#################################################### MUKTABODHA INDOLOGICAL RESEARCH INSTITUTE Use of this material (e-texts) is covered by Creative Commons license BY-NC 4.0 Catalog number: M00163 Uniform title: spandanirṇaya Main title: spandakārikā with commentary nirṇaya Secondary title: spandakārikā Commentator : kṣemarāja Author : kallaṭa attributed author spandakārikā Editor : śāstrī m k Description: E-text transcribed from volume 42 of the Kashmir Series of Texts and Studies. Notes: Photographed from volume 42 of the Kashmir Series of Texts and Studies. Revision 1: December 16, 2013: Added searchable e-text. Publisher : Research Department, Jammu and Kashmir State Publication year : 1925 Publication city : Srinagar Publication country : India #################################################### oṃ kāśmīrasaṃskṛtagranthāvaliḥ | granthāṅkaḥ 42 spandakārikāḥ kṣemarājakṛtanirṇayopetāḥ | śrībhāratadharmamārtaṇḍa kaśmīramahārājaśrīpratāpasiṃhavarapratiṣṭhāpitā pratnavidyāprakāśa (risarca) kāryālaye tadadhyakṣapaṇḍitamadhusūdana kaulaśāstriṇā uddiṣṭakāryālayasthapaṇḍitasahāyena saṃgṛhya saṃśodhanāṅlabhāṣānuvādādisaṃskaraṇottaraṃ pāścātyavidvatpariṣatsaṃmatādhunikasugamaśuddharātyupatyāsasaṃskāraiḥ pariṣkṛtya śrīnagare kaśmīra pratāpa stīma presa mudraṇālaye mudrāpayitvā prakāśyaṃ nītāḥ | khaistābda 1925 kāśmīra śrīnagara asya granthasya sarve prakāśana mudrāpaṇādyadhikārāḥ proktamahārājavaryaiḥ svāyattīkṛtāḥ santi śrīsomānandanāthaprabhṛtiguruvarādiṣṭasannītimārgo labdhvā yatraiva samyakpaṭimani ghaṭanāmīśvarādvaitavādaḥ | kaśmīrebhyaḥ prasṛtya prakaṭaparimalo rañjayansarvadeśyān deśe'nyasminnadṛṣṭo ghusṛṇavisaravatsarvavandyatvamāpa || 1 || tarata tarasā saṃsārābdhiṃ vidhatta pare pade padamavicalaṃ nityālokapramodasunirbhare | vimṛśata śivādiṣṭādvaitāvabodhasudhārasaṃ prasabhavilasatsadyuktyāntaḥ samutplavadāyinam || 2 || 1) atha spandanirṇayaḥ śrīkṣemarājaviracitaḥ | sarvaṃ svātmasvarūpaṃ makuranagaravatsvasvarūpātsvatantrasvacchasvātmasvabhittau kalayati dharaṇītaḥ śivāntaṃ sadā yā | dṛgdevī mantravīryaṃ satatasamuditā śabdarāśyātmapūrṇā hantānantasphurattā [g: nandeti pāṭhaḥ |] jayati jagati sā śāṅkarī spandaśaktiḥ || 1 || spandāmṛte carvite'pi spandasaṃdohato manāk | pūrṇastaccarvaṇābhogodyoga eṣa mayāśritaḥ || 2 || samyaksūtrasamanvayaṃ parigatiṃ tattve parasminparāṃ tīkṣṇāṃ yuktikathāmupāyaghaṭanāṃ spaṣṭārthasadvyākṛtim | jñātuṃ vāñchatha cecchivopaniṣadaṃ [k, kh, g: ciditi pāṭhaḥ | ] śrīspandaśāstrasya tadvṛttāvatra dhiyaṃ nidhatta sudhiyaḥ spandaśriyaṃ māpnuta || 3 || iha hi viśvānujighṛkṣāparaparamaśivāveśonmīlitamahimā svapnopalabdhopadeśaḥ śrīmānvasuguptācāryo mahādevaparvatādbhagavadicchayaiva 2) mahāśilātalollikhitānyatirahasyāni śivasūtrāṇyāsādya prasannagambhīrairekapañcāśatā ślokairāgamānubhavopapattyaikīkāraṃ pradarśayansaṃgṛhītavān | tatra 1 pañcaviṃśatyā svarūpaspandaḥ 2 saptabhiḥ sahajavidyodayaspandaḥ 3 ekonaviṃśatyā vibhūtispanda uktaḥ iti triniḥṣyandamidaṃ spandaśāstram | tatra prathamaniḥṣyande'smin stutipūrvaṃ prakaraṇārthaḥ ślokenopakṣiptaḥ | tataścaturbhiḥ ślokaiḥ sopapattikaṃ spandatattvaṃ vyavasthāpitam | tataḥ ślokābhyāṃ sābhijñānaṃ tatprāptāvupāya uktaḥ | ślokenopāyavipratipattirnirastā | ślokenopāya evopeyaprāptyānurūpyakathanenopodvalitaḥ | tata ekena tadupāyalabhyaṃ yādṛgupeyasya svarūpaṃ tadupadarśitam | tatastadavaṣṭambhātsaṃsārābhāvaḥ ślokenoktaḥ | dvayenābhāvavādimataṃ vyudasyatā tadvailakṣaṇyaṃ spandatattvasyoktam | ślokena tadullāsitasya kāryasya kṣayitve'pi tadakṣayamityākhyātam | etadeva ślokābhyāmupapādyābhāvavāda evonmūlitaḥ | tata ekena suprabuddhasya sadaivaitatprāptiḥ prabuddhasya tu pūrvāparakoṭyorityāveditam | ekena suprabuddhasya pratīterviṣayavibhāga uktaḥ | tato'nyena suprabuddhasyāvaraṇābhāve yuktirupakṣiptā | ślokenāprabuddhasya sthagitasvarūpatoktā | tata ekena suprabuddhatālābhāya satatamudyantavyamityuktam | ślokena vyavahārāvasthā eva kāścittaditarasakalavṛttikṣayarūpā udyogasya viṣaya ityāveditam | tato'pi prāptaprabodhena suprabuddhatāyai yogyucitasauṣuptatamovaraṇavidalane prajāgaritavyamityuktaṃ ślokatrayeṇa iti yasyonmeṣa ityādeḥ prabuddhaḥ syādanāvṛta ityantasya tātparyam | atha granthārtho vyākhyāyate 3) yasyonmeṣanimeṣābhyāṃ jagataḥ pralayodayau | taṃ śakticakravibhavaprabhavaṃ śaṃkaraṃ stumaḥ || 1 || śam upaśāntāśeṣopatāpaparamānandādvayamayasvacaitanya##- śaṃkaraṃ stumastaṃ viśvotkarṣitvena parāmṛśantastatkḷptakalpitapramātṛpadanimajjanena samāviśāmaḥ tatsamāveśa eva hi jīvanmuktiphala iha prakaraṇa upadeśyaḥ | bahuvacanamanugrahadṛṣṭikaṭākṣitāśeṣānugrāhyābhedaprathanāya | tamityanena yadasya niḥsāmānyatvamapi dhvanitaṃ tatprathayati yasyetyardhena | iha parameśvaraḥ prakāśātmā mahādevaḥ śabdarāśiparamārthapūrṇāhantāparāmarśasāratvāt sadaivānandaghanasphurattātmakobhayavisargāraṇiparāśaktyātmaka##- svātantryaśaktiravibhaktāpyaśeṣasargasaṃhārādiparamparāṃ darpaṇanagaravatsvabhittāveva bhāviyuktyānadhikāmapyadhikāmiva darśayantī kiṃciccalattātmakadhātvarthānugamātspanda ityabhihitā tena bhagavānsadā spandatattvasatattvo na tvaspandaḥ yadāhuḥ kecit aspandaṃ paraṃ tattvam iti | evaṃ hi śāntasvarūpatvādanīśvaramevaitadbhavet | sphurattāsāraspandaśaktimayaśaṃkarātmakasvasvabhāvapratipādanāyaiva cedaṃ śāstraṃ samucitaspandābhidhānaṃ mahāgurubhirnibaddham | etacca vyaktībhaviṣyati | sā caiṣā spandaśaktirgarbhīkṛtāmantasargasaṃhāraikaṣanāhantācamatkārānandarūpā 4) niḥśeṣaśuddhāśuddharūpāmātṛmeyasaṃkocavikāsābhāsanasatattvā sarvopaniṣadupāsyā yugapadevonmeṣanimeṣamayī | tathā hi śivādeḥ kṣityantasyāśeṣasya tattvagrāmasya prāksṛṣṭasya saṃhartṛrūpā yā nimeṣabhūrasāvevodbhaviṣyaddaśāpekṣayā sraṣṭṛrūponmeṣabhūmistathā viśvanimeṣabhūściddhanatonmeṣasārā ciddhanatānimajjanabhūmirapi viśvonmeṣarūpā yadāgamaḥ lelihānā sadā devī sadā pūrṇā ca bhāsate | ūrmireṣā vivodhābdheḥ śaktiricchātmikā prabhoḥ || iti | śrīmānmaheśvaro hi svātantryaśaktyā śivamantramaheśvaramantreśvaramantravijñānākalapralayākalasakalāntāṃ pramātṛbhūmikāṃ tadvedyabhūmikāṃ ca gṛhṇānaḥ pūrvapūrvarūpatāṃ bhittibhūtatayā sthitāmapyantaḥ svarūpāvacchādanakrīḍayā nimeṣayannevonmeṣayati uttarottararūpatāmavarohakrameṇa ārohakrameṇa tūttarottararūpatāṃ nimeṣayanneva jñānayogināmunmeṣayati pūrvapūrvarūpatāmata evottaramuttaraṃ pūrvatra pūrvatra saṃkocātmatāṃ jahadvikasitatvenāsāvābhāsayati pūrvaṃ pūrvaṃ tu rūpaṃ yathottaraṃ vikasitatāṃ nimajjayan saṅkucitatvena darśayati | evaṃ ca sarvaṃ sarvamayameva prathayati kevalaṃ tadavabhāsitasaṃkocamātrata iyaṃ bhedapratipattiriva yaduddalanāyehatya upadeśa ityāstāṃ tāvadetat | nīlasukhādyābhāsonmeṣamayyapi ca saṃvit pramātrekātmakatatsvarūpanimeṣarūpāvabhātacarapītādyābhāsopasaṃhāra##- pratibhāṃ bhagavatīṃ vicinvantu mahādhiyaḥ saṃsāravicchedāya | ata evonmeṣanimeṣābhyāmityejñatpadaṃ 5) nijavṛttau bhaṭṭaśrīkallaṭena saṃkalpamātreṇa ityavibhaktamevecchāśaktirūpatayā vyākhyāyi | saṃgrahakṛtāpi [g: pratyakṛteti pāṭhaḥ |] ekacintāprasaktasya yataḥ syādaparodayaḥ | unmeṣaḥ sa tu vijñeyaḥ svayaṃ tamupalakṣayet || (3|9) ityatra prārabdhacintāsaṃharaṇameva parasvarūpodayaheturunmeṣa ityabhidhāsyate pravṛttacintāsaṃhāraṃ vinā parasvarūpodayāmāvāt | etacca tatraiva vitaniṣyāmaḥ | parāmṛtarasāpāyastasya yaḥ pratyayodbhavaḥ | tenāsvatantratāmeti sa ca tanmātragocaraḥ || (3|14) ityatrāpyudayaḥ pralayaparamārtha iti spaṣṭameva vakṣyate | yadā kṣobhaḥ pralīyeta tadā syātparamaṃ padam | (1|9) ityatrāpi kṣobhapralayātmā nimeṣaḥ parapadonmeṣarūpa ityapi nirūpayiṣyate | tadevamekaivobhayarūpāpi śaktiḥ kadācidunmeṣapradhānatayā vyavahriyate kadācinnimeṣapradhānatayā | tataśca yasya saṃbandhinyāḥ svarūpanimeṣātmamaḥ kāryonmeṣapradhānāyāḥ śakterhetorjagato viśvasya śivāderdharaṇyantasyodayo'bhedasāratānimajjanasatattvo nānāvaicitryaśālī bhedarūpaḥ sargaḥ svarūponmeṣātmanaśca bāhyatānimeṣapradhānāyāḥ śakterjagataḥ pralayo'bhedamayatodayātmā vicitrabhedarūpatāsaṃhāra iti pralayo'pyudayarūpa udayo'pi ca pralayarūpa iti vyākhyeyam | vastutastu na kiṃcidudeti vyayate vā kevalaṃ spandaśaktireva bhagavatyakramāpi tathātathābhāsarūpatayā sphurantyudetīva vyayata iva ceti darśayiṣyāmaḥ | sthitivilayānugrahāṇāṃ viśiṣṭapralayodayarūpatvānnādhikyamiti pralayodayābhyāmeva 6) pañcavidhaṃ pārameśvaryaṃ kṛtyaṃ saṃgṛhītam | nirṇītaṃ caivaṃprāyaṃ [g: evaṃ prāgiti pāṭhaḥ |] mayaiva prathamasūtramātravivaraṇe spandasaṃdohe | nanu śrīmanmahārthadṛṣṭyā sṛṣṭyādidevatābhireva vicitrā jagataḥ pralayodayāḥ saṃpādyante tatkathametaduktaṃ yasyetyādi ityāśaṅkyāha taṃ śakticakravibhavaprabhavamiti | śaktīnāṃ sṛṣṭiraktādimarīcidevīnāṃ cakraṃ dvādaśātmā samūhastasya yo vibhava udyogāvabhāsanacarvaṇavilāpanātmā krīḍāḍambarastasya prabhavaṃ hetum | etā hi devyaḥ śrīmanmanthānabhairavaṃ cakreśvaramāliṅgya sarvadaiva jagatsargādikrīḍāṃ saṃpādayantītyāmnāyaḥ | atha ca kasmātparameśvarasya jagatsargasaṃhārādihetutvamityāśaṅkāyāmetadevottaraṃ [g: idamiti pāṭhaḥ |] śakticakreti | yāvaddhi kiṃcidviśvaṃ saṃbhavati tatprakāśamānatvena prakāśamayatvāt svāminaścātmasaṃsthasya bhāvajātasya bhāsanam | astyeva na vinā tasmādicchāmarśaḥ pravartate || (ī0 pra0 1|5|10) iti vipaścinniścitanītyā parameśvarasyāntaḥ prakāśaikātmyena prakāśamānaṃ sthitaṃ sacchakticakramityucyate yataḥ parameśvarasyāgameṣvanantaśaktitvamuddhoṣyate tasya śakticakrasyābhāsaparamārthasya viśvasya yo vibhavaḥ parasparasaṃyojanāviyojanāvaicitryamanantaprakāraṃ tasya prabhavaṃ kāraṇam | sa eva hi bhagavānvijñānadehātmakānsvātmaikātmyena sthitānviśvānābhāsānanyonyaṃ nānāvaicitryeṇa saṃyojayanviyojayaṃśca viśvodayapralayahetuḥ | taduktaṃ [g: tadetaditi pāṭhaḥ |] śrībhaṭṭakallaṭena vijñānadehātmakasya śakticakraiśvaryasyotpattihetutvam | ityetadvṛttyakṣarāṇāmatra vyākhyādvaye'pyānurūpyam | api ca 7) śaktayo'sya jagatkṛtsnam | ityāgamadṛṣṭyā tasmācchabdārthacintāsu na sāvasthā na yā śivaḥ | (2|4) itīhatyasthityā ca jagadātmanaḥ tatkhecaryūrdhvamārgasthaṃ vyoma vāmeśigocaram | iti rahasyanītyā ca vāmeśvarīkhecarīgocarīdikcarībhūcarīrūpasya mayaiva spandasandohe samyaṅnirṇītasya aprabuddhadhiyastvete svasthitisthaganodyatāḥ | (1|20) ityatrāpi nirṇeṣyamāṇasyaitadvyākhyādvayavyākhyātaśakticakraprapañcabhūtasya ca yataḥ karaṇavargo'yaṃ * * * * * * * * | (1| 6) iti sthityendriyagrāmātmanaḥ tadākramya balaṃ mantrāḥ * * * * * * * * | (2|1) iti nityamantrātmanaḥ śabdarāśisamutthasya śaktivargasya * * * ? (3|13) iti nītyā [g: dṛṣṭyeti pāṭhaḥ |] brāhmyādidevatāsvabhāvasyaivamāderanantaprakārasyāpi [g: anyeti pāṭhaḥ | ] mayaiva spandasandohe vitatya nirṇītasya śakticakrasya yo vibhavo māhātmyaṃ tatra prabhavatīti prabhavaṃ svatantraṃ na tu paśuvatparatantram | śakticakrasya raśmipuñjasya [g: svaraśmicakrasyeti pāṭhaḥ |] yo vibhavo'ntarmukho vikāsastataḥ prabhava udayo'bhivyaktiryasyeti bahuvrīhiṇā'ntarmukhatatsvarūpanibhālanādayatnena parameśvarasvarūpapratyabhijñānaṃ bhavatītyarthaḥ | kiṃ ca yasya cidānandaghanasyātmana unmeṣanimeṣābhyāṃ svarūponmīlananimīlanābhyāṃ yadantastadbahiḥ iti yuktyā jagataḥ śarīrarūpasya tadanupaṅgeṇa 8) bāhyasyāpi viśvasya pralayodayau yathāsaṃkhyaṃ majjanonmajjane bhavatastaṃ śakticakravibhavasya parasaṃviddevatāsphārasya prabhavaṃ bhaktibhājāmetatsvarūpaprakāśakaṃ śaṃkaraṃ stumaḥ | tathā yasya svātmanaḥ saṃbandhino bahirmukhatāprasararūpādunmeṣājjagata udayo'ntarmukhatārūpācca nimeṣātpralayastaṃ viśvasargādikāryunmeṣādisvarūpasaṃviddevīmāhātmyasya hetuṃ śaṃkaraṃ stuma iti yathāsaṃbhavamapi yojyam | dehādyāviṣṭo'pi parameśvaraḥ karaṇonmīlananimīlanābhyāṃ rūpādipañcakamayasya jagataḥ sargasaṃhārau karoti | yaduktaṃ rahasyatattvavidā tadevaṃ vyavahāre'pi prabhurdehādimāviśan | bhāntamevāntararthaughamicchayā bhāsayedvahiḥ || (ī0 pra0 1|6|7) iti | evaṃvidhārthaparigrahāyāpi yasya svātantryaśaktyā iti tyaktvā yasyonmeṣanimeṣābhyām iti nyarūpi guruṇā | atra ca śaṃkarastutiḥ samāveśarūpā prāpyatvenābhidheyā śakti cakravibhavātprabhavo yasyeti bahuvrīhiṇā śakticakravikāsastatprāptāvupāya uktaḥ śakticakravibhavasya parasaṃviddevatāsphārasya bhaktibhājāṃ prabhavaṃ prakāśakamiti tatpuruṣeṇa phalamuktam | yadvakṣyati tataścakreśvaro bhavet | (3|19) ityabhidheyopāyayorupāyopeyabhāvaḥ saṃbandha ityabhidheyopāyasaṃbandhaprayojanānyanenaiva sūtreṇa sūtritāni || 1 || nanvevaṃbhūtaśaṃkarasvarūpasattāyāṃ kiṃ pramāṇaṃ kutaścopādānādihetuṃ vinā jagadasau janayati tasyaivopādānatve mṛtpiṇḍasyeva ghaṭena jagatā tirodhānaṃ kriyeta tirohitātirohitatāyāṃ ca bhagavataḥ svabhāvabhedaḥ syāt punarunmajjane 9) ca hetuścintyo jagadudaye ca dvaitaprasaṅga ityetāḥ śaṅkā ekaprahāreṇāpahartumāha yatra sthitamidaṃ sarvaṃ kāryaṃ yasmācca nirgatam | tasyānāvṛtarūpatvānna nirodho'sti kutracit || 2 || tasyāsya śaṃkarātmanaḥ prakāśānandaghanasya svasvabhāvasya na kutraciddeśe kāla ākāre vā nirodhaḥ prasaravyāghāto'sti anāvṛtarūpatvādasthagitasvabhāvatvāt | ayaṃ bhāvaḥ iha yatkiṃcitprāṇapuryaṣṭakasukhanīlādikaṃ citprakāśasyāvarakaṃ saṃbhāvyate tadyadi na prakāśate na kiṃcit prakāśamānaṃ tu prakāśātmakaśaṃkarasvarūpameveti kiṃ kasya nirodhakaṃ ko vā nirodhārthaḥ | etadeva tasyetyetadviśeṣaṇena yatretyādinopapādayati | yatra yasmiṃścidrūpe svātmani idaṃ mātṛmānameyātmakaṃ sarvaṃ jagatkāryaṃ sthitaṃ yatprakāśena prakāśamānaṃ satsthitiṃ labhate tasya kathaṃ tena nirodhaḥ śakyastannirodhe hi nirodhakābhimatameva na cakāsyādityāśayaśeṣaḥ [k: kiṃcitsyāditi pāṭhaḥ |] | yathoktam tadātmanaiva tasya syātkathaṃ prāṇena yantraṇā | (ajaḍa pra0 23) ityajaḍapramātṛsiddhau | nanūtpannasya sthityātmā prakāśo bhavati utpattireva tvasya kuta ityāha yasmācca nirgatamiti | smṛtisvapnasaṃkalpayoginirmāṇadṛṣṭyā citaḥ svānubhavasiddhaṃ jagatkāraṇatvamujjhitvā apramāṇakamanupapannaṃ ca pradhānaparamāṇvādīnāṃ na tatkalpayituṃ [kh: na tatkalpanamiti pāṭhaḥ |] yujyate | kāryapadena 10) cedameva dhvanitaṃ kartuḥ kriyayā niṣpādyaṃ hi kāryamucyate na tu jaḍakāraṇānantarabhāvi jaḍasya karaṇatvānupapatteḥ īśvarapratyabhijñoktanītyā [kh: nyāyāt iti pāṭhaḥ |] | bhaviṣyati caitat avasthāyugalaṃ cātra kāryakartṛtvaśabditam | [1|14] ityatra | sarvaśabdenopādānādinairapekṣyaṃ karturdhvanitam | na ca kāryaṃ ghaṭādi kartuḥ kumbhakārādeḥ kadācitsvarūpaṃ tirodadhaddṛṣṭam | nanu nirgatiravasthitasya bhavati tatkimetatkvacidādāveva sthitaṃ nānyatra sthitam api tu tatraiva cidātmanītyāha yatra sthitamiti | āvṛttyā caitadyojyam | ayamarthaḥ yadi cidātmani jagadahaṃprakāśābhedena na bhavettatkathamupādānādinirapekṣaṃ tata udiyāt | yatastu yathā nyagrodhabījasthaḥ śaktirūpo mahādrumaḥ | tathā hṛdayabījasthaṃ jagadetacarācaram || (pa0 trī 0 24) ityāmnāyasthityā svāminaścātmasaṃsthasya | (ī0 pra0 1|5|10) iti pūrvoktayuktyā ca tatraitadabhedena sphuratsthitaṃ tato'yaṃ cidātmā bhagavānnijarasāśyānatārūpaṃ jagadunmajjayatīti yujyate | evaṃ ca yatra sthitameva sadyasmānnirgatamityatra yojanā jātā | ca evārthe bhinnakramaḥ | nanu yadi tasmātprakāśavapuṣa idaṃ jaganniryātaṃ tanna pratheta na hi prathāvāhyaṃ ca prathate ceti yuktamityāśaṅkya yasmānnirgatamapi sadyatra sthitamityāvṛttyā saṃgamanīyam | co'pyarthe bhinnakramaḥ | etaduktaṃ bhavati na prasevakādivākṣoṭādi tattasmānnirgatamapi tu sa eva bhagavānsvasvātantryādanatiriktāmapyatiriktāmiva jagadrūpatāṃ 11) svabhittau darpaṇanagaravatprakāśayansthitaḥ | nanu ca bhavatvevaṃ sargasthityavasthayorjagatāsyāniruddhatvaṃ saṃhārāvasthayā tvabhāvātmanā suṣuptadeśīyayā jagataḥ saṃbandhinyā kathaṃ naitattirodhīyate nahi grāhyaṃ jagadvinā grāhakaścidātmā kaścidityāvṛttyaitadevottaraṃ yasmānnirgatamapi sadyatraiva sthitamutpannamapi jagatsaṃhārāvasthāyāṃ tadaikātmyenaivāste na tvasyānyaḥ kaściducchedaḥ śūnyarūpastasya vakṣyamāṇayuktyā prakāśaṃ bhittibhūtaṃ vinānupapatterityarthaḥ | yathoktaṃ śrīsvacchandaśāstre aśūnyaṃ śūnyamityuktaṃ śūnyaṃ cābhāva ucyate | devyabhāvaḥ sa vijñeyo yatra bhāvāḥ kṣayaṃ gatāḥ || [4|292] iti | evaṃ sarvaṃ yasya kāryaṃ yatprakāśenaiva prakāśate saṃhṛtamapi ca sadyatprakāśaikātmyena tiṣṭhati na tasya deśakālākārādi kiṃcinnirodhakaṃ yujyate iti vyāpakaṃ nityaṃ viśvaśaktisvacitaṃ [kh: āvṛttyā iti pāṭhaḥ | ] svaprakāśamādisiddhaṃ caitattattvamiti nāsya siddhāvajñātārthaprakāśarūpaṃ pramāṇavarākamupapadyata upayujyate saṃbhavati vā pratyutaitattattvasiddhyadhīnā pramāṇādiviśvavastusiddhiḥ | taduktamasmadgurubhistatrāloke pramāṇānyapi ? vastūnāṃ jīvitaṃ yāni tanvate | teṣāmapi paro jīvaḥ sa eva parameśvaraḥ || (taṃ0 1 ā0 55 ślo0) iti | yasmānnirgatamapīdaṃ jagadyatra sthitaṃ yatprakāśena prakāśamānaṃ tathābhūtamapi yatra sthitaṃ yatprakāśaikarūpaṃ yatprakāśa eva yasya siddhyai tyakṣeṇekṣyamāṇaṃ bhavati na tvanyajjagannāma kiṃcit | atra yatra sthitamityāvartya dviryojyam | evaṃ ca svānubhavasiddhamevāsya tattvasya sṛṣṭisthitisaṃhāramelanāvabhāsino'tidurghaṭakāriṇaḥ 12) sarvadā sarvatrāniruddhatvam | yathoktaṃ śrīmadutpaladevācāryaiḥ parameśvaratā jayatyapūrvā tava sarveśa yadīśitavyaśūnyā | aparāpi tathaiva te yayedaṃ jagadābhāti yathā tathā na bhāti || (u0 sto0 16| 30) iti | atra hi bhāsamānameva jagadbhāsanaikaśeṣībhūtatvādbhāsanātiriktaṃ na kiṃcidbhātītyarthaḥ | kiṃ ca yatra sthitamityuktyopaśamapade yasmācca nirgatamiti prasarapade yato'sya na nirodhastato nimīlanonmīlanasamādhidvaye'pi yoginā svasvabhāvasamāveśapareṇaiva bhavitavyam | yadvakṣyate yadā kṣobhaḥ pralīyeta tadā syātparamaṃ padam | [1|9] iti | tathā tasmācchabdārthacintāsu na sāvasthā na yā śivaḥ | [2|4] ityapi ca | kutracidanātmavādini saugatādau pramātari kutracicca bādhakābhimate pramāṇe sati na tasya nirodhaḥ pratiṣedho'sti yato yastasya pratiṣedhako yacca tasya pratiṣedhakaṃ pramāṇaṃ tadyadi na siddhamabhittikametaccitraṃ siddhiścāsya prakāśate iti [k, kh: ataditi pāṭhaḥ |] tatsiddhyaiva bhagavānādisiddhasvaprakāśamūrtirastītyetatpratiṣedhāyoditenāpyanakṣara##- na tu yo'ntarmukho bhāvaḥ | [1|16] ityatrāntare | evaṃ cānena viśvottīrṇaṃ viśvamayaṃ viśvasargasaṃhārādikāri śāṃkaraṃ svasvabhāvātmakaṃ tattvamityabhidadhatā sarveṣu pārameśvareṣu yadupāsyaṃ taditaḥ spandatattvānnādhikaṃ kevalametatsvātantryavaśenaiva tadupāsāvaicitryamābhāsyate | 13) vastutastu etadvīryasāramevāśeṣam | yadvakṣyati tadākramya balaṃ mantrāḥ sarvajñabalaśālinaḥ | [2|1] ityetadapi bhaṅgyā pratipāditam | evaṃ ca na kaściduktacodyāvakāśaḥ | evametādṛśeṣu cintāratnaprāyeṣu śrīspandasūtreṣu yadanyaiḥ sarvairvivṛtikṛdbhirvyākhyāyi [kh: vṛttikṛdbhiriti pāṭhaḥ |] yaccāsmābhiḥ kiṃcidvyākriyate tatrāntaramamatsarā anavaliptāśca svayameva vicinvantu sacetaso na tu tadasmābhiruddhāṭya pratipadaṃ pradarśyate granthagauravāpatteḥ || 2 || nanu jāgarādidaśāsvīdṛśaḥ svabhāvo nānubhūyate yadi cāyamuktayuktibhirna kenacit nirudhyate tat jāgarādyavasthāsu svayameva nirotsyate iti śaṅkāta uktamapyarthamapratipadyamānaṃ pratibodhayannupadiśati jāgradādivibhede'pi tadabhinne prasarpati | nivartate nijānnaiva svabhāvādupalabdhṛtaḥ || 3 || jāgarāparaparyāyo jāgracchabdaḥ śiṣṭaprayuktatvāt | lokaprasiddhe jāgratsvapnasuṣuptānāṃ bhede yogiprasiddhe'pi vā dhāraṇādhyānasamādhirūpe prasarpati anyānyarūpe pravahati sati arthāt tattattvaṃ nijādanapāyinaḥ sarvasyātmabhūtāccānubhavitṛrūpātsvabhāvānnaiva nivartate | yadi hi svayaṃ nivarteta tajjāgradādyapi tatprakāśavinākṛtaṃ na kiṃcitprakāśet | upalabdhṛtā caitadīyā jāgarāsvapnayoḥ sarvasya svasaṃvedanasiddhā 14) sauṣupte yadyapi sā tathā na cetyate tathāpyauttarakālikasmṛtyanyathānupapattyā siddhā upalabdhṛta eva ca svabhāvānna nivartate upalabhyaṃ tvavasthādi tanmāhātmyānnivartatāṃ kāmaṃ kātra kṣatiḥ | evakāro'pyarthe bhinnakramastadabhāve'pi na nivartata ityarthaḥ | jāgarādivibhedasya viśeṣaṇadvāreṇa hetustadabhinne iti tasmācchivasvabhāvādabhedena prakāśamānatvātprakāśarūpe ityarthaḥ | yacca yadekātmakaṃ tatkathaṃ tannivṛttāvavatiṣṭhate | yadvā taditi kartṛpadam | abhinna iti tu kevalamabhinnatvaṃ jāgarādeḥ śivāpekṣameva | arthāttattattvaṃ jāgarādibhede'pi sati prasarpati prasarati vaicitryaṃ gṛhṇāti tannaiva svabhāvānnivartata iti yojyam | kiṃcāyaṃ jāgradādibhedaḥ pariṇāmo vivarto veti yatsāṃkhyapāñcarātraśābdikādayo manyante tadvyudāsāyāpyuktaṃ tadabhinna iti | avasthāprapañco'pi yadi cinmātrātpariṇāmatayā manāgapyatiricyeta cidrūpaṃ vā tatpariṇatau manāgatiricyeta [k, g: riktamiti pāṭhaḥ |] tanna kiṃciccakāsyāditi tāvanna pariṇāmo'sti | yathoktam pariṇāmo'cetanasya cetanasya na yujyate | iti śrīkiraṇe | na ca bhāsamāno'sāvasatyo brahmatattvasyāpi tathātvāpatteḥ ityasatyavibhaktānyarūpopagrāhitā vivarta ityapi na saṅgatam | anena cātidurghaṭakāritvameva bhagavato dhvanitam | yasmājjāgarādivibhedaṃ ca prakāśayati tatraiva ca svābhedamiti bhedātmanā tadabhedātmanobhayātmanā [g: ubhayamekhanātmaneti pāṭhaḥ |] ca rūpeṇāparāparāparāparāśaktitrayasvarūpeṇa sphuratītyanuttaraṣaḍardhatattvātmatayā 15) bhagavāneva sphurati | ataśca jāgarādidaśāvasthito'pi evamimaṃ svasvabhāvaṃ pariśīlayan yaścinute sa śaṃkara evetyupadiṣṭaṃ bhavati || 3 || atha ye ekamevedaṃ saṃvidrūpaṃ harṣaviṣādādyanekākāravivartaṃ [kh: viśrāntamiti pāṭhaḥ |] paśyāma ityuktyā jñānasantāna eva tattvamiti saugatā manyante ye cāhaṃpratītipratyeyaḥ sadaiva sukhādyupādhitiraskṛta ātmeti mīmāṃsakāḥ pratipannāstānekenaiva ślokenāpavadati ahaṃ sukhī ca duḥkhī ca raktaścetyādisaṃvidaḥ | sukhādyavasthānusyūte vartante'nyatra tāḥ sphuṭam || 4 || ya evāhaṃ sukhī sa eva duḥkhī sukhānuśāyinā rāgeṇa yuktatvādrakto duḥkhānuśāyinā dveṣeṇa saṃbandhāddviṣṭaścetyādayaḥ [k, kh: dveṣṭheti pāṭhaḥ |] saṃvido jñānāni tā anyatreti avasthātaryātmatattve vartante tatraivāntarmukhe viśrāmyanti sphuṭaṃ svasākṣikaṃ kṛtvā | anyathā kṣaṇikajñānānāṃ svātmamātrakṣīṇatvāttatsaṃskārajanmanāmapi vikalpānāmanubhavāgocare pravṛttyabhāvādanusaṃdhānamidaṃ na dhaṭeta | cakārāstulyayogitāparā anusaṃdhānaṃ dyotayanti | kīdṛśe'nyatra sukhādyavasthā udayapralayinyo'nusyūtā dṛbdhā yasmiṃstasmin sukhādyavasthānusyūte'ntaḥ sraksūtrakalpatayā sthite | tā ityanenānusaṃdhīyamānāvasthānāṃ 16) smaryamāṇatāmabhidadhatkṣaṇikajñānavādimate'nubhavasaṃskārotpannat##- tvanubhavānubhūtātītakālārthavyavasthāpakatvaṃ ghaṭate sarvasaṃvidantarmukhe tu pramātari sati sarvaṃ yujyata iti sūcitavān ityalaṃ sukumārahṛdayopadeśyajanavairasyadāyinībhirābhiḥ kathābhiḥ | etadarthibhiḥ pratyabhijñā parīkṣyā | granthakṛtaiva tu yata iha yuktirāsūtritā tato'smābhiḥ kiṃciduddhāṭitamiti [g: etaditi pāṭhaḥ |] sacetobhirnāsmabhyamasūyayitavyam | mīmāṃsakaparihārāya tu etaditthaṃ vyākhyātavyam | ahaṃ sukhītyādisaṃvido yāstā anyatreti puryaṣṭakasvarūpe pramātari sukhādyavasthābhiranusyūte otaprotarūpe sphuṭaṃ lokapratītisākṣikaṃ vartante tiṣṭhanti na tvasmadabhyupagate'smiṃścidānandaghane śaṃkarātmani svasvabhāve iti na sarvadā sukhādyupādhitiraskṛto'yamātmāpi tu cinmayaḥ | yadā tu nijāśuddhyā vakṣyamāṇayāyaṃ svasvarūpaṃ gūhayitvā tiṣṭhati tadā puryaṣṭakādyavasthāyāṃ sukhitvādirūpatāsya tatrāpi na nirodhastaiḥ sukhādibhirasyetyuktameveti na tattiraskṛto'yaṃ kadācidapi | ahaṃ kṛśo'haṃ sthūla ityādipratītiparihāreṇa ahaṃ sukhī duḥkhītyādi vadato'yamāśayaḥ sukhitvādipratītisaṃbhinnāṃ puryaṣṭakabhūmimantarmukhe pade nimañjayaṃstadanuṣaṅgeṇa bāhyasyāpi dehaghaṭādergalanātpratyabhijānātyeva svaṃ śivasvabhāvatvamiti sarvathā puryaṣṭakaśamanāyaiva yatna āstheya iti || 4 || uktopapattisiddhāṃ samastavādānāmanupapannatāmanuvadannupapattisiddhaṃ spandatattvamevāstīti pratijānāti yuktyanubhavāgamajño rahasyagurupravaraḥ 17) na duḥkhaṃ na sukhaṃ yatra na grāhyaṃ grāhakaṃ na ca | na cāsti mūḍhabhāvo'pi tadasti paramārthataḥ || 5 || iha yatkiṃcidduḥkhasukhādyāntaraṃ nīlapītādikaṃ bāhyaṃ grāhyaṃ yaccaitadvrāhakaṃ puryaṣṭakaśarīrendriyādi tattāvatsauṣuptavadasaṃcetyamānaṃ sphuṭameva nāstīti vaktuṃ śakyam | yadāpi tu saṃcetyate tadā saṃcetyamānasyāpyasya caitanyamayatvācaitanyamevāstītyāyātam | yadāhuḥ prakāśātmā prakāśyo'rtho nāprakāśaśca sidhyati | (ī0 pra0 1|5|3) iti rahasyatattvavido'smatparameṣṭhinaḥ śrīmadutpaladevapādāḥ śrīmadīśvarapratyabhijñāyām | ihāpi vakṣyate tatsaṃvedanarūpeṇa tādātmyapratipattitaḥ (2|3) ityato duḥkhasukhādi nīlādi tadvrāhakaṃ ca yatra nāsti tatprakāśaikaghanaṃ tattvamasti | nanvevaṃ sarvagrāhyagrāhakocchede śūnyātmaiva tattvamityāyātaṃ netyāha na cāsti mūḍhabhāvo'pi iti | mūḍhabhāvo mūḍhatvaṃ śūnyarūpatāpi yatra nāsti so'pi hi na prathate kathamasti prathate cettahiṃ prathātmakatvānnāsau kaścitprathaivāsti na ca prathāyāḥ kadācidabhāvo bhavati tadabhāve prathābhāvasyāpyasiddheḥ | bhaviṣyati caitat na tu ṣo'ntarmukho bhāvaḥ | (1|16) ityatra | api ca mūḍhabhāva aiśvaryātmakavimarśaśūnyaprakāśamātratattvo brahmarūpo'pi yatra nāsti yacchrutyantavidaḥ 18) pratipannāḥ vijñānaṃ brahma iti tasyāpi svātantryātmakaspandaśaktiṃ vinā jaḍatvāt | yathoktaṃ pratyabhijñāyām svabhāvamavabhāsasya vimarśaṃ viduranyathā | prakāśo'rthoparakto'pi sphaṭikādijaḍopamaḥ || (ī0 pra0 1|5|11) iti | bhaṭṭanāyakastotre'pi napuṃsakamidaṃ nātha paraṃ brahma phaletkiyat | tvatpauruṣī niyoktrī cenna syāttvadbhaktisundarī || iti | evaṃ ca yatra sthitam ityataḥ prabhṛti yattattvaṃ vicāritaṃ tadevāsti taccāstyeva paramārthato yuktyanubhavāgamasiddhena rūpeṇa paramārthata eva cākalpitena pūrṇena rūpeṇāsti na tu nīlādivatkalpitena | yathoktaṃ mahāgurubhiḥ evamātmanyasatkalpāḥ prakāśasyaiva santyamī | jaḍāḥ prakāśa evāsti svātmanaḥ svaparātmabhiḥ || (ajaḍapra0 13) iti | tatrabhavadbhartṛhariṇāpi yadādau ca yadante ca yanmadhye tasya satyatā | na yadābhāsate tasya satyatvaṃ tāvadeva hi || iti | sāvadhāraṇatvātsarvavākyānāmevakāro'tra triryojyaḥ | evamanena sūtreṇa sukhādyākārasaṃvitsaṃtānavādināṃ sukhādikaluṣitapramātṛtattvādināṃ grāhyagrāhakanānātvavādināṃ sarveṣāmabhāvavādināṃ niṣparāmarśaprakāśabrahmavādināṃ [kh: brahmatattvapādināmiti pāṭhaḥ | ] ca matamanupapannatvādasattvenānūdya pāramārthikaṃ spandaśaktirūpameva tattvamastīti pratijñātam | atha ca yasminnasmin sopadeśasāvadhānamahānubhāvapariśīlye sphurattāsāre spandatattve sphurati duḥkhasukhagrāhyagrāhakatadabhāvādikamidaṃ sadapi na kiṃcideva sarvasyaitaccamatkāraikasāratvāttadevaitadastītyupadiṣṭam | yanmahāguravaḥ 19) duḥkhānyapi sukhāyante viṣamapyamṛtāyate | mokṣāyate ca saṃsāro yatra mārgaḥ sa śāṅkaraḥ || (u0 sto0 | 20|12) iti | śāṃkaro mārgaḥ śaṃkarātmasvabhāvaprāptihetuḥ parāśaktirūpaḥ prasaraḥ || 5 || evamupapattiparighaṭitatattvapratyabhijñānāya sābhijñānamupāyaṃ nirūpayati yataḥ karaṇavargo'yaṃ vimūḍho'mūḍhavatsvayam | sahāntareṇa cakreṇa pravṛttisthitisaṃhṛtīḥ || 6 || labhate tatprayatnena parīkṣyaṃ tattvamādarāt | yataḥ svatantratā tasya sarvatreyamakṛtrimā || 7 || tannirṇītaṃ tattvamādarāt śraddhayā prayatnena ca udyamo bhairavaḥ (1|5) iti śivasūtrapratipāditena sarvabhedopasaṃhārātmanā nijaujovṛttisphāraṇarūpeṇa paripūrṇāntarmukhasvarūpasevanātmanā bhairavarūpeṇodyamena parīkṣyam | yata iyamiti sarvasya svasaṃviditā tasya śaṃkarātmanaḥ svasvabhāvasyākṛtrimā sahajā spandatattvarūpā svatantratā sarvatra jaḍājaḍaviṣaye sphurantī sthiteti śeṣaḥ | kiṃ tattattvamityāha yata ityādi labhata ityantam | 20) ayamiti lokaprasiddho golakādirūpo na tu śāstritastasya nityaparokṣatvenāyamiti nirdeśābhāvāt karaṇavargastrayodaśendriyāṇi viśeṣeṇa mūḍho māyāvaśājjaḍābhāsībhūto'ṇormūḍhādapyadhikaṃ mūḍhatvaṃ prāpto'mūḍhavaccetanavatsvayaṃ pravṛttisthitisaṃhṛtīrlabhate viṣayonmukhī bhavati tatra rajyate tataśca nivartata ityarthaḥ | kathaṃ sahāntareṇa cakreṇa ihāntaraṃ cakraṃ karaṇeśvaryo nāntaḥ karaṇāni teṣāṃ vargaśabdena svīkārāt na vakṣyamāṇaṃ puryaṣṭakaṃ tatsthasyāntaḥ karaṇatrayasya vargaśabdenaiva gṛhītatvāt tanmātrāṇāṃ ca vāsanāmātrarūpāṇāmupadeśyamayoginaṃ prati sākṣātpravṛttyādikartṛtvenāsiddhe yoginastu sākṣātkṛtatanmātrasya svayameva paratattvapariśīlanāvahitasyopadeśyatvābhāvāt tasmādetadekīyamatamasat | vimūḍho'mūḍhavadityanena karaṇavarga eva saṃbandhyo natvāntaramapi karaṇeśvarīcakraṃ tasya ciccamatkārarūpatvāt | evamabhidadhānasyāyamāśayaḥ yadayaṃ śaṃkarātmā svasvabhāvo'tidurghaṭakāriṇaḥ svātantryādyugapadeva saṃvittisāraṃ ca karaṇeśvarīcakraṃ jaḍābhāsarūpaṃ ca karaṇavargamekatayaiva nirbhāsayan pravṛttisthitisaṃhṛtīḥ kārayati yena bhagavatyaḥ karaṇeśvaryo yathā tattadbhāvasṛṣṭyādi vidadhati tathā karaṇavargo jaḍo'pi tatkārīva lakṣyate | yadyapi rahasyadṛṣṭau na kaścijjaḍaḥ karaṇavargo'sti apitu vijñānadehāḥ karaṇeśvarya eva vijṛmbhante tathāpīha suprasiddhapratītyanusāreṇopadeśyaḥ krameṇa rahasyārthopadeśe'nupraveśya ityevamuktam | evaṃ ca golakādirūpakaraṇavargapravṛttyādikrameṇa tadadhiṣṭhātṛrūpaṃ nijamarīcicakraṃ cinvānenaiva tadubhayapracodakaṃ śrīmacchaṅkarātmakaṃ 21) svasvarūpaṃ parīkṣaṇīyaṃ yatastatprāptau tadīyākṛtrimā svatantratāsya [kh: svatantraḥ sarvatrāsyeti pāṭhaḥ |] yoginaḥ syādityapyanenaivoktaṃ bhavati | tadetadeva parīkṣaṇārhaṃ paramopādeyatvāde tadeva ca parīkṣituṃ śakyamuktayuktyā sukhopāyatvāt ata evādareṇābhilaṣitaviṣayopabhogānirodhātmanā bahumānena | atra parīkṣaṇasyehatyopadeśānusāreṇa prāptakālatā | yathoktaṃ rahasyagurubhiḥ nijanijeṣu padeṣu pratantvimāḥ karaṇavṛttaya ullasitā mama | kṣaṇamapīśa manāgapi maiva bhūttvadavibhedarasakṣati sāhasam || (u0 sto0 8| 7) iti | parīkṣyamityarhe śakye prāptakālatāyāṃ praiṣādau ca kṛtyaḥ | atha ca jaḍaḥ karaṇavargo yadbalādamūḍhavatpravṛttyādi labhate iti sarvasyānubhavasākṣikamabhidadhadindriyādicaitanyavādicārvākapata##- atha kathamuktaṃ tatastattvāccetanatāmivāsādyendriyāṇi svayaṃ pravṛttyādi labhanta iti yāvatāyameva grāhaka icchayā dātrādīnīva karaṇāni prerayati | yadapyuktaṃ tattattvaṃ prayatnena parīkṣyam iti tadapi kathaṃ yato'smākamicchā vahirevānudhāvati na tu tattvaparīkṣāyāṃ pravartitumutsahata ityāśaṅkyāha na hīcchānodanasyāyaṃ prerakatvena vartate | api tvātmabalasparśātpuruṣastatsamo bhavet || 8 || 22) ayaṃ laukikaḥ puruṣa icchaiva nodanaṃ pratodastasya prerakatvena karaṇapravartanārthavyāpāraṇāya yasmānna pravartate api tu ātmanaścidrūpasya yadbalaṃ spandatattvātmakaṃ tatsparśāttatkṛtātkiyanmātrādāveśāttatsamo bhavet ahantārasavipruḍabhiṣekādacetano'pi cetanatāmāsādayatyeva | tatastattattvaṃ na kevalaṃ karaṇāni yāvattatprerakatvena śaṅkitaṃ kalpitamapi pramātāraṃ cetanīkṛtya svayaṃ pravṛttyādipātraṃ karoti yenāsyāyamabhimāno'haṃ karaṇāni prerayāmīti | spandatattvānuvedhaṃ vināpi tu sa eva na kiṃciditi karaṇānāṃ grāhakasya ca svaraśmicakraprasarānuvedhena cetanībhāvāpādakaṃ tattvaṃ parīkṣyamiti yuktameva | yadi punaricchākhyena pratodarūpeṇa karaṇāntareṇa karaṇāni prerayet tadapīcchākhyaṃ karaṇaṃ preryatvātkaraṇāntaraṃ svapreraṇāyāpekṣeta tadapyanyadityanavasthā syāt | yattūktam asmākamicchā na tatra pravartitumutsahate iti tatrāpyādyaṃ ślokārdhamabhyupagamena paraṃ tūttaratayā yojyam | satyaṃ nāyaṃ puruṣastattvaparīkṣārthamicchāṃ pravartayituṃ śaknoti necchayā tattvaṃ viṣayīkartuṃ kṣamastasyāvikalpyatvādapi tu viṣayānanudhāvantīmicchāṃ tadupabhogapuraḥsaraṃ praśamayya yadā tvantarmukhamātmabalaṃ spandatattvaṃ svakaraṇānāṃ ca cetanāvahaṃ spṛśati tadā tatsamo bhavet tatsamāveśāttadvatsarvatra svatantratāmāsādayatyeva yasmādevaṃ tasmāttattvaṃ parīkṣyamityarthaḥ | śaktibhūmeḥ sparśapradhānatvādātmabalasparśādityuktam || 8 || nanu cāyaṃ kṣetrī parameśvaramayo'pi kiṃ na sadā pāripūrṇyena sphurati kasmādantarmukhātmabalasparśamapekṣata ityāśaṅkyāha 23) nijāśuddhyāsamarthasya kartavyeṣvabhilāṣiṇaḥ | yadā kṣobhaḥ pralīyeta tadā syātparamaṃ padam || 9 || nijā svātmīyā svasvātantryollāsitā yeyaṃ svarūpāvimarśasvabhāvā icchāśaktiḥ saṃkucitā satyapūrṇammanyatārūpā aśuddhirāṇavaṃ malaṃ tanmalotthitakañcukapañcakābilatvāt jñānaśaktiḥ krameṇa bhedasarvajñatvakiṃcijjñatvāntaḥ karaṇabuddhīndriyatāpattipūrvamatyantaṃ saṃkocagrahaṇena bhinnavedyaprathārūpaṃ māyīyaṃ malamaśuddhireva kriyāśaktiḥ krameṇa bhedasarvakartṛtvakiṃcitkartṛtvakarmendriyarūpasaṃkocagrahaṇapūrvamatyanta ṃ parimitatāṃ prāptā śubhāśubhānuṣṭhānamayaṃ kārmaṃ malamapyaśuddhiḥ tayāsamarthasya pūrṇajñatvakartṛtvavikalasya tata eva kartavyeṣu laukikaśāstrīyānuṣṭhāneṣvabhilāṣiṇo'bhīṣṭānavāpternityamabhilāṣa##- uktavakṣyamāṇopapattyanubhavāvaṣṭambhato'bhilāṣavivaśagrāhakā##- anātmanyātmābhimānanivṛttipuraḥsaramātmanyanātmābhimānopaśānti##- pratyabhijñāviṣayatāṃ yāyādityarthaḥ | na tu tadaiva bhavati tasya nityatvāt | uktaṃ ca vijñānabhairave mānasaṃ cetanā śaktirātmā ceti catuṣṭayam | yadā priye parikṣīṇaṃ tadā tadbhairavaṃ vapuḥ || (ślo0 138) 24) iti | nijāśuddhiśabdena malaṃ nāma dravyaṃ pṛthagbhūtamastīti ye pratipannāste dūṣyatvena kaṭākṣitāḥ || 9 || nanu ca grāhakāhaṃbhāvātmani kṣobhe kṣīṇe nistaraṅgajaladhiprakhyamaspandameva tattvaṃ prasaktamityāśaṅkāṃ śamayati tadāsyākṛtrimo dharmo jñatvakartṛtvalakṣaṇaḥ | yatastadepsitaṃ sarvaṃ jānāti ca karoti ca || 10 || tadetyupadeśyāpekṣayā akṛtrimaḥ sahajo dharmaḥ prāṅnirdiṣṭasvatantratārūpaḥ parameśvarasvabhāvo jñatvakartṛtve sāmarasyāvasthitaprakāśānandātmanī jñānakriye lakṣaṇamavyabhicārisvarūpaṃ yasya tādṛk tadā kṣobhopaśame'sya puruṣasya syādabhivyajyata ityarthaḥ | kuta etadabhivyajyata ityāha yatastadā paramapadapraveśasamaye sarvamīpsitamiti yadyajjijñāsitaṃ cikīrṣitaṃ vāsya tatpravivikṣāyāmabhūt tattajjānāti ca karoti ca | cakārāvatra yaugapadyamāhatuḥ na tu yathaike cakārābhyāṃ jñānakriyayoraikātmyaṃ sūcayatīti taddhi jñatvakartṛtvalakṣaṇa ityanenaivaikadharmaviśeṣaṇena saṃbandhinirdeśena vāstavasvarūpābhidhāyinoktam || 10 || atha yataḥ karaṇeti nijāśuddhīti sūtrapratipāditonmeṣakramasamādhānasākṣātkṛtasya spandatattvasya dṛḍhāvaṣṭambhādvyutthānamapi samādhyekarasaṃ kurvato bhavocchedo bhavatītyāha tamadhiṣṭhātṛbhāvena svabhāvamavalokayan | 25) smayamāna ivāste yastasyeyaṃ kusṛtiḥ kutaḥ || 11 || uktopapattyupalabdhyanuśīlanapratyabhijñātaṃ taṃ spandatattvātmakaṃ svabhāvamātmīyamadhiṣṭhātṛbhāvena vyutthānadaśāyāmapi vyāpnuvantamavalokayaṃścinvānaḥ na vrajenna viśecchaktirmarudrūpā vikāsite | nirvikalpatayā madhye tayā bhairavarūpadhṛk || (vi0 bhai0 26) iti tathā sarvāḥ śaktīścetasā darśanādyāḥ sve sve vedye yaugapadyena viṣvak | kṣiptvā madhye hāṭakastambhabhūtastiṣṭhanviśvākāra eko'vabhāsi [kh: vibhātīti pāṭhaḥ |] || iti śrīvijñānabhairavakakṣyāstotranirdiṣṭasaṃpradāyayuktyā nimīlanonmīlanasamādhinā yugapadvyāpakamadhyabhūmyavaṣṭambhādadhyāsitaitadubhayavisargāraṇi##- antarlakṣyo bahirdṛṣṭirnimeṣonmeṣavarjitaḥ | iyaṃ sā bhairavī mudrā sarvatantreṣu gopitā || ityāmnātabhagavadbhairavamudrānupraviṣṭo mukurāntarnimajjadunmajjannānāpratibimbakadambakalpamanalpaṃ bhāvarāśiṃ cidākāśa evoditamapi tatraiva vilīyamānaṃ paśyan janmasahasrāpūrvaparamānandaghanalokottarasvasvarūpapratyabhijñānāt jhaṭiti truṭitasakalavṛttiḥ smayamāno vismayamudrānupraviṣṭa iva mahāvikāsāsādanācca sahasaiva samuditasamucitatāttvikasvabhāvo 26) yo yogīndra āste tiṣṭhati na tvavaṣṭambhācchithilībhavati tasyeyamiti sakalajagatkampakāriṇī kutsitā jananamaraṇādiprabandharūpā sṛtiḥ pravṛttiḥ kuto nijāśuddhilakṣaṇasya taddhetorabhāvānnaiva bhavatītyarthaḥ | yathoktaṃ śrīpūrvaśāstre tattve niścalacittastu bhuñjāno viṣayānapi | naiva saṃspṛśyate doṣaiḥ padmapatramivāmbhasā || viṣāpahārimantrādisannaddho bhakṣayannapi | viṣaṃ na muhyate tena tadvadyogī mahāmatiḥ || (mā0 vi0 18|120) iti || 11 || atha ye śrutyantavidakṣapādamādhyamikādayaḥ kṣobhapralaye viśvocchedarūpamabhāvātmakameva tattvamavaśiṣyata ityupādikṣan tānpratibodhayituṃ tadupagatatattvaprātipakṣyeṇa lokottaratāṃ prakaraṇaśarīrasya spandatattvasya nirūpayati nābhāvo bhāvyatāmeti na ca tatrāstyamūḍhatā | yato'bhiyogasaṃsparśāttadāsīditi niścayaḥ || 12 || atastatkṛtrimaṃ jñeyaṃ sauṣuptapadavatsadā | na tvevaṃ smaryamāṇatvaṃ tattattvaṃ pratipadyate || 13 || 27) asadevadamapra āsīt | [chā0 3|19|1] ityādyuktyā śrutyantavidādyabhimato'bhāvo bhāvyatāṃ naiti bhāvanāyā bhāvyavastuviṣayatvādabhāvasya na kiṃcittvādbhāvyamānatāyāṃ vā kiṃcittve satyabhāvatvābhāvāt kiṃca bhāvakasyāpi yatrābhāvaḥ sa viśvocchedaḥ kathaṃ bhāvanīyaḥ bhāvakābhyupagame tu na viśvocchedo bhāvakasyāvaśiṣyamāṇatvāditi na viśvābhāva eva tattvam | atha kalpito'yaṃ bhāvako viśvocchedaṃ vikalpakalpyamānaṃ bhāvayan bhāvanāpariniṣpattau bhāvyatādātmyādabhāvarūpaḥ saṃpadyata iti pakṣaḥ | tatrocyate tatrābhāvabhāvanāyāṃ nāmūḍhatā na ca tatrāstyamūḍhatā api tu moha evāsti * * * * * * * * ? yadyadevātibhāvyate | bhāvanāpariniṣpattau tatsphuṭaṃ kalpadhīphalam || iti nyāyādviśvocchedātmanyabhāve bhāvyamāne na kadācitparamārthāptirbhavati | athocyate sarvālambanadharmaiśca sarvatattvairaśeṣataḥ | sarvakleśāśayaiḥ śūnyaṃ na śūnyaṃ paramārthataḥ || iti nāgārjunoktamīdṛśaṃ tacchūnyamiti | satyaṃ yadi cidānandaghanā svatantrā pāramārthikī bhittibhūtā bhūrabhyupeyate yathā vijñānabhairavādau pārameśvarīṃ dikkālakalanātītā | (vi0 bhai0 14) ityādinā pāramārthikīṃ bhittibhūtāṃ cidbhūmimavasthāpya śūnyabhāvanoktā anyathā na śūnyamiti śūnyaiveyamuktiḥ yadya devātibhāṣyate iti pratipāditatvāt | yattu 28) sāvasthā kāpyavijñeyā mādṛśāṃ śūnyatocyate | na punarlokarūḍhyeva nāstikyārthānupātinī || ityālokamālāyāmuktaṃ tattu satyaṃ tvādṛśāmavijñeyā avijñeyatvādvaktumaśakyetyucyatāṃ śūnyateti tu kutaḥ śūnyatāpi ca yāvadbhāvyate tāvadvikalpollikhitatvādasau vivejñaiya | yadi ca tvādṛśāṃ sā jñātumaśakyā tat tatpadasākṣātkārābhijñasadgurusaparyā kāryā na tu śūnyateti svamanīṣikayaiva vyavahṛtyātmā paraścāgādhe mahāmohe nikṣeptavya ityalam | atha kuto jñātaṃ tatra mūḍhatāstītyatrānenottaramāha yata iti | abhiyogaḥ samādhānotthitasya kīdṛgahamāsamiti tadavasthābhimukhavimarśātmābhilāpastatsaṃsparśāt tadvaśāddhetostadāsīditi yato niścayaḥ gāḍhamūḍho'hamāsam iti yato'sti pratipattiḥ ato mohāvasthaiva sā kalpitā tathā smaryamāṇatvāt sā cānubhūyamānatvādanubhavituḥ pramāturavasthātṛrūpasya pratyuta sattāmāvedayate na tvabhāvamiti viśvābhāvāvasthāyāṃ cidrūpasyākhaṇḍitameva rūpaṃ tiṣṭhatīti nāmuṣyābhāvo jātucidvaktuṃ śakyata ityuktaṃ bhavati | nanu dṛṣṭaṃ niścitaṃ nīlādi smaryate na ca śūnyabhūtasya nyagbhūtabuddhivṛtterniścayo'sti tatkathamuktaṃ tadāsīdityauttarakālikānniścayānmūḍhatā seti | ucyate vedyasyaiṣā gatiḥ yasmāttadidantāsāramidantayā yāvatpramātrā svātmopāroheṇa na niścitaṃ tāvanna smaryate vedakastu kalpitaśūnyādyavasthāsu saṃkucito'pyasāṃketikāhantāparamārtha eveti na tasya svātmani pṛthaktāstīti tanniścāyako vikalpaḥ ityahaṃvimṛśyameva tadā svasaṃvedanenaiva siddhaṃ śūnyapramātṛrūpaṃ viśvapratiyogitvācca saṃkocasāraṃ 29) saduttarakālaṃ smaryata iti na kācidanupapattiryasmādevamatastacchūnyātmakaṃ padaṃ kṛtrimam tasmādbhūtamabhūtaṃ vā yadyadevātibhāṣyate | iti taduktayaiva [k, kh: etaditi pāṭhaḥ |] nītyā abhūtabhāvanayaivotthāpitaṃ parameśvareṇaiva jñānagopanāyai mūḍhānāmupeyatayā tathā bhāsitamityarthaḥ | jñeyaṃ jñātavyaṃ jñeyarūpaṃ ca sadā suṣuptavaditi dṛṣṭāntaḥ | ayaṃ bhāvaḥ sadā suṣuptaṃ moharūpamaprayāsasiddhaṃ sarvasyāstyeva tatkimanena samādhiprayatnopārjitenānyena śūnyena kṛtyaṃ dvayasyāpyavastutvāviśeṣāditi | prāyaścāsmin śūnye duruttare mahāmohārṇava eva vedāntavidakṣapādasāṃkhyasaugatādiprāyā vahavo'nupraviṣṭāḥ | spandatattvasamāvivikṣūṇāmapi ca śithilībhūtaprayatnānāṃ śūnyametadvighnabhūtam | yadvakṣyati tadā tasminmahāṣyomni | (1|25) ityārabhya sauṣuptapada *? mūḍha * * * * * * * * ? (1|25) iti | ata etaducchede granthakārasya mahān saṃrambho lakṣyate | tathāceha heyatayaiva tannirṇīyāpi punarapi nirṇeṣyate kāryonmukhaḥ prayatno yaḥ * * * * * * * * ##? ityatra | tato'smābhiretaddūṣaṇārambhaḥ kṛta iti na naḥ kopaḥ kāryo'trabhavadbhirupadeśanibhālanadattakarṇaiḥ [kh: liphāḍaneti pāṭhaḥ | ] | saugateṣu dūṣiteṣu śrutyantavādādayo dūṣitā eva tulyanyāyatvāditi nābhyadhikamuktam | tadidānīṃ prakṛtameva brūmahe tattu spandākhyaṃ 30) tattvamevamiti śūnyavanna smaryamāṇatvaṃ pratipadyate tasya sarvadānusyūtopalabdhrekarūpasya kadācidapyanupalabhyatvāyogāt | tathā cāhuḥ vijñātaramere kena vijānīyāt | (bṛ0 ā0 u0 4|5|15) iti | yadyapi ca samāveśadaśā vyutthitena prāṇādisaṃskāravaśātsmaryate tathāpi na tāvadeva spandatattvamapi tu sarvānusyūtānavacchinnaprakāśānandasāraparapramātṛrūpameva tat | yadvakṣyati tasmācchabdārthacintāsu na sāvasthā na yā śivaḥ || 2|4) iti | ato'syānavacchinnacamatkārarūpasya na jātucitsmaryamāṇatvaṃ mūḍhatvaṃ vā | yastu tattattvamitīha tacchabdenāsya nirdeśaḥ kṛtaḥ sa svātantryāmuktamātmānaṃ * * * * * * * * ##? iti śrīpratyabhijñākārikoktanītyā kalpitasyaivāpāramārthikasvarūpasya na tu tattvataḥ pāramārthikasya | na pratipadyate ityanenedamāha asya tattvasya smaryamāṇatvena pratītireva nāstīti || 13 || nanu yatra sthitamityādau cidrūpasyaiva viśvakāryarūpatāgrāhitvamuktaṃ tadhyānotthāpitaṃ kṛtrimamabhāvātmakaṃ rūpaṃ tenaiva gṛhītamiti kathamasyānavacchinnacamatkārarūpamamūḍhatvamityāśaṅkāyāmāha avasthāyugalaṃ cātra kāryakartṛtvaśabditam | 31) kāryatā kṣayiṇī tatra kartṛtvaṃ punarakṣayam || 14 || kāryonmukhaḥ prayatno yaḥ kevalaṃ so'tra lupyate | tasmiṁllupte vilupto'smītyabudhaḥ pratipadyate [kh: buddhyate iti pāṭhaḥ |] || 15 || na tu yo'ntarmukho bhāvaḥ sarvajñatvaguṇāspadam | tasya lopaḥ kadācitsyādanyasyānupalambhanāt || 16 || atra spandatattve kāryatvaṃ kartṛtvamiti ca śabditaṃ śabdavyavahāramātreṇa bheditamavasthāyugalamasti vastuto hi tadekameva svatantraprakāśavanaśaṃkararūpaṃ tattvaṃ kartṛsattvāvyatiriktayā prakāśātmanā kriyayā vyāptaṃ tadabhedena prakāśamānaṃ tattvabhuvanaśarīravadabhāvādirūpatvaṃ svīkurvatkāryamityucyate tadanyasya kasyāpi kāraṇatvāyogāt | yathoktaṃ śrīmatyabhijñāyām jaḍasya tu na sā śaktiḥ sattā yadasataḥ sataḥ | kartṛkarmatvatatvaiva kāryakāraṇatā tataḥ || (ī0 pra0 2|4|2) iti | tasya cedameva kāryatvaṃ yadayaṃ vicitradeśakālādyābhāsasaṃyojanaviyojanakrameṇānantān 32) dehanīlādyābhāsāṃścidātmanaḥ svarūpādanatiriktānapi mukurapratibimbavadatiriktānivābhāsayati yāvacca kiṃcidābhāsayati tatsarvamābhāsyamānatvādeva bahirmukhena rūpeṇa kṣayadharmakaṃ kṣayaścāsyedantābhāsanimajjanenāhantārūpatayāvasthānam ata eva dehādergrāhakasya yo vedyāṃśaḥ sa eva bhagavatā sṛjyate saṃhriyate ca na tvahantāprakāśātmakaṃ kartṛrūpaṃ tasya dehādyāveśe'pi bhagavadekarūpatvāt atastatra tayoḥ kāryakartṛtvayormadhyātkāryatā kṣayiṇī kartṛtvaṃ citsvātantryarūpaṃ punarakṣayaṃ jagadudayāpāyayorapi tasya svabhāvādacalanāt | calane tu jagadudayāpāyāvapi na kauciccakāsyātāmiti mūḍhādyavasthāyāmapyakhaṇḍitacamatkārasāramamūḍhamevaitat | nanvabhāvasamādhānaniṣpattau suṣuptādau cāsya kartṛtvaṃ nopalabhāmahe kvacidapi pravṛttyadarśanāt | satyaṃ kāryonmukha indriyādipreraṇātmakavyāpārapravaṇo yaḥ prayatnaḥ saṃrambhaḥ so'tra kāryakṣayapade lupyate vicchidyate tasmiṁllupte sati abudho'bhāvasamādhyapahāritātmarūpo mūḍho vilupto'smīti manyate | yaḥ punarantarmukho'hantāprakāśarūpaḥ svabhāvo'ta eva sarvajñatvaguṇasyāspadam upalakṣaṇaṃ caitatsarvakartṛtvāderapi tasya lopo na kadācitsyādbhavatīti na kadācidapi sambhāvanīyo'nyasya tallopamupalabdhuḥ kasyāpyanupalambhāt yadi sa kaścidupalabhyate sa evāsāvantarmukhaścidrūpo na cedupalabhyate tarhi sā lopadaśāstīti kuto niścayaḥ | atha cānyaḥ kaścittallopaṃ nopalabhate'pitu sa eva prakāśātmā tatkathaṃ tasyābhāvaḥ | evaṃ cānyasyānupalambhanādityatrānyakartṛkasyopalambhasyābhāvādityarthaḥ | 33) atha ca ghaṭābhāvo yathā ghaṭaviviktabhūtalādyupalambhanānniścīyate tathaivātmābhāvo'pyātmaviviktasya kasyacidupalambhānniścīyeta tadupalambhakasattāvaśyaṃbhāvinīti tadupalambhakasvātmanāstitā na siddhyati | yadi ca kāryonmukhaprayatnalope sa lupyeta tadottarakālamanyasya kasyāpyupalambho na bhavet anyopalambhābhāvaḥ prasajyetetyarthaḥ | api cānyasya bahirmukhasya prayatnasya sauṣuptādāvanupalambhāt kathamantarmukhasya tattvasya vāliśairlopa āśaṅkito yato'nyasya lope'nyasya kiṃ vṛttam | atha cānyasya kāryonmukhaprayatnasyānupalambhādanupalambhaprakāśanānna kadācitprakāśātmano'ntarmukhasya tasyopalabdhurlopaḥ yato'sāvantarmukhobhāvaḥ sarvajñatvaguṇasyāspadaṃ tāmapyabhāvadaśāṃ vettyeva anyathā saiva na sidhyediti | anyasyeti kartari karmaṇi ca ṣaṣṭhī | antarmukhe kāryatvapratiyogitāmiva kartṛtvasya saṃbhāvyāvasthātvamuktaṃ vastutastu uktayuktyā tasyāvasthātṛtvameva | antarmukha iti antaḥ pūrṇāhantātmakaṃ mukhaṃ pradhānaṃ yasyeti yojyam || 16 || evamaprabuddho bahirmukhavyāpāranirodhe grāhakasyāpyātmano'nupapannamapyabhāvaṃ niścinuta iti pratipādya suprabuddhāprabuddhayoryādṛgātmopalambhastaṃ nirūpayati tasyopalabdhiḥ satataṃ tripadāvyabhicāriṇī | nityaṃ syātsuprabuddhasya tadādyante parasya tu || 17 || 34) tasya prākaraṇikasvabhāvasya yopalabdhiḥ anavacchinnaḥ prakāśaḥ sā kathitayuktyavaṣṭambhātsuṣṭhu prabuddhasyāprabuddhatāsaṃskāreṇāpi śūnyasya satataṃ triṣvapi jāgarasvapnasauṣuptapadeṣu nityamiti ādau madhye'nte cāvyabhicāriṇī anapāyinī syādbhavatyeva sadāsau śaṃkarātmakasvasvabhāvatayā sphuratītyarthaḥ | parasyāprabuddhasya punastāsāṃ daśānāṃ svocitasaṃvidrūpāṇāṃ pratyekamadāvudbubhūṣāyāmante ca viśrāntyātmakāntarmukhatve na tu svocitārthāvabhāsāvasthitirūpe madhyapade | yaduktaṃ śrīśivadṛṣṭau yāvatsamagrajñānāprajñātṛsparśadaśāsvapi | sthitaiva lakṣyate sā tu taddviśrāntyāthavā phale || (śi0 *? 2|5) iti | bhaṭṭalollaṭenāpi tadādyanta ityevameva vyākhyāyi svavṛttau | bhaṭṭaśrīkallaṭavṛttyakṣarāṇyapekṣya vayamapi tadvṛttyakṣarānurodhena sautramarthamativimalamapi kliṣṭakalpanayā vyākartumaśikṣitāḥ yata evāsuprabuddhasya tadādyante'sti tadupalabdhiḥ ata evāyamihādhikārī spandopadeśaiḥ suprabuddhīkriyate | yadvakṣyati ataḥ satatamudyuktaḥ spandatattvaviviktaye | jāgrat * * * * * * * * * * * * * * ? || [1|21] ityādi sauṣuptapadavanmūḍhaḥ prabuddhaḥ syādanāvṛtaḥ | [1|25] iti tathā svapne'pi [3|2] ityādi prabuddhaḥ sarvadā tiṣṭhet | [3|12] ityādi ca | atra hi jāgarāditriṣu padeṣu ādyantakoṭivanmadhyamapyarthāvasāyātmakaṃ 35) padaṃ turyābhogamayaṃ kartuṃ prabuddhasya suprabuddhatāpādanāyopadeśaḥ pravṛttaḥ etacca nirṇeṣyāmaḥ | tathā ca śivasūtram jāgratsvapnasuṣuptabhede turyābhogasaṃbhavaḥ | (śi0 sū0 1|7) iti | tathā triṣu caturthaṃ tailavadāsecyam | (śi0 sū0 3|20) iti tritayabhoktā vīreśaḥ | (śi0 sū0 1|11) iti || 17 || suprabuddhasya triṣu padeṣu yādṛśyupalabdhistāṃ vibhāgena darśayati jñānajñeyasvarūpiṇyā śaktyā paramayā yutaḥ | padadvaye vibhurbhāti tadanyatra tu cinmayaḥ || 18 || suprabuddhasya bhūmnā jñānajñeyasvarūpayā madhyame pade jñānāgraparyantayostu svasvarūpayaiva spandatattvātmanā parāśaktyā yukto vibhuḥ śaṃkarātmā svabhāvo jāgarāsvapnarūpe padadvaye bhāti | tatra hi viśvamasau sadāśiveśvaravatsvāṅgavatpaśyati tadanyatra tu suṣupte na tu yathānye suṣuptaturyayoriti tripadāvyabhicāriṇī iti prakānte turyasyāprastutatvāt tadupalabdhereva ca turyarūpatvāt asau vibhuścinmaya evāsya bhāti aśeṣavedyopaśamādityetatsuprabuddhābhiprāyameva na tu vastuvṛttānusāreṇa tadanyatra tu cinmayaḥ ityasyānupapannatvāpatteḥ 36) loke sauṣuptasya mohamayatvāt śivāpekṣayā tu jāgratsvapnayorapi cinmayatvāt evamapi ca prakṛtānupayuktatvāt | itaḥ prabhṛti prathamaniḥṣyandānto granthaḥ prabuddhasya suprabuddhatāyai sthito yathā ṭīkākārairna cetitastathā parīkṣyatāṃ svayameva kiyatpratipadaṃ likhāmaḥ || 18 || yatheyaṃ jāgarādimadhyadaśāpi prabuddhaṃ na pratibadhnāti tathopapādayati guṇādispandaniṣyandāḥ sāmānyaspandasaṃśrayāt | labdhātmalābhāḥ satataṃ syurjñasyāparipanthinaḥ || 19 || guṇāḥ sattvarajastamāṃsi yeṣāṃ prakṛtitattvaṃ vibhavabhūḥ te māyātattvāvasthitā ihābhipretāḥ | yathoktaṃ śrīsvacchande māyāmasūrakavinyāse adhaśchādanamūrdhvaṃ ca raktaṃ śuklaṃ vicintayet | madhye tamo vijānīyādguṇāstvete vyavasthitāḥ || [sva0 taṃ0 2|65] iti | ta ādayo yeṣāṃ kalādīnāṃ kṣityantānāṃ spandānāṃ viśeṣaprasarāṇāṃ teṣāṃ ye niḥṣyandāstanukaraṇabhuvanaprasarāḥ nīlasukhādisaṃvidaśca tathā yogyapekṣayā bindunādādayaste satataṃ jñasya suprabuddhasya kasyacidevāpaścimajanmano'paripanthinaḥ svasvabhāvācchādakā na bhavantīti niścayaḥ yataste sāmānyaspandamuktarūpamāśritya yatra sthitamityatra nirṇītadṛśā labdhātmalābhāstata evotpannāstanmayāścetyarthaḥ | 37) tathāhi svāṅgarūpeṣu bhāveṣu patyurjñānaṃ kriyā ca yā | māyātṛtīye ta eva paśoḥ sattvaṃ rajastamaḥ || [ī0 pra0 3|3|4] iti śrīpratyabhijñoktadṛśā citiśaktireva pārameśvarī jñānakriyāmāyāśaktitritayatayā śrīsadāśivādipade sphuritvā saṃkocaprakarṣātsattvarajastamorūpaṃ krīḍāśarīraṃ śrayati yato nijacicchaktisphāramayatvāttadadhiṣṭhitameva sarvadā sarvaṃ jānansuprabuddho guṇādiviśeṣaspandānanucchindannapi spandatattvāveśamaya eva || 19 || yathā tvaprabuddhānbadhnantyete tatpratipādayati aprabuddhadhiyastvete svasthitisthaganodyatāḥ | pātayanti duruttāre ghore saṃsāravartmani || 20 || aprabuddhadhiyaḥ prāyaḥ sarvānapratyabhijñātapārameśvarīśaktyātmakanijaspandatattvāndehātma##- guṇādispandaniḥṣyandāḥ svasyāḥ spandatattvātmanaḥ sthiteḥ sthaganāyodyatā nityaṃ tadudyamaikasārāḥ duḥkhenottāryante'smāddaiśikairjantucakramiti duruttāre laṅghayitumaśakye ghore duḥkhamaye saṃsaraṇamārge pātayanti | yathoktaṃ śrīmālinīvijaye viṣayeṣveva saṃlīnānaṣo'thaḥ pātayantvaṇun ? | rudrāṇūnyāḥ samāliṅghya ghoratarpo'parāḥ smṛtāḥ || [mā0 vi0 3|31] iti | tathā hi pūrva patipāditā yeyaṃ spandatattvātmā parāśaktiḥ 38) saiva viśvasyāntarbahiśca vamanātsaṃsāravāmācāratvācca vāmeśvarīśaktiḥ tadutthāpitāni tu khecarīgocarīdikcarībhūcarīrūpāṇi catvāri devatācakrāṇi suprabuddhasya parabhūmisaṃcārīṇi aprabuddhānāṃ tu adharādharasaraṇiprerakāṇi | tathā hi yā eva suprabuddhasya khe bodhagagane carantyaḥ khecaryo'kālakalitatvābhedasarvakartṛtvasarvajñatvapūrṇatvavyāpakatva##- kañcukarūpatayā sthitāḥ kālakalitatvakiṃcitkartṛtākiṃcijjñatābhiṣvaṅganiyamahetavaḥ | gaurvāk tadupalakṣitāsu saṃjalpamayīṣu buddhyahaṃkāramanobhūmiṣu carantyo gocaryaḥ suprabuddhasya svātmābhedamayādhyavasāyābhimānasaṃkalpāñjanayanti mūḍhānāṃ tu bhedaikasārān | dikṣu daśasu bāhyendriyabhūmiṣu carantyo dikcaryaḥ suprabuddhasyādvayaprathāsārāḥ anyeṣāṃ dvayaprathāhetavaḥ | bhūḥ rūpādipañcakātmakaṃ meyapadaṃ tatra carantyo bhūcaryastadābhogamayyā āśyānībhāvatayā tanmayatvamāpannāḥ bhūcaryaḥ suprabuddhasya citprakāśaśarīratayātmānaṃ darśayantya itareṣāṃ sarvato'pyavacchinnatāṃ prathayantyaḥ sthitāḥ ityevaṃ pramātrantaḥ karaṇavahiṣkaraṇaprameyarūpatayaiva tāni catvāri cakrāṇi guṇādispandamayānyaprabuddhabuddhīllauṁkikāṃstathā bindunādādiprathāmātrasaṃtuṣṭān yoginastattattvaprasararūpe saṃsāre pātayanti || 20 || yata evam ataḥ satatamudyuktaḥ spandatattvaviviktaye | 39) jāgradeva nijaṃ bhāvamacireṇādhigacchati || 21 || uktavakṣyamāṇarūpasya spandatattvasya viviktaye vimarśanāya satatamudyuktaḥ mayyāveśya mano ye māṃ nityayuktā upāsate | [bha0 gī0 12|2] iti gītoktadṛśā satatamevāntarmukhasvarūpanibhālanapravaṇo yaḥ sa jāgradeva jāgarāvasthāsthita eva nijamātmīyaṃ śaṃkarātmakaṃ svasvabhāvamacireṇādhigacchati tathā asya śaṃkarātmā āntaraḥ svabhāvaḥ svayamevonmajjati yena prabuddho nityoditasamāveśāsādanātsuprabuddho jīvanmukto bhavatītyarthaḥ || 21 || yathāsyodyuktasya balavadālambanavaśoditānāyāsatadanyasakalavṛttikṣayamayīṣu niyatāsu yāsvavasthāsu spandanidhānamunmudritamabhimukhībhūtamāste tā etāḥ prathamamudyogasya viṣayā ityupadeṣdumāha atikruddhaḥ prahṛṣṭo vā kiṃ karomīti vā mṛśan | dhāvanvā yatpadaṃ gacchettatra spandaḥ pratiṣṭhitaḥ || 22 || sarvatra tāvadupāyamārge samastetaravṛttipraśamapūrvamekāgrībhavanti yoginaḥ etāsvatikrodhādyavasthāsu svarasata eva samastāparavṛttikṣayamayīṣu yadi spandatattvaviviktaye satatamudyukto 40) jhaṭityantarmukhībhavanti yoginastatsamīhitamacireṇaiva labhante | ayoginastvatra mūḍhā eveti tātparyam | tathāhi samanantaravihitadāruṇopaghātaśatrudarśanānmarmasparśitattadvacanā##- prathamamevonmiṣatsaṃjihīrṣādevatāvalādantarmukhībhavadraśmicakro'ti##- tatkṣaṇamevonmajjatpūrṇābhilāṣadevatāvaśavikāsitānudhāvatsamastakaraṇa##- karomīti mṛśanvikalpayansaṃśayadhārādhirohātmani pade'nupraviṣṭaḥ kṣīṇasakalālambanavikasatsaṃśayasaṃvinnirālambanīkṛtavṛttiprasaro vā mattavāraṇādyanuvadhyamāno dhāvan śarīranirapekṣameva svātmapravaṇīkṛtetaravṛttiprasaradudyogadevīpreraṇayātitvaritapalāyana##- siṃhājagarādyavalokanajanitamahātrāsādyavasthāsu yadvṛttikṣayātmakaṃ padaṃ gacchedadhitiṣṭhet spandatattvaviviktaye satatamudyukto yo yogijanastasya tatra vṛttikṣayātmake pade'vasthāviśeṣe spandaḥ pratiṣṭhitaḥ spandatattvamabhimukhībhūtameva tiṣṭhati | tasmādetadvṛttikṣayapadaṃ saṃcetya jhaṭiti kūrmāṅgasaṃkocayuktyā krodhasaṃśayavṛttīḥ praśamayya mahāvikāsavyāptiyuktyā vā praharṣadhāvanavṛttīrvisphāryābhimukhībhūtanijaspandaśaktivimarśavatā yoginā bhāvyam | yathoktaṃ śrīvijñānabhairave kāmakrodhalobhamohamadamātsaryagocare | buddhiṃ nistimitāṃ kṛtvā tattatvamavaśiṣyate || (vi0 bhai0 10|1) ānande mahati prāpte dṛṣṭe vā bāndhave cirāt | 41) ānandamudgataṃ dhyātvā tadvayastanmanā bhavet || (vi0 bhai0 71) kṣutādyaste bhaye śoke gahare vāraṇadrute | kutūhale kṣudhādyante brahmasattā samīpagā || (vi0 bhai0 11|8) iti || 22 || evametāsvavasthāsūktayuktyā prathamaṃ spandaśaktiṃ pariśīlya tadanu tāmevānusaṃdadhatsarvāsvavasthāsu taddārḍhyānupraveśamayīṃ jīvanmuktatāmāharet [k, kh: ārohayediti pāṭhaḥ |] satatodyukta ityupadiśati yāmavasthāṃ samālambya yadayaṃ sama vakṣyati | tadavaśyaṃ kariṣye'hamiti saṃkalpya tiṣṭhati || 23 || tāmāśrityordhvamārgeṇa candrasūryāvubhāvapi | sauṣumne'dhvanyastamito hitvā brahmāṇḍagocaram || 24 || tadā tasminmahāvyomni pralīnaśaśibhāskare | sauṣuptapadavanmūḍhaḥ prabuddhaḥ syādanāvṛtaḥ || 25 || 42) ayaṃ śaṃkarātmā svabhāvo yanmama vakṣyati abhivyaktaṃ sat yaccidānandaghanamanubhūtapūrvaṃ [k, g: samyagiti pāṭhaḥ |] svarūpaṃ māṃ vimarśayiṣyati tadavaśyamahaṃ kariṣye bahirmukhatāṃ hitvā tatpravaṇa eva bhaviṣyāmi iti saṃkalpya niścitya yāmatikrodhādyavasthāsvanubhūtacarīṃ cidānandaghanāṃ spandātmikāmavasthāmavalambya [g: tamavalambyeti pāṭhaḥ |] prāpyatvenābhisaṃdhāya tiṣṭhati śamitavikalpagatimavikalpāmavasthāmavicalatvena bhajate yo yogī tadīyāṃ tāmavasthāṃ samāśritya candrasūryau apānaḥ prāṇaścobhāvapi hṛdayabhūmau militvā yugapadeva sauṣumne'dhvani brahmanāḍyāmūrdhvamārgeṇodānapathenāstamitaḥ śāmyataḥ kathaṃ brahmāṇḍalakṣaṇaṃ gocaraṃ hitvā brahmabilādhiṣṭhātṛbrahmādhiṣṭhitamaṇḍaṃ muktvā ūrdhvakavāṭāntāṃ dehavyāptiṃ tyaktvā tadā collaṅghitadehavyāptike'ta eva prakarṣeṇa līnāvuktarūpau śaśibhāskarau yatra tasminmahāvyomni niḥśeṣavedyopaśamarūpe paramākāśe prāpte'pi yaḥ śithilaprayatnatayā khecaryādyātmanā guṇādispandaniḥṣyandena vyāmohitatvāt sauṣuptapadavadbhavati sauṣuptena ca suptamapyupalakṣitaṃ tena ca svapnasuṣuptavat yaḥ śūnyādibhūmimevādhitiṣṭhati sa yogī samyaganabhivyaktasvasvabhāvo mūḍha ityucyate | yathoktaṃ śrībhaṭṭakallaṭena yāṃ spandātmikāmavasthāmavalambya | iti yoginaḥ | iti ca yasya svasvabhāvābhivyaktirna samyak vṛttā sa svapnādinā muhyamāno'prabuddho niruddhaḥ syāt | 43) iti | yastu tatrāpi prayatnapāṭavādudyantṛtābalāt kṣaṇamapi na śithilībhavati sa tamasānabhibhūtatvāt cidākāśamayatvenaivāvasthitaḥ prabuddha ucyate ata eva satatodyogavataiva yoginā bhavitavyam ityādiṣṭaṃ gurubhiḥ iti śivam || 25 || iti śrīmahāmāheśvarācāryakṣemarājānakanirmite spandanirṇaye svarūpaspandaḥ prathamo niḥṣyandaḥ || 1 || 44) atha dvitīyo niṣyandaḥ | evaṃ prathamaniḥṣyandena svasvarūpātmakaṃ yuktyupapannaṃ sābhijñānaṃ nimīlanasamādhipratyabhijñeyaṃ spandatattvaṃ pratipādya yathā satataṃ tatsvarūpasamāsādanena suprabuddhatā prāksūcitā bhavati tathā idānīṃ tasyaiva vaiśvātmyamunmīlanasamādhipratyabhijñeyaṃ yuktito'pi nirṇetuṃ sarvatra cidabhedaprakāśakaṃ sahajavidyodayākhyam imaṃ dvitīyaṃ niḥṣyandaṃ tadākramya ityādinā śivasadbhāvadāyinī ityantena ślokasaptakena nirūpayati | tatra viśvaṃ śuddhāśuddhabhedena dvidhā | tatra śuddhaṃ mantrādirūpaṃ tata evotpannaṃ tanmayaṃ tatraiva viśrāmyati iti ślokadvayenoktam | aśuddhamapi tanmayameva ityapareṇa ślokadvayenābhihitam | tatsaṃvedanādhirūḍho jīvanmuktaḥ iti ślokenoktam | etattattvasamāsādanenaiva sādhakānāṃ sveṣṭasiddhiḥ iti ślokadvayenābhihitamiti saṃkṣepaḥ | atha grantho vyākhyāyate | yaduktam atra sthitamidaṃ sarvaṃ kāryaṃ yasmācca nirgatam | (1|2) iti tatra śuddhaṃ tāvanmantrādirūpaṃ tadyathā tata evotpannaṃ tadbalenaiva prakāśamānaṃ tatraiva viśrāmyati tatprathamaniḥṣyandaparighaṭitadṛṣṭāntapuraḥsaraṃ nirūpayati tadākramya balaṃ mantrāḥ sarvajñabalaśālinaḥ | pravartante'dhikārāya karaṇānīva dehinām || 1 || tatraiva saṃpralīyante śāntarūpā nirañjanāḥ | sahārādhakacittena tenaite śivadharmiṇaḥ || 2 || tat spandatattvātmakaṃ balaṃ prāṇarūpaṃ vīryamākramya abhedena āśrayatayā avaṣṭabhya bhagavanto'nantavyomavyāpyādayo mantrāḥ sarvajñabalena sarvajñatvādisāmarthyena ślāghamānā jṛmbhamāṇā adhikārāya dehināṃ pravartante sṛṣṭisaṃhāratirodhānānugrahādi kurvantītyarthaḥ | sarvajñaśabdo bhāvapradhānaḥ sarvakartṛtvādyupalakṣayati | yathā dehināṃ karaṇānyupapāditadṛśā tadbalamākramya viṣayaprakāśādau pravartante iti dṛṣṭāntaḥ | tathā nirañjanāḥ kṛtakṛtyatvānnivṛttādhikāramalāḥ śāntaviśiṣṭavācakātmasvarūpāstatraiva spandātmake bale samyagabhedāpattyā prakarṣeṇāpunarāvṛttyā līyante adhikāramalānmucyante ārādhakacittena upāsakalokasaṃvedanena saha | yathoktam 46) anugṛhyāṇusaṃghātaṃ yātāḥ padamanāmayam | [mā0 vi0 1|41] iti | yataśca tata evoditāstadbalena visṛṣṭāstatraiva līyante tenaite mantramantreśvarādayaḥ śivasya parameśvarasya sambandhī dharmaḥ svabhāvo vidyate yeṣāṃ te tathā sāmānyaspandasārā ityarthaḥ | nanu karaṇānāṃ mantrāṇāṃ ca tata udayādau tulye kimiti karaṇāni na sarvajñādirūpāṇi ? | ucyate parameśvaro māyāśaktyā śarīrakaraṇāni bhedamayāni nirmimīte vidyāśaktyā tvākāśīyavicitravācakaparāmarśaśarīrānmantrān | vācakasya māyāpade'pi ghaṭo'yamityadhyavasā nāmarūpātirekiṇī | pareśaśaktirātmeva bhāsate na tvidantayā || (1|5|20) iti pratyabhijñoktanītyā pramātṛbhūmyanatikrānterna śarīrapuryaṣṭakādivadbodhasaṃkocakatvamastīti yuktamevaiṣāṃ sarvajñatvādi | etacca bhede tvekarase bhāte * * * * * * * * ? | [3|1|8] iti śrīpratyabhijñākārikāṭīkāyāṃ vitasya darśitam | evaṃ vidyāpadāvasthitasṛṣṭyādikāryanantabhaṭṭārakādyapekṣayaitadvyākhyeyam | tathā dīkṣādipravṛttānāmācāryādīnāṃ karaṇarūpāḥ sarve mantrāstatspandatattvarūpaṃ balamākramya anuprāṇakatvena avaṣṭabhya ācāryādīnāmeva sambandhinārādhakacittena 47) saha mokṣabhogasādhanādyadhikārāya pravartante tatraiva śāntavācakaśabdātmakaśarīrarūpā ata eva ca nirañjanāḥ śuddhāḥ samyak pralīyante viśrāmyanti | atra vyākhyāne sahārādhakacittena iti pūrvaślokena yojyam | evaṃ ca mantrāṇāmudayapralayakoṭivyāpi pravṛttāvapi bhittibhūtamiti abhihitam | evaṃ ca daśāṣṭādaśādibhedena bhinne śaive mantrāṇāṃ spandatattvasārataivetyuktaṃ bhavati || 2 || evaṃ mantramantreśvarādirūpā śuddhābhimatā sṛṣṭiḥ śivasvabhāveti pratipādyādhunā aśuddhābhimatāpi sā māyādirūpā śivasvarūpaiva iti upapādayan śrīmataśāstrādirahasyadṛṣṭimapi upakṣipati yasmātsarvamayo jīvaḥ sarvabhāvasamudbhavāt | tatsaṃvedanarūpeṇa tādāmyapratipattitaḥ || 3 || tasmācchabdārthacintāsu na sāvasthā na yā śivaḥ | bhoktaiva bhogyabhāvena sadā sarvatra saṃsthitaḥ || 4 || yato jīvo grāhakaḥ sarvamayaḥ śivavadviśvarūpaḥ tena 48) hetunā śabdeṣu vācakeṣu artheṣu vācyeṣu cintāsu vikalpajñānādirūpāsu ādimadhyāntarūpā sāvasthā nāsti yā śivo na bhavati sarvameva śivasvarūpamityarthaḥ | yataścaivamato bhoktaiva cidātmā grāhako bhogyabhāvena dehanīlādirūpeṇa sadā nityaṃ sarvatra vicitratattvabhuvanādipade samyaganūnādhikatayā sthitaḥ na tu bhogyaṃ nāma kiñcidbhokturbhinnamasti | jīva ityupakramya śiva ityupasaṃhāreṇa jīvaśivayorvāstavo na ko'pi bhedaḥ iti dehādyavasthāsu na kāsucidapyapūrṇamanyatā mantavyā api tu ciddhanaśivasvabhāvataiveti bhaṅgyopadiśati | yathoktam śarīramapi ye ṣaṭtriṃśattattvamayaṃ śivarūpatayā paśyanti arcayanti ca te siddhyanti ghaṭādikamapi tathābhiniviśya paśyanti arcayanti ca te'pīti nāstyatra vivādaḥ iti śrīpratyabhijñāṭīkāyām | bhaṭṭaśrīvāmanenāpyuktam ālambya saṃvidaṃ yasmātsaṃvedyaṃ na svabhāvataḥ | tasmātsaṃviditaṃ sarvamiti saṃvinmayo bhavet || iti | kasmāt jīvaḥ sarvamayaḥ ityatra hetuḥ sarvabhāvānāṃ samudbhavādutpattihetutvāt apādānabhāvapradhānaśca nirdeśaḥ | pramātṛmitimānameyamayabhedajātasya te vihāra iha hetutāṃ samupayāti yasmāttvayi | nivṛttavivṛhṛtau kvacittadapayāti tenādhvadhunā nayena punarīkṣyate jagati jātucitkenacit || iti śrījñānagarbhastotroktanītyā saṃvidyeva pramṛtāyāṃ jagataḥ 49) sadbhāvātsarvabhāvasamudbhavatvaṃ jīvasya yataśca jīvādeva udayati viśvamato'yaṃ sarvamayo viśvaśaktiriti yāvat | nirṇītaṃ caitaddvitīyasūtravṛttau | sarvamayatve hetvantaramāha tatsaṃvedana ityardhena | tasya sarvasya nīlasukhāderyatsaṃvedanaṃ prakāśastena rūpeṇa svabhāvena tādātmyapratipatteḥ sarvamayatvasyopalambhāt | evamanena ślokadvayena rahasyacaryāḥ sarvabhedapādaponmūlanopapattiparighaṭitāśca jñānopadeśakathāḥ prathamacaramasūtrābhyāṃ mahārthatattvaṃ jāgradādisūtreṇa ṣaḍardhaparamārthaḥ tadākramya ityanena sarvopāsāsāratetyādyupakṣiptamiti spandatattvenaiva viśvopadeśāḥ svīkṛtāḥ || 4 || athaitatpratipattisārataiva mokṣa ityādiśati iti vā yasya saṃvittiḥ krīḍātvenākhilaṃ jagat | sa paśyansatataṃ yukto jīvanmukto na saṃśayaḥ || 5 || vāśabdaḥ | prathamaniḥṣyandoktanimīlanasamādhiprakāraṃ vikalpayan asyāḥ samāpatterdurlabhatāṃ dhvanayati | tenāyamarthaḥ īdṛśī tāvatsaṃvittiḥ durlabhā yasya kasyacidevāpaścimajanmano bhavati so'khilaṃ jagatkrīḍātvena paśyan nijasaṃvidunmeṣanimeṣābhyāṃ sṛjan saṃharaṃśca maḍyāvaiśya ? mano ye māṃ nityayuktā upāsate | (bha0 gī0 12|2) 50) iti sthityā satatasamāviṣṭo mahāyogī jīvanneva prāṇādimānapi vijñānāgninirdagdhāśeṣabandhano dehapāte tu śivaeva jīvaṃśceddṛṅmukta eva na tu kathañcidapi baddhaḥ | na saṃśayaḥ ityanena idaṃ dhvanayati dīkṣādinā gurupratyayato muktiḥ īdṛśāttu jñānātsamācārādvā svapratyayata eveti || 5 || iyameva mahāsamāpattiḥ sādhakācāryādīnāmabhīṣṭaprāptihetuḥ iti ślokadvayenāha ayamevodayastasya dhyeyasya dhyāyicetasi | tadātmatāsamāpattiricchataḥ sādhakasya yā || 6 || iyamevāmṛtaprāptirayamevātmano grahaḥ | iyaṃ nirvāṇadīkṣā ca śivasadbhāvadāyinī || 7 || iha śivo bhūtvā śivaṃ yajet iti yaduddhoṣyate tatra dhyāyinaścetasi saṃvedane tasyeti na sāvasthā na yā śivaḥ iti pratipāditaśivasvabhāvasya dhyeyasya anyasya vā kasyacittattatsiddhihetormantradevatāviśeṣasya ayamedhodayaḥ 51) prakaṭībhāvaḥ yā sādhakasya dhyāturācāryādeḥ tasmācchabdārthacintāsu na sāvasthā na yā śivaḥ | (2|4) iti pratipāditarūpā tadātmatāsamāpattiḥ śivaikyāveśo na tu pañcavaktrādervyatiriktasyākārasya darśanaṃ na tu niścayamātreṇa tadātmatāsamāpattiḥ api tu icchato'vikalpaviśvāhantātmakaśivaikyarūpecchāparāmarśādhirūḍhasya | etaduktaṃ bhavati ahameva tatsaṃvedanarūpeṇa tādātmyapratipattito viśvaśarīraścidānandaghanaḥ śiva iti saṅkalpo yasyāvikalpaśeṣībhūtatvena phalati tasya dhyeyamantradevatādi kiṃ na nāma abhimukhībhavati sarvasyaitadadvayaprathālagnatvāt | yathoktamasmatparameṣṭhipādaiḥ sākṣādbhavanmaye nātha sarvasminbhuvanāntare | kiṃ na bhaktimatāṃ kṣetraṃ mantraḥ keṣāṃ na sidhyati || (gha0 sto0 1|4) iti | iyameva ca samāpattiḥ paramādvayarūpasyāmṛtasya prāptiḥ anyasmiṁstvamṛte katipayakālaśarīradārḍhyadāyini prāpte'pi sādhakairmaraṇamavaśyamavāpyata evetyevakārāśayaḥ | evaṃ sarvatrānenaivāśayena śrīsvacchande sthūladṛṣṭyāmṛtaprāptiprakaraṇe naiva cāmṛtayogena kālamṛtyujayo bhavet | ityuktyopasaṃhṛtya tāttvikastatprāptiprakāraḥ athavā paratattvasthaḥ sarvakālenaṃ bādhyate || [7|226] ityādinā 52) * * * * * * ? sarvaṃ śivaśaktimayaṃ smaret | iti madhyena jīvanneva vimukto'sau yasyeyaṃ bhāvanā sadā | yaḥ śivaṃ bhāvayennityaṃ na kālaḥ kalayettu tam | yogī svacchandayogena svacchandagaticāriṇā | sa svacchandapade yuktaḥ svacchandasamatāṃ vrajet | svacchandaścaiva svacchandaḥ svacchando vicaretsadā | (7|258) ityanena sahajasandarbheṇa sapraśaṃsaṃ paścādupadiṣṭaḥ | ayamevātmano graho jñānaṃ yaducyate ātmā jñātavya iti tatredameva sarvajñasarvakartṛsvatantraśivasvarūpatayā pratyabhijñānamātmano jñānaṃ na tu puruṣa evedaṃ sarvam | (śveta0 u0 3|15) iti śrutyantaviduktaṃ ta ātmopāsakāḥ sarve na gacchanti paraṃ padam | (sva0 4|388) ityāmnāyokteḥ | tathā dīkṣāvasare yojanikādyarthamayameva śiṣyātmano'nugrahaḥ imāmeva samāpattiṃ vidvānācāryaḥ śiṣyātmānaṃ śive yojayannācāryo bhavatītyarthaḥ | iyaṃ svapratyayasiddhā putrakādeḥ śivātmanaḥ sadbhāvasya pāramārthikasvarūpasya dāyinī nirvāṇadīkṣā | yathoktam evaṃ yo veda tattvena tasya nirvāṇadāyinī [gāminīti mūlaparātrīśikāpustakasthaḥ pāṭhaḥ |] | dīkṣā bhavatyasandigdhā tilājyāhutivarjitā || (pa0 trī0 25) 53) iti | hautrī dīkṣāpi dīkṣaiva tatra mā bhūtkasyacidanāśvāsa ityāśayenātraivakāro na kṛtaḥ śrīmahāgurupravareṇeti śivam || iti śrīmahāmāheśvarācāryakṣemarājānakanirmite spandanirṇaye sahajavidyodayaspando dvitīyo niṣyandaḥ || 2 || 54) atha tṛtīyo niṣyandaḥ | evaṃ nimīlanonmīlanasamādhidvayasamādheya ubhayavisargāraṇībhūtaḥ suprabuddhatābhivyaktaye spandatattvasamāveśo niḥṣyandadvayena nirṇītaḥ | athedānīmetadavaṣṭabhyāmbhābhyāsena parāparavibhūtyudayo bhavatītyabhidhāya saṃkṣepeṇa bandhamokṣasvarūpaṃ nirūpya prathamopakrāntaṃ nigamayati yathecchetyādibhiḥ cakreśvaro bhavedityantairekonaviṃśatyā ślokairanena vibhūtispandākhyena tṛtīyaniḥṣyandena | tatra ślokadvayena jāgratsiddhasvātantryadṛṣṭāntapuraḥsaraṃ svapnasvātantryam | ekena tadviparyayamabhidadhatā satatodyuktataivāśrayaṇīyeti tātparyeṇoktam | dvitayenābhīṣṭavastujñānāvirbhāvaḥ | ekena kartṛśaktyāvirbhūtiḥ kṣudhādijayaśca | ekena sarvajñatāprāptiḥ | ekena glānināśaścetyaṣṭake nirūpitam | tataḥ spandātmana unmeṣasyaikena svarūpaṃ lakṣitam | ekena parasamādhivighnabhūtānāṃ siddhīnāṃ heyatoktā | ekena dvitīyaniḥṣyandanirṇītaviśvātmatāsvabhāvaḥ samāveśa uktaḥ | tataḥ samāviṣṭatālābhe yuktiruktaikena | trayeṇa paśupāśanirṇaya uktaḥ | ekena spandatattvasyaiva bandhamokṣobhayapadākrāṃtiruktā | 55) dvayenocchedyatvena bandhasvarūpamanūditam | ekena taducchittyupāyamabhidadhatādisūtroktārtho nigamita iti saṃkṣepo niḥṣyandasya || atha grantho vyākhyāyate | yaduktaṃ suprabuddhasya satataṃ spandatattvopalabdhiḥ iti | tatra ataḥ satatamudyukta ityanena jāgarāyāṃ tatpariśīlanena śikṣā prabuddhasya suprabuddhatāprāptyarthamuktā | yāmavasthāmityādinā pratipadopāyapariśīlanapāṭavena yogisuṣuptāvaraṇabhaṅga uktaḥ | idānīṃ laukikasvapnasuṣuptavidalanena suprabuddhatāmeva sādhayituṃ svapnocitāṃ vibhūtimasya darśayitumāha yathecchābhyarthito dhātā jāgrato'rthān hṛdi sthitān | somasūryodayaṃ kṛtvā saṃpādayati dehinaḥ || 1 || tathā svapne'pyabhīṣṭārthān praṇayasyānatikramāt | nityaṃ sphuṭataraṃ madhye sthito'vaśyaṃ prakāśayet || 2 || dhatte sarvamātmanīti dhātā śaṃkarātmā svabhāvaḥ sa 56) yathā jāgrataḥ jāgarāyāmabhivyaktasvasvātantryasya dehino dehabhūmikāyāmeva prakaṭībhūtapiṇḍasthajñānasya yoginaḥ sambandhinyecchayābhyarthito'ntarmukhasvarūpavimarśabalena prasādito hṛdi cetasi sthitānarthāniti bindunādādijñānapuraḥ (sara) kṣobhapratibhācālanabodhastobhajñānasaṃcārādiprayojanāni saṃpādayati | kathaṃ somasūryayorjñānakriyāśaktyorudayaṃ kṛtvā jñānaśaktyā bhāsyamānaṃ hi tattatkriyāśaktyonmīlyate | samāveśonmiṣatpratibhātmakamūlāvaṣṭambhayuktisphāritajñānakriyā##- saṃpādayati yogiśarīrānupraviṣṭaḥ parameśvaraḥ | yathā caivaṃ tathā anāgatāyāṃ nidrāyāṃ vinaṣṭe bāhyagocare | sāvasthā matasā gamyā parā devī prakāśate || [vi0 bhai0 75] iti pīnāṃ ca durbalāṃ śaktiṃ dhyātvā dvādaśagocare | praviśyaṃ hṛdaye dhyāyan svapnasvātantryamāpnuyāt || [vi0 bhai0 55] iti saṃpradāyasthityā vamanagrāsasaktatadubhayavisargāraṇicitiśaktiparāmarśamukhena nityaṃ praṇayamanatikrāmato bhagavatprārthanāparasya yoganidrārūḍhasya sphuṭataramanācchāditarūpatayā madhye sauṣumnadhāmani sthito dhātā svapnai'pyabhīṣṭānevāṇavaśāktaśāmbhavasamāveśādīnanyānapi samāveśābhyāsarasonmṛṣṭamatimukurasya jijñāsitānarthānnavaśyaṃ prakaṭīkaroti 57) nāsya yoginaḥ svapnasuṣuptayorvyāmoho bhavatītyarthaḥ | svapnena sauṣuptamapyupalakṣitam | atrābhīṣṭārthaprakāśe āvṛttyā ayameva hetuḥ praṇayasya prārthanāyā antarmukhasvarūpapariśīlanopāsāsaṃpādyasya māyākāluṣyopaśamalakṣaṇasya prasādasya bhagavatānatikramāt | parameśvaro hi cidātmā yadyantarmukhocitasevākrameṇārthyate tattatsaṃpādayata eva jāgrataḥ iti paratattve jāgarūkasya jāgarāvasthāsthasya ceti śleṣoktyā vyākhyeyam || 2 || yadi punarevaṃ sāvadhāno [na] bhavati tadā nāsya yogitetyāha anyathā tu svatantrā syātsṛṣṭistaddharmakatvataḥ | satataṃ laukikasyeva jāgratsvapnapadadvaye || 3 || yadyuktayuktyā nityaṃ nārādhyate dhātā tadā svasvarūpasthityabhāve satataṃ pratyahaṃ laukikasyeva cāsya yogino'pi jāgarāyāṃ svapne ca sādhāraṇāsādhāraṇārthaprakāśanatanniścayanādisvabhāvā pārameśvarī sṛṣṭiḥ svatantrā syāt laukikavadyoginamapi saṃsārāvaṭa evāsau pātayedityarthaḥ | yathoktam 58) pravṛttirbhūtānāmaiśvarī | iti | taddharmakatvataḥ iti svapnajāgarādipadaprakāśane bhagavatsṛṣṭeḥ svātantryasvabhāvādityarthaḥ || 3 || evaṃ svapnasauṣuptanirdalanopāyaṃ svaprabuddhatāyai saṃsādhya spandatattvasamāveśopāyaṃ suprabuddhasya dṛṣṭāntayuktipūrvakaṃ nirūpayati jijñāsitārthajñaptirapītthaṃ bhavatītyādiśati yathā hyartho'sphuṭo dṛṣṭaḥ sāvadhāne'pi cetasi | bhūyaḥ sphuṭataro bhāti svabalodyogabhāvitaḥ || 4 || tathā yatparamārthena yena yatra yathā sthitam | tattathā balamākramya na cirātsaṃpravartate || 5 || hiśabdaḥ kilaśabdārthe | sāvadhāne'pi cetasi dūratvādidoṣairyathā kilārtho'sphuṭo dṛṣṭo bhūyo'dhyakṣanirīkṣaṇātmanā svabalodyogena bhāvito bhṛśamālokito na kevalaṃ sphuṭo yāvatsphuṭataro'pi bhāti tathā yatspandatattvātmakaṃ balaṃ yenānandaghanatātmanā paramārthena yatreti śaṃkarātmani svasvabhāve yatheti abhedavyāptyā sthitaṃ tatkartṛ 59) tatheti svabalodyogena antarmukhatadekātmatāpariśīlanaprayatnena saṃbhāvitaṃ śīghrameva sphuṭataratvena pravartate abhivyajyate | kathamākramyārādhakasya kalpitadehādipramātṛbhūmiṃ svātmanyeva nimagnāṃ kṛtvā atha ca spandātmakaṃ balamākramya sthitasya kalpitadehabuddhipramātṛbhūmimasakṛduttejayataḥ sādhakasya yogino yajjijñāsitaṃ nidhānādi yatra deśādau yena hemādinā paramārthena yathā sanniveśena sthitaṃ tathā tadacirādeva prakāśate || 5 || kartṛśaktyādirapyamuta eva balātprādurbhavatītyāha durbalo'pi tadākramya yataḥ kārye pravartate | ācchādayedbubhukṣāṃ ca tathā yo'tibubhukṣitaḥ || 6 || yathā kṣīṇadhāturṛṣiprāyaḥ so'pi spandātmakaṃ balamākramya spandasamāveśabalena prāṇapramātṛbhūmimasakṛduttejya kārye'vaśyakartavye karmaṇi pravartate aśakyamapi vastu tadbalākramaṇenaiva karotītyarthaḥ | tathā yo'ptyatiṣubhukṣitaḥ so'pi tadbalākrāntyā kṣutpipāsādi śamayati | nahi ciddhanāṃ bhūmimanupraviṣṭasya dvandvābhibhavaḥ kaścitprāṇādibhuva eva tadāśrayatvāttasyāśceha cidbhūmau nimagnatvāt || 6 || 60) yata evamuktasūtropapattikramānusāreṇedṛksiddhisamudāyo'smādbhavatītyataḥ anenādhiṣṭhite dehe yathā sarvajñatādayaḥ | tathā svātmanyadhiṣṭhānātsarvatraivaṃ bhaviṣyati || 7 || anena svasvabhāvātmanā spandatattvenādhiṣṭhite vyāpte dehe sati yathā tadavasthocitārthānubhavakaraṇādirūpāḥ sarvajñatāsarvakartṛtādayo dharmā āvirbhavanti dehinaḥ tathā yadyayaṃ kūrmāṅgasaṃkocavatsarvopasaṃhāreṇa mahāvikāsayuktyā vā svasminnanapāyinyātmani cidrūpe adhiṣṭhānaṃ karoti uktābhijñānapratyabhijñāte tatraiva samāveśasthitiṃ badhnāti tadā sarvatreti śivādau kṣityante evamiti śaṃkarataducitasarvajñatāsarvakartṛtādirūpo bhaviṣyati || 7 || idamapyetatprasādenetyāha glānirviluṇṭhikā dehe tasyāścājñānataḥ sṛtiḥ | tadunmeṣaviluptaṃ cetkutaḥ sā syādahetukā || 8 || 61) * * * * * * * * * * * * * * * mnā ? sarvakeśānāmāspadaṃ tataśca dehe yā glāniḥ arthāddehābhimāninaḥ puṃso yo harṣakṣayo'sau vuluṇṭhikā parasaṃviddraviṇāpahāreṇa pārimityadaurgatyapradā tasyāśca glānerajñānataścidānandaghanasvasvarūpāpratyabhijñānātsṛtirudbhavo'va##- nikṛttaṃ tadāsau glānirajñānātmano hetorabhāvāt kutaḥ syānna bhavedityarthaḥ | glānyabhāve ca dehe'vaśyaṃbhāvinyo vyādhyādisantāpāvasthā api yathā yathā yogino'pakṛṣyante tathā tathā hemna ivāti tāpyamānasya kālikāpagame svasvarūpaṃ dedīpyata eva | evaṃ ca dehāvasthitasyāpi sarvadā glānyabhāva eva parayogino vibhūtiḥ | yathoktaṃ paramayoginyā madālasayā bāladārakān prayogīkurvatyā tvaṃ kañcuke śīrṣamāṇe nije'smindehe heye mūḍhatāṃ mā vrajethāḥ | śubhāśubhaiḥ karmabhirdehametanmadādibhiḥ kañcukaste nibaddhaḥ || (sā0 pu0 25|14) iti mitasidhyabhilāṣiṇo yoginaḥ samāveśābhyāsarasena dehaṃ vidhyato valīpalitādivyādhijayo bhavatītyapi bhaṅgavānena pratipāditam || 8 || atha yojyamunmeṣaḥ sa kiṃsvarūpaḥ kimupāyalabhyaścetyākāṅkṣāyāmāha 62) ekacintāprasaktasya yataḥ syādaparodayaḥ | unmeṣaḥ sa tu vijñeyaḥ svayaṃ tamupalakṣayet || 9 || bhāve tyakte niruddhā cinnaiva bhāvāntaraṃ vrajet | tadā tanmadhyabhāvena vikaṃsatyatibhāvanā || (vi0 bhai0 62) iti nītyā ekasyāṃ kasyāṃcidālambanaviśeṣanibhṛtavikārātmikāyāṃ cintāyāṃ prasaktasya ekāgrībhūtasya yogino yata iti tadekāgratāprakarṣollasatsaṃvitsphāratastadālambananimīlanājjhaṭiti grastasamastacintāsantateragnī ṣomāvibhedātmanaḥ spandatattvādapara evodayaściccamatkārātmānya eva lokottara ullāsaḥ syāt sa taccamatkāronmeṣakatvādevonmeṣo vijñātavyo'nveṣaṇīyaḥ itthameva yoginā jñātuṃ śakyaḥ tataśca svayamiti idantāviṣayatvābhāvādakṛtakaprayatnātmanāvadhānenāhantayaivopetyātmani lakṣayet asādhāraṇena camatkārātmanā pratyabhijānīyāt | yata ekasyāṃ viṣayavicārādicintāyāṃ prasaktasya aparasyāścintāyā jhaṭityudayaḥ syāt sa cintādvayavyāpakaṃ unmeṣaḥ ityanye || 9 || idānīṃ mitayogijanaprayatnasādhyāsvapi tāsu tāsu 63) siddhiṣūnmeṣapariśīlanamātroditāsu parayogino heyatvameva mantavyamityādiśati ato vindurato nādo rūpamasmādato rasaḥ | pravartante'cireṇaiva kṣobhakatvena dehinaḥ || 10 || ata unmeṣādupalakṣyamāṇādapralīyamānasthūlasūkṣmādidehāhambhāvasya yogino'cireṇaiva bhrūmadhyādau tārakāprakāśarūpo vinduraśeṣavedyasāmānyaprakāśātmā nādaḥ sakalavācakāvibhediśabdanarūpo'nāhatadhvanirūpo rūpamandhakāre'pi prakāśanaṃ tejaḥ rasaśca rasanāgre lokottara āsvādaḥ kṣobhakatvena spandatattvasamāsādanavighnabhūtatāvatsantoṣapradatvena vartante | yadāhuḥ te samādhāvupasargā vyutthāne siddhayaḥ | (pāta0 sū0 3|37) iti | evamunmeṣanibhālanodyuktasyāpi dehātmamānino yogino bindunādādayaḥ kṣobhakā bhavantītyuktam || 10 || idānīmatronmeṣātmani svabhāve dehapramātṛtāṃ nimajjayati tadākārāmapi parapramātṛtāṃ labhata ityāha didṛkṣayeva sarvārthānyadā vyāpyāvatiṣṭhate | 64) tadā kiṃ bahunoktena svayamevāvabhotsyate || 11 || yathā paśyantīrūpāvikalpakadidṛkṣāvasare didṛkṣito'rtho'ntarabhedena sphurati tathaiva svacchandādyadhvaprakriyoktān dharādiśivāntāntarbhāvino'śeṣānarthān vyāpyeti sarvamahamiti sadāśivavat svavikalpānusandhānapūrvakamavikalpāntamabhedavimarśāntaḥ kroḍīkāreṇācchādya yadāvatiṣṭhate asyāḥ samāpatterna vicalati tāvadaśeṣavedyaikīkāreṇonmiṣattāvadvedyagrāsīkārimahāpramātṛtā##- svasaṃvidevānubhaviṣyati kimatra bahunā pratipāditena || 11 || tasyopalabdhiḥ satatam iti pratijñāya tadanantaramupapāditamupāyajātaṃ pariśīlayataḥ satataṃ spandatattvasamāviṣṭatvaṃ suprabuddhasya bhavatīti tadanantaprameyasaṃbhinnatvādupadeśyahṛdaye smārayannanupraveśayuktyupasaṃhārabhaṅgyāha prabuddhaḥ sarvadā tiṣṭhejjñānenālokya gocaram | ekatrāropayetsarvaṃ tato'nyena na pīḍyate || 12 || sarvadā jāgarāsvamasuṣuptasaṃvidādimadhyāntapadeṣu prabuddhastiṣṭhet 65) unmīlitaspandatattvāvaṣṭambhadivyadṛṣṭiḥ suprabuddhatāmeva bhajeta | kathaṃ jñānena bahirmukhenāvabhāsena sarvaṃ gocaraṃ nīlasukhādirūpaṃ viṣayamālokya tasmācchabdārthacintāsu na sāvasthā na yā śivaḥ (2|4) ityupapāditadṛśā vimṛśya ekatra sraṣṭari śaṃkarātmani svabhāve sarvamāropayet nimīlanonmīlanadaśayostadabhedena jānīyāt pūrvāparakoṭyavaṣṭambhadārḍhyānmadhyabhūmimapi cidrasāśyānatārūpatayaiva paśyedityarthaḥ | evaṃ ca na kenacidanyena vyatiriktena vastunā bādhyate sarvasmin svātmanaḥ svīkṛtatvāt | yathoktaṃ śrīpratyabhijñākāreṇa yo'vikalpamidamarthamaṇḍalaṃ paśyatīśa nikhilaṃ bhavadvapuḥ | svātmapakṣaparipūrite jagatyasya nityasukhinaḥ kuto bhayam || (u0 sto0 13| 16) iti || 12 || tato'nyena na pīḍhyate iti yaduktaṃ tatra ko'sāvanyaḥ pīḍakaḥ kaśca pīḍyaḥ yataḥ śivātmakameva viśvamuktamitvāśaṅkya pāśānāṃ paśośca svarūpaṃ nirṇetumāha śabdarāśisamutthasya śaktivargasya bhogyatām | kalāviluptavibhavo gataḥ sansa paśuḥ smṛtaḥ || 13 || 66) iha yo'yaṃ prakāśātmā svasvabhāvaḥ śāṃkara uktaḥ asau vyavasthitaḥ karotyaiṣa viśvakāraṇamīśvaraḥ | sṛṣṭiṃ sthitiṃ ca saṃhāraṃ tirodhānamanupraham || (sva0 |) iti śrīsvacchandaśāstradṛṣṭyā nijaśaktyāśliṣṭaḥ sadā pañcavidhakṛtyakārī svatantraḥ spandalaliteśvarādiśabdairāgameṣūddhoṣyate | svātantryaśaktirevāsya sanātanī pūrṇāhantā rūpā parā matsyodarī mahāsattā sphurattormiḥ sāraṃ hṛdayaṃ bhairavī devī śikhā ityādibhirasaṃkhyaiḥ prakāraistatra tatra nirucyate | pūrṇāhantaiva cāsyānuttarānāhataśaktisaṃpuṭīkārasvīkṛtādikṣāntavarṇabhaṭṭārikā tata eva svīkṛtānantavācyavākarūpaṣaḍadhvasphāramayāśeṣaśakticakra##- śeṣasargapralayādiparamparāpyakramavimarśarūpaiva nityoditānuccāryamahāmantramayī sarvajīvitabhūtā parā vāk | eṣiva bhagavata ityadviśvavaicitryacalattāmiva svātmani prathayantī spandate ityarthānugamāt spanda iti ihocyate | evaṃ ceyadviśvaśaktikhacitaparāśaktisundarasya svātmanaḥ svarūpagopanakrīḍayā svātmabhittāvevāṃśāṃśikayā nirbhāsanaṃ bhagavān yāvaccikīrṣati tāvadekaivābhinnāpyasau tadīyā vimarśaśaktiricchātvaṃ pratipadya jñānakriyārūpatayā sthitvā śivaśaktiparāmarśātmakabījayonibhedena dvidhā bhūtvā vargabhedena tatkalābhedena ca navadhā pañcāśaddhā ca sphurantī tadvimarśasārairaghoraghoraghorataraiḥ | saṃvittidevatātmabhiḥ 67) rūpaiḥ prathamānā bhagavataḥ pañcavidhakṛtyakāritāṃ nirvahati | yathoktaṃ śrīmālinīvijayottare yā sā śaktirjagaddhātuḥ kathitā samavāyinī | icchātvaṃ tasya sā devī sisṛkṣoḥ pratipadyate || (3|5) saikāpi satyanekatvaṃ yathā gacchati tacchṛṇu | evametaditi jñeyaṃ nānyatheti suniścitam || jñāpayantī jagatyatra jñānaśaktirnigadyate | evaṃ bhavatvidaṃ sarvamiti kāryonmukhī yadā || jātā tadaiva tadvastu kurvatyatra kriyocyate | evamevā dvirūpāpi punarbhedairanantatām || arthopādhivaśādyāti cintāmaṇiriveśvarī | tatra tāvatsamāpannā mātṛbhāvaṃ vibhidyate || dvidhā ca navadhā caiva pañcāśaddhā ca mālinī | bījayonyātmakādbhedāddvidhā bījaṃ svarā matāḥ || kādayaśca smṛtā yonirnavadhā vargabhedataḥ | pṛthagvarjyavibhedena śatārdhakiraṇojjvalā || bījamanna śivaḥ śaktiryonirityabhidhīyate | vargāṣṭakamiti jñeyamaghorādyamanukramāt || tadeva śaktibhedena māheśvaryādi cāṣṭakam | śatārdhabhedabhinnā ca tatsaṃkhyānāṃ varānane || rudrāṇāṃ vācakatvena kalpitā paramehinā | tadvadeva ca śaktīnāṃ tatsaṃkhyānāmanukramāt || ityādi | tathā viṣayeṣyeva saṃjñīnānadho'dhaḥ pātayantyasūn | ? rudrāśūnyāḥ samāchiṅgya ghoratarvo'parāstu tāḥ || miśrakarmacakrāsaktiṃ pūrvavajranavanti vāḥ | ? 68) muktimārganirodhinyastāḥ syuryorāḥ parāparaḥ || pūrvavajjantujātasya śivadhāmaphalapradāḥ | parāḥ prakathitāstajj~airaghorāḥ śivaśaktayaḥ || (3|33) iti | evaṃ śabdarāśeḥ samutthito varganavakarūpo yo brāhmyādidevatāvargaḥ śivasahitastasya bhogyatāṃ pāśyatāṃ gataḥ san sa eva śaṃkarātmā svabhāvaḥ paśuḥ smṛtaḥ āgameṣu tathoktaḥ | nanu kathaṃ bhoktā maheśvaraḥ imāmavasthāṃ prāptaḥ ityāśaṅkāśāntyai viśeṣaṇadvāreṇa hetumāha kalāviluptavibhava iti | kalayati vahiḥ kṣipati pārimityena paricchinattīti kalā māyāśaktiḥ tayā viluptavibhavaḥ svamāyayā gūhitaiśvaryaḥ sthita ityarthaḥ | atha ca kalayā kiṃcitkartṛtvopodvalanātmanā śaktyā tadupalakṣitena kalāvidyākālaniyatirāgātmanā kañcukena viluptavibhavaḥ sthagitapūrṇatvakartṛtvādidharmaḥ | bhavatvevaṃ bhogyatāṃ tu kathamasau śaktivargasya gataḥ ityatraitadevottaram | kalābhirakārādivargādhiṣṭhāyikābhirbrāṅmyādibhistadvarṇa##- kalābhirakārādivarṇairviluptavibhavaḥ saṃkucito'smi apūrṇo'smi karavāṇi kiṃcididamupādade idaṃ jahāmi ityādivicitravikalpakāvikalpakapratipattikadambakāntaranupraviṣṭasthūlasūkṣma##- svarūpasthitiṃ na labhate yataḥ 69) ato'sāvuktarūpaḥ śaktivargeṇa bhujyamānaḥ paśuruktaḥ | kalayā akhyātyātmanāṃśena viluptavibhavaḥ saṃkucita iva na tu tattvataḥ śivātmā svabhāvo'sya kvāpi gataḥ tadabhāve hi sa eva na sphuret | tathāvabhāsamānaireva kalābhiḥ saṃkucitaiḥ śabdairjñānaiśca viluptavibhavastathārūpamātmānaṃ na vimraṣṭuṃ kṣama ityarthaḥ || 13 || adhunā paśuḥ saṃkucitadṛkchaktibādhyaḥ pāśyaścetyetadvibhajati parāmṛtarasāpāyastasya yaḥ pratyayodbhavaḥ | tenāsvatantratāmeti sa ca tanmātragocaraḥ || 14 || tasya paśoryaḥ pratyayānāṃ laukikaśāstrīyavikalpānāṃ tadadhivāsitānāṃ bhinnārthajñānānāṃ vikalpānāmapyudbhavaḥ vināśāghrāta utpādaḥ sa parasyāmṛtarasasya ciddhanasyānandaprasarasyāpāyo nimajjanam | uditeṣu bhinnārtheṣu pratyayeṣu cidbhūmiḥ sthitāpyaparāmṛśyamānatvādasthiteva lakṣyate tata evamuktam | tena ca pratyayodbhavenāyamasvatantratāmeti tadvaśaḥ sampadyate | yaduktaṃ śrīśivasūtreṣu jñānaṃ bandhaḥ (1|2) iti | śrīmadvyāsamunināpi mātāpitṛmayo trālye iti | śrīmadālasayāpi 70) tāteti kiṃcittanayeti kiṃcit abhyeti kiṃciddayiteti kiṃcit | mameti kiṃcinna mameti kiṃcit bhautaṃ saṃghaṃ bahudhā mā lapethāḥ || (mā0 pu0 25|15) iti | pratyayasyodbhavastanmātrāṇi tīvrātīvrabhedasāmānyavṛttayo gocaro yasya tathābhūto bhinnavedyaviṣaya ityarthaḥ | anenedamāha yāvadiyaṃ bhinnavedyaprathā tāvadbaddha eva yadā tūktopadeśayuktyā sarvamātmamayamevāvicalapratipattyā pratipadyate tadā jīvanmukta iti | yathoktaṃ iti vā yasya saṃvittiḥ [2|5] ityādi | evaṃ ca yatpūrvamuktaṃ tasmācchabdārthacintāsu na sāvasthā na yā śivaḥ | (2|4) ityādi na tena saha parāmṛtarasāpāyastasya yaḥ pratyayodbhavaḥ (3|14) ityasya vaiṣamyaṃ kiṃcit || 14 || nanu yadi pratyayodbhavo'pyasya parāmṛtarasāpāyaḥ tatkathamuktaṃ śaktivargasya bhogyatāṃ gataḥ ityāśaṅkāṃ pariharati svarūpāvaraṇe cāsya śaktayaḥ satatotthitāḥ | yataḥ śabdānuvedhena na vinā pratyayodbhavaḥ || 15 || caḥ śaṅkāṃ dyotayan tatparihārarūpaṃ prageyāntaraṃ samuccinoti | 71) asya paśoḥ svasya śivātmano rūpasyāvaraṇe bhittibhūtatvena prathamānasyāpi samyagaparāmarśane tannimittaṃ vyākhyātarūpāḥ śaktayaḥ satatamutthitāḥ yāvaddhi parāmṛtarasātmakasvasvarūpapratyabhijñānamasya na vṛttaṃ tāvadetāḥ svasvarūpāvaraṇāyodyacchantyeva | yato'sya yaḥ pratyayodbhavo vikalpakāvikalpakajñānaprasaraḥ sa śabdānuvedhena ahamidaṃ jānāmi ityādinā sūkṣmāntaḥśabdānurañjanena sthūlābhilāpasaṃsargeṇa ca vinā na bhavati iti tiraścāmapyasāṃketikaḥ nirdeśaprakhyaḥ svātmani ca śironirdeśaprakhyo'ntarabhyupagamarūpaḥ śabdanavimarśo'styeva anyathā bālasya prathamasaṃketagrahaṇaṃ na ghaṭeta antarūhāpohātmakavimarśaśūnyatvāt | sthūlaśabdānuvedhamayastu vikalpaḥ sarvasya svānubhavasiddhaḥ || 15 || ślokatrayoktamarthamupasaṃharanniyataḥ prameyasya sāmānyaspandatattvādabhinnatāṃ prāguktāmanubadhnan tatpratyabhijñānāpratyabhijñānamayau bandhamokṣau iti lakṣayati seyaṃ kriyātmikā śaktiḥ śivasya paśuvartinī | bandhayitrī svamārgasthā jñātā siddhyupapādikā || 16 || seti ślokatrayanirṇītatvāt iyamiti prameyaparyantena 72) rūpeṇa sphurantī svasvabhāvarūpasya cidātmanaḥ śivasya sambandhinī spandatattvātmikā parābhaṭṭārikaiva viśvavaicitryāvasthitikāritvāt kriyāśaktiḥ prāṅnirṇītadṛśā śiva eva gṛhītapaśubhūmike vartamānā prāṇapuryaṣṭakarūpamamuṃ kartṛtātmanāhantāvipruṣā prokṣitaṃ kurvāṇā tathārūpeṇāpratyabhijñāya svarūpāvārakatvāddhānādānādiparikleśahetutvācca bandhayitrī bhavati | yadā tu svasya śivātmano rūpasya yo mārgaḥ śaktyavasthāṃ praviṣṭasya nirvibhāgena bhāvanā | tadāsau śivarūpī syāccaivī mukhamihocyate || (20) iti śrīvijñānabhaṭṭārakoktanītyā prāptyupāyaḥ parāśaktistadātmatayāsau kriyāśaktirjñāyate yoginā yadā vā vikalpakāvikalpakaprasare'pi śivasvarūpasya svātmanoṃ'śabhūtamevāśeṣavedyamanenekṣyate tadāsyāsau parānandamayīṃ parāṃ siddhimupapādayati || 17 || itthaṃkāraṃ (paśuratra badhyate vakṣyamāṇopāyapariśīlanena ca mucyate iti pratipādayan bandhasvarūpamucchedyatvenānuvadati) tanmātrodayarūpeṇa mano'haṃbuddhivartinā | 73) puryaṣṭakena saṃruddhastadutthaṃ pratyayodbhavam [asya ślokasya ṭīkā na labdhā |] || 17 || bhuṅkte paravaśo bhogaṃ tadbhāvātsaṃsaredataḥ | saṃsṛtipralayasyāsya kāraṇaṃ saṃpracakṣmahai || 18 || puryaṣṭakotthitaṃ bhogaṃ bhuṅkte | yata eva pratyayeṣu sukhādipratyayodbhavaḥ ata evāsau pratyayodbhavāt paśuḥ paravaśaḥ śabdānuvedhakrameṇa pade pade brāhmyādidevībhirākṣipyamāṇaḥ na tu suprabuddhavat svatantraḥ tasya puryaṣṭakasya bhāvādeva punaḥpunarudbodhitavicitravāsanaḥ saṃsaret tattadbhogocitabhogāyatanāni śarīrāṇyarjayitvā gṛhṇāti cotsṛjati ca | yataścaivamato'sya puryaṣṭakasaṃruddhasya yā saṃsṛtistasyā yaḥ prakṛṣṭo layaḥ puryaṣṭakātmakamalocchedena vināśaḥ tasya kāraṇaṃ samyak sukhopāyaṃ pracakṣmahe samanantarameva brūmaḥ tathā saṃpracakṣmahe prakaraṇe'smin svayaṃ pratipāditavantaḥ | vartamānasāmīpye vartamānavadvā (pā0 sū0 3|3|131) iti vartamānaprayogaḥ || 18 || etat pratipādayan ādyasūtroktamarthaṃ nigamayati 74) yadā tvekatra saṃrūḍhastadā tasya layodayau | niyacchanbhoktṛtāmeti tataścakreśvaro bhavet || 19 || yadā punarayamuktāḥ paratattvasamāveśopadeśayuktīḥ pariśīlayan ekatra pūrṇāhantātmani spandatattve samyagavicalatvena rūḍhaḥ samāviṣṭastanmayo bhavati tadā tasyeti pūrvasūtranirdiṣṭasya puryaṣṭakasya taddvāreṇaiva viśvasya nimīlanonmīlanasamāveśābhyāṃ layodayau niyacchan prathamasūtranirṇītadṛśā ekasmādeva śaṃkarātmanaḥ svabhāvāt saṃhāraṃ sargaṃ ca kurvan bhoktṛtāmeti dharādiśivāntasamagrabhogyakavalanena paramapramātṛtāṃ satīmeva pratyabhijñānakrameṇāvalambate | tataśca prathamasūtranirṇītasya śakticakrasya svamarīcinicayasyeśvaro'dhipatirbhavet | anenaiva ca dehena maheśvaratvamavāpnotyeveti yāvat | evaṃ copakramopasaṃhārayormahārthasaṃpuṭīkāraṃ darśayan tatsāratayā samastaśāṃkaropaniṣanmūrdhanyatāmasyāviṣkaroti śāstrasya śrīmānvasuguptācāryaḥ iti śivam || iti śrīspandanirṇaye vibhūtispandastṛtīyo niḥṣyandaḥ samāptaḥ || 75) atha caturtho niṣyandaḥ granthānte paramāṃ spandabhūmiṃ gurugiraṃ ca śleṣoktyā stauti agādhasaṃśayāmbhodhisamuttaraṇatāriṇīm | vande vicitrārthapadāṃ citrāṃ tāṃ gurubhāratīm || 1 || tāmasāmānyāṃ bhagavatīṃ guruṃ śaivī mukhamihocyate (vi0 bhai0 20) iti sthityā śivadhāmaprāptihetutvādācāryarūpām | atha ca guruṃ paśyantyādikroḍīkārāt mahatīṃ bhāratīṃ parāṃ vācam tathā gurorācāryasya sambandhinīmupadeṣṭrīṃ giraṃ citrāṃ lokottaracamatkārarūpāṃ vande sarvotkṛṣṭatvena samāviśāmi | atha ca sarvāvasyāsu sphuradrūrūpatvādamivadantīmudyantṛtāprayatnenābhivādaye svarūpavimarśaniṣṭhāṃ tāṃ samāveṣṭhuṃ saṃmukhīkaromi | kīdṛśīmagādho duruttaro yaḥ saṃśayaḥ pūrṇāhantāniścayābhāvātmā vicitraḥ 76) śaṅkākalaṅkaḥ sa eva vitatatvenāmbhodhistasya samyaguttaraṇe yā tāriṇī nauriva tāmityubhayatrāpi yojyam | tathā vicitrārthāni nānācamatkāraprayojanāni padāni viśrāntayo yasyāṃ parasyāṃ vāci tāṃ vicitrāṇi ramyaracanānupraviṣṭāni arthapadāni vācyavācakāni yasyāṃ guruvāci tām || 1 || prasiddhaprabhāvasvanāmodīraṇātsambhāvanāpratyayenārthinaḥ pravartayan gūhanīyatayā mahāphalatāmasya śāstrasya nirūpayati śāstrakāraḥ labdhvāpyalabhyametajjñānadhanaṃ hṛdguhāntakṛtanihiteḥ | vasuguptavacchivāya hi bhavati sadā sarvalokasya || 2 || etacchāstroktametajjñānameva puruṣārthaprāptihetutvāddhanamalabhyamapi duṣprāpamapi labdhvā śaṃkarasvapnopadeśasāraṃ śilātalādavāpya prakāśavimarśātmakaṃ hṛdayameva viśvāntaḥ praveśāvakāśapradatvādguhā tasyāmantena niścayena kṛtā nihitiḥ sthāpanā yena arthāttasyaiva jñānadhanasya tasya svāminaḥ śrīvasuguptābhidhānasya guroryathaiva tacchivāya jātaṃ tadvadadhikāriniyamasaṃkocābhāvātsarvalokasyāpi hṛduhāntakṛtanihiteryatnādasāmayikāt 77) gopayataḥ hṛḍhapratipattyā ca svātmīkurvataḥ sadā śivāya bhavati nityaśaṃkarātmakasvasvabhāvasamāveśalābhāya sampadyata iti śivam || 2 || yadyapyasmin vivṛtigaṇanā vidyate naiva śāstre lokaścāyaṃ yadapi matimān bhūyasottānavṛttiḥ | jānantyete tadapi kuśalāste'smadukterviśeṣaṃ kecitsāragrahaṇanipuṇāścetanārājahaṃsāḥ || 1 || anantāparaṭīkākṛnmadhye sthitimamṛṣyatā | vivṛtaṃ spandaśāstraṃ no guruṇā no mayāsya tu || 2 || viśeṣaleśaḥ sandohe darśitaḥ pūrvamadya tu | rudraśaktisamāveśaśālinaḥ śivarūpiṇaḥ || 3 || śūranāmnaḥ svaśiṣyasya prārthanātirasena tat | nirṇītaṃ kṣemarājena sphārānnijagurorguroḥ || 4 || yeṣāṃ no dhiṣaṇopadeśaviśadā saddaiśikairdarśitā śrīmacchāmbhavaśāsanopaniṣadā yeṣāṃ na bhagno bhramaḥ | ye nāsvāditapūrviṇo mṛdudhiyaḥ śrīpratyabhijñāmṛtaṃ te nātrādhikṛtāḥ paraiḥ punaridaṃ pūrṇāśayaiścarvyatām || 5 || śivādikṣityanto vitatavitato yo'dhvavibhavaḥ sphurannānāsargasthitilayadaśācitritatanuḥ | iyadviśvaṃ yasya prasarakaṇikāsau vijayate paraḥ saṃvitspando lasadasamasaukhyāyatanabhūḥ || 6 || 78) samāpto'yaṃ śrīspandanirṇayaḥ kṛtiḥ śrīpratyabhijñākārapraśiṣyasya mahāmāheśvarācārya śrīmadabhinavaguptanāthadattopadeśasya śrīkṣemarājasyeti śivam || śrīmatpratāpabhūbharturājñayā prītaye satām | madhusūdanakaulena saṃpādyāyaṃ prakāśitaḥ || ########### END OF FILE #######