo vibhurvyāpī mantramūrti madhaḥ paraḥ | anantakānti sampannaḥ aprameya guṇakramaḥ || 181 || anantaśakti saṃbhoga anantāsanasaṃsthitaḥ | vibhajyasasvakaṃ dehamaṣṭadhā parameśvaraḥ || 182 || anantādi śikhaṃḍyanta sthita śāntena cetasā | atordhvaṃ baindavaṃ tatvaṃ vimalaṃ sarvatomukham || 183 || paramaṃ tatvānāmanantaṃ jyotirūpiṇam | tatra vindu sthitaṃ skanda śuddhasphaṭikanirmalaḥ || 184 || kadambagolakākāraṃ sphuratkiraṇamālinam | sakalo niṣkalaścaiva tathā sakalaniṣkalaḥ || 185 || sūkṣmo bhinnakalaścaiva śivo jñeyastu pañcadhā | kalai śāntyādibhiryukta sakalaṃ paripaṭhyate || 186 || niṣkalaḥ kevalo bindu vyāpī sakalaniṣkalaḥ | jvālinyādibhiḥ saṃyuktaḥ sūkṣmosau parikīrtitaḥ || 187 || p. 75) svaraiḥ ṣoḍaśabhirbhinnairbhinnātmā vindurucyate | tatosyānantato bheda sarvaśāstreṣu ṣaṇmukha || 187 || mantreṣu mātṛkāyāñca na vinā bindunā kvacit | niṣkalastā parāśaktiracintyā sarvatomukhī || 188 || susūkṣmā nirmalā nityānantānirvāṇadāyinī | yāvijṛmbhati tatveṣu sarvatatveṣu caiva hi || 189 || tathā bhūtaṃ jagatsarvamekayānekarūpayā | asyā ūrdhvaṃ nirālambaṃ nirādhāraṃ nirāmayam || 190 || acalaṃ vyāpakaṃ śāntaṃ sṛṣṭisaṃhāravarjitam | prakṛteḥ puruṣasaṃyogāt vidyārāgasya caiva hi || 191 || kalākālasya saṃyogāt māyātatvanantasya saṃgamāt | vidyā sadā śivaścaiva bindoḥ śaktisamāgamāt || 192 || sṛṣṭirutpadyate skanda vinduśaktyāditaḥ kramāt | pṛthivīmāditaḥ kṛtvā yāvattatvantu vaindavam || 193 || tatvāttatvaṃ vijānīyāt daddhā pratya * saṃsthitam | urvī tatvāditaḥ kṛtvā devatāśca ṣaḍānana || 194 || anyonyāntaritaiśvaryā prabhāvāntaritastathā | yāni nāmāni tatvānāṃ tāni tatvādhipeṣvapi || 195 || jñātvaivaṃ yojayenmantrī yasmin nyaḥ prāptumīhate | brahmāṇḍādūrdhvato ye tu sarvatatveṣvavasthitāḥ || 196 || jarāmṛtyuvinirmukta dvandvopadravavarjitāḥ | teṣāṃ hi yā tanā kācit na bhayaṃ vidyate kvacit || 197 || p. 76) varjya sṛṣṭiṃ tu saṃhāraṃ sthitiṃ sarvātmakāṃ guha | sthitikāle prabhuṃjante yatvaiśvaryaṃ yathoditam || 198 || saṃhāre nirguṇābhūtvā tatvaiḥ sārdhaṃ viśaṃtite | sṛṣṭikāle prajāyante sarvatatvaiḥ svakaiḥ kramāt || 199 || punarapyevameteṣāṃ udayāstamanasthitiḥ | yo yasminnāśrito nityaṃ tatvatastadvidhānavit || 200 || tatkālasamayo sopi bhavate tatparāyaṇaḥ | yathāntarāṇi proktāni prabhāvairya vyāptiṣu || 201 || tathāntarāṇi vedyāni udayāstamanādiṣu | nodayāstamanaṃ skanda bhavate śiva vedinaḥ || 202 || yato hi sarvatatvānāṃ vijñānādantatasthitāḥ | tatvairebhirnibaṃdhātmā sarvadharmaśca saṃyutaḥ || 203 || nānyena śakyate māktuḥ varjyadīkṣāḥ śivātmikāḥ || 204 || || śrī śrī iti śrīmatsarvajñānottare kriyāpāde'dhvaprakaraṇam || ataḥ paraṃ pravakṣyāmi aprabuddhasya dehinaḥ | sarvatatva nibandhasya sarvadharmamayasya tu || 1 || paśudharma niyuktasyānādi malamuṣiṇaḥ | śṛṇuvatsaparāṃ dīkṣāṃ śivasāyujyadāṃśubhām || 2 || yasya yasya hi devasyādi manto yekṣaraḥ | akārākārasaṃbhinnaṃ vahnibījamanvitaḥ || 3 || p. 77) vāyubījasusaṃyuktaṃ atha ṣaṣṭhaṃ niyojitaḥ | mūrdhni bindusamāyuktaḥ mantrī sarveṣu kīrtitam || 4 || tadekamakṣaraṃ bhinnaṃ mātrādvādaśabhiḥ punaḥ | hrasvabrahma samākhyātā dīrghairaṅgāni nirdiśet || 5 || tritatvaṃ bindusaṃyuktaṃ trayo netrāḥ prakīrtitāḥ | sa visarjāssmṛtāḥ hyastrā bindunāda vivarjitāḥ || 6 || śivoktena vidhānena iṣṭvā devānanu kramāt | tarpayitvā yathā bhūyastato dīkṣāṃ samārabhet || 7 || upoṣitāṃ śucīḥ snātānācāntān dhautavāsasaḥ | dhautapādāstu saṃsiktān riṣyāmantri praveśayet || 8 || ālabhyaḥ pañcabhiḥ brahmaiḥ śivāṃgaiḥ praṇavena ca | netraṃ netreṣu vinyasya netrabandhaṃ tu kārayet || 9 || dukūlapaṭṭavedāṃgaistathā kārpāsajena vā | sataśena navenātha sitenaślaṣṇavāsasā || 10 || puṣpāṃjali samāyukta dakṣiṇāmūrtimānayet | gurossaṃsiktamanasā darbhahastaḥ sumantritaḥ || 11 || darbhāgrerdakṣiṇājānuṃ spṛśatvai deśikasya tu | tataścālaṃvanaṃ kṛtvā pāśān saṃhṛtya homayet || 12 || hṛdayena vidhānajñastathaivāstra dvayena tu | vargātītaṃ yakāraṃ taṃ prāsādaṃ ca punaḥ kramāt || 13 || p. 78) pūrvāt bījitān kṛtvā dharmādharmeṣu yojayet | dharme tu saṃstījyoṣṭhā vāmā dharme tatocyate || 15 || ubhayoḥ saṃsthitā raudrī tatrastho homayedubhau | tritatvabheditā varṇā śaktitrayamihocyate || 16 || varṇātīta dharme tu dharmā madhyamameva tu | dharmādharmau prasādena vyāmiśrau homayet punaḥ || 17 || athavā tāvubhau skanda dharmādharmau vimiśritau | homayecchivatatvena sakalena vicakṣaṇaḥ || 18 || akāraukārasaṃbhinnaṃ haṃsaṃvargāntasaṃsthitam | makārasahitaṃ devaṃ vahnivāyusamīritam || 19 || mūrdhni bindusamāyuktamataṣṣaṣṭhaṃ niyojitaḥ | sakalāṃ sarvabhūtasyaṃ śivatatva prakīrtitam || 20 || yasmin tatve prabhuryastu śivaṃ tatra prakalpayet | tanmantraissarva saṃskārastasmiṃstatve samācaret || 21 || patidharmaiḥ samastaistu paśudharmānnirākuru | patidharmāṃśca ve dharme ramaskenatāni tu || 22 || sthāne janmatatheśvaryaṃ tadbhogāpātanaṃ tathā | adhikāraṃ layaṃ caiva homayet kramaśaḥ punaḥ || 23 || tatvaṃ saṃyojayet pūrvaṃ kuṇḍamadhye vidhānavit | svanāma sarvatatvānāṃ mantro grahaṇakarmaṇi || 24 || p. 79) tatva madhye tu gāyatrīṃ svamantra vidhikalpitām | paśusaṃgṛhya tatvajña tasya garbhe niyojayet || 25 || nāsāgraṃ niyatasthānaṃ paśorgrahaṇa karmaṇi | hrasva vī * * * * * tejapiṃḍā kṛtiṃ smaret || 26 || tāḍayitvāstra bījena hṛdayena samudrayā | garbhādānaṃ tu sadyena vāsupuṃsavane smṛtam || 27 || suma * * no saṃjñena puruṣaṃ jātakarmaṇi | īśānaṃ yojaye nāmni hṛdayañcānna prāśane || 28 || śirasā tvadhikārañca śikhāyā bhogameva ca | aiśvarya netrabījena kavacena layaṃ hunet || 29 || ekaikena daśāhutyā pūrṇāhutya śivena tu | daśabhiḥ srotasaṃ śuddhiṃ brahmāṅgairanupūrvaśaḥ || 30 || śivena sarvatatveṣu tatvaśuddhiṃ samācaret | pāśacchedaṃ tathā dāhaṃ prāyaścittaṃ ca homayet || 31 || tatvaṃ tatveṣu sandhāya narakāṃśca virodhayet | * * * * * * * * * * * * huṃ phaṭ kāret || 32 || viyojya jyeṣṭhayā paścādraudrāccaiva coddharet | tatve tatve tvidaṃ karma vidhinānena ṣaṇmukha || 33 || karmabhūmau suvistāraṃ bhūrloke tu samārabhet | kālāgni rudratatve tu kālāgnitvaṃ viśodhayet || 34 || p. 80) nārake nārakān dharmān bhuktvā kūśmāṃḍatāṃ nayet | pātāle saptametaṃ tu nyāsaṃ kṛtvā vimocayet || 35 || athordhvaṃ hāṭakaṃ tatvaṃ bhūloke janayet tataḥ | sthāvaratvaṃ tu sadyena sārisṛpyamavātmanā || 36 || pakṣitvaṃ ghorarūpeṇa mṛgatvaṃ puruṣeṇa tu | paśutvamīśabījena homayedanupūrvaśaḥ || 37 || ekaidaśabhirmantrīṃ hutvā pūrṇāhutiṃ tataḥ | sadyena vāmadevena hṛdinā ca vidhānavit || 38 || śūdratvaṃ homayed dehī vaiśyādīnanupūrvaśaḥ | garbhādhānaṃ puṃsavanaṃ sīmantonnayanaṃ tathā || 39 || upaniṣkramaṇaṃ nāmānnaprāśanameva ca | hṛdinā niṣkrama karma cūḍā vai brahmabhiḥ smṛtā || 40 || athopanayanaṃ kāryaṃ brahmāṅgairdaśabhiḥ kramāt | mekhalopavītaṃ ca daṇḍaṃ kṛṣṇājinaṃ tapaḥ || 41 || svādhyāyamagnīkāryañca sandhyopāsanameva ca | bhikṣābhivādanaṃ maunaṃ brahmacaryaṃ śamodamaḥ || 42 || gurupasadanaṃ jāpyamanindāmassuhārjavaḥ | ahiṃsā satyamadrohastyāgaḥ kṣāṃtirapaiśunaḥ || 43 || dayābhūteṣu lolutvaṃ madivaṃ hrīracāpacalam | tejaḥ kṣamāśuci śaucamadro * * * * nitā || 44 || p. 81) sarvānanukrameṇaitān gāyatryāṃ daśadhā hunet | trāyuṣaṃ copākarma godānaṃ ca mahāvratam || 45 || naiṣṭhikaṃ cāsidhāraṃ ca hunet pāśupatena tu | tatastā plāvanebhyomaśśivāṃgairabhidhīyate || 46 || patnīsaṃyojanaṃ kuryāt brahmāṅgaiḥ punareva hi | kṛtvā darbhamayāṃ patnīṃ momityeva niyojayet || 47 || ekaikairdaśabhimantrī ekaikenāhutīdaśa | agniṣṭomotyagniṣṭomo vājapeyokya ṣoḍaśī || 48 || atirātrāptoryāmaśca somasaṃsthā iti smṛtāḥ | brahmāṅgaiḥ śivagāyatryā mahāstreṇa śivenava || 49 || viṃśāhutīrdadyāt ekaikasya viśuddhaye | pūrṇāhutiṃ tataḥ paścāt sarvasaṃskārakarmasu || 50 || śivena saṃprayuṃjīta plutenāmṛtavarṣiṇā | śivena kurute homaṃ yasmin saṃskāra karmaṇi || 51 || varjā pūrṇāhutīmekāṃ dviguṇaṃ tatsamācaret | somasaṃsthāvasāne tu sarvamantraiḥ sakṛt sakṛt || 52 || somavānāhutiṃ dadyād dadhikṣīraṃ ghṛtaṃ madhu | sahasrakratu madhye tu daśadajñāt paraṃ hunet || 53 || triṃśattriṃśa tirāhutyā śivena ca vicakṣaṇaḥ | aśvamedhaṃ tato homedāhutyaṃ pañcaviṃśatiḥ || 54 || p. 82) śivamantreṇa mantrajño * * sthā bhavati dhruvam | vānaprastha tato hutvā sarvamantraiśca pañcadhā || 55 || tasmin sarvaparityāgaṃ kṛtvā * * * * yate | bhikṣutvaṃ homayet tasya sarvamantraiḥ sakṛt sakṛt || 56 || viśuddhaṃ kalmaṣaṃ bhūyo brahmaloke niyojayet | sandhānaṃ pūrvavat kṛtvā bhedayitvā tataḥ punaḥ || 57 || iṣṭvātu pūrvavad devān pūrvokta vidhimārabhet | brahmatvaṃ vāsu devatvaṃ rudratvaṃ vidhānavit || 58 || pūrvavatkarmayogena homayet susamāhitaḥ | kaṭāhaṃ pūrvavadbhitvā dalarudrādigīśvarān || 59 || pūrvoktena vidhānena yajedbrahmāṇu mūrdhani | * * * * * * * * mejeśaṃ pūrvato nyaset || 60 || agnirudraṃ svake deśe kālaṃ yāmye niyojayet | bhayānakaṃ tu nair-ṛtyāṃ vāruṇaṃ tu mahābalam || 61 || vāruṇyāṃ śoṣaṇanyasya kāmarūpaṃ tatottare | sarvavidyādhipaṃ rudramaiśānyāṃ tu niyojayet || 62 || svamantrairarcayetsarvān śivavacchaṃbhumīśvaram | pūrvoktena vidhānena kṛtvā maṇḍala tarpaṇam || 63 || tatastu śaṃbhurudratvaṃ janayitvā virodhayet | śeṣeṣu niṣkṛtiṃ dadyāt viṃśaviṃśāhuti kramāt || 64 || p. 83) viśodhyā pārthivaṃ tatvaṃ varuṇetve niyojayet | tejo nile tathā * tni ahaṃ krīḍiṣaṇe guṇe || 65 || prākṛte pauruṣe caiva rāgavidyā kale tathā | kāle māyāṃ punaśceti vidyāyāmīśvarai tathā || 66 || sadāśive tathā tatve tathā sakalaniṣkale | sarvatatvādhipādharmān tatvadharmāstathāparān || 67 || vidhinānena saṃśodhya kāraṇe conmane nyaset | athāsarvatatveṣu yajedekaṃ paraṃ śivam || 68 || tanmantraiḥ sarvasaṃsthārāstatve tatve samācaret | tasyaiva dakṣiṇāmūrtau kramāt tatvādhipān nyaset || 69 || taṃ madhye pitu rudrāstāṇyayaiva niyojayet | pūrvavat sarvakarmāṇi sarvādhvāni samācaret || 70 || tathaiva conmanībhāvamāhutyante ṣaḍānana | cavāreva vidhiḥ proktaḥ śarīre śṛṇu sāṃpratam || 71 || dhenaśudhena śuddhastu bhavatīha na saṃśayaḥ | pūrvoktena vidhānena dhāraṇābhistu pañcabhiḥ || 72 || śodhayet sarvatatvāni dehasthāni punarṇamāt | paśuṃ saṃyojayet pūrvaṃ pūrvoktavidhinā śive || 73 || sādhikāre śivātīte śuddhasphaṭika nirmale | karmaṇyeva kṛte tasya śivāśśedo vidhīyate || 74 || p. 84) saptābhirmantritāṃ kṛtvā kṣurikāstreṇa kartarīm | yojayehīta śikhāsthāne yuktāṃ trimadhureṇa tu || 75 || śivābījena mantrajño vauṣaḍantena nikṣipet | śaktisampuṭamadhyasthaṃ kāraṇena niyojayet || 76 || anamaskaṃ tataḥ paścāt sādhikārādvimocayet | yamuddiśyakṛtaṃkarma mantradaivatapūrvakaḥ || 77 || vidhānaśāstradṛṣṭena tat tasya phaladaddhuvam | yatkṛtaḥ kāmacāreṇa vidhihīnaṃ ṣaḍānana || 78 || na tena karmaṇā siddhiṃ na sukhaṃ na parāṃ gatim || 79 || || iti sarvajñānottare kriyāpāde dīkṣāprakaraṇam || atassaṃkṣepato vakṣye dīkṣāvidhi viniścayam | cāturvarṇahitārthāya parameśena bhāṣitaḥ || 1 || saṃhṛtya sarvatatvāni pañcadhā parivartayet | devatāśca tato bhūyasteṣu mantrān yathākramam || 2 || pṛthivyāpastathā tejoḥ vāyurākāśameva ca | etāni pañcatatvāni sarveṣāṃ vyāpakāni tu || 3 || na vināpañcabhistatvairdeha bandho vidhīyate | sthūlasūkṣmavibhāgena jñātvaitāni viśodhayet || 4 || sarvatatvāni śuddhāni viśuddhaiḥ ṣaḍānana | devaiśca devatāssarve śuddhā smṛtāḥ bhavanti hi || 5 || p. 85) brahmāviṣṇuśca rudraścānanteśa sadāśivau | pṛthivyādiṣu tatveṣu kramāt tatvādhipāḥ smṛtāḥ || 6 || teṣāṃ madhyamantrastu vibhiṃtā mantra yā bhavatu | trayastriṃśatimaṃ śambhoritareṣāsvanāmakam || 7 || pūrvavidhajanaṃ kṛtvā tathā yoniṃ prakalpayet | grahaṇaṃ na tathā bhūyaḥ paśusaṃyojanaṃ tathā || 8 || nivṛtti * samantreṇa sādhayet sādhakottamaḥ | guhyakena pratiṣṭhāṃ tu vidyāghoreṇa homayet || 9 || śāntiṃ tat puruṣeṇaiva śāntyatītāṃ śivena tu | ekaikasya śataṃ jñeyamāhutīnāṃ tu sādhakaiḥ || 10 || hutaiścaiva tu mucyante paśavojanmabandhanāt | garbhādhānaṃ puṃsavanaṃ sīmantonnayanaṃ tathā || 11 || janmaniṣkramaṇaṃ nāma annaprāśanameva ca | adhikāraṃ tathā bhogaṃ layaṃ caiva vidhānavit || 12 || tataśca srotasaṃ śuddhiṃ tatva saṃśuddhimeva ca | viyogañca tathoddhāraṃ tatvasandhānameva ca || 13 || chedaṃ bhedanaṃ dāhametān pūrvavadācaret | pṛthivyādiṣu tatveṣu tataḥ kuryānniraṃjanam || 14 || pūrvavad deha saṃśliṣṭān śodhyatatvā śivaṃ nayet | punarevaṃ pravakṣyāmi guhyādguhyataraṃ param || 15 || p. 86) saṃskārarahitaḥ karmā bhitvā kevala yojanaḥ | iṣṭvā devaṃ śivaṃ śāntaṃ prāsādamamitaujasaḥ || 16 || sahasrāhuti homaṃ tu brahmāṅgaiḥ punarācaret | bhūyopyaṣṭa sahasraṃ tu datvā devasya ṣaṇmukha || 17 || saṃhṛtya pudgalaṃ paścāt śivāgreva niyojayet | tataḥ sandhāya tatvāni punarmūlena bhedayet || 18 || tatastenaiva mārgeṇa bindutatve niyojayet | amanaskaṃ yathā pūrva vāsatatvaṃ ṣaḍānana || 19 || kṛtvā tu dehasaṃśliṣṭān punastatvaṃ niyojayet | pūrvoktena vidhānena yojayitvā paśuṃ śivam || 20 || tathā caiva śivāścedaṃ kṛtvā kuryādanāmayam | evaṃ dīkṣā samānā yāgacaṇḍeśvarasya tu || 21 || kṛtvā pūrvaṃ guroryāgaṃ apare'hani putrakaḥ || 22 || gururapyātmasaṃśuddhyā vidyādevaṃ vidhānataḥ | śivādīyovidātmāyaṃ gurupaṃti punarvrajet || 23 || śāstropadiṣṭamārgeṇa vāruṇyāmīśvarasya tu | padmasaṃsthānyajanmantrī maṇḍale hṛṣṭamānasān || 24 || sadāśivamanantaṃ ca vidyārudraṃ sahomayā | viṣṇunaddeveśaṃ brahmāṇaṃ skandameva ca || 25 || samayikaṃ putrakaḥ paścāt pūjya śaṃbhuṃ tathā guru | p. 87) gandhapuṣpa savitrādhyairvastrālaṃkāra vāhanaiḥ || 26 || pūjayitvā vidhānena tathātmānaṃ nivedayet | evaṃ niveditātmā tu gurupāśairvimucyate || 27 || adha prabhṛti bhagavanyo videho mamātmakaḥ | yuṣmadīyo vikalpena śaṃsyavālyaśca te sadā || 28 || evaṃ guruvaśo bhūtvā santuṣṭo yāvadāyuṣaḥ | anujñāto yadā tena kuryāt kāryāṇi suvrataḥ || 29 || agnikāryaṃ japaṃ pūjā dīkṣājñāna vratāni ca | vṛthā teṣāṃ vijānīyāt gururyeṣāṃ na devatā || 30 || guruḥ pitā gururmātā gururdevo guruḥ suhṛt | gurostu na paraṃ kiñcidityāha bhagavān śivaḥ || 31 || jñānājñānena divyenācodghāṭayati cakṣuṣī | ajñānatimirākrānte tasmājjñānamayo hi saḥ || 32 || siddhavidyādharān bhogān sadevāsura mānuṣān | prāpnuvanti samāyukta guruṇoktena karmaṇā || 33 || gurupadiṣṭamārgeṇa prāpnuvanti paraṃpadam | tasmādādau guruḥ proktaḥ paścād devo niraṃjanaḥ || 34 || dīkṣayā tu paraṃ jñānaṃ nayate śāśvataṃ yataḥ | tasmānnāstatra boddhavyaḥ gurubhyaḥ parato guha || 35 || guravastoṣitā yenāhaṃ rudragaṇaiḥ saha | toṣito nātrasandehastathā devāssavāsavāḥ || 36 || p. 88) avajñānena kruddhena narake patanaṃ dhruvam | tasmādevaṃ viditvā tu guruṃ naivāvamānayet || 37 || āsanaṃ śayanaṃ yānaṃ narohedgurusannidhau || 38 || (nādhyāpanaṃ prakurvīta) guroṃ nimnāsano bhūtvā sa tiṣṭho tatparāyaṇaḥ | citrāṃ naivāgrato dhāryaṃ noṣṇaṃṣaṃ na ca pāduke || 39 || kirīṭādyujvalājvalāṃ tyevaṃ na kuryād gurusannidhau | nādhyāpanaṃ prakurvīta vyākhyānaṃ śiṣyasaṃgraham || 40 || guroścaiva samīpastho guruśiṣya prabodhanam | na śrotavyā gurornindā śāstranindā tathaiva ca || 41 || devasya deśikānāñca munīnāñca ṣaḍānana | gurorjyeṣṭhaṃ kaniṣṭhaṃ vā bhrātaraṃ na vyati kramet || 42 || tathā caivātmano jyeṣṭhān sarvān paśyed guruśiva | dīkṣābhiṣeka jyeṣṭhena kaniṣṭhasya kadācana || 43 || tapovidyādhikasyāpi * tavyaṃ nābhipādanam | sarvato guravo jñeyā ye cānye pūrvadīkṣitāḥ || 44 || mānyāḥ pūjyāśca te nityaṃ guravonyatra ṣaṇmukha || 45 || iti śrī sarvajñānottare kriyāpāde kalātatvapañcatatvadīkṣāprakaraṇam || na prāptopi parāṃ dīkṣāṃ gurubhuktopi yatnataḥ | kālenānta sthito yasya tasya mokṣāḥ kathaṃ bhavet || 1 || kiṃ pradā tasya saṃkleśo mokṣamuddiśya yaḥ kṛtaḥ | p. 89) kiṃ kiṃcid vidyate karma tasya dharmokṣa sādhanam || 2 || gurubhaktāya śāntāya satyācārāya suvrata | mṛtasyāpi varaṃ skanda dīkṣākarma vidhīyate || 3 || * * * * * * * * vidhisaṃkṣepavistaram | api kalpamati kuryād ekaścitta samāhitaḥ || 4 || tatvāni devatā bījaṃ kalikaiḥ karavīrakaiḥ | uccārya vinyasen mantrī darbhai putnīśake kṛte || 5 || snāpayitvāstra bījena pañcagavya śivāmbujā | saṃsthāpya dakṣiṇe pārśve tasya nāma hṛdi nyaset || 6 || athavā vyomasaṃsthāne gomayena ṣaḍānana | sammantrya pañcagavyena kṛtvā tasmin niyojayet || 7 || śaktitrayatyenettāsu dharmādharma ca ṣaṇmukha | tadevālambhanaṃ kṛtvā tasmāt saṃhṛtya homayet || 8 || tatastu mūrdhni āgavya yāvat pādatalāntakaḥ | vinyaset sarvatatvāni tatvairdevā na tu kramāt || 9 || bindu tatve nyasen mūrdhni tatra bindu niyojayet | śāntīṃ ca niṣkale sthāne dhyātvā sarvānidho mukhāt || 10 || mūrdhnitho khaṇḍikordhvaṃ tu nyased devaṃ sadāśivam | tatrāstathasya saṃlīna vinyasecchaktimaṇḍalam || 11 || jihvāyāṃ vaktra madhye tu tatra vidyāṃ ca yojayet | aṣṭau vidyeśvarān mantrī grīvāyāṃ bāhu saṃdhiṣu || 12 || p. 90) māyāṃ vai yāmapārśve tu nyaset kālaṃ tu dakṣiṇe | kalāmurasisaṃsthāpya hṛdaye nīlalohitam || 13 || tatrāparam punarvidyāṃ tatraiva puruṣaḥ smṛtaḥ | rāgopi rañjakastasya vidya prabodha lakṣmaṇaiḥ || 14 || avyaktamudare dhyātvā nābhau sūkṣmāṇi vinyaset | śabda sparśaṃ ca rūpañca rasogandhaśca pañcamaḥ || 15 || pṛṣṭhavaṃśe guṇaṃ nyasya tatraiva puruṣatrayam | nābhi meḍhrāntare buddhi mahaṅkṛtiśca sandhiṣu || 16 || yonyaṃ vyomeśvaraṃ devaṃ vyoma madhye niyojayet | tatraiva yojayed vāyuṃ guhyādguhyāṣṭakāvṛtam || 17 || yonabhyantarataḥ skanda vittasthāne hutāśanam | tasyādho vāruṇaṃ tatvaṃ yāvadhā jānumaṇḍalaḥ || 18 || tasyābhyantare lokān yāvadāmuśla kīlakau | lokādau vinyased devān brahma viṣṇu maheśvarān || 19 || gulphāya po * * praṃte tu kiñcidabhyantare guha | cintayet saptapātāla narakāṃstu tala sthitau || 20 || pādāṅguṣṭhe tu deveśaṃ kālādhipatimīśvaram | sthāpayitvā vidhānena punarabhyarcayet kramāt || 21 || saṃcitya sahitā nyadhva mūrdhni ārabhya mantravit | pādādārabhya tān sarva aṃsau saṃsthāpya śodhayet || 22 || p. 91) yāgaṃ yathocitaṃ kṛtvā tatve yoni manu kramāt | kalpayitvā yathā pūrvaṃ paśuṃ saṃhṛtya yojayet || 23 || garbhādhānāditaḥ kṛtvā sarvakarmāṇi pūrvavat | tatvātu sarvatatveṣu tathā saṃyojayecchive || 24 || kṣīrājyadadhisaṃmiśrāaṃ sūcyagre saṃvyavasthitām | kṛtvāgnau homayet paścāt tāṃ tu puttalakāṃ budhaḥ || 25 || athavā punarapyevaṃ sthūlasūkṣmavibhedataḥ | vyomānilānalāmbhorvīḥ pañcatatvāni yojayet || 26 || teṣāmantargatānyaset sarva tatvāt ṣaḍānana | kalābhirvyāpitāstāṃśca śānti śṛṇyādibhiḥ kramāt || 27 || kalayā śṛnyayā lauptamākāśaṃ baindavaṃ param | vyāpta sadāśivaṃ tatvaṃ śāntayā vāyurūpayā || 28 || tasyāyo yā padaṃ vyaktaṃ vidyāyā tejarūpayā | avyaktādyāvadaṃbhoṃtaṃ vyāpta caiva pratiṣṭhayā || 29 || sa cāhyābhyantaraṃ paścāt brahmāṇḍaṃ tu prattaya | vyāpitaṃ saharudraiśca dhmātacākerā bhayam || 30 || yadeva śranyayā vyāptaṃ tacchūnyamiti cocyate | vāyavyayāgato vāyustejasteja sadyāprataḥ || 31 || āpo vāruṇayā prokto urvī pārthivayā vṛtā | yadantaraṃ yathā vyāptaṃ tasya nāmnā tu tatsmṛtaḥ || 32 || p. 92) bahirevaṃ sthitā vyāpti śarīre śrāsu tatvataḥ | śodhanān kramaṃ caiṣāṃ paśumāśritya saṃsthitaḥ || 33 || saṃcintya pūrvavadrūpaṃ tathā nāḍīrvicintayet | śaktitrayaṃ nyaset tāvaddharmādharmau ca ṣaṇmukha || 34 || tanmātraiḥ pañcabhiryuktaṃ guṇaiśca tribhirāvṛtaḥ | manobuddhirahaṃkārairavyaktena hṛdi pudgalaḥ || 35 || bhruvo karṇāntarādūrdhvaṃ śratyeśranye kalānyaset | tasyādho hṛdayādūrdhvaṃ manile śāntimeva ca || 36 || hṛdayādrāva meḍhrāntaṃ vidyāṃ tejasi yojayet | meḍhrādho yāvajānvantaṃ pratiṣṭhā varuṇā nyaset || 37 || tasyādhaḥ pārthivaṃ tatvaṃ yāvat pādatalāntikam | nivṛttiṃ yojayet tatra dhyātvā pūrvavadarcayet || 38 || vidyeśvaraṃ yaṃ bījaṃ kalāśrutyāṃ prakalpayet | kavacādi śivāaṃgāni punaśśatyākāḥ kramāt || 39 || urvīvārṇabījābhyāṃ tejasā nilakhātmabhiḥ | saṃyuktāste smṛtāstatvā yomādhyākṣmāvasānikāḥ || 40 || hrasvādau ye stvarāpañca napuṃsakavivarjitāḥ | tanmātrasthe tu vijñeyā gandhādyādeśikottamaiḥ || 41 || ahaṃkāraśca saṃjñaṃ tu ambudhīnīti saṃjñakam | makārastu manaḥ proktaḥ * tamaḥ parikīrtitaḥ || 42 || p. 93) rakāraṃ tu rajo viddhi saṃsatvaṃ tu nigadyate | yakāraṃ prakṛtiṃ skanda parikalpyaviśodhayet || 43 || pṛthivyādīni tatvāni nivṛttyādi viśodhayet | gandhādi pañcasūkṣmāni sadyādibhiranu kramāt || 44 || tritatvena tu hotavyamahaṃkārādikaṃ kramāt | praṇavena vidhānajño homadhīta guṇatrayam || 45 || tatve tatve tu tatvajñaḥ pañca sūkṣmāṇi śodhayet | guṇatrayaṃ tathā vyaktaṃ manobuddhimahaṃkṛtaḥ || 46 || ekaikasyāhutiśattaṃ dadyācchuddhena sarpiṣā | tilairvāghṛtasaṃmiśraistaṇḍulai rājya saṃyutaiḥ || 47 || śrīphalairbilvapatrairvā puspairvā'rdhāñjikaiḥ śubhaiḥ | homayeta tatodiṣṭaṃ taistu pūrṇāhutiṃ tathā || 48 || pūrvavat srota śuddhistu tatva saṃśuddhinaiva ca | kramāt saṃdhāya tatvāni tayā hitvā śivaṃ nayet || 51 || evaṃ dīkṣā mṛtasyoktā jīvatopi hi ṣaṇmukha | samayādibha nirmuktā sukha bandhād vimucyate || 50 || sṛṣṭisaṃhāranyāyena pṛthagata dhvani kalpanā | dīkṣā saṃhārataḥ kāryāranayoravisaṃmatā || 51 || vipannasyākhilaṃ karmā hanyekasmin samāpyate | ācāro'yaṃ sthitaṃ skanda sidhyartham jīvitasya tu || 52 || iti sarvajñānottare kriyāpāde mṛtakadīkṣāprakaraṇam || atha paraṃ pravakṣyāmi samayācāra laṃghane | yathā viśuddhayate dehī vipannopa ṣaḍānana || 1 || mṛdambhunā tu saṃśoddhyāstra japtena mantravit | ālipyāmalakaiḥ pūtaiḥ sthāpayitvā śivāṃbhasā || 2 || bhasmasnānaṃ vilomena kṛtvā tu pariyāpayet | gandhapuṣpairalaṃkṛtya udaka pāda niveśayet || 3 || raktagandhaistathā puṣpairajaivastropavītakaiḥ | saṃ cādyavastrasaṃyuktajastrajāpibhirutkṣipet || 4 || nītvā tu śāṃkari dīkṣāṃ śucisthāne nidhāpayet | ni-ṛti plavanaṃ tatra śivakṣetraṃ prakalpayet || 5 || caturhastāyataṃ nimna dvihasta samavistaram | astra japtaistu tatkīlairvidikṣu kīlito bahiḥ || 6 || vilomaṃ raktasūtreṇa kavacākhyena veṣṭayet | pītena rajasāvatraṃ tasya madhye samālikhet || 7 || tryaśramañca samāyuktaḥ śṛṃgāṭakaṃ tathopari | raktena rajasā taṃ tu sarvadhānyamayena vā || 8 || pūrvoktena vidhānena tatra vahniṃ prakalpayet | astreṇa prastarāṃ darbhān pyutkrameṇa tu devatāḥ || 9 || paryukṣaṇaṃ tathā kuryādarcinābhyukṣaṇaṃ tathā | srucaṃ sruvaṃ ca homānte śavasthoparivinyaset || 10 || p. 95) pūrvavacchodayedājyamabhirvārya vilomataḥ | tathaivodghāṭanaṃ kuryāt niṣṇatiṃ ca ṣaḍānana || 11 || tarpayitvā tathā vahniṃ datvā pūrṇāhutiṃ tataḥ | aiśvaryādi vilomena mantra siṃhāsanaṃ nyaset || 12 || sandhyādi mantra vinyāsaṃ datvā deheṣvake guha | śive śivāsane caiva tathā homaṃ samācaret || 13 || pūjayitvāya tathā nyāyaṃ gandhapuṣpaiḥ pavitrakaiḥ | arghyapādyādibhiścaiva yathāśaktyā vicakṣaṇaiḥ || 14 || tataḥ saṃcintayennāḍīḥ divyarūpā manoramāḥ | tataściti * nettatra candanāgarudādibhiḥ || 15 || yathāvāsaṃ bhavet tasya kucavastroktaraṃ gṛha | punarabhyukṣya tu pretaṃ mātra bījena ṣaṇmukha || 16 || citi madhye niyuṃjīta vastraṃ caṃ na ghṛtaplutaḥ | tataḥ saṃcintayennāḍīṃ tasya dehe vicakṣaṇaḥ || 17 || svasaṃjñāṃ hṛdi saṃsthāpya taṃ madhye pudgalaṃ nyaghe | tataḥ saṃdhāya tatvāni pādādārabhya mantravit || 18 || hitvā tu tāṃ tathā bhūdhaḥ paśuṃ saṃyojayecchive | tatra saṃdīpayed bahiṃ tamastāda pradakṣiṇaḥ || 19 || astrabījena mantrajña āgneyīdhyāraṇaṃ smaret | avicchinnāṃ tathā rāma ghoyastrābhimantritāḥ || 20 || p. 96) bhrāmayitvāstrabījena jaladhārāṃ nidhāpayet | tatojalaṃ prajed vidvān snātvā datvodakaṃ śuciḥ || 21 || yāgaṃ yathoditaṃ kṛtvā nivedyeśaṃ kṣamāpayet | evaṃ vimucyate dehī samayādi vilaṃghane || 22 || ajñānājjñānato vāpi kṛtau tvaṃ teṣṭhi karmaṇi | iti śrīsarvajñānottare antyeṣṭiprakaraṇam || evaṃ dīkṣā tvayā khyātā mṛtānāmapi śaṃkara | tathaivācāra rahitāmantyeṣṭiḥ pāśaśodhinī || 1 || naiṣṭhikānāṃ samākhyāhi brahmacaryo jitātmanāḥ | jñānacaryānvitasyāpi kālākasya gatirbhavet || 2 || jñānācaryā dvitau bauddhau buddhi tatvamavāpnuyāt | tāmasaṃ jinabhaktānāṃ prāpnuvanti * * * * || 3 || ye bhavantya jitātmānasteṣāṃ muktistu dīkṣayā | caivatāni paśyanti muktisthānāni ṣaṇmukha || 4 || muktisthānaṃ bhavedekaṃ vimalaṃ sarvato mukham | acalaṃ bāsakaṃ śāntaṃ liṅgāśraya vivarjitaḥ || 5 || tasmin niyojanmantrī śodhya tatva krameṇa tu | yo casminnāśrito liṅgī tamādau pūjayet tataḥ || 6 || tarpayitvā tathā samyak prāyaścittaṃ viśodhayet | pañcarātraṃ trirātraṃ vā kṣapayitvā ṣaḍānana || 7 || paścādaṣṭa sahasraṃ tu astra bījena homayet | p. 97) bhūyopyaṣṭasahasraṃ tu mūlamantreṇa homayet || 8 || bhūtvā dīkṣāparākāryā saṃsārṇava tāriṇī | naiṣṭhiko dīkṣitastvena nityamapyabhicārataḥ || 9 || śivaśāstraparonityaṃ śivahomarataḥ śuciḥ | śivārcana śivadhyāyī śivajāpi sadā bhavet || 10 || a * la kāṃkṣiṇa skanda nānugrahaṃ kariṣyati | dvāvevāśramiṇau śaive gṛhastha brahmacāriṇau || 11 || lokānugrahakartārau parivrāṭ tāpasau na hi | evaṃ kāryādhikāroyaṃ yāvat saṃkrāmato nyataḥ || 12 || saṃkrāmitādhikārastu karmaśanyā samācaret | gṛhastha brahmacāritvaṃ saṃjñāmātraṃ tu kevalam || 13 || pāramārthikameteṣāṃ nāśramo nāśramakriyā | yadarthaṃ kṛta karmāṇo niyuktau parame pade || 14 || tadarthaṃ nāśramaḥ proktaḥ śivaśāstra samāśritaḥ | pūrvasandhyā japaṃ homaṃ yacca karma kramāgataḥ || 15 || sthityarthamācaret kiñcit satataṃ mantra tatparaḥ | yasmin varṇo sthito dīkṣāṃ prāpto dehī śivātmikām || 16 || tatraiva saṃsthito nityaṃ śivadharmaṃ prakalpayet | yaduktaṃ śivaśāstre'smin nyuktaṃ karmaṣaḍānana || 17 || tadavaśyaṃ tu kartavyaṃ tadvilaṃkhya vilaṃghanam | p. 98) ājñeyaṃ kāraṇā jñeyā novikalpyā kadācana || 18 || siddhe yaṃ sādhanaṃ nāsti dūṣaṇaṃ na ca vidyate | na puṃ hi ya*(?)rṣakaṃ vākyaṃ daivikaṃ riṣistathā || 19 || na devaiḥ brāhmaṇo vākyaṃ vaiṣṇavaṃ padmajanmanā | na śaivaṃ viṣṇunā vākyaṃ bādhyate tu kadācana || 20 || yo bhi bādhati mūḍhātmā saṃ naṣṭo mūḍhacetanaḥ | uttarottara vaiśiṣṭyaṃ sarveṣāṃ parikīrtitam || 21 || vākyānāṃ vākyavit prājñaistathā guhyaṃ hitaiṣibhiḥ | * * varṇāśramācāra prāyaścittāśca laukikāḥ || 22 || sambandhādaśadharmāśca prasiddhāṃ nā vicārayet | garbhādhānāditaḥ kṛtvā yāvadud bāhameva vā || 23 || tāvaṃ tu vaiṣṭikaṃ karma paścād vai vetyananyabhāt | na mukhya pravatyā ca skanda lokaṃ dharmān samācaret || 24 || na cānya śāstreddiṣṭāṃ na cānyaṃ devatāṃ smaret | viśuddha bhāvanā yukta śivaika gata mānasaḥ || 25 || viśuddha māpnuyāt stānamacintya sarvaga mṛva | śabalaṃ karmasandeha dyatkṛtaṃ kṛtakodbhavam || 26 || neha mantraphalaṃ tasya naikānte sukhadaṃ bhavet | yamevecchati saṃprāpta śuddhakarma samāśrayet || 27 || tatkarma paratāṃ nityaṃ sukhī ta * davā svyataḥ | p. 99) śāstrasyaivā virodhena śuddha karmājitendriyaḥ || 28 || anenaiva svadehena sidhyate nātra saṃśayaḥ | brāhmaṇāḥ kṣatriyā vaiśyāśśūdrāśuddhastu sādhakāḥ || 29 || suvarṇādānu pūrveṇācāryāśca ṣaḍānana | śraddhadhānāna sūyāśca karmajñāḥ karma tatparāḥ || 30 || anuraktābhiṣaktāśca te tvānugrahakāḥ smṛtāḥ | kṛṣṇavarṇamṛgo yasmin carate tu ṣaḍānana || 31 || taddeśaṃ yājñikaṃ vidyāt yaśca viprairadhiṣṭhitaḥ | yatra viprāssadācārā yatayaśca tapodhanāḥ || 32 || saṃnidevāstathā vedāḥ puṇyadehāṃ tamādiśet | taddeśa kulasaṃbhūtā ācāryāśśāstrasaṃmitāḥ || 33 || śivaśāstraṃ parāṃ nityaṃ śivārcāgniparāyaṇāḥ | āpādamastakaṃ yāvat bhasmasnānaṃ dvijasya tu || 34 || nābherūrdhva hrapasyoktaṃ māratnena tu bhasmanā | vaiśyasya paṭṭikā proktā śūdrasya tu tripuṃḍrakaḥ || 35 || bhasmanā brahma japtena yathāsthāneṣvanukramāt | brāhmaṇasya jaṭāślaṣṇāḥ kanakāḥ parikīrtitāḥ || 36 || sthūlāstadviguṇo jñeyā kṣatriyasya tu vyantarāḥ | vaiśyasyaikā śikhā sthāne tathā śūdrasya kīrtitāḥ || 37 || hrasva ślakṣṇānusaṃyuktāssaṃyatasya jitendriyaḥ | p. 100) yajñopavīta sūtraṃ tu vipre pañcasaraṃ mṛtam || 38 || trisaraṃ kṣatriyasyoktaḥ vaiśyasya dvisaraṃ smṛtaḥ | śūdrasyaika saraṃ jñeyaṃ nityamavyabhicāriṇaḥ || 39 || arcāyāmagnikārye vā sandhyā kāle ca nānyathā | iti śrīsarvajñānottare liṅgoddhārādiprakaraṇam || abhiṣeka vidhānaṃ tu saṃpravakṣyāmyataḥ param | hitāya deśikaṃ drāṇāḥ yathā śambhu mukhāccyutaḥ || 1 || pūrvokte bhūtale śuddhe gomayenopalepi te | sarvaśobhābhiramye tu sarva gandha vibhūṣite || 2 || sutithau vāra nakṣatre muhūrte karaṇānvite | śubhagrahodaye lagne śakune maṃgalairyute || 3 || satyavrata caraṃ dāntaṃ tyāgayuktaṃ dayānvitam | prasannavadanaṃ dakṣaṃ gurubhaktaṃ dṛḍhavratam || 4 || śaucācārasusaṃpannaṃ yogayuktaṃ jitendriyam | śivabhaktaṃ sadāśāntaṃ śiṣyaṃ tantrasya pāragaḥ || 5 || yāgammutvā yathoddiṣṭaṃ dīkṣā nivṛtya mantravit | tatobhiṣecayet taṃ tu yuktāyukta vicārakaḥ || 6 || vīṇāveṇu mṛdaṃ gādyaiḥ kāhalaiḥ paṭahādibhiḥ | śaṃkhatūryaninādaiśca nṛttageya samanvitaiḥ || 7 || sarvamaṃgalasaṃyuktamabhiṣekaṃ samārabhet | p. 101) yāgadakṣiṇapūrveṇa paścime vottareṇa ca || 8 || yatodvāraṃ nābhi paścāt taṇḍulaṃ parikalpayet | dvātriṃśadāṃgula vistāramucchrāyaṃ tāvadevabhiḥ || 9 || cataraśraṃ samaṃ śuddhaṃ madhye kamala bhūṣitam | pūrvavat pīṭhavinyāsaṃ tasmin saṃsthāpya pūjayet || 10 || śuddhapadmāsitaṃ snātaṃ mantrālaṃkṛta vigraham | tataḥ kumbhānyathā pūrvaṃ pūrvādārabhya kalpayet || 11 || śivakumbhavidhānena mantradevata saṃyutam | aṣṭau vidyeśvarān mantrī aṣṭabhiḥ saṃniyojayet || 12 || catuṣvaṃgānyathāsthānaṃ pañca brahmāṇi pañcasu | astrajaptaṃ kurusvaikaṃ śivajaptaṃ tathā paraḥ || 13 || gāyatryā camanārthaṃ tu vanyāṃ pari kalpayet | śatamaṣṭottaraṃ japtvā śivākhyamabhimantrayet || 14 || prathamaṃ cāstra bījena snāpayitvā vidhānavit | vidyeśvaraistataḥ paścādanantādyairyathā kramāt || 15 || brahmabhiścānupūrveṇa punaraṅgānyanukramāt | abhiṣekaṃ śivenaiva paścāt kurvīta ṣaṇmukhaḥ || 6 || tato gandhaiśca puṣpaiśca vastrālaṃkārapādukaiḥ | brahmasūtra pavitrādyaiḥ rbhūvya paṭṭaṃ nivedayet || 17 || pūjayitvā vidhānena śivavantaṃ tu deśikaḥ | p. 102) śiva samīpaṃ samāśrityādhikāraṃ samarpayet || 18 || guruṇāyo'dhikārastu gamavatsasamarpitaḥ | adya prabhṛti yogīndra sodhikāro mayā tvayi || 19 || anugrāhyāstathā śiṣyāśśāstradṛṣṭena karmaṇā | śrotavyaṃ śivaśāstraṃ ca śrāvaṇīyaṃ tadarthinām || 20 || saṃvatsaroṣite śiṣye dīkṣāṃ nirvartayedbudhaḥ | sāyake mantra dīkṣāṃ tu yasmin tatve bhiṣicyate || 21 || itareṣvāhutīṃ datvā śivahastaṃ prakalpayet | samayā mṛpayet paścāt brahmāṅgāni tathaiva ca || 22 || na niṃdyā tu kāraṇaṃ devaṃ tacchāstraṃ ca śivodbhavaḥ | deśikaṃ putrakaṃ caiva gurorvākyaṃ na laṃghayet || 23 || sutikāyāṃ na saṃsparśaṃ chāyā caturalaṃghanāt | yatnena varṇayet prājño deva jagdhaṃ ca saunikam || 24 || ityetā samayāstantraiḥ samāsāt parikīrtitāḥ | pālānāṃ tu śivaṃ yānti sannirodhaṃ tato nyathā || 25 || piṇḍa mantrāsthatastrāvyāvatsarātmā śivaśivastathā | samayajñeṣvidaṃ jñānamatha ūrdhvaṃ na dāpayet || 26 || brāhmaṇāḥ kṣatriyā vaiśyāḥ strī śūdrādi napuṃsakāḥ | dīkṣākāle tvamīmāṃsyā jñānadāne vicārayet || 27 || tricatuḥpañcabhiḥ vipra kṣatriye nava saptabhiḥ | p. 103) aṣṭabhirdaśabhirvaiśye śūdre viṃśatyā dāpayet || 28 || uttamaṃ sarvaśāstrāṇāṃ śivaśāstrātmakaṃ guha | guhyādguhyataraṃ guhyaṃ bhavitavyaṃ prayatnataḥ || 29 || nā śiṣyāya pradātavyaṃ nābhaktāya na nāstike | na guru dveṣiṇe caiva kanyaśāstraratāya ca || 30 || yasya deve parābhaktiḥ nityaṃ gurau ṣaṇmukha | nānyaśāstre yathā bhaktirjñānaṃ tasminna sa yojayet || 31 || na jalpa śivaśāstreṇa prakurvīta kadācana | na voraṇaṃ kuryāt daśad dejanasaṃ * * * * || 32 || vivikte nirjane ramye pūjyavidyādhipaṃ gurum | jitendriyaḥ śuciḥ snātaḥ śivajñānaṃ tu śrāvayet || 33 || śrotavyaṃ ca tathā bhūtaistacchaktaistā parāyaṇaiḥ | ādāvante ca saṃyojya guruṃ saṃbhāva bhāvitaiḥ || 34 || paurṇamāsyāmamāvāsyāṃ caturdaśyaṣṭameṣu ca | nādhyāpayecchivajñānaṃ grahaṇāya na sandhiṣu || 35 || saviśeṣa japaṃ pūjā vrata homaṃ samācaret | dānopavāsaniyamāt sarveṣve teṣu ṣaṇmukha || 36 || kṛtaghnā nāstikāḥ krūrāḥ nissatyāḥ kalaha priyāḥ | māyāśāṭhya samopetā bhūmaṃte tantra hāriṇaḥ || 37 || pṛcchanti madhurairvākyai śeṣamutvādya vā punaḥ | p. 104) teṣāṃ na viśvaseddharmān yadīcchecchāntimātmanaḥ || 38 || evaṃ kāryadhikāro hi yāvat saṃkramitonyataḥ | saṅkrāmitādhikārastu karmasanyāsamācaret || 39 || sādhakasyābhiṣekastu evaṃ vatsa vidhīyate | ācārya sādhakaścaiva dvāvetau tulyamaṅgalau || 40 || samāpta vidyo kartavyo gurussādhaka eva ca | sakāma sāyako jñeyā niṣṭhā me deśikaḥ smṛtaḥ || 41 || eka eva kriyākāro bhāvabheda pradhaktayoḥ | solpaṃ homaṃ japadhyānaṃ kurute deśikassadā || 42 || karmaniṣṭhā pratiṣṭho hi satataṃ sādhakottamaḥ | iti śrīsarvajñānottare kriyāpāde abhiṣekaprakaraṇam || ataḥ paraṃ pravakṣyāmi snānaṃ vitrānusārataḥ | pañcabhiḥ kalaśairvāpi pūrvokta vidhikalpitaiḥ || 1 || aṣṭo vidyeśvarān mantrī ekasmin viniyojayet | dvitīye pañca brahmāṇi tṛtīyaṃga catuṣṭayam || 2 || astu yuktaṃ caturthaṃ tu śivakumbhañca ca pañcakam | abhimantrya yathā nyāsaṃ pūrvavat snānamācaret || 3 || caturbhirvāyathākumbhairabhiṣekaṃ samācaret | vidyeśvarādyayā pūrvaṃ brahmāṅgāni ca mantravit || 4 || ekasmin kalaśe yojyamastrayuktaṃ tṛtīyakaḥ | p. 105) caturthaṃ śivakumbhaṃ tu abhiṣiñceta pūrvavat || 5 || athavā dvau punaḥ kumbhau abhiṣekāya kalpayet | ekasmin sarvamantrāṃśca śivakumbhaṃ tṛtīyakaḥ || 6 || brahmapatrapuṭairvāpi śaṃka śuktyāthavā punaḥ | abhiṣekaṃ prakurvīta tato'nujñāpayet punaḥ || 7 || puṣpairvā manasā vāpi vācā vāpi praśasyathā | ananujñātamantrastu na kuryānmātrikāṃ vidhim || 8 || stuvaṃ srucākṣasūtrañca saṃgrahet tat tataḥ kramāt | trikālamarcanaṃ japaṃ homaṃ samācaret || 9 || iti sarvajñānottare kriyāpāde saṃkṣiptābhiṣekaprakaraṇam || sruvasyāvakṣasūtrasya vidhānaṃ śṛṇu tatvataḥ | japasya siddhi dravyāṇi pravakṣyāmyanupūrvaśaḥ || 1 || sruvaṃ hasta pramāṇaṃ tu ādhāroṅguṣṭha parvataḥ | bāhu mātraṃ srucaṃ jñeyā puṣkaraṃ saṃni sannibhaḥ || 2 || pālāśāśvattha bilvaṃ tu vaikaṃkataṃ tu vā punaḥ | kṣālayitvāstrabījena dhāraṇābhirviśodhayet || 3 || tataśca pañcagavyena punargandhodakena tu | tritatvaṃ śaktibījaṃ tu yojayedubhayorapi || 4 || gandhapuṣpairalaṃkṛtya dhūpaṃ dadyād vidhānavit | saptarātraṃ sthitiṃ kṛtvā paścāddhomo niyojayet || 5 || p. 106) putradīpa phalaṃ vṛkṣo madho gatvā viśodhayet | khasasyaṃ gomayaṃ grāhyaṃ punastatro vilepayet || 6 || siktvātu pūrvavanmantrī astragandha śivāṃbunā | śivī kṛtvā tu taṃ vṛkṣaṃ śivavat prati pūjayet || 7 || purastādagnikāryaṃ tu śāstra dṛṣṭena karmaṇā | kṛtvā bhūta baliṃ datvā paścādakṣāṇi saṃharet || 8 || madhye śākhā samudbhutairmantramāvartayecchivaḥ | pūrvaśākhodbhavaskanda jape tatpuruṣaṃ bilam || 9 || aghoravāmadevau vā sadyojātāṅgameva vā | ye yathāvasthitā mantrāstaistutān parikalpayet || 10 || vāyavyānala māhendu varuṇāvātha miśrakāḥ | tebhisvastrotajairakṣai sarve sidhyantya saṃśayaḥ || 11 || kaṃnyākartitu sūtreṇa triguṇaṃ triguṇe na tu | akṣamālā prakurvīta śuddhe nāstrodakena tu || 12 || śatamaṣṭottaraṃ vāpi catuḥpañcāśadeva vā | saptaviṃśati vā mantrī akṣamālā śubhāsmṛtā || 13 || śaktinyāsaṃ purākṛtvā tasmin sūtre nidhāpayet | vedhayedastrabījena protayeddhṛdayena tu || 14 || anyonya saṃsthitaṃ kṛtvā mukhaṃ teṣāṃ susaṃhṛtān | nirujāṃti praṇān śuddhān na bhinnāmala varjitān || 15 || p. 107) tataḥ śivāmbhasā kṣālyaṃ punargandhairvibhūṣayet | svastrote vinyasecchaktiṃ vīrapatrastathopari || 16 || mūyūracandrakaiśchādya paścādakṣāṇi yojayet | vīrapatrasya tathā caiva paścādālabhanaṃ kuru || 17 || svamantraṃ pūjayet tatra gandhapuṣpairanukramāt | śivībhūtaṃ tu tatsūtraṃ saṃpuṭitvā dine dine || 18 || tatassamudgake mantrī māṃtrālabdhe nidhāpayet | sauvarṇe rājate caiva tāmrasiddhorthakepi vā || 19 || grahaṇaṃ mokṣaṇaṃ caiva sthāpanaṃ ca vidhānavit | hṛdaye tu kartavyamarcanaṃ ca vilepanam || 20 || ataḥ saṃkṣepato vakṣye bhūyokṣasya vidhiṃ param | āhṛtya nipuṇānakṣān astrajaptena bhasmanā || 21 || saṃśodhyavāri yuktena dhāraṇā nipuṇaḥ kramāt | tatastu pañcagavyena punargandhodakena tu || 22 || tataḥ śivāmbhasā kṣālya punargandhairvibhūṣayet | yāgaṃ kṛtvā yathoddiṣṭaṃ pūrvokta mekhalaṃ yathā || 23 || tatastu prāṇasaṃghātamākṛṣya hṛdi maṇḍale | tritatve madhyago bhūtvā japaṃ kuryāt samāhitaḥ || 24 || tritatva madhyago bhūtvā japaṃ kuryāt samāhitaḥ | tribhistu culakairnityaṃ yāvat saṃkhyā prapūryate || 25 || p. 108) tāvatat gandhatoyena śivasya japamarpayet | japaṃ kṛtvodisaṃkṛtvā punarīśaṃ prasādhayet || 26 || tamākṛṣya tathaivaiha vratamantraiḥ samācaret || 27 || iti śrīsarvajñānottare kriyāpāde japādiprakaraṇam || ataḥ paraṃ pravakṣyāmi vratānāṃ vratamuttamam | śivavratamitikhyātaṃ sarvadā surapūjitam || 1 || viśuddhaṃ pāṇḍaraṃ janma śuklavāsonulepanam | śuklayajñopavītī ca jaṭāmakuṭa maṇḍitaḥ || 12 || sarvābharaṇasaṃpanna śuklamālā vibhūṣitaiḥ | carubhūt brahmacaryasya śivāgni gurupūjitaḥ || 13 || mantramūrti śivasyaiva yathāpūrva prakīrtitam | tathā vai sādhakaiṃdrāṇā vratajñeyaṃ tathātmakam || 14 || śuklakaupīna vāsaṃ vā uṣṇīṣākṣaka maṇḍalum | śivālaye vasannityaṃ bhikṣābhakṣo jitendriyaḥ || 15 || śivadhyānarato maunī śivāgni gurupūjakaḥ | saṃvatsare vyatikrānte śivatulyo bhavediti || 16 || iti sarvajñānottare kriyāpāde śivavrataprakaraṇam || ataḥ paraṃ pravakṣyāmi lakṣmaṇaṃ tu śivālaye | sthāpanaṃ caiva liṃgasya yasmin sarva pratiṣṭhitaḥ || 1 || brahmādyā devatāssarve liṅgamāśritya saṃsthitāḥ | p. 109) tasmād vai sthāpayelliṅgaṃ śāstradṛṣṭena karmaṇā || 2 || triṇyāṃ vidyāvrato yogī gurudevāgni pūjakaḥ | ācāryastatva viddhīmān viśiṣṭakulajaḥ śuciḥ || 3 || sarvalakṣaṇahīnopi śivaśāstrārtha vidguha | sthāpakassa paraprokta śivavicchāstra saṃmataḥ || 4 || sarvalakṣaṇasaṃpanna saṃmyat śāstraṃ na vindati | na yogī na vratasnāto nā cāvācārya ucyate || 5 || na śaṭho nāstikaḥ krūra piśuno na ca matsarī | kuṣīku * sakhīṃ vyaṅgaṃ kṣayarogī jalodarī || 6 || kāṇaḥ kekarapiṅgākṣaḥ kapālakutaśekharaḥ | sarvadoṣāśrayaṃ vatsa tārkikaṃ tu vivarjayet || 7 || bhojakā devajagdhāśca devavratadharāṃśca ye | vināgni naiṣṭhikāścaiva sthāpaneṣu vivarjayet || 8 || sthāna śuddhātmaśuddhī ca dravyaśuddhiṃ tathaiva ca | mantrasya liṅgaśuddhiṃ ca viditvā gamakṛt || 9 || śivā bhavāstratoyena sthānamabhyukṣayet tataḥ | māhendra vāruṇaṃ vāpi punaḥ kṣetraṃ prakalpayet || 10 || diśāṃ bandhaṃ tataḥ kuryāt yathāpūrvamudāhṛtam | sthāna śuddhirbhavedevaṃ dehaśuddhiḥ pracoditā || 11 || mantraśuddhirmanoṃthathe mantrī mantra vicakṣaṇaḥ | p. 210) malādhyaiśvarya jñālāni mantrāṇāṃ kīrtitāni tu || 12 || teṣāṃ prabodhinī śakti śivājñānaṃ na mantratā | mantraśuddhirbhavedevaṃ samāsāt parikīrtitaḥ || 13 || dravyaśuddhistu dravyāṇāṃ prokṣitānāṃ śivāmbhasā | liṅgaśuddhiṃ punarvakṣyā vibhātāṃ cārcanasya ca || 14 || lakṣaṇaṃ caiva liṅgasya yena sānnidhyatāṃ vrajet | liṅgāddhastaśataṃ kṣetramācārye sthāpitasya tu || 15 || svāyaṃbhūte sahasraṃ syādriṣṭhibhistu sadarthakam | bhūmi saṃśodhanaṃ kṛtvā kṣetrasya jananaṃ kuru || 16 || janite tu śivakṣetre paścād vai bhūparigrahaḥ | śilānyāsaṃ tataḥ paścāt sūtrayitvā vidhānavit || 17 || hemaratnādibhirbījairbhūṣayitvā nidhāpayet | puṇyāha jaya śabdaiśca śaṃkhavādyakanisvanaiḥ || 18 || bāhurmaṃgala nirghoṣaiḥ pūjya viṣṇuvināyakān | diśābaliṃ tato dadyāt pūjayitvā digīśvarān || 19 || ācāryaḥ śilpibhiḥ sārdhaṃ liṃgaṃ kuryāt salakṣaṇam | sthapatiśca yathoddiṣṭaṃ prāsādaṃ śāstrasammatam || 20 || prāsādādvā bhavelliṅgaṃ liṅgāt prāsāda eva vā | yadeva sūtritaṃ pūrvaṃ tena sūtreṇa coditam || 21 || astrayāgaṃ punaḥ kṛtvā astrairastraṃ niyojayet | snāpayitvāstratoyena gandha puṣpairniyojayet || 22 || p. 111) dhūpaṃ datvā vidhānena rātrimekāṃ nidhāpayet | vastraśayyāṃ samārūḍhaṃ kuṭhāraṃ ṭaṅkamudgaram || 23 || ghṛtena madhunābhyajya mukhā teṣāṃ punaḥ kramāt | astraṃ tu japato dhyāne praveśe hṛdayaṃ japet || 24 || saṃprāpyodita śailaṃ tu tatra yāgaṃ punaḥ kramāt | kṛtvā bhūtabaliṃ datvā hṛdayaṃ parivartayet || 25 || tasya pādāṃśśilāṃ gṛhya vivartāṃ saumyadarśanam | vivarṇāmanavadyāṃstu viśuddhāṃ sunidarśanām || 26 || astrābhimantritaṃ kṛtvā sadyenā labhanaṃ kuru | te naivābhyarcanaṃ bhūyastatra karma samācaret || 27 || atho bhāge kurvīta * * * * * tātmakaḥ | pūrvamūttaramīśānaṃ mastakaṃ parikalpayet || 28 || vṛkṣasya pūrvataṃ pūrvaṃ prāsāde pūrvate mukhe | yato vāpi bhavedvāraṃ tatravaṃtraṃ tu kalpayet || 29 || svasthānasyaṃtu pūrveṇa prāsādaṃ paścimāmukham | dakṣiṇena tathā kuryāt paścime pūrvato mukham || 30 || uttareṇa tathā bhūya pūrvaṃ paścime * va vā | dvāraṃ tu madhyataḥ sthāpya bhūmibhāgavaśād bhavet || 31 || nottarābhimukhāṃ devāṃ na kuryād dakṣiṇa mukhāt | vidiśāsu ca vaktrāṇi na kuryāt tu kadācana || 32 || p. 112) anyathā sthāpyamānānāṃ daivānāṃ śikhi saṃbhava | durbhikṣaṃ vigraho rājā vupasargo bhayāni ca || 33 || ucchrāyāṃ dena kurvīta vistāraṃ guṇabahiḥ | caturaśrayāvartulāṃ vā pradaṃgo purānvitam || 34 || prākārābhyantareṣṭau tu pārśve vinyasya mantrarā * | prāsādāni mukhān kuryān na garbhataistu vedhayet || 35 | indra pāvaka dharmeśa niṛ-ṛti varuṇā tilāt | kuberaṃ ca tathaiśānaṃ sthāpayet teṣu devatā || 36 || dvāre deśe bahiḥ sthāpyau durgāvighnavināyakau | sthāpyaunandimahākālau śivasya puratastathā || 37 || śivaliṃgaṃ tato madhye jyeṣṭhamadhyamakanyasam | saṃpūrṇodara pārśvaṃ tu pṛṣṭhamunnatamastakam || 38 || avakrāpaśrayaṃ hīnā śramavakra * * sthitam | padmārthacaṃdra cakrāka śrīvatsa svastikāṅkitam || 39 || ekahastadvihastaṃ vā trihastaṃ vāpi kanyasaḥ | caturhastaṃ pañcahastaṃ ṣaḍ hastaṃ madhyama * * || 40 || saptāṣṭa navahastaṃ vā uttamaṃ parikīrtitam | śvetaraktaṃ tathā pītaṃ kṛṣṇa viprāditaḥ kramāt || 41 || guru snigdhaṃ sugandhaṃ ca susvaraṃ tejasānvitaḥ | vyāmiśramapi ta gṛhyaṃ caturṇāmamaviśobhataḥ || 42 || p. 113) sarvaśalya vinirmuktaṃ sarvatoṣa vivarjitam | sarvalakṣaṇasaṃyuktaṃ śivaliṅganidhāpayet || 43 || aṃgulya dvaṃgulaṃ vāpi kuryāt tu caturaṃgulam | aṣṭāṅgula vitastiṃ vā maṇiratna mayaṃ śubhaḥ || 44 || satatāṃ ratna liṅgānāṃ prāsādo na vidhīyate | prāsāde vā gṛhe ramye yatheṣṭhaṃ saṃprapūjayet || 45 || yadātmakaṃ balerliṅgaṃ vedīkāryā tadātyakā | liṅgavedyāsamujñeyaṃ vediliṅga samāsmṛtaḥ || 46 || sauvarṇarājatā vāpi tāmrāvā vimalā bhavet | abhāve ratnavedīnāṃ ratnaliṅgeṣu kīrtitā || 47 || vedyāḥ pūrvāparaṃ jñātvā tathāvottara lakṣaṇaṃ | madhye praveśayedyalliṅgaṃ dvau bhāgau bāhyataḥ smṛtau || 48 || bhāgadvayaṃ bhaved dṛśyaṃ tṛtīyaṃ saṃpraveśayet | vihitaṃ ratnaliṃgānāṃ suṣire homa bhe * te || 49 || teṣā. hi lakṣaṇa madhye uttare prayatnataḥ | bhāgatrayaṃ samaṃ kṛtvā tata ūrddhvaṃ parityajet || 50 || tatra sarvatra samaṃ śreṣṭha suptaktonnata mastakam | sarvadoṣavinirmuktaṃ sarvalakṣaṇasaṃyutam || 51 || caturaśramatho bhāgamaṣṭāśraṃ madhyata sthitam | vṛttaṃ caiva tamūrdhvaṃ tu prakūrvīta ṣaḍānana || 52 || p. 114) suviśuddhasya liṅgasya kukkuṭāṇḍamayasya ca | yava madhyaṃ tataḥ kuryāccaturaśramataḥ punaḥ || 53 || paripūrṇātaraṃ madhye ata ūrdhvakṛtaṃ bhavet | aṣṭāśraṃ vā prakūrvīta suptatārākāra madhyakam || 54 || samāśraṃ nivraṇaṃ śuddhaṃ tejaskaṃ cārudarśanaḥ | mṛdaṃga kāmataṃ jeyaṃ mṛdaṃgākāra * stikaḥ || 55 || sthāpitaṃ ca vane vāpi sthitaṃ vā viṣamaṃ yadi | maṇiratnamayaṃ liṅgaṃ punaḥ saṃsthāpya pūjayet || 56 || ūttaraplavanāṃ vediṃ darpaṇodara sannibhaḥ | mekhalāṃ dvādaśāṃgena praṇālaṃ cārdha bhāgikaḥ || 57 || pramāṇa lakṣaṇaṃ caiva maṇiratnamayeṣu ca | sthāpanaṃ cārcanaṃ proktamitareṇa vidhiṃ śṛṇu || 58 || atha garbhagraṃ puraskanda liṅgasya triguṇaṃ kuru | madhyamāṃse śasya sadvedīṃ bhaktirvedī samāsmṛtāḥ || 59 || tat pramāṇaṃ bhavedvāraṃ vistareṇa vidhānavit | ucchrāya dviguṇaṃ kuryā susamīkanyasasya tu || 60 || ṣaṣṭhaṃ bhāgamathastyajya dvāramadhyamakaṃ nyaset | kalpayīta yathoddiṣṭaṃ madhyamasthādhunā śṛṇu || 61 || dva tri bhāge tu saṃtyajyādho bhāgasya ṣaṇmukha | ūrdhvabhāge prakurvīta dvāraṃ vai madhya saṃmitu || 62 || p. 115) bhāgamekaṃ parityajya dvayorbhāgaḥ prakalpayet | tadbhāgaṃ pūrayedbhūmau śeṣaṃ liṅga krameṇa tu || 63 || adho vediṃ sthirāṃ kṛtvā nirvāṇāṃ susamanvitā | suśliṣṭāmiṣṭakaiścchādyaṃ yāvat kṣetra samā * *|| 64 || tatasūttara vedyāṃ ca pīṭhasya racanāṃ kuru | vidhinā śāstradṛṣṭena sarvakarmāṇi caivabhi || 65 || liṃgādve tathā garbho bhaktiścaiva ṣaḍānana | prāsādaṃ ca tathā tattaliṅgamānena kārayet || 66 || talliṃgaṃ maṃjarīyyāstri * * * * * * * * | śukanāsā mahāsena śikharaṃ caiva laiṃgitam || 67 || tallaiṃgikaṃ punaḥ sūtraṃ garbhādubhayato nyaset | digaśramuśrayārdhena śukanāsasya maṇḍapam || 68 || garbhasyo bhayato liṅgamekaikaṃ saṃpraveśayet | dvauliṅgādagrataḥ kuryācchukanāsasya ṣaṇmukha || 69 || valabhicchāṃdakaṃ vāpi gajasiṃhākṛtiṃ tathā | haṃsakṛtyātiṃ vāpi śukanāsaṃ samaṃ kuru || 70 || dvau liṃgāvardhaliṃgañca garbhaṃ vai madhyamasya tu | dvau liṅgāvuttamasyoktau trīṇiliṅgānikaṃ nyaset || 71 || athavā sarvaliṃgānāṃ yo bhāgo dvārakarmaṇi | gṛhītvā tena bhāgena prāsādaṃ parivartayet || 72 || p. 116) sūtreṇa sumitaṃ kṛtvā liṅgaṃ bhāgatrayaṃ kuru | caturaśramadhobhāgamaṣṭha bhūmadhyama sthitaḥ || 73 || vṛddhatṛtīyakaṃ bhāgaṃ kiñcidunnatamastakam | ata ūrdhvaṃ madhyamañca samabhāgaṃ praśasyate || 74 || pīṭhaliṅgasamāproktaṃ pūjābhāgadvayena vā | anyathā rucitā liṃgāt garbhāntaṃ navadhā kuru || 75 || madhyapīṭhaṃ padānyaṣṭau svāṃśamātrādi * * * | sarveṣāmeva bhāgānāṃ pariṇāhastu kīrtitaḥ || 76 || brahmādyastu trayobhāgaṃ vṛttaṃ ṣoḍaśasaṃyutam | evaṃ kuṃḍitaṃ kṣetraṃ pariṇāhastu kīrtitaḥ || 77 || mastakaṃ yasya liṃgasya yenāṃśena tu vṛttayet | tatra bhāgaṃ punastasyā yāme parikalpayet || 78 || brahmavedyāṃ nyased bhāga dvitīye pīṭhikā sthitāḥ | arcā bhāgaṃ tṛtīyāntu kartavyaṃ lakṣaṇānvitam || 79 || ūrdhvaṃ tṛtīyake bhāgaṃ tyajya lakṣaṇa muddharet | sūtrayitvā suvarṇena talliṅgākṛti mut jiret || 80 || aṣṭāśrāmmadhyataścordhvaṃ bāhubhiḥ samalaṃkṛtam | utkīrya madhunājyena paścātamupalepayet || 81 || dvistre kāntarite sūtre tasya madhye punarnayet | madhyamāṃgulimānena taśśubhaṃ lakṣaṇaṃ smṛtaḥ || 82 || atha lakṣaṇa yathāliṅgaṃ hīṇa lakṣaṇameva vā | ati dīrgha kṛśaṃ hrasvaṃ nāthaśrayaṃ tyatra devatāḥ || 83 || p. 117) tasmāt sarva prayatnena procare lakṣaṇaṃ śubham | ślakṣṇaṃ meva saṃcinnaṃ supramāṇaṃ sudarśanaḥ || 84 || sarvadoṣavinirmuktāḥ vediṃ kuryāt sa lakṣaṇaḥ | yathāliṃgaṃ tathā caiṣā sthāpanīyā prayatnataḥ || 85 || dīrghamāyuḥ kṣayāt kuryād vedyāṃ hrasvaṃ tathā dhanaḥ | tasmāddhrasva taraṃ liṅgaṃ nāti dīrghañca kārayet || 86 || maddhayā hāreṇa * * saṃyatena jitātmanā | ācāryeṇa ca śāntena satataṃ mantrajāpinā || 87 || liṅgaṃ vedī vṛṣaścaiva niṣpannādī yadā havet | go yuktārathamārūḍhamānayīta tadā śuciḥ || 88 || gandhapuṣpairalaṃkṛtya dhūpaṃ datvā vidhānavit | puraḥpradakṣiṇī kṛtya nānāghoṣaiḥ praveśayet || 89 || nītvā cāyatanaṃ divyaṃ īśānīṃ diśamāśritaḥ | mṛduśayyāsanaṃ rūḍhamekarātraṃ nidhāpayet || 90 || tatrādi vyāsanaṃ kuryādācāryaḥ susamāhitaḥ | homaṃ kṛtvā vidhānoktaṃ japed brahmādi saṃhitāḥ || 91 || tato mūrti dhārānaṣṭau sakalīkṛta vigrahān | japadhyānaratāṃ chāntān ardharātre praveśayet || 92 || uttiṣṭhaṃtteti vipendra kalaśānvāri pūritān | mantra dravya samāyuktān saṃpādayatha me parān || 93 || p. 118) tato liṃgaṃ samutthāpyāstra japtena vāriṇā | snāpayed vastra pūtena śītenāṣṭottareṇa vā || 94 || dhāraṇābhiśca saṃśodhya liṃgaṃ vediṃ tathā vṛṣam | saṃsnāpya vāruṇairmantrairbhūṣayitvā praveśayet || 95 || caturaśrarāśilāṃ kṛtvā trayaṃgulādhāra mekhalāḥ | caturaśreṇa liṅgasya samasūtreṇa sūtritām || 96 || sudṛḍhāṃ nistṛṇāṃ śuddhāṃ dvādaśāṃkulamucchritām | sahomā nihitāṃ śliṣṭāṃ susthirāṃ samasūtritām || 97 || saṃprokṣyā yatanaṃ mantrī mantra pūtena vāriṇā | brahmamadhye śilāṃ nyasya vidhānoktaṃ tataḥ kuru || 98 || sauvarṇāṃ tādṛśīṃ kṛtvā kurmaṃ pṛṣṭhe nidhāpayet | yā tava sarva bījāni ratnāni ca punaḥ kramāt || 99 || tataḥ śilāṃ pratiṣṭhāpya tasyā madhye yathā vidhi | tatra śaktiṃ nyased vidvān aṃkurāṃkurasannibhām || 100 || haritālaṃ tu pūrveṇāgneyyāṃ tu manaḥśilām | yānyādhāmaṃ janaṃ dadyānnair-ṛtyaṃ hemamākṣikam || 101 || vimalakaṃ tu vāruṇyāṃ vāyavyāṃ parataṃ nyaset | kāsīsamuttare dadyādīśānyāṃ rocanāṃ nyaset || 102 || gairikāvā vidhātavyā brahmasthāne vicakṣaṇaiḥ | pavitrā sarvamaṅgalyā jñeyāḥ puṣṭhikarāḥ smṛtāḥ || 103 || p. 119) vrīhīṃśca garbha ṣaṣṭhiṃścaindrā diśi niyojayet | māṣāṃścaiva kulutthāṃścāgneyyāṃ diśi yojayet || 104 || mudgāṃśca caṇakāṃścaiva yāmyāyāṃ tu niyojayet | tilān kṛṣṇātalāṃścaiva nair-ṛtyāṃ diśi yojayet || 105 || godhūmāṃśca yavāṃścaiva vāruṇyāṃ diśi yojayet | priyaṃgavaśca śyāmākān saumyāyāṃ diśi yojayet || 106 || aiśānyāṃ sarvadhānyāni dadyāt puṣṭikarāṇi tu | dhātavaḥ sarvabījāni brahmasthāne niyojayet || 107 || bhūyopi pūrvato vrīhi niṣpāvaṃ dakṣinena tu | paścimena yavān dadyāt uttareṇa priyaṃgavaḥ || 108 || bījagāḍhaṃ na kurvīta maṃgalārthaṃ niyojayet | viparītāni bījāni yadāliṅgasya pādayet || 109 || tato doṣā nivartante vyādhayaśca bhayāni ca | aindrāṃ tu pādayed vajraṃ sūryakāntaṃ tu va * taḥ || 110 || indranīlaṃ tu yāmyāyāṃ vaiḍūryānnair-ṛte diśi | śaṃkhaścaiva tu vāruṇyāṃ vāyavyāṃ puṣparāgakam || 111 || maratakaṃ tu kauveryāṃmainyo mauktikaṃ nyaset | brahmasthāne brahmamaṇī vāsukeramṛtaṃ maṇim || 112 || lotākṣoyata sādhyānāṃ viśvebhyaḥ pulako maṇiḥ | saumye śānayormadhye candrakantu pradāpayet || 113 || p. 120) alābhāt sarva dhātūnāṃ haritālaṃ tu dāpayet | alābhāt sarvabījānāṃ dhavabījaṃ pradāpayet || 114 || alābhātsarva ratnānāṃ vajramekaṃ tu dāpayet | alābhāt sarva lohānāṃ svarṇamekaṃ tu dāpayet || 115 || yathāsthāneṣu tairvatairvidhi prāpnoti duṣkalam | kiñcicca puṣpadhūpāṇi yavabhūte niyojayet || 116 || dhūpaṃ datvā punaścaiva paścālliṃgantu sthāpayet | madhyāvalaṃbanaṃ kṛtvā tena sūtreṇa tatvavit || 117 || niśśabda niyataṃ śāntaṃ sthitaliṅgaṃ sa cālayet | namaḥ sarvātmakāyeti likhādhaḥ vāyasena tu || 118 || pītavarṇāmato bhāge caturaśre pitāmaham | atasī puṣpa saṃkāśaṃ madhye tu puruṣottamam || 119 || vṛttabhāge nyasedrudraṃ śuddhakundendu samaprabham | tatraiva devatāssarvā arcā bhāga samāśritāḥ || 120 || yadādyamaiśvaraṃ tejaḥ sarvadevamayaṃ ca tat | piṇḍa bhūtaṃ ca tatvānāṃ tatojño liṅgamucyate || 121 || imāṃ bhūtaṃ vijānīyāt śuddha kāñcana samaprabham | gaṇamātāṃbikāṃ puṇyā dhātrī yogīśvarī purā || 122 || dharmādi caraṇaṃ nyasya tataḥ pīṭhaṃ niyojayet | praṇavena vidhānajño arcānyat pūrva coditam || 123 || p. 121) praṇavaṃ sarvadevatyaṃ vijñeyaṃ paramātyataḥ | sañcintya devatā rūpaṃ yadvikalpatti tadbhavet || 124 || aindra vāruṇa kauberyerāsvanyasyāṃ diśi ṣaṇmukha | sthāpitacca pate liṅgaṃ tacchāntiṃ tatra kārayet || 125 || sā eva devatā yājñya pañcāṅgakṛta lakṣaṇāḥ | homaṃ kuryāt tu tatraiva dadyād go mithunaṃ tataḥ || 126 || tatastu devadeveśaṃ śivaṃ paramakāraṇam | pūrvoktena vidhānena liṅgegnau saṃprapūjayet || 127 || pūjāṃ gṛhṇāni liṅgastho vahnistho vā parā hutim | ācārya mūrtimāsthāya śivo jñānaṃ prayacchati || 128 || ācāryasyāpi mantrasya śivajñāna śivasya ca | nānātvaṃ naiva kurvīti vidyāvidyeśvarādayaḥ || 129 || śivajñāna samāyukta ācāryo mantra vigrahī | sarvamūrti dharo nityaṃ śivamantraṃ prapūjayet || 130 || astraṃ caiva tu pīṭhasyāt lokeśāsanmūlamāśritān | gaṇeśān liṅgamadhyasyāt pūjayīta yathā kramam || 131 || vidyeśvarāntadūrdhvantu cakravatparisaṃsthitān | ūrdhvādhaśśakti saṃlīnāt pūjayitvā vidhānavit || 132 || śaktisthaṃ brahmabhiryuktaṃ śivāṅgaiḥ paripāritam | śivaṃ viśveśvaraṃ devaṃ liṅgamūrdhvaṃ nipūjayet || 133 || liṃgaṃ prakṣālya śāstreṇa śivāstraṃ yatprakīrtitam | p. 122) rudrarupadha vighnā tena protsāritāstute || 134 || pīṭhaṃ prakṣālya paścāt tu vardhanyādudakena tu | pāśupatena cāstreṇa uṣārūpadharāhatāḥ || 135 || evaṃ protsāraṇaṃ kṛtvā vighnānāṃ vividhaṃ budhaḥ | tatordhvānaṃ prakurvīta śivasya paramātmanaḥ || 136 || arcayitvā vidhānena yathā pūjāṃ visarjayet | abhyarcya pañcabhirbrahmaiścaṇḍeśāya nivedayet || 137 || dhuni caṇḍeśvarāyeti huṃ phaṭ svāhetyanukramāt | kareṇa dakṣiṇe naiva nirmālyaṃ satataṃ budhaḥ || 138 || vāṃ mahāstena mantrajña srujaṃ gṛhya vicakṣaṇaḥ | naśranya mastakaṃ liṅgaṃ kṛtvā tiṣṭhet sādhakaḥ || 139 || na cāsya bhrūma yaddhastādupariṣṭhān kadācana | tarjanyā tarjayed vighnān sānnidhyaṃ liṅgamudrayā || 140 || nirodhe niṣṭhurā kuryāt snānakāle vicakṣaṇaḥ | saṃprakṣālya karau mantrī spṛṣṭvā liṃgaṃ punaḥ punaḥ || 141 || saktotha kṣālayedgātraṃ snānamūrdhvaṃ samācaret | iti śrīsarvajñānottare pratiṣṭhāprakaraṇam || gandhe kṣīṇe yathā liṅge vartumānaṃ tu kārayet | cālayitvā tu tatsthānāt pṛṣṭhadeśe nidhāpayet || 1 || śaile nilayeśchailaṃ dākhe dākhaṃ tathā | p. 123) mṛṇmaye mṛṇmayaṃ caiva ratne ratnaṃ niyojayet || 2 || suvarṇena tu saṃdhāya ghṛtena madhunā saha | pūrvoktena vidhānena prayatnena tu sthāpayet || 3 || evaṃ tu tena dhattena vidhijño vidhi sattamaḥ | rakṣo bhūta pīśācāśca āśrayaṃ nivigarhitam || 4 || atyuccaṃ vā pramāṇasthaṃ viṣamasthāṃ samaṃ kuru | nimustaṃ bodhna taṃ kuryād vārārthaṃ na vyatikramet || 5 || na caiva vedhanaṃ kuryāradeśasya ṣaṇmukha | yāmyāṃ vā paścimāṃ vāpi sūtramekaṃ parityajet || 6 || atha bāhyāt krame sūtramīśānaṃ sārvadvārikam | śāstroktaṃ vidhimutsṛjya bhaktiyuktopi mānavaḥ || 7 || susthitaṃ duḥsthitaṃ vāpi śivaliṅgaṃ na cālayet | śāstropadiṣṭamārgeṇa ghṛ * nāhutibhiḥ kramāt || 8 || śatena sthāpayelliṅgaṃ sahasreṇa tu cālayet | duddharedvāpi pūrva * * * sūtreṇa mantravit || 8 || atrāmbu pañcagavyena dhāraṇābhirviśodhayet | dadhi kṣīra ghṛtaiḥ snāpya tatoliṃgaṃ virukṣayet || 10 || yavagodhumajaiścūrṇaiḥ kaṣāgnairgandhayojitaiḥ | tvak bhiśca vividhairmaddhaiḥ kṣīravṛkṣasamudbhavaiḥ || 11 || ābhiḥ kṣīrakuśāgraiśca maddhya kṣata tilessaha | yavaiḥ siddhārthakaiḥryuktaṃ paścādarghyaṃ pradāpayet || 12 || tato gandhaiśca puṣpaiśca dhūpavastravibhūṣaṇaiḥ | bhakṣya bhojyānna pānādi dyaiścintayedbindumīśvaram || 13 || p. 124) yadyad dravyaṃ niṣedhaṃ syāt tanmayaṃ tatra cintayet | śaktiyuktaṃ paraṃ deva mayā bhṛtaṃ ṣaḍānana || 14 || yo dyo vāsau sadā deva sarvadaḥ sarva kāmikaḥ | sarvajñaḥ sarvagaśśānto mūkto mūkto nirāmayaḥ || 15 || yuktāni śaktimantreṇa sarvadravyāṇi ṣaṇmukha | meddhyāni tu bhaṃtihatasmāt sarvatra yojayet || 16 || śirasthāne tu devasyācāryo homamācaret | śivasya śivamantreṇa sahasra parisaṃkhyayā || 17 || brahmabhiśca śivāṃgaiśca yathāsthāneṣvanukramāt | tasyārthena bahiḥ paścāt mūrti homaṃ samācaret || 18 || vidyeśvara gaṇairmantrairlokapālaistathaiva ca | yathāsthāneṣu pañcāṅgaiḥ mūrti homa paraḥ smṛtaḥ || 19 || athavā sarvamantrāṇāṃ yathā pūrvamudāhṛtam | śivasya śivayāge tu tathāgnau tarpayet sadā || 20 || pṛthak pṛthak padā skanda vyā * * * sya devatāḥ | tathā pañcāṃ saṃyuktāḥ svamantravidhi kalpitāḥ || 21 || athābhyarca maheśānaṃ liṅgegnau sthaṃḍilepi vā | tadeka mantramantrāstu dhyeyā sarvāṃga yutāḥ || 22 || evamiṣṭvā yathānyāyaṃ tato dadyād diśā balim | iṣṭvā caṇḍeśvaraṃ devā guruṃ ca saṃprapūjayet || 23 || p. 125) gandha puṣpa pavitrādyairvastrālaṃkāra vāhanaiḥ | grāmakheṭa pure vāpi yathā vibhavavistaraiḥ || 24 || vittaśāṭhyaṃ na kurvīta mahāpuṇya jigīrṣayā | sarvān kāmānavāpnoti yathoktena tu karmaṇā || 25 || sarvayajñatapodāna sarvatīrtheṣu yatphalam | tatphalaṃ koṭiguṇitaṃ sthāpya liṃgaṃ labhennaraḥ || 26 || yo liṅgaṃ sthāpayedevaṃ vidhi pūrvaṃ sadakṣiṇaḥ | sarvāgamoditaṃ puṇyaṃ koṭi koṭi guṇaṃ labhet || 27 || pistṛjaṃ mātṛjaṃ vāpi yatavodgahate stridhām | kulaikaviṃśamuttārya tato gachatu parāṃ gatim || 28 || ajñātvā vidhivacchāstraṃ kurute yastu lobhataḥ | kartārañca tathātmānaṃ ihāmutra vināśayet || 29 || tasmāt sarva prayatnena vidhivat kārayed budhaḥ | kartākārayitā caiva tato yāti parāṃ gatim || 30 || iti śrīsarvajñānottare jīrṇoddhāraprakaraṇam || cālaya māneṣu liṅgeṣu vidhireṣu prakīrtitā | acaleṣu samākhyāhi tatvataḥ pratimāsu ca || 1 || atatvajñe cala liṃgaṃ sthāpitaṃ tu * dā bhavet | sthapatyā vā yavānyena tasya kālo(?) vidhiḥ smṛtaḥ || 2 || sauvarṇaṃ rājataṃ tāmraṃ kartuṃ vā śaila mṛṇmayam | p. 126) sa pīṭhaṃ nirmitaṃ liṃgaṃ dhadhanyadacalaṃ bhavet || 3 || astrāmbu pañcagavyena dhāraṇādibhirviśodhayet | sthāpayet sarva bījaistu plutairbindu vibhūṣaṇaiḥ || 4 || dhyānena devatā pīṭhaṃ yātu bījaṃ saratnakam | pūrvoktena vidhānena praṇavena tu sā smaret || 5 || indraśca pāvakaścaiva yama ni-ṛ-ṛti eva ca | jalavāyu kubereśa brahmānandāśca devatāḥ || 6 || pṛthivyādīni gandhāntaṃ brahmavedyāṃ prakalpayet | dhārikā mūrdhni vedyā tu dharmādi caraṇānnyaset || 7 || tāni caiva nibaṃdhāni guṇairanyonya vartibhiḥ | catastro gātrakāṃ kṛtvā rāgādya varaṇādiṣu || 8 || athordhva candane bhūyo māyā vidye prakalpayet | vā tvā liṅgaṃ tu tanmadhye śivāntaṃ vātha cintayet || 9 || viśuddhi raśmi nirbhāsaṃ sūryakoṭi samaprabham | ādhāraṃ sarvadevānāṃ bhaktimukti phalapradam || 10 || tasya mūrdhni sitaṃ padmaṃ tallinaṃ cāru kārṇikam || 11 || cārukesaraparyantaṃ aṣṭapatraṃ manoramam | liṅgamevaṃ sadā kalpya tataḥ saṃsthāpayecchivam || 12 || pūrvoktena vidhānena pūjayecca yathā kramam | svāhā svadhā vaṣaṭkāraiḥ vaṣaṭ kāreṇa caiva hi || 13 || p. 127) abhyarcya saṃprayuṃjīta netra vaktrāṇi caiva hi | abhyarcya saṃprayuṃjīta dhūpaṃ bhakṣyādibhiḥ kramāt || 14 || agnisthasyāvi devasya gandhapuṣpapavitrakaiḥ | vastreṣu cārghya pātreṣu namaskāropi dhīyate || 15 || sarvaliṃge svayaṃ skanda vidhiruktaḥ samāsataḥ | prayatnena tu kartavyaḥ pratimāsu nibodhame || 16 || pratimāṃ lakṣaṇopetāṃ vicitra lepyāṃ tathetarām | yādṛśaṃ devatārūpaṃ tādṛgrūpaṃ tu kārayet || 17 || astrāmbu pañcagavyādyaiḥ snānaṃ pūrvavadācaret | tathā ca bhūta saṃśuddhiṃ dhāraṇābhiḥ samācaret || 18 || saumyena devatā sthāpya prathamena ṣaḍānana | tatoṅgāni niyuṃjīta netra vaktrāṇi caiva hi || 19 || saṃcintya devatā rūpaṃ śuddhāva * va lakṣaṇam | prasanna vadanaṃ saumyaṃ sarvālaṃkāra bhūṣitam || 20 || hṛdā tu gandhapuṣpāṇi vastrāṇyābharaṇāni ca | dhūpopahāra dravyāṇi dīpāni svakīyena niyojayet || 21 || home ratneṣu rapyeṣu tāmraśailamayeṣu ca | dākheṣu ca sarveṣu sadā snānaṃ vidhīyate || 22 || citra lepyeṣu vaidyānāṃ tasyānanteṣu kārayet | pādyamācamanaṃ cārghyaṃ sarvajñānena saṃsmaret || 23 || p. 228) kevalaṃ mantra vinyāsa mutna puṣpairniraṃbubhiḥ | kṛtvā dhūpaṃ prayuṃjīta naivedyaṃ copa kalpayet || 24 || gandhapuṣpaistathā dhūpaistadgṛhaṃ parivāsayet | vastra śobhāṃ punā kṛtvā citravarṇairvarāmbaraiḥ || 25 || toraṇaiśca dhvajaiśchatraiḥ patākaiścāru dakṣaṇaiḥ | racanābhiranekābhi racitvā devatā nyaset || 26 || tato homaṃ prakūrvita purastāt saṃyatendriyaḥ | sthāpitā devatā yā tu tasyā mantraistu pūrvavat || 27 || sthāpane sarvadevānāṃ purastāddhomamācaret | satataṃ agni kāryeṣu agāraṃ pṛthag bhavet || 28 || pratidevaṃ pratiṣṭhāyāṃ * * * * * * * * | iti sarvajñānottare pratimādiprakaraṇaṃ || punarevaṃ pravakṣyāmi japasya vidhinirṇayam | yathā ca vindate kālamāpyāyana visarjanam || 1 || japād daśāṃśato home japānte daśalākṣikaḥ | koṭiḥ kalpeditā vatsa uttamā siddhi sādhane || 2 || madhyasya tu pañcāsyat kanyase pañcaviṃśatiḥ | sarvāṇi kṣudra karmāṇi tasyārthena tu kārayet || 3 || dīrghakaṃṭakino vṛkṣā niṃbatindu vibhītakāḥ | śraśakra śleṣmātakāścaiva vijñeyā krūrakarmaṇi || 4 || p. 129) dvividhāgrā sphuṭitā vakrā vakracchedā samiddhayaḥ | viṣā prakaṭikairlākṣāḥ prayojyāḥ krūrakarmaṇi || 5 || uktābhyastvanyathā skanda kṣīravṛkṣa samudbhavāḥ | śānti karmaṇi vijñeyāstyaktvā vā brahmavṛkṣajā || 6 || latā pallavamadhyasthā granthi hīnāḥ samatvacaḥ | nīrujā nirvraṇāśśānta krūreṣvetā vilomikāḥ || 7 || viṣamāśrāssadā kuṃḍa vijñeyāḥ krūra karmasu | samāśrāḥ śāntike karṣai pauṣṭike ca ṣaḍānana || 8 || sā bhāgyamartha saṃsiddhiṃ nitya homāt pravartate | japena pāpa saṃśuddhiṃ jñānadhyānāt pramucyate || 9 || viśiṣṭajana saṃpādo narendrajana vandanam | ātmotkarṣabalaṃ caiva yadi syāt sidhyate dhruvam || 10 || divyāntarikṣa bhaumāni siddhi liṃgāni paśyati | athavābhyantare vācaṃ śrutvā bhūṣyāṇi saṃharet || 11 || puṣpalohādi lohāni rasaṃ coparasāni ca | upavītāṃ janādīni aritāla manaḥśilām || 12 || arivargāhataṃ lohaṃ ghṛtamadhvāni vedhayet | prahirase pañcagavyetītaḥ kuryādvarāyudham || 13 || rasaṃ coparasaṃ caiva pīta sūrmyeṇa śodhayet | homāntarādi śulpānāṃ śodhanaṃ pūrvacoditam || 14 || p. 130) yadyasya śodhanaṃ dravya mūlatantraiḥ prakīrtitam | rasatantre tathā bhūyastattannaiva viśodhayet || 15 || akṣa sūtra vidhānena dravyālabhana mālabhet | kathitaṃ tu purāvatsa strividha dravya sādhanam || 16 || uttamaṃ madhyamaṃ caiva kanyasaṃ ca yathā kramam | sātvikaṃ rājasaṃ caiva tāmasaṃ ceti tatsmṛtam || 17 || jvalantaṃ sātvikaṃ vidyāt sadhūmaṃ rājasaṃ smṛtam | soṣṇaṃ vai tāmasaṃ vidyāt * dadravya vicakṣaṇaḥ || 8 || uttiṣṭhaṃ jvalamānena sadhūmena surāṃganā | soṣmāṇo dṛśyatāṃ yāti iti to trividhā gatiḥ || 19 || bījamantraṃ tadā dhyānamātmānañca vidhānavit | bindumadhyagataṃ kuryācchaktyādhiṣṭhita vigraham || 20 || raso rasāyanaṃ rogo gaṇikāṃ jana pāduke | eva muktanibidhyante haritāla manaḥśile || 21 || bindu nāda mayo yo yotragīyadā bhavati ṣaṇmukha | tadāśu sarva kāryāṇi saṃsāyayati nānyathā || 22 || sitaśāntitarojñeyaḥ pītaḥ pauṣṭika karmaṇi | śikhyavanmāraṇe proktā vyāyavyoccāṭane smṛtaḥ || 23 || aiṃdrakopaka saṃkāśo vaśīkaraṇa karmaṇi | vidveṣaṇe prayuṃjīta dhūmavarṇo nilātmakaḥ || 24 || p. 131) indrāyudha samākāraṃ tathaivā karṣaṇe manam | sarvā varṇātmako binduḥ sarva karma karaḥ smṛtaḥ || 25 || bhruvormadhyagataṃ caiva ṣaṭcchadanena yo | śuddhasphaṭika saṃkāśaṃ paśyate karaṇena tu || 26 || niśvāso śvāsa yogena dehināṃ deha saṃsthitaḥ | udito bhāskaro bhūtvā somaścai * kalātmakaḥ || 27 || sa eva kālo nādyanto yasmin sarvaṃ pratiṣṭhitam | viśate ca punastasmin tasmāccaiva pravartate || 28 || dakṣiṇe prāṇavṛttistu * tyumākhyāti dehinām | uttareṇa tathaiveha * ya ca punarīśvaram || 29 || trairabdika maho * * * bhyāṃ jñeyā dvirābdikam | abhire * tathā * * he * nāhāya pāḍikam || 30 || a * rdhva * * * * mau yadā carati bhāskaraḥ | tadā horātrikaṃ mṛtyuṃ punarākhyāhi dehinām || 31 || mṛtyumevaṃ vidhaṃ dṛṣṭvā yadi jīvitu micchati | tadā'sau saumya nāthasthaṃ tameva paricintayet || 32 || śuddhakundendu varṇābhāṃ śaṅkhagokṣīra saprabham | amṛtīrūpamātmānaṃ tanmadhye tanmayaṃ guha || 33 || atha cāvarṇa pūrvaṃ vā'mṛtā parikīrtitāḥ | tāmeva dhārayennityaṃ na mṛtyu vaśago bhavet || 34 || p. 132) dūrvāṃ trimadhuraktāṃ vā amṛtādvyaṃgulā tathā | juhudhā trimadhuraktāṃ vā plutena vidyate || 35 || atha nirveda māyāni jīvite vasthire cale | kālātmakaṃ tadā devaṃ mṛtyurūpaṃ vicintayet || 36 || vahninā mūrti saṃbhinnaṃ suṣumnā madhya saṃsthitam | jvalajjvalana saṃkāśaṃ dīptateja śikhārcitam || 37 || utkṛṣya mūrdhni śabdena prāṇāstatsamatāṃ nayet | kālā ju * samādhāya manasā niścalendriyaḥ || 38 || niṣpadya spandanau samyak sarvadvārāṇi caiva hi | santāḍyā vāyuvegena kṣurikāstreṇa mūrdhani || 39 || a * śa bhāvanāyukto bindunāda mayaṃ smaret | evaṃ vimucyate prāṇaiḥ tasminneva prakī * te || 40 || bindunādodbhavaṃ sarvaṃ sthūla sūkṣma * * * * | tasmādbindumupāsīta śaktisnarasa * * * || 41 || yathā tu citta sampannaścarubhastha taṃ bhavet | vittahīnaṃ cared bhikṣāṃ kaṇapatvāṃ na kīmatha || 42 || iti sarvajñānottare siddhisādhakādiprakaraṇam || ataḥ paraṃ pravakṣyāmi bhikṣā caryā vidhikramam | bhojanaṃ śayanaṃ śaucamāyāmañca japāśrayam || 1 || hṛdinā grahaṇaṃ kuryāt pātrasya satataṃ budhaḥ | p. 133) kṣālayitvāstra bījena kavacena tu veṣṭayet || 2 || īśānaṃ cintayan madhye gāyatrāstraṃ ca mantravit | astraṃ tu japato nityaṃ bhikṣāmāvayecchuciḥ || 3 || astra daṇḍe tu vinyasya chatre gāyatrimeva tu | tato bhikṣāmaṭennityaṃ patitā śastavarjitām || 4 || āgatya tatpunaḥ pātraṃ śuddhi sthāne nidhāpayet | saṃgṛhya mūrtikāṃ bhūyo jaṃghā śaucaṃ tu kārayet || 5 || ācamyoddhulya pūtātmā punarabhyukṣayeccarum | śodhayitvā vidhānena devāgnyātmani kalpayet || 6 || atha prāṇāhutiṃ datvā śivahomaṃ punaḥ kramāt | snigdhamalpaṃ ca bhuñjīta bhaviṣya śītalaṃ niśi || 5 || ācamya bahiḥ niṣkrānto bhakṣayedaṃ tathā vanaḥ | uddhūlya punarācamya * yīta vidhinā tataḥ || 8 || trihastotkhāta bhūśayye śuci śuddhe mahītale | sarvalakṣaṇasaṃpūrṇo punarā kṛtvā japālayam || 9 || vitānadhvaja saṃyuktaṃ patākai rūpa śobhitam | rudrāvatāra kriḍādyaiścitra karma vibhūṣitam || 10 || navaikādaśa hastaṃ vā saptahastamathāpi vā | prāguta kalpakanaṃ kuryācchayanaṃ ca sadā budhaḥ || 11 || pañcaraṃgita sūtreṇa varmālabdho * mantravit | dvāra deśādārabhya veṣṭayet triguṇena tu || 12 || p. 134) ratnimātrāṃ sthitaḥ kīlā naṣṭau digdevatānvitān | aṃgān svasthān vinyasthān pūjayitvā yathā kramāt || 13 || caturaḥ kalaśān pūrṇān vidiśāsu niveśayet | śivasthāne yajed rudraṃ pa * dhyānena vā guha || 14 || dīptatejonila prakhyaṃ daṃṣṭrotkaṭabhayānakam | śastrodyatakaraṃ ghoraṃ sarvavighna vināśanam || 15 || tataḥ śaktiṃ nyased bhūmau vidyāṃ tatroparinyaset | svaracakraṃ tato dadyād varṇāni ca yathākramam || 16 || pūrvavanmantra dehastu prākārāstraiḥ sugopitam | śayītamanasā yogī śivaṃ paśyet samaṃ tataḥ || 17 || tameva japato nityaṃ dhyānamāśritya mantravit | ardharātre tu savane tathaiva samupāsayet || 18 || śayanaṃ ca tathā bhūya prabudhasya tathā japaḥ | gatiṃ devasya vijñāya japadhyānādikaṃ kramāt || 19 || praharārdhe tatotthāya dhyātvā devaṃ pinākinam | manasā vartayet taṃ tu praṇavaṃ bindu varjitam || 20 || nirgatya śayanaṃ sthānāt āvaśyakaraṇaṃ kuru | bahiraṃgo pavītī ca dṛṣṭidūta padakramī || 12 || divaivoda mukhastiṣthe chātro vai dakṣiṇamukhaḥ | ardharātre tu nair-ṛtye dve sandhye tu yathā divā || 22 || p. 135) kāṣṭhitṛṇopalaṃ loṣṭhaṃ vāṃta dhyānaṃ ṣaḍānana | tato malaṃ prakurvīta vastrataścāvakuṃṭhitaḥ || 23 || na nadīṣu kuryānna bhasmani na gomaye | na gulme śādvale praśmeśānopa vaneṣu ca || 24 || kāṣṭhena dāvā rāmṛśya pāyuṃ loṣṭhena vā guha | grahītaśigno bhūtvā tu mṛttikā haraṇaṃ kuru || 25 || bālukoṣara saṃvarjya vṛkṣa mūla jalāye * | valmīka mṛttikāṃ caiva tathā vai grāmayānikām || 26 || viśuddhaṃ mṛttikāṃ gṛhya jayatīre nidhāpayet | tataḥ śaucaṃ prakurvīta mṛttikāṃ gṛhya vāriṇām || 27 || liṅge trīṇi gude sapta daśaika kare smṛtaḥ | ubhayoḥ saptatātapya mṛttikā śuddhimicchatā || 28 || ekaikamantare trīṇi eva śaucaṃ kṛtaṃ bhavet | danta kāṣṭhaṃ tato mantrī bhakṣayedabhimantritam || 29 || ācamya vidhinotthāya punaruddhulayet kramāt | paścādyojaṃ dhyānaṃ yāvadabhyudito radhiḥ || 30 || tataḥ snānaṃ prakurvīta sakṛt vitatavāriṇi | athordhvaṃ bhasmanā snānaṃ sarvakāma samṛddhaye || 31 || lepa gandha vināśāya vāruṇaṃ parikīrtitam | iti śrīsarvajñānottare bhikṣācaryādiprakaraṇam || p. 136) athātaḥ saṃpravakṣyāmi vāruṇaṃ snānamuttamam | sāvanaṃ paramaṃ skanda lepa gandha vināśanam || 1 || pāṇipādau puraḥkṣālya mṛttikāṃ gṛhya vāruṇī | upaspṛśya śucirbhūtvā śivaṃ dhyāyet sa nirmalam || 2 || astreṇa prokṣaṇaṃ kuryāt mṛttikā haraṇaṃ kuru | manayitāstra bījena hṛdayena tu saṃharet || 3 || jalatīre nidhāyai tat kṣālayitvā jalāśrayam | astreṇa kṣālayet pūrvaṃ sthāpayeddhṛdayena tu || 4 || te naivābhyukṣaṇaṃ bhūyastato bhāgatrayaṃ punaḥ | pūrvadakṣiṇe naiva tathā caivottareṇa tu || 5 || astra japtaṃ bhavet pūrvaṃ brahma japtaṃ tu dakṣiṇaṃ | uttaraṃ śiva japtaṃ tu prakurvīta pṛthak pṛthak || 6 || astra japtaṃ kṣiped dikṣu daśasvapi yathākramam | nārācāstra prayogeṇa toya madhye punaḥ kṣipet || 7 || āgneyī dhāraṇā dhyātvā punaramṛtaṃ vicintayet | śivajaptena bhāgena tatobhyāvartayejjale || 8 || śivatīrthaṃ bhavedevaṃ vidhinānena ṣaṇmukha | atra grantha pātaḥ || p. 137) sarvajñānottarapādam jaṃghe pāde tathā haste prakṣālya tu punaḥ punaḥ | kaṃthayitvā tataḥ snāyāt śivatīrthasya madhyataḥ || 1 || cakravatyupacāreṇa sugandhāmalakādibhiḥ | brahmāṅgaiḥ śiva gāyatryā mahāstreṇa śivena ca || 2 || abhiṣekaṃ prakurvīta sandhyopāsanameva ca | saṃhṛtyasarvamantrāṇi ninādena vidhānavit || 3 || ākṛṣyoditamārgeṇa sthāpayīta hṛdisvake | tata āyatanaṃ gacchet puṣpahasto vicakṣaṇaḥ || 4 || yadā tu rogādinā vāruṇa snāna śaktastadā prakṣālya | pāṇi pādau tu bhasmasnānaṃ samācaret || 5 || iti śrīsarvajñānottare vāruṇasnānaprakaraṇam || bhasmasnānaṃ pravakṣyāmi saṃkṣepānna tu vistarāt | sarvajñā * ttomaṃ puṇyaṃ sarvapāpaharaṃ param || 6 || kha saṃsthaṃ gomayaṃ gṛhya sthāne vā patitaṃ śubhe | adhaḥ parisantyajya pañcagavyena mardayet || 7 || vivikte nirjane ramye sarvopadrava varjite | prakṣavalmīka nirmukte pravāte pariśoṣayet || 8 || śuṣkaṃ saṃharet prājñaḥ astrabījena prokṣayet | śivāgniṃ janayitvā tu nirdahet tena vahninā || 9 || atha saṃkṣepataḥ skanda āraṇya gomayaṃ punaḥ | pañcagavyena saṃyuktaṃ vidhānena tu nirdahet || 10 || p. 138) tasyāpya saṃbhavebhasma lepa gandha vivarjitam | śuci sthānāśritaṃ śuddhaṃ tadapyevaṃ punardahet || 11 || saṃhṛtya hṛdi mantreṇa nave bhāṇḍe nidhāpayet | astraṃ tu japato mantrī sarvavighnavināśanam || 12 || astrābhimantritaṃ kṛtvā malasnānaṃ samācaret | vidhisnānaṃ tataḥ paścāt mūrdhna ārabhya mantravit || 3 || brahmabhistvanupūrveṇa bahiraṃgairanukramāt | abhiṣekaṃ śive naiva paścāt kūrvita ṣaṇmukha || 14 || uddhūlya vidhivat prājñaḥ kaupīnā parivartaye * | prakṣālya tu mṛdā pādau karau ca punarācamet || 15 || tritatva parijaptaṃ tu triḥ piben mantravijjalam | parimṛjyānmukhaṃ śaktyā trivāraṃ tu yathākramam || 16 || praṇavena tato vidvān śikhānetrādikaṃ spṛśet | ācamya vidhinā bhūyaḥ pitṛdevāśca tarpayet || 17 || sarva mantraiḥ sadā saṃdhyāṃ vandayitvā vicakṣaṇaḥ | tato dhyānaṃ prakurvita japañca trividhaṃ punaḥ || 18 || japet ṣaṭka trayaṃ puṇyaṃ nityaṃ manovākkāya karmabhiḥ | kālye ca madhyame caiva prāsādādi krameṇa tu || 19 || sarveṣu vā śivaṃ dhyātvā nityaṃ japadhyāneṣu vā smaret | prāṇavṛtti nirodhena naiva pāpamavāpnuyāt || 20 || p. 139) saṃhitāṃ vā smaren nityaṃ triṣu kāleṣu mantavit | śatamaṣṭottaramakṣaissarva pāpa viśuddhaye || 21 || sarva vighna vināśārthaṃ pāśajālasya caiva hi | astrāṇi ghorūpāṇi satataṃ parivartayet || 22 || evaṃ mantramayo bhūtvā sarva mantrāṃstu yojayet | saṃsāyayedrudrānmantrānyogi yogātmakān guṇān || 23 || * * snāyo yadā mantrī mantrasādhanamārabhet | * * hā yo yogī siddhiṃ kamaṇḍalu dharassadā || 24 || śrīsarvajñānottare bhasmasnānaprakaraṇam || ataḥ paraṃ pravakṣyāmi kamaṇḍaludharassadā || 25 || asahāyasya yogīndra sakhā ye va kamaṇḍalum | prajvalyamagniṃ ghoreṇāstreṇa ca vidhānavit || 26 || prātarutthāya taṃ nityaṃ dehe deva kamaṇḍalum | tāmramyena saṃśodhya tathāstrodaka bhasmanā || 27 || raupya hemau tu saṃśoddhya lepa gandha malānvitau | tatastvā pūrayet paścād vastrapūtena vāriṇā || 28 || pādyamācamanaṃ śaucamācaret satataṃ kramāt | na kiñcit saṃspṛśet tāvad yāvacchuṣkau karāvubhau || 29 || suśuṣka pāṇi pūtātmā vyatikāryaṃ yathoditam | nānyena sevitaṃ vastraṃ na śayyā na kamaṇḍalum || 30 || na bhasmanā kalāvatyaṃ saṃseveta kadācana | ātma śayyātma vastraṃ ca jāyāpatyaṃ kamaṇḍalum || 31 || p. 140) ātmanaḥ śuciretāni pareṣāmaśucirbhavet | śrīsarvajñānottare kamaṇḍaluprakaraṇaṃ || iti sarvajñānottarapādaḥ samāptaḥ || ########### END OF FILE #######