#################################################### MUKTABODHA INDOLOGICAL RESEARCH INSTITUTE Use of this material (e-texts) is covered by Creative Commons license BY-NC 4.0 Catalog number: M00228 Uniform title: śaivāgamādimāhātmya Author : jñānaprakāśa Manuscript : IFP/EFEO transcript T00372 pages 1192-1261 Description: jñānaprakāśa was a well known SiddhAntin who tells us in the colophon of this text that he lived in śālīvāṭipura in Tamil Nadu. He belonged to the 15th century and was a prolific writer. There are several works by him in the IFP transcripts. In this hymn to the 'Glory of the śaivāgama, jñānaprakāśa eulogises Siva as the source of the Agama and begins by describing how they originate as Sound from the core of Sadashiva's consciousness. He establishes that the authority of the Saiva scriptures is equal or more to that of the Vedas. He also describes their extent number and contents. Notes: Data entered by the staff of Muktabodha under the supervision of Mark S. G. Dyczkowski. Revision 0: Sept. 18, 2011 Internet publisher : Muktabodha Indological Research Institute Publication year : Publication city : Publication country : India #################################################### śaivāgamādimāhātmyam śrīśālīvāṭipuranivāsi jñānaprakāśaguruviracita ṭ.ṇo. 372 p. 1192 -1261 copied from a ms belonging to ṣundaradiksitar, ṭirunelveli ññānaprakāśa was a well known ṣiddhāntin who tells us in the colophon of this text that he lived in śālīvāṭipura in ṭamil ṇadu. ḥe belonged to the 15th century and was a prolific writer. ṭhere are several works by him in the īFP transcripts. īn this hymn to the 'ṅlory of the "ṣaivāgama', ñ`nānaprakāśa eulogises "ṣiva as the source of the āagama and begins by describing how they originate as ṣound from the core of ṣadāśiva's consciousness. ḥe establishes that the authority of the "ṣaiva scriptures is equal or more to that of the Vedas. ḥe also describes their extent number and contents. namaśśivāya śaktyai bindave śāśvatāya ca | gurave ca gaṇeśāya kārtikeyāya dhīmate | kecinnīrīśvaravādīnāmmatamavalaṃbya nīnāmakṛtakṛtvena prāmāṇyaṃ śivāgamānāṃ kṛtakatvena prāmāṇyaṃ nāsti yadyasyapi kathañcit prāmāṇyantathāpi śrutipathagalitanāmmānuṣāṇāmiti durbaddhayo vadanti | tanna | pañcavaktradharo bhūtvā pañcabhimestamukhairapi | vedādiśraddhajālaṃ yattatsarvamavadat prabhuḥ | adṛṣṭavigrahācchāntāt śivātparamakāraṇāt | nādarūpaṃ viniṣkrāntaṃ śāstraṃ sarvamiti sthitamiti | pauṣkaraśivāgama śruteśca - punaraṃgāni vedāścatvāro mīmāṃsā nyāyavistaraḥ | purāṇaṃ dharmaśāstrañca vidhātyetāścaturdaśa | āyurvedo yajurvedo gāndharvañcetyanukramāt | astraśāstraṃ parantasmāt vidyātyaṣṭādaśa smṛtāḥ | aṣṭādaśānāṃ vidyānametāsāṃ bhinnavartmanām | ādikartā kavissākṣācchūla pāṇiniti śrutiḥ | aṣṭādaśa purāṇāni kathitāni samāsataḥ | teṣāṃ sargāntareṣveva dvāpare darśako muniḥ | vyāso yathā mahādevaḥ kāmikādi prakāśakaḥ | p. 1193) aṣṭādaśapuṇānāṃ kartā satyavatī sutaḥ | kāmikādi prabhedasya yathā devo maheśvaraḥ | iti vāyavyasaṃhitā dharmasaṃhitā sūtasaṃhitā śrutibhiśca yathā kāmikādīnāṃ śivenaiva praṇayanāt | prāmāṇye yathāpi nārāyaṇāvatāreṇa nyāsena praṇayanāt | prāmāsepi asāvavaśiṣṭa iti sūtasaṃhitā prativacanācca vedānāṃ śivāgamānāñca paramāstapara śivakṛtakatvenaiva prāmāṇyam | nākṛtakatvena | kālidāsādi vākyavadvarṇapadavākyā ca nāvatvāt satkāryatayā vedāḥ nityā iti cecchivāgamāśca | nāsate vidyate bhāvo nā bhāvo vidyate sata iti sūtasaṃhitā vṛtti vacanāśca cca | vedānāṃ śivāgamānāñca paramāpta paraśiva kṛtakatvenaiva prāmāṇyaṃ nākṛtakatvena kālidāsādivākyavadvarṇapadavākya vacanāvatvāt satkāryatayā vedāḥ te budhairiti - tathā sahasranāmavyākhyāyāṃ kṛtāgamāyetyatra kṛtāḥ praṇītā āgamāḥ kāraṇakāmikādyāstantraviśeṣā yena saḥ kṛtāgamastathā coktakāmikādyā vātulāntāśśivenoktāśśivāgamā ityalaṃkāra dīkṣitena vyākhyātam | tataśśiva kṛtakatvenaivobhayoḥ pramāṇyantaduktañcaturvedārtha tatparyasaṃgrahe | vedāḥ pramāṇamiti saṃgiramāṇa eva divyantavāgamavaiti janaḥ prāṇam | tvadhyānavākya viṣayaupadhimekaḥ padārthaiśmūrdhamākalitavigrahamā ca mūlāt kalpāḥ pramāṇa ṛṣibhiryadi naḥ praṇītāḥ kiṃ na pramāṇamṛṣiṇāṃ mahatāṃ maharṣe | śakyaṃ na vaktuṃ parigraha dūṣitāni tantrāntarāṇi bhavatā śivakartṛmantīti | vāyavya saṃhitāyāñca - ajātāśeṣadoṣeṇa sarvajñena śivena yat | praṇītaṃ mama vākyan tat pramāṇaṃ na saṃśayaḥ | tasmādīśvara vākyāni śraddheyāni vipaścitā | yathārthaṃ puṇyapāpeṣu tadaśraddho vrajatyadha iti tataḥ parasparaṃ vedānāmiva parasparopa bṛṃhaṇatvamantarā svatantratvenaivobhayeṣāṃ prāmāṇyaṃ taduktaṃ mataṃge - pramāṇamekaṃ tadvākyantathyamīśvara bhāṣitam | iti | pauṣkarepi - pramāṇamekaṃ tadvākya tathyaṃ śreyo nidhissadeti | tathā vyākhyātaṃ sūtasaṃhitāyāṃ vidyāraṇya svāmibhirapi śivapūjā prakrame vaidikī tāntrikī ceti dvijendrāstāntrikī tu sā | tāntrikasyaiva nānyasya vaidikī vaidikassahīti atra veda tanmūla smṛti purāṇādi pratipādita prakārā vaidikī tadanapekṣa śivaprokta kāmikādyāgama pratipādita prakārā p. 1195) tatra tāntrakyā adhikāri viśeṣamāha tāntrikasyaiveti tatrodita kuṇḍamaṇḍalādi purassara dīkṣādi saṃskṛtasyaivetyartha iti | tathāhi - nahi parasparaṃ vedānāmiva svatantra pravṛtta śivāgamānāṃ vedabāhyatvaṃ vedasāramidaṃ tantramiti vedotkṛṣṭa vedaviśeṣatvasya samuktatvāt | taduktaṃ śaivapurāṇa saṃbhava vāyavya saṃhitāyāṃ - bhagavaṃ śrotumicchāmaśśivena paribhāṣitam | vedasāraṃ śivajñānaṃ saṃśrutādhimuktaye iti | makuṭe ca - vedasāramidantatraṃ tasmādvaidika ācaret | vedāntārthamayaṃ jñānaṃ siddhāntaṃ paramaṃ śubham | ūrdhva srotodbhavaṃ śreṣṭhamaṣṭāviṃśati tantrakam | vedasārārthadaṃ jñeyatvanyatvanyārtha sādhanamiti | suprabhede - śaivaṃ pāśupataṃ somaṃ lākulañca caturvidham | teṣu śaivaṃ paraṃ saumyaṃ raudraṃ pāśupatādikam | kāmikādyaṣṭaviṃśacca tantraṃ śaivamiti smṛtam | tadeva saumyamākhyātaṃ siddhāntaṃ hi tadeva tu | tadanyadraudramākhyātaṃ tantraṃ pāśupatādikamiti | kāmike ca - siddhāntaṃ vedasāratvānyadvedabahiṣkṛtam | p. 1196) siddhānte vihitācāro vaidikācāra ucyate | kartavyañcedanuṣṭheyaṃ śaivakarmāvirodhi yat | viruddhañcet parityājyanna tu śaivaṃ parityajet | saṃgrāhyaṃ vaidikaṃ sarvaṃ śaivavākyā virodhivat | śaivaṃ vaidikamevoktaṃ vaidikaṃ śaivameva ca | vaidikāntarbahirbhūtaṃ śaivaṃ śaivāttadapyadhaḥ | tathāpi vaidikācchreṣṭhaṃ śaivaṃ tasmātparaṃ na hi | siddhāntaṃ kāmikādi syāt nāsmātparamanuttamam | śaivantu mūlabhūtaṃ syāścaturvedāstadudbhavāḥ | tathāpi vaidikaṃ veda sāramityādi vākyataḥ | śaivaṃ proktañca sarvatra tadarthaikyānmunīśvara | iti | nanu vedasāraṃ śrautamasvatantra mantramanyat | punaravedasāraśautaṃ kāmikādikaṃ svatantra tantramanyat | taduktaṃ vāyavya saṃhitāyām | śaivāgamopi dvividhaṃ śrautośrautaśca saṃsmṛtaḥ | śruti sāramayaśrauta svatantra-itaro mataḥ | svatantro daśadhā pūrvaṃ tathāṣṭādaśadhā punaḥ | kāmikādi samākhyābhi siddhassiddhānta saṃjñitaḥ | śruti sāramayonyastu śatakoṭi pravistaraḥ | paraṃ pāśupataṃ yatra vrataṃ jñānañca kathyata iti | p. 1197) tadevaṃ sthite kāmikādikaṃ vedasāramiti makuṭādiṣūktaṃ satyam | śrautatvādhādakaṃ vedasāratva dviprakāraṃ tatra prathamaṃ śaiva pāśupata pratīta tantravaidika pāśupata prameya pravistārakaśatakoṭi pavistare kasmiṃścidadyathāvadaṣṭasiddhā svatantraṃ tatra dṛṣṭaṃ vedanusāritvaṃ dvitīyasiddhānta prameya praya pravistāraka padārthādi pravistare svatantramantre kāmikadike dṛṣṭaṃ vedasāratvantu nahi dadhyādernavanītādi vadvedādutpannatvaṃ vedānusāritvaṃ vedavyāpyatvaṃ vā anyadvakiñciduktamapi vedānusāritvaṃ vedātsvīkāratvamityarthaḥ natvena vedavyāpakatvāt | taduktaṃ vāyavya saṃhitāyāṃ yaduktamanyaśāstreṣu vidyate tacchivāgame | na dṛṣṭaṃ yacchivajñāne tadanyatra na vidyata iti kāmikeva siddhāntāt paramaṃ jñānaṃ netiśāstrasya niścayaḥ - anyaśāstreṣu aṣṭāviṃśati tantrāṇi siddhāntamiti kīrtitamiti | cintyaviśve ca śaivaṃ parapadaṃ jñeyaṃ sarvatatvaikanāyakam | sarvamantramayaṃ jñeyaṃ sarvadevamayaṃ bhavet | janmāntaratapobhiśca sanmārgajñānasaṃbhavamiti | aruṇācalamāhātmye ca nāsti śoṇādritaḥ kṣetraṃ nāsti pañcākṣarātmanaḥ | nāsti māheśvarāddharmo nāstri śāstraṃ śivāgamāditi | p. 1198) kintu pramāṇavirodhasya svataḥ prameya virodhamūlatvāt parasparaṃ vedānāmiva kathañcit kvacikiñcidekātma vādādi prameya pradeśa pratipādana prakāra virodhamātra parityāgena veda vihita vidhiniṣedhakatvavaidhuryeṇa bahuśorthaikyādavirodha vedācāra vedārthasvīkāreṇa śaivaveda viśāradāniti suprabhede śrute svātamantryaṇa vedādhigatānadhigatārthagantṛtva lakṣaṇa vedajanaka vedaviśeṣa śivāgamanāśivavedatvameva vedasāratvamiti paryavasitārthaḥ | manuṣyajanakamanuṣyatva viśeṣa brāhmaṇatvavat | taduktaṃ mokṣakārikāsu - pāśadṛṣṭavirodhāyā pravṛttamapimānatām | na jahāti yataścedyāṃ pāśāstasyeha sarvataḥ | na ca svagocare tāsāṃ bādhate tatpramāṇatām | tāsu varṇāśramācārā nahyanujñotavacca tat | na cānyena pramāṇena saṃruddhastasya gocara iti viśorapi ca kartṛtvaṃ patyuṃ preraṇapūrvakamiti ca mohaśūrottare ca purāṇaṃ bādhyate vedai rāgamaiśca taduktayaḥ | sāmānyañca viśeṣañca śaivaṃ vaiśiṣṭika vaca iti | vṛddhācalamāhātmye ca - etāstu mūrtīḥ parameśvarasya vṛddhācale śālamaṇḍapeṣu | p. 1199) sthāneṣu saṃsthāpya cakāra pūjā śivāgame proktaviśeṣamārgairiti punaratrāyaṃ vivekaḥ bahudhā vedaviruddhārtha pratipādakatvameva vedabāhyatvaṃ na sarvathā tathātve śivaśāstretara cārvākādi sarvaśāstrāṇāmapi yathā kathañcivedadviruddhārtha pratipādakatvamastīti vedabāhya śāstradurlabhaṃ syāt | tatra parasparaṃ vedānāmiva vedaviśeṣa śivāgamānāmapi kathañcidvedaviruddhārtha pratipādakatvamastyapi na vedabāhyatvaṃ cārvākādi sarvaśāstrāṇyapi yathā kathañcidveda viruddhārthaṃ pratipādakatvamastīti na sarvadhā vedabāhyānīti yathānurūpaṃ pramāṇāni saphalānyeva | taduktaṃ śivāgame gurukṛtau ca - cārvābhūta saṃsiddhāsmārtāstanmātra saṃhatau | vaiśeṣikāstvahaṃkāre mānasāścendriyā api | buddhitatve sthitāstatatve rāyavādinaḥ | ārhatāstu guṇe tatva prakṛtau pāñcarātrakāḥ | vedāntajñāśca sāṃkhyāśca yoginaḥ puruṣe sthitāḥ | śaiva paurāṇikārāge somāvidye padā sthitāḥ | kāpālāstu kalā niṣṭhāḥ kāle kāleśvarā sthitāḥ | nīyatīśāḥ kalāntasthāḥ pṛthak tasyānnavoditāḥ | (vaśye padāntajñāśca sāṃkhyāśca yoginaḥ puruṣe sthitāḥ |) p. 1200) pāśupatāstu māyāyāṃ vidhāyāntu mahāvratāḥ | pravāheśvara kā * śe * prayojya kartṛkā api | ye sadāśiva tatvasthā śivasaṃbandhavādinaḥ | śaktau śāktāśśive śaivā sāmānyaste smṛtā budhaiḥ | siddhāntī śivasāyujya siddhimanu * ri sthita iti tadidameva śivasāyujyamapīduguttaṃ - nātmacchedopavarga na ca paśu śivayoraikyamatrāpavargo nāvidyā grāsa hānirna ca guṇavilayo nāpi pāṣāṇamuktiḥ | yadbodhānandarūpaṃ trimala vigamane vyaktamātmasvarūpantatsāyujyena vācyaṃ śivasadṛśa vibhuścaiva taryepavargaḥ iti | tatassākṣānmahimatvena śrutisiddhaśivakṛta katve naiva śivaśāstrasya sāmānyārṣa sūtraśāstrāderutkṛṣṭatvañcānuktvā siddham | tasmātsūta saṃhitādike ayaṃ srotodbhavāddharmādūrdhvasrotodbhavaḥ paraḥ | ūrdhvasrotodbhavāddharmātsmārta dharmomahattaraḥ | smārtebhyaśśrauta dharmāśca variṣṭhāmunisattamā iti kvacidarthamanyayoktamapi taduktiramala śiva mahāvākyena bādhyate śivāgamasya vedādutkṛṣṭatvamīśāna mukhādutpattiśruteḥ | taduktaṃ śrīmaddhālāsya mahātmye śivajñānāni divyāni kāmikādīni bhūsurāḥ | p. 1201) śrīmaddhālāsya nāthasya saṃbhavantyūrdhva vaktrataḥ | punassadeva devasya puruṣākhyena vaktrataḥ | ekaviṃśati bhedena yukta ṛgveda mavravīt | yajurvedañcaika śatabhedayuktamadhorataḥ | sahasrabhedasahitaṃ sāmavedantu vāmataḥ | atharvannavadhā bhaktaṃ sadyojātena cārṇavītvaditi | śrīkāmike ca - īśānavaktrā dūrdhvasthāt jñānaṃ yatkāryatvādikam | ṛgyajussāmātharvaśca puruṣādyānanodbhavāḥ | tathaiva mantra tantrākhyaṃ sadāśiva mukhodgatam | siddhāntaṃ gāruḍhaṃ vāmaṃ bhūtatantrañca bhairavam | ūrdhvapūrva kuberyāsyapyaṣṭadhādya cakrādyathā kramamiti tasmādāpta samāptobhayāpta praṇītānāñcārvākādi śaivasiddhantānāṃ sarveṣāṃ śāstrāṇāṃ pratyakṣādi pramāṇānāmiva yathārūpamadhigatānadhigatārtha gatvenabādhyabādhaka sāmānya viśeṣa vyāpyavyāpakatāstha lakṣaṇa svarūpa sādhyasādhaka sāvadhiniravadhi prāmāṇyaṃ siddhaṃ nahi svasvamatamekaikaṃ pramāṇaṃ tathā svīkāre sugato yadi sarvajñaḥ kapilo netikā pramā athobhāvapi sarvajñaumati bhedastayoḥ kathamiti nirvaktumaśakyatvāt sarvāṇi śāstrāṇi apramāṇānisyurityaniṣṭañjagadādhyamāpatet | p. 1202) tatassarvāṇi śāstrāṇi svasvāvadhi pramāṇānyeva | tathā sādhitaṃśrīrāmakaṇṭha śivācāryeṇa raurave vṛttiviveke taduktañca pauṣkare - anyopi mārgo vedādiḥ paśupāśārthadarśakaḥ | svokta tatvāvadhi vyāpti brahmaviṣṇvādi kartṛkaḥ | brahmaviṣṇvādi kartṛkamityuktaṃ na hānvivaratvānmokṣamārgasya sthitassvargādibhogadaḥ | na cārṣaṃ pauruṣairvākyai ṛṣibhirdaivikantathā | na devairbrahmaṇo vākyaṃ vaiṣṇavaṃ padmavanmanā | tathā raudraṃ na hariṇā na rudreṇa śivātmakam | bādhyamūrddhe vādhva vaiśiṣyādayo yo bādhyamūrdhvataḥ | śivāgamāvirodhena śātraṃ sarvaṃ vyavasthitam | nānyaśāstrāvirodhena tatsaṃvādatayāthavā | śivaśāstraṃ vyavasthāpyaṃ tadvayāvasthāpakaṃ yataḥ | yasya yasya hi śāstrasya yāvatī vyāptiriṣyate | tāvatyeva bhavedviprāḥ prāmāṇyaṃ tasya tasya ceti | sūtagītāyāmapi sūcitam - tantrokta prakāreṇa devatāyā pratiṣṭhitā | sārthavandyāsu sevyā ca vandanīyā ca vaidikaiḥ | rājā tu vaidikānsarvāntāntrikā na khilānapi | p. 1203) asaṃkīrṇatayā nityaṃ sthāpayenvati mattamaḥ | annapānādibhirvastrai sarvānrājānabhirakṣayediti | nanu pūrvaṃ vedādikaṃ sarvaṃ śāstraṃ śivakatṛkamityuktaṃ idānīmanyopi mārgo vedādi brahmaviṣṇavādikartṛka iti | brahmaviṣṇvādikamityuktaṃ mahānvirodhaḥ | satyaṃ vedādikaṃ sarvaṃ śāstraṃ śivaśāstrañca mahāmāyāyāṃ nādātmanā śivavakrataḥ | varṇapadavākyaracanātmanā punassādhikaraṇa niradhikaraṇa śivakṛtamiti kopi virodhaḥ taduktaṃ śrīmatkāmike laukikaṃ vaidikañcaiva tathādhyātmakameva ca | atimārgañca mantrākhya tantramekamanekadhā | siddhāntaṃ mantra tantraṃ syādatimārgantato varam | adhyātmaṃ yattato nīcantasmādvaidhikameva ca | vaidikāllaukikaṃ hīnaṃ brahmāyāḥ pañcadevatāḥ | sadyo vāmamahāgho * pūṣeśānamūrtayaḥ | pratyekaṃ pañcavaktrāsyāstairuktaṃ laukikādikam | sadyamantrādviniṣkrānto brahmānāmākhilārtha dṛk | tena vai laukikaṃ śāstraṃ martyalokevatāritam | śabdaśāstramalaṃkāraṃ niruktaśchanda eva ca | kau * * * bhāraṣatañjotiśśāstraṃ vātsyāyanādikam | āyuśśāstraṃ dhanuśśāstraṃ vṛkṣāyurveda eva ca | p. 1204) lokāyataṃ tathā sāṃkhyamarhato matameva ca | mīmāṃsā daṇḍanītiśca vārtādyalaukikaṃ matam | vāmamantrādhipo viṣṇuḥ kāraṇeśo dvitīyakaḥ | tena vaidikamuddiṣṭamaṣṭādaśa purāṇakam | dharmaśāstrañca vedāntaṃ pāñcarātrañca bauddhakam | rudroghorādviniṣkrāntastvadhyātmañca praṇītavān | nyāyavaiśeṣikaṃ sāṃkhyaṃ seśvarañca praṇītavān | īśvaraḥ puruṣājjāta jātastvatimārgaṃ praṇītavān | pañcārdhaṃ lākulañcānyantathā pāśupataṃ matam | sadāśivopi bhagavān mantratantramapālayat | uktāni pratiṣiddhāni punassaṃbhāṣitāni ca | sāpekṣa nirapekṣāṇi śivavākyānyanekadhā | ūrdhvasrodbhavaṃ sarvamananta * dīnabova yat | tenoktaṃ pameśena śrīkaṇṭhāya mahātmane | ādāvabhūdvidhājñānamadhikāra vibhedataḥ | parāpareṇa bhedena patipāśātmadarśakam | śivaprakāśakaṃ jñānaṃ śivajñānaṃ paraṃ smṛtam | vedādyapari vijñānaṃ paśupāśārtha darśakam | yathā * * kṣaṇañcakṣuḥ kṣapāyāṃ nṛlilālayoḥ | tathā vilakṣaṇaṃ jñānaṃ evametatparāparam | p. 1205) jyotijñānarataṃ veda purāṇāhita cetasā | tatsiddhapuruṣārtheṣu kṛtayatnaṃ parityajet | kāmikādi śivajñānaṃ vedārthajñānameva ca | samaṃ yo manyate mohāttaṃ prayatnena varjayediti | punastatraiva - gāruḍaṃ bhūtatantrañca bhairavaṃ vāmatantrakam | kāpālaṃ pāṃcarātrañca lākulaṃ kulaśāstrakam | tantraṃ pāśupatañcānyat purāṇandharmaśāstrakam | itihāsaṃ ṣaḍaṃgañca ṛgyajussāma saṃjñakam | atharvaṇaṃ tathā bauddhamarhatomatameva ca | ūrdhvasrotodbhavācchāstrādapaśānta mukhakramāt | kāmikādi śivajñānammūrdhābhagavatassadā | itarāṇi maheśasya hṛtkarṇādyaṃgakāni vai | pūrvapakṣatayā tāni kathitānīha śaṃbhunā | heyopādeya vastrānnirṇaye paramārthataḥ | tatsarvamadharī kṛtya śivasiddhānta īrita iti | tathā mahābhārate ca vedādessādhikaraṇa śivakṛta katva muktaṃ yugāntentahīnānvedān iti hāsānmaharṣayaḥ | lebhire tapasāpūrvamanujñātā svayaṃ bhuveti | vāyavya saṃhitāyāñca mubhāya siddhamakhila dharmāśramiha p. 1206) brahmaṇā kalpitaṃ pūrvaṃ mamevājñā purassarau | sa tu paitāmaho dharmo bahuvittakriyānvitaḥ | nātyanta phala bhūyiṣṭhamkleśāyā sa samanvitaḥ | tena dharmeṇa mahatāṃ śraddhāṃ prāya sudurlabhām | varṇarodhe prapadyante māmananya samāśrayāḥ | teṣāṃ sukhenamārgeṇa dharmakāmārthamuktaye | varṇāśrama samācāro mayābhūtaḥ prakalpitaḥ | tasminbhaktimatāmeva madīyānāṃ avarṇinām | adhikāro na cānyeṣāmityātmā naiṣṭhikī mameti | atha śrutipathagalitānāṃ mānuṣāṇāntu tantramityukta tantraṃ na śivāgamaḥ | tathā kṛte śivādadhīta śivatantrāṇāṃ sanakādīnāṃ śvetopamanyunā kṛṣṇārjuna mārkaṇḍeya prabhṛtīnāñca śrutipathagalitārtha śrutyanavakāritva prasaṃgāt teṣāñcādhīta śivāgamatvamuktaṃ skānde saṃbhavakāṇḍe etasminnantare devaḥ kailāse rajatācale sanakādimunīndrebhyastri padārthārtha sammitam | rahasyāgamānnākhyaṃ siddhāntaṃ kathāṃ sthita iti upadeśakāṇḍe ca - purābrahmātmajāḥ puṇyāḥ sanakaśca sanātanaḥ | sanantanaśca bhagavān sanatpūrva kumārakaḥ | catvārocchaṣayaśśaṃbhoḥ pūjāṃ puṇyāṃ vidhāya ca | p. 1207) prapannena tato vedācchivenādhyāpitāḥ khalu | āgamāṃśca purāṇāni setihāsāni suvratāḥ | śivārcanaparānityaṃ śivayogena pāvanaḥ | śivajñānāgninā dagdha mahāpātaka sañcayā iti śivapurāṇe kāñcī puramāhātmye ca sanatkumāraḥ papraccha prāñjaliḥ kamalāsanam | bhagavansakalā vedā sāṃgopāṃgāssasaṃhatāḥ | śivāgamāstathā sarve vyadhitā bhavato mukhāditi | skānde svetāraṇyamāhātmye puṇḍarīkapuramāhātmye - vyāghrapāda suto yatra purā snātvā mahāmuniḥ | śivāgamasya vai pāraṃgato prāpyaṃ surairapi | yasya śiṣyo bhavatkṛṣṇastattīrthannavamaṃ smṛtamiti | upadeśakāṇḍe ca - punaśca vasudevasya daivatyāṃ kṛṣṇarūpadhṛt | jajñe viṣṇurameyātma bhṛguśāpanimantritaḥ | tatrābhyarcya mahādevaṃ kṛtvā śakrajayaṃ punaḥ | upamanyu samāsādya vidhinā tena dīkṣitaḥ | śaivamukhyastato tīrthaṃ bhaktyārādhya ca śaṃkaram | bhūbhāramapanīyātha viṣṇulokañja?gāma sa iti | tatraiva bāṇāsuraṃ prativacanam - p. 1208) tamāha?pūrvavannaiṣa jetvaṃ śakyastvayā sura idānīṃ mama bhaktāgrādupamanyormahātmanaḥ | śivadīkṣāsya śivāgamānāṃ pānañca śaivācāryatvameva ca labdhvā ca paramaṃ yogaṃ śivasārūpatāṃ gataṃ yasya nāmnā vanamidaṃ kathitaṃ savanatraye | avanādhāsya bhaktasya śvetanāma nṛvasyatviti | nivṛttaṃ śivāgama viśāradāt bhasmadhārī ca satataṃ vīryavān bhakti saṃyuta iti - tatraiva - sopi saṃprāpya nityatvaṃ mārkaṇḍeyo mahāmuneḥ | svagṛhaṃ prāpyaparayā prītyā pitrossamā ca sat | ananya sadṛśo loke śivaśāstra viśāradaḥ | śivāgamārtha vijñāna saṃpannodhāpi vartata iti | kintu śrutipathagalitānāmmānuṣāṇāntu tantramityatra tantram | nādarūpaṃ viniṣkrāntaṃ śāstraṃ sarvamiti śruternādātmāśivakṛtam | varṇapadavākyaracanātmanā śaṃbhupadopalakṣita trirīśvara prerita māyārudrakṛtaṃ vāmādi tantramiti matimadūhyam | taduktaṃ kāmike - vāmaṃ pāśupatañcaiva lākulañcaiva bhairavam | na sevyametatkathitaṃ vedabāhyaṃ tathetaramiti | sūta saṃhitāvṛttau ca vidyāraṇya svāmibhiśśivāgamodāharaṇaṃ svīkṛtya likhitvā guruṇā copadiṣṭopi tantrasaṃbandhavarjita - p. 1209) ityatra tantrasaṃbandha iti kāpālaṃ lākulaṃ vāmamityādi veda viruddhāgama sargarahita ityartha iti vyākhyātam | tathā hyalāsya māhātmyevikramapāṇḍaya carite - pāṇḍayasya vedabāhya śāstrāṇi parityajya śivaśāstrasya śravaṇaṃ kṛtam | prasṛtā vaidikādharmāssarvataḥ kṣitimaṇḍale | vedabāhyamanāye ca te gacchanti sudūrataḥ | sadā śaivāniśāstrāṇi purāṇāni guhāni ca | śṛṇoti vidvadvaktrebhyassāvadhānassvasādaramiti | tathā śivāgamasya pūjyatvamuktaṃ vāyavyasaṃhitāyām | mannāmaniratāvāṇī vāṅgatā mama netarā | liṃgairmacchāsanoddiṣṭaistripuṇḍrādibhiraṃkitaḥ | mamopacāranirataḥ kāyaḥ kāyo na cetaraḥ | madijyākarmavijñeyaṃ bāhyaṃ yā dinocyate | madarthe deha saṃśoṣaḥ tapaḥ kṛcchrādino mataḥ | japaṃ pañcākṣarābhyāsaḥ praṇavābhyāsa eva ca | rudrādhyāyādikābhyāso na vedādhyayanādikam | dhyānaṃ madrūpacintārthaṃ nānyadarthaṃ * dā * yaḥ | mamāgamārtha vijñānaṃ nātyārtha vedanamiti | tathā yathā kathañcit sāmānya viśeṣatva phalakṣaṇatvepi p. 1210) ubhābhyāṃ vedānta siddhāntamārgābhyāmasaṃśayaṃ mokṣa prāptirasti | taduktaṃ skānde cidambaramāhātmye - vedāntaniṣṭhitāye tu jñānino vītakalmaṣāḥ | madāgamaparāye ca jñānavādairvyavasthitāḥ | ubhayepi ca vadanti sāyujyamatidurlabham | ubhayeṣu ca mārgeṣu karmabrahmapareṣu ca | vedāgama prasiddheṣu yena tiṣṭhanti pāpina | caturvidhaiśca te daṇḍyādaṇḍaiśśāstra pracoditairiti | ubhayepi ca vindanti sāyujyamati durlabhamiti śrute iyaṃ vivekaḥ siddhāntānusāriṇo vedāntinopi vedāntatvajñepi prakṛtyūrdhva śivāgamamātra siddharāgādi śivatatvānta padārthajñānārthaṃ mokṣārthañca śivadīkṣāvantassantassadyassa * śivasāyujyaṃ vindanti | śivadīkṣā rāhitye vedānta jñatvepi na sākṣādvindantīti taduktaṃ sūtasaṃhitāyām - sthāpayitvā guraśśiṣyaṃ maṇṭapasya tu madhyame | granthicchedaṃ punaḥ kuryāt gurūktenaiva vartmanā | kṛte kāruṇikenaivamācāryeṇa dvijottamāḥ | mahādevo mahānando mahākāruṇikottamaḥ | svātmabhūtāṃ parāṃ śaktiṃ prerayatyeva suvratām | prasannā sa mahādevī mahākāruṇikottamā | p. 1211) śiṣyasyātmani cidrūpe svayaṃ pathatinirmalā | mahādevasya bhaktaścet śiṣyassadgurubhaktimān | tasya śiṣyasya viprendrāḥ karmasāmye matidvijāḥ | śāṃbhavī śaktiratyartha tasminpatati cidghane | tasya prasādayuktasya vidyāvedānta vākyajā | dahatyavidyāmakhilāmantassūryodayo yathā | śaktipāta vihīnopi satyavāk gurubhaktimān | ācāryācchruta vedānta kramānmucyet bandhanāt | śaktipāta prakārasya rahasyāṃśaśca kaścana | mayānokto rahasyatvāt rājñābhaṃgabhayādapīti | atrāpyayaṃ vivekaḥ - śaktirdīkṣākarmasaṃpātadayitrī satī tataḥ pūrvaṃ sāmānyarūpiṇī patati paścāddīkṣā karmaṇi sākṣāddīkṣātmikā satī viśeṣarūpiṇī patati tathā patatī śaktiḥ | tasmāt vaidikamārgeṇa malanāśo na vidhate śaivāgamokta mārgeṇa dīkṣayā mokṣa eva hīti devyāmatavacanāt malamaujyātmikāmavidyāṃ kramato dahati iti tāvatkālaṃ prakṛterūrdhvaṃ puruṣatatvabhuvanaṃ prāpya mahābhogaṃ bhuñjantīti tatparyaṃ taduktaṃ sarvajñānottarādike - tāmasaṃ jinabhaktānāṃ pauruṣaṃ brahmavādinām | nāsato vidyate bhāvo nābhāvo vidyate sataḥ | tasmādekātma vādoyaṃ kalpito mūlacetanaiḥ | p. 1212) ityadvaitagrahāviṣṭhāḥ prannapanti dayālubhiḥ | gurubhiḥ pratibodhyante siddhāntāgadāyibhiḥ | advaita balamāśrityayepi śṛṃkhalavṛttayaḥ | teṣāmadvaita niṣṭhāṃ puṃstatve vilayo bhavet | vedāntajñāśca sāṃkhyāśca yoginaḥ puruṣe sthitāḥ | iti | kaścitkathañcidvedopa brahmaṇatvena śivāgamānāṃ saumyatvamuktaṃ tanna pāramārthikam | kintu saumyatvaṃ svābhāvikam | taduktaṃ kāmike - tathā pāśupataṃ somasiddhāntākhyañca lākulam | gāruḍhaṃ bhairavaṃ vāmaṃ bhūtatantrañca yāmalam | kāpālaṃ pāñcarātrañca bauddhamapyārhatantathā | bṛhaspatimataṃ sāṃkhyaṃ yogaṃ vaikhānasaṃ tathā | vedāntākhyañca mīmāṃsā purāṇaṃtva śāstrakam | vastuśāstraṃ tathā sūtraṃ ṣaḍaṃgamiti hāsakam | tathā devāśca catvāro yattatra paricoditam | sarvaṃ raudraṃ samādiṣṭaṃ siddhāntaṃ saumyamiṣyate | rudraiśca sthāpitaṃ yacca viṣvādi pratimādikam | tatsarvaṃ śaivamāpādya śaivassamarcayet | liṃgādyamādiśaivena sthāpitaṃ pūjitantu vā | tadrūpaṃ pūjitantaiścedrāṣṭraṃ rājānameva hi | p. 1213) tadgrāmaṃ grāmasaṃsthāśca sarvā * nti na saṃśayaḥ | yajanaṃ trividhaṃ proktaṃ uttamaṃ madhyamādhamam | kaivalaṃ śivamantraistu yajanaṃ cottamaṃ bhavet | vaidikaiśśiva mantraiśca yajanaṃ madhyamaṃ bhavet | kevalaṃ vaidikairmantrairyajanañcādhamaṃ bhavet | kevalaṃ śaivikairmantrairyajedātmārthamuttamam | śaivamantrasamo mantro nāstīti bhuvanatraya iti | skānde buddhakāṇḍe kumāraviśvarūpapradarśanādhyāye - śabdajālamaśeṣaṃ tat kaṇṭhadeśe samāśritam | āsya madhye sthitā vedā deva devasya bhūsurāḥ | akṣarāṇi ca danteṣu jihvāyāṃ tu śivāgamoḥ | saptakoṭi mahāmantrā oṣṭhamadhye vyavasthitā iti | cidaṃbaramāhātmye - iti devānsamāhūya dhvajaṃ vṛṣabhalāñcchitam | puraṃ pradakṣiṇī kṛtya sabheśasya tu saṃnidhau | drumamāropayāmāsurāgamoktena vartmaneti | śivapurāṇe * * ga nā māhātmye - śivārcanaṃ tapo mukhyaṃ vedāgamanirupitam | tapassiddhi pradasthānaṃ puṇḍarīka purammahaditi | śivapurāṇe ekāmranāthamāhātmye indrasya śivapūjā prakaraṇe - p. 1214) vṛrtra * * jaśśiva tantroktairvratahoma japādibhiḥ | pratyahaṃ prīṇayāmāsa kāmākṣīramaṇamiti śivapurāṇe viriñci māhātmye - śivanāyaka ityāsīcchivabhūsura nāyakaḥ | kāmikādyāgamārthajñassākṣādiva maheśvara iti | śivapurāṇe kālahasti māhātmye - suvarṇamukharī snāto jāpāgamikānmanūn | prayaścittavidhānena prasannātmā sabhūsuraḥ | yathā tantraṃ prapūjyeśaṃ yayau bhūyastapovanamiti | śaivapurāṇe puṇḍarīkamāhātmye - śivaśāstraṃ likhitvā yo dadāti śivayogine | raudraṃ bhaktisaṃyuktaṃ śivasāyujyamāpnuyāditi | hālāsya māhātmye - mahāliṃgasya pūjārthaṃ śivasṛṣṭi dvijottamān | gaṃgātīrasya niratān samāhūya mahīpatiḥ | siddhāntaiḥ kāmikādyaistu mahāliṃgaṃ nirantaram | pūjayantviti saṃprārthya vṛttiṃ tebhyaḥ pradāya cetanastatraiva - gaṃgātīrthasya salilairhemakuṃbhasu saṃbhṛtairāgamoktavidhibhirabhiṣiñcat sahotsavamiti | vedāraṇyamāhātmye kuleśvaravaibhave - āgamoktenamārgeṇa pūjayāmāsurādugat | p. 1215) sudhārūpaṃ maheśānaṃ śaṃkaraṃ śaśibhūṣaṇamiti | śivapurāṇe rāmeśvara māhātmye - mantrairāgamakaistaistairmahitaṃ rāmapūjitam | rāmeśvareti liṃgantu tadā prabhṛti papratha iti āgamādi padanirvacanañcottāṃ śubhadādike - āgataṃ śivavaktrāttu gataṃ ca girijāmukhe | matañca ṛṣibhissarvairyassamāgama īritaḥ | tatvamāgamyate yena āgamo veti ca smṛtaḥ | tanoti vipulānarthāṃstatvamantrān samāśritān | trāṇañca kurute puṃsāṃ tena tantramiti smṛtamiti | iti śivāgamamāhātmyaṃ samāptam | taditthaṃ bhūtaṃ śivaśāstraṃ prokta prakāraṃ dīkṣitaireva śrotavyaṃ paṭhitavyañca | dīkṣā vihīne tu jñānādikaṃ sarvaṃ vyarthaṃ syāt | jñānāderasvātantryā dadīkṣāṃgatvenaiva jñānādikaṃ mokṣasādhanaṃ nānyathā taduktaṃ - tasya tena tadaṃgatvaṃ dikṣāsātāṃginī bhavet | śivadīkṣāntu muktvaikāṃ sa patrāṃ vyāhatāṃ parām | jñānato yogataścāpi caryātaścana mucyate | jñānādīnāṃ tu sāmarthyaṃ tatrāpi svaṃ na vidyate | bālabālīśa vṛddha strībhogināṃ sarujāṃ tathā | jñānādinā na mokṣosti tasmādadīkṣaiva mocinīti | p. 1216) kevalaṃ jñānādeva mokṣa ityatrāpi jñānaśabdasya dīkṣādirevārthaḥ | taduktaṃ suprabhede - athātassaṃpravakṣyāmi jñānapādaṃ samāsataḥ | tasyādau śivasṛṣṭiśca śṛṇuṣvaikāgramānasaḥ | jñānaṃ pravartate vatsa saklānti nirṇāśanāya ca | adhvaśreṇi vināśāya śivavṛttikarāya ca | andhakāravadajñānaṃ jñānaṃ dīpavaducyate | jñeyaṃ bhāskaravatproktaṃ paścāt jñānaṃ vinaśyati | pāśajālāni vicchedha dīkṣādirjñānamucyate | paśupāśapatitvañca jñānenāśrayate budhaḥ | jñāne naiva tu kaivalya prāptistatra na saṃśaya iti dīkṣā ca dīkṣākarmasyabhivyaktā kācitsvayaṃ calaṃtī ca | śivajñānaśaktyupakṛtā śivecchā śaktyātmikā śivakriyāśaktireva taduktaṃ parākhye - dharmādharma kṣayakarī dīkṣevaṃ pārameśvarī | jñānato yogataścaicaryātaścanamucyate | dīkṣayā cātra muktistu sarveṣāṃ prāṇināmiha | tasmāttu śivasāmarthyānmuktissarvatra sidhyatīti | tathā skānde bhṛgaśāpaprakaraṇe - nātmāśramaḥ kṛtaḥ kaścidutkarṣo vidyate nṛṇām | p. 1217) parāndīkṣāṃ vināśaivīṃbasatraya vimocinīm | tasmānmukti dīkṣayaiva nāśramairnānyakarmabhiriti | skānde kāśikhaṇḍe - adhvaśuddhi vināye ca muktimicchantimānavāḥ | adaṇḍapāṇiścāṇḍastu gantumārabhate hagat | yathā droṇivihīnātmā tartumicchanti sāgaram | adhvaśuddhivihīno hi tathā muktiṃ samīhate | kimatra bahunoktena bhūyobhūyo vadāmi ca ṣaḍadhvaśuddhi pariśodhanamiti śrīmadraurave - patayassāñjanāḥ proktā brahmaviṣṇvindrasaṃjñitāḥ | teṣāmatyantamaiśvaryaṃ vidyeśānāṃ mahātmanām | dṛṣṭvā tadyogamītsantasteṣāṃ śaraṇamabhyayuḥ | vidyā rājādhirājeśāstetyanta nirapekṣiṇaḥ | jarāmaraṇasaṃsārabaddhabheda vicakṣaṇāḥ | vidyāmaṇḍapadīkṣābhiryajanejyā parigrahaiḥ | vidyāvṛtopadeśaiśca mantratantrāṃganistrataiḥ | divyairanuhaiścānyai śuddhasatvāvabhāsibhiḥ | teṣāmanugṛhañca krurmantramantreśvarāśśivāḥ | pitāmahādayaścāpi tebhyo vā vyamohadayāḥ | śaivaṃ paramanirvāṇa kāraṇaṃ jñānamuttamam | p. 1218) ṛṣibhyopi budhebhyaśca pitṛbhyaśca yathā kramaḥ | prayacchanti mahāmantra tantrarājamahādhvarāḥ | pitāmahaniyogācca ṛṣayacchinna saṃśayam | dīkṣāvidhi vidhānajñāḥ manuṣyebhyaḥ pracakṣate | śivendu kiraṇādetatsūtramātraṃ vinisṛtam | pāśaugha timirāṇḍānāṃ prakāśakaraṇaṃ paramiti | śivapurāṇe hemasabhānātha māhātmye cakāra vyāghrapādastaṃ kṛtārthaṃ śivadīkṣayā | sa khalu kanakavarmā vyāghrapādaprasāda prakaṭita śivadīkṣālabdha divyānubhāvaḥ śivamanujapaśīlaśśaṃkarotāṇḍaveśe viracita dṛḍhabhaktistatra vāsaṃ cakāreti | punastatra purā ca ṛṣayorāja naikonasahasrakāḥ | dīkṣitāssārthamāvābhyāṃ adrakṣuśśivatāṇḍavaśiti | uktamanyatra - yathā bhūpatiṃ dṛṣṭvā vanebhīto gajastathā | adīkṣitārcitaṃ liṃgandṛṣṭvā bhīto maheśvara iti | śivapurāṇe - adīkṣitā vidhisannāhamavāsta niyamaśramam | amantra kalpasāpekṣamarcanaṃ na vibhoridamiti | śaivapurāṇe gaṇeśvarasaṃhitāyām - saṃsthāpya svātmane devaṃ nandinaṃ prāñjalistadā | p. 1219) praṇamya daṇḍavadbhūmau devaissārddhaṃ gaṇeśvaraḥ | dīkṣāṃ śivātmikāṃ teṣāṃ prīṇayāmāsa nandinam | punastatraiva - tepi vismayamāpannāśśiva lilāpraharṣaṇaḥ | kṛtakṛtyā vayandhanyā yacchivenaiva dīkṣitā iti ṣaṭsahasrikāyām - dīkṣayā śravaṇe yogyaḥ dīkṣayā pūjane kṣamaḥ | dīkṣayā śramadharmāstu pravartante yathārthataḥ | dīkṣayā prāpyate jñānaṃ dīkṣayā siddhibhākbhavet | muktidānenaiva dīkṣā jñānādāvantaraṃgiṇa | śivadīkṣā viśuddhāye sarvatraivādhikāriṇaḥ | nāsti dīkṣāsamatīrthaṃ nāsti dīkṣāsamaṃ tapaḥ | nāsti dīkṣāsamo dharmo nāsti dīkṣāsamo guṇaḥ | nāsti dīkṣā samaṃ jñānaṃ nāsti dīkṣā samaṃ smṛtiḥ | nāsti dīkṣāsamaṃ jñeyaṃ nāsti dīkṣā samaṃ kulamiti | rauravasaṃgrahe ca - evaṃ śaivādhvaraṃ prāpya dīkṣāmantra samudbhavam | na punarjanmatāṃ yāti dīkṣito manujottama iti | dīyate yena vai jñānaṃ kṣīyate pāśabandhanam | tasmātsaṃskāra evātra dīkṣetyapi ca kathyata iti śivāgame - dīyate jñānasadbhāvaṃ kṣīyate ca malatrayam | p. 1220) jñānakṣapaṇadharmitvāddīkṣāśabda ihocyate iti | varuṇa paddhatyām bhedaḥ pratipāditaḥ - cākṣuṣīsparśadīkṣā ca vācikī mānasī tathā | śāstrī ca yogadīkṣā ca hautrītyādyanekadhā | cakṣurunmīlyavattatva dhyātvā śiṣyaṃ samīkṣate | pāśabandhavimokṣāya dīkṣeyañcākṣuṣī bhavet | niyātha dakṣiṇe haste śivaṃ sarvāṃga saṃyutam | saṃspṛśecchiṣyamūrdhādi sparśadīkṣābhavediyam | tatve cittaṃ samādhāya bṛṃhitāntara cetasā | uccaret saṃhitāmantrā vāgdīkṣeyaṃ prakīrtitā | mānasaṃ vidhimāśritya mānasī ca vidhīyate | śāstrasya saṃpradānena śāstra dīkṣāsamīritā | yogena yogadīkṣācchivatve saṃvyavasthitā | dīkṣā tāmissamāyuktā paricārasamāhvayāḥ | na tu liṃgārcane yogyāḥ kimudīkṣādi karmaṇi | jātyuddhāravihīnatvāt samaye saṃvyavasthitā iti vāyavye - asacchūdrāntyajātīnāṃ kāruṇāñca viśeṣataḥ | tathā saṃkarajātīnāṃ nādhvaśuddhirvidhīyate | atrānuloma jātāye yuktāye ca dvijādiṣu | teṣāñcaivādhva śuddhādi kāryaṃ mātṛkulocitamiti | p. 1221) suprabhede - anulomāśca ṣaṭ proktā pratilomāstrayastridhā | antarālāśca sarveṣāṃ dīkṣākarmaṇi yojanam | vrātyāssarvepi santyājyāssarvakarma bahiṣkṛtā iti | kiraṇe - yatastyenāntyajasyāpi kintu dīkṣā tu mānasī | kārukāṇāntu saṃsparśānnāhautrīṃ parikalpayet | jñātvā teṣāṃ parāṃ bhaktiṃ lobhācceddoṣamāpnuyāt | iti vāyavye - tepyakṛtrimabhāvāścecchive paramakāraṇe | pādodaka pradānādyaiḥ kuryātpāśa viśodhanam | punaranyatra - amadyapaḥ kulīnaśca nityaṃ dharmaparāyaṇaḥ | śūdrakṣatriyavat jñeyaśśeṣāstato bhṛśam | dīkṣā hautrī na teṣāṃ syāt bhaktānāṃ cākṣuṣīmateti vāruṇapaddhatyāṃ hautrībhedaḥ proktaḥ - rajaḥ kuṇḍavatī hautrī sā dvibhedā kiloditā | samāsādvividhaivaivandīkṣā tajjñairiheṣyate | jñānavatī bhavatyekā kriyāvatyaparāsmṛtā | vinejyānalakarmādi manovyāpāramātrataḥ | dīkṣā jñānavatīḥ proktā samyak tatvāvabodhikā | ijyānalavatī yā tu kriyā kauśalya saṃbhavā | kriyāvatyathasānekā nirbījātha sabījikā | kālottare - dīkṣā kriyāvatī proktā brāhmaṇādi catuṣṭaye | p. 1222) punarhautrī tridhā proktā vāmane - śāṃbhavī caiva śāktī ca māntrī ceti śivāgame | dīkṣopadiśyate tredhā śivena paramātmanā | nāsāgrācchulikāyāvattatvajñāna dṛśaguruḥ | gurorālokamātreṇa sparśārtha saṃbhāṣaṇādapi | sadyassaṃjāyate cātra pāśopakṣayakāriṇī | sā dīkṣāśāṃbhavī proktā sā punabhidyate dvidhā | tīvrātīvratarā ceti pāśopakṣaya bhedataḥ | yayā syānnirvṛtissadyassaiva tīvratarā matā | tīvrā tu jīvato nityantaṃ puṇyapāpa viśodhikā | śāktī jñānavatī dīkṣā śiṣyadehaṃ praviśya ca | guruṇā yogamārgeṇa kriyate jñāna cakṣuṣā | māntrī kriyāvatī dīkṣā kuṇḍamaṇḍapa pūrvikā | mandamandataroddeśāt kartavyā guruṇā bahiḥ | jñānena kriyayā vātha guruśśiṣyaṃ viśodhayaet | yonyayā kurute mohāt savinaśyati durmatiriti | ekā jñānavatī proktā dvitīyā tu kriyāvatīti ca | śrīmaccintya viśvasādākhye proddhṛtyoktvā punaḥ | evaṃ māntri kriyā dīkṣā saṃpanno guṇasattamaḥ | sa eva yogadīkṣāyāmadhikārī ca nānyathā | p. 1223) pūrvadīkṣāsamāyukta śiṣyāṇāmuttamantayā | āṇavaṃ śakti saṃbhūtaṃ śāṃbhavaṃ trividhaṃ bhavet | śāktī śāṃbhavadīkṣā ca kriyate tatvayā mayā | anyairāṇava dīkṣā tu mandatīvrādibhedata iti ca vṛttam | anyairapi yogabalavat gurubhiḥ kriyā dīkṣā mandatarāpi atipakve?ti daridre vā mantrādi vaikalyakṛta kriyādīkṣāgatayā sadyassamuccarita prāsādamantra samuddhṛti kṛtaśivayojanaṣāṭguhyodaya śivatvābhivyakti satvādikatanmantramātrātmikā satī saha saṃkṣiptā śāktīśāṃbhavī ca sahakāryetyapyarthontasphurati | tadetattrividhadīkṣā vihīnaḥ paśuḥ | taduktam - caturvedadharo vipraśśivadīkṣā vivarjitaḥ | duṣṭacāṇḍāla bhāṇḍeṣu yathā bhāgīrathījalam | koṭiviprassamaśśūdra śivadīkṣā samanvitaḥ | sudurlabhaṃ śivajñānaṃ tadabhyāsaśca sudurlabhaḥ | sudurlabhamidaṃ jñātvā śive bhaktiṃ samācarediti | || iti śivadīkṣā māhātmyaṃ samāptam || tataśśivaśāstraṃ śivadīkṣayā dīkṣitaiścaturvarṇaireva paṭhitavyaṃ taduktaṃ suprabhede - sādhu sādhu mahāprājña yatvayā paricoditam | p. 1224) śuddhaśaivamidantantrannadeyaṃ na prakāśyakam | dīkṣitasyaiva dhīrasya śivabhakti parasya ca | śrāvaṇīyanna cānyatra kathanaṃ hi praśasyate | caturṇāṃ śuddhaśaivānāṃ dīkṣayā prāpayecchivam | laukikācāramārgeṇa sarveṣāṃ vartanaṃ śṛṇu | adhyayanaṃ cādhyāpanaṃ yajanaṃ yajanaṃ tathā | dānaṃ pratigrahaṃ caiva teṣāṃ karmāṇi cocyate | sākṣācchivamayāḥ proktā kāmikādyāgamāstviha | teṣāmadhyayanānyeva tasyādhyayanamucyate | teṣāmadhyāpanānyeva tasyādhyāpanameva hi | śivārādhanayā tasya yajanaṃ yājanaṃ tathā | śivamuddiśyayaddravyandattantaddānameva ca | pratigrahavato vātha tasya ṣatkarma ucyate | śivasadbhāvayuktasya śuddhaśaivasya dhīmata iti | makuṭe - nirvāṇa dīkṣitānāntu dātavyaṃ śivayoginām | anyeṣāntu na dātavyamidantantramanuttamamiti | kāñcī puramāhāmtye ca - brāhmaṇaṃ vedavidvāṃsaṃ śivabhaktaṃ jitendriyam | bhūtirudrākṣasaṃpannaṃ śivapūjā parāyaṇam | āgamārtha parijñāna nirataṃ śivadharmiṇam | p. 1225) kṣatryaṃ vaiśyamapi vā śūdraṃ vā pratilomamamalam | anulomodbhavaṃ vāpi sākṣādāmreśa saṃśrayam | bhaktyā vittānusāreṇa gṛhakṣetradhanādibhiḥ | vāsayedadhika * * * śacaraṇāṃbhojabhaktitaḥ | pratiṣṭhayā tu devānāṃ yatphalaṃ tadudīritam | tatphalaṃ sakalaṃ labdhvā mucyate bhavasāgarāditi | śaivapurāṇe - idaṃ hi śivabhaktāya śivaśāstrāvalokine | śivadīkṣāviśuddhāya prakāśyaṃ muni puṃgavā iti | tathā kiraṇavṛttau bhagavatārāmakaṇṭhā cāryeṇa - ta evāsya nirvāṇa dīkṣā saṃpanneti pratīyate | nā dīkṣitānāṃ śravaṇādhikāra iti vakṣyatītyupakramya yadāvāpya narāssarva ityatra sarva iti brāhmaṇāḥ kṣatriyāvaiśyāśśūdrā mlecchādayopi hīti śrutyadhikāriṇa eva gurutmatodhikāra prakramatassarvapadasyāniyatārthatvāditi vyākhyātam | nanu dīkṣā vihīnaiḥ paṭhitavyaṃ taduktaṃ kāmike - dīkṣā vihīnā viprādyāstrivarṇāśśūdrajātayaḥ | paṭhanti śivaśāstrañcedrājarāṣṭraṃ vinaśyati | cintyaviśve - viprādyādīkṣite naiva śivajñānaṃ na lekhayet | p. 1226) adīkṣita sakāśe tu nādhyetavyaṃ viśeṣata iti | vīratantre - nādīkṣitaistu śrotavyaṃ na deyaṃ na prakāśyakam | śiṣyāṇāñcaiva dātavyaṃ samāsātkathayāmita iti anyatra ca - paśunālekhayennaiva śivajñānaṃ prayatnataḥ | na samīpe paśūnāñca kuryādadhyayanaṃ budha iti | caturvaṇeṣvapi dīkṣitā eva śreṣṭhāḥ | taduktaṃ śaivapurāṇe | gataṃ śūdrasya śūdratvaṃ dvijatvaṃ brāhmaṇasya ca | śivasaṃskāra saṃbandhājjati bhedo na vidyate | śivadīkṣābhijātasya pūrvajātirna cintayet | saṃpratiṣṭhita liṃge tu na yathā pūrvabhāvaneti | śivadharme - sthāvarañjaṃgamañcaiva dvividhaṃ liṃgamiṣyate | sthāvaraṃ sthāpitaṃ liṃgaṃ jaṃgamaṃ dīkṣitaṃ viduḥ | jaṃgasyāvamānena sthāpane niṣphalaṃ bhavet | tasmālliṃgadvayaṃ prājño nāvamanyeta sarvadeti | śrīmanmataṃge - śivavacchivabhaktāstu draṣṭavyāśśiva kāṃkṣibhiḥ | saṃskṛtāśca śivairmantrairguruṇāṃ mantramūrtinā | vāgīśī garbhasaṃbhūtā saveprāpta varānarāḥ | yathokta śivasaṃskāra pavitrī kṛtamūrtayaḥ | sarve samānadharmāṇastathāpyeva vidhīyata iti | p. 1227) kāmike - indhanaṃ vahnisaṃyogādvṛkṣanāma na vidyate | gataṃ śūdrasya śūdratvaṃ dvijatvaṃ brāhmaṇasya tu | śivasaṃskārasaṃbandhājjāti bhedo na vidyata iti | anyatra ca - kāñcanaṃ rajataṃ tāmraṃ lohañceti catuṣṭayam | tatprayāti suvarṇatvaṃ rasavedhaprabhāvataḥ | rasasiddhaṃ yathā tāmraṃ na bhūyastāmratāṃ vrajet | bhānasiddhastathā dehī na bhūyaśśūdratāṃ vrajet | yathā śuktigataṃ toya mauktikanjāyate dhruvamiti | na punastoyatāṃ yāti mauktikatvaṃ na muṃcatīti | jñānalakṣaṇa samuccaye - vāgīśī jananīyasya vyomavyāpī pitā śivaḥ | mantraiśśivādhvare jātaḥ sa śūdrassyātkathantviti | mṛdbhāvanā ghaṭādīnāṃ saṃskārānna kadā yathā | tathaiva pāśahānācca na prākṛtyastu jātayaḥ | narāṇāṃ śiva saṃskārācchivatvaṃ na vedyati | na bhaveyustadā nūnaṃ dvijadevādi deśikāḥ | mantrasaṃskāra dīkṣābhiḥ saṃskṛtaṃ guruṇā sadā carācaraṃ prapadyante śivatvaṃ tatkṣaṇāddhruvamiti | cintyaviśve - śivaliṃge śilābuddhiṃ kurvāṇa iva pātakī | p. 1228) śreṣṭhatvaṃ vidyate tasya dikṣayā tu viśeṣataḥ | yasya cittaṃ śivelīnaṃ tasya jātyādi na smaret | rajataṃ tāmrakaṃ vāpi sīsamāyasakantathā | vedhitaṃ gulikādyābhirdīkṣitāñca nayettathā | pūrvarūpañca saṃjñāñca cinhaṃ tannāma bhedakam | hematva siddhau sarvañca samānatvaṃ prapadyate | kāmike - viprādayopi śūdrāssyurguṇastasmāt samuddharet | śūdrajātiṃ samuddhṛtya svāhāntenaiva mūlataḥ | skandakālottare - jātyuddharaṇahomantu ekaikantu śataṃ śatam | dahedvai śūdrajātintu analena tu ṣaṇmukha | sacchūdratvaṃ yojayitvā kriyāṃ vai ṣoḍaśaṃ kuru | sākṣādvipratvamāpanne paścāddīkṣāṃ kuruṣvatha | traivarṇikānāmevantu kārayedvidhinā iti | kāmike - namo vauṣaṭ ca śūdrasya praṇavādi vivarjitam | nirvāṇa dīkṣito yastu praṇavena tu yojayediti | makuṭe ca - nirvāṇa dīkṣite * * * dra pradhānantu niyojayediti | suprabhede - yatīnāṃ śuddhaśaivānāṃ martyamāheśvarātmanām | viśeṣabhojanaṃ dānaṃ kuryāttatraiva śaktita iti | adīkṣitā yadyapi śivabhaktā muktabhaktītarepya śreṣṭhā vai bhavanti | p. 1229) śivabhaktalakṣaṇamuktamupadeśakāṇḍe - śivabhaktāmāhātmāna santideveṣu kecana | daityeṣu yātu yāneṣu yakṣagandharvabhogiṣu | munīśvareṣu martyeṣu brāhmaṇeṣvapi nṛpeṣvapi | ūrujeṣvapi śūdreṣu saṃkareṣvapi sarvaśaḥ | varṇāśrama vyavasthāśca naiṣāṃ santimūnīśvarāḥ | kevalaṃ vai rūpāste sarve māheśvarā smṛtāḥ | ativarṇāśramāḥ proktāssarva vedeṣu śattamā iti | vāyavya saṃhitāyām - evamaṣṭavidhaṃ liṃgaṃ yasmin mlecchepi vartate | sa viprendro muni śrīmān sa yatissa ca paṇḍitaḥ | name priyāścaturvedī madbhaktaśca pacopi yaḥ tasmai deyaṃ tato grāhyaṃ sa ca pūjyo yathā hyahamiti | vāsiṣṭhalaiṃge - śiveti vācaṃ yo nityaṃ caṇḍālopi vadenmudā | sahate na vedadvācaṃ sahata na vasetsadeti | vṛddhācalamāhātmye ca - vinai * * * to vipravaraśca vidvānyadiścapākopi sa eva bhaktaḥ | nānyaścaturvedadharopi pūjyo deyañca tasmai sa śivasvarūpaḥ | upadeśakāṇḍe - pāpiṣṭhasyāpi vai mukti bhasmarudrākṣadhāriṇaḥ | p. 1230) iti sarvatra vedeṣu purāṇeṣu āgameṣvapi | bahudhā gaṇyate loke sarvairapi mahātmabhiriti | bhaktilakṣaṇañcoktaṃ sūtasaṃhitāyām - śivajñānaika niṣṭhānāṃ śivajñānasya suvrata | dūṣakasya śiracchedaśśivabhakti pratīyate | lekhanaṃ śiva vidhāyāḥ pradānaṃ pustakasya ca | śivabhaktiriti proktā śivaśāstraviśāradairiti | kiraṇe - bhojyamannaṃ trayāṇāntu śūdrāntaṃ na kadācana | śaucācāra samāyuktā śūdrā ye madyapāśśubhāḥ | rudrārcanaṃ parā bhaktā bhojyante bhogyajānapīti | || iti śivabhaktamāhātmyaṃ samāptam || kāmike - ṛṣīṇāmapi sarveṣāṃ vakṣye gotravinirṇayam | dvividhaṃ gotramatroktaṃ dīkṣotthaṃ jātijaṃ tathā | kauśikaḥ - kāśyapaścaiva bharadvājothagautamaḥ | agastyottrirvasiṣṭhastu jamadagniśca bhārgavaḥ | aṃgirāśca manuścādyo dvividhāśca prakīrtitāḥ | śivasṛṣṭisamopetāmunayastadvivarjitāḥ | śivasṛṣṭyanvitāścaite pañcavaktreṣu dīkṣitāḥ | śivena tatkulotyāssyuśśaivāssāntānikodvijāḥ | p. 1231) ādiśaivāstu te jñeyā sarvānugrāhakāssmṛtāḥ | suprabhede - dīkṣitānāṃ dvijātīnāṃ ātmārthamanulominām | parārthamādiśaivānāmātmārtha sahitaṃ bhavet | kāmike - vṛtyarthaṃ ye śivaṃ viprāssāmānyāstvarcayanti cet | ṣāṇmāsātpatanaṃ yānti yasmāttāni parivarjayet | śivadīkṣā viśuddhasya śivaviprasya dhīmataḥ | śivājñāvaśatastasya parārthejyāna doṣadā | śilpe - śivārcanaṃ śaiva śivadvijānāṃ vaidhānasaṃpūjanameva viṣṇoḥ | tathārcayedanya mahīsuraścecchaṇḍālaka devalakaṃ vadanti | anyatra - adīkṣitastu viprāṇāṃ ṣāṇmāsaṃ pūjayedyadi | ṣāṇmāsātpatanaṃ yānti sa vai devalaka smṛtaḥ | vīratantre - vṛbhūtyarthaṃ sarvadā kālamādiśaivaśśivaṃ yajet | tacca svadharmānuṣṭhānannadoṣāya prakalpate | adīkṣitañcaturvedī śivaliṃgantu na spṛśet | dīkṣitaścāpi yo vipro vṛtyarthantu na pūjayet | ātmārtha pūjanaṃ kuryāt parārthaṃ naiva pūjayet | vīratantre - adīkṣitaścaturvedī śivapūjānna kārayet | vṛte caiva pūjayanti dīkṣitā vidhi vivarjitāḥ | ṣāṇmāsā patanaṃ yānti te vai devalakau smṛtāḥ | trīṇi varṣāṇi vṛtyarthaṃ sthite liṃgeṣu dīkṣitaḥ | p. 1232) pūjayedhadiviprastu sa vai devalaka smṛtaḥ | śaivaratnākare - dīkṣitaśca ye viprā caturvedaparopi vā | asaṃspṛśedhadi vā liṃgaṃ śvāno vā spṛśito yadi | adīkṣitaśca yo vipraḥ kuryālliṃgasya pūjanam | araṇye nirjale deśe bhavanirbrahmarākṣasaḥ | caturvedeṣvahaṃ kārī śivaliṃgantu pūjayet | rājarāṣṭrā vinaśyanti tasya grāmo vinaśyati | yorcayet pa * tra pūrvantu sarvedevalaka smṛtaḥ | yogaje - dīkṣitaścaturvedī parārthaṃ pūjāntakārayet | santāne - adīkṣitopi yo vipraḥ ṣāṇmāsantu śivaṃ spṛśet | sopidevalakaḥ prokto sa nārho devapūjane | dīkṣitaścāpi yo vipro vṛtyarthaṃ vatsaratrayam | pūjayedyadi deveśaṃ sopi devalako bhavet | makuṭe - viprakṣatriya viṭchūdrā dīkṣitāśca praveśakāḥ | ātmārthayajanaṃ kuryānna kuryustu parārthakam | aṃśumati - viprakṣatriya vaiśyaśca śūdrāścaiva tu dīkṣitāḥ | ātmārthayajanaṃ kuryurna kuryustu parārthakam | cāturvarṇodbhava strīṇāmarcanantu viśeṣataḥ | kāmike - śivāya śiva viprebhyo dadyādgāṃ dakṣiṇānvitām | daśaniṣkaṃ tadarthaṃ vā tadarthaṃ niṣkameva vā | p. 1233) tatraiva - parārtha yajanaṃ kāryaṃ śivavipreṇa nityaśaḥ | dhārmikaḥ kathite nityamādiśaivo dvijottamaḥ | anyeṣā svārthamevaṃ syātkuryuścetkartṛnāśanam | śivasṛṣṭiṃ vinā yena jāyante brahmaṇomukhāt | te na sāmānyā na teṣāntu parārthetyadhikāritā | yadimohena kurvīran rājño rāṣṭrasya nāśanam | tatraiva - tasmātparārthamātmārthaṃ pinaṃ yajanantathā | śivavipreṇa kartavyamanyeṣāṃ svārthameva hi | parārthamapi kuryāccellobhena na nṛpatestadā | tadraṣṭrasya vināśa syādacireṇa na saṃśayaḥ | tatraiva - viparīte kriyāndṛṣṭvāpyaudāsīnaṃ karoti yaḥ | sa rājākṣayamāpnoti nāmakāryā vicāraṇā | tasmādācāryavaryeṇa pañcagocaravartinā | śaivāgamaparijñāna pārageṇa kriyāvatā | kriyā nirvatyamānassyā svasvarāṣṭrābhivṛddhaye | tatraiva - nāntikaṃ pauṣṭikaṃ karma kāryaṃ rājñāṃ viśeṣataḥ | anyeṣāmapi veṣāmābhi cārādikaṃ tu vā | vidheyandharmaniṣṭhena sāntānikapareṇa tu | tenaivānuṣṭhitaṃ karmakāmadaṃ sarvadā nṛṇām | p. 1234) tatraiva - ādiśaivena kartavyā na cānyaiśca viśeṣataḥ | anyaiścaiva kṛtā cettu niṣphalā sa bhavettathā | tatraiva - anyamaśukla?kartavyaṃ mātmārthañca parārthakam | sthāpanaṃ yajanañcaiva ādiśaivādikaṃ bhavet | anyena yatkṛtaṃ karma ābhicāramiti smṛtam | kṛtaṃ tadanyathā cettu ābhicārāyaścaiva hi | yathā gauranya vatsasya na sṛjatyeva tadrasam | tatsarvaprayatnena ādiśaivena kārayet | yogaje - sthāpanaṃ yajanañcaiva ādiśaivārhakaṃ bhavet | anyena yatkṛtaṃ karma ābhicāramiti smṛtam | tatraiva - ādiśaivena kartavyaṃ pratiṣṭhādyarcanāntakam | anyathā kārayedyastu niṣkalantadavāpnuyāt | suprabhede - caryāpāde tu yannoktaṃ sāmānyaścetavaccaret | taccabodhāyane sūtre dṛṣṭvā karmasamācaret | tasmādbodhāyanenoktaṃ teṣāṃ sūtramudīritam | ādiśaivā ime proktā saṃkṣepānnatu vistarāt | yogaje - ādiśaivamiti proktassaśiva brāhmaṇo guruḥ | deśikā sthāpakaścaiva tasya paryāya vācakāḥ | ādāveva tu śaivatvā dādiśaiva iti smṛtaḥ | p. 1235) śivenadīkṣitatvācca śivabrāhmaṇa ucyate | ṣarveṣāntu gurutvācca gururiṣyabhidhīyate | deśa ādiśyate yena sa deśika iti smṛtaḥ | liṃgasthāpana yogyatvāt sthāpaye * kā nāmakīrtitaḥ | tatraiva - ādiśaiva iti proktassaśiva brāhmaṇo guruḥ | ādiśaivena dīkṣyārmahānaivānuśaivakāḥ | mahāśaivāntu viprāṇāṃ nṛpāṇāmanuśaivakam | manuṣyāṇāṃ bhogaśaivañcāntaraśaivantu śūdrakam | ādiśaivādi śaivānāmādiśaivo gururbhavet | kāmike - ādiśaiva kule jātaśśreṣṭhassyāt sthāpanādiṣu | viprādayaścaturvarṇā api yo * * svakarmaṇi | dīkṣāyāṃ sarvamartyānāṃ pratiṣṭhāyāmathotsave | snapaneprokṣaṇe nyatra prāyaścitte bhiṣecane | pratyākhyānādau ca yuktassyāt svārke vāthaparārthake | sarvadevārcane caiva ādiśaivo gururmataḥ | makuṭe - caturvarṇasya dīkṣāyāṃ viśeṣa brāhmaṇo guruḥ | viprakṣatriya viṭchudrā dīkṣitāśca praveśakāḥ | ātmārtha yajanaṃ kuryurna kuryastu parārthakam | ūrdhvaśaivena kartavyamātmārthaṃ ca parārthakam | p. 1236) ūrdhva śaiva iti proktassaśiva brāhmaṇo guruḥ | kāraṇe - pañcaśaivāssamākhyātā siddhānte tu prajāpate | prathamo nādiśaivassyāt saśaivastu sadāśivaḥ | ādiśaivo dvitīyastu śivaścetassa ucyate | ādau sadāśivenaiva dīkṣitastvādiśaivakaḥ | kauśikaḥ kāśyapaścaiva bharadvājassagautamaḥ | agastyaścaiva pañcaite pañcavaktreṣu dīkṣitāḥ | kauśikaśśivamūrtyā tu dīkṣitaśśivagocare | kāryasyastvīśvareṇaiva śivāgocara saṃsthitaḥ | īśānena bharadvājo dīkṣito jyoti gocaraḥ | gautamo brahmamūrtyāntu sāvitrī gocara smṛtaḥ | agastyañcordhva vaktreṇa dīkṣito vyomagocaraḥ | ṛṣīṇāñcaiva pañcānāṃ gocaraṃ saṃprakīrtitam | ādiśaivā ime proktā gocaraṃ kulamucyate | kuleṣveteṣu sañjātā sthāpanādikriya raṃgakāḥ | pravartakāstvete ādiśaivā iti smṛtāḥ | tṛtīyastu mahāśaivassaśaivo vipra ucyate | caturthamanuśaivañca nṛpavaiśyau tu kṛtau smṛtau | pañcamottaraśaiva sva * śūdraśceti kathyate | śivastvanāśritaḥ prokta ādiśaivastamāśritāḥ | ādiśaivāśritāḥ proktā matāśaivānuśaivakāḥ | p. 1237) svāyaṃbhuve - siddhānteṣu samākhyātā pañcaśaivāñcaturmukhā | anādiśaivaḥ prathamohyādiśaivo dvitīyakaḥ | tṛtīyastu mahāśaiva caturthañcānuśaivakaḥ | ka?ṣṇastvāntaraśaiva syātprocyate te dhunā krameṇa tu | śivenāśritaḥ proktañcādiśaivastamāśritaḥ | anādyāyādi śaivāśca dīkṣitāstvādiśaivakāḥ | mahāśaivādayastvanye te viprādyāḥ praveśakāḥ | prāptā praviśyadyasmāttu śivatāṃ caturānana | tasmātpraveśaketyuktvāścātra lepanatavāmravat | praveśaketi nāmāni sāmānyanteṣu padmakaḥ | suprabhede - matyānāṃ malanāśāya teṣāmmatyarthameva ca | parārthapūjanārthāya pareṣāṃ bodhanāya ca | sthāpana prokṣaṇādīkṣā vidhānakāraṇāya ca | ye śivānnirmitāsena na śivena parātmanā | te śaivā brahmavaktrācca martyalokaṃ gatākramāt | kāśya pādikanāmaiśca ṛṣi devaiśca kīrtitāḥ | ādau śivatvamastīti ādiśaivā udīritāḥ | śivena dīkṣitāścetā te śiva brāhmaṇā smṛtāḥ | savyomāḥ paramācāryāḥ viprottamaśivottamāḥ | p. 1238) dvijottamottamāścaiva śivaśvetāśśivātmakāḥ | teṣāṃ paryāyanāmāni saṃkṣepātkathitāni te | tatraiva - anuśaivāstu vakṣyehaṃ dīkṣitāḥ brāhmaṇāstvime | anuśaivāḥ krameṇoktā anta * * śca tataśśṛṇu | kṣatriyādyāstrayo varṇā śaivāstentara saṃjñakāḥ | ādiśaivānuśaivairvā dīkṣāsaṃpadyate kramāt | evamantaraśaivānāṃ lakṣaṇaṃ ca samāsataḥ | teṣāmantara śaivānāmanuśaivāgururbhavet | teṣāñcaivānuśaivānāmādi śaivogururbhavet | sarveṣāṃ gururityuktaśśivaśvetaśśivātmakaḥ | pūrvaṃ brahmamukheṣvevaśveta * * samudbhavaḥ | tataśvetāssamutpannā sāmānyaśvetakā smṛtāḥ | śivasṛṣṭyā samudbhūtā brahmavaktra catuṣṭayāt | ye bhūmau brāhmaṇā jātāste śivabrāhmaṇā smṛtāḥ | śivasṛṭyā vināyasmājjāyante kevalaṃ mukhāt | sāmānya brāhmaṇāstāṃstu dīkṣayā prāpayecchivam | tatraiva - tatastu dī * * * ṣyān brāhmaṇādikrameṇa tu | ācāryalakṣaṇopetaśśiva siddhāntavatsudhīḥ | ādiśaivassusaṃsṛṣṭassareṣāñca gurūttamaḥ | vīrāgame - viprakṣatriya viṭchūdrā dīkṣitāścāpi deśikaiḥ | p. 1239) ātmārthayajanaṃ kuryurna kartavyaṃ parārthakam | yogaje - viprakṣatriyaviṭchūdrā dīkṣitāścāpipūjakāḥ | ātmārthayajanaṃ kuryānna kuryāstu parārthakam | sūkṣme - ātmārthañca parārthañca dvividhanaṃ yajanaṃ smṛtam | śivavrata dvijādīnāmātmārthantu praśasyate | āryadeśodbhavasyoktaṃ śivadvijasya parārthakam | kāraṇe - mahā * * * vānuśaivāśca tathaivāntara śaivakāḥ | ātmārthayajanaṃ kuryurna kuryustu parārthakam | suprabhede - dīkṣitānāṃ dvijādīnāmātmārthamanulominām | parārthamādiśaivānāmātmārthañca samarcanam | tatraiva - athātassaṃpravakṣyāmi ācāryasya tu lakṣaṇam | phalapākavidhiṃ jñātvā śivabhaktirbhavedyadā | pravartate puṃlasāliṃga saṃsthāpane * * tiḥ | ācāryaṃ pūrvamanvicchenmūrtipāṃstadantaram | ādiśaiva kulodbhūtaḥ pañcagocarasaṃsthitaḥ | sarvaśāstrārtha tatvajña śivajñāna viśāradaḥ | īdṛkbhūtastu yovidvān sthāpanādīna kārayet | sa eva sthāpako vatsa netarassarvadhā vibhoḥ | anuśaivādibhirnaiva sthāpanādī na kārayet | karmiṇāṃ hyādiśaivasya kartavyaṃ sthāpanādikam | p. 1240) anyathā tu kṛterājñastvabhicārakameva tat | na tadgrāhīta deveśo na phalaja * * te yataḥ | tatraiva - ādiśaivāṃgakairyuktānvidhijñānmantrasaṃyutān | śivavratadharānmukhyān śaivadeva viśāratān | śatamaṣṭottaraṃ vāpi ādiśaivānpragṛhya ca | sthāpanādi kriyāssarvāstvādiśaivena kārayet | dīkṣāmājñāñca sarveṣāṃ kārayedvidhicoditaḥ | kāmike - gurumūrtidharaissārddhaṃ homakarma samārabhet | pūrvokta bhūṣaṇopetastvādiśaiva kulodbhavaḥ | tatraiva gaurī kalyāṇapaṭale - śivadvija kulodbhūtassamadhīta śivāgamaḥ | soṣṇīṣassottarīyaśca dhṛtassarvāṃgalakṣaṇaḥ | dhyātvoddhṛtyodakaṃ dandyāt karābhyāṃ karakeṇa ca | tatraiva śatābhiṣekapaṭale - brāhmaṇaṃ kṣatriyaṃ vaiśyaṃ śūdrañcaiva mayāpi vā | anuloma samudbhūtaṃ viśeṣādbhūpatindvijāḥ | rājastriyaṃ vā sāmantamamātyaṃ vā purohitam | tattajāti samudbhūtā striyaṃ vā śiva viprajaḥ | paṃcāṃga bhūṣaṇopetastvabhiṣekaṃ samācaret | p. 1241) tatraiva - sthātvā samāpya sandhyā * * kṛtanityo gurūttamaḥ | pañcagocarasañjātassoṣṇīṣassottarīyakaḥ | pañcāṃgabhūṣaṇopeto dakṣiṇāhṛṣṭamānasaḥ | tatraiva naimittikapūjāpaṭale - paryuktaṃ mahaddravyaṃ yāge svarṇāṃ varādikam | ācāryāyaiva dātavyaṃ pañcagocaravartite | svāyaṃbhuve - yogapūjāvidhānajñaśśivadvija kulodbhavaḥ | pūjāṃ kṛtvā tu vidhivannaṭeśasya viśeṣataḥ | suprabhede - ācārya ādiśaivaṃstu sakalīkṛta vigrahaḥ | puṇyāhaṃ vācayitvā tu prokṣayetpañca gavyakaiḥ | karṣayecchivamantreṇa prāgudak praṇavānmahīm | kāmike - yasya rājñośśivajñāna vyākhyānaṃ vartate dvijāḥ | tadrāṣṭraṃ varddhate nityaṃ sanarādhipa ūrjitaḥ | rājarājagurutveva senāpatyenyakarmaṇi | purohitatve sarvasya rājakāryasya darśane | śuddhaśaivo bhavedyogya sa cetsāntānikeśvaraḥ | tatraiva - sṛṣṭayanantakāleye dīkṣitāḥ kauśikādayaḥ | śivena tatkulotmāsyucchaivāssāntānikā dvijāḥ | sāntānikāśca vijñeyāssarvāgrāha kāmatāḥ | p. 1242) caraṇācaryā vṛtervā tadviyuktāstu vā matāḥ | śivadvijakalena * * * tmāyete vai māheśvarā janāḥ | vīratantre - śivadvijāstu viprendrā ādiśaivā iti smṛtāḥ | kauśikaḥ kāśyapaścaiva bhāradvājonireva ca | gautamaścaiva pañcaite pañcavaktreṣu dīkṣitāḥ | teṣāmṛṣīṇāṃ viprendra jātānāñca punaḥ punaḥ | śivadvijānāndīkṣāntu na kurvīta kadācana | madarcanārthanteṣāñca dīkṣāśudhyarthamiṣyate | kāmike - utsavādyaṃgakḷptiñca devatāṣā dānādikam | tatkāle mūlaliṃgādi vrajanaṃ nityahomakam | aneka naranirvatyaṃ kathamekaṃ karotyaho | sādhupṛṣṭaṃ mahāprājñassamadhiṃ kathayāmyaham | nitya naimittike kāmye yatkarmaikā layasthitam | ekācaryo kartavyamita sādhūditaṃ mayā | deśikasyāsya putro vā pautro vā tasya bāndhavaḥ | tadadīkṣitāstadādeśabhayāviṣāśca ye narāḥ | ādiśaiva kule jātāḥ brāhmaṇā kṣatriyā viśaḥ | śūdrāye vānulomāste gandharvā nartakādayaḥ | śūdrakanyāśca maddāsya tadājñā pālakā yadi | tairaṣyanuṣṭhitaṃ karma deśikānuṣṭhitaṃ bhavet | p. 1243) sūkṣme - ādiśaivena kartavyaṃ pratiṣṭhā sthāpanādikam | anuśaivādayassarve ātmārthaviṣaye kramāt | samayī putrakaścaiva sāyako mūrtidhārakaḥ | gurorājñāvaśātkuryāddeśāntaragato yadi | yogaje - bhavet karmottare vista ācārye * * ṇe yadi | tasya putreṇa śiṣyeṇa kartavyaṃ tadanujñayā | kāraṇe - guruṇā karaṇasyaiva virodhe sati tatra tu | sā kriyantasya śiṣyeṇa kartavyā tena śāstrataḥ | kāmike - śivaśritasya tatprokta brāhmaṇasya śivāgame | kṣatriyādi trayāṇāñca nārcanantu parārthakam | kāmike - tasmāt parārthamātmārthamātmārtha snapanantathā | śivavipreṇa kartavyamanyeṣāṃ svārthameva hi | parārthamapi kuryāccelopena nṛpatestadā | tadraṣṭrasya vināśassyādacireṇa na saṃśayaḥ | vīratantre - ādiśaiva kule jātassa vai deśika ucyate | ādiśaivena kartavyaṃ pratiṣṭhādyarcanāntakam | anyathā kārayedyastu abhicārāya caiva hi | tatraiva - teṣāmṛṣīṇāṃ vaṃśeṣu jātāye tu śivadvijāḥ | punardīkṣāṃ na kurvanti kartavya karta * * niṣphalā | kāraṇe - utsavaṃ kārayet paścādyāvat saptadināvadhi | p. 1244) ekāhamutsavaṃ vāpi kārayeddeśikottamaḥ | āraṃbhādantamevantu ekadeśikatā bhavet | ācāryasya abhāve tu mūrtipena tu kārayet | yāgopakaraṇaṃ sarvaṃ deśikāya pradāpayet | anyatra - ādiśaivānyathodbhūtaśśiva dīkṣābhiṣiktakaḥ | pañcagocarasaṃbhūtaśśaivānuṣṭhāna tatparaḥ | īdṛśaṃ gurumāsādya praṇayetsthāpanādikam | mūrtipāstādṛśāḥ proktāścānayeddhomakarmaṇi | kāmike - siddhāntaśāstrataścaiva śivaviprairyathā kramam | śāstrāntaraiścayatsthāpyaṃ liṃgaṃ tadubhayātmakam | pūjanīyaṃ nṛpagrāma yajamānābhivṛddhaye | śaivassarvādhikārī syāt svakīye ca paratra ca | śaivāssarveṣu kurvantiye gṛhasthā dvijottamāḥ | yāmele mantratantre ca kāpāle pāñcarātrake baddhe vācārhate caiva lāguḍe vaidikepi ca | anyeṣvapi ca mārgeṣu tattacchāstroktamārgataḥ | śaivāḥ kurvanti dīkṣādyaṃ talliṃga sthāpanādikam | tadevaṃ sāntānika śivadvijāssarvavarṇapūjyānāṃ brāhmaṇānāṃ sarvāśrama pūjyānāṃ sanyāsināmapi pūjyā iti śivāgamapurāṇeṣu śravaṇāt | p. 1245) taduktaṃ makuṭottare - kṛtabuddhīva kartārastebhyassa nyāsinodhikāḥ | sanyāsibhyo mahāśreṣṭhāsteṣu śaṃkarapūjakāḥ | sanyāsibhyo mahadbhayopi śreṣṭhaśśaṃkarapūjaka iti prokta pañcarṣigotrasaṃbhava sāntānika viśeṣa śivadvija vyatiriktāssāmānya viprasaṃkara śivadvijāssaṃbhavantīti kvacit purāṇāntarādike jñeyam | taditthaṃ śivadvijamāhātmya prasaṃkta prasaṃgena śivadvijavyatiriktānāṃ śivadīkṣitānāṃ mahāśaiva brāhmaṇādīnāmadīkṣitānāṃ brāhmaṇānāñca parārtha pūjāniṣedha vacanāni pradarśitāni | tathāpi kvacit suprabhedājitāgamādike kathañcidbhakti prakarṣākṛṣṭavidhe śivadīkṣitānāṃ mahāśaivānāṃ parārthapūjā pratipāditā | yathā suprabhede | dīkṣayā prāpitā yasmādanuśaivāstu kīrtitā | ityupakramya svāmyarthaṃ vātha parārthaṃ vā pūjayettu viśeṣataḥ | ajite - śivāśritasya tatproktaṃ brāhmaṇasya śivāgame | kṣatriyādi trayāṇāñca nārcanantu parārthakam | hālāsyamāhātmye - dīkṣā vihīnā viprāśca mahāliṃgasya tasya tu | arcanāyāmanarhāśca kṣatriyāścāpi dīkṣitāḥ | te sarve kārayāmāsuranyairanyaistu bhūsuraiḥ | p. 1246) anyatra - tanmadhye vai punardīkṣā śaivamāsādya pūjakāḥ | kartumātmaparārthante pūjāmarhanti vai dvijā iti | tato yamatra vivekaḥ vaidikī śaivī ceti pūjā dvedhā | tatra śaivī parārthapūjā vaidikeṣūktā yadyapi prokta prakāreṇa paripāka dīkṣāmumukṣu viṣayāpyarcanāṃga śivadīkṣitānāmeva maharṣi mahāśaivānāṃ kevalaṃ vaidikī parārtha pūjā ca | kevalaṃ vaidikānāṃ bodhāyana sūtrokta prakāreṇa kartavyā | yadyapi śivāgamokta śivadīkṣā vidhuratvenadīkṣitānāṃ vaidikapāśupatādiṣūkta prakāreṇa kathaṃcicchivadīkṣitānāmeva sarvathā nā dīkṣitānāṃ karṣaṇādi pratiṣṭhāntotsavādi prāyaścittāntakarmaṇāṃ śivāgama sāpekṣatvenā dīkṣitānāṃ śivāgamenādhikārāt | tatsāpekṣatvañca vedopabraṃhaṇe sūtasaṃhitādipurāṇe proktam | āgamenaiva śāstreṇa proktalakṣaṇalakṣitam | ādāya śraddhayāviprāśśivaliṃgaṃ samāhitāḥ | brahmottarakhaṇḍe - āgamoktena vidhinā pīṭhamāmantrayetsudhīḥ | smṛtau ca - kecidvedavidaścāpi tāntrikeṇādhvanā surān | abhyarcya siddhimāyānti kāṃkṣitaśca tataḥ phalam | tathaiva vaidika parārthamīmāṃsāyāṃ śrīmadāpaduddhāraṇa p. 1247) dīkṣitairapi śivāgama śivadīkṣā sāpekṣatvaṃ sādhitam | pradhāna prakṛṣṭakarmādhikāribhissākalyena pravṛtte satyapradhānena tathā bhūtaṃ karma na kāryaṃ tathā kṛtaṃ karma prokta sarvadoṣa kṛttathā mīmāṃsā nyāyācca pūjāsu śivatāntrikī pūjā mukhyā tatra mukhyādhikāriṇāṃ śiva brāhmaṇānāmabhāve vaidikena vaidikīṃ śivapūjāṃ kathaṃ cidrājā kārayet | vaidikaparārthapūjā prakāraśca paurāṇikaḥ prollikhyate | kalidoṣeṇa martyānāṃ mahāmoho bhaviṣyati | vedamārgī ratiśśuddhā na bhaviṣyati sarvathā | vedabāhyeṣu mārgeṣu śraddhāṃ kurvanti santatam | alpāyuṣo bhaviṣyanti daridrāśca viśeṣataḥ | ādhivyādhyastra śastrādyairvyāghra corādibhistathā | pīḍītāśca bhaviṣyanti bhūtapretādibhistathā | tyaktavarṇāśramācārānaṣṭopādya viśeṣataḥ | bhūyo bhūyo bhaviṣyanti vivaśātsarva yoniṣu | mumuktalakṣaṇaṃ sāṃbaṃ rājarāṣṭra vivarddhaye | pratiṣṭhāpya nadītīre praṇavenaiva kevalam | gandhapuṣpādirdivyaissarvabhaumo bhaveddhruvam | vicitramālayaṃ kuryāt prākārairgopurairyutam | nṛttagītādikandadyāttrisantyaṃ śuddhamodanam | p. 1248) ṣaṇmukhaṃ vāyukoṇe ca nair-ṛte ca vināyakam | sthāpayitvārcayennityaṃ rājarāṣṭrābhivṛddhaye | dvijairārādhanaṃ kāryaṃ rājarāṣṭrābhivṛddhaye | rājāvijayamāpnoti tatraiva mama pūjanāt | āyurārogyasaṃpaṃno bhavenmukto bhaviṣyati | śatravaśca vinaśyanti deva rājño na saṃśayaḥ | dhanadhānya samṛddhaṃ syādrāṣṭraṃ sarvatra sarvadā | kāle kālebhivṛddhi syāt sarvatra mama pūjayā | varṇāśrama samācāra niratāssarvamānavāḥ | bhaviṣyanti na sandehastatra māmarcayettata iti | tadevaṃ śivabrāhmaṇa vyatirikta brāhmaṇānāmapi kathaṃcit parārthapūjā bhāṣitepi gauṇa vṛtyeti mantavyā | ityanya śaivācārya māhātmyaṃ samāptam | || atha caturvaṇa śaivācārya vidhirucyate || taduktaṃ śaiva purāṇe - śivaśāstra samāyuktāḥ paśuśāstra parāṅmukhāḥ | brāhmaṇādi caturvarṇā ācāryāstu prakīrtitāḥ | kāmike - svārtheṣṭau calaliṃgasya pratiṣṭhāyāntrayastvime | śūdropi śūdradīkṣāyā svārthe ca calasaṃjñaka iti | p. 1249) suprabhede - brāhmaṇāḥ kṣatriyā vaiśyā śūdrāśśuddhakulodbhavāḥ | ācāryāste tu vijñeyā nānyeṣāṃ tu kadācaneti tatraiva jātinirṇaye - brāhmaṇāḥ kṣatriyā vaiśyāśśūdrāścaiva prakīrtitāḥ | eteṣāñcāturvarṇānāmācāryatvaṃ niyojayediti | sarvajñānottare - brāhmaṇāḥ kṣatriyā vaiśyā śūdrāśśuddhāstu sādhakāḥ | svavarṇādānu pūrvyeṇa ācāryaśca ṣaḍānaneti | cintye - viprādiṣu caturṣvevamanulomādiṣaṭsu ca | eteṣāṃ daśajātīnāṃ ācāryatvaṃ vidhīyata iti | parākhye - sarvavarṇānato vipraḥ kṣatriyaṃ stritayaṃ guruḥ | vaiśyaśūdro dvayañcaikandīkṣayeda dṛkkriyārthavit | brāhmaṇassarva jātīnāṃ sadānugrāhaka smṛtaḥ | svajāti pūrvamācāryāstrayaśśeṣā nṛpādaya iti | tathā ṣaṭsahasrikāyām - caturṇāmapi varṇānāmācāryatvamihoditam | sarveṣāñcaiva varṇānā dvijonugrāhakṛnmataḥ | trayāṇākṣatriyo dvābhyāṃ vaiśyaśśūdrasvayoni je | p. 1250) evañcānugrahakāryaścaturbhirapi daiśikairiti | kiraṇe - garuḍaḥ - madhye varṇa catuṣkasya gurutvaṃ kasyacidvada | īśvaraḥ - caturṇāmapi varṇānāmācāryatvamihoditam | brāhmaṇādi catuṣkasya dvijonugrāhakṛnmataḥ | trayāṇāṃ kṣatriyodvābhyāṃ vaiśyaśśūdrasvayonija iti | punaḥ kāmike ca - nityāditritayaṃ kāryaṃ caturbhistha cārata * * | vaiśvadevaṃ tathā sandhyāṃ śūdrastyaktvātma mayīmayīmiti | kālottare - abhiṣiktoyamevaṃ hi brāhmaṇaḥ kṣatriyo'thavā | vaśyo vāpyatha śūdro vā pratiṣṭhādyavikāriṇaḥ | nanu caturtha viṣaya gurutva pratipādakapradarśabanva?nānānnaiṣṭhika śūdraviyatvamastu na tu gṛhastha viṣayatvam | taduktaṃ kāmike - śūdropi śūdradīkṣāyāṃ svārthe ca calasaṃjñake | bāṇaliṃgekṣaṇe vāpi sthāpakādi naiṣṭhikaḥ | śūdrasyāpi gṛhasthasya nityeṣṭāveva yogyatā | abhiṣekepyayogyoyaṃ kiṃ punasthāpanādiṣviti | satyaṃ śroturabhipretādhīnamidaṃ vacanamakācitkam | p. 1251) anyathāpi bhūyāsāmiti nyāyā dapārthakameva | tathā ca vākyavidaḥ | vipratiṣiddhamasamavāye bhūyāsaṃ syāt | sadharmakaḥ laukike - tyajedekaṃ kulasyārthe grāmasyārthe ku * * jet | grāmaṃ janapadasyārthe ātmārthe pṛthivīṃ tyajedityādi purāṇa vipratipatti parihāre tatra bhavatā skāndarātenapyuktoyaṃ nyāyaḥ | ārṣeṇa vā vipratiṣiddhammāryaṃ saṃyuktena netavyaṃ yujyamānaṃ netavyamalpāṃ bahunā tathaiva satāṃ pravṛtyā pṛthak na cānyaditi | śūdragṛhasthānāṃ gurutvaṃ siddhameva naiṣṭhikastvadhamo jñeya ityādi naiṣṭhikasyādhamatva vacanamapyuktanyāyena pariharaṇīyaḥ | taduktaṃ parākhye - gṛhasthassarva varṇeṣu śreṣṭho gururudāhṛtaḥ | naiṣṭhikastvadhamo jñeyo bhautikastu viśeṣata iti kālottare - caturṇāmapi varṇānāliṃgināṃ gṛhiṇāmapi | ācāryatvaṃ śivenāsmin siddhānte pratipāditamiti | uttarakāmike - cāturvarṇa gṛhasthānāmācāryatvaṃ viśeṣataḥ | athavā brahmacārīṇāmācāryatvaṃ viśeṣata iti | ṣaṭsahasrikāyām - p. 1252) śṛṇu ṣaṇmukha tatvena bhogamokṣau yathā sthitau | brahmacārīgṛhasthaśca dvividho deśikottamaḥ | dīkṣā pratiṣṭhayoretau ubhāvapyadhikāriṇau | kintu mokṣaika yuktānāṃ vibhūti vimukhātmanām | brahmacārigururjñeyo gṛhasthaścobhayātmanām | gṛhasthāditareṣāntu nāsti bhogādhikāritā | tasmādgṛhī guruḥ kāryo bhogamokṣobhayāthibhiriti | tathā santāne - gṛhasthaścottamo vidyā brahmacāryadhamo bhavediti | suprabhede - gṛhastha ścottamo jñeyo bhautika brahmacāryapi | ta * * tantre - gṛhasthamuttamaṃ vidyādathavā brahmacāriṇām | sāntānika gṛhī śreṣṭho gṛhasthastadabhāvataḥ | bhaudiko brahmacārī vā deśiko gṛhamedhinām | naiṣṭhiko naiṣṭhikeṣussyādbhuktau muktau kramātmata iti | kiraṇe - sāntāniko guruḥ prokto gṛhastho deśikottamaḥ | gṛhasthañcottamaṃ vidyāt athavā brahmacāriṇam | gṛhastho deśikaśreṣṭho * * daya mokṣa prasiddhaya iti kāmike - sṛṣṭyanantarakāle ye dīkṣitā kauśikādayaḥ | p. 1252) śivena tatkulorthāsyuśśivāssāntānikā dvijāḥ | sāntānika guruśreṣṭho gṛhasthastadabhāvataḥ | bhautiko brahmacārī vā deśiko gṛhamenva? | naiṣṭhiko naiṣṭhikeṣu syādbhuktimukti kramānmataḥ | bhuktimukti prasidhyarthaṃ gṛhastho gururucyate | tatraiva - mahāpurasya saumyāyāmabhiṣiñcedvijānatha | pūrvāyāṃ kṣatriyānbrahma vaiśyāndiśi yamasya tu | śūdrāstu paścimāśāyāṃ sarvānvā * * sthitāniti | sarvalakṣaṇa hīnopi jñānavāngururiṣyate | varṇāvarṇa vicāroyassanaraḥ pātakī bhavediti | || iti cāturvarṇya śaivamāhātmyaṃ samāptam || || cāturvarṇa sanyāsavidhiḥ || cintyaviśve - yatayaḥ trividhā jñeyāstapasvī viduṣastathā vidvāniti tridhā proktā teṣāṃ lakṣaṇamucyate | taponiṣṭhastapasvīti tasya vṛttistu suvrata | nādhyetavyaṃ na saṃkalpo na śrotavyaṃ kadācana | śiṣyāṇāṃ saṃgrahañcaiva naiva vidyā prakāśakaḥ | na vadetsaṃskṛtāṃ bhāṣāṃ na daṇḍī na kamaṇḍaluḥ | p. 1254) liṃgamakṣakamabhyarcya bhaktimātreṇa saṃyutaḥ | ekākī vṛkṣamūle vā vane vā janavarjite | janādbhīti samāyukto vasetbāhūpayānakaḥ | sanaṃ yena kenāpi tathaivāśana pānakam | pāṇipātrodaro pāno yācitānnena jīvanam | ityuktastu tapasvī syāt sādhako yāti nāmavān | viduṣośca yatervāpi vartanaṃ nadikeśvara | adhyāpanañcādhyayanaṃ śravaṇaṃ cintanaṃ tathā | etaccatuṣṭyaṃ tasya viduṣośca viśeṣataḥ | vidvadyaterviśeṣosti vyākhyānaṃ cintanaṃ bhavet | sadācāryābhiṣekeṇa yukto vidvat samāraṇyakaḥ | yatīnāṃ trividhaṃ proktaṃ śaivānāñcaturāśrame | āśūdrāṇāñca bhedosti niṣṭhā bhedo na vidyate | *rkadvayaṃ phalaṃ bhuṅkte mokṣassādhāraṇastayoḥ | sūtasaṃhitāyāṃ kiraṇādike ca bhaṃgyantareṇa nāmā nivṛttāni khananadahana vyavaskādīni ca draṣṭavyāni | suprabhede - brāhmaṇādi caturvarṇāḥ kāśyapādi samudbhavāḥ | parameśa prasādena adhikāre niyojitāḥ | śecarā gotrasūtrañca saṃkṣepeṇa vadāmyaham | gocaraṃ śivacihnaṃ hi gotra sma munivargakam | p. 1255) sūtramācāramevaṃ hi śaivānāmucyate kramāt | śiśśikhā tathā jyotissāvitī ceti gocarāḥ | etaccaturtha nāmāni śaivānāṃ śivaśāsane | gocaramityu * * * taccinhaṃ ca caturvidham | kāśyapaḥ kauśikaścaiva bharadvājotha gautamaḥ | ete caturvidhā jñeyā saṃproktā munāstiha | vrataṃ hi dvividhaṃ proktaṃ sāmānyañca viśeṣataḥ | brahmacārī gṛhasthaśca vānaprasthotha bhikṣukaḥ | caturāśrama evaṃ hi sāmānya vidhi coditam | caturṇāṃ gocarāṇāṃ tu samametacchivāgamamiti kālottare ca - śivaśśikhā tathā jyotissāvitrīti catuṣṭayam | śaivaṃ kulaṃ śivājjātaṃ śakterjātaṃ śikhākulam | bindojyotiṣkulaṃ jātaṃ nādātsavitrameva ca | dīkṣā kāmye yadā mantro līyate ca śivādiṣu | tattadvāravaśājjātaṃ kramātkula catuṣṭayam | kramāmetattu vijñeyaṃ brāhmaṇādi catuṣṭayam | śuddha kātyudaye naśyet prākṛtaṃ yatkulasthitam | kṛtayuge brahmaṇa sanyāsī śreṣṭhaḥ tretāyuge kṣatriya sanyasī śreṣṭhaḥ dvāparayuge vaiśya sanyāsī śreṣṭhaḥ | kaliyuge śūdrasanyasī p. 1856) śreṣṭhaḥ ityādikaṃ brahmaṇḍapurāṇādike vidyamānandraṣṭavyam | nanu sarvajñānottare - dvāve vāśramiṇau śaive gṛhastha brahmacāriṇau | lokānugrahakartārau parivrāṭ tāpasau na hi | kālottare - vānaprasthātīnāntu gurutvanneṣyate sadā | suprabhede - bhāvadravyāgni santyāgādyete sanyāsīno yadā | dīkṣā sthāpanayoptasmādete naivādhikāriṇa ityādi niṣedhavacanāt kathaṃ kathayaṃti sanyāsināṃ mṛgatvamiti cet satyaṃ āṇavīnāmaṇimādīkṣāṃ vinā śāktīśāṃbha dīkṣādvividhā tasyāṃ jñānavatī dīkṣāyāṃ kathācit kvacitkaṃ gurutvamastyeva | taduktaṃ sanyāsadīpikāyāṃ parahaṃsa yatīnāṃ ca tapassanyāsināñca yau - anayoragnikāryeṣu yogyatvannavidhīyate homaṃ vinā tayorevamabhiṣekaṃ vidhīyate iti śaivasanyāsa vidhissamāptaḥ || śivapūjāvidhiḥ || raurave - śvetavarṇaṃ bhavedvipro kṣatriye raktavarṇakam | pītavarṇaṃ bhavedvaiśye kṛṣṇavarṇantu rīyake | sāre - śvetaṃ raktaṃ tathā pītaṃ kṛṣṇavarṇaṃ caturvidham | bhūsurādipaturṇāntu varṇānāṃ liṃgakaṃ kramāt | athavā kṛṣṇavarṇaṃ tat sarvajātyarhakaṃ bhavet | p. 1257) kālottare - abhāvātkṛṣṇavarṇantu sarvajātiṣu siddhidam | tatraiva - sarvārthasiddhidaṃ kṛṣṇaṃ caturvarṇa hitāvaham | sarveṣāmathavāśceta bāṇaliṃgaṃ vimuktidam | sūkṣme - brāhmaṇasya tu vasvaśru kṣatriyasya ṣaḍaśrakam | vaiśyasya caturaśraṃ syāt śūdrasyaiva tu vṛttakam | sarvajātiṣu kartavyaṃ pīṭhaṃ vṛttaṃ vicakṣaṇaḥ | vidyāsārasaṃhitāyām - rasaliṃgaṃ brāhmaṇānāṃ sarvābhīṣṭapradaṃ bhavet | raktaliṃgaṃ kṣatriyāṇāṃ mahārājyapradaṃ bhavet | svarṇaliṃgantu vaiśyānāṃ mahādhanapati pradam | śilāliṃgantu śūdrāṇāṃ bṛhadaiśvaryadaṃ viduḥ | sphaṭikaṃ bāṇaliṃgañca sarveṣāṃ sarvakāmadam | strīṇāntu pārthivaṃ liṃgaṃ sabhartṝṇāṃ viśeṣataḥ | vidhavānāṃ nivṛttānāṃ rasaliṃgādyanukramam | bāle vā yauvane vātha pārthake vātha suvratāḥ | śuddhasphaṭikaliṃgantu strīṇāṃ vai sadyato gatam | aṃśumati - viprakṣatriya vaiśyāśca śūdrāścaiva tu dīkṣitāḥ | ātmārthamarcanam kuryurna kuryustu parārthakam | p. 1258) cāturvarṇodbhavastrīṇāmarcanañca viśeṣata iti śivapūjāvidhikāravidhissamāptaḥ || śivādi nindā doṣa pravṛttini pādaka doṣavacanam | ṣuprabhede jñānapāde - deva dravyāpahārañca śivaśāstravidūṣakaḥ | pitṛdhātaśca brahmaghna evamādyastvanekaśaḥ | yātanā sthānamāśritya patanti narakārṇave | upadeśakāṇḍe - etāṣṣaḍapi śaṃbhvādīn śiva snānānyapi dvipāḥ | vedānvibhūtirudrākṣamāgamānapi śakarān | tathā śivapurāṇāni śivasaṃbandhakān parān vinindayati mūḍhātmā śivamo hi sa īritaḥ | vinindakasya nikaṭe vartanaṃ śravaṇaṃ tathā | vīkṣaṇaṃ sparśanaṃ tasya tena saṃbhāṣaṇaṃ tathā | tadvākya śravaṇantadvacchiva drohassa īritaḥ | brahmāṇḍādi sakalapurāṇasāre rūpākṣamāhātmye pūrvabhāge - śivaśāstraṃ śivācāraṃ śivamantraṃ śivoccayam | śivalokaṃ śivajñānaṃ śivadhyānaṃ śivārcanam | śivaśaktiṃ śivastotraṃ śivakṣetraṃ śivāgamam | laghukurvanti ye pāpāstānnibīḍatāniśam | śaivaṃ pāśupataṃ kālāmukhaṃ kāpāla dhāriṇam | p. 1259) yadi hanyājjagatsarvaṃ hataṃ tena durātmanā | skāndeka śikhaṇḍe viṣṇuṃ prati śivavacanam - mamāśrama ratāścānye ye nindanti narādhamāḥ | brāhmaṇādi caturvarṇācchivāstra kavacānvitān | pāṣaṇḍāste suraśreṣṭha bhaviṣyanti na saṃśayaḥ | teṣāntaptaṃ hutaṃ japtaṃ snānaṃ dhyānādi pūjanam | bhasmanīva hutaṃ havyaṃ sarvaṃ bhavati niṣphalam | mamāśramaratā dveṣṭi yassamādveṣṭimādhava | mamāśramaratāṃ stauti yassamāṃ stauti nirmalam | cānyathā kariṣyanti tvaṃ māyāmūḍha brahmedrārkādi devatāḥ | samarthāsyuḥ paritrāṇe pātukānnarakārṇave | svacchande - brāhmaṇāḥ kṣatriyā vaiśyā śūdrāścānyethavā priye | sarve te samadharmāṇaśśivadhāma niyojitāḥ | sarve jaṭādharāḥ proktā bhasmoddhūlitavigrahāḥ | eka paṃktibhujassarve * * * vatu varānane | mantrametatsamāhṛtya prākjātiṃ na hyadīrayet | putrakāṇāṃ sādhakānāṃ tathā samayināmapi | prākjātyudīraṇāddeva prāyaścittītaro'bhavat | dinatrayantu rudrasya pañcāhaṃ keśavasya tu | p. 1260) pitāmahasya pakṣaikaṃ narake pacyate tu saḥ | brāhmaṇāḥ kṣatriyā vaiśyā śūdrāśca parameśvarī | āśramatve rahaśca te sarve tu śivā sthitāḥ | anyathā prāksvarūpeṇa ye paśyanti narādhamāḥ | narake te prapacyante sādākhyaṃ vatsaratrayam | kāśīkhaṇḍe - śivanindārato mūḍhaśśivaśāstra vinindakaḥ | tasya no niṣkṛtyarddaṣṭvā kvacit śāstrepi kenacit sūtasaṃhitāyāñca - asti cedbrahmavijñānaṃ striyo vātha puruṣasya vā | varṇāśramā samācārāstasya nāstyeva sarvadā | na vijñāyātmavijñānaṃ savarṇāśramamāstikāḥ | jahāti yassamūḍhātmā * * śasa iti manusmṛtautripuṇḍra bhasmanādhāryaṃ nityameva dvijādibhiḥ | * * * yati saḥ uktam yathā phalamiti | vṛddhācala māhātmye ca - sthāne vā japahoma tithau devārcanā tayordīkṣā śrāddhakayoḥ kṛtau sabhayito rudrākṣamālādharaḥ | āyuḥ karma ca vaidikañca sakalaṃ syādakṣayantat phalamannā cedvyarthamidaṃ bhavatyayamaho vāponavadyo bhavediti | p. 1261) aṃśumati - tripuṇḍreṇa vināśrāddha tripuṇḍreṇa vināhutiḥ | tripuṇḍreṇa vinādānaṃ rākṣasaṃ tatprakīrtitamiti | ataśśivāgamaprokta viśeṣā cāratatparāḥ | narāḥ śreyāṃsi bhūyāṃsi vindantīti niścitam || iti śrīśālīvāṭipuranivāsi jñānaprakāśaguruviracita śivāgamādimāhātmya saṃgrahassamāptaḥ || ########### END OF FILE #######