#################################################### MUKTABODHA INDOLOGICAL RESEARCH INSTITUTE Use of this material (e-texts) is covered by Creative Commons license BY-NC 4.0 Catalog number: M00089 Uniform title: stavacintāmaṇi Secondary title: stavacintāmaṇi of bhaṭṭanārāyaṇa with commentary by kṣemarāja Author : bhaṭṭanārayaṇa Alternate name : nārāyaṇa Commentator : kṣemarāja Description: E-text transcribed from volume 10 of the Kashmir Series of Texts and Studies. Notes: This e-text was transcribed by the staff of Muktabodha under the supervision of Mark S.G. Dyczkowski. Revision 0: Nov. 30, 2005 Publisher : Research Department, Jammu and Kashmir State Publication year : 1918 Publication city : Srinagar Publication country : India #################################################### oṃ namaḥ svātmāmṛtavapuṣe paramaśivāya || atha stavacintāmaṇiḥ | śrībhaṭṭanārāyaṇaviracitaḥ | śrīkṣemarājakṛtavivṛtyupetaḥ | prakāśamāne paramārthabhānau naśyatyavidyātimire samaste | tadā budhā nirmaladṛṣṭayo'pi kiṃcinna paśyanti bhavaprapañcam || 1 || namaḥ śivāya satataṃ pañcakṛtyavidhāyine | cidānandaṣanasvātmaparamārthāvabhāsine || 2 || antaḥ spandāndolanānandasaṃpad - bāhyaspandāmandasaṃdohinībhiḥ | saṃviddhārādhoraṇībhiḥ samantāt siñcan viśvaṃ svātmaśaṃbhunarmasyaḥ || 3 || (page 2) nārāyaṇaḥ svahṛdayāmbunidherviveka - bhūbhṛdvimardarabhasocchalitaṃ yadetat | śrīśaṃkarastutirasāyanamācakarṣa taccarvaṇādiha budhā vibudhā bhavantu || 4 || iha stotrādau stotrakāraḥ sarvopaniṣatpradarśitasatsaṃpradāyodghā- ṭanamukhaṃ svātmaparamārthaparameśvarasvarūpasamāveśaṃ vyutthāne vimraṣṭumāha sugirā cittahāriṇyā paśyantyā dṛśyamānayā | jayatyullāsitānanda - mahimā parameśvaraḥ || 1 || prakāśānandarūpaḥ parameśvaraḥ paramānandātmakasvātantryaśaktisvarūpaparāvāgāliṅgitamūrtiḥ anayaiva śaktyā śiva - mantramaheśvara - mantreśvara - mantravijñānākalātmaśuddhādhvapramātṛmayīṃ bhāratīṃ vācaṃ paśyantīṃ, maṇḍali - śrīkaṇṭha - krodheśa - vīrabhadra - śatarudrānanta - bhuvaneśvaraprathātmikāṃ madhyamām, etadatiriktabhuvaneśvara - (page 3) vicitrapralayākala - sakalaniṣṭhāṃ tattannānārūpaprapañcaparābhāsāṃ pūrvapūrvavākchaktivyāptāṃ vaikharīṃ ca vācaṃ svabhittāvavabhāsayan, avarohakrameṇa viśvavaicitryamaracayati | itthaṃ ca vaikharīpradhānasakalapramātṛpade'pi yathoktavyāptikapara - parāpara - madhyamākhyavāktrayāviyoga eva | ata eva anujighṛkṣuḥ bhagavān vaikharīmadhyamāpraśamanapuraḥsaraṃ paśyantīdaśāmunmajjya yathoktānāśritaśivaparyantavyāptikāṃ tāṃ vedyatvena ābhāsya vedyavedakasvātmasattām ārohaṇakrameṇa āveśayan bhaktibhājaḥ, sarvotkarṣeṇa vartate, - ityayamatra vākyārthaḥ | padārthastu - paramaḥ, - cidātmarūpaḥ īśvaro jayati - svadharāntāśeṣaviśvotkarṣeṇa vartate, kīdṛk ? vaikharīmadhyamāpekṣayā śobhanā vyakhyātaparamārthā yā iyam avibhāgākramasatatāvabhāsarūpā madhyamādivāgvyāpinī paśyantī, tayā dṛśyamānayā - sphuṭam unmagnarūpatvena sphurantyā, ata (page 4) eva buddhyupārūḍhasakramasaṃkalpavikalpakāri madhyamātmakaṃ cittaṃ, tadanuṣaṅgeṇa ca varṇavyañjakavaikharyāśrayaṃ prāṇamapi tācchīlyena harantyā - niḥśeṣaṃ praśamayantyā, dṛśyamānayā ca - anāśritaparyante rūpe vedakatāpraśamanena vedyātmanaiva avabhāsamānayā hetubhūtayā ullāsitaḥ, - pratyabhijñāpadavīṃ nītaḥ parāvāgātmā ānandamahimā yena, vikalpapraśamanapuraḥsaraṃ paśyantībhūmimunmajjya taddhārādhirūḍhānāśritapadavīmapi vedyatvena ābhāsya paramānandātmakaparamādvayaparamapramātṛtāmunmīlayan anugṛhṇāti parameśvara ityarthaḥ | ayameva ca sarvarahasyeṣu sārabhūtaḥ samāveśopāya āmnātaḥ | yathoktaṃ śrīmālinīvijaye akiñciccintakasyaiva guruṇā pratibodhataḥ | utpadyate ya āveśaḥ śāṃbhavo'sāvudīritaḥ || iti | asmatparameṣṭhinā śrīpratyabhijñākṛtāpi vikalpahānenaikāgryātkrameṇeśvaratāpadam | (page 5) iti | śrījñānagarbhe'pi vihāya sakalāḥ kriyā janani mānasīḥ sarvato vimuktakaraṇakriyānusṛtipāratantryojjvalam | sthitaistvadanubhāvataḥ sapadi vedyate sā parā daśā nṛbhiratandritāsamasukhāmṛtasyandinī || iti | yathā kayācit hṛdayahāriṇyā taruṇyā priyatamānurañjakamadhuragirā parasparānurāgavaśataḥ sābhilāṣaṃ dṛśyamānayā, paśyantyā ca, udañcadromāñcādisakalasāttvikabhāvadarśanonnīyamānānandamahimā kaścit īśvaro jayati; tathā vyākhyātakrameṇāyamapi paramaśivātmā svātmā, - ityanuraṇanaśaktyā śleṣadhvaniḥ | paśyantyādīnāṃ svarūpaṃ tatrabhavatā bhartṛhariṇā uktam, yathā avibhāgā tu paśyantī sarvataḥ saṃhṛtakramā | svarūpajyotirevāntaḥ sukṣmā vāganapāyinī || kevalaṃ buddhyupādānā kramarūpānupātinī | prāṇavṛttimatikramya madhyamā vāk pravartate || sthāneṣu vivṛte vāyau kṛtavarṇaparigrahā | vaikharī vāk prayoktṝṇāṃ prāṇavṛttinibandhanā || (page 6) iti || 1 || evaṃ śaktimatpradhānāṃ śāṃbhavīṃ bhuvaṃ stutvā śaktipradhānāṃ stotumāha yaḥ sphītaḥ śrīdayābodha - paramānandasaṃpadā | vidyoddyotitamāhātmyaḥ sa jayatyaparājitaḥ || 2 || sa - bhagavān, aparājito - viśvātiśāyī jayati, - tameva utkṛṣṭatayā parāmṛśantaḥ samāviśāmaḥ | śrīḥ - aśeṣakāraṇavibhavaprathābhittiḥ parā caitanyalakṣmīḥ, dayā - viśvānugrahātmā parecchāśaktiḥ, bodhaḥ - jñānaśaktiḥ, paramānandaḥ - svātantryaśaktiḥ, saṃpat - svaprathārūpasamṛddhyātmā kriyāśaktiḥ, śrīśca dayā ca bodhaśca paramānandaśca saṃpacca tat śrīdayābodhaparamānandasaṃpat tena cidicchā - jñānānanda - kriyātma - sphāra - (page 7) rūpeṇa śaktipañcakena yaḥ sphītaḥ - paripūrṇaḥ, tata eva viśvānugrahapravaṇatvāt vidyayā - ahameva sarvam iti ahantedantāsāmānādhikaraṇyaprathātmanā śuddhavidyāśaktyā, uccairdyotitaṃ - parādvayamayatvena anugrāhyāṇāṃ prakaṭīkṛtaṃ māhātmyaṃ - jñānakriyāsphāro yena || 2 || evaṃ śaktipradhānaṃ bhagavadrūpaṃ stutvā narapradhānamapi stotumāha prasaradbindunādāya śuddhāmṛtamayātmane | namo'nantaprakāśāya śaṃkarakṣīrasindhave || 3 || śaṃ - parādvayaprathārūpaṃ śreyaḥ karoti yaḥ sa eva svacchatva - prakāśaghanatva - āhlādakatvasarvasaṃpadāspadatvādidharmayogāt kṣīrasindhuriva, tasmainamaḥ - śarīrādiprahvībhāvayuktyā tadeva tattvaṃ (page 8) samāviśāmaḥ | kīdṛśāya śaṃkarakṣīrasindhave ?- prasaradbindunādāya - prasarantau nityameva sadāśiveśvarādinā vedyaparyantena parādvaitaprathānupraviṣṭena viśvātmanā rūpeṇa prasarantau bindunādau - sāmarasyātmike jñānakriyāśaktī yasya; tathāhi - prakāśātmā parameśvaraḥ svātantryaśaktyaparaparyāyasāmarasyāvasthitajñānakriyāśaktyātmakaḥ sphuranneva svabhittau svātmagopanārūpāmanāśritaśivadaśāmullāsya, jñānaśaktipradhānaṃ sadāśivaṃ, kriyāśaktipradhānam īśvaraṃ, tatkāraṇarūpāṃ ca śuddhavidyām ābhāsya, saṃkocābhāsarūpāṃ māyām, tadanu saṃkucitajñānakriyāśaktyātmike vidyākale pradarśya, tatsaṃkocaprakarṣātmabindunādaśabdavācyāṃ prāṇāpānabhūmiṃ, sakalakaraṇāvalīsamāśrayabhūtām uṭṭaṅkya, punarapi jñānakriyāsaṃkocaprakarṣayoginīmantaḥkaraṇabhūmim ullāsya, kramātkramaṃ tāratamyaprāptasaṃkocajñānaśaktimayāni buddhīndriyāṇi bodhyābhāsaparyantena rūpeṇa prathitāni ; (page 9) tathaiva prakṛṣṭasaṃkocakriyāśaktimayāni karmendriyāṇi, tadvadeva uccāraṇīyagrāhyādi - viṣayābhāsaparyantāni prathayan, bodhyakāryādi - sarvaviṣayān bāhyendriyaprakāśaikātmyānayanapramukhamantaḥkaraṇa- prakāśamāveśya, vidyākalābhūmikāsparśadvāreṇa sadāśiveśapadamāveśya, svasvātantryaśaktyātmanaiva prathayan, īdṛśāvarohārohadolākeliṃ kurvan anavaratamavasthitaḥ, niyatikālarāgatattvāni vidyākalābhyāmevākṣiptāni, prāṇāpānābhyāṃ puṃstattvamuktam vidyākalāntaḥ - praviṣṭena kiṃcidaṃśena pradhānamākṣiptaṃ viṣayaiḥ tanmātrabhūtāni iti | itthameṣa bhagavān prasaradbindunādaḥ, tata eva ca jñānakriyāmayatvāt viśvasya, gṛhītaviśvavaicitryo'pi parameśvaraḥ śuddhāmṛtamayātmā paramānandarasasāra eva; ata eva ananto - deśakālākārairaparicchinnaḥ prakāśo yasya, teṣāmapi prakāśātmakatvāt, anyathā (page 10) tu asattvāt ; evaṃ ca itthaṃ naraparyantenāpi rūpeṇa prasaran paripūrṇa eva śaṃkarakṣīrasindhuḥ yaḥ sthitaḥ tasmai namaḥ | kṣīrasamudro'pi ullasadbinduḥ kallolanādayuktaḥ śuddhaḥ - susitaḥ, amṛtamayaḥ prakāśamānanāgarājaśca bhavati, iti śleṣopamā | stotrakārasya pitāmahaḥ parameśvarākhyaḥ, aparājitaḥ pitā, śrīdayākhyā mātā, śaṃkarābhidhāno jyeṣṭho bhrātā abhavat, tataḥ teṣāmapi parameśvarābhedabhājām iyaṃ stutiḥ, iti ākhyāyikāvidaḥ || 3 || evaṃ viśvātmikāsu nara - śakti - śivabhūmiṣu advayaikaparamārthaṃ parameśvaramabhedena vimṛśya, īdṛśīmeva sarvadaśāsu svātmapratipattiṃ prathayati ā stotraparisamāpti vicitrābhiḥ sūktibhiḥ dviṣmastvāṃ tvāṃ stumastubhyaṃ mantrayāmo'mbikāpate | ativāllabhyataḥ sādhu viśvaṅno dhṛtavānasi || 4 || (page 11) he ambikāpate ! viśvasya pitaḥ, pitṛtvādeva asi - tvaṃ, naḥ - asmān, viśvak - samantāt sarvadaśāsu, sādhu - samyak, parādvayadṛśā dhṛtavān - anugṛhītavān ; katham ? ativāllabhyataḥ - yataḥ tvam asmākamatiśayena vallabhaḥ, nityameva tvadekaparā vayaṃ, tata eva tavāpi vayam ativallabhāḥ | yathoktaṃ gītāsu priyo hi jñānino'tyarthamahaṃ sa ca mama priyaḥ | iti | yataśca itthaṃ hṛdayaikadhyamasmākam ato'tivāllabhyādeva vayaṃ vyavahārapade lokamadhyagatā lokasthitirakṣaṇārthaṃ yat kiṃcit rahasyācārādi gajanimīlanikayā dviṣmaḥ tat tvāmeva dviṣmaḥ, nahi asmākam atvanmayaṃ kiṃcidapi bhāti, iti dveṣyadveṣṭrādibhūmāvapi tvanmayā eva smaḥ, na tu asmākaṃ dveṣādidoṣakāluṣyaṃ jātucit | yadvakṣyati doṣo'pi deva ko doṣastvāmāptuṃ yaḥ samāsthitaḥ | (page 12) iti | yadapi lokamadhyagatāḥ tathaiva vaidikamiṣṭāpūrtādi sthumaḥ tadapi na tvadatiriktam iti tvāmeva stumaḥ | yadapi yajñādau indrādidevāmantraṇaṃ kurmaḥ tadapi tubhyaṃ - tvadarthameva mantrayāmaḥ - śivamayātmadevatāyai viśvaṃ juhumaḥ | yacchrutiḥ yajñena yajñamayajanta devā----------- | iti | ata evātra vyatiriktasya phalasyābhāvāt na kartrabhiprāyakriyāphalavivakṣā iti ātmanepadaṃ na kṛtam | kiṃ ca lokottarabhavadbhaktiśālimadhyagatā api vayaṃ yat vaidikācārādi dviṣmaḥ, yacca rahasyācārādi stumaḥ, tadapi tvanmayameva manyāmahe | evaṃ ca lokalokottarayoḥ daśayoḥ vayaṃ yat dviṣmaḥ tat tvāmeva manyamānā vastutastu tvāṃ stumaḥ, tvadadvayamayadvayābhāsaparāmarśanameva hi bhavatstutiḥ, ataśca itthaṃ tattaddveṣastutyādyavasthāsu vastutaḥ tvāṃ stuvanto vayaṃ tubhyaṃ mantrayāmaḥ, (page 13) tvāṃ mantradevatāṃ viśvābhedavimarśātmakamahāmantreṇa mantrayāmaḥ | ittham ativāllabhyāt asmān asi - tvaṃ sādhu - samyak ca anugṛhītavān, tvadanugrahādeva īdṛśī asmākaṃ mahāvibhūtirāvirbhūtā ityarthaḥ || 4 || tataśca saṃhṛtasparśayogāya saṃpūrṇāmṛtasūtaye | viyanmāyāsvarūpāya vibhave śaṃbhave namaḥ || 5 || śaṃ bhavati asmāt iti śaṃbhuḥ tasmai, vibhave - vyāpakāya cidātmane namaḥ | kīdṛśāya ? saṃhṛto - nāśitaḥ sparśaiḥ - viṣayaiḥ yogaḥ - antarnānāvāsanādhiṣṭhānasaṃbandho yena; tata eva ca viyat - vinaśyat akhyātyātmano māyāyāḥ svarūpaṃ yataḥ tasmai; ataśca saṃpūrṇaṃ - parādvayaprathātma yat amṛtaṃ tasya sūtaye - abhivyaktihetave | evaṃ ca pāśakṣa - (page 14) paṇapūrṇasvarūpadānena bhagavān svātmaiva maheśvaraḥ anugrāhyān anugṛhṇānaḥ sthitaḥ, iti āntaravāsanābījaploṣayuktyaiva akhyātipraśamanapuraḥsaraṃ parasattāmāviśet bhaktibhāk, iti bhaṅgyā upadiṣṭaṃ bhavati | uktaṃ ca uddharedātmanātmānam------------------------| iti | viyat - ākāśam asparśaṃ pūrṇacandrāspadaṃ māyāvat tucchasvarūpaṃ vibhu ca bhavati, iti anuraṇanaśaktyā śleṣadhvaniḥ, evamuttaratrāpi || 5 || kiṃ ca bhinneṣvapi na bhinnaṃ ya - cchinneṣvacchinnameva ca | namāmaḥ sarvasāmānyaṃ rūpaṃ tatpārameśvaram || 6 || tat pārameśvaraṃ rūpaṃ namāmaḥ - etatstotraparāmarśanadvāreṇa anugrāhyajantucakrābhinnā vayaṃ samāviśāmaḥ | itthameva pūrvatrottaratra ca bahuvacanaṃ (page 15) yojyam | kiṃ tat ? - ityāha bhinneṣu - vibhāgena sphuratsvapi tattattattva - tadadhiṣṭheyapramātṛ - tadāśrayabhuvanabhāvādiṣu vastuṣu yat na bhinnam - ekarūpam, tathā teṣveva cchinneṣu - pralayādyavasthāsu vinaṣṭeṣvapi avinaṣṭam, ataśca sarvasāmānyam - pūrṇāhantātmakamahācaitanyarūpaṃ sarvasāmānyapadena vaiśeṣikābhyupetaparāparasāmānyavyatireko'sya darśitaḥ || 6 || tadittham praṇavordhvārdhamātrāto' - pyaṇave mahate punaḥ | brahmāṇḍādapi nairguṇya - guṇāya sthāṇave namaḥ || 7 || sthāṇave - satatāvasthitarūpāya bhagavate namaḥ, kīdṛśāya ? praṇavasya yā ūrdhvārdhamātrā tadupalakṣito'tisusūkṣmaḥ samanārūpo mātrā - aṃśaḥ (page 16) tato'pi yaḥ aṇu - anupalabhyamūrtitvāt upalabdhrekarūpaḥ ityarthaḥ tasmai | tathā śaktitattvāvasthitabrahmabilādhiṣṭhātṛbrahmopalakṣitaṃ yat aṇḍaṃ śaktyaṇḍaparyantaṃ jagat tato'pi paricchedyamūrteḥ mahate - tadvyāpakāya aparicchedyāya ityarthaḥ | tathā nairguṇyaṃ - sattvādiguṇābhāva eva guṇaḥ - citprakāśātmā dharmo yasya | itthaṃ ca praṇavoccāraṇakrameṇa samanāntabhūmikātikrameṇa unmanāparatattvaikātmakaṃ vyāptasamanāntāśeṣaviśvaṃ cide, kaghanameva satatāvasthāsu bhagavatsvarūpaṃ samāviśāmaḥ, iti piṇḍārthaḥ || 7 || tataśca brahmāṇḍagarbhiṇīṃ vyoma - vyāpinaḥ sarvatogateḥ | parameśvarahaṃsasya śaktiṃ haṃsīmiva stumaḥ || 8 || śivo dharmeṇa haṃsastu-----------------| (page 17) iti svacchandanirūpitanītyā viśvasṛṣṭisaṃhārātmakahānasamādānadharmā parameśvara eva haṃsaḥ, tasya ca tādṛśīmeva śaktim - unmanākhyāṃ haṃsīrūpāṃ stumaḥ - tadvimarśāveśapuraḥsaraṃ śaktimatsvarūpaṃ samāviśāmaḥ | kīdṛśīṃ ? vyākhyātarūpaṃ brahmāṇḍaṃ garbhe - antarabhedena sthitaṃ yasyāḥ | kīdṛśasya parameśvarahaṃsasya ? vyomavyāpinaḥ - mahāmantrarājasatattvasya, vyoma ca śūnyātiśūnyapadaṃ vyāpnuvataḥ, tathā sarvataḥ - sarvasmāt gatiḥ - prāptiḥ yasya, sarvatra ca gatiḥ - prasaradrūpatā prakāśaśca yasya | haṃsasya ca vyomaprasaraṇena sarvatra gacchataḥ aṇḍagarbhiṇī haṃsī nityamanucarī bhavati iti upamā || 8 || athātidurghaṭakārisvātantryātmakaṃ māheśvaraṃ rūpaṃ stotumāha nirupādānasaṃbhāra - mabhittāveva tanvate | jagaccitraṃ namastasmai kalāślādhyāya śūline || 9 || (page 18) svātantryaśaktibhittyuṭṭaṅkitecchājñānakriyārātrayodbhāsiśūlabhṛte namaḥ, gacchati tattadavasthāvaicitryam iti jagat - anāśritaśivādikṣityantaṃ, citraṃ - nānārūpam ; atha ca tadeva citraṃ citramiva tattadanantarudrakṣetrajñādyābhāsamayamapi bhittimātratattvameva, tathā bhūtamapi ca tadatiriktamiva iti āścaryakāri, citram iti vyastaṃ samastaṃ ca, abhittau - niṣedhāvabhāsarūpāyāṃ mahāśūnyabhittau, tanvate - uṭṭaṅkitavate, a - mā - no - nāḥ pratiṣedhe iti sthityā akāraḥ pratiṣedhavācī, arūpā śūnyātmā bhittiḥ abhittiḥ; kathaṃ tanvate ? nirupādānasaṃbhāram, upādānaṃ - māyāprakṛtyādi, saṃbhāraḥ - karmādiḥ sahakārigrāmaḥ, tena niṣkrāntaṃ kṛtvā upādānasahakāryāderapi tadābhāsyatvena jaganmadhya eva anupraveśāt anyathā śaśaviṣāṇatulyatvāt taditthaṃ parameśvaraḥ kalayā - svaśaktibaidagdhyenaiva ślāghyaḥ | āścaryaṃ ca etat - anupādānādiprapañcam (page 19) abhittikaṃ citram iti, na caitat asaṃbhāvyaṃ, saṃkalpasvapnayoriva nirmāṇādau saṃvida eva bhagavatyāḥ tattadābhāsollāsakatvadarśanāt || 9 || evaṃ yathā bhagavata eva anargalāt svātantryāt jagadudayaḥ, tathā ata eva saṃsāranivṛttiḥ ucitā iti saṃbhāvayan māyātirobhāvakaṃ jñānaṃ labdhuṃ parameśvarameva prārthayate māyājalodarātsamya - guddhṛtya vimalīkṛtam | śivajñānaṃ svato dugdhaṃ dehyehi harahaṃsa naḥ || 10 || he vyākhyātasatattva harahaṃsa ! ehi - saṃmukhī - bhava, - śarīrādibhūmikātiraskāreṇa unmajja, ataśca vyutthānadaśāyāmapi śiva eva idaṃ viśvam iti īdṛk śreyorūpaṃ jñānaṃ, naḥ - asmabhyaṃ dehi - (page 20) manasi prarohaya | yacchrutiḥ tanme manaḥ śivasaṃkalpamastu | iti | kīdṛśam ?, akhyātirūpāyā māyāyāḥ saṃbandhi yat kalākalitatvādivaśena jaḍaṃ - bheda - pratītisāram, udaraṃ - madhyaṃ, tataḥ samyak - mitāhaṃbhāvagālanayuktyā unmīlya, vimalīkṛtaṃ - vigalitākhyātisaṃskārarūpāṃ śuddhimāpāditam, ata eva svato dugdhaṃ - tvayaiva kalāślāghyena ākṛṣya ānītam | haṃsaḥ kṣīranīrābhyāṃ kṣīramāhartuṃ vidagdha iti anuraṇanārthaḥ || 10 || yataśca tvamīdṛk śivajñānaṃ naḥ prayacchasi ata eva ṣaṭpramāṇīpariccheda - bhedayoge'pyabhedine | paramārthaikabhāvāya baliṃ yāmo bhavāya te || 11 || (page 21) bhavati - sarvasya satyaprakāśātmanā rūpeṇa vidyate iti bhavaḥ, tata eva paramārthena ekasvarūpaḥ, tasmai te baliṃ yāmaḥ - unmīlitaśivajñānāya tubhyameva bhairavāgnaye śarīraprāṇapuryaṣṭakādi juhumaḥ | kīdṛśāya ? ṣaṇṇāṃ - pratyakṣānumānopamānāgamārthāpattyabhāvākhyapramāṇānāṃ samāhāraḥ ṣaṭpramāṇī mīmāṃsakoktā, tayā kṛto yaḥ svasya svasya viṣayasya paricchedaḥ, sa eva bhedaḥ - pratyakṣāpratyakṣasādṛśya - yāgaphala - sādhyasādhanābhāvākhyaprameyavyavasthārūpaḥ, pramātṛpramāṇaprameyāpekṣārūpaśca, tadyoge'pi na bhidyate tacchīlaḥ tasmai | etaduktaṃ bhavati - yatkiṃcit pramāṇaiḥ vibhedena vyavasthāpyate tat vyavasthāpyamānatvādeva saṃvinniṣṭhāṃ vyavasthām āsādayat saṃvinmayameva, iti bhedavyavasthāpi abhinnamahāprakāśātmakaśivamayyeva, pramāṇaparicchedayogaśca bhagavata eva saṃbhāvyaḥ tato'tiriktasyābhāvāt, tathā - (page 22) saṃbhāvanāyāmapi ca uktadṛśā abheditvameva || 11 || itthaṃ balinivedanalabdhasamāveśo vyutthāne'pi tadrūpatāmāśaṃsitumāha api paśyema gambhīrāṃ pareṇa jyotiṣābhitaḥ | unmṛṣṭatamasaṃ ramyā - mantarbhava bhavadguhām || 12 || he bhava ! bhavadguhāṃ tvanmāyāśaktiṃ gambhīrāṃ - durantāṃ, pareṇa jyotiṣā - tvadīyena paramādvayaprakāśena, abhitaḥ - antarbahiśca unmṛṣṭatamasaṃ - praśamitākhyātitimirām, ata eva ramyāṃ - pāramārthikena svātantryaśaktyātmanā rūpeṇa sphurantīm, antariti pūrṇāhantātmani pramātraikātmye, paśyema - samāviśema kim ? || 12 || evaṃ tadāśaṃsāvaśonmiṣadbhaktyudreka āha (page 23) namastebhyo'pi ye soma - kalākalitaśekharam | nāthaṃ svapne'pi paśyanti paramānandadāyinam || 13 || āstāṃ tāvat advayātmā katipayajanahṛdayāśvāsapradaḥ pārameśvaraḥ svabhāvaḥ | ākṛtimantamapi induśekharaṃ ye darśanāvasara eva paramānandapradaṃ svapne'pi paśyanti, tebhyo'pi bhavaddarśanapavitritebhyo namaḥ || 13 || yataśca ete'pi asmākaṃ bhavadbhaktyudrekeṇa namaskāryāḥ, tataḥ bhagavanbhava bhāvatkaṃ bhāvaṃ bhāvayituṃ ruciḥ | punarbhavabhayoccheda - dakṣā kasmai na rocate || 14 || bhāvātkaṃ bhāvaṃ - cidānandaghanaṃ tvatsvarūpaṃ (page 24) bhāvayituṃ - svatvena pratyavamraṣṭuṃ, ruciḥ - abhilāṣaḥ śraddhā, kasmai mahādhiye na rocate, sarvasyaiva pratibhāsate ityarthaḥ | kīdṛśī ? punarbhavabhayocchede - janmāntaratrāsonmūlane dakṣā - śaktā || 14 || ataśca yāvajjīvaṃ jagannātha kartavyamidamastu naḥ | tvatprasādāttvadekāgra - manaskatvena yā sthitiḥ || 15 || tvadanugrahādeva ekamapi kṣaṇaṃ tvadabhedabhāvanāśūnyaṃ mā bhūt ityarthaḥ | tvadekāgreti tvameva ekaḥ agre nityaṃ svātmarūpatayā vimṛśyo yasya || 15 || punarapi bhaktiprakarṣāt sarvaśāstravākyaikavākyatāṃ vimṛśan bhagavatsvarūpaṃ stauti (page 25) śākhāsahasravistīrṇa - vedāgamamayātmane | namo'nantaphalotpāda - kalpavṛkṣāya śaṃbhave || 16 || tattadaṃśābhiniviṣṭamitahṛdayānusāreṇa vibhinnaśākhāśataiḥ vitato yaḥ - vindanti anena paraṃ tattvam iti vyutpattyā vedarūpāḥ āgamaḥ - parameśvarapraṇītaṃ vākyaikavākyaṃ, tathā ekaparavastutattvaviśrāntisāraṃ sarvameva śāstraṃ tanmaya ātmā yasya, parameśvara eva hi śabdarāśiśarīraḥ tatprapañcamayāśeṣaśāstrātmanā sphurati, ata eva anantam - aparicchinnaṃ svarūpaprathāmayaṃ yat phalaṃ, tadutpāde - tadabhivyaktau, kalpavṛkṣatulyāya avilambitameva phalināya, mitahṛdayavikalpitavibhinnaśākhānusāreṇa tu anantasya - nānārūpasya phalasya utpādakāya, śākhābhede'pi tu sarvaśākhāpratyeyam ekaṃ karma iti sthityā vākyaikavākyatāparyālocanayā (page 26) paraphalaviśrāntatvameva nānāśāstrātmanā ekasyaiva mahāśāstrasya | yaduktaṃ sārasvate stotre trayī sāṃkhyaṃ yogaḥ paśupatimataṃ vaiṣṇavamiti prabhinne prasthāne paramidamadaḥ pathyamiti ca | rucīnāṃ vaicitryādṛjukuṭilanānāpathajuṣāṃ nṛṇāmeko gamyastvamasi payasāmarṇava iva || iti || 16 || yata evam, ataḥ vāṅmanaḥkāyakarmāṇi viniyojya tvayi prabho | tvanmayībhūya nirdvandvāḥ kaccitsyāmāpi karhicit || 17 || yatkiñcit vadantaḥ kalpayantaḥ kurvāṇā vā vayaṃ tvanmayameva sarvaṃ bhāvayantaḥ, ata eva tvanmayībhāvāt nirdvandvāḥ - galitabhedāḥ, tathā sukhaduḥkhādisarvadvandvānabhibhūtā (page 27) api - nāma, kaścit kadācit bhavema || 17 || phalitaiva iyamasmākamāśaṃsā, - yata evaṃvidho bhagavān, - ityāśayena asāmānyatatprakarṣaparāmarśātmikāṃ stutimāha jagatāṃ sargasaṃhāra - tattaddhitaniyuktiṣu | ananyāpekṣasāmarthya - śāline śūline namaḥ || 18 || nirṇītaparaśaktisphāratattvāya śūline, tata eva sadāśivādisakalāntānāṃ sarvajagatāṃ vividhajanmapralayayoḥ tattadabhīṣṭaprāptyātmikāsu ca hitaniyuktiṣu bhogāpavargasaṃpādaneṣu, nirapekṣanijasvātantryavijṛmbhitātmane namaḥ - iti prāgvat, evamuttaratrāpi || 18 || kṛtaṃ vābhyadhikena vyatītaguṇayogasya mukhyadhyeyasya dhūrjaṭeḥ | nāmāpi dhyāyatāṃ dhyānaiḥ kimanyālambanaiḥ phalam || 19 || dhūrjaṭe - mahādevasya, arthānugamaśūnyaṃ vastutaḥ tattvārthaniṣṭhaṃ dhūrjaṭyādināmāpi bhūyo bhūyaḥ cintitaṃ kiṃ kiṃ na sūte, ataḥ tadeva cintyatām | yadvakṣyati bhavatastvīśa nāmāpi mokṣaparyantasiddhidam | iti | tathā yannāmnāpi mahātmānaḥ kīryante pulakāṅkuraiḥ | iti evaṃ yannāmamātracintanamevābhilaṣitaṃ puṣṇāti, tadanyālambanaiḥ - tattadākāraviṣayaiḥ dhyānāntaraiḥ kiṃ prayojanam | uktaṃ ca śrīvijñānabhairave bhiyā sarvaṃ ravayati sarvado vyāpako'khile | iti bhairavaśabdasya santatoccāraṇācchivaḥ || (page 29) iti | śabdasyeti śabdamātre - bharaḥ, vastuto hi bhairavaśabdaḥ proktapūrṇārthavṛttiḥ ato yadi arthabhāvanāṃ vināpi yaḥ santatam uccārayati sa śiva eva bhavati, - paramantravat evamāderbhagavadvācakasya vācyaikātmyāt | kīdṛśasya dhūrjaṭeḥ ? vyatītaguṇayogasya - nistraiguṇyamahāprakāśātmatayā ākṛtyādyupādhiśūnyasya, ata eva mukhyadhyeyasya - brahmādibhiḥ sarvakāraṇaiḥ dhyeyairapi upāsyasya || 20 || punarapi bhaktibharodrekollasitahṛdaya āha namo namaḥ śivāyeti mantrasāmarthyamāśritāḥ | ślāghyāste śāmbhavīṃ bhūti - mupabhoktuṃ ya udyatāḥ || 20 || śivāya - cidānandaikaghanaśreyorūpāya, namo (page 30) namaḥ - iti avicchedenaiva punaḥ punaḥ śarīraprāṇapuryaṣṭakaśūnyātmakaṃ taddvāreṇa ca viśvaṃ juhumaḥ, ityevam, arthasatattve tanmantramāhātmyaṃ ye āsthitāḥ - anupraviṣṭāḥ, te śāmbhavīṃ vibhūtiṃ mahānandamayīm upabhoktuṃ - svātmābhedena camatkartum udyatāḥ ślāghyāḥ || 20 || vayaṃ ca tādṛśā iti svātmanyeva amānāha, athavā nirbharabhaktibhājāmasmākam kaḥ panthā yena na prāpyaḥ kā ca vāṅnocyase yayā | kiṃ dhyānaṃ yena na dhyeyaḥ kiṃ vā kiṃ nāsi yatprabho || 22 || kiṃ vā anena namo namaḥ śivāya ityādimantraparāmarśena, yato yat amitatvanmahāprakāśarūpaṃ na bhavati tat kiṃ, na kiñcideva | tena kaḥ tādṛśaḥ panthāḥ - kāyīyaḥ kriyākramo'sti, (page 31) yena tvaṃ na prāpyo bhavasi | vāgapi sarvā tvadviṣayaiva | sarvaṃ manaḥsaṃkalpātmakaṃ dhyānamapi tvadālambanameva | ataśca aprayāsaṃ sarvadaiva tvanmayā jātāḥ smaḥ || 21 || ata eva sarvadaśāsu arcito'yamayaṃ dhyāta eṣa toṣita ityayam | rasaḥ srotaḥsahasreṇa tvayi me bhava vardhatām || 22 || śarīramanovāgvyāpāraiḥ sarvaireva māmakaiḥ yato bhagavatyeva viśramyate, tena ayam iti eṣa iti ca sarvadaśāsu prasphuran citparamārtho bhagavān yathākramam arcito dhyātaḥ paritoṣitaśca ityayaṃ rasaḥ - abhiniveśaḥ, tvadviṣaye mama yaḥ sthitaḥ sa śataśākhaḥ pravardhatām || 22 || ataśca (page 32) namo niḥśeṣadhīpatri - mālālayamayātmane | nāthāya sthāṇave tubhyaṃ nāgayajñopavītine || 23 || tubhyaṃ sthāṇave - avināśyamānaikarūpāya, namaḥ | kīdṛśāya ? - nāgo vāsukiḥ yajñopavītaṃ yasya tasmai, ittham ākṛtimattve'pi citraṃ yaccitradṛṣṭo'si manorathagato'pi vā | paramārthaphalaṃ nātha paripūrṇaṃ prayacchasi || iti sthityā pūrṇa eva bhagavān ityāha - niḥśeṣāṇāṃ - śivādikīṭāntānāṃ, niḥśeṣāśca yā dhiyaḥ saṃvidaḥ, tā eva cāñcalyāt patrimālāḥ pakṣipaṅktayaḥ, tāsāṃ yo layaḥ - pūrṇāhantātmani viśrāntiḥ, tanmaya ātmā yasya tasmai, sthāṇuśca jaradvṛkṣakalpaḥ pakṣivargālayayukto bhavati || 23 || etannamaskṛtisamucitāṃ prārthanāmāha (page 33) ajñānatimirasyaika - mauṣadhaṃ saṃsmṛtistava | bhava tattatpradānena prasādaḥ kriyatāṃ mayi || 24 || ajñānaṃ - śivaikyākhyātireva, timiraṃ - parapratibhācakṣurāvārakatvena dvaitapradarśako doṣaḥ, tasya cidghanasvarūpavimarśātmā tvatsmṛtireva ekam auṣadhaṃ - praśamopāyaḥ, tasmāt tatpradānena - tadekāgramayatvāpādanena, prasādaḥ kriyatām - akhyātikāluṣyapraśamanena nairmalyam āśrīyatām || 24 || punarapi bhaktibharāviṣṭa etatprasādasaṃbhāvanocitāṃ stutimāha nama īśāya niḥśeṣa - puruṣārthaprasādhakaḥ | praṇantavyaḥ praṇāmo'pi yadīya iha dhīmatām || 25 || (page 34) dhīmatāṃ - tattvavidāṃ, yadīyaḥ - prāgvyākṛtasamāveśātmā praṇāmo'pi, niḥśeṣasya bhogāpavargātmanaḥ puruṣārthasya saṃpādakatvāt tathā alaṅkārakatvāt praṇantavyaḥ - prahvatayā samāśrayaṇīyaḥ, bhūyobhūyaḥ tasmai īśāya - evaṃ vidhālaukikasvātantryāya namaḥ || 25 || yuktaṃ ca etat magnairbhīme bhavāmbhodhau nilaye duḥkhayādasām | bhakticintāmaṇiṃ śārvaṃ tataḥ prāpya na kiṃ jitam || 26 || duruttarakleśamaye saṃsārābdhau, duḥkhāni - ādhibhautikādyupatāpā eva yādāṃsi - makarādayaḥ, teṣām āspade magnaiḥ - niravaśeṣaṃ bruḍitaiḥ, tata eva tanmadhyādeva, śārvaṃ - śarvasya viśvaśaraṇavaraṇasya sambandhinaṃ bhakticintāmaṇiṃ tadicchayaiva (page 35) labdhvā - akasmādeva prāpya, kiṃ yat kleśādi na jitaṃ - na abhibhūtaṃ | kiṃ yacca bhogāpavargādi na jitaṃ - na prāptaṃ, sarvam abhīṣṭaṃ jhagiti labdhameva ityarthaḥ | tathā ca nandimahākālādīnāṃ tattadabhīṣṭāvāptiḥ āgameṣu śrūyate || 26 || bhaktireva ca bhagavattattvaparijñāne hetuḥ, na anyat ityāha nirāvaraṇanirdvandva - niścalajñānasaṃpadām | jñeyo'si kila ke'pyete ye tvāṃ jānanti dhūrjaṭe || 27 || kila iti āgame - evaṃ kila āmnāyeṣu ucyate, āvaraṇāt - akhyātyātmano niṣkrāntā nirdvandvā - paramādvaitarūpā, niścalā ca akampā jñānasampat yeṣāṃ teṣāmeva, dhūrjaṭe ! jñeyo bhavasi - svaprakāśatayā sphurasi, ataḥ ke'pi ete - lokottarā (page 36) eva ete mahātmānaḥ, ye tvāṃ paśyanti - svābhedena sphurantaṃ pratyabhijānanti || 27 || tataśca nirguṇo'pi guṇajñānāṃ jñeya eko jayatyajaḥ | niṣkāmo'pi prakṛtyā yaḥ kāmanānāṃ paraṃ phalam || 28 || proktajñānātmakaguṇāvabhāsinām, ekaḥ - advitīyaḥ, ajaḥ - anādiḥ, nirguṇo'pi - sattvādiguṇāspṛṣṭamūrtirapi, jñeyo - jñātuṃ śakyaḥ svābhedena sphurati | tathā paripūrṇānandanirbharatvāt kāmebhyaḥ - kāmanābhyo niṣkrānto'pi, prakṛtyā - vastusaundaryeṇa, sarvāsāṃ kāmanānāṃ, paraṃ - pūrṇaṃ phalaṃ | sarvā hi kāmanāḥ tattadbhogātmakaphalayoginyo'pi bhoktṛcamatkārapramukhaṃ pāryantikaparamānandābdhau paryavasyanti | taduktamasmatprabhupādaiḥ (page 37) phalaṃ kriyāṇāmatha vā vidhīnāṃ paryantatastvanmayataiva deva | phalepsavo ye punaratra teṣāṃ mūḍhā sthitiḥ syādanavasthayaiva || iti | apiśabdau virodhaṃ vyaṅktaḥ || 28 || ayamapi bhagavata eva asāmānyaḥ prakarṣa ityāha śrīratnāmṛtalābhāya kliṣṭaṃ yatra na kaiḥ suraiḥ | tatkṣīrodadamaiśvaryaṃ tavaiva sahajaṃ vibho || 29 || yatra - kṣīrode, lakṣmyāḥ kaustubhapārijātādīnāṃ ratnānām amṛtasya ca lābhāya, upendrādibhiḥ kaiḥ suraiḥ na kliṣṭaṃ - sarvaireva kadarthanā anubhūtā | tasya tādṛśasya āścaryanidheḥ kṣīrodasya pradāyakamaiśvaryaṃ, he vibho ! tavaiva sahajam, anyasya tu ārādhanāsahasrairapi (page 38) na upārjanīyaṃ bhavati, bhavataiva upamanyumunaye kṣīrodasya vitaraṇāt || 29 || ataśca namo bhaktyā nṛṇāṃ muktyai bhavate bhava te'vate | smṛtyā nutyā ca dadate śaṃbhave śaṃ bhave'bhave || 30 || he bhava ! te - tubhyaṃ, śaṃbhave namaḥ | kīdṛśāya? bhaktyā upalakṣitānāṃ nṛṇāṃ muktyai bhavate - nijaprathaikātmyamuktirūpatayā sphurate | tathā smṛtyā upalakṣitānām avate - sarvabhayebhyo rakṣāṃ kurvate | tathā nutyā - stutyā hetunā upamanyumaruttaprabhṛtibhya iva bhave saṃsāre śaṃ bhogasaṃpadrūpaṃ śreyaḥ, abhave - abhavanimittaṃ dadate, mokṣaparyavasitaṃ bhogaṃ prayacchate ityarthaḥ || 30 || na kevalaṃ mumukṣūṇām ārtātāṃ bubhukṣūṇāṃ (page 39) ca tvayā abhīṣṭaṃ saṃpādyate yāvat jīvanmuktikāmanāmapi ityāha sarvajñaḥ sarvakṛtsarva - masīti jñānaśālinām | vedyaṃ kiṃ karma vā nātha nānantyāya tvayārpyate || 31 || sarvajñaḥ sarvakartṛsvabhāvaḥ tvameva cidātmā sarvamasi, - iti īdṛśena jñānena ye śālante teṣāṃ yat vedyaṃ - jñeyaṃ, karma - kāryaṃ kriyārūpaṃ vā, kiṃ tādṛgasti ? yat tvayā ānantyāya na arpyate, sarvameva eṣāṃ vaiśvātmyena darśyate ityarthaḥ | evaṃ ca sarvatra sarvātmakamāheśvaryaprathā jīvanmuktiḥ || 31 || alaṃ vā pārameśvaraprasādānām iyattayā, yataḥ (page 40) icchāyā eva yasyeyat phalaṃ lokatrayātmakam | tasya te nātha kāryāṇāṃ ko vetti kiyatī gatiḥ || 32 || icchāmātreṇa yo bhavābhavātibhavātmakaṃ lokatritayaṃ vidhatte, tasya kāryāṇāṃ - prayatnanirvartyānāṃ vastūnāṃ, kiyatī - kiṃ - paricchedā, gatiḥ - prasṛtiḥ, iti etat ko vetti, na kaścit | atarkyameva etat, - ityatiśayoktiparametat, na bhagavato yatnanirvartyatvaṃ kiñcit | paśya mṛgo dhāvati itivat vākyārthasya atra karmatā || 32 || na kevalaṃ tvadīyaḥ kāryasphāro jñātumaśakyaḥ, yāvat tava aiśvaryātmakajñānamahimāpi ityāha brahmādayo'pi tadyasya karmasopānamālayā | uparyupari dhāvanti labdhuṃ dhāma namāmitam || 33 || (page 41) brahmaviṣṇurudrādayo'pi yasya tat acintyaṃ dhāma - padaṃ labdhuṃ, karmasopānamālayā - tattadanudhyānādyanuṣṭhānaparamparābhiḥ, uparyupari - iti uttarottaraprayatnādhikyena adhikaprakarṣavāñchayā dhāvanti, na kāmapi viśrāntiṃ bhajante | nahi sarvasāmānye pārameśvare pade kaścit prakarṣāpakarṣayogaḥ - iti uttarottaraprakarṣābhilāṣukaiḥ kathaṃ tat prāpyate - iti jñānamāhātmyamapi māheśvaramaparicchedyameva || 33 || kiṃ ca tacchaktereva imā bhaṃgyo, - yadete brahmādaya ityāha ayaṃ brahmā mahendro'yaṃ sūryācandramasāvimau | iti śaktilatā yasya puṣpitā pātvasau bhavaḥ || 34 || ayaṃ brahmā, - iti viṣṇurudreśasadāśivaśivān (page 42) upalakṣayati, tena tattatsṛṣṭisthityādimitakāryakāriṇo ye brahmādayaḥ, yaśca mahendraḥ surādhipatye sthitaḥ, yau ca jagataḥ prakāśāpyāyanādivyāpārakāritvena sthitau sūryācandramasau, iti - evaṃprakāram anyadapi yatkiṃcit mahāvibhūtiyuktaṃ, tatsarvaṃ yasya śaktiḥ - sāmarthyarūpā latā iva, puṣpitā - saṃjātapuṣpamātratayā sphuritā na tu phalitā, sarvasya puṣpakalpasya parameśvarābhedaprāptireva lokottaracamatkāramayī phalam | yathoktaṃ śrīpūrvaśāstre samāveśacarcāyām saṃvittiphalabhedo'tra na prakalpyo manīṣibhiḥ | iti | yasya ca evaṃ śaktilatā puṣpitā, sa pūrvavyākhyātasatattvo bhavaḥ pātu, - asmāt mitabrahmādyupāsāsaṃkalpasaṃparkāt rakṣatu | stutaṃ ca mayā sarvajñāḥ sarvakartāro brahmādyā bhuvaneśvarāḥ | yatraite budbudāyante bodhābdhiṃ taṃ śivaṃ stumaḥ || iti || 34 || (page 43) taditthaṃ mahāvyāpakasya bhramo na labhyate yasya bhrāntāntaḥkaraṇairapi | dūragairapi yasyānto durgamastaṃ stumo mṛḍam || 35 || taṃ mṛḍaṃ - paramānandamayaṃ maheśvaraṃ, sthumaḥ - samā viśāmaḥ | kīdṛśaṃ ? - yasya bhrāntāntaḥ karaṇaiḥ - cirakālaṃ paramamahattvabhāvanāyogaprakarṣeṇa anviṣyadbhirapi, bhramo - vaipulyābhogo na labhyate | tathā dūragairapi - ativiprakṛṣṭam adhvānaṃ bhāvanākrameṇa gacchadbhirapi yasya antaḥ - dairghyaparisamāptiḥ, kālakṛtā pūrvāparakoṭiśca na labhyate - nirākṛtitvena deśakālāyogāt, ata eva ākṛtimattvena bhagavadanveṣaṇaparā bhrāntāntaḥkaraṇā uktāḥ | kiṃ ca pralayāvasare jalamadhye svecchāvabhāsitajvālārūpākṛtimato'pi yasya brahmaviṣṇuprabhṛtibhiḥ tāttvikatadīyamāhātmyāparyālocanayā (page 44) bhrāntacittaiḥ anviṣyadbhiḥ paricchedo na labdhaḥ, iti paurāṇiko'pyarthaḥ anena spṛṣṭaḥ | api ca yasya saṃbandhī bhramo'pi mahāmāyātmāna labhyate - na paricchidyate | sarva eva hi brahmaviṣṇurudrādyā māyāvimohitāḥ, tata eva bhrāntāntaḥ - karaṇairityuktaṃ | yatra etadīyamāyāśaktirapi na labhyate - na paricchidyate, tatra sa kathaṃ paricchedyaḥ syāt iti | dūragairapi - ṣaḍadhvadhārādhirūḍhairapi anāśritādibhiḥ, yasya antaḥ | paricchedo durgamo na labhyata eva || 35 || yastu bhaktiśālī sa sarvāvasthāsu bhagavadabhedāvaṣṭambhamaya eva ityāśayena āha namaḥ stutau smṛtau dhyāne darśane sparśane tathā | prāptau cānandavṛndāya dayitāya kapardine || 36 || kapardine - mahādevāya, dayitāya - paramavallabhāya (page 45) namaḥ, kīdṛśāya ? stutau - nāmagrahaṇe, smṛtau - tadarthabhāvane, dhyāne - tadekatānatātmani cintane, darśane - tadanantarabhāvini sākṣātkāre, sparśane - tadviśrāntau, prāptau - tadaikātmyalābhe; yadvā sarvasya bhagavanmayatvāt sarvadā sarvendriyavṛttiṣu svarūpaviśrāntyātmikāyāṃ prāptau ca ānandavṛndāya - parāhlādasphārarūpāya | laukiko'pi dayitaḥ stutyādiṣu prāptiparyanteṣu krameṇa adhikādhikaṃ sukhayati, parameśvarastu sarvatra anyūnādhikaparipūrṇānandamaya eva | - iti arthaśaktimūlovyatirekadhvaniḥ || 36 || yataśca sarvadaśāsu ānandavṛndātmakamaheśvaramayataiva sphurati, tataḥ kiṃ smayeneti matvāpi manasā parameśvara | smayena tvanmayo'smīti māmi nātmani kiṃ mudā || 37 || (page 46) tattatsṛṣṭyādikāribrahmādipade'pi vināśini, yaḥ smayo - garvaḥ, tena kiṃ na kiṃcit iti manasā matvāpi - niścityāpi, he parameśvara, - viśvātiśāyin, tvatsvarūpapratyabhijñāvaśonmiṣitena tvanmayo'smi iti smayena - mahābhimānātmanā, yā mut - harṣaḥ, tayā, kim ahamasminneva ātmani māmi na - api tu māmi, - paripūrṇatayā sphurāmi eva ityarthaḥ | yadvā sarvābhimānān jahadapi ahaṃ tvanmayo'smi iti smayena janitayā mudā kathamiva īdṛk kṛto, yat ātmanyeva na māmi - na varte || 37 || evaṃvidhābhimānenāpi tvayyeva viśrāmyāmi ityāha cintayitvāpi kartavya - koṭīścittasya cāpalāt | viśrāmyanbhava bhāvatka - cittānande rame bhṛśam || 38 || (page 47) svābhāvikāt cittacāñcalyāt idamadya mayā labdhamimaṃ prāpsye manoratham | yakṣye dāsyāmi modiṣye--------------------------------|| ityādikā nirvirāmapravṛttāḥ kartavyaparamparāḥ cintayitvā - saṃkalpyāpi, ata eva yathābhīṣṭasamullekhāvabhāsanāt | jñānakriye sphuṭe eva siddhe sarvasya jīvataḥ || iti pratyabhijñānirṇītavastutattvaparāmarśadiśā, he bhava, bhāvatkacittānande - tvaccaitanyameva paripūrṇa ānandaḥ, tatra viśrāmyan, ahaṃ bhṛśaṃ rame, bāhyaparyantamapi viśvaṃ tvadānandarasaplutameva anubhavan sthitaḥ | yathoktaṃ pratyabhijñāyām sarvo mamāyaṃ vibhava ityevaṃ parijānataḥ | viśvātmano vikalpānāṃ prasare'pi maheśatā || iti | prathamaśloke vikalpātmakacittapraśamanakrameṇaiva paratattvapraveśopāyo ya uktaḥ, tato'yaṃ sātiśaya upāyo - vyutthānamapi samādhirasaplutameva (page 48) karoti iti bhṛśaṃ rame - iti ukterāśayaḥ kevalaṃ tadupāyakrameṇa ayamupāyaḥ prarohamāsādayati - iti tathaiva iha stotrakāreṇa krameṇoktaḥ | cito bhāvaḥ cittā, cintā iti apapāṭhaḥ || 38 || na ca itthaṃ vimṛśyamāno'pi prameyabhāvameti ityāha sūkṣmo'si cettrilokīyaṃ kalāmātraṃ kathaṃ tava | sthūlo'tha kiṃ sudarśo na brahmādibhirapi prabho || 39 || yat pūrvaṃ praṇavordhvārdhamātrāta--------------------------| iti ślokena uktaṃ, tatra idaṃ tattvaṃ - yat parameśvaraḥ parapramātrekarūpo na kadācit prameyatāmeti, anyathā atyantāṇurūpasya kathamiyaṃ bhavābhavātibhavarūpā trilokī asya kalāmātraṃ - parimitāṃśarūpā syāt, sthūlatve tu brahmādiśivāntaiḥ na (page 49) durlakṣyaḥ syāt aindriyakapratyakṣeṇaiva taṃ viṣayīkuryuḥ, na tu tadanveṣaṇakāndiśīkāḥ syuḥ, yataḥ sarvathaiva aparicchedyaḥ sarvasarvātmakacidekamūrtiḥ parameśaḥ tataḥ sarvaśāstrāṇi tatraiva pariniṣṭhitāni - iti tadvicāraparā vayaṃ yuktakāriṇa eva || 39 || anyathā vācya eṣāṃ tvameveti nābhaviṣyadidaṃ yadi | kaḥ kleśaṃ deva vāgjāle - ṣvakariṣyatsudhīstadā || 40 || vāgjālāni - nigūhitatāttvikatvatsvarūpatāmiva darśayantaḥ śāstrakallolāḥ, vastutastu śabdarāśiśarīramayatvāt tāttvikatvatsvarūpaviśrāntānyeva, ato yadi etat nābhaviṣyat - na pratyabhijñāsyata, tat ka iva sudhīḥ - prāmāṇikaḥ, etadvicāre kleśaikaphale prāvartsyata || 40 || (page 50) yadyapi vastuto viśvamayastvaṃ, tathāpi etatsvarūpasākṣātkārayitrā upadeśena mama prasādaḥ kriyatāṃ - nairmalyamāsthīyatāṃ, yataḥ tvatprasādaṃ vinā na kenāpi dhyānadhāraṇādikriyākrameṇa tīkṣṇavicārarūpayā kayācidapi vā buddhyā tvaṃ sākṣātkāryaḥ, pratyuta sarvakriyābuddhipratyastamaya eva tvatsvarūpaṃ bhāti - iti tatpratyastamayo'yamuktapūrvaḥ prasādaḥ kriyatāmityetadāha krameṇa karmaṇā kena kayā vā prajñayā prabho | dṛśyo'sītyupadeśena prasādaḥ kriyatāṃ mama || 41 || spaṣṭam || 41 || evaṃ prārthanānantaramapi labdhatatsākṣātkāro vyutthāne'pi tatsaṃskārārūṣite tatsvarūpaṃ stotumāha (page 51) namo nirupakāryāya trailokyaikopakāriṇe | sarvasya spṛhaṇīyāya niḥspṛhāya kapardine || 42 || vyatiriktasya upakartuḥ upakārasya vā abhāvāt nirupakāryāya - anupakāryāya, ata eva spṛhaṇīyābhāvāt niḥspṛhāya, kapardine - jaṭine, etaccābhidhānaṃ niḥspṛhatvaucityena upāttam | evam anupakāryāya aspṛhāyāpi ca sarvasya abhīṣṭasaṃpādanena trailokyaikopakāriṇe, ata eva ca spṛhaṇīyāya - niṣkāraṇameva svasvarūpanirmalībhāvāpādanena asmadanugrahītre tubhyameva, śarīrādi juhumaḥ - iti anena lokottarotkarṣavattvaṃ bhagavata uktam || 42 || itthaṃ bhaktisaṃpūrṇamātmānaṃ sāmānyoktyā ślāghamāna āha (page 52) aho kṣetrajñatā seyaṃ kāryāya mahate satām | yayānantaphalāṃ bhaktiṃ vapanti tvayyamī prabho || 43 || he svāmin, satām - anugṛhītānām, aho - āścaryaṃ, kṣetrajñatā - puruṣatā | atha ca kṣetrajñatā - sarvakleśasaṃsaraṇatrāṇahetubhūtaṃ tvāṃ kṣetraṃ prati jñatā - boddhṛtā sā iyam iti svātmani upalabdhaprabhāvā, mahate - tvadabhedāya, kāryāya - prayojanāya, yayā kṣetrajñatayā hetunā, amī santo bhaktiṃ - sevāṃ, vyatiriktaphalavāñchātyāgena tvayi kṣetre vapanti -bījavat rohayanti | kīdṛśīṃ bhaktim ? - anantam - aparicchinnaṃ tvatkṣetravāpādeva tvadaikyāvāptirūpaṃ phalaṃ yasyāṃ tām || 43 || evam īdṛśyāṃ tvatsvarūpanidhānaprāpiṇyāṃ bhaktau na prarohayanti ye, te tvanmāyayaiva vyāmohitā (page 53) ityāha mahatīyamaho māyā tava māyinyayāvṛtaḥ | tvaddhyānanidhilābhe'pi mugdholokaḥ ślathāyate || 44 || mahatī - duratikramā, māyā - akhyātiḥ, māyin, - svarūpagopanapara, yayā svarūpagopanasatattvayā āvṛta ācchāditatattvadṛṣṭirmugdhaḥ - tattvāvivekī janaḥ ślathāyate - tvadbhaktau prāptāyāmapi na tanmayībhavati || 44 || taditthaṃ sarvatra tvameva kartā ityāha ārambhe bhava sarvatra karma vā karaṇādi vā | viśvamastu svatantrastu kartātatraikako bhavān || 45 || (page 54) he bhava, sarvatra - śivādikīṭāntapramātṛsaṃbandhini ārambhe - vyāpāre, yatkiñcit kartṛkaraṇādirūpamiva ābhāti, tatsarvaṃ karma vā tavaiva svatantrasya kartuḥ avabhāsanātmanā kriyayā tathā ābhāsitatvena kāryaṃ bhavatu | yadi vā tvayaiva mitakriyāsādhakatamatvādinā avabhāsitatvāt karaṇādi tadastu, sarvatra punaratra nānākārakavaicitryātmanā sphuratyapi tvameva ekaḥ - anyānapekṣaḥ svatantraḥ kartā; anyastu tvadābhāsyatvādeva asvatantraḥ - iti kathaṃ kartā syāt | yattu brahmādīnāṃ sṛṣṭyādau kartṛtvaṃ, tat teṣā tvadutthāpitatattadabhimānamātratattvam | yaduktaṃ śrīvidyādhipatinā uttarottaramavagrahaiḥ padaṃ paśyato'pyadharamuttarasya yaḥ | sādhanasya nijabhāvanāgraho heturatra bhavato marīcayaḥ || iti || 45 || (page 55) yata evam - ataḥ, triguṇatriparispanda - dvandvagrastaṃ jagattrayam | uddhartuṃ bhavato'nyasya kasya śaktiḥ kṛpātha vā || 46 || trayāṇāṃ sattvādiguṇānāṃ yaḥ prakāśapravṛttisthityātmā trividhaḥ parispandaḥ, tadrūpāṇi yāni dehaprāṇapuryaṣṭakagatāni śītoṣṇakṣuttṛṣṇāsukhaduḥkharāgadveṣajananamaraṇānidvandvāni, taiḥ grastam - ātmasātkṛtaṃ jagattrayaṃ - jāgarasvapnasuṣuptāviṣṭaṃ jantucakraṃ, taduddhartuṃ - turyaturyātītapadam avalambayituṃ, tavaiva ācāryasya mantramantreśvarādibhūmiṣu māhātmyavyañjikā śaktiḥ - sāmarthyaṃ kṛpāpi vā - anujighṛkṣātmā, nānyasya kasyāpi kadāpi | taduktam ācāryadehamāsthāya śivaḥ pāśānnikṛntati | iti | (page 56) -----------------------śatamaṣṭādaśottaram | anugṛhya śivaḥ sākṣānmantreśatve niyuktavān || iti || 46 || evaṃ tvadaikyabhāvanābhāvābhāvāveva guṇadoṣau ityāha doṣo'pi deva ko doṣa - stvāmāptuṃ yaḥ samāsthitaḥ | guṇo'pi ca guṇaḥ ko nu tvāṃ nāptuṃ yaḥ samāsthitaḥ || 47 || he deva, viśvakrīḍādipara, viṣayatṛṣṇāvānapi yaḥ tvadaikadhyavimarśamayaḥ sa guṇavāneva; yastu pāṇḍityavairāgyādiguṇayukto'pi na tvadvimarśasāraḥ sa doṣī śocyaprajña eva, samāsthitaḥ - samyak abhedāpattyā ā samantāt sthitaḥ - abhiniviṣṭaḥ || 47 || (page 57) ataśca rāgo'pyastu jagannātha mama tvayyeva yaḥ sthitaḥ | lobhāyāpi namastasmai tvallābhālambanāya me || 47 || tvayyeva, na tu tvayi ca phale ca | nama ityanena bhagavadbhaktyudrekameva draḍhayati | rāgaḥ - spṛhā, lobhaḥ - sarvasvavat parirakṣaṇaṃ, tvallābho - bhavatsamāveśaḥ, ālambanaṃ - viṣayo yasya || 47 || īdṛgrāgalobhātmā tvadbhāvanā viśvamuddharati - ityāha aho mahadidaṃ karma deva tvadbhāvanātmakam | ābrahmakrimi yasminno muktaye'dhikriyeta kaḥ || 48 || (page 58) vaidikajyotiṣṭomādibhāvanātmake karmaṇi svargaprade dvija eva adhikṛtaḥ, tvadbhāvanātmake karmaṇi tu ā prajāpateḥ krimyantaṃ tvadicchayaiva muktyarthaṃ viśvam adhikāri kṛtam, iti arthaśaktyā vyatirekadhvaninā apratihataṃ svātantryaṃ bhagavatā vyañjayatā adbhutaraso dhvanyate || 48 || kiṃ ca ārambhaḥ sarvakāryāṇāṃ paryantaḥ sarvakarmaṇām | tadantarvṛttayaścitrā - stavaiveśa dhiyaḥ pathi || 49 || he īśa - svatantra, tvatsaṃvideva sarveṣāṃ bhogāpavargādikāryāṇāṃ tadvyāpārāṇāṃ ca prārambhasamāptimadhyāni vetti || 49 || yadyapi tvatsaṃvit viśvamābhāsayati, tathāpi (page 59) tadābhāsitāyā bhakteḥ ko'pi mahimā asti ityāha yāvaduttaramāsvāda - sahasraguṇavistaraḥ | tvadbhaktirasapīyūṣā - nnātha nānyatra dṛśyate || 50 || yadyat uttaraṃ yāvaduttaraṃ, he nātha - prārthanīyasvarūpa, samāveśātmā yaḥ tvadbhaktirasaḥ, sa eva paramānandamayatvāt pīyūṣaṃ, tato'nyatra na kvāpi yāvaduttaraṃ kramātkramam āsvādānāṃ - camatkārāṇām ānandasandohānāṃ, sahasraguṇo - niḥ saṃkhyo, vistaro - vistāro dṛśyate, tvadbhaktireva uttarottaraṃ prakṛṣṭāḥ paramānandasaṃpado vitarati | āsvādya ityapapāṭhaḥ | vistara iti aśabdaviṣayaḥ śabdaḥ cintyaḥ, prathane vāvaśabde (page 60) yata evaṃ, tena upasaṃhṛtakāmāya kāmāyatimatanvate | avataṃsitasomāya somāya svāmine namaḥ || 51 || saha umayā devyā - svātantryaśaktyā vartate yaḥ svāmī - cidātmā maheśvaraḥ, paraśaktirūpanijottamāṅgasaṃgamitasamastameyacandraḥ ata eva vyatiriktārthanīyārthābhāvāt upa - samīpe ātmanyeva saṃhṛtakāmaḥ - svānandacamatkāranityatṛptaḥ, ata eva paripūrṇatvāt sarvām āyatiṃ - mūrtikriyāvaicitryavistṛtiṃ tanvan - nityaṃ svātmani prathayan yaḥ, tasmai namaḥ, iti āntareṇa krameṇārthaḥ | bāhyena tu tagdhamanmathāya, āyatim āgāminaṃ śubhaṃ kālaṃ, kailāsādiṣu nityapravartamāna - (page 61) pramodanirbharakrīḍāmayaṃ lokottaraprabhāvaṃ vistārayitre, umādehārdhadhāriṇe, dhṛtacandrakalābharaṇāya nama ityarthaḥ | manmathadāhino'pi ca ālambanoddīpanavibhāvasaṃpūrṇāsāmānyaśṛṅgāraniviṣṭatvam iti ākṛtimattve'pi atidurghaṭamaiśvaryamuktam | atha ca upasaṃhṛtāḥ - bhaktimataḥ paripūrṇasvarūpaprathanena praśamitāḥ, sarve kāmā - abhilāṣāḥ yena, tata eva ca kām āyatim atanvate - sarvaṃ kālaṃ mokṣalakṣmīsamāśleṣamayaṃ darśayitre, svāmine nama iti ayamapi asyārthaḥ || 51 || evaṃ tāvat bhaktidraviṇaparirakṣāpravaṇa evāsmi, tathāpi tu yadi vaśinaste māyāśaktiḥ māṃ vismṛtasvarūpaṃ madhye karoti, tat kimaśaktaḥ karomīti sarvatrānadhyavasyataḥ | sarvānugrāhikā śaktiḥ śāṅkarī śaraṇaṃ mama || 52 || (page 62) krīḍāmayamaheśvaramāyāśaktyā kayācit vyutthānadaśāyāṃ vyāmohitatvāt aśaktaḥ kim ahaṃ karomi, na kiṃcit iti sarvatra śarīramanovāgvyāpāreṣu anadhyavasyataḥ - kutrāpi adhyavasāyam agṛhṇataḥ parameśvaraniyogataḥ kāndiśīkasya mama parādvayaprathātmakaśreyaskaraṇāt śaṃkarasya sambandhinī śaktiḥ sarvānugrahaikaprayojanā śaraṇaṃ, saiva māṃ punarudbodhayiṣyati ityarthaḥ || 52 || na caivaṃ vaktavyaṃ śaṃkaro'nugrahaikaprayojanaḥ, anyastu kaścit īśvaro mohako bhaviṣyati iti, yataḥ guṇātītasya nirdiṣṭa - niḥ śeṣātiśayātmanaḥ | labhyate bhava kutrāṃśe paraḥ pratinidhistava || 53 || (page 63) he bhava - prakāśaikātmanā rūpeṇa nityāvasthita, sattvādiguṇayogāt māyāpramātṝṇāṃ nānātā bhavati, tvaṃ tu guṇātītaḥ svatantracidekamūrtiriti, tādṛśasya tava aṃśamātre'pi kaḥ pratinidhiḥ- tulyaḥ asti, cito bhedakasya kasyāpi abhāvāt | ataḥ kathaṃ paripanthakeśvarāśaṃkā, ata eva parameśvaraḥ ---------------svatantrastu kartā tatraikako bhavān | ityādinā nirdiṣṭaniḥśeṣātiśayātmā pratipāditasakalotkarṣasvabhāvaḥ | nirmṛṣṭeti pāṭhe samutpuṃsitasarvātiśayaḥ mahāsāmānyacidekamātrarūpa ātmā yasya iti yojyam || 53 || ataśca tavaiva vaśino māyayā kvacit vyutthāne vyāmohyamānā tvatprakāśāya tvāmeva tāraṃ krandāmaḥ, yadāha nirdvandve nirupādhau ca tvayyātmani sati prabho | vayaṃ vañcyāmahe'dyāpi māyayāmeyayā tava || 54 || (page 64) he prabho - dāsavatsala, nirdvandve - paramādvayarūpe, tathā deśakālākārebhyaḥ upādhibhyo niṣkrānte tvayi mahādeve, na tu puryaṣṭakādirūpe ātmani sati tathātvena niścitya niṣṭhāpite'pi vayam adyāpi īdṛśīṃ prabodhadhārām adhirūḍhā api, tava vaśinaḥ ameyayā māyayā vañcyāmahe - manāṅmātraṃ dehapramātṛtāsaṃskāreṇa na tyajyāmahe, ataḥ svāmin, tavaivaitadviditaṃ kṛtyaṃ, tvaṃ tathā kuru - yathā ayaṃ māyāsaṃskāro'pi asmākaṃ tvaddāsānāṃ śāmyati | taduktaṃ mayāpi svastotre unmūlitāpi śataśo dalitāpi sahasraśaḥ | gonāsevāprathodeti drāgatra śaraṇaṃ śivaḥ || iti || 54 || na caitatpraśamanaṃ durāsadam, yataḥ aṇimādiguṇāvāptiḥ sadaiśvaryaṃ bhavakṣayaḥ | amī bhava bhavadbhakti - kalpapādapapallavāḥ || 55 || (page 65) aṇimādyavāptiḥ brahmādīnāṃ, sadaiśvaryaṃ sadāśivādīnāṃ, bhavakṣayaḥ śuddhātmanām, ityete tvadbhaktikalpavṛkṣasya pallavāḥ, na tu kusumāni phalāni vā, kusumaṃ hi asya tvacchaktimayatvaṃ, phalaṃ tu tvanmayataiva, yataśca bhavakṣayaḥ tvadbhakteḥ pallavaḥ, tato bhavadbhaktibhājāmasmākaṃ tvatprasādāt māyāsaṃskāro'vaśyaṃ naṅkṣyati ityāśayaśeṣaḥ | uktaṃ ca vijñānabhairave bhaktyudrekādviraktasya yādṛśī jāyate matiḥ | sā śaktiḥ śāṅkarī nityaṃ bhāvayettāṃ tataḥ śivaḥ || iti || 55 || evaṃ bhaktyudrekeṇa uttejito galitaniḥśeṣadehasaṃskārāṃ maheśvaratanmayatāmeva āśaṃsan āha yā yā diktatra na kvāsi sarvaḥ kālo bhavanmayaḥ | iti labdho'pi karhi tvaṃ lapsyase nātha kathyatām || 56 || (page 66) diśyate iti dik deśaḥ, yaḥ kaścit mūrtyātmā deśaḥ, kriyātmā vā kālaḥ, sa sarvaḥ cetya mānatvāt cidekātmaiva ityanena nyāyena labdho'pi - āsādito'pi viśvamayaḥ tvaṃ, karhi - kadā, lapsyase - galitasūkṣmatamadehasaṃskārakalāvighnaṃ tvadātmasadbhāvaṃ kadā āpsyāmaḥ - ityetat nātha - svāmin, dāsānām ādeśyatām | iti gāḍhaparicayapraṇayanirbharoktiḥ || 56 || punarbhaktibhareṇa namaskartumāha namaḥ prasannasadvṛtta - mānasaikanivāsine | bhūribhūtisitāṅgāya mahāhaṃsāya śaṃbhave || 57 || śaṃbhave mahāhaṃsāya namaḥ, haṃsatvaṃ prāgvat, mahattvaṃ tu sarvakṣetrajñarudrāpekṣayā, sarva eva hi pramātāraḥ svocitasargasaṃhārarūpahānasamādānadharmatvāt haṃsāḥ, śaṃbhustu teṣāmapi sargasaṃhārakṛt (page 67) iti mahāhaṃsaḥ | ata eva śrīsvacchande śivo dharmeṇa haṃsastu-------------| iti upakramya ātmā vai haṃsaḥ---------------------| ityādi uktam | kīdṛśāyaśaṃbhave ? prasannaṃ - bhavadbhaktibhareṇa tāttvike'rthe niḥsaṃśayaṃ, yat sadvṛttānāṃ - tvadbhāvanātmakabhavyacaritānāṃ mānasaṃ - cetaḥ, tatra ekasmin nivasati - agūhitātmatvena sphurati tācchīlyena yaḥ tasmai, tathā bhūriḥ - mahatī viśvavaicitryātmā māyā bhūtiḥ - vibhavaḥ tayā sitaṃ - saṃbaddham aṅgaṃ - jñānakriyātmakaśaktirūpaṃ svarūpaṃ yasya tasmai | mahāhaṃsaśca prasannamānasākhyasaronivāsī bhūribhūtivat sitāṅgo bhavati iti anuraṇanārthaḥ || 57 || ataśca hṛtoddhatatamastāntiḥ pluṣṭāśeṣabhavendhanā | tvadbodhadīpikā me'stu nātha tvadbhaktidīpikā || 58 || (page 68) he nātha, tvadbhaktireva prakāśakatvāt dīpaśikhā, tvadbodhasya - bhavadīyamahāprakāśasya dīpikā astu - abhivyañjikā astu, kīdṛśī asau ? hṛtā uddhatā tamastāntiḥ - akhyātikadarthanā yayā, tathā pluṣṭaṃ - dagdham aśeṣaṃ bhavendhanaṃ - saṃsāradāru yayā | dīpaśikhā kṛtakajjalātmakatamastāntiḥ adagdhasamastavartiḥ ghaṭādi prakāśayati, ato vilakṣaṇā iyaṃ tvadbodhadīpikā iti vyatirekālaṅkāraḥ || 58 || rūpāntareṇa vimṛśan āha visṛṣṭānekasadbīja - garbhaṃ trailokyanāṭakam | prastāvya hara saṃhartuṃ tvattaḥko'nyaḥ kaviḥ kṣamaḥ || 59 || he hara - viśvasaṃharaṇapara, bhavābhavātibhavarūpaṃ trailokyaṃ vāgaṅgāhāryasāttvikādivividhadharmayogāt (page 69) nāṭakamitra - abhineyakāvyamiva prastāvya - prakramya, saṃhartuṃ - praśamayituṃ tvattaḥ anyaḥ kaḥ kaviḥ - prajāpatiḥ kṣamaḥ, na kaścit ityarthaḥ | kīdṛśaṃ ? visṛṣṭam - utpāditam anekaṃ satāṃ sattvena pradarśyamānānāṃ bhāvānāṃ bījaṃ - māyāprakṛtyādi garbhe - antaḥ yasya | nāṭakākhyaṃ ca kāvyaviśeṣaṃ prastāvanāyāṃ mukhasandhinā prastāvya - saṃkṣepeṇa upakṣipya saṃhartuṃ - nirvahaṇasandhinā virvāhayituṃ kaścideva dhārādhirūdhaḥ kaviḥ śakto bhavati na sarvaḥ | yadāhuḥ nāṭakaṃ khyātavṛttaṃ syāt-------------------| iti | kīdṛk nāṭakaṃ ? visṛṣṭaṃ ni--------------saṃbandhabījādikama------------- -------yasmin sandhau yasya-----------garbhāvamarśanirvahaṇa-------------- rājyalābhādeḥ prayojanādīni garbhasandhau nikṣipyante | yadāha sma bharatamuniḥ (page 70) bījaṃ binduḥ patākā ca prakarī kāryameva ca | arthaprakṛtayaḥ pañca garbhasandhau vyavasthitāḥ || iti | eṣāṃ ca svarūpaṃ pradarśyamānaṃ granthavaitatyamānayatprakṛtānupayogi iti na uktam || 59 || yato nānyaḥ kaścidevaṃ kartuṃ kṣamaḥ, tataḥ namaḥ sadasatāṃ kartu - masattvaṃ sattvameva vā | svatantrāyāsvatantrāya vyayaiśvaryaikaśāline || 60 || satāṃ - vidyamānānāṃ jagadvartinām arthānām, asattvaṃ - saṃhāram, asatāṃ - vā saṃhṛtatvāt prakhyopākhyāśūnyānāṃ sattvaṃ - punarjananaṃ, kartuṃ svatantrāya - ananyāpekṣasāmarthyāya, tathā asvatantrāṇāṃ sarveṣāmeva brahmādīnāṃ yāni āyavyayaiśvaryāṇi - utpādavināśavibhavāḥ taiḥ asvatantrāyavyayaiśvaryaiḥ svābhedena sphuradbhiḥ ekaḥ - advitīyaḥ śālate - ślāghate yaḥ tasmai || 60 || (page 71) bhaktyatiśayaprakāśitatāttvikasvarūpaṃ bhagavantaṃ punarapi stotumāha trailokye'pyatra yo yāvā - nānandaḥ kaścidīkṣyate | sa binduryasya taṃ bande devamānandasāgaram || 61 || vyākhyātasvarūpe trailokye, yo yāvān iti yaḥ kaścit, ā śivāt sakalapramātṛparyantam ānandaḥ sphurati, sa sarva eva yasya binduḥ - vipruṇmātraṃ krīḍādiparamānandasāgaram aparyantānandasamudraṃ vande - samāviśāmi | itthaṃ ca tattatparimitānande'pi ekāgrībhāvitacittaḥ paramānandamāviśati yogijana iti upadeśadik darśitā | yathoktaṃ śrīvijñānabhairave jagdhipānakṛtollāsarasānandavijṛmbhaṇāt | bhāvayedbharitāvasthāṃ mahānandastato bhavet || iti | 61 || (page 72) yata īdṛśo devaḥ, tataḥ aho brahmādayo dhanyā ye vimuktānyasaṃkatham | namo namaḥ śivāyeti japantyāhlādavihvalāḥ || 62 || vimuktānyasaṃkathaṃ kṛtvā, tadekāgrībhāvena āhlādena - japavaśonmiṣitena ānandena vihvalāḥ - vismṛtavyavahārāḥ || 62 || kiṃ ca niṣkāmāyāpi kāmānā - manantānāṃ vidhāyine | anāditve'pi viśvasya bhoktre bhava namo'stu te || 63 || paripūrṇānandatvādeva kāmebhyaḥ - abhilāṣebhyo niṣkrāntāyāpi vicitrabhogāpavargātmakānāṃ (page 73) kāmyamānānām arthānāṃ saṃpādakāya, tathā anāditve'pi - viśvasya ādibhūtādvitīyarūpatvepi nityaṃ svabhittyullāsitasya viśvasya bhogyabhūtamya bhoktre - camatkartre, yasya ca kāmāḥ na santi sa kathaṃ tān dadāti, yaśca anādī - anadanaśīlaḥ sa kathaṃ viśvasya bhoktā syāt iti virodhālaṃkāraḥ || 63 || kiṃ ca stumastribhuvanārambha - mūlaprakṛtimīśvaram | lipserannopakāraṃ ke yataḥ saṃpūrṇadharmaṇaḥ || 64 || tribhuvanaṃ prāgvat, tadārambhamūlaprakṛtim iti sarvakāraṇakāraṇam, ata eva īśvaraṃ - sarvatra apratihatasāmarthyaṃ stumaḥ | yataḥ saṃpūrṇaḥ sarvātiśāyī dharmaḥ - svātantryātmā svabhāvo yasya, tasmāt (page 74) ke iva upakāraṃ svocitaiśvaryalābhaṃ na lipseran - na arthayeran, sarve hi brahmādyāḥ maheśvareṇaiva vitīrṇatattadvibhūtivipruṣaḥ kṛtāḥ || 64 || api ca mahatsvapyarthakṛcchreṣu mohaughamalinīkṛtāḥ | smṛte yasmin prasīdanti matayastaṃ śivaṃ stumaḥ || 65 || paryavasāyayitum aśakyatvāt mahatsu guruṣvapi arthakṛcchreṣu - jagadvicārādiprayojanasaṃkaṭeṣu viṣayeṣu, mohaughena - māyāsphāreṇa malinīkṛtāḥ - sthagitatāttvikaprakāśā matayaḥ - saṃvido, yasmin smṛte - vimṛṣṭamātre sati, prasīdanti - māyākāluṣyaṃ ujjhitvā tattvajñā - navatyo jāyante, taṃ śivaṃ - śreyomayaṃ stumaḥ - abhedena vimṛśāmaḥ || 65 || sarvametat tvayaiva sukaram ityāha (page 75) prabho bhavata eveha prabhuśaktirabhaṅgurā | yadicchayā pratāyete trailokyasya layodayau || 66 || icchayaiva yaḥ trailokyalayodayakṛt tasya kiyat etat, anyastu tvadekāyattavṛttiḥ bhaṃguraśaktireva ityarthaḥ || 66 || tava ca iyat nirargalaṃ svātantryam ityāha kukarmāpi yamuddiśya devaṃ syātsukṛtaṃ param | sukṛtasyāpi saukṛtyaṃ yato'nyatra na so'si bhoḥ || 67 || devaḥ - krīḍādiparaḥ parameśvara eva ahaṃ sarvamidaṃ karomi iti dhiyā kriyamāṇaṃ kutsitaṃ niṣiddhamapi karma sukṛtaṃ, yattu aśvamedhādi (page 76) sukṛtamapi phalābhilāṣamuṣitamānasatayā kriyate tat kukarma iti bhagavadabhedabhāvanābhāvābhāvābhyāṃ yat karaṇaṃ tadeva sukṛtaduṣkṛtayoḥ vāstavaṃ lakṣaṇaṃ, so'si bhoḥ ityanena anuttaraṃ pārameśvaraṃ svarūpaṃ sollasātmābhimukhībhāvena vimṛśati || 67 || yata īdṛśaḥ tvam, ataḥ eṣa muṣṭyā gṛhīto'si dṛṣṭa eṣa kva yāsi naḥ | iti bhaktirasādhmātā dhanyā dhāvanti dhūrjaṭim || 68 || eṣasarvadaśāsu cinmayatvena sphuran, muṣṭyā gṛhīto'sti - svātmīkṛta evāsi, eṣa ca dṛṣṭo'si - sākṣātkṛto'si, sarvadaiva citprakāśarūpatayā sphuṭameva asi sphuran sthitaḥ, ata eva naḥ - asmākaṃ kva yāsi na kvāpi (page 77) svarūpaṃ gūhayituṃ śaknopi, sarvaṃ hi asmākaṃ tvanmayameva cakāsat sthitam iti - īdṛśena satatoditatvatsamāveśātmanā bhaktirasena ye ādhmātāḥ - proddīpitasaṃvidaḥ te dhūrjaṭiṃ - mahādevaṃ dhāvanti - rābhasyena anusaranti, sarvadaśāsu prasarpantam ananupraviṣṭākhyātivyavadhānaṃ parāmṛśanti, ata eva dhanyāḥ paramadraviṇapūrṇā vidvacchlādhyāśca || 68 || kiṃ ca stumastvāmṛgyajuḥsāmnāṃ śukrataḥ parataḥ param | yasya vedātmikājñeya - maho gambhīrasundarī || 69 || ṛgādivedatrayasya yat paraṃ śukraṃ, tadabhedavimarśamayaṃ - bodhādityapratibhātmakapraṇavatejorūpaṃ, tato'pi paraṃ - bodhādityarūpaṃ tvāṃ stumaḥ, yasya iyaṃ vedātmikā ājñā - niyogaḥ, karmakāṇḍa - (page 78) devatākāṇḍa - jñānakāṇḍavākyaikavākyatājñānasya kaiścideva prāpyatvāt gambhīrā vijñānamānandaṃ brahma iti vedānteṣu pratipāditadṛṣṭyā paramānandaviśrāntipradatvāt sundarī, evaṃ ca abhidadhato'yamāśayaḥ - yat niyogarūpājñātmā ayaṃ vedārthaḥ sa niyoktari - ājñātarisati upapadyate, anyathā kathamiva jaḍasya śabdasya saṃghaṭanārthavattvaṃ niyoktṛtvaṃ vā syāt, niyoktṛtvaṃ ca bhagavato gāyatryaiva uktamapi śrotriyaiḥ jāḍyāt na cetyate | yad abhidhāsyati gāyatryā gīyate yasya dhiyāṃ tejaḥ pracodakam | iti || 69 || evamājñārūpaniyogavicāralabdhaṃ niyoktāraṃ stutvā, vidhivākyārthapakṣasyāpi seśvaratvameva - iti abhidhatte vidhirādistathānto'si viśvasya parameśvara | dharmagrāmaḥ pravṛtto ya - stvatto na sa kuto bhavet || 70 || (page 79) yajet, na hiṃsyāt, ityādirūpo yo vidhiḥ kartavyetarapravibhāgaḥ, ādiḥ - iti tasmin vidhau vidhātā, anto - vihitārthaniṣpattyā tattatphalāvirbhāvaḥ, sarvo'pi tvameva svatantracidātmā, tathā vidhyādirūpatayā bhāsase ityarthaḥ | anyathā viśvasya yo dharmagrāmo - vicitrasvabhāvaparispandaḥ pravṛttaḥ sa yadi na tvattaḥ tat kuto bhavet, tvāṃ vinā naiva bhavet, prakāśabhittiṃ vinā kasyāpi aprakāśanāt ityarthaḥ | yadāhuḥ śrutyantavidaḥ tameva bhāntamanu bhāti sarvaṃ tasya bhāsā sarvamidaṃ vibhāti iti | vidhinaiva ca bhāvanāpakṣo'pi kṛtottaraḥ || 70 || yadi śrutyantānusāreṇa sarvaṃ bhagavanmayaṃ, tat kasmāt karmakāṇḍeṣu jñānameva na upadiśyate, kathaṃ ca jñānakāṇḍeṣu tadeva niṣidhyata ? - iti saṃśayaṃ śamayati stutidvāreṇa (page 80) namaste bhavasaṃbhrānta - bhrāntimudbhāvya bhindate | jñānānandaṃ ca nirdvandvaṃ deva vṛtvā vivṛṇvate || 71 || he deva - svatantraceṣṭita, bhave - saṃsāre ye saṃbhrāntāḥ tvanmāyāśaktivaśāt vyāmūḍhāḥ, tata eva ca bhedāsaktatvāt karmaniṣṭhāḥ teṣāṃ pūrvakakṣyāyāṃ tāṃ tāṃ bhedabhrāntim udbhāvya siddhāntakakṣyāyāṃ bhindate - dhvaṃsakāya, tathā jñānānandaṃ - paramādvayarūpaṃ vijñānam ānandamayaṃ vṛtvā - prathamaṃ rahasyatvāt ayogyān prati ācchādya, paścāt yogyān prati vivṛṇvate - sphuṭīkurvate tubhyaṃ namaḥ | evaṃ ca yat pūrvapakṣatayā karmakāṇḍasvarūpaṃ bhagavatā heyatvena darśitaṃ, tadeva mūḍhaiḥ upādeyatvena abhyupagamya, jñānakāṇḍasya arthavādatvam ucyate | atha vābhagavataiva sṛṣṭyādikṛtyacatuṣṭayarakṣāyai te tādṛśāśvāsavanto (page 81) vyāmohitāḥ sthāpitāḥ | saṃbhrāntim iti apapāṭhaḥ || 71 || yathā parameśvaraḥ tattadvedasaṃhitādiśāstreṣu bhrāntimudbhāvya bhindan, jñānānandaṃ vivṛṇoti, tathā asmākamapi māyāmudbhāvitāṃ bhittvā jñānānandameva prakāśayatu ityāha yasyāḥ prāpyeta paryanta - viśeṣaḥ kairmanorathaiḥ | māyāmekanimeṣeṇa muṣṇaṃstāṃ pātu naḥ śivaḥ || 72 || yasyāḥ cidabhedāprathātmano māyāyāḥ paryantasya viśeṣaḥ parakāṣṭhācidadvayamayatāprāptilakṣaṇaḥ kaiḥ brahmādibhiḥ pramātṛbhiḥ kaiḥ manorathaiḥ prāpyeta, sarvasya manorathānāmapi aviṣayaḥ, tāṃ māyām ekanimeṣeṇa muṣṇan - svarūponmeṣamātreṇaiva apaharan, śivaḥ - śreyaḥpradaḥ, naḥ - asmān (page 82) pātu - māyāsaṃskāragocarāt rakṣatu; yathā akhyātiḥ nāmnāpi nāvatiṣṭhate || 72 || māyāparyantaviśeṣo yādṛk bhaktibhājāmeva darśanayogyaḥ - tat prakaṭayati vairāgyasya gatiṃ gurvīṃ jñānasya paramāṃ śriyam | naiḥspṛhyasya parāṃ koṭiṃ bibhratāṃ tvaṃ prabho prabhuḥ || 73 || he prabho parameśvara, vairāgyasya - viṣayavaitṛṣṇyasya, gurvīṃ - kāṣṭhāprāptāṃ sadāśivādipadamapi tṛṇavat manyamānāṃ, gatiṃ - pratītiṃ, tathā jñānasya tattvāvabodhasya, paramāṃ - vaiṣṇava - lākula - pāśupatādyuktamitajñānahānyā viśvottīrṇa - viśvamaya - cidānandasundara - svatantra - satatāvabhāsvara - paramādvayasvātmaprathārūpāṃ śriyaṃ - parāṃ vibhūtiṃ, (page 83) tathā naiḥspṛhyasya - yathoktajñānalakṣmīprāptyupāyānveṣaṇavaimukhyasya ca, parāṃ - dhārādhirūḍhāṃ koṭiṃ sakalamudrāmantradhyānādyapahastanarūpām | yadāha sma kaścit aparokṣe bhavattatve sarvataḥ prakaṭe sthite | yairupāyāḥ pratanyante nūnaṃ tvāṃ na vidanti te || iti | evamīdṛśīṃ niḥspṛhatvasya parāṃ koṭiṃviśrāntiṃ ye bibhrati - vahanti, teṣāṃ māyāpāradṛśvānāṃ, tvaṃ prabhuḥ - nirargalāḥ te tava dāsāḥ, ataśca īdṛśānāmasmākaṃ tvamunmeṣamātreṇaiva māyāṃ muṣṇāsi ityarthaḥ || 73 || asāmānyaśca eṣāṃ tvaṃ prabhurityāha brahmaṇo'pi bhavānbrahma kasya neśastvamīśituḥ | jagatkalyāṇakalyāṇaṃ kiyattvamiti vettikaḥ || 74 || (page 84) jagato - viśvasya madhye, yat kalyāṇam - īśa - sadāśiva - śivāḥ, teṣāmapi kalyāṇaṃ - pūrṇacidānandaghanasvātmaprathanena anugrāhakaṃ kiyat māhātmyam iti etat ko vetti, - aparicchedyamahimā asi ityarthaḥ, yato brahmaṇopi mahāprakāśarūpasya vedāntopāsyasya, bhavān brahmasvātantryaśaktimayatvena utkṛṣṭo'si, viśvanirmāṇaśaktidānena bṛṃhakaśca | yaduktaṃ gītāsu mama yonirmahadbrahma tasmingarbhaṃ dadāmyaham | saṃbhavaḥ sarvabhūtānāṃ tato bhavati bhārata || iti | tathā napuṃsakamidaṃ nātha paraṃ brahma phalet kiyat | tatpauruṣaniyoktī cenna syāttvacchaktisundarī || iti | tathā kasya brahmādeḥ śivāntasya īśituḥ tvaṃ na īśaḥ api tu sarvasyaiva svāmī || 74 || (page 85) ataśca kimanyairbandhubhiḥ kiṃ ca suhṛdbhiḥ svāmibhistathā | sarvasthāne mameśa tvaṃ ya uddhartā bhavārṇavāt || 75 || he īśa - sarvatra prabhavanaśīla, sarveṣāṃ - mitrādibandhūnāṃ, sthāne - prasaṅge, mama tvaṃ tadupakartavyaṃ sarvaṃ karoṣi, yato duruttarabhavārṇavoddharaṇaṃ jagato.pi aśakyaṃ tvaṃ saṃpādayasi - ataḥ kimanyaiḥ bandhvādibhiḥ || 75 || evaṃ gāḍhabhaktibharonmiṣitaparāmṛtacarvaṇāghūrṇita āha jayanti mohamāyādi - malasaṃkṣālanakṣamāḥ | śaivayogabalākṛṣṭā divyapīyūṣavipruṣaḥ || 76 || (page 86) mohaḥ - akhyātiḥ āṇavaṃ malam, māyā - māyīyam, ādiśabdāt kārmaṃ ca; eṣāṃ malānāṃ samyak kṣālane - utpuṃsane śaktāḥ śaivayogabalena - māheśvarasamāveśaprakarṣeṇa ākṛṣṭāḥ - māyodarāt haṭhādeva ānītāḥ divyapīyūṣavipruṣaḥ - paramānandakaṇā api jayanti - sarvotkarṣeṇa vartante || 76 || evamapi vyutthānāvasareṣu sarvadā samāveśāyaiva parameśvaro me matīḥ udyoginīḥ kārayet iti āśaṃsan āha gāyatryā gīyate yasya dhiyāṃ tejaḥ pracodakam | codayedapi kaccinnaḥ sa dhiyaḥ satpathe prabhuḥ || 77 || kaccit iṣṭapraśne, yasya - maheśituḥ bodhādityasya (page 87) saṃbandhi tejo - vareṇyaṃ jyotiḥ, vākśaktirūpayā gāyatryā - vedamātrā, dhiyāṃ sarvapramātṛmatīnāṃ, codakaṃ - tattatkartavyādhyavasāyagrāhakaṃ, gīyate - stūyate, sa prabhuḥ - sarvatra prabhavanaśīlaḥ kaccit, asmākaṃ vyutthānāvasaronmagnāḥ dhiyaḥ - sarvāḥ buddhivṛttīḥ, samāveśātmani satpathe, parameśvaraprāptyupāye, codayet - nyakkṛtānyavyāpāratayā udyamaṃ grāhayet | satpathe ityasya ca ayamāśayaḥ - yadevaṃ gāyatryaiva pratipāditaṃ bhagavato viśvadhīpracodakatvam aharahaḥ paṭhadbhiḥ avabuddhyamānairapi ca mūrkhaśrotriyaiḥ nāvabuddhyate iti tatkartṛkaiva eṣā teṣāmasatpathe codanā iti || 77 || athavā kṛtaṃ samāveśaprārthanayā, svābhedamayyāṃ pṛthivyādimūrtāvapi mām ekāgradhiyaṃ kurvāṇayāpi vā prārthanayā, tvaṃ hi me prasannaḥ samāveśadaśāsu māyākāluṣyopaśamananirmalībhūtasya tatsarvaṃ kariṣyasi - sarvāsu pṛthivyādimūrtiṣu (page 88) sarvamayameva svarūpam avilambitameva prakaṭayiṣyati ityetadāha aṣṭamūrte kimekasyā - mapi mūrtau na naḥ sthitim | śāśvatīṃ kuruṣe yadvā tuṣṭaḥ sarvaṃ kariṣyasi || 78 || pṛthivyādiyajamānāntābhiḥ mūrtibhiḥ bhagavāneva sthita iti dvaitasya nāmāpi nāsti iti aṣṭamūrtipadāśayaḥ | kariṣyasi iti kṣipravacane ḷṭ || 78 || yuktā ca iyaṃ saṃbhāvanā, yataḥ vastutattvaṃ padārthānāṃ prāyeṇārthakriyākaram | bhavatastvīśa nāmāpi mokṣaparyantasiddhidam || 79 || he īśa, sarveṣāṃ tattvabhuvanatadadhiṣṭhātṛrūpāṇāṃ padārthānāṃ, (page 89) nijanijocitatattadarthakriyākṣamaṃ prāyeṇa lokasthityā vastutattvaṃ - paramārthaḥ, bhavatastu dhūrjaṭeḥ nāmāpi dhyāyatām ityatra nirṇītadṛṣṭyā nāmāpi mokṣaparyantāṃ mahāsiddhiṃ dadāti iti daṇḍairapūpā vyākhyātāḥ | prāyeṇa ityuktyā lokasthityā etaduktam, - paramārthadṛṣṭyā hi viśvasya bhagavanmayataiva vastutattvam iti dhvanati || 79 || ko vā na lokottarastava mahimā ityāha muhurmuhurjagaccitra - syānyānyāṃ sthitimūhitum | śaktiryā te tayā nātha ko manasvī na vismitaḥ || 80 || he nātha, gacchati tāṃ tāṃ sthāvarādidevayonyantāṃ tattadbrahmādirūpatāṃ ca iti jagat - jīvavargaḥ, tadeva citraṃ tasya niḥsaṃkhyasya, pratikṣaṇam (page 90) anyām anyām anantaśākhāṃ sthitiṃ - saṃvitsantativaicitrīm, ūhituṃ - tarkayituṃ niścetuṃ, yā te - tava sarvajñasya na tu anyasya kasyacit, śaktiḥ - sāmarthyaṃ, tayā tvadaikātmyabhāvanāmayena praśastena manasā yukto manasvī, ko vā na vismitaḥ, sarva eva vismaya mahāmudroṭṭaṅkitaromāñcādisāttvikadharmābhivyaktāntaḥprasphurat- paramānandamaya eva iti || 80 || kiṃ ca duṣkaraṃ sukarīkartuṃ duḥkhaṃ sukhayituṃ tathā | ekavīrā smṛtiryasya taṃ smarāmaḥ samaradviṣam || 81 || smaradviṣam - asāmānyollekhakāriṇaṃ, taṃ smarāmaḥ - svābhedena vimṛśāmaḥ, yasya saṃbandhinī smṛtirapi bhagavataḥ anyena kartumaśakyatvāt duṣkaraṃ - rudraśaktisamāveśaṃ sukarīkartuṃ - helāmātreṇa (page 91) saṃpādāyituṃ, tathā duḥkhaṃ - sakaladuḥkhanidhānaṃ māyāvyāmohaṃ sukhayituṃ - paramānandamayīkartum, ekavīrā - ananyāpekṣasāmarthyamayī apratihatā || 81 || yataśca evaṃ - vidhānuttarasāmarthyo bhagavān ata eva āha jayanti gītayo yāsāṃ sa geyaḥ parameśvaraḥ | yannāmnāpi mahātmānaḥ kīryante pulakāṅkuraiḥ || 82 || mahān - śaktipātavaśonmiṣatsamāveśavaśāt vikasvarīkṛta ātmā yeṣāṃ te, proktanītyā yadīyena nāmnāpi vyutthānāvasthāyāṃ śrutipathagatena pulakāṅkuraiḥ kīryante - punarapi samāveśyante, tadīyam anyat āstāṃ tāvat, tatparāmarśaparāḥ gītayo'pi - stutisūktayo'pi (page 92) jayanti sarvotkarṣeṇa vartante || 82 || na tava upamānaṃ kimapi astīti ananvayālaṃkāreṇa āha bhavāniva bhavāneva bhavedyadi paraṃ bhava | svaśaktivyūhasaṃvyūḍha - trailokyārambhasaṃhṛtiḥ || 83 || bhava iti prāgvat, svāsām icchādiśaktīnāṃ vyūhena - vicitraguṇapradhānabhāvaprakāśanena saṃvyūḍhe - nirvāhite proktarūpasya trailokyasya ārambhasaṃhṛtī yena, sa tvameva yadi paraṃ - kevalam asādhāraṇam ityarthaḥ || 83 || ataśca mantro'si mantraṇīyo'si mantrī tvattaḥ kuto'paraḥ | sa mahyaṃ dehi taṃ mantraṃ tvanmantraḥ syāṃ yathā prabho || 84 || (page 93) he prabho, yaḥ kaścit catuṣkalanavātmādiḥ mananatrāṇadharmā pūrṇāhaṃvimarśaparamārtho mantraḥ sa tvameva, tanmantryaśca mahāprakāśātmā tvameva, asya mantrasya mantryasya ca mantrayitā - parāmarśakaḥ tvameva, anyasya kasyacidapi cidatiriktasyābhāvāt, ataśca sa tvam īdṛśaḥ taṃ mantraṃ mantramantryamantrayitṛrūpaṃ mahyaṃ dehiprayaccha, yena tvameva proktatraividhyātmā mantroyasya tathā syāṃ - vigalitamantramantryamantrayitṛvibhāgaḥ tvadekamaya eva bhaveyam | uktaṃ ca śrīkaṇṭhasaṃhitāyām pṛthaṅmantraḥ pṛthaṅmantrī na siddhyati kadācana | jñānamūlamidaṃ sarvamajñātvā naiva siddhyati || iti || 84 || yataśca idaṃ jātam ityāha bhārūpaḥ satyasaṃkalpa - stvamātmā yasya so'pyaham | saṃsārīti kimīśaiṣa svapnaḥ so'pi kutastvayi || 85 || (page 94) yasya - mama, bhārūpaḥ - prakāśaghanaḥ, satyasaṃkalpaḥ tāttvikapūrṇāhaṃvimarśamayaḥ ātmā - tattvaṃ so'pi aham īdṛksphārarūpaḥ, saṃsārī - saṃsārāvasthāvasthitiḥ kim ahaṃ naiva īdṛk, api tu tvameva ayamahaṃ sphuṭameva sphurāmi | yattu vyutthānadaśāyāṃ samādhirasasaṃskāraplutāyāṃ kiṃcinmātradehādiprādhānyena manāk saṃsāritvāmiva sphurati sa kiṃ svapnaḥ, sphuṭasya dehādipramātṛtvasya abhāve kiṃcideva ca ābhāsena svapnaḥ saṃbhāvyate, sa ca tvayi cidekarūpe na yuktaḥ, yataḥ tvameva turyaturyātītasphāramayo mama ātmā, tat kasya svapno bhāsatāṃ, tadbhāsanāśrayasya kasyāpi abhāvāt, tat sarvathā saṃsāritvasya bhrāntyāpi sphuraṇaṃ nāsti, - iti sadaiva śiva evāham || 85 || yataśca tvameva ahaṃ sarvathā sphuran sthitaḥ, (page 95) na tu ahaṃ nāma kaścidanyaḥ kiṃcit karomi bhuñje vā, tena itthaṃ mitāhaṃbhāvapraśamanena sarvakarmatatphalasaṃnyāsināṃ yat tvanmayameva aiśvaryaṃ tadeva ekaṃ ślāghyam iti sāmānyoktyā āha tadabhaṅgi tadagrāmyaṃ tadekamupapattimat | tvayi karmaphalanyāsa - kṛtāmaiśvaryamīśa yat || 86 || abhaṅgi - anaśvaram avibhāgaṃ ca, grāmorudrakṣetrajñādisamūhaḥ tatra bhavaṃ grāmyam - utkarṣāpakarṣavattvāt aślāghyam tat yatra na tat agrāmyaṃ - sarvotkṛṣṭam, ata eva upapattimat - ananyamukhaprekṣitvāt satyārtham || 86 || evamīdṛśavastutattvaparāmarśocchalitaḥ svātmānameva ślāghamāna āha (page 96) kṣamaḥ kāṃ nāpadaṃ hantuṃ kāṃ dātuṃ saṃpadaṃ na vā | yo'sau sa dayito'smākaṃ devadevo vṛṣadhvajaḥ || 87 || vṛṣo dharmaḥ sa devasya guṇo vai dṛkkriyātmakaḥ dhatte sa cidacidyasmāddharmastenocyate budhaiḥ | iti śrīmayoktanītyā vṛṣo - dharmo jñānakriyāsāmarasyātmā dhvajo - lakṣaṇaṃ yasya saḥ, asmākaṃ dayito - vallabhaḥ, kīdṛk ityāha yo'sau kāṃ na āpadam api tu sarvāṃ hantuṃ, kāṃ vā saṃpadanam api tu sarvāṃ dātuṃ kṣamaḥ || 87 || ataśca īdṛśasya sarvaśakteḥ tava saṃbandhinī bhaktireva yathābhīṣṭaheturityāha māyāmayamalāndhasya divyasya jñānacakṣuṣaḥ | nirmalīkaraṇe nātha tvadbhaktiḥ paramāñjanam || 88 || (page 97) māyā eva āmayo - vyādhiḥ, tatkṛtaṃ malam - āvaraṇaṃ, tena andhasya - āvṛtaprakāśasya, divyasya - lokottarasya, jñānacakṣuṣaḥ - pūrṇaprathānayanasya, tvadbhaktireva paramam añjanaṃ, nirmalīkaraṇe - svarūponmīlanaviṣaye || 88 || ataśca nirbhayaṃ yadyadānanda - mayamekaṃ yadavyayam | padaṃ dehyehi me deva tūrṇaṃ tatkiṃ pratīkṣase || 89 || he deva, ehi - svarūpagopanāṃ nimajjya saṃmukhībhava, tataśca yat ānandamayam advitīyam avināśi nirbhayaṃ - yasmin sati saṃsārabhayaṃ nāsi, yadviṣayaṃ ca apasaraṇāśaṃkābhayamapi na bhavati, īdṛśaṃ yat padaṃ - viśrāntidhāma, tat mahyaṃ tūrṇaṃ dehi - śīghraṃ māṃ svātmani (page 98) āveśaya, kiṃ pratīkṣase - kṣaṇamātramapi mā vilambaṃ kṛthāḥ - iti gāḍamutkaṇṭhitasya praṇayanirbharoktiḥ || 89 || punarapi bhaktibharocchalita āha aho nisargagambhīro ghoraḥ saṃsārasāgaraḥ | aho tattaraṇopāyaḥ paraḥ ko'pi maheśvaraḥ || 90 || brahmādibhirapi dustaratvāt nisargagambhīraḥ, ghoro - duḥkhamayaḥ, ata eva sāgara iva | ko'pi iti bhaktiśālibhireva labhyaḥ cidekaparamārtho nirupamaḥ para upāya iti anāyāsameva jhagiti parapāraprāpakaḥ | dvau ahośabdau atyāścaryaṃ dhvanataḥ || 90 || ākāraparigrahe'pi asāmānyātiśayavattvaṃ bhagavataḥ stotumāha (page 99) namaḥ kṛtakṛtāntānta tubhyaṃ madanamardine | mastakanyastagaṃgāya yathāyuktārthakāriṇe || 91 || viśvopadravakaraṇadurmadayoḥ kālakāmayoḥ nigraha eva ucitaḥ, devīkarasparśanoditasvanayanajānandāsrusrutimayatvāt pāvanatvena jagadupakāriṇyā gaṃgāyā nije śirasi dhāraṇānugraha eva ucita iti yathāyuktārthakāritvam || 91 || yata evamākṛtimattvepi tvameva viśvātiśāyī, tato viśvātiśāyiphalābhilāṣukāṇāṃ tvameva śaraṇam ityāha aiśvaryajñānavairāgya - dharmebhyo'pyupari sthitim | nātha prārthayamānānāṃ tvadṛte kā parā gatiḥ || 92 || (page 100) aiśvaryam - īśitavyavastusattayā sphītatvaṃ, jñānaṃ - heyopādeyavastvadhyavasāyaḥ, vairāgyaṃ - viṣayavaitṛṣṇyaṃ, dharmaḥ - sattvaguṇotkarṣakṛtavyāpāradattaḥ saṃskāraḥ, tebhyo brahmādiṣvapi kṛtapadebhyaḥ, upari - śuddhacidātmani, avasthitiṃ prārthayamānānāṃ, tvameva gatiḥ - śaraṇaṃ, nānyaḥ anyeṣām aiśvaryādicatuṣṭayāvṛtatvāt || 92 || tavaiva ca anuttaram īdṛk aiśvaryaṃ, yasmāt tvayyanicchati kaḥ śaṃbho śaktaḥ kubjayituṃ tṛṇam | tvadicchānugṛhītastu vahedbrāhmīṃ dhuraṃ na kaḥ || 93 || āstāṃ sṛṣṭyādikriyā, tṛṇamapi kubjīkartuṃ tvadicchāṃ vinā na ko'pi brahmaviṣṇvādiḥ śaktaḥ, tvacchaktyanugrahāttu brahmaviṣṇvādipadaṃ na ko vahet, kīṭo'pi yāvat voḍhuṃ śaktaḥ | (page 101) taduktaṃ śrīsvacchande brāhmī śaktiḥ parasyaiva yatrecchā tatra pātayet | iti | tathā vaiṣṇavyāstu smṛto viṣṇuḥ---------------------------| iti || 93 || ataśca harapraṇatimāṇikya - mukuṭotkaṭamastakāḥ | nameyuḥ kaṃ paraṃ kaṃ vā namayeyurna dhīdhanāḥ || 94 || harasya - maheśituḥ praṇatireva māṇikyamukuṭam - aiśvaryavyañjakaṃ ratnamayaṃ mukuṭaṃ tena utkaṭamastakāḥ - unnataśiraskāḥ, ye dhīdhanāḥ - tattvāvabodhadraviṇāḥ, te kaṃ brahmaviṣṇurudrādikaṃ praṇamanti na kaṃcit, atyalpā ca iyam uktiḥ, kaṃ vā brahmādikaṃ na namayeyuḥ - sarvameva svapraṇataṃ saṃpādayeyuḥ || 94 || (page 102) yatpraṇāmasya cāyaṃ mahimā, tadāveśameva āśaṃsan āha sarvavibhramanirmoka - niṣkampamamṛtahradam | bhavajjñānāmbudhermadhya - madhyāsīyāpi dhūrjaṭe || 95 || he dhūrjaṭe - mahādeva, bhavajjñānāmbudheḥ - tvatprakāśasamudrasya, madhyaṃ - sārabhūtam, amṛtahradam - ānandamayasvātantryaśaktyātmakarūpam adhyāsīya - kadā tanmayībhāvam iyām, kīdṛśam amṛtahradaṃ ? sarveṣāṃ vibhramāṇām - ajñānānāṃ nirmokena - tyāgena yat niṣkampaṃ - prarūḍhatayā labdhaṃ, prakāśātmanaśca bhagavato vimarśamayaṃ svātantryameva hṛdayabhūtam | yadāhasma śrīpratyabhijñākāraḥ citiḥ pratyavamarśātmā parāvāk svarasoditā | svātantryametanmukhyaṃ tadaiśvaryaṃ paramātmanaḥ || (page 103) iti || 95 || citrasaṃkalpādigataṃ tvadākṛtimātramapi bhaktānāṃ kāṃ saṃpadaṃ na prasūte ityāha citraṃ yaccitradṛṣṭo'pi manorathagato'pi vā | paramārthaphalaṃ nātha paripūrṇaṃ prayacchasi || 96 || na kaścidapi tāvat citrasaṃkalpādyullikhitena atāttvikena rūpeṇa arthakriyāṃ karoti, parameśvaraḥ punaḥ sarvasaṃnidhiḥ kena nāma na rūpeṇa bhaktānāṃ paramānandavikāsaṃ pūrṇaṃ sūte, evam iha citrasaṃkalpasthaṃ namastebhyo'pi ye soma iti śloke svapnagatam upasaṃhṛtakāmāya ityādinā bāhyaniṣṭhaṃ kiṃ nāsi yatprabho ityādipradeśeṣu viśvamayam bhinneṣvapi na bhīnnaṃ yat ityādyuktiṣu cidānandaghanaṃ bhagavatsvarūpam (page 104) asya kāṣṭhāprāptabhakteḥ bhagavadekamayasya sarveṇaiva rūpeṇa paraphalapradameva || 96 || tadittham ko guṇairadhikastvattaḥ tvattaḥ ko nirguṇo'dhikaḥ | iti nātha numaḥ kiṃ tvāṃ kiṃ nindāmo na manmahe || 97 || tvatto guṇaiḥ - sarvajñatvādibhiḥ, ko'dhiko - na kaścit bhavāniva bhavāneva bhavedyadi ityādyuktyā samo'pi tava nāsti iti uktam tatkatham adhikaḥ syāt | tvattaśca ko'nyo nirguṇaḥ adhikaḥ - sattvādiguṇasaṃskāreṇa aspṛṣṭo na kaścidanya ityarthaḥ | iti anena uktidvayena kiṃ tvayi nindā paryavasitā, kiṃ vā stutiriti tattvaṃ na vidmaḥ, anadhikaguṇeṣu sattvādiguṇayukteṣvapi yā nindā sā tvanmayatvāt viśvasya kiṃ tvayyeva paryavasitā, āhosvit (page 105) guṇādhikyanirguṇatvābhyāṃ stutiḥ tvayi viśvātmani pariniṣṭhitā iti mahādvayamayaṃ tvām uktidvayaṃ ca idaṃ paryālocayantaḥ sandehadolām āruḍhāḥ smaḥ | vastuto hi tvayi aparicchedyamūrtau na kācit stutiḥ nindā vā asti iti paramārthaḥ || 97 || tadalaṃ tāvat etaduktidvayavimarśanena kīrtane'pyamṛtaughasya yatprasatteḥ phalaṃ tava | tatpātumapi ko'nyo'laṃ kimu dātuṃ jagatpate || 98 || he jagatpate, tava amṛtaughasya - paramānandarūpasya, kīrtane - nāmamātroccāraṇe'pi, yat prasatteḥ tava tvadīyānnairmalyaprathātmanaḥ prasādāt pūrṇaṃ camatkāramayaṃ, phalaṃ tatpātum aviśrāntyantarmukhatvena āsvādayitumapi na kaścit brahmādirapi (page 106) paryāptaḥ, kimu dātuṃ - vitarītuṃ, tvameva taddātuṃ kṣama ityarthaḥ || 98 || tadīdṛśāt svāminaḥ parasiddhilābhavāñchayā bhaktimeva prārthayitumāha niḥśeṣaprārthanīyārtha - sārthasiddhinidhānataḥ | tvattastvadbhaktimevāptuṃ prārthaye nātha sarvathā || 99 || samastābhilaṣitaniṣpattinidhānāt, nātha - arthanīya, tvattaḥ parameśvarāt, tvadbhaktimeva sarvaprakāram arthaye, na tu kimapi phalam || 99 || bhakteḥ parasiddhiparyavasitṛtvaṃ bhagavannamaskāramukhena darśayati namastrailokyanāthāya tubhyaṃ bhava bhavajjuṣām | trilokīnāthatādāna - nirvināyakaśaktaye || 100 || (page 107) trailokyanāthāya - viśveśvarāya, tubhyaṃ namaḥ, yastvaṃ bhavajjuṣāṃ - tvadbhaktimatāṃ, pūrvanirṇītatrilokīnāthatādāne - viśveśvarasvātmaikyaprathane, nirvināyakaśaktiḥ - anargalasvātantryaḥ || 100 || ataśca niḥśeṣakleśahānasya hetuḥ ka iti saṃśaye | svāminso'sīti niścitya kastvāṃ na śaraṇaṃ gataḥ || 101 || he parameśvara, avidyādyaśeṣakleśapraśamakāraṇaṃ kiṃ syāt iti saṃśayya, so'si īdṛk tvameva iti niścitya, kaḥ tvāṃ na āśritaḥ, sarve vivekinaḥ tvām aśeṣakleśanāśanaṃ bhajante, iti tvadbhaktireva trilokīnāthatādāne iva sarvakleśapraśame'pi hetuḥ || 101 || (page 108) ata eva bhuktvā bhogānbhavabhrāntiṃ hitvā lapsye paraṃ padam | ityāśaṃseha śobheta śaṃbhau bhaktimataḥ param || 102 || śaṃbhau - cidānandaghane, bhaktibhājo durlabhasya kasyacideva, kevalam iyam āśaṃsā śobheta | kā asau ityāha bhavabhrāntiṃ hitvā - niḥśeṣām akhyātiṃ parihṛtya, yathopanatān yogaprabhāvākṛṣṭān bhogān bhuktvā, paraṃ padaṃ lapsye - prāpsyāmi iti paramādvayamaye māheśvare naye sthānyupanimantraṇe saṃgasmayākaraṇaṃ punaraniṣṭaprasaṃgāt (pā0 3 - 51) ityanyaśāstranītyā na kadācidapi viditatattvasya (page 109) bhogāsaṃgo bandhāya bhavati | yaduktaṃ śrīspande tena śabdārthacintāsu na sāvasthā na yaḥ śivaḥ bhoktaiva bhogyabhāvena sadā sarvatra saṃsthitaḥ || (3 ni0 2 kā0) iti || 202 || tena nātha svapne'pi yatkuryāṃ brūyāṃ vā sādhvasādhu vā | tvadadhīnatvadarpeṇa sarvatrātrāsmi nirvṛtaḥ || 103 || he nātha, yatkiṃcit ahaṃ mohanamaye svapne'pi manaḥkāyābhyāṃ kuryāṃ, brūyāṃ vā vācā, tacca sādhu - śāstravihitam itaradvā astu, atra sarvatra asmi nirvṛtaḥ - tvadānandamaya eva, kena tvadadhīnatvadarpeṇa - tvameva cidātmā maheśvaro'haṃ sarvāsveva avasthāsu sarvam idaṃ karomi iti īdṛśena tvadāyattatvotsāhena tvadabhedāvaṣṭambhamayasya (page 110) mama na kāpi kutrāpi kadācidapi kadarthanā ityarthaḥ || 103 || nahi mama ajñānasparśo'pi asti ityāha jyotiṣāmapi yajjyoti - statra tvaddhāmni dhāvataḥ | cittasyeśa tamaḥsparśo manye vandhyātmajānujaḥ || 104 || he īśa - svatantra, jyotiṣāṃ - sūryendvagniprabhṛtīnāmapi vedyarūpāṇāṃ, jyotiḥ - prakāśakaṃ, yat tasmin tvadīye dhāmni - citprakāśe, dhāvataḥ - avyavadhānameva prasarpataḥ, cittasya tamaḥsparśaḥ - ajñānasaṅgaḥ, vandhyātmajānuja iti manye, vākyārthasya atra karmatā, vandhyāyāḥ suta eva na bhavati kathaṃ tu tasya anujaḥ - kanīyān bhrātā bhavet, ityuktyā atyantāsattvaṃ mama akhyāteḥ iti darśayati, prakṛṣṭaprakāśabhūmau (page 111) ca tamaso na nāmāpi bhavati iti ucitoktiḥ || 104 || āstāṃ vā tvatprakāśānusaraṇaṃ, tvadbhaktau utsāho'pi me varaphalaprasūrityāha manye nyastapadaḥ so'pi kṣemye mokṣasya vartmani | manorathaḥ sthito yasya seviṣye śivamityayam || 105 || śivaṃ - śreyomayaṃ, seviṣye - tanmayībhāvena āśrayiṣye, iti īdṛgalaukikotsāhamayo yasya me saṃkalpaḥ, so'haṃ mokṣasya - śivābhedaprāptyātmanaḥ apavargasya, mārge - śākte dhāmni, kṣemye - kṣemāya paraśreyase hite, nyastapadoniveśitanijajñānakriyāśakticaraṇaḥ - iti bhaktiviṣaya utsāha evāsya abhīṣṭapradaḥ saṃpadyate | (page 112) yaduktamasmatprabhupādaiḥ uttiṣṭha śaṃkaraṃ staumi pūjayāmi maheśvaram | iti saṃrambhasaṃbhogaṃ dhanyā evopabhuñjate || ityādi || 105 || śivo viśvopakaraṇanityoditaḥ svayam, ityasmākamabhīṣṭaṃ ghaṭitameva ityāśayenāha sthityutpattilayairloka - trayasyopakriyāsviha | ekaiveśa bhavacchaktiḥ svatantraṃ tantramīkṣate || 106 || sthitiḥ - nānābhogasaṃsaṅgaḥ, uttpattiḥ - pralayena vyāmūḍhīkṛtānāṃ yathocitaśarīrabhuvanādijananaṃ, layo - bhogaparamparānuṣaṅgaśrāntānāṃ viśrāntidānārthaṃ kaṃcitkālaṃ saṃhāraḥ, taiḥ viśvasya upakārāya, iha - jagati, he īśa - svāmin, (page 113) ekaiva - advitīyā tvacchaktiḥ, svatantram - ātmāyattaṃ, tantraṃ - tantraṇaṃ sādhanaṃ paśyati | uktaṃ ca mṛgendrāyām svāpe'pyāste bodhayanbodhayogyān rodhyānnu?ndhansādhayankarmikarma | māyāśaktīrvyaktiyogyāḥ prakurvan sarvaṃ paśyedyadyathāvastujātam || iti || 106 || yathā ca svecchāmātreṇa viśvasṛṣṭisthitisaṃhārān darśayasi, tathā tvameva anugrāhyān anugṛhṇāsi ityāha trilokyāmiha kastrāta - stritāpyā nopatāpitaḥ | tasmai namostu te yastvaṃ tannirvāṇāmṛtahradaḥ || 107 || he trātaḥ - saṃsārabhayapraśamana, iha - jagati (page 114) ādhyātmikādhidaivikādhibhautikātmanā tritāpyā - tāpatrayeṇa ko na tāpitaḥ, sarva eva saṃtāpitaḥ | yadudghuṣyate ā brahmaṇaśca kīṭāntaṃ na kaścittattvataḥ sukhī | karoti tāstā vikṛtīḥ sarva eva jijīviṣuḥ || iti | ataḥ te - tubhyameva tasmai - asāmānyāya kasmaicit namaḥ, yastvaṃ tasya - viśvopatāpasya nirvāṇe - praśamane amṛtahradaḥ - paramādvaitānandasamudraḥ || 107 || tvadbhakteḥ niḥsīmā mahimā iti tatprārthanā asmākam ucitaiva ityāśayenāha kṛtrimāpi bhavadbhakti - rakṛtrimaphalodayā | niśchadmā cedbhavedeṣā kiṃphaleti tvayocyatām || 108 || kṛtrimā - bāhyapūjādhyānajapādinirvartyāpi (page 115) yā tvayi mahādeve bhaktiḥ, sāpi akṛtrimatvatprāptyātmakaphalodayamayī yatra, tatra yadi asu niśchadmā - nirvyājā bāhyasādhanānapekṣā mahānurāgocchalitā syāt, tat kiṃphalā ? kena phalena yuktā iti tvayā ucyatāṃ, jīvanmuktyātmatvatsamāveśamayyāḥ tvadbhakteḥ atiriktaṃ phalaṃ na kimapi kalayituṃ śakyamityarthaḥ || 108 || ata eva bhaktiśālinām taccakṣurīkṣyase yena sā gatirgamyase yayā | phalaṃ tadaja jātaṃ ya - ttvatkathākalpapādapāt || 109 || he aja, tat cakṣuḥ - tadeva prakāśakaṃ jñānaṃ, yena tvam īkṣyase - sākṣātkriyase, anyat tu jñānam ajñānameva, prakāśakatvadharmayogāt cakṣuratra jñānam ucyate; sā gatiḥ - (page 116) sā samyak pravṛttiḥ, yayā - pūjājapadhyānātmanā śarīravākcittanirvartyayā tvaṃ gamyase, anyā tu saṃsārāvaṭapātinī iti agatireva; evaṃ jñānapūrvakriyānuṣṭhānalabhyaṃ tadeva samyak phalaṃ, yat tvatkathāyāḥ - tvatsvarūpacarcāyāḥ sarvasaṃpatpradatvāt kalpapādapakalpāyāḥ sakāśāt jātaṃ paramānandavikāsātmakam, anyattu sarvaṃ phalaṃ heyatvāt aphalameva || 109 || ataśca śreyasā śreya evaita - dupari tvayi yā sthitiḥ | tadantarāyahṛtaye tvamīśa śaraṇaṃ mama || 110 || sarveṣām - īśvara - sadāśiva - śivaprāptirūpāṇāṃ śreyasām upari - utkṛṣṭatvena etadeva śreyaḥ - kalyāṇam, yā iyaṃ tvayi - cidānandaghane sthitiḥ - (page 117) viśrāntiḥ, tataśca tasmin śreyasi ye'ntarāyāḥ - madhyamadhyotthitāḥ tvadakhyātisparśāḥ teṣāṃ hṛtaye - dhvaṃsāya, he īśa svāmina mama tvameva śaraṇaṃ, tathā kuru yathā vyutthānāvasare na kadācidapi mām akhyātiḥ spṛśati ityarthaḥ || 110 || taditthaṃ bhagavatsvarūpacintanocchalitasamāveśarasena ghūrṇamānaḥ savismayamāha aho svādutamaḥ śarva - sevāśaṃsāsudhārasaḥ | kutra kālakalāmātre na yo navanavāyate || 111 || śarvasevāyā - mahādevabhakteḥ yā iyam āśaṃsā - seveyaṃ śivam iti prārthanā saiva sudhā - amṛtaṃ tasya rasaḥ - camatkaraṇam, aho - citraṃ svādutamaḥ - paraṃ spṛhaṇīyatayā kṣaṇamapi (page 118) tyaktum aśakyaḥ, yaḥ kutra - kasmiṃścitkālasya kalāmātre'pi - aṃśamātre'pi, na navanavāyate - api tu pratikṣaṇaṃ navanavacamatkāramaya eva, na tu itararasavat anavaratāsvādanena vairasyam āvahati || 111 || yatsevāśaṃsāyā iyān mahimā, saḥ muhurmuhuraviśrānta - strailokyaṃ kalpanāśataiḥ | kalpayannapi ko'pyeko nirvikalpo jayatyajaḥ || 112 || pratikṣaṇaṃ tattatpramātṛprameyābhāsasaṃyojanaviyojanakrameṇa aviśrāntaḥ - avirata eva tadevaṃ vyavahāre'pi prabhurdehādimāviśan | bhāntamevāntararthaughamicchayā bhāsayedbahiḥ || iti pratyabhijñākārikānirūpitārthasthityā rudrakṣetrajñādisarvapramātṛbhūmikāniṣṭhaṃ bhavābhavātibhavarūpaṃ (page 119) trailokyaṃ kalpanāśataiḥ - bhaṅgīsahasraiḥ, kalpayan - sadā pañcavidhakṛtyavaicitryeṇa ābhāsayannapi yo nirmalasvatantraprakāśacidekaparamārtha eva asau ajo jayati - sarvotkṛṣṭo vartate, kalpanāśatayuktaśca kathaṃ nirvikalpa iti vismayaḥ | ko'pi eka iti asāmānyaḥ || 112 || stutyucitāṃ prārthanāmāha malatailāktasaṃsāra - vāsanāvartidāhinā | jñānadīpena deva tvāṃ kadā nu syāmupasthitaḥ || 113 || he deva, tvāṃ kadā - kasmin kāle, upasthitaḥ - tvadabhedaviśrāntyātmakatvadarcāpara eva bhaveyaṃ, kena jñānaṃ - tattvāvabodha eva dīpaḥ tena, na tu bāhyakusumādinā | taduktaṃ śrīvijñānabhairave (page 120) pūjā nāma na puṣpādyairyā matiḥ kriyate dṛḍhā | nirvikalpe mahāvyomni sā pūjā hyādarāllayaḥ || iti | kīdṛśena jñānadīpena, malam - akhyātiḥ tadeva vāsanāvartīnāṃ snigdhatādhāyakatvāt tailamiva tena aktāḥ siktāḥ yā vāsanāḥ - vicitrāḥ dharmādharmādisaṃskārāḥ ta eva vartamānatvāt svayaṃ veṣṭanābhiḥ utthāpyamānatvāt vartayaḥ tāḥ dahati avaśyaṃ yaḥ tena || 113 || etatprārthanāpūraṇaṃ ca tava bhagavan helāmātrameva ityāha nimeṣamapi yadyekaṃ kṣīṇadoṣe kariṣyasi | padaṃ citte tadā śaṃbho kiṃ na saṃpādayiṣyasi || 114 || he śaṃbho, tvadicchayaiva kṣīṇadoṣe - nivṛttakuprācīnasaṃskāre (page 121) citte, mādṛśām anugrāhyāṇāṃ yadi kṣaṇamekamapi padam - anugrahītṛtvena adhiṣṭhānaṃ kariṣyasi, tadā kiṃ na saṃpādayiṣyasi - sarvāḥ prārthanāḥ tatkṣaṇaṃ pūrayasyeva | taduktaṃ śrīmṛtyujidbhaṭṭārake nimeṣonmeṣamātraṃ tu tattvaṃ yadyupalabhyate | tataḥ prabhṛti mukto'sau na punarjanma cāpnuyāt || iti || 114 || ataśca dhanyo'smi kṛtakṛtyo'smi mahānasmīti bhāvanā | bhavetsālambanā tasya yastvadālambanaḥ prabho || 115 || dhanena - tvadabhedajñānarūpeṇa samṛddhaḥ dhanyaḥ ahameva, tathā kṛtaṃ - saṃpāditaṃ kṛtyaṃ - parapuruṣārthaprāptilakṣaṇaṃ yena tādṛk ahameva, tathā (page 122) mahān - sarvātiśāyī ahameva, na tu bhedeśvarāvasthitaḥ iti eṣā bhāvanā - pratipattiḥ, tasya - kasyāpi, sālambanā - sadarthā bhavati | yaḥ tvadālambanaḥ - tvaṃ maheśvara eva ālambanaṃ śaraṇaṃ yasya || 115 || parameśvarādapi tadbhakterutkarṣaṃ darśayati śubhāśubhasya sarvasya svayaṃ kartā bhavānapi | bhavadbhaktistu jananī śubhasyaiveśa kevalam || 116 || he īśa - svatantra, na kevalaṃ tvatprayukto brahmādiḥ svocitasya śubhāśubhasya kartā, yāvat svayaṃ bhavānapi sarvasya śubhāśubhasya - vidyāmāyātmano jagataḥ, kartā - janayitā, bhavadbhaktistu tvadabhedaprathātmanaḥ śubhasyaiva paraṃ jananaī iti bhavadbhaktiyukte svātmani bahumānaḥ || 116 || (page 123) idānīṃ nirapekṣo bhavacchaktipāta eva cidānandaghanasvātmasamāveśamayabhaktibhājo janān saṃpādayati, na tu karmasāmyamalaparipākādihetuko'sau, nāpi bhavacchaktyadhiṣṭhānāt malasya krameṇa paripāka ityetat ślokadvayena āha prasanne manasi svāmi - nkiṃ tvaṃ niviśase kimu | tvatpraveśātprasīdetta - diti dolāyate janaḥ || 117 || niścayaḥ punareṣo'tra tvadadhiṣṭhānameva hi prasādo manasaḥ svāmin sā siddhistatparaṃ padam || 118 || (yugalam) he svāmin, manasi - saṃvedane, prasanne - paripakvamale (page 124) saṃjātakarmasāmye vā sati, kiṃ tvaṃ niviśase - svaśaktyadhiṣṭhānaṃ karoṣi, uta tvatpraveśāt - śaktyadhiṣṭhānāt tat prasādaṃ gacchet - malaparipākādikam āsādayet iti jano dolāyate - saṃdegdhi | atra punarayaṃ niścayaḥ, yat tvadadhiṣṭhānaṃ - svarūpagopanānimajjanena tvatsvatantraśaktyunmīlanameva kevalaṃ manasaḥ - saṃvedanasya prasādo, na tu malaparipākakarmasāmyādi kiṃcit; tathā hi yadi malaparipākaḥ śaktipātasya hetuḥ karmasāmyaṃ vā, tadapi tarhi kiṃhetukaṃ ? samadhiṣṭhātrī bhagavacchaktiḥ iti, taddhetukamiti cet alaṃtena, bhagavacchaktireva svatantrānugrāhikā bhaviṣyati, ahetukamiti cet sarvasya yugapat kiṃ na bhaviṣyati, kasmiṃścitkāle bhavati, iti cet sarveṣāṃ bandhakoṭeḥ anāditvāt kālaniyamaḥ kiṃ na kṛtaḥ, kiṃ kurmaḥ, tat kadācit kasyacit kathañcit bhavati, iti cet malasya svaśaktyā nirodhakatvena (page 125) na avasthitasya jaḍasya vijātīyakāraṇānupraveśaṃ vinā paripākalakṣaṇavilakṣaṇakāryajananānupapattiḥ | kaścideva kālo'tra sahakārikāraṇam iti cet, ko'sau iti praśne nottaraṃ labhyate | pariṇamanmalaḥ paripākātmakaṃ viśeṣameti, iti cet atrāpi dugdhadadhipariṇāma iva uṣṇasparśasya virodhinaḥ kāraṇasya ananupraveśe vilakṣaṇapariṇāmānupapattiḥ | yathā svatantraśaktipātavādipakṣe karmabhogavaicitryaṃ muktiśca kālaniyamena, bhagavadekakartṛke ca jagati māyākālādīnāṃ krameṇa kāryakāraṇabhāvaḥ, tathaiva etadbhaviṣyati iti cet cāśapañcāśanyāya āyātaḥ, yataḥ tatpakṣe bhagavāneva svātantryāt gṛhītasaṃkocābhāso yathā tattattattvātmanā bhāti, tathā tadgataniyatapaurvāparyātmakakāryakāraṇabhāvābhāsātmanāpi niyatakarmatatphalavaicitryātmanāpi kramābhāsamayena, na tu atra kālakarmādeḥ kasyāpi nijaṃ tattvam asti iti (page 126) yathā asau itthaṃ bhogavaicitryam ābhāsayati, tathā svasvātantryāt anugrahavaicitryamapi ti, tathā svasvātantryāt anugrahavaicitryamapi iti nātra nigrahānugrahabhāk kaścit anyo'sti iti niravadya evāyaṃ pakṣaḥ | malaparipākādipakṣastu uktadūṣaṇaiḥ sāvadya eva - iti kathamiva saṃbhāvanāsāmyamātreṇābhyupagantuṃ śakyam, kramike ca viruddhe dve samabale karmaṇī kathaṃ yugapat phaladāne'pi samabalatvāt viruddhatvācca tayoḥ pratibandhāt phaladānāśaktatve jātu śaktipātaḥ syāt | kathaṃ vā tasmin avasare karmāntaraṃ phalaṃ na dadāti, tasya bhinnakālārjitasya bhinna eva paripākakāla iti cet tayorapi bhinnakālārjitayoḥ katham ekakālaḥ paripākaḥ | īśvarecchāta iti cet saiva bhagavatī svatantrānugrāhikā astu; alam anena ālajālaprāyeṇa malaparipākādinā | vitatya ca etat mayaiva śrīsvacchandavivṛtau pañcamapaṭalānte dīkṣāsamarthanāvasare vicāritam | (page 127) yathā ca āgameṣu malasvarūpaṃ, yathā ca etannivṛttiḥ bhavati tadapi tatraiva nirvāhitam iti alam iha abhyadhikena, tadetat garbhīkṛtya stotrakāreṇa uktam | niścayaḥ punareṣo'tra yat tvacchaktyadhiṣṭhānameva, manasaḥ - saṃvedanasya prasādaḥ na tu malaparipākādyapi, tvadadhiṣṭhānameva ca siddhiḥ tadeva paraṃ padamiti | idamatra tattvaṃ, yaccitiśaktireva bhagavatī svasvātantryāt gṛhītasaṃkocā cittabhūmiṃ saṃsāryātmarūpāṃ bahuśākhāmābhāsya, punaḥ svecchayaiva kvacit saṃkocaṃ praśamayya, pūrṇatayā sphurati ityeva tatparaṃ padam | yaduktaṃ kenacinmahāyogīndreṇa caitanyapūritamidaṃ nikhilaṃ hi viśvaṃ cittaṃ cidātmani yadāstamupaiti śaśvat | evaṃ citerapṛthageva susaṃsthitatvā - dukto nirastakaraṇaḥ paramaḥ samādhiḥ || iti || 118 || evaṃ bhagavatsvarūpaṃ nānāvidhābhiḥ sūktibhaṅgībhiḥ (page 128) stutvā, sarvadaśāsu avicalaiva bhagavanmayatā astu iti āśaṃsan āha vacaścetaśca kāryaṃ ca śarīraṃ mama yatprabho | tvatprasādena tadbhūyā - dbhavadbhāvaikabhūṣaṇam || 119 || tvatstutau yadi vaco mama tvadbhāvanāmayaṃ saṃpannaṃ, tathā sadaiva astu, tacca cittasahacāri, cittaṃ ca śarīrāśrayam iti taddvāreṇa tadapi teṣāṃ vapuścetaḥśarīrāṇāṃ yatkiṃcit arthābhidhānacintanaparispandanādi kāryaṃ tat sarvaṃ mama prabho - cidānandaghana svāmin, tvatprasādena - tvadīyena svarūpagopanāpraśamanānairmalyagamanena nityameva, bhavadbhāvaḥ - tvanmayatvameva ekaṃ bhūṣaṇaṃ yasya tādṛśaṃ syāt || 119 || bhaktimatāṃ śaraṇādipravṛttyarthaṃ prasiddhaprabhāvasvanāmodīraṇapūrvaṃ (page 129) stotrasya utkarṣaṃ darśayati upasaṃhārabhaṅgyā stavacintāmaṇiṃ bhūri - manorathaphalapradam | bhaktilakṣmyālayaṃ śaṃbho - rbhaṭṭanārāyaṇo vyadhāt || 120 || mahāmāheśvaratvena prasiddhaprabhāvaḥ nārāyaṇākhyo bhaṭṭaḥ, śaṃbhoḥ - cidānandaghanasvātmapratyābhijñānātmakānugrahakāriṇo bhagavato mahādevasya, stavaṃ - stotrameva cintāmaṇiṃ vihitavān, kīdṛśaṃ bhūrīṇāṃ manorathānāṃ yat phalaṃ - bhagavatsamāveśalakṣaṇaṃ mahāphalaṃ tat pradadāti yaḥ taṃ, yato bhaktireva maheśvaraikātmyamayatvāt lakṣmīḥ - parā saṃpat tasyāḥ ālayaṃ - nityaṃ nivāsabhūmim | etatstotraśravaṇapaṭhanādinā parā samāveśalakṣmīḥ āliṅgati nityameva bhaktibhāja iti śivam || 120 || (page 130) guṇādityājjāto guṇagaṇagariṣṭhaḥ śivaguṇaiḥ kṛtāmodo bālyātprabhṛti gatasaṃgo jagati yaḥ | sa śūrādityo māṃ bahu bahulabhaktyārthayata yat stutau tenākārṣaṃ vivṛtimiha nārāyaṇakṛtau || 1 || śrīrāmeṇa kṛtātra sadvivṛtirityeṣā kimartheti mā santaścetasi kṛdhvamasti vivṛtau ko'pi prakarṣo'tra yat | tenārthipraṇayāddinaistricaturairyāṃ kṣemarājo vyadhāt kṣetre śrīvijayeśvarasya vimale saiṣā śivārādhanī || 2 || śaṃbhoḥ prakāśavapuṣaḥ śaktirekā jayatyasau | yā sphurantyeva tanute parāmṛtamayaṃ jagat || 3 || iti śrīmahāmāheśvarācāryavaryaśrībhaṭṭanārāyaṇaviracitaḥ stavacintāmaṇiḥ samāptaḥ | vivṛtiścātra tatrabhavatstutisūktikārapraśiṣyamahāmāheśvarācāryavaryaśrīmada- bhinavaguptapādapadmamadhuparājasya rājānakakṣemarājasya (page 131) sadvidyānāṃ saṃśraye granthavidvad - vyūhe hrāsaṃ kālavṛttyopayāte | tattatsaddharmoddidhīrṣaikatāna- satprekṣaujaḥśālinā karmavṛttyai || 1 || śrīmatkaśmīrādhirājena mukhyai - rdharmodyuktairmantribhiḥ svairvivecya | pratyaṣṭhāpi jñānavijñānagarbha - granthoddhṛtyai mukhyakāryālayo yaḥ || 2 || tatrājīvaṃ nirviśadbhirmukunda - rāmādhyakṣatvāśritaiḥ sadbhireṣaḥ | pūrtyā śuddhyā vyākhyayā saṃskṛtaḥ stāt pūrṇo granthaḥ śreyase sajjanānām || 3 || tilakam || śrīśivārpaṇaṃ samāveśanirvāṇāvahaṃ ca śrotṛṃ - pāṭhakajanānāṃ bhūyāt || ayaṃ granthaḥ paṃḍita viśvanātha eṃḍa sansa phoṭogrāpharsa proprā - iṭarsa ityādi ityetaiḥ svakīye kaśmīra pratāpa sṭīma presa śrīnagara ityākhyākhyāte mudraṇāyantre sammudritaḥ stavacintāmaṇau dvitīyapariśiṣṭam | mūlaślokānāṃ saṃkṣepeṇa viṣayārthasaṃgrahaḥ | 1 vikalpamayavaikharīmadhyamāpraśamanapūrvakaṃ paśyantīdaśāmunmajjayatastadvyāptikāmanāśritadaśāmapi vedyatvenābhāsayataḥ paramānandātmakaparādvayapramātṛtāmunmīlayataḥ svātmaparamārthaparameśvarasya svarūpasamāveśavimarśanam | 2 pūrvoktasvarūpasyaiva parameśvarasya śaktiprādhānyena stavanam | 3 sadāśiveśvarādinā vedyaparyantena parādvaitaprathānupraviṣṭena viśvātmanā rūpeṇa prasarajjñānakriyāśakteḥ prakāśātmano narapradhānabhagavatsvarūpasya prahībhāvena vimarśanam | 4 tattaddveṣyastutyādyavasthāsvapi bhagavadanugrahāt tadabhedaprathātmikāyā vibhūterāsādanakathanam | (page 140) 5 vāsanāploṣayuktyaivākhyātipraśamanapūrvakaṃ pāśakṣapaṇapūrṇasvarūpaprathanena svātmarūpamaheśvarasya anugrāhyānugrahasamāveśārthanam | 6 vaiśeṣikābhyupagataparāparasāmānyavyatiriktasarvasāmānya- pūrṇāhantātmakamahācaitanyarūpapārameśvarasvarūpavimarśanaṃ namaskaraṇamukhena | 7 anupalabhyamūrtitvādatisusūkṣmatve'pi śaktyaṇḍaparyantasamastajagadvyāpakasya citprakāśadharmabhagavatsvarūpasyābhivandanam | 8 viśvasṛṣṭisaṃhārātmakahānasamādānadharmatvena upacaritahaṃsasvarūpasya parameśvarasyaivāntarabhedena dhṛtabrahmāṇḍagarbhonmanārūpahaṃsīśaktiparāmarśanam | 9 upādānādikāraṇāsattve śūnyabhuvyeva jagaccitraracanātmātidurghaṭakarmaṇo'vyāhatasvātantryaparameśvaraviṣa- yasvātmasamāveśanam | 10 māyāsaṃparkarahitatvena svacchaśivajñānasya parameśvarāat prārthanam | 11 meyapade pramāṇagamyatve'pi vastuto'bhedarūpatayā pramāṇavyāpārātītāya parameśvarāya śarīraprāṇapuryaṣṭakādisamarpaṇarūpabalinivedanam | (page 141) 12 gāmbhīryādiguṇatayā durbodhāyāḥ śuddhaprakāśapraśamitākhyātitimirāyāḥ pārameśvaramāyāśakterdarśanākāṃkṣaṇam | 13 bhaktyudrekavaśāt svapne'pi sākāraparameśvarapraṇāmatatparebhyaḥ praṇamanam | 14 pārameśvaraṃ svarūpaṃ pratyavamraṣṭuṃ janmamaraṇonmūlanaśaktāyā rucerbuddhimatāmatyabhilaṣaṇīyatātideśanam | 15 parameśvaraprasādāt yāvajjīvitāvasthaṃ tadekāgramanaskatayā sthiteḥ prārthanam | 16 anantaśākhāvistīrṇavedāgamamayatvena tattatphalotpādakakalpavṛkṣarūpaśaṃbhorabhivandanam | 17 vāṅmanaḥkāyanirvartyasamastakarmaṇo bhagavati samarpaṇāt tattādātmyena tadvannirdvandvatāyā āśaṃsanam | 18 jagadviṣayakasṛṣṭisaṃhārādiniyogeṣu nijasvātantryaśālitāpraśaṃsitaśaṃbhave praṇamanoktiḥ | 19 nistraiguṇyamahāprakāśātmabhagavannāmamātracintanenābhīṣṭā- vāpteranyālambanānāṃ dhyānānāṃ niṣprayojanatākathanam | 20 bhagavadvācakamahāmantrasattānupraviṣṭānāṃ śāṃbhavavibhūticamatkaraṇodyuktatākathanam | 21 sarvasyaiva kāyavāṅmanoviṣayasya bhagavanmayatvāt bhaktimatāmaprayāsameva bhagavatsvarūpalābhakathanam | (page 142) 22 bhagavadviṣayakasya śarīramanovāṅnirvartyārcanadhyānādirāmasyottarottaravardhanāśaṃ- sanam | 23 ākṛtimattve'pi tāttvikasvarūpāparityāgāt sarvasaṃvidāṃ sthirapūrṇāhantātmani viśrāntipradasya bhagavato'bhivandanam | 24 ajñānarūpatimirapraśamopāyabhūtasvasmṛtipradānottaraṃ prahaviṣayanairmalyāśrayaṇaprārthanam | 25 bhogāpavargasaṃsādhakabhagavatpraṇāmasyāpi praṇamyatayā samāśrayaṇīyatvakathanapūrvakaṃ bhagavadabhivandanam | 26 duruttarabhavāmbhodhimagnānāṃ taduttaraṇopāyabhūtāyāḥ sarvābhīṣṭapradabhakterbhagavata evāsādanottaraṃ bhogamokṣātmasaṃpūrṇeṣṭāvāpteranuśāsanam | 27 keṣāṃcideva lokottarāṇāṃ bhagavattattvajñānāda khyātyapagamottaraṃ niścalaparamādvaitajñānalābhānuśaṃsanam 28 nirguṇasya niṣkāmasyāpi bhagavato jñānātmakatadguṇāvabhāsināṃ bhaktānāṃ jñeyatayā tattadbhogamokṣātmapāryantikaphalatayā sarvotkṛṣṭatvena parāmarśanam | 29 śrīratnāmṛtādinidānabhūtakṣīrodadānena bhagavato'sāmānyaiśvaryaprakarṣakathanam | 30 nutismṛtyātmānuttaropāyabhaktimātreṇa bhogāpavargaphaladātre parameśvarāya praṇamanam | (page 143) 31 sarvajñaḥ sarvakṛtsarvamayaśca parameśvara eva itīdṛśajñānaśālināṃ sarvaṃ jñeyaṃ kāryaṃ ca bhagavatā vaiśvātmyenānubhāvyate ityanuśāsanam | 32 viśvasya yadīyecchāmātreṇa niṣpattistasya bhagavataḥ kāryajñānaṃ brahmādīnāmapi durūhamiti nirdeśanam | 33 tattatprayatnaśatānuṣṭhānenāpi brahmādikāraṇānāmapyalabhyadhāmnaḥ parameśvarasya praṇamanam | 34 brahmādayo'pi yacchaktivikāsabhaṅgibhūtāḥ tasmātparameśvarātpālanārthanam | 35 parameśvarasya mahāvyāpakatayā durjñeyatva- duṣprāpyatvakathanamukhena stavanam | 36 bhaktiśālināṃ stutismṛtyādyavasthāsu tadabhedāvaṣṭambhamayatādhigamāt tatkālataḥ paramānandasphāraphalodbhāvakāya parameśvarāya namaskaraṇam | 37 sṛṣṭyādikāriparimitabrahmādipadaviṣayakasmayaparityāgāt bhaktānāṃ bhagavatsvarūpapratyabhijñāvaśonmiṣitasarvāhaṃbhāva- rūpamahāsmayagrahaṇena paripūrṇatayā sphuraṇānuśāsanam | 38 bhaktiśālināṃ bhagavaccaitanyānandaviśrāntyā vikalpātmakavyutthānadaśāyā api samādhirasapariplutatākathanam | (page 144) 39 atisūkṣmarūpatve sarvasyāstrilokyāstatkalāmātratvena darśanāt, sthūlarūpatve brahmādibhirapi durlakṣyatvāt, sarvathaiva aparicchedyamūrterbhagavatastāttvikarūpaviṣayātarkyatāyā bhaṅgyā pratipādanam | 40 sarvaśāstrāṇāṃ śabdarāśiśarīratāttvikaparameśvarasvarūpaprati- pādanatātparyasattayā prekṣāvatāṃ pravṛttiviṣayatvānukīrtanam | 41 tāttvikānāyāsayādṛśakramakarmabuddhyādinā parameśvarajñānaviṣayopadeśātmaprasādābhyarthanam | 42 svayamanupakāryatve viśvopakārakatayā niḥspṛhatve sarvaspṛhaṇīyatayā lokottarotkarṣaśālibhagavato'bhivandanam | 43 aparicchinnapārameśvarasvarūpaprāptiphalakabhaktyadhiṣṭhāna- bhūtāyāḥ kṣetrajñatāyāḥ sāmānyoktyā ślāghanam | 44 bhagavatsvarūpanidhiprāpikāyāṃ bhaktau vimukhānāṃ duratikramabhagavanmāyayaiva vyāmohitatāpratipādanam | 45 sarvatra parameśvarasyaiva mukhyaṃ kartṛtvamanyeṣāṃ tu tadutthāpitatattadabhimānamātrasatattvamiti pratipādanaṃ stutimukhena | 46 guṇatrayakāryabhūtasukhaduḥkhādidvandvamagnajagaduddharaṇāya ṛte parameśvaramanyasya śaktiḥ kṛpā vā nāstīti pratipādanam | (page 145) 47 bhagavadaikyabhāvanābhāvābhāvayoreva guṇināṃ guṇavattayā duṣṭānāṃ doṣavattayā nidarśanam | 47 (2) sarvathānyaviṣaye tyāgaprārthanottaraṃ bhagavadviṣayayoreva rāgalobhayorapyabhyarthanam | 48 svargaphalakāgniṣṭomādyadhikāriniyamanavaiśiṣṭyena muktiphalake nirāyāsabhagavadbhāvanātmake karmaṇi sarvasya jantumātrasyādhikārānuśāsanam | 49 bhogāpavargaphalakasagrastakarmaṇāmādimadhyāvasāneṣu bhagavatsaṃvillagnatvādeśanam | 50 atisevanādvairasyāvahetarāsvādanīyaviṣayavaiśiṣṭyena bhagavadbhaktisudhāyā evottarottarasevanānnavanavacamatkārapradatvādutkṛṣṭamahimādeśanam | 51 kāmasaṃharaṇādiviśvātiśāyikāryavaicitryakāritayā ākṛtimattve'pi atidurghaṭaiśvaryaśāliparameśvaraviṣayapraṇamanam | 52 māyāvyāmohenāsvātantryāpattyā kiṃcitkartumaśaktajantuvargasya tatkṣaṇācchaktyāpādipārameṣānugrahaśaktereva śaraṇākhyānam | 53 svatantracidekamūrteḥ parameśvarasya sarvatra niṣpratidvandvitākathanam | (page 146) 54 bhagavadātmakatvānnirastasamastopādhīnāṃ jīvānāṃ mohāpāditayā māyāyāḥ prabhāvātiśayadyotanam | 55 aṇimādisiddhyavāptyacalaiśvaryādhigamabhavaviratiphalānāṃ bhagavadbhaktikalpapādapasyaiva prabhavatvādeśanam | 56 sarvadeśakālavyāpakatayā labdhe'pi bhagavatsvarūpe sūkṣmatamadehādisaṃskāragalanāya tadātmasādbhāvasya punārāśaṃsanam | 57 sanmānasanivāsi- bhūtisitāṅgamahāhaṃsarūpāya śaṃbhave punarapi bhaktibhareṇa namaskaraṇam | 58 aśeṣatamo'paharaṇabhavakadarthanendhanadāhabhagavatsvarūpa- bhūtamahāprakāśananidānabhagavadbhaktidīpikāyā abhyarthanam | 59 bhagavata eva viśvasarjanādināṭakaprastāvanottaraṃ tatsaṃharaṇātmanirvahaṇakṛtyakṣamakavitānuśāsanam | 60 sadasatorasattvasattvasaṃpādanasvatantrasya jagadutpattivināśanaiśvaryaśālino bhagavato'bhivandanam | 61 ānandasāgarātmabhagavato viśvavartiyāvanmātrānandasyaikavindurūpakathanottaram namaskaraṇam | 62 bhagavadvācakamahāmantravimarśanaikatānatayā brahmādīnāṃ dhanyatvānuśāsanam | (page 147) 63 svayaṃ nirīhasyāpi bhakteṣṭasaṃpādakatayā, advayātmatve'pi bhogyabhūtaviśvacamatkartre bhagavate'bhivandanam | 64 sarvakāraṇakāraṇādbhagavata eva brahmādikīṭāntānāṃ sarveṣṭasiddhyāptyāvedanam | 65 niścetumaśakyajagadvicārādiprayojanasaṃkaṭeṣu māyāsphāramalinīkṛtāyā buddheḥ tatsmaraṇamātreṇa prasādādhigamāttattvajñānasāmarthyānuśāsanam | 66 icchāmātreṇaiva viśvodayapralayakṛtsāmarthyasya bhagavata evābhaṅguraprabhuśaktyāvedanam | 67 bhagavadabhedabhāvanāsattāsattayostaduddeśena vihitasya niṣiddhasyāpi sukṛtatā, tadanuddeśena vihitasya sukarmaṇaśca duṣkṛtatā- ityevamanuśāsanam | 68 satatoditabhagavatsamāveśātmabhaktirasāsvādarūpadraviṇayutānāṃ bhagavatsvātmīkaraṇasākṣātkaraṇādivikalpaiḥ parāmarśanāddhanyatvanirdeśanam | 69 paramānandaviśrāntipradavedātmājñāniyoktuḥ, tathā tadṛgādivedatrayaparāmarśanīyatejorūpādapyuttīrṇasya parameśvarasya stavanam | 70 parameśvarasyaiva viśvavartivedoditavidhiniṣedhātmavicitrasvabhāva- parispandapravartakatvapratipādanam | (page no. 148, 149 is ṃissing) (page 150) 85 svātmanaḥ prakāśaikātmasatyasaṃkalpabhagavatsvarūpābhi- nnatāmanubhūya saṃsāritvasya svapnakalpatayāpyasaṃbhavattākathanam | 86 yattadbhedabuddhyapagamottaraṃ bhagavati nikhilakarmatatphalasaṃnyāsinā-matiślādhyaiśvaryabhāgitvānuśāsanam | 87 sarvāpadapaharaṇasarvasaṃpaddānasamarthabhagavadvāllabhyādhigam e bhaktānāṃ svātmaślāghanam | 88 māyāvyādhyandhīkṛtajñānacakṣuṣaḥ pūrṇaprathānayanātmārogyā-pādibhagavadbhakteḥ paramāñjanatayā nirūpaṇam | 89 gāḍhotkaṇṭhāvaśātkṣaṇamātrāsahanavirāvaṇottaraṃ nirbhayānandād-vyāvyayabhagavatpadādhigamābhyarthanam | 90 brahmādibhirapi dustarasya gabhīraduḥkhamayabhavasāgarasya tātparyeṇa bhagavadupāsattestaraṇopāyatayāśaṃsanam | 91 jagadvighātadurmadakālakāmayornigrahaṇena, patitapāvanatayā jagadupakartryā gaṅgāyāḥ śirodhṛtyā ca, ākāradhāritve bhagavata eva yathocitakāritāśaṃsanam | 92 brahmādivartyaiśvaryādipadacatuṣkotkṛṣṭaśuddhacidātmasthityarthina aṃ bhagavata eva taddātṛtayā parāyaṇānuśāsanam | (page 151) 93 bhagavadanicchayā brahmādīnāmapi tṛṇakubjīkaraṇāsāmarthyasya, tathā tadicchānugṛhītakīṭāderapibrāhmapadodvahanasāmarthyasya nirdeśanam } 94 maheśvarapraṇāmāsaktyātmāmūlyaratnabharitamukuṭonnataśira- skatayā tattvāvabodhākṣayadrāviṇānāṃ deveṣvapi svapraṇatasaṃpādanasāmarthyasaṃbhūtyanuśāsanam | 95 sarvamohatyāgottaraṃ prakāśātmakabhagavadvimarśānandasvātantryaśaktyāsādanāmṛtāśaṃsa nam | 96 citradṛṣṭamanorathollikhitasyātāttvitve'pi bhagavadākṛtimātrasya bhaktajanasarveṣṭasaṃpatpradātṛtvakathanam | 97 parameśvarādanyasya guṇādhikyādarśanāt tathā nairguṇyādarśanācca pakṣadvayavyājastutinindayoḥ paryavasānāniścayanākhyānam | 98 bhagavatkīrtanajanyāmṛtāsvādane'pi anyasya devāderasāmarthyasūcanottaraṃ bhagavata eva tadamṛtadānasāmarthyasūcanam | 99 itarakāmānabhīpsayā sarveṣṭāsiddhinidherbhagavataḥ parasiddhilābhātmatadekāntabhaktyāśaṃsanam | 100 svabhaktebhyaḥ svātmaikaprathanātmatrailokyasvāmyadāne'nargalasvātantryaudāryabhagavat o'bhivandanam | (page 152) 101 sarvaduḥkhāpaharaṇahetuḥ kaḥ ! iti saṃdihya parameśvara eva tādṛgiti niścinutāṃ taccharaṇatākathanam | 102 bhagavadbhaktimatāmeva yogaprabhāvākṛṣṭasāṃsārikabhogopabhogottaramakhyātyātmabhavabhrānt iṃ hitvā parapadāvāptyāśaṃsanaucityānuśaṃsanam | 103 bhagavadadvayātmatayā tadāyattānāṃ mohamayīṣu svapnādyavasthāsvapi kṛtasya yattatpuṇyāpuṇyātmakarmaṇaḥ parānandaphalajanakatāvedanam | 104 paraprakāśātmabhagavaddhāmaniṣṭhacittasya tamaḥsaparkātyantābhāvakathanam | 105 paramaśivasevotsāhāya kṛtamanorathamātrasyāpi mokṣapade padanyāsānuśāsanam | 106 nānābhogāsañjanātmasthityā, yathocitaśarīrabhavanajananātmotpattyā bhogaparamparānuṣaṅgaśrāntānāṃ viśrāntidānāyetkālaṃ saṃhārātmalayena ca jagadukaraṇe pārameśādvayaśākteḥ paramasvātantryāvedanam | 107 ādhyātmikādhidaivikādhibhutikātmatritāpatāpitasamastaprāṇināṃ tāpaśamanāmṛhūdatānirūpaṇottaraṃ bhagavato'bhivandanam | (page 153) 108 savyājapūjādhyānajapādinirvartyabhagavadbhaktermokṣa- phalajanakatvānuvādottaraṃ nirvyājabhagavadanurāgocchalitatatsamāveśopa- lakṣitabhakteranirvacanīyaphalatvenāparimeyaphalatvasūcanam | 109 cakṣuṣo bhagavalliṅgādiprekṣaṇe, gateśca bhagavatpūjādisthānagamane, bhagavatkathātmasarveṣṭapradakalpāpādapajanyaphalasya ca śabdārthadvārā saphalyamāvedya, jñānasya bhagavatsvarūpajñāpakatayā, yogādigateśca bhagavatpadaprāpakatayā sarvasaṃpatpradakalpapādaparūpabhagavatsvarūpacarcāyāḥ samudbhavatparānandavikāsātmakaphalasya ca ślāghyasāphalyāvedanam | 110 nikhilaiśvaryāptyātmaśreyasāmutkṛṣṭaśreyobhūtacidānandaghana- viśrāntyai madhyata udbhavadbhagavadakhyātyātmāntarāyadhvaṃsāya bhagavaccharaṇatābhyarthanam | 111 uttarottarāsvādane navanavacamatkārajanakatayā kṣaṇamapi tyaktumaśakyasya bhagavadbhaktyamṛtarasasyāśaṃsanam | 112 tattatpramātṛprameyābhāsasaṃyojanaviyojanakrameṇa rudrakṣetrāditrailokyaṃ kalpanāśatairanavarataṃ kalpayato'pi bhagavato nirvikalpāvasthayā sthityāvedanam | (page 154) 113 trimalātmatailamalinasaṃsāravāsanāvartidāhitattvāva- bodhātmadīpāvalambanottaraṃ parameśasaṃnidhau svopasthitikṣaṇāśaṃsanam | 114 bhagavadanugraheṇaiva prakṣīṇapūrvatanakutsitasaṃskāre citte kṣaṇamātramapi parameśvarādhiṣṭhānasya svābhīṣṭasaṃpādakatvānuśāsanam | 115 bhagavadāśritajanasyānuttaradhanyatvakṛtakṛtyatvamahattvādi- garvāṇāṃ vāstavaśobhitvāvedanam | 116 parameśvarasya miśraśubhāśubhaphalajanakatvaṃ, tadbhaktestu śuddhotkṛṣṭaśubhaphalajanakatvamanūdya bhaktimatāṃ bahumānamānyatāvedanam | 117 - 18 kiṃ malāpagamena prasannaṃ mano bhagavatādhiṣṭhīyate, uta bhagavadadhiṣṭhānenamalāpagamāt prasannatāmāsādayet ! iti śaṅkanapūrvakaṃ bhagavadadhiṣṭhittyaiva malahānyā prasannamanasaḥ sarvāsiddhyāptiparapadāsādanānuśāsanam | 119 vāṅmanaḥ karmamāyānāṃ bhagavadanugrahāsādanottaraṃ bhagavadbhaktibhūṣaṇabhūṣitatvābhyarthanam | 120 granthakṛtaḥ prasiddhaprabhāvasvanāmodīraṇottaraṃ svakṛtagranthasya bhagavatsamāveśātmānuttaraiśvaryaphalaprasavatayā (page 155) cintāmaṇyabhikhyāpanenātyantopādeyatānirdeśanam | iti stvacintāmaṇau granthaprakāśaka0 paṃ0 mukundarāma śāstriṇā viracitaḥ pratiślokaṃ pratipāditārthasaṃkṣepaḥ samāptaḥ || dvitīyapariśiṣṭabhāgaśca samāptaḥ || ########### END OF FILE #######