#################################################### MUKTABODHA INDOLOGICAL RESEARCH INSTITUTE Use of this material (e-texts) is covered by Creative Commons license BY-NC 4.0 Catalog number: M00606 Uniform title: śivādvaitadarpaṇa Description: viraśaiva text Notes: Data-entered by the staff of Muktabodha under the supervision of Dr. Anirban Dash. Revision 0: August 22, 2021 Revision 1: March 27, 2022 Publisher : Publication year : Publication city : Hooli Publication country : India #################################################### śivādvaitadarpaṇa śrīśivābhyāṃ namaḥ | śrīśivādvaitadarpaṇasya viṣayānukramaṇikā | atha prathamaparicchedasthaviṣayāḥ | anukrama sa"nkhyā viṣayāḥ pṛṣṭhe paṃktau 1 ma"ngalācaraṇaṃ 1 7 2 svakīyaguruparamparāvarṇanaṃ 2 1 3 brahmasūtranirmāṇakāraṇanirūpaṇaṃ 3 9 4 athā'to brahmajijñāsā iti sūtrārthavicāraḥ 3 16 5 sūtrārthavicārapūrvakādhikārilakṣaṇakathanaṃ 4 2 6 jijñāsāpadasya vicāre lakṣaṇāsvīkāraḥ 5 2 7 sūtroktabrahmapadasya ghanali"ngaparyāyārthakatvakathanaṃ 6 2 8 brahmaṇaḥ svarūpalakṣaṇakathanaṃ 6 3 9 janmādyasya yataḥ iti sūtroktabrahmalakṣaṇasya spaṣṭīkaraṇaṃ 6 7 10 śaktiśaktimatordharmadharmibhāvavivakṣaṇaṃ 6 19 11 saccidānandānāṃ brahmadharmāṇāmanugataikaśaktisvarūpatvakathanaṃ 6 20 12 brahmaniṣṭhacidacidrūpaśaktidvayasyasvarūpakathanaṃ 8 2 13 śaktiviśiṣṭabrahmaṇo jagajjanmādiniyāmakatvasamarthanaṃ 9 1 14 brahmatanniṣṭhaśaktyorupādānabhedasvīkāraḥ 10 17 (2) 15 śakteḥ paratantravṛttitvakathanaṃ 11 1 16 śaktiviśiṣṭabrahmaṇaḥ sacchabdavācyatvakathanaṃ 13 4 17 śakteḥ pariṇāmitvanirūpaṇaṃ 13 8 18 vivartavādasya khaṇḍanaṃ 14 1 19 jagataḥ sadrūpatvasamarthanaṃ 14 9 20 asadvā ityadiśrutyarthavicāraḥ 14 11 21 paramatanirākaraṇapūrvakaśaktiviśiṣṭaparaśivasyaiva- sarvaprapañcopādānatvapratipādanaṃ 16 1 22 śaktiviśiṣṭaparabrahmaṇo jagadubhayakāraṇatvanirūpaṇaṃ 17 13 23 ekavijñānena sarvavijñānapratijñāvākyārthavicārapūrvaka- śaktiviśiṣṭaparaśivasyaiva jagadubhayakāratvasamarthanaṃ 17 14 24 paraśivasya pariṇāmitvanirākaraṇaṃ 18 6 25 yadā tamaḥ iti śrutyarthavicārapūrvakabrahmaniṣṭhaprajñāśakti- svarūpanirūpaṇaṃ 18 9 26 antaryāmimaheśvaratattvanirūpaṇaṃ 19 7 27 rudratatvanirūpaṇaṃ 19 13 28 viṣṇutatvanirūpaṇaṃ 19 16 29 caturvaktrabrahmatatvanirūpaṇaṃ 20 2 30 trimūrtīnāṃ sṛṣṭisthitilayakartṛtvasamarthanaṃ 20 7 31 śaktiviśiṣṭaparaśivasya sarvāntaryāmitvakathanaṃ 20 10 32 śaktiviśiṣṭaparaśivāt jagadutpattikathanaṃ 21 6 (3) atha dvitīyaparicchedasthaviṣayāḥ | anukrama sa"nkhyā viṣayāḥ pṛṣṭhe paṃktau 1 jīvasyā"ngaparyāyavācakatvakathanaṃ 22 3 2 jīvasya svarūpalakṣaṇavicāraḥ 22 4 3 jīvānāṃ śaktibhedenānekatvakathanaṃ 22 11 4 jīvaparimāṇapratipādanapūrvakatatsvarūpakathanaṃ 22 17 5 jīvaniṣṭhāvaraṇaśaktisvarūpanirūpaṇaṃ 23 2 6 kalādipañcatatvānāṃ svarūpakathanaṃ 23 5 7 kalādipañcatatvānāṃ pañcakañcukatvasvarūpakathanaṃ 23 13 8 pañcakañcukasya kāraṇaśarīratvakathanaṃ 23 15 9 ānandamayakośasvarūpakathanaṃ 23 18 10 prājñavācakajīvasvarūpakathanaṃ 23 19 11 jīvaniṣṭhaunmukhyaśaktisvarūpanirūpaṇaṃ 24 1 12 prakṛtitatvanirūpaṇaṃ 24 4 13 buddhitattvanirūpaṇaṃ 24 7 14 manastatvanirūpaṇaṃ 24 8 15 aha"nkāratattvanirūpaṇaṃ 24 9 16 pañcajñānendriyasvarūpakathanaṃ 24 12 17 pañcakarmendriyasvarūpakathanaṃ 24 17 18 pañcatanmātrasvarūpanirūpaṇaṃ 25 3 19 sūkṣmaśarīrasvarūpanirūpaṇaṃ 25 9 (4) 20 vijñānamaya-manomaya-prāṇamayakośasvarūpakathanaṃ 25 12 21 sūkṣmaśarīraviśiṣṭajīvasvarūpakathanaṃ 25 17 22 pañcīkaraṇanirākaraṇapūrvakatrivṛtkaraṇasthāpanaṃ 26 4 23 brahmāṇḍotpattikathanaṃ 27 12 24 sthūlaśarīranirūpaṇapūrvakatadviśiṣṭajīvasvarūpakathanaṃ 27 20 25 turīyāvasthānirūpaṇaṃ 28 4 26 turīyāvasthāprapannaparaśivasya sarvapadavācyatvasamarthanaṃ 28 6 27 carācaraprapañcasya paraśivaśarīratvakathanaṃ 32 2 28 jīvopādhibhūtasthūlacidacidrūpaśakteḥ sambandhabhedena vaiśiṣṭyakathana 34 17 29 malatrayanirūpaṇaṃ 35 4 30 pariṣkṛtajīvasvarūpakathanaṃ 35 11 atha tṛtīyaparicchedasthaviṣayāḥ| anukrama sa"nkhyā viṣayāḥ pṛṣṭhe paṃktau 1 śivādvaitamityatra vigrahavicāraḥ 36 5 2 śivajīvayoratyantabhedanirāsapūrvakabhedābhedasvarūpanirūpaṇaṃ 36 16 3 kāryakāraṇayorbhedābhedanirūpaṇaṃ 36 18 4 bhedābhedabodhakaśrutīnāṃ śaktiviśiṣṭaśivādvaita- (5) siddhānta eva samanvayakathanaṃ 37 7 5 śarīrāvacchinnānavacchinnarūpeṇāpi jīvabrahmaṇorbhedā- bhedasvarūpakathanaṃ 38 12 6 parabrahmaṇaḥ stha?śabdavācyatvakathanaṃ 39 11 7 sthalaśabdavācyaparaśivasya li"ngapadavācyatvakathanaṃ 40 6 8 jīvasyā"ngapadavācyatvakathanaṃ 40 11 9 jīvasya śivabhaktiprabhāvena śrīgurūpasaraṇakramanirūpaṇaṃ 40 12 10 dīkṣātrayasvarūpakathanapūrvakaśiṣyasya śivādvaita- vidyopadeśakramanirūpaṇaṃ 41 11 11 li"ngā"ngasāmarasyarahasyaprakāravarṇanaṃ 42 11 12 ācārali"ngādiṣaḍvidhali"ngasvarūpanirūpaṇaṃ 42 15 13 bhaktādiṣaḍvidhāṃgasthalasvarūpanirūpaṇaṃ 43 17 14 li"ngā"ngayorupāsyopāsakatvakathanaṃ 44 12 15 upāsanābalena bhramarakīṭakanyāyavat a"ngapadavācya- jīvasya li"ngasvarūpatvakathanaṃ 44 14 16 jīvasya sarvā"ngali"ngamayatvakathanaṃ 45 1 17 li"ngā"ngagataśaktibhaktyostāratamyanirūpaṇaṃ 45 10 18 indriyāṇāṃ li"ngamukhatvakathanaṃ 46 8 19 mahāli"ngādiṣaḍvidhali"ngānāṃ sthānanirdeśaḥ 46 20 20 li"ngārpaṇasadbhāvakathanaṃ 48 6 21 jīvaśarīrasya mantraliṃ"ngarūpatvanirūpaṇaṃ 49 9 (6) 22 pratilomapariṇāmena pṛthivyādipañcabhūtānāṃ manasaśca bhaktādiṣaṭsthaleṣu layasvarūpanirūpaṇaṃ 49 17 23 bhaktādiṣaṭsthalānāṃ ācārādiṣaḍvidhali"ngasthaleṣu layasvarūpanirūpaṇaṃ 50 2 24 ācārali"ngādiṣaḍvidhaliṃ"ngasthalānāṃ ghanali"ngarūpaparabrahmāṇi layasvarūpanirūpaṇaṃ 50 12 atha caturthaparicchedastha viṣayāḥ | anukrama sa"nkhyā viṣayāḥ pṛṣṭhe paṃktau 1 tattvamasi iti mahāvākyasya śakyārthalakṣyārthabicāraḥ 51 3 2 sambandhatrayeṇa mahāvākyārthasamanvayanirūpaṇaṃ 51 17 3 padayoḥ sāmānādhikaraṇyavicāraḥ 52 1 4 padārthayorviśeṣaṇaviśeṣyabhāvasambandhavicāraḥ 52 11 5 lakṣyalakṣaṇabhāvasambandhanirūpaṇaṃ 53 18 6 lakṣaṇapūrvaka?kṣaṇākathanaṃ 54 10 7 lakṣaṇātrayakathanaṃ 54 11 8 jahallakṣaṇāvicāraḥ 54 12 9 ajahallakṣaṇāvicāraḥ 55 4 10 jahadajahallakṣaṇāvicāraḥ 55 17 (7) 11 tattvamasi li"ngā"ngasambandha iti vākyayoḥ samānārthakatvasamarthanaṃ 56 5 12 tattvamasi iti mahāvākyasya stutiparatvārtha- vādatvaupacārikatvaviparyayatvasaṃśayatvādinirākaraṇaṃ 56 13 13 mahāvākyasyākhaṇḍārthabodhakatvakathanaṃ 56 21 14 ahaṃbrahmāsmi li"ngā"ngasambandha iti vākyayoḥ samānārthakatvanirūpaṇapūrvakavākyārthavicāraḥ 57 7 15 ahamādipadānāmantaryāmiṇi śaktisadbhāvanirūpaṇaṃ 58 14 16 lakṣaṇāsvīkārāvaśyakatvakathanaṃ 59 1 17 prajñānaṃ brahma iti mahāvākyārthavicāraḥ 60 1 18 ayamātmā brahma iti mahāvākyārthavicāraḥ 61 7 19 śaktiviśiṣṭādvaitasiddhāntasvarūpavarṇanaṃ 62 11 20 granthakārasya svakīyapraśastikathanapūrvakagranthasamāptiḥ 63 1 śrīśivābhyāṃ namaḥ aśuddhaśuddhapatrikā pṛṣṭhe paṃktau aśuddhaḥ śuddhaḥ 2 12 vacakhyāpakaḥ vacaḥkhyāpakaḥ 4 2 brūyate brūte 5 1 heto hetoḥ 10 3 paraśisya paraśivasya 20 11 kālādi kalādi 61 14 catuṣyāt catuṣpāt śrīśivābhyāṃ namaḥ aśuddhaśuddhapatrikā | naṃ0 2 | pṛṣṭhe paṃktau aśuddhaḥ śuddhaḥ 23 4 sūkṣmacicchakti sūkṣmācicchakti 34 13 sthūlacetanā sthūlācetanā 10 1 pradañca prapañca 37 6 cchedakatayoḥ cchedakayoḥ 55 14 tathācoktaṃ tathāca pṛ0 1) śrīgaṇeśāya namaḥ| śrībhagavatpādaśivānubhavaśivācāryaviracitaḥ śivādvaitadarpaṇaḥ | atha prathamaparicchedaḥ | oṃ namaḥ śrīgaṇeśāya | lokānāṃ siddhihetave || pratyūhavyūhapāthodhi | setave mūṣaketave ['vṛṣaketave' iti pāṭhāntaraṃ|] || 1 || namaḥ śivāya śāntāya | saccidānandarūpiṇe || ṣaṭtriṃśattattvabījāya | sāmbāya paramātmane || 2 || [śloko'yamadhiko mudritaḥ |]paṃcānanamukhodbhūtān | paṃcākṣaramanūpamān || paṃcasūtrakṛto vande | paṃcācāryān jagadgurūn || 3 || vedavyāsaṃ sūtrakāraṃ | caitanyaṃ vṛttikārakaṃ || bhāṣyakṛnnīlakaṇṭhāryaṃ | āśraye'bhīṣṭasiddhaye || 4 || pṛ0 2) gurave sarvalokānāṃ | bhiṣaje bhavarogiṇāṃ || nidhaye sarvavidyānāṃ | dakṣiṇāmūrtaye namaḥ || 5 || śrīmato dakṣiṇāmūrteḥ | guroḥ paraṃparāgatam || pūvallī siddhacaitanyaṃ | vande caitanyarūpiṇaṃ || 6 || tatkarāmbhojasambhūtaṃ | śivācāryaśiromaṇiṃ || vande vaiśeṣikācāryaṃ | śivādityayatīśvaraṃ || 7 || tasya hastābjasañjātaṃ | ṣaḍdarśanasudhākaraṃ || viśveśvaraśivācāryaṃ | taṃ namāmi guruṃ paraṃ || 8 || tasya śrīkarakañjāta | sañjātaṃ śirayoginaṃ || nīlakaṇṭhaśivācāryaṃ | praṇamāmi jagadguruṃ || 9 || yaḥ śambhoraparāvatāravibhavaḥ śaivāgamasthāpakaḥ || yo vai vedacatuṣṭayaprathamasadvyākhyāvacakhyāpakaḥ || yo vaiyāsikasūtrajālajaladhau bhāṣyāmṛtotpādakaḥ| sa śrīsadgurunīlakaṇṭhayatirāḍjīyājjagaccālakaḥ || 10 || nigamaśikharasindhau svīyapāṇḍityaśailo- nmathanajanitabhāṣyākhyāṃ sudhāṃ saṃvitīrya || bhavaviṣabhayabhītānprāṇino'pūpupadyaḥ | sa jayati guṇasāndro nīlakaṇṭho yamīndraḥ || 11 || durvādidarvīkaranīlakaṇṭhastapaḥ kriyātarpitanīlakaṇṭhaḥ || śāstrārthavāde kṛtasiṃhakaṇṭho jīyātsa sākṣādbhuvi nīlakaṇṭhaḥ || 12 || kṛpāsamudraḥ khalu nīlakaṇṭho bhavāmbudhau magnajanoddidhīrṣuḥ || svanāmadheyā"nkitabhāṣyapotannirmātumevāvatatāra bhūmau || 13 || pṛ0 3) tatsthāpitaśivādvaita bhāṣyasiṃhāsaneśvaram || śrīcidghanaguruṃ vande sākṣāccidghanarūpiṇaṃ || 14 || śritajanahṛdayābjabhāskaro'sau | kaluṣaviṣadrūpabhedane kuṭhāraḥ || karakalitanijātmatattvabodhaḥ | sa jayati cidghanadevadeśikendraḥ || 15 || tatkarāmbhojajātena śivānubhavayoginā || śivādvaitadarpaṇākhyaḥ prabandho'yaṃ viracyate || 16 || atha parama kāruṇiko bhagavān bādarāyaṇaḥ saṃsāratāpasantaptān janānuddhartukāmo jñātvā śivaṃ śāntimatyantapeti [śvetāśvataropaniṣadi 4-14 |] [taittirīyopaniṣadi 2-1-1 |]brahmavidāpnoti paraṃ satyajñānamanantaṃ brahma [kaivalyopaniṣadi 1-9 | ]jñātvā taṃ mṛtyumatyeti nānyaḥ panthā vimuktaye [śvetāśvataropaniṣadi 3-8 |]tameva viditvā'ti mṛtyumeti nānyaḥ panthā vidyate'yanāya ityādi śrutyanusāreṇa teṣāṃ mokṣaikasādhanībhūta brahmajñānasampādanārthaṃ upaniṣatsārabhūtaśārīrakasūtrāṇi praṇinīya tatrādau brahmajijñāsāṃ sūtrayāmāsa '[brahmasūtraṃ 1-1-1 |]athāto brahmajijñāsā iti | [athā'to brahmajijñāsā ityatra athaśabdasya ānantaryārthe vivakṣite kimānantaryamityākāṃkṣāyāṃ dharmānantaryamuktvā kirūpasya dharmasyānantaryamityāśaṃkāyāṃ paśudharmapatidharmabhedena dharmasya dvaividhyenādyasya paśudharmasya patidharmasamarpakatvena paramparayā brahmajñānasādhanatvaṃ patidharmasya tu sākṣādeva tatsādhanatvamityabhiprāyeṇāha 'atra athaśabdārtha' iti | aṣṭāvaraṇāni śrīguru-li"nga-ja"ngama-pādodaka-prasāda-vibhūti-rudrākṣamantrarūpāṇi bhaktā"ngāni | paṃcācārāśca li"ngācāra-bhṛtyācāra- sadācāraśivācāra- gaṇācārarūpā bhaktadharmāḥ | vaiśiṣṭyantu sāmānādhikaraṇyasambandhena tathāca aṣṭāvaraṇaviśiṣṭapaṃcācārāṇāṃ patidharmatvena tatprāptyanantaramevabrahmajijñāsitavyamityarthaḥ | tathāca kriyāsāre dharmānantaryamevāto vācyaṃ dharmodvidhā mataḥ paśudharmaḥ prāthamikaḥ patidharmodvitīyakaḥ | anutiṣṭan paśodharmān patidharmān sacārhati | yathā pipīlikā vṛkṣamūlamāghrāya tatphalaṃ | āruhya labhate tadvatpatidharmekatatparaḥ | yathā viha"ngaḥ pakṣābhyāṃ phalitaṃ vṛkṣamāgataḥ | paśyanphalamavāpnoti tadvacchīghraṃ tadarhati|' iti ||]atra atha śabdārtho'ṣṭāvaraṇa- pṛ0 4) viśiṣṭapaṃcācārarūpapatidharmaprāptyānantaryavacanaḥ | ataḥ śabdohyadhikārasampūrṇatvaṃ brūyate | tathāca [śvetāśvatare 6-22- 23|]vedānte paramaṃ guhyaṃ purākalpe pracoditaṃ | nāpraśāntāya dātavyaṃ nāputrāyāśiṣyāya vā punaḥ | yasya deve parābhaktiryathā deve tathā gurau | tasyaite kathitā hyarthāḥ prakāśante mahātmanaḥ | adhītavedāya jitendriyāya ca | pratiṣṭhitāṣṭāvaraṇānusāriṇe || sadā sadācārayutāya dhīmate | deyaṃ śivādvaitamidaṃ mumukṣave || ityādi śrutyāgamokteḥ | patidharmaprāptyanantaraṃ yato'dhikārapūrṇatvarūpa- pṛ0 5) patidharmaprāptiḥ ato heto brahmaṇo jijñāsā kartavyeti śeṣaḥ | jijñāsāpadasya vicāre ['athā'to brahmajijñāsā' ityatra anuvādaparihārāya śāstrepuruṣa pravṛttisiddhaye ca kartavyetipadamadhyāhartavyaṃ jijñāsāpadena vicāro lakṣaṇīya iti granthakārasyāśayaḥ | nanvatra jijñāsāpadasya prakṛtipratyayātmakasya vākyatvena lakṣaṇā'yuktā vākye śakyabhāvāt śakyasambandharūpalakṣaṇāyā apyabhavāt iticenna | pratyayenajahallakṣaṇayā vicāro bodhyate prakṛttyāca sādhyajñānamajahallakṣaṇayocyate iti lakṣaṇādvayamevā"ngīkaraṇīyamiti | atra kecittu prakṛtipratyayasamudāya ekaiva lakṣaṇā | naca śakyasambandhābhāvaḥ samudāyiśakyasambandhādeva samudāyaśakyasambandhasyāpyupapatterityāhuḥ | tanna yuktaṃvyāsajyavṛttilakṣaṇābodhakapadānāṃ tadarthānāṃ tatsambandhānāṃ ca nānātvena lakṣaṇāyā ekatvāsambhavāt | evañca yatra vākyārthasaṃbandhena vastvantaraṃ padairlakṣyate tatraiva vākye lakṣaṇā| yathā 'viṣaṃ bhuṃktvā' ityādau | tadbhinnā padalakṣaṇeti śāstre vyavahāraḥ | evaṃ sthite prakṛte'pi samudāye naikalakṣaṇā samudāyināṃ bhedena tatsambandhasyāpi bhedāt | na caikapratītijanakatvena lakṣaṇānāmekatvamiṣṭāpattiḥ | tathāsati anyataralakṣaṇayaiva vicāropasthitau lakṣaṇādvayenāpi tadupasthitya"ngīkārādvaiyarthyaprasaṃgaḥ | ataḥ prakṛtipratyayayordvayorapi lakṣakatvena lakṣaṇādvayamevā"ngīkartavyam gauravasyākiñcitkaratvāt | atra jñānāya vicāraḥ kartavya iti jñānaṃ sādhyatvenoddiśya sādhanaṃ vicāro vidhīyate | vicārasya prakṛtyarthajñānaṃ prati sādhanatvenānvayāt ||]lakṣaṇā ato brahmavicāraśāstramārambhaṇīyamiti śāstrārambhasūtrābhiprāyaḥ || 1 || pṛ0 6) atha kiṃ brahma kiṃ tasya lakṣaṇamiticeducyate | ghanali"ngaparyāyavācakaḥ ṣaṭsthalātmakaparaśiva eva brahma | tallakṣaṇantu sūkṣmacidacidrūpaśaktiviśiṣṭaṃ brahmeti | jīvātmanyativyāptivāraṇārthaṃ sūkṣmeti | sūkṣmatvañca svabhāvanirmalatvaṃ tena nirmalacidacidrūpaśaktiviśiṣṭatve'pi muktātmani nāti vyāptiḥ | tasya śakteḥ svabhāvanirmalatvābhāvāt | naca janmādyasya yataḥ iti sautratallakṣaṇavirodhaḥ sūtreṇa jagajjanmādikāraṇatvasya lakṣaṇīkaraṇāditi vācyaṃ | tasya lakṣaṇīkaraṇe jagajjanmasthitilayatirodhānānugraheṣu ekaikakāraṇatvasyāpyananyagāmitvena parasparanirapekṣaṃ lakṣaṇapañcakavivakṣāvaśyaṃbhāve gauravāllāghavānurodhena nimittopādānobhayasādhāraṇahetuhetumadbhāvasambandhenānugataikalakṣaṇaviva kṣaṇe jijñāsāviṣayībhūta jñeyabrahmaṇastallakṣaṇānupapatteḥ | ataḥ prathamaṃ jñeyabrahmaṇaḥ svarūpalakṣaṇavivakṣaṇāvaśyakatvāt | jagajjanmādikāraṇatvasya tādṛśaśaktivyatirekeṇāsambhavācceti prathamaṃ sūkṣmacidacidrūpaśaktiviśiṣṭatvalakṣaṇasvarūpalakṣaṇasyaiva vaktumucitatvāt || 2 || nanu saccidānandatvameva tatsvarūpalakṣaṇamastu kimanenānāgatalakṣaṇeneti cenna | śaktiśaktimatordharmadharmibhāvavivakṣaṇenasaccidānandānāṃ brahmadharmāṇāṃ anugataikaśaktisvarūpatvābhyupagamenaiva tannirvāhāt | ānandamayādhikaraṇabhāṣye'pi pṛ0 7) pracurānandarūpānandamayasya parabrahmadharmasya parabrahmāśrita paramākāśarūpa paramaśaktisvarūpatvaṃ [śrīnīlakaṇṭhaśivācāryapādaiḥ svīkṛtatvādityarthaḥ | teṣāmayaṃbhāṣyasandarbhaḥ taddhetuvyapadeśācca (bra-sū-1-1-15) kohyevānyātkaḥ prāṇyāt | yadeṣa ākāśa ānando na syāt eṣahyevānandayāti iti sarvajīvānāmānandapradāyakatvenānandahetuvyapadeśādānandamayaḥ paraśiva eva | svayaṃ pracurānandaviśiṣṭohi parānānandayati | yathā pracuravidyāviśiṣṭaḥ parān vidyāvataḥ karoti | ataḥ paraśiva evānandamayaḥ | pracurānandaviśiṣṭaḥ paraśiva ānandamaya ityukte paraśivādanya eva ānandamaya ityavagamyate brahmapucchaṃ pratiṣṭhā iti brahmadhāratvenāsyāvagamāt | ato jīva evānandamaya ityāśa"nkyāha māntravarṇikameva ca gīyate (sū. 1-1-16) itaśca cidambaraśaktiviśiṣṭaḥ paraśiva eva ānandamayaḥ yo vedanihitaṃ guhāyāṃ parame vyomaṅ ityasminmantre prakṛtaṃ anyontarātmā ānandamayaḥ iti brāhmaṇe pracurānandaviśiṣṭatayā ānandamaya iti gīyate | mantrabrāhmaṇayorekarthatvāt | itarathā prakṛtahānāprakṛtaprakriyā prasa"ngāt | antaratvapratijñānādanyasya cāntarasyānupadeśācca | tathā brahmavidāpnoti paraṃ iti mantreṇa yatprāpyatvena parabrahma nirdiṣṭaṃ | tadevaikaṃ ānandamayamātmānamupasaṃkrāmati iti brāhmaṇe pracurānandaviśiṣṭatayā ānandamaya iti gīyate | anyasya prāpyasyāśravaṇāt | itarathā śrutahānāśrutakalpanā prasajyet | ataḥ paramākāśarūpaḥ prakṛtyātmā ānandamaya iti śrūyate | na viśvādhikaṃ nimittaṃ paraṃ brahma yat satyaṃ jñānamanantaṃ brahma ityucyate | tasmādvā etasmādātmana ākāśaḥ sambhūtaḥ ityākāśādiprapañcaprakṛtitvena śruta ānandamayaḥ paramākāśaḥ | paramākāśarūpatvamasya yadeṣa ākāśo ānaṃdo na syāt ityato'vagamyate | brahmapucchaṃ pratiṣṭā iti brahma pracurānandarūpaparamākāśasyādhāratvenāvagamyate | ata eva sa eko brahmaṇa ānandaḥ iti brahmāśritatvenāvagamyate | punareṣa eva ānando brahmeti vyajānāt | ānandāddhyeva khalvimāni bhūtāni jāyante ityādinā sakalabhūtaprakṛtitvenābhidhīyate | tatra ānando brahma ityānandasya brahmatvavyapadeśastu brahmadharmatvena tadabhedāt | saiṣābhārgavīvāruṇī vidyā parame vyoman pratiṣṭhitā iti brahmadharmasvarūpe paramānandarūpe prapañcaprakṛtau paramaśaktiparyāye cidātmani parame vyomni vāruṇī vidyā samāptetyucyate | tato brahmadharmasvabhāvaḥ prakṛttyātmā paramākāśarūpā paramaśaktiḥ ānandamayaḥ ityucyate | tadviśiṣṭatvāt taddharmitvena pratiṣṭetyucyate paraṃbrahma | vijñānamayaśca tadupāsako jīvaḥ | pratiṣṭābhūtāddharmiṇaḥ paraśivasyabrahmaṇo dharmabhūtasyānandamayasya śaktyātmano bhedādarśanāt ānandamaya ātmā brahmetyaprāyeṇa ānandamayo'bhyāsāt iti sūtrakāreṇa sūtritaṃ || iti |]bhagavatpādaireva svīkṛtatvāt | naca bhavaduktalakṣaṇapraviṣṭacetanācetanātmakaviruddhaśaktidvayasyaikatrāsambha vena parasparanirapekṣaṃ sūkṣmacidrūpaśaktiviśiṣṭatva- sūkṣmācidrūpaśaktiviśiṣṭatvayoḥ pratyekalakṣaṇavivakṣaṇā- pṛ0 8) vaśyaṃbhāve bhavanmate'pi gauravasya vidyamānatvāt sautralakṣaṇameva vaktumucitamiti vācyam | asmanmate brahmadharmarūpāyāḥ śakteścicchaktirūpatvaṃ tatpratibimbarūpāyā acicchaktirūpatvamitya"ngīkāreṇa cicchakti tattpratibimbācicchaktyorbrahmadharmatve virodhābhāvena śaktidvayaṃ samuccittyaikasyaiva sūkṣmacidacidrūpaśaktiviśiṣṭatvasya lakṣaṇīkaraṇe tātparyāt || 3 || pṛ0 9) nanu bhavaduktalakṣaṇasvīkāre brahmaṇo jagajjanmādiniyāmakatvādisiddhiḥ kathaṃ sambhavatīti cet śrūyatāṃ yathā sāgaratara"nge sampannajanmasthitilayaṃ phenabudbudakadambakaṃ tadrūpameva dṛśyate tathā śaktiviśiṣṭe parabrahmaṇi sampannajagajjanmādikaṃ tadrūpameva tadatiriktaṃ kiñcana nopalabhyate | tathā hyatharvaśirasi nirūpitamīśvareṇa [atharvaśirasi prathamakhaṇḍe |]ahamekaḥ prathamamāsaṃ vartāmi ca bhaviṣyāmi ca | nānyaḥ kaścinmatto vyatiriktaḥ iti | tataśca tena brahmāhaṃ ityādinā viśvarūpatvamātmanaḥ prapañcitam | tatra viśvarūpatve sontarādantaraṃ prāviśat ityanupraveśa eva heturuktaḥ| ato brahmaṇaḥ svāpṛthaksiddhajagajjanmādiniyāmakatvasyārthatolābhāt | kiñca [śvetāśvataropaniṣadi-6-8 |]parāsya śaktirvividhaiva śrūyate svābhāvikī jñānabalakriyā ca [śvetāśvataropaniṣadi-3-2 |]eka eva rudro na dvitīyāya tasthe ya imān lokānīśata īśanībhiḥ paramaśaktibhiḥ ityādayaśca parabrahmaṇaḥ ṣaṭsthalātmakaparaśivasya svābhāvikānantajagajjanana-śāsana-pālanaśaktiviśiṣṭatvaṃ śrutayo vadanti | pṛ0 10) kiṃ bahunā sakalacidacitpradañcamahāvibhūtirūpā mahāsaṃvidānandasattā deśakālādiparicchedaśūnyā svābhāvikī paramaśaktiḥ parabrahmaṇaḥ paraśisyāsādhāraṇadharmarūpetyucyate | tadvyatirekeṇa paraśivasya sarvajñatva-sarvaśaktimatva-sarvakāraṇatva- sarvaniyantṛtva-sarvopāsyatva-sarvānugrāhakatva-sarvapuruṣārthahetutvādikaṃ na saṃbhavati | ato acintyaśaktiviśiṣṭasya tasya jagajjanmādiniyāmakatve na kāpyanupapattiriti vibhāvanīyam || 4 || nanu [śvetāśvataropaniṣadi-4-5 |]ajāmekāṃ lohitaśuklakṛṣṇāṃ bahvīḥ prajāḥ sṛjamānāṃ sarūpāḥ [śvetāśvataropaniṣadi-4-10 |]māyāntu prakṛtiṃ vindyānmāyinaṃ tu maheśvaraṃ | iti bahuprajājanakatvaṃ māyāpadavācyaparaprakṛtirūpatvañca lohitādivarṇānumitasatvarajastamorūpāyāstasyāḥ śravaṇāt tajjāḍyasyaiva ghaṭādiṣvanugamadarśanāt tadānuguṇyena [chāndogyopaniṣadi 6-2-1 |]sadeva saumyedamagra āsīt ityādi kāraṇaparavākyeṣu śrūyamāṇasacchabdavācyatvaṃ tasyā eva sugamatvācca śaktireva jagadupādānaṃ pratīyate kathaṃ brahmopādānamiti ceducyate | brahmaśaktiścetyubhayamupādānaṃ kāraṇaparavākyeṣu śrūyamāṇamupādānatvamubhayatropapatteḥ | sanghaṭo jaḍo ghaṭa iti sattājāḍyubhayadharmānugatyupapatteśca | tatra brahma svātantryeṇopādānaṃ śaktistu pāratantryeṇetyetāvāneva viśeṣaḥ | pṛ0 11) [āśritaṃ na bhavatītyanāśritaṃ paraṃbrahma tat antaḥ avasānaṃ yasya tat anāśritāntaṃ śaktyādipṛthivīparyantaṃ ṣaṭtriṃśattattvajālaṃ paratantravṛtti iti granthakārasyāśayaḥ | atredamavagantavyaṃ śaktyādikaṃ paratantravṛtti anāśritāntatvāt yat anāśritāntaṃ tat paratantravṛtti yathā ghaṭaḥ | nanu śaktyatiriktatattvānāṃ tatparatantravṛttitvamastu na tu śaktestasyāḥ sarvopādānatvena sarvatattvāśrayatvāditicenna | śaktiḥ kvacidāśritā dharmatvāt yo yo dharmaḥ sa sa kvacidāśritaḥ ghaṭāśritaghaṭatvavat ityanumānena śakteḥ kvacidāśritatvasiddheḥ | na ca śakterdharmatvābhāvātsvarūpāsiddhiritivācyaṃ | śaktiḥ dharmarūpā vṛttimatvāt ghaṭatvavat ityanumānena śakterdharmarūpatvātsvarūpāsiddhyabhāvāt | na ca śaktireva nāsti kathaṃ tatrāśritatvādikamanumīyata iti vācyaṃ | carācaraprapañcasya śaktisvarūpatvena śaktirnāstīti vaktumanaucittyāt | nanu bhavanmate carācaraprapañcasya śaktisvarūpatvaṃ kathamabhyupeyate tadupādānarūpāyā brahmaniṣṭhaśakterevābhāvāditi cenna | brahma jagadupādānaviśiṣṭaṃ jagatkartṛtvāt yannaivaṃ tannaivaṃ yathā ghaṭādi | ityanumānena jagadupādānarūpā brahmaniṣṭhā kācicchaktiḥ sādhyate | na ca tadupādānatvaṃ pradhāna-paramāṇu-karma-kālādīnāṃ sambhavati | teṣāmacetanatvājjagadupādānatvāsambhavāt | asmanmate brahmaṇi cetanācetanobhayātmakaśaktisvīkāreṇa cetanācetanobhayātmakaprapañcarūpakāryasyāpyupapatteḥ|]anāśritāntānāṃ tatparatantravṛttitvaniyamāt | tathācoktaṃ śivādityacaraṇaiḥ [śaktisandohe pra. 1 |]śaktyādica pṛthivyantaṃ jagadetaccarācaraṃ | pṛ0 12) śivaśaktisamutpannaṃ tanturlūtodbhavo yathā | śaktimānucyate devaḥ saccidānandalakṣaṇaḥ | dharmarūpā parāśaktiḥ dharmirūpaḥ paraḥ śivaḥ | tasyānāvṛtarūpatvāt parāśaktiḥ parātmanaḥ | sarvadā tatsvarūpeṇa bhāti bhānoriva prabhā | tādātmyamanayornityaṃ dharmadharmisvabhāvataḥ | tatra svatantrarūpeṇa śivaḥ saccitsukhātmakaḥ| śaktistu pāratantreṇa viśvopādānamiṣyate | ityato [śvetāśvataropaniṣadi 4-5 |]ajāmekāṃ [śvetāśvataropaniṣadi 4-10 |]māyāṃ tu prakṛtiṃ vindyāt iti śakterupādānatvaṃ pratipādayantī bhagavatī śrutiḥ pāratantreṇaiva tasyā upādānatvaṃ vadati | ataḥ pāratantreṇopādānatvasiddhyā svātantreṇa brahmaṇopyupādānatvaṃ siddhameva | tādātmyāpṛthagbhāvānyatarasambandhena [kāryāvasthāśrayatve sati kāraṇatvaṃ upādānatvaṃ | kārye'ti vyāptivāraṇāya viśeṣyadalaṃ | nimittakāraṇe'tivyāptivāraṇāya satyantaṃ | āśrayatvamatra tādātmyāpṛthagbhāvānyatarasambandhena | evaṃ upādānāśrayatve sati kāraṇatvaṃ nimittakāraṇatvaṃ upādāne'tivyāptivāraṇāya satyantaṃ | upādānāśrayībhūte bhūtalādau tadvāraṇāya viśeṣyadalaṃ | naca bhūtalādīnāmapi kāraṇatvaṃ sambhavati | teṣāṃ kāryotpattyāvaśyakakāryaniyatapūrvavṛttitvarūpakāraṇatvāsambhavāt | atrāśrayatvamīśvare tādātmyāpṛthagbhāvānyatarasambandhena | anyatra yathāyathaṃ saṃyogādisambandheneti mantavyam ||]kāryāvasthāśrayatvaṃ hi śakterupādānatvaṃ samarthanīyaṃ | tatsāmarthya- pṛ0 13) mānameva brahmaparyantamāyāti | nityayoge khalu māyinamityatra māyāśabdādinipratyayaḥ| tathā ca śakterbrahmāpṛthaksiddhyaiva tadapṛthaksiddhāyāḥ kāryāvasthāyā api brahmāpṛthaksiddhisambhavāt | [chāndogyopaniṣadi 6-2-1 |]sadeva saumyedamagra āsīt ityādi śrutayastu śaktiḥ śivaśca sacchabdaprakṛtipratyayoditau | tau brahmasāmarasyena samasta jagadātmakau ityādinā nimittopādānobhayakāraṇaṃ prapañcavilakṣaṇaṃ śaktiviśiṣṭaṃ ṣaṭsthalātmakaparaśivaṃ sacchabdena pratipādayanti || 5 || yadyapi brahmāśritā sūkṣmacidacidrūpaśaktiḥ sthūlacidacidrūpaśaktyātmakasamastacetanācetanarūpaprapañcākāreṇa pariṇamati natu brahma kenāpyākāreṇa pariṇamati | tathā'pi tathātathā pariṇamamānānāṃ brahmāśritaśaktīnāṃ brahmaivāyutasiddhaparyavasānabhūmiriti brahmaparyantamupādānatvasiddherapratyūhatvāt | yattubrahma [vivartatvaṃ svasvarūpāparityāgena svarūpāntarapradarśakatvaṃ |]vivartamānatayā māyā [pariṇāmatvaṃ svasvarūpaparityāgapūrvakasvarūpāntarāvasthānatvaṃ |]pariṇamamānatayopādānamiti [tuṣyatu durjanaḥ iti nyāyena tanmataprakriyāmanusṛtya niṣedhati tanmandamiti | śivādvaite sarvaṃ vastu sadātmakamiti kāryakāraṇabhāvasya na kāpyanupapattiriti bhāvaḥ |]tanmandaṃ | pṛ0 14) sadrūpe vivārtādhiṣṭhāne'sadrūpaprapañcopādānatvakalpanānaucittyāt | nāsato vidyate bhāvo nābhāvo vidyate sataḥ ityādinā sadasatorupādānopādeyabhāvasya niṣedhāvagamāt | nahi sadrūpe vivartādhiṣṭhāne śuktau asadrūparajatopādānatvamiṣyate anubhavavirodhāt | asamānādhikāraṇayostayoḥ kāryakāraṇabhāvāsambhavāt | itarathā ghaṭaṃprati tantorapi kāraṇatvaṃ kiṃ na syāt | [vivartavāde purovartisthitaśukteḥ deśāntarakālāntarasthitarajataṃ pratyupādānatvasvīkāre virodhābhāvena deśakālāvacchedena samānādhikaraṇayoḥ padārthayoḥ kāryakāraṇabhāvaṃ parityajya vibhinnadeśasthitayoḥ padārthayoḥ kāryakāraṇabhāvābhyupagamāt atrāpi vibhinnadeśakālasthitaghaṭakapālādīnāṃ kāryakāraṇabhāvo'bhyupagantavyaḥ | tathā sati deśāntarakālāntarasthitakapālādīnāṃ ghaṭādikaṃ pratyupādānatvaṃ syāt iti bhāvaḥ ||]syācca kālāntarīya deśāntarīya kapālādīnāṃ ghaṭādikaṃ pratyupādānatvaṃ | tvanmate kālāntarīya-deśāntarīya rajataṃprati śukterupādānatvasvīkārāt | tasmātsadātmakopādeyasya jagataḥ sadātmakamevopādānaṃ bhavitavyamiti sadātmakaśaktiviśiṣṭaparaśiva evopādānaṃ | [taittirīyopaniṣadi 2-7 |]asadvā idamagra āsīt tatovai sadajāyata ityādi śrutayastu pralayāvasthāyāṃ sthūlacidacidātmakaśaktirūpasya prapañcasya saccidānandasvarūpe ṣaṭsthalātmake paraśive grīṣmakāladharitrīvilīnatṛṇādi- pṛ0 15) bījavat sūkṣmacidacidātmakaśaktirūpeṇāvasthānaṃ pratipādayanti | tathācoktaṃ śivādityacaraṇaiḥ [śaktisandohe pra. 1 |]asadvetyādivākyeṣu nāsatvaṃ jagataḥ smṛtaṃ | pralayetu cidānande śive paramakāraṇe | carācaraprapañcasya grīṣme kṣmālīnabījavat | sūkṣmarūpeṇa kāryasya saṃsthitiḥ śrūyate tadā | kāryātmanā niṣedho hi na tāvatkāraṇātmanā | sarvātmanātvasatvañcedasatkāryaṃ tato bhavet | na tataḥ śrūyate tatra tato vai iti vākyataḥ | satkāryajananaṃ proktaṃ tasmātsarvaṃ[śivādvaitasiddhānte pariṇāmavādasyā"ngīkṛtatvāt etanmate samastakāryajātasya tadviṣayakajñānasya ca satyatvamurarīkriyate | nanu kāryasya satyatvamastu kathaṃ tadviṣayakajñānasya satyatvamucyate jñānasya bhramapramāsādhāraṇatvāt iti cenna | jñānasya bhramapramāsādhāraṇatve'pi satkāryāntarbhūtatvāt tasyāpi satyatvakathane bādhakābhāvāditi | tathāhi sādṛśyajñānasya satyatvāt rajjusarpajñānaṃ satyaṃ | tajjñānasya sādṛśyaviṣayakatvāt sādṛśyaṃ vinā tajjñānāsambhavācca | a"ngulyādināvaṣṭabdhanetrodgīrṇacandradvayagrāhakadṛksāmagrīdvayasya satyatvāt dvicandrajñānamapi satyaṃ | nimittasya satyatvena naimittikasyāpi satyatvā"ngīkāreṇa svanayanagatapittadoṣācchāditatvena śa"nkhagataśuklimā na gṛhyate suvarṇānuliptaśa"nkhavat | tasmāt pītaḥ śa"nkha iti jñānamapi satyameva | tattaddeśasaṃyogāt tattajjñānaṃ jāyate atyantaśīghratvena nāntarālajñānamasti tasmādālātacakrajñānamapi satyaṃ | pañcīkaraṇaprakriyānusāreṇa ekasmin bhūte'nyeṣāmaṃśānāmapi sattvāt vyomāṃśabhūyastvena na jalārthasiddhiriti marumarīcikājñānamapi satyameva | śvapnetu kālapuruṣaṃ raktavastradharaṃ tathā | gandharvanagaraṃ caiva yaḥ paśyati viśeṣataḥ | yamalokaṃ sa ṣaṇmāsāt prāpnoti nātra saṃśayaḥ || ityādyanubhavasiddhapurāṇavākyānāṃ satyatvāt svāpnikasūkṣmaprapañcaviṣayakajñānamapi satyaṃ | evamaindrajālikajñānamapi satyameva tatkāraṇībhūtamaṇimantrauṣadhādīnāṃ satyatvāt | evamapyanyadapyūhanīyaṃ | nanu brahmasatyaṃ jaganmithyā jīvo brahmaiva nāparaḥ ityādinā brahmātiriktapadārthānāṃ mithyātvāt bhavaduktapadārthānāṃ mithyātvaṃ kiṃ nasyāditi cenna | tvaduktyanusāreṇa brahma mithyā asatyahetujñānaviṣayatvāt prapañcavat ityanumānena brahmaṇo'pi mithyātvaṃ syādataḥ śivādvaitamatoktameva samīcīnamiti ||] sadātmakaṃ || ityato brahmaprapañcayorupādānopādeyabhāvena sadātmakasya prapañcasya sadātmakaṃ śaktiviśiṣṭaṃ brahmaivopādānamiti na kaścidvirodhaḥ || 6 || pṛ0 16) yadapi viyadādiprapañcasyeśvaratādātmyapratītestatreśvara upādānaṃ tathā antaḥkaraṇādīnāṃ jīvatādātmyapratīteratra jīva evopādānamiti tadapi tucchaṃ | [muṇḍakopaniṣadi 2-3 |]etasmājjāyate prāṇo manaḥ sarvendriyāṇi ca khaṃ vāyurjyotirāpaśca pṛthivī viśvasya dhāraṇī ityādiśruttyā kṛtsnasya cetanācetanātmakaprapañcasya brahmaivopādānamiti śravaṇāt | nanu [mahānārāyaṇe 2-12 |]viśvādhiko rudro maharṣiḥ hiraṇyagarbhaṃ paśyata jāyamānaṃ ityādinā viśvottīrṇa eva pṛ0 17) parameśvaro nimittabhūtaḥ svavyatiriktaprakṛtau svasa"nkalpena jāyamānaṃ hiraṇyagarbhaṃ sṛṣṭamanugrahadṛṣṭyā paśyatīti śravaṇāt kathamasya viśvopādānatvaṃ paraprakṛtirūpatvena sambhavati? nahi ghaṭaṃ nirmimāṇaḥ kulālaḥ svayameva mṛtpiṇḍībhūya ghaṭaṃ karoti asambhavāt ato nimittabhūtasya tasyopādānatvakalpanāsambhavāt śakterupādānatvakalpanenaiva kāryaniṣpattidarśanāt iti ceducyate | viśvādhiko rudro maharṣiḥ hiraṇyagarbhaṃ paśyata jāyamānaṃ ityādinā yathā viśvādhikatvamavagamyate tathā [mahānārāyaṇe 24 |]sarvo vai rudraḥ [chāndogyopaniṣadi 2-14 |]sarvaṃ khalvidaṃ brahma ityādinā prakṛtitvaṃ viśvarūpatvamapi śrūyate | śatarudrīye ṅamo hiraṇyabāhave ityārabhya kuluñcānāṃ pataye namaḥ ityantenaviśvādhipatyaṃ tataśca ṅamaḥ parṇāya ca parṇaśadyāya ca ityantena jagadākāratvaṃ śrūyate | ato nimittabhūtaḥ paraśiva evopādānaṃ | kiñca [chāndogye 6-1-2 |]stabdho'syuta tamādeśamaprākṣyo yenāśrutaṃ śrutaṃ bhavatya mataṃ matamavijñātaṃ vijñātamiti ityādi śrutyā yenādeṣṭrā nimittabhūtena vijñātena cidacidrūpaṃ sarvaṃ jagadvijñātaṃ bhavatītyāṃdeṣṭṛvijñānena sarvavijñānapratijñānāt [chāndogye 6-1-4 |]yathaikena mṛtpiṇḍena vijñātena sarvamidaṃ mṛṇmayaṃ vijñātaṃ syāt iti tadupapādakamṛtpiṇḍadṛṣṭāntānurodhācca brahmaṇo nimittamātratve tadvijñānena sakala- pṛ0 18) prapañcavijñānaṃ na sambhavati tathāhi kulālajñānena ghaṭādikāryaṃ na jñāyate kintu tadupādānamṛtpiṇḍajñānena ato nimittabhūtasya paraśivasya svāpṛthaksiddhaśaktipariṇāmabhūtasarvaprapañcopādānatvasya niṣpratyūhatvāt || 7 || yadapi saccidānandasya paraśivasyopādānatvasvīkāre kāraṇavikṛtirūpapariṇāmaprasa"ngaḥ ityuktaṃ tadayuktaṃ sūkṣmacidacidrūpaśaktiviśiṣṭasya paraśivasya kāraṇatvaṃ sthūlacidacidrūpaśaktiviśiṣṭasya tasya kāryatvamiti vadatāmasmākaṃ tatprasa"ngabhayābhāvāt | tathāhi [śvetāśvatare 4-18 |]yadā tamastanna divā na rātrirna sanna cāsacchiva eva kevalaḥ | tadakṣaraṃ tatsaviturvareṇyaṃ prajñā ca tasmātprasṛtā purāṇī iti śrutyā yasmin kāle candrasūryādi tejaḥ śūnyatayā divārātrivibhāgarahitaṃ nāmarūpaviśeṣaśūnyatayā sthūlasūkṣmacetanācetanasadasadvyaktivyavasthārahitaṃ sarvamidaṃ tamobhūtamavartata | tadā śiva evādvitīyaḥ kevalo nāmarūpavibhāgānarhasūkṣmacidacidrūpaśaktiviśiṣṭaḥ svaprakāśaḥ pariśiṣṭo'bhavat | tadakṣaraṃ tadeva tadānīṃ kṣararahitaṃ nāśarahitaṃ paraṃ vastu tat saviturādityasya pūrvaṃ tejaḥpradatvena vareṇyaṃ antarvartitejaḥ tadapi tadeva tasmāt tādṛśāt svavilīnasvetaranikhilaprapañcāt advitīyāt purāṇī nityaśuddhā tatkālatamo'panodinī mahāsphuraṇarūpā vimarśamayī prajñā nāmarūpavibhāgārhasūkṣmacidacidrūpaśaktiḥ pṛ0 19) prasṛtā prāvartata | tathācoktaṃ śivādityacaraṇaiḥ | [śaktisandohe pra. 1 |]śivādutpadyate śaktiḥ icchājñānakriyātmikā | aprameyaguṇopetā jṛmbhate sā śivājñayā iti | atrotpadyate ityanena na tāvacchakterutpādavināśaśālitvarūpānityatvaṃ kintu ghṛtakāṭhinyanyāyena svavibhāgānarhaparaśivatatvādvibhāgaṃ prāpya vimarśātmakaprajñāśaktirūpeṇa pariṇamatīti tātparyaṃ || 8 || etādṛśaprajñāśaktiviśiṣṭaṃ paraśivatatvaṃ sarvajñatva-nityatṛptatva- anādibodhatva-svatantratva-aluptaśaktimatva- anantaśaktimatvādidharmaviśiṣṭatayā antaryāmī jagatkāraṇaṃ maheśvara ityucyate | [śvetāśvatare 4-10 |]māyāṃ tu prakṛtiṃ vidyāt māyinaṃ tu maheśvaraṃ [śaktisandohe pra. 1 |]sarvajñatātṛptiranādibodhaḥ | svatantratā nityamaluptaśaktiḥ | anantaśaktiśca vibhorvidhijñāḥ| ṣaḍāhura"ngāni maheśvarasya ityādi śruteḥ | so'yaṃ maheśvaraḥ sisṛkṣuḥ [taittirīye 2-6 |]so'kāmayata bahusyāṃ prajāyeyeti iti bahuprapañcabhāvanayā ātmano māyālakṣaṇāṃ icchārūpāṃ śaktimāśrayati tadā icchāśaktiviśiṣṭaḥ san kālarudra ityucyate | atha [taittirīye 2-6 |]sa tapo'tapyata iti tapaḥ svarūpikāyā jñānātmikāyāḥ śaktyāḥ sakalajīvakarmānuguṇatatta- pṛ0 20) ccharīrādisāmagrīmālocayati tadā jñānaśaktiviśiṣṭaḥ san viṣṇurityucyate | atha svasa"nkalpitasakalakaraṇavidagdhayā kriyāśaktyā [taittirīyopaniṣadi 2-6 |]idaṃ sarvamasṛjat itīcchāśaktibhittau nikhilajagaccitramunmīlayati tadāyaṃ kriyāśaktiviśiṣṭaḥ san caturvaktrabrahmetyucyate | ata ete brahmaviṣṇumaheśvarāḥ kāraṇaśaktiviśiṣṭatvāt kāraṇātmāna ityucyante | taduktaṃ śivādityacaraṇaiḥ | [śaktisandohe | tatraite ślokāḥ ādiśaktimayaṃ bījaṃ bījaśaktimayaṃ śivaḥ | sā śaktistrividhā proktā icchājñānakriyātmikā | etacchaktitrayopeto viśvakartā sadāśivaḥ | tasyecchāśaktimānīśaḥ jñānaśaktiyuto hariḥ | kriyāśaktiyuto brahmā kramādete trimūrtayaḥ | viśvasya kāraṇātmāno jātāḥ sākṣātsadāśivāt | pitrā niyamitāḥ pūrvaṃ trayo'pi triṣu karmasu | brahmā sarge haristrāṇe īśaḥ saṃharaṇe tathā iti | atra ādiśaktimayaṃ bījaṃ ityasya ādiśaktiviśiṣṭaṃ jagajjanmādikāraṇaṃ brahmetyarthaḥ ||]trayaste kāraṇātmāno jātāḥ sākṣātsadāśivāt | pitrā niyamitāḥ pūrvaṃ trayo'pi triṣu karmasu | brahmā sarge haristrāṇe maheśo haraṇe punaḥ | iti | evamicchājñānakriyāśaktirūpaprajñāśaktiviśiṣṭaḥ sadāśivaḥ [ttaittirīyopaniṣadi 2-6 |]tatsṛṣṭvā tadevānuprāviśat iti svaśaktipariṇāmībhūtakālādibhūmyantatriṃśa- pṛ0 21) ttatvātmakasthūlacidacicchaktiviśiṣṭasakalakāryajātaṃ sṛṣṭvā svayamātmatayā praviśya [taittirīyopaniṣadi 2-6 |]sacca tyaccābhavat niruktañcāniruktañca nilayanañcānilayanañca | vijñānañcāvijñānañca iti sarvāntaryāmitvena sarvaśarīrakatayā svasṛṣṭapratyakṣaparokṣasādhāraṇanāmayuktatadrahitādhārādheyacetanācet anātmakasakalaprapañcarūpeṇa bahudhā pariṇato'bhavat | tathācoktaṃ kāraṇāgame ṅivṛttiśca pratiṣṭhā ca vidyāśāntistathaiva ca | śāntyatītakaletyetāḥ sthitā brahmādimūrtiṣu | tayā śivājñayā hyete vartante sumahojvalāḥ | brahmaṇo devatā daityā munayo manavastathā | svedajāścāṇḍajāḥ sarve prāṇinaśca jarāyujāḥ | tarugulmalatāvṛkṣādyanekodbhijjakoṭayaḥ | girayaḥ saritaścānye samudrāśca sarāṃsi ca | sambhavanti krameṇaiva tasmācchivamayaṃ jagat | iti ataḥ sarvathā jijñāsāviṣayībhūtajñeyabrahmaṇo lakṣaṇasya jagadubhayakāraṇasvarūpe śaktiviśiṣṭe paṭsthalātmake bhagavati paraśive samanvayena paraśivatattvātmakaṃ ghanali"ngameva mumukṣubhirjijñāsyamiti sarvaṃ samañjasam || iti śivatattvavivekaḥ | iti prathamaparicchedaḥ || pṛ0 22) atha dvitīyaparicchedaḥ | atha ko jīvaḥ kiṃ tasya lakṣaṇamiti ceducyate | tatrā"ngaparyāyavācako'haṃ pratītiviṣayo jīvaḥ | tallakṣaṇantu sthūlacidacidrūpaśaktiviśiṣṭo jīva iti | [śivādvaitasudhākare |]kāryopādhirayaṃ jīvaḥ kāraṇopādhirīśvaraḥ || ityabhiyuktasūktyā kāryarūpāyāḥ sthūlacidacidrūpaśakterjīvopādhitvopagamāt | paramātmamuktātmanorativyāptivāraṇārthaṃ sthūletiśakterviśeṣaṇaṃ sthūlatvañca malatrayaviśiṣṭatvaṃ ata evāśuddhatvamityapi vyavahāraḥ | naca sthūlacidacidrūpaśakterekatvaṃ yuktaṃ | yena tādṛśaśaktiviśiṣṭajīvasyāpi ekatvaśa"nkā samutpadyeta | ataḥ kāryarūpāyāstasyā anekatvābhyupagamena tadviśiṣṭajīvasyāpi anekatvamabhyupeyate | upādhibhedena bhedasvīkārāt | dṛṣṭañcaitadekasyāḥ kāraṇarūpāyā mṛdaḥ kāryarūpasya ghaṭāśarāvādikasya tadviśiṣṭākāśasyāpi anekatvaṃ | nanvevaṃ sati jīvasya paricchinnatvaṃ syāt iti cediṣṭāpattiḥ| tattatsthūlacidacidrūpāyāḥ śakteḥ paricchinnatvāt tadviśiṣṭajīvacaitanyasyāpyarthatastallābhāt | [śvetāśvataropaniṣadi 5-9x10 |]bālāgraśatabhāgasya śatadhā kalpitasya ca | bhāgo jīvaḥ savijñeyaḥ sa cānantyāya kalpyate || 9|| naiva strī na pumāneṣa na caivāyaṃ napuṃsakaḥ| yadyaccharīramādatte tena tena sayujyate || 10 || ityādiśruteśca || 1 || pṛ0 23) atha jīvopādhibhūtā seyaṃ sthūlacidacidrūpaśaktiḥ āvaraṇaśaktiraunmukhyaśaktiriti dvidhā bhavati | tatra sūkṣmacicchaktipariṇāmarūpā brahmacaitanyagopanānukūlā śaktirāvaraṇaśaktiḥ | gopanatvañca brahma nāsti na prakāśate iti vyavahārayogyatvaṃ | sā ca śaktiḥ śivatattvamāśritya kalā-vidyā-rāga- kāla-niyatibhedena pañcadhā bhavati | tatra sarva kartṛtvaśaktipariṇāmarūpā kiñcitkartṛtvaśaktiḥ kalāśaktiḥ | sarvajñatāśaktipariṇāmarūpā kiñcijñatvaśaktiḥ vidyāśaktiḥ | pūrṇatāśaktipariṇāmarūpā apūrṇatāśaktiḥ rāgaśaktiḥ | nityatvaśaktipariṇāmarūpā anityatvaśaktiḥ kālaśaktiḥ | vyāpakatāśaktipariṇāmarūpā avyāpakatāśaktiḥ niyatiśaktiḥ | evaṃvidhakalādiśaktipañcakamasya jīvasya paraśivaśāsanādaparicchinnasvasvarūpāvaraṇabhūtatvādāvaraṇaśaktiḥ ata eva pañcakañcukamiti vyavahriyate | etatpañcakañcukaṃ sthūlasūkṣmāvasthāprapannanikhilaprapañcasyopādānakāraṇatvāt kāraṇaśarīraṃ kāryarūpaśaktestādātmyabhāvāpannakāraṇaśaktau līnatvāt suṣuptiḥ| ata eva sthūlasūkṣmāvasthāprapannasarvaprapañcasya layasthānaṃ | ānandapracuratvāt ānandaśaktirata evānandamayakośa iti ca vyavahriyate | etadupādhiviśiṣṭo jīvaḥ prājña ityucyate | [māṇḍūkyopaniṣadi 5|]suṣuptisthāna ekībhūtaḥ prajñānaghana evānandamayo hyānandabhuk ceto mukhaḥ prājñaḥ iti śruteḥ || 2 || pṛ0 24) atha sūkṣmācicchaktipariṇāmarūpā tattajjīvasādhāraṇasukhaduḥkhādibhogānukūlā śaktiraunmukhyaśaktiḥ | sā ca śuddhacaitanyarūpaparaśivaprerakatvena prakṛtitattvādipṛthivītatvaparyantaṃ caturviṃśatitatvātmanā pariṇamati | tatrecchāśaktyudrekadaśāpannaunmukhyaśaktiviśiṣṭacaitanyāt pratibimbagatyā sukhaduḥkhamohapradasatvarajastamasāṃ sāmyāvasthālakṣaṇaṃ buddhyādibhūmyantatrayo viṃśatitatvamūlakāraṇaṃ prakṛtitatvaṃ bhavati | satvaguṇapradhānatayā niścayaheturbuddhitatvaṃ bhavati | rajoguṇapradhānatayā sa"nkalpavikalpasādhanaṃ manastatvaṃ bhavati | tamoguṇapradhānatayā mamedaṃ kartavyamityabhimānasādhanaṃ aha"nkāratatvaṃ bhavati | etattritayaṃ śarīrāntaḥsthitvā sukhādivedyāvadhānakaraṇarūpatvāt antaḥkaraṇamityucyate | evaṃ jñānaśaktyudrekadaśāpannonmukhyaśaktiviśiṣṭacaitanyāt satvaguṇapradhānatayā śarīrabāhyalagnaśabdajñānakaraṇaṃ śrotraṃ | sparśajñānakaraṇaṃ tvak | rūpajñānakaraṇaṃ cakṣuḥ | rasajñānakaraṇaṃ rasanaṃ | gandhajñānakaraṇaṃ ghrāṇamityucyate | etadbāhyakaraṇapañcakaṃ jñānaśaktipradhānatvāt jñānendriyamityucyate | evaṃ kriyāśaktyudrekadaśāpannonmukhyaśaktiviśiṣṭacaitanyāt rajoguṇapradhānatayā uccāraṇakriyāheturvāk | dānādānādikriyāsādhanaṃ pāṇiḥ | gamanāgamanādikriyāsādhanaṃ pādaḥ | bhuktajīrṇamalaparityāgasādhanaṃ pāyuḥ | retomūtraparityāgakriyāsādhanaṃ upasthakaṃ bhavati | etadbāhyakaraṇapañcakaṃ kriyāśakti- pṛ0 25) pradhānatvāt karmendriyamityucyate | etatkaraṇatrayodaśakaṃ icchājñānakriyāśaktyātmakamiti mantavyam || 3 || atha kriyāśaktyudrekadaśāpannaunmukhyaśaktiviśiṣṭacaitanyāt tamoguṇapradhānatayā ākāśaḥ-ākāśādvāyuḥ-vāyoragniḥ-agnerāpaḥ- adbhyaḥ pṛthivī cotpadyante | [taittirīyopaniṣadi 2-1 |]ātmana ākāśaḥ sambhūtaḥ-ākāśādvāyuḥ-vāyoragniḥ-agnerāpaḥ-adbhyaḥ pṛthivī iti śruteḥ | etānyeva pañcatanmātrāṇi-sūkṣmabhūtānītyucyante | etebhyaḥ sūkṣmaśarīrāṇi-sthūlabhūtāni ca sambhavanti | sūkṣmaśarīrāṇi bhūtasūkṣmapañcakaṃ-jñānedriyapañcakaṃ-karmeṃdriyapañcakaṃ- vṛttitrayātmakamekamantaḥkaraṇaṃ pañcavṛttika ekaḥ prāṇaśceti saptadaśāvayavātmakāni etānyeva li"ngaśarīrāṇītyucyante | atra jñānendriyasahitaṃ jñānaśaktipradhānaṃ buddhitatvaṃ kartṛrūpaṃ vijñānamayakośo bhavati | jñānendriyasahitaṃ icchāśaktipradhānaṃ manastatvaṃ karaṇarūpaṃ manomayakośo bhavati | karmendriyasahitaṃ kriyāśaktipradhānaṃ prāṇatatvaṃ kāryarūpaprāṇamayakośo bhavati | etatkośatrayamilitaṃ sūkṣmaśarīramityucyate | etatsūkṣmaśarīrāvacchinno jīvastaijasa iti vyapadiśyate | taijasasya sūkṣmaśarīramidaṃ sthūlaprapañcāpekṣayā sūkṣmatvāt jāgradvāsanāmayatvācca svapnaḥ | ata eva sthūlaprapañcalayasthānaṃ pṛ0 26) jñānaśaktipradhānatvātjñānaśaktirata eva vijñānādikośatrayātmakamityucyate || [māṇḍūkyopaniṣadi 4 |]svapnasthāno'ntaḥprajñaḥ saptā"nga ekonaviṃśatimukhaḥ praviviktabhuk taijasaḥ | iti śruteḥ || 4 || sthūlabhūtāni trivṛtkṛtāni trivṛtkaraṇaṃ nāma tejobannānāṃ trayāṇāṃ madhye ekaikaṃ dvidhāsamaṃ vibhajya punarekaikabhāgasya dvidhāvibhāgaṃ kṛtvā svasvadvitīyasthūlabhāgaṃ parityajya anyadīyasthūlabhāgayorekaikasya bhāgasya saṃyojanaṃ | tathāhi śrūyate [chāndogyopaniṣadi 6-3-2 |]seyaṃ devataikṣata hantāhamimāstisro devatā anena jīvenātmanānupraviśya nāmarūpe vyākaravāṇīti | tāsāṃ trivṛtaṃ trivṛtaṃ ekaikāṃ karavāṇi iti | nanu trivṛtkaraṇe kṛte taijasaḥ pṛthivyādyātmakatve kāṭhinyadravatvādiviśiṣṭatayopalambhaprasa"nga iti cenna | ardhabhūyastvāt svasvāśritaguṇaviśiṣṭatayopalambhāt | evaṃ śākhāntare prasiddhākāśavāyusṛṣṭeḥ śrutatvāt tatparityāgānupapatteḥ | atastacchrutivirodhaparihārāyopasaṃhāraḥ kriyate | naca vāyvākāśayorvyavahāra eva nāstīti vācyaṃ | mahānvāyurmahannabhaḥ iti sarvānubhavasiddhatvāt | yattu pañcīkaraṇasamaṣṭiḥ pañcabhūtasṛṣṭiriti tanna manoramam | vyavahāramārgaprāptapañcīkṛtirmudhā pañcīkaraṇasya kutrāpyaśravaṇāt | [śrutasya trivṛtkaraṇasya hānaḥ parityāgaḥ aśrutasya pañcīkaraṇasya kalpanārūpadoṣa ityarthaḥ |]śrutahānāśrutakalpanāprasa"ngāt trivṛtkaraṇaśrutivirodhācca | nanu pṛ0 27) śrutyantaraikavākyatayā pañcānāṃ bhūtānāṃ sṛṣṭiṃ prakramya teṣāṃ sūkṣmatayā vyavahāryamāṇānāṃ vyavahārasiddhaye trivṛtkaraṇaṃ bruvantī śrutiḥ pañcīkaraṇābhiprāyeti cenna | tathāsati trivṛtkaraṇenaiva sāmañjasye vyavahāramātrasiddhaye śrutiviruddhapañcīkaraṇakalpanānaucityāt | evaṃ trivṛtkṛteṣu bhūteṣu pratiniyatāśrayā api śabdādayo guṇā yathāyathamutpadyante | etaduktaṃ bhavati ākāśādīnāṃ pūrvapūrvasyottarottaraṃ prati kāraṇatvena svasvakāryāpekṣayā vyāpakatvāt kāryāṃśasaṃvalitatve'pi na kāryagataguṇāśrayatayā'bhivyaktiḥ kintu svasvaguṇāśrayatayaiva tathā kāryāṇāṃ svakāraṇāpekṣayā'lpatvāt teṣāṃ kāraṇabhāgasammiśritānāṃ kāraṇaguṇāśrayatayā'pi bhavatyabhivyaktiriti || 5 || evaṃ trivṛtkṛtebhyo bhūtebhyaścaturdaśalokānāṃ brahmāṇḍasya tadantarvarticaturvidhasthūlaśarīrāṇāṃ taducitānāṃ annapānādīnāmutpattirbhavati | caturdaśalokāstu bhūrbhuvaḥsvarmaharjanastapaḥ satyamityetannāmakā uparyuparivartamānā atalavitalasutalarasātalatalātalamahātalapātālanāmakā adhodhovartamānāḥ | caturvidhaśarīrāṇi tu jarāyujāṇḍajodbhijjasvedajākhyāni | jarāyujāni manuṣyapaśvādīni | aṇḍajāni pakṣipannagādīni | udbhijjāni vṛkṣalatādīni | svedajāni kṛmimaśakādīni | etatsthūlaśarīrāvacchinno jīvo viśva ityucyate | viśvasyedaṃ sthūlaśarīraṃ sthūlabhogāyatanatvāt sthūlaśarīraṃ kriyāśakti- pṛ0 28) pradhānatvāt kriyāśaktirata eva jāgrat annavikāratvāccānnamayakośa iti ca vyavahriyate [māṇḍūkyopaniṣadi 3 |]jāgaritasthāno bahiṣprajñaḥ saptā"nga ekonaviṃśatimukhaḥ sthūlabhuk vaiśvānaraḥ iti śruteḥ || 6 || evaṃ sthūlasūkṣmakāraṇaprapañcānāmāśrayībhūtaṃ sūkṣmacidacidrūpaśaktiviśiṣṭaṃ yatparaśivacaitanyaṃ tatturīyamityucyate | [māṇḍūkyopaniṣadi 7 |]prapañcopaśamaṃ śāntaṃ śivamadvaitaṃ caturthaṃ manyante iti śruteḥ | tadetatturīyacaitanyaṃ [chāndogyopaniṣadi 3|14| 1 |]sarvaṃ khalvidaṃ brahma [mahānārāyaṇopaniṣadi 16 |]sarvo vai rudraḥ ityādi śrutipratipādyasarvapadavācyaṃ[turīyacaitanyasya paraśivatatvasya sarvakāraṇatvahetunā sarvānupraveśastāvatsidhyati tatsṛṣṭvā tadevānuprāviśat iti śruteḥ | tataḥ sarvaniyantṛtvaṃ siddhyati antaḥ praviṣṭaḥ śāstā janānāṃ iti śruteḥ | tataḥ sarvaśarīratvaṃ siddhyati yaḥ pṛthivyāṃ tiṣṭhan ityantaryāmi brāhmaṇe niyamyasya pṛthivyādeḥ sarvasyāpi prapañcasya niyantṛśarīratvaśravaṇāt | idameva jagajjanmādikāraṇatvahetunā paraṃparayā siddhyatsarvaśarīratvamiha sarvātmatvaṃ vivakṣitaṃ | idañca śarvaṃ khalvidaṃ brahma iti samānādhikaraṇanirdeśasya tāvadupapādakaṃ bhavatyeva | brāhmaṇo vidvān brāhmaṇo bṛhaspatisavena yajeta ityādi laukikavaidikavyavahāreṣu śarīravāciśabdānāṃ śarīriparyantatvadarśanāditibhāvaḥ | syādetat | pṛ0 29) śarīravācināṃ śarīriparyantatvamasiddhaṃ tathānuśāsanābhāvāt | laukikavaidikavyavahārayoḥ śarīrātmabhramasiddhārthāvalambanatvopapatteḥ | asti ca bhramasiddhārthāvalambano vaidikavyavahāraḥ uttānā vai devagavā vahantītyādiḥ | tathā ca paryāyeṇa suranaratiryagādisarvadeheṣvātmabhramavati jīva eva śarvaṃ khalvidaṃ brahma ityayaṃ bhramasiddhasārvātmyanirdeśa upapadyate natu parabrahmaṇi sarvaśarīrakatvamātravati tattādātmyabhramarahita ityāśa"nkyāha yatheti | svasya svīyasya svābhidheyasya nīlasyetyarthaḥ | tathā ca nīlādiśabdāstāvadguṇaviśiṣṭadravyasyāpi vācakāḥ nīlamutpalamityādisamānādhikaraṇavyavahāradarśanāt | na ca matublopāttannirvāhaḥ | matublopānuśāsanasya hi matublopenaiva drabyābhidhānamiti nābhiprāyaḥ | śabdābhāvasya śabdakāryakāritvābhāvāt | nāpi luptena smṛtena matupā tadabhidhānamiti tadabhiprāyaḥ | matublopasya siddhaśabdānvākhyānārthaṃ vaiyākaraṇakalpitatvena vastutastatra luptasya matupo'bhāvāt | tasmānmatublopānuśāsanenāpi nīlādiśabdānāṃ guṇaviśiṣṭadravyavācakatvameva siddhyati | matubaśravaṇe tallopānuśāsanabalāt tadarthapratyayāvaśyambhāve ca sati nīlādiśabdānāmiva tajjanakatvaparyavasānāt kimarthaṃ tarhi matublopānuśāsanaṃ | samānādhikaraṇavyavahārādeva hi nīlādiśabdānāṃ guṇaviśiṣṭadravyavācakatvaṃ siddhyati | ucyate | santi nīlādiśabdāḥ kevalaguṇavācakā api | ghaṭasya nīlo guṇaḥ ityādivyadhikaraṇavyavahārāṇāmapi darśanāt | tathā ca yathā guṇaviśiṣṭadravyavācināṃ nīlādiśabdānāṃ niṣkṛṣṭaguṇaparatvavivakṣāyāṃ nailyaṃ nīlatvaṃ nīlimeti pṛ0 30) bhāvapratyayaḥ tathā teṣāṃ niṣkṛṣṭaguṇavācināṃ dravyaparatvavivakṣāyāṃ matuppratyayo'pi bhavet | dṛśyate hi puṇyapāpādiśabdānāṃ ayaṃ puruṣaḥ puṇyaḥ ayaṃ pāpaḥ asya puṇyaṃ asya pāpaṃ ityādidvividhavyavahāradarśanāt | dharmādharmādimātravācakatvena taddharmiparyantatvena ca dvividhānāṃ dharmādharmamātravācakānāṃ dharmiparyaṃtatvavivakṣāyāṃ puṇyavān pāpavān ityādirmatubantavyavahāraḥ | tathātrāpi tatprāptau tadvyāvṛtyarthaṃ matublopānuśāsanaṃ | tena dravyaparyantā eva nīlādiśabdā dravyeṣu prayoktavyāḥ guṇamātraparyavasāyino'pyabhedopacāravivakṣāyāṃ prayoktavyāḥ | yathā- śākṣānnīlaguṇa eveyaṃ vanitā nīlimeveyaṃ iti kadāpi guṇamātraparyavasitānāṃ dravyaparyantatvavivakṣāyāṃ matubantaprayogo nāstīti siddhyati | vārtikakṛtā'pi guṇavacanebhyo matupo luk ityanuśāsanānantaraṃ idamevaṃ tasya prayojanamuktaṃ avyatirekātsiddhamiticet dṛṣṭovyatirekaḥ iti | atrāvyatirekaḥ avyabhicāraḥ tataśca śuklādiśabdairabhidhīyamānānāṃ guṇānāṃ guṇyavyabhicārāt guṇinā sahaivābhidhānāt śuklādiśabdaśaktyaiva guṇyabhidhānasiddhermatublopānuśāsanaṃ vyarthamiti śa"nkā | vastrasya śukla iti guṇābhidhānasya guṇivyabhicārodṛṣṭaḥ | ataḥ kevalaguṇābhidhāyakaśabdasya dravyaparyantatvavivakṣāyāṃ tato matupi prāpte luganuśāsanamiti vyavahāraḥ | etena nīlādiśabdā guṇamātravācina eva | abhedopacārāvalambanastu nīlamutpalaṃ ityādisamānādhikaraṇanirdeśo ṅīlimeveyaṃ iti nirdeśavadityapi śa"nkā nirastā | guṇaviśiṣṭadravyavācināṃ nīlādiśabdānāṃ bhāve guṇavācināṃ pṛ0 31) nīlimādiśabdānāmaniṣpattiprasa"ngāt | guṇavācibhyo bhāvapratyayotpattau hi teṣāṃ guṇagatadharmavācitvameva syāt | natu guṇavācitvaṃ | etenaivābhedabhramaśaktibhramābhyāṃ samānādhikaraṇanirdeśanirvāhopyapāstaḥ | na cāyamabhrāntavyavahārasādhāraṇo nirvāhaḥ | nanu tathāpi guṇamātravācakānāṃ nīlādiśabdānāṃ tadviśiṣṭeṣu dravyeṣu lakṣaṇayā samānādhikaraṇavyavahāraḥ sambhavati | tatsambhave ca na teṣvapi śaktyantaraṃ kalpanīyaṃ | gauravāt | evañca lakṣaṇāniyamārthaṃ matublopānuśāsanaṃ | lakṣaṇīyaparanīlādiśabdāt bhāvapratyayena nīlimādiśabdaniṣpattiriti sarvaṃ sa"ngacchate | anayaiva diśā śarīravācino devamanuṣyabrāhmaṇādiśabdā api ātmaparyantāḥ | naca tathā sati śarīrādiśabdānāmapyātmaparatā syāditi vācyaṃ | tatpravṛttinimittasya śarīratvasya sākṣātsvāpṛthaksiddhāśraya eva pravṛttinimittatvāt | devamanuṣyādiśabdānāmiva teṣāmātmaparyantaprayogābhāvenātiprasa"ngavāraṇārthaṃ sākṣātvaviśeṣaṇasyāvaśyakatvāt | tasmānnīlādiśabdānāṃ dravyaparyantatvadarśanāt tadrītyā prapañcaśabdānāmapi brahmaparyantatvaṃ yuktaṃ | ṅīlo ghaṭa ityādivat śarvo vai rudraḥ ityādi prayogadarśanena teṣāṃ nīlādiśabdasamānatvāt | atredaṃ bodhyaṃ | yeṣāṃ śabdānāṃ svapravṛttinimittāśrayamātre śaktiḥ sambhavati teṣu nīlādiśabdanyāyopanyāsaḥ | yeṣāṃ śaktau tadāśraye sākṣātvaviśeṣaṇamapekṣitaṃ teṣāṃ brahmavācakatvaṃ na nīlādiśabdanyāyena siddhyati | kintu śarvo vai rudraḥ ityādi sāmānādhikaraṇyaṃ bahubhavanasa"nkalpo nāmarūpavyākaraṇamiti pramāṇaiḥ siddhyati | ateva granthakāreṇa śarvapadamapi na kevalaṃ carācaraprapañcavācakaṃ api tu tadviśiṣṭaśivatattvasyāpi iti nīlāruṇādevamanuṣyādiśabdānāmapṛthaksiddhāśrayasāmānyavācitvātbrahm aṇaḥ sarvaśabdavācyatvaṃ prasādhitaṃ | evañca rūpādiśabdānāṃ sākṣātbāśraya eva śaktiriti vyavasthā nīlādiśabdaśaktivat tasyāḥ ghaṭādiparyantatvaṃ mābhūditi tanmātravyāvartanārtheti na tathā nāmarūpavyākaraṇaśrutyādisiddhā brahmaṇaḥ śaktirvyāvartata iti sarvaṃ samañjasam || ] bhavati | yathā nīlapadaṃ pṛ0 32) na kevalaṃ svasyaiva vācakaṃ api tu svaviśiṣṭotpalasyā'pi tathā carācaraprapañcavācakasarvapadamapi na kevalaṃ carācaraprapañcavācakaṃ api tu tadviśiṣṭaśivatatvasyāpīti ata uktaṃ [brahmaṇaḥ śarīralakṣaṇapradarśanena sarvapadavācyatvopapādakaṃ vāyusaṃhitāvacanamudāharati | vigrahamiti | vigrahamiti chāndaso li"ngavyatyayaḥ | anena ślokena sāmānyataḥ sarvaprapañcasya parameśvaraśarīratvaṃ darśitaṃ | dvitīyaślokena viśiṣya cetanācetanātmakasya tasya taccharīratvaṃ darśitaṃ | tasya dvitīyārdhe rūpameva na sandehaḥ ityukyā prapañcasya taccharīratvaṃ mukhyameva na tvaupacārikamiti darśitaṃ | tadupapādanārthaṃ śarīralakṣaṇasūcanapūrvakaṃ prapañce tadanugatiḥ viśvaṃ tasya vaśe yataḥ| ityuktyā darśitā | anena vaśyatvarūpaṃ niyamyatvaṃ śarīralakṣaṇamiti sūcitaṃ | svāminiyamyabhṛtyādiṣvativyāptivāraṇārthaṃ yo yadvyāpanena niyacchati tattasya śarīramiti tallakṣaṇaṃ viśeṣaṇena pariṣkartuṃ dvitīyārdhe vibhoriti viśeṣaṇena tasya svaniyamyaprapañcavyāpakatvamuktaṃ | tadabhiprāyeṇaiva tasya nāmāṣṭakanirvacanamapi sa"ngacchate | śhaktitatvādibhūmyantaṃ pṛthivyādi ghaṭādi ca | vyāpyādhitiṣṭhati śivastasmādviṣṇurudāhṛtaḥ || pṛ0 33) iti | svāmī bhṛtyāsaṃsṛṣṭastaṃ niyacchati | nāviko nāvamāruhya niyacchannapi tadekadeśe vartate | kṛtrimavyāghraḥ pumān vyāghrākṛtidārucarmādiyantramanupraviśya niyacchannapi na tadvyāpyādhitiṣṭhati hastapādādikaṃ viyuktāvasthāpannaṃ kadācitpreraṇādinādhitiṣṭhannapi vyāpya nādhitiṣṭhatīti na teṣvativyāptiḥ | parasparasaṃyogaviśeṣarūpāvasthāviśeṣāpannaṃ tu hastapādādikaṃ śarīrameveti tasya lakṣyatvāt tatra nātivyāptiḥ | prāṇendriyavargasyāpi li"ngaśarīrāntargatatvena lakṣyatvāt tatrāpi nātivyāptiḥ | saṃsāriṇaścicchaktivyāptyā svaśarīre niyamyapradeśānadhiṣṭhāyaiva niyacchanti | muktāścicchaktivyāptyaiva viśvamadhiṣṭhāya niyacchantīti na kvāpyavyāptiḥ | idañca jagajjanmādibrahmalakṣaṇavat kādācitkamupalakṣaṇatayā lakṣaṇaṃ na viśeṣaṇatayā | ataḥ suṣuptaśarīrasya śarīratvāpattiriti doṣasya nāvakāśaḥ | na caivaṃ sati muktau yāvadadhiṣṭhāsyati caitrastāvatastaṃ prati saṃsārāvasthāyāmapi śarīratvāpattirdoṣaḥ | iṣṭāpatteḥ | ata eva manuṣyādiśarīramātraviṣayaparicchinnāhaṃbhāvasya bhrāntirūpatvamupapadyate | idameva śarīralakṣaṇaṃ sūcayituṃ yaḥ pṛthivyāṃ tiṣṭhan ityādyantaryāmibrāhmaṇe parameśvarasya pṛthivyādiṣu bahirantaśca vyāptidarśanapūrvakaṃ pṛthivyādestanniyamyatvamuktaṃ | ataḥ śrutānuṣaktasarvabrahmaśabdayoraikārthyasyāpi na hāniḥ | prapañcavāciśabdapravṛttinimittānāṃ sākṣātparaṃparāsādhāraṇyenāpṛthaksiddhasvāśrayamātre śabdapravṛttinimittatāyāḥ samarthitatvena sarvaśabdaḥ prapañce brahmaṇi cābhidheye pravṛttinimittabhedābhāvāt prapañcabrahmaṇorudyeśya vidheyabhāvajñāpakaḥ | padayoḥ prathamacaramabhāvastu vākyapramāṇarūpatvādbrahmaśrutyanugrahāya bādhyaḥ | śarvaṃ khalvidaṃ brahma ityuktārthasya hetusamarpakasyetikaraṇasya śrutitve'pi brahmaśrutigarbhavākye pravṛttimapekṣya tadarthasyetikaraṇena hetutvaṃ vaktavyamiti prathamapravṛttabrahmaśrutyanugrahāya brahmaṇaḥ sarvaśarīratve pratipādyamāne tatsamānasaṃvitsaṃvedyaṃ sarvasya brahmaśarīratvaṃ tena hetutayocyata iti samarthanīyamityalam ||]vigrahaṃ pṛ0 34) devadevasya jagadetaccarācaraṃ | etamarthaṃ na jānanti paśavaḥ pāśagauravāt | vidyeti cetanāṃ prāhustathā'vidyāmacetanāṃ | vidyāvidyātmakaṃ sarvaṃ viśvaṃ viśvagurorvibhoḥ| rūpamasya na sandeho viśvaṃ tasya vaśe yataḥ | satye sādhau ca sacchabdaḥ sadbhireva prayujyate | viparīte tvasacchabdaḥ kathyate vedavādibhiḥ | saccāsacca jagadviśvaṃ śarīraṃ paramātmanaḥ || iti | atredaṃ bodhyaṃ | etadbhogāyatanaṃ caturvidhasakalasthūlaśarīrajātaṃ bhogyarūpānnapānādikaṃ etadāyatanabhūtabhūrādicaturdaśabhuvanāni etadāyatanabhūtaṃ brahmāṇḍaṃ caitatsarvaṃ | sthūlaprapañcastatkāraṇībhūtasūkṣmabhūtāni sūkṣmaśarīrajātaṃ caitatsarvaṃ sthūlācetanaśaktisvarūpaṃ bhavati | etatkāraṇībhūtaṃ bimbasthānīyaṃ kalādipañcakaṃ kāraṇaśarīrajātañcaitatsarvaṃ sthūlacetanaśaktisvarūpaṃ bhavati | ata etatsamastacetanācetanātmakaprapañce vyāpakabhāvamāpannena paraśivena niyamyatvādetatsarvaṃ taccharīrarūpameveti | nacaivaṃ sati paraśivasya sthūlacidacidrūpaśaktiviśiṣṭatve jīvalakṣaṇātivyāptiriti vācyaṃ | vaiśiṣṭhyasya sambandhabhedasvīkāreṇa taddoṣavāraṇasambhavāt | sambandhastu lakṣaṇe svatādāmyāpṛthagbhāvānyatarasambandhaḥ | atra tu svāmitvādisambandhaḥ iti || 7 || pṛ0 35) evaṃ svatādātmyāpṛthagbhāvānyatarasambandhena kalādibhūmyantasthūlacidacidrūpaśaktiviśiṣṭatvāt asya jīvacaitanyasya sarvakartṛtva-sarvajñatva-pūrṇatva-nityatva-vyāpakatvarūpāḥ sūkṣmaśaktayaḥ sa"nkocavatyo bhavanti | tasmādasyāpratihatasvātantryarūpecchāśaktiḥ sa"nkucitā satī- apūrṇaṃmanyatārūpamāṇavamalamityucyate | jñānaśaktiḥ sa"nkucitāsatī sarvajñatvasya kiñcijñatvāpterantaḥkaraṇabuddhīndriyasambandhavaśādbhedavedyaprathārūpa. m māyīyaṃmalamityucyate | evaṃ kriyāśaktiḥ sa"nkucitāsatī sarvakartṛtvasya kiṃcitkartṛtvāpteḥ karmendriyasambandhavaśāt śubhāśubhānuṣṭhānamayakārmamalamityucyate | tathācoktaṃ śivādityacaraṇaiḥ malopahatacaitanyaṃ kalāvidyāsamāśrayaṃ | rāgeṇarañjitātmānaṃ kālena kalitaṃ tathā | niyatyā yamitaṃ bhūyaḥ puṃbhāvenopabṛṃhitaṃ | pradhānāśayasampannaṃ guṇatrayasamanvitaṃ | buddhitatvasamāsīnaṃ aha"nkārasamāvṛtaṃ | manasā buddhikarmākṣaistanmātraiḥ sthūlabhūtakaiḥ | saṃyutaṃ jīvamityāhuḥ saṃsārāvṛtalakṣaṇaṃ || iti | ato malatrayaviśiṣṭe saṃsāratāpasantapte jīve sthūlacidacidrūpaśaktiviśiṣṭatvarūpalakṣaṇasamanvaye na ko'pi doṣāvakāśa iti sudhībhireva vibhāvanīyam || iti jīvatatvavivekaḥ || iti dvitīyaparicchedaḥ|| pṛ0 36) atha tṛtīyaparicchedaḥ| evaṃ sūkṣmasthūlaprapañcākāraśaktyupādhibhedena śivajīvayorbhedo nirūpitaḥ | idānīṃ tayorabhedātmakaṃ śivādvaitaṃ nirūpyate śivādvaitamityatra śivaśca śivaśca śivau tayoradvaitaṃ śivādvaitaṃ iti vyutpattibalalabhyaṃ prathamaśivapadaṃ sūkṣmacidacidrūpaśaktiviśiṣṭabrahmabodhakaṃ bhavati | aparaṃ śivapadaṃ sthūlacidacidrūpaśaktiviśiṣṭajīvabodhakaṃ bhavati | advaitapadañca tayorabhedabodhakaṃ bhavati | tathāca svaśaktipariṇāmavaśāt malatrayasambandhena śarīratrayāvacchinnaṃ sat svasvarūpagopanāvaśena jīvabhāvamāpannaṃ yatparaśivatatvaṃ tatsvaśaktivikāsavaśāt malatrayāpagamena śarīratrayānavacchinnaṃ satsvasvarūpānandarasanirbharaṃ svayameva bhavatīti na tayorātyantikabhedaḥ upapadyate iti | tathācoktaṃ caitanyamātmano rūpaṃ saccidānandalakṣaṇaṃ | tasyānāvṛtarūpatvāt śivatvaṃ kena vāryate || iti || 1 || naca viruddhaśaktiviśiṣṭayoḥ śivajīvayorātyantikabheda eva pratīyate kathaṃ tayorabhedaḥ upapadyate iti vācyaṃ | sūkṣmacidacidrūpaśaktiviśiṣṭaśivasya kāraṇatvaṃ sthūlacidacidrūpaśaktiviśiṣṭasya tasya kāryatvamiti vadatāmasmākaṃ mate kāryakāraṇayorabhedaparyavasānenātyantikabhedasya sūdūraparāhatatvāt | na copādānopādeyayorātyantikabhedo dṛṣṭacaraḥ piṇḍatvena ghaṭatvena pṛ0 37) piṇḍaghaṭayorbhede'pi mṛṇmayatvena tayorabhedabodhasya sārvajanīnatvāt | viśiṣṭasya viśiṣṭaṃ prati viśeṣaṇasya viśeṣaṇaṃ prati upādānopādeyabhāvā"ngīkāreṇa ca tattacchaktyorapyabhedabodhasambhavāt | naca tadavacchedakatāvacchedakatayoḥ sūkṣmatvasthūlatvayorbhedena tadviśiṣṭaśaktyorapi bhedo yuktaḥ| cidacidrūpatvena tayorabhedasyaiva paryavasānāt | tasmājjīvabrahmaṇorabhedā"ngīkāre [muṇḍakopaniṣadi 3-1-1| atrāyamāśayaḥ | dvā suparṇā iti śrutau jīvabrahmaṇorbhedaḥ pratipādito bhavati evaṃ dve brahmaṇī veditavye parañcāparamevaca ityatrāpi | ekamevādvitīyaṃ brahma neha nānāsti kiñcana nānyoto'sti draṣṭā nānyoto'sti śrotā ityādau eka eva rudro na dvitīyāya tasthe ityatra yatra nānyatpaśyati nānyacchṛṇoti ityādau ca jīvabrahmaṇorabhedaḥ pratipadyate iti parasparaśrutivirodhānna kevalaṃ dvaitaṃ nāpyadvaitaṃ mantuṃ śakyate api tu dvaitādvaitarūpaśaktiviśiṣṭādvaitapakṣa eva mantavyaḥ | tadarthastu śaktiśca śaktiśca śaktī tābhyāṃ viśiṣṭe śaktiviśiṣṭe tayoradvaitaṃ śaktiviśiṣṭādvaitamiti | atra prathamaśaktipadena sūkṣmacidacidrūpaprapañcākāraśaktirucyate | aparaśaktipadena sthūlacidacidrūpaprapañcākāraśaktirucyate | tacchaktidvayaviśiṣṭapadena śivajīvāvucyete | tayoradvaitaṃ ekatvamastīti siddhāntasvarūpaṃ arthāt sūkṣmāvasthāpannaśaktiviśiṣṭasya-sthūlāvasthāpannaśaktiviśiṣṭasya cāntaryāmipradhānabhūtanniyāmakaṃ paraśivatatvamekameva tasya cetanānāṃ jīvānāmantaryāmicetanarūpatvāt tadapekṣayā ṅānyo'to'sti draṣṭā ityādi ṅānyacchṛṇoti ityādi ca śrutivākyamupapadyate | śarīrendriyādyanekavastuvaiśiṣṭe'pi devadatta ekevedānīṃ svagṛhe'stīti vyavahārasya pravṛttivat ekamevādvitīyaṃ brahma ityupapannam | dvā suparṇā iti tu svarasatayaivopapannamiti na kasyā api śrutervirodha ityāha virodhābhāvāditi |]dvāsuparṇā sayujā sakhāyā samānaṃ vṛkṣaṃ pariṣasvajāte | tayo- pṛ0 38) ranyaḥ pippalaṃ svādvattyanaśnannanyo'bhicākaśīti | dve brahmaṇī veditavye parañcāparameva ca iti bhedapratipādakavākyavirodhena bhedā"ngīkāre ekamevādvitīyaṃ brahma neha nānāsti kiñcana eka eva rudro na dvitīyāya tasthe yatra nānyatpaśyati nānyacchraṇoti nānyadvijānāti sa bhūma ityabhedavidhāyakavākyavirodhena cobhayoraprāmāṇyaprasaktyā śaktiviśiṣṭādvaitapakṣa evā"ngīkaraṇīyaḥ etatpakṣetu sūkṣmasthūlacidacitprapañcākāraśaktiviśiṣṭayorabhedamādāyādvaitavākya anāṃ viśeṣaṇaviśeṣyabhedamādāyadvaitavākyānāmapi prāmāṇyasiddhyāvirodhābhāvāt || 2 || nanvastu kāryakāraṇayorabhedamādāya tayoradvaitasiddhiḥ kintu śarīratrayāvacchinnajīvasya tadanavacchinnena śivenasahābhedabodhā- [abhedabodhāsambhaveneti | yadyapyabhedabodhe prakāratāvacchedakaviśeṣyatāvacchedakayorbhedo'pi tantram | yathā ṅīlo ghaṭaḥ ityatra nīlatvaghaṭatvayoḥ | ata eva ghaṭo ghaṭaḥ ityādau nābhedabodhaḥ iti jīvabrahmaṇorupāddhyorbhede nābhedabodhasya pratikūlaḥ api tu uktadiśā'nukūla eva bhavati | tathā'pi tayoḥ śarīrendriyādyanekavastvavacchinnatvānavacchinnatvanibandhanagatasarvajñatvaki ñcijñatvayorviruddhatvāt bhāgatyāgalakṣaṇopādīyate nīlatvaghaṭatvayorbhinnatve'pi viruddhatvābhāvānna tādṛśalakṣaṇāpekṣetyagre sphuṭībhaviṣyati |] pṛ0 39) sambhavena tayorātyantikabhedasya durvāratvāditi ceducyate | [dṛṣṭāntapuraḥsareṇa sa"ngamayati yatheti |]yathā ghaṭamaṭhādyupādhyavacchinnasyākāśasyopādhibhedena bhedopapādane'pi tadanavacchinnena mahākāśena sahābhedavodhaḥ upapadyate | tathā tattaccharīrāvacchinnasya jīvacaitanyasya tattaccharīrabhedena bhedopapādane'pi tadanavacchinnena śivacaitanyena tahābhedabodha upapadyate | tathā ca śrūyate vātulottare mahaddhaṭaprabhedena yathākāśaḥ pratīyate | pratīyate tathācaikaṃ sthalaṃ li"ngā"ngabhedataḥ | atredaṃ bodhyaṃ pūrvoktadiśā saccidānandasvarūpaṃ nāmarūpavibhāgānarhasūkṣmacidacidrūpaśaktiviśiṣṭasvarūpalakṣaṇaṃ sakalajagajjanmādyupalakṣaṇaṃ sarvavilakṣaṇaṃ sarvātmakaṃ yatparaśivacaitanyaṃ tat sthalaśabdenābhidhīyate śthīyate līyate yatra tatsthalaṃ brahmaśāśvataṃ śthāṇau sarvāśraye'nante saccidānandarūpiṇi | yasmin brahmaṇi līyeta prapañcastatsthalaṃ smṛtaṃ ityādyāgamokteśca | yadā tatparaśivacaitanyaṃ nāmarūpavibhāgārhasūkṣmacidacidrūpaśaktiviśiṣṭaṃ bhavati tadā virūpākṣatva-kṛṣṇapi"ngalatva- pṛ0 40) nīlakaṇṭhatvādiviśiṣṭapañcaviṃśatilīlāma"ngalasvarūpasvabhāvaṃ bhavaśivaśarvamahādevaparameśvarādyaṣṭābhidhānavācakaṃ-sarvajñatva- nityatṛptatva-anādibodhatva-statantraśaktimatva-aluptaśaktimatva- anantaśaktimatvarūpāsādhāraṇadharmaviśiṣṭaṃ maheśvaratatvamityucyate | yadā'sya maheśvarasya sarvajñatvādayaḥ śaktayaḥ kalārūpeṇa pariṇamanti tadetalli"ngapadavācyaṃ bhavati | evaṃ sthūlacidacidrūpaśaktiviśiṣṭo jīvo'nekajanmārjitasukṛtajanyasvakarmaparipākavaśena-vinaṣṭamalavāsano- nityānuṣṭhitaśivārcanaśivācārādijanitaśivaprasādaprabhāvena śuddhāntaḥkaraṇo yadā jāyate | tadā'sya jīvasya kiñcajñatva kiñcitkartṛtvādiśaktayo bhaktirūpeṇa pariṇamanti | tadā'yaṃ[jīvasya aṃgapadavācyatvamāha ayaṃ jīva iti | atredaṃ mantavyaṃ | a"ngapadasya rūḍhiśaktyā śarīravācitve'pi yasya cātmā śarīraṃ yasya cāvyaktaṃ śarīraṃ ityādyantaryāmibrāhmaṇena pṛthivyādi jīvātmaparyantasya sakalasya vastujātasya brahmaśarīratvabodhanāt jīvātmanopya"ngapadavācyatve na kāpyanupapattiriti | anayaiva diśā brāhmaṇena śarīreṇātmano brāhmaṇatvabrāhmaṇābhedavyavahāravat brahmaṇaḥ śarīrabhūtena jīvātmanā brahmaṇo jīvābhedavyavahāro'pi nānupapanno bhavatīti tatvaṃ ||] jīvaḥ a"ngapadavācyo bhavati | so'yaṃ a"ngapadavācyo jīvaḥ śivabhaktiprabhāvonmiṣanmāheśvaraśaktipātavaśena śarīrādibhinnaḥ pratyagātmāhamityātmānātmavicāravicakṣaṇaḥ srakcandanavanitādiviṣayasukhasya jyotiṣṭo- pṛ0 41) mādijanyasvargādisukhasya ca naśvaratvaṃ manyamāno'smin jananamaraṇādiduḥkhakaluṣite saṃsāre'sāratāmanubhavan saṃsārānurāgaṃ parityajati | evaṃ piṇḍatāpiṇḍavijñānasaṃsāraheyasthalasampannojīvaḥ saṃsāranāśakaṃ ghanali"ngaparyāyavācakaṃ paraṃ brahma jijñāsuḥ upahārapāṇiḥ san śivasiddhāntatatvajñaṃ śiṣyasandehavicchedakaṃ sarvatantrasvatantraṃ ācāryakulasañjātaṃ aṣṭāvaraṇaviśiṣṭajñānapratipādakaṃ li"ngā"ngasāmarasyarahasyabodhakaṃ śrotriyaṃ brahmaniṣṭhaṃ bhagavantaṃ śrīgurumupasṛtya tamanusarati | [muṇḍakopaniṣadi 1-2-12 |]parīkṣya lokān karmacitān brāhmaṇo nirvedamāyānnāstyakṛtaḥ kṛtena | tadvijñānārthaṃ sa gurumevābhigacchetsamitpāṇiḥ śrotriyaṃ brahmaniṣṭhaṃ iti śruteḥ | atha sa karuṇāsāgaraḥ śrīguruḥ svasannidhiṃ samāgataṃ sarvalakṣaṇalakṣitaṃ svaśiṣyaṃ paramakṛpayā śivadīkṣāyāṃ niyojayan ādau hastamastakasaṃyogarūpavedhādīkṣayā śiṣyasya yogā"ngāparanāmakakāraṇā"ngāvacchinne jīve bhāvali"ngaṃ saṃyojya pañcākṣarīmahāmantropadeśarūpamanudīkṣayā bhogā"ngāparanāmakasūkṣmā"ngāvacchinne jīve prāṇali"ngaṃ saṃyojya kuṇḍamaṇḍapapañcakalaśādisthāpanapūrvakaśivakalāvinyāsarūpakriyādīk. sayā tyāgā"ngāparanāmakasthūlā"ngāvacchinne jīve iṣṭali"ngaṃ yojayitvā jīvātmani ṣaḍhadhvanyāsapūrvakaśivali"ngamūrtiṃ saṃsthāpya li"nge śiṣyaprāṇān samādāya tadiṣṭali"nga śiṣyaharate pṛ0 42) nidhāya karatalāmalakanyāyena śiṣyahastasthitamiṣṭali"ngaṃ nirdiśya sakalaśrutyāgamapurāṇaprasiddhāṣṭāvaraṇapañcācāraviśiṣṭatayā ghanali"ngaikyarūpamokṣasādhananiruttaraikottaraśatasthalagarbhīkṛtaṣaṭstha lapratipādakasiddhāntaśāstrapratipādya jñānakriyāparibhedena rūpapadārthasamarpaṇaprakārībhūtā"ngali"ngaśaktibhaktihastamantra mukhapadārthānusandhānāśrayaṣaḍbhedabhinnasthānāvayavībhūteṣṭali"ngapr āṇali"ngabhāvali"ngapūjārūposanātraividhyakatānamānasatvena li"ngā"ngasāmarasyāparanāmakaśivādvaitavidyāmupadiśati [muṇḍakopaniṣadi 1-2-13 |]tasmai sa vidvānupasannāya samyakpraśāntacittāya śamānvitāya yenākṣaraṃ puruṣaṃ veda satyaṃ provāca tāṃ tatvato brahmavidyāṃ iti śruteḥ || 3 || atha li"ngā"ngasāmarasyarahasyaprakāro[li"ngā"ngayoḥ śivajīvayoḥ sāmarasyaṃ ekarasatvaṃ parasparanityasambandhitvamitiyāvat |] varṇyate | tathāhi saccidānandasvarūpaṃ paraśivatatvāparanāmakaṃ ghanali"ngaṃ svaśaktipariṇāmarūpakalābhedena sattākalāviśiṣṭaṃ sat bhāvali"ngaṃ citkalāviśiṣṭaṃ sat prāṇali"ngaṃ ānandakalāviśiṣṭaṃ sat iṣṭali"ngamiti trividhaṃ bhavati | punaretalli"ngatrayaṃ svagatopādhibhedena pratyekaṃ dvividhaṃ dvividhaṃ bhavati | tatra bhāvali"ngaṃ śāntyatītottarakalāviśiṣṭaṃ mahāli"ngaṃ śāntyatītakalāviśiṣṭaṃ prasāda- pṛ0 43) li"ngamiti dvividhaṃ bhavati | prāṇali"ngantu śāntikalāviśiṣṭaṃ jaṃgamali"ngaṃ vidyākalāviśiṣṭaṃ śivali"ngamiti dvividhaṃ bhavati | iṣṭali"ngaṃ pratiṣṭhākalāviśiṣṭaṃ guruli"ngaṃ nivṛttikalāviśiṣṭaṃ ācarali"ngamiti dvividhaṃ bhavati | tathā coktaṃ [vātulāgame |]ghanali"ngaṃ mahābhāsaṃ saccidānandalakṣaṇaṃ | niṣkalaṃ niṣkriyaṃ śāntaṃ svatantraṃ svaprakāśi tat | sarveṣāṃ sthānabhūtatvāt layabhūtatvatastathā | tatvānāṃ mahadādīnāṃ sthalamityabhidhīyate | sthāṇau sarvāśraye'nante saccidānandarūpiṇi | yasmin brahmaṇi līyeta prapañcastatsthalaṃ smṛtaṃ | svaśaktikṣobhamātreṇa sthalaṃ tadvividhaṃ bhavet | ekaṃ li"ngasthalaṃ proktaṃ anyada"ngasthalaṃ smṛtaṃ | li"ngasthalaṃ tridhā jñeyaṃ bhāvaprāṇeṣṭabhedataḥ | prathamaṃ bhāvali"ngaṃ syāt dvitīyaṃ prāṇali"ngakaṃ | tṛtīyamiṣṭali"ngaṃ syādityevaṃ trividhaṃ smṛtaṃ | ekamekaṃ sthalaṃ bhūyo dvividhaṃ dvividhaṃ bhavet | mahāli"ngaṃ prasādākhyaṃ bhāvali"ngavibhāgajaṃ | prāṇali"ngājja"ngamākhyaṃ śivali"ngañca bhidyate | guruli"ngaṃ tathācārali"ngamiṣṭavibhāgataḥ | iti || 4 || evaṃ jīvāparavācakā"ngasthalaṃ svagatabhaktyupādhibhedena viśuddhabhaktiviśiṣṭaṃ yogā"ngaṃ vicārabhaktiviśiṣṭaṃ bhogā"ngaṃ vidheyabhaktiviśiṣṭaṃ tyāgā"ngamiti trividhaṃ bhavati | punaretada"ngatrayaṃ svagatabhaktyupādhibhedena pratyekaṃ dvividhaṃ dvividhaṃ bhavati | tatra pṛ0 44) yogā"ngaṃ samarasabhaktiviśiṣṭaṃ aikyasthalaṃ ānandabhaktiviśiṣṭaṃ śaraṇasthalamiti dvividhaṃ bhavati | bhogā"ngaṃ anubhavabhaktiviśiṣṭaṃ prāṇali"ngisthalaṃ avadhānabhaktiviśiṣṭaṃ prasādisthalamiti dvividhaṃ bhavati | tyāgā"ngaṃ naiṣṭhikābhaktiviśiṣṭaṃ māheśvarasthalaṃ śraddhābhaktiviśiṣṭaṃ bhaktasthalamiti dvividhaṃ bhavati | taduktaṃ a"ngasthalaṃ tathā proktaṃ ācāryaiḥ sūkṣmadarśibhiḥ | yogā"ngaṃ prathamaṃ proktaṃ bhogā"ngañca dvitīyakaṃ | tyāgā"ngañca tṛtīyaṃ syāt ityevaṃ trividhaṃ smṛtaṃ | yogā"ngamaikyaṃ śaraṇasthalamityubhayaṃ bhavet | prāṇali"ngī prasādīti dvayaṃ bhogā"ngamiṣyate | māheśvarasthalaṃ bhaktasthalamityubhayasthalaṃ | tyāgā"ngaṃ bhavatītyeva procyate tatvadarśibhiḥ | iti || 5 || evamatrānugrāhakatvālli"ngasthalamupāsyaṃ anugrāhyatvādaṃgasthalamupāsakaṃ bhavati | upāsanāyā dvaitabhāvanivṛttihetutvāttayorupāsyopāsakabhāvamāpannayorli"ngā"ngayorbhra marakīṭaka1nyāyenābheda[yathā bhramaradhyānāsaktaḥ kīṭaḥ bhramara eva bhavati tathā śivadhyānāsakto jīvaḥ śiva eva bhavatīti mokṣadaśāyāṃ tayorabheda eveti bhāvaḥ | tathā coktaṃ yathā bhramarayogena kīṭo'pi bhramarāyate | mānavaḥ śivayogena śivaḥ sañjāyate tathā || śhivayogarato yogī śiva eva na saṃśayaḥ || ityādyāgamokteḥ ||] eva sthāsyati | na ca śarīratrayāvacchinnasya a"ngapadavācyajīvasya śarīratrayānavacchinnena li"ngapadavācyaśivena pṛ0 45) saha kathamabhedaḥ sthāsyatīti vācyaṃ | śarveṣva"ngeṣu sarvatra sarvadā sarvatomukhaṃ | li"ngaṃ gurūpadeśena supratiṣṭhitamātmani | prakāśati tato'muṣya cetanasya nirantaraṃ | iti vātulottaravacanena śrīmadguruṇā dīkṣātrayeṇāsya[tanutrayagatānādi malatrayamasau guruḥ | dīkṣātrayeṇa sandagdhvā li"ngatrayamupādiśat iti divyāgame ||] jīvasya malatrayamapanodya śarīratraye sthāpitali"ngatrayasambandhāt sarvā"ngali"ngamayatvenāsya sarvendriyeṣu sarvaśarīreṣu ca sarvaṃ li"ngamayameva bhavatīti kuto'sya śarīratrayāvacchinnatvaśa"nkāvakāśaḥ | yathā kalārūpeṇa śarīratrayāvacchinnamapi li"ngaṃ tadanavacchinnaṃ bhavati | tathā bhaktirūpeṇa śarīratrayāvacchinnamapya"ngaṃ tadanavacchinnaṃ bhavati | tathā ca śrūyate | śhaktireva smṛtā bhaktirbhaktireva hi sa sadā| śaktibhaktyorna bhedo'sti paramārthanirūpaṇe || śaktiḥ pravṛttirākhyātā nivṛttirbhaktirīritā | śaktyā prapañcasṛṣṭiḥ syāt bhaktyā tadvilayo mataḥ | śaktirvaicitryato rūpaṃ nīrūpamapi yāti hi | bhaktirvaicitryato rūpamapi nīrūpatāmiyāt | prapañcavṛdhyapekṣā hi śakteḥ svābhāviko guṇaḥ | prapañcasaṃkṣayāpekṣā bhakteḥ svābhāviko guṇaḥ || adhomukhī bhavecchaktiḥ bhaktirūrdhvamukhī bhavet | samāyā śaktirākhyātā nirmāyā bhaktirīritā | api tarkapramāṇābhyāṃ śakterbhaktirguṇādhikā| upāsyattvaṃ bhavecchaktyā bhaktyopāsakatā bhavet | tasmālli"ngasthale pṛ0 46) śaktirbhaktira"ngasthale sthitā | li"ngasthalaṃ śivaḥ sākṣāt jīvātmā"ngasthalaṃ bhavet | li"ngāṃgasthalayoraikyaṃ śivajīvaikyameva hi || iti || 6 || nanu bhavaduktarītyā jīvasya sarvā"ngali"ngamayatvaṃ kathamupapadyate śarīratrayasya yatkiñcitsthāne li"ngatrayasya yojanāditi ceducyate | śarīratrayasya yatkiñcitsthāne li"ngatrayasya yojane'pi talli"ngatrayaṃ mahāli"ngādibhedena ṣaḍvidhaṃ bhūtvā sarvā"ngamāvṛtya tiṣṭhati | evaṃ krameṇa sarvendriyeṣvapi tattalli"ngasya yojanamavagantavyaṃ | taduktaṃ ācārali"ngaṃ ghrāṇākhyaṃ bhaktasthalasamāśrayaṃ | nivṛttikalayopetaṃ gandhagrahaṇasādhanaṃ | guruli"ngantu jihvākhyaṃ māheśasthalasaṃśrayaṃ | pratiṣṭhākalayopetaṃ rasagrahaṇasādhanaṃ | śivali"ngantu netrākhyaṃ prasādisthalasaṃśrayaṃ | vidyākalāsamopetaṃ rūpagrahaṇasādhanaṃ | tvagākhyaṃ carali"ngantu prāṇali"ngisthalāśrayaṃ | śāntyākhyakalayopetaṃ sparśagrahaṇasādhanaṃ | prasādali"ngaṃ śrotrākhyaṃ śaraṇasthalasaṃśrayaṃ | śāntyatītakalopetaṃ śabdagrahaṇasādhanaṃ | mānasantu mahāli"ngaṃ aikyasthalasamāśrayaṃ | śāntyatītottaropetaṃ sarvagrahaṇasādhanaṃ | evaṃ karmendriyā"ngeṣu kramālli"ngasya yojanaṃ | jñātavyaṃ yogibhiḥ sarvaṃ tattalli"ngāmubhāvataḥ || iti || 7 || atra yadyapi mahāli"ngādiṣaḍvidhali"ngānāṃ sthānāni tu brahmarandhrādiṣaḍvidhacakrāṇyeva tattaccakreṣveva teṣāṃ pratyakṣayogya- pṛ0 47) tvāt tathāpi tattaccakrasthitānya'pi li"ngāni tattadindriyadvārā tattatpadārthānusandhātṛrūpatvāt tattadindriyāṇāṃ tattalli"ngamukhatvena vyapadiśya li"ngasvarūpatvamupavarṇitaṃ | ayameva kramaḥ kenopaniṣadi oṃ keneṣitaṃ patatipreṣitaṃ manaḥ ityupakramya śhrotrasya śrotraṃ manaso manaḥ ityādinendriyāṇāṃ tattalli"ngamukhatvamupavarṇya yadvācānabhyuditaṃ yena vāgabhyudyate | tadeva brahmatvaṃ viddhi nedaṃ tadidamupāsate ityādinā tattatpadārthānusandhātṛrūpopāsyavastuvidhānenopadarśitaḥ | vātulottare'pi [atra ghrāṇasya ghrāṇamācārali"ngasya mukhamucyace ityādināghrāṇendriyādīnāṃ ācārādili"ngamukhatvamucyate | na tu li"ngarūpatvaṃ anityācetanānāmindriyāṇāṃ nityacetanarūpali"ngasvarūpatvāsambhavāt | nanu teṣāṃ li"ngasvarūpatvābhāve'pi li"ngasthānatvenopavarṇane na kāpyanupapattiḥ tateva teṣāṃ li"ngamukhatvamapyupayujyate iti cenna | ādhārādiṣaḍvidhacakrāṇyeva ācārādiṣaḍvidhali"ngasthānānīti granthakāreṇānupadamevoktatvāt | ataḥ ghrāṇasya ghrāṇaṃ ityatra ghrāṇasya ghrāṇapadopalakṣitasyādhāracakrasthitasyācārali"ngasya ghrāṇaṃ ghrāṇendriyaṃ mukhamucyate ityartho grāhyaḥ | pūrvodāhṛta ācārali"ngaṃ ghrāṇākhyaṃ iti vākye'pi upalakṣaṇavidhayaiva ghrāṇapadasyācārali"nge'nvayaḥ na tu viśeṣaṇavidhayā| ayamevārthaḥ kenopaniṣadi spaṣṭīkṛtaḥ ityavadhātavyam |]ghrāṇasya ghrāṇamācārali"ngasya mukhamucyate | jihvāyāśca tathā jihvā guruli"ngamukhaṃ bhavet | cakṣusaśca tathā cakṣuḥ pṛ0 48) śivali"ngamukhaṃ bhavet | tvacastvakcararūpasya li"ngasya mukhamucyate | mukhaprasādali"ngasya śrotraṃ śrotrasya kathyate | hṛdayaṃ hṛdayasyaiva mahāli"ngamukhaṃ bhavet | evaṃ li"ngamukhaṃ jñeyaṃ tattada"nge pratiṣṭhitaṃ iti vistareṇa prapañcitaṃ vistarabhayānneha likhyate || 8 || evaṃ jāgratsvapnasuṣuptyātmakāvasthātrayasambandhena sthūlasūkṣmakāraṇaśarīrāvacchinno viśvataijasaprājñarūpo jīvaḥ svaguruṇā dīkṣātrayeṇa śarīratraye yojitali"ngatrayāntarbhūtaṣaḍvidhali"ngebhyastattatpadārthārpaṇānusandhāna dvārā ghanali"ngaikyarūpamahānandamanubhavatīti | tathā ca rudreṇāttamadanti rudreṇa pītaṃ pibanti rudreṇāghrātaṃ jighranti tasmātpraśāntamanasā brāhmaṇāḥ ityādi śruteḥ | tatra bhaktastāvadācārali"ngasya kriyāśaktiyuktasya śraddhābhaktyā sucittahastena gandhapadārthaṃ dhṛtvā nakāramantramanusmaran ghrāṇendriyamukhe samarpya tatprasādabhogī bhūtvā ānandī bhavati | māheśvaro hi guruli"ngasya jñānaśaktiyuktasya naiṣṭhikābhaktyā subuddhihastena rasapadārthaṃ dhṛtvā makāramantramanusmaran rasanendriyamukhe samarpya tatprasādabhogī bhūtvā ānandī bhavati | prasādī tu śivali"ngasyecchāśaktiyuktasya sāvadhānabhaktyā niraha"nkārahastena rūpapadārthaṃ dhṛtvā śikāramantramanusmaran netrendriyamukhe samarpya tatprasādabhogī bhūtvā ānandī bhavati | prāṇali"ngī tu ādiśaktiyuktasya ja"ngamali"ngasya anubhava- pṛ0 49) bhaktyā sumanohastena sparśapadārthaṃ dhṛtvā vākāramantramanusmaran tvagindriyamukhe samarpya tatprasādabhogī bhūtvānandī bhavati | śaraṇastu parāśaktiyuktasya prasādali"ngasya ānandabhaktyā sujñānahastena śabdapadārthaṃ dhṛtvā yakāramantramanusmaran śrotrendriyamukhe samarpya tatprasādabhogī bhūtvānandī bhavati | aikyastu cicchaktiyuktasya mahāli"ngasya samarasabhakyā sadbhāvahastena tṛptipadārthaṃ dhṛtvā praṇavamantramanusmaran manomukhe samarpya tat prasādabhogī bhūtvānandī bhavati | evaṃ samarpitavato jīvasya jñapte brahmaṇi viśramitatvāt oṃkāro vadanaṃ devi | namaḥ kārau bhujadvayaṃ | śikāro dehamadhyastu vāyakārau padadvayaṃ | pīṭhaṃ pādādi jānvantamānābhermadhyamīritaṃ | hṛdayāntaṃ vartulaṃ syāt kaṇṭhāntaṃ gomukhaṃ smṛtaṃ | bhrūmadhyāntaṃ li"ngakaṇṭho mastako li"ngamastakaḥ || iti vākyāt tattaccharīrasyā'pi mantrali"ngarūpatvaṃ siddhaṃ tathāpi yāvaccharīrādhivāsastāvat kriyājñānasamuccayenopāsanāvidhānāt śarīraviyogaparyantaṃ li"ngā"ngasāmarasyācaraṇamavyāhatameveti mantavyam || 9 || evaṃ pṛthvyā bhaktā"ngatvāt sā tatraiva līnā bhavati ciddhṛtirūpatvāt | apāṃ māheśvarā"ngatvāt tāstatraiva līnā bhavanti cidāpyāyanarūpatvāt | tejasaḥ prasādya"ngatvāt tattatraiva līnaṃ bhavati cidujvalanarūpatvāt | vāyoḥ prāṇali"ngya"ngatvāt sa tatraiva līno bhavati svatantratālakṣaṇaspandanarūpatvāt | vyomnaḥ śaraṇā"ngatvāt tattatraiva līnaṃ bhavati cidvyāptirūpatvāt | vedya- pṛ0 50) saṃskāraviśiṣṭabindurūpamanasa aikyā"ngatvāt tattatraiva līnaṃ bhavati cidānandarūpatvāt | evaṃ rītyā bhaktasyācārali"ngā"ngatvāt sa tatraiva līno bhavati gandhapadārthānusandhānasambandhitvāt | māheśvarasya guruli"ngā"ngatvāt sa tatraiva līno bhavati rasapadārthānusandhānasambandhitvāt | prasādinaḥ śivali"ngā"ngatvāt sa tatraiva līno bhavati rūpapadārthānusandhānasambandhitvāt | prāṇali"ngino ja"ngamali"ngā"ngatvāt sa tatraiva līno bhavati sparśapadārthānusandhānasambandhitvāt | śaraṇasya prasādali"ngā"ngatvāt sa tatraiva līno bhavati śabdapadārthānusandhānasambandhitvāt | aikyasya mahāli"ngā"ngatvāt sa tatraiva līno bhavati sarvapadārthānusandhānasambandhitvāt | evaṃ ācārali"ngaṃ guruli"nge līnaṃ bhavati iṣṭali"ngasambandhitvāt | guruli"ngaṃ śivali"nge līnaṃ bhavati iṣṭaprāṇasambandhitvāt | śivali"ngaṃ ja"ngamali"nge līnaṃ bhavati prāṇali"ngasambadhitvāt | ja"ngamali"ngaṃ prasādali"nge līnaṃ bhavati prāṇabhāvasambandhitvāt | prasādali"ngaṃ mahāli"nge līnaṃ bhavati bhāvali"ngasambandhitvāt | mahāli"ngaṃ ghanali"ngaikyalolībhūtaṃ bhavati saccidānandasvarūpatvāt | evaṃ piṇḍādijñānaśūnyāntaikottaraśatasthalānāṃ kramopyanusandhanīyaḥ| sa cāsmatkṛtaśivānubhavasiddhānte vistareṇa pratipādita ityatraiva viramyate | iti śivādvaitavivekaḥ | iti tṛtīyaḥ paricchedaḥ || pṛ0 51) atha caturthaparicchedaḥ | evaṃ pūrvoktadiśā tattvamasyādimahāvākyārthaśodhanamapi siddhaṃ bhavati | tathāhi nāmarūpavibhāgārhasūkṣmacidacidrūpaśaktistadviśiṣṭaṃ sarvajñatvādidharmaviśiṣṭaṃ caitanyaṃ nāmarūpavibhāgānarhasūkṣmacidacidrūpaśaktiviśiṣṭaṃ śuddhacaitanyaṃ caitat trayaṃ ahikuṇḍalavadekatvena pratīyamānaṃ sat tatpadavācyārtho bhavati | nāmarūpavibhāgārhasūkṣmacidacidrūpaśaktitadviśiṣṭasarvajñatvādidharmik acaitanyayorādhārabhūtaṃ yannāmarūpavibhāgānarhasūkṣmacidacidrūpaśaktiviśiṣṭaṃ śuddhacaitanyaṃ tat tatpadalakṣyārtho bhavati | evaṃ sthūlacidacidrūpaśaktistadviśiṣṭaṃ kiñcijñatvādidharmikacaitanyaṃ nāmarūpavibhāgānarhasūkṣmacidacidrūpaśaktiviśiṣṭaṃ śuddhacaitanyaṃ caitat trayaṃ tvaṃpadavācyārtho bhavati | sthūlacidacidrūpaśaktitadviśiṣṭakiścitjñatvādidharmikacaitanyayorādhārab hūtaṃ yannāmarūpavibhāgānarhasūkṣmacidacidrūpaśaktiviśiṣṭaṃ śuddhacaitanyaṃ tat tvaṃpadalakṣyārtho bhavati | idaṃ tattvamasīti mahāvākyaṃ śivajīvayorviruddhadharmaviśiṣṭayoḥ sākṣādaikyapratipādakatvābhāve'pi lakṣaṇayāsambandhatrayeṇaikārthaṃ pratipādayanti | sambandhatrayañca padayoḥ sāmānādhikaraṇyaṃ padārthayorviśeṣaṇaviśeṣyabhāvaḥ pratyagātmataddharmayorlakṣyalakṣaṇabhāvaśceti | tatra padayoḥ sāmānādhikaraṇyañca pṛ0 52) bhinnapravṛttinimittayoḥ[pravṛttinimittaṃ śakyatāvacchedakamityarthaḥ |] padayorekasminnarthe vṛttiḥ | tacca so'yaṃ devadatta ityasmin vākye tatkālataddeśavaiśiṣṭyaṃ tatpadapravṛttinimittaṃ | etatkālaitaddeśavaiśiṣṭyaṃ ayaṃpadapravṛttinimittaṃ | tathā ca bhinnapravṛttinimittayoḥ so'yaṃ padayorekasmin devadattapiṇḍe tātparyasambandhaḥ | tadvat tattvamasītivākye'pi sūkṣmacidacidrūpaśaktivaiśiṣṭyaṃ tatpadapravṛttinimittaṃ | sthūlacidacidrūpaśaktivaiśiṣṭyaṃ tvaṃpadapravṛttinimittaṃ | tathā ca bhinnapravṛttinimittayoḥ tattvaṃpadayorekasminnāmarūpavibhāgānarhasūkṣmacidacidrūpaśaktiviśiṣṭe śuddhacaitanye tātparyasambandhaḥ sāmānādhikaraṇyamiti || 1 || padārthayovyāvartakavyāvartyabhāvasambandho[vyāvartakaṃ viśeṣaṇaṃ vyavacchedakamiti yāvat vyāvartyaṃ viśeṣyaṃ vyavacchedyamiti bhāvaḥ | tayorbhāvo viśeṣaṇaviśeṣyabhāvaḥ sa eva sambandhaḥ sambandhavadubhayanirūpaṇīyatvāt ityabhiprāyeṇa viśeṣaṇaviśeṣyabhāvasambandhaṃ sadṛṣṭāntamāha | sa ceti |] viśeṣaṇaviśeṣyabhāvasambandhaḥ| sa ca so'yaṃ devadatta ityatra ayaṃpadavācyo so'sāvetatkālaitaddeśaviśiṣṭo devadattapiṇḍo ayaṃ sa iti tacchabdavācyāt tatkālataddeśaviśiṣṭāddevadattapiṇḍāt bhinno neti yadā pratīyate tadā tacchabdārthasyā'yaṃpadavācyārthaniṣṭhabhedavyāvartakatayā viśeṣaṇaṃ ayaṃpadārthasya vyāvartyatvādviśeṣyatvaṃ | pṛ0 53) tathā sa iti tatpadavācyastatkālataddeśaviśiṣṭo devadattapiṇḍaḥ so'yamityayaṃpadavācyāt etatkālaitaddeśaviśiṣṭādasmāddevadattapiṇḍāt bhinno neti yadā pratīyate tadā'yaṃśabdavācyasya tatpadārthaniṣṭhabhedavyāvartakatayā viśeṣaṇatvaṃ tatpadārthasya vyāvartyatvādviśeṣyatvaṃ | tathā cāyameva sa sa evāyaṃ ityanyonyabhedavyāvartakatayā so'yaṃ padārthayoḥ parasparaṃ viśeṣaṇaviśeṣyabhāvaḥ | tadvadatrāpi tattvamasīti mahāvākye yattvaṃ padavācyaṃ sthūlacidacidrūpaśaktiviśiṣṭaṃ caitanyaṃ tat tatpadavācyāt sūkṣmacidacidrūpaśaktiviśiṣṭacaitanyāt bhinnaṃ neti yadā pratīyate tadā tatpadārthasya tvaṃpadārthaniṣṭhabhedavyāvartakatayā viśeṣaṇatvaṃ tvaṃpadārthasya vyāvartyatvāt viśeṣyatvaṃ | tathā tatpadavācyaṃ yat sūkṣmacidacidrūpaśaktiviśiṣṭaṃ caitanyaṃ tat tvaṃpadavācyāt sthūlacidacidrūpaśaktiviśiṣṭacaitanyāt bhinnaṃ neti yadā pratīyate tadā tvaṃpadārthasya tatpadārthaniṣṭhabhedavyāvartakatayā viśeṣaṇatvaṃ tatpadārthasya vyāvartyatvādviśeṣyatvaṃ | tathā ca tvaṃ tadasi tattvamasi iti tattvaṃpadārthayoḥ parasparaṃ bhedavyāvartakatayā viśeṣaṇaviśeṣyabhāvasambandho'vagantavyaḥ || 2 || lakṣyalakṣaṇabhāvasambandhastu pratyagātmatadgatadharmayoḥ lakṣyalakṣaṇabhāvasambandhaḥ| asādhāraṇadharmapratipādakaṃ vākyaṃ lakṣaṇavākyaṃ tatpratipādyamavaśiṣṭaṃ lakṣyam | tathā ca so'yaṃ devadatta ityasminvākye so'yaṃ padayostadarthayorvā viruddhatatkālataddeśa- pṛ0 54) viśiṣṭatvaitatkālaitaddeśaviśiṣṭatvayoḥ parityāgenāviruddhadevadattatvaviśiṣṭadevadattapiṇḍena saha devadattatvaviśiṣṭadevadattavācakaśabdasya lakṣyalakṣaṇabhāvasambandhaḥ | tadvat tattvamasītimahāvākye tattvaṃpadayostadarthayorvā viruddhasūkṣmasthūlacidacidrūpaśaktiviśiṣṭatvaparityāgena tattvaṃpadābhyāṃ lakṣyāviruddhanāmarūpavibhāganarhasūkṣmacidacidrūpaśaktiviśiṣṭacaitanye na saha tattvaṃpadayorlakṣyalakṣaṇabhāvasambandhaḥ | [tattvamasyādivākyeṣu lakṣaṇā bhāgalakṣaṇā ityabhiprāyeṇāha | iyameva iti ||]iyamevabhāgalakṣaṇetyucyate | atra tattvaṃpadayostadarthayośca tyaktaviruddhāṃśayorlakṣaṇatvaṃ akhaṇḍaparaśivacaitanyasya lakṣyatvamiti mantavyam || 3 || tatrābhidheyāvinābhūtapravṛttirlakṣaṇā[mānāntaravirodhena mukhyārthasyāparigrahe | mukhyārthenāvinābhūte pravṛttirlakṣaṇeṣyate || iti śakyārthasambandhasyaiva lakṣaṇātvamiti bhāvaḥ |] | sā ca tridhā jahallakṣaṇā-ajahallakṣaṇā-jahadajahallakṣaṇā ceti | vācyārthamaśeṣataḥ parityajya tatsambandhinyarthāntare vṛttirjahallakṣaṇā | sā ca ga"ngāyāṃ ghoṣaḥ iti vākyavadatra na sa"ngacchate tatra tu ga"ngāghoṣayorādhārādheyabhāvalakṣaṇasya vākyārthasyāśeṣato viruddhatvāt vākyārthamaśeṣataḥ parityajya tatsambandhinyarthāntare tīre lakṣaṇāyā yuktatvāt jahallakṣaṇā sa"ngacchate | atra tu pṛ0 55) sūkṣmasthūlaprapañcākāraśaktiviśiṣṭacaitanyaikatvalakṣaṇasya vākyārthasya bhāgamātre virodhāt bhāgāntaramapi parityajyānyalakṣaṇāyā ayuktatvājjahallakṣaṇā na sa"ngacchate || 4 || vācyārthaparityāgena tatsambandhinivṛttirajahallakṣaṇā | sā ca śoṇo dhāvati ityādivākyavat atra na sa"ngacchate | tatra śoṇaguṇagamanalakṣaṇasya vākyārthasya viruddhatvāttadaparityāgena tadāśrayāśvādilakṣaṇayā tadvirodhaparihārasambhavādajahallakṣaṇā sa"ngacchate | atra tu sūkṣmasthūlaprapañcākāraśaktiviśiṣṭacaitanyaikatvalakṣaṇasya vākyārthasya viruddhatvāt tadaparityāgena tatsambandhino yasya kasyacidarthasya lakṣitatve'pi tadvirodhaparihārāsambhavādajahallakṣaṇā na sa"ngacchate | tasmājjahadajahallakṣaṇayaiva mahāvākyārthabodha iti | tathā coktaṃ gurucaraṇaiḥ [śivādvaitasudhākare |]ekātmakatvājjahatī na sambhavet | tathā'jahallakṣaṇatā virodhataḥ | so'yaṃ padārthāviva bhāgalakṣaṇā | yujyeta tattvaṃpadayoradoṣataḥ | iti mahāvākyārthabodhane jahadajahallakṣaṇaiva svīkṛtā || 5 || tatra vācyārthaikadeśaparityāgenaikadeśavṛttirjahadajahallakṣaṇā sā ca yathā so'yaṃ devadatta iti vākyaṃ tadartho vā tatkālaitatkālādiviśiṣṭadevadattalakṣaṇasya vākyārthasyāṃśe virodhāt viruddhatatkālaitatkālādiviśiṣṭāṃśaṃ parityajyāviruddhadevadattāṃśamātraṃ pṛ0 56) lakṣayati | tathā tattvamasīti vākyaṃ tadartho vā sūkṣmasthūlaprapañcākāraśaktiviśiṣṭacaitanyaikatvalakṣaṇasya vākyārthāṃśe virodhāt viruddhasūkṣmasthūlāṃśaṃ parityajyāviruddhanāmarūpavibhāgānarhasūkṣmacidacidrūpaśaktiviśiṣṭaṃ śuddhacaitanyamātraṃ lakṣayati tathā coktaṃ tatpadenocyate li"ngaṃ tvaṃpadenā"ngamīritaṃ | anayoraikyabhāvo'yaṃ sambandho'sipadena ca | iti vākyānusandhānaṃ bhāsate yasya santataṃ | gurūpadeśālli"ngā"ngasambandhīti sa ucyate || evaṃ li"ngā"ngasambandhabhāvanā yasya vidyate | sa yogī sa ca sarvajño jīvanmuktaḥ sa ucyate | li"ngā"ngapadavācyārthaṃ hitvā samyagdhiyā punaḥ | lakṣyārthaṃ lakṣyayitvā taṃ sohameveti cintayet | li"ngā"ngapadasambhūtasamyagdhījanmamātrataḥ | avidyāsahakāreṇa nābhūdasti bhaviṣyati || iti || 6 || na cedaṃ tattvamasīti vākyaṃ tvamindro'sīti vat stutiparaṃ | navakṛtvo'bhyāsavaiyarthyaprasa"ngāt | nahi stutiḥ punaḥpunaḥ paricodanāpūrvakaṃ kvacidabhyasyate | ata eva nārthavādo'nanyaśeṣatvāt | nahyasminprakaraṇe'nyat kiñcitpradhānavākyamupalabhyate yaccheṣatvenedamarthavādarūpaṃ bhavet | nāpi rājapuruṣe rājāyam iti vat aupacārikamapramitabhedayoraikyasyaupacārikatvānupapatteḥ | nāpi viparyayaḥ saṃśayo vātra sambhavati śruteḥ svataḥ prāmāṇyāt | tasmāttattvamasyādivākyaṃ akhaṇḍārthaniṣṭhaṃ akāryakāraṇadravyamātraniṣṭhatve sati samānādhikaraṇavākyatvāt pṛ0 57) so'yaṃ devadatta iti vākyavat | tadevaṃ padayorakhaṇḍārthaniṣṭhatvena sāmānādhikaraṇyaṃ vācyārthāṃśe virodhāt vinā lakṣaṇāṃ na sa"ngacchate | tathā coktaṃ tattvaṃpadārthe li"ngā"ngarūpe'nyonyaviruddhakaṃ | upādhikṛtavācyārthaṃ tyaktvā saccitsukhātmakaṃ | lakṣyārthamaviruddhaṃ yacchivaṃ taditi yā matiḥ | sā sambandha iti proktā vedāntāgamavedibhiḥ || iti || 7 || [ghanali"ngāparanāmakaparaśivacaitanyapratipādakasya tattvamasītivākyasya arthaṃ saprapañcamabhidhāya idānīṃ yajurvedānubhavavākyārtho varṇyate ahaṃ brahmāsmīti ||]ahaṃbrahmāsmītyatra pūrvoktatattvamasīti mahāvākyagatatvaṃpadagṛhītasthūlacidacidrūpaśaktiviśiṣṭo jīvo'haṃpadenocyate | tathā tatpadagṛhītasūkṣmacidacidrūpaśaktiviśiṣṭaḥ paraśivo brahmapadenocyate | evaṃ asipadoktaṃ tayoraikyamevātrāsmipadenocyate | tathā ca parokṣāvabodhitatattvamasīti mahāvākyārtha evāparokṣeṇāhaṃ brahmāsmītyakhaṇḍavākyenānubhūyate[śrīgurumukhānnavakṛtvastattvamasyādi vākyaśravaṇāt dehādyaha"nkārāntajaḍapadārthasakaladṛśyavilakṣaṇapratyagātmanaḥ śuddhena paraśivena sahaikatvabodhānantaraṃ kaścidadhikārī labdhāvasaraṃ sarvopādhivinirmuktaṃ saccidānandaikarasaṃ anubhavena jijñāsurācāryopadiṣṭaṃ ahaṃ brahmāsmi iti vākyārthamanusmaran ghanali"ngaikyarūpaṃ svātmānandamanubhavatītyarthaḥ ||] iti | taduktaṃ li"nga- pṛ0 58) rūpo mahādevaḥ saccidānandalakṣaṇaḥ | a"ngarūpohi jīvātmā bhavabhāvaniyantritaḥ | tatpadenocyate sadbhiḥ li"ngarūpaḥ sadāśivaḥ | tvaṃpadenā"ngarūpo hi jīvaḥ saṃsāralakṣaṇaḥ | tvamartho'"ngasvarūpo yaḥ so'haṃśabdārtha eva hi | tvamahaṃpadalakṣyārthaścidrūpaḥ parameśvaraḥ | tvamahaṃpadavācyārthasyaiva dehādivastunaḥ | na tatacchabdārthataścaiva viruddhatvāt sadaiva hi | tvamahaṃpadalakṣyārtho jīvātmācā"ngarūpakaḥ | aśivaścetsadānandastato naiva vilokayet iti | vastuto lakṣyārthamādāya tattvamasīti mahāvākyena parokṣāvabodhitali"ngā"ngasāmarasyameva ahaṃbrahmāsmītyakhaṇḍavākyena lakṣyārthatayā'parokṣeṇānubhavan paramānandasvarūpaḥ śivo'hamiti bhāvanayā jīvanmukto bhavatīti | taduktaṃ evaṃ li"ngā"ngasambandhabhāvanā yasya vidyate | sa yogī sa ca sarvajño jīvanmuktaḥ sa ucyate || iti || 8 || atra yadyapi ahamādipadānāmantaryāmiṇi svātmavṛttibhyāmeva pravṛttinimittaprayogopādhibhyāṃ vṛttāvapi tayostasminparaṃparāsambandhaghaṭakasvātmaśivasambandharūpatayā svātmaśivayorniyamya niyāmakabhāvasyā'pi antaryāmiparyantebhyo'hamādipadebhyaḥ pratītirbhavatyeva | ato'hamādipadānāṃ prapannaprayuktānāṃ antaryāmiṇi paraśive śaktisatve bādhakābhāvāt lakṣaṇā pṛ0 59) ayuktā | [paraśivasya jīvāntaryāmitayā jīvānāñca taccharīratayā ahaṃ manuṣyaḥ ahaṃ devaḥ iti goro'haṃ śthūlo'haṃ ityādivat ahamādiśabdānāṃ antaryāmiṇi śaktiḥ siddhyatīti jīvabrahmaṇorabheda eva pratīyate tarhi kimarthaṃ vācyārthaparityāgena lakṣyārthamādāyābheda upapādyate| kimarthañca jīvabrahmaṇoḥ svarūpata eva bhedasiddhau sthūlasūkṣmacidacidrūpaśaktidvayaṃ tayorbhedopapādanāya parigṛhyate ityāśa"nkya pariharati tathāpīti| tathā ca saccidānandasvarūpasya sarvaśaktimataḥ sarvajñasya paraśivasya cetanācetanātmakaṃ sarvaṃ jagat tādātmyenābhimānaviṣayībhūtamiti paraśivaḥ sarvātmaka ityucyate | jīvānāntu cidrūpāṇāmeva sthūlacidacidrūpaśaktyātmakaṃ tattaccharīramātraṃ tādātmyenābhimānaviṣayībhūtamiti jīvāstattaccharīrātmakāḥ pṛthakpṛthakmedavanta ityucyante | paraśivasya sarvābhimānitvāt sarvaśaktiviśiṣṭatvācca sarvameva jagat sa yathecchati tathā kartuṃ śaknoti | tathā coktaṃ gītāyāṃ śarvataḥ pāṇipādañca sarvatokṣiśiromukhaṃ | sarvataḥ śrutimalloke sarvamāvṛtya tiṣṭhati īśvaraḥ sarvabhūtānāṃ hṛddeśe'rjuna tiṣṭhati | bhnāmayan sarvabhūtāni yantrārūḍhāni māyayā iti | jīvānāṃ tu svasvaśarīrābhimānitvāt alpaśaktiviśiṣṭatvācca svecchāprayatnābhyāṃ svasvaśarīramātraceṣṭane śaktirbhavati asati bādhake | ataḥ sarvametadupādhikṛtamiti upādhiparityāgena śuddhacaitanyarūpaparaśivasvarūpameva nijasvarūpaṃ bhavatīti śiṣyāṇāṃ subodhārthameva | vācyārthaparityāgapūrvakalakṣyārthamādāya mahāvākyārthavarṇanaṃ kṛtamiti | asmin siddhānte upādhīnāṃ nādvaitasiddhāntoktamithyātvaṃ kintu kāryāvasthāpannasya kāraṇarūpatayāvasthānatvarūpānityatvamiti bodhyam ||]tathāpi sarvātmakasya paraśivasya tādātmyena cidacidrūpaśaktyātmakaṃ sarvaṃ jagadabhimānaviṣayaṃ | jīvānāntu cidrūpāṇāṃ sthūlacidacidrūpaśaktyātmakaṃ tattaccharīramātramabhimānaviṣayamiti abhimānaviṣayībhūtatattadupādhiparityāgapūrvakalakṣyārthamādāya mahāvākyārthabodhaḥ śiṣyāṇāṃ subodhārthameveti mantavyam || 9 || pṛ0 60) [aitareyopaniṣadi 3-3 |]prajñānaṃ brahma ityatra prajñānapadena yena[aitareyopaniṣadi 3-1 |] vā paśyati yena vā śruṇoti yena vā gandhānājighrati ityādinā tattadindriyamukhena tattatpadārthānusandhātṛrūpaṣaḍvidhali"ngātmakatvamupavarṇya [aitareyopaniṣadi 3-2 |]yadetadhṛdayaṃ ityārabhya śarvāṇyetāni prajñānasya nāmadheyāni bhavanti ityantena ṣaḍvidhali"ngasamaṣṭirūpaṃ bhāvali"nga pratipāditaṃ | brahmapadena [aitareyopaniṣadi 3-3 |]eṣa brahmaiṣa indraḥ ityārabhya śarvaṃ tatprajñānetraṃ prajñāne pratiṣṭhitaṃ ityantena samastacetanācetanātmakajagatastadrūpatvaṃ pratipādya punaḥ prajñā pratiṣṭhā ityanena tanniṣṭhāsādhāraṇadharmarūpāṃ sūkṣmacidacidrūpaśaktisvarūpāṃ prajñāśaktiṃ upavarṇya prajñānaṃ brahma ityanena paraśivatatvaṃ pṛ0 61) pratipāditaṃ | taduktaṃ [śivādvaitasudhākare |]yadindriyamukhenedaṃ śruṇoti vyākaroti ca | īkṣate raṃsate caivaṃ jighratīdaṃ svabhāvataḥ | tatparaṃ bhāvali"ngākhyaṃ prajñānena prakīrtitaṃ | yadviṣṇumukhyadeveṣu manuṣyapaśupakṣiṣu | caitanyamekaṃ tat brahma talliṃgaṃ citsukhātmakaṃ iti | tasmādbhāvali"ngarūpameva ṣaṭsthalātmakaparabrahmeti vākyārthabodhaḥ|| 10 || [māṇḍūkyopaniṣadi 3 |]ayamātmā brahma ityatra ayamātmapadābhyāṃ a"ngulinā nirdiśyamānāyaṃpadavācyo jāgratsvapnasuṣuptyātmakāvasthā trayanibandhanasthūlasūkṣmakāraṇaśarīrāvacchinnatyāgā"ngabhogā"ngayogā" ngāparanāmako jīva ucyate | brahmapadenāvasthātrayavirahitaṃ yatturīyāvasthāprapannaṃ śarīratrayānavacchinnaṃ iṣṭali"ngaprāṇali"ngabhāvali"ngasamaṣṭirūpaṃ ghanali"ngātmakaparaśivatattvamucyate | tathā ca māṇḍūkyopaniṣadi oṃ [māṇḍūkyopaniṣadi 3 |]ityetadakṣaramidaṃ ityārabhya ayamātmā brahma soyamātmā catuṣyāt ityantena mūlapraṇavarūpeṇa brahmasvarūpapratipādanadvārā'yaṃpadaviśeṣitajīvātmano brahmagatacaturvidharūpāntargatatvaṃ sāmānyena pradarśya tadeva punaḥ jāgaritasthāno bahiṣprajñaḥ ityārabhya ānandabhuk ceto mukhaḥ prājñastṛtīyaḥ pādaḥ ityantena jāgradādyavasthātrayaniba- pṛ0 62) ndhanaśarīratrayāvacchinnatvena traividhyamupavarṇya eṣa sarveśvara eṣa sarvajñaḥ ityārabhya prapañcopaśamaṃ śāntaṃ śivamadvaitaṃ caturthaṃ manyante sa ātmā sa vijñeyaḥ ityantenāsya turīyāvasthāprapannaśarīratrayānavacchinnaghanali"ngarūpaṣaṭsthalātmakapa raśivatatvasvarūpatvaṃ pratipāditaṃ taduktaṃ [śrīciddhanagurubhirityarthaḥ |]gurucaraṇaiḥ [śivādvaitasudhākare |]śarīratrayasambandhāt avasthātrayasaṃyutaḥ | a"ngavācyo hi jīvātmā ayamātmeti kathyate | śarīrarahitaḥ sākṣādavasthātrayavarjitaḥ | turīyo li"ngavācyo hi śivo brahmeti kathyate | tasmāllakṣaṇayā jīvo śiva eva na saṃśayaḥ | iti niścitya manasā śivo'hamiti cintayā | śivajīvaikyarūpeṇa paramānandamāpnuyāt | iti | tasmātsamastaśrutyāgamasmṛtītihāsapurāṇaprasiddhāṣṭāvaraṇapañcācāra viśiṣṭatayā'śeṣaviśvābhedamayapūrṇāhaṃ vimarśanātmakali"ngā"ngasāmarasyarahasyapratipādake śivaśaktijīveti tripadārthasāmarasyanidhānabhūte jñānakriyāyogacaryāpādapratipādake kāmikādivātulāntāṣṭāviṃśatidivyāgamasārasarvasve śaktiviśiṣṭādvaitāparavācake śivādvaitasiddhānte eva mahāvākyānāṃ samanvaya iti sarvaṃ samañjasam || iti mahāvākyārthavivekaḥ || iti caturthaparicchedaḥ || śivabhaktiśivācāraśivārcāsaktacetasāṃ || svasvarūpāvabodhārthaṃ darpaṇo racito mayā || 1 || pṛ0 63) iti śrīparamahaṃsaparivrājakācāryavarya-sarvatantrasvatantra- padavākyapramāṇapārāvārapārīṇa-paraśivāparāvatāra- puvvallīpuravarādhīśvaraśrīmadbhagatpādaśrīnīlakaṇṭhaśivācāryaprati. sṭhāpitaśrīśivādvaitabhāṣyasiṃhāsanādhīśapūvvallīpañcavarṇamahāma ṭhādhiṣṭhitaśrībhagavatpādaciddhanaśivācāryakarakañjātasañjātaśrīma cchaktiviśiṣṭādvaitasiddhāntapayaḥ pārāvārarākāsudhākaraśrīśivānubhavaśivācāryaviracitaśrīśivādvaitad arpaṇaḥ sampūrṇaḥ | sarvaṃ śivārpaṇamastu | ########### END OF FILE #######