#################################################### MUKTABODHA INDOLOGICAL RESEARCH INSTITUTE Use of this material (e-texts) is covered by Creative Commons license BY-NC 4.0 Catalog number: M00075 Uniform title: śaivasiddhāntaparibhāṣā Secondary title: śaivasiddhāntaśaivaparibhāsā Author : śivāgrayogin Description: This e-text is transcribed from the devanagari edition of the Oriental Research Institute (Sanskrit Series no. 90). Notes: Transcribed by the staff of Muktabodha under the supervision of Mark S. G. Dyczkowski. Revision 0: November 11, 2005 Publisher : Oriental Research Institute, University of Madras Publication year : 1950 Publication city : Madras Publication country : India #################################################### ābbreviations: a = adhyāya ahaṃ = ahaṃkāra kira = kiraṇāgama pa = paṭala parāśaropa = parāśaropapurāṇa pa pa = patipaṭala pā = pāda puṃ = puṃstattva pau = pauṣkarāgama pra = pramāṇa bra = brahma mataṅga = mataṅgāgama mṛ = mṛgendra vā co sū = vi = vidyā śvetāśvatara = śvetāśvataropaniṣad ślo = śloka sarva = sarvajñānottara si sā = siddhānta-sarāvali sū = sūtra || śrīḥ || || śrī gurubhyo namaḥ || śaivaparibhāṣā prathamaḥ paricchedaḥ bande taṃ parameśānaṃ saccidānandalakṣaṇam | sṛṣṭyādipañcakṛtyeśaṃ paśūnāṃ patimavyayam || gaṇeśaṃ ṣaṇmukhaṃ sāmbaṃ citsabheśaṃ guruṃ naman | śivabhaktānumodāya śaivabhāṣāṃ vadāmyaham || 1) iha khalu dharmārthakāmamokṣāravyacaturvidhapuruṣārthānāṃ madhye mokṣasya paramapuruṣārthatvāt tasya ca dīkṣādinā pāśāpagame paśau śivatvābhivyaktirūpasya patyananyatāsākṣātkāreṇaiva prāpyatvāt tādṛśasākṣātkārasyāpi pati-paśu- pāśāravyapadārthatrayaparijñānasādhyatvāt tatparijñānasya ca pramāṇādhīnatvāt, prathamamuddeśa-lakṣaṇa parīkṣābhiḥ pramāṇaṃ nirūpyate || 2) tatra nāmnā padārthānāṃ svarūpamātrakīrtanamuddeśaḥ, lakṣaṇamasādhāraṇo dharmaḥ, lakṣitasya lakṣaṇamupapadyate na veti vicāraḥ parīkṣā | tatra pramāṇānāmuddeśaḥ - pratyakṣānumānaśabdā iti trīṇi pramāṇāni iti | taduktaṃ - pratyakṣamānumānaṃ ca saha śabdena śāṅkare iti || 3) tatra pramāṇasāmānya lakṣaṇaṃ tu saṃśayaviparyayasmṛtivyatiriktā pramāpara * *? - ātmacicchaktiriti taduktaṃ śrīmatpauṣkare - saṃśayādivinirmuktā cicchaktirmānamucyate || iti || (pau pra pa ślo 4) 4) tatra saṃśayo nāma sādhāraṇadharmadarśanātkoṭidvayāvalambinī buddhiḥ, yathā - sthāṇurvā puruṣo vetyādi | viparyayastu atasmiṃstadbuddhiḥ, yathā - śuktikāyāṃ rajatamityādi | pūrvānubhavajanitasaṃskārajanyā buddhiḥ smṛtiḥ, yathā - kāmukasya kāminī sākṣātkārādi | etatttritayavyatiriktā cicchaktireva pramāṇam || taduktaṃ tatraiva - dvāyalambā saṃśayo buddhiḥ samānākāradarśanāt | viparyayo'nyathājñānamatadrūpapratiṣṭhitam || anubhūtārthaviṣayā matiḥ smṛtirihocyate | ebhirvihīnā cicchaktiḥ pramāṇatvena saṃmatā || iti || (pau pra pa ślo 5-6) 5) iyaṃ ca cicchaktiḥ padārthaviṣayako bodha eva | tasyāśca phalaṃ svaviṣaye hānopādānādi | uktaṃ ca pauṣkare - paraṃ prameyaṃ hānādivyāpāraḥ phalamiṣyate || iti || (pau pra pa ślo 8) tatrātivyāptyādidoṣā na santīti tatraiva pratipāditam | atrāvyāptyādidoṣāṇāṃ na kadācana saṃbhavaḥ | pratyakṣādipramāṇeṣu vyāptyā nāvyāptidūṣaṇam || nātivyāptiśca meyeṣu nānābhāveṣvavartanāt | nānyathāvyāptirapyasti pramāṇaṃ cettadīdṛśam || pramāṇakathanaṃ tena samīcīnamudāhṛtam || iti || (pau pra pa ślo 9-11) 6) tathāgatāstu pramāṇamitthaṃ lakṣayanti - pramāṇamavisaṃvādijñānamarthakriyāsthitiḥ | avisaṃvādanaṃ-------------------------- || iti || tadasat; bhūtabhaviṣyadviṣayeṣvanumāneṣvavyāpteḥ | na hyasatorbhūtabhaviṣyatoḥ kācidarthakriyāsti | smṛtijñānasavikalpakajñānayoścātivyāpteḥ | na hi tataḥ pravṛto visaṃvādyate kścit | na ceṣṭāpattiḥ | teṣāṃ mate śuddhavastuviṣayakatvena nirvikalpasyaiva pramāṇatvāt || 7) pabhākarāstu - anubhūtiḥ pramāṇaṃ sā smṛteranyā smṛtiḥ punaḥ | pūrvavijñānasaṃskāramātrajaṃ jñānamucyate || iti varṇayanti | tadapi naḥ tatra pūrvaṃ padārthasmaraṇapūrvakasya vedavākyārthajñānasya svataḥ pramāṇyaṃ prasādhyedānīṃ smṛtivyavacchedenānubhūteḥ pramāṇatvaṃ vadatastava pūrvāparavirodhāt | kiṃ ca smṛtijñānānāmātmasvātmāṃśayorabhimataṃ prāmāṇyaṃ na sidhyet smṛtijñānasya smṛtivyatiriktatvāsambhavenānubhūtitvābhāvāt || 8) anadhigatatathābhūtārthaniścāyakaṃ pramāṇamiti bhāṭṭāḥ | yadāhuḥ - tasmāddṛḍhaṃ yadutpannaṃ na ca saṃvādamṛcchati | jñānāntareṇa vijñānaṃ tatpramāṇaṃ pratīyatām || iti || (ślo vā co sū ślo 40) tadapi na cārutaram; yādṛcchikasaṃvādināṃ duṣṭendriyāṇāṃ bāṣpādiviṣayadhūmādiliṅgavibhramāṇāṃ bhrāntavipralambhakavākyānāṃ ca prāmāṇyāpatteḥ, sakalavedāprāmāṇyaprasaṅgācca | yatra kvacana janmani vedārthasya sarvairadhigatatvenānadhigatapūrvatvābhāvāt | kiṃcāsminpakṣe dhārāvāhikadvitīyādijñānānāṃ prāmāṇyaṃ na syāt || 9) naiyāyikāstu - sādhanāśrayayoranyatarattve sati pramāvyāptaṃ pramāṇamiti kathayanti | yathāhuḥ - tatra pramāṇaṃ pramayā vyāptaṃ pramitisādhanam | pramāśrayo vā tadvyāpto yathārthānubhavaḥ pramā || iti || tadapi na ; karaṇānāṃ prameyatvena pramāṇatvābhāvāt, prāmāṇye vā dīpādīnāmapi tathātvaprasaṅgāt | taduktaṃ śrīpauṣkare - nanu na syātkuto mānaṃ yattatpramitisādhanam | tanna dīpadṛgādīnāṃ pramāṇatvaprasaṅgataḥ | yatpramāṇaṃ na tanmeyaṃ meyābhāvaḥ punaḥ sthitaḥ || mātyānumīyate tatra śabdādirviṣayatvataḥ | yanmeyaṃ na hi tanmānaṃ yato mānena mīyate || paśyāmīti dṛśā loke prasiddhirupakārataḥ | na kasyāpi padārthasya yadvinā bhavati pramā || tadeva mānameṣṭavyaṃ cakṣurādi na tādṛśam || iti || (pau pra pa ślo 11-14) 10) cakṣurādīndriyāṇāṃ svasvaviṣayavyatiriktaviṣayagrāhakatvā- yogāt sarvagrāhakaṃ kiñcitpramāṇameṣṭavyam | tacca cicchaktireva | taduktam - na cakṣuḥ śabdasaṃvitau na śrotraṃ rūpavedane | sarvatra grāhikā saṃvitsaiva mānamato matam || iti || (pau pra pa ślo 15) 11) nanu tarhi sarveṣāṃ padārthānāṃ siddhyasiddhyorbuddhyanvayavyatirekānuvidhāyitvāt, tasyāśca sarvaviṣayagrāhakatvāt buddhirevātra pramāṇamiti cet, na; tasyāścakṣarādivatprākṛtatvāviśeṣeṇa cidrūpatvābhāvāt, sukhaduḥkhādirūpahetunā tasyā vedyatvācca | tasmādbuddherniyamena pramāṇatvaṃ nāsti uktañca - yatsiddhau ca iyaṃ siddhā yadasiddhau na kiṃcana | buddhiḥ sarvāntimatvena kasmānmānaṃ na ceṣyate || prākṛtatvāviśeṣeṇa dṛgāderaviśeṣataḥ | asaṃvidātmakatvena na hi buddheḥ pramāṇatā || buddhiśca vedyate kiṃca sukhaduḥkhādirūpataḥ | pramāṇaikāntatā tena buddherapi na saṃmatā || iti || (pau pra pa ślo 16-18) 12) nanu pramātrādiprameyāntasāmagryāṃ satyāmeva pramotpatteḥ asatyāṃ ca tadanutpatteḥ pramāsāmagryeva pramāṇamiti cet, na; tathātve pramātṛprameyādivyavahārocchedaprasaṅgāt, pramātrādivyatirekeṇa sāmagryabhāvāt, yadyato vyatiriktaṃ tattato bhinnamiti vyāptivyākopācca | tasmāt saṃśayādivinirmuktā cicchaktireva pramāṇamiti siddham | tathā coktam - nanu prameyasaṃsiddhau sāmagrī kena neṣyate | pramātrādighaṭānteṣu satsveva ghaṭaniścayāt || tanna pramātṛmeyādivyavahāravilopataḥ | mātṛmeyapramāṇānāṃ tadantarbhāvataḥ sthiteḥ || teṣāṃ tu vyatirekeṇa sāmagrī na ca dṛśyate | yadyato vyatiriktaṃ tattato bhinnaṃ svarūpataḥ || saṃśayādivibhinnā tu cicchaktirmānamiṣyatām || iti || (pau pra pa ślo 19-22) 13) nanvātmacicchaktiḥ pramāṇaṃ cettvanmate'pi caikasyaiva pramāṇatvapramātṛtvaprasaṅgarūpadoṣo'stīti cet, na; avidyārāgādinā kaluṣitā viṣayābhimukhī cicchaktiḥ pramāṇameva, na pramātā | akaluṣitā ātmābhimukhī cicchaktiḥ pramātaiva, na pramāṇam | taduktaṃ tatraiva - cicchaktiśca parāpekṣo bodha eva na cāparaḥ | na tasyābhimukhaṃ jñānaṃ mātā mānaṃ paronmukham || iti || (pau pra pa ślo 7) 14) tatra prathamaṃ pratyakṣalakṣaṇamucyate | sākṣātkāripramā pratyakṣam | tacca dvividham, nirvikalpakasavikalpakabhedāt | nirvikalpakaṃ nāmajātyādiyojanāhīnaṃ vastumātrāvagāhi jñānam | savikalpakaṃ tu nāmajātyādiyojanātmakaṃ viśiṣṭajñānam | uktaṃ ca tatraiva - vikalpayogātsā śaktirekāpi dvividhocyate | vastusvarūpamātrasya grahaṇaṃ nirvikalpakam || nāmajātyādisaṃbandhasahitaṃ savikalpakam || iti || (pau pra pa ślo 27-28) 15) tacca pratyakṣaṃ prakārāntareṇa trividham, indriyapratyakṣaṃ, mānasapratyakṣaṃ indriyāntaḥkaraṇanirapekṣacitpratyakṣaṃ ceti | taduktam - pratyakṣaṃ trividhaṃ proktamakṣamānasacidvaśāt || iti || pauṣkare ca, etaccendriyasāpekṣaṃ nirapekṣaṃ tathaiva ca | antaḥ karaṇasāpekṣamiti trividhamiṣyate || iti || (pau pra pa ślo 28) 16) tatrendriyāntaḥkaraṇanirapekṣaṃ nirastabandhayā cicchaktyā ātmano nityasaṃbandhājjāyamānaṃ svātmāparokṣajñānam | taduktam - tatrendriyānapekṣaṃ ca sarvathā tyaktabandhayā | cicchaktyānantyayogācca yogaḥ svābhāviko mataḥ || iti || (pau pra pa ślo 29) antaḥkaraṇasāpekṣaṃ tu manasā bāhyendriyopanītārthānubhavaḥ | taduktaṃ tatraiva - antaḥkaraṇasāpekṣaṃ bāhyendriyacayena tu | antaḥkaraṇasāpekṣaṃ cicchakterdhyeyasaṅgatiḥ || iti || (pau pra pa ślo 31) indriyasāpekṣamapi ācchādakamalanivṛttaye indriyāpekṣayā cicchaktyendriyadvārārthavīkṣaṇam | tadapi tatraiva - anyaccendriyasāpekṣaṃ syācchādananivṛttaye | indriyāpekṣayā śaktyā taddvāreṇārthavīkṣaṇam || iti || (pau pra pa ślo 30) 17) nanu cicchakterindriyadvārārthasaṃbandhaḥ pratyakṣamityuktam, tasyāḥ svaniṣṭhāyā viṣayābhimukhyābhāvāt kiṃcitkaraṇaṃ vinā tasyā arthasaṃbandhaḥ kathamiti cet, satyam; malāvaraṇavaśātsvaniṣṭhāpi sā kalayā vyañjitā avidyayā viṣayābhimukhīkṛtā rāgeṇa rañjitā ca satī antaḥkaraṇabāhyendriyadvārā ātmabhogāya bāhyārthe pravartate | 18) na tu paroktarītyā indriyārthasannikarṣamātrajanyajñānaṃ pratyakṣam; cicchaktisaṃyogavihīnasya tasyākiṃcitkaratvāt | taduktam - cicchakterarthasaṃyogo'dhyakṣamindriyamārgataḥ | svayameva hi cicchaktiḥ padārthābhimukhī na tu || kathaṃ padārthasaṃbandhastasyāḥ karaṇamantarā | satyaṃ malāvṛtatvena svaniṣṭhaiva pratiṣṭhitā || kalādikaraṇairyuktā yujyate'rthairyadā kvacit | tadā pratyakṣamityuktamakṣamarthe pravartate || na cendriyārthamātrasya saṃyogo'dhyakṣamiṣyate | citsaṃyogavihīnānāmakiṃcitkaratā yataḥ || iti || (pau pra pa ślo 23-26) svāyaṃbhuve ca - kalodvalitacaitanyo'vidyādarśitagocaraḥ | rāgeṇa rañjitaścāpi buddhyādikaraṇairyutaḥ || iti || 19) tatrākṣasaṃbandhaḥ ṣaḍvidhaḥ, saṃyogaḥ, saṃyuktasamavāyaḥ, saṃyuktasamavetasamavāyaḥ, samavāyaḥ, samavetasamavāyaḥ, viśeṣaṇaviśeṣyabhāvaśceti | taduktaṃ pauṣkare - akṣamātreṇa saṃbandhaḥ ṣaḍvidhoṣdhyakṣasaṃjñitaḥ || ghaṭādidravyavijñānaṃ cakṣussaṃyogamātrataḥ | saṃyuktasamavāyāttadguṇasāmānyayormatiḥ || saṃyuktasamavetārthasamavāyādguṇatvadhīḥ | śabdasya grahaṇaṃ śrotrasamavetatayā sthitam || śabdatvaṃ samavetārthasamavāyātpratīyate | viśeṣaṇatayābhāvasamavāyāviti sthitiḥ || viśeṣyatvena vābhāvasamavāyamatiḥ sthitā | iti || (pau pra pa ślo 32-36) anyatrāpi - ghaṭatannīlanīlatvaśabdaśabdatvajātayaḥ | abhāvasamavāyau ca grāhyāḥ saṃbandhaṣaṭkataḥ || iti || iti pratyakṣapramāṇam || 20) athānumānaṃ nirūpyate | vyāptiniścayena parokṣārthapramitiranumānam | śabdajñānavyāvattaye vyāptiniścayeneti padam | saṃśayottarapratyakṣe'tivyāptivāraṇāya parokṣagrahaṇam | atrānumitiranumānamiti bhāvavyutpattyā vyāptiviśiṣṭapakṣadharmatājñā- najanyaparokṣārthaviṣayakabuddhivṛttyavacchinnacicchakterevānumānatvam | tatkaraṇasya liṅgaparāmarśasya tu meyatvena nānumānatvam | uktaṃ ca - anumānaṃ dṛḍhavyāptyā parokṣārthāvabodhakam || iti || (pau pra pa ślo 37) 21) tatra vyāptirnāma sādhyasādhanayoranaupādhikaḥ sambandhaḥ | tathā coktam - sādhanasya svataḥ sādhyenānvayo vyāptirucyate || iti || (pau pra pa ślo 41) 22) upādhiśca sādhanāvyāpakatve sati sādhyavyāpakatvam | yathā vahninā dhūme sādhye ārdrendhanasaṃyogādiḥ | sa hi sādhyasyadhūmasya vyāpakaḥ, dhūmavati sarvatra vṛtteḥ sādhanasya vahneravyāpakaḥ, vahnimatyayogolakādāvavṛtteḥ | ayaṃ ca niścitopādhiḥ | śaṅkitopādhistu mitrātanayatvena śyāmatve sādhye'dṛṣṭopādhiḥ | iyaṃ ca vyāptirdvividhā, anvayavyatirekabhedāt | sāmānyataḥ sādhyasādhanayoḥ saṃbandho'nvayavyāptiḥ, yatra dhūmastatrāgniryathā mahānasa iti | tayorvyatirekamukhena saṃbandho vyatirekavyāptiḥ, yathā - yatrāgnirnāsti tatra dhūmo'pi nāsti yathā mahāhrada iti | taduktaṃ tatraiva - sā ca vyāptirdvidhā jñeyā vyatirekānvayātmikā || sāmānyamukhato jñeyā sānvayavyāptirucyate | sādhyasādhanayorvyāptirabhāvamukhato'parā || iti || (pau pra pa ślo 41-42) anyatra ca - vyāpyavyāpakabhāvo hi bhāvayoryādṛgiṣyate | tayorabhāvayostasmādviparītaḥ pratīyate || iti || 23) idaṃ cānumānaṃ dvividham, svārthaṃ parārthaṃ ceti | svārthaṃ svapratipattihetuḥ | tacca mahānasādau vahnidhūmayoḥ vyāptigrahaṇānantaraṃ parvatādau vyāpyaliṅgadarśanādvanhyādyanumānam | yattu svayaṃ dhūmādagnimanumāya paraṃ bodhayitu pañcāvayavavākyaṃ prayuṅkte tatparārthānumānam | te cāvayavāḥ pratijñāhetūdāharaṇopanayanigamanabhedātpañca | tatra parvato'gnimāniti pratijñā, dhūmavattvāditi hetuḥ | yo yo dhūmavān so'gnimān yathā mahānasa ityudāharaṇam | tathā dhūmavāṃścāyamityupanayaḥ | tasmādvahnimāneveti nigamanam | evaṃ pañcarūpopapannādvākyātparo'pyagniṃ pratipadyate | tatparārthānumānam | tathā coktaṃ śrīmatpauṣkare - tacceha pañcāvayavaṃ pratijñā hetureva ca || dṛṣṭāntopanayāvetau nigamaścātha pañcamaḥ | iṣṭārthoktiḥ pratijñā tu hetustadvyāptimadvacaḥ || dṛṣṭānto dvividhodyukto hetustadvatparīkṣyate | dṛṣṭāntapakṣayorvyāptiprastāra upanayo bhavet || punaḥ pratijñāniyamo nigamaḥ syātsahetukaḥ | iti || (pau pra pa ślo 37-40) 24) sa ca heturdvividhaḥ, dṛṣṭasādhanasāmānyatodṛṣṭasādhanabhedāt | tatra ādyastvakṣayogyapadārthānumāpakaḥ | yathā - kulālaṃ ghaṭakriyāṃ ca kutracit dṛṣṭvā anyatrāpi ghaṭadarśanāt kulālena nirmito ghaṭa iti | dvitīyastu pratyakṣāyogyārthānumāpakaḥ | yathā - parakīyajñānānumāpakaṃ paravākyam | tatra hi sādhyaṃ parakīyajñānaṃ na pratyakṣayogyam | kintu sādhyatāvacchedakajñānatvāvacchinnam | tajjātīyamātmīyajñānaṃ pratyakṣayogyam | ataḥ sāmānyatodṛṣṭameva | tathā prapañcakṛtyaṃ tatkartāraṃ caikatra adṛṣṭvā kāryatvasāmānyāt paśupāśajñānāgocarajagatkartranumāpakaṃ sāmānyatodṛṣṭasādhanam | evaṃ paśupāśamāyākarmādīnāmapyūhyam | taduktam - dṛṣṭaṃ sāmānyatodṛṣṭamiti tatsādhanaṃ dvidhā | tatrādyamakṣayogyasya padārthasyānumāpakam || anyatsato'pyadṛṣṭasya padārthasyānumāpakam | iti || (pau pra pa ślo 43-44) 25) yatra sādhyaṃ vā sādhyajātīyaṃ vā na pratyakṣayogyaṃ sa śabdamātrajñātasādhyakaḥ paro'pi hetuḥ | yathā pūrvapuṇyānumāpaka idānīṃtano bhogaviśeṣaḥ | sa ca sādhyaḥ puṇyādiḥ śabdādṛte na jñāyata iti śabdamātrajñātaḥ | sa ca hetuḥ punastrividhaḥ, anvayavyatireki- kevalānvayi-kevalavyatirekibhedāt | 26) tatra anvayavyatirekī hetuḥ pañcarūpopapannaḥ, tāni ca rūpāṇi pakṣadharmatvaṃ, sapakṣe sattvaṃ, vipakṣādvyāvṛttiḥ, abādhitaviṣayatvaṃ, asatpratipakṣatvaṃ ceti | tatra sandigdhasādhyadharmā pakṣaḥ | niścitasādhyavān sapakṣaḥ | niścitasādhyadharmābhāvavānvipakṣaḥ | tatra pakṣadharmatvaṃ hetoḥ pakṣe parvatādau vartanam | sapakṣe satvaṃ tu sapakṣe mahānasādau vartanam | vipakṣādvyāvṛttiḥ vipakṣe mahāhradādau hetoravartanam | abādhitaviṣayatvaṃ pakṣe parvatādau vahnyādeḥ sādhyasya pramāṇāntareṇa bādhavirahaḥ | asatpratipakṣatvaṃ tu sādhyaviparītasādhyasādhakahetvantaravirahaḥ | evaṃ pañcarūpopapanna evānvayavyatirekī sādhyasādhakaḥ || 27) vipakṣaśūnyaḥ kevalānvayī | sapakṣaśūnyaḥ kevalavyatirekī | tāvubhau catūrūpopapannāveva svasādhyaṃ sādhayataḥ | krameṇaiṣāmudāharaṇam - parvato vahnimān, dhūmavatvāt, yathā mahānasaḥ | viśvaṃ kāryaṃ kartṛsāpekṣaṃ, kāryatvāt, kulālasāpekṣamṛdvat | sarvaṃ kāryaṃ sadeva, kriyamāṇatvāt, yannaivaṃ tannaivaṃ yathā śaśaśṛṅgamiti || 28) tathā coktam - anvayavyatirekīti kevalavyatireki ca | kevalānvayirūpeṇa krameṇa parilakṣyate || pakṣadharmaḥ sapakṣe san vyāvṛttaśca vipakṣataḥ | abādho'satpratīpakṣo vyatirekānvayātmakaḥ || sādhyadharmayutaḥ pakṣaḥ sapakṣastatsadharmayuk | tadvidharmā vipakṣaḥ syādbādho mānāntarodbhavaḥ || sādhye dvayostrirūapatvaṃ tena jñānādvipakṣatā | nirvipakṣo'nvayī heturnissapakṣastathāparaḥ || sāgnirdeśaḥ sadhūmatvādanyo rasavatī yathā | kenāpyadhyāsitaṃ viśvaṃ kāryaṃ syādvastubhāvataḥ || yathā kulālasāpekṣā mṛdityeṣo'nvayī punaḥ | sadevotpadyate kāryaṃ kriyamāṇatvahetutaḥ || asanna pūrvaṃ kriyate dharmāṃśaḥ śaśaśṛṅgavat | iti || (pau pra pa ślo 44-50) 29) uktānāṃ pakṣadharmatvādirūpāṇāṃ madhye ekenāpi rūpeṇa hīnā ahetavaḥ katipayarūpayogāddhetuvadavabhāsamānā hetvābhāsāḥ | te cāsiddhaviruddhānaikāntikānadhyavasitakālātyayāpadiṣṭabhedātpañca | tatrāsiddhalakṣaṇam - vyāpyasya pakṣadharmatvapratītiḥ siddhirucyate | asiddhistadabhāvaḥ syāddhetustadvānanekadhā || iti || 30) sa ca svarūpāsiddho bhāgāsiddha āśrayāsiddho viśeṣaṇāsiddho viśeṣyāsiddha ubhayāsiddho hetvajñānāsiddho'dhikaraṇājñānāsiddho- 'nyatarāsiddho vyāpyatvāsiddha iti daśavidhaḥ | vyāpyatvāsiddho'pi dvividhaḥ | eko vyāptigrāhakapramāṇābhāvāt, aparastūpādhisadbhāvāt | ata āhatyaikādaśāsiddhāḥ | tatra svarūpāsiddho yathā - ghaṭādayaḥ paramāṇurūpā bhavitumarhanti, nityatvāt, pāñcarātramate ātmavaditi | atra ubhayavādisaṃmate anityaghaṭe nityatvahetuḥ svarūpeṇāsiddhaḥ | yathā vā - nityaḥ śabdaḥ, cākṣaṣatvāditi | atra cākṣaṣatvaṃ śabde pakṣe'siddham || bhāgāsiddho yathā - anityau jīvadehau, kāryatvāt ghaṭavaditi | atra kāryatvaṃ pakṣīkṛtayorjīvadehayormadhye jīve'siddham | āśrayāsiddho yathā - gaganāravindaṃ surabhi, aravindatvāt, sarojāravindavaditi | atra gaganāravindāśrayo na saṃbhavati | viśeṣaṇāsiddho yathā - śabdo nityaścākṣaṣatve sati guṇatvāt, rūpavaditi | atra hetau cākṣuṣatvaviśeṣaṇamasiddham || viśeṣyāsiddho yathā - śabdo nityaḥ, prameyatve sati dravyatvāt, ghaṭavaditi | atra hetau viśeṣyabhūtasya dravyatvasyāsiddhiḥ | ubhayāsiddho yathā - nityo ghaṭaḥ, guṇatve satyatīndriyatvāditi | atra hetau viśeṣaṇabhūtaṃ guṇatvaṃ viśeṣyabhūtamatīndriyatvamapyasiddham | hetvajñānāsiddho yathā - devadatto bahudhanaḥ, taddhetubhūtādṛṣṭāśrayatvāt, yajñadattavaditi | atrādṛṣṭāśrayatvaheturasmābhiradṛṣṭa ityajñānāddheturajñānāsiddhaḥ | adhikaraṇājñānāsiddho yathā - idānīmihākāśe paramāṇuḥ kadācit dravyārambhakaḥ, paramāṇutvāt, ghaṭārambhakaparamāṇuvaditi | atrāśrayasya ākāśādhikaraṇakaparamāṇorajñānādāśrayājñānāsiddho hetuḥ | anyatarāsiddho yathā - anityaḥ śabdaḥ, kṛtakatvāt, ghaṭavaditi | atrānyatarasminmīmāṃsakamate kṛtakatvasya hetorasiddhatvādayamanyatarāsiddho hetuḥ | vyāpyatvāsiddho yathā - sarvaṃ kṣaṇikaṃ, satvāt, jalabudbadavaditi | atra satvakṣaṇikatvayorvyāptigrāhakapramāṇābhāvādayamādyo vyāpyatvāsiddho hetuḥ | aupādhikavyāpyatvāsiddho yathā - garbhasthaḥ śyāmaḥ, mitrātanayatvāt, prācīnamitrātanayavaditi | atra śyāmatve sādhye śākādyāhārapariṇatibhedasyaivopādhervidyamānatvādaupādhikavyāpya- tvāsiddho'yaṃ hetuḥ || 31) atha viruddhaḥ | tallakṣaṇaṃ tu sādhyaviparyayavyāptatvam, sādhanaviparyayavyāptasādhyakatvaṃ vā | yathā - nityaḥ śabdaḥ kāryatvāt, vyomavaditi | atra kāryatvahetuḥ svasādhyaviruddhenānityatvena vyāptaḥ | sādhanaviparyayavyāptasādhyakastu yathā - anityaṃ manaḥ, cetanatvāt, ātmavaditi | atrānityatvarūpaṃ sādhyaṃ svasādhanaviparyayeṇācetanatvena vyāptam || 32) anaikāntikaḥ savyabhicāro hetuḥ | sa ca dvividhaḥ | sādhāraṇānaikāntiko'sādhāraṇānaikāntikaśceti | tatra prathamo yathā - ātmā nityaḥ, prameyatvāditi | atra prameyatvahetuḥ pakṣa ātmani sapakṣe māyāyāṃ vipakṣe ghaṭādau ca vartate | dvitīyo yathā - bhūrnityā, gandhavattvāditi | atra gandhavattvahetuḥ sapakṣādātmanaḥ vipakṣājjalādeśca vyāvṛttaḥ pakṣamātre vartate || 33) sādhyāniścāyako heturanadhyavasitaḥ | yathā - viśvaṃ santataṃ vartate, vastutvāditi | atra vastutvahetuḥ svasādhyanityavartanaṃ na niścinotītyanadhyavasitaḥ | balavatpramāṇāntarabādhito hetuḥ kālātītaḥ | sa eva bādhita viṣaya ityucyate | sa pramāṇānāṃ bhedātpañcadhā bhavati | tatra pratyakṣabādho yathā - agniranuṣṇaḥ, padārthatvāditi | anumānabādho yathā - viśvaṃ kāryaṃ nirupādānakaṃ, āgantukatvāditi | āgamabādho yathā - yāgādayaḥ svargasādhakā na bhavanti, kriyātvāt, vyarthakriyāvaditi | arthāpattibādho yathā - śatavarṣajīvī devadatto gṛhe'san bahirapi nāsti, pratyakṣeṇānupalabhyamānatvāditi | tathā coktaṃ śrīmatpauṣkare - hetūnāṃ dūṣaṇānyatra pañcoktāni śivāgame | asiddhiḥ prathamo hetoḥ pakṣavṛtteraniścaye || nityatvādaṇavo heturityasiddhiḥ svarūpataḥ | viśeṣaṇaviśeṣyāderasiddhyā tattadātmikā || vartamāno viruddhaḥ syāddhetuḥ pakṣavipakṣayoḥ | vyāpako'vyāpako deśānavacchinnatvahetutaḥ || pakṣāditritaye vartamāno'naikāntiko bhavet | ātmā nityaḥ prameyatvādityatrodāhṛto dvijāḥ || sādhyāprayojakaḥ pakṣa evānadhyavasāyikaḥ | santatyā vartate viśvaṃ vastutvādityudāhṛtaḥ || kālātītastu sādhyasya pakṣe mānavirodhataḥ | nirupādānakaṃ viśvaṃ kāryamāgantukatvataḥ || iti || (pau pra pa ślo 51-56) 34) ye tvanadhyavasitamanaikāntike'ntarbhāvayanti te prakaraṇasamaṃ pañcama manyante | tallakṣaṇaṃ tu yasya sādhyābhāvasādhakaḥ samānabalo heturasti sa satpratipakṣaḥ prakaraṇasama iti cocyate, yathā śabdo nityaḥ, bādhakapramāṇarahitatvāt | sa cānityaḥ, sādhakapramāṇarahitatvāditi | tathā coktaṃ śrīmatpauṣkare - abādho'satpratipakṣaḥ iti | asatpratipakṣatvaṃ hetorguṇaṃ bruvatā satpratipakṣasya hetvābhāsatvaṃ śivenaiva sūcitam | pakṣābhāsaścaturvidhaḥ, kutracitpakṣābhāvāt, kutracitpakṣadharmatvābhāvāt, kutracitpakṣapakṣadharmatvayorubhayorabhāvāt, kutracidubhayoḥ sattve'pi vyāptyabhāvāditi | 35) atra krameṇodāharaṇāni - khapuṣpaṃ surabhi, puṣpatvāditi | atra pakṣa eva nāsti | anitya ātmā, aṇurūpatvāditi | atrāṇurūpatve pakṣadharmatā nāsti | śaśaśṛṅgaṃ sugandhi, pārthivatvāditi | atra pakṣaḥ pakṣadharmatā cobhāvapi na staḥ | pṛthvī nityā, cākṣuṣatvāditi | atra pakṣapakṣadharmatvayoḥ sattve'pi sādhyasādhanayorvyāptirnāsti | 36) ete ca pakṣābhāsā āśrayāsiddhasvarūpāsiddhavyāpyatvā- siddheṣvantarbhavantīti neha pṛthaglakṣitāḥ | dṛṣṭāntābhāsāstu - arthadoṣāduktidoṣācca dvividhāḥ | tatrārthadoṣaḥ sādharmyadṛṣṭāntasya sādhyavaikalyaṃ sādhanavaikalyamubhayavaikalyaṃ svarūpavaikalyaṃ ceti caturvidhaḥ | vaidharmyadṛṣṭāntasya tu sādhyābhāvavaikalyaṃ sādhanābhāvavaikalyaṃ svarūpavaikalyaṃ ceti caturvidhaḥ || 37) yathā - viśvaṃ kāryaṃ, pratyakṣatvāt, anvayena ātmavaditi, tatraiva adṛṣṭavaditi māyāvaditi khapu'pavaditi ca | yathā vā - vimataṃ kāryaṃ, apratyakṣatvāt, vyatirekeṇātmavat iti | tatraivādṛṣṭavaditi māyāvaditi khapuṣpavaditi ca uktidoṣo'pyanvayadṛṣṭāntasya ca vyatirekadṛṣṭāntasya ca vyatyayenoktiḥ, anvayavyatirekavyāptyorvyatyayenoktiḥ, tatraiva sādhyasādhanayorvyatyayenoktiḥ, sādhyasya sādhanatayoktiḥ, sādhyatayā sādhanasyoktiścetyanvayānumāne pañcavidhaḥ | evaṃ vyatirekānumāne ceti daśavidhaḥ | yathā parvato vahnimān, dhūmādityanvayaprayoge anvayavyāptimuktvā yathā mahāhrada iti, tatraiva vyatirekavyāptipradarśanānantaraṃ yathā mahānasa iti, tatraivānvayavyāptau yatra yatra vahnistatra tatra dhūmo yathā mahānasa iti, tatraiva parvato dhūmavān vahnimattvāditi sādhyaviparyayasya sādhanaviparyayasya sādhanaviparyayasya ca dṛṣṭāntaḥ | evaṃ śabdārthadoṣavaśādanvayavyatirekavaśāccāṣṭādaśa dṛṣṭāntābhāsāḥ | ete dṛṣṭāntābhāsāḥ tarkaśāstre'nirūpitatvādatra kathaṃ nirūpyanta iti cet, yathāyathamasidhyādiṣu hetvābhāseṣvantarbhāvayituṃ śakyā iti tatra pṛthaṅna nirdiṣṭāḥ | atra tu śaivāgame pṛthaṅnirdiṣṭatvādbhedena kīrtitāḥ | taduktaṃ śrīmatpauṣkare - anuṣṇo vahnirityādipratijñāte sahetakam | pañcānāmanumānasyāvayavānāṃ tu pūrvayoḥ || vaiparītyaṃ samuddiṣṭaṃ dṛṣṭāntasyādhunocyate | nitya ātmā vibhutvena yathākāśamitīrite || dṛṣṭāntaḥ sādhyavikalaḥ sādhane ca tathā bhavet | ityādi || (pau pra pa ślo 58-60) 38) etatprasaṅgācchalajātinigrahasthānāni nirūpyante | tatra cchalalakṣaṇam - kaṃcidarthamabhipretya prayukte vacane punaḥ | aniṣṭamarthamāropya tanniṣedhaścchalaṃ matam || iti || tacca trividham | vākchalaṃ sāmānyacchalamupacāracchalaṃ ceti | tatra vākcchalalakṣaṇam - abhidhāvaiparītyena kalpitārthasya bādhanam || iti || tadyathā - āḍhyo'yaṃ, navakambalatvāditi prayoge nūtanārthatayā prayuktasya navaśabdasya saṃkhyāparatvamāropya niṣedhaḥ | kuto'sya nava kambalāḥ, eka eva kambalaḥ pratyakṣasiddha iti || sāmānyacchalalakṣaṇam - sāmānyacchalametatsyāditi sāmānyayogataḥ | tātparyavaiparītyena kalpitārthasya bādhanam || iti || ayamaho brāhmaṇo'nūcāna iti vākyaṃ brāhmaṇasyāncānatvasaṃbhāvanāmātreṇa kaścitprayuṅkte | brāhmaṇatvasyānūcānatvahetutvaṃ tātparyaviṣayamāropya cchalavādī pratyavatiṣṭhate | na brāhmaṇatvamanūcānatvahetuḥ, brāhmaṇabruveṣvanaikāntyāditi || upacāracchalasya lakṣaṇam - upacāraprayogeṣu gauṇalākṣaṇikeṣu yaḥ | mukhyārthāsaṃbhavādbādha upacāracchalaṃ tu tat || iti || yathā gaṅgāyāṃ ghoṣaḥ, siṃho māṇavaka iti prayoge kathaṃ gaṅgāyāṃ ghoṣavāsaḥ, kathaṃ vā siṃho māṇavaka iti pratyavasthānam || asya prativādyanusandhānāpekṣayā vādinā prayuktasya cchalavākyasya prativādinā aparijñāne sadasyairvānudghāṭane prativādino doṣaḥ, tarudghāṭane vā vādino doṣa iti || 39) atha jātiḥ | sā ca sādharmyavaidharmyotkarṣāpakarṣavarṇyā- varṇyavikalpasādhyaprāptiprasaṅgapratidṛṣṭāntānutpattisaṃśaya- prakaraṇahetvarthāpattyaviśeṣopapattyupalabdhyanupalabdhinityānitya- kāryasamā iti | atra dvandvānte śrūyamāṇaḥ samaśabdaḥ pratyekamabhisaṃbadhyate | āsāṃ sāmānyalakṣaṇam - prayukte sthāpanāhetau dūṣaṇāśaktamuttaram | jātimāhurathānye tu svavyāghātakamuttaram || iti || tatra sādharmyasamāya vaidharmyasamāyāśca jaterlakṣaṇam- hetorvādiprayuktasya svamatasthāpanākṛte | sādharmyavaidharmyābhyāṃ pratyavasthānaṃ tu tatsame || iti || tatra sādharmyasamā jātiryathā - anityaḥ śabdaḥ kṛtakatvādityupasaṃhāre naitadevaṃ, asti hyākāśenāpi sādharmyamamūrtatvam, tadvannityaḥ kiṃ na syāt, aviśeṣāditi || vaidharmyasamā jātiryathā - pūrvasminnevopasaṃhāre ghaṭavaidharmyāt śrāvaṇatvānnityaḥ kiṃ na syāditi | evamanye'pi jātibhedā ūhyāḥ || 40) nigrahasthānalakṣaṇam - akhaṇḍitāhaṃkṛtinā parāhaṃkārakhaṇḍanam | nigrahastannimittasya nigrahasthānatocyate || iti || tāni ca pratijñāhāniḥ, pratijñāntaraṃ, pratijñāvirodhaḥ, pratijñāsannyāsaḥ, hetvantaraṃ arthāntaraṃ, nirathakaṃ, vijñātārthaṃ, apārthaṃ, aprāptakālaṃ, nyūnaṃ, adhikaṃ, punaruktaṃ, ananubhāṣaṇaṃ, ajñānaṃ, apratibhā, vikṣepaḥ, matānujñā, paryanuyojyopekṣaṇaṃ, niranuyojyānuyogaḥ, apasiddhāntaḥ, hetvābhāsāśca nigrahasthānānīti dvāviṃśatiḥ || pratijñāhānilakṣaṇam - kathāyāṃ yacca pakṣādi yena nirdiṣṭamāditaḥ | tasya tena punastyāgaḥ pratijñāhānirucyate || sā ca sādhyasādhanadharmiṇāṃ tadviśeṣāṇāṃ ca tyāgāt ṣaḍvidhā | tatra sādhyapratijñāhāniryathā - anityaḥ śabdaḥ, aindriyikatvādityukte sāmānyamaindriyikaṃ nityaṃ dṛṣṭamiti anaikāntikatvena pratyukte tarhi śabdo'pi nityaḥ syāditi | evamanyānyapi nigrahasthānalakṣaṇānyūhyāni || 41) atha śabdapramāṇaṃ nirūpyate | āptavākyajanyaṃ jñānaṃ śabdapramāṇam | āpto nāma yathārthadarśī yathārthopadeṣṭā puruṣaḥ | tadvākyaṃ tu ākāṅkṣāyogyatāsannidhimatāṃ padānāṃ samūhaḥ | tena ghaṭaḥ karmatvamānayanaṃ kṛtiḥ ityanākāṅkaṣaṃ, agninā siñcet ityayogyaṃ, vyavahitoccaritaṃ ca gām------ ānaya ityādi na vākyam | ākāṅkṣā nāma pratipatturjijñāsā | ananvayaniścayābhāvo yogyatā | avyavadhānenopasthitiḥ sannidhiḥ | tenākāṅkṣāyogyatāsannidhimatpada- kadambakaṃ vākyam | tacca dvividham, laukikaṃ tu nadyāstīre pañca phalāni santītyādikam | vaidikaṃ tu paramāptaśrīmatsadāśivavākyam | tacca dvividham | vedaḥ śaivāgamaśceti | vedavākyaṃ tu prasiddham | śaivāgamavākyaṃ tu muktyai prāpya satasteṣāṃ bhajedveṣaṃ śivālayam ityādi | ato vedaśivāgamayoḥ paramāptasadāśivapraṇītatvāttāveva yathārthāvabodhakau | tajjanyajñānameva pramāṇam || 42) na tu vedānāmanirdiṣṭapravartakatvādapauruṣeyatvādata eva nityatvānmahājanaparigṛhītatvācca prāmāṇyamupapadyate | āgamānāṃ tu tadviparītatvāt śratipathagalitānāṃ tantramārge niveśaḥ ityādiā tatrāuṣṭhāe doṣaśravaṇācca kathaṃ prāmāṇyamiti cet, satyam; nirdiṣṭapravakṛkāṇāmārṣāṇāṃ manvādismṛtīnāṃ pramāṇyamabhyupa- gacchatāṃ tadupāsyeśvarapraṇītāgameṣu kathamaprāmāṇyaśaṅkā- vakāśaḥ | atha yadyapauruṣeyanityavedamūlakatayā tāsāṃ prāmāṇyamiti manyase, tadanupapannam; tathā hi - vedasya svarūpato vā nityatvaṃ pravāhato vā? nādyaḥ; svarūpasya śabdātmakatayā uccaritapradhvastatvena pratyakṣata evānityatvadarśanāt, sa evāyaṃ gakāra ityādipratyabhijñānānāṃ samānyaviṣayatvena śabdasvarūpanityatāyāṃ pramāṇatvābhāvācca | na dvitīyaḥ; pravāharūpanityatāyā adhyāpakādhyetṛsampradāyāvicchedātma- katvāt prapañcasyāpyutpattivināśavatvena vedasyāpi tadantarbhūtatvenā- nityatvameva | tasmānnityanirmalasarvajñapakṣapātarahitayathārthagrāhakā- vyayaparipūrṇasvatantrapaśupāśahantṛparamāptaparameśvarapraṇītatvenaiva vedānāmāgamānāṃ ca prāmāṇyam | vedasya svayaṃbhūtvanityatvaśravaṇātkathamutpattivināśavattvamiti cettattathā na bhavati | svayaṃbhuparamāptaparameśvarapraṇītatvena kārye kāraṇatvopacārāt svayaṃbhūtvasyā''pralayasthāyitvena nityatvasya ca tatra tatra śravaṇāt | āgamānāṃ parameśvarapraṇītatvena prāmāṇyābhyupagame vāmādīnāmapi prāmāṇyaprasaṅga iti cetsatyam; īśvareṇaiva vaidikakarmādhikāriṇāṃ vedopabṛṃhitāni, ṣaṇmuniśāpagrastadvijādīnāṃ svatantrāgamakarmānuṣṭhānadvārā janmāntare vaidikaśaivakarmasvadhikārasiddhyarthaṃ asurādivyāmohārthaṃ cānyāni vāmādīni mayaiva kathitāni; tasmānmadbhaktaiḥ śiṣṭairvedaviruddhāni svatantrāgamāni na sevyāni ityuktatvāttattadadhikāriṇaḥ pratyeva tasya tasya prāmāṇyam | na sarvānprati | taduktaṃ kāmike - śaivāgamo'pi dvividhaḥ śrauto'śrautaśca sa smṛtaḥ | śrutisāramayaḥ śrautaḥ svatantra itaro mataḥ || anyāni caiva śāstrāṇi lokesminmohanāya vai | vedavādaviruddhāni mayaiva kathitāni tu || vāmaṃ pāśupataṃ caiva vātulaṃ caiva bhairavam | na sevyametatkathitaṃ vedabāhyaṃ tathetarat || iti || 43) tasmāttantrānuṣṭhānaniṣedhasyāpi vedaviruddhatantraviṣayatvameva | āgamādanyeṣvārṣeṣu daivateṣu ca jñānamokṣayoḥ saṃbhavāt taireva śāstraiḥ paryāptamiti cenna; teṣu prakṛtyadhogatānāṃ caturviṃśatitattvānāmeva nirūpaṇāt ṣaṭtriṃśattattvātītaparamamokṣānirūpaṇācca parasparaviruddhatvācca | tasmātsarvajñyādiviśiṣṭaparameśvaraḥ praṇītāgamaireva jñānamokṣayoḥ siddhiriti sarvamavadātam | taduktaṃ pauṣkare - athavā sadbhiraprāptā śraddhayā śivagocarāḥ | anye tu sajjanāyātāḥ prakṛtyādyavagocarāḥ || na cārṣaṃ pauruṣairvākyaiḥ ṝṣibhirdaivikaṃ tathā | na devairbrahmaṇo vākyaṃ vaiṣṇavaṃ padmajanmanā || tathā raudraṃ na hariṇā na raudreṇa śivoktakam | bādhyamūrdhvordhvavaiśiṣṭyādadho'dho bādhyamūrdhvataḥ || śivāgamāvirodhena śāstraṃ sarvaṃ vyavasthitam | nānyaśāstravirodhena tatsaṃvāditayā tathā || śivaśāstraṃ vyavasthāpyaṃ tadvyavasthāpakaṃ yataḥ | yasya yasya hi śāstrasya yāvatī vyāptiriṣyate || tāvatyeva bhavedviprāḥ prāmāṇyaṃ tasya tasya ca | āptoktirāgamaḥ so'pi parokṣārthaikasādhanam || pratyakṣeṇānumānena yadi vārthaṃ suniścitam | yo vakti so'yamāptaḥ syāttasmādāptataraḥ śivaḥ || suprasannedriyagrāmaḥ sarvajñaḥ sarvagocaraḥ | pakṣapātavinirmukto yathārthagrāhakaḥ sadā || avyayaḥ paripūrṇaśca svatantraḥ paśupāśahā | pramāṇamekaṃ tadvākyaṃ tathyaṃ śreyonidhiḥ sadā || sṛṣṭyanantarameveśaḥ śuddhādhvaviṣayānaṇūn | svāṃśusaṃsparśanādeva kṛtvā dṛkkriyayotkaṭān || sadāśivo'pi bhagavānnādarūpatayā gatam | ṣaṭpadārthamayaṃ jñānamanekacchanda eva ca || pūrvato daśasaṅkhyātaṃ śivabhedaṃ tathāparam | raudramaṣṭādaśavidhaṃ tebhyo'vādīt kṛpānidhiḥ || iti || (pau pra pa ślo 74-79, 61-67) 44) atra pramāṇaśabdena karaṇavyutpatyā śabdārthayorabhedopacārādvā śabda ucyate | sarvatra cicchaktereva prāmāṇyasamarthanāt | tathā coktaṃ śrīmatpauṣkare - śabdastu pāramparyeṇa śivajñānānumāpakaḥ || iti || (pau pra pa ślo 74) 45) padaṃ nāma varṇasamūhaḥ | varṇānāṃ kṣaṇabhaṅguratvāt arthapratyāyakatvābhāvāt arthapratyayanārthaṃ varṇeṣu sphoṭo nāma kaścitpadārtho nityo'ṅgīkaraṇīyaḥ | itthaṃ pramāṇānāṃ tritvaṃ vyavasthitam | eteṣveva triṣu pramāṇeṣūpamānādīnāṃ sarveṣāṃ yathāyathamantarbhāvaḥ | tathā hi - arthāpattistāvadanumāne'ntarbhavati | katham? anupapadyamānārthadarśanādupapādakārthāntarakalpanamarthāpattiḥ | yathā jīvato devadattasya gṛhe'bhāvamupalabhya bahirbhāvakalpanam | tadidamanupapatteravinābhāvarūpatayā tajjñānajanyamityanumānameva | anupapattirhi bahirbhāvaṃ vinā jīvato gṛhe'bhāvasyāsattvam | so'yamavinābhāva eva | gṛhe asan devadatto bahiḥ san, śatavarṣajīvitve sati gṛhaniṣṭhābhāvapratiyogitvāt | yannaivaṃ tannaivam | yathā ajīvanyajñadatta iti || 46) upamānamapyanumānameva | na pṛthakpramāṇam | tathā hi - yadi tāvatsādṛśyajñānamupamānaṃ tadā pratyakṣameva tat, ayaṃ tatsadṛśa iti pratyakṣeṇa grahaṇasaṃbhavāt | yadi tvetatsadṛśaḥ sa iti jñānamupamānaṃ tadā sa etatsadṛśaḥ, etadgatasādṛśyapratiyogitvāt, yo yatsādṛśyapratiyogī sa tatsadṛśaḥ, yathā sammata ityanumānameva | atha tvatideśavākyaśravaṇasamanantaraṃ tadarthapratyabhijñayā tasya vācyatvaparicchedaḥ tadāpi piṇḍagatavācyatāparicchedo vākyāt | piṇḍagatajātipravṛttinimittatāparicchedo lāghavaliṅgāditi na mānāntaramupamānam || 47) saṃbhavo'pyanumānānnātiricyate | sahasreṣu śataṃ saṃbhavatīti śatasadbhāvaniścayo ho saṃbhavaḥ | sa ca sahasrasya śatāvinābhāvagraheṇa janita ityanumānameva | aitigyamapi yathārtha cet śabda eveti siddham | 48) abhāvo'pi pratyakṣānnātiricyate | tathā hi - ghaṭādyabhāva indriyeṇa gṛhyate, tatpratītestadanvayavyatirekānuvidhānāt | na ca vahnyādipratītāvivādhikaraṇagrahaṇatadupakṣayādanyathāsiddhaṃ tadanuvidhānamiti yuktam | nimīlitākṣasya tvagupanīte ghaṭādau nīlādyabhāvagrahaprasaṅgāt | pratiyogigrāhakendriyajanyamadhikaraṇajñānaṃ heturiti cenna ; vāyoścakṣuṣā grahaṇābhāvena tatra rūpābhāvagrahaprasaṅgāt | indriyadoṣādinā abhāvapratītau doṣadarśanādapi tasyā indriyajanyatvamabhyupeyam | na cābhāvena saṃyogādisaṃnikarṣo nāstīti kathaṃ tasyaindriyikatvamiti vācyam ; aindriyikatvānurodhena viśeṣaṇatāsannikarṣakalpanopapatteḥ | na caindriyikatvasaṃnikarṣakalpanayoḥ parasparāśrayatvam | aindriyikatvakalpanāyāṃ sannikarṣakalpanāyā anapekṣitatvāt | sannikarṣo hyaindriyikatve'pekṣitaḥ | na tu tatkalpanāpi tatkalpanāyām || 49) pariśeṣo'pyanumānameva | ayaṃ ca daśasveteṣu coro'sti, ete nava acorā ityukte ayaṃ cora iti niścayaḥ | coratvaṃ amukavarti, purovartiṣvanyatamavartitve sati amukānyaitadanyatamāvartitvāt, amukatvavadityanumānameva | amukatvādau pūrvaṃ vyāptigrahābhāve'pi sāmānyato vyāptigrahasaṃbhavāt | iti siddhaṃ pramāṇatraividhyam || 50) eteṣāṃ prāmāṇyaṃ svat eva gṛhyate utpadyate ca | tatra svato grāhyatvaṃ nāma bādhānavatārakālīnayāvatsvāśrayagrāhakagrāhyatvam | atra ca pramāṇaṃ sāmagryeva | jñānagrāhakeṇa hi jñānaṃ viṣayāvacchinnaṃ gṛhyate | viṣayaśca viśeṣaṇaviśeṣyavattatsaṃbandho'pi | ata eva ghaṭameva ghaṭatayā jānāmītyanuvyavasāyo dṛśyate | na caivaṃ prāmāṇye saṃśayo na syāt; niścite tadayogāditi vācyam | niścite'pyarthe jñānasya doṣajanyatvasaṃśayena saṃśayopapatteḥ | anyathā paratastvavādino'pi prāmāṇyasaṃśayo'pi na syāt | arthatathātvasyānuvyavasāyenāniścayepi vyavasāyena niścayāt | prāmāṇyasaṃśaysya ca tatsaṃśayaparyavasannatvāt | anyathā suniścite'pyarthe prāmāṇyasaṃśayāpatteḥ | utpattau svatastvaṃ ca yāvatsvāśrayajñānajanakasāmagrījanyatvam | jñānasāmagrījanyatve sati tadatiriktahetvajanyatvaṃ pramāyāḥ svatastvamiti | asti cātrānumānam | vimatapramā jñānasāmagrījanyatve sati tadatiriktajanyā na bhavati, apramātvānadhikaraṇatvāt, ghaṭavaditi | na ca vimatapramā, jñānahetvatiriktahetvadhīnā, kāryatve sati tadviśeṣatvāt, apramāvadityaudayanamanumānaṃ bādhakamiti śaṅkanīyam | pramā doṣavyatiriktajñānahetvatiriktajanyā na bhavati, jñānatvāt, apramāvaditi pratisādhanagrahagrastatvāt, jñānasāmagrīmātrādeva pramotpattisaṃbhave tadatiriktasya guṇasya doṣābhāvasya vā kāraṇatvakalpanāyāṃ kalpanāgauravaprasaṅgācca || 51) nanu doṣasyāpramāhetutvena pramāyāstadabhāvahetutvaṃ durnivāramiti cet, doṣābhāvasyāpramāpratibandhakatvenānyathāsiddhatvāt | apramā tu parata evotpadyate jñāyate ca | tasyāḥ jñānasāmagrīvyatiriktasya doṣasyotpattau hetuvāt | jñāptau ca jñānagrāhakasāmagryatiriktasya mānāntarasya grāhakatvasaṃbhavāt | lakṣaṇaṃ tu viśeṣyavattyaprakārakajñānatvaṃ, atadvati tatprakārakajñānatvaṃ vā | etādṛśaṃ ca bhrāntijñānaṃ prābhākaroktarītyā grahaṇasmaraṇātmakajñānadvayaṃ na bhavati; idaṃ rajatamiti sāmānādhikaraṇyapratibhāsavirodhāt | na ca idaṃ rajatamityatra jñānaṃ rajataṃ ca śuktikāyāmanirvacanīyamutpadyata iti vācyam, tadutpattau sāmagryā abhāvāt | na cāsadeva rajatamutpadyata iti vaktuṃ śakyam; tasya tucchasya utpattipratipattyorayogāt | na cātmanyeva rajataṃ bhāsata iti vācyam, tathātve ahaṃ rajatamiti pratyayaprasaṅgāt | tasmāditarāsāṃ khyātīnāṃ aprāmaṇikatvādapramā anyathākhyātireveti siddham || iti śrīmadativarṇāśramācāryaśaivaparipālakaśivāgrayogīndrajñānaśivā- cāryaviracitāyāṃ śaivaparibhāṣāyāṃ pramāṇanirūpaṇaṃ nāma prathamaḥ paricchedaḥ || dvitīyaḥ paricchedaḥ 1) atha prameyaṃ nirūpyate | tacca trividham; patiḥ paśuḥ pāśaśceti | taduktam - patiḥ paśuḥ pāśa iti padārthāstraya īritāḥ || iti || tatra paśūnāmasvātantryāt pāśānāmacetanatvāt patyuḥ prathamamuddeśaḥ | anantaraṃ cetanatvasādharmyāt paśūnām | tadanu pāśasyāvaśiṣṭasya | nanu - sapta svāyaṃbhuve proktāḥ ṣaṭ pauṣkaramataṅgayoḥ | śrīmatparākhye pañcoktāḥ padārthāḥ raurave trayaḥ || iti padārthasya nānāvidhasaṅkhyātvadarśanāt kathaṃ padārthāstraya eveti cet, satyam; teṣāṃ patipaśuvyatiriktānāṃ pāśapadārtha evāntarbhāvāt, asmatsantānādimunervāmadevasya rauravāgamapradhānatvācca tadanusāreṇa trayaḥ padārthā ityuktamityavirodhaḥ | tatra patiśabdena indra ityukte devendra itivat bhāmetyukte satyabhāmetivacca nāmaikadeśe nāmagrahaṇātpaśupatiriti hara ucyate | nanu sṛṣṭisthitisaṃhārarūpakṛtyatrayasya brahmaviṣṇurudrakartṛkatvena vedāgamapurāṇeṣu bahuśaḥ śrutatvādatra hara eka eva patiriti kathaṃ nirūpyata iti cet, prākṛtasṛṣṭyādikartṝṇāṃ guṇatrayādhiṣṭhitatrimūrtīnāṃ madhye rūdra eva kartetyuktaṃ cet śaṅkāvakāśaḥ | atra mayoktaṃ guṇatrayātītaṃ trimūrtīnāṃ kāraṇātmakaṃ sthūlasūkṣmaśūnyarūparahitaṃ cidānandaikarūpam | tacca guṇanāmakriyārahitamapi yogavṛttyā brahmaviṣṇurudrādisarvaśabda- vācyaṃ paratattvamiti nātra śaṅkāvakāśaḥ | 2) taduktaṃ devīkālottare - na sthūlasūkṣmo na ca śūnyarūpo jñānaikarūpo jagadekabandhuḥ || iti || parākhye- eko hi nāmagairbhedaḥ sthitaḥ sa parameśvaraḥ | bṛhatvādbṛṃhaṇatvācca brahmaiva śivayogataḥ || viṣṇuḥ prabhavaśīlatvātprabhavo jagatāṃ prabhuḥ | rujaṃ drāvayate yasmāttena rudro rujaḥ kṣayāt || iti || skāndapurāṇe sūtasaṃhitāyām - vikalparahitaṃ tattvaṃ jñānamānandamavyayam | na ca nāmāni rūpāṇi śivasya paramātmanaḥ || tathāpi māyayā tasya nāmarūpe prakalpite | śivo rudro mahādevaḥ śaṃkaro brahma satparam || viṣṇunārāyaṇādīni nāmāni parameśvare | kathaṃcidyogavṛttyā tu vartante na tu mukhyayā || iti || 3) tasya pratattvasya svarūpalakṣaṇaṃ paśupāśapramāṇāgamyaṃ nirmalaniratiśayasvaprakāśajñānānandātmakaṃ vibhu nityaṃ svatantraṃ śivamiti | tathā coktaṃ śrīmatsvāyaṃbhuve - aprameyamanirdeśyamanaupamyamanāmayam | sūkṣmaṃ sarvagataṃ nityaṃ dhruvamavyayamīśvaram || iti || etacca lakṣaṇamatadvyāvṛttyaivoktamityetattatraivoktam - aprameyamanantatvādanirdeśyamalakṣyataḥ | anaupamyamasādṛśyādvimalatvādanāmayam || sūkṣmaṃ cānupalabhyatvādvyāpakatvācca sarvagam | nityaṃ kāraṇaśūnyatvādacalatvācca taddhrūvam | avyayaṃ paripūrṇatvāt svāmibhāvāttatheśvaram || iti || śrīmatparākhye ca - tatsvarūpaṃ bhavedasya śivasya paramātmanaḥ | cidrūpamātmano rūpaṃ dṛkkriyāśaktilakṣaṇam || iti || devīkālottare - ākāśamiva sarvaṃ tu sabāhyābhyantaraṃ priye | parānandamarūpaṃ tu paśyannānandabhāgbhavet || iti || śrīmadacintye - nādhyakṣaṃ nāpi tallaiṅgaṃ na śābdamapi śāṅkaram | yatsukhaṃ paramaṃ jñeyaṃ -------------------------------- | iti | svasaṃvedyaṃ paraṃ jyotiḥ --------------------------------- | iti ca | 4) tasya pañcavidhakṛtyakāritvaṃ taṭasthalakṣaṇam | na cānanteśādiṣvativyāptiḥ | teṣāmapi tadabhivyaktyā pañcavidhakṛtyakāritvena lakṣyatvāt | tāni pañcavidhakṛtyāni sṛṣṭisthitisaṃhāratirodhānānugrahāḥ | taduktaṃ śrīmanmṛgendre - jagajjanmasthitidhvaṃsatirobhāvavimuktayaḥ | kṛtyaṃ sakārakaphalaṃ jñeyamasyaitadeva hi || iti || (mṛ pra 2 ślo 3) 5) asya ca patyuḥ sadbhāve vedāgamāvanumānaṃ ca pramāṇam | vedāgamau prasiddhau | anumānaṃ tu - strīpuṃnapuṃsakādibhāvena nānāvidhaṃ tanukaraṇādikaṃ jagat sakartṛkam, kāryatvāt, ghaṭavat iti | yathā vā vivādādhyāsitaṃ jagat svopādānavitkartṛpūrvakam, kāryatvāt, ghaṭavaditi | tathā coktaṃ śrīmacchivajñānabodhe - strīpuṃnapuṃsakāditvājjagataḥ kāryadarśanāt | asti kartā sa hṛtvaitatsṛjatyasmān prabhurharaḥ || iti || (śiva sū 1) śrīmatpauṣkare - vivādādhyāsitaṃ viśvaṃ viśvavitkartṛpūrvakam | kāryatvādāvayoḥ siddhaṃ kāryaṃ kumbhādikaṃ yathā || iti || (pau pati pa ślo 92) śrīmṛgendre - athopalabhya dehādi vastu kāryatvadharmakam | kartāramasya jānīmo viśiṣṭamanumānataḥ || iti || (mṛ pra 3 ślo 1) śrīmatparākhye ca - karma cidrahitaṃ tasmādyojakaṃ tadapekṣate | yojakaḥ sa maheśānaḥ svecchayā balavānyataḥ || iti || anyatrāpyuktam - acetanasya māyādeḥ pravartakatayā patiḥ | siddhaḥ sarvārthavitkartā vyāpakaḥ satatoditaḥ || iti || śrīmanmataṅge - dharmeṇa sādhyate dharmī catkāryeṇa kāraṇam | kāraṇena kvacitkāryaṃ kvacidāmnāyadarśanāt || ghaṭādidharmātkartṛtvaṃ kulāle dharmiṇi sthitam || iti || ghaṭādigocarakriyāśaktirūpāddharmādityarthaḥ | 6) na cokteṣvanumāneṣu pakṣatāvacchedakānanugamaḥ | kṣityāditvasyaiva pakṣatāvacchedakatvena vivakṣitatvāt | na cāprayojakatvam; etādṛśakartrabhāve kāryānupalabdhereva bādhakatvāt | na ca kāryatvaṃ svarūpato'siddham; sāvayavatvena kāryatvasya siddheḥ | nāpi śarīrajanyatvamupādhiḥ; lāghavena janyatvasyaiva sakartṛtāprayojakatvāt | upādhinirāsādeva tannibandhanā vyāpyatvāsiddhirapi na | na cāyaṃ heturviruddhaḥ; sādhyaviparītenāvyāpyatvāt | nāpyanaikāntikaḥ; akartṛkatayā niścite ātmādau kāryatvābhāvāt | na ca kāryatvavatyaṅkurādāvakartṛkatvasandehena sandhigdhānaikāntikatvamastviti vācyam; sādhyābhāvasandehe sandigdhānaikāntikatvābhāvāt | anyathā parvatādau vahnyabhāvasandehena dhūmāderapi sandigdhānaikāntikatvaprasaṅgāt | na ca vimatamakartṛkam, śarīrājanyatvādityanena satpratipakṣatvam; tasyāpyupādhinirāsoktirītyaiva nirāsāt || 7) ayaṃ ca kartā avasthābhedena trividhaḥ | śakta udyuktaḥ pravṛttaśceti | yadā sarvaṃ kāryamupādāne līnaṃ tadā tajjananaśaktimātrayuktatvā- cchaktaḥ | yadā tu tadīyaśaktiḥ kāryajananābhimukhī tadodyuktaḥ | yadā tu sā janitakāryā tadā pravṛttaśaktiyuktatvātpravṛttaḥ | taduktaṃ śrīmṛgendre - śaktodyuktaḥ pravṛttaśca kartā trividha iṣyate | śakteḥ pravṛttibhedena bhedastasyopacārataḥ || iti || śrīmatpauṣkare ca - layādiko'pyayaṃ bhedaḥ śaktitastu tataḥ sthitaḥ | bindukṣobho yataḥ śaṃbhoḥ śaktereva pravartate || jñānakriyātmikā sāpi nityā nityoditaprabhā | sā parābhimukhī sarvabandhaleśavivarjitā || ananyānyā śivātmaiva vastuto mūrtirīśvarī | layāvasthāṃ yadā prāptā tadodāsīnarūpiṇī || kāryābhāvādudāsīnā sāmyāvasthā tadaiva hi | vijñānakriyayoḥ sāmyaṃ yasmādudyuktakartṛṣu || tadā hyetatkaromīti vyāpāre sāmyametayoḥ | adhikāre kriyodyuktā kāryeṣvadhikṛtā yataḥ || iti || (pau pati pa ślo 38-42) 8) nanu śivasamavetāyāṃ śaktau kiṃ mānam ? vimataṃ karaṇajanyam, kāryatvādityanumānamiti cenna; jñānecchādīnāṃ karaṇatvasambhavena arthāntaratayā anena śaktisidhyayogāditi, maivam; jñānecchādīnāmeva śaktitvena tairarthāntarasyābhāvāt | tarhi teṣāṃ bhedena śaktirapi nānātvaṃ syāditi aikyasiddhānto vyāhanyeteti cenna; jñānecchādīnāmapi svato bhedābhāvāt | ekasyā eva śakteryadā kāryānukūlādṛṣṭādiparāmarśitvaṃ tadā jñānatvam, yadā tvevaṃ bhavatvityākāratā tadā icchātvam, yadā tattatkāryajanakatvaṃ tadā kṛtitvamiti jñānādibhedopapatteḥ | evameka evāyaṃ kartā navadhā bhidyate | tatra śivaśaktinādabindvākhyāścatvāro niṣkalabhedāḥ | sadāśivākhyaḥ sakalaniṣkala ekaḥ | maheśvararudraviṣṇubrahmākhyāścatvāraḥ sakalabhedāḥ | tatra dvau śaktibhedau | apare sapta śivabhedāḥ | evamekaiva tacchaktiḥ binduśaktimanonmanīmaheśvaryumālakṣmīvāṇībhedena saptadhā bhidyate | 9) nanu bindoravasthābhedena kartuḥ śivasya bheda uktaḥ, tanna saṅgaccheta; acetanasya bindoḥ svataḥ pravṛttyayogāt | atha cedīśvara eva tatpravṛttiṃ kārayati tadā tasya vikāritvaṃ syāditi cet, ucyate - tatra kartṛtvaṃ dvividham, saṅkalpamātreṇa karaṇena ceti | tatra karaṇāpekṣakartṛtvaṃ kulālādīnām | saṅkalpo'pi dvividhaḥ, manovyāpārarūpaḥ sannidhirūpaśceti | tatra manovyāpāreṇa kartṛtva brahmādīnām | śivasya tu sannidhimātreṇa; na tu vikṛtihetubāhyakaraṇāpekṣayā; nirmalatayā tasya karaṇādirūpopādhirahitatvāt | loke copādhimatāmeva vikāritvaṃ dṛṣṭam | tasmātkartṛtvenāvikāritvaṃ na viruddham | na ca yadi tasya dehādyupadhimata eva kulālādeḥ kartṛtvadarśanāditi vācyam; svadehapreraṇādāvupādhyabhāve'pi kartṛtvadarśanāt | tatrāpyupādhyantarasvīkāre'navasthāprasaṅgāt | tasmātprathamasṛṣṭau samastopādhivarjitaḥ pravṛttāśeṣaśaktikaḥ śiva eva kartābhyupeyaḥ | tasya ca pañcavidhakṛtyeṣu sūryasya kamalotpalanavanītapaṅkasambandhiṣu vikāsamukulībhāvadravīkaraṇaśoṣaṇarūpakāryeṣviva sannidhimātreṇa kartṛtvam | 10) tathā coktaṃ śrīmatpauṣkare - ṛṣayaḥ - bindvavasthāviśeṣeṇa śivabhedastvayoditaḥ | bindoracetanatvena pravṛttiḥ svata eva na || kartā cettatpravṛttyarthaṃ vikārī syāttadā śivaḥ | evaṃ virodha āpanne parihāraṃ vadeśvara || īśvaraḥ - kartṛtvaṃ dvividhaṃ viprāḥ ! saṅkalpātkaraṇādapi | na hi saṅkalpamātreṇa kulālaiḥ kriyate ghaṭaḥ || śivaḥ saṅkalpamātreṇa bindukṣobhakaraḥ sadā | na vyāpāraviśeṣeṇa yenāyaṃ vikṛto bhavet || samastopādhiśūnyatvānnirmalatvācca he dvijāḥ | ya evopādhimantaste vikṛtāḥ karyajanmani || tataśca nāvikāritvaṃ kartṛtvena virudhyate | samastopādhiśūnyatvātkartṛtvaṃ neṣyate katham || kartṛtvapratibandhatvādupādhestadviyogataḥ | bhavetpratyuta kartṛtvaṃ prācuryāya munīśvarāḥ || adehasyāpi kartṛtvaṃ svadehapreraṇe yathā | sadehasyāpi kartṛtvaṃ sarvatrāpi yadīṣyate || taddehasyāpi kāryatvādvyāptaṃ kartrantareṇa tat | tasya dehādayo'pyevamityavasthā na kutracit || tataḥ prathamasṛṣṭestu samastopādhivarjitaḥ | kartā maheśa eveṣṭaḥ pravṛttāśeṣaśaktikaḥ || yathārko dinaceṣṭānāṃ sannidherupakārakaḥ | tathā sannidhimātreṇa bidadhātyakhilaṃ śivaḥ || iti || (pau pa pa ślo 27-37) 11) nanu tadvapuḥ pañcabhirmantraiḥ pañcakṛtyopayogibhiḥ ityādinā śivasya mantraśarīratvaśravaṇātkathamaśarīratvamiti cet, satyam; atra śāstre mananatrāṇayogitayā śaktereva mantraśabdenābhidhānāt tadvapuḥ śāktam | nanu śāktatvaṃ śaktyārabdhatvaṃ śaktipariṇāmatvaṃ vā ? tathātve tasya nirvikāratvanityatvādipratipādakāgamādivirodhaḥ | tathā ca śaktereva kāryabhedabhinnāyā mūrdhādibhāvakalpanayopacāreṇa śarīratvābhyupagamaḥ | tasyāśca tadabhinnatvānna vāstavamasya śarīratvam | tathā coktaṃ śrīmṛgendre - loke vapuṣmato dṛṣṭaṃ kṛtyaṃ so'pyasmadādivat | malādyasambhavācchāktaṃ vapurnaitādṛśaṃ prabhoḥ || tadvapuḥ pañcabhirmantraiḥ pañcakṛtyopayogibhiḥ | īśatatpuruṣāghoravāmājairmastakādikam || īṣṭe yena jagatsarvaṃ guṇenoparivartinā | sa mūrdhā samadeśatvānamūrdhā nāvayavastanoḥ || tasya tasya tanuryā pūstasyā muṣati yena saḥ | tattrāṇādvyañjanāccāpi sa tatpuruṣavaktrakaḥ || hṛdayaṃ bodhaparyāyaḥ so'syāghoraḥ śivo yataḥ | parigrahasya ghoratvādghoroktirupacārataḥ || vāmastrivargo vāmatvādrahasyaśca svabhāvataḥ | vāmaṃ dhāma paraṃ guhyaṃ yasyāsau devaguhyakaḥ || sadyo'ṇūnāṃ mūrtayaḥ sambhavanti yasyecchātastena sadyo'bhidhānaḥ | sadyomūrtiryogināṃ vā vidhatte sadyomūrtiḥ kṛtyaśaighryānna mūrteḥ || itthaṃ śaktiḥ kurvatī dehakṛtyaṃ dehābhāvāducyate dehaśabdaiḥ | tasyā bhedā ye'pi vāmādayaḥ syuste'pi proktāḥ kṛtyabhedena sidbhiḥ || (mṛ pra 3 ślo 7-14) sa itthaṃ vigraho'nena kāraṇenāhataujasā | karoti sarvadā kṛtyaṃ yadā yadupacaryate || iti | (mṛ pra 4 ślo 1) 12) na cānanteśvaraśrīkaṇṭhādīnāṃ śivabhedānāṃ śarīritvena śivasyāpi śarīritvaṃ syāditi vācyam; tatrāpi teṣāṃ śivabhedatvasya tadabhivyaktatadadhiṣṭhātṛśivaśaktyāyattatvāt | ata evaiteṣāṃ mantreśvarāṇusadāśivānāmapi patipadārthe'ntarbhāvaḥ | kārakapadārthasyāpi dīkṣātmakaśivaśaktirūpatayā tatraivāntarbhāvaḥ | 13) ayameva ca jagato nimittam | tatsamavāyicicchaktermāyopahitatvenopādānatvamapi | na tu paramāṇavo nāpi prakṛtiḥ nāpi kevalamāyādvayam | tathā hi - na tāvatparamāṇavo jagadupādānam; pramāṇābhāvena teṣāmevāsiddheḥ | nanu anumānaṃ mānam | tathā hi - jālasūryamarīcisaṃsthaṃ sūkṣmaṃ rajaḥ svanyūnaparimāṇadravyārabdhaṃ, kāryadravyatvāt, ghaṭavaditi paridṛśyamānasya sūkṣmarajasaḥ kāraṇe'numite tasya mahadārambhakatvena kāryatve cānumite tenaiva hetunā tasyāpi tathāvidhadravyārabdhatvamanumīyate | tathā ca dṛśyamānasya sūkṣmadravyasya yat paramparayārambhakaṃ sa eva paramāṇuḥ | tathāṇuparimāṇatāratamyaṃ kvacidviśrāntaṃ, parimāṇānāṃ tāratamyatvāt, mahatparimāṇatāratamyavadityanumānenāpi paramāṇusiddhiriti, maivam; samānaprimāṇadugdhārabdhairdadhyādibhira- dhikaparimāṇasarpirādyārabdhairghṛtādibhiścādyasya hetoranaikāntikatvāt | tatra tadavayavārabdhatve pramāṇābhāvāt | dvitīyasya ca paridṛśyamāne parimāṇa eva viśrāntisambhavena abhimatārthāsādhakatvāt | tasmātparamāṇūnāmevābhāvānna teṣāmupādānatvam | nāpi prakṛtiḥ; tasyā mahadādyapekṣayā upādānatvasyāsmābhirabhyupagamāt paramopādānatvaṃ tu nāsti; tasyā kāryatvasya samarthayiṣyamāṇatayā upādeyatvāt | nāpi māyā; kiṃ tu tasyā upādānakoṭiniveśamātrābhyupagame iṣṭāpatteḥ | tasyā evopādānatvamityupagamastu māyāviśiṣṭaśivasyopādānatvasādhakapramāṇena bādhitaḥ | tacca pramāṇaṃ pañcamīśrutyādikam | 14) tathā hi skānde- śivātsatyaparānandaprakāśaikasvalakṣaṇāt | āvirbhūtamidaṃ sarvaṃ cetanācetanātmakam || ityapādānapañcamī śrutā | sā ca janikartuḥ prakṛtiḥ (pā sū 1-4- 30) ityapādānasaṃjñayā upādānavācino vihitā | ataḥ saiva pañcamī tatra pramāṇam | tathā tatraiva - sṛṣṭyarthamaikṣata prājño bahusyāmiti śaktimān || iti bahubhavanasaṅkalpaḥśrūyate | sa copādānatva eva ghaṭate | na hi nimittamātrasya kulālasya ghaṭaḥ syāmiti saṅkalpo'sti | evaṃ devīkālottare - bhūtāni cāhaṃ sthirajaṅgamāni yāvanti cānyānyahameva tāni || iti sāmānādhikaraṇyena nirdeśo vartate | sa ca mṛdghaṭa ityādāvupādānopādeyayoreva dṛṣṭaḥ, na tvatyantabhinnayordaṇḍaghaṭayoriti so'pi pramāṇam | taduktaṃ śivajñānabodhe - anyaḥ sanvyāptito nānyaḥ --------------------- | ----------------------------------------------------- || iti || (śiva sū 2) 15) nanvevaṃ nirvikāratvapratipādakāni vacanāni vyāhanyeranniti cet, na; śivācchaktimataḥ prabhoḥ ityādivacanānusāreṇa māyādvayākhyaparigrahaśaktiviśiṣṭasya śivasyopādānatve'pi viśeṣaṇībhūtamāyāyā eva vikāritvāt | vikāritve'pi kevalasya nirvikāratvāvirodhāt | nanu śivo nopādānam, cetanatvāt, paśuvadityanumānena bādhaḥ pratirodho vā śivopādanatvabodhakāgamasyeti cenna; āgamasyānumānāpekṣayā prabalatvena tasyaivānumānabādhakatvāt | anyathā yāgādikriyā na svargasādhanam, kriyātvāt, vṛthāceṣṭāvadityanumānena yāgādisvargasādhanatābodhakasyāpyāgamasya bādhapratirodhādyāpatteḥ | nanu samavāyikāraṇasya nānātva eva tatsaṃyogātmakamasamavāyikāraṇaṃ labhyate | śivasya tūpādānatve asamavāyikāraṇaṃ na labhyata iti na tasyopādānatvaṃ yujyata iti cenna; bhāvakāryasyāsamavāyikāraṇajanyatvaniyame mānābhāvāt | pratyuta tadabhāvasyaivopādānatvabodhakāgamena niścayāt, śabdādikārye'samavāyikāraṇasyābhāvena vyabhicārācca | na ca tatrāpi bheryākāśasaṃyogādirasamavāyikāraṇam; tadvyatirekaprayuktasya kāryavyatirekasyādarśanena tasya kāraṇatve mānābhāvāt | anyathā tatrākāśaparimāṇasyāpyasamavāyikāraṇatvakalpanāpatteḥ; ekatantvārabdhe sūtre vyabhicārācca | na ca tatrāpi tantvavayavānāmevārambhakatvam, teṣāṃ ca saṃyogaḥ sambhavatīti yuktam; mūrtānāṃ samānadeśatāvirodhe tu tantusamānadeśasya sūtrasya niṣpatyayogāt | tantorapi sadbhāvapratītyā tantuvināśakalpanāyā bādhitatvāt | evaṃ ca śivo nopādānam, kartṛtvāt, kulālavadityanumānaṃ nirastam | āgamabādhena tasyāpyanutthānāt | nanvāgamenāpi sākṣādupādānatvaṃ na bodhyate, kiṃtu tadvyāpyatvam, kāryeṇābhinnatvam, tallayādyadhikaraṇatvaṃ ca | tathā cānayoḥ satpratipakṣatvameva syāditi nopādānatvaniścayo yuktaḥ | na ca layādyadhikaraṇatvamāgamena bodhitamiti prabalamiti yuktam; katṛtvasyāpi tenaiva bodhitatvāt | yadi cāgamabodhitasya kartṛtvasambandhinaḥ pakṣadharmatvasya bodhena tadīyā vyāptirbodhyate tadā layādyadhikaraṇatvasya vā kartatvasya vā sā bādhyatām, viśeṣābhāvāt | tasmātsatpratipakṣatvameva || 16) ata eva nopādānatvaniścaya iti, maivam; pañcamyāḥ prakṛte prakṛtitvarūpopādānatvabodhakatayā sākṣādevāgamenopādanatvabodhanāt | nanvevaṃ śivo nimittaṃ na bhavet, upādānāsamavāyivyatiriktakāraṇasyaiva nimittaśabdārthatvāditi cenna; prakṛtibhāvenopādānatvavadanukūlacikīrṣādiyogena nimittatvasyopapatteḥ | nimittalakṣaṇamapi prakṛtibhāvādanyādṛśopayogavattvam | tacca cikīrṣādinopayogavati śive'pyakṣatamiti śiva evopādānaṃ nimittaṃ ceti siddham || 17) nanvevam - nimittamīśvarasteṣāmupādānaṃ sa bindurāṭa || (pau tantra pa ślo 28) śivo nimittaṃ prakṛtiḥ parāparā kāryātmatāmasya samāpnute jaḍā || ityādivacanavirodha iti cet, na, etādṛśavacanānāṃ māyāvadvikāritayopādānatvaṃ nāstītyevamparatvāt | yadapi bahu syāmiti śaktimān, yāvanti cānyānyahameva tāni ityādivacanajātaṃ kevalopādānatvamātraparaṃ, tadapi anyaḥ sanvyāptito'nanya iti kārye vyāptisattālakṣaṇānusyūtisphūrtiparamiti na kaścidvirodhaḥ || 18) evaṃ ca patipadārthaśivasya tadadhiṣṭhitamāyāyāśca kāryabhūtaprapañcasya svadharmasattāsphūrtipriyādirūpatayā jaḍavikārādirūpatayā cobhayorupādānatvam | śivasya tu māyāyā adhiṣṭhātṛtayā nimittatvamadhikamiti viśeṣaḥ | yathā dhūmalakṣaṇe kārye ārdrendhanavahnyorubhayorupādānatve'pi dhūmakārye kāṣṭhadharmakṛṣṇarūpameva; na tu vahnidharmabhāsvararūpam; tathā prapañcasya śivamāyobhayopādānatve'pi na cidānandarūpatvam | kiṃ tu jaḍamāyādharmaprakāśyatvavikāritvarūpamiti | tatra ca vahneriva śivasya nimittatvamiti na tadutkṛṣṭadharmavattvam | na ca vahnirapi dhūme nimittamātram, na tūpādānamiti vācyam; anyasyopādānasyābhāvena paramāṇuprakriyāyāśca parākariṣyamāṇatvena vahnīndhanayorevopādānatvāt | na ca kāṣṭhamevopādānaṃ vahnistu nimittamātramiti vaktuṃ śakyam | vahnidharmabhūtauṣṇyāderapyupalabhyamānatvena grāhakataulyāt | tasmānmāyāviśiṣṭeśvarasya nimittatvamupādānatvaṃ ca siddham | 19) tadupapādakavacanāni vātule- liṅge sarvaṃ samutpannaṃ layastatraiva cocyate | liṅgaṃ śaṃbhuriti jñeyaṃ pīṭhaṃ śaktirudāhṛtam || yoniliṅgaprakāreṇa jagatsṛṣṭyarthakāraṇam | sadā saṃyogabhāvatvātkāmarūpamudāhṛtam || liṅge tu jāyate tatra jagatsthāvarajaṅgamam | tasmālliṅgaṃ viśeṣeṇa karmarūpamudāhṛtam || kārmodaye tu sṛṣṭiḥ syāt karmānte saṃhṛtirbhavet | etatkarmeśarūpaṃ tu sṛṣṭisthitilayāvaham | dakṣiṇāṅgabhavo brahmā hariḥ pūrvāṅgasambhavaḥ | hṛdayānnīlarudrastu śirasaśśivasaṃjñakaḥ || maheśasya sahasrāṃśādrudradevasamudbhavaḥ | etanmaheśakoṭyaṃśādbrahmaviṣṇusamudbhavaḥ | netre tu savyavāmordhve sūryasomāgnisambhavaḥ | prāṇe vāyuḥ samutpannaḥ śrotre kīlādisambhavaḥ || āsye jñānaṃ samutpannaṃ gaṇeśastadgalodbhavaḥ | ṣaṇmukho hṛdaye jāto nābhau devāḥ samudbhavāḥ || pañcāśatkoṭidevāśca maheśāṃśasamudbhavāḥ | ṝṣayaśca tathā koṭyo romakūpasamudbhavāḥ || iti || jñānaṃ nāma vedādividyā | 20) nanvevamapi śivasyaiva jagatkartatvamiti katham ? tvayaivānanteśvarādīnāmapi kartṛtvābhyupagamāt | kadācitsṛṣṭya śārvāḥ kadācitpadmajodbhavāḥ | kadācidapi vaiṣṇavyaḥ kadācinmuninirmitāḥ || iti jagato'niyatakartṛtvaśravaṇāditi cenmaivam; prakṛtimāyāyāṃ sṛṣṭau brahmāṇamadhiṣṭhāya tasyāmeva māyāyāṃ sṛṣṭau pālane ca viṣṇumadhiṣṭhāya punaśca tasyāmeva sṛṣṭisthitisaṃhāreṣu rudramadhiṣṭhāya aśuddhamāyāyāṃ sṛṣṭisthitisaṃhāratirobhāveṣvīśvaramadhiṣṭhāya kāraṇatve'pi śuddhamāyāyāṃ sṛṣṭisthitisaṃhāratirobhāvānugraheṣu sākṣātsadāśivasyaiva kartṛtvam || 21) nanvanyatra sṛṣṭyādikāryatrayasyaiva brahmāditrayasya kāraṇatvamuktam; na tu pañcasu kāryeṣu pañceśvarāṇāmiti cet, pañcakāryāṇāṃ pañceśvarakartṛtvapratipādakāni kāmikādyāgamavacanāni bahūni santyeva vedopabṛṃhitapurāṇavacanāni cocyante | kāśīkhaṇḍe - pañcānāmapi devānāṃ brahmādīnāṃ samāśrayam | oṅkārabodhitaṃ liṅgaṃ pañcāyatanamuttamam || iti || nasiṃhapurāṇe ca - ānābherbrahmaṇo rūpamāgalādvaiṣṇavaṃ vapuḥ | āśīrṣādrudramīśānaṃ tadagre sarvataḥśivam || iti || śrīśaṃkarācāryaiḥ saundaryalaharyāṃ ca - jagatsūte dhātā hariravati rudraḥ kṣapayate tiraskurvannetatsvamapi vapurīśastirayati | sadāpūrvaḥ sarvaṃ tadidamanugṛhṇāti ca śivaḥ tavājñāmālambya kṣaṇacalitayorbhrūlatikayoḥ || (ślo 24) ityuktatvāt siddhaṃ pañceśvarāṇāṃ pañcakāryakartṛtvam | 22) evaṃ ca sraṣṭaḥ parameśvarasya cicchakteḥ sūkṣmaśarīratayā parigrahabinduśakteḥ sthūlaśarīratayā svadehapravartakatvavat sṛṣṭyādipravartakatvamavagantavyam | tadevaṃ vyavadhānenāvyavadhānena vā śivasyaiva sarvaprapañcakāryakartṛtvam | tacca kāryaṃ pariṇāmārambhasamūhavivartavṛttibhedena pañcavidham | tatra vṛttireva jagat, na pariṇāmādiḥ | tathā hi - na tāvajjagat pariṇāmaḥ, pūrvāvasthāparityāgenāvasthāntaraprāptirhi pariṇāmaḥ | yathā payasaḥ payastvāvasthāparityāgena dadhyādirūpaprāptiḥ | na ceha pūrvāvasthāparityāgo'sti | nāpyārambhaḥ, yatra hi nānākaraṇaiḥ parasparasaṃyogenaikaṃ kāryamārambhyate tadevārambhaḥ, yathā ghaṭādiḥ | atra tvekasyā eva māyāyāḥ kāraṇatvānnārambhapakṣaḥ kṣodasahaḥ | na ca māyāśivayoḥ saṃyogenehāpyārambho'stviti yuktam; tayostulyavadupayogābhāvāt | māyā hi vikāritayopayujyate | tadadhiṣṭhātṛtayā tu śiva iti | saṃyogasya caramakāraṇatvena sarvadā kāryāpatteśca | ata eva na samūho'pi; anekeṣāmeva lomnāṃ cāmarādirūpasamūhadarśanāt | prakṛte ca tadasambhavāt | nāpivivartaḥ; tasya atattvato'nyathābhāvātmakatvena jagato'tyantāsattvaprasaṅgāt | tasmādyathā paṭasya kuṭyavasthā aheśca kuṇḍalāvasthā apracyutapūrvarūpasyaivāvasthāntaraprāptirūpatvādvattiḥ tathā jagadapi śivādhiṣṭhitaśuddhāśuddhamāyayorvṛttireva || 23) ayaṃ ca svarūpajñaptiviṣayaḥ | nātyantamanavabhāsyaḥ | nāpi pramāṇabhāsyaḥ; tathātve tucchatvajaḍatvayoḥ prasaṅgāt | na ca manorūpapramāṇajanyajñānaviṣaye jīvātmani jaḍatvābhāvena vyabhicāraḥ | tasya pramāṇajanyajñānaviṣayatve tadabhāve prakāśāsambhavena kadācidahaṃ vā nāhaṃ veti saṃśayasya nāhamiti viparyayasya ca prasaṅgena svaprakāśatvasyaivopeyatvena pramāṇajanyajñānaviṣayatvāyogāt | na ca pramāṇāgamyatve śivasya prāguktamanumānāgamavedyatvaṃ vyāhanyeteti yuktam; dharmiṇaḥ svaprakāśatve'pi taddharmāṇāṃ katṛtvopādānatvādīnāṃ tadgamyatvena prāguktasyānumānādipramāṇagamyatvasyopapatteḥ | iti siddhaṃ śivasya svaprakāśatvam || iti śrīmadativarṇāśramācāryavaryaśaivaparipālakaśivāgrayogīndrajñāna- śivācāryaviracitāyāṃ śaivaparibhāṣāyāṃ patipadārthanirūpaṇaṃ nāma dvitīyaḥ paricchedaḥ || tṛtīyaḥ paricchedaḥ 1) atha cidrūpatayā patyananyaḥ paśupadārtho nirūpyate | tatra paśurnāma dehendriyādivyatirikto nityaścidātmako'neko vibhuranādimalāvṛto'svatantrakartā ca | atra dehendriyādivyatirikta ityanena dehendriyaprāṇabuddhyātmavādānāṃ nirāsaḥ | nitya ityanena kṣaṇikātmavādasya cidātmaka ityanena jaḍātmavādasya aneka ityanena ekātmavādasyavibhurityanenāṇuparimāṇamadhyamaparimāṇātma vādayoḥ anādimalāvṛto'svatantra ityābhyāṃ ātmeśvaravādasya ca vyāvṛttiḥ | kartetyanena sāṅkhyātmavādanirāsaḥ | tathā coktam - ata sātatyagamane vyutpannā jñasvabhāvataḥ | parāmarśātmakāddhetorgaterjñānārthatā yataḥ || ātmāno vyāpino'nantāścidrūpāḥ paśavastridhā || iti || śrīmanmṛgendre ca - nāvyāpako na kṣaṇiko naiko nāpi jaḍātmakaḥ | nākartābhinnacidyogī pāśānte śivatāśruteḥ || iti || (mṛ pra 6 ślo 7) śrīmatparākhye ca - dehānyo'naśvaro vyāpī vibhinnaḥ samalo'jaḍaḥ | svakarmaṃphalabhukkartā kiñcijjñaḥ seśvaraḥ paśuḥ || iti || (parākhyaṃ paśu pa ślo 15) 2) nanu kathamātmano dehavyatiriktatvam? dehasyaivātmatvāt | tathā hi - yadyasmin satyeva dṛśyate tattasya kāraṇaṃ dṛṣṭam | tathā ca caturvidhabhūtapariṇāmāddehāccaitanyaṃ svata evotpadyate kiṇvādyaṇuśaktyā madarūpavicitrakāryavat | tasmādbhūtātmakāddehādeva caitanyasambhavaḥ | taccaitanyamadhiṣṭhātumātmā īśvaraśca nāpekṣaṇīyaḥ, ata eva sthūlo'haṃ kṛśo'hamityādisāmānādhikaraṇyapratyayopapattiḥ | mama deho'yamityādipratyayastu rāhoḥ śira ityādivadaupacārikaḥ; tasmāddehātirikta ātmā nāstīti cenmaivam | na vayaṃ kāraṇaśaktibhiḥ kāryāṇāṃ vaicitryaṃ neti vrūmaḥ; kiṃ tu viruddhātkāraṇādviruddhaṃ kāryaṃ notpadyata iti | tathā ca jaḍāddehāt kathaṃ prakāśarūpacaitanyasambhavaḥ | kiṃ ca guṇasya nāśo guṇināśādvirodhiprādurbhāvādvā bhavati | iha tu mṛte deha ubhayābhāve'pi kathaṃ tadguṇabhūtacaitanyanāśaḥ; dehārambhakabhūtaikadeśaprāṇavāyunirgamāditi cenna; suptau tatsadbhāve'pi jñānānupalabdheḥ | na ca karaṇoparamāttadānīṃ caitanyānupalabdhiriti vācyam, tvanmate karaṇoparatihetukarmābhāvena suptāvapi caitanyodayaprasaṅgāt | tasmādyatsadbhāve dehasya ceṣṭā, yadabhāve tadabhāvaḥ taccaitanyaṃ dehavyatiriktaṃ ātmatveneṣṭavyam | kiṃ ca bālyayauvanavārdhakeṣu śarīrasya bhedena vālye kṛtasya kathaṃ vārdhake pratisandhānam | tasmāddehātmavādaḥ pratyakṣeṇaiva nirākṛtaḥ | ata eva mama deho'yamityādipratyayadarśanam | sthūlo'hamityādipratyayastvaupacārikaḥ | kiṃ ca nirdoṣendriyārthasannikarṣe'pyarthagraho na dṛśyate | tatkasya hetoḥ? vyāsaktatvāditi cet, hanta ! tarhi cittavyasaṅgaprayojakaḥ sūkṣma ātmā abhyupeyaḥ | 3) etacca pratipāditaṃ śrīmatpauṣkaraparākhyayoḥ - caitanyadarśanāddehe nātmā caitanyako bhavet | yadyasmin sati sandṛṣṭaṃ tadiṣṭaṃ tasya kāraṇam || kāraṇatvāviśiṣṭo'tra dehaścaitanyasādhakaḥ | śarīraghaṭayoryogāt surāpūpākhyakāryayoḥ || kāraṇaṃ guḍapiṣṭādiraviśiṣṭo'pi dṛśyate | apūpādasatī pūrvaṃ madaśaktistadātmani || tasmādbhūtātmakādeva dehāccaitanyasambhavaḥ | taccaitanyamadhiṣṭhātuṃ kimanyenātmaneśvara || īśvaraḥ - kenoktaṃ bhinnakāryāṇāṃ vaicitryaṃ neti śaktibhiḥ | viruddhātkāraṇātkāryaṃ viruddhaṃ nopajāyate || viruddhamapi caitanyaṃ jaḍāddehātkathaṃ bhavet | kiṃ ca yasya tu yo dharmastannāśāddharmanāśanam || virodhiguṇasadbhāvādatha syādanyathā dvijāḥ | dehe satyapi caitanyaṃ mṛte kimiti neṣyate || yadbhāvayadabhāvābhyāṃ ceṣṭāceṣṭe bhajettanuḥ | taccaitanyamiti proktaṃ vyatiriktaṃ tu dehataḥ || kiṃ ca bālye ca vārdhakye yauvane ca vibhedataḥ | śarīrasyānusandhānaṃ kathaṃ bālye kṛtasya ca || sa tāvadanusandhatte prāgbhuktā seyamaṅganā | iti tasmāccharīrātmavādo'dhyakṣanirākṛtaḥ || tasmātsthūlo'hamityādirjñeyo rāhoḥ śiro yathā | kiṃ ca deho mametyādipratyayo'styeva puṣkalaḥ || iti || (pau paśu pa ślo 61-71) bhūtānāṃ samudāye'pi dehasyādhyavasāyataḥ | vastugrahe pravṛttasya saṃśuddhe locane'pi ca || na yato'rthagraho hyasya yo'bhipreto'nyacetasaḥ | ato'pyanyaḥ pumānasti yo jātaḥ śūnyamānasaḥ || dṛṣṭā bālyādikāvasthā tāvaddehe caturvidhā | pariṇāmaviśeṣeṇa yā vibhinnā pṛthak pṛthak || anyāṃ yāṃ yo'nusandhatte tāmavasthāṃ gatāmapi | so'sminsmartā smṛtirjñānaṃ bhinnaṃ bhūtākṣanirgatam || iti || (parākhyaṃ paśu pa ślo 19-20; 22; 24) 4) nanvindriyāṇi jñānahetava ityanvayavyatirekasiddham | ato jñātṛtvamapi teṣāmevāstu | jñātrantarakalpanāyāṃ gauravāt | na cendriyāṇāṃ nānātvena guṇapradhānabhāvābhāvena ca yugapadviruddhavyāpārāḥ prasajyeranniti vācyam | svato guṇapradhānabhāvābhāve'pyekasmin dehe vidyamānānāṃ teṣāmekagrāmavāsināmiva kāryānurodhena guṇapradhānabhāvopapatteḥ | māstu vā guṇapradhānabhāva indriyāṇām | tathāpi yugapadviruddhavyāpārābhāva upapadyate | manorūpasahakārisāhityena prabalasya vyāpāropapatteḥ | na ca teṣāṃ kāraṇatvānna kartṛtvamiti vācyam | karaṇatvasyāsmābhiranabhyupagatatvenānyatarāsiddhatvāt | na ca rūpādyapalabdhikaraṇatvenaiva teṣāṃ siddhernāsiddhiriti yuktam; sahetukatvānumānena teṣāṃ siddhyupapatteḥ | tasmānmūko'haṃ badhiro'hamityādyanubhavānusāreṇendriyāṇyevātmeti, maivam | indriyābhāve'pi svapnādau jñānopalambhena teṣāṃ jñātṛtvāyogāt | kiṃ ca śrotrādīnīndriyāṇi pratiniyataviṣayāṇi, ātmā tu sarvagrāhaka ityanubhavasiddham | atastaiḥ śabdādisarvaviṣayagrāhaka ātmā anyo'bhyupagantavyaḥ | kiṃ cendriyāṇyapi preryāṇyanubhūyante | na ca svatantrasyātmanaḥ preryatvamasti, ato na teṣāmātmatvaṃ sambhavati | api ca śrotrādīni na svarūpaṃ jānanti | ātmā tu śrotrādisvarūpaṃ jānāti | ato viruddhadharmayogitvānna śrotrādirātmā | kiṃ ca yo'haṃ cakṣuṣā ghaṭamadrākṣaṃ so'hamidānīmāndhyadaśāyāṃ tameva tvacā spṛśāmīti pratyabhijñānamupalabhyate | tadindriyāṇāmātmabhāve na yujyate | anyenopalabdhe'nyasya pratyabhijñānābhāvāt | kiṃ cendriyāṇāmātmatve yugapadviruddhavyāpārayogaprasaṅgaḥ | na caikagrāmavāsināmiva kāryānurodhena teṣāṃ guṇapradhānabhāvādīti pūrvoktaṃ yuktam | asādhāraṇakārye teṣāmapi guṇapradhānabhāvābhāvāt | na ca varagoṣṭhīnyāyena guṇapradhānabhāvaḥ | yugapatsvasvabhogyapratyāsattirahiteṣveva tannyāyapravṛtteḥ | vareṣu hyekasya svabhogyasannidhāne tadrahitānāmitareṣāṃ guṇabhāvābhyupagamo yujyate | indriyeṣu yugapatsvasvaviṣayasannikṛṣṭeṣu naikasyāpi guṇapradhānabhāvābhyupagamaḥ sambhavati | tasmānna varagoṣṭhīnyāyenāpi guṇapradhānabhāvaḥ | nāpi manassāhityaprābalyātkṛto vyāpārayogaḥ | ekatra manassāhityamityasyaiva tvanmate'yuktatvāt | manmate hi svatantra ātmā svābhimatagrāhiṇīndriye mano niveśayatīti yuktamekasyaiva sāhityam | tvanmate tu indriyāṇyeva svatantrāṇi | tatparatantraṃ manaḥ | na ca pradhānānāṃ teṣāṃ vaimatye guṇabhūtasyaikatrāgamanaṃ yuktam | na cendriyameva manaḥ samākarṣati | vinigamakābhāvāt | tasmādindriyāṇāmātmatve yugapadviruddhavyāpāraprasaṅga eva | tasmānnendriyāṇyātmā || 5) astu tarhi prāṇavāyurātmā; ahaṃ jīvāmītyanubhavāt | na caikasmindeśe prāṇāpānādibhedenātmabhedaprasaktau rucibhedena yugapadviruddhavyāpārayogaḥ syāditi yuktam | ekasyaiva vyāpārabhedena prāṇādisaṃjñābhedopapattyā prāṇāpānādibhede mānābhāvāt | na ca suṣuptyādāvapi prāṇādīnāṃ sattvena jñātṛtvaṃ syāditi yuktam | indriyavyāpāraviraheṇa tadvirahasyopapatteḥ | tasmātprāṇavāyurevātmeti, maivam | prāṇavāyorapi dehavanniyamyatvānubhavena tanniyāmakasya kasyacitparasyāvaśyābhyupagantavyatvāt | na ca dehādireva kāryaniyantā | ātmatvenābhyupagatasya tasya dehaniyāmakatayā tanniyamyatvāyogāt | vāyuviśeṣaguṇasya sati tasmin dhvaṃsāyogena svāpe'pi tasya jñātṛtvaprasaṅgācca | na cāntaḥkaraṇavargasyātmatvam | tasyācetanatayā tanniyamyatvāt || 6) nanvastu jñānasantatirātmā | na ca jñānasya bhedābhāvena santatyayogaḥ | ghaṭapaṭādijñānabhedasya pratyakṣasiddhatvāt | atha santānivyatirekeṇa santānābhāvāt santānināmātmatvaṃ vācyam | tacca na sambhavati | anyānubhūte'nyasyānusandhānābhāvena pratyabhijñādyabhāvaprasaṅgāt | atha kathaṃ kṣaṇikavijñānasyātmatvamiti, maivam | santānaikyavaśena pratyabhijñādyapapatteḥ | yatsantānapraviṣṭasya hi jñānasyānubhavitṛtvaṃ tatsantānapatitasya pratyabhijñātṛtvam | na ca santānasyānyasyābhāvena kathamaikyamiti yuktam | vṛkṣātiriktasya vanasyābhāve'pi vanatvasya vyāsajyavṛttitvenaikaṃ vanamitivat santānatvasyāpi vyāsajyavṛttitayā santānaikyopapatteḥ | tasmātkṣaṇikavijñānamevātmeti | atra pratividhīyate | suṣuptau tāvajjñānasantānavicchedastavāpi sammataḥ | anyathā tatkālīnajanyasmaraṇādiprasaṅgāt | evaṃ ca yatpūrvedyurmayā dṛṣṭaṃ tadevedamiti pratyabhijñā kathaṃ syāt | pūrvajñānasantānasya suṣuptau vicchedena santānaikyasyāpyabhāvāt | nanu santānaikyaṃ māstu prayojakam | dehaikyaṃ tu bhaviṣyati | yaddehasambandhi jñānamanubhavitṛ, tatsambandhyeva jñānaṃ pratyabhijñātriti vyavasthopapatteriti cenna | tvanmate dehasyāpi kṣaṇikatvena tadekatvasyāpyabhāvāt | atha dehasantānaikyaṃ prayojakamiti manyase; evamapi bālasyādyapravṛtyanukalajanmāntarānubhūta- smaraṇāderanupapatteḥ | tatra dehasantānaikyasyāpyabhāvāt | ata eva janmāntarakṛtakarmaphalabhoktṛtvamapi na syāt; anyena kṛte karmaṇyanyasya phalabhogāsambhavāt | jñānasantānaikyasya dehasantānaikyasya vā tadbhoktṛtāprayojakasyābhāvāt || 7) nanvanubhavituḥ pratyabhijñātṛtvaṃ kartuśca phalabhoktṛtvaṃ kva dṛṣṭam ? yena sthāyitayā ātmā svīkartavyaḥ syāt | na ca sthāyitvasiddheḥ pūrvamaikyasya prayojakatvaṃ bhavatā jñātuṃ śakyate | ataḥ parasparāśrayatvamatreti cenna; devadattādanyasya yajñadattādestadanubhūtasmartṛtvasya tatkṛtakarmaphalabhoktṛtvasya cādarśanenaikyasya prayojakatvakalpanāyāṃ sthāyitvasidhdyupapatteḥ || 8) nanu sarvasyāpi kṣaṇikatvānna sthāyitvamātmanaḥ sambhavati | tathā hi - ekasya kāladvayasambandho hi sthāyitvam | sa ca na sambhavati; ekakālasambandhasyāparakālasambandhābhāvena vyāptatvāt | nīlasya pītatvābhāvena vyāptigrāhakasya sahacāragrahādeḥ sattvāt | sthāyino'rthakriyākāritvarūpasya sattvasyāyogena sataḥ kṣaṇikatvāvaśyambhāvācca | tathā hi - sthāyino'rthakriyākāritvaṃ krameṇa yugapadvā ? nādyaḥ | tasya tāvadarthakriyājananasāmarthye samarthasya vilambāyogena kramāyogāt | asāmarthye tu sutarāṃ kramāsambhavāt | na ca samarthasyāpi kālāntare'pi na tajjanakatvamiti sahakārisannidhānānusāreṇa krameṇa kāryajanakatvaṃ sambhavatīti yuktam | sahakāriṇāmatiśayānādhāyakatve'sahakāribhyo viśeṣābhāvenājanakatvāt | atiśayādhānābhyupagame atiśayasya bījādyapekṣayā'tireke'navasthāprasaṅgāt | anatireke'ṅkurajanakasya bījasya tatkālotpattikatvāṅgīkāreṇa kṣaṇikatvābhyupagamaprasaṅgāt | nāpi dvitīyaḥ; yugapattāvatkāryotpādanasamarthasya kṣaṇāntare'pi sattve tadāpi tāvatkāryotpattiprasaṅgāt | kṣaṇāntare'sadbhāve tvasmanmatapraveśāt | tasmātsarvasyāpi kṣaṇikatvameva | na caivaṃ sa evāyaṃ ghaṭa iti pratyabhijñānupapattiḥ; tasyāḥ tatsādṛśyaviṣayakatvakalpanāt | sa evāyaṃ dīpa ityādau tathā darśanāt | tasmānna sthāyitvamātmana upapadyata iti cenmaivam | pratyabhijñāyā aikyaviṣayatvasambhavena sādṛśyaviṣayakatvakalpanasyāyuktatvāt | na coktayuktyā aikyaviṣayakatvāsambhavaḥ ; ekasyāpi vṛkṣasya kapipuruṣādinānāsambandhavannānākālasambandhopapatteḥ, sthāyino'pi sahakārisannidhānānurodhena kramikakāryajanakatvopapatteśca | na cātiśayānādhāyakatve sahakāritvānupapattiḥ; tathātve'pyanvayavyatirekādinā sahakāritvopapatteḥ | tasmānna kṣaṇakajñānarūpa ātmā | 9) taduktaṃ śrīmatpauṣkare - ṛṣayaḥ - yadyajjñānaṃ bhavetsarvaṃ na taccicchaktisambhavam | tatsarvaṃ bauddhameṣṭavyaṃ vināśitvena hetunā || īśvaraḥ - tanna buddherjaḍatvena jñānotpādakatā kutaḥ | abhivyañjakasambandhātkādācitkatayā citaḥ || kṣaṇikatvaṃ tu nityāyā api sadyo'nubhūyate | yāvaddīpaḥ sthitastāvat padārthānāṃ prakāśakaḥ || abhivyañjakahetūnāṃ santatyaiva pravṛttitaḥ || dhārāvāhikadhīścāpi kṣaṇikaivānubhūyate | ata eva hi bhāvānāṃ kṣaṇikatvena saṃvidaḥ || kṣaṇikatvaṃ bruvāṇānāmāśāpīḍā nivāritā | ṛṣayaḥ - sattvena kṣaṇikābhāvo neṣyate kimitīśvara || arthakriyākāritā hi sattā sā kṣaṇikeṣu ca | kramākramavibhāgābhyāṃ sthireṣu tadayogataḥ || vilambakāraṇāyogāttathā sthairyakṣaterapi | alaṃ svato'samarthasya sahakāriśatairapi || arthakriyākaratvena kṣaṇikatvamavasthitam | īśvaraḥ - kṣaṇikatve padārthānāṃ kāryakāraṇatākṣatiḥ || kāryakāraṇarūpeṇa bhavatkāraṇatāṃ vrajet | vartamānaghaṭatvena mṛtpiṇḍaḥ kumbhatāṃ vrajet || ataḥ kṣaṇadvayasthāyī kāryotpattau tu kāraṇam | tayorarthāntaratvena tadutpattau tu kāraṇam || anyathā samakālo'pi bhāvaḥ kasmānna kāraṇam | dvayorarthāntaratvena kālabhedaḥ kathaṃ tayoḥ || kāraṇasya kutastyo vā viśeṣaḥ sahakāritaḥ | kuto vā ghaṭaniṣpattistantubhyo na bhaveddvijāḥ || kāryakāraṇabhāvo'taḥ sthireṣveva vyavasthitaḥ | arthakriyākaratvaṃ ca sthāyināṃ kramaśaḥ sthitam || samarthasya sadā kāryakaratvaniyamena ca | agnirdāhasamartho'pi sphoṭe'ṅgulimapekṣate || kramākramavibhāgābhyāṃ durāśā kṣaṇikatvadhīḥ | kiṃca prāganubhūtā yā dhīḥ seyamupajāyate || kṣaṇikatve kutastasyāḥ pratyabhijñā hi jāyate | kṣaṇikatvaṃ padārthānāmatha vāstu jaḍātmanām || kāraṇatrayamātraṃ yat sarvakāryeṣvapekṣyate | bindvādayo'pi ye bhāvāḥ samānapariṇāminaḥ || jñānameva sthiraṃ nityaṃ jaḍavargasya dīpakam | tasya kṣaṇikatā jñeyā vastūnāṃ kṣaṇikatvataḥ || iti || (pau puṃstva pa ślo 214-232) 10) śrīmatparākhye ca - kṣaṇabhaṅge sthite jñāne kasya karmārjanaṃ bhavet | na tatkarmaphalaṃ bhogyaṃ jñānanāśe niranvaye || yā tvayā vāsanā proktā kiṃ nāvicchinnalakṣaṇā | bhinnarūpā yadā sā na tatkṣaṇāntargatā bhavet | tatkṣaṇena vinaṣṭena sā vinaṣṭā bhavettataḥ | avicchinnā sthirā caikā nānājñānasamāśrayā || śrutyā vicāritā yuktyā nātmano vyatiricyate | janmāntarāṅgasaṃyoge śokaharṣādihāsyataḥ || jātisaṃsmaraṇe'pyevaṃ prāktanānubhavāditaḥ | sthiratvaṃ tatsmṛtergamyaṃ smṛtirnānubhavādṛte || smartānubhavitā sthairyāttena jñātā sthiro vibhuḥ || iti || (parā pra pa ślo 30-35) 11) na caivamātmā kṣaṇikavijñānayogī | jñātṛtvasya nityātmadharmatvāt | na hi loke nityo'nityadharmā dṛṣṭaḥ | kiṃ ca tacca jñātṛtvaṃ vimvātmadharmatvādvibhu, na kvācitkam | ata evātmā sarvārthadṛkkriyaḥ | yadi tvasya jñātṛtvaṃ kvācitkaṃ syāt tasyātmano vibhutvaṃ bhajyeta | loke hi dharmiṇo yāvatī vyāptistāvatī dharmasyāpi vyāptirdṛśyate | yathā paṭagataṃ śauklyaṃ paṭamakhilaṃ vyāpya tiṣṭhati | evamātmānamapi jñātṛtvaṃ vyāpya tiṣṭhati | na ca viṣayāsannidhāne jñānasyānudaya iti vācyam | svarūpasyaiva viṣayatvāt | taduktaṃ śrīmatpauṣkare - jñātṛtvamapi tannityaṃ dharmatvānnityavastunaḥ | nānityadharmā dharmī syānnitya ātmā munīśvarāḥ || tacceha vibhudharmatvānna ca kvācitkamiṣyate | nityatvamiva tenātmā sthitaḥ sarvārthadṛkkriyaḥ || jñātṛtvamapi yadyasya kvācitkaṃ vibhutā kutaḥ | dharmiṇo yāvatī vyāptistāvaddharmasya ca sthitiḥ || yathā paṭasthitaṃ śauklyaṃ paṭaṃ vyāpyākhilaṃ sthitam | sthitaṃ vyāpyaivamātmānaṃ jñātṛtvamapi sarvadā || na ca nirviṣayaṃ jñānaṃ parāpekṣaṃ svarūpataḥ || iti || (pau paśu pa ślo 100-104) 12) nanvātmano vyāpakatve siddhe taddharmasya vyāpakatā siddhyet | na ca tatsambhavati | dehādanyatrānupalambhenātmano vyāpakatvāyogāt | tatrāṇuparimāṇa evātmeti pāñcarātrā varṇayanti - vālāgraśatabhāgasya śatadhā kalpitasya ca | bhāgo jīvaḥ sa vijñeyaḥ sa cānantyāya kalpate || iti || (śvetāśvatara - adhyāya 5, mantraḥ 9) 13) kṣapaṇakāstu pradīpaprabhāvatsaṅkocavikāsavānātmā dehānurūpaparimāṇavāniti varṇayanti | pakṣadvayamapi na saṅgacchate | ātmā vibhuḥ, dehādanyatra sthitārthagrāhakatvāt, yannaivaṃ tannaivaṃ, yathā ghaṭaḥ | kiṃ ca ātmā vibhuḥ, sarvatropalabhyamānakāryatvāt, iti vyāpakatvasiddheḥ | kiṃ ca madhyamaparimāṇatva ātmano nityatvaṃ na syāt | yanmadhyamaparimāṇaṃ tadanityam, yathā ghaṭa ityanumānāt | tasmādvyomavadvyāpaka ātmā | taddharmabhūtamapi jñānaṃ vyāpakam | tasmātpratyakṣata eva nirasto vaiśeṣikātmavādaḥ || 14) tathā coktaṃ śrīmatpauṣkare - ṛṣayaḥ - vyāpakatve hyaṇoḥ siddhe dharmavyāpakatā bhavet | anyatrānupalabdhasya dehādvyāpakatā kutaḥ || īśvaraḥ - na dehaparimāṇatvamaṇūnāmupapadyate | tasmāddehādato'nyatra sthitārthagrāhakatvataḥ || kiṃ cābhivyañjako yatra yatra dehendriyādikam | tatra sarvatra tatkāryadṛṣṭervyāpakatātmanaḥ || vyāpako'yamamūrtatvādyathā vyoma tatastathā | taddharmabhūtaṃ jñānaṃ ca vyāpakaṃ viṣayonmukham || yannityarūpaṃ vijñānaṃ tacca nirviṣayātmakam | pakṣo'dhyakṣanirasto'yaṃ svaparagrāhakatvataḥ || aṇoḥ pratyātmasiddhatvānnānumādhyakṣabādhikā | neha grāhakatā buddheḥ sādhitatvājjaḍatvataḥ || kiṃ caitadgrāhakatvaṃ ca na bhedādātmanāṃ sthitam | svarūpaṃ tu tatasteṣāṃ grāhakatvena saṃsthiteḥ || na hyaṃśena padārthānāṃ vicāraḥ śobhate kvacit | agniśśaktiṃ vinā kīdṛgiti cintā na kutracit || svaparagrāhakastasmātsarvadātmā vyavasthitaḥ || iti || (pau paśu pa ślo 105-113) anyatra - vyañjkaṃ yatra yatra syāccharīraṃ tatra tatra tu | bhogārthaṃ syādguṇavyaktirvyāpitvaṃ tena gamyate || iti ca || 15) na ca sāṅkhyoktarītyā ātmanāmajñātṛtvam; teṣāmarthagrāhakatvasya darśanāt | na ca vācyamātmano jñaptimātratve'pi mahattattvāparaparyāyasya buddhitattvasya jñātṛtvamiti | tasya jaḍatvena jñānābhivyañjakatvāt | kiṃ ca ātmā svaparaprakāśako'nubhūyate | paraprakāśakatvaṃ ca jñātṛtvamātmana eva guṇaḥ | buddhyā aikyamāpannasyātmano jñātṛtvamiti vācyam | buddhyaikyasādhakasyādhyāsasyaivāsiddheḥ | kiṃcādhyāsasyāpi paratra pūrvadṛṣṭāvabhāsatvenātmavyatiriktasya jñātṛtvaṃ vaktavyam | tacca na sambhavati | buddherjaḍatvena jñātṛtvābhāvasyoktatvāt | atha citpratibimbatvena buddhyāderjñātṛtvaṃ, tarhi buddhirapi cetanā syāt | kiṃ ca cidrapasya pratibimbanameva na sambhavati | buddherhi pariṇāmino jaḍasya pratibimbanam | tasmāt buddhāvātmanaḥ pratibimbanaṃ vaktuṃ na yujyata ityadhyāsenātmanaḥ kartṛtvaṃ buddhiparikalpitam || 16) tathā coktaṃ śrīmatpauṣkare - jñātā cāyaṃ na tu jñaptimātro'rthagrāhako yataḥ | ṛṣayaḥ - jñaptyātmaivāyamuddiṣṭo jñātṛtvaṃ mahato matam || mahānadhyavasāyātmā tantre'pyasminmaheśvara | īśvaraḥ - sarve jñātāra eveha dṛśyante prāṇinaḥ sadā || na bauddhametajjñātṛtvaṃ yuktaṃ tasyā jaḍatvataḥ | kiṃ tu budhyādibhirjñānaṃ vyajyate'tra sadaiva hi || kiṃ cānubhūyate hyātmā svaparātmaprakāśakaḥ | paraprakāśakatvaṃ ca nityaṃ nityaguṇo yataḥ || jñātṛtvaṃ naitadadyāsakṛtaṃ bhavitumarhati | anyatra dṛṣṭadharmāṇāmanyatrādhyāsa iṣyate || ātmetarasya jñātṛtvāsiddhernādhyāsa iṣyate | atha citpratibimbena buddhyāderjñātṛtā bhavet || tarhi citpratibimbena buddhyādirapi cidbhavet | na cetano yato buddhau cidrūpaḥ pratibimbitaḥ || na cāyaṃ pratibimbo'pi cidrūpasyātmano mataḥ | jaḍe jaḍasya saṅkrāntiryujyate pariṇāminaḥ || buddhyādeḥ pratibimbo'pi na syādātmanyasambhavāt | anyonyādhyāsavādo'yaṃ kudṛṣṭiparikalpitaḥ || iti || (pau paśu pa ślo 91-99) 17) nanvātmabhede kiṃ mānam ? pratyakṣamiti cenna; tasyāmūrtadravyatvena bāhyendriyāviṣayatvāt | nāpyahaṃ sukhī ahaṃ duḥkhītyādimānasapratyakṣeṇātmabhedasiddhiḥ | tatpratyayasya bhedaprayojakatvābhāvāt | na ca ātmānaḥ parasparaṃ bhinnāḥ, parasparaviruddhadharmāśrayatvāt, dahanatuhinavadityanumānaṃ mānamiti vācyam; parasparaviruddhadharmāṇāṃ tadavacchedakopādhiparikalpitatayā ātmaniṣṭhatvābhāvāddhetorasiddheḥ | na hyekasmin ghaṭākāśe rajodhūmādibhiryujyamāne maṭhākāśādayo'pi yujyante | tasmātparidṛśyamānasya bhedasyaupādhikatayātmabhedaḥ kathamiti cet, ucyate - ātmāno bhinnāḥ, parasparaviruddhajanmamaraṇādidharmavattvāt, yadevaṃ tadevaṃ, yathā ghaṭapaṭādi | na cātmanāṃ janmādyabhāvena hetorasiddhiḥ | dehādereva janmādyapagame tatra caitanyameva na dṛśyate | ataścaitanyayukta eva dehādirutpadyate || 18) nanu nityasya caitanyasya kathamutpattiḥ ? yathā tava nityānāṃ dehendriyādīnāmutpattistathātmano'pi sambhavati | athaivaṃrūpeṇa dahendriyā dayo na nityāḥ, kiṃ tu kāraṇātmaneti brūṣe tadā mamāpyātmāno'vacchinnarūpeṇotpatyādimantaḥ, anavacchinnāstu nityā iti siddhamutpattilayadharmakatvamātmanām | nanu yathā utpattyādayo dharmāḥ kumbhakalaśodañcanādīnāṃ, na tu tadavacchinnasyākāśasya | evamutpattyādayo dharmā dehādīnāmeva | na tu tadavacchinnasyātmana iti cenna; ātmadharmasyaiva bhojanagamanādiviṣayakasyecchāderbhinnatve- naivātmabhedasiddheḥ | na ca tasyāpyaupādhikatvam; tasyātmano rūpaṃ dṛkkriyānantyalakṣaṇam iti lakṣaṇābhidhānāt | na ca bhinnatayā meyatvenātmanāṃ mātṛtvaṃ na siddhyediti vācyam | meyatvamātṛtvayorvirodhābhāvāt | anyathā ātmānāṃ meyatvāyogena śivasya sarvajñatvaṃ bhajyeta | kiñcaikasya muktau sarveṣāṃ muktiḥ prasajyeta | na ceṣṭāpattiḥ | prapañcasya yugapadvināśaprasaṅgāt | tathāca mokṣe yatno'pi viphalaḥ syāt | tasmādbhinnā evātmānaḥ || 19) tathā coktaṃ śrīmatpauṣkare - ṛṣayaḥ - ātmāno bahavaḥ proktā bahutvaṃ kena gamyate | nādhyakṣagamyaṃ tattāvannānumāviṣayaṃ tataḥ || bhedasya meyadharmatvānmātā meyaḥ kathaṃ bhavet | na hetusādhanābhāvo'pyātmabhedopapādakaḥ || sopādhikātmadharmasya bhedātsopādhikāntare | yathaikasmin ghaṭākāśe rajodhūmādibhiryute || na sarve samprayujyante tadvajjīvāḥ sukhādibhiḥ | tasmādekātmabhāve'smin parihāro vidhīyatām || īśvaraḥ - ātmāno bahavo janmamaraṇādivibhedataḥ | janmanāśādayo dharmā dṛśyante bhinnavastuṣu || tatastu janmanāśādyā ātmano bhedakāḥ sthitāḥ | na dehasyaiva janmādyā dehādyaiḥ saha cātmanām || dehāderyadi janmādyā na syāccaitanyadarśanam | taddehe jātabālānāmapi caitanyamiṣyate || caitanyenāviyuktaḥ san dehādirupajāyate | janmādibhedavanto'to dehāścidbhedasādhakāḥ || caitanyasyeha nityasya kathaṃ janmeti cenmatiḥ | atyalpamidamete ca nityā dehendriyādayaḥ || nāsato vidyate bhāvo nābhāvo vidyate sataḥ | tasmādekātmavādo'yaṃ kalpito mūḍhacetanaiḥ || ṛṣayaḥ - athākāśaṃ yathā kumbhakalaśodañcanādiṣu | ekameva sthitaṃ tadvaddeheṣvātmā vyavasthitaḥ || īśvaraḥ - taccaikarūpamākāśaṃ naivaṃ caitanyamiṣyate | bhoktumicchā yadaikasya gantumicchāparasya ca || tadevamātmacaitanyaṃ bhinnarūpamiva sthitam | yadyabhinnaṃ tu sarveṣāṃ bhoktumicchaikadā bhavet || ṛṣayaḥ - sopādhikātmadharmasya bhedāditi nanūditam | īśvaraḥ - aṇorabhede saṃsiddhe tathā vaktavyamagrajāḥ || yuktibhiḥ sādhite bhede nāsiddhisvīkṛtiḥ śubhā | ata eva ghaṭākāśe rajodhūmādibhiryute || na sarve samprayujyante yathānye tanna dūṣaṇam | bhedasya meyadharmatvāditi yaccoditaṃ purā || sa ca heturasiddho'tra meyāmeyārthayordhṛtaḥ | bhedo'pyubhayaniṣṭhaḥ syānna ca māturameyatā || śivasya meyā hyātmāno na cetsarvajñatākṣatiḥ || iti || (pau paśu pa ślo 74-91) anyatra - sthitāyāṃ sarvato muktau bhavocchedaḥ prasajyate | na cāsti sa bhavocchedastena te bahavo matāḥ || iti || 20) evaṃ cātmano dehādyanyatvanityatvacidrapatvakartṛtvanānātvāni ca siddhāni | sarvajñatvamapi svataḥ siddham | kiñcijjñatvaṃ tu malarūpakāraṇāt | taduktaṃ tatraiva - aṇoḥ pratyakṣasiddhatvānnānumādhyakṣabādhikā | nehā grāhakatā buddheḥ sādhitatvājjaḍatvataḥ || kiṃ caitadgrāhakatvaṃ ca na bhedādātmanāṃ sthitam | svarūpaṃ tu tatasteṣāṃ grāhakatvena saṃsthitiḥ || na cāṃśena padārthānāṃ vicāraḥ śobhate kvacit | ----------------------------------------------------------- tadvat svato'mī sarvajjñāḥ kiñcijjñatvaṃ tu kāraṇāt | niruddhaṃ yena sārvajñyaṃ sa malaḥ paripaṭhyate || iti || (pau paśu pa ślo 110-112, 114) 21) nanvayaṃ sākāro nirākāro vā ? ādye'pi dṛśyākāro vā dṛśyādṛśyākāro vā ? nādyaḥ | dehamadhye'nyasyādarśanāt; na dvitīyaḥ; dṛśyādṛśyatvayorekatra virodhāt | kāṣṭhāgnivacchākhācandravaccobhaya- mapi kālabhedena sambhavatīti cet, na; tadvadeva kadācidadarśanaprasaṅgāt | nāpi tṛtīyaḥ; sūkṣmaśarīrāvyatirekaprasaṅgāt | nāpi nirākāraḥ; tatsaṃbandhena śarīre ceṣṭādyayogāt | na hyākāśasaṃyogena kutracicceṣṭā bhavati; ceṣṭāvatsaṃyogasyaiva dṛtiprabhṛtiṣu ceṣṭājanakatvadarśanāt | kiṃ cātmanaścidrūpatva indriyāṇāṃ vaiyarthyamāpatet | na hi cito jñātṛtve'citsāhityamapekṣyata iti yuktam | api cātmano vyāpakatve lalāṭādiniyatadeśavṛttitvāyogenāvasthāpañcakānupapattiprasaṅga ityanupapattiparāhṛtamātmasvarūpamiti; ucyate - nirākāra evāyamātmā | na caivaṃ śarīre ceṣṭānupapattiḥ; kriyāśaktyā tadupapatteḥ na ca tasyāḥ sarvadā sadbhāvena ceṣṭāpi sarvadā syāditi vācyam; tasyā āṇavāvṛtatvenāsatkalpatayābhivyañjakabuddhivṛttirūpasaṃrambhasāpekṣa -tayā kāryasya kādācitkatvopapatteḥ | na caivaṃ saṃrambha eva ceṣṭāprayojako'stu, kiṃ kriyāśaktyeti vācyam; saṃrambhamātrasya jaḍadharmatayā ceṣṭāprayojakatvānupapatteścetanaśakterāvaśyakatvāt- saṃrambhotpādanāya kriyāśakterāvaśyakatvācca | jñānakriyayormūrtitvopacāreṇa mūrtimānapi bhavati | evamātmanaścidrūpatve'pi nendriyāpekṣānupapattiḥ | caitanyaśaktermalāvṛtatvena tadabhivyaktaye buddhirūpabodhotpādanāya tadapekṣopapatteḥ | buddhivṛtterjaḍatvena tadabhivyaktacicchaktereva prakāśakatvāt | evaṃ vyāpakatve'pyasya na kāpyanupapattiḥ | jāgradādyavasthāparikarasya lalāṭādivṛttitvena tadavacchinnasyāpi lalāṭādiniyatadeśakatvopapatteḥ | sūkṣmadehasya gatimattvena tadavacchinnasya sakalāvasthasya paralokagatyādyupapatteśca || 22) tathā hi - ātmanastisro'vasthāḥ | kevalāvasthā, sakalāvasthā, śuddhāvasthā ceti | tatra yadā dvividhena dehena prāṇendriyāntaḥkaraṇaiśca vinākṛto'ta evābhivyañjakavidhuratayāṇavāvatasaṅkalpajñānakriyā- śaktiḥ kimapyabudhyamāna āste tadā kevalāvasthā | yadā sūkṣmadehenānnamayaprāṇamayamanomayavijñānamayānandamaya- kośaiścāvacchinnastadā sakalāvasthā | yadā karmasāmye tanniyataśaktinipāte ca sati gurukṛpāvaśācchivānandābhivyaktermalatrayanivṛttyā śivaikyābhivyaktistadā śuddhāvasthā | tatra sakalāvasthātaḥ kevalāvasthāprāptisamaye'vasthābhedaḥ pañcavidhaḥ | nādādipṛthivyantaṣaṭtriṃśattattvaiḥ saha yadā lalāṭasthaḥ sarvān viṣayānanubhavati tadā sapratibhā jāgradavasthā | saiva sakalāvasthā | viṣayabhojakādṛṣṭābhāvena prerakāṇi śuddhāni pañcatattvāni bhojayitṛkāṇi saptatattvāni pañcamahābhūtāni ca; eteṣu saptadaśasūparateṣu śrotrādīni pañca, vāgādīni pañca, manobuddhyahaṅkāracittāni catvāri, śabdādīni pañca, tāttvikāni vacanādīni pañca, prāṇādīni daśa cetyetaiḥ saha kṣetrajñanāmaka ātmā pañcatriṃśo yadā mukhe tiṣṭhannapi prerakabhojayitṛkāṇḍayornirvyāpāratvenāṇavātiśayājjāgrannapi viṣayān samyaṅna jānāti tadā apratibhā jāgrat | sūkṣmadehabhoganimittāni śabdādīni pañca, vacanādīni pañca, prāṇādīni daśa, manobuddhyahaṅkāracittāni catvāri, etaiḥ saha pañcaviṃśakaḥ kṣetrajñanāmaka ātmā yadā kaṇṭhe sthito vyāvahārikaviṣayānvihāya tātkālikapratibhāsikaviṣayānanubhavati tadā svapnāvasthā | sthūlasūkṣmadehabhogān tyaktvā yadā hṛdaye cittaprāṇavāyubhyāṃ saha tṛtīya ātmā tiṣṭhati tadā suṣuptyavasthā | yadā nābhisthāne prāṇavāyunā dvitīya ātmā tiṣṭhati tadā turīyāvasthā | yadā tu mūlādhāre tattvatāttvikādīn sarvānvihāya ātmaivaika āṇavāvṛtastiṣṭhati tadā turyātītāvasthā | saiva nityakevalāvasthetyādinā kevalāvasthā caturvidhā || 23) nanu mahāpralaye tattvātāttvikādīnāṃ sarveṣāṃ līnatvādātmanaḥ kevalatvenāvasthānaṃ sambhavatu; idānīṃ tattvānāmāpralayāvasthāyināṃ vibhorātmanaśca sattve'pi kathaṃ tattadvyāpārābhāva iti cet, satyaṃ, agnerayasaśca sattve'pi saṃyojakapuruṣavyāpārābhāvādyathāyaso na dāhaktvaṃ tathā vidyamānānāmapi tattvānāṃ bhojakādṛṣṭābhāvaprayuktāyāḥ śivaśaktipreraṇāyā abhāvānna viṣayabhojakatvam | taduktaṃ - ayasāgneryathā yogo viyogo'gneryathāyasā | tattvānāmātmanaścaiva śaktyā karmavaśādbhavet || iti || 24) atha nirmalajāgradādyacyate - akārokārakārabindunādādhiṣṭhātṛśivaśaktiyogena nirmalāntaḥkaraṇa ātmā hṛdaye tiṣṭhan sarvaṃ dṛśyamānaṃ prapañcaṃ śivākāratayā vaiṣayikasukhaṃ ca svarūpānandatayānubhavati tannirmalajāgrat | jāgradavasthākāraṇasyākārasyokāre vāhyaviṣayagrāhakasya manasaścāhaṅkāre laye sati ahaṅkārādicatuṣṭayasyokārādicatuṣṭayena saha kaṇṭhe sohambhāvanayāvasthānaṃ nirmalasvapnaḥ | svapnāvasthākāraṇasyokārasya makāre ahamityabhimānakāraṇasyāhaṅkārasya ca buddhau laye sati buddhyāditrayasya tatprerakasyamakārāditrayasya ca suṣuptisthānabhūtatālumūle dehendriyavṛttirahitavācāmagocarajñeyajñātṛjñānatripuṭīrūpeṇāvasthān aṃ nirmalasuṣuptiḥ | suṣuptyavasthākaraṇamakārasya bindau nirṇāyakabuddheśca citte laye sati cittasahitātmano bindunādābhyāṃ saha turyāvasthāsthānabhūte bhrūmadhye bāhyāntaḥkaraṇavyāpārarāhityena jñaptimātreṇāvasthānaṃ nirmalaturīyam | turyāvasthākāraṇabindunādayoḥ kuṭilāyāṃ cittasya ca prakṛtau laye sati turyātītāvasthāsthānabrahmarandhra ātmano'ntarbahirvyāpitayaikasyaiva tiṣṭhato'khaṇḍākārasaccidānandādvayaparipūrṇaśivānanyābhivyaktiḥ, saiva nirmalaturyātītam | tadeva śuddhāvasthā | 25) taduktaṃ siddhāntasārāvalyām - bāhyāntaḥkaraṇairaṇoḥ svaviṣayajñānaṃ tu jāgrattataḥ svapno'ntaḥkaraṇasthavṛttiviṣayajñānaṃ suṣuptiḥ param | dehe tvindriyavṛttihīnamavacogrāhyā matisturyakaṃ dehākṣoparatau svacinmatirathātītaṃ śivatvodayaḥ || iti || (si sā - yogapāde ślo 8) siddhāntabodhe ca - jāgratkāraṇamevārṇayogasaṃvedanaṃ hṛdi | ubhayendriyavṛttyātha līnamākāravedanam || svapno'ntaḥkaraṇaireva kevalairgaladeśataḥ | pūrvaviṣayākhyāṇuyogena saṃvedanaṃ yadā || līnāntakaraṇaṃ vṛtteḥ suṣuptistāludeśataḥ | bundūdayastu turyaṃ tu bhrūmadhye vyatirekataḥ || kāryakāraṇayoratra vṛttyārthādeśca saṅgrahaḥ | sarvārthadṛkkriyāvṛttihetornādasya vedanam || turyātītā ca randhro'tra daṇḍāntādeśca saṅgrahaḥ || iti || 26) tadevamavasthābhedopeto malasambaddhacidrūpo vyāpakaḥ paśruriti siddham ; eṣa ca paśurūpādhibhedena trividhaḥ sakalaḥ pralayākālo vijñānākalaśceti | tatra sakalo nāma maloparuddhadṛkchaktitve sati tatprasārāya kalādimattve sati bhogāya karmasambaddhaḥ | pralayākalo nāma pralaye ujjhitakalatve sati dīkṣayā prāyaścittena bhogādvā aśuddhādhvaviṣayakarmaparikṣayavattve sati bhokṣyamāṇamiśrādhvakarmaṇā svavaśīkṛtakalāsambandhavān | vijñānākalo nāma vijñānādinā sarvakarmāṇi kalāśca vihāya dṛkkriyāvarakāṇavamalamātrayukto vijñānakevalaḥ | 27) tathā coktaṃ śrīmatpauṣkare - paśavastrividhā jñeyāḥ sakalaḥ pralayākalaḥ | vijñānākala ityeṣāṃ śṛṇudhvaṃ lakṣaṇaṃ kramāt || maloparuddhadṛkchaktistatprasṛtyai kalādimān | bhogāya karmasambandhaḥ sakalaḥ paripaṭhyate || prāgvanniruddhadṛkchaktiḥ karmapākātkalojjhitaḥ | karmaṇaiṣyatkalāyogyo yassa ca pralayākalaḥ || maloparuddhaśaktitvācchūnyakalpasvadṛkkriyaḥ | tṛtīyaḥ paṭhyate tantre nāmnā vijñānakevalaḥ || iti || (pau paśu ślo 2-5) 28) tatra sakalānāmavasthānamaśuddhamāyādhobhāge'śuddhādhvani | pralayākalānāṃ tu aśuddhamāyāmadhyabhūtamiśrādhvani | vijñānakevalānāmaśuddhamāyopari śuddhavidyādhobhāge | etaccāvasthānaṃ vibhutve'pyupādhivaśāllakṣyate | taduktaṃ tatraiva - māyādāvudare cānte krameṇaiṣāṃ vyavasthitiḥ | avasthānaṃ ca bandhena lakṣyate'ṇorvibhutvataḥ || iti || (pau paśu pa ślo 6) 29) nanu vijñānakevalānāṃ malamātrāvṛtatvena malasya ca vyāpakatayā ekadeśe māyānte kathamavasthānam ? ucyate - aśuddhamāyāyā bhuktatvena tatrecchābhāvādbhokṣyamāṇaśuddhamāyāyāśca vubhukṣitatve'pi tatprāpakaśivecchāyā abhāvāttayormadhye'vasthānamityuktam | te ca śivecchayā śuddhādhvavartino bhavanti | tadvartināmapi teṣāṃ na sakalatvam | kiṃ tu śivecchayā adhikāramalasahitatvena kevalaṃ vijñānakalatvameva | vijñānarūpā kalā yeṣāmiti vijñāna kalāḥ || 30) tathā coktaṃ śrīmatpauṣkare - ṝṣayaḥ - vijñānakevalāṇūnāṃ bandhastu mala eva hi | malasya vyāpakatvena māyānte saṃsthitiḥ katham || īśvaraḥ - bhadraṃ viprā mahāprājñāḥ śuddhādhvā yaḥ puroditaḥ | bhokṣyamāṇatayā tasya bhuktatvenetarasya ca || arthādeva sthitā madhye proktā vijñānakevalāḥ | vijñānakevalāḥ sākṣātta eva munipuṅgavāḥ || śuddhādhvavartinaḥ paścādbhaviṣyanti śivecchayā | aṇorniyāmakatvena māyāvacchuddhavartmanaḥ || tadvartino na sakalāḥ kiṃ tu vijñānakevalāḥ | adhiakāramalopetāḥ śivecchānumatāḥ sadā || iti || (pau paśu pa ślo 7 - 11) 31) teṣāṃ māyākarmarāhitye heturapi tatraivoktaḥ - vijñānakevalānaṃ tu siddhyai yuktirihocyate | kalātattvāntarodhinyā dīkṣayā jñānato'pi vā || yogena bhogato vātha sannyāsādvā parikṣaye | karmaṇāṃ tu tadāyattamāyāyāśca parikṣayāt || mala eko'vaśiṣṭaḥ syāttasmādvijñānakevalāḥ | bauddhādidṛṣṭimuktānāṃ kaivalyamapi neṣyate || yatastadbuddhitattvordhvakarmaṇāmaparikṣayaḥ | sakalā eva te jñeyāḥ kalāyogo yataḥ sthitaḥ || evamevāṇavo yuktisiddhāḥ pralayakevalāḥ | tattvānāmupasaṃhāre pralayātkarmaṇo'tha vā || tyaktasūkṣmabahirdehā eṣyadbhoganibandhanaiḥ | apakvaiḥ karmabhiryuktā iṣyantāṃ pralayākalāḥ || sakalāstu kalāyogāt sūkṣmā sthūlā ca sā dvidhā | pratipuṃniyataṃ tattvaṃ kalādyavanipaścimam || iti || (pau paśu pa ślo 12-18) 32) vijñānakevalāśca praśāntakaluṣā apraśāntakaluṣāśceti dvividhāḥ | teṣu kāṃścana malaparipākaṃ nirīkṣyaiva śivaḥ śuddhādhvanyadhikāre yojayati | kāṃścidbhogākhye tattve yojayati | tatra yojitāśca te'bhīpsitavividhabhogān bhuñjānāḥ patyuricchayādhikāreṣu pravartante | ye tvīśvaratattvaṃ prāpitā adhikāraguṇopetā mahāntaścakravartino yathāpūrvaguṇottarā aṣṭāvanantādyā vidyeśvarāḥ | kecana punarvidyākhyaṃ tattvaṃ prāptāḥ saptakoṭimahāmantrāḥ | eteṣāṃ madhye yasya svādhikāre vairāgyaṃ jāyate taṃ malaparipākānuguṇyenaiveśvaro'nugṛhya paramāṃ muktiṃ prāpayya sādākhyatattvagatānāṃ pade īśvaratattvagatan, īśvaratattvagatānāṃ pade vidyātattvagatān, tatratyānāṃ pade māyāmastakagatāṃśca yojayati | 33) taduktaṃ śrīmatpauṣkare - icchayaivānugṛhyādau śivo vijñānakevalān | malapākamapekṣyaiva kāṃścicchuddhādhvagocare || yojayatyadhikāreṣu kṛtvā dṛkkriyayotkaṭān | tattve bhogāhvaye cānyān yojayatyīśvarāhvaye || anyān vidyāhvaye tattve sarvajñānbalaśālinaḥ || sadāśivaguṇopetā bhogākhyaṃ tattvamāśritāḥ | mano'bhilaṣitānbhogānbhuñjānā vividhānapi || patikṛtyādhikāreṣu pravṛttāḥ patyuricchayā | ye prāptāstattvamaiśānaṃ viśeṣeṇa kriyādhikāḥ || adhikāraguṇopetā mahāntaścakravartinaḥ | aṣṭāvanantasūkṣmādyā yathāpūrvaṃ guṇādhikāḥ || atisaundaryalāvaṇyā akṣīṇamanasaḥ sadā | vidyāvidyādvayaṃ prāptāḥ saṅkhyayā saptakoṭayaḥ || praśāntakaluṣāḥ sarve mahātmāno'mitaujasaḥ | eteṣāṃ yasya vairāgyamupajātaṃ mahātmanaḥ || kimetenādhikāreṇa śreyasaḥ paripanthinā | iti taṃ parameśāno malapākamapekṣya saḥ || svecchayaivānugṛhṇāti muktivyaktyarthayā dṛśā | tato muktyarthamāsannaṃ kaniṣṭhaṃ tatpade vibhuḥ || niyunaktyanugṛhyānyaṃ tatpade niyunaktyapi || iti || (pau paśu pa ślo 49- 58) 34) evaṃ pralayākalā apidvividhāḥ | pakvamalā apakvamalāśceti | tatra śivaḥ pakvamalānanugṛhā tebhyo bhuvanapatitvaṃ dadāti | pralayakāleṣu apakvamalāḥ prākṛtabhogakarmavaśātpuryaṣṭakadehayutāśca sakalā bhavanti | taduktaṃ tatraiva - svecchayaivānugṛhṇāti pralayāṇūnapīśvaraḥ || iti || (pau paśu pa ślo 19) anyatra ca - pralayākaleṣu yeṣāṃ pakve malakarmaṇi vrajantyanye | puryaṣṭakadehayuktāṃ yoniṣu nikhilāsu sūkṣmakarmavaśāt || kāṃścidanugṛhya vitarati bhuvanapatitvaṃ maheśvarasteṣām || iti || 35) sakalā api trividhāḥ; sāṃsiddhikavainayikaprākṛtabhedāt | tatra sāṃsiddhiko nāma pūrvajanmani kṛtaśravaṇamanananididhyāsano'niṣpannaśivasākṣātkārastadarthaṃ śukavāmadevajaḍabharatādivatparigṛhītadeho'vicchinnanididhyāsanavāsa- nayā śivāvānugrahācchivasākṣātkāravān | vainayiko nāma gurau vinayaśīlaḥ san dīkṣāṃ labdhvā manovākkāyikaśivadharmaiḥ śuddhaḥ laukikaśivaśāstrayoḥ parijñānavān | tadanugrahaprakāraṃ dīkṣāparicchede vakṣyāmaḥ | prākṛto nāma svapnajñānavat jñātājñātabodhaḥ prakṛtijanyadehendriyādiṣvātmābhimānavān | taduktaṃ śrīmṛgendre - viśiṣṭadharmasaṃskārasamuddīpitacetasām | guṇaḥ sāṃsiddhiko bhāti dehāpāyo'pi pūrvavat || lokadhīguruśāstrebhyo bhāti vainayiko guṇaḥ | sammārjito vainayiko manovāktanuceṣṭayā || prākṛto dehasaṃyoge vyaktaḥ svapnādibodhavān || iti || (pra 10, ślo 26-28) 36) asya ca sakalasya bandhamokṣaprakārāvavasthābhedaśca śrīmatkiraṇe pratipāditaḥ | garuḍaḥ - yadyevaṃ sa paśustāvat kīdṛśo baddhyate katham | mucyate kathamākhyāhi sandehavinivṛttaye || bhagavānuvāca - paśurnityo hyamūrto'jño niṣkriyo nirguṇo'prabhuḥ | vyāpī māyodarāntastho bhogopāyavicintakaḥ || tasyāśuddhasya sambandhaṃ samāyāti śivātkalā | tayodbalitasāmarthyo'vidyādarśitagocaraḥ || rāgeṇarañjitaścāpi pradhānena guṇātmanā | buddhyādikaraṇānīkasambandhādbadhyate paśuḥ || tato niyatisaṃśleṣātsvārjite viniyamyate | kālena kālasaṅkhyānakāryabhogavimohitaḥ || evaṃ tattvakalābaddhaḥ kiñcijjño deha saṃyutaḥ | māyābhogapariṣvaktastanmayaḥ sahajāvṛtaḥ || tataḥ sukhādikaṃ kṛtsnaṃ bhogaṃ bhuṅkte svakarmataḥ | same karmaṇi saṃjñāte kālāntaravaśāttataḥ || tīvraśaktinipātena guruṇā dīkṣito yadā | sarvajñaḥ sa śivo yadvat kiñcijjñatvavivarjitaḥ || śivatvavyaktisampūrṇaḥ saṃsārī na punastadā | evaṃ krameṇa baddhaḥ sa mucyate kramayogataḥ || kevalaḥ sakalaḥ śuddhastryavasthaḥ puruṣaḥ smṛtaḥ | malinatvāccitermokṣaḥ prāpyate nirmalācchivāt || paśurevaṃvidhaḥ proktaḥ kimanyatparipṛcchasi || iti || (kira paśu pa ślo 14-24) 37) etadbhedopādhibhūtamalamāyākarmaṇāṃ lakṣaṇaṃ pāśapaṭale vakṣyate | nanvātmani siddhe tadbhedo yujyate | tatsadbhāve kiṃ mānam ? ucyate; ceṣṭamāno dehādiścetanādhiṣṭhito bhavitumarhati, jaḍatvāt, ghaṭavat; evaṃ ca jaḍapravartakatvenātmā siddhaḥ | yathā vā īśvarakartṛkaṃ tanukaraṇabhuvanādikaṃ kasyacidupabhogāya bhavitumarhati, jaḍatvāt; na ceśvara eva tadupabhoktā, tasyāvāptasakalakāmatvāt | nāpi bhuvanādikamapi tadupabhoktṛ; svasyaiva bhogyabhoktṛtvāsambhavāt | na ca vaiyarthyam ; prekṣāvatkāryatvāt | tasmātpāriśeṣyājjaḍeśvarayoranyena tadupabhokttrā bhavitavyam | sa cātmeti siddham | 38) taduktaṃ śrīmatpauṣkare - ṛṣayaḥ - satyātmani ca saṃsiddhe prākproktaṃ saphalaṃ bhavet | tatsadbhāve tataḥ śambho ! pramāṇamabhidhīyatām || īśvaraḥ - pravartamāno dehādiścetanādhiṣṭhitaḥ sadā | svataḥ pravṛttiśūnyatvājjaḍatvena ghaṭādivat || yastu pravartakaḥ so'yamātmeti parapaṭhyate || iti || (pau paśu pa ślo 59-61) 39) śrīmanmṛgendre ca - kāryaṃ kṣityādi karteśastatkartuṃrnopayujyate | na svārthamapyacidbhāvānnānarthyaṃ kartṛgauravāt || pariśeṣyātparārthaṃ tat kṣetrajñaḥ sa parastayoḥ | paro dehastadarthatvāt parārthāḥ kṣmādayo nanu || kāyo'pyacittvādānyārthyaṃ sutarāṃ pratipadyate | cetanaścenna bhogyatvādvikāritvācca jātucit || bhogyā vikāriṇo dṛṣṭāścidvihīnāḥ paṭādayaḥ || iti || (mṛ pra 6 ślo. 2-5) iti śrīmadativarṇāśramācāryavaryaśaivaparipālakaśivāgrayogīndra- jñānaśivācāryaviracitāyāṃ śaivaparibhāṣāyāṃ paśupadārthanirūpaṇaṃ nāma tṛtīyaḥ paricchedaḥ || caturthaḥ paricchedaḥ 1) atha pāśapadārtho nirūpyate | tatra pāśatvaṃ nāma śivānandābhivyaktivirodhitvam | taccāṇavamalasyācchādakatayā, tirodhāyakaśaktestu taccodayitṛtvena, bindumāyākarmaṇāmapi bhogabhogyasampādanadvārā vaiṣayikasukhādijanakatvena ca bodhyam | ayaṃ ca pāśaḥ pañcavidhaḥ | āṇavaṃ tirodhāyakaśaktirbindurmāyā karma ceti | tatra catvāraḥ padārthā jaḍarūpāḥ | tirodhāyakaśaktistu cidrūpāpi pāśānugrāhakatvāt pāśa ityupacaryate | tatrāṇavatvaṃ nāma ātmano dṛkkriyārodhakatvam | asya cāṇavatvoktirvibhorātmano'ṇutvasampādanāt | 2) nanvasya sadbhāve kiṃ mānam ? na tāvatpratyakṣaḥ, tasyātīndriyatvābhyupagamāt | nāpyanumānam; tasya kvacidapyadarśanena sahacāragrahaviraheṇānvayino'sambhavāt | vyatirekasyoktanyāyena pratyakṣānumānāvagamyatayā tadabhāve vyatirekavyāpteragrahe vyatirekiṇo'pyanavatārāt | tasmānmalasadbhāve na kiñcinmānaṃ paśyāmaḥ | atrocyate - ātmā kiñcidāvṛtasārvajñyaḥ, kiñcijjñatvāt, yaḥ kiñcidāvṛtasārvajñyo na bhavati sa kiñcijjño'pi na bhavati, yathā śiva iti vyatirekyanumānena malasiddhiḥ | na cātmanāṃ sarvajñatve na kiṃcinmānamiti vācyam; teṣāṃ jñānaśaktiḥ sarvaviṣayā, jñānaśaktitvāt, īśvaraśaktivat, ityasya tatra mānatvāt | na cāsyāprayojakatvam; viṣayanaiyatyaprayojakasya tattadviṣayasambaddhakaraṇajanyatvasyābhāvena niyataviṣayatvāyogāt | svābhāvike vā teṣāṃ kiñcijjñatve muktau sarvajñatvaśrutivirodhācca | evaṃ ca jñānaśakterna svābhāvikasarvagocaratvamityācchādanādhīnamevābhyupeyam | taccācchādakajanyamityācchādaktvena malasiddhiḥ | uktaṃ ca śrīmatpauṣkare - ātmā malāvṛtaḥ sarvajñatve kiñcijjñatā yataḥ | na kiñcijjñastu yaḥ so'yaṃ malenāpi na saṃvṛtaḥ || yathā śivastathā nāyaṃ malenaiva samāvṛtaḥ || iti || (pau paśu pa ślo 124-126) 3) na cājñānenārthāntaratvam; vikalpāsahatvāt | tathāhi - tadajñānaṃ jñānābhāvaḥ anyathājñānaṃ vā ? nādyaḥ; abhāvasyākiṃcitkaratvāt | na hi ghaṭādyabhāvāḥ kiṃcitkāryaṃ kurvanti | kiṃ ca sa ca jñānābhāvaḥ prāgabhāvaḥ pradhvaṃsābhāvaḥ atyantāhāvo vā ? nādyaḥ; kālāntara eva jñānodayaprasaṅgāt | na dvitīyaḥ; kālāntare jñānānudayaprasaṅgāt | nāpi tṛtīyaḥ; bādhāt | nāpyanyathājñānam ; tasya doṣaṃ vinānudayāt | kiṃñcedamanyathājñānamāgantukaṃ svābhāvik'm vā ? āgantukaṃ cennityacicchakterbādhakaṃ na syāt | nāpi dvitīyaḥ; tasya svābhāvikatve'nyathātvāyogāt | 4) tathā coktaṃ śrīmatpauṣkare - tadiha jñānamātraṃ cejjñānābhāvaḥ kimajñatā | anyathāpratibhāso vā gatiranyā na vidyate || jñānābhāvona cājñānaṃ tasyākiñcitkaratvataḥ | nābhāvo'pi ghaṭasyeha jalamāharati kvacit || jñānasya prāgabhāvaścejjñānotpattiḥ prasajyate | nāpyetadanyathājñānaṃ tasyāpyanudayātsvataḥ || śuktikārajatajñānaṃ na bhavetpaṭalaṃ vinā | kiñcaitadanyathājñānamāgantukamathetarat || āgantukaṃ ceccicchakterbādhaka na kadācana | yadyanāgantukaṃ tarhi nānyathājñānameva tat || anityameva tajjñeyaṃ rajatajñānavaddvijāḥ | kiñcaitadanyathājñānaṃ na samyagjñānabādhakam || na dṛṣṭaṃ śuktikājñānaṃ rajatajñānabādhitam | iti || (pau paśu pa ślo 115-121) 5) ayaṃ ca malo dravyarūpo bhavitumarhati; anekaśaktimattvāt, analavat | uktaṃ ca śrīmatpauṣkare - kiñca dravyaṃ malo'nekaśaktimattvādyathānalaḥ | iti || (pau paśu pa ślo 115) ata evāyamātmano na guṇaḥ; guṇatve guṇaguṇisambandhasya nityatvāt tasya nivṛttyabhāvaprasaṅgena muktau tannivṛttiśravaṇavirodhāt | na cāṇavasādhakasyānumānasya rāgeṇārthāntaratvam; tasya nirmale akiṃcitkaratvāt | yadi nirmale'pi syānmuktātmasvapi syāt | kiñca buddhidharmasya rāgasya prākṛtatvenā nityatayā nityāyāścicchakterbādhakatvaṃ na sambhavati | 6) uktaṃ ca pauṣkare - rāgo'sti kāraṇaṃ sakteriti cetkiṃ malena tu | satyaṃ rāgo'sti taddheturna sa kiñcitkaro'male || amale'pi sa cetsaktyai syanmuktepyaviśeṣataḥ | na hi muktaḥ śivo vāpi bhogāsaktaḥ kadācana || kiñcāyaṃ pratyayātmokto rāgo bauddho yatastataḥ | buddhiśca prakṛteḥ siddhā tasmādeṣa vinaśvaraḥ || cicchakternityasiddhāyā bādhakaḥ kathamiṣyate || iti || (pau paśu pa ślo 127-130) 7) nāpi karmaṇā arthāntaratvam; tasya cicchaktisādhyatayā jñānātmakabhogahetutayā ca tadāvārakatvāyogāt | āvārakatve vā tasya buddhidharmadharmādharmarūpatayā buddhitattvādūrdhvaṃ bandhakatvāyogācca | kiñca bhogaikavyāpṛtayostayorāvaraṇe kathaṃ vyāpāraḥ || 8) nanvevaṃ tadeva kāryadvayasādhakamastu; kiṃ padārthāntarakalpanakleśeneti cet, hanta tarhyekayaiva vidyayā samastakāryasaṃsiddhau kāryabhedādarśanāttattvāntarakḷptirvyarthā syāt | tasmānna cicchakterāvārakamiti sthitam | uktaṃ ca tatraiva - karmaṇāpi na ca jñānabādhaḥ sambhavati dvijāḥ | sādhyatvātkarmaṇaḥ puṃsaḥ sādhakatvena saṃsthiteḥ || kiñca bhogaikahetustatkathaṃ bhogasya bādhakam | yato jñānātmako bhogo na hi tena tadāvṛtiḥ || dharmādharmātmakaṃ karma tau ca bauddhau vyavasthitau | vyāptyabhāvāttayorūrdhvaṃ bandhakau sarvataḥ katham || kiṃ ca bhogapravṛttau tau vyāpriyete kathaṃ vṛtau | anyatrāpi pravṛttasya yadyapyatrāpi hetutā || anekatattvasaṃkḷptiḥ kāryabhedādvihanyate | tasmānna karma cicchakterbādhakaṃ saṃvyavasthitam || kiñcābhivyañjakaṃ karma cicchakterbādhakaṃ katham | iti || (pau paśu pa ślo 130-135) 9) na ca māyayārthāntaratvam; tasyāḥ kāryāntarajanakatayā kḷptatvenāvaraṇarūpakāryāntarajanakatvāyogāt | kiñca kalādyṛtpādanadvārā dṛgādiśaktivyaktiṃ prati hetutayā tadviruddhācchādanahetutvāsambhavācca | uktaṃ ca tatra - na ca māyā malastasmādyataḥ kāryātprakāśikā | kāryātprakāśakaṃ yattu svātmanācchādakaṃ na tat || yathā prakāśakau dṛṣṭau vahnidīpāvubhāvapi | na dīpakāraṇaṃ vahniḥ kvacidapyaprakāśakaḥ || na ca māyā svarūpeṇa puṃsāṃ kāryakarī sthitā | kāryairaṇūpakāritvādyaditthaṃ tanna cātmanā || yathā tantuḥ svakāryeṇa paṭenaiva na cātmanā || iti || (pau māyā pa ślo 51- 54) 10) ata eva na dehasyāpyācchādakatvam; tasyāpi buddhivṛttyādyutpādanadvārā tadabhivyañjakatvāt | tasmādātmanāṃ dṛkkriyāvārakapratyātmasthasvakālāntāpāyiśaktisamūhavadekamanā- divyāpyāṇavamiti siddham | yuktaṃ ca śrīmanmṛgendre - tadekaṃ sarvabhūtānāmanādinibiḍaṃ mahat | pratyātmasthasvakālāntāpāyi śaktisamūhavat || iti || (mṛ pra 7 ślo. 4) 11) etadanugrāhikā śivasya rodhakaśaktiḥ | taduktam - tāsāṃ māheśvarī śaktiḥ sarvānugrāhikā śivā | dharmānuvartanādeva pāśa ityupacaryate || iti || tathānyatra - (siddhāntasārāvalyāṃ) nīhāro'nādireko manujasahabhavastāmragā kālikeva svādhīkārāntanāśipratipuruṣadṛgāvārakānekaśaktiḥ | pāśyaḥ śodhyaśca bodhyaḥ sa tu bhavati yato bhoktṛtā pāratantryaṃ karmāderyoga etatkṛtimanukalitā rodhayitrīśaśaktiḥ || iti || (si sā ślo 6) 12) ayaṃ ca malo mohamadarāgaviṣādatāpaśoṣavaicitryākhyakārya- bhedātsaptadhā | tatra moho nāmātmanāmanādiḥ sahajo madādīnāṃ ṣaṇṇāṃ hetuḥ jānatāmapi vanitādiṣu mohakārī malaḥ | svakīyatayā prāpteṣvaṅganādiṣvatiśayābhimāno madaḥ | rāgo nāma viṣayābhilāṣaḥ | tadalābhe viṣaṇṇatvaṃ viṣādaḥ | tataḥ pralāparūpastāpaḥ | putramitrakalatrādibhirdhanādibhiśca matsamo nāstītyādiviṣayacintā vaicitryam | tadvināśe stabdhātmakatvaṃ śoṣaḥ | 13) uktaṃ ca pauṣkare - malo'pi saptadhā jñeyo mohaścāpi madastathā | rāgo'nyaśca viṣādākhyastāpaḥ śoṣaśca saptamaḥ || vaicitryamapi sarveṣāṃ malinānāṃ prakīrtitam | moho nāma malaḥ puṃsāṃ sahajo'nādimāniha || yoniḥ ṣaṇṇāṃ madādīnāṃ pradhānatvāddvijottamāḥ | yasminsatyātmano moho jānatopyaṅganādiṣu || sa moha iti vikhyāto varjyāvarjyāvibhāgataḥ | prāptāmapi striyaṃ yena stauti nāsyāḥ parāṅganā || divyāṅganeyameveti sa madaḥ pariṭhyate | tadalābhe viṣaṇṇatvaṃ bāṣpalocanatā yataḥ || sa viṣādo malo nāma prāṇināmatiduḥkhadaḥ | tatastāpo bhavedantaḥpralāpātmātivistaraḥ || sa tāpa iti vikhyāto malaḥ śoṣo bhavettataḥ | stabdhātmā tu yadā yasmānmalo'tīva sudustaraḥ || eṣa bandhuriyaṃ bhāryā mṛṣṭaṃ cedaṃ dhanaṃ mahī | kṛtārtho'hamato yadvā kastrātā māmakasya ca || kuṭumbasyaivamādyā tu cintā yena nṛṇāṃ bhavet | nānāmatikaraḥ so'yaṃ malo vaicitryasaṃjñitaḥ || saptaite sahajāḥ proktā malā malavatāṃ nṛṇām || iti || (pau paśu pa ślo 137-146) 14) kaḥ punarātmamalayoḥ saṃbandhaḥ ? samavāya iti cet; malasya guṇatvaprasaṅgaḥ | na ceṣṭāpattiḥ; guṇasya jaḍatve guṇino'pi jaḍatvaprasaṅgāt | kiṃ ca samavāyasya nityatayā anirmokṣaprasaṅgācca | tasmāddravyameva malo'yutasiddhabhāvena guṇavadbhāti | atastayoḥ sambandhaḥ saṃyoga eva || 15) nanu yutasiddhayoḥ sambandhaḥ saṃyoga iti saṃyogalakṣaṇāt saṃyogo'pi na saṅgacchate | satyam; tasya janyasaṃyogalakṣaṇatvāt | saṃyogamātrasya tūpādānopādeyabhāvarahitayordravyayoḥ sambandha iti lakṣaṇaṃ draṣṭavyam | tadevamāṇavaṃ tadanugrāhikā rodhakaśaktiriti pāśākhyaṃ siddham || 16) atha bindurnirūpyate - śuddhasya tādṛśānāṃ ca tattvānāmupādānaṃ binduḥ | sā ca jaḍarūpā bhagavataḥ parigrahaśaktiḥ kuṇḍalinyaparaparyāyā | atraiva śivasya layādiravasthābhedo rudrāṇūnāṃ prabodho vimuktiśca | uktaṃ ca śrīmatpauṣkare - layādibhedaḥ prāgukto yadupādhau śivasya tu || sa binduriti mantavyaḥ saiva kuṇḍalinī matā | kiṃ ca rudrāṇavo yena badhyante yatra vā sthitāḥ || bimucyante yato vāyaṃ sa binduriti gamyatām | iti || (pau bindu pa ślo 1-3) 17) tatsadbhāve mānaṃ tu ananteśvarādiśarīrāṇi tadādhārabhūtatattvabhuvanādikaṃ ca sopādānaṃ, kāryatvāt, ghaṭavat iti | na cāśrayāsiddhiḥ | kalādikṣityantaṃ kāryaṃ śarīrakartṛkam, duḥkhānuṣaktakāryatvāt, sammatavadityanumānena samastamāyeyakāryakaraṇatvenānanteśaśarīrasya siddhiḥ | tathā - taccharīraṃ bhuvanavṛtti, śarīratvāt, tacca bhuvanaṃ tattvajanyaṃ, bhuvanatvāt sammatavaditi tattvabhuvanayorapi siddhisambhavāt | na ca māyayārthāntaratvam, anantaśarīrādeḥ samastamāyākāryajanakatayaiva siddhyā māyākāryatvāyogāt | anyathā tatrāpi śarīrāntarakalpanāprasaṅgāt | tathā ananteśaḥ savikalpakajñānavāneva san kāryaṃ karoti, prayojyakartṛtvāt, kulālavadityanumitasavikalpakajñānaviṣayatayā śuddhaśabdasiddhau taddhetutayāpi bindusiddhiḥ | na ca tadīyasavikalpakajñānaviṣayatvamaśuddhasyaiva śabdasyāstviti vaktuṃ yuktam; kalādisṛṣṭeḥ pūrvamaśuddhasya śabdasyāsambhavāt | tathā śuddhādhvavartināmavakāśapradātṛtayāpi tatsiddhiḥ | māyeyasyākāśasya tatrāvakāśapradātṛtvāyogāt | 18) uktaṃ ca śrīmatpauṣkare - kiṃ ca māyādyupādānaṃ dehendriyakaraṃ nṛṇām | kṣubdhaṃ kāryakaraṃ tasya karturdehendriyādikam || yadupādānato jātaṃ sa binduriti gamyatām | kiṃ ca śabdānusaṃviddhā jāyante pratyayā nṛṇām || na hyakāraṇakāḥ śabdāḥ sambhaveyuḥ kadācana | teṣāṃ yatkāraṇaṃ viprāḥ ! sa bindurbahuvṛttikaḥ || iti || (pau bindu pa ślo 12-14) māyāpi nātropādānaṃ mohakatvātsvatejasā | yataḥ prabuddhapuṃkāyakaraṇānāṃ na kāraṇam || śuddhādhvavartinaḥ sarve prabuddhāḥ śivatejasā | dehendriyādimanto'pi nābuddhāsteṣu te punaḥ || kiṃ ca karmojjhitāḥ sarve pudgalāḥ śuddhavartmani | kathaṃ karmānusāreṇa māyā pariṇatā satī || teṣāṃ dehendriyādīnāmupādānaṃ bhaveddvijāḥ | tasmācchuddhādhvanaścāsya svānukāryeva kāraṇam || iṣyatāṃ kuṇḍalinyākhyaṃ śuddhametaddvijottamāḥ | sā ca kuṇḍalinī śambhoḥ śaktiḥ śuddhā jaḍātmikā || na tādātmyātsthitā kiṃ tu vartamānā parigrahe | śive kartari tādātmyānneyaṃ kuṇḍalinī sthitā || upādānatvato hetoḥ kulāle mṛttikā yathā || iti || (pau bindu pa ślo 6-12) 19) na cātra śivaśaktirevopādānam; cidrūpatvāt | acitaḥ khalu pariṇāmaḥ | nanu cito vivarta evāstu; tathā ca śivaśaktireva tattadākāreṇa vivartata iti cenna; tathā sati kāryajātasya mithyātvaprasaṅgāt | na ceṣṭāpattiḥ; sarvapramāṇasiddhasya jagatastathātvānupapatteḥ | uktaṃ ca tatraiva - nātra śaktirupādānaṃ cidrūpatvādyathā śivaḥ | pariṇāmo'citaḥ proktaścidrūpasya na yujyate || cito vivarta eveṣṭastathātve kāryaśūnyatā | sarvapramāṇasaṃsiddhaṃ cidvivartaṃ kathaṃ jagat || iti || (pau bindu pa ślo 4-5) 20) atra śabdavṛttiścaturdhā, sūkṣmā paśyantī madhyamā vaikharī ceti | tatra jñānaikāśrayā arthasāmāmānyaprakāśikā vāṇī sūkṣmā | mayūrāṇḍarasavadavibhaktavarṇārthaviśeṣabodhanākṣamā vāṇī paśyantī | buddhyupārūḍhavarṇā tatkramaviśeṣopetā prāṇavṛttyagocarībhūtā saiva madhyamā | prāṇavṛttyābhivyaktā śrotragrāhyārthaviśeṣabodhanakṣamā saiva vaikharī | tatra sūkṣmā paśyantyāḥ, paśyantī madhyamāyāḥ, madhyamā vaikharyāśca kāraṇaṃ draṣṭavyam | etāśca vṛttayo'ṇūnāṃ pratyayātmikāḥ | tatra tisrontareva sthitāḥ | anyā bahiḥ sthitā | ete ca śabdāḥ śuddhādhvani sūkṣmāḥ, miśrādhvani sthūlāḥ, aśuddhādhvani sthūlatarāḥ || 21) taduktaṃ tatraiva - śabdāścaturvidhāste'pi vaikharyādivibhedataḥ | vaikharī madhyamākhyā ca paśyantī sūkṣmasaṃjñitā | vaikharī śrotraviṣayā sthūlavarṇaparigrahā | sthāneṣvapi dhṛte vāyau prayokturupakāriṇī || buddhya varṇānusandhānapūrvamarthasya vācikā | prāṇavṛttimatikrāntā vāgeṣā madhyamāhvayā | varṇarūpānusandhānavirahāntaḥ samujjvalā | māyūrāṇḍaraso yadvannirviśeṣārthadhārikā | paśyantī vāgiyaṃ jñeyā tṛtīyā śivaśāsane | sūkṣmā cidekaśaraṇā nivṛttāśeṣaśaktikā || vaikharyāḥ kāraṇaṃ madhyā paśyantī madhyamāṃ prati | paśyantyāḥ kāraṇaṃ sūkṣmā nirvikalpasvarūpiṇī || etāśca vṛttayo'ṇūnāṃ catasraḥ pratyayātmikāḥ | antareva sthitāstisro bahiranyā vyavasthitā || āgopālāṅganābālaṃ mlecchāḥ prākṛtabhāṣiṇaḥ | antarjalagatāḥ sattvā nityaṃ jalpanti tā giraḥ || ābhyo na paramo bandha ābhyo muktistu nāparā | tannivṛttyavinābhūto dṛkkriyāvārako yataḥ || viviktānmanvate tebhyaḥ pudgalāḥ svānna kutracit | duḥkhyahaṃ sukhyahaṃ ceti matiryā śabdatāḍitā || sūkṣmāḥ śuddhādhvani giraḥ sthūlā miśrādhvani sthitāḥ | aśuddhādhvani tā vācaḥ sthitāḥ sthūlatarāḥ sadā || iti || (pau bindu pa ślo 20-30) 22) kiṃ ca nivṛttyādikalāhetutvenāpi bindusiddhiḥ | uktaṃ ca tatra - anyāśca vṛttayo bindornivṛttyādikalātmikāḥ | nivṛttiśca pratiṣṭhā ca vidyā śāntistathaiva ca || śāntyātītā ca pañcaitāḥ śuddhamārge purātmkāḥ | miśrāśuddhādhvanoretāstattvādyādhārikāḥ sthitāḥ || vasturūpāḥ kalā jñeyāḥ śabdarūpāḥ paroditāḥ | śabdavastūbhayātmāsau bindurnānyatarātmakaḥ || iti || (pau bindu ślo 30-32) 23) atra bindvārabdhāni śivaśaktisadāśiveśvaraśuddhavidyākhyāni pañca (?) tattvāni | uktaṃ ca tatraiva - vṛttistattvātmikā cāsya caturdhā saṃvyavasthitā | śivatattvaṃ sadeśākhyamaiśaṃ vidyāhvayaṃ tathā || iti || (pau bindu pa ślo 33) 24) tatra śivatattve sūkṣmābhidhānā vāgvṛttiḥ | atraiva śāntyatītabhuvanānāmavasthitiḥ | uktaṃ ca - vikalpabodhāyāṇūnāṃ tattvānāṃ sthitaye kalāḥ | pañca tattvāni lokāṃśca mantrādīnasṛjacchivaḥ || śāntyatītā purādhāraṃ śivatattvaṃ purābhavat || iti || 25) asya ca śivādhiṣṭhitatvena śivatattvavyapadeśaḥ | śivatatvavikāraḥ śaktitatvam | atraiva paśyantyākhyāyā vāgvṛtteḥ nivṛtyādikalānāṃ cāvasthānam | asya ca śivaśaktyadhiṣṭhānatvena śaktitatvapadavācyatā | śaktitatvavikāraḥ sadāśivatatvam | idameva madhyamābhidhānāyā vāṇyā adhiṣṭhānam | tathā kāmikāditantrabhedakāraṇānāṃ praṇavādīnāṃ sāmīpyādimuktibhājāṃ ca tanubhuvanādikāraṇam | īśvaratatvavikāro vidyātatvam | idameva vaikharyākhyāyā vāgvṛtteradhiṣṭhānam | tathā karaṇabhūtānāṃ saptakoṭisaṃkhyānāṃ mantrāṇāṃ vidyārājñīnāṃ ca tanubhuvanādisampādakam || 26) uktaṃ ca śrīmanmṛgendre - bhṛguṇī brahmavetālī sthāṇumatyambikā parā | rūpiṇī nandinī jvālā sapta saptārbudeśvarāḥ || vidyārājñyaḥ samākhyātā vidyāyāṃ rudrasaṃstutāḥ | tāsāmupari dīptaśrīrdevo vidyādhipaḥ sthitaḥ || mantreśeśacidāviṣṭarudravyūhāṣṭakānugaḥ | ucchuṣmāścambarāścaṇḍā mahāvīryapadadrugāḥ || rudrā gaṇāśca dikpālāḥ śāstrāṇi patayaḥsthitāḥ | te cānantaprabhṛtayo gaditā eva nāmataḥ || svarūpataśca te viprāḥ pūrvaṃ praśnānuṣaṅgataḥ | sadāśive pavitrāṅgaḥ sakalādiparicchadaḥ || devaḥ sadāśivo bindau nivṛttyādikaleśvarāḥ | nāde dhvaniḥ patiḥ śaktau sarvaśktimatāṃ varaḥ || yonirviśvasya vāgīśāḥ patayaḥ parataḥ śivaḥ || iti || (mṛ pra 13 ślo 157-162) 27) anye tu pañcānāmapi śivadvārakaṃ lakṣaṇaṃ vadanti | jñānamātrayuktena paramātmanādhiṣṭhitaṃ tatvaṃ śivatatvam | kriyāmātrayuktenādhiṣṭhitaṃ śaktitatvam | samapravṛttobhayavatādhiṣṭhitaṃ sadāśivatattvam | adhikakriyāvatādhiṣṭhitamīśvaratatvam | adhikajñānavatādhiṣṭhitaṃ vidyātatvamiti | kecittu śivāditatvapañcakamapi sākṣādū bindukāryamevetyāhuḥ | etacca śivatatvādikaṃ bindvādiviśiṣṭaśivasya vṛttirūpaṃ kāryam | na pariṇāmaḥ; sarvatra kāraṇānusyūtatayā pūrvāvasthāparityāgābhāvāt | nāpyārambhavādaḥ puñjavādo vātra saṅgacchate | ekasyaiva hi śivasya kāraṇatvena niścitatvāt | etacca vṛttirūpaṃ kāryaṃ kāraṇātmanaiva sat | kāryātmanāpi sattve tatvānāmavasthāpāyarūpapralayāyogāt | tatvavyapadeśastvākalpāvathāyitayā na virudhyate | ayaṃ ca śuddhādhvā na bandhakaḥ; karmānvayābhāvāt || 28) nanu śuddhādhvavartināṃ kathaṃ vicitrabhogaḥ ? taddhetoḥ karmaṇo'bhāvāt | kathaṃ vā jñānodayaḥ ? taddhetoḥ kalāyā abhāvāt | kathaṃ vā viṣayābhimukhyam ? taddhetorvidyāyā abhāvāt | kathaṃ ca viṣayeṣvāsaktiḥ ? rāgābhāvāt | kathaṃ vā bhogeyattāparicchedaḥ ? kālābhāvāt | kathaṃ ca bhoktṛviśeṣaniyamaḥ ? niyaterabhāvāt | ucyate - santi tāvacchuddhādhvani baindavāni kalādīni tatvāni tanukaraṇabhuvanabhogādayaśca | tatra yadyapi bhogavaicitryakāraṇaṃ karma nāsti, tathāpi malaparipākavaśādvicitro bhogaḥ sambhavati | tathā hi - yasya prakṛṣṭo malaparipākaḥ sa sādhākhye bhogaṃ bhuṅkte | yasya tu prakṛṣṭataraḥ sa tvīśvaratatve vidyātatve ca | tasmānna karmātra bhogakāraṇam | kiṃ tvīśvarecchaiva | na ca śivasyātra vaiṣamyanairghṛṇye; tatra duḥkharūpabhogābhāvāt | tasmācchuddhādhvani malaparipākādhīnaḥ sukhātmaiva bhogaḥ | 29) uktaṃ ca śrīmatpauṣkare - kiñca karmānvayābhāvācchuddhādhvāno na bandhakāḥ || iti || (pau bindu pa ślo 43) tathā - adhvāyaṃ bhogya uddiṣṭo bhogo rāgādibhiḥ sthitaḥ | atra teṣāmabhāvena kathaṃ bhogo maheśvara || īśvaraḥ - atrāpi kalāmukhyāni santi tattvānyadho yathā | kintu tānyatra śuddhāni baindavāni dvijottamāḥ || (pau bindu pa ślo 56-57) tathā - śuddhānyetāni tattvāni rudrāṇūnāṃ mahātmanām | vicitrapuramālābhiḥ khacitāni mahānti ca || divyaśrībhirmahāścaryairbhogairduḥkhavivarjitaiḥ | tanubhogendriyādyaiśca varjitānyunnatāni ca || iti || (pau bindu pa ślo 34-35) tathā - śuddhādhvani mahābhogaḥ karma nāstīti coditam | kathaṃ tadvartināṃ bhogo vicitrastadvadeśvara || īśvaraḥ - na karma bhogavaicitrye kāraṇaṃ śuddhavartmani | malasya paripāko yo vicitraḥ so'tra kāraṇam || yasya prakṛṣṭastatpāko bhogatattve sa bhogabhuk | itarastvīśavidyākhyatattvayorbhogabhāgbhavet || kiṃ karmaṇātra viprendrā yatrecchābhoga iṣyate || iti || (pau bindu pa ślo 45-48) tathā - naiveha śambhornairghṛṇyaṃ bhavatīha kadācana || duḥkheṣu hi niyuñjāno nirghṛṇo nāparatra ca | śuddhe'dhvani sukhātmaiva bhoga evaṃ sa ca smṛtaḥ || iti || (pau bindu pa ślo 52-53) etacca śuddhatatvajātaṃ pralayākalasakalānāṃ prerakakāṇḍa ityabhidhīyate || 30) atha māyā nirūpyate | sā ca mayati dadāti viśvamiti vā, mātyāyāti viśvamatreti vā anvarthā || taduktaṃ pauṣkare - mayatyasmājjagadviśvaṃ māyā tena samīritā || iti || (pau mā pa ślo 1) anyatra - māti yatra jagatsuptau sṛṣṭvā vā yāti sā tataḥ | māyā tena samākhyātā tattvamuktaṃ guruttamaiḥ || iti || iyamapi kalādeḥ pṛthivyantasya kāryajātasyopādānabhūtā jaḍā bhagavataḥ parigrahaśaktiḥ | sā caikā | bahutve pramāṇābhāvāt | nityā; mūlakāraṇatvāt | anityatve pralaye karmaṇāṃ nirāśrayatvaprasaṅgāt | na ca bindustadāśrayaḥ; tasya karmottaratvāt | nāpyātmānaḥ ; teṣāṃ jaḍatvaprasaṅgāt | sā ca vyāpinī; sarvatra kāryopalambhāt | 31) taduktaṃ pauṣkare - nityaikā vyāpinī vasturūpā karmāśrayāśivā || iti || (pau mā pa ślo 2) śrīmanmṛgendre ca - tadekamaśivaṃ bījaṃ jagataścitraśaktimat | sahakāryadhikārāntasaṃrodhi vyāpyanaśvaram || kartānumīyate yena jagaddharmeṇa hetunā | tenopādānamapyasti na paṭastantubhirvinā || tadacetanameva syātkāryasyācittvadarśanāt | (mṛ pra 9 ślo 2-4) tadādhārāṇi kāryāṇi śaktirūpāṇi saṃhṛtau || vikṛtau vyaktirūpāṇi vyāpriyante'rthasiddhaye || iti || (mṛ pra 9 ślo 13) tathā pauṣkare - nityaiṣā'śeṣakāryāṇāṃ kāraṇatvādyadanyathā | na tannityaṃ yathā tantustasmānmāyāpyanaśvarā || anityaiṣā yadīṣyeta karmaṇāṃ kutra saṃsthitiḥ | na binduḥ karmaṇāṃ sthānaṃ binduḥ karmottaro yataḥ || na cātmani sthitisteṣāṃ yasmādātmā jaḍo bhavet || iti || (pau mā pa ślo 27-29) 32) asyāśca vicitraśaktitvaṃ vicitrakāryajanakatayā | anātmani dehādāvātmabhramahetutayā mohinītvaṃ ca | eṣā ca sarveṣāṃ sakalānāṃ sādhāraṇī, pralaye līnadehānāṃ teṣāṃ sūkṣmasthūlātmakadehādeḥ kāraṇam | uktaṃ ca pauṣkare - sādhāraṇī ca sarveṣāṃ sakalānāṃ munīśvarāḥ | pralaye līnadehasya karmiṇo'ṇoraharmukhe || dehādeḥ kāraṇaṃ māyā sūkṣmasthūlātmakasya tu || iti || (pau mā pa ślo 2-3) iyaṃca vasturūpā vastvātmakasya jagataḥ kāraṇatvāt | 33) nanu prapañcasya vastvātmakatvamasiddham; pramāṇaprameyasambandhānāṃ durnirūpatvāt | tathā hi - na tāvatpratyakṣam; pramātrādibhedarūpasyetaraniṣedhasya ghaṭamahaṃ jānāmīti vidhiviṣayakapratyakṣaviṣayatvābhāvāt | ataḥ pramātṛbhinnaprameyasadbhāve na pratyakṣaṃ pramāṇam | vyāpterapi tanmūlatvenānumānamapi nātra pramāṇam | pratyakṣādiviruddhaviṣayasyāgamasya grāvaplavanādivākyavanna svārthe pramāṇyam | tasmātprapañcasadbhāve na kiñcinmānam | astu vā pramāṇapremayasadbhāvaḥ; kastayoḥ sambandhaḥ ? na tāvattādātmyalakṣaṇaḥ sambandhaḥ; tathātve svapnajñānajanakasya svāpnikapadārthasya satyatvaprasaṅgaḥ | tasmātprapañcamithyātve tanmūlabhūtamāyāpi mithyeti | 34) atrocyate - asti tāvatsatyaprameyagocaraṃ pratyakṣam | tathā hi - sthāṇurvā puruṣo veti saṃśaye nāyaṃ puruṣaḥ; sthāṇureveti koṭyantaraniṣedhapurassaraṃ jāyamānaṃ pratyakṣaṃ kathaṃ na tadbhedagocaram ? na cāsya savikalpatvena bhrāntatvam; bādhābhāvāt | na hi vakrakoṭarādimatvena sthāṇutve niścite tasya kadācidbādhaḥ sambhavati | na ca rajjusarpādāvevaṃ bādhābhāvaḥ | tasya sarvalokasiddhatvāt | kiṃ ca rajjusarpayoḥ sāmyena bhrāntistatra sambhavati | caitanyasya ghaṭādirūpatayā pratītau na kiñcana sādṛśyaṃ paśyāmaḥ | api ca prameyasya nirvikalpakaviṣayatve'pi bhedapratyakṣasiddhiḥ | anyathā agṛhītabhedasya puṃso devadatto brāhmaṇo'yamiti vyāvṛttaviṣayakamuttaraṃ savikalpakaṃ kathaṃ jāyeta | kiñca prapañcamithyātvagocaraṃ pramāṇaṃ mithyā vā na vā ? ādye prapañcasya satyatvaṃ siddham | dvitīye tu mithyātvahetostatra vyabhicāraḥ | tasmāt prapañcasya satyatvaṃ siddham | na ca jñānajñeyayoḥ sambandhānupapattiḥ; viṣayaviṣayibhāvasya sambandhasya vidyamānatvāt | tasmātsarvasya jagataḥ satyatvāttanmūlabhūtamāyāpi satyeti siddham || 35) taduktaṃ śrīmatpauṣkare - na hi prapañco vastvātmā pramāṇānāmabhāvataḥ | prameyābhāvatastadvatsambandhābhāvato'pi ca || prapañco'yaṃ pramātrādibhedātmā nākṣagocaraḥ | yataḥ pratyakṣamarthānāṃ vidhātṛ na niṣedhakam || niṣedhamantarā bhedo na samasti kadācana | tasmātprapañcasadbhāve pratyakṣaṃ na tu sādhakam || vyāptestatpūrvakatvena nānumānamapi pramā | pratyakṣādiviruddhe'rthe nāgamasya pramāṇatā || tasmātprameyābhāvo'pi pramāṇābhāvataḥ sthitaḥ | astu mānaṃ prameyaṃ ca sambandho durlabhastayoḥ || na tāvajjñānaghaṭayoryogastādātmyalakṣaṇaḥ | jñānasyābhyantaratvena ghaṭaścābhyantaro bhavet || notpādyotpādakātmā pa svapne'pyarthastu san bhavet | evaṃ prapañcāvastutve vastu māyā kathaṃ bhavet || asti pramāṇaṃ sadbhāve prapañcasya purātanam | pratyakṣaṃ tāvadarthānāṃ pramāṇaṃ bhedagocaram || sthāṇurvā puruṣo veti sandehe sthāṇureva saḥ | puruṣo neti bhedātmā dṛśyate pratyayo'kṣataḥ || bhrānto'yaṃ savikalpatvādrajjuvanneṣyatāmiti | sarveṣāṃ sarvadā kumbhaḥ kumbha eveṣyate'kṣataḥ || naivaṃ rajjuḥ kadācittu yataḥ sarpāyate nṛṇām | mālāyate tadanyeṣāṃ naivaṃ kumbhaghaṭādayaḥ || kiṃ cāhirajjvossāmyena bhrāntiratropapadyate | cito ghaṭādirūpeṇa pratītau kā samānatā || nirvikalpākṣabodhe'pi bhedātmā pratyayaḥ sthitaḥ | anyathottaravijñānaṃ vyāvṛttaṃ nopajāyate || agṛhītārthabhedasya tannāmādiviśeṣavat | kiṃ ca yena pramāṇena prapañcābhāva ucyate || tatpramāṇaṃ pramāṇaṃ vā na veti paricintyatām | pramāṇaṃ cetprapañco'sti tattadantargataṃ yataḥ || yadyapramāṇaṃ sutarāṃ bhāvarūpaṃ jagadbhavet | sambandho jñānaghaṭayorjñāpyajñāpakalakṣaṇaḥ || evaṃ vastvātmakaṃ viśvaṃ bhavetkathamavastujam | tasmādvastvātmikā māyā sthitā viśvasya kāriṇī || (pau mā pa ślo 10-26) 36) asyāḥ sadbhāve mānaṃ tu, kalādikṣitiparyantaṃ tattvajātamavibhāgena kāraṇe kutracitpralīnam, ekasya kāryatve sati vibhaktattvāt, bīje skandhapalāśādivat; kalādikaṃ sopādānam, kāryatvāt, ghaṭavat; pralayakālīnaṃ karma kiṃcidāśritam, saṃskāratvāt, sammatavadityādyanumānāni | na ca kālenārthāntaratvam; kālasya vakṣyamāṇarītyā vināśitvena tadānīmāśrayatvāyogāt | 37) nanu karmaṇi siddhe tadāśrayatvena māyāsiddhiḥ, tatsadbhāve kiṃ mānam ? ucyate - prāṇināṃ sukhaduḥkhabhogaḥ kiṃcidāyattaḥ, asyābhāvikatvāt, pākajarūpavat, iṣṭāpūrtādikaṃ phalotpattiprākkṣaṇavartivyāpārakam, tadutpattipūrvaṃ vinaṣṭatve sati tajjanakatvāt, kṛṣicikitsādivaditi | na ceśvaraprasāda eva vyāpāro'stviti yuktam; tasyāvilambitatvena phalajanakatayā samanantarameva phalotpattiprasaṅgāt | uktaṃ ca pauṣkare - aviśiṣṭe tu bhoktṛtve bhuñjate divi kecana | kecanāvīcimukhyeṣu na syādetadahetukam || yattatra hetuḥ karmeti mantavyaṃ munipuṅgavāḥ | ubhayoḥ kṛṣisāmye tu kaściddhānyāni yacchati || na kiṃcidaparastasya karma kāraṇakaṃ dvijāḥ || iti || (pau mā pa ślo 31-33) 38) na ca tatprakṛtijanyamiti vācyam; prakṛterbhogyatvena bhojakatvāyogāt | nanu prākṛtameva buddhidharmarūpaṃ karma, bhāvātmatayā bhogyam, karmātmakatayā bhojakamastviti cet, buddhidharmarūpasya tasya bhāvamātrātmakatvāt | teṣāṃ ca sāmyābhāvena kenacitprayojakena bhavitavyam | na ca svayameva svasya prayojakamiti vācyam; svātmani kriyāvirodhāt | tathā coktaṃ pauṣkare - na cātra prakṛtirheturbhogyatvena virodhataḥ | yadbhogyaṃ bhojakaṃ naikaṃ tasmātkarmānyadiṣyatām || prakṛteḥ pariṇāmo yo bauddho bhāvāṣṭakātmakaḥ | sa syātkarmātmako'nyastu bhogyaḥ syāditi cenmatiḥ || tadapyasāraṃ bhāvānāṃ pratyayātmakatā yataḥ | pratyayāste ca vividhā dṛśyante'ṇuṣu sarvadā || na samāstatra kenāpi hetunā bhāvyamagrajāḥ | na ca svayaṃ svavaividhye hetavastvanavasthiteḥ || iti || (pau mā pa ślo 33-37) 39) etacca karma trividham | manovākkāyarūpakāraṇabhedāt | tatra manojanyamiṣṭadevatānudhyānaparastrījihīrṣādirūpam | vācikaṃ mantrajapaparāpavādādirūpam | kāyikaṃ devatārcanāgamyāgamanādi- rūpam | tathā tanna kāraṇatraividhyāt trividhakarmakāryaṃ ca sukhaduḥ- khādikamādhyātmikādibhedena trividham | tatra cittaprasādodvegādika- mādhyātmikam | candanānulepanakhaḍgaghātādijanyamādhibhautikam | abhimatānabhimatavarṣātapādijanyamādhidaivikam | tathā laukikavaidikādhyātmikādhimārgikamāntrabhedena pañcavidhaṃ karma | tatra vāpīkūpādinirmāṇābhakṣyabhakṣaṇādijanitaṃ nivṛttikalāvyāptādhvāvadhibhogasya taddhetuśarīrādeśca janakaṃ laukikam | jyotiṣṭomādyanuṣṭhānajanitaṃ pratiṣṭhākalāvyāptādhvāvadhibhogajanakaṃ vaidikam | vairāgyādijanyaṃ vidyākalāvyāptādhvāvadhibhogajanakamādhyātmikam | yogajanyaṃ śāntikalāvyāptādhvāvadhibhogajanakamādhimārgikam | vijñānajanyaṃ śāntyatītakalāvyāptādhvāvadhibhogajanakaṃ māntram | tadetatpañcavidhamapi karma vaiṣayikasukhaduḥkhādihetutayā pāśaḥ | etatkarmāśrayatvena siddhāyā māyāyāḥ sākṣātparamparayā cā jātāni kalādīnyekatriṃśattattvāni | tatra bhogeyattāparicchedātmakasya kalanasya hetuḥ kālaḥ lavatruṭyādipratītiviśeṣyo māyāyāḥ prāthamiko vikāraḥ | kecittu kalaiva prathamo vikāra ityāhuḥ | ayaṃ ca sṛṣṭikālaḥ sthitikālaḥ saṃhārakālaśceti trividhaḥ || 40) nanvasya kathaṃ kāryatvam ? ekatve sati pravāhānādikāryajana- katvenānāditvāt | na ca viśeṣaṇāsiddhiḥ; bhede mānābhāvena lāghavasahakṛtena mānena kālasiddhau tadekatvasyāpi siddheḥ | ata eva jaḍatve satyanekatvena kāryatvamasyānumīyata ityapi na yuktam; viśeṣyāsiddheḥ | na ca pūrvāparādibhedaḥ kāle'nubhūyata iti vācyam; ya eva pūrvaḥ sa evānyadā para iti pūrvāparādibhedasyaupādhikatvāvaśyambhāvāt | tasmātkālo'nādireveti, maivam; kālabhedasyaupādhikatve sarvatropādhinaiva tattatkāryopapattyā kālasyaivāsiddhiprasaṅgāt, kālasyaikatve'dhikaraṇatvena tasya sarvakāryahetutayā kālaviśeṣavyatirekaprayuktasya kāryaviśeṣavyatirekasyānupapattiprasaṅgācca | kṣaṇalavādibhede upādherabhāvācca | tasmātkālasya svābhāvika eva bhedaḥ | ata eva jaḍatve satyanekatvādutpattivināśāvapi || 41) nanvevaṃ kathamātmanāṃ nityatvam ? nityakālavṛttitvasyaiva nityaśabdārthatvāditi cet, na; kālāvacchedarāhityasyaiva tadarthatvenātmanāṃ nityatvasambhavāt | tauktaṃ pauṣkare - kalādibhistribhistattvaiḥ pravṛttaṃ puruṣaṃ tataḥ | lavatruṭyādibhiḥ kālaḥ kalayatyātmavṛttibhiḥ || tāśca bhauvanadehordhvā eva yasmātkriyāstadā | atītavartamāneṣyadvṛttīnāṃ kāraṇaṃ tu yat || sa kāla iti mantavyo bhogyārthotpādako nṛṇām || iti || (pau pāśa pa ślo 47-49) tathā - kāla eko vibhurnitya iṣyate kaiścidīśvara | tathā kimiti neṣṭo'tra bhagavanvaktumarhasi || īśvaraḥ - kāla eko yadīṣyeta kriyāto nātiricyate | yasmātsvataḥ kriyāyāstu nāstyatītādirūpatā || tasyā eva yadīṣyeta saiva kālaḥ prasajyate | tataśca vartamānādipadārthānāṃ munīśvarāḥ || vartamānādirūpaistu kālairbhinnairvyavasthitiḥ | tataśca naikaḥ kālo'yaṃ kiṃtvanantātmavṛttikaḥ || iti || (pau pāśa pa ślo 53-56) tathā - jaḍatve satyanekatvānna nityo'yaṃ yathā ghaṭaḥ | anityasya satastasya vibhutvaṃ vinivāritam || iti || (pau pāśa pa ślo 61) ṛṣayaḥ - anityaḥ kāla uddiṣṭastatkathaṃ nityatātmanām | nityakālānuvartitvaṃ natyatvaṃ tadvadeśvara || īśvaraḥ - kālāvacchedaśūnyatvānnityatvaṃ kālavatsthitam | na hi kālasya nityatvaṃ kālavastvanavasthiteḥ || iti || (pau pāśa pa ślo 64-65) 42) na ca mahārthasaṃhāre kālasyāpyupasaṃhārāttatrāpi kālāntarāpekṣeti vācyam; īśvarecchayaiva tadupapatteḥ | taduktaṃ tatraiva - ṛṣayaḥ - māyotthatvena kālasya vināśitvaṃ vyavasthitam | kathaṃ mahārthasaṃhāre niyamaḥ kālato bhavet || īśvaraḥ - svecchayaivopasaṃhāre niyamaṃ vidadhāti saḥ | tataḥ kriyopasaṃhāre kālāpekṣā na saṃmatā || pralaye'pyanugṛhṇāti sṛjatyavati hanti ca | tirodadhāti bhagavānna kālāpekṣayā sadā || iti || (pau pāśa pa ślo 68, 70-71) 43) diktu na tattvāntaraṃ syāt; prerakabhogabhogyakāṇḍeṣu niyamenāpekṣābhāvāt | nanu kiṃ sarvātmanā diśo na santyeva ? na ; tāstu sūryādyupādhighaṭitāḥ sādhāraṇāḥ pratipadārthāpekṣayā asādhāraṇāśca dharmādharmavyavasthārthamaṅgīkriyante || 44) niyamanasya kāraṇaṃ tattvaṃ niyatiḥ | iyaṃ ca māyāyā eva dvitīyo vikāraḥ | niyamanaṃ tu duṣkarmakartustatphalena yojanam, sukṛtaphalasyākartṛsambandhavyāvartanam, taccharīrādeḥ puruṣāntarasambandhibhogājananaṃ ca | idameva kāryaṃ niyatitattve pramāṇam | niyatitattvābhāve hi duṣkṛtaphalaṃ na kaścidapi bhuñjīta | parakṛtasyāpi sukṛtasya phalamaparo bhuñjīta | yajñadattaśarīramapi devadattasya bhogaṃ janayet | 45) nanu duṣkṛtasya phalajanakatvaniyamāttadanupabhogo hyaprasakta evā na hi sāmagrīsattve kāryābhāvaprasaktivāraṇāya tattvāntaramupeyate | na ca duṣkṛtasya phalajanakatvaniyamo'siddhaḥ; niṣedhakaśāstrasyaiva tatra mānatvāt | evaṃsukṛtasyāpi kartṛgataṃ phalaṃ pratyeva svarūpayogyatvādakartuḥ phalabhogo'prasaktaḥ | ato na tattvāntaraṃ tadvāraṇāyāṅgīkartavyam | na hi jalasya dāhakatvavāraṇāya tattvāntaraṃ svīkriyate | na ca tasya janakatvaṃ kartṛgataphalaṃ pratyevetyasiddham; kartṛgāmiphale vihitenātmanepadena tatsiddheḥ; kartā śāstrārthavattvāt (bra sū 2-3-33) ityādinyāyena tatsiddheśca | anyathā anuṣṭhānasya vaiphalyaprasaṅgācca | evaṃ śarīrasyāpi tattatkarmārjitatvenaiva tattadbhogajanakatvaniyama upapadyata iti na tadanurodhenāpi niyatitattvasiddhiḥ | tasmādanyathāsiddhatvānniyamasya na tādarthyena niyatiraṅgīkāryeti, maivam; duṣkṛtasya phalajanakatvaniyame'pi na kartuḥ phalabhoganiyamaḥ; anyasya phalasambandhenāpi tadupapatteḥ | evaṃ sukṛtasyāpi phalajanakatvamātraṃ śrutyā avadhāritam, na tu kartari phalasambandhaprāpakatvamapi | nanvātmanepadādinā phalasyakartṛsambandho'vadhārita iti cet - satyam | ata eva tatkāraṇatayā niyatitattvamupeyam | na ca karmaiva tatrāpi janakam; kṛṣyādeḥ sasyādikaṃ pratīva tasya phalasvarūpajanana eva caritārthatvāt; puruṣaviśeṣasaṃbandhaprāpaṇāya rājājñāderiva niyaterapyapekṣitatvāt | evaṃ śarīrasyāpi tattatkarmārjitatve'pi na niyatyabhāve niyama upapadyate | rājājñābhāve tattatkṛṣyārjitasyāpi sasyādestattadbhogajanakatvadarśanāt | nanu sarvamapīdaṃ niyamanaṃ śivaśaktyaiva bhavatīti niyatirvyartheti cenna; tasya kḷptatattatkāraṇasāhityena tattatkāryajanakatayā kevalāyāstajjanakatvāyogāt | tasmānniyamanāya niyatitattvamaṅgīkāryam || 46) nanvātivāhikaśarīrānupraviṣṭe'sādhāraṇe niyatitattve niyamanahetutvasadbhāve'pi sādhāraṇasya bhuvanādyādhārasya na taddhetutvamiti kathaṃ niyatitattvam ? tatsadbhāve vā kiṃ mānamiti cenna; tajjātīyatvena tasyāpi niyamanajanakatvāt | tatsadbhāve tvāgama eva mānam | taduktaṃ śrīmatpauṣkare - samāsenātha niyatiṃ śṛṇudhvaṃ munipuṅgavāḥ | bhogāyābhipravṛttasya kalāvidyādivṛttibhiḥ || karmaṇāmārjitānāṃ tu phalāpaharaṇe sati | tadvināśe pravṛtteyaṃ niyatiḥ śivaśāsane || na tadvanniyamenāpi malamāyākhyakarmaṇām | pravṛttā kintu tadyuktapuruṣasyaiva he dvijāḥ || api bhogeṣvanicchantaṃ niyojayati sā balāt | svārjiteṣveva nehānyairārjiteṣu kadācana || yadi sā na bhavedanye bhuñjīrannārjitaṃ paraiḥ | rājājñāmantarā yadvadbhuñjate dasyavaḥ paraiḥ | ārjitāni tathaiveyamasāmañjasyanāśikā | anayā niyataṃ tacca yaccharīrendriyādikam || atha cecchāṅkarī śaktiryā saiva syānniyāmikā | satyaṃ na sā svataḥ kiṃ tu niyativyavadhānataḥ || tatsambandhādvimucyeran saiva cenniyatiryadi | na karma svaphalaṃ puṃsāṃ sambandhayitumarhati || karmatvātkṛṣivattasmānneha karma niyāmakam || iti || (pau pāśa pa ślo 79-87) 47) ātmano dṛkkriyārūpacaitanyābhivyañjakaṃ tattvaṃ kalā | abhivyaktiścācchādakamalanivṛttiḥ | sāpi nācchādakasya svarūpavināśaḥ; kiṃ tvācchādanaśaktivināśena tadviśiṣṭaśaktinivṛttiḥ | śaivālodakanyāyena kāryākṣamatvam | etatsadbhāve mānaṃ tu caitanyācchādakasya nivṛttiḥ asādhāraṇakiñcidāyattā, kāryatvāt, saṃmatavat, ityanumānam | adṛṣṭādeḥ sādhāraṇatvānna tenārthāntaratvam | iyaṃ ca puṃsāṃ karmānusāreṇa malasyaikadeśanivartanaṃ karoti | uktaṃ ca - caitanyaṃ jñatvakartṛtvarūpaṃ tadbalamātmanaḥ | kalayā vyajyate tattu tasyaiva hi tiraskṛtam || sarvātmanā kalā naitaccaitanyaṃ vyañjayatyaṇoḥ | kiṃ tu karmānusāreṇa kalā vṛttyaikadeśataḥ || iti || 48) nanu dṛkkriyāśaktyabhivyaktirbuddhidharmeṇa yatnena bhavatu; yatnasya cābhivyañjakatvaṃ tvayāpyabhyupeyam; anyathā mṛtpiṇḍādigocarayatnaṃ vināpi kalāmātreṇa dṛkkriyābhivyaktyā kulālāderghaṭādikartṛtvāpatteriti cenna; tasya dṛkkriyāśaktyabhivyaktyanantarabhāvitvenābhivyañjakatvānupapatteḥ | tathā hi - mṛtpiṇḍādigocaro yatno mṛdādigocareṇa jñānena | tadapi manovyāpāreṇa | so'pi tadgocareṇādhiṣṭhānena | adhiṣṭhānaṃ cābhivyaktadṛkkriyāśaktirūpam | na ca tadabhivyaktiryatnena sambhavati; yatnasyāpyabhivyaktyadhīnamanovyāpārādhīnatvāt | tasmādanyatra yatnasya dṛkkriyāśaktyabhivyañjakatve'pi prāthamike manovyāpārādau kalāyā eva dṛkkriyāśaktyabhivyañjakatvamabhyupeyam | tasmād dṛkkriyāśaktyabhivyaktaye kalātattvamabhyupeyam || 49) kalodvalitacaitanyānāṃ puṃsāṃ viṣayeṣu pravartakaṃ tattvaṃ vidyā | buddhi saṃvedanaṃ sakaraṇam, kriyātvāt, saṃmatavadityanumāneneyaṃ siddhā | taduktaṃ śrīmatpauṣkare - kalāyā kartṛbhūtasya buddhilakṣaṇakarmaṇaḥ | ālokane yatkaraṇaṃ sā vidyā śivaśāsane || buddhirhi karma grāhyatvādātmano ghaṭakuḍyavat | grāhyaṃ karaṇasāpekṣaṃ dṛṣṭaṃ rūpādikaṃ yathā | tatastu cakṣurādyaiśca krameṇārthe viniścite | buddhyantairniścitārthaistāṃ pumān saṃvetti vidyayā || iti || (pau pāśa pa ślo 9-11) 50) na ca manasā arthāntaratvam | tadvyāpārādhīnaniścayāyattatvāt | buddhivyāpārasya ca buddhisaṃvedanāyattatvāt | tasmādbuddhisaṃvedanasya manovyāpārātpūrvabhāvitayā na tatra mano janakam | manasaḥ saṅkalpādimātrahetutvenaiva siddhatvācca | yadyapi cicchaktyabhivyaktau buddhiprakāśo hetutayā'vaśyaṃ kalpanīyaḥ; tathāpi buddhiprakāśānukūlendriyādigocaracicchaktyabhivyaktyādau vidyaiva hetuḥ || 51) viṣayānurañjakaṃ tattvaṃ rāgaḥ | taduktaṃ śrīmatpauṣkare - kalāto jāyate rāgaḥ sadyaḥ puṃsāṃ pravṛttaye | anicchannahi bhuñjāno dṛśyate kvacidapyaṇuḥ | rāgādbhogyeṣu saktatvādbhogyaṃ bhoktumato'rhati || iti || (pau pāśa pa ślo 26-27) ayaṃ ca prāthamikendriyādivyāpārānukūlecchāśaktyabhivyañjakatvena siddhaḥ | anyatra buddhidharmasyābhiṣaṅgābhivyañjakatve'pi tatra rāgatattvasyaiva vyañjakatvāt | tathā buddhidharmasyābhiṣaṅgahetutvenāpi tatsiddhirdraṣṭavyā || 52) nanu tatra sukhādisādhanatājñānameva janakam | na ca viraktasya tasminsatyapi abhiṣaṅgo nopalabhyata iti yuktam; tatra tasya viṣayadoṣadarśanādinā tadanutpattestvayāpyabhyupeyatvāt | anyathā rāgatatvena tatra tasya tvanmate'pyabhiṣaṅgotpatterapratīkārāt | niyataviṣayābhilāṣaṃ prati rāgatatvasya hetutvā yogena sukhādisādhanatājñānasyaiva hetutvaucityācca | tasmādbuddhidharmo'bhiṣaṅgo viṣayasaundaryāyatto na rāgatatvādhīna iti, maivam; viṣayasaundaryādhīnasyāpi viṣayaviśeṣābhiṣaṅgasya māñjiṣṭhakādirāgasya triphalākaṣāyādhīnatvavadicchāśaktisāmānyā- bhivyañjakarāgatatvādhīnatvāt || 53) ātmanaḥ prakṛtibhoktṛtvaprayojakaṃ tatvaṃ puruṣatatvam | idaṃ ca kalādipañcakañcukenāvidyayā cārabdham | etacca sakalasyaivāṇorbhojakam | na vijñānapralayākalayoḥ | tayoḥ kalādisaṃsparśābhāvāt | na ca kalādikameva tatra prayojakamastu, kimantarā tatvāntareṇeti vācyam | tasya kāryāntarajanakatayaiva kḷptatvādihāpi tasyaiva prayojakatve tatvasāṅkaryaprasaṅgāt; vijñānākalasyeva sakalasyāpi bhoktṛtvāyogācca | nāpyavidyādiḥ puṃstvaprayojakaḥ; kalādyabhāve puṃsaḥ kartṛtvāyogāt | tasmātprākṛtāvidyādisahitakalādyārabdhaṃ prākṛtabhogaprayojakaṃ puṃstatvamabhyupeyam | 54) uktaṃ ca śrīmatpauṣkare - pañcakañcukasaṃyuktaḥ prakṛtiṃ bhoktumudyataḥ | avidyādisamāyuktaḥ puruṣaḥ parikīrtitaḥ || na vijñānākalastena nāpi pralayakevalaḥ | puruṣākhyāṃ labhedyasmānnāvidyādivivarjitaḥ || tasmātsakala evāṇurlabhate puruṣāhvayam | kalādipañcakasyaiva yadi puṃstve nimittatā || tadā prakṛtibhoktṛtvaṃ na syājjñānākale yathā | tathā'vidyādimātrasya nāpi puṃstve nimittatā || kalādyabhāve kartṛtvābhāvādbhoktā kathaṃ bhavet | prākṛto ystvavidyādiḥ puṃsāṃ puṃstvamalaḥ smṛtaḥ || tadākrāntaḥ kalādyāḍhyaḥ puruṣastena saṃmataḥ || iti || (pau puṃ pa ślo 1-6) prayogaśca - aṇoḥ prakṛtibhogaḥ pratiniyatakiñcidāyattaḥ, kāryatvāt, saṃmatavaditi | idaṃ ca tatvaṃ pratipuruṣaniyatameva || 55) nanu dīkṣāyāṃ puṃstatve bhuvanānyuktāni | kathaṃ teṣāṃ tatrāvasthānamiti ceducyate | gaṅgāyāṃ ghoṣa ityādivadbhogyatayā puruṣasannikṛṣṭāyāḥ prakṛtermastaka eva teṣāmavasthānasambhavāt | uktaṃ ca tatra - dīkṣāyāṃ ca purā puṃsi bhuvanānyuditāni hi | kathamatra sthitisteṣāṃ chindhi sandehajaṃ tamaḥ || īśvaraḥ - yatra lakṣaṇayā vṛttyā bhuvanasthitirīritā | tatastatprāntavartinyāṃ prakṛtāveva kalpyatām || gaṅgāyāṃ grāma ityukte tattaṭe kalpyate tathā || iti || (pau puṃ pa ślo 7-9) etāni māyādīni puruṣāntāni sapta tattvāni śuddhāśuddharūpāṇi bhojayitṛkāṇḍa ityabhidhīyante || 56) guṇādipṛthivyantamūlopādānaṃ prakṛtiḥ | iyaṃ ca śrīkaṇṭhaśaktikṣobhyā kalāto jāyate | nanu guṇopādānaṃ na prakṛtiḥ; kiṃ tu sāmyāvasthāṃ prāptā guṇā eva | te ca paramakāraṇam | kāryatve mānābhāvāt | tat eva mahadahaṅkārādayaḥ prakṛtivikṛtirūpā jāyanta iti cenna; guṇānāṃ jaḍatve satyanekatvena kāryatayā paramakāraṇatvāyogāt | na ca guṇānāṃ nānātve'pi teṣāṃ sāmyamekameva | tadeva ca prakṛtiriti yuktam; sāmyasyaikatve'pi guṇānāṃ nānātvenopādānasāpekṣatayā upādānāntarasya kalpanīyatvāt | guṇavaiṣamye sati sāmyasyopādānasya nivṛttyā kāryasyāpi nivṛttiprasaṅgācca | teṣāṃ guṇatvānna tattveṣu gaṇanā | uktaṃ ca - guṇādikṣitiparyantaṃ tattvajātaṃ yato bhavet | tadavyaktamiti proktaṃ kṣobhyaṃ śrīkaṇṭhavikramaiḥ || ṛṣayaḥ - guṇā eva samāvasthāṃ prāptāḥ prakṛtirucyate | tatkathaṃ tadupādānaṃ prakṛtiḥ pratipādyate || īśvaraḥ - na guṇānāṃ samāvasthā prakṛtiḥ śivaśāsane | acetanatvenaikatvādguṇānāṃ munipuṅgavāḥ || iṣṭaṃ kāraṇapūrvatvaṃ tattu prakṛtisaṃjñitam || iti || (pau puṃ pa ślo 18-21) 57) etāni kalādiparyantāni sapta tattvāni bhojayitṛkāṇḍa ityucyante | asmādeva prakṛtitattvādvaiṣamyonmukhaguṇatrayarūpaṃ jñānollekhamātrajanakaṃ guṇāvyaktāparaparyāyaṃ cittākhyaṃ tattvamutpadyate | cittaṃ mahān guṇaḥ avyaktamiti kāryamāyāparaparyāyaprakṛtyadhobhāgaparyāyanāmāni | ayaṃ ca guṇaḥ sattvarajastamobhedena trividhaḥ | tatra prakāśavṛttikaṃ sattvam | pravṛttyādivṛttikaṃ rajaḥ | niyamanādivṛttikaṃ tamaḥ | uktaṃ ca - kriyā prakāśaniṣṭhātmā rajādiguṇa īritaḥ || tathā - sthairyaṃ dhairyaṃ tathā dākṣyaṃ mārdavaṃ laghutāpi ca | santoṣamārjavaṃ śaucaṃ vyavasāyaḥ kṣamā smṛtiḥ || sauhityaṃ paramautsukyaṃ dāntiḥ śāntirdayā parā | sattvasya vṛttayaḥ proktāḥ rajasaścātha kathyate || śauryaṃ krauryaṃ mahotsāhaḥ sābhimānaḥ sakalkatā | dārḍhyaṃ ca nirdayatvaṃ ca bhogo ḍambho rajoguṇāḥ || aratirmandatā dainyaṃ paiśunyaṃ gurutā tathā | nidrādhikyaṃ madālasyaṃ nirodho mūḍhatā ca yā | tamaso vṛttayaḥ proktā vibhinnāḥ sarvajantuṣu | evaṃ saṃkṣepato viprā guṇatattvamudāhṛatam || iti || (pau puṃ pa ślo 21; 37-41) 58) yadyapīndriyatanmātrādīnāṃ ahaṃkārākhyaikatattvopādānakatve'pi yathā naikatattvatā tathā guṇānāmapyekatattvatā na yuktā; tathāpi sambhūyaiva kāryakāritvena tattvaikyaṃ yuktam | na ca sarvatra kārye sarvasya guṇasya janakatayā idaṃ sāttvikamidaṃ rājasam ityādivyapadeśaḥ kathamiti yuktam; tattadvattīnāṃ prakāśādīnāṃ prācuryeṇa tasyopapatteḥ | guṇasadbhāve mānaṃ tu - sukhaduḥkhamohādikaṃ kiñcijjanyam; kāryatvāt, saṃmatavaditi | na ca viṣayaviśeṣajñānenaiva tadupapattiḥ; ekasyaiva vanitāderviṣayasya puruṣabhedena sukhaduḥkhādijanakatvāt | tathā hi - caitrasya padmāvatyāṃ prītiḥ, tāmavindato maitrasya duḥkham, tatsapatnīnāṃ ca mātsaryānmohaḥ | padmāvatyāṃ ca sarve bhāvā vyākhyātāḥ | na ca svīyatvaparakīyatvābhyāṃ viśeṣaḥ; sādhāraṇe'pi saṅgītādau puruṣabhedena saumanasyavaimanasyāderdarśanāt | na ca tathāpi guṇakriyārabdhe viṣaye kathaṃ puruṣabhedena sukhaduḥkhādikamiti yuktam; yasya guṇasya yadā yaṃ pratyudbhavastadā taṃ prati tatkāryaṃ sukhādikamutpadyata iti vyavasthopapatteḥ | 59) asmādeva cittatattvādudbhūtasattvaṃ nyagbhūtarajastamaskaṃ buddhitattvamupajāyate | sā buddhirdvividhā | adhyavasāyinī anadhyavasāyinī ceti | tatrādhyavasāyinyāṃ buddhau saṃskārasyāvasthānam | etatsadbhāve mānaṃ tu iṣṭāpūrtādijanitamapūrvaṃ kiñcidāśrayakam, saṃskāratvāt, saṃmatavat | na cātmanāṃ tadāśrayatvam; vikāritvaprasaṅgāt | tathā niścayaḥ kiñcidāyattaḥ, kāryatvāt, saṃmatavat | tathā dharmajñānādayo goṇāḥ kiñcinniṣṭhāḥ, guṇatvāt, saṃmatavat; tathā smṛtijanakasaṃskārāśrayatvenāpi tatsiddhiḥ | 60) uktañca - guṇatattvāparā buddhirabhavanmunipuṅgavāḥ | rajastamobhyāṃ nyagbhūtā vṛttiḥ sattvena cotkaṭā || sā buddhiruditā tantre viṣayādhyavasāyinī | bodho'tra dvividho prokto viṣayādhyavasāyakaḥ || anyo'nadhyavasāyātmā vyavasāyātmakastu yaḥ | sā buddhiritarastvātmasvabhāvo grāhakātmanaḥ || kiñca prapātaṭākādikriyāḥ kḷptāḥ phalārthibhiḥ | samanantarameveha na yacchanti phalāni tu || āmuṣmikatvātkiṃ tūrdhvaṃ vinaṣṭā api tāḥ kriyāḥ | phalakālānuvartitvāt saṃskāro'pūrvasaṃjñitaḥ || kalpyate na sa puṃsi syādvikāritvena hetunā | kṛṣyāderapi saṃskāro na puṃsi paridṛśyate || kurvanti yatra saṃskāraṃ kriyā sāṣṭaguṇā matā | evaṃ jñānādisaṃskāro'pyūhyatāṃ munipuṅgavāḥ || iti || (pau puṃ pa ślo 42-49) 61) te cāṣṭaguṇāḥ dharmajñānavairāgyaiśvaryādharmājñānāvairāgyānaiśvaryāṇi | tatra dharmajñānavairāgyaiśvaryāṇi sāttvikyo vṛttayaḥ | avairāgyaṃ tu rājasam | adharmājñānānaiśvaryāṇi tāmasāni | atra dharmo dvividhaḥ yamo, niyamaśceti | tatra yamaḥ pañcavidhaḥ, ahiṃsā satyamasteyaṃ brahmacaryamakalkatā || iti || niyamo'pi pañcavidhaḥ, akrodho guruśuśrūṣā śaucaṃ saṃtoṣa ārjavam | iti || 62) tatrāhiṃsā nāma pareṣu druhyatsvapi teṣu duḥkhānutpādanam | śāstrīyahiṃsāpyāhiṃsā | satyaṃ tu āpadbhītigatenāpyasatyānullekhaḥ | gurudevatābrāhmaṇārthe'satyollekhaśca satyam | asteyaṃ nāma anītyā paravittasya svīkārābhāvaḥ | śrutadṛṣṭaviśiṣṭavastunastṛṇīkāro'pi | brahmacaryaṃ nāma prārthayantyāmapi striyāṃ mātṛvadbuddhiḥ, vikārābhāvo'pi | apakāre'pi kāluṣyābhāvo'kalkatā | ete ca yamāḥ pañca | akrodho nāma tāḍane'pi kopābhāvaḥ | guruśuśrūṣā nāma gurvādīnāmājñānupālanam, nityādikarmasu śraddhā ca | śaucaṃ nāma mṛdambhobhiḥ śarīraśodhanam, bhāvaśuddhiśca | saṃtoṣo nāma lābhālābhayoḥ samatvam | ārjavaṃ nāma kauṭilyābhāvaḥ | ete pañca niyamāḥ | jñānaṃ tu daśavidham | tanmuktiprakaraṇe vakṣyate | vairāgyamapi vyādhyādisakalaviṣayānubhavatṛptyādhyātmikādiduḥkha - dravyārjanādiduḥkha - snigdhaviyoga - strīdoṣadarśanadehaduṣpūratāprati- grahādiśāstrajñānahetukaṃ prāktanapuṇyaparipākamātrahetukaṃ ceti daśavidham | aiśvaryamapyaṇimādibhedenāṣṭavidham | tallakṣaṇamapyudāhariṣyamāṇavacaneṣu sphuṭam | adharmo'pi hiṃsā - caurya -mithyākathanāgamyāgamanāpakāra - pratyapakāra - mātsarya - nityakarmādilopāśaucāsaṃtoṣa - kauṭilyabhedena daśavidhaḥ | ajñāna-mapi tamo- moha- mahāmoha-tāmisrāndhatāmisrabhedena pañcavidham | tatra tamo nāmānātmanyātmabhāvaḥ | tacca cārvākādidarśanabhedena daśavidham | moho nāma aṇimādyaṣṭaiśvaryasiddhau tatparatvapratipattiḥ | mahāmohastu divyādivyabhedena daśadhā bhinneṣu śabdādiṣu paratvādhyavasāyaḥ | tāmisro nāma divyādivyabhedena daśavidhānāṃ śabdādīnāṃ aṇimādyaṣṭakasya ca nāśāttāpaḥ | andhatāmisro nāma śabdādiṣvaṇimādiṣu ca pareṇa bhujyamāneṣu tadasahanam | avairāgyamapyatuṣṭivaicitryācchatavidham | anaiśvaryamapyaṣṭavidham | idañcāśaktivaśādbhavati, aśaktiśca ṣaṭsaptatyadhikaśatasaṅkhyākā | evaṃ ca dharmo daśavidhaḥ | jñānamaśītiḥ | śatasaṅkhyo virāgaḥ | catuṣṣaṣṭividhamaiśvaryam | adharmo daśavidhaḥ | ajñānaṃ catuṣṣaṭiḥ | avairāgyaṃ śatam | anaiśvaryaṃ caturaśītyadhikaṃ śatam | āhatya buddhervṛttayo dvādaśādhikaṣaṭchatasaṅkhyākāḥ | 63) uktaṃ ca śrīmatpauṣkare - dharmo jñānaṃ ca vairāgyamaiśvaryaṃ buddhivṛttayaḥ | trayo'tra dharmamukhyāstu sāttvikāḥ parikīrtitāḥ || rāgastu rājasaḥ śiṣṭāstāmasāḥ parikīrtitāḥ | ete dharmādayaścāṣṭau bhāvayanti yatastataḥ || liṅgābhāvāḥ samuddiṣṭāḥ paṭhyante te krameṇa tu | dharmaśca dvividhastatra yamaśca niyamastviti || cittasya saṃyamastatra sa yamaḥ paripaṭhyate | aśāstrīyakriyātyāgācchāstrīyeṣvapi karmasu || niyamaḥ paṭhyate śāstrairyo'yamindriyasaṃyamaḥ | yamaḥ pañcavidho'hiṃsā satyamasteyameva ca || brahmacaryamakalkatvaṃ yama evaṃ tu pañcadhā | akrodho guruśuśrūṣā śaucaṃ saṃtoṣa eva ca || ārjavaṃ ceti niyamaḥ pañcadhā parikīrtitaḥ | pareṣu duḥkhānutpādo'hiṃsā drohaśatairapi || sā na hiṃseti vijñeyā yā hiṃsā śāstracoditā | āpado bhītito vāpi na tathyaṃ satyamucyate || asatyamapi tatsatyaṃ gurudevaprayojanam | adattāsvīkṛtistyāgo vittasyānyāyajasya ca || śrutasya paridṛṣṭasya tṛṇīkāro'pyacoratā | karmaṇā manasā vācā śravaṇāddarśanādapi || mātṛvanmanyate nityaṃ prārthayantyāmapi striyām | tadeva brahmacaryaṃ syāccheṣā vrataviḍambakāḥ | svacchatā samatā prītirapakāraśatairapi || kāluṣyaṃ notsahedvairaṃ seyamuktā hyakalkatā | ete pañca yamāḥ proktā yatīnāṃ suśivātmanām || nityaṃ pradhvastakāluṣyo na kopastāḍanādapi | devānāṃ śivabhaktānāṃ pitrorapi gurorapi || ājñānupālanānnityaṃ kāmyanaimittyakarmaṇām | dānopavāsatīrthānāṃ śrūtādhyayanayorapi || śraddhayā karaṇaṃ puṃsāṃ śuśrūṣā parikīrtitā | gātraprakṣālanaṃ śaucaṃ mṛdambhobhyāmudāhṛtam || santoṣa uditastantre lābhe'lābhe samā matiḥ | jānannapi ca viprendrā jaḍavanmūkavattathā || nivṛttaḥ parapīḍāyāḥ śraddhadhānaśca bhāvataḥ | ārjavaṃ tasya tatproktaṃ niyamastviti pañcadhā || jñānaṃ buddhyātmakaṃ yattad guṇāvyaktāntagocaram | tasmātkaivalyasaṃsiddhiriti tatsiddhirucyate || aśītisaṃkhyayā sā ca saṃkṣepātparikīrtitā | (pau puṃ pa ślo 49-67) 64) atha vairāgyabhedo'pi saṃkṣepeṇādhunocyate || vyādhyādipīḍitasyāsya svadehe'pi virāgatā | santuṣṭaḥ sarvakāryeṣu niḥspṛhatvājjugupsati || ādhyātmikādiduḥkhebhyo vairāgyaṃ niyataṃ bhavet | ārjane rakṣaṇe coraharaṇe draviṇasya yat || duḥkhaṃ tanmanyamānasya vairāgyaṃ sahasā bhavet | snigdhādviyujyamānaḥ san rudan duḥkhena pīḍitaḥ || duḥkhasya kāraṇaṃ sneha iti matvā virajyati | kāmukastu striyāṃ dṛṣṭvā kiñcidvairāgyakāraṇam || sadyo vairāgyamāyāti śreyasaḥ prāptikāraṇam | satyanne dhriyate dehaḥ pānīyādau ca nānyathā || ekahasyāpyapāne ca glāniṃ badhnāti tatkṣaṇāt | duṣpūro'yamato hetorvairāgyamupajāyate || kvacitpratigrahādibhyo vairāgyamupagacchati | akasmājjāyate kaścidviraktaḥ puṇyavaibhavāt || ityevaṃ tuṣṭayaḥ proktā daśadhā śivaśāsane | atraivāntargatāḥ sarvāstuṣṭayo'nyā dvijottamāḥ || etāśca bhūtādyavyaktatattvānāṃ prāpakatvataḥ | saṃbhūya śatasaṃkhyāstu tuṣṭayaḥ śivaśāsane || athaiśvaryaṃvibhedo'pi lakṣyate leśato'dhunā | buddhyātmanorvibhāgena sthitamaiśvaryamaṣṭadhā || dharmiṇo jñānaniṣṭhasya virāgecchośca dhīmataḥ | sattvamutpādayedbauddhamaṇoraiśvaryamicchayā || aṇimā paramaṇvāderapi sūkṣmatarā sthitiḥ | laghimā śīghravegitvaṃ paṅkādāvapyamajjanam || mahimā vyāpyavasthānaṃ bṛhaddehendriyādibhiḥ | tṛtīyaṃ kāryataḥ siddhamaiśvaryamaṇimādikam || prāptyādayo guṇāḥ pañca yoginaḥ karaṇātmajāḥ | manasābhīṣṭasaṃsiddhiḥ prāptirnāma guṇālayaḥ || nirmāya strīsahasrāṇi krīḍāprākāmyamāśu yā | ājñāvidhānaṃ brahmādau tatpūjā ceśitā matā || vaśīkṛtirvaśitvaṃ syājjagannirmāṇameva ca | bhuñjānasyāsya dharmādyairabādhe garimā mataḥ || iti || (pau puṃ pa ślo 87-103) 65) etaccaiśvaryaṃ pārthivaṃ piśācānāmaṣṭaguṇam | rākṣasānāṃ pārthivāpyaṃ ṣoḍaśaguṇam | yakṣāṇāṃ pārthivāpyataijasaṃ caturviṃśatiguṇam | gandharvāṇāṃ pārthivāpyataijasavāyavyaṃ dvātriṃśadguṇam | indrasya pārthivāpyataijasavāyavyākāśīyaṃ catvāriṃśadguṇam | somasya pārthivāpyataijasavāyavyākāśīyamānasamaṣṭācatvāriṃśadguṇam | prajāpatestu pārthivāpyataijasavāyavyākāśīyamānasāhaṃkārikaṃ ṣaṭpañcāśadguṇam | brahmaṇastu pārthivāpyataijasavāyavyākāśīyamānasāhaṃkārikabauddhaṃ catuṣṣaṣṭiguṇam | uktaṃ ca śivadharmottare - tatrāṣṭaguṇamaiśvaryaṃ pārthivaṃ piśitāśinām | tatsāyujyagatānāṃ ca narāṇāṃ tatsamaṃ smṛtam || rakṣasāṃ ṣoḍaśaguṇaṃ pārthivāpyaṃ ca taddvidhā | etanniravaśeṣeṇa yakṣeṣvanyacca taijasam || gandharvāṇāṃ ca vāyavyaṃ yākṣaṃ ca sakalaṃ smṛtam | pāñcabhautikamindrasya catvāriṃśadguṇaṃ mahat || somasya mānasaṃ divyaṃ yaccādhaḥ pāñcabhautikam | saumyātprajāpatisthānamahaṃkāraguṇānvitam || catuṣṣaṣṭiguṇaṃ brāhmaṃ bauddhamaiśvaryamuttamam || iti || 66) tathā śrīmatpauṣkare - piśācānāṃ yathoddiṣṭamaṇimādiguṇāṣṭakam | rakṣasāṃ dviguṇaṃ jñeyaṃ yakṣāṇāṃ triguṇaṃ bhavet || caturguṇaṃ tu gāndharvamaindraṃ pañcaguṇaṃ bhavet | somānāṃ ṣaḍguṇaṃ saptaguṇaṃ syāttu prajāpateḥ || catuṣṣaṣṭiguṇaṃ bauddhamaiśvaryaṃ brahmaṇaḥ smṛtam | tataḥ samāsādaiśvaryaṃ catuṣṣaṣṭiguṇaṃ matam || tatastvaiśvaryabhogena viṣayeṣvapi saṃsthitāḥ | caranti kṣīṇakarmāṇaḥ śucīnāṃ śrīmatāṃ gṛhe || tato dharmeṇa yujyante bhoganidrāmadākulāḥ | hiṃsāyāmapi caurye vā mithyākathana eva vā || gurvaṅganādhigamane'pyapakārapratīkṛtau | krodhe nityādilope vāśauce vātoṣa eva vā || anārjave ca satataṃ pravartante'ndhadṛṣṭayaḥ | adharmavṛttayastvetā daśasaṅkhyāstu pūrvavat || athādharme pravṛttaṃ tamaṇumajñānasantatau | niyunakti maheśāno yathā mūḍho na paśyati || tamo moho mahāmohastāmisrañcāndhapūrvakam | tāmisramiti pañcaiva matā ajñānavṛttayaḥ || anātmanyātmabhāvo yaḥ sa tamaḥ parikīrtitam | bhūtādyavyaktaparyantaṃ tattvadarśanabhedataḥ || daśadhā tama uddiṣṭaṃ mohastvaṣṭavidho mataḥ | aṇimādiṣu labdheṣu paratvapratipattitaḥ || divyādivyavibhedena śabdādiṣu daśasvapi | paratādhyavasāyo yo mahāmohaḥ prakīrtitaḥ || śabdādīnāṃ daśānāṃ ca divyādivyavibhedataḥ | aṇimādyaṣṭakasyāpi vaikalyātsādhane'tha vā || prāptānāṃ nāśatastāpo yastāmisraṃ prakīrtitam | śabdādāvaṇimādau ca bhujyamāne pareṇa tu || tatsukhāharaṇe yattattāmisraṃ cāndhapūrvakam | tataścājñānabhedo'yaṃ catuṣṣaṣṭividho mataḥ || avairāgyaṃ ca śatadhā tuṣṭīnāṃ vyatyayātmataḥ | na jugupsādayaḥ sarvapadārtheṣu tadā nṛṇām || aṣṭabhedamanaiśvaryamaiśvaryavyatyayātmakam | taccāśaktyā bhavetsā ca ṣaṭsaptatyadhikaṃ śatam || ajñānātuṣṭirūpatvāccatuṣṣaṣṭyuttaraṃ śatam | budhdyaśaktiśca tuṣṭiḥ syātkāraṇasyārkasaṃkhyayā || aśaktirevaṃ saṃkṣepāt ṣaṭsaptatyadhikaṃ śatam | iti dharmādayo bhāvā buddhisthā vāsanātmanā || krameṇa pratyayātmānaḥ proktāstadvṛttibhedataḥ | pratyāyayanti kṣetrajñaṃ tena te pratyayāḥ smṛtāḥ || dharmo daśavidho jñānamaśītiśatasaṃkhyayā | virāgo'ṣṭāṣṭadhaiśvaryamadharmo daśadhā mataḥ || ajñānaṃ ca catuṣṣaṣṭiravairāgyaṃ śataṃ bhavet | aṣṭasaṃkhyamanaiśvaryaṃ ṣaṭtriṃśacca catuśśatam || ṣaṭsaptatyadhikāśaktiḥ saṃkhyayā śatadhā matā | saṃmbhūya vṛttayo buddheḥ ṣaṭśataṃ dvādaśādhikam || evaṃ saṃkṣepataḥ proktā buddhirbhāvāṣṭakātmikā | aṣṭāre'sminmahācakre paryaṭanti punaḥ punaḥ || pudgalāstena teṣāṃ tu nāntaṃ paśyanti pudgalāḥ || iti || (pau puṃ pa ślo 104-128) 67) nanu dharmādayo bhāvāḥ parasparaviruddhāḥ kathamekasmātkāraṇājjātāḥ ? ucyate - dharmādayaḥ parasparaviruddhā na bhavanti, pratyayātmakatvāt | ata eva jñānābhāvo nājñānam; kintvanyathājñānameva | tataścādharmādīnāmapi jñānatvena sāmānyaviśeṣabhāvādvirodhābhāvaḥ | uktaṃ ca pauṣkare - aṣṭau dharmādayo bhāvā viruddhāstu parasparam | guṇāḥ sattvādayaścaivamekakāraṇakāḥ katham || īśvaraḥ - na viruddhāstu dharmādyā yataste pratyayātmakāḥ | jñānābhāvo'tra nājñānamanyathājñānameva tat || tasmājjñānaviśeṣāste sarve dharmādayaḥ sthitāḥ | na viśeṣāstu sāmānyādviruddhā hi kadācana || iti || (pau mā pa ślo 44 - 46) 68) asmādeva buddhitattvādindriyādyārambhakaṃ tattvamahaṃkāraḥ svopadhānena ātmanyahaṃbuddhihetuścotpadyate | etadvyāpārātprāṇādīnāṃ saṃcāraḥ | etatsadbhāve mānaṃ tu ahamākārādhyavasāyaḥ kiṃcitkāraṇakaḥ, kāryatvāt, saṃmatavadityanumānameva | na ca buddhyaiva tudupapattiḥ; buddheḥ kāryasyādhyavasāyasya pratyarthaṃ bhinnarūpatvaṃ viṣayagrāhakarūpatvaṃ ca, ahamākārādhyavasāyasya tvekarūpatvaṃ viṣayigrāhakarūpatvaṃ ceti, buddhikāryādadhyavasāyādasya vilakṣaṇatvāt | buddherahamadhyāsahetutve viṣayagrahe sarvatrāhamuparāgaprasaṅgācca | na ca viṣayagrahe ātmabhānasāmagryanupraveśānanupraveśābhyāṃ taduparāgānuparāgayorupapattiḥ; ātmanaḥ saṃyogasya sarvatrānupraveśenānanupraveśābhāvāt | asmanmate tu ahaṃkāravyāpārāvyāpārābhyāmuparāgānuparāgāvupapannāviti na kāpyanupapattiḥ | tadevamahamākārādhyavasāyahetutvenāhaṃkārasiddhiḥ || 69) taduktaṃ śrīmatpauṣkare - ata ūrdhvamahaṃkāratattvaṃ saṃkṣipya varṇyate | pratyātmaniyataṃ tacca prasiddhamahamātmakam || manaḥ pūrvamadhastattvaṃ yata evopajāyate | ṛṣayaḥ - pratyayo'dho'hamātmātra vyavasāyātmako yataḥ || buddhireva tato bhūyātkimanena vadeśvara | īśvaraḥ - viṣayādhyavasāyo yaḥ pratyarthaṃ bhedataḥ sthitaḥ | ayamityātmakaḥ sarvo buddhiśabdena gaṇyate || ahamātmaikarūpastu sarvataḥ saṃvyavasthitaḥ | grāhakavyavasāyātmā buddhireṣā kathaṃ bhavet || viṣayābhimukhī buddhirahaṃ viṣayasaṅgrahaḥ | aikyaṃ kathaṃ tayorviprāḥ kathyate'tyantabhinnayoḥ || ṛṣayaḥ - ahaṃkṛdekameṣṭavyaṃ sarveṣāṃ ahamātmanaḥ | pratyayasyodayāttatkiṃ pratyātmaniyataṃ bhavet || īśvaraḥ - idamityeva sarvatra dhīstāvadupajāyate | naitāvatā tadekatvaṃ vācyaṃ pratyakṣabādhataḥ || kiṃ ca sarveṣu kumbheṣu kumbha ityeva jāyate | sarveṣāṃ pratyayo vāpi kumbhaikyaṃ na pradṛśyate || pratyātmaniyato'haṃkṛdgacchāmīti ca vartate | ekasyānyasya paśyāmītyevaṃ buddhyudayastathā || anyathaikaprakārāhaṃmatiḥ syādubhayorapi | ahaṃkāraḥ pṛthaksārvajanīna iti buddhyatām || yadyabhinnamahaṃkṛtsyāddevadatte'pyahaṃmatiḥ | anyasya copajāyeta nātmaikatvaṃ tataḥ sthitam || iti || (pau puṃ pa ślo 129-140) 70) ayaṃ cāhaṃkāraḥ prathamaṃ tāvajjīvanasaṃrambhagarvabhedena trividhaḥ | tatra jīvano nāma pañcaprāṇavāyudhārakaḥ | saṃrambho nāma prayatnaḥ | garvo nāmāhamiti grāhakādhyavasāyaḥ | uktaṃ ca tattvaprakāśe - syāttrividho'haṃkāro jīvanasaṃrambhagarvabhedena iti | mṛgendre - saṃrambhādyasya ceṣṭante śarīrāḥ pañca vāyavaḥ | iti || anyatra ca - saṃrambho'haṃkṛto vṛttiḥ ------------------------ | iti ca || 71) ayaṃ punaḥ sāttvikādibhedenāpi trividhaḥ | tatra taijasaḥ sāttvikasaṃjñaḥ, rājaso vaikārikābhidhaḥ, tāmaso bhūtādināmā | tatra taijasāhaṃkārātmanaḥ cakṣurādīni pañca jñānendriyāṇi cotpadyante | vaikṛtādahaṃkārādvāgādīni pañca karmendriyāṇyutpadyante | bhūtāderahaṃkārācchabdādīni pañca tanmātrāṇyutpadyante | tatra saṅkalpavikalpakāraṇaṃ tattvaṃ manaḥ | cakṣurādinālocite ayaṃ brāhmaṇaḥ ityādiniścayaḥ saṅkalpaḥ | samyagviśeṣaṇaviśeṣyabhāvena arthakalpanārūpatvāt | tādṛśe'rthe ayaṃ brāhmaṇo vā kṣatriyo vā ityādisaṃśayo vikalpaḥ | vividhakalpanārūpatvāt | tatsadbhāve mānaṃ tu saṅkalpavikalpapratyayaḥ sakāraṇakaḥ, kāryatvāditi | ayaṃ ca nāhaṃkāriko nāpi bauddhaḥ; buddhyahaṃkārayorniścayāhaṃpratyayayorhetutvena kḷptatvāt | na cāyamaindriyikaḥ; cakṣurādidṛṣṭasyārthasya mānasaiva buddhyupārohaṇāt | anyathā ghaṭe dṛṣṭe paṭasyāpi niścayaḥ syāt | na ca bubhutsaiva tanniyāmiketi vācyam | bubhutsāyā icchārūpatvena manojanyatvāt | tasmātsaṅkalpavikalpakāraṇatvena manaḥ siddham || 72) idaṃ ca mano mahat | nanu krameṇārthaprakāśanādaṇveva | mahattve sarvadā sarvapadārthaprakāśanaprasaṅga iti cenmaivam | manaso mahattve'pi karmavaśātsāmagryapekṣaṇāttamasābhibhavādapi jñānasya kramikatvopapatteḥ | kiṃ ca manaso'ṇutve aṇoreva padārthasyāvabhāsanaṃ syāt | yasya kāraṇasya yāvatī vyāptistāvatyevārthabhāsanasya pradīpasūryādau dṛṣṭatvāt | na ca mahatālpasya grahaṇamayuktamiti vācyam | virodhābhāvāt | tasmānmano mahaditi sthitam | tacca pratyātmaniyatam | 73) uktaṃ ca śrīmatpauṣkare - sa ca trividha uddiṣṭaḥ prathamastatra taijasaḥ | vaikāriko dvitīyaḥ syāttathā bhūtādikaḥ paraḥ || sattvenotkṛṣṭabhāgo yaḥ sa taijasa ihocyate | vaikṛto rajasotkṛṣṭo bhūtādistamasādhikaḥ || taijasādapyahaṅkārānmano buddhīndriyāṇi ca | pañca karmendriyāṇi syurahaṅkārāttu vaikṛtāt || ahaṅkārāttu bhūtāderjātā tanmātrasaṃhatiḥ | yaḥ saṅkalpavikalpātmā pratyayo'ntargato nṛṇām || sa nāhaṅkāriko nāpi bauddho vyāpārabhedataḥ | sa tu mānasa eveṣṭastantre'sminmuktisāgare || cakṣuṣālokite hyarthe tamarthaṃ buddhigocaram | vidadhātīha yadviprāstanmanaḥ paripaṭhyate || anyathālocite kumbhe paṭe'pi syādviniścayaḥ | kiṃ ca sāsnādimatpiṇḍe gośabdamanubhūya yat || bhūyastatsadṛśe dṛṣṭe gośabdoccārahetukam | tanmanaḥ kathyate tantre vikalpapratyayātmakam || kecinmano'ṇumicchanti krameṇārthavirājanāt | mahaccetsarvadā sarvapadārthāvagatirbhavet || tadasat karmavaśataḥ kramājjñānodayo nṛṇām | sāmagryapekṣātaścāpi tamasābhibhavādapi || mano'ṇu cedaṇudravyagrāhakaṃ sarvadā bhavet | yāvatī grāhakavyāptistāvadgrāhyaṃ ca gṛhyate || dīpena grahaṇaṃ yadvattathā ādityaraśmibhiḥ | alpārthagrāhakatvena mano'lpamiti cenmatiḥ || tadasanmahato'pyalpagrahaṇaṃ paridṛśyate | mahadeva manastattvaṃ pratyātmaniyataṃ ca tat || iti || (pau puṃ pa ślo 140-153) 74) etāni ca cittabuddhyahaṃkāramanāṃsi bāhyārthālocane asāmarthyādantaḥkaraṇāni | tathā ca na śrotrādivadvartamānamātragrāhakāṇi | api tu bhūtabhaviṣyatorapi grāhakāṇi | sāttvikarājasāhaṃkārānyataraprabhavaṃ tattvamindriyam | tacca dvividham | buddhīndriyaṃ karmendriyaṃ ceti | tatra sāttvikāhaṃkāraprabhavaṃ jñānendriyam | prakāśakatvāt | rājasāhaṃkāraprabhavaṃ karmendriyam | kriyājanakatvāt | tatra jñānendriyaṃ śrotrādibhedena pañcavidham | tatra śabdagrāhakamindriyaṃ śrotram | sparśagrāhakaṃ tvak | rūpagrāhakaṃ cakṣuḥ | gandhagrāhakaṃ ghrāṇam | rasagrāhakaṃ rasanam | uktaṃ ca śrīmatpauṣkare - buddhīndriyāṇi kathyante śrotraṃ tvakcakṣureva ca | jihvā ghrāṇaṃ ca pañceti suprasiddhāni tāni ca || pratyakṣaviṣayatvena teṣāṃ siddherna yuktayaḥ | kathyante tānyahaṅkārādupajātāni sāttvikāt || iti || (pau puṃ pa ślo 158, 159) 75) nanu śrotrādyadhiṣṭhānatvābhimatāni karṇaśaṣkulyādīnyeva śabdādigrāhakāṇi santu | kṛtaṃ śrotrādibhirindriyaiḥ | na ca prāpyakāritvānurodhenādhiṣṭhānātiriktamindriyaṃ svīkartavyamiti yuktam | tvagādyadhiṣṭhānasyaiva prāpyakāritvopapatteḥ | cakṣuḥśrotrayoḥ prāpyakāritvāsiddheśca | na caivaṃ kuḍyādivyavahitasyāpyupalambhaprasaṅgaḥ | kuḍyādyabhāvasyāpi tatra hetutvena kuḍyādisatve tadanupalambhopapatteḥ | sphaṭikādyantaritasyāpi darśanācca | prāpyakāritve śākhācandrayoryugapadupalambhāyogācca | tasmādadhiṣṭhānātiriktamindriyaṃ nopetavyamiti maivam | cakṣuṣaḥ prāpyakāritvābhāve kuḍyādivyavahitasyāpyupalambhaprasaṅgāt | na ca kuḍyaṃ pratibandhakam | tasya sākṣātpratibandhakatve kuḍyādbahiḥ sthitasyeva kuḍyapuruṣayormadhyagatasyāpi anupalambhaprasaṅgena sannikarṣavighaṭanadvāraiva pratibandhakatvasyāṅgīkāryatvāt | na ca grāhyagrāhakamadhyagatatvena tatpratibandhakam; madhyāvasthānasyāpi sannikarṣavighaṭanāyaivāpekṣitatvāt | anyathā abhimukhasthitasyeva paścādbhāgasthitasyāpi grahaṇaprasaṅgācca | grahītṛgrāhyayormadhye anyasyābhāvāt | sphaṭikāntaritānupalambhaprasaṅgastu tavāpi samānaḥ | tvanmate'pi madhyavartipadārthasya pratibandhakasya sadbhāvāt | asvacchasya tasya pratibandhakatve manmate'pi sannikarṣe tasyaiva pratibandhakatvaṃ suvacam | tasmātsannikṛṣṭameva cakṣurgrāhakam | na ca nayanagolakasya ghaṭādibhiḥ sannikarṣaḥ sambhavatīti tadadhiṣṭhānakaṃ saṅkocavikāsadharmakamanyadeva cakṣuraṅgīkāryam | na ca cakṣūraśmīnāṃ ghaṭādisannikarṣe antarā puruṣādivyavadhāne'pi tadgrahaḥ syāt | sanikarṣavighaṭanahetorāśrayavināśasyānyatarakarmaṇo vā abhāvāditi vācyam | gavākṣapidhāne tadantargatānāṃ sūryaraśmīnāṃ vināśavadapasaraṇavadvā ihāpi vināśāpasaraṇānyatarasambhavena saṃyogavighaṭanasyaivopapatteḥ || 76) nanu śrotrasya kathaṃ viṣayasambandhaḥ ? na ca cakṣurvṛtteriva śrotravṛtterbahirnirgamena sambandhopapattiḥ | dūradeśasthasya tārasyeva mandrasyapi grahaṇaprasaṅgāditi cenna | vīcītaraṅganyāyena santatyā karṇadeśotpannasya śabdasya grahaṇopapatteḥ | na ca karṇadeśotpannasyeva dūradeśotpannasya śrotrasaṃyukta ākāśe samavāyena grahaḥ syāditi vācyam | karṇāvacchinnākāśasamavāyasyaiva grāhakatvāt | nanvevaṃ vīcītaraṅganyāyenotpattyabhyupagame karṇasyaiva sannikarṣasambhavādatiriktendriye mānaṃ nāstīti cet, badhirasya satyapi karṇe śabdānupalabdhyā tadadhiṣṭhānakasyānyasyābhyupeyatvāt | tasmātkarṇaśaṣkulyavacchinnanabhodeśādhiṣṭhānakaṃ śretrendriyaṃ siddham | tacca vīcitaraṅganyāyena santatyā karṇadeśotpannaśabdagrāhakamiti | yatta evaṃ sati atidūrotpanno'pi śabdaḥ santatyā śrotrākāśadeśe'pi śabdamutpādayediti tadasat; tathātve mandratāraśabdabhedena samīpadūragrahavyavasthāpi na syāt | tasmānnimittatāratamyādekasyaiva bāṇasya yathā dūrasamīpapātitvaṃ tathā ekaḥ śabda eva nimittatāratamyāddarasamīpasthapuruṣakarṇapradeśaṃ prāpnoti | evaṃ kuṣṭhādinā tvagādyupaghāte sparśādyapratītyā tadadhiṣṭhānamindriyamaṅgīkāryam | kuṣṭhādeḥ svato doṣatve mānābhāvāt | 77) nanvekamevendriyamadhiṣṭhānabhedena bhinnaviṣayagrāhakamastu; kṛtamindriyabhedena; andhabadhiratvādivyavasthāpi tattacchaktivināśena bhaviṣyatīti cenna | dharmigrāhakeṇoktena pramāṇena bhinnatayaivendriyāṇāṃ siddheḥ | abhede pramāṇasiddhe kathañcicchaktibhedena vyavasthopapādanīyā | na ca tatra pramāṇamasti | tadevamindriyāṇi bhinnāni | 78) taduktaṃ śrīmatpauṣkare - nanu golakameveṣṭaṃ cakṣaḥ kaiścitsahetukam | sāntaragrahaṇācchākhācandrayoryugapatsthiteḥ || sthūlārthagrahaṇāccaiva tathā kimiti neṣyate | īśvaraḥ - golakādīndriyatvena sāntaragrahaṇaṃ matam || vyāptamevaṃ hi gṛhyeta grāhako dīpavanmataḥ || golakasya tadavyāptyā cākṣuṣyaṃ dūravāritam | pṛthvarthagrahaṇaṃ yattadvyāpakatvena yujyate || no cedgolakamātrasya bhāvasya grahaṇaṃ bhavet | ekakāle tu śākhendvorgrahaṇaṃ vyāpakatvataḥ || vastusthityā tu śākhendvorgrahaṇaṃ naikakālajam | āśutvenābhimānaṃ tatsahasradalabhedavat || ṛṣayaḥ - nanu golakameveṣṭamādhāratvena cakṣuṣaḥ | yatraivādhārasadbhāvastatrādheyo vyavasthitaḥ || vyāpakatvena yā sattā sā tvakiñcitkarī matā | vyāpako'pi yathā jīvo vyomadeśe na bodhakaḥ || kathaṃ punardaviṣṭhārthaṃ prāpya gṛhṇāti locanam | īśvaraḥ - tadasattaijasatvena golakasya bahiṣkṛteḥ | dīpavattatkṛtāsthānaṃ cakṣurgṛhṇāti nodbhutam || dīpenopakṛtaṃ cakṣustamasā vārthasañcayam | tato gandhādinoktena prasaṅgo dūravāritaḥ || cakṣurādhārabhūtasya golakasya pravṛttitaḥ | nanu nāyanatejobhirnissṛtairmilitairapi || artho gṛhyeta tannāśuvināśānmīlanottaram | ghaṭāntasthasya dīpasya prabhā iva pidhānataḥ || dṛśo golakamātratve hyaprāptagrahaṇaṃ bhavet | yadyaprāptaṃ ca gṛhṇīyāttattu syādvyavadhānataḥ || tasmādvyāpakameṣṭavyaṃ cakṣurdūrārthadarśane | evaṃ sati tvagādeśca gatvārthagrahaṇaṃ bhavet || iti cettanna vāyvādibhūtādhiṣṭhānagocaram | gatvārthagrahaṇaṃ naiṣāṃ kiṃ tu prāptārthamāpakāḥ || ṛṣayaḥ - netravacchravaṇaṃ gatvā na gṛhṇāti yadi dhvanim | digdeśopahitaḥ śabdaḥ kathamatropagṛhyate || īśvaraḥ - tadasadvegataḥ śabdaḥ santatyā śrotramāgataḥ | bāṇādipātavatsadyo digdeśānanumāpayet || tadā prāganubhūtyaiva bheryādyanumitiśca yā | gṛhṇāti prāptamevārthamindriyāṇītyataḥ sthitiḥ || naikamindriyameṣṭavyaṃ cakṣūrūpādyavedanāt | iti || (pau puṃ pa ślo 173-191) 79) nanvetāni kathamāhaṅkārikāṇi ? pratiniyataguṇagrāhakatvena bhautikatvasyaivocitatvāt | yathā hi - śrotrādīni śabdādyāśrayaprakṛtikāni, tadabhivyañjakatvāt, yadyasyābhivyañjakaṃ tattadāśrayaprakṛtikam, yathā kuṅkumagandhābhivyañjakaṃ ghṛtamiti, maivam; nīlābhivyañjakena tadāśrayapṛthivīprakṛtikatvarahitena cakṣuṣānaikāntikatvāt | nanveṣāṃ prakṛtibhedābhāve kathaṃ viṣayapratiniyama iti cet, na prakṛtibhedaprayukto viṣayaniyamaḥ | kiṃ tarhi ? niyativiśeṣaprayuktaḥ | kiṃ ca viṣayapratiniyamaḥ kīdṛgrūpaḥ ? kiṃ yatprakṛtikaṃ yadindriyaṃ tattasyaiva guṇaṃ gṛhṇāti nānyasyeti ? kiṃ vā yadindriyaṃ yatprakṛtikaṃ tattadguṇameva gṛhṇāti na tu tadguṇānyaditi | nādyaḥ ; cakṣuṣā pṛthivīguṇasya nīlāderagrahaprasaṅgāt | na dvitīyaḥ; karmasāmānyāderagrahaprasaṅgāt | nanvindriyāṇi tattadā- śrayaprakṛtikāni, śabdādiṣu pañcasu madhye tattanmātrābhivyañja- katvāditi cet, na | śabdamātravyañjakatvādityatra dṛṣṭāntābhāvāt | evaṃ rasamātravyañjakatvādityatrāpi jalasya navaśarāvādigandhavyañjakatvād- daṣṭānte sādhanavaikalyam | sarvatra vāprayojakatvamāhaṅkārikatva- bodhakāgamabādhitattvaṃ ca | tasmānna bhautikānīndriyāṇi, kiṃ tvāhaṅkārikāṇīti siddham || 80) taduktaṃ śrīmatpauṣkare - ṛṣayaḥ - yadabhivyañjakaṃ yasya sajātīyaṃ hi tasya tat | yathābhibhūtagandhasya nimbatvakcandanasya ca || śabdābhivyañcakaṃ śrotramākāśātmakameva tat | tvagādeścaivamunneyamāhaṃkārikatā katham || īśvaraḥ - bhautikatvena mūrtatvamindriyāṇāṃ ghaṭādivat | grāhyatvaṃ cendriyairanyairavasthānaṃ na kutracit || kiṃ ca mūrtoparodhena mūrtānāṃ grahaṇaṃ na hi | sphaṭikāntargataṃ vastu na gṛhṇīyāttu locanam || pānīyāntargataṃ vāpi tasmāccakṣurna taijasam | ṛṣayaḥ - yadyevaṃ sati kuḍyāntarnihitasyāpi vastunaḥ || grahaṇaṃ syādamūrtatvenāhaṃkārodbhavatvataḥ | īśvaraḥ - tadasattāmasatvena kuḍyādergatirodhataḥ || vyaṅgyavyañjakayoryattu sajātīyatvamīritam | tadapyacāru yatkarmajātyordṛgviṣayatvataḥ || rūpaikaviṣayaṃ nātastaijasatvaṃ ca hīyate | tathātve taddaviṣṭārthagrahaṇaṃ nopapadyate || nāprāptagrahaṇaṃ dṛṣṭaṃ yatkiṃcidvyavadhānataḥ | prāptamevendriyaṃ sarvaṃ gṛhṇāti tvagyathendriyam || kiṃ ca mūkādyanutpattirdehāṅgatve prasajyate | ghrāṇādyavayavopeto mūkādiḥ paridṛśyate || tato vyāpakameveṣṭaṃ cakṣurdūrārthadarśane | śrotrādīni kramoktāni tadgrāhyāḥ pañca ca kramāt || bhūtapañcakasambandhaśabdānāṃ grāhikā śrutiḥ | tato'vaśiṣṭabhūteṣu sparśastvaggrāhya iṣyate || evamanyeṣvapi jñeyaṃ tadgrāhyāḥ pañca ca kramāt | śrotratvaglocanādīnāṃ krameṇotpattirīritā || iti || (pau puṃ pa ślo 160-172) 81) karmendriyāṇi tu vākpādapāṇipāyūpasthāni | teṣāṃ vyāpārāstu vacanādānaviharaṇotsargānandāḥ | te ca satyapīndriyādhiṣṭhānatvābhimate kvacinnotpadyante | tasmādadhiṣṭhānātiriktendriyasiddhiḥ | taduktaṃ pauṣkare - karmendriyāṇi vākpādapāṇiguhyagudāni ca | vacanādānagamanānandotsarjanahetavaḥ || iti || 82) tāmasāhaṅkāraprabhavaṃ tattvaṃ tanmātram | tacca pañcavidham | śabdatanmātraṃ sparśatanmātraṃ rūpatanmātraṃ rasatanmātraṃ gandhatanmātraṃ ceti | tatra dhvanitvavarṇatvatāratvamandratvādiviśeṣahīnaṃ śabdasāmānyaṃ śabdatanmātram | śītoṣṇatvādivibhāgarahitaṃ sparśasāmānyaṃ sparśatanmātram | śuklatvādiviśeṣaśūnyaṃ rūpasāmānyaṃ rūpatanmātram | madhuratvādivibhāgavidhuraṃ rasasāmānyaṃ rasatanmātram | surabhitvādiviśeṣānākrāntaṃ gandhasāmānyaṃ gandhatanmātram || 83) nanu tanmātrasadbhāve kiṃ mānam ? na tāvat ākāśādīni bhūtāni upādānārabdhāni, kāryatvāt, ityanumānaṃ mānam; tāmasāhaṅkāreṇa paramāṇubhirvārthāntaratvāt; nāpi tārādayo viśeṣāḥ sāmānyapūrvakāḥ, viśeṣatvādityanumānam; khaṇḍamuṇḍādiṣu viśeṣeṣu gosāmānyapūrvakatvābhāvena viruddhatvāt | tasmāt tanmātrasadbhāve mānaṃ nāstīti, maivam; tāmasāhaṅkārasyākāśādikāraṇatve ākāśādiṣūttarottaraguṇādhikyasyādṛṣṭamātrahetukatvaṃ syāt | ato dṛṣṭahetukatvāt śabdatanmātrādihetukatvamabhyupeyam | evaṃ hyākāśasya śabdatanmātrārabdhatayā śabdaguṇakatvam | vāyoḥ śabdasparśatanmātrārabdhatayā guṇadvayakatvam | tejasaḥ śabdasparśarūpatanmātārabdhatayā guṇatrayakatvam | jalasya śabdasparśarūparasārabdhatayā guṇacatuṣṭayādhikaraṇatvam | pṛthivyāḥ śabdasparśarūparasagandhatanmātrārabdhatayā guṇapañcakādhikaraṇatvaṃ yujyate | na ca tattadguṇādhikaraṇaparamāṇūpādānatayā tattadguṇādhikaraṇatvameteṣāmiti yuktam; sūkṣmasya guṇasyaiva kāraṇatvasambhave guṇādhikaraṇasya sūkṣmasya kāraṇatvakalpanāyāṃ gauravāt | tasmāttanmātrāṇyeva bhūtānāmupādānatvenābhyupetavyāni | 84) taduktaṃ śrīmatpauṣkare - tanmātrāṇyapi varṇyante kramātprāptāni samprati | bāhyendriyaparicchedyaguṇatvādbhūtasaṃhatiḥ || pratyakṣatve'smadādīnāṃ sthitā kāraṇapūrvikā | yattatra kāraṇam viprāḥ sā tu tanmātrasaṃhatiḥ || viśeṣattvācca śabdādeste ca sāmānyapūrvakāḥ | yattatrāpi ca sāmānyaṃ tanmātramiti bhāvayet || ekadvitricatuḥpañcaguṇāstanmātrasaṃhatiḥ | ata eva hi bhūtānāmabhiyogo guṇaiḥ kramāt || sthaulyasaukṣmyakṛto bhedo bhūtatanmātrayoriva || iti || (pau puṃ pa ślo 241-245) 85) tanmātrarabhyaṃ tattvaṃ bhūtam | indriyagrāhya(jātīya)guṇādhikaraṇaṃ vā | taccākāśādibhedena pañcavidham | tatrāvakāśapradānavyāpārakaṃ tattvamākāśaḥ | sparśatanmātrānupādeyatve sati śabdatanmātropādeyaṃ vā | asya ca śabda eva guṇaḥ | guṇatvaṃ cāsyotkarṣāpakarṣayogitvenānumeyam | nanu śabdasya bheryādiguṇatvopapatteḥ kathamākāśasiddhiriti cenna; śrotrasannikarṣāya śarapātanyāyena śabdaṃ pratyupādānatvenākāśasiddhyupapatteḥ bheryādirnopādānam; kintu nimittameva | nanvasya kathaṃ śabda eva guṇaḥ ? nīlaṃ nabha ityanubhavena rūpasyāpi sattvāt | nisparśatvādinā nīrūpatvānumānasya pratyakṣabādhitatvāditi cenna; yasminneva pradeśe dūrānnīlopalambhastatraiva samīpopasarpaṇena tadabhāvopalabdheḥ tajjñānasya dūratvādidoṣajanyatayā bhramatvaniścayāt | na cāsya sakalamūrtadravyābhāvatvenopapattestattvāntaratvakalpanaṃ nirarthakamiti vācyam; śabdaguṇasya nirāśrayatvaprasaṅgāt | abhāvasya samastabhūtāvakāśapradānagamanāgamanādyādhāratvarūpabhāva- dharmānupapatteśca | 86) taduktaṃ śrīmatpauṣkare - mahābhūtāni jāyante kramāttanmātrapañcakāt | ākāśaṃ pavanastejastoyaṃ bhūriti saṃjñayā || gamāgamādivyāpāro yasminsati nṛṇāṃ bhavet | taddhetubhūtamākāśamiṣyatāṃ munipuṅgavāḥ || no cettadavakāśākhyaṃ vihareyuḥ kva jantavaḥ | na hi bhūmyantarā dṛṣṭau prāṇināṃ tu gamāgamau || tasmādākāśameṣṭavyamavakāśasya kāraṇam | kiṃ ca tīvrādayaḥ śabdā guṇyapekṣā guṇatvataḥ || guṇī cākāśamityuktaṃ tacca nṝṇāmatīndriyam | ṛṣayaḥ - nanu pratyakṣamākāśamutpatatkhagadarśanāt || anakṣaṃ cenna dṛśyeta pakṣiṇo divi yadgatiḥ | īśvaraḥ - evaṃ cenmūrtamākāśaṃ sparśādiguṇayogataḥ || ityādi vadataḥ pṛthvīsādharmyeṇātiśobhate | anyasya kāryeṇānyasya svarūpapariniścaye || ālokena hi saṃyoga ākāśe dṛśyate tayoḥ | nīlaṃ vyometi tanmithyā dūratvādinibandhanāt || vyomānakṣaṃ daviṣṭatvādyathā tanmātrasaṃhatiḥ | ṛṣayaḥ - vyomāhvayakṛtaḥ kaścidbhāvo nāstyavakāśataḥ || avakāśaśca pṛthvyāderabhāvātmaka eva saḥ | ityāhurapare tatra samādhānaṃ vidhīyatām || īśvaraḥ - abhāvo bhāvadharmastu tathā bhāvo'pi tadgataḥ | yadyabhāvo na taddhrmo ghaṭābhāvaḥ paṭasya ca || abhāvo'yaṃ padārthasya dharmaścecchaśaśṛṅgavat | sarvadānupalambhaḥ syāditi caitadacodanam || abhāvo'nupalabdhirhi sā ca kāryasamāśritā | taddhetoḥ kāryabhūtā sā tāmasodrekataḥ sthitā || abhāvaḥ śaktyavasthāto bhāvakāryātmanā sthitiḥ | bhāvābhāvau na caikatra bhāvānāṃ tena saṃmatau || mūrtābhāvo'pyabhāvatvānmūrteṣveva vyavasthitaḥ | tatkathaṃ tadabhāvo'yamavakāśo bhavediha || yo yasya dharmastasyeha yuktā taddhrmiṇi sthitiḥ | avakāśaḥ punaḥ so'yaṃ vyāpī sarvatra dṛśyate || iti || (pau puṃ pa ślo 279-294) 87) rūpatanmātrānārabdhatve sati sparśatanmātrārabhyo vāyuḥ | asya ca śabdasparśau guṇau | nanu śabdo na vāyuguṇaḥ, śrotragrāhyatvāt, yo vāyuguṇaḥ sa na śrotreṇa gṛhyate, yathā sparśaḥ; vāyurvā na śabdaguṇakaḥ, ākāśetarattvāt, yaḥ śabdaguṇakaḥ sa ākāśa ityanumānābhyāṃ śabdasya vāyuguṇakatvābhāvaniścayāt kathaṃ śabdasya vāyuguṇatvamiti cenna; śakaśakādidhvanervāyugatatvenopaḥ lambhenānumānayoḥ pratyakṣabādhitatvāt | evaṃ dhamadhama, chalachala, khaḍakhaḍādidhvanīnāmagnyādigatatvānubhavāttejaḥprabhṛtīnāmapi śabdaguṇakatvam | ayaṃ ca tvagindriyajapratyakṣaviṣayaḥ; vāyuṃ spṛśāmītyanubhavādudbhūtasparśavattvācca | na ca nīrūpasya kathaṃ pratyakṣaviṣayatvamiti yuktam; rūpasya cākṣuṣatāyāmeva prayojakatvāt | 88) rasatanmātrānārabhyatve sati rūpatanmātrārabhyaṃ tejaḥ | asya ca śabdasparśarūpāṇi guṇāḥ | tasya ca yadyapi prakāśasvabhāvatayā jñānendriyavatsāttvikāhaṃkārārabdhatvamevocitam; tathāpi ghaṭādyapekṣayā prakāśakatve'pi indriyāpekṣayā prakāśyatvāt paramparayā tāmasāhaṃkārārabdhatvamuktamiti draṣṭavyam | 89) gandhatanmātrānupādeyatve sati rasatanmātropādeyaṃ jalam | asya raso'pi guṇaḥ | asya ca śabdaḥ chalachalaḥ, sparśaḥ śīto, rūpaṃ śuklaṃ raso madhuraḥ | kūpādiṣu rasabhedapratīterāśrayabhedakṛtatvāt || 90) gandhatanmātrārabhyā pṛthivī | asyāśca gandho'pi guṇaḥ | atra rūpaṃ śvetanīlapītaharitaraktakapiśabhedabhinnam | raso'pi madhurāmlalavaṇatiktakaṭukaṣāyabhedabhinnaḥ | sparśo'nuṣṇāśītaḥ | gandhaḥ surabhirasurabhiśca | sa ca pākajāpākajabhedena dviprakāraḥ | asyāśca śabdaḥ khaḍakhaḍaḥ | ete ca prakṛtyādayaḥ pṛthivyantā apyaśuddhabhogyakāṇḍa ityabhidhīyante | indriyādīnāṃ svato bhogyatvābhāve'pyālocanādidvārā buddhau viṣayārpakatvena viṣayāvacchinnabuddhirūpabhogyasampādakatvena bhogyatvamiti bhogyakāṇḍāntarbhāva upapannaḥ | 91) taduktaṃ śrīmatpauṣkare - vāyvādīnāṃ samutpattiḥ krameṇaivābhidhīyate | vāyuragnistathā toyaṃ pṛthvītyetaccatuṣṭayam || anilaḥ sparśatanmātrādabhavadvyūhanātmakaḥ | utkṣepaṇādivyāpārahetutvenopakārakaḥ || daśadhā vartamāno'ntaḥśarīre sarvajantuṣu | prāṇāpānasamānādivyānodānādisaṃjñayā || analo rūpatanmātrājjāyate paktilakṣaṇaḥ | sa ca tridhā sthito loke gārhapatyādisaṃjñayā || ato'nya eva śaivāgnistato bindūdarāntare | yadyadaśnāti loko'yaṃ tadanenaiva pacyate || ato'yamanalo'tyantaṃ prāṇināmupakārakaḥ | abhavadrasatanmātrāttoyaṃ saṅgrahaṇakriyam || toyenaiva pratiṣṭhāsya sthitā lokasya vastunaḥ | svato dhūlyātmakatvena pṛthvī cānena vai dṛḍhā || pṛthivī gandhatanmātrādabhavaddhāraṇakriyā | nākāśājjāyate vāyurna vāyoragnisambhavaḥ || nāgnerāpastataḥ pṛthvī dharmātiśayadarśanāt | kāraṇādguṇasaṃkrāntiryuktā kāryeṣu na svataḥ || vyomnaḥ pañcaguṇatvaṃ syāttathā sṛṣṭikramo yadi | tanmātrapañcakājjātaṃ tato vyomādipañcakam || iti || (pau puṃ pa ślo 349-358) 92) tathā śrīmanmataṅge - abhavacchabdatanmātraṃ sūkṣmaṃ naivopalabhyate | tanmātraśabdaḥ śeṣārthavinivṛtyarthamucyate || ato'nyatsparśatanmātraṃ kiñcicchabdasamanvitam | rūpatanmātramapyevaṃ śabdasparśasamanvitam || tato'nyadrasatanmātraṃ prāguktatritayānvitam | gandhatanmātramapyevaṃ catuṣṭayasamanvitam || iti || (mataṅga ahaṃ pa ślo 101-104) śrīmanmṛgendre ca - vyomaprabhañjanāgnyambubhūmayo bhūtapañcakam | śabdādyekottaraguṇamavakāśādivṛttimat || dhūnanajvalanaplāvakharatvāvedino guṇāḥ | śabdā vāyvādiṣu vyomni savarṇapratiśabdagāḥ || vyūho'vakāśadānaṃ ca paktistadgrahadhāraṇāḥ | vāyuvyomahutāśāmbudharaṇīnāṃ ca vṛttayaḥ || iti || (mṛ pra 11 ślo 17-19) anyatra - khaviśeṣaguṇaḥ śabda āśrayādanyataḥ sthiteḥ | heturvaiśeṣikokto'yaṃ hetvābhāso'vagamyate || kālātyayopadiṣṭaśca pratyakṣāgamabādhataḥ | pṛthivyāṃ khaḍakhaḍaḥ śabdo jale chalachalo'nale || dhakadhakaḥ śakaśako vāyau vyomni pratidhvaniḥ || iti || 93) śrīmanmṛgendre ca - iti pañcasu śabdo'yaṃ sparśo bhūtacatuṣṭaye | aśītoṣṇau mahīvāyvoḥ śītoṣṇau vāritejasoḥ || bhāsvadagnau jale śuklaṃ kṣitau śuklādyanekadhā | rūpaṃ triṣu rasombhassu madhuraḥ ṣaḍvidhaḥ kṣitau || gandhaḥ kṣitāvasurabhiḥ surabhiśca mato budhaiḥ | vyūho'vakāśadānaṃ ca paktisaṅgrahadhāraṇāḥ || vāyuvyomahutāśāmbudharaṇīnāṃ ca vṛttayaḥ | dehe'sthimāṃsakeśatvaṅnakhadanteṣu cāvaniḥ || mūtraraktakaphasvedaśuklādau vāri saṃsthitam | hṛdi paktau dṛśoḥ pitte tejastaddharmadarśanāt || prāṇādivṛttibhedena nabhasvānukta eva te || iti || (mṛ pra 12 ślo 26-30) 94) etaiśca kalādyekatriṃśattattvairārabdhāni śarīrāṇi puṃsāṃ bhogasādhanāni | lokāntaragatyāgatihetubhūtaṃ tu puryaṣṭakākhyaṃ sūkṣmaśarīram | tacca tanmātrapañcakamanobuddhyahaṃkārātmakam | taduktaṃ triśatīkālottare - śabdaḥ sparśaśca rūpaṃ ca raso gandhaśca pañcamaḥ | mano buddhirahaṅkāraḥ puryaṣṭakamudāhṛtam || iti || etatsadbhāve'numānamapi - ātmanaḥ paralokagatyādikaṃ, kiñcitkaraṇasādhyam, kriyātvāt, sthūlaśarīrakriyāvat | na caitadvyāpakasyātmanaḥ svataḥ sambhavatīti aupādhikaṃ vācyamityupādhitvena tatsiddhiḥ || tadevaṃ tirodhānaśaktimalabindumāyākarmarūpāḥ pañca pāśā iti siddham || iti śrīmadativarṇāśramācāryavaryaśaivaparipālakaśivāgrayogīndra- jñānaśivācāryaviracitāyāṃ śaivaparibhāṣāyāṃ pāśapadārtho nāma caturthaḥ paricchedaḥ || pañcamaḥ paricchedaḥ 1) eteṣāṃ ca pāśānāmasaṃsparśe śivaikyena śivānandābhivyakti- lakṣaṇāṃ muktiṃ krameṇāyamātmā prāpnoti | tathā hi - brāhmaṇaḥ kṣatriyo vaiśyaḥ sacchūdraḥ savarṇādyanulomajātiśca yadā karmasāmya- malaparipākābhyāṃ yujyate tadā tasmin pārameśvarī śaktiḥ patati | tadā tasya śreyovedane śraddhā jāyate | viṣayebhyaśca doṣadarśanādyadhīnaṃ vairāgyaṃ bhavati | evaṃ sañjātavairāgyaḥ śreyovedanāya gurukulamupasar- pati | tasmācca gurorbhaktyādyanumitasvādhikārāt samayadīkṣāṃ labdhvā samayidharmān śivārāmaparipālanaśivālayasaṃmārjanaśivapūjopayukta- puṣpādyāharaṇaśivabhaktapūjābhasmoddhūlanatripuṇḍrarudrākṣādi- dhāraṇādīnanutiṣṭhati || 2) evamanutiṣṭhato'sya pūrva mandataratayā sthitaḥ śaktipāto mando bhavati | tadā asya śivapūjāgamādhyayanādau śraddhā jāyate | anantaraṃ tādṛśaśraddhāparipākābhijñādgurorāgamādhyayanaśivapūjādyadhi- kārabhūtāṃ viśeṣadīkṣāṃ labhate | tadanantaraṃ gurūpadiṣṭāgamādhyayanādau śraddhā jāyate | śivapūjādīn putrakadharmānanutiṣṭhati | evamāgamoktaputrakadharmān vaidikāṃśca nityādīnācarato'sya pūrvaṃ mandatayā sthitaḥ śaktipātastu tīvro bhavati | tadā cātipakvamalatayā prathamamāpātapratipanneṣu āgamārtheṣu pūrvāparāvirodhena tattvajijñāsā jāyate | anantaraṃ tadabhijñādgurostattvajñānapratibandhakartṛsakalasañcitakarmanibarhaṇīṃ nirvāṇadīkṣāṃ prapadyate | anantaraṃ svātmanaḥ kiñcijjñatvādi karmamalādikṛtaṃ, śivaikyena sarvajñatvādikameva svābhāvikamiti gurūpadeśena pratipadyate | anantaraṃ ca tamevārthaṃ yuktibhiḥ pratiṣṭhāpya nirantaraṃ dhyāyate | evaṃ nirantarābhyāse tatparipākasahakṛtayā gurukṛpayā svarūpajñānamabhivyajyate | tasminneva kṣaṇe malena ca vinirmukto bhavati | evaṃ malavimuktopi prārabdhena karmaṇādehabandhamanubhavannāste | evaṃ niṣpannatattvajñānatayā tadutpādakakarmaṇo'napekṣitatve'pi kadācit tadanutiṣṭhati | kadācit tatparityajati | kadācinnibiḍamapi karmānutiṣṭhati | na ca tairlipyate | evaṃ prārabdhakarmaphalaṃ sukhaṃ duḥkhaṃ vānubhavati | tathāpi tatra na sajjate | na vā viṣīdati | evaṃ sthitaḥ prārabdhabhogānte malakarmaṇorabhāvena māyāyā api dehādidvārā bandhakatvāsambhavenaikībhūtaḥ san alaukikamadbhūtaṃ vācāmagocaraṃ akhaṇḍākārasaccidātmakaṃ śivānandaṃ labhate | iyameva mokṣāvāptiḥ | etatsarvaṃ krameṇopapādyate | 3) tathā hi - dīkṣāyāṃ catvāro varṇāḥ ṣaḍanulomāścādhikāriṇaḥ | anulomāśca savarṇādayaḥ | tatra kṣatriyāyāṃ brāhmaṇājjātaḥ savarṇaḥ | vaiśyāyāṃ tasmādeva jāto niṣādaḥ | tasmādeva śudrāyāṃ jātaḥ pāraśavaḥ | vaiśyāyāṃ kṣatriyājjāto mahiṣyaḥ | tasmādeva śudrāyāṃ jāto dauṣyantaḥ | śūdrāyāṃ vaiśyājjāta ugraḥ | etebhyo daśabhyo'tiriktā dīkṣāyāṃ nādhikāriṇaḥ | teṣāmāgamapurāṇādiśravaṇasya - anye ca brāhmaṇā viṣṇo rājānaśca tathaiva ca | vaiśyāśca tāratamyena jñānābhyāse'dhikāriṇaḥ || asti śūdrasya śuśrūṣoḥ purāṇenaiva vedanam | anyeṣāmapi sarveṣāṃ jñānābhyāso vidhīyate || bhāṣāntareṇa kālena teṣāṃ so'pyupakārakaḥ | ityādinā bhāṣāntaraśravaṇavidhānamukhena niṣiddhatvāt | yadyapi cātra anya śabda anulomānāmapyupasthāpakaḥ, tathāpi jāmadagnyavidurādīnāmanulomānāṃ vedādhyayanabhāgavataśravaṇādestatra tatroktatayā tadanyaviṣayaḥ | evaṃ ca varṇānulomātiriktānāmāgamādhyayanaṃ pratyanadhikāre tadaṅgabhūtadīkṣāyāmapyanadhikāra eva | pradhānādhikāriṇa evāṅge'dhikārāt | yadyapi śūdrasyāpi - dīkṣā kāryā hi sarveṣāṃ tacchaktividhiyoginām | trayāṇāmapi varṇānāṃ na tu śūdrāntyajātiṣu || iti dīkṣāyāmadhikāro niṣiddhaḥ, tathāpi - amadyapāstu ye śūdrāḥ śaucācārakriyādarāḥ | śivabhaktāśca ye teṣāṃ dīkṣā kāryānyathā na hi || iti niṣedho'sacchūdraviṣayatayā vyavasthāpita iti sacchūdrasyaivādhikāraḥ | 4) tathā malaparipākaḥ karmasāmyaṃ cādhikāriviśeṣaṇam | paripāko malasyaiva kiṃ tvanugrahakāraṇam | ityādivacanāt | tasya śiṣyasya viprendrāḥ karmasāmye sati dvijāḥ | śāmbhavī śaktiratyantaṃ tasmin patati cidghanā || ityādi vacanācca | tatra karmasāmyaṃ samabalayoḥ viruddhaphalayoḥ puṇyarūpayorapuṇyarūpayoḥ puṇyāpuṇyarūpayorvā yugapatphalaunmukhyam | idaṃ ca tirodhānaśaktinivartanadvārā anugrahaśaktinipāte heturityadhikāriviśeṣaṇam | atulyabalatve aviruddhaphalatve ca tatphalabhogasyāvaśyakatvena tirodhānaśakternivartayitumaśakyatvānna tatra karmasāmyamiti tadvyāvartanāya tulyabalatvaṃ viruddhaphalatvaṃ ca viśeṣaṇamupāttam | malasya paripāko hi viśleṣaunmukhyāvasthāviśeṣaḥ | malaparipākādiyukte adhikāriṇi śakteḥ pāto'pi paripākādeḥ pūrvaṃ saṃvatāyāḥ paripākādau sati suvyaktāyāstasyā anugrahaunmukhyameva | asya ca śaktipātasya saṃsāravidveṣamumukṣāśivabhaktyādīni cihnāni | etaiścihnairadhikāriṇaṃ jñātvaiva guruṇā dīkṣā kartavyā | guruśca cāturvarṇika eva | tatra brāhmaṇo brāhmaṇādīnāṃ caturṇāmanulomānāṃ ca ṣaṇṇāṃ guruḥ | kṣatriyaḥ kṣatriyādīnāṃ navānām | vaiśyo vaiśyādīnāmaṣṭānām | śūdraḥ śūdrasyaiva | āśramakrame'pi sannyāsī sanyāsiprabhṛtīnāṃ caturṇām | vānaprastho vānaprasthādīnāṃ trayāṇām | gṛhastho gṛhasthabrahmacāriṇoḥ | brahmacārī tu yadi naiṣṭhikastadā sannyāsivyatiriktānāṃ trayāṇām | | uktarūpasya gurorasambhave kṣatriyo brāhmaṇasya guruḥ | vaiśyo'pi kṣatriyasya | śūdrastu śūdrasyaiva | na kadācit svottamavarṇasya guruḥ | evamāśramakrame'pi vānaprasthaḥ sannyāsino'pi guruḥ | gṛhastho vānaprasthasannyāsinorapi | brahmacārī gṛhasthavānaprasthasannyāsināmapi | cāturvarṇikopi vṛttavayoyoniguṇākārādisampanno doṣahīna eva guruḥ | guruśca na paśutvayogī | kiṃ tu nigamāgamādiśravaṇamanananididhyāsanaparipākādhīnasākṣātkāreṇa sampannaśiva bhāvaḥ | ācāryamūrtimāsthāya caturdhā śaktipātataḥ | bhagavānanugṛhṇāti sa eva sakalānapi || ācāryaḥ śiva evāhuḥ -------------------------- | ityādivacanāt | kumbhādiṣviva gurau sannidhānena śivasyānugrahakartṛtvamiti aupacārikārthaparigrahasya mukhyārthabādhābhāve'yuktatvāt | evaṃ vidhādguroruktarūpeṇādhikāriṇā prathamaṃ samayadīkṣā labdhavyā || 5) dīkṣāsāmānyalakṣaṇaṃ tu āgamikanityādyadhikārāgama- śravaṇādyadhikārānyataranirvartanasamarthaśivavyāpāratvam | tatra samayadīkṣā viśeṣadīkṣā ca śivālayaparicaryāśivapūjādinityādya- dhikārasampādikā | nirvāṇadīkṣā tu āgamaśravaṇamananādyadhikāra- sampādikā | cāturvarṇikatvādiniyatavyāpārānulomaniyatavyāpāra- vyāvṛttaye śivavyāpāragrahaṇam | iyaṃ ca dīkṣā cākṣuṣyādibhedena saptavidhā | tatra pāśabandhavimokṣābhiprāyeṇa vīkṣaṇaṃ cākṣuṣī dīkṣā | tenaivābhiprāyeṇa dakṣiṇahastena sparśanaṃ sparśadīkṣā | taduddeśenaiva saṃhitāmantroccāraṇaṃ vācikī dīkṣā | asya pāśavimokṣo bhavatviti manasābhidhyānaṃ mānasadīkṣā | tadabhiprāyeṇa śāstrapradānaṃ śāstradīkṣā | taduddeśenaiva śive saṃyojanaṃ yogadīkṣā | kuṇḍamaṇḍapādiyuktā hautrī | sāpi dvividhā, jñānavatī kriyāvatī ceti | yatra kuṇḍamaṇḍapādiṣu kriyamāṇaṃ karma krameṇa manasaiva nirvartyate sā jñānavatī | iyaṃ ca jñānavatī dīkṣā śaivasannyāsapaddhatau spaṣṭamuktā tatra draṣṭavyā | yatra tu kāyavyāpāreṇa sā kriyāvatī | kriyāvatyapi dvividhā | nirbījā sabījā ceti | tatra strībālavṛddhavyādhigrastādīnāmasamarthānāṃ samayācārasaṃśodhanena samayācārahīnā nirbījā | iyamapi dvividhā | sadyonirvāṇadā asadyonirvāṇadā ceti | yatra prārabdhakarmaṇo'pi viśodhanaṃ sā sadyonirvāṇadā | yadyapi prārabdhasya bhogenaiva tatra tatra vināśaḥ pratipāditaḥ, tathāpi sa tīvravegaprārabdhaviṣayaḥ | prārabdhaṃ hi tībravegamandasuptabhedena caturvidham | tatra tīvravegayoḥ bhogaṃ vinā na vināśaḥ | mandasya dīkṣāyāṃ saṃyojanasañjananapūrvaka bhogabhojanena vināśaḥ | suptasya tu bhogabhojanaṃ vinaiva nāśaḥ | evaṃ ca yatra śiṣyagataṃ tīvrataraṃ śaktinipātaṃ tādṛśaṃ ca malaparipākaṃ mandaṃ suptaṃ ca prārabdhaṃ jñātvātyantasamarthena guruṇā bhogabhojanena tadvinā vā vināśaḥ kriyate, sā sadyonirvāṇadā | yatra prārabdhasaṃśodhanaṃ nāsti sā asadyonirvāṇadā | samayācārasamarthānāṃ kriyamāṇā sabījā | iyamapi śivadharmiṇī lokadharmiṇī ceti dvividhā | dharmādharmayorubhayorapi yatra saṃśodhanaṃ sā śivadharmiṇī | adharmamātrasya yatra saṃśodhanaṃ sā lokadharmiṇī | kriyāvatī prakārāntareṇa trividhā | samayadīkṣā viśeṣadīkṣā nirvāṇadīkṣā ceti | yatra rudrapade yojanaṃ kriyate sā samayadīkṣā | yatreśvarapade yojanaṃ sā viśeṣadīkṣā | anayorubhayorapi nāsti śikhācchedaḥ | yatra śivapade yojanaṃ sā nirvāṇadīkṣā | yatra nirvāṇadīkṣāpūrvakaṃ sannyāsaḥ tatra tvasti śikhācchedaḥ | nirvāṇadīkṣāyāmadhvaśuddhiḥ kāryeti adhvā nirūpyate | 6) adhvā ca mantrapadavarṇabhuvanatattvakalābhedena ṣaḍvidhaḥ | tatra uttarottaraḥ pūrvapūrvavyāpakaḥ | mantrā ekādaśa | padānyekāśītiḥ | varṇāḥ pañcāśat | bhuvanāni caturviṃśatyadhikadviśatasaṃkhyāni | tattvāni ṣaṭtriṃśat | kalāḥ pañca | tatra nivṛttikalāyāṃ pṛthivyākhyaṃ tattvamekam | kālāgnyādīni aṣṭottaraśataṃ bhuvanāni | tatra brahmāṇḍakaraṇḍamadhye ṣaṭ | prācyādyāsu daśasu dikṣu daśa daśa | ūrdhvaṃ dve | tadevamaṣṭottaraśataṃ bhuvanāni | sadyojātahṛdayākhyau mantrau | aṣṭāviṃśatiḥ padāni | varṇa ekaḥ | padavarṇānāṃ svarūpamanyatra pradarśitam | varṇaḥ pītaḥ | maṇḍalaṃ caturaśram | gandhādayo viṣayāḥ | brahmā kāraṇam | pratiṣṭhākalāyāṃ tattvāni trayoviṃśatiḥ | tāni ca jalādīni prakṛtyantāni | ṣaṭpañcāśadbhuvanāni | tāni cāmareśādīni śrīkaṇṭhāntāni | tāni jalatejo'nilākāśeṣu tanmātrendriyamanogarbhe'haṅkāre buddhyavyaktayoścāṣṭāvaṣṭau | śirovāmadevau mantrau | ekaviṃśatiḥ padāni | varṇāstrayoviṃśatiḥ | varṇaḥ śuklaḥ | maṇḍalamardhacandrākāram | viṣayā rasādayaḥ | kāraṇaṃ viṣṇuḥ | vidyākalāyāṃ tattvāni sapta | tāni ca puruṣādimāyāntāni | bhuvanāni saptaviṃśatiḥ | tāni ca vāmādīnyaṅgaṣṭhamātrāntāni | tatra puruṣe ṣaṭ | rāganiyatimāyāsu pañca pañca | itareṣu dve dve | śikhāghorau mantrau | viṃśatiḥ padāni | varṇāḥ sapta | varṇaḥ śoṇaḥ | maṇḍalaṃ trikoṇam | viṣayā rūpādayaḥ | kāraṇaṃ rudraḥ | śāntikalāyāṃ tattvāni trīṇi | tāni (śuddha) vidyādīni sadāśivāntāni | bhuvanānyaṣṭādaśa | tāni vāmādīni sadāśivāntāni | tatra vidyāyāṃ nava | īśvare aṣṭau | sadāśiva ekam | tatpuruṣakavacau mantrau | padānyekādaśa | varṇāstrayaḥ | maṇḍalaṃ ṣaṭkoṇam | viṣayāḥ sparśādayaḥ | kāraṇamīśvaraḥ | śāntyatītakalāyāṃ śaktiśivākhye tattve | bhuvanāni pañcadaśa | tāni nivṛttyādīni anāśritāntāni | tatra śaktitattve catvāri | śivatattve ekādaśa | śivāstreśānā mantrāstrayaḥ | padamekam | varṇāḥ ṣoḍaśa | (śuklavarṇaḥ) sphaṭikābhaḥ | maṇḍalaṃ vṛttam | viṣayaḥ śabdaḥ | kāraṇaṃ sadāśivaḥ | tadevaṃ pañcādhvagarbhitāsu kalāsu saṃyojanādikrameṇa śuddhiḥ kāryā || 7) tadevaṃ sthite samayadīkṣāṃ labdhvā guruṇā śikṣitān samayidharmānanutiṣṭhet | samayidharmāśca śivālayaśivabhaktaparicaryādayaḥ tripuṇḍrarudrākṣadhāraṇādayaśca | asya ca samayidharmasya dāsamārga iti vyavahāraḥ | etacca tripuṇḍrarudrākṣadhāraṇādikaṃ na kevalaṃ samayimātrasyānuṣṭheyam | kiṃ tu sarveṣāmapi nityakarmavannityatayānuṣṭheyam | ananuṣṭhāne pātakādiśravaṇenānuṣṭhānaśraddhāpraśaṃsayā nityatvoktyādibhiśca tasya nityatayā vidhānāt | tathā hi - skānde akaraṇe pātakaṃ śrūyate - tripuṇḍroddhūlanādau ca tanmānaśravaṇe'pi ca | vāñchā na jāyate yeṣāṃ te mahāpāpasaṃyutāḥ || iti || vāsiṣṭhalaiṅge - yeṣāṃ bhasmani vidveṣo vartate hṛdaye sadā | saṃkīrṇā tu bhavedbrahmaṃsteṣāṃ vaṃśaparamparā | (a 5 ślo 26-27) yeṣāṃ krodho bhavennityaṃ lalāṭe bhasmadarśanāt | teṣāmutpattisāṃkaryamanumeyaṃ vipaścitā | (a 5 ślo 22) ye bhasmadhāriṇaṃ dṛṣṭvā vācā nindanti mānavāḥ | teṣāṃ śūdreṇa sambhūtiranumeyā vipaścitā | (a 5 ślo 23) ye bhasmadhāriṇaṃ dṛṣṭvā narāḥ kurvanti tāḍanam || teṣām caṇḍālato janma brahmannūhyaṃ vipaścitā | (a 5 ślo 24) yeṣāṃ śraddhā mune nāsti śrautabhasmani sarvadā || garbhādhānādisaṃskārasteṣāṃ nāstīti niścayaḥ || (a 5 ślo 25-26) ityādinā ananuṣṭhātṝṇāṃ janmasāṅkaryaṃ dvijasaṃskārābhāvaśca śrūyate | 8) tathā parāśaropapurāṇe - tvadbhaktā brāhmaṇāḥ sākṣāttripuṇḍre bhasmakuṇṭhane | bhaveyurvimukhā nityaṃ vedasiddhe vimuktide || (a 3 ślo 35) iti tatparityāgasya śāpaphalatvaṃ śrūyate || tathā tatraiva - vedotkarṣe śivotkarṣe vidyotkarṣe tathaiva ca | tripuṇḍroddhūlanotkarṣe śraddhā puṇyavato bhavet || anekajanmasiddhānāṃ śrautasmārtānuvartinām | vedoktenaiva mārgeṇa tripuṇḍre jāyate matiḥ || (a. 6 ślo. 21, a. 4 ślo. 27-28) iti tripuṇḍrādiśraddhā mahāpuṇyaphalatvena stūyate | tathā tatraiva - brāhmaṇo vidhinotpannaṃ tripuṇḍraṃ bhasmanaiva tu | lalāṭe dhārayennityaṃ tiryagbhasmāvakuṇṭhanam || (a. 5 ślo. 25- 26) iti nityaśabdayogena vidhānaṃ dṛśyte ādibrāhmaṇabhūtena tripuṇḍraṃ bhasmanā dhṛtam | yato'ta eva viprastu tripuṇḍraṃ dhāreyatsadā || bhasmanā vedasiddhena tripuṇḍraṃ dhārayetsadā | (parāśaropa a 5 ślo 27-28) ityādinā sadāśabdayogena vidhānaṃ dṛśyate | kiṃ ca tatraiva - bhasmanā vedasiddhena tripuṇḍraṃ dehakuṇṭhanam | rudraliṅgārcanaṃ cāpi mohato vāpi na tyajet || iti || (parāśaropa a 10 ślo 40) skānde ca - tripuṇḍraṃ dhārayedbhaktyā manasāpi na laṅghayet | iti tyāgo niṣidhyate | 9) tathā rudrākṣadhāraṇamapi akaraṇe doṣakīrtanādibhirnityam | tathā hi skānde - arudrākṣadharo bhūtvā yatkiñcitkarma vaidikam | kurvan viprastu mohena narake patati dhruvam || ityakaraṇe doṣaḥ kīrtyate | bṛhannāradīye - bahūnāṃ janmanāmante mahādevaprasādataḥ | rudrākṣadhāraṇe śraddhā svabhāvādeva jāyate || iti śraddhāyāḥ puṇyaphalatvoktiḥ | skānde - kaṇṭhe mūrdhnyuṃpavīte vā karṇe kārayuge'thavā | rudrākṣaṃ dhārayennityaṃ bhaktyā paramayā yutaḥ || iti nityaśabdaḥ | vāyavīye - nābhaktyā dhārayedakṣān sadā bhaktyaiva dhārayet | iti sadāśabdayogena vidhānaṃ draṣṭavyam | ayaṃ ca samayidharmaḥ tajjanmani viśeṣanirvāṇadīkṣādyalābhe sālokyaphalaṃ datvā janmadvayavyavadhānenaikajanmavyavadhānena vā muktiṃ janayati | śivadharmottare - atha ye satataṃ bhaktyā bhajanti śivayoginaḥ | te vindanti mahābhogānante yogaṃ ca śāṅkaram || bhogayogārthibhistasmātsampūjyāḥ śivayoginaḥ | pratiśrayānnapānena śayyāvastrāsanādibhiḥ || iti yaḥ kurute bhaktiṃ satataṃ śivayoginām | sa dvitīye tṛtīye vā dehe yogamavāpnuyāt || ityādivacanaistathā pratipādanāt | ete ca samayidharmā yadyapi sarveṣāmapi putrakānāṃ sādhakānāñca sādhāraṇāḥ, tathāpi teṣāmasādhāraṇadharmāntarasattvādete samayidharmā ityucyante | itthaṃ samayidharmānuṣṭhānādviśeṣadīkṣādhikāralābhe viśeṣadīkṣāṃ kṛtvā śivapūjāgamādhyayanādiputrakadharmānanutiṣṭhet | itthaṃ samayadīkṣāyāṃ viśiṣṭāyāṃ viśeṣataḥ | vahnihomāgamajñāne yogyaḥ sañjāyate śiśuḥ || iti pratipāditasya samayayuktaviśeṣadīkṣārūpasya tadadhikārasya sadbhāvāt | tatra śivārcanaṃ mānasaṃ praśastam | tatrāśaktastu pañcavidhaśuddhikaraṇapūrvakaṃ abhiṣekālaṅkaraṇanivedanastotrapāṭhanamaskārādikaṃ bahiryāgaśabdābhidheyaṃ kuryāt | tathā varṇāśramadharmānapyanutiṣṭhet | teṣāṃ tattvajñānasādhanatvāt || 10) nanvastu teṣāṃ sākṣādeva muktisādhanatvam | gautamadharmaskāndādiṣu tathā pratipādanāt | tatra gautamadharme - yasyaite catvāriṃśatsaṃskārā aṣṭāvātmaguṇāḥ sa brahmaṇaḥsāyujyaṃ salokatāmāpnoti iti karmaṇāṃ sākṣānmokṣahetutvaṃ pratipāditam | tathā skānde'pi - varṇāśramasamācārādeva muktirna cānyathā | iti || anyatrāpi - karmaṇaiva hi saṃsiddhimāsthitā janakādayaḥ | (bhagavadgītā a 3 ślo. 20) iti śrūyate | na ca teṣāṃ phalāntare upayuktatvānmokṣaphale na sambandha iti yuktam | tathā sati karmaṇāṃ jñānaphale'pisambandhābhāvaprasaṅgāt | yadyutpattivākyāvagatasvarūpāṇāṃ karmaṇāmadhikāravākyadvayena parasparānapekṣayā phaladvayasambandhaḥ saṃyogapṛthaktvanyāyena bodhayituṃ śakyata ityucyate, tarhi prakṛte'pi mokṣaphalasambandho'pi tathā vaktuṃ śakyata iti samānam || 11) nanu kamanuṣṭhānasya puṇyajananadvārā bhogahetutvaṃ nopapadyata iti cet, na; bhogakāmanayānuṣṭhitānāṃ teṣāṃ bhogahetutve'pi mokṣakāmanayānuṣṭhitānāṃ mokṣajanakatvāvirodhāt | anyathā tavāpi jñānotpādāya tadanuṣṭhāne tairbhogajananaprasaṅgāt | na cānekajanmārjitānāṃ sañcitakarmaṇāṃ jñānaṃ vinā nivartakābhāvāt kevalakarmabhirna mokṣaḥ sambhavatīti yuktam | yogādisampāditāṇimādyaiśvaryāyattena kāyavyūhaparigraheṇa bhogadvāraiva teṣāmapohyatvāt | varṇāśramasamācārādeva - ityādinā karmaṇo'pītaravyavacchedena kāraṇatvasya pratipādanādvacanadvayāvirodhāya parasparanairapekṣyeṇa vikalpena sādhanatvasya kalpayitumucitatvāt | tasmātsākṣātkarmaṇāṃ mokṣajanakatvam | na tu jñānadvārā iti, maivam | jñānatilake - na dānairna tapoyajñairna homairna yamairvrataiḥ | na snānatīrthasampātairlabhyate paramaṃ padam || anekaiḥ pāpasaṅghātairanekaiḥ puṇyasañcayaiḥ | badhnanti sarvadātmānaṃ kośāgārakrimiryathā || ityādinā karmaṇāṃ mokṣahetutvābhāvasya pratyuta bandhahetutvasya ca pratipādanāt | kiñca malanivṛttiṃ vinā na mokṣaḥ sambhavati | śivānandānubhavācchādakasyānuvatteḥ | na cājñānarūpasya malasya jñānena vinā vinivṛttiryujyate | jñānena ca tadajñānaṃ nivarteta na karmabhiḥ | jñānaṃ labdhvācirādeva śivasāyujyamāpnuyāt || iti śivadharmottare malasya jñānamātranivartyatāpratipādanāt | jñānābhāve sañcitakarmaṇāṃ prakṣayānupapatteśca | bhogena prakṣaye, punaḥ punaḥ karmārjanasyānivāraṇāt | karmānuṣṭhāne ānuṣaṅgikasyādharmasyānivṛtteśca | tasmānna kevalakarmaṇā mokṣaḥ || 12) nanvastu tarhi jñānakarmaṇoḥ samaprādhānyena samuccitatayā mokṣahetutvam | ata eva na vikalpaprayuktadoṣaṣṭakamapi | evañca na dānaiḥ ityādiniṣedho'pi jñānaṃ vinā kṛtakarmaviṣayakatayopapadyate | samaprādhānyena samuccaye tu - jñānaṃ pradhānaṃ na tu karmahīnaṃ karma pradhānaṃ na tu buddhihīnam | tasmāttayoreva bhavet prasiddhiḥ na hyekapakṣo vihagaḥ prayāti || yathānnaṃ madhusaṃyuktaṃ madhu cānnena saṃyutam | evaṃ tapaśca vidyā ca saṃyuktaṃ bheṣajaṃ mahat || ityādikaṃ vacanaṃ mānam | tasmājjñānakarmaṇī samapradhānyena mokṣasādhanamiti | maivam | na karma karaṇīyaṃ hi bahistasya mahātmanaḥ | jñānāmṛtena tṛptasya bhaktyā ca vivaśātmanaḥ | iti śivadharmottare, na liṅgaṃ nāśramācāraḥ paramātmani saṃsthitau | (vidyāpāde ślo 7) iti sarvajñānottare, na dhyānaṃ na tapaḥ pūjā na homo naiva sādhanam | agnikāryādikāryaṃ ca naiva tasya maheśvari || niyamo'pi na tasyāsti kṣetrapīṭhādisevanam | nārcanaṃ pitṛkāryaṃ ca tīrthayātrāvratāni ca || iti devīkālottare ca sañjātajñānasya karmaniṣedhena karmaṇāṃ jñanārthatvāvagamāt | karmaṇāṃ hi jñānavatsākṣānmokṣahetutve jāte'pi jñāne tāni kartavyāni syuḥ | jñānadvārā tu sādhanatve dvārasya niṣpannatayā tadarthāni karmāṇi na kartavyānīti tanniṣedha upapadyate | karmaṇāṃ dṛṣṭajñānadvārakatvasambhave'dṛṣṭadvārakatvakalpanasyā- yuktatvācca | jñānaṃ pradhānaṃ ityādivacanamapyuktaniṣedhaparyāloca- nayā, jñānaṃ pradhānaṃ, sākṣātkāraṇam | tatta karmaṇā svajanakena vihīnaṃ cet svasyaivāniṣpattyā kāryājanakam | tathā, karma pradhānaṃ, jñānotpādakatayā avaśyāpekṣaṇīyam | ata eva dvārabhūtayā buddhyā vinākṛtaṃ na janakam | ata ubhayoḥ sattva eva muktirbhavatīti dvāradvāribhāvasamuccayaparatayā yojanīyam | 13) karmaṇāṃ jñānajanakatve - vedānuvacanenāpi yajñenādhyayanena ca | dānena tapasā devāstathaivānaśanena ca || vettumicchati yo vidvān sa munirnetaro janaḥ | iti skāndavacanaṃ mānam | na ca vedānuvacanādestṛtīyāntasya, pradhānyena icchatītyanenānvayādicchāsādhanatvameva; na jñānasādhanatvamiti yuktam | aśvena gantumicchatītyatra śabdato'pradhāne'pi gamane'rthataḥ prādhānyādaśvasyeva vedānuvacanādeḥ sarvāpekṣā ca yajñādiśruteraśvavat (bra sū 3-4-26) iti nyāyena vedane sambandhāt | śabdataḥ prādhānyāśrayaṇe'pi tādṛśecchādvārā vedanasambandhādvā laukikavyutpattyāśrayaṇe'pi karmaṇāṃ vedanasādhanatvalābhāt | vastutastu mīmāṃsāśāstrīyavyutpattyāśrayaṇe tu icchatīti pañcamalakārasya vedānuvacanādisambandhe vividiṣuṃ prati vedānuvacanādi vihitamiti karmaṇāṃ vedanasādhanatvamasmādvākyātpratīyata eva | athavā yasyaite catvāriṃśatsaṃskārāḥ iti vākyaṃ karmaṇāṃ jñānasādhanatve mānam | saṃskārā hi prokṣaṇādijanitasaṃskāravatsvataḥ phalakaraṇatvābhāvādupakāryaṃ phalakaraṇamapekṣante | prakṛte śivasāyujyarūpaphalakaraṇaṃ jñānameva | jñānādeva tu kaivalyamityāha paramā śrutiḥ ityādinā tasya phalakaraṇatvenopasthitatvāt | upasthitaparityāgena anupasthitakalpane gauravāt | tasmāccatvāriṃśatsaṃskāropakṛtena jñānena śivasāyujyaṃ bhavatītyevamarthakatayā saṃskāravākyaṃ bhavati karmaṇāṃ jñānasādhanatve mānam | tathā yāgādīnyapi karmaṇi jñānotpattinimittaṃ tu kriyā caryā prakīrtitā iti vacanājjñānajanakānyeva | evaṃ kāśīmaraṇādikamapi jñānadvāraiva mokṣasādhanam | malasya jñānamātranivartyatvena tena vinā mukterasambhavāt | ata eva skānde - śrīmadvārāṇasī puṇyā purī nityaṃ mama priyā | yasyāmutkramamāṇasya prāṇairjantoḥ kṛpābalāt || tārakaṃ brahmavijñānaṃ dadāmi śreyase hare | iti tasya jñānasādhanatvaṃ pratipāditam | 14) na ca tatra kathaṃ sañcitakarmaṇāṃ nivṛttiriti yuktam | jñānena śivakṛtayā dīkṣayā vā teṣāṃ nivṛttyupapatteḥ | tasmāt karmāṇi jñānadvāraiva muktisādhanāni | tena vaidikānyāgamikāni ca karmāṇi jñānārthinā kartavyāni | na kevalaṃ vedāgamayorvihitānyeva karmāṇijñānajanakāni; api tu yāni tatra avihitāni pratiṣiddhāni pātakāni tānyapi śivārādhanatvena kṛtāni jñānajanakāni | skānde - yāni loke niṣiddhāni karmāṇyavihitāni ca | tāni śaṃbhoḥ parā pūjetyetajjñānaṃ mahāmakham || yāni karmāṇi sarvāṇi niṣiddhāni śrutau smṛtau | tāni cārādhanaṃ śaṃbhoriti jñānaṃ mahāmakham || īśvarārthadhiyā pāpānyapi karmāṇi suvratāḥ | bhavanti pūtānyatyantaṃ satyameva na saṃśayaḥ | ārdraṃ kāṣṭhaṃ mahānagniḥ śuṣkaṃ kṛtvā dahedyathā | tatheśvaradhiyā pāpaṃ viśuddhaṃ jñānadaṃ bhavet || vaidikaṃ tāntrikaṃ hitvā mārgaṃ svaprajñayā dvijāḥ | so'pi yajña iti prokto mayā vedārthavittamāḥ || śraddhayā sahitaṃ sarvaṃ śreyase bhūyase bhavet || ityādinā tathā pratipādanāt | ayaṃ ca prapannadharmaḥ | 15) aprapannasya varṇāśradharmā evānuṣṭheyāḥ | evaṃ putrakadharmānanutiṣṭhato yadā daivavaśena nirvāṇadīkṣāyā asambhavastadā sāmīpyaphalamanubhūyānte janmāntare muktirbhavati | yadā tu tīvratīvrataraśaktinipātayoranyataralābhena nirvāṇadīkṣāṃ labhate tadā tayā sañcitakarmaṇāṃ nivṛttyā tattvajñānapratibandhakadūritavigamena tattvajñānārthaṃ śravaṇādikaṃ kuryāt | śuddhaśaivamidaṃ tantraṃ na deyaṃ na prakāśayet | dīkṣitasya ca dhīrasya śivabhaktiparasya ca || śrāvaṇīyaṃ na cānyatra kathanaṃ hi praśasyate | iti śravaṇādhikāratvena pratipāditāyā dīkṣāyā niṣpādāt | yadyapyadhītāgamasya padapadārthavyutpattimātreṇārthajñānaṃ bhavati, tathāpi tātparyāparijñāne āpātataḥ pūrvāparavirodhapratisandhānena sandehādikaluṣitameva syādityakaluṣitapratipattaye tātparyaparijñānarūpaṃ śravaṇamādaraṇīyam | etacca - yāvatkālaṃ śivajñānaṃ dṛḍhībhavati tasya tu | tāvatkālaṃ ca kartavyaṃ śravaṇādi viśeṣataḥ || ityādinā vihitam | 16) yadyapi tātparyajñānaṃ vākyārthajñānajanakatayā lokata eva prāptamiti na vidhātavyam, tathāpi nigamāgamādivicāreṇaivāyamartho niścetavyo na bhāṣāprabandhādivicāreṇetītaravyavacchedāya vidhīyate | tathā cāvaghātādividhivadayaṃ niyamavidhiḥ | na ca tatra niyamadṛṣṭasādhyaṃ paramāpūrvamastīti niyamavidhitvaṃ yuktam; iha tu tatsādhyaṃ nāstīti na tadyujyata iti vācyam | sākṣātkārasya tatsādhyatvopapatteḥ | ata eva bhagavatā bādarāyaṇena sarvāpekṣā ca yajñādiśruteraśvavat (bra sū 3-4-26) iti sarvādṛṣṭasādhyatvaṃ jñānasyābhihitam | evaṃ śravaṇena jāyamānaṃ jñānaṃ ca svasya śivenābhedāvagāhi | na tu niyantṛniyāmyabhāvādinā bhedāvagāhi | ahamātmā śivo hyanyaḥ paramātmeti yaḥ smṛtaḥ | evaṃ yo bhāvayenmohānna śivatvamavāpnuyāt || śivo'nyastvahamevānyaḥ pṛthagbhāvaṃ vivarjayet | (sarva vi pā ślo 39-40) iti bhedajñānaniṣedhapūrvakaṃ - yaḥ śivaḥ so'hameveti advaitaṃ bhāvayetsadā || (sarva vi pā ślo 40) ityanena sarvajñānottaravacanenābhedajñānasyaiva muktisādhanatayā bodhanāt | idaṃ cācāryamūrtisthādguroḥ nirvāṇadīkṣāpurassaraṃ śravaṇaṃ sakalānām | vijñānākalapralayākalayo'stu niradhikaraṇasya śivasyānugrahamātreṇa dīkṣā tattvajñānaṃ ca bhavatīti veditavyam | evaṃ śravaṇe nirvṛtte yuktibhistadarthasyānucintanarūpaṃ mananamayogyatānirāsena śravaṇapratiṣṭhārthaṃ kartavyam | anantaraṃ ca śrutasyārthasyānudhyānarūpaṃ nididhyāsanaṃ viparītabhāvanānivṛttaye cittaikāgryāya ca karaṇīyam | anādijanmānuvṛttā viparītavāsanā hi na sakṛcchravaṇamātreṇa nivartate; kiṃ tu dhyānāhitayaiva vāsanayā | na viparītavāsanāyāṃ satyāṃ sākṣātkāraḥ sambhavati | tathā cittaikāgryaṃ vinā na sūkṣmavastusākṣātkāraḥ | keśādisākṣātkāre tathā darśanāt | ato viparītavāsanānivṛttaye cittaikāgryāya ca nididhyāsanaṃ kartavyam | śravaṇādikaṃ ca yadā sākṣātkārāya na paryāptaṃ tadā arcirādidvārā phalabhogānanubhūya pralayasamaye śivānugrahe sati tatra tadaiva muktiḥ | tadā śivānugrahābhāve guruṇā janmāntare muktiḥ | yadā tu paryāptaṃ tadā gurukṛpāparipākena sūryakiraṇasannidhāneneva svātmajñānamabhivyajyate | ayameva sākṣātkārodayaḥ phalasādhanamapi || 17) nanvācchādake male sati kathamabhivyaktiḥ | na ca malanivṛttyanantaramabhivyaktirastviti vaktuṃ yuktam | abhivyaktisādhyatvena malanivṛttestvayā svīkārāt | tasmādabhivyaktimalanivṛttyoḥ parasparāśrayaparihārāya malasya dīkṣānivartyatvamevābhyupagantavyam | yuktañcaitat | malasya dravyatvena kācādidoṣasya cikitsāvyāpāreṇeva śivavyāpāreṇaiva nivartanīyatvāt | na cājñānatvena malasya jñānamātranivartyatvaṃ yuktam | ajñānaśabdasya bhrāntivācakatve vā malasya bhrāntitvābhāvena pakṣadharmatvābhāvāt | evaṃ jñānābhāvavācakatve'pyapakṣadharmatvameva | bhrāntihetudravyavācakatve tādṛśakriyānivartyatvasyaiva darśanena virodhāt | āṇavavācakatve tasyaiva pakṣatayā sahacāragrahasthalābhāvāt | tasmāt sākṣātkāraḥ phalameva; na sādhanam | na caivaṃ phalasyāvidheyatayā sākṣātkārasya vidheyatvamanupapannaṃ syāditi vācyam | iṣṭāpatteḥ | śrūyamāṇo vidhistu yathā sākṣātkāro niṣpadyate tathā yatitavyamityevamarthakatayā yojanīyaḥ | tasmāt dīkṣaiva sādhanam | ata eva - dīkṣaiva mocayatyūrdhvaṃ paraṃ dhāma nayatyapi | ityādikaṃ vacanamapi saṅgacchate | tasmānna sākṣātkāraḥ phalasādhanamiti | 18) maivam - jñānena hi tadajñānaṃ nivartyeta na karmabhiḥ | ityādinā ajñānasya jñānanivartyatāvidhānapūrvakaṃ karmanivartyatāniṣedhāt | aprakāśarūpasya malasya prakāśenaiva nivartanīyatvācca | aprakāśarūpasya tamasaḥ ālokādinā prakāśena nivṛttiranubhūyata iti na sahacāragrahasthalasyābhāvaḥ | na ca dravyatvena karmanivartyatvaṃ jñānānivartyatvaṃ vā anumātuṃ śakyate | ajñānānyatvasyopādhitve pakṣetaratvasyāpyupādhitvāpatteriti vācyam | āgamabādhitatvāt | na cābhivyaktimalanivṛttyoḥ parasparāśrayatvam | tamonivṛttiprakāśayoriva tadabhāvopapatteḥ | tatrāpi hi sati tamasi na prakāśodaya iti tamonivṛttiḥ prakāśodaye apekṣitā | prakāśodayaśca tamo nivṛttāviti prasaktaḥ parasparāśrayaḥ | sa ca - satyeva tamasi uditena prakāśena nivartate tamaḥ; tamaḥprakāśayorapi kṣaṇamātramastyeva sahāvasthānamiti vā, ekakālīnenāpi prakāśena tamonivṛttirjāyate; janakatvaṃ na pūrvabhāvitvam; kiṃ tu śaktatvamiti vā parihāryaḥ | tadvadevātrāpi parihāraḥ sambhavatīti na kāpyanupapattiḥ | dīkṣaiva mocayati ityapi vacanaṃ dīkṣāyā āvaśyakatvamātraparam | na tu jñānavyavaccedaparamiti na tadvirodho'pi | tasmātsākṣātkāreṇaiva malanivṛttiḥ | abhivyaktaṃ svarūpajñānameva sākṣātkāraḥ | na tu buddhivṛttyādirūpaḥ | tasya cetane apravṛtteḥ | kāraṇābhāvācca | na ca śabda eva kāraṇam | tasya parokṣajñānajanakatvasva bhāvatvenāparokṣajñānajanane sāmarthyābhāvāt na cāparokṣatvādau karaṇasvabhāvo na prayojakaḥ | api tu viṣayasvabhāva iti vācyam | purovartini ghaṭe ayaṃ ghaṭaḥ ityādivākyenāparokṣajñānajananaprasaṅgāt | na ceṣṭāpattiḥ | nimilitākṣaṃ prati tasya parokṣajñānajanakatayaiva sarvasammatatvāt | yasyāpi tatrendriyasannikarṣo'sti tamanimīlitākṣaṃ prati prayojakatve'nyasyāpi tadutpattyāpatteḥ | daśamastvamasītyatrāpi śabdāt parokṣajñānānantaraṃ aindriyikamevāparokṣajñānaṃ jāyate | na caindriyike jñāne śabdāpekṣā kimartheti yuktam | daśatvasaṃkhyāpūrakatayā svagataikatvasyāpekṣābuddhāvabhānāddaśamastvamasītivākyena svagatamapi ekatvaṃ saṃkhyāpūrakamiti jñāpite yuktastatsākṣātkāraḥ | ata eva svātmagataikatvasya tatsaṃkhyāpūrakatvābhijñaṃ prati na tadvākyamupayujyate | tasmācchabdasya na sākṣātkārajanakatvam | 19) evamabhivyaktasvarūpajñānatayā sākṣātkārānmukto jīvanmukta ityucyate | asya ca karaṇīyaṃ karma kimapi nāsti | tathāpi jñānotpatteḥ prāṅnirantarakarmānuṣṭhānavāsanābalāt prārabdhanāśāya lokasaṃrakṣaṇāya ca karmānuṣṭhāne pravartate | na ca karmabhirjanitena puṇyena sambadhyate | na ca karmaṇaḥ puṇyajananasamarthasya kathaṃ tadajanakatvamiti vācyam | agnistambhābhijñaṃ prati agneradāhakatvavadatra tattvajñāninaṃ prati karmaṇo'pyajanakatvasyopapatteḥ | evaṃ prārabdhabhogārtha niṣiddhānuṣṭhāne'pi adharmasyānutpattirupapannā | karmaṇastajjanakatābodhako nigamāgamādirapi pramāṇam; tasya tattvajñānarūpapratibandhakābhāvasahakṛtaṃ karma tajjanakamityevamparatvāt | vihitasya niṣiddhasya ca suhṛddarhṛdoḥ dharmādharma janakatvasya sadbhāvācca | karmakartṛgatapuṇyāpuṇyajanakatvapratipādakavacanasya sāmānyaviṣayasya viśeṣaviṣayeṇa tattvajñāninā kṛtaṃ karma tasya suhṛdi durhṛdi vā puṇyādikaṃ janayatītyetadarthapratipādakena vedavacanena saṅkocopapatteḥ || 20) nanvasya tattvajñānotpattyanantarameva sarvāṇi karmāṇi naśyanti | yathā vahnirmahādīptaḥ kāṣṭhamātraṃ ca nirdahet | tathā śubhāśubhaṃ karma jñānāgnirdahati kṣaṇāt || ---------- ------------------- ----------------- --------------- ---------- jñānāgniḥ sarvakarmāṇi bhasmasātkurute tathā || (bhagavadgītā a 4 ślo 37) ityādivacanāt | evaṃ ca karmaṇo'bhāvādbhogo'pi na sambhavatīti na tadarthasya dehasyāvasthānaṃ yujyate | astu vā prārabdhakarmaṇo'vasthānam | tathāpi nivṛttamalasyānāvṛtajñānatayā kathaṃ vaiṣayikasukhaduḥkhādibhogaḥ | tasya rāgādisādhyatvāt | nirmalasya ca rāgādyabhāvāt | tasmāttattvajñānino dehāvasthānamayuktamiti jīvanmuktiranupapanneti | maivam | prārabdhaṃ bhogato naśyeccheṣaṃ jñānena dahyate | ityādivacanānusāreṇa yathā vahniḥ ityādeḥ prārabdhetaraviṣayakatvaṃ kalpanīyamityato'styeva prārabdhakarmaṇo'vasthānam | tena tadadhīnasya bhogasyotpādanāya dehasyāvasthānamapekṣitameva | na ca nirmalasya kathaṃ rāgādyadhīno bhoga ityapi yuktam | rāgādyabhāve'pi prārabdhavināśābhisandhinā bhogopapatteḥ | athavā rāgādivāsanayā bhogaḥ | ata eva prārabdhakarmaṇo'pi vināśe tayā vāsanayaiva bhoga upapadyate || 21) kecittu - nābhuktaṃ kṣīyate karma kalpakoṭiśatairapi | (vāsiṣṭalaiṅge a 10 ślo. 33) ityādivacanāt sarvamapi karma bhoganāśyam | jñānāgniḥ ityādikamapi uktavacanāvirodhāya kāyavyūhaparigrahapūrvakabhogotpādanadvāraka- vināśaparameveti vadanti | tanna yuktam | sarvasyāpi bhoganāśyatve prārabdhāprārabdhayorviśeṣābhāvena - prārabdhaṃ bhogato naśyeccheṣaṃ jñānena dahyate | ityādivacanavyākopaprasaṅgāt | nābhuktaṃ ityādivacanamapi anenaiva vacanena prārabdhaviṣayatayā niveditamiti na tadvirodho'pi | jīvanmuktalakṣaṇaṃ tu māyikadehādiyuktatve sati nirmalatvam | nirmalatvañca na maladhvaṃsavattvam | malasyaikatvenaikamuktau sarvamuktiprasaṅgāt | kiṃ tu malasaṃyogadhvaṃsavattvam | saṃyogastu pratipuruṣaṃ bhidyata iti ekasya vināśe'pyanyasyāvināśānnoktadoṣaḥ | anye tu - tattadāvaraṇaśaktīnāṃ vibhedenoktadoṣaṃ pariharanti | 22) asya ca jīvanmuktasya hāsakrandanavalganādīni cihnāni | yadyapyetānyunmattādisādhāraṇāni, tathāpi unmādādihetukebhyastebhyo vilakṣaṇāni tattvajñānakāruṇyādijanitānyetāni cihnāni | yathā hi - tatra śivaśāstroktamārge vidyamāne paśuśāstroktamārgamācarantyajñānato janāḥ | aho! pratyakṣe'pi viṣaye itthaṃ moho jātaḥ - iti jñānaṃ hāsajanakam | lpasya vaiṣayikasukhasyābhilāṣeṇa mahadduḥkhamanubhavatyayaṃ janaḥ, kathametannirākaraṇīyamiti kāruṇyaṃ krandajanakam | svātmanaḥ saṃsārasamudrāduttīrṇatājñānaṃ valganahetuḥ | taduktaṃ tattvasāre - dhṛtidhairyasamāyuktaḥ sadānandasamāvṛtaḥ | hasate nṛtyate caiva krandate valgate'pi ca || kārtikeya uvāca - hasanādi tvayā proktaṃ yogīndrāṇāṃ ca ceṣṭitam | tasyārthaṃ naiva jānāmi kimarthaṃ kurvate prabho || īśvara uvāca - suvyaktaṃ dūṣayitvā tu vimārgeṇa jano rataḥ | taṃ dṛṣṭvā hasate yogī aho! vyāmohitaṃ jagat || jñātvā bhavasyāsadbhāvaṃ krīḍante bhavamadhyataḥ | krīḍānto'pi na lipyante tena nṛtyanti yoginaḥ || rasalubdho yathā matsyo lohaśaktiṃ na paśyati | sukhalubdhastathā loko yamalokaṃ na paśyati || tattvahīno mahadduḥkhaṃ sahate'tīva dāruṇam | tenāsau krandate yogī dṛṣṭvā duḥkhaṃ janasya ca || apārasya samudrasya pāraṃ hi taritaṃ mayā | iti matvā ca garvitvā valgante tena yoginaḥ || iti || itthamevāgamāntaroktāni cihnāntarāṇi jñeyāni | etaiśca cihnaiḥ jīvanmuktaṃ viniścitya tasmin parāṃ prītiṃ kuryāt | na kadācidapi dveṣam | yato dveṣe kṛte tadīyaniṣiddhakarmabhiḥ svasmin pāpaṃ jāyeta | īdṛśe ca jīvanmukte svarūpasākṣātkāreṇa nivṛttāvaraṇatayā śivānandaḥ prakāśate | tathāpi vaiṣayikasukhaduḥkhādikamapi vikṣepavaśājjāyeta | ataḥ paramamuktireva paramaḥ puruṣārthaḥ || 23) tasyāśca paramamukteḥ svarūpaṃ vādinaḥ svasvamatyanusāreṇānyathānyathā vadanti | tathāhi - cārvākāstāvat - dehasyaiva duḥkhanidānatvāt tadvināśe duḥkhānutpatteḥ sakaladuḥkhanidānabhūtadeharūpātmanāśa eva mokṣa ityāhuḥ | tanna | apuruṣārthatvāt | yadyapi mokṣadūśāyāṃ duḥkhamūlasya vināśaḥ sarvavādisammataḥ, tathāpi sa svayaṃ na puruṣārtho bhavitumarhati | na hi sarpakaṇṭakādinivṛttireva puruṣārthaḥ | duḥkhābhāva eva puruṣārtha iti cet sa kiṃ duḥkhadhvaṃsaḥ ? uta duḥkhaprāgabhāvaḥ ? nādyaḥ | tadānīṃ duḥkhasyānutpattau taddhvaṃsābhāvāt | utpattau ca tajjñānādeva nāśa iti puruṣapravṛttivaiphalyāt | na dvitīyaḥ | duḥkhaprāgabhāvasyānādeḥ sādhyatvābhāvena puruṣārthatvāyogāt | astu tarhi duḥkhanidānanāśa eva puruṣārtha iti cet; na | pūrvoktadoṣāt | deharūpasyātmano bhoktuḥ muktidaśāyāmabhāvenābhujyamānatvenāpuruṣārthatvācca | nāvedyaḥ puruṣārthaḥ iti nyāyāt | puruṣārtho hi tatprepsunā bhujyamānaḥ sanneva puruṣārthaḥ | na ca svātmanāśaḥ svena bhujyate | dehasya duḥkhanidānatvavat sukhanidānatvasyāpi sadbhāvena tannāśasyoddeśyatvāyogācca | śarīrātmavādaśca pūrvameva nirastaḥ | etena jñānasantativicchedo mokṣa iti mādhyamikapakṣo'pi nirastaḥ | jñānanāśasyānuddeśyatvācca | jñānakṣaṇikatvavādaśca pūrvameva nirastaḥ | viṣayoparāgābhāvena nirupaplavā jñānasantatirmokṣa iti yogācāramatamapyayuktam | jñānahetoḥ śarīrāderabhāvāt | na ca viṣayāvacchinnajñāna eva śarīrasya hetutā | lāghavena jñānamātra eva tasya hetutvāt || 24) sāṅkhyāstu - prakṛtipuruṣavivekakhyātau prakṛtikāryamahadādyanupadhānenāvasthānarūpaṃ kaivalyaṃ mokṣamācakṣate | tathā hi - puruṣasya bhoganimittaṃ prakṛtirmahadādisṛṣṭau pravartate | nirlepasya ca puruṣasya svato bhogāsambhavādbhoktṛbhūtabuddhyavivekādeva bhogo vācyaḥ | buddhyā ca puruṣasya vivekodaye'vivekakṛtabhogāsambhavena prakṛtau mahadādikāryāniṣpattestadupadhānaviraheṇaivāvasthānarūpaṃ kaivalyaṃ sambhavatīti | tadayuktam | caitanyaprakāśaviraheṇa pāṣāṇatākalpe'smin kaivalye sadāśivāditattadbhuvanabhogaparityāgena lipsāyā anudayāt | sāṃsārikaduḥkhāsaṃspṛṣṭaṃ niratiśayaṃ sukhaṃ yadi muktau syāttadā tatrecchā syāt | sakalabhogavirodhikaivalyamātre tu na kasyāpīcchā udetumarhati | tasmānna kaivalyaṃ puruṣārthaḥ || 25) etenātyantiko duḥkhocchedo mokṣa iti naiyāyikamatamapyapāstam | tanmate muktidaśāyāmātmano viśeṣaguṇaśūnyatvena duḥkhābhāvasyājñāyamānatvena apuruṣārthatvāt | nanu duḥkhābhāvasya svarūpeṇa puruṣārthatvam, na tu jñāyamānatayā | na hi duḥkhābhāvaṃ jānīyām datyuddiśya pravṛttiḥ | api tu dukhaṃ me mā bhūt duḥkhaṃ me idānīṃ jāyamānaṃ naśyatu ityevam | sukhādāvapi svarūpeṇaiva puruṣārthatvam | jñānaṃ tu nāntarīyakameveti cet, na, ajñāyamānasya duḥkhabhāvasya mūrcchādisādhāraṇyenāpuruṣārthatvāt | taduktam - duḥkhābhāvo'pi nāvedyaḥ puruṣārthatayeṣyate | nahi mūrcchādyavasthārthaṃ pravṛtto dṛśyate sudhīḥ || iti || etenātyantiko duḥkhasādhanadhvaṃso mokṣa iti naiyāyikaikadeśimataṃ cāpāstam || 26) bhāṭṭāstu - nityasukhābhivyaktirmuktirityāhuḥ | tadapi na abhivyaktirjanyā ajanyā vā ? ādye'pi abhivyaktirāvaraṇanivṛttirvā ? jñānaṃ vā ? āvaraṇanivṛttiriti cet tasyāsmanmatattvena tavāpasiddhāntāt | jñānamiti cet yatkṛtaṃ tadanityam iti nyāyena tasya vināśitvena mukteranityatvaprasaṅgāt | abhivyakterajanyatve puruṣāsādhyatvena puruṣārthatvāyogāt || 27) ārhatāstu - ātmanaḥ satatordhvagamanameva mokṣaḥ | tasyordhvagamanaṃ ca bandhavigamena bhavati | saṃsāradaśāyāmadhogamanaṃ ca svato laghorapi karmabandhanenālaghubhūtasya tasya lohapañjarāntaḥsthitasyālābukasya jale kṣiptasyeva yuktam | ūrdhvagamanamapi karmabandhavigamena lohapañjaravicchedenālābukasyeva yuktamevetyāhuḥ | tadapyayuktam | ātmano'ṇumadhyamaparimāṇayornirastatvena vyāpakasya gamanāsambhavāt | ūrdhvagamanasya sukhaduḥkhābhāvetaratvenāpuruṣārthatvācca | 28) rudraviṣṇivandrādipadaprāptirmuktirityapi na yuktam, tasya vināśitvāt | tanmuktitvapratipādakapurāṇādivacanānāmapi gauṇamuktiparatvāt || 29) kecittu sattvamuktireva muktirityāhuḥ | tathā hi puruṣasya prakṛtibhoktṛtvamanādi | sāditve tataḥ pūrvaṃ puruṣasyāpi sattve mānābhāvena tasyāpi sāditvaprasaṅgāt | na cānādernivṛttiḥ kalpayituṃ yuktā | puruṣasyāpi nivṛttyāpatteḥ | tato muktidaśāyāmapyasyaiva bhoktṛtvam | iyāṃstu bhedaḥ | yat saṃsāradaśāyāṃ karmavaśena duḥkhamohāntaritasukharūpā prakṛtirbhogyā; muktau karmaṇāmabhāvānniratiśayānandātmakasattvarūpā prakṛtirbhogyeti | etadapi bhogajanyatvājanyatvavikalpena bhāṭṭamatanirāsenaiva nirastam || 30) śivasāmyamapi na mokṣaḥ | tacca sāmyaṃ utpattisaṅkrāntisamāveśābhivyaktibhiścaturdhā sambhavati | tatra mahāvratinaḥ utpattyā sāmyamupagacchanti | tathā hi - muktau tāvacchivasāmyamasti | tacca sarvajñatvādirūpam | tacca tadaivotpadyate | anyathā pūrvamapi tatprasaṅgāt | tasmācchivaguṇasadṛśaguṇotpattyaiva śivasāmyamiti || 31) pāśupatāḥ saṅkrāntyā sāmyamupagacchanti | tathā hi - kastūrikādyāmodaḥ paṭādāviveśvarasthaṃ sārvajñyādikaṃ muktapuruṣe saṅkrāmati | tasmācchivaguṇasaṅkrāntyā sāmyamiti || 32) kāpālikāḥ samāveśena sāmyamupagacchanti tathā hi - yathā grahāḥ puruṣeṣvāviśanti tatheśvaraguṇā mukteṣvāviśanti | tasmācchivaguṇasamāveśena sāmyamiti || 33) dauvaikadeśinaḥ abhivyaktyā sāmyamupagacchanti | tathā hi - śivasyeva jīvānāmapi sārvajñyādikaṃ pūrvamevāsti | kintu saṃsāradaśāyāṃ malaruddhaṃ na prakāśate | muktau tu malavigamenābhivyajyate | tasmāt svīyaguṇābhivyaktyā śivasāmyamiti || 34) tatra utpattisāmyapakṣastāvadayuktaḥ | muktau jñānotpādakaśarīrādyabhāvānna tāvatsārvajñyasyotpattiḥ sambhavati | tasyotpattimattve'nityatvaprasaṅgāt svargādibhyo mukteraviśeṣaprasaṅgācca || 35) saṅkrāntisāmyapakṣo'pyayuktaḥ | tathā hi - kiṃ svāśrayaparityāgena āśrayāntaraprāptiḥ saṅkramaḥ? uta tadaparityāgena ? nādyaḥ | īśvarajñānasya mukte saṅkrāntyabhyupagame īśvarasya jñānābhāvaprasaṅgāt | nāpi dvitīyaḥ | jñānasya niraṃśatvenāṃśena saṅkramasyāyogāt | tathā vijñānasadbhāve mānābhāvācca | śivajñānaṃ nānyatra saṅkramate, guṇatvādityanumānena saṅkrāntyabhāvasādhanācca | na cāprayojakatvam | guṇaparityāgena guṇasyānyatra gamane guṇitādātmyabhaṅgaprasaṅgena guṇatvasyaivāyuktatvāt | taduktam - tyaktvā svaguṇinaṃ yānti na ca guṇyantaraṃ guṇāḥ | gacchatāṃ ca vyavastheyaṃ padārthānāṃ virudhyate || iti || nanu- nindanāddvijasādhūnāṃ pāpānāmatha sevanāt | pāpaṃ saṅkramate puṃsāṃ svapuṇyamapayāti ca || kṣamāvati tvanākrośāt puṇyavadbhiḥ saha sthiteḥ | puṇyaṃ saṅkramate puṃsāṃ pāpaṃ yāti tato'nyataḥ || iti smṛtyādau puṇyapāpādeḥ saṅkramaṇaṃ pratipādyate | tathā ācāryaniṣṭhajñānasya śiṣye saṅkramaṇaṃ śrūyate svāyambhuvādau ācāryābhiṣeke - adya saṃkramito yo'yamadhikāro mayā tvayi | sa kartavyastvayā tāvadyāvatsaṅkramito'nyataḥ || iti || evañca pūrvoktaguṇatvahetorvyabhicāra iti cenna | smṛtyādau puṇyapāpayoḥ saṅkrāntipratipādakavacanasya tajjātīyotpattiparatvāt | jñānasaṅkrāntipratipādakavacanasyāpi guruniyogena guruvadvyākhyānādau svātantryapratipādanaparatvāt | tathā ca tatra na mukhyā saṅkrāntiḥ | na ca kastūrikāmodādeḥ paṭe saṅkrāntidarśanādvyabhicāraḥ | tatrāpi kastūrikāvayavānāmeva saṅkrānteḥ | tatra ca guṇatvābhāvena hetorabhāvāt | na ca vahnigatasyauṣṇyasya jale saṅkrāntiḥ dṛśyate; anyathā jalasambandhe karādau dāho na syāditi vyabhicāra iti vācyam | tatrāpi jalasthasyānudbhūtarūpavahnereva dāhakatvāt | tathā ca na guṇasya svāśrayādanyatra saṅkrama iti siddham | tasmātsaṅkrāntisāmyapakṣaḥ ayukta eva || 36) nāpyāveśasāmyam | tathā sati bhūtāviṣṭasyevāsvātantryāpattyā puruṣārthatvāyogāt || 37) abhivyaktisāmyapakṣo'pyayuktaḥ | jñānakriyābhivyaktyātmanastasya sukhaduḥkhābhāvetaratvena svataḥ puruṣārthatvāyogāt | na ca tatkālīno duḥkhābhāvaḥ puruṣārthaḥ | tasya tvayā mokṣatvenānaṅgīkārāt | jñānakriyābhivyaktereva sāmyapadābhidheyāyāstathātvenābhyupagamāt | vividhatattadbhuvanabhogahānena tulyāyavyayatayā tasya puruṣārthatvāyogācca | śivādbhinnasya śivasamasya muktasya pāratantryanivṛttau śivasya sarveśvaratvavighātāpatteśca | muktānāṃ pāratantryanivṛttau jagatkāraṇaśaktimattvena svayamapi jagannirmāṇaprasaṅgācca | kiṃ ca muktasya śivasya ca bhedakābhāvādbhedo na yuktaḥ | śivasāmyasya muktitve ekadeśena sāmyaṃ vā sarvātmanā sāmyaṃ vā muktiḥ ? ādye baddhānāmapi yatkiñcitsāmyasattvena baddhamuktāviśeṣaprasaṅgaḥ | dvitīye'pi muktasya sāvayavatvābhāve niravayavasya sārvajñyādiguṇavataḥ svatantrasya ca muktasya tādṛśasya śivasya ca bhedakābhāvena muktaḥ śiva eva syāt | na śivasamaḥ | muktasya sāvayavatvāṅgīkāre sāvayavatvaṃ baindavādiśarīrayogitvameva vācyam | anyādṛśasya tasyāsambhavāt | tathā ca muktasya baddhasya cāviśeṣaprasaṅgaḥ | kiṃ ca sarvathā sāmyasyābheda eva paryavasānam | tasmānna śivasāmyaṃ muktiḥ || 38) kiṃ ca śivaikībhāvena śivānandānubhava eva mokṣaḥ | tathaiva svasmin paramaśivābhedajñānasya mokṣahetutvena śrīmatsarvajñānottarādyāgameṣu bodhitatvāt | tathā hi sarvajñānottare vacanāni - yo'sau sarvagato devaḥ sarvātmā sarvatomukhaḥ | sarvatattvamayo'cintyaḥ sarvasyopari saṃsthitaḥ || sarvatattvavyatītaśca vāṅmanonāmavarjitaḥ | so'hamevamupāsīta nirvikalpena cetasā || yadevaṃ niṣphalaṃ jñānaṃ śāśvataṃ dhruvamavyayam | nirvikalpamanirdeśyaṃ hetudṛṣṭāntavarjitam || aliṅgamakṣaraṃ śāntaṃ viṣayātītagocaram | avibhāvyamasandehaṃ tadahaṃ nātra saṃśayaḥ || ahameva paro devaḥ sarvamantramayaḥ śivaḥ | sarvamantravyatītaśca sṛṣṭisaṃhāravarjitaḥ || mayā vyāptamidaṃ sarvaṃ dṛśyādṛśyaṃ carācaram | ahameva jagannātho mattaḥ sarvaṃ pravartate || anekākārasambhinnaṃ viśvaṃ bhuvanasañcayam | śivādyavaniparyantaṃ tatsarvaṃ mayi saṃsthitam || yacca kiñcijjagatyasmin dṛśyate śrūyate'pi vā | bahirantarvibhāgena tatsarvaṃ vyāpitaṃ mayā || ahamātmā śivo hyanyaḥ paramātmeti yaḥsmṛtaḥ | evaṃ yo bhāvayenmohānna śivatvamavāpnuyāt || śivo'nyastvahamapyanyaḥ pṛthagbhāvaṃ vivarjayet | yaḥ śivaḥ so'hameveti advaitaṃ bhāvayetsadā || advaitabhāvanāyuktaḥ sarvatrātmani saṃsthitaḥ | sarvagaṃ sarvadehasthaṃ paśyate nātra saṃśayaḥ || evamekātmabhāvena saṃsthitasya tu yoginaḥ | sarvajñatvaṃ prakalpyeta vikalparahitasya ca || yo'sau sarveṣu śāstreṣu paṭhyate hyaja īśvaraḥ || akāyo nirguṇo hyātmā so'hamasmi na saṃśayaḥ | avijñātaḥ paśuḥ so'sau sṛṣṭidharmaṃ samāśritaḥ || vijñātaḥ śāśvataḥ śuddhaḥ sa śivo'tra na saṃśayaḥ | tasmādātmā sadā vedyaḥ suvicārya vicakṣaṇaiḥ || iti || eteṣāṃ vacanānāṃ gauṇārthatāmavalambya mahatā prayāsena dvaitaparatayā racitānyekadeśināṃ vyākhyānāntarāṇi na samañjasānīti sarvajñānottaravyākhyāne'smābhiḥ pratipāditam || 39) nanu sarvajñena nityamuktena śivena kiñcijjñasya baddhasya paśoraikyaṃ kathaṃ sambhavati ? viruddhadharmāṇāṃ bhinneṣveva sambhavāt | anyathā paśuśivayorabhede paśudharmasya bandhasya śive, śivadharmasya nityamuktatvasya ca paśau prasaṅgaḥ | na caikasminneva badarīphale kālabhedena śyāmaraktarūpayorivaikatraiva sarvajñatvakiñcijjñatvādiviruddhadharmayoḥ sambhava iti vācyam | tathā sati śivasyaiva paśutvadaśāyāṃ baddhatvāpattyā tasya nityamuktatvābhyupagamavirodhaprasaṅgāt | ata eva śivasya baddhamuktāvasthāprasaṅgena ghaṭe naṣṭe ghaṭākāśasya mahākāśaikyamiva māyādibandhāpagame jīvasya śivaikyamiti pakṣo'pi nirastaḥ | nadīnāṃ samudre vilayena aikyamiva māyādibandhavigame paśūnāṃ śive vilayenaikyamityapi na yuktam | laye ekībhāvasya ekībhāve layasya cāsambhavāt | līnasya muktirūpapuruṣārthānubhavāyogācca | na ca paśūnāṃ layoktiratra na svarūpalayaḥ, kintu paśutvāvasthāvilayaḥ; nadīnāmapi samudraikye nadībhāvalaya eva, na svarūpalaya iti vācyam | tathā sati yāni jalāni pūrvaṃ nadībhāvenāvasthitāni tānyeva prāktanaṃ nadībhāvaṃ vihāya samudreṇaikībhūtānītyanena kiṃ vivakṣitam ? kiṃ prāktanajalāni prāktanasamudreṇa militvā kañcidavayavinamārabhanta iti vivakṣitam ? uta ekajātīyatayā saṃśleṣaḥ ? atha pūrvatanabhedalayenābhedotpattiḥ? ādye pakṣe tadvadeva jīvacaitanyasya śivena saha melanena kasyacidavayavina ārambhakatvaṃ syāt; na ca tathābhyupagamyate | dvitīyapakṣe śivajīvayoḥ saṃśleṣasiddhāvapi abhedāsiddhiḥ | tṛtīyapakṣe bhedasya nityatvena nāśāyogaḥ | abhedasya ca janyatve vināśāvaśyambhāvena mukteranityatvaprasaṅgaḥ | kiṃ ca bhedadhvaṃsenābhedotpattipakṣe muktidaśāyāmekasyaiva vidyamānatvaṃ vācyam | tathā sati muktau vidyamānaḥ śivo vā? jīvo vā ? ādye śivasyaiva sattvena muktiphalabhoktrabhāvaprasaṅgaḥ | dvitīye jīvasyaiva sattvena śivābhāvena bhogyaśivānandābhāvaprasaṅgaḥ | tasmājjīvasya na śivasvarūpaikyaṃ sambhavati | kiṃ tu tāmrasya rasaguḍikādivedhena kālimavigamena svarṇatāprāptau svarṇaikyoktiriva, viśvāmitramunestapobalena kṣatriyatvavigamena brāhmaṇyaprāptau brāhmaṇaikyoktiriva ca, jīvasya jñānabalena paśutvavigamena svagataśivadharmabhūtaśivatvābhivyaktau śivaikyoktirityevābhyupagantavyamiti cet; ucyate || 40) guṇaguṇinoriva prakāśatadāśrayayoriva ca īṣadbheda evaikyam | ata eva baddhamuktādivyavasthopapattiḥ | yathā hi - guṇaguṇinorabhedasattve'pi guṇasya rūpasyaiva dharmatvaṃ cakṣurmātragrāhyatvaṃ ca, guṇino ghaṭādereva dharmitvaṃ tvagindriyeṇāpi grāhyatvaṃ ceti vyavasthopapadyate | tayorbhedasyāpi sattvāt | tathaiva śivajīvayoraikyasattve'pi jīvasyaiva kiñcijjñatvaṃ bandhādiyogaśca, śivasyaiva sarvajñavaṃ nityamuktatvādiyogaśceti vyavasthopapadyate | śivajīvayorbhedasyāpyaṅgīkārāt | taccaikyaṃ na muktidaśāyāmutpadyate | tathātve vināśitvaprasaṅgāt | tathā ca saṃsāradaśāyāmapyaikyamastyeva | kiṃ tu āvaraṇavaśāttadā anabhivyaktaṃ āvaraṇāpagame muktāvabhivyajyate | yathā hyaraṇiprabhṛtiṣu kāṣṭheṣu tādātmyenā vasthita eva kāṣṭhākāratirohito vahniḥ paścānmathanakriyādagdhāvārakaguru- kaṭhinadravapārthivāpyāvayavarūpakāṣṭhākāratvenābhivyajyate tadvat || 41) na ca tathā sati vastrasthāpyāvaraṇabhūtatantvākārāpagame sati abhivyakterevotpattirūpatvena atrāpyāvaraṇāpagame abhivyakterutpattirūpatva- meveti mukteranityatvaprasaṅgadoṣatādavasthyamiti vācyam | yatra kāraṇa- rūpāśrayagatāvasthāviśeṣeṇāvṛtaṃ tadavasthāpanayanenābhivyajyate tatrotpattiḥ; yatra tu āśrayagatadravyāntareṇāvṛtaṃ tannivṛttyābhivyajyate tatrābhivyaktirityutpattyabhivyaktyorbhedābhyupagamāt | vastrasyāśrayabhūta- tantvavasthārūpāvaraṇāpagame abhivyakterutpattirūpatve'pi prakṛte āśrayabhūtātmani vidyamānamalarūpadravyāntareṇāvatatvāt śivaikyasya tadāvaraṇanivṛttau tṛṇaśaivālādyapagame kūpe pūrvameva vidyamāna- jalasyevābhivyakterutpattirūpatvābhāvānnānityatvadoṣaprasaṅgaḥ | etena śivaikyasya pūrvameva sattve tādarthyena puruṣapravṛttivaiyarthyamityetada- pāstam | tadācchādakamalanivṛttau kṛtisādhyatvaparyavasānāt | tathā ca ghaṭākāśamahākāśadṛṣṭāntena nadīsamudradṛṣṭāntena ca vedāgameṣvaikyoktirukteṣadbhedagarbhābhedarūpatādātmyamātrasā- dharmyaviṣayā | na tvātyantikābhedāṃśapūrvasiddhabhedahānyaṃśāvapi dṛṣṭāntadārṣṭāntikayostatra vivakṣitau | na hi dṛṣṭāntadārṣṭāntikayostatra sarvātmanā sāmyaṃ vivakṣaṇīyam | tayorabhedāpattyā dṛṣṭāntadārṣṭāntikabhāvasyaivocchedāpatteḥ | tathā ca na pūrvoktadoṣaḥ || 42) nanu tathāpi śivaikyamātramapi na mokṣaḥ | tasya sukhaduḥkhābhāvetaratvena svataḥ puruṣārthatvābhāvāt | na cānandānubhavena puruṣārthatvam | ānandasadbhāve mānābhāvāt | ānandabhogasadbhāve bhogasyādhyāsarūpatvena saṃsāritvāpatteḥ | kvacidānandādiśravaṇasya pūrṇatvādiparatvāditi cet; na | nistattve niṣkalībhūte vindatyātmani yatsukham | nirvikalpamacintyaṃ ca hetudṛṣṭāntavarjitam || tatsukhaṃ paramaṃ proktamātyantikamanaupamam | nirasya viṣayāsaṅgaṃ manovṛttiṃ vivarjayet || yadā yātyunmanībhāvaṃ tadā tatparamaṃ sukham | iti sarvajñānottaragatavacanena sukhasya pratipādanāt | atra duḥkhanivṛttyātmakaṃ sukhamiti keṣāñcidvyākhyānaṃ sukhaśabdamukhyārthaparityāge hetvabhāvādanupapannam || 43) na ca sukhasya janyatvaniyamāt sukhānupapattiḥ | evaṃ sati jñānasyāpyabhāvaprasaṅgāt | pramāṇabalānnityajñānābhyupagame nityasukhasyāpyavirodhāt | ata eva sukhabhoktṛtve saṃsāritvaṃ syādityapāstam | anityasukhabhoktṛtva eva saṃsāritvopagamāt | anyathā jñānādimattvena saṃsāritvāpatteḥ | tasmānna nityaśivānandabhogena saṃsāritvaprasaṅgaḥ || 44) na caivaṃ śivaikyāpannajīvasyāpi sukhasvarūpatvena mokṣasvarūpasukhānubhava evāstu, kiṃ śivānandānubhavābhyupagameneti vācyam | yathā rasavadapi rasanendriyaṃ svetaradravyagatameva rasaṃ gṛhṇāti | na tu svagatam | yathā vā prakāśavadapi cakṣurindriyaṃ na svaprakāśena sūryādiprakāśaṃ gṛhṇāti | tathā sati sūryādiprakāśaṃ vinaiva ghaṭādirūpagrahaṇāpatteḥ | kiṃ tu sūryādiprakāśenaiva cakṣurgṛhṇāti | tathā ca sūryādiprakāśānubhave cakṣuḥprakāśa upayujyate | tadvadeva śivānandānubhava eva jīvanmuktasya jñānānandasvarūpamupayujyate | na tu svātmagatasukhānubhava iti sampradāyaḥ || 45) etena mantrauṣadhādivīryeṇa viṣaśaktipratibandhavajjñānāvāra- kājñānasyāpi jñānena śaktipratibandhamātraṃ kriyate | na tu jñānena nivṛttiḥ kriyata iti matamapāstam | tathā sati śivaikyālābhāt | lābhe ca śive'pyajñānaprasaṅgāt | śivāgameṣu ajñānanityatvavacanānāmanāditvena bahukālāvasthāyitvaparatvāt || 46) tasmātpūrvoktaprakāreṇa tattvasākṣātkārodaye malāsaṃsparśe āgāmikarmāsparśe ca sati sañcitakarmaṇāṃ ca dīkṣayā nivṛttau prārabdhasya ca bhogena kṣaye malakarmobhayābhāvena māyādvayasyāgāmiśarīrādyutpādanaśaktivilopena prārabdhakarmabhogena vartamānaśarīrādināśe śivānandānubhavavirodhipāśāpagamena śivenaikyaṃ prāpyālaukikaniratiśayaśivānandānubhavātmakaparama- muktiṃ prāpnotīti siddham || iti śrīmadativarṇāśramācāryavaryaśaivaparipālakaśivāgrayogīndra- jñānaśivācāryaviracitāyāṃ śaivaparibhāṣāyāṃ muktinirūpaṇaṃ nāma pañcamaḥ paricchedaḥ || ########### END OF FILE #######