#################################################### MUKTABODHA INDOLOGICAL RESEARCH INSTITUTE Use of this material (e-texts) is covered by Creative Commons license BY-NC 4.0 Catalog number: T00241 Uniform title: vāruṇapaddhativyākhyānam Commentator : bhaṭṭā śivottama Manuscript : IFP/EFEO transcript T00143 Description: Copied from IFP/EFEO transcript T00143 Notes: Data entered by the staff of Muktabodha under the supervision of Mark S. G. Dyckzowski. Revision 0: Sept. 18, 2011 Internet publisher : Muktabodha Indological Research Institute Publication year : Publication city : Publication country : India #################################################### vāruṇapaddhati vyākhyānam ṭ.ṇo. - 143 vāruṇapaddhati vyākhyānam (bhaṭṭaśivottamakṛtā varuṇapaddhativṛttiḥ) oṃ || varuṇapaddhati vyākhyānam || || hariḥ oṃ || bījannidāyajanamathavā pravṛtteryatprayojanam | taduktyā jñāyate samyak tatvaṃ dīkṣā pratiṣṭhayoḥ || tatrādau tāvacchrīvaruṇaḥ - prāripsitaṃ vastu nidarśayitā sarvātmanāṃ maṅgalamabhīṣṭa devatārūpaṃ vastu puraskṛtya namaskṛtya ācārya paraṃparānuṣṭhīya mānasya śiṣṭācārasya svātmanyapi kalāstutirā vedyate | svavacanaprāmāṇyena śrotṝṇāṃ tatra prarocanā jāyata iti abhīṣṭa devatānamaskāra pūrvaṃ vastu nirdiśati | nirvāṇadvaya bījāya namaḥ somāya śambhave | atha saṃgṛhyate bījaṃ dvayaṃ dīkṣā pratiṣṭhayoḥ || 1 || śambhave namaskṛtya kiṃ bhūtāya somāya umayāsaha vartamānāya ca ata eva nirvāṇadvaya bījāya dvividhaniḥśreyasa hetu bhūtāya atha anantaraṃ dīkṣā pratiṣṭhayoḥ dvāra dvāri bhāvena nirvāṇadvya sādhana bhūtayoryadvīnaṃ nidānaṃ pravṛttau prayojakaṃ vā tatsaṃgṛhyate | sukhapratipattyarthamasmābhiriti vākyārthaḥ | tathā bāhyalakṣaṇasya śivasyāpi kartṛtvaṃ na saṃbhavati | tasmādumayā parāśaktyātmikayā karaṇa bhūtayā p. 2) nirvāṇadvaya bījatvam | natvekākina iti sūktam | yatpunarnirvāṇaṃ malādi bandhavimuktiṃ purassaramātmanaḥ svarūpatvābhivyaktiṃ lakṣaṇa niḥśreyasā- paraparyāyaṃ tadupādhidve vidhyāddvividham | tathā hi upādhireko vijñāna kaivalyaṃ niradhikaraṇadīkṣāyāṃ nirvāṇākhyamiti dvayaṃ dvābhyāmeva tābhyāmupādhibhyāṃ nirvāṇa dvaividhyaṃ bhavati | dvayorapi śivasyaiva saśaktikasya hetutvam | apare punarāhuḥ sati vijñāna kaivalye prathamaṃ prakṛtyadhikaraṇalakṣaṇam | parāṇimāsiddhyaparaparyāyameka nirvāṇamiti kāntakarmāmayātvānubandhamokṣa kaivalyāt parantu narāṇāmadhikāra bandhamokṣā pūrvakarmasākṣācchivatvābhi vyaktiriti | tadasat | parāṇimādi siddherbhukti viśeṣatve niḥśreyasasyāpi bhāvāt | apare puna rāhuḥ dīkṣā ekanirvāṇam anyattu dīkṣite śarīra vinipātānantaraṃ prabhavati dvinatvāpatteḥ | yathā'nupanītasya māṇavakasya yathā pūrvamavasthita śarīrasyāpi śāstrabalādupanayākhya saṃskāreṇa dvitīya janmāṅgī kriyate evamihāmi dīkṣayā nirvāṇaṃ jīvanmuktiriti tadapi bhuktidaśā nativṛtterniḥ śreyasaṃ na saṃbhavati | anyepunarāhuḥ yonidvaividhyādi kramānnirvāṇadvayaṃ iti | p. 3) dvidhā khalu puṃso yoniḥ māturupasthātmikā viśvopādānātmikā ca | yacchrūyate yoni yonimadhitiṣṭhatyeka iti || tasmāt paścima janmākhyamekaṃ nirvāṇaṃ tataḥ paraṃ puṃsojanmā bhāvādviśvo pādāna yonirapi makhit śivatvābhi vyaktiriti parāparabhāvāddvidhā nirvāṇamiti | tadapyayuktam | dūṣaṇānativṛttaṃ bhuktyanati vṛtteḥ | evaṃ yogājjīvanmuktirapi bhuktyanati kramānna niḥśreyasam | tasmāt prathamavyākhyā noktameva jyāyaḥ | śivasyeva dvidhāvasthānena dīkṣādvaividhye'pi niḥśreyasasyaiva sadyovā phalabhāk | na tu dīkṣā pratiṣṭhābhyāṃ | nirvāṇadvaya pakṣe dvayopanyāsaḥ kiṃ na kriyate | nirvāṇadvaividhya niyamā bhāvāditi vadāmaḥ | tathā hi nityādi karmabhiḥ śivayoga paryantaiḥ niḥśreyasasyaivāneko pāyatayā nirvāṇadvaya nibhayamo na siddhayati | dīkṣāmātro pāyatve tu tasya niradhi kāraṇa niyamān | dvaividhya niyamādṛtena nirvāṇadvaividhyamiti sthitam | atha nirdeśa kramānurodhena dīkṣātallakṣaṇaṃ tadbījaṃ yāha - sapāśatraya viśleṣaṃ śivatvaṃ vyajyate yayā | kriyā sā kathyate dīkṣā bhaktivairāgya lakṣaṇā || 2 || yayaiva kriyayā phaladvaya niṣpatyā dīkṣākarmaṇaḥ karmāntarebhyaḥ vaiśiṣṭya muktaṃ bhavati | bhakti vairāgya lakṣaṇe iti dīkṣāyāmadhikāra ityuktaṃ bhavati | nidānaṃ prayojakañcoktaṃ bhaktiṃ śive saṃsāre vairāgyaṃ dṛṣṭvā'nugrahalakṣaṇe dvividhe'pi viṣayasya vyavasthā'stheyā | anyathā bhaktivairāgyayorapi avasthita viṣayatayā parasparaṃ vyākhyātaḥ | yasya śive bhaktivairāgyaṃ ca saṃsāre na bhavati | na tasya dīkṣāyāmadhikāra ityuktaṃ bhavati | śaktipātaphalatvā yogāt tallakṣaṇatvāddīkṣāyāṃ | tasmācchaktipāta eva dīkṣābījam | phalaprayuktatvādīkṣā vidheḥ | ata prabotthaṃ ācāryānuśāsanaṃ apatita śaktikaṃ na dīkṣayediti | atha kathaṃ jñāyate agnisaṃskāra doṣe tayonato bhaktivairāgye saṃbhavata iti | naiṣa doṣaḥ | śaktipātasyaiva tadjñāna kāraṇatvātko'yaṃ śaktiḥ pāto nāma tasyāvibhutvāditi cet vimukhe'pi tasya muktiparikarā bhāvāt saha sopapatreḥ pāta ityupacaryate | kādācitkaga?tvaṃ ca tasya saha kāriṇaḥ karmasāmyasya tasya kādācitkatva kṛtam | taduktaṃ śrīmatsvāyaṃbhuve śivecchayā purānantā śaivī śaivārtha dāyikā | sā śaktirnipatantyādyā puṃso janmanyapaścime || tannipātākṣaratyasya malaṃ saṃsārakāraṇam | kṣīṇe tasminniyā sākṣātparaṃ niḥśreyasaṃ prati || sa deśikamanuprāpya dīkṣā vicchinnabandhanaḥ | p. 5) prayāti śivasāyujyaṃ nirmalonirupaplavaḥ || iti | atra karma sātyaṃ sahakārikāriṇamivopapāditam | taduktaṃ śrīmatsvāyaṃbhuve dyotata iti neha pratanyate || pratipādanasya ceddehaṃ mūlam | yaduktaṃ śrīmatkiraṇe same karmaṇi sañjāte kālāntara vaśādiha | tīvra śaktinipātena guruṇādīkṣitoyajet || iti || yathā bhakti vairāgye dīkṣācihne tathā śive saṃsāre taddhicihnamiti veditavyaṃ jñāyate śivasaṃsāre bhaktivairāgya yogādato jñānasyāpi hetuḥ śaktipāta evākṣīṇamalasya tanniruddhadṛkchakti bhayātprasaraṃ bhāvāmalakṣaṇasya śaktipāta nimittatvā dityabhiprāyeṇa prāguktaṃ nigamayannupa saṃharati | tasmāt jñānaṃ ca bhaktiśca vairāgyamiti cātmanaḥ | dīkṣitasyeha cihnāni yaśostvetāni nāñjasā || 3 || ataḥ patitaśaktikaḥ khalvātmā paśuḥ tasya bhaktijñāna vairāgyāṇi nāñjasā javādbhavatyapi hetoḥ saceha dīkṣāprayojakaḥ śaktipāta eva | anyathā dīkṣitasyetāni cihnāni na bhaveyī na bhavanti | dīkṣitasya vijñāna bhakti vairāgyāni cihnāni avasīyante | patitaśaktika evāyaṃ dīkṣita iti | tadathamatra kramādāhuḥ | prathamaṃ karmasāmyam | tataḥ śaktipātaḥ tataḥ śive jñānaṃ tato bhaktiḥ tataḥ saṃsāre vairāgyaṃ tato deśikānveṣaṇaṃ | tato'nuprāpaṇaṃ tasya vyaktaye p. 6) ca tato dīkṣā tataḥ pāśa vicchittiḥ śivatvābhivyaktiḥ niḥśreyasa iti | tadarthañca śivāt jñānaṃ śrīmatkāmikādi śivaśāstra lakṣaṇamaneka bhedopabheda bhinnaṃ tassārvabhaumaṃ prāpyate | yathoktaṃ śrīmatsvāyaṃbhuve - athātmamala māyākhya karmabandha vimuktaye | vyaktaye ca śivatvasya śivādjñānaṃ pravartate || tadekamapyanekatvaṃ śivavaktrāmbu bhodbhavam | parāpareṇa bhedena gacchatyartha pratiśrayāt || iti || nanu dīkṣitasya śivaśāstrābhigamaḥ tataḥ kathaṃ śive jñānasya dīkṣā hetutvaṃ na śivaśastralakṣaṇam | jñānadīkṣā prayojanamapi tu patita śaktikasya tadvaicitryavaśālloka vyavahāramātreṇāstīśvara iti śivasadbhāvābhyupagama- lakṣaṇa jñānamityavirodhaḥ || athapaśostvetāni nāñjasyā ityukteḥ kīdṛk paśuḥ kiṃ vā tallakṣaṇamityapekṣāyāṃ paśupāśasvarupāvagaterapi dīkṣā bījatvaṃ jñāpayituṃ tallakṣaṇa tadupa yogini viśeṣāṇiyāha - kiñcidjñomalinī bhinnāḥ kartā bhoktā svakarmaṇām | śarīrāḍhyo vibhurnityaḥ saṃsāryaḥ seśvaraḥ prabhuḥ || 4 || iti lakṣya nirdeśaḥ | kiñcidjña iti lakṣaṇamuktaṃ bhavati || p. 7) tato'nyattu lakṣaṇo papādakatvena lakṣakalpa viśeṣaṇamātraṃ kathamidaṃ lakṣaṇa kiñcidjña iti | pati paśupāśātmasu sarveṣvantarbhāveṃsati paśuḥ kiñcidjña ityetāvatā patyuṇamātraṃ kathamidaṃ lakṣaṇaṃ kiñcidjñaḥ sarvajñatvāt | na ca pāśatrayaṃ tasya jñātvāt na hi vyāvṛtyanantaramasti muktātmanaḥ prākpaśubhāvena tadavasthāntaratvāddīkṣā pratiṣṭhāvadeḥ punaḥpāśa viśleṣa hetatayā śaktyantarbhāvācchakteśca patyantarbhāvācchaktimatāḥ eva hi patitvaṃ kathaṃ punarātmano jñatva kartṛtve tulye patyuriva sarvajñatvā bhāvāt paśutvaṃ cetyuktaṃ malina iti malasadbhāve liṅgamuktaṃ kartābhoktā svakarmaṇāṃ śarīrāḍhya iti | kartā jñānādhāratvāt kutrāsya kartṛtvamityuktaṃ bhokteti bhogamātrasya karteti yāvat | kasya bhoktā ityāśaṃkāyāṃ sukhaduḥkha mohanamiti vaktavye taddhetubhistān upalakṣayati | svakarmaṇāmiti | svakarmaṇāṃ hi na svarūpeṇa bhogyatvaṃ api tu sukhaduḥkhādi phalabhogenaiveti yāvat | svaśabdāt pratyātmakaṃ bhogabhedaṃ ca taddhetu bhedaṃ ca vyavasthitamāvedayati | kimāyatanam bhogasyetyata uktaṃ śarīrāḍhyaṃ iti | ṛddhoya'tiḥ svāmīti paryāyaḥ | tacchīramātrannāmātmā kintu tadvyatiriktaṃ svavyatirekeṇa śarīrasya svātyayasvārabdha karmarūpa suranarādi bhāvena śarīrāṇāṃ vaicitryādityuktaṃ bhavati | p. 8) kartṛtvādermalādi sadbhāva liṅgamanyathānupapattera śuddhissākṣānmalaśabdārthastadabhāvena bhoktṛtvaṃ svarūpa upapadyate | yasmāttaduktaṃ śrīmatsvāyaṃbhuve - yadyaśuddhirnapuṃso'sti śaktirbhogeṣu kiṃ kṛtā | iti | bhinna ityarthaḥ | kiṃ labdhamātmādvaita nirāsa iti brūmaḥ | na syātmaikyeva bandhamukteva pāśādiveśleṣopapattiḥ | ata evoktaṃ kartā bhoktā svakarmaṇāmiti | svarūpa vibhāgabhāge bandhamuktyādi vaicitryādi yogāt | asti ca tadvaicitryaṃ | ataḥ paśavo bhinnāḥ iti kimadvaitavādasyā lambanam | vibhurnitya iti kimarthaṃ buddhindriyaśarīrāṇāṃ na bhoktṛtvaṃ saṃbhavati | janmāntara saṃbandhābhāvena tatpratisandhānābhāvājjanmāra bhogapratisandhātuḥ khalu bhoktṛtvaṃ itarathā bhoga taddhetūnāṃ vaiyadhikakhyaṃ syāt | ata evoktaṃ saṃskārya iti | saṃskāro hi karmādibhiḥ vāsanārūpaḥ yena tatphaleṣu deśāntara bhāviṣu bhoktṛtvamupa padyate | dṛśyate cāsya bhoktṛtvaṃ janmāntarā labdhakarmānurūpaṃ | ata evāsya dīkṣātvamapi nityatayā vibhutayā cāsya deśāntarakālāntara bhāvi dīkṣā phala bhogitvopapatteḥ | kathamasya janmāntara paratantrasya svabhoge kartṛtvaṃ bhoktṛtvamityuktam seśvara iti īśvara vānayam | tena preraṇayā p. 9) kartā bhoge yathoktam - ajño janturanīśo'yamātmanaḥ sukhaduḥkhayoḥ | īśvara prerito gacchet svargaṃ vāśvabhrameva vā || iti || paśulakṣaṇaṃ ca dīkṣā ca janmata eva tadgatasyaiva malādipāśasya śodhanīyatvādata eva pāśatrayalakṣaṇamanukrameṇāha - pāśā api trayo jñeyā malo māyā ca karma ca | malañca pāśonija śuddhyarthaṃ malasya purastāduddeśa hetuḥ | māyā karmaṇo rāgantu katvena tulye māyīyama śarīrajatva karmajaśca caramaṃ nirdeśa nirmitaṃ tadeva māyā pāśasyāntaraṅgatvāttadapekṣayā karmapāśasya bahiraṅgatvaṃ cāṅgīkaraṇīyam | pravāhe punaranādi siddhacakre vartamāne malāduṣu parasparaṃ hetu hetu madbhāvo'pyasti | tathā'nayupagame nijasyāpi malasya pariṇāmānupapattiḥ | nimittā bhāvātkarma vipāka vaicitryameva hi muktau bhuktau sākṣānnimittaṃ māyāmala parito mayostu yathā karmavipākaṃ pariṇatatvādbhoganimittaṃ ata eva hi karmaṇi parikṣīṇe muktiriva puṃso malamāyābhyāṃ bhavati | nimittā bhāve naimittikā bhāvāt | paraspara hetu madbhāvena cakravaccalādiṣu vartamāneṣu vanisvarsvāgantukā bhāvasteṣāṃ krameṇoddeśaḥ kṛta | atha - p. 10) yathoddeśa kramānurodhena malasya tāvallakṣaṇamāha - malañcā śuddhirajñānaṃ taccaitanyanirodhakam || 4 || malamiti lakṣyanirdeśaḥ | aśuddhiriti lakṣaṇam | ajñānamiti tatpratipādakamupapādaka caitanyaṃ nirodhakamiti tadevāśuddhiriti caitanya nirodhaka ityarthaḥ || atha māyā pāśalakṣaṇamāha - māyā kalādi pṛthivyantāntadbhavā tatva saṃhṛtiḥ | kalādi pṛthivyantā tatvasaṃhatiḥ yato bhavati tādṛśaṃ tadgatalopā danāddhayetyuktam bhavati | atha karmalakṣaṇamucyate - dharmā'dharmātmakaṃ karma vedasiddhamiti vākya śeṣaḥ | tasmādukta svāyaṃbhuve dharmaśāsana saṃvittirāmnāyādeva jñāyate iti mala māyādi karmabhiḥ vāsanātmabhiḥ puṃso'nvayamāha etaiḥ pāśaiḥ yutaḥ paśuḥ pāśatrayasya prāgukta kramānurodhena pratipāśaṃ phalabhedagarbhaṃ hetu madbhāvaṃ nigamayati | paśorajñatayā māyā yogo bhogāya karmaṇām | saṃyojanaṃ athāsyaivaṃ pāśatraya bandhe sati bhuktiparikaraṃ tadañca vañca sūcayati sa māyāditīśvarecchāto muktirnāsyānyathā yataḥ || 7 || iśvarecchāto vinā asya muktihetuḥ nāstīti bhāvaḥ | yasmādīśvarecchāmantareṇāsya muktirna saṃbhavati | p. 11) tataḥ kāraṇatvāt sati śaktipāte dīkṣayā prasaṃkhyānurupayā yugapadeva kṛtsnasyāpi sukhādi bhogasyopapatteḥ | bhoge sati pāśabandha yaugapadyaṃ tato muktiñca phalaphalī bhāvenāha - tataḥ sukhādikaṃ kṛtsna bhogaṃ bhuṅkte svakarmataḥ | saṃsārī sa paśubandho muktaḥ pāśa trayojjhitaḥ || 8 || yadvā pāśatraya bandhaḥ saṃsārī pāśa trayojjhito mukta ityetā vānena sūtrārthaḥ | atha dīkṣābhedaṃ darśayitu kāmaḥ tadarthaṃ dīkṣātmanotraividhyaṃ svarūpa bhedañca vaktumārabhate | tridhāso'yamanugrāhyaḥ sakalaḥ | pralayākalaḥ vijñānākala ityetaṃ svarūpamadhunā nakti - māyākarmamalacchannaḥ sakalaḥ so'bhidhīyate | malakarmāvṛtoyastu sa bhavet pralayā kalaḥ || 10 || malaikabandha sambandho vijñāna kala ucyate || suyojanametat atha saṃgraha dīkṣā bhedaṃ sa hetukaṃ darśayati - nirādhāro'tha sādhāraḥ śivasyānugrahodvidhā || 11 || spuṭārthaṃ tatro pādhirucyate - śivo'napekṣitācāryo dvidhā śakti nipātanāt || 13 || svayamevānugṛhṇāti vijñāna pralayā kalān || vijñāna kevaleṣu śaktipātastīvrataraḥ śreṣṭhaḥ | tadapekṣayā p. 12) parastīvraḥ pralākaleṣviti śaktipāta dvaividhyam nirādhāre sādhārepyanya yā bhedamāha - ācāryamūrtimāsthāya caturdhāśaktipātataḥ || 14 || bhagavānanugṛhṇāti sa eva sakalānapi || adhikāraṇamācāryaḥ sakala dīkṣāyāṃ dīkṣākastu śiva eva | śivādanyasya pāśaviśleṣa sāmarthasyā saṃbhavādityabhiprāyaḥ | mandamandataratīvra tīvratara bhāvācchaktipātasya cāturvidhyam | mandādi bhāve hetuḥ svaśiṣyācāryayoḥ mandādibhāva cāturvidhyam | na hi sarve'nugrāhyam | samaśaktipāta upalabhyante | apitu tāratamyabhāvādeva | tasmādācārya sauṣṭhave'pi śiṣyātmanā tāratamyānurupa evānugrahaḥ pravartate | eva mācāryā api sarve na samāna śaktikā upalabhyante | api tu madādi bhāvena tasmādanugrāhakasya saṃbhavatīti daśanurupamūhanīyam | athaiva manu grahe dīkṣābīje sati tato dīkṣā pravṛttirityāha - śivasyānugrahaddikṣā jāyate kṛta karmaṇām || 15 || paripakvamalāḥ kṛta karmāṇa ityucyante | asparipakvamaleṣu dikṣāniṣiddhā ityarthātsiddham | ataḥ punaḥ kṛta karmasu dīkṣā jāyate | dīkṣāpyaneka vidyā | teṣvapi malapāka vaicitryāddīkṣā svarūpa viśeṣaṃ prapañcayituṃ ārabhate - p. 13) sāvyāneka vidyā proktā tatprapañco'yamucyate | sā ceti sādhikaraṇa pratyabhijñāpakam | cākṣuṣī sparśadīkṣā ca vācikī mānasī tathā || 16 || śāstrī ca yogadīkṣā ca hautrītyādiranekadhā || ādiśabdāt pādodaka pradhāna preraka bodhakādyuktaṃ bhavati | atha yathā nirdeśaḥ | karmadīkṣāṇāṃ pṛthaglakṣaṇamāha - cakṣurunmīlya yattatvaṃ dhyātvā śiṣyaṃ samīkṣate || 17 || pāśabandha vimokṣāya dīkṣo'yaṃ cākṣuṣī bhavet || ityādi nirupādhikaḥ | tatva śabdaḥ śivādanyatra vartate | atrāpi tadyāyārtha paraṃ tasmācchiva yathārthanaṃ manasā sākṣāddīkṣā bījamityuktaṃ bhavati svayaṃ subodham || nidhāya dakṣiṇe haste śivaṃ sarvāṅgasaṃyutam || 18 || saṃspṛśecchiṣyamūrdhādi sparśadīkṣā bhavediyam || ityādi | atrāpi tatvaṃ dhyātvetyanuvartate | tanmūlatvāddikṣārtha vṛtteḥ śivaṃ sarvāṅgasaṃyutamiti śivapratipādakatayā śivamūlamantra hṛdayādyaṅgaṣaṭka yutaṃ dakṣiṇe haste nidhāyeti | anyat spaṣṭārtham || tatve cittaṃ samādhāya bṛṃhitāntara tejasā || 19 || uccaret saṃhitā mantrānāgdīkṣā prakīrtitā || ityādi tattve citrasamādhānāddhetoḥ tacchaktyadhiṣṭhāne p. 14) puryaṣṭakākhyaṃ svātma tejopabṛṃhitamuddīpitamavibhāvyate nopapannaḥ śivabhāvaḥ sannācāryaḥ saṃhitā mantrānuccarediti vāgdīkṣālakṣaṇamityuktam | mūlabrahmaṅgamūrtyāsanaṃ saṃhitā śiva śāsana iti śrīlaiṅgepyuktam | mānasaṃ vidhimāśritya mānasītyabhidhīyate | ityādi yadbahiḥ kriyayā nirvartyaṃ tatsarvaṃ manasā vidhīmānaṃ mānaso vidhiḥ tena mānasa dīkṣā kṛtā bhavati | cakārādihāpi prāgucyamāna tatve cittaṃ samādhāyetyā kṛṣyate - mānasaṃ vidhimāśritya mānasī tyabhidhīyate || 20 || śāstrasya saṃpradānena śāstradīkṣā samīritā || ityādyuktam | nanu śrīmatsvāyaṃbhuve - samayī ca samarthastu śāstre'dhikṛtaḥ pumān | iti kathaṃ dīkṣā vikalpitayā śāstradīkṣā lakṣaṇamuyate | samayadīkṣādi dīkṣitasyaiva śāstra śravaṇe'dhikārānnaiṣa doṣaḥ | samayina eva śāstrasya saṃpradāne dīkṣāntara saṃpatteḥ - yogena yogadīkṣā syācchivatve sā vyavasthitā || 22 || na rudratvenāpi īśvaratve'pi api tu śivatva eva nimitta yogadīkṣeyaṃ vyavasthitā syāt iti niyama vidhirayaṃ | yadvā nirvāṇayā śivatve labdha evetyaṃ yogadīkṣā kartavyādhikāritvādityarthaḥ | p. 15) athavā yoga dīkṣeyaṃ na rudra pada pradāna paryavasāyinī api tu śivatvābhivyaktaye eva sampadyata iti sūtrāthaḥ | atha nirdiṣṭayā hautryā lakṣaṇamaha - rajaḥ kuṇḍavatī hautrī kuṇḍamaṇḍalādi dvārābahiḥ kriyamāṇā samayādidīkṣā hautrītyucyate | tadevaṃ sādhikaraṇa dīkṣāyā nānā lakṣaṇamuktvā idānīṃ tasyā evopādhyato dvaividhyaṃ vaktumupakramae | sā dvibhedā kiloditā saiva prakṛta sādhikaraṇa dikṣānantara prakṛtā hautrīti viśeṣaṃ sūcayati | kila śabdaḥ svayaṃ subodham | yathāsmādvyākhyā tathopakrāntaṃ svayameva vyañjayituṃ kathaṃ sā dvibhodite tyāsaṃkyāha - samāsāddhi vidyaiveyaṃ dīkṣātadjñai?rihocyate || 22 || na prāgiva cākṣuṣatvādi vistarāt | api tu samāsāddvidhaiveyaṃ dīkṣā sādhikaraṇā tadjñairapi akalidīkṣāpi tadbhedajñairācāryairucyate iti tasmin dvaividhye upādhirucyate - jñānavatī bhavedekā kriyāvatyaparā smṛtā | tadvyācaṣṭe | vinejyānalakaṃ māyāvatīti samyak tatvā va bodhajeti | yasya tatve śive samyaganubhūtyā bodho vidyate sa tatra sa tyaktatva deśakālādi bhedataḥ na tu sadhakācāryayorityukte sati arthāt sarvasyāpi p. 16) itarasyāpya vṛttirāyā naiva nāyātā bhavati | nirbīja dīkṣāyā bālabāliśādi gocarāyā eva pūrva kṛtatvāt samayi putrakayorapi vyāvṛttyaṅgīkāre tayorabhayatrāpi bīja sabīja dīkṣayoḥ vyāvṛtyā sādhikaraṇa nayamānatva eva syāt | navānavayobhimata iti tadavyāvṛtti sabījāyāṃ prāmāṇikyai bhavati | deśakālādi bhedata iti | kimuktaṃ bhavati na sarvodeśa sādhakācārya sampadanu guṇamuktaḥ śāstre | api tu viśiṣṭa deśakālaviti tathā cāryairācāryavatodbhava praśastamatta śāstreṣu śaradvasantādayaśca dīkṣākālāḥ praśastāḥ | ādi śabdo yathokta deśakāla saṃbhavato siddho deśāntara kālāntaraṃ maunamapi praśasta janmasvarūpa bodhakaśaktitamaḥ īśvara tatvārtha vedī nṛpuṃsā saṃbhavādapi sādhakāryā bhāvamanumanyante | na hi dehādi vaiśiṣṭyaṃ dīkṣāyāṃ svarūpata upayujyate api tu sā durlabhatayā dīkṣocchittireva syāt | yathā sabīja nirbīja bhāvāddvaividhyamuktaṃ tathā sa bīja dīkṣāyā evo pādyantarato dvaividhyaṃpunarāha - dharmādharmātmakaṃ karma prāgāgāmi vicitrakam || 31 || sañcintya śodhyate yatra saivoktā śivadharmiṇī || sārvadeśika sārvakālika dharmādharmayoḥ tannibandhanānāṃ bhogānāṃ ca prasaṃkhyāna bhedavaśādvubhukṣu mumukṣukṣvādyadhikāri bheda vaśāccāhuti dānabhedātphala bhedasyādhikyaṃ na syāt | p. 17) tathā śaucādau gauravalāghavābhyāmanuṣṭheye ca karmaṇi śivadharmiṇyāmityamanuṣṭheyaṃ lokadharmiṇyāmityamācāryasya itthaṃ śiṣyāṇāmityameva santānināmitthaṃ bhinnasantānināmiti vyavasthāpyate | evamupādhyantaraṃ punaravalambya prakṛtāyāmeva sādhikaraṇāyāṃ dīkṣāyāṃ dvaividhyamāha - nityamātrādhikāritvāt samayinyatha putrake | dīkṣā niradhikāraiva naimittā nadhikāriṇī || sādhikāra niradhikāra bhedāddviprakārā sādhikaraṇa dīkṣā | tatra samayi putrakayoḥ niradhikāraivāstu | tasmāttayoḥ nityamātrādhikārānnaimittaka karmānadhikāra iti nirbīja dīkṣāpakṣe samānametat | samayi putrakayorniradhikāraiva samayādārabhya dīkṣeti sabījā dīkṣā svayaṃ vastunaikatriyā sāmarthyādyapekṣatvāttadanvasyā tasya cā niyamena pākṣikatvāt satisāmarthyādau sabījā tadabhāve nibījeti vikalpya niradhikāratvātpunarapi vikalpaiveti | athavā adhikārāyā viṣayamāha - sādhakācāryayornitya naimittika kārmyakarmasu | sarvatraivādhikāritvāt sādhikāraiva sā tayoḥ || nigada vyākhyānametat || atha sabījanirbīja sādhikāra niradhikāra sādhāraṇyena samaya dīkṣāṃ pakṣīkṛtya bījadvaividhyaṃ darśayati - p. 18) yatra rudrapade yogo yogo yageśvare pade || 33 || śikhācchedo na yatrāsti dīkṣā sā samayīdvidhā || 34 || rudrapada prāptyā ceśvara pada prāptyā ca samaya dīkṣāyādvaividhyaṃ śikhācchedā bhāvādubhayasādhāraṇa ityuktaṃ bhavati | nanu kathaṃ śikhācchedā bhāvātsamaya dīkṣāmātrāyāmeva śikhācchedasyāpi śrīmatsvāyaṃbhuve vidhānāt | vastutraya vidhānārthaṃ pañcakaṃ homamācaret | homāntu te śikhāṃ cchitvā pūrṇāhutiṃ tataḥ kramāt iti | satyam itthaṃ svāyaṃbhuve tathāpi divyāgameṣu viprakīrṇopadeśasambhavānnirvāṇa dīkṣāṅgameva śikhācchedaḥ | samayadīkṣāyāmapyucya mānāyāmucyata ityuktamāśrayitumita eva śāstrādibhiryuktam | śikhācchedo na yatrāstīti sūtraṃ | atha nirvāṇadīkṣāmadhi kṛtyopādhibhede sati sopādhikaṃ viṣaya bhedaṃ darśayannāha - yatra pāśaśikhācchedo yogaḥ śivapade bhavet || 34 || nirvāṇākhyā tu sā saiva putrakenābhiṣekataḥ || iti || śikhācchedaḥ pāśaccheda hetu bhūtasya tadabhiṣekarahitā syādityeva dvaividhyaṃ hṛdi kṛtvā'bhiṣekarahitāyāḥ viṣayaṃ vyavasthāpayati | saiva putrakenābhiṣekata iti | etaduktaṃ bhavati anabhiṣekaphalā nirvāṇākhyādīkṣā niradhikāraṃ putrakameva viṣayīkṛtya kartavyeti | tataścāryāt putra lakṣaṇamapyuktameva | p. 19) niradhitayā kṛtasamaya nirvāṇadīkṣācchinnapāśaśikhobhiṣekānasto yaḥ putrako nāmeti yā punarabhiṣekāphalā nirvāṇadīkṣitasyādvaividhyaṃ sa bījamāha - sādhyamantrābhiṣekācca sādhake sā prakīrtitā || 35 || sarvavidyābhiṣekeṇa bhavet sā cāryagocare || siddhikāmaḥ khalu mantrān sādhayet | namukti kāmaḥ | siddhayaścāṇimādi lakṣaṇā | śāntika pauṣṭika kṣaudrakarmādi sādhyāścāneka vidhāḥ | naiva samantrāḥ sarvasiddhyanuguṇāḥ | api tu kaścideva kasyaciditi sthitiriti | te'ṇimādi siddhaye yo mantraḥ śaktaḥ | tataḥ siddhi kāmasya sādhakasya svanāma janmanakṣatrādyavirodhe sati samantraḥ sādhyo bhavati | tasya ca sādhane dīkṣitasyādhikārāt sādhikāraiva sati tadanurūpābhiṣekaṃ phalati | bhavedācārya gocare ācāryamadhi kartavyetyarthaḥ | tataḥ sarvavidyādhikāreṇa dīkṣito'bhiṣiktaścācārya ityācāryamartha siddham | tadeva sādhikaraṇe dīkṣākriyāvatī jñānavatī sabījā nibījā sādhikārā niradhikārā cetyaneka prakārā samayi putraka sādhakācāryāṇāṃ vyavasthā kartavyati sthitam | athedānīmeka yogyā samastasyāpyuktasya tātparyārthavyāpaka yuktyā samastaṃ nigamayati | p. 20) śivasaṃskāra yuktasya yācchivatvasamarpaṇam || 36 || kriyayā vā'tha śaktyā vā dīkṣā sā sarvatomatā || iti || paramoddiśyatayā śivatvasamarpaṇasya sarvadīkṣāvyāpakatvāt | atha dīkṣāphalaṃ puraskṛtya svarūpato lakṣaṇaṃ tannimitta bhedaṃ ca saṃkṣipyāha - dīkṣāyāmucyate dehī trividhādbhava bandhanāt || 37 || sā ca dīkṣādhva saṃśuddhiḥ sa cādhvāṣaḍvidhomataḥ || trividhaṃ mala māyā karmarūpādbhava bandhanāddehinonmuktiḥ dīkṣāphalaṃ adhva saṃśuddhiḥ dīkṣāsvarūpaṃ ṣaḍvidho'dhvā tacchodyatayā nimittaṃ dīkṣayeti dīkṣāmucyata iti niyamārthaṃ dīkṣayaiva dehino muktirnā nyeneti | na caivaṃ jñānayoga kriyā cāryāṇāṃ naiyarthyaṃ dīkṣādhikāratvātteṣāmadhvanāṃ svarūpaṃ ṣaḍvidhyaṃ ca darśayati - mantrādhvā ca padādhvā ca varṇādhvā bhuvanātmakaḥ | tatvādhvā ca kalādhvā ca viṃśatyekapadaṃ śivam || 38 || saṃhāravartmanā'dhvanāmuddeśaḥ tataḥ śuddhe saṃhārāśrayatvaṃ layaḥ khalu sākṣācchuddhi śabdārthaḥ | sā ca kāryakāraṇena tu kāraṇasyeti hṛdayaṃ sūtrakārasya evoktaṃ viṃśatyekaṃ śivaṃ padaṃ iti | tatra ṣaḍadhvanāmāvirbhāvā nirodhābhāvopadeśādyasmāduktaṃ śrīmatsvāyaṃbhuve - p. 21) mantrādhvā ca padādhvā ca iti śiva padam | śivatatvamiti veditavyam | tathā taraivopadeśāttadyathā - śivatatvamidaṃ proktaṃ sarvādhvopari saṃsthitam || iti | nanu ṣaḍvidhānāṃ kathaṃ śivatatve layaḥ saṃbhavati | kāraṇe hi kāryalayaḥ na tvanyatra | na cādhvanāṃ kāraṇaṃ śiva tatvamiti samīcīnam | cidghanātmakatvāttasyādhvanāṃ punaḥ pāśabhāvena caitanyāt | na ca vicchityo dhvanāṃtirodhābhāvāvirbhāvau nimittakāraṇaṃ tathā śakte rupādānakāraṇatvā yogāttasmādupādāna kāraṇa eva dhvanāṃ layovaktavyaḥ | na tu śivatatve nimittakāraṇatvācchivatatvasye tyāhuḥ | kecinno pādāna tayādhvanāṃ śivatatve laya uktaḥ | api tu nimittatayai veti | tadasadityapare brūte | viśatyekaṃ śivapadamityukte na hi nimittakāraṇe'dhvanāṃ praveśaḥ saṃbhavati | athā dhvanāṃ layaḥ śuddhiḥ satyāṃ tatva śuddho dīkṣitaḥ śivapadaṃ prāpnuyāditi śivapada prāptyupāyatvaparaṃ viśatyekamiti tadayuktam | dīkṣitasyātra śiva praveśa vacanādadhvā viśatītyatroktamupacārastadicchet | tadapyuktaṃ mantrādhvādinādhvā saṃpadādyupādāna eva saṃsārakramato niveśasya vācaika deśata uktestadeka deśāntarato'pyupādāna eva niveśa pratyāya karatvānna ca dīkṣitasyāpi śivaniveśādātmā prāptiḥ p. 22) arthavatī niyata idānīṃ niveśayatītyarthe viśatyupacāraḥ saṃbhavatīti vibhutvācchivadīkṣātmanoḥ | kiñcānyat dīkṣāyāṃ śivadhāmāni dīkṣātmano yojanākhyakarma karaṇīyaṃ tacca vibhuktasyānupapannaṃ tatra tasyopacāra kriyojanī tu cet sarvatropacāraṃ vadataḥ kimāpannamityālambyāmohena kathaṃ tatra nirvāhaḥ | śivatatva evo pādāne tatpariṇāmasya bhogasamākhyasya vindorāvirbhāvaḥ | tasmādbindoḥ śāntyatītādikrameṇa kalādhvana āvirbhāvaḥ kalādhvanaḥ punarāvirbhūtastatvādhvā tato bhuvanādhvā tato varṇādhvā tataḥ padādhvā tato mantrādhvā ityeva sṛṣṭi krameṇa viparīta kramaḥ saṃhārakrama iti adhvanāṃ ṣaṇṇāṃ baindavanayā tatraiva nayo bindośca bhogākhyasya layaḥ śivatatva ityeṣaḥ śivanirvāhaḥ | so'pyanupapanna śaive vyavahāro'yaṃ layabhāgādhikārātmanāṃ śivatatva bindutatva sadāśivatatvānāṃ parvāṇi parasparaṃ kāryakāraṇa bhāvopapannā nīti jagadupādānasya śivadhāmna eva sarva pāśakānāṃ puryaṣṭakānvitānāṃ layāspadatvaṃ syāt | tasyāmeva dīkṣāyāṃ puryaṣṭakā dehayojana bhūmitvāt | tatra hi pāśānāṃ layaḥ mala māyādikarmaṇāṃ vimuktaṃ nāma yadanantara vimukta pāśasyadīkṣayā śivatatvābhivyaktiriti śivaśāstrayukte nākulatā | p. 23) sa cāyamarthaḥ śrīmatsvāyaṃbhuve dyotitaḥ | śrīmanmataṅgavṛttau copapādita iti | tadanurodhena nahādhvā śuddhyahānivyākhyāsyate | tatra bhuktimasmiṃcchiva pakṣeṇāpyadhvanāṃ svatantrāṇāmeva śiveśaḥ kiṃ vyāpya vyāpakamāna pāratantryeṇaiveyetyevamāśaṃkā yathā pragasmābhirupanyastaṃ tathaivārthaṃ vaktumārabhate - mantrāḥ padāni varṇāśca vyāptānahi samantataḥ || nigadavyākhyānam | athādhva śuddhe yayā saukaryaḥ saṃbhavet tathānukūlataḥ vyāptimupadiśannāha kalābhistāni tatvāni vyāptānīha kalākramāt || 40 || śodhanīyā vibhāvyaiva pañcapañcādhva garhitā || 41 || paramavyāptikāḥ pañcānāmadhvano pañcakalāstena nā eva dīkṣayā vibhāvya śodhanīyāḥ || tacchuddhyaiva tadgarhitānāṃ pñcānāmadhvanāṃ śuddhiḥ saṃpadyata ityuktaṃ bhavati | atha saṃhārakrameṇa kalāśodhanīyā iti tadupavivadivat sūcayanneva tāsāṃ krameṇa nāmadheyāni yathā yamadhvāntara prāptaṃ jñāpayati - nivṛttiśca pratiṣṭhā ca vidyāśāntiśca nāgasī || 41 || kalāhṛtkaṇṭhatālu bhrū brahmarandhrāvadhi kramāt || nivṛttau pārthivaṃ tatvaṃ cintyamekaṃ kṣamākṣamaram || 42 || kālāgni prabhṛtīnāntu puramaṣṭottaraṃ śatam || ityādi || 43 || p. 24) bhavatyeko guṇaḥ śabdaḥ kāraṇaṃ tu sadā śivaḥ || 57a || ityantaṃ pañcadaśa | evaṃ saṃhārakrameṇa pañcādhvagarbha kalāvyāptirdīkṣāṅgatve noktam bhavati | atra saṃhāra krameṇā'śrayeṇa yuktiḥ pāśabandhasya bahiraṃgādārabhya yāvadantaraṃgaṃ pāśabandha viśleṣa bhāvanā saukaryakṛtā | tathānekādarśanāt | tathā hi vṛkṣādau kuṭhārādinā cchidyamāne prathamaṃ tvagādīni bahiraṅgānyucchidyante | paścāttu tadantarhitasāra kāṣṭhādīni | ityeva mihāpi kartuṃ yuktam | ata evoktaṃ śrīmatsvāyaṃbhuve - antaraṅgatarāḥ śodhyāḥ bahiraṅgatarā api | bahiraṅge'panīte syādantaraṅga kriyākramaḥ || evamadhvādi vasyokta udbandha kramayogataḥ | loke cārtha vyavasyeyaṃ dṛṣṭā vastu nibandhanā || iti || kiñcatyaviparīte tadapanaya satato'pi saṃhārakramasya | dīkṣābhyamaṅgaṃ sṛṣṭi kramāśrayatvādbandhabandhānasya bhavatyeta deva | nanu kathaṃ mantrapada varṇāpīti ṣaḍadhvaśabdopapattiḥ | patipaśvātmanoḥ dvayorapi vibhutayā'bhyupagatayoḥ parispandā saṃbhavena gamanārthāsaṃbhavāt | gamanārtha saṃbhavena ca baddhabaddhā na syādhvā yogādittha mayādhva sandhānasya na saṃbhavati | na bhūpacārāditi tadasaṃbhavaḥ pāśabandha śodhanasya dīkṣākhyasya karmaṇaḥ kramatvāt p. 25) asya ca mayādi pāśapariṇayatvā śrayatve sati tatpariṇaterapi tatva bhuvanādi kramavattayā dhvasādṛśyāttadidamapyuktaṃ śrīmatsvāyaṃbhuve - patipuṃsorvibhutve'pi drāviḍodhvā tavoryathā || ucyate tacchruṇu brahman ayanaṃ puruṣasya tu | dīkṣākarma krameṇoktaṃ mayāpariṇato yataḥ || so'dhvā pariṇatiryasmāddeśādi śayanādinī || tadeva māyāpariṇaterdīkṣā karmaṇaścādhvanā gamena ca | na ca sādṛśyādaupacārikamadhvatvaṃ gamanaṃ ceti na vibhutva gatimuktayoratra virodhaḥ | yadvā'yaṃ gatiśabdārthaḥ dīkṣānala saṃsāra bījatayā puṃsastu svarūpopavarga gatiriti | tadapyuktaṃ tatraiva - bandha saṃsāra bījasya yā puṃsaḥ paścimāsthitiḥ | sā gatistasya vijñeyā na deśāntarasaṃsthitiḥ || iti || nanu cādhvavyāpti vacane śabdādīnāṃ samāsābhyāṃ vyāpteḥ paunaruktaṃ dṛṣṭam | pratiṣṭhā vyāpya tvānnepāteḥ tatvajāta caturviṃśateḥ tatraiva tanmātrāṇāmantarbhāvānnaiṣa doṣaḥ | tatva bhāva guṇa bhāvayoḥ nimitta bhedāt | prakṛtibhāvaḥ khalu tatva śabde pravṛttinimittaṃ kriyāvyatikare'traivā śrayatvaṃ guṇaśabdaḥ | pravartakamiti nimitta bhedena ca kinnimitta bhedāllabdhamartha bheda siddheriti vācyam | p. 26) kāryakāraṇa bhāvenārthasyaiva vibhinnatvāt tanmātrāṇi kāraṇaṃ prathamādīnāṃ sahaguṇairbhūtānāṃ kāryāṇi ca bhūtāni saviśeṣaṇānīti kathamarthaikayaṃ | evamartha bhonu rupanyastāyāṃ kalā vyāptau paunaruktyaṃ kiñcidbudha kālavyāpterdīkṣopayogitvamanuṣṭhāne nāha - ityadhvanāṃ vicintyātha ṣaḍadhvavyāpinīṃ parām || 57 || dhyātvā śakitṃ tadūrdhve tu bhāvayetparamaṃ padam || dīkṣāyopayudho'yamuktasyādhvanaḥ tadvyāpakaṃ śivatatvātmakaṃ śivasya paramaṃ padaṃ layā paraparyāyaṃ bhāvayediti sūtrārthaḥ | tadevaṃ ṣaḍadhvanāṃ dīkṣopayogaṃ uktavā muktvāntaraṃ tadīyantāṃ vicintyoddeśena kathayitu mārabhate || atha dīkṣopayuktānāṃ krameṇaiva ṣaḍadhvanāṃ iyattayā || 58 || samuddeśaḥ kathyate'travibhāgaśaḥ | krameṇaiva dhāraṇāt svarūpoddeśa kramānurodhene yattayā samuddiśyata iti || sadyo vāmastathā ghoraḥ puruṣeśāna hṛcchiraḥ || 45 || śikhādharmāstra mūlaṃ ca mantrādhvā samudāhṛtaḥ || 60a || ayamabhiprāyaḥ || yadyapi mantrāṇāṃ koṭayaḥ santi yadyapi ca mantraṇāmānantyatayā'pi teṣāṃ sarveṣāṃ sadyādimūlaparyantairekādaśabhireva mantraiḥ vyāpti bījatvācca dīkṣāyāstatvā mantrādhva bhāvo ekādaśānāmevaiṣāṃ vilomata uddiṣṭānāṃ p. 27) ityevaṃ padavarṇa bhuvanādiṣvapi yojyam | teṣāmasaṃkhyatve vyāpakapada dināvevādhva bhāvena dīkṣāṅgabhāvāttacchuddhyaiva sarvamantrapadavarṇa bhuvanādīnāṃ śuddhayupapatteḥ | evaṃ sati vyomavyāpimantra sambandhinyekādaśa padānyeva yathā prāgukta vartmanā vilomata eva svīkartavyāni | spaṣṭam || ekāśīti padairevaṃ padādhvā parikīrtitaḥ | 60b || akārādi kṣakārāntā varṇādhvā samudāhṛtaḥ || 62a || subodham | atha bhuvanādhvocyate || kālāgnirathavā kūṣmāṇḍaṃ hāṭakaṃ brahmavaiṣṇavam || 62b || ityādi || nivṛttyākhya kalāyāṃ ca jñeyamaṣṭottaraṃ śatam | ityantaṃ nigada vyākhyānam | pratiṣṭhākalāyā bhuvanānyucyante | amareśaḥ - puṣkare dadhirityādi | nigada vyākhyānānyetāni || atha mareśādīnāṃ śrīkaṇṭhānāṃ vilomato vyāptitvādārabhya prakṛti tatvaparyantaṃ āśrayavibhāgaṃ saptāṣṭakayātāñca darśane ca pratiṣṭhākalā vyāptimupasaṃharati - amareśādi cāptatve hariścandādi tejasi || 84b || gayādi vāyutatve ca vyomnivastrāpadādi ca || 85 || chagalaṇḍādyahaṃkāre paiśācādyaṃ manasthitam | prakṛtā vakṛtādyevaṃ ṣaṭpañcāśatpurāṇi tu? || 86a || p. 28) jñātavyāni pratiṣṭhāyāṃ amareśādi nāmabhiḥ || 86b || atha vidyākalā vyāptimadhikṛtya bhuvanānyāha - vāmo bhīmastathogrāśca bhaveśāneka cīrakāḥ || ityādi || 87a || vāmādīnāṃ purāṇāntu vidyāyāṃ saptaviṃśatiḥ || 91a || atha śāntikalā vyāptimadhikṛtya bhuvane yaducyate - nivṛttādīnyatītāyāṃ purāṇidaśapañca ca || 97a || atrokta vartmanā samastānāmapi bhuvanānāṃ mahāsaṃkhyāṃ nigamayati evaṃ pañcakalāvarti bhuvanānāṃ śatadvayam || 97b || caturviṃśottaraṃ yattadbhuvanānīti varṇitam || 98a || bhuvanāni naiva tāvanti api tu ebhyo vyatiriktānyapi divyāgamopadiṣṭāni vidyata eva | tathāpi dīkṣāyāḥ saukaryārthaḥ tebhyo'smādibhirupapāditā nyetāvanti yāni purato vyatiriktāni śivāgameṣūktāni teṣā meṣvantarbhāvaḥ ūhanīya iti tātparyāryaḥ | nanu kalā pañcaka vyāptikā uktāḥ | mantrapadavarṇa bhuvanādīnāṃ bhavatya śrīmatsvāyaṃbhuvādau punaḥ padavyāptiritarādhvanāṃ vyajyata iti niyamaḥ | tataśca vāstava tatvamāgamārthasya bhavatīti vastuno vikalpā sahatvānnaiṣa doṣaḥ | dīkṣā vaikalpe ..... dhvāśritaiḥ divyāgameṣu dīkṣāsamāṅgā līyate api tu tatvabhuvanādyadhvāntakāśritāpi p. 29) tathaivamapi vastu vikalpādi vṛttiḥ vastu vyāpteraikyaika vṛddhyāditi cet satyam | vāstavī vyāptirekaiva sā śakti tatvātmikā vā samastādhva mukhatvācchaktitatva śivatatvayoradhvasu punaḥ ṣaṭsu tadbhā * * * * * * * * vāstava sā dvayāpti bhedo'pi nivastu vṛttiṃ ruṇaddhi | kūṭasthā vā evaṃ vyāpte radhvasu nivṛtteḥ kiṃntvastvatra tvavadhāriṇīm | kiñcā dhvanāmapi vyāpyavyāpaka bhavā'bhyupagame kalādhvana eva vyāptyā sarvādhva dīkṣāsvapya dhvani parvāvyavasthedoṅgīkaraṇīya iti kalābhyo vyatirekeṇa sadāśivādi pañca * * * * raṇādhiṣṭhānānvayaḥ | * * * * śrīmatsvāyaṃ bhuve'pyadhva vyāptau vyomavyāpi padāvacchedenocya mānāyāmapi satyāṃ kalābhireva pañcabhiḥ padānāṃ vyūhaḥ pañcadhāvacchidyate | kalānāmeva sākṣādvyavacchedakatvādyayoktamadhva vyāpipadasthale oṃkārātmatayā bhavati śāntyatītaḥ paraparaḥ śivaḥ prathamāvacchedārthadvitīyā vacchedāya punaḥ vyomavyāpi padastheṣu pañcamantra * * * * mantrasaṃjño'dhvānava vyūhorakṣādikaḥ vyomādirūpa paryante saptākṣarapade sthitaḥ | iti tṛtīyāvacchedārthantu oṃkārādi śivāyāntaṃ padapañcakalaṃks.itam | vidyātatvaṃ tato vidyādvidyādhvādau vyavasthitam || p. 30) vidyā tatvaṃ tato vidyādvidyādhvādau vyavasthitam | iti caturthāvaccheda pañcamāvacchedāvadhīkṛtyatebhyoyādhvā pratiṣṭhāyādhvā pratiṣṭhāyā dvātriṃśatpadasthitiḥ nivṛtterapara * * * * vaṃ prakīrtita iti | vyākhyātañcaitadasyābhiḥ sarvaṃ tacca śrīmatsvāyaṃbhuve vedita eva draṣṭavyam | tasmādvaruṇagururapi kalābhirevādhvānta vyāptimupadiśyatyathosmaduktaṃ vartmanyata iti siddhaṃ bhuvane yatrādidaratve yattamāha - atha tatvāniṣaṭtriṃśat pṛthivyaptejomarudviyat || 98b || ityādi nigada vyānametat || atha kalādhvana iyatto * * * * śra pratiṣṭhā ca vidyā śāntistathāparā | atīteti kalāpañca dīkṣā bījaprakaraṇamupasaṃharati || samuddeśaṣṣaḍadhvānāṃ ityevaṃ ṣaḍadhvānāṃ uddeśaḥ śivadīkṣā bījāvagatayo rasmābhiḥ kṛta ityupasaṃhārasya tātparyārthaḥ | iti bhaṭṭaśivottama kṛtau varuṇapaddhativṛttau ādyaṃ prakaraṇām || atha yayāpratijñāta karma bījakaṃ nidarśayitu kāmaḥ prathamaṃ pradhāna bījamāha - jñānaśaktyātmake liṅge kriyāśakteḥ samarpaṇam | pīṭhasya vidhināyogaḥ pratiṣṭhā saṃgraheyo?kteti vākyaśeṣaḥ | anena śivasya śaktiḥ dehamadhiṣṭhānamapāraṃ paryāyaṃ p. 31) hṛdi kṛtya tadevādhiṣṭhānānmūrtibhūtaṃ jñāna śaktyātmanā ca trividhaṃ | tatra liṅgaṃ jñānaśaktyātmakaṃ pīṭhaṃ kriyā śaktyātmakaṃ * * * * yathātmavedinā śivācāryeṇa śivaśāstroktena vartmanā guṇa pradhāna bhāvena kriyamāṇaṃ saṃyojanaṃ saṃgrahātpratiṣṭhā śabdasyārtha ityuktaṃ bhavati | tathāha śivaḥ sākṣātsvayaṃ cidghanatvātsamave *?tayā parayā saṃvillakṣaṇayā jñānaśaktyaiva svato'nyatsarvaṃ jānāti | tattayā prapañcasyāyaṃ kartṛkārakatayā śāstropapattibhyāmadhigamye tāvata evoktaṃ | atha patyuradhiṣṭhānaṃ svaśaktikāraṇātmakamiti | yasmāt sā ca śaktiḥ karaṇātmikamadhiṣṭhānātmakaṃ śivasyātmano yasya tasmādajñānaśaktirevaiṣā tasyamūrtīti śāstreṣūccāryate | ātmopalakṣakatvālloke mūrti śabdārthaḥ * * * * sya ātmākhalu mūrtyupalakṣayo yathā devadata iti | śive punarañjasā tādṛśasya mūrti śabdārthasyā ghaṭanātmakatvāttaṃdupalakṣyatvā saṃbhave tatsamavāyinī jñānātmikā śaktireva prathamamupalakṣyatāṃ yātīti mūrtirupacārasya nimittaṃ śivamūrtitvena ca liṅgasyaiva pratiṣṭhā kriyata iti | jñāna śaktyātmakamāpādyata eva pratirūpakatvācchivasya kartṛtvaṃ jñānādhāra tayeti jñānaśaktireva tasya kartṛtvaṃ pratipādayati tadavasthāyāṃ kriyāśaktyupacaryate | kriyāgarbhatvālloke p. 32) kartṛtvārthasya svatantrasya ca kartṛtvamiti svātantrya pratipādakecchayāpi bhavitavyam | svecchālakṣaṇatvāt | svatantrasya ca śivasyā vyāptakāmatayā na mukhyecchāyoga iti jñānaśaktirevoktopādhinā śivecchetyupacaryate | tasmādjñānaśaktivatsvārasikakasya ca kriyāśaktitvaṃ punastadavasthā kalpamiti bahiraṅgatvasya siddhiḥ | yaccedaṃ bahiraṅgatvaṃ etadeva kriyāśakteḥ pīṭhatve uparinimittaṃ tadabhipretyoktam - jñāna śaktyātmake liṅge kriyāḥ śakteḥ samarpaṇam || iti || tasyaiva vivaraṇaṃ pīṭhasya vidhinā yoga iti yathā śāstramanuṣṭhānaṃ vidhi śabdārthaḥ | ata idamapyatra samarthitaṃ bhavati | śakti trayāspadaṃ viśvamidaṃ kriyata iti | tadvyāpakatvādārambha śabdārthasya tasyacārambbhārtha vyāpakatvādabhimatamabhipretyoktaṃ nitya śaktitrayonmeṣakṛtacchatrañjagattrayaṃ jayatyatvārka viṣayaprabhavaḥ | prabhurīśvara iti ceyamukta lakṣaṇa pratiṣṭhā tasyā nānātvaṃ tasyāpāñca vidhyañca sūcayati | ā ca pañcadhā pratiṣṭhā sthāpanaṃ caiva sthita sthāpanameva ca | utthāpanaṃ ca saṃproktaṃ tathā sthāpanamityapi || 2 || nimaga krameṇa pañcānāṃ viṣaya vyavasthā lakṣaṇamāha - liṅge brahmaśilānyāsa pūrvake yojya piṇḍake || 3a || p. 33) bāṇādayaḥ pṛthak pīṭhe jīrṇe vyakte yathā kramam | 3b | yatra liṅge brahmaśilānyāsaṃ puraskṛtya pratiṣthākriyate tatra vyatkādau kriyamāṇasya pratiṣṭhā pratiṣṭhetyeva saṃjñā bhavati | yatra punarāyojya piṇḍikāmātraṃ tadāyojya piṇḍikāṃ liṅgaṃ tacca bāṇādi loharatnamayaṃ tasmādbāṇādau kriyamāṇa pratiṣṭhā karmasthita sthāpana saṃjñitaṃ bhavati | jīrṇoddhṛtirutthāpanaṃ pūrvaṃ pīṭhamāsthāpya tasminnukta liṅgasya niveśanamāsthāpana saṃjñakaṃ bhavatīti sūtrārthaḥ | prathamaṃ pratiṣṭhākhyasya karmaṇaḥ saṃjñā lakṣaṇābhyāṃ pāñcavidhyaṃ darśayitvānantaraṃ pratihvayasya karmaṇaḥ śāstrāntarānurodhena vaikalpika lakṣaṇāntaramāha - mūrti mūrtīśavinyāsaḥ tatva tatveśvarānvitaḥ | aṣṭadhā pañcadhā yatra pratiṣṭhā sā vidhiḥ kvacit || 4 || mūrtayo'ṣṭau pṛthivyādīni pañcabhūtāni sūryācandramasau yajamānaśca mūrtīśaḥ | punaḥ śarvabhava rudrāścogra hīmāḥ pañcabhūteṣu yajamāne paśupatiścandramasī mahādevassūryetvīśāna ityaṣṭau mūrtīśāḥ iti kecidvaruṇa guruḥ mūrtimūrtyadhipādya sava ...... manena kramāntaraṃ vakṣyati | tatraiva vyākariṣyate | evaṃ satyevaṃ sūtrārthaḥ | yatra pratiṣṭhā karmaṇi mūrtimūrtīśa vinyāso'ṣṭadhā kriyate yatra vā mūrtirtīśa vinyāsamutsṛjya vakṣyamāṇasūtra p. 34) nirdiṣṭhānāṃ tatvānāṃ tatveśvarāṇāṃ ca pañcadhā tūrya āśrayate | tayorubhayatra kriyamāṇameva pratiṣṭhākarma pratiṣṭhā saṃjñakaṃ nānyaditi | atha lakṣmoddhāramadhikṛtya tadvikalpayanvaktumupa kramate - rudrabhāge tridhā bhakte brahmarekhānusārataḥ | adhobhāgadvaye lakṣmalakṣaṇaṃ cihnamityarthaḥ | suyojanamanyat | kintu kasyevaṃ cihnamityeva dhāraṇīyam | yato bahudhā śastreṣūktayastāvanmātsyapurāṇe purāṇodānā dhyāye śreyo laiṅgasyotpatti bhūtā | yatrāsti liṅgamadhyastha prabhā devomaheśvaraḥ | talliṅgamiti tadanusāreṇa vidyākalāyaliṅgamityākhyāta tejāyāṃ ghaṭasthatvāt tasyā māyoccā vyāpakatayā tasyāmeva viśvasya māyopādānasya nayanalliṅgamucyata iti iha śāstrevyutpādanaṃ liṅgaśabdasya anyetbāhuḥ avyaktaṃ liṅgamiti yasmāduktaṃ śrīmallaiṅgapurāṇe - aliṅgoliṅgamūlantu cāvyaktaṃ liṅgamucyate | talliṅgaśiva ityukto liṅgaṃ śaivamiti sthitam || asya ca mūla śrutiryathā - śivaliṅgasūkte sthāṇuravyaktādabhavanmaheśa śivassadā satparavyomanityādikāḥ | apare punaḥ etāmeva śrutimavalambya paramavyomikāṃ śāntyatīta kalāmevedaṃ liṅgaṃ p. 35) iti | tathoktaṃ ca purāṇakāraiḥ - ākāśaṃ liṅgamityāhuḥ pṛthivī tasya pīṭhikā | iti | apare punarāhuḥ sarvamidamuktaṃ sthūla liṅgāśrayamiti yasmāduktaṃ śrīmaddharmaśāstre - liṅgamadhye paraṃ liṅgaṃ sthitaṃ prādeśa saṃsthitam | samādhistotrasampanno dṛṣṭa * * * * vatau śivātmikam | naiva tatkāñcanaṃ rūpyaṃ tāmraṃ sphāṭikamauktikam | lakṣyamātra sthitaṃ śāntaṃ kevalaṃ tacchivātmakam || iti tadeva lakṣaṇamuddhāryamāṇaṃ tasyopalakṣaṇamiti cintyam | tatra paramaśivasyedamupalakṣaṇamiti kecit taduktam | śivasyo paramasya liṅgatayā śivaliṅgopari pūjanīyāt | paraliṅgatvāllakṣaṇañcāsyoddhriyamāṇasyā yedyevaṃ tarhi jñānaśaktireva tallakṣaṇamastu | tadapyāpādasubhagaṃ parāparaliṅgayorapi śivamūrti pratirūpakatayā jñānaśaktyātmakatvā viśeṣādyaḥ khalviha mūrtibhūtamaṅgī kriyate | tatra sarvajñaḥ śaktātmakameveti | tato vyatiriktameva vastrapariliṅgamihopapādanīyaṃ tatrāhuḥ | kecit yataḥ idaṃ jagat ṣaḍadhvamāyā vibhūyatiro bhavati tatparanādātmakaṃ parabindva paraparyāyaṃ tadeva liṅgamadhyasthaṃ paraliṅgamiti | tatra codayatyapare atha tāvadbhavacchabdaḥ kāraṇādakṣaraṃ tataḥ || iti p. 36) śrīmatsvāyaṃbhuve uktaṃ | tasmātparā vyutpattiśravaṇāt kathaṃ ca nu tasyādhvāmūdhaḥ tattireṇaiva samastādhvamukhena bhavitavyam | yasmin sati jijñāsā nopalakṣaṇaṃ syāditi tatra bindūpādāna vādina āhuḥ | binduśaktiśivebhyo nānyatkāraṇamiti kāryasya viśvasya śivonimittakāraṇameva nopādānaṃ cidghanātmakatayā tasya prakṛti bhāvābhāvācchaktiḥ punaḥ upādānasya kṣobhayaṃkatayāsmapādidhikāra tu yāmalataḥ | ataḥ pariśeṣa nimittakāraṇaṃ iti kāryasya viśvasya tatra śivoti nimittakāraṇatvāyāmalataḥ pariśeṣātkāraṇakoṭyantarbhūta iva satyamapi samavāpta?yikāraṇatā pratipādyate tataḥ pariśiṣṭo bindurevopādānaṃ viśvasya tasyaiva lakṣaṇatvaṃ prakṛtatvamaṅgīkaraṇīyam | tataścāvirbhavatireṇābhāvā na saṃbhavata iti | ye ca punaḥ śabdaḥ tasyāpi nityatvaṃ na sahante | vyāptibalāttena prāguktamabhyupagacchanti | tata evāhuḥ na tāvacchivaśakti si * * * * da eva sarvasya nañjanaḥ | apitu layākhya śivatatvākhyaṃ vastu na tu śiva eva tatva layātmake tvaṅgīkriyamāṇe upādānatva prasaṅgānna tu śivopādānaṃ jagaditi saiddhāntikaścitpariṇāmānāmabhyupagamāttasmāllayākhyamevātra liṅga madhye pariliṅgamityabhidhīyate | tadupalakṣaṇaṃ cedaṃ p. 37) idānīmuddhārya lakṣaṇamiti samyak tatvavidaḥ | atha lakṣaṇasyoddhriyamāṇasya vistaraṃ rekhā yaḥ * * * * ñca darśayati | liṅgāyāmejināṃśe tu (lakṣma) lakṣmavistṛtiraṃśataḥ | pṛthvī nimnā ca tadrekhāṃ vistṛte nava māṃśataḥ || 6 || liṅga śabdena rudrabhāgaḥ kṛta ucyate tasya liṅgāyāmo dairghyaṃ tasyāṃ śeṣu kiyatsaṃkhyeṣviti | ata uktaṃ jināṃśeti muktaṃ bhavati | medhyadeka maṅgalaṃ lakṣaṇasya sarekhasya vistāra mānatvena svīkuryādyo yamekāṃśolakṣmavistāramānena * * * * punarnavadhā vibhajyaikenāṃśena samavistāra nimnā ca yathā bhavati tathā lakṣmarekhā kartavyeti sūtrārthaḥ | atha pakṣa sūtrasyā nidarśayati - lakṣmādhvā pakṣarekhedve tatkṣetre'ṣṭāṅga bhājite | ṣaṭsaptāṃśa bhramādbhraṣṭe tadyogo vivarjanāt || 7 || lambasūtrādārabhya pakṣmasarekhādve sūtrabhrameṇa kartavyeti sūtrārthaḥ | sūtra bhrameṇa * * * * yatkṣetraṃ tasminnaṣṭadhā bhakte sati bhāgadvayamayo varjayitvā bhāgaṣaṭkamaṣṭakaṃ vā tatkṣetre sapramāṇena sūtrārthenādyaṃ candravadbhrāmayedyāvatā liṅgapratiṣṭhe tayorekhayoḥ saṃyogo bhavatītyuktam bhavati | tadeva samastaliṅgāsādhāraṇarakṣayo bhūmandarśayitvā'dhunā prakārāntareṇa tadbhramaṇaṃ darśayati p. 38) vahnibhakte tu tatkṣetre * * * kṣmasantati bhūtyarthamadhobhāgārdha varjanāt || 7 || yatprāguktaṃ kṣetraṃ tasmin trividhā vibhakte satyayaṃ viśeṣaḥ | athordhva bhāgaṃ sthāpayitvā tadupari avaśiṣṭaṃ sārdhabhāgadvayaṃ pañcarekhā bhramaṇāya kalpayet | kimarthaṃ lakṣma santati bhūtyarthaṃ pañcarekhā bhramaṇe kṛte prāguktamāriśayane pakṣmasantānasya bhramaḥ syāditi | a * * * * pakṣmarekhābhramaṇārthaikatollakṣmalakṣaṇamuddhriyamāṇaḥ kartuḥ santati bhūtyarthaṃ bhavediti | tadasat | anantaraṃ sūtrapāyātkastatpāyaḥ tatkṣetravaddarśayiṣyate tadidaṃ sādhāraṇaṃ vidhāyai tatkṛtya bhede tadanya yā prakāradvayamatyuktaṃ samastaliṅgadhāraṇatvenoktaṃ | vaśyākarṣaṇa kṛtya bhedetu tadevānyathā kartavyamiti | tadyathā pratiṣṭhāṃ vidhāyakayāstraṃ siddhaṃ na ca tadiha darśanīyaṃ pratiṣṭhī bīja mātrasyāsmābhiḥ vaktavyatvāditi | athavā sārdha bhāgadvayataḥ pakṣarekādhikāramadhi kāresyātāṃ | ata evoktaṃ piṅgalāmate lambārdhaguṇavatkṛtvā bhāgadvayasya tu | sārdha tatsūtraṃ lakṣma bhogamokṣārthamicchatāmiti | tasmātsādhāraṇa vidhāvetaditi sūtramanyathopapannam | bhogamokṣayoḥ sādhāraṇakoṭya nikṣepāt kṛtyabheda ityuktetvābhicārādiviṣayatvācca p. 39) avyaktādi liṅgeṣu lakṣaṇoddhāraṃ darśayitvā idānīṃ prathama mukha liṅgādau lakṣaṇaṃ sthāpayati - nayanonmīlanaṃ vyakte vyaktāvyakte ca lakṣaṇam || 9b | vyaktaṃ pratimādi vyaktāvyaktaṃ tu mukhaliṅgaṃ subodhamanyat | atha lakṣmasya bādhāṃ viṣaya bhedādāha - na bāṇādau cale tatra na lohe nāpi ratnaje | 10a || lakṣaṇoddhāraṇaṃ kāryaṃ iti vākyaśeṣaḥ | pīṭhe vilakṣaṇaṃ darśayati randhramadhye bhagākāraṃ ūrdhvāgraṃ lakṣmapīṭhakam || 10b || suyojanametat kintve tanmūlasya dṛśyarekhākaraṇamityā randhrasyaiva tribhāgena taṃmūla * * * dramarekhiyat || 11a || liṅgavadraṇi tridhābhavantyottaraṃ bhāgāṃśaṃ prathamamavasthāpya adhastata eva bhāgadvaye bhagākārasya mūlaṃ yathā bhavati tathā hastaṃ paribhrāmya liṅgalakṣaṇarekhānurūpavistāragāṃbhīryavati bhagarekhāguptaṃ karaṇīyamityuktaṃ bhavati | tasmāduktaṃ piṅgalāmate - utkīrya lakṣaṇaṃ tasyā bhagākāraṃ tu randhrakam | yathā nu dṛśyate lokaiḥ guhyaṃ śaktimayaṃ param || iti liṅga piṇḍikayoruddhṛta lakṣaṇayomadhu ghṛtādibhiḥ āsecanā dārabhya pañcagavyamūrtiṃ kumbhakaṣāyangandha kṣīra kṣaudra śuddhodakaiḥ snapanam | pūjā nīrājanarathayātrā nidrāśayana kumbhanyāsādikaṃ ca yathā prayogaṃ paddhati - p. 40) kāroktaṃ krtvā yathā vakṣyamāṇaṃ mumukṣusādhaka kamyādhikārānurūpaṃ liṅgapīṭha śilāsu mūrtī śādivinyāsānantaraṃ kartavyānāha - liṅga pīṭhaśilānāṃ ca vyāptistatvāditaḥ kramāt || 11b || śivaśakti sadeśāntāñcintayediti vākyaśeṣaḥ | tatra liṅgena pīṭhasya pīṭhena śilāyā vyāptistāvat krameṇa bhāvanīyā | tadanantaraṃ sṛṣṭikramāttatvādita ārabhya liṅgapīṭhasya śilānāṃ yathā saṃkhyaṃ śiva śakteḥ śaktitatvena sadāśivatatvena vyāptiranu sandheyeti | tataḥ paraṃ teṣveva liṅgā * * * triṣuvṛtyekaṃ saṃhārakramāttrikhaṇḍaparikalpanaṃ vyāpti buddhiṃ ca kartumāha trikhaṇḍaṃ kalpayetpunaḥ || 12a || vidyāśakti śivaprāntaṃ māyā sā deśa śaktikam || 12b || śabdaṃ cittaṃ sadeśāntaṃ liṅge pīṭhe'śmani kramāt || 13a || etaduktaṃ bhavati | liṅga madhastācchuddhavidyāmayaṃ madhye śaktimayaṃ prānte śivamayamityevaṃ vyāpyavyāpakatayā garbhaṃ trikhaṇḍaṃ bhāvayet tathā pīṭhamadhastānmāyāmayaṃ madhye sadā śivātmakamante śakti tatvātmakamityevaṃ trikhaṇḍaṃ vyāptiṃ kalpayettathāśmani śilāyāmadhastāt pṛthivyādi śabdatanmātrāntaṃ madhye karmendriyādi buddhyantamante guṇatatvādi sadāśivātmakamityevaṃ trikhaṇḍa vyāptā parikalpayediti prasaṃgāt | p. 41) prasāde hṛtkumbha pratiṣṭhānījatvenādhva vyāptiṃ trikhaṇḍaparikalpanāñca darśayati - mayā tatvāntikāvyāptiḥ hutkumbhasya prakīrtitā || 13b || trikhaṇḍādhvā punaścitta kalāmāyā vasānakam ||14a || praṅnyāsena suyojanametat | hṛtkumbhe'sminmūrtibhūte nyāsanīyaṃ ratnau ṣadhyādikamanyacca tasminkalpanīyam | atha yo hṛtkumbhena mūrtibhūte sati mūrtimatyenābāhya prāsāda nāmāpuruṣaḥ tasyādhva yāptiṃ trikhaṇḍena jñāpayati puruṣasya trikhaṇḍatvaṃ śabdadhīpuruṣāvadhi || 14b || prāṅnyāsena suyojanametat | hṛtkumbhasya mūrtitvaṃ pralayakālasya cidātmanā tanmūrtichāga yuktibhyāṃ labdham | yasmāduktaṃ piṅgalamate - samāvāhyātma tatvaṃ ca ghaṭavartmani veśayet | sarvabhūtātmavṛttisthaṃ vyāpakañca vidīśvaram || tatkarmānugrahātmānaṃ adhikāramalānvitam | niyatyādi kalāmāyā rāgavidyā samanvitaḥ || māyā prasūti saṃsaktaṃ dhyātvevantu nirodhayet || iti | yauktikañcaitat | prāsādasyāpi liṅgavacchivamūrtiviśeṣatvācchiva mūrtīnāñcādhikāra malānvitāviśeṣa vihitāmo śivaṃ pratimūrtibhāvaḥ sākṣāditi śrīmanmataṅgasvāyaṃbhuvādi vyākhyāneṣu pratipāditamityuktaṃ prasaṅgena | p. 42) atha hṛtkuṃbhaprasaṅge niṣṭhā prasaṃgena dvārādi pratiṣṭhā bījabhūtāṃ vyāptiṃ darśayati - dvāraprāsāda cūḍānāṃ vyāptirliṅgavadīritā || 15a || prasaṅgādutsṛjya liṅgaprakaraṇatva vyāptyanantaramupadiśati | kaviṣṇvīśāntake tatra nyasettatvatrayaṃ kramāt || 15b || sva svatatvādhipopetamātma vidyāśivātmakam || 15a || ko brahmāviṣṇvīśānāmaśāstrayo liṅge te vapatyapekṣayaikavanena saptamyānirdiṣṭaṃ tatra deṣu nirdiṣṭānurodhenātma tatva vidyātatva śivatatvātmakaṃ tatvatrayaṃ mūrtibhūta svasvatatvādhipe brahmaviṣṇu rudrarūpopetaṃ tathā tatva vyāpi bhāvya prayogamityukta vartmanā dhipānvai sparśahomānta ṣaktamantre nyasediti sūtrārthaḥ | tatvātma vidyā śivātmakamidaṃ tatvaṃ tritayaṃ śaktitrayāvasthātmakamiti siddhānta śaktimayaṃ ca śaivaṃ samastakārya vyāpakaṃ ca na tannivartakamutkṛṣṭam | brahmaviṣṇu rudrāśca sakalātmaka paśuṣvāma vidhyatāpari vṛttiṣu sargasthityanta karmakāritayā patyāmanasvādhikāra paryavasāne yathātra svakarmavipākaṃ punaravibaddhā muktāpāsyurataḥ śaktitrayā pekṣayānutkṛṣṭāḥ prati parivṛtti brahmātyantaparivṛttarevañca kathameva tritatva trayādhipatyamupapadyete | naiṣa doṣaḥ | sadāśivādiṣvapi uktārthasya vidyamānatvāt | te'pi śivasyamūrtyāpatyātmanaḥ p. 43) svādhikāra paryavasāne mucyante | eteṣvapi mukteṣu saṃsārānuccheda parivṛtyantare sadāśivāntamīśvarājñā pravartata iti | tatrāpyayaṃ samāna utkarṣāpakarṣā paryanuyogaḥ | athāsteva teventathāpi anupapattiḥ tadavasyeti cenna | tādavasthyaṃ tasyā īśvarājñādhiṣṭhānasyaiva tādṛśatvādājñaivaṃ khalvīśvarasya bhuktimuktī vyavasthāpitā | kathamīdṛgdoṣāya ghaṭate kiñcānyaloke vahaṣucaram || tathā hi puragramajanapadādīnāṃ rājaivādhipatiḥ sākṣāt tathāpi te tadā jñayā tanmantribhiradhiṣṭhīyate | kiñcitkālaṃ kāntāre punastamantya bharairiti dṛṣṭamevāṣmābhiḥ | evaṃ śivasyaiva śaktitrayamutkṛṣṭameva satsamastannivartayati | brahmādayastu parimitakālāstasyādhipatyaṃ kurvata iti nā'nupapannaṃ kiñcit | atha mūrti mūrtīśa vinyāsa vyavasthāviśeṣaṃ jñāpayannāha - aṣṭavā pañcavā yatra mūrtipāni yadāsvayam || 16b || brahmaviṣṇu harā eva liṅge tatvatrayādhipāḥ || 17 || kṣmāvahniyajamānārka jalavāyu niśākarāḥ | vyomāntā mūrtayaścāṣṭau nyastavyāḥ pratikhaṇḍakam || 18 || śarvaḥ paśupatiścognorudraścaiva bhavastayā | īśānaśca mahādevo bhīmaścetyaṣṭamūrtipāḥ || 19a || p. 44) liṅgamityupalakṣaṇam | piṇḍikāśilpayorapi tatvataḥ trayaṃ tadadhipādi nyāsasya vakṣyamāṇatvāt | ata evoktaṃ piṅgalāmate liṅga bhāgeṣu tatvatraya vyāptyādhvaśuddhahoma rudrādīśa sparśādyuktā nāntaraṃ tathā pīṭha kriyāṃ vyāptyāśodhya mūrtisamanvitaṃ sā kriyākhyā vidhiḥ so'tra kintu bhogyatva kalpita bhoktṛtvena paro nāthojñānaśaktyātmako vibhuriti | tathā tatraiva brahmā kā śilāyā ca sādhvasādhāriṇī sthitā | satvaikamūrti tatvānāṃ tāñcasamyagvirodhayet | śuddhe tṛtīye pūrvo vā brahmaviṣṇuharākriyā || jñānecchā ca yathā saṃkhyamekai khaṇḍasya vyavasthitā? | bhave yakṣmādimūrtayaḥ śarvādimūrtipāścāṣṭau putatha jaghanyastavyā ityeko'pi iyaṃ viśeṣaḥ niśeṣāntara sūktaṃ aṣṭau vetrādinā sūtreṇa dvayibhihitiḥ | mūrti mūrtīśa vinyāsasthāṣṭadhā pañcadhā vā | tatrāṣṭadhā kḷptirvyākhyātā pañcavidhyānubhūta pañcakanivṛtti kalāpañcaka vinyāsato brahmādikāraṇeśvara sadāśivādi brahmapañcakavinyāsataśceti sūtrapūrvaṃ vyākhyāsyate | mūrtayo'ṣṭau yathā nirdiṣṭā tathā krameṇa mūrtyadhipāśca nirdiṣṭā iti veditavyam || evaṃ mumukṣoruktā bubhukṣostu mūrtiśāntiranyāsamāha - śuddhavidyādi śaktyante bubhukṣeḥ śuddha vartmani || 19b || sādhakasya pratiṣṭhāyāṃ anantādyāstu mūrtipāḥ || 20a p. 45) śuddhātmani purāṇimādi sampattiḥ sācānta kathā syāt | bahiśceti divyāgama siddhāntena śuddha evā dhvanibubhukṣoḥ sādhakasyārthe pratiṣṭhāyāṃ kriyamāṇāyāṃ anantādyāstu mūrtipāḥ pratikhaṇḍaṃ nyastavyā iti śabdārthaḥ | kete anantādyā ityatra saṃjñayā tārnnirdiśati - anantaḥ sūkṣma saṃjñaśca śivottamaścaika netrakam || 20b || ekarudrastrimūrtiśca śrīkhaṇḍaśca śikhaṇḍinaḥ || 21a || vidyeśvarā dvaividhyenoktāḥ prāguktāḥ | idānīñcānye dṛśyante | puruṣādikamāyānte śuddhayātma śuddhātmake || 21b || dhvani vijñeyā mūrtipārudrā aṅguṣṭhamātrakādayaḥ | 22a || ete vā bubhukṣuliṅga pratiṣṭhāyāṃ mūrtipā abhavannitibhāvaḥ | ketoḥ aṅguṣṭhamātrādayaḥ ityatra saṃjñayātān krameṇoddiśati - aṅguṣṭhamātra bhuvaneśānāñcaika piṅgalaḥ || 22b || udbhavaśca bhavaścaiva vāmadevo mahādyutiḥ || 23a || tadevaṃ śuddhā śuddhe'dhvani siddhihetūn vidyeśvarān darśayitvā śuddhe'dhvani siddhāntaṃ darśayati - aśuddhe'dhvani pratyādi vratānāṃ tairvyavasthitā || 23b || mūrtipāḥ śatarudrāṇāṃ aṣṭaudiśa digādigāḥ || 24a || śatarudrāṇāṃ madhye adha ūrdhvaṃ digīśaśca varjayitvādigīśvareṣu ye mukhyāste vyūhapatayaḥ | te vasāsmītyabhiprāyāḥ | kiṃ saṃjñakā vijñātāste ityatrāha - p. 46) asitāmbhoruruścaṇu krodha-unmattta bhairavāḥ | 25 || kapālī bhīsaṇaścaiva saṃhāraścāṣṭa bhairavāḥ || 27a || ya eva mūrtipāstena pāpādakte ta eva mūrtayaḥ || prāgupātrāyakṣmādayaḥ evāsṭāvidhyartha siddhameva tāvat | aṣṭapakṣe mūrtivikalpamuktvā ca pañcapakṣamadhikṭyāha - pañcamūrtyātmake nyāse kṣmāvaridahanānilāḥ || 27b || khañcetimūrtayo liṅge brahmādyāḥ pañcamūrtipāḥ || bubhukṣormumukṣośceti vākyaśeṣaḥ | bubhukṣumumukṣorvikalpa ucyate - mumukṣorvā pratiṣṭhāyāṃ nivṛtyādyāstu mūrtipāḥ || 28b || ? sadyojātādayoliṅge matāpañca tadīśvarāḥ || 28a || subodhametat | yathā liṅge nyāsa-uktaḥ tathā pīṭhaśivayorapi kramato'mūśśaktayaḥ | evaṃ pīṭha śilāyāṃ ca nyāyaḥ kāryobhidhātviyam || 32b vyākhyatārthamidaṃ vakṣyamāṇatayābhitātviyamiti viśesaḥ svayaṃ vakṣyata ityarthaḥ | tamabhidhāmāha - kriyājñānī tathecchā ca tritatvādhīśvarāmatā || 30a brahmavisṇu rudrā iti vākya śeṣaḥ | evamaṣṭamūrtiṣvapi mūrtīśāpa vādamāha - dhārikādīptiratyuktā jyotsnā caitā balotkaṭāḥ | 30b dhātrī bahvīśa mūrtīśā matāḥ pīṭhādi gocare || 32a śarvādaya-ityapavāda vākyaśeṣaḥ | evaṃ mumukṣu pratiṣṭhābhedaṃ muktvā p. 47) pratiṣṭhāntaramadhi kṛtyā'ha - sādhakasya pratiṣṭhāyā pīṭhādaumukhyamīśvarāḥ || 32b anantādaya evasyuḥ trīpāṭhavaśamāgatāḥ || 32a vidyeśvara śaktya iti yāvat na hi vidyeśvarāṇāṃ strītvaṃ na saṃbhavati | tatevaṣṭa pakṣaheta pañcapakṣetyāhnāpāmā jyeṣṭhā kriyā jñāna icchā ceti vipakṣataḥ || 32b pīṭhādau pañcamūrtīśāḥ ugrārcānāmathocyate || 33a ugrāścā śabdādābhicārādi kṣudra karmasūcyate | arcā pratimā sā copalakṣaṇam | pīṭhaśilayostatrāṣṭa pakṣamāha - tamāmohākṣā niṣṭhā mṛtyurmayā jvarāḥ? || 33b pañcapakṣe tamā mohā vepāmatirapañarā? || 34a evaṃ pīṭha śilayoḥ mūrtīśanyāsa bhedamuktvā idānīṃ tasmin eva pañcapakṣe sthitvā tāṃ kṣmādīnāṃ vyomāntānāṃ mūrtīnāṃ triṣvapi liṅga pīṭhāśmasu bhavanīyatvārthagocaraṃ vyāpti viśeṣamāha - pañcānāmapi mūrtīnāṃ liṅgapīṭhaśilāsvapi || 34b tatvādhva vyāptito bhedaḥ kramādevaṃ vibhāvayet || 35a nigadavyākhyānam | kathaṃ sā vyāptirityāha - rāgāntākṣmāmbu kālāntaṃ vidyāṃ tañcahutāśanaḥ || 35b vāyurīśvara paryantaṃ śivāntaṃ vyomapīṭhakam || 36a -37a liṅgapīṭhaṃ śilāyāstu pumāntākṣmā kalāntaṃ syādambu māyāntakomalaḥ? | p. 48) śuddha vidyāntakovāyuḥ śaktayantaṃ vyomapīṭhakam | bhūtāntā kṣmāmbuśabdāntaṃ vahnikarmendriyāntakām || buddhīndriyāntako vāyuḥ vyomabuddhyantamaśmani || 38a atha punaraṣṭa pakṣamāśrityāṣṭhānāṃ kṣmādimūrtīnāṃ liṅgapīṭhaśilāyāśmasu vyāptino bhāvanā karmāha - aṣṭapakṣe tu pūrvādi īśāntaḥ kṣmādimūrtayaḥ | aṣṭāvidhiti (39a) vākya śeṣaḥ | pakṣāntara māśrityāha - pañcapakṣe parodīcyāṃ * * * * pūrveśvarāśritāḥ || 40a kṣmādi vyomānta mūrtayaḥ pañceti vākya śeṣaḥ | kṣmāsatyabrahmādhiṣṭhitā tadanurupamapanā bhāvanīyā pratimamapudvāmadeva brahmādhiṣṭhitamudīcyāmagnighora brahmatiṣṭhito yāmyā vāyuḥ tatpuruṣādhiṣṭhitaḥ | pūrve vyomeśāna brahmādhiṣṭhitamaiśānyāṃ bhāvanīyamityabhiprāyaḥ | tadayaṃ liṅga pīṭhāśmasu mūrtimūrtīśa vinyāssa bhāvanā kramokto bhavati || atha pratimāsu kathamityāśaṅkaya tatrā'pyuktaṃ prakāraṃ atidiśanneva viśeṣamāha | ayameva kramaḥ sarvo draṣṭavyaḥ pratimāsvapi || 40b kintu tatvatrayanyāso jānukaṇṭha śirovadhi jānvantamātma tatvaṃ kaṇṭhāntaṃ vidyātatvaṃ śirorantaṃ śivatatvanyāsa vidyāvityuktatvāt kramā dvidyate | tato'nyastu kramo yathā pūrvameva p. 49) kartavya iti dvāra prāsāda pratiṣṭhayorapi tatvatraya vinyāsasyaivādhīto bhedamāha - dvārodumbara śākhāsu vyāptitatvaṃ trikhaṇḍakam || 41b jaṅghāgalaka cūḍāntaṃ prāsāde'pi vicintayet || ayamabhiprāyaḥ | dvāraṃ trikhaṇḍaṃ kṛtvā yastanodumbarādārabhya yastantrī khaṇḍa vyāpakamātma tatva madhyakhaṇḍaka vyāpakaṃ vidyātatvaṃ ūrdhvo ūrdhvo dumbareṇa sahoparitana khaṇḍavyāpakaṃ śivatatvaṃ bhāvayet | tathā prāsādañca jaṃghāntaṃ galāntaṃ cūḍāntaṃ ca tridhā vibhajyokta krameṇa vyāptiṃ vibhāvya tatvatraya nyāsaḥ kartavya iti || atha gauryādi pratiṣṭhāyāṃ liṅga piṇḍikayoriva jñānavinyāsa prakāraṃ vyavasthāpayati - gauryādīnāṃ pratiṣṭhāyāṃ pīṭhe śaktiṃ kriyātmikām | 42b vigrahe vinyased jñānī śeṣaṃ pīṭhavadā caret || spaṣṭam || 43a mukhaliṅga pratiṣṭhāyāṃ pīṭhe navapadī kṛte || 43b madhye sadā śivatatvamīśvaraṃ prācīṃ vinyaset || 44a āgneye vinyasedvidyāṃ māyāṃ yāmye'tha nair-ṛte || 44b kālāgni yatimāpyevā vāyau rāgamudaṅnaram || pradhānantvīśadigbhāge svāśāsu brahma?pañcakam || 45 || spaṣṭam | tatvatraya nyāse viśeṣamāha - tritatva kalpanā prāgvat kintu vṛtte sadāśivam || 46a p. 50) vinyasedardhatāṃ prāgvanmūrti mūrtīśvarānapi || 46b spaṣṭo'rthaḥ | athedānīṃ samastasyāpi vastu jātasya pratiṣṭhāmapanīya śivaliṅga svarūpā yathātmavedinā tatraivāṃśāṃśato avasīdaṃ pratiṣṭhā bījatvenāvādhārayitumiti deśātmanā paribhāvate | athaitannava tatvādīnpṛthivyā pratimāsvapi || 47b mūrtimūrtiśvarādīnāṃ vyāptiṃ bījaṃ ca nāma ca || dhyātvā rūpañca sarvatra nyāsaṃ kuryādyathā sthitaḥ || 48 || pratimāsvapīti api śabdāt talliṅga piṇḍakayoreva | apitu sarvatra pratiṣṭhāpanīyeṣu prāsāda prabhṛtiṣu yatya prāguktaṃ | tasmātsāmānya viśeṣa kāraṇe viprekṣārūḍhaṃ kṛtvā yathā sthiti nyāsaḥ karaṇīya ityuktaṃ bhavati | navatatvādayassadā śivatatvādayo mukhaliṅga pīṭhe nava padīkṛte satyuktā | pṛthivyādi tatva varmoktaṃ mūrtayo'ṣṭadhā pañcadhā coktā kṣmādayo mūrtiśāḥ śarvādayo vidyeśvarā madhyā bhairavāntā aṣṭapakṣe pañcapakṣe tu brahmādi kāraṇeśvarā pañcabrahmāṇi ca ādi śabda satvatrayaṃ jñānakriyecchā ca sūcayati | vyāpti śabdasūktānāṃ hetumadbhāvenānyonya saṃkalanaṃ sūcayati | saṃkalanā bhāve parasaṃbandhā bhāvāt bhukti muktyoḥ svātantryeṇa saṃbhūya kāritvāsiddhibīja - p. 51) śabda prayogamyāt | * * * *tmadayoktānāṃ saṃbandhe kāraṇamīśvarājñāṃ gamayati | sarvatrāpi vāgīśvara garbhānativṛttyā śabdatvaṃ śabdabodhyatvaṃ ca sūcayati | na hyaśabdaḥ kaścidartho'sti ityāha anena mantra sādhyatvaṃ pratiṣṭhādi karmaṇaḥ uktaṃ bhavati | ā rūpa sapto vakṣyamāṇa nimittādeva śarīrāṇyabhidhatte | na hyekā krāntānāṃ śarīropalakṣitānāṃ buddhvā varohaṇaṃ bhavati | niṣkala tathā svarūpaṃ yasya baddhacāro te'nuṣṭhānārthaṃ vaikalyāttasmāt sarvamidaṃ dhyātvā nyāsaḥ kartavya iti paribhāṣā sūtrasya tātparyārthaḥ | atha yaduktaṃ yadāstīti tadvyācaṣṭe - aptve tu sthitā pṛthvī apādisvasvagocare || 49a na pṛthivyā śabdatanmātrāntānāṃ daśatatvānāṃ amasyāvaraṇa bhāvena kāryakāraṇa bhāvenāśrayāśrāyībhāve ukto veditavyaḥ | atra kṣmādayaḥ | pañcamūrtayo'ntarbhūte mūrtyātmanāṇimādyava sthāna pādamāha - śabdatanmātra mūrtīdvau somasūryau vyavasthitau || 49b tayorūrdhve ca dharmākhyo dharmo jyotiṣṭhomādirāmnāya siddhaḥ | sa eva yajñākhyā saṃjñā yasya sa yajamānaḥ kūṭasya iti yāvat | tadevāṣṭamūrtīnāṃ sthitiruktā bhavati | atha mūrtyadhipānāṃ sthānānyāha - p. 52) gandhe śarvo vyavashitaḥ || 50a ruccastaḥ paśubhṛccaivamugrohaṃkāra gocare || 50b rudrastatraiva boddhavyo rajatamātrago bhavaḥ | īśānaḥ sparśa tanmātre mahādevo manaḥ sthitaḥ || 51 || bhīmaśca śabdatanmātre mūrtīśānāṃ vyavasthitiḥ | atra mūrtīśvarānurupamuttarābhe teṣāṃ sthāpana tāratamyena sācito bhavanti | sa cāyaṃ vakṣyamāṇeṣvapi samāno veditavyaḥ | tadevaṃ mumukṣoḥ mūrtīśā uktāḥ - atha bubhukṣostānāha - vidyeśvarāśca vijñeyā vidyātatve vyavasthitāḥ | 52b kṣudrakarmaṇi sumūrtipā api upalakṣitā bhavanti | teṣāṃ māyāpidhātamayā vastvanyava sthānasyennidhatvāt | atha pañcapakṣamavalambya kalāpañca mūrtīśānāmeva darśayati kṣmādipumavatho brahmākṣmādi māyāntagocyutaḥ || 53a kṣmādi vidyāntago rudrakṣmādi vidyānta-īśvarāḥ || 53b sādākhya kṣmādinādānto śaktikṣmādi parāvadhiḥ || 54a kṣmavadhiśaktyavasthānāt sarvamūrtīśānāṃ sākṣāt paramparayā ca śaktimayatvaṃ khyāpitaṃ bhavati | śaktiścayenarā śaktirapi tu mūrtibhogātmikā kuṇḍalaiva mūrtimūrtī prakārātvāt | asya paraśabdaśca śivasātmakasya śivaliṅgāsyāvasthādvayaṃ sūcayati | aparabhāve paraśabda vyāvṛtā p. 53) śivo yaccā parāvasyātmakaṃ tacchivamūrti parāvasye liṅge lakṣaṇoddhāraṇaṃ vyāptamiti guravaḥ | tadevaṃ śivaliṅgasya samastā dhvani veśabhūmiriti ālayātmakamuktaṃ bhavati | atha siddhānte tarasamayaspatānāmapi tadeka deśatvena nānyadbhāvaṃ sūcayituṃ arvācīneṣva vasthānaṃ darśayati | pṛthivī tatve sthitā viṣṇoḥ daśāvatāramūrtayaḥ || 54b bibhradbuddhyāhaṃ guṇapuṃ vidyeśvara ca gocarāḥ || 55a mitrādyāḥ keśavādyāśca trayaṃpākā dvādaśa tridhā || 54b vighnarājasya sādākhye tattaddevīṃ sarasvatī | nandyādyā śuddhavidyāyāṃ lakṣmīḥ īśvara gocare || 56 || prakṛtau saṃsthitāṃśenāśaktyā buddhau vyavasthitā | puruṣe pāñcarātrasyāḥ śivaḥ sūrye vyavasthitāḥ || apsaro yakṣarakṣāṃsi vidyādharā hi kinnarāḥ | būtavetāla ḍākinyo grahanakṣatra rāśayaḥ || 57 || samudrā kṣetrapālādyā ṛṣiḥ brahmādigīśvarāḥ | urvī tatve sthitā jñeyā jarāyujoṇujodbhijāḥ || 59 anyeṣāmapi tatveṣu yatra yatra vyavasthitiḥ || nyāya santati kiṃ sthānaṃ paraṃ tasya tadeva hi || 60 ayamabhi prāyaḥ | athopa nyastamevaiṣāṃ paraṃ sthānamityatra pramāṇaṃ taddīpābhyupagame evantathābhyupagame ca kāraṇaṃ tatpari grahītārabhyaiveti sarve'pi samayinaḥ svasva śāstrābhyupagame p. 54) yo reva sarvottarabhāvaṃ bruvāṇeṣu tanna vipratipatteḥ tatva sandehe sati kasya paramārthamiti cet nyāyo petasyaiveti vadāmaḥ | nyāyośmināmā pakṣapatito vastu nirṇayaikānta-upāyaḥ tasmādanāvamutsṛjya vatsareṇa boddhṛbhirapi svātma sākṣitvaṃ kaṃ vimṛjya paramārthaḥ svīkriyata iti nānupapannaṃ kiñcit | athedānīṃ dharāditatvānāṃ nyāye svarupāyānārthaṃ vajrādyavayavaviśeṣamanyaccopayogya vastu bhūṣaṇādikañcānu kramato vaktumārabhate | taccastoka mukhyavyakta vyākhyānatvādyāvadapekṣaṃ vyākhyāyate | caturvaktrāṣṭa bāhuśca pītāpītāmbarādharā | kūrmasyā saumyarūpā ca nāgābdhi saridāvṛtā || 62 meṣārūḍhaḥ pradīptārcirityādi śarvādyāmūrtipāmatāḥ || 79a ityantaṃ spaṣṭam | aṣṭapakṣa etat | atha pañcapakṣe āha - tapta cāmīkarākārā caturbāhvindu bhūṣitā || 79b vajrā bhayākṣamālājā nivṛttiḥ parikīrtitā || ityādi padmābhayākṣamālāḍhyā śāntyatītāvarapradā | ityantaṃ spaṣṭam || 84a etāmūrtayaḥ pañca | athamūrtipānpañca āha - bālaveṣadharastryakṣaḥ pīnakhaṇḍendu śekharaḥ || 84b avyakuṇḍalavānsadyaḥ puṇḍarīkanibhekṣaṇaḥ || ityādi || 85a p. 55) savya hasteṣu khaṭvāṅge śaktiśūla varābhaye | ityantaṃ spaṣṭam | punaraṣṭapakṣā nāha - vidyeśvārāścaturvaktrā haravaddaśabāhavaḥ | ityādi | vidye śoktā yudhopetaṃ īśānaikaguṇāvṛtam | ityantaṃ spaṣṭam | punaḥ pañca pakṣe āha - brahmā caturmukhaḥ pītaḥ caturdordaṇḍamaṇḍitaḥ | ityādi | daśabāhuḥ prasannāsyaḥ pañcavaktraḥ sadāśivaḥ || 93b ityantaṃ spaṣṭam | tatvatrayamadhikṛtyāha - caturbhujaścatudvaktraḥ caturaśrāmbujāsthitaḥ || 94a ityādi śivatatvaṃ smṛtaṃ hyetatpañcavaktraṃ caturbhujam || ityantaṃa | 95b spaṣṭam | tadevaṃ mūrti mūrtīśānā dhyeyasvarūpāṇyuktāni | athaiṣāṃ yathokta deśakālayoranyathā karaṇe doṣamāha - svadeśa kālayoreva yajñā iṣṭaphalapradā || 97a āgneyyāṃ diśi deśaṃ ca kālamandryāyaṃ prapūjayet || 98b sveṣṭāṣṭa devā nāvāhya deśaṃ kṛtvā bahiḥ sthitam | kāladvādaśakātsvīyātkṛtyāhāt svīyavatsarāt || 99 || deśāḥ kṣmādhigatāḥ pañcāmareśādyaṣṭakaṃ kramāt || 100a anya deśe'nyakāle'pi tadevāniṣṭa hetavaḥ || 97b pratiṣṭhāyāmatodeśakālāpādanamācaret || 98a kālañca prabhavādistu dvādaśakramayogataḥ || 100b pañca sveṣu kramāt pañcabrahmādyāḥ kāraṇeśvarāḥ || 101a p. 56) tadvyāptānta sthitāścānye deśa * * * * ca nāḍikāḥ || 101b prāsāda kṣetramaṣṭadhā vibhajya navatatra prāṅmukho rekhāstāvatyaśca udaṅmukhāḥ syuḥ | taścāṣṭādaśa ca rekhā nāḍyākhya iti | ubhau phoṇagatau vaṃśau rajjavo'ṣṭa ṣaṭpadāḥ || 104a īśānakoṣṭādārabhya nair-ṛta koṇāntamekarekhāstu tathāgneyakoṇādārabhya yāvadvāyavyakoṇaranyarekhā caiva deśayaṃśo nāmake | tato rajju kāpyetaddeśādi yogataḥ | yatra yatra pada nyāsaḥ tatra tatra tadā tadā || nyaseta evaṃ mūrtīśā'bhīṣṭārtha phalapradā || iti atha deśa prasaṃgena dṛśyante vastu devatāḥ | kiyatyaḥ kiṃ nāmakāścetyāha - brahmeśa parjanya jayamahendra ravi satyakāḥ || 102b ityādi tripañcāśadatho padam || 107b ityantaṃ spasṭam | athopadamityetannigadya vyākhyānam | atho ityārabhya vāsturūpaṃ vaktumārabhate - prācyudīcyānāṃ rekhā aṣṭānāmikā | aṣṭau rekhā vaṃśasyā vadhāneno bhau bhavataḥ | koṇāntamukhāḥ kāryāstathā karaṇeti viśeṣaḥ | rajjucatuṣṭayam pratyeka mantratripadaṃ syāccatuṣṭayāntarantu ṣaṭṣaṭpadamiti catuṣṣaṣṭi pade vāstau bhavedevaṃ prasaṅgataḥ ||109a subodham | atha prāguddiṣṭānāṃ tripañcāśaddevatānāṃ yathā yathā vāstu padasthānaṃ pañcasaṃkhyānāṃ ca vaktumārabhate - p. 57) uddiśyantritripañcāśatkrameṇaivātra devatāḥ || 203b madhye catuṣpade brahmā tadanantaraṃ marīcīṣaṭpadaḥ || 110a brahmaṇonantara paṅktau dve pade tadbahiḥ paṅktau natvānityevaṃ marīciṣaṭpado bhavati | tayoreva paṅktayorāgneya koṇasyaṃ padadvayamadhikṛtyā'ha savitavahnikoṇasya ityādi | rudradāsastatopyatām ityantaṃ spaṣṭam | udīcyānāhati śivayakṣe śa ityādi aiśānyāṃ cāha - āvastvīśānyata ityādi | 223a atha samantādbahireka paṅktitāmadhikṛtyeśānādi pradakṣiṇata aha - īśānārdhapadamārabhyetyādi īśakoṇa padārthe īśānastato dakṣiṇapada padādārabhya parjanya jayanta mahendraravisatyaka bhrāśāṃya * * * ṣaṭkaṃ āgneya koṇapadasyārdhe antarikṣordhāntare saptārciḥ | tataḥ paścātyādārabhya pūṣāvitayagrahakṣata preta patigandhya bhṛṅgātmanāṃ padasya ṣaṭkam | nir-ṛtikoṇa koṣṭhasyārdhe mṛgaḥ ardhāntare'pitṛ tatottarapadādārabhya pitṛdau vārasugrīvaḥ puṣpadantaḥ pracetāḥ | asuraḥ śeṣa ityete ṣaṭ patikāḥ | punarvāyukoṣṭasyārdhe * * * * ditirogaḥ ityevaṃ dvātriṃ śatkoṣṭasyārdhe romaśadya tadardhe vāyuḥ prākpadā dārabhya nāgamukhya bhallāṭaso mukhyādayaḥ ṣaṭpadikāḥ punarīśānakroṣṭasyārdhe tītyevaṃ dvātrīṃśaddevatāḥ pradakṣiṇa krameṇa vibhāvya pūjanīyā iti | tadevaṃ madhye brahmāṇamārabhya vāstudevo devatā pūjāstāssaṃkhyayā nigamayati | p. 58) evaṃ vastu tanau pañca catvāriṃśatsurāḥ sthitāḥ | 114 atha vāstu tanau bahirīśānādi koṇakoṣṭa catuṣṭaya prāntye pūjyā rākṣasīrāha - carakī ca vidārī ca ityādi catvāro'pi bahiḥ kramāt | 115 ityantaṃ | evaṃ catuṣṣaṣṭhipadaṃ vāstu muktvā idānīmekāśītipadaṃ graha vāstu māha - ekāśītipade vāstau madhye navapadāvadhi | ityādi || 117a anye tu patikāḥ smṛtāḥ ityetannigada vyākhyānametat || 118b svārabdha sūtrapaddhati svarūpa kālakaraṇopasaṃharati | etadbījadvayaṃ dīkṣā pratiṣṭhālatayordvayoḥ || 119 || saṃgṛhya deśikaiḥ kāle tanniṣpatti samīhayā | ityāharadgranthaśatadvayīṃ saśrīsoma bhṛṅgururāgamebhyaḥ || 120 || kāle jhaṭityekataraṃ tattadbījadvayaṃ śrīvaruṇābhidhānaḥ | iti bhaṭṭa śivottamakṛtau pratiṣṭhāviveka prakaraṇaṃ dvitīyam || || hariḥ om | śubhamastu || ########### END OF FILE #######