#################################################### MUKTABODHA INDOLOGICAL RESEARCH INSTITUTE Use of this material (e-texts) is covered by Creative Commons license BY-NC 4.0 Catalog number: M00097 Uniform title: vāmakeśvarīmata Main title: vāmakeśvarīmata with the commentary of jayaratha Secondary title: vāmakeśvarīmatavivaraṇa Secondary title: nityāṣoḍaśikārṇava (alternate title) Commentator : jayaratha Editor : śāstrī m k Description: E-text transcribed from volume 66 of the Kashmir Series of Texts and Studies. Notes: This e-text was transcribed by the staff of Muktabodha under the supervision of Mark S.G. Dyczkowski. Revision 0: Oct. 16, 2007 Publisher : Research Department, Jammu and Kashmir State Publication year : 1945 Publication city : Srinagar Publication country : India #################################################### atha śrīvāmakeśvarīmatam śrīmadrājānakajayarathaviracitavivaraṇopetam | prathamaḥ paṭalaḥ | svasvāmibhāvaparijṛmbhaṇasāracakra- cakreśvarīmayatayā navadhā svarūpam | ābhāsayantyadhanude tripurāstu sarva- sarvātmakatvakalanena nijākṣarāṇām || 1 || jayanti paramādvaitavijñānāmṛtanirbharāḥ | pūrve śrīdīpikācāryapramukhā guravo mama || 2 || parakṛtakukalpanāmayatimirāndhyāpohanāya manāk | śrīvāmakeśvarīmatamuddyotayituṃ mamodyamo'dyāyam || 3 || iha khalu kañcana parānujighṛkṣāparatayā avatitārayiṣitarahasyaitacchāstragarbhīkāreṇa bhaktitāratamyāt paunaḥ punyena samucitanamaskāryanamaskāraṃ karoti tantrāvatārako gaṇeśagrahanakṣatrayoginīrāśirūpiṇīm | devīṃ mantramayīṃ naumi mātṛkāṃ pīṭharūpiṇīm || 1 || iha - - - - - na vidyā mātṛkāparā | (sva0 11|199) iti paśubhirajñātasvarūpāṃ bhagavatīṃ mātṛkāmanyatra yā sā śaktirjagaddhātuḥ kathitā samavāyinī | (mā0 vi0 3|5) ityādinā uktām, ihāpi p. 2) tripurā paramā śaktirādyā jātāditaḥ priye | sthūlasūkṣmavibhāgena trailokyotpattimātṛkā || (4|4) ityādināṃ vakṣyamāṇasvarūpām, gurubhirapi citiḥ pratyavamarśātmā parā vāk svarasoditā | svātantryametanmukhyaṃ tadaiśvaryaṃ paramātmanaḥ || sā sphurattā mahāsattā deśakālāviśeṣiṇī | saiṣā sāratayā proktā hṛdayaṃ parameṣṭhinaḥ || (ī0 pra0 1|5|10) ityādinā nirūpitāṃ parahaṃparāmarśasārāṃ parāṃ parameśvarīṃ vācyavācakātmano viśvasya jananīṃ svātantryātmikāṃ śaktim, - - - - - - - - - - - - ekākī na ramāmyaham | itivacanāt āsthāsyadekarūpeṇa vapuṣā cenmaheśvaraḥ | maheśvaratvaṃ saṃvittvaṃ tadatyakṣyadghaṭādivat (ta0 3|100) ityādyuktayuktyā ca bahirullilāsayiṣayā unmiṣantīṃ śrīmannaravāhanadattasūtritayā akacaṭatapayaśagaṇeśagrahādhīśanakṣatrarāśīśvarī-yoginīvācyagarbhā ityādibhaṅgyā gaṇā aṣṭau vargāḥ, arkārajīvabudhaśukraśanaiścarādyā vargāḥ krameṇa kathitā grahaṣaṭkayuktāḥ | indormukhasya ca sitāsitapakṣayogād hlādopatāpajanakau kathitau yaśau tu || ityādyuktyā tadīśā grahāḥ dvādaśamaṇḍalabhagaṇastatrārdhe siṃhato ravirnāthaḥ | karkaṭataḥ pratilomācchaśī tathānye'pi taddānāt || p. 3) ityukteḥ, pāramparyeṇa sākṣācca tadadhiṣṭhānaṃ nakṣatrāṇi, yoginyastattadgrahādiyogabhāktvāt pratipadādyāstithaya āvṛttyā tadavalambanena udīyamānā brāhmyādyā api, rāśayo meṣādyāśca tadrūpiṇīṃ kālaḥ sūryādisaṃcāraḥ - - - - - - - - - - - - - | (ī0 pra0 2|1|3) iti mahāgurūditalakṣaṇakālarūpatayā prasphurantīmityarthaḥ | na kevalamevaṃ yāvaddeśarūpatayāpi prasphuratītyāha - pīṭharūpiṇīmiti | pīṭhaśabdena pīṭhastu mātṛkā proktā - - - - - - - - - - - - - - - - | iti sakalajagadādhāramātravācitve'pi atra tadavinābhāvitvāt deśa ākṣipyate iti deśarūpatayāpi avabhāsamānāmityarthaḥ | ayamatra āśayaḥ - paraiva hi saṃvit svātantryāt prathamaṃ viśvamavabibhāsayiṣuḥ mūrtivaicitryato deśakramamābhāsayatyasau | kriyāvaicitryanirbhāsāt kālakramamapīśvaraḥ || (ī0 pra0 2|1|5) itidiśā mūrtivaicitryāvabhāsanena parasūkṣmasthūlatayā kalātatvabhuvanātmanā sphurantī deśādhvānamavabhāsayati, kriyāvaicitryanirbhāsanena api varṇamantrapadātmanā kālādhvānamapīti ṣaḍvidhādhvamayanikhilaviśvarūpatayā sphuratīti | yadāhuḥ tatra kriyābhāsanaṃ yatso'dhvā kālākhya ucyate | varṇamantrapadābhikhyamatrāstyadhvatrayaṃ sphuṭam || yastu mūrtyavabhāsāṃśaḥ sa deśādhvā nirūpyate | kalātattvapurābhikhyamantarbhūtamiha trayam || trikadvaye'tra pratyekaṃ sthūlaṃ sūkṣmaṃ paraṃ vapuḥ | yato'sti tena sarvo'yamadhvā saḍvidha ucyate || (taṃ0 6|36) p. 4) iti | etadadhiṣṭhātṛttvena api iyameva avabhāsate ityāha mantramayīmiti | mantraśabdena ca atra sapta api śivādayaḥ sakalāntāḥ pramātara upalakṣyante iti nikhilarudrakṣetrajñādimayatayā api ābhāsamānāmityarthaḥ | tadevaṃ pramātṛprameyādikṣobhamayatve'pi apracyutaprācyasvarūpaiva iyamiti uktaṃ devīmiti evamapi parapramātrekarūpasvaprakāśaparasaṃvidātmanaiva dyotamānāṃ naumi dehādimitapramātṛtāguṇībhāvena citpramātṛtayā samāviśāmītyarthaḥ | iha prakṛtasya arthasya aviśrāntatāyāmupakṣepyasya arthasya abhidhānameva tāvanna nyāyyaṃ, tatrāpi aśabdārthaṃ kaṣṭakalpanāvalopanītamasaṅgataprāyaṃ ca taditi kaṣṭātkaṣṭaṃ yat gaṇeśaśabdākhyāne gakārasya tāvat tṛtīyātmakasaṃkhyeyamātrābhidhāyitve tritvalakṣaṇasaṃkhyābhidhānābhāvāt na tryarārthapratyāyakatvam | tatrāpi svāmipadenaiva gatārthatvāt vyarthametadupādānam | eka evahi tryaralakṣaṇaścakrāvayavaḥ pratipādyo vartate | sa ca etāvataiva siddha iti kimetadupādānena | yadāgamaḥ tatraikamaṣṭakaṃ madhye dvidaśānte caturdaśa | caturdaśa daśadvandvamaṣṭāvakaṃ maheśvari || iti | atha svāmipadena madhyamātramucyate varṇapadena tu tryaramiti cet, na ubhayathāpi madhyāvyatirekeṇaiva asyarthasya svayaṃsiddheḥ | nāpi akṣapatitvena ekataradaśārāvayama astasya dikpatitvavat daśatvalakṣaṇasaṃkhyābhidhāyitvābhāvāt | mana eva daśānāmapi akṣāṇāmekaḥ patiḥ | yadāgamaḥ tat tridhā taijasāttasmānmano'kṣeśamajāyata || (mā0 vi0 2|31) p. 5) iti | buddhindriyagaṇapatitā manasaḥ ityapi bhavataiva uktam | gaṇapatitithirapi saṃkhyeyasya abhidhāyikaiva, natu saṃkhyāyā iti na asyā api caturdaśāravācakatvamiti uktaprāyam | gaṇayorīśārṇatayā ityanenāpi ṣoḍaśāradvayamucyate | naca atra etat vivakṣitamekasyaiva ṣoḍaśārasya iṣṭeḥ | gaṇeśaśabdaśca kena vyāpāreṇa enamarthamabhidhatte iti tāvat bahuvaktavyatvādāstāṃ, tatrāpi saṃkhyeyameva avagamayati, na saṃkhyāmiti punarapi prakṛtārthānupapattireveti na sākṣāt nikhilacakrāvayavapratipādanaṃ siddhyet | kiṃca gaṇeśā aṣṭau, grahāśca aṣṭau, nakṣatrāṇi ca saptaviṃśatiḥ | kathaṃ navacakrakalāḥ aṇimā laghimā mahimeśitvavaśitve prakāmatā bhuktiḥ | icchāmokṣarasāścehoktāḥ siddhayastantre || ityādyuktyā daśa siddhīrmudrāśca vidyāśca aṣṭāvabhidhātumutsahante iti svāmitayā varṇatayā nandyāditayākṣadikpatitvena | gaṇapatitithirūpatayā vidyeśatayā kramākramataḥ || gaṇayorīśārṇatayā lokeśatayā tathā ca navacakryām | śaśiguṇavasudaśadaśamanuvasupativasuvāg gaṇeśapadam || cakrakalāsu gaṇeśāścakreṣu ca vācakā grahā navasu | nakṣatrāṇi navasvapi siddhiṣu mudrāsu vidyāsu || ityādyuktamiveti lokamahattayā saṃbhāvyamānānāmevamucyamānaṃ sarveṣāṃ karṇakaṭukamiva pratibhāsata iti sthālīpulākanyāyena iyadeva āstām | evaṃ gaṇeśādigaṇanayā tricatvāriṃśatkoṇatvādivyākhyānamardhocchiṣṭaprāyameveti kimanenāpi granthavistarakāriṇā prakṛtānupayoginā paryālocitena | marmasthāneṣu punaḥ p. 6) pratipadametanmātsaryālocanaṃ sarvathā kāriṣyato'nyathā pravṛttireva duṣyatīti alamativistareṇa || 1 || evaṃ saṃsāraikanimittāya saṃsāraikavirodhine | namaḥ saṃsārarūpāya niḥsaṃsārāya śambhave || (u0 sto0 1|8) itimahāgurūditadṛṣṭyā evaṃvidhaṣaṭvidhādhvarūpaṃ saṃsārabhāvirbhāvya, punarapi svacchayā tirobhāvayatīti atidurghaṭakāritvamasyāḥ pradarśayitumāha praṇamāmi mahādevīṃ mātṛkāṃ parameśvarīm | kālahallohalollolakalanāśamakāriṇīm || 2 || tasyāpyūrdhvamameyastu kālaḥ syātparamāvadhiḥ | nityo nityodito devi akalyaśca na kalyate || sa cādhaḥ kalayetsarvaṃ vyāpinyādiṃ dharāvadhim | tuṭyādibhiḥ kalābhiśca devyadhvānaṃ carācaram || (sva0 11|311) ityādinirūpitasvarūpasya kālasya yo hallohalaḥ sa kālaḥ sāmyasaṃjñaśca - - - - - - - - - | (sva0 11|309) ityuktaprakarṣāprakarṣaśūnyasāmyātmakāvibhāgasvabhā-vo'vasthāviśeṣastasya ullolāḥ aparaḥ ṣoḍaśo yāvatkālaḥ saptadaśaḥ paraḥ | parātparastu yaḥ kālaḥ sa priye'ṣṭādaśaḥ prabhuḥ || (sva0 4|329) ityādyuktāni tuṭilavanimeṣādyātmakāni visphūrjitāni taryāḥ kalanāstattadābhāsabhedāhitakramākramaprāyatayā avacchedāstāsāṃ śamakāriṇīṃ sarvatrābhāsabhedo'pi bhavetkālakramākaraḥ | vicchinnabhāsaḥ śūnyādermāturbhātasya no sakṛt || (ī0 pra0 2|1|6) p. 7) ityādyuktayuktyā parimitaśūnyādipramātṛtāvilāpanena sarvāṃ mamāyaṃ vibhava ityevaṃ parijānataḥ | viśvātmano vikalpānāṃ prasare'pi vimuktatā || (ī0 pra0 4|1|6) ityādyanusandhānabhājamanugrāhyajanamakhaṇḍaparipūrṇa-parasaṃvidātmani akālakalite pare dhāmni viśrāmayantīm, ata eva mahādevīṃ mahattvena aparicchinnaparasaṃvidekaghanatayā dyotamānām, ata eva parameśvarīmatidurghaṭakārisvātantryaśālinīṃ mātṛkāṃ praṇamāmīti vākyārthaḥ || 2 || na kevalamevaṃ yāvattattatsiddhidānapravaṇā api iyamityāviṣkartumāha yadakṣaraikamātre'pi saṃsiddhe spardhate naraḥ | ravitārkṣyendukandarpaśaṅkarānalaviṣṇubhiḥ || 3 || yasyā vāgbhavādāvekasminnapi akṣaramātre vakṣyamāṇaikaikākṣarasādhanaprakriyayā saṃsiddhe naro'pi ravyādibhiḥ spardhate tatsamāna eva jāyate ityarthaḥ | yadvakṣyati tato bhavati vai devi vainateya ivāparaḥ || (4|45) iti, tato bhavati deveśi sarvaśṛṅgāramāninām | rāgiṇāṃ sādhako devi vādhako madanādhikaḥ || (4|38) iti, duṣṭavyādhigrahānekaḍākinīrūpikāgaṇaiḥ | bhūtapretapiśācaughaistrinetra iva dṛśyate || (4|50) iti, p. 8) - - - - - - - - - - - - - - - - dṛśyate sādhakottamaḥ | sarvayoginivṛndaistu jvalatpāvakasannibhaḥ || (3|49) iti, etāmeva purārādhya vidyāṃ trailokyamohinīm | tralokyamohanaṃ rūpamakārpīdbhagavānhariḥ || (4|67) iti ca | analakandarpayoreva evaṃvacanāt ravīndvorapi etadarthasiddhamiti pṛthak na uktam | bahuvacanādādyartho'pi labhyate iti vākpatyāderapi grahaṇam | yadvakṣyati so'pi saṃjāyate vāgmī vācaspatirivāparaḥ | (4|26) iti | ata eva ca atra vākpatitvābhyūhanena nirvibandhanamananuguṇatvaṃ na vācyaṃ, kintu akṣaramātrasaṃsiddhiphalapratipādane prakrāntasya kāṇḍakūṣmāṇḍanyāyena cakratrayasamārādhanaphalābhidhānasya ko'vasara iti vācyaṃ yato'tra vaiśvānaro daśakalo daśakiraṇaśatānvito dineśānaḥ | bhuvanāhlādakṛdindurdaśajātiviṣakṣayo garuḍaḥ || madano'pi daśāvastho vidyāsthānānvito'pi vāgīśaḥ | daśadiksvāmī śambhurdaśadhā śatarudradhṛtadehaḥ || viṣṇurdaśāvatāro vividhamahābhūtasṛṣṭikṛdvedhāḥ | kamalajavākpatiyāmalamanuktamapyūhanīyamiha || daśadaśacaturdaśākṛtikalanācakratrayaṃ samārādhya | vāmagurukāraṇatayā trayaṃ trayaṃ siddhametadiha || piṇḍatritayātmaivahi devī viśvasya yonitāṃ prāptā | tasmādyonīnāmapi piṇḍagatāḥ siddhayaḥ proktāḥ || ityādyuktasya daśakalatvādeḥ piṇḍatrayātmadevīyonitāprāpteśca asamañjasaṃ hetutvamiti sarvamidasālajālaprāyamiti kimucyate mahātmanām | naca khyādeḥ saptakasyaiva upādāne tejobalādiguṇasaptakaṃ p. 9) niyāmakaṃ bhavitumarhati evaṃvidhānāṃ guṇāntarāṇāmapi saṃbhavena anaikāntikatvāt | tatrāpi tejo balaṃ prasādaśca rūpaṃ jñānaṃ viśuddhatā | parārthamudyamaśceti sapta sarvottamā guṇāḥ || ityatra tathā prācuryābhāvādayauktikatvāt ravyādikramasamāśrayaṇasadbhāvācca kṛtakatvamiva saṃbhāvyate iti āstāmetat | yacca atra anyaiḥ kālahallolasūtreṇa ravitārkṣyādisūtrataḥ | ekākṣarā tryakṣarā ca dve vidye sūcite mayā || ityādi jiṣṇūkurvat viśvāmitranyāyena navāmeva vācyavācakamayīṃ sṛṣṭiṃ vidhāya ravyādiśabdaiḥ krameṇa kakārahakārāvekārakakāramakārā īkārahakārakakārā lakāro repha īkāraścetyākṣiptā iti mukhyamantrasaṃketo'pi atra kaṭākṣita iti uktaṃ, tatra vayaṃ niṣeddhuṃ vidhātuṃ vā na pragalbhāmahe iti kimabhidadhmaḥ yadvā kimamuṣmai tapasvine ruṣyate yat vārtikakāreṇa api evameva pratipadaṃ mantroddhāraḥ kṛta iti alamanālocyālocanena || 3 || na kevalaṃ sādhakaviṣayameva iyamevaṃ kurute, yāvat carācarātmakaṃ nikhilamapi jagadetadanuprāṇitamevetyāha yadakṣaraśaśijyotsnāmaṇḍitaṃ bhuvanatrayam | vande sarveśvarīṃ devīṃ mahāśrīsiddhamātṛkām || 4 || yacchrutiḥ astamita āditye yājñavalkya candre'stamite kiṃ jyotiḥ puruṣaḥ, vāgjyotiriti hovāca samrāṭ | (vṛ0 u0 4|3|5) iti | pūrvācāryā api p. 10) saiṣā saṃsāriṇāṃ saṃjñā bahirantaśca vartate | yadutkrāntau visaṃjño'yaṃ dṛśyate kāṣṭhakuḍyavat || (vā0 pa0 1|128) iti idamandhaṃ tamaḥ kṛtsnaṃ jāyeta bhuvanatrayam | yadi śabdāhvayaṃ jyotirāsaṃsāraṃ na dīpyate || iti ca | evamevaṃvidhāṃ tāṃ mahatyā sakṛdvibhāto'yamātmā itidṛśā vidyudādivat vicchidya vicchidya bhāsamānatvābhāvadekarasatayā pravṛttayā aviratena rūpeṇa avabhāsamānayā saṃvitsphuraṇalakṣaṇayā śriyā pramātari purāṇe tu sarvadābhātavigrahe | kiṃ pramāṇaṃ navābhāsaḥ sarvapramitibhāgini || (ī0 2|3|16) ityādinayena apūrvārthaviṣayapramāṇāgocaratvādādita eva svataḥ siddhāṃ mahātripurasundaryādiśabdavyapadeśyāṃ mātṛkāṃ parāṃ śaktiṃ pramāṇānyapi vastūnāṃ jīvitaṃ yāni tanvate | teṣāmapi paro jīvaḥ sa eva parameśvaraḥ || (taṃ0 1|55) ityādyuktyā sarveṣāṃ pramātṛpramāṇaprameyādīnāmapi jīvitādhāyitvādīśvarīm, ata eva devīṃ tattatpramātrādirūpatayā krīḍanaśīlāṃ vande samāviśāmītyarthaḥ || 4 || idaṃ tāvat bhuvanatrayamasyāḥ parasyā eva śakteḥ sakāśādudbhūtamanayaivaca anuprāṇitamiti sthitam, āśrayo'pi asya iyamaveti pratipādayitumāha yadakṣaramahāsūtraprotametajjagattrayam | brahmāṇḍādikaṭāhāntaṃ vande tāṃ siddhamātṛkām || 5 || etat sarvato'vabhāsamānaṃ brahmāṇḍādikaṭāhaḥ śaktyaṇḍaṃ, tadantaṃ carācarātmakaṃ p. 11) bhavabhavābhavābhavarūpaṃ jagattrayaṃ yadakṣarāṇyeva mahat sarvānugamayogyaṃ sūtraṃ, tatra protamanusyūtaṃ tadbhittisaṃlagnatayaiva avatiṣṭhate tāmādisiddhāṃ mātṛkāṃ vande iti vākyārthaḥ || 5 || yā sā tu mātṛkā devi paratejaḥsamanvitā | tayā vyāptamidaṃ sarvamābrahmabhuvanāntakam || iti evaṃ śabdasya niṣpattiḥ śabdavyāptaṃ carācaram | iti prakārāntareṇa api etadakṣaraprotatvameva jagataḥ prapañcayitumāha yadekādaśamādhārabījakoṇatrayodbhavam | brahmāṇḍādikaṭāhāntaṃ jagadadyāpi dṛśyate || 6 || akacādiṭatonnaddhapayaśākṣaravargiṇīm | jyeṣṭhāṅgabāhuhṛtpṛṣṭhakaṭipādanivāsinīm || 7 || tāmikārākṣaroddhārasārādhārāṃ parāparām | praṇamāmi mahādevīṃ paramānandarūpiṇīm || 8 || tāṃ prakrāntāṃ mātṛkāṃ bhagavatīṃ mahādevīṃ mahattvena samanantaroktanirūpitena cittvena dyotamānāṃ cicchaktipradhānādivarṇātmikāṃ citaśca ānando brahmaṇo rūpam iti śruterānandarūpatāmantareṇa cittvameva na syādityāha ānandarūpiṇīmānandaśaktipradhānadvitīyavarṇasvarūpām,-ityevaṃ cidānandayorlolībhāvena sisṛkṣātmakaparāmarśodayādicchāśaktyātmana ikārākṣarasya tṛtīyabījasya uddhāreṇa sārādhārāṃ sakalajagadullāsanaśālitayā utkṛṣṭādhārām, ata eva śaktidaśāśidhiyataya parāparāṃ tadrūpāṃ-paramatyarthaṃ praṇamāmi | evaṃ sṛṣṭyunmukhatvādeva yasyāḥ p. 12) anuttarānandacitī icchāśaktau niyojite | trikoṇamiti tatprāhurvisargāmodasundaram || (taṃ0 3|94) ityādyuktyā tadbījatrayasaṃghaṭṭādudīyamānamekādaśaṃ trikoṇaṃ bhaga ityuktaṃ viyatsthaṃ guptamaṇḍalam | icchājñānakriyākoṇam - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - || ityukteḥ, ādhāro janmādhārastadrūpamekārātma yadbījaṃ tasya yadicchājñānakriyātmakaṃ koṇatrayaṃ tat udbhūtaṃ dharādiśaktiparyantaṃ nikhilamidaṃ sādhāraṇaṃ jagadadyāpi sarvakālaṃ, natu kadācideva, dṛśyate viśeṣānupādānāt sarvaireva tādrūpyeṇa parāmṛśyate ityarthaḥ | nahi asya jagataḥ sa kaścidapi aṃśo'sti yasya na etacchaktitrayānugamaḥ | nahi acikīrṣitamajñātamakāryaṃ vā kiṃcidapi vyavahāranirvahaṇanaipuṇyamudvodumutsahata ityatra sarva eva laukikāḥ sākṣiṇaḥ | evameva ca śrītantrālokādyuktayuktyā ādivarṇādereva uditairakacādibhiraṣṭabhirvargaistadvattāmudvahantīmityarthaḥ | jyeṣṭhāṅgaṃ śirastena śikhālalāṭabhūmadhyātmakamavayavatrayamākṣipyate, bāhubhyāṃ svamūlagataḥ kaṇṭhaḥ, hṛcchabdasya āvṛttyā hṛtpṛṣṭhaśabdena nābhiḥ, kaṭyā ca janmādhāraḥ | yat vārtikakāraḥ bhrūmadhyabhālacūlā jyeṣṭhāṅgaṃ bāhumūlagaḥ kaṇṭhaḥ | hṛddhṛdayaṃ tatpṛṣṭhe yasyāḥ sā proditā nābhiḥ || janmasthānaṃ ca kaṭirnyāsakramatastathāhakaḥ pādaḥ | iti || 8 || evamiyaṃ devairapi vikalpayituṃ na śakyeti etipādayitumāha p. 13) adyāpi yasyā jānanti na manāgapi devatāḥ | keyaṃ kasmāt kva keneti svarūpārūpabhāvanām || 9 || vande tāmahamakṣayyakṣakārākṣararūpiṇīm | devīṃ kulakalollolaprollasantīṃ paraulijām || 10 || brahmendropendraprabhṛtayo'pi devatā manāgīṣadapi yasyāḥ svarūpahetuviṣayaprayojanaviṣaye kā iyaṃ kasmāt kva kenetivikalpacatuṣṭaye'pi svarūpaṃ sattvamarūpamasattvaṃ tatra bhāvanāṃ kathametadbhavatīti tanniṣṭhṃ svavyāpāramadyāpi na jānanti tanniścayaṃ kartumasamarthā ityarthaḥ | yata iyamahaṃrūpiṇī pratyāhṛtāśeṣaviśvānuttare sā nilīyate | tadidaṃ viśvamantaḥsthaṃ śaktau sānuttare pade || tattasyāmiti yatsatyaṃ vibhunā saṃpuṭīkṛtiḥ | saṃvittau bhāti yadviśvaṃ tatrāpi khalu saṃvidā || tadetattritayaṃ dvandvayogātsaṃghaṭṭatāṃ gatam | ekameva paraṃ rūpaṃ bhairavasyāhamātmakam || (taṃ0 3|207) ityādyuktayuktyā ādyantyārṇagrahaṇena pratyāhṛtāśeṣavarṇatvāt pratyāhārakremeṇa ahaṃparāmarśamayī pramātrekarūpeti na keyamiti idantāparāmarśanīyatāṃ sahate iti kathamāsāṃ sattvāsattvābhyāṃ tanniścayaḥ | nanu evamapi ekonapañcāśadarṇātmanā niyatamasyā rūpaṃ siddhaṃ, tat tādrūpyeṇaiva niyataḥ parāmarśo'stviti cet etadapi bhavituṃ na arhati yadiyamakṣayyakṣakārākṣararūpiṇī kūṭātmani nije rūpe'vatiṣṭhamānatvādakṣayyaṃ yat kṣakārākṣaraṃ tadrūpā apītyarthaḥ | kṣakāro'pihi anuttaravisargasārakakārasakārapratyāhārātmatayā yugapadeva nikhilāṃ mātṛkāmāmṛśatīti punarapi yathoktaikaikākṣaratvādyanekarūpatvāt naiyatyena sattvāsattvābhyāṃ tanniścayaḥ kartuṃ na sādhyaḥ | heturapi asyā na niścetuṃ śakyo yadiyaṃ paraulijā parā pūrṇā yā iyamolirovalliḥ sakalamānasavyavahārottīrṇamaunmanasamavikalpakajñānaṃ tasmāt - - - - - - - - - - - - - - ādyā jātāditaḥ - - - - - - | (4|4) iti vakṣyamāṇadṛśā ādisiddhāt śivāt jāteti | so'pi avikalparūpatvādavikalpanīya eveti uktaprāyam | viṣayo'pi evaṃ yat kulaṃ padamanāmākhyaṃ - - - - - - - - - - - - - iti kularūpāyāmavyapadeśyāyāṃ kalāyāṃ parasyāmeva saṃvidi ullolaṃ jaladhilaharīnyāyena prollasantī tatraiva viśrāntā tadanatirekeṇaiva ābhāsamāneti pūrvokta eva panthāḥ | evaṃ tattadrūpāvasthāne'pi na asyā niyataṃ kiṃcit prayojanamastīti tanniścayo'pi ko yat devī tattadrūpatayā krīḍanaśīletyarthaḥ | yadāgamaḥ śive tadvanna kāmo'sti śakterapi na kāmitā | utpannā tu svabhāvena śivasya parameśvarī || iti | evamevaṃvidhāṃ tāṃ mātṛkādiśabdavyapadeśyāṃ parāṃ śaktiṃ vande samāviśāmītyarthaḥ || 10 || idānīṃ pūjāsaṅketamapi upakṣeptumāha vargānukramayogena yasyā mātraṣṭakaṃ sthitam | vande tāmaṣṭavargotthamahāsiddhyaṣṭakeśvarīm || 11 || tāṃ bhagavatīṃ mātṛkāmarthāt yata eva vargāṣṭakavat svāṃśarūpatayaiva utthitaṃ yadaṇimādilakṣaṇaṃ p. 15) mahadaparicchinnaṃ siddhyaṣṭakaṃ, tasya īśvarīṃ taddānaikapravaṇāṃ vande yasyā vargānukramayogena devatāṣṭakasaṃyutā | (1 | 60) itivakṣyamāṇadṛśā vargānukramamabhisaṃbaddhya tattadaṇimādisiddhijananāt mātṝṇāṃ vaśinyādīnāmaṣṭakaṃ sthitaṃ svānatiriktamapi atiriktamiva antaraṅgaparivārabhūtaṃ prathamabāhyacakrapūjyatayā avabhāsitamityarthaḥ || 11 || atra tāvat sarvacakrapūjyasiddhyaṣṭakasāhacaryāt vaśinyādyaṣṭakopādānamātreṇaiva samagracakrapūjākramā-sūtraṇamupakrāntam, sāmprataṃ tu prādhānyāt mūlatrikoṇapūjāsaṅketamapi upakṣeptumāha kāmapūrṇajakārākhyaśrīpīṭhāntarnivāsinīm | caturājñākośabhūtāṃ naumi śrītripurāmaham || 12 || sarvatrātra hyahaṃśabdo bodhamātraikavācakaḥ | (taṃ0 1 | 132) itinītyā satyapi dehādau bodhaikaghanaparamātmasvarūpaḥ proktavakṣyamāṇalakṣaṇāṃ śrītripurāṃ mātṛkāśabdavyapadiṣṭāmasmaddarśanaprakhyopākhyāṃ śrīmahātripurasundarīṃ pūrvādidiṅniviṣṭeṣu caturvapi pīṭheṣu sātatyena vartamānāyā api anugrahājñāyāḥ kālavalena pramlāyantyāstattatsidhayoginyādipramukhena punaḥ punaravatāraṇāt kośabhūtāṃ gañjaprāyāmākarabhuvamityarthaḥ | taduktaṃ jñānabhraṃśāvasāne tu saṃjñābhedādvarānane | karāle tava santāno bhaviṣyati tavājñayā || iti | ata eva kāmarūpādau sakalajagadanujighṛkṣāparatayā satataṃ saṃnihitāṃ naumiti vākyārthaḥ | anena ca p. 16) aṣṭamanavamacakrapūjāsaṅketoṭṭaṅkanamapi kaṭākṣitamiti uparamyate | yacca atra anyaiḥ pratipadaṃ kaṣṭakalpanāvalopanītamaśabdārthaṃ vyākhyātamapabhāṣitaṃ ca, tatsarvairalpaśrutairapi svayameva avagamyate iti upekṣitamiti paramatamapratiṣiddhamanumatameva iti na vidvadbhirāśaṅkanīyaṃ yat tat pratipadamanūdya dūṣyamāṇaṃ prakṛtānupayogitvāt granthavistaramātrādhānaphalameveti asmābhirasthāne na abhiniviṣṭaṃ, kiṃtu tadviruddhābhidhānenaiva tat dūṣitaṃ bhavatīti mantavyamiti alamatiprasaṅgena, prastutamava abhidadhmaḥ || 12 || evamasya tantrasya stutipūrvakatvaṃ saṃprakāśya avataraṇikāmeva kartumupakramate śrīdevyuvāca iti | kimuvācetyākāṅkṣāyāmāha bhagavansarvamantrāśca bhavatā me prakāśitāḥ | tathāca catuṣṣaṣṭistu tantrāṇi mātṛṇāmuttamāni tu || 13 || mahāmāyā śambaraṃ ca yoginī jālaśambaram | tattvaśambarakaṃ devaṃ bhairavāṣṭakameva ca || 14 || bahurūpāṣṭakaṃ jñānaṃ yāmalāṣṭakameva ca | candrajñānaṃ vāsukiṃ ca mahāsaṃmohanaṃ tathā || 15 || mahocchuṣmaṃ mahādeva vāthulaṃ ca nayottaram | hṛdbhedaṃ mātṛbhedaṃ ca guhyatantraṃ ca kāmikam || 16 || kālapādaṃ kālasāraṃ tathānyat kubjikāmatam | p. 17) nayottaraṃ ca vīṇādyaṃ trotulaṃ bhrātulottaram || 17 || pañcāmṛtaṃ rūpabhedaṃ bhūtoḍḍāmarameva ca | kulasāraṃ kuloḍḍīśaṃ kulacūḍāmaṇiṃ tathā || 18 || sarvajñānottaraṃ deva mahāpicumataṃ tathā | mahālakṣmīmataṃ deva siddhayogīśvarīmatam || 19 || kurūpikāmataṃ deva rūpikāmatameva ca | sarvavīramataṃ deva vimalāmatameva ca || 20 || aruṇeśaṃ modaneśaṃ viśuddheśvarameva ca | evametāni śāstrāṇi tathānyānyapi koṭiśaḥ || 21 || bhavatoktāni me deva sarvajñānamayāni ca | vīṇādyamiti vīṇāśikhottaram || kintu evaṃ sarvaśāstrebhyo'pi antarbhūtā vidyāḥ ṣoḍaśa deveśa sūcitā na prakāśitāḥ || 22 || tasmāt idānīṃ śrotumicchāmi tāsāṃ nāmāni śaṅkara | ekaikacakrapūjāṃ ca paripūrṇāṃ samantataḥ || 23 || anekadevatānāmamantramudrāgaṇaiḥ saha | atraiva pratyuttarayituṃ śrībhairava uvāca | kimuvācetyāha p. 18) śṛṇu devi mahājñānaṃ vidyāṣoḍaśakārṇa-vam || 24 || na kasyacinmayākhyātaṃ sarvatantreṣu gopitam | duravagāhatvācca atra arṇavena nirūpaṇam || tadeva āha tatrādau prathamā nityā mahātripurasundarī || 25 || tataḥ kāmeśvarī nityā nityā ca bhagamālinī | nityaklinnāpi hi tathā bheruṇḍā vahnivāsinī || 26 || mahāvidyeśvarī dūtī tvaritā kulasundarī | nityā nīlapatākā ca vijayā sarvamaṅgalā || 27 || jvālāmālivicitrā cetyevaṃ nityāstu ṣoḍaśa | prathameti pradhānetyarthaḥ | dūtī śivādūti, nityeti tadabhidhānaivetyarthaḥ || tatra śṛṇu devi mahānityāmādau tripurasundarīm || 28 || yayā vijñātayā devi jagatkṣobhaḥ prajāyate | nanu bhagavatā mahātripurasundarīṃ nityāṃ śṛṇviti pratijñāte'pi kasmādākasmikaṃ cakrasya uddhāro vaktumupakrāntaḥ | evametat, kiṃtu paraivahi parameśvarī bhagavatī nityā svasvāntryamāhātmyāt tattadrūpatayā bahirullilasiṣuḥ prathamaṃ tāvadādhārādheyātmanā prasphurati, ādhāramantareṇa ca ādheyasya kathaṅkāraṃ bahiḥsphuraṇaṃ syāditi pramukha eva parameśvaraścakrasya svarūpaṃ nirūpayitumāha śaktyā śaktiṃ vinirbhidya bhūyo vahnipureṇa tu || 29 || p. 19) saṃpuṭīkṛtya sarvordhvaśaktiṃ vistārayedadhaḥ | iha khalu tryaśrameva sṛṣṭiprādhānyāt bahirmukhatvādadhomukhaṃ śaktirucyate, saṃhāraprādhānyādantarmukhatvādūrdhvamukhaṃ vahniriti | yadāgamaḥ tacchaktipañcakaṃ sṛṣṭyā layenāgnicatuṣṭayam | iti | śrīmadasmatparamaguravo'pi śaktiṃ trikoṇāmekarākṛtiṃ sṛṣṭyunmukhīm | iti, vahnipureṇa saṃhārapradhānordhvamukhatrikoṇena iti, ūrdhvādhovadanābhyāṃ tryaśrābhyāṃ vahniśaktināmabhyām | iti ca | anye'pi vahnicatuṣṭamayatra bhramamadhye śaktayaḥ sthitāḥ pañca | ūrddhvamukhaṃ sṛṣṭimukha - - - - - - - - - - - - - || iti | anyaiḥ punaḥ śaktivahnyorbhedapratipipādayiṣayā yat tribhiśchittvā tu paridhiṃ sakale caturaśrake | tryaśraṃ kṣetraṃ prakurvīta sūtraiḥ prāgādisaṃsthitaiḥ || tryaśravat paścimāśāgrakoṇaṃ kṣetraṃ bhagākṛti | iti saṃvāditaṃ, tadatra tathā na saṃgacchate yatastu tryaśrasiddhimātrapratipādanaparatvameva sākṣāt lakṣyate | tadapi haṭhaviheṭhanikayā yadi aśabdārthamapi ūrdhvādhomukhaṃ tryaśradvayaṃ vyākhyāyate, tadapi tatra siṣādhayiṣitaṃ vahniśaktivyapadeśyatvaṃ na siddhyet | bhagayonitryaśrādiśabdavyapadeśyatvaṃ tu anyathāpi sarvatra dṛśyate | yadāgamaḥ ūrdhvādhomukhamadhyasthatryaśramarmadvayāvadhi | iti | tathā p. 20) ekaikadaṇḍakaiḥ prājñaḥ ṣaṭṣaṭ sūtrāṇi pātayet | yonayo yena jāyante samastāḥ samasandhayaḥ || koṣṭhakā nyūnapañcāśadbhagarūpāṇi tāni ca | iti | guravo'pi tryaśrāntapañcakamuktaṃ turyāgnipañcaśaktikam | iti, sarvatrikoṇasyaikaikakoṇopāntaprasarpibhiḥ | ṣaḍbhiḥ ṣaḍbhirbhavetsūtraiḥ saptasaptakayonikam || iti ca | tatra pūrvādhomukhatrikoṇaviṣayo'pi tryaśraśabdena vyapadeśaḥ uttaratra ūrdhvamukhatrikoṇaviṣayo'pi bhagayoniśabdābhyāmiti na saṅgatārthametatkiṃcit,-ityalaṃ bahunā | tatra yathābhimate kṣetre prathamaṃ tāvadadhomukhatryaśrakāṇāṃ śaktimullikhya adhastāt tādṛśyaiva anyayā śaktyā madhyatastiryakpraveśakrameṇa vinirbhedayet yena mūlatrikoṇaniṣpattiḥ syāt, bhūyaśca te dve api śakti parasparasaṃmukhāgrakoṇasaṃpuṭīkāre vahnipureṇa ūrdhvamukhena trikoṇena saṃpuṭīkṛtya mūlatrikoṇāgrakoṇāt kiñcidantarālaṃ paścimottarapūrvādidakṣiṇānukrameṇa tu | cakramadhye catuṣkaṃ tu krameṇa paripūjayet || (1 | 156) itivakṣyamāṇadṛṣṭyā paristhāpya adhastanāyāḥ śakterantastiryakpraveśakrameṇa tasyā eva bahiradhaḥ pārśvayośca koṇatrayamantaśca ūrdhvagatyā pārśvayoḥ koṇadvayaṃ tanmarmasparśapuraḥsaramuparitanāyāḥ śakterutpādya uparyapi koṇotpattaye prasaraṇena saṃvalite kṛtvā antastryaramaṣṭāraṃ dviśaktikaikānalaṃ bhavatīti mahāgurunirupitasvarūpamaṣṭāraṃ kuryāditi yāvat | yaiḥ punaḥ sākṣātkṛtaviṣamatamapadayojanānapi anyānapratibuddhyaiva p.21) kairapi dhūrtairviṣamapadayojanāvaiśasamapahāya vākyairvākyāni ghaṭayadbhirvayaṃ hāsitā ityuktvāpi svayaṃ śaktyeti saṃmukhatrikoṇarūpāmeva vinirbhedya vahnipureṇa ūrdhvamukhatrikoṇātmanā te śakti saṃpuṭīkṛtyeti śabdaireva śabdā vyākhyātāsteṣāṃ pade kiyadupahasyate yat dhārṣṭyāt yattadvadatāṃ viratireva nāstītyāstāmetat | tathā sarvasya cakrasya ūrdhvapūrvakoṭimavalambya ullikhitā yā śaktistāṃ pārśvadvayaprasāraṇakrameṇa adhovistārayet, aṣṭārādhastanārādvayasaṃsparśanena prathamadaśārārambhikāṃ tṛtīyāṃ śaktiṃ kuryādityarthaḥ || tathaiva vahnicakreṇa tāmevordhvaṃ vibhedayet || 30 || tathaiva ādyaśaktivat pārśvadvayaprasāraṇakrameṇa unmukhatrikoṇātmanā vahnicakreṇa tāmeva samanantaraprasāritāṃ śaktiṃ viśeṣeṇa aṣṭāroparitanapārśvadvayavartikoṇacatuṣṭayasaṃsparśādagra-koṇasya asya utpādanapūrvamūrdhvaṃ bhedayet yena dvitīyo'pi vahniḥ siddhyet || 30 || yena tata ūrdhvasthitāṃ śaktimūrdhvaṃ vistārayet kramāt | tadanantaramūrdhvasthitāṃ prathamollikhitāmeva śaktiṃ tṛtīyaśaktidvitīyavahnyuparitanasaṃbhedagranthibhedanapūrvaṃ prāthamikavahnipurāgrakoṇasāmyalakṣaṇaṃ kramamavalambya ūrdhvaṃ vistārayet yena asya daśārasya pañcamasaptamārādvayaṃ syāt || tato'pi punarādyaṃ vahnicakramadho vistārya sundari || 31 || granthibhedakrameṇaiva śaktimādyāṃ vibhedayet | ādyamaṣṭāracakrārambhakaṃ vahnipuraśabdābhihitaṃ vahnicakraṃ dvitīyavahnisiddhyarthaṃ pārśvābhyāṃ prasāritamapi p. 22) punastaddvitīyavahnitṛtīyaśaktyadhastanasaṃbhedagranthyorbheda- nakrameṇaiva adho vistārya etaccakrāpekṣayā ādyāṃ vastutastu tṛtīyāṃ śaktiṃ viśeṣeṇa dvitīyaśaktyagrakoṇasāmyena bhedayet yojayediti daśāracakrasiddhiḥ || tato'pi tathā sarvordhvavahnyantaśaktiṃ vistārayedadhaḥ || 32 || sarvordhvaṃ daśāroparivartī dvitīyo yo vahnistasya ante nikaṭe yā sarvoparivartinī eva ādyā śaktistāmadho vistārayet pārśvadvayaprasāraṇakrameṇa daśārasaṃbandhyadhastanapārśvadvayīyakoṇacatuṣṭayasaṃsparśena dvitīyadaśārārambhikāṃ caturthī śaktiṃ janayedityarthaḥ || 32 || tathā tāmādicakrādhaḥśaktyā vahninordhvaṃ vibhedayet | tāṃ samanantarollikhitāṃ caturthī śaktimādicakrasya anantarasiddhasya daśārasya yā adhastanī tṛtīyā śaktistadupalakṣitena ādyena vahninā vihitapārśvadvayaprasāraṇena ūrdhvaṃ viśeṣeṇa daśāroparitanakoṇacatuṣṭayasaṃsparśapūrvaṃ vahnidvayāgrakoṇasāmyena bhedayet tṛtīyaṃ vahniṃ janayedityarthaḥ || tato'pi punaḥ pūrvavadevādyāṃ śaktiṃ vistārya bhedayet || 33 || ūrdhvavahnim - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - | ādyā prathamollikhitā śaktiryathā pūrvaṃ prathamadaśārasya pañcamasaptamārāsiddhyarthaṃ śaktivahnigranthibhedanapūrvaṃ vistāritā, tathaiva tāṃ punarapi vistārya ūrdhvasthitaṃ tṛtīyaṃ vahniṃ madhyatastiryakpraveśakrameṇa bhedayet spaṣṭāṃ rekhāṃ p. 23) vidhāya uparitanamarātrayaṃ kuryādityarthaḥ || 33 || tathā - - - - - - - - - - - - - adhovahnimadhye vahnivivarjitam | vistārya bhedayecchaktimadhastādūrdhvavahninā || 34 || aṣṭārārambhakoṇaprathamollikhitena ūrdhvavahninā vahneḥ prathamadaśārārambhakasya dvitīyasya varjanaṃ kṛtvā tadupayogamanapekṣya adhovahneretaddvitīyadaśārārambhakatayā paścādullikhitasya tṛtīyasya adhastanasya granthidvayasthānātmani madhye vistārya arthādaurdhvavāhnameva pārśvarekhādvayaṃ vistṛtaṃ vidhāya adhastāt vyavasthitāṃ caturthīṃ śaktiṃ bhedayet samanantaroktavadadhastanamapi arātrayamutpādayediti dvitīyadaśārasiddhiḥ || 34 || tathā ato madhyādiśaktyūrdhvaśaktiṃ vistārayedadha. | madhyā prathamaśaktibhedikā yā dvitīyā śaktistasyā ādāvupari sthitā yā prathamadaśārārambhikā tṛtīyā śaktistasyā api ūrdhvaṃ dvitīyadaśārasaṃbandhinī caturthī śaktistāmadho vistārayet pārśvadvayaprasāraṇakrameṇa dvitīyadaśārapārśvārācatuṣṭayasaṃsparśapuraḥsarāṃ pañcamīṃ śaktiṃ kuryādityarthaḥ || kiṃ tayā syādityāha tathaiva saṃpuṭīkuryāt sarvaṃ cakraṃ sureśvari || 35 || evakāro bhīnnakramaḥ | tena sarvameva cakramiti | etacca aśeṣatvena phalamuktam || 35 || tato'pi p. 24) tāṃ ca tena maheśāni vahnicakreṇa bhedayet | granthibhedakrameṇādhaḥ sarvordhvātsarvabāhyataḥ || 36 || madhyordhvaśaktiparyantam - - - - - - - - - - - - - - - - | tāṃ samanantarollikhitāṃ pañcamīmeva śaktiṃ sarvasya cakrasya bāhyato, natu antaḥ, sarvasyaiva cakrasya ūrdhvamavalambya sthitaṃ yat tṛtīyaṃ vahnicakraṃ, natu prathamaṃ, tena arthāt tasyaiva adhastayaiva śaktyā melanātmakau yau granthī tayoryo bhedastatkrameṇa pārśvadvayena prasṛtya arthāt cakrasyaiva madhyordhvaṃ ye caturthaprathame śakti tatparyantamuparitanatatkoṇacatuṣṭayasparśanakrameṇa bhedayet saṃyojayet yena caturtho vahniḥ sidhyet || tathā - - - - - - - - - - - - - - - - ādiśaktyavadhipriye | tato bāhyasthaśaktyantaḥśaktimūrdhvaṃ vikāsayet || 37 || tadanantaraṃ bāhyasthā yā pañcamī śaktistasyā antargarbhe yā caturthī, tāmādiśaktyavadhi prathamaśaktiparyantamūrdhvaṃ vikāsayet pārśvadvayena prasṛtya tayā saṃyojayet yena asya cakrasya ṣaṣṭhadaśamātmakamarādvayaṃ syāt || 37 || tataḥ sarvordhvavahnyadhovahniparyantaṃ vīravandite | tathā vistārayecchaktimādyāmapyūrdhvamīśvari || 38 || sarvasya cakrasya ūrdhvaṃ yaścaturtho vahnistasyāpi adhoyastṛtīyo vahnistatparyantaṃ tadagrakoṭisaṃlagnatvena p. 25) ādyāṃ prāthamikīṃ daśāradvayasaṃpattyarthaṃ punaḥ punaḥ prasāritāmapi śaktiṃ tathā pārśvadvayaprasāraṇapuraḥsaraṃ spaṣṭarekhākāratayā ūrdhvaṃ vistārayet yathā caturthavahnibhedanakrameṇa caturdaśārasya uparitanamarātrayaṃ sidhyet || 38 || tato'pi tayā vibhedayedvahnicakraṃ sarvordhvasaṃsthitam | sarvordhvavahnyadhobhāgagranthiparyantataḥ priye || 39 || vistārya vāhyaśaktiṃ tu sarvādhastādvibhedayet | * sarvordhvavahnyadhobhāgagranthiparyantata ityetat kākākṣivat yojyam, tena sarvāpekṣayā ūrdhvamupari avasthitasya caturthasya vahneradhobhāgatṛtīyāgnipañcamaśaktisaṃbhedātmakau yau granthī, tātparyantatastayā samanantaroktayaiva trikoṇākāraprasaraṇādirūpayā bhaṅgyā sarveṣāṃ caturṇāmapi vahnīnāmūrdhvamādau samyagaṣṭārārambhakatayā sthitaṃ vahnipuraśabdābhihitaṃ vahnicakraṃ vibhedayat saṃyojayet, yena asya cakrasya tṛtīyatrayodaśārāsiddhiḥ syāt, tathā sarveṣāṃ vahnīnāmūrdhvamaṣṭārasaṃpattinimittamullikhitaḥ prahamaṃ samanantarakṛtayojano yo vahnistasya adhobhāge yau pañcamaśaktitṛtīyavahnisaṃgamanarūpau granthī, tatparyanto'rthāt tatpārśvarekhādvayaṃ vistārya sarvādhastāt vāhyāṃ pañcamīṃ śaktiṃ vibhedayet, yena caturdaśārasya p. 26) adhastanamarātrayaṃ siddhyediti śaktipañcakāngicatuṣṭayātmanaḥ sakalasya asya cakrasya niṣpattiḥ || etadeva vyāptipratipādanapuraḥsaramupasaṃharati tataḥ sṛṣṭyā mahācakraṃ prathamaṃ tu hutāśanam || 40 || madhye tu dvitayaṃ sthityā saṃhāraṃ pañcamaṃ ca yat | evametanmahācakraṃ mahāśrītripurāmayam || 41 || evamuktena krameṇa etadatyadbhutasaṃniveśavattvāt puraḥsphuradrūpatayā avabhāsamānaṃ tattacchāstrāntaroditacakrāntaravailakṣaṇyāt mahat pramātṛprameyātmano viśvasya karaṇāt ciramavasthāpanena vikāsanāt, svātmasākṣātkāreṇa kartanāt sarvatovigalanena cedekaśeṣatayā pūrṇatvādyaparaparyāyatṛptatāpādanena ca sṛṣṭisthitisaṃhārānākhyarūpatayā cakraśabdavyapadeśyam, ata eva svasvātantryavijṛmbhāmātrasāramakhilamidaṃ viśvamotaprotatayā vyāpnuvantī niratiśayacidānandaghanasvasvarūpaśālitayā śrīpradhānā, trīṇi sṛṣṭisthitisaṃhāralakṣaṇāni garbhīkṛtānantatrikāṇi purāṇi tattadvibhāgāpūrakāṇi svasaṃvidvisphūrjitāni makuranagaranyāyena svenaiva svabhittāvanatiriktāni api atiriktāyamānāni udbhāsayantī nirūpākhyaparasaṃvinmātrasatattvā mahātripurasundarīśabdavyapadeśyā yā tripurā, tatprakṛtikam adhārādheyarūpāya - - - - - - - - - - - | itivat tadavibhāgasvabhāvamevetyarthaḥ | tathāhi prathamaṃ tāvat caturdaśāratayā mahat yat cakraṃ, tat sṛṣṭyā upalakṣitam | caturdaśavidhaivahi bahiḥ sṛṣtiḥ | yat saṃsārā daśa catvāraḥ - - - - - - - - - - - - - | iti | tato madhye tu arādaśakaucityena hutāśanasvarūpaṃ p. 27) cakradvitayaṃ sthitirūpam | sthitirhi ubhayasvabhāvaiva bhavediti bhāvaḥ | yadāhuḥ prabhavāpyayayorantarlolībhūtaḥ kramo'vatārākhyaḥ | iti | mūlacakrāpekṣayā dvitīyamapi aṣṭāraṃ cakram ādyacakre maheśāni- - - - - - - - - - - - - - - - - - - - | (1 | 157) itivakṣyamāṇavadarābhūyastvābhiprāyeṇa prathamatvena uddiṣṭaṃ saṃhārapradhānam | yataḥ śrīyogasañcārādāvapi - - - - - - - - - - - madhyage ye te kṛṣṇaśvete ca maṇḍale | iti ṣoḍaśadvādaśārābhyāmaṣṭāreṣu ca sarvaśaḥ | ityādinā api aṣṭārasya saṃhārapradhānatvameva uktam | ata eva pāriśeṣyāt mūlatrikoṇasya api nirvibhāgasvabhāvatayā anākhyarūpatvamarthasiddham | ata eva cakrapañcakasya sarvasaubhāgyakārakamiti sarvārthasādhakamiti sarvarakṣākaramiti sarvarogaharamiti sarvānandakaramiti ca sṛṣṭyādikramacatuṣṭayocitameva abhidhānamiti yathoktameva yuktam | yat punaratra anye pāṭhādau vipratipadyante, tat yattatprāyamiti upekṣyameva yataḥ pāṭhabhedastāvadatra sthitaḥ sa ca adhyetṛbhramopakalpita eva, na maulaḥ tatparigrahāparigrahau ca sādhutvāsādhutvanibandhanau, prakriyāgauravaparihāreṇa prakṛtārthanirvāhanaipuṇyaṃ ca nāma sādhutvamanyattu anyathā | yadāhuḥ pāṭhabhedo'tra sādhurvā tadanyo vā na mūlataḥ | kintvadhyetṛbhramāttena tatpradarśanamajñatā || iti, athaikaḥ pustakābhyāse pāṭho grāhyo vicārya cet | sādhurevatu sa grāhyaḥ sādhūnāmavigānataḥ || p. 28) iti ca | tacca iha astīti kiṃ pralapyate bhavadbhirauttarādharyasvapāṭhalābhādīti, pratyuta bhavatāmeva ayaṃ doṣo yadasmābhiryāvatā granthena cakraniṣpattistadvyāptiścetyubhayaṃ vyākhyātaṃ, tāvataiva gurvyā prakriyayā bhavadbhiścakraniṣpattimātramiti | santi ca atra granthagauravaṃ pariharantaḥ pare sākṣiṇa iti alaṃ taccintayā api yadidameva atra pratisamādhānamiti | yathoktāyāśca vyāptereva tathā anucitatvaṃ na kiṃcidutpaśyāmaḥ | yat puṣpe gandhastile tailaṃ dehe jīvo jale'mṛtam | yathā tathaiva śāstrāṇāṃ kulamantaḥ pratiṣṭhitam || itidṛṣṭyā padadvayamayaṃ kaulikaṃ jñānaṃ sarvatraiva antaranuprāṇakatayā vartate iti nāsti vimatiḥ, anyathā hi na kiñcidapi bhuktimuktipradaṃ syādi uktamanyatra bahuśaḥ | ata eva śrītantrāloke pāśaveṣvapi śāstreṣu taddarśi maheśinā | ghorāndhyahaimananiśāmadhyagāciradīptivat || ityādinā tatra kulajñānasya adharādhareṣu api anuprāṇakatvamuktam | anenaiva āśayena bhavadbhirapi ūrmiriti bhoginītyapi kubjeti kuleśvarīti jagaduryām | śrīkālakarṣaṇītyapi kuṇḍalinītyapi ca naumi tāṃ devīm || ityādi uktam | tatsarvatraiva sākṣātkulaśāstratayā vyapadiṣṭe'muṣmin paramopādeye śāstre kimevaṃvidhāyā vyāpteranānuguṇyaṃ yadvādhāmātreṇāpi na spṛṣṭam | etacca parameśvaraḥ svakaṇṭhenaiva caturthapaṭalārambhe vakṣyatīti alṃ rahasyārthodañcanena | pratyuta svakaṇṭhotktāmevaṃvidhāṃ vyāptimapahāya p. 29) cakraṃ baindavamambikāmayamiyaṃ vāmā trayo ye bhramā jyeṣṭheyaṃ yadidaṃ purandarapure rekhācatuṣkaṃ bahiḥ | yo'yaṃ śaktyanalatrikoṇanivaho raudrīyamityāmṛśan yo'rcādhāramakṛtrimaṃ kalayate mātaḥ sa te pūjakaḥ || ityādivyāptipratipādanaparaṃ bahuprakāraṃ svotprekṣitaṃ yattadvadatāṃ kimapi pariniṣṭhitaṃ tannibandhanaṃ yadādivarṇoddhārādau yadyāsāmeva saṃniveśavattvamiti, naitat | iyaṃhi ca aśeṣeṇa pañcāśatsiddhiḥ | yadādivarṇoddhārādau yadyāsāmevaṃ sanniveśavattvaṃ tata iha vi?māyātaṃ yadevamucyate | evamapi tatra āsāmevaṃsanniveśavattvaṃ naikāntikamiti kuta ihāpi etatsyāt, yadambikāyāḥ akārasya śiro raudrī vaktraṃ vāmā prakīrtitā | ambikā bāhurityuktā jyeṣṭhā caivāyudhaṃ smṛtā || ityatra spaṣṭarekhākāraṃ bāhutvamuktaṃ utthitā tu yadā tena kalā sūkṣmā tu kuṇḍalī | catuṣkalamayo binduḥ śakterudaragaḥ prabhuḥ || mathyamanthakayogena ṛjutvaṃ jāyate priye | jyeṣṭhā śaktiḥ smṛtā sā tu bindudvayasumadhyagā || tripathā sā samākhyātā raudrī nāmnā tu gīyate | śaśāṅkaśakalākārā ambikā tvardhacandrikā | ekaivetthaṃ parā śaktistridhā sā tu prajāyate || ityatra ca ukārātmakaśaśāṅkaśakalākāratvaṃ, vāmāyāśca atra nāmāpi na spṛṣṭam | ihāpi vakṣyamāṇe kavalīkṛtaniḥśeṣabījādyaṅkuratāṃ gatā | vāmā śikhā tato jyeṣṭhā śṛṅgāṭākāratāṃ gatā || raudrī tu- - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - || (4|9) p. 30) ityādāvambikāyāḥ, śrīsarvavīrādau ca tatra tatra varṇāntaroddhārādāvapi navanava āsāṃ sannīveśaḥ prakāśita iti varṇāntaroddhāramātre'pi yatra niyatamāsāṃ rūpaṃ nāsti tatraivamādāvanyatra kā vārteti nāstyeva atra pariniṣṭhitaṃ kiṃcit nibandhanamiti niścayaḥ | yadvā vārtikakārasyaiva ayaṃ doṣo yadupajīvanenāpi bhavān pravṛtta iti alaṃ bahunā || 41 || idānīmastaiva māhātmyamāha kledanaṃ drāvaṇaṃ caiva kṣobhaṇaṃ mohanaṃ tathā | ākarṣaṇaṃ mahādevi jambhanaṃ stambhanaṃ tathā || 42 || vyādhidāsviśamanaṃ sarvadurnītināśanam | śāntipuṣṭidhanārogyamantrasiddhikaraṃ param || 43 || bhogadaṃ mokṣadaṃ caiva khecaratvapravartakam | sarvarakṣākaraṃ devi sarvānandakaraṃ tathā || 44 || sarvakarmakaraṃ cāpi sarvakāryārthasādhakam | sarvāveśakaraṃ devi sarvavedhakaraṃ punaḥ || 45 || sarvatattvakaraṃ devi sarvājñānilayaṃ tathā | sarvarddhisaṃyutaṃ caiva sarvaśreyaskaraṃ param || 46 || sarvamantramayaṃ devi sarvatīrthamayaṃ punaḥ | sarvavratamayaṃ caiva sarvāmṛtamayaṃ tathā || 47 || sarvaduḥkhapraśanaṃ sarvaśokanivāraṇam | sarvonmādakaraṃ devi sarvayogīśvarīmayam || 48 || p. 31) sarvapīṭhamayaṃ devi sarvajñānamayaṃ priye | sarvadevamayaṃ devi sarvāhlādanakārakam || 49 || sarvadaurbhāgyaśamanaṃ sarvavighnanivāraṇam | sarvasiddhikaraṃ cakraṃ sarvāśāparipūrakam || 50 || raudrābhicārakoccaṇḍaparamantraughabhakṣakam | parasiddhyākarṣaṇaṃ ca parājñākarṣaṇaṃ tathā || 51 || parasainyastambhakaṃ ca paravijñānamohanam | paravaktrastambhakaṃ ca śastrastambhanakaṃ param || 52 || mahācamatkārakaraṃ mahābhuktipravartakam | * mahāvaśyakaraṃ devi mahāsaubhāgyadāyakam || 53 || mahājvaraharaṃ devi mahāviṣaharaṃ param | mahāmṛtyupraśamanaṃ mahābhayavināśanam || 54 || mahāpurakṣobhakaraṃ mahāsukhaśubhapradam | mahālakṣmīmayaṃ devi mahāmaṅgalyadāyakam || 55 || mahāprabhāvasaṃyuktaṃ mahāpātakanāśanam | kledanadrāvaṇayoḥ pṛthaṅnirdeśe sāmānyarūpatvaṃ nimittam | stambhanameva prapañcitaṃ parasainyastambhakamityādinā | sarvāveśeti pañcāśadbhedabhinnatvādinā anyatra uktam | sarvavedheti mantranādādirūpatayā tatra tatra bahudhā uditam | sarvatīrtheti sarvavrateti ca tattatphaladāyitvāt | duḥkhaṃ kṣobhaḥ p. 32) sukhapratipakṣabhūtādharmaviśeṣaḥ, svaparānuśocanamātraṃ tu śokaḥ | mahābhuktīti lokadharmyapekṣam | anena ca adhiṣṭhātradhiṣṭheyayorabhedameva draḍhayituṃ sarvānandakaramityādipadopakṣepeṇa pūjyatayā abhimataṃ cakranavakamapi kaṭākṣitamiti jñeyam || 55 || naca asya iyāneva prabhāva ityāha evametasya cakrasya prabhāvo varṇituṃ mayā || 56 || na śakyate mahādevi kalpakoṭiśatairapi | etadbahirapi kiṃ kiṃcitkāryamasti, na vetyāha etadvāhyagataṃ padmamaṣṭapatraṃ samālikhet || 57 || tadbāhyato'pi deveśi ṣoḍaśāraṃ tathaivaca | pariveśasamāyuktaṃ caturdvāropaśobhitam || 58 || ṣoḍaśāreti arāśabdo dalaparyāyaḥ | yaduktaṃ ṣoḍaśāre mahāpadme - - - - - - - - - - - | iti | tathaiveti padmamevetyarthaḥ | pariveśeti vyomarekhā | śrīrasamahodadhau punaretat sukaratvābhiprāyeṇa sūtravartanāmukhena api uktam | tathāhi athātaḥ saṃpravakṣyāmi cakramaṅkitanirṇayam | tadarthaṃ devi kurvīta trihastaṃ maṇḍalottamam || tasya kuryāttribhāgena karṇikāṃ cakralāñchitām | padmadvayaṃ tadardhena dvārakṣetraṃ ca tatsamam || brahmasūtraṃ purā dattvā karṇikābhramamadhyataḥ | yāmyasaumyāyataṃ dadyāt tatrasthaṃ sūtrasaptakam || p. 33) turyasūtraṃ tato luptvā madhyāṃśaḥ syāddvibhāgikaḥ | tṛtīyapañcamau bhāgau kṛtvā tryaṃśavivarjitau || tena bhāgena ca punarmadhyabhāgaṃ vivardhayet | tṛtīyasya dvitīyasya ādisūtrasya cāntayoḥ || prasārayedadhodhaḥsthaṃ tataḥ sūtradvayaṃ dvayam | bhrame saptamake sūtre brahmasthāne ca saṅgatam || āpañcamādadhaḥsthānāṃ trayāṇāṃ cāntato nayet | sūtradvayaṃ dvayaṃ cānyat tryaśrāṇyevaṃ bhavanti ṣaṭ || caturdaśāramityevaṃ daśāraṃ ca prasiddhyati | sūtrāddvitīyakātṣaṣṭhādbrahmasūtrasya pārśvayoḥ || sūtradvayaṃ dvayaṃ deyamadha-ūrdhvaprasāritam | tatkoṭisaṃgataṃ paścātsūtrayugmaṃ prasārayet || daśāramevaṃ kathitaṃ cakrametat tṛtīyakam | sūtrāgrātpañcamādūrdhvamanyatsūtradvayaṃ nayet || ūrdhvādhomukhamadhyasthatryaśramarmadvayāvadhi | dadyāt tṛtīyasūtraṃ ca tayoranyānyasaṅgatam || evaṃ caturthamaṣṭāramekāraṃ cātra pañcamam | iti saṃsiddhyate cakraṃ karṇikāntargataṃ samam || tacchaktipañcakaṃ sṛṣṭyā layenāgnicatuṣṭayam | pañcaśakticaturvahnisaṃyogāccakrasaṃbhavaḥ || tatraikamaṣṭakaṃ madhye dvidaśāntacaturdaśa | p. 34) caturdaśa daśadvandvamaṣṭāvekaṃ maheśvari || sṛṣṭisaṃhārayogena śaktisthānānyanukramāt | sthitāni tripurācakre yadbodhādamaro bhavet || bahiḥ padmadvayaṃ kuryādaṣṭaṣoḍaśakacchadam | caturaśraṃ tato dattvā kuryāddvāracatuṣṭayam || catuṣkoṇasamāyuktamevaṃ syānmaṇḍalottamam | raktena rajasāpūryaṃ cakraṃ śukloccaresvikam || iti | ayamatra arthaḥ | tadardheneti tasya tribhāgasya ardhena ṣaḍaṃśenetyarthaḥ | tena pratipārśvaṃ dvādaśāṅgulasaṃmite kṣetre padmadvayaṃ kāryamiti | anyeṣāṃ punastribhāgenetyeva pāṭhaḥ | yadāhuḥ tatra trihastayāge kara eko dvārabhūmigaḥ kalpyaḥ | ṣoḍaśavasudalakamale hastena ca karṇikā tryaṃśaḥ || iti | tatsamamiti pāṭhadvayābhiprāyeṇa api yojyam | evaṃvibhaktasya ca asya trihastasya kṣetrasya bhramamadhyataḥ pūrvāparāyatabrahmasūtrayāmyasaumyāyatasūtrasaptakadāna- bhāgaśabdādivacanānyathānupapattyā caturaśrasiddhipūrvaṃ prathamaṃ caturviṃśatidhā vibhajanaṃ kāryamiti siddhaṃ yena hāstikasya karṇikākṣetrasya aṣṭabhirbhāgairvibhaktasya sarvametat saṃgacchate | tataśca pratipārśvaṃ dvābhyāṃ dvābhyāṃ bhāgābhyāṃ padmadvayaṃ, dvāraṃ ca caturbhiścaturbhiriti syāt | evaṃca brahmasthāne binduṃ vinyasya tadanusāraṃ karṇikāpadmadvayārthaṃ bhramatrayavidhānaṃ, tadanu caturaśravidhiḥ parataḥ karṇikāyāṃ sūtraistricatvāriṃśattrikoṇaviracanamityādivyakhyānaṃ rekhākarmānabhijñatvapratipādanaphalamatīva hāsyāvahatāṃ gurupuṅgavasya prakāśayatītyalaṃ caryānandanāthopadeśaviṣadapratibhāvibhavaiḥ saha p. 35) saṃbhāsitena, cakraniṣpattyupayogitāmātrapratipādanaparaṃ tu niyatasūtropādānam | tathāca pūrvāparāyatasūtramadhyāt brāhmasūtrasyaiva śaktivahnīnāmagrakoṇasāmyotpādanamātramupayogaḥ | brahmasthānalābhasūtrabhāgagaṇanādyupayogārthamupāttasya api turyasūtrasya cakrāvayavaviśeṣasaṃpattyai yogyatādarśanārthaṃ punarlopa uktaḥ, itareṣāṃ tu cakraniṣpattau sākṣādeva upayogaḥ, -iti dvitīyādīnāṃ caturṇāṃ sūtrāṇāṃ dvitīyaṣaṣṭhayośca antata ārabhya sūtraprasāraṇe brahmasthāne ca viśrāntau cakrasya niṣpattireva na syādityāśaṅkya prathamameva parameśvarastatra tatra tryaṃśalakṣaṇāṃśarūpahānipradarśanadvārā sthānanaiyatyameva saṃkṣiptayā uktyā śikṣayati tṛtīyetyādinā | tṛtīyastacchabdasaṃnidhestṛtīyasmādeva bhāgāt yaḥ pañcamaśca bhāgastau tṛtīyapañcamādīnāṃ sūtrāṇāmantata eva prasāraṇasya vakṣyamāṇatvādanāgatāvekṣaṇatantrayuktyā antata eva tryaṃśena bhāgasya tryaṅgulatvādaṅgulaparimāṇena varjitāvarthāt pūrvataḥ kṛtvā, punaśca paratastathaiva vidhāya, tena tryaṃśalakṣaṇenaiva mārgeṇa caturdaśāradaśārāpekṣayā madhyabhāgaṃ punardvitīyabrahmaṣaṣṭhasūtrātmasu triṣu sthāneṣu pārśvayorvivardhayet tatra tatra aṅgulaparimāṇāṃ vṛddhiṃ kuryādityarthaḥ | idamuktaṃ bhavati-iha khalu prathamasya dvitīyasya ṣaṣṭhasya saptamasya ca sūtrasya abhramato'ṅgulamātraṃ parivarjya madhye ca dvitīyasya ṣaṣṭhasya ca sūtrasya aṅgulamātramadhikīkṛtya tatra tatra tathā paricchedārthaṃ binduṃ dattvā sūtrāṇi adha ūrdhvaṃ ca prasārya vakṣyamāṇadṛṣṭyā tatra tatra teṣāṃ viśrāntiḥ kāryā | kintu prathasūtrasya brahmasthāne'pi aṅgulamātrameva adhikīkṛtyeti śarasaṃkhyaṃ ca tṛtīyaṃ neyamadhaśca aṅgulena ūrdhvamiti vyākhyānaṃ tu aśabdārthamiti cakraniṣpattau tāvat na sādhakaṃ, pratyuta cakrāṇāṃ sāṅkaryotpādanādinā p. 36) marmāṇāṃ ca sarvatovighaṭanena bādhakamiti upekṣyam | evaṃ śrīrasamahodadherye rahasyavararakṣarāśisaṃpūrṇāt | katicitsudurlabhā apyucchalitāḥ ślokaśīkarāḥ siddhāḥ || te vāmakeśvarāgamato muktavikalpakālikākaluṣāḥ | sañcārātkṛtavedhāḥ sarveṣāmupakariṣyanti || ityākalayya jitvā gurujanadṛḍhamalaghu mātsaryam | etānsadgurulabdhānviśvāvartaḥ pravartitavān || ityādyabhidadhadbhirapi bhavadbhiḥ pañcapuruṣīṃ gṛhe gopayitvā parirakṣya tadastitvamātreṇa ca bhāṅkāraśatāni vidhāya sūtrakaṇikāmātramadyāpi na avagatamityataḥ paraṃ kiṃ nāma maurkhyasya hāsyasya vā sthānaṃ pratyuta dagdhaṃ mukhaṃ kṛtvā pratipadamupajīvyāpi nirmitticitramullikhatāṃ mahātmanāṃ mahāgurūṇāṃ, natu etāvatā akuśalaparikalpite parairapi anyathākartuṃ śakye dvātriṃśadbhāgavibhajanādāvanāgamike etanīvamityucyate iti alaṃ vācālaiḥ saha saṃlāpanena | antayoriti uktanītyā bhramato'ṅgulamātreṇa kṛtaparicchedayoḥ | evamantata ityatrāpi jñeyam | brahmasthāne'pi aṅgulamātreṇa adhikīkṛte adhaḥsthānāṃ trayāṇāmiti pañcamaṣaṣṭhasaptamātmanām | dvitīyakāditi ṣaṣṭhāditi tena uktagatyā aṅgulena aṅgulena adhikīkṛtāt | brahmasūtrasya pārśvayorityanena ūrdhvādharayorityanena ūrdhvādhara tryaśrāśrakoṇasāmyotpādanameva upodvalitam | adha ūrdhvamiti yathāsaṅkhyam | tatkoṭisaṅgatamiti kākākṣinyāyena yojyam, tena tasya pūrvasiddhasya daśārasya koṭāvavāntarasaṅgataṃ tāvadetatsūtradvayamadha ūrdhvaṃ ca prasārayet yāvat caturthabhāgārthaprāyatatkoṭisaṅgamaḥ syādityarthaḥ | tathā teṣāṃ samanantaradattānāṃ caturṇāmapi sūtrāṇāṃ koṭiṣu p. 37) saṅgatamanyadapi sūtrayugmaṃ pañcāśatprasāritaṃ deyamiti pūrveṇa saṃbandhaḥ | ūrdhveti ūrdhvādhomukhe madhyasthe yat pūrvāparatṛtīyatrikoṇadvayajanite tryaśre anyonyasaṃbhedotpāditaṃ-marmadvayaṃ, tadavadhi tatparyantaṃ lakṣyīkṛtyetyarthaḥ | taditi cakraṃ, cakrapañcakasya sṛṣṭisaṃhārābhyāmupasaṃhāre śiṣyahitatvaṃ nimittam | bahiriti cakralāñchitāyāḥ karṇikāyāḥ | raktaśuklapadadvayopādānācca rajontaraniṣedhaḥ kaṭākṣito yadiha rajontarāṇāmanānuguṇyādetāvataiva kārtārthyam | tena gorocanayā yuktaṃ kṛtvā cakrasthakarṇikāmadhyam | asitaṃ tadantarālaṃ kastūrikayāthavā dugdhe || kṣiptvā tāṃ godhūmairañjyam - - - - - - - - - | ityādi na vācyam, - ityalaṃ bahunā | anenaiva āśayena etadāgamārthamadṛṣṭvaiva anyairapi mahāgurubhirākāśacitranyāyena svapratibhayaiva sūtragatyā asya daśanasamāṃśe deśe vasuvasuśāntaḥ samantatothāntaḥ | dvidvidvibhāgalopātpūrvasyāṃ pārśvayugme'pi || pādārdhārdhonayugatryakāṃśatyāgatastataḥ parataḥ | grahasārdhakāmaṣoḍaśaviśrāntāṃ tritryarīkuryāt || evaṃ paścātkiṃtu prathamatryaramabdhibhāgasaṃtyāgāt | pārśvābhyāṃ sārdhanavaprarūḍhamantastataḥ kāryam || munimunibhāgatyāgātprārabdhaṃ pūrvatastataḥ paścāt | sārdhanavāntaṃ kāryaṃ pārśvatryarasaṃgataṃ tryaśram || itthaṃ cakraṃ kṛtvā dattvā gaganadvayaṃ tadantaragam | cakraṃ kāryaṃ gurubhiḥ paraśunibhāraṃ vikārāram || bahiratha bhāgatritaye kuryāddvārāṇi koṇayuktāni | p. 38) kamalāṅkitāni śobhāvantyupaśobhānvitānyapica || iti kathito'bhinavo'yaṃ mārgaḥ śivaśāsanānusāreṇa | cakraṃ sukaraṃ susamaṃ yena ca sumanoharaṃ bhavati || ityādinā uddhāraḥ kṛtaḥ | atra tu iyānāgamārthavisaṃvādī doṣaḥ-yatkṣetrasyārdhacakramardhe ca padmādi ṣoḍaśadala[m], padmasthāne ca cakraṃ niviṣṭakalāṭakaṃ ca dvāramityādi | etadupajīvanena pravṛttairapi asmadvyākhyāgurubhiradṛṣṭatvāviśeṣe'pi prātibhajñānavaśonnītatadāgamārthaistadavisaṃvādinī cakrasya vartanā saṃgṛhītā | yathā śrutibhujabhāge kṣetre madhye'ṣṭāṃśe bhramaṃ vitanvīta | tatraca śaktitritayaṃ pārśvābhyāṃ pūrvataśca turyāṃśāt || bhramato'gnyaṃśādaguṇādanalāṃśavivarjitādyamāṃśācca | janayedvasumuni saguṇāṃśābdijamevaṃ ca hutabhujaḥ parataḥ || kiṃtu yamāṃśādagniṃ tṛtīyamiṣubhāgagaṃ caturthamatha | vedāṃśā vā dviguṇāṃśarasāṃśagamevameva jalaśaktiḥ || iṣvantaṃ śaraśaktistṛtīyaśaktyagnisambhedāt | itthaṃ cakraṃ vedāgnibāṇaśaktyanvitaṃ sukhaṃ siddhaḥ || tadanu dvitaye dvitaye vasvadaṣṭidalaṃ saroruhadvitayam | bhāgānāmavaśiṣṭe caturaśre dvāramiti yāgaḥ || ityalaṃ bahunā | prakṛtameva abhidadhmaḥ || 58 || evamādhārasvarūpanirūpaṇānantaraṃ prāptāvasaramādheyasya api svarūpanīrupaṇamityāha saṃsthitā tu mahācakre mahātripurasundarī | atra adhiṣṭhātṛtayā avasthitāyāśca asyāḥ kathyamānaṃ pūjāvidhānamavadhārayetyāha p. 39) śṛṇu devi yathā sā tu pūjyate sādhakottamaiḥ || 59 || vargānukramayogena devatāṣṭakasaṃyutā | devatāṣṭaketi antaraṅgatvādasya || vargānukramameva asya darśayati avargaḥ prathamo devi vaśinī tatra devatā || 60 || tatparastu kavargo yastatra kāmeśvarī sthitā | modinī tu cavargasthā ṭavarge vimalā tathā || 61 || aruṇā tu tavargasthā pavarge jayinī sthitā | sarveśvarī yavarge tu śavarge kaulinīti ca || 62 || etā vargāṣṭake devi aṣṭāvevahi devatāḥ | arcitāḥ puruṣasyāśu prakurvanti vaśaṃ jagat || 63 || amantrakā hi pūjā na bhavatīti āsāṃ bījāṣṭakameva tāvaduddharati uddharetprathamaṃ rephaṃ tadadhaḥ kuṭilāntagam | tadapyavanibījasthaṃ ṣaṣṭhasvarasamanvitam || 64 || ūrdhvamardhendubindvāḍhyaṃ kārayetparameśvari | etattadvaśinībījaṃ yoginīnāṃ mukhe sthitam || 65 || kuṭilaḥ phakāraḥ, tasya antagaṃ va avanibījaṃ la, saṣṭhaḥ svaraḥ ū, ardhendvādinā sakalamātṛprameyopakṣepaḥ kṛtaḥ | evaṃ rblū/ evaṃ vaśinībījamabhidhāya kāmeśvaryā api āha dvitīyavargātprathamamaindrārūḍhaṃ maheśvari | p. 40) adhastānnābhasaṃ bījamāgneyasthaṃ samuddharet || 66 || caturthasvarasaṃyuktaṃ bindukhaṇḍendvalaṅkṛtam | etatkāmeśvarībījaṃ trailokyakṣobhakārakam || 67 || dvitīyavargāt kavargāt prathamaṃ ka, aindraṃ la, nābhasaṃ bījaṃ ha, āgneyo ra, caturthasvara ī | evaṃ klhrī/ || 67 || evaṃ modinyā api āha aruṇāpañcamasyādho vāruṇaṃ viniyojayet | tadadho'pīndrabījaṃ tu sarvordhvabhiparaṃ priye || 68 || etattanmodinībījaṃ sarvatattvavaśaṅkaram | adhiṣṭātradhiṣṭheyayorabhedopacārādaruṇāśabdena tadadhiṣṭhitastavargastasya pañcamaṃ na, vāruṇaṃ va, indrabījaṃ la, sarvordhvaṃ binduḥ, iparaṃ ī | evaṃ nvlī/ || tataḥ vāyavyamindrabījasthaṃ ṣaṣṭhasvarasamanvitam || 69 || ardhendumastakākrāntaṃ bindunā paribhūṣitam | etatte kathitaṃ devi vimalābījamuttamam || 70 || sarvapāpakṣayakaraṃ sarvopadravanāśanam | vāyavyaṃ ya, indro la, ṣaṣṭhaḥ svaraḥ ū | evaṃ ylū/ || jakāraṃ kālamārūḍhaṃ tadadho jvalanākṣaram || 71 || caturthasvarasaṃbhinnaṃ bindunādasamanvitam | etattadaruṇābījamaruṇaṃ sarvamohanam || 72 || kālaṃ ma, jvalanākṣaraṃ ra, caturthaḥ svaraḥ ī | evaṃ jmrī/ | aruṇamiyartiṃ gacchatīti arthānugamāt jñānapradhānamityarthaḥ || p. 41) śivabījaṃ tadādisthamadhastādaindravāruṇau | vāyavyamuparodbhinnaṃ saṃyojya parameśvari || 73 || jayinībījamevedaṃ nādabinduvibhūṣitam | śivabījaṃ ha, tadādi sa, aindraṃ la, vāruṇaṃ va, vāyavyaṃ ya, upara ū, evaṃ hslvyū/ || 73 || uddharenmodinīvargacaturthaṃ parameśvari || 74 || adhaḥ kālāgnivāyavyān krameṇa viniyojayet | dīrghāyurbījasaṃyuktānyathānukramayogataḥ || 75 || uparīśvarabindvantānekatra surasundari | etatsarveśvarībījaṃ sarvatraivāparājitam || 76 || modinīvargaścavargaḥ, taccaturtho jha kālo ma, agnī ra, vāyavyo ya, dīrghāyurbījaṃ ū, evaṃ jhmryū/ || 76 || kaulinīpañcamaṃ devi kālabījoparisthitam | sarvādhastādapi tathā vahnibījaṃ niyojayet || 77 || caturthasvarasaṃyuktaṃ bindvindusamalaṅkṛtam | etadbījavaraṃ bhadre kaulinīrūpamāsthitam || 78 || kaulinyadhiṣṭhitasya śavargasya pañcamaṃ kṣa, kālabījaṃ ma, vahnibījaṃ ra, caturthasvaraḥ ī, evaṃ kṣmrī/ || 78 || etadeva upasaṃharati evametāni bījāni kramādaṣṭau maheśvari | kathitāni mahādevi - - - - - - - - - - - - - - - - devītyatra etānīti apapāṭho maheśvarītyatra kṛte'pi chede paunaruktyānivṛtteḥ || na kevalamantaraṅgaparivārabhūtadevatāṣṭakamantrā uktā yāvadanye'pi ucyante ityāha - - - - - - - - - - śṛṇu vidyāṅgarūpiṇīḥ || 79 || saiṣa dāśarathī rāmaḥ itivadatra sandhiḥ || 79 || tā eva uddiśati karaśuddhikarīṃ vidyāṃ tathāṅganyāsasaṃsthitām | ātmāsanagatāṃ cāpi tathā cakrāsanasthitām || 80 || sarvamantrāsanagatāṃ sādhyasiddhāsanasthitām | devyāvāhanavidyāṃ ca - - - - - - - - - - - - - - - - - - - | na ca etadeva, yāvat - - - - - - - - - - - - - - - - -mūlavidyāmapi priye || 81 || śṛṇviti prācyena saṃbandhaḥ || 81 || etadeva krameṇa uddharati vāgbhavaṃ prathamaṃ devi kāmarājaṃ dvitīyakam | śāntāntaṃ kādisaṃyuktamaikārāntāntayojitam || 82 || eṣā vidyā maheśāni karaśuddhikarī smṛtā | uddharediti pūrveṇa sabandhaḥ | śasya tālavyasya antomūrdhanyaḥ ṣa, tasya antaḥ sa kasya ādirvisargaḥ, aikārasya anta okāraḥ, tasyāpi antaḥ aukāraḥ evaṃ sauḥ || p. 43) nanu ihāpi vāgbhavaṃ prathamaṃ devi kāmarājaṃ tataḥ punaḥ | śāntāntaṃ kādisaṃyuktamaikārāntāntayojitam || ityaṣṭamapaṭaloktavadeva sāmānyena upadeśe kriyamāṇe prathamaṃ vāgbhavaṃ tu cātra avarṇaṃ lokaviśrutam | dvitīyaṃ haṃsadevaṃ tu tṛtīyaṃ vahniveśmakam || ityādidṛṣṭyā vāgbhavāderanaikye sukumārabuddhayo'nugrāhyā muhyeranniti viśeṣābhidhitsayā svayameva kāruṇikaḥ parameśvaro vibhajya idaṃ bījadvayamācaṣṭe e-omadhyagataṃ bījaṃ vāgvidhānāya kevalam || 83 || rudrayāmalatantre tu nirdiṣṭaṃ paramākṣaram | mādanaṃ śakrasaṃyuktaṃ caturthasvarasaṃyutam || 84 || ūrdhvamardhendubindvāḍhyam - - - - - - - - - - - - - | ekāraukārayormadhye gataṃ ai, kevalaṃ śūnyaṃ binduḥ, tena aiṃ mādanaṃ ka, śakro la, caturthasvaraḥ ī, evaṃ klīṃ śaktibījaṃ vyākhyātaṃ, evaṃ aiṃklīṃsauḥ | taduktaṃ śrīnityākule uddharetprathamāddevi aṣṭamaṃ surasundari | kālamastakasaṃbhinnamardhendūparisaṃsthitam || ayaṃ sa vāgbhavo devi vāgīśatvapravartakaḥ | yonivargādimaṃ bījaṃ paurandaraniyojitam || mohinyā śirasākrāntaṃ bindukhaṇḍendvalaṅkṛtam | kāmarājo mahādevi kāmasiddhipradāyakaḥ || kṣapeśaṃ tu samuddhṛtya daśamasvarayojitam | sṛṣṭyavasānaṃ deveśi śaktibījamudāhṛtam || iti | śrīrasamahodadhāvapi o-jamadhyagataṃ varṇaṃ jhordhvena śirasā hatam | aṃ-gamadhyagataṃ varṇaṃ va-ramadhyāsanasthitam || dvitīyametatkathitaṃ ā-ūmadhyaṃ sabindukam | va-hamadhyaṃ ā-adhaḥsthaṃ aṃ-kamadhyena lāñchitam || prathamaṃ tryakṣarā vidyā karaśuddhikarī smṛtā | iti | o-jamadhyagataṃ ai jhordhvaṃ aṃ, tena aiṃ | aṃ-gamadhyagataṃ vahnipurāpekṣayā ka, va- ramadhya iti la, ā-ūmadhyaṃ ī, evaṃ klīṃ | va-hamadhyaṃ sa, ā-adhaḥsthaṃ au, aṃ-kamadhyaṃ aḥ, evaṃ sauḥ | tadanuguṇa evahi tatra caturaśraṃ puraṃ kṛtvā caturviṃśāṅgulaṃ śubham | īśātpaścimagaṃ sūtramagneḥ paścimagaṃ punaḥ || pūrvasūtraṃ tu saṃsthāpya śeṣāṇi trīṇi lopayet | tridaṇḍā tu smṛtā yoniḥ trimāyā sā tridevatā || ekaikadaṇḍake prājñaḥ ṣaṭṣaṭsūtrāṇi pātayet | yonayo yena jāyante samastāḥ samasandhayaḥ || koṣṭakānyūnapañcāśadbhagarūpāṇi tāni tu | īśādakāramārabhya vāruṇyāṃ tu vināyakam || vinyasenmātṛkāṃ sarvāṃ viṣṇvādiśivapaścimām | etaccakraṃ likhetpaṭṭe śubhe dārumaye dṛḍhe || trikoṇe ca tripāde ca varṇotkīlitalakṣaṇe | ṣaṇmāsājjāyate siddhiḥ pūjājapaparāyaṇe || ato mantrāḥ samuddhāryā yathā devi tathā śṛṇu | p. 45) ityasti prastāro yasya ayaṃ saṃniveśaḥ - evaṃ karaśuddhikarīṃ vidyāmabhyuddhṛtya aṅganyāsasaṃsthitāṃ dvitīyāmapi uddharati - - - - - - - - - - - - - - - - - - ādyante tatparaṃ punaḥ | etasyā eva - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - (1|88) itivakṣyamāṇaivakāramahimnā etasyāḥ karaśuddhikaryā eva tryarṇāyā vidyāyā ya ādirvāgbhavastasya ante saṃnikarṣe punastasmāt samanantaroktāt kāmarājātparaṃ tṛtīyaṃ śaktibījamarthāt kāryaṃ yena p. 46) kāmarājaśaktibījayorviparyāsena sthitiḥ syāt | yathā aiṃsauḥklīṃ | ataḥparaṃpāṭhe'pi ayameva arthaḥ || kāruṇyāt ca atra parameśvarastatparamiti tasya kāmarājasya paramakṣaraṃ lakāramīkāraṃ vā kasyacidāśaṅkanīyaṃ mā bhūdityāha śāntāntaṃ kādisaṃyuktamaikārāntāntayojitam || 85 || gatārtham || 85 || evaṃ eṣā vidyā mahāvidyā yoginīnāṃ mahodayā | kulavidyā maheśāni sarvakāryārthasādhakī || 86 || yaduktaṃ tatraiva dvayoḥ kṛtvā viparyāsaṃ pūrvabījena vai vinā | aṅganyāsavidhau vidyā dvitīyeyaṃ kṛśodari || iti | pūrvabījeneti vāgbhavena | dvayoriti śiṣṭayordvitīyatṛtīyayoḥ tena vāgbhavānantaraṃ śaktibījaṃ tataḥ kāmarāja iti || 86 || aṅganyāsasaṃsthāne ca asyāḥ prayojanaṃ darśayati anayā vidyayā gauri rakṣāmātmani kārayet | ata eva kulavidyetyādi uktam || ātmāsanagatāṃ tṛtīyāmapi vidyāṃ lakṣayati etasyā eva vidyāyāḥ śivamāyāgnibindumat || 87 || bījamādipade yuktvāṃ kāryātmāsanarūpiṇī | śivo ha, māyā ī, agnī ra, evaṃ hrīṃ | etasyā ādyāyāḥ karaśuddhikaryā p. 47) vidyāyā eva na punaretadvikṛtirūpāyā dvitīyasyāḥ kulavidyāyā ādervāgbhavasya pade sthāne tamapāsya etanmāyābījaṃ yojayitvā ātmāsanagatā vidyā kāryetyarthaḥ | evaṃ hrīṃklīṃsauḥ | taduktaṃ ṣādha-ūrdhvagataṃ piṇḍaṃ ā-au-antavibhūṣitam | ādyāyā vāgbhavasthāne tryarṇātmāsanarūpiṇī || ṣādho ha, tadūrdhvaṃ ra, piṇḍa iti etadvarṇadvayārabdhatvāt, ākārasya antaḥ ī, aukārasya antaḥ aṃ, evaṃ hrīṃ || cakrāsanagatāṃ caturthīmapi āha punarvidyādyamasyordhvamantarantaṃ śivānvitam || 88 || trailokyamohanīyaṃ sā vidyā cakrāsanasthitā | punaḥ karaśuddhikaryā ādyāyā eva vidyāyā yadādyaṃ bījaṃ vāgbhavamantarantarālavarti kāmarājaṃ antamantyaṃ śaktibījaṃ ca asya trayasya api ūrdhvaṃ śivena hakāreṇa anvitaṃ kuryāditi śrīmadīśvaraśivācāryaḥ | evaṃ hai/ hklīṃhsauḥ | taduktaṃ gṛhītvā varṇamekaikamādyamādyatṛtīyayoḥ | tadantamūrdhve ṣādhena vidyā cakrāsanasthitā || iti | atra ādyatṛtīyayorvidyayoḥ krameṇa ādyaṃ varṇaṃ vāgbhavaṃ antaṃ kāmarājaśaktibījalakṣaṇaṃ tadekaikaṃ ca varṇaṃ gṛhītvā ṣādhena hakāreṇa ūrdhvaṃ yojayet, varṇatrayamapi upari hakārasaṃbhinnaṃ kuryādityarthaḥ | atha ca tṛtīyavidyādyakṣaratvena anantarameva uddhṛtasya asya māyābījasyordhvamādau punarapi karaśuddhikaryā eva vidyāyā ādyaṃ vāgbhavamarthātkṛtvā anayoreva vāgbhavamāyābījayorantarmadhye'rthāt tasyā eva ādyāyā vidyāyā antaṃ śaktibījaṃ śivena hakāreṇa p. 48) ānvitamarthāduparisaṃbaddhaṃ sat kuryāditi śrīśaṅkararāśiḥ | evaṃ aiṃhsauṃḥhrīṃ | etacca tatraiva madhye'ntamitipāṭhabhedāduktam | ayamatra arthaḥ-ādyatṛtīyayorvidyayorādyamekaikaṃ varṇaṃ vāgbhavaṃ māyābījaṃ ca gṛhītvā arthādanayoreva madhye'rthādetadīyameva antaṃ śaktibījena ṣādhena hakāreṇa ūrdhve'rthāt yojitaṃ satkuryāditi śeṣaḥ | tatra prākpakṣopekṣaṇam cānyairevaṃ hi śrīmadīśvaraśivamatena yathā iha cakrāsanoddhārastathaiva rājānakakalyāṇavarmamatena na paryavasita iti yādṛktādṛkprāyanyāyopanyāsakena tāvadāśayena kṛtam | na vidmaḥ evaṃhi paryavasite ko doṣaḥ syāt | vastuto hi asya darśanasya etadeva ācāryadvayaṃ kaśmīreṣu avatārakam | tanaśca śrīviśvāvartamukhenaiva lakṣyate yat, tadeva idamasmatparyantaṃ śiṣyapraśiṣyakrameṇa sarveṣāmapi prāptam | evaṃ ca tayorāptatvāviśeṣāt tanmatameva sarvātmanā pramāṇam | tataśca tulyapramāṇatvāt tanmatayorvikalpo nyāyyaḥ, natu ekatarapakṣaparityāgaḥ pratyuta śrīmadīśvara śivācāryamatasya valavattvaṃ lakṣyate yataḥ sa eva śrīrasamahodadhiślokānāṃ sākṣātpravartayiteti sarvatra avigītā prasiddhiḥ | yat bhavanto'pi śrīśūramaṭhādhipaterlebhe guruvaraparamparopanatam | cakramidamīśvaraśivātpūrvācāryo'smadīya eva purā || iti | evamādyadvayamanyādṛṅmadhyasamante'kṣaraṃ caturthyā yadi, tadapi aparyālocitārthābhidhānameveti āstāmetat || sarvamantrāsanasthitāṃ pañcamīmapi āha punarādyāṃ mahāvidyāṃ śivacandrasamanvitām || 89 || p. 49) kṛtvā kāmapradā vidyā sarvamantrāsanasthitā | punarapi tattadvidyāntaroddharaṇabhittibhūtatvāt mahatīṃ vidyāmādyāṃ karaśuddhikarīmeva pratyarṇaṃ śivacandrābhyāṃ ha-sakārābhyāṃ samanvitāṃ kṛtvā tattadabhīṣṭārthadāyinī sarvamantrāsanasthitā vidyā guruṇā uddhāryeti śeṣaḥ | evaṃ hsaiṃ hsklīṃ hssauṃḥ | taduktaṃ ṣādhontābhyāṃ yutā pūrvā jñeyā mantrāsanasthitā | iti | ṣādhontābhyāmiti taddeśāvasthitābhyāṃ hakārasakārābhyām || sādhyasiddhāsanasthitāṃ ṣaṣṭhīmapi āha devyātmāsanavidyāyāḥ pūrvoktāyā yathākramam || 90 || antadeśe toyabinduśakraśaktīranukramāt | saṃyojya parameśāni sākamardhendunā tataḥ || 91 || kevalākṣarabhedena vidyā sādhyāsanasthitā | toyaṃ va, śakro la, śaktiścaturthasvaraḥ ī, evaṃ vlīṃ | tato yathākramaṃ pūrvoktāyāstṛtīyasyā ātmāsanavidyāyā ante sthitasya śaktibījasya deśe sthāne tadapāsya toyādīnanukramāt saṃyojya tasyaiva ekaikasya piṇḍātmano'kṣarabhedena satyabhāmābhāmetivat sādhyāsanasthitā vidyā uddhāryetyarthaḥ | evaṃ hrīṃ klīṃ vlīṃ | taduktaṃ viparītasthitau rāntau jhordhva-ūpūrvalāñchitau | dattvā tṛtīyavidyāyāḥ kāmabījāntadeśataḥ || sādhyasiddhāsanagatā ṣaṣṭhī vidyā prakāśitā | iti | rānto lo vaśca | viparītasthitāviti vakāra ūrdhvamadho lakāraścetyarthaḥ | p. 50) jhordhva aṃ, ūpūrva ī, kāmabījāntadeśato dattveti tena ādau māyā, tataḥ kāmarājastata idamiti || saptamīṃ devyāvāhanavidyāmapi āha haṃsasomasamārūḍhāmādyāmagnyāsanasthitām || 92 || sarvārthasādhakī vidyā devyāvāhanakarmaṇi | ādyāṃ karaśuddhikarīṃ tryarṇāmeva vidyāṃ pratyarṇaṃ haṃsasomasamārūḍhāṃ agnyāhitādivat rephasya samyakvyañjanāpekṣayaiva ūrdhvamavasthitahakārasakārāṃ satīmagnyāsanasthitāmadho'vasthitarephāmarthāt kṛtvā devyāvāhananimittaṃ sarvārthasādhakī iyaṃ vidyā arthāduddhāryetyarthaḥ | evaṃ hsraiṃ hsklrīṃ hssrauḥ | taduktaṃ dattvā bījatrayasyordhva varṇau ṣādhaṣa-antagau | yāntasthā ādyavidyaiva āvāhanavidhau parā || iti | ṣādhogo ha, ṣāntagaḥ sa, yānto ra || etadupasaṃharannanyadavatārayati evametā mahāvidyā devi sarvārthasiddhidāḥ || 93 || mahātripurasundaryāṃ mūlavidyāṃ śṛṇu priye | ādarātiśayadarśanārthaṃ tu punaḥ śṛṇvityasya upādānam || tāmeva āha mādanaṃ tadadhaḥ śaktistadadho bindumālinī || 94 || aindramākāśabījasthamadhastājjvalanākṣaram | māyābindvīśvarayutā sarvopari niyojitā || 95 || p. 51) ayaṃ sa vāgbhavo devi vāgīśatvapravartakaḥ | mādanaṃ ka, śaktiḥ e, bindumālinī ī, aindraṃ la, ākāśabījaṃ ha, jvalanākṣaraṃ ra, māyā ī, bindvīśvaretyanena adhiṣṭheyādhiṣṭhātṛkukhena samastamāntraprameyāsūtraṇaṃ kaṭākṣitam | evaṃ ka-e-īlahrīṃ || evaṃ vāgbhavamabhidhāya kāmarājamapi uddharati śivabījaṃ tridhā yuṅktvā sṛṣṭisthitilayakramaiḥ || 96 || dvayamādyena rahitamādyādho madanākṣaram | punaḥ sthitiśivādhastādindrabījaṃ niyojayet || 97 || tathā layaśivādho'pi jvalanaṃ ca maheśvari | caturthasvarasaṃyuktaṃ bindukhaṇḍendvalaṅkṛtam || 98 || evametanmahābījaṃ kāmarājaṃ mahodayam | śivabījaṃ ha, yuṃktveti saṃyojya vinyasyetyarthaḥ | naca etadantarālayordvayasyeṣṭernairantaryeṇa nyastavyamityāha dvayamādyena rahitamiti sthitilyātmakaṃ dvayamādyena sthityātmakena rahitamasaṃśliṣṭameva kāryaṃ yena antarā vakṣyamāṇasya varṇadvayasya avakāśaḥ syāt | ata eva āha ādyādho madanākṣaramiti, sthitiśivādhastādindrabījamiti ca, madanākṣaraṃ ka, indrabījaṃ la, jvalanaṃ ra, caturthasvaraḥ ī, evaṃ hk-hlhrīṃ | ādyena śirorekhātmakena ākāreṇa rahitamiti tu na vācyam | evaṃ hi dvayasya śirorahitatvamekasya ca saśiraskatvamiti kena abhiprāyeṇa uktamiti na jānīmaḥ | p. 52) vastuto hi sarveṣāmeva piṇḍavarṇānāmanackatvameva nyāyyaṃ yatra kutracidekenaiva yena kenacidacā sāckatveṣṭeḥ, na kevalamihaiva anena evamapavyākhyānaṃ kṛtaṃ, yāvadanayaiva saraṇyā - - - - - - - - - - - - kecinnaṣṭaistu nāśitāḥ | itibhaṅgyā śrīmadānandeśvarakalpe śivaṃ śaktim - - - - - - - - - - - - - - - - | ityādiko'pi mantragrantho nāśita iti kimeṣāmadṛṣṭaguruṇāṃ svayambhuvāmucyate, yairmahāgurūditāṃ prakṛtāṃ rājapathāyamānāṃ prakriyāmapahāya kiṃcit yattatprāyamuktamiti āstāṃ prastutavastuvyākṣepakāri granthāntaraparyālocanamapi etat || evaṃ kāmarājabījamuddhṛtya śaktibījamapi abhidhatte māyābījaṃ maheśāni mādanaṃ śakrasaṃyutam || 99 || candrabījaṃ kevalaṃ tu viniyojyaṃ varānane | māyābījaṃ hrīṃ, mādanaṃ ka, śakro la, candrabījaṃ sa, kevalaṃ ha || kathaṃca eṣāṃ viniyojanaṃ kāryamityāha tyaktvā sṛṣṭikramaṃ devi prāguccārakrameṇa tu || 100 || saṃhārakramayogena śaktibījaṃ samuddharet | mādanaśakrabījayostu viśeṣaṇaviśeṣyabhāvenaiva saṃhārānukramo vyatyayo darśitaḥ | uccārastu sṛṣṭikrameṇaiva kārya ityāha prāguccārakrameṇeti | ata eva tutabdo vyatireke | evaṃ hsklhrīṃ || tadeva upasaṃharati evameṣā mahāvidyā mahātripurasundarī || 101 || p.53) saṃsmṛtaiva mahādevi trailokyavaśakāriṇī | yaduktaṃ aḥ-khamadhyagataṃ gṛhya ḹ-aimadhyamataḥ kuru | tasya madhye nyasetpaścādaḥkārordhvavyavasthitam || rāntaṣāntayakārāntamāyābindunirodhiyuk | vāgbhavo'yaṃ samākhyātaḥ samyakpratyayakārakaḥ || trayāṇāṃ ṣādhavarṇānāmekaikasyāsane nyaset | gādyasordhvayakārāntāvekatrādyarṇalā~chitam || kāmabījaṃ maheśāni sarahasyaṃ prakāśitam | asyoccāraṇamātreṇa jagatkṣobhaḥ prajāyate || tṛtīyaṃ saṃpravakṣyāmi śaktibījaṃ mahādbhutam | ṣādhaṃ lādhasamāyuktaṃ gādyaṃ phādhaṃ ṣapādhagam || aḥpṛṣṭhaṃ jhordhvasaṃyuktaṃ śaktibījaṃ samuddhṛtam | anena jñātamātreṇa kuryātsarvaviṣakṣayam || eṣā vidyā samākhyātā sarvāścaryakarī parā | anayā jñātayā samyaṅnāsti tadyanna sādhayet || iti | aḥ-khamadhyaṃ ka, ḹ-aimadhyaṃ e, aḥkārordhvaṃ ī, rāntaṃ la, ṣādho ha, yakārāntaṃ ra, māyā ī, evaṃ vāgbhavaḥ | ṣādhavarṇānāṃ hakārāṇāṃ gādyaṃ vahnipurasthityapekṣayā ka, sordhvaṃ la, yakārānto ra, ādirviśvakāraṇatvānmāyā, tadvarṇaḥ ī | yadvā ā ākāra ādiḥ pūrvo yasyāsāviti kāmarājaḥ | ṣādho ha, lādhaḥ sa, gādyaṃ ka, phādho la, ṣādhogaṃ ha, pādhogaṃ ra, aḥpṛṣṭhaṃ ī, jhordhvaṃ aṃ, evaṃ śaktibījam | na ca atra sphuṭe'pi saptātmatve navātmatvaṃ vācyaṃ, evaṃ p. 54) nirodhinyādyapekṣayā daśātmatvādi api kiṃ na ucyate tasyā api mantraprameyatāyāmaviśeṣāt | śrīrasamahodadhāvapi asti hi nirodhinyā vacanaṃ bindunirodhiyuk | iti | yattu śrīmadallaṭena api aṅganyāsavidyāyāṃ kiṃ tvādervāgbhavabījasya ante tatparamiti kāmarājaparaṃ śaṃkararāśermatamidamiti jñātvā api pakṣāntarohaṅkanaṃ tṛtīyapañcamasaptamavidyānāmuddhāre karaśuddhividyāmapahāya dvitīyatṛtīyapañcamīnāṃ parāmarśaṃ kevalamiti śivabījaṃ tallakṣyaṃ śaktibījamantyaṃ ca | vidyāyā asyā api saṃbhedastasya yastrividhaḥ || kevalavāgbhavapūrvaistribhiḥ svaraiḥ prathamakathitavidyāvat | tena samastatayānyatryaracakre śrītripiṇḍena || tena śivendusmarahariśivadahanairvākturīyaśūlayutaiḥ | ekaikabindutatsahaitairiyamaṣṭamī vidyā | iti vidyāntaraparikalpanaṃ ca śrīmatsvagurvanabhimatamapi svotprekṣitaṃ kṛtvā dvitryarṇaviparyayato'pīndvakṣarato dvitīyasyāḥ | pañcamasaptamayorapyuddhṛtamiha śaktibījaṃ vaiḥ || te bījavarṇakīlanamātramapi prāyaśo'tra mantrāṇām | avidanto garjanti ca kena mahimneti citramidam || iti caturanvayasantatibhedenāyaṃ samastavidyānām | iha nigadita uddhārastacchāmanaṃ gurumukhaprāpyam || iti bahuvidhasaṃtatibhedairyadyapi gurubhirmamedamādiṣṭam | caturanvayasantatiriha tathāpi mukhyaiva yuktiyutā || p. 55) ityādi ca uktam, tat sarvamevamupekṣyamuktanītyā sarvaprakāraṃ sāmañjasyābhāvāt | yatpunaratra akṣaraśliṣṭatāmātrameva ālambya ālajālaprāyamaskhalitāparyavasitasaṃvitkramādikaṃ nirnibandhanamalpaśrutatātipriyaṃ mantrādau vyāptyādi uddarśitaṃ, tatra na asmābhirvidvadbhyo'sūyitavyam | yatkimiti, na tat prātipadyena anūdya dūṣitamiti yat mūlata eva āgamārthaprakāśane'pi akartavye kathaṃ nāma suprakaṭaṃ paraṃ prāyaścittāvahaṃ mantrārthaprakāśanamapi kriyamāṇaṃ kṣamante mahātmānaḥ samayabhīravo mahājanāḥ | yato'dya yataḥ kutaścana asthānādanayena antataścauryādinā api āsāditakhaṇḍitapatrikāmātrāḥ sarva eva yathāsthitaṃ gurvādi parivartya, tatra ājñāmapi svapitrādi ca gurutayā parikalpya śāstrārthānuṣṭhānaparāṅmukhā mantravikrayamātratātparyā dhanasaṃgrahaṇaparāyaṇāḥ sakalaṃ lokaṃ viplāvayanto dṛśyante | śāstrārthavicchedabhīrutayā tu paramatyalpaṃ tātparyālocanamātraṃ kṛtamiti alaṃ khalajanaśirortikāriṇā amunāpi vacanena || evaṃ māhātmyavattve'pi anayā kiṃ kāryamityāha etayaitasya cakrasya sādhako'rcanamārabhet || 102 || sa ca kīdṛgityāha kuṅkumāruṇadehastu vastrāruṇavibhūṣitaḥ | tāmbūlapūritamukho dhūpāmodasugandhitaḥ * || 103 || karpūrakṣodadigdhāṅgo raktābharaṇamaṇḍitaḥ | raktapuṣpāvṛto maunī raktagandhānulepanaḥ || 104 || p. 56) raktāsanopaviṣṭastu lākṣāruṇagṛhasthitiḥ | sarvaśṛṅgāraveśāḍhyastripurīkṛtavigrahaḥ || 105 || manaḥsaṃkalparakto vā sādhakaḥ sthiramānasaḥ | vastrāruṇeti pūrvanipātavyatyayaḥ | raktagandheti haricandanālaktakādi | sādhaka iti siddhisādhanāya satatodyuktaḥ, ata eva uktaṃ sthiramānasa iti | raktopacārasya ca atra avaśyopayogitvameva dyotayitumuktaṃ manaḥsaṃkalparakto veti | evaṃ vāhyadravyābhāve'pi na nityādau kācit khaṇḍanetyapi anena āveditaṃ tatra yathāsaṃbhavaṃ pravṛtterbhāvāt, kāmyādāveva hi yathāsambhavaṃ na bhavediti bhāvaḥ | ayaṃ punaratra tātparyārtho yat sādhakasya yena kenacidātmani parānandacamatkāratāratamyamayatvāvirbhāvo bhavet, tadeva sarvātmanā dravyajātaṃ saṃbharaṇīyamiti | yadāhuḥ yatkiñcinmānasāhlādi yacca saubhāgyavardhanam | tenātmānamalaṅkṛtya devamabhyarcayetsadā || iti || etaccakraṃ kutra kathaṃ kīdṛk ca kāryamityāha bhūpradeśe same śuddhe gomayenopalepite || 106 || puṣpaprakarasaṃkīrṇe dhūpāmodasugandhite | sindūrarajasā devi kuṅkumenāthavā punaḥ || 107 || p. 57) ālikhetprathamaṃ cakraṃ samarekhaṃ manoramam | samatrikoṇaśaktyagraṃ saśrīkamatisundaram || 108 || * saśrīkatvameva prapañcitamatisundaramiti | tatra ca samarekhatvādiviśeṣaṇadvārako hetuḥ | iha tāvat sādhakasya tattadupāsyamantradevatātādātmyāvaṣṭambhabhāvanaṃ vinā na kiñcidapi pūjādi siddhyediti anantarameva uktaṃ tripurīkṛtavigrahaḥ iti || 108 || tacca kathaṃ syādityāha dhyātvā puratrayaṃ devi bījatrayasamanvitam | sarvādyavidyayā devi karaśuddhiṃ tu kārayet || 109 || puratrayaṃ guhyahṛdbhrūmadhyalakṣaṇaṃ natu vāṅmanaḥkāyarūpaṃ, bījatrayasamanvitaṃ dhyātvā tatra mūlavidyāsaṃbandhi bījatrayaṃ nyasyediti yāvat | yat vakṣyati nābhimaṇḍalahṛtpadmamukhamaṇḍalamadhyagā || (4 |51) iti | asmatparamaguravo'pi guhye hṛdi bhruvormadhye nyasyenmūlākṣaratrayam | iti | pāṭhakramādarthakramo balīyāniti samanantaravakṣyamāṇanyāsānantarametannyāsa iti guravaḥ | natu vācyamatra astra mantrasyaucityāt vighnavyudāsāya yāgaveśmani ūrdhvamadhyādhobhāgātmake puratraye bījatrayametat dhyāyediti || 109 || evaṃ karaśuddhau kṛtāyāṃ tatkaraṇako mantrāntaranyāso nyāyya ityāha p. 58) tata ātmāsanaṃ dadyāccakrāsanamatheśvari | sarvamantrāsanaṃ devi sādhyasiddhāsanaṃ tathā || 110 || ātmāsanaṃ samākhyābalādeva ātmani āsanatvena vinyasya cakrāsanādīnāṃ guhyakandahṛdrūpasthānanaiyatye pramāṇābhāvāt sarvaśarīragatatvenaiva nyāso nyāyyastasya tattadāsanarūpatāyāmaucityāt | bahiḥ punareṣāmagradakṣetarapārśvaniścaye pramāṇābhāvāt samākhyābalopanataḥ sthānaniyamo'vaśyagrāhyo'nyathāhi apariniṣṭhitaṃ pūjanaṃ syāt | yaduktaṃ mayaiva atha mantrāsanamantaścaturaśradvāramadhyamāśritya | cakrāsanamādyoditaśaktyagragataṃ tryarasya madhye ca || sādhyāsanam - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - | iti || 110 || tathā tato rakṣāṃ prakurvīta pūrvoktakulavidyayā | ṣaḍaṅganyāsayogena namaskāraniyuktayā || 111 || naca atra aṅgeṣu śāstrāntaroktavat jātyantaraprayogo'pi kārya iti uktaṃ namaskāraniyuktayeti | sarvaśeṣatvena punaretat vyākhyānamupekṣyameva kuladarśanatvānyathānupapattyā vainayikaprakriyā ucitā iha upapatteḥ || 111 || tato'pi śikhālalāṭabhrūmadhyakaṇṭhahṛnnābhigocare | ādhāre'pyūhakaṃ yāvannyāsamaṣṭabhirācaret || 112 || ūhakamityanena tadudrādhiṣṭhitaḥ pādo lakṣyate | aṣṭabhiriti p. 59) vaśinyādibījairnatu cakraisteṣāṃ navasaṃkhyatvāt tattatparāmṛśyatvāyogāt | etāvataivaca asya siddhaḥ svātmani tripurībhāvaḥ iti | vāgbhavaṃ dakṣiṇe netre kāmarājaṃ ca vāmataḥ | lalāṭe śaktibījaṃ ca karṇayordakṣavāmayoḥ || vaktramadhye ca tānyeva bhujayorhṛdaye tataḥ | jaṅghayornābhimadhye ca mantranyāsamiti kramāt || vidhāya cakravinyāsamapi cāstraṃ vidārayet | muṇḍavyomani tatrādyaṃ vaindavaṃ cakranāyakam || tryaraṃ śikhāyāmaṣṭāraṃ bhāle bhrūmadhyadeśataḥ | daśāraṃ taddvitīyaṃ ca kaṇṭhe tadanu vinyaset || caturdaśāraṃ hṛdaye nāmāvaṣṭadalaṃ tataḥ | ādhāre ṣoḍaśadalaṃ dvāracakraṃ tu pādayoḥ || pāśāṅkuśau vāmadakṣakarayordhanuṣī bhruvoḥ | nāsāyāṃ viśikhāṃśceti cakramapyāntarālikam || ityādi avāntaramanapekṣitamapi svotprekṣitaṃ na kiṃcidapekṣaṇīyamapekṣāyā eva abhāvāt | satyāṃ hi tasyāṃ śāstrāntarāt tāvadapekṣaṇīyaṃ yāvadapekṣāyā nivṛttiḥ syāt | tadabhāve punarnirnibandhanameva | śāstrāntaroktasyāpekṣaṇīyatve sarvasyaiva tatprasaṅgādanavasthitameva śāstrānatarānuṣṭhānaṃ syāt | yaduktaṃ naca śāstrāntare kartuṃ yuktaṃ śāstrāntaraśrutam | śāstrasyānyānapekṣatvātpuṃbuddhiprabhavaṃ hi tat || sāpekṣatve'pyapekṣaiva mānaṃ yāvadapekṣate | tāvadevānyataḥ kāryaṃ nānyatsyādanavasthite || iti | tasmāt tattaddeśāntaravaragurūpapāditopadeśyatve'pi anupadeśyānprati pratipadaṃ kimucyate iti āstām || 112 || p. 60) evaṃ tripurīkṛtavigrahaḥ sādhakaḥ svātmapūjāpuraḥsaraṃ vahirmaṇḍalādāvasmatpūrvagurvādiṣṭadṛṣṭyā dvāreśadivyādyoghatrayabhinnagurvādipūjāṃ kṛtvā nikhilacakrasaparyāsaṃttyarthaṃ prathamaṃ tāvat prādhānyāt devyā eva āvāhanādi kuryādityāha tataḥ padmanibhāṃ devīṃ bālārkakiraṇāruṇām | japākusumasaṅkāśāṃ dāḍimīkusumopamām || 113 || padmarāgapratīkāśāṃ kuṅkumodakasaṃnibhām | sphuranmukuṭamāṇikyakiṅkiṇījālamaṇḍitām || 114 || kālālikulasaṃkāśakuṭilālakapallavām | pratyagrāruṇasaṃkāśavadanāmbhojamaṇḍalām || 115 || kiṃcidardhendukuṭilalalāṭamṛdupaṭṭikām | pinākidhanurākārasubhruvaṃ parameśvarīm || 116 || ānandamuditollolalīlāndolitalocanām | sphuranmayūkhasaṃghātavitatasvarṇakuṇḍalām || 117 || sugaṇḍamaṇḍalābhogajitendvamṛtamaṇḍalām | viśvakarmādinirmāṇasūtrasuspaṣṭanāsikām || 118 || tāmravidrumabimbābharaktoṣṭhīmamṛtopamām | smitamādhuryavijitamādhuryarasagocarām || 119 || anaupamyaguṇopetacibukoddeśaśobhitām | kambugrīvāṃ viśālākṣīṃ mṛṇālalalitairbhujaiḥ || 120 || p. 61) raktotpalasamākārasukumārakarāmbujām | karāmbujanakhadyotavitānitanabhastalām || 121 || muktāhāralatopetasamunnatapayodharām | trivalībalanāyuktamadhyadeśasuśobhitām || 122 || lāvaṇyasaridāvatākāranābhivibhūṣitām | anargharatnaghaṭitakāñcīyuktanitambinīm || 123 || nitambabimbadviradaromarājyaparāṅkuśām | kadalīlalitastambhasukumārorumīśvarīm || 124 || lāvaṇyakadalītulyajaṅghāyugalamaṇḍitām | * namadbrahmaśiroratnanirghṛṣṭacaraṇāmbujām || 125 || śītāṃśuśatasaṃkāśakāntisantānahāsinīm | lauhityajitasindūrajapādāḍimarāgiṇīm || 126 || raktavastraparīdhānāṃ pāśāṅkuśakarodyatām | raktapadmaniviṣṭāṃ tu raktābharaṇamaṇḍitām || 127 || caturbhujāṃ trinetrāṃ tu pañcabāṇadhanurdharām | karpūraśakalonmiśratāmbūlāpūritānanām || 128 || * mahāmṛgamadoddāmakuṅkumāruṇavigrahām | p. 62) sarvaśṛṅgāraveśāḍhyāṃ sarvālaṅkārabhūṣitām || 129 || jagadāhlādajananīṃ jagadrañjanakārikām | jagadākarṣaṇakarīṃ jagatkāraṇarūpiṇīm || 130 || sarvamantramayīṃ devīṃ sarvasaubhāgyasundarīm | sarvalakṣmīmayīṃ nityāṃ paramānandananditām || 131 || mahātripuramudrāṃ tu smṛtvāvāhanarūpayā | vidyayāvāhya subhage namaskāraniyuktayā || 132 || pūrvoktayā sādhakendro mahātripurasundarīm | cakramadhye tu saṃcintya - - - - - - - - - - - - - - | kṣaṇaṃ tatpara eva tiṣṭhediti śeṣaḥ | mādhuryeti rāmaṇīyakaṃ mādhuryarūpañca asau rasa iti | bhujairiti upalakṣitām | jagata āhlādakatvādeva anyatra jagadānandaśabdavācyasya parasya tattvasya abhivyañjikām | sarvasaubhāgyasundarīmiti sarvalakṣmīmayīmiti ca viśeṣaṇadvayena samastaviśeṣaṇārthaḥ saṃgṛhītaḥ | evaṃ mukhyadevyā eva dhyānavacanādanyāsāmapi īdṛgeva dhyānamiti arthasiddhaṃ tatsphārarūpatvādāsām | yat rasamahodadhiḥ vācāmagocaraṃ devyāḥ sarvānandamayaṃ punaḥ | ekavaktraṃ mahāraktaṃ raktapadmāsanasthitam || caturbhirāyudhairyuktaṃ pāśāṅkuśadhanuḥśaraiḥ | devīkaraṇarūpaṃ tu śuddhe śaktigaṇaṃ smaret || dhyānaṃ na vidyate tāsāmato'rthādvaravarṇini | iti | dhyānaṃ na vidyate iti ata uktāt dhyānādanyadityarthaḥ | natu eva mūlata eva p. 63) tannivedho vivakṣitaḥ sarvānandamayatvena vāgagocarāyā api mukhyadevyā dhyānasya saṃbhave tatsphārarūpāṇāmanyāsāṃ tadupapatteḥ | mahātripuramudrāmiti āvāhanavidyādiśabdasaṃnidhestrikhaṇḍām | yat vakṣyati trikhaṇḍaiṣā mahāmudrā tripurāhvānakarmaṇi || (3|4) iti | namaskāraniyuktayeti āvāhanānaucityāt || - - - - - - - - - - - - - - - - tataḥ pūjanamārabhet || 133 || nanu amantrakā tāvat pūjā na syāt, uktāśca ete viniyuktāḥ tat katareṇa idānīṃ pūjanaṃ kriyate ityāha śivāgnibindavo devi dinakṛdvahnibindavaḥ | yugapatkramarūpeṇa yojanīyā maheśvari || 134 || māyārdhendusamāyuktaṃ bījayugmaṃ yadutthitam | māyālakṣmīmayaṃ tena pūjyāstatrāṣṭa mātaraḥ || 135 || * śivoha, agnī ra, dinakṛt śa, vahnī ra, māyā ī, evaṃ hrīṃ śrīṃ || tāśca kāḥ kutra pūjyā ityāha brahmaṇī paścimadvāre māheśvaryapi cottare | p. 64) pūrve caiva tathendrāṇī kaumārī dakṣiṇe tathā || 136 || vaiṣṇavyapica vāyavye vārāhīmīśadiggatām | cāmuṇḍāṃ devi cāgneye mahālakṣmīṃ tu nair-ṛte || 137 || prathamāntā pūjyeti saṃbandhanīyā, dvitīyāntāṃ pūjayediti | tatra prakaṭayoginyaścakre trailokyamohane | aṇimādyā mahādevi siddhayo'ṣṭau vyavasthitāḥ || (yo0 hṛ0 3 | 118) ityādinā brāhmyādaya eva tatkāritvādaṇimāditvena vyapadiṣṭā iti na kaścidvirodhaḥ | āsāṃ cakreśvarītvena tatraiva tatrādibhede tripurā - - - - - - - - - - - - - - - - | (yo0 hṛ0 2|9) iti śrītripurākhyāyā devyāḥ pūjitatvamuktaṃ, cakreśvaryāśca praticakraṃ pārśvadvaye mudrā yā stripurāyāntu devi siddhyaṣṭakānvitāḥ | tā eva sarvacakreṣu pūjākāle prapūjayet || (4 | 65) itivakṣyamāṇadṛśā ekaikasiddhisahitāmekāmekāṃ mudra pūjayet | tadyathā iha saṃkṣobhiṇī mudrā aṇimā ca siddhiriti | etacca trayaṃ praticakramagra eva pūjyamiti guravaḥ || 137 || evaṃ prathamaṃ trailokyamohanaṃ cakramabhidhāya dvitīyaṃ sarvāśāparipūraṇaṃ cakramapi āha kāmākarṣaṇarūpā ca buddhyākarṣasvarūpiṇī | ahaṅkārākarṣiṇī ca śabdākarṣasvarūpiṇī || 138 || p. 65) sparśākarṣaṇarūpā ca rūpākarṣaṇakāriṇī | rasākarṣakarī devī gandhākarṣakarī tathā || 139 || cittākarṣaṇarūpā ca dhairyākarṣasvarūpiṇī | smṛtyākarṣaṇarūpā ca nāmākarṣaṇakāriṇī || 140 || bījākarṣaṇarūpānyā ātmākarṣasvarūpiṇī | amṛtasyākarṣaṇī ca śarīrākarṣaṇī parā || 141 || evaṃ ṣoḍaśāre mahādevi vāmamārgeṇa pūjayet | māyālakṣmīkalābhistu kalāṣoḍaśakaṃ tvidam || 142 || vāmamārgeṇeti sādhakasya, devyāstu dakṣiṇeneti arthasiddham | yadvakṣyati vāmamārgakrameṇaiva paścimādeva dakṣiṇam | gṛhītvā- - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - || (1 | 148) iti | ekaḥ kalāśabdaḥ svaravācakaḥ, dvitīyastu śaktīnām | cakreśvarī ca atra tripurīśvarīti uktā | yadāgamaḥ tathaiva guptayoginyaḥ sarvāśāparipūraṇe | kāmākarṣaṇarūpādyā devatāḥ parikīrtitāḥ || iti, - - - - - - - - - - - dvitīye tripurīśvarī | iti ca || 142 || sarvasaṃkṣobhakārakākhyaṃ tṛtīyaṃ cakramapi āha anaṅgakusumāṃ pūrve dakṣiṇe'naṅgamaṅgalām | p. 66) paścime'naṅgamathanāmuttare madanottarām || 143 || anaṅgalekhāmāgneye nair-ṛte'naṅgavāsinīm | anaṅgāṅkuśāṃ vāyavya īśāne'naṅgamālinīm || 144 || iha ādye cakre pūrvapaścimādikramasya anyanairapekṣyeṇa ukteḥ prājāpatya eva dikkramo grāhyaḥ, anaṅgakusumādyāśca dvāradevīvyavasthayā | ityādi tu śrutiviruddhatvādupekṣyameva | cakreśvarī ca atra tripurasundarī | yaduktaṃ guptaguptatarā devi sarvasaṃkṣobhakārake | anaṅgakusumādyāśca cakre devyā vyavasthitāḥ || iti, - - - - - - - - - - - - - tṛtīye tripurasundarī | iti ca || 144 || sarvasaubhāgyakārakākhyaṃ caturthamapi āha sarvasaṃkṣobhiṇī śaktiḥ sarvavidrāvaṇī tathā | sarvākarṣakarī cānyā sarvāhlādakarī tathā || 145 || sarvasaṃmohanī śaktiḥ sarvastambhanarūpiṇī | sarvajambhanarūpā tu sarvato vaśakāriṇī || 146 || sarvarañjanaśaktiśca sarvonmādasvarūpiṇī | sarvārthasādhakī śaktiḥ sarvāśāparipūrakī || 147 || sarvamantramayī devī sarvadvandvakṣayaṅkarī | p. 67) evaṃ vāmāvartakrameṇaiva paścimādeva dakṣiṇam || 148 || gṛhītvā pūjayedetā devīstribhuvaneśvarīḥ | paścimāditi devyagrata ārabhyetyarthaḥ | gṛhītveti avadhitvena | cakreśvarī ca atra tripuravāsinī | taduktaṃ saṃpradāyakramāyātāścakre saubhāgyakārake | sarvasaṃkṣobhiṇīpūrvāḥ saṃsthitāḥ surasundarī || iti, - - - - - - - - - - - - - - - caturthe tripuravāsinī | iti ca || sarvāthasādhakākhyaṃ pañcamamapi āha sarvasiddhipradā śaktiḥ sarvasaṃpatpradā tathā || 149 || sarvapriyaṅkarī cāpi sarvamaṅgalakāriṇī | sarvakāmapradā devī sarvaduḥkhavimocinī || 150 || sarvamṛtyupraśamanī sarvavighnavināśinī | sarvāṅgasundarī devī sarvasaubhāgyakāriṇī || 151 || etāśca tathaiva devadeveśi punarevādyavidyayā | dvitīyāvaraṇe devi devīdaśakamarcayet || 152 || ādyavidyayeti anantarameva uddhṛtayā māyālakṣmīlakṣaṇadvyakṣarātmikayetyarthaḥ | yaduktaṃ nāsākrāntaṃ mahāprāṇaṃ daṇḍākāraṃ savindukam | p. 68) tadvadguhyaṃ ca kurvīta vidyeyaṃ dvyakṣarā matā || iti | tathaiveti prathamadvitīyayorityarthaḥ | punarevetyanena tṛtīyacaturthayorapi asyā eva viniyoga iti uktaṃ tasyā eva upakrāntatvāt vidyāntarasya ca anuktatvāt | tryarṇavidyāpakṣe punaretat na kiṃcitsaṃgacchate tasyāḥ pūrvameva viniyuktatvādiha aprastāvāt | śrīsamahodadhāvapi māyālakṣmīmaye bīja ādyacakrasya pūjane | tatsaṃyuktaṃ dvitīyasya svaraṣoḍaśakaṃ pṛthak || ityādivācakāntarāvacanāt cakracatuṣṭayopalakṣaṇaparameveti na kaścit doṣaḥ | guravo'pi - - - - - - - - - - - - itthaṃ cakreṣu ṣaṭsvapi | cakreśivarjaṃ yoginyo māyāśrībījayojitāḥ || iti | naca atra ādyāṃ vidyāṃ cāhurvāgeśīṃ mātṛkām - - - - - - - - | iti mātṛkārtho'pi vyākhyeyaḥ vāmāvartavilomakramataścakratrayaṃ tayaiva punaḥ | manudiksaṃkhyakalāvarṇaiścārcyaṃ kṣataḥ kāntaiḥ || iti, tathā vargāṣṭakapūrvākṣaravācakatāpyaṣṭakatritaye | ityādeviṃbhāgasya aśrutatvāt dvitīyāvaraṇaṃ prati cakrāntaścaturdaśārāpekṣayā | cakreśvarī ca atra tripurā śrīḥ | yaduktaṃ kulakaulikayoginyaḥ sarvasiddhipradāyake | sarvasiddhipradādyāstu cakre sarvārthasādhake || iti | pañcame tripurā śrīśca - - - - - - - - - - - - - - - - | iti || 152 || p. 69) sarvarakṣākarākhyaṃ ṣaṣṭhamapi āha sarvajñā sarvaśaktiśca sarvaiśvaryapradāyinī | sarvajñānamayī devī sarvavyādhivināśinī || 153 || sarvādhārasvarūpā tu sarvapāpaharī tathā | sarvānandamayī devī sarvarakṣāsvarūpiṇī || 154 || punareva maheśāni sarvepsitaphalapradā | daśamī devatā khyātāḥ svanāmasadṛśodayāḥ || 155 || evametā mahādevīrdevi sarvārthasiddhidāḥ | pūrvoktena vidhānena tṛtīyāvaraṇe'rcayet || 156 || svanāmasadṛśodayā iti sarvārthasiddhidā iti ca sarvaśeṣaḥ | pūrvokteneti dvyakṣaravidyāprayogavāmāvartādyātmanā | cakreśvarī ca atra tripuramālinī | yaduktaṃ nigarbhadevatāścakre sarvarakṣākare pare | sarvajñādyā mahādevi saṃsthitā vīravandite || iti, - - - - - - - - - - - ṣaṣṭhe tripuramālinī | iti ca || 156 || sarvarogaharākhyaṃ saptamamapi āha ādyacakre maheśāni śṛṇu pūjāṃ yathākramam | ekaikaṃ devatānāma pūrvoktaṃ bījasaṃyutam || 157 || adhastāddevadeveśi vāmamārgeṇa pūjayet | p. 70) yāvaddakṣiṇamārgaṃ tu raktapuṣpairmaheśvari || 158 || adhastādārabhya paścimādārabhyetyarthaḥ | raktapuṣpairiti sarva śeṣaḥ | cakreśvarī ca atra tripurā siddhiḥ | yaduktaṃ rahasyadevatāścakre sarvarogahare priye | vaśinyādyā mahādevyaḥ saṃsthitāḥ paramārthaḥ || iti, - - - - - - - - - - - - - - saptame tripurā siddhiḥ | iti ca || 158 || sarvasiddhimayākhyamaṣṭamamapi cakramāha paścimottarapūrvādidakṣiṇānukrameṇa tu | cakramadhye catuṣkaṃ tu krameṇa paripūjayet || 159 || cakramadhye iti arthāt mūlatrikoṇāt bahiḥ, tatraiva vāhyāntarālacatuṣṭayaṃ catasṛṣu dikṣu astītibhāvaḥ | pūrvādīti ādiśabdena api vāmāvarta eva upodvalitaḥ || 159 || kiṃ catuṣkamityāha kāmabāṇānmaheśāni dhanustatpāśameva ca | jambhamohavaśastambhapadaiḥ sahitamaṅkuśam || 160 || aṅkuśamiti kāmapadasaṃnidhestadīyameva jñeyam | etatsājātyādatra devyastrāṇāmapi pūjanaṃ syāt, na kevalamiti yāvat || 160 || sarvamadhyatrikoṇe'pi pūjayenmūlavidyayā | kevalākṣarabhedena samastavyastayeśvari || 161 || kāmeśvarīmagrakoṇe vajreśīṃ dakṣiṇe tathā | p. 71) vāme'pi bhagamālāṃ tu madhye tripurasundarīm || 162 || kevalākṣarabhedeneti kevalamekaikamakṣaraṃ bhedayitvetyarthaḥ | tena mūlavidyāyā vyastatve'pi koṇatraye'pi kāmeśvaryāditrayamekena ekena puṇḍena vāmāvartenaiva, natu tadvarjanena, pūjayet | samastatve tu piṇḍatrayeṇa api aṣṭamacakreśvarīṃ tripurāmbikāṃ madhye iti tātparyārthaḥ | taduktaṃ sarvasiddhimaye cakre paramātirahasyagāḥ | sthitāḥ kāmeśvarīpūrvāścatasraḥ pīṭhadevatāḥ || iti, - - - - - - - - - - - - - - - - - - aṣṭame tripurāmbikā | iti ca | kevalapadalakṣitasya antyapiṇḍātmano'kṣarasya ādividyāvat vāgbhavādisvaratrayasaṃbhedena aṣṭamī vidyeti tu gurvāgamānupadiṣṭatvāt na nyāyyamiti uktaprāyam | tadevamaṣṭamanavamayorapi cakrayoḥ śrīdevīpañcaśatike sṛṣṭisaṃhāracakrayoriva ekaikavidyeti na kaścit virodhaḥ | evaṃ ca asyā aṣṭamyā vidyāyā aṣṭamanavamayoścakrayoścakreśvarīvācakatvābhidhānādavaśiṣṭasya api vidyāsaptakasya prathamacakrādārabhya cakrasaptake yathākramaṃ cakreśvarīvācakatvamarthasāmarthyato labhyate iti siddham | madhye tripurasundarīmityāvṛttyā api sarvānandamayākhye navamacakreśvarīṃ śrīmahātripurasundarīmiti aṣṭamacakrasyaiva madhye pūjayedityarthaḥ | anenaiva āśayena śrīrasamahodadhāvapi - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - prāntakramasamanvitām | iti uktam | ata eva prāntakramapūjyatayā ambāṣṭakajuṣṭaṃ cakram ityādi api nirastam | evaṃ hi daśamamapi cakramuktaṃ bhavediti śrutivirodhaḥ syāt | taduktaṃ p. 72) navame tu meheśāni mahātripurasundarī | mūlavidyā samākhyātā trailokyavaśakāriṇī || evaṃ navaprakārādyā pūjāmātreṇa pāvarti | ekākārā hyādiśaktirajarāmarakāriṇī || iti, sarvānandamaye cakre mahāpūrṇeśvarīśvarī | saṃsthitādyā sarvamayī mahātripurasundarī || lokātītasvabhāvā tu prāntakramasamanvitā | paramādvaitabhāvasthā mahāpūjāparā priye || iti ca | ye punarnavamaṃ cakraṃ muṇḍavyomani eva pūjanīyamiti āmananti, teṣāṃ cake nava cakrāṇi pūjitāni tāvat na syuriti prastutavastuvyāghātaḥ | cakrāntarāṇāṃ ca muṇḍavyomani pūjanaṃ kena niṣiddhamiti alaṃ khaṇḍitapāramparyalābhaduḥśikṣitaiḥ saha saṃlāpena || 162 || iha tāvat āvāhite mantrāgaṇe puṣpaiḥ sarvaniveditaiḥ | dhūpaiśca tarpaṇaṃ kāryaṃ śraddhābhaktibaloditam || ityādyuktyā avaśyakāryaṃ tarpaṇamityāha evaṃ pūjāvidhānaṃ tu kṛtvādau sādhakottamaḥ | dhūpagandhādinaivedyatarpaṇāni nivedayet || 163 || tato'pi saṃkṣobhadrāvaṇākarṣāveśonmādamahāṅkuśāḥ | khecarībījarūpādiyonimudrāstvanukramāt || 164 || p. 73) viracya sādhakendrastu dhyānaṃ kuryātsamāhitaḥ | anukramādviracyeti praticakram, tena prathamacakre saṃkṣobhaṇī yāvadaṣṭamabījamudrā navamatvādiśabdasvīkṛtā trikhaṇḍamudrā yonimudrā ceti | atra ca mudrādvayaṃ cetyeva pūjyamiti guravaḥ | iha siddhayo'pi daśaiva aṇimā laghimā caiva mahimā prāptireva ca | prākāmyaṃ ca tatheśitvaṃ vaśitvaṃ ca tataḥ param || tathā kāmāvasāyitvamaṣṭamaṃ parikīrtitam | ityuktā aṇimādyā aṣṭau siddhayo yathākramamaṣṭasu cakreṣu, navame tu rasasiddhirmokṣasiddhiśceti | iha mukhyayā vṛttyā hi bhuktimukti eva hi tāvatphalam | tatra vyastatayā aṇimādyā siddhayo'ṣṭabhiścakraiḥ sādhyante, samastatayā tu mukhye navamena cakreṇa yadapekṣayā rasasiddheḥ pūjyatayā abhidhānam | saivahi sarvasiddhinidhānabhūteti śrīrasasvacchandādau tatra tatra sarvatra uktam | yathā piṇḍasiddhipradaścaiva sarvakāmaphalapradaḥ | aṇimādyuditaṃ pūrvaṃ sarvaṃ saṃsādhayedayam || iti | śrīrasamahodadhāvapi rasasiddhisaṃpattinimittameva asyā bhagavattyāḥ śrīmahākāmeśvarotsaṅgagatatvena upadeśaḥ | yaduktaṃ tatra śrutaṃ sarvamaśeṣeṇa vidhānaṃ rasanāyike | durbhagānāṃ ca tannātha na siddhyati kadācana || ataḥ saubhāgyahetvarthaṃ narāṇāṃ hitakāmyayā | mahākāmeśvarasyoktaṃ vidhānaṃ bhairava tvayā || p. 74) yasyotsaṅgagatā yā sā mahātripurasundarī | tasyāḥ saṃsūcitaṃ kiṃcinmantradhyānādikaṃ tvayā || pṛthagārādhyate sā tu yathā bhāgyārthibhirnaraiḥ | tathā kathaya me deva kṛpayā prāṇināṃ prabho || iti | bhuktiśca asmaddarśane muktyavyabhicāriṇīti sarvaśeṣatvena atraiva prādhānyāt mokṣasiddhirapi, yat aṇimādiṣu mokṣānteṣvaṅgeṣveva phalābhidhā | ityādi pūrvairapi uktam | yat punaratra anyaiḥ prāptiyatrakāmāvasāyitve nivārya bhuktīcchāsiddhī parikalpya siddhyaṣṭakameva aṣṭamacakre bījamudrādimudrātrayamityādi uktaṃ, tat yuktyāgamabahiṣkṛtamiti upekṣyameva | samāhita iti paraniṣkalamantrasvarūpanibhālanaikatānānusaṃdhāna ityarthaḥ || tadeva āha binduṃ saṃkalpya vaktraṃ tu tadadhastātkucadvayam || 165 || tadadhaḥ saparārddhaṃ ca cintayettadadhomukham | binduṃ samarasitaśivaśaktyātmakavedanamātrarūpaṃ parādvayamayamavibhāgasvabhāvamavyapadeśyaṃ paraṃ tattvaṃ ṣaṭtriṃśattattvātmano viśvasya parāmarśātmakatvāt viśrāntidhāmatayā prādhānyāt ca vaktraṃ saṃkalpya tadrūpatayā anusandhāya, tadevaca svasvātantryādadhastāt bahirullilasiṣāyāṃ naumyanuttaranāthasya raśmidvayamahaṃ sadā | śivaśaktīti vikhyātaṃ - - - - - - - - - - - - - - - - - || itidṛśā śivaśaktidaśādhiśāvitayā svasvarūpaparāmarśanātmakakūjanāt kucadvayaprāyaṃ vibhāgadaśāmāpannaṃ sat p. 75) prāk saṃvit prāṇe pariṇatā itinītyā tato'pi bahīrūpatāyāṃ sasya paro hakārastasya ardhamanackakalā, tadātma sāmānyaprāṇarūpatābhāsapuraḥsaraṃ prāṇapramātrādibhūmikāmavalambamānaṃ, tato'pi adhomukhamāvṛttyā tata eva sakāre'sminsphuṭaṃ viśvaṃ prakāśate | itinītyā sasya prameyātmano viśvasya paramardhaṃ pāryantikaṃ kālāgnyantaṃ dharādhirūḍhaṃ sthūlaṃ rūpaṃ prāptaṃ sat cintayet parāmṛśediti saṃvitkrameṇa arthaḥ | varṇakrameṇa api vinduṃ vaktraṃ tadrūpaṃ saṃkalpya parāmṛśya tadadhastādapi kucadvayaṃ tadākārau sūryācandrarūpau bindū ca, tadadho'pi sasya sakārasya repharūpamagnyātmakaṃ ca paramardhamityevaṃ savinduṃ turyasvaraṃ, āvṛttyā tadadho'pi sasya paro hakārastasya ardhamanackahakalā, tadadho'pi sasya paramardharepharūpaṃ trikoṇākāraṃ yoginīvaktrādiśabdavyapadeśyamadhomukhamityevaṃ niṣkalamantrātma māyābījaṃ cintayedanusaṃdadhyādityarthaḥ | iyacca asya niṣkalatvaṃ yadīkāreṇa śaktirūpatvāviśeṣādekāro, hakāreṇa mādanatvasājātyāt kakāro repheṇa ca ralayorekatvasmaraṇāt lakāraḥ saparārdhatvācca sakāraḥ saṃgṛhīta iti mūlavidyāyā eva idaṃ sakalakalopasaṃhārātmakaṃ piṇḍitaṃ sūkṣmarūpamiti | dhāmakramaśca etannāntarīyakatayā uktaprāya eveti alaṃ bahunā || kimālambanaṃ ca evaṃdhyānamityāha evaṃ kāmakalārūpamakṣaraṃ yatsamutthitam || 166 || kāmādiviṣamokṣāṇāmālayaṃ paramaṃ dhruvam | p. 76) tadeva tattvapravaraṃ nijadehaṃ vicintayet || 167 || evamuktena prakāreṇa tritattvarūpe'pi prādhānyāt kāmakalārūpamakṣaraṃ pravṛttāvaviratena rūpeṇa avabhāsamānam, ata eva dhruvaṃ niṣkalaṃ, niṣkalaikarūpatvācca paramam, ata eva kāmādiviṣamokṣāṇāmālayaṃ yat samyaganubhavaikamātratayā utthitamuditaṃ, tat nijadehameva tatpratikṛtirūpatayā tattvapravaraṃ viśeṣeṇa tadekākārātmatayā cintayedanusaṃdadhyādityarthaḥ | śarīra evahi sarveṣāṃ sākṣādevaṃ saṃniveśaḥ svānubhavasākṣika eveti alaṃ vistareṇa, ādiśabdaścātra dvitīyapaṭalādipratipādayiṣyamāṇakṣudrasiddhyādisaṃgrahaparatayā prakārārtha iti vṛthāṭitaṃ vāgagocaratadarthānveṣaṇe | guṇapradhānabhāvo hi sarvaṃsahatvā - - - - - sarvatra viśiṣṭa eva | yat punaratra anyairanyatra vā sākṣāt gurutastadarthasatattvamanavagamya śrītantrālokasaṃvādanaṃ tadarthaprakāśanaṃ vā kṛtaṃ, tat sarvaṃ pitṛpitāmahakramopanataṃ prakṛtaṃ spaṣṭaṃ mārgamapi ajānatāmaśrutāmapūrvāmadṛṣṭacarāṃ ca gahanagahanāṃ tatsaraṇiṃ tajjñān prati prakāśayatāṃ teṣāmeva mahatīmupahāsyatāmāvahati | yat ta eva āhuḥ yaḥ paṅgurvadhiraśca nāṅganabahirdvāraṃ dadarśāthavā no śuśrāva kadāpi daiśikamukhātkaścitkutaścitkathām | niḥśeṣādhvavide sa potavaṇije deśāntaraprakriyā- vicchittīrupapādayatyayamaho hāsāvatāro navaḥ || iti | asmābhiretat gahanatvād bahuvaktavyatvāt granthavistarādhāyitvāt prakṛtānupayogāt ca vibhajya na darśitamiti na asūyitavyaṃ vidvadbhiḥ | nahi etatpradarśanaṃ nāma duḥśakaṃ kiṃciditi sarva eva sākṣiṇaḥ | tadasmadgurūpaśatadvivekādadhigantavyam, kimatiprasaṅgena || 167 || p. 77) evamāsāditaparasvarūpāveśaḥ kiṃ kuryādityāha dhyātvā cakreṇa sahitāṃ tatastripurasundarīm | svamudrayā sādhakendraḥ kṣamasveti visarjayet || 168 || svamudrayeti saṃhārarūpayeti śivam || 168 || iti rājānakaśrīmajjayarathaviracite śrīvāmakeśvarīmatavivaraṇe prathamaḥ paṭalaḥ || 1 || atha dvitīyaḥ paṭalaḥ | evaṃ pūjanena kṛtena asya kiṃ syāditi pāṭalikaṃ saṃbandhamanubandhan bhagavānāha * yatrānena vidhānena sādhakena prapūjyate | deśe vā nagare grāme jagatkṣobhaḥ prajāyate || 1 || nagare grāme vetyanena deśāvakḷptivacanena idamāveditaṃ p. 78) yadanyanirapekṣameva etatpūjanaṃ sarvāḥ siddhīḥ karotīti | tena dvīpāmnāyopadeśādyapekṣaṇaṃ na vācyam, tatra hi deśaprādhānyenaiva jagatkṣobhādi citrakṣitamiti alaṃ bahunā || 1 || ko nāma jagatkṣobha ityāha jvalatkāmāgnisantāpapratāpottaptamānasāḥ | pipīlikāsthinyāyena dūrādāyānti yoṣitaḥ || 2 || yataḥ mantrasaṃmūḍhahṛdayāḥ sphurajjaghanamaṇḍalāḥ | taddarśanānmahādevi jāyante sarvayoṣitaḥ || 3 || nanu kimetat pūjanamātrādeva syānnavetyāha japte lakṣaikamātre tu kṣubhyante bhūtale'ṅganāḥ | nanu etāvataiva cet na asau bahirmukhībhavati, tadā asya kiṃ syādityāha yadi na kṣubhyatītthaṃ hi sādhakasya mano manāk || 4 || saṃkṣubhyanti tataḥ sarvāḥ pātāle nāgakanyakāḥ | saṃkṣubhyantīti arthāt dvitīyasminnapi lakṣe japte || evamapi pūrvavadeva viśiṣṭasiddhyunmukhatve tāsāmapi yadā nāsau kṣobhaṃ yāti manāgapi || 5 || tataḥ svarganivāsinyo vidravanti surāṅganāḥ | tṛtīye'pi lakṣe japte iti śeṣaḥ || tadeva upasaṃharati evaṃ lakṣatrayaṃ japtvā vratasthaḥ sādhakottamaḥ || 6 || p. 79) saṃkṣobhayati deveśi trailokyaṃ sacarācaram | evaṃ māntraṃ prayogamuktvā yāntramapi āha likhitvā vipulaṃ cakraṃ tanmadhye pratimāṃ yadi || 7 || nāmnā likhati saṃyuktāṃ jvalantīṃ cintayettataḥ | śatayojanamātrasthā tvadṛṣṭāpi ca yā bhavet || 8 || bhayalajjāvinirmuktā sāpyāyāti vimohitā | vipulamiti sādhyapratimālikhane viśeṣaṇadvārako hetuḥ || atraiva pakṣāntaramāha tanmadhyago'thavā bhūtvā mantraṃ saṃcintayedyadā || 9 || sarvamātmānamaruṇaṃ sādhyamapyaruṇīkṛtam | tataḥ saṃjāyate devi sarvasaubhāgyasundaraḥ || 10 || vallabhaḥ sarvalokasya sādhakaḥ parameśvari | tanmadhyaga iti likhanadvāreṇaiva, ata eva pūrva vipulamiti uktam | sarvamiti ātmānaṃ mantraṃ sādhyaṃ ca yadā aruṇaṃ saṃcintayediti anvayaḥ || tṛtīyamapi pakṣamāha sarvaraktopacāraistu pūjyate mudrayā yutam || 11 || yasya nāmnaiva saṃyuktaṃ sa bhaveddāsavadvaśī | mudrayeti vakṣyamāṇadṛśā yonirūpayā | nāmnaiveti, natu pratimādinā api || caturthamapi āha adṛṣṭāyāstu saṃyojyaṃ nāma cakrasya madhyagam || 12 || viracya yonimudrāṃ tu tāmākarṣayati kṣaṇāt | yakṣiṇīṃ cātha gandharvīṃ kinnarīṃ vāsureśvarīm || 13 || siddhakanyāṃ nāgakanyāṃ devakanyāṃ ca khecarīm | vidyādharīmapsarasamṛṣikanyāmathorvaśīm || 14 || madanodbhavavikṣobhajharañjaghanalambikām | adṛṣṭāyā iti ākarṣayatīti ca pūrvasmāt viśeṣakam | jharaditi draveṇetyarthaḥ || dhyānajapamukhena api āha mahākāmakalādhyānātkṣobhayetsarvayoṣitaḥ || 15 || tathā rocanākuṅkumābhyāṃ ca samabhāgaṃ ca candanam | aṣṭottaraśataṃ japtvā tilakaṃ kārayedbudhaḥ || 16 || evaṃ kimityāha tato yamīkṣate vakti saṃspṛśeccintayecca yam | arthena ca śarīreṇa so'vaśyaṃ yāti dāsatām || 17 || anyacca tathā puṣpaṃ phalaṃ gandhaṃ pānaṃ vastraṃ maheśvari | śatamaṣṭottaraṃ japtvā yasyāḥ saṃpreryate striyāḥ || 18 || sadyaḥ ākarṣayetsādhvīṃ vimūḍhahṛdayāṃ satīm | tāmiti śeṣaḥ, satīṃ bhavantīmityarthaḥ || p. 81) yataḥ haṭhākṛṣṭiriyaṃ bhadre na kvacitpratihanyate || 19 || prakārāntareṇa api yantrāṇi āha likhedrocanayaikānte pratimāmavanītale | surūpāṃ cāruśṛṅgāraveśābharaṇamaṇḍitām || 20 || tataḥ tadbhālatalahṛnābhijanmamaṇḍalayojitām | janmanāmamahāvidyāmaṅkuśena vidarbhitām || 21 || sarvāṅgasandhisaṃlīnamālikhya madanākṣaram | tadāśābhimukho bhūtvā tripurīkṛtavigrahaḥ || 22 || baddhvā tu kṣobhiṇīṃ mudrāṃ vidyāmaṣṭottaraṃ japet | janmanāmasahitāṃ mahāvidyāmiti madhyapadalopī samāsaḥ | aṅkuśena vidarbhitāmālikhyeti nāmavidyayorantaraṃ sakṛdaṅkuśamantranyāsaḥ kārya ityarthaḥ | madanākṣaraṃ ceti śeṣaḥ || naca kevala eva avanītale pratimāṃ likhedityāha niyojya dahanāgāre candrasūryakalālaye || 23 || evamavanyāṃ saṣaṇṭhāṣaṇṭhasvarapaṅktidvayavalayitamūrdhvamukhaṃ tryaśramālikhya tadantaḥ pratimāṃ likhediti tātparyārthaḥ || 23 || evaṃ kṛte sati kiṃ syādityāha tato vihvalitāpāṅgāmanaṅgaśarapīḍitām | procchalanmadakallolapracalajjaghanasthalām || 24 || p. 82) śakticakrocchalacchaktivalanākavalīkṛtām | dūrīkṛtasvacāritrabhayalajjānayāṅkuśām || 25 || ākṛṣṭahṛdayāṃ naṣṭadhairyāmuttīrṇajīvitām | vapraprākāraniviḍanadīyantrasurakṣitām || 26 || navānurāgasandhānavepamānahṛdambujām | manodhikamahāmantravegenāpahṛtāṃśukām || 27 || vimūḍhāmiva vikṣubdhāmivāpluṣṭāmiva srutām | likhitāmiva niḥsaṃjñāmiva pramathitāmiva || 28 || dalitāmiva saṃbhrāntāmivottrāsamitāmiva | galitāmiva saṃbhinnāmivākulitamānasām * || 29 || bhramanmantrānilodbhrāntapatrākārāṃ nabhastale | bhramantīmānayennārīṃ yojanānāṃ śatādapi || 30 || rakṣāyantrāṇi api āha athavā mātṛkāṃ sarvāṃ likhitvā cakrabāhyataḥ | dhārayedbāhumūle yastvabadhyaḥ sarvajantuṣu || 31 || tathā tathaiva hi maheśāni svasaṃjñākramayogataḥ | p. 83) candanāgurukarpūrairajarāmaratāṃ labhet || 32 || tathaiveti pūrvoktasarvārthātideśaḥ, saṃjñāyogastu adhikah | candanādi tu pūrvatra api yojyam || 32 || tathā etadeva vidhānena rocanāgurukuṅkumaiḥ | likhitaṃ cakrayogena yasmiṃstasminnapi sthitam || 33 || sādhyanāma svanāmnā tu cakrasyāntarvidarbhitam | karoti sakalaṃ lokamacirātpādavartinam || 34 || etadeveti cakram | cakrayogeneti mātṛkākṣarāṇām | yasmiṃstasminniti bāhumūlaśikhādau | cakrasya antastu sādhyanāma, tataḥ svaṃ nāma tacca ante sakṛnnyastayā vidyayā vidarbhitaṃ kāryamiti garbhavākyam || 34 || tathā madhyaṃ gatena bījena mahākāmakalātmanā | ekamekamavaṣṭabhya sādhyanāmākṣaraṃ priye || 35 || bahirapyakhilaireva veṣṭayenmātṛkākṣaraiḥ | ekamekaṃ sādhyanāmākṣaraṃ veṣṭayediti anvayaḥ | madhyagatenetyanena cakrāntareva etat kāryamiti kaṭākṣitam, anyathā bahirapīti asaṅgataṃ syāt | avaṣṭabhyeti abhidheyārṇakaikaṃ tu yantravarṇapuṭīkṛtam | grathitaṃ mantribhirjñeyaṃ - - - - - - - - - - - - - - || ityuktyā saṃgrathyetyarthaḥ || tataḥ hemamadhyagatāṃ kṛtvā dhārayedvāmake bhuje || 36 || rakṣāmiti śeṣaḥ || 36 || na kevalamatraiva, yāvat śikhāyāmathavā vastre dhārayedyatra tatra vā | evamiyaṃ rakṣā karoti dāsabhūtaṃ hi trailokyaṃ sacarācaram || 37 || saṃmohayati rājānaṃ vājinaṃ duṣṭakuñjaram | cauraṃ kesariṇaṃ sapraṃ paramantramahāgraham || 38 || śatruṃ vajrāśaniṃ śastraṃ ḍākinīṃ śākinīṃ tathā | bhūtapretapiśācāṃśca dhāritā cakrarūpiṇī || 39 || purādikṣobhakamapi yantramāha tena cakreṇa sandarbhya purāṇāṃ nāma sundari | madhye catuṣpathe vāpi caturdikṣu nidhāpayet || 40 || teneti pūrvoktenaiva antarbahīrūpatvādinā | saṃdarbhyeti na punaḥ saṃgrathya | madhye iti arthāt purāṇām, evamanyatrāpi | nidhāpayediti yantram || 40 || evaṃ kiṃ syādityāha mahāhallohelo devi tato lokasya jāyate | yoṣitāṃ ca viśeṣeṇa tvadṛṣṭānāmapīśvari || 41 || tathā etanmadhyagatāṃ pṛthvīṃ saśailavanakānanām | p. 85) catuḥsamudraparyantāṃ jvalantīṃ cāpi cintayet || 42 || pṛthvīmiti arthāt pūrvavat nāmalekhanapūrvameva || 42 || tataḥ ṣaṇmāsadhyānayogena jāyate madanopamaḥ | tataḥ kimityāha dṛṣṭyaivākarṣayellokaṃ dṛṣṭyaiva kurute vaśam || 43 || dṛṣṭyā kṣobhayate nārīṃ dṛṣṭyā saṃharate viṣam * | dṛṣṭyā karoti cāveśaṃ dṛṣṭyā sarvavimohanam || 44 || dṛṣṭyā cāturthikādīṃśca nāśayedacirājjvarān | asyaiva kālanaiyatyena api phalāntaramapi āha etatprapūjitaṃ rātrau sindūreṇa vicitritam || 45 || karoti mahadākarṣaṃ sudūrādapi yoṣitām | etaditi jvalanmadhyagatayathoktapṛthvīkaṃ cakram || diṅnaiyatyena āha sarvadikṣu vidikṣvevaṃ yathā devī prapūjyate || 46 || diganukramayogena tadā sarvaṃ jagadvaśe | evamiti rātrisindūritatvādikrameṇa | diganukrameti tattatpūrvādidiganusāreṇetyarthaḥ || purādikṣobhaṇe yantrāntaramāha p. 86) bhūrjapatre samālikhya rocanāgurukuṅkumaiḥ || 47 || saṃdarbhayettasya madhye nagaraṃ vāthavā param | vipulaṃ deśamathavā viṣayaṃ maṇḍalaṃ ca vā || 48 || svanāmadarbhitaṃ kṛtvā - - - - - - - - - - - - - - - - - - | samālikhyeti cakraṃ, tasya cakrasya madhye nagarādināma svanāmadarbhitaṃ vidyayā saṃdarbhayediti tātparyārthaḥ || 48 || evaṃ kṛte - - - - - - - - - - - - - - - - - - yadi bhūmau nidhāpayet | dhārayedathavā haste kaṇṭhe vā bhujamūlataḥ || 49 || śikhāyāmathavā vastre yatra tatra sthitaṃ ca vā | tadā cakrametanmahābhāge purakṣobhaṇamuttamamam || 50 || rakṣāntaramapi āha arkakṣīraṃ kuṅkumaṃ ca dhattūrakarasaṃ tathā | rocanālaktakaṃ lākṣārasaṃ mṛgamadotkaṭam || 51 || ekīkṛtya cakrametallikhyate yasya saṃjñayā | tasya coragrahavyādhiripusiṃhāhivājinām || 52 || yakṣarākṣasabhūtaughaśākinīduṣṭacetasām | lūtādigardabhajvālā tathā śītalikodbhavam || 53 || bhayaṃ na vidyate - - - - - - - - - - | p. 87) tathā - - - - - - tasya paramantrābhicārakam | nityasaṃdhāraṇāccāpi kālamṛtyuyamādayaḥ || 54 || na śaktā hiṃsituṃ samyagromaikamapi sarvadā | prakārāntareṇa api yantraprayogamāha athavā madhyagāṃ devīṃ trikoṇobhayagāṃ tathā || 55 || adhastānnāmasaṃyuktāṃ rocanākuṅkumāṅkitām | kuryādyastu ca saptāhāddāsavatkiṅkaro bhavet || 56 || trikoṇobhayagāmiti ṣaḍaśragatāṃ, tatra api madhyagatāṃ, natu avāntarakoṇagatām || 56 || tathā pītadravyeṇa vālikhya dhārayedindradiggatām | nāmnā sarvajñabhūto'pi mūko bhavati tatkṣaṇām || 57 || dhārayediti ṣaḍaśramadhyagāṃ devīmarthāt yasya nāmnā adhaḥ saṃyuktāṃ, bhavatīti saḥ || 57 || tathā mahānīlarasenāpi nāma saṃyojya pūrvavat | dakṣiṇābhimukho vahnau dagdhvā taṃ mārayetkṣaṇāt || 58 || nāmeti yasya, dagdhveti arthāt yantram || 58 || tathā mahiṣāśvapurīṣābhyāṃ gomūtreṇa samaṅkitam | p. 88) kṣiptvāranālamadhyasthaṃ vidviṣṭaḥ sarvajantuṣu || 59 || gomūtrāloḍitena mahiṣāśvapurīṣeṇa pūrvavat yannāmnā likhitaṃ cakramāranālamadhye kṣipyate, sa sarvavidviṣṭaḥ syāditi vākyārthaḥ || 59 || tathā yuktvā rocanayā nāma kākapakṣasya madhyagam | lambamānaṃ tadākāśe uccāṭanakaraṃ param || 60 || yuktveti ṣaḍaśramadhyasthadevyadhastāt | nāmeti yasya madhyagamiti kṛtvā, uccāṭanakaraṃ tasya || 60 || tathā dugdhalākṣārocanādimahānīlarasādibhiḥ | likhitvā dhārayeddevi cāturvarṇyaṃ vaśaṃ nayet || 61 || dugdheti | likhitveti arthāt pūrvoktabhaṅgyaiva | cakraṃ dhārayediti bhujādau | vaśaṃ nayet dugdhalikhitena brāhmaṇān yāvanmahānīlarasalikhitena śūdrāniti || 61 || tathā etadeva vidhānena jalamadhye yadā kṣipet | saubhāgyamatulaṃ tasya snānapānānna saṃśayaḥ || 62 || etaditi yathoktaṃ cakram | vidhāneneti dugdhalekhanātmanā | tasyeti cāturvarṇyasya | snānapānāditi madhyakṣiptacakrajalasya || 62 || tathā p. 89) etanmadhyagatāṃ devi nagarīṃ vā varāṅganām | saptāhātkṣobhayetsatyaṃ jvalamānāṃ vicintya tām || 63 || idānīṃ pūjāviśeṣānāha mahāpātakayuktātmā yadi devi prapūjayet | śamīdūrvāṅkurāśvatthapallavairathavārkajaiḥ || 64 || māsena hanti kaluṣaṃ saptajanmakṛtaṃ naraḥ | pūjayediti arthādetat cakram || tathā likhitvā pītavarṇaṃ tu cakrametadyadārcayet || 65 || pūrvāśābhimukho bhūtvā stambhayetsarvavādinaḥ | tathā sindūrareṇulikhitaṃ pūjayeduttarāmukhaḥ || 66 || yadā tadāsya vaśago loko bhavati sarvadā | tathā cakraṃ gairikamālikhya pūjayetpaścimāmukhaḥ || 67 || evaṃ kiṃ syādityāha sa ca sarvāṅganākarṣavaśyakṣobhakaro bhavet | tathā dakṣiṇābhimukho bhūtvā kṛṣṇavarṇaṃ yadārcayet || 68 || yasya nāmnā tasya nityaṃ mantrahānistu jāyate | p. 90) tathā tadvaddigantarāleṣu pūjitaṃ parameśvari || 69 || stambhavidveṣaṇavyādhiśatrūccāṭanakārakam | tadvadityanena pītādivarṇavāmāvartādi yadiṣṭaṃ, tena īśakoṇe pītavarṇaḥ, phalaṃ stambho yāvadāgneye kṛṣṇo varṇaḥ, phalaṃ ca śatrūccāṭanamiti || āśrayabhedādapi asya phalabheda ityāha rocanālikhitaṃ devi dugdhamadhye vaśaṅkaram || 70 || kṣiptaṃ gomūtramadhye vā śatrūccāṭanakārakam | takramadhyagataṃ cakraṃ vidveṣaṇakaraṃ param || 71 || jvalajjvalanamadhyasthaṃ sarvaśatruvināśanam | deśakālādivaiśiṣṭyena api pūjāviśeṣānāha athavā devadeveśi yadekānte catuṣpatham || 72 || tatsamīpe likheccakraṃ sindūreṇa mahāprabham | sarvabāhyata ārabhya yāvanmadhyaṃ maheśvari || 73 || akārādikṣakārāntāṃ mātṛkāṃ tatra vinyaset | evaṃvidhaṃ tat cakraṃ pūjayedrātrisamaye kulācārakrameṇa yaḥ || 74 || tatkṣaṇāt maheśāni sādhakaḥ khecaro bhavet | kulācārakrameṇeti parādvayabhāvanayeti arthaḥ | nahi sādhakasya svātmani parasaṃvidadvaitamayamantradevataikātmyāvaṣṭambhamantareṇa kiñcidapi siddhyatīti, ata eva sarvamaśeṣatvena etadiha uktam | yat punaratra anyairyadyatkarma hi vāhyaṃ tattat jñānaṃ vinā āntaraṃ na bhavediti p. 91) āntaralakṣāśritameva bahiḥ phalati karma kṛtamiti pratijñāyāmasthāne bahu āntaratāyāmabhiniviśya atra sindūralikhitacakre madhumāṃsādyaiḥ kulocitadravyaiḥ kulamantrasaṃtatiyutaiḥ pūjā kāryā iha devīnāmiti vyākhyātaṃ, tat pratijñātārthaviruddhatve'pi aprayojakaṃ yat pūjayedityanenaiva gatārtham | asmaddarśane hi etadupakaraṇakameva pūjanaṃ, ayamarthaśca āntaralakṣāśrayaṇe'pi vitāyamāna ityetadvismaraṇaṃ na nyāyyamiti āstām || tathā pūjayitvā mahādevi tadvadekataro girau || 75 || ajarāmaratāṃ samyaglabhate nātra saṃśayaḥ | tadvaditi pūrvoktasarvātideśaḥ || tathā mahābhūtadine vāpi śmaśāne yadi pūjayet || 76 || pūrvavanniśi deveśi sādhakaḥ sthiramānasaḥ | pādukākhaḍgavetālasiddhakravyamanaḥśilā || 77 || añjanaṃ vivaraṃ caiva ceṭakaṃ yakṣiṇīṃ tathā | yatkiṃcitsiddhinicayaṃ vidyate bhuvanatraye || 78 || tatsarvameva sahasā sādhayetsādhakottamaḥ | p. 92) sahaseti acireṇa, tatsaṃpattau ko nāma vaicitryātiśaya iti śivam || iti rājānakaśrīmajjayarathaviracite śrīvāmakeśvarīmatavivaraṇe dvitīyaḥ paṭalaḥ || 2 || atha tṛtīyaḥ paṭalaḥ viracya yonimudrāṃ tu - - - - - - - - - - - - - - - - - | (2|13) ityādau kathaṃ tadviracanaṃ syāditi pāṭalikaṃ saṃbandhamanubadhnanti śrīdevyuvāca kimityāha bhagavaṃstripurāmudrāḥ sūcitā na prakāśitāḥ | kathaṃ viracanaṃ tāsāṃ kriyate vada śaṅkaraḥ || 1 || devyā evamāśaṅkāṃ nirācikīrṣuḥ śrībhairava uvāca kimityākāṅkṣāyāṃ śṛṇu devi pravakṣyāmi mudrāḥ sarvārthasiddhidāḥ | yābhirviracitābhistu saṃmukhā tripurā bhavet || 2 || tatra saṃkṣobhadrāvaṇākarṣa - - - - - - - - - - - - - - - - - | (1 | 164) ityatra sākṣādanuddiṣṭāmapi mahātripuramudrāṃ tu smṛtvāvāhanavidyayā | (1 | 132) iti āsūtritāmāvāhanasya pūrvabhāvitvādagranirvarttyāṃ trikhaṇḍāmudrāmeva tāvat prathamamāha p. 93) parivartya karau spaṣṭāvaṅguṣṭhau kārayetsamau | anāmāntargate kṛtvā tarjanyau kuṭilākṛtī || 3 || kaniṣṭhike niyuñjīta nijasthāne maheśvari | trikhaṇḍaiṣā mahāmudrā tripurāhvānakarmaṇi || 4 || parivartya karāviti añjalibandhasaṃniviṣṭau kṛtvetiyāvat | svastikabandhāvasthite anāme antargate yayoriti samāsaḥ | niyuñjīteti arthāt same | evaṃ madhyamayorapi avikṛtayoreva nijāvasthānamarthasiddham || 4 || idānīṃ saṃkṣobhaṇādyā nava krameṇa lakṣayati madhyamāmadhyage kṛtvā kaniṣṭhe'ṅguṣṭharodhite | tarjanyau daṇḍavatkṛtvā madhyamoparyanāmikā || 5 || eṣā tu prathamā mudrā sarvasaṃkṣobhakāriṇī | kaniṣṭhe anāmike ca arthāt svastikākāre | aṅguṣṭheti arthāt daṇḍākārābhyām || etasyā eva mudrāyā madhyame sarale yadā || 6 || kriyete parameśāni sarvavidrāviṇī smṛtā | sarale iti pūrve kuṭile iti āsātām, anyathāhi kaniṣṭhāgarbhīkāraḥ kathaṃ syāt | anyastu prācya eva saṃniveśa iti siddham || madhyamātarjanībhyāṃ tu kaniṣṭhānāmike same || 7 || aṅkuśākārarūpābhyāṃ madhyage parameśvari | iyamākarṣiṇī mudrā trailokyākarṣakāriṇī || 8 || p. 94) same iti prāgvat svastikākāratvena | madhyaga iti arthātkṛtvā || 8 || sphuṭākārau karau kṛtvā tarjanyāvaṅkuśākṛtī | parivartakrameṇaiva madhyage tadadhogate || 9 || krameṇa devi tenaiva kaniṣṭhānāmikādayaḥ | saṃyojya niviḍāḥ sarvā aṅguṣṭhāvagradeśataḥ || 10 || mudreyaṃ parameśāni sarvāveśakarī smṛtā | kṛtveti anyatra api yojanīyam | parivartakrameṇeti svastikākāratvenetyarthaḥ | tenaiva krameṇeti svastikākārādhogatatvādilakṣaṇenetyarthaḥ | ādiśabdaḥ prakāre aṅguṣṭhāviti arthāt pūrvavadeva spaṣṭau || saṃmukhau tu karau kṛtvā madhyamāmadhyage'nuje || 11 || anāmike tu sarale tadbahistarjanīdvayam | daṇḍākārau tatrāṅguṣṭhau madhyamā nakhadeśagā || 12 || mudraiṣonmādinī nāmnā kledinī sarvayoṣitām | kṛtvā anyatra api sarvatra saṃbandhanīyam | madhyamāmadhyage ityatra madhyaśabdo madhyamavalakṣya yena anayoraṣiddhakatvena aṅguṣṭhayoretannakhadeśatvaṃ saṃgataṃ syāt | anuje kaniṣṭhe | tarjanīdvayamiti arthātsaralameva || asyāstvanāmikāyugmamadhaḥ kṛtvāṅkuśākṛti || 13 || tarjanyāvapi tenaiva krameṇa viniyojayet | iyaṃ mahāṅkuśā vidyā sarvakāmārthasādhakī || 14 || p. 95) adha iti adhomukhaṃ, pūrvaṃ hi saralākṛtitvādūrdhvamukhamāsīt | ata eva aṅkuśākṛtitvamasya uktam, tenaiva krameṇeti adhomukhāṅkuśākṛtitvātmanā, evaṃ ṣaṣṇāmapi aṅgulīnāmaṅkuśākṛtitvaṃ syāt || 14 || savyaṃ dakṣiṇadeśaṃ tu dakṣiṇaṃ savyadeśataḥ | bāhuṃ kṛtvā mahādevi hastau saṃparivartya ca || 15 || kaniṣṭhānāmike devi yuktvā tena krameṇa tu | tarjanībhyāṃ samākrānte sarvordhvamapi madhyame || 16 || aṅguṣṭhau tu maheśāni kārayetsaralāvapi | iyaṃ sā khecarī nāmnā mudrā sarvottamā priye || 17 || savyamiti vāmamākṛtikriyāpekṣayā hastau saṃparivartyeti yojyam | anyathā evaṃbandhaḥ sukaro na syāt | hastāviti arthātpṛṣṭhato vimiśritāṅgulīkau | saṃparivartyeti svastikākāratayetyarthaḥ | tena krameṇeti svastikākāralakṣaṇeneti yāvat | sarvordhvamapītyatra yuktveti saṃbandhanīyam | saralāvapīti apiśabdena tarjanīmadhyamayorapi saralatvamākṣiptam || 17 || sarvottamatvameva asyā darśayati racitaiva mahādevi sarvatejopahāriṇī | baddhayaivaitayā devi dṛśyate sādhakottamaḥ || 18 || sarvayoginivṛndaistu jvalatpāvakasannibhaḥ | kiṃ ca śākinīḍākinīvṛndai rākiṇīlākinīgaṇaiḥ || 19 || p. 96) kākinīhākinībhistu dhyāteyaṃ parameśvari | ata eva etayā jñātayā devi yoginīnāṃ bhavetpriyaḥ || 20 || ataśca śākinyādīnāṃ sarvātmanā etaddhyātṛtvāt mayā sarvāsāṃ yoginīnāṃ samayaparipāṭī iyaṃ dattā yadevaṃjānānasya api sādhakasya priyatvaṃ kāryamiti || 20 || tadāha ataḥ samayamudreyaṃ sarvāsāṃ parikīrtitā | śrītantrarājoktasamayamudrāsamānakaṭyatvaṃ punarasyā durupapādam | iyaṃ hi cāśapañcāśatsiddhiḥ ! tatra api anvayādi bahiṣkṛtatve ca ! astītyalaṃ bahunā || nanu evaṃmāhātmyavattvādasyāḥ kiṃ bandhe kaścit niyamo'sti na vetyāha prayato'prayato vāpi śucau deśe'thavāśucau || 21 || utthito vopaviṣṭo vā caṅkramanniścalo'thavā | ucchiṣṭo vā śucirbhūtvā bhuñjāno maithune rataḥ || 22 || badhnīyāditi śeṣaḥ || 22 || asyā eva prakārāntaramapi āha mudrāyā madhyamāṅgulyau parivartya krameṇa tu | pārthivaṃ sthānakaṃ yuktvā sadyaḥ khecaratāṃ vrajet || 23 || krameṇa parivartyeti kaniṣṭhānāmāvadeva svastikākāratayā avasthāpyetyarthaḥ | pārthivaṃ sthānakamiti | yaduktaṃ dviguṇaṃ pātitaṃ vāmaṃ pādaṃ dakṣiṇamūrdhvataḥ | p. 97) kṛtvānyonyatalasthaṃ tu vīralakṣaṇamāsanam || iti | vīraśca pārthiva eva ucyate iti āśayaḥ | prāṇagamāgamanikānāmamātramapi ajānānāḥ pārthivaṃ sthānakaṃ mattagandhakena vyācakṣāṇāḥ sthūladṛśo'pi asthūladṛśo yavayaṃ kāyikasaṃniveśopadeśamātrapravaṇa eva prastāvaḥ | vīryānusandhānaṃ tu sarvāsāmeva samānamiti atraiva kimevamabhidhānena tacca mahātmanāṃ keṣāṃcideva cetasi sthitamiti kiṃ vāgāḍambaraviḍambanayā tattatsaṃniveśaviśeṣavattvena ca raudryādiśaktirūpatvamapi āsāṃ na nyāyyamiti prāgeva uktaprāyam | śrīrasamahodadhau punaḥ ubhau tu saṃniruddhau tu prāṇāpānau vyavasthitau | tatra madhye paraṃ tattvaṃ bhāvābhāvapadodbhavam || tatra madhye citaṃ kuryānmudraiṣā khecarī parā | anyāstu karabandhena sarvaśāstreṣu saṃsthitāḥ || ityādinā tattacchāstrāntaroditamāhātmyā sarvamudrāprāṇitabhūtā anyaiva khecarī mudrā ukteti asthāne vūyā kliṣṭamanyairiti alaṃ bahunā || 23 || parivartya karau spaṣṭāvardhacandrākṛtī priye | tarjanyaṅguṣṭhayugalaṃ yugapadbhāvayettataḥ || 24 || adhaḥkaniṣṭhāvaṣṭabdhe madhyame viniyojayet | tathaiva kuṭile yojya sarvādhastādanāmike || 25 || bījamudreyamacirātsarvasiddhipravartakī | kaniṣṭhāmadhyamayośca svastikābandho'rthasiddhaḥ | sarvādhastāditi sarvasya tarjanyādiyugmacatuṣṭayasya apītyarthaḥ | ata eva anayorantarnimagnaprāyameva avasthānam || madhyame kuṭile kṛtvā tarjanyuparisaṃsthite || 26 || anāmikāmadhyagate tathaivahi kaniṣṭhike | sarvā ekatra saṃyojyā aṅguṣṭhaparipīḍitāḥ 27 || eṣā tu prathamā mudrā yonimudreti saṃsmṛtā | kuliṭe iti arthādīṣat | tarjanyorapi arthasiddhamīṣatkuṭilatvam, anyathāhi madhyamayoḥ kathametaduparivartitvaṃ syāt | anāmiketi adhomukhakuṭilayoḥ | kaniṣṭhike iti arthāt svastikabandhāvasthite | ekatreti niviḍatayetyarthaḥ | prathameti pradhānā || kaśca āsāṃ prayogāvasara ityāha etā mudrā maheśāni tripurāyā mayoditāḥ || 28 || pūjākāle prayoktavyā yathānukramayogataḥ | yathānukrameti āhvānapūjanavisarjaneṣvityarthaḥ | yathā uktaṃ mudrāṃ pradarśayetpaścāt tridhā traikālyakarmaṇi | iti śivam || iti śrīmadrājānakajayarathaviracite śrīvāmakeśvarīmatavivaraṇe tṛtīyaḥ paṭalaḥ || 3 || atha caturthaḥ paṭalaḥ | parasaṃvidadvaitajñānāplāvanamantareṇa pūjājapamudrādi na kiñcit syāditi pāṭalikaṃ saṃbandhamāgūrayantī śrīdevyuvāca kimityāha bhagavansarvamākhyātaṃ mudrāṇāṃ jñānamuttamam | vadedānīṃ mahādevyā ekaikākṣarasādhanam || 1 || mahājñānaprabhāvaṃ ca vyāptiṃ sthānodbhavaṃ layam | sthūlasūkṣmavibhāgena śarīre parameśvara || 2 || jñānamiti viracanaṃ jñānapūrvakatvāt tasya | sthānodbhavaṃ layamiti sṛṣṭisthitisaṃhāralakṣaṇam, athavā kutaḥ sthānādudeti kutra ca līnā bhavatītyarthaḥ || 2 || etadeva ca pratisamādhitsuḥ śrībhairava uvāca | tatra yathoddiṣṭānāṃ kramamapahāya prādhānyāt prathamaṃ tāvat jñānasya svarūpaṃ nirūpayitumupakramate śṛṇu devi mahājñānaṃ sarvajñānottaraṃ param | yenānuṣṭhitamātreṇa bhavābdhau na nimajjati || 3 || paraṃ pūrṇamata eva mahadanuttaraṃ samarasitaśaktiśaktimadubhayaṃ yat jñānaṃ sarveṣāṃ śivaśaktinarātmanāṃ jñānānāmābhāsānāmavabhāsakatvāduttamaṃ, tadīdṛk praśnakauśalātiśayaśālitvena p. 100) dyotamāne śṛṇu sāvadhānamavadhāraya yatparāmarśamātrāt sarvasya viśeṣeṇa sakalo'yamakhyātyātmā mohaḥ śāmyet || 3 || tadeva āha tripurā paramā śaktirādyā jātāditaḥ priye | sthūlasūkṣmavibhāgena trailokyotpattimātṛkā || 4 || kavalīkṛtaniḥśeṣatattvagrāmasvarūpiṇī | ādita iti uktagatyā ādisiddhāt cidānandaikaghanāt paramaśivāt tatsamavetatvādeva paramā sakalaśaktinikurumbakāvibhāgasvabhāvā ata eva niyatavyapadeśāsahiṣṇutvādanākhyā sahajasiddhatvādeva ca ādyā ata eva upādhyantarānullāsāt kavalitasakalatattvakalanāvabhāsā parāhaṃcamatkāramayī vimarśātmakā ekā api tattadavabhāsasahasrollāsanasāmarthyasatattvā śaktiḥ svamahimnaiva bahirullilasiṣayā paradaśāyāmicchājñānakriyātmanā, sūkṣmadaśāyāṃ vāmājyeṣṭhāraudrīlakṣaṇena, sthūladaśāyāṃ brahmaviṣṇvīśarūpeṇa vibhāgena trayāṇāṃ purāṇāmuktagatyā sṛṣṭisthitisaṃhārāpūrakāṇāṃ sthānānāṃ bhāvādanugatārthatayā tripurā trailokyasya atibhavābhavabhavātmakasya utpattāvavabhāsane mātṛkā jananī, atha ca ambikāśabdavyapadeśyā jātā tathātvena sphuritetyarthaḥ || nanu ekaṃ śāntaṃ paraṃ brahmaiva asti, prapañcaśca avidyājanita iti kimevaṃvidhayā anayā abhyupetayetyāśaṅkya āha tasyāṃ pariṇatāyāṃ tu na kaścitpara iṣyate || 5 || turhyarthe | tasyāṃ hi śaktāveva vidyamānāyāṃ paraḥ pālanapūraṇātmatvena p. 101) abhimato na kaścidiṣyate, paraṃ brahma api evaṃ na sidhyedityarthaḥ | iha śuddhaḥ prakāśa eva tattvamiti nāsti vimatiḥ, sa ca savimarśa eva nyāyyaḥ | anyathāhi tattadarthāvabhāsakatve'pi aphaṭikāderjaḍādasya bhedo na syāt | yadāhuḥ svabhāvamavabhāsasya vimarśaṃ viduranyathā | prakāśo'rthoparakto'pi sphaṭikādijaḍopamaḥ || (ī0 pra0 1|5|11) iti | sa ca na asya svarūpātiśayaḥ kaścit, apitu prakāśamānatāyāmanapekṣitaparopayogaṃ svaprakāśaṃ svameva rūpam | tadevaca vāhyamarthaṃ vāsanāmavidyāṃ vā upekṣya tattadābhāsasahasrollāsanasāmarthyaṃ nāma svātantryamiti uktaṃ yena sarvamidaṃ siddhyet | avidyāderhi bhede ekaṃ brahmeti hīyeta, abhede ca brāhmaiveti sarvaṃ vyāhanyetetyevaṃvidhasvātantryamātrarūpaṃ brahmaiva sarvamiti || 5 || śaktimantareṇa nāsti kācit gatirityāha paro hi śaktirahitaḥ śaktaḥ kartuṃ na kiṃcana | tasmādavaśyeṣṭavyā śaktirityāha śaktastu parameśāni śaktyā yukto yadā bhavet || 6 || tadeti adhyādvāryam | bhavediti paraḥ prakāśaḥ || 6 || kiṃca śaktyā vinā śive sūkṣme nāma dhāma na vidyate | sūkṣme iti svaprakāśatvādavedye ityarthaḥ | svaprakāśo hi paraḥ śreyorūpaḥ prakāśaḥ | svaprakāśatvādeva kadācidapi paraprakāśyatāmāsādayituṃ na utsahate iti asya p. 102) nāma savikalpakaṃ dhāma nirvikalpakaṃ ca jñānaṃ na vidyate pramātrekarūpatvāt na etatprameyatāṃ yāyādityarthaḥ | ajñeyatve ca asya upadeśyatvabhāvanādyayogātkṛtam ātmā jñātavyo mantavyo nididhyāsitavyaśca ityādiśāstrāḍambareṇeti tūṣṇīmeva āsitavyaṃ śāktaṃ rūpaṃ vā abhyupagantavyaṃ yadayaṃ vastutaḥ paramātrekarūpo'pi svasvātantryādeva tādrūpyādaparicyutameva nijaṃ rūpamupadeśyatvādisiddhaye prameyatāmāpādayati yena laukikālaukikaḥ sarvo'yaṃ vyavahāraḥ sidhyet | yadāhuḥ svātantryāttu nijaṃ rūpaṃ boddhṛrūpādavicyutam | upadeśatadāveśaparamārthatvasiddhaye || bodhyatāmānayandevaḥ sphuṭameva vibhāvyate | (taṃ0 12|11) iti || evaṃ jñeyatāmāpanne'pi tasmin parasmin prakāśe śaktireva sarvārthakriyākāriṇītyāha jñātenāpi maheśāni karma śarma na kiñcana || 7 || paraṃ prakāśamapekṣya hi tadatiriktaṃ na kiñcidapi prakāśeteti sarvaṃ prakāśa eveti tasyāṃ daśāyāṃ kiṃ nāma sādhakasya śarmāvahaṃ karma syāditi śaktidaśānupraveśa eva yatanīyaṃ yena sarvajñatādinikhilasiddhyudayaḥ syāt | yadāhuḥ ādyāyāṃ tu tuṭau sarvaṃ sarvataḥ pūrṇamekatām | gataṃ kiṃ tatra vedyaṃ vā kāryaṃ vā vyapadeśabhāk || ato bhedasamullāsakalāṃ prāthamikīṃ budhāḥ | cinvanti pratibhāṃ devīṃ sarvajñatvādisiddhaye || (taṃ0 10|210) iti || 7 || p. 103) ata eva na atra dhyeyatā api yujyata ityāha dhyānāvaṣṭambhakāle tu na ratirna matiḥ sthitiḥ | dhyānaṃ hi pratiniyatadhyeyaviṣayaniṣṭhamaikātmyaṃ, tacca abhedapradhānam | bhinne hi vastuni jano rajyate, tatraivaca asya sthairyāt tadviṣayaṃ yathāyathaṃ prakṛṣṭaṃ jñānaṃ jāyate | naca atra etat bhavitumarhati paripūrṇaprakāśaikaghanatvāt dhyātṛdhyeyabhāvaghaṭanāditi parāhaṃparāmarśacamatkāramayī śaktireva asmaddarśane viśrāntidhāmatayā eṣṭavyā yaiva spandasphurattāsārormihṛdayasadbhāvasaṃkarṣiṇītripurādiśabdaistatra tatra sarvatra uddhodhyate || evamiyameva sā parapramātraikātmyena vartamānā vācyavācakātmano nikhilasya viśvasya sṛṣṭisthitisaṃhārādyavabhāsiketyāha praviśya paramārgāntaḥ sūkṣmākārasvarūpiṇī || 8 || kavalīkṛtaniḥśeṣabījādyāṅkuratāṃ gatā | vāmā śikhā tato jyeṣṭhā śṛṅgāṭākāratāṃ gatā || 9 || raudrī tu parameśāni jagadgrasanarūpiṇī | paramārgāntaranupraveśādeva parapramātrekarūpatvāt sūkṣmākārasvarūpiṇī avedyā tatsamavetatvādevaca ādyā svasvarūpa eva avasthānādya svātmasātkṛtaniḥśeṣakāraṇaprapañcā api sā parā śaktiḥ svasvātantryamāhātmyāt bahirullilasiṣurviśvaprasaronmukhatayā aṅkuratāṃ gatā kuṇḍalinīrūpatāmādadhānā kavalitaṃ sakalaṃ jagat vamantī vāmā, tadanu uttiṣṭhāpayiṣayā p. 104) śikhā kālāgniparyantanikhilādhvadaṇḍarūpaspaṣṭarekhākāratāmadhitiṣṭhantī jyeṣṭhā punūrapi udveṣṭanakrameṇa jagatsaṃjihīrpuricchādiśaktivaya- sāmarasyātmakaśṛṅgāṭākāratāmudbhāvayantī raudrī cetyucyate iti svātmabhittyullikhitasṛṣṭisthitisaṃhāraṃ dhāmatrayamaśeṣavarṇānuprāṇakamādivarṇamatrabhāsayantītyarthaḥ | yaduktaṃ ūrdhve tu saṃsthitā sṛṣṭiḥ paramānandanandinī | pīyuṣavṛṣṭiṃ varṣantī vaindavī paramā kalā || adhaḥ saṃhārakṛjjñeyo mahānagniḥ kṛtāntakaḥ | ghorajvālāvalīyuktāṃ durdharṣo jyotiṣāṃ nidhiḥ || tayormadhye paraṃ teja ubhayānandasundaram | avatāraḥ sa vijñeya ubhābhyāṃ vyāpakaḥ śivaḥ || parasparaṃ samāviṣṭau candre'gniṣṭīṭibhe śaśī | candraḥ sṛṣṭi vijānīyādagniḥ saṃhāra ucyate || avatāro raviḥ prokto madhyasthaḥ parameśvari | iti || na kevalamevaṃ vācakātmakameva viśvamavabhāsayati yāvat vācyātmakamapītyāha evaṃ sā paramā śaktirekaiva parameśvarī || 10 || tripurā trividhā devī brahmaviṣṇvīśarūpiṇī | jñānaśaktiḥ kriyāśaktiricchāśaktyātmikā priye || 11 || trailokyaṃ saṃsṛjati - - - - - - - - - - - - - - - | trividheti sṛṣṭisthitisaṃhārādyātmiketyarthaḥ | etadevaca brahmaviṣṇvīśarūpiṇītyādinā upodbalitam, evamapi anākhyātparamasvarūpādaparicyutaiveti p. 105) uktaṃ parameti eketi parameśvarīti daivīti | trailokyamiti bhavābhavādirūpam | saṃsṛjatīti darpaṇanagaranyāyena svasvarūpādaparicyutamapi atiriktāyamānatayā ayabhāsayatīrtyathaḥ | ata evaca asyā anugatārthamiha abhidhānamityāha - - - - - - asmāt tripurā parikīrtitā | asmāditi trayāṇāṃ purāṇāṃ saṃsarjanāt, tena trīṇi purāṇi saṃsṛjatīti tripuretyuktetyarthaḥ natu tisṛṇāṇ śaktivyāpinīsamanānāṃ purā pūrvabhāvinīti vyākhyeyaṃ pūraṇaguṇasuhitārthasadavyayatavyasamānādhikaraṇena (2 | 2 | 11) iti avyayānāṃ ṣaṣṭhītatpuruṣaniṣedhāt | tatrāpi purāśabdasya deśakālamātrābhidhāyitva eva nipātanāt dravyavācitvāsaṃbhavāt tadaparāmarśa eveti alaṃ bālālāpaparyālocanena || evamantarapi asyā layodayāvabhidhātumāha yadollasati śṛṅgāṭapīṭhātkuṭilarūpiṇī || 12 || śivārkamaṇḍalaṃ bhittvā drāvayantīndumaṇḍalam | tadudbhavāmṛtasyandamadirānandananditā || 13 || kulayoṣitkulaṃ tyaktvā paraṃ puruṣameti sā | nirlakṣaṇaṃ nirguṇaṃ ca kularūpavivarjitam || 14 || yadā khalu iyameva prāṇadaśādhiśāyinī kulapadamavalambamānā parā śaktiḥ śṛṅgāṭapīṭhāt prasarākarādiśabdavyapadeśyāt janmādhārāt kuṭilarūpiṇī anackahakalākārā api p. 106) śivapadaprāptikāritvāt śivamarkamaṇḍalaṃ prāṇaṃ bhitvā indumaṇḍalamapānamapi drāvayantī svarasapravṛttaṃ dakṣavāmalakṣaṇaṃ vāhadvayaṃ ghaṭṭayitvā tadghaṭṭanādeva udbhūtena madhyavāhasatatasulabhena amṛtasyandaprāyeṇa madirānandena nanditā satī udānavāhakramamātrasya daṇḍāhatabhujaganyāyena spaṣṭākāratayā ullasati ūrdhvaṃ prasarati, tadā kulaṃ śarīramapahāya akulapadāvasthitaṃ paraṃ pūrṇam, ata eva nirlakṣaṇamasādhāraṇaniyata-rūpopagrāhakadharmabahiṣkṛtatvādaniyatākāram, ata eva kulena śarīreṇa taddharmeṇa rūpeṇa ca vivarjitaṃ nirāvaraṇasvabhāvam, ata eva nirguṇam puruṣaṃ paraṃ pramātārameti tadaikātmyamāsādayatītyarthaḥ || 14 || naca atraiva asyā viśrāntirityāha tataḥ svacchandarūpā tu paribhramya jagatpunaḥ | tena cāreṇa saṃtuṣṭā punarekākinī satī || 15 || ramate - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - | punarapi tataḥ parākāśarūpādakulapadāt svacchandarūpā parānapekṣaṃ svarasata eva sṛṣṭikrameṇa samullasantī kulalakṣaṇaṃ jagadākramya tena sṛṣṭyātmanā cāreṇa kulabhūmikānubhavasamudbhūtaṃ santoṣaṃ bhajamānā api punaḥ svācchandyādeva urdhvacārātmanā saṃhārakrameṇa kulabhuvamapahāya alakugaganamavagāhamānā ekākinī viśvottīrṇaṃ rūpamādadānā satī ramate tatraiva paramaśivena saha sāmarasyamāsādayet akulaṃ tu kule tyaktvā kulaṃ cākulagocare | itidṛśā pratikṣaṇamājavañjavībhāvena sṛṣṭisaṃhārakramāvalambanena p. 107) layodayamayatayaiva prasphurantī na kasyacidapi pratiniyatena rūpeṇa vyaktatāmetītyarthaḥ | athaca atra veśyāvṛttānto'pi kaṭākṣīkṛtaḥ iti upamālaṅkāradhvaniḥ | sāpi paryante kṣīṇaveśyāvṛttā ekākinī satī tapasvinīprāyā api pracchannaṃ ramate iti | kulayopidapi evaṃvidheti virodho'pi dhvanita iti āstāṃ, kimanena aprākaraṇikena || evamiyaṃ kāraṇaprabhṛtibhirapi anupalabdhaniyatasvarūpā svasvātantryādeva bahirullasantī niyatena rūpeṇa vyaktatāmāpannā sarvopasevyatāmāsādayatītyāha - - - - - - - - - - seyamavyaktā tripurā vyaktimāgatā | tattvatrayavinirdiṣṭā varṇaśaktitrayātmikā || 16 || seyaṃ parāśaktirevamavyaktā api tattvavarṇaśaktitrayātmanā vyaktimāgatā satī asmaddarśanopāsyā śrītripuretyucyate iti vākyārthaḥ || 16 || etadeva vibhajya darśayati vāgīśvarī jñānaśaktirvāgbhavā mokṣarūpiṇī | kāmarājā kāmakalā kāmarūpā kriyātmikā || 17 || śaktibījā parā śaktiricchaiva viṣarūpiṇī | mokṣakāmaviṣāṇāṃ tattvānāṃ trayaṃ vāgbhavakāmarājaśaktibījānāṃ varṇānāṃ jñānakriyecchānāṃ śaktīnāṃ ca vāgbhavādibījānuguṇyenaivaca atra jñānaśaktyādīnāṃ viśeṣaṇatrayamupāttaṃ vāgīśvarīti kāmakaleti parā śaktiriti ca || evamāyātikrameṇa iyaṃ parijñātā paraṃ puruṣārthaṃ sādhayatītyāha p. 108) evaṃ devī tryakṣarā tu mahātripurasundarī || 18 || pāramparyeṇa vijñātā bhavabandhavimocinī | na kevalamevaṃ yāvat tāstāḥ siddhīrapi āviṣkarotītyāha saṃsmṛtā pāpaharaṇī japtā mṛtyuvināśinī || 19 || pūjitā duḥkhadāridryavyādhidaurbhāgyaghātakī | hutā vighnaughaśamanī dhyātā sarvārthasādhakī || 20 || anena ca asyā mahāprabhāvatvamuktam || 20 || evamekapraghaṭṭenaiva praśnapañcakaṃ samādhāya avaśiṣṭaṃ ṣaṣṭhamapi pratisamādhātumupakramate etasyāḥ śṛṇu deveśi bījatritayasādhanam | tadeva āha dhavalāmbarasaṃvīto dhavalāmbaramadhyagaḥ || 21 || pūjayeddhavalaiḥ puṣpairbrahmacaryarato naraḥ | dhavalaireva naivedyairdadhikṣīraudanādibhiḥ || 22 || etadbhāve saṃkalpadhavalairvāpi - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - | tatrāpi pakṣāntaramāha - - - - - - - - - - - - - - - - - - yathākāmaṃ yathā labhet | yathecchaṃ yathālābhaṃ vetyarthaḥ || evaṃ saṃpūjya parameśāni dhyāyedvāgīśvarīṃ parām || 23 || p. 109) bījarūpāmullasantīṃ cidānandaprabodhinīm | brahmagranthiṃ vinirbhidya jihvāgre dīparūpiṇīm || 24 || evaṃ pūjānantaraṃ sādhakaḥ meḍhrasyādhaḥ kulo jñeyo madhye tu viṣasaṃjñakaḥ | mūle tu śāktaḥ kathito bodhanādapravartakaḥ || agnisaṃjñastataśca - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - | ityatra meḍhraśabdoktānaṅgapadoddhāraṃ kāmarājaparyāyaṃ janmādhāramūlādapi agnisaṃjñasya adho'rthāt kulasya ūrdhvaṃ nirdeśe vahnerviṣasya madhye tu brahmagranthirudāhṛtaḥ | sarvārthaśāstravettā ca kavirbhavati tadbhataḥ || ityuktyā vahniviṣādhāradvayamadhyavartinaṃ janmādhāramūlāvasthitaṃ brahmagranthiṃ śāktamādhāraviśeṣaṃ viśeṣeṇa sāvaṣṭambhaṃ niḥśeṣeṇa natu kiṃcittvena bhittvā ullasantīṃ parāṃ madhyaśaktiṃ tattvādeva cidānandaprabodhinīṃ bodhanādapravartikāṃ bījarūpāṃ vāgīśvarīṃ vāgīśvarī jñānaśaktirvāgbhave bījarūpiṇī | ityuktyā jñānaśaktisphārasāroccaradvāgbhavāvibhinnasvarūpāṃ jihvāgre dīparūpiṇīṃ tadvat jvalantīṃ dhyāyet tadekatānatayā anusandadhyādityarthaḥ | ito'naṅgapadāvadhi iti tu apapāṭhaḥ | brahmagranthivibhedanenaivahi etadartho'dhigataḥ, ata eva hṛdbhuvi bodhagranthiṃ nādātmacitā vibhedya ūrdhva ityādyapi na sādhūktam || evamasya kiṃ syādityāha cintayennaṣṭahṛdayo grāmyo mūrkho'tipātakī | p. 110) śaṭho'pi yaḥ pādamekaṃ suspaṣṭaṃ vaktumakṣamaḥ || 25 || jaḍo mūko'pi durmedhā gataprajño'pi naṣṭadhīḥ | so'pi saṃjāyate vāgmī vācaspatirivāparaḥ || 26 || evaṃvidho'pi yaścintayet, so'pi vāgmī jāyate iti anvayaḥ | mūka iti hṛtavāgindriyaḥ | durmedhāḥ pāpabuddhiḥ | gataprajño mūlādeva asañjātapratibhaḥ | naṣṭadhīḥ saṃjātatve'pi kuhakaprayogādinā vināśitaprajñaḥ || 26 || aparavācaspatitvameva ācaṣṭe satpaṇḍitaghaṭāṭopajetā'pratihataprabhaḥ | ṣaṭtarkapadavākyārthaśabdālaṅkārasāravit || 27 || vātorddhūtasamudrormimālātulyairupanyaset | tulyairiti arthāt vākprapañcaiḥ || tathā sukumāratarasphārarītyalaṅkārapūrvakaiḥ || 28 || padagumphairmahākāvyakartā deveśi jāyate | kiṃca vedavedāntasiddhāntavedāṅgajñānapāragaḥ || 29 || jyotiḥśāstretihāsādimīmāṃsāsmṛtivākyavit | purāṇarasavādādigāruḍānekamantravit || 30 || pātālaśāstravijñānabhūtatantrārthatattvavit | vicitracitrakarmādiśilpānekavicakṣaṇaḥ || 31 || p. 111) mahāvyākaraṇodāraśabdasaṃskṛtasarvagīḥ | sarvabhāpārutajñānasamastalipikarmavit || 32 || nānāśastrārthaśilpādivedavedāṅgaviśrutaḥ | sarvavāṅmayavettā ca sarvajño devi jāyate * || 33 || sarvajño jāyate ityatra vedapāragatvādi sarvaṃ hetuḥ || evaṃ vāgbhavamupasaṃhṛtya kāmarājamavatārayati yadā kāmakalārūpā madanāṅkurāgocare | taruṇāruṇabimbārkakiraṇābhā maheśvari || 34 || sphuraddīpaśikhākārā bindudhārāpravarṣiṇī | samastabhuvanābhogakavalīkṛtajīvitā || 35 || mahāsvamahimākrāntidhvastāhaṅkṛtibhūmikā | krameṇa ca tato'naṅgaparyantātprollasantyapi || 36 || śarīrānaṅgaparyantamekaikamubhayātmikā | tato bhavati deveśi sarvaśṛṅgāramāninām || 37 || rāgiṇāṃ sādhako devi bādhako madanādhikaḥ | iha khalu yena kenacit yadā madhyaśaktireva vijādhārāt prathamaspandatayā ullasantī kāmakalārūpā sa śirorahitaḥ kāmaḥ kāminīhṛdayālayaḥ | ityuktasvarūpānackahakalātmikā navoditāruṇavat vimbaphalavat p. 112) daptidīpaśikhāvacca sphuradaruṇākārā anavaratamārtavadhārāsāraṃ varṣantī yatra kutracit dūradeśādau svamahimākrāntyaiva vivaśīkṛtanikhilasādhyajīvitāhaṅkārā yasyāḥ kasyāścana sādhyāyā yoṣito madane tadudayahetubhūtāyāṃ yonau yastadantarvatīṃ kuṭilākāraḥ tatraiva saṃsthitaṃ dhyāyedvindurūpaṃ manobhavam | pratyagrāruṇasaṃkāśaṃ kiraṇānekasaṃkulam || tasyopari śikhā sūkṣmā kāmaśaktirmahaujasī || ityādyuktyā binduśikhātmā ghaṇṭikāprāyo'ṅkuraḥ, tasya agragocare kecitkālamanāgatāvekṣaṇatantrayuktyā cintitā yoṣitāṃ yonau - - - - - - - - - - - - - - - | (4|42) iti uttaravākyamapekṣya cintitā kramātkramaṃ sādhyasādhakayorekaikaṃ parasparasya prāṇaśaktyoḥ samarasitatvena melanādubhayātmikā tato'pi anaṅgasya madanasya paryantādaṅkurāgrāt sādhyaśarīra eva anaṅgasya akulagaganasya paryantaṃ dvādaśāntaṃ yāvat prakarṣeṇa japaḥ prāṇasamaḥ kāryaḥ - - - - - - - - - - - - - - - - | iti nītyā kāmarājoccārāvibhinnasvarūpatayā ullasantī paunaḥpunyena cintitā, tata evaṃcintanāt hetoranyeṣāṃ rāgiṇāmabhiṣvaṅgamātramudvahatāmata eva śṛṅgāramānitāṃ natu sākṣācchṛṅgāriṇāṃ vayamapi evaṃvidhā eva kiṃ na bhavāmaḥ ityādidaurmanasyajananāt bādhakaḥ sa sādhako madanādhiko bhavatīti samudāyārthaḥ || yataḥ taddṛṣṭipathagā nārī surī vā yadivāsurī || 38 || p. 112) vidyādharī kinnarī vā yakṣanāgāṅganāthavā | pracaṇḍatarabhūpālakanyakāḥ siddhakanyakāḥ || 39 || jvalanmaṇḍaladuṣprekṣyamadanottaptamānasāḥ | klinnāḥ pracalitāṅgyastu vimūḍhā madavihvalāḥ || 40 || niveditātmasarvasvā jāyante vaśagāḥ priye | atraiva pakṣāntaramāha calajjalendusadṛśī bālārkakiraṇāruṇā || 41 || cintitā yoṣitāṃ yonau saṃkṣobhayati tatkṣaṇāt | cintiteti arthāt kāmakalārūpā madhyaśaktiḥ | calajjalendusādṛśye'pi vālārkakiraṇāruṇatvaṃ viśeṣaḥ, tasya hi śaityaṃ svābhāviko guṇaḥ || tathā saiva sindūravarṇābhā hṛdaye cintitā satī || 42 || saṃmohonmādanāveśacittākarṣakarī smṛtā | saiveti yathoktarūpā madhyaśaktiḥ, hṛdaye iti arthāt yoṣitām || niyojitāthavā mūrdhni varṣantī raktabindavaḥ || 43 || dhāraṇāsaṃprayogeṇa karoti vivaśaṃ jagat | raktabindūniti vācye raktabindava iti aiśaḥ pāṭhaḥ | dhāraṇāsaṃprayogeṇeti p. 114) sa śirorahitaḥ kāmaḥ kāminīhṛdayālayaḥ | netrārūḍhena tenāthā śaktidṛṣṭiṃ samāharet || ityādyuktayuktyā cakṣurādīndriyapraṇālikayā parapurapraveśādyātmanetyarthaḥ || atraiva rahasyatvāt gūḍhārthatayā prayogāntaramapi vaktuṃ pratijānīte athānyaṃ saṃpravakṣyāmi prayogaṃ bhuvi durlabham || 44 || yena vijñātamātreṇa sādhako madanāyate | durlabhamiti evamadhigantumaśakyamityarthaḥ | tadeva āha kāmasthaṃ kāmamadhyasthaṃ kāmodarapuṭīkṛtam || 45 || kāmena sādhayetkāmaṃ kāmaṃ kāmeṣu nikṣipet | kāmena kāmitaṃ kṛtvā kāmasthaḥ kṣobhayejjagat || 46 || iha khalu kāmena prāthamikaśāktaparispandasamullāsaprabubhutsayā kāmasthaḥ kāme tadudayasthāne janmādhāre tiṣṭhaṃstatraiva vigalitavedyāntaratayā baddhānusandhānaḥ sādhakaḥ kāmamadhyasthaṃ kāmasya yonermadhye - - - - - - - - - - - - - - - madanāṅkuragocare | (2 | 34) iti aṅkuraśabdena ukte kākacañcupuṭākāre sparśaliṅge sthitamabhivyajyamānaṃ kāmaṃ ca sa śirorahitaḥ kāmaḥ - - - - - - - - - - - - - | ityādyukteranackahakalātmakaṃ madhyaprāṇaśaktirūpaṃ kāmena kāmarājabījena p. 115) kāmitaṃ taduccārāvibhinnasvarūpatayā kāntaṃ, kāmodarapuṭīkṛtaṃ kasya śirasaḥ kalā saptadaśī yā sā amṛtākārarūpiṇī | ityuktasvarūpāyā amāyāśca udare ghaṇṭikāsthāne tālugranthedurbhedyatvāt puṭīkṛtaṃ saṃpuṭīkṛtaṃ tatraiva kṣaṇasya niruddhaṃ santaṃ, kāmasthaṃ ke śirasi amanaṃ tatra tiṣṭhantaṃ dvādaśāntagamanaśīlaṃ tatra prāptaṃ, kāmaṃ niścitaṃ sādhayet siddhyunmukhaṃ saṃpādayet | tataḥ kāmeṣu praveśanirgamanalakṣaṇasaṃcārāpāyatayā tacchabdavyapadeśyeṣu netrārūḍhena tenātha śaktidṛṣṭiṃ samāharet | ityādinītyā sādhyasya netrādiṣu nikṣipet svanetrābhyāṃ nirgataṃ sādhyanetrayoranupraviṣṭaṃ sādhyanetrābhyāṃ ca nirgataṃ svanetrayoranupraviṣṭaṃ dhyāyedityevaṃ paunaḥpunyena dolāyantrakrameṇa gamāgamau na kevalaṃ niyatameva kaṃcana sādhyaṃ yāvat jagat jāyamānaṃ jantucakramakramādeva kṣobhayet svātmani viśrāntitiraskārapuraḥsarīkāreṇa svonmukhatayā vaivaśyaṃ nayedityarthaḥ | etacca anyaiḥ śabdaireva śabdānvyācaṣṭe itibhaṅgyā kaṣṭakalpanayā paryavasitārthaṃ bahuśo vyākhyātam | tadatra anyatra ca sacetasa eva antarajñā iti ta eva pramāṇam | tathā ca pūrvācāryā api āhuḥ āśrīdīpakanāthato hyagaṇitairadyāpi vṛttiḥ kṛtā yasyānyaiśca kariṣyate guruvaraiḥ svasvāśayaucityataḥ | devi tvaccaraṇābjareṇuśaraṇaḥ kāmasthāmityādika- ślokasyārghayutasya tasya sukṛtī ko'pyarthavittattvataḥ || iti | yantrabhaṅgyā vyākhyāne'pi na kaścit doṣaḥ | yat yaṃ kaṃcana sādhyaṃ kāme p. 116) kṣa-la-u-aḥpūrvagatāstatsaṃyogena jāyate | ayaṃ kāmaḥ samākhyātaḥ - - - - - - - - - - - || ityukte hrīṃkāre āsana rūpe ādikāmasya deveśi sādhyāṇuṃ śirasi nyaset | ityuktyā tacchirasi nāmākṣaranyāsamātreṇa avatiṣṭhamānaṃ aṃ-ya-āsvapurāddevi tṛtīyasthānavāsinaḥ | teṣāṃ saṃyogarūpeṇa manmatho jāyate'naghe || iti manmathaśabdavyapadiṣṭasya dvitīyasya kāmasya klīṃkārasya madhye sthitaṃ kakāralakārayorantarlikhitam aṃpūrvabhūtasaṃkhyākamṛparaṃ ca tathaivahi | ābhyāṃ saṃyogato devi kandarpastu prajāyate || iti kandarpaśabdavācyena tṛtīyena kāmena ekāradvayātmanā udare garbhe ṣaṭkoṇākāratayā avasthānena puṭīkṛtaṃ saṃpuṭitaṃ ca kṛtvā kāmeṣu yathoktakandarpākhyakāmanirvartiteṣu ṣaṭsu koṇeṣu kṣahapūrvārṇayugalaṃ rasotthaṃ makaradhvajaḥ | iti makaradhvajapratipāditaṃ caturthaṃ kāmaṃ blaṃkāraṃ likhedityarthaḥ | etat kāmacatuṣṭayamapi ha-tha-la-u-pūrvakasthaṃ jāyate ca manobhavaḥ | iti manobhavākhyena pañcamena kāmena strīṃkāreṇa sādhayet udarāntaḥprakṣiptaṃ sādhayedityarthaḥ | evametat pariniṣpannaṃ yantraṃ kāmena prāthamikenaiva hrīṃkāreṇa atha cakrasya cādhāraṃ punaḥ kāmaṃ pradāpayet | iti śruterādhārabhūtena śirasi dhāraṇāt rājāyamānatayā kāmitaṃ kāntaṃ kṛtvā kāmaṃ niścitameva śikhādau dhāryamāṇeṣu eṣu kāmeṣu bhaktiprahvatayā avatiṣṭhamāno'thavā kāmaśaktyudayasthāne p. 117) meḍhramūladeśavartini śākte ādhāre sthitaḥ sāvadhānaḥ sādhako na kevalaṃ tameva niyataṃ kṣobhayet yāvat jagadapi, -iti kāmapañcakārabdhametat yantraṃ syāt | atra ca ayamuddhāraḥ-kṣasya pūrvago ha, lasya ra, ukārasya ī, aḥkārasya aṃ evaṃ hrīṃ | aṃkārasya svapurāt tṛtīyasthānavāsī ka, yasya la, ākārasya ī evaṃ klīṃ | uktaṃ hi uparaṃ yatparaṃ bījaṃ rudrasaṃkhyānasaṃsthitaṃ | pañcānāmapi kāmānāṃ śirobhūtaṃ tu kārayet || iti | ukārāt rudrasaṃkhyānasaṃsthitamekādaśaṃ bījaṃ aṃ | aṃkārasya pūrvaṃ bhūtasaṃkhyākaṃ pañcamaṃ e, ṛkārasya ca paraṃ tathaiva bhūtasaṃkhyākaṃ e, ābhyāmiti ekārābhyām | ata eva uktaṃ kandarpamandiraṃ kuryāddvidhābhūtaṃ tu pārvati | iti | kṣasya pūrvaṃ rasotthaṃ ṣaṣṭhaṃ varṇaṃ va, hasya la, evaṃ blaṃ | hasya pūrvakasthaṃ sa, thasya ta, lasya ra, ukārasya i evaṃ strīṃ | evaṃ pañca kāmāḥ | uktaṃ ca atra māyākhyaṃ kāmarājasthaṃ kulabījena veṣṭitam | puṭīkṛtaṃ tu tenaiva ṣaṭkoṇākāradhāriṇā || tatkoṇasthena kāmena vedhayettāpaneṣuṇā | kṣipettat stryarṇakāmāntaḥ kuryādādyena kāmitam || evaṃ pañcaprakārārṇakāmamantraṃ tu sāṅkuśam | dhyāyedvā dhārayedvāpi śaktisthaḥ kṣobhayejjagat || iti | atra ca ityānviśeṣaḥ - yat caturthe kāme svarāntaraṃ bahiraṅkuśabījaṃ ceti yadabhiprāyeṇaiva śrīkalyāṇavarmaṇā koṇaṣaṭkamadhye blūṃkāraṃ, tadbahiḥ kroṃkārāṣṭakaṃ digaṣṭake nyasedyeti p. 118) vyākhyātam | tadevaṃ vṛddhaprapitāmahasaṃbhṛtaṃ tatra tatra tattadarthāvabodhanakṣamaṃ saṃvādādi sarvaṃ parikarajātaṃ gotrajebhyo valavacchalatayā yathākathaṃcidantataścauryādinā apahṛtya gṛhītvā api atra niravadyaṃ śabdārthayojanamātramapi kartumajānatā bhavatā kataratkauśalamavalambya kevalamatraiva paṭale'nyatra vā paropapāditeṣu vivarītrantarātiśāyiṣvapi vyākhyāviśeṣeṣu prakāśitasaṃpradāyasatattvāḥ pratibhātirekaśālibhirvayamutsāhanīyāḥ ityādi uktaṃ dhanyāya mahyaṃ namaḥ ityādi ca vakṣyate iti jānīmaḥ | yadvā svacchandābhidhāyināṃ yattadabhidhāne kiṃ nāma avadhinibandhanam | yadāhuḥ chidrānusṛtiśīlānāṃ jaḍimodgāraduḥspṛśām | nadīnāmavadhiḥ sindhurnīcavācāṃ na kaścana || iti || 46 || evaṃ kāmarājamupasaṃhṛtya śaktibījasādhanamapi abhidhātumāha śaktibījasvarūpāṃ tu sṛṣṭyā saṃhṛtisīmayā | sṛṣṭisaṃhāraparyantaṃ śarīre paricintayet || 47 || iha khalu sādhakaḥ svaśarīra eva samuccaracchaktibījāvibhinnasvarūpāṃ madhyaśaktiṃ saṃhṛtisīmnā tadavadhikayā dvādaśāntādārabhya sṛṣṭyā sṛṣṭikrameṇa hṛdantaṃ prasarantīṃ punarapi pratyāvṛttya sṛṣṭestadudayasthānātmano hṛdayāt saṃhārasya dvādaśāntasyaiva paryantamarthādullasantīṃ paritaḥ samantāt paunaḥpunyena evaṃ gamāgamābhyāṃ cintayedanusaṃdadhyādityarthaḥ || 47 || p. 119) evaṃ paricintanena asya kiṃ sthādityāha yato bhavati deveśi vainateya ivāparaḥ | nāgānāṃ darśanādeva jaḍīkaraṇakārakaḥ || 48 || dāhināmamṛtāsāradhīradhārādharopamaḥ | sthirakṛtrimaśaṅkākhyaviṣopaviṣanāśakaḥ || 49 || tathā duṣṭavyādhigrahānekaḍākinīrūpikāgaṇaḥ | bhūtapretapiśācaughaistrinetra iva dṛśyate || 50 || atra bījatrayasādhanagranthe yadanyairvyākhyātaṃ, tat vacasi āropyamaṇamapi paraṃ trapākaraṃ nirupayogi granthavistarādhāyi cetyasmabhyaṃ sacetobhirnāsūyitavyaṃ yatkimiti na tadanūdya dūṣitamiti | tatrāpi piṇḍatrayasya itthaṃ bhedenedaṃ bījatrayasādhanaṃ yaduditamiha | piṇḍoddhāraḥ svarasapravṛtta ukto'tra devena || ityuktyabhiprāyānavadhāraṇāt bhrāntaiḥ kena tāvat śābdena vyāpāreṇa uddhāraḥ kṛta iti na vidmaḥ | yadvā yeṣāṃ sākṣānmantroddhāramajānatām atra hi svasvarūpādiślokayugmena devayoḥ | manurukto vyāptigarbho gurureva hi no'bravīta || svasvarūpaṃ svamārgasthaṃ svasaṃvedyaṃ svatejasam | svānandaṃ svasvaśaktisthamiti ṣaḍbhirviśeṣaṇaiḥ || ūkārādikṣakārāntaṃ śākto bhāgaḥ kaṭākṣitaḥ | kṣakārādyāvadūkāraṃ śākto bhāgo'thavānayoḥ || svapravāhāṃ svamārgasthāṃ svabhāvāṃ svakulodbhavām | p. 120) svānandāṃ svapadārūḍhāmiti ṣaḍbhiśca sūcitaḥ || rephato nādaparyantaḥ śākto bhāgo'nayoryataḥ | nādato rephaparyantaṃ śaivo bhāgo'tha sūcitaḥ || ityādinā sṛṣṭisaṃhāragatyā nirnibandhanaṃ taduddhāraṃ vadatāṃ jihvācchedabhayaṃ nāsti na tālupatanādbhayam | nirviśaṅkena vaktavyaṃ nirlajjaḥ ko na paṇḍitaḥ || iti bhaṅgyā nirviśaṅkameva cetasteṣāṃ svayambhuvāṃ kimucyate'smābhiryaduktamabhiyuktaisteṣāṃ bhavatāmevamādāvatyannātīndriyārthadarśanāya kena yogīśvareṇa divyaṃ cakṣurarpitamiti na jānīmaḥ iti || 50 || idānīmekaikabījasādhanaprasaṅgāpatitaṃ prāguktavailakṣaṇyena samastāyā api vidyāyāḥ sādhanamabhidhatte athavā yena vidyeyaṃ paripūrṇā vicintyate | nābhimaṇḍalahṛtpadmamukhamaṇḍalamadhyagā || 51 || kevalaiva maheśāni padmarāgasamaprabhā | tasyāṣṭaguṇamaiśvaryamacirātsaṃpravartate || 52 || evaṃ nāmasmaraṇajapadhyānamātradapi asyā viśiṣṭaphaladāyitvamastītyāha manasā saṃsmaratyasyā yadā nāmāpi sādhakaḥ | tadaiva mātṛcakrasya vidito bhavati priye || 53 || yadaiva japate vidyāṃ mahātripurasundarīm | tadaiva mātṛcakrājñā saṃkrāmatyasya vigrahe || 54 || sarvāsāṃ sarvasaṃsthānāṃ yoginīnāṃ bhavetpriyaḥ | putravatparameśāni dhyānādeva hi sādhakaḥ || 55 || p. 121) evaṃ kevalāyā vidyāyā māhātmyamabhidhāya samuditāyā api āha yadā tu parameśāni paripūrṇāṃ prapūjayet | prayacchanti tadaivāsya khecaryaḥ siddhimuttamām || 56 || nanu cedasyāḥ sacakrāyāḥ pūjanaṃ kriyate, tat khecaryaḥ kasmāt siddhimuttamāṃ dadatītyāha catuṣṣaṣṭiryataḥ koṭyo yoginīnāṃ mahaujasām | cakrametatsamāśritya saṃsthitā vīravandite || 57 || atraiva vaiśiṣṭyamabhidadhatphalaviśeṣamapi āha ādeḥ saṃbandhini pade madhye bījāṣṭakaṃ bahiḥ | kalā dhyātvāṅganānaṅge jāyate'naṅgavatpriye || 58 || ādervāgbhavasya saṃbandhini pade sthāne, madhye tatsthe kāmarāje'rthātkṛte vāgbhavakāmarājayorvyatyaye satyevaṃvidhā vidyā, tadvahirvaśinyādivācakaṃ bījāṣṭakaṃ, kalāḥ kāmākarṣiṇyādivācakaṃ svaraṣoḍaśakaṃ cetyetāvanmātraṃ cakraṃ kasyāścana sādhyāyā aṅganāyā anaṅge madanādiśabdoktāyāṃ yonau dhyātvā anaṅga iva sakalajagadviśīkaraṇasamarthaḥ sādhako jāyate ityarthaḥ || 58 || nanu mūlavidyāvat vidyāntarāṇāmapi kimiti na kiñcitsādhanakarma uktamityāha karaśuddhyādividyānāmekaikaṃ parameśvari | rudrayāmalatantre tu karma proktaṃ mayā purā || 58 || tarhi aṣṭamacakrāntarniviṣṭānāṃ sādhakānāṃ kā vārtetyāha p. 122) mādanairmadano bhūtvā pāśāṅkuśadhanuḥśaraiḥ | kṣobhayetsvargabhūlokapātālatalayoṣitaḥ || 59 || evaṃ mādanānāṃ yoṣidvaśīkāritvamuktvā, śāktānāmapi puṃvaśīkāritvamatidiśati tathaiva śāktairdeveśi tripurīkṛtavigrahaḥ | sādhayeddevagandharvasiddhavidyādharānapi || 60 || madano bhūtvā ityetatsamaskandhatayā uktaṃ tripurīkṛtavigraha iti | tathaiveti anena eṣāṃ madanāyudhoktapūjāprakāro'tidiṣṭa iti kasya śabdasya ayamartha āyudhasājātyādeva tatsiddhamiti kimaneneti āstām || 60 || nanu eṣāṃ svarūpameva kiṃ yenāpi tattadvaśīkārasiddhiḥ syādityāha tatra śāktā mahāvajraprastārajanitāḥ śarāḥ | mahāvajraprastāro'tra śrīnityākāloktaḥ, natu catuḥśṛṅgo merustasya kvacidapi anabhidhānāt | naca atra evametasya cakrasya prabhāvo varṇituṃ mayā | na śakyate - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - | (1 | 56) iti, tathā saṃsthitātra mahācakre - - - - - - - - - - - - - - - - | (1 | 59) ityādāviva mahacchabdopādānānupādānābhyāṃ kaścit viśeṣaḥ | uktaṃ ca atra jhañamadhyagataṃ bījamūḍhamadhyoparisthitam | paścimasthena saṃbhinnamūḍhamadhyena bheditam || prathamaṃ sādhakaṃ devi śoṣaṇaṃ raktasannibham | p. 123) tadeva tattvaṃ subhage mādyabinduvibhūṣitam || pṛṣaṭkaṃ mohanaṃ nāma trailokye mohakṛtparam | dhasamadhyagataṃ tattvaṃ ṣahamadhyena bheditam || yāntabindusamāyuktaṃ bāṇaṃ sandīpanaṃ param | chajamadhyagataṃ bījaṃ śāntabinduvibhūṣitam || ṣahamadhyoparisthaṃ tu caturthaṃ kathitaṃ śaram | tāpano nāma bāṇo'yaṃ tāpayet tridaśānapi || nāntaṃ hādyena saṃbhinnaṃ susvacchaṃ pañcamaṃ priye | unmādano nāma śarastrailokyonmādakārakaḥ || iti | ayamatra arthaḥ-jhañamadhyagataṃ da, ūḍhamadhyagataṃ ra, paścimasthaṃ ā, ūḍhamadhyaṃ aṃ, evaṃ drāṃ | tadeva drāmityeva tattvaṃ bījaṃ, kiṃtu iyān viśeṣaḥ-mādyaṃ īṃ, evaṃ drīṃ | dhasamadhyagataṃ ka, ṣahamadhyaṃ la, yāntaṃ i, evaṃ kliṃ | chajamadhyagataṃ va, śāntaṃ u, ṣahamadhyaṃ la, evaṃ bluṃ | nāntaṃ sa, hādyaṃ aḥ, evaṃ saḥ | śrīrasamahodadhirapi ñadhamadhyaṃ dvidhoddhṛtya paṣamadhyena lāñchitam | au-aḥpṛṣṭhasamopetaṃ kapūrveṇa śiroyutam || gādyaṃ lāntaṃ ca sordhvasthau a-i-antasamanvitau | kādyayuktau ṣa-antaṃ ca khādyāṅkaṃ devatāśarāḥ || iti | ñadhamadhyaṃ da, paṣamadhyaṃ ra, au-pṛṣṭhaḥ ā, aḥpṛṣṭhaḥ ī, -kapūrthaḥ aṃ, evaṃ drāṃ, drīṃ | gādyaḥ ka, lānto va, sordhvaṃ la, akārasya antaḥ i, ikārasya antaḥ u, kādyaḥ aṃ, evaṃ kliṃ bluṃ | ṣāntaḥ la, khādyaḥ aḥ, evaṃ saḥ | ata eva eṣāṃ merumadhyoddhārokto viśeṣo na grāhyastasya tantrāntarīyatvāt | evaṃhi vajraprastārajanitāyā mūlavidyāyā api vajraprastārabhedena yā vidyā dvādaśākṣarā | p. 124) tribījarahitā sā syādādimadhyānta evahi || iti upakramya eṣāsau paramā vidyā nikhilā siddhidāyikā | utpannā merumadhyāttu vidyā pañcadaśākṣarā || ityādyukto viśeṣaḥ prasaktaḥ syāt | astu cenna uddhṛtya adhikāribhedena uktatvāt, anyathāhi āptatvaṃ khaṇḍyeta parameśvarasya, tadaprāmāṇye kiṃ nibandhanaṃ syāt | evaṃca pañca bāṇāstu ye proktāsteṣu bhūtākṣarāṇi ca | ekaikamādimuddhṛtya saṃpūrṇāśca bhavanti te || ekādaśādyamuddhṛtya bhāntāntaṃ tasya cāgrataḥ | rudrādiyuktaṃ saṃgṛhya jhiṇṭhīśvarasamanvitam || navake ṛtukoṣṭhasya hakāraṃ yasya ūrdhvataḥ | caturthaṃ tadvijānīyātsādhurudrālayaṃ param || navake rāmamadhye tu vilamadhye vyavasthitam | āsanaṃ devavarṇānāṃ kakārādisthitānbhavet ? || tṛtīyena vinā devi trimūrti trīṇi ? bheditāḥ | sarve binduyutāḥ kāryāścaturakṣara (e) vahi || pañcamamādidātavyaṃ dha-ante bindusaṃyutam | bindumastakasaṃyogātpañcaite siddhidāyakaḥ || etāni pañca bījāni pañcavāṇeṣu dīpakāḥ | anena rahitā devi niṣphalāstu bhavanti te || āsanaṃ pañca vāṇāstu mūlavidyādidūtayaḥ | pūrvoktaṃ yanmayā devi rurubhede ca madhyataḥ || bījaḥ prastārabhedena uddhṛto'yaṃ mayā purā | anenaiva vidhānena saphalāstu bhavanti te || nirbījā naiva siddhyanti saṃpradāyavivarjitāḥ | p. 125) sabījāstu samākhyātā nirbījā naiva pūjane || itisaṃvādena vṛthā āyastam | ayaṃ ca atra uddhāraḥ-ekādaśādyaṃ ka, bhāntāntaṃ ma, rudrādi da, jhiṇṭhīśa e, tena de | ṛtukoṣṭhaṃ ṣaṣṭhaṃ, tatsthaṃ va, evaṃ kamadeva | vilamadhye vyavasthitaṃ la, etena kla mla bla dale | trimūrti | atha sabījaistairniyoktavyāḥ saṃpradāyasamanvitāḥ | iti śrīrasamahodadhisaṃvādabalādevamucyate iti cet, astu ev'm, kiṃtu bhavadgṛhādeva cchadmanā nirgate'smingranthe na etadevaṃ dṛṣṭaṃ yuṣmadīyaireva kaiścit vuppārāhulīyatvena prakhyāpite mantrasaṃkete ca na spṛṣṭamiti sandihāmahe kimetat vastusadavastusadveti | tatra vastusattve na asmākameṣa doṣo yatkaśmīreṣu śrīmānviśvāvarta eva asya darśanasya sākṣātpravartayiteti uktapūrvaṃ, tat - - - - - - - - - - - - - - - - - śiṣyadhuṅnārakī bhavet | itiślokapādārthaṃ vismṛtya etadbījapañcakaparihāreṇa kimiti upadiṣṭaṃ, gururevahi yadi anyathā mantropadeśaṃ karoti, tatkastacchiṣyāṇāmaparādhaḥ | śrīrasamahodadhiślokānāṃ yadi anyathā pracāraḥ kṛtastadyāvadāstāṃ, tena hi vastvapalāpamātraṃ siddhaṃ, na vastuni kācitkṣatiḥ | gurutaḥ sākṣātprāptānāṃ mantrāṇāṃ punaranyathopadeśe mahānpramādaḥ | evaṃ bhiṣajo'pi viṣaṃ prayuñjate cetsuvacā tarhi nirāturā dharitrī | itibhaṅgyā bhavatāmevaṃ duśceṣṭitamiti alaṃ pūrvagurutvena avasthitānāṃ prācyānāmapi doṣāviṣkaraṇena, vastusaṃsparśanaparatayā pravṛttestu na asmākamubhayalokadūṣakaḥ kaścit doṣaḥ | yadāhuḥ p. 126) dīkṣitānāṃ na nindādi kuryādvidveṣapūrvakam | upadeśāya no doṣaḥ sa hyavidveṣapūrvakaḥ || iti | avastusattve tu asmatpakṣa eva jyāyāniti alaṃ durvinītadamanena || evaṃ śāktānabhidhāya mādanānapi āha mādanāstvādiparataḥ sarvādhaḥsthā niyojitāḥ || 61 || sarvādhaḥsthāḥ sarvasya adhvano'dhaḥsthitānāṃ caturṇāṃ vāyvādīnāṃ bhūtānāṃ vācakā antaḥsthā arthāt teṣāmeva āderākāśasya tadvācakasya hakārasya parataḥ paścāt niyojitāḥ punarmādanāḥ śarā bhavantīti vākyārthaḥ, tena hayaralaveti kramaḥ || 61 || tathā ādyantago mahāpāśaḥ pauruṣeyaḥ prakīrtitaḥ | rudraśaktiḥ kuṇḍalākhyā māyā strīpāśa ucyate || 62 || turīyamaruṇāvargāddvitīyamapi pārvati | strīpuṃskodaṇḍayugalaṃ kāmāgnivyāpako'ṅkuśaḥ || 63 || āderavarṇasya antagaḥ ā | kuṇḍalābhyāmikārābhyāmā samantāt khyātā taddvayasaṃghaṭṭādudīyamānā caturthasvarātmikā yā rudraśaktiḥ, sā iha māyā, natu catuṣkalāḥ strīpāśa ucyate iti anvayaḥ | evaṃ ca īkāra ivārdhayato ? māyāpi catuṣkalā strīṇām | ityuktastryakṣarapakṣaḥ pratikṣipto bhavati, natu vṛddhaprapitāmahasaṃbhṛtānantavijayasadbodhopādānamātreṇa yadevamapi padatrayopādānāmarthakyaṃ p. 127) samāhitaṃ syāt | aruṇāvargāditi tavargāt turīyaṃ dha, dvitīyaṃ tha, kāmaḥ ka, agnī ra, vyāpakaḥ o, evaṃ kroṃ | kāmāṅkuśastu prathamapaṭala eva uktaḥ mantraprakaraṇasāmarthyātpunareṣāṃ sabindutvamavasātavyam | uktaṃ ca ūpūrvavarṇayugalaṃ kādyena śirasānvitam | pāśadvayaṃ samākhyātaṃ śāktaṃ mādanameva ca || jambhādipadasaṃyuktamekamaṅkuśamuddharet | dvitīyaṃ kādyayonyantamaṃkārāntalayāntagam || ṇāntaṃ pādyaṃ sakādyaṃ ca cāpayugmamudāhṛtam | ṣādhaṃ rāthaṃ layāntaṃ ca vādhaṃ lāntasamanvitam || au-aḥ-madhyagabījena sarve'pi śirasāhatāḥ | kāmadevasya kathitaṃ śarapañcakamuttamam || iti | ūpūrvavarṇayugalaṃ ī ā, kādya aṃ, evaṃ īṃ āṃ | kādya aṃ, yonerekārasya antaḥ o, aṃkārāntaḥ ka, layayorantago ra, evaṃ kroṃ | ṇānto yonyantarāvasthityapekṣayā tha, pādyo dha, kādya aṃ, evaṃ thaṃ dhaṃ | ṣādho ha, rādho ya, layayorantaḥ ra, vādho la, lānto va, au-aḥ- madhyagataṃ bījaṃ aṃ, evaṃ haṃ yaṃ raṃ laṃ vaṃ || 63 || nanu mudrāṇāmeva pūrvamuktaṃ na pūjanaṃ, tatkimetā kutra citpūjyā na vā ityāha mudrā yāstripurāyāstu devi siddhyaṣṭakānvitāḥ | tā eva sarvacakreṣu pūjākāle prapūjayet || 64 || siddhyaṣṭaketyanena mudrādaśakasāhacaryāt rasamokṣalakṣaṇadvayamapi upalakṣyate iti prāgeva uktaprāyam || 64 || p. 128) asyāśca evamuktamāhātmyavattvādeva ananyasāmānyatvamastītyāha ataḥ pradhānavidyeyaṃ tripurā parameśvarī | naitasyāḥ sadṛśī kācidvidyā deveśi vidyate || 65 || yataḥ etāmeva purārādhya vidyāṃ tripurabhairavīm | trailokyamohanaṃ rūpamakāṣīdbhagavānhariḥ || 66 || tathā kāmadevo'pi deveśi mahātripurasundarīm | samārādhyābhavalloke sarvasaubhāgyasundaraḥ || 67 || tathā mayāpi yadvratasthena kriyate'dyāpi sundari | japyaṃ trisandhyametasyāstadetatpadasiddhaye || 68 || etatprasaṅgāpatitaṃ cakrasya api vyastasamastatayā pūjanena phalabhedamāha madhyaprapūjanāddevi jāyate vākpatirnaraḥ | tathaivāparakandarpo vāhyamadhyāntare'rcanāt || 69 || sarveṇa sarvadā sarvadevīyuktena pārvati | sādhayetkhecarīsiddhimaṇimādiguṇānvitām || 70 || madhyasya mūlatrikoṇasya prakṛṣṭamaṣṭamacakraniviṣṭena devīcatuṣṭayenaiva, tadapekṣayā bāhyasya aṣṭārasya madhyamadhyavartino navamacakrasya api pūjanāt vākpatitvaṃ ca kāmatvaṃ ca siddhyediti dvidhā vyastasya cakrasya pūjanam | samastasya ca pūjanādaṇimādisiddhyaṣṭakānvitā p. 129) khecaratvasiddhiḥ syāt | nirnibandhanamaṣṭakatrayamāśrayatāṃ punaḥ kastāvadabhiprāya iti kaḥ kalayituṃ samartha iti śivam || 70 || iti rājānakaśrīmañjayarathaviracite śrīvāmakeśvarīmatavivaraṇe caturthaḥ paṭalaḥ || 4 || atha pañcamaḥ paṭalaḥ iha vyastasamastāyā vidyāyāḥ kathaṃ japahomābhyāṃ vinā siddhiḥ syāditi pāṭalikaṃ saṃbandhamākṣipantī śrīdevyuvāca kimityāha sarvameva tvayā proktaṃ tripurājñānamuttamam | kāmatattvaṃ viṣajñānaṃ mokṣatattvaṃ trayaṃ tathā || 1 || idānīṃ japahomābhyāṃ vidhānaṃ vada śaṅkara | yenānuṣṭhitamātreṇa mandabhāgyo'pi siddhyati || 2 || trayamiti samastatvenetyarthaḥ || 2 || atraiva pratyuttarayituṃ śrībhairava uvāca tadeva āha p. 130) śṛṇu devi pravakṣyāmi tripurāmantrasādhanam | japahomavidhānaṃ tu samīhitaphalapradam || 3 || tatra japavidhānameva tāvadāha cakramabhyarcya vidhivatsakalaṃ parameśvari | madhyaṃ vā kevalaṃ devi vāhyamadhyagataṃ tu vā || 4 || tadagre saṃsthito mantrī sahasraṃ yadi vā japet | vratasthaḥ parameśāni tato'nantaphalaṃ labhet || 5 || kevalaṃ madhyamiti mūlatrikoṇarūpamevetyarthaḥ | tatra hi aṣṭamanavamacakrābhyāṃ mukhya eva pūjanakramaḥ, pradhāne hi kṛto yatnaḥ phalavānbhavatīti kimanyena amukhyena pūjaneneti abhiprāyaḥ | vāhyamadhyagatamiti bāhyena vaśinyādidevatāṣṭakātmakāntaraṅgaparivārādhikaraṇabhūtena saptāsanacakreṇa yuktaṃ madhyagataṃ tryaramityarthaḥ, evaṃ sāṣṭāraṃ tryarameva abhyarcayediti āśayaḥ | tadagra iti tasya tribhirvikalpaiḥ pūjitasya cakrasya purastādityarthaḥ | yadīti hetau | vāgrahaṇena nyūnāyā api saṃkhyāyāḥ svīkāraḥ, tena śatādi sahasraṃ vā yato japet tato'nantaphalaṃ labhediti anvayaḥ | japasya ca atra sākṣādeva aṅgitvaṃ sthitamiti vṛthā anyairāraṭitamiti alaṃ jhaṃmanyakuvikalpavikalpanena || 5 || atraiva pakṣāntaramāha dhyātvā vā hṛdgataṃ cakraṃ tatrasthāṃ parameśvarīm | pūrvoktadhyānayogena saṃcintya japamārabhet || 6 || cakramiti triprakāramapi || 6 || japasya ca atra anekarūpeṇa ārambha ityāha p. 131) nigadenopāṃśunā vā mānasenāpi suvrate | nigadena śabdenetyarthaḥ | yaduktaṃ ātmā na śṛṇute yaṃ tu mānaso'sau prakīrtitaḥ | ātmanā śrūyate yastu tamupāṃśuṃ vijānate || pare śṛṇvanti yaṃ devi saśabdaḥ sa udāhṛtaḥ | tacca kathaṃ kiyat kiṃphalamityāha pūrvoktanyāsasaṃnaddho mudrāsaṃnaddhavigrahaḥ || 7 || muktāhāramayīṃ sphītavaiḍūryamaṇisaṃbhavām | putrajīvakapadmākṣarudrākṣasphaṭikodbhavām || 8 || prabālapadmarāgādiraktacandananirmitām | kuṅkumāgurukarpūramṛganābhivibhūṣitām || 9 || akṣamālāṃ samāhṛtya tripurīkṛtavigrahaḥ | lakṣamātraṃ japeddevi mahāpāpaiḥ pramucyate || 10 || pūrvoktanyāsasaṃnaddhatvādeva tripurīkṛtavigraha iti uktam | ādiśabdena saṃkhādergrahaṇaṃ, tena navaiveti na vācyam | naca nyāyyaḥ pāṭhamātrabhedāt vāktattvasiddhiprādhānye mauktikāḥ sphāṭikādijāḥ | vaiḍūryapadmarāgādinānāratnasamudbhavāḥ || raktacandanajā vāpi kāmatattvaprasādhane | putrajīvakapadmākṣarudrākṣādivinirmitaḥ || nirañjanamahāsiddhimukhyatve - - - - - - - - - - - | iti ukto vibhāgaḥ, tathā p. 132) muktāphalādikatrikamekatryaṣṭāradevatāsvādau | ante'ṣṭāsthāṣṭāragadevīṣvapi putrajīvādyam || sphaṭikapravālapaṅkajarāgādyaṃ madhyacakradevīṣu | kartavyamakṣasūtraṃ sādhāraṃ śoṇacandanajam || ityukto vā vibhāgo'pi na nyāyyaḥ pāṭhamātrabhedāt śrautatvābhāvāt || 10 || idānīṃ saṃkhyāyāḥ phalasya ca yathāyathamādhikyaṃ darśayati lakṣadvayena pāpāni saptajanmakṛtānyapi | nāśayet tripurā devī sādhakasya na saṃśayaḥ || 11 || japtvā lakṣatrayaṃ mantrī prayato mantravigrahaḥ | pātakaṃ nāśayedāśu saptajanmasahasrajam || 12 || japtvā vidyāṃ caturlakṣaṃ mahāvāgīśvaro bhavet | pañcalakṣāccādaridraḥ sākṣādvaiśravaṇāyate || 13 || japtvā ṣaḍlakṣametasyā mahāvidyādhareśvaraḥ | japtvaiva sapta lakṣāṇi khecarīmelakaṃ vrajet || 14 || aṣṭalakṣapramāṇaṃ tu japtvā vidyāṃ maheśvari | aṇimādyaṣṭasiddhīśo jāyate devapūjitaḥ || 15 || navalakṣapramāṇaṃ tu japtvā tripurasundarīm | vidhivajjāyate mantrī rudramūrtirivāparaḥ || 16 || rudramūrtitvameva asya vyañjayati kartā hartā svayaṃ gauri loke'pratihataprabhaḥ | p. 133) nityapramudito vīraḥ svacchandagatirīśvaraḥ || 17 || bhavatīti śeṣaḥ || 17 || nanu nigadādīnāṃ trayāṇāṃ japaprakārāṇāṃ kimanyonyaṃ kaścidasti viśeṣo na vetyāha nigadena yadājaptaṃ lakṣaṃ copāṃśunā kṛtam | mānasena maheśāni koṭijāpaphalaṃ labhet || 18 || iha nigadena yadīṣat sakṛt dvistrirvā sādhakena japtaṃ tat kṛtaṃ tāvanmātrameva phalaṃ labhedityarthaḥ, yadupāṃśunā api ājaptaṃ lakṣaṃ kṛtaṃ nigadāpekṣayā lakṣaguṇaṃ phalaṃ sa labhet, evaṃ mānasena api ājapte koṭiguṇamiti uttarottarameṣāmasti utkarṣaḥ iti tātparyārthaḥ || 18 || deśabhedena api japasya viśeṣamāha yatra vā kutraciddeśe liṅgaṃ vai paścimāmukham | svayaṃbhu vāṇaliṅgaṃ vā itaradvāpi suvrate || 19 || tatra sthitvā japellakṣaṃ tripurīkṛtavigrahaḥ | itaraditi siddhādipratiṣṭhitamanekaprakāraṃ paścimābhimukhaṃ liṅgaṃ yonisthaṃ parikīrtitam | hṛdgranthibindusaṃsthānaṃ svayaṃbhu vāṇavācakam || itaraccāntarālasthaṃ - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - | ityādyanekaprakāramanekeṣu āgameṣu astīti sāvadhānairyogibhiḥ svayameva yāvadanubhavaṃ yathāruci tata eva abhyūhyam | vyākhyātaṃ ca bahuśo'nyairyathākathaṃciditi romanthaprāye punaretadvyāvarṇane durāgrahe na asmākamabhiniveśa iti p. 134) āstām || evaṃ kiṃ syādityāha tato bhavati deveśi tralokyakṣobhako naraḥ || 20 || evametadupasaṃharan homavidhānamāha evaṃ japaṃ yathāśakti kṛtvādau sādhakottamaḥ | homaṃ kuryāddaśāṃśena - - - - - - - - - - - - - - - - - || kena kathamityāha - - - - - - - - - - - - - kusumairbrahmavṛkṣajaiḥ || 21 || kusumbhakusumairvāpi trimadhvaktairyathāvidhi | brahmavṛkṣo yājñikaḥ palāśādiḥ | trimadhviti śarkarā ghṛtaṃ paya ityādyanekaprakāram, svayaṃbhukusumairitipāṭhe vanyairiti arthaḥ | yathāvidhīti tatra vakṣyamāṇakuṇḍāṣṭakamadhyādekaṃ kuṇḍaṃ paradṛṣṭyā avalokya astreṇa saṃprokṣya ullikhya saṃsecya saṃkuṭya upalipya catuṣpathamakṣavāṭaṃ ca prakalpya vajrīkṛtya tejaḥpuñjamayaiḥ kuśairantarbahirācchādya nairvighnyārthaṃ mekhalāsu vāmādiśaktitrayaṃ nyasya abhyarcayet, tataścatuṣpathāntastrikoṇamabhidhyāya māyābījena ambikāmāhūya āsanopari nyasya saṃpūjya agnimānīya saṃprokṣya amṛtīkṛtya saṃpūjya śukravat dhyātvā savyāpasavyakrameṇa trirābhramya tadyonau prakṣipya tadyonimastreṇa saṃprokṣya darbhairācchādya agniṃ prajvālya jvālāmudrāṃ pradarśya garbhādhānapuṃsavanasīmantonnayanajātakarmanāmakaraṇāni aṅgavidyayā ekaikāhutvā kṛtvā svavāmataḥ śivaśaktitayā darbhopari adhomukhau sthāpitau sruksruvāvājyādihomyadravyajātaṃ ca arghapātravipruṭprokṣaṇenaiva saṃskṛtya saṃskārapūraṇāya p. 135) pūrṇāṃ dattvā agnermātaraṃ visṛjya kāmāgnau mantracakraṃ saṃpūjya samagrameva kuṇḍaṃ vahnivaktratayā vibhāvya homaṃ kuryāditi samānāsamānatantroktaṃ vidhimanatikramyetyarthaḥ || evaṃ kiṃ syādityāha tato bhavati vidyeyaṃ mahāvighnaughaghātakī || 22 || sarvakāmapradā devi bhuktimuktiphalapradā | kutraca etat kuryādityāha yonikuṇḍe bhagāṅke vā vartule vārdhacandrake || 23 || navatrikoṇacakre vā caturaśre'ṣṭapatrake | bhagāṅka iti tryaśre | navatrikoṇacakra iti samādvāre dvandvaḥ | aṣṭapatraka iti aṣṭadale padme || nanu ekenaiva kuṇḍena homasampattiriti kimaṣṭānāṃ nirdeśenetyāha yonikuṇḍe bhavedvāgmī bhagāṅke kṛṣṭiruttamā || 24 || vartule tu bhavellakṣmīrardhacandre trayaṃ labhet | navatrikoṇakuṇḍe tu khecaratvaṃ prapadyate || 25 || caturaśre bhavecchāntirlakṣmīḥ puṣṭirarogatā | padmāṅke sarvasaṃpattiracirādeva jāyate || 26 || cakre'ṣṭakoṇe subhage samīhitaphalaṃ labhet | evaṃ homyadravyabhedādapi phalabhedo bhavedityāha mallikāmālatījātīpuṣpairājyapariplutaiḥ || 27 || p. 136) hutairbhavati vāgīśo mūko'pi parameśvari | karavīrajapāpuṣpāṇyājyayuktāni pārvati || 28 || hutvākarṣayate mantrī khabhūpātālayoṣitaḥ | candrakastūrikāmiśraṃ kṛtvā kuṅkumamīśvari || 29 || hutvā kandarpasaubhāgyātsa saubhāgyādhiko bhavet | caṇpakaṃ pāṭalādīni hutvā vai śriyamāpnuyāt || 30 || śrīkhaṇḍamaguruṃ vāpi karpūraṃ purasaṃyutam | hutvā purapurandhrīṇāṃ devi vikṣobhako bhavet || 31 || hutvā palaṃ trimadhvaktaṃ kṛtvā smṛtvā maheśvarīm | khecaro jāyate devi gatvā naktaṃ catuṣpathe || 32 || tadā dadhimadhukṣīramiśrāṃllājānmaheśvari | hutvā na vādhyate rogaiḥ kālamṛtyubhayādibhiḥ || 33 || catuṣpathe naktaṃ gatvā trimadhvaktaṃ kṛtvā maheśvarīṃ smṛtvā palaṃ hutvā khecaro jāyate iti anvayaḥ || iha bhāvārthaḥ saṃpradāyārtho nigarbhārthaśca kaulikaḥ | tathā sarvarahasyārtho mahātattvārtha eva ca || evametanmaheśāni ṣaḍvidhaṃ pārameśvaram | vyākhyānaṃ sarvatantrāṇāṃ pāramparyeṇa labhyate || (yo0 hṛ0 2|15) ityādyuktaṃ vyākhyātaṃ pratipadaṃ ṣoḍhā kriyamāṇaṃ granthavistarādhānamātraphalamidānīṃ p. 137) tātparyamātragatyā ucyate | tathā hi bhāvārthastāvat yatra yādṛk vivakṣitamakṣarārthamātram, sa eva ca vāhyatve'pi ātmajñānādipratipādanaparatayā mahābodharūpaḥ śivavākyāvisaṃvāditāmādadhāno gurvādyanavagītaḥ saṃpradāyārtha iti ucyate yathā ātmā jñātavyo mantavyaḥ iti sakṛdvibhāto'yamātmā iti ca | idaṃ ca dvividhamapi vyākhyānaṃ varṇādyātmāṇavopāyarūpaṃ, kathaṃ nāma ca atra sakṛdvibhātatvādeva sātatyena avabhāsamānaśivaikarūpasya ātmano jñātrekarūpatvāt jñātavyo'yamityādijñeyocita idantāparāmarśo bhavitumarhatīti sa eva svātantryāmuktamātmānaṃ svātantryādadvayātmanaḥ | prabhurīśādisaṃkalpairnirmāya vyavahārayet || (ī0 pra0 1 | 1 | 47) ityādirītyā pramātrekarūpatāmaparityajannapi svātmani prameyatāmavabhāsayati yena evaṃ parāmṛśyatāmudvodumutsahate iti bhāvyatāmavalambamānaḥ śivo'yamiti gurvādibhedavibhinnasya śuddhātmano gocaratāmiyāditi āntaratayā nigarbhaśabdavyapadiṣṭo'yaṃ tṛtīyaṃ prakāraḥ | evam ātmaiva sarvabhāveṣu sphurannirvṛtacidvapuḥ | aniruddhechāprasaraḥ prasaraddṛkkriyaḥ śivaḥ || ( pra0 4 | 1 | 1) iti , tathā svātmaiva sarvajantūnāmeka eva maheśvaraḥ | viśvarūpo'hamidamityakhaṇḍāmarśavṛṃhitaḥ || (4 | 1 | 1) ityādiśrīmatpūrvagurvādiṣṭadṛṣṭyā evaṃvidha ātmā sarvāsu parimitātmasaṃvedanarūpāsu api daśāsu parāhaṃparāmarśamayaparaprakāśātmakasaṃvittimātrarūpatayā parāmṛśyāmānaḥ prayatnaṃ p. 138) vinā api śiva eva paraṃ sahajamaiśvaryamāsādayediti ayaṃ kulamātmasvarūpaṃ tu - - - - - - - - - - - - - - - | iti ātmarūpe kule bhāvāt kaulikaśabdavyapadeśyaścaturthaḥ iti | etadapi prakāradvayaṃ vikalpasaṃskriyārūpatayā śākto pāyātmakam | evamapi atraiva yathāyathaṃ paraprakarṣadhārādhirohāt tataḥ sphuṭatamodāratādrūpyaparivṛṃhitā | saṃvidabhyeti vimalāmavikalpasvarūpatām || (taṃ0 4|6) ityādidṛśā sadya eva ātmasākṣātkāralakṣaṇamavikalpātmakaṃ pratyayaṃ yāyāditi ajñajanāsaṃvedyatvāt rahasyaśabdābhihitaḥ śāmbhavopāyātmā pañcamaḥ | evamiyato'pi bhāvanābalāt parāṃ kāṣṭhāmadhitiṣṭhataḥ sati api piṇḍe sadasadādisakalakalanākalaṅkonmuktasaṃvinmātramayīṃ siddhimāsādayetaḥ puraḥsphuradrūpamapi bhāvamaṇḍalaṃ teṣāmidaṃ samābhāti sarvato bhāvamaṇḍalam | puraḥsthameva saṃvittibhairavāgnivilāpitam || (taṃ0 2|35) ityādyuktasvarūpaparamātmamayatāmāsthitaṃ sarvata eva ananyāpekṣamavabhāsate iti vyākhyātāyāḥ sthiteruparivartitvādanyātiśāyitayā ca mahāparamatattvārthaśabdaparāmṛṣṭaḥ ṣaṣṭha iti | yadāgamaḥ akṣarārtho hi bhāvārthaḥ kevalaḥ parameśvari | (yā0 hṛ0 2|16) saṃpradāyo mahābodharūpo gurumukhasthitaḥ || nigarbho'pi mahādevi śivagurvātmagocaraḥ | kaulikaḥ svātmasaṃvittirātmasaṃvittipūrvakaḥ || rahasyārtho mahāguptaḥ sadyapratyayakārakaḥ | mahāparamatattvārthaḥ paramātmavadāsthitaḥ || p. 139) śivagurvātmasaṃvādarūpeṇārthāvabhāsakaḥ | nirastasarvasaṃkalpavikalpasthitipūrvakaḥ || vidyāpīṭhanibaddheṣu saṃsthitaḥ piṇḍasiddhidaḥ | iti | eṣāṃ ca prāyaśaḥ sarvatra evamasambhave'pi eka evahi bhāvārtho vāhyaśāstreṣu labhyate | śabdālaṅkārasāroktisaṃskāraracanātmakaḥ || bhāvārthaḥ saṃpradāyaśca dvikaśāstreṣu vidyate | śivavāhyārthasaṃvāde mahāgurumukhasthitaḥ || bhāvārthaḥ saṃpradāyārtho nigarbhārthakramānvitaḥ | vyākhyānaṃ trividhaṃ devi trikaśāstreṣu labhyate || bhāvārthaḥ saṃpradāyārtho nigarbhārthaśca kaulikaḥ | tathā sarvarahasyārthastantrāṇāṃ pañcarūpiṇām || bhāvārthaḥ saṃpradāyo'rtho nigarbhārthaśca kaulikaḥ | tathā sarvarahasyārtho mahātattvārtha evaca || mahājñānārṇave dṛṣṭaṃ ṣaṭkaṃ tantre'tra pārvati | ityādinā prādhānyābhiprāyeṇa tatra tatra naiyatyena avasthānamuktamiti alamanunmīlitamārgonmīlanacāpalena | tadevametat yathāsambhavaṃ tatra tatra svayameva abhyūhyam | yat punaranyaistaptasalavaṇakalājanyāyena tatra bhāvārthasaṃpradāyārthanigarbhārthāḥ sāntānikebhyaḥ pradarśyante, teṣu ca bhāvārthe prācyā asmatsamānakālīnāśca bahavo vistarataḥ kṛtaśramā iti ayaṃ samucitaprakriyāntaramātradiśā leśena prakāśyate ityuddeśānanuguṇaṃ pratijñāya kaulikārtharahasyārthatattvārthāstu sāmarasyamayasvātmasaṃvittinibandhanatayā sadyaḥpratyayakārakatayā vikalpavilayādhāyitvena ca bhagavatā pratipāditā ityaṃśena śabdaireva śabdān vyākhyāya ca mahāprabhubhiḥ keṣāṃcidapaścimajanmanāṃ p. 140) mukhaparamparayaiva rahasi prakāśanīyā iti kastatra lipiniveśamahāpratyavāye pravartate iti kvacidantarāntarā nirnibandhanametannāmamātraṃ ca abhihitaṃ, tat sarvamanavabodhapracchādanaparaṃ gurudhurandharasya bhāṅkāramātrameveti uparamyata iti śivam || 33 || iti śrīrājānakaśrīmajjayarathaviracite śrīvāmakeśvarīmatavivaraṇe pañcamaḥ paṭalaḥ || 5 || uccityoccityaṃ niyataṃ kutaścana kutaścana | yathāgurumukhaṃ kaiścidetadvyākṛtamalpakam || 1 || sarvataḥkaṣṭaduḥśliṣṭamliṣṭaśabdārthavartmanā | kena tāvannimittena kairapyetadvivecitam || 2 || pitṛpitāmahakalpitakalpanā- rasamahodadhimātrakadāśayā | vivṛtamapyaparairna yathārthatāṃ śrutabahiṣkṛtabuddhitayā gatam || 3 || ataḥ śrīmadaguruvarādevamavadhārya yathārthaḥ | p. 141) mayā jayarathenaivaṃ kiṃcidetatprapañcitam || tatkṣaṇasyāvaghātavyamatra sadbhiravajñayā | avicāryaiva vaktavyo na doṣo na guṇaḥ punaḥ || 4 || iti rājānakaśrīmajjagarathaviracitaṃ śrīvāmakeśvarīmatavivaraṇaṃ saṃpūrṇam || ########### END OF FILE #######