#################################################### MUKTABODHA INDOLOGICAL RESEARCH INSTITUTE Use of this material (e-texts) is covered by Creative Commons license BY-NC 4.0 Catalog number: M00604 Uniform title: vīraśaivasiddhāntottarakaumudī Secondary title: vīraśaivasiddhāntottarakaumudī from IFP transcript T00342 Manuscript : IFP transcript T00342 copied from GOML D5495 Description: viraśaiva paddhati text Notes: Data-entered by the staff of Muktabodha under the supervision of Dr. Anirban Dash. Refision 0: August 22, 2021 Internet publisher : Muktabodha Indological Research Institute Publication year : Publication city : Publication country : India #################################################### ifp transcript 0342 vīraśaivasiddhāntottarakaumudī anukramaṇikāḥ- śīrṣaka pṛṣṭhasaṃkhyā upodghātaḥ 2-8 śaucācamanasnānavidhiḥ 8-18 bhasmadhāraṇavidhiḥ 18-20 sandhyāvandanavidhiḥ sandhyāmantrārthaśca 21-50 agnikāryavidhiḥ 50-59 pṛ0 2) śrīvīraśaivasiddhāntottarakaumudī || śrīcintāmaṇi mandirāntaraśara brahmāsanāgra sthitaḥ śrīmalleśaśivā"nkapīṭhanilayāṃ sindūravarṇāmbarām | puṇḍrekṣū jyali(jjvala) kārmukā"nkuśili satpāśaprasūnāṃśugāṃ dhyāyet(ma)bhramarāṃbikāṃ śaśikalā mauliṃ triṇetrāṃ mudā || śrīmalleśopaghnasaṃvītaphullanmallī latāmiva | smarāmi mānasārāme bhramarīmambikāṃ śivām || kuca kumbhoparinyasta maṇi vīṇāṃ madālasām | śyāmā"nka vinyasta cūlikāṃ bālikāṃ bhaje | malleśa mānagho vyāsa guha valmīkavāsinī | lipibandhuravairnāmi li"ngatritayarūpiṇīm || malleśa samavetāṃ tāmambikāmajirājire | paśyāmi capalāmāpāṃ parāṃ parakhābhidām || śrīmallikārjunaṃ li"ngaṃ strīgiri prāṇali"ngakam | naumi śrīvīraśaivānā śiddhānāṃ ca li(vi)śeṣataḥ || udbhavārādhya vaṃśordhacandraśekharanandanaḥ | annapūrṇā su tu rvīrabhadrārādhyaśca tantravit || kāraṇādi trideheṣu li"ngatraya samanvitaḥ | bhāradvājasagotrasya malleśārādhya pūrvajaiḥ | saṃvīkṣya śivaśāstrāṇi sāramuddhṛtya sarvadhā || pṛ0 3) vīraśaivocita śrīmatsiddhāntottarakaumudīm | vakṣye saṃkṣepataḥ śrīmadgadhe(ṇe)ndrān hṛdi bhāvayan || yadā yadā hi dharmasya hāniścaivasya(vya)jāyate | tadā tadāvatāro'bhūdgaṇeśasya mahītale || iti śrīśaṃkharākhyāyāṃ saṃhitāyāṃ mahātmanā | proktaṃ śrīśa"nkareṇaiva ṣaṇmukhāya mahātmane || tadgaṇendrāṃśa saṃjātā va(vī)raśaivā iti smṛtāḥ | teṣāṃ ṣaḍadhva kṛddīkṣā cinmayākhyā nirūpyate || li"ngadhāraṇamākhyātaṃ sarvaśruti śirogatam | śrīmalliṃgārcanaṃ proktaṃ dina karma samāyutam || teṣāṃ samādhirākhyātaḥ kālāgnibhuvane śubhe | etāni kramaśo da(va)kṣye sarvaṃ śrutibhiratra ca || tatrādau śrīgaṇendrāṇāṃ vibhavaḥ kīrtyate'dhunā | aśeṣa śivadharmāṇāmākare ma"ngalālaye || pañcānāmapirudrāṇāṃ praśaste pāpanāśane | rudrādhyāyetrasi siddho'yaṃ pathīnāṃ pataye namaḥ || iti mantraḥ samākhyātaḥ tasmin mārga trayaṃ smṛtam | dakṣiṇaścottaraścaiva tṛtīyaśca krameṇa tu || dhūmārcirādi mārgādhvā bhaktimārgastṛtīyakaḥ | aṣṭāśati sahasrāṇi ṛṣayaḥ karmaṇotsukāḥ || pṛ0 4) tāvanto ṛṣayaścaiva brahmaniṣṭhā mahattarāḥ | pravartante mahātmānaḥ karmavijñānakāṇḍayoḥ || tathā mahāgaṇendrāśca bhaktikāṇḍe mahattare | asaṃkhyātāḥ sahasrāṇi sahasrāṇi sahasraśaḥ || namoḥ vaḥ kirikebhyaścetyādimantraiḥ samīritāḥ | prasiddha vaidikācāra devasyānucarāgaṇāḥ || yadā carmavadākāśamiti mantreṇa vai parā | vro mahattaro bhaktiḥ śivaika viṣayā sadā || tadbhakti garbhe sañjātāstanmārge ca pravartakāḥ | ṛṣīndrāṇāṃ śakte bhaktivibhedataḥ || sṛṣṭirjātā śivātsamyag tadardhe viśeṣataḥ | ye ye muktā vibhūtirvai prākṛtī sā parā matā | aprākṛtīṃ parāmanyāṃ guhyāṃ guhyavido viduḥ || iti coktaṃ purā kṛṣṇāṃ mahatāpyupamanyunā | asminnarthe śivenokte tasmin virāgamepi ca || śivaśaktirasaṃkhyādau(tā) brahmāṃḍāni śivecchayā | vidadhāti mahatsṛṣṭirekāhyasyātiguhyakā || śivabhaktirasaṃkhyātān sūte sarva gaṇeśvarān || yathā mahānalajvālā vibhaktā dīpikākṛtiḥ | tathā māheśvarī śaktirvibhaktā bhaktirūpiṇī || pṛ0 5) jvālā tamasvinī yasmāddīpikā suprakāśinī | tasmātsavāsanā śaktiḥ bhaktirnirvāsanā matā || bhaktirmahattarā śuddhā susūkṣmā śobhanā parā | saccidānandarūpāsyādbhuktimukti phalapradā || śaktiḥ pravṛttirākhyātā nivṛttirbhaktirīritā | śaktyā prapañca sṛṣṭiḥ syādbhaktyā tadvilayo mataḥ || adhomukhī bhavecchaktirbhaktirūrdhvamukhī bhavet | sa māyā śaktirākhyātā nirmāyā bhaktirīritā || śaktivaicitryatorūpaṃ nirūpamapi yāti hi | bhaktivaicitryatorūpaṃ mapi nirūpitā mayāt || śakti bhaktyorna bhedosti paramārtha nirūpaṇe | api tarka pramāṇābhyāṃ bhakti bhakti guṇādhikā | prasādādeva sā bhaktiḥ prasādo bhaktisaṃbhavaḥ || yathaivāṃkuruto bījaṃ bījato vā yathāṃkuraḥ | nityaṃ pūrṇa cidānandaṃ sadrūpaṃ brahma kevalam || yadevā badharūpaṃ syātsā bhaktiḥ samudāhṛtā || tadbhakti garbhe saṃjātāḥ śivabhaktāḥ śivātmakāḥ | śivajñānaikasampannāḥ śivadhyānaparāyaṇāḥ || śivayogānusaṃdhānāḥ śivārcanaratāḥ sadā | śivaikaniṣṭhāsampannāḥ śivabhaktiparāyaṇāḥ || pṛ0 6) śivali"ngā"ngasaṃyuktāḥ śivacaitanyapāvakāḥ | sarvā"ngali"ngasaṃyuktāḥ śivacintāparāyaṇāḥ || śivaprasādasampūrṇā śivamantraratāḥ sadā | ananya śaraṇāḥ santaḥ śivaḥ śīlaparāyaṇāḥ || śi(va)vratānusaṃdhānāḥ śivadharmānupālakāḥ | śivaprasādapramadāḥ svayaṃ li"ngānubhāvukāḥ || śivācārānusaṃyuktāḥ śaivasaṃbhāṣaṇeratāḥ | ṣaṭsthalabrahmasaṃpannāḥ ṣaṭpadārdhārdhaśovitāḥ || ṣaṭcakra tatvasampannāḥ sadathātītamārgakāḥ | anyonya vandanāssarve cānyonya priya bhāṣaṇāḥ | anyonya bhṛtyasaṃyuktā anyonyāli"ngateratāḥ || anantaśaktisaṃyuktā anantabalavikramāḥ | atyaiśvaryasaṃyuktā anantaujassamanvitāḥ || anantādbhutacāritrā anantādbhutakāriṇaḥ | anantavāhanārūḍhā anantaśrutipāragāḥ || anantāgamasarvajñā anantānandamūrtayaḥ || anantasarvaśāstrajñā anantamanumūrtayaḥ | sarvajñāḥ sarvasaṃpūrṇāssarvalokaikapūjitāḥ || sarvaiśvaryaguṇopetāḥ sarvānugraha graha * | etsṛṣṭisthitisaṃhāra tirodhānānva(nya)nugrahā || pṛ0 7) etāni pañcakṛtyāni kurvanti ca śivājñayā | sahasraśīrṣā puruṣassahasrākṣya"nghrisaṃyutāḥ || sahasrabāṇasampūrṇā pāṇayaśca sahasraśaḥ | divyasiṃhāsanārūḍhā divyarūpavapurdharāḥ || nānāmukhāstathā cānye kecinmāheśvarā gaṇāḥ | divyābharaṇasampannā divyabhasmānulepanāḥ || caturbhujāstriṇetrāśca śaivasiddhāntakovidāḥ | śuddhasphaṭikasaṃkāśā jaṭācandrārdhadhāriṇaḥ || tatsāmarasyasaṃdhāne sthitāḥ sarveśvarāvṛtāḥ | yalako rudravicyete asa"nkhyātā sahasrāṇi || smaryate na ca dṛśyate eva metannibodhata | evaṃ li"ngagaṇāṃśa saṃbhavānāṃ śivasṛṣṭisaṃjātānāṃ vīraśaivānāṃ dīkṣāvidhi rucyate | dhāraṇam | śrīparvatamuneśśīrṣa pṛthusaṃstha śivā tanum || yanna maleśvaraṃ vande vaṃdya bṛndaika vedṛtam | mandārukalpalatikāṃ ṣaṭtriṃśattatva gucchikām || dvakriyā phalakāṃtātāmāśrayedbhramarāmbikām | pūrvoktānāṃ ca śaivānāṃ śivadharmānusaṃginām || varṇāśramādi dharmāṇāṃ vyavasthā hi dvidhāmatā ekāśivena nirviṣṭā brahmaṇā kathitā purā | śivokta dharmaniṣṭhā tu śivāśrama niṣeviṇām || śivasaṃskārahīnānāṃ dharmaḥ paitāmahaḥ smṛtaḥ | iti śāstrāṇi saṃvīkṣya sāramudgṛhya sāmpratam | vīraśaivocitaṃ vakṣye śivali"ngārcanaṃ padam || pṛ0 8) saṃsāraduḥkhapāpaghnaṃ sākṣānmokṣapradaṃ śubham | dinakarmasamāyukta divyabodhaikasādhanam || iti | nanu vīraśaivānāṃ li"ngārcanameva li"ngā"ngasambandharūpādivajjñānamityaśeṣa śaivasiddhānteṣu praśastam | taddhina karmasamāyuktaṃ kartavya ti mityuktam | dinakarmaṇā kiṃ phalamiti cettatra brūmaḥ | śaivasiddhāntaśikhāmaṇau jñānenācāra yuktena na sīdati maheśvaraḥ | tasmādācārabhadedā dehapātanāt || jñāne siddhepi viduṣāṃ karmāpi dina yujyate | phalābhisandhirahitaṃ tasmāt karma na saṃtyajet | ācāralava sarveṣāṃ alaṃkārāya kalpate || ācārahīnaḥ puruṣo loke bhavati ninditaḥ | aṃdamaṃguradanyonyaṃ sāpekṣe jñānakarmaṇi || dharmotpattau viraktānāṃ tasmādadvayamācaret | prakāśate yathā nāgniraraṇermathanaṃ vinā || kriyā vinā tathāntasthora prakāśo bhavecchivaḥ | na yathā vidito paśyādyathā devaḥ prasīdati || yathāgamaṃ pramāṇaṃ syāttathā karma samācarediti | śa"nkarasaṃhitāyāmuparibhāgepyuktam- svajātivihitaṃ dharmaṃ kurvantaḥ pūjayanti ye || pṛ0 9) bhaktyā śrīkaṇṭhamaniśaṃ tepi māheśvarāḥ smṛtāḥ | karmavidhyuktamutsṛjya svajātivihitaṃ narāḥ || ye'rcayanti śivaṃ teṣāṃ pūjāṃ gṛhṇāti neśvaraḥ | varṇāśrama samācāraḥ śivena kathitaḥ purā || ye tānulla"nghya vartante śivasyājñāpalāpinaḥ | rājājñābha"ngakṛnnṛrṇāṃ yathā daṇḍo bhavennṛṇām || śivājñābha"ngakṛnnṛrṇāṃ daṇḍo hi narakastathā || sāmbena śambhunā jñaptaṃ dharmaṃ tyaktvārcayecchivam | yastasmai kupyati śivaḥ svājñābha"nganimittataḥ || bodhanāllakṣaṇaṃ dharmaṃ śivenājñaptamatyajan | śa"nkaraṃ pūjayedyastu tasmai sāmbaḥ prasīdati || prasanne sati deveśe mahānande sadāśive | duṣkaraṃ kimu martyasya triṣulokeṣu vidyate | mahānande mahādeve mahākāruṇikottame || prasannapati(-nnesa-) mūḍho vā paṇḍito vā vimucyate || tasmāt prasāda siddhyarthaṃ śivasya paramātmanaḥ | a(ā)jñeti vedasmṛtyukta nityakarmācaretsudhīḥ || maheśvaraḥ sadā kuryāt sandhyopāstiṃ trisandhiṣu | sūryo mukhya śarīraṃ ca bhīmasya paramātmanaḥ || yastasyopāsanaṃ kuryātsaśivārcana kṛdbhavet | pṛ0 10) li"ngā"ngasa"nginopāsyāt saṃdhyāṃ kālatrayepi ca | yā sandhyā sā jagatsūte māyātītā hi niṣkalā || īśvarī kevalā śaktistatvatraya samudbhavām | śrutismṛtyuditaṃ dharmaṃ nityaṃ naimittikāśrayam || kṛtvārcayati yaḥ śambhuṃ sa bhaktaḥ sātvikaḥ smṛtaḥ | yaḥ sātviko li"ngadhārī vidhivannityakarmakṛt || nīlakaṇṭhasya devasya priyo bhaktaḥ sa īritaḥ || iti | kramānnityādikaṃ vakṣye krama bodha vidhānataḥ | sādhakānāṃ hitārthāya caturāśrama karmiṇām || rātrikāle pañcadaśa sumuhūrtāḥ prakīrtitāḥ | caturdaśa muhūrtotra muhūrti brahmasaṃjñikaḥ || tasminmuddhāma manasi cintayecchaṃkaraṃ śuciḥ | guruṃ caraṃ śivaṃ paśyettebhyonyānna vimokayet || tato gṛhādvinirgatya bahirgacchedatandritaḥ | vādyataḥ pṛthivī | bhāga vikṣepamātrakam || kare vā karṇamūle vopavītaṃ vinyasedbudhaḥ | dakṣiṇābhimukho rātrau uttarābhimukho divā | pratyādityaṃ jalādīn vai candra go brāhmaṇān prati | devālayasamīpe ca kūpe goṣṭhe ca bhasmani | kṣetre ca vṛkṣacchāyāyāṃ nadyāmantaḥ sarasvate || pṛ0 11) daityavṛkṣasamīpe ca velāyāṃ vai mahodadheḥ | catvare gṛhamadhye ca na kuryādubhayaṃ naraḥ || niṣṭe cavye sṛjadvāsaṃ vastrapādyanta mastahā | ? ācchādayettṛṇairbhūmiṃ malamūtre visarjayan || suprabhede- vāmena śiśnaṃ saṃgṛhya mṛtpiṇḍaṃ dakṣiṇe kare | jale śuddhe samāgatva(tya) jale śaucaṃ samācaret || āgamāntare- sakṛnmṛttikayā śiśnamakṣamātra pramāṇataḥ | tathā sarvatra saṃyojya paścātpādau ca muttikāṃ || daśa kṛtvā vāmakaraṃ sapta kṛtvā karadvayam | suprabhede viśeṣaḥ- ekaṃ li"nge gude pañcadaśa vāmakare mṛdaḥ | ubhayoḥ saptasaṃyojya tisraḥ pādau tataḥ sphicau || śodhayedambhasā nityaṃ dṛḍha(gṛha)sthānāṃ vidhīyate | etaduktaṃ gṛhasthānāṃ dviguṇaṃ brahmacāriṇām || triguṇaṃ ca vanasthānāṃ yatīnāṃ ca caturguṇam || kiñca śaṃkarasaṃhitāyām- prakṣālayedgudaṃ śiśnaṃ mṛdbhirapyuddhaiṛrjalaiḥ | gandhalepanivṛttyarthaṃ kuryācchaucaṃ mataṃ * * || yāvanmātrānmanaḥśuddhistāvacchaucaṃ samācaret | tathākāraṇe- āharenmṛttikāṃ sa(na)dyāstīre bhūmidharepi ca | aśvatthavṛkṣamūle ca bilvavṛkṣepi kaṃṭake || ārāmādisthale śuddha deśe brāhmaṇa sattamaḥ | pṛ0 12) na kardamānnā kṛṣṇānna mārgānnoṣarādapi | na kuḍyānmṛttikā (grāhyā) ? etā nityaṃ vivarjayet || ? kṛtaśaucāvaśeṣe ca valmīkai mūṣarasthale | antarjale devagehe na grāhyā pañcamṛttikāḥ || taṭāka vāpī kūleṣu nā pa(ha)re lbā(dvā)dya mṛttikāmiti | malotsarge maithune ca prasāce dantadhāvane || bhojane snānakāle ca maunaṃ ṣaṭcha(su) vidhīyate || iti || utthāya tīrāttasmātsanmānyatrācamanaṃ caret | prakṣālya pādau pāṇī ca dakṣiṇādi krameṇa tu || sa dakṣiṇakareṇaiva sarvakarma samācaret | sthale tu dakṣiṇaṃ pādaṃ vāmapādaṃ jalesthitam | nabho nāśāśca saṃsakṣya haste gokarṇavatkṛte || ācamya vidhivadvatsa kṛtvā mantreṇa mārjanam | śrīmatpañcākṣareṇaiva gāyatryā śaivayā tataḥ || māṣamagnaṃ tu yadvāre (pibedvāri) niśśabdaṃ tatra pīyate | tathā vai tritayaṃ pītvā vaktraṃ guṣṭhega(na) tu spṛśat || śucau deśe sukhāsīnaḥ prā"nmukho vāpyuda"nmukhaḥ | ācamya vidhivacchuddhyai dantadhāvanamācaret || sārdraṃ satvakṣamutsedhamṛjuṃ śuddhamaparvakam | kaniṣṭhā"ngulivistāraṃ praśastaṃ dantadhāvane || pṛ0 13) nibiṃ(mbaṃ) bilvaṃ karañjotthaṃ paukaṣaṃ khādirārjunam | aṣṭāṃgulaṃ mumukṣūṇāṃ bubhukṣūṇāmathocyate || plakṣāmrakaśubhā śoka jambū campaka sambhavān | audumbaramapāmārgamatimuktaṃ ca nimbakam | tintriṇīṃ veṇu pruṣṭaṃ ca kadambaṃ ca vadīṃ tathā || gṛhītvātmāṣṭāvayaṃ dvādaśā"ngulamāyatam | atha vā vipra rājanya vaiśya śūdrāntya jātiṣu || daśāṃgulaṃ samuddiṣṭaṃ kramādekaikahīnataḥ || śarmmadhātridha vai daṇḍa kṣīrī kuṃbhyaṃ kuśa tṛṇaiḥ | ? śigru vānīrapaiśāca kāśāśvattha kuśairgahi || kāmike | hintāla tālakramuka ketakyaśca mahāvaṭaḥ | nārikelaśca kharjūrassaptaite tṛṇarājikāḥ || etaistṛṇadrujai kāṣṭhairuvikuryāṣṭhaṃta dhāvanam | caṇḍālatāmiyānmartya satyaṃ varānane | ? pratipatya(tpa)rva ṣaṣṭhīṣu dvādaśyāṃ navamī dine || daṇḍā(tā)nāṃ kāṣṭhasaṃyogaṃ prayatnena ca varjayet | saṃkrāntau janmadivase vyatīpātārkavārayoḥ | vivarjayeddantakāṣṭhaṃ nandādiṣu ca parvaṇi || dhīmān parṇaiḥ svadā kuryādamāmekādaśīṃ vinā || tayorapi ca kurvīta plakṣa jambvamlapallavairiti || pṛ0 14) dantakāṣṭhālābhake tu * * nyaṃ maṣṭake vinā || madhyamānāmikābhyāṃ ca sudhīrdantānviśodhayet | athavā mukhasaṃśuddhirdantānāṃ dhāvanaṃ vinā | gaṇḍūṣaissūryasaṃkhyākairvidhāya snānamācaret || āgamāntare- sindhusaṃgamakāsāra taṭākeṣu nadī hrade | palvale plavane caiva snānamatyantamuttamam || nālipuṣkariṇyādau madhyaṃmā(maṃ) kanyasaṃ punaḥ | vāpī kuṇḍodapāneṣu gṛhe snānamanuttam || kiñca suprabhede viśeṣaḥ- athātaḥ saṃpravakṣyāmi snānaṃ pāpaharaṃ param | pañcasnānāni coktāni viprāṇāṃ śuddhayettataḥ || snānaṃ vāruṇamāgneyaṃ divyaṃ vāyavya mānasam | vāruṇaṃ vāriṇā snānamāgneyaṃ bhasmanā bhavet || vṛṣṭyā sātapayā divyaṃ vāyavyaṃ rajasā gavām | mantrairmānasamityuktaṃ snānapañcakamīritam | vakṣye vāruṇamāgneyaṃ divyaṃ vāyavyamānasau || * * * * * * * * śṛṇutvaṃ ca gajānana || nadyāṃ vāpyāṃ taṭāke vā kūpe vāpi caturvidham | kūpasnānaṃ na kartavyaṃ vāpyādiṣu ca saṃbhave || taṭākeṣvapi na snānaṃ saritsatyāṃ gajānana kūpāddaśaguṇā vāpī vāpyā daśaguṇā satī (nadī) pṛ0 15) tasyā daśaguṇā nadyāḥ samudragāmikā parāḥ | prā"nmukho vā cottarāsyaḥ snānārthaṃ saṃvrajedguruḥ | tataḥ śataguṇaṃ puṇyaṃ snānaṃ prā"nmukhamucyate || tatrāpi dakṣiṇaṃ tīramanantaphalamucyate | toyaṃ śuddhamaśuddhaṃ vā śivālaya samīpataḥ | śivaga"ngetitāṃ vidyācchivadhāmāmbusevanāt || teṣāṃ tīrthaṃ samāgamya snānaṃ kuryādviśeṣataḥ | malasnānamidaṃ proktaṃ mantrasnānaṃ tataḥ śṛṇu || * matsya maṇḍūka pa sarpādyairanekairjalajantubhiḥ | jīvasevitaṃ tu jalaṃ nityaṃ tasmāduṣṭaṃ viśeṣataḥ || taddoṣaśamanārthaṃ tu śivatīrthaṃ tu kalpayet || hastamātrapramāṇaṃ tu paritaścaturaśrakam | huṃ phaṭkāreṇa śuddhāṃ ca mṛdaṃ gṛhṇīta sādhakaḥ || sadye(na) sthāpayenmantrī vāmadevena secayet | aghoreṇa tu saṃspṛśya puruṣeṇa tribhāgikam | pūrve tu dakṣiṇe caiva tathā caivottare kṣipet || īśānena tu mantreṇa caikaikamabhimantrayet | astra brahma śivaṃ japtvā pūrvādi kramaśo nyaset | astrajaptaṃ tu yadbhāgaṃ daśadikṣu vinikṣipet || śiva japtaṃ tu yadbhāgaṃ tīrthamadhye vinikṣipet || pṛ0 16) phaṭkāreṇādhi mantreṇa nānācchāstra prayogataḥ | jale sūkṣmāśca ye doṣāḥ teṣāmuccāṭanaṃ bhavet || * * brahmajaptasya cārdhenātmano"ngāni ca kuṃṭhayet | śirovaktraṃ ca hṛdayaṃ pādau guhyaṃ ca bhāgaśaḥ | śeṣārdhenopasaṃspṛśya snātvādbhistu punaḥ punaḥ | āpaḥ spṛśya tataḥ snāyācchivatīrthasya madhyataḥ | kapota kukkuṭaśyena kākakaṃka kharaśvabhiḥ | grāmasūkara gṛdhrāṣṭai(dyai) stadudbhūtā"nga vaikṛtaiḥ || śmaśāna patita preta sūtikāmālya bhojanaiḥ | tathānyaliṃgibhiḥ sparśe sacela snānamācaret || śuklaviṇmūtrasaṃparke nābherūrdhvaṃ kare vinā | vamane vapane toyamavagāhedviśuddhaye || apraśastaṃ niśisnānaṃ rāhoranyatra darśanāt | vṛttasya rudhiraṃ nityaṃ sravanti niśi nimnagāḥ || tasmāt snānaṃ ca pānaṃ ca na kurvīta kadācana | rātrau vā parigṛhṇīyāddevārthaṃ cātmanaśca vai || suvarṇāgnisamakṣaṃ vā prāṇāyāmena vā jalam | prāṇāyāma trayaṃ kṛtvā kārayeddeśikottamaḥ || jalaśuddhi bhavedevaṃ niśisnānāya gamyate | tasmāddīpaiva gṛhṇīyāddevārthaṃ catmanaśca vai | pṛ0 17) jalakrīḍāvasāne tu vaktramudrābhiṣecayet | śivabrahmā"ngavidyā"ngaiḥ snānaṃ kṛtvā vicakṣaṇaḥ || pañcabrahma śivāṃgaiśca triḥ paṭhedaghamarṣaṇam | tataḥ śivātmakairmantraiḥ kṛtvā tīrthaṃ śivātmakam || mārjanaṃ saṃhitāmantraiḥ tattoyena samācaret | vāmapāṇi patattoyaṃ yojanaṃ savyapāṇinā | uttamā"nge kramānmantraistattoyena samācaret || natvā tadupanāsāgraṃ dakṣapāṇi puṭe sthitam | bodarūpaṃ sitaṃ toyaṃ vāmayā kṛṣyakaṃ bhayet || tattvāpaḥ kaṃjaṃ lābhāsaṃ pi"ngayā rīchyadiṣvinā | kṣipedvajraśilāyāṃ yattadbhabhedaghamarṣaṇam | antarjalepidhānākṣaḥ sarvā"ngaṃ naiva secayet || darśayecca tataścārdhaṃ mukhaṃ magnodarātpunaḥ | mukhamagnaṃ tu yatproktaṃ śatādhyardhaṃ bhavetkramāt || ardhā"ngetyardhasāhasraṃ nimagne koṭirucyate | evaṃ samācarennitya śivamantraṃ tato japet || dhyānayukto viniṣkramya krameṇācamya tatvataḥ | * bhasma ja * jalaṃ spṛṣṭvā mūrdhnipātāntaraṃ kramāt || śivamantraṃ yathāśakti japedbrahmā"ngakairbudhaḥ | phaṭkāreṇābhimantreṇa śivatīrthaṃ tu saṃhvaret || pṛ0 18) dhautavastraṃ tu saṃgrāhya cārdravastraṃ vivarjayet || kiñca śaṃkarasaṃhitāyāma- snāyādviśuddhabhāvena naraḥ saṃkalpapūrvakam | nadyāṃ taṭāke vāpyāṃ vā giriprapra(sra)vaṇe hrade || uddhṛtairudakaiḥ kūpe dakṣaḥ snāyāt samāhitaḥ | aśaktaḥ kaṇṭhamātraṃ vā kaṭimātramathāpi vā || ācamya cela mahataṃ paridadyāvathācamet | prātaḥsnānepyaśaktaścet madhyāhne snānamācaret | jalasnānamidaṃ proktaṃ bhasmasnānamatha śṛṇu || athavā cāgnihotreṣu bhasmagrāhya vicakṣaṇaḥ | jalasnānaṃ vinā cordhve bhasmasnānaṃ vidhīyate || śiva brahmā"nga japtena bhasmasnānaṃ samācaret | śucau deśe sukhāsīnaḥ śuddhāntaḥkaraṇaḥ śuciḥ | prāṇāyāma trayaṃ kṛtvā prā"nmukho vāpyuda"nmukhaḥ || athātaḥ saṃpravakṣyāmi bhasmasnānavidhiṃ param | śrīkaraṃ ca pavitraṃ ca hāramābharaṇaṃ tata iti || tataḥ mūlena bhasma gṛhītvā vāmapāṇi tale nikṣipya dakṣiṇahastenācchādya praṇava pañcākṣaryā ṣaḍvāramabhimantrya īśānaḥ sarvavidyānāmiti mantreṇa vibhūtiṃ śirasi saṃlipya tatpuruṣamantreṇa mukhaṃ saṃlipyāghoramantreṇa hṛdayaṃ saṃlipya- vāmadevamantreṇa nābhiṃ saṃlipya- sadyojātamantreṇa pṛ0 19) pādau saṃlipya praṇavena sarvā"ngoddhūlanaṃ kṛtvā | mānastoka iti vibhūtiṃ samuddhṛtya- śaṃ no devī rityudakaṃ datvā māno mahāntamityāloḍya | tanmadhye pañcakoṇaṃ vilikhya- pūrvādi pañcakoṇeṣu nakārādi yakārāntaṃ vilikhya- madhye praṇavaṃ vilikhya praṇavapañcākṣaryāṣṭavāramabhimantrya- tadanantaraṃ pratya"ngaṃ vibhūtiṃ dhārayet | tadyathā- uttamā"nge śivaṃ smṛtvā vibhūtiṃ dhārayedbudhaḥ | māheśvaraṃ lalāṭe tu rudraṃ śrotradvaye'pi ca || śrīkaṇṭhaṃ ca gale bāhuyugme śambhuṃ ca hṛtsthale | īśvarañca mahādevaṃ nābhideśe ca pṛṣṭhake || bhāge paśupatiṃ bāhu yugale śaṃkaraṃ tataḥ | vṛṣadhvajaṃ kakuddeśe maṇibandha dvayepi ca | paramātmānamityevaṃ vibhūtiṃ dhārayetsudhīḥ | iti vibhūtiṃ dhṛtvā || bhasmotpādanamuddiṣṭaṃ caturdhā tantravedibhiḥ | kalpaṃ caivānukalpaṃ cāpyupakalpamakalpakam || laṣvekaḍama mādāya pātreṣu kalaśādiṣu | trisandhyamācaret snānaṃ yathāsaṃbhavameva vā || snānakāle karau pādau prakṣālya vimalāṃbhasā | aṣṭakṛtvotha mūlena maunī bhasmābhimantrya ca || śira īśānamantreṇa puruṣeṇa mukhaṃ tathā | pṛ0 20) hṛtpradeśamaghoreṇa vāmadevena guhyakam | pādau sadyena sarvā"ngaṃ praṇavenaiva secayet || bhasmanāvihitasnānamidamāgneyamuttamam | mūlamantreṇa yadbhasma kṛtvā cāṣṭābhimantritam | uddhūlayettena dehaṃ tripuṇḍraṃ cāpi dhārayet || sarvā"ngoddhūlanaṃ cāpi na samānaṃ tripuṇḍrakaiḥ | tasmāttripuṇḍramevaikaṃ likheduddhūlanaṃ vinā || tripuṇḍraṃ dhārayennityaṃ bhasmanā sajalena ca | sthāneṣu pañcadaśasu śarīre sādhakottamaḥ || uttamā"nge lalāṭe ca śravaṇa dvitaye tathā | gale bhujadvaye caiva hṛdi nābhau ca pṛṣṭhake || bāhuyugme kakuddeśe maṇibandhadvaye tathā | tripuṇḍraṃ bhasmanādhāryaṃ mūlamantreṇa vāthavā || madhyāṃgulitrayenaiva svadakṣiṇa karasya tu | ṣaḍa"ngulāyataṃ mānamapivādhikamānakam | netrayugmapramāṇena phāle dadyāttripuṇḍrakam || madhyamānāmikāṃguṣṭhairanulomavilomataḥ | dhārayedathavā puṇḍraṃ sarudraṃ nātra saṃśayaḥ || maju śvetamanu vyāttaṃ snigdhaṃ śrotrapramāṇakam | etatsallakṣaṇopetaṃ tripuṇḍraṃ sarvasiddhidam || tadanantaramācamanavidhirucyate- pṛ0 21) * * * ūṃ raniraniśvatomaśmaṃ (namaḥ śaṃ-) bhave ca mayo bhave ca namaḥ śaṃkarāya ca ebhistribhirmantrairācamanaṃ kuryāt | sarvā"ngulyagrairmayaskarāya ca | ūrdhvoṣṭe ūṃ namaḥ śivāya ca adharoṣṭe ūṃ namaśśivatarāya ca cubukedi spṛśet | aṃguṣṭa tarjanyāṃ ūṃ bhavodbhavāya namaḥ | vāmanāsārandhreṃ'guṣṭhanāmikābhyāṃ jyeṣṭhāya namaḥ | dakṣiṇanetre śreṣṭhāya namaḥ | vāmanetre rudrāya namaḥ | dakṣiṇakarṇe kālāya namaḥ | vāmakarṇe kaniṣṭhikā"nguṣṭhābhyāṃ kalavikaraṇāya namaḥ | nābhau talena balavikaraṇāya namaḥ | kukṣiṃ spṛśet | a"ngulyagraiścatura"ngeṣu spṛśet | yathā- a"ngulyagrairbalāya namaḥ | śirasi balapramathanāya namaḥ | dakṣiṇabhuje ūṃ sarvabhūtadamanāya namaḥ | vāmabhuje manonmanāya namaḥ | vakṣasi vāmahastatalena dakṣiṇahastatalaṃ | namaste'stu bhagavanviśveśvarāya namaḥ | dakṣiṇahastatalena vāmahastatalaṃ mahādevāya namaḥ | dakṣiṇahastatalenāṣṭāṃgāni spṛśet | yathā triyambakāya namaḥ | dakṣiṇapādatale | trikā(lā)gni kālāya namaḥ | dakṣiṇapārśve kālāgnirudrāya namaḥ | vāmapārśve nīlakaṇṭhāya namaḥ | urasi sarveśvarāya namaḥ | dakṣiṇagale śrīmahādevāya namaḥ | mūrdhni spṛśet | tathoktaṃ vāmadevasaṃhitāyām- nama śaṃbhava ityādi mantrasthā manavaśca ṣaṭ | bhavodbhavāya i nama iti namaḥ | prathamaḥ smṛtaḥ || pṛ0 22) vāmadevāya vākyasthā mantrā ekādaśa smṛtāḥ | * * va namaste'stu bhagavanviśveśvara iti smṛtaḥ | mahādevastryambaka tripurāntaka itīritaḥ | trikā * gni kālaḥ kālāgnirudrāhvaya iti smṛtaḥ || nīlakaṇṭhaśca sarveśvaraḥ sadāśiva eva ca | śrīmahādeva ityete sajeṃtā namasā smṛtaḥ | aṣṭāviṃśatināmāni kīrtitāni mahānti ca | etairācamanādīni kāryāṇyāhurmanīṣiṇaḥ || śaṃbhvādibhistribhirmantraiḥ pītvā śeṣaiśca saṃspṛśet | biṣṭadva biṣṭadvayaṃ ca cubukama"ngulyagryairanantaram || bhavodbhavādibhirmantrairdvādaśāṃgāni saṃspṛśet | a"nguṣṭha tarjanībhyāṃ tu nāsārandhre spṛśet kramāt | aṃguṣṭhānāmikābhyāṃ tu netre karṇe spṛśet kramāt || sā"nguṣṭhena kaniṣṭhena nābhi kukṣiṃ talena tu | a"ngulyagraiḥ śiro bāhvyormūle kakṣasthalaṃ spṛśet || namastetyādibhirmantrairdaśāṃgāni ca saṃspṛśet | vāmahastatalenaiva dakṣiṇaṃ ca talaṃ spṛśet || tathā dakṣiṇahastena vāmahastatalaṃ spṛśet | pādadvandvaṃ pārśvayugmamuro gaṇḍasthale hyubhe || mūrdhā"nga muni śārdūla talenaiva na cānyathā || evamācamya vidhivat karmānuṣṭhānamācaret || iti | atha sandhyāvidhirucyate- pṛ0 23) saṃhatābhiḥ sarvā"ngulībhiḥ pūraka kumbhaka recaka pūrvakaṃ prāṇāyāmaṃ kuryāt | tathā cāpastambhaḥ - ardhaṃ(rthaṃ) vā sisādhayiṣuriti | tatra vṛttikāraḥ | arthaḥ prayojanaṃ dṛṣṭamadṛṣṭaṃ vā sisādhayiṣuḥ sādhayitumicchurātamitorā śarīraglāne prāṇāmāyamacchet | trivāraṃ prāṇāyāmaṃ kuryāditi śāradātilake | prāṇāyāmaṃ purā kṛtvā gāyatrīṃ sandhyayorjapet || saptavyāhṛtisaṃyuktāṃ gāyatrīṃ śirasānvitām | triruccaran dhiyā prāṇān dhārayet sādhakottamaḥ || prāṇāyāmo'yamākhyātaḥ samastaduritāpahā | ūṃkāra sahita saptavyāhṛtipūrvakaṃ ūṃmāpojyotiriti śiraḥsahita trirāvṛtta gāyatryānucintanātmaka prāṇa nirodha eva prāṇāyāma ucyata ityarthaḥ | pūraka kumbhakarecakāḥ granthāntare darśitāḥ | pūrakaḥ kumbhako recyaḥ prāṇāyāmastrilakṣaṇaḥ | nāsikākṛṣṭha vecyāsodhmāntaḥ pūraka ucyate || kumbhakopiścalaśvāso ricya mānastu recakaḥ | iti te ca kathaṃ kartavyā ityapekṣāyāṃ vāmadeva āha- āsane samyagāsīno vāmenāpūrya codaram | kumbhakena trirāvṛttyā dakṣiṇena virecayet || iti | prāṇāyāmakaraṇe gṛhasthā sthādīnāṃ viśeṣamāha- pañcāṃgulībhirnāsaṃgra(sāgraṃ)pīḍanaṃ praṇavābhidhā mudreyaṃ sarvapāpaghno pṛ0 24) vānaprastha gṛhasthayoḥ | kaniṣṭhānāmikāṃguṣṭhaiḥ nāsāgrasya ca pīḍanam | ūṃkāra mudrayā proktā yateśca brahmacāriṇaḥ || saṃnimīdṛjñāni prāṇāyāmaṃ samabhyasediti | mantraśca- ūṃ bhūḥ | ūṃ bhuvaḥ | ūṃ gū suvaḥ ūṃ mahaḥ | ūṃ janaḥ | ūṃ tapaḥ | ūṃ gū satyaṃ | ūṃ tatsaviturvareṇyaṃ bhargo devasya dhīmahi | dhīyo yo naḥ pracodayāt | ūṃ māpojyotiraso'mṛtaṃ brahma bhūrbhuvassuvarom | asyārthaḥ- atra prathamataḥ praṇavapadaṃ ūṃ bhūḥ bhūlokābhimāninyo rudradevatāḥ | sahasrāṇi sahasraśo ye rudrā adhibhūmyāmiti śruteḥ | ūṃkārārtha cidākāra śivābhidha brahmatvena stūyanta iti tātyaparyeṇa nirdiṣṭa muktaṃ mahopaniṣadi- yo vedādau svaraḥ prokto vedānte ca pratiṣṭhitaḥ | tasya prakṛtilīnasya yaḥ parassa maheśvaraḥ || iti | bhūrlokābhimāninyo rudradevatāḥ mayā kṛtamāhnikamanujānantvityāśayena bhakti śraddhāpūrvakaṃ tattadrudradevatābhyaḥ svakṛta karma nivedana niddhyarthaṃ tatpadamādau varṇitaṃ tatromiti rūpa niṣpatti prakāraḥ | a ca(va)? rakṣaṇa ityasmāddhātoḥ avateṣṭilo paśyetyauṇādikasūtreṇa (manin |) pratyaye kṛtepi(ṭi) lope ca api amī iti sthite jvaratvaretyādinā ūṭhi kṛte vakārasyokāre prāpte ādguṇa ityanena guṇe śato śiṣṭoccāraṇe sati ūṃmiti rūpam niṣpannam | akāra ukāra makāra iti | tānekadhā nama bhavettadetradomiti śruteḥ | ūṃkāra padasya brahmārthakatve a- pṛ0 25) vati rakṣati saṃsārasāgarāttarayatīti vā vyutpattiḥ | ūṃ bhūḥ bhūrlokābhimāni vyomadradevatāḥ | ūṃ cidākāra śivābhida brahmātmakāḥ asmin mahatyarṇaventarikṣe bhavā adhīti śrutyā ūrdhvakādhīśvara rudradevatānāmūrdhvaloka sthita bhuvarādilokeṣu ca vidyamānatvādevaṃ bhuvarādiṣu bodhyam | uktaṃ śivadharmaśāstre- bhūrloke'tha bhuvarloke svarloke nivasanti ye | deva divyaprabhāyuktāḥ śāntiṃ kurvantu me sadā || maharloka janarloke tapassasatośca ye sthitāḥ | tepi pramuditā devāstapta cāmīkaraprabhāḥ || īśānaṃ praṇatā nityaṃ śāntiṃ kurvantu me sadeti | tatra maharjanastapaḥ śabdāḥ asunnantāḥ | pratipadaṃ praṇavakīrtanaṃ dārḍhyārthamiti bodhyam | bhūrādilokasthita rudradevatānāṃ śivaikyaṃ śarīraśaḥ | ribhāvena vā | tadabhinnasattākatvena vā yujyata ityanya devatet | gāyatrī tu japāvasare vyākhyāyate | ūṃmāpo jyotiriti gāyatrī śira iti veditavyam | tasyārthaḥ- omāpaḥ paraśivābhidha brahmabhūtāḥ | āpaḥ strībhūmnīti kośādbahuvacananirdeśaḥ | jyotiryahyudi tejaḥ | ūṃ paramaśivābhidha brahmabhūtaṃ yo rudro agnau yo'psviti śruteradhiṣṭhānāṣṭamūrti bhūtārkanoma yajyanāmīśvara śarīratvāduktama | śaivasiddhāntaśikhāmaṇau- pṛthvyādikātmaparyantaṃ prapañcoṣṭadhā sthitaḥ | pṛ0 26) tanurīśasya cātmāyaṃ sarvatatvaniyāmakaḥ | śarīrabhūtāde tasmāt prapañcāt parameṣṭhinaḥ || ātmabhūtasya devasya na bhedo na pṛthakti(ksthi)tiriti || rasaḥ pāradaḥ | ūṃ paramaśivābhidha brahmabhūtāḥ bhiṣaktamaṃtvābhiṣajāṃ śṛṇomīti śruterādivaidyasya śivasya rasātmakātvāduktam | rasātmakaśca tatrāste ādivaidyo maheśvara iti | yadvā ṛgāyovedāli(vi) vedastatvam | tapo brahmeti kośāt || ūṃ paramaśivābhidha brahmabhūtāḥ | ṛgyajussāmātharvaṇāṃ nīrasohamiti śruteḥ | bhūrbhuvassuvariti bhūrādīnāṃ saptānāṃ lokānāmupalakṣaṇam | bhūrādayaḥ | ūṃ paramaśivābhidha brahmabhūtāḥ yo vai rudrassa bhagavān | yāca bhūrbhuvassuvastasmai namo namaḥ | śīrṣaṃ janadoṃ viraśva rūpo'si | yo vai rudrasta(sa) bhagavānyaccha(śca) bhuvaḥ bhūrbhuvastasmai vai namo namaḥ | yo vai rudrassabhagavān yaśca suvaḥ | yo vai rudrassa bhagavān yaśca mahaḥ | yo vai rudrassa bhagavān yaśca janaḥ | yo vai rudrassa bhagavān yaśca tapaḥ | yo vai rudrassa bhagavān yaśca satyam | bhūrbhuvassuvastasye(smai) vai namo namaḥ | śīrṣaṃ janadoṃ viśvamāponīti śruteḥ | arthaṃ vā sisādhayiṣuriti prāṇāyāmasya vihitatvātpūrvaṃ prāṇāyāmastadanantaraṃ sa"nkalpa iti vivekaḥ || pṛ0 27) evaṃ prāṇāyāma trayaṃ kṛtvā śrīparameśvara prītyarthaṃ prātaḥ saṃdhyāmupāsiṣya iti saṃkalpya | praśastamudakaṃ pātrāntare vāmahastena gṛhītvā | kena pātreṇa mārjanaṃ kartavyamuktam | granthāntare- nadyāstīrthe taṭāke vā bhājane mṛṇmayepi ca | audumbare vā sauvarṇe rājate vauru saṃbhave || dhṛtvā tu vāmahaste vā sandhyopāstiṃ samācaret | iti | audumbaraṃ tāmraṃ tāmra maudumbaraṃ śruvamityabhidhānāt | ūṃ bhūrbhuvassuvaḥ ūṃ tatsaviturvareṇyaṃ bhargo devasya dhīmahi | dhiyo yo naḥ pracodayāt || ityanena brahmamukhākhyena maṃtreṇa tadudakamabhimantrya ūṃ hāṃ mukhākhyoyaṃ mantraḥ | ukto granthāntare- ūṃkāra prathamāstisro mahāvyāhṛtayopyayāḥ | tripadā caiva gāyatrīṃ jñeyaṃ brahmaṇo mukhamiti śiraḥ sahita gāyatrī brahmamukhamityanyatroktam | tatspṛṣṭvā cābhiṣṭutaṃ toyaṃ mūrdhnā brahmamukhena cāpo hiṣṭetyādibhirmantrairdarbhairmārjanamācarediti | mūrdhnā gāyatrī śirasā ūṃmāpa ityādi kenetyarthaḥ | abhiṣṭutamabhimantraṇamityarthaḥ | mārjanaviśeṣamāha- kuryātsapraṇavaiḥ pādaiḥ mārjanaṃ tu kuśodakaiḥ | yasya kṣayāyeti jalaṃ sakuśaṃ prakṣipedatha || iti || mārjanānāṃ sa"nkhyāmāha- āpo hiṣṭādvinavakaṃ dadhikrāviṇṇa ityubhe | hiraṇyavarṇā varṇāścatvāri caturviṃśati dhāviduḥ || iti || pṛ0 28) mārjanaṃ devatīrthena kartavyamuktam | mārjanārcana balikarma bhojanāni devatīrthena kuryāditi | mārjane niyuktamantrā likhyante- āpo hiṣṭā mayo bhuvaḥ tāna ūrjedadhātana | maheraṇāya cakṣase | yo vaḥ śivatamo rasaḥ | tasya bhājayate hanaḥ | uśatīrivamātaraḥ | tasmā araṃga mā mava | yasya kṣayāya jinvatha āpo janayatā janaḥ | asyārthaḥ- āpo hiṣṭeti | he āpaḥ jalādhiṣṭhāna rudradevatāḥ | hi śabdo evakārārthaḥ | tathā ca yūyamevetyarthaḥ paryavasannaḥ | mayo bhuvaḥ | vividhyanti pātreṣu pibato janāniti mantrokta krūratāṃ vihāya prasādadṛṣṭyā pānasnānānādiṣu sukhasaṃpāda citryaḥ sthabhavatha | dīrghaśchāndasaḥ | a * * * ṣavo mahinekādaśa sthiti śruteḥ | mayaśśabdaḥ sukhavācī | yadvai sukhaṃ(śivaṃ) tanmaya iti śruteḥ | āpo hi stha sukha bhuva iti nirukti darśanācca | kiñca tāḥ rudradevatāḥ | evaṃ sukhamayo yūyaṃ naḥ asmān ūrje bhavatprasādānnāya dadhātanasthāvata ūrje annāyeti nirukti darśanāt | aila bhṛdā iti śruteḥ | sūrya vibhūtayo meghasthānasthāyā yanmadīyaṃ śauryādikaṃ samyagdhārāci pātairvardhayitvā bahubrīhā(hyā)dikamasmabhyaṃ sampādya bhavatprasādagrahaṇayogyān asmān sthāpayateti tātparyaṃ bodhyam | kiṃ (ca) mahe mahateraṇāya ramaṇīyāya cakṣase | tarja(jja)nyajñāne lakṣaṇā | tathā ca śivaikya jñānāya pṛ0 29) kaṃ dadhātaneti pūrveṇa sambandhaḥ | asmān śivaikyajñānayogān kurute targhya | namo mahadbhaya iti śruteḥ | rudradevatā vipūrvamannaṃ yācitamidānīṃ tadadhiṣṭhāna balaniṣṭhura saṃyocate | yomnātivaḥ | yuṣmākamadhiṣṭhāna jalasthaṃ śiva tama bhavadadhiṣṭhānavartitvānatiśayena sukhakaraḥ | yaḥ rasyate svādyata iti rasaḥ | rasa viśeṣaḥ | iha naḥ asmān tasya taṃragaṃ prasādatvena dvitīyārthe ṣaṣṭhīti jñeyam | bhājayata prāpayata | rasaśca ma iti śruteḥ | kathamiti cet uśatīḥ kāmayamānāḥ prīti yuktā ityuktā ityarthaḥ | prathamārthe dvitīyā vacanaṃ chaudasaṃ(chābdasaṃ) mātaraḥ svaputrāniti śeṣaḥ | yathā mātaro vatsalā bhūtvā svavatsān svastanyaṃ pāyayanta tadvajjalādhiṣṭhāna rudradevatāḥ yūyaṃ bhaktavatsalāḥ bhavatprasāda rasaṃ svabhaktāvasthān bhājayateti bhāvaḥ | tejo brahmavarca sārthaṃ gṛhṇīma ityarthaḥ | idānīṃ tadadhiṣṭhānaniṣṭha rasāntaraṃ yācate | yasyeti | yasya rasasya kṣayāya nivāsāyetyarthaḥ | tṛtīyārthe caturthī vacanam chāndasam | jinvatha yūyaṃ prītā bhavatha | yādṛśa rasaviśeṣamavalambya yūyaṃ paramānandamagnā bhavathetyarthaḥ | vayaṃ tasmai tādṛśa bhavatprasāda siddhyarthaṃ vaḥ yuṣmān araṃ bhṛśaṃ gamāma gacchema ityarthaḥ | he adniṣṭharaṃdra devatāḥ bhavadadhiṣṭhāne yo rasaviśe- pṛ0 30) ṣo'sti taṃ rasa viśeṣa prā(pra)sādatvena nā(no')lasmabhyaṃ dhattetyadni(bni)ṣṭha rudradevatāḥ prārthyanta iti tātparyārthaḥ | ojo vīryārthaṃ gṛhṇīma iti bhāvaḥ | kiñca | adhatta pitaroda(ga)rbhaṃ kumāraṃ puṣkara srajaṃ yatheha puruṣo sadeta śrutvā piṇḍa pitṛ yajña prayukta rudradevatāḥ karamadhya piṇḍa prāśanena putrasampatterdṛṣṭatvāt tadhya(da)rthaṃmaṣṭa rudradevatāḥ prātarthyate | āpa iti he āpaḥ jalādhiṣṭhāna rudradevatāḥ na ki aṣṇān janayatha prajotpādanān kuruta | taṃ prasāda rasa viśeṣamasmabhyaṃ datvā asmākaṃ śivabhakta putrasampattiṃ sampādayata | puṣṭiprajananārthaṃ gṛhṇīma iti bhāvaḥ | evaṃ mārjanaṃ kṛtvā tadanantaraṃ jalaprāśanaṃ kuryāt | jalaprāśana mantro vilikhyate | sūryaśca māmanyuśca? manyupatayaśca manyu kṛtebhyaḥ | pāpebhyo rakṣantām | yadrātryā pāpamakāriṣam | manasā vācā hastābhyām | padbhyāmudareṇa śiśnā | rātristadavaluṃpatu | yatkiñca duritaṃ mayi | idamahaṃ māmṛtayonau sūrye jyotiṣi juhomi svāhā | asyārthaḥ- sūryaḥ sūryātmā rudraśca manyustasya krodhaḥ krodhātmikā śaktirityarthaḥ | manyupatayaḥ he svāminastadraśmibhūtāstadanucarā rudragaṇāśca | asūyastāmro aruṇa utababhrussuma"ngalaḥ | ye gūṃ rudrā abhitodikṣu śritāssahasraśo vai ṣā gaṃ he ḍa ī maha iti śruteḥ | te sarve devāḥ manyu kṛtebhyaḥ manyunā kopena kṛtebhyaḥ pāpebhyaḥ duritebhyaḥ pṛ0 31) mā māṃ rakṣatām | prārthanāyāṃ loṭ | sarve devāḥ tatpāpa vināśanena śivabhaktaṃ māṃ paripālayāntvityarthaḥ | kiñca yattu rātryā rātryāṃ | tṛtīyā saptamyām pariṇatyuta iti tātparyam | manasā īśvara cintanākaraṇarūpaṃ vācā śivanāmastrotrākaraṇarūpaṃ hastābhyāṃ śivapūjākaraṇarūpaṃ padbhyāṃ pādābhyāṃ śivakṣetrādigamanākaraṇarūpaṃ udareṇa jaṭhareṇa īpsita bhojanakaraṇarūpaṃ śiśnā śiśnena agamyāgamanakaraṇarūpaṃ | kvipamicchanti kecit | chāndasaṃrūpamityanye | pāpamakārṣamiti sarvatra sambandhaḥ | tattu | evaṃ rūpaṃ pāpaṃ rātriḥ rātrirūpā śiva samavetā śaktiḥ śūlapāṇi priyā hīśeti vacanāt | avalampatu pariharatu | yatkiṃceti kiñca | śivasaṃyoga jñānābhāvātmakaṃ yaccānyatpāpaṃ mayi niṣpannaṃ idaṃ duritaṃ tatkartāraṃ māṃ ca ahaṃ amṛtayonau mokṣa hetubhūtaṃ amṛtaṃ brahmaṇīṃti śruteḥ | sūrye hṛtpuṇḍarīka vidyamāna savitṛmaṇḍalasya sūryātmake | dvādaśāre pratitiṣṭhatīti śruteḥ | jyotiṣi svayaṃ prakāśe | ṅa tatra sūryo bhāti na candratārakaṃ nemā vidyuto bhānti kuto'yamagniḥ | tameva bhāntamanubhāti sarvaṃ tasya bhāsā sarvamidaṃ vibhāti iti śruteḥ || madātmani vidyamāna paraśive juhomi kṣipāmi | śa yaścāyaṃ puruṣe | yaścāsāvāditye | sa eka iti śruteḥ | ahamanena homena tatsarvaṃ bhasmīkaromītyarthaḥ | svāhā suṣṭu hutamastu | madhyāhnajalaprāśanamantraḥ | āpaḥ punantviti | āpaḥ pṛ0 32) agniṣṭha rudradevatāḥ | apsuṣavo mahinekādaśastheti śruteḥ | pṛthivīṃ pṛthivī śabdena matpārthivasthūla tanurlakṣyate | pārthivaṃ sthūlamityāhuḥ | vāṃ(pāṃ)ca bhautitikamadvataḥ | mahadādiviśeṣānta tatvajālamayaṃ paramiti yogadīpikāyāṃ tvāṃ(māṃ) matpārthivasthūlatanuṃ punantu pavitraṃ kurvantu | pupṛtīdhvi matsthūlatanuḥ pūtā svaniṣṭa rudragaṇaiḥ pavitrīkṛtā | pṛthi madhyekādaśa sthiti śruteḥ | māṃ jīvātmānaṃ manniṣṭa rudragaṇai rasākaṃ punā tu śodhayatu | yo vṛkṣeṣu saspiñjarā nīlagrīvā vilohitāḥ | iti śrutibhyābhyānau pare vṛkṣe | niṣpityatra sthāvarajaṃgamātmasu jīveṣu vṛkṣeṣu vā nīlagrīvādi viśeṣeṇa viśiṣṭāyā rudrāḥ santīti bhaṭṭa bhāskareṇa vyākhyātā purataḥ śivapūjārthaṃ māṃ yogyaṃ karotvityarthaḥ | brahmaṇaspatiḥ | brahmaṇaḥ prakṛtivī(lī)nasya nīṃ(ūṃ)kārasya patiḥ paraḥ parameśvaraḥ | yo vedādau svaraḥ prokto vedānte ca pratiṣṭhitaḥ | tasya prakṛtilīnasya yaḥ parassa maheśvaraḥ | iti śruteḥ | brahma tadvācakamoṃkāraṃ punantu | brahma ūṃkāraḥ | vācya vācakayorabhedanirdeśaḥ | pūtā pūtaṃ natidīrghaśchāndasaḥ | māṃ punā tu śivaikyaṃ karotuṃ sāyujyaṃ viniyogamiti śruteḥ ti yaducchiṣṭamanyadevārpitaṃ taṃ na bhuñjīyāt | śa"nkarasaṃhitāyām ahyavadi(āpadyapi) durantāyāmanyadevārpitaṃ yutrīḥ?| na bhuñjīyāt pramādena cchidnā jihvāṃ svayaṃ naraḥ || iti bahirnara saha dāsādikaṃ yattaduccaritaṃ tatraiva | rākṣasaḥ krūrakarmāṇaḥ pāpācāra samanvitaḥ | kalāvapa(va)ti riṣyanti nindakāste pṛ0 33) bahirnarāḥ | brahmahatyā surāpāna svarṇasteya kṛtaḥ purā | bahirnarā bhaviṣyanti kalāvīśvara nindakāḥ || na taiśca sahabhāṣīta sahāsīta na cāsane || teṣāṃ pā"nktau na bhuñjīta na taiḥ kurvīta bandhutām || iti | mamaitatsarvaṃ asatāṃ śivabhaktihīnānāṃ pratigrahaṃ ca apaḥ abniṣṭarudragaṇāḥ punantu mā mahaṃ madīyamūlāyatsadhārāṣṭita kālāgnirudre juhomi | bṛhajjābālopaniṣadi- ādhāraśaktyaivadhyata kālāgnirayamarārdhvaga iti | svāhā ma(su)ṣṭu hutamastu | sarvaṃ bhasma karotītyarthaṃ | sāyaṃkālā jalaprāśanamantraḥ- agniśceti | agniraṃgātiko rudraḥ | rudro vā eṣa yadagniritavamanyaśca vahyatmana rudrasya krodhaḥ | krodhātmikā śaktirityarthaḥ | manyupatayaśca krodha svāminaḥ krodhātmavisphuli"ngarūpāḥ | rudragaṇāḥ ete sarvadevatā manyukṛtebhyaḥ manyunākepena kṛtebhyaḥ duritebhyaḥ mā māṃ rakṣatāṃ prārthanāyāṃ loṭ | sarve devāstatvādipavanāśanena śivabhaktaṃ māṃ paripālayatvityarthaḥ kiṃ ca yat ahna | ahni | tṛtīyā saptamyāṃ pariṇatyata iti tātparyam | manasā īśvara cintanākaraṇarūpaṃ vācā śivanāmastotrākaraṇarūpaṃ hastābhyāṃ śivapūjākaraṇarūpaṃ padbhyāṃ pādābhyāṃ śivakṣetrāṇigamanākaraṇarūpaṃ udareṇa jaṭhareṇeśvarānarpita bhojanakaraṇarūpaṃ | atra jaṭharaśabdena pāyurindriyamucyate | śiśnā śiśnenāgamyāgamanakaraṇarūpam | kvipamicchanti kecit | cchāndasīṃ pṛ0 34) rūpamityanena pāpamakārṣamiti sarvatrasaṃbandhaḥ | tat idaṃ rūpaṃ pāpaṃ ahaḥ divasaṃ rūpaḥ śivaḥ ahaḥ | śūlāyaṃ do deva iti vacanāt | avalumpatu pariharatu | yatkiṃceti | rāḥ cala śivadhyānarūpaṃ yaccānyatpāpaṃ mayi niṣpannam | idaṃ duritaṃ tatkartāraṃ māṃ ca | ahari amṛta yonau mokṣa hetubhūte amṛtaṃ brahmaṇīti śruteḥ | satye bādhavahite | mūlādhāra sthita vahnimaḍalasthavahyātmake jyotiṣi svayaṃ prakāśe madātmani vidyamāna paraśive juhomi | ahamanena homena sarvaṃ bhasmīkaromītyarthaḥ | mārjana * * * mantrānāha - dadhikrāviṇṇo iti | dadhi jagadrūpa haviḥ krāmati gacchati iti dadhikrā vā viśvabhugagnyātmako rudraḥ | tathā eko viṣṇuṃ mahadbhūtaṃ pṛthagbhūtānyanekaśaḥ | trīn lokān vyāpya bhūtātmā bhu"nkte viśvabhugavyayaḥ | * * rtsnā mahagrāsāya maheśvarāya cama īti jābāli * * ti * ki | tasya dadhikrāviṇṇaḥ | jiṣṇorjayaśīlasya aśvāsya vyāpakasya śūcyāptau | vājonnamasyāstīti vādi(ji)naḥ annaṃ daivādi iti śruteḥ | sarveṣāṃ devānāṃ tasyaivānnādatvādanna sampannasyetyarthaḥ | annānāṃ pataye nama iti śruteḥ | īdṛśyāgnyātmakasya rudrasyāhamakāriṣaṃ pāpakasya me vāca sthitatvāt | agnirmevāciśrita iti śruteḥ | vācā tasya saṃbandhiṃ stotraṃ kuryāṃ tasya ki"nkaro bhūyāsamityarthaḥ | sa cāgnāvātmako rudraḥ asmākaḥ mukhāni | catvāri śṛ"ngetyādau tathā pṛ0 35) darśanāt | surabhiṇaḥ surabhiṇa | abā vai devā iti śrutyā | tasyāgnyātmaka rudrasya | sarva devā munityā tatprasādabhakṣaṇena saurabhyāṇi karat karotu | kiñca naḥ asmākamāyū gūṃ vipratāriṣat | vardhayat | pratyupanigavisya dhātunā sambandhaḥ | tathā ca nirupadravaṃ vedoditamāyuṣyamasmabhyaṃ prakarṣeṇa saṃvardhayat | anugṛhṇātviti bhāvaḥ | mantrānte mārjanaṃ kāryam | tathā śiṣṭācārāt | āpo hiṣṭheti | gataṃ mārjane mantāntaramāha - hiraṇyavarṇā iti | hiraṇyavarṇāḥ suvarṇavarṇāḥ śucayaḥ śuddhāḥ pāvakāḥ sakalajatrapāvana samaḥ | etādṛśāḥ yāḥ āpaḥ abhīṣṭa rudradevatāstiṣṭhaṃti | kiñca yāsvapsu abniṣṭha rudradevatāsu kaśyapaḥ paśyakaḥ sūryātmā rudraḥ | ādyantavarṇa * * paryānaśchāndasaḥ | asau yastāmra iti śrutiḥ | jātaḥ indraḥ sūryeśvarā rudraḥ | ṅamo'stu nīlagrīvāya sahasrākṣāyeti śruteḥ | sa cāpsu abhīṣṭa devatāsu jātaḥ | virūpāḥ nagnamuṃdā(ḍā)di nānārūpāḥ | ṅamo virūpebhya iti śruteḥ | āpaḥ abniṣṭa rudragaṇadevatāḥ | agniṃ vilaya kālāgniṃ garbhaṃ nāṭyasamaya karastham | garbhorbhake nāṭyasaṃdhāviti kośāt | dadhire vilayāgne belanāḥ kecidetvāgameṣu tāḥ | āpaḥ abniṣṭa rudradevatāḥ naḥ asmākaṃ śaṃ sukhaṃ hetavaḥ sokāḥ avaiṣika suśchajanakāśca bha * * caṃ tu | mārjanetyaniyuktamaṃtritaramāha - yāsāṃ rājeti | taruṇa varuṇātmako rudraḥ | mīḍhuṣṭama iti śruteḥ | rājā prabhuḥ pṛ0 36) svatantra iti yāvat | janānāṃ satyānṛte puṇyapāpe'vapaśyan virecayan | yāsāṃ abniṣṭarudradevatānāṃ madhye vanamiti śeṣaḥ | yāti gacchate yo rudraṃ agniṃ ayaṃ puṇyakṛt ayaṃ pāpakṛt iti puṇya puṇya pāpānurūpamanugrahanigraharūpa vyāpāra cikīrṣayā tatra vasatītyarthaḥ | api ca madhuścutaḥ prasādarūpa jalasyaṃ vena paśacayaḥ | pāvakāḥ pāstiṣṭhanti la ityādi | śiṣṭaṃ gatam | yāsāṃ devā iti | yāsāmabniṣṭarudradevatānāṃ madhye devāḥ kecidrudragaṇāḥ yāḥ āpaḥ pratibhakṣaṃ adṛṣṭyā bhakṣaṇaṃ dividyuloke kṛṇvanti kurvanti devāḥ kecidrudragaṇāḥ antarikṣe bhakṣayati | pravāyunā manuṣyāṇām | rogāmatvādya kleśakāriṇo bahudhā nānāprakārā bhavanti | sariti yāḥ āpaḥ abniṣṭa rudradevatāḥ pṛthevaṃ pṛthivyāṃ | ye'nneṣu vividhyanti pātreṣu pibato janān iti śrutyā payā pāpayaḥ | pānedhinā janān ubdanti kledayanti | namo rudrebhyo ye pṛthivyāṃ tenomṛḍyantu teneti śruteḥ | śukrāḥ śubhrāḥ tā āpa iti gatamanyat | śiveneti | he āpaḥ abniṣṭa rudradevatāḥ śivena śivasvarūpeṇa cakṣuṣā dṛ(dṛśā) gaṃge śivali"ngakamiti vātūlavacanāt | mā māṃ paśyata | mayi nirantaraṃ bhūyasīṃ karuṇādṛṣṭīṃ sampādayatītyarthaḥ | śivayā tanvāha me tvacamupaspṛśata | yā te rudra śivā tanūḥ abhicākaśīhīti śruteḥ | madīyāṃ tvacamupasparśanena paripūtāṃ ma(ku)rva- pṛ0 37) tetyarthaḥ | sarvāniti | he āpaḥ abniṣṭa rudradevatāḥ vaḥ yuṣmākamapsu sīdantītiṣṭhantītyapsuvadaḥ | sarvān agnīn hute ahvyā ke marthamityata āha - sulūti mayi varcoḥ datti balaṃ śaktiḥ oja utsāhaḥ | etatsarvaṃ nidhatta sthāpayata | māṃ ca varcasvinaṃ balavantaṃ ojasvinaṃ kurutetyarthaḥ | drupadāditi | māmenasaḥ muñcatu | karmasākṣī sūryātmā rudra iti śeṣaḥ | tatra nidarśanaṃ druca(pa) dādiva | āparādhīkāṃ(aparādhināṃ) pāde kīlitaṃ kāṣṭaṃ drupadam | corānniroddhuṃ grāmamadhye dārumayaṃ pādakīlitaṃ vidhāya grāmasvāminaḥ sthāpayantīti prasiddham | tasmādivetyarthaḥ | yathā kṛpāśuḥ(luḥ) | svāmībandhanāt aparādhinaṃ mocayati tadvadityarthaḥ | kiñca | āpaḥ enasaḥ pāpāt mā māṃ śuṃdhaṃntu śodhayantu | asminnarthe'trayo dṛṣṭāntāḥ kathyaṃte drupadātvārdaviti | kāṣṭādīn mumuṃjā(cā)na mukteva svinnaḥ svedavān snātvī snātvā snātvyādaśceti nipāpanāpsādhuḥ | mavākūra spṛśatīravyāpi paṃkāt | mukairapūnātyanenājvādi * * damitivati traṃtena pavitreṇa samāsāgra darbharūpeṇa saptau sāgrau dvau darbhau prādeśamātrau pavitrī kṛtvā iti śraute darśanāt | pavitraṃ vai darbhāviti śruteḥ | tena pūtaṃ śodhitam | ājyasthālyāmājyaṃ nirūpyetyārabhyodagagrābhyāṃ pavitrābhyāṃ punarāhāramājyaṃ trirutpūyeti śāstrokta vidhinā naṃ smṛ- pṛ0 38) tamājyaṃ sarpiriva etatsarvam | tadhvadhādhā pariśuddhaṃ bhavati | tayā mā māpaḥ sarvāḥ smādenasaḥ śodhayantīti tātparyārthaḥ | mādhyāhnikasandhyāyāmarghyadānaniuyakta mantramāha - haṃsa iti | hanti jīvarūpeṇa sakala prāṇiṣu gacchatīti haṃsaḥ | paramātmā haṃso nāma | sadāśiva iti śeṣaḥ | sa tu kīdṛśa ityapekṣāyāṃ āha - śucau candre sīdati tiṣṭhatīti śuciṣat | candrātmaka mahādevaḥ śrīmahādevāya nama iti śruteḥ | vasantyasmin jagaṃtati vasuḥ rudraḥ | mayyeva sakalaṃ jātamiti śruteḥ | antarikṣa sadatatvaṃtarikṣa sat vāyvātmako ugraḥ | nama ugrāya ceti śruteḥ | hotāyajamānātmaka paśupatiḥ | eṣāmīśe paśupatiḥ paśūnāmiti śruteḥ | vedyāmantarvedyāṃ sīdatīti vediṣat | vahvyātmaka rudraḥ | rudrāya ceti śruteḥ | atithiḥ śivārcanā samaye samāgataḥ śivātmaka maheśvaraḥ samāgataṃ puṇyaphalāttaṃdādātithiṃ samarcayedīśvara cetasā sat jalāsanādyaghriyavane janādibhistadāṃ na pānaiḥ priyavagbhirāditi śaṃkarasaṃhitā vacanāt | duroṇeṣu gṛheṣu sīdatīti duroṇa sat | gṛhyāya ceti śruteḥ | nṛṣu ātmarūpeṇa sīdatīti nṛṣat | śiva eko devaḥ sarvabhūteṣu gūḍhaḥ | sarvavyāpī sarvabhūtāntarātmā | iti śruteḥ | vare śreṣṭhe kama(rma)sākṣiṇi sīdatīti varasat | īśānātmako rudraḥ | īśānaḥ sarvabhūtānāṃ iti śruteḥ | ṛte yajñe pālakatvena sīdatīti ṛtasat | yajñapā- pṛ0 39) laka rudraḥ | ā vo rājāna madhvarasyeti śruteḥ | vyomni ākāśe sīdatīti vyomasat bhīmātmaka rudraḥ | bhīmāya ceti śruteḥ | apsu jaleṣu jāyate tiṣṭhati ityabjāḥ | bhavātmako rudraḥ | namo bhavāya ceti śruteḥ | gavibhūmyāṃ jāyate tiṣṭhatīti gomāḥ śarvātmaka rudraḥ | namaḥ śarvāya ceti śruteḥ | ṛte śiva pūjāde(diḥ)vrate bhaṃge sati pratyakṣatvena jāyate tiṣṭhatītyucri(ti ṛ)tajāḥ śivasamaya paripālaka rudraḥ | pulastaye ceti śruteḥ | vratatamaśśuciriti śrutyā śivavrata niṣṭhāt ca śreṣṭha iti tātparyārthaḥ | adrau kailāse jāyate tiṣṭhatītyadrijāḥ kailāsavāsī rudraḥ | namo giriśāya ceti śruteḥ | īdṛśaḥ aṣṭamūrtyātmakaḥ sadāśivaḥ bṛhadadhikaṃ rutamupāsīkā(sanā)tmaka śivapūjākarma |" śivārcakarmavijñeyā bāhyayāgādinocya * * kāmika vacanāt | sampādayitveti śeṣaḥ | atha gāyatrī japātpūrvamomityekākṣaraṃ brahmeti gāyatrī hṛdayaṃ padanīyāṃ tathā śaunakaḥ - omityekākṣaraṃ brahmetyetaddhṛdayamucyate | gāyatryā satpadi tvādau japakarma samācarediti | tadidānīṃ vyākhyāyate | omityekākṣaramiti omityekākṣaraṃ omityekavarṇaṃ samastā rāma ceti śruteḥ | brahmaparaśivaḥ | brahmaṇaḥ kośosi medhayā pihita iti śarīra śarīribhāvena vācya vācakayoḥ praṇava śivayorabhedanirdeśaḥ | etatpraṇavasvarūpaniṣṭhatvādekaṃ sarvaṃ vyāhṛ vyākhyānāvanīṃ pṛ0 40) si rūpitamadhasyāt | omitirūpaniṣpattiprakāraḥ prakārāṃtareṇocyate | prapañcasāre mantra sṛṣṭiprakaraṇe nirdiṣṭam | yo'yaṃ ṭha(pa)ramahaṃsākhyo mantraḥ so'hamitīritaḥ | saha mo te kṛte pūrvasaṃdhāmomiti jāyate | akāraśca tathokāromakāraścātra varṇakā iti || yo so'hamiti paramahaṃsākhyo mantrasta * * sakāra hakārayorlope pūrvasandhau ca kṛte omiti rūpaṃ jāyata iti vyākhyārthaṃ brahmadhyāyaṃne ca ūṃmityekākṣaraṃ japet | tathāhustatraiva- omityekākṣaraṃ brahma dhyāyanneva japat dvijaḥ | avāptasarvakāmo'sau cātmatatvāya kalpata iti || japaprakaraṇaviniyuktāyāṃ yaśchandasāmṛṣabha iti śrutau | taddhāraṇādikaṃ sarva rahasyaṃ samyak prapañcitam || tasyāṃ ṛṣyādikaṃ darśayate- agnirdevateti | agnirdevatā | ṣaṣṭhyarthe prathamā vibhaktiśchāndasī | brahmaṇa iti śivamadvaitaṃ caturthaṃ manyanta iti śrutyā | brahmarudraḥ | ārṣaṃ ṛṣeḥ rudra * * ṣi rityarthaḥ | viśvādhiko rudro maharṣiriti śruteḥ | gāyatraṃ chandam | gāyatrī chandaḥ paramātmaṃ paramātmā śivaḥ sarūpaṃ devatā śivo devatetyarthaḥ | sāyujyaṃ viniyogaṃ mokṣe viniyogaḥ | atra hi jantoḥ prārṇe yenāsāvamṛtī bhūtvābhi mokṣī bhavatīti śruteḥ || taduktaṃ śa"nkarabhagavatpādaiḥ- praṇave brahmṛṣiḥ proktocchāndo gāyatramucyate | paramātmā devatā ca mokṣādau viniyujyata iti || pṛ0 41) śāradātilake | brahmadaivyādi gāyatrī paramātmā samīritaḥ | ṛṣyādayaḥ praṇata(va)syete munibhiḥ parikīrtitāḥ || iti | vāmadevasaṃhitāyāmapi- antaryāmī ṛṣiḥ prokto devaṃ gāyatramucyate | paramātmā śivo devo devatāsya nigadyate || iti || nanu ūṃmityekākṣaraṃ brahmetya tadṛvamucyata ityatra gāyatrī hṛdayaṃ nāma gāyatrī prabhāvarṇa sa mantraḥ | kīlādaumityekākṣaram | brahmetyadhikaṃ kimarthaṃ vardhitam | satyam | yathā śivastathā deva(vī) yathā devīṃ tathā śivaḥ | nānayorantaraṃ vidyāccandraccandrakayoriti || vacanāttadabhinnaprakāśātmaka śivaśaktirūpa gāyatryā praṇavamantra vācya vimarśātmaka parama * * sya pratipādya * * * | yathā śāradātilake- praṇavenaikavarṇena . . . (kathyate) dyate niṣkalaḥ śiva iti || tanmūlamantratvāt | tadadhiṣṭhānabhūtatvācca | vāmadevasaṃhitāyām- yo deva jananī pūrvaṃ varṇitā te mahīyate | * * * * na bhūtaṃ taṃ praṇavaṃ prāhu rāma mā iti || anena paraśivavācaka praṇavamantrasya ṣaṣṭhyādi kalpaneka hṛdaya puṇḍarīka vidyamāna sauramaṇḍale paraśivasyasyāvāhanavratamiti tātparyārthaḥ | atha sakalavedamātaraṃ gāyatrīṃ prārthayate- āyāṃ tviti | varadā | upāsakānāmabhīṣṭaphaladāna śivā | vagadā vāmanayāti(varadā vāmanayane-) lalitāstotre | mātṛkātmika parāśaktirūpa gāyatrī āyātu | sahasrārāmbujodbhavāmatsa- pṛ0 42) kāśamāyātvityarthaḥ | tataḥ kiṃ tatrāha- akṣaramiti | akṣaraṃ mūlaprakṛtirūpā praṇave dharme prakṛtauratapasivrata iti kośāt | mūlaprakṛtikhyaktā iti lalitāstotre | brahmapraṇavātmikā umāśaktirityarthaḥ | śivapurāṇe- śaktistvameva deveśa sarvadeva namaskṛte | tvadīva(dīya) praṇavaṃ caiva madīya praṇavaṃ tathā | akāraṃ cokāraṃ ca makāraṃ ca madīyate || ukāraṃ ca makāraṃ cākāraṃ ca krameṇa vai | tvadīya praṇave devī trimātrāplutamuttamamiti | saṃmitaṃ samyagvedāntapramāṇenāhamiti niścitāṃ ca(cha)ndasāṃ sarveṣāṃ devānāṃ mātaraṃ jananīṃ dvitīyārthe prathamā pāṭhaśchāndasaḥ | me gagare(ne) hṛdayākāro ityarthaḥ | mājale samupāye ca gagane samarotha * * * | iti kośāt | bhrājaddhṛdayapuṇḍarīkamaṇḍita sūryamaṇḍale | he brahmaprakāśātman | parama śiva idaṃ imāṃ gāyatrīṃ gāyatryākhyāṃ tvadabhinnacicchaktiṃ juṣasvānugrahāṇa | vāmadevasaṃhitāyām | abhinnāṃ pratipadyeta gāyatrīṃ brahmaṇā saha | so'hamasmīṃtyupāsīta vidhinā yena kena ciditi | ojaṣasvītichāndasaṃrūpaṃ | ahaśnu vāyudho deva śūlapāṇi priyā nijeti vāyavyasaṃhiyā vacanāt | devasatiśayīśśivaśaktirūpatvāttadupāsanāyāḥ phalamāha yadahnadite ārhvā ahve yatpāpaṃ kurute karoti tatpoṣaḥ | śivarūpādahnatpramucyate | rātryāt rātryāṃ yatpāpaṃ kurute tatpāpaṃ ciccha- pṛ0 43) ktirūpādrātryāt | pratimucyate | śivatarāya ceti śruteḥ | anena tadupāsakaḥ niṣpāpa ityarthaḥ | gāyatryāḥ sarvātmakatvaṃ darśayanneva sahasrāra padma sthita gāyatrīṃ sarvātmakaṃ tayā prastutyāvāhanārthaṃ prārthayate | sarvavarṇa iti | sarvāsāṃ ḍākinyādi śaktīnāṃ varṇāḥ raktādivarṇāḥ | yasyāścā saṃbodhanam | he sarvavarṇe | taduktaṃ lalitāstotre- śahasradala padmasthā sarvavarṇopaśobhiteti | mahādevī mahādevasya parabrahmaṇaḥ sadāśivasya patnī mahādevī | tasyāḥ saṃbodhanam he mahādevī | mahāmāye viśvaṃ bhramayasi parabrahma mahiṣī te śaṃkara bhagavatpādaiḥ | sandhyāvidye sandhyārūpa parāśakte svacchande | śrīparaiva nanu sāṃdhyadevateti | sarasvatī | parādi caturvidha vāgrūpiṇī | catvare(ri) vākparimitā padāniti śruteḥ | he devi tvaṃ jajāni indriyāṇāṃ śaktirapi(si) | sahosi śatrūṇāmabhibhava śaktirasi | balamasi śarīrasāmarthyarūpā vrā * * jjose dīptirūpāsi | devānāmajñādīnāṃ dhāma tejosi | brahmādīnāṃ vairyānāmāsi | taduktaṃ vāyavīyasaṃhitāyām | yasya yasya padārthasya yā yā śaktirudāhṛtā | sā sā viśveśvarī devī * * iti | viśvamasi | sarvajaṃgamātmaka jagadrūpaṃ tvamevāsi | bhavatyāssarvajaṃgamātmaka jagadutpattirbhavatītyarthaḥ | sarvāyuḥ sarvasthāvarātmaka prapañcasyāyuḥ | sattātmaka kālosi | bhavatyāḥ sarvasthāvarātmaka prapañca sthiti- pṛ0 44) rbhavatītyarthaḥ | abhi bhūḥ sthāvara jaṃgamātmaka nikhilaprapaṃca tiraskāraḥ pralayastvatto bhavati o bhavadanyasmāt sṛṣṭyādi kṛtya paṃcakaṃ na bhavati | ūṃ mevaṃ paramaṃ mata iti kośāt | tathācoktam- lalitāstotre- śṛṣṭikartrī brahmarūpā goptrī govindarūpiṇī | saṃhāriṇī rudrarūpā tirodhānakarīśvarī | sadāśivānugrahadā pañcakṛtya parāyaṇā || iti | guṇatrayātmakāśakti brahmaniṣṭhā sanātanī | iti vacanāt | parāśakteḥ sāmarthyaṃ brahmadevabhirdurjñeyamiti bhāvaḥ | idānīṃ gāyatryādināmāvāhanamuktamantra vicāryati(te) | etādṛśa lakṣaṇalakṣita sandhyārūpa cicchaktirūpasyāvāhanamucitam | gāyatryādi catasṛṇāmapyāvāhanamasaṃbhavameva | ataḥ āgameṣu ekasyāḥ sandhyārūpa cicchakterāvāhanam | itara devatā gāyatryādyāste sra avaṇa(praṇava)? tvena sampūjyāḥ | taduktam śāradātilake- gāyatrīpūjāvasare- vidhāya maṇḍalaṃ vidvān trikoṇojvalakarṇikam | saurapīṭhe yajettatra dīptāde navaśaktibhiḥ || mūlamantreṇa kṣuptāyāṃ mūrtā devīṃ prapūjayet | koṇeṣu triṣu saṃpūjya brahmāvādyāśaktayo bahiḥ || iti | atrīvāpā sandhyārūpa cicchaktireva nānārūpā bhavatī | taduktaṃ vāyavīya saṃhitāyām- naikāparā ca cidrūpā śaktiḥ prasavadharmiṇī | vibhajya bahudhā viśvaṃ vidhāya ca śivecchayā || pṛ0 45) sa mūlaprakṛtirmāyā triguṇā ca tridhā smṛtā | śivādyavaniparyanta yayā tatamidaṃ jagat || ekadhā ca tridhā caiva tathā śatasahasraśaḥ | śaktayaḥ khalu bhidyante bahudhā vyavahārataḥ || rudrasya raudrī sā śaktirviṣṇorvai vaiṣṇavī matā | brahmāṇī brahmaṇaḥ proktā indrasyaindrīti kathyate || ityādi | ataḥ sandhyārūpā cicchaktirekasyāḥ āvāhanaṃ dvedha(dhā)m | bāhyābhyantarabhedena | atrābhyantare hṛdaya puṇḍarīkamaṇḍita sauramaṇḍalāvāhita sadāśivā"nkamaṇḍale vakṣyamāṇa ṛṣyādyāvāhanena gāyatrīm | gāyatrī procyate yasmādāmaṃtaṃ(dgāyaṃtaṃ) trāyate yataḥ | ityevaṃ vidha gāyatrīrūpāṃ sāvitrīṃ śaviturdyotanā caiva sāvitrī parikīrtyata ityevaṃ vidha sāvitrīrūpāṃ sarasvatīm | jagataḥ prasavitrī vā vā pa * * tvātsarasvatītyevaṃ vidha sarasvatīrūpāṃ chanda ṛṣyādyāvāhanena | bahistu cakre mūlamantrāvāhanam | mūrtāviti śeṣaḥ | śriyaṃ etā gāyatryā dvyāmiśraṃ tyetāmi miśritāṃ mahālakṣmīṃ sandhyārūpa parāśaktiṃ muktā vidrumeti dhyātvā | āvāhayāmi | anenāvāhanamudrā sūcitā | pūrvoktāvāhayāmīti padacatuṣṭayena sthāpanādi mudrācatuṣṭyaṃ nirūpitam | parāśakti śiva ture yā mahālakṣmīriti śivapurāṇe spaṣṭamuktam | yathā- tasyāṃ kamaṇḍalārūḍhā śaktirmāheśvarī parā | pṛ0 46) mahālakṣmīriti śivā tā syā mā sarvamasī hareti || lalitāstotre- māheśvarī mahādevī mahālakṣmīrmṛḍapriyā | vādhūlasaṃhitāyāmapi- śriyaṃ lakṣmīmaupalāṃmambikāṃgāṃ ṣaṣṭhīṃ jayāmindrasenetyudāhuḥ | iti śruteḥ | turīyeti śaṃkara bhagavatpādairapyuktam | yathā- girāmāhurdevīṃ druhiṇa gṛhiṇīmāgamavido hareḥ patnīṃ padmāṃ hara sahacarīmadritanayām | turīyā kāpitvaṃ duradhigama niḥ sīma mahimā mahāmāyā viśvaṃ bhramayasi parabrahmamahiṣī || iti | atha gāyatryā āvāhita ṛṣyādikaṃ darśayati | gāyatryā iti | gāyatrīmantrasya gāyatrīchandaḥ | viśvāmitra ṛṣiḥ | viktasya amitrestaṃ nāśakaḥ | rudrṛṣirityarthaḥ | savitā devatā | agnirmukhaṃ | brahmāśiraḥ | viṣṇurhṛdayam | rudraḥ śikhā | pṛthivyo(vī yo)? niḥ | prāṇāpāna vyānodānasamānā sa pañcaprāṇātmiketyarthaḥ | saprāṇā nāgakūrma kṛkara devadatta dhanañjayākhyopaprāṇairyuktā śvetavarṇā vaiṣṇava vaiṣṇava sarasvatīśānāmavarnā rudrāṇī sāvitrī śvetavarṇe vijñeyā | sāṃkhyāyana sagotraṃ sāṃkhyāyano nāma kaścidṛṣiḥ | tena samānaṃ gotraṃ yasyāḥ sā tathoktā | gāyatrīpadaṃ vyākhyātam | pūrvamevāvāhanasamaye sarvaṃ kṣuptam | caturadhikā viṃśatiścaturviṃśatiḥ | tāvatparimitānyakṣarāṇi yasyāssā caturviṃśatyakṣarā | trīṇipadāni yasyāssā tripadā | ṛgyajuḥ sāmavedarūpa pādatraya yuktetyarthaḥ | ṣaṭkukṣirī ṣaṇṇāṃ ḍākinyādi śa- pṛ0 47) ktīnāṃ kukṣayo yasyāḥ sā ṣaṭkukṣiḥ | pañcaśīrṣā pañcasadyojāta vāmadevāghoratatpuruṣeśānābhidhāni śirāṃsi yasyāḥ sā pañcaśīrṣā | muktā vidruma nīla hemadhavalachāyairmukhairiti dhyāna(naṃ kṛ)tītvā sarvaṃ svapnamuktam | upanayane upasadāśivasya samīpe nayana mānayanaṃ tasmin niniyogaḥ | pūrvamevāvāhanasamaye sarvaṃ kḷptam | anena paraśivāṃ kamaṇḍalasthitāṃ cicchaktirūpa gāyatrīṃ dhyātvā | japaḥ kartavya ityarthaḥ | sāyamupasthāna mantrākṣarārtho vyākhyāyate | imamiti | vārivastvatāyeti śrutyā he varuṇa varuṇātmako rudraḥ | vāmadevasaṃhitāyām- imaṃ me iti mantreṇa varusthaṃ yajecchivam | iti | imaṃ me madīyāṃ vācaṃ āhvānaṃ śrudhi śṛṇuta | prārthanārūpaṃ āhvānaṃ śṛṇviti bhāvaḥ | kiṃ tena śravaṇena tā keśaṃ kātitī kṣayāmāha - anyeti | arghe vā nīṃ dīrghaśchāndasaḥ | mṛḍaya sukhaya | janmādibaṃdhanaṃ parihṛtyamaṃ | sukhinaṃ ca kurvityarthaḥ | tvāmiti | tvāṃ bhagavantaṃ ahamavasyuḥ | avanaṃ ātmanaḥ icchuḥ ācake rakṣitāraṃ kāmaye | na kevalaṃ kāmanamātram | kintu stuti purassaraṃ śaraṇāgatosmītyāha taditi | tat tasmai vibhaktilopaśchāndasaḥ | rakṣaṇāyetyarthaḥ | brahmaṇaḥ stutyātmakamantreṇa vandamānaḥ namaskāraṃ kurvan | tvā tvāṃ yāguprāpyo | śivena vacasā tvā giriśācchāvadāmasīti | śruteḥ | yatastvaṃ bhaktajanaparipālako'si | ato'haṃ tvāmeva rakṣitāraṃ bhajan tava śaraṇāṣa(ga)to- pṛ0 48) smi | tena māṃ mṛḍaya | anyathā śaraṇāgata parityāgo mahān doṣaḥ syāditi bhāvaḥ | yajamāna iti | yajamānaḥ yaṣṭā pūjakaḥ havirbhiḥ | tvadarthaṃ samarpitairbhojyādibhiḥ karaṇai sraprakṣaṇāmāśāsti prārthayate | tasmādavasthaṃ sukhi yeti bhāvaḥ | tvādaṃtebhiḥ rudraśaṃtamebhiriti śruteḥ | aheḍamāna iti | he varuṇātmakarudra | aheḍamānaḥ anādaramakurvan | iha yasmin kāle bhodi mama yācinaṃ budhyasva | uruśa ? śeti urubhirmantraiḥ śaṃsanīyaḥ tasya saṃbodhanaṃ uru śa ? śa | uru kīrti mānyā | tasya nāma mahadyaśa iti | se(no) asmākaṃ āyuḥ jīvitaṃ mā pramoṣīḥ mā praṇāśaya | asmākaṃ vedoktamāyuṣyaṃ dehītyarthaḥ | yaditi | ciddhitya vyayadvayam | pādapūraṇārtham | varuṇa varuṇātmaka rudra caitavopāsanātmakaṃ vrataṃ yattat | dyavidyavi divase divase pratidinamityarthaḥ | praprakarṣeṇa manīyasī tarkayāmaḥ | tatra dṛṣṭāntaḥ viśo manuṣyāḥ svasvavyāpāraṃ yathā kriyante tadvadvayameva karma sarvadā tarkayāmaḥ | tasmāttvāmeva paricarāmaḥ | yatkiṃceti he varuṇa varuṇātmaka rudradaivye lokavartini janetvayītyarthaḥ | yatkiñcidivachiddrohaṃ svalpamadhikaṃ vā drohaṃ * * citti | acityā ajñānamanuṣyāścarāmasi kurmaḥ | kiñca tava yadyapi dharmeti dīrghaḥ chāndasaḥ | tvadīyaṃ karma muyopi madi nāśayāmaḥ | he deva varuṇātmaka rudra | tasmādenasaḥ drohāt so asmin pati- pṛ0 49) riṣaḥ mahāṃsaḥ | karmalopamenaḥ parihṛtyāsmān paripālayetyarthaḥ | kiñca kitavāsa dhūrtasamānāḥ | svārthasādhanaparāḥ yatkarmāṃgaṃ riripuḥ nāśitavantaḥ | devi samyanvyavahṛtā na pravartante | yadvā uta ityavyayadvayaṃ pakṣāntaravācidyoti pādapūraṇe vāpavācakānipātāḥ | yadvā atha vā yatsā parisatyaṃ avaśyaṃ kṛtam | ajñātveva kṛtamityarthaḥ | yadadhaṃ uta api ca yat dharmasvarūpaṃ na vighna na janima ityarthaḥ | astu ta kiṃ tatrāha - sarveti | sarvā sarvāṇi asmābhiḥ bahudhā śrutānyenāṃ sisanti | tāni sarvāṇyanāṃ niviṣya | asmatsakāśāt viśeṣeṇa vītāni kuru | vināśayetyarthaḥ | evamadhika pātakanirāsa mākāṃkṣya kṣudrapātaka nirāsamākāṃkṣate | śithireva śithilāni chāndasa metat | yānyāni kṣudrapātakāni sarvāṇi viśyetyanyaḥ | atha bhaya(va)tkaṭākṣānantaraṃ he varuṇa varuṇātmaka he deva rudra te * * va priyāsaḥ śyā(syā)mapriyāḥ bhavema | prātarupasthānamantramāha - mitrasyeti | mitrasya sūryātmakasya carṣaṇyaḥ prabhāḥ | tāsāṃ dhattā carṣaṇī dhṛt | tasya devasya rudrasya, śrūyata iti śravaḥ yaśaḥ sānasi samyagbhajane(nī)yaṃ tasya nāma mahadyaśa iti śruteḥ | śivanāma smaraṇameva kartavyamityarthaḥ | satyamavināśi citramāścaryaṃ yathā tathā atiśayena śrūyata iti citraśca vastamaṃ śrotṛ janasukhakaramityarthaḥ | aṃkuṃ mitraḥ sūryātmako rudraḥ | prajānan tattadadhikāraṃ vidvān sarvān janān yātayati sve sve karmaṇi niyojayati | kiñca mitraṃ sūryātma- pṛ0 50) ka rudraṃ pṛthivīṃdyāṃ ca dadhāra dhṛtavān | utthāpi ca mitra sūryātmaka rudraḥ kṛṣṭīḥ manuṣyān animiṣāḥ prabudhān devān | vibhaktilopaśchāndasaḥ | abhicaṣṭe sarvakaḥ paśyati | sarvaṃ prakāśayatītyarthaḥ | satyāyāmoghaphalāya satyātmane vā tasmai mitrarūpāya rudrāya havyaṃ caruṃ puroḍāśādi lakṣaṇaṃ ghṛtavat ghṛtayuktaṃ vidhema kurmaḥ | he ādityayaḥ yajamānaḥ te tava saṃbandhenā vratena karmaṇā śikṣati anuṣṭhātuṃ śakto bhavati | vicchati nyanya | sva ca śaktiṃ sveve śaṃbhuṃ ca hṛdayena vinyasya | kavacena trisūtrī veṣṭinata grīvau sṛśavātmanaḥ | savyadigbhāge kuślo pare mūlena saṃsthāpya | tā candana kusumādibhiḥ saṃpūjayet | atha gavyamājyaṃ | ghṛtapātrasthaṃ nirīkṣaṇādi catuḥsaṃskāra śuddhaṃ gṛhītvā | tataḥ svadehaṃ brahmamayaṃ vicintya ghṛtapātramādāya kuṇḍordhve trirāvṛtagnegocara tāpayitvā | āgneyāṃ saṃsthāpya darbhāgreṇa ghṛtabindumādāya ūṃ hāṃ brahmaṇe svāheti hutvā punaḥ svadehaṃ viṣṇumayaṃ dhyātvā ghṛtapātraṃ pradakṣiṇa krameṇeśānakoṇe nidhāya kuśāgreṇājya binduṃ oṃ hāṃ pauṣṭave(viṣṇave) svāheti hutvā tataḥ svadehaṃ rudramayaṃ dhyātvā ghṛtapātraṃ pradakṣiṇakrameṇa kuṇḍayonau nikṣipya kuśāgreṇājya binduṃ ūṃ huṃ ūṃ hūṃ rudrāya svāheti hutvā | paścāt prādeśamātraṃ darbhāgradvayanirmitaṃ madhyagranthipavitramaṃguṣṭhānāmikābhyāṃ gṛhītvā | astramantreṇājyamagneḥ saṃmukhaṃ pṛ0 51) trirutpavet | tadvadātmasaṃmukhaṃ hṛdā saṃplavanaṃ kṛtvā tatpavitragranthimunmucya | saṃprokṣyāgnau nikṣipet | hṛdābhimantritaṃ dagdhadarbholmukamastreṇa ghṛte kṣiptvā pavitrīkṛtya taddhīstyaṃ vahṇau vaktreṇa nikṣipet | dīptenānyena darbheṇa kavacena nīrājyāgnau kṣipet | apareṇa darbheṇāstreṇa saṃvepya tadulmukhaṃ vahnau nikṣipet | tataḥ prādeśamātraṃ darbhāgradvayanirmitaṃ madhyagranthi pavitraṃ praṇavena ghṛtamadhye nyastvā | dakṣiṇa vāmakrameṇa śukla kṛṣṇa pakṣadvayaṃ vibhodya | dakṣiṇavāmamadhyamabhāgeṣu pi"ngaleḍā suṣumnānāḍītrayañca saṃkalpya dakṣiṇabhāgāt sruveṇājyamādāya | ūṃ hāṃ agnaye svāhā ityagni dakṣiṇanetre | vāmabhāgādājyamādāya ūṃ hāṃ somāya svāhetyagni vāmanetre | madhyabhāgādājyamādāya ūṃ hāmagnī ṣomābhyā gūṃ svāhā ityagnimadhyamanetre | bhāgatrayādājyamādāya ūṃ hāmagnaye sviṣṭakṛtetyagni svāhetyagnivaktre ca kiñciddhutvā śeṣamājyaṃ ta * * * jyabhāgeṣu svāheti kṣipet | kṛṣṇapakṣe tu dakṣiṇa vāma madhyabhāgeṣu piṃgale * * ṣusuṃma(suṣumnā)nāḍī trayaṃ vibhāvya | vāmabhāgāt sruveṇājyamādāya ūṃ hāṃ agnaye svāhetyagni vāmanetre | dakṣiṇabhāgādājyamādāya ūṃ hāṃ sūryāya svāhetyagni dakṣiṇanetre madhyabhāgādājyamādāya ūṃ hāmagni sūryābhyā gūṃ svāhetyagni madhyamanetre | bhāgatrayādājyamādāya oṃ hāṃ agnaye sviṣṭakṛtetyagni svāhetya- pṛ0 52) gnivaktre ca kiñciddhṛtvā śeṣamājyaṃ tadājyabhāgeṣu svāheti kṣipet | ghṛtaṃ ṣaḍa"ngenābhimantrya mūlena da(dhe)?numudrayāmṛkṛtya | astreṇa saṃrakṣya kavacenāvakuṇṭhya hṛdājya binduprakṣepaṇādanyaddhṛtaṃ saṃśodhayet | tadanuvaktrābhidhārārthaṃ tattaddikitasaṃ(sa)dyādi pañcavaktreṣu ūṃ hāṃ sadyojātāya svāhā | ūṃ hāṃ vāmadevāya svāhā | ūṃ huṃ aghorāya svāhā | ūṃ hūṃ tatpuruṣāya svāhā | ūṃ heṃ īśānāya svāheti pṛthak pṛthagekaikāma(hu)tyātisṛbhirāhutibhirvā juhuyāt | atha vaktrasaṃdhānārthaṃ ūṃ hāṃ hiṃ sadyojāta vāmadevābhyā gūṃ svāhā | ūṃ hiṃ hūṃ vāmadevāghorābhyā gūṃ svāhā | ūṃ huṃ heṃ aghora tatpuruṣābhyā gūṃ svāhā | ūṃ heṃ heṃ tatpuruṣeśānābhyā gūṃ svāhā | ūṃ heṃ īśānāya svāhā | ityekaikayātisṛbhirāhutibhirvā juhuyāt | atha vaktraikīkaraṇārthaṃ ūṃ haṃ hāṃ haṃ heṃ heṃ sadyojāta vāmadevā ghora tatpuruṣeśānābhyaḥ svāhā ityagnito vāyuṃgatayā nairṛtyādiśānāṃ gatiyā ghṛtāhutyā avicchinnadhārayā juhuyāt | athavā kuṇḍamānaṃtu yadiṣṭa vadanaṃ smaret | antarbhāvā(vyā)nyavaktrāṇi tadekīkaraṇaṃ matamiti mūlavacanena kuṇḍamadhye śivavaktraṃ vibhāvya | tasmin ūṃ hāṃ hiṃ huṃ heṃ hāṃ sadyojāta vāmadevaghoratatpuruṣeśānebhyaḥ svāhetyayaṃ vīraśaivapakṣa iti manyate | yathā ṣaṭsthalarūpiṇi parabrahmaṇi rudrānale juhomi sadeti vacanāt ṣaṭsthalātmaka śivāgniriti vīraśaivasiddhāntaḥ | atha jihvābhidhārārthaṃ tattaddiksthita- pṛ0 53) hiraṇyādi saptajihvāsu yrūṃ hiraṇyāyai svāhā | paścime | * kanakāyai svāhā vahnimadhye | plūṃ raktāyai svāhā | uttare | śrūṃ kṛṣṇāyai svāhā dakṣiṇeti | ghrāṃ suprabhāyai svāhā pūrve | srūṃ atiriktyai svāhā | haṃ bahurūpāyai svāheti madhya pṛthak pṛthagekaikāṃ hutvā juhuyāt | atha jihvāsandhānārthaṃ yrūṃ brāṃ hiraṇya kanakābhyā gūṃ svāhā | prūṃ śrūṃ raktakṛṣṇābhyāṃ gūṃ svāhā | śrūṃ ghrāṃ kṛṣṇa suprabhābhyā gūṃ svāhā | ghrāṃ srūṃ suprabhātiraktābhyā gūṃ svāhā | srūṃ hrūṃ atirikta bahurūpābhyā gūṃ svāhā | atha jihvaikīkaraṇārthaṃ yrūṃ lrū prūṃ śrūṃ ghrāṃ srūṃ hrūṃ hiraṇya kanakāraktākṛṣṇāsuprabhātiraktā bahurūpābhyā gūṃ svāheti | śivavadane pūrvapade(')vicchinnājyadhārayā juhuyāt | idaṃ jātakarma | tato nāmakaraṇārthaṃ īśānenābhyarcya | astreṇa tilāhuti trayādvā śivāgnistvaṃ hutāśaneti agnernāmakaraṇaṃ sarvātmanā kṛtvā vāgīśi vāgīśvarau hṛdayenābhyarcya | tau ci(ca) sṛjet kuṃvamānaṃ śivavaktraṃ parikalpya | madhye jihvāyāṃ annaprāśana cūḍādi saṃskāra prītyarthaṃ vauṣaḍanta mūlena pūrṇāṃ ca dadyāt | tadyathā- pañcabrahmamantre (ṇa) sarpiṣā srucamāpūrya puṣkaro paryamukhīṃ sruvaṃ nidhāya | srugagre puṣpaṃ datvā paścādvāmapāṇinā punaḥ savyapāṇinā ca śaṃkhasannibhamudrayā tau dhṛtvā | samapādaṃ samutthāya ṛjukāyaḥ san svanābdhā kiñcittiryagvidhāya | srugagradatta dṛṣṭirvā ṣaḍantamūlaṃ plutāntamuccaran sruksru- pṛ0 54) vayoḥ mūlaṃ krameṇa vāmanāsāntamānīya ghṛtadhārābhiḥ brahmādikāraṇa tyāga krameṇa suṣuṃmayā bindu viniḥsṛtāmatadhārāmiti saṃsmarasya pramāṇa dhārayā vicchinnayā samastamājyaṃ vahnau juhuyāditi pūrṇāṃ vidhāyopaviśya pañcavaktrayutaṃ raktaṃ saptajihvāvirājitam | daśahastaṃ triṇetraṃ ca sarvābharaṇabhūṣitam || raktavastraparīdhānaṃ pa"nkajoparisaṃsthitam | baddha padmāsanāsīnaṃ vaśāyudha samanvitam || kanakā bahurūpā cātiriktā ca tataḥ param | suprabhā caiva kṛṣṇā ca raktā cānyā hiraṇmayī || ūrdhvavaktre sthitāstisraḥ śeṣāḥ prāgāditaḥ sthitāḥ || ityevaṃ śivāgniṃ dhyātvā - agnetvamaiśvaryaṃ tejaḥ pādanaṃ paramaṃ yataḥ | tasmāttvadīya hṛtpadme saṃsthāpya tarpayāmyaham || ityājñāṃ prārthya suṣumnānāḍyātmervigrahasyāntaḥpraviṣṭohamiti saṃsmṛtya tadīya hṛtpadme pūrvavat sānanaṃ sā"ngaṃ bhāsvaraṃ sāvaraṇaṃ bhagavantaṃ gandhādibhirabhyarcya | śivavaktrāgnivaktrayossaṃdhānamātmanā saha kṛtvā | niṣkṛtya | naivedya samaye śivāya mūlena daśāhutiranyebhyodyekākāhutiṃ datvā | tattarpaṇārthaṃ mūlamantreṇāṣṭottaraśataṃ taddaśāṃśato brahma * * ni ca hutvā | pūrvoktavatpūrṇāhutiṃ vidhāyopaviśyācamya | tāmbūlādikaṃ datvā bhaktyā tadbhūtimāpādya | praṇatiṃ datvā | saṃhāramuttiketu hṛnmantreṇa ghṛta- pṛ0 55) plutān catuṣṭaritidhivastramantreṇa ghṛtaplutān catuṣparisarāṃśca dahet | nityakarmaṇi tu hṛnmantreṇa paridhīnastramantreṇa paristarāṃśca pratyekaṃ pañcābhimantrya | taddvayaṃ ca visarjayet | tataḥ sruksruvau bhāgasthita darbhāṇāmagreṇa sruksruvayoragraṃ saṃspṛśya | madhyena madhyaṃ mūlena mūlaṃ saṃspṛśya | tau visṛjet | sruksruvāṃśa spṛṣṭa darbhān kavacenāgnau nikṣipya | viṣṭarānādāya granthīn muktvā visarjayet | tato trisūtryāveṣṭanaṃ muktyā kavacena visṛjyājyapātramādāyājya śeṣamastramantreṇa rākṣasādīnāṃ tṛptyarthaṃ nairṛtyāṃ bhuvi srāvayet | tato'gniṃ samabhyarcya mūlamantreṇa saṃhāramudrayā hṛtvā hṛdaṃbuje śivāgniṃ saṃsthāpayet | tataḥ kuḍāga vināga maṇḍaladvayaṃ vidhāya prathamamaṇḍale pūrvādyuttarāntaṃ ūṃ hāṃ rudrebhyo namaḥ | ūṃ hāṃ mātṛbhyo namaḥ | ūṃ hāṃ gaṇebhyo namaḥ | ūṃ hāṃ yakṣebhyo namaḥ | īśānyādi vāyavyāntakoṇeṣu ūṃ hāṃ grahebhyo namaḥ | ūṃ hāṃ asurebhyo namaḥ | ūṃ hāṃ rakṣasebhyo namaḥ | ūṃ hāṃ nāgebhyo namaḥ | maṇḍalābhyantare īśānādi vāyavyāntakoṇeṣu ūṃ hāṃ nakṣatrebhyo namaḥ | ūṃ hāṃ rāśibhyo namaḥ ūṃ hāṃ yakṣebhyo namaḥ | ūṃ hāṃ viśvebhyo namaḥ | vāyu varuṇayormadhye kṣetrapālāya namaḥ ityabhyarcya svāhāntaṃ baliṃ datvā | tān visṛjet | dvitīyamaṇḍale pūrvādīśānāntāṣṭadikṣu - ūṃ hāṃ indrāya namaḥ | ūṃ hāṃ agnaye namaḥ | ūṃ hāṃ yamāya namaḥ | ūṃ hāṃ niṝtaye namaḥ | ūṃ hāṃ pṛ0 56) varuṇāya namaḥ | ūṃ hāṃ vāyave namaḥ | ūṃ hāṃ kuberāya namaḥ | ūṃ hāṃ īśānāya namaḥ | īśānyāṃ ūṃ hāṃ brahmaṇe namaḥ ne * * tyāṃ viṣṇave namaḥ | madhye nīlalohitāya namaḥ ityabhyarcya | svāhāntaṃ baliṃ datvā yāmyovaṃ śivāgniṃ kariṣya iti saṃkalpyāgnikāryādhikārī sampannopakaraṇa śivamagnikāryārthaṃ madhyeṣya labdhānujña agnipātrādikamādāya | agniyāmya nairṛti vāyavyebhyonyatarasyāṃ diśi kalpitaṃ kuṇḍaṃ sthaṇḍilaṃ vā samāsādya pūrvāsya sau * * myāsyo samupaviśya kuṇḍe vā sthaṇḍile hi madhyestreṇa pūrvāgrarekhā trayaṃ kuśaiḥ saṃpādyottarāgraṃ rekhāṃ ca sampādayet | mastadāsyayaśca yadviparyeṇa saṃpādya kavacenābhyukṣya sarvasaṃskārasampattiṃ vibhāvya tatra śyāmāmṛtumatīṃ dhyātvā | sadvāsomālyabhūṣaṇāṃ prasannavadanāṃ padmapatrebha nayanatrayāṃ iti dhyātvā | ūṃ hrīṃ vāgīśvaryai nama iti tadadvāgīśvaraṃ devaṃ dhyātvā ūṃ hāṃ vāgīśvarāya nama iti saṃpūjyārghyaṃ datvā paścādaraṇyādi saṃbhavaṃ śuddhaveśmasaṃbhavaṃ vāgniṃ śuddhapātre samānīya kravyādāṃśaṃ parityajya nirīkṣaṇādi catuḥsaṃskāraiḥ saṃskṛtya ūṃ hrāṃ rāṃ vahnimūrtaye nama ityanena maṃtreṇa saṃhāramudrayā vahnimādāya pūrakeṇe'yākṛṣya kumbhakenanābhyagninā baiṃdavena ca saṃyojyaikīkṛtya recakeṇa pi"ngalayā ūṃ hāṃ rāṃ vahnimūrtaye nama iti vahnimantreṇa pradīpakaśikopa- pṛ0 57) māgneyabījamudbhavamudrayā niveśya | tatsaṃhitayā saṃpūjya parameśvaravīryamiti saṃbhāvya vāgīśvareṇa vāgīśvarī garbhanāḍyāṃ kṣipyamāṇaṃ vibhāvya mūlenātmasaṃmukhaṃ nikṣipya samūhya devyai vāsaḥ paridhāya śaucācamanādi hṛdā datvā | sadyojātādibhirbrahmabhirabhyarcya | mūlenāhutipañcakaṃ hutvā | pūrvadakṣiṇapaścimottarāsudikṣu ūṃ hāṃ brahmaṇe namaḥ | ūṃ hāṃ viṣṇave namaḥ | ūṃ hāṃ rudrāya namaḥ | ūṃ hāṃ īśvarāya namaḥ ityarcya | pūrvadeśānāṃ(pūrvādīśānāṃ-)tāṣṭadikṣu ūṃ hāṃ indrāya namaḥ | ūṃ hāṃ agnaye namaḥ | ūṃ hāṃ yamāya namaḥ | ūṃ hāṃ niṝtaye namaḥ | ūṃ hāṃ varuṇāya namaḥ | ūṃ hāṃ vāyave namaḥ | ūṃ hāṃ kuberāya namaḥ | ūṃ hāṃ īśānāya namaḥ | ūrdhvabhāgamuddiśya īśāne ūṃ hāṃ brahmaṇe namaḥ | adhobhāgamuddiśya nairṛtyāṃ ūṃ hāṃ viṣṇave namaḥ | ityabhyarcya | agni śi * * rakṣāṃ vijñāpya ūṃ hauṃ śivāgnistvaṃ hutāśanetyagnernāmakaraṇaṃ kṛtvā pitakā visṛjet | tato vahni hṛtpadme pañcabrahmātmakaṃ śivamabhyarcya | naivedyasamaye ghṛtāhutibhiryathāśakti mūlena brahmāṃgaiśca daśāṃśato hutvā | pūrṇāṃ datvā naivedyāya caruṃ hutvā ācamanaṃ tāmbūlādikaṃ hutvā | tadbhasmabhirvahnau aṣṭapuṣpikayā saṃpūjya brahmādibhyo baliṃ datvā | svadakṣiṇabhāge maṇḍaladvayaṃ saṃpādya | prathamamaṇḍale pūrvādi caturdikṣu | ūṃ hāṃ rudrebhyo namaḥ | ūṃ hāṃ mātṛbhyo namaḥ | ūṃ hāṃ gaṇebhyo namaḥ | ūṃ hāṃ yakṣebhyo namaḥ | pṛ0 58) īśānādi caturdikṣu- ūṃ hāṃ grahebhyo namaḥ | ūṃ hāṃ asurebhyo namaḥ | ūṃ hāṃ rākṣasebhyo namaḥ | ūṃ hāṃ nāgebhyo namaḥ | maṇḍalamadhye īśānādi catuṣkoṇeṣu- ūṃ hāṃ nakṣatrebhyo namaḥ | ūṃ hāṃ rāśibhyo namaḥ | ūṃ hāṃ yakṣebhyo namaḥ | ūṃ hāṃ viśvebhyo namaḥ | vāyu varuṇayormadhye kṣetrapālāya namaḥ | ityabhyarcya | svāhāntaṃ ca balimarghyaṃ ca datvā dvitīyamaṇḍale pūrvādyaṣṭadikṣu- ūṃ hāṃ indrāya namaḥ | ūṃ hāṃ agnaye namaḥ | ūṃ hāṃ yamāya namaḥ | ūṃ hāṃ nirṛtaye namaḥ | ūṃ hāṃ varuṇāya namaḥ | ūṃ hāṃ vāyave namaḥ | ūṃ hāṃ kuberāya namaḥ | ūṃ hāṃ īśānāya namaḥ | īśānyāṃ ūṃ hāṃ brahmaṇe namaḥ | nairṛtyāṃ ūṃ hāṃ viṣṇave namaḥ | madhye nīlalohitāya namaḥ | ityabhyarcya | svāhāntaṃ balimarghyaṃ ca datvā pūrvokta rudrādīn visṛjet | evaṃ śivāgniṃ sampādya vaiśvadevādi mahābhāgahantakāra purassaramiti śaṃkarasaṃhitāvacanenaupāsanaṃ vaiśvadevaṃ ca kuryāt | tadyathā- prāṇānāyamya sāyaṃ prātaraupāsana taṇḍulena hoṣye | pañcavaktrayutaṃ raktaṃ saptajihvā virājitam | daśahastaṃ triṇetraṃ ca sarvābharaṇabhūṣitam | raktavastraparīdhānaṃ pa"nkajoparisaṃsthitam || baddha padmāsanāsīnaṃ daśāyudha samanvitam | kanakā bahurūpā cātiraktā tataḥ param || suprabhā caiva kṛṣṇā ca raktā cānyā hiraṇmayī || pṛ0 59) ūrdhvavaktre sthitāstisraḥ śeṣāḥ prāgāditaḥ sthitāḥ || ityevaṃ śivāgniṃ dhyātvā | gāyatryādbhiḥ saṃprokṣya | ūṃ jātavedase namaḥ | ūṃ saptajihvāya namaḥ | ūṃ havyavāhanāya namaḥ | ūṃ aśvodarajāya namaḥ | ūṃ vaiśvānarāya namaḥ || || asaṃpūrṇo'yaṃ gnanthaḥ || ########### END OF FILE #######