#################################################### MUKTABODHA INDOLOGICAL RESEARCH INSTITUTE Use of this material (e-texts) is covered by Creative Commons license BY-NC 4.0 Catalog number: M00253 Uniform title: vīrāgama Manuscript : IFP/EFEO transcript T0029 Description: Transcribed from IFP transcript T0029 which is copied from a manuscript from Kilvelūr See Muktabodha IFP/EFEO on-line catalog for bibliographic details at www.muktabodha.org . Notes: Data-entered by the staff of Muktabodha under the direction of Mark S. G. Dyczkowski. Revision 0: April 3, 2012 Internet publisher : Muktabodha Indological Research Institute Publication year : Publication city : Publication country : India #################################################### p. 3) vīrāgamaḥ || vighnavāraṇa vighneśaḥ sarvadeva namaskṛtaḥ | saṃnidhattāṃ ca me vāṇī bhuvanatrayavanditā || 1 || merumadhye samāsīnaṃ ṛṣisaṃghaissamāvṛtam | sevitaṃ bhūtasaṃghaiśca bhūtapreta piśācakaiḥ || 2 || gandharvaiśca samāyuktaṃ somārghakṛtaśekharam | tadā brahmā samutthāya praṇamya stutavānprabhum || 3 || prasīda devadeveśa ! prasīdaparameśvara ! | prasīda jagatāṃ nātha ! prasīdānandadāvyaya ! || 4 || sahasraśirase tubhyaṃ sahasrākṣāya te namaḥ | sahasrapādayuktāya śarvāya paramātmane || 5 || sahasrarūpaśāntāya maheśāya pinākine | huṃkārāya namastubhyaṃ vaṣaṭkārāya te namaḥ || 6 || phaṭkārāya namastubhyaṃ svāhākāra namo namaḥ | sarvajñāya śaraṇyāya sadyo jātāya te namaḥ || 7 || tatpuruṣāya namastubhyaṃ śrīkaṇṭhāya śikhaṇḍine | anantāsana saṃyuktamanantāyānta kāriṇe || 8 || vimalāya viśālāya viśākhānāya te namaḥ | yogapīṭhāntarasthāya yogine yogadāyine || 9 || yogināṃ hṛdi saṃsthāya yogagamyāya te namaḥ | parāya parameśāya nirguṇāya namo'stute || 10 || p. 4) ātmatrayoparisthāya niṣkalāya kapardine | adhvānadāyine tubhyaṃ ṣaḍadhvāya namo'stute || 11 || pratyāhārāya te nityaṃ pratyāhārāya te namaḥ | pratyāhārasthitānāṃ tu pratiṣṭhānāṃ sthitāya ca || 12 || dhāraṇāya namastubhyaṃ dhāraṇābhidharāya ca | dhāraṇābhyāsa yuktānāṃ purastātsaṃsthitāya ca || 13 || dhyānāya dhyānarūpāya dhyānagamyāya te namaḥ | dhyeyāya dhyeyagamyāya dhyeyādhyeyāya te namaḥ || 14 || dhyeyānāmapi dhyeyānāṃ namo dhyeyatamāya te | samādhinā'dhigamyāya samādhānāya te namaḥ || 15 || samādhānaratānāṃ tu hṛdisthāya śivāya te | sahasrākṣaradevāya ayutākṣararūpiṇe || 16 || ayutākṣaradevāya ayutākṣara te namaḥ | * * * * * * * ṇi tvayāntamapurā prabho || 17 || teṣāṃ tu vīratantrāṇi brūhi me parameśvara | pitāmaha mahāprājña ! mayā nigaditā śṛṇu || 18 || jñānacaryākriyā yogaiścatuṣpādaissamanvitaḥ | aṣṭāṣṭau ca sthānāni śṛṇu ca tapodhana || 19 || vārāṇasyāṃ mahādevaḥ prayāge tu maheśvaraḥ | naimiśe devadevaśa gayāyāṃ prapitāmaha || 20 || p. 5) kurukṣetre viduḥ sthāṇuṃ prabhāse śaśibhūṣaṇam | puṣkare jaraje gandhiṃ viśvantavimaleśvaram || 21 || aṭṭahāsaṃ mahānādaṃ mahendre tu mahāvṛtam | ujjayinyāṃ mahākālyaṃ mahākāṭe madotkaṭam || 22 || śaṃkukarṇe mahādevaṃ gokarṇe tu mahābilam | rudrakoṭyāṃ mahāyogī mahāliṃgaṃ sthaleśvare || 23 || kedāre śambhumīśānaṃ rudraṃ rudrahimālaye | svarṇākṣe sahasrākṣaṃ vṛṣe ca vṛṣabhadhvajam || 24 || bhairave bhairavaṃ caiva bhavaṃ bha(va)prade viduḥ | sūryaṃ kanakhale caiva bhadrakarṇe sadāśivam || 25 || devadāruvane daṇḍī śaṃkaraṃ varujaṃkarave | ūrdhvaretāstri siddhāyāṃ kāraṇḍe tu kapardinam || 26 || kṛttivāsaṃ tu vāmoḍhre kṣmā * * * * leśvare | dhyāne śuddheśvaraṃ caiva gāyatryā muktakeśvara || 27 || vijayaṃ caiva kāśmīre jayantī marukeśvare | samaliṃgaṃ virasthāṇuṃ kapāliṃ karavīrake || 28 || tryambakaṃ trisandhyāyāṃ vīrajāyāṃ trilocanam | dīpte marukeśvaro jñeyaṃ nepāle tu paśoḥ patim || 29 || śrīkāyārohaṇe lakulī devikāyāmumāpatim | gaṃgāsāre amara * * * * mokāramare || 30 || p. 6) hariścandre'bdhinaṃ caiva kuruścandre vṛśaṃkaram | jaṭilaṃ vāmeśvaraṃ caiva saumyaṃ ca kakudeśvarau || 31 || saptagodāvare bhīmaṃ svayaṃbhuṃ nāgaleśvarau | japyeśvare triśūlaṃ ca śrīśaile tripurāntakam || 32 || karṇikārohaṇe'dhyakṣyaṃ kailāse turgaṇāṃ patim | hemakūṭe virūpākṣaṃ bhūbhuvaṃ gandhamādane || 33 || bhūteśvare bhasmagātramanalaṃ gandhavāmukhe | dānavānāṃ vadhārthāya vārāhaṃ vinyakeśvare || 34 || parvate śliṣṭakoṭīśvare tīrthaṃ variṣṭhāyāṃmiṣṭakāpare | laṃkāyāmardhadevaisaṃ pātāle hāṭakeśvaram || 35 || liṃgeśvare tu varadamalliṃge jalapriyam | aṣṭaṣaṣṭiṃ tu nāmāni mayā proktāni te'nagha || 36 || iti vīratantre aṣṭaṣaṣṭisthāna (kathanaṃ nāma) prathamaḥ paṭalaḥ || 1 || praṇamya bhagavantaṃ hi paryapṛcchatpitāmahaḥ | tantrāṇāmudbhavaṃ kiṃcittatsarvaṃ brūhi me prabho || 1 || īśvara uvāca | tatsarvamakhilaṃ vakṣye śṛṇuṣva kamalāsana ! | tanoti vipulānarthāntatvamantra samāśritān || 2 || p. 7) trāṇaṃ ca kurute puṃsāṃ tena tantramiti smṛtam | kāmikaṃ yogajaṃ cintyaṃ kāraṇaṃ cājitaṃ tathā || 3 || dīptaṃ sūkṣmaṃ sahasraṃ ca aṃśumānsuprabhedakam | vijayaṃ caiva niśvāsaṃ svāyaṃbhuvaṃ tathānalam || 4 || vīraṃ ca rauravaṃ caiva mākuṭaṃ vimalaṃ tathā | candrajñānaṃ ca bimbaṃ ca prodgītaṃ lalitaṃ tathā || 5 || siddhaṃ santānaṃ śarvoktaṃ pārameśvarameva ca | kiraṇaṃ vātulaṃ caiva aṣṭāviṃśatisaṃhitāḥ || 6 || kāmikādīni tantrāṇi teṣāṃ bhedaṃ tataḥ śṛṇu | kāmikaṃ caiva viprendra trividhaṃ bhedamucyate || 7 || yogajaṃ ca viśeṣeṇa paṃcabhedena * cyate | cintyaṃ ca ṣaḍvidhaṃ proktaṃ saptadhā kāraṇaṃ bhavet || 8 || aṃśumāndvādaśaṃ bhedaṃ procyate kamalāsana ! | suprabhedasya vikhyātaṃ bhedamanyanna vidyate || 9 || śivabhedaṃ mayā proktaṃ rudrabhedaṃ śṛṇuṣvatha | vimalaṃ ca viśeṣeṇa aṃśumānsuprabhedakam || 10 || vijayaṃ caiva niśvāsaṃ svāyaṃbhuvamathānalam | vīraṃ ca rauravaṃ caiva makuṭaṃ vimalaṃ tathā || 11 || candrajñānaṃ ca bimbaṃ ca śeṣāṇāṃ bhedamucyate | svāyaṃbhuve viśeṣeṇa tadvidhena pravakṣyate || 12 || p. 8) āgneyamekarudraṃ tu bhedamanyanna vidyate | vīratantraṃ ca viprendra trayodaśaṃ bhedamucyate || 13 || rauravaṃ ṣaṭsubhedena procyate sakalaṃ mayā | makuṭākhyaṃ mahātantraṃ dvividhenābhidhīyate || 14 || vimalākhya mahātantraṃ caturdaśavidhaṃ bhavet | candrajñānaṃ ca bimbaṃ ca caturdaśavidhaṃ bhavet || 15 || mukhabimbaṃ ca viprendra bhedaṃ paṃcadaśaṃ bhavet | prodgītākhyaṃ mahātantraṃ ṣoḍaśaṃ bhedamucyate || 16 || lalitākhyaṃ mahātantraṃ tridhā bhedenacocyate | siddhatantraṃ ca viprendra caturvidhena cocyate || 17 || santānākhyamahātantraṃ saptabhedena cocyate | śarvoktaṃ tu mahātantraṃ paṃcabhedena cocyate || 18 || pārameśvara tantraṃ tu saptabhedena vakṣyate | kiraṇākhyaṃ mahātantraṃ navadhā bhedamucyate || 19 || vātulaṃ tu mahātantraṃ bhedaṃ dvādaśamucyate | tantrakāyaṃ pravakṣyāmi tava snehādviśeṣataḥ || 20 || hastau ca pādau ca ṛjvāgātasthitaṃ bhavet | jaṭāmakuṭasaṃyuktaṃ devavanmukhamucyate || 21 || śuklavastraparīdhānaṃ śuklayajñopavītinam | mukhaṃ prati triṇetraṃ syātsarvāṃgalakṣaṇairyutaḥ || 22 || p. 9) padamūrdhvasthitaṃ devaṃ sarvābharaṇabhūṣitam | tatra kāyaṃ mahāproktaṃ sarvakāmārthasādhanam || 23 || pustakasya pramāṇaṃ ca śṛṇuṣva kamalāsana | caturdaśāṃgulaṃ vāpi paṃcadaśāṃgulaṃ tu vā || 24 || ṣoḍaśāṃgulamevaṃ vā saptadaśāṃgulaṃ tu vā | aṣṭādaśāṃgulaṃ vāpi navadaśāṃgulaṃ tu vā || 25 || athavā viṃśatirvāpi ekaviṃśatireva vā | dvāviṃśatirvā viprendra kārayeddeśikottamaḥ || 26 || evaṃ pustakaṃ caiva mānāṃgulena kārayet | utsedhaṃ cāṣṭadhā hitvā ekāṃgulaṃ caiva vistaram || 27 || vistārārdhaṃ ghanaṃ proktaṃ pārśvau kaṃpadayeṇyajet | tribhāgaṃ tu caturbhāgaṃ madhye suṣiramucyate || 28 || vasubhirguṇitaṃ tatrāsvibhiśca harettataḥ | śeṣamāyamiti proktaṃ guṇaireva vivarjayet || 29 || hareccaturdaśenaiva śeṣaṃ vyaya mihocyate | padaṃ pratiguṇe vṛddhiraṣṭabhirhrāsayettataḥ || 30 || śeṣaṃ yoniritikhyātamaṣṭābhirvardhitaṃ padam | saptaviṃśatibhirhrāsaṃ labdhamiṣṭamiti smṛtam || 31 || śeṣaṃ nakṣatramevoktamaṣṭābhirvyardhitaṃ padam | triṃśadbhirhrāsayettāni śeṣaṃ tithirihocyate || 32 || evaṃ pustakamānaṃ tu ādya vyāyadikaṃ śṛṇu | labdhoccaṃ caiva viprendra mānāṃgulena bhājayet || ekāṃgulaṃ padaṃ proktaṃ hīnāṃgulaṃ ca varjayet | samaṃ cettatparigrāhya māyavyayamihocyate || p. 10) aṣṭābhirvṛdhya taṃ caiva saptabhirhrāsayettataḥ | śeṣaṃ vāramiti proktaṃ āyaṃ vyayaṃ ca yoni ca || 33 || āyuṣyaṃ caiva nakṣatraṃ tithivāramudāhṛtam | āyādhikaṃ vyayaṃ hīnaṃ saṃpatkaramihocyate || 34 || āyahīne vyayādhikye doṣākaramihocyate | tasmātsarvaprayatnena āyahīnaṃ na kārayet || 35 || dhvajasiṃhaṃ ca vṛṣabho hasti cedhvaccanāya ca | dhū?mraśvā gardabhaṃ kāko doṣānyetāni varjayet || 36 || yajamānasya ṛkṣeṇa nakṣatraṃ cānukūlakam | evaṃ parīkṣya bahudhā kartavyaṃ pustakaṃ param || 37 || ṛṣicchandodhidevānāṃ vakṣye tu kamalāsana | viśvāmitro'tha vālmīkiḥ kāśyapaścāṅgirāstathā || 38 || gautamo mudgalo gārgyo vasiṣṭhaścośanāstathā | caturdaśāṃgulādīni kramādvinyasya dehinaḥ || 39 || triṣṭubhacailānuprakṛtimavikṛtistathā | jagatī śatvarī caiva atiśatvari eva ca || 40 || uttamaṇyaktamevaṃ tu chandasānāṃ vidhīyate | brahmā viṣṇuśca rudraśca īśvaraḥ śiva eva ca || 41 || kālarudro nīlarudraḥ pralayānila sadāśiva | caturdaśāṃgulādīni devānāmihacocyate || 42 || p. 11) maṣiṇā lekhayedvāpi varṇenaiva tu lekhayet | ṣaṭpaṃktirvātha paṃcairvā lekhayetpustakaṃ tataḥ || 43 || ṛṣiśca vasavaścaiva grahadik tvaikaśūdrakam | paṃktirevaṃ samākhyātaṃ tattannāmādhidevatā || 44 || evaṃ lakṣaṇasaṃyuktaṃ rājarāṣṭra vivardhanam | ṛṣīṇāṃ bhūrjapatre tu lekhayettu dvijottama || 45 || svarṇayā tālapatre tu lekhayeddeśikassadā | dvau pārśvakampa saṃyuktau pustakāyamatatsamam || 46 || pratiṣṭhāvidhiṃ pravakṣyāmi lakṣaṇena samanvitam | śivāgre maṇḍapaṃ kuryādīśāne dakṣiṇe'pi vā || 47 || maṇḍapaṃ tu tridhāmadhye vedīṃ kṛtvā vicakṣaṇaḥ | vedībāhye tu paritaḥ paṃca kuṇḍāni kārayet || 48 || vṛttaṃ vā caturaśraṃ vā kuṇḍānyetāni kārayet | sthaṇḍilaṃ vā prakartavyaṃ lakṣaṇena samanvitam || 49 || maṇḍape nair-ṛte bhāge śālinā sthaṇḍilaṃ kuru | yathāṃkurārpaṇaṃ kuryātpaṃcāhe vā tryahepi vā || 50 || somakumbhaṃ ca tanmadhye sa vastraṃ sāpidhānakam | sa hiraṇyaṃ sakūrcaṃ ca somarājādhidaivatam || 51 || kṛtvā navapadaṃ tatra madhyame somakumbhakam | vinyasettu viśeṣeṇa pālikāścāṣṭadikṣu ca || 52 || p. 12) māṣamudgakulasthaṃ ca sarṣapaṃ caiva vāpayet | hṛdayena tu mantreṇa bījāni vinyasettataḥ || 53 || daivatātkuṃbhānabhiṣicya tato jalam | suptadeśe samutthāpya pālikāḥ sthāpayettataḥ || 54 || puṇyāhaṃ vācayettatra pavamānena prokṣayet | svarṇena tantunā vipra kautukaṃ bandhayeddhṛdā || 55 || elālavaṃgatakkolamuśīraścandanairyutam | lepayetpustakaṃ tatra śayane śāyayettataḥ || 56 || śālinā vikiredvediṃ padmamaṣṭadalaṃ likhet | śālyardhāṃstaṇḍulānnyasya taṇḍulārdhaṃ tilānnyaset || 57 || paṃcadhā śayanaṃ kalpya śāyayetpustakaṃ tadā | tattadāgamabījena śāyayecchayanopari || 58 || hrasvaṃ brahma samākhyātaṃ dīrghāṇyaṃgāni cocyate | ādyakṣarasamāyukta manusvārasamanvitam || 59 || brahmamaṃgamiti proktaṃ sarveṣāṃ ca vidhīyate | vastreṇāveṣṭayettatra pustakaṃ ca viśeṣataḥ || 60 || darpaṇaṃ caiva viprendra evameva krameṇa tu | sarasvatīṃ nyasettatra pustakasya tu madhyame || 61 || pustakasyaiśadigbhāge vinyasetkumbhameva ca | śuddhodakena saṃpūrya sa kūrcaṃ sāpidhānakam || 62 || p. 13) sa vastraṃ sa hiraṇyaṃ ca sarasvatīṃ nyasettataḥ | mūlamantreṇa vinyasya arcayettu viśeṣataḥ || 63 || pūrvādīśānaparyantaṃ vinyasedvardhanīṣu ca | sa vastraṃ sahiraṇyaṃ ca sakūrcādīni vinyaset || 64 || vāmājyeṣṭhā ca raudrī ca kālī kalavikaraṇī tathā | balavikariṇīṃ balapramathinīṃ sarvabhūta damanīm || 65 || pūrvādīni ca vinyasya pustake ca manonmanīm | hṛdayādīṣasaṃghaiśca pūjayettu vidhānataḥ || 66 || havirnivedayettatra paścāddhomaṃ samācaret | pālāśaḥ pūrvatobhāge aśvatthaṃ dakṣiṇe tathā || 67 || paścime bilvamevaṃ tu apāmārgaṃ tathottare | udumbaraṃ tathaiśānyāṃ pālāśairvāpi hūyate || 68 || samidājya caruṃ lājānsarṣapāṃśca yavāṃstilān | samidhaṃ sadyamantreṇa īśānenājyameva ca || 69 || caruṃ vai hṛdayenaiva lājānvāmena caiva hi | sarṣapānsadyamantreṇa netreṇa tu yavāṃstathā || 70 || kavacena tilānhutvā saptadravyamihocyate sahasraṃ vā tadardhaṃ vā tadardhaṃ vāpi hūyate || 71 || aṣṭottaraśataṃ vāpi paṃcāśatpaṃcaviṃśatiḥ | dravyānte vyāhṛtiṃ hutvā pustakaṃ sparśayeddhṛdā || 72 || p. 14) sarvadravyasamāyuktaṃ havyavāhaṃ samuccaran | sviṣṭamagneti mantreṇa juhuyāttadanantare || 73 || tataḥ prabhāte vimale pūrṇāhutiṃ viśeṣataḥ | tattadāgamabījena prokṣayedbardhanīṃ tataḥ || 74 || sannidhau darpaṇaṃ nyasya abhiṣekaṃ tu kārayet | havirnivedayetpaścāttāmbūlaṃ dāpayettataḥ || 75 || ācāryaṃ pūjayetpaścādvastrahemāṃgulīyakaiḥ | brāhmaṇānpūjayettatra saptakanyāśca pūjayet || 76 || boddhamārhataṃ caiva śaivaṃ pāśupataṃ tathā | kāpālaṃ paṃcarātraṃ ca ṣaḍete samayāḥ smṛtāḥ || 77 || eteṣāṃ saṃkāraṃ caiva tantra saṃkaramucyate | tantrasaṃkaradoṣeṇa rājarāṣṭraṃ vinaśyati || 78 || tasmātsarvaprayatnena saṃkaraṃ naiva kārayet | aṣṭāviṃśatibhedena śaivabhedaṃ vidhīyate || 79 || eteṣāṃ saṃkaraṃ caiva na doṣāya prakalpate | dīkṣitasya subīrasya śivabhaktiratasya ca || 80 || tasmai deyaṃ tato grāhyaṃ * * tantramihocyate | adīkṣitaṃ na śrotavyaṃ na deyaṃ yasya kasya cit || 81 || evaṃ yaḥ kurute martyaḥ śivalokamavāpnuyāt | tantrāvatāramevoktaṃ paṃcākṣaraṃ tataḥ śṛṇu || 82 || iti vīratantre ṣaṭsahastrikāyāṃ tantrāvatāro dvitīyaḥ paṭalaḥ || 2 || p. 15) pitāmaha uvāca | namaskṛtya jagannāthaṃ paryapṛcchatpitāmahaḥ | śrīpaṃcākṣarakalpaṃ ca tatsarvaṃ vada me prabho ! || 1 || īśvara uvāca || tatsarvamakhilaṃ vakṣye śṛṇuṣva caturānana | namaskāreṇa saṃyuktaṃ śiva ityakṣaradvayam || 2 || ādivargacaturthyantaṃ yavargaṃ ca dvitīyakam | tadvargāntaṃ saptamaṃ syātpaṃcākṣaramiti smṛtam || 3 || etanmantramanusmṛtya bindunādasamāyutam | caturthyā tu samāyuktaṃ paṃcākṣaramiti smṛtam || 4 || nakāraṃ ca makāraṃ ca śikāraṃ ca vakārakam | yakāreṇa samāyuktaṃ paṃcākṣaramihocyate || 5 || praṇavena samāyuktaṃ paṃcākṣaramiti smṛtam | ṛgvedo jāyate vipra nakārākṣaramucyate || 6 || makārastu yajurvedaḥ śikāraḥ sāmavedakaḥ | atharvavede vākāraṃ yakāramitihāsake || 7 || nakāraṃ pṛthivī jñeyaṃ makāraṃ cāpa eva ca | śikāraṃ taijasamāyuktaṃ vākāraṃ vāyumeva ca || 8 || yakāraṃ vyomasaṃbhūtaṃ tattadbhūteṣu saṃsthitam | nakāraṃ śvetavarṇaṃ tu īśvareṇa samāyutam || 9 || sāvitrīchandasāyuktaṃ gautamena samāyutam | sthānaṃ sadyomukhaṃ caiva nakārākṣaramucyate || 10 || p. 16) makāraṃ pītavarṇaṃ tu brahmasūtrādhidaivatam | anuṣṭhubhchandasāyuktaṃ mantriṇā ca samāyutam || 11 || sthānaṃ ca vāmadevaṃ syānmakārākṣaramucyate | vākāraṃ raktavarṇaṃ tu skandastatrādhidaivatam || 12 || bṛhatī chandasāyuktaṃ aṃgirā ca samanvitam | puruṣasya mukhaṃ sthānaṃ vākārākṣaramucyate || 13 || yakāraṃ śuklavarṇaṃ tu vighneśo'trādhidaivatam | sāvitrī chandasā yuktaṃ bhāradvājena saṃyutam || 14 || īśānasya mukhasthānaṃ yakārākṣara mucyate | paṃcākṣaramiti proktaṃ praṇavaṃ śṛṇu tatvataḥ || 15 || akāraśca ukāraśca makāraśca tridhā bhavet | akāraṃ brahmadaivatyamukāraṃ viṣṇudaivatam || 16 || makāraṃ maheśvarastatra adhidevāḥ prakīrtitāḥ | ṛgvedastu akāraḥ syādyajurvedamukārakam || 17 || makāraṃ sāmavedaṃ tu idamanyacchṛṇuṣva tu | akāraṃ sātvikaṃ vidyādukāraṃ rājasaṃ bhavet || 18 || makāraṃ tāmasaṃ jñeyaṃ akāraṃ śāntikaṃ bhavet | ukāraṃ pauṣṭikaṃ vidyānmakāramābhicārakam || 19 || akāraṃ śvetavarṇaṃ syādukāraṃ raktavarṇakam | makāraṃ pītavarṇaṃ syādevameva krameṇa tu || 20 || p. 17) guṇena saṃdhikāraṃ syādoṃkāraṃ śivamucyate | oṃkāreṇa samāyuktaṃ ṣaḍakṣaramihocyate || 21 || rudrākṣeṇa japaṃ kuryātpaṃcākṣeṇa samāyutam | aṃgulyā prajapedekaṃ paṃcadhā mṛṇmayaṃ bhavet || 22 || rekhādaṣṭaguṇaṃ proktaṃ bījairdaśaguṇaṃ bhavet | śatasaṃkhyaistu vijñeyaṃ pravālaistu sahasrakam || 23 || sphāṭikairdaśasāhasraṃ mauktikairlakṣameva ca | padmākṣaiḥ koṭiguṇitaṃ sauvarṇairdaśakoṭikam || 24 || śatakoṭika * * lyādrudrākṣaiḥ syādanantakaḥ | nyāsaṃ kuryāttato mantrī paṃcākṣaramihocyate || 25 || aṃguṣṭhādikaniṣṭhāntaṃ sṛṣṭinyāsamudāhṛtam | kaniṣṭhādyaṃguṣṭhāntaṃ saṃhāranyāsamucyate || 26 || yakāraṃ karatale vipra saṃkuryādantato budhaḥ | karanyāsaṃ purākṛtvā aṃganyāsaṃ tataḥ śṛṇu || 27 || yakāraṃ śirasānyasya vākāraṃ tu lalāṭake | śikāraṃ karṇadeśe tu makāraṃ hṛdaye nyaset || 28 || nakāraṃ nābhideśe tu vinyasettu viśeṣataḥ | sarvāṃgeṣu ca viprendra oṃkāraṃ vinyasettataḥ || 29 || sahasraṃ vā tadardhaṃ vā tvaṣṭottaraśataṃ tu vā | paṃcāśatpaṃcaviṃśairvā japaṃ kuryādviśeṣataḥ || 30 || p. 18) prāsādena tu mantreṇa hṛdayena samanvitam | japaṃ kuryāttu viprendra praṇavena samāyutam || 31 || gṛheṣu phalamekaṃ syādgoṣṭhe daśaguṇaṃ bhavet | nadītīre śataṃ vidyātsahasraṃ devatālaye || 32 || japtvā viṃśatibhirlakṣaiḥ svayaṃ bhūpadamāpnuyāt | paṃcaviṃśantato lakṣairvaiṣṇavaṃ padamāpnuyāt || 33 || lakṣalakṣaṃ tato japtvā raudraṃ padamavāpnuyāt | praviśecchivamīśānaṃ * * saṃsāra sāgarāt || 34 || śrīpaṃcākṣaramevoktaṃ mantroddhāraṃ tataḥ śṛṇu | iti vīratantre ṣaṭsahasrasaṃhitāyāṃ śrīpaṃcākṣarakalpastṛtīyaḥ paṭalaḥ || 3 || ajñānārṇavamagnānāṃ sarveṣāṃ prāṇināmayam | sarvapāpa(praṇāśā)rthaṃ mantroddhāraḥ kathaṃ bhavet || 1 || īśvara uvāca || mantroddhāraṃ pravakṣyāmi śṛṇuṣva kamalāsana | mananaṃ sarvamantrāṇāṃ trāṇaṃ saṃsārasāgarāt || 2 || mananatrāṇadharmibhyāṃ mantramityabhidhīyate | mahendre malaye caiva sahye vindhye tathaiva ca || 3 || kedāre nirmade caiva gaye vāpi viśeṣataḥ | gaṃgākūle samudre vā prabhāse vā viśeṣataḥ || 4 || p. 19) gavāṃ goṣṭhe viśeṣeṇa nadyāṃ vāpi taṭāgake | anyeṣu śuddhadeśeṣu mantramuddhārayetkramāt || 5 || hastamātraṃ khanitvā tu pūrayettena pāṃsunā | snānaṃ kṛtvā tu viprendra tatsthāne mantramuddharet || 6 || puṇyāhaṃ vācayettatra pavamānaṃ samuccaran | ācāryastu śucirbhūtvā kṛtopavāsasaṃyutam || 7 || pūrvaṃ netrādhivāsaṃ tu prabhāte mantramuccaran | ratnena * * * vipra akṣaraṃ lekhayeddhṛdā || 8 || śivatatve pare sūkṣme bindurutpadyate tadā | bindornādassamutpannastasmācchaktirajāyata || 9 || śaktestu vāgbhavo jāto vācaḥ ṣoḍaṣakāḥ kalāḥ | kalāyā vyaṃjanaṃ jātaṃ vyaṃjanā * * mantrakaḥ || 10 || sāntaṃ sarvagataṃ śūnyaṃ śivarūpamiti smṛtam | avargaṃ ca kavargaṃ ca cavargaṃ ca ṭavargakam || 11 || tavargaṃ ca pavargaṃ ca yavargaṃ ca śavargakam | ādivargeṣu ṛ-ṛca caturakṣaraṃ varjayet || 12 || varjayeccaiva viprendra avargaṃ ca daśākṣaram | pūrvaṃ hṛsvaṃ samākhyātaṃ paraṃ dīrghamihocyate || 13 || hṛsvā brahmasamākhyātā dīrghā aṃgāni cocyate | sadyojātaṃ tu gokṣīra sadṛśaṃ varṇamucyate || 14 || p. 20) japāpuṣpanibhaṃ vāmamaghoraṃ tvaṃjanaprabham | puruṣaṃ kuṃkumaprakhyaṃ īśānaṃ sphaṭikaṃ bhavet || 15 || brahmavarṇāḥ samākhyātā rūpaṃ vakṣyāmi te'dhunā | dvinetrāṃ cāruvadanāṃ sustanāṃ ca suyauvanām || 16 || dvipādaṃ ca dvihastaṃ ca paṃcabrahmamihocyate | ṣadaṃgaṃ saṃpravakṣyāmi hṛdayaṃ ca śirastathā || 17 || śikhā kavacanetraṃ ca astramantreṇa saṃyutam | indudhūmraṃ suvarṇaṃ ca kiṃciddhūmraṃ tathaiva ca || 18 || ravernibhaṃ yugāntāni samaprakhyaṃ pitāmaha | ṣaḍaṃgānāṃ ca sarveṣāṃ mantraṃ varṇaṃ vicintayet || 19 || dvinetrāśca dvihastāśca dvipādena samanvitāḥ | jaṭāmakuṭasaṃyuktāṃ yajñopavītasaṃyutām || 20 || śuklavastrasamāyuktaṃ ṣaḍaṃgānāmihocyate | strīrūpaṃ bhāvayedbrahmā ṣaḍaṃgaṃ puruṣo bhavet || 21 || japākusumasaṃkāśaṃ kundapuṣpanibhaṃ bhavet | atasīpuṣpasaṃkāśaṃ padmapuṣpasamaṃ bhavet || 22 || nīlajīmūtasaṃprakhyaṃ kuṃkumaprabhameva ca | raktapaṃkajasaṃyuktaṃ bhinnāñjanasamaprabham || 23 || vidyeśvarāṇāṃ varṇaṃ ca tava snehātprakāśitam | akṣarasyādisaṃyuktaṃ binduṃ caiva samāyutam || 24 || p. 21) aṣṭavargāttṛtīyaṃ tu ṣaṣṭhasvarasamanvitam | śivaviṣṇusamārūḍhaṃ prathamaṃ cāṣṭavargake || 25 || ādivargāttṛtīyaṃ tu bindunādasamanvitam | prathamasyākādasaṃgṛhya śivaviṣṇusamāyutam || 26 || ekarū * * tatvaṃ tu śivaviṣṇusamāyutam | paṃcamasya prathamaṃ syādvitīyaṃ saptamasya ca || 27 || prathamasya dvitīyaṃ tu śivaviṣṇu samāyutam | aṣṭamasyādi samāyuktaṃ māyānalasamanvitam || 28 || śivaviṣṇusamārūḍhaṃ aṣṭamasyādi saṃyutam | prathamasya dvitīyaṃ tu bindunādasamanvitam || 29 || vidyeśvarāṇāṃ bījāni kramaśo vakṣyate'dhunā | gaṇāmbikā ca caṇḍeśo nandīśaśca tathaiva ca || 30 || mahākālaśca vṛṣabho vighneśaśca tathaiva ca | bhṛṃgīśaśca mahāsenaḥ svanāmādyakṣarairyutam || 31 || indraścāgniryamaścaiva nir-ṛtirvaruṇastathā | vāyussomastatheśāno brahmā viṣṇuśca saṃyutam || 32 || svanāmādyena bījena bindunāda samanvitam | vajraṃ śaktiṃ ca daṇḍaṃ ca khaḍgaṃ pāśaṃ tathāṃkuśam || 33 || gadā triśūlaṃ cakraṃ ca padmaṃ caiva daśāyudham | svanāmādyena bījena bindunādasamanvitam || 34 || p. 22) darpaṇaṃ pūrṇakumbhaṃ ca vṛṣabhaṃ yugma cāmaram | śrīvatsaṃ svastikaṃ śaṃkhaṃ dīpo devāṣṭamaṃgalam || 35 || svanāmādyena bījena bindunādasamanvitam | ṣaṣṭhavargāddvitīyaṃ tu caturthādyena saṃyutam || 36 || dvitīye paṃcamaṃ caiva ādyākṣarasamāyutam | visargeṇa samāyuktaṃ pāśupatāstramucyate || 37 || oṃ cīcirikṣituñcaiva kṣurikāstramihocyate | bindunādasamāyuktamācāryaṃ bījamucyate || 38 || bhūtānāṃ ca piśācānāṃ gandharvayakṣarakṣasām | mātrāṇāṃ rākṣasānāṃ ca * * * gaṇameva ca || 39 || svanāmādyakṣaraṃ vipra bindunāda samanvitam | mūrtipānāṃ ca śiṣyāṇāmevameva krameṇa tu || 40 || akārādi paṃcavargaṃ tu paṃcākṣaramihocyate | yakārādidvayaṃ vargaṃ caturakṣaramucyate || 41 || vakāradvayaṃtādvasya bindunādasamanvitam | anantāsanaṃ tadviprendra yogāsanaṃ tathaiva ca || 42 || siṃhāsanaṃ tathaiva syātpadmāsanamataḥ param | vimalāsanaṃ tu viprendra svanāmādyakṣarairyutam || 43 || bindunādasamāyuktaṃ tattanmantramihocyate | āgneyamaṇḍalaṃ caiva vinyasettu viśeṣataḥ || 44 || p. 23) tatvasya maṇḍalaṃ caiva rajomaṇḍalameva ca | tatvāmaṇḍalamevoktaṃ svanāmādyakṣarairyutam || 45 || bindunādasamāyuktaṃ tattanmantramihocyate | vyomavyāpi mahāmantraṃ ṣaṇṇavatyakṣarairyutam || 46 || asmintantre ca viprendra kathayāmi tavākhilam | dvādaśasya padasya bahiśyadvivitathā punam || 47 || caturāvaṇairyuktamabhya narādīvāhyakam | mantramuccāryate vipra sarvakāmānavāpnuyāt || 48 || bhūtāntaṃ caiva bhūtānāṃ bhūtabhūtāntameva ca | śivaviṣṇusamārūḍhaṃ śivamantramihocyate || 49 || cakramadhye sthitaṃ vipra sarvalokahitāya ca | vyomaśca rūpāśca vaścaivaṃ rūpāyaśvata eva ca || 50 || ghoraṃ ca deśvataśvemaśvarāśca ta eva ca | taśca yaścaiva dhvāyaśca pukamaśvadṛdṛmaśca ca || 51 || maśca yośca rasaśca mūścamī ṛṣayaśca ca | daśca pāśca vineraśca neśca miśca na eva ca || 52 || eśca naśca vikāraśca mrāśca vāyaśca eva ca | evaṃ krameṇa viprendra vinyasedastramantravit || 53 || vaśca taśca samūdhiśca viścaiva oṃ vaca | niścayaśca gīpaścaiva tumaguśca jātaśca bhāśca ta || 54 || p. 24) gargaṇaśca syanarogāśca taśca naśca imā eva ca | vyoścaścaiva ye yośca omaśca dhaśca eva ca || 55 || adhaśca yoyeśca moścaiva vaśca saśca sa eva ca | viśca sarva oṃ bhraśca jaścedīriśca vāyaniśca || 56 || pradakṣiṇakrameṇaiva vinyaseddeśikaḥ sadā | evaṃ krameṇa vinyāsaṃ sarvakāmānavāpnuyāt || 57 || vyomavyāpīritaṃ mantraṃ ṛṣichando devatāṃ śṛṇu | agastyena samāyuktaṃ bṛhatīcchandasā yutam || 58 || īśvareṇa samāyuktaṃ vyomavyāpimihocyate | vasiṣṭhena samāyuktaṃ prakṛticchandasā yutam || 59 || śivarūpeṇa saṃyuktaṃ śivamantramihocyate | ācāryasya tu bījasya ṛṣicchando devatā || 60 || kauśikaḥ kāśyapaścaiva bhāradvājaśca gautamaḥ | atriṇā ca samāyuktaṃ paṃcavaktreṣu dīkṣitāḥ || 61 || tattatkuleṣu jātānāṃ tattatprabhṛtikadā hṛtam | jagatī śakvarī caiva anuṣṭubtriṣṭhubheva ca || 62 || prakṛtiścaiva viprendra chandasānāmihocyate | āgameva tu bījāni pravakṣyāmyanupūrvaśaḥ || 63 || dvitīyasyādisaṃyuktaṃ dvitīyasvarasaṃyutam | * * * * dvitīyaṃ tu bindunādavibhūṣitam || 64 || p. 25) kāmikākṣaramevoktaṃ yogajasya śṛṇuṣvatha | saptamasyādisaṃyuktaṃ trayodaśa samanvitam || 65 || bindunādasamāyuktaṃ yogajākṣaramucyate | tṛtīyasyādimaṃ gṛhya saptamasya tṛtīyakam || 66 || āmadhya ca caturthaṃ tu bindunādasamanvitam | cintyākṣaramidaṃ proktaṃ dvitīyasyādisaṃyutam || 67 || saptamasya dvitīyaṃ tu bindunādasamanvitam | kāraṇākhyamidaṃ proktaṃ prathamasyādi saṃyutam || 68 || ākāśabījasaṃyuktaṃ saptamasya dvitīyakam | bindunādasamāyuktamajitākṣaramucyate || 69 || paṃcamasya tṛtīyaṃ tu saptamasyādisaṃyutam | dvādaśākṣarasaṃyuktaṃ bindunādasamanvitam || 70 || dīptabījamidaṃ proktamaṣṭavargadvitīyakam | dvādaśa svara saṃyuktaṃ bindunādasamanvitam || 71 || sūkṣmabījamidaṃ proktaṃ aṣṭavargadvitīyakam | saptamasya dvitīyaṃ tu māyābījena saṃyutam || 72 || bindunādasamāyuktaṃ sahasraṃ cocyate mayā | antyākṣarasamāyuktamādyakṣarasamanvitam || 73 || bindunādasamāyuktamaṃśumānakṣaraṃ bhavet | aṣṭavargāttṛtīyaṃ tu analena samāyutaḥ || 74 || p. 26) paṃcamasvarasaṃyuktaṃ bindunādasamanvitam | suprabhedākṣaraṃ proktaṃ saptavargasya cādikam || 75 || tṛtīyasvara saṃyuktaṃ bindunādasamanvitam | vijayaṃ caiva viprendra paṃcamasyāntasaṃyutam || 76 || māyānalasamāyuktaṃ bindunādasamanvitam | niśvāsatantra mevoktamaṣṭavargatṛtīyakam || 77 || saptamasya caturthaṃ tu māyābījasamanvitam | bindunādasamāyuktaṃ vīratantramihocyate || 78 || saptamasyādimaṃ bījaṃ māyānalasamanvitam | akṣarāṇāṃ paraśreṣṭhaṃ rauravaṃ procyate mayā || 79 || ṣaṣṭhamasyāntimaṃ bījaṃ antyākṣarasamāyutam | māyānalasamāyuktaṃ makuṭākṣaramucyate || 80 || saptamasyādimaṃ bījaṃ māyānalasamanvitam | bindunādasamāyuktaṃ vimalaṃ caiva kathyate || 81 || tṛtīyasyādimaṃ proktaṃ māyānalasamanvitam | bindunādasamāyuktaṃ candrajñānamihocyate || 82 || ṣaṣṭhavargatṛtīyaṃ tu dvādaśasvarabhūṣitam | bindunādasamāyuktaṃ bimbasyākṣaramucyate || 83 || aṣṭavargādimaṃ bījaṃ dvādaśaivānalo bhavet | bindunādasamāyuktaṃ prodgītaṃ ca mayocyate || 84 || p. 27) saptamasya tṛtīyaṃ tu ekādaśena saṃyutam | bindunādasamāyuktaṃ lalitasya tu mantrakam || 85 || aṣṭavargatṛtīyaṃ tu saptasvarasamāyutam | analena samāyuktaṃ siddhatantramihocyate || 86 || aṣṭavargāttṛtīyaṃ tu aṣṭamasvarabhūṣitam | saptamasya dvitīyena bindunādasamanvitam || 87 || santānasya tu mantroyaṃ aṣṭavargādisaṃyutam | dvādaśasvarasaṃyuktaṃ bindunādasamanvitam || 88 || śarvodgītamidaṃ proktaṃ ṣaṣṭhavargādisaṃyutam | māyānalasamāyuktaṃ bindunāda samanvitam || 89 || pārameśvaramevoktaṃ dvitīyasyādisaṃyutam | dvādaśasvarasaṃyuktaṃ bindunādasamanvitam || 90 || kiraṇasyākṣaraṃ proktaṃ saptamasya caturthakam | māyānalasamāyuktaṃ bindunādasamanvitam || 91 || vātulasya tu mantro'yamaṣṭāviṃśati bhedakam | ṛṣicchandodaivatānvakṣye āgamānāṃ viśeṣataḥ || 92 || vasiṣṭhena samāyuktaṃ śakvarīcchandasāyutam | tavarūpeṇa saṃyuktaṃ kāmikādīni sapta ca || 93 || sahasrādīni saptaite vyāsenaiva samāyutam | jagatīcchandasāyuktaṃ viṣṇustatrādhidaivatam || 94 || p. 28) evamevakrameṇaiva mantrāṇāṃ procyate mayā | adīkṣitaṃ na śrotavyaṃ na deyaṃ na prakāśataḥ || 95 || śiṣyāṇāṃ caiva dātavyaṃ samāsātkathayāmite | aṣṭavargatṛtīyāntā ādyakṣarasamāyutam || 96 || aṣṭavargāttṛtīyaṃ tu ādyākṣara vivarjitam | śaktibījamidaṃ proktaṃ sarvakarmārthasādhanam || 97 || sadāśivasya rūpaṃ tu vakṣyāmi śṛṇu tatvataḥ | śuddhasphaṭika saṃkāśaṃ tryakṣaṃ daśabhujairyutam || 98 || paṃcavaktrayutaṃ devaṃ jaṭāmakuṭamaṇḍitam | divyāmbaradharaṃ devaṃ sarvābharaṇabhūṣitam || 99 || paraśuṃ khaḍgavajraṃ ca abhayaṃ dakṣiṇe kare | pāśaṃ cāṃkuśaghaṇṭāṃ ca nāgavahniṃ ca vāmake || 100 || padmāsanasamāsīno netraiḥ paṃcadaśairyutam | etatsakalamākhyātaṃ dharmakāmārthamokṣadam || 101 || mantroddhāraṃ mayā proktaṃ puṣpāṇāṃ ca śṛṇuṣvatha | iti vīratantre ṣaṭsahasra saṃhitāyāṃ mantroddhāraścaturthaḥ paṭalaḥ || 4 || puṣpāṇāṃ caiva sarveṣāṃ pātrāṇāṃ ca tathaiva ca | viśeṣaṃ śrotumicchāmi taṃ me brūhi maheśvara || 1 || p. 29) yāvatpuṣpasya saṃkhyāni pūjanāyogyameva ca | ayogyāni ca puṣpāṇāṃ patrāṇāṃ ca tapodhana || 2 || arkapuṣpasahasrebhyaḥ karavīraṃ viśiṣyate | karavīra sahasrebhyo bilvapatraṃ viśiṣyate || 3 || bilvapatrasahasrebhyaḥ padmamekaṃ viśiṣyate | padmapatra sahasrebhyaḥ puṇḍarīkaṃ viśiṣyate || 4 || puṇḍarīkasahasrebhyaḥ śatapatraṃ viśiṣyate | śatapatrasahasrebhyaḥ sahasraparṇaṃ viśiṣyate || 5 || sahasraparṇasahasrebhyo bakapuṣpaṃ viśiṣyate | bakapuṣpasahasrebhyo dhurdhūrakaṃ viśiṣyate || 6 || dhurdhūraka sahasrebhyo droṇapuṣpaṃ viśiṣyate | droṇapuṣpasahasrebhyo apāmārgaṃ viśiṣyate || 7 || apāmārgasahasrebhyaḥ kuśapuṣpaṃ viśiṣyate | kuśapuṣpasahasrebhyaḥ śamīpuṣpaṃ viśiṣyate || 8 || śamīpuṣpasahasrebhyo vyāghātaṃ tu viśiṣyate | vyāghātakasahasrebhyaḥ śaṃkhapuṣpaṃ viśiṣyate || 9 || śaṃkhapuṣpasahasrebhyo vyāghrapuṣpaṃ viśiṣyate | vyāghrapuṣpasahasrebhyaḥ sadābhadraṃ viśiṣyate || 10 || sadābhadrasahasrebhyo (viśiṣṭā) kṛṣṇagandhikā | * * * * * * dvipra bṛhatpuṣpaṃ viśiṣyate || 11 || p. 30) bṛhatpuṣpasahasrebhyo śvetārkaṃ (tu) viśiṣyate | śvetārkasya sahasrebhyo bṛhaddroṇaṃ viśiṣyate || 12 || bṛhaddroṇasahasrebhyo nīlotpalaṃ viśiṣyate | svarṇadhurdhūrapuṣpaṃ tu nīlotpalasamodbhavaiḥ || 13 || prakṣālya paṃcagavyena nīlotpalaṃ tu kāñcanam | punaḥ pūjāḥ prakartavyāḥ sarvalokahitāya ca || 14 || japāpuṣpaṃ kadambaṃ ca * * punnāgameva hi | droṇapuṣpa sahasrebhyo jñeyaṃ viṣṇukrāntiṃ ca pastathā || 15 || ajāya mallikā jāti dhūrdhūrasaṃjñeyaṃ campakaṃ tu kaṭastathā | bilvapatrasamaṃ jñeyaṃ * * * * * * * * || 16 || kerabjamālatī caiva karavīrasamaṃ bhavet | padmapuṣpasamaṃ jñeyaṃ vakulaṃ pa * * * * || 17 || aśokaṃ śvetamandāraṃ vyāghātaṃ ca samaṃ bhavet | śvetaṃkusuma * raktotpalamapāmārgaṃ bhavet || 18 || paṭakārattakasvā ca vyāghrapuṣpasamaṃ bhavet | gandhapuṣpī gandhapuṣpā padmapuṣpasamaṃ bhavet || 19 || koraṇḍakasya puṣpaṃ ca apāmārgasamaṃ bhavet | vedasī se kā cotpalaṃ caiva kalhāraṃ kṛntakaṃ tathā || 20 || nīlanīlarapuṣpaṃ ca apāmārgasamaṃ bhavet | musalī palāśapuṣpaṃ ca droṇapuṣpasamaṃ bhavet || 21 || p. 31) bakapuṣpasamaṃ jñeyaṃ ambikā ata śiṃśupā | sūryāvartaṃ ca nāgaṃ ca * * * * * meva ca || 22 || dhurdhūrakasamā jñeyāṃ mahābhadranṛṇāmapi | vajraṃ ca padmarāgaṃ ca marakatamauktikāni ca || 23 || indranīlaṃ mahānīlaṃ vaiḍūryaṃ ca pravālakam | nīlotpalasamā jñeyā sarvaratnāni caiva hi || 24 || siṃke * * parapālaṃ ca * * * * meva ca | aṃkolasaṃkaraścaiva priyaṃguścampakeva ca || 25 || arkapuṣpasamāyuktaṃ pūjayettu viśeṣataḥ | pālāśapuṣpaṃ viprendra raviraśmisamāyutam || 26 || navabhāṇḍe parigrāhya ṣaṇmāsaṃ pūjayecchivam | yavagodhūmanīvāra brīhivaiṇavakāni ca || 27 || niṣpāvamāṣaśyāmaṃ ca nīlamudraka eva ca | aṃkurāṇi prakartavyaṃ pūjayecchivamādarāt || 28 || vyāghātasamamevaṃ tu idamadya śṛṇuṣva yaḥ | kadambārjuna sindūraṃ kuḍumaṃ kusumāni ca || 29 || śvetā tu girikarṇī ca nandyāvartaṃ ca śāribā | kadalīpuṣpapunnāga nāganandī tathaiva ca || 30 || girivairiṃ ca patraṃ ca karavīrasamaṃ bhavet | madhūka dhūrtapuṣpaṃ ca karapāddhirdhavāni vā || 3 || p. 32) padmaścaiva viprenda padmapuṣpasamaṃ bhavet | girirāgakakau girikakaca dhurdhūraka samaṃ bhavet || 32 || nirgandhānyugragandhāni kusumāni vivarjayet | puṣpāṇāmapyalābhe tu phalānāṃ pūjayettataḥ || 33 || phalānāpyabhāve tu mūlenaiva tu pūjayet | mūlānāmapyabhāve tu bhaktyā caiva tu pūjayet || 34 || evamevaṃ krameṇaiva pūjayeddeva karmaṇi | ketakīmādhavīpadmaṃ madhudhī pūjayetsadā || 35 || śirīṣasadbandhūka kiṃ śukadyunitaṃ tathā | nīlakaṇṭhī ca mevaśca talapoṭakameva ca || 36 || matsyājyākṣī ca śigruśca varjayelliṃgakarmaṇi | evamevaṃ krameṇaiva yo naraḥ pūjayetsadā || 37 || sa muktaḥ sarvapāpebhyo rudralokaṃ ca gacchati | puṣpādhyāyamidaṃ proktaṃ karṣaṇasya vidhiṃ śṛṇu || 38 || iti vīratantre ṣaṭsahasrasaṃhitāyāṃ puṣpalakṣaṇaṃ paṃcamaḥ paṭalaḥ || 5 || pitāmaha uvāca || karṣaṇaṃ kīdṛśaṃ deva vāstulakṣaṇameva ca | etatsarvaṃ samāsena brūhi me parameśvara || 1 || īśvara uvāca || p. 33) karṣaṇasya vidhiṃ yāvattāvacchṛṇu tapodhana ! | puṣyamāsādiṣaṇmāsaṃ devatānāṃ divā bhavet || 2 || āṣāḍhādikaṣaṇmāsaṃ rātrirityabhidhīyate | divāmāsaṃ ca gṛhṇīyādrātrimāsaṃ ca varjayet || 3 || prājāpatyaṃ ca yatsaumyaṃ hastapauṣṇatriruttarāḥ | maitrādityamakhāsvātī tvaṣṭārvāśravaṇāśśubhā || 4 || eṣāmeva dinaṃ śreṣṭhaṃ dhanadhānyavivardhanam | dvitīyā ca tṛtīyā ca paṃcamī ṣaṣṭhisaptamī || 5 || daśamyekādaśī vāpi śuklapakṣe trayodaśī | pratipatpaurṇamāsyāṃ vā kārayettu śivadvijaḥ || 6 || rāśayaśca carā varjyā grāhyādhanuraśobhanam | somabhārgavasaumyānāṃ vārā śreṣṭhatamāḥ smṛtāḥ || 7 || eṣā mevodayaḥ śastastatra somodayaṃ vinā | aṣṭamasthā grahāḥ sarve kartuḥ kurvantu susthitam || 8 || khaṇḍastha krāntanakṣatre gulikāvīṣṭyayastyajet | grahaṇe viṣuve caiva ayane vyatipātake || 9 || ṣaḍaśītimukhe vāpi kṛtaṃ kāryaṃ vinaśyati | evaṃ parīkṣā kartavyā sarvasaṃpatkarāya ca || 10 || atha bhūmiṃ parīkṣyaiva paścātkarṣaṇamārabhet | ūṣaraṃ kukumimiṣṭarja? valmīkāḍhyaṃ ca varjayet || 11 || p. 34) śvetānu brahmabhūṣamiti raktā vai kṣatriyasya ca | pītā vaiśyā iti proktā kṛṣṇā śūdrā iti smṛtāḥ || 12 || hastamātraṃ khanitvā tu pūrayettena pāṃsunā | adhikaṃ cottamaṃ jñeyamadhamaṃ nyūnameva ca || 13 || samaṃ madhyamamevaṃ syādvarjayecchivamantrataḥ | evaṃ parīkṣya bahudhā kuryātkarṣaṇamuttamam || 14 || nāgahīnavṛṣau grāhya śvetau vā raktakāpilā | sarvalakṣaṇasaṃyukto valavānmadhyamovaraḥ || 15 || saṃpūjyavṛṣamantreṇa hemaśṛṃgasamanvitau | kṣīravṛkṣayugaṃ badhvā gocarmeṇaiva bandhayet || 16 || āsanaṃ khadiraṃ vātha phalaṃ kṛtvā sthalohakam | ācāryaḥ sakalīkṛtya navavastreṇa veṣṭayet || 17 || sarvābharaṇasaṃyuktaṃ arcayecchivamantrataḥ | tīkṣṇa śṛṃgāya vidmahe vedapādāya dhīmahi (tanno vṛṣaḥ) pracodayāt || 18 || araścādya vṛṣabhaṃ tatra karṣayecchivamantrataḥ | prāgudakkarṣayettatra ācāryaṃ pūjayettataḥ || 19 || śālimudgakulasthaṃ ca bhūtale vinyasettataḥ | ācāryāya pradātavyaṃ sahagau vṛṣabhau tathā || 20 || teṣu pakveṣu kāleṣu gogaṇānāṃ nivedayet | śalyaṃ vimocayettatra lakṣaṇena samanvitam || 21 || p. 35) puṇyāhaṃ vācayettatra prokṣayecchivamantrataḥ | pūjānte sparśayankartāyidaṃgastannirīkṣayet || 22 || vāstudehena tatraiva śalyandrūthā yathā kramam | asthiśalyaṃ śirasparśāntadadhastaṃ ca dvayamānataḥ || 23 || karṇasparśe gale tadvadvṛddhastattrayamānataḥ | trihaste śṛṃgalāśalyamaṃgha sparśāttu deśikaḥ || 24 || hastamātre karasparśātkhalāpādiṃ samādiśet | aṃgārakatrihaste tu bāhusparśanamucyate || 25 || gulphenapādinirdiṣṭaṃ vitasti pramāṇādekāṃgamucyate | kaniṣṭhāṃ guṣṭayoḥ sparśātkarārdhaikāṃgamucyate || 26 || kaṭasparśāttu lohaṃ ca karadvayapramāṇataḥ | nābhikorparaṃ haste jānusparśameva ca || 27 || evaṃ parīkṣya bahudhā śalyamuddharate jamāt | kughnaṃsatvā tu viprendra gomayenānulepayet || 28 || puṇyāhaṃ vācayettatra ṣaṇṇavatyā tu prokṣayet | aśvatthodumbaro vātha śaṃkuṃ grāhayettataḥ || 29 || āyāmadvādaśāṃgulyaṃ nāhaṃ syāttu ṣaḍaṃgulam | tatra madhye sthitaṃ śaṃkuṃ tanmānena tu bhrāmayet || 30 || sūtradvayaṃ ca * * * * * * naiva māttataḥ | pūrvāhne ca parāhne ca śaṃkucchāyāṃ viloñcayet || 31 || p. 36) tatrasūtradvayaṃ prācīṃ pātayecchaṃkumadhyame | vāstu devānsamarbhyarcya puruṣaṃ pūjayettataḥ || 32 || asurāṇāṃ hitārthāya śukraḥ kṛtvā mahātapaḥ | mahātapasi saṃbhūtaṃ bhūtākāraṃ mahābalam || 33 || bhūmyāmadhomukhasthaṃ tu tadvāstu puruṣo bhavet | prāgeva tattanmānena madhyasthenaiva kārayet || 34 || udaksūtraṃ bhavedatra kṛtvā tu caturaśrakam | paṃcagavyena saṃprokṣya ṣaṇṇavatyena mantrataḥ || 35 || evameva kramaṃ jñātvā vāstuṃ tatraiva kalpayet | daśasūtrāṃśca prāgagrānudagagrāṃstathaiva ca || 36 || ekāśītipadaṃ kṛtvā vāstudevānprakalpayet | madhye navapadaṃ kṛtvā caturdikṣu ca vinyaset || 37 || brahmāṇaṃ pūrvato bhāge samanyākaṃ tu ṣaṭpadam | dakṣiṇe tu vivasvāṃśca ṣaṭpadaṃ caiva bhujyate || 38 || mitraṃ caiva tu viprendra paṃcame ṣaṭpadastathā | uttare ṣaṭpadaṃ bhuṃkte pṛthivīdhara eva ca || 39 || āpaścaivāpavatsaśca aiśānyaṃ tu padadvayam | sāvitra savitāścaiva āgneyyāṃ tu padadvayam || 40 || indraścendrajayaścaiva nair-ṛtyāṃ tu padadvayoḥ | rudraradrojayaścaiva vāyavyāṃ tu padadvaye || 41 || p. 37) īśānaścaiva parjanyo jayantaśca mattendrakaḥ | ādityassatyakabhraṃśa antarikṣaśca pūrvaśaḥ || 42 || agniḥ pūṣā ca vitatho grahakṣatayamastathā | gandharvo bhṛṃgarāgaśca bhṛṃgaścaiva tu dakṣiṇe || 43 || pitṛ dau vārikaścaiva tathā sugrīva eva ca | puṣpadantaśca varuṇa apsaraśca tathaiva ca || 44 || śoṣaśca pāpayakṣmā ca paścimeṣu vyavasthitaḥ | uttareṣu tathā rogānnāgo mukhyastathaiva ca || 45 || bhallāṭaśca tathā somo ṛgoditiditistathā | pūtanā nair-ṛte caiva pāparākṣasi vāyave || 46 || vāstupānāṃ tu sarveṣāṃ brahmābhimukhameva ca | evaṃ vinyasya devāṃśca puruṣaḥ procyate mayā || 47 || samanīya kesaraṃ vidyād bṛjakāyamathocyate | āpāpavatsake vipra vāmabāhuriti smṛtaḥ || 48 || sāvitrī savitā caiva dakṣiṇo bāhurucyate | rudro rudrodayaścaiva vāmapādaṃ prakīrtitam || 49 || indro indrajayaścaiva dakṣiṇaṃ pādamucyate | mitraścaiva tu liṃgasya vṛṣaṇaṃ pṛṣṭhameva ca || 50 || evaṃ vāsturidaṃ proktaṃ caravāstuṃ śṛṇuṣvatha | māse bhādrapadeṣvādi pūrvaśīrṣakamucyate || 51 || p. 38) mārgaśīrṣakamāsādi kucomāsaṃ tu dakṣiṇe | phalgunyāditrayo māsāḥ paścimaṃ śira ucyate || 52 || jyeṣṭhamāsādivijñeyamuttaraṃ śīrṣakaṃ tathā | pūrvaśīrṣaṃ tu madhyāhne sāye dakṣiṇaśīrṣakam || 53 || madhyarātre tu viprendra paścimaṃ śira ucyate | uṣaḥkāle tu sarveṣu uttare śira ucyate || 54 || evaṃ puṣpaiśca dhūpaiśca dīpaiścaiva supūjayet | vakṣye balividhiṃ yaśca tāvacchṛṇu tapodhana || 55 || baliṃ dātavyaṃ pāyasānnaṃ ghṛtaplutam | pradadya phalabhakṣyaṃ tu samaryāke viśeṣataḥ || 56 || tilamāṣānnasaṃyuktaṃ vivasvādi baliṃ tataḥ | pūṣṇe ca dadhimitre ca mahiṣakṣīrameva ca || 57 || parjanye caiva sarpiśca jayante navanītakam | mahendre piṣṭamevaṃ tu * * * madhurucyate || 58 || madhuścakredaruphalaṃ satye balirihocyate | kakvānaścata * * the bimbāna ca grahakṣate || 59 || kṛsaraṃ yamamevaṃ tu gandharve khila ucyate | samudramatsyaṃ viprendra bhṛṃgarājabaliṃ tataḥ || 60 || dadhyannaṃ ca mṛge dadyātpitṛpiṇyākatailakam | iṣṭeva śatapiṣṭe dauvāriśca gravake || 61 || p. 39) puṣpadante ca kusumaṃ pāyasaṃ varuṇe tathā | asure madhukaṃ vidyācchoṣe ca tilataṇḍulaiḥ || 62 || rogo hi śuṣkaṃ hīnāgaucājabaliṃ tathā | mukhye'pi dhānyacūrṇaṃ tu dadhi saṃyutameva ca || 63 || bhallāṭe tu gulānnaṃ syātsome gulānnameva ca | ṛgvedave gulaṃ caivaditidaivastu modakaiḥ || 64 || ditau ca tilabhakṣyeṇa kṣīrānnaṃ sarṣapaśīrake | āpe tathā pavatse ca ajamāṃsaṃ ca matsyakam || 65 || savitā sāvitrike caiva jaṃgagandhodanaṃ tataḥ | indre balistathā dadyādindrajaye tu mudgakam || 66 || rudre rudrajaye caiva māṃsaṃ kṣīrabaliṃ dadet | carakīghṛtamenaṃ tu pitāri lavaṇaṃ tathā || 67 || tilāpiṣṭaṃ pūtanā caiva gulamāṃsaṃ pāparākṣasī | sphaṭitaḥ kṛtopavāsaṃ ca evameva baliṃ dadet || 68 || devatānāmasaṃyuktaṃ māṣamudgasamanvitam | ācāryaśca śucirbhūtvā upavāsasamanvitam || 69 || navavastraparīdhānaṃ soṣṇīṣaṃ sottarīyakam | praṇavādyena saṃyuktaṃ baliṃ dadyācchivadvijaḥ || 70 || ācāryaṃ pūjayitvā tu vastradhānyādikāṃcanaiḥ | evameva mahāśāntissarvasaṃpatkarāya ca || 71 || p. 40) evaṃ yaḥ kurute martyo devakarmaṇi sāriṇaḥ | śivalokamavāpnoti śivavanmodate sadā || 72 || karṣaṇasya vidhiḥ prokta ācāryalakṣaṇaṃ śṛṇu || 72 || iti vīratantre ṣaṭsahasrasaṃhitāyāṃ karṣaṇa vidhiḥ ṣaṣṭhaḥ paṭalaḥ || 6 || pitāmaha uvāca || deśikāḥ kīdṛśā jñeyāḥ śaivāssaptavidhāḥ katham | kasminkule tu saṃjātāstatsarvaṃ brūhi me prabho ! || 1 || sādhu sādhu mahāprājña yatvayā paricoditam | samāsātkathayiṣyāmi tanme nigadataḥ śṛṇu || 2 || deśa ādiśyate yena deśikassa tataḥ smṛtaḥ | sarveṣāṃ ca guruścaiva gururityabhidhīyate || 3 || liṃgasthāpanayogyatvātsthāpako nāma ucyate | apramatto bhavennityaṃ nityaṃ vā gurupūjakaḥ || 4 || evaṃ lakṣaṇasaṃyukta ācāryassamudāhṛtaḥ | śaivāssaptavidhā jñeyāsteṣāṃ bhedaṃ śṛṇuṣvatha || 5 || anādiśaivaḥ prathama ādiśaivo dvitīyakaḥ | tṛtīyastu mahāśaivāścaturthaścānuśaivakaḥ || 6 || paṃcamovāntaraḥ śaivaḥ ṣaṣṭhaḥ pravara ucyate | saptamo vā nyaśaivastu śaivānāṃ bheda ucyate || 7 || p. 41) anādiśaivassa śiva ādiśaivaḥ śivadvijaḥ | mahāśaivaḥ kevalo vipraḥ kṣatriyo vaiśya eva ca || 8 || anuśaivo samākhyātau śūdrasvāntaragau smṛtau | savarṇāmbaṣṭha madhyasthau kulālapāraśavāstathā || 9 || prāvaraṇaśaivā viprendra procyate sakalaṃ mayā | anyeṣāmihajātī nāmanya śaiva mihocyate || 10 || ādāveva tu śaivatvādādiśaiva iti smṛtaḥ | kauśikaḥ kāśyapaścaiva bhāradvājo trireva ca || 11 || gautamaśceti paṃcaite paṃcavaktreṣu dīkṣitāḥ | śivena dīkṣitāścaiva śivabrāhmaṇa ucyate || 12 || śivaḥ śikhastathā jyotiḥ sāvitrī vyoma eva ca | kauśikaścottaramukhaḥ kāśyapaścaiva dakṣiṇe || 13 || bhāradvājaḥ purājñeyaḥ paścime gautamastathā | atrirūrdhvamukhaṃ jñeyaṃ evameteṣu dīkṣitāḥ || 14 || paṃcagocaraśuddhātmā * * * * * * * * | kauśikaḥ śivabhaktastu kāśyapastvīśvareṇa tu || 15 || īśānena bharadvājo brahmamūrtistu gautamaḥ | atressadāśivaścaiva umādhūrtastu dīkṣitaḥ || 16 || paṃcagocaraśuddhātmā ṛṣayaḥ paṃca ucyate | śivadīkṣātparaṃ jātaḥ śivabrāhmaṇa ucyate || 17 || p. 42) kauśikasya mahī citraṃ pāṇḍarīkaṃ tu kāśyape | gokarṇe tu bharadvājo nāgarikastu gautamaḥ || 18 || adanāyastu varaṇḍessamametadvinirdiśet | śaivaṃ pāśupataṃ somaṃ lākulaṃ ca caturvidham || 19 || śaivabhedamidaṃ jñeyaṃ saṃkaraṃ na samācaret | eteṣāmapi tantrāṇāṃ navatvaikasya tu saṃkaraḥ || 20 || tantrasaṃkaramevoktaṃ na kuryāttatrasaṃyutam | tantrasaṃkaradoṣeṇa rājarāṣṭraṃ vinaśyati || 21 || aṣṭāviṃśati bhedena śaivabhedaṃ vidhīyate | kāmikaṃ yogajaṃ cintyaṃ kāraṇaṃ cājitaṃ tathā || 22 || dīptaṃ sūkṣmaṃ sahasraṃ ca aṃśumānsuprabhekam | vijayaṃ caiva niśvāsaṃ svāyaṃbhuvamathānalam || 23 || vīraṃ ca rauravaṃ caiva mākuṭaṃ vimalaṃ tathā | candrajñānaṃ ca bimbaṃ ca prodgītaṃ lalitaṃ tathā || 24 || siddhaṃ santānaśārvoktaṃ pārameśvarameva ca | kiraṇaṃ vā tulaṃ tvetāstvaṣṭāviṃśati saṃhitāḥ || 25 || eteṣāṃ saṃkaraṃ caiva na doṣāya prakalpayet | ācāryaṃ śivamevāhuḥ śiva ācārya ucyate || 26 || abhedaṃ yo vijānāti etadbhedāstamucyate | saubhadro viṣayākhyātā kauśalā māgadhāstathā || 27 || p. 43) mālavāścaiva pāñcālā kaliṃgau ca pulinda ca | keralaścāryadeśaśca mālavaṃ ca marūṇi ca || 28 || paṃcarāścaiva ketuśca siṃhalo dakṣiṇasu ca | jonakāstuluvāścaiva karṇāṭakaśca deśataḥ || 29 || viṣayabhedaṃ samākhyātaṃ samāsātkathayāmi te | kumārī himavanmadhye * * * * * * * * || 30 || tasmātsarvaprayatnena sa deśaḥ puruṣottama | haihalaṃ bagharaṃ jonyaṃ varjayelliṃgakarmaṇi || 81 || gṛhasthaṃ cottamaṃ vidyādathavā brahmacāriṇā | ādiśaivakule jātassa tu vaidika ucyate || 32 || śikhī bodbaddhakeśī vā bhasmoddhūlitavigrahaḥ | dīkṣitasya kule jātassarvāgamaviśāradaḥ || 33 || apramatto bhavennityaṃ devāgnigurupūjakaḥ | sarvāyavasaṃpūrṇaḥ sarvalakṣaṇasaṃyutaḥ || 34 || kriyā vānnipuṇaścaiva śubhācāra samanvitaḥ | kriyādi jñānaparyantatantrajñāna viśāradaḥ || 35 || evaṃ lakṣaṇasaṃyukta ācāryassamudāhṛtaḥ | sanābhiḥ kunakho * * bālo vṛddhastathaiva ca || 36 || nirdayaśca nirāhāro parāpavādaśīlavān | atidīrgho'tihṛsvaśca atisthūlaḥ kṛśastathā || 37 || p. 44) kapālaṃ hāpradiścaiva anyeṣāṃ sama eva ca | nagnaprabhā tathā kṣībaśmaśruromādivarjitaḥ || 38 || * * * * liṃ poṣāśca matsaro gāyanāstikāḥ | anabadyāśca viprendra gaṇakāśca tathaiva ca || 39 || anagniścaiva viprenda kāṇaścaiva vivarjayet | vyasanāḥ krūrakarmāṇaḥ pāradārika corakāḥ || 40 || śipiviṣṭā bahiḥ kīrṇā dvipadāśca tathaiva ca | kuṣṭhinaścakṣuhīnāśca badhirāḥ śrutidūṣakāḥ || 41 || ebhistu lakṣaṇairyuktā na kuryuḥ sthāpanārcanāt | rājarāṣṭrāpi naśyanti tasmindeśe na varṣati || 42 || tasmātsarvaprayatnena ācārye lakṣaṇānvite | ādiśaivena kartavyaṃ pratiṣṭhādyarcanāntakam || 43 || anyathā vīkarayedyastu māhicārāya caiva hi | sa gotreṇa tu sambandhaṃ na kartavyaṃ kadācana || 44 || tatra yo jāyamānastu tatkulaṃ syānna vardhate | eṣāmṛṣīṇāṃ viprendra jātānāṃ ca punaḥ punaḥ || 45 || śivadvijānāṃ dīkṣāṃ ca na kurvīta kadācana | upanayana kālānte maṇḍale pūjayecchivam || 46 || snapanaṃ cāṃgaśuddhyarthaṃ kārayettu śivadvijaḥ | sthiraliṃgaṃ tu śūdrāṇāṃ spṛśyate tvabhicārataḥ || 47 || p. 45) adbhutaṃ yāditaddeśaṃ tadā deśakṣayo bhavet | ātmārthaṃ pūjayennityaṃ sarveṣāṃ jātireva ca || 48 || tasmātsarvaprayatnena deśiko naiva kārayet | ācāryahastayordadyācchiva lokamavāpnuyāt || 49 || ṛṣirānvayajātīnāṃ sa viśeṣo hi sarvaśaḥ | śivadvijānāṃ sarveṣāṃ na doṣāya prakalpayet || 50 || īśvarārthaṃ hi bhūmyādi sarva vastu dvijottamaḥ | ācāryahastayordadyācchiva lokamavāpnuyāt || 51 || āvṛtta vaṃśa * * * * vandāhaṃ ca ṣaṇḍakam | patitaṃ cānucāṇḍāla dhūpadeśevikaṃ śivim || 52 || ārūḍhapatitaṃ caiva dhūtikaṃ ca viśeṣataḥ | grāmakukkuṭamevaṃ tu saṃspṛṣṭvāgniṃ tathaiva ca || 53 || bhuñjānośvamṛdṛṣṭāścedvisṛjyaiva tu bhojanam | snānaṃ kṛtvā tu viprenda sa prāsādena saṃyutam || 54 || mānastokaistribhirjaptvā śuddhaṃ bhavati dhruvam | prayaṃ prātastrayaṃ sāyaṃ * * madyādayācitam || 55 || tryahaṃ paraṃ tu yā tu prājāpatyaṃ carennaraḥ | ṣoḍaśānāṃ kriyāṇāṃ ca pūrvamevācarettathā || 56 || ācāryalakṣaṇaṃ proktaṃ dīkṣā(yā) maṇḍalaṃ śṛṇu || 56 || iti vīra tantre ṣaṭsahasrasaṃhitāyāṃ ācārya lakṣaṇaṃ saptamaḥ paṭalaḥ || 7 || p. 46) pitāmahaḥ || sarvaprāṇi hitārthāya sarvapāpavimuktaye | maṇḍalaṃ kīdṛśaṃ deva tatsarvaṃ brūhi me prabho || 1 || īśvaraḥ || sādhu sādhu mahāprājña yatvayā paricoditam | tatsarvamakhilaṃ vakṣye śṛṇuṣva kamalāsana || 2 || gaṃgākūle samudre vā nadyāṃ vāpi taṭākake | udyāne caiva goṣṭhe vā mahātaṭākatīrake vā || 3 || devālaya samīpe tu puṇyanadyāśca tīrake | atha śuddhagṛhe vāpi kārayenmaṇḍapaṃ tataḥ || 4 || maṇḍapaṃ vāpi kūṭaṃ vā kartavyaṃ tu prapā tathā | śrutihastaṃ paṃcahastaṃ vā ṣaḍhastamadhamatrayam || 5 || saptahastāṣṭahastaṃ vā navahastaṃ tu madhyamam | daśaikādaśahastaṃ tu dvādaśaṃ cottamaṃ bhavet || 6 || evamevakrameṇaiva mātrāṃgulaṃ tu kārayet | ṣoḍaśastambha saṃyuktaṃ paṃktimānamathocchraye || 7 || jātī ca campakaṃ vāpi khadirastambhameva vā | kramukaṃ veṇudaṇḍaṃ vā vakulī ketakī tathā || 8 || yājñikaireva vṛkṣairvā nāhaṃ viṃśatiraṃgulam | nālikerasya patreṇa vidheyamācchādanaṃ tataḥ || 9 || vastreṇa veṣṭayedgātraṃ catustoraṇabhūṣitam | digdhvajaiśca samāyuktaṃ vitānopariśobhitam || 10 || p. 47) muktādāmairalaṃkṛtya puṣpadāmapralambanam | evameva krameṇaiva pūrvaṃ bhūmiṃ parīkṣayet || 11 || brāhmaṇasya mahīśvetā raktā vai kṣatriyā bhavet | vaiśyasya vasudhā pītā kṛṣṇā śūdrā iti smṛtā || 12 || madhurā brāhmaṇā bhūmiḥ kaṣāyā kṣatriyāya vai | vaiśyasya ṣaḍrasā jñeyā śūdrastu kaṭukā smṛtā || 13 || ājyagandhaṃ tu vipre ca raktagandhaṃ nṛpasya tu | mūtragandhā tu vaiśyasya śūdrā viṣṭhānugandhinī || 14 || vakragandharasānāṃ ca tattajjātyarhakaṃ bhavet | hastamātraṃ khanedbhūmiṃ pūrayettena pāṃsunā || 15 || adhikaṃ cottamaṃ vidyānmadhyamā samapāṃsubhiḥ | hīnācāpyadhamaṃ jñeyamadhamaṃ ca vivarjayet || 16 || tasmāttasmāṃgantuṣā keśāhastimūrdharite tataḥ | paṃcagavyena saṃprokṣya śivamantreṇa deśikaḥ || 17 || paṃcaratnaṃ kṣiped tatra ṣaṇṇavatyena mantrataḥ | pāṃsubhiśchāyayitvā tu dhiṣṇyaṃ samyak prakalpayet || 18 || darpaṇodarasaṃkāśaṃ caturaśraṃ samantataḥ | pūrvāgraṃ saptahastaṃ syādudagagraṃ tathaiva ca || 19 || kṛṣṇasūtradvayaṃ kṛtvā tasyāgre mūlamucyate | īśo jayanta ādityā satyakaśca bhṛśastathā || 20 || p. 48) agniśca vitathaścaiva gṛhakṣatayamastathā | bhṛṃgaśca pitṛ sugrīvo varuṇaścāsurastathā || 21 || roganāśaśca mukhyaśca somaścādita eva ca | ardhārdhadvipadaṃ bhuṃkte pūrve tu samarīcakaḥ || 22 || vivasvāndakṣiṇe caiva mitraścaiva tu paścime | ardhārdhadvipadaṃ bhuṃkte uttare pṛthivīdharaḥ || 23 || āpāpavatsasāvitrī indrajayastathaiva ca | rudrajayaśca viprendra īśānaika padasthitāḥ || 24 || brahmā catuṣpadaṃ bhuṃkte ṣaṭtriṃśaṃ padabhāginā | carakī vidārī caiva pūtanā pāparākṣasī || 25 || catuśśūlye nyasettatra gandhapuṣpādinārcayet | pururṣaṃ pūrvaṃ saṃkalpya * * rīke śiro bhavet || 26 || brahmakāyaditi proktaṃ vāmabālya vatsare | sāvitrīṃ candra ca viprendra dakṣīmabahurucyate || 27 || śūdrajāyāstathā caiva vāmapādaṃ prakīrtitā | indrajayastathaiva syāddakṣiṇaṃ pādamucyate || 28 || mitraścaiva tu liṃgaḥ syādadhoṃmukhaṃ tu kārayet | gandhaiḥ puṣpaiśca dhūpaiśca varuṇaścaiva pūjitam || 29 || maṇḍalaṃ vardhayeddhīmānpuṇyāhaṃ vācayettataḥ | pūrve catuṣpade caiva aṣṭādaśa tu bhājayet || 30 || p. 49) ekāṃśaṃ vartayettatra antarmadhyādi bhrāmayet | evameva krameṇaiva caturdikṣu ca bhrāmayet || 31 || madhyātkarṇaṃ parigrāhya dadaddhenaiva bhrāmayet | abhyantarakarṇapade vartayeddalameva ca || 32 || evameva krameṇaiva catvāre daṇḍamucyate | bāhyakārṇaṃ pade cārdho vartayedvṛttameva ca || 33 || aṣṭābhirdalamevaṃ tu dalāgrastatra yojayet | prativāraṇarekhā ca ekāṃgulena kārayet || 34 || aṃgulītrayakāryaṃ tu śobhāṃ caivaṃ ta varjayet | aṃgulenaiva bhūmitvā * * * * * * * * || 35 || aṃgulitrayabāhye tu śobhāṃ caiva tu vartayet | aṃgule naiva viprendra upaśobhāṃ ca vartayet || 36 || madhyātpūrvadalāntaṃ tu sītayetkesaraṃ tataḥ | kesaraṃ tu tribhāgaikaṃ karṇikāṃ caiva vartayet || 37 || evameva krameṇaiva vartayenmaṇṭapaṃ tataḥ | mokṣadaṃ maṇḍalaṃ proktaṃ śāntikaṃ ca śṛṇuṣvatha || 38 || pūrvāgramuttarāgraṃ ca sūtradvayaṃ prasārayet | nair-ṛte śānakoṇe vā vāyavyāgneyameva vā || 39 || sūtraṃ prasārayettatra madhye śaṃkuṃ tatraiva vinyaset | khādirāḥ śaṃkavaḥ kāryā bilvacūtakadambakaiḥ || 40 || p. 50) madhukaṃ devadāruṃ vā yājñikaṃ vṛkṣameva ca | aṣṭāṃgulasamutsedhaṃ tadardhaṃ nāhamucyate || 41 || kartavyā caturaṃgulyaṃ kesarāśca ṣaḍaṃgulam | dalāyāmaṃ ca viprendra caturdaśāṃgulaṃ bhavet || 42 || prativāraṇa cāṃgulyaṃ vidhaṃ ca triyāṃgulam | śobhā vapyupaśobhāṃ ca vartayedaṃgulāntarā || 43 || evamevakrameṇaiva vartayenmaṇdalaṃ tataḥ | maṇḍalaṃ saṃpravakṣyāmi muktācūrṇena saṃyutam || 44 || śāligodhūma piṣṭaiśca paṃcarāgaṃ ca cūrṇakaiḥ | gairikaiṣṭaka cūrṇaiśca indranīlasya cūrṇakaiḥ || 45 || kṛṣṇāṃgārakacūrṇaiśca marakatasya ca cūrṇakaiḥ | haridrā cūrṇasaṃyuktaṃ maṇḍale vinyasettataḥ || 46 || kesarasya tu mūle tu śuklavarṇaṃ prakīrtitam | madhyame pītavarṇaṃ tu agre śvetamihocyate || 47 || pūrvāyāṃ tu dale caiva śvetavarṇamiti smṛtam | āgneyyāṃ raktavarṇaṃ ca yāmye kṛṣṇamihocyate || 48 || śvetaṃ vaktreṇa viprendra vinyaset prativāruṇe | tadante rajanīṃ nyasya śālipiṣṭaṃ tadantake || 49 || caturdvārasamāyuktaṃ lekhayettu śivadvijaḥ | ekahastaṃ dvihastaṃ vā caturhastamathāpi vā || 50 || p. 51) aṣṭau vā dvādaśaṃ hastaṃ ṣoḍaśaṃ viṃśatistu vā | hastaṃ ca triṃśatirvāpi ita urdhvaṃ na kārayet || 51 || aṣṭau vā ṣoḍaśaṃ vāpi dvātriṃśaddalameva vā | aṣṭottaraśataṃ vāpi dalasaṃkhyā vidhīyate || 52 || mantranyāsaṃ pravakṣyāmi śṛṇuṣva kamalāsana | puruṣaṃ pūrvadale nyasya aghoraṃ dakṣiṇe dale || 53 || sadyaṃ tu paścime nyasya vāmadevaṃ tathottare | āgneyyāṃ hṛdaye nyasya śiramīśānake dale || 54 || nair-ṛte tu dale vipra śikhāmantraṃ tu pūjayet | kavacaṃ vāyudeśe tu netramīśāna deśake || 55 || astraṃ diśāsu saṃpūjya evameva krame nyaset | daityake tu pade caiva śiṣyādhivāsanaṃ bhavet || 56 || manuṣye'pi ca kuṇḍaṃ syātpaiśāce guru tiṣṭhati | brāhmīke maṇḍale kuryādevameva krameṇa tu || 57 || karṇikāyāṃ śivaṃ pūjya aiśānyāṃ kesare nyaset | prokṣayedambhasā caiva puṇyāhaṃ vācayettataḥ || 58 || gandhaiḥ puṣpaiśca dhūpaiśca hṛdayena tu pūjayet | āvāhayettato devaṃ sadyo jātena mantrataḥ || 59 || sthāpayedvāmadevena aghoreṇa nirodhayet | sāṃnidhyaṃ puruṣeṇaiva īśānena tu pūjayet || 60 || p. 52) paṃcāvaraṇamārgeṇa pūjayedvidhipūrvakam | nivedaccaraṇaṃ tasmātsarvopadaṃśa saṃyutam || 61 || ardhaṃ nivedayeddeve cārdhārdhaṃ bali cāgnibhiḥ | pātraśeṣaṃ caturthāṃśaṃ taṃ tacchiṣyāya pradāpayet || 62 || paṃcabrahmairanusmṛtya paṃcapiṇḍaṃ kuruṣvatha | ācamya vidhinānena dantenāspṛśya prāśayet || 63 || vyomavyāpi japettatra ācamya ca vidhānataḥ | dantakāṣṭhaṃ tataḥ kuryāddvādaśāṃguladairghyakam || 64 || pippalaṃ vaṭavṛkṣaṃ ca khādiraṃ vāpi kārayet | kṣīravṛkṣamapāmārgaṃ dantadhāvanamucyate || 65 || pāśupatāstramantreṇa japitvā khānayettataḥ | śodhayitvā malaṃ vipra ācamya ca vidhānataḥ || 66 || vyomavyāpi japettatra śivāṃgaṃ vinyasettataḥ | aghoreṇa tu mantreṇa bhasma śirasi vinyaset || 67 || paṃcagavyaṃ tato dadyācchivamantra samāyutam | śivāṃgairbrahmabhiryuktaṃ japitvā paṃcaprāśayet || 68 || ācamya ca vidhānena pūto bhavati niścayaḥ | śiṣyaṃ cādhivasenmantrī maṇḍalasya tu dakṣiṇe || 69 || bhasmadarbhasamārūḍhaḥ śivadhyānaparāyaṇaḥ | agnikuṇḍaṃ prakartavyaṃ dvātriṃśatṣoḍaśaṃ tu vā || 70 || p. 53) aṣṭau vā paṃcasaṃkhyā vā dikadrānnīva vā | vṛttaṃ vā caturaśraṃ vā sarvakuṇḍāni kārayet || 71 || bilvodumbaraśamī caiva vaikaṃkataśamīṃ tathā | pālāśakhadirāśvattha plakṣanyagrodhameva ca || 72 || apāmārgaṃ ca vikhyātaṃ samidbhissamudāhṛtam | samidājya caruṃ lājānbaliṃ ca sarṣapaṃ tathā || 73 || yavāṃścaiva tu viprendra homayettantrapāragaḥ | samidhaṃ sadyamantreṇa ājyaṃ hṛdayameva ca || 74 || śikhayā caruhomaṃ tu lājānvāmena caiva hi | śilānyanneyamaṃ caiva śālīṃ ca puruṣeṇa tu || 75 || sarṣapaṃ śiramantreṇa kavacena yavāṃstathā | śivāya daśahotavyaṃ vidyeśādviguṇaṃ bhavet || 76 || gaṇeśānlokapālāṃśca triguṇaṃ homayettataḥ | triguṇaṃ lokapālāstraṃ homayeddeśikottamaḥ || 77 || maṇḍalasya tu pūrve ca kalaśānvinyasennava | sa vastrānsāpidhānāṃśca samagre hemasaṃyutān || 78 || navaratnaṃ ca viprendra navakumbhe ca vinyaset | dhānyopari vidhātavyaṃ candanodakapūritam || 79 || śivamantreṇa saṃsthāpya pradhānakalaśaṃ tathā | puruṣaṃ pūrvataḥ sthāpya aghoraṃ dakṣiṇena tu || 80 || p. 54) sadyaṃ paścimataḥ sthāpya vāmadevaṃ tathottare | aiśānyāmīśamantreṇa āgneyyāṃ hṛdayena tu || 81 || śikhāmantreṇa nair-ṛtyāṃ kavacaṃ vāyugocare | tattanmantreṇa saṃyuktaṃ tattatkumbheṣu deśikaḥ || 82 || gandhaiḥ puṣpaiśca dhūpaiśca dīpairardhyairviśeṣataḥ | hṛdayena tu mantreṇa naivedyaṃ dāpayecchive || 83 || śubhāśubhāni svapnāni yatnena tu parīkṣayet || 83 || ārohaṇaṃ govṛṣakuṃjarāṇāṃ prāsādaśailāgravanaspatīnām | viṣṭhānulepaṃ rudhirasrutiṃ ca svapneṣu gamyaṃ gamanaṃ ca dhānyam || 84 || paśyate piśajaṃ svapne mahā(na)rthamavāpnuyāt || 85 || padmaṃ puṣpaṃ ca vṛṣabhaṃ makuṭaṃ bhūmilābhakam | arpitaṃ pilitaṃ vāpi pakvaṃ vā śubhavṛkṣake || 86 || vṛṣṭe vṛṣṭaphalaṃ caiva labhatetra na saṃśayaḥ | śālikṣetre mahaṃ pakvaṃ dṛśyate śālilābhakam || 87 || svapne mahodakaṃ dṛśyeddhanadhānyamavāpnuyāt | dṛśyate puṣpamālāyā arthalābhaṃ vinirdiśet || 88 || vividhāni phalānyeva madhurāṇi tathaiva ca | svapnepi dṛśyate vipra dhanalābhaṃ vinirdiśet || 89 || dhenuṃ vāpi varāśvaṃ vā śukaṃ vā mṛga eva vā | śārikāṃ vā bhayaṃ vāpi dṛśyet kuṭumbavardhanam || 90 || p. 55) yastu syete sasarpeṇa dṛśyate dakṣiṇe bhuje | patraṃ vā cārthalābhaṃ vā labhate'tra saṃśayaḥ || 91 || gandhiśāli mahāśālī kalamāśāliśca meva vā | dātavyamapi svapnepi (tu) duḥkhanāśaṃ bhavanti vai || 92 || savatsāṃ surabhiṃ paśyedāyuṣyaṃ tasya vardhate | janaṃ vā vānaraṃ vāpi sarpaṃ vāpi ca dṛśyate || 93 || dhanadhānyamavāpnoti putrapautravivardhanam | prāsādārohaṇaṃ vāpi samudraṃ dṛśyate naraḥ || 94 || sa rājyaṃ labhate'vaśyaṃ svapnānte dṛśyate naraḥ | ādityamaṇḍalaṃ svapne darśanādrājyamāpnuyāt || 95 || daivajñaṃ caiva rājānakanyālasurameva vā | arthalābhamavāpnoti darśanādarthamāpnuyāt || 96 || rudhiraṃ vā surāṃ vāpi pānaṃ vā dṛśyate yadi | vidyālābhaṃ dvijānāṃ tu itarastu dhanaṃ labhet || 97 || tarate sṛknadī vāpi mahadarthamavāpnuyāt | amedhyaṃ darśanaṃ bhakṣye arthalābhaṃ vinirdiśet || 98 || kṣīrapāne mahāvyādhirghṛtapāne mahadbhayam | raktapāne mahāvyādhirājyaṃ ca dadhibhojanam || 99 || pāyasaṃ caiva śvānaṃ vā tadardho līyate tataḥ | mahatsukhamavāpnoti māsā maraṇamāpnuyāt || 100 || p. 56) śyenaṃ vāpi kharaṃ vāpi ādhūrta * mulūkakam | mūḍho vā līyate pakṣe māsānmaraṇamāpnuyāt || 101 || svadanta patite caiva bandhormaraṇamāpnuyāt | nigalaṃ cātra dṛśye tu mahadvyādhimavāpnuyāt || 102 || raktavastraiśca mālyairvā kṛṣṇaṃ vāpi ca dhāryate | pādadeśe sthitā nārī vyādhitairmaraṇaṃ bhavet || 103 || karayuktārathāruhye nīyate tu yamālayam | māsānmaraṇamāpnoti svapnānte dṛśyate yadi || 104 || rūpe tu patite dṛśye maraṇaṃ tasya nirdiśet | saṃnyāsinaṃ kṣapaṇaṃ boddhaṃ dṛśyate maraṇaṃ bhavet || 105 || śaivāccānyadvijaṃ vāpi raktavastrāṃ sumaṃgalīm | mahāstriyamavāpnoti svapnānte dṛśyate yadi || 106 || tālavṛkṣaphalaṃ caiva phalānāṃ varjayettataḥ | kiṃśukaṃ raktapuṣpāṇi karavīraṃ tu varjayet || 107 || dhūrdhūrakaṭhinā vipra śvetapuṣpaṃ praśasyate | narāṇāṃ brāhmaṇaḥ śreṣṭho rājānāṃ madhyamaṃ bhavet || 108 || śukaṃ * * * * * * pakṣiṇāṃ tu pradarśayet | dhenuṃ (ca) vṛṣabhaṃ caiva siṃhaṃ caiva mṛgaṃ tathā || 109 || svapnepi dṛśyate vipra āyuṣyaṃ caiva vardhayet | kulasthaṃ sarṣapaṃ mudgaṃ dṛśyate vyādhimāpnuyāt || 110 || p. 57) kadalī nālikeraṃ vā panasaṃ mātuluṃgakam | eteṣāṃ tu phalaṃ dṛṣṭvā dhanadhānyaṃ mavāpnuyāt || 111 || devatānāmṛṣīṇāṃ vā devapatnī ca cāpsarāḥ | yastu paśyati svapnānte dhanamāyuryaśo bhavet || 112 || āyudhānvāhanānvāpi dṛśyate kuṭumbavardhanam | māṃsaṃ vāpi ca matsyaṃ vā labdho śubhadaṃ bhavet || 113 || juṣaṃ vā taskaraṃ vāpi maharṣiṃ vyāghrameva vā | rājā pīḍāmavāpnoti pratārairvyādhimādiśet || 114 || snānakāryaṃ prakartavyāttu sadyo vyādhimucyate | raṇḍāṃ ca muṇḍāṃ vāpi nagnastrīṃ vāpi paśyati || 115 || dhānyakṣayaṃ bhavettasya svapnānte'pi na saṃśayaḥ | purīṣaṃ vāpi mūtraṃ vā na svapne darśayettataḥ || 116 || vastu naśyati svapnānte arthahānimavāpnuyāt | śālyannaṃ bhuṃjate yastu āyuḥ śrīkīrtivardhanam || 117 || strībhiḥ sumaṃgalībhistu saṃyogaṃ śayanaṃ śubham | śubhe tu praviśeddīkṣāmaśubhe homamācaret || 118 || sahasra paramā devī śatamūlā śatāṃkurā | sarvaṃ haratu me pāpaṃ dūrvā duḥsvapnanāśinī || 119 || idaṃ mantraṃ japitvā tu dūrvāṃ śirasi nikṣipet | svapnaṃ tu prathame yāme vatsaratraya pākanam || 120 || p. 58) dvitīyena dvayaṃ caiva tṛtīyāme saṃvatsaram | caturthe viśvayāme ca ṣaṇmāsātsidhyate tataḥ || 12 || uṣāyāṃ tu daśāhaṃ tu prāhe (prage) paṃcadaśaṃ dinaiḥ | aruṇodayavelāyāṃ saptāhātsiddhimāpnuyāt || 122 || evameva krameṇaiva svapnaṃ caiva parīkṣayet | svapnaṃ parīkṣya bahudhā prabhāte snapanaṃ bhavet || 123 || dīkṣāmaṇḍalataḥ proktadīkṣāmārgamataḥ śṛṇu || 123 || iti vīratantre ṣaṭsahasrasaṃhitāyāṃ dīkṣāmaṇḍalavidhiraṣṭamaḥ paṭalaḥ || 8 || pitāmahaḥ || dīkṣāmārgaḥ kathaṃ deva mantranyāsaḥ kathaṃ prabho ! | śaivāssaptavidhājñeyā tatsarvaṃ brūhi me prabho ! || 1 || sādhu sādhu mahāprājña yattvayā paricoditam | tatsarvamakhilaṃ vakṣye śṛṇuṣva kamalāsana || 2 || dīyate jñānasadbhāvaṃ kṣīyate pāśapaṃjaram | tathostu saṃghaṭīkṛtya sā dīkṣā iti kathyate || 3 || saptadhā śaivamādiṣṭaṃ mattastvaṃ tanmanāḥ śṛṇu | anādi śaivaṃ prathamamādiśaivaṃ dvitīyakam || 4 || mahāśaivaṃ tṛtīyaṃ tu caturthaṃ cānuśaivakam | avāntarastu śaivaṃ tu paṃcamaṃ tu vidurbudhāḥ || 5 || p. 59) ṣaṣṭhaṃ pravaraśaivaṃ tu saptamaṃ cānya śaivakam | śaivāssaptavidhāḥ proktāsteṣāṃ bhedaṃ śṛṇuṣva ca || 6 || anādiśaivaṃ vijñeyamāgamenaiva saṃyutam | śivadvijāśca viprendra ādiśaivāḥ prakīrtitāḥ || 7 || kauśikaḥ kāśyapaścaiva bhāradvājo'trireva ca | gautamaścaiva paṃcaiva paṃcavaktreṣu dīkṣitāḥ || 8 || eteṣāṃ tu ṛṣīṇāṃ tu jātānāṃ tu śivadvijā(nām) | śivadīkṣā na kartavyā kartavyā cetsuniṣphalā || 9 || upanīya tu tatkāle tu maṇḍale pūjayecchivam | snapanaṃ cāṃgaśudhyarthaṃ kārayettu śivadvijān || 10 || mahāśaivaṃ tu viprāṇāṃ śivadīkṣāsamanvitam | adīkṣitaścaturvedī śivapūjāṃ na kārayet || 11 || bhṛtyārtha parameśāna dīkṣāvirahitā dvijāḥ | saṇmāsātpatanaṃ yānti yajeddevalakāḥ smṛtāḥ || 12 || trīṇivarṣāṇi bhṛtyārthaṃ smitaliṃge'pi dīkṣitāḥ | pūjayedyadi viprastu sa vai devalako bhavet || 13 || eteṣāṃ caiva sarveṣāṃ lokānāṃ ca viśeṣataḥ | sthiraliṃgeṣu yatpūjānnakurvanti kadācana || 14 || kṣatriyaścaiva vaiśyastu anuśaivamihocyate | śūdro vāpyantaro vāpi antare śaiva cocyate || 15 || p. 60) savarṇāmbaṣṭha madhyastho kulālo pārakistathā | pravaraśaivamiti khyātaṃ idamanyacchṛṇuṣva ca || 16 || anyeṣāṃ caiva jātīnāmanyaśaivamihocyate | * * * ādiśaivena pratiṣṭhābhyarcanāntakam || 17 || anyathā kārayedyastu niṣphalaṃ caivamavāpnuyāt | śaivabhedā mayākhyātā dīkṣāvidhimataḥ śṛṇu || 18 || rohiṇī śravaṇārdrā ca śraviṣṭhā trīṇi cottare | puṣyaṃ śatabhiṣak caiva dīkṣānakṣatramucyate || 19 || vṛṣabhaṃ vātha siṃhaṃ vā vṛścikaṃ kumbhameva vā | mithunaṃ vāpi kanyā vā dhanurvā mīnameva vā || 20 || ete hi rāśayaḥ proktāścararāśiṃ ca varjayet | dvitīyā paṃcamī vāpi ṣaṣṭhī vāpi viśeṣataḥ || 21 || dvādaśī vātha kartavyaṃ trayodaśyāmathāpi vā | ete hi tithayaḥ proktā vārāṃścaiva śṛṇuṣva ca || 22 || somaśukrabudhāvāpi jīvā ravisutāpi vā | bṛhaspatyudayaṃ vāpi śukrodayamathāpi vā || 23 || budhodayaṃ vā kurvīta somodayamathāpi vā | aṣṭamasthā grahāścaiva paścācchiṣyānupoṣitān || 24 || sa śuddhahṛdayānbhaktānkṛtaśauco jitendriyaḥ | pādaprakṣālanaṃ kuryādācamya vidhinā tataḥ || 25 || p. 61) netrabandhaṃ prakartavyaṃ hṛdayena tu mantrataḥ | dukūlapaṭṭasaṃyuktaṃ kārpāsikamathāpi vā || 26 || uttamaṃ dvādaśaṃ hastaṃ daśahastaṃ tu madhyamam | adhamaṃ navahastaṃ tu catustālaṃ tu vistṛtam || 27 || varṇena sphaṭikenaiva dadhye tu maruṇaṃ bhavet | sadaśāhatavastreṇa netrabandhaṃ tu kārayet || 28 || astrācayena saṃyuktaṃ netramantradaśaṃ japet | vyomavyāpi japettatra tatpuruṣeṇa samāyutam || 29 || netrabandhaṃ prakartavyaṃ svarṇapuṣpasamāyutam | uttamaṃ daśaniṣkaṃ tu aṣṭaniṣkaṃ tu madhyamam || 30 || adhamaṃ paṃcaniṣkaṃ tu lakṣaṇaṃ cocyate mayā | daridrāṇāṃ tu sarveṣāṃ yathālābhena kārayet || 31 || uttarābhimukho bhūtvā ekacittena buddhimān | īśānena tu mantreṇa puṣpaṃ haste nidhāpayet || 32 || pradakṣiṇatrayaṃ kṛtvā vāmadevena mantrataḥ | dhyātvā tu parameśānaṃ śivamantreṇa buddhimān || 33 || maṇḍale vikiretpuṣpaṃ svastimaṃgalavācakaiḥ | dhyātvā tu parameśānaṃ śivamantreṇa buddhimān || 34 || yasminmantre pade puṣpaṃ nāmagotra tadātmakam | tanmantraṃ sidhyate tasya kuruto vāpyanugraham || 35 || p. 62) īśānasya dalervārāgneyāṃśokadaṃ tathā | nair-ṛtyāṃ śrīkaraṃ proktaṃ anāyuṣyaṃ tu vāyu ca || 36 || caturdikṣu ca viprendra tacchrīkaramiti smṛtam | karṇike patite puṣpe sukhaṃ caiva bhavettadā || 37 || īśānasya dale caiva netraṃ nāmamihocyate | udakena samāyuktaṃ bhasma śirasi nikṣipet || 38 || sugavyādibhirabhyarcya hṛdayena tu mantrataḥ | śivāgre caiva tu kuṃbhaṃ tu śālyopari ca vinyaset || 39 || sasūtrāṃ sāpidhānāṃ ca sa vastrānhemasaṃyutān | śivamantramanuddhṛtya sthāpayetkuṃbhameva ca || 40 || tasyodakena viprendra prokṣayecchiṣya murdhani | īśānaṃ mūrdhni vinyasya mukhe tatpuruṣaṃ nyaset || 41 || aghoraṃ hṛdaye nyasya guhye vāmaṃ prakalpayet | sadyojātaṃ nyasetpādau vinyasecchiṣyadehake || 42 || hṛdaye hṛdayaṃ nyasya śiraḥ śirasi vinyaset | śikhāyāṃ tu śikhāṃ nyasya kavacaṃ hastamadhyataḥ || 43 || astraṃ hastapradeśe tu netraṃ netreṣu vinyaset | devasya dakṣiṇe pārśve palāśapatraṃ ca saṃyutam || 44 || kūrcenaiva samāyuktamāsanaṃ tatprakīrtitam | āsanasthā tu śiṣyāṇāṃ pūrvābhimukhameva ca || 45 || p. 63) agnibījena viprendra trikoṇamaṇḍale sthite | pādāṃguṣṭhātsamārabhya dahedyāvacchirontakam || 46 || abhūte nārpayettatra ekacittena vai budhaḥ | candramaṇḍalasaṃkāśamakāraṃ cātmasaṃbhavam || 47 || vidyātatvamukāraṃ tu śivatatvaṃ makārakam | omityekena malaṃ yogapīṭhamadhomukham || 48 || cintayedamṛtaṃ toyaṃ suṣumnā bhinnamastakam | tena plāvitamātmānamārya * ntaṃ vicintayet || 49 || imālaṃ yośyate nityaṃ samādhī mṛtyunāśanam | na tasya jāyate manyuratra śāstrasya niścayaḥ || 50 || ṣaḍadhvā vinyasetpaścācchiṣyedehe (tu) viśeṣataḥ | mantrādhvā ca padādhvā ca tatvādhvā bhuvanātmakam || 51 || varṇādhvā ca kalādhvā ca viṃśatyekaṃ śivaṃ padam | satvo rajastamaścaiva ātma trayameva ca || 52 || brahmā viṣṇuśca rudraśca īśvaraścāṣṭaśaktibhiḥ | paṃcabrahmaśivāṃgāṃ ca prāsādaṃ tu sadāśivam || 53 || śiṣyadehe nyasedvipra praṇavādinamontakam | tattanmantramanusmṛtya yojayecchiṣyadehake || 54 || mantrādhvā vinyasenmūrdhni kalādhvā mukhameva ca | tatvādhvā hṛdaye nyasya nābhau tu bhuvanātmakam || 55 || p. 64) varṇādhvā meḍhradeśe tu pādayostu kalādhvakam | pādādhvā tu punaryojya pādārabhya śirontakam || 56 || sadyaḥ kalābhiraṣṭābhirvāmadevaṃ trayodaśam | aghoramapi cāṣṭau tu tatpuruṣaṃ tathaiva ca || 57 || īśānasya kalāḥ paṃca aṣṭatriṃśatkalā nyaset | vidyeśvarāṇāmaṣṭau tu gaṇeśānāṃ catuṣṭayam || 58 || dvipadaṃ lokapālānāṃ astrāṇāṃ padamekaśaḥ | evaṃ padādhvā vinyasya tatvādhvā ca punarnyaset || 59 || pṛthivyāpastathātejo vāyurākāśameva ca | śrotraṃ cakṣuśca jihvāśca ghrāṇaṃ tvakcaiva paṃcamaḥ || 60 || vākpādapāṇi pāyūpasthaṃ ca paṃcamam | śabdasparśorūparaso gandhaścāpi ca paṃcamam || 61 || manohaṃkārabuddhiśca prakṛtiḥ puruṣastathā | rāgo māyā ca vidyā ca kalā niyatimeva ca || 62 || sa gṛheśvarakālaśca śuddhamāyā tathaiva ca | śuddhavidyā śuddhakalā sadāśivaḥ śivaḥ param || 63 || ṣaṭtriṃśattatvamevaṃ tu krameṇaivaṃ tu vinyaset | bhuvanādhvā tato nyasya kalānāṃ tu śivāntakam || 64 || bhuvanādhvā nyasetpaścānmeḍhramevaṃ krameṇa tu | adhastāddhṛdayādīni kalpayetkalpavittamaḥ || 65 || p. 65) kālāgniścāndhakāraṃ tannarakāneka viṃśatiḥ | rauravaṃ kumbhīpākaṃ ca mahārauravameva ca || 66 || kṣudhānāsī na kāktaṃ ce jaṃlaṃ ca śītalena ca | uṣṇasaṃtāpanaṃ caiva lohataptatapastathā || 67 || kūṭaśālmalikūpaṃ ca tilayantreṣu yantrakam | dhanurnirayamādhānaṃ kṣurikānīyameva ca || 68 || pāṣāṇaṃ taptapāṃsurvai taraṇī ca tathaiva ca | talaṃ ca vitalaṃ caiva nitalaṃ ca talātalam || 69 || atalaṃ ca talānīla * * * rautalamato | parahalokaśca bhuvarlokaḥ svarlokaśca tathaiva ca || 70 || mahallokaśca vijñeyo janalokastathaiva ca | tapolokaṃ satyalokaṃ gandharvākṣayalokakam || 71 || vidyādharāṇāṃ lokaṃ ca somalokaṃ tathaiva ca | īśānaṃ devalokaṃ ca brahmalokaṃ tathaiva ca || 72 || brahmalokoparistasya viṣṇulokamataḥ param | anante satyalokaṃ tu sūkṣmalokamataḥ param || 73 || śivottamasya lokaṃ tu ekanetrasya lokakam | ekarudrastrimūrtiśca śrīkaṇṭhaśca śikhaṇḍi ca || 74 || maheśvarasya lokaṃ tu sadāśivasya lokakam | golokaṃ śivalokaṃ ca kramameṣāṃ prakīrtitam || 75 || p. 66) śivalokopariṣṭāttu lokamanyanna vidyate | nābhimūlātsamārabhya yāvaddhṛdayadeśakam || 76 || varṇādhvā vinyasedvipra kādipādāntameva ca | akāraṃ mūrdhnideśe tu ākāraṃ tu lalāṭake || 77 || ikāraṃ dakṣiṇe netre īkāraṃ vāmanetrake | ḷkāraṃ dakṣiṇe gaṇḍe ḹkāraṃ vāmagaṇḍake || 78 || e ai ca tālurandhre tu o au oṣṭhadvayepi ca | dantapaṃktidvaye nyasya aṃ aḥ ityakṣaradvayam || 79 || kavargaṃ dakṣiṇe haste cavargaṃ vāmahastake | ṭavargaṃ dakṣiṇe pāde tavargaṃ vāmapādake || 80 || pavargaṃ dakṣiṇe pārśve vāmapārśve babhau nyaset | makāraṃ hṛdaye nyasya yakāraṃ caiva vinyaset || 81 || rephaṃ tu raktamevoktaṃ lakāraṃ māṃsameva ca | lakāraṃ mede vinyasya śakāraṃ cādhideśake || 82 || majjadeśe ṣakāraṃ tu sakāraṃ śuklameva ca | hakāraṃ prāṇamityāhu lakāraṃ meḍhrameva ca || 83 || kṣakāraṃ vṛṣaṇe proktaṃ sarvānetānsamānnyaset | navatriṃśatkalā vipra kādipādāntavinyaset || 84 || rāsvatādhāramaṇītāya paṃktiśca dāruṇi | nivṛttiśca pratiṣṭhā ca vidyā śāntistathaiva ca || 85 || p. 67) śāntyatītaṃ paraṃ vyoma kramādvinyasya tatvatīḥ | tato mohau kṣudhānidrā mṛtyumāyajarā mayā || 86 || rājārakṣyārataḥ pālyāramyākṣaṇamatikriyā | dhṛtiḥ kāryā ca rātrī ca bhrāmaṇī mohinī tathā || 87 || siddhiddhiḥ śāntilakṣmī medhā kāntiḥ svadhā sthitiḥ | navatriṃśatkalāvyātā devadevena dhīmahi || 88 || hṛdaye cāgni vinyasya mukhe vā * * vinyaset | ākāśaṃ mūrdhni vinyasya paṃcatatvānkramānnyaset || 89 || mantrādhvā sadyamantreṇa vāmenaiva padādhvakam | tatvā vaiśyaghoreṇa bhuvanādhvā puruṣeṇa tu || 90 || varṇādhvā ca kalādhvā ca īśānena tu vinyaset | evameva krameṇaiva śiṣyadehe nyasettataḥ || 91 || īśānaṃ mūrdhni vinyasya mukhe viṣṇuriti smṛtam | hṛdaye brahmaṇaḥ proktaṃ aśvinyāṃ hastayornyaset || 92 || evaṃ yaḥ kurute martyaḥ bhūmau bhavati mānavaḥ | deśikaścātmanā vipra śivastatraiva tiṣṭhati || 93 || tasmātsarvaprayatnena deśikaṃ pūjayettataḥ | yaddravyaṃ pātraśeṣādi śivasya parameṣṭhinaḥ || 94 || hotavyaṃ deśikasyāpi na doṣāya prakalpayet | śivamuddiśya sarvaṃ tu vastradhānyādikāñcanam || 95 || p. 68) dadyādācāryahaste tu śivalokamavāpnuyāt | dīkṣāvidhiriti proktaṃ abhiṣekamataḥ śṛṇu || 96 || iti vīratantre dīkṣāvidhiḥ navamaḥ paṭalaḥ || 9 || pitāmahaḥ || dīkṣitānāṃ tu śiṣyāṇāṃ pāpakarmaviśuddhaye | abhiṣekaṃ kathaṃ deva tatsarvaṃ vada me prabho || 1 || īśvaraḥ || yaktamanyasya yā dṛṣṭaṃ tatsarvaṃ vakṣyatedhunā | sumuhūrte sulagne ca yoge ca karaṇānvite || 2 || devāgre maṇḍapaṃ kuryātpūrvoktavidhinā saha | athāṃkurārpaṇaṃ kuryāllakṣaṇena samanvitam || 3 || pālikā ghaṭikā caiva śarāvaṃ ca tridhā bhavet | nīvāraṃ yavaśālī ca tilaṃ vaiṇavameva ca || 4 || śvetaśālī mahāśālī mudgamāṣakulasthakam | kalamāśāliyavoktaṃ vā sarṣapaṃ śimbameva vā || 5 || niṣpāvaṃ ca priyaṃguśca grāhayellakṣaṇānvitam | payasā kṣālayedvipra ! prācyādīnāṃ tu bāpayet || 6 || somakumbhaṃ tu viprendra sthāpayenmadhyameva ca | savastraṃ sahiraṇyaṃ ca sakūrcaṃ sāpidhānakam || 7 || ācāryaśca śucirbhūtvā soṣṇīṣaḥ sottarīyakaḥ | bījāni vāthayettatra tāmbūlaṃ dāpayettataḥ || 8 || p. 69) tato maṇḍapasaṃskāraṃ puṇyāhaṃ vācayettataḥ | aṣṭottaraśataṃ vāpi paṃcāśatpaṃcaviṃśatiḥ || 9 || adhamaṃ navakumbhāṃśca sthāpayeddeśikottamaḥ | sūtrapātraṃ tu kartavyaṃ śālinā vikirettataḥ || 10 || aṣṭadroṇasamāyuktaṃ tadardhaṃ taṇḍulairapi | taṇḍulārdhatilairlājādarbhaiścaiva paristaret || 11 || madhyame śivakumbhaṃ tu sthāpayecchivamantrataḥ | sa sūtrānsāpidhānāṃśca sa vastrānhemasaṃyutān || 12 || vardhanīṃ tasya vāme tu gaurī bījena saṃyutam | savyādīśānaparyantaṃ sthāpayedaṣṭakumbhakān || 13 || pradhāne kumbhe śivaḥ pūjyo vardhanyāmambikāṃ nyaset | ananteśaśca sūkṣmaśca śivottamaścaikanetrakaḥ || 14 || ekarudrastrimūrtiśca śrīkaṇṭhaśca śikhaṇḍi ca | adhidevāssamākhyātā dravyāṇāṃ ca śṛṇuṣva ca || 15 || pradhāne kalaśe vipra navaratnaṃ kṣipettataḥ | vardhanīṃ gauribījena suvarṇaṃ tatra nikṣipet || 16 || svarṇaṃ rajata tāmraṃ ca * * * tra pusīsakam | ārakūṭaṃ ca vipulaṃ kāṃsyaṃ pūrvaṃ nyasettataḥ || 17 || āgneyyāṃ kalaśe vipra navadhātūṃśca vinyaset | haritālaṃ ca * * * * * * * canātilām || 18 || p. 70) māṣakaṃ caiva saurāṣṭraṃ rasapaṃkaikatuṃ tataḥ | rasena navakaṃ caiva vinyasettu viśeṣataḥ || 19 || vṛkṣapatraṃ ca viprendra dakṣiṇe kalaśe nyaset | pālāśaṃ cādi khadiraṃ tārkṣya nyagrodhameva ca || 20 || pippalaṃ panasaṃ bilvaṃ śirīṣaṃ (caṃ)pakameva ca | nair-ṛte sthāpite kumbhe puṣpāṇāṃ navakaṃ nyaset || 21 || nadyāścobhayatīre ca nāgavallīkarī * * | * * * devaśirau ca nivedyāṃ ca tu sāgare || 22 || vāruṇe sthāpite kumbhe puṣpāṇāṃ navakaṃ nyaset | paṃkajaṃ caṃpakaṃ caiva kumudaṃ nīlotpalaṃ tu vā || 23 || pāṭalī karavīraṃ ca raktotpalameva ca | nandyāvartaṃ ca ghātaṃ ca navapuṣpamihocyate || 24 || vāyavyāṃ caiva kumbheṣu gandhapuṣpādi vinyaset | candanaṃ kuṃkumaṃ nīlotpalaṃ khagajānaśca vānaram || 25 || takkālārajakaṃ patraṃ vinyasetsvasvanāmataḥ | saumyāyāṃ sthāpite kumbhe navabījāni vinyaset || 26 || yavaveṇupriyaṃguśca śālinīvārameva ca | godhūmayavamudgāṃśca sarṣapaṃ ca yathākramam || 27 || aiśānyāṃ kuṃbhamevaṃ tu oṣadhīnāṃ kramānnyaset | lakṣmī ca sahādevī ca viṣṇukrāntiṃ trayaṃbalā || 28 || p. 71) indraparṇaṃ śaṃkhapuṣpaṃ sūryāvartaṃ ca gandhikāḥ | vinyasettu viśeṣeṇa svasvanāmānumantrataḥ || 29 || ekāśītīni kumbhāni kārayedyā viśeṣataḥ | aṣṭadikṣu ca homaḥ syāllakṣaṇena samanvitam || 30 || athavā paṃcahomaṃ syādīśānyāṃ ca caturdaśa | palāśakhadirāśvattha plakṣanyagrodha bilvakaiḥ || 31 || audumbaraśamī caiva pūrvādi parikalpayet | samidājyacarunlājānyavaśālitilānapi || 32 || priyaṃ siddhārthakaścaiva pratyekaṃ tu sahasrakam | yāvadvai kumbhasaṃkhyā tu tāvatsaṃkhyā tu homayet || 33 || aṣṭottaraśataṃ vāpi paṃcāśatpaṃca viṃśatiḥ | yāgasthānasya vāruṇyāṃ mahādevasya * * * * || 34 || homaṃ kuryāttu viprendra śivadīkṣā samāyutām | adhyayanaṃ ca kartavyaṃ caturvedaiścaturdiśi || 35 || gandhaiḥ puṣpaiśca dhūpaiśca śivaṃ saṃpūjayettataḥ | yāgasthānasya vāruṇyāṃ mahādevasya pūrvataḥ || 36 || abhiṣekaṃ kārayettatra prāsādena tu mantrataḥ | brahmairaṃgaiśca saṃyukta vyomavyā(pi)samāyutam || 37 || abhiṣekaṃ kārayettatra śiṣyadehaṃ viśeṣataḥ | gandhapuṣpādinā pūjya prāsādena tu mantrataḥ || 38 || p. 72) tatraiva bhojayecchaiva viprāndeśikaḥ śiṣyasaṃyutaḥ | sā varṇaka * atrādya * nta siṃhahani bhojanam || 39 || dīkṣopakaraṇaṃ sarvaṃ deśikāya pradāpayet | * * * * * * * * * * parvatavāhanam || 40 || pāvapādukaṃtayā | māhiṣālgoścadāsī ca dhānyānvastrāṃśca sarvaśaḥ | ācāryāya pradātavyaṃ mānaṃ ca nivedayet || 41 || bhojanaṃ pāyasaṃ dadyātkṣīreṇaiva pūritam | sagulaṃ goghṛtairyuktaṃ kadalīphalasaṃyutam || 42 || anekopadaṃśa saṃyuktaṃ prāsādenādimantrataḥ | ācāryaḥśiṣyasaṃyuktaṃ bhojayedvidhipūrvakam || 43 || samayādbhojayettatra tatrāgre tu baliṃkṣipet | lājānta saṃyuktamapūvaṃ ghṛtasaṃyutam || 44 || deśikena baliṃ dadyāccaruṇā dadhi saṃyutam | catuṣpathe pathe caiva dvipathekai ca vidhirave || 45 || sarvadevālayaṃ caiva paṃcarātraṃ tu pūjayet | evamevakrameṇaiva abhiṣekaṃ tu kārayet || 46 || sarvamaṃgalamāṃgalyaṃ sarvavyādhinivāraṇam | vidhinā kārayedyastu tasya mṛtyurna vidyate || 47 || evaṃ yaḥ kurute martyaḥ śivalokamavāpnuyāt | abhiṣekaṃ mayā proktaṃ śaivācāraṃ tataḥ śṛṇu || 48 || iti vīratantre ṣaṭsahasrasaṃhitāyāṃ abhiṣeko nāmadaśamaḥ paṭalaḥ || 10 || p. 73) ācāryasyādiśaivādi mahāśaivānuśaivakān | kīdṛśānīha sarvaṃ tadvaktuṃ sarvamihārhasi || 1 || īśvaraḥ | traivarṇikānāṃ śaivānāṃ ācārāḥ ṣoḍaśa kriyāḥ | niṣekādi sapiṇḍāntaṃ śrūyatāṃ kamalāsana || 2 || atraivodāharantīmamagnimukhaṃ dvijottama ! | śucau deśe samaṃ kṛtvā sitānvinyasettataḥ || 3 || tuṣāṃgārakalohaṃ ca keśakīṭaṃ ca varjitā | hastamātreṇa viprendra kuryādvai sthaṇḍilaṃ tataḥ || 4 || triprācīnamudīcīnaṃ sakale * * lekhayet | vyapoṣya kalaśaṃ tatra hastau prākṣālayettataḥ || 5 || athavāgniṃ samābhūya śrotriyasya gṛhethavā | vyāhṛtyāvānayedagniṃ ṣolkālayettataḥ || 6 || juṣṭodamūnā mantreṇa upasthānaṃ karoti ca | paristīrya tato darbhairhastamātraiścaturdiśi || 7 || pūrva * ntu navānāṃ tu * * * * caturdiśi | dakṣiṇānuttarānagrānadhastādvinyasettataḥ || 8 || prāgudagvinyaseddarbhānupariṣṭāttu vinyaset | parīdhīnhastamātreṇa * * * * * caiva hi || 9 || dakṣiṇe paścime caiva uttare vinyasettataḥ | hṛdayena tu darbhāṃśca paridhī śikhayā saha || 10 || p. 74) ūrdhvaṃ sandhādvayaṃ caiva śiromantreṇa vinyaset | darbhoparinyasedvipra śarāvaṃ samidhā saha || 11 || ājyaṃ caiva tu viprendra sādhayeddhṛdayena tu | prokṣayedambhasā caiva gandhapuṣpādinārcayet || 12 || tūṣṇīṃ pātraṃ samuttīrya prokṣayedambhasā punaḥ | sthaṇḍilādakṣiṇe bhāge brāhmaṇānbhojayettataḥ || 13 || praṇītāmuttare sthāpya gandhapuṣpādinārcayet | dvedarbhāgrasamāyuktaṃ tiraḥ pavitraṃ vinyaset || 14 || ājyasthālyāṃ nyasedājyaṃ paścādaṃgārake nyaset | darbhānekera viprendra ājyādhiśravaṇaṃ bhavet || 15 || dvedarbhāgrasamāyuktamagninā dyotayettataḥ | sruvaṃ caiva tu darbhāṃśca mārjayeddeśikottamaḥ || 16 || tasmātsūtreṇa hotavyaṃ agnimukhaṃ viśeṣataḥ | pariṣecanaṃ tataḥ kuryāddhṛdayena samanvitam || 17 || idhmaṃ ṣoḍaśasaṃyuktaṃ tūṣṇīmagnau nidhāpayet | prajāpataye svāheti sruveṇaiva tu homayet || 18 || svāheti paridhīsandhau spṛśantī * * * * * | athājyabhāgaṃ hotavyaṃ agnesvāheti mantrataḥ || 19 || uttarāṃ ca pūjāḍhyaṃ hotaṃ dedā * * * * * | yuktau vahādi ṣaḍbhiśca bhūyate kramaśodhanam || 20 || p. 75) vyāhṛtiṃ juhuyāttatra prasādena tu homayet | ityagnimukhaṃ samāptam || ṛtusnātānāṃ strīṇāṃ ca ṛṭusaṃgamanaṃ śṛṇu || 21 || ṛtusnātāyāstriyāścaiva hṛdayenābhiṣecayet | tatra cāgnimukhaṃ kāryaṃ ūrdhvavaktraṃ caturbhujam || 22 || triṇetrairyuktamevaṃ syācchivedaśāhutiṃ dadet | hṛdayena tu mantreṇa hūyate kramaśodhanam || 23 || ājyasthālyāṃ sruveṇājyaṃ nair-ṛtyāṃ srāvayetkṣitim | evameva prakāreṇa rākṣasānāṃ tu tṛptaye || 24 || anuyājita nikṣipya āmopayāmi tatra ca | ayantayonirityāśca agnayerājñayā tanu || 25 || ityete naiva mantreṇa ātmamāropaṇaṃ bhavet | praṇītasyoṣṭha prakṣālya prokṣiṇyāmudakena tu || 26 || daśadikṣu visṛjyātha ūrdhvaścaiva pitāmaha ! | vardhanīṃ vyāpayettatra prokṣayedambhasā tataḥ || 27 || tasyā rātrau strīṇāṃ ca kṣīrabhojanamuttamam | śayane śāyayettatra daṃpatibhyāṃ samanvite || 28 || prajāpatistridhā śayyā mantraiścaivābhimantrayet | viṣṇuryoniti mantreṇa mūlaliṃgaṃ bhavanti vai || 29 || ahaṃ garbhamādadhādahamasminniti saṃyutaḥ | yonisaṃgamanaṃ kuryāduktareta sa saṃyutam || 30 || p. 76) dine yugme pumānaścedayugme strī prajāyate | somābhivardha ityuktaṃ tadasyāṃgaṃ ca tiṣyati || 31 || niṣekametaduddiṣṭaṃ tava snehādviśeṣataḥ || 31 || iti vīratantre ṛtu saṃgamanavidhiḥ ekādaśaḥ paṭalaḥ || 11 || garbhādhānavidhiṃ vakṣye samāsācchṛṇu sāṃpratam | rohiṇī revatīhastā śravaṇaṃ cānanāyakam || 1 || svātīśatabhiṣa(ja)muttaratrayameva ca | saumya jīvasitendūnāṃ drekkāṇāvasāṃśakam || 2 || ahaṃ garbhaṃ vidhāmīti garbhaṃ dhyāyīta tatvataḥ | puruṣaṃ jīvanāmeti pradakṣiṇamathācaret || 3 || asuptakepi garbhe tu agnimukhaṃ ca kalpayet | sadyena homayettatra paṃcaviṃśatirāhutiḥ || 4 || jyeṣṭhaśreṣṭhāśraviṣṭhā ca hotavyaṃ tu tathaiva ca | tataḥ paṃkti viprendra sakalīkṛtavigrahaḥ || 5 || puruṣeṇodasparśa garbhādhānaṃ bhavanti vai || 5 || iti vīratantre garbhādhānavidhiḥ dvādaśaḥ paṭalaḥ || 12 || p. 77) atha puṃsavanaṃ vakṣye śṛṇu tatvaṃ tapodhana | māsadvayānte kartavyaṃ sarvālaṃkāra saṃyutam || 1 || puṣye vā śravaṇe vāpi kuryātpuṃsavanaṃ budhaḥ | guruśukrabudhajñānāṃ udayaṃ śastameva ca || 2 || candrodayaṃ praśastaṃ hi grahā neṣṭāstu cāṣṭame | aṃkurāṇīha kartavyaṃ puṇyāhaṃ vācayettataḥ || 3 || kautukaṃ bandhayettatra viśvetveti hi mantrataḥ | agnimukhaṃ samāstīrya yukto vāhādi bhūyate || 4 || prajāpate na tvadetāni caru homaṃ tu kārayet | garbhau agnau vidhānaṃ tu ājyāhutimathācaret || 5 || vāmadevena mantreṇa hūyate tu śatāṣṭakam | nyagrodhaudumbarāśvattha palāśaṃ khādirā saha || 6 || ājyena vāmadevena navavastraṃ nidhāpayet | dakṣiṇe caiva nāsā ca asmai devāna mantrataḥ || 7 || nāsaudhopa viprendra nārīmāvadyatetra ca | prācīnaṃ vāpyudīcīnaṃ cchedadarśapaṃ tataḥ || 8 || paṃcabrahmeṇa vāsyāṃśca visṛjyati * tastataḥ | dhruvāyetatyarundhatyāmiti bruvandarśayettataḥ || 9 || taddṛśyate tadā vipramṛddhemasarājatam | stridharmasyā tu strīṇāṃ tu kurute nātra saṃśayaḥ || 10 || p. 78) haraṇaṃ bandhanaṃ vāpi cotakaṃ hantu kriyā | tīrthānāṃ tu nakhākośa vānādireva ca || 11 || nodaṃ tatombhasā snānaṃ na ca śvaśrūṇi vāpayet | antarvartnyāḥ patiḥ kuryānna prajā bhavati śruvam || 12 || iti vīratantre puṃsavanavidhiḥ trayodaśaḥ paṭalaḥ || 13 || sīmantaṃ tu pravakṣyāmi śṛṇuṣva kamalāsana | māsāccatuṣṭaye prāpte ṣaṇmāse vāpi kārayet || 1 || pra * * garbhāṃścaiva sīmantaṃ kārayettataḥ | rohiṇyāṃ caiva puṇye ca uttarā ca punarvasu || 2 || hastaśravaṇarevatyāṃ mṛgaśīrṣa(ka)meva ca | sīmantonnayanaṃ kuryācchubhāsye śubhalagnake || 3 || siṃha vṛścikajīvaḥ syādaṣṭame grahavarjitam | puṇyāhaṃ vācayettatra agnimukhaṃ ca kārayet || 4 || jayāhutiśca kurvīta dhātādadātu no rayim | ājyā hutiṃ kariṣyāmi * * * * * * * * || 5 || aghoreṇa tu mantreṇa hūyateṣṭaśataṃ tataḥ | kāmayediti mantreṇa rāvikhareṇakhayet || 6 || vāstoke mayantiṃśca darbhāṃkureṇa lekhayet | sinībalī khamantreṇa audumbareṇa homayet || 7 || p. 79) rudradeveti mantreṇa yavanaiva tu lekhayet | vanavāsī cāsīva pāśvetikeśārvanilaṃ badhyate tataḥ || 8 || soma eva na rājeti strīṇāṃ caiva tu kārayet | śeṣaṃ puṃsavanādeva kartavyaṃ syātsurottama || 9 || iti vīratantre sīmantavidhiḥ caturdaśaḥ paṭalaḥ || 14 || viṣṇubaliṃ pravakṣyāmi śṛṇuyāstu pitāmaha | puṇyāhaṃ vācayitvā tu viṣṇumabhyarcayettataḥ || 1 || viṣṇumāvāhayettatra vyāhṛtyā ghoramantrataḥ | agnimukhaṃ ca saṃkalpya pūrvavallakṣaṇānvitam || 2 || āpohiṣṭheti mantreṇa arghyaṃ datvā viśeṣataḥ | keśavaṃ nārāyaṇaṃ caiva govindaṃ mādhavaṃ tathā || 3 || viṣṇuṃ madhusūdanaṃ caiva trivikramaṃ vāmanaṃ tathā | śrīdharaṃ ca hṛṣīkeśaṃ padmanābhaṃ tathaiva ca || 4 || dāmodaraṃ ca viprendra nāmadvādaśameva ca | carubhojanaṃ ca kartavyaṃ yāddhṛdavasānake || 5 || ṣaḍbhirviṣṇornukaṃ caiva annāhutimihocyate | ājyāhutistathaivaṃ syātpuṇyāhaṃ vācayettataḥ || 6 || aṣṭānāṃ brahmacārīṇāṃ bhojayettu viśeṣataḥ || 6 || iti vīratantre viṣṇubalividhiḥ paṃcadaśaḥ paṭalaḥ || 15 || jātakarmavidhiṃ vakṣye sarvakāmārthasādhanam | abhijātaṃ kumāraṃ ca darśayed hṛdayena tu || 1 || astreṇaiva tu mantreṇa nābhiṃ chitvā viśeṣataḥ | adbhyassaṃbhūtamantreṇa snāpayedvidhi pūrvakam || 2 || aṃgādaṃgādini brahma mūrdhni jighrati deśikaḥ | īśānādimantrāṇāṃ mūrdhni jighratimucyate || 3 || dakṣiṇe caiva śrotre ca tatpuruṣaṃ japettataḥ | aśvābhava paraśubhaṃ japtvā caiva viśeṣataḥ || 4 || nakṣatra nāma vakṣyāmi ahniyā punamantrataḥ | brūhitāntena saṃprārcyāṃ hiraṇyena samāyutam || 5 || vyāpakena punaścaiva snāpayettu yathāvidhi | āyurārogyamedhāvīti prāśayet || 6 || māturhaste dadāmīti vitatvaṃ ca vā japet | yastestenemimantreṇa mātussavyastanetreṇa mātustanaṃ dadet || 7 || pūrṇodakumbha * * * * śiraḥsthāne vinyaset | sa caivaṃ sthāpayitvā tu agnimukhaṃ ca kalpayet || 8 || āpaḥ suptena tu mantreṇa pakvāhutirihocyate | hariharaṃ ca mucca * * pa * * tathaiva ca || 9 || īśānena tu mantreṇa aṣṭāśatāhutiṃ hunet | sadyaṃ ca kamanāya aśvatthāparṇasaṃyutam || 10 || p. 81) hutaśeṣaṃ ca viprendra baliṃ dadyādviśet | * * * * * taṃ ca gau tilasarṣapahomayet || 1 || āveśanāvyatra khīphalīkaraṇa homayet || 11 || iti vīratantre jātakarmavidhiḥ ṣoḍaśaḥ paṭalaḥ || 16 || nāmakaraṇaṃ vakṣyāmi śṛṇuṣva kamalāsana | uttarārevatīhastā śatabhiṣaṅmūlapuṣyakāḥ || 1 || punarvasuśravaṇaṃ syādrohiṇī mṛgaśīrṣakam | śraviṣṭhā conati nakṣatrātpraśastā nāmakarmaṇi || 2 || agnimukhaṃ ca saṃkalpya vidhivaddeśikastathā | īśānaṃ prājāpatye nāmakaraṇaṃ ca bhūyate || 3 || svasti mūrdhni ca japtvā tu yugākṣara śivāntakam | mārgasīrṣe tu puṣyeśaṃ śaṃbhuriti smṛtaḥ || 4 || māghe maheśvaraṃ nāma mahādevaṃ tu phālgune | caitre tu sthāṇu nāmaṃ ca vaiśākhe tu śivastathā || 5 || jyeṣṭhe paśupatiṃ nāma cāṣāḍhe cogranāmataḥ | śravaṇe sarvanāmaṃ tu bhādramāse triyambakam || 6 || aśvanīśvaranāmaṃ ca kṛttikā rudra nāmataḥ | eteṣāṃ nāmamuccārya gurornāmastu vācayet || 7 || p. 82) nāmakaraṇaṃ ca mevaṃ tu kartavyaṃ syātsurottama || 7 || iti vīratantre nāmakaraṇavidhiḥ saptadaśaḥ paṭalaḥ || 17 || niṣkramaṇa vidhiṃ vakṣye mālācaśśāru ucyate | aśvinī somadaivatyaṃ revatī ca punarvasu || 1 || śravaṇaṃ ca śraviṣṭhā ca hastasvātyanurādhakaḥ | citrādiruttarāścaiva śatabhiṣagrohiṇī tathā || 2 || puṣyaṃ caiva nakṣatrā praśastā naiṣkramaṇaṃ tataḥ | daśamasthā grahāścaiva neṣṭāssarvaprayatnataḥ || 3 || śubhe muhūrte maṃgalye agnimukhaṃ ca kārayet | īśānena tu mantreṇa svasyātreṇa juhoti ca || 4 || bāhye gocarmamātreṇa gorocanolopyalipya ca | sikataiḥ sthaṇḍilaṃ kṛtvā aśvatthaṃ sthāpayettataḥ || 5 || svānnigrahānnāmayantīti evameva vidhīyate || 5 || iti vīratantre upaniṣkramaṇavidhiraṣṭādaśaḥ paṭalaḥ || 18 || athānnaprāśanaṃ vakṣye samāsātsutapodhana | ṣaṣṭhame māsi saṃprāpte annaprāśanameva ca || 1 || aśvī mṛgaśiraścaiva revatī ca punarvasu | śravaṇaṃ ca śraviṣṭhā ca hastasvātyanurādhakaḥ || 2 || p. 83) citrā triruttarā caiva śatabhiṣagrohiṇī tathā | puṣyaṃ caiva tu nakṣatrā praśastāścānna bhojane || 3 || daśamasthā grahāssarve neṣṭāssarvaprayatnataḥ | pūrvedyurbhojayedviprānyugmaṃ nādimukhaṃ tataḥ || 4 || putraṃ gandhādinā caiva alaṃkṛtya viśeṣataḥ | śubhaṃ saṃpūjayettatra citreṇacchādayettathā || 5 || ācamanaṃ tu punargacchet pitā tatpuruṣeṇa tu | putra ca mūrdhni madhye tu atijighratpratipadmajaḥ || 6 || agnimukhaṃ ca saṃkalpya agnisūktena saṃyutam | paṃcabrahmasamāyuktaṃ gomaye sapta cāhutiḥ || 7 || ahamasminiti mantreṇa dadhyājyamadhu saṃyutam | yāmāta oṣadhīsteti madhuno madhunopya ca || 8 || sumuhūrte sulagne ca bhojayetpāyasaṃ tataḥ | brāhmaṇānbhojayettatra ācāryaṃ pūjayettataḥ || 9 || iti vīratantre annaprāśanavidhirekonaviṃśaḥ paṭalaḥ || 19 || caulakarmavidhiṃ vakṣye āyurārogyavardhanam | * * * trīṇi saṃprokte śubhanakṣatra saṃyutam || 1 || citrāśraviṣṭhahastā ca revatī śravaṇāḥ śubhāḥ | puṣyā punarvasū caiva mṛgaśīrṣakameva ca || 2 || p. 84) ete caivā śubhāḥ proktā aṣṭame vā havajata | puṇyāhaṃ vācayettatra kuru brāhmaṇa bhojanam || 3 || agnimukhaṃ samāstīrya gandhapuṣpādinā'rcayet | eke sino'tinaktaṃ ca iti hutvā hutiṃ tataḥ || 4 || hṛdayenā rohaṇaṃ proṣṭhaṃ ājyamathācaret | īśānena tu mantreṇa paṃcāśajjuhuyāttataḥ || 5 || kumārasyottare pārśve mātā haste'pi gośakṛt | piṇḍaṃ sākṣata saṃyuktaṃ śarāve sādhayettataḥ || 6 || śītoṣṇa vāriṇā caiva āpanundantu jīvase | keśāśca secayettatra kuṃśena prokṣayettataḥ || 7 || deśiko vāpayetpūrvaṃ paścānnāpitapūrvakam | karmamadhye śikhāṃsthāpya gavāmabhimukhaṃ tataḥ || 8 || darbhodumbaramūle vā keśāṃśca nirvapettataḥ | kumāraṃ snāpayettatra prokṣayeddhṛdayena tu || 9 || svasti vācakasaṃyuktaṃ dadyādācāryadakṣiṇām || 9 || iti vīratantre caulavidhirviṃśatiḥ paṭalaḥ || 20 || upanayanaṃ pravakṣyāmi āyurārogyavardhanam | garbhāṣṭameṣu viprāṇāṃ rājanyaikādaśaṃ tataḥ || 1 || dvādaśeṣu ca vaiśyānāṃ vasante kārayettataḥ | ṣoḍaśābdāvidhiṃścaiva brāhmaṇānbhojayettataḥ || 2 || p. 85) rohiṇyāṃ hastacitre ca uttarāsvānurādhake | svātī mṛgaśirāścaiva punarvasuḥ prakīrtitaḥ || 3 || vṛṣe ca mithune caiva kanyā karkaṭake tathā | snānaṃ kṛtvā tu viprenda sarvaṃ cābhi pradakṣiṇam || 4 || yajñopavītamantreṇa dadyādyajñopavītakam | agnimukhaṃ ca saṃkalpya gandhapuṣpādinārcayet || 5 || agneruttarato mānamadhiṣṭhāne ca pīḍayet | yāvatkuntantatāvatyā vastrayugmaṃ tu veṣṭayet || 6 || yādukteneti mantreṇa * * * * * bandhayet | āpañca ācamitrasya kṛṣṇājinaṃ dadettataḥ || 7 || palāśadaṇḍaṃ hastepi yasminbhūtaṃ ca dāpayet | devasyatveti savyena pakvāhutimathācaret || 8 || yadyaṃhaṃsāmaghoreṇa ājyāhutimathācaret | brahmasūktena hutvā tu hutvā vyāhṛti nāmataḥ || 9 || palāśapatre cānnaṃ tu nīlagrīveti dāpayet | catasṝḥ palāśasamidho hotavyaṃ nīcajīvinā || 10 || agne vratapate caiva vāyo vratapateti ca | āditya vratapate caiva vratānāṃ vratapatepi ca || 11 || tacchakeyaṃ tanmerādhyatāṃ juhuyātkramaśastataḥ | agnerdakṣiṇataḥ sthāpya astreṇābhyukṣayettataḥ || 12 || p. 86) jayādirabhyadhānaṃ ca rāṣṭrabhṛccaiva homayet | brahmacāryasyābhimukhaṃ sāvitrīṃ ca japettataḥ || 13 || hutaśeṣaṃ brahmacāriṃ ca sāvitryā prāśayettataḥ | tatkāle maṇḍalaṃ likhya yathā vidhipurassaram || 14 || śivaṃ saṃpūjayettatra naivedyaṃ dāpayecchive | maṇḍalasyottare bhāge kalaśāṃsthāpayettataḥ || 15 || sthāpayecchālimadhye tu snāpayecchivamantrataḥ | īśānādivyāhṛtibhirnavasamidhā samāyutam || 16 || agnau tu homayettatra yathā vidhipurassaram | ācāryaṃ pūjanaṃ kuryādgobhūmīkāṃcanādibhiḥ || 17 || bhikṣāpātraṃ samānīya dadyānmāṇavake kare | arghyeṇaiva tu māyāṃśca dadyānmāṇavake tataḥ || 18 || śikhī vā tasya vādī ca śaucaṃ kṛtvā viśeṣataḥ | prātaḥ snātvā'pa ācamya sūryaśceti jalaṃ pibet || 19 || āpaḥ punantu mantreṇa hṛdayena samanvitam | agniśceti ca sānneti kāle kāle pibettataḥ || 20 || dadhikrāviṇṇeti mantreṇa abhiṣicya tato jalam | añjalyodakamādāya vyāhṛtyā sūryābhimukhaṃ sṛjet || 21 || udakaṃ grāhayeddhaste prokṣayedastramantrataḥ | * * * sahāraṃ * * * * * * * praviśet || 22 || p. 87) * * * * * * dhīmānkartavyamaṃ samācaret | prāṇāyāmatrayaṃ kṛtvā sāvitryāṣṭaśataṃ japet || 23 || pūrvasiddhaṃ samuttiṣṭhannāsīnāparameva ca | mitrassametya nayaści siddhasandhyopasthānamācaret || 24 || svagṛhaṃ praviśeddhīmānnityakarma samācaret | agniṃ caiva paristīrya pariṣecanamācaret || 25 || juṣunnasnaṃ ca mantreṇa bhasmanā ca tripuṇṭrakam | evamevakrameṇaiva sāyaṃ prātaśca homayet || 26 || ācāryaścopadiśyet vedaśāstraṃ viśeṣataḥ | kṣāraṃ ca madhumāṃsādi lavaṇa caiva varjayet || 27 || na divā caiva suptaṃ ca na icchanti kadācana | evameva krameṇaiva balaṃ prāyeṇa naktakam || 28 || agneruttarato bhāge śālinā sthaṇḍilaṃ kuru | dve striyau samalaṃkṛtya śraddhā medhā prayāmiti || 29 || gandhamālyairalaṃkṛtya dhūpadīpabaliṃ dadet | evameva kramaṃ kuryādāyuṣyaṃ balamāpnuyāt || 30 || caturthe hani viprendra brahmavṛkṣa ca vārcayet | agnimukhaṃ ca saṃkalpya sruksruve ceti mantrataḥ || 31 || palāśa sparśanaṃ caiva sāvitraṃ ca vrataṃ caret | catasrasamidhā caiva pūrvavaddhūpayettataḥ || 32 || p. 88) pradakṣiṇakramaṃ kuryādīśānenaiva bhūyate | palāśamūle daṇḍaṃ ca ajinaṃ mauñjīmaṇi vā sakhā || 33 || nikṣipetsadyamantreṇa anyamanyaṃ ca dhārayet | apa ācamya viprendra jayādiṃ hūyate tataḥ || 34 || brāhmaṇānbhojayettatra śivadīkṣāsamanvitān || 34 || iti vīratantre upanayanavidhiḥ ekaviṃśatiḥ paṭalaḥ || 21 || śrāvaṇyāṃ caiva vakṣyāmi paurṇamāsyāṃ viśeṣataḥ | nadītaṭāke gatvā tu navarṣīṃstarpayettataḥ || 1 || prajāpatiṃ kāṇḍarṣiṃ tarpayedevameva ca | agnimukhaṃ ca saṃkalpya ṛṣīṇāṃ ca hūyate || 2 || sāvitraṃ ca tato bhūtvā vedādīṃśca hunetkramāt | punaḥ pariṣecanaṃ kṛtvā yathā vidhi ca hūyate || 3 || keśaśva?śruvapanaṃ kṛtvā cācamya deśikaḥ | sahasrasamidhāṃ ca hūyate kramaśastataḥ || 4 || athavā sāvitri revaṃ syājjapaṃ ca kurute sadā | 4 | iti vīratantre upākarmavidhiḥ dvāviṃśati paṭalaḥ || 22 || śukrīyaṃ caiva vakṣyāmi nadītaṭākatīrake | snātvā tu śucivāsāśca hutvā vai śukriyāvṛtaḥ || 1 || p. 89) brahmāṃgena (ca) hotavyaṃ palāśasamidhā saha | gātraṃ ca veṣṭhakaṃ kuryānnavavastreṇa deśikaḥ || 2 || rātrau jāgaritaṃ tatra prabhāte karma cārabhet | brāhmaṇānbhojayettatra śivabhaktisamanvitān || 3 || iti vīratantre śukriyavratavidhistrayoviṃśatiḥ paṭalaḥ || 23 || samāvartavidhiṃ vakṣye samāsācchṛṇu padmajaḥ | svātīmūlānurādhā * * * * * * * stathā || 1 || hastarevati rohiṇyā * * * muttarātrayam | te nakṣa(trā)ṇi suraśreṣṭha saptame grahavarjitam || 2 || agnimukhaṃ ca saṃkalpya ghṛtamuktvā viśeṣataḥ | mauñjyā * * * * * * brahmacārikare dadet || 3 || udumbarasya mūle tu mauñjyādi nikṣipedbudhaḥ | kṛṣṇakeśā * * * * * * roma tathaiva ca || 4 || darśanaṃ ca viśodhyaiva snātvā kālakaroti hi | snātakasya vrataṃ caiva hutvā caiva viśeṣataḥ || 5 || arhantī pītānvāno pakvāhutimathā caret | ājyāhutiṃ mayāmaṃ tu sarvāneva hunettataḥ || 6 || hutaśeṣaṃ bilvaśākhe tu tasmātsahasraśākhayā | evaṃ mantramanusmṛtya bilvaṃ caiva tu nikṣipet || 7 || p. 90) yathā va pravadīyantī caru caiva pradarśayet | prativeśānimantreṇa udaraṃ co'bhimantrayet || 8 || aṃjanaṃ darpaṇaṃ caiva īśānena tu darśayet | pūrvasyāṃ diśi śāstreṇa diva * taṃ ca vandayet || 9 || uttarābhimukhaṃ gatvā upānacchutrasaṃyutaḥ | samāvartana vṛddhyādi vyāhṛtyājyena hūyate || 10 || paṃcabrahmeṇa mantreṇa navāhutiṃ ca hūyate | pāṇigrahaṇa pra * * tīryā cairvā vrīhistulāḥ || 11 || agnaye svāheti prajāpataye sāyaṃ caiva hūyate | sūryāya prajāpataye prātaścaiva hūyate || 12 || ayāścāgneti mantreṇa hotavyaṃ dīrghajīvinām || 12 || iti vīratantre samāvartanavidhiścaturviṃśaḥ paṭalaḥ || 24 || vivāhaṃ caiva vakṣyāmi śubhanakṣatra śobhanam | svātīmūlānurādhā ca maghā mṛgaśirastathā || 1 || hastarevatirohiṇyāmuttareṣu śubhāstriṣu | kanyāyāṃ mithune caiva tulāyāṃ mṛgakumbhayoḥ || 2 || eteṣāṃ lakṣaṇaṃ śreṣṭhaṃ saptame grahavarjitāḥ | sarvalakṣaṇasaṃpannāṃ kanyāṃ caiva parigrahet || 3 || śrīmānbrāhmaṇasaṃyuktaṃ japetprājāpatistridhā | udaṅmukhaṃ samabhyarcya puṇyāhaṃ vācayettataḥ || 4 || p. 91) kautukaṃ bandhayetpaścācchivātmakaṃ japettataḥ | viśvetveti hi mantreṇa brahmansāmeti mastakam || 5 || evameva krameṇaiva tuṃgamānādi bandhayet | snāto vastradharo bhūtvā vapurjāta hirarpitam || 6 || ebhirlakṣaṇasaṃyuktaṃ vadhūṃ caiva samīkṣate | piturutsaṃgamāviśya tasya puruṣaṃ tu mantrakam || 7 || abhrātṛghnīmaghoreṇa cakṣurdarbheti mārjayet | puṇyāhaṃ vācayettatra dakṣiṇe pati tiṣṭhati || 8 || patnīmuttarataḥ sthāpya pūrvābhimukhameva ca | tābhyāṃ hūsasaṃbhūya hantalāśca viśeṣataḥ || 9 || abhimukhaṃ ca kalpeta tasya paścimato diśi | sāvitraṃ ca tato datvāpahāṃsi śirasi nikṣipet || 10 || athainaṃ dakṣiṇe haste cinta * * * * * yat | darbhāntanmūlasaṃyuktānsaptapaṃcāni nikṣipet || 11 || ekamiṣṭe viṣṇutvādi saptapādaṃ ca japyate | sakhā saptapadaṃ caiva viśeṣa * * lpe tasya paścimatodiśi || 12 || uttare pati vinyasya dakṣiṇe padmaṃ vinyaset | hṛdayeneti mantreṇa hṛdayaṃ sparśayettataḥ || 13 || tatasteneti mantreṇa homayeddeśikassadā | agneruttarataḥ sthānaṃ sthāpayettu viśeṣataḥ || 14 || p. 92) ātiṣṭheneti mantreṇa kanyāpādaṃ ca saṃspṛśet | hastaṃ prakṣālayettatra lājānhastau tu pūrayet || 15 || yannāryupabrūteṃ tubhyamagreti śivamantrataḥ | punaḥ patnīti mantreṇa hṛdayena samāyutam || 16 || ājyahomaṃ tu kuryāttu vyāhṛtiṃ juhuyāttataḥ | jayādimabhyadhānaṃ ca rāṣṭrabhṛccaiva hūyate || 17 || vyomavyāpiṃ ca viprendra hutvā caiva viśeṣataḥ | hutvānte tu yadasyeti sviṣṭa kṛya caiva hūyate || 18 || puṇyāhaṃ vācayettatra (darśayed) dhūpadīpakam | arundhatīṃ ca dṛśyeta dhruvosīti mantrataḥ || 19 || payasā kṣālayetpādau savāhaṃ prāśayettataḥ | catubhirmaṃgalībhiśca śayanaṃ kalpayettataḥ || 20 || daṃpatī caiva sahitau śayane śāyayettataḥ | caturthadivase caiva agnimukhaṃ ca hūyate || 21 || agne prāyaścitteti havyavāhādi hūyate | jayādirabhyadhānaṃ ca rātriśca kramāddhute || 22 || svīkṛtaṃ ca hūyate kramāddhomaṃ samācaret | śivaṃ pradadyāddaṃpatyobījaścaiva tu rāhayet || 23 || p. 93) puruṣeṇa japettatra karṇau caiva viśeṣataḥ | guhye vāmena saṃspṛśya ṛtugamanaṃ ca sehate || 24 || paṃcamehani viprendra vāpitaṃ ca kuruṣvatha | grāmātprāgi prayātu udumbaraṃ ca dṛśyate || 25 || pradakṣiṇatrayaṃ kṛtvā arundhatīṃ ca dṛśyate | jānudaghnajale sthitvā vastre * * myāṃśca grāhayet || 26 || udumbarasya mūle tu baliṃ dadyādviśeṣataḥ | daśamehani viprendra agnimukhaṃ ca kalpayet || 27 || viśve devā ṛtapakva āhutiṃ ca na hūyate | daśabaliṃ tataḥ kuryādgṛhaṃ prāpya ca deśikaḥ || 28 || iti vīratantre vivāhavidhiḥ paṃcaviṃśatiḥ paṭalaḥ || 25 || preta saṃskārakaṃ vakṣye tūṣṇīṃ caiva tu snāpayet | udumbareṇa śākhā ca apte vidhinā mārjayet || 1 || avaṭaṃ khānayettatra darbhānsaṃstīryate tataḥ | yamāya dahanapatayetyasadeti vinikṣipet || 2 || citāṃ caiva tu saṃstīrya prokṣayedambhasā tataḥ | citāya pretaṃ vinyasya prokṣayeddhṛdayena tu || 3 || idaṃ ta ātmanā caiva hotavyaṃ ca tathaiva ca | vātāste pasatīsvīti navāṃ caiva tu kārayet || 4 || p. 94) imā apeti mantreṇa ghaṭabhinnamihocyate | asmāttvamabhijāto sītyagniṃvikṣipya deśikaḥ || 5 || athagheheti mantreṇa gamyatāṃ mantradeśikaḥ | śarāvaṃ pāṣāṇasaṃyuktaṃ dvāravāme vinikṣipet || 6 || saptarātrabaliṃ kuryāddaśāhaṃ caiva kārayet | ekādaśyāmekāddiṣṭasthānamenaiva kārayet || 7 || iti vīratantre pretasaṃskāravidhiḥ ṣaḍviṃśaḥ paṭalaḥ || tṛṇasaṃskāraṃ vakṣye śṛṇuṣva kamalāsana | śūdrādinā darśayitvā tu savarṇa saṃskārameva ca || 1 || pātakānāmadhārāṃśca māraṇonanyadeśake | astreṇa gavā sarpādīn kriyāhīnā tathaiva ca || 2 || darbhairvāpi kuśairvāpi śarīraṃ kalpayettataḥ | pālāśapatraistriśikhai raṃgapratyaṃgakalpanam || 3 || evaṃ pretaśarīraṃ ca vastramābharaṇaṃ tathā | vāsasā upavātena karṇasūktaṃ japettataḥ || 4 || pūrvavaddahanaṃ kṛtvā pāṣāṇaṃ pūrvavatkṛtam | daśarātraṃ baliṃ kṛtvā saptāhaṃ pūrvavatkṛtam || 5 || ekādaśāhe tatraiva ekoddiṣṭaṃ ca kārayet || 5 || iti vīratantre tṛṇasaṃskāravidhiḥ saptaviṃśaḥ paṭalaḥ || 27 || p. 95) athāto garbhiṇīnāṃ tu saṃskāraṃ vakṣyatedhunā | snānaṃ kṛtvā tu viprendra aghoreṇa tu mantrataḥ || 1 || vastramālyairalaṃkṛtya pūrvavacchavamuddharet | nikṣipecchavamevaṃ tu prokṣayetpuruṣeṇa tu || 2 || śilpakriyeṇacālikhya garbhaṃ darśayettataḥ | sajitapītātramamayānti maraṇe ghanaṃ bhavet || 3 || hiraṇyāvartamantreṇa savarṇā * * * * * | mama putraṃ ca bālaṃ vai jīvitaṃ snāpayettataḥ || 4 || yasteste neti mantreṇa stanaṃ caiva praṇāśayet | paṃcagavyena saṃprokṣya tatpuruṣeṇa tu mantrataḥ || 5 || prasthāsāya ca mantreṇa ājyāhutimathācaret | prāṇāpānāya vyānāya udānāya samānāya svāhanteti || 6 || yadasyeti juhuyāttadantare * * * * * | kāṣṭhe pretaṃ samāropya vidhinā ca dahettataḥ || 7 || sarvāsāṃ ca kriyāṇāṃ tu pūrvavatkārayettataḥ || 7 || iti vīratantre gabhiṇīsaṃskāra vidhiraṣṭāviṃśaḥ paṭalaḥ || 28 || aṣṭakāvidhiṃ vakṣye śṛṇuṣva kamalāsana | aṣṭamī cāpare pakṣe caturdarśyāmathāpi vā || 1 || p. 96) saptamyāṃ ca navamyāṃ ca caturdaśyāmapi vā | pūrvedyuścaiva śaivāśca kṣaṇaṃ kurvanti deśikāḥ || 2 || atha dvayaṃ ca kartavyaṃ viśvedevāśca cottare | pitṝṇāṃ dakṣiṇāṃ caiva pādaprakṣālanaṃ kuru || 3 || tāmbūlaṃ caiva datvā tu snānaṃ kṛtvā viśeṣataḥ | agnimukhaṃ ca kṛtvā tu pitṝṃścaiva pitāmaha || 4 || prapitāmahaśca viprenda prokṣayedambhasā tataḥ | odanaṃ caivāpūpāṃśca pakvāhutimathācaret || 5 || āyuṣmān brāhmaṇaṃ tatra kṣaṇaṃ kurvanti deśikāḥ | vastraiḥ puṣpaiśca dhūpaiśca mālyaiḥ prapūjayet || 6 || odanamājyasaṃyuktaṃ pitṛbhyāṃ caiva homayet | agnerdakṣiṇatobhāge darbhenaikena vinyaset || 7 || piṇḍaṃ dadhyādaghoreṇa agnirdaśa tu kīdṛśaḥ | odanaṃ jalasaṃyuktaṃ ūrjaṃ vahanti dāpayet || 8 || prāyaścittāni hūyante hūyatāṃ kramaśodhunā || 8 || iti vīratantre aṣṭakāvidhirekonatriṃśaḥ paṭalaḥ || 29 || sapiṇḍīkaraṇaṃ vakṣye dvādaśāhe tathaiva ca | caturthe dvādaśe māse sa piṇḍīkaraṇaṃ kuru || 1 || p. 97) agnimukhaṃ ca saṃkalpya viśvedevā samārabhet | āyāntu pitara iti āvāhya pitṛpitāmahān || 2 || yavaparṇavāsamantreṇa dakṣiṇāṃguṣṭhabhīmraset | pitṝṇāṃ rudradevānāṃ svāheti juhuyāttataḥ || 3 || catvāriṃśaccharāvāṃśca udakenaiva pūrayet | śanno yavosīti ātma * * mahantureva ca || 4 || tilāsatisalaṃ caiva madhuvātaṃ madhuṃ dadet | vāmasya tvitāvaśceti rasanamucettataḥ || 5 || svadhāṃ caivāṣṭa dikṣu ca nirasanaṃ ca tathaiva ca | gandhaiḥ puṣpaistathā dhūpairdīpaiścaiva samāyutam || 6 || pitṛpitāmahānsaṃviśyastaptatilasasaṃyutam | apahanteti mantreṇa vikirettatra deśikaḥ || 7 || brāhmaṇāṃśca samāhūya kṣaṇaṃ kurvanti tatra vai | ye divyā āpa ityarghyaṃ * * * tatra vai || 8 || hiraṇyakaṃ sa vāsāṃśca paṃcabrahmeṇa darpayet | yanme māteti mantreṇa saptājyāhutimeva ca || 9 || pitṝṇāṃ bhojayettatra tataḥ piṇḍaṃ samāvahet | odanaṃ tilasaṃyuktaṃ dadhi ca madhusaṃyutam || 10 || piṇḍaṃ kṛtvā tu viprendra pretanāmnā tu saṃyutam | pṛthivyādyena mantreṇa dadyātpitṛpitāmahān || 11 || p. 98) samānīyaṃtuti mantreṇa pretapitṛpātrake | udakaṃ vinyasettatra madhumānī ca yantribhiḥ || 12 || pretaṃ pitṝṇāṃ piṇḍeṣu niyatetsavyameva ca | pradakṣiṇa namaskāraṃ kṛtvā caiva tu deśikaḥ || 13 || pitṛbhiśca śive yojya evaṃ hutvā viśeṣataḥ | ādiśaivānuśaivāṃśca * * * * * sarvaśaḥ || 14 || devoktena ca mantreṇa caivācāraṃ samācaret || 14 || iti vīratantre sapiṇḍīkaraṇavidhiḥ triṃśaḥ paṭalaḥ || 30 || avāntarāṇāṃ śaivānāṃ vakṣyāmyācāramuttamam | hṛdayena tu mantreṇaṃ mahecaivaktavantataḥ || 1 || iṣṭakodve baliṃ dadyā svasvanāmena caiva hi | śokācordhva * * * * dīpotsavaṃ prakalpayet || 2 || sthalike ca śivaṃ pūjya dhārayecchirasopari | dvinetraṃ caturbhujaṃ caiva upavītasamanvitam || 3 || jaṭāmakuṭa saṃyuktaṃ kṛpāparaśudhāriṇam | kuṇḍalaiḥ karṇikairhāraiḥ kaṭisūtrārabandhanaiḥ || 4 || yajñopavītasaṃyuktaṃ divyāmbaradharaṃ śivam | padmāsanasthaṃ viprendra dhyātvā vaideśikastathā | yacadvayasi śaivānāṃ yattu dīpaṃ prayojayet | śaṃkhabheryādinirghoṣa vitanyadhvaniśobhite || nānā samāyuktaṃ śūladīpaissamāyutam | * * * * * * namaskāraśaivānprakāśayet || 5 || p. 99) śaivānsaṃbhojanaṃ yogyāndadyācchaktyā tu dakṣiṇām || 5 || iti vīratantre avāntaraśaivācāravidhiḥ ekatriṃśaḥ paṭalaḥ || 31 || p. 32. grahābhiṣekaṃ vakṣyehaṃ śṛṇuṣva kamalāsana ! | śucau deśe samaṃ kṛtvā gomayenopalepayet || 1 || śālinā sthaṇḍilaṃ kṛtvā tadopari ghaṭānnyaset | sa sūtrānsāpidhānāṃśca sa hiraṇyānsavastrakān || 2 || kumbhadakṣiṇapārśve tu sthāpayettu nava grahān | ādityaṃ madhyame sthāpya śukraṃ pūrve tu vinyaset || 3 || āgneyyāṃ candradaivatyaṃ aṃgārakaṃ tu dakṣiṇe | madhyādīśānaparyantaṃ sthāpayetkalaśānnava || 4 || madhyame sthāpayetkumbhaṃ gandhapuṣpādinārcayet | ketuṃ caiva tu vāyavyāṃ uttare ca bṛhaspatim || 5 || aiśānyāṃ budhadevastu sthāpayettu kuśaissaha | sanasve ca svaināmena saṃyuktaṃ hṛdayena samanvitam || 6 || arcayeccaiva viprendra havirnivedayettataḥ | bilvapatraṃ śirīṣaṃ ca pūrvā caiva palāśakam || 7 || viṣṇukrāntiṃ śamīpatraṃ padmapatraṃ tathaiva ca | bakulākasya patraṃ ca aśvatthodumbaraṃ tathā || 8 || p. 100) karavīraṃ ca bhṛṃgāraṃ kumbhe kumbhe vinikṣipet | gandhapuṣpādinā'bhyarcya pūrvedyuradhivāsayet || 9 || tataḥ prabhāte vimale abhiṣekantu dāpayet | āpohiṣṭhāmayo caiva tānsamandīya eva ca || 10 || śuddhapādyādimantreṇa abhiṣekaṃ tu kārayet | evamabhyarcya vidhivad grahapīḍāṃ vyapohya ca || 11 || upanayanādikāryeṇa evamevābhiṣecayet | sarve doṣā vinaśyanti evameva samācaret || 12 || ācāryaṃ pūjayettatra vastradhānyādikāñcanaiḥ || 12 || iti vīratantre grahābhiṣekavidhiḥ dvātriṃśaḥ paṭalaḥ || 32 || pitāmahaḥ || mudrāyā lakṣaṇaṃ sarvaṃ kīdṛśamihakathyate | etatsarvaṃ samāsena bhagavanvaktumarhasi || 1 || śrībhagavānuvāca || pitāmaha mahāprājña yattvayā paricoditam | tatsarvamakhilaṃ (vipra pra) vakṣye caturānana || 2 || surabhimudrā liṃgamudrā mukulī śaśakarṇikāḥ | āvāhanī ca mudrā ca nirvīramudrā ca paṃcabrahmasya mudrikā || 3 || paḍaṃgasya rāja tathaiva ca | mudrā ca śodhanī kalyāśaṃ tathā || 4 || p. 101) padmaṃ śūlaṃ ca paraśuṃ khaḍgapāśaṃ tathāṃkuśam | dhanurbāṇaṃ ca paṇḍā ca vajramudrā tathaiva ca || 5 || uttarātmakarau kṛtvā tarjanyāgre tu madhyame | kaniṣṭhikānāmikā tu madhyamāṃguli saṃsthitaḥ || 6 || agramagreṇa saṃyutam || catvārastanamevaṃ tu amṛtaṃ srā- vayetsadā | surabhimudrābhavedeṣā sarvāriṣṭavināśinī || 7 || dakṣiṇe tu kare caiva madhyamāṃgulisaṃsthitaḥ | anāmikāsaśuddhi sarveṣya tarjanīnaṃ ca veṣṭayet || 8 || aṃguṣṭhaṃ ca kaniṣṭhāgre veṣṭhayettu viśeṣataḥ | liṃgamudrā bhavedeṣā sarvakāmārthasādhanī || 10 || dvau hastāvekadā kṛtvā madhye suṣiramucyate | surāje mukulākāramudreyaṃ mukulī bhavet || 11 || ubhau hastau kaniṣṭhau ca tayoraṃguṣṭha śirasi tarjanyaṃkuñcitau tathā | aṃguṣṭhamadhyamādīni śeṣā ṛjvā sthitāniti || 12 || ubhau ca maṇibandhaṃ syānmudreyaṃ śaśikarṇikā | ubhau hastau kaniṣṭhau ca aṃguṣṭhāṃgaṃ tu mūlake || 13 || vinyaseccaivaṃ viprendra ! mudrā cā vāhanī smṛtā | dvau hastau muṣṭisaṃbadhvā ekaikena tu tā yet || 14 || mudreyaṃ niṣvarā caiva sarvaśatruvimardinī | prasārya dakṣiṇe haste aṃguṣṭhamūrdhvasaṃyutam || 15 || p. 102) sṛṣṭimudrā bhavedeṣā sarveṣāṃ hitakāriṇī | prasāryadakṣiṇaṃ hastaṃ aṃguṣṭhaṃ cordhvasaṃyutam || 16 || muṣṭiṃ kṛtvā tu viprendra eṣāṃ saṃhāramucyate | dvau hastau tu prasāryātha aṃguṣṭhaṃ mūrdhni saṃsthitam || 17 || sadyamudrā bhavedeṣā vāmadevaṃ tataḥ śṛṇu | uttānau tu karau kṛtvā anāmikādyau prasārayet || 18 || vāmadevasya mudrā tu aghoraṃ ca tataḥ śṛṇu | dvau hastau maṇibandhaṃ tu madhyamau dvau prasārayet || 19 || aghorasya tu mudreyaṃ sarvaśatru vimardinī | dvau hastau maṇibandhaṃ tu tarjanīṃ dvau prasārayet || 20 || tatpuruṣasya mahāmudrā sarvakāmārthasādhinī | pūrvavaddhasta saṃyuktau prasāryātha kaniṣṭhikau || 21 || īśānasya tu mudrāṃ ca ṣaḍaṃgānkathyate tataḥ | dvau hastau ca prasāryātha protaṃ kṛtvā parasparam || 22 || aṃguṣṭhau kaṃcitau kṛtvā mudreyaṃ hṛdayasya tu | ubhau hastau saṃprasārya nāmikā caiva madhyamau || 23 || tarjanī caiva viprendra sthitvā caiva karadvayoḥ | kaniṣṭhikāyā mūle tu aṃguṣṭhāgraṃ nidhāpayet || 24 || dvau hastau ca trayāṃgulyau parasparakṛtau tathā | śiro mudrā bhavedeṣā sarvakāmārthasādhinī || 25 || p. 103) uttānau tu karau kṛtvā tarjanyaṃguṣṭhagopitau | śeṣātparasparau kṛtya śikhā mudrā iti smṛtāḥ || 26 || uttānau tu karau kṛtvā aṃguṣṭhamadhyaśobhitau | śeṣānparasparaṃ kṛtvā kavaceyaṃ prakīrtitam || 27 || uttānau tu karau kṛtvā maṇibandhaṃ tu kārayet | tarjanī madhyamā caiva adhomukhaṃ tu kārayet || 28 || aṃguṣṭhau dvau gopya netramudrā prakīrtitā | dvau hastau ca prasāryātha kaniṣṭhāṃguṣṭhatānvite || 29 || astra (mudrā) bhavedeṣā (sarva) śatru vimardinī | hastau tu maṇibandhaṃ syāddhṛdaye saṃsthitāni tu || 30 || hastau saṃtāḍayettatra mudreyaṃ śodhanī bhavet | uttānau tu karau kṛtvā maṇibandhaṃ tu kārayet || 31 || vāmahastasya cordhve tu dakṣiṇaṃ vinyasettataḥ | vāmāṃguṣṭhasya madhyordhve dakṣiṇāṃguṣṭhaṃ vinyaset || 32 || madhyame suṣiraṃ kuryācchaiṣāṃgulyāstu bandhayet | kalaśamudrā bhavedeṣā snānakāle prayojayet || 33 || ubhau karau ca viprendra maṇibandhaṃ tu kārayet | mukulīkṛta hastau dvau padmamudrā iti smṛtāḥ || 34 || dakṣiṇaṃ ca prasyaṇāsāryā kāniṣṭhikāṃ guṣṭhagopitau | śūlamudrā bhavedeṣā sarvaśatruvimardinī || 35 || p. 104) uttānau tu karau kṛtvā sarvamūrdhvaṃ tu kārayet | karapṛṣṭadvayaṃ bhūyātsamāśliṣṭhau parasparam || 36 || paraśumudrā bhavedeṣā sarvakāmaphalapradā | uttānau ca karau kṛtvā tarjanī dvau ca tiṣṭhati || 37 || śeṣāmuṣṭiṃ tu saṃbadhvā khaḍgamudrā bhavanti vai | uttānau tu karau kṛtvā ūrdhvahastaṃ tu kārayet || 38 || dakṣiṇe ca paraṃ hastau saṃprakīrya viśeṣataḥ | pāśamudrābhavedeṣā sarvaśatruvimardanā || 39 || dakṣiṇaṃ hastamuttānaṃ tarjanyau kuṃcitau tathā | śeṣāṃ muṣṭiṃ ca saṃbadhvā mukulīyaṃ kṛśasya tu || 40 || uttānau tu karau kṛtvā vāmahastaṃ visārayet | dakṣiṇaṃ karṇamūle tu dhanurmudrā bhavanti vai || 41 || uttānau tu karau kṛtvā tarjanyo hordhvo saṃsthitau | śeṣā muṣṭiṃ ca saṃbadhvā śaramudrā bhavanti vai || 42 || dakṣiṇaṃ hastamuttānaṃ muṣṭiṃ kṛtvā tu maṇḍalam | caṃcalaṃ ca tataḥ kṛtvā ghaṇṭamudrā tathaiva ca || 43 || uttānau tu karau kṛtvā kaniṣṭhāṃguṣṭhapīḍitau | ubhau parasparaṃ hastau vajramudrā bhavanti vai || 44 || mudrāṇāṃ lakṣaṇaṃ proktaṃ naivedyaṃ ca tataḥ śṛṇu || 44 || iti vīratantre mudrālakṣaṇavidhistrayastriṃśatpaṭalaḥ || 33 || p. 105) pitāmahaḥ || bhagavandevadeveśa lokanātha jagatpate | naivedyasya vidhānaṃ kiṃ brūhi me parameśvara ! || 1 || īśvaraḥ || sādhu sādhu mahāprājña yattvayā paricoditam | tatsarvama * * * vakṣye śṛṇuṣva kamalāsana || 2 || yāvatīstaṇḍulāstasminnaivedya parisaṃkhyayā | tāvadyugasahasrāṇi rudraloke mahīyate || 3 || śuddhodanasahasrebhyaḥ pāyasaṃ ca viśiṣyate | kṛsarānna sahasrebhyo gauḍa?nnaṃ ca viśiṣyate || 4 || gauḍānnasya sahasrebhyo mudgānnaṃ ca viśiṣyate | evameva krameṇaiva sahasra guṇitaṃ phalam || 5 || śvetaśālī mahāśālī raktaśālī yavāstathā | kṛṣṇaśālī ca nīvāraṃ veṇugodhūmameva ca || 6 || priyaṃguṃ caiva viprenda navadhā cocyate mayā | taṇḍulārdhaṃ gṛhītavyaṃ uttamaṃ ca vinirdiśet || 7 || sarveṣāṃ caiva vrīhīṇāṃ madhyamaṃ ca vinirdiśet | adhamaṃ pakṣināmaṃ ca tasmāttānparivarjayet || 8 || prāṃkaṇaṃ caiva viprendra gomayenānu lepayet | hṛdaye prokṣayetsarvaśāliṃ netreṇa vinyaset || 9 || raveśvaraśmi saṃtaptānkartanaṃ kuryāttataḥ | uttamaṃ dvijanārībhiḥ kṣatraviṭkanyayā tataḥ || 10 || p. 106) madhyamaṃ kartanaṃ proktaṃ śūdrībhiradhamaṃ bhavet | ulūkhalvo'thamṛtkuṇḍe hṛdayenaiva nikṣipet || 11 || ulūkhalaṃ brahmadaivatyaṃ musalaṃ śivameva ca | śūrpaṃ vai viṣṇudaivatyaṃ ityete adhidevatāḥ || 12 || tuṣānyapohya śūrpeṇa kaṇakaṃbuja varjayet | śatadvayaṃ paṃcaviṃśati vrīhibhiśśuktirucyate || 13 || talaṃ ca prasṛtiṃ caiva kuḍuvaṃ ca tathaiva ca | aṃjaliṃ caiva viprendra prasthaṃ caiva tathaiva ca || 14 || pātrasaṃkhyā bhavettatra āḍhakaṃ ca tathaiva ca | śivaṃ ca droṇakaṃ caiva khārī caiva tathaiva ca || 15 || aṃjaliṃ caiva viprendra prasthaṃ caiva tathaiva ca | pātrasaṃkhyā bhavettatra āḍhakaṃ ca ekaikaṃ dviguṇaṃ || 16 || syācca vardhate kramaśo'dhunā | prasthaṃ kuḍavasaṃyuktaṃ piśācānāṃ baliṃ bhavet || 17 || caruprasthadvayaṃ caiva āḍhakaṃ havirucyate | naivedyaṃ navadhā caiva kalpayetkalpavittamaḥ || 18 || prasthadvayaṃ trisandhyā tu āḍhakaṃ caiva tadva ca | śivaṃ ceva tu vijñeyaṃ madhyamatrayamucyate || 19 || droṇaṃ caiva tu khārī ca hāraṃ caiva trayo bhavet | madhyamatrayamevoktaṃ uttamaṃ ca śṛṇuṣvatha || 20 || p. 107) aṣṭadroṇasamāyuktaṃ bhāradvayasamāyutam | bhāratrayaṃ ca viprendra uttamatrayamucyate || 21 || āḍhakādīni naivedyaṃ śrībaliṃ ca na kārayet | na doṣāntaṇḍulāngrāhya nirvāpanaṃ tu kārayet || 22 || navabhāṇḍe vinikṣipya kṣālayedastramantrataḥ | tribhirvākṣālayitvā tu jalamardhādhikaṃ bhavet || 23 || bhāṇḍopari nyasettatra īśānena tu mantrataḥ | agniṃ prajālayettatra agnibījena deśikaḥ || 24 || śuddhānnaṃ caiva nikṣipya sadyamantreṇa deśikaḥ | kṛmikoṭarasaṃyuktaṃ pipīlikādivarjitam || 25 || visphuliṃgayutaiścāpi kāṣṭhairagniṃ na dīpayet | atipakvamapakvaṃ ca dhūmragandhaṃ ca śītalam || 26 || varjayeccaiva viprendra supakvānnaṃ nivedayet | bāhyaśuddhikramaṃ kuryāttripuṇṭraṃ kārayeddiśi || 27 || vāmadevena mantreṇa utthāpayedviśeṣataḥ | upadaṃśaṃ pravakṣyāmi śṛṇuṣva kamalāsana || 28 || kadalīpanasaṃ caiva trapuṣorvārukameva ca | bṛhatīdvayaṃ ca kuṣmāṇḍaṃ bṛhanmudgaṃ cālābunī || 29 || kośātakīrtatāṃśca patyagandhaṃ tathaiva ca | śiśukaṃ bṛhatkandaṃ sāraṇasya tu kandakam || 30 || p. 108) śambakadambalīkandaṃ karkandhūdvayameva ca | rājamāṣāḍhakī caiva mudgaśimbaṃ kulasthakam || 31 || kukkuṭāṇḍaphalaṃ caiva upadaṃśamihocyate | ete vakṣopadaṃśā sā kāravallī tathaiva ca || 32 || prasthasya tripalaṃ caiva yathā krameṇa vardhayet | evameva kramaṃ kuryādyathā lābhe ca kārayet || 33 || lavaṇena samāyuktaṃ marīcinā samāyutam | taṇḍulāścaiva dvitriṃśadupadaṃśamihocyate || 34 || gulmāṣaṃ ṣoḍaśāṃśaṃ tu muṣṭāṃśaṃ dadhisaṃyutam | sūpaṃ kṛtvā viśeṣeṇa * * * piṣṭa saṃyutam || 35 || gulaṃ caiva samāyuktaṃ kadalīphalameva ca | panasena samāyuktaṃ sūpamājyaṃ nivedayet || 36 || hāṭayāmāsamāyuktaṃ ājyenaiva supācitam | pūgīphaladvayaṃ caiva aṣṭapatrasamāyutam || 37 || kiṃciccūrṇasamāyuktaṃ dviprasthasya vidhīyate | mātuluṃga phalādyāsu pakvādīni nivedayet || 38 || evameva krameṇaiva kuryādyatnānusārataḥ | ekasthāne tu viprendra nidhāya sakalaṃ tataḥ || 39 || hṛdayena prokṣayettatra kuśenaiva tu vāriṇā | gandhaiḥ puṣpaiśca dhūpaiśca dīpaiścaiva supūjayet || 40 || p. 109) ṣaḍaṃgaiḥ pūjayettatra bahubhirdīpamucyate | sthalikā caiva sauvarṇaṃ rajataṃ kāṃsyameva ca || 41 || tāmreṇa vāpi kartavyaṃ bhasmanā śuddhimācaret | athavā kadalīpatraṃ vastropari nyasettataḥ || 42 || prokṣayedambhasā caiva ghṛtenaivābhidhārayet | vāmadevena mantreṇa pātre cānnaṃ kṣipettataḥ || 43 || vyaṃjanāneka saṃyuktaṃ hṛdayena nivedayet | caruṇāṃ tu caturbhāgaṃ dvibhāgaṃ ca nivedayet || 44 || baleragneśca bhāgetyātpātraśeṣaikamucyate | hṛdayena tu mantreṇa dadyātpānīyameva ca || 45 || visarjayettu nirmālyaṃ śuddhaṃ kṛtvā tu bhūtalam | prokṣayedambhasā caiva tāmbūlaṃ dāpayettataḥ || 46 || evaṃ yaḥ kurute martyaḥ śivalokamavāpnuyāt | agnikāryaṃ tataḥ kuryācchāstradṛṣṭena karmaṇā || 47 || evameva krameṇaiva śuddhānnaṃ procyate mayā | pāyasānnakramaṃ vakṣye mudgaṃ vai taṇḍulārdhakam || 48 || dviguṇaṃ kṣīramityuktaṃ paceyuḥ pāyasātmakam | gulānnaṃ vakṣyate vipra kṣīraṃ vai taṇḍulārdhakam || 49 || taṇḍulārdhaṃ gulaṃ proktaṃ ājyaṃ caiva gulārdhakam | gulānnamiti vijñeyaṃ kṛsarānnaṃ tataḥ śṛṇu || 50 || p. 110) tilānvai cūrṇitāṃstatra taṇḍulasya caturthakam | tilārdhaṃ prakṣipedājyaṃ kṛsarānnamihocyate || 51 || taṇḍulasya caturthāṃśaṃ mudgaṃ tatraiva yojayet | nālikeraphalairyuktaṃ mudgānnaṃ saṃprakīrtitam || 52 || marīcirajanīyuktaṃ jīrakaṃ sarṣapānvitam | āloḍhya pācitaṃ hyetatkadalī bṛhatīdvayam || 53 || vyaṃjana syottamaṃ hyetacchuddhānnaṃ ca nivedayet | tritripādaṃ ca ghaṭikāmudhamatra ya śeṣataḥ || 54 || saṃdhyākālamiti proktaṃ madhyamatrayamucyate | kālaṃ yāmasamāyuktaṃ śrībalyaṃ tu ta kārayet || 55 || daśanāḍikayā yuktamuttamatrayamucyate | visarjayettu nirmālyaṃ caṇḍeśāya nivedayet || 56 || nirmālya laṃghanaṃ dānaṃ bhakṣaṇaṃ samameva tu | nirmālya laṃghanāddānāttatkṣaṇānnarakaṃ vrajet || 57 || tasmātsarvaprayatnena abhojyaṃ sarvathā janaiḥ | bhūmau vā khānayettatra agninā dasameva ca || 58 || jalaiḥ paśu gajairvāpi nadyāṃ vai deśikottamaḥ | sakalānāṃ nivedyaṃ tu śūdrādīnāṃ tu bhojanam || 59 || vināyakasya naivedyaṃ viprādīnāṃ tu bhojanam | umādevyāśca naivedyaṃ sarveṣāṃ caiva bhojanam || 60 || p. 111) divākarasya naivedyaṃ sarveṣāṃ bhojanaṃ bhavet | abhojyaṃ sūryabhaktānāṃ jyeṣṭhā caiva sarasvatī || 61 || śrīdevī bhūmidevī ca naivedyaṃ bhojanaṃ bhavet | itareṣāṃ tu naivedyaṃ na bhojyaṃ sarvadehinām || 62 || anyajātairna bhoktavyamevameva krameṇa tu | pūrvadvāre'tha dakṣiṇye paścimadvārameva vā || 63 || uttaradvāramevaṃ syātprāsādānyaṃ viśeṣataḥ | dvārabhedeṣu bhedānāṃ pūjābhedaṃ na vidyate || 64 || tattadvārapradeśe tu naivedyaṃ ca nivedayet | anyathā kārayedyastu abhicārāyamūca vahi || 65 || tasmātsarva prayatnena naivedyaṃ caiva kārayet | evaṃ yaḥ kurute martyaḥ sarvapāpādvimucyate || 66 || kulaikaviṃśamuttārya śivalokamavāpnuyāt || 66 || iti vīratantre naivedyavidhiścatustriṃśaḥ paṭalaḥ || 34 || pitāmahaḥ || śaucamācamanaṃ kṛtvā snānakarma ca kīdṛśam | etatsarvaṃ samāsena bhagavanvaktumarhasi || 1 || īśvaraḥ || pitāmaha mahāprājña yattvayā paricoditam | tatsarvamakhilaṃ vakṣye śṛṇuṣva kamalāsana || 2 || p. 112) utthāyata - prātaścarma * * na vṛtasamanvitaḥ | grāmātprācīmudīcīṃ vā gatvācāryo viśeṣataḥ || 3 || uttarābhimukho vāpi dakṣiṇābhimukhopi vā | navatābhimukhasthaṃ tu malaṃ caiva visarjayet || 4 || visarjayennahi viṇmūtraṃ kīṭakannekinaṃ bhuvam | ūṣaraṃ caiva viprenda śivakṣetra samīpataḥ || 5 || raviṃ dakṣiṇaḥ kṛtvā divā viṇmūtravarjanam | śirovaguṇṭhanaṃ kṛtvā maunena tu visarjayet || 6 || dakṣiṇena tu hastena mṛdaṃ saṃgrāhayettataḥ | vāme śiśnaṃ gṛhītvā tu karṇayajñopavītakam || 7 || nadyāṃ vāpi taṭāke vā puṣkare vā hṛdepi vā | śuddhasnānajalaṃ prāpya ācamettu yathāvidhi || 8 || gudeva daśadhā dadyājjaṭaṃ caiva viśeṣataḥ | paṃcabhiḥ kṣālayedvāmaṃ karayoḥ saptamṛttikā || 9 || meḍhre caikaṃ mṛdaṃ dadyātkaraṃ paṃcaiva kṣālayet | āmalīphalamātreṇa pādau prakṣālayettataḥ || 10 || āpośyo dvirmṛjya ācamya ca vidhānataḥ | mṛtpiṇḍaṃ ca tridhā kṛtvā hṛdayena tu mantrataḥ || 11 || tatpuruṣeṇa mantreṇa pūrve piṇḍaṃ tridhā bhavet | dakṣiṇe ghoramantreṇa uttare vāmamantrataḥ || 12 || p. 113) pūrveṇaiva mṛdā dadyādastreṇa daśadikṣu vai | dakṣiṇe ghoramantreṇa uttare vāmamantrataḥ || 13 || pūrveṇaiva hṛdādadyādaśa dikṣu vai | dakṣiṇena hṛdā caiva śivadīkṣāṃ tu kalpayet || 14 || jalamadhye sthitaṃ caiva paṃcabrahmeṇa deśikaḥ | tailaṃ cāmalakāyuktaṃ aṃgamālipya sarvaśaḥ || 15 || gomayena punaścaiva upalipya ca snāpayet | mārjayecchiramīśānaṃ puruṣeṇa mukhaṃ tataḥ || 16 || hṛdayaṃ caiva saureṇa vāmena guhyameva ca | pādayossadyamantreṇa mārjayeddeśikottamaḥ || 17 || vyomavyāpi japettatra mārjayitvā tu mantravit | kālamudrāṃ tu badhvā tu prāsādenābhiṣiṃcayet || 18 || gomayena hṛdā caiva sarvāṃgaṃ lepayenmṛdā | nābhimātrodake sthitvā āca(myaca) vidhānataḥ || 19 || triḥprāśyāpo dvirvimṛjya ūrdhvāghorekameva ca | aṃguṣṭhānāmikābhyāṃ ca cakṣuṣīsamupa spṛśet || 20 || ghrāṇadvayaṃ ca śrotraṃ ca madhyamāṃgulinā spṛśet | aṃguṣṭhatarjanībhyāṃ tu bāhuṃ caiva spṛśettataḥ || 21 || sarvābhiraṃgulībhiśca mūrdhānaṃ caiva saṃspṛśet | dakṣiṇena tu hastena udakaṃ grāhayettataḥ || 22 || p. 114) vāmadevena saṃyuktaṃ sūryaśceti jalaṃ pibet | īśānenāgniśceti sāyāhneti jalaṃ pibet || 23 || ācamya ca vidhānena īśānena tu saṃyutam | sāvitrīṃ ca bhavettatra sūryodakaṃ dadet || 24 || devānvai tarpayettatra vāmadevena mantrataḥ | ṛṣīṇāṃ dāpayettatra aghoreṇa tu mantrataḥ || 25 || pitṝṇāṃ tarpayettatra sadyamantreṇa deśikaḥ | prāsādena samāyuktaṃ sāvitrīṃ ca śatāṣṭakam || 26 || mitra satyena varcanī hṛdayena samāyutam | japedvai deśikastatra dhautavastraṃ ca veṣṭayet || 27 || ācametpūrvavattatra soṣṇīṣassottarīyakaḥ | tīre samatalaṃ kṛtvā hastamātreṇa lepayet || 28 || sūryamāvāhayettatra ṣaḍakṣareṇa mantrataḥ | pādyamācamanaṃ caiva arghyaṃ tasya nivedayet || 29 || daivikena tu tīrthena devānāṃ tarpayettataḥ | ārṣeṇa tu tīthaina ṛṣīṇāṃ caiva tarpayet || 30 || pitṝṇāṃ caiva pūrveṣāṃ paitṛkeṇa tu tarpayet | vimānaṃ prāviśettatra puṣpahastau vicakṣaṇaḥ || 31 || pradakṣiṇatrayaṃ kṛtvā praviśettu kavāṭakam | praṇamya daṇḍavadbhūmau arcayettu kavāṭakam || 32 || p. 115) gandhaiḥ puṣpaiśca dhūpaiśca dīpaiścaiva hṛdā tataḥ | pūjayedvidhinā vipra kavāṭasthāṃstu devatān || 33 || bhujaṃgaṃ ca pataṃgaṃ ca kavāṭasyādhi devatān | tato garbhagṛhaṃ gatvā evaṃ praṇamya eva ca | evaṃ yaḥ kurute nityaṃ sarvapāpaiḥ pramucyate || 34 || snāne devārcane caiva samādhau ca japettathā | bhojane devakārye ca maunaṃ ṣaṭsu vidhīyate || 35 || snānaṃ paṃcavidhaṃ jñeyaṃ vāruṇaṃ snānameva ca | āgneyaṃ divyamevaṃ tu vāyavyaṃ mānasaṃ smṛtam || 36 || vāruṇaṃ snānakāryaṃ ca vāruṇaṃ snānameva ca | āgneyaṃ bhasmanā snānaṃ sā pathāvarjayettataḥ || 37 || divyasnānaṃ vāya - vahantu rajobhavam | mantrairmānasamityuktaṃ paṃcasnānaṃ vidhīyate || 38 || evameva prakāreṇa kuryādvai deśikottamaḥ | snānamevaṃ mayā proktaṃ sarvakāmārthasādhanam || 39 || iti vīratantre śaucācamana snānavidhiḥ paṃcatriṃśaḥ paṭalaḥ || 35 || pitāmahaḥ || bhasmasnānaṃ kathaṃ deva tatsnānaṃ kīdṛśaṃ bhavet | etatsarvaṃ samāsena brūhi me parameśvara || 1 || īśvaraḥ || bhasma snānaṃ pravakṣyāmi śṛṇuṣva kamalāsana | bhāsatvānmanuṣyāṇāṃ bhāsatvabhasya ci || 2 || p. 116) sarvarogasamutpannā vyāghrasarvabhayeṣu ca | anyaiduṣṭamṛgairduṣṭairbhasmasnānena naśyati || 3 || āgneyaṃ prathamaṃ caiva dvitīyamanataṃ bhavet | tṛtīyaṃ śaivamityuktaṃ caturthaṃ bhogadaṃ bhavet || 4 || paṃcamaṃ śrīkaraṃ proktaṃ teṣāmevaṃ śṛṇuṣvatha | nandā bhadrā ca surabhiḥ suśīlā sumanaṃ tathā || 5 || eṣāṃ vargeṣu saṃjātaṃ gomayaṃ caiva saṃgṛhet | uttamaṃ śvetavarṇaṃ tu madhyamaṃ raktameva ca || 6 || adhamaṃ kṛṣṇavarṇaṃ tu anyadvarṇaṃ tu varjayet | vikaṭāṃgaśca viprendra aṃgahīnaṃ ca varjayet || 7 || patitaṃ gomayaṃ grāhya hṛdayena tu mantrataḥ | kapilā gomayaṃ caiva uttamottamamucyate || 8 || gomayaṃ vāyusaṃbaddhaṃ śāntakaṃ vāyumantrakaiḥ | ākāśo grāhayedaṃgairdarbhe tatpauṣṭikaṃ bhavet || 9 || bhūtale patitā ye tu prāsādena tu gomayam | paurṇamāsyāmamāvāsyāṃ ṣaṣṭhyāṃ (ca) śuklakṛṣṇayoḥ || 10 || śivāgninā dahitvā tu budhairvāpi tuṣaistu vā | piṇḍaṃ kṛtvā tu hṛdayaṃ śikhāmantreṇa deśikaḥ || 11 || śuṣkaṃ vai śirasā caivaṃ dagdhaṃ vai śikhayā tathā | sadyo jātena mantreṇa grāhayet (ca) viśeṣataḥ || 12 || p. 117) sauvarṇamuttamaṃ pātraṃ madhyamaṃ rajataṃ bhavet | adhamaṃ tāmrapātraṃ syādalābhe mṛṇmayaṃ bhavet || 13 || alābupātre saṃgrāhya vāmadevena mantrataḥ | etadāgneyamityuktaṃ mārutaṃ ca śṛṇuṣvatha || 14 || aṃgairlātena vodbhūtadagninā ca dahettataḥ | mārutākhyamiti proktaṃ śaivalakṣaṇamucyate || 15 || śivāgni kuṇḍe viprendra saṃjātaṃ bhasma eva ca | bhogadaṃ ca pravakṣyāmi kulālānāṃ dahepyataḥ || 16 || evaṃ caturvidhenoktaṃ śrīkaraṃ ca śṛṇuṣvatha | catvāri bheda saṃyuktaṃ bhasmanā ca viśeṣataḥ || 17 || evameva prakāreṇa bhasmanā lepayettataḥ | vyoma vyāpi samāyuktaṃ brahmamaṃgena saṃyutam || 18 || īśānena tu mantreṇa śira uddhūlayettataḥ | mukhaṃ tatpuruṣeṇaiva svītau caiva kaṭī tathā || 19 || pārśvayorubhayoścaiva pādayorubhayorapi | sadyo jātena mantreṇa uddhūlayedviśeṣataḥ || 20 || uddhūlayettu sarvāṃgaṃ brāhmaṇānāṃ viśeṣataḥ | tripuṇṭraṃ kārayettatra nṛpāṇāṃ vaiśyameva ca || 21 || śūdrāṇāṃ caiva sarveṣāmevameva krameṇa tu | madhyahātprakṛjalairyuktaṃ toyaṃ tamana varjayet || 22 || p. 118) sthānabhedaṃ pravakṣyāmi mūrdhni lalāṭameva ca | karṇau ca cakṣuṣī caiva nāsikau cāsya eva ca || 23 || grīve skandhe ca bāhubhyāṃ korparau ca tathā maṇau | hṛdi nābhau ca meḍhre ca puyūruku ca jānunī || 24 || jaṃghayoḥ sthītyaktva pādau ca tadā pṛṣṭhau ca eva ca | dvātriṃśatsthānamevoktaṃ bhasmanā lepayettataḥ || 25 || lalāṭagrīvasandhau ca bāhukorparayorapi | hṛdaye jaṭhare caiva nābhau pārśve tu pṛṣṭhake || 26 || pārśvayoścaiva viprendra ṣoḍaśasthānamucyate | mūrdhni caiva lalāṭe ca kaṇṭhe bāhu tathaiva ca || 27 || hṛdaye caiva nābhau ca pṛṣṭhe caiva viśeṣataḥ | aṣṭasthāneṣu viprendra vinyasedbhasmameva ca || 28 || brahmāskandaṃ ca viṣṇuṃ ca vighnaścaiva śivastathā | vasundharā ca pitarau adhidevāḥ prakīrtitāḥ || 29 || ṣaḍaṃgulaṃ ca catvārau stryaṃgulaṃ vātha cāṃgulam | brāhmaṇādīnāṃ varṇānāṃ vistārasi vivistaraṃ bhavet || 30 || kṣaṇāṃ tathaiva mārgeṇa bhasmanā lepayettataḥ | jñānāsūcandanaṃ lipya vaiśyārthaṃ pūrṇameva ca || 31 || jayārthī caiva viprendra lepayedrakta candanaiḥ | deśikānāṃ tu sarveṣāmanāmikā madhyamatarjanī || 32 || p. 119) bhasmanā lepayettatra sarvapāpātpramucyate | dusvapne durjanasparśe āturāṇāṃ tu sarvataḥ || 33 || bhasmasnānena śudhyanti rakṣārthamiha mocyate | bhojane tuṣakeśaṃ ca citāri nakhānyapi || 34 || mantraṇaṃ marthakāñcabarī sṛpaṇi sarvaśaḥ | dadhikṣīra ghṛtetaila miśrite tu viśeṣataḥ || 35 || bhasmasnānācchuddhimāpnoti siṃhanasyeva yathā gajaḥ | pūrvāhne bhojanekāle gamane'pi tathaiva ca || 36 || * * * * * * * * sarvaraktā vidhīyate | evameva krameṇaiva bhasma dadhyāttu bhaktitaḥ || 37 || sarvapāpavinirmuktaḥ śivalokamavāpnuyāt | bhasmasnānaṃ mayā proktaṃ mantranyāsaṃ śṛṇuṣvatha || 38 || iti vīratantre bhasmasnānavidhiḥ ṣaṭtriṃśaḥ paṭalaḥ || 36 || praṇamya śirasā devaṃ paryapṛcchatpitāmahaḥ | mantranyāsaṃ kathaṃ deva tatsarvaṃ brūhi me prabho || 1 || īśvaraḥ || yatsarvaṃ tu mayā pṛṣṭaṃ martyānāṃ tu hitāya ca | tavasnehādahaṃ vakṣye śrūyatāṃ kamalāsana || 2 || śivāgre maṇḍapaṃ kuryānmaṇḍapāddakṣiṇe tataḥ | maṇḍapaṃ caiva viprendra gomayenānulepayet || 3 || p. 120) gandhapuṣpaṃ ca dhūpaṃ ca dīpaṃ caiva samāyutam | kūrcaṃ caiva tu nikṣipya pūrvanā(tha) vidhipūrvakam || 4 || uttarābhimukho bhūtvā tatrānte kūrcamadhyame | sadyena prokṣayettatra kuśakūrcena vāmataḥ || 5 || gandhapuṣpādinā vipra svadevīṃ pūjayettataḥ | ghṛtāśikhāgre dvādaśāṃgulye śivatatvaṃ vicintayet || 6 || svātmānaṃ yojayettatra tanuṃ caiva dahettataḥ | trikoṇamaṇḍale vidyādadvitīyaṃ vicintayet || 7 || pādāṃguṣṭhātsamārabhya dahevrāyaṃ śirontakam | bhasmabhūtaḥ śivaṃ dhyātvā amṛtaṃ plāvanaṃ kuru || 8 || śikhāddhastapramāṇena ūrdhve caiva vicintayet | śvetapadmo pariṣṭāttu candrabimbamadhomukham || 9 || turīyamamṛtaṃ dhyāyedoṃkāreṇa samanvitam | cintayedamṛtaṃ toyaṃ suṣumnābhinnamastakam || 10 || tena plāvitamātmānaṃ pūrayantaṃ vicintayet | mṛtyunāśanamevaṃ tu iti śāstrasya niścayaḥ || 11 || paścātsvadehaṃ saṃcintya gandhapuṣpādinārcayet | recakaṃ pūrakaṃ caiva kumbhakaṃ trividhaṃ matam || 12 || na muñcati na gṛhṇāti vāyurantarbahiḥ sthitam | āpūrṇakumbhavattiṣṭhedacalasya tu kumbhakam || 13 || p. 121) evameva prakāreṇa kārayeddeśikottamaḥ | hastābhyāṃ saṃspṛśetpūrvaṃ kādipādāntameva ca || 14 || aṃguṣṭhatarjanībhyāṃ tu astre mantreṇa saṃyutam | divi dikṣu ca dātavyaṃ ūrdhvādhaścaiva vinyaset || 15 || ājānu pṛthivī jñeyā apsiddhirnābhideśataḥ | galāddve tejasaṃśuddhi lalāṭādvāyu śudhyati || 16 || tadūrdhve dvādaśāṃgulye gaganaśuddhirudāhṛtam | prathamaṃ sṛṣṭinyāsaṃ tu sthitinyāsaṃ dvitīyakam || 17 || saṃhāraṃ tu tṛtīyaṃ syāt trividhaṃ cocyate mayā | gṛhasthaḥ sṛṣṭimārgeṇa brahmacārī sthitirbhavet || 18 || vānaprastha yatīnāṃ ca saṃhāranyāsamucyate | aṃguṣṭhādi kaniṣṭhāntaṃ sṛṣṭinyāsamudāhṛtam || 19 || īśādi paṃcamaṃtrāṇi aṃguṣṭhādīni vinyaset | īśānaṃ mūrdhni vinyasya mukhe tatpuruṣaṃ nyaset || 20 || aghoraṃ hṛdaye nyasya guhye vāmaṃ prakalpayet | sadyojāte nyasetpādau punaraṃgāni vinyaset || 21 || vinyasettu ṣaḍaṃgāni devatānyāsakaṃ śṛṇu | brahmāṇaṃ mūrdhni vinyasya lalāṭe viṣṇurucyate || 22 || candrasūryau ca nayanau nāsikyāṃ pṛthivīṃ tathā | sarasvatīṃ tu vaśvāre hṛdaye īśvaraṃ tathā || 23 || p. 122) hastau caivendradaivatyaṃ vāyuḥ syātkukṣireva ca | subrahmaṇyasya liṃge ca pārśvayorambikā tathā || 24 || pādayormarutaścaiva evameva kramānnyaset | akāraṃ mūrdhni vinyasya ākāraṃ tu lalāṭake || 25 || ikāraṃ dakṣiṇe netre īkāraṃ vāmalocane | ukāraṃ dakṣiṇe nāse ūkāraṃ vāmanāsike || 26 || ṛkāraṃ dakṣiṇe śrotre ṛkāraṃ vāmaśrotrake | ḷkāraṃ dakṣiṇe gaṇḍe ḹkāraṃ vāmagaṇḍake || 27 || e ai (ca) tālurandhre ca o au oṣṭhadvaye'pi ca | dantapaṃktidvaye nyasya aṃaḥ parikīrtitau || 28 || kavargaṃ dakṣiṇe pāṇau cavargaṃ vāmapāṇike | ṭavargaṃ dakṣiṇe pāde tavargaṃ vāmapādake || 29 || paphau dakṣiṇapāśvau tu vāmapāśvau babhau nyaset | makāraṃ hṛdaye nyasya yakāraṃ tvaci vinyaset || 30 || rephaṃ ca raktamevoktaṃ lakāraṃ māṃsameva ca | vakāraṃ medodeśe tu śakāraṃ cāsthideśake || 31 || majjādeśe ṣakāraṃ tu sakāraṃ śuklameva ca | hakāraṃ prāṇa ityāhuḥ kṣakāraṃ meḍhrameva ca || 32 || lakāraṃ vṛṣaṇaṃ caiva sarvāmetānkramānnyaset | sṛṣṭinyāsamiti proktaṃ nyāsaṃ sthitimataḥ śṛṇu || 33 || p. 123) madhyādi daṇḍa * * * paṃcabrahma nyasetkramāt | īśānaṃ madhyame caiva anāmikena puruṣaṃ nyaset || 34 || kaniṣṭhikāṃ ca na ghoraḥ syādvāmamaṃguṣṭhake nyaset | sadyojātaṃ tu tarjanyāṃ vinyasetpṛṣṭhameva ca || 35 || hṛdayaṃ madhyame nyasya śiromantraṃ tu nāmike | śikhāṃ kaniṣṭhike nyasya kavacāṃguṣṭhake nyaset || 36 || netraṃ tu tarjanīṃ nyasya astraṃ karatale nyaset | evaṃ ṣaḍaṃgaṃ vinyasya vidyeśānvinyasettataḥ || 37 || anantaṃ mūrdhni vinyasya lalāṭe sūkṣmamucyate | śivottamaṃ mukhe nyasya ekanetraṃ tu karṇayoḥ || 38 || ekarudraṃ tu bāhau tu trimūrtiṃ hṛdaye nyaset | liṃge śrīkaṇṭhamevoktaṃ śikhaṇḍiṃ pādayornyaset || 39 || hṛdaye hṛdayaṃ nyasya śiraḥ śirasi vinyaset | śikhāyāṃ tu śikhāṃ nyasya kavacaṃ stanamadhyataḥ || 40 || astraṃ hastapradeśe tu netraṃ netre tu vinyaset | hastau tu maṇibandhaṃ tu īśabrahmāṇimeva ca || 41 || sthiti nyāsamidaṃ proktaṃ saṃhāraṃ ca tataḥ śṛṇu | sadyojātaṃ kaniṣṭhe tu vāmadevena nāmikā || 42 || aghoraṃ madhyame nyasya puruṣaṃ tarjanīṃ nyaset | īśamaṃguṣṭhake nyasya ṣaḍaṃgānvinyasettataḥ || 43 || p. 124) hṛdaye kaniṣṭhikāṃ nyasya kavacaṃ stanamadhyataḥ | śiromantraṃ ca nāmike | śikhāmantraṃ tu madhyaṃ syāt kavacaṃ || 44 || tarjanī nyaset | netramaṃguṣṭhake nyasya astraṃ karatale nyaset | pādayoḥ sadyamantreṇa kukṣau vāmaṃ nyasettataḥ || 45 || aghoraṃ hṛdaye nyasya mukhe tatpuruṣaṃ nyaset | īśānaṃ mūrdhni vinyasya pādayorhṛdayaṃ nyaset || 46 || meḍhre tu śiromantraṃ tu kukṣau śikhāṃ tu vinyaset | kavacaṃ hṛdaye nyasya netraṃ bāhudvayornyaset || 47 || mukhe cāstramiti proktaṃ śivamantraṃ tu sarvaśaḥ | indraṃ tu pādayornyasya meḍhre tu pāvake nyaset || 48 || yamaṃ kukṣau tu vinyasya nir-ṛtiṃ hṛdaye nyaset | bāhvau varuṇadaivatyaṃ kaṇṭhe vāyuriti smṛtaḥ || 49 || mukhe tu somadaivatyaṃ īśaṃ śirasi vinyaset | evameva krame jñātvā vinyaseddeśikastathā || 50 || ācāryastvādiśaivaḥ syādgṛgastho vā dvijottamaḥ | sṛṣṭau sthitiṃ ca saṃhāra nyāsaṃ kuryādvicakṣaṇaḥ || 51 || evaṃ nyastvā vidhānena deśikaḥ pāpahā bhavet | gandhaiḥ puṣpaiśca pādyaiśca svadehaṃ pūjayeddhṛdā || 52 || dvārapālānsamabhyarcya gandhapuṣpādibhissaha | pūrve tu dvārapālaṃ tu nandikālau tathaiva ca || 53 || p. 125) dakṣiṇadvārapālau tu daṇḍimuṇḍistathaiva ca | paścimadvārapālau tu bhṛṃgiṭirvijayastathā || 54 || uttaradvārapālau tu nandaḥ paśupatistathā | nandinaṃ dakṣiṇe sthāpya śyāmavarṇasamanvitam || 55 || daṇḍahastasamāyuktaṃ lakāraṃ mantramucyate | kālaṃ kuṃkumavarṇāmaṃ uttare tu pratiṣṭhitam || 56 || vaṭavṛkṣāyudhairyuktaṃ mantraṃ hrīṃ kārameva ca | daṇḍiṃ pūrve tu vinyasya indragopasya saṃnibham || 57 || khaḍgāyudha samāyuktaṃ hrauṃkāraṃ mantramucyate | muṇḍī tu paścime nyasya śuddhasphaṭikasaṃnibham || 58 || bhindipālasamāyuktaṃ sṛṃkāraṃ mantramucyate | bhṛṃgiṭiṃ dakṣiṇe sthāpya mayūragrīvasaṃnibham || 59 || śaktyāyudhasamāyuktaṃ hrīṃkāraṃ mantramucyate | vijayaṃ cottare sthāpya raktavarṇa samāyutam || 60 || śūlāyudhasamāyuktaṃ hrīṃkāraṃ mantramucyate | anantaṃ paścime sthāpya kanakābhaṃ tathaiva ca || 61 || vajrāyudhasamāyuktaṃ hrīṃkāraṃ mantramucyate | paśupatiṃ pūrvataḥ sthāpya nīlarūpasamanvitam || 62 || pāśāyudha samāyuktaṃ hrīṃkāraṃ mantramucyate | evameva kramaiḥ sthāpya etairmantraiśca pūjayet || 63 || p. 126) sarve caturbhujāścaiva triṇetrāścaiva saṃyutam | sarve ṛjvāgatāḥ sthityā krūradṛṣṭibhayāvahāḥ || 64 || makuṭaiḥ kuṇḍalairhāraiḥ kaṭisūtraṃ tu vīrakam | nānābharaṇasaṃyuktā ghorabhayāvahāḥ || 65 || sarve kuṃcitapādāstu rūpayauvanasaṃyutāḥ | evameva krameṇaiva pūjayeddeśikassadā || 66 || mantranyāsamidaṃ proktaṃ yajanaṃ śṛṇu tatvataḥ || 66 1/2 || iti vīratantre mantranyāsaḥ saptatriṃśatpaṭalaḥ || 37 || pitāmahaḥ || praṇamya bhagavantaṃ hi paryapṛcchatpitāmahaḥ | śivārcanaṃ kathaṃ deva tatsarvaṃ brūhi me prabho || 1 || īśvaraḥ || etatsarvaṃ samāsena śrūyatāṃ kamalāsana | nārudraḥ saṃsmaredrudraṃ nārudro rudramarcayet || 2 || nārudraḥ kīrtayedrudraṃ nārudro rudramāpnuyāt | sarvapāpaharaṃ caiva sarvatīrthaphalaṃ bhavet || 3 || adīkṣitaścaturvedī śivaliṃgaṃ ca na spṛśet | dīkṣitaścāpi yo vipro bhṛtyarthaṃ na prapūjayet || 4 || p. 127) dharmānuṣṭhānamabhyarthaṃ sarvadākāle ādiśaivaḥ śivaṃ yajet | sandhisvadharmānuṣṭhānaṃ na doṣāya prakalpayet || 5 || ātmārthaṃ pūjayetteṣāṃ śāstramārgeṇa caiva hi | tatkāle vāpyakāle vā evameva krameṇa tu || 6 || ātmaśuddhiṃ purā kṛtvā sthāna śuddhiṃ dvitīyakam | tṛtīyaṃ dravyaśuddhistu caturthaṃ liṃgaśodhanam || 7 || paṃcamaṃ mantraśuddhistu ucyante paṃca śuddhayaḥ | pūrvoktena vidhānena ātmaśuddhiṃ ca kārayet || 8 || dvitīyaṃ sthānaśuddhiṃ ca kuryādvai deśikottamaḥ | huṃkāreṇa samāyuktaṃ phaṭkāreṇa samāyutam || 9 || sthānaśuddhiṃ tataḥ kuryād daśadikṣu samantataḥ | gomayenopa lipyātha prokṣayed hṛdayena tu || 10 || udakabhāṇḍaṃ vardhanyāṃ pādyācamana pātrakam | arghyapātraṃ puṣpapātraṃ dhūpadīpasya pātrakam || 11 || carusthālī jalakumbhaṃ ca nīrājanasya pātrakam | hṛdena kṣālayitvā tu astreṇa śodhayettataḥ || 12 || darbhopari nyasettatra kavacenāvaguṇṭhayet | paṃcabrahmeṇa mantreṇa udakaṃ secayettataḥ || 13 || gandhaṃ hṛdayo lo * * śirasā gandhakaṃ dadet | dravyāṇi prokṣayettatra hṛdayena tu mantrataḥ || 14 || p. 128) dravyaśuddhirbhavedevaṃ liṃgaśuddhiṃ tataḥ śṛṇu | hṛdayenaiva mantreṇa ghaṇṭāṃ caiva tu tāḍayet || 15 || huṃkāreṇa tu mantreṇa yavanīkrāpamanīyate | pūjāparyaṣitānāṃ tu hṛdayena visarjayet || 16 || sadyojātena mantreṇa puṣpaṃ śirasi vinyaset | apanīya ca nirmālyaṃ caṇḍeśāya pradāpayet || 17 || na śūnyamastakaṃ liṃgaṃ kṛtvābhiṣekaṃ tu sādhakaḥ | liṃgaṃ prakṣālayettatra hṛdayena tu mantrataḥ || 18 || liṃge vā kautuke vāpi bhitticitre ca maṇḍale | evamevakrameṇaiva liṃgaśuddhimathācaret || 19 || paṃcamaṃ mantraśuddhiṃ tu kārayeddeśikottamaḥ | paṃcabrahmaśivāṃgaiśca prāsādena samanvitam || 20 || vyomavyāpisamāyuktaṃ vidyeśvarāṃśca eva ca | gaṇeśānlokapālāṃśca lokapālāstrameva ca || 21 || oṃkāramāditaḥ kṛtvā namaskārāntaṃ yojayet | mantraśuddhirbhavedevaṃ kārayeddeśikottamaḥ || 22 || śuddhayaḥ paṃca yo vetti sa pūjāṃ kartumarhati | āsanaṃ kalpayedvidvān anantāntānyathākramam || 23 || anantāsanaṃ tu prathamaṃ yogāsanaṃ dvitīyakam | siṃhāsanaṃ tṛtīyaṃ syād yogāsanaṃ caturthakam || 24 || p. 129) vimalāsanaṃ caturthe tu padmāsanamihocyate | śaktyakṣarasamāyuktaṃ navamāṃkurasaṃyutam || 25 || bījākṣarasamāyuktaṃ nālāntaṃ parikīrtitam | madhye nālasamāyuktaṃ paṃcāśatkarṇikāyutam || 26 || padmāsanāntakairdairghyaiḥ tadūrdhve karṇikā nyaset | anantaṃ pūrvato bhāge vāsukiṃ cāgnigocare || 27 || takṣakaṃ dakṣiṇe sthāpya kārkoṭakaṃ tu nair-ṛte | śaṃkhapālaṃ ca vāruṇyāṃ gulike vāyugocare || 28 || padmaṃ tu saumyake bhāge mahāpadmīśagocare | anantāsanaṃ tu pradadyāt kūrmasyopari saṃśritāḥ || 29 || madhyasthaṃ caiva nālaṃ tu śivāṃgaṃ veṣṭayettataḥ | ādhāraṃ cāpyate vipra devānāṃ ca śṛṇuṣvatha || 30 || anenteśaśca sūkṣmaśca śivottamaścaikanetrakaḥ | ekarudrastrimūrtiśca śrīkaṇṭhaśca śikhaṇḍikaḥ || 31 || pūrvādīśānaparyantaṃ kramādvinyasya deśikaḥ | śeṣaścaiva tu nāgendrā gulikāśca caturdiśi || 32 || anantāsanamiha proktaṃ yogāsanamihocyate | caturaśraṃ tu yogaṃ syāt śeṣasyopari vinyaset || 33 || prāṇaṃ tu pūrvataḥ sthāpya apānaṃ vahnigocare | devadattadhanaṃjayau madhyame ca vikīryate || 34 || p. 130) ādhāraṃ tu mayā proktaṃ devatānāṃ śṛṇuṣvatha | praṇavaṃ madhyadeśe tu ākāraṃ pūrvadeśake || 35 || nakāramīśa digbhāge oṃkāraṃ pūrva saṃsthitam | adhaścāthordhvacchadanaṃ yogāsanamiti smṛtam || 36 || yogāsanopariṣṭāttu siṃhāsanamihocyate | āgneyyāṃ dharma vinyasya nair-ṛtyāṃ jñānameva ca || 37 || vairāgyaṃ caiva vāyavyāṃ aiśvaryamīśagocare | catuṣkoṇe mahāsiṃhaṃ āsanaṃ pādanirmitam || 38 || śaṃkhasphaṭikapītaṃ ca raktaṃ siṃhasya varṇakam | adharmaṃ pūrvato bhāge ajñānaṃ dakṣiṇe tathā || 39 || vairāgyaṃ paścime nyasya aiśvaryaṃ cottare diśi | kṛṣṇavarṇa samāyuktaṃ ilikāṃ tatra vinyaset || 40 || avyakto niyatiḥ kālaḥ kalā ceti catuṣṭayam | mahādikṣu nyasedenaṃ madhyapādastu keśavaḥ || 41 || triṇetraṃ bhīmasaṃkāśaṃ vidikṣvabhimukhāṃstathā | evaṃ siṃhāsanaṃ proktaṃ padmāsanamathocyate || 42 || pṛthvīṃ pūrvadalaścaiva āpaścaivāgnigocare | tejorūpaṃ tu dakṣiṇyāṃ vāyurūpaṃ tu nair-ṛte || 43 || ākāśaṃ caiva viprendra vāruṇyāṃ dalamucyate | satvaṃ vāyavyake nyasya rajovinyasya somake || 44 || p. 131) īśāne tu dale vipra tamorūpaṃ prakalpayet | tatvavarṇasamāyuktaṃ ādhāraṃ cocyate mayā || 45 || mūlaṃ sadyena mantreṇa nālaṃ vāmena kārayet | aghoraṃ dalamevāhu statpuruṣaṃ guhyadeśake || 46 || suṣiramīśamantreṇa kuryādvai deśikottamaḥ | devatāḥ saṃpravakṣyāmi kālīṃ pūrve tu vinyaset || 47 || kalavikaraṇīṃ cāgne raudrīṃ caiva tu dakṣiṇe | balavikaraṇīṃ nair-ṛtyāṃ vāmāṃ paścimato nyaset || 48 || balapramathanīṃ vāyavye jyeṣṭhāṃ caivottare diśi | sarvabhūtadamanīmīśānye manonmanīṃ tu madhyame || 49 || evaṃ padmāsanaṃ proktaṃ vimalāsanamucyate | caturvedasvarūpaṃ tu vinyased vyāghracarmavat || 50 || ilikopari vinyasya devatāṃ ca śṛṇuṣvatha | ambikāṃ pūrvataḥ sthāpya gaṇāmbikāṃ ca dakṣiṇe || 51 || gaurīṃ ca paścime nyasya prajñāṃ caivottare diśi | vimalāsanamidaṃ proktaṃ idamanyacchṛṇuṣvatha || 52 || āvāhanāsanaṃ padmaṃ padmāsanamanantakam | vimalamarcaneṣūktaṃ bhojyāsanaṃ tu yogataḥ || 53 || evameva prakāreṇa āsanakramamucyate | gandhaiḥ puṣpaiśca dhūpaiśca dīpaiścaiva tu pūjayet || 54 || p. 132) svanāmādyakṣareṇaiva hṛdayena tu deśikaḥ | satvaṃ rajastamaścaiva uparyupari vinyaset || 55 || agnestu maṇḍale caiva tadante sūryamaṇḍalam | candrabimbaṃ nyasetpaścā ātmānaṃ cāntarātmakam || 56 || paramātmānamevaṃ ca svanāmādyena vinyaset | dakṣiṇe hyātmatatvaṃ tu vidyātatvaṃ tu cottare || 57 || madhyame śivatatvaṃ tu vinyasettu yathākramam | evaṃ nyastvā tu vidhivacchivaṃ saṃpūjayettataḥ || 58 || śuddhasphaṭikasaṃkāśaṃ sphurantaṃ dīptatejasam | tryakṣaṃ daśabhujaṃ caiva candrārdhakṛtaśekharam || 59 || jaṭāmakuṭasaṃyuktaṃ cārugātrasamāyutam | paṃcavaktraṃ ca deveśaṃ paṃcamūrdhasamanvitam || 60 || sarvalakṣaṇasaṃyuktaṃ sarvābharaṇabhūṣitam | makuṭaṃ kuṇḍalaṃ caiva keyūrakaṭakaṃ tataḥ || 61 || kaṭisūtrodaraṃ baddhamekhalaṃ nūpurairyutam | divyāmbaradharaṃ devaṃ divyagandhānulepitam || 62 || pāśaṃ paraśukhaḍgaṃ ca vaktraṃ cābhayadakṣiṇe | vāmāṃkuśaṃ caivāṃ ghaṇṭāṃ nāgaṃ ca vahni ca || 63 || eteṣāmāyudhā vipra vāmahaste dadettataḥ | evaṃ sadāśivaṃ dhyātvā sarvalokasukhāvaham || 64 || p. 133) āvāhayettato devaṃ sadyojātena mantrataḥ | sthāpayedvāmadevena aghoreṇa nirodhayet || 65 || sāṃnidhyaṃ puruṣeṇaiva īśānena tu pūjayet | pūrve dvāragehe tu dakṣiṇe vā viśeṣataḥ || 66 || paścimadvāragehaṃ vā uttaradvārameva vā | niṣkale sakalaṃ dhyātvā āsanaṃ caiva kalpayet || 67 || dvārasyābhimukhaṃ sthāpya pūjayetpūrvavattataḥ | dvārabhedeṣubhedānāṃ pūjābhedaṃ na vidyate || 68 || īśānaṃ mūrdhni vinyasya mukhe tatpuraṣaṃ nyaset | aghoraṃ hṛdaye nyasya guhye vāmaṃ prakalpayet || 69 || sadyojātaṃ nyasetpādaṃ punaraṃgāni vinyaset | hṛdaye hṛdayaṃ nyasya śiraśśirasi vinyaset || 70 || śikhāyāṃ tu śikhāṃ nyasya kavacaṃ stanamadhyataḥ | astraṃ hastapradeśe tu netraṃ netreṣu vinyaset || 71 || paṃcavaktreṣu viprendra akṣṇāṃ paṃcadaśeṣu ca | pādyaṃ pādau pradātavyamarghyaṃ śirasi vinyaset || 72 || mukheṣvācamanaṃ vidyād hṛdayena tu mantrataḥ | uśīraṃ candanopetaṃ pādyadravyamudāhṛtam || 73 || phalatrayaṃ ca karpūra mādipatraṃ ca pālikam | ācamanīyamiti proktaṃ mukhe dadyādviśeṣataḥ || 74 || p. 134) āpakṣīrakuśāgrāṇi akṣatairyavataṇḍulaiḥ | tilaissiddhārthakaiścaiva arghyamaṣṭāṃgamucyate || 75 || netre caiva tu viprendra netramudrāṃ ca darśayet | kṣurikāṃ kalpayettatra dakṣiṇekadireva ca || 76 || śivāstraṃ vinyasettatra dalāgre daśadikṣu vai | śivasya dakṣiṇe pārśve nyasetpāśupatāstrakam || 77 || aghorāstraṃ paścime nyasya svasvabījena mantrataḥ | evaṃ nyasya vidhānena paścādarcanamārabhet || 78 || abhiṣekaṃ kārayettatra hṛdayena tu mantrataḥ | ādityodayapūrve tu paṃcasnānaṃ tu kārayet || 79 || ādityodayamārabhya jalenaivābhiṣiṃcayet | paṃcabrahmaṣaḍaṃgaiśca vyomavyāpi japettataḥ || 80 || ratnodakaṃ suvarṇābhaḥ puṣpodakasamanvitam | jalabhāṇḍe vinikṣipya abhiṣekaṃ tu kārayet || 81 || navakumbhena vā kuryāt ṣoḍaśaiḥ kumbhameva vā | dvātriṃśadvā catustriṃśatpaṃcāśatpaṃcaviṃśatiḥ || 82 || aṣṭottaraśataṃ vāpi kārayeddeśikastathā | āḍhakena tu saṃpūrṇaṃ kumbhalakṣaṇamucyate || 83 || kumbhaṃ caiva prakartavyaṃ sauvarṇaṃ rajataṃ tu vā | tāmraṃ vā mṛṇmayaṃ vāpi abhiṣekaṃ tu kalpayet || 84 || p. 135) dadhikṣīraghṛtaṃ caiva madhu vā paṃcagavyakam | nālikerasya salilaṃ ikṣukāṇḍasamanvitam || 85 || abhiṣekaṃ kārayettatra punargandhodakena ca | nṛttageyasamāyuktaṃ stotraśabdasamāyutam || 86 || vādyadhvaniravairyuktaṃ bharatoktena mārgataḥ | tasyānte pūjako vipra ācamanīyaṃ tu kārayet || 87 || kuṃkumaṃ candanaṃ caiva agaruṃ khaḍgameva ca | niryāsaṃ triphalaṃ caiva uśīraṃ ca viśeṣataḥ || 88 || āloḍhya sarvamevaṃ tu lepayelliṃgameva ca | hṛdayena tu gandhaṃ syād vastraṃ vāmena dāpayet || 89 || vastreṇāveṣṭya liṃgaṃ tu nānāvarṇairanekaśaḥ | nānāvidhaiśca puṣpaiśca pūjayetparameśvaram || 90 || astramantreṇa śirasā puṣpaṃ dadyācchivasya tu | pīṭhapūjā prakartavyā lakṣaṇena samanvitā || 91 || pīṭhasyotsedhamānena phalakaṃ caturaśrakam | vistāraṃ tāvadevasyānmṛdenaiva tu lepayet || 92 || uttamaṃ śālipiṣṭena lepayetphalakāntataḥ | puṣpairnānāvidhairyuktaṃ nālikerasya pātrakam || 93 || gajasiṃhaṃ ca aṃgācaṃ ca aśvaṃ ca padmapuṣpakam | sarvadvayaṃ ca pīṭhaṃ ca gopuraṃ maṇḍapaṃ tathā || 94 || p. 136) vimānaṃ caiva matsyaṃ ca makāraṃ ca tathaiva ca | darpaṇaṃ pūrṇakumbhaṃ ca vṛṣabhaṃ yugmacāmaram || 95 || śrīvatsaṃ svastikaṃ śaṃkhaṃ dīpo devāṣṭamaṃgalam | vajraṃ śaktiṃ ca daṇḍaṃ ca khaḍgaṃpāśaṃ tathāṃkuśam || 96 || gadātriśūlaśakraṃ ca padmaṃ ceti daśāyudham | dinaṃ prati nyasedekaṃ triṃśaddināntameva ca || 97 || puṣpaiḥ patraiśca viprendra alaṃkṛtya viśeṣataḥ | pīṭhapūjāṃ ca viprenda hṛdayena tu mantrataḥ || 98 || pīṭhe caiva nyasedvidvān gandhapuṣpādinārcayet | māse māse prakartavyaṃ evameva punaḥ punaḥ || 99 || vinyasetpi pūrve tu prāsādena mantrataḥ | dhūpaṃ caiva tu viprendra dhūpapātraṃ viśeṣataḥ || 100 || śītāriṃ caiva nikṣipya yathā vittānusārataḥ | ekabhāgaṃ tu karpūraṃ lohaṃ caiva catuṣṭayam || 101 || candanaṃ caiva ṣaṭtāṃgaṃ vāraṃ saptadhā bhavet | madhunā secayeddhūpaṃ pātre tu pari nikṣipet || 102 || devadāruṃ ca meruṃ ca sarjaṃ śrīlāsakundakam | śrīphalaṃ cājyasaṃmiśraṃ dhūpaṃ dadyādviśeṣataḥ || 103 || dhūpaghaṇṭāsamāyuktaṃ vāmahaste vicakṣaṇaḥ | dakṣiṇe dhūpapātraṃ tu hṛdayena tu dāpayet || 104 || p. 137) huṃkāreṇa tu mantreṇa yavanikāmapanīyate | prokṣayedambhasā caiva dīpaṃ dadyāttu sadyataḥ || 105 || prokṣayedambhasā caiva puṣpaṃ śirasi nikṣipet | rakṣādīpaṃ tu kartavyaṃ tatkāle tu viśeṣataḥ || 106 || sāyāhnasamaye vipra yakṣeśvaraṃ ca pūjayet | taddīpaṃ balipīṭhe tu strībhiścaiva tu dhārayet || 107 || visarjayettu viprenda pādaprakṣālanaṃ kuru | āḍhakaṃ vā śivaṃ vāpi droṇaṃ vā taṇḍulaṃ pacet || 108 || vedanaṃ tu kartavyaṃ anekopadaṃśasaṃyutam | ājyena dadhisaṃyuktaṃ pūrvoktena vidhānataḥ || 109 || ardhaṃ nivedayeddevaṃ ekāṃśaṃ balicāgnibhiḥ | pātraśeṣaṃ caturthāṃśaṃ deśikāya pradāpayet || 110 || paṃcavarṇābhiścarubhiḥ paṃcavaktre nivedayet | nirmālyaṃ caiva viprendra caṇḍeśāya pradāpayet || 111 || pādaprakṣālanaṃ kṛtvā mudrāṃ caiva tu dhārayet | padmaṃ śūlaṃ ca paraśuṃ khaḍgaṃ pāśaṃ tathāṃkuśam || 112 || dhanurbāṇaṃ ca ghaṇṭāṃ ca vajramudrāṃ dadarśayet | surabhimudrāṃ liṃgamudrāṃ darśayettu vidhānataḥ || 113 || evameva kramaṃ kuryāt paścādbrahmāṃgapūjayet | puruṣaṃ pūrvataḥ pūjya aghoraṃ dakṣiṇe yajet || 114 || p. 138) sadyaṃ paścimataḥ pūjya vāmadevaṃ tu cottare | īśānaṃ karṇikāyāṃ tu pūjayeddeśikassadā || 115 || āgneyyāṃ hṛdayaṃ pūjya aiśānyāṃ tu śiro yajet | nair-ṛtyāṃ tu śikhāṃ pūjya vāyavyāṃ kavacaṃ yajet || 116 || astraṃ diśāsu saṃpūjya netramīśānake yajet | madhyame śivatatvaṃ tu ātmatatvaṃ tu dakṣiṇe || 117 || vidyātatvaṃ tu saumyāyāṃ gandhādyenaiva pūjayet | madhyame tu yajeddevaṃ śivaṃ paramakāraṇam || 118 || kiṃcidīśānamāśritya sadāśivaṃ yajettataḥ | maheśvaraṃ yajenmadhye kiṃcidāgneyamācaret || 119 || sthūlaṃ maheśvaraṃ viddhi sūkṣmarūpaṃ sadāśivam | paraṃ śivamayaṃ jñeyaṃ śivātparataraṃ na ca || 120 || garbhāvaraṇamevaṃ tu vidyeśāvaraṇaṃ śṛṇu | anantaṃ pūrvataḥ pūjya sūkṣmaṃ vai dakṣiṇena tu || 121 || śivottamaṃ paścime pūjya ekanetraṃ tathottare | ekarudraṃ tu īśānyāṃ trimūrtistvagnigocare || 122 || śrīkaṇṭhaścaiva nair-ṛtyāṃ śikhaṇḍiṃ vāyugocare | vidyeśāvaraṇaṃ hyetad gaṇeśāvaraṇaṃ śṛṇu || 123 || umādevīṃ cottare deśe pūjayeddeśikassadā | caṇḍeśamīśadigbhāge nandīśaṃ pūrvato yajet || 124 || p. 139) mahākālaṃ vahnideśe tu vṛṣabhaṃ dakṣiṇe yajet | vighneśaṃ nir-ṛte caiva bhṛṃgīśaṃ vāruṇe yajet || 125 || mahāsenaṃ ca vāyavyāṃ pūjayedgandhapuṣpakaiḥ | gaṇeśāvaraṇaṃ hyetat lokapālānśṛṇuṣvatha || 126 || indraṃ tu pūrvataḥ pūjya śaktiṃ cāgneyameva ca | yāmyāyāṃ tu yamaṃ pūjya nair-ṛtyāṃ nir-ṛtiṃ yajet || 127 || vāruṇyāṃ pūjya varuṇaṃ vāyavyāṃ vāyumeva ca | saumyāyāṃ somaṃ saṃpūjya aiśānyāmīśameva ca || 128 || brahmāṇaṃ nair-ṛte bhāge īśānyāṃ viṣṇurucyate | lokeśāvaraṇaṃ hyetat lokapālāstramucyate || 129 || pūrve tu vajraṃ saṃpūjya śaktiṃ cāgneyameva ca | yāmye daṇḍaṃ yajettatra khaḍgaṃ nir-ṛtigocare || 130 || vāruṇyāṃ tu yajetpāśaṃ aṃkuśaṃ vāyugocare | gadāyudhaṃ cottare pūjya śūlaṃ cīśānagocare || 131 || padmaṃ tu nair-ṛte bhāge cakraṃ tvīśānagocare | gandhaiḥ puṣpaiśca dhūpaiśca dīpaiścaiva tu pūjayet || 132 || sarvāvaraṇadevāṃśca āsanaṃ bindurucyate | āsanasthāṃśca devāṃśca śivasyābhimukhaḥ sthitaḥ || 133 || paṃcabrahmaśivāṃgānāṃ surabhimudrāṃ ca darśayet | vidyeśānāṃ gaṇeśānāṃ liṃgamudrāṃ ca darśayet || 134 || p. 140) lokapālāṃśca hastāṃśca padmamudrāṃ ca darśayet | tatkāle tāḍayed ghaṇṭāṃ paṭaṃ caiva visarjayet || 135 || dhūpaṃ dadyāttu viprendra hṛdayena tu mantrataḥ | prokṣayedambhasā caiva dīpaṃ dadyācchikhāsaha || 136 || prokṣayedambhasā caivaṃ īśānena viśeṣataḥ | paṃcavarṇahavirdadyāt paṃcavaktreṣu deśikaḥ || 137 || pānīyaṃ caiva dadyāttu vastrapūtena vāriṇā | uśīraṃ caiva kuṣṭhaṃ ca elaṃ candana saṃyutam || 138 || tatkālaṃ caiva viprendra pānīye ca dāpayet | mukhavāsaṃ ca tāmbūlaṃ karpūraṃ triphalairyutam || 139 || mātuluṃgaphalādyādi dadyāttāmbūlakaiḥ saha | apūpaṃ pṛthukaṃ caiva phaṭkulī ca samanvitam || 140 || gulājyena samāyuktaṃ bṛndena saha pācayet | nivedayettu śarvāya kṣetrapālāṃśca pūjayet || 141 || tālujaṃgho lohajaṃghaḥ tathā parvata jaṃghakaḥ | samudraghoṣo vāyughoṣo analākṣaḥ pramardanaḥ || 142 || aghoradaṃṣṭra ityaṣṭau daṇḍahastaissubhīṣaṇāḥ | nīlajīmūta saṃkāśa ūrdhvakeśasamanvitam || 143 || pūjayetkṣetrapālānāṃ svasvanāmnā tu pūjayet | evameva krameṇaiva pūjayeddeśikottamaḥ || 144 || p. 141) pradakṣiṇa trayaṃ kṛtvā namaskāraṃ tu kārayet | śiro hastau dvijānvośca cibukaṃ bāhuyuk tathā || 145 || aṣṭāṃgaṃ ca namaskāraṃ paṃcāṃgaṃ ca tataḥ śṛṇu | śiro hastau dvijānū ca paṃcāṃgamihocyate || 146 || pūjayeddvārapālāṃśca parivārāṃśca pūjayet | paṃcāvaraṇaṃ proktaṃ ekāvaraṇamucyate || 147 || prathamaṃ siṃhāsanaṃ caiva padmāsanaṃ dvitīyakam | vimalāsanaṃ tṛtīyaṃ syād āsanaṃ trīṇi kalpayet || 148 || paṃcabrahmaśivāṃgaiśca pūjayetpūrvavattataḥ | ekāvaraṇamevoktaṃ pūjayeddeśikassadā || 149 || svaguruṃ pūjayettatra gandhapuṣpādinā saha | agnikāryaṃ tataḥ kuryāllakṣaṇena samanvitam || 150 || pariṣecanaṃ tataḥ kuryādhṛdayena tu mantrataḥ | gandhapuṣpādinā caiva agnidevaṃ samarcayet || 151 || ājyenānta samāyuktaṃ hotasvaṃ deśikassadā | prāsādena tu mantreṇa śive daśāhutiṃ hunet || 152 || gaurībījena mantreṇa hotavyaṃ paṃca eva ca | paṃcabrahmaśivāṃgānāṃ ekaikaṃ homayettadā || 153 || vidyeśānāṃ gaṇeśānāṃ lokapālānsahasrakaḥ | ekāhutiṃ ca hotavyaṃ tattatsvanāmamantrataḥ || 154 || p. 142) pariṣecanaṃ tataḥ kṛtvā nityotsavaṃ tu kārayet | pustakārādhanaṃ tatra gandhapuṣpādinā saha || 155 || culukodakena viprendra svātmānaṃ ca nivedayet | uktānuktaṃ ca tatsarvaṃ hṛdayena tu dāpayet || 156 || hṛdayena tu mantreṇa visarjayettu buddhimān | praviśya vigṛhaṃ paścād gṛhadevānsamarcayet || 157 || na saṃpūjya śivaṃ mohād bhuṃjītaiva kadācana | tasmātsarvaprayatnena pūjayecchivamādarāt || 158 || eṣa dharmaparo nāsti bhuvanatritaye'pi vā | ātmārthaṃ pūjayed nityaṃ calaliṃgaṃ viśeṣataḥ || 159 || saptabhaktiṃ samāśritya pūjayiṣyati yo naraḥ | ābhicāraṃ kariṣyāmi ekadhā daśadhā tataḥ || 160 || pūjayenmaṇḍalaṃ cāpi pūrvoktavidhinā saha | evameva krameṇaiva arcayeddeśikassadā || 161 || arcanāyā vidhiḥ proktaḥ agnikāryaṃ tataḥ śṛṇu || 161 || iti vīratantre arcanāvidhiḥ aṣṭatriṃśaḥ paṭalaḥ || 38 || pitāmahaḥ || śivaṃ praṇamya vidhivat paryapṛcchatpitāmahaḥ | kīdṛśaṃ cāgnikāryaṃ ca tatsarvaṃ brūhi me prabho || 1 || p. 143) īśvaraḥ || etatsarvaṃ tvayā pṛṣṭaṃ agnikāryaṃ ca sarvaśaḥ | samāsena pravakṣyāmi śṛṇuṣva kamalāsana ! || 2 || grahaṇe viṣuve caiva nityanaimittike'pi ca | pratiṣṭhā cotsave caiva śatrūṇāṃ ca pradarśane || 3 || ayane darśapūrṇe ca prokṣaṇe mantrasādhane | dīkṣākāle tu vā kuryācchāntike pauṣṭike'pi vā || 4 || snapane caiva vā kuryāt agnikāryaṃ samārabhet | cauke vā copanayane samāvartanake'pi vā || 5 || vivāhe cānnaprāśe ca puṃsavane tathaiva ca | sīmantopariniṣkrāme agniṣṭomādiyāgake || 6 || vidhinā cāgni kāryaṃ tu kārayettu samāhitaḥ | kuṇḍaṃ vā sthaṇḍilaṃ vāpi kārayeddeśikastathā || 7 || hastamātraṃ bhavetkuṇḍaṃ caturaśraṃ ca jāyate | vṛttaṃ * * * * kuryān nityakarma ihocyate || 8 || yāvadagraṃ bhavetpīṭhaṃ tāvadaśraṃ ca kuṇḍakam | trimekhalā samāyuktaṃ nābhiyonisamanvitam || 9 || aśvatthapatravadyoniṃ mekhalāṃ parikalpayet | khananaṃ hastamātraṃ tu darpaṇodaravattataḥ || 10 || sthaṇḍilaṃ vāpi kartavyaṃ gataiśśuddhadeśakaiḥ | śoṣitaṃ pācitaṃ caiva śoṣaṇaṃ pācanaṃ tathā || 11 || p. 144) ājyapātraṃ carusthālīṃ samidhā viṣṭharamākuśāḥ | praṇītā spṛśyapātraṃ tu sudhāparidhayaḥ sruvāḥ || 12 || darvī caiva ca sruk caiva homadravyāṃśca sarvaśaḥ | vastraṃ coṣṇīṣamevaṃ tu arghyaṃ gandhaṃ ca puṣpakam || 13 || dhūpadīpaṃ tathā caiva agniruttarato nyaset | ājyaṃ caiva caruṃ caiva homadravyaṃ ca sarvaśaḥ || 14 || darbheṇopari vinyasya pracchādayettu darbhakaiḥ | sādhayeddhṛdayenaiva prokṣayedambhasā tataḥ || 15 || ullekhanaṃ tataḥ (kuryād) abhyukṣya kavacena tu | tisṝḥ pūrvamukhā rekhā udagrekhāstathaiva ca || 16 || brahmā viṣṇuśca rudraśca dakṣiṇādyadhidaivatān | arcayedgandhapuṣpāṃśca hṛdayena tu mantrataḥ || 17 || araṇyudbhavamevātha sūryakāntodbhavaṃ tu vā | śrotriyasyāgnihotrācca janayejjātavetasam || 18 || araṇiṃ caiva viprendra ṣoḍaśāṃgula dairdhyakam | vistāraṃ tu ṣaḍaṃgulyaṃ viṣkambhaṃ tu triyaṃgulam || 19 || śamī pippala patraṃ ca kārayedaraṇīṃ tataḥ | mathitvā paṃcabrahmeṇa pātre vinyasya deśikaḥ || 20 || tadagniṃ sarvakāryeṣu upanayanādi kārayet | hṛdā cāgniṃ pratiṣṭhāpya agnyādhānaṃ tu kārayet || 21 || p. 145) agnyādhānamupasthānaṃ paristaraṇameva ca | pātrāṇāṃ sādanaṃ caiva prokṣaṇaṃ prokṣaṇī tathā || 22 || kūrcādhānaṃ praṇītā ca ghṛtasaṃskārameva ca | ūrdhva praveśanaṃ cāpi tattanmantreṇa deśikaḥ || 23 || prāsādena tu mantreṇa upasthānaṃ tu kārayet | agnau kāṣṭhaṃ vinikṣipya śivamantreṇa deśikaḥ || 24 || paristaraṇaṃ punaḥ kuryātprāgagraṃ cottarāgrakam | kuśenaiva paristīryaḥ pūrve tu cottarāgrajāt || 25 || tadūrdhve dakṣiṇāstīrya paścime cottarāgrakam | uttare pūrvamūrdhvaṃ tu vinyaseddeśikastathā || 26 || paridhī vinyasettatra dakṣiṇe paścimottare | ūrdhvaṃ saṃsthādvayaṃ caiva āgneyyāmīśadeśataḥ || 27 || madhyame caiva saṃsthāpya vāgīśīṃ tu viśeṣataḥ | ṛtusnānaṃ ca saṃkalpya yonimārgeṇa jāyate || 28 || hṛdayenāhutissapta garbhādhānaṃ bhavanti vai | tatpuruṣeṇa mantreṇa puṃsavanaṃ bhavanti vai || 29 || śiromantreṇa viprendra sīmantaṃ saptahūyate | vāmadevena mantreṇa jātakarma ca hūyate || 30 || ekā hṛdayaṃ tripādaṃ ca dvivaktraṃ ca dvināsikam | catuḥśṛṃgasamāyuktaṃ ṣaṇṇetreṇa samanvitam || 31 || p. 146) saptajihvā saptahastā upavītasamanvitam | jaṭāmauṃji samāyuktaṃ kṛṣṇājinasamāyutam || 32 || hiraṇyā kanakāraktā kṛṣṇā caiva tu suprabhā | atiraktā bahurūpā saptajihvāḥ prakīrtitāḥ || 33 || hiraṇyā vāruṇe jihvā kanakā madhyame sthitā | uttarā raktamākhyātaṃ yāmye kṛṣṇā iti smṛtā || 34 || suprabhā pūrvadeśe tu atiraktāgnau vyavasthitā | bahurūpā caiva jihvā syāt saptajihvāḥ prakīrtitāḥ || 35 || kanakākhyā tu jihvāyāṃ sarvaṃ homaṃ tu kārayet | jātakarma mayā proktaṃ nāmaṃ tu hṛdayena tu || 36 || niṣkrāmaṇaṃ tu śirasā prāśanaṃ hṛdayena ca | caulamantreṇa kartavyaṃ upanayanaṃ hṛdayena tu || 37 || vratānāṃ caiva sarveṣāṃ śirasā caiva hūyate | hṛdayena tu mantreṇa samāvartanavivāhakam || 38 || pṛthak pṛthak kriyāṇāṃ ca saptacaivāhutirbhavet | dakṣiṇe brahmaṇaḥ sthānaṃ darbhāsanopari nyaset || 39 || praṇītāmuttare sthāpya sapavitrasamāyutam | viṣṇustatrādhidaivatyaṃ gandhapuṣpādinārcayet || 40 || prokṣaṇīpātramādāya udakaṃ secayeddhṛdā | kuśenaiva tu viprendra udakopavanaṃ kuru || 41 || p. 147) praṇītāpātramādāya udakaṃ secayeddhṛdā | utplāvanaṃ tataḥ kuryāt praṇave naiva nikṣipet || 42 || ājyapātraṃ samādāya ājyaṃ caiva tu pūrayet | agneruttarabhāge tu aṃgārakopari nyaset || 43 || svadeśe vinyasettatra darbheṇotplavanaṃ kuru | ājyādhiśrayaṇaṃ kāryaṃ darbhānande vinikṣipet || 44 || nāgnau tu prajvālva prokṣayedambhasā tataḥ | sruvaṃ caiva tu viprendra kṣālayeddhṛdayena tu || 45 || kuśenaiva samāyuktaṃ agramagreṇa saṃspṛśet | madhyaṃ madhyena saṃspṛśya mūlaṃ mūlena saṃspṛśet || 46 || prokṣayedambhasā caiva pariṣecanaṃ tu kārayet | atīte tu mavasveti dakṣiṇe pariṣiñcati || 47 || anumate'numanyasveti paścime pariṣiñcati | sarasvate'numanyasveti uttare pariṣiñcati || 48 || deva savitaḥ prasuveti samantātpariṣiñcati | palāśasamidhaścaiva idhmaṃ ṣoḍaśameva ca || 49 || tūṣṇīmidhmaṃ tu dātavyaṃ aghoraṃ caiva hūyate | prajāpataye svāheti dakṣiṇārdhapūrvādhake || 50 || indrāya svāheti uttare * * * pūrvārdhake | somāya svāheti mantreṇa dakṣiṇārdhapūrvārdhake || 51 || p. 148) agnimukhaṃ ca hotavyaṃ paṃcabrahmeṇa mantravit | evameva krameṇaiva hotavyaṃ dīrghajīvinā || 52 || nityahomaṃ ca hotavyaṃ lakṣaṇena samanvitam | agnimarcayate caiva ājye vāmena saṃyutam || 53 || prāsādena tu śivasya homayettu śatāhutiḥ | gaurībījena tadvacca paṃcabrahmaśivāṃgakaiḥ || 54 || vidyeśvarāṇāṃ mantrāśca lokapālānsahāstrakaiḥ | homayeccaiva viprendra nityahomamihocyate || 55 || punaḥ pariṣecanaṃ kṛtvā nityotsavamathācaret | varṇāgnigandhaśabdāni lakṣayeccaiva deśikaḥ || 56 || ādityodayavarṇābhaṃ padmarāgasamaprabham | raktapaṃkajasaṃkāśaṃ kiṃśukasya samaprabham || 57 || ete dvādaśavarṇāni jātavedastu siddhidam | uśīraṃ kuṣṭhagandhaṃ ca karpūrāgarumeva ca || 58 || candanaṃ jātitakkolaṃ kauśikaṃ tuṭireva ca | padmaṃ kusumagandhaṃ ca śubhānyetāni nikṣipet || 59 || śikhāyāṃ lakṣayettatra pūrve caivordhva siddhidaḥ | vāruṇe śāntikaṃ proktaṃ saumyāyāṃ mṛtyunāśanam || 60 || ūrdhve tu sarvakāmārthaṃ labhate nātra saṃśayaḥ | āgneyyāmagnidagdhaṃ ca mṛtyuṃ caiva tu yāmyake || 61 || p. 149) nair-ṛtyāṃ yuddhamaraṇaṃ vāyavyāṃ kalahaṃ bhavet | īśānyāṃ jñānalābhaṃ ca śikhāniṣkrāntalakṣaṇam || 62 || kāṃsavad dhvanināśabdaṃ māsānmaraṇamāpnuyāt | ulūkadhvanite vahnau kārāgṛhamavāpnuyāt || 63 || piṃgaladhvanite vahnau nṛpasya maraṇaṃ bhavet | vṛṣabhadhvanite vahnau agamyāgamanaṃ bhavet || 64 || aśanidhvanite vahnau ṣaṇmāsānmaraṇaṃ bhavet | kharavad dhvanite vahnau apamṛtyuvaśaṃ gataḥ || 65 || taḍitvad dhvanite vahnau bhāryāyā maraṇaṃ bhavet | gokharavadbhavecchabdaṃ svadravyaṃ taskarāvaham || 66 || samudraghoṣavacchabdaṃ mātāmaraṇamāpnuyāt | govacca dhvanite vahnau sarpeṇa maraṇaṃ bhavet || 67 || jhallarīva bhavecchabdaṃ caṇḍālīgamanaṃ bhavet | bhāṇḍavad dhvanite vahnau rogo bhavati niścayam || 68 || śvānavad dhvanite vahnau bhrūṇahatyāmavāpnuyāt | kapiladhvanite vahnau surāpānamavāpnuyāt || 69 || bālavad dhvanite vahnau viṣūcyā maraṇaṃ bhavet | laśunagandhaṃ bhavedagnau kṣayarogamavāpnuyāt || 70 || hiṃgugandhaṃ bhavedagnau pramehaṃ caiva jāyate | atigandhaṃ bhavedagnau mahājvaramavāpnuyāt || 71 || p. 150) medhyagandhaṃ bhavedagnau bhagandaramaraṇaṃ bhavet | mūtragandhaṃ bhavedagnau pāṇḍurogamavāpnuyāt || 72 || śavagandhena vai vipra saṃnipātamavāpnuyāt | romagandhaṃ bhavedvipra kukṣirogamavāpnuyāt || 73 || tasmātsarvaprayatnena lakṣayeddeśikassadā | śubhāśubhaṃ mayā proktaṃ agnidevasya padmaja || 74 || grahāṇāmuktakāleṣu pratiṣṭhādi muhūrtake | pariṣecanaṃ tu kuryāttu taddoṣaśamanāya ca || 75 || homaṃ kuryāttu viprendra lakṣaṇena samanvitam | samidājyacaruṃ lājān sarṣapāṃśca yavāṃstilān || 76 || prāsādena tu mantreṇa paṃcāśatsamidho hunet | hṛdayenājyahomaṃ tu caruṃ ca śikhayā hunet || 77 || lājaṃ vāmena mantreṇa sarṣapaṃ sadyamantrataḥ | aghoreṇa yavaṃ hutvā kavacena tilānapi || 78 || saptadravyena hotavyaṃ paṃcadaśāhutiṃ tataḥ | sarvadravyasamāyuktaṃ havyavāhaṃ samuccaran || 79 || sviṣṭamagneti mantreṇa juhuyāttadanantaram | kṛtvānte tu yadasyeti sviṣṭakṛt caiva hūyate || 80 || pūrveṇa dakṣiṇe caiva paścime cottare tathā | īśānyāṃ caiva hotavyaṃ kuṇḍe vā sthaṇḍile'pi vā || 81 || p. 151) evaṃ kṛte mahāśāntiḥ rājarāṣṭrasukhāvaham | indradhanuśca dṛṣṭvā ca taddoṣaśamanāya ca || 82 || evamevakramaṃ hutvā anye doṣaiśca saṃbhavaiḥ | ācāryapūjanaṃ kṛtvā vastrāṃgulīyakādibhiḥ || 83 || agnikāryaṃ mayā proktaṃ nityotsava mataḥ śṛṇu || 83 || iti vīratantre agnikāryavidhiḥ ekonacatvāriṃśaḥ paṭalaḥ || 39 || pitāmahaḥ || lokanāthaṃ praṇamyātha brahmā vacanamabravīt | nityotsavaṃ kathaṃ deva tatsarvaṃ brūhi me prabho || 1 || īśvaraḥ || śrūyatāmabhidhāsyāmi nityotsavaṃ viśeṣataḥ | sarvapāpaharaṃ puṇyaṃ sarvalokasukhāvaham || 2 || sarvaśāntikaraṃ caiva sarvāriṣṭa vināśanam | nityaṃ nityārcanānte tu nityotsavamathācaret || 3 || rākṣasāścāsurāścaiva piśācā brahmarākṣasāḥ | ucchiṣṭāścaiva vetālā kūṣmāṇḍārhatathāgatam || 4 || tathā māragṛhāścaiva bhūtāścānye marudgaṇāḥ | nityotsavasya śabdāṃśca śrutvāgarjanti tatra vai || 5 || prathamaṃ dakṣiṇe vipra tava prītikarāya vai | dvitīyaṃ pradakṣiṇaṃ caiva viṣṇuprītikarāya ca || 6 || p. 152) tṛtīyaṃ pradakṣiṇaṃ caiva mama prītikarāya vai | pūrvāhne ca tava prīti puṣpaliṃgasamanvitam || 7 || madhyāhne cānnaliṃgaṃ tu mama prītikaraṃ mahat | sāye taṇḍulaliṃgaṃ syād nārāyaṇapriyaṃ tathā || 8 || sthitaliṃge tu viprendra śrībaliṃ caiva kārayet | calaliṃgeṣu sarveṣu śrībaliṃ ca na kārayet || 9 || āḍhakādhīna naivedyaṃ śrībaliṃ ca na kārayet | evameva krameṇaiva nityotsavaṃ tu kārayet || 10 || sauvarṇaṃ rājataṃ vāpi tāmraṃ vā kāṃsyameva vā | balipākaṃ tu kartavyaṃ lakṣaṇena samanvitam || 11 || mātrāṃgulena kartavyaṃ dvitālamuttamaṃ bhavet | ekatālena hīnaṃ tu madhyamaṃ pātramucyate || 12 || dvyaṃgulena hīnaṃ tu madhyamaṃ pātramucyate | tripātraṃ ca tridhāharmyaṃ madhye padmaṃ tu kārayet || 13 || oṣṭhamadhyāṃgulenaiva kārayettu vicakṣaṇaḥ | padmasyotsedhamānaṃ tu ekāṃgulamihocyate || 14 || aṣṭapadmasamāyuktaṃ vidyeśāṃstatra daivatān | evameva krameṇaiva balipātraṃ tu kārayet || 15 || pūrvoktena vidhānena caruṃ caiva tu pācayet | dviprasthamadhamaṃ proktaṃ āḍhakaṃ madhyamaṃ bhavet || 16 || p. 153) uttamaṃ śivamevāhuḥ śālināṃ caiva pācayet | atyuṣṇamatiśītaṃ ca āmlaṃ lavaṇavarjitam || 17 || pāṣāṇaṃ vyādhitaṃ caiva śokadaṃ tuṣameva ca | karṇakambusamāyuktaṃ māraṇaṃ tu vinirdiśet || 18 || evameva kramaṃ jñātvā pācayedvidhipūrvakam | śivāgre maṇḍapaṃ kṛtvā maṇḍapasyottare diśi || 19 || gomayenopalipyātha balipātraṃ nyaseddhṛdā | prokṣayedastramantreṇa kuśenaiva tu vāriṇā || 20 || caruṃ vai hṛdayenaiva balipātre tu vinyaset | kṣīraṃ vā dadhisaṃyuktamājyenaiva samāyutam || 21 || saṃmiśraṃ tu samaṃcānnaṃ annaliṃgaṃ tu kārayet | aṣṭāṃgulaṃ tu cotsedhaṃ dviguṇaṃ tasya mūlakam || 22 || agramaṣṭāṃgulaṃ nāhaṃ ānupūrvātkṣayaṃ bhavet | adhamaṃ liṃgamityuktaṃ madhyamaṃ tu tataḥ śṛṇu || 23 || daśāṃgulaṃ tu cotsedhaṃ dviguṇaṃ tasya mūlakam | agramaṣṭāṃgulaṃnāhaṃ uttamaṃ śṛṇu tatvataḥ || 24 || dvādaśāṃgulamutsedhaṃ dviguṇaṃ mūlanāhakam | agraṃ daśāṃgulaṃ nāhaṃ annaliṃgamihocyate || 25 || tryakṣaṃ caturbhujaṃ raudraṃ ūrdhvakeśaṃ sadaṃṣṭrakam | dakṣiṇaṃ hastaṃ * * * vāmahastaṃ kaṭispṛśam || 26 || p. 154) padmamadhye sthitaṃ devaṃ sarvābharaṇabhūṣitam | evaṃ svarūpakaṃ dhyātvā baliliṃge tu vinyaset || 27 || gandhaiḥ puṣpaiśca dhūpaiśca dīpaiścaiva tu pūjayet | gandhaṃ hṛdayamantreṇa śikhayā puṣpamucyate || 28 || sauvarṇaṃ rājataṃ tāmraṃ mṛṇmayaṃ vāpi kārayet | hastamātraṃ bhaveddaṇḍaṃ agre cakradvayaṃ bhavet || 29 || evaṃ lakṣaṇasaṃyuktaṃ daṇḍahastau vicakṣaṇaḥ | prokṣayedambhasā caiva hṛdayena tu mantrataḥ || 30 || īśānaṃ mūrdhni vinyasya mukhe tatpuruṣaṃ nyaset | aghoraṃ hṛdaye nyasya guhye vāmaṃ prakalpayet || 31 || sadyojātaṃ nyasetpādau punaraṃgāni vinyaset | hṛdayaṃ hṛdaye nyasya śiraśśirasi vinyaset || 32 || śikhāṃ śikhāyāṃ vinyasya kavacaṃ stanamadhyataḥ | astraṃ hastapradeśe tu netraṃ netre tu vinyaset || 33 || sarvāṃgeṣu ca viprendra astramantraṃ nyasettataḥ | sthalikāṃ caiva coddhṛtya hṛdayena tu mantrataḥ || 34 || śiromantreṇa saṃyuktaṃ tasyāṃ śirasi nikṣipet | japetpāśupatāstraṃ ca śanairgacchetpradakṣiṇam || 35 || na tiṣṭhantaṃ na śīghraṃ ca gacchetpade pade tataḥ | purastātpratimaṃ gacchelliṃgaṃ tu tadanu vrajet || 36 || p. 155) kuryāttu pṛṣṭhato vāpi pādukaṃ na vrajettataḥ | śivasyābhimukhaṃ caiva gomayenānulepayet || 37 || bherīṃ tatraiva vinyasya hṛdayena tu mantrataḥ | gandhapuṣpādinābhyarcya vādyakaṃ pūjayettataḥ || 38 || vādyakānvādayettatra paṃcadhvanisamanvitam | suṣiraṃ gānavaṃ caiva śabdabhedaṃ tathaiva ca || 39 || tantrīkṛta tato vādyaṃ paṃcadhvanirihocyate | evaṃ vidhisamāyuktaṃ vādyakānvādayettataḥ || 40 || prathamaṃ dakṣiṇaṃ kuryād aṃgiṇī tālavādyakam | dvitīyaṃ dakṣiṇaṃ kuryād aṣṭatāla samanvitam || 41 || pūrve tu samahastaṃ syād āgneyyāṃ bhṛṃgiṇī tathā | dakṣiṇe kaduvādyaṃ syān nair-ṛtyāṃ saṃkarī tathā || 42 || vāruṇyāmutkaṭaṃ caiva vāyavyāṃ kubjatālakam | naṭaprahāraṃ saumyāyāṃ aiśānyāṃ mallatālakam || 43 || gopuro vādyaniśśabdaṃ śaṃkhadhvani samāyutam | bāhyapīṭhe kramāvṛtya prāsādaṃ tripradakṣiṇam || 44 || trividhaṃ balipīṭhaṃ syāt pūrvataścaiva dakṣiṇe | paścime vā trisaṃdhyāyāṃ pradakṣiṇamathācaret || 45 || pūrvāhne pūrvapīṭhe tu madhyāhne dakṣiṇe tathā | sāyāhne paścime caiva balimevaṃ visarjayet || 46 || p. 156) athavā cāgrapīṭhe tu dakṣiṇaṃ balirucyate | sarvadvāre tu kartavyaṃ pūrve tu balipīṭhakam || 47 || indrasya balitālaṃ tu agnermadhyavaṇaṃ bhavet | yamasya bhṛṃgiṇī tālaṃ nair-ṛtyāṃ mallatālakam || 48 || vāruṇyāṃ navatālaṃ tu vāyavyāṃ nāgatālakam | saumye ca koṭikāḥ proktā īśānyaṇḍaṃkarī tathā || 49 || evameva krameṇaiva prāsādaṃ triḥ pradakṣiṇam | gāyaṃ gāndhārapūrvaṃ syād dakṣiṇe kauśikaṃ tathā || 50 || paścime kāntamaraṃ caiva takkārāgaṃ tathottare | āgneyyāṃ caiva kollī ca nair-ṛtyāṃ nāṭṭabhāṣayā || 51 || takkeśī vāyudigbhāge śākāpāṇīśagocare | dvāradeśamanuprāpya vṛṣabhasyādhidaivatam || 52 || pādukaṃ vinyasettatra prokṣayedambhasā tataḥ | nirmālyaṃ ca visṛjyātha jale caivābhiṣecayet || 53 || aghoreṇa tu dīpaṃ syāt sadyenārghyaṃ tu dāpayet | arcayetpādukau vidvān * * * * * * dvayoḥ || 54 || dharitrīṃ caiva pūrve tu dharaṇīṃ dakṣiṇena tu | pṛthivīṃ paścime nyasya medinīṃ cottare nyaset || 55 || vāmā jyeṣṭhā ca raudrī ca kālī kalavikariṇī | balavikariṇī balapramathinī sarvabhūtamanonmanī || 56 || p. 157) pūrvādīśānaparyantaṃ vinyasedaṣṭaśaktibhiḥ | manonmanī nyasenmadhye arcayedgandhapuṣpakaiḥ || 57 || praviśedālayaṃ tatra vinyasetpūrvamaṇḍale | visarjayettu cāstreṇa namaskāraṃ tu kārayet || 58 || tadante kārayennṛttaṃ bharatoktena mārgataḥ | gaṇikāṃ snāpayettatra gandhapuṣpādinārcayet || 59 || tadagre maṇḍalaṃ kṛtvā śivaṃ saṃpūjayettataḥ | tasya dakṣiṇapārśve tu brahmāṇaṃ pūjayettataḥ || 60 || madhye na laṃghayettatra laṃghanātsnapanaṃ bhavet | aṣṭottaraśataṃ nṛttaṃ bhāvayedgaṇikā tataḥ || 61 || nṛttasyānte tu viprendra devaṃ devīṃ visarjayet | agnimukhīkaraṇaṃ yattu tadā vāhanamucyate || 62 || pūjāparisamāptau tu vimukhaṃ tadvisarjayet | pradakṣiṇatrayaṃ kṛtvā namaskāraṃ tathaiva ca || 63 || liṃge savyāpasavyaṃ tu prāsādādiṣu visarjayet | evaṃ yaḥ kurute martyaḥ śivalokamavāpnuyāt || 64 || paryaṣṭiparivārāṃśca tato nyāse va tejanāḥ | śivalokamavāpnoti śivavanmodate sadā || 65 || nityotsavamidaṃ proktaṃ parivārāṃcchṛṇuṣvatha || 65 || iti vīratantre nityotsava vidhiścatvāriṃśaḥ paṭalaḥ || 40 || p. 158) praṇamya śirasā devaṃ pṛcchatisma pitāmahaḥ | parivāraṃ kathaṃ deva tatsarvaṃ brūhi me prabho || 1 || īśvaraḥ || yatsarvaṃ tu tvayā pṛṣṭhaṃ śrūyatāṃ kamalāsanaṃ | parivāraṃ pravakṣyāmi yathāvidhi purassaram || 2 || antarmaṇḍalake kuryād deśe caṇḍeśvarālayam | purato vṛṣabhasthānaṃ sthāpayedvṛṣabhaṃ tataḥ || 3 || āgneyyāṃ caiva deśe tu durgāṃ sthāpya viśeṣataḥ | īśānyāṃ śaiva viprendra bhāskaraṃ vinyasettataḥ || 4 || evaṃ * * * hāre tu vinyasedaṣṭadaivatān | idamanyaprakāreṇa vakṣyehaṃ caturānana ! || 5 || paścimadvāragehasya vṛṣa paścime vṛṣabhe nyaset | dakṣiṇe mātṛdevāṃśca vighneśaṃ nair-ṛte tathā || 6 || vāruṇyāṃ sthāpayettatra kumāraṃ vāpyajaṃ bhavet | jyeṣṭhāṃ vāyavyadeśe tu viṣṇuṃ cottaradeśake || 7 || vāyavyāṃ caiva jyeṣṭhāṃ ca sarvayatnena deśikaḥ | uttarāyāṃ diśi caiva durgāṃ devīṃ ca vinyaset || 8 || aiśānyāṃ caiva viprendra kṣetrapālo vidhīyate | pūrve tu bhārgavasthānaṃ kumāraṃ * * * * * || 9 || durgāṃ caiveśa digbhāge bhāskaraṃ pūrvato nyaset | āgneyyāṃ gaṇapatiṃsthāpya vinyasettu daivatān || 10 || p. 159) uttaradvāragehasya uttare vṛṣagocare | dakṣiṇadvāragehasya dakṣiṇe vṛṣabhālayam || 11 || mātṛsthānaṃ ca nair-ṛtyāṃ subrahmaṇyaṃ tu vāruṇe | jyeṣṭhāṃ ca vāyudeśe tu (uttare) viṣṇurucyate || 12 || aiśānyāṃ bhāskaraṃ nyasya pūrvante viṣṇurucyate | durgāmāgneyadigbhāge kṣetrapālaṃ tu vinyaset || 13 || indra āgneyayormadhye aśvinī dvau tu vinyaset | maryādā vīradigbhāge yāmye mātṛgaṇāḥ smṛtā || 14 || nair-ṛtyāṃ vighnarājaṃ tu kumāraṃ vāruṇe bhavet | vāyavyāṃ vinyasejjyeṣṭhāṃ viśeṣeṇa vicakṣaṇaḥ || 15 || evameva krameṇaiva antarhāre tu vinyaset | ṣoḍaśadvāradevāṃśca vakṣyāmi munisattama || 16 || dakṣiṇānalayormadhye saptarohiṇī vinyaset | yamanair-ṛtayormadhye vasavo'ṣṭau ca vinyaset || 17 || soma īśānayormadhye apsarogaṇamucyate | varuṇa vāyavyayormadhye ṛṣīṇāṃ sthānamucyate || 18 || vāyavyasomayormadhye vasavo'ṣṭau ca vinyaset | soma īśānayormadhye aṣṭanāgaṃ prakalpayet || 19 || indra-īśānayormadhye dvādaśādityameva ca | evameva prakāreṇa maryādau ca vinyaset || 20 || p. 161) pitāmahaḥ || praṇamya śirasādevaṃ paryapṛcchatpitāmahaḥ | rakṣādīpaṃ kathametat tatsarvaṃ brūhi me prabho ! || 1 || īśvaraḥ || yatsarvaṃ tu tvayā pṛṣṭaṃ tatsarvaṃ śṛṇu padmaja ! | rakṣādīpaṃ viśeṣeṇa trividhaṃ cocyate mayā || 2 || śāntikaṃ pauṣṭikaṃ caiva kāmadaṃ ca tridhā bhavet | sauvarṇaṃ rājataṃ vāpi tāmrajaṃ mṛṇmayaṃ tu vā || 3 || sthālikā ca prakartavyā triṃśadaṃgula vistarā | pūrvaṃ ca dakṣiṇaṃ caiva paścimaṃ cottaraṃ tathā || 4 || madhyame tu samāyuktaṃ paṃca kumbhāni vinyaset | aṣṭāṃgulasamutsedhaṃ * * * * * * bhavet || 5 || kumbhordhve dīpaṃ saṃsthāpya śilpinā kārayettataḥ | pādaṃ caiva daśāṃgulyaṃ utsedhaṃ tu vidhīyate || 6 || vistāraṃ tāvadevāhuḥ dīpapātraṃ ca kārayet | * * * * * saṃyojya rakṣādīpaṃ tu kārayet || 7 || etacchāntikamityuktaṃ pauṣṭikaṃ ca tataḥ śṛṇu | vistāraṃ tu caturviṃśad aṃgulyā sthalitā bhavet || 8 || śālipiṣṭaṃ nya * * * * * * * * * * * | etatpauṣṭikamityuktaṃ kāmadaṃ ca tataḥ śṛṇu || 9 || sthalitāṃ pūrvavatkṛtvā saptapātraṃ ca vinyaset | saptapātrā * * * * ke teṣāmūrdhve tantathā || 10 || p. 162) etatkāmadamityuktaṃ trividhaṃ procyate mayā | ninnityāne kuryāt tasyānnaṃdīpamucyate || 11 || sāyāhne śayane kuryād yakṣeśvarīṃ ca pūjayet | nityāgni kuṇḍe viprendra ! * * * * * dīpayet || 12 || tasya dakṣiṇabhāge tu maṇḍalaṃ caturaśrakam | sthalikāṃ vinyasettatra śikhāmantreṇa saṃyutam || 13 || goghṛtena samāyuktaṃ tilatailena vā punaḥ | vartiṃ tatraiva * * * * * * dīpayettataḥ || 14 || prāsādena tu mantreṇa madhyame dīpamucyate | pūrve tu puruṣaṃ caiva aghoraṃ dakṣiṇena tu || 15 || sadyaṃ paścimato nyasya vāmadevaṃ tu cottare | īśānena tu mantreṇa vyomavyāpi samanvitam || 16 || pūjayettu viśeṣeṇa śirasopari dhāpayet | gaṇikā (vātha) dāsī vā dhārayeddīpamuttamam || 17 || mantrageya samāyuktaṃ gaṇikānṛttasaṃyutam | * * * * samāyuktaṃ śaṃkhadhvani samāyutam || 18 || bherī mṛdaṃgavādyaiśca stotraśabdaissamanvitam | gaccha pradakṣiṇaṃ tatra ninayecchivasaṃnidhau || 19 || tripādīṃ madhyame nyasya saṃprokṣyāstreṇa vāriṇā | īśānena tu mantreṇa arcayeddīpameva ca || 20 || p. 163) puṣpeṇa dīpaṃ saṃyojya liṃgamūrdhani varjayet | ekaṃ vāpi trayaṃ vāpi pradakṣiṇamathācaret || 21 || visarjayettu nirmālyaṃ bāhyapīṭhe tu vinyaset | etacchāntikamityuktaṃ pauṣṭikaṃ ca tataḥ śṛṇu || 22 || śivāgre maṇṭapaṃ kuryād tripāttatraiva vinyaset | vinyasetsthalikāṃ tatra hṛdayena tu mantrataḥ || 23 || piṣṭaṃ vāmena saṃsthāpya prokṣayettu hṛdā tathā | garbhagehasthitordhve tu * * varti sayettataḥ || 24 || pūjayedastramantreṇa prokṣayedambhasā tataḥ | hṛdayena tu mantreṇa dīpaṃ dadyācchivasya tu || 25 || ekaṃ vāpi trayaṃ vāpi liṃgaṃ caiva pradakṣiṇam | * * japettato mantrī bhasmaṃ śirasi nikṣipet || 26 || śivasya rakṣo pūjīta sarvaprāṇi hitāya ca | evaṃ pauṣṭikamevā tu kāmadaṃ śṛṇu tatvataḥ || 27 || agnikuṇḍepi vā kuryād garbhagehe'pi vā punaḥ | saptapātre tu viprendra dīpaṃ saṃyojayettataḥ || 28 || pauṣṭikasya krameṇaiva kuryādvai deśikastathā | śive dīpaṃ susaṃyojya visarjayettu vā mataḥ || 29 || etatkāmadamityuktaṃ samāsātkathayāmi te | uttamaṃ dīpamākhyātaṃ saptāṃgulasamucchrayam || 30 || p. 164) paṃcāṃgulaṃ tu madhyaṃ syāt tryaṃgulamadhamocchrayam | uttamaṃ goghṛtaṃ caiva madhyamaṃ ja saṃbhavam || 31 || adhamaṃ tailamevāhuḥ vastrapūtaṃ tu kārayet | dūrvākṣataiśca saṃyuktaṃ darpaṇaṃ bhasmameva ca || 32 || pādyamācamanaṃ cārdhyaṃ gandhaṃ puṣpaṃ ca dhūpakam | dīpasya darśanādūrdhvaṃ śive dadyādviśeṣataḥ || 33 || yakṣeśvarīsvarūpaṃ tu śṛṇuṣva kamalāsana ! | yāntenaiva samāyuktaṃ īkārasvarasaṃyutam || 34 || oṃkārādi namontaṃ ca madhye yakṣeśi bījakam | etanmantraṃ paraṃ guhyaṃ tava snehātprakāśitam || 35 || dvibhujaṃ caikavaktraṃ ca dvipādaṃ ca dvinetrakam | karaṇḍamakuṭopetaṃ saumyarūpaṃ sulocanam || 36 || dīpamadhye nyaseddevīṃ aṃjalyamanaskṛtam | evaṃ vidhasvarūpaṃ tu dhyātvā vai pūjayettataḥ || 37 || vāmājyeṣṭhā ca raudrī ca kālī kalavikariṇī | balavikaraṇī balapramathinī sarvabhūtadamanyatha || 38 || pūrvādīśānaparyantaṃ pūjayedgandhapuṣpakaiḥ | madhye manonmanīṃ nyasya pūjayeddevi bāhyataḥ || 39 || somāṃgārabudhāścaiva jīvaśukraśanaiścarān | rāhuketuṃ ca viprendra tadbāhye pūjayettataḥ || 40 || p. 165) indraścāgniyamau caiva nir-ṛtirvaruṇo'tha ca | someśānasamāyuktaṃ tādbāhye pūjayettataḥ || 41 || evameva krameṇaiva yakṣeśvarīṃ ca pūjayet | bhasma dadyācchive tatra dadyāccheṣaṃ janāya ca || 42 || sāyāhne śayane kuryād evameva krameṇa tu | pariṣecanakāle tu rakṣādīpaṃ karoti yaḥ || 43 || sarvapāpavinirmuktaḥ śivalokamavāpnuyāt | rakṣādīpaṃ mayā proktamaṃkurārpaṇakaṃ śṛṇu || 44 || iti vīratantre rakṣādīpavidhidvicatvāriṃśaḥ paṭalaḥ || 42 || praṇamya śirasā devaṃ pṛcchatisma pitāmahaḥ | aṃkurārpaṇakaṃ kiṃ vā tatsarvaṃ brūhi me prabho ! || 1 || īśvaraḥ || maṃgalāṃkurakarmaṃ tu yattvayā paricoditam | tatsarvamakhilaṃ vakṣye śṛṇuṣva kamalāsana ! || 2 || prathamaṃ dhvajāṃkuraṃ jñeyaṃ dvitīyaṃ cotsavāṃkuram | utsavāṃkuramevoktaṃ tṛtīyaṃ tu viśeṣataḥ || 3 || tīrthāṃkuraṃ caturthaṃ syāccaṇḍāṃkuraṃ tu paṃcamam | athavātryaṃkuraṃ vidyād dhvajāṃkuraṃ tu cocyate || 4 || tīrthāṃkurasamāyuktamaṃkurāṃkuramucyate | sthāpane prokṣaṇe yāge utsave snapane'pi ca || 5 || p. 166) anye ca maṃgale kārye maṃgalāṃkuramucyate | śrīkaraṃ śrīnivāsaṃ ca śrīpradaṃ ca tridhā bhavet || 6 || pūrvāgraṃ tu catussūtraṃ uttarāgraṃ tathaiva ca | kṛtvā navapadaṃ tatra daivatāṃśca śṛṇuṣvatha || 7 || pade pūrve tu ṛgvedaṃ āgneyyāṃ teja ucyate | dakṣiṇe tu yajurvedaṃ ekāraṃ caiva nir-ṛte || 8 || paścime tu pade caiva sāmavedaṃ tathaiva ca | vāyavye pavanaścaiva atharvaṃ somake pade || 9 || āpaścaiva tu īśānyāṃ madhye vāma pratiṣṭhitam | madhyame tu pade caiva somakumbhaṃ pratiṣṭhitam || 10 || ghaṭikāṃ dikṣu vinyasya pālikāṃ ca vidikṣu ca | etacchrīkaramityuktaṃ śrīnivāsamataḥ śṛṇu || 11 || pūrvāgraṃ paṃcasūtraṃ syād uttarāgraṃ tathaiva ca | ṣoḍaśānpadamevāhuḥ devapādāṃ śṛṇuṣvatha || 12 || īśāno jayanta ādityaḥ agniśca vitayo yamaḥ | sugrīvo varuṇaḥ śoṣa mukhya somāditistathā || 13 || brahmā catuṣpade caiva madhyame tu vyavasthitaḥ | īśānogniśca sugrīvo mukhyasya tu padāni ca || 14 || pālikāṃ vinyasettatra ghaṭikāsthānamucyate | jayanto vitathaścaiva varuṇassoma eva ca || 15 || p. 167) ghaṭikāsthānamevoktaṃ śarāvasthānakaṃ śṛṇu | ādityaśca yamaścaiva śoṣaścaiva diti sthitaḥ || 16 || * * * somakumbhaṃ tu parito dvādaśa nyaset | etadvai śrīnivāsaṃ tu śrīpradaṃ ca śṛṇuṣvatha || 17 || ṣaṭsūtraṃ caiva pūrvāgraṃ uttarāgraṃ tathaiva ca | paṃcaviṃśatpadaṃ kṛtvā pūjayetkramaśastathā || 18 || īśo jayanta ādityo bhramo'gnirnir-ṛto yamaḥ | svabhṛṃgaśca sugrīva varuṇāḥ śoṣamārutau || 19 || mukhyassomoditiścaiva bāhyadevāḥ prakīrtitāḥ | āpavatsārya sāvitrī vivasvānindramitrakā || 20 || rudrero bhūtaraścāntara madhye brāhmaṇamucyate | brahmaṇaśca pade caiva sthāpayetsomakumbhakam || 21 || īśānaṃ ca jayantaṃ ca agniṃ ca vitayaṃ tathā | pitṛdauvārikau caivaṃ marutaścaiva mukhyakaḥ || 22 || pālikā vinyasettatra śarāvaṃ ca śṛṇuṣvatha | ādityaśca prathaścaiva yamaścaiva tu bhṛṃgarāṭ || 23 || varuṇaścaiva śoṣaśca somaśca aditistathā | śarāvānvinyasettatra ghaṭikāṃśca śṛṇuṣvatha || 24 || āpaścaivā pavatsādi devāṣṭau sthānamucyate | lakṣaṇaṃ saṃpravakṣyāmi śṛṇuṣva caturānana ! || 25 || p. 168) sauvarṇaṃ rājataṃ tāmraṃ mṛṇmayaṃ vāpi kārayet | tatrāṃgulena kartavyaṃ pālikādīni caiva hi || 26 || pālikāmukhavistāraṃ viṃśatyaṃgulamuttamam | ṣoḍaśāṃgulaṃ madhyaṃ syād adhamaṃ ca daśāṃgulam || 27 || vistāreṇa samotsedhaṃ tadardhaṃ pādavistaram | paritoṣṭau ca viprendra ṣaḍbhāgaikamiti smṛtam || 28 || madhyame bali saṃyuktaṃ darpaṇodaravatkṛtam | ghaṭasyotsedhamānaṃ tu pālikāsamameva ca || 29 || ghaṭasyodaravistāraṃ dvādaśāṃgulamucyate | vaktraṃ caiva ṣaḍaṃgulyaṃ paṃcavaktra samanvitam || 30 || pālikāpādavatkuryād ghaṭalakṣaṇamucyate | vaktraṃ caiva ṣaḍaṃgulyaṃ paṃcavaktra samanvitam || 31 || aṣṭāṃgulaṃ tu vistāraṃ śarāvasya mukhe bhavet | tadardhaṃ pāda vistāraṃ tripādaṃ vā samucyate || 32 || bhedacchedaṃ ca kālaṃ ca suṣiraṃ ca vivarjayet | ghaṭikā brahmadaivatyaṃ pālikā viṣṇurucyate || 33 || śarāvasyeśvaraṃ proktaṃ ityete adhidaivatāḥ | caturviṃśati saṃkhyā tu uttamaṃ tu vinirdiśet || 34 || pālikā ṣoḍaśaṃ caiva madhyamaṃ tadvinirdiśet | pālikāṣṭakasaṃyuktaṃ adhamaṃ tadihocyate || 35 || p. 169) utsavasyādirātrāttu bījanirvāpamucyate | navame saptame vāpi triśūlena samanvitam || 36 || pratimena samāyuktaṃ caṇḍeśena samanvitam | tadante pālikādīni dhārayecchivabhaktakān || 37 || prāṅmukhodaṅmukhovātha dakṣiṇo vā viśeṣataḥ | suśuddhabhūtalaṃ prāpya prokṣayecchuddhavāriṇā || 38 || puṇyāhaṃ vācayitvā tu arcayeddhṛdayena tu | kundālīṃ caiva saṃpūjya hṛdayena tu mantrataḥ || 39 || hṛdayena tu mantreṇa khānayeddeśiko bhuvi | mṛdaṃ saṃgrāhya vāmena vāmena mṛdamarcayet || 40 || sarvātodyasamāyuktaṃ praviśedālayaṃ prati | prāsādasyāgrato vāpi īśāne dakṣiṇe'tha vā || 41 || uttare vāpi viprendra gomayenānulepayet | aṣṭadroṇena śālisyātsthaṇḍilaṃ kārayettataḥ || 42 || padmamaṣṭadalaṃ lijya prokṣayeddhṛdayena tu | madhyame somakumbhaṃ tu vinyasetsomabījakaiḥ || 43 || sa kūrcaṃ sa hiraṇyaṃ ca savastraṃ vāripūritam | gandhapuṣpādinābhyarcya naivedyaṃ dāpayettataḥ || 44 || tadbāhye pūrvaṃ vinyasya pālikādīni sarvaśaḥ | darbheṇa suṣiraṃ nyasya mṛdaṃ tatraiva pūrayet || 45 || p. 170) gomayena samāyuktaṃ pūjayeddhṛdayena tu | puṇyāhaṃ tatra kurvīta tāmbūlaṃ dāpayettataḥ || 46 || mudgamāṣakulasthaṃ ca tilanīvārameva ca | niṣpāvaṃ śimbasaṃyuktaṃ apāmārgaṃ ca sarṣapam || 47 || śyāmagodhūmasaṃyuktaṃ yavaveṇuṃ tathaiva ca | payasā kṣālayettatra hṛdayena tu mantrataḥ || 48 || prāṅmukhoduṅmukho vāpi ācāryo mantravigrahaḥ | vāpayecchivamantreṇa śivabhaktāśca vāpayet || 49 || rudragaṇikā dāsī ca vāpayettu viśeṣataḥ | somādhidevatānkumbhātpariṣicya tato jalam || 50 || pālikādīni sarvāṃśca vātātapavivarjite | suguptadeśe saṃsthāpya somakuṃbhena saṃyutam || 51 || taddinādīni tīrthāntaṃ somarājasya deśikaḥ | havirnivedayettatra tāmbūlaṃ dāpayettataḥ || 52 || kṛṣṇasūtranibhaṃ cettu prāsādena śatāhutiḥ | homayeccaiva viprendra apūpāni tathaiva ca || 53 || evameva krameṇaiva aṃkurārpaṇamucyate | aṃkurārpaṇahīne tu rājarāṣṭrasya doṣakṛt || 54 || tasmātsarvaprayatnena kuryād (vai) maṃgalāṃkuram | evaṃ yaḥ kurute martyaḥ śivalokamavāpnuyāt || 55 || aṃkurārpaṇamevoktaṃ utsavasya vidhiṃ śṛṇu || 55 || iti vīratantre aṃkurārpaṇavidhistrayaścatvāriṃśaḥ paṭalaḥ || 43 || p. 171) praṇamya śirasā devaṃ paryapṛcchatpitāmahaḥ | utsavasya vidhiḥ ko vā tatsarvaṃ brūhi me prabho ! || 1 || utsavaṃ yattvayā pṛṣṭaṃ tava snehādviśeṣataḥ | tatsarvamakhilaṃ vakṣye śṛṇuṣva kamalāsana ! || 2 || savoṃ duḥkhaṃ samākhyātaṃ sarvasaṃpattivāraṇam | udgataṃ tu savoṃ yasmāt tasmādutsavamucyate || 3 || dīkṣānte ca pratiṣṭhānte prokṣaṇānte tathaiva ca | jvaramāryā prakartantu śūtrūṇāṃ pīḍane'pi vā || 4 || dhanadhānyasamṛddhāya kṣāmakṣayakarāya ca | sarveṣāmiṣṭakāmyārthaṃ sarvavyādhivināśanam || 5 || eṣu kāleṣu kuryāttu utsavaṃ vidhinā yutam | dvividhamutsavaṃ caiva tayorbhedaṃ śṛṇuṣvatha || 6 || mārgaśīrṣakamāse tu ārdrāntaṃ syād śivotsavam | puṣyamāse tu puṣyāntaṃ māghamāse maghāntakam || 7 || phālgune cottarāntaṃ syāccaitre citrāntamucyate | vaiśākhe tu viśākhāntaṃ jyeṣṭhāntaṃ jyeṣṭhamāsake || 8 || āṣāḍhe cottarāṣāḍhaṃ śrāvaṇe śravaṇāntakam | pūrvāṣāḍhe tu mevoktaṃ pūrvabhadreti māsakam || 9 || aśvayuksavamāse tu aśvinyantaṃ tu kārayet | kārtike kṛttikāntā tu kārayettu śivotsavam || 10 || p. 172) sarvamāseṣu kartavyaṃ ārdrānta ca śivotsavam | rājñāṃ janmadinānte vā grāmanakṣatrameva vā || 11 || kartuśca janmanakṣatre kuryādutsavamucyate | śaivaṃ gauṇaṃ vibhūtiṃ ca bhauvanaṃ daivikaṃ tathā || 12 || paṃcabhedena kartavyaṃ śivotsava vidhikramam | eteṣāṃ bhedakaṃ vakṣye śṛṇuṣva kamalāsana ! || 13 || śaivabhedaṃ samākhyātamekāhamutsavaṃ tataḥ | triyahena samāyuktaṃ gauṇamityabhidhīyate || 14 || paṃcāhaṃ bhautikaṃ proktaṃ saptāhaṃ bhauvanaṃ smṛtam | eteṣāṃ tu kramāṇāṃ tu vakṣyate vidhinā'dhunā || 15 || sāyaṃkāle samārabhya tatpūrvaṃ rātrisaṃyutam | prātaḥkāle tu tīrthaṃ syādekāhe tu balidvayam || 16 || idamanyaprakāreṇa ekāhamutsavaṃ śṛṇu | sāyaṃkāle samārabhya tadrātrau cādhivāsayet || 17 || homaṃ kuryāttu tadrātrau tadādau balimāharet | balimekaṃ mayā proktaṃ ekāhe cotsave tathā || 18 || aparaiścaiva viprendra tīrthaṃ kuryāttu deśikaḥ | evameva krameṇaiva vividhaṃ cocyate mayā || 19 || triyaheṣu ca viprendra sāyaṃkāle tadārabhet | prātaḥkāle tṛtīye syādbalirvipra ṣaḍeva tu || 20 || p. 173) dvitīye tu dine caiva balidvayaṃ tu kārayet | tṛtīye tu dine caiva balireko vidhīyate || 21 || balyante caiva viprendra cūrṇotsavaṃ tu kārayet | cūrṇotsavānte tīrthaṃ syāddvividhaṃ cocyate mayā || 22 || paṃcāṃgaṃ tu pravakṣyāmi śṛṇuṣva kamalāsana ! | sāyaṃkāle samārabhya tatpūrvaṃ homamācaret || 23 || paṃcāhe tu ca viprendra baliṃ tatra na kārayet | ṣaṣṭhāhe tu ca pūrvāhne cūrṇotsavaṃ tu kārayet || 24 || tīrthaṃ caiva prakartavyaṃ iti cānyacchṛṇuṣvatha | sāyaṃkāle samārabhya tadrātrau cādhivāsayet || 25 || homaṃ kuryāttu tadrātrau tadrātrau balimāharet | dvitīye tu dine caiva balireko vidhīyate || 26 || balyante caiva viprendra cūrṇotsavaṃ tu kārayet | cūrṇātsavānte tīrthaṃ syād dvividhaṃ cocyate mayā || 27 || paṃcāhaṃ tu pravakṣyāmi śṛṇuṣva kamalāsana ! | sāyaṃkāle samārabhya tatpūrvaṃ dinamārabhet || 28 || paṃcāhe tu ca viprendra ! baliṃ tatra na kārayet | ṣaṣṭhāhe tu ca pūrvāhne cūrṇotsavaṃ tu kārayet || 29 || tīrthaṃ caiva prakartavyaṃ iti cānyacchṛṇuṣvatha | sāyaṃkāle samārabhya paṃcāhaṃ syāddine tathā || 30 || p. 174) homaṃ kuryāttu tadrātrau balireko vidhīyate | dvitīye ca tṛtīye ca caturthe ca balidvayam || 31 || paṃcāhe balirekaḥ syāccheṣotsavaṃ tu kārayet | kuryādvai tīrthakarmaṃ tu dvividhaṃ cocyate mayā || 32 || saptāhe caiva vakṣyāmi śṛṇuṣva kamalāsana ! | aṣṭāhe caiva sāyāhne adhivāsanamārabhet || 33 || homaṃ kuryāttu tadrātrau baliṃ caiva punaḥ punaḥ | caturdaśabaliṃ dadyāccūrṇotsavaṃ ca kārayet || 34 || tīrthaṃ kuryādviśeṣeṇa idamanyacchṛṇuṣvatha | saptāhe sāyaṃmārabhya adhivāsya tato budhaḥ || 35 || homaṃ kuryāttu tadrātrau balimekaṃ dadetpunaḥ | dvitīye divase caiva (tṛtīye ca caturthake) || 36 || (paṃcame ṣaṣṭhe) viprendra balidvayaṃ samācaret | saptāhe balirevaṃ syād balyante cūrṇamucyate || 37 || tatastīrthaṃ samārabhya * * * * * muttamam | saptāhe dvividhaṃ proktaṃ navāhaṃ ca śṛṇuṣvatha || 38 || tatpūrvarātramārabhya tadrātrau cādhivāsayet | homaṃ kuryāttu tadrātrau baliṃ caiva tu dāpayet || 39 || taddinādida * * * tatkāle balirucyate | cūrṇotsavaṃ tataḥ kuryāt tīrthaṃ kuryāttato budhaḥ || 40 || p. 175) idamanyatpravakṣyāmi śṛṇuṣva kamalāsana ! | navāhe caiva sāyāhne adhivāsanamārabhet || 41 || homaṃ kuryāttu tadrātrau baliṃ caiva tu dāpayet | dvitīye divase caiva tṛtīye tu caturthake || 42 || paṃcāhe caiva ṣaṣṭhāhe dvitīyaṃ balimācaret | navāhe'pi ca viprendra balinā dvitayaṃ bhavet || 43 || cūrṇotsavaṃ tataḥ kuryāt tīrthakarma samārabhet | navāhaṃ dvividhaṃ caiva procyate kamalāsana ! || 44 || evameva krameṇaiva kuryātpaṃcavidhāni ca | sūryavāraṃ pravakṣyāmi śṛṇuṣva kamalāsana ! || 45 || prātaḥ kāle samārabhya dviguṇaṃ pūjayecchivam | puṇyāhaṃ vācayettatra havirnivedayettataḥ || 46 || indrādīśānaparyantaṃ lokapālānbaliṃ dadet | nityotsavasya kāle tu kuryādgrāma pradakṣiṇam || 47 || rathe vā śibikāyāṃ vā śirasā vāhayettataḥ | praviśedālayaṃ tatra pādukārcanamācaret || 48 || sūryavāramidaṃ proktaṃ śanivāraṃ śṛṇuṣvatha | liṃge vā pratimāyāṃ vā tailābhyaṃgamihocyate || 49 || abhiṣekaṃ tu kartavyaṃ hṛdayena tu mantrataḥ | havirnivedayetpaścāllokapālabaliṃ kṣipet || 50 || p. 176) śaivānsaṃpūjayettatra pariveṣakramaṃ kuru | grāmapradakṣiṇaṃ kuryāt sarvātodya samanvitam || 51 || mārtāṇḍīyaṃ pravakṣyāmi śṛṇuṣva kamalāsana | sāyaṃkāle samārabhya prātaḥkāle baliṃ dadet || 52 || tīrthānte pūrvarātrau tu lokapālabaliṃ kṣipet | maṇṭapāddakṣiṇe pārśve sthāpayetkalaśānnava || 53 || tato homaṃ prakartavyaṃ lakṣaṇena samanvitam | samidājyacaruṃ caiva hutvā vai paṃcaviṃśatiḥ || 54 || annaliṃgasamāyuktaṃ astrarājasamanvitam | baliṃ dadyāttu viprendra sāyaṃkāle viśeṣataḥ || 55 || tataḥ prabhāte pratimāṃ kuryādgrāma pradakṣiṇam | tīrthaṃ kuryāttato bidvānpraviśedālayaṃ prati || 56 || evameva krameṇaiva budhavāre viśeṣataḥ | mārtāṇḍīyamidaṃ proktaṃ * * rambhaṃ śṛṇu dvija ! || 57 || aṃkurārpaṇa pūrvaṃ ca dhvajārohaṇapūrvakam | bherītāḍanapūrvaṃ ca trividhaṃ cocyate mayā || 58 || aṃkurānarpayedvidvān dhvajamāropayettataḥ | bherīṃ tu tāḍayitvā tu aṃkurārpaṇa pūrvakam || 59 || dhvajamāropayedvidvān bherī tāḍanapūrvakam | evameva krameṇaiva trividhaṃ cocyate mayā || 60 || p. 177) taddinaṃ caiva viprendra dviguṇīkṛtaropayet | dviguṇīkṛtya vā kuryād dhvajamāropayettataḥ || 61 || utsavasyādi rātrau tu dhvajārohaṇamucyate | bhauvane daivike kuryād anyeṣu ca vivarjayet || 62 || samudrasnānamutpanne pūrvayukto vidhīyate | yatpakṣe yaddine vāre astaṃ yāti divākaraḥ || 63 || taddine saṃkrame bhāgaṃ divā tīrthaṃ ca niścayaḥ | anyeṣāṃ tithi na spṛṣṭaṃ tasmātpūrvaṃ vidhīyate || 64 || taddineṣu ca vā kuryāt tatpūrve cāpare'pi vā | itareṣāṃ ca viprendra tannadīṣu na kārayet || 65 || nadītaṭākatīreṣu nakṣatre tīrthamucyate | yatpakṣe vāre astaṃ yāti divākaraḥ || 66 || taddine saṃkrame bhāge divā tīrthaṃ ca niścayaḥ | śivasya ca vrataṃ kuryāt snapanaṃ tadanantaram || 67 || evameva krameṇaiva utsavaṃ kārayettataḥ | utsavārambhamevoktaṃ vṛṣayāgamataḥ śṛṇu || 68 || vṛṣayāgaṃ pravakṣyāmi śṛṇuṣva kamalāsana ! | prāsādasyāgrataḥ kuryān maṇṭapaṃ caturaśrakam || 69 || maṇṭapasya tu tanmadhye kuryāttadvṛṣayāgakam | darbhamālābhirāveṣṭya puṣpamālā valambitam || 70 || p. 178) indrādīśānaparyantaṃ aṣṭadikṣu dhvajāṣṭakam | lokapālādhidaivatyaṃ svasvarūpaṃ tu lāṃcchayet || 71 || vinyasettu dhvajāṃstatra catustoraṇabhūṣitam | vitānenordhvamācchādya muktādāmairalaṃkṛtam || 72 || vṛṣadevaṃ samabhyarcya gandhapuṣpādinā tataḥ | mudgānnaṃ caiva dātavyaṃ upadaṃśaissamanvitam || 73 || tadagre sthaṇḍilaṃ kṛtvā śālibhirvimalaistataḥ | aṣṭadroṇena śāliṃ tu tadardhaṃ taṇḍulairapi || 74 || tadardhaṃ tu tilānnyasya padmaṃ kṛtvā viśeṣataḥ | tasyopari nyasettatra kalaśānnavasaṃkhyayā || 75 || madhyame sthāpayedekaṃ sasūtrānsāpidhānakān | pūrayedgandhatoyena suvarṇaṃ tatra nikṣipet || 76 || vṛṣabījamanusmṛtya gandhapuṣpādinārcayet | pūrvādīśānaparyantaṃ vinyasedaṣṭakumbhakān || 77 || pādyaṃ pūrvaṃ nyasettatra āgneyyāṃ puṣpamucyate | ācamanaṃ dakṣiṇenyasya śuddhodakaṃ tu nair-ṛte || 78 || arghyaṃ paścimato nyasya bilvodakaṃ tu vāyave | uttare paṃcagavyaṃ tu īśāne ratnodakaṃ nyaset || 79 || gandhādinārcayettatra daivatānvinyasettataḥ | vṛṣabhaṃ madhyame nyasya ukṣāṇaṃ pūrvato nyaset || 80 || p. 179) gopatiṃ cāgnidigbhāge śṛṃgiṇaṃ caiva dakṣiṇe | nair-ṛtyāṃ nandinaṃ caiva paścime tu paśoḥ patim || 81 || viṣāṇiṃ vāyudigbhāge śaṃkukarṇaṃ tathottare | mahodakaṃ tathaiśānyāṃ vinyasetkalaśeṣu ca || 82 || kalaśātpūrvadigbhāge śālinā sthaṇḍilaṃ kuru | aṣṭapadmaṃ samālikhya darbhaiścaiva paristaret || 83 || dhvajapaṭaṃ vinyasettatra lakṣaṇena samanvitam | uttamaṃ daśahastaṃ tu madhyamaṃ navahastakam || 84 || adhamaṃ cāṣṭahastaṃ tu madhyamaṃ navahastakam | ardhādhikatritālaṃ tu dhvajadairghyamihocyate || 85 || ṣaṭtālamuttamaṃ proktaṃ paṃcatālaṃ tu madhyamam | ardhādhika tritālaṃ tu kanyasaṃ tviha cocyate || 86 || paṭavistāramevaṃ tu caturbhāgaikameva vā | brāhmaṇasya bhavecchvetaṃ kṣatriyasya ca raktakam || 87 || pītaṃ vaiśyamiha proktaṃ kṛṣṇavarṇaṃ tu śūdrakam | vistāreṇa samaṃ pucchaṃ pucchārdhaṃ śikharaṃ bhavet || 88 || madhyame vṛṣabhaṃ lāṃchan sthitaṃ vā śayitaṃ tu vā | vṛṣabhaṃ śvetavarṇaṃ tu raktavarṇaṃ tu śṛṃgakau || 89 || khurāṇāṃ raktavarṇaṃ tu pītaṃ lāṃgūlameva vā | netraṃ śvetamayī caiva madhyaṃ raktamayī tathā || 90 || p. 180) vṛṣabhaṃ padmapīṭhantu maṇimālāvibhūṣitam | pārśvau dīpadvayau nyasya citramūrdhve tu kārayet || 91 || dvau pārśvau cāmarābhyāṃ tu lekhayedvṛṣabhaṃ tataḥ | pūrvādīśānaparyantaṃ vṛṣamūrtiṃ nyasettataḥ || 92 || pūrvedyuradhivāsaṃ syād dhvajadaṇḍena saṃyutam | prokṣayedambhasā caiva hṛdayena tu mantrataḥ || 93 || gandhapuṣpādinā pūjya vṛṣagāyatrimantrataḥ | pūrvādīśānaparyantaṃ vṛṣamūrtiṃ nyasettataḥ || 94 || tadante lokapālāṃśca pūjayettu viśeṣataḥ | tadbāhye pūjayettatra lokapālāstrameva ca || 95 || tasyaiva pūrvadigbhāge śālinā sthaṇḍilaṃ kuru | padmamaṣṭadalaṃ likhya darbhaiścaiva paristaret || 96 || tadūrdhve vinyasecchūlaṃ pūjayettu viśeṣataḥ | vāmādīnāṃ tu śaktīnāṃ śūlaṃ mūle pratiṣṭhitaḥ || 97 || kumāraṃ phalake nyasya kumbhe tu varuṇaṃ nyaset | taṭī caivāgnidaivatyaṃ sarasvatīṃ caiva daṇḍake || 98 || pīṭhe tu pārvatī nyasya bhūmibhāge vasundharām | gandhapuṣpaiśca dhūpaiśca ṣaṇṇavatyena pūjayet || 99 || puṇyāhaṃ vācayettatra tāmbūlaṃ dāpayettataḥ | tato homaṃ prakurvīta sthaṇḍilaṃ caturaśrakam || 100 || p. 181) śivāgniṃ janayettatra agnimukhaṃ ca hūyate | samidājyacaruṃ lājān sarṣapaṃ caiva hūyate || 101 || paṃcabrahmeṇa saṃyuktaṃ īśānādīni hūyate | pratyekaṃ śatamardhaṃ vā tadardhaṃ vāpi hūyate || 102 || vṛṣādhivāsanaṃ proktaṃ dhvajārohaṇakaṃ śṛṇu | dhvajārohaṇamevaṃ tu vakṣyāmi munisattama || 103 || śvetavarṇadhvajaṃ caiva rājarāṣṭravivardhanam | varṇaṃ vai raktavarṇaṃ tu stambhanaṃ pītavarṇakam || 104 || bijayaṃ kapilābhaṃ ca kṛṣṇaṃ caivābhicārakam | dhūmraṃ vyādhipradaṃ caiva evameva krameṇa tu || 105 || yānyānkāmayate kāmāṃstāṃstānvai sādhayed dhvajam | varṣārdhaṃ śyāmavarṇaṃ tu kṣīrābhaṃ sarvaśāntikam || 106 || śaṃkhaṃ sphaṭikamuktābhaṃ rakṣārthaṃ śāntipuṣṭidam | pūrvāhne brāhmaṇaprītira madhyāhne rājavṛddhidam || 107 || rātrau ca vaiśya śūdrāṇāṃ vardhanaṃ kramaśastathā | dhvajasthānamahaṃ vakṣye śrūyatāṃ kamalāsana ! || 108 || pīṭhagopurayormadhye vṛṣasya purato'pi vā | pīṭhāgrevā'tha kuryāttu dhvajasthānaṃ vidhīyate || 109 || kramukaṃ veṇudaṇḍaṃ vā candanaṃ vāpi khādiram | campako devadāruṃ ca stambako bilvakairapi || 110 || p. 182) avakraṃ nirvraṇaṃ caiva kṛmikoṭaravarjitam | prāsādasya samaṃ vāpi prāsādagrīvameva vā || 111 || vṛṣasthalasamaṃ vāpi gopurotsedhameva vā | mūlāntaṃ tu kulāntaṃ vā daṇḍasyotsedhamucyate || 112 || hastasaṃkhyena vā kuryāt triṃśaddhastamathāpi vā | dvādaśaṃ daśahastaṃ vā dhvajasyotsedhamucyate || 113 || saptatriṃśāṃgulaṃ vāpi caturviṃśatireva vā | dvāviṃśatyaṃgulaṃ vātha nāhastasya vidhīyate || 114 || veṇuyaṣṭiṃ tato grāhya dyavakṛnnipuṇaṃ tataḥ | ekapūrvaṃ vināśārthaṃ dvipūrveṇa bhayaṃkaram || 115 || tripūrvaṃ vyādhinā pīḍyaṃ catuṣparva vināśanam | paṃcaparvadvayaṃ loke ṣaṭparvaṃ śriyamāvahet || 116 || saptapūrvānkṣayāngāva aṣṭaparvasu vardhate | navaparvaṃ kulakṣīṇaṃ daśa vai sarvakāmadam || 117 || ekādaśaṃ putrakāmaṃ dvādaśaṃ puṣṭikāmadam | ita ūrdhvaṃ na kartavyaṃ hastamānaṃ tataḥ śṛṇu || 118 || ṣaṭtālaṃ paṃcatālaṃ vā tasyāgre ghaṭikāṃ nyaset | ādhāraphalakādīni yājñikairvṛkṣasaṃbhavaiḥ || 119 || hastamātrāntaraṃ jñeyaṃ hastārdhaṃ mātrameva vā | suṣiradvayasaṃyuktaṃ kramukaṃ veṇunā saha || 120 || p. 183) yojayeccaiva viprendra śilpinā ca tathaiva ca | paṃcaṣaṭsaptamāṃgulyaṃ veṇudaṇḍasya nāhakam || 121 || rajjunā bandhayettatra darbheṇā veṣṭayettataḥ | kaniṣṭhāṃgulīpramāṇena tantunā rajjurucyate || 122 || agre ghaṭikāṃ mūlau taddviguṇaṃ caiva kārayet | māṇavakaḥ śucirbhūtvā prokṣayedambhasā tataḥ || 123 || navavastraparīdhānaḥ soṣṇīṣaḥ sottarīyakaḥ | * * anyadhvajaṃbandha kuryādgrāmapradakṣiṇam || 124 || tasyānte cāstrarājānaṃ annaliṃgasamāyutam | nānādhvajasamāyuktaṃ nānāpiṃchasamāyutam || 125 || nānājanasamākīrṇaṃ nānāvādya samāyutam | nānācchatra samāyuktaṃ brahmaghoṣa samanvitam || 126 || maṃgalāṃkurasaṃyuktaṃ nṛttageya samanvitam | agrataḥ pṛṣṭhato gatvā ācāryo yajamānakaḥ || 127 || śanaiḥ pradakṣiṇaṃ gatvā dhvajasthānaṃ praveśayet | avaṭaṃ khānayettatra hastadvayapramāṇataḥ || 128 || tasya mūle prakartavyaṃ vedilakṣaṇa saṃyutam | ṣaṭtālamadhyena vinyasya suvarṇaṃ kūrmameva ca || 129 || puṇyāhaṃ vācayettatra prokṣayecchuddhavāriṇā | hṛdayena tu mantreṇa kṣālayed dhvajadaṇḍakam || 130 || p. 184) darbhamālābhirāveṣṭya puṣpamālā samanvitam | vṛṣagāyatrīmantreṇa prokṣayetkalaśodakaiḥ || 131 || utthāpya dhvajadaṇḍaṃ tu vyomavyāpi samuccaran | vālukena hṛdā caiva pūrayedavaṭaṃ tataḥ || 132 || tasya mūle prakartavyaṃ vedilakṣaṇasaṃyutam | ṣaṭtālaṃ paṃcatālaṃ vā catustālamathāpi vā || 133 || vistāraṃ procyate vipra utsedhaṃ tu tadardhakam | tadūrdhve padmaṃ saṃkalpya aṣṭapatraṃ suśobhanam || 134 || ekamekhalamevasyān mekhalātrayameva vā | utsedhaṃ tu tridhā bhajya ekaikaṃ mekhalocchrayam || 135 || adhastānmekhalā caiva bhūmidevīṃ ca vinyaset | śrīdevīṃ madhyame pūjya tṛtīye ca sarasvatīm || 136 || trimekhaleṣu viprendra śaktayastrīṇi kalpayet | ekamekhalayā kuryād bhūmidevīṃ nyasettataḥ || 137 || evameva prakāreṇa pīṭhaṃ kuryādviśeṣataḥ | yāgasthāne tathā devaṃ snāpayetkalaśena tu || 138 || snāne vṛṣabhadevaṃ tu gandhapuṣpādinārcayet | vṛṣagāyatrimantreṇa paścātsūtre tu sūtrayet || 139 || uddhṛtaṃ tu krameṇaiva uddhāre dhvajameva vā | rajju yantreṇa vā kuryād dhvajamāropayettataḥ || 140 || p. 185) kumbhodaro vṛṣabhaścaiva pāśahasto madotkaṭaḥ | śūlahastaḥ pinākī ca aṣṭanāḍī daṇḍamuṇḍiyaḥ || 141 || etāni cāṣṭadikyeva pūrvādīśānta vinyaset | pūjayedgandhapuṣpeṇa dhūpadīpaiḥ samanvitam || 142 || sthaṇḍilaṃ kārayettatra caturdroṇena śālinā | puṇyāhaṃ kārayettatra kalaśānnava vinyaset || 143 || madhye vṛṣabhakuṃbhaṃ tu vṛṣamantreṇa vinyaset | indrādīśānaparyantaṃ vinyasetkalaśāṃstataḥ || 144 || savastrānsāpidhānāṃśca lokapālādhidevatān | sthāpayitvā yathānyāyaṃ vṛṣagāyatrimantrataḥ || 145 || nivedayettu mudgānnaṃ dadhyupadaṃśa saṃyutam | tatkāle tu prajārthīnāṃ piṇḍān (vai) bhojayettataḥ || 146 || kukkuṭāṇḍapramāṇena piṇḍaṃ kuryāttu deśikaḥ | vṛṣagāyatrimantreṇa piṇḍaṃ dadyāttu deśikaḥ || 147 || vṛṣastambhaṃ dhruvaṃ sthāpya triḥ kṛtvā tu pradakṣiṇam | * * * * * kartavyaṃ dhvajamūle samāśritaḥ || 148 || evaṃ kuryāttu viprendra cāturvaṇyaṃ tu nāriṇām | antyajātistu sarveṣāṃ pratilomaṃ ca kārayet || 149 || ācāryaṃ pūjayetpaścāt vastrahemāṃgulīyakaiḥ | tāmbūlaṃ dāpayettasmai janānsarvānviśeṣataḥ || 150 || iti vīratantre dhvajārohaṇa vidhiścatuścatvāriṃśaḥ paṭalaḥ || 44 || p. 186) ita ūrdhvaṃ prakartavyaṃ bherītāḍanamuttamam | prātarmadhyāhnasāyāhne dhvajamāropayettataḥ || 1 || tadrātrau tāḍayedbherīṃ lakṣaṇena samanvitam | lakṣaṇaṃ saṃpravakṣyāmi śṛṇuṣva kamalāsana ! || 2 || āsanaṃ candanaṃ vāpi vakulaṃ ca śirīṣakam | vyāghravṛkṣeṇa vā kuryādbherīṃ vā paṭahaṃ tu vā || 3 || āyāmastu trihastaṃ syāduttamaṃ tu vidhīyate | paṃcatālaṃ tu madhyaṃ syāt ṣaḍaṃgulyavihīnakam || 4 || adhamaṃ caitaduddiṣṭaṃ trividhaṃ cocyate mayā | āyāmasya samaṃ nāhaṃ madhye paṭahamucyate || 5 || vaktraṃ vai dvādaśāṃgulyaṃ navairvā sapta eva vā | evameva krameṇaiva kuryātpaṭahamuttamam || 6 || gocarmaṇā tu bandhaḥ syānmahādhvani samāyutam | mardalairhāhalaiścaiva haṃsadhvanisamāyutam || 7 || jhallarī jharjharīmohaiḥ karaṇḍikāma samanvitam | anyaiśca sarvavādyaiśca yathā lābhena tāḍayet || 8 || prāsādasyāgrataścaiva maṇḍapaṃ kārayettataḥ | maṇḍapasya tu madhye tu gomayenānulepayet || 9 || sthaṇḍiladvitayaṃ kṛtvā śālinā ca tathaiva ca | aṣṭadroṇena śāli syāt sthaṇḍilau dvau tu kārayet || 10 || p. 187) paṭahaṃ vinyasettatra navavastra * * * * | tadardhaṃ taṇḍulairyuktaṃ prokṣayedambhasā tataḥ || 11 || padmamātraṃ samālikhya tanmadhye darbhaiḥ paristaret | paṭahasya tadākāraṃ sthaṇḍilaṃ kārayettataḥ || 12 || paṭahaṃ vinyasettatra navavastra samanvitam | tato'gre sthāpayecchalaṃ astramantreṇa deśikaḥ || 13 || gandhaiḥ puṣpaiśca dhūpaiśca dīpaiścaruṃ nivedayet | evaṃ vai pūjayecchūktaṃ paścādbherīṃ samarcayet || 14 || uttarābhimukho bhūtvā arcayedgandhapuṣpakaiḥ | āpohiṣṭheti mantreṇa prokṣayitvā kuśāmbhasā || 15 || paṭahaṃ vinyasettatra hṛdayena tu pūjayet | dakṣiṇe rudramabhyarcya vāme viṣṇuriti smṛtam || 16 || brahmāṇaṃ pūjayenmadhye evameva krameṇa tu | vāsukī carmasūtre tu valayau ravi candramāḥ || 17 || kaumātaraḥ saptakīlaṃ tu mudare tu vyavasthitaḥ | kauṇadaṇḍena saṃyuktaṃ pūjayedastramantrataḥ || 18 || vādyakaṃ ca samāhūya snānakarma samācaret | śuklavastra paridhānaṃ gandhamālyaṃ tu lepanam || 19 || nandikeśvara bāhubhyāṃ nandimantra samanvitam | arcayitvā yathā nyāyaṃ gandhapuṣpādinā tataḥ || 20 || p. 188) paṭahasyaiva viprendra ! havirnivedayettataḥ | ācāryaṃ pūjayettatra vādyakaṃ pūjayettataḥ || 21 || vāmadevena mantreṇa * * * * * * * * | tāḍayecchivamantreṇa ācāryau mantravigrahaḥ || 22 || vādyakastāḍayetpaścān nandimantreṇa saṃyutam | kulodgato'pi dīnāśca tāḍayettālameva ca || 23 || caccatpuṭaṃ tu prathame cācatpuṭaṃ dvitīyake | indrasya samatālaṃ tu agnau badhvā vaṇaṃ bhavet || 24 || etaistālaiśca saṃyuktaṃ vādyakānvādayettataḥ | tatogrāmabaliṃ dadyāllakṣaṇena samanvitam || 25 || nānādhvajasamāyuktaṃ nānācchatrasamāyutam | dhūpadīpasamāyuktaṃ nānāpiṃcha samanvitam || 26 || śaṃkhadundubhinirghoṣaiḥ gītavādya samākulam | triśūlena samāyuktaṃ annaliṃga samāyutam || 27 || evameva prakāreṇa kuryādgrāma pradakṣiṇam | vimāna pradakṣiṇaṃ kuryācchivabhakta samanvitam || 28 || dhvajapīṭhe baliṃ dadyāt parivāra baliṃ dadet | brahmādyaiśānaparyantaṃ grāme caiva baliṃ dadet || 29 || aśrāvya tīrtha divasamāvāhya sarvadaivatān | sarveṣāṃ tu gaṇānāṃ tu bhūtānāṃ tu piśācakaiḥ || 30 || p. 189) tadā prabhṛti tīrthānta rātrau grāmabaliṃ dadet | dhvajamūle tu cāvāhya baliṃ tatraiva nikṣipet || 31 || evaṃ kṛte mahāśānte rājarāṣṭrasukhāvaham | bherītāḍanamevoktaṃ yāgasya maṇḍapaṃ śṛṇu || 32 || iti vīratantre bherītāḍanavidhiḥ paṃcacatvāriṃśaḥ paṭalaḥ || 45 || yāgasya maṇḍapaṃ vakṣye śṛṇuṣva kamalāsana ! | pratiṣṭhā cotsave caiva dīkṣāyāṃ prokṣaṇe'pi ca || 1 || mahāśāntyādikāryeṣu yāgamaṇṭapamucyate | pūrvameva mayā proktaṃ bhūmisaṃgrahaṇaṃ dvija || 2 || prāsādasyāgrataścaiva yāmye vā vāruṇe'pi vā | indra īśānayormadhye (madhye) cānalaśakrayoḥ || 3 || yāmyāgneyayormadhye saumya īśānamadhyame | kārayenmaṇḍapaṃ tatra lakṣaṇena samanvitam || 4 || dvādaśaṃ daśahastaṃ vā navahastāṣṭahastakam | saptaṣaṭpaṃcahastaṃ vā sapta * * * cocyate || 5 || prāgagraṃ daśasūtraṃ syād udagagraṃ tathaiva ca | ekāśīti padaṃ kṛtvā prokṣayedgandhavāriṇāṃ || 6 || madhye navapadaṃ caiva vedistatra prakalpayet | veditāratnicotsedhaṃ darpaṇodaravatkṛtam || 7 || p. 190) ṣoḍaśastambhasaṃyuktaṃ caturdvārasamanvitam | madhyame tu pade caiva homakuṇḍaṃ vidhīyate || 8 || pūrve tu caturaśraṃ ca dakṣiṇe paścimottare | uttare caiva viprendra kuṇḍaṃ syāccaturaśrakam || 9 || vidikṣu vṛttakuṇḍaṃ syāt trimekhala samanvitam | sarveṣāṃ caturaśraṃ vā sarveṣāṃ vṛttameva vā || 10 || yāvatpīṭhākṛtiṃ caiva kuṇḍaṃ syā * * tu * * | īśāna indrayormadhye vṛttakuṇḍamiti smṛtam || 11 || navāgnirvā'tha paṃcāgni rekaṃ nirvādhi kārayet | trimekhalā samāyuktamekamekhalameva vā || 12 || puṇyāhaṃ vācayettatra prokṣayetpaṃcagavyakaiḥ | catustoraṇa saṃyuktaṃ caturdvāreṣu deśikaḥ || 13 || uttamaṃ paṃcahastoccaṃ madhyamaṃ caturhastakam | trihastatālasaṃyuktamadhamaṃ tviti kathyate || 14 || utsedhārdhaṃ ca vistāramapakrośordhva samāyutam | palatraya samāyuktaṃ śūlaṃ tālasamaṃ bhavet || 15 || mātrāṃgulena saṃyuktaṃ madhyamaṃ paṃca eva ca | uttamaṃ saptadarbhaiśca hastamātra pralambitam || 16 || tasyāgre caiva rajjuṃ ca kuryādvai * * * * * | vitānoparisaṃcchannaṃ muktāsragdāma saṃyutam || 17 || p. 191) digdhvajaṃ vinyasettatra catustālapramāṇataḥ | pūrvāyāṃ śyāmavarṇaṃ tu āgneyyāṃ raktavarṇakam || 18 || yāmyāyāṃ kṛṣṇavarṇaṃ tu muktābhaṃ nair-ṛte tathā | paścime pītavarṇaṃ tu vāyavyāṃ nīlameva ca || 19 || saumyāyāṃ sphaṭikābhaṃ ca aiśānyāṃ dhūmramucyate | lokapālasya rūpaṃ tu dhvajānāṃ madhyame nyaset || 20 || darbhaṇaṃ pūrṇakumbhaṃ ca vṛṣabhaṃ yugma cāmaram | śrīvatsaṃ svastikaṃ śaṃkhaṃ dīpo devāṣṭamaṃgalam || 21 || vajraṃ śaktiṃ ca daṇḍaṃ ca khaḍgaṃ pāśaṃ tathāṃkuśam | gadā triśūlaṃ cakraṃ ca padmaṃ ceti daśāyudham || 22 || śilpinā kārayettatra lakṣaṇena samanvitam | hastamātra pramāṇena kārayedaṣṭamaṃgalam || 23 || daśāyudhāni tadvacca kārayecchilpinā tataḥ | kṣālayettu mṛdā caiva śuddhatoyena saṃyutam || 24 || puṇyāhaṃ vācayettatra prokṣayecchivamantrataḥ | vedibāhye nyasecchāli tatsamaṃ samalaṃkṛtam || 25 || tasyopari nyasedastraṃ aṣṭamaṃgalasaṃyutam | darbhopari nyaseccaiva kūrcenaiva pidhāya ca || 26 || astraṃ prati nyasetkuṃbhān svasva nāmnā samāyutān | evameva nyasedvidvān aṣṭame navameva ca || 27 || p. 192) gandhapuṣpādinābhyarcya prāsādena tu mantrataḥ | vajrādīnarcayettatra svaiḥ svairnāmnā ca mantrataḥ || 28 || havirnivedayettatra tāmbūlaṃ dāpayettataḥ | tato homaṃ prakartavyaṃ ekaṃ vā paṃcame'pi vā || 29 || prokṣayetkumbhatoyena āyudhānaṣṭamaṃgalān | ācāryapūjanaṃ kṛtvā pādāthīnpūjayettataḥ || 30 || iti vīratantre maṇḍapalakṣaṇaṃ ṣaṭcatvāriṃśaḥ paṭalaḥ || 46 || adhivāsavidhiṃ vakṣye saṃkṣepācchṛṇu padmaja ! | utsavasyādirātro tu ārabhedadhivāsanam || 1 || prāsādasyāgrataḥ kuryācchālinā sthaṇḍilaṃ tathā | vinyasetpālikādīni madhyame somakumbhakam || 2 || hṛdayena tu mantreṇa pālikānvāpayettataḥ | suguptadeśe saṃsthāpya pālikādīnyathākramam || 3 || kautukaṃ bandhayetpaścācchivāgre sthaṇḍilaṃ kuru | pratimāṃ vinyasettatra astraṃ caiva tu vinyaset || 4 || sauvarṇamūrṇāsūtraṃ vā sthalikopari vinyaset | kārpāsasūtraṃ vā kuryāt prokṣayeddhṛdayena tu || 5 || pratimāṃ prāsādamantreṇa bandhayettataḥ kautukaṃ | tāmbūlaṃ dāpayetpaścājjanānsarvānviśeṣataḥ || 6 || p. 193) maṇḍalaṃ vedimadhye tu aṣṭadroṇena śālinā | taṇḍulaistala saṃyuktaṃ darbhaiścaiva paristaret || 7 || śivakumbhaṃ pratiṣṭhāpya vardhanīṃ tasya vāmataḥ | sasūtrānsāpidhānāṃśca savastrānvāripūritān || 8 || paṃcaratnasamāyuktān śivamantreṇa sthāpayet | ratnāni vinyaseddhemaṃ gaurībījena vinyaset || 9 || gandhapuṣpādinā pūjya dhārayecchirasopari | nānā vādyasamāyuktaṃ nānāpiṃcha samāyutam || 10 || nānāgeyasamāyuktaṃ nānādīpa samanvitam | vimānaṃ pradakṣiṇaṃ kuryāt praviśedyāgamaṇṭapam || 11 || puṇyāhaṃ vācayettatra prokṣayedambhasā tataḥ | ācāryaśca śucirbhūtvā mantradehasamanvitaḥ || 12 || sthaṇḍilaṃ kārayettatra pūrvoktena vidhānataḥ | gandhapuṣpādinābhyarcya hṛdayena tu mantrataḥ || 13 || vedimadhye nyasetkumbhaṃ vyomavyāpi samuccaran | yajñamūrtiṃ pravakṣyāmi ekavaktra samanvitam || 14 || caturbhujaṃ triṇetraṃ ca saumyarūpasamanvitam | padmamadhye sukhāsīnaṃ jaṭāmakuṭa saṃyutam || 15 || sarvābharaṇa saṃyuktaṃ kṛṣṇāparaśudhāriṇam | varadābhayahastaṃ ca divyāmbaradharaṃ haram || 16 || p. 194) hatthaṃrūpaṃ śivaṃ dhyātvā gaurīṃ vai dhyāyayettataḥ | dvinetrāṃ cāruvadanāṃ dvibhujāṃ ca suyauvanām || 17 || praśāntamānasāṃ caiva kiṃcitprahasitānanām | sarvābharaṇa saṃyuktāṃ vardhanīmadhyame nyaset || 18 || prāsādadvāravatkṛtvā yāgamaṇṭapameva ca | dvārasyābhimukhaṃ caiva vinyasedyāgamūrtinam || 19 || vardhanīṃ vinyasedvāme gaurībījena mantrataḥ | pūrvādīśānaparyantaṃ aṣṭakuṃbhānkramānnyaset || 20 || savastrānsāpidhānāṃśca sa hiraṇyānsakūrcakān | vedikāścaiva digbhāge śūlaṃ vai sthāpayettataḥ || 21 || anantādiśikhaṇḍyantānvinyasedghaṭamadhyame | arcayedgandhapuṣpādyaiḥ svasvanāmnā viśeṣataḥ || 22 || vajraṃ śaktiṃ ca daṇḍaṃ ca khaḍgaṃ pāśaṃ tathāṃkuśam | gadā triśūlaṃ padmaṃ ca cakraṃ ceti daśāyudham || 23 || pūrvādīśāntadigbhāge pūjayetsvasvamantrakaiḥ | padmāstraṃ nair-ṛte bhāge cakraṃ caiśānagocare || 24 || darpaṇaṃ pūrṇakumbhaṃ ca vṛṣabhaṃ yugmacāmaram | śrīvatsaṃ svastikaṃ śaṃkhaṃ dīpo devāṣṭa maṃgalam || 25 || pūrvādīśānaparyantaṃ vinyaseddeśikottamaḥ | gandhapuṣpādinābhyarcya tattatsvanāmamantrataḥ || 26 || p. 195) dvārakumbhānnyasetpaścāt svasvamantreṇa vā japet | tato homaṃ prakurvīta lakṣaṇena tu deśikaḥ || 27 || sāyaṃ prātarhutaṃ kuryād homadravyasamāyutam | samidājya caruṃ lājān sarṣapāṃśca yavāṃstilān || 28 || veṇuṃ mudgaṃ ca śāliṃ ca daśadravyamihocyate | samidhaḥ sadyamantreṇa ājyaṃ vāmena hūyate || 29 || aghoreṇa caruṃ hutvā lājāṃśca puruṣeṇa tu | sarṣapānīśamantreṇa yavānvā yamamantrataḥ || 30 || tilānvaiśikhayā hutvā veṇuṃ vā kavacena tu | netreṇa mudgaṃ hutvātha śālīnastreṇa homayet || 31 || aṣṭottaraśataṃ vāpi paṃcāśatpaṃcaviṃśatiḥ | hutvā caiva viśeṣeṇa dravyaṃ prati viśeṣataḥ || 32 || dravyānte vyāhṛtiṃ hutvā pariṣecana mācaret | sarvadravya samāyuktaṃ havyavāhaṃ samuccaran || 33 || sviṣṭamagneti mantreṇa juhuyāttadanantare | jayādirabhyadhānaṃ ca rāṣṭrabhṛcca kramāddhunet || 34 || yāgeśvarādidevānāṃ naivedyaṃ dāpayettataḥ | kuryādadhyayanaṃ tatra caturovedapāragān || 35 || prāsādamantraṃ japtvā tu stotraṃ japtvā viśeṣataḥ | sāyaṃ prātarbaliṃ dadyād homānte tu viśeṣataḥ || 36 || p. 196) balikramavidhiṃ vakṣye śṛṇuṣva kamalāsana ! | annaliṃgaṃ prakartavyaṃ pūrvavallakṣaṇānvitam || 37 || caturbhujaṃ triṇetraṃ ca dakṣiṇe caiva śūladhṛk | pāśaṃ vāmakare caiva abhayaṃ dakṣiṇe kare || 38 || varadaṃ vāmahaste tu raudrarūpasamanvitam | evaṃ pāśupataṃ dhyātvā baliliṃgaṃ suyojayet || 39 || balipātre nyasedannaṃ sarvadravyasamāyutam | prathamaṃ vighnarātraṃ tu dvitīyaṃ bhūtarātrakam || 40 || tṛtīyaṃ brahmarātraṃ tu caturthaṃ garabamucyate | paṃcamaṃ tvindrarātraṃ syāt ṣaṣṭhaṃ vai ṛṣirātrakam || 41 || saptamaṃ vaiṣṇavaṃ proktaṃ aṣṭamaṃ rākṣasaṃ tathā | navamaṃ śaivamityāhu rityete rātridevatāḥ || 42 || saptāhe caiva viprendra brahmarātrādhidaivatam | paṃcāhe tu prakartavyaṃ indrarātrādhivardhayet || 43 || tryahaṃ caivotsavaṃ tatra kārayedvaiṣṇavādikam | ekāhamutsave caiva śivarātramiti smṛtam || 44 || balidravyamahaṃ vakṣye śṛṇuṣva kamalāsana | śuddhānnaṃ dadhisaṃyuktaṃ apūpaṃ laḍḍukānvitam || 45 || prathamehani dātavyaṃ viṣṇumantraṃ samuccaran | padmapuṣpaṃ ca rajanī lājapāyasasaṃyutam || 46 || p. 197) dvitīyehani dātavyaṃ bhūtamantraṃ samuccaran | padmamūlaṃ kuśāgraṃ ca śālyannaṃ ghṛtamiśrakam || 47 || tṛtīyehani dātavyaṃ brahmamantramanusmaran | haridrānnaṃ sa sarpiśca nālikeraphalairyutam || 48 || caturthehani dātavyaṃ gandharvamantramuccaran | indravallī haridrānnaṃ priyaṃgughṛtasaṃyutam || 49 || paṃcamehani dātavyaṃ indramantramanusmaran | gulodanaṃ sasarpiśca kadalīpanasāyutam || 50 || ṣaṣṭhe'hani pradātavyaṃ ṛṣīṇāṃ mantramuccaran | gulodanaṃ ghṛtaṃ yuktaṃ bṛhatīphalasaṃyutam || 51 || saptamehani dātavyaṃ vaiṣṇavaṃ mantramuccaran | māṣānnaṃ ghṛtasaṃyuktaṃ māṃsaṃ caṃpa samanvitam || 52 || aṣṭame'hani dātavyaṃ rākṣasaṃ mantramuccaran | śuddhānnaṃ dadhisaṃyuktaṃ lājāpūpasamanvitam || 53 || kadalīphalasaṃyuktaṃ ghṛtenaiva pariplutam | navame'hani dātavyaṃ śivamantramanusmaran || 54 || kukkuṭāṇḍapramāṇena baliṃ dadyādviśeṣataḥ | brahmādīśānaparyantaṃ balipīṭhe baliṃ kṣipet || 55 || yantrapīṭhaṃ prakartavyaṃ tālamātra pramāṇataḥ | mātrāṃgulena kartavyaṃ vistārāyāma tatsamam || 56 || p. 198) ṣaḍaṃgulaṃ tadutsedhaṃ mekhalātrayasaṃyutam | mekhaloccaṃ dvayāṃgulyaṃ veśanaṃ tāvadeva tu || 57 || yantrapīṭhamidaṃ proktaṃ idamanyacchṛṇuṣvatha | hastamātraṃ tu vistāraṃ utsedhaṃ tālamātrakam || 58 || trimekhalāsamaṃ kṛtvā utsedhastu vidhīyate | vistāraṃ tu tridhā kṛtvā ekaikaṃ dvidvihastakam || 59 || mṛdairvā yājñikairvāpi kṛtvā pīṭhaṃ viśeṣataḥ | raṃgeṣvārūḍhato vāpi rathedyāmau vrajettataḥ || 60 || balikramamahaṃ vakṣye śṛṇuṣva kamalāsana ! | prathame tu patākāśca dvitīye vādyakāstathā || 61 || tṛtīye samayī proktaḥ caturthe śūlamucyate | paṃcame vānnaliṃgaṃ tu vitānavastra saṃyutam || 62 || daśāyudhāni parito dhārayecchirasopari | dhūpadīpasamāyuktaṃ ghaṇṭārava samanvitam || 63 || evameva krameṇaiva baliṃ kṛtvā tu deśikaḥ | caṇḍarudrāya gosthāne vyāpya * * darāya ca || 64 || kūpe tu śaṃkukarṇaḥ syād gaṃgāyāṃ ca nadī tathā | kṣetreṣu kṣetrapālaṃ syāt sabhāsthāne sarasvatī || 65 || durgā jyeṣṭhābaliṃ dadyāt sarvalokasukhāvaham | evameva baliṃ kuryād balipīṭhe vinikṣipet || 66 || p. 199) balipīṭhe tu viprendra annaliṃgaṃ viśeṣataḥ | kautukaṃ balidānānte kuryādgrāmapradakṣiṇam || 67 || yantraraṃgasamāyuktaṃ nānāvidhairanekaśaḥ | nānājanapadairyuktaṃ nānādhvaja samanvitam || 68 || nānāvādyasamāyuktaṃ nānāpiṃcha samanvitam | prathame ca patākāśca dvitīye vādyakastathā || 69 || tṛtīye ḍolayantrāśca aśvayantrāścaturthake | paṃcame nṛtayantrāśca tadā yaṣṭitaṭātakān || 70 || saptame tu sukhāsīnaṃ aṣṭame golakā tataḥ | navame tu * * * * vṛṣabhaṃ daśame tataḥ || 71 || gaṃgādharaṃ tathā caiva dvādaśaṃ nṛttarūpakam | bhikṣāṭanaṃ tadante tu ardhanārīṃ caturdaśa || 72 || candraśekharamevoktaṃ paṃcadaśaṃ viśeṣataḥ | ṣoḍaśe harirardhaṃ tu tadante kālahā vrajet || 73 || tadante tripuraghnaṃ tu aṣṭādaśa viśeṣataḥ | bimbakordhve tu viprendra umāskandahitaṃ vrajet || 74 || caṇḍeśvaraṃ tu viṃśacca tadante maheśvarānviduḥ | grāmapradakṣiṇaṃ kṛtvā balidānasya deśikaḥ || 73 || anyadeśe na kartavyaṃ aśuddhatvātkadācana | ālayaṃ praviśedvidvān pariveṣamathocyate || 76 || p. 200) maṇḍapaṃ kārayettatra prapāṃ vāpyatha kārayet | dakṣiṇābhimukho vāpi pūrvābhimukha eva vā || 77 || prāsādasyāgrato vāpi dakṣiṇe cottare'thavā | mahāmaryādau maryādau kuryānnoda maṇḍapam || 78 || kautukaṃ vinyasettatra nirmālyaṃ ca visarjayet | snānaṃ kuryāttu viprendraṃ gandhapuṣpādinā'rcayet || 79 || devasya dakṣiṇe bhāge āgneye caiva deśikaḥ | uttare nṛpatiṃ vidyād dvau pārśvau yoṣito nyaset || 80 || nartako mardako yāmyāṃ uttare gāyavaṃśakaḥ | dakṣiṇena tu śaivānāṃ uttare samayānsmitān || 81 || devasya saṃnidhau caiva gaṇikānṛttasaṃyutān | tatkāle caiva viprendra pūrvoktavidhinā saha || 82 || rakṣādīpaṃ prakartavyaṃ devadevāya śūline | arcayedgandhapuṣpādyaiḥ dadyādvai dhūpadīpakam || 83 || lavaṇaṃ caiva puṣpādyaiḥ puṣpamarghyaṃ tathaiva ca | pṛthak pātre vinikṣipya gaṇikā dhārayetkramāt || 84 || rakṣādīpaṃ śive dadyād balipīṭhe visarjayet | evameva prakāreṇa dinaṃ prati samācaret || 85 || iti vīratantre adhivāsanavidhiḥ saptacatvāriṃśaḥ paṭalaḥ || 47 || p. 201) vaiṣṇave divase caiva nṛttarūpaṃ pradarśayet | rākṣasānāṃ tu divase vanayātrāṃ samārabhet || 1 || pūrvādīni caturdikṣu gamyatāṃ vana * * * | tripurāntakarūpaṃ gacchedāyudhakaṃ dharet || 2 || yuddhārambha prabhāvena sarvāyudhadharā janāḥ | keciddhanurdharāścaiva kecitkhaḍgadharāstathā || 3 || kecittomarahastāśca keciccaiva gadādharāḥ | evameva divā kuryād rātrau kautukabandhanam || 4 || sauvarṇaṃ rājataṃ vāpi kṣaumaṃ kārpāsameva vā | kautukaṃ caiva śūlaṃ ca vardhayetkautukaṃ hṛdā || 5 || śivāgre maṇṭape caiva * * nāvirirentataḥ | sthalikāṃ vinyasettatra taṇḍulānupari nyaset || 6 || tasyordhve kautukaṃ nyasya prokṣayeddhṛdayena tu | gandhapuṣpādinābhyarcya prāsādena tu mantrataḥ || 7 || śūle naiva samāyuktaṃ kuryādgrāma pradakṣiṇam | nānādīpa samāyuktaṃ nānāvādya samanvitam || 8 || praviśedālayaṃ tatra kautukaṃ bandhayeddhṛdā | pūrvoktena tu mantreṇa śūlaṃ vai bandhayettataḥ || 9 || * * * * * viprendra ! mānastoketi mantrataḥ | tīrthasaṃgrahaṇaṃ kuryācchivāgre maṇṭapaṃ tataḥ || 10 || p. 202) śālinā sthaṇḍilaṃ kṛtvā darbhaiścaiva paristaret | madhyame vinyasetkumbhaṃ savastraṃ sāpidhānakam || 11 || pūrvādīśānaparyantaṃ kalaśānaṣṭa vinyaset | hemaṃ tatraiva nikṣipya gandhapuṣpādinārcayet || 12 || samudre vāpi nadyāṃ vā taṭāke vā viśeṣataḥ | tīre samatalaṃ kṛtvā sthāpayet * * * tataḥ || 13 || anantādi śikhaṇḍyantānvidyeśvarāṃśca vinyaset | digbandhanaṃ tu kartavyaṃ astramantreṇa deśikaḥ || 14 || āvāhayettu tīrthāṃśca puṇyasthānaṃ tathaiva ca | sādhitaiḥ kalaśaistatra śūlaṃ vai snāpayettataḥ || 15 || praviśedālayaṃ tatra gandhapuṣpādinārcayet | iti vīratantre yātrā kautukavidhiraṣṭacatvāriṃśaḥ paṭalaḥ || 48 || cūrṇotsavaṃ pravakṣyāmi śṛṇuṣva kamalāsana ! | kautukaṃ balidānānte kuryādgrāmapradakṣiṇam || 1 || paścāccūrṇotsavaṃ kuryāt prāsādāgre tatopi vā | kautukasyāgrato vāpi cūrṇamabhyukṣya lūkhale || 2 || vāyavyāṃ diśi digbhāge yāmye kautukayepi vā | gomayālepanaṃ kṛtvā sthaṇḍilaṃ śālinā kuru || 3 || p. 203) aṣṭadroṇasamāyuktaṃ tadardhaṃ taṇḍulaṃ nyaset | padmamaṣṭadalaṃ nyasya darbhaiścaiva paristaret || 4 || tasyāgre sthaṇḍilaṃ kṛtvā lūkhalaṃ ca viśeṣataḥ | plakṣodumbaramaśvatthaṃ padaṃvai na tu lūkhalam || 5 || musalaṃ dāyase * * * * * * na bandhayet | kṣālayedastramantreṇa sthāpayeddhṛdayena tu || 6 || vastreṇaiva samācchādya gavyenaiva tu śositum | lūkhale * * vinyasya madhyena hṛdayena tu || 7 || vyomavyāpi samuccārya cūrṇayeddeśikottamaḥ | * * * vyajanairyuktaṃ gaṇikā cūrṇayettataḥ || 8 || sarvagandhaṃ pravakṣyāmi elālavaṃgasaṃyutam | takkolaṃ caiva jātī ca gaṇikā cūrṇayettataḥ || 9 || cūrṇaṃ tu kalaśe sthāpya sakūrcaṃ sāpidhānakam | savastra hemasaṃyuktaṃ gandhapuṣpādinārcayet || 10 || cūrṇaṃ tu śirasā dhārya vimānapradakṣiṇaṃ kuru | mūlabimbe nyasettatra cūrṇaṃ caiva tu tailakam || 11 || kautukaṃ cāstrarājānaṃ hṛdayenaiva dāpayet | bhaktānāṃ parivārāṇāṃ cūrṇaṃ dadyādviśeṣataḥ || 12 || grāmapradakṣiṇaṃ kuryācchūlacūrṇasamanvitam | indrādi lokapālānāṃ cūrṇaṃ dadyāttu deśikaḥ || 13 || p. 204) gehaṃ praveśayettatra tatastīrthaṃ samācaret || 13 || iti vīratantre cūṇotsavavidhirekonapaṃcāśaḥ paṭalaḥ || 49 || tīrthaṃ caiva pravakṣyāmi ālayāgre viśeṣataḥ | sthaṇḍilaṃ śālinākuryāt taṇḍulaistilasaṃyutam || 1 || navakumbhānsamādāya pūrayedgandhatoyakaiḥ | gaurībījena mantreṇa vardhanīṃ tasya vāmataḥ || 2 || sthāpayitvā tu viprendra vidyeśvarasamanvitam | svasvanāmnā ca mantreṇa pūjayettu viśeṣataḥ || 3 || kalaśānśirasā dhārya aṣṭamaṃgalacāstrakam | kautukaṃ śivasaṃyuktaṃ kuryādgrāmapradakṣiṇam || 4 || samudre vā taṭāke vā nadyāṃ vāpi viśeṣataḥ | tīre samatalaṃ kṛtvā śālinā sthaṇḍilaṃ kuru || 5 || pratimāṃ vinyasettatra tasyāgre kalaśaṃ nyaset | arcayitvā tu gandhādyaiḥ śūlaṃ kalaśasaṃyutam || 6 || āhūya sarvadevāṃśca tīrthānāhūya sarvaśaḥ | kautukaṃ ca visṛjyaiva pratimāṃ śūlameva ca || 7 || śūlaṃ vai snāpayetkumbhaiḥ jalakrīḍāṃ ca kārayet | sahasnānaṃ tu yomartyaḥ sarvapāpādvimucyate || 8 || p. 205) gehaṃ praveśayettatra yāgaśālāṃ praveśayet | pūrṇāhutiṃ ca kṛtvā tu agniṃ caiva visarjayet || 9 || vedyāṃ sthāpita kumbhaiśca snāpayecchivamādarāt | snapanaṃ kārayettatra lakṣaṇena samanvitam || 10 || viśeṣātpūjanaṃ kṛtvā śivasya purato'pi vā | tadrātrau caiva viprendra baliṃ dadyādviśeṣataḥ || 11 || astramantreṇa viprendra ! śūlenaiva tu cchedayet | vāpayetsṛtayenāpi piṇyākena samāyutam || 12 || apūpena samāyuktaṃ baliṃ dadyādviśeṣataḥ | sandhau catuṣpathe caiva devālaye śmaśānake || 13 || udyāne caiva kūpe ca vane cairājasveśmani | baliṃ dadyādviśeṣeṇa rājarāṣṭrasukhāvaham || 14 || iti vīratantre tīrthavidhiḥ paṃcāśaḥ paṭalaḥ || 50 || dhvajāvarohaṇaṃ vakṣye yathāvadanupūrvaśaḥ | tīrthāhe vā tṛtīye vā paṃcāhe saptame'pi vā || 1 || dhvajāvarohaṇaṃ vakṣye yathāvadanupūrvaśaḥ | tīrthāhe vā tṛtīye vā paṃcāhe saptame'pi vā || 1 || dhvajāvarohaṇaṃ kuryāccaṇḍayāgasamanvitam | saptāhātparamaṃ caiva snapanaṃ tatra kārayet || 2 || śāntihomaṃ tataḥ kuryād dhvajāvarohaṇaṃ kuru | caṇḍeśvarāgrataścaiva gomayenānulepayet || 3 || p. 206) śālinā vikirettatra śālyardhaṃ taṇḍulairapi | tilānvinyasya viprendra darbhaiścaiva paristaret || 4 || padmamaṣṭadalaṃ likhya prokṣayeddhṛdayena tu | navakumbhānsamādāya sūtreṇa pariveṣṭayet || 5 || gandhodakena saṃpūjya caṇḍamantramanusmaran | snāpayeccaiva caṇḍeśaṃ caṇḍamantreṇa buddhimān || 6 || naivedyaṃ dāpayetpaścāt tāmbūlaṃ dāpayettataḥ | caṇḍeśasyākṛtiṃ kṛtvā brahmacārī śucirbhavet || 7 || navavastraparīdhānaḥ soṣṇīṣaḥ sottarīyakaḥ | puṣpamālyairalaṃkṛtya gandhacandanakādibhiḥ || 8 || bhojayeccaiva viprendra sarvopadaṃśasaṃyutam | ṭaṃkahastasamāyuktaṃ bhasmoddhūlitavigraham || 9 || caṇḍamantraṃ nyasettatra dhvajasthāne praveśayet | śibikordhve nyasettatra dhvajasthāne praveśayet || 10 || śibikordhve nyasettatra caṇḍeśapratimāṃ tataḥ | dhvajāgre sthaṇḍilaṃ kṛtvā sthāpayetkalaśānnava || 11 || savastrānsahiraṇyāṃśca sakūrcānsāpidhānakān | vṛṣamantramanusmṛtya dhvajaṃ vai sthāpayettataḥ || 12 || mudgānnaṃ dāpayetpaścād vṛṣabījamanusmaran | diśāṃ baliṃ tataḥ kṛtvā dhvajaṃ caiva visarjayet || 13 || p. 207) dhvajāvarohaṇaṃ kṛtvā hṛdayena tu mantrataḥ | ṭaṃkena cchedayettatra dhvajavedīṃ viśeṣataḥ || 14 || śūladevasamāyuktaṃ tatogrāmabaliṃ dadet | lājasakthu samāyuktaṃ haridrānnaṃ dadhisaṃyutam || 15 || sarvopadaṃśa saṃyuktaṃ baliṃ dadyādviśeṣataḥ | sandhisthaṃ pīṭhamudvāsya ṭaṃkenaiva tu chedayet || 16 || praviśya bhavanaṃ paścād balipīṭhe baliṃ kṣipet | ācāryaścaivaṃ viprendra ! pādaprakṣālanaṃ kuru || 17 || snapanaṃ kārayettatra lakṣaṇena samanvitam | ācāryaṃ pūjayettatra vastradhānyādikāṃcanaiḥ || 18 || bhaktānāṃ paricārāṇāṃ vastrādīni pradāpayet | gaṇikānāṃ ca dāsīnāṃ dakṣiṇāṃ dāpayettataḥ || 19 || evaṃ yaḥ kurute martya utsavaṃ vidhipūrvakam | kulaikaviṃśamuddhṛtya śivalokaṃ sa gacchati || 20 || sevitāṃśca manuṣyāṃśca gajāśvādīni sarvaśaḥ | gacchecchivapuraṃ divyaṃ yāvanto dhṛti saṃplavam || 21 || śivavanmodate sarvaṃ iti śāstrasya niścayaḥ | utsavasya vidhiḥ proktaḥ prāyaścittavidhiṃ śṛṇu || 22 || iti vīratantre utsavavidhirekapaṃcāśaḥ paṭalaḥ || 51 || p. 208) pitāmahaḥ || śivaṃ praṇamya vidhivadbrahmā vacanamabravīt | prāyaścittaṃ kathaṃ deva tatsarvaṃ brūhi me prabho ! || 1 || īśvaraḥ || sādhu sādhu mahāprājña ! yatvayā paricoditam | tatsarvamakhilaṃ vakṣye śṛṇuṣva kamalāsana ! || 2 || prāyo vināśa ityarthaḥ cittaṃ sandhānamucyate | vināśasya tu saṃdhānaṃ prāyaścittamiti smṛtam || 3 || pramādādbuddhivaiṣamyād dravyāṇāṃ ca parikṣaye | akṛtānāṃ vinaṣṭānāṃ prāyaścittaṃ vidhīyate || 4 || prāsāde patite bhinne bālasthānaṃ tu kārayet | (prāsādaṃ pūrvavatkṛtvā jalasaṃprokṣaṇaṃ kuru) || 5 || prāsādaṃ bhinnameva syāt pūrveṇa śiraṃ bhavet | āgneyyāṃ vahninā dagdhaṃ dakṣiṇe maraṇaṃ bhavet || 6 || nair-ṛtyāṃ dhanalābhaṃ ca vāruṇyāṃ dhānyameva ca | vāyavyāṃ bandhuvṛddhiḥ syād uttare putravardhanam || 7 || aiśānyāṃ śivamāpnoti evameva krameṇa tu | ravātvaṃ vyapohya sarvaṃ tu sakalikenna bandhayet || 8 || puṇyāhaṃ vācayettatra snapanaṃ kārayettataḥ | prāsādaṃ naṣṭamevaṃ syāt prāsādaṃ caiva kārayet || 9 || sthāpayellakṣaṇairyuktamidamanyacchṛṇuṣvatha | pūrvasthānagataṃ liṃgaṃ anyasthānagataṃ bhavet || 10 || p. 209) talliṃgaṃ ca visṛjyātha navaliṃgaṃ pratiṣṭhitam | pūrvadeśe calaṃ liṃgaṃ kiṃcideva tu saṃsthitam || 11 || svasthāne sthāpayedvidvāñjalasaṃprokṣaṇaṃ kuru | liṃgaṃ vā pīṭhamevaṃ vā sphuṭite dagdhameva vā || 12 || bālasthānaṃ prakartavyaṃ pūjāṃ kurvīta deśikaḥ | vyapohyaiva tu talliṃgaṃ sthāpayennavaliṃgakam || 13 || nadyāṃ vāpi gajairvātha uddharecchatadaṇḍakam | talliṃgaṃ sthāpayedanyaddeśilakṣaṇa saṃyutam || 14 || sūtakaiḥ pretakaiścaiva śavairvā spṛśyate tataḥ | jalasaṃprokṣaṇaṃ kuryāllakṣaṇanena samanvitam || 15 || aṣṭabandhavihīnaṃ tu kārayedaṣṭabandhanam | gulaṃ sākṣānmadhūcchiṣṭaṃ sajjarasamanvitam || 16 || liṃgaṃ caivānyajātīnāṃ sparśate * * * * * * | jalasaṃprokṣaṇaṃ kuryāt samīpe snapanaṃ bhavet || 17 || garbhagehe sudhāhīne sudhākarma samācaret | * * * * * * * * śāntihomaṃ tu kārayet || 18 || puṇyāhaṃ vācayedeva snapanaṃ tatra kārayet | pratimasyāṃgahīnaṃ tu śilpinā kārayettataḥ || 19 || yojayetpratimaṃ vipra snapanaṃ tatra kārayet | pratimāṃ caiva deveśaṃ parito viśvarairyutam || 20 || p. 210) śayane śāyayedbimbaṃ parito homamārabhet | hutvā pratiṣṭhāmārgeṇa sthāpayettadvadeva ca || 21 || pīṭhaṃ vāpi prabhāhīnaṃ śilpinā kārayettataḥ | yojayetpratimāṃ viprasnapanaṃ tatra kārayet || 22 || āyudhāni mṛgādyāni ābharaṇāni tu caiva hi | bhinne ca sphuṭite caiva pramādācchedane'pi ca || 23 || pūrvavatkārayeddhīmān śilpinā ca tathaiva ca | jalasaṃprokṣaṇaṃ kṛtvā śāntihomaṃ tu kārayet || 24 || utsaveṣu ca kāleṣu pramādamentu saṃbhavet | sadyogandhādināpūjya śivamaṣṭaśataṃ japet || 25 || śeṣavīthīṃ tato gatvā ālayaṃ praviśettataḥ | pūrvavatparimanyā vā saṃprokṣaṇādi kārayet || 26 || pūraṇaliṃge sphuṭite bhinnecchinne tathaiva ca | jvarādipīḍanaṃ kuryād upaśāntiṃ karoti ca || 27 || diśāhomaṃ tataḥ kuryāllakṣaṇena samanvitam | catudikṣu caturvedaiḥ kuryādadhyayanaṃ tataḥ || 28 || aṣṭottaraśataprasthaiḥ kṣīrābhiṣekamucyate | samidājyacaruṃ lājā saktuṃ caiva tu hūyate || 29 || īśānaṃ * * * * ntaṃ īśānyāṃ diśi homayet | aṣṭottaraśataṃ caivaṃ homayeddeśikottamaḥ || 30 || p. 211) snapanaṃ kārayettatra aṣṭottaraśataṃ tataḥ | evameva krameṇaiva saptāhaṃ kārayeddvijaḥ || 31 || dine dine ca viprendra brāhmaṇānbhojayettataḥ | śaivāṃśca bhojayettatra savyaṣṭiparicārakān || 32 || ācāryaṃ bhojayettatra vastradhānyādi kāṃcanaiḥ | dinānte caiva viprendra ! rātrau grāmabaliṃ dadet || 33 || mudgānnaṃ dadhisaṃyuktaṃ * * * patra saṃyutam | brahmādīśānaparyantaṃ svasvanāmnā vinikṣipet || 34 || īśānānte baliṃ kuryādevameva krameṇa tu | nityārcanā vihīne tu śāntihomaṃ tu kārayet || 35 || sandhyātikramaṇe caiva dviguṇaṃ pūjayettataḥ | sandhyāṃ ca dvitrayo hīne paṃcagavyābhiṣecanam || 36 || śāntihomaṃ tataḥ kuryāt saṃkhyayā pūjayecchivam | ekāhe tritaye vāpi paṃcāhe vāpi hīnake || 37 || śāntihomaṃ tataḥ kuryāt snapanaṃ tatra kārayet | diśāhomaṃ cārdhamāse tu snapanaṃ caiva kārayet || 38 || ita ūrdhvaṃ tu māsaṃsyājjala saṃprokṣaṇaṃ kuru | sthitaliṃgamidaṃ proktaṃ calaliṃgamataḥ śṛṇu || 39 || ekāhādi vihīne tu dviguṇaṃ pūjayettataḥ | triṃśāttu divasādūrdhvaṃ snapanaṃ kārayettataḥ || 40 || p. 212) ṣaṇmāsātparato vipra ! jalasaṃprokṣaṇaṃ kuru | nityāgnau ca vihīne tu dviguṇaṃ homamucyate || 41 || naivedye ca vihīne tu dviguṇaṃ ca nivedayet | parivāre tu vicchinne sthāpayetparivārakān || 42 || tanmantreṇa śataṃ hutvā snapanaṃ kārayettataḥ | garbhagehe dīpahīnaṃ puṇyāhaṃ tatra kārayet || 43 || dīpaṃ saṃyojayettatra prāsādena tu mantrataḥ | nityotsave dīpahīne tu puṇyāhaṃ tatra kārayet || 44 || punardīpaṃ samāyojya punarnityotsavaṃ kuru | śuddhanṛttavihīne tu snapanaṃ tatra kārayet || 45 || nityotsave cānnaliṃgaṃ patitaṃ hīnameva vā | śāntihomaṃ tataḥ kuryānnavaliṃgaṃ prakalpayet || 46 || snapanaṃ tatra kartavyaṃ nityotsavaṃ tataḥ śṛṇu | pratime patite vāpi snapanaṃ tatra kārayet || 47 || bhinnaṃ ca sphuṭitaṃ caiva * * * * * * * * | jalasaṃprokṣaṇaṃ kṛtvā paścānnityotsavaṃ kuru || 48 || vādyahīnaṃ tu tatkāle śivamaṣṭottaraṃ hunet | śvānakākādibhiḥ spṛṣṭe liṃge vā pratime'pi vā || 49 || paṃcagavyena saṃprokṣya śāntihomaṃ tu kārayet | kāle cotsavahīne tu snapanaṃ tatra kārayet || 50 || p. 213) balikarma vihīne tu snapanaṃ divase tathā | paṃcāhe balihīne tu diśāhomaṃ tu kārayet || 51 || punarbalikramaṃ kuryāt pūrvoktavidhinā saha | balidravyavihīne tu dviguṇaṃ ca prayojayet || 52 || grāmapradakṣiṇe kāle kautukaṃ śūlameva vā | patite caiva viprendra ! astramantreṇa deśikaḥ || 53 || śivamaṣṭottaraṃ japtvā pradakṣiṇaṃ tataḥ kuru | bhinne vāṃgavihīne tu pratiśūlaṃ tathaiva ca || 54 || astraṃ kṛtvā tu darbheṇa prokṣayedastramantrataḥ | āvāhya śūlaṃ tatraiva baliśeṣaṃ samācaret || 55 || pūrvavatkṣālayedvipra ! jalasaṃprokṣaṇaṃ kuru | aṣṭamaṃgalarūpe vā āyudhe vā vihīnake || 56 || tattanmantreṇa hotavyaṃ aṣṭottaraśataṃ pṛthak | tatsvarūpaṃ punaḥ kṛtvā prokṣayetpūrvavatkramāt || 57 || dhvaje vā patite bhinne chinne naṣṭe'thavā punaḥ | snapanaṃ tatra kurvīta caṇḍayāgaṃ tu kārayet || 58 || mūrti homaṃ tu kartavyaṃ dhvajamutthāpayetkramāt | caṇḍayāgavihīne tu snapanaṃ tatra kārayet || 59 || snapane ca tathā hīne dviguṇaṃ snapanaṃ bhavet | yāgaśālāvihīne tu śāntihomaṃ hunettataḥ || 60 || p. 214) taddeśe dīpahīne tu śāntihomaṃ samācaret | dīpaṃ tatraiva saṃyojya taddoṣaśamanāya ca || 61 || dviguṇaṃ homayedvipra ! samiddhīne viśeṣataḥ | gandhapuṣpavihīne tu dhūpahīne tathaiva ca || 62 || puṇyāhaṃ kārayettatra dviguṇaṃ dāpayettataḥ | ācāryastu viprendra ! pramādāvyādhisaṃbhave || 63 || anyaiḥ pramādamutpannaiḥ snapanaṃ kārayed budhaḥ | putrapautrādinā caitacchiṣyeṇaiva tu kārayet || 64 || purato vṛṣabhaṃ hīnaṃ śāntihomaṃ tu kārayet | vṛṣabhaṃ tatra saṃsthāpya sthāpayedvidhinā saha || 65 || bāhyapīṭhe vihīne tu snapanaṃ tatra kārayet | śilpinā kārayetpīṭhaṃ sthāpayellakṣaṇairyutam || 66 || parivārārcanāhīne puṇyāhaṃ kārayettataḥ | punaḥ pūjāṃ samārabhya taddoṣaśamanāya ca || 67 || naimittikaṃ ca nuktaṃ tu vicchedaṃ saṃbhavediha | puṇyāhaṃ vācayettatra punaḥ karmasamārabhet || 68 || vārotsavavihīne tu śāntihomaṃ tu kārayet | snapanaṃ tatra kurvīta punarvārotsavaṃ kuru || 69 || amāvāsyā vihīne tu snapanaṃ tatra kārayet | śāntihomaṃ tataḥ kuryādamāvāsyāṃ punaḥ kuru || 70 || p. 215) māsotsavavihīne tu śāntihomaṃ tu kārayet | snapanaṃ tatra kurvīta punarmāsotsavaṃ kuru || 71 || saṃkrānti snapane hīne śāntihomaṃ tu kārayet | puṇyāhaṃ vācayettatra punaḥ snapana mācaret || 72 || prāsāde vātha garbhe vā valmīkaṃ dṛśyate tataḥ | khanitvā cāstramantreṇa valmīkaiḥ pūrayettataḥ || 73 || śāntihomaṃ tataḥ kuryāt snapanaṃ tatra kārayet | prākāre maṇṭape vāpi prāsādasya samīpake || 74 || dhāmnaścaturdaśaṃ daṇḍaṃ strīṇāṃ ca ṛtu saṃbhave | tatkāle paṃcahavyaṃ tu tadevaṃ prokṣayettataḥ || 75 || puṇyāhaṃ kārayettatra snapanaṃ kārayettataḥ | bhūtavalyaṃ ca viprendra ! dīpahīnaṃ bhavettataḥ || 76 || puṇyāhaṃ vācayitvā tu punadīpaṃ tu yojayet | agnikuṇḍavihīne tu śāntihomaṃ tu kārayet || 77 || pūrvavadvinyasedagniṃ taddoṣaśamanāya ca | homagarbhe pratiṣṭhāyāṃ prokṣaṇe cotsave'pi vā || 78 || anyeṣu sarvakāryeṣu dīkṣā su vihito dvijaḥ | śāntihomaṃ tataḥ kṛtvā snapanaṃ tatra kārayet || 79 || punardīkṣābhiyuktaṃ tu kārayetsarvakarmasu | traivarṇikakule jātā strīṇāmārtava saṃyutam || 80 || p. 216) liṃgaṃ vā kautukaṃ vāpi samīpe ṛtusaṃbhave | prākāre gopure caiva paṃcagavyena śudhyati || 81 || puṇyāhaṃ vācayettatra śāntihomaṃ tu kārayet | snapanaṃ tatra kartavyaṃ taddoṣaśamanāya ca || 82 || spṛśedvāpi viprendra ! jalasaṃprokṣaṇaṃ kuru | mantrahīne kriyāhīne dravyahīnasya kālake || 83 || puṇyāhaṃ vācayettatra punaḥ kuryāttathaiva ca | upadaṃśādi vicchinne puṇyāhaṃ vācayettataḥ || 84 || upadaṃśaṃ punardadyād vastrahīnaṃ tathaiva ca | pīṭhapūjā vihīne tu puṇyāhaṃ vācayettataḥ || 85 || punaḥ pūjā prakartavyā pūrvoktavidhinā saha | śuddhanṛttavihīne tu kuryātsnapanamuttamam || 86 || tatkāle gaṇikā caiva patite snapanaṃ bhavet | śāntihomaṃ tataḥ kuryācchuddhanṛttaṃ tu kārayet || 87 || prāsāde vāntarhāre vā maṇṭape vā tathaiva ca | gaṇikābhṛtyavarge vā rajodṛṣṭena saṃbhave || 88 || puṇyāhaṃ kārayettatra snapanaṃ kārayettataḥ | diśāhomaṃ tataḥ kuryān mahāhavirnivedayet || 89 || bahiḥ prakāraye caiva śāvamutpādyate yadi | puṇyāhaṃ kārayettatra śāntihomaṃ ca kārayet || 90 || p. 217) prāyaścittamidaṃ proktaṃ kṣīrasnānaṃ śṛṇuṣvatha | 90 | iti vīratantre prāyaścittavidhiḥ dvipaṃcāśaḥ paṭalaḥ || 52 || pitāmahaḥ || kīdṛśāni vidhānīha kṣīrasnānavidhiḥ paraḥ | etatsarvaṃ samāsena vaktumarhasi me prabho ! || 1 || īśvaraḥ || tatsarvamakhilaṃ vakṣye śṛṇuṣva kamalāsana ! | anāvṛṣṭyādikāleṣu jvaramārī pravartane || 2 || mahārogasamutpanne yuddhārambhe tathaiva ca | śatrūṇāṃ pīḍane kāle kṣīrasnānaṃ vidhīyate || 3 || uttamaṃ kapilākṣīraṃ madhyamaṃ śvetajaṃ bhavet | adhamaṃ raktajaṃ proktaṃ snāpayeddeśikottamaḥ || 4 || nandā bhadrā ca surabhiḥ suśīlā sumanastathā | paṃcagāvasamutpannā lokānugrahakāmyayā || 5 || tāsāṃ vargeṣu jātānāṃ kṣīraṃ saṃgṛhya deśikaḥ | kṣīrasnānaṃ tridhā proktaḥ muttamaṃ madhyamādhamam || 6 || dhāroṣṇaṃ payasā caiva snapayed hṛdayena tu | adhamaṃ caitaduddiṣṭaṃ madhyamaṃ ca tataḥ śṛṇu || 7 || p. 218) gokṣīraṃ gṛhya sarvāsāṃ ekabhāṇḍe prapūrayet | śivasya purato vipra ! gomayenānulepayet || 8 || śālinā sthaṇḍilaṃ kṛtvā puṇyāhaṃ vācayettataḥ | sūtrapātaṃ prakartavyaṃ śāstradṛṣṭena tantunā || 9 || caturdaśāni sūtrāṇi pūrvābhimukhameva ca | uttarāgraṃ tathā sūtraṃ vinyaseddeśikottamaḥ || 10 || madhye navapadaṃ sthitvā tadbāhyekaṃ parityajet | tadbāhyāvaraṇādbāhye padamekantu hrāsayet || 11 || dvārārthaṃ ca caturdikṣu padamekaṃ tu hrāsayet | madhyamena pade caivaṃ śālinā vikirettataḥ || 12 || śālyardhaṃ taṇḍulaṃ nyasya taṇḍulārdhaṃ tilaṃ nyaset | paristarettu darbhaiśca prokṣayed hṛdayena tu || 13 || sudṛḍhānniṣkalaṃkāṃśca āḍhakenaiva pūritān | kalaśāngrāhayettena sūtreṇa veṣṭayettataḥ || 14 || kṣālayedvāriṇā caiva īśānena tu prokṣayet | madhyame śivakumbhaṃ tu kṣīreṇaivābhipūrayet || 15 || vardhanīṃ tasya vāme tu pūrayetkṣīrameva ca | śivabījena mantreṇa sthāpayecchivakumbhakam || 16 || gaurībījena vardhanyāṃ sthāpayeddeśikottamaḥ | savastraṃ sa hiraṇyaṃ ca sakūrcaṃ sāpidhānakam || 17 || p. 219) gandhapuṣpādinābhyarcya sthāpanaṃ tu samārabhet | prathamāvaraṇe caiva kalaśānaṣṭa vinyaset || 18 || dvitīyāvaraṇe caiva viṃśatiṃ kalaśānnyaset | tṛtīyāvaraṇe caiva ṣaṭtriṃśatkalaśānnyaset || 19 || caturthāvaraṇe caiva catuścatvārikaṃ bhavet | kṣīreṇa pūrayeddhīnaṃ savastraṃ sāpidhānakam || 20 || vinyasettu viśeṣeṇa devatānāṃ śṛṇuṣvatha | prathamāvaraṇe caiva vidyeśvarāṃśca vinyaset || 21 || dvitīyāvaraṇe caiva vighneśastatra devatā | tṛtīyāvaraṇe caiva brahmā tatrādhidevatā || 22 || gandhaiḥ puṣpaiśca dhūpaiśca dīpaiścaiva nivedayet | tato homaṃ prakartavyaṃ navapaṃcaikameva vā || 23 || kuṇḍaṃ vā sthaṇḍilaṃ vāpi caturaśraṃ vṛttameva vā | agnimukhaṃ ca saṃkalpya pūrvoktena krameṇa tu || 24 || samidājyacaruṃ lājān sarṣapāṃśca yavāṃstilān | mudgamāṣasamāyuktaṃ navadravyamihocyate || 25 || samidha īśamantreṇa ājyaṃ ca puruṣeṇa tu | aghoreṇa caruṃ hutvā lājānvāmena caiva hi || 26 || sarṣapaṃ sadyamantreṇa yavānhṛdayamantrataḥ | tilānvai śiromantreṇa mudgaṃ tu śikhayā yutam || 27 || p. 220) māṣaṃ netreṇa hutvātha yathākrameṇa hūyate | aṣṭottaraśataṃ vāpi paṃcāśatpaṃcaviṃśatiḥ || 28 || hutaṃsaṃkhyā iti proktā dravyānte vyāhṛtiṃ hunet | ghṛtamikṣeti mantreṇa juhuyāttadanantaram || 29 || hutvānte ca yadasyeti pūrṇāhutimathācaret | ācāryaṃ pūjayettatra padārthīnpūjayettataḥ || 30 || prāsādena tu mantreṇa (juhuyāttadanantaram) | gaurībījena mantreṇa vardhanīṃ snāpayettataḥ || 31 || śeṣāṃśca kalaśāścaiva snāpayettu yathākramam | paṃcāśadbhiḥ paṃcaviṃśadbhiḥ snāpayetsnapanoktavat || 32 || pūrveṇa vidhinā'nena snāpayetkalaśaṃ tataḥ | dadhisnānaṃ prakartavyaṃ ghṛtasnānaṃ tathaiva ca || 33 || kṣīrābhiṣekamevoktaṃ kuṇḍānāṃ lakṣaṇaṃ śṛṇu | 33 || iti vīratantre kṣīrābhiṣekavidhistripaṃcāśaḥ paṭalaḥ || 53 || pitāmahaḥ || devadevaṃ praṇamyādau paryapṛcchatpitāmahaḥ | kuṇḍānāṃ lakṣaṇaṃ kiṃ ca tatsarvaṃ brūhi me prabho ! || 1 || īśvaraḥ || p. 221) eteṣāṃ lakṣaṇaṃ caiva āyudhānaṣṭamaṃgalān | sruksruvāṇāṃ vidhiṃ caiva śṛṇuṣva kamalāsana ! || 2 || kuṭīdahanamācaṣṭe yantrāgniḥ samidāhutiḥ | dahatyaśeṣabhāvena tatkuṇḍamiha saṃjñitam || 3 || pratiṣṭhādyutsave kāle jalasaṃprokṣaṇe tathā | snapane dīkṣākāle tu pavitrārohaṇādiṣu || 4 || evamādiṣu kāleṣu vartayetkuṇḍameva ca | * * * * * le caiva darpaṇodaravatsamam || 5 || trīṇi sūtrāṇi pūrvāgraṃ udagagraṃ tathaiva ca | hastamātra pramāṇena mātrāṃgula samanvitam || 6 || vartayeccaturaśraṃ tu bhāvayecca krameṇa tu | yonyādi sarvakuṇḍāni caturaśre prajāyate || 7 || pūrve tu caturaśraṃ syād agnāvaśvatthapatravat | yāmyāyāmardhacandraṃ ca nair-ṛtyāṃ tu trikoṇakam || 8 || vāruṇyāṃ vartulaṃ caiva vāyavyāṃ paṃcakoṇakam | saumyāyāṃ saptakoṇaṃ tu aiśānyāmaṣṭakoṇakam || 9 || evameva krameṇaiva kuṇḍāni vartayettataḥ | karṇasūtrasya mokṣāṃśaṃ paścime vinyasettataḥ || 10 || vartayettena mānena koṇāntaṃ tu viśeṣataḥ | dakṣiṇe cottare vṛttaṃ kārayeddeśikottamaḥ || 11 || p. 222) saptāṃśaṃ vibhajetkarṇaṃ indreṇaikāṃśakaṃ nyaset | koṇādi tatra sūtraṃ ca vinyaseddeśikottamaḥ || 12 || evameva krameṇaiva kuṇḍaṃ yonyākṛtirbhavet | caturaśrasya karṇaṃ tu grāhayettu dvijottamaḥ || 13 || tato visṛjyakṣetrārdhaṃ śeṣaṃ kuryāttribhāgikam | bhāgamekaṃ nyasetpūrve madhyātpūrvādi bhrāmayet || 14 || vartulaṃ kṛtamevaṃ tu tatrārdhaṃ dhanurucyate | aṣṭabhāgakṛtaṃ kṣetraṃ ekabhāgaṃ tu dakṣiṇe || 15 || uttare caikabhāgaṃ tu ekabhāgaṃ tu pūrvataḥ | vinyaseccaiva viprendra ! tena mānena sūtrakam || 16 || evameva krameṇaiva trikoṇaṃ procyate kramāt | saptabhāgakṛtaṃ kṣetraṃ vinyasetpūrvamekaśaḥ || 17 || tasmānmadhyaṃ gṛhītvā tu vṛttaṃ kṛtvā tu deśikaḥ | karṇārdhamaṣṭadhā bhitvā karṇārdhena samanvitam || 18 || tena mānena prācyādi paṃcakoṇaṃ karoti hi | likeśāṃśaṃ tu kṣetraṃ syātpūrvamekena vinyaset || 19 || tasmānmadhyaṃ gṛhītvā tu vṛttakuṇḍaṃ karoti hi | kṣetraṃ dvātriṃśadaṃśaṃ tu kṣetrārdhena tu yojayet || 20 || saptāśraṃ kuṇḍamityuktaṃ prāgādi vinyasettataḥ | vasubhāgakṛtaṃ kṣetraṃ dakṣiṇe cārdhabhāgataḥ || 21 || p. 223) uttare cārdhabhāgaṃ tu vinyaseddeśikottamaḥ | tasmānmadhyaṃ gṛhītvā tu kṛtvā ṣaṭkoṇameva ca || 22 || pūrve ca paścime caiva dvau dvau karṇamihocyate | dakṣiṇe cottare caikaṃ koṇamityabhidhīyate || 23 || pūrvavadvṛttakuṇḍaṃ tu kuryādvai deśikottamaḥ | aṣṭapatrasamaṃ kṛtvā padmakuṇḍamihocyate || 24 || kṣetraṃ caivaṃ caturviṃśad bhāgaṃ kṛtvā tu deśikaḥ | abhyantare tu vinyasya caturdikṣu viśeṣataḥ || 25 || madhyātkarṇaṃ gṛhītvā tu caturdikṣu ca lāṃchayet | lāṃchanaṃ koṇakaṃ gṛhya etadabhyantarasya tu || 26 || aṣṭakoṇaṃ prakartavyaṃ sūtramānena deśikaḥ | athavānyaprakāreṇa kuṇḍaṃ kuryāttu deśikaḥ || 27 || yāvadaśraṃ bhavetpīṭhaṃ tāvadaśraṃ tu kuṇḍalam | mekhalāṃ ca prakartavyaṃ vistārotsedhatatsamam || 28 || ūrdhve tu caturaṃgulyaṃ madhyamaṃ tu triyaṃgulam | adhastānmekhalā vipra ! dvyaṃgulaṃ tadihocyate || 29 || yoniṃ prakalpayedvidvān mekhalopari deśikaḥ | vistāraṃ caturaṃgulyaṃ saptāṃgulaṃ tu dairghyakam || 30 || gajoṣṭrasadṛśākāraṃ mekhalāṃ tantunālakam | hastamātraṃ khanedbhūmiṃ vistāraṃ talameva tu || 31 || p. 224) nimnonnatakṣayaṃ kuryād darpaṇodaravatkṛtam | madhye nābhiṃ prakalpyātha ekāṃgulaṃ tu viṣṭharam || 32 || kuṇḍānāṃ lakṣaṇaṃ proktaṃ astrāṇāṃ lakṣaṇaṃ śṛṇu | vajraṃ śaktiṃ ca daṇḍaṃ ca khaḍgaṃ pāśaṃ tathāṃkuśam || 33 || gadā śūlaṃ ca cakraṃ ca padmaṃ ceti daśāyudham | sauvarṇaṃ rājataṃ tāmraṃ yājñikaṃ vṛkṣameva vā || 34 || plakṣodumbaramaśvatthaṃ vaṭaṃ caiva tu khādiram | vaikaṃkatamayaṃ vāpi kuryādastramanuttamam || 35 || dvātriṃśadaṃgulaṃ dairghyaṃ mātrāṃgulaṃ tu kārayet | vistāraṃ ca ṣaḍaṃgulyaṃ ghanaṃ tasyārdhamucyate || 36 || ṣaḍaṃgulapramāṇena śūlaṃ kṛtvā tu deśikaḥ | madhye padmamṛjuṃ kṛtvā bahirvakraṃ tu pārśvayoḥ || 37 || tadadho gaṇḍikā caiva aṃguloccaṃ tu kārayet | tadadho gaṇḍikāṃ kuryādardhāṃgulena kārayet || 38 || ṣaḍaṃgulaparīṇāhaṃ madhye daṇḍaṃ prakalpayet | madhyame gaṇḍikāṃ kuryādaṃguladvyamānataḥ || 39 || tadūrdhve tadadhaścaiva dvābhyāmaṃgulinā kuru | evameva krameṇaiva dvayoragraṃ tu śūlavat || 40 || evaṃ vajraṃ samākhyātaṃ śaktilakṣaṇamucyate | caturaṃgulavistāraṃ dīrghaṃ pūrvavadeva tu || 41 || p. 225) dvayoragraṃ tu viprendra ! śūlasya madhyapatravat | tasyocchrayaṃ ṣaḍaṃgulyaṃ ekāṃgulena gaṇḍikā || 42 || madhyame gaṇḍikāṃ kuryādaṃguladvayameva ca | tadūrdhve tadadhaścāpi dvābhyāmaṃgulinā bhavet || 43 || gaṇḍikā tatra kartavyā śaktilakṣaṇamucyate | vajravatphalakā caiva tadūrdhve gaṇḍikāṃguliḥ || 44 || aṣṭāṃgulaṃ tu vistāraṃ daṇḍasyaiva viśeṣataḥ | ghaṭasyoccaṃ ṣaḍaṃgulyaṃ tadadho gaṇḍikāṃguliḥ || 45 || ṣaḍaṃgulapramāṇena daṇḍanāhamihocyate | pūrvavaddīrghamevaṃ syān madhye vakraṃ tathaiva ca || 46 || vakrādūrdhva krameṇaiva kṛśaṃ kuryādvicakṣaṇaḥ | mūle tu phalakāṃ kṛtvā vistāraṃ tu ṣaḍaṃgulam || 47 || tadūrdhve vartulākārāṃ phalakāṃ kārayettataḥ | taddīrghaṃ phalakāṃ kṛtvā madhye pāśaṃ tu lekhayet || 48 || aṃkuśasya pramāṇaṃ tu pravakṣyāmyanupūrvaśaḥ | dīrghaṃ tu pūrvavatkṛtvā agre sūcīmukhaṃ tataḥ || 49 || agrātṣaḍaṃgule caiva adhastāccakra sūcinā | caturaṃguladairghyaṃ tu nāhamekāṃgulaṃ bhavet || 50 || evamaṃkuśavakraṃ ca daṇḍanāhaṃ ṣaḍaṃgulam | gadāṃ tu daṇḍavatkṛtvā agre sūciṃ tu kārayet || 51 || p. 226) triśūlaṃ pūrvavatkṛtvā tripatraṃ pālikāyutam | pālikā tu catuṣkoṇe vṛṣabhaṃ sthāpayetpunaḥ || 52 || evaṃ śulaṃ samākhyātaṃ cakralakṣaṇamucyate | cakrasya śūlavanmānaṃ vṛttarūpamihocyate || 53 || dvādaśāra samāyuktaṃ madhye nābhisamāyutam | evaṃ cakraṃ samākhyātaṃ padmaṃ caiva śṛṇuṣvatha || 54 || mukulaṃ cāṣṭāṃgulaṃ proktaṃ tadadho gaṇḍikāṃgulam | paṃcāṃgulaṃ tu viprendra ! daṇḍanāhamihocyate || 55 || evaṃ padmaṃ samākhyātaṃ aṣṭamaṃgalamucyate | ṣoḍaśāṃguladairghyaṃ syādaṣṭāṃgulaṃ tu vistaram || 56 || adhastāttu ṣaḍaṃgulyaṃ padmaṃ caiva tu kārayet | darpaṇaṃ pūrṇakumbhaṃ ca vṛṣabhaṃ yugmacāmaram || 57 || śrīvatsaṃ svastikaṃ śaṃkhaṃ dīpo devāṣṭamaṃgalam | vinyasetphalakāmadhye aṣṭamaṃgalamucyate || 58 || ṣaḍviṃśatyaṃgulaṃ dairghyaṃ vistāraṃ tu daśāṃgulam | varṇena lekhayitvā tu lāṃchayecchilpinā tataḥ || 59 || tadrūpamāsanāyuktaṃ lekhayedaṣṭamaṃgalam | sruvasya lakṣaṇaṃ vakṣye caturviṃśatiraṃgulī || 60 || dīrghamevaṃ samākhyātaṃ vṛttaṃ caiva ṣaḍaṃgulam | karṇaṃ triyaṃgulaṃ proktaṃ mānaṃ pūjyākṣayaṃ bhavet || 61 || p. 227) lekhayitvā tu viprendra ! nāhaṃ caiva ṣaḍaṃgulī | nāsikāvadbaliṃ kṛtvā sruvalakṣaṇamucyate || 62 || sruglakṣaṇamatho vakṣye vividhaṃ cocyate mayā | ṣaṭtriṃśadaṃgulāyāmaṃ aṣṭāṃgulasuvistaram || 63 || utsedhaṃ tu ṣaḍaṃgulyaṃ phalakāṃ caiva kārayet | agraṃ caiva tribhāgaikaṃ saptāṃgulaṃ tu dairghyakam || 64 || ānupūrvyātkṣayaṃ kṛtvā nimnonnata vivarjitam | rasāṃgula pravistāraṃ karṇaṃ caiva samāhitaḥ || 65 || karṇoccaṃ tu dvyāṃgulyaṃ tadadhaḥ phalakā bhavet | aṣṭāṃgulena vediḥ syād vistāra tāvadeva tu || 66 || vedibāhye tu paritaḥ paṭṭikārdhāṃgulena tu | madhyame caturaṃgalyaṃ baliṃ caiva tu kārayet || 67 || parito bilabāhye tu paṭṭikārdhāṃgulena tu | dvayoḥ paṭṭikayormadhye yavadvayaṃ tu nimnakam || 68 || caturaṃgulaṃ bilaṃ nimnaṃ kṛtvā caiva tu deśikaḥ | bilāccaiva mukhāntaṃ syātkhātaṃ kaniṣṭhamānataḥ || 69 || padmapṛṣṭha samākāraṃ adhaḥ padmasamanvitam | gajoṣṭra sadṛśākāraṃ matsyapṛṣṭhākṛtirbhavet || 70 || gaṇḍikā caiva kartavyā aṃgulītrayamucyate | tadadho gaṇḍikā bāhyāṃ tadadho gaṇḍikāṃ śṛṇu || 71 || p. 228) daṇḍaṃ ṣaḍaṃgulaṃ nāhaṃ daṇḍamūle ghaṭo bhavet | dvayāṃgulapramāṇena ghaṭaṃ kṛtvā tu deśikaḥ || 72 || sruglakṣaṇamidaṃ proktaṃ toraṇānāṃ śṛṇuṣvatha | paṃcahastapramāṇena uttamaṃ toraṇocchrayam || 73 || caturhastaṃ madhyamaṃ proktaṃ tālahīnaṃ tu cādhamam | utsedhārdhaṃ tu vistāraṃ phalakāṃ caiva vinyaset || 74 || tadūrdhve tu dvayaṃgulyaṃ vinyaseddeśikottamaḥ | evaṃ toraṇamākhyātaṃ darbhamālāṃ śṛṇuṣvatha || 75 || uttamaṃ saptadarbhaiśca madhyamaṃ paṃca ucyate | adhamaṃ trīṇi darbhāṇi tadagre rajju rucyate || 76 || hastaṃ pralambayeddhīmān kārayeddarbhamālikāḥ | paridhīlakṣaṇaṃ vakṣye avakraṃ nirvraṇaṃ śubham || 77 || dvātriṃśadaṃgulāyāmaṃ tisraḥ paridhayo bhavet | ṣaṭtriṃśadaṃgulāyāmaṃ tridhā darbhaiḥ paristaret || 78 || caturaṃgulamānena grathitaṃ tu pradakṣiṇam | catvāri viṣṭharaṃ kuryādājyasthālyādikaṃ śṛṇu || 79 || ājyasthālīṃ praṇītāṃ ca prokṣaṇīṃ ca tathaiva ca | vistāraṃ ca ṣaḍaṃgulyaṃ utsedhaṃ tu dvayāṃgulam || 80 || samidho lakṣaṇaṃ vakṣye dvādaśāṃguladairghyakam | ājyaṃ sruvaprapūrṇaṃ ca hastamātrapramāṇataḥ || 81 || p. 229) tadadhaśca tadūrdhvaṃ ca tilādīnśuktimātrakam | annamakṣa pramāṇena gulaṃ vai tatpramāṇataḥ || 82 || dravaṃ sruveṇa homaṃ tu anyaṃ hastena hūyate | sthalikā caiva kartavyā hastamātra pramāṇataḥ || 83 || tadadhaśca tadūrdhve tu kuryādvittānusārataḥ | pīṭhoccaṃ tu tripādīṃśca kārayeddeśikottamaḥ || 84 || kūrcānāṃ lakṣaṇaṃ vakṣye adhamaṃ tu tridarbhakaiḥ | madhyamaṃ paṃcadarbhaistu saptadarbhaistu cottamam || 85 || dakṣiṇāvarta saṃyuktaṃ tadagre grathitaṃ bhavet | kūrcānāṃ lakṣaṇaṃ proktaṃ vastrāṇāṃ lakṣaṇaṃ śṛṇu || 86 || adhamaṃ cāṣṭahastaṃ syānmadhyamaṃ daśahastakam | uttamaṃ dvādaśa proktaṃ vistāraṃ paṃcatālakam || 87 || vastralakṣaṇamevoktaṃ vitānasya vidhiṃ śṛṇu | ṣaṭsapta caiva dīrghaṃ syādaṣṭatālaṃ tu vistaram || 88 || vitānalakṣaṇaṃ proktaṃ evameva krameṇa tu | kuṇḍānāṃ lakṣaṇaṃ proktaṃ śāntihomaṃ śṛṇuṣvatha || 89 || iti vīratantre kuṇḍādilakṣaṇavidhiścatuḥ paṃcāśaḥ paṭalaḥ || 54 || śāntihomaṃ kathaṃ deva ! diśāhomaṃ kathaṃ prabho ! | mūrtihomaṃ kathaṃ śaṃbho ! brūhi me parameśvara ! || 1 || p. 230) īśvaraḥ || śāntihomamahaṃ vakṣye śṛṇuṣva kamalāsana ! | pūrvoktamaṇḍapaṃ vāpi agniśālāmathāpi vā || 2 || agnikuṇḍeṣu hotavyaṃ sthaṇḍile vāpi kārayet | caturaśraṃ vātha vṛttaṃ agnikuṇḍaṃ tu kārayet || 3 || trimekhalāsamāyuktaṃ athavā ekamekhalā | evaṃ tatraiva saṃkalpya darpaṇodaravatkṛtam || 4 || śodhanaṃ kṣālanaṃ caiva śoṣaṇaṃ pācanaṃ tathā | mathitvā tu gṛhītvā tu hṛdayena pratiṣṭhitam || 5 || kāṣṭhaṃ tu śirasā dadyājjvālayedastra mantrataḥ | upasthānaṃ śirasā kṛtvā paristaraṇameva ca || 6 || daśadarbhaiḥ samāyuktaṃ pūrve caiva paristaret | dakṣiṇe paścime caiva uttare ca paristaret || 7 || paridhīndakṣiṇe nyasya paścime cottare nyaset | pātrāṇāṃ sādhanaṃ caiva hūyate kramaśastataḥ || 8 || samidhā paṃcabrahmeṇa ājyaṃ caiva ṣaḍaṃgakaiḥ | aghoreṇa caruṃ hutvā juhuyāttu śatāhutiḥ || 9 || dravyaṃ prati viśeṣeṇa vyāhatiṃ juhuyāttataḥ | śāntihomamitikhyātaṃ diśāhomaṃ tataḥ śṛṇu || 10 || iti vīratantre śāntihomavidhiḥ paṃcaḥ paṃcāśaḥ paṭalaḥ || 55 || p. 231) anuktaṃ yadbhaveddoṣaṃ śāntihomena śāmyati | diśāhomaṃ pravakṣyāmi śṛṇuṣva caturānana ! || 1 || prāsādasya caturdikṣu diśāhomaṃ tu kārayet | agnimukhaṃ ca saṃkalpya pūrvoktena vidhānataḥ || 2 || hastamātreṇa viprendra ! sthaṇḍilaṃ kārayettataḥ | prāsādasya caturdikṣu pūrve tu caturaśrakam || 3 || dakṣiṇe cārdhacandrābhaṃ vṛttaṃ caiva tu vāruṇe | padmaṃ caiva tu saumyāyāṃ kuṇḍaṃ vā sthaṇḍilaṃ tu vā || 4 || plakṣaṃ caiva tu pūrvāyāṃ udumbaraṃ ca dakṣiṇe | aśvatthaṃ vāruṇe caiva vaṭaṃ caivottare diśi || 5 || evaṃ vidhaiḥ samidbhiśca hūyate deśikastathā | sahasraṃ vā tadardhaṃ vā aṣṭottaraśataṃ tu vā || 6 || sadyādīśānaparyantaṃ juhuyāttu śatāhutiḥ ājyena caruṇā caiva juhuyāttu śatāhutiḥ || 7 || taṇḍulaistilamiśraiśca īśānena śatāhutiḥ | dravyānte caiva dravyānte vyāhṛtiṃ juhuyāttataḥ || 8 || diśāhomamidaṃ proktaṃ mūrtihomaṃ tataḥ śṛṇu | śivāgre maṇṭapaṃ kṛtvā sthaṇḍilaṃ śālibhiḥ kuru || 9 || madhyame sthāpayetkumbhaṃ sa sūtraṃ sāpidhānakam | sa vastraṃ sa hiraṇyaṃ ca sakūrcaṃ vāripūritam || 10 || p. 232) abhitaḥ kalaśānaṣṭau aṣṭamūrtiṃ ca vinyaset | ādityaśca tathācāgniḥ somo dharaṇireva ca || 11 || ākāśaścaiva vāyuśca varuṇo yajamānakam | pūrvādīśānaparyantaṃ pūjayedgandhapuṣpakaiḥ || 12 || paṃcabrahmeṇa saṃpūjya gandhapuṣpādinā tataḥ | kalaśānbāhyato vipra ! aṣṭadikṣvaṣṭa homayet || 13 || samidājyacarukṣīraṃ yavane saha deśikaḥ | ekaikāṣṭaśataṃ caiva īśānādīni hūyate || 14 || paścāttu sthāpayettatra mūlabere viśeṣataḥ | havirnivedayetpaścāt śivasya parameṣṭhinaḥ || 15 || mūrti homamiti khyātaṃ vāstuhomamatha śṛṇu | prāsāde maṇṭape caiva liṃgasthāpanakarmaṇi || 16 || pratimāsthāpane caiva sabhākūpataṭākake | udyāne vāpi viprendra ! vāstuhomaṃ tu kārayet || 17 || ādiśaivena kartavyaṃ athavā dīkṣitena vā | samarīya pade kṛtvā sthaṇḍilaṃ sikatena vā || 18 || sthaṇḍilasya tu pūrve tu jalāvartaṃ tu vinyaset | śuddhatoyena saṃpūrya homaṃ tatraiva nikṣipet || 19 || paścātpūrvaśākhaiśca tasya madhye tu nikṣipet | gandhapuṣpādinābhyarcya ullekhanaṃ tu kārayet || 20 || p. 233) tisraḥ pūrvamukhā rekhāṃ tadvaduttarameva ca | aghorāstreṇa cā likhya prokṣayetpuruṣeṇa tu || 21 || hṛdayenāgniṃ nikṣipya upasthānaṃ tathaiva ca | paristareta darbhaiśca pūrvoktena paristaret || 22 || pātrāṇi sādhayettatra agneruttarato bahiḥ | praṇītāmuttare sthāpya brahmāṇaṃ dakṣiṇe yajet || 23 || indrādilokapālāṃśca pūrayettu svadeśataḥ | ājyādhiśravaṇaṃ kuryāt pūrvoktena vidhānataḥ || 24 || sruvaṃ caiva gṛhītavyaṃ saṃskāraṃ pūrvavatkṛtam | dakṣiṇe cottare caiva uttare paridhīnnyaset || 25 || aghorasamidho nyastvā pariṣecanaṃ tataḥ kuru | tūṣṇīmadhyaṃ tu dadyāttu aghoraṃ caiva hūyate || 26 || sadyādīśānaparyantaṃ dikṣu madhye ca homayet | caruṃ hutvārthabhasmannājyaṃ vāstoṣpateti ca || 27 || vāstu devatānāṃ tu aghoraṃ caiva hūyate | sadyādīśānaparyantaṃ ghṛtenaiva tu homayet || 28 || vāstu daivatanāmāni svāhāntaṃ caiva hūyate | pāyasānnaṃgulaṃ yuktaṃ ghṛte naiva pariplutam || 29 || vāstudevabaliṃ datvā lokapālabaliṃ kṣipet | jayādirabhyadhānaṃ ca rāṣṭrabhṛccaiva hūyate || 30 || p. 234) ājyena caruṇā caiva havyavāhaṃ samuccaran | sviṣṭamagneti mantreṇa juhuyāttadanantare || 31 || ājyenaiva yadasyeti sviṣṭakṛddhūyate kramāt | pariṣecanaṃ tataḥ kṛtvā paridhānyāni dhāpayet || 32 || visarjayettu brahmāṇaṃ dakṣiṇāṃ dāpayettataḥ | praṇītodakena saṃprokṣya pavamānamudīrayan || 33 || ācāryaṃ pūjayettatra vastradhānyādikāṃcanaiḥ | savatsāṃgāṃ pradadyāttu ācāryāya viśeṣataḥ || 34 || ācārya dakṣiṇāhīne kriyā niṣphalatāṃ vrajet | kriyāśarīramityuktaṃ dakṣiṇā jīva ucyate || 35 || kriyāyāṃ dakṣiṇāhīne nirjīvaṃ syāttu niṣphalā | tasmātsarvaprayatnena ācāryaṃ pūjayetsadā || 36 || vāstuhomamitikhyātaṃ sakalārādhanaṃ śṛṇu || 36 || iti vīratantre mūrti vāstuhomaḥ ṣaṭpaṃcāśaḥ paṭalaḥ || 56 || pitāmahaḥ || śivaṃ praṇamya vidhivat paryapṛcchatpitāmahaḥ | sakalārādhanaṃ kiṃ vā tatsarvaṃ brūhi me prabho || 1 || īśvaraḥ || tatsarvamakhilaṃ vakṣye śṛṇuṣva caturānana ! | jalasnānaṃ purā kṛtvā bhasmasnānaṃ samācaret || 2 || p. 235) pratimasyāgrataścaiva gomayenānulepanam | uttarābhimukho bhūtvā pūrvābhimukha eva vā || 3 || kūrcaṃ tatraiva nikṣipya āsīnaścaiva deśikaḥ | tasyaiva vāmabhāge tu darbhaiścaiva paristaret || 4 || gandhapuṣpaṃ ca dhūpaṃ ca dīpaṃ caiva tu vinyaset | pādyamācamanaṃ cārghyaṃ hṛdayena tu vinyaset || 5 || darbhaiḥ pracchādayedvidvān īśamantreṇa deśikaḥ | tripādamadhyame caiva śaṃkhaṃ caiva tu vinyaset || 6 || kūrcena vā kuśairvāpi prokṣayedambhasā tataḥ | recakaṃ pūrakaṃ caiva kumbhakaṃ ca samācaret || 7 || aṃguṣṭhatarjanībhyāṃ tu huṃkāreṇa samanvitam | phaṭkāreṇa samāyuktaṃ daśadikṣu ca śodhayet || 8 || hastābhyāṃ saṃspṛśetpūrvaṃ kādipādāntameva ca | īśānamaṃguṣṭhe nyasya tarjanyāṃ caiva deśikaḥ || 9 || śeṣāṃgulāśca viprendra aṃguṣṭhena tu vinyaset | puruṣaṃ tarjanīṃ nyasya aghoraṃ madhyame nyaset || 10 || anāmikāṃ vāmadevaṃ tu sadyaṃ kaniṣṭhike nyaset | ṣaḍaṃgaṃ vinyasettatra pūrvoktena vidhānataḥ || 11 || hṛdaye hṛdayaṃ nyasya śiraḥ śirasi vinyaset | śikhāyāṃ tu śikhāṃ nyasya kavacaṃ stanamadhyataḥ || 12 || p. 236) astraṃ hastapradeśe tu netraṃ netre ca vinyaset | īśānamūrtiṃ vinyasya mukhe tatpuruṣaṃ nyaset || 13 || aghoraṃ hṛdaye nyasya guhye vāmaṃ prakalpayet | sadyojātaṃ nyasetpāde vinyasettu viśeṣataḥ || 14 || brahmāṇaṃ mūrdhni vinyasya lalāṭe ceśvaraṃ nyaset | mukhe viṣṇuṃ nyasedvidvānkarṇayoraśvinau nyaset || 15 || kaṇṭhe ca pitaraścaiva indraśca hṛdaye nyaset ādityaṃ dakṣiṇe bāhau somaṃ vinyasya vāmake || 16 || kukṣāvagniṃ nyasettatra yamaṃ meḍhre ca vinyaset | varuṇaṃ dakṣiṇe jānau apare vāyurucyate || 17 || viśvedevāśca viprendra dvau pādau vinyasettataḥ | vinyasetsṛṣṭimūrtīnāṃ sṛṣṭi nyāsamudāhṛtam || 18 || sthitimūrteśca viprendra ! sthiti nyāsamudāhṛtam | saṃhāramūrtināṃ caiva saṃhāra nyāsamucyate || 19 || pūjakasyādi dehe tu vinyaseddehameva tu | evaṃ nyāsavidhānena paścātpūjanamārabhet || 20 || pratimāścāgrataścaiva pīṭhalakṣaṇasaṃyutam | tālamātrapravistāraṃ tadardhaṃ cocchrayaṃ bhavet || 21 || trimekhalāsamāyuktaṃ athavā caikamekhalam | mātrāṃgulena kartavyaṃ mekhaloccaṃ dvayāṃgulam || 22 || p. 237) veśanaṃ tadvadeva syād darpaṇodaravatkṛtam | pratimānāṃ ca sarvāsāṃ pīṭhe karmārcanaṃ yajet || 23 || pratime vārcayedvipra ! gandhapuṣpānta saṃyutam | calaṃ caivācalaṃ caiva dvividhaṃ pratimaṃ bhavet || 24 || calaṃ lohamayaṃ proktaṃ acalaṃ ca caturvidham | śilābhirmṛṇmayairvāpi bhitticitre paṭe'pi vā || 25 || evaṃ caturvidhaṃ proktaṃ acalaṃ deśikottamaḥ | śailajaṃ pratimaṃ caiva abhiṣekaṃ tu kārayet || 26 || mṛṇmayaṃ bhitticitraṃ ca paṭaṃ caiva tu prokṣayet | lohajaṃ pratimaṃ caiva snāpayetprokṣayettu vā || 27 || prāsāde pratimaṃ sthāpya bhitticitre paṭepi vā | pīṭhe saṃpūjayettatra parivāra samanvitam || 28 || naivedyaṃ dāpayettatra nityotsavaṃ tu kārayet | kevalaṃ sthāpita idamanyacchṛṇuṣvatha || 29 || evaṃ liṃgasya sthāne tu sthāpitaṃ pratimaṃ tataḥ | parivāraṃ na kartavyaṃ śrībilvaṃ ca na kārayet || 30 || kevalaṃ sthāpite caiva siṃhaṃ padmaṃ tathaiva ca | vīrāsanaṃ tadūrdhve tu kalpayeddeśikottamaḥ || 31 || garbhāvaraṇa saṃyuktaṃ pūjayettu vidhānataḥ | niṣkalāśritaṃ yattu āsanāvaraṇāyutam || 32 || p. 238) gandhapuṣpādinā caiva arcayettu viśeṣataḥ | pratimānāṃ ca sarvāsāṃ tiṣṭhantadyenameva vā || 33 || snānādi sarvakāryeṣu āsīnaścaiva sarpayet | āsīnastatra sakalaṃ pūjayettu viśeṣataḥ || 34 || liṃgaṃ vā pratimāṃ vāpi svasvarūpeṇa bhāvayet | anyarūpaṃ na kartavyaṃ kartavyaṃ cedvināśanam || 35 || pūjāparyuṣitaṃ sarvaṃ hṛdayena visarjayet | vastramābharaṇaṃ caiva kṣālayecchuddhirucyate || 36 || āvāhayettu sadyena vāmena sthāpayedbudhaḥ | pādyārghyācamanīyaṃ ca dadyātpūrvavadeva tu || 37 | paṃcabrahmeṇa mantreṇa abhiṣekaṃ tu kārayet | vastraṃ datvā tvaghoreṇa gandhaṃ vai śirasā dadet || 38 || puṣpamīśāna mantreṇa dhūpaṃ dadyāttu vā mataḥ | dīpaṃ sadyena dadyāttu hṛdayena havirdadet || 39 || tāmbūlaṃ śirasā dadyādevameva krameṇa tu | pūrvoktena krameṇaiva garbhāvaraṇakaṃ yajet || 40 || śivadvijena kartavyaṃ anyaścaiva na kārayet | evaṃ yaḥ kurute martyaḥ sarvapāpādvimucyate || 41 || sakalārādhanaṃ proktaṃ vighneśasthāpanaṃ śṛṇu || 41 || iti vīratantre sakalārādhanavidhiḥ saptapaṃcāśaḥ paṭalaḥ || 57 || p. 239) ataḥ paraṃ pravakṣyāmi paṃcabrahmoddhṛtaṃ kramāt | guruvaktrāttu vijñeyaṃ anyathā naiva kathyate || 1 || muktidaṃ bhuktidaṃ nṝṇāṃ śṛṇuṣva caturānana ! | īśādisadyaparyantaṃ uddharettu yathā kramam || 2 || susame bhūpradeśe tu nimnonnata vivarjite | cakraṃ trayodaśaṃ grāhya paṃcadaśa samanvitam || 3 || prathamamakṣaraṃ proktaṃ dvitīyaṃ kathyate tathā | vāsavasya caturthaṃ ca śūlādyaṃ ca tataḥ param || 4 || vajrāntara samāyuktaṃ varuṇasyaiva paṃcamam | vajraṃ tena samāyuktaṃ īśānasya tṛtīyakam || 5 || vajreṇa tu samāyuktaṃ yadanasya caturthakam | tadeva punaruddhṛtya agnibījena vā yutam || 6 || rajanīkā caturthaṃ tu vāsavasya tṛtīyakam | varuṇasya tṛtīyaṃ tu vāsavena samanvitam || 7 || * * * * * * * * yujja bījena saṃyutam | vajradvitīyasaṃyuktaṃ varuṇasya tu paṃcamam || 8 || puruhūta * * * * * * * * * * * * | p. 240) pitāmahaḥ || asmintantre sureśāna ! vighneśasthāpanaṃ katham | tatsarvaṃ śrotumicchāmi bhagavanvaktumarhasi || 1 || īśvaraḥ || sādhu sādhu mahāprājña ! yattvayā paricoditam | tatsarvamakhilaṃ vakṣye śṛṇuṣva kamalāsana ! || 2 || bhūtāścaiva piśācāśca rākṣasāścāsurāstathā | lokadravyādbubhukṣante eteṣāṃ vighnāya pūjayet || 3 || grāme vā nagare vāpi pattane kheṭake'pi vā | prāsādaṃ kārayettatra śāstradaṣṭena karmaṇā || 4 || bhūmiṃ samatalaṃ kṛtvā karṣaṇaṃ kārayettataḥ | vyomavyāpi japitvā tu karṣayeddeśikottamaḥ || 5 || tasmindeśe'pi viprendra ! bījāni vāpayettataḥ | pakṣe santi ca sarvāṇi gogaṇānāṃ nivedayet || 6 || śalyaṃ vimocayettatra pāṃsunā pūrayettataḥ | darpaṇodaravatkṛtvā gomayenānulepayet || 7 || vāstudevānsamabhyarcya sarvakarmāṇi kārayet | pūrvokte caiva nakṣatre yoge ca karaṇānvite || 8 || prathameṣṭakāṃ prakartavyaṃ sthirarāśau viśeṣataḥ | dvārasya dakṣiṇe pārśve prathameṣṭāṃ tu vinyaset || 9 || p. 241) darbhāsanaṃ tataḥ kuryāllakṣaṇena samanvitam | śilābhiriṣṭakābhirvā dārumṛdbhirathāpi vā || 10 || prāsādaṃ ca prakartavyaṃ lakṣaṇena samanvitam | navahastaṃ paṃcahastaṃ vā trihastaṃ vāpi kārayet || 11 || ardhamaṇṭapa saṃyuktaṃ vimānaṃ kārayedbudhaḥ | prāsādasyavaśādvidvā prākāraṃ kārayettataḥ || 12 || prāsādasya caturdikṣu balipīṭhaṃ prakalpayet | paṃcatālottamaṃ viddhi catustālaṃ tu madhyamam || 13 || tritālamadhamaṃ proktaṃ vistārotsedha tatsamam | ṣoḍaśāṃśe vibhajyaṃ tu upānamekabhāgikam || 14 || jagatī syāccaturbhāgaṃ tribhāgaṃ kumbhamucyate | ekena paṭṭikāṃ kuryād grīvā caiva triyaṃśakam || 15 || dvyaṃśena paṭṭikāṃ kuryāt kaṃpamekena kārayet | pīṭhotsedhaṃ caturbhāgaṃ padmamūrdhve prakalpayet || 16 || pratimā * * * vakṣye śṛṇuṣva kamalāsana ! | uttamaṃ lohajaṃ proktaṃ madhyamaṃ tu śilāmayam || 17 || adhamaṃ dārumṛdbhiśca * * * pratimā śubhā | sauvarṇaṃ caiva saubhāgyaṃ mokṣārthī rajataṃ bhavet || 18 || tāmreṇa putrakāmī ca āyasaṃ cābhicārakam | calitaṃ lohajaṃ caiva ratnajaṃ dārujaṃ tu vā || 19 || p. 242) (a) punaḥ pratiṣṭhāṃ kurvīta śāstroktena vidhānataḥ | sthāpitaṃ tu parārthaṃ syādanyadātyārthamucyate || 20 || bṛhodaraṃ ca vighneśaṃ nāyakaṃ vīrameva ca | gajānanaṃ gajakarṇaṃ lambodaraṃ tathaiva ca || 21 || bhakṣya priyaṃ ca viprendra ! mūrtayoṣṭau prakīrtitāḥ | teṣāṃ caiva tu mūrtīnāṃ svanāmādyakṣarairyutam || 22 || bindunādasamāyuktaṃ praṇavādyamihocyate | tasya yantraṃ vadāmīha sarvāśubhanivāraṇam || 23 || bhūrjairvā tālapatrairvā śubharakṣoktadhātunā | likhitvāṣṭadalaṃ padmaṃ kesarāsya sakarṇakam || 24 || saṃlikhetkarṇikāmadhye mūlamantraṃ samāhitaḥ | vinyasedaṣṭapatreṣu aṣṭamūrtyakṣarānbudhaḥ || 25 || lākṣā vṛttā tu gulikāṃ kāṃcanena samāvṛtam | pūjayettu viśeṣeṇa mūlamantreṇa homayet || 26 || gulikāṃ dhārayetpaścā kaṇṭhe vā kara eva vā | sarvaroga (haraṃ hyetat) siṃhadṛṣṭagajaṃ yathā || 27 || mantroddhāraṃ mayā proktaṃ pratiṣṭhāyā vidhiṃ śṛṇu | rohiṇyādityapuṣyeṣu hastapauṣṇatriruttarā || 28 || svātī ca sthāpane proktā pratiṣṭhāṃjakṣameva ca | sthirarāśau tu kartavyaṃ ubharāśāvathāpi vā || 29 || p. 242 ) (b) caturbhujaṃ triṇetraṃ ca karaṇḍa mukuṭānvitam | āsīnaṃ vā sthitaṃ vāpi vāhanārūḍhameva vā || 1 || nṛttaṃ vyākhyānarūpaṃ tu sarvābharaṇabhūṣitam | nānābharaṇa saṃyuktaṃ nāgayajñopavītinam || 2 || kiṃkiṇīnūpuropetaṃ sarvalakṣaṇa saṃyutam | paṃcatālena kuryāttu pratimāṃ kārayecchubhām || 3 || paṃcāṃśena vibhajyaṃ tu oṣṭhārdhaṃ tu tribhāgikam | pādoccaṃ tu dvibhāgaṃ tu kuryātpratimamuttamam || 4 || kacastaṃ gajahaste tu dakṣiṇe tu svadantakam | vāme pāśasamāyuktaṃ dakṣiṇe cākṣasūtrakam || 5 || ṭaṃkaḥ syādvāmahaste tu padmāsano paristhitam | evaṃ lakṣaṇa saṃyuktaṃ pratimāṃ kārayedbudhaḥ || 6 || śvetārkamūle riryātma tatra sādhyaviśeṣataḥ | ṣaḍbhujenaiva kartavyaṃ paracakra jayecchatā || 7 || garbhaṃ tu navadhā kṛtvā paṃcāṃśenottamaṃ bhavet | madhyamaṃ caturaṃśena trayaṃśamadhamaṃ bhavet || 8 || dviyaṃśamekamaṃśaṃ vā pratimāṃ kārayettataḥ | tāla saṃkhyākramaṃ vakṣye adhamaṃ tālamucyate || 9 || dvitālaṃ madhyamaṃ proktaṃ tritālaṃ cottamaṃ bhavet | yajamānecchayā yuktaṃ śilpinā kārayettataḥ || 10 || maṃtroddhāramahaṃ vakṣye śṛṇuṣva kamalāsana ! | kāmadaṃ mokṣaphaladaṃ sarvapāpavināśanam || 11 || sulagne sumuhūrte ca sunakṣatre viśeṣataḥ | śuddhasnānamanuprāpya śuddhiṃ kṛtvā tato budhaḥ || 12 || tatraiva gurumāvāhya pūjayettu viśeṣataḥ | akārādi kṣakārāntā nyakṣarāṇi vilekhayet || 13 || vināyakasya bījaṃ tu teṣāṃ madhye samuccaran | dvivargasya tṛtīyaṃ tu prathamasya caturthakam || 14 || saptavarga tṛtīyaṃ tu bindunāda samanvitam | mūlamaṃtramidaṃ proktaṃ vighneśvarasya padmaja ! || 15 || hrasvaṃ brahma samākhyātaṃ dīghāhaṃgāni cocyate | p. 243) aṣṭamasthā grahāḥ sarve neṣṭā vai sthāpaneṣu ca | eteṣāṃ sthāpaneṣūktaṃ vibhavasyānurūpataḥ || 20 || pūrvokta lakṣaṇairyuktāṃ pratimāṃ kārayettataḥ | prāsādasyāgrataḥ kuryānmaṇṭapaṃ caturaśrakam || 31 || trihastaṃ paṃcahastaṃ vā ṣaṭsaptāṣṭanavaṃ tathā | stambhaiḥ ṣoḍaśabhiryuktaṃ paṃktimānamathocchrayaḥ || 32 || āsanaṃ khadiraṃ vāpi jātistaṃbakameva vā | kramukaṃ veṇudaṇḍaṃ vā avakraṃ nirvraṇaṃ tathā || 33 || stambhāni kārayeddhīmān prapāṃ pūrvoktavatkramāt | madhyame vedikāṃ kuryāt paritaḥ kuṇḍamucyate || 34 || maṇṭapasya tu madhye tu ratnanyāsaṃ tu kārayet | vajraṃ pūrve tu vinyasya āgneyyāṃ tu pravālakam || 35 || marakataṃ dakṣiṇe sthāpya nair-ṛtyāṃ mauktikaṃ nyaset | vāruṇyāṃ padmarāgaṃ tu vaiḍūryaṃ vāyugocare || 36 || indranīlaṃ tu saumyāyāṃ aiśānyāṃ sphaṭikaṃ nyaset | madhyame caiva māṇikyaṃ vinyasettu viśeṣataḥ || 37 || ratnānāmapyalābhe tu suvarṇaṃ vinyasettataḥ | tato devaṃ samāyojya hṛdayena tu mantrataḥ || 38 || susnigdhaṃ kārayettatra śilpinaṃ pūjayettataḥ | evameva prakartavyaṃ lohajānāṃ viśeṣataḥ || 39 || p. 244) anyeṣāṃ sthāpanādau tu vinyasettu vicakṣaṇaḥ | nayanaṃ mokṣaṇaṃ vakṣye śṛṇuṣva kamalāsana ! || 40 || sumuhūrte sunakṣatre netradvayayute dine | nayanaṃ mokṣaṇaṃ kuryāt pūrvokte maṇṭape śubhe || 41 || gomayenopalipyātha śālinā sthaṇḍilaṃ kuru | aṣṭadroṇaiśca śālībhiḥ tadardhaistaṇḍulairapi || 42 || vikīrya navavastreṇa darbhaiścaiva paristaret | tatraiva pratimāṃ sthāpya pūrvābhimukhameva vā || 43 || pracchādayettato bimbaṃ navavastreṇa deśikaḥ | abhitaḥ kalaśānaṣṭau vinyasettoyapūritān || 44 || savastrānsahiraṇyāśca aṣṭamūrtisamāyutān | gandhapuṣpaiśca dhūpaiśca hṛdinā pūjayettataḥ || 45 || indrādīśānaparyantān lokapālānsamarcayet | akṣihomaṃ tataḥ kuryādājyenaiva tu deśikaḥ || 46 || agnimukhaṃ ca saṃkalpya netramantreṇa hūyate | aṣṭottaraśataṃ hutvā pūrṇāhutimathācaret || 47 || hemasūcyā''likhya netre ācāryaḥ śilpibhissaha | padmarekhāṃ samālikhya tanmadhye kṛṣṇamaṇḍalam || 48 || jyotirmaṇḍalamālikhya netramantra samanvitam | hemapūrvaṃ tathā caiva madhvājyaṃ vinyasettataḥ || 49 || p. 245) tāmrapātre'thavā kāṃsye madhu caiva tu vinyaset | madhuvāteti mantreṇamadhunā tarpayettataḥ || 50 || ghṛtamikṣeti mantreṇa ghṛtaṃ caiva tu tarpayet | gaṇānāṃ ceti mantreṇa savatsāṃgāṃ pradarśayet || 51 || tato brahma samuccārya brāhmaṇāndarśayettataḥ | prokṣayedbrāhmaṇāstatra sākṣataṃ sakuśodakam || 52 || pracchanna paṭamāvarjya janānsarvānpradarśayet | prokṣayetkalaśānvipra ! paṃcabrahmeṇa saṃyutam || 53 || gītavādya samāyuktaṃ vīṇāveṇuravaissaha | geyanṛttasamāyuktaṃ jayaśabdaissamanvitam || 54 || tataḥ pratimuddhṛtya śuddhiṃ kṛtvā tu deśikaḥ | paṃcamṛtpaṃcagavyaiśca paṃcāṃgaiśca samanvitam || 55 || puṇyāhaṃ vācayettatra pavamānema prokṣayet | rathevā śibikāyāṃ vā pratimāṃ ropya bhaktitaḥ || 56 || grāmapradakṣiṇaṃ kṛtvā jale caivādhi vāsayet | pratimāṃ paṃcagavyena snāpayeddhṛdayena tu || 57 || navavastreṇa saṃveṣṭya kūrceṇāstreṇa saṃyutam | mūlamantreṇa viprendra ! jale caivādhivāsanam || 58 || catuṣpāda samāyuktaṃ prapāṃ kṛtvā tu deśikaḥ | abhitaḥ kalaśānaṣṭau vidyeśvara samanvitān || 59 || p. 246) savastrānsahiraṇyāṃśca vinyasettu viśeṣataḥ | ekarātraṃ trirātraṃ vā paṃcarātramathāpi vā || 60 || jalādhivāsanaṃ kuryāt sarvālaṃkāra saṃyutam | jalāduttīrya pūrvedyuḥ śuddhiṃ kṛtvā tu deśikaḥ || 61 || gandhadravyaṃ samāloḍhya lepayetpratimāṃ tataḥ | navavastreṇa saṃveṣṭya mūlamantreṇa deśikaḥ || 62 || vedimadhye nyasedvipra ! aṣṭadroṇena śālinā | śālyardhaṃ taṇḍulaṃ nyasya taṇḍulārdhaṃ tilaṃ nyaset || 63 || paristarettu darbhaiśca śayanaṃ paṃca kalpayet | anḍajaṃ muṇḍajaṃ caiva romajaṃ carmajaṃ tathā || 64 || padmajena samāyuktaṃ kalpayet kalpavittamaḥ | tasyopari nyasedbījaṃ kūrcenaiva samanvitam || 65 || gandhapuṣpādinā pūjya hṛdayena tu mantrataḥ | abhitaḥ kalaśānaṣṭau vinyasenmūrtisaṃyutān || 66 || bṛhodarādīnviprendra ! vinyasetsvasvanāmataḥ | savastrānsāpidhānāṃśca sahiraṇyānsakūrcakān || 67 || īśāna indrayormadhye pradhānakalaśaṃ nyaset | vighneśaṃ tatra saṃsthāpya mūlamantreṇa deśikaḥ || 68 || gandhapuṣpādinā''pūjya pāyasānnaṃ nivedayet | lokapālāṃśca kumbhāni vinyasetpūrvameva ca || 69 || p. 247) tato homaṃ prakartavyaṃ nava vā paṃca eva vā | vṛttaṃ vā caturaśraṃ vā sarvakuṇḍāni kārayet || 70 || īśāna indrayormadhye pradhānāgnirvidhīyate | plakṣāśvatthaṃ ca nyagrodhaṃ bilvaṃ caiva viśeṣataḥ || 71 || udumbaraṃ śamī caiva apāmārgaṃ ca khādiram | pālāśaṃ caiva viprendra ! navakuṇḍeṣu homayet || 72 || caturdikṣu ca īśānyāṃ paṃcakuṇḍeṣu homayet | sarveṣāmapyalābhe tu palāśasamidhā yutam || 73 || samidājyacaruṃ lājānsakthumāṣayavāṃstathā | kadalīphalasaṃyuktaṃ homayeddeśikottamaḥ || 74 || sadyovāmamaghoraṃ ca tatpuruṣaṃ tathaiva ca | hṛdayaṃ ca śiraścaiva śikhāmantreṇa hūyate || 75 || śatamardhaṃ tadardhaṃ vā homayedādiśaivakān | hutvā hutvā spṛśedbimbaṃ dravyaṃ prati viśeṣataḥ || 76 || dravyānte vyāhṛtiṃ hutvā saṃprokṣyaṃścaiva hūyate | laḍḍukaṃ nālikeraṃ ca mātuluṃgaphalāni ca || 77 || sarvabhakṣyaṃ ca panasaṃ gaṇānāṃ caiva homayet | caturdikṣu caturvedaiḥ kuryādadhyayanaṃ tataḥ || 78 || tataḥ prabhāte vimale pūrṇāhutimathācaret | snānavedyāṃ samānīya snāpayenmūlamantrataḥ || 79 || p. 248) gandhapuṣpādinābhyarcya paṃcavarṇahavirdadet | śilādīnsthāpayedvidvāndeśe'pi tu pade'pi ca || 80 || kiṃcinmānuṣamādṛśya sthāpayedvidhipūrvakam | yajanaṃ saṃpravakṣyāmi śṛṇuṣva caturānana ! || 81 || snānaṃ kṛtvā yathā vidvānpraviśya bhavanaṃ tataḥ | prāṇāyāmaṃ carettatra paścādbrahmāṇi vinyaset || 82 || aṃguṣṭhādikaniṣṭhāntaṃ sṛṣṭinyāsamudāhṛtam | hṛdayātpaṃca vinyasya vighneśaṃ hṛdaye nyaset || 83 || madhuśca mādhavaścaiva dvārapālau su pūjayet | pādyamācamanaṃ cārghyaṃ gandhapuṣpaṃ ca dhūpakam || 84 || dīpaṃ caiva nivedyaṃ ca prokṣayeddhṛdayena tu | tato lohajaberaṃ cet snātvā parvaṇi parvaṇi || 85 || śailajaṃ cettrisaṃdhyāyāṃ snātvā parvaṇi parvaṇi | mṛṇmaye bhitticitre vā pīṭhe karmārcanaṃ bhavet || 86 || pūrvoktenaiva mārgeṇa kalpayedāsanatrayam | siṃhaṃ padmaṃ ca vimalaṃ yathā krameṇa vinyaset || 87 || āvāhayettu vighneśaṃ mūlamantreṇa deśikaḥ | caturbhujaṃ triṇetraṃ ca prasannavadanānvitam || 88 || gajavaktra samāyuktaṃ nānābharaṇabhūṣitam | nirmālyaṃ ca visṛjyātha śikhāmantreṇa deśikaḥ || 89 || p. 249) pādyādīṃśca hṛdā dadyācchirasā candanaṃ dadet | puṣpaṃ vai śikhayā caiva vāmo dhūpaṃ ca dīpakam || 90 || haviścaivāstramantreṇa tāmbūlaṃ sadya mantrataḥ | bhakṣyaṃ caiva gaṇānāṃtvā evameva krameṇa tu || 91 || paścādāvaraṇaṃ pūjya garbhāvaraṇameva ca | puruṣaṃ pūrvadeśe tu aghoraṃ dakṣiṇena tu || 92 || sadyaṃ paścimato nyasya vāmadevaṃ tathottare | īśānyāmīśamantraṃ tu āgneyyāṃ hṛdayaṃ nyaset || 93 || nair-ṛtyāṃ tu śikhāṃ pūjya vāyavyāṃ kavacaṃ yajet | īśānyāṃ ca śiraścaiva netramastraṃ diśāsu ca || 94 || parivārāṃstathā pūjya tasyāgre mūlakaṃ yajet | śukraṃ bṛhaspatiṃ caiva aśvinyau ca tathaiva ca || 95 || viśvedevau ca viprendra ! jyeṣṭhāyāṃ ca tathaiva ca | śāstā caiva tu durgā ca pradakṣiṇe krameṇa tu || 96 || vinyasettu viśeṣeṇa pūjayet svasvanāmataḥ | vibudhamīśadigbhāge nirmālyaṃ dhārakaṃ nyaset || 97 || agnikāryaṃ tataḥ kuryācchāstradṛṣṭena karmaṇā | pūrvoktena vidhānena agnimukhaṃ ca kalpayet || 98 || ājyenānna samāyuktaṃ puṣpeṇaiva samanvitam | saptāhutiṃ ca vighneśaṃ mūlamantreṇa deśikaḥ || 99 || p. 250) parivārāṃśca sarveṣāṃ svanāmnā caikamāhutiḥ | nityotsavaṃ tataḥ kuryādvighneśa pratimānvitam || 100 || pratimāṃ pātramadhye tu vinyaseddhṛdayena tu | brahmacārī śucirbhūtvā soṣṇīssottarīyakaḥ || 101 || dhārayecchirasā caiva ālayaṃ tu pradakṣiṇam | pādaprakṣālanaṃ kṛtvā ālayaṃ tu praveśayet || 102 || visarjayettu deveśaṃ svagṛhaṃ tu praveśanam | utsavaṃ saṃpravakṣyāmi śṛṇuṣva kamalāsana || 103 || pālikāṣṭa saṃyuktamaṃkurānarpayettataḥ | prāsādasyāgrataḥ kuryānmaṇṭapaṃ kārayettataḥ || 104 || maṇṭapaṃ śālināstīrya pālikā madhyame nyaset | mudgamāṣa samāyuktaṃ sarṣapena samanvitam || 105 || vāpayenmūlamantreṇa tanmadhye somakumbhakam | sugupte sthāpayettatra dhvajārohaṇamārabhet || 106 || dhvajapaṭaṃ paṃcahastaṃ vā saptahastamathāpi vā | vistāreṇa samaṃ pucchaṃ tadardhaṃ śikharaṃ bhavet || 107 || kramukaṃ veṇudaṇḍaṃ vā skandhatraya samanvitam | yaṣṭinā saṃghaṭitvā tu dhvajamāropayettataḥ || 108 || rātrau grāmabaliṃ dadyādābhūta sarvadaivatān | yāgasya maṇṭapaṃ kṛtvā īśe vā cāgnigocare || 109 || p. 251) vāruṇyāṃ sannidhau vāpi kartavyaṃ yāgamaṇṭapam | paṃcaṣaṭsaptahastairvā ṣoḍaśastambha saṃyutam || 110 || madhyame vedikāṃ kuryāttālamātrocchrayaṃ bhavet | vedibāhye tu paritaḥ paṃcakuṇḍāni kārayet || 111 || ekāgniṃ vātha kurvīta vṛttakuṇḍamihocyate | vedīmadhye nyasecchālīṃ darbhaiścaiva paristaret || 112 || madhyame vighnakumbhaṃ tu mūlamantreṇa vinyaset | abhitaḥ kalaśānaṣṭau vinyasecchālimadhyame || 113 || darbhaiścaiva pidhāyāṣṭau bṛhodarādi vinyaset | sa vastrānsāpidhānāṃśca sa hiraṇyānsakūrcakān || 114 || mūlamantreṇa cābhyarcya homaṃ kuryāttu deśikaḥ | samidājyacaruṃ lājān apūpena samanvitam || 115 || vidyādīśāntakaṃ hutvā pratyekaṃ paṃcaviṃśatiḥ | gaṇānāṃceti hutvā tu pūrṇāhutiṃ yadasya ca || 116 || tato grāmabaliṃ dadyād vighneśapratimānvitam | śūlaṃ para"'sukhaḍgaṃ ca daṇḍaṃ padmaṃ ca saṃyutam || 117 || paṃcāyudha samāyuktaṃ baliṃ dadyādviśeṣataḥ | prathamaṃ bhūtarātraṃ tu dvitīyaṃ gandhamucyate || 118 || tṛtīyamṛṣirātraṃ tu caturthaṃ mantrarātrakam | siddhānāṃ paṃcamaṃ proktaṃ ṣaṣṭhaṃ rākṣasamucyate || 119 || p. 252) saptamaṃ vighnarātraṃ tu ityetā rātridevatāḥ | paṃcāhaṃ ṛṣirātrādi siddhāditryahaṃ bhavet || 120 || ājyayuktodanaṃ caiva brahmādīnāṃ baliṃ dadet | kautukaṃ balidānānte kuryādgrāma pradakṣiṇam || 121 || cūrṇotsavaṃ tataḥ kuryāt tatastīrthaṃ samācaret | snapayetkalaśaṃ tatra hṛdayena tu deśikaḥ || 122 || jalakriyāṃ punaḥ kṛtvā praviśedālayaṃ prati | sādhitaiḥ kalaśaistatra snāpayenmūlaberakam || 123 || snapanaṃ saṃpravakṣyāmi śṛṇuṣva kamalāsana ! | prāgagraṃ tu catussūtraṃ udagagraṃ tathaiva ca || 124 || śālinā vikirettatra madhyame sthāpayedghaṭam | pūrvādīśānaparyantaṃ kalaśānnyasya vittamaḥ || 125 || madhyame vinyasedvipra ! bṛhodarādi cāṣṭadhā | dvitīyāvaraṇe caiva vidyeśvarāṃśca daivatān || 126 || taddhṛtena ca dharmādīn kramātpūjya viśeṣataḥ | pradhāna kumbhe svarṇasya pādyaṃ pūrve tu vinyaset || 127 || ācamanīyaṃ cāgnai tu arghyaṃ vai dakṣiṇe nyaset | nair-ṛtyāṃ gandhatoyaṃ ca vāruṇyāṃ tu kuśodakam || 128 || vāyavyāṃ paṃcagavyaṃ tu some kṣīraṃ ca vinyaset | īśānyāṃ dadhi saṃyuktaṃ prathamāvaraṇānvite || 129 || p. 253) ghṛtaṃ lājaṃ ca saktuṃ ca puṣpabhasma tathaiva ca | rajanī cūrṇaṃ tu kadalītilasarṣapa saṃyutam || 130 || panasaṃ nālikeraṃ ca dāḍimīmātuluṃgakam | nāraṃgasya dvayaṃ caiva dvitīyāvaraṇe tathā || 131 || sa kūrcaṃ vastra saṃyuktaṃ sadravyaṃ sādhidaivatam | evaṃ vai snapanaṃ kuryāt sarvaśāntikaraṃ param || 132 || kulaikaviṃśamuddhṛtya gaṇalokaṃ sa gacchati | sthāpane paṃcaniṣkaṃ tu utsave tu dviniṣkakam || 133 || snapane niṣkamardhaṃ ca ācāryasya tu dakṣiṇā | mūrtipānparivārāṇāṃ yathā śaktyā tu dakṣiṇā || 134 || iti vīratantre vighneśasthāpanārcanasnapanotsavavidhiraṣṭapaṃcāśaḥ paṭalaḥ || 58 || ataḥ paraṃ pravakṣyāmi paṃcabrahmoddhṛtaṃ kramāt | guruvaktrāttu vijñeyamanyathā naiva kathyate || 1 || muktidaṃ bhuktidaṃ nṝṇāṃ śṛṇuṣva caturānana ! | īśādi sadyaparyantaṃ uddharettu yathākramam || 2 || susame bhūpradeśe tu nimnonnata vivarjite | cakraṃ trayodaśaṃ grāhya paṃcādaśa samanvitam || 3 || prathamamakṣaraṃ proktaṃ dvitīyaṃ kathyate mayā | vāsavasya caturthaṃ tu śūlādyaṃ tu yathā tathā || 4 || p. 254) vajrāntena samāyuktaṃ vāruṇasyaiva paṃcamam | vajrāntena samāyuktaṃ īśānasya tṛtīyakam || 5 || vajreṇa tu samāyuktaṃ dhanadasya caturthakam | tadeva punaruddhṛtya agnibījordhvavāsavam || 6 || rajanīkā caturthaṃ tu vāsavasya tṛtīyakam | varuṇasya tṛtīyaṃ tu vāsavena samanvitam || 7 || * * * * * * * * yujya bījena saṃyutam | vajrāddvitīyasaṃyuktaṃ varuṇasya tu paṃcamam || 8 || puruhūtadvitīyaṃ tu maheśasya tu paṃcamam | vāsavasya caturthaṃ tu śaṃkarānyamataḥ param || 9 || gadāyāstu caturthena yutaṃ vajreṇa saṃyutam | somasyaiva dvitīyaṃ tu ṣoḍaśena samanvitam || 10 || śūlāttṛtīyaṃ vajraṃ ca somasyaiva caturthakam | * * * * * * * * punastadbīja saṃyutam || 11 || pavanasya caturthaṃ tu devendrāttu ṣaḍakṣaram | varuṇāpati saṃgrāhya cakrasyāntena saṃyutam || 12 || maṃgnāsya paṃcamaṃ grāhya anilasya tṛtīyakam | gadāvāyostukaṃ dvitīya sthānena samanvitam || 13 || īśānasya caturthena vāyupaṃcakrayojitam | puruhūtadvitīyaṃ tu pūrvoktena samanvitam || 14 || p. 255) parjanyasya caturthaṃ tu vāsavasya dvitīyakam | mārutādyaṃ samuddhṛtya cakrāmudrā * * * * || 15 || varuṇādyaṃ samuddhṛtya vāsavatraya saṃyutam | mārutasya dvitīyāntaṃ vahnāvāsava saṃyutam || 16 || agnibījādyakaṃ kuryācchūlasyaiva caturthakam | anilasya paṃcamenaiva vāsavasya dvitīyakam || 17 || * * * * * śaṃkara priyagasya tṛtīyakam | dhanadasya caturthena yuktaṃ cakratrayodaśam || 18 || marutaḥ paṃcamaṃ grāhya vāsavaikādaśena tu | śaṃkarasya dvitīyāntaṃ varuṇādyena saṃyutam || 19 || cakrasya paṃcabījena yuktaṃ pūrvoktamakṣaram | dvitīyāntavāsavasyāntaṃ vāsavasya trayodaśam || 20 || candrāntaṃ praktaharayu * evajña samanvitam | somāntaṃ tu daśāntena pavanasya caturthakam || 21 || somādyena samāyuktaṃ ṣoḍaśena samanvitam | īśānasya tṛtīyaṃ tu vāsavena samanvitam || 22 || homabījāccaturthaṃ tu tadeva punaruddharet | vahnibījordhva * * * dvāsavena samanvitam || 23 || śi * * * nāṃ caivastad * * * vahnibījakam | ekādaśena saṃyuktaṃ mārutasya caturthakam || 24 || p. 256) kubereṇa samāyuktaṃ dvādaśāntena saṃyutam | jalādhipa caturthāntaṃ vāsavennaṃ samanvitam || 25 || * * paṃcamamuddhṛtya vajreṇaiva samāyutam | īśānasya tṛtīyaṃ tu vāsa * * * śāntakam || 26 || kuberāntaṃ vāt paṃcavaruṇāntamuddharet | vahnibīja samāyuktaṃ vāsavena samanvitam || 27 || kauberāntaṃ samuddhṛtya vāsavasya tu ṣaṣṭhakam | anilaṃ tu samuddhṛtya vāsavaikādaśena tu || 28 || anila * * * hṛtya kuberaṃ cātha yojayet | ṣoḍaśena samāyuktaṃ ghoraṃ sarvārthakāmadam || 29 || dvādaśāntaṃ samuddhṛtya paṃcādaśa samanvitam | dhanadasya ca caturthaṃ tu vajrāntena samanvitam || 30 || anilātpaṃcamaṃ grāhya vāsavena samanvitam | varuṇāntaṃ samuddhṛtya vāsavaikādaśena ca || 31 || indrasyaiva tu vajrānte * * * na samanvitam | gadāyudhaṃ samuddhṛtya vāsavena samanvitam || 32 || varuṇātpaṃcamaṃ grāhya vajreṇaiva samanvitam | pavanaṃ gṛhya * * * * * nte naiva bhūṣitam || 33 || upaiśāntaṃ samuddhṛtya gadādekādaśena ca | śūlasyāntaṃ samuddhṛtya khaḍgāntasyādadhastataḥ || 34 || p. 257) vajrānte tu samaṃ bhinnaṃ kuberaṃ vāsavānvitam | varuṇasya paṃcamaṃ gṛhya vāsavena samanvitam || 35 || pavanasya paṃcamaṃ paścād vāyavyasya trayodaśa | gadāntāntāṃ samuddhṛtya vajrapaṃcamabhūṣitam || 36 || pāśāntāntaṃ samuddhṛtya vahnayastātsubhūṣitam | vajrāntena tu saṃyuktaṃ gadāvāsava saṃyutam || 37 || varuṇasya paṃcamaṃ paścād vajreṇaiva samāyutam | pavanasya paṃcamaṃ grāhya ṣoḍaśena samāyutam || 38 || agnādyabhi samuddhṛtya vajrāntena subhūṣitam | somāntāntaṃ samuddhṛtya vajrāntena samanvitam || 39 || candrādyaṃ tu samuddhṛtya vāsavena samanvitam | īśasya paṃcamaṃ grāhya vajreṇaiva samanvitam || 40 || pavanasya paṃcamaṃ grāhya ṣoḍaśena samāyutam | vahniṃ caiva samuddhṛtya vāsavena samanvitam || 41 || gadāntaṃ ca samuddhṛtya vajreṇaiva samāyutam | kuberasya caturthaṃ tu * va tasya tṛtīyakam || 42 || vahnibījaṃ samuddhṛtya vāsavena samanvitam | candrāntaṃ tu samuddhṛtya cakreṇaiva samāyutam || 43 || p. 258) nir-ṛteḥ paṃcamaṃ gṛhya vajrāntena samāyutam | kuberāntaṃ samuddhṛtya indrādyena samāyutam || 44 || pavanasya paṃcamaṃ paścāt vāsavasya trayodaśa | aṃkuśasya tṛtīyaṃ tu vajreṇaiva samāyutam || 45 || kuberāntaṃ samuddhṛtya indrādyena samāyutam | candrasyaiva caturthaṃ tu vajrāntena samāyutam || 46 || kṛśānuṃ ca samuddhṛtya vajreṇaiva samāyutam | kuberāntaṃ vāsavenaiva khaḍgaṃ caiva tu paṃcamam || 47 || vajrāntena samāyuktaṃ gadā vāsava saṃyutam | pāśasya paṃcamaṃ grāhya vāsavena samanvitam || 48 || mārutaṃ tu samuddhṛtya agnibījamathocyate | vāsavena samāyuktaṃ vāyupaṃcamameva ca || 49 || vāsavena samāyuktaṃ pāśāntaṃ vajrasaṃyutam | varuṇasya paṃcamaṃ paścād vajreṇaiva samāyutam || 50 || pavanasya paṃcamaṃ proktaṃ ṣoḍaśena samanvitam | īśānāntaṃ samuddhṛtya vajreṇaiva vibhūṣitam || 51 || dhanadasya caturthaṃ tu bījaṃ punareva tu | agnibījaṃ tatordhvaṃ tu vāsavena samāyutam || 52 || vāyupaṃcamamuddhṛtya dvādaśāntena saṃyutam | analasya paṃcamaṃ paścād vajreṇaiva samāyutam || 53 || p. 259) pāśasya paṃcamaṃ proktaṃ dvādaśāntena saṃyutam | pavanasya caturthaṃ tu vāsavena samanvitam || 54 || dhanadasya caturthaṃ tu ṣoḍaśasvarasaṃyutam | sadyādīśānāṃ ca dharmakāmārthamokṣadam || 55 || brahmoddhāramidaṃ proktaṃ vijayaṃ maṇḍalaṃ śṛṇu || 55 || iti vīratantre brahmoddhāravidhirekonaṣaṣṭitamaḥ paṭalaḥ || 59 || praṇamya śirasā devaṃ pṛcchati sma pitāmahaḥ | vijayamaṇḍalamevaṃ tu brūhi me śaśibhūṣaṇa ! || 1 || īśvaraḥ || vijayaṃ maṇḍalaṃ vakṣye sarvapāpaharaṃ param | sarvapūjāphalaṃ caiva sarvayajña pitāmaha ! || 2 || jayadaṃ sarvadevānāṃ vijayaṃ jayamaṇḍalam | sṛṣṭuvanāmanuṣṭhābhiḥ brahmaṇaḥ padadāyikā || 3 || viṣṇu dvitīyamāśritya viṣṇuśaktisamanvitā | vijayāpatimanuṣubhiḥ sarvānisya sādhanam || 4 || tasmātsarvaprayatnena narāṇāṃ dāpayedbudhaḥ | viprakṣatriyaviṭchūdrairanyajātistu varjayet || 5 || ārdrāyāṃ caiva nakṣatre maṇḍale tatra nikṣipet | paṃcagavyena saṃsnāpya mahā havirnivedayet || 6 || p. 260) ācārya syānukūlaṃ ca brahma maṇḍalakaṃ likhet | prāsādasya purobhāge gomayenānulepayet || 7 || brahmaṇo dvādaśāṃgulyaṃ kṣatriyasya daśāṃgulam | vaiśyasyāṣṭāṃgulaṃ caiva śūdrāṇāṃ ca ṣaḍaṃgulam || 8 || tattajjātistriyāṃ caiva aṃgulāṃ gulahīnakam | maṇḍalaṃ tatra madhye tu padapuṣpaṃ tu vinyaset || 9 || prapāṃ kṛtvā viśeṣeṇa candrabimbaṃ prabhāvataḥ | maṇḍalaṃ tatra vinyasya sahasraṃ vā tadardhakam || 10 || ācāryasya janānāṃ ca tāmbūlaṃ dāpayet pṛthak | nityaṃ triṃśapaścatamā vāṣṭottaraṃ śatam || 11 || pūrvedyurlakṣaṇairyuktaṃ maṇḍalaṃ śivasannidhau | evaṃ saṃvatsaraṃ kṛtvā pūrvarukṣaṃ samuddharet || 12 || saṃvatsaratrayaṃ vāpi ṣaṃca ṣaṭsapta cāṣṭadhā | yathā śraddhānukālasya nityaṃ maṇḍalapūjanam || 13 || kuṇḍalāntāttadūrdhve tu aṃkurārpaṇamuttamam | pālikā ghaṭikā caiva śarāvaṃ ca yathākramam || 14 || kumbhavardhanayā yuktaṃ sthaṇḍilaṃ tu tadūrdhvakam | aṣṭadroṇena śālīnāṃ tadardhaṃ taṇḍulaṃ bhavet || 15 || tadardhaṃ tu tilaṃ kuryātsaptabījaṃ rasāṃgulam | aṃkurānarpayitvā tu jvaladbhirdīpasaṃyutam || 16 || p. 261) uttamaṃ tu trisandhyāyāṃ madhyamaṃ tu dvisandhikam | adhamaṃ caikasandhyāyāṃ nityaṃ dīpasamāyutam || 17 || evaṃ somārka pūrvaṃ mūlaberaṃ tu cārcayet | evaṃ saptadinaṃ kuryād rātrau caivādhivāsayet || 18 || prāsādasyāgrataḥ kuryānmaṇḍapaṃ caturaśrakam | ṣoḍaśastambhasaṃyuktaṃ caturdvāra samanvitam || 19 || puṇyāhaṃ kārayettatra adhivāsanamārabhet | umā maheśakumbhaṃ tu mūla bimbaṃ tu pūjayet || 20 || kautukaṃ bandhayettatra adhivāsanameva vā | sthaṇḍilaṃ tu tadūrdhve tu kuṃbhaṃ caiva tu vinyaset || 21 || gandhadravya samāyuktaṃ mālyāḍhyaṃ kumbhapūrite | uśīraṃ candanaṃ caiva karpūraṃ caiva kuṃkumam || 22 || elālavaṃgakoṣṭhatvak etairloḍhya supūjayet | homayettu viśeṣeṇa sarvadravya samāyutam || 23 || sthāpayetkumbhakāṃstatra savastrānsahiraṇyakān | sa sūtra kūrcasaṃyuktaṃ pūjayettu viśeṣataḥ || 24 || pūjānte tu haviḥ kuryānmūlaberaṃ tu cārcanam | prabhāte vimale kuryātsnānaṃ kṛtvā tu deśikaḥ || 25 || viśeṣātpūjanaṃ kuryātsarvātodya samāyutam | nṛttageyasamāyuktaṃ stotramaṃgalavācakaiḥ || 26 || p. 262) jayaśabdaṃ samuccārya haraśabdasamākulaiḥ | snapanaṃ tu tataḥ kuryādyathā śāstroktamārgataḥ || 27 || snapanānte haviḥ kuryānmahāhavirnivedayet | devānāṃ svarṇapaṭṭaṃ tu umāhe matsya maṃgalam || 28 || paṭṭagolakasaṃyuktaṃ mūlabimbaṃ viśeṣataḥ | sthalikā daṇḍighaṇṭā ca mahāghaṇṭāṃ tu dāpayet || 29 || vastraṃ namani saṃyuktaṃ dāpayettu śivaṃ tathā | saptamaṇḍalamālikhya saptalokānsupūjayet || 30 || maṇḍalāddarśanaṃ kṛtvā vratanārīṃ ca nāriṇām | maṇḍalaṃ tu pṛthakkuryāt pratyekaṃ prasthaśālinā || 31 || vrīhi parvatamevaṃ tu nīlaparvatameva vā | svarṇaparvatamevaṃ tu lavaṇaṃ parvameva vā || 32 || ārhakaṃ parvataṃ kuryān māṣaparvatameva vā | mudgaparvatamevaṃ tu saptaparvatameva vā || 33 || parvatānāṃ tu dṛṣṭyā tu pṛtanārītvanāmabhiḥ | ācāryaṃ pūjayetpūrvaṃ vastrāṃgulīyakādibhiḥ || 34 || adhamaṃ tvekaniṣkaṃ tu madhyamaṃ tu dviniṣkakam | uttamaṃ tu triniṣkaṃ tu ācāryasya tu dakṣiṇā || 35 || paricārakānāṃ sarveṣāṃ vastradānaṃ tu dāpayet | sarvaṃ māheśvarairyuktaṃ bāhujānāṃ tu pūjayet || 36 || p. 263) caṇḍeśvarasya dadyāttu pūjayettu viśeṣataḥ | vastraṃ dhānyaṃ ca tāmbūlaṃ candanaṃ dāpayettadā || 37 || tatsannidhau janānsarvānnārī nāma tu dāpaye tu | sarvānamāvṛtaṃ kuryāttadgṛhaṃ praviśettataḥ || 38 || ācaṇḍālādi sarveṣāmanna pānaṃ ca dāpayet | ārdrāyāṃ caiva nakṣatre deveśaṃ pūjayettataḥ || 39 || evaṃ yaḥ kurute nārī śivalokaṃ sa gacchati | kulaikaviṃśamuddhṛtya śivalokaṃ sa gacchati || 40 || iti vīratantre vijayamaṇḍalavidhiḥ ṣaṣṭitamaḥ paṭalaḥ || 60 || pitāmahaḥ || liṃgasya lakṣaṇaṃ samyak pratiṣṭhāvidhimeva vā | tatsarvaṃ brūhi me nātha ! śrotumicchāmyahaṃ prabho || 1 || īśvaraḥ || atha vakṣyāmi te brahman liṃgalakṣaṇamuttamam | śailajaṃ ratnajaṃ caiva dhātujaṃ dārujaṃ tathā || 2 || mṛṇmayaṃ kṣaṇikaṃ ceti ṣaḍvidhaṃ liṃgamucyate | caturvidhaṃ tu śailaṃ syātsaptadhā ratnajaṃ tathā || 3 || aṣṭadhā dhātujaṃ proktaṃ dārujaṃ ṣoḍaśocyate | mṛṇmayaṃ dvividhaṃ proktaṃ kṣaṇikaṃ saptadhocyate || 4 || p. 264) śvetaṃ raktaṃ tathā pītaṃ kṛṣṇaṃ caiva caturvidham | śailajaṃ liṃgamākhyātaṃ dravyasya lakṣaṇamucyate || 5 || gokṣīrasannibhaṃ caiva śaṃkhakundendusannibham | suśvetaṃ ca samākhyātaṃ jayadaṃ lakṣaṇānvitam || 6 || pītaṃ suvarṇa sadṛśaṃ rajanī cūrṇasannibham | śilālakṣaṇa saṃyuktaṃ dhanadhānya sukhapradam || 7 || māṣaguggulu saṃkāśaṃ mahiṣākṣanibhaṃ tathā | bhṛṃgamudgasamākāraṃ pūja * * karī smṛtā || 8 || śilā kṛṣṇā tu sarveṣāṃ sarvasiddhipradāyikā | viprakṣatriyavaiśyānāṃ api dhānyasamṛddhidā || 9 || dvijānāṃ ca nṛpāṇāṃ ca śilāraktā jayapradā | śvetā prātipadā proktā brāhmaṇānāṃ viśeṣataḥ || 10 || māṇikyaṃ ca pravālaṃ ca vaiḍūryaṃ sphaṭikaṃ tathā | marakataṃ puṣparāgaṃ ca nīlaṃ caiva tu ratnajā || 11 || māṇikyaṃ śrīpradaṃ proktaṃ pravālaṃ vaśyakāraṇam | ākarṣaṇe tu vaiḍūryaṃ sphaṭikaṃ putravṛddhidam || 12 || vidveṣaṃ marakataṃ kuryāt stambhanaṃ puṣparāgakam | nī * * * raṇe kārye ratnajānāṃ phalaṃ bhavet || 13 || hemaṃ ca śrīpradaṃ proktaṃ raupyaṃ rājyapradāyakam | tāmraṃ putrasamṛddhyarthaṃ kāṃsyaṃ vidveṣakārakam || 14 || p. 265) proccāṭane cārakūṭaṃ āyasaṃ kṣayakārakam | sīsakaṃ rogakaraṇaṃ * * māyuṣyavardhanam || 15 || evaṃ dhātumayaṃ proktaṃ tato dārujamucyate | devadāru śamīvṛkṣaṃ pippalaṃ candanaṃ tathā || 16 || āsanaṃ khadiraṃ caiva bakulī śiṃśupā tathā | madhūkapadmaḍuṇḍūka karṇikārastathaiva ca || 17 || tinduko * * kā caiva plakṣodumbarakastathā | ete vargāstu catvāro dvijātikramayogataḥ || 18 || mṛṇmayaṃ dvividhaṃ proktaṃ pakvāpakvaprabhedataḥ | saikataṃ gomayaṃ cānnaṃ paiṣṭaṃ gaulaṃ phalaṃ tathā || 19 || navanītaṃ ca saptaite kṣaṇikāḥ samudāhṛtāḥ | saikataṃ mokṣakāmānāṃ gomayaṃ roganāśanam || 20 || annamannādyakāmasya paiṣṭaṃ puṣṭi pradāyakam | gaulaṃ prītipradaṃ proktaṃ phalamiṣṭārtha siddhidam || 21 || hlādaṃ tu navanītaṃ ca kṣaṇikānāṃ phalaṃ bhavet | kṣaṇikānāṃ tu liṃgānāṃ na kuryātpīṭhabandhanam || 22 || prayāṇakāśakra nānāntu śubhāśubhaparīkṣakāḥ || 22 || viprasya kanyā gajacitramāṃsaṃ saṃpūrṇakumbhaṃ ca phalaṃ pradīpam | sitaṃ ca puṣpaṃ dadhi go vṛṣāśca dhvajaṃ ca bherī murajaṃ śubhāni || 23 || p. 266) riktakumbhaśavakeśavikīṇā'maṃgalī ca khara pretakarūpam | sarvaśatru patitākṣaya pīḍā yātragaśubhaṃ satatā || 24 || sunimittaṃ bhavedgacched durnimittamahe sthitiḥ || 25 || ācāryaḥ śilpibhiścaiva vastrābharaṇabhūṣitaḥ | yasmindeśe tathā kṛtvā prāṅmukhaḥ sa pathi sthitaḥ || 26 || tataḥ pradakṣiṇīkṛtya doṣādoṣau parīkṣayet | yātatapāsthigandhāṃśca saṃkṣinnākṣara vāriṇi || 27 || dusthānasthāṃśca susthāṃśca kramāntara niyojitā | vakrāścarkarāpyaṃ ca ka ikṣāṃ jharjharīdarīm || 28 || rekhā bindukalaṃkāṃśca varjayettu śilāṃ budhaḥ | sūtra pādavadākāro rekhāmiva tridhā smṛtā || 29 || kharjūra patra sadṛśād ūrdhvastaṃ samanvitam | veṇuṃkaravadākāraṃ lūtāpādasamāyutā || 30 || ikṣoragrasamākārā hirikā paṃcadhā smṛtā | kalaṃka kṛṣṇarogābhaṃ kṛṣṇābhūka sannibham || 31 || śikhi paṃca samākāraṃ kalikaṃ trividhaṃ bhavet | trāsaṃ sphaṭikasaṃkāśaṃ śuktibhyānnarasannibhā || 32 || trāsopavividho jñeyo caturthaṃ bindurucyate | jambūphalasamākārā snānacūccakasaṃnibhā || 33 || bindurekhā samākhyātaṃ vimalaṃ trividhamucyate | vimalaṃ hemasadṛśaṃ kāṃsyaṃ lohasya saṃnibham || 34 || p. 267) darī kūpāsamākārā sarvadoṣakarā bhavet | kṛṣṇe kṛṣṇāni naśyanti śvete kṛṣṇa sugandhitā || 35 || bhirikā kṛṣṇaśaile tu sitavarṇena darśitā | kharjūrapatra * * * dūrvāstambākṛtiḥ śubhā || 36 || kanyākṛta na gṛhṇāti dhānyagonāśanāya ca | kālakaṃ rogadaṃ jñeyaṃ trāsaraṃ rāṣṭravardhanam || 37 || bindunā putranāśaḥ syād vimalāḥ sarvaduḥkhitāḥ | darī vināśayordhānyaṃ hanti tanmale * * * || 38 || evaṃ parīkṣya bahudhā kartavyaṃ lakṣaṇānvitam | ekavarṇāśilā grāhyā bhuktimuktipradāyikā || 39 || gṛhyate bahuvarṇā cet sarvadoṣakarā bhavet | strīpuṃ napuṃsakā śailā bālā vṛddhā tu madhyamā || 40 || subhedai * * tribhedairlakṣayitvā tu lakṣaṇam | ghaṇṭāśabdāttu pulliṃgāḥ svarahīnā napuṃsakāḥ || 41 || tālaśabdaḥ śilāyāṃ tu yā śilā yuvati smṛtā | dīrghaśabdata yā vṛddhā hṛsvā bālā iti smṛtāḥ || 42 || pulliṃgena bhavelliṃgaṃ liṃgaṃ piṇḍikā bhavet | pādādhānaśilāṃ kuryānnapuṃsakena viśeṣataḥ || 43 || prāsādasya vaśālliṃgaṃ liṃgamānena harmyakam | yasyagarbha gṛhārdhaṃ tu liṃgaṃ kanyasamucyate || 44 || p. 368) navabhāgaṃ tu paṃcāṃśaṃ madhyamaṃ liṃgamucyate | paṃcabhāgaṃ tribhāgaṃ tu uttamaṃ liṃgamucyate || 45 || ratnalohaṃ viśeṣeṇa brāhmaṇādikramānnyaset | śrīpradaṃ caiva sauvarṇaṃ rājataṃ rājyadaṃ bhavet || 46 || tāmraṃ putrapradaṃ jñeyaṃ kāṃsyaṃ vai puṣṭikāraṇam | roganāśamidaṃ jñeyaṃ paittalaṃ liṃgamucyate || 47 || śvabhreṇaraṃhlitaṃ kṛtvā kartavyā cedvināśanam | aṃgulyādīva tasyāntaṃ sarveṣāṃ jātirucyate || 48 || ratnaliṃgaṃ pravakṣyāmi śṛṇuṣva caturānana ! | sphaṭikaṃ marakataṃ caiva māṇikyaṃ padmarāgakam || 49 || mauktikaṃ ca tathānīlaṃ vaiḍūryaṃ ca pravālakam | indranīlaṃ puṣparāgaṃ vajraṃ caiva tu kārayet || 50 || (nirdoṣaṃ ratnasaṃyuktaṃ tathā lābhaṃ tu pūjitam) | svayoniṃ pauṣṭikaṃ jñeyaṃ anyoktaṃ mokṣakāmadam || 51 || vajrāṇāṃ caiva sarveṣāṃ svapramāṇena kārayet | ratnānāṃ caiva sarveṣāṃ dhātujaṃ pīṭhamucyate || 52 || gopuraṃ ca caturbhāgaṃ śvabhramekāṃśatatsamam | liṃgatāratribhāgaṃ tu pīṭhavistāramucyate || 53 || pīṭhatāratribhāgaikaṃ gomukhasya tu dīrghakam | vṛttaṃ vā caturaśraṃ vā ṣoḍaśāṃśena bhājitam || 54 || p. 269) ghṛtavāriṃ tu caikāṃśaṃ adhyardhāṃśena paṭṭikā | padmatuṇḍaṃ caturthāṃśaṃ dvayaṃśaṃ valayaṃ bhavet || 55 || adhaḥ padmaṃ tu paṃcāṃśaṃ adhyardhāṃśena paṭṭikā | evaṃ pīṭhaṃ samākhyātaṃ stvānāṃ phalamucyate || 56 || sphaṭikaṃ putravṛddhiḥ syānmarakataṃ puṣṭidaṃ bhavet | māṇikyaṃ muktidaṃ jñeyaṃ padmarāgaṃ dhanārthakam || 57 || mauktikaṃ dhanalābhaṃ tu sarvasiddhistu nīlakam | vaiḍūryamāyurvṛddhiḥ syādrāṣṭravaśyaṃ pravālakam || 58 || stambhanaṃ puṣparāgaṃ ca ākarṣaṇaṃ tu vajrakam | evameva krameṇaiva jñeyaṃ ratnasya lakṣaṇam || 59 || bāṇaliṃgasya viprendra ! supramāṇena kārayet | evaṃ dvividhamākhyātaṃ calasthāpanakaṃ śṛṇu || 60 || rohiṇyāṃ ca punavasve puṣye mṛgaśirasyatha | hastā ca revatī caiva svātī caiva triruttarā || 61 || sthirarāśau tu kartavyaṃ ubhayorvātha kalpayet | prāsādasyāgrataḥ kuryānmaṇḍapaṃ caturaśrakam || 62 || ṣoḍaśa stambha saṃyuktaṃ gomayenānu lepayet | śālināsthaṇḍilaṃ kṛtvā tasyordhve pālikā nyaset || 63 || caturdikṣu ca viprendra ! pālikā vinyasetkramāt | navāhairvāpi saptāhaiḥ paṃcāhairvā viśeṣataḥ || 64 || p. 270) aṃkurārṇyarpayet pūrvaṃ pūrvoktavidhinā saha | pratiṣṭhā maṇṭapaṃ kṛtvā pūrvakalpaṃ tu vittamaḥ || 65 || nadītīre'tha kāṣṭhe vā parvate vā viśeṣataḥ | udyāne śuddhadeśe tu gṛhe vāpi viśeṣataḥ || 66 || trihastaṃ paṃcahastaṃ vā saptahastamathāpi vā | ṣoḍaśastambha saṃyuktaṃ madhyame vedikā bhavet || 67 || caturdikṣu ca īśānyāṃ kuṇḍaṃ kuryāttu deśikaḥ | yāvadaśraṃ bhavetpīṭhaṃ tāvadaśraṃ tu kuṇḍakam || 68 || vṛttapīṭhasya liṃgasya vṛttakuṇḍamihocyate | maṇṭapaṃ bhūṣayedvidvān pūrvoktena vidhānataḥ || 69 || pratimāṃ kṣālayettatraḥ paṃcagavyena deśikaḥ | puṣpamālyairalaṃ kṛtya kuryādgrāmapradakṣiṇam || 70 || vimānapradakṣiṇaṃ vātha kartavyaṃ deśikottamaḥ | praviśenmaṇṭapaṃ tatra jale caivādhivāsayet || 71 || pūrvādīśānaparyantaṃ kalaśānaṣṭa vinyaset | savastrānsahiraṇyāṃśca vidyeśvara samanvitān || 72 || lokapālabaliṃ dadyāt tattanmantreṇa deśikaḥ | jalāduttīrya pūrvedyuḥ liṃgaṃ prakṣālayettataḥ || 73 || praviśya maṇṭapaṃ tatra paṃcagavyena snāpayet | śuddhiṃ kṛtvā viśeṣeṇa puṇyāhaṃ vācayettataḥ || 74 || p. 271) vedi madhye nyasecchālīn aṣṭadroṇa samanvitam | tadardhaṃ taṇḍulaṃ nyasya taṇḍulārdhaṃ tilaṃ nyaset || 75 || padmamaṣṭadalaṃ likhya darbhaiścaiva paristaret | śayanaṃ paṃcadhā kalpya yathā pūrvoktamārgataḥ || 76 || aṇḍajaṃ caiva viprendra ! pakṣiṇāṃ piṃcha saṃbhavam | muṇḍajaṃ tu dukūlaṃ vā kārpāsikamathāpi vā || 77 || ratnakambalamevoktaṃ romajaṃ tu vidhīyate | vṛkṣatvacāca kartavyaṃ carmajaṃ tu vidhīyate || 78 || vāmajaṃ caivaṃ viprendra ! kuśenaiva tu kārayet | śayane śāyayeddevaṃ prāsādena tu mantrataḥ || 79 || sarvagandhaṃ samāloḍhya lepayelliṃgameva ca | prākāraṃ paścime pīṭhaṃ śayane śāyayeddhṛdā || 80 || navakumbhaṃ samādāya sūtreṇa saha veṣṭayet | śuddhodakena saṃpūrya śarāveṇa pidhāya ca || 81 || liṃgādhivāsanātpūrve toraṇānarcayeddhṛdā | dvārakalaśaṃ vinyasya dvārapālānsamarcayet || 82 || indrādīśāna paryantaṃ lokapālakakumbhakān | sthāpayedvidhinā vipra ! svasvanāmnā viśeṣataḥ || 83 || īśānyāṃ sthāpayedvipra ! śivakumbhaṃ ca vardhanīm | vardhanīṃ gauribījena vinyaseddeśikottamaḥ || 84 || p. 272) pūrvādīśānaparyantaṃ vinyasedaṣṭa kumbhakān | daśāyudhaṃ prakartavyaṃ svarṇenaiva tu deśikaḥ || 85 || kumbhamadhye vinikṣipya astramantra samanvitam | vidyeśvarānnyasettatra svasvanāmnā ca mantrataḥ || 86 || gandhaiḥ puṣpaiśca dhūpaiśca dīpaiścaiva supūjayet | naivedyaṃ pāyasaṃ dadyād hṛdayena tu mantrataḥ || 87 || tato homaṃ prakurvīta lakṣaṇena samanvitam | samidājya caruṃ lājānsarṣapāṃśca yavāṃstilān || 88 || mudgamāṣaṃ ca viprendra ! kramaśo hūyate punaḥ | samidho hīśamantreṇa puruṣeṇājyameva ca || 89 || aghoreṇa caruṃ hutvā lājānvāmena caiva hi | sarṣapaṃ sadya mantreṇa hṛdayena yavaṃ tathā || 90 || tilāṃstu śirasā hutvā mudgaṃ tu śikhayā saha | ghṛtamikṣetiṃ mantreṇa ghṛtaṃ caiva tu hūyate || 91 || āpo rājeti mantreṇa caruṃ hutvā tu deśikaḥ | rātrau jāgaraṇaṃ tatra svapnāni ca parīkṣayet || 92 || tataḥ prabhāte vimale pūrṇāhutimathācaret | ekāgniṃ vātha paṃcāgniṃ kuryādvai deśikottamaḥ || 93 || vṛddhāgniṃ deśikenaiva kartavyaṃ homakarmaṇi | homaṃ na kārayedvidvān samidājya caruṃ vinā || 94 || p. 273) cittādīṃśca jayādīṃśca rāṣṭrabhṛccaiva hūyate | sarvadravya samāyuktaṃ havyavāhaṃ samuccaran || 95 || sviṣṭamagneti mantreṇa juhuyāttadanantaram | hutvānte tu yadasyeti juhuyāttu viśeṣataḥ || 96 || liṃgamutthāpayet paścāt snānavedyāṃ ca vinyaset | mantranyāsoktamārgeṇa nyāsaṃ kṛtvā tato budhaḥ || 97 || * * * * * kartavyaṃ vyomavyāpi samuccaran | snāpayecchivakumbhaṃ tu vardhanīmapi piṇḍikām || 98 || anantādiśi khaṇyantānsthā payelliṃgamūrdhani | snapanaṃ kārayettatra śatāṣṭaṃ paṃcāśadeva tu || 99 || abhiṣekaṃ kriyādvidvāngandha puṣpādinā tataḥ | paṃcavarṇahavirdadyāt tāmbūlaṃ dāpayettataḥ || 100 || ācāryaṃ pūjayetpaścānmūrtipānpūjayettataḥ | evaṃ yaḥ kurute martyaḥ śivalokamavāpnuyāt || 101 || calaliṃga sthāpanaṃ proktamumayā sahitaṃ śṛṇu || 101 || iti vīratantre calaliṃga pratiṣṭhāṃvidhiḥ eka ṣaṣṭitamaḥ paṭalaḥ || 61 || śivaṃ praṇamya vidhivat paryapṛcchatpitāmahaḥ | sṛṣṭimūrtipratiṣṭhāṃ tu brūhi me parameśvara ! || 1 || p. 274) īśvaraḥ || tatsarvamakhilaṃ vakṣye śṛṇuṣva caturānana ! | umāskandahitaṃ caiva sukhāsanaṃ tathaiva ca || 2 || kalyāṇasundaraṃ caiva candraśekharameva ca | gaṃgādharaṃ ca paṃcaite sṛṣṭirūpamihocyate || 3 || eteṣāṃ sthāpanaṃ vakṣye lakṣaṇena samanvitam | pratirūpasargaṃ pūjā ca tiṣṭhā gati nivṛtti ca || 4 || umā pūjā īśvaro gṛhṇāti yathā pratiṣṭhā | yamarohiṇyāditya puṣyendu hasta pauṣṇa triruttarā || 5 || svatī ca sthāpaneṣūktā aṣṭame grahavarjitā | sthirarāśau prakartavyaṃ ubharāśāvathāpi vā || 6 || pūrvokta vidhinā caiva aṃkurārpaṇa mucyate | pratiṣṭhā nakṣatra pūrve tu aṃkurānarpayettataḥ || 7 || navāhe caiva saptāhe paṃcāhe vā viśeṣataḥ | prāsādasyāgrataścaiva maṇḍapaṃ kārayettataḥ || 8 || paṃcaṣaṭ saptahastaṃ tu daśahastaṃ tu madhyayam | ekādaśa dvādaśakaraṃ trayodaśakaraṃ tathā || 9 || daśapaṃcakaraṃ vāpi uttamatrayamucyate | ṛṣicchando devatānāṃ vakṣyāmi surasattama ! || 10 || vyāsaṃ caiva vasiṣṭhaṃ ca jāmadagnyaṃ ca kāśyapam | bhāradvājo bhṛguścaiva tathāṃgirasagautamāḥ || 11 || p. 275) maṇṭapānāṃ kramādvipra chandasaṃ śṛṇu suvrata ! | tṛṣṭup cānuṣṭup ca * * * * * prakṛtistathā || 12 || jagatī catvarī caiva aticatvarirevaṃ ca | uttamottamamevaṃ tu chandasānāṃ vidhīyate || 13 || indraścātha kuberaśca somaśca varuṇastathā | vighneśaśca kuberaśca brahmā viṣṇurmaheśvaraḥ || 14 || eteṣāṃ devatānāṃ tu maṇḍapasyādhidevatāḥ | kramād jñātvā tu viprendra ! kārayedvidhi pūrvakam || 15 || stambhaṃ kṛṣṇaśilā caiva athavānyaśilānyapi | dāruṇā ca prakartavyaṃ śilpinā lakṣaṇairyutam || 16 || bakulaṃ ca śirīṣaṃ ca yājñikaṃ vṛkṣameva vā | āsanaṃ cāpi vṛkṣaṃ vā kramukaṃ vaiṣṇavaṃ tu vā || 17 || panasaṃ nālikeraṃ vā keta * * * * * | avakraṃ nirvraṇaṃ caiva puṣakoṭara varjitam || 18 || gātrātsaṃgṛhya yatnena paṃktimānamathocchrayam | kūṭaṃ vā maṇṭapaṃ vāpi prapāṃ vāpi ca kārayet || 19 || kramukaṃ nālikeraṃ vā ārdraśākhena pātayet | evaṃ vai maṇṭapaṃ kṛtvā madhye vediṃ tu kalpayet || 20 || tasyaiva paritaḥ kuṇḍān kalpayettu viśeṣataḥ | caturaśrārdhacandraṃ ca vṛttaṃ padmaṃ tathaiva ca || 21 || p. 276) pūrvādīni caturdikṣu koṇe yonyākṛtirbhavet | īśāna indrayormadhye ṣaṭkoṇamiti kathyate || 22 || umāskandahitaṃ proktaṃ skandakuṇḍaṃ vinā kuru | umāsahitamevoktaṃ ekāsanasthite'pi ca || 23 || sukhāsīnasya devasya kuṇḍānāṃ śṛṇu padmaja ! | caturaśraṃ ca yoniṃ ca trikoiṇaṃ vṛttameva vā || 24 || paṃcāgraṃ caiva padmaṃ ca aṣṭāśraṃ kalpayetkramāt | īśāna indrayormadhye saptakoṇaṃ tu kārayet || 25 || sukhāsanaṃ mayā proktaṃ kalyāṇaṃ ca śṛṇuṣvatha | pūrvādīśāccaturdikṣu vedāśraṃ kuṇḍamucyate || 26 || koṇeṣu vṛttakuṇḍaṃ ca śivāgniṃ paṃcakoṇakam | kalyāṇa sundaraṃ proktaṃ candraśekharamucyate || 27 || caturaśraṃ dhanurvṛttaṃ kuṇḍaṃ caiva caturdiśi | koṇeṣu vṛttakuṇḍaṃ tu śivāgniṃ cāṣṭakoṇakam || 28 || gaṃgādharasvarūpasya kuṇḍaṃ vakṣyāmi suvrata ! | sukhāsanavaddikṣvaṣṭau śivāgniṃ cāṣṭakoṇakam || 29 || eteṣāṃ devatānāṃ tu bhinnāsanamihocyate | ekāsanasthitādevyā yonyākāraṃ vidikṣu vai || 30 || evameva krameṇaiva kuṇḍaṃ kuryāttu padmaja ! | vitānaiścordhvamācchādya aṣṭadikṣu dhvajānnyaset || 31 || p. 277) gajājamahiṣāḥ siṃha matsyakṛṣṇāśva govṛṣāḥ | dhvajamadhye likhitvā tu aṣṭadikṣu ca vinyaset || 32 || prathamaṃ ratnavinyāsaṃ dvitīyaṃ nayanamokṣaṇam | tṛtīyaṃ pratimāśuddhiḥ caturthaṃ grāmapradakṣiṇam || 33 || jalādhivāsanaṃ paṃca ṣaṣṭhaṃ vai maṇṭapaṃ tataḥ | saptamaṃ śayanaṃ caiva aṣṭamaṃ homameva ca || 34 || navamaṃ dakṣiṇādānaṃ daśamaṃ sthāpanaṃ bhavet | daśarimaṃmiha proktaṃ teṣāṃ bhedaṃ śṛṇuṣvatha || 35 || pūrvoktamaṇṭape caiva satyakasya pade'thavā | gomayālepanaṃ kṛtvā śālinā vikirettataḥ || 36 || śālyardhataṇḍulaṃ nyasya taṇḍulārdhaṃ tilaṃ nyaset | paristarettu darbhaiśca navavastreṇa chāditam || 37 || tasyopari nyasetpīṭhaṃ avaṭaṃ nava kārayet | brāhmike tu nyasedvajraṃ indranīlaṃ tu pūrvataḥ || 38 || marakataṃ vahnideśe tu vaiḍūryaṃ dakṣiṇe tataḥ | nair-ṛtyāṃ puṣparāgaṃ tu mauktikaṃ vāruṇe nyaset || 39 || vāyavyāṃ sphaṭikaṃ proktaṃ pravālaṃ saumyadeśataḥ | īśānyāṃ tu mahānīlaṃ evaṃ devasya vinyaset || 40 || devīṃ caiva na kartavyaṃ ratnanyāsaṃ viśeṣataḥ | caturdikṣu ca madhye ca svarṇāni nikṣipettataḥ || 41 || p. 278) skandasya hemaṃ vinyasya susnigdhaṃ kārayettataḥ | pratimāṃ kṣālayettatra āmvenaṃ vāriṇā punaḥ || 42 || nayanaṃ mokṣaṇaṃ kuryān netradvayayute dine | ādityasya pade caiva netramokṣaṇamucyate || 43 || sthaṇḍilaṃ kārayettatra aṣṭadroṇena śālinā | taṇḍulaṃ ca tadardhaṃ ca tadardhaṃ tilameva ca || 44 || tasyo parinyasedvastraṃ darbhaiścaiva paristaret | umā skandasahitaṃ nyasya tasyopari viśeṣataḥ || 45 || pracchanna paṭasaṃyuktaṃ puṇyāhaṃ vācayettataḥ | tāmrapātre'thavā kāṃsye madhvājyaṃ caiva nikṣipet || 46 || svarṇena sūcinā yuktaṃ praharaṃ tatra vinyaset | abhitaḥ kalaśānaṣṭau pūrvādīśāntaṃ vinyaset || 47 || śuddhodakena saṃpūrya sasūtrānvastra saṃyutān | sasūtrānsāpidhānāṃśca lokapālādhidevatān || 48 || śilpinā praharettatra pakṣmarekhāṃ viśeṣataḥ | kṛṣṇamaṇḍalamālikhya jyotirmaṇḍalamālikhet || 49 || śilpinaṃ pūjayettatra puṇyāhaṃ vācayettatra | suvarṇanakha saṃyuktaṃ hemadūrvā samanvitam || 50 || netramantramanu smṛtyaṃ sparśayennetrameva ca | akṣihomaṃ tataḥ kuryāt tasyāgre tu viśeṣataḥ || 51 || p. 279) pratimasyāgrataścaiva sthaṇḍilaṃ tu tridhā bhavet | pūrvoktenaiva mārgeṇa agnimukhaṃ ca kārayet || 52 || ājyena caruṇā caiva netramantreṇa hūyate | aṣṭottaraśatenaiva pratyekaṃ hūyate kramāt || 53 || uttare caiva viprendra ! gaurī netreṇa hūyate | madhyame skandamevaṃ tu skandamantreṇa hūyate || 54 || tatkāle dakṣiṇāṃ dadyāt pavamānena prokṣayet | svarṇena nakhadūrveṇamadhvājyaṃ tu tarpayet || 55 || madhuvātā ṛtāyeti madhu caiva tu tarpayet | ghṛtamikṣeti mantreṇa ghṛtaṃ caivaṃ tu tarpayet || 56 || darśayettu savatsāṃgāṃ gaurdhenurbhavyamantrataḥ | brāhmaṇāndarśayettatra brahmajajñānamantrataḥ || 57 || darśayetsaptakanyāśca umādevīṃ viśeṣataḥ | darśayedbrahmacārīṃśca skandasyaiva tu deśikaḥ || 58 || brahmajajñāna mantreṇa prāsādena tu darśayet | āpohiṣṭheti saṃprokṣya arghya saṃyutameva ca || 59 || pracchannapaṭamāvarjya janānsarvānpradarśayet | paṃcagavya samāyuktaṃ abhiṣekaṃ tu kārayet || 60 || satyakasya pade caiva pratimāsthāna mucyate | śuddhairuttheti mantreṇa śuddhodakena snāpayet || 61 || p. 280) puṇyāhaṃ vācayettatra pavamānena prokṣayet | grāmapradakṣiṇaṃ kuryāt sarvālaṃkārasaṃyutam || 62 || raṃge vā śibikāyāṃ vā āropya pratimāṃ tataḥ | gītavādya samāyuktaṃ śaṃkhakāhala saṃyutam || 63 || nānādhvaja samāyuktaṃ nānāpiṃchasamanvitam | nānābhaktajanaissārdhaṃ kuryādgrāmapradakṣiṇam || 64 || nandyādīnpraviśettatra jalādhivāsanaṃ kuru | nadītaṭākatīre vā hrade gatvā viśeṣataḥ || 65 || tīre samatalaṃ kṛtvā gomayenānu lepayet | śālinā sthaṇḍilaṃ kṛtvā pratimāṃ tatra vinyaset || 66 || apanīya ca nirmālyaṃ pratimāṃ snāpayettataḥ | navavastreṇa saṃveṣṭya kūrcenaiva samanvitam || 67 || pratimāṃ caiva viprendra ! jale caivādhivāsayet | caturdvāra samāyuktaṃ prapāṃ kṛtvā viśeṣataḥ || 68 || pūrvādīśānaparyantaṃ kalaśānaṣṭa vinyaset | sa vastrānsāpidhānāṃśca vidyeśvara samanvitān || 69 || lokapālabaliṃ dadyād dinaṃ prati viśeṣataḥ | ekarātraṃ tritātraṃ vā paṃcarātramathāpi vā || 70 || dīpahīnaṃ bhaved vyādhiḥ tasmāddīpaṃ samācaret | vāstuhomaṃ divā kuryāllakṣaṇena samanvitam || 71 || p. 281) dinānte caiva viprendra ! jalāduttīrya deśikaḥ | ālayaṃ praviśettatra puṣpadantapade sthitaḥ || 72 || snāpayetpaṃcagavyena vyomavyāpi samuccaran | gaurībījena devyātha guhaṃ vai skandabījataḥ || 73 || śuddhodakena snātvā tu snāpayedgandhapūrvakam | uśīraṃ candanaṃ caiva elālavaṃga saṃyutam || 74 || suvarṇasūtraṃ kārpāsaṃ bandhayetkautukaṃ punaḥ | tato'dhivāsanaṃ kuryāllakṣaṇena samanvitam || 75 || ṣoḍaśadroṇa saṃyuktaṃ śālinā vikirettataḥ | tadardhaṃ taṇḍulaṃ nyasya taṇḍulārdhaṃ tilaṃ nyaset || 76 || padmamaṣṭadalaṃ livya darbhaiścaiva paristaret | toraṇānarcayettatra dvārakumbhāṃśca vinyaset || 77 || vedi bāhye tu parito daśakumbhāṃśca vinyaset | savastrānsāpidhānāṃśca lokapālādhidevatān || 78 || arcayedgandhapuṣpādyaiḥ naivedyaṃ dāpayettataḥ | śayanaṃ paṃcabhiḥ kalpya aṇḍajādyairanukramāt || 79 || pakṣiṇāṃ piṃchasaṃyuktaṃ rasajñaṃ saṃprakīrtitam | kṣaumaṃ kārpāsajaṃ vāyaṃ muṇḍajasyeti kīrtitam || 80 || ratnakambala saṃyuktaṃ romajasya prakīrtitam | vṛkṣatvacānukartavyaṃ carmajaṃ tadvidhīyate || 81 || p. 282) kauśeyaṃ vāmajaṃ proktaṃ śayanaṃ paṃca ucyate | paṃcabrahmeṇa mantreṇa śayanaṃ paṃca kalpayet || 82 || navavastreṇa saṃveṣṭya pracchādayettu kautukam | pracchādanena saṃyuktaṃ śayane śāyayecchivam || 83 || gaurībījena devyāstu skandamūla guhānnyaset | prākśiraḥ paścime pādaṃ vinyaseddeśikottamaḥ || 84 || pidhāya navavastreṇa gandhapuṣpādinārcayet | navakumbhānsamādāya trisūtrairveṣṭayettataḥ || 85 || śuddhodakena saṃpūrya śarāveṇa pidhāya ca | paṃcaratna samāyuktaṃ vastrayugmena veṣṭayet || 86 || pratimasyeśadigbhāge prāsādena tu mantrataḥ | paṃcabrahmeṇa saṃyuktaṃ śivakumbhaṃ ca vinyaset || 87 || vardhanīṃ tasya vāme tu gaurībījena saṃyutam | skandakumbhaṃ nyasenmadhye skandamūlena mantrataḥ || 88 || tattadbījaṃ nyasitvā tu tadācāryaṃ viśeṣataḥ | sa vastrānsāpidhānāṃśca sahiraṇyānsakūrcakān || 89 || aṣṭavidyeśvarāṃścaiva pūrvādiṣu ca vinyaset | ambikāṃ ca umādevīṃ īśapatnīṃ tathaiva ca || 90 || gaṇāmbikā ca saṃyuktaṃ skandamātā tathaiva ca | prajñāṃ cāgasutāṃ caiva pārvatī ca tathaiva ca || 91 || p. 283) antarāle nyaseddevān vardhanyāṃ ca viśeṣataḥ | kumāraṃ ca guhaṃ caiva subrahmaṇyaṃ tathaiva ca || 92 || senāpatiṃ surāgraṃ ca harasūnuṃ tathaiva ca | śaravaṇodbhavaṃ caiva kārtikeyaṃ ca vinyaset || 93 || evameva kamānnyasya tatrādāryakaissaha | gandhaiḥ puṣpaiśca dhūpaiśca svasvabījena pūjayet || 94 || suvarṇenaiva kartavyaṃ āyudhānāṃ ca vinyaset | elālavaṃgakarpūra timbujātīphalaṃ muram || 95 || laghumāṃ caiva saṃyuktaṃ kumbhamadhye vinikṣipet | vardhanyāṃ sudakumbheṣu evameva kramānnyaset || 96 || havirnivedayetpaścāt pratyekaṃ tu vidhīyate | tato homaṃ prakurvīta lakṣaṇena samanvitam || 97 || palāśaṃ pūrvato bhāge aśvatthaṃ dakṣiṇe tathā | paścime cakravṛkṣastu udumbaraṃ tu cottare || 98 || īśāna indrayormadhye palāśasamidhāyutam | śamī caiva apāmārgaṃ bilvavṛkṣa samanvitam || 99 || plakṣaṃ caiva samāyuktaṃ āgneyādi trikoṇake | soma īśānayormadhye palāśa samidhā tathā || 100 || samidājya caruṃ lājān sarṣapāṃśca yavāṃstilān | mudgaṃ māṣaṃ ca viprendra ! navadravyamihocyate || 101 || p. 284) samidhaḥ sadyamantreṇa ājyaṃ vāmena hūyate | aghoreṇa caruṃ hutvā lājaṃ tatpuruṣeṇa tu || 102 || sarṣapaṃ tvīśamantreṇa yavaṃ hṛdayamantrataḥ | śirasā ca tilaṃ hutvā śivamantreṇa mudgakam || 103 || māṣaṃ tu kavacenaiva ghṛtamikṣe ghṛtaṃ tathā | triyambakena mantreṇa caruṃ caiva tu hūyate || 104 || āporājeti mantreṇa lājahomaṃ tu kārayet | evaṃ krameṇa hotavyaṃ tattanmantreṇa deśikaḥ || 105 || aṣṭottaraśataṃ vāpi paṃcāśatpaṃcaviṃśatiḥ | dravyaṃ prati viśeṣeṇa hotavyaṃ deśikottamaḥ || 106 || śaivācāryeṇa saṃyuktaṃ homakarma tu kārayet | dravyānte caiva dravyānte pratimāṃ saṃspṛśettataḥ || 107 || dravyānte vyāhṛtiṃ hutvā devānāmāṃśca hūyate | caturdikṣu caturvedaṃ kuryādadhyayanaṃ tataḥ || 108 || śrīrudraṃ pūrvato bhāge hotāraścaiva dakṣiṇe | paścime camakaṃ prācyāṃ pavamānaṃ tathottare || 109 || caturdikṣu ca gehasya gaṇikā nṛttasaṃyutam | māheśvara samāyuktaṃ nṛttaṃ kṛtvā tu bhaktitaḥ || 110 || sarvadravya samāyuktaṃ havyavāhaṃ samuccaran | sviṣṭamagneti mantreṇa juhuyāttadanantare || 111 || p. 285) evameva krameṇaiva rātrau homaṃ tu kārayet | tataḥ prabhāte vimale snānaṃ kṛtvā tu deśikaḥ || 112 || mantranyāsoktamārgeṇa nyāsaṃ kṛtvā tu buddhimān | sṛṣṭirūpa pratiṣṭhāyāṃ sṛṣṭinyāsamudāhṛtam || 113 || tato vāsana homaṃ tu pradhānāgnau ca homayet | samidājyacaruṃ lājān datvā paṃcadaśāhutiḥ || 114 || īśānena tu mantreṇa samidā hūyate kramāt | ājyaṃ sadyena hotavyaṃ hṛdayena caruṃ hunet || 115|| lājānvāmena hotavyaṃ kramātpaṃcadaśāhutiḥ | anyairhomaṃ na kartavyaṃ ācāryeṇaiva hūyate || 116 || cittādīni ca vargāṇi hūyate'tra kramāttataḥ | hutvānte tu yadasyeti pūrṇāhuti mathācaret || 117 || śivomāskandakuṇḍeṣu homayeddeśikodayaḥ (ttamaḥ) | ācāryadakṣiṇāṃ dadyādyathā śāstrokta mārgataḥ || 118 || navavastreṇa saṃyuktaḥ soṣṇīṣassottarīyakaḥ | paṃcāṃgabhūṣaṇaṃ dadyāt śikhākarṇe gale tathā || 119 || hastābhyāṃ pādayoścaiva ete paṃcāṃga ucyate | adhamaṃ daśaniṣkaṃ tu madhyamaṃ dviguṇaṃ bhavet || 120 || triguṇaṃ cottamaṃ proktaṃ ācāryasya tu dakṣiṇā | tadardhamupadeṣṭā ca vāstuhomaṃ tadardhakam || 121 || p. 286) mūrtipānāṃ tu sarveṣāṃ tadardhaṃ dakṣiṇāṃ dadet | daivajñadviguṇaṃ tasya dakṣiṇāṃ dāpayettataḥ || 122 || adhyetṛtantrajaptṝṇāṃ mūrtipārdhaṃ tu dakṣiṇā | paryaṣṭi parivārāṇāṃ yathā śaktyā tu dakṣiṇā || 123 || dīkṣitaḥ śivayogī ca samayā caiva pūjayet | sumuhūrte sulagne ca devamutthāpayettataḥ || 124 || snānavedīmanuprāpya phalakopari vinyaset | ghṛtaṃ śirorpaṇaṃ kṛtvā hemadūrvāṃkurākṣataiḥ || 125 || ghṛtayuktaṃ ca devasya pādayormūrdhni nikṣipet | mantranyāsoktamārgeṇa paṃcabrahmeṇa saṃyutam || 126 || vyomavyāpi samuccārya prāsādena tu mantrataḥ | brahmamaṃgena saṃyuktaṃ snāpayecchiva kumbhakam || 127 || vardhanīṃ gaurī bījena snāpayettu viśeṣataḥ | skandamūlena viprendra ! skandakumbhābhiṣecayet || 128 || pūrvādīśāna paryantaṃ sthāpayet sthāpitān | vardhanīṃ sthāpayeddevyāḥ sahāsanagate yadi || 129 || deśikānāṃ trayāṇāṃ ca snāpayedekakālataḥ | snapanaṃ kārayettatra naivedyaṃ dāpayettataḥ || 130 || tāmbūlaṃ dāpayetpaścād brāhmaṇānbhojayettataḥ | bhojayetsaptakanyāśca brahmacārīṃśca bhojayet || 131 || p. 287) bauddhaṃ caivārhataṃ caiva śaivaṃ pāśupataṃ tathā | kāpālaṃ pāṃcarātraṃ ca ṣaḍaite samayāḥ smṛtāḥ || 132 || ācaṇḍālāntamannādyaṃ asminnahani dāpayet | śaivānsaṃbhojayettatra samayānbhojayettataḥ || 133 || rātrau mahotsavaṃ kuryāt paṃcāhe sapta eva vā | evaṃ yaḥ kurute martyaḥ śivalokamavāpnuyāt || 134 || ādau yatatramāśritya tacchiṣyeṇaiva kārayet | pratiṣṭhākaraṇaṃ sarvaṃ ācāryāya pradāpayet || 135 || iti vīratantre sṛṣṭimūrtipratiṣṭhāvidhiḥ dvāṣaṣṭhitamaḥ paṭalaḥ || 62 || sthiti mūrtipratiṣṭhāṃ ca kīdṛśānīha śāstrake | vaktumarhasi deveśa anugrahārthaṃ prabho ! mama || 1 || īśvaraḥ || tatsarvamakhilaṃ vakṣye śṛṇuṣva kamalāsana ! | rohiṇī ca punavasve tiṣye mṛgaśirastathā || 2 || hastaṃ ca revatī caiva svātī caitra triruttarā | sthirarāśau ca kartavyaṃ ubhayorapi kārayet || 3 || aṣṭame cedgrahāssarve na kurvīta kadācana | ṛṣabhaṃ vāhanaṃ caiva ardhanārī tathaiva ca || 4 || kirātaṃ caiva vīreśaṃ bhikṣāṭanaṃ tathaiva ca | ete tu paṃcamūrtiśca sthitimūrtirudāhṛtā || 5 || p. 288) prāsādasyāgrataḥ kuryān maṇṭapaṃ caturaśrakam | paṃcaṣaṭ saptahastaṃ vā aṣṭahastaṃ navaṃ tathā || 6 || kramukaṃ vaiṇavaṃ vāpi ketakī nālikerakam | avakraṃ nirvraṇaṃ kṛtvā paṃktimānamathocchrayam || 7 || āmraśākhābhirācchādya vitānadhvaja saṃyutam | dhvajamadhye likhettatra lokapālasya vāhanam || 8 || yathā krameṇa vinyasya tattaddeśeṣu (deśi)kaḥ | darbhamālābhirācchādya muktādāmairalaṃkṛtam || 9 || madhyame vedikāṃ kuryāt paritaḥ kuṇḍamucyate | pūrve tu caturaśraṃ tu agneraśvatthapatravat || 10 || yāmyāyāṃ caturaśraṃ ca trikoṇaṃ nir-ṛtigocare | vṛttaṃ tu vāruṇe caiva vāyavyāṃ paṃcakoṇakam || 11 || padmaṃ some ca vinyasya aiśānyāṃ saptakoṇakam | indraīśānayormadhye aṣṭakoṇaṃ tu kārayet || 12 || ekāsane padmendhayo yoniḥ syāttu vidikṣu ca | īśāna indrayormadhye ṣaṭkoṇaṃ vṛṣabhaṃ nyaset || 13 || ṛṣabhaṃ vāhanaṃ proktaṃ ardhanārīṃ śṛṇuṣvatha | pūrvādiṣu caturdikṣu kuṇḍaṃ syāccaturaśrakam || 14 || āgneyādi caturdikṣu yonyākārādi kārayet | ardhanārīśvaraṃ proktaṃ kirātārjunamucyate || 15 || p. 289) caturaśraṃ ca yoniṃ ca dhanuścaiva trikoṇakam | vṛttapaṃcāśrapadmaṃ ca saptakoṇāṣṭakoṇakam || 16 || pūrvādīśānaparyantaṃ aṣṭakoṇaṃ tu madhyame | sahāsane tu viprendra ! āgneyādiṣu yonikam || 17 || (vṛttapaṃcāśra padmaṃ ca padmaṃ ca saptakoṇakam) | kirātārjunamevoktaṃ vīreśaṃ śṛṇu tatvataḥ || 18 || caturaśraṃ dhanurvṛttaṃ padmaṃ caiva caturdiśi | aśvatthaṃ ca trikoṇaṃ ca paṃcāśraṃ cāṣṭakoṇakam || 19 || āgneyādi nyasedetān indra īśānamadhyame | saptakoṇaṃ bhavetkuṇḍaṃ vīreśamadhunocyate || 20 || vīreśavatkṛtaṃ kuṇḍaṃ bhikṣāṭanasya caiva hi | soma īśānayormadhye hariṇāṃ vṛttakuṇḍakam || 21 || indra āgneyayormadhye bhūtakuṇḍaṃ trikoṇavat | evameva krameṇaiva kuṇḍaṃ kuryādvicakṣaṇaḥ || 22 || ratnanyāsaṃ prakartavyaṃ ācāryaḥ śilpibhissaha | ratnanyāsaṃ prakartavyaṃ satyakasya pade'thavā || 23 || śālinā vikirettatra taṇḍulaṃ ca tilaṃ nyaset | navavastra samāyuktāṃ pratimāṃ tatra vinyaset || 24 || māṇikyaṃ madhyame sthāpya paritaḥ sthāpayetkramāt | indranīlaṃ ca vaiḍūryaṃ sphaṭikaṃ marakataṃ tu vā || 25 || p. 290) padmarāgaṃ pravālaṃ ca vajraṃ mauktikamucyate | pūrvādiṣu nyasedetān paṃcabrahma samuccaran || 26 || siṃhāsanasya devyāśca ratnanyāsaṃ ca kārayet | ardhanārīśvaraṃ caiva śivabhāge tu vinyaset || 27 || susnigdhaṃ kārayet tatra kṣālayet pratimāṃ tataḥ | nayanaṃ mokṣaṇaṃ kuryān netrayugmayute dine || 28 || ādityasya pade caiva netramokṣaṇamucyate | śālyopari nyased devaṃ pracchannapaṭasaṃyutam || 29 || suvarṇasūcinā yuktaṃ śilpinā cakṣurmokṣaṇam | śilpinaṃ pūjayet tatra śilpinaṃ tu visarjayet || 30 || anyavastraṃ prakuryātha puṇyāhaṃ vācayet tataḥ | pūrvādīśānaparyantaṃ kalaśānaṣṭa vinyaset || 31 || savastrān sāpidhānāṃśca sahiraṇyān sakūrcakān | hiraṇya nakhadūrvā ca ghṛtapātramapātrakam || 32 || ācāryaśca śucirbhūtvā navavastrasamanvitaḥ | paṃcāṃgabhūṣaṇairyuktaḥ prokṣayet pratimāṃ tataḥ || 33 || akṣihomaṃ tataḥ kṛtvā pratimāgre viśeṣataḥ | ājyena caruṇā caiva netreṇaiva śatāhutiḥ || 34 || hiraṇyanakhadūrvā ca netrasparśaṃ ca vāmataḥ | madhvājyaṃ tarpayed dhīmān netramantrasamanvitam || 35 || p. 291) madhunā pūritaṃ pātraṃ madhuvāteti tarpayet | ghṛtamikṣe ghṛtaṃ tarpya savatsāṃgāṃ pradarśayet || 36 || brahmajajñānamantreṇa brāhmaṇān darśayet tataḥ | pracchannapaṭamāvarjya janān sarvān pradarśayet || 37 || ekāsanagate vāpi tat tanmantreṇa darśayet | pavamānaṃ samuccārya paṃcagavyābhiṣecanam || 38 || paṃcabrahmeṇa saṃyuktaṃ śuddhato yena snāpayet | grāmapradakṣiṇaṃ kuryād rathe vā śibike'pi vā || 39 || sarvacihnasamāyuktaṃ geyanṛttādiśobhitam | nadītaṭākatīre vā gomayenānulepayet || 40 || * * * * * * * * pratimāṃ vinyaset tataḥ | snāpayet paṃcagavyena vyomavyāpi samuccaran || 41 || gandhapuṣpādinābhyarcya jale caivādhivāsayet | sa vastra paridhānena kūrcenaivacchādayet || 42 || pratimāṃ kaṇṭhadaghne ca jale caivādhivāsayet | prapāṃ kṛtvā tu viprendra ! kalaśānaṣṭa vinyaset || 43 || sa vastrānsahiraṇyāṃśca vidyeśvarādhidevatān | ekarātraṃ trirātraṃ vā paṃcarātramathāpi vā || 44 || jalāduttīrya pūrvedyuḥ praviśenmaṇṭapaṃ punaḥ | vāstuhomaṃ divā kuryāllakṣaṇena samanvitam || 45 || p. 292) puṣpadantapade sthāpya paṃcagavyābhiṣecanam | vyomavyāpi samuccārya snāpayedgandhatoyakaiḥ || 46 || svarṇasūtrama saṃyuktaṃ bandhayet kautukaṃ hṛdā | sarvagandhaṃ samāloḍhya lepayet pratimāṃ tataḥ || 47 || navavastreṇa saṃchādya kūrcenaiva samanvitam | śālinā vikiredbediṃ bhāradvaya samanvitam || 48 || śālyardhaṃ taṇḍulaṃ nyasya taṇḍulārdhaṃ tilaṃ nyaset | lājairdarbhaiśca vikired aṇḍajādīni kalpayet || 49 || śayane śāyayeddevaṃ prākśiraścordhvavaktrakam | vastreṇaivordhvamācchādya vyomavyāpi ṣaḍaṃgakaiḥ || 50 || pratimasyaiśadigbhāge śivakumbhaṃ ca vardhanīm | sthāpayecchivakumbhaṃ tu vardhanīṃ sthāpayecchivam || 51 || pūrvoktena tu mantreṇa savastraṃ paṃcaratnakam | pūrvādīśāna paryantaṃ aṣṭakumbhānnyasettataḥ || 52 || sa vastrānsāpidhānāṃśca vidyeśvarādhidevatān | tasya bāhye tu parito lokapāla ghaṭānnyaset || 53 || gandhapuṣpādinābhyarcya svasvamūlena deśikaḥ | ekāsanastha devyāśca antarālāśca vardhanī || 54 || pratimāddakṣiṇe bhāge pratikumbhaṃ nyasettataḥ | aśvatthodumbaraplakṣavaṭaṃ pūrvādidikṣu ca || 55 || p. 293) śamīkhadira bilvārkaṃ pradhānāgniṃ palāśakam | gaurī vṛṣabha kuṇḍābhyāṃ palāśenaiva hūyate || 56 || samidājya carūṇāṃ ca sakthumāṣatilāni ca | yavasarṣapa saṃyuktaṃ navadravyaṃ ca hūyate || 57 || samidhānīśamantreṇa ājyaṃ vāmena hūyate | puruṣeṇa caruṃ hutvā lājānghoreṇa caiva hi || 58 || saktuṃ ca sadyamantreṇa māṣaṃ hṛdayameva ca | tilānvai śiromantreṇa aṣṭottaraśatāhutiḥ || 59 || paṃcabrahmaṣaḍaṃgaiśca svasvamantreṇa hūyate | ādyākṣaraṃ tu hṛsvaṃ ca dīrghaṃ brahmāṃga mucyate || 60 || tryambakena ghṛtaṃ hutvā devasya tvā caruṃ hunet | dravyānte vyāhṛtiṃ hutvā sparśayetpratimāṃ tataḥ || 61 || prabhāte vimale caiva snānaṃ kṛtvā tu deśikaḥ | sthiti nyāya prakāreṇa nyāsaṃ kuryādviśeṣataḥ || 62 || upadeṣṭrā ca saṃyukto mūrtipaissaha deśikaḥ | pūrṇāhutiṃ tato hutvā sarvadravya samanvitam || 63 || havyavāhaṃ samuccāryaṃ sviṣṭamagneti mantrataḥ | īśānena tu mantreṇa kuryāt pūrṇāhutiṃ tataḥ || 64 || ācārya dakṣiṇāṃ dadyāt pūrvoktavidhinā tataḥ | upadeṣṭā mūrtipāṃścaiva padārthīn sarvāṃśca pūjayet || 65 || p. 294) utthāpayettu pratimāṃ snānavedyupari nyaset | sthitimārga prakāreṇa aṣṭatriṃśatkalaśān nyaset || 66 || āsanaṃ kalpayet tatra * * * * * * cakam | geyanṛttādisarvāṃśca prāsādaṃ ca pradakṣiṇam || 67 || paṃcabrahma ṣaḍaṃgena vyomavyāpi samuccaret | prāsādena pratiṣṭhāpya gandhapuṣpādinārcayet || 68 || snāpayecchivakumbhādyaiḥ svasvamūlena mantrataḥ | gandhapuṣpādinābhyarcya vastrairābharaṇairapi || 69 || paṃcavarṇahavirdadyāt tāmbūlaṃ dāpayettataḥ | brāhmaṇānbhojayettatra śaivānsaṃbhojayettataḥ || 70 || sthitimūrtiridaṃ proktaṃ saṃhārasthāpanaṃ śṛṇu || 70 || iti vīratantre sthitimūrtipratiṣṭhā triṣaṣṭitamaḥ paṭalaḥ || 63 || praṇamya śirasā devaṃ paryapṛcchatpitāmahaḥ | kiṃ vā saṃhāramūrtīnāṃ sthāpanaṃ parameśvara ! || 1 || īśvaraḥ || tatsarvamakhilaṃ vakṣye śṛṇuṣva kamalāsana ! | nṛttaṃ caiva tu kāmāri kāladāhaṃ tathaiva ca || 2 || gajaghnaṃ tripuraghnaṃ ca jalandharavadhaṃ tathā | ṣaṣṭhe saṃhāramūrtīnāṃ sthāpanaṃ tviha cocyate || 3 || p. 295) rohiṇī ca punavasvo puṣye mṛgaśirastathā | haste ca revatī caiva svātī caiva triruttarā || 4 || sthāpayetsthirarāśau tu aṣṭame grahavarjitā | aṃkurānarpayet pūrvaṃ navāhe saptame'thavā || 5 || maṇṭapaṃ kārayetsamyak prāsādasyāgrake tataḥ | dakṣiṇe cottare cāpi kārayellakṣaṇānvitam || 6 || kūṭaṃ vāpi prapāṃ vāpi kārayedathavā punaḥ | maṇṭapaṃ caiva viprendra ! ekāśītipadaṃ kuru || 7 || madhye navapade caiva vedikā ratnirucchrayam | tasya bāhye tu parito mānuṣe kuṇḍamucyate || 8 || caturaśramagnikuṇḍaṃ ca ardhacandraṃ trikoṇakam | vṛttaṃ caiva ṣaḍaśraṃ ca padmaṃ saptāśrameva ca || 9 || pūrvādiṣu ca viprendra ! aṣṭadikṣu kramān nyaset | īśāna indrayormadhye aṣṭakoṇaṃ ca kārayet || 10 || evaṃ tu nṛttarūpaṃ syāt kāmahāriṃ tataḥ śṛṇu | caturaśraṃ ca ṣaṭkoṇaṃ trikoṇaṃ paṃcakoṇakam || 11 || etāni ca mahādikṣu vṛttaṃ śeṣaṃ prakalpayet | īśāna indrayormadhye saptakoṇaṃ tu kārayet || 12 || gajaghnasya caturdikṣu vedāśraṃ kuṇḍamucyate | tripuraghnaṃ tathā dikṣu catuṣkoṇaṃ trikoṇakam || 13 || p. 296) jalandharavadhāccaiva evameva krameṇa tu | īśāna indrayormadhye saptāśraṃ kārayettataḥ || 14 || evameva prakāreṇa kuṇḍaṃ kṛtvā tu deśikaḥ | satyakasya pade caiva ratnanyāsaṃ tu kārayet || 15 || śālinā vikirettatra taṇḍulaṃ ca tilaṃ nyaset | tasyoparinyaseddevaṃ ṣaṇṇavatyaṃ viśeṣataḥ || 16 || vajraṃ marakataṃ caiva vaiḍūryaṃ ca pravālakam | puṣṭikaṃ padmarāgaṃ ca puṣparāgaṃ tathaiva ca || 17 || indranīlaṃ ca viprendra ! pūrvādiṣu ca vinyaset | māṇikyaṃ madhyame sthāpya śivamantreṇa deśikaḥ || 18 || gandhapuṣpādinābhyarcya pratimāṃ tatra vinyaset | susnigdhaśālinā kuryātpuṇyāhaṃ vācayettataḥ || 19 || ācāryapūjanaṃ kuryāt śilpinaṃ pūjayettataḥ | ratnanyāsamidaṃ proktaṃ netramokṣaṇamucyate || 20 || ādityasya pade caiva netramokṣaṇamācaret | nayanadvayayukte tu dine lagne śubhe tathā || 21 || śālinā sthaṇḍilaṃ kuryāddarbhaiścaiva paristaret | nṛttarūpaṃ tadūrdhve tu vinyasecchiva mantrakaiḥ || 22 || pracchannapaṭasaṃyuktaṃ pūrvābhimukhameva vā | sthāpayet kalaśānaṣṭau lokapālādhidevatān || 23 || p. 297) sa kūrcānsāpidhānāṃśca vastreṇaiva samāvṛtān | suvarṇasūcinā vipra ! śilpinā praharettataḥ || 24 || pakṣmarekhā prakartavyā kṛṣṇamaṇḍalameva ca | jyotirmaṇḍalamālikhya netramantra samāyutam || 25 || akṣihomaṃ tataḥ kuryād ājyena caruṇā saha | netramantreṇa viprendra ! aṣṭottaraśataṃ pṛthak || 26 || tat kāle dakṣiṇāṃ dadyāt puṇyāhaṃ vācayet tataḥ | suvarṇadūrvayā vipra ! madhvājyaṃ caiva tarpayet || 27 || hiraṇyanakha saṃyuktaṃ prāsādena samanvitam | tāmrapātre'thavā kāṃsye ājyaṃ caiva tu vinyaset || 28 || tarpayenmadhunā vipra ! madhuvāteti mantrataḥ | ghṛtamikṣeti mantreṇa ghṛtaṃ caiva tu tarpayet || 29 || savatsāṃgāṃ samānīya nṛttarūpasya sannidhau | gordhenurbhavyamantreṇa darśayedgāṃ viśeṣataḥ || 30 || brāhmaṇāndarśayettatra brahmajajñāna mantrataḥ | ṣaṇṇavatyena mantreṇa prokṣayet tu viśeṣataḥ || 31 || kuśena cākṣataṃ yuktaṃ prokṣayecchiva mantrataḥ | pracchannapaṭamāvarjya darśayenmānuṣāṃstataḥ || 32 || pavamānena mantreṇa paṃcagavyābhiṣecanam | śuddhiṃ kṛtvā viśeṣeṇa tantrīṇāṃ ca saṃyutam || 33 || p. 298) śuddhairuketi mantreṇa puṇyāhaṃ kārayettataḥ | sarvālaṃkāra saṃyuktaṃ kuryādgrāma pradakṣiṇam || 34 || pratimāṃ kaṇṭhadaghne ca jale caivādhi vāsayet | prapāṃ kṛtvā viśeṣeṇa kalaśān vinyaset tataḥ || 35 || sa vastrānsāpidhānāṃśca sa sūtrānaṣṭa dikṣu ca | ekarātraṃ trirātraṃ vā paṃca vā saptarātrakam || 36 || daivajñaṃ pūjayet paścād bhaktānāṃ pūjayettataḥ | maṇḍapasyaiśadigbhāge snānavedyupari nyaset || 37 || nirmālyaṃ ca visṛjyātha prokṣayecchuddhavāriṇā | ghṛtaṃ śirorpaṇaṃ kuryāt svarṇadūrvāṃkurākṣataiḥ || 38 || ṣaṇṇavatyena mantreṇa śivamantreṇa saṃyutam | kṣālayecchuddhatoyena * * * nantu kalpayet || 39 || mūrdhādi pādaparyantaṃ paṃcabrahma nyaset kramāt | aṣṭatriṃśat kalānyāsaṃ ṣaḍaṃgenaiva vinyaset || 40 || * * * darśayet tatra gandhapuṣpādinārcayet | sumūhūrte sulagne ca nakṣatrakaraṇānvite || 41 || śivākhyakalaśāṃścaiva śivamantreṇa vinyaset | ṣaṇṇavatyena mantreṇa abhiṣekaṃ tu kārayet || 42 || umākumbhaṃ ca viprendra ! pīṭhaṃ caiva tu snāpayet | pūrvādīśāna paryantaṃ kalaśe vā bhiṣecayet || 43 || p. 299) paṃcabrahmeṇa mantreṇa snapanaṃ tu yathā vidhi | pūrvokta lakṣaṇairyuktaṃ arcayet tu viśeṣataḥ || 44 || havirnivedayet paścāt tāmbūlaṃ dāpayet tataḥ | pratiṣṭhopakaraṇaṃ sarvaṃ ācāryāya pradāpayet || 45 || brāhmaṇān bhojayet tatra paryaṣṭi paricārakān | śaivān saṃbhojayet tatra yathā śaktyādi dakṣiṇā || 46 || evaṃ yaḥ kurate martyaḥ sarvapāpādvimucyate | yāvad rudrapuraṃ sarve dadhyākṣaye naraḥ || 47 || tad dinādi ca viprendra ! utsavaṃ kārayet tataḥ | ādyeṣu tritayeṣveṣu na dhvajārohaṇa kriyā || 48 || saptāhe vā na vāhe vā dhvajārohaṇamucyate | evaṃ kṛte mahāśānti rājarāṣṭrasukhāvaham || 49 || evaṃ yaḥ kurute martyaḥ śivalokaṃ sa gacchati || 49 || iti vīratantre saṃhāramūrtipratiṣṭhavidhiḥ catuṣṣaṣṭitamaḥ paṭalaḥ || 64 || praṇipatya punarbrahmā uvāca parameśvaram | kathaṃ gaurī pratiṣṭhā ca brūhi me parameśvara ! || 1 || īśvaraḥ || etatsarvaṃ samāsena śrūyatāṃ caturānana ! | rohiṇī ca punarvasvo puṣye mṛgaśirastathā || 2 || p. 300) hastaṃ ca revatī caiva svātī caiva triruttarā | sthirarāśau tu kartavyaṃ aṣṭamaṃ grahavarjitam || 3 || devyā rūpamahaṃ vakṣye śṛṇuṣva kamalāsana ! | dvinetrāṃ cāruvadanāṃ sustanāṃ ca suyauvanām || 4 || dvihastāṃ ca dvipādāṃ ca nīlotpalayutāṃ karām | karaṇḍamakuṭāṃ caiva sarvābharaṇabhūṣitam || 5 || dukūlapaṭṭavasana channavīra samanvitām | pādanūpura saṃyuktāṃ devyā rūpamihocyate || 6 || prāsādasyāgrataḥ kuryānmaṇḍapaṃ caturaśrakam | pūrvoktalakṣaṇairyuktaṃ maṇṭapaṃ kārayettataḥ || 7 || ekāśīti padaṃ kṛtvā vedikā nava madhyame | tasyā vṛtapadaṃ trīṇi madhyame kuṇḍamucyate || 8 || pūrvādīśānaparyantaṃ yoniraśvattha patravat | lakṣaṇena prakartavyaṃ pūrvoktavidhinā saha || 9 || ratna nyāsaṃ na kartavyaṃ umā devyā viśeṣataḥ | hemaṃ tatraiva nikṣipya aṣṭadikṣu krameṇa tu || 10 || susnigdhaṃ kārayettatra gaurīgāyatrimantrataḥ | dvitīyavarge viprendra ! tṛtīyākṣara saṃyutam || 11 || saptamasya tṛtīyaṃ tu prathamasya caturthakam | bindunāda samāyuktaṃ mūlamantramihocyate || 12 || p. 301) dvitīyasya tṛtīyaṃ tu brahmamuddhārate kramāt | hṛsvā brahma samākhyātā dīrghāhyaṃgāni cocyate || 13 || nayanaṃ mokṣaṇaṃ kuryān netradvayayute dine | ādityasya pade caiva gomayenānulepayet || 14 || aṣṭadroṇena śālisyāt sthaṇḍilaṃ caturaśrakam | tadardhaṃ taṇḍulaṃ nyasya taṇḍulārdhaṃ tilaṃ nyaset || 15 || padmamaṣṭadalaṃ likhya darbhaiścaiva paristaret | navavastraṃ nyasettatra pratimāṃ vinyaset tataḥ || 16 || vastreṇa veṣṭayed devīṃ pracchannapaṭasaṃyutām | abhitaḥ kalaśānaṣṭau vāmādyādīni vinyaset || 17 || hiraṇyasūcikāyuktaṃ pakṣmarekhāṃ likhet tataḥ | kṛṣṇamaṇḍalamālikhya jyotirmaṇḍalamālikhet || 18 || śilpinaṃ pūjayet paścāt tadastrāṇāṃ visarjayet | vastreṇāveṣṭya tad devyāḥ pracchanna paṭasaṃyutam || 19 || abhitaḥ kalaśānaṣṭau vāmādyādīni vinyaset || 19 || akṣihomaṃ tataḥ kuryād ājyenaiva viśeṣataḥ | agnimukhaṃ ca saṃkalpya paṃcāśatsaṃkhyayā hunet || 20 || netramantreṇa hutvā tu caruṃ tatraiva hūyate | tāmrapātre'thavā kāṃsye ghṛtaṃ madhu ca pūrayet || 21 || netramantraśataṃ japtvā hiraṇyanakhasaṃyutam | madhuvātā ṛtāyeti madhunā tarpayettataḥ || 22 || p. 302) ghṛtamikṣe ghṛtaṃ tarpya netramantraṃ ca vinyaset | gaurdhenu bhavyamantreṇa savatsāṃgāṃ pradarśayet || 23 || brāhmaṇāndarśayet tatra saptakanyāśca darśayet | netramantrasamāyuktaṃ dhānyarāśīṃ ca darśayet || 24 || pracchanna paṭamāvarjya janānsarvānpradarśayet | paṃcagavyena viprendra ! abhiṣekaṃ samācaret || 25 || alaṃkṛtya ca tāṃ devīṃ kuryādgrāma pradakṣiṇam | nadītaṭākakatīre vā gomayenānulepite || 26 || pīṭhaṃ tatraiva nikṣipya gaurīṃ tatro parinyaset snāpayet paṃcagavyena jalādhivāsanaṃ kuru || 27 || navavastreṇa saṃveṣṭya kūrcenaiva samanvitam | jalamadhye nyased devīṃ gaurībījena deśikaḥ || 28 || pūrvādīśānaparyantaṃ vardhanīṃ vinyasettataḥ | savastraṃ sāpidhānaṃ ca vāmādyāścaiva vinyaset || 29 || tasyordhve ca prapāṃ kṛtvā dīpayukto vidhīyate | ekarātraṃ trirātraṃ vā paṃcarātramathāpi vā || 30 || jalāduttīrya pūrvedyuḥ praviśedālayaṃ prati | snāpayet paṃcagavyena navavastreṇa veṣṭayet || 31 || vedimadhye nyaset tatra aṣṭadroṇena śālinā | tadardhaṃ taṇḍulaṃ nyasya taṇḍulārdhaṃ tilaṃ nyaset || 32 || p. 303) paristarecca darbhaiśca śayanaṃ cāṇḍajādibhiḥ | tasyo parinyaseddevīṃ gaurīmūlena deśikaḥ || 33 || prākśiraḥ paścime pādaṃ vinyasecca viśeṣataḥ | pracchanna paṭasaṃyuktaṃ puṇyāhaṃ vācayet tataḥ || 34 || vardhanīṃ navamādāya sūtreṇa pariveṣṭayet | śuddhodakena saṃpūrṇāḥ pratyekaṃ vastraveṣṭitāḥ || 35 || divyānāmīśa digbhāge pradhānāṃ vardhanīṃ nyaset | gaurībījena mantreṇa sa kūrcaṃ sāpidhānakam || 36 || pūrvādīśāna paryantaṃ vardhanīraṣṭa vinyaset | pratyekaṃ vastrasaṃyuktaṃ pradhāne hema vinyaset || 37 || madhye gaurīṃ ca saṃpūjya navaśaktīḥ supūjayet | pūrvādīśāna paryantaṃ manonmanīṃ tvīśagocare || 38 || varṇānāmastrarūpaṃ tu vinyasedvardhanīṃ tataḥ | gandhapuṣpādinābhyarcya gaurīmūlena mantrataḥ || 39 || naivedyaṃ pāyasaṃ dadyāt tāmbūlaṃ ca nivedya ca | tato homaṃ prakurvīta nava vā paṃca eva vā || 40 || samidājyacaruṃ lājān mūdgamāṣayavāṃstathā | gaurīmūlena mantreṇa samidhā hūyate kramāt || 41 || ājyaṃ gāyatrī mantreṇa hṛdayena caruṃ tathā | śiromantreṇa lājaśca mudgaṃ vāmena hūyate || 42 || p. 304) māṣaṃ sadyena hotavyaṃ yavamīśānamantrataḥ | evameva krameṇaiva pratyekaṃ tu śatāhutiḥ || 43 || ghṛtamikṣeti mantreṇa ghṛtenaiva śatāhutiḥ | devasyatveti mantreṇa annāhutimathācaret || 44 || dravyānte vyāhṛtiṃ hutvā sparśayetpratimāṃ tataḥ | havyavāheti mantreṇa sarvadravya samanvitam || 45 || sviṣṭamagneti mantreṇa juhuyāttadanantare | nṛttageya samāyuktaṃ rātrau jāgaramucyate || 46 || caturdikṣu caturvedaiḥ kuryādadhyayanaṃ tataḥ | gaurīmūlaṃ japettatra āgneyādi caturdiśi || 47 || tataḥ prabhāte vimale snānaṃ kṛtvā tu deśikaḥ | mantranyāsoktamārgeṇa sṛṣṭi nyāsaṃ tu kārayet || 48 || tato vāsanahomaṃ tu kārayedvidhinā tataḥ | samidājyacarūṇāṃ tu homayed deśikottamaḥ || 49 || gaurī gāyatrīmūlena hṛdayena pṛthak chatam | hutvānte tu yadasyeti sviṣṭakṛddhūyate kramāt || 50 || ācāryadakṣiṇāṃ dadyāt paṃcāṃgabhūṣaṇādikam | vastrairābharaṇairyuktaṃ gobhūmīkāṃcanādibhiḥ || 51 || padārthīnpūjayettatra upadeṣṭā ca pūjayet | tato muhūrtamudvīkṣya devīmutthāpayet kramāt || 52 || p. 305) snānavedyuparinyasya gandhapuṣpādinārcayet | sṛṣṭinyāsa krameṇaiva devyā aṃgeṣu vinyaset || 53 || pradhāna vardhanīṃ caiva vimāna pradakṣiṇaṃ kuru | snāpayet tu viśeṣeṇa gaurīmūlamanusmaran || 54 || paṃcabrahma ṣaḍaṃgaiśca snāpayedaṣṭavardhanīḥ | snapanaṃ kārayetpaścād yathā vibhavavistaram || 55 || paṃcavarṇahavirdadyāt tāmbūlaṃ dāpayettataḥ | brāhmaṇān bhojayettatra saptakanyāśca bhojayet || 56 || kalyāṇaṃ kārayet paścānmaṇḍape sa viśeṣataḥ | gomayālepanaṃ kṛtvā śālinā vikirettataḥ || 57 || śālyopari susaṃsthāpya mānuṣe tu pade tathā | sthaṇḍile sthāpayeddevīṃ diśi dakṣiṇato nyaset || 58 || tasyāgre sthaṇḍilaṃ kṛtvā agnimukhaṃ ca kārayet | tatra viṣṇuṃ samāhūya dadyādudaka pūrvakam || 59 || gaurībījena saṃyuktaṃ brahmāṃgena samāyutam | hṛdayenātiṣṭha mantreṇa aśmānaṃ sparśayet tataḥ || 60 || ācārya hastaṃ saṃpūrya lājān hṛdaya mantrataḥ | īśānena tu mantreṇa lājahomaṃ tu kārayet || 61 || pradakṣiṇaṃ tataḥ kṛtvā lājahomaṃ punaḥ punaḥ | triḥkṛtvā tu viśeṣeṇa hutvā cittādibhistathā || 62 || p. 306) hutvānte tu yadasyeti juhuyāt tadanantaram | bhinnāsanamidaṃ proktaṃ sahāsanamataḥ śṛṇu || 63 || iti vīratantre gaurī sthāpanavidhiḥ paṃcaṣaṣṭitamaḥ paṭalaḥ || 65 || pādukāsthāpanaṃ vakṣye śṛṇuṣva caturānana ! | sauvarṇaṃ rajataṃ tāmraṃ lohajaṃ vāpi kārayet || 1 || dantairvā dārujairvāpi kārayettu viśeṣataḥ | lakṣaṇaṃ saṃpravakṣyāmi yathā vadanupūrvaśaḥ || 2 || uttamaṃ dvādaśāṃgulyaṃ madhyamaṃ tu navāṃgulam | adhamaṃ saptāṃgulaṃ proktaṃ pādukasya tu dairghyakam || 3 || vistāraṃ tu tadardhaṃ syāt tasya madhye tadardhakam | aṃgulyādi trayāṃgulyaṃ utsedhaṃ * * * * * || 4 || pādādhāraṃ tu kartavyaṃ tasyordhve vṛttamucyate | evaṃ lakṣaṇa saṃyuktāṃ pādukāṃ kārayet tataḥ || 5 || paryantaśobhitaṃ kṛtvā māṇikyādi saratnakaiḥ | ratnānāmapya lābhe tu suvarṇādīni kārayet || 6 || pratiṣṭhā vidhiṃ pravakṣyāmi pūrvoktamaṇṭape śubham | maṇṭapasya tu saṃskāraṃ vibhavena samanvitam || 7 || vāstu homaṃ diśāṃ kuryāllakṣaṇena samanvitam | darbhamālābhirāveṣṭya catustoraṇa saṃyutam || 8 || p. 307) aṣṭadikṣu dhvajānnyasya vitānairupaśobhitam | muktādāmairalaṃkṛtya puṣpamālopaśobhitam || 9 || vedikā ratnicotsedhaṃ darpaṇodaravatkṛtam | aṣṭadroṇena śālīṃśca tanmadhye vinyasettataḥ || 10 || śālyardhaṃ taṇḍulaṃ nyasya taṇḍulārdhaṃ tilaṃ nyaset | padmamaṣṭadalaṃ likhya darbhaiścaiva paristaret || 11 || śayanaṃ kalpayet tatra aṇḍajādyaistato budhaḥ | jalāduttīrya deveśaṃ śuddhiṃ kṛtvā viśeṣataḥ || 12 || prāsādaṃ praviśet tatra puṣpadantapade sthitaḥ | ācāryaśca śucirbhūtvā navavastreṇa veṣṭayet || 13 || soṣṇīṣaḥ sottarīyaśca sarvābharaṇabhūṣitaḥ | ācāryasya ca bījena sarvāṃgeṣu ca vinyaset || 14 || upadeṣṭrā samāyuktaṃ ācāryadvayamucyate | upadeṣṭā śarīraṃ tad ācāryo jīva ucyate || 15 || sahinastu bhavedvipra sarvasaṃpatkarāya ca | mantranyāsaṃ prakartavyaṃ lakṣaṇena samanvitam || 16 || hastābhyāṃ saṃspṛśettatra kādipādāntameva ca | aṃguṣṭhādi kaniṣṭhāntaṃ paṃcabrahma nyaset kramāt || 17 || madhyamādi tarjanyantaṃ ṣaḍaṃgaṃ vinyasetkramāt | astraṃ karatale caiva vinyaset tu viśeṣataḥ || 18 || p. 308) aṣṭatriṃśatkalāścaiva vinyaseddeśikasya tu | prākṛtaṃ bhāvamutsṛjya śivohamiti bhāvayet || 19 || pratimāṃ paṃcagavyena snāpayecchiva mantrataḥ | svarṇasūtreṇa saṃyuktaṃ kautukaṃ bandhayet tataḥ || 20 || paladvayaṃ ca karpūraṃ kāśmīraṃ candanena tu | samāloḍhya ca sarvaṃ tu lepayet tu samantataḥ || 21 || sumuhūrte sulagne ca śayane śāyayecchivam | pratimaṃ navavastreṇa pidhāya sakalaṃ tataḥ || 22 || prāsādena tu mantreṇa gandhapuṣpādinā'rcayet | navakumbhaṃ samādāya sūtreṇāveṣṭayet tataḥ || 23 || śuddhodakena saṃpūrya sa kūrcaṃ sāpidhānakam | sa vastraṃ sa hiraṇyaṃ ca paṃcaratna samanvitam || 24 || dravyeṇaiva samāyuktaṃ viṇikādīni vinyaset | pratimasyaiśa digbhāge sthāpayecchiva kumbhakam || 25 || śivakumbhe śivaṃ pūjya paṃcabrahma ṣaḍaṃgakaiḥ | vardhanīṃ tasya vāme tu gaurī bījena sthāpayet || 26 || pūrvādīśāna paryantaṃ aṣṭavidyeśvarairyutam | * * * * * * * * tāmbūlaṃ dāpayet tataḥ || 27 || tato homaṃ divā kuryād bhraṃśamadhye pade tathā | tato homaṃ prakartavyaṃ lakṣaṇena samanvitam || 28 || p. 309) palāśāśvattha bilvaṃ codumbara plakṣameva ca | khadiraṃ ca śamī caiva apāmārgaṃ tathaiva ca || 29 || pūrvādīni kramād etā madhye pālāśameva ca | sarveṣāmeva homānāṃ madhye pālāśamucyate || 30 || samidājya caruṃ lājān sarṣapāṃśca yavāṃstilān | mudgamāṣaṃ ca viprendra ! navadravyamihocyate || 31 || samidho hṛdaye naiva ājyaṃ ca śira ucyate | caruhomaṃ śikhā caiva lājānvai kavacena tu || 32 || netreṇa sarṣapaṃ caiva astreṇaiva yavāṃstataḥ | īśānena tilaṃ hutvā mudgaṃ sadyena hūyate || 33 || māṣaṃ vāmena hotavyam evameva krameṇa tu | sahasraṃ vā tadardhaṃ vā tadardhārdhamathāpi vā || 34 || śatamaṣṭottaraṃ vāpi tirīśe vijayastathā | ugro'tidhāśrīmo ete homasya daivatāḥ || 35 || vāmī jyeṣṭhī ca kālī ca kalavikaraṇī tathā | balavikaraṇī balapramathinī sarvabhūta manonmanī || 36 || kramātkuṇḍeṣu viprendra ! śaktīnāṃ nāma ucyate | dravyānte pratimāṃ spṛṣṭvā paṃcabrahma ṣaḍaṃgakaiḥ || 37 || caturdikṣu caturvedaiḥ kuryādadhyayanaṃ tataḥ | vyomaṃ prāsādamantraṃ ca brahmamaṃgaṃ tathaiva ca || 88 || p. 310) dīkṣitairbrāhmaṇaiścaiva caturdikṣu japettataḥ | trāṇi parvāṇi te yaṃ nṛtta samākulaiḥ || 39 || sarvadravya samāyuktaṃ havyavāhaṃ samuccaran | sviṣṭamagneti mantreṇa juhuyāttadanantare || 40 || cittādīni jayādīṃśca rāṣṭrabhṛccādi hūyate | hūyate kramaśo vipra ! vyāhṛtiṃ juhuyāttataḥ || 41 || śivadīkṣā pradātavyā lakṣaṇena samanvitā | paryaṣṭi paricārāṃśca śivadīkṣāvaho viduḥ || 42 || evaṃ kṛte tu viprendra ! rājarāṣṭra sukhāvaham | athā vasānahomaṃ tu pradhānāgnau tu hūyate || 43 || yadasya karmaṇetyādi sviṣṭakṛddhūyate kramāt | prabhāte dakṣiṇāṃ dadyād ācāryādi ca sarvaśaḥ || 44 || ācāryaṃ pūjayet pūrvaṃ vastrāṃgulīyakādibhiḥ | paṃcāṃgabhūṣaṇaṃ dadyād ācāryasya viśeṣataḥ || 45 || adhamaṃ daśaniṣkaṃ tu madhyamaṃ dviguṇaṃ bhavet | uttamaṃ triguṇaṃ proktaṃ ācāryasya tu dakṣiṇā || 46 || daśabhāgaika bhāgaṃ tu mūrtipānāṃ tu dakṣiṇā | stotrādadhvayīnādīnāṃ tadardhaṃ dakṣiṇā śubhe || 47 || gomayā lepanaṃ kṛtvā padmamadhye prakalpayet | padmasya pūrvadigbhāge vedāśraṃ kuṇḍamucyate || 48 || p. 311) puṇyāhaṃ vācayettatra śuddhiṃ kṛtvā tu pādukau | pavamānena saṃprokṣya śuddhairutthai tato druvat || 49 || śālinā vikiret tatra tadardhaṃ taṇḍulāṃstilān | pādukau vinyasenmadhye navavastrasya copari || 50 || pidhāya navavastreṇa gandhapuṣpādi nārcayet | bhūtavargānta vargeṣu agniṃ saṃyojayet tataḥ || 51 || tadvyakṣau samāyukta viṣadhvara samāyutam | śivaviṣṇusamārūḍhaṃ pādukābījamucyate || 52 || idaṃ mantramanusmṛtya sthāpayet pūrvato mukham | śrībhūmī dakṣiṇā diśi tathā devau prakīrtitau || 53 || vardhanīṃ navamādāya sūtreṇa pariveṣṭitām | pūrayecchuddhato yena sa kūrcānsāpidhānakān || 54 || sa vastrān hemasaṃyuktān pūrvādīśāntake nyaset | pādukādīśa digbhāge vardhanīṃ vinyasettataḥ || 55 || pūrvādīśāna paryantaṃ vinyasedvādiśaktitaḥ | manonmanīṃ pradhānasya vinyasettu viśeṣataḥ || 56 || gandhaiḥ puṣpaiśca dhūpaiśca dīpaiśca (ca) ru vinyaset | tato homaṃ prakartavyaṃ pūrvoktavidhinā saha || 57 || homānte paṃcagavyena prokṣayetsadyamantrataḥ | sumuhūrte sulagne ca vardhanīṃ vinyasettataḥ || 58 || p. 312) pūrvādīśāna paryantaṃ sthāpayen mūlamantrataḥ | gandhapuṣpādinā''pūjya vinyasecchivamantrataḥ || 59 || naivedyaṃ dāpayet paścāt tāmbūlaṃ dāpayet tataḥ | ācāryaṃ pūjayetpūrvaṃ paryaṣṭi paricārakān || 60 || bhojayecchiva bhaktāṃśca savarṇāṃśca dakṣiṇām | nityotsavaṃ tu kāle tu pradakṣiṇamathācaret || 61 || agrataḥ pṛṣṭhato vāpi vrajet saṃpatkarāya ca | brahmacārī vahitvā tu pādukāvarcayet tataḥ || 62 || pādukasyopariṣṭāt tu kalpayedastra rājataḥ | evaṃ yaḥ kurute martyaḥ śivalokamavāpnuyāt || 63 || pādukā sthāpanaṃ proktaṃ citrasthāpanakaṃ śṛṇu || 63 || iti vīratantre pādukāsthāpanavidhiḥ ṣaṣaṣṭitamaḥ paṭalaḥ || 66 || sureśānaṃ namaskṛtya paryapṛcchatpitāmahaḥ | citrapratiṣṭhā kiṃ devabrūhi me parameśvara ! || 1 || īśvaraḥ || tatsarvamakhilaṃ vakṣye śṛṇuṣva kamalāsana ! | citraṃ ca trividhaṃ jñeyaṃ teṣāṃ bhedaṃ śṛṇuṣvatha || 2 || śilā pratime'pi viprendra citrakarma tu kārayet | mṛṇmayaṃ śūlasaṃyuktaṃ bhitticitre paṭe'pi vā || 3 || p. 33) ete trividhamucyante sthāpanaṃ tu śṛṇuṣvatha | citrasya saṃnidhau caiva pratiṣṭhāmaṇṭapaṃ kuru || 4 || śailaje mṛṇmaye caiva ratnanyāsaṃ tu kārayet | ratnanyāsaṃ ca kartavyaṃ umādevyā viśeṣataḥ || 5 || pratiṣṭhā maṇḍapaṃ kṛtvā lakṣaṇena samanvitam | vedikā brahmabhāge tu mānuṣe kuṇḍamucyate || 6 || vṛttaṃ vā caturaśraṃ vā sarvakuṇḍāni kārayet | devyāśceddikṣu viprendra ! yoniraśvattha patravat || 7 || ekāsanagatā devyāḥ catuṣkoṇeṣu yonikam | nayanamokṣaṇaṃ kuryān netrayugmayute dine || 8 || pūrvoktavidhinā caiva nayanamokṣaṇamārabhet | jalādhivāsanaṃ noktaṃ śayane śāyayet tataḥ || 9 || vāstu homaṃ divā kuryāllakṣaṇena samanvitam | bhāraśāli samāyuktaṃ vedimadhye paristaret || 10 || śālyardha taṇḍulaṃ nyasya tadardhaṃ tu tilaṃ nyaset | paristaret tu darbhaiśca aṣṭapatraṃ sakarṇakam || 11 || tat tanmantreṇa saṃsmṛtya śayanaṃ paṃca kalpayet | darpaṇaṃ śāyayettatra pracchanna paṭasaṃyutam || 12 || pūrvādīśāna paryantaṃ vidyeśvara samanvitam | devyāścaiva tu vāmādi vinyaset tu viśeṣataḥ || 13 || p. 314) * * * * * * * * * * ścaiva tu vinyaset | * * * * * * * devaṃ devyā vardhanīṃ nyaset || 14 || sa vastraṃ sāpidhānaṃ ca sa hiraṇyaṃ sa kūrcakam | gandhapuṣpādinā'bhyarcya pāyasānnaṃ nivedayet || 15 || tato homaṃ prakurvīta pālāśasamidhā saha | samidājya caruṃ lājān sarṣapā * gameva ca || 16 || māṣaṃ caiva tu viprendra ! saptadravyāṇi hūyate | sadyena samidhā hutvā hṛdayenājyameva ca || 17 || caruṃ vāmena hotavyaṃ śiro mantreṇa lājakam | sarṣarpaṃ netramantreṇa mudgamīśānamantrataḥ || 18 || māṣaṃ netreṇa hutvā tu pratyekaṃ tu śatāṣṭakam | sarvadravya samāyuktaṃ havyavāhaṃ samuccaran || 19 || sviṣṭamagneti mantreṇa juhuyāt tadanantaram | tataḥ prabhāte vimale snānaṃ kṛtvā tu deśikaḥ || 20 || mantra nyāsoktamārgeṇa svadehe vinyaset tataḥ | tato vāsāna homaṃ tu ājyena caruṇāyutam || 21 || aṣṭottaraśataṃ hutvā dravyaṃ prati viśeṣataḥ | caturdikṣu caturvedaiḥ kuryād adhyayanaṃ tataḥ || 22 || prāyaścittaṃ tu hotavyaṃ cittādibhirjayādibhiḥ | hutvānte tu yadasyeti juhuyāt tadanantaram || 23 || p. 315) ācārya dakṣiṇāṃ dadyātpaṃcāṃgabhūṣaṇairyutam | homīnāṃ tu padārthīnāṃ pūjayet tu viśeṣataḥ || 24 || pratimasyāgrataścaiva jalabhāṇḍaṃ khanet tataḥ | tasyordhve darpaṇaṃ sthāpya mūlamantreṇa saṃyutam || 25 || prokṣayeccitra karme tu darpaṇe snāpayet tataḥ | pradhāna kalaśaṃ caiva snāpayet tu viśeṣataḥ || 26 || pūrvādīśāna paryantaṃ snāpayet svasvamantrataḥ | havirnivedayet paścāt tāmbūlaṃ dāpayet tataḥ || 27 || brāhmaṇānbhojayet tatra śaivān (saṃ)bhojayet tataḥ | sarvāsāṃ devatānāṃ ca sthāpana kramameva hi || 28 || tattanmantreṇa kartavyaṃ kriyābhedaṃ na vidyate | pratiṣṭhopakaraṇaṃ sarvaṃ ācāryāya pradāpayet || 29 || citrasthāpanamevoktaṃ śūlasthāpanakaṃ śṛṇu | iti vīratantre citrapratiṣṭhāvidhiḥ saptaṣaṣṭhitamaḥ paṭalaḥ || 67 || devadevaṃ praṇamyādau pṛcchatisma pitāmahaḥ | vimānasthāpanaṃ kiṃ vā brūhi me parameśvara ! || 1 || īśvaraḥ | tatsarvamakhilaṃ vakṣye śṛṇuṣva caturānana ! | rohiṇī ca punavasvā puṣyo mṛgaśirastathā || 2 || p. 316) hastaṃ ca revatī caiva svātī caiva triruttarā | dvitīyā paṃcamī caiva dvādaśī vā trayodaśī || 3 || sthirarāśau tu kartavyaṃ aṣṭame grahavarjitāḥ | evamādiṣu kāleṣu vimānasthāpanaṃ kuru || 4 || paṃcāhe saptarātre vā aṃkurārpaṇamucyate | prāsādasyaiva purataḥ prapāṃ kṛtvā viśeṣataḥ || 5 || pūrvoktena prakāreṇa maṇṭapaṃ kārayet tataḥ | madhyame vedikāṃ kuryād hastamātrocchrayaṃ bhavet || 6 || svabāhye tu parito mānuṣye kuṇḍamucyate | nāgaraṃ drāviḍaṃ caiva vesaraṃ tu śṛṇuṣvatha || 7 || caturaśraṃ tu yonyāśca ardhacandraṃ trikoṇakam | vṛttaṃ ca paṃcakoṇaṃ ca padmaṃ caivāṣṭakoṇakam || 8 || vesaraṃ procyate vipra athā paṃcamakuṇḍakam | caturdikṣu ca īśānyāṃ yathoktaṃ kuṇḍamucyate || 9 || catustoraṇasaṃyuktaṃ darbhamālāva bhūṣitam | vitānadhvajasaṃyuktaṃ puṣpamālyairalaṃkṛtam || 10 || prāsādasya caturdikṣu caturaśraṃ tu kuṇḍakam | kuberasya vidhiḥ prokto drāviḍasya tu vṛttakam || 11 || berasyārdhacandrābhaṃ kuṇḍāni kārayet tataḥ | tasya pūrve jalāvartaṃ vastramālyairalaṃkṛtam || 12 || p. 317) śuddhodakena saṃpūrya śālyopari ca saṃsthitāḥ | caturdikṣu nyasettatra hṛdayena tu mantrataḥ || 13 || vāstuhomaṃ divā kuryāllakṣaṇena samanvitam | ācāryaśca śucirbhūtvā navavastreṇa veṣṭitaḥ || 14 || soṣṇīṣassottarīyaśca gandhadravyeṇa lepayet | prāsādaṃ darbhamālābhirveṣṭayet tu viśeṣataḥ || 15 || puṇyāhaṃ vācayet tatra pavamānena prokṣayet | vāstudevabaliṃ dadyāt pūrvokta vidhinā saha || 16 || prāsādaṃ navavastreṇa veṣṭayeddhṛdayena tu | lambayennavavastreṇa prāsādena tu mantrataḥ || 17 || darbhamālyena puṣpeṇa veṣṭayetsthūpimeva ca | prāsādahomaṃ kartavyaṃ garbhagehe viśeṣataḥ || 18 || mama āpyeti mantreṇa ājyenaiva śatāhutiḥ | samidhāmīśamantreṇa ājyaṃ vāmena hūyate || 19 || caruṃ hṛdayamantreṇa hutvā caiva śatāhutiḥ | śāntihomakrameṇaiva caturdikṣu ca homayet || 20 || caturdikṣu caturvedaiḥ kuryādadhyayanaṃ tataḥ | prāsādameva homena śivāsanamatha śṛṇu || 21 || pūrvoktamaṇḍape vedyāṃ gomayenānulepayet | śālinā vikirettatra bhāradvayena saṃyutam || 22 || p. 318) śālyardhataṇḍulānnyasya taṇḍulārdhatilānnyaset | padmamaṣṭadalaṃ likhya darbhaiścaiva paristaret || 23 || navakumbhān samādāya sūtreṇa pariveṣṭayet | śuddhodakena saṃpūrya vastrakūrcasamanvitān || 24 || pradhānakalaśaṃ vipra ! madhyame sthāpayetkramāt | navakumbhān samādāya sūtreṇa pariveṣṭayet || 25 || saptamevāntavargaiśca * * * * dvitīyakam | caturdaśasvarasaṃyuktaṃ bindunādasamanvitam || 26 || vimānasya tu viprendra ! mūlamantra mihocyate | pradhānakalaśe naiva * * * * * vinyaset || 27 || vidyeśvarasamāyuktaṃ madhyame śivadaivatam | pūrve tu viṣṇukumbhāsyu dakṣiṇāmūrtidakṣiṇe || 28 || liṃgotpattiṃ tu vāruṇyāṃ uttare tu pitāmahaḥ | pūrvādiṣu caturdikṣu śivavidyeśvarasya tu || 29 || madhyame sthāpayedvidvān vighneśaṃ cāgnivinyaset | uttare caiva durgāyāṃ vinyaset tu viśeṣataḥ || 30 || gandhapuṣpādinābhyarcya svasvamūlena deśikaḥ | havirnivedayet paścāt tāmbūlaṃ dāpayet tataḥ || 31 || tato homaṃ prakurvīta palāśasamidhāsaha | samidājya caruṃ lājān sarṣapāṃśca yavāṃstilān || 32 || p. 319) veṇuṃ māṣaṃ ca mudgaṃ ca śimbaṃ caikādaśaṃ yutam | īśānyādīni sadyāntaṃ hṛdayena trayaṃ yutam || 33 || aṣṭottaraśataṃ vāpi paṃcāśadvāpi hūyate | vimānabījaṃ sarveṣu hutvā caiva śatāhutiḥ || 34 || prabhāte vimale pūjya ācāryaḥ snānamācaret | mantranyāsoktamārgeṇa nyāsaṃ kṛtvā viśeṣataḥ || 35 || sṛṣṭisthitiṃ ca saṃhāra nyāsādīni ca vinyaset | tato vāsana homaṃ ca kartavyaṃ deśikottamaḥ || 36 || samidājyacarūṇāṃ tu prāsādena śatāhutiḥ | vimānabījasaṃyuktaṃ paṃcaviṃśatirucyate || 37 || sarvadravya samāyuktaṃ havyavāhaṃ samuccaran | sviṣṭamagneti mantreṇa juhuyāttadanantare || 38 || cittādīṃśca jayādīṃśca rāṣṭrabhṛccaiva hūyate | hutvānte tu yadasyeti pūrṇāhutimathācaret || 39 || ācārya dakṣiṇāṃ dadyāt paṃcāṃgabhūṣaṇairyutam | śirasopari viprendra ! kumbhamudvāhayet tataḥ || 40 || vimāna pradakṣiṇaṃ kuryāt prāsādasyopari sthitiḥ | vimānamūlasaṃyuktaṃ vyomavyāpi samuccaran || 41 || paṃcabrahma ṣaḍaṃgena snāpayet kumbhameva ca | pūrvādīśānaparyantaṃ snāpayet svasvamantrataḥ || 42 || p. 320) diśāmūrtiṃ ca viprendra ! svasvamantreṇa snāpayet | gandhapuṣpādinābhyarcya havirdadyādviśeṣataḥ || 43 || brāhmaṇān bhojayet tatra śivabhaktāṃśca bhojayet | saptakanyāśca viprendra ! vastrādīni ca dāpayet || 44 || vimānasthāpanaṃ proktaṃ mānuṣasthāpanaṃ śṛṇu || 44 || iti vīratantre vimānasthāpanavidhiraṣṭaṣaṣṭitamaḥ paṭalaḥ || 68 || pitāmahaḥ || lokanātha namaskṛtvā paryapṛcchatpitāmahaḥ | mānuṣasthāpanaṃ ko vā śivajñānābhipūritān || 1 || ṛṣīṇāṃ ca nṛpāṇāṃ ca sthāpanaṃ brūhi me prabho ! | īśvaraḥ || tatsarvamakhilaṃ vakṣye śṛṇuṣva caturānana ! || 2 || cāturvarṇyānulomāṃśca pratilomāṃśca sarvaśaḥ | śivaprasāda siddhāṃśca pratimādīni kārayet || 3 || sauvarṇai rājatairvāpi tāmraṃ pittalajaṃ tu vā | śailajaṃ dārujaṃ vāpi mṛṇmayaṃ citrameva ca || 4 || dvāraṃ tu navadhā bhajya bhāgaikaṃ pratimocchrayam | catvāri paṃcaṣaṭtālaṃ mātrāṃgulena kārayet || 5 || saptāṣṭanava tālaṃ vā kartavyaṃ lakṣaṇairyutam | śivaprasādakāle tu yadrūpaṃ saṃbhavanti vai || 6 || p. 321) tadrūpaṃ kārayedvipra ! sthitaṃ cāsīnameva ca | ṛṣīṇāmṛṣirūpaṃ tu nṛpāṇāṃ nṛpavadbhavet || 7 || evaṃ kṛtvā vidhānena sthāpayed vidhipūrvakam | ilā ca piṃgalā caiva suṣumnā ca tathaiva ca || 8 || gāndhārī hasti jihvā ca pūṣā caiva yaśasvinī | alaṃpuruṣā ruhrī ca śaṃkhinī daśamaḥ smṛtaḥ || 9 || daśaprāṇāvahā etā nāḍayaḥ parikīrtitāḥ | vimalā ghoṣaṇī caiva pṛthivī āvinī tathā || 10 || tejovatī vāyuvegī gaganī mardanī tathā | śodhanī vyādhinī caiva rasāvatī ca mudvatī || 11 || sraṃsanī * * * śabda sparśā ca nakulā tathā | sarvagā caiva nāḍyastā viṃśatissahitāṣṭabhiḥ || 12 || pradhāna nāḍayaścaiva tadrūpe vinyaset tataḥ | tasya mantraṃ pravakṣyāmi śṛṇuṣva kamalāsana ! || 13 || svanāmādyena saṃyuktaṃ dvitīyaṃ vāpi gṛhyatām | saptamasya dvitīyaṃ tu prathamasya caturdaśa || 14 || bindunāda samāyuktaṃ mānuṣaṃ bījamucyate | hṛsvā brahma samākhyātā dīrghāhyaṃgāni vinyaset || 15 || rākṣasānāṃ piśācānāṃ asurāṇāṃ ca siddhakān | devatānāṃ vāhanānāṃ sthāpayedevameva tu || 16 || p. 322) ratnanyāsaṃ prakartavyaṃ padmasyopari saṃsthitaḥ | navaratnaṃ paṃcaratnaṃ vā vinyaseddeśitottamaḥ || 17 || pūrvavan maṇṭapaṃ kṛtvā lakṣaṇena samanvitam | madhyame kalpayeddevīṃ paritaḥ kuṇḍamucyate || 18 || caturaśraṃ dhanurvṛttaṃ trikoṇaṃ cāṣṭakoṇakam | pūrvādiṣu caturdikṣu īśānyādyaṣṭakoṇakam || 19 || vedimadhye nyasecchālīṃ pratimāṃ vinyasettataḥ | nayanaṃ mokṣaṇaṃ kuryāt pūrvoktena vidhānataḥ || 20 || grāmapradakṣiṇaṃ kṛtvā jale caivādhivāsayet | ekarātraṃ trirātraṃ vā adhivāsya tato budhaḥ || 21 || jalāduttīrya pūrvedyuḥ snāpayet paṃcagavyakaiḥ | vāstu homaṃ tataḥ kuryāllakṣaṇena samanvitam || 22 || śālinā vikired bedīṃ taṇḍulārdha tilaṃ nyaset | śayanaṃ paṃcabhiḥ kalpya kārpāsairvastraveṣṭitam || 23 || śayane śāyayed bimbaṃ pracchannapaṭasaṃyutam | kāye tu vinyasedvipra ! paṃcaviṃśatikaṃ tathā || 24 || pṛthivyāpastathā tejo vāyurākāśameva ca | śabdaḥ sparśaśca rūpaṃ ca rasogandhaśca paṃcamaḥ || 25 || vākpāṇipādapāyū ca upasthaṃ caiva paṃcamam | śrotratvakcakṣurjihvā ca ghrāṇaṃ caiva tu paṃcamam || 26 || p. 323) manohaṃkāra buddhiśca prakṛtiḥ puruṣastathā | paṃcaviṃśati tatvāni śarīre vinyaset tataḥ || 27 || mantranyāsokta mārgeṇa sṛṣṭinyāsaṃ tu vinyaset | gandhapuṣpādinābhyarcya paścātkumbhāni vinyaset || 28 || savastrān sāpidhānāṃśca sa hiraṇyān sakūrcakān | pratimā dakṣiṇe bhāge kuṃbhaṃ mūlena sthāpayet || 29 || pratimasyottare bhāge kuṃbhamekaṃ pratiṣṭhitam | pūrvādīśāna paryantaṃ sthāpayet kumbhamaṣṭakam || 30 || prāṇo'pānaśca vyānaśco dānassamāna eva ca | nāgaḥ kūrmaśca kṛkaro kumbhe pūrvādi vinyaset || 31 || pratimā dakṣiṇe kumbhe devadattaṃ tu vinyaset | dhanaṃjayottare nyasya gandhapuṣpādinārcayet || 32 || naivedyaṃ pāyasaṃ dadyāt tāmbūlaṃ dāpayettataḥ | tato homaṃ prakurvīta palāśasamidhā saha || 33 || śivāgniṃ kalpayet tatra yukto vahati hūyate | samidājya carūnlājānsarṣapāṃśca yavāṃstilān || 34 || śālinī vārago dhūmacampakena samanvitam | paṃcabrahma ṣaḍaṃgena pratyekaṃ tu śatāhutiḥ || 35 || sarva(dravya)samāyuktaṃ mūlamantreṇa homayet | caturdikṣu caturvedaiḥ kuryādadhyayanaṃ tataḥ || 36 || p. 324) cittādīni jayādīni hutvā hutvā spṛśet tataḥ | tataḥ prabhāte vimale snānaṃ kṛtvā tu deśikaḥ || 37 || mantranyāsokta mārgeṇa sṛṣṭinyāsaṃ tu kārayet | tato vāsanahomaṃ tu samidājya carūnsaha || 38 || mūlamantreṇa viprendra ! ekaikaṃ tu śatāhutiḥ | hutvānte tu yadasyeti sviṣṭakṛddhūyate kramāt || 39 || ācārya dakṣiṇāṃ dadyāt padārthīn pūjayet tataḥ | upadeṣṭāraṃ saṃpūjya yathā śāstrokta mārgataḥ || 40 || utthāpya pratimāṃ tatra snānavedyupari nyaset | mantranyāsokta mārgeṇa sṛṣṭi nyāsaṃ tu kārayet || 41 || devadattasya kuṃbhaṃ tu snāpayen mūlamantrataḥ | paṃcabrahmaṣaḍaṃgena prāṇādatyaya kumbhakān || 42 || snāpayet tu tato vidvān ācamyena viśuddhyati | naivedyaṃ pāyasaṃ dadyāt tāmbūlaṃ dāpayet tataḥ || 43 || brāhmaṇān bhojayet tatra paryaṣṭīn śaivameva tu | hāṭakaṃ vastra saṃyuktaṃ sarveṣāṃ dāpayet tataḥ || 44 || mānuṣaṃ sthāpanaṃ proktaṃ piṇḍikā sthāpanaṃ śṛṇu || 44 || iti vīratantre mānuṣasthāpanavidhiḥ ekona saptatitamaḥ paṭalaḥ || 69 || p. 325) śivaṃ praṇamya vidhivat paryapṛcchat pitāmahaḥ | piṇḍikā sthāpanaṃ kiṃcit tatsarvaṃ me vada prabho ! || 1 || tatsarvamakhilaṃ vakṣye śṛṇuṣva kamalāsana ! | prāsādasyāgrataḥ kuryān maṇṭapaṃ caturaśrakam || 2 || paṃcasaptāṣṭahastaṃ vā navahastamathāpi vā | stambhaiḥ ṣoḍaśabhiryuktaṃ caturdvārasamanvitam || 3 || madhyame vedikāṃ kuryāt tālamātrasamucchrayam | vitānadhvajamācchādya digdhvajaiśca pralambitam || 4 || darbhamālābhirāveṣṭya toraṇairupaśobhitam | śālibhirvikirettatra taṇḍulaiśca tilaistathā || 5 || paṃcabhiḥ kabalairyuktaṃ pīṭhaṃ tasyoparinyaset | pīṭhaṃ prakṣālayedvipra ! prāsādena tu mantrataḥ || 6 || aṣṭamṛtsalile naivaṃ pīṭhaṃ prakṣālayeddhṛdā | valmīke ca taṭāke ca kuśamūle tathaiva ca || 7 || nadī parvatadeśe tu goṣṭhe ca gajadantataḥ | śuddhakṣetre tu vai brahma mṛdbhissaṃkṣālayedbudhaḥ || 8 || vastreṇa veṣṭayet pīṭhaṃ śālirāśau tu vinyaset | puṇyāhaṃ vācayet tatra svastimaṃgalavācakaiḥ || 9 || vardhanīśca navādāya trisūtreṇaiva veṣṭayet | śuddhodakena saṃpūrya vinyaset pīṭhabāhyataḥ || 10 || p. 326) ratnāni navacailāla vaṃgatakkolameva ca | vardhanyāṃ nikṣipet tatra pūrvādīśāntameva ca || 11 || pīṭhasyaiśāna digbhāge pradhānāṃ vardhanīṃ nyaset | sakūrcaṃ ca suvarṇaṃ ca vastrayugmaṃ pṛthak pṛthak || 12 || vāmīṃ pūrve tu vinyasya jyeṣṭhāmāgneya deśataḥ | dakṣiṇe caiva raudrī ca kālī nir-ṛti gocare || 13 || kalavikariṇīṃ vāruṇyāṃ balavikaraṇīṃ tu vāyave | balapramathinīṃ saumye vinyaset tu viśeṣataḥ || 14 || sarvabhūtadamanīṃ vinyasedīśataḥ kramāt | madhye manonmanīṃ devīṃ nyastvā gandhādinā yajet || 15 || pāyasānnaṃ tu naivedyaṃ tāmbūlaṃ dāpayet tataḥ | tato homaṃ prakurvīta kuṇḍe vā sthaṇḍile'pi vā || 16 || yāvadaśraṃ bhavet pīṭhaṃ tāvadaśraṃ tu kuṇḍakam | vṛttapīṭhasya he brahman vṛttakuṇḍamihocyate || 17 || samidājya carūnlājānveṇumudgaṃ ca sarṣapān | samidhassadyamantreṇa ājyaṃ vāmena caiva hi || 18 || aghoreṇa caruṃ hutvā lājaṃ hṛdayamantrataḥ | veṇumīśānamantreṇa mudgaṃ ca śirasā tathā || 19 || śikhāmantreṇa sarṣapaṃ aṣṭottaraśataṃ pṛthak | gaurībījena mantreṇa pratyekaṃ tu śatāhutiḥ || 20 || p. 327) sarvadravyasamāyuktaṃ havyavāhaṃ samuccaran | sviṣṭamagneti mantreṇa juhuyāt tadanantare || 21 || hutvā hutvā tadaṃgāni spṛśet prasṛtimudrayā | upānaṃ pādamityuktaṃ jagatī jaṃghonujaṃ tathā || 22 || kumudaṃ tu kaṭiṃ proktaṃ nābhimeva tu paṭṭikā | kaṇṭhaśca hṛdayaṃ proktaṃ nābhiścaiva tu paṭṭikā || 23 || karṇaśca hṛdayaṃ proktaṃ nābhiścaiva tu paṭṭikā | kaṇṭhaśca hṛdayaṃ proktaṃ bāhūcaivordhva vāmanam || 24 || paṭṭikā kaṇṭhaṃ mukhaṃ paṭṭikā hṛdadhārī ca mūrdhajā | evaṃ vai padmapīṭhe tu teṣāṃ rūpaṃ prakalpayet || 25 || hutvānte tu yadasyeti juhuyāt tadanantare | tataḥ prabhāte (vimale) sumuhūrte sulagnake || 26 || ācāryaṃ pūjayitvā tu śilpinaṃ pūjayet tataḥ | paścādgarbhagṛhaṃ gatvā ācāryaḥ śilpibhissaha || 27 || mṛṇmayaṃ vṛṣabhaṃ kuryāt suvarṇakhuraśṛṃgakau | vṛṣagāyatrimantreṇa prāsādena samanvitam || 28 || vṛṣabhasya tu śṛṃgeṇa karṣayet pīṭhameva ca | pīṭhaṃ visarjayet tatra jalamadhye tu nikṣipet || 29 || śaiva pīṭhakamutsṛjya prāsādena tu mantrataḥ | ṣaṇṇavatyakṣarairyuktaṃ vyomavyāpi samuccaran || 30 || p. 328) liṃgapīṭhaṃ samāyojya susnigdhaṃ kārayet tataḥ | aṣṭabandhaṃ prakartavyaṃ lakṣaṇena samanvitam || 31 || lākṣā caiva madhūcchiṣṭaṃ śarkarāsarjanaṃ tathā | vāyuke neṣṭakā cūrṇaṃ sadṛśaṃ ghanatailakam || 32 || samaṃ kṛtvā tu viprendra ! tailamardhaṃ vidhīyate | tāmrapātre viśeṣeṇa pācayecchilpinā saha || 33 || liṃgapiṭhakayormadhye pakvadravyaṃ vinikṣipet | evaṃ yaḥ kurute martyaḥ śivaloke mahīyate || 34 || kṣālayitvā tu viprendra ! tailamardhaṃ vidhīyate | puṇyāhaṃ vācayet tatra prokṣayet pavamānataḥ | tat tadaṃśāni vinyasya sūtrāgramupakalpanam || 35 || vedikā sthāpitassarve vardhanyāṃ sthāpayet tataḥ | tanmadhye vedikāṃ kuryādaratnimātramucchritām || 36 || darbhamālā samāyuktaṃ catustoraṇasaṃyutam | gātrasaṃveṣṭanaṃ kuryād vitānenordhvaṃ veṣṭayet || 37 || aṣṭadikṣu dhvajānnyasya aṣṭamaṃgala saṃyutam | vedibāhye tu parito navakuṇḍāni kārayet || 38 || sthaṇḍilaṃ cātha kartavyaṃ lakṣaṇena samanvitam | tat tat pīṭhākṛtiṃ brahman tat tat kuṇḍamihocyate || 39 || śālibhirvikiredvidvān aṣṭadroṇairviśeṣataḥ | tadardhaṃ taṇḍulān nyasya taṇḍulārdhatilān nyaset || 40 || p. 329) padmamaṣṭadalaṃ likhya darbhaiścaiva paristaret | bālasthānasya cāgre tu yātrāhomaṃ tu kārayet || 41 || tadagre sthāpayed vidvān śivakuṃbhaṃ ca vardhanīm | sa sūtraṃ sāpidhānaṃ ca savastraṃ hema saṃyutam || 42 || navaratnaṃ kṣipenmadhye sarvadravya samāyutam | abhitaḥ kalaśānaṣṭau vidyeśvara samanvitān || 43 || tat tanmantramanusmṛtya gandhapuṣpādinārcayet | ācāryaśca śucirbhūtvā śirasā dhārayed ghaṭam || 44 || navavastra parīdhānaḥ soṣṇīṣassottarīyakaḥ | vimāna pradakṣiṇaṃ kuryānvedimadhye nyaset tataḥ || 45 || pūrvādīśāna paryantaṃ vidyeśvarāṃśca vinyaset | gandhapuṣpādinā pūjya pāyasānnaṃ nivedayet || 46 || elālavaṃgatakkolaṃ uśīraṃ candanaṃ tathā | samāloḍhya viśeṣeṇa liṃgamāloḍyayet tataḥ || 47 || navavastreṇa saṃveṣṭya liṃgapīṭhaṃ ca deśikaḥ | tato homaṃ prakurvīta lakṣaṇena samanvitam || 48 || pālāśakhadirāśvattha plakṣanyagrodha eva ca | udumbaramapāmārgaṃ khadiraṃ ca viśeṣataḥ || 49 || pūrvādīśāna paryantaṃ krameṇa parikīrtitam | īśāna indrayormadhye śamīṃ caiva tu vinyaset || 50 || p. 330) aṣṭottaraśataṃ caiva paṃcāśat paṃcaviṃśatiḥ | sarveṣāṃ caiva homānāṃ palāśedhyamihocyate || 51 || samidājya carūṃlājān mudgamāṣāṃśca sarṣapān | samidhaṃ sadyamantreṇa vaktreṇājyaṃ tathaiva ca || 52 || aghoreṇa caruṃ hutvā lājānvāmena homayet | netreṇaiva tu mudgaṃ syān māṣaṃ hṛdayamucyate || 53 || īśānena tu mantreṇa sarṣapaṃ caiva hūyate | prāsādena tu mantreṇa pratyekaṃ paṃcaviṃśatiḥ || 54 || gaurībījena mantreṇa pratyekaṃ paṃcaviṃśatiḥ | sarvadravya samāyuktaṃ havyavāhaṃ samuccaran || 55 || sviṣṭamagneti mantreṇa juhuyāttadanantare | jayādirabhyadhānaṃ ca rāṣṭrabhṛccaiva hūyate || 56 || hutvānte tu yadasyeti sviṣṭakṛddhūyate kramāt | caturdikṣu caturvedaiḥ kuryādadhyayanaṃ tataḥ || 57 || śrīrudraṃ caiva japyeta pavamānaṃ japettataḥ | puruṣasūktaṃ japitvā ca stotreṇaiva samanvitam || 58 || tataḥ prabhāte vimale snānaṃ kṛtvā tu deśikaḥ | navavastraparīdhānaḥ soṣṇīṣassottarīyakaḥ || 59 || kuṇḍalaiḥ karṇikairhāraiḥ arghyāṃgulīyakameva ca | praśāntamānaso bhūtvā snāpayelliṃga mūrdhani || 60 || p. 331) gaurībījena vardhanyāṃ snāpayet piṇḍikopari | pūrvādīśāna paryantaṃ vidyeśān snāpayet tataḥ || 61 || aṣṭottaraśate naiva paṃcāśat paṃcaviṃśatiḥ | snapanaṃ kārayet tatra yathāvibhavavistaram || 62 || gandhaiḥ puṣpaiśca dhūpaiśca dīpaiścaiva supūjayet | havirnivedayet paścāt tāmbūlaṃ dapayet tataḥ || 63 || brāhmaṇānbhojayet tatra śaivānsaṃbhojayet tataḥ | pīṭhasthāpanamevoktaṃ jalasaṃprokṣaṇaṃ śṛṇu || 64 || iti vīratantre piṇḍikāsthāpanavidhiḥ saptatitamaḥ paṭalaḥ || 70 || praṇipatya jagannāthaṃ brahmā pṛcchati śaṃkaram | jalasaṃprokṣaṇaṃ kiṃ vā brūhi me parameśvara || 1 || īśvaraḥ || tatsarvamakhilaṃ vakṣye śṛṇuṣva kamalāsana ! | prāsādakaraṇe caiva śilpinā sparśayet tataḥ || 2 || pīṭhabandhavidhau caiva caṇḍālādīni saṃspṛśet | patane dūṣite spṛṣṭe pūjāhīne tathaiva ca || 3 || evamādiṣu kāleṣu jalasaṃprokṣaṇaṃ kuru | trirātre paṃca saptāhe aṃkurārpaṇamārabhet || 4 || aṣṭau vā ṣoḍaśaṃ vāpi caturviṃśatireva vā | pālikā ghaṭikā caiva śarābaṃ ca tridhā bhavet || 5 || p. 332) bījāni vāpayet tatra pūrvoktavidhinā saha | prāsādasyāgrataḥ kuryānmaṇḍapaṃ caturaśrakam || 6 || navahastaṃ cāṣṭahastaṃ dvādaśaṃ hastameva vā | ṣoḍaśastambhasaṃyuktaṃ caturdvāra vibhūṣitam || 7 || brahmabhāge tu vedī syāt paritaḥ kuṇḍamucyate | samakhaṇḍaṃ vartamānaṃ ca śivādhikyaṃ tathaiva ca || 8 || trairāśikaṃ tadūrdhve tu caturvīryena cocyate | kuṇḍānāṃ lakṣaṇaṃ lakṣye samakhaṇḍasya padmaja ! || 9 || diśāsu caturaśrāṇi vṛttāni vidiśāsu vai | indra īśānayormadhye aṣṭakoṇaṃ tu kārayet || 10 || samakhaṇḍamidaṃ proktaṃ śivādhikamatha śṛṇu | caturaśraṃ ca yoniṃ ca ardhacandraṃ trikoṇakam || 11 || vṛttaṃ vai paṃcakoṇaṃ tu padmaṃ ṣaṭkoṇameva ca | pūrvādīni kramadṛddhiṃ īśāne saptakoṇakam || 12 || śivādhikyasya kuṇḍāni procyate sakalaṃ tataḥ | trairāśikasya kuṇḍāni śrūyatāṃ caturānana ! || 13 || digvidikṣu ca viprendra ! vṛttakuṇḍaṃ tu kārayet | svayamudbhūtaliṃgasya sthāpitasya maharṣibhiḥ || 14 || devairvā sthāpitaṃ liṃgaṃ rūpamānaṃ na vidyate | eteṣāṃ prokṣaṇe kāle tat tat pīṭhākṛtiṃ yathā || 15 || p. 333) tathā kuṇḍā kṛtiṃ proktaṃ pratimānaṃ śṛṇuṣvatha | pūrvoktena pramāṇena kuṇḍaṃ kuryāt tu deśikaḥ || 16 || evameva prakāreṇa maṇṭapaṃ kārayet tataḥ | gomayenopalipyātha toraṇa dhvajasaṃyutam || 17 || darbhamālāsamāyuktaṃ muktādāmairalaṃkṛtam | vedyopari nyasecchāliṃ bhāradvayasamanvitam || 18 || śālyardhaṃ taṇḍulaṃ nyasya taṇḍulārdhaṃ tilaṃ nyaset | padmamaṣṭadalaṃ likhya darbhaiścaiva paristaret || 19 || elālavaṃga takkolaṃ nimbajātiphalaṃ muram | candanāgarukarpūraṃ uśīraṃ kuṃkumairyutam || 20 || āloḍhyalepayelliṃgaṃ navavastreṇa veṣṭayet | puṇyāhaṃ vācayet tatra paṃcagavyena snāpayet || 21 || sauvarṇasūtrakārpāsaṃ taṇḍulopari vinyaset | kautukaṃ bandhayet paścāt hṛdayena tu mantrataḥ || 22 || bālasthānaṃ tathā gatvā yātrāhomaṃ samācaret | tasyāgre sthaṇḍilaṃ kṛtvā śālibhistaṇḍulaistilaiḥ || 23 || paṃcabrahmasamāyuktaṃ ṣaḍaṃgena samanvitam | vardhanīṃ tasya vāme tu gaurībījena sthāpayet || 24 || savastraṃ hemasaṃyuktaṃ sa kūrcaṃ sāpidhānakam | tasyāgre sthaṇḍilaṃ kṛtvā yātrāhomaṃ tu kārayet || 25 || p. 334) śivāgniṃ kalpayet tatra agnimukhaṃ ca hūyate | samidājya carūṇāṃ tu pratyekaṃ tu śatāhutiḥ || 26 || samidhaḥ sadyamantreṇa ājyaṃ vāmena hūyate | īśānena tilaṃ hutvā spṛṣṭvā liṃgaṃ tato budhaḥ || 27 || hutvā cittādi virendra ! pūrṇāhutiṃ yadasya ca | daśamudrā ca dātavyaṃ lakṣaṇena samanvitam || 28 || tasyāgre śivakumbhaṃ tu śirasā dhārayet tataḥ | praviśya maṇṭapaṃ vidvān - yedvedi madhyame || 29 || abhitaḥ kalaśānaṣṭau vidyeśvara samanvitān | bāle sthāne kṛte hyevaṃ kartavyaṃ deśikottamaḥ || 30 || idamanyatpravakṣyāmi śṛṇuṣva caturānana ! | navakumbhānsamādāya sūtreṇa pariveṣṭitān || 31 || śuddhodakena saṃpūrya kalaśān nyasya maṇḍale | paṃcaratna samāyuktaṃ vastrayugmena veṣṭitam || 32 || sa kūrcānsāpidhānāṃśca sthāpayedvedi madhyame | paṃcabrahmaśivāṃgaiśca śivamantreṇa sthāpayet || 33 || vardhanīṃ tasya vāme tu gaurībījena sthāpayet | sa vastrān sahiraṇyāṃśca sakūrcān sāpidhānakān || 34 || pūrvādīśāna paryantaṃ aṣṭakumbhān nyaset kramāt | gandhapuṣpādinābhyarcya pāyasānnaṃ nivedayet || 35 || p. 335) tato homaṃ prakartavyaṃ samidājyādi dravyakaiḥ | samidājya carūnlājānsarṣapāṃśca yavāṃstilān || 36 || mudgamāṣaka saṃyuktaṃ navadravyamihocyate | palāśaṃ pūrvato bhāge udumbaraṃ cāgnigocare || 37 || aśvatthaṃ dakṣiṇe caiva śamī nir-ṛtigocare | khadiraṃ paścime nyasya vāyavye bilvameva ca || 38 || plakṣaṃ cottaradeśe tu arkamīśānagocare | palāśasamidhā caiva pradhānāgnau tu homayet || 39 || caturdikṣu caturvedaiḥ kuryādadhyayanaṃ tataḥ | stotramantraṃ japitvā tu pavamānaṃ japet tataḥ || 40 || samidhaṃ sadya mantreṇa ājyaṃ vāmena hūyate | caruṃ tat puruṣeṇaiva lājānghoreṇa caiva hi || 41 || sarṣapaṃ hṛdaye naiva yavāṃstu śirasā tathā | tilān hutvā tu śikhayā mudgaṃ tu kavacena tu || 42 || māṣaṃ tu netra mantreṇa hūyate kramaśastathā | dravyānte vyāhṛtiṃ hutvā spṛṣṭvā liṃgaṃ tu sarvaśaḥ || 43 || sarvadravya samāyuktaṃ havyavāhaṃ samuccaran | sviṣṭamagneti mantreṇa juhuyāt tadanantare || 44 || triyambakena mantreṇa ājyamaṣṭaśataṃ hunet | āpo rājā idaṃ viṣṇoḥ pratyekaṃ caru hūyate || 45 || p. 336) tataḥ prabhāte vimale snānaṃ kṛtvā tu deśikaḥ | mantranyāsokta mārgeṇa svadehe caiva vinyaset || 46 || tato vāsana homaṃ tu kartavyaṃ deśikottamaḥ | sarvadravya samāyuktaṃ pūrṇāhutimathācaret || 47 || ācārya dakṣiṇāṃ dadyāt pādārthīnpūjayet tataḥ | pūjāparyuṣito liṃgaṃ vyapohya kalaśaṃ tataḥ || 48 || snāpayet paṃcagavyena paṃcabrahma samuccaran | paṃcāsanaṃ tadākalpya pūrvoktavidhinā saha || 49 || paṃcabrahmaṃ nyaselliṃge ṣaḍaṃgaṃ vinyaset tataḥ | vyomavyāpi mahāmantraṃ vinyasya liṃgamūrdhani || 50 || sumuhūrte sulagne ca śirasā dhārayedghaṭam | vimāna pradakṣiṇaṃ kuryād garbhagehaṃ praveśayet || 51 || vyomavyāpi samuccārya brahmāṃgena ca saṃyutam | snāpayecchiva kumbhaṃ tu gaurībījena vardhanīm || 52 || vidyeśa kalaśān snāpya svasvamantreṇa deśikaḥ | snapanaṃ tatra kartavyaṃ yathā vibhavavistaram || 53 || vastramālyaiśca vividhaiḥ arcayed devadevikam | paṃcavarṇahavirdadyāt tāmbūlaṃ dāpayet tataḥ || 54 || brāhmaṇān bhojayet tatra śaivān saṃbhojayet tataḥ | viprādīṃśca dadecchaivān paryaṣṭi paricārakān || 55 || p. 337) evaṃ yaḥ kurute martyaḥ śivalokamavāpnuyāt || 55 || iti vīratantre jalasaṃprokṣaṇavidhireka saptatitamaḥ paṭalaḥ || 71 || praṇamya bhagavantaṃ hi brahmā vacanamabravīt | vṛṣabha sthāpanaṃ kiṃ vā tatsarvaṃ brūhi me prabho ! || 1 || īśvaraḥ || tat sarvamakhilaṃ vakṣye śṛṇuṣva caturānana ! | pūjāṃśocca pramāṇena adhamaṃ vṛṣabhaṃ bhavet || 2 || pūjāṃśaṃ paṃcadhā bhitvā ekāṃśena samanvitam | pūjāṃśena samāyuktaṃ madhyamaṃ vṛṣabhaṃ bhavet || 3 || dvyaṃśādhikaṃ tu pūjāṃśaṃ uttamaṃ vṛṣabhaṃ bhavet | athavā garbhamānena yathāvad garbhamucyate || 4 || ekādi navabhāgāntaṃ lakṣaṇaṃ vṛṣabhasya tu | athavā tālamānena tritālamadhamaṃ bhavet || 5 || madhyamaṃ tu catustālamuttamaṃ paṃcatālakam | sauvarṇaṃ rājataṃ tāmraṃ mṛṇmayaṃ vā śilā bhavet || 6 || vṛṣotsedhaṃ navāṃśaṃ tu dvyaṃśaṃ (ca) mukhadairghyakam | galamaṃśena kartavyaṃ ṣaḍaṃśaṃ pṛṣṭhadairghikam || 7 || aṃśe naiva tu śṛṃgoccaṃ bahirvakra samanvitam | dvandvayoradhamāṃśaṃ tu gomukhākṛtireva ca || 8 || p. 338) nāsikā cāṣṭasaṃyukta dantapaṃktidvayaṃ tathā | karṇadvayasamāyuktaṃ kiṃkiṇīrupaśobhitam || 9 || ekāṃśaṃ pīṭhakoccaṃ tu tāṭīcārdhāṃśamucyate | pādāccatvāramaṃśaṃ tu caturaṃśaṃ tu bālakam || 10 || khuramardhāṃśamevaṃ tu pariṇāhaṃ navāṃśakam | ūrumūlasya vistāraṃ dvayaṃśamiti kathyate || 11 || evaṃ lakṣaṇasaṃyuktaṃ vṛṣabhaṃ kārayet tataḥ | śailaje mṛṇmaye lohe ratnanyāsaṃ tu kārayet || 12 || vajraṃ vaiḍūryakaṃ caiva padmarāgaṃ tathaiva ca | indranīlaṃ ca ratnādi pūrvādika caturdiśi || 13 || prabālaṃ madhyame sthāpya susnigdhaṃ kārayet tataḥ | vṛṣabhaṃ kṣālayed vidvān puṇyāhaṃ vācayet tataḥ || 14 || nayanaṃ mokṣaṇaṃ kuryān netrayugmayute dine | pūrvokta vidhinā kuryād akṣihomādikārayet || 15 || jalādhivāsanaṃ kuryān navavastreṇa veṣṭayet | vṛṣagāyatrimantreṇa jale caivādhivāsayet || 16 || abhitaḥ kalaśānaṣṭau lokapāla samanvitān | jalāduttīrya pūrvedyuḥ praviśedālayaṃ prati (tataḥ) || 17 || śivāgne maṇḍapaṃ kuryāt pūrvoktavidhinā saha | madhyame vedikāṃ kuryāt paritaḥ kuṇḍamucyate || 18 || p. 339) caturdikṣu ca īśānyāṃ vṛttakuṇḍamihocyate | saptavargāccaturthaṃ tu tadvargāttu tṛtīyakam || 19 || caturdaśākṣarairyuktaṃ bindunāda samanvitam | vṛṣabhamūlamidaṃ jñeyaṃ hutvā brahmamihocyate || 20 || vedimadhye nyasecchāliṃ taṇḍulaṃ ca tilaṃ nyaset | tadūrdhve vinyasedvipra paṃcabhiḥ kambalairyutam || 21 || śayane śāyayedvipra mūlamantreṇa deśikaḥ | pracchanna paṭa saṃyuktaṃ abhitaḥ kalaśān nyaset || 22 || vṛṣabhasyaiśadigbhāge vṛṣakumbhaṃ pratiṣṭhitam | vṛṣagāyatrimantreṇa vinyased deśikottamaḥ || 23 || sa vastraṃ paṃcaratnaṃ ca vṛṣabhastatra devatā | aṣṭavidyeśvarān bāhya kalaśasyādhi daivatān || 24 || arcayedgandhapuṣpādyaiḥ pāyasānnaṃ nivedayet | tato homaṃ prakurvīta palāśasamidhā saha || 25 || samidājya carūnlājān sarṣapeṇa samanvitam | īśānādīni sadyāntaṃ kramān mantramihocyate || 26 || vṛṣagāyatrimantreṇa ājye naiva śatāhutiḥ | vṛṣaṃ spṛṣṭvā tu dravyānte vyāhṛtiṃ juhuyāt tataḥ || 27 || gaurdhenu bhavyamantreṇa caruṃ hutvā śatāhutim | havyavāhādimantreṇa pūrṇāhutimathācaret || 28 || p. 340) vṛṣabhaṃ sthāpayedvipra ! vṛṣamūlena mantrataḥ | gāyatryā paṃcabrahmaṃ tu snāpayet kumbhameva ca || 29 || havirdadyād viśeṣeṇa tāmbūlaṃ dāpayet tataḥ | ācārya dakṣiṇāṃ dadyāt padārthīn pūjayet tataḥ || 30 || brāhmaṇān bhojayet tatra janān sarvāṃśca bhojayet | evaṃ yaḥ kurute martyaḥ śivalokaṃ sa gacchati || 31 || vṛṣabhasthāpanaṃ proktaṃ athāgnisthāpanaṃ śṛṇu || 31 || iti vīratantre vṛṣabhasthāpanavidhirdvāsaptatitamaḥ paṭalaḥ || 72 || devadevaṃ praṇamyādau paryapṛcchat pitāmahaḥ | agnipratiṣṭhāṃ deveśa ! tat sarvaṃ brūhi me prabho ! || 1 || īśvaraḥ || tat sarvamakhilaṃ vakṣye śṛṇuṣva caturānana ! | prāsādasyāgni digbhāge agnivimānamucyate || 2 || mūlaberasya pūjāṃśaṃ pratimotsedhamucyate | athavā garbhamānaṃ vā navadhā bhājite tathā || 3 || ekaikaṃ samaṃ * * * kārayeddeśikottamaḥ | dvitālamadhamaṃ jñeyaṃ tritālaṃ madhyamaṃ bhavet || 4 || uttamaṃ tu catustālaṃ pratimotsedhamucyate | eka hṛdayaṃ tripādaṃ ca catuśśṛṃgaṃdvayaṃśiraḥ || 5 || p. 341) saptajihvāssaptahastāścatvāro netramucyate | padmāsanasamārūḍhaṃ ūrdhvakeśa samanvitam || 6 || sruvaṃ ca śaktidaṇḍaṃ ca dakṣiṇe tu kare dadet | sruvākṣatomaraṃ caivetyete vāmakareṣu ca || 7 || dakṣiṇe tu kare caikaṃ devānāmāhutiṃ dadet | evaṃ samāsataḥ proktaṃ pratiṣṭhālakṣaṇaṃ śṛṇu || 8 || ratnanyāsaṃ tu kartavyaṃ pūrve vajraṃ tathaiva ca | marakataṃ dakṣiṇe nyasya paścime tu pravālakam || 9 || vaiḍūryamuttare nyasya māṇikyaṃ madhyame nyaset | nayanaṃ mokṣaṇaṃ kuryān netradvayayute dine || 10 || yadvargasya tṛtīyaṃ tu prathamasya caturthakam | bindunāda samāyuktaṃ agnimūla mudāhṛtam || 11 || hrasvā brahmā samākhyātā dīrghābhyaṃgāni cocyate | nayanaṃ mokṣaṇaṃ kuryāt pūrvoktavidhinā saha || 12 || snāpayet paṃcagavyena tato grāmapradakṣiṇam | jalādhivāsanaṃ kuryāt tasya mūlena mantrataḥ || 13 || ekarātraṃ trirātraṃ vā paṃcarātramathāpi vā | prāsādasyāgrataścaiva pūrvoktamaṇḍapaṃ kuru || 14 || madhyame vedikāṃ kuryāt paritaḥ kuṇḍamucyate | caturdikṣu ca īśānyāṃ trikoṇaṃ kuṇḍamucyate || 15 || p. 342) jalāduttīrya pūrvedyuḥ paṃcagavyena snāpayet | pratisthaika digbhāge agnimūlena vinyaset || 16 || vedimadhye nyasecchāliṃ taṇḍulaṃ ca tilaṃ nyaset | śayanaṃ paṃcabhiḥ kalpyaḥ pratimāṃ vinyaset tataḥ || 17 || pracchanna paṭasaṃyuktaṃ kumbhanyāsaṃ tu kārayet | tasyaiva vāmabhāge tu svāhā bījena vardhanam || 18 || pūrvādīśāna paryantaṃ aṣṭakumbhānkramān nyaset | hutāśanaṃ pāvakaṃ ca analaṃ havyavāhanam || 19 || jvalanaṃ saptajihvaṃ ca tapanaṃ tu mahānasam | pūrvādīśāna paryantaṃ vinyaset tu viśeṣataḥ || 20 || savastrān sahiraṇyāṃśca sa kūrcān sāpidhānakān | tato homaṃ prakartavyaṃ palāśasamidhāyutam || 21 || samidājya carūnlājānsarṣapāṃśca yavāṃstilān | mudgamāṣaṃ ca nīvāraṃ bilvaṃ caikādaśaṃ bhavet || 22 || paṃcabrahmaṣaḍaṃgena kramāddhotavyameva ca | tataḥ prabhāte vimale snānaṃ kṛtvā tu deśikaḥ || 23 || etat saṃhāramūrtistu saṃhāra nyāsamucyate | tato vāsana homaṃ ca samidājya carūn yutam || 24 || mūlamantreṇa viprendra ! pratyekaṃ tu śatāhutiḥ | vimāne sthāpayedvidvān pratimaṃ paścimaṃ mukham || 25 || p. 343) snāpayenmūlamantreṇa vardhanīṃ sthāpayet tataḥ | svasvanāmnaiva mantreṇa snāpayet kumbhameva ca || 26 || havirnivedayet paścāt tāmbūlaṃ dāpayet tataḥ | brāhmaṇān bhojayet tatra paryaṣṭiparicārakān || 27 || ācāryaṃ pūjayet paścāt padārthīn pūjayet tataḥ | agnisthāpanamevoktaṃ mātṝṇāṃ sthāpanaṃ śṛṇu || 28 || iti vīratantre agnisthāpanavidhistrisaptatitamaḥ paṭalaḥ || 73 || praṇamya śirasā devaṃ brahmā pṛcchati śaṃkaram | mātṝṇāṃ sthāpanaṃ kiṃ vā tatsarvaṃ brūhi me prabho ! || 1 || īśvaraḥ || tatsarvamakhilaṃ vakṣye śṛṇuṣva caturānana ! | brāhmī māheśvarī caiva kaumārī vaiṣṇavī tathā || 2 || vārāhī ca tathendrāṇī cāmuṇḍā vīrabhadrakam | vighneśaṃ pratimaṃ kṛtvā sthāpayed vidhipūrvakam || 3 || hastaṃ vā garbhamānaṃ * * * gniṃ kārayed budhaḥ | caturbhujāṃ dvinetrāṃ ca padmāsanopari sthitam || 4 || vāme ca dakṣiṇe haste kṛṣṇāparaśudhāriṇam | vīrabhadraṃ mayā proktaṃ brāhmī caiva śṛṇuṣvatha || 5 || p. 344) caturbhujāṃ triṇetrāṃ ca sustanāṃ ca suyauvanām | dakṣiṇe'dakṣiṇe haste akṣasūtrakamaṇḍalum || 6 || padmāsanopariṣṭāt tu brahmāṇīṃ caiva kārayet | trinetrāṃ caturbhujāṃ caiva jaṭāmukuṭa dhāriṇīm || 7 || dakṣiṇe'dakṣiṇe haste kṛṣṇā paraśudhāriṇīm | padmāsanopariṣṭāt tu māheśvarīṃ ca kārayet || 8 || dvinetrāṃ dvibhujāṃ caiva sustanāṃ ca suyauvanām | dakṣiṇe'dakṣiṇe haste akṣamālākamaṇḍulum || 9 || makuṭena samāyuktaṃ kaumārīṃ caiva kārayet | dvinetrāṃ caturbhujāṃ devīṃ śaṃkhacakragadādharām || 10 || karaṇḍa makuṭāṃ devīṃ sustanāṃ ca suyauvanām | kārayed vaiṣṇavīṃ devīṃ vārāhīṃ ca tataḥ śṛṇu || 11 || dvinetrāṃ caturbhujāṃ devīṃ halamusalāyudhām | makuṭena samāyuktāṃ varāha mukha saṃyutām || 12 || daṃṣṭrayā ca samāyuktāṃ vārāhīṃ kārayet tataḥ | caturbhujāṃ dvinetrāṃ ca śyāmavarṇa samāyutām || 13 || vajratomara saṃyuktāṃ indrāṇīṃ kārayet tataḥ | caturbhujaṃ triṇetraṃ ca vighneśaṃ kārayet tataḥ || 14 || yaralavaśaṣasaha gakāraṃ gaṇapatiṃ tathā | māyānala samāyuktaṃ bindunāda samāyutam || 15 || p. 345) mūlamantramidaṃ proktaṃ sarvakāmaphalapradam | hṛsvā brahma samākhyātā dīrghāhyaṃgāni cocyate || 16 || ratnanyāsamidaṃ proktaṃ sarvāsāṃ paṃcaratnakam | nayanaṃ mokṣaṇaṃ kuryāt pūrvokte naiva mārgataḥ || 17 || akṣihomaṃ tu netreṇa ājye naiva śatāhutiḥ | jalādhivāsanaṃ kuryāt pūrvoktena vidhānataḥ || 18 || jalāduttīrya pūrvedyuḥ praviśedālayaṃ prati | pūrvavanmaṇḍapaṃ kuryāt pūrvokte naiva mārgataḥ || 19 || tanmadhye vedikāṃ kuryāt paritaḥ kuṇḍamucyate | caturaśraṃ yonikuṇḍaṃ ardhacandraṃ trikoṇakam || 20 || vartulaṃ paṃcakoṇaṃ ca padmaṃ caivāṣṭakoṇakam | pūrvādīni kramān nyasya kuṇḍānyetāni vinyaset || 21 || indra īśānayormadhye saptāgraṃ tu gaṇādhipam | puṇyāhaṃ vācayettatra pavamānena prokṣayet || 22 || śālinā vikiredvedīṃ taṇḍulaṃ ca tilaṃ nyaset | śayanaṃ paṃcabhiḥ kuryāt tasyopari nyaset tataḥ || 23 || brahmāṇīṃ madhyame sthāpya pūrve māheśvarīṃ nyaset | kaumārīṃ vahnideśe tu vaiṣṇavīṃ dakṣiṇe nyaset || 24 || vārāhīṃ nair-ṛte caiva aindrāṇīṃ paścime nyaset | cāmuṇḍīṃ vāyudeśe tu uttare vīrabhadrakam || 25 || p. 346) īśāne gaṇapatiṃ nyasya pracchanna paṭasaṃyutam | tasyaiva vāmabhāge tu kumbhānvinyasya deśikaḥ || 26 || arcayed gandhapuṣpādyaiḥ svasvamantreṇa deśikaḥ | vastreṇa veṣṭayed vidvān suvarṇe naiva saṃyutān || 27 || havirnivedayet paścāt tāmbūlaṃ dāpayet tataḥ | tato homaṃ prakurvīta lakṣaṇena samanvitam || 28 || palāśasamidhā yuktaṃ pratyekaṃ tu śatāṣṭakam | samidājya carūnlājān sarṣapāṃśca yavāṃstilān || 29 || mudgaṃ māṣaṃ ca bilvaṃ ca kadalīphalasaṃyutam | paṃcabrahma ṣaḍaṃgaiśca pratyekaṃ tu śatāhutiḥ || 30 || ghṛtamikṣeti mantreṇa paṃcaviṃśati hūyate | caturdikṣu caturvedaiḥ kuryādadhyayanaṃ tataḥ || 31 || tataḥ prabhāte vimale snānaṃ kṛtvā tu deśikaḥ | tato vāsanahomaṃ tu samidājyena saṃyutam || 32 || mūlamantreṇa viprendra ! pratyekaṃ tu śatāhutiḥ | hutvānte tu spṛśedbimbaṃ dravyaṃ prati viśeṣataḥ || 33 || sthāpayet pratimāṃ tatra vīrapaścimato mukham | uttarābhimukhīrdevīḥ sthāpayed deśikottamaḥ || 34 || pūrvābhimukhamevaṃ tu vighneśaṃ sthāpayet tataḥ | pratiṣṭhākumbhamādāya snāpayet svasvamantrataḥ || 35 || p. 347) havirdadyādviśeṣeṇa tāmbūlaṃ dāpayet tataḥ | brāhmaṇānbhojayet tatra saptakanyāśca bhojayet || 36 || mātṝṇāṃ sthāpanaṃ proktaṃ kumārasthāpanaṃ śṛṇu || 36 || iti vīratantre mātṛsthāpanavidhiścatuḥ saptatitamaḥ paṭalaḥ || 74 || praṇipatya jagannāthaṃ brahmā vacanamabravīt | kumārasthāpanaṃ kiṃ vā tatsarvaṃ brūhi me prabho ! || 1 || īśvaraḥ || tatsarvamakhilaṃ vakṣye śṛṇuṣva caturānana ! | pūjābhāgasamutsedhaṃ pratimaṃ socchrayaṃ bhavet || 2 || garbhaṃ tu navadhā bhajya ekaikaṃ pratimocchrayam | catvāraḥ paṃcatālaṃ vā ṣaṭtālaṃ vāpi kārayet || 3 || tryakṣaṃ caturbhujaṃ śāntaṃ makuṭena samanvitam | varadābhayahastaṃ tu akṣamālākamaṇḍalum || 4 || svastidaṃ padmamadhye tu pūrvābhimukhameva ca | jayā ca vijayā caiva devyau pārśva sthite sadā || 5 || śikhinaṃ kukkuṭaṃ vāpi gajaṃ vā sthāpayet tataḥ | ebhistu lakṣaṇairyuktaṃ pratimāṃ kārayet tataḥ || 6 || aṣṭavargāt tṛtīyaṃ tu saptavargād dvitīyakam | prathamasya caturthaṃ tu bindunāda samanvitam || 7 || p. 348) mūlamantramiti proktaṃ tridaśairapi durlabham | hṛsvā brahma samākhyātā dīrghābhyaṃgāni cocyate || 8 || ratnanyāsaṃ prakartavyaṃ pūrvādīni kramād budhaiḥ | vajraṃ marakataṃ caiva vaiḍūryaṃ ca pravālakam || 9 || caturdikṣu ca vinyasya indranīlaṃ tu madhyame | susnigdhaṃ kārayettatra nayanaṃ mokṣaṇaṃ kuru || 10 || suvarṇa sūcinā caiva saumya dṛṣṭiṃ likhet tataḥ | akṣihomaṃ tataḥ kṛtvā netreṇaiva śatāhutiḥ || 11 || pracchanna paṭasaṃyuktaṃ madhuvāteti tarpayet | ghṛtamikṣeti santarpya savatsāṃgāṃ pradarśayet || 12 || jayā ca vijayā caiva mūlamantreṇa kārayet | * * * * tṛtīyaṃ tu māyānala samanvitam || 13 || bindunāda samāyuktaṃ jayābījamanuttamam | saptavargāccaturthaṃ tu māyātatva samanvitam || 14 || bindunāda samāyuktaṃ vijayābījamucyate | brāhmaṇān darśayet tatra puṇyāhaṃ vācayet tataḥ || 15 || snāpayet paṃcagavyena pratimāṃ kṣālayeddhṛdā | navavastrasamādhānaḥ kuryādgrāmapradakṣiṇam || 16 || jalādhivāsanaṃ kṛtvā trirātraṃ paṃcarātrakam | mūlamantreṇa viprendra ! pracchanna paṭasaṃyutam || 17 || p. 349) abhitaḥ kalaśānaṣṭau lokapālādhidaivatān | jalāduttīrya pūrvedyuḥ snāpayet paṃcagavyakaiḥ || 18 || vāstuhomaṃ divākuryān maṇḍapaṃ kārayet tataḥ | madhyame vedikāṃ kuryātparitaḥ kuṇḍamucyate || 19 || caturaśraṃ catudikṣu āgneyādau (tri)koṇakam | indra īśānayormadhye kuryātkuṇḍaṃ trikoṇakam || 20 || soma īśānayormadhye paṃcāśraṃ bindumayaṃ tathā | śālinā vikiredvedīṃ taṇḍulaṃ ca tilaṃ nyaset || 21 || śayanaṃ paṃcabhiḥ kalpya mūlamantra samanvitam | śāyayed vedikāmadhye prākśiraskā vidhīyate || 22 || jayā ca vijayā caiva dvau pārśvau vinyaset tataḥ | kautukaṃ bandhayet pūrve hṛdayena tu mantrataḥ || 23 || pratimasyeśadigbhāge sthāpayet skandakumbhakam | jayā ca vijayā caiva dvau pārśvau sthāpayet kramāt || 24 || savastraṃ sahiraṇyaṃ ca sakūrcaṃ sāpidhānakam | pūrvādīśāna paryantaṃ aṣṭakumbhān kramānyaset || 25 || kumāraṃ ca guhaṃ caiva subrahmaṇyaṃ tathaiva ca | senāpatiṃ surāgraṃ ca harasūnuṃ tathaiva ca || 26 || śaravaṇodbhavaṃ caiva kārtikeyaṃ ca vinyaset | gandhapuṣpādinābhyarcya svasvanāmnā ca mantrataḥ || 27 || p. 350) naivedyaṃ dāpayet paścāt tāmbūlaṃ dāpayet tataḥ | tato homaṃ prakurvīta pālāśasamidhā saha || 28 || samidājya carūnlājān sarṣapāṃśca yavāṃstilān | śālinīvāragodhūma mudgaiścaiva samanvitam || 29 || paṃcabrahmaṣaḍaṃgena kramāddhutvā viśeṣataḥ | skandamūlena hotavyamājye naiva śatāhutiḥ || 30 || tataḥ prabhāte vimale snānaṃ kṛtvā tu deśikaḥ | tato vāsanahomaṃ tu samidājyacarūyutam || 31 || mūlamantreṇa viprendra ! paṃcadaśāhutiṃ hunet | caturdikṣu caturvedaiḥ kuryādadhyayanaṃ tataḥ || 32 || sarvadravyasamāyuktaṃ havyavāhaṃ samuccaran | sviṣṭamagneti mantreṇa juhuyāttadanantare || 33 || pūrṇāhutiṃ yadasyeti juhuyāddeśikottamaḥ | utthāpya śayanāddevīṃ sṛṣṭinyāsaṃ tu kārayet || 34 || ācārya dakṣiṇāṃ dadyāt paṃcāṃgabhūṣaṇairyutam | snāpayet skandamūlena skandakumbhaṃ viśeṣataḥ || 35 || jayāṃ ca vijayāṃ caiva tat tanmūlena sthāpayet | āvāhayet tu vāmena sadyena sthāpanaṃ bhavet || 36 || īśānenābhiṣekaṃ tu * * * * * * * * | gandhādyā hṛdayā caiva puṣpaṃ tu śirasā tathā || 37 || p. 351) vastrādīni sarvāṃśca hṛdaye naiva dāpayet | naivedyaṃ hṛdaye naiva nityotsavaṃ tu kārayet || 38 || sthalike sthaṇḍilaṃ nyasya arcayed gandhapuṣpakaiḥ | pratimāṃ pūrvato gatvā paścāt tu kṣaṇikaṃ bhavet || 39 || ālayaṃ praviśet tatra naimittikamihocyate | utsavaṃ kārayet tatra lakṣaṇena samanvitam || 40 || skandasthāpanamevoktaṃ jyeṣṭhā sthāpanakaṃ śṛṇu || 40 || iti vīratantre skandasthāpanavidhiḥ paṃcasaptatitamaḥ paṭalaḥ || 75 || praṇipatya jagannāthaṃ brahmā pṛcchati śaṃkaram | jyeṣṭhāyā sthāpanaṃ kiṃ vā tatsarvaṃ brūhi me prabho ! || 1 || īśvaraḥ || tatsarvamakhilaṃ vakṣye śṛṇuṣva caturānana ! | pūjāṃśocca pramāṇena pratimotsedhamucyate || 2 || navadhā garbhagṛhaṃ bhitvā ekaikaṃ pratimocchrayam | catvāraḥ paṃcaṣaṭtālaṃ pratimasyocchrayaṃ bhavet || 3 || dvihastāṃ ca dvinetrāṃ ca saumyavadana saṃyutām | makuṭena samāyuktāṃ raktavastra samanvitām || 4 || kiṃcit kuṃcita pādābhyāṃ padmāsanopari sthitām | dakṣiṇe putrasaṃyuktāṃ sūkarānanasaṃyutām || 5 || p. 352) vāme putrisamāyuktāṃ tasyāṃ śirasi hastayoḥ | evaṃ lakṣaṇasaṃyuktaṃ devyā rūpaṃ prakalpayet || 6 || kākadhvajasamāyuktāṃ pūrvābhimukhameva ca | mūlamantraṃ pravakṣyāmi dvitīyasya tṛtīyakam || 7 || saptamasya dvitīyaṃ tu prathamasya caturthakam | bindunādasamāyuktaṃ jyeṣṭhāmūlamiti smṛtam || 8 || hṛsvā brahma samākhyātā dīrghābhyaṃgāni cocyate | prathamasyaikādaśaṃ yuktaṃ bindunāda samanvitam || 9 || putrabījamiti jñeyaṃ putrībījamataḥ śṛṇu | paṃcamāt paṃcamaṃ gṛhya bindunāda samanvitam || 10 || putrībījamiti khyātaṃ sthāpanaṃ śṛṇu tatvataḥ | ratnanyāsaṃ tu kartavyaṃ paṃcaratnaṃ tu mūlataḥ || 11 || nayanaṃ mokṣaṇaṃ kuryād paṃcabrahma samanvitam | akṣihomaṃ tataḥ kuryād ājyenaiva śatāhutiḥ || 12 || tarpayenmadhusarpiśca savatsāṃgāṃ pradarśayet | jalādhivāsanaṃ kuryān mūlamantreṇa deśikaḥ || 13 || pracchanna paṭasaṃyuktaṃ kalaśānlokapālakān | ekarātraṃ trirātraṃ vā paṃcarātramathāpi vā || 14 || jalāduttīrya pūrvedyuḥ paṃcagavyena snāpayet | pūrvoktamaṇḍape ramye madhye vedikayā yutam || 15 || p. 353) kuṇḍāni kārayet tatra nava vā paṃca eva vā | vṛttaṃ vā caturaśraṃ vā sarvakuṇḍāni kārayet || 16 || āgneyyāṃ putra kuṇḍaṃ tu nair-ṛtyāṃ putrikuṇḍakam | vāstu homaṃ divā kuryāllakṣaṇena samanvitam || 17 || vedimadhye nyasecchāliṃ taṇḍulaṃ ca tilaṃ nyaset | śayanaṃ paṃcabhiḥ kalpya gandhapuṣpādinārcayet || 18 || pratimasyeśa digbhāge jyeṣṭhā kumbhaṃ nyaset kramāt | dakṣiṇe vāmapārśve tu putraṃ putrī samanvitam || 19 || pūrvādīśānaparyantaṃ aṣṭakuṃbhān nyaset kramāt | vāmādi śakti saṃyuktaṃ kākaṃ ca kramān nyaset || 20 || vāmādiśakti saṃyuktaṃ kākaṃ cāgneyakumbhakam | savastrāṃ sāpidhānāṃ ca sahiraṇyaṃ sa kūrcakam || 21 || gandhapuṣpādinābhyarcya pāyasānnaṃ nivedayet | tato homaṃ prakurvīta pālāśasamidhā saha || 22 || samidājya carūnlājān sarṣapāṃśca yavāṃstilān | śālinīvāragodhūma mudge naiva samanvitam || 23 || paṃcabrahma ṣaḍaṃgaiśca hutvānte tu yathākramam | mūlamantreṇa viprendra ! aṣṭottaraśatāhutiḥ || 24 || tataḥ prabhāte vimale snānaṃ kṛtvā tu deśikaḥ | caturdikṣu caturvedaiḥ kuryādadhyayanaṃ tataḥ || 25 || p. 354) tato vāsanahomaṃ tu samidājyacarūyutam | mūlamantreṇa hotavyaṃ pratyekaṃ tu śatāhutiḥ || 26 || hutvānte tu yadasyeti hutvā pūrṇāhutiṃ tataḥ | utthāpya śayanāddevīṃ sthāpayen mānuṣe pade || 27 || pradhānakumbhamādāya mūlena sthāpayet punaḥ | paṃcabrahma śivāṃgaiśca snāpayecchakti kumbhakān || 28 || arcayed gandhapuṣpādyaiḥ pāyasānnaṃ nivedayet | brāhmaṇān bhojayet tatra śaivān saṃbhojayet tataḥ || 29 || nityārcanavidhiṃ vakṣye śṛṇuṣva caturānana ! | aṃganyāsakaranyāsaṃ paṃcabrahmeṇa kārayet || 30 || pādyārghyācamanīyaṃ ca hṛdayena tu dāpayet | āvāhayet tu sadyena vāmena sthāpanaṃ bhavet || 31 || abhiṣekaṃ tu mūlena arcayed dhṛdayena tu | hṛdayena caruṃ dadyān nityotsavaṃ tu kārayet || 32 || mahotsavaṃ pravakṣyāmi dhvajārohaṇakaṃ tataḥ | prāsādasya samotsedhaṃ dhvajadaṇḍaṃ vidhīyate || 33 || * * * * dhvajapaṭaṃ hastamadhye tu lekhayet | bherītāḍanakaṃ kṛtvā aṃkurārpaṇameva ca || 34 || śivotsava krameṇaiva utsavaṃ kārayet tataḥ | tato grāmabaliṃ dadyāt śuddhānnaṃ pratisamāyutam || 35 || p. 355) prathamaṃ bhūtarātraṃ tu dvitīyaṃ gaṇarātrakam | tṛtīyamṛṣirātraṃ tu caturthaṃ gandhamucyate || 36 || paṃcamaṃ brahmarātraṃ tu ṣaṣṭhaṃ vā kalirātrakam | jyeṣṭhāṃśaṃ saptamaṃ rātramityetā rātridevatāḥ || 37 || cūrṇotsavaṃ tataḥ kuryāt tīrthaṃ kṛtvā tato budhaḥ | snapanaṃ kārayet tatra lakṣaṇena samanvitam || 38 || aṣṭottaraśataṃ vāpi paṃcāśat paṃcaviṃśatiḥ | evaṃ yaḥ kurute martyaḥ sa puṇyāṃ gatimāpnuyāt || 39 || iti vīratantre jyeṣṭhā sthāpanavidhiḥ ṣaṭsaptatitamaḥ paṭalaḥ || 76 || lokanāthaṃ praṇamyādau brahmā pṛcchati śaṃkaram | snapanaṃ vividhaṃ kiṃ vā tatsarvaṃ brūhi me prabho ! || 1 || īśvaraḥ || tatsarvamakhilaṃ vakṣye śṛṇuṣva caturānana ! | grahaṇe viṣuve caiva ayane vyatipādake || 2 || ṣaḍaśīti mukhe caiva pratiṣṭhe cotsavāntike | adbhutānāṃ samutpanne prāyaścittādi saṃbhave || 3 || evamādiṣu sarveṣu snapanaṃ tatra kārayet | prāsādasyāgrataścaiva maṇḍapaṃ caturaśrakam || 4 || trihastaṃ paṃcahastaṃ vā ṣaṭsaptāṣṭanavaṃ tathā | ekādaśakaraṃ vātha trayodaśakaraṃ tu vā || 5 || p. 356) paṃcādaśakaraṃ vātha maṇṭapaṃ kārayet tataḥ | adhamaṃ pūrvatrayaṃ siddhaṃ madhyamaṃ cāparaṃ bhavet || 6 || proktaṃ tu navabhedena cocyate tanmayā dvija ! | ṛṣicchando devatā vakṣye śṛṇuṣva kamalāsana ! || 7 || agastyena samāyuktaṃ jagatīcchandasā yutam | ādityena samāyuktaṃ uttamatrayamucyate || 8 || vasiṣṭhena samāyuktaṃ śakvarīcchanda ucyate | vighneśena samāyuktaṃ madhyamaṃ trayamucyate || 9 || vyāsena ca samāyuktaṃ anuṣṭhubhchandasā yutam | chandenaiva samāyuktaṃ adhamatrayamucyate || 10 || caturaśraṃ samaṃ kṛtvā prapāṃ vā maṇṭapaṃ tu vā | maṇṭapaṃ navaṣaṭtriṃśat * * * gātra saṃyutam || 11 || ṣoḍaśaṃ dvādaśaṃ vātha pūrvoktena vidhānataḥ | pūrvoktena vidhānena maṇṭapaṃ kārayet tataḥ || 12 || adhamatrayaṃ viddhi madhyamamuttaraṃ cāparaṃ bhavet | proktaṃ tu navabhedena procyate tu mayā dvija ! || 13 || ṛṣicchando devatāśca tava snehāt prajāpate | vitānenordhvamācchādya muktādāmairalaṃkṛtam || 14 || aṣṭadikṣu dhvajān nyasya lokapālān likhet tataḥ | caturdvāra samāyuktaṃ catustoraṇa saṃyutam || 15 || p. 357) darbhamālābhirāveṣṭya nārikela phalairyutam | sṛkpaṭṭadevāṃgaiḥ netradīpairalaṃkṛtam || 16 || puṣpamālā samāyuktaṃ sarvālaṃkāra saṃyutam | sahasrakalaśaṃ caiva uttamottamamucyate || 17 || paṃcaśatena saṃyuktaṃ uttamaṃ madhyamaṃ bhavet | paṃcāśadadhika dviśataṃ uttamādhamamucyate || 18 || aṣṭottaraśataṃ caiva madhyamottamamucyate | ekāśītistu madhyaṃ syān madhyamasya viśeṣataḥ || 19 || evaṃ navavidhaṃ proktaṃ uttamottamakaṃ śṛṇu | sumuhūrte ca sulagne ca sūtrapādaṃ tu kārayet || 20 || rajanyā śālipiṣṭena kartavyaṃ lakṣaṇānvitam | aṣṭādhikaṃ ca viprendra ! catvāriṃśacca saṃyutam || 21 || sūtraṃ pādaṃ prakartavyaṃ prāgagrāṇi havirnyaset | uttarāgraṃ tathaiva syādevameva krameṇa tu || 22 || mātrāṃgulena viprendra ! antaraṃ tāla mātrakam | madhyame paṃcaviṃśattu taddvayāvṛta vīthikān || 23 || bāhye paṃcadaśaṃ sthitvā padadvayaṃ tu vīthikā | bāhye padadvayaṃ nyastvā paṃca paṃca padāntare || 24 || pūrvaṃ ca dakṣiṇaṃ caiva paścimaṃ cottaraṃ tathā | evameva krameṇaiva vidhīnāṃ lopayet kramāt || 25 || p. 358) madhyamāt parito vipra ! aṣṭavyūhānvyapohya ca | vyūhāntare prakartavyaṃ vyūhasthāpanamākramāt || 26 || tadbāhye parito vipra ! kalaśasthānamucyate | puṇyāhaṃ vācayet tatra pavamānena prokṣayet || 27 || śālinā vikiret tatra lakṣaṇena samanvitam | kalaśānprati nikṣipya ardhakaṃ cottamaṃ bhavet || 28 || dviprasthaṃ madhyamaṃ proktaṃ prasthaṃ cādhamamucyate | evameva prakāreṇa hīnaṃ cāpi na kārayet || 29 || hīnaṃ cecchiva viprendra ! vyādhirogabhayaṃ dadet | śālyardha taṇḍulaṃ nyasya taṇḍulārdhatilaṃ nyaset || 30 || tilataṇḍulahīne tu jvarādi pīḍanaṃ bhavet | padmamaṣṭadalaṃ caiva darbhaiścaiva paristaret || 31 || puṇyāhaṃ vācayet tatra śuddhairutthairiti bruvan | kalaśānāṃ vidhiṃ vakṣye uttamaṃ droṇapūritam || 32 || śivapūritaṃ madhyamaṃ āḍhakenādhamaṃ bhavet | apakvamati pakvaṃ ca hīnaṃ kālaṃ ca varjayet || 33 || evameva prakāreṇa kalaśāngṛhya yatnataḥ | triguṇī kṛtamoraṃ vā veṣṭayet kuṃjarākṣavat || 34 || kṣālayedvāriṇā vipra ! darbhopari nyaseddhṛdā | śuddhodakena saṃpūrṇaṃ kūrcamadhye vinikṣipet || 35 || p. 359) madhyame sthāpayet kuṃbhaṃ prāsādena tu mantrataḥ | paṃcāsanopariṣṭāt tu sthāpayet kumbhameva ca || 36 || vardhanīṃ sthāpayed vidvān gaurībījena mantrataḥ | gandhapuṣpādinābhyarcya vyomavyāpi samuccaran || 37 || śivakumbhaṃ ca vardhanyāṃ pūjayet tu viśeṣataḥ | pūrvādīśāna paryantaṃ aṣṭakumbhān nyaset kramāt || 38 || vidyeśvara samāyuktān gandhapuṣpādinārcayet | vidyeśānāṃ suvarṇaṃ ca vinyaseddeśikottamaḥ || 39 || vastrayugmena saṃveṣṭya kalaśānāṃ pratiṣṭhitam | uttamaṃ daśahastaṃ tu madhyamaṃ cāṣṭahastakam || 40 || ṣaṭsaptamadhamaṃ proktaṃ vastradairghyamihocyate | vistāraṃ tu catustālaṃ kalaśānveṣṭayet kramāt || 41 || elālavaṃga karpūraṃ tīn pūjātilaṃ muram | cūrṇitaṃ hṛdaye naiva vinyasedeśikumbhake || 42 || pūrvādi vinyased vyūhātkalaśāndeśikottamaḥ | vastrairdhūpaiśca dīpaiśca gandhaiścaiva tu pūjayet || 43 || ekaikaṃ kalaśān sarvān hṛdayena tu vinyaset | madhya vyūhaṃ tu vinyasya bāhya vyūhaṃ padaṃ nyaset || 44 || vyūhaṃ prati nyaset kuṃbhān paṃcaviṃśati saṃkhyayā | ājyaṃ caiva tu pūrve tu āgneyyāṃ dadhi vinyaset || 45 || p. 360) gomūtraṃ yāmyadeśe tu kṣīraṃ nir-ṛtigocare | vāruṇyāṃ tu madhunyasya vāyavyāṃ tu nalaṃ nyaset || 46 || gomayaṃ cottare bhāge īśe gorocanāṃ nyaset | evameva prakāreṇa vyūhaṃ prati nyaset tataḥ || 47 || mudgaṃ māṣaṃ ca śimbaṃ ca yavaveṇu priyaṃgavaḥ | sarṣapaṃ śālinā caiva vidikṣu vinyaset tataḥ || 48 || ajaṃgapālivibudho vajradehaḥ pramardanaḥ | vibhūtiravyayaḥ śāstā pinākī pramathādhipaḥ || 49 || yāmye mṛtyurharodhātā vidhātā kartṛkārakaḥ | pūrvādi vinyased vidvān pradakṣiṇakrameṇa tu || 50 || etad dravyāṃśca sarveṣāṃ kalaśānāṃ prapūrayet | alābhe caiva viprendra ! yathālābhaṃ vinikṣipet || 51 || tadbāhye vyūhamevaṃ tu caturviṃśatireva ca | kalaśānpaṃcaviṃśāṃstu vyūhaṃ prati nyaset kramāt || 52 || elālavaṃga takkolanimbajātiphalaṃ muram | kuṣṭhaṃ ca kuṃkumaṃ caiva raghumāṃci tathaiva ca || 53 || panasaṃ kadalīyuktaṃ ikṣūdakaṃ tathaiva ca | uśīraṃ candanaṃ caiva tṛṇakaccolajambakam || 54 || manaśśilāharitālaṃ ca puṣpodakaphalodakam | lodhraṃ ca kuṃkumaṃ caiva caturviṃśati saṃyutam || 55 || p. 361) yāvat sādhitakalaśaṃ tāvadvaicāntarodakam | agnirudrodbhutāśī ca piṃgalaḥ khātato haraḥ || 56 || jvalano dahano babhrurbhasmāntakakṣayāntakaḥ | śālinīvāragodhūma priyaṃguṃ caiva saṃyutam || 57 || paṃcabrahmaṣaḍaṃgena yathā krameṇa hūyate | triyambakena mantreṇa * * * * * * * * || 58 || * * * * * * * * havyavāhaṃ samuccaran | lohaṃ ca kuṃkumaṃ caiva caturviṃśati saṃyutam || 59 || yāvad grathitakalaśāntāṃ caivāntarodakam | kālarudraśca vikhyātaḥ sarvadharma patistathā || 60 || saṃyoktā ca niyoktā ca niyoktā ca prakīrtitā | lokāntaraḥ sphuṭā lokaḥ tryambako nāgabhūṣaṇaḥ || 61 || viśvaklinnodabhāsena dharmakṛccaiva kīrtitāḥ | eteṣāṃ devatānāṃ tu vyūhe vyūhe prakīrtitāḥ || 62 || dravyaṃ ca devatāyuktaṃ kalaśeṣūdakaṃ nyaset | pūrvābhimukhaṃ saṃsthāpya śivomāṃ caiva deśikaḥ || 63 || itareṣāṃ tu devānāṃ śivābhimukhameva ca | gandhapuṣpādinā caiva kalaśānpratipūjayet || 64 || vastreṇa veṣṭayet sarvān svarṇaṃ tatraiva nikṣipet | tato homaṃ prakurvīta lakṣaṇena samanvitam || 65 || p. 362) yāvadaśraṃ bhavet pīṭhaṃ tāvadaśraṃ tu sthaṇḍilam | samidājya carūnlājān sarvadravya samāyutam || 66 || sviṣṭamagneti mantreṇa juhuyāt tadanantare | cittādīni jayādīni homayet tu viśeṣataḥ || 67 || hutvānte tu yadasyeti juhuyāt tadanantare | gandhapuṣpādinābhyarcya śivakuṃbhaṃ ca vardhanīm || 68 || sarvadevān samāhūya stotraśabda samanvitam | caturdikṣu caturvedaiḥ kuryādadhyayanaṃ tataḥ || 69 || sṛṣṭi nyāsakrameṇaiva svasvadehe nyaset kramāt | mūlaberamanuprāpya nirmālyaṃ ca visarjayet || 70 || navavastraparīdhānaḥ soṣṇīṣaḥ sottarīyakaḥ | paṃcāsano pariṣṭāt tu śivaṃ dhyāyed vicakṣaṇaḥ || 71 || śirasā dhārayet kumbhaṃ vardhanyāṃ caiva kārayet | tato garbhagṛhaṃ gatvā prāsādena samanvitam || 72 || vyomavyāpiṃ japitvā tu paṃcabrahmaṣaḍaṃgakaiḥ | sthāpayecchivakumbhaṃ tu vardhanyāṃ pīṭhakaṃ nyaset || 73 || pūrvādīśāna paryantaṃ snāpayed aṣṭakumbhakaiḥ | yathā sthāpanamārgeṇa sthāpayet parameśvaram || 74 || nālikerodakaṃ snāpya śuddhiṃ kṛtvā tu bhūtalam | vastraṃ dadyād hṛdā caiva gandhapuṣpaṃ ca dāpayet || 75 || p. 363) naivedyaṃ dāpayet paścāt tāmbūlaṃ dāpayet tataḥ | ācārya dakṣiṇāṃ dadyāt padārthīn pūjayet tataḥ || 76 || snapanopakaraṇaṃ sarvaṃ ācāryāya pradāpayet | evaṃ yaḥ kurute martyaḥ śivalokamavāpnuyāt || 77 || sahasrakalaśaṃ proktaṃ atha paṃcaśataṃ śṛṇu | iti vīratantre sahasrakalaśasthāpanavidhiḥ saptasaptatitamaḥ paṭalaḥ || 77 || praṇamya bhagavantaṃ hi paryapṛcchat pitāmahaḥ | ko vā paṃcaśataṃ snānaṃ brūhi me parameśvara ! || 1 || īśvaraḥ || tat sarvamakhilaṃ vakṣye śrūyatāṃ caturānana ! | prāsādasyāgrataḥ kuryān maṇḍapaṃ caturaśrakam || 2 || vitānopari saṃ * * darbhamālopaśobhitam | catustoraṇa saṃyuktaṃ darbhamālopaśobhitam || 3 || aṣṭamaṃgalasaṃyuktaṃ digdhvajaiśca pralambitam | muktādāmairalaṃkṛtya maṇḍapaṃ maṇḍayet tataḥ || 4 || gomayālepanaṃ kṛtvā sūtrapātaṃ tu kārayet | triṃśat sūtra samāyuktaṃ prāgagrāṇi vinyaset || 5 || udagagraṃ tathaiva syād vinyased deśikottamaḥ | madhye navapadaṃ padmaṃ aṣṭapatraṃ sakarṇikam || 6 || p. 364) dvārārthaṃ ca caturdikṣu padamekaṃ tu hrāsayet | tadbāhye tu paritaḥ padaṃ paṃca sthitāni tu || 7 || evameva prakāreṇa kartavyaṃ lakṣaṇānvitam | śālinā vikiret tatra āḍhakaṃ kalaśaṃ prati || 8 || śālyardhaṃ taṇḍulaṃ nyasya taṇḍulārdhaṃ tilaṃ nyaset | padmamaṣṭadalaṃ likhya darbhaiścaiva paristaret || 9 || triguṇīkṛtasūtreṇa veṣṭayet kuṃjarākṣavat | śuddhodakena saṃpūrya kumbhamādāya maṇḍape || 10 || prāsādena tu mantreṇa sthāpayecchivakumbhakam | vardhanīṃ tasya vāme tu gaurībījena sthāpayet || 11 || vastrayugmena saṃveṣṭya veṣṭayed dviguṇopari | kūrcaṃ tatraiva nikṣipya navaratnāni vinyaset || 12 || vardhanyāṃ paṃcaratnaṃ tu vinyased deśikottamaḥ | śivakumbhe śivaṃ sthāpya vardhanyāṃ ca manonmanīm || 13 || abhitaḥ kalaśānaṣṭau vidyeśvara samanvitam | vastrayugmena saṃveṣṭya svarṇaṃ tatraiva vinyaset || 14 || prathamāvaraṇe hyevaṃ dvitīyāvaraṇaṃ śṛṇu | dvitīyāvaraṇe caiva ṣaṭsaptati ca vinyaset || 15 || paṃcamāvaraṇaṃ caiva catvāryadhikameva ca | aśītikalaśaṃ caiva vinyased deśikottamaḥ || 16 || p. 365) ṣaṣṭhāvaraṇake caiva kalaśān vinyased budhaḥ | tṛtīyāvaraṇe caiva aṣṭāviṃśati vinyaset || 17 || caturthāvaraṇe caiva navatiṃ dvyadhikaṃ tathā | saptamāvaraṇe caiva śatakumbhāṃśca vinyaset || 18 || aṣṭottaraśataṃ caiva aṣṭamāvaraṇe nyaset | kūrcān kalaśa saṃyuktān śuddhodakena pūritān || 19 || śālyopari nyaset kuṃbhān hṛdayena tu mantrataḥ | utkūrcaṃ pauṣṭikaṃ cāhuradhaḥ kūrcaṃ tu śāntikam || 20 || ataḥ kṛtvā tu sarveṣāṃ ābhicārikamucyate | elālavaṃgatakkola nimbujātī phalairyutam || 21 || uśīraṃ candanaṃ caiva prathamāvaraṇe nyaset | gomūtraṃ gomayaṃ caiva dadhikṣīraṃ ghṛtaṃ tathā || 22 || rocanaṃ carkaraṃ caivamadhunā ca samanvitam | sarṣapaṃ mudgamāṣaṃ ca priyaṃguṃ ca samanvitam || 23 || dvitīyāvaraṇe nyasya devatānāṃ śṛṇuṣvatha | ajaḥ kāpāli buddhī ca vajradehaḥ pramardanaḥ || 24 || vibhūtiravyayaḥ śāstā pinākī tridaśādhipaḥ | agnīrudro hutāśaśca dvitīyāvaraṇe nyaset || 25 || karpūraṃ giriberaṃ ca tṛṇakaccolajambukam | tṛtīyāvaraṇe nyasya devatānāṃ śṛṇuṣvatha || 26 || p. 366) jvalano dahano babhruḥ bhasmāntaka kṣayāntakau | āgneyādiṣu koṇeṣu kramādvinyasya devatāḥ || 27 || dhātā pūrvā ca takkolaṃ punnāgaṃ jātipāṭalī | caturthāvaraṇe nyasya devatānāṃ śṛṇuṣvatha || 28 || kālarudraśca vikhyāta dharmādharma paristathā | saṃyoktā ca samāyuktaṃ paṃcamāvaraṇe nyaset || 29 || paṃcāsanaṃ tu saṃkalpya snāpayecchivakumbhakam | vyomavyāpiṃ japet tatra brahmāṃgaiśca samanvitam || 30 || vardhanyāṃ gauribījena vinyaset pīṭhake tataḥ | yathā sthāpitamārgeṇa snāpayet kalaśāṃstataḥ || 31 || paṃcavarṇahavirdadyāt tāmbūlaṃ dāpayet tataḥ | ācāryadakṣiṇāṃ dadyāt paṃcāṃgabhūṣaṇaissaha || 32 || snapanopakaraṇaṃ sarvamācāryāya pradāpayet | evaṃ yaḥ kurute martyaḥ śivalokamavāpnuyāt || 33 || paṃcaśatasnapanaṃ proktaṃ paṃcāśad dviśataṃ śṛṇu | iti vīratantre paṃcaśatasnapanavidhiḥ aṣṭasaptatitamaḥ paṭalaḥ || 78 || pitāmahaḥ || paṃcāśadadhikaṃ caiva śatadvayena saṃyutam | snapanaṃ kīdṛśaṃ deva ! tatsarvaṃ brūhi me prabho ! || 1 || p. 367) īśvaraḥ || tat sarvamakhilaṃ vakṣye śṛṇuṣva caturānana ! | prāsādasyāgrataścaiva maṇḍapaṃ caturaśrakam || 2 || sarvālaṃkārasaṃyuktaṃ sūtrapādaṃ tu kārayet | dvāviṃśatiśca sūtrāṇi pūrvābhimukhameva ca || 3 || uttarābhimukhaṃ tadvat tālamātreṇa cāntaram | navapādeṣu padmaṃ syād aṣṭapatraṃ sakarṇikam || 4 || padmabāhye tu parito hrāsayecca padatrayam | yadbāhye varaṇādbāhye padadvayaṃ ca hrāsayet || 5 || dvārārthaṃ ca caturdikṣu padamekaṃ tu hrāsayet | śatadvayaṃ ca paṃcāśat padānyatra sthitāni tu || 6 || śālinā vikiret tatra taṇḍulaiśca tilaissaha | darbhaiḥ paristaret tatra gandhapuṣpādinārcayet || 7 || kalaśān gṛhya yatnena sūtreṇaiva samanvitān | triguṇī kṛtasūtreṇa veṣṭayet kuṃjarākṣavat || 8 || pūrvedyuradhivāsaṃ syāt prāsādena tu mantrataḥ | jalabhāṇḍaṃ samādāya secayedudakaṃ hṛdā || 9 || gandhadravya samāyuktaṃ vastrapūtena vāriṇā | elālavaṃga takkolairuśīra candanairyutam || 10 || paṃcadravyeṇa saṃyuktaṃ gandhadravyavimiśritam | vinyasecchivakuṃbhaṃ tu vyomavyāpiṃ samuccaran || 11 || p. 368) vadhanīṃ tasya vāme tu gaurībījena vinyaset | abhitaḥ kalaśānaṣṭau vidyeśvara samanvitam || 12 || vastra yugmena saṃveṣṭya viṇikādīṃśtu veṣṭayet | vajraṃ marakataṃ caiva vaiḍūryaṃ ca pravālakam || 13 || puṣyarāgaṃ ca gomedhamindranīlaṃ ca mauktikam | vinyasecchiva kumbhe tu vardhanyāṃ paṃcaratnakam || 14 || vidyeśa kalaśe vipra ! svarṇakaṃ tatra nikṣipet | bāhyāvaraṇakaṃ tatra ṣaṭtriṃśatkalaśān nyaset || 15 || siddhārthaṃ tilamudgaṃ ca śimbaṃ caiva tu vinyaset | kapālīśo vajrapāṇiḥ pinākī tridaśādhipaḥ || 16 || ete'dhi devatāḥ proktā dvitīyāvaraṇe nyaset | tṛtīyāvaraṇe caiva kalaśān ṣaṣṭi vinyaset || 17 || elālavaṃga jātī ca takkolaṃ caiva vinyaset | panasaṃ kadalī caiva mātuluṃgaphalāni ca || 18 || nāraṃgasya dvayaṃ caiva vinyaset tu phalodakam | yāmyaṃ mṛtyuharaṃ caiva dhātā dharmapatistathā || 19 || ete'pi daivatāḥ proktāścaturthāvaraṇe nyaset | paṃcamāvaraṇaṃ caiva ṣaṭsaptatiṃ nyaset tataḥ || 20 || muraṃ māṃjīva kuṣṭhaṃ ca timbuṃ caiva tu vinyaset | kālarudro hutāśaśca jvalano dahanastathā || 21 || p. 369) ete'pi daivatāḥ proktāḥ paṃcamāvaraṇe nyaset | dravyaṃ ca devatā yuktaṃ koṇe koṇe ca vinyaset || 22 || tato homaṃ prakartavyaṃ caturdikṣvaṣṭadikṣu vā | hṛdā ca samidho hutvā hṛtaṃ tu śirasā tathā || 23 || śikhayā ca caruṃ hutvā lājānkavaca mantrataḥ | sarṣapaṃ * * * * * netramantreṇa caiva hi || 24 || praśāntamanaso bhūtvā pratyekaṃ tu śatāhutiḥ | sarvadravya samāyuktaṃ havyavāhaṃ samuccaran || 25 || sviṣṭamagneti mantreṇa juhuyāttadanantare | diśāsvadhyayanaṃ kuryāt stotramantraṃ japet tataḥ || 26 || ācārya dakṣiṇāṃ dadyāt padārthīn pūjayet tataḥ | snāpayecchivakumbhaṃ tu prāsādena tu mantrataḥ || 27 || prathamāvaraṇe snātvā dvitīyāvaraṇe punaḥ | tṛtīyāvaraṇaṃ paścāt caturthāvaraṇaṃ punaḥ || 28 || paṃcamāvaraṇaṃ paścād paṃcabrahmaṣaḍaṃgakaiḥ | paṃcavarṇa havirdadyāt tāmbūlaṃ dāpayet tataḥ || 29 || evaṃ yaḥ kurute martyaḥ śivalokamavāpnuyāt | paṃcāśad dviśataṃ proktaṃ uttama trayamucyate || 30 || madhyama trayake vipra ! aṣṭottaraśataṃ śṛṇu || 30 || iti vīratantre paṃcāśad dviśatasnapanavidhiḥ ekonāśītitamaḥ paṭalaḥ || 79 || p. 370) pitāmahaḥ || madhyamasyottamaṃ deva ! kīdṛśaṃ snapanaṃ prabho ! | etat sarvaṃ samāsena aṣṭottaraśataṃ tvatha || 1 || tatsarvamakhilaṃ vakṣye śṛṇuṣva caturānana ! | prāsādasyāgrataḥ kuryānmaṇḍapaṃ caturaśrakam || 2 || pūrvoktamaṇṭape ramye vimānopariśobhite | catustoraṇasaṃyuktaṃ darbhamālābhirāvṛtam || 3 || aṣṭadikṣu dhvajān nyasya puṣpamālāvalambitam | stambhāni veṣṭayet tatra gomayenānu lepayet || 4 || sūtrapādaṃ prakartavyaṃ tālamātreṇa cāntaram | dvividhaṃ sūtrapādaṃ tu śāntikaṃ pauṣṭikaṃ tathā || 5 || caturdaśāni sūtrāṇi pūrvāgraṃ caiva vinyaset | uttarāgraṃ tathaiva syād sūtrasyaitāni nirdiśet || 6 || madhye navapadaṃ sthitvā paricchedapadaṃ nyaset | caturdikṣu ca viprendra ! dvārārthaṃ tu padaṃ tataḥ || 7 || tadbāhyāvaraṇādvāhye parito vidhirucyate | tasya bāhye tu paritaḥ padadvaya sthitāni tu || 8 || evameva krameṇaiva śāntikaṃ pravidhīyate | idamanyat pravakṣyāmi cakrasthāpanamucyate || 9 || pūrvāgre caiva viprendra ! yugmasūtraṃ pradāpayet | uttarāgraṃ tathaiva syāt tālamātreṇa cāntaram || 10 || p. 371) tālatraya pramāṇena bhrāmayet pūrṇacandravat | tāsāṃ pūrve diśo vipra ! tālamātreṇa cāntaram || 11 || aṣṭavṛttaṃ tato bhrāmya vīthī catvāra eva ca | caturbhiḥ kalaśānnyasya pauṣṭikaṃ tviha cocyate || 12 || dvārārthaṃ ca caturdikṣu hrāsayet tu viśeṣataḥ | śālinā vikiret tatra adhikaṃ kalaśānprati || 13 || śālyardhaṃ taṇḍulaṃ nyasya taṇḍulārdhaṃ tilaṃ nyaset | paristarecca darbhaiśca puṇyāhaṃ vācayet tataḥ || 14 || kalaśān grāhayet tatra śuddhadeśe mṛdaṃ tataḥ | astramantreṇa kṛtvā tu vāmena śoṣaṇaṃ bhavet || 15 || īśānena dahedvidvān sarvalakṣaṇa saṃyutam | āḍhakena tu saṃpūrṇān adhamaṃ tu vidhīyate || 16 || madhyamaṃ śivasaṃpūrṇaṃ uttamaṃ droṇapūritam | bhinnaṃ kālaṃ ca suṣiraṃ bhedacchedaṃ ca varjayet || 17 || sūtreṇa veṣṭayet kumbhān kuṃjarasyākṣivadbhavet | śarāvaṃ caiva viprendra sūtreṇa veṣṭayet tataḥ || 18 || kṣālayedudake naiva darbhasyopari vinyaset | pradhāna kalaśaṃ vipra ! śuddhodakena pūrayet || 19 || paṃcaratnaṃ kṣipet tatra vastrayugmena veṣṭayet | kalaśasya mukhe rudraṃ viṣṇuṃ madhyamake nyaset || 20 || p. 372) pṛṣṭhe prajāpatiḥ khyāto tīrthāni kukṣirucyate | madhyame śivakumbhaṃ tu prāsādena tu vinyaset || 21 || vardhanīṃ tasya vāme tu gaurībījena vinyaset | śivakumbhe śivaṃ pūjya vardhanyāṃ gaurimeva ca || 22 || gandhapuṣpādinābhyarcya vidyeśakalaśān nyaset | pūrvādīśānaparyantaṃ aṣṭakumbhāṃśca vinyaset || 23 || savastrānsahiraṇyāṃśca sakūrcānvāripūritān | prathamāvaraṇaṃ hyetad dvitīyāvaraṇaṃ śṛṇu || 24 || dvādaśān kalaśān nyasya dravyāṇāṃ ca tataḥ śṛṇu | pādyamācamanaṃ cārghyaṃ gomūtraṃ gomayaṃ payaḥ || 25 || dadhyājyamaṣṭamaṃ proktaṃ dvitīyāvaraṇe nyaset | tṛtīyāvaraṇe caiva caturviṃśat kalā nyaset || 26 || candanaṃ kuṃkumaṃ kuṣṭhaṃ laghumāṃcīmuraṃgulam | lājācūrṇa śamī caiva nīvāraṃ nālikerakam || 27 || madhurikṣurasaṃ bilvaṃ phalaṃ kuśayavaṃ tilam | karpūraṃ hariberaṃ ca viṃśatiṃ kalaśān nyaset || 28 || vibhūtiravyayaḥ śāstā pinākī tridaśādhipaḥ | agnīrudro hutāśaśca piṃgalaḥ khātako haraḥ || 29 || jvalano dahano babhrurbhasmāntakakṣayāntakau | ete'pi daivatāḥ proktāḥ kalaśeṣūdake nyaset || 30 || p. 373) tṛtīyāvaraṇaṃ proktaṃ caturthāvaraṇaṃ śṛṇu | catuścatvāri kalaśān caturthāvaraṇe nyaset || 31 || lohaṃ priyaṃgu puṣpaṃ ca lavaṃgaṃ phalamallikā | dāntadūrvā ca takkolaṃ puṃnāgaṃ jāti pāṭalī || 32 || parṇakā śatapatrī ca tailaṃ kastūrirocanā | vyāghranakhīśatāverī maṃjiṣṭhā nāgakesaram || 33 || navanītaṃ drāvilaṃ sā gandhapatraṃ ca dhātakīi | bhītā ca sahadevī ca viṣṇukrāntiḥ suvarcalā || 34 || * nni ca śaṃkhapuṣpī ca lakṣmī sthalāravindakam | balabhadrī mahābhadrī apāmārgendu vallikā || 35 || rudraparṇī mahālakṣmī dhūrdhūreṇa samanvitam | caturthāvaraṇe caiva vinyased deśikottamaḥ || 36 || yāmyo mṛtyuharo dhātā vidhātā kartrareva ca | kālarudraśca vikhyāto dharmādharmapatistathā || 37 || saṃyoktā ca viyoktā ca nair-ṛte vāruṇe tathā | hantā ca krūradṛṣṭiśca ūrdhvaśepho mahābhujaḥ || 38 || virūpākṣo dhūmrakarṇo lohito daṃṣṭrabāhulaḥ | atiścalaḥ pāśahasto mahābala eva ca || 39 || jayabhadro mahābāhurbālānto baḍavāmukhaḥ | vibhīṣaṇo mahāvego laghuvegastathaiva ca || 40 || p. 374) sūkṣmastīkṣṇaḥ kṣayāntaśca paścācchāntaḥ paṃcaśekharaḥ | kapardī meghavāhaśca jaṭāmakuṭadhārakaḥ || 41 || nānārūpadharaścaiva nidhīśorūpavāṃstathā | dhanuścaiva tu viprendra ! kalaśeṣūdake nyaset || 42 || śivasya vardhanīṃ caiva pūrvābhimukhameva ca | itareṣāṃ tu devānāṃ śivābhimukhameva ca || 43 || etacchāntikamuddiṣṭaṃ pauṣṭikaṃ ca tataḥ śṛṇu | prathamāvaraṇe cāṣṭau dvitīye dvādaśa nyaset || 44 || pūrvoktena tu mārgeṇa yathā krameṇa vinyaset | devatānāṃ ca viprendra ! catvāriṃśadghaṭān nyaset || 45 || vinyaseccaiva viprendra ! paṃcamāvaraṇe budhaḥ | tato homaṃ prakartavyaṃ caturdikṣu palāśakaiḥ || 46 || samidājyaṃ caruścaiva sarṣapaścaiva hūyate | sadyādīśānaparyantaṃ kramād hutvā śivavrataiḥ || 47 || vyomavyāpiṃ samuccārya pratyekaṃ paṃcaviṃśatiḥ | prāsādena tu mantreṇa paṃcāśaddhūyate kramāt || 48 || cittādibhirjayādibhirhūyate kramaśastataḥ | hutvānte tu yadasyeti juhuyāt tadanantare || 49 || ekaikaṃ kalaśānsarvān vastrayugmena veṣṭayet | ācāryadakṣiṇāṃ dadyāt padārthīn pūjayet tataḥ || 50 || p. 375) garbhagehamanuprāpya nirmālyaṃ ca visarjayet | paścāt paṃcāsanaṃ kalpya sṛṣṭinyāsaṃ prakalpayet || 51 || utthāpya śivakuṃbhaṃ tu snāpayelliṃgamūrdhani | vardhanīṃ tasya vāme tu snāpayed gauri mantrataḥ || 52 || vyomavyāpiṃ japet tatra śivakumbhaṃ tu sthāpayet | paṃcabrahma ṣaḍaṃgena snāpayet kalaśaṃ tataḥ || 53 || prathamāvaraṇaṃ snātvā dvitīyaṃ ca tṛtīyakam | caturthaṃ paṃcamaṃ snātvā evamevaṃ krameṇa tu || 54 || paṃcavarṇa havirdadyāt tāmbūlaṃ tu nivedayet | evaṃ yaḥ kurute martyaḥ śivalokamavāpnuyāt || 55 || madhyamottamamevaṃ tu ekāśītiṃ śṛṇuṣvatha | iti vīratantre aṣṭottaraśata snapanavidhiḥ aśītitamaḥ paṭalaḥ || 80 || lokanātha namaskṛtya paryapṛcchat pitāmahaḥ | ekāśītiḥ kathaṃ deva ! tatsarvaṃ brūhi me prabho ! || 1 || īśvaraḥ || sādhu sādhu mahāprājña ! yattvayā paricoditam | tatsarvamakhilaṃ vakṣye śṛṇuṣva caturānana ! || 2 || prāsādasyāgrataḥ kuryānmaṇṭapaṃ caturaśrakam | pūrvokte naiva mārgeṇa kārayed deśikottamaḥ || 3 || p. 376) kalaśāngrāhya yatnena sūtreṇaiva tu veṣṭayet | śuddhodakena saṃpūrya śarāveṇa vidhāyate || 4 || śālināṃ vikiret tatra pratyekamāḍhakairyutam | śālyardhaṃ taṇḍulaṃ nyasya taṇḍulārdhaṃ tilaṃ nyaset || 5 || paristaret tu darbhaiśca sthāpayecchiva kumbhakam | prāsādena tu mantreṇa gaurībījena vardhanīm || 6 || * * * sarvaratnaṃ ca kūrce naiva samanvitam | vinyaseccaiva viprendra ! abhitaḥ kalaśairyutam || 7 || vidyeśvara samāyuktaṃ savastraṃ sahiraṇyakam | adhamaṃ tvaṣṭahastaṃ syān madhyamaṃ navahastakam || 8 || uttamaṃ daśahastaṃ ca catustālaṃ tu vistṛtam | purāṇaṃ putranāśaḥ syāt keśayuktaṃ dhanakṣayaḥ || 9 || śvetaṃ vā raktaṃ pītaṃ vā saṃmiśraṃ tu na kārayet | pūrve tu nava kumbhaṃ tu āgneyyāṃ navakumbhakam || 10 || yāmye tu nava kumbhaṃ ca nair-ṛtyāṃ navakaṃ nyaset | vāruṇyāṃ navakaṃ vidvān vāyavyāṃ navakaṃ nyaset || 11 || some tu navakaṃ nyasya aiśānyāṃ navakaṃ nyaset | sa vastrān sāpidhānāṃśca sakūrcān vāripūritān || 12 || vinyased dhṛdaye naiva śālyopari viśeṣataḥ | lohaṃ priyaṃgupuṣpaṃ ca lavaṃgaṃ phalamallikā || 13 || p. 377) dāntā dūrvā ca takkolaṃ punnāgaṃ jātipāṭalī | parṇakā śatapatraṃ ca tailaṃ kastūri rocanā || 14 || vyāghranakhī śatāverī maṃjiṣṭhā nāgakesaram | rajanī bhadrakoṣṭhaṃ ca saralaṃ kṛṣṇamālikā || 15 || bhītā ca sahadevī ca viṣṇukrāntiḥ suvarcalā | siṃhī ca śaṃkhapuṣpī ca lakṣmī sthalāravindakam || 16 || balabhadrī mahābhadrī apāmārgenduvallikā | rudraparṇī mahālakṣmīrdhūrdhūreṇa samanvitam || 17 || eteṣāṃ dravyasaṃyuktaṃ kalaśeṣu ca vinyaset | nadyāstīre ca goṣṭhe ca balmīke vṛṣaśṛṃgake || 18 || varāhagajadante ca padmamūle mṛdā gṛhet | vidyeśakuṃbhe nikṣipya paṃcagavyena saṃyutam || 19 || pūrvāyāṃ navake vipra ! ameva sthāpayet kramāt | vāruṇyāṃ navake caiva * * saṃ vinyaset kramāt || 20 || vāyavyaṃ navake caiva kumāraṃ vipra ! vinyaset | saumyāyāṃ viṣṇumāvāhya * * caṇḍīśagocare || 21 || gandhapuṣpādinābhyarcya tato homaṃ caturdaśī | samidājya carūnlājānsarṣapena samanvitam || 22 || sadyādīśānaparyantaṃ aṣṭottaraśataṃ pṛthak | vyomavyāpiṃ japitvā tu ājyena paṃcaviṃśatiḥ || 23 || p. 378) hutvānte tu yadasyeti juhuyāt tadanantare | snāpayecchivakumbhaṃ tu vyomavyāpiṃ samuccaran || 24 || gaurībījena vardhanyāṃ snāpayed deśikottamaḥ | paṃcabrahmaṣaḍaṃgena snāpayet kalaśān budhaḥ || 25 || paṃcavarṇa havirdadyāt tāmbūlaṃ dāpayet tataḥ | ācārya dakṣiṇāṃ dadyāt padārthīn pūjayet tataḥ || 26 || evaṃ yaḥ kurute martyaḥ śivalokamavāpnuyāt | ekāśītiriti proktā ekonapaṃcāśat śṛṇu || 27 || iti vīratantre ekāśītisnapanavidhiḥ ekāśītitamaḥ paṭalaḥ || 81 || pitāmahaḥ || praṇamya m śirasā devaṃ brahmā pṛcchati śaṃkaram | ekona paṃcāśatkovā tat sarvaṃ brūhi me prabho ! || 1 || īśvaraḥ || tat sarvamakhilaṃ vakṣye śṛṇuṣva caturānana ! | prāsādasyāgrataḥ kuryānmaṇṭapaṃ caturaśrakam || 2 || catustoraṇa saṃyuktaṃ caturdvāra vibhūṣitam | darbhamālābhirāveṣṭya vitāno parisobhitam || 3 || digdhvajaiśca samāyuktaṃ muktādāmairalaṃkṛtam | gomayālepanaṃ kṛtvā sūtrapātaṃ tu kārayet || 4 || prāgagraṃ daśa sūtrāṇi udagagraṃ tathaiva ca | madhye navapadaṃ sthitvā tadbāhyekaṃ tu vīthikā || 5 || p. 379) aṣṭadvāra samāyuktaṃ kartavyaṃ lakṣaṇānvitam | śālinā sthaṇḍilaṃ kṛtvā pūrvoktena vidhānataḥ || 6 || śālyardhaṃ taṇḍulaṃ nyasya taṇḍulārdhaṃ tilaṃ tathā | madhyame'ṣṭa padaṃ kṛtvā gandhapuṣpādinārcayet || 7 || śivakumbhaṃ nyasenmadhye paṃcaratna samanvitam | vastradvaya samāyuktaṃ sa kūrcaṃ sāpidhānakam || 8 || dikṣu ṣaṭkalaśān nyasya catvāri ca vidikṣu vai | kalaśān vinyaset tatra savastraṃ sāpidhānakam || 9 || gomūtraṃ gomayaṃ sarpirdadhi kṣīraṃ tathaiva ca | candanaṃ kuṃkumaṃ caiva meva māṃjī muraṃgulam || 10 || lājaṃ ca giriveraṃ ca tṛṇakaccola jambukam | śatapuṣpaṃ tathā vyāghrī dhātrī pūrvā harītakī || 11 || hitā ca sahadevī ca mātuluṃgaṃ ca dāḍimī | haṃsapuṣpā gandhapuṣpā mahādroṇī samanvitam || 12 || kalaśeṣu nyased vidvān mudgaṃ māṣaṃ ca sarṣapam | ajaḥ kapālīṃ buddhiśca vajradehaḥ pramardanaḥ || 13 || vibhūtiravyayaḥ śāstā pinākī tridaśādhipaḥ | agnīrudro hutāśī ca piṃgalaḥ pādako hariḥ || 14 || jvalano dahano bhadro bhasmāntakakṣayāntakau | yāmyo mṛtyuharo dhātā (vidhātā) karṇakārikā || 15 || p. 380) kālarudraśca saṃkhyāto dharmādharmapatistathā | saṃyoktā ca viyoktā ca niyoktā ca prakīrtitaḥ || 16 || agragaṇyaḥ sadācāraḥ śarvaḥ śambhurmaheśvaraḥ | kālarudraśca vikhyāto dhātā dharmapatistathā || 17 || hantā ca krūradṛṣṭiśca ūrdhvakeśo mahābhujaḥ | virūpākṣo dhūmravarṇo lohito daṃṣṭra vā budhaḥ || 18 || pāśahasto mahābodhaḥ kālakaṇṭhaścaturbhujaḥ | bhūtapālo lokapālaḥ kṣetrapālastathaiva ca || 19 || sukhaduḥkhakaraścaiva * * * * * cistathā | etepi daivatāḥ proktāḥ kalaśeṣūdake nyaset || 20 || tato homaḥ prakartavyaḥ caturdikṣu vidikṣu ca | aiśānyāmeka homaṃ vā palāśasamidhā saha || 21 || samidājya carūnlājān sarṣapāṃśca yavāṃstilān | śālinī vāragodhūma mudge naiva samanvitam || 22 || paṃcabrahma ṣaḍaṃgena hutvā tu kramaśo budhaḥ | hutvānte tu yadasyeti pūrṇāhutimathācaret || 23 || vyomavyāpiṃ japitvā tu snāpayecchivakumbhakam | gaurībījena vardhanyāṃ snāpayecchivakumbhakam || 24 || gaurībījena vardhanyāṃ snāpayet pīṭhakopari | paṃcabrahmaṣaḍaṃgena snāpayet sarvakumbhakam || 25 || p. 381) havirnivedayet paścāt tāmbūlaṃ dāpayet tataḥ | evaṃ yaḥ kurute martyaḥ śivaloke mahīyate || 26 || proktamekonapaṃcāśacchṛṇuṣva paṃcaviṃśatim | iti vīratantre ekonapaṃcāśat snapanavidhiḥ dvayaśītitamaḥ paṭalaḥ || 82 || pitāmahaḥ || devadevaṃ praṇamyādau paryapṛcchat pitāmahaḥ | snapanaṃ paṃcaviṃśacca brūhi me parameśvara ! || 1 || īśvaraḥ || tatsarvamakhilaṃ vakṣye śṛṇuṣva kamalāsana ! | prāsādasyāgrataḥ kuryānmaṇṭapaṃ caturaśrakam || 2 || catustoraṇa saṃyuktaṃ darbhamālā vibhūṣitam | vitānopari saṃchannaṃ digdhvajaiśca pralambitam || 3 || sarvālaṃkārasaṃyuktaṃ maṇṭapaṃ kārayet tataḥ | gomayālepanaṃ kṛtvā sūtrapātaṃ tu kārayet || 4 || prāgagramaṣṭasūtraṃ syād udagagraṃ tathaiva ca | madhye navapadaṃ sthitvā tadbāhyeka padaṃ tyajet || 5 || aṣṭavīthī samāyuktaṃ śālinā vikiret tataḥ | āḍhakaṃ vā tadardhaṃ vā prasthaṃ vā śāli vinyaset || 6 || kalaśānprati viprendra tasyordhve taṇḍulaṃ nyaset | taṇḍulārdhaṃ tilaṃ nyasya darbhāṃścaiva paristaret || 7 || p. 382) śivakumbhaṃ nyasenmadhye vastrayugmena veṣṭayet | paṃcaratna samāyuktaṃ sa kūrcaṃ sāpidhānakam || 8 || gaurī bījena vardhanyāṃ savastraṃ sahiraṇyakam | pūrvādīśānaparyantaṃ aṣṭakumbhāṃśca vinyaset || 9 || svarṇaṃ tatra vinikṣipya vidyeśvara samanvitam | paṃcagavya samāyuktaṃ savastraṃ sāpidhānakam || 10 || caturdikṣu ca viprendra ! dvādaśānkalaśaṃ nyaset | āgneyādiṣu koṇeṣu catvāraḥ kumbha ucyate || 11 || candanaṃ kuṃkumaṃ caiva uśīraṃ mudgameva ca | elālavaṃga takkolaṃ timbujātiphalaṃgulam || 12 || laghumāṃcīraṃ caiva ṣaṣṭhaṃ kuṃkumameva vā dāntā dūrvā ca takkolaṃ puṃnāgaṃ jātipāṭalī || 13 || loghraṃ caiva priyaṃguṃ ca nālikera samanvitam | yathā krameṇa vinyasya pūrvādīśānamantakam || 13 || ajaḥ kapālī buddhiśca vajradehaḥ pramardanaḥ | vibhūtiravyayaḥ śāstā pinākī tridaśādhipaḥ || 14 || agnīrudro hutāśaśca piṃgalaḥ khātako haraḥ | jvalano dahano babhruḥ bhasmāntakaḥ kṣayāntakaḥ || 15 || yāmyo mṛtyuharo dhātā vidhātā kartṛkārakau | kālarudraśca viprendra ! kalaśasyādhidevatāḥ || 16 || p. 383) gandhapuṣpādinābhyarcya svasvanāmnaiva mantrataḥ | tato homaṃ prakartavyaṃ pālāśasamidhā saha || 17 || sthalikaṃ kārayet tatra lakṣaṇena samanvitam | samidājyacarūnlājān sarṣapāṃśca yavāṃstilān || 18 || śālinī vāragodhūmayavaveṇu samanvitam | paṃcabrahma ṣaḍaṃgena yathā krameṇa hūyate || 19 || hutvānte tu yadasyeti pūrṇāhutimathācaret | ācārya dakṣiṇāṃ dadyād vastrahemāṃgulīyakaiḥ || 20 || prāsādena tu mantreṇa snāpayecchivakumbhakam | gaurībījena vardhanyāṃ snāpayet tu viśeṣataḥ || 21 || vyomavyāpiṃ samuccārya snāpayet kalaśāṃstataḥ | paṃcavarṇa havirdadyāt tāmbūlaṃ dāpayet tataḥ || 22 || evaṃ yaḥ kurute martyaḥ śivalokamavāpnuyāt | paṃcaviṃśatirevoktā ṣoḍaśaṃ ca tataḥ śṛṇu || 23 || iti vīratantre paṃcaviṃśati snapanavidhiḥ tryaśītitamaḥ paṭalaḥ || 83 || pitāmahaḥ || praṇamya bhagavantaṃ hi paryapṛcchat pitāmahaḥ | kalaśān ṣoḍaśān kiṃ vā brūhi me parameśvara || 1 || īśvaraḥ || tat sarvamakhilaṃ vakṣye śṛṇuṣva caturānana ! | prāsāda syāgrataḥ kuryānmaṇṭapaṃ caturaśrakam || 2 || p. 384) darbhamālābhirāveṣṭya catustoraṇabhūṣitam | vitāne nordhvamācchādya digdhajaiśca pralambitam || 3 || vastrairāveṣṭayed vidvān muktādāmairalaṃkṛtam | sarvālaṃkāra saṃyuktaṃ sūtrapātaṃ tu kārayet || 4 || prāgagramaṣṭasūtraṃ syād udagagraṃ tathaiva ca | madhye navapadaṃ sthitvā tasyāvṛta padaṃ tyajet || 5 || aṣṭavīthī samāyuktaṃ tadbāhyeka padaṃ sthitam | śālinā vikiret tatra pūrvoktavidhinā saha || 6 || śālyardhaṃ taṇḍulaṃ nyasya tasyārdhaṃ tu tilaṃ nyaset | paristarecca darbhaiśca gandhapuṣpādinārcayet || 7 || madhyame śivakumbhaṃ tu prāsādena tu vinyaset | gaurī bījena vardhanyāṃ sthāpayed deśikottamaḥ || 8 || trayāṇāṃ kalaśānāṃ tu caturdikṣu ca vinyaset | āgneyādiṣu koṇeṣu caturaḥ kalaśān nyaset || 9 || śivakumbhe śivaṃ pūjya catūratna samanvitam | vastrayugmena saṃveṣṭya viṇikābhiralaṃkṛtam || 10 || gaurīṃ ca vardhanīṃ nyasya savastraṃ sahiraṇyakam | gomūtraṃ gomayaṃ caiva kṣīraṃ dadhighṛtaṃ tathā || 11 || uśīraṃ candanaṃ caiva kuṣṭhenaiva samanvitam | sadyādīśānaparyantaṃ yathā krameṇa vinyaset || 12 || p. 385) hutvānte tu yadasyeti pūrṇāhuti mathācaret | snāpayecchivakumbhaṃ tu vyomavyāpi samuccaran || 13 || gaurībījena vardhanyāṃ snāpayet tu viśeṣataḥ | paṃcabrahmaṣaḍaṃgena sthāpayet kalaśāṃstataḥ || 14 || naivedyaṃ pāyasaṃ dadyāt tāmbūlaṃ tu nivedayet | ācāryadakṣiṇāṃ dadyād vastrahemāṃgulīyakaiḥ || 15 || adhame madhyamaṃ proktaṃ navakumbhaṃ tataḥ śṛṇu | iti vīratantre ṣoḍaśasnapanavidhiḥ caturaśītitamaḥ paṭalaḥ || 84 || pitāmahaḥ || praṇamya bhagavantaṃ hi paripṛcchati śaṃkaram | navakumbhāḥ kathaṃ deva ! brūhi me parameśvara ! || 1 || īśvaraḥ || tatsarvamakhilaṃ vakṣye śṛṇuṣva caturānana ! | prāsādasyāgrataḥ kuryānmaṇṭapaṃ caturaśrakam || 2 || caturdvāra samāyuktaṃ catustoraṇa bhūṣitam | vitānoparisaṃchannaṃ digdhvajaiśca pralambitam || 3 || darbhamālābhirāveṣṭya muktādāmairalaṃkṛtam | sarvālaṃkāra saṃyuktaṃ gomayenopalepayet || 4 || puṇyāhaṃ vācayet tatra svasti sūktaṃ ca vācayet | sūtrapātaḥ prakartavyaḥ ṣaṭsūtraṃ prākśiro bhavet || 5 || p. 386) udagagraṃ tathaiva syād aṣṭadvāra samanvitam | śālinā vikiret tatra āḍhakaṃ kalaśaṃ prati || 6 || śālyardha taṇḍulān nyasya taṇḍulārdhāṃstilān nyaset | paristaret tu darbhaiśca padmamaṣṭadalaṃ likhet || 7 || śivakumbhaṃ nyasen madhye prāsādena tu mantrataḥ | savastraṃ paṃcaratnaṃ ca sakūrcaṃ sāpidhānakam || 8 || vardhanīṃ gaurī bījena vinyased deśikottamaḥ | savastrānsahiraṇyāṃśca gandhodakena pūritān || 9 || pūrvādīśāna paryantaṃ vinyasedaṣṭakumbhakān | pūrve gomūtrakaṃ caiva gomayaṃ cāgnideśake || 10 || kṣīraṃ dakṣiṇato nyasya paścime dadhi vinyaset | ājyaṃ cottarataḥ sthāpya nair-ṛte ca kuśāmbujam || 11 || vāyavyāṃ phalatoyaṃ ca aiśānyāṃ rocanā bhavet | pūrvādīśāna paryantaṃ aṣṭavidyeśvarān nyaset || 12 || gandhapuṣpādinā caiva svasvamantreṇa pūjayet | tato homaṃ prakurvīta palāśasamidhā saha || 13 || samidājya carūnlājān sarṣapāṃśca yavāṃstilān | saptadravyeṇa saṃyuktaṃ paṃcabrahmasamāyutam || 14 || hṛdayaṃ ca śiroyuktaṃ krameṇa parihūyate | hutvānte tu yadasyeti sviṣṭakṛddhūyate kramāt || 15 || p. 387) aṣṭamaṃgalarūpāṇi parito vinyaset tataḥ | ācārya dakṣiṇāṃ dadyād vastrahemāṃgulīyakaiḥ || 16 || vyomavyāpiṃ japitvā tu snāpayecchivakumbhakaiḥ | gaurībījena vardhanyāmanantādi svamantrakaiḥ || 17 || havirnivedayet paścāt tāmbūlaṃ dāpayet tataḥ | adhamasyādhamaṃ proktaṃ śītakumbhaṃ tataḥ śṛṇu || 18 || iti vīratantre navakumbha snapanavidhiḥ paṃcāśītitamaḥ paṭalaḥ || 85 || pitāmahaḥ || śītakumbhaṃ kathaṃ deva ! tasya sādhanameva ca | etat sarvaṃ samāsena bhagavanvaktumarhasi || 1 || īśvaraḥ || tat sarvamakhilaṃ vakṣye śṛṇuṣva kamalāsana ! | jvaramārī vināśāya sarvāriṣṭavināśanam || 2 || dvātriṃśatprastha saṃpūrṇaṃ uttamaṃ kumbhamucyate | triṃśat tanmadhyamaṃ proktaṃ aṣṭāviṃśati cādhamam || 3 || aṣṭāṃgulaṃ tu viprendra ! vaktravistāra ucyate | bimbaprabhānvabhāyuktaṃ bhinnaṃ kālaṃ ca varjayet || 4 || triguṇī kṛtasūtreṇa veṣṭayet kuṃjarākṣavat | kṣālayed dhṛdaye naiva darbhairupari vinyaset || 5 || śivāgre sthaṇḍilaṃ kṛtvā aṣṭadroṇena śālinā | śālyardhataṇḍulān nyasya taṇḍulārdha tilān nyaset || 6 || p. 388) padmamaṣṭadalaṃ likhya darbhaiścaiva paristaret | vastrapūtena toyena pūrayedghaṭameva ca || 7 || elālavaṃga takkolatimbujāti phalairyutam | uśīraṃ candanaṃ caiva kumbhamadhye hṛdā nyaset || 8 || vastrayugmena saṃveṣṭya viṇikābhiralaṃkṛtam | vajraṃ ca padmarāgaṃ ca vaiḍūryaṃ mauktikaṃ tathā || 9 || pravālena samāyuktaṃ kumbhamadhye vinikṣipet | sakūrcaṃ sāpidhānaṃ ca puṣpamālā samanvitam || 10 || śālyopari nyaset kuṃbhaṃ vyomavyāpi samuccaran | paṃcabrahmaṣaḍaṃgena arcayed gandhapuṣpakaiḥ || 11 || kuṃbhasthamudakaṃ caiva amṛtaṃ ca cintayet | pūrvarātre'dhivāsyātha nṛttageya samanvitam || 12 || havirnivedayet paścāt tāmbūlaṃ dāpayet tataḥ | evameva nyaset kuṃbhaṃ śivastatrādhidevatā || 13 || vāstuhomaṃ divā kuryāllakṣaṇena samanvitam | kumbhasya saṃnidhau vipra ! śānti homaṃ tu kārayet || 14 || caturdikṣu caturvedaiḥ kuryādadhyayanaṃ dvijaḥ | evameva prakāreṇa upakumbhaṃ ca vinyaset || 15 || tataḥ prabhāte vimale snānaṃ kṛtvā tu deśikaḥ | mantranyāsoktamārgeṇa sṛṣṭinyāsaṃ tu kārayet || 16 || p. 389) tripādīṃ tatra saṃkalpya yājñikairvṛkṣasaṃbhavaiḥ | liṃgasyopari viprendra ! hastamātroccamucyate || 17 || dvādaśāṃgulanāhaṃ syān mātrāṃgulena kārayet | abakraṃ nirvraṇaṃ kṛtvā viṣṭharatrayasaṃyutam || 18 || tālamātreṇa tanmadhye suṣiraṃ kuryāt tu deśikaḥ | dvau pārśvau pṛṣṭhataścaiva vinyaset tu tripādikān || 19 || kuṃbhasyaiva tu pṛṣṭhe tu suṣiraṃ kārayet tataḥ | nālaṃ tatraiva vinyasya caturaṃguladairghyakam || 20 || svarṇe naiva tu kartavyaṃ ghaṭādhastāt tu yojayet | vyomavyāpiṃ samuccārya kumbhamāropayet tataḥ || 21 || triyahe vāpi paṃcāhe saptāhe vāpi kārayet | aho rātraṃ sravan mūrdhni sarvadoṣanikṛntanam || 22 || mahāhavirdadet paścāt tāmbūlaṃ dāpayet tataḥ | sandhyāyāṃ pūjayet paścāt pūrvoktavidhinā saha || 23 || upakumbhājjalaṃ vipra ! śītakumbhe vinikṣipet | dinānte'pi ca viprendra ! kumbhāvarohaṇaṃ kuru || 24 || snapanaṃ tatra kartavyaṃ pūrvoktavidhinā saha | ācārya dakṣiṇāṃ dadyād vastrahemāṃgulīyakaiḥ || 25 || brāhmaṇān bhojayet tatra paryaṣṭi paricārakān | śaivān saṃbhojayet tatra samayān bhojayet tataḥ || 26 || p. 390) śītakumbhavidhiḥ prokta adbhutānāṃ vidhiṃ śṛṇu || 26 || iti vīratantre śītakumbhavidhiḥ ṣaḍaśītitamaḥ paṭalaḥ || 86 || namaskṛtya jagannāthaṃ paryapṛcchat pitāmahaḥ | adbhutānāṃ vidhiḥ ko vā tat sarvaṃ brūhi me prabho || 1 || īśavaraḥ || tat sarvamakhilaṃ vakṣye śṛṇuṣva caturānana ! | bhūmikampe diśādāhe dhūmaketānupasthite || 2 || sahasrakalaśaṃ snātvā taddoṣaśamanāya ca | anāvṛṣṭyādikāle tu grahaśāntiṃ samācaret || 3 || śivāgre maṇṭapaṃ kuryāt pūrvoktavidhinā saha | śālinā sthaṇḍilaṃ kṛtvā taṇḍulān vinyaset tataḥ || 4 || tālamātrocca mānena kuśairvā kūrcameva vā | sthāpayeccaiva viprendra ! trayaṃ caiva tu madhyame || 5 || pūrvādīśāna paryantaṃ trayāṇāṃ kūrcamucyate | trayāṇāṃ madhyame caiva grahāṇāṃ caiva vinyaset || 6 || ādityaṃ madhyame sthāpya śukraṃ pūrve tu vinyaset | candramāgneya digbhāge aṃgārakaṃ tu dakṣiṇe || 7 || rāhuṃ ca nair-ṛte nyasya vāruṇyāṃ ca śanaiścaram | ketuṃ ca vāyudigbhāge uttare tu bṛhaspatim || 8 || p. 391) aiśānyāṃ ca budhaṃ caiva vinyased deśikottamaḥ | bhāskarasyeśvaro devaḥ pūrvābhimukha eva ca || 9 || umācandrasya devastu skandaścāṃgārakasya tu | rāhoḥ kāliṃga devastu yamodevaśśanestathā || 10 || ketośca citraguptaśca brahmadevo bṛhaspatiḥ | budhaśca viṣṇudaivatya ityetā grahadevatāḥ || 11 || agnirāpaśca bhūmiśca viṣṇurindraśca devatā | indrāṇī ca prajāpatyaḥ sarpā brahmādhidevatāḥ || 12 || sadyena bhūrbhuvairyuktaṃ āvāhya devatāṃ tataḥ | teṣāṃ pūrve tu viprendra ! sikataiḥ sthaṇḍilaṃ kuru || 13 || agnimukhaṃ tu saṃkalpya gandhapuṣpādinārcayet | ādityasya ca vṛttaṃ syāśukrasya paṃcakoṇakam || 14 || some tu caturaśraṃ tu aṃgārake trikoṇakam | rāhoḥ śūrpākṛtiścaiva dhanuścaiva śanaiścare || 15 || dhvajavat keturaśraṃ tu caturaśraṃ tu dairghyakam | bṛhaspatestu vijñeyaṃ budhasya bhagavān bhavet || 16 || evameva prakāreṇa kuṇḍaṃ vā sthaṇḍilaṃ kuru | tattadvarṇāni puṣpāṇi pūjayed deśikottamaḥ || 17 || āditye'rkaṃ bijānīyāt palāśaṃ soma eva ca | aṃgārakasya khadiraṃ apāmārgaṃ budhasya ca || 18 || p. 392) bṛhaspatestu cāśvatthaṃ śukrasyaudumbaraṃ bhavet | śamīṃ śanaiścare vidyād rāhoḥ dūrvāhutirbhavet || 19 || ketoḥ kuśa samidbhistu alābhe palāśameva ca | aṣṭottaraśataṃ vāpi aṣṭāviṃśatireva vā || 20 || pratyekaṃ caiva viprendra ! hūyate kramaśo'dhunā | evaṃ lakṣaṇa saṃyuktaṃ homayecchivadīkṣitaḥ || 21 || prāsādena tu mantreṇa āsatyena samanvitam | eṣāmīśeti mantreṇa ādityasyaiva hūyate || 22 || mindāho viśvatasthaścā indra nair-ṛtistataḥ | śukrahomamiti proktaṃ āpyāyassomamabravīt || 23 || gaurīmimāya mantreṇa somahomaṃ prakīrtitam | agnirmūrdhā ca sometā aṃgārakasya hūyate || 24 || gaurī yatte devi nṛttirāpadya caiva rāhu ca | śanno devī prajāpate śanihomaṃ prakīrtitam || 25 || ketuṃ ca brahmajajñānaṃ homaṃ ketorihocyate | ādiyasyo bṛhatsāmajñānamācāryaṃ homamucyate || 26 || udbudhyasveti viṣṇośca budhasyāhutirucyate | paṃcabrahmaṣaḍaṃgena prāsādena samanvitam || 27 || śivabījena homaṃ tu grahaśāntirihocyate | kṣīrasnānaṃ prakartavyaṃ śrīrudreṇa viśeṣataḥ || 28 || p. 393) ācāryaṃ pūjayet paścād grahadoṣo vimuṃcati | ativṛṣṭirbhavet tatra subhikṣaṃ kurute tataḥ || 29 || pucchanakṣatra saṃdarśe rātrāvindradhanuryute | mahāmārī pravṛtte tu snapanaṃ tu sahasrakam || 30 || jvarādi pavane mārī śītakumbhaṃ ca kārayet | raktakanyā samutpanne śṛṇu tatvaṃ pitāmaha || 31 || piṇḍikā liṃgamadhye tu raktakanyāsamudbhave | rājñāṃ grāmaṃ kṣetraṃ vā vināśaṃ vrajati dhruvam || 32 || prāṇināśo bhavedaindre agnau dhānyakṣayaṃ bhavet | vāhanānāṃ kṣayo yāmye bhāryānāśastu nair-ṛte || 33 || vāruṇyāṃ tu pade caiva catuṣpānnāśanaṃ bhavet | jvarāpasmāraṃ vāyavyāṃ saumye vyādhimavāpnuyāt || 34 || rājamantrikṣayaṃ kuryād aiśānyāṃ tu viśeṣataḥ | nirmālyakuṇḍe dṛśyeta rājarāṣṭravināśanam || 35 || pacanālaye cāgniśālāṃ yāmācāryāyava doṣakṛt | dhānyaśālāya nāśaḥ syādvāre dveśmagṛnyakam || 36 || evameva prakāreṇa paṃcaprākāramucyate | brāhmaṇakṣatriyāṇāṃ ca antarmaṇḍalake bhavet || 37 || vaiśyanāśakaraṃ caiva antarhāre'pi dṛśyate | madhyahāre'pi dṛśyante śūdrāṇāṃ kṣayamāpnuyāt || 38 || p. 394) catuṣpānnāśanaṃ caiva maryādibhittike tataḥ | agnijādikṣayaṃ caiva mahāmaryādibhittike || 39 || śayyādeśe samutpanne maraṇaṃ tadvinirdiśet | evameva prakāreṇa adbhutaṃ dṛśyate bhayam || 40 || taddoṣaśamanārthāya khānayet tat pradeśataḥ | vyapohya sakalaṃ tatra paṃcagavyena prokṣayet || 41 || kapilādoṣahaye tatra puṇyāhaṃ vācayet tataḥ | ghanaṃ kṛtvā tu taddeśe śāntihomaṃ tadūrdhvataḥ || 42 || kṣīrasnānaṃ prakartavyaṃ śrīrudreṇa viśeṣataḥ | pūrvavadvidhinā yuktaṃ homaṃ kuryāt tu deśikaḥ || 43 || paṃcāhe saptarātre vā navāhe vāpi tārakaḥ | evaṃ kṛtvā mahāśāntiṃ sarvadoṣaharāya ca || 44 || valmīke tu samutpanne prāsāde madhukṛdbhave | vyapohya sakalaṃ tatra diśāhomaṃ tu kārayet || 45 || divānakṣatradarśe tu sahasrakalaśaṃ tataḥ | snāpayed devadeveśaṃ mahāhavirnivedayet || 46 || vimānordhve ulūkādi dṛśyate vāpi tatra ca | puṇyāhaṃ kārayet tatra pavamānena prokṣayet || 47 || snapanaṃ tatra kartavyaṃ śāntihomaṃ tu kārayet | anyevācādbhutotpanne snapanaṃ kārayet tataḥ || 48 || p. 395) śāntihomaṃ prakartavyaṃ taddoṣaśamanāya ca | adbhutānāṃ vidhiḥ proktaḥ kṛttikādīpa ucyate || 49 || iti vīratantre adbhutaśāntividhiḥ saptāśītitamaḥ paṭalaḥ || 87 || praṇipatya jagannāthaṃ paryapṛcchat pitāmahaḥ | ko vā tu kṛttikādīpaḥ tatsarvaṃ brūhi me prabho ! || 1 || īśvaraḥ || tat sarvamakhilaṃ vakṣye śṛṇuṣva caturānana ! | kārtike tu tathā māse nakṣatre kṛttikāyute || 2 || kṛttikā dīpakarmātha kārayed deśikottamaḥ | kṛttikādīpahīne tu jvaramārī pravartate || 3 || anāvṛṣṭirbhavet tatra tasmāddīpaḥ prayujyate | navavastreṇa kṛtvā tu vartiṃ kārpāsa saṃyutam || 4 || etāni yācitāloccaṃ pariṇāhaṃ tu tadvayam | śiva prapūrite pātre vinyased dhṛdayena tu || 5 || goghṛtena samāyuktaṃ śuddhatailena vā punaḥ | prāsādamūrdhni vinyasya hṛdayena tu mantrataḥ || 6 || dīpadaṇḍaṃ pravakṣyāmi śṛṇuṣva caturānana ! | jātī vā campakaṃ vāpi kramukaṃ vaiṇavaṃ tu vā || 7 || kadalī nālikeraṃ vā āsanaṃ bilvameva vā | prāsādasadṛśaṃ vāpi galāntaṃ vāpi kārayet || 8 || p. 396) kapototsedhamānaṃ vā paṃcahastoccameva vā | etaddīpena saṃyojya paṃcāśatpaṃcaviṃśatiḥ || 9 || catvāri cāṣṭapaṃktirvā kartavyā śilpinā saha | vastreṇa veṣṭayet tatra ghṛtena ca pariplutam || 10 || puṇyāhaṃ vācayet tatra yathā vibhavavistaram | dīpaṃ saṃyojya viprendra ! sadyojātena mantrataḥ || 11 || vāmadevena śirasā dhārayet tu viśeṣataḥ | vimāna pradakṣiṇaṃ kuryādgarbhagehaṃ praveśayet || 12 || pūrvavanmaṇḍale sthāpya prokṣayedambhasā tataḥ | ācārya dakṣiṇāṃ dadyād vastrahemāṃgulīyakaiḥ || 13 || prāsādamūrdhni viprendra ! śivaṃ dīpena yojayet | dīpadaṇḍaṃ tu viprendra ! viṣṇudīpena yojayet || 14 || garbhagehādi dīpānāṃ brahmadīpena yojayet | prāsādena tu mantreṇa dīpān sarvatra yojayet || 15 || naivedyaṃ dāpayed deve tāmbūlaṃ dāpayet tataḥ | nānādīpa samāyuktaṃ rātrau mahotsavaṃ kuru || 16 || nṛttageya samāyuktaṃ nānāpiṃcha samāyutam | anādiveśyā saṃyuktaṃ gaṇikādāsibhissaha || 17 || ālayaṃ praviśet tatra pariveṣakramaṃ tataḥ | evaṃ yaḥ kurute martyaḥ śivalokamavāpnuyāt || 18 || p. 397) vṛkṣatailena kartavyaṃ utsavādau viśeṣataḥ | kṛttikādīpa evoktaḥ agrāśanamataḥ śṛṇu || 19 || iti vīratantre kṛttikādīpavidhiḥ aṣṭāśītitamaḥ paṭalaḥ || 88 || praṇamya śirasā devaṃ paryapṛcchat pitāmahaḥ | agrāśanaṃ kathaṃ deva ! tatsarvaṃ brūhi me prabho ! || 1 || īśvaraḥ || tat sarvamakhilaṃ vakṣye śṛṇuṣva caturānana ! | śubhe muhūrte maṃgalye bhūmi saṃgrahaṇaṃ bhavet || 2 || uttare ca maghāyāṃ tu svātau puṇyānurādhayoḥ | caitre cāryāpabharaṇī kuryāt bhūmipraveśanam || 3 || ayugmāstithayo jñeyā navamī atha varjitā | dvitīyā daśamī grāhyā vṛṣavṛścika karkaṭāḥ || 4 || vāramaṃgārakaṃ śreṣṭhaṃ budhajīvau tu madhyamau | bhūmipraveśanaṃ proktaṃ kṛṣikarma tvathocyate || 5 || puṇyāhaṃ vācayet tatra gandhapuṣpādinārcayet | mūlā punarvasuścaiva rohiṇī cottaratrayam || 6 || revatī puṣyahastāśca kṛṣikarmasu pūjitāḥ | navamīṃ caiva viprendra ! varjayet kṛṣi karmasu || 7 || śukrārkabudhajīvānāṃ budhavāraṃ praśasyate | vṛṣabhe karkaṭe mīne mithune siṃhalagnake || 8 || p. 398) kṛṣyārambhastvayaṃ prokto nakṣatrāṇāṃ viśeṣataḥ | śvetau raktau ca kapilau nāgacchinnau vṛṣau tathā || 9 || yugmena saha badhvā ca balavān madhyameva vā | gocarmarajjunā caiva halaṃ caiva tu bandhayet || 10 || hṛdayena tu mantreṇa sarvakarma samācaret | prāgukta vasayedbhūmiṃ sadyojātena mantrataḥ || 11 || bījānāṃ vāpanaṃ kuryācchubhanakṣatra saṃyute | mūlānurādhā hastā ca maghārauhiṇi revatī || 12 || viśākhā tryuttarā svātī caitra śravaṇameva ca | śatabhiṣak ca nakṣatraṃ praśastaṃ bījakarmasu ||13 || paṃcamī saptamī caiva paurṇamāsī trayodaśī | ekādaśī tṛtīyā ca praśastā bījakarmaṇi || 14 || nāgasiṃhārkamīnāśca makaraścaiva pūjitāḥ | yamakumbha tulā madhyāḥ śeṣāṃstu parivarjayet || 15 || śukrendu jīva saumyānāṃ drekkāṇādi ca sā śubhā | evameva prakāreṇa bījāvāpanamucyate || 16 || pratimāṃ śibikordhve vā hastyaśvaratha eva vā | bhūmi praveśanaṃ kṛtvā pūrvābhimukhamāsthitaḥ || 17 || tasyāgre tu samaṃ kṛtvā digdevānāṃ baliṃ kṣipet | mṛdena bhūmirūpaṃ tu prākśiraḥ kārayed budhaḥ || 18 || p. 399) dvihastāṃ ca dvipādāṃ ca sustanāṃ ca suyauvanām | puṇyāhaṃ vācayet tatra tāmbūlaṃ dāpayejjanān || 19 || ṣaṣṭhavargāccaturthaṃ tu prathamātṣaṣṭhasaṃyutam | bindunāda samāyuktaṃ mūlamantramihocyate || 20 || etanmantraṃ samuccārya gandhapuṣpādinārcayet | naivedyaṃ pāyasaṃ dadyāllājāpūpa samanvitam || 21 || tāmbūlaṃ dāpayet paścāt sarvātodya samāyutam | aṃjaliṃ śālicūrṇaṃ tu mūlamantra samanvitam || 22 || vasundhareti śrīdevī padmapuṣpāṃjale pitā | namo'stu subhage ! nityaṃ kṛṣikarmedhyatāmiha || 23 || etanmantraṃ samuccārya kartavyaṃ bījavāpanam | ācāryaṃ pūjayet paścād daivajñaṃ pūjayet tataḥ || 24 || bījāni dāpayet tatra janān sarvān viśeṣataḥ | tato bhaktajanaissārdhaṃ praviśedālayaṃ prati || 25 || bījasya vāpanaṃ proktaṃ agrāśanamihocyate | caṇḍeśa pratimāyuktaṃ sarvātodya samanvitam || 26 || dhānyakṣetramanuprāpya dhānyacchedanamārabhet | hastatrayottarāyāṃ ca rohiṇyāṃ ca viśeṣataḥ || 27 || vṛścike karkaṭe vāpi * * lvavaṃ kuryād budhaḥ | śukaṃ grāhyāstramantreṇa śirasā dhārayet tataḥ || 28 || p. 400) grāmapradakṣiṇaṃ kuryāt sarvātodya samanvitam | raviraśmisusaṃtaptaṃ prabhinnaṃ kṣipalūkhale || 29 || hṛdayena tu mantreṇa sarvakarma samācaret | hastaṃ ca śravaṇaṃ caiva revatyaśvatireva ca || 30 || mūlaṃ ca rohiṇī svātī viśākhā ca punarvasū | śraviṣṭhā śatabhiṣak caiva anūrādhā triruttarā || 31 || mṛgaśīrṣaṃ ca puṣyaṃ ca bhojane ca praśasyate | meṣavṛścikamīnāstu varjyāḥ śeṣāstu pūjitāḥ || 32 || evameva prakāreṇa śive dadyād viśeṣataḥ | taṇḍulaṃ śarkarāyuktaṃ nālikeraphalairyutam || 33 || vyomavyāpiṃ samuccārya śive dadyād vicakṣaṇaḥ | pratimānāṃ ca sarvāsāṃ evamevākṣamaṃ dadet || 34 || ācāryāya pradātavyaṃ paryaṣṭiparicārakān | evaṃ nivedayet paścāt tāmbūlaṃ dāpayet tataḥ || 35 || ācārya dakṣiṇāṃ dadyād vastrahemāṃgulīyakaiḥ | agrāśanamidaṃ proktaṃ bālasthāpanamataḥ śṛṇu || 36 || iti vīratantre agrāśanavidhirekonanavatitamaḥ paṭalaḥ || 89 || namaskṛtya jagannāthaṃ brahmā pṛcchati śaṃkaram | bālasthānaṃ kathaṃ deva ! tatsarvaṃ brūhi me prabho ! || 1 || p. 401) īśvaraḥ || bālasthānamahaṃ vakṣye śṛṇuṣva kamalāsana ! | dvāramānena vā ku * bhittimānena vā punaḥ || 2 || liṃgamānena vā ku * tālamānena vā punaḥ | śailajaṃ dārujaṃ vāpi bālaliṃgaṃ karoti hi || 3 || dvāroccaṃ nava cābhaya ekaikaṃ pratimācchrayam? | pūjāṃśoccaṃ nava kuryādviṣva? māgānvitaṃ tu ? || 4 || * *?mānaṃ pravakṣyāmi catustālaṃ tu cottamam | tritālaṃ madhyamoktaṃ adhamaṃ tu dvitāla * * ? || 5 || evameva prakāreṇa bālaliṃgaṃ tu kārayet | tena mānena kartavyaṃ liṃgasya bhāgamuttamam || 6 || liṃgatāra tribhāgastu pīṭhādistāra? ucyate | adhamo brahmabhāgaḥ syān madhyamo * ṇu? ucyate || 7 || ūrdhve tu śivabhāgaḥ syācchatrākāra śivo bhavet? | liṃgasūtraṃ tu kartavyaṃ nālaṃ caiva tu kalpa * ? || 8 || aśvatthodumbaraṃ vāpi bilvaṃ caiva śamī tathā | bālaliṃgaṃ prakartavyaṃ evameva krameṇa tu || 9 || prāsādasye śadigbhāge āgneyyāṃ purato'pi vā | vāruṇe vāpi kartavyaṃ bālasthānamihocyate || 10 || kūṭaṃ vā maṇṭapaṃ vāpi prāsādaṃ vātha kārayet | trihastaṃ paṃcahastaṃ vā saptahastamathāpi vā || 11 || p. 402) samatripādamadhaṃ vā mukha * * * * * * |? bālasthānasya vāme tu prapālitvā * * * *? || 12 || madhyame vedikāṃ kuryāt paritaḥ muṇḍamucyate |? vṛttaṃ vā caturarthaṃ vā a * *?ni * * * *? || 13 || mūla prāsāda pūrvaṃ tu sthāpanaṃ kārayet tataḥ | sthā *?lopari vinyasya śivakumbhaṃ ca vardhanīm || 14 || savastraṃ sahiraṇyaṃ? ca sakūrcaṃ sāpidhānakam | āvāhya devadeveśaṃ gandhapuṣpādinārcayet || 15 || vyomavyāpi samuccārya brahmāṃgena samāyutam | pūrvavat sthaṇḍile vipra ! atrāhyeva? tu kārayet || 16 || agnimukhaṃ ca saṃdhāya śivāgneya hūyate kramāt | p. 1) maṇṭapaṃ kārayet samyak prāsādasyāgrake tataḥ | dakṣiṇe cottare vāpi kārayellakṣaṇānvitam || kūṭaṃ vāpi prapāṃ vāpi kārayed athavā punaḥ | tato maṇṭapasaṃskāraṃ vibhavena samanvitam | vāstuhomaṃ niśākuryāllakṣaṇena samanvitam || darbhamālābhirāveṣṭya catustoraṇa bhūṣitam | aṣṭadikṣu dhvajā nyasya vitānairupaśobhitam || muktādāmairalaṅkṛtya puṣpamālopaśobhitam | vedikāratnikotsedhā darpaṇodaravat kṛtā || aṣṭadroṇamitān śālīn tanmadhye vinyaset tataḥ | śālyardha taṇḍulaṃ nyasya taṇḍulārdhaṃ tilaṃ nyaset || padmamaṣṭadalaṃ likhya darbhaiścaiva paristaret | śayanaṃ kalpayet tatra aṇḍajādyaistato budhaḥ || jalāduttīrya deveśaṃ śuddhiṃ kṛtvā viśeṣataḥ | prāsādaṃ praviśet tatra puṣpadanta pade sthitaḥ || ācāryaśca śucirbhūtvā navavastreṇa veṣṭitaḥ | soṣṇīṣassottarīyaśca sarvābharaṇabhūṣitaḥ || bījamukhyena mantreṇa sarvāṅgeṣu ca vinyaset | upadeṣṭṭasamāyuktaṃ ācāryadvayamucyate || upadeṣṭā śarīraṃ ca ācāryo jīva ucyate | sahitastu bhavedvipra sarvasampatkarāya ca || p. 2) mantranyāsaṃ prakartavyaṃ lakṣaṇena samanvitam | hastābhyāṃ sparśayet tatra kādipādāntameva ca || aṅguṣṭhādi kaniṣṭhāntaṃ pañcabrahma kramān nyaset | madhyamādi tarjanyantaṃ ṣaḍaṅgaṃ vinyaset kramāt || astraṃ karatalaṃ caiva vinyaset tu viśeṣataḥ | īśānaṃ mūrdhni vinyasya mukhe tat puruṣaṃ nyaset || aghoraṃ hṛdaye nyasya guhye vāmaṃ prakalpayet | pādayossadyamantraṃ tu vinyaset tu viśeṣataḥ || aṣṭatriṃśat kalānyāsaṃ vinyased deśikottamaḥ | prākṛtaṃ bhāvamutsṛjya śivo'hamiti bhāvayet || pratimāṃ pañcagavyena sthāpayecchivamantrataḥ | suvarṇasūtrasamyuktaṃ kautukaṃ bandhayed dhṛdā || phalatrayaṃ ca karpūraṃ uśīraṃ candanena tu | tāmāloḍya ca sarvaṃ ca lepayet tu samantataḥ || sumuhūrte sulagne ca śayane śāyayecchivam | pratimāṃ navavastreṇa pidhāya sakalāṅgakān || prāsādena tu mantreṇa gandhapuṣpādinārcayet | navakumbhān samādāya trisūtreṇaiva veṣṭayet | śuddhodakena saṃpūrya sa kūrcaṃ sāpidhānakam || savastraṃ sahiraṇyaṃ ca pañcaratna samāyutam | dravyeṇaiva samāyuktaṃ vīṇikādīni vinyaset || pratimāyāśceśadiśi sthāpayecchivakumbhakam | śivakumbhe śivaṃ pūjya pañcabrahma ṣaḍaṅgakaiḥ || vardhanīṃ tasya vāme tu gaurībījena sthāpayet | pūrvādīśāna paryantamaṣṭavidyeśvarairyutam || p. 3) tasya bāhye tu parito lokapālaṃ ca kumbhakam | sthāpayet svasvamantreṇa pūjayedgandhapuṣpakaiḥ || suvarṇenāyudhaṃ kṛtvā kumbhamadhye vinikṣipet | vidyeśvarāṇāṃ kumbhānāṃ svarṇaṃ vinyasya deśikaḥ || naivedyaṃ dāpayet paścāt tāmbūlena samanvitam | tato homaṃ prakurvīta bhraṃśamadhyapade tathā || palāśāśvatthabilvaṃ ca udumbaraṃ plakṣameva ca | khādiraṃ ca śamī caivāpāmārgaṃ tathaiva ca || pūrvādīni kramānyetān madhye pālāśameva ca | sarveṣāṃ caiva homānāṃ idhmaṃ pālāśameva ca || samidājya carūllājān sarṣapāśca yavāṃtilān | mudgamāṣaṃ ca viprendra navadravyamihocyate || samidho hṛdaye naivājyaṃ ca śira ucyate | caruhomaṃ ca śikhayā lājānvai kavacena tu || netreṇa sarṣapaṃ caiva astreṇaiva yavāṃstathā | īśānena tilaṃ hutvā mudgaṃ sadyena hūyate || māṣaṃ vāmena hotavyaṃ evameva krameṇa tu | sahasraṃ vā tadardhaṃ vā tadardhārdhamathāpi vā || aṣṭottaraśataṃ vāpi pañcāśat pañcaviṃśatiḥ | ṣoḍaśadvādaśaṃ vāpi daśasaṃkhyā viśeṣataḥ || dravyānte caiva dravyānte vyāhṛtiṃ juhuyāt tataḥ | bhavaśśarvaḥ paśupatiḥ īśāno vijayastathā || p. 4) ugro rudrastathā bhīmo ete homasya devatāḥ | vāmā jyeṣṭhā ca raudrī ca kālī ca kalavikaraṇī || balavikaraṇī balapramathinī sarvabhūtamanonmanī | kramāt kuṇḍeṣu viprendra śaktayaścādhidhevatāḥ || dravyānte pratimāṃ spṛṣṭvā pañcabrahma ṣaḍaṅgakaiḥ | caturdikṣu caturvedaiḥ kuryādadhyayanaṃ tataḥ || vyomaprāsādamantraṃ ca brahmāṅgaṃ ca tataḥ śṛṇu | maṇṭapasyeśadigbhāge snānavediṃ prakalpayet || utthāpya śayanāddevaṃ snānavedyupari nyaset | p. 1) || śrīḥ || kumāra sthāpanavidhiḥ (tiruvāḍuduraikośe) asmin paṭale tatra tatra kecana ślokāḥ adhikā dṛśyante | āhatya viṃśati ślokāḥ adhikatayā vidyante || ataḥ saṃpūrṇo'yaṃ paṭalaḥ adholikhyate | brahmovāca- praṇipatya jagannāthaṃ brahmā vacanamabravīt | kumārasthāpanaṃ kiṃ vā tatsarvaṃ brūhi me prabho || īśvara uvāca- tat sarvamakhilaṃ vakṣye śṛṇuṣva caturānana | pūjā bhāgasamotsedhaṃ pratimasyocchrayaṃ bhavet || garbhaṃ tu navadhā bhajya ekaikaṃ pratimocchrayam | catvāraḥ pañcatālaṃ vā ṣaṭtālaṃ vāpi kārayet || tryakṣaṃ caturbhujaṃ śāntaṃ makuṭena samanvitam | varadābhayahastaṃ ca akṣamālākamaṇḍalum || susthitaṃ padmamadhye tu pūrvābhimukhameva ca | jayā ca vijayā caiva devyau pārśvasthite sadā || śikhinaṃ kukkuṭaṃ vāpi gajaṃ vā sthāpayet puraḥ | ebhistu lakṣaṇairyuktaṃ pratimāṃ kārayed budhaḥ || aṣṭavargāt tṛtīyaṃ tu saptavargāt tṛtīyakam | prathamasya caturthaṃ tu bindunādasamanvitam || mūlamantramidaṃ proktaṃ tridaśānāṃ tu durlabham | hrasvā brahmasamākhyātā dīrghāhyaṅgāni cocyate || p. 2) ratnanyāsaṃ prakartavyaṃ pūrvādiṣu kramād budhaiḥ | vajraṃ marakataṃ caiva vaiḍūryaṃ ca pravālakam || caturdikṣu ca vinyasya indranīlaṃ tu madhyamam | susnigdhaṃ kārayet tatra nayanonmīlanaṃ kuru || suvarṇasūcinā caiva saumyaṃ dṛṣṭiṃ likhet tataḥ | akṣihomaṃ tataḥ kṛtvā netreṇaiva śatāhutiḥ || pracchannapaṭasaṃyuktaṃ madhuvāteti tarpayet | ghṛtaṃ mimikṣa santarpya savatsāṃ gāṃ pradarśayet || jayāyā vijayāśca mūlamantreṇa kārayet | dvitīyasya tṛtīyaṃ tu māyānala samanvitam || bindunāda samāyuktaṃ jayābījamanuttamam | saptavargāccaturthaṃ tu māyātatva samanvitam || bindunāda samāyuktaṃ vijayābījamucyate | brāhmaṇān darśayet tatra puṇyāhaṃ vācayet tataḥ || snāpayet pañcagavyena pratimāṃ kṣālayeddhṛdā | navavastraparīdhānaṃ kuryādgrāmapradakṣiṇam || jalādhivāsanaṃ kuryāt trirātraṃ pañcarātrakam | yāmaṃ vā mūlamantreṇa pracchannapaṭasaṃyutam || abhitaḥ kalaśānaṣṭau lokapālādhidevān | jalāduttīrya pūrve tu snāpayet pañcagavyakaiḥ || vāstuhomaṃ tataḥ kṛtvā maṇṭapaṃ kārayet tataḥ | prāsādasyāgrataḥ kuryāt pūrvoktena vidhānataḥ || p. 3) madhyame vedikāṃ kuryāt paritaḥ kuṇḍamucyate | caturaśraṃ caturdikṣu āgneyādiṣu vṛttakam || indra īśānayormadhye kuryāt kuṇḍa trikoṇakam | someśāne ca yormadhye pañcāśraṃ vijayāya ca || athavānya prakāreṇa ṣaṭkoṇaṃ ca prakalpayet | trikoṇaṃ kalpayet kuṇḍaṃ śaktidvayaṃ kārayet || śālibhirvikired vedīṃ taṇḍulaṃ ca tilaṃ nyaset | śayanaṃ kalpayet pañca carmacādyairanukramāt || śāyayed vedikāmadhye prākśiraścordhvavaktakam | jayāṃ ca vijayāṃ caiva pārśvayorubhayornyaset || kautukaṃ bandhayet pūrvaṃ hṛdayena tu mantrataḥ | pratimāyeśa digbhāge sthāpayet skandakumbhakam || savastraṃ sahiraṇyaṃ ca sakūrcaṃ sāpidhānakam | pūrvādīśānaparyantaṃ aṣṭakumbhān pravinyaset || kumāraṃ ca guhaṃ caiva subrahmaṇyaṃ tathaiva ca | senāpatiṃ surāgraṃ ca harasūnuṃ tathaiva ca || śaravaṇodbavaṃ caiva kārtikeyaṃ ca vinyaset | gandhapuṣpādinābhyarcya svasvanāmnā ca mantrataḥ || naivedyaṃ dāpayet paścāt tāmbūlaṃ dāpayet tataḥ | tato homaṃ prakurvīta agnikāryoktavartmanā || samidājya carūllājān sarṣapāṃ ca yavāṃ tilān | śālinīvāragodhūma mudgaṃ caiva samanvitam || p. 4) pañcabrahmaṣaḍaṅgaiśca kramāddhutvā viśeṣataḥ | skandamūlena hotavyaṃ ājye naiva śatāhutiḥ || ṛtvigbhissaha hotavyaṃ tat taddaśāṃśato'śanam | ṣaḍakṣareṇa mantreṇa homayet tu sahasrakam || aghoreṇa tu mantreṇa prāyaścitaṃ śatāhutiḥ | jayā ca vijayāyāśca pratyekaṃ tu śatāhutiḥ || jayādirabhyādhānaṃ ca rāṣṭrabhṛcca hunet kramāt | tataḥ prabhāte vimale snānaṃ kṛtvā tu deśikaḥ || tato'vasānahomaṃ tu samidājyacarūyutam | mūlamantreṇa viprendra pañcadaśāhutiṃ hunet || caturdikṣu caturvedaiḥ kuryādadhyayanaṃ tataḥ | sarvadravya samāyuktaṃ havyavāhaṃ samuccaran || sviṣṭamagneti mantreṇa juhuyāt tadanantaram | pūrṇāhutiṃ yadasyeti juhuyād deśikottamaḥ || arcanāvidhivaddhutvā caturdvārādikumbhayoḥ | śivaliṃgapratiṣṭhoktamārgeṇaiva samācaret || utthāpya śayanād devaṃ sṛṣṭinyāsaṃ tu kārayet | garbhanyāsaṃ tataḥ kuryāt saptame ca pade nyaset || sudṛḍhaṃ bandhayitvā tu śilpinaṃ ca visarjayet | ācāryadakṣiṇāṃ dadyāt pañcāṅgabhūṣaṇairyutam || snāpayet skandamūlena skandakumbhaṃ viśeṣataḥ | jayāṃ ca vijayāṃ caiva tat tanmūlena snāpayet || p. 6) prāṇapratiṣṭhāmantreṇa skandaśaktiṃ ca kārayet | havirnivedayet paścāt tāmbūlaṃ dāpayet tataḥ || brāhmaṇān bhojayet tatra śaivān saṃbhojayet tataḥ | arcayed vidhinā caiva sṛṣṭinyāsaṃ ca kārayet || āvāhayet tu sadyena vāmadevena sthāpayet | īśānena tu mantreṇa abhiṣekaṃ tu kārayet || gandhaṃ dadyāddhṛdā caiva puṣpaṃ tu śirasā tathā | vastradhūpādi sarvāṇi hṛdayena tu dāpayet || naivedyaṃ hṛdaye naiva nityotsavaṃ tu kārayet | sthalike taṇḍulā nyasya arcayed gandhapuṣpakaiḥ || pratimā pūrvato gacchet paścāt tu kṣaṇikaṃ vyajet | ālayaṃ praviśet tatra naimittikamihocyate || utsavaṃ kārayet tatra ekāhe vā tryahe'pi vā | pañcāhaṃ vātha saptāhe navāhamutsavaṃ kramāt || dhvajārohaṇakaṃ kuryāt kramukaṃ veṇumeva ca | yaṣṭikātraya saṃyuktaṃ tadagreveṇu saṃyutam || paṭaṃ tu pañcasaptairvā hastayuktaṃ samantataḥ | śikhareṇa samāyuktaṃ mayūraṃ madhyame likhet || sthāpayet kalaśān pañca dhvajaṃ caiva tu ropayet | bherīṃ tu tāḍayet tatra aṅkurārpaṇamucyate || aiśānyāṃ pāvake vātha yāgaśālāṃ prakalpayet | madhyame vedikāṃ kuryāt pañcacūrṇaistu vṛttakam || p. 7) sthāpayet kalaśāṃstatra pūrvoktavidhinā saha | prathamaṃ bhūtarātraṃ tu dvitīyaṃ gaṇarātrakam || tṛtīyamṛṣirātraṃ tu caturthaṃ gāndharvamucyate | pañcamaṃ brahmarātraṃ tu ṣaṣṭhaṃ vai viṣṇurātrakam || saptamaṃ skandarātraṃ tu ityete rātridevatāḥ | sāyaṅkālaṃ samārabhya prātastīrthaṃ samācaret || pratimayā ca samāyuktaṃ annaliṅga samanvitam | baliṃ dadyād viśeṣeṇa śuddhānnena samanvitam || cūrṇotsavaṃ tataḥ kṛtvā tīrthakāle tu snāpayet | snapanaṃ kārayet tatra aṣṭottaraśataṃ kramāt || dhvajāvarohaṇaṃ paścāt sandhidevān visarjayet | maunotsavaṃ tataḥ kuryāt śaktimātraṃ samācaret || paścāt sumitrabhāgaṃ tu kārayet tu viśeṣataḥ | ācāryaṃ pūjayet paścād vastrahemāṅgulīyakaiḥ || bhaktānāṃ paricārāṇāṃ yathā vittānusārataḥ | utsavoktaṃ tathā kuryāt tīrthāntaṃ sarvamācaret || snapanaṃ kārayet tatra lakṣaṇena samanvitam | skanda sthāpanamevoktaṃ mānuṣasthāpanaṃ śṛṇu || iti śrī vīratantre ṣaṭsahasrasaṃhitāyāṃ guhasthāpanavidhipaṭalaḥ ########### END OF FILE #######