#################################################### MUKTABODHA INDOLOGICAL RESEARCH INSTITUTE Use of this material (e-texts) is covered by Creative Commons license BY-NC 4.0 Catalog number: M00181 Uniform title: śaivakalāviveka Description: The photographic facsimile is from the Devakottai Series. Notes: Transcribed by the staff of Muktabodha under the supervision of Mark S. G. Dyczkowski. Revision 0: 23/10/2008 Publisher : śivāgamasiddhāntaparipālanasaṅghaṃ Publication year : 1920 Publication city : devikottai Publication country : India #################################################### || śrīḥ || || śrī gurubhyo namaḥ || śaivakālavivekaḥ bhaktimantharacittena praṇamya parameśvaram | karṣaṇādipratiṣṭhāntakālo'smābhirvivicyate || 1 || maitrādityamaghāśvipadmajamarutsaumyeśahastottarāḥ pauṣṇaṃ puṣyaharī turīyanavamī dvādaśyupāntyāṣṭamīḥ | tyaktvā doṣagaṇān sthiraśca yugalo rāśiśca pakṣassito grāhyāśśukrabudhāmarāryadinadṛdhdhorādayaḥ karṣaṇe || 2 || parīkṣya bhūmiṃ prathamantu deśiko rasena gandhena ca varṇato'pi ca | mṛdā jalādyena nimittato'pyathā- śubhetu kuryādapi śāntimādarāt || 3 || vedhohastamarunmakhāśvivaraṇasvāṣṭrendupauṣṇottara- śroṇāditya ghaniṣṭamaitradivaseṣvevāyane cottare | tyaktvā māghamatheṣakārtikanabhomāseṣu rāśīṃścarān hitvārārkajavāsarau ca sutithau vāstuṃ nyaseddeśikaḥ || 4 || ṣaṇmāseṣu tathottarāyaṇagateṣu tvāṣṭrasaumyānile viṣṇutryuttarapauṣṇamaitrabha maghā sāvitrabha brāhmabhe | gomīnājaghaṭe yame ca makare gacchennimitte śubhe varṇādyairnipuṇaṃ parīkṣya ca śilā saṅgṛhyatāṃ dāru vā || 5 || satre bālasabhādimopalamakhasthāne ca samprokṣaṇe liṅgasthāpanaratnamaṇṭapavidhau garbhasya saṃsthāpane | kartavyā sakalapratiṣṭhitavidhau raṅge ca nṛtārthake vāsasthānasamastadaivatamude sā vāstupūjāgame || 6 || kuryācchivotsavavidhisnapanapratiṣṭhā samprokṣaṇādikasamastaśivakriyāsu | tatpūrvato navamasaptamapañcamatrye- kahastvidaṃ niśi divāṅkurakarma sadyaḥ || 7 || pūrvāntaikābdakeṣuttamamatha gaditaṃ mavyahīne pratiṣṭhā kālasyodaggaterke sutithiśubhadine māghavarjye tu māle | horādrekkāṇakāṃśeṣu karaṇasahiteṣu sthireṣvādadhītā- cāryo garbha tvakhaṇḍarkṣa guṇayuji śivasyālayādau viśeṣāt || 8 || dvedhādyāntaritakrameṇa gadite liṅge tu vālābhidhe tīdvaiyīmiha tāṃ vadanti daśadhā bimbāsi kumbhān paṭam | citrādarśasukūrcamaṇḍalamahīstāṃ pādukāñcādime mūloktassamayo'rcane tvitaratastattāratamyādviduḥ || 9 || kāryā tathodagayane'pi ca māghavarjye riktāṣṭamī pratipadaḥ parihṛtya parva | pāpekṣaṇāṃśakadināni tathāndhakāṇa- pātāvayogamṛtabhāni śivapratiṣṭhā || 10 || vedhaḥ pauṣṇāditiśaśiśive tiṣ.yamitrāśviviṣṇu- svātī hastottarayutadine śaivaliṅgapratiṣṭhā | tyaktvā cāpaṃ carabhamapi tatsaumyagurvindukāvya- drokkāṇekṣodayavidhiyutā svaṃśahorāsu kāryā || 11 || sāvitrāditya candrottarapavanasurācārya vaidhātṛpauṣṇe- pvṛkṣeṣu dvisvabhāa sthiratara bhavaneṣvaṣṭame dhāmni śuddhe | muktā māṇikyanīlādi maṇiviracitaṃ bāṇadhātūtthaliṅgaṃ sṛṣṭisthityantamūrtīrapi vimaladhiyo deśikāssthāpayeyuḥ || 12 || prājāpatyāditya hastottareṣu puṣyasvātīrevatīṣu pratiṣṭhām | vighneśasya tvaṣṭame dhāmni śuddhe kuryādrāśīn varjayitvā carākhyān || 13 || jyeṣṭā tripūrvayamanaiṛtasārparaudra- maindrāgnivāruṇamatho vasubhāgnibhañca | tyaktvā dhanuścarabhamandhamukhāṃśca doṣān kuryācchubhāṃśakamukheṣu guhapratiṣṭhām || 14 || hastenduvedho'ditimārutarkṣa tvāṣṭrāmarāryottarapauṣṇabheṣu | śuddhe'ṣṭame ca sthiralagnayoge gaurīpratiṣṣṭhāṃ pravadanti santaḥ || 15 || prātaḥkālātprathamaghaṭikāpañcake brāhmasaṃjñe hitvā nidrāṃ vimalahṛdayo dhyātadevāṅghripadmaḥ | kṛtvā śaucaṃ daśanavadanakṣālanaṃ snānasandhye lokakṣemaṅkaramatha evaṃ kārayetpañcavādyaiḥ || 16 || ucdhvāsādi kramādapyupahita samayo'sāvahorārasaṃjña- stasyeme sandhayo'ṣṭau śivamatakathitāsteṣu sarveṣu pūjā | khyātā śreṣṭhottamādhaḥ kramaitanavavidhā pañcadhā vā'pi śambho- rnityā naimittikā tatsamaya viracitā svecchayā kāmyapūjā || 17 || nityaṃ kāmyaṃ ke'pi naimittikañca prāyaścittaṃ tadvidheḥ pūraṇañca | itthaṃ rprāhurdeśikāścābhiyuktāḥ nityāṅgatvānnityametatpavitram || 18 || āṣāḍhādi trimāsāśsivamatagaditāśśreṣṭhamadhyādhamāsyuḥ pakṣe śukle ca kṛṣṇe bhavati śivatithiścāṣṭamībhuktimuktyoḥ | ete grāhye ca bhānvorudayavilayage cetpavitraṃ kramātsyāt ṣaṣṭhyādyāvāsapūrvā niyamavidhiyutairvarjayitvā'dhimāsam || 19 || sūkṣmassthūla iti dvidhā nigadito māsastu saurāhvaya- ssūkṣmi meṣamukho'paro'tha kathito mārgādipuṣyāditaḥ | māsarkṣe śivabheyane ca viṣuve parvoparāgadvaye pātakrānti nṛparkṣakādiṣu yajeddravyaistaduktaiśśivam || 20 || māsejyā samaye dvivāramudite tvekatramāse dvayoḥ kartavyā divasadvaye yadi divā proktātirikte śubhā | pūrvasminnatha puṇyayogasahite saṃkrānti rāhūdayau tyaktvā pūrvadinedhivāsya parato nityārcanānte bhavet || 21 || sāvitravedho harivāruṇāni pauṣṇānurādhottaramārutāni | gurvindusaumyośāsāntu garbhādhāne praśastāni dināṃśakāni || 22 || vyakte tu garbhe'tha tṛtīyamāse puṣye harau puṃsavanaṃ vidadhyāt | śuddhe'ṣṭame bhārgavajīvasaumyaniśākarāṇāmudaye praśastam || 23 || vedhaḥ pauṣṇāditimṛgaśiro hastaviṣṇūttarāryepvṛkṣeṣvāryairiha nigaditaṃ śaivasīmantakarma | turye ṣaṣṭhe'pi ca śubhatithau māsisiṃhālivarjye lagne śuddhāṣṭamayuji harāvaṣṭame viṣṇupūjā || 24 || jāte putrepramuditamanā jātakarmāśu kṛtvā svātī śroṇāditiśatabhiṣak saumyamūlottareṣu | ārye pauṣṇāmbuja bhavakarepvādadhīta praśastaṃ nāmācāryo vidhivadatha vaikādaśe dvādaśehi || 25 || aśviśroṇāditivasu marunmaitra citrottarendu brāhme pauṣṇe savitṛvaruṇāryeṣu niṣkrāmakarma | śuddhe samyak daśamanilaye sanmuhūrte sulagne māse turye vidhivaduditaṃ maṅgalaṃ bālakānām || 26 || māse tu ṣaṣṭhe mahite muhūrte śaśāṅkadeveṣita vāruṇeṣu | aśviprajeśe daśame viśuddhe'nnaprāśanaṃ karma śiśorvidadhyāt || 27 || varṣe tṛtīye vasu pauṣṇapuṣyapunarvasussaumyakarāśvibheṣu | tvāṣṭre harāvaṣṭamadhāmniśuddhe kuryātsanāndīmukhacaulakarma || 28 || viprakṣatraviśāṃ krameṇa samaye garbhāṣṭamādāvṛtau madhvājye vidhimaitravāyvaditibha tvāṣṭrendusāvitrabhe | kuryāduttarabhatraye vṛṣayuge kanyākulīre dhanu- rmīne cāṣṭamaśuddhibhājyupanayaṃ tvāṣoḍaśābdādikāt || 29 || māghaproṣṭhapadātirikta nikhilā māsāḥ punā rohiṇī pauṣṇatryuttarapaitṛsaumyapavanānūrādha hastāsurāḥ śuddhe saptamadhāmni siṃhayamagokanyā tulā karkaṭāḥ kidaṇḍaṃ ghaṭa ityatordhvavadanāśśastā vivāhe budhaiḥ || 30 || śakteḥ pātaṃ viditvā gururasakṛdatho prāptaśiṣyasya cihnaiḥ proktakṣetreṣu dīkṣāvidhimiha vidadhītottame mavyame vā | māse vedho makhendu śravaṇakaramarutpauṣṇamūlottarāryā- dityārdrāmitrabheṣu sthirayugabhavane nāsti kālo mumukṣoḥ || 31 || māsyekatratu tīrthabhadayagatāvantyaṃ suyogānvitaṃ pūrvaṃ cedidameva vāsarayugaprāpte'dhikaṃ tvahniyat | sāmye pūrvamathāmbudhau tithirato'nyatrarkṣamitthaṃ guru- rmāsarkṣādi vivicya tannavavidhaṃ kuryānmaheśotsavam || 32 || pañcamyāṃ navamītithau śivatithau parvadvaye saṃkrame sūryendugrahaṇe'yane ca vipuve syātpaṅktivṛtyā phalam | dīkṣā sthāpanasotsavādhvaravidhau samprokṣaṇotpātayo- rjanmarkṣe manusādhanādiṣu ghaṭaissaṃsnāpayecchaṅkaram || 33 || durbhikṣe durnimitte jvaramukhajabhaye mārikāyāḥ pravṛttau bhūkampe digvidāhādiṣu vijayavidhau varṣahetostapasye | caitre vaiśākhamāse nṛpatijananabhe māsaṛkṣe ca darśe pañcamyādau ca śītāṃśu kavi gurudineṣvācarecchītakumbham || 34 || bhānāvuttaradiggate śubhatithau krūrāpamṛtyorjaye śatrūpadravanāśane grahajaye sarveṣṭasiddhāvapi | rājñāṃ janmadine'bhiṣeka samaye'pyāyodhanādyantayo- ssadyogairyuta vāsareṣu racayejjanmarkṣapūjāṃ guruḥ || 35 || varṣārthe'pyapamṛtyunāśanavidhau mārī vināśe tathā syādduṣṭagrahapīḍane jayavidhau bhīmasya śatrorapi | rājñāṃ śatrujaye jvarādi śamane grāmādiśāntau tathā karturvāñchitasiddhaye samuditaṃ vārārcanaṃ tvāgame || 26 || rājābhiṣeka samaye nṛpajanmaṛkṣe madhye'pyupāntiatithāvapi pakṣayugme | yuddhāvasānasamaye'pyatha yogayukte nakṣatrayāga uditassakalārthasidhyai || 37 || māse sarvatrabhūmīpati jananadine māsaṛkṣetu cārdrā śoṇarkṣe parvayugme himarucitapanopaplave saṅkrameṣu | aṣṭamyāṃ parvapūrve'yana viṣuvayuge puṇyakāle'nyato vā prāgrātrāvādhivāsyāmalavidhiniyato bhadrapūjāṃ vidadhyāt || 38 || māse sarvatrarāssitaśanitapanāśśreṣṭhamadhyādhamāssyu- rmadhyopāntyetṛtīyā tithirapi navamī darśa etetu varjyāḥ | karturjanmānukūlarkṣadivasa udayāssatripādatrināḍhyāṃ prātarnityārcanānte'bhimata gaṇapateḥ cchannapūjāṃ vidadhyāt || 39 || yuddhārambhe śatrusampīḍane vā'- nāvṛṣṭyādāvuṣṇamārī pravṛttau | rogotpattau cācaredāgamoktaṃ kṣīrasnānaṃ deśikaśśaṅkarasya || 40 || rājño'bhiṣeka jananarkṣayute'pi kāle cādyantayorapi yudho bhajanādikāle | anyatra maṅgaladine'pi ca pūrvasandhyāṃ kṛtvā caret paraśivasya ghaṭābhiṣekam || 41 || syādāśvinaprabhṛti māsacatuṣṭaye'pi māsarkṣajanmadinayorapi puṇyakāle | atyadbhute'dbhutadine'sitapakṣamadhye dhārāghṛtasya vidhivadgiriśe vidheyā || 42 || kṛṣṇāṣṭamī tu parayā yadi pūrvayā vā viddhā śivasya yajane niśi pūrvayāme| grāhyaiva sāmya viṣaye sati pūrvaviddhā māseṣu mārgamukhatastripurāṃ jayānte || 43 || caitre corjatapasyayoratha site pakṣe navamyādiṣaṭ kṛṣṇe ceccaturastithīn bhṛgumukhaṃ tyaktvā ca vāratrayam | vedhaḥ puṣyamaghottarāśvisavitṛśroṇāsu yoge śubhe meṣe karkyalisiṃhabheṣu ca ghaṭe kurvīta muktāgraham || 44 || rājarkṣe ṣaḍaśītike śivaharibrahmarkṣakeṣvaṣṭamī darśāditya śaśigraheṣu ca tathā caitretu citrarkṣake | phalgunyāmapi phālgune mṛgamadaissnānaṃ śivasyoditaṃ sarvābhīṣṭaphalapradaṃ vijayadaṃ sarvādhvarejyāphalam || 45 || īśasyāmṛtasiddhayogadivase darśe ravessaṅkrame janmarkṣe'pi ca pakṣamadhyamatithau śaive tithau deśikaḥ | śaṅkhairuttamamadhyamādhamamukhairekonapañcāśatā sarveṣṭāya śatena vā daśaśatairvā snāpayecchaṅkaram || 46 || rohiṇyāmanilottareṣu gurubhe haste ca maitrarkṣake somādityabudhāsureḍitadineṣvāditya somagrahe | pañcamyāmatha parvaṇośca bhajane māsarkṣamāsāntayoḥ pakṣopāntimamadhyayorayanayoḥ kāmyārthapūjāṃ caret || 47 || yāte tathodagayanaṃ dyumaṇau tu rāja- grāmānukūlayajamāna śivarkṣakeṣu | ādyantayorapi yudho makuṭaṃ śivāya dadyāddineṣu mahiteṣu site ca pakṣe || 48 || itthaṃ kāmikakāraṇājitamukhānāmathya śaivāgamā- mbhorāśīn vyaraci kriyāpaṭudhiyāṃ prītyai surāṇāmiva | hṛdyaṃ kālavivecanāmṛtamidaṃ saṃlabdhametatsadā mābhūtairasurairivātikuṭilairdoṣaikadṛgbhiḥ khalaiḥ || 49 || śaivakālavivekamūlaślokāḥ samāptāḥ śaivakālavivekaḥ gaṇapatibhaṭṭaviracita vyākhyāyutaḥ kāruṇamanipyandaṃ kaivalyavanacāriṇam | kālāmbudaśyāmalāṅgaṃ kalabhānanamāśraye || 1 || āmnāyāñcalamañcasthamānanaipyankiranvitam | himādritanayāstanya kukṣimbharimaye śiśum || 2 || aiśvaraṃ paramaṃ tattvamādimacyānta varjitam | ādhāraṃ sarvavidyānāmanādhāramavikriyam || 3 || anantānandabodhāmbu nidhimadbhutavigraham | ambikāpatimīśānamaniśaṃ praṇamāmyaham || 4 || sarveṣāṃ sadguṇānāṃ nidhirakhilamahāśāstratattvapravīṇaḥ caryāyogakriyādhīcaraṇaparicayaprāpta buddhiprasādaḥ | ātmārthejyā prayuktā'khilanigamamahāpaddhatīnāṃ pravaktā vedajñānābhidhāno muniriti mahito vyāghrapuryāsamasti || 5 || p. 2) śaivācārvivekamātmayajanaṃ śaivapratiṣṭhāvidhiḥ bhāṣāmañjarikā'ruṇāṃcalamahātīrthasthalīvaibhavam | siddhāntoktaviśeṣa tatvanivahavyākhyā viśuddhā kriyā ratnollekha imān vyadhatta nigamajñānābhidhāno muniḥ || 6 || athedānīṃ granthakāraḥ svagranthasyāvighnaparisamāptaye śiṣṭācāra paripālanāya pracayagamanāya ca sveṣṭadevatā praṇāmarūpa maṅgalavidhānapurassaraṃ cikīrpitaṃ pratijānīte | mūlam- bhaktimanthara cittena praṇamya parameśvaram | karṣaṇādi pratiṣṭhāntakālo'smābhirvivicyate || 1 || bhaktīti- parameśvaram pañcakṛtya sākṣibhūtaparaśivaḥ tasyaiva sarvānugrāhakatvena paramatvāt taṃ | bhaktimantharacittenabhaktibhāvanātaraṅgitāntaḥ karaṇena, praṇamya etena kāyika vācika mānasarūpa namaskāra traividhyamapyuktaṃ bhavati | tādṛśabhāvasyaiva namaskāra traya kāraṇatvāt | tādṛśabhaktyabhāvetu tasyāpi namaskāraparihārarūpatvameva | tathaivodāhṛtamālaṅkārikaiḥ, yathā- bindudvandvataraṅgitāgrasaraṇiḥ kartā śirobindukaṃ- karmeti pratibodhitānvayavido ye kepi tebhyo namaḥ | ye tu granthasahasraśāṇakaṣaṇa truṭyatkalaṅkairgirā- mullekhaiḥ kavayanti bilhaṇa kavisteṣveva sannahmati || iti || p. 3) karṣaṇādi pratiṣṭhāntakālaḥ- karṣaṇādipratiṣṭhāntānāṃ kriyākalā- pānāṃ kālaḥ, asmābhiḥ vivicyate-viśeṣeṇa pradarśyate | asmābhiriti bahuvacanaṃ hṛdgatā'neka āgamavacanaparam | nanu anekavidha jyotiṣagranthajālaiḥ satkriyājālakālaviśeṣasya pratipāditatvāt kāmikādyāgamairapi tatra tatra kriyāvasare pratipāditatvācca kaimarthakyagrastoyaṃ granthārambha iticet-satyam, kālavidhāna kālanirṇayādiviṣaye teṣāṃ sāhāraṇatvena kāmikādyāgamaiśca tatra tatra pradarśitatvena viśakalitatayā durgrahatvācca, anuṣṭhātṛṇāṃ buddhisaukaryārthamayamārabhaḥ iti na kaimarthakyam | tataśca karṣaṇādi pratiṣṭhānta mityatra karṣaṇamādiryasyāstasyāḥ pratiṣṭhāyā yaḥ kālaḥ tadante nitya naimittika kāmya karmaṇāñca yaḥ kālaḥ sopi vivakṣitaḥ | nanu kālasyānādyantatvena durvivekatvāt kathaṃ kālavivecanaprakāra iti cet, satya- anavacchinnatvānmahākālasya durgrahatvepi truṭyādyavacchinnasya kālasya nirūpaṇīyatvāt | anyathā sakala kriyājālānāṃ tattatkālasāpekṣitatvena sarvavyavahāroccheda prasaṅgāt | tathācoktaṃ mataṅgapārameśvare :- kālaḥ kālapravāhesminnaprameyo'pyathocyate | vibhāgasthitaye vipra sa ca truṭyādigocaraḥ || 2 || kalādirucyate kṛtsnaṃ saṃkhyānena tavā'dhunāḥ svasthasya puruṣasyākṣinimeṣāṃśastruṭissmṛtaḥ || 3 || p. 4) sātisūkṣmatayā grāhyā tadatīto na lakṣyate | truṭirnāma kalā sūkṣmā lavastadviguṇassmṛtaḥ || 4 || lavadvayaṃ nimepastu kāṣṭhā pañcadaśātmikā | triṃśatkāṣṭhātmikā vāhā vāhātriṃśatprapañcitaḥ || 5 || muhūrta saṃjño loke'smiṃstriṃśadbhistaistu suvrata | ahorātraṃ samākhyātaṃ tantre'sminpārameśvare || 6 || pakṣo'horātravargeṇa jñeyaḥ pañcadaśātmanā | pakṣadvayātsmṛto māso dvaumāsāvṛturudyate || 7 || ṛtūnāṃ tritayenotthamayanaṃ munisattam | ayanadvitayenā'tha vatsaraḥ paribhāṣyate || 8 || sauro mānuṣyajātīnāṃ teṣāṃ ṣaṣṭhyadhikaiśśataiḥ | tribhirdivaukasāmabdaḥ kathitastatva darśanāt || iti || 9 || tathaiva suprabhede - śiśiraśca vasantaśca grīṣmaḥ prāvṛṭ tathaiva ca | śaraccaiva tu hemanto ṛtavaḥ paṭ prakīrtitāḥ || 10 || tapastapasyau śiśira stau māsau māghaphālgunau | vasantaścaitra vaiśākhau māsau tu madhumādhavau || 11 || jyeṣṭhāṣāḍhāvṛtugrīṣmau māsau śudraśucī smṛtau | prāvṛṭchravaṇabhādrākhyau nabho nabhasya saṃjñitau || 12 || māsau śaradiporjau tu tāvāśvayujakārtikau || p. 5) sahassahasyo hemanto mārgapuṣyau tu tau smṛtau | dakṣiṇaṃ śarvarī jñeyaṃ devānāmuttaraṃ dinam || iti || 13 || tathā ca jñānaratnāvalyām- manuṣyāṇāmahorātraḥ pitṝṇāṃ ghaṭikā bhavet | ghaṭitriṃśadahorātra śśuklapakṣo divā bhavet || niśāṃ kṛṣṇaṃ vijānīyāt pitṝṇāṃ tadaharniśam | pūrvasandhiramāvāsyā madhyāhnaścāṣṭamī bhavet || paurṇamāsyaparāṇhastu hyaṣṭamī cāstamānakam || iti || athottara vyavahāra parijñānārthaṃ suprabhedokta nakṣatra devatā ucyante- kṛttikā vahnidaivatyaṃ rohiṇyāśca prajāpatiḥ | saumyaṃ mṛgaśirāḥ prokta mārdrāyāstu śivassmṛtaḥ || punarvasu stathādityaḥ puṣyasya tu bṛhaspatiḥ | āśleṣassarpadaivatyaṃ maghāyāḥ pitarastathā || bhago hi phalgunasyaiva cāryamottaraphalgunaiḥ | hastassāvitra ityuktassarvakāryeṣu pūjitaḥ || tvaṣṭā caiva citrāyāssvātī vai vāyudevatā | indrāgnī ca viśākhasya cānūrādhasya mitrakaḥ || jyeṣṭhāyāśca tathendraśca mūlasya ni-ṛ-ṛtistathā | p. 6) pūrvāṣāḍhāpa ityuktaḥ sthāpane tu vivarjitaḥ | viśvedevottarāṣāḍhāṃ brahmā tvabhijitastathā || śravaṇasya hariścaiva śraviṣṭāvasavastathā | varuṇa śśatabhiṣkcaivājaḥ proṣṭapadasya tu | uttaraproṣṭhapādasya tvahirbudhnyaḥ prakīrtitaḥ || pūṣā caiva tu revatyā ścāśvinau cāśvi-ṛkṣake | yamaścaiva bharaṇyāstu ṛkṣāṇāmadhidevatāḥ || iti || nanu jyotiṣoktāgamoktayoḥ yatrāvirodhaḥ na ko'pi tatrātiśayaḥ | yatra tu virodhaḥ tatra kā gatiriticet, ucyate-jyotiṣoktāgamoktayorvirodhe jyotiṣoktaṃ vihāya āgamokta eva parigrāhyaḥ | tathācoktaṃ bodhāyana smṛtau- virodho yatra dṛśyate jyotiṣoktāgamoktayoḥ | jyotiṣoktaṃ vihāyaiva hyāgamoktaṃ samācaret || iti || vastutastu śaivatantrasyānyatantraiḥ na kutrāpi virodhaḥ | yatra tu virodhasphuraṇaṃ tatra vaktureva doṣaḥ | tathācoktaṃ mataṅgapārameśvare- pratitantraṃ virodhena yo'rthassaṃgṛhyate'tra tu | tadguroryuktidaurbalyādvijñeyaṃ vāgviḍambanam || yatra yatra yathānyāyaṃ yena yena ca vartmanā | yadasti śakyate netuṃ tathaiva ca vicāryatām || p. 7) yathāvirodhatassrvaṃ yadi tantraṃ śivātmakam | tathā'cāryeṇa vaktavyaṃ nānyathā munipuṅgava || iti || na ca tarhi vodhāyana virodha iti vācyam | tasyāpātatassphuraṇ viṣayatvāt | śaivatantrasya sarvajña praṇītatvena sarvottamatvācca | atha tatra tāvat sakala śaiva kriyājālānāmālayādīnāṃ karṣaṇapūrvaka pratiṣṭhāditvāt prathamaṃ karṣaṇakālamāha- mūlam- maitrādityamaghāśvipadmaja marutsaumyeśa hastottarāḥ | pauṣṇaṃ puṣya harī turīyanavamī dvādaśyupāntyāṣṭamīḥ || tyaktvā doṣagaṇān sthiraśca yugalo rāśiśca pakṣassitogrāhyāśśukrabudhāmarāryadinadṛghghorādayaḥ karṣaṇe || 2 || maitreti- atha tatra prathamaṃ karṣaṇe nakṣatrāṇyāha | maitra-anūrāhā, ādityaḥ-punarvasuḥ, maghā-pasiddhā, aśvi-aśvinī, padmaja-rohiṇī, marut-svātī, saumya-mṛgaśirāḥ, īśa-ārdrā, hasta-prasiddhaḥ, uttarāḥ- uttaraphalgunyuttarāṣāḍhottaraproṣṭhapadāstisraḥ pauṣṇa-revatī, puṣyaḥ- prasiddhaḥ, hariḥ-śravaṇam, etāni pañcadaśanakṣatrāṇi karṣaṇe grāhyāṇi | p. 8) tathācoktaṃ suprabhede karṣaṇapaṭale- tiṣyaśravaṇahastādrā maitrādityamaghāstathā | prājāpatyāśvayuksvātī saumyapauṣṇottarātrayam || atha varjya tithi mukhena tithividhimāha- turīyā-caturthī, upāntyā-caturdaśī, caturthī navamī dvādaśī caturdaśyaṣṭamīstyaktvā anyā grāhyā ityarthaḥ | taduktaṃ suprabhede- dvitīyā ca tṛtīyā ca paṃcamī ṣaṣṭhisaptamī | daśamyekādaśī caiva pratipañca trayodaśī || paurṇamāsī tu tithayaśśauklapakṣe viśeṣataḥ || iti || doṣagaṇān-anupadameva vakṣyamāṇān avayogādi doṣān tyaktvā vakṣyamāṇā suyogādayo grāhyā ityarthaḥ | sitapakṣaḥ śuklapakṣo'pi grāhyaḥ | atha rāśīnāha-sthiro yugalaścarāśiḥ-sthiradvisvabhāva rāśayaśca, te ca dhanurvinā grāhyāḥ | tadapyuktaṃ suprabhede rāśayaśca carā varjyāśśeṣā grāhyā dhanurvinā || iti || śuktabudhāmarāryadinadṛghghorādayaḥ-śukrabudha bṛhaspatīnāṃ vāradṛṣṭihorādayaḥ | ādiśabdena drekkāṇāṃśakādayo gṛhyante | tadapyuktaṃ tatraiva- budhaśukrasya jīvasya vārāśśreṣṭāstu netare | drekkāṇāṃśakahorāśca eṣāṃ darśana miṣyate || p. 9) tyaktvā somodayaṃ tatra cānyeṣāmubhayatraca || iti || santānasaṃhitāyāṃ guruśukrayormauḍhyamapyuktam | tadyathā- śukrasyāstamaye caiva gurorastamaye tathā | varjayetkarṣaṇādīni vinaśyanti kṛtānyapi || iti || āditya candra śanaiścarāṅgārakā striṣaṣṭhaikādaśasthitāḥ śubhaphalapradā bhavanti | eta eva lagnagatā ścedaśubhapradāḥ | tathāca suprabhede- vyādhipīḍāṃ karotyatra krūrairjuṣṭadinaṃ tviha | somasūryārkibhūjāśca triṣaṣṭhāyasthitāśśubhāḥ || ta eva lagnagāḥ kuryurvyādhiśokabhayāni tu | aṣṭamasthāgnahāssarve kṣemārogyasamṛddhidāḥ || bhayakṛdbhargavaḥ proktaṣṣaṭsaptadaśama sthitaḥ | nava dvisaptapañcastho guruśśobhanakṛttathā | somo'tisaukhyakṛtprokto dvitīye pañcame'pi ca || iti || atha vāratithi nakṣatragatasuyogāvayogādayo'pi tatraiva pradarśitāḥ | yathā- ravivāraśśubho yuktaḥ pauṣṇahastottaratrayaiḥ | saurivāraśśubhaḥ proktassvātī rohiṇiyogataḥ || budhayuktā dvitīyā ca guruṣṣaṣṭhī samāyutaḥ | indurekādaśīyuktaḥ prāṇapīḍāṃ karoti hi || p. 10) pauṣṇastu saptamīyuktaḥ prajāṃ dahati vahnivat | aśubhassomavārastu hyuttarāṣāḍhasaṃyutaḥ || viṣṭisthūṇāndhanakṣatra gaṇḍāṃśca gulikāṃstyajet | durdine ca diśāṃ dāhe bhūkampe caṇḍamārute || aśanidhvani saṃyukte dighasetvaśubhaṃ smṛtam | saṃkrāntau grahaṇe caiva hyayane viṣuve tathā || utsave śāntikāle ca ṣaḍaśītimukhe'pi ca || yadi mohena kuryāccetkarturvai vāstunāśanam || iti || evaṃ karṣaṇakālaṃ pratipādya karṣaṇāsya śubhapradabhūmividheyatvāt bhūparīkṣānantara kālavidheyatvācca bhūparīkṣāmāha- parīkṣya bhūmiṃ prathamantu deśiko- rasena gandhena ca varṇato'pi ca | mṛdā jalādyena nimittatopyathā- śubhe tu kuryādapi śāntimādarāt || 3 || parīkṣyeti- atha deśikaḥ prathamaṃ bhūmiṃ rasagandhavarṇa mṛjjalādyaiḥ nimittatopi parīkṣayet | tatra kāmike bhūparīkṣāpaṭale bhūmisvarūpa nirūpaṇena bhūmeḥ śaivabrāhmavaiṣṇavaindraukṣa bhautikāsura paiśācarākṣasa vāyavya vāruṇāgneya bhedāt dvādaśavidhatvamuktam | tadyathā- p. 11) śaivaṃ brāhyaṃ tathā vāstu vaiṣṇavaṃ caindrameva ca | aukṣañca bhautikañcaiva cāsuraṃ ca piśācakam || rākṣasaṃ caiva vāyavyaṃ vāruṇāgneyake tathā || iti || etallakṣaṇa vyavasthā'pi tatraiva pratipāditā | yathā- jānīyāllakṣaṇairetairbhūbhedaṃ deśikottamaḥ | karṇikārārjunā'śvattha kapitthāśokaghātakī || sthalāravindatulasīṃ dūrvābhirvā tathā mahī | viṣṇukrāntyākhukarṇena śālmalīgiri śāribā || kapota śukahaṃsaiśca śaivī sā śubhadā mahī | bilvaiḥ palāśairdarbhaiśca kuśaiśca hariṇaistathā || homadravyaissugandhaiśca bhūrbrāhmī śubhadā matā | tindukai stintriṇībhiśca karaṃjairveṇubhistathā || kārpāsyarka japābhiśca haṃsaiḥ pakṣimṛgaistathā | niṣkaṇṭakaistathā vṛkṣairyā bhūmissahitā bhavet || vaiṣṇāvī bhūssamākhyātā śauryavīryapradā nṛṇām | kadilīpanasāmraiśca punnāgairvakulaistathā || pāṭalaissinduvāraiśca tathācāmalakaiḥ punaḥ | indīvaraiśca vaiśyaiśca śūdrairaindrī mahī matā || p. 12) pāṭalyagaru gandhāḍhyā dhanadhānyasamṛddhidā | aṅkolaiśca dhavaiścaiva mandārairnakulaistathā || śaśagodhā cakoraiśca vṛkṣairaukṣī mahī matā | śaurya vīryakarī sāsyāt prajāsampatsamṛddhidā || nirguṇḍī mādhavī dūrvā svaṅkolaiḥ kiṃśukaistathā | mallikā karavīraiśca madhūkairbhotikī matā || annadā puṣṭidā nṛṇāṃ bhasmagandha samanvitā | bhallātakairmahāvṛkṣairduṣṭasatvaiḥ palāṇḍubhiḥ || kirātaiḥ kukkuṭairgṛdhraissarpairdhūrtaissamanvitā | āsurī yuddhadā bhūmiḥ pathyāgandha samanvitā || śālmalībhistathā bhūmirvakulaiśca vibhītakaiḥ | ślaiṣmātakaiḥ svarairuṣṭraiḥ sṛgālaissūkaraiḥ punaḥ || caṇḍālaiśca pulindaiśca pūtigandhoparānvitā | paiśācyeṣā smṛtā śāstre sarvanāśasamanvitā || cāṇḍāla viṣacoraiśca śiro (rogā) ruhādibhistathā | marīca guḍagandhāḍhyā rākṣasī sā kṣayapradā || gomāyugaṇasaṅkīrṇā jhillikā śarkarānvitā | yā vāyavyeti sā proktā duḥkhanairdhanyadāyikā || p. 13) yā pūgairāvṛtā bhūmirvārūṇī sarvasiddhadā | snuhiśleṣmātakādyairvā saṃyuktā kṣudraśarkaraiḥ || auṣarā toyahīnā ca sā'gneyī sarvanāśinī | śaivī śaive sāmākhyātā vaiṣṇavī viṣṇudeśake || brāhyīsyād brahmadeśe tu śaivī viprādi yogyakā | śaivī vipre viśiṣṭā ca brāhmīsyād vaiṣṇavī ca bhūḥ || bhūbhṛtāṃ syādviśāmaikṣī śūdrāṇāṃ bhautikī matā | sarveṣāṃ vāruṇī śastā sarvāssarveṣu vā matāḥ || paiśācī cāsurī bhūmī rākṣasī yā ca bhūrmatā | antyajānāmiha proktā śataśaḥ karṣitā ca yā | yā ca gobhiścaraṃ bhuktvā bhūrgrāhyā vatsarorvataḥ || iti || anūpajāṅgala sādhāraṇa bhedhenāpi traividhyaṃ tatraiva pratipāditam | atha varṇaiḥ parīkṣaṇaṃ suprabhede- śvetā raktā tathā pītā kṛṣṇā bhūrbrāhmaṇādayaḥ | mokṣadā brāhmaṇā bhūmirjayadā kṣatriyā tathā || vaiśyā bhūmistu dhanadā vṛṣalā putradāyinī || iti || rasaiḥ parīkṣaṇaṃ ca mayamate - tiktā ca kaṭukā caiva kaṣāyā lavaṇāmlakā | madhurā ṣaḍrasopetā sarvasampatkarī dharā || iti || p. 14) gandhaiḥ parīkṣaṇaṃ ca mayamate- punnāgajāti puṣpābja dhānyapāṭalagandhakaiḥ | paśugandhayutā śreṣṭā sarvabījaprarohiṇī || madhvājyagulagandhā ca tailā'sṛggāndhikā ca yā | śavanīpekṣugandhā ca sādharā ninditā budhaiḥ || iti || mṛdā parīkṣaṇaṃ suprabhede- jānumātrāṃ khanedbhūmiṃ tanmṛdā'pūryacāvaṭam | uttamātvadhikā bhūmistatsamā cettu madhyamā || nyūnā varjyā pratnena iti śāstravido viduḥ || iti || jalena parīkṣaṇaṃ kāmike- sapuṣpa kumbhatoyena pūryamāṇe'vaṭe sati | śastaṃ pradakṣiṇāvartamudakaṃ śāntabudbudam || uttānapuṣpakaṃ śreṣṭaṃ natvadhomukhapuṣpakam || iti || ādi śabdena bījairapi parīkṣaṇaṃ yathā kāmike- sarṣapāṇāṃ tilānāṃ vācoptānāmaṅkurā bhuvi | trirātreṇa prajāyante yasyāṃ sā śubhadā mahī || iti || ajite parīkṣāntaramapyuktam- dakṣiṇena tu pādena kuṭṭayedastramuccaran | kuṭṭane yadi sā bhūmirgambhīrā nadati sthirā || saṃgrāhyā sā || iti || p. 15) kāmike- pūrvottaraplavā śreṣṭhā madhyamā sarvataḥ plavā | sāpi grāhyā gṛhādau tu sācodbaṇaguṇānvitā || iti || nimittaiḥ parīkṣaṇaṃ yathā ajite- taṃ deśaṃ samanuprāpya praṇamya ca maheśvaram | divyāntarikṣabhaumāni nimittānyupalakṣayet || tacchubhā'śubhamālakṣya śubhe bhūmiṃ parīkṣayet | aśubheṣu nimitteṣu hyaghoreṇa śatāhutim || ityādi kāraṇe śalyoddhāra prakāraḥ uktaḥ- homānte yajamānena deśikaḥ śalyamuddharet | guruḥ kartāramanvīkṣya vadecchalyāṃśca tadguṇaiḥ || yadaṅgaṃ spṛśate kartā vāstudehe tadaṅgake | śalyaṃ vinirdiśet prājñaḥ śirassaṃsparśane yadi || tatrādhastvaṣṭatāle tu hemaśalyantu nirdiśet | nāsikāyāstu saṃsparśe candanaṃ saptatālake || galasparśe'sthiśalyaṃ syāt paṭtālādhasthitaṃ tviha | urassaṃsparśane caiva rājataṃ pañcatālataḥ || nābhau spṛṣṭe catustālāt kāṃsyaśalyaṃ vinirdeśet | guhyasaṃsparśane tāmraṃ tritālādhasthitaṃ viduḥ || sparśane corujānvośca tvāyasaṃ hastamātrataḥ | yadā gulphasya saṃsparśe trapuśalyaṃ vinirdiśet || p. 16) bāhusaṃsparśane bāhumātre nāgāsthi cādiśet | viditvaivaṃ vyapohyā'tha prokṣayetpañcagavyakaiḥ || sikatopari mṛdbhistu samañca sudṛḍhaṃ kuru | adho musalapātaiśca hastipāda prapātataḥ | aṣṭamṛdbhiśca pāṣāṇaiḥ śarkarairibhapādakaiḥ || ityādi || atha vāstu vinyāsakālamāha- mūlam- vedhohaskamarunmakhāsvivaruṇatvāṣṭrendupauṣṇottara- śroṇāditya ghaniṣṭhamaitra divaseṣvevāyane cottare | tyaktvā māghamathepakārtikanabho māseṣu rāśīṃścarān- hitvārārkaja vāsarau ca sutithau vāstuṃ nyaseddeśikaḥ || 4 || vedha iti-tatra prathamaṃ nakṣatrāṇyāha | vedhāḥ-rohiṇī, hastaḥ- sāvitriḥ, marut-svātī, maghāśvinau-prasiddhau, varuṇaḥ-śatabhiṣak, tvāṣṭraṃ- citra, induḥ-mṛgaśirāḥ, pauṣṇaṃ-revati, uttarā- uttaraphalgunyuttarāṣāḍhottaraproṣṭhapadāstisraḥ, śroṇā-śravaṇaṃ, ādityaḥ- punarvasuḥ, dhaniṣṭhā-śraviṣṭā, maitra-anurādhā, eteṣu+ ṣoḍaśa nakṣatreṣu | tathācoktaṃ kāmike kālavidhānapaṭale- rohiṇī cottarāstisro hastasyātyau punarvasuḥ | anūrādhāśvayuk saumyaṃ vāruṇaṃ vaiṣṇāvaṃ maghā || p. 17) citrā śraviṣṭā pauṣṇaṃcahyanyameṣvapraśasitaḥ || iti || uttare ayane ca māghaṃ-māghamāsaṃ tyaktvā, atha-anantaraṃ dakṣiṇāyane'pi iṣakārtika nabhomāseṣu, iṣaḥ-āśvayujaḥ kārtikaḥ-prasiddhaḥ, nabhāḥ- śravaṇaḥ, eteṣu māseṣvapi kāryam | tathā coktaṃ tatraiva- māghamāsaṃ vinā śastaṃ bhānorayanamuttaram | dakṣiṇāyanamāsānāṃ kārtikāśvayujāvapi || śravaṇaśca vidhīyante tadanye ninditā matāḥ || iti || atha niṣedhamukhena rāśividhimāha-carān rāśīn-meṣa karkaṭa tulāmakarān, ārārkaja vāsarau-maṅgala śanivāsarāvapi hitvā kuryāt | tadapyuktaṃ tatraiva- uttamasthirarāśisyān madhyamastūbhayātmakaḥ | vivarjyaścararāśistu sajīvavaśśubhadassmṛtaḥ | vārau kujārkajau hitvā śeṣavārāḥ prakīrtitāḥ | mānuṣe ravivāraṃ ca varjayecchaṃsitāḥ pare || iti || sutithau-śobhanatithiṣu, te'pi tatraiva- śuklapakṣaśśubho'nyaśca saptamyanto'sito mataḥ | śuklevādya tṛtīyāṃśaṃ kṛṣṇe cāntyantu vā tyajet || madhyamau madhyagau bhāgau śreṣṭāvanyau prakīrtitau | p.18) navamī pañcadaśyau ca hitvā yugmetarāṃ tithim | ādadyādapi yugmāsu dvitīyāṃ daśamīṃ tathā || kṛṣṇe ṣaṣṭhīṃ ca yāśśīṣṭāstāssarvā ninditāstviha || iti || eteṣu kāleṣu deśikaḥ vāstuṃ nyaset | kāmike grahānukūlya varjyānyapyuktāni | yathā- guru bhārgava cāndrīṇāmudayassampraśasyate | gurudayastu viprāṇāṃ bhūpatīnāṃ bhṛgūdayaḥ || viśāṃ vudhodayaḥ śreṣṭhaśśūdrāṇāṃ ca vidhiyate | triṣaḍekādaśasthāne pāpā vāstuni śobhanāḥ || vyayaṃ hitvā śubhāssarve sarvatra śubhadāḥ matāḥ | caturaśre śubhāḥ pāpā varjitavyā dvijottamāḥ || ubhayasthaṃ himāṃśuṃ ca ṣaṭsaptamagataṃ bhṛgum | varjayeddeśiko dhīmān pañcagocara saṃsthitaḥ || kaṇṭakaṃ brahmadaṇḍaṃ ca sthūṇaṃ muktaṃ gṛheṇa ca | yuktaṃ ca kāṅkṣitaṃ coḍhuṃ santyajeddeśikottamaḥ || vedhitarkṣaṃ vyatīpātaṃ vajraṃ śūlaṃ tathaiva ca | viṣkambhaṃ parighaṃ ceva gaṇḍaṃ vaidhṛtiharṣaṇe || tathātigaṇḍaṃ mandarkṣaṃ ṣaḍaśītimukhaṃ tathā | māsaṃ śūnyaṃ grahairbhinnaṃ dagdhavāraṃ tathaiva ca || p. 19) tithi nakṣatra māsāntaṃ hāyanāntaṃ ca varjayet | adhimāsaṃ tyajeddhīmān deśikastu viśeṣataḥ || yajamānānukūlarkṣe cālpadoṣe guṇādhike | pūrvāhnevā'tha madhyāgne lagne grahabalānvite || kāraye dvāstukarmaitatsarvasampatsamṛddhaye || iti || atha śilādārusaṃgṛhaṇapūrvakatvātpratiṣṭhāyāḥ śilādārusaṃgṛhaṇakālamāha- mūlam- ṣaṇmāseṣu tathottarāyāṇagateṣu tvāṣṭrasomyānile- viṣṇu tryuttara pauṣṇa maitrabhamaghāsāvitrabha brāhyābhe | gomīnājaghaṭe yame ca makare gacchennimitte śubhe- varṇādyairnipuṇaṃ parīkṣya ca śilā saṃgṛhyatāṃ dāru vā || 5 || ṣaṇmāseṣviti-uttarāyaṇagateṣu ṣaṇmāseṣu makarādimāṃseṣu tathā ca santāna saṃhitāyām- sthānaṃ giriguhāṃ śritvā śilāgrahaṇamuttamam | meṣe vṛṣe ca mithune makare kumbhamīnayoḥ || eṣu rāśiṣvine prāpte grāhyā cānyeṣu varjayet || iti || kāraṇe ca- madhumādhavaśukleṣu sahasyaka tapasyayoḥ | tapasyeteṣu māseṣu śuklapakṣe śubhe dine || p. 20) anyeṣu sarvamāseṣu śilārambhaṃ na kārayet | kṛtaṃ cetkartṛnāśaḥ syāt sthānanāśo dhanakṣayaḥ || iti || atha nakṣatrāṇyāha-tvāṣṭraṃ-citrā, saumyaṃ-mṛgaśiraḥ, anilaṃ-svātī, viṣṇuḥ-śravaṇaṃ, tryuttarāḥ-uttarāphalgunyuttarāṣoḍhottara- proṣṭapadāstisraḥ, pauṣṇaṃ-revatī, maitrabhaṃ-anūrādhā, madhā-prasiddhā, sāvitrabhaṃ-hastaḥ, vrāhyabhaṃ-rohiṇī, eteṣu dvādaśa nakṣatreṣu śilāsaṃgrahaṇaṃ kuryāt | tathācoktaṃ kāraṇe- prājāpatya maghā tvāṣṭre vaiṣṇave mṛgaśīrṣake | sāvitre caiva revatyāmanile tryuttareṣu ca || matrepyevaṃ śubheṣveva śilāgrahaṇamācaret || iti || atha rāśīnāha - gauḥ-vṛṣabhaḥ, mīnaḥ-prasiddhaḥ, ajaḥ-meṣaḥ ghaṭaḥ-kuṃbha, yame-mithune, makare-prasiddhaḥ, eteṣu ṣaḍrāśiṣu śilāgṛhītavyā | taduktaṃ dīptatantre- meṣe vṛṣe ca mithune makare kumbhamīnayoḥ | eteṣu rāśiṣu grāhyā śilāgrahaṇa lakṣaṇā || iti || atha śilāgrahaṇārthaṃ gamanasamaye śubhanimittāni parīkṣya gantavyamityāha | gacchennimitte śubhe || iti || tathācoktaṃ santāna saṃhitāyām- ācāryaśśilpibhissārdhaṃ gacchetprāguttarāṃ diśam | ityārabhya- p. 21) divyāntarikṣa bhaumāni śakunāni parīkṣayet || go kanyā bheriśaṅkhaṃ dadhiphalakusumaṃ pūrṇakumbhaṃ dhvajaṃ vā- dhānyaṃ vā viprayugmaṃ hayagajavṛṣabhaṃ śvetacchatraṃ ca puṣpam | uddhṛtyāpeyakumbhaṃ jalacara yugalaṃ pakvamannaṃ gatāyuḥ- veśyā strī māṃsabhāraṃ priyakara vacanaṃ prastutaṃ maṅgalāya || kārpāsauṣadha kṛṣṇadhānyalavaṇaṃ klīvañca tailāvahaḥ- paṅkākāraguḍo hi śālmalī śakṛtkeśāśca saṃvyādhitaḥ | vātonmattajaṭīn dhanopalatuṣa kṣutkṣāma nagnādayo- muṇḍābhyakta vimuktakeśaṃvanitā kāpāyiṇaścā'śubhāḥ || iti || ajite ca- ataḥ paraṃ pravakṣyāmi śilādigrahaṇaṃ hare | ācāryaśśilpinā sārdhaṃ yadāgacchecchilāṃ prati || sumuhūrte nimittāni tadā samupalakṣayet | dadhyannaṃ madhusarpiśca pūrṇakumbhaṃ tathaiva ca || kāñcanaṃ rajataṃ caiva sarvaratnāni bhauktikā | bhūṣaṇāni ca sarvāṇi sāyudhāni saroruham || sākṣataṃ saphalaṃ caiva rocanaṃ gairikaṃ tathā | bhadrapīṭhaṃ ca śaṅkhaṃ ca sitapuṣpaṃ tathaiva ca || ambarāṇi ca śuklāni matsyaṃ māṃsaṃ tathaiva ca | vṛṣendraśca gajaśceva viprau vaiśyaśca śobhanāḥ || p. 22) kanyā turaga mīnāni mayūrañcāṣameva ca | vyāghraṃ ca nakulaṃ caiva yāni mitrāṇi caivahi || gītamaṅgalavādyāni vedaghoṣādikaṃ tathā | upaśrutiṃ ca gaccheti dṛṣṭvā śrutvā vṛjetsudhīḥ || kārpāsasoṣadhaṃ sarvaṃ kṛṣṇadhānyaṃ tathaiva ca | lavaṇaṃ cā'tha tailaṃ ca madhyaṃ kṣīraṃ tathaiva ca || paṅkamaṃgārakaṃ caiva gulaṃ carma tathaiva ca | śakṛdindhanapāṣāṇa tuṣakeśāni caiva hi || unmattaṃ jaṭilaṃ muṇḍaṃ nagnaṃ kāṣāyiṇaṃ tathā | kṣutkṣāmaṃ vikṛtaṃ caiva naraṃ vājaṃ tathaiva ca || abhyaktaṃ muktakeśaṃ ca rogayuktaṃ tathaiva ca | sarpaṃ godhāṃ ca śarabhaṃ vārāhaṃ jāhakaṃ tathā || śaśaṃ ca rodanākrośakalahaṃ śavakuryakam | āgaccha viśa tiṣṭeti vacanāni tathaiva ca || kimarthaṃ gacchasītyevamādivoktaṃ vacaḥ smṛtaḥ | dṛṣṭvā śrutvā ca nogacche duṣitvā tryaha munmanāḥ || saṃpūjya dīkṣitān viprān śivabṛndaparāyaṇān | hutvā doṣanivṛtyartha maghoreṇa śatāhutim || p. 23) parilipyoditaṃ kṛtvā hyahorātra matandritaḥ | prakṣālya tu punaḥ samyak sa doṣaṃ ca parīkṣayet || parīkṣya bahudhā paścāttatkṛtyantu samācaret | maṇḍalaṃ tatkṣaṇe ca syāttāṃ sagarbhāṃ vinirdiśet || mañjiṣṭe maṇḍale bheko godhā syātpītavarṇake | śubhre sarpassamuddiṣṭaḥ kapile mūṣikāḥ bhavet || saraṭo raktavarṇe ca gulavarṇe dṛpadbhavet | kapotavarṇe gaulī ca citrābhe vṛścikaṃ tathā || nistrīṃśa sadṛśe toyaṃ khadyoto madhusannibhe | siktā bhasma varṇe tu teṣāṃ phala matha śṛṇu || rājanāśapradā godhā paśunāśastu vṛścike | jvaramārīpradaḥ sarpo maṇḍūko'ribhayapradaḥ || garbhasraṃso jalātproktaḥ khadyoto'gnibhayapradaḥ | pāṣāṇa vṛṣṭiḥ pāṣāṇāt kṣayarogastu vālukāt || saraṭo vyādhidaḥ proktaḥ mūpako dhānyanāśakṛt | gaulikā śodā jñeyā tasmādgarbhayutāṃ tyajet || cihnāni yadi santyatra saccihnānyupalakṣayet | padma svastika candrārka cakrayonidhvajopamam || p. 24) svaṅgacchatramṛgendrābhaṃ vṛkṣakañcāpamatsyavat | hasti śrī dhenuvaccā'pi sruk jaṭā netravatstiḥ || evaṃ bhūtāni cihnāni kalyāṇāni bhavanti hi | gṛdhra kaṅka samānaṃ ca kāka sarpa kabandhavat || śyenolūkasamānaṃ ca vṛṣadantakaropamā | gomāyūṣṭropamā caiva khaḍgarekhā ca ninditā || varṇātmakaṃ tathā cihnaṃ śubhā'śubhaphalapradam | śṛṇu liṅgeṣu saṃśliṣṭaṃ vakṣyamāṇaṃ mayā hare || svareṣu tu ṛ ṝ ḷ ḹ e ai tvaṃ cāpi śobhanam | vargeṣvādyaṃ śubhaṃ jñeyaṃ dvitīyaṃ ninditaṃ bhavet || tṛtīyaṃ śubhadaṃ jñeyaṃ caturthamubhayātmakam | ādyākṣarañca prāsāda matīva śubhadaṃ bhavet || anunāsika vargau ca tyājyāvetau manīṣibhiḥ | kūṭo visargaka styājyassabindusso'tiśobhanaḥ || makāraukārakau cā'pi varṇau śubhaphalapradau | śubhacihnayutā grāhyā tyajedanyāmaśobhanām || iti || dāru lakṣaṇaṃ cājite- atha gacchedvanaṃ śailaṃ sanāthaṃ deśikaḥ sudhīḥ | tatra ramyatare deśe vānaprasthāśramocite || p. 25) nadī taṭāka saṃyukte phalapallava śobhite | puṣpabhārāvanamraiśca taruṇḍairalaṅkṛte || jighāṃsu satva nirmukte praviśyācāryaśilpinau | vṛkṣasaṃgṛhaṇārthantu taduktaṃ vṛkṣamāśrayet || ṛjuṃ vṛttasamaṃcaiva granthirandhravivarjitam | satvacaṃ puṣpapatrāḍhyaṃ gṛhṇīyādvṛkṣamuttamam || gajādibhagnaṃ vajrādidagdhaṃ vakraṃ kṣataṃ tathā | svayaṃ śuṣkañca mantrajño varjayed bhūruhaṃ tathā || iti | atha vāstupūjākālamāha- mūlam- satre bālasabhādimopalamakhasthāne ca samprokṣaṇe- liṅgasthāpana ratnamaṇḍapa vidhau garbhasya saṃsthāpane | kartavyā sakala pratiṣṭita vidhau raṅge ca nṛttārthake- vāsasthānaḥ samasta daivatamude sā vāstupūjāgame || 6 || satreti-satre-yāgādau, vāle-bālasthāpane, sabhāyāṃ- āsthānamaṇḍapasthāpane, ādimopale-ādyeṣṭakāyāṃ, makha-sthāne- yāgaśālāyāṃ, samprokṣaṇe-aśucisparśādiviṣaye kriyamāṇāvartanāvartādi kriyāviśeṣe, liṅgasthāpane ratnamaṇṭapa-vidhau-ratnamaṇṭapapratiṣṭāyāṃ, garbhasya saṃsthāpane-prāsāda gopurādikriyamāṇagarbhanyasāvidhau, sakala pratiṣṭitavidhau-nṛttamūrtyādi pañcaviṃśati vigraha pratiṣṭāvidhau, nṛttārthake raṅge ca-nāṭyasthāne ca, eteṣu kāleṣu, sā-śaivāgamoktā, vāstupūjā-vāsasthāna samasta daivatamude kartavyā | tathācoktaṃ kāraṇāgame- atha vakṣye viśeṣeṇa vāstuhomavidhikramam | bālasthāne sabhāsthāne satrevā yāgāmaṇṭape || ādyopaleṣṭakādhāne liṃṅga saṃsthāpane tathā | prokṣaṇe garbhavinyāse sakalasthāpane tathā || maṇṭapasthāpane caiva nṛttaraṅge viśeṣataḥ | devatāyatanecānyasthāpane ca samācaret || vāstuhomaṃ prakartavyaṃ sarvasambhārasaṃyutam || iti || vāstupūjā'bhāve doṣapratipādanārthaṃ vāstusvarūpa nirūpaṇamajite pratyapādi-yathā- purā'mūtpuruṣaḥ kaścid bhuvanatraya bhīṣaṇaḥ | bhuvanāni śarīreṇa cchādayanbhūmivikramaḥ || taṃ dṛṣṭvā sarvato devā bhītāstvāsan parasparam | sampradhārya tu sambhūya gṛhītvā tamadhomukham || sarvāṇyaṅgānyavaṣṭabhya bhuvaḥ pṛṣṭe nyapātayan | sa eva vāsturityuktaḥ tasyāṅgāni surā'suraiḥ || p. 27) yatra yena gṛhītāni tatra tasya baliṃ haret | baliṃ gṛhītvā te sarve prīṇanti suciraṃ surāḥ || yadi teṣāṃ yadā pūjā surāṇāṃ na vidhīyate | tadā devāstadaṅgāni hitvā gacchanti vai dhruvam || gateṣu teṣu tadvāstu kṣīyate nā'tra saṃśayaḥ | kṣayahetustadaṅgānāṃ vikṣepo'tra bhaviṣyati || tasmāttadvāstu dehasthānamarānarcayetsudhīḥ | īśāne tu śiro vāstoḥ pādau nir-ṛti gocarau || kukṣirbrahmaṇi vijñeya ścaivamaṅgāni kalpayet | anyeṣvaṅgeṣu ye devā ste ca pūjyāḥ parāśritāḥ || yatra prasādamanyadvā kriyate tatra deśikaiḥ || iti || atha kāmike- atha vakṣye viśeṣeṇa vāstudeva balikramam | rātrau kuryādbaliṃ vidvānahni grāmādivāstuṣu || rātrau vā'tha divāvā'tha gṛhadevālayādiṣu || ityādi vāstupūjāprakāramuktvā paṭalānte- sarvamaṅgalakārye ca maṇṭapādi viśodhane | paryagnikaraṇopetaṃ vāstupūjanahomakam || p. 28) baliṃ caiva viśeṣeṇa śivaviprassamācaret | vāstupūjā vihīnantu vāstuvāstu vinaśyati || pratisaṃvatsaraṃ kuryātsarvadoṣā'panuttaye | grāmādi grahaśālasu devaveśmani deśikaḥ || iti || atha aṅkurārpaṇakālamāha- mūlam- kuryācchivotsavavidhisnapana pratiṣṭhā- samprokṣaṇādika samasta śivakriyāsu | tatpūrvato navamasaptamapañcamatraye- kāhastvidaṃ niśi divāṅkurakarma sadyaḥ || 7 || kuryāditi- śivotsavādiṣu aṅkurārpaṇaṃ kuryāt | atra utsava śabdena ekāha tryaha pañcāha saptāha navāha dvādaśāha pañcadaśāha saptadaśāha bheda bhinna śivotsavo'pi vivakṣitaḥ | snapana śabdena nityasnapana vyatirikta naimittika kāmya viṣayaka madhyamatraya muttamatrayaṃ ca vivakṣitam | pratiṣṭhā śabdena ca śivaliṅgādi sakala sakala pratiṣṭā vivakṣitā | samprokṣaṇa śabdena prāyaścitarūpāvartanāvartādiśānti śānti homa diśāhoma mūrtihoma saṃhitāhomāśca vivakṣitaḥ | ādi śabdena māsapūjādayo'pi gṛhyante | eteṣu sarvakarmasu pūrvameva, navahasaptāha pañcāha tryahaikāhassu rātrāvaṅkurārpaṇaṃ kuryāt | sadyaśceddivā'pi kuryāt | taduktaṃ suprabhede- athātassampravakṣyāmi hyaṅkurasya vidhikramam | sarvamaṅgalakāryādau kartavyaṃ maṅgalāṅkuram || sthāpane prokṣaṇe caiva snapane cotsave tathā | navarātre saptarātre pañcarātre'thavā punaḥ || trirātre hyekarātre vā sarvakarmasu deśikaḥ | sāyādi dinamārabhya sāyecaivāṅkurārpaṇam || bījānāmadhipassomastasmādrātau tu vāpayet || iti || tathā kāraṇe- utsave snapane caiva prokṣaṇe sthāpane tathā | anyatra maṅgale kārye maṅgalāṅkuramucyate || sarveṣu yāgapūrveṣu navame saptame'hani | pañcame vā śivaṃ pūjya kārayedaṅkurārpaṇam || sadyo'ṅkurārpaṇaṃ vā'pi kārayedaṅkurārpaṇam | bījānāmadhipaścandrastasmāttu niśi nirvapet || sadyo'ṅkurārpaṇaṃ cettu divā vā niśi nirvapet || iti || tathā kāmike- sarvamaṅgalakāryādau kartavyaṃ maṅgalāṅkuram | p. 30) uttamo madhyamo nīca strividhaḥ parikīrtitaḥ || navāhe vā'tha saptāhe pañcāhe tridine'pi vā | sadyo'ṅkurārpaṇaṃ vā'pi śivaṃ sampūjya kārayet || iti || ajite ca- śivamuddriśya yatkarma yatra vai kriyate dine | tasmātpūrve prayuñjīta navame saptame'pi vā || pañcame ca tryahe vā'pi kuryāttadbījavāpanam | uktānāṃ divasānānti niśi pūrve prayojayet || ekāhe vā śivaṃ pūjya sadyoṅkuramathā'pi vā || iti || tathā siddhatantre- anaṅkurantu yatkarma tatkarma niṣphalaṃ bhavet || iti || atha garbhanyāsakālamāha- mūlam- pūrvāntaikābdakeṣuttamamatha gaditaṃ madhyahīne pratiṣṭhā- kālāsyodaggaterke sutithi śubhadine maghavarjye tu māse- horādrokkāṇakāṃśeṣu karaṇasahiteṣu sthireṣvādadhītā- cāryo garbhaṃ tvakhaṇḍarkṣaguṇayuji śivasyālayādau viśeṣāt || pūrveti-pratiṣṭhākālasya pūrvāntaikābdakeṣu-pratiṣṭhāyāḥ pūrvaṃ vā pratiṣṭhāyāḥ ante vā tadanantaramekasaṃvatsare vā garbhasthāpanaṃ krameṇa uttamaṃ madhyamamadhamaṃ ca bhavati | p. 31) taduktaṃ kāmeke- devatāsthāpanātpūrvaṃ sthāpanaṃ cottamaṃ bhavet | devatāsthāpanasyānte sthāpanaṃ madhyamaṃ bhavet || grāmāvinyāsamārabhya caikābdādūrdhvakālake | sthāpanaṃ kanyasaṃ proktaṃ grāmādīnāmitismṛtam || iti || punaḥ kālaviśeṣamāha-udaggate'rke-uttarāyaṇe, tatrā'pi māghavarjye māse sutithi śubhadine-śobhanatithi yukta śubhavāre, karaṇa sahiteṣu sthireṣu horādrekkāṇakāṃśeṣu | tathā coktaṃ kāraṇe- uttarāyaṇa kāle tu māghamāsavivarjite | suvāre sutithau caiva śuklapakṣe śubhe dine || sthirāṃśe sthiranakṣatre horākaraṇayostathā | sthiraddrekkāṇake caiva sthiravāre sthire grahe || iti || akhaṇḍarkṣaḥ guṇayuji-akhaṇḍanakṣatreṇa guṇaiśva yukte tathā coktaṃ kāraṇe- akhaṇḍarkṣe sthire lagne sumuhūrte viśeṣataḥ || iti || etādṛśa muhūrte ācārya uktalakṣaṇaḥ śivasyālayādau ādiśabdena maṇṭapa gopurādiṣu ca garbhamādadhīta garbhanyāsaṃ kuryāt tathocoktaṃ ajite- p. 32) atha vakṣyāmi te samyak garbhanyāsavidhikramam | prāsāde maṇṭape vā'tha gopure vā sabhādiṣu || vinyaset sampade garbhabhājanaṃ vidhivatsudhīḥ || iti || tatrā'pi sthānaviśeṣo'pi tatraiva pratipāditaḥ | yathā-sarvatrādyeṣṭakordhve tu garbhanyāsa mudāhṛtam | prāsāde pādakordhvetu paṭṭikopari vinyaset || dvārasya dakṣiṇe pārśve stambhamūle'thavā punaḥ | maṇṭapeṣu ca sarveṣu dakṣiṇe stambhamūlake || gopuradvāra pārśve tu dakṣiṇe bhittimūlake | sabhāyāmapi tatpādamūle tu pariyojayet || samyaggarbhasamāyuktaṃ tattatsampatkaraṃ nṛṇām || iti || suprabhede viśeṣa uktaḥ | yathā- ālaye maṇṭape caiva nirgamasya tu dakṣiṇe | gopurāṇāṃ ca sarveṣāṃ praveśasyatu dakṣiṇe | prāsāde mūlataḥ kuryādupāne vā vṛtau tathā | bhūmiṣṭaṃ śūdrajātīnāmupāne nṛpavaiśyayoḥ || vṛterupari viprāṇāṃ garbhasthānaṃ vidhiyate | sarveṣāntu vṛtau śastaṃ bhūgataṃ vā'pi kārayet || prāgdvāraṃ cetprakartavyamaindra pāvaka madhyame | yadi cetpaścimadvāraṃ dakṣiṇe bhittike nyaset || p. 33) kavāṭārgalayoge vā nyastavyaṃ garbhabhājanam | maṇṭape stambhamūletu prathamāvaraṇe budhaḥ || gopurāṇāṃ tu kartavye dakṣiṇe viniveśayet || iti || kāraṇetu- grāmādīnāntu tadātrau divākāle tu sadmāni || iti || kāmike- pādabandhavimāneṣu garbhaṃ harmyopari nyaset | pratibandhavimānetu vṛterupari vinyaset || vṛterupari viprāṇāṃ kumudopari bhūbhujām | jagatyupari vaiśyānāṃ śūdrāṇāṃ pādukopari || sarveṣāṃ bhūgataṃ kāryaṃ sarvasiddhakarāya ca | vāpī kūpa taṭākādau dīrghikā setubandhane || garbhaścettadudagbhāge pūrvasminvā'tha vinyaset | grāmādīnāntu rātrau syātsadmanastu divā'pi || nāgayoge divāvā'pi grāmagarbhantu vinyaset | naktaṃ nyasennarāṇāntu devānāntu divāpi vā || gṛhiṇī garbhiṇī kartuḥ yadi garbhaṃ na nikṣipet || iti || garbhanyāse kṛte phalaṃ tadābhāve doṣaśca kāmike- p. 34) garbhanyāsavidhiṃ vakṣye grāmādīnāṃ ca sadmanām | sa garbhaṃ sarvasampatyai vigarbhaṃ nāśanaṃ bhavet || tasmātsarvaprayatnena garbha saṃsthāpayetsudhīḥ || iti || atha bālālaya vidhānamāha- mūlam- dvedhādyāntaritakrameṇagadite liṅgetu bālābhidhe- dvaitīyīmiha tāṃ vadanti daśadhā bimbāsi kumbhān paṭam | citrādarśa sukūrca maṇḍalamahī stāṃ pādukāñcādime- mūlotkassamayo'rcane tvitaratastacāratamyādviduḥ || 9 || dvedheti-bālābhidhe liṅge-bālaliṅge, ādyāntarita krameṇa- ādyamantaritaṃ ceti krameṇa, dvedhāgadhite-ukte, tatra ādyaṃ mūlaliṅgātpūraṃ kriyamāṇam | dvitīyantu, chinna bhinna jīrṇa prāsādādiviṣaye kriyamāṇam || tathā coktamajitāgame- bālaliṅgapratiṣṭhāntu pravakṣyāmi samāsataḥ | dvividhā sā samuddiṣṭā tvādyā tvantariteti ca || ityādi pratiṣṭhā saviśeṣamabhidhāya, evamādyā samudiṣṭāṃ dvitīyā vakṣyate'dhunā | sātu liṅgeṣu jīrṇeṣu prayoktavyā hi deśikaiḥ || iti || p. 35) tathā suprabhede- ādyaṃ dvitīyamevantu dvividhaṃ varuṇālayam | mūlasthānasya yatpūrvaṃ tadādyaṃ taruṇālayam || punaḥ prāsādakaraṇe bhinne cchinne navīkṛte | yatkṛtaṃ tadvitīyākhyaṃ taruṇālayamuttamam || iti || tatrādye bhedo nāsti | dvitīyetu daśavidhatvamāha | bimbāḥ- umāmaheśvarādimūrtayaḥ, asiḥ-khaḍgaḥ, kumbhāḥ-snapana prakaraṇoktalakṣaṇānvitaḥ, paṭaḥ-paṭagatacitram, citraṃ-mityādi-citraṃ, ādarśaḥ-darpaṇaḥ, sukūrcaḥ-karaṇādhikārokta lakṣaṇānvitaḥ, maṇḍalaṃ- anantavijayādimaṇḍalabhedaḥ, mahī-gomayopaliptasthaṇḍilaṃ, pādukāṃ- tattatpādukālakṣaṇa lakṣitāṃ, etāni daśavidhānyapi dvitīyabālaliṅgaviṣaye vadanti | tathoktamaṃśumattantre- dvitīyaṃ tatra vijñeyaṃ tadbhedaṃ daśādhā biduḥ | khaḍge kūrce ca bimbe ca darpaṇe pratibimbake || kumbhe ca sthaṇḍile caiva maṇḍale pāduke'thavā | paṭe vā bhitticitrai vā bālaliṅgārthakaṃ yajet || iti || tatra ādime-mūlaliṅgātpūrvabālaliṅgaviṣaye, arcanepūjāviṣaye, mūlokta eva samayaḥ, itarataḥ-dvitīyetu, tattāratamyāt-teṣāṃtāratamyāt, cirakālā'lpakālāvasthāyitva tāratamyāt vadanti | p. 36) tathācāṃśumattantre- māsādūrdhvaṃ na kartavyaṃ kumbhasaṃsthāpanaṃ viduḥ | kalaśastāpanasyoktamārgeṇaiva samācaret || maṇḍale sthaṇḍile caiva kūrve caiva viśeṣataḥ | tadbimbasyārcanaṃ kuryādāsapta divasāntakam || maṇḍalārcanamārgeṇa kārayeddeśikottamaḥ | śeṣāṇyanyāni bimbāni dvādaśābdābadhau yajet || ityādi || athedānīṃ śivaliṅga pratiṣṭhākālaṃ ślokadvayena pradarśayan prathamaślokena ayanamāsatithīn varjyānavayogādīṃścāha- mūlam- kāryā tathodagayane'pi ca māghavarjye- riktāṣṭamo pratipadaḥ parihṛtya parva | pāpekṣaṇāṃśakadināni tathāndhakāṇa- pātāvayogamṛtabhādi śivapratiṣṭhā || 10 || kāryeti-tatra tāvatprathamaṃ ayanamāsanirṇayamāha-māghavarjye udagayane-uttarāyaṇe, śivapratiṣṭhā kāryā | tathoktamajitāgame śivaliṅgapratiṣṭhāpraśaṃsāpurassaraṃ śivābhivyaktisthāna varṇanapūrvakaṃ- p. 37) liṅgapratiṣṭhā vakṣyāmi bhogamokṣakarīṃ nṛṇām | ādimadhyāntanirmūktassvabhāvavimalaḥ prabhuḥ || sarvajñaḥ paripūrṇaśca śivo jñeyaḥ śivāgame | dikkālādyanavacchinno vāṅmanotītagocaraḥ || niṣkalo niṣkriyaścaiva sarvadṛk sarvagassadā | tajñānādeva muktiḥ syāttadbhaktyā vā janārdana || tatpūjāpi dadātyeva phalamindrapadādikam | pūjito devadeveśo bhaktiṃ jñānaṃ prayacchati || jñānena bhaktiyogena vinānyaiḥ karmakoṭibhiḥ | prāpyate na kvacinmukti stasmālliṅgārcanaṃ varam || liṅgārcanasamo nāsti dharmo'tra bhuvanatraye | pūjā ca triṣu liṅgeṣu vyaktāvyaktobhayātmasu || sthāpiteṣu bhavenmuktaḥ sthāpanaṃ dvividhaṃ bhavet | sthāpanaṃ ca pratiṣṭhā ca sthāpanaṃ śilpisaṃyutam || pratiṣṭhā tadvihīnāsyānmantreṇaivihi sā bhavet | mantrarūpī mahādevaśśivaḥ paramakāraṇaḥ || mantraṃ syātparamaṃ jñānaṃ mantravācyaḥ sadāśivaḥ | vācyavācaka sambandho mantrasyāsya ca dṛśyate || p. 38) vācyasya devadevasya lokānugrāhakasya ca | liṅga cihnaṃ śarīraṃ ca kathyate'tra janārdana || śarīraṃ mantra eva syā cchabdabrahmeti saṃjñitaḥ | śarīraṃ prathamaṃ kṛtvā vyaktāvyaktobhayātmakam || trividhaṃ tatsuraśreṣṭhaṃ pūjārtha tasya nityaśaḥ | pratiliṅgasthitaṃ mantraṃ pratiṣṭheti prakīrtitam || pratiṣṭhāvidhikāloyamucyate sāmprataṃ mayā | uttarāyaṇa kāletu māghamāsa vivarjite || iti || atha varjyatithimukhena tithividhimāha | riktāṣṭamī pratipadaḥ-riktāḥ caturthī navamī caturdaśyaḥ | aṣṭamīpratipadau-pakṣamadhyādī, parva-pūrṇimāmāvāsye, etāḥ parihṛtyānye grāhyā ityarthaḥ || taduktaṃ kāraṇe- ayanaṃ dakṣiṇaṃ neṣṭaṃ praśastaṃ cottarāyaṇam | śuklapakṣe caturthī ca hyaṣṭamī śaturdaśī || navamī pratipañcai pañcadaśyaśubhāḥ smṛtāḥ || iti || ajite- śuklapakṣe dvitīyā ca tṛtīyā pañcamī tathā | ṣaṣṭhī ca saptamī cāpi daśamī ca trayodaśī || p. 39) tithayaśśubhadā proktā dinapūrvārdhamiṣyate | śreṣṭhāvārā gurujñendra śukrāṇāṃ parikīrtitāḥ || pakṣacchidrāṃśca parveṇa riktāṃścāpi vivarjayet || iti || bhīmasaṃhitāyāṃ viśeṣa uktaḥ-yathā- ayanaṃ dakṣiṇaṃ neṣṭaṃ praśastaṃ cottarāyaṇam | taduttarāyaṇe śreṣṭhaṃ dakṣiṇe tvavaraṃ matam || tatrāpi sarvamāseṣu caitravaiśākhayorvaram | puṣyaśca pālguna jyeṣṭhau madhyamaḥ samudāhṛtaḥ || śravaṇe pūrvabhādre vā cāśvayukkārtike'dhamaḥ | mārgaśīṣamathāṣāḍhaṃ māghamāsaṃ vivarjayet || iti || mohasūrottare ādhimāsamāsasya varjyatvamuktam- dīkṣādi sthāpanaṃ caiva pavitrādi śatakrato | adhimāsena kurvita yadīcche cchubhamātmanaḥ || iti || jyotiṣetu, dvādaśamāsānāṃ bṛhaspatinā pratiṣṭhāphalamuktam | yathā-puṣye rājyavivṛddhassyānmāghamāse'ti samdadaḥ | phālgune dravyalābhassyā caitramāse śriyāvahā || atīva saukhyaṃ vaiśākhe jyeṣṭhemāse śriyāvahā | kumbhamānau praśastaṃsyāt kumbhaṃ yadi na paśyati || jīvaṃ paśyaticecchastaṃ pratiṣṭhāyāṃ ravau gate | āṣāḍhe sthāpito devo yajamāna vināśanaḥ || p. 40) sauramāsena vijñeyaḥ śravaṇe rājarāṣṭraham | bhādrapade mahānāśa ścāśvayujyapi rājahā || kārtike śatrubuddhissyān mārgaśīrṣe tathaiva ca || iti || tathā ca ratnakośākhye jyotipagranthe- upagayane sitapakṣe śubhatithiyoge śubhe ca nakṣatre | liṅgasthānakarma kuryācchubhasaṃsthite candre || iti || agastyaścāha- rudrasyasthāpanaṃ śreṣṭhaṃ cottarāyaṇa me ravau | dakṣiṇāyanage kuryātkartṛnāśakaraṃ bhavet || iti || ityādyanekāgama jyotipagranthairuttarāyaṇasyaiva pratiṣṭhākālatvaṃ pratipāditam | atha pāpekṣaṇa pāpāṃśaka pāpadinānica varjyāni | tathācoktamajite- pāpayuktaṃ tathāduṣṭaṃ viddhaṃ kāṅkṣitameva ca | savyatīpātabhañcaiva varjanīyaṃ prayatnataḥ || bhīmasaṃhitāyāṃ yathā- sitasaumyakagurvinduvārāḥ śreṣṭatamāssmṛtāḥ | aśubhā ravisaurārāśśubhayoge śubhapradāḥ || iti || ajite ca- śanyaṅgāradineśānāṃ vārāṃśca parivarjayet || iti || p. 41) kāraṇe- aśubhā ravisaurārāśśubhayoge śubhapradāḥ | rohiṇyanila saṃyuktaḥ śanivārastu śobhanaḥ || pūṣāsāvitra saṃyuktassūryavāro varaḥ smṛtaḥ | viśvedevāśvinīyuktaḥ kujavāro varaḥ smṛtaḥ || iti || dīpte ca- gurubhārgava saumyānāṃ vārāssomasya śobhanāḥ | eṣāṃ drekkāṇa horāśca cāṃśakādarśanaṃ śubham || eṣāmevodayaśśasto varjyassomodayastathā || iti || tathāndhakāṇapātāvayogamṛtabhādi-andhanakṣatra kāṇanakṣatra mṛtanakṣatrā varjyāni | taduktaṃ dīptatantre- andhaṃ kāṇaṃ ca nakṣatraṃ varjyaṃ sthāpanakarmaṇi || iti || andhaṃ kāṇa nakṣatralakṣaṇaṃ yathā jyotiṣe- arkādivāraṃ triguṇamaśvinyādi kramān nyaset | śeṣeṣu nava sūryartu kāṇa netradvayāndhakāḥ || iti || pātaśabdena vyatīpātamahāpātāvucyete | tathācoktamajite- savyatīpātabhañcaiva varjanīyaṃ prayatnataḥ || iti || jyotiṣetu- yasmindine mahāpātastaddinaṃ parivarjayet || iti || p. 42) avayogaśabdena kāraṇokta dagdhavārādayo gṛhyante- dvādaśyekādaśīcaiva pañcamī ca dvitīyakā | ṣaṣṭyaṣṭamī ca navamī sūryādibhiḥ kramānvitā || dagdhavārā iti jñeyāssthāpanādiṣu varjayet || iti || bhīmasaṃhitāyām- dvādaśaī ravisaṃyuktaikādaśī somavārayuk | pañcamyaṅgāra saṃyuktā dvitīyā budhasaṃyutā || ṣaṣṭī ca gurusaṃyuktā cāṣṭamī śukrasaṃyutā | navamī śanisaṃyuktā dagdhavārā itismṛtāḥ || sthāpanādipvamī varjyāḥ kuryūrāṣṭravināśanam || iti || kāraṇe- pūṣā ca saptamī yuktaścāśvinī ca dvitīyayā | puṣya vaiṣṇavasaṃyuktassitavārottareṇa tu || saumyena guruvārastu cottarāpāḍhasaṃyutaḥ | somāvārastu hastena cāśvinyā budhavārakaḥ || dagdhavārā iti jñeyāssthāpanādiṣu varjayet | etetvaśubhadāḥ doṣā uktāḥ yathā- pāpagrahāsamāyuktaṃ kāṃkṣitaṃ muktakaṃ graham | kaṃṭaṃ sthūṇaṃ vyatīpātaṃ viṣaṃ kāṇaṃ ca saṃkramam || p. 43) kaṇṭakaṃ brahmadaṇḍaṃ ca colkāpātaṃ ca viddhakam | grahaṇ vedhanakṣatraṃ śūlaṃ ca bhūmikampakam || dhvajaṃ caiva viśeṣeṇa varjayettu prayatnataḥ || iti || arsyārthaḥ- pāpagrahasamāyuktaṃ sūryāṅgārakamandarāhuketubhiryuktaṃ, kāṅkṣitaṃ-etaiḥ kāṅkṣitaṃca, muktaṃ-etaiḥ mucyamānaṃ ca, grahaṃ-lagnam | taduktaṃ kālavidhāne- pāpagrahairyukta nirīkṣitaṃ bhaṃ- sandhyāyutaṃ dagdha gṛhaṃ ca śūnyam | andhaṃ ca mūkaṃ badhirākhya bhaṃ ca- śubheṣu santyājyamadhomukhañca || iti || kendra trikoṇādi sthāne'pi pāpagrahāvasthānaṃ varjyam | tathoktaṃ bharadvājena- lagnadvitīye jāmitre naidhane krūrasaṃyute | lagnaṃ tu krūramityāhuranyathā tu śubhaṃ bhavet || iti || kaṇṭaṃ-kaṇṭakākhya doṣaḥ | yathāha bṛhaspatiḥ | yāvadarkāttu nair-ṛtyāttāvannair-ṛtabhādviṣam | kaṇṭhakākhyo mahādoṣaḥ sarvakarmavināśanaḥ || iti || sthūṇam-sthūṇākhyadoṣam | yathāha bṛhaspatiḥ- p. 44) mūlamaṅgārakādyāvanmūlāttāvati bhaṃ viṣam | sthūṇākhyaḥ sarvakāryeṣu niṣiddhassuramānuṣaiḥ || iti || atra sthūṇa śabdena raktasthūṇasyāpi grahaṇam | atrabṛhaspatiḥ- vedharkṣe dhṛti bhāgebhyaḥ kujāspadagatiṃ tyajet | śiṣṭamaṅgārakastharkṣādraktasthūṇa samāhvayaḥ || raktasthūṇasya nakṣatre kṛtaṃ śubhamatonyathā | vināśamupayātyāśu kartṛvaktarma coditam || iti || bharadvājaścāha- tyajedaṇḍaka saṅkhyebhyo bhāgebhyo bhūtatasphutam | śiṣṭabhāgaparijñānaṃ raktasthūṇaṃ parityajet || iti || atra kaṇṭasthūṇa śabdena kaṇṭasthūṇākhya doṣaśca vivakṣitaḥ | atra bṛhaspatiḥ- hemārkasadṛśādṛṣṭiryāvannai-ṛtabhaṃ tayoḥ | saṅkhyādvayayute mūlātkaṇṭakasthūṇa saṃjñitam || iti || vyatīpātaṃ-uktametat, viṣaṃ-atra viṣaśabdena tithiviṣa nakṣatraviṣe vāraviṣa rāśiviṣāṇi ca gṛhyante | atra tithiviṣamagastyenoktaṃ yathā- tithi pañcāṣṭa saptāṣṭa rudra vedāṣṭa sapta dik | rāma viśvendra saptāṣṭa nāḍhyassarpa viṣopamāḥ || śubhakarma mṛtiṃdadyuḥ tithiṣu prathamādiṣu || iti || p. 45) nakṣatraviṣaṃ yathā-taccatasro nāḍikāḥ | atra nāradaḥ- triṃśacca cattvāriṃśacca manurudraśca triṃśatā | viṃśaśca sadvātriṃśaca triṃśadviṃśaddhṛtistathā || dvāviṃśadviṃśatīndrāśca manudik manavastathā | viṃśatiśca caturviṃśa dviṃśaddikpaṃktireva ca || tathaiva ca purāṇāni rājāno raviyuktathā | triṃśatpañcāśassaṃkhyāsyuḥ tajjināḥ kṛttikādiṣu || nāḍīnāṃ parato jñeyāścatastro nāḍya eva ca | viṣākhyāḥ śubhakāryāṇāṃ viṣapānopamāssadā || viṣanāḍhyākhya kāleṣu yatkṛtaṃ śobhanaṃ svayam | vinaśyatīti provāca brahmā devagurorguruḥ || iti || kāladīpeca- nīlaṃ naiva ghaṭaḥ paṭo naga naraḥ phālaṃ nagaṃ nākhunā- dīpaṃ rudra naro vayaṃ ghaṭa nayaṃ bhūyānnaro vāriṇā | nārī nṛtya nṛpā jaṭā kṣaya virāṭ nāgo niśā vajrami- tyāgneyādiṣu tānatītya parato nāḍyaścatastro viṣam || iti || vāraviṣaṃ yathā-atrāgastyaḥ- arkabāre vipānāḍyo viṃśateḥ parataścatuḥ | somavāre vipākhyāśca catvāro vedasaṃkhyayā || p. 46) bhaumavāre viṣākhyāśca dvādaśyā nāḍikāścatuḥ | budhavāre garākhyāśca daśanāḍyāḥ paraścatuḥ || tathaivendragurorvāre saptanāḍyāḥ paraṃ viṣam | bhūtanāḍyāḥ paraṃ caiva catvārassitavāsare || pañcaviṃśatparānāḍyaścatasraśśanivāsare | viṣanāḍīṣu vārāṇāṃ śubhāni parivarjayet || iti || rāśiviṣantu ghaṭikārdhamātrameva- ajavṛṣabhadhanuḥ kanyakādye bhṛjaṃṅgaḥ tulāmithunaghaṭasiṃhamadhye tu gṛdhraḥ | jhapa makara kulīre vṛścikānte varāhaḥ || iti || atra bharadvājastu- meṣe ca vṛṣabhe caiva kanyāyāṃ kārmuke tathā | bhāgatrayaṃ viśeṣeṇa cādime viṣasaṃjñitam || tulāmithunakumbheṣu siṃhāmadhme viṣaṃ viduḥ | jhape kulīre makare vṛścikānte viṣaṃ viduḥ || iti || atha kaṇṭakaṃ-kaṇṭakākhyadoṣaṃ-mahākaṇṭaka yamakaṇṭakākhyau | mahākaṇṭakadoṣo yathā-bṛhaspatiḥ- ṛkṣātsaumyayutādaṣṭau ghṛti jaine niśākare | mahākaṇṭakanāmāyāṃ doṣatritayamāhitam || iti || p. 47) cāndrīṇā sahitādṛkṣādaṣṭabhaṃ ghṛtibhaṃ tathā | caturviṃśatibhaṃ caiva mahākaṇṭaka saṃjñitam || mahākaṇṭakasaṃjñeṣu doṣeṣu śubhakarma yat | kṛtaṃ ca nāśamāyāti naceccāndriranastagaḥ || iti || yamakaṇṭakaṃ yathā bṛhaspatiḥ- ṣaḍdaśaikādaśā (khyā) nmandasthādyamakaṇṭakam || iti || brahmadaṇḍam-brahmadaṇḍākhyadoṣaṃ, ulkāpātākhyadopañca yathāha vṛddhagargaḥ- yāvadaṃśe sthite sūrye tāvadaṃśe niśākare | varjayessūryadoṣe tu śeṣakarmāṇi kārayet || pūrvāhne brahmadaṇḍassyādaparāhne tu modhakam | ulkāsyādardharātre tu kampo'horātra paścime || kampolkamoghadaṇḍānāṃ svaramāsa ṛturnava | āditya ghaṭikāsteṣu vyapanīyaṃ hitaṃ budhaiḥ || iti || viddhakaṃ-pāpagrahaviddharāśiṃ | grahaṇa-somasūryoparāgau | vedhanakṣatraṃ-etallakṣaṇaṃ vṛddhabhāradvājīye- daśarāśirnavāṃśattu dviguṇagrahacārakān | viśovya śeṣamudbhutatārakaṃ grahavedhakam || iti || p. 48) bṛhaspatināpyuktam- makare daśabhāgāṃśca sarvagrahagataistyajet | śiṣṭaṃ tadgrahavedhaṃsyāttadgrahasyarkṣamāditaḥ | śubhagrahāṇāṃ vedhasthanakṣatre karmanāśanam | pāpagrahāṇāṃ vedharkṣe karma kartṛ vināśanam | kālarātrorkavedhassyāt kujavedhostarātrakaḥ | budhavedho trirātrissyād guruvedhoparātrikaḥ || śanivedhopyarātrissyād rāhuvedho viṣāhvayaḥ | ketuvedho garorātrissarvarātriṃ vadantyasan || iti || śūlam- śūlākhyadoṣaṃ mahāśūlākhyadoṣaṃ ca | taduktaṃbṛhaspatinā- prācyāssaptakareravāścodīcyāssaptopari nyaset | tadante'nalabhādyaṃ syāttārāyāṃ vā gṛhāsthitāḥ || tadrekhābhimukhī tārā mahādoṣavatī tathā | mahāśūlaṃ ca śūlaṃ ca pāpasaumyagrahāhvayoḥ || mahāśūle kṛtaṃ karma kartā saha vinaśyati | śūle karmavināśāya teṣu candre yadi sthite || iti || bhūmikampadhvajākhyau doṣau mṛtabhaṃ-mṛtanakṣatraṃ | tadyathā-nakṣatraṃ trividhaṃ | pūrṇajīvārdhajīvamṛtanakṣatrabhedāt | p. 49) taduktaṃjyotiṣe- ādityamuktasthitagavyatārā- stistromṛtāssapta tatordhajīvāḥ | ekā mṛtā'thāṣṭatu pūrṇajīvā- ścaikā mṛtā sapta tatordhajīvāḥ || iti || eteṣāmavayogānāṃ kvaciddoṣatvamapi pratipāditaṃ jyotiṣe | ṣaḍaśītimukhādidoṣā api varjyā ityajitāgame pratipāditam | yathā- ṣaṣaḍaśītimukhāḥ pāpāstadviddhāṃśaka eva ca | lagnagāḥ prāṇasandehaṃ yajamānasya kurvate || iti || ṣaḍaśītimukhalakṣaṇaṃ niśvāsakārikāyāṃ- mithunaṃ kanyakā caiva dhanurmīnaṃ tathaivaca | ṣaḍaśītimukhānyevamaparāḥ parikīrtitāḥ || iti || bṛhaspatināpyuktam- ravau carasthiradvandvadeheṣu navamāṃśake | ṣaḍaśītimukho nāma doṣo bhavati mṛtyudaḥ || iti || ajitāgame-utpātādi kālaviśeṣo'pi nindita ityuktaṃ | yathā-utpāte durdine vā'pi nirghāte tāpase mṛte | ninditaṃ divasaṃ proktaṃ mṛte janapadeśvare || evamādiṣu kāleṣu na kuryālliṅgasaṃsthitim || iti || bhīmasaṃhitāyāṃ- p. 50) pāpagrahasamāyukta muktaṃ kāṃkṣitamandhabham | kaṇṭaṃ sthūṇaṃ vyatīpātaṃ viṣṭiṃ kāṇaṃ ca saṅkramam || kaṇṭakaṃ brahmadaṇḍaṃ ca colkāpātaṃ ca viddhakam | grahaṇaṃ vedhanakṣatraṃ śūlaṃ bhūmeśca kampanam || dhvajaṃ caiva viśeṣeṇa varjayettu prayatnataḥ | pratiṣṭhāṃ varjayeddhīmān bhārgavāstamayopi ca || iti || dīpte ca- pāṃsu lohitavarṣeṣu meghānāṃ staniteṣu ca | ulkāpāte diśāṃ dāhe grahaṇe candrasūryayoḥ || ṣaḍaśītimukhe caiva sthāpanaṃ na samācaret || iti || evamavayogādīn parityajya śivaliṅgādisthāpanokta ṣadvarga daśavarga śuddhaprakārairapi parīkṣā kartavyā | tathācoktam- santānasaṃhitāyāṃ liṅgasthāpanapaṭale- āyaṃ vyayaṃ ca nakṣatraṃ yonivārāṃśakaṃ sadā | tasya liṅgasya nakṣatre pratiṣṭhā ṛkṣa saṃyutam || śubhetu sthāpanaṃ kuryādaśubhe varjayedbudhaḥ || iti || etat ṣaḍvargalakṣaṇam kāmike samyaguktam | yathā- nāgamanda guṇa nāga nanda dṛgbhānunāḍi vasubhaṃ munirnava | āyamanyatara yoni-ṛkṣakaṃ vāramaṃśaka guṇakṣayakramāt || iti || daśavargalakṣaṇaṃ mānasāre śilpe- p. 51) āyaṃ ca vyayakaṃ vāraṃ nakṣatraṃ bhānumaṃśakam | pakṣaṃ ca yoni rāśiśca vayaśca daśadhā matam || vasu bhānustathā pañca nandanāḍī vyayaṃ bhavet | guṇa nāgaṃ ca yonissyād vasubhaṃ ṛkṣameva ca || nanda sapta ca vāraṃ syād vedanandena cāṃśakam | nandavedena jātiḥsyānnavatriṃśattithi bhavet || vedārkairgaṇayedrāśiṃ ṛkṣaṃ śatahare dvaye || iti || tatraiva yonyaṣṭakaṃ pratipāditam | dhvajo dhūmaśca siṃhaśca śvānaśca ṛṣabhaḥ svaraḥ | hastī kākaśca sarvatra vijñeyaścāṣṭayonayaḥ || iti || aṃśakalakṣaṇaṃ yathā- taskaro bhakti śaktiśca dhanyo nṛpati ṣaṇḍhakau | nirbhītiradhanaḥ prekṣyastvaṃśakāni navaiva tu || iti || atha bālādi pañcaka parīkṣā'pi kartavyā | yathā- bālādi pañca saṃkhyā ca hyaṣṭavṛdhyā dinairharet | śeṣantu pañca mātrāṇi bālādimaraṇāntakam || bālaḥ kumāro rājā ca vṛddhaśca māraṇaṃ kramāt | śubhe śubhantu sarvatra tvaśubhe tyaśubhaṃ viduḥ || iti || etañca ṣaḍvarga daśavarga parīkṣaṇaṃ prāsādagopurādīnāṃ vistāramādāya liṅgasya tvaunnatyamādāya kartavm | p. 52) tathācoktamaśuṃmatkāśyape- atha vakṣye viśeṣaṇa cāyādīnāntu lakṣaṇam | harmya vistāra hastantu guṇasya vasubhirbhajet || ityādi || kiñca, liṅgaparīkṣaṇaṃ pañcasūtrairapi kartavyam | tadyathā- liṅganāhasamapīṭhavistaraṃ vistṛtārdha samagomukhāntaram | vistṛtasya śaravedatuṅgakaṃ vistṛtārdhasamakaṇṭhanāhakam || iti || vistṛtārthasamakaṇṭhanāhakamityatra-vistṛtaṃ ca tat ardhasamañca tāvatpramāṇam kaṇṭhanāmamityarthaḥ || evamavayogādikaṃ lakṣaṇañca parīkṣya pratiṣṭhāmuhūrtaṃtāvadāha || mūlam- vedhāḥ pauṣṇādisi śaśiśive tiṣyamitrāśviviṣṇu svātī hastottarayutadine śaivaliṅgapratiṣṭhā | tyaktvā cāpaṃ carabhamapi tatsaumyagurvindukāvya- drekkāṇekṣodayavidhiyutā svaṃśahorāsu kāryā || 11 || vedha-iti-vedhāḥ-rohiṇī | pauṣṇāḥ-revatī | aditiḥ-punarvasuḥ | śaśī- mṛgaśirāḥ | śiva-ādrī | tiṣyaḥ-puṣyaḥ | mitraṃ-anurādhā | aśvi-aśvinī | viṣṇuḥ-śravaṇam | svātī-prasiddhā | hastaḥ-sāvitraḥ | uttarā- uttaraphalgunyuttarāṣāḍhottaraproṣṭhapadāstisraḥ | eteṣu caturdaśa nakṣatreṣu śivaliṅgapratiṣṭhā kāryā | tathācoktāmajitāgame- prājāpatyaindave tiṣyarudrasvātī punarvasuḥ | aśvinī revatī hastaścottaratritayaṃ tathā || maitra vaiṣṇava saṃyuktaṃ nakṣatraṃ śubhadaṃ smṛtam || iti || brāhmīya śivāgame- rīhiṇī revatī tipya maitrādityamadhāstathā | uttarāścāśvayuksaumyaṃ śreṣṭhāśca divasāstathā || vāyuhastaharīśāśca madhyamā iti kīrtitāḥ | śeṣāṃstu varjayedvidvānviśeṣātsthāpanakrame || iti || svāyaṃbhuve- prājāpatyāśvayuksaumya tiṣyapauṣṇottarāstrayaḥ | maitrādityamaghāsyātī hastārdrāśśravaṇāśśubhāḥ || iti || dīptetu- prājāpatyaṃ ca saumyaṃ ca śaivamādityamitrakam | pauṣṇo bṛhaspatiścaiva citrabhaṃ vaiṣṇavaṃ tathā || nair-ṛtāśvī ca vāyavyaṃ paitṛkaṃ cottaratrayam | eṣu nakṣatra yogeṣu pratiṣṭhāntu samācaret || iti || p. 54) brāhmīya svāyambhuvayoḥ pañcadaśanakṣatrāṇi | dīptetu- ṣoḍaśanakṣatrāṇi, cintyāgametu- tipyādityendu paṣṇārka vidhivātottara trayāḥ | śreṣṭhāmadhyāvasau mitraśravaṇe mūlabhe'pi ca || iti || santānasaṃhitāyāṃ- punarvasuśca puṣyaśca mṛgaśīrṣaṃ ca rohiṇī | uttaratrayamevoktaṃ pratiṣṭhāyāṃ viśeṣataḥ | vaiṣṇave raudravedho'pi vāyavyeccā'tha maitrabhe | siddhayoge pratiṣṭhāṃ ca ācaretu viśeṣataḥ || iti || varjya nakṣatrāṇi kāmike- yamāśleṣāgniśūrpāṇi śraviṣṭhāñcaiva vāruṇam | jyeṣṭhāñca troṇi pūrvāṇi varjayetsthāpanādike || iti || kāraṇe- yamāgne śūrpāṇi śraviṣṭhā sārpa vāruṇam | jyeṣṭhāñca trīṇi pūrvāṇi nair-ṛtaṃ caiva varjayet || bhīmasaṃhitāyām- yamāśleṣāgniśūrpāṇi śrāviṣṭhācaiva vāruṇam | jyeṣṭhāṃ ca trīṇi pūrvāṇi varjayettu viśeṣataḥ || śeṣāṇi tithiyogāni śastā sthāpanakarmaṇi || iti || p. 55) jyotiṣe suprabhedagranthe- bhaujaṅgendramathāpyavāruṇavasuṃ bhāgyaṃ bhamindrāgnibhaṃ- pūrvaproṣṭhapadaṃ ca vāruṇayutaṃ tvāgneya yāmye ubhe | mūlaṃ tvāṣṭramavadya-ṛkṣanikaraṃ madhyānya mitrāṇi vai svātī ca śravaṇaṃ ca hasta sahitaṃ śiṣṭaṃ pratiṣṭhottama || iti || atha dvādaśanakṣatrāṇi niṣiddhāni | catvāri madhyāni | ekādaśottamāni | tathā ca vidhiratne- trīṇyuttarāṇyaśvapatiśca maitraṃ- maghā ca tiṣyaṃ mṛgaśīrṣabhaṃ ca | pūṣāditibrāhmyamatipraśastaṃ- raudrānilārkaśśravaṇāssamāsyuḥ || atha varjya lagnamukhena lagnavidhimāha, tyaktvācāpaṃcarabhamapi iti | rarabhaṃ-meṣakarkaṭatulāmakararāśīn, cāpamapi- dhanurapi, tyaktvā-varjayitvā, anye rāśayo grāhyāḥ | tathācoktaṃ kāmike- rāśayaśca carāvarjyāśśeṣaṃ pūrvavadīritam || iti || kāraṇe- rāśiṣvapi dhanuścaiva catyāraścararāśayaḥ | apraśastā iti khyātāśśeṣāstu śubhadā matāḥ || iti || p. 56) ajite ca- caraṇi varjayedbhāni dhanuścāśubhadaṃ matam || iti | dīpte- meṣaṃ karkaṭakaṃ taulyaṃ makaraṃ ca vivarjayet | śeṣeṣu sthāpayelliṃgaṃ dhanūrāśiṃ ca varjayet || iti || santānasaṃhitāyām- sthirarāśau tu kartavyamubharāśau tathaiva ca || iti || atha śubhagrahāṇāṃ drekkāṇekṣaṇa horādayo grāhyā ityāha | saumyetyādi, saumyaḥ-budhaḥ, guruḥ-bṛhaspatiḥ, induḥ-candraḥ, kāvyaḥ- śukraḥ, eteṣāṃ drekkāṇekṣaṇodayaṃ horāṃśakāḥ-candrodayaṃ binā grāhyāḥ | tathācoktaṃ kāraṇe- śubhānāṃ horakāṃśāśca drekkāṇādarśanaṃ śubham | śubhānāmudayaśśastastatra śanyudayaṃ vinā || iti || ajite- drekkāṇāṃśakahorāśca darśanaṃ śubhadaṃ sadā | vināsomodayaṃ teṣu devasthāpana karmaṇi || bhīmasaṃhitāyām- śubhānāṃ horakāṃśāśca drekkāṇādarśanaṃ śubham | p. 57) budhacandrasitācāryavāreṣu svodayāṃśakāḥ || iti || dīpte- gurubhārgavasumyānāṃ vārāssarvatra śobhanāḥ | eṣāṃ drekkāṇahorāśca hyaṃśakaṃ darśanaṃ śubham || eṣāmevodayaśśasto varjyassomodayastathā | bhānumandāra somā'sca triṣaṣṭhāyagāśśubhāḥ || sarve grahā vivarjyāssyu raṣṭamasthā viśeṣataḥ | ṣaṭsaptadaśamaṃ hitvā śukraścānyatra śobhanaḥ || iti || ajite- pāpāstvaṣṭamarāśisthāśśubhāścaiva vininditāḥ | ṣaṭsapta daśamastho'pi śukro varjya udāhṛtaḥ || dvitīyapañcamau hitvā candraḥ śeṣeṣu śobhanaḥ | saptadvipañca navamaṃ hitvānyatra tathā guru || so'pi lagnagataḥ kuryācchukraśca śubhasampadam || iti || itaḥparaṃ kālaviśeṣapradarśanāya vacanāntaramudāhriyate | cintye- kriyānakrālijhapake mithune vārka saṅgate | śaśāṅkaprabale phāle sitācāryaprakāśane || nṛpakartrośca janmarkṣādanukūladineṣu ca || iti || p. 58) kāmike kālavidhānapaṭale ca- śubhakarma na kartavyaṃ jīvecāstaṅgate budhaiḥ | śukrasyāstamayecāpi pratiṣṭhādyaṃ na kārayet || kāmike viśeṣa uktaḥ- pūrvāhne cai madhyāhne lagne grahabalānvite | sāyāhne naiva phartavya pratiṣṭhākarṣaṇādikam || divā vā devakarmāṇi rātrau vā kārayetsudhīḥ || - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - cāhnāvapisamācaret || adhamāpūrvarātristu yadhyamā madhyamā smṛtā | aparā hyuttamā jñeyā pratiṣṭhādiṣu karmasu || makuṭe- divā sāyaṃ pūrvarātryāṃ pratiṣṭhādi na kārayet | rātrau vāpi prakartavyaṃ divālagnabalakṣaye || evaṃ vicārya yatnena sthāpanīyā vicakṣaṇaiḥ || iti || ajite kālaviśeṣa uktaḥ | sāvakāśe vimāne tu dvārabandhavidheḥ purā | mūrdheṣṭakāvidhervāpi sthāpanaṃ syānnijecchayā || bāṇaliṅgaṃ tadudbhūtamanyadratnādikaṃ ca yat | tatsarvaṃ dhāmniniṣpanne sthāpanīyaṃ vicakṣaṇaiḥ || iti || p. 59) atha calaliṅgapratiṣṭhāmāha- mūlam- sāvitrāditya candrottara pavana surācārya vaidhātṛ pauṣṇe- ṣvṛkṣeṣu dvisvabhāvasthiratarabhavaneṣ.vaṣṭame dhāmni śuddhe | muktāmāṇikyanīlādi maṇiviracitaṃ bāṇadhātūtthaliṅgaṃ- sṛṣṭisthityantamūrtīrapi vimaladhiyo deśikā sthāpayeyuḥ || 12 || iti || sāvitra-iti-sāvitraḥ-hastaḥ, ādityaḥ-punarvasuḥ, candraḥ-mṛgaśirāḥ, uttarāḥ-uttaraphalgunyuttarā ṣāḍhottaraproṣṭhapadāstisraḥ, pavanaḥ-svātī, surācāryaḥ-puṣyaḥ, vaidhātṛ-rohiṇī, pauṣṇaḥ-revatī, eteṣu daśasu nakṣatreṣu, disvabhāvasthiratarabhavaneṣu-ubhayasthirarāśiṣu | aṣṭame-dhāmniśuddhe- aṣṭamasthāne grahavarjite sati, calaliṅgapratiṣṭhāṃ kuryuḥ || tathācoktaṃ vīratantre calaliṅgapratiṣṭhāpaṭale- rīhiṇī ca punarvasvaḥ puṣyo mṛgaśirāstathā | hastaśca revatī caiva svātī caiva triruttarāḥ || sthirarāśiṣu kartavyamubharāśiṣvathāpi vā || iti || atha calaliṅgānyevāha-muktāmaṇikyanīlādimaṇi-viracitaṃ- mauktikādiratnaviśeṣairvinirmitaṃ, bāṇadhātūtthaliṅgaṃ bāṇaliṅgaṃ hiraṇyādi dhātubhirviracitañca || taduktaṃ vīratantre- p. 60) sphaṭikaṃ marakataṃ caiva māṇikkaṃ (kyaṃ) padmarāgakam | mauktikaṃ ca tathā nīlaṃ vaiḍūryañca pravālakam || indranīlaṃ puṣyarāgaṃ vajraṃ caiva tu kārayet || iti || bāṇaliṅgādi lakṣaṇantu vātule- kārmukantu parityajya mṛge ravigate dine | gaṅgāyamunayoryoge nyasedbāṇantu madhyame || uddhṛtopalakaṃ tatra bāṇaliṅgamihocyate | sauvarṇaṃ rājataṃ tāmraṃ kāṃsyañcaivārakūṭakam || āyasaṃ sīsakaṃ caiva trapujaṃ dhātujaṃ bhavet || iti || eteṣāṃ phalamapi tatraiva- bāṇajaṃ mokṣadaṃ vidyātpūjayettu viśeṣataḥ | māṇikkaṃ (kyaṃ) śrīpradaṃ vidyātpravālaṃ jayakāraṇam || ākarṣaṇe tu vaiḍūryaṃ sphāṭikaṃ putrasiddhidam | vidveṣaṇaṃ marakataṃ stambhanaṃ puṣparāgajam | tāmraṃ putrasamṛdhyarthaṃ kāṃsyaṃ vidveṣakāraṇam | ārakūṭaṃ pāṭavaṃ ca āyasaṃ kṣayakāraṇam || sīsajaṃ rogakaraṇaṃ trapurāyurvivardhanam || iti || sṛṣṭisthityantamūrtīrapi- sṛṣṭisthitisaṃhāramūrtīnāṃ svarūpaṃ vīratantre sṛṣṭimūrtisthāpana paṭale- p. 61) umāskandayutaścaiva sukhāsīnastathaiva ca | kalyāṇasundaraścaiva candraśekhara eva ca || gaṅgādharaśca pañcaite sṛṣṭirūpamihocyate | vṛṣavāhanamūrtiśca ardhanārīśvarastathā || kirātaścaiva vīreśo bhikṣāṭanastathaiva ca | etāstu mūrtayaḥ pañca sthitimūrtirudāhṛtāḥ || nṛtteśaścaiva kāmariḥ kāladāhastathaiva ca | gajaghnastripuraghnaśca jalandharaharastathā || ṣaṭkaṃ saṃhāramūrtīnāṃ sthāpanaṃ tvihacocyate || iti || eteṣāṃ pratiṣṭhāpaṭaleṣvapi etānyeva nakṣatralagnānyasminneva tantre tatra tatra kathitāni | vātule svārtha pārārthaliṅgayoḥ pramāṇamuktam- dvyaṅgulādika bhūtāntamātmārthe sā prapūjayet | bhūtāṅgulāttadūrdhve tu parārthaṃ tatprakīrtitam || iti || atha vighneśapratiṣṭhākālamāha- mūlam- prājāpatyādityahastottareṣu puṣyasvātīrevatīṣu pratiṣṭhām | vighneśasya tvaṣṭame dhāmni śuddhe- kuryādrāśīn varjayitvā carākhyān || 13 || p. 62) prājāpatyeti | prājāpatyaḥ-rohiṇī | ādityaḥ-punarvasuḥ | hastaḥ-prasiddhaḥ | uttarāḥ-uttaraphalgunyuttarā-ṣāḍhottaraproṣṭhapadāstisraḥ | puṣyasvātīrevatyaḥ prasiddhāḥ | eteṣu navasu nakṣatreṣu, aṣṭame dhāmni śuddhe-aṣṭamārāśau sarvagrahavarjite sati, carākhyān-rāśīn varjayitvā, sthirobhaya rāśiṣu vighneśasya pratiṣṭhāṃ kuryāt | tathācoktaṃ vīratantre vighneśasthāpanapaṭale- rohiṇyādityapuṣyāśca hastapauṣṇottaratrayam | svātī ca sthāpane proktā pratiṣṭhā-ṛkṣameva ca || sthirarāśiṣu kartavyamubharāśiṣvathāpi vā | aṣṭamasthā grahāssarve neṣṭā vai sthāpaneṣu ca || iti || atha subrahmaṇyapratiṣṭhākālamāha- mūlam- jyeṣṭhā tripūrva yama nair-ṛta sārpa raudra- mendrāgni vāruṇamatho vasubhāgnibhaṃ ca | tyaktvā dhanuścarabha maṃndhamukhāṃśca doṣān- kuryācchubhāṃśakamukheṣu guhapratiṣṭhām || 14 || jyeṣṭheti- tatra varjyamukhena nakṣatrarāśyādīnāha | jyeṣṭhā-aindraṃ, tripūrvāḥ-pūrvaphalagunī pūrvāṣāḍha pūrvaproṣṭhapadāstrisraḥ, yamaḥ- bharaṇī, nair-ṛtaṃ-mūlaṃ, sārpa-āśleṣā, raudraṃ-ārdrā, aindrāgniḥ- viśākhā, vāruṇaṃ-śatabhiṣak, vasubhaṃ-śraviṣṭhā, agnibhaṃ-kṛttīkā, etāni dvādaśanakṣatrāṇi vihāya dhanuḥ carabhaśca | andhamukhān doṣāṃśca- andhanakṣatra pramukhāyana māsa tithyādigata doṣāṃśca vihāya, śubhāṃśa kamukheṣu- śubhānāṃ guruśukravudhacaṃdrāṇāmaṃśakamukheṣu aṃśakādiṣu, ādiśabdena drekkāṇa horā darśana vāreṣu guhapratiṣṭhāṃ kuryāt || tathācoktaṃ kumāratantre- uttarāyaṇakālesyānna kuryāddakṣiṇāyane | śuklapakṣe'pi riktāśca pratipañcāṣṭamī tithi || pañcadaśyāśubhā jñeyā gurvindujña sitāśśubhāḥ | aśubhā ravisaurārāśśubhayoge śubhapradāḥ || jyeṣṭhā tripūrva nair-ṛtya yamāśleṣāgni vāruṇam | śraviṣṭhārdrā viśākhāśca neṣṭā sthāpanakarmaṇi || cararāśyaścatasraśca dhanurneṣṭāstu rāśiṣu | śubhagrahāṇāṃ horāṃśadrekkāṇādarśanaṃ śubham || pāpagrahasamāyuktaṃ muktaṃ kāṅkṣitamandhakam | kaṇṭa sthūṇaṃ vyatīpātaṃ viṣṭaṃ kāṇaṃ ca saṅkram || p. 64) kaṇṭakaṃ brahmadaṇḍaṃ ca viddhamutpātakaṃ tathā | grahaṇaṃ vedhanakṣatraṃ śūlarkṣaṃ bhūmikampakam || dhvajaṃ caiva viśeṣaṇa varjayettu prayatnataḥ | guruśukrāstamanayoḥ pratiṣṭhāṃ varjayetsadā || iti || pratiṣṭhāsthāpanaviśeṣopi subrahmaṇyasya tatraiva pratipāditaḥ | śikhare parvate vāpi parvatasyāntikepi vā | nadītīrepyupavane puṇyakṣetre catuṣpathe || grāme ca nagare caiva pattane kheṭakepi vā | rājadhānyāṃ vīthimadhye vīthyagre sarvadikṣu ca || pūrvāsyaṃ paścimāsyaṃ vā dakṣiṇāsyamudaṅmukham || parivārāmarairyuktaṃ sthāpaye ccharasambhavam || iti || ityacalavera prayiṣṭhāmuktvā calaberapratiṣṭhāyāṃ māsavidhau viśeṣa uktaḥ- calavere pratiṣṭhāṃ ca vakṣye'haṃ śṛṇu kauśika | bhuktimuktipradaṃ nṝṇāṃ sarvakāmārthasādhanam || bālavṛddhikaraṃ sarvaśatrikṣayakaraṃ śubham | sarvakāmadamanyatkiṃ kumārasthāpanādṛte || mṛgādimāsaṣaṭke tu vikumbheṣu śubhāvaham | ayanecottare śreṣṭhaṃ dakṣiṇesyāttvarānvite || p. 65) mārgaśīrṣakamāghau dvau varjayettu prayatnataḥ | jīvadṛṣṭiyute kumbhe calasthāpanamuttamam || praśastapakṣanakṣatre sthāpanaṃ samyagācaret || iti || atha gaurīpratiṣṭhākālamāha- mūlam- hastendu vedho'ditimārutarkṣa- tvāṣṭrāmarāryottarapauṣṇabheṣu | śuddheṣṭame ca sthiralaprayoge- gaurīpratiṣṭhāṃ pravadanti santaḥ || 15 || hasta iti | hastaḥ-sāvitraḥ, induḥ-mṛgaśirāḥ, vedhaḥ-rohiṇī, aditiḥ- punarvasuḥ, mārutarkṣaṃ-svātī, tvāṣṭraṃ-citrā, amarāryaḥ-puṣyaḥ, uttarāḥ- uttara phalgunyuttarāṣāḍhottaraproṣṭhapadāstisraḥ, ṣoṣṇabhaṃ-revatī, eteṣu ekādaśanakṣatreṣu, śuddheṣṭame-aṣṭamaśuddhau satyāṃ, sthiralagnayoge- sthiralagneṣu, gaurīpratiṣṭhāṃ, santaḥ-āgamavidaḥ pravadanti || tathācoktaṃ vīratantre gaurīpratiṣṭhāpaṭale- rohiṇī ca punarvasvaḥ puṣyo mṛgaśirāstathā | hastaśca revatī caiva svātī caitrottaratrayam || sthirāśau ca kartavyamaṣṭame grahavarjite || iti || p. 66) atha prasaṅgāditaradevatānāṃ ca pratiṣṭhākālastatra tatra jyotiśśāstre uktaḥ saṅgṛhya pradarśyate | bhṛguprokta śrośāstre viṣṇupratiṣṭhāyāḥ- śravaṇaṃ vāruṇaṃ hastaṃ revatī ca punarvasuḥ | uttaratrayarohiṇyassaṅgrāhyāśca viśeṣataḥ | pūrvātrayaṃ tathārdrā ca maghā mūlantu kṛttikā | jyeṣṭāśleṣā ca varjyeta mandāṅgārau vivarjitau iti || iti || śrīpatiḥ- rohiṇyuttarapauṣṇavakarādisyāśvinī vāsavā- nūrādhaindavajīvameṣu kathitaṃ viṣṇoḥ pratiṣṭhāpanam || iti || ratnakośo'pyuktam- rohiṇyāṃ triṣucottareṣu vimale viṣṇuṃ pratiṣṭhāpayet- brahmāṇaṃ ca maheśvaraṃ ca vidhivatpuṣyādibhirvaiṣṇave | hastecāpi niveśayeddinakaraṃ maitrepyumāyāssutaṃ- mūle mātṛgaṇaṃ ca sarvabhaginīmāryāñca devīṃ śubhām || rakṣobhūtagaṇaṃ tathā ca bhujagān sarvān pratiṣṭhāpaye- nmaitrevāpi niveśayeddhanapatiṃ śrī śrīpatiṃ nityaśaḥ | rohiṇyānti sarasvatīṃ bahuguṇāṃ raudrīṃ gaṇānnandinaṃ- kuryādvā viniveśanantu vidhivadviṣṇoryathoktasthitaiḥ || p. 67) ālekhyaṃca pitṝnmakhāsu vidhivatpuṣye grahān sthāpaye- dāgneye jvarakaṃ tathā huyavahaṃ candrodaye jñasya vai || iti || nṛsiṃhastu nakṣatrakrameṇa pratiṣṭhāvidhimuktavān | tadyathā- viṣṇuvighneśarudrārka mātṛṇāṃ brahmaṇastathā | nāsatyayośca durgāyāḥ pratiṣṭhā vājibhe sadā || yamasyatu pratiṣṭhāyāṃ bharaṇī coditā budhaiḥ | kujāgni durgāskandānāṃ pratiṣṭhā śobhanānale || kamātṛbhūtaviṣṇūnāṃ yakṣāṇāṃ rakṣasāmapi | gandharvāṇāṃ piśācānāṃ kinnarāṇāṃ tathaiva ca || pratiṣṭhā sugatasyāpi rohiṇyāṃ suśubhā matā | bhūtendu mātṛvighnārka yakṣagandharva rakṣasām || brahmarudrapiśācānāṃ kinnarāṇāṃ vidhostathā | durgāyāśca pratiṣṭhāyāmaindavaṃ śubhadaṃ bhavet || vighnarudrāgnidugārka mātṛṇāmāryayā saha | pratiṣṭhārudradaivatye suśubhā smaryate budhaiḥ || bhūta śaṅkara gandharva yakṣa kinnara rakṣasām | kinnarāṇāṃ pitṝṇāca pratiṣṭhāmasvabhe śubhā || p. 68) pūrvaphalguni nakṣatre piśācānāṃ bhagastatu | mātṛvighnāryamārkāṇāṃ brahmaṇaśriyaḥ | raudrāṇāṃ ca pratiṣṭhāsyāt sāvitrarkṣe śubhāvahā || jyeṣṭhāvighneśarudrārkamātṝṇāṃ viśvakarmaṇaḥ | durgāyāśca tatogrāṇāṃ raudrāṇāṃ tvāṣṭrabhe śubhā || bhūtamātṛ marudvāyu yakṣakinnara rakṣasām | rudrasya lokapālānāṃ gandharvāṇāṃ tathaiva ca || piśācānāṃ pratiṣṭhāpi vāyavyarkṣe śubhāvahā | agnīndramātṛskandānāṃ jyeṣṭhā gandharva rakṣasām || kinnarāṇāṃ piśācānāmaindrāgne śubhadā matā | rudramātṛpiśācānāṃ yakṣakinnarayostathā || mitrasya śubhadā proktā pratiṣṭhā mitrabhe budhaiḥ | mātṛ vighnendra bhūtānāṃ jyeṣṭhā gandharvarakṣasām || piśāca kinnarāṇāṃ ca yakṣāṇāmindrabhe śubhā | bhūtagandharvamātṝṇāṃ nāgakinnara rakṣasām || siddhanai-ṛta yakṣāṇāṃ piśācānāṃ ca mūlabhe | jalasya ca piśācāsāṃ pūrvāṣāḍhā śubhāvahā || rudramātṛgaṇeśānāṃ durgāyā brahmaṇo raveḥ | śrī buddha viśvaviṣṇūnāmuttarāṣāḍhabhe śubhā || p. 69) trimūrti sugatārkāṇāṃ mātṛgandharvarakṣasām | bhūtakinnaravighnānāṃ rudrāṇāṃca śriyastathā || durgā piśāca yakṣaṇāmugrāṇāṃ haribhe śubhā | durgāmātṛgaṇeśārka raudrāṇāṃ brahmaṇaḥśriyaḥ || viṣṇorvasostathā śreṣṭhā ghaniṣṭhāyāṃ viśeṣataḥ | rudrārkamātṛviṣṇūnāṃ bhūtagandharvarakṣasām || piśāca yakṣavighnānāṃ brahmaṇo vāruṇaṃ śubham | raudrāṇāṃ sarva devānāṃ durgāyāstu viśeṣataḥ | ajaikapātpiśācānāṃ pūrvaproṣṭhapade śubhā | durgāmātṛgaṇeśārka rudrāṇāṃ brahmaṇaḥ śriyaḥ || ahirvudhnyasya viṣṇośca śubhāhirbudhnyabhe sadā | viṣṇuvighneśamātṝṇāṃ durgāyā brahmaṇastathā || rudrāṇāṃ ca sarasvatyāḥ pauṣṇabhe tatpateśśubhā || iti || atha sāmānyena pratiṣṭhātithiviṣaye vasiṣṭhenoktam- ojāśca tithayaśśastāḥ praśastā navamīṃ vinā | yugmeṣu daśamī ṣaṣṭhī dvitīyāssamprapūjitāḥ || iti || bṛhaspatinā varṇakrameṇa viśeṣa uktaḥ- pūrvapakṣaśśubhaḥproktaḥ kṛṣṇapakṣo vigarhitaḥ | kṛṣṇe tu pañcamīṃ yāvaddaśamīṃ vāpi pūjyate || p. 70) teṣu tridhākṛtāṃśeṣu pūrvāṃśau śobhanāvubhau | brāhmaṇānāṃ dvitīyāca tṛtīyācāpi śobhanā || kṣatriyāṇāṃ tu pañcamyāṃ saptamī śobhanapradā | vaiśyānāṃ daśamīproktā śūdrāṇāṃ ca trayodaśī || iti || vasiṣṭhaśca- śuklagā prathamā śastā dvādaśyekādaśī tathā | ṣaṣṭīca brāhmaṇādīnāṃ krameṇa yadisaṅkaṭe || dvitīyāca tṛtīyāca pañcamī saptamī tathā | trayodaśīca sarveṣāṃ śubhadā śobhane vidhau || iti || nṛsiṃhastu- caturdaśī caturthī ca vighneśasya śubhapradā | durgāyā navamī śreṣṭhā viṣṇośśreṣṭhā ca pūrṇimā || iti || bṛhaspatiḥ- śakunādīni viṣṭiṃ ca varjayetkaraṇāni tu | vavāddvikaṃ dvijātīnāṃ kṣatriyāṇāṃ tato dvikam || vaiśyānāṃ garajaṃ proktaṃ śūdrāṇāntu vaṇik smṛtam | śubhayoge śubhaṃ proktaṃ tvaśubhetu vināśadam || iti || athetthaṃ pratiṣṭhābhāgamabhidhāya pratiṣṭhānantaraṃ kriyamāṇa nitya- naimittika kāmyakarṇāṃ nityakarmapūrvakatvāt nityakarmakālamāha- p. 71) mūlam- prātaḥkālātprathamaghaṭikāpañcake brāhmasaṃjñe- hitvā nidrāṃ vimalahṛdayo dhyātadevāṅghripadmaḥ | kṛtvāśaucaṃ daśanavadanakṣālanaṃ snānasandhye- lokakṣemaṅkaramatharavaṃ kārayetpañca vādyaiḥ || prātaḥkālāditi- prātaḥkālāt-prātaḥkālāpekṣayā brāhmasaṃjñe- brāhmamuhūrtābhidhāne prathamaghaṭikāpañcake tathā ca sūkṣme kālalakṣaṇapūrvakaṃ brāhmamuhūrtalakṣaṇamuktam | tathā- arkodayātsamarabhya cābhūtadvayanāḍikām | pūrvāhna iti vijñeyaṃ madhyāhnaṃ ca tataḥ śṛṇu || prātaḥkālāntamārabhya yāvattatpaṅktināḍikām | madhyāhna iti vijñeyaṃ aparāhnamatha śṛṇu || madhyāhnāntaṃ samārabhya yāvattu daśanāḍikāḥ | sāyaṅkāla iti proktaḥ pradoṣopyatha vakṣyate || astamayaṃ samārabhya sārdhena saptanāḍikāḥ | pradopa iti vikhyātastripādena trināḍikāḥ || ardhayāmeti ca proktohyābhūtadvayanāḍikām | madhyarātra iti prokto tripādena trināḍikāḥ || p. 72) rātryanta iti ca prokto yāvadābhūtanāḍikam | prātaḥkāla iti prokto jñātvā karma samācaret || brāhmaṃ tatkālanāmapi pūjopakaraṇāni ca || ityādi || tathā ca aghoraśivācāryavaryaiḥ kriyākramadyotikāyāmuktam- atha prātaḥsamayātpūrvaṃ pañcanāḍikāvacchede samutthāya || iti || nidrāṃ hitvā | nidrājāḍyaṃ vihāya vimalahṛdayaḥnirmalacitto bhūtvā dhyātadevāṅghripadmaḥ-vimalatarāntaḥkaraṇa vicintita śrīparameśvara pādāravindaḥ, deśika iti śeṣaḥ | suprabhede viśeṣa uktaḥ- tripādena trighaṭikā rātryante tu dinedine | brāhmaṃ muhūrtamākhyātaṃ saṅghoṣastviti kathyate || brāhme muhūrte vidvānvai manasā cintayecchivam || iti || śaucam-daśana vadanakṣālanaṃ | dantadhāvana gaṇḍūpādyaṃ snānasandhye-vāruṇādyaṣṭavidhasnānamadhye dvayaṃ trayaṃ yathā sambhavaṃ vā sandhyā ca-vaidika śaivarūpa sandhyādvayaṃ ca kāmikādyāgamokta prakāreṇa kṛtvā | atroktaṃ jñānaratnāvalyām- uttamā dṛṣṭanakṣatrā madhyamā luptatārakā | adhamā sūryasahitā prātassandhyā tridhā smṛtā || iti || p. 73) atha lokakṣemaṅkaraṃ-jaganmaṅgalāvahaṃ | pañcavādyai ravaṃ kārayet | taduktaṃ kāmike- aruṇodayācca pūrvetu kālena praharārdhataḥ | kuryātpañcamahāśabdaṃ sarvaprāṇitamopaham || vātulāgame- aruṇodayapūrve tu tripādena trināḍikā | kuryātpañcamahāśabdaṃ tadā'śubhanivṛttaye || kāṇḍaṃ cārmaṃ ca kāṃsyaṃ ca nyak dhṛk suṣirakaṃ tathā | etatpañcamahāśabdaṃ śivāya vinivedayet || mahābhūtavikārāṃśaśśabdaḥ pañcavidhaḥ smṛtaḥ | dārujaṃ pṛthivījātaṃ tacchaṅkhaṃ cāpyamucyate || agneyaṃ lohajaṃ jātaṃ vāyujātaṃ ca vaṃśakam | geyaṃ gaganajātaṃsyāttasmādbhūta vikārakam || dārujaṃ caiva śaṅkhaṃ ca lohaṃ suṣirameva ca | geyaṃ sarvasamāyuktaṃ śabdaḥ pañcavidhaḥsmṛtaḥ || iti || itthaṃ kṛtasandhyāvandanādikriyo guruḥ pūjāmārabheta || tataḥ pūjākālaṃ tāvadāha- p. 74) mūlam- ucchavāsāsikramādapyupahita samayo'sāvahorātrasaṃjña- stasteme sandhayoṣṭau śivamatakathitāsteṣu sarveṣu pūjā | khyātā śreṣṭhottamādhaḥkrimitanavavidhā pañcadhā vāpi śambhoḥ nityā naimittikā tatsamayaviracitā svecchayākāmyapūā || ucchavāsādikramāditi | ucchavāsādikramāt-ucchavāsaprāṇādikrameṇa upahitasamayaḥ-upādhiyuktakālaḥ | vastutaḥ kālasyaikatvenāparicchinnatvāducchavāsaprāṇādyupādhibhedayuktaḥ krameṇāhorātra saṃjñoyaṃ samayaḥ | tathācoktaṃ kāmike- ṣaṣṭyucchavāsā bhavetprāṇaḥ ṣaṭprāṇā ghaṭikā bhavet | ghaṭikāṣṣaṣṭyahorātramaṣṭasandhyaṃ taducyate || iti || tasya ahorātrasaṃjñasya kālasya sandhayaḥ-aṣṭau-aṣṭa saṅkhyā yāmāparaparyāyāḥ | tadapyuktaṃ kāmike- bhāskarodayamārabhya yāvadvai bhāskarodayaḥ | saptārdhaghaṭikāmāno yāmo'yaṃ sandhirucyate || iti || teṣu sarveṣu pūjā śreṣṭhottamā-uttamottamā ityarthaḥ | sā punaḥ pūjā adhaḥkramitā-adhaḥkramayutā | navavidhā ca-aṣṭasaptaṣaṭpañca catustridvyekārdha sandhikrameṇa kriyamāṇā navavidhā bhavati | p. 75) tathācoktaṃ kāmike- aṣṭasandhyāsu yā pūjā sābhaveduttamottamā | saptaṣaṭbhūtaṃ vedāgni yugmendu prahareṣu ca || yāmārdhakālasamprāptā pūjaivaṃ navadhā bhavet || iti || ajite hyaṣṭavidhatvameva pūjāyāḥ pratipāditam | tadyathā- uttamatritayenātha madhyamatritayena tu | adhamadvitayenāpi pūjaiṣā hyaṣṭadhā smṛtā || anhi yāmacatuṣke ca pratiyāmaṃ viśeṣataḥ | niśiyāma catuṣkeca pratiyāmaṃ kṛtārcanā \\ yathoktavidhinā pūjā sā bhaveduttamottamā | divāyāma catuṣke ca pūjanantu viśeṣataḥ || ratrau traye ca kriyate sāsāvuttamamadhyamā | divayāmacutuṣke tu rātrau sandhidvaye'pi ca || ṣaṭ sandhiṣu kṛtāpūjā sā bhaveduttamādhamā | prātarmadhyāhrasāyeṣu rātrau yāme dvitīyake || caturthe ca kṛtā pūjā sābhavenmadhyamottamā | ardhayāmārcanāhīnā sā bhavenmadhyamadhyamā || prātarmadhyāhnasāyeṣu sā pūjā madhyamādhamā | prātaḥkāle ca sāyaṃ ca yā pūjā sā'dhamottamā || p. 76) ekadhā tu kṛtā pūjā sāsyādadhamamadhyamā | adhamādadhamā pūjā naiva liṅgeṣu dṛśyate || tasmādaṣṭaprakoreyaṃ iti tatraiva niścitā | śuddhamiśrā ca saṅkīrṇā trividhā sā'tra kathyate || śuddhā haviḥpradānāntā miśrā nityotsavāntakā | saṅkīrṇā śuddhanṛttāntā tāsu pūjāsu sarvadā || prātarmadhyāhnasāyeṣu yā pūjā kriyate janaiḥ | tāṃ miśrāntu prakurvīta saṅkīrṇāṃ vā viśeṣataḥ || sampatāvapi sarvāsu sopasandhyāsu sarvadā | mi'srasaṅkīrṇayoḥ prāptirneṣyate'tra janārdana || tāsu śuddhaiva pūjāsyāditi śāstrasya niścayaḥ | sūryodayaṃ samārabhya yāvadyāmantu yākṛtā || pūrvasandhyeti sā proktā mahāsandhyā ca sā bhavet | tadūrdhve cārdhayāmena yā pūjā tu samarpitā || sopasandhyeti vijñeyā madhyāhne yāmataḥ kṛtā madhyāhnasandhyā sāpisyānmahāsandhyeti nāmataḥ tadūrdhve cārdhayāmena yā pūjā tu samarpitā sāpisyādupasandhaiva cāhni yāma catuṣṭaye | mahāsandhyādvayaṃ proktamupasandhyādvayaṃ punaḥ || p. 76) ekadhā tu kṛtā pūjā sāsyādadhamamadhyamā | adhamādadhamā pūjā naiva liṅgeṣu dṛśyate || tasmādaṣṭaprakoreyaṃ iti tatraiva niścitā | śuddhā miśrā ca saṅkīrṇā trividhā sā'tra kathyate || śuddhā haviḥpradānāntā miśrā nityotsavāntakā | saṅkīrṇā śuddhanṛttāntā tāsu pūjāsu sarvadā || prātarmadhyāhnasāyeṣu yā pūjā kriyate janaiḥ | tāṃ miśrāntu prakurvīta saṅkīrṇāṃ vā viśeṣataḥ || sampattāvapi sarvāsu sopasandhyāsu sarvadā | miśrasaṅkīrṇayoḥ prāptirneṣyate'tra janārdana || tāsu śuddhaiva pūjāsyāditi śāstrasya niścayaḥ | sūryodayaṃ samārabhya yāvadyāmantu yākṛtā || pūrvasandhyeti sā proktā mahāsandhyā ca sā bhavet | tadūrdhve cārdhayāmena yā pūjā tu samarpitā || sopasandhyeti vijñeyā madhyāhne yāmataḥ kṛtā madhyāhnasandhyā sāpisyānmahāsandhyeti nāmataḥ tadūrdhve cārdhayāmena yā pūjā tu samarpitā sāpisyādupasandhaiva cāhni yāma catuṣṭaye | mahāsandhyādvayaṃ proktamusandhyādvayaṃ punaḥ || rātrau cāstaṃ samārabhya yāvadyāmāntarmarpitā | pūjā sā.pi mahāsandhyā tvardhayāmastato bhavet || tataścaryardhayāmena tṛtīyaṃ parikalpayet | pañcanāḍikayā paścāccaturthī parikalpayet || nāḍikāpañcakaṃ proktamudayātpūrvameva hi | rātrau mahatyāṃ sandhyāyāṃ bhavedekā tato hare \\ trisraścāpyupasandhyāssyurevaṃ pūjākramo bhavet | vibhave sati pūjāsu krama eṣa udāhṛtaḥ \\ evamaṣṭavidheṣveṣu yajaneṣvekamāśrayet || iti || mahāsandhyāsu sārdhasaptaghaṭikānāṃ vivicya vibhāgaḥ kāraṇe pradarśitaḥ | yathā- ghaṭike dve bhavetsnāne ghaṭikaikārcane bhavet | ghaṭikārdhantu naivedye balidānantu tatsamam || nityāgnikāryamardhaṃ ca nityotsave dvināḍikā | tāṇḍave tvekanāḍīsyātpratisandhiṣu kārayet || iti || sūkṣme madhyamapūjāyāṃ pañcavidhatvaṃ pratipāditam | yathā- kālaṃ dvividhamākhyātaṃ sthūlaṃ sūkṣmamiti dvidhā | sthūlaṃ laukikasaṃjñaṃ syātsūkṣmamādhyātmikaṃ matam || p. 78) sthūlakāle prayoktavyaṃ śivapūjādi sarvadā | yogināṃ ca nimeṣu vedabhāgastruṭismṛtaḥ || lavaṃ tadvayasaṅkhyātaṃ tadvayaṃ nimiṣaṃ tataḥ | nimiṣaṃ tithisaṅkhyaṃ syātkāṣṭhāceti prakīrtitā || kāṣṭhā ca tithisaṅkhyā ca kalāceti prakīrtitā | tatkalāṃśo muhūrtaśca tathaiva ghaṭikādvayam || munisaṅkhyārdhanāḍī ca yāma ityucyate vudhaiḥ | tatsandhyaṣṭau hyahorātro yajanaṃ pratiyāmake || aṣṭasandhyāsu yajanamuttamaṃ ceti kīrtitam | catussandhyārcanaṃ kuryānmadhyamaṃ ceti kīrtitam || trisandhyaṃ tvarcanaṃ kuryādadhamaṃ ceti kīrtitam | pūjāyāmaṣṭasandhyā cenmahāsandhi catuṣṭayam \\ upasandhyā catuṣkaṃ syāt trisandyamutsavaṃ kuru | catussandhyārcane kuryādupasandhyekameva ca || nityotsavantu sandhyāsu trisandhyāsu viśeṣataḥ | upasandyekasaṃyuktaṃ dvisandhyaṃ balimācaret || athavā caikasandhyāyāmācarettu balikramam | upasandhau viśeṣeṇa balidānaṃ vivarjayet || p. 79) tatsandhau ca viśeṣeṇa snāna naivedyakāntakam | athavā dīpadānāntamācaredupasandhyakam || nityamevaṃ samākhyātaṃ kuryānnaimittikotsavam || iti || ajite pūrvakālāgata pūjākrama vaikalye prāyaścittaṃ vihitam | yathā-yatrāliṅge yathā pūjā kriyate vidhinā purā | tasmiñjāte tu vaikalpe prāyaścittaṃ vidhīyate || iti || kāmike ca- śāstrasidvaiva pūrvāpi tato vṛddhissukhapradā | tasmātsarvaprayatnena pūrvasmādadhikāṃ caret || iti || nimittikā tu- nimitte sati kriyāmāṇā yathā grahaṇamāsapūjādiḥ | kāmyātu-putrādikāmanoddeśena kriyamāṇā viśeṣa yanādiḥ | asyāśca kāmyapūjāyāḥ kālaniyamo nāsti | tathā ca sūkṣme- nityasandhyā samāyuktaṃ naimittikamathācaret | nityapūjā samāyuktamayuktaṃ kāmyamācaret || iti || nanu nityanaimittika kāmya karmāṇāṃ paraspara samāveśe sati ekācāryeṇa kartavyamekadevālayasthitam || iti \\ kāmikavacanādekadevālaya kriyāyā ekācāryeṇaiva kartavyatvāt | p. 80) tadyathā- ācāryasaṅkareṇaiva rājarāṣṭraṃ vinaśyati || iti || tatraiva ācāryasaṅkarasya doṣāvahatva pratipādanāt ekasminsamaye ekācāryeṇānekakriyāyā duṣkaratvāt kathamatra samādhānamiticet | satyam-evameva kāmike ṛṣipraśnapūrvakaṃ bhagavatā siddhāntitam | yathā ṛṣaya ūcuḥ- jalādyāharaṇaṃ gandhapuṣpa dhūpādi kalpanam | dīpanaivedya daṅkṛptirdeve nityārcanādikam || sakalārādhanaṃ yacca parivārārcanādikam | nityotsavaṃ ca gānādyaṃ snapanādyaṅgakalpanam || utsavādyaṅgakḷptirvā devavāhanādikam | tatkāle mūlaliṅgādi pūjanaṃ nityahomakam || anekanaranirvartyaṃ kathamekaḥ karotyaho | īśvara uvāca- sādhavaste mahāprājñāḥ samādhiṃ kathayāmi vaḥ | nitya naimittike kāmye yatkārmaikālaye sthitam || ekācāryeṇa kartavyamiti sādhūditaṃ mayā | deśikasyāsya putro vā pautro vā tasya bāndhavāḥ || p. 81) taddīkṣitāstadādeśa samāviṣṭāśca ye narāḥ | ādiśaivakule jātā brāhmaṇā kṣatriyā viśaḥ || śūdrāvāpyanulomāśca gandharvā nartakādayaḥ | rudrakanyāśca maddāsyastadājñāpālakā yadi || tairapyanuṣṭhitaṃ karma deśikānuṣṭhitaṃ bhavet | yathā rājaniyuktaistu sāmantapramukhairapi || yatkṛtaṃ rājakāryaṃ syāttathaivātrāpi sammatam | anyathā sati kartavye rājño dhvaṃsa udāhṛtaḥ || aṃśumattantre tu vicicya pratipāditam | nityaṃ naimittikaṃ vakṣye śrūyatāṃ ravisattama | nitye pravṛttakāle tu tathā nimittikaṃ caret || nityapūjāvasāne tu naimittikamupakramet | sandhyāvasānaṃ trividhaṃ sandhyaikena viśeṣataḥ || naivedyāntaṃ ca valyantaṃ dīpāntaṃ ca tridhāmatam | yatkarma tu samārabdhaṃ tatatkarmāvasānake || sandhyāvaśiṣṭamāpādya nityaṃ vai deśikottamaḥ | ācāryāścārcakāścai dvidhā ye ca prakīrtikāḥ || p. 82) ācāryeṇaiva kartavyā pūjā naimittikakriyā | arcakenārcanaṃ kāryaṃ nityapūjā viśeṣataḥ || naimittikaṃ caturbhedaṃ sākalyaṃ pāvanaṃ tataḥ | śāntikaṃ caiva māṅgalyaṃ caturbhedamudāhṛtam || dvārādi ca nivedyāntaṃ sākalpaṃ ceti kīrtitam | hutādi balidānāntaṃ pāvanaṃ tviti kīrtitam || dhūpānnṛttāvasānantu tacchāntikamihocyate | dvārādi tāṇḍavāntaṃ ca māṅgalyaṃ pravidhīyate || naimittikavidhānena tathā naimittikaṃ caret | naimittikāvasānāntaṃ nityaṃ naimittikaṃ tathā || ācāryeṇaiva kartavyaṃ yathā naimittikārcanam | nityasandhyāvasānaṃ yadarcakena samāpayet || nityaṃ naimittikaṃ kāmyaṃ trividhaṃ ceti kīrtitam | nityamāguntukaṃ nityaṃ dvividhaṃ parikīrtitam || dinaṃpratyarcanaṃ nityaṃ yajenmāsaṃ prati prati | viśeṣayajanaṃ yattadāgaṃ nityamucyate || aṣṭamyārādhanaṃ caiva pradoṣayajanaṃ tathā | amāvāsyārādhanaṃ ca viṣusaṅkrānti pūjanam || p. 83) idamāgantukaṃ nityamarcakenaiva kārayet | naimittikaṃ dvidhā proktaṃ naimittikāgantukaṃ tathā || karṣaṇādi pratiṣṭhāntaṃ naimittikamudāhṛtam | anyāni sarvakarmāṇi nimittikāgantukaṃ smṛtam || kāmyaṃ tadvividhaṃ proktaṃ brāhmamābhyantaraṃ tathā | bāhyaṃ prasiddhidaṃ karma cātmārthaṃ ceṣṭakarmasu || kāmyaṃ naimittikaṃ caiva hyācārheṇaiva kārayet | aṅgopāṅgaṃ ca pratyaṅgaṃ trividhaṃ ceti kīrtitam || snānaṃ caiva nivedyañca hutaṃ nityotsavaṃ tataḥ | dhūpadīpādikaṃ sarvamaṅgamityucyate vudhaiḥ || vastramābharaṇādyañca gandhamālyādyalaṅkṛtam | upāṅgamiti vijñeyaṃ cāmaraṃ chatradarpaṇe || śeṣāṇyanyopacārāṇi pratyaṅgamiti kīrtitam | snānādyaṅgāni vai tatra na punaḥ kārayetsudhīḥ || upāṅgabhūtaṃ pratyaṅgaṃ yathāvadvāsamācaret | tasmātsarvaprayatnena viśeṣa yajane kṛte || naimittikārcane caiva mahāsnapana secane | sāyarakṣābhiṣekantu bhāvanena prakalpayet || p. 84) aśeṣāṇyupacārāṇi yathāvatkārayetpunaḥ | nityaṃ naimittikaṃ karma samakāle samācaret || snāne snānaṃ prakartavyaṃ naivedye ca nivedyakam | hutaṃ vai homakāle ca balikāle balibhramam || dhūpaṃ dīpaṃ ca tatkāle hyevamevaṃ samācaret | nityaṃ naimittikaṃ karma yatkāle tu vimiśritam || tatkāle cobhayaṃ karma tvācāryeṇaiva kārayet | śeṣāṇi nityakarmāṇi cārcakena samāpayet || asandhyāyāṃ kṛtā pūjā cābhicārakakṛdbhavet | karmārambhe tathācāryastvaśaktaścedviśeṣataḥ || tatputrovā'tha śiṣyo vā sarvakarma samārabhet | ācāryaścārcakaścaiva sādhakolaṅkṛtastathā || vācakaśca kulodbhūtāḥ pañcācāryāḥ prakīrtitāḥ | ācāryaścāgamāllokādyajennaimittika kriyām || evamācāryakṛtyaṃ syā darcakenārcanaṃ kuru | alaṅkṛtenālaṅkṛtya sādhako dravvasādhakaḥ || vācakastu śṛteḥ kartā pañcācāryakramaṃ viduḥ | arcakādi caturṇāntu nityakarmārhatā bhavet || evaṃ krameṇa tvabhyarcya nityanaimittikakriyām || iti || p. 85) sūkṣme- prāyaścittādikaṃ sarvaṃ nityakāle samācaret | asandhyāyāṃ caredvidvānābhicāra samudbhavam || nitya naimittīkaṃ caiva prāyaścittaṃ tathaiva ca | nityasandhyā samāyuktaṃ kārayetsarva siddhidam || sandhyātikramaṇāddoṣo nyūnaṃ cettu na doṣa bhāk | śāstrātikramaṇaṃ tasya sarva doṣaṃ niyacchati || iti || sūkṣmāgame tāvat sāvaśya saubhāmya saukhya saucakābhidhāna caturvidhopacārapradānamuktvā pādyācamanīyādīnāṃ kālaviśeṣaḥ pratipāditaḥ | tadyathā- sanānādau ca tadante naivedyādau tadantake | dhūpādau ca viśeṣeṇa pādyamācamanaṃ dadet || pañcakāleṣu matimān pādyamācamanaṃ kuru | pūjādau cābhiṣekānte pūjānte ca viśeṣataḥ || trikāleṣvarghyadānaṃ syāt trikāle gandhamācaret || iti || suprabhede- arghye vilepane snāne triṣu gandhaṃ prayojayet || iti || sūkṣme- āvāhane'rghyakāle ca snānānte dhūpakālake | vilepane ca naivedye cotsavānte viśeṣataḥ || pūjante ca prayoktavyamaṣṭapuṣpāṇi yojayet || iti || suprabhede- āvāhanārghyapādyeṣu snāne dhūpe vilepane | naivedye ca visarge ca puṣpāṇyaṣṭau suyojayet || āvāhanaṃ vinā saptakāle vāpi suyojayet | sūkṣme- snānānte cārcanānte ca naivedyaṃ syāddvikālake | pūjā kāle tu tatpūrve snānānte cārcanāntake || kapilā ghṛtasaṃyukta dhūpadīpau samācaret | catuṣkāle tu matimān dhūpadīpau dadetprabhoḥ || snānādau ca tadante ca hyarcanānte tathaiva ca | naivedyādau cotsavādau tadante nartanāntake || evamāduṣu kāleṣu mahāghaṇṭāntu tāḍayet | snānakāle nivedye ca balibhramaṇa kālake | dhūpadīpādi kālepi coṣaḥkāla samanvite || pañcakāle viśeṣeṇa vādyaghoṣaṃ tu kārayet | ārātryārādhane kāle pūjānte tu viśeṣataḥ || p. 87) balibhramaṇa kāle ca tallakṣaṇapurassaram | tiṣu kāleṣu gaṇikā maddāsī nartanaṃ caret || snānādau ca tadante ca pūjānte ca viśeṣataḥ | naivedyotthāpane kāle puṣpakāle tathaiva ca || pañcakāle viśeṣeṇa śaṅkhadhvanimathācaret | snānakāle nivedye ca dhūpadīpau tadantake || ṛgādyadhyayanaṃ kuryātttrikāle caiva buddhimān | snāne nivedye dhūpe ca pūjānte ca viśeṣataḥ || bhaktādi stotra bhāṣyādyaiścatuṣkāle samācaret | snānakāle nivedye ca cotsave dhūpakālake || paṭāvarohaṃ kartavyaṃ catuṣkāle samācaret | evaṃ krameṇa vidhivatsandhyaikena samācaret || tripādena trināḍī ca sāvaśyakamiti smṛtam | saubhāgyaṃ pañcanāḍī ca saukhyakaṃ yāmameva ca || saucakaṃ daśanāḍīsyādevaṃ sampūjya deśikaḥ | kālātikramaṇāddoṣo nyūnaṃ cettu nadoṣabhāk || iti || kāraṇe- sāyarakṣāvidhiṃ vakṣye sarvaprāṇi tamopaham | sarvaroganivṛtyarthaṃ sarvadravyasya vardhanam || p. 88) devasya nayanocchiṣṭa nivṛtyarthaṃ pradoṣake | kartavyā sāyarakṣā tu dhūpadīpāvasānakā || iti || kāmike- nīrājanavidhiṃ vakṣye sa ca rātrau vidhīyate | pradoṣādau vidhyeyo vā dhūpadānāvasānake \\ utsavādau vidheyo vā cānyasminmaṅgalepi ca || iti \\ sukṣme- sāyarakṣāvidhiṃ vakṣye śṛṇu tvaṃ tatprabhañjana | ādityārdhāstasamaye sambhoragre naṭeśituḥ || vādayedvādaśāṃścai tālena tālavitkramāt | devasya nayanocchiṣṭaṃ tannivṛtyarthakāraṇam \\ sāyarakṣā prakartavyā sarvadeveṣu yogyakam || iti \\ kāmike- naimittikārthaṃ nityārthamannaliṅgamudāhṛtam | trikālamannaliṅgaṃ vā prātarmadhyāhnayostu vā || madhyāhne vā'tha pūrvāhne puṣpaliṅgamudāhṛtam | pradoṣekṣataliṅgaṃ syāttatra paśupataṃ yajet || iti || suprabhede- pūrvasandhyāsu gandhāṣṣāḍavaśca tataḥ param | madhyāhne nāṭṭarāgaḥ syātkauśikaśca tataḥ param || p. 89) sāye tu cendalaḥ prokto hyardharātre tu pañcamaḥ | bharatoṣkaṃ tathā nṛttaṃ sandhiṃ prati sukārayet || evaṃ nṛttaṃ kṛttaṃ yatra subhikṣaṃ lokaśāntikam || iti || kāmike- pratiṣṭhotsavakarmādāvante nityotsavasya ca | saukhyakarma prakartavyaṃ yathāvacchruṇuta dvijāḥ || kṛtasnānāṅgabhūṣāḍhyaṃ śuklamālyādi yuktyā | pañcācārya samopetaṃ raṅgeśaṃ prāgvadāvṛtam || samabhyarcya tadagre tu navanāṭyarasānvitam | ślokārthabhāvanopetaṃ śuddhanṛttaṃ samācaret || brahmā viṣṇuśca rudraśca sandhyā trayādhipāḥ smṛtāḥ || prātarmadhyāhnasāyeṣu kramāchaślokatrayaṃ paṭhet | mandārapuṣpa-bhāvānubandha-santānakādi-iti ślokatrayam | sthāpane prokṣaṇe'nyatra prāyaścitte hutādike | utsave snapane māsapūjāyāṃ homakarmaṇi || dhvajārohaṇa kālādau māmyādau ca viśiṣyate || iti || atha pavitrakālaṃ nirṇetuṃ pavitrasya nityanaimittikatvādyaneka vikalpagrastvena prathamaṃ pavitrasya nityatvaṃ sādhayati || p. 90) mūlam- nityaṃ kāmyaṃ kepi naimittikaṃ ca- prāyaścittaṃ tadvidheḥ pūraṇaṃ ca | itthaṃ prāhurdeśikaścābhiyuktāḥ- nityāṅgatvānnityametatpavitram || nityamiti | paviḥ-vajraṃ kuliśaṃ bhiduraṃ paviḥ ityamara kośābhidhānāt | paveḥ nitya pūjā vaikalpadoṣa janitādvajranāmno narakāstrāyat iti pavitram | taduktaṃ siddhānta śekhare- santrāyate yannarakātpumāṃsaṃ- vajrābhidhānācca tataḥ pavitram || etacca pavitraṃ kecit ācāryā abhiyuktā nityamiti vadanti | kecidabhirucita kāmanayā kriyamāṇaṃ kāmyamiti | kecittu, nimitte sati-kriyamāṇaṃ naimittikamiti | apare doṣaparihārakatvāt, prāyaścittamiti | anyetu- samasta vidhivicchidrapūraṇeśamakhaṃ prati iti-mantrārthānusāreṇa vidhipūraṇamiti | tathocoktaṃ pavitra niryaye lakṣaṇadvayā dhyāpakāghoraśivācāryaiḥ- adhikārasvarūpanirṇaye vikalpān vadanti guravaḥ | p. 91) kecinnityamiti | kecinnaimittikamiti | kecitkākyamiti | kecitprāyaścittamiti | kecidvidheḥ pūraṇamiti \\ evaṃ vikalpān pradarśya siddhāntamāha- nityāṅgatvānnityametatpavitram iti darśapūrṇamāsavadasyāpi nityavidhiśiṣṭatvena cāturmāsya vidhiśravaṇāt nityatvameva | tathā hi- tatra prathamaṃ na tāvat kāmyamidam | kāmanayā ananuṣṭheyatvāt | vidhichidra pūraṇameva kāmaneti cet | idameva śiro veṣṭanayā nāsikā grahaṇam | nityavidhipūrakatvena nityāṅgatvāddarśapūrṇamāsavannityamityeva vaktavyam | tathācoktamaghoraśivācāryai- yathā somayāgānantaramanvahamagnihotrahavanaṃ kurvato vidhi cchidrapūraṇārthaṃ darśapūrṇamāsoṣṭhiḥ nityāṅgatvena kriyate | tathaivedaṃ mantavyamiti | ṣaṭsahasrakālottare'pi- ato nityāṅgamevāhuḥ pavitrārohaṇantu yat || iti || nāpi naimittikam | dīkṣāpratiṣṭhayoreva naimittikatva vidhānāt | taduktaṃ ṣaṭsahasrakālottare- snānaṃ pūjā japo homo dhyānaṃ caiva tu pañcamam | evaṃ nityaṃ sadā kuryānnityāṅgaṃ procyate punaḥ || p. 92) aṣṭamyāṃ ca caturdaśyāṃ pakṣayorubhayorapi | pañcadaśyāṃ vyatīpāte saṅkrāntau cottarāyaṇe || māsavṛddhau dinadhvaṃse ṣaḍaśītimukheṣvapi | ravindugrahaṇe caiva dviguṇārcā japādikā || ntiyāṅgamāgame coktaṃ naimittikamathocyate | dīkṣā caiva pratiṣṭhā ca naimittikamidaṃ dvidhā || tathā ca mohasūrottare- iti nityaṃ tridhākhyātaṃ śṛṇu naimittikaṃ tataḥ | ityādinā pavitra naimittikatvasyāpyaghoraśivācāryaiḥ parihāra uktaḥ yathā-satyaṃ, pratyahamanuṣṭheyatvādviṣṇusvāpasyāpi nimittamātreṇa kartuṃ yogyatvācca | yadvā nimittameva naimittikamiti svārthika kapratyayānto naimittika śabdaḥ iti | nanu, uparāgasnānādivadakaraṇe- niyamena kriyāṅgatvātkāryo doṣo'nyathā || iti kiraṇokteḥ pratyavāya śravaṇānnaimittikameveti cet hanta! kriyāṅgatvādityanenaiva nityāṅgatvaṃ siddham | nāpi prāyaścittam | prāyaścittaṃ tāvat kriyāvaikalyarūpe satyeva dvāre kartavyam | dvārābhāve dvāriṇa evābhāvāt | asya proktakāleṣvavaśyaṃ kartavyatvokteḥ | ata eva yidheḥ pūraṇamiti na pañcamaḥ pakṣo'pi | tasya nityāṅgapakṣa evāntarbhāvāt na pakṣāntaratvam | evaṃ p. 93) kāmyādipakṣāṇāṃ parāstatvāt nityapakṣa eva susthaḥ | etatpavitrasvarūpantu siddhāntaśekhare pradarśitam \\ pavitrako vāsuki nāma konyaḥ- sarpau sagarbhyau tapasā samarcya | śataṃ samārdhena samāśca divyā- varapradaṃ cakraturambikeśam || kaṇṭhena mūrdhnā bhujagau gṛhītvā- pavitrakaṃ prāha harastadāhim | pratyabdametannakaroti sūtraṃ- yastasya pūjā phalamastu te tat || iti prasiddhaṃ vruvate pavitraṃ- naimittikaṃ kecididantu nityam || iti || athāsya kālavidhānamāha- mūlam- āṣāḍhādi trimāsāśśivamatagaditāḥ śreṣṭhamadhyādhamāsyuḥ- pakṣe śukle ca kṛṣṇe bhavati śivatithiścāṣṭamī bhukti muktayoḥ | ete grāhye ca bhānorūdayavilayage cetpavitraṃ kramātsyāt- ṣaṣṭyādyāvāsapūrvā niyamavidhiyutairvarjayitvādhimāsam || 19 || p. 94) āṣāḍhāditi | āṣāḍhādi trimāsāḥ-āṣāḍha śrāvaṇa bhādrapadāstisro māsāḥ krameṇa śreṣṭamadhyā'dhamāḥ-eteṣvasambhave āśvayuja kārtikau vā grāhya vā grāhyau | taduktaṃ kāmike- āṣāḍhādi trimāsāśca jyeṣṭhamadhyamakanyasāḥ | aśvinī kṛttikā māsāvathavā samprakīrtitau || iti || sūkṣme- āṣāḍhādi trimāseṣu tulā vṛścika eva ca | nyūnādi pūraṇārthaṃ ca pavitrāropanaṃ kuru || iti || mṛgendre- śrāvaṇe tadupānte vā nabhasye vāśvimāsi vā || iti || kiraṇetu- caturo vārṣikānmāsānniyamena nayet khaga || iti || tathācāṃśumattantre- pavitrārohaṇaṃ vakṣye śrūyatāṃ ravisattama | manasā karmaṇā vācā yanyūnaṃ karmaṇāmapi || patanātttrāyate yasmāt pavitraṃ tadihocyate | svasiddhaṃ sarvasiddhaṃ ca dvayaṃ śastaṃ pavitrakam || ātmārthayajane kuryātsvasiddhiriti cocyate | parārthe cārcayeddhīmān sarvasiddhiriti smṛtam || p. 95) eteṣāṃ sarvasidhyai ca pūjāṃ vakṣye yathākramam | āṣāḍhe śrāvaṇe māse proṣṭhāmāse tathaiva ca || aśvinī kṛttikāmāse pavitrāropaṇaṃ kuru | pūrvapakṣe caturdaśyāmevāṣāḍhe pavitrakam || anyeṣu sarvamāseṣu pakṣayossitakṛṣṇayoḥ | caturdaśyāmathāṣṭamyāṃ pavitraṃ vidhivatkuru || kṛtīkādīpataḥ paścānācarettu pavitrakam | meṣādi mithunārkeṣu yadādarśadvayaṃ bhavet || abdāntare tadāvaśyaṃ mithunārke harisvapet | karkaṭākhyādike vāpi yadā darśadvayaṃ bhavet || abdāntare tadāvaśyaṃ karkaṭānte harisvapet | śete viṣṇustadāṣāḍhe bhādre ca parivartate || kārtike sa prabuddhyeta śuklapakṣe harerdine | te maitraśravaṇopete pāvane parikīrtite || āṣāḍhā'sitapakṣeṣu maitraśravaṇarevatī | ādimadhyāvasāneṣu bhaveyurdvādaśīṣu cet || te pāvanāstathā yogāḥ kathyante ravisattama | āṣāḍha śukla dvāśyāṃ paurṇamāsyāmathāpi vā \\ supte harautu kartavyaṃ pavitrārohaṇaṃ śiva || iti || p. 96) siddhāntaśesrare- ravau gate karkaṭakākhya rāśiṃ- supte murārau malamāsa varjyam | āṣāḍhamāse pravaraṃ pavitraṃ- tacchrāvaṇe madhyamamanyadantyam || iti || atha pakṣatithiniyamamāha-śuklekṛṣṇe pakṣe-śuklapakṣe kṛṣṇapakṣe ca, śivatithiḥ-caturdaśī, aṣṭamī-pakṣamadhyā, bhuktimuktyorviṣaye grāhye | bhuktiviṣaye- śuklapakṣaḥ, muktiviṣaye- kṛṣṇapakṣopi grāya ityarthaḥ tathā ca- siddhāntaśekhare- āṣāḍhamāse śubhadā valarkṣā- caturdaśī syādaparātu neṣṭā | caturdaśī syācchubhadāṣṭamī ca- śuklātha kṛṣṇā tu vimuktihetuḥ || iti || kāmike ca- pūrvapakṣe caturdaśyāmevāṣāḍhe pavitrakam | itareṣu ca māseṣu pakṣayoḥ śuklakṛṣṇayoḥ \\ caturdaśyāmathāṣṭamyāṃ pavitraṃ vidhinā caret || iti || anena āṣāḍhamāse śuklapakṣa eva grāhyaḥ | anyatra pakṣa dvayamapi grāhyam | evaṃ bubhukṣumumukṣvorubhayorapi śuklapakṣa eva jyāyān | mumukṣostvasambhave kṛṣṇapakṣopi grāhyaḥ | tathā ca kāmike- śuklapakṣe grahasthasya yaterubhayapakṣayoḥ || iti || evamevāghoraśivācāryairapi pratyapādi | nanu caturdaśyaṣṭamyordinadvayasambandhe kadā kāryamiti cet-tatrāha- etegrāhye- iti | ete caturdaśyaṣṭamyau, bhānoḥ- sūryasya, udaya vilayage cet-kramātpavitraṃ syāt | ayamarthaḥ-śuklapakṣe udayakālavyāpinī grāhyā | kṛṣṇapakṣetvastasya pyāpinī | tathaivāghora śivācāryairmārkaṇḍeyavacanamudāhṛtam | yadāha mārkaṇḍeyaḥ- sā tithistadahorātraṃ yasyāmastamito raviḥ | tayā karmāṇi kurvīta hrāsavṛddhī na kāraṇam || śuklapakṣe tithirjñeyāyasyāmabhyudito raviḥ | sā tithiḥ sakalā jñeyā trimuhūrtantu sā bhavet || iti vacanāttāvatā kālenodayāstamayavyavasthā tithiṣu prādhānyena sthiteti pakṣāntaramāha, ṣaṣṭyādyāvāsa pūrvā iti | sa pūrvāḥ pūrvatithiyuktāḥ ṣaṣṭyādyāvāgrāhyāḥ | tathā coktaṃ suprabhede- p. 98) śivapūjāparaiḥ kāryā pavitrārohaṇakriyā | āṣāḍhe śuklapakṣe vā śrāvaṇe vā viśeṣataḥ || proṣṭhamāse'śvayuṅmāse kṛṣṇapakṣe'thavā punaḥ | dvitīyādi caturthyādi ṣaṣṭyādi ca viśeṣataḥ || aṣṭamyantaṃ prakartavyaṃ pavitraṃ sarvasiddhidam | aṣṭamyādi daśamyādi dvādaśyādi ca vā punaḥ || caturdaśyantakaṃ kāryā pavitrārohaṇakriyā | saptāhaṃ caiva pañcāhaṃ trayāhaṃ vāpi kārayet || saptamyāṃ vā trayodaśyāṃ revatyāṃ kṛttikānvite | ārdrāyāṃ rohiṇīyukte kārayettatpavitrakam || iti || siddhāntaśekhare- ṣaṣṭī tṛtīyā saha saptamī ca nārāyaṇī cātha varāssapūrvāḥ || iti || nārāyaṇī tithiḥ-dvādaśī | taduktaṃ-pañcadaśatithināmapi devatābhidhānaṃ tatraiva- agnyātmabhū haimavatībhavaktṛ- vyālāgni bhū bhāskara śambhu durgāḥ | yamendu govinta manomaveśaḥ- svadhābhujo vāsārapāḥ kramācca || iti || p. 99) etacca pavitraṃ pūrvedyurevādhivāsya devāyāmantraṇapavitraṃ datvā paredyurnityapūjānte śuddhapavitraṃ deyam | evamevāghoraśivācāryaiḥ pratipāditaṃ paddhatyām \ suprabhede'pi- kṛtvāṅkurārpaṇaṃ pūrve kartavyamadhivāsanam || iti || mohasūrottare- saptamyāṃ vā trayodaśyāṃ sūktaṃ gandhapavitrakam | aṣṭamyāṃ vā caturdaśyāṃ kartavyaṃ śuddhasaṃjñitam || iti || niyamavidhiyutaiḥ-deśikairiti śeṣaḥ | etatpavitrāṅgabhūta niyamasya kālaviśeṣo mṛgendre'pi pratipāditaḥ | yathā- stutvā praṇamya niyama pratijñāṃ śrāvayejjanaiḥ | ajñātastu tāmeva nirvahe diṣṭasiddhaye || caturmāsaṃ trimāsaṃ vā dvimāsaṃ māsameva vā | māsārdhaṃ saptarātraṃ vā pañcarātraṃ tryahaṃ dinam || kriyāparyavasānaṃ vā viddhyādbhojanaṃ tathā || iti || śrīmatpauṣkarepi- āpatsvapi ca kartavyaṃ pañcarātraṃ trirātrakam || iti || atha varjyamāsamāha- varjayitvādhimāsaṃ - iti | adhimāsalakṣaṇaṃ p. 100) mohasūrottare- darśadvayaṃ bhavedyatra ravi saṅkrānti varjitam | adhimāsassavijñeyo viṣṇussvapati karkaṭe || iti || parvadvayamiti pāṭhe'pi parva śabdenāmāvasyaivocyate | adhimāsasya varjyatvamapi mohasūrottare- dīkṣādisthāpanaṃ caiva pavitrādi śatakrato | adhimāse na kurvīta yahīcche cchubhamātmanaḥ || iti || tathā gaurīpavitraṃ viṣayīkṛtyānyadevānāmapi pavitrāropaṇa kālośumattantre pratipāditaḥ | yathā- atha gauryāḥ pavitraṃ ca vakṣyehaṃ taddivākara | samayācāraniṣṭhānāṃ puṃsāṃ bhogāpavargadam || svataḥ pradhānādevī cet pṛthakkāryaṃ pavitrakam | śivena tahitā sā cet kintu tena sahācaret || tapane mithunaṃ prāpte dvādaśyāṃ śuklapakṣake | hariḥ śete tataḥ kuryādyadā meṣādi rāśiṣu || ṣaṭsvihātra bhaveddarśadvayaṃ karkaṭake tadā | nidrāti svathithau viṣṇustatsvāpānantaraṃ matam || tatrāsti darśayugmaṃ cet śrāvaṇemāsi tannayet | śukrādyastamaye kuryā dutsavaṃ ca pavitrakam || p. 101) pratiṣṭhā naiva kartavyā dīkṣā ca ravisattama | prathamā pāvakasyoktā dvitīyā brahmaṇasthitiḥ || ambikāyāstṛtīyā tu caturthīsyādgaṃṇeśituḥ | śeṣasya pañcamī proktā ṣaṣṭhīskandasya kīrtitā || saptamī saptasapteśca hyaṣṭamūrte rathāṣṭamī | durgā devyāstu navamī yamasya daśamī tithiḥ || indrasyaikādaśī proktā dvādaśī kamalāpateḥ | trayodaśī tu mārasya śaṅkarasya caturdaśī || pitṝṇāṃ pañcadaśyevaṃ pavitrāya prakīrtitāḥ | bubhukṣoḥ śuklapakṣe tu mumukṣoḥ kṛṣṇa pakṣake || tithiṣvetāsu kurvīta tattaddevoditāsu ca || iti || kālottare- caturdaśyāmathāṣṭamyāṃ sarvasādhāraṇam sthitam | bhautikānāṃ viśeṣeṇa śuklapakṣe vidhīyate || iti || atra ca pavitraviṣaye bahūktam | tatsarvamaghora śivācāryaiḥ pratipāditamiti dik atha anadhyayanakālaḥ kiraṇāgamokta eva likhyate | yathā garuḍaḥ- p. 102) anadhyāyastvayā deva sūcito nodito mama | keṣu vādhyayanaṃ kāryaṃ keṣu bāhassu neṣyate || śrībhagavān- pūrṇā riktāṣṭamī bhūtā caturthī pratipacca yā | tithiṣvetāsu kartavye śravaṇādhyayane nahi || vyatīpāte ca saṅkrāntau tisṛṣvapyaṣṭakāsu ca | sandhyāsvaśaninirghoṣe vahnerdāhe diśāmapi || akasmāttāpase siddhe mṛte mahati rājani | tārakolkā nipāte ca dhūmaketoḥ pradarśane || nīhareticale vāyau tathā'kāla pravarpaṇe | kṛkalāsākhu maṇḍūkamārjāre cāntarīkṛte || anadhyāyo bhavetsarvaṃ trirātraṃ dāna pūjanam | candrārka grahaṇe tadattathā caitrotsarve khaga || anye'pi kṣaṇikāḥ proktāstacchṛṇuṣva samāhitaḥ | tapasvi janasammarde gogajāśvapramardane || mṛta tūryadhvanau yuddhe samīpe strīprarodane | dṛṣṭe nṛpe tathākrūre kārukāṇāṃ ca darśane || sudūrādāgate mitre dṛṣṭe'nyasmiṃśca bāndhave | kṣaṇikānadhyayānāhuḥ kāryā vārtāntarāntataḥ || p. 103) anadhyāyo bhavetpañcarātraṃ pūtapraropaṇe | anadhyāyo'khilo jñeyaścodyassvārthārcanādibhiḥ || iti || evaṃ nityakālamabhidhāya naimittikakālaṃ tāvadāha | tatra prathamaṃ māsapūjākālaṃ pradarśyate- mūlam- sūkṣmasthūla iti dvidhānigadito māsastu saurāhvayaḥ- sūkṣmo meṣamukho'paro'tha kathito mārgādi puṣyāditaḥ | māsarkṣe śivabhe'yane ca vipuve parvoparāgadvaye- pātakrānti nṛparkṣakādiṣu yajeddravyaistaduktaiśśivam || 20 || sūkṣmasthūla itīti, saurāhvayaḥ-sūrya saṅkrāntipradhānomāsaḥ sūkṣmasthūla bhedena dvidhānigaditaḥ | āgameriti śeṣaḥ | āgamādiṣu sauramāsasyaiva prasaśtatvāt sauramāsa evātroktaḥ | tathācoktaṃ kāmike- sauraśreṣṭha iha proktaścāndro madhyama iṣyate | sāvanastvadhamaḥ proktastena kāryantu neṣyate || iti || tathā ca bhāradvājīye- śaśimāsaśca sauraśca vijñeyau ca viśeṣataḥ | cāndreṇa vyavahārārthaṃ saureṇa śubhakarmasu || iti || p. 104) jyotiṣe'pi- mṛgādi rāśidvaya bhānu yogān- ṣaṭ cartavasssuśśiśoro vasantaḥ | grīṣmaśca varṣaśca śaraśca tadva- ddhemanta nāmā kathitastu ṣaṣṭhaḥ || iti || ata evāghora śivaḥcāryairapi siddhāntito yathā- atho makarādi rāśīnāṃ saure māghādi saṃjñātvena sarvatra saṃśravaṇāduttarāyaṇ sambhavānāmṛtūnāṃ śiśirāditvena śravaṇāt teṣu śiśirādayastrayo raverudagayanaṃ śeṣā dakṣiṇāyanamityādi vedavacanāt ṛtustairayanaṃ tribhiḥ iti nighaṇṭukāravacanācca ṛtumadhye'yanānupapatteḥ saṃñāśabdānāṃ ruḍhitayā siddheśca māghādi saṃjñā makarādi rāśi ṣaṭka eveti niścitamiti | tasmātsauramāsa eva śreṣṭhaḥ tatra ca sūkṣma sthūla svarūpa bhedena dvaividhyamāha | meṣamukhaḥ meṣa māsādimāsaḥ sūkṣma ityucyate apassthūla māsastu mārgādu puṣpāditaḥ-mārgaśīrṣa māsādiḥ puṣya māsādi vā | taduktamaṃśumattantre- māsaṃ dvividhamākhyātaṃ sthūlaṃ sūkṣmaṃ divākara | mārgaśīrṣakamāsādi sthūlamityabhidhīyate || p. 105) meṣādi mīna paryantaṃ sūkṣmamevaṃ prakīrtitam | taiṣyādi mārgaparyantaṃ kecitpakṣaṃ divākara || iti || evaṃ ca sūkṣmasthūla bhedena dvividhamāsamadhye sthūlamāsenaiva māsapūjādikaṃ sarvaṃ kartavyam | tathā coktamaṃśumattantre- sarvaṃ sthūlena kartavyaṃ sthūlakālavidhiṃ śṛṇu || iti || sūkṣmatantre ca- athātaḥ saṃpravakṣyāmi māsapūjāvidhiṃ parama | māsaṃ dvividhamākhyātaṃ sthūlaṃ sūkṣmamiti smṛtam || sthūlaṃ vai cāpamāsādi vṛścikāntamiti smṛtam | udayādyudayāntañca yallagnaṃ parivartate || tatsūkṣmamiti vijñeyaṃ sūkṣmamāsaṃ prabhañjana | sthūle vā sūkṣmamāse vā māsapūjā vidhīyate || iti || ata evāmarakośakareṇa mārgaśīrṣesahāmārga ityārabhya bāhulorjau kārtikiko ityanteta sthūlamāsa eva pratipāditaḥ | tatrāpi kālaviśeṣamāha | māsarkṣe-tattanmāsanakṣatreṣu | māsanakṣatrāṇi candrajñāne pratipāditāni | yathā- citrā viśākhā mūlaṃ ca cottarāṣāḍhameva ca | śraviṣṭhā proṣṭhapāśvinyaḥ kṛttikārdrā punarvasū | maghā cottaranakṣatraṃ meṣādi dvādaśasvapi iti || p. 106) ācāryaiḥ māsanakṣatreṣu viśeṣa uktaḥ-yathā- citrādi dvandvatāraiḥ pariṇataśaśigaiścaitramāsādi māsāḥ | jñeyāḥ kanyā tulābje dhṛti bharaṇi karāṇyuktamevaṃ krameṇa || māsyarke saptaviṃśatyaḍugaṇa muditaṃ teṣu yatparvayuktaṃ | tasminmāsākhya pūjā vidhivadabhihitā sarva sampatsamṛdhyai || iti || śivabhe-ārdrāyāṃ ayane-dakṣiṇāyanottarāyaṇayoḥ | viṣuve-meṣa tulā saṅkrāntyoḥ parva-pañcasu vā pūrṇimādarśayoreva vā | pañcaparvāṇi kālādarśe- caturdaśyaṣṭamī pakṣadvaye darśaśca pūrṇimā | saṅkrāntiśceti parvāṇi pañcāprāhurmaharṣayaḥ || iti || uparāgadvaye-candrasūryagrahaṇayoḥ pāte-vyatīpāte, krāntiṣu-meṣādi saṅkrāntiṣu, nṛparkṣakāṇi-rājajanma nakṣatrāṇo, ādi-śabdena yuddhārambhādi | eteṣu kāleṣu taduktaiḥ-tattanmāsoktaiḥ, dravyaiḥ-ghṛtādibhiḥ śivaṃ yajet | taduktaṃ aṃśumati- tattanmāsarkṣake kuryānnṛpāṇāṃ janmaṛkṣake | karturjanmadinevāpi cārdrāyāṃ janmamāsake || ayane vuṣuve caiva grahaṇe candrasūryayoḥ | parvadvaye ca saṅkrāntau vyatīpāte divākara | ayanādyukta kāleṣu tanmāsadravyakairyajet || iti || p. 107) tathā ca sūkṣme- yuddhārambhāvasāne tu hyayane viṣuve tathā | karturjanmānukūlarkṣe māsarkṣe cā'tha vā punaḥ || puṇyakāle viśeṣeṇa māsapūjāṃ prakalpayet || iti || tattanmāsadravyāṇyaṃśumattantre pratipāditāni | yathā- mārgaśīrṣe ghṭaṃ proktaṃ puṣye kṣaudraṃ praśasyate | saghṛtaṃ kambalaṃ kumbhe tapasye dadhi kīrtitam || madhumāse damanakaṃ mādhave gandhapūjanam | phalapūjā śukramāse kṣīreṇāṣāḍhapūjanam \\ nabhomāse śarkarā ca nabhasye'pūpa pūjanam | annapūjā tulāmāse kārtike dīpapūjanam || dravyakramamiti proktaṃ tatsaṅkhyāṃ ca tataḥ śṛṇu || ityādi pratimāsaṃ pādyadyaṣṭaviṃśatyupacārā tatraiva pratipāditāḥ || yathā || pādyamācamanaṃ cārghyaṃ snānanaṃ vāsaśca candanam | bhūṣaṇaṃ puṣpakaṃ caiva dhūpadīpaṃ nivedyakam || vyajanaṃ caiva pānīyaṃ mukhavāsaṃ tathaiva ca | rāgaṃ gītaṃ ca nṛttaṃ ca tālaṃ vādyakramaṃ tathā || mantraṃ patravidhānaṃ ca maṇḍalaṃ kuṇḍameva ca | viśvadhāniśca samidho homaścaiva japastathā | dravyāṇyetāni sarvāṇi vakṣye'hantu pṛthak pṛthak || iti || sūkṣme ca- mārgaśīrṣe ghṛtaṃ proktaṃ puṣye kṣaudraṃ praśasyate | saghṛtaṃ kambalaṃ māghe phālgune dadhi kīrtitam || caitre damanakaṃ proktaṃ vaiśākhe gandhapūjanam | phalapūjā jyeṣṭhamāse kṣīreṇāṣāḍha pūjanam || śrāvaṇe śarkarāpūjā'pūṣaiḥ proṣṭhapade'rcanam | āśvine tvannapūjā syāddīpadānaṃ ca kārtike || sthāpayettu krameṇaiva pūjayenmūlaliṅgavat | pādyamācamanaṃ cārghyaṃ snānaṃ vastraṃ vilepanam || bhūṣaṇaṃ caiva puṣpaṃ ca dhūpadīpaṃ nivedyakam | vahnerāyatanaṃ caiva samidāhutikaṃ japaḥ || pānīyaṃ mukhavāsaṃ ca geyaṃ nṛttaṃ ca vādyakam | patraṃ mantravidhānaṃ ca kalpayettān pṛthak pṛthak || iti || dhṛtādipūjāphalaṃ ca sūkṣme- ghṛtapūjāphalaṃ ca sūkṣme- ghṛtapūjātu mokṣāya kṣaudramāyurvivardhanam | ghṛtakambala yāgaśca kṣemāromyakaro bhavet || dradhi putrapravṛddhissyāddamanaṃ śrīkaraṃ bhavet | mālokyaṃ labhate gandhātphalamiṣṭārtha siddhidam || p. 109) śatrunāśakaraṃ kṣīraṃ gulaṃ prītiphalapradam | apūpaṃ dhanalābhārthamannādi kāmadam || brahmahatyādi doṣaghnaṃ dīpadānaṃ prabhañjana || iti || evaṃ sāmānyato māsapūjākālamabhidhāya tithidvayādi janita viṣaye tannirṇayamāha \ mūlam- māsejyā samaye dvivāramudite tvekatramāse dvayoḥ- kartavyā divasadvaye yadi divā proktātirikte śubhā | pūrvasminnatha puṇyayoga sahite saṅkrāntirāhūdayau- tyaktvā pūrvadine'dhivāsya parato nityārcanānte bhavet || 21 || māsejyeti-ekatramāse-ekasminnevamāse māsejyāyāḥ-māsapūjāyāḥ samaye-māsanakṣatrādi proktakāle | dvivāramudite-māsādyantayoḥ prāptesati dvayoḥ-ubhayorapi kartavyā | tathācoktamaṃśumattantre māsapūjāpaṭale- ayanādyuktakāleṣu tanmāsadravyakairyajet | ekāmāse dvinakṣatre dvayorapi ca pūjayet || iti || nanu ubhayasya aśāstrārthatvaditi vrīhi yava yāgavadanya tara pakṣa eva svīkāryaḥ anyathā mīmāṃsāvirodhāt | iti cet na dvayorapi ca pūjayediti śiva vākyena āvaśyakatvokteḥ prābalyāt | divasadvayesati yasmin divase divāprokta kālo'tiriktaḥ tasmin divase śubhā kāryetyarthaḥ | tatra guṇopasaṃhāranyāyena | dvivāre khaṇḍite ṛkṣe yasminvāre divādhikam | tasmin tīrthotsavaṃ kuryātsame pūrvaṃ viśiṣyate || iti nyāyena aṅgīkāryamiti bhāvaḥ | atha pūrvasmindine puṇyayoga sahite vyatīpāta paurṇamāsyādi yogayukte sati tasya durlabhatvāt pūrvasminneva kāryā | taduktaṃ kāmike- tithinakṣatrasaṃyogayuktaṃ durlabhamucyate || iti || vāradvayagate ṛkṣe tithauvā yogasambhave || iti ca || saṅkrānti rāhūdayau- saṅkrāntiḥ meṣādi saṅkrāntiḥ rāhūdayaṃ- somasūryoparāgaḥ etau tyaktvā -etadvayaṃ yasmindine sambhavati taddinaṃ tyaktvā pūrvatracet paraṃ grāhyaṃ paratracet pūrvaṃ grāhyamityarthaḥ | tathācoktamācāryaiḥ - nammarkṣa tīrtharkṣaka māsa bhāni- yadyekamāse punarudbhavanti | punarbhaveṣveva hi karma kārya- tathaiva saṅkrāntyuparāga jarjam || iti || p. 111) tayorapi pratyekaṃ viśeṣapūjākālatvāditi bhāvaḥ aparihāryatvena samāveśanirṇayastu uttaratra pratipādyate | atha proktakāla eva pūjāprakāramāha | pūrvadine'dhivāsya-adhivāsanākhyaṃ karma kṛtvā aparedyuḥ nityapūjānte kartavyā taduktamaṃśumattantre- ācāryaśśiṣyasaṃyuktaḥ snānaṃ kṛtvā vicakṣaṇaḥ | ahatenaiva vastreṇa cācchādya susamāhitaḥ || tattanmāsoktakaṃ dravyaṃ sampādya vidhivadbudhaḥ | nirdiṣṭha divasātpūrvarātrau dīpāvasānake || yāgagehaṃ praviśyātha adhivāsanasamārabhet || ityādi || apūṣaṃ candanaṃ caiva cā'gnaṃ puṣpaṃ phalaṃ tathā | sadyodhivāsanaṃ kuryādanyeṣāṃ pūrvarātrake || kiñcidasminviśeṣo'sti śṛṇuṣva ravisattama | prātaḥsandhyāvasāne vā copasandhyāvasānake || annapūjāṃ tataḥ kṛtvā vidhivaddeśikottamaḥ | madhyāhnayajane kāle cānnaliṅgaṃ visarjayet || tatkāle snapanaṃ kuryādannaliṅgaṃ jale kṣipet | aśnīyātkāmato yastu rauravaṃ narakaṃ vrajet || iti || sāyāhnayajane kāle cānnaliṅgaṃ visarjayet || iti ca || p. 112) evaṃ māsapūjākāle pratipādite tattanmāseṣu navanaivedyādi viśeṣa pūjānāṃ kāla nirṇayāya tattadāgama vacanānyevodāhniyante | kālottare- athātassampravakṣyāmi nava naivedyalakṣaṇam | kanyākumbhakulīreṣu cāpamāse ca varjayet || iti || bhīmasaṃhitāyām- proṣṭhapāde tathāmāghe cāṣāḍhe mārgaśīrṣake | varjayettu prayatnena śeṣāśca śubhadā smṛtāḥ || praśastaśśuklapakṣastu kṛṣṇapakṣastu ninditaḥ || iti || kālottare- sitapakṣe dvitīyā ca tṛtīyā pañcamī tathā | saptamyekādaśī caiva daśamī ca trayodaśī || etāśca tithayaśśastā hastaśravaṇarevatī | ādityaḥ puṣya maitrāśvi citrastrīṇyuttarāṇi ca || soma prajāpatī mūla viśākhā vasuvāruṇāḥ | ete ca śubhadāḥ proktā mīnājāli kulīrajāḥ || aśakyarāśayaścaite cānye sarve śubhapradāḥ | lagne ca daśame caiva ṣaṣṭirvai cāṣṭameṣu ca | caturthe tu śubho jīvaṣṣaṣṭhe ca daśame tathā || p. 113) ekādaśe ca daśame śubhāḥ śubhakarāḥ smṛtāḥ | ṣaṣṭhe ca daśame caiva dvādaśe saptame'pi ca || mṛgāṅkaḥ śubhadaḥ prokto navame dvādaśe tathā | ṣaṣṭhe ca daśame laghne saptame'nyagrahāśca vai || aśubhāstviti vidhyātāstvanyeṣu śubhadāssmṛtāḥ | budhabhārgava somākhyā vārāśśreṣṭhatamāssmṛtāḥ || sumuhūrtaṃ viniścitya kārayedaṅkurārpaṇam || iti || ajite- navanaivedya kālastu bhavenmāsatraye'pi ca | na tanmāghe tu ceṣṭha syāddhaste ca guruśukrayoḥ | caitraphālgunayoścā'pi pūrvapakṣe śubhe dine | śubharkṣe śubhayoge ca śubhalagne surottama || iti || śivarātrikālamāha | yathā kāmike- māghamāsyāsite pakṣe vidyate yā caturdaśī | tadrātriśśivarātriḥ syātsarvapuṇyaśubhāvahā || iti || kumāra tantre- tanmāse kṛṣṇapakṣe tu vidyate yā caturdaśī | tadrātriśśivarātri syātsarva puṇya śubhāvahā || p. 114) rātrau yāmadvayadarvāk ghaṭikaikā mahāniśi | tasyāṃ caturdaśī yasmiṃstadrātriśśivaratrikā || mukhyā trayodaśī miśrā parvaviddhādhamā matā | madhyamā śivarātriḥ syādahorātraṃ caturdaśī || tasyāṃ pūjyo mahādevastvātmano hitakāṅkṣibhiḥ || iti || īśvara uvāca- kauśikedaṃ śataṃ satyaṃ matpūjyāyāścaturguṇam | apyekadanta senānyo pūjayā toṣayāmyaham || iti || cintyāgame- ekamāse dvipakṣe tu cāpare vṛtamācaret | rātrau caiva tvahorātraṃ kṛṣṇāyāntu caturdaśī || bhavedrātrau mahādevi pūjāyāñcottamottamam | divā trayodaśī yuktaṃ tadrātrau tu caturdaśī || bhaveddevasya tadrātrau yajanaṃ cottamaṃ bhavet | bhavetrayodaśī pūrvaṃ rātryādau daśanāḍikāḥ || paścādviṃśati nāḍyaśca caturdaśyāstitherbhavet | tadrātrau śivarātriḥ syānmadhyamantu śivāpriye || bhaveccaturdaśī pūrvaṃ rātrau viṃśati nāḍikāḥ | śeṣaṃ parvayutaṃ paścādvrataṃ kanyasamācaret || iti || p. 115) evaṃ cārdharātra eva brahmaviṣṇvoḥ kalahanivāraṇāya mahāliṅga prādurbhāvādardharātra vyāpinī caturdaśyeva grāhyā | vṛddhikṣayavaśāt tadabhāve pradoṣavyāpinī grāhyā | natu trayodaśī bhagākārā liṅgakārā caturdaśī | iti ca-darśaviddhāṃ vivarjayet | ityādyanekāgama smṛti vacanaistrayodaśī viddhāyāḥ parigrāhyatvokteḥ amāviddhāyāḥ varjyatvokteśca kathamidamiti cet satyam | amāvedhaniṣedhasya dinadvayepyardharātravyāptiviṣayatvāt | dinadvayepyardharātra vyāptyabhāve ardharātravat pradoṣavyāpteḥ parameśvarasya naṭanasamayatvena tadvyāpinī grāhyā | evaṃ ca na kutrāpi smṛtyāgama virodhaḥ | kecittu ekādaśyāṃ daśamīvedhavat caturdaśyāṃ darśavedhameva na sahante | skānde īśāna saṃhitāyām- tithyante pāraṇāṃ kuryādbandhuputrādi saṃyutam | evameva vṛtaṃ kuryātprati saṃvatsaraṃ vratī || dvādaśaṃ vārṣikaṃ kuryāccaturviṃśābdikaṃ tathā | sarvānkāmānavāpnoti prakāraṃ vacmi mānavaḥ || tithyante pāraṇāṃ kuryāddivā vā yadi vā niśi | pūrvedyurekadāśnīyāddantadhāvana pūrvakakam || iti || p. 116) vasanta pūjākālamāha- uttare phālgune māse sarvagandhaiśca pūjayet | viśeṣasnapanopetaṃ viśeṣa yajanānvitam || iti || ajite- vasantaṃ tatpravakṣyāmi samāsena janārdana | madhu mādhavayormāsoḥ pūrṇāyāmahani smṛtam || tasminkāle śubhe lagne kārayedvidhipūrvakam || iti || vātule- caitra vaiśākhayormāsoḥ trayodaśyāṃ samācaret | śuklapakṣe śubharkṣe ca suvāre sumuhūrtake || pratisaṃvatsaraṃ kuryādimaṃ loka sukhāvaham || iti || sūkṣme- phālgune caitramāse ca vaiśākhe ca viśeṣataḥ | navāhe vā'tha saptāhe pañcāhe vā tryahepi vā || ekāhe vā'tha kartavyaṃ vasantākhyaṃ tadutsavam | tattanmāsarkṣake kuryādvasantaṃ cotsavaṃ kramāt || iti || pūrakarmavidhiḥ kālottare- āṣāḍhamāsake caiva pūrakarma samācaret | rāṣṭragrāma nṛpāṇāṃ ca tvāyuḥ śrī kīrtiṃ siddhidam || p. 117) parvayuktaṃ tathotkṛṣṭamaparaṃ madhyamaṃ bhavet | pakṣe vāradvaye prāpte tvadhikaṃ gṛhya buddhimān || pakṣadvaye samaṃ prāpte hmaparaṃ gṛhya deśikaḥ | evamṛkṣaṃ gṛhītvā tu devīṃ samyaksamācaret || iti || kṛttikādīpavidhiḥ kāmike- dīpāvaliṃ pravakṣyāmi śṛṇudhvaṃ viprasattamāḥ | māsetu kṛttikākhye ca nakṣatre kṛttikāhvaye || pūrṇāyāṃ vā'tha tadyogassarvakāma prasiddhaye | khyastamanavelāyāṃ dīpārohaṇa mārabhet || karturaṣṭama rāśyādi lagnadoṣa nirīkṣaṇam | viṣṭi vaināśikarkṣādi prekṣaṇaṃ nā'trasammatam || ravetastamayātpūrvaṃ yāma pādāvasānakam | kālastadūrdhva yāmārdhaparyantaḥ kāla iṣyate || evaṃ niścitya kālantu kārayedaṅkurārpaṇām || iti || kāmika tantrasāre- yāṃ tithiṃ samanuprāpya codayaṃ yāt bhāskaraḥ | sā tithissakalā śuklapakṣe kṛṣṇe dvijottamāḥ || yāṃ tithiṃ samanuprāpya cāstaṃ yati divākaraḥ | sā tithiḥ sakalā jñeyā nakṣatrepyevameva tu || p. 118) vṛścikasthe divānāthe saptamasthe niśākare | kṛttikādhiṣṇya saṃyoge rātrau dīpān prakalpayet || iti || raurave- vṛścikerkagate candre cāgni-ṛkṣa samanvite | sampūrṇamāsi vā rātrau kṛttikā dīpamācaret || iti || svāyambhuve- kṛttikākhye ca māse tu tadṛkṣe tithi saṃyute | uttamāi trayaṃ proktaṃ tadbhedaṃ śṛṇu suvrata || tanmāse caiva kartavyaṃ yogayuktaṃ viśeṣataḥ | ekāmāse dvipakṣe tu parvayuktaṃ samācaret || tasmin parvaṇi tatraiva kṛttikarkṣayutaṃ yadi | tatra dīpaḥ prakartavyo viśeṣaḥ kaścidasti hi || vāradvayagate ṛkṣe tithau vā yogasambhave | parva yuktaṃ vinā dvautu cāpare vṛtamācaret || pakṣa-ṛkṣa samāyuktamuttamantu praśasyate | madhyamaṃ vaiśyavijñeyaṃ caturthe cādhamaṃ bhavet || evaṃ krameṇa kartavyaṃ dhanadhānyādi vṛddhidam | sāmānyamuttamaṃ proktaṃ sarvaprāṇi tamopaham || iti || p. 119) tatraiva tithinirṇaya prakaraṇe- kṛttikā sahitā pūrṇā sukhadā rājarāṣṭrayoḥ | bharaṇī sahitā rogahariṇī rohiṇī yutā || sarva saukhyakarī jñeyā candradaivatya saṃyutā | subhikṣakāriṇī proktā phalamevaṃ prakīrtitam \\ tasmātsarvapradhānaṃ syātparvayukte niśākare | dīpotsavo vidhātavyaṃ parvahīne kṛte yadi || rājarāṣṭrābhicārāya tasmātparvaṇi kārayet || iti || ajite- aurje māsi ca rākāyāṃ nakṣatre vahnidaivate | tasminpradoṣa kāle tu kṛttikādīpamācaret || kevalaṃ paurṇamāsyāntu pradoṣe vā samācaret || iti || ārdrāvṛta vidhi.ḥ-yathā kāmike tantrasāre- mārgaśīrṣaka māse tu cārdrāyāṃ vṛtamācaret | ārdrāyāṃ parvasaṃyuktamayuktaṃ cārdrameva ca || viśeṣeṇa tu cārdrāyāmuttamantu pracakṣate | ārdrāyāmaṣṭa nāḍiṣu cāntyarkṣe vṛtamācaret || aṣṭanāḍīrvinā ṛkṣaṃ pūrvāhne vṛtamācaret || iti || p. 120) santāne- mārgaśīrṣe ca māse tu cārdrānakṣatrapūjanam | parvaṇā saṃyutaṃ yogayuktaṃ ceduttamaṃ bhavet || ādityāstamanātpūrvaṃ yāmaṃ yāmārdhameva vā || taddinaṃ parvasaṃyuktaṃ madhyamaṃ tadudāhṛtam | ṛkṣamastamayāntaṃ hi parva vā yena kenacit || adhamaṃ tviti vikhyātaṃ niścityaivaṃ prakalpayet | parva hīne dine pūrṇe tadā ṛkṣapradhānakam || khaṇḍite sati nakṣatre dvayornāḍyadhikaṃ bhavet | samaṃ cedaparaṃ grāhyaṃ sarvamaṅgalakāraṇam || iti || aṃśumati- mārgaśīrṣakamāse tu cārdrāyāṃ parvasaṃyute | parvayukte viyukte vā cārdrāyāṃ vṛtamācaret || dinādhike tathā nyūte tadṛkṣe tu samācaret | ārdrāyāmaṣṭanāḍiṣu tvantyarkṣe vṛtamācaret || aṣṭanāḍīrvinā ṛkṣaṃ pūrvāhne vṛtamācaret | yadṛkṣamaṣṭanāḍyūnaṃ tadṛkṣaṃ niṣphalaṃ bhavet || iti || p. 121) svāyambhuve- mārgaśīrṣakamāse tu cārdrāyāṃ vṛtamācaret | ārdrāyāṃ parvayuktaṃ cetuttamantu praśasyate || parvayuktaṃ vinā cettu cārdrā nakṣatrameva vā | ekamāse dvinakṣatre tvantyarkṣe vṛtamācaret || vāradvayaṃ ca samprāpya parvayuktaṃ pradhānakam | ādityodayamārabhya caikadvitri vināḍikā || parvayuktaṃ gṛhītvā tu tathā ṛkṣāntameva hi | kartavyamaṣṭanāḍī ca taddvāraṃ gṛhya buddhimān || aṣṭanāḍi vihīnaṃ cettatpūrve vṛtamācaret | tatpūrve pūrvavatkuryādaṅkurārpaṇamuttamam || mṛgaśirṣākhya nakṣatre tvadhivāsanamārabhet || iti || sūkṣme- atha vighneśayajanaṃ śṛṇu tvaṃ tatprabhañjana | mārgaśīrṣakamāse tu pracetāṣṣaṣṭi saṃyute || ṣaṣṭiyukte viyukte vā taddine vṛtamācaret | vighneśaṃ pūjayeddhīmān gandha puṣpādinā saha || iti || p. 122) yogaje- ārdrā-ṛkṣasya pūrvetu vāmbu yukte viyuktake | dine ca daśame tasmātkrameṇa vṛtamācaret || tathā- cāpaṃ prāpte divānāthe raudrātpūrvaṃ daśāhnike | ṣaṣṭyāṃ vā śata-ṛkṣe vā vighneśaṃ samyagarcayet || iti || pradoṣakālavidhimāha- yatra divase niśāmukhe rātryādau trayodaśī dvyekārdha yāmā dviyāmā ekayāmā ardhayāmā tato hīnā vā dvighaṭikaika ghaṭikā vā dṛśyate tatra prasoṣākhyakāle pakṣadvaye-śuklapakṣa kṛṣṇapakṣayorapi giriśaṃ yajet | māghamāse tu śuklapakṣe viśeṣādgiriśaṃ yajet | taduktamaṃśumati- pradoṣasya vidhiṃ śrūyatāṃ ravisattama | sarvapāpaharaṃ puṇya sarvadoṣavināśanam | pradoṣakāle kartavyaṃ yajanaṃ ca viśeṣataḥ | trayodaśīdine sāyaṃ kṣīrābdhimathanodbhavam || kabalīkṛtavān raudraṃ kālāgni sadṛśaṃ viṣam | devānāṃ ca hitārthāya vṛṣamāruhya satvaram || tasminkāle mayā pīta garalaṃ lokarakṣayā | karoti mama yaḥ pūjāṃ sarvapāpaiḥ pramucyate || p. 123) tasmātsarvaprayatnena śivapūjāṃ samārabhet | trayodaśīyutaṃ sāyaṃ sarvadoṣāpahaṃ smṛtam || sitāsita trayodaśyāṃ yajanaṃ vṛṣapūrvakam | udayādyudayāntaṃ ca trayodaśyuttamaṃ bhavet || bhāskarodayamārabhya yāvadastamanāntakam | taddine yajanaṃ kuryānmadhyamaṃ ceti kīrtitam || saptaviṃśati nāḍyantaṃ yajanaṃ cādhamaṃ bhavet | divasāparataḥ kāladvyekayāmā trayodaśī || ardhayāmā bhavetsā ca dvyekanāḍī trayodaśī | taddinasyāvasāne tu pradoṣa iti niścayaḥ || tasmādahvoṣṭame bhāge cādye madhye tadantake | dṛśyatetra trayodaśyāṃ śivaṃ sampūjayedbudhaḥ || māghe śuklatrayodaśyāmuttamottamamiṣyate | taddine yajanaṃ kuryātsarvamāsaphalaṃ labhet || iti || svāyambhuve- ārabhyāstamanaṃ bhānossatripāda trināḍikāḥ | pradoṣa iti nirdiṣṭastatra śambhuṃ samarcayet || p. 124) raverastamayādūrdhvaṃ trayodaśyadhikā yadā | pradoṣapūjā tatraiva kartavyā kāmyasiddhaye || iti || aṃśumattantre- vṛṣādisnānaparyantaṃ ghaṭikaikā vidhīyate | naivedyādyutsavāntaṃ ca pañca nāḍyaḥ prakīrtitāḥ || dhūpādi vṛṣaparyantaṃ tripādantu vidhīyate | pradoṣayajanānte tu sāyarakṣā samācaret || evaṃ yaḥ kurute martyaḥ sa puṇyāṃ gatimāpnuyāt || iti || atha garbhādhānādi ṣoḍaśakarmaṇāṃ kālamabhidhātuṃ prathamaṃ garbhādhānakālamāha- mūlam- sāvitra vedho hari varuṇāni- pauṣṇānurādhottara mārutāni | gurvindu samyośanasāntu garbhā- dhāne praśastāni dināṃśakādi || 22 || sāvitreti-sāvitraḥ-hastaḥ | vedhāḥ-rohiṇī hariḥ-śravaṇaṃ | vāruṇaṃ- śatabhiṣak | pauṣṇaṃ-revatī | anūrādhā-prasiddhā | uttarā- uttaraphalgunyuttarāṣāḍhottaraproṣṭhapadāstisraḥ | mārutaḥ-svātī | etāni daśanakṣatrāṇi gurvindusamyośanasāṃ-bṛhaspati candra budha śukrāṇāṃ dināṃśakādi ca-ādi śabdena drekkāṇa horādayo gṛhyante | etāni garbhādhāne praśastāni grāhyāṇi | tathācoktaṃ vīratantre garbhādhānapaṭale- rohiṇī revatī hastaśśravaṇañcānurādhakam | svātī śatabhiṣak caiva cottaratrayameva ca || saumya jīva sitendūnāṃ drekkāṇa divasāṃśakāḥ || iti || rāśividhestatrānuktatvāt anuktamanyato grāhyam iti nyāyena kālavidhānokta hitvā karkaṭakaṃ nṛyugma mabalāṃ iti vacanena karkaṭaka mithuna kanyā vihāya śeṣā nava rāśayo grāhyāḥ | tithayaśca riktā varjayitvā anye grāhyāḥ | nṛsiṃhastu- chidrāṃśca navamīṃ hitvā puṃsavane matāḥ || ityuktavān | tatra aṣṭaśuddhirapyapekṣaṇīyā | tathoktaṃ vasiṣṭhena- aṣṭamasthā grahāssarve neṣṭāsteṣyuśśubhā'śubhāḥ || evaṃ samyak parīkṣyaiva kuryātpuṃsavana kriyām || iti || atha puṃsavanakālamāha- mūlam- vyakte tu garbhe'tha tṛtīyamāse puṣpe harau puṃsavanaṃ vidadhyāt | p. 126) śuddhe'ṣṭame bhārgavajīva samya niśākarāṇāmudaye praśastam || vyakta-iti-garbhe vyakte sati | atha tṛtīyamāse puṃsavanaṃ vidadhyāt, kuryāt | atra nakṣatramāha | puṣye harau śravaṇe ca | aṣṭame-aṣṭamasthāne śuddhe sati ca bhārgavasaumya niśākarāṇāmudaye ca puṃsavanaṃ vidadhyāt | tathā coktaṃ vīratantre- atha puṃsavanaṃ vakṣye śṛṇu tatvaṃ tapodhana | māsadvayānte kartavyaṃ sarvālaṅkāra saṃyutam || puṣye vā śravaṇe vā'pi kuryātpuṃsavanaṃ budhaḥ | guru śukra budhendūnāmudayaṃ śastameva vā \\ candrodayaṃ praśaṃsanti grahā neṣṭāstu cāṣṭame || iti || nanu puṃsavane candrodayasya śastatve rātrāvapi kartavyatvaṃ pratīyate | ataḥ kathamidaṃ jyotipācāra virodhāditi cet satyam-āgama balādeva rātrāvapi kartavyam | ataeva tasminneva prakaraṇe-uttaratra- dhruvaṃ yenetyarundhatyāmiti dhruvaṃ darśayettataḥ | na dṛśyeta tadā vipra paśyeddhema sarājatam || iti pratipāditatvācca rātrāvapi kartuṃ śakyate eva || p. 127) virodho yatra dṛśyeta jyotiṣoktāgamoktayoḥ | jyotiṣoktaṃ vihāyaiva hyāgamoktaṃ samācaret \\ iti bodhāyanavacanasya sāvakāśatvam \\ atha sīmantakālamāha- mūlam- vedhaḥ pauṣṇāditi mṛgaśiro hasta viṣṇūttarārye- ṣvṛkṣeṣvāryairiha nigaditaṃ śaiva sīmantakarma | turye ṣaṣṭhe'pi ca śubhatithau māsi siṃhālivarjye lagne śuddhāṣṭamayujiḥharāvaṣṭame viṣṇupūjā || vedha iti-tatra prathamaṃ sīmante nakṣatrāṇyāha | vedhaḥ-rohiṇī pauṣṇaṃ-revatī aditiḥ-punarvasu mṛgaśiraḥ hastau prasiddhau viṣṇu-śravaṇaṃ uttarā-uttaraphalgunyuttarāṣāḍhottara proṣṭhapadāstisraḥ | āryaḥ-puṣyaḥ eteṣu daśasu nakṣatreṣu śaiva sīmantākhyaṃ karma āryaiḥ-abhiyuktaiśśaivācāryaiḥ iha nigaditaṃ-uktam || tathācoktaṃ vīratantre- rohiṇyāṃ caiva puṣye ca uttareṣu punarvasau | haste śravaṇa revatyormṛgaśīrṣe tathaiva ca || sīmantonnayanaṃ kuryācchubhāṃśe śubhalagnake || iti || p. 128) atha māsavidhimāha- turye-caturthe ṣaṣṭhe vā māsi śubhatithau-rikta pakṣacchidra darśavyatirikta tithau | tathā coktaṃ vīra tantre- sīmantaṃ ca pravakṣyāmi śṛṇuṣva kamalāsana | māse catuṣṭaye prāpte ṣaṣṭhe vā māsi kārayet || iti || atha lagnavidhimāha - siṃhālivarjye - siṃhaḥ prasiddhaḥ ali-rvṛścikaḥ | etadubhayavyatirikte | śuddhāṣṭamayuji-aṣṭamaśuddhiyukte | taduktaṃ vīratantre- siṃha vṛścika varjyesyādaṣṭame grahavarjite || iti || atha viṣṇubaleḥ kālamapyatraivāha- harāvaṣṭame viṣṇu pūjā - iti aṣṭame- aṣṭame māsi harau-śravaṇa nakṣatre viṣṇupūjā-viṣṇubalināma karma kāryeti śeṣaḥ | viṣṇorbaliṃ ca vakṣyāmi śroṇāyāṃ hi karoti tat || iti || atha jātakarmaṇaḥ jananakṣaṇaevāvaśya kartavyatvena tatkālasya durnirūpatvāt tatkālaṃ siddhavatkṛtya nāmakaraṇakālamāha- mūlam- jāte putre pramuditamanā jātakarmāśukṛtvā svātī śroṇāditi śatabhiṣak saumya mūlottareṣu | p. 129) ārye pauṣṇāmbuja bhava kare ṣvādadhīta praśastaṃ nāmācāryo vidhivadathavaikādaśe dvādaśehni || jāta iti-putre jāte-jātamātre sati pramuditamanāḥ-svata eva harṣonmeṣataraṅgitāntaḥkaraṇassan pitṝṇāṃ bandhana mokṣāt vaṃśābhivṛdhyaṅkurotpādanācceti bhāvaḥ | āśu - tatkṣaṇa eva jātakarma kṛtvā tatpuṇyakālānantaramanupadamevā'śauca-sparśāditi bhāvaḥ | taduktaṃ vīra tantre- jātakarma vidhiṃ vakṣye dharmakāmārthasādhanam | atha jātaṃ kumāraṃ ca darśayeddhṛdayena tu | astreṇaiva tu mantreṇa nābhiṃ chitvā viśeṣataḥ || ityādi || atha nāmakaraṇanakṣatrāṇyāha-svātī- prasiddhā śroṇā-śravaṇaṃ āditiḥ- punarvasuḥ śatabhiṣak-prasiddhaṃ | saumyaḥ-mṛgaśirāḥ | mūlaṃ- prasiddhaṃ uttarā-uttaraphalgunyuttarāṣāḍhottaraproṣṭhapadāstisraḥ ārya- puṣyaḥ pauṣṇaḥ-revatī ambuja-bhavaḥ-rohiṇī karaḥ-hastaḥ eteṣu trayodaśa nakṣatreṣu vidhivat-āgamoktakriyāsahitaṃ praśastam | āgamoktaṃ nāma ādadhīta kuryāt | taduktaṃ vīratantre- p. 130) vakṣyāmi nāmakaraṇaṃ śṛṇuṣva kamalāsana | uttarā revatī hasta śatabhiṣaṅmūla puṣyakam || punarvasu śravaṇaṃ svātī rohiṇī mṛgaśīrṣakam | etāni caiva ṛkṣāṇi prasastaṃ nāmakarmaṇi || iti || putrasya devatoddeśa nāmakarma ca kārayet | prathamantu mahādevo dvitīyantu maheśvaraḥ || tṛtīyaṃ śaṅkaraścaiva caturthaṃ vṛṣabhadhvajaḥ | pañcamaṃ kṛttivāsāstu ṣaṣṭhaṃ vai kāmanāśanaḥ || saptamaṃ devadeveśaḥ śrīkaṇṭhaścāṣṭamaṃ smṛtaḥ | navamaṃ ceśvaraḥ prokto daśamaṃ pārvatīpriyaḥ || rudraścaikādaśaṃ caiva dvādaśantu śivaḥsmṛtaḥ | tāni dvādaśanāmāni kṛttikādiṣu buddhimān || śivāntaṃ muktināmāni vācayedagnisannidhau || iti || vīratantre- svastimūrdhniṃ ca japtvā tu yugmākṣaraṃ śivāntakam | śaṅkaro mārgaśīrṣe tu puṣye śambhuriti smṛtam || māghe maheśvaro nāma mahādevastu phālgune | caitre tu sthāṇu nāma syādvaiśākhe tu śivastathā || p. 131) jyeṣṭe paśupatirnāma cāṣāḍhe cogranāmakam | śrāvaṇe śarvanāma syādbhādrapade triyambakaḥ || āśvine ceśvaro nāma kārtike rudranāmakam | athavā sarvamāseṣu gurornāma tu vācayet || iti || suprabhede kanyakānāmakaraṇe viśeṣa uktaḥ | yathā- śivamantraṃ samuccārya kanyāyāśśakti nāmataḥ | ambikā pārvati gaurī bhavānī ca surārcitā || dākṣāyaṇī haimavatī mahādevī harapriyā | umā śivakarī ceti girijā dvādaśaiva tu || śaktināma iti khyātaṃ kṛttikādiṣu yojayet || iti || nanu aṃśumatsūkṣmatantrādiṣu sthūla sūkṣma bhedena māsānāṃ mārgaśīrṣaprabhṛtitvena caitraprabhṛtitvena sarvakarmasu kīrtanāt vīratantre ca mārgaśīrṣāditvenaiva nāmakaraṇādi nirdeśāt suprabhedokta kṛttikādīti vacanaṃ viruddhamiti cet na kṛttikādītyatra kṛttikā ādiḥ yeṣāmiti atadguṇasaṃvijñāna bahuvrīhiṇā mārgaśīrṣa mevoktamiti na kaścidvirodhaḥ | evaṃ nakṣatramārgeṇa nāmakaraṇakālamabhidhāya pakṣāntaramāha- athaveti- ekādaśe dvādaśe vā ahni-divase nāmakaraṇaṃ kuryāt | tathā ca suprabhede- p. 132) utthāpanamidaṃ proktaṃ nāmanirdeśanaṃ śṛṇu | ekādaśe dvādaśe'hni nāmanirdeśanaṃ kramāt || iti || evaṃ nāmakaraṇakālamuktvā upaniṣkrāmaṇakālamāha | mūlam- aśviśroṇāditi vasumarunmaitra citrottarendu- brāhme pauṣṇe savitṛvaruṇāryeṣu niṣkrāma karma | śuddhe samyak daśamanilaye sanmuhūrte sulagne- māse turye vidhivaduditaṃ maṅgalaṃ bālakānām || 25 || aśvīti-upaniṣkrāmakarmaṇaḥ prathamaṃ nakṣatrāṇyāha-aśvī- prasiddhaḥ śroṇā-śravaṇaṃ aditiḥ-punarvasuḥ vasu-śraviṣṭhā marut-svāti maitraṃ-anurādhā citrā-prasiddhā uttarā-uttarātrayaṃ | induḥ-mṛgaśirāḥ brahmā-rohiṇī pauṣṇaṃ-revatī savitṛ-hastaḥ varuṇaḥ-śatabhiṣak āryaḥ-puṣyaḥ eteṣu ṣoḍaśanakṣatreṣu maṅgalaṃ niṣkārmakarma-upaniṣkrāmaṇākhyaṃ karma bālakānāṃ uditaṃ-uktam | tathā coktaṃ vīratantre- aśvī mṛgaśiraścaiva revatī ca punarvasuḥ | śravaṇaṃ ca śraviṣṭhā ca hasta svātyanurādhakam || p. 133) citrā tathottarāścaiva śatamipagrohiṇī tathā | puṣyaścaiva tu nakṣatraṃ śastaṃ naiṣkṛmaṇe tataḥ || iti || atha māsavidhimāha-turyemāse-caturthamāse taduktaṃ tatraiva- naiṣkrāmaṇavidhiṃ vakṣye caturthe māsi ceptate || iti || atha muhūrtanirṇayamāha- sanmuhūrte viṣamagulikādidoṣa rahite sulagne - pāpakrānti pāpekṣaṇādi rahite lagne daśamanilaye-daśamasthāne samyak śuddhe | tadapyuktaṃ vīratantre- daśamasthā grahāḥ sarve neṣṭhāścaiva prayatnataḥ | śubhe muhūrte māṅgalye cāgnimukhaṃ ca kārayet || iti || athānnaprāśana kālamāha- mūlam- māse tu ṣaṣṭhe mahite muhūrte- śaśāṅka deverḍita vāruṇeṣu | aśvi prajeśe daśame viśuddhe- 'nnaprāśanaṃ karma śiśorvidadhyāt || 26 || māsa iti - tatra prathamaṃ māsavidhimāha- p. 134) māse tu ṣaṣṭhe mahite muhūrte || iti || taduktaṃ suprabhede- ṣaṇmāse śubhanakṣatre cānnaprāśanakarmakam | nocchiṣṭasparśanaṃ bāle sumuhūrte śubhedine || iti || atha nakṣatrāṇyāha - śaśāṅka - mṛgaśirāḥ deviḍitaḥ - puṣyaḥ vāruṇaṃ - śatabhiṣak aśvī - prasiddhaṃ prajeśaḥ - rohiṇī eteṣu pañcasu nakṣatreṣu annaprāśanaṃ - annaprāśanākhyaṃ karma śiśorvidadhyāt | tathā coktaṃ vīratantre- ṣaṣṭhe māsi tu samprāpte tvannaprāśanameva ca | aśvī mṛgaśiraścaiva śatabhagrohiṇī tathā || puṣyaścaiva tu nakṣatraṃ praśastaṃ cānnabhojane || iti || atha śuddhisthānamāha - daśame viśuddhe - iti taduktaṃ tatraiva- daśamasthā grahāssarve neṣṭā eva prayatnataḥ || iti || atha caulakālamāha- mūlam- varṣe tṛtīye vasupauṣṇapuṣya punarvasū saumya karāśvimeṣu || p. 135) tvāṣṭre harāvaṣṭama dhāmni śuddhe- kuryātsanāndīmukha caulakarma || 27 || varṣa iti - tatra prathamaṃ varṣavidhimāha- varṣe tṛtīye iti taduktaṃ vīratantre- caulakarmavidhiṃ vakṣye cāyurārogyavardhanam | varṣe tṛtīye samprāpte śubhanakṣatrasaṃyute || iti || tathā suprabhede - trivarṣe śubhanakṣatre sutithau cottarāyaṇe | iti | atha nakṣatrāṇyāha- vasu-śraviṣṭhā pauṣṇa-revatī puṣya-punarvasū-prasiddhau saumyaṃ-mṛgaśirāḥ karaḥ-hastaḥ aśvibhaṃ-aśvinī tvāṣṭraṃ- citrā hariḥ- śravaṇaṃ eteṣu navanakṣatreṣu caulakarma kuryāt | taduktaṃ vīratantre- citrā śraviṣṭhā hastāśvi revatī śravaṇaṃ śubham | puṣyaḥ punarvasuścaiva mṛgaśīrṣaṃ tathaiva ca || ete vai śubhadā proktāḥ || iti || atha śuddhisthānamāha-aṣṭamadhāmni śuddhe | iti | tathā coktaṃ vīratantre-aṣṭame grahavarjite iti | p. 136) sanāndīmukha caulakarma-nāndīmukhaṃ śrāddhapūrvakaṃ caulakarma kuryāt | tacca pūrvedyureva kartavyam | tathā coktaṃ suprabhede- taddinātpūrvadivase kṛtvā nāndīmukhaṃ punaḥ | caulopanayane caiva samāvartanake tathā || pāṇigrahe ca teṣāṃ vai pūrve nāndīmukhaṃ smṛtam || iti || atha upanayana kālamāha- mūlam- viprakṣatraviśāṃ krameṇa samaye garbhāṣṭamādāvṛtau- madhvādye vidhimaitravāyvaditibhatvāṣṭrendu sāvitrabhe | kuryāduttarabhatraye vṛṣayuge kanyākulīre dhanuḥ- mīne cāṣṭamaśuddhibhājyupanayaṃ tvāṣoḍaśābdādikāt || 28 || vipra-iti-viprakṣatraviśāṃ brāhmaṇa kṣatriya vaiśyānāṃ krameṇa garbhāṣṭamādau samaye-ādiśabdena garbhaikādaśa garbhadvādaśau gṛhyete | taduktaṃ vīratrantre- upanītiṃ pravakṣyāmi tvāyurārogyavardhanam | garbhāṣṭame tu viprāṇāṃ rājñāmekādaśe tataḥ || dvādaśeṣu tu vaiśyānāmiti p. 137) suprabhede viśeṣa uktaḥ- jāta saṃvatsarādūrdhve pañca ṣaṭsaptavatsare | aṣṭame vā navābde vā karma jñānasvarūpakam || brahmavarcasamāyuṣyaṃ śrīpradaṃ ca viśeṣataḥ || iti || suprabhede- vṛtānte ca prakartavyaṃ vasante cottarāyaṇe || iti || atha nakṣatrāṇyāha | vidhiḥ-rohiṇī maitraṃ-anūrādhā vāyuḥ-svātī āditibhaṃ-punarvasu svāṣṭraṃ-citrā induḥ-mṛgaśirāḥ sāvitrabhaṃ-hastaḥ uttarabhatrayaṃ-uttaratrayam | eteṣu daśa nakṣatreṣu upanayanaṃ kuryāt || taduktaṃ vīratantre- rohiṇyāṃ hastacitre ca cottarāsvanurādhake | svātī mṛgaśiraścaiva punarvasvaḥ prakīrtitāḥ || iti || atha lagnavidhimāha-vṛṣaḥ-vṛṣabhaḥ yugaṃ-mithunaṃ kanyā-prasiddhā kulīraḥ-karkaṭakaḥ dhanurmīnau ca prasiddhau | eteṣu ṣaḍrāśiṣu aṣṭamaśuddhibhāji-aṣṭamaśuddhiyukteṣu kartavyam || tathācoktaṃ vīratantre- vṛṣe ca mithune caiva kanyāyāṃ karkaṭe tathā | dhanurmīnodaye śastamaṣṭame grahavarjite || iti || p. 138) atha proktakāleṣu daivavaśādinā'karaṇe kadākāryamityāśaṅkyāha | āṣoḍaśābdādikāt - iti ṣoḍaśavarṣaparyantaṃ brāhmaṇasyopanayanakālaḥ | tadapyuktaṃ vīratantre- ṣoḍaśābdāvadhiścaiva brāhmaṇānāṃ bhavetataḥ || iti || atra brāhmaṇānāṃ iti vacanena kṣatriya vaiśyayoḥ bodhāyanoktai kaviṃśaddvāviṃśadvatsarau grāhyau | brāhmaṇasya ṣoḍaśavarṣatikrame prāyaścittaṃ pratipāditam | suprabhede yathā- athavā ṣoḍaśābdāntamaupanāyana mācaret | ṣoḍaśābdādatīte tu coddālaṃ vṛtamācaret || dvimāṃ yāvakaṃ bhuktvā māsaṃ kṣīrantu pāyayet | āmikṣikāmardhamāsaṃ bhakṣayettadaninditam || tapte payasi dadhi ca yattu sā'mikṣikā smṛtā | kṛṣṇāyāḥ kapilāyā vā cāṣṭarātraṃ vṛtaṃ tviha || ayācitaṃ tu ṣaḍrātraṃ trirātramudakaṃ tathā | upavāsamahorātramatīte dvāpare yuge || ekamuktaṃ ca kartavyamuddālaka manuttamam | snānaṃ vā cāśvamedhānte vyatyastaṃ me vināyaka || p. 139) garbhādhānādikaṃ karma pūrvavatkārayet kramāt | vṛtānte'tha prakartavyam || iti || atha vivāhakālamāha- mūlam- māgha proṣṭhapadātirikta nikhilāmāsāḥ punārohiṇī- pauṣṇatryuttara paitrasaumya pavanānūrāgha hastāsurāḥ | śuddhe saptamadhāmni siṃhayamago kanyātulākarkaṭāḥ- kodaṇḍaṃ ghaṭa ityatordhva vadanāśśastā vivāhe budhaiḥ || 29 || māgheti-tatra prathamaṃ māsavidhimāha-māgha proṣṭhapadātirikta nikhilāḥ- māgha bhādrapada vyatiriktāḥ sarve māsāḥ vivāhe śastāḥ | tathoktaṃ suprabhede- sarvamāse vivāhassyānmāghaproṣṭhavivarjite || iti || atha nakṣatrāṇyāha-rohiṇī-prasiddhā pauṣṇa-revatī tryuttarāḥ- uttaraphalgunyuttarāṣāḍhottara proṣṭhapadāstisraḥ paitraḥ-maghā saumyaṃ- mṛgaśirāḥ pavanaḥ-svātī anūrādhā hastau ca prasiddhau asuraḥ-mūlaṃ | etānyekādaśanakṣatrāṇi vivāhe grāhyāṇi | p. 140) taduktaṃ vīratantre- svātī mūlānurādhā ca maghā mṛgaśirāstathā | revatī hastarohiṇyaścottareṣu śubhaṃ triṣu || iti || atha śuddhisthānamāha-śuddhe saptamadhāmni-iti tadapyuktaṃ vīratantre- saptame grahavarjite iti | atha lagnavidhimāha-siṃhaḥ-prasiddhaḥ yama-mithunaṃ go-vṛṣaḥ kanyātulā karkaṭāḥ-prasiddhāḥ kodaṇḍaṃ-dhanuḥ ghaṭaḥ-kumbhaḥ ete'ṣṭau rāśayaśca ūrdhvavadanā urdhvamukhārāśayaśca vivāhe śastāḥ | taduktaṃ kālavidhāne- śreṣṭhāstauliyamāṅganā ghaṭadhanurgokarki kaṇṭhīravā- madhyāssaumyayutāstatordhvavadanāssarve vivāhe || iti ūrdhvavadanalakṣaṇantu- sūryādhiṣṭhitarāśyupakramatayā yastiryagūrdhvānanam || iti || tatra āgameṣu rāśīnāṃ samyaganuktatvāt jyotiṣoktā eva gṛhītāḥ parasparavirodhābhāvādāvaśyakatvena anuktamanyato grāhyam ityāgamavacanena ca grāhyatvāt | parasparavirodhābhāvaścopoddhāta eva pratipāditaḥ | doṣa eva na tu śāstradoṣa iti | atha dīkṣākālamāha- p. 141) mūlam- śakteḥ pātaṃ viditvā gururasakṛdatho prāptaśiṣyasya cihnaiḥ- proktakṣetreṣu dīkṣāvidhimiha vidadhītottame madhyame vā | māse vedho maghendu śravaṇakaramarutṣauṣṇamūlottarāryā- dityārdrā mitrabheṣu sthirayugabhavane nāsti kālo mumukṣoḥ || 30 || śakteriti-athoktalakṣaṇo guruḥ prāptaśiṣyasya-śarīramarthaṃ prāṇaṃ ca sadgurubhyo nivedayet | iti nyāyakrameṇa prāpta śiṣyasya cihnaiḥ svedādilakṣaṇaiḥ śakteḥpātaṃ-śaktinipātaṃ viditvā | tathācoktaṃ siddhāntaśekhare- śaktipātavibhedānāṃ lakṣaṇaṃ vakṣyate tataḥ | adharma dharmayossāmye jāte śaktiḥ patatyasau || jñānātmikā parāśaktiḥ śambhoryasminnipātitā | tasyaiva kriyate dīkṣā sa mukto nā'tra saṃśayaḥ \\ tatpātalakṣaṇaṃ vakṣye tāratamyena dehinām | dehapātastadā kampaḥ paramānandaharṣaṇe || svedo romāñca ityete śaktipātasya lakṣaṇam || iti || punaścaitasya tīvratara manda mandatara bhedena cāturvidhyamāgameṣu pratipāditam | tato dīkṣāṃ kuryāditi sambandhaḥ | tatra prathamaṃ deśaviśeṣamāha-proktakṣetreṣu-āgamairācāryaiśca uktakṣetreṣu | tathā cintyaviśve- mahendre malaye sahye pāriyātre himālaye | vindhye ca mandare caiva śrīgirau himaparvate || gaṅgātīre ca kālindyāṃ narmadā tuṅgabhadrayoḥ | sarasvatyāṃ bhīmarathyāṃ kāverī kanyakātaṭe || vārāṇasyādi puṇyeṣu kṣetredeśeṣu vā tathā | sumudragāyā nadyāyā tīre śuddhe mahāhrade || puṣpodyāne'thavā ramye kṣīravṛkṣasamīpataḥ | prāsāde vā maṭhe caiva śrotriyasya gṛhe'thavā || śuddhe deśe manoramye mṛtsnādhikatale same || iti || tathā ca pūrvācāryaiḥ- udyāneṣu śivālayeṣu saritāṃ tīreṣu padmālaye- kāñcadyāṃ vyāghrapure payodhisavidhe jalpeśvare parvate | gokarṇepi gurorgṛhe svabhavane śrīkālahastīśvare- dīkṣāṃ śaktinipātino guruvaraḥ kuryāt sthaleśe tathā || p. 143) atha māsavidhimāha- uttame madhyame vā māse-taduktaṃ kāraṇe niṣedhamukhena māsavidhānam | pūrvabhādrapade māghe cāṣāḍhe mārgaśīrṣake | dīkṣāṃ na kārayeddhīmān nānyamāseṣu kārayet || iti || siddhāntaśekhare- śaratkāle ca vaiśākhe dīkṣāṃ śreṣṭhaphalapradā | phālgune mārgaśīrṣe ca jyeṣṭhe dīkṣā tu madhyamā || āṣāḍhe māghamāse ca kaniṣṭhā samudāhṛtā | ninditā śrāvaṇe caitre puṣye bhādrapade tathā || iti || lakṣmaṇīya paddhatau- ninditeṣvapi māseṣu dīkṣoktā grahaṇe śubhā | viṣuve'pyayanadvandvepyāṣāḍhyāṃ damanotsave || dīkṣākāryeṣu kāleṣu pavitre śuklaparvaṇi | śuklapakṣe śubhā dīkṣā kṛṣṇepyāpañcamīdinam || caturdhī navamī kṛṣṇacaturdaśyaṣṭamī tathā | tithayo'śubhadāśśeṣāśśreṣṭhāśśukrabṛhaspatī || buhaśca śubhadā vārāśśubhayoge śubhāḥ pare || iti || 144) vīratantre- dvitīyā pañcamīvāpi ṣaṣṭhī cāpi viśeṣataḥ | dvādaśī vā gṛhītavyā trayodaśyathavā bhavet || etā vai tithayaḥ proktā vārānapi śṛṇuṣva tu | somaśśukro budho jīvo vārāśśreṣṭhatamāmatāḥ || iti || atha nakṣatrāṇyāha-vedhāḥ-rohiṇī | maghā-prasiddhā indu-mṛgaśirāḥ | śravaṇaṃ-prasiddham | uttarāḥ-uttara phalgunyuttarāṣāḍhottaraproṣṭhapadāstrsraḥ | āryaḥ-puṣyaḥ | ādityaḥ punarvasu | ārdrā-prasiddhā | mitraṃ-anurādhā | eteṣu pañcadaśanakṣatreṣu dīkṣāṃ vidadhīta | tathoktaṃ kāraṇe- pūṣā rohiṇyathādityaḥ śravaṇaścāśvinī madhā | sāvitraṃ tvāṣṭravāyavye nair-ṛtaṃ mitra eva ca || tiṣyastrīṇyuttarāṇyārdrā tathā śiṣyatrijanmakam | nakṣatrāṇi praśastāni dīkṣākarmaṇi sūribhiḥ || iti || siddhāntaśekhare- rohiṇī mṛgaśīrṣaṃ ca maghā puṣya punarvasuḥ | hastasvātyanurādhā ca śravaṇaṃ revatī tathā || uttaratritayaṃ mūlaṃ nakṣatrāṇi caturdaśa | śubhānyetāni dīkṣāyāṃ śubhayoge śubhaṃ param || p. 145) vīratantre- rohiṇī śravaṇārdre ca śraviṣṭhā tisra uttarāḥ | puṣyaśśatabhiṣakcaiva dīkṣānakṣatramucyate || iti || siddhāntaśekhare yogā uktāḥ-yathā- yogāścāṣṭādaśa śreṣṭhāśśubhadaiśca svanāmabhiḥ || iti || atha lagnavidhimāha | sthirayutabhavane - iti sthirarāśau ubhayarāśau ca | taduktaṃ vīratantre- vṛṣabhaṃ vā'tha siṃhañca vṛścikaṃ kumbhameva ca | mithunaṃ vā'pi kanyāṃ vā dhanurvā mīnameva vā || ete ca rāśayaḥ proktāścarāśīśca varjayet || iti || kāraṇe ca- rāśayaśca sthirāśśreṣṭhā madhyamāścobhayātmakāḥ | carāśca naidhanasthāne grahāssarve vivarjitāḥ || iti || atra ācārya śiṣyayorānukūlyamapyapekṣaṇīyam | taduktaṃ lakṣmaṇīye- ācārya śiṣyayorānukūlyantu śubhadaṃ bhavet || iti || śukra bṛhaspatyoḥ kendragatatve balavatve ca sakaladoṣa nivārakatvaṃ sidhāntaśekhare pratyapādi | yathā | p. 146) śukre lagnagate prauḍhe kendrasthe vā bṛhaspatau | sarve doṣāḥ śubhaṃ yānti śambhunaivamudāhṛtam || iti || evaṃ kālaviśeṣa parīkṣāniyamo vubhukṣoreva | mumukṣostu kālaniyamo nāstītyāha | nāstikālo mumukṣoḥ || iti || tathācoktaṃ siddhāntaśekhare- karaṇāni ca lagnāni yogagrahabalaṃ tathā | jyotiśśāstraṃ viditvaiva dīkṣāṃ kuryādbubhukṣuṣu || mumukṣoḥ sarvadā dīkṣā kāladiniyamo na hi || iti || dīkṣābhedāstvasmābhiḥ tattadadhikāryanurodhena dīkṣāmaṇḍala paddhatau samyagvivecitāḥ || athetthaṃ naimittika bhāgamabhidhāya kāmyabhāgamabhidadhānaḥ prathamamutsavakālamāha | nanu utsavasya nityanaimittika kāmyabhedena traividhyasya mūlāgamaiḥ paddhatikāraiśca pratipāditatvāt kathaṃ kāmyabhāge vivecanamucitametasya iti cet-ucyate-nityanaimittikotsavayostattatkālanirṇayādeva nirṇayasya siddhatvāt kāmyotsavasyaiva paryālocanaviṣayatvāt atraiva vivecanamucitametasya | tathācoktaṃ yogaje- nityaṃ naimittikaṃ kāmyamutsavaṃ trividhaṃ smṛtam | nityaṃ nityotsavaṃ kuryānnaimittikaṃ viśeṣataḥ || p. 147) yatheṣṭaṃ kāmyamityuktaṃ cotsavaṃ trividhaṃ bhavet || iti || tatra tīrthanirṇaya pūrvakatvādutsavavidhānasya tanniścayapūrvakaṃ tāvadāha tathācoktaṃ kāmike- tīrthamādau viniścitya tatpūrve triguṇepi vā | dviguṇe taddine vā'pi dhvajārohaṇamārabhet || iti || mūlam- māsyekatra tu tīrthabhadvayagatāvantyaṃ suyogānvitaṃ- pūrvañcedidameva vāsarayuga prāpte'dhikaṃ tvahni yat | sāmye pūrvamathāmbudhau tithiratonyatrarkṣamitthaṃ guruḥ- māsarkṣādi vivicya tannavavidhaṃ kuryānmaheśotsavam || 31 || māsyekatra tu iti-ekatra māsi-ekasminneva māsi tīrthabhadvayagatau- tīrthanakṣatradvayaprāptau satyāṃ antyaṃ-antyarkṣameva tīrtharkṣaṃ grāhyamiti śeṣaḥ | pūrvaṃ syogānvitaṃ cet saṅkrāntyuparāgavyatirikta puṇyakālādi yogayuktaṃ cet-ida.-pūrvameva grāhyam | taduktaṃ kāmike- tīrtharkṣadvaya samprāptāvekamāse paraṃ varam | tatrāpi yogayuktaṃ cet pūrvaṃ saṅgrāhyameva ca || iti || p. 148) svāyambhuve- tīrthanakṣatrayugme tu māsyekasmin samāgate | pūrvaṃ tyaktvā paraṃ grāhyaṃ pūrvaṃ yogayutaṃ yadi || tatra tīrthaṃ vidhātavyam || iti tathā jyotiṣe ca- janmarkṣa tīrtharkṣa gatāni bhāni- yadyekamāse punarudbhavanti | punarbhaveṣveva hi tīrthabhaṃ syā- ttathaiva saṅkrāntyuparāgavarjam || saṅkrāntyuparāgayorapi pratyekaṃ naimittikotsavakālatvāditi bhāvaḥ | yadyaparihāryatvena ubhayossamāveśaḥ tadā tatkartavyatā ca māsapūjāvasare pratipāditā | vāsarayugaprāpte tīrtharkṣe sati ahni-divase yadadhikaṃ tadeva grāhyam | sāmye sati pūrvameva grāhyam | taduktaṃ kāmike- pūrvāhne vā'parāhne vā tithi-ṛkṣasamanvite | samudre vātha nadyādau kāryaṃ madhyandine varam || nakṣatramadhikaṃ tvahni saṅgrāhyaṃ tithireva vā | vāradvayagate ṛkṣe tithau vā yogasambhave || iti || p. 149) svāyambheve ca- tathaiva tīrthanakṣatre vāradvayagate sati | divādhike prakartavyamalaṃ parvayutaṃ yadi || tadeva balattīrthaṃ śreṣṭhaṃ madhyāhnakālagam | pūrvāhnagantu madhyaṃ syādadhamaṃ tvaparāhnagam || kālatraye yadā parvayogastatra vidhīyate | yadṛkṣamudayavyāpi tadgrāhyamupavāsare || sarvavrateṣu tīrthe tu madhyāhnavyāpi śaṃsitam || iti || jyotiṣe ca- dvivāre khaṇḍite ṛkṣe yasminvāre divādhikam | tasmin tīrthotsavaṃ kuryātsame pūrvaṃ viśiṣyate || iti || atha samudratīrthaviṣaye tithireva pradhānatayā svīkartavyetyāha | athāmbudhau tithiḥ-iti ataḥ samudrādasmādanyatra nadītaṭākādau ṛkṣaṃ- nakṣatrameva prādhānyenāṅgīkartavyam | tathācoktaṃ kāmike- tithipradhānaṃ sāmudramanyadṛkṣa pradhānakam | tithinakṣatrasaṃyoga yuktaṃ durlabhamucyate || iti || itthaṃ guruḥ māsarkṣādi tīrthanakṣatraṃ vivicya niścitya māsa p. 150) nakṣatrāṇi candrajñāne pratipāditāni yathā- citrā viśākhā mūlaṃ ca cottarāṣāḍhameva ca | śraviṣṭhā proṣṭhapāśvinyaḥ kṛttikārdrā punarvasuḥ | maghā cottaranakṣatraṃ meṣādi dvādaśasvapi || iti || māsarkṣādītyādiśabdena pratimāsamārdrā pratiṣṭharkṣādayo grāhyāḥ | tathā ca candrajñāne sarvamāseṣu kartavyamārdrātārāntameva vā || iti || bhīma saṃhitāyām- pratimāsamathārabhya tadṛkṣe cotsavāntakam | pratiṣṭhotsavametaddhi tasmātpratyabdamācaret || yajamānasya nakṣatraṃ grāmādīnāṃ tathaiva ca | liṅgasthāpana nakṣatraṃ tathā caivāvanadvayam || amāvāsyānta tīrthaṃ vā sarvamāseṣu kārayet | sūkṣme- parvayuktamayuktaṃ vā māsarkṣantu pradhānakam | caturdaśyāmamāyāṃ ca ṣaṣṭyaṣṭamyāṃ viśeṣataḥ || iti || candrajñāne- kṛṣṇāṣṭamyantakaṃ jyeṣṭhaṃ gādhe ṣaṣṭyantakaṃ bhavet | amāyāṃ pūrṇimāyāṃ vā cānyapuṇyadineṣu vā \\ p. 151) rājñāṃ janmadine yuddhe yajāmānasya janmani | pratiṣṭhādivase tīrthaṃ kalpitaṃ bhuktimuktidam || iti || kāmike- rājñāṃ janmāvasānarkṣamabhiṣekarkṣameva vā | māghamāse tu ṣaṣṭyantaṃ parvāntaṃ sarvamāsake || viṣuvāyanaparyantaṃ grahaṇāntantu tīrthabham | bhūtāṣṭamyantamanyeṣāṃ svasvatithyavasānakam || iti || tatraiva punarutsavaviṣaye viśeṣa uktaḥ- yasminmāse tu yadṛkṣe pūrvaṃ tīrthamanuṣṭhitam | tasminmāse tu tadṛkṣe paścādapi samācaret || itthaṃ tīrthanakṣatraṃ niścitya navavidhaṃ maheśotsavaṃ kuryāt | tathā ca sūkṣme- śaivaṃ gauṇaṃ bhautikaṃ ca bhauvanaṃ daivikaṃ tathā | paitṛkaṃ caiva kaumāraṃ sāvitraṃ cāndrameva ca || śaivamekāhamityuktaṃ tryahaṃ gauṇaṃ tathocyate | pañcāhaṃ bhautikaṃ proktaṃ saptāhaṃ bhauvanaṃ smṛtam || navāhaṃ daivikaṃ proktaṃ rudrāhaṃ paitṛkaṃ smṛtam | trayodaśāhaṃ kaumāraṃ pakṣaṃ sāvitrameva ca || p. 152) cāndraṃ saptadaśāhaṃ syāduttamādi kramāttataḥ | śaivaṃ gauṇaṃ bhautikaṃ ca kanyasatrayamucyate || bhauvanaṃ daivikaṃ caiva paitṛkaṃ madhyamatrayam | kaumāraṃ caiva sāvitraṃ cāndraṃ vai cottamatrayam || evaṃ navavidhaḥ proktaḥ utsavaḥ kramaśo budha | eteṣāntu kramaṃ vakṣye śṛṇu tvaṃ tatprabhañjana || vṛddhidaṃ vijayaṃ saukhyamekāhaṃ trividhaṃ smṛtam | tatpūrvarātrisaṃyukte sāyaṅkāle samārabhet || prātaḥkāle tu tīrthaṃ syādekāhe ca balidvayam \ evaṃ vai vṛddhidaṃ proktaṃ vijayaṃ ca tataḥ śṛṇu || taddinasya ca rātrau tu cotsavaṃ kārayettataḥ | balimekaṃ samāpādya prabhāte tīrthamācaret || evaṃ vai vijayaṃ proktaṃ saukhyakaṃ ca tataḥ śṛṇu | taddinasya tu pūrvāhne madhyāhne vā'parāhnake || yānamekaṃ samāpādya tvante tīrthaṃ samācaret | ekāhaṃ vṛddhidādisyāt tryaṃ ca śṛṇu suvrata || nirdiṣṭadivasātpūrve sāhyāhne tu samārabhet | tridinaṃ cotsavaṃ kuryādbaliḥ kauśika saṃkhyayā || p. 153) caturthe'hani samprāpte prabhāte tīrthamācaret | taddine cāstrayāgantu sāyāhnasamaye budhaḥ || utsavantu samārabhya balīnāṃ tu catuṣṭayam | tṛtīye divase caiva tīrthakarma samācaret || nityapūjāvasāne tu tridinaṃ cotsavaṃ kuru | trayāheṣu ca yānānte jalakrīḍāṃ samācaret || evaṃ trayāhamityuktaṃ pañcāhaṃ ca tataḥ śṛṇu | sāyaṅkāle samārabhya tatpūrvadivase yutam || yānaṃ kuryādviśeṣeṇa daśadhā balimācaret | ṣaṣṭehani prabhāte tu tīrthaṃ kuyāttu deśikaḥ || yathānirdiṣṭadivase sāyāhne tu samārabhet | vasusaṅkhyā baliṃ dadyātpañcāhe tīrthamācaret || etatkanyasamityuktaṃ madhyamaṃ ca tataḥ śṛṇu | yathā nirdiṣṭadivasāt pūrvarātrau samārabhet || homaṃ kuryāttu tadrātrau caturdaśa baliṃ caret | cūrṇotsavaṃ cāṣṭamehni kautukaṃ tīrthamācaret || p. 154) rātrau nirdiṣṭadivase cotsavantu samācaret | homaṃ baliṃ ca yānaṃ ca tadrātrau kārayedbudhaḥ || bhānusaṅkhyā baliṃ kuryātsaptāhe tīrthamācaret | nirdiṣṭa divasādisyātpūrvāhṇe vā'parāhṇake || kevalaṃ bhramaṇaṃ kuryādante tīrthaṃ samācaret | bhauvanaṃ tviti vikhyātaṃ daivikaṃ ca tataḥ śṛṇu || nirdiṣṭadivasātpūrve sāyaṅkāle samārabhet | smṛtisaṅkhyā baliṃ dadyāddaśame tīrthamācaret || daivikaṃ tviti vikhyātaṃ paitṛkaṃ ca tataḥ śṛṇu | taddinātpūrvadivase cāstrayāgaṃ samācaret || dvāviṃśatibaliṃ kuryāttīrthaṃ ca dvādaśāhake | viddhidaṃ tviti vikhyātaṃ vijayaṃ ca tataḥ śṛṇu || yathā nirdiṣṭadivase sāye cotsavamārabhet | rudrāhe kautukaṃ tīrthaṃ viṃśadbalimathācaret || pūrvoktayānamārgeṇa kevalaṃ cotsavaṃ kuru | brāhmikaṃ tviti vikhyātamantye tīrthaṃ samācaret || madhyamatritayaṃ proktaṃ cottamatritayaṃ śṛṇu | tatpūrvadivase vidvānastrayāgaṃ samācaret || p. 155) caturdaśāhe tīrthaṃ syāt ṣaḍviṃśadbalimācaret | etadvai vṛddhidaṃ proktaṃ vijayaṃ śṛṇu suvrata || taddine cāstrayāgaḥsyāccaturviṃśadbaliṃ dadet | trayodaśāhe tīrthaṃ syādvijayantu prakīrtitam \\ kevalaṃ bhramaṇaṃ kuryādante tīrthaṃ samācaret | kaumāraṃ tviti vikhyātaṃ sāvitraṃ ca tataḥ śṛṇu || tatpūrvarātrimārabhya triṃśadbalimathācaret | ṣoḍaśe'hni prakartavyaṃ tīrthakarma viśeṣataḥ || taddine cāstrayāgaḥ syādaṣṭāviṃśadbaliṃ dadet | pakṣāhe kautukaṃ tīrthaṃ vijayasya prabhañjana || nityapūjāvasāne tu yānamekaṃ samācaret | tīrthakarma tadante tu brāhmikaṃ tviti kīrtitam || sāvitraṃ tviti vikhyātaṃ śṛṇu cāndraṃ prabhañjana | tatpūrvadivase vidvānastrayāgaṃ samācaret || catustriṃśadbaliṃ dadyāttīrthamaṣṭādaśe'hani | etadvai vṛddhidaṃ proktaṃ vijayaṃ ca tataḥ śṛṇu || taddinasya tu sāyānhe cotsavantu samācaret | dvātriṃśadbaliṃdānaṃ ca tīrthaṃ saptaśe'hani || p. 156) yānamekaṃ samāpādya cānte tīrthaṃ samācaret | brahmotsavamiti proktamādyantaṃ śṛṇu suvrata || iti || evamuttamādi bhedena trividhānāṃ punaśca tathaiva pratyekaṃ trividhānāṃ navavidhānāmutsavānāṃ śaivādīnāṃ śaivasya traividhyāditareṣāṃ pratyekaṃ dvaividhyena ca ekaviṃśatibhedāḥ pratipāditāḥ | punaścotsavāṅgānāṃ traividhyena navavidhatvaṃ dhvajabheryaṅkurādityena ca traividhyaṃ tatraiva pratipāditam | tadyathā- yānaṃ cāvabhṛtārohamutsavāṅgaṃ tridhā smṛtam | ekaikaṃ trividhaṃ proktamādimadhyāvasānakam || utsavaṃ trividhaṃ proktaṃ dhvajabheryaṅkurādikam | dhvajamāropayetpūrvaṃ paścādbherīntu tāḍayet || aṅkurāṇyarpayetpaścāt dhvajārohaṇapūrvakam | bherīṃ santāḍayetpūrvaṃ dhvajamāropayettataḥ || aṅkurāṇyarpayetpaścādbherītāḍana pūrvakam | aṅkurāṇyarpayetpūrvaṃ bherīghoṣastataḥ param || patākārohaṃ paścādaṅkurārpaṇa pūrvakam | patākārohaṃ paścādaṅkurārpaṇa pūrvakam | ādye tu tritaye caiva na dhvajārohaṇakriyā || bhauvane daivike caiva dhvajārohaṇamārabhet | navāha tritaye vāpi saptāha tritaye'pi vā || iti || p. 157) kāmike- dhvajārohaṇapūrvaṃ syādutsatvaṃ triguṇe matam | bherītāḍana pūrvaṃ cettaddine dviguṇe matam || aṅkurārpaṇapūrvantu taddine kārayedbudhaḥ || iti || sūkṣme ca upāṅgakriyākrama uktaḥ | tadyathā- ketvaṅkurastu prathamaṃ dvitīyaṃ vṛṣayāgakaḥ | pradakṣiṇaṃ tṛtīyaṃ syāccaturthaṃ daṇḍaśodhanam || pañcamaṃ ketukarmākhyaṃ kalaśāsnāna paṣṭhakam | saptamaṃ daṇḍapūjā ca tvaṣṭamaṃ cāstrapūjanam || navamaṃ bheriyāgaśca daśamaṃ devatāhvayaḥ | ekādaśārcanaṃ nityaṃ dvādaśantu balibhramaḥ || trayodaśaṃ vāstuśuddhistatparaṃ cotsavāṅkuraḥ | rakṣābandhastataḥ proktaṣṣoḍaśaṃ yāgakarma tu || hutaṃ saptadaśaṃ viddhi balikramamataḥ param | ekonaviṃśadyānaṃ syāttatparaṃ pariveṣakam || nīrājanaṃ tvekaviṃśatparaṃ nṛttāvalokanam | yātrārthasnapanaṃ paścādviśeṣa yajanaṃ param || p. 158) tīrthāṅkuraḥ pañcaviṃśatṣaḍviṃśattirtha kautukam | tīrthādhivāsanaṃ caiva tīrthakarma tataḥ param || navaviṃśaccāvabhṛthaṃ triṃśatpūrṇāhutistataḥ | yāgakumbhābhiṣekaṃ ca dvātriṃśatsnapanaṃ param || mahāhavyādipūjā ca dakṣiṇādānameva ca | avaropya dhvajaṃ paścātpaiśācākhyabaliḥ param || evaṃ ṣaṭtriṃśadaṃśena cotsavaḥ parikīrtitaḥ | vighneśaṃ pūjayeddhīmān kriyāṃ prati kriyāṃ prati || iti || evaṃ sāṅgānāmanekavidhānāmutsavānāṃ madhye deśakāladravyānurodhenānyatamamutsavaṃ vidadhyāt | iti saṅkṣepaḥ || atha snapanakālamāha | mūlam- pañcamyāṃ navamītithau śivatithau parvadvaye saṅkrame- sūryendugrahaṇe'yane ca viṣuve syātpaṅkti vṛdhyāphalam | dīkṣāsthāpana sotsavādhvaravidhau samprokṣaṇotpātayoḥ- janmamarkṣe manusādhanādiṣu ghaṭaissaṃsnāpayecchaṅkaram || 32 || pañcamyāmiti-śivatihtiḥ-caturdaśī pañcamī navamī caturdaśīṣu pakṣayagatāsvapītyarthaḥ | parvadvaye-paurṇamāsyamāvāsyayoḥ saṅkrame- meṣādisaṅkrameṣu sūryendugrahaṇe-candra-sūryoparāgeṣu ayane- karkaṭakamakara saṅkrāntyoḥ viṣuve-meṣa tulāsaṅkrāntyoḥ steṣu kāleṣu śaṅkraṃ ghaṭaiḥ pañcanavādi saṅkhyākaiḥ kalaśaiḥ saṃsnāpayet | tatphalantu kramāt paṅkti vṛdhyā-daśavṛdhyā bhavati | punaḥ kālaviśeṣamāha | dīkṣā-samaya viśeṣa nirvāṇādayaḥ sthāpanaṃ-śivaliṅgādisthāpanaṃ utsavaḥ-śaivādi navavidhotsavaḥ adhvaravidhiḥ-agniṣṭomādiḥ samprokṣaṇaṃ- āvartanāvartādi utpātaḥ-ativṛṣṭyanāvṛṣṭi bhūmikampādiḥ janmarkṣa- yajamāna janmanakṣatraṃ manusādhanaṃ-mantrapuraścaraṇādikaṃ ādiśabdena rājābhiṣeka maṅgalādi | eteṣu ca kāleṣu śaṅkaraṃ snāpayet | taduktaṃ suprabhede- pañcamyāṃ ca navamyāṃ caturdaśyāṃ ca parvaṇoḥ | saṅkrāntau viṣuve caiva tvayane grahaṇe tathā || pañcamyādyuparāgāntaṃ daśavṛdhyuttaraṃ phalam | dīkṣānte ca pratiṣṭhānte prokṣaṇe cotsavāntake || yāgānte ca sunakṣatre kṛttikādīpakarmaṇi | kartavyaṃ janmanakṣatre maṅgale mantrasādhane || rājābhiṣekasamaye maraṇānte'tha janmani | ativṛṣṭāvanāvṛṣṭau durbhikṣe durnibhittake || p. 160) bhūmikampe diśāṃdāhe jvaramāryādi pīḍane | sarvarogasamutapanne śatrubhiḥ pīḍane'pi ca | prāyaścittādi kāleṣu śivaṃ saṃsnāpayedguruḥ || iti || bhīmasaṃhitāyāṃ- ayane viṣuve caiva grahaṇe candrasūryayoḥ | ṣaḍaśīti mukhe sarvasaṅkrāntau cotsavāntake || iti || ajite- pavitrādau pratiṣṭhāyāṃ kṛttikādīparohaṇe | navanaivedyakāle ca ghṛtasnānottare tathā prāyaścitteṣu sarveṣu jīrṇoddhāravidhau tathā || iti || tathā siddhāntaśekhare- snapanasya vidhiṃ vakṣye śivasiddhānta coditam | trividhaṃ tatsamuddiṣṭaṃ pratyekaṃ trividhaṃ punaḥ || pañcabhirnavabhirhīnaṃ pañcaviṃśati kumbhakaiḥ | madhyamekona pañcāśadekāśīti ghaṭaṃ tathā || aṣṭottaraśataṃ śreṣṭhaṃ dviśataṃ ṣoḍaśādhikaṃ | aṣṭottarasahasrārthaṃ sahasraṃ navadhoditam || p. 161) nitye naimittike kāmye kramāttatritayaṃ matam | aṣṭamyāṃ ca caturdaśyāṃ pañcamyāṃ somavāsare || darśe ca pūrṇamāse ca saṅkrāntau grahaṇe tathā | puṇyakāleṣu sarveṣu pavitre damanotsave || pratiṣṭhāyāṃ caturthehni māse pūrṇe ca vatsare | karturnṛpasya janmarkṣe yuddhodyoge jayesati || paṭṭābhiṣekasamaye dīkṣāyāmabhiṣecane | anāvṛṣṭau jvare caiva duṣṭagrahanipīḍite || prāyaścitte tathotpāte ghṛtakambalakādiṣu | śāntikarmaṇi sarvatra māṅgalye mantrasādhane || evamādiṣu kāleṣu vidadhyātsnapanaṃ budhaḥ || iti || snapanakriyāprakārastvasmābhiḥ snapanapaddhatau samyak pratipāditastata evāvadhāryaḥ || atha śītakumbhavidhikālamāha- mūlam- durbhikṣe durnimitte jvaramukhajabhaye mārikāyāḥ pravṛttau- bhūkampe digvidāhādiṣu vijayavidhau varṣahetostapasye | p. 162) caitre vaiśākhamāse nṛpati janana bhe māsa-ṛkṣe ca darśe- pañcamyādau ca śītāṃśukavi gurudineṣvācarecchitakumbham || 33 || durbhikṣa iti-durbhikṣe-kṣāmādisamaye durnimitte-duḥkhahetu bhūtaśakunādi darśane jvaramukhajabhaye-jvarādijanitabhaye ādiśabdena apasmāramasūrikādau mārikāyāḥ pravṛttau-mahāmāryākhyarogodbhave- bhūkampe digvidāhādiṣu utpāteṣviti śeṣaḥ | vijayavidhau śatruvijayaviṣaye varṣahetoḥ-vṛṣṭinimittaṃ eteṣu kāleṣu śītakumbhamācaret | tathā coktaṃ sūkṣme- śītakumbhavidhiṃ vakṣye śṛṇu tvaṃ tatprabhañjana | varṣārthaṃ ca jayārthaṃ ca viśeṣājjvaranāśanam || durbhikṣe durnimitte ca mahāmārī pravartane | bhūmikampe diśāṃdāhe pratisūryapradarśane || evamādiṣu kāleṣu śītakumbhaṃ samācaret || iti || yogaje- atha vakṣye viśeṣeṇa śītakumbhavidhikramam | jvarāpasmāranāśāya vasūryāmuṣṇadāhake || sarvarogavināśāya varṣārthaṃ ca prakalpayet || iti || p. 163) ajite- śītakumbhavidhiṃ vakṣye śṛṇu devārisūdana | divyāntarikṣa bhaumānāmadbhutānāṃ vināśanam || jvaramārī praśamanamanāvṛṣṭiharaṃ param || ityādi || atha māsavidhimāha- tapasye-phālgune caitre vaiśākhe māse ca nṛpatijanana me rājñāṃ janmanakṣatre māsa ṛkṣe-citrādi māsanakṣatre | atha tithividhimāha-darśe pañcamyādau ādi śabdena caturdaśyām atha vārāṇyāha-śītāṃśu kavi gurudineṣu-soma śukra bṛhaspati vāsareṣu śītakumbhamācaret | tathā coktaṃ sūkṣme- caitra māse ca vaiśākhe phālgune vā viśeṣataḥ | rājñāṃ ca janmanakṣatre māsa-ṛkṣe'thavā punaḥ || caturdaśyāmamāyāṃ ca pañcamyāṃ vā viśeṣataḥ | atha śukrenduvāreṣu guruvāre samācaret || iti || atha janmanakṣatra pūjākalamāha- mūlam- bhānāvuttaradiggate śubhatithau krurāpamṛtyorjaye- śatrūpadravanāśane grahajape sarveṣṭasiddhāvapi | rājñāṃ janmadine'bhiṣekasamaye'pyāyodhanādhyantayoḥ- sadyogairyutavāsareṣu racayeñjanmarkṣa pūjāṃ guruḥ || 34 || p. 164) bhānāviti-uttaradiggate-uttarāyaṇagate bhānau-sūrye śubhatithau- śubhadivase krūrāpamṛtyorjaye-dāruṇāpamṛtyunāśane śatrūpadravanāśane- śatrupīḍāparihāre | grahajaye-bhūtapretādi duṣṭanigrahe sarveṣṭasiddhau rājñāṃ janmadine-janmanakṣatre abhiṣeka samaye-paṭṭabhiṣeka samaye āyodhanādyantayoḥ-yuddhārambhāva sānayoḥ sayogaiḥ-vyatīpātādi puṇyakālaiḥ yutavāsareṣu-yuktadineṣu | eteṣu kāleṣu guruḥ janmarkṣapūjāṃ racayet | taduktamaṃśumattantre- ataḥ paraṃ pravakṣyāmi janmarkṣasya vidhikramam | uttarāyaṇakāleṣu śubhavāre samācaret || sarva śatrukṣayakaraṃ sarvopadravanāśanam | akālamṛtyuśamanaṃ duṣṭagraha vināśanam | rājābhiṣekasamaye tasya janmadine'pi vā || raṇārambhe'vasāne vā yogayuktadine'pi vā | janmarkṣa yajanaṃ kāryaṃ sarvābhīṣṭa samṛddhaye || iti || etadanuṣṭhānaprakāraśca tatraiva draṣṭavyaḥ || atha vārapūjākālamāha- mulam- varṣārthe'pyapamṛtyu nāśanavidhau mārīvināśe tathā- syādduṣṭagrahapīḍane jayavidhau bhīmasya śatrorapi | rājñāṃ śatrujaye jvarādiśamane grāmādi śāntau tathā- karturvāñchita siddhaye samuditaṃ vārārcanaṃ tvāgame || 35 || varṣārtha iti-varṣādyartheṣu-vārārcanaṃ vārapūjā āgame-samuditam | tathācoktamaṃśumattantre- vārapūjāvidhiṃ vakṣye śrūyatāṃ ravisattama | apamṛtyu vināśārthaṃ mahāmārīvināśanam || varṣārthaṃ ca jayārthaṃ ca grahapīḍādi nāśanam | grāmaśāntikaraṃ proktaṃ nṛpāṇāṃ vijayo bhavet || karturvāñcāphalaṃ sidhyeddvārapūjāphalaṃ tvidam | sauravāraṃ samārabhya mandavārāntamācaret || prātaḥsandhyārcanānte tu kartavyaṃ vārapūjanam || iti || etadanuṣṭhāna prakāraśca tatraiva pratipāditaḥ | atha nakṣatrapūjākālamāha- mūlam- rājābhiṣekasamaye nṛpajanma-ṛkṣe madhyepyupāntima tithāvapi pakṣayugme | yudhāvasāna samaye'pyatha yogayukte- nakṣatrayāga uditassakalārthasidhyai || 36 || p. 166) pakṣayugme-śuklapakṣakṛṣṇapakṣayoḥ madhye-aṣṭamyāṃ upāntimatithau-caturdaśyāṃ yogayukte-puṇyakālādi yogayukte eteṣu kāleṣu sakalārtha sidhyai nakṣatrayāga uditaḥ-nakṣatra yajanaṃ kartavyam | tathā coktamaṃśumattantre- vakṣye nakṣatrayajanaṃ śrūyatāṃ ravisattama | mahābhūtapraśamanaṃ parasenā palāyanam || sarvaśutrukṣayakaraṃ sakalābhīṣṭasiddhidam | akālamṛtyu śamanamavagraha vināśanam || rājābhiṣeka samaye tasya janmadine'pi vā | caturdaśyāmathāṣṭamyāṃ pakṣayorubhayorapi \\ raṇānāmavasāne vā yogayuktadine'tha vā | nakṣatrayajanaṃ kāryaṃ sakalābhīṣṭa siddhaye || tatprakārastatraiva pratipāditaḥ | atha bhadrapūjākālamāha- māse sarvatra bhūmīpatijananadine māsa-ṛkṣeṣu cārdrā- śoṇarkṣe parvayugme himaruci tapanopaplve saṅkrameṣu | aṣṭamyāṃ parvapūrve'yana viṣuvayuge puṇyakālenyato vā- prāgrātrāvādhivāsyāmalavidhiniyato bhadrapūjāṃ vidadhyāt || 37 || māse sarvatra-sarveṣu māseṣu bhūmīpatijanadine-rāja janmanakṣatreṣu ārdrāśravaṇayoḥ parvayugme-pūrṇimāmāvāsyayoḥ himaruci tapanopaplave- candrasūryoparāgayoḥ saṅkrameṣu-meṣādi dvādaśa saṅkrāntiṣu aṣṭamyāṃ- pakṣamadhye parvapūrve-caturdaśyāṃ ayanaviṣuvayuge- dakṣiṇāyanottarāyaṇayoḥ-meṣa tulāsaṅkrāntyoḥ anyataḥ puṇyakāle-anyeṣu puṇyakāleṣvapi amalavidhiniyato gururiti śeṣaḥ prāgrātrau-pūrvarātrāveva adhivāsya-adhivāsana karma kṛtvā bhadrapūjāṃ vidadhyāt || tathā coktamaṃśumattantre- bhadrapūjāṃ pravakṣyāmi śrūyatāṃ ravisattama | āyurārogya jayadaṃ puṣṭiśrīkīrtivardhanam || sarvamaṅgala māṅgalyaṃ sarvābhīṣṭa phalapradam | akālamṛtyu śamanamapasmāra vimocanam || loke durbhikṣanāśaḥsyāttadgrāme tu viśeṣataḥ | varṣārthaṃ ca jayārthaṃ ca rājñāṃ caiva viśeṣataḥ || p. 168) karturāyuṣkaraṃ caiva sarva sampatsukhāvaham | bhadrapūjāṃ tu yaḥ kuryāt sakalaṃ bhadraśnute || sarvamāseṣu kartavyaṃ rājñāṃ janmadine'pi vā | tattanmāsasarkṣake vāpi ārdrāyāṃ śravaṇepi vā || parvadvaye ca saṅkrāntau grahaṇe candrasūryayoḥ | aṣṭamyāṃ vā caturdaśyāmayane viṣuve tathā || yajamānecchayāvāpi puṇyakāle viśeṣataḥ | niścitya divasātpūrvarātrau dīpāvasānake || ityādi || atha cchannapūjākālamāha- mulam- māse sarvatra vārāssitaśanitapanāḥ śreṣṭhamadhyādhamāḥ syuḥ- madhyopāntye tṛtīyā tithirapi navamī darśa ete tu varjyāḥ karturjanmānukūlarkṣa divasa udayātsatripāda triṇāḍyāṃ- prātarnityārcanānte'bhimata gaṇapateśchannapūjāṃ vidadhyāt || 38 || māse sarvatra-eteṣu māṃseṣu sita śani tapanā vārāḥ-śukra śanaiścara bhānuvārāḥ krameṇa śreṣṭhamadhyādhamāḥ-uttama madhyamādhamāḥ syuḥ || atha varjyatithi mukhena tithividhimāha-madhyopāntye-aṣṭamī caturdaśyau tṛtīyā navamī darśaḥ ete ca varjyāḥ syuḥ | anye grāhyā ityarthaḥ kartuḥ janmānukūlarkṣa divase-sampatkṣema sādhaka maitraparamamaitradineṣu udayāt- sūryodayāt satripāda triṇāḍyāṃ prātarnityārcanānte-prātaḥ kāla pūjānantaraṃ abhimata gaṇapateḥ-ṣoḍaśagaṇapatīnāṃ madhye sveṣṭamūrte channapūjāṃ kuryāt || taduktamaṃśumattantre- channapūjāvidhiṃ vakṣye vighneśasya viśeṣataḥ | āyurārogya jayadaṃ putrapautra vivardhanam || sarvakāma prasidhyarthaṃ sārvabhauma pradāyakam | para saṃhāra evasyāt karturāyuṣkaraṃ param || tasmātsarvaprayatnena channapūjāṃ samācaret | sarvamāseṣu kartavyaṃ yajamānecchayā saha || uttama śukravāraṃ tu madhyamaṃ saurivārakam | adhamaṃ cārkavārantu anyavārāṇi varjayet || navamī ca tṛtīyā ca aṣṭamīṃ ca caturdaśī | tithīnāmadhamā proktāḥ amāvāsyāṃ ca varjayet || karturjanmānukūlaṃ ca kālanirṇayameva ca | grāmādi sthāpane mūrtirviśeṣācchaṅkarālaye || p. 170) svatantraṃ parivāraṃ vā vighneśayajanaṃ param | bhāskarodayamārabhya tripādena trināḍikā || nityapūjāvāsāne tu channapūjāṃ samācaret | bālaśca bhakto vīraśca śaktiśca dhvajapiṅgalau || ucchiṣṭaraktau kṣipraśca herambo lakṣmīpūrvakaḥ | vijayo nṛtta ūrdhvaśca mahāhāridranāmakau || ṣoḍaśānāṃ gaṇeśānāṃ nāmaivaṃ parikīrtitam | viprādi śūdraparyantaṃ mūrtibhedassa ucyate || bālādi yugamūrtistu bhūsurāṇāṃ vidhīyate \ itarāṇyevameva syāt bhūṣādīnāṃ viśeṣataḥ || atha kṣīrasnānamāha- yuddhārambhe śatrusampīḍane vā'- nāvṛṣṭyādāvuṣṇamārī pravṛttau | rogotpattau cācaredāgamoktaṃ- kṣīrasnānaṃ deśikaśśaṅkarasya || āgamoktaṃ kṣīrasnānamācaret taduktaṃ vīratantrepitāmahaḥ- kīdṛśāni vidhānāni kṣīrasnānasya śaṅkara | etatsarvaṃ samāsena caktumarhasti me prabho || p. 171) īśvaraḥ- tatsarvaṃ kramaśo vakṣye śrūyatāṃ caturānana | anāvṛṣṭyādi kāleṣu jvaramārī pravartane | mahāroga samutapattau yuddhārambhe tathaiva ca \\ śatrubhiḥ pīḍane kāle kṣīrasnānaṃ vidhīyate | uttamaṃ kāpilaṃ kṣīraṃ || ityādi || atha ghaṭasnānakālamāha- mūlam- rājñobhiṣeka jananarkṣa yutepi kāle- cādyantayorapi yudho bhajanādikāle | anyatra maṅgaladinepi ca pūrvasandhyāṃ- kṛtvā caretparaśivasya ghaṭābhiṣekam || 39 || rājñaḥ abhiṣeka jananarkṣayute-paṭṭābhiṣeka nakṣatrayukte janmanakṣatrayukte vā kāle yudhaḥ-yuddhasya ādyantayośca bhaja nādikāle- dīkṣāpūrvakaṃ prathamaṃ śivārcanādi svīkārakāle anyatra maṅgaladine- anyeṣu maṅgalakāleṣu vā pūrvasandhyāṃ kṛtvā-prātaḥkālapūjānantaraṃ paraśivasya ghaṭābhiṣekākhyaṃ karma kuryāt || taduktaṃ sūkṣme- ghaṭasnānaṃ pravakṣyāmi śṛṇu tvaṃ tatprabhañjana | sarvarogavināśārthaṃ mahāmārī vināśanam || p. 172) apamṛtyu vināśārthaṃ rāṣṭradurbhikṣanāśanam | jayārthaṃ caiva śreyo'rthaṃ sarvasiddhikaraṃ śubham || nṛpāṇāṃ janmanakṣatre abhiṣekarkṣa eva vā | bhajanārambhasamaye yuddhārambhāvasānake || anyasminmaṅgale kāle yathā karturmanorame | niścityadivasātpūrve bhūsurān bhojayettataḥ || taddinecaiva kartavyaṃ pūrvasandhyāvasānake || ityādi || atha ghṛtadhārā kālamāha- mūlam- syādāśvinaprabhṛti māsacatuṣṭayepi- māsarkṣa janmadinayorapi puṇyakāle | atyadbhute'dbhuta dine'sitapakṣamadhye- dhārāghṛtasya vidhivadgiriśe vidheyā || 40 || āśvina prabhṛti māsa catuṣṭaye-āśvayuja kārtika mārgaśīrṣa puṣyamāseṣu māsarkṣa janmadinayoḥ-māsanakṣatra janma nakṣatrayoḥ puṇyakāle-ayana viṣuvoparāgādiṣu atyadbhate-mahādbhute adbhate dineṣu-kevalādbhutadineṣu asitapakṣamadhye-kṛṣṇāṣṭamyāṃ eteṣu kāleṣu giriśe-parameśvare ghṛtadhārā-ghṛtadhākhyaṃ karma vidheyā syāt | p. 173) taduktaṃ sūkṣme- ghṛtadhārāvidhiṃ vakṣye śṛṇu tvaṃ tatprañjana | śrīkaraṃ vijayaṃ puṇyamāyurārogya vardhanam || apamṛtyuvināśārthaṃ sarvaśatrunivāraṇam | varṣārthaṃ ca jayārthaṃ ca jvarāpasmāra nāśanam || sarvaroga vināśārthaṃ mahāpātakanāśanam | ayane viṣuve caiva grahaṇe candrasūryayoḥ || puṣyamāse'śvayuṅmāse dhanurmāse ca kārtike | māsanakṣatra janmarkṣe śāntyahni puṇya ṛkṣake || mahādbhate'dbhate caiva kṛṣṇāṣṭamyāṃ viśeṣataḥ | evāmādiṣu kāleṣu ghṛtadhārāṃ samācaret || iti || atha aṣṭamīpūjākālamāha- mūlam- kṛṣṇāṣṭamī tu parayā yadi pūrvayā vā- viddhā śivasya yajane niśipūrvayāme | grāhyaiva sāmyaviṣaye sati pūrvaviddhā- māseṣu mārgamukhatastripurāṃ jayānte || 41 || kṛṣṇāṣṭamī-kṛṣṇapakṣāṣṭamī niśipūrvayāme-parayā-navamyā vā pūrvayā-saptamyā vā viddhā yadi caiva śivasya yajane-pūjāyāṃ grāhyā sāmyaviṣaye-divasadvayepi niśi pūrvayāmayossamā cet pūrvaviddhaiva- saptamīviddhaiva grāhyā | tatra nyūnādhikapakṣe adhikaiva grāhyeti bhāvaḥ | iyaṃ ca pūjā sarvamāseṣu kartavyā tatrāpyārambha niyamamapyāha mārgamukhataḥ-mārgaśīrṣamārabhya cāṣṭamīpūjāyāḥ kāraṇamāha | tripurāṃ-pura trayasya jayānte-vijayāvasānaviṣaye | tathācoktamaṃśumattantre- aṣṭamyārādhanaṃ vakṣye śrūyatāṃ ravisattama | sarvalokahitaṃ puṇyaṃ sarvaiśvaryapradāyakam || iṣṭakāmyārtha sidhyarthaṃ bhogamokṣapradāyakam | sarvaśatrukṣayakaraṃ sarvapāpa vināśanam || vṛtānāmuttamaṃ jñeyaṃ kṛṣṇāṣṭamyāṃ yajecchivam | mārgaśirṣakamāse tu kṛṣṇapakṣe'ṣṭamītithau || puratraya jayānte tu uṣṇaśāntyartha kāraṇam | rātrau prathamayāme tu sarvadevaissupūjitam || kapilāyā ghṛtenaiva kṣīreṇaivābhiṣecayet | stutvā dvādaśabhirnāmnaiḥ sampūjyaparameśvaram || evaṃ krameṇa sampūjya kṛṣṇāṣṭamyāṃ mahāvṛtam | ahorātrāṣṭamī mukhyā paraviddhā ca madhyamā || p. 175) pūrvaviddhā'dhamā proktā cāṣṭamyāṃ śivamarcayet | pradoṣe ca kalāmātra maṣṭamī sampragṛhyatām || ekamāse dvipakṣe tu cāṣṭamī sampraśasyate | tanmāsamadhikaṃ coktvā dvipakṣe ca śivaṃ yajet || yanmāse cāṣṭamī hīnā tanmāsādūrdhva māsake | svatithidvaya samprāpte hīnamāsārdhakaṃ yajet || pūrve tu cāparāṣṭamyāmapare pūrvamarcayet | astamayaṃ samārabhya sārdhena saptanāḍikā || pūrvayā parayā viddhā cāṣṭamī dṛśyate yadi | tasyāṃ prathamayāme tu cāṣṭamyāṃ hi mahāvṛtam || pūrvaviddhaiva kartavyā budhaiḥ kṛṣṇāṣṭamī tithiḥ | sāyaṃ sandhyārcanā yuktaṃ ghṛtasnānaṃ viśeṣataḥ || ityādi \\ atha mauktika grahaṇa kālamāha- mūlam- caitre corjatapasyayorapasite pakṣe navamyādi ṣaṭ- kṛṣṇe ceccaturasthin bhṛgumukhaṃ tyaktvā ca vāratrayam vedhaḥ puṣyamaghottararāśvi savitṛśroṇāsu yoge śubhe- meṣe kakryali siṃhabheṣu ca ghaṭe kurvīta muktāgraham || 42 || p. 176) tatra prathamaṃ māsavidhimāha-caitre-citrāmāse | ūrja tapasyayoḥ- kārtika phālguna māsayoḥ | atha tithivārau niṣedhamukhenāha-site pakṣe- śuklapakṣe | navamyādi ṣaṭ tithin-navamyaṣṭamī caturthī dvitīyā tṛtīyā parvākhyān ṣaṭ tihtīn | kṛṣṇe-cet-kṛṣṇapakṣe cet-caturastithīn-aṣṭamī navamī trayodaśyamāvāsyākhyān bhṛgumukhaṃ vāratrayaṃ ca-śukraśanaiścarāditya vārāṃśca tyaktvā anye grāhyā ityarthaḥ | atha nakṣatrāṇyāha-vedhaḥ-rohiṇī | puṣya-prasiddhaḥ | maghā-prasiddhā | uttara- uttaraphalgunyuttarāṣāḍhottaraproṣṭhapadāstisraḥ | aśvi-aśvinī | savitṛ-hastaḥ | śroṇā-śravaṇaṃ | eteṣu navanakṣatreṣu | atha yogavidhimāha-yogeśubhe- śubhayoge āgamokta vajrādyaṣṭādaśa yogeṣu | lagnānyāha-meṣe | karki- karkaṭakaḥ | ali-vṛścikaḥ | siṃhaṃ-siṃhalagnaṃ ghaṭaḥ-kumbhaḥ | eteṣu pañcasu rāśiṣu muktāgrahaṃ-mauktika grahaṇākhyaṃ karma kurvīta | tathācoktaṃ sūkṣme- mauktikagrahaṇaṃ vakṣye śrūyatāṃ tatprabhañjana | phālgune caitramāse vā kārtike vā'parepi ca || pūrvapakṣe praśastaṃ hi cāpare vā prakīrtitam | pūrvapakṣe gṛhītaṃ cedaṣṭamīṃ navamīṃ tathā || p. 177) dvitīyāṃ ca tṛtīyāṃ ca caturthīṃ parva eva ca | varjayettu prayatnena śeṣaṃ saṅgṛhya buddhimān | kṛṣṇapakṣe gṛhītaṃ cet ṣaṣṭhīṃ caikādaśīṃ tathā || aṣṭamīṃ navamīṃ caiva darśañcaiva trayodaśīm | varjayettu prayatnena anye ca tithayo matāḥ \\ athavānyaprakāreṇa ṛkṣeṇa grahaṇaṃ matam | āśvayugrohiṇīcaiva puṣyañca maghameva ca || uttara tritayaṃ caiva hastaśravaṇameva ca || etaddṛkṣaṃ gṛhītavyamanyadṛkṣantu kanyasam | śukravāraṃ ca mandaṃ ca ādityaṃ varjayetkramāt || vajrasiddhistathācaiva parighaśśiva eva ca | siddhrassādhyaśśubhaśśubhro brāhmo māhendra eva ca || āyuṣmān prītirevañca saubhāgyaṃ śobhanastathā | dhṛtiśśūlaṃ ca kartavyaṃ gaṇḍo vṛddhirihocyate || ete ca śubhadāḥ proktāścānya yogāṃśca varjayet | meṣaśca karkaṭaścaiva siṃho vṛścika eva ca | kumbhaścaiva śubhā jñeyāścānyarāśīṃśca varjayet || p. 178) evaṃ kālavidhānajñastatkāla idamārabhet || ityādi || niścitya divasātpūrve prātaḥsandhyāvasānake | atha mṛgamadābhiṣeka kālamāha- mūlam- rājarkṣe ṣaḍaśītike śivahari brahmarkṣakeṣvaṣṭamī- darśādityaśaśigraheṣu ca tathā caitretu citrarkṣake | phālgunyāmapi phālgune mṛgamadaissnānaṃ śivasyoditaṃ- sarvābhīṣṭaphalapradaṃ vijayapadaṃ sarvādhvarejyāphalam || 43 || rājarkṣe-rājñāṃ janmanakṣatre ṣaḍaśītike-mithuna kanyā dhanurmīna māsādimadivaseṣu || taduktaṃ niśvāsa kārikāyām- mithunaṃ kanyakā caiva dhanurmīnaṃ tathaiva ca | ṣaḍaśītimukhānyevamaparāḥ parikīrtitāḥ || śivahari brahmarkṣakeṣu-ārdrā śravaṇa rohiṇīṣu aṣṭamī-darśāditya śaśigraheṣu ca caitretu-citrarkṣake-caitramāse citrā nakṣatre tathā phālguna māsi phalgunī nakṣatre-eteṣu kāleṣu śivasya mṛgadaissnānamuditam āgamairitiśeṣaḥ | tatphalānyāha sarvābhīṣṭaphalapradaṃ vijayadaṃ sarvādhvarejyāpham sakala yajana phalapradaṃ ca bhavati | tathā coktamaṃśumattantre- p. 179) vakṣye mṛgamadasnānaṃ śrūyatāṃ ravisattama | kīrtidaṃ vijayaṃ puṇya māromyaśrīpradaṃ tataḥ || sarvadānaphalaṃ caiva sarvayajñeṣu yatphalam | sarvatīrtheṣu yatpuṇyaṃ sarvadevārcanantu yat || tatphalaṃ koṭiguṇitaṃ snānaṃ mṛgamadena tu | phālgune māsi phalgunyāṃ citrāyāṃ caitramāsake || nṛpa janmarkṣake vāpi ṣaḍaśīti mukheṣvapi | brahmaviṣṇuśivarkṣeṣu cābhāvāsyāṣṭamī tathā || grahaṇādi mahākāle snānaṃ kuryānmṛgammadaiḥ || iti || atha śaṅkhābhiṣekakālamāha- īśasyāmṛta siddhayogadivase darśe raveḥ saṅkrame- janmarkṣepica pakṣamadhyamatithau śaivetithau deśikaḥ | śaṅkhairuttama madhyamāghamamukhairekona pañcāśatā- sarveṣṭāya śatena vā daśaśatairvā snāpayecchakaṅkaram || 144 || spaṣṭho'rthaḥ | tathācoktamaṃśumattantre- śaṅkhābhiṣecanaṃ vakṣye śrūyatāṃ ravisattama | āyuśrī mṛtyujayadaṃ vyādhināśaṃ ripukṣayam || p. 180) dharmārthakāmamokṣārthaṃ putrapautra vivardhanam | śāntikaṃ pauṣṭikaṃ proktaṃ sarvapāpa vināśanam || tasmātsarvaprayatnena śaṅkhatoyābhiṣecanam | rohiṇyāṃ śanisaṃyoge gurupuṣye tathaiva ca || āditya hasta saṃyukte bhṛgu revati saṃyute | kujāśvinī samāyukte budhānūrādha eva ca || soma vaiṣṇava saṃyukte yajamānānukūlataḥ | aṣṭamyāṃ ca caturdaśyāmamāyāmapi saṅkrame | yajamānasya janmarkṣe kuryācchaṅkhābhiṣecanam || śaṅkhaṃ trividhamityuktaṃ pumānnārī napuṃsakam | mūlasthūlaṃ bhavennārī cāgrasthūlaṃ napuṃsakam || mūlamagrasamaṃ caiva pulliṅgamiti niścitam | śaṅkhaṃ caturvidhaṃ jñeyaṃ brāhmaṇādi krameṇa tu || laghuścālikasadbhāvaṃ dīrghāgraṃ pṛṣṭhatassamam | udaraṃ pūrṇayitvā tu brahmaśaṅkhamihocyate || kṣatriyaṃ śaṅkhamevaṃ ca īṣatpītaprabhaṃ tathā | mūlaṃ dīrghaṃ laghuścaiva vaiśyaśaṅkhamiti smṛtam || śūdraśaṅkhaṃ laghuścaiva dīrghāgraṃ hrasvapṛṣṭhakam | śaṅkhalakṣaṇamityuktaṃ śaṅkhodbhavamataḥ param || p. 181) tāmraparṇyudbhavaṃ śaṅkhaṃ uttamaṃ ceti kīrtitam | gaṅgāyāṃ madhyamaṃ caiva narmadāyāntu kanyasam || evaṃ trividhamityuktaṃ śaṅkharūpamihocyate | dakṣiṇāvarta śaṅkhantu jātiśreṣṭhamihocyate | tacchaṅkhaṃ madhyame sthāpya anyāṃśca parito nyaset || pūrvoktalakṣaṇaṃ caiva cāḍhakenaiva pūrayet | tadardhaṃ madhyamaṃ caiva tadardha madhamaṃ bhavet || dakṣiṇāvartakaṃ śaṅkhaṃ svapramāṇaṃ vidhīyate | pucchāgre hemaratnādi bhūṣitaṃ jātisundaram || sahasraśaṅkhaṃ saṃsthāpya uttamaṃ ceti kīrtitam | śaṅkhānāṃ śatasaṅkhyānāṃ sthāpanaṃ ca krameṇa tu || śaṅkhamekona pañcāśatkanyasaṃ caivameva ca || ityādi || atha kāmyārthapūjākālamāha- mūlam- rohiṇyāmanilottareṣu gurume haste ca maitrarkṣake- somāditya budhasureḍita dineṣvāditya somagrahe | pañcamyāmatha parvaṇośca bhajane māsarkṣamāsāntayoḥ- pakṣopāntima madhyayorayanayoḥ kāmyārthapūjāṃ caret || 45 || tatra prathamaṃ nakṣatrāṇyāha-rohiṇyāṃ | anilaḥ-svātī | uttara- uttaratritaye | gurubhe-puṣye | haste | maitrarkṣake-anūrādhāyāṃ | somādityabuhādureḍitadineṣu-asureḍitaḥ-śukraḥ | ādityasomagrahe- sūryacandroparāgayoḥ bhajane-dīkṣā pūrvaka prathama śivapūjāsamaye māsarkṣa-citrādi dvādaśa nakṣatrāṇi māsānta-māsāntadivasāḥ eteṣu pakṣopāntima madhyayoḥ-caturdaśyaṣṭamyoḥ ayanayoḥ- makarakarkaṭasaṅkrāntyoḥ eteṣu kāleṣu kāmyārthapūjāṃ caret | tathā coktāṃśumattantre- kāmyārthayajanaṃ vakṣye śrūyatāṃ ravisattama | āyuḥ śrīkīrtijayadaṃ vyādhināśaṃ ripukṣayam || apamṛtyuvināśārthaṃ sarvapāpakṣayāvaham | iṣṭakāmyārtha sidhvarthaṃ pūjākālavidhiṃ śṛṇu || rohiṇyanilapuṣyarkṣe hastottareṣu mitrabhe | ravivāre somavāre tathaiva budhaśukrayoḥ || ayane viṣuve caiva grahaṇe candrasūryayoḥ | aṣṭamyāṃ ca caturdaśyāṃ pañcamyāñca dviparvaṇi || kartustu janmanakṣatre bhajane māsa-ṛkṣake | māsānte saṅkrame vāpi anyapuṇyadinepi vā || ityādi || p. 183) atha mukuṭāropaṇakālamāha- mūlam- yāte tathodagayanaṃ dyumaṇau tu rāja- grāmānukūla yajamāna śivarkṣakeṣu | ādyantayorapi yudho mukuṭaṃ śivāya- dadyāddineṣu mahateṣu site ca pakṣe || dyumaṇau-sūrye udayagayanaṃ yāte uttarāyaṇaṃ gatesati rājagrāmānukūla yajamāna śivarkṣakeṣu-rājānukūla-ṛkṣe grāmānukūlaṛkṣe yajamāna janmarkṣe śivarkṣe-ārdrāyāṃ ca yudhaḥ- yuddhasya ādyantayośca mahiteṣu-praśasteṣu dineṣu sitapakṣe-śuklapakṣe | śivāya mukuṭaṃ dadyāt | taduktaṃ sūkṣme- mukuṭāropaṇaṃ vakṣye śṛṇutvaṃ tatprabhañjana | āyurārogyaphaladaṃ putrapautra pravardhanam || sarvasiddhikaraṃ puṇyaṃ śatrunāśakaraṃ param | uttarāyaṇakāle tu śuklapakṣe śubhedine || rājagrāmānukūlarkṣe devanakṣatrake'pi vā | yuddhārambhāvasāne vā yajamānādine'pi vā || mukuṭāropaṇaṃ kuryādvidhinānena buddhimān || iti || mukuṭa lakṣaṇaṃ ca tatraiva pratipāditam | p. 184) mukuṭasya vidhiṃ vakṣye śṛṇutvaṃ tatsadāgate | tallakṣaṇaṃ tridhā proktaṃ kirīṭaṃ ca karaṇḍakam || taṭāmukuṭameteṣu jaṭāmukuṭa lakṣaṇam | vakṣyate niṣkalasyāpi sakalasya ca sāmpratam || svarṇasaṅkhyāvidhānaṃ ca śreṣṭhamadhyādhama kramāt | trisahasraṃ satriśataṃ satritriṃśati niṣkakam || triguñjaistriśataṃ satritriṃśanniṣkaṃ triguñjayuk | satriṃśacchata niṣkantu triguñjaiśśivamaliṣu || śataṃ vinā tu tanmānaṃ somāskandādi mauliṣu | tanmānaṃ dviguṇaṃ vā'tha triguṇaṃ vā vidhīyate | tattatsaṅkhyā vidhānena śuddha jambūnadaṃ grahet || ityādi || atha ṣaṭsahasra kālottara pratipāditāḥ kecana kāmyavṛta viśeṣakālāssaṅkṣipya likhyante | yathā bhūtapati vṛtam- phālgune caiva bhūtāyāṃ tasmādbhūtapatiṃ yajet | aṣṭamyāṃ ca caturdaśyāṃ vṛtānyuktāni pūrvataḥ || tāni sarvāṇi tenaiva vṛtānyeva kṛtāni tu || p. 185) skandavṛtam- caitraśuklātsamārabhya kartavyamadhunocyate | upoṣya śucinā ṣaṣṭhyāṃ viśeṣātṣaṇmukhaṃ yajet || mātṛvṛtam- caitraśuklanavamyāntu mātṛvṛtaṃ samācaret | catuṣṣaṣṭistu sampūjyā bhairaveṇa samanvitāḥ || navamyāṃ pūjayedyastu māsi cāśvayuje tathā | akhaṇḍita prabhāvastu bhavedvai nātrasaṃśayaḥ || anaṅga vṛtam- caitraśukla trayodaśyāṃ anaṅgantu paṭe likhet | puṣpamaṇṭapa madhye tu ramyodyāne tu pūjayet || pumān kāmitamāpnoti sarvasyaiva priyo bhavet | saubhāgyaṃ prāpnuyānnārī ihaloke paratra ca \\ māsi māsi yajedvātha yathānukrayogataḥ | māsi bhādrapade yatnādanaṅgaṃ pūjayetsadā || gaurīvṛtam- gaurīvṛtamatho vakṣye strīṇāṃ saubhāgyavardhanam | caitraśuklatṛtīyāyāṃ gaurīvṛtaṃ samācaret || p. 186) sūryavṛtam- atha vakṣye viśeṣeṇa sūryavṛtamanuttamam | nakṣatratithiyogaṃ ca grahayogamatha śṛṇu || aṣṭamyāṃ ca caturdaśyāṃ pakṣayorubhayorapi | aśvinī rohiṇī puṣya madhāstisrastathaiva ca || śravaṇaṃ revatī caiva yadā bhavati ṣaṇmukha | bhāskaraścandraścādityaḥ kavissomasuto guruḥ || nakṣatrānukrameṇaiva yadisyustithayaḥ śṛṇu | aśvinītyādi vāreṣu yadiśuklacaturdaśī || tasyāṃ viśeṣataḥ kāryaṃ śivasya paramātmanaḥ | aṅgamārgaṃ rocanāya rateḥ puṣyaiḥ prapūjayet || ityādi || atha candravṛtam- aṣṭamyāṃ rohiṇī syāttu tadā candravṛtaṃ caret | śivaṃ sampūjya vidhivat snānaiḥ pañcāmṛtādibhiḥ || vilepanantu candreṇa candanena tu vāhitam || ityādi || bhūmivṛtam- śuklapakṣe caturdaśyāṃ yaditiṣyārkasambhavaḥ | pūjayetspūrvāvidhinā copavāsena śūlinam || p. 187) kuṅkumaiścāṅgarāgaistu gandhapuṣpaiḥ prapūjayet | pāyasaṃ saghṛtaṃ deyaṃ prasthamātrapramāṇataḥ || bhūmidānaṃ prakartavyaṃśivabhaktāya yatnataḥ | anena vṛtamukhyena pṛthvīpatitvamāpnuyāt || etadbhūmivṛtaṃ nāma vṛthvīpālastu kārayet | devavṛtat- bṛhaspati maghāyogaścaturdaśyāṃ yadā bhavet | upoṣya pūjayettasyāṃ devadevaṃ maheśvaram || mahāsnāna prakāreṇa mahāvatīṃ purassaram | aṅgārakaṃ candanena śuklapuṣpaiḥ prapūjayet || dhūpantu calanaṃ deyaṃ laghunā candrasammitam | sitavastrāṇi cāśvaṃ ca prācāryāya pradāpayet || jātīphalaiḥ prāśanaṃ ca rātrau jāgaraṇaṃ hitam | etaddevavutaṃ nāma āyuḥśrīkīrti vardhanam || rājarājeśvara vṛtam- buhe svātyātmako yogaḥ yadāṣṭamyāṃ prajāyate | upoṣitastu vidhinā mahāsnāna purassaram || pūjayettu virūpākṣamaṅgārakaṃ ca tatsamam || ityādi || p. 188) rājarājeśvarapadaṃ prāpnuyādroṇamaharṣaṇam | rājarājeśvaraṃ tena vṛtametatprakāśitam || mahāvṛtam- śuklaśravaṇa yogastu yadāṣṭamyāṃ prajāyate | caturdaśyāmathovatsa mahāvṛtaṃ samācaret || upoṣitastu vidhinā mahāsnānaṃ samācaret || ityādi || pitṝn pitāmahaṃ caiva tathaiva prapitāmahān | putrān pautrān prapautrāṃśca śivalokaṃ nayetphalam || idaṃ mahāvṛtaṃ tasmātkartavyaṃ pṛthvīśvaraiḥ | viśvarūpavṛtam- revatī candrayogastu sitāṣṭamyāṃ yadā bhavet | bhūtāyāṃ vā mahāsena tadā vṛtamidaṃ śṛṇu || ityādi || yān yān kāmayate mantrī tāṃstān kāmānavāpnuyāt | viśvarūpamidaṃ tena vṛtametadudāhṛtam || kuśodakaprāśanaṃ ca rātrau jāgaraṇaṃ tataḥ || ityādi || nakṣatratithiyogena tithīnāṃ grahayogataḥ | punareva pravakṣyāmi vṛtāni tu yathāsthitam || p. 189) putravṛtam- rohiṇyāṃ cāṣṭamīyogo yadābhavati tattataḥ | viśeṣapūjā kartavyā putrakāmaiḥ prayatnataḥ || sarvakāmavṛtam- puṣyaśukla caturdaśyāṃ guruyogo yadā bhavet | athavā somasaṃyoge viśeṣātpūjya śaṅkaram || pāyasaṃ ghṛtasammiśraṃ śivāya vinivedayet | dhūpadīpopahārādyaiḥ pūrvavatpūjayecchivam || prāśanantu ghṛtaṃ kāryaṃ sarvakāmapradaṃ vṛtam | śivavṛtam- ādityarevatī yogaścaturdaśyāṃ yadā bhavet | aṣṭamyāṃ vā mahāyogācchivaṃ sampūjya pūrvavat || candravṛtam- aṣṭamī mṛgasaṃyogāttadā candravṛtaṃ caret | prāguktena vidhānena śivaṃ sampūjya yatnataḥ || dadhikṣīrantu naivedyaṃ prāśanaṃ kṣīrameva ca | kīrtimārogya maiśvaryaṃ prāpnuyānnānṛtaṃ vacaḥ || p. 190) bhaumavṛtam- aśvinī bhaumasaṃyogaścaturdaśyāṃ yadā bhavet | aṣṭamyāṃ rohiṇīyoge tadā bhaumavṛtaṃ caret || sampūjya parayā bhaktyā śivaṃ pañcopacārataḥ | raktotpalaprāśanaṃ ca sāmrājyaṃ prāpnuyātsuta || budhavṛtam- rohiṇī budhasaṃyogaścaturdaśyāṃ yadā bhavet | aṣṭamyāṃ vā mahāsena budhavṛtaṃ samācaret || śivaḥ pūjyo vidhānena mahāsnānapurassaram | mahāvartisamopetaṃ prāśanaṃ pāyasaṃ ghṛtam || putrārthadārapaśavo vardhante tasya nānyathā | guruvṛtam- revatī gurusaṃyogaścaturdaśyāṃ yadā bhavet | aṣṭamyāṃ tiṣyasaṃyogādguruvṛtaṃ samācaret || prāśanaṃ kapilājyantu brāhmīrasasamanvitam | vāgīśatvamavāpnoti ghṛtasyāsya prabhāvataḥ || śukravṛtam- śravaṇaṃ bhārgavayutaṃ caturdaśyāṃ yadā bhavet | guruvṛtaṃ tadā siddhaṃ punarvasvaṣṭamī yadā || p. 191) sampūjya parameśānaṃ yathāvibhavavistaraiḥ | prāśanaṃ madhunaivātra mahādhanamavāpnuyāt || śanivratam- bharaṇī śaniyogastu caturdaśyāṃ yadā bhavet | agniyogastathāṣṭamyāṃ tadāvṛtamidaṃ caret || śivaṃ sampūjya vihivatprāśanaṃ dadhi-eva ca | śanirekādaśastho hi phalaṃ yacchati śobhanam || viruddhaśśobhano vatsa tadarthaṃ tu vṛtaṃ caret | hemayugmaṃ pravālaṃ ca kākaraṃ śuddhameva ca || śaṅkhaṃ satāraṃ lohaṃ ca kramādyatnena dāpayet | yathā sambhavato vatsa ācāryāya pradāpayet || iti grahavṛta prakaraṇam || atha kṛṣṇāṣṭamī vṛtārambhaḥ || kārtikeyaḥ- vṛtāni saviśeṣāṇi māsimāsi vada prabho | yāvaddhai vatsaraṃ kṛtsnaṃ prāṇināṃ snehavatsalam || īśvaraḥ- kṛṣṇāṣṭamyāṃ mārgaśīrṣe naktabhojī yadā bhavet | śaṅkaraṃ nāma vai rudraṃ bhavānyā saha pūjayet || p. 192) īśvaraṃ bindunā devīṃ mahāśaṅkaranāmataḥ | svamantropari pūjāntu viśeṣeṇa tu kārayet || aptoryāmasya yajñasya phala śataguṇaṃ labhet | gomūtaṃ culukaṃ pītvā haviṣyānnaṃ tu kārayet || śambhurudraṃ ca śarvāṇyā paupe sampūjya pūjayet | śivabhaktāṃstu sampūjya kṛṣṇāṣṭamyāṃ śikhidhvaja || ācāryapūjāṃ nirvṛtya godhṛtaṃ triphalaṃ pibet | haviṣyānnaṃ tato bhuktvā vājapeyaphalaṃ labhet || māghamāsīśvaraṃ nāma kṛṣṇāṣṭamyāṃ prapūjayet | ambikāsahasaṃyuktaṃ pūrvavanmantra saṃyutam || śaivācāryān pūjayitvā kṣīraṃ prāśya phalatrayam | gomedhaśatapuṇyantu prāpnuyādvidhinā suta || phālgunasyāsitāṣṭamyāṃ mahādevaṃ samarcayet | mālinyā tu samāyuktaṃ nityakṛtyādanantaram || śivabhaktāya bhūrdeyā tilānāṃ prāśanaṃ śubham | rājasūryāyutaphalaṃ labheran śivayoginaḥ || caitre sthāṇuṃ mṛḍānīṃ ca kṛṣṇāṣṭamyāṃ prapūjayet | suvarṇakṛtabhūṣādyairvittaśāṭhyaṃ vinā suta || p. 193) īṣaddagdhaṃ yavaṃ prāśyamaśvamedhāyutaṃ phalam | vaiśākhe śivanāmānaṃ śaktyā saha yadārcayet || pūrvketena vidhānena śivabhaktaṃ tadārcayet | kuśodaṃ ca samprāśya naramedhāyutaṃ phalam || jyeṣṭhe paśupatiṃ pūjya pārvatyā sahitaṃ tadā | nityaṃ nirvṛtya tatraiva sampūjya vidhinā suta || goviṣāṇodaṃ prāśya gomedhaphalamāpnuyāt | āṣāḍhe cograrudrantu manonmanyā sahārcayet || kuśodakantu samprāśya rājasūyaphalaṃ labhet | śrāvaṇe śarvaṃnāmānaṃ vāmāśaktyā sahārcayet || padmodakantu samprāśya sarva yajñaphalaṃ labhet | māsi bhādrapade'ṣṭamyāṃ tryambakaṃ nāma pūjayet || jyeṣṭhāśakti samāyuktaṃ prāguktena vidhānataḥ | prāśayedbilvapatrantu gurupūjādanantaram || samyakkratuśataṃ tena kṛtaṃ bhavati nānyathā | māsi cāśvayuje pūjya īśvaraṃ kāntayā saha || p. 194) ratnodakena samprāśya pauṇḍarīkāyutaṃ labhet | kārtike madanārātiṃ manonmanyā sahārcayet || guruṃ sampūjya vidhivatprāśayecca gavāṃ dadhi | agniṣṭhomāyutaṃ tena iṣṭaṃ bhavati ṣaṇmukhaṃ || varṣānte bhojayedviprān śivabhakti parāyaṇān | bhūmikuñjara yānaiśca ratnadraviṇavistaraiḥ || pūjayetparayā bhaktyā vṛtānāṃ yo gururbhavet | vittaśāṭhyānmahāsena na tatphalamavāpnuyāt || || iti kṛṣṇāṣṭamī vṛtam || piṣṭavṛtam- pauṣamāse tu samprāpte pakṣayorubhayossuta | caturdaśyāmathāṣṭamyāṃ paurṇamāsyāmathāpi vā || nityaṃ nirvṛtya vidhivattataḥ kāmyaṃ samācaret | viśeṣapūjā tatraiva kartavyā śuddhacetasā || naivedyaṃ yāvakaprasthaṃ ṣaṇḍakṣīrājya saṃskṛtam | rudrasakhyāstu vai viprān bhojayeccaiva rakṣayet || vitastimātrāṃ prakṛtiṃ yavapiṣṭavinirmitām | saśṛṅga khuralāṅgūlāṃ kṛtabhūṣāntu kārayet || p. 195) śivāya tu pradātavyā vṛtasya gurave tataḥ | suvāhanasamāyuktā vṛtapuṇyamataḥ śṛṇu || sūryakoṭi pratīkāśairvimānaissārvakāmikaiḥ | rudravṛnda samākīrṇaiḥ rudrakanyā samāvṛtaiḥ || vṛṣabhasyandanairyukto nānāgītaravānvitaḥ | triḥsaptakulasaṃyukto yātyasau yatraśaṅkaraḥ || yāvattadromasaṅkhyātaṃ tatprasūtiḥ kuleṣvapi | tāvadyuga sahasrāṇi rudraloke mahīyate || sāmīpyantu samāsādya sāyujyaṃ yānti cāntataḥ | anena vidhinā māghe prasthapiṣṭamayaṃ yavaiḥ || samāpya ca vihānena cakravartipadaṃ labhet | phālgune tu tathā vajraṃ nivedya tatphalaṃ labhet || caitre śaktiṃ piṣṭamayīṃ nivedya ca śivāgrataḥ | samuñcati brahmahatyāṃ śivalokamavāpnuyāt || vaiśākhe māsi daṇḍāstraṃ śivasyāgre nivedayet | hastārdhapiṣṭajaṃ kāryaṃ pūjānte tu nivedayet || mucyate pañcapāpebhyo rudraloke mahīyate | jyeṣṭhe piṣṭamayaṃ khaḍgaṃ śivāya vinivedayet || p. 196) mucyate sa kṛtaghnatvādrudralokaṃ ca gacchati | āṣāḍhe piṣṭajaṃ pāśaṃ śivāya vinivedayet || mucyate duṣkṛtaissarvairiha janmani sañcitaiḥ | dhvajaṃ piṣṭamayaṃ yastu śivasyāgre nivedayet || śrāvaṇe tu vidhānena sokṣayaṃ mokṣamāpnuyāt | māso bhādrapade yastu gadāṃ piṣṭamayīṃ dadet || nidhiśatvantu samprāpya śivavaloke mahīyate | māsi cāśvayuje śūlaṃ hastārdhaṃ piṣṭasambhavam || śivāya purato deya bhrūṇahatyāṃ vyapohati | kārtike tu tadā cakraṃ śivasyāgre nivedayet || saptajanma kṛtaṃ pāpaṃ dahatyagnirivendhanam | māse vai mārgaśīṛṣe tu kamalaṃ piṣṭasambhavam || śivāya vidhinā deyaṃ sarvaiśvaryamavāpnuyāt | sarveṣāṃ caiva naktantu vṛtānāṃ kīrtitaṃ mayā || nityapūjāntu nirvṛtya kāmyapūjāntu kārayet | daridrāṇāmanāthānāṃ vṛtāni śṛṇu leśataḥ || kārtikantu samārabhya ekabhuktantu kārayet | yāvadāśvayujāntantu tasya puṇyaphalaṃ śṛṇu || p. 197) divyaṃ varṣaśataṃ sārdhaṃ rudraloke mahīyate | kārtikantu samārabhya yāvadāśvayujāvadhi || sandhyākāle carenmaunaṃ yāvattārānuvīkṣaṇam | prayāti rudralokantu dehānte bandhubhissaha || modate tatra bhuvane divyaṃ varṣāyutatrayam | tadante prāpnuyādyogaṃ śivatvena dhruvaṃ yajet || kārtikantu samārabhya yastu naktena varvate | yāvadāśvayujāntantu tasya puṇyaphalaṃ śṛṇu || varṣāyutayutaṃ tatra rudraloke vasatyalam | tadante jñāna yogena sarvaiśvaryaphalaṃ labhet || kārtike- - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - ret | nirāhārāmatho maunaṃ pratimāsaṃ tamāvadhi || rudraloke vasetso'pi brahmaṇāṃ manusaṅkhyayā | ubhayośca caturdaśyāṃ nirāhāreṇa vartate || kārtikantu samārabhya yāvadāśvayujāvadhi | rudraloke- - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - -śśivam || kārtikantu samārabhya vāvatsaṃvatsarāvadhi | p. 198) śuklāṣṭamyāṃ sopavāsaṃ tasya puṇyaphalaṃ śṛṇu || rudraloke vasetso'pi yāvadindrāścaturdaśa | kedāra vṛtamāha | kāmike- atha vakṣye viśeṣeṇa kedāravṛtamuttamam | kanyāyāmarkasañcāre malamāsāsi varjayet || proṣṭhapayāssite kāle vidyate yā caturdaśī | taddine ca vṛtaṃ kuryātkedāraṃ ceti kīrtitam || parvayuktaṃ viyuktaṃ vā vṛtānāmuttamottamam | sadyaḥ phalamavāpnoti gautamena pracoditam || madhyāhne ca yathāprāptaṃ taddine śivamarcayet | tena prītena manasā gaurīkopaśca śāmyati || proṣṭhapatpūrvaphalgunyāṃ kedāṃ ceti kīrtitam | caturdaśī samāyuktaṃ gaurīvratamanuttamam || putraṃ pautraṃ ca labhate āyuḥkīrti vivardhanam | jñānavairāgyasiddhyarthaṃ so'nte śivapadaṃ vṛjet || evaṃ vai kṛṣṇapakṣe tu yoṣṭamyantaṃ - - - - - - - - - - | - - - - - - - - - - - - - - tasmācchataguṇaṃ phalam || p. 199) evaṃ kṛṣṇacaturdaśyāṃ phalantu sitavadbhavet | dvābhyāṃ sahasraguṇitaṃ phalaṃ prāpnoti mānavaḥ || māsi māsi vṛtaṃ kāryaṃ prayatnācchivamicchatā | phalaṃ vāpya- - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - || kuṅkumāgaru tāmbūlaścandramāsana vāhanam | tatra cābharaṇaṃ ramyaṃ śayyāṃ vā manasepsitam || māsi māsi śivasyāgre nyastavyaṃ śivamicchatā | akṣayyatāmavāpnoti yāvadbrahmā diśo daśa || vṛtaṃ kṛtvā phalaṃ yastu śivāya vinivedayet | - - - - - - - - - - - - - - - - - - - śāśvataṃ tena cāpyate || || iti vutaviśeṣakālaḥ || mūlam- itthaṃ kāmika kāraṇājita mukhānāmathya śaivāgamā- mbho rāśīn vyaraci kriyāpaṭudhiyāṃ prītyai surāṇāmiva | hṛdyaṃ kālavivecanāmṛtamidaṃ saṃlabdhametatsadā- mābhūttairasurairivātikuṭilairdoṣaikadṛgbhiḥ khalaiḥ || 47 || iti śrī nigamajñāna śivācārya viracitaśśaivakāla vivekaḥ samāptaḥ | p. 200) vyākhyā- aruṇagiri maheśāśeṣa śaivāgamekṣā- vimalatara manīṣonmeṣa bhāṣā viśeṣaḥ | lalitapada nigumbheṣveka eva śruto'sā- viti gaṇapati bhaṭṭassādaraṃ vyākyadenam || iti śrīvatsakulatilaka gaṇapati bhaṭṭa viracitā śaivakālaviveka vyākhyā samāptā || || o m śam || śrīḥ anubandhaḥ deśakālādhikāraḥ īśānaśivagurudevapaddhatau-siddhāntasāre-kriyāpāde ṣaḍviṃśe paṭale- atha liṅgapratiṣṭhāyai prāsādakaraṇaṃ prati | karṣaṇādi kriyācakraṃ jñeyaṃ tallikhyate'dhunā || guṇavaddeśakālāptiravekṣyāsmin viśeṣataḥ | sukṣetre codite kāle bījamuptaṃ hu rohati || jalasekādibhiḥ kṛtyairabhiṣṭaphaladaṃ ca tat | karṣaṇādi kriyāsiddhe prāsāde lakṣaṇānvite || viśiṣṭadeśe kāle ca vidhinaiva pratiṣṭhite | liṅge karoti sānnidhyaṃ śivaḥ kartuśca bhūtaye || atrottarāyaṇaḥ kālo niyataḥ karṣaṇādike | māsāścānadhikāḥ pakṣaḥ śuklastu tithayaḥ śubhāḥ || parvariktāṣṭamī viṣṭipratipadvarjitāstu yāḥ | karaṇāni vinā viṣṭiṃ śakuniṃ ca catuṣpadam || nāgakiṃstughnakau hitvā śastāni sukhadāni ca | candrajñaguruśukrāṇāṃ vārādrekkāṇakāṃśakāḥ || p. 202) śastā gurujñakāvyānāṃ horāścodaya dṛṣṭayaḥ | pāpānāmaṃśadivasa drekkāṇodaya dṛṣṭayaḥ || horāścāśobhanāḥ sarve graha (stvo ?stvā) ya gatāḥ śubhāḥ | triṣaṣṭhāya gatāḥ pāpāḥ neṣṭo'nyatra śubhāvahaḥ | sarve'pyaṣṭamagāneṣṭāḥ śukrastatrāpi śobhanaḥ || dvitīyapañcagaścandro jñaḥ saptanavapañcagaḥ | dvisaptapañcandro jñaḥ saptanavapañcagaḥ | dvisaptapañcanavame guruścaite śubhāvahāḥ || saumyādityāśvitiṣyāṇi hastapauṣṇe triruttarāḥ | rohiṇī śravaṇaṃ svātī maitraṃ ceṣṭāni bhāni vai || grahamuktaṃ grahayutaṃ graheṇākāṅkṣitaṃ tyajet || tadyathā-ulkāpātaṃ sūryāt daśaye nakṣatre bhūkampaḥ | saptame brahmadaṇḍaḥ | pañcadaśe mogham | ekaviṃśake śukrāt saptame nakṣatre mṛtyuḥ rāhorekādaśame ca | śanaiścarayuktanakṣatrāt daśamaṣaṣṭhaviṃśati (khā ? bhā) ni ca khaṇḍanakṣatrāṇi varjyāni | budhādaṣṭamamaṣṭādaśakaṃ caturviṃśe trikaṃ ca mahākaṇṭhakākhyāni | bhaumāt || bhaumāt pañcamasaptamanavamacaturdaśa trikabhāni jvālāgni gurornavamaṃ rogākhyaṃ ca varjyam | api ca-aśve citre ca rohiṇyāṃ ghaniṣṭhāyāṃ tathottare | arkādiyogo dagdhākhyo jyeṣṭhāyāṃ cāpi pūṣabhe || p. 203) dvādaśyekādaśī tadvat pañcamī ca dvitīyayā | ṣaṣṭyamī ca navamī dagdhāḥ sūryādibhiryutāḥ | anūrādhā vaiśvadevaṃ śatabhāśvīndusarṣabham || hastaṃ cārkādisaṃyogoanmṛtyuyogā bhavanti hi | maghāviśākhāthārdrā ca mūlā śatabhiṣak tathā \| rohiṇī cottarāṣāḍhā viṣayogāstvinādibhiḥ | arke'gni pañcamīyogaḥ some citrādvitīyayā || bhaumeca rohiṇī pūrṇā budhe yāmyena saptamī | gurau jyeṣṭhā pratipadaṃ śukre ṣaṣṭhī ca vaiṣṇavam || śanau pauṣṇāṣṭamī yogo mṛtayogastyajedimān | prājāpatyaṃ tṛtīyāyāṃ saumyaṃ ṣaṣṭyāṃtu tiṣyabham || daśamyāṃ dvādaśī maitraṃ pañcamyāṃ śravaṇaṃ tathā | saptamyāṃ pauṣṇa (bhā?bhaṃ) yāmyamaṣṭamyāṃ cograsaṃjñitāḥ || citrā viśākhā cāgneyamajaikapadavaiṣṇave | śatoḍumaccāhirbudhnyamaśvinā bharaṇī tathā || rohiṇyārdrāditīśāni śūnyānvṛkṣāṇyajādiṣu | māseṣvetāni varjyāni kramāt dvādaśa bhānyapi || niṣkambhaśūlagaṇḍāścāpyatigaṇḍo'tha vajrakam | vyāghātaścaiṣu yogeṣu tripañcarturasairmitam || p. 204) navāpi nava hitvaitṣāṃ ghaṭikāḥ śubhadāḥ parāḥ | viṣkambhaśūlayorādau madhye gaṇḍātigaṇḍayoḥ || vyāghāta vajrayorante tyajeduktāstu nāḍikāḥ | vyatīpātañca parighaṃ vaidhṛtiṃ cākhilaṃ tyajet || yāvadarkārayormūlaṃ mūlāt tatsaṃkhyatārakam | dagdhaṃ ca kaṇṭakaṃ sthūṇaṃ pratiṣṭhādiṣu varjayet || sarvāśvi pitryapauṣṇāni jyeṣṭhā mūlaṃ parasparam | yāmyahirbudhnimaitrāṇi puṣya pūrvāpyabhānyapi || śroṇā prajeśaśatabha hastārdrā svātayo mithaḥ | pādabhaṃ pādabhāviddhamardharkṣaṃ cārdhamāhatam || grahaireṣu sthitaireṣāṃ vedhaṃ jñātvā vivarjayet | nānā (rā!yo)ge yathāsaṅkhyaṃ pakṣayostithiyojite || munisaṃkhyā vibhakte'smin jñeyāḥ śrīdivasādayaḥ | śrīdivaso vadhadivaso dhanārṇavaścaiva saptaite | kaliśca kālakarṇī ca vadhasaṃjñaśca varjitaḥ || yamo nāgaḥ manaḥ pāraḥ khalaśceti prasaṃkhyayā | nandādiṣu kramānnāḍīstithirūpāhvayāstyajet || p. 205) hārī sānurmayo netraṃ sūnurmaunī kapiḥ paṭuḥ | haro harī naraḥ saṃjñā mānyo mṛtyuḥ paṭurnariḥ || magnā senāmayāstheyaṃ yogyā saṃjñārthināṃ mṛdaḥ | dūre jarāmuniśceti ṛkṣarūpāṃśca varjayet || aśvinyādiṣu nakṣatreṣu vākya saṃkhya ghaṭikānte ghaṭikā dvayaṃ varjyam ghaṭikādvayamṛkṣānte dinānte pañcanāḍikāḥ | māsānte dvidinastyājyamayanānte dinatrayam || pakṣaṃ saṃvatsarānte ca pratiṣṭhādiṣu varjayet | nāgonābhirvaraḥ kopo nīlo nīraṃ nago nagaḥ || araṃ dayā svaraḥ krūraḥ pāpobhūyo nayo bhayam | nārī priyā naro nīpraṃ nāraṃ deyaṃ dvayo hayaḥ || vāraṃ diśā varaśceti proktāḥ syurviṣanāḍikāḥ | kṛttikādiṣu vākyānte carasro nāḍikāstyajet || ardhaprahāramapi vesaramandagītaiḥ śambhurguruḥ pathijanairyama kaṇṭakaṃ ca | sākṣācchivaṃ gurupadairgulikaṃ ca vidyāt | sūryādi vārādivasāṣṭamabhāgayuktyā || brahmāṇyādyāstu yoginyaḥ pārtharambhāmbuśāntidaiḥ | vedyāḥ prāgādi khyādi vahnidurgādikaṃ tithau || p. 206) bhūparigrahayātrādau śilāsvīkaraṇādiṣu | yoginyabhimukhaṃ yātrāṃ parihṛtya vrajetsadā || amāvāsyādikānāṃ tu tithīnāṃ daśakatrike | tithayo nandadiksaṃkhyāstvākāśaṃ ca rasātalam || ākāśe cāpi pātāle śubhakarma na kārayet | doṣānetāṃstathānyāṃśca jyotiḥśāstraviniścitān || pañca doṣāṃśca cakrārdhaṃ ṣaḍaśītimukhaṃ tathā | grahaṇe viṣuve tadvat saṃkrāntīścāyane tyajet || sarvadoṣaviyuktaṃ tu svato na sulabhaṃ dinam | lagnaṃ vāto bahuguṇaṃ svalpadoṣaṃ samāśrayet || doṣāṇāṃ śatasāhasraṃ lagnasthaḥśamayedguruḥ | śukraḥ pañcasahasrāṇi budhaḥ pañcaśatāni ca || tasmācchubhe balavati lagnasthe karṣaṇādikam | kuryātsthānavivṛdhyarthaṃ kartuḥ kārayitustathā || sambhave śubhayogānāṃ kurvīta sthāpanādikam | tadyathā-mūlaṃ dvitīyā cārkeṇa śroṇā pratipadindunā || kuje tṛtīyāhirbudhnyaṃ kṛttikāsu budhe'ṣṭamī | gurāvaditi pañcamyau caturthyāṃ bhṛguphalgunī || p. 207) śaniḥ svātiśca saptamyāṃ yogāḥ syuramṛtāḥ śubhāḥ | hastasaumyāśvimaitrāṇi puṣyaṃ paṣṇaṃ ca rohiṇī || sūryādivāra saṃyuktāḥ siddhayogāḥ śubhāḥ smṛtāḥ || uktaṃ cānyaiḥ- jvalanapavanacitrā revatīvāruṇānāṃ phaṇiharani-ṛtīnāmekamekaṃ krameṇa | yadi ravikujayorvā yogamabhyeti nandā sa bhavati parayogaḥ karmaṇāṃ siddhihetuḥ || iti || tasmāccodita māsapakṣatithi karaṇanakṣatra vāradivasa yoga śubhagrahāṃśaka horādrekkāṇa nirīkṣaṇodayānāṃ samastānāṃ vyastānāṃ vā yathāsambhavaṃ guṇavati kāle karṣaṇādīni pratiṣṭhāntaṃ karmāṇi vidadhyāt || iti deśakālādhikāraḥ | ########### END OF FILE #######