#################################################### MUKTABODHA INDOLOGICAL RESEARCH INSTITUTE Use of this material (e-texts) is covered by Creative Commons license BY-NC 4.0 Catalog number: M00617 Uniform title: śivasiddhāntacandrikā Description: Verses only without commentary Notes: Text selected by Dr. Elaine Fisher, funded by a fellowship awarded to Dr. Fisher by Stanford University. Data entered by the staff of Muktabodha under the direction of Dr. Anirban Dash. Revision 0: March 27, 2022 Publisher : Publication year : 1920 Publication city : Hooli Publication country : India #################################################### śrī pūvallī paṃcavarṇa bṛhanmaṭha graṃthamālā puṣpa 13 śrī śrīgururāja siddhanaṃjeśa śivācārya viracitā colacidghanasaṃvādavilāsitā śivasiddhāṃta caṃdrikā || śrī gaṇeśāyanamaḥ|| pṛ0 1) śrī pūvallī paṃcavaṃṇigī śrī siddhanaṃjeśa śivācārya viracitāyāṃ | co?cidghanasaṃvādavilasitāyāṃ | śrī śivasiddhāṃtacaṃdrikāyāṃ upodghātaparicchedaḥ || maṃgalācaraṇaṃ pṛ0 2) namaḥ śivāya somāya ṣaḍadhvātītavartine || ṣaṭtriṃśattattvaliṃgāya ṣaṭsthalabrahmaṇenamaḥ || 1 || viśvādhārāṃ viśvarūpāṃ viśvopādāna rūpiṇīṃ || viśveśvarīṃ sadā vaṃde viśvavidyāvidhāyinīṃ || 2 || pṛ0 3) paṃcavarṇamahāsūtrasāṃpradāyapravartakaṃ || pūvallīsiddhacaitanyaṃ praṇayāmi guruṃ paraṃ || 3 || yaḥ kailāsapatiḥ śivaḥ sa bhagavān śrī nīlakaṃṭhaḥ purā | vyāsaprārthanayāvanāvavataran śaivāgamān sthāpayan || tatsūtrāṃbudhimaṃthanādviracayan bhāṣyāmṛtaṃ pāvanaṃ | sarvaṃ lokamapūpuṣadvitarayan taṃ saumyahaṃ bhūguruṃ || 4 || jīyācchrībhagavatpāda śrīnīlakaṃṭho jagadguruḥ || yaḥ śivādvaitasiddhāṃtaṃ sthāpayāmāsa bhūtale || 5 || pṛ0 4) yaḥ śrīsadgurunīlakaṃṭhayāmino hastāṃbujātodbhavaḥ | yaṃ pūvalli bṛhanmaṭhādhikṛtasatsiṃhāsaneśaṃ viduḥ || yena svāśritacolamaṃḍalamahāvaṃśaḥsamudghāritaḥ | tasmai cidghananāmakāya gurave nityaṃ namaskurmahe || 6 || aghorākhyaśivācāryamaghoratapasojvalaṃ | śrīmadguruṃ sadā naumi śrīśreyojayasiddhaye || 7 || samrāṭsatyeṃdracolasya praśnānāmuttarātmakaṃ | colacidghanasaṃvādam lokānāmupakārakam || 8 || graṃtharūpeṇa saṃgṛhya śivācāryo budhāgraṇīḥ | tanoti siddhanaṃjeśaḥ śivasiddhāṃtacandrikāṃ || 9 || pṛ0 5) śivānandāmṛtotpādā śivajñānaprakāśikā | śriyaṃ śivaṃ śubhaṃ kuryāt śivasiddhāṃtacaṃdrikā || 10 || āsīt purā mahārājaścolamaṃḍalanāyakaḥ | sārvabhaumanṛpaśreṣṭaḥ śrīmān satyendranāmakaḥ || 11 || surendrasamasaṃkāśaḥ so'yaṃ satyendrabhūmipaḥ | yasyāmṛtavatīnāmnī rājñī sākṣāt śacīva sā || 12 || purī dharmavatīnāmnī pratyakṣamamarāvatī | jayaśālī jayantaśca yatputro rājaśekharaḥ || 13 || pṛ0 6) tadguruścidghanācāryaḥ sākṣāt bṛhaspatiprabhaḥ | vedavedāṃtatattvajñaḥ sarvaśāstraviśāradaḥ || 14 || śivādvaitamahāvidyādeśiko dharmaśāsakaḥ | paravādimahāraṇyadāvānala iti śrutaḥ || 15 || yo'sau śrīmannīlakaṃṭhapaṭṭaśiṣyattvabhūṣitaḥ || pūlīsiṃhāsaneśatvaṃ saṃprāpyaṃ jagatītale || 16 || śrīśivādvaitasiddhāṃtaṃ sthāpayittvā śrutīritaṃ | mumukṣūṇāṃ hitārthāya bodhayitvā virājate || 17 || yasyānugrahamātreṇa co?rājyasya saṃpadaḥ | svargasaṃpatsamābhūtvā āsan sarvasukhāspadāḥ || 18 || nirītibādhakāḥ sasyāstatprajā nirupadravāḥ | devakṣetrāṇi vedoktapūjāpāṭhayutāni ca || 19 || pṛ0 7) siddhāśramakriyāḥ sarvā nirābādhatapaḥśritāḥ | satyendrasya rājavaṃśaścāsītpuṇyāṃśapūritaḥ || 20 || evaṃ sahāyasaṃpannaḥ śrīsatyendranṛpottamaḥ | ekadā sadguruśreṣṭhaṃ cidghanaṃ mahimānvitaṃ || 21 || tiryagāṃdolanaśvetachatracāmaratoraṇaiḥ | naṃdīdhvajādibhiḥ sarvairbirudairviśadīkṛtaiḥ || 22 || mahotsavena sadbhaktyā parivārasamāyutaḥ | rājadhānīṃ samāhūya pūjayāmāsa sakramaṃ || 23 || tatpūjayā susaṃtuṣṭaḥ śiṣṭasaṃkaṣṭanāśakaḥ | śrīcidghanaśivācāryo bhaktapālanatatparaḥ || 24 || sakuṭuṃbaṃ mahārājaṃ taṃ satyendramahībhujaṃ | śaktipātaṃ samāvīkṣya dīkṣāyāṃ yojayan mudā || 25 || pṛ0 8) aṣṭāvaraṇasiddhyarthaṃ pañcācārapravṛddhaye | vīraśaivakramaproktali"ngadhāraṇapūrvakaṃ || 26 || śivapañcākṣarīnāmamahāmaṃtraṃ mahattaraṃ | bodhayitvā mokṣamārgaṃ darśayāmāsa bhūguruḥ || 27 || tadā dīkṣāprabhāveṇa mahāmaṃtraprabhānvitaḥ | so'yaṃ satyendrabhūpālaḥ śrīśivajñānasiddhaye || 28 || śrīcidghanaṃ guruśreṣṭhaṃ daṃḍavatpraṇaman mudā | samapṛcchat mahābhaktyā suvinītaḥ kṛtāṃjaliḥ || 29 || iti śrīpūvallībhāṣyasiṃhāsanādhīśaśrīmajjagadgurusiddhanaṃjeśaśivācār yaviracitāyāṃ śivasiddhāṃtacaṃdrikāyāṃ upodghātaparicchedaḥ || pṛ0 9) prathamaparicchedaḥ || co? uvāca | śrīmadguro mahāsvāmin śiṣyapālanatatpara | śivasiddhāṃtatatvajña śiṣyasaṃdehanāśaka || 1 || carācaramidaṃ sarvaṃ jagadāhuranīśvaraṃ | tatra me saṃśayaṃ chitvā niścitaṃ tadvada prabho || 2 || cidghana uvāca | samyak pṛṣṭhaṃ mahābhāga sārvabhaumanṛpottama | sarvalokahitārthaṃ tat niścitaṃ te nirūpaye || 3 || asti kaścit jagatkartā saccidānaṃdalakṣaṇaḥ | svaprakāśaḥ svataṃtraśca cetanācetanātmakaḥ || 4 || buddhimatkartṛpūrvaṃ tat viśvaṃ sarvaṃ carācaraṃ | kāryatvācca prameya vāt yathā loke ghaṭādikaṃ || 5 || pṛ0 10) kāryatvaṃ sanniveśāttat kriyāvatvācca sādhyate | prajñānaviṣayatvācca prameyatvaṃ tathaiva ca || 6 || nācaitanyātpradhānasya jagatkartṛtvamiṣyate | sāmānādhikaraṇyācca kartṛtvacetanatvayoḥ || 7 || tadabhāvāt pradhānasya kathaṃ kartṛtvamiṣyate | cetanādhīnakatvena svataṃtryābhāvatastathā || 8 || kālasyāpi tathātvena naiva kartṛtvamiṣyate | karmaṇopyasvataṃtrasya kartṛtvaṃ naiva sammataṃ || 9 || pṛ0 11) svataṃtrasyāprayojyatvaṃ karaṇādiprayoktṛtā | kartuḥ svātaṃtryametaddhi na karaṇādyapekṣate || 10 || apūrvasya ca tatsiddhau tatphalasya pradānataḥ | svataṃtraścetanaścānyaḥ kartā siddhyatyasau śivaḥ || 11 || sarvakāryasvataṃtratvāt anavasthābhayāttathā | anyaḥ kartā maheśasya naiva siddhyati tattvataḥ || 12 || śiva eva viśvakartā tasya kartā na vidyate | śiva eva viśvabhartā tasya bhartā na vidyate || 13 || śiva eva viśvahartā tasya hartā na vidyate | śiva eva niśvanāthastasya nātho na vidyate || 14 || pṛ0 12) co? uvāca bhavaduktamidaṃ sarvaṃ mayā jñātaṃ jagadguro | kiṃtu śaṃkāmimāṃ svāmin sapramāṇaṃ nivāraya || 15 || viśvotpattāvupādānaṃ nimittaṃ kāraṇaṃ kimu | etatsarvaṃ samāsena vadasva karuṇākara || 16 || cidghana uvāca bho satyendra mahābhāga śaṃkā yogyā kṛtā tvayā | vakṣe tasyāḥ samādhānaṃ sāvadhānamanāḥ śruṇu || 17 || pṛ0 13) śaktyā viśiṣṭaḥ sarvātmā cidacidrūpayā tayā | upādānaṃ nimittaṃ ca śivo bhavati kāraṇaṃ || 18 || upādānaṃ parāśaktirupādeyamidaṃ jagat | tasya kartā nimittaṃ ca procyate paramaḥ śivaḥ || 19 || yathorṇanābhirurṇāyāḥ kāraṇatvadvayaṃ vrajet | tathā śaktiviśiṣṭo'yaṃ tadvrajet paramaḥ śivaḥ || 20 || śaktiṃ vinā jagatkāryaṃ na kiṃcitkartumīśate | tattādātmyayutaḥ sāṃbaḥ sarvakarteti kathyate || 21 || kāryaṃ śaktipradhānatvāt svaprādhānyācca kāraṇaṃ | śivaśaktisamāyogāt na kartṛ karaṇaṃ ca tat || 22 || pṛ0 14) śakteḥsvātaṃtryahānitvāt kartṛtvaṃ naiva siddhyati | upādānasvarūpeṇa kāraṇatvaṃ susammataṃ || 23 || śaktyādikaṃ pṛthivyaṃtaṃ paratatvasamāśritaṃ | kasmāt ? anāśritāṃtatvāt dṛṣṭaṃ loke ghaṭādikaṃ || 24 || pṛ0 15) vivādāddhyāsitā śaktiḥ dharmatvāt kvacidāśritā | yathā ghaṭāśritaṃ dṛṣṭaṃ ghaṭatvaṃ śaktirīdṛśī || 25 || dharmatvaṃ tat vṛttimatvāt śakteḥ siddhaṃ pramāṇataḥ | viśvopādānayukto hi viśvakartṛtaḥ śivaḥ || 26 || vyatirekādyadhā dṛṣṭaṃ loke yattat ghaṭādikaṃ || kiṃvopādānayukto hi kartṛtvāt paramaḥ śivaḥ || 27 || mṛdviśiṣṭo yathā dṛṣṭaḥ kuṃbhakāro ghaṭādikam | pṛ0 16) evaṃ sāmānyato vyāptyā viśvopādānasaṃyutaḥ || 28 || svayaṃ śivaḥ siddhyatīti tadupādānasiddhaye | pradhānakarmakālānāmatathātvāt sayuktitaḥ || 29 || upādānaṃ śaktireva brahmaniṣṭhā sanātanī | upādeyaṃ jagatkartuṃ śivasya sahakāriṇī || 30 || śivānanyasvarūpeṇa cidākāśasvarūpiṇī | svābhāvikī dharmarūpā sādhyate śāstrapāragaiḥ || 31 || co? uvāca anumānapramāṇena sarvametatsusammataṃ | tatra vedapramāṇaṃ me nirūpaya jagadguro || 32 || pṛ0 17) cidghana uvāca apauruṣeyavākyaṃ yat tat veda iti kathyate | tasmāt svataḥpramāṇaṃ tat paramāptopadeśataḥ || 33 || sarve vedāścāmanaṃti īśvarāstitvameva tat | īśāvāsyamukhastatra jāgartyaupānaṣadgaṇaḥ || 34 || svataḥpramāṇasiddhasya vedasyāpto mahāmatiḥ | svapramāṇaḥ svaprakāśaḥ svayaṃsiddho'sti śaṃkaraḥ || 35 || vedā nisvāsarūpeṇa spaṣṭocārāstathāgamāḥ | purā śivena saṃptoktāstasmātte svapramāṇakāḥ || 36 || pṛ0 18) tasyoktyā tasyacāstitvasādhanaṃ syājjihāsitaṃ | upakramādibhirliṃgaistasyārthaḥ pratipādyate || 37 || so'yamarthaḥ śivādvaitasiddhāṃte hi viśiṣyate | dvaitādvaitātmake tasmin sarvaśrutisamanvayaḥ || 38 || tasmātsarvairvedavākyaiḥśivādvaitokta rītitaḥ | sarvapramāṇasiddhaṃ tat śivāstitvaṃ susādhyate || 39 || yo bahusyāṃ prajāyeyamiti vākyātsamīritaḥ | ahaṃtāśrayarūpatvāt kartā karmānya ucyate || 40 || ahaṃtāṃśasya prādhānyāt śiva ityabhidhīyate | idaṃtvāṃśasya prādhānyāt śaktirityucyate budhaiḥ || 41 || pṛ0 19) ahaṃtedaṃtayoraikyāt śivaśaktyorabhinnatā | śaktiśaktimatoraikyaṃ caṃdracaṃdrikayoriva || 42 || yadbhāsā bhāsate viśvaṃ yasminnevānumodate | tadeva hi parabrahma śivaśaktisamanvitaṃ || 43 || parāsya śaktirityādivākyaistatsāragarbhitaiḥ | procyate svapramāṇena parabrahma śivābhidaṃ || 44 || co? uvāca sarvaśaktiviśiṣṭo yaḥ parabrahmābhidhaḥ śivaḥ | kathaṃ liṃgasthalābhikhyaḥ procyate tadvadasva me || 45 || pṛ0 20) cidghana uvāca bṛhatvādbṛṃhaṇatvācca sthalaṃ brahmeti gīyate | sthīyate līyate yatra tatsthalaṃ brahmasaṃjñitaṃ || 46 || āgameṣu tadevoktaṃ vedeṣu pratipāditaṃ | sthānādivyavadeśācca iti sūtrepyudāhṛtaṃ || 47 || janmādyasya yataśceti brahmasūtre yadīritaṃ | jagajanmādiliṃgaṃ tat liṃgaśabdena kīrtyate || 48 || līyate gamyate yatra viśvametaccarācaraṃ | tadeva liṃgaṃ tadbrahma śivatatvaṃ taducyate || 49 || pṛ0 21) tasmālliṃgaṃ parabrahma jijñāsyaṃ śrutibodhataḥ | dhartavyaṃ vidhivaddehe hyupāsyaṃ kramasādhitaṃ || 50 || śrotavyaṃ śrutivākyabhyo maṃtavyaṃ copapattibhiḥ | dhyātavyamanusaṃdhānāt prāṇaliṃgānusārataḥ || 51 || bhāvitavyaṃ bhāvaliṃgaṃ so'haṃbhāvānubhāvataḥ | draṣṭavyaṃ svātmanā śaktiviśiṣṭaṃ paramāspadaṃ || 52 || bhidyate hṛdayagraṃthiśchidyaṃte sarvasaṃśayāḥ | kṣīyaṃte cāsya karmāṇi tasmin dṛṣṭe parāvare || 53 || pṛ0 22) itiśrīpūvallī- bhāṣyasiṃhāsanādhīśa-śrīpaṃcavarṇasūtrasāṃpradāyapravartaka śrījagadguru-siddhanaṃjeśa-śivācārya-viracitāyāṃ śivasiddhāṃtacaṃdrikāyāṃ co?cidghanasaṃvādavilasitāyāṃ prathamaparicchedaḥ || atha dvitīyaparicchedaḥ co? uvāca viśvopādānarūpā yā śaktiruktā jagadguro | tasyāḥ svarūpaṃ śrotuṃ tat me'sti kautūhalaḥ prabho || 1 || sapramāṇaṃ mahāsvāmin kāryakāraṇabodhataḥ | sarvaśaṃkāsamādhānaṃ yathā syānme tathā vada || 2 || cidghana uvāca suṣṭu pṛṣṭaṃ mahābhāga sārvabhauma nṛpotama | vedāgamānāṃ yatsāraṃ tatsarvaṃ te nirūpaye || 3 || pṛ0 23) cidacidrūpamāpannā brahmaśaktiḥ sanātanī | cidacidrūpaviśvasya hyupādānamitīryate || 4 || śaktervikāsabhāvena viśvasṛṣṭirbhavettathā | tasyāḥ saṃkocabhāvena viśvasya pralayo bhavet || 5 || sthitirvikāsasaṃkocasamānāvasthayā bhavet | kūrmāvayavanyāyena tatkramaḥ samudīritaḥ || 6 || śaktiḥ pariṇatā bhūtvā śivasānnidhyamātrataḥ | kāryarūpasamāpannā viśvarūpeṇa bhāsate || 7 || yadbhāsā bhāsate viśvaṃ yasminnevānumodate | parāsya śaktirityādiśrutibhiḥ sā samīritā || 8 || pṛ0 24) svasvarūpaparityāgāt svarūpāṃtarasaṃsthitiḥ | tatkāryamitisaṃproktaṃ budhaiḥ satkāryavādibhiḥ || 9 || mṛtsvarūpaparityāgāt ghaṭādyaṃtararūpataḥ | dṛṣṭaṃ kāryaṃ yathā loke tathaitatkāryamiṣyate || 10 || kāryāvasthāśrayatvena yatkāryotpādakaṃ bhavet | tatkāraṇaṃ samākhyātamupādānasamāhvayaṃ || 11 || yathāhikuṃḍalāvasthāśrayatvena ca kāraṇaṃ | svarṇaṃ bhavettathā śaktirviśvopādānamiṣyate || 12 || pṛ0 25) upādānāśrayatvena yatkāryotpādakaṃ bhavet | tatkāraṇaṃ nimittākhyaṃ kartā syāttadviśeṣataḥ || 13 || kāraṇeṣu ca sarveṣu yaḥ svataṃtraśca cetanaḥ | sa eva kartā kāryasya ghaṭādeśca kulālavat || 14 || upādānaṃ nimittaṃ ca viśvasya paramaḥ śivaḥ | śaktivaiśiṣṭyataḥ proktastaṃtorlūtā yathā śrutaḥ || 15 || śaktyaṃśe syādupādānaṃ śivāṃśeca nimittakaṃ | ubhayoraikyataḥ proktaṃ kāraṇaṃ cobhayātmakaṃ || 16 || pṛ0 26) sthūlaśaktiridaṃ kāryaṃ sūkṣmaśaktistu kāraṇaṃ | sthūlatvāttadupādeyamupādānaṃ tu saukṣmyataḥ || 17 || kāryopādhirayaṃ jīvaḥ kāraṇopādhirīśvaraḥ | kāryakāraṇavaiṣamyāt vaiṣamyaṃ śivajīvayoḥ || 18 || kāryaṃ tu kāraṇābhinnaṃ jagadetacchivābhidhāt | kāraṇātyaṃtabhinnaṃ tat siddhāṃte'sminna cocyate || 19 || tattathā sati satkāryamasat sadasadeva vā | satkāryaṃ cetkāraṇasya kāryasya sattayā'thavā || 20 || kāraṇasya yadi syāttat sattābhedaḥkathaṃ bhavet | bhavet kāraṇasattāyā bhinnaṃ tat kāryasaṃjñitaṃ || 21 || pṛ0 27) iti cetkāryasaṃjñaṃ tadasadeva bhavettadā | sattāhīnasya kāryasya yujyate'satvameva tat || 22 || prāpte'satve tu kāryasya satkāryoktirvṛthā bhavet | kāryasya sattayā cetsā bhinnā kāraṇasattayā || 23 || sadrūpeṇāthavā syātsā asadrūpeṇa vā bhavet | sadrūpeṇa yadi syāttu ekā sattābhidā kathaṃ || 24 || asadrūpeṇa cedbhinnā sā na satteti kathyate | yadyasatkāryamiṣyeta tarhi kāryaṃ na tadbhavet || 25 || vaṃdhyāputro na kasyāpi vastutaḥ kāryamiṣyate | prāgabhāvo na kāryaṃ syāt tasyotpatterasaṃbhavāt || 26 || pṛ0 28) vaṃdhyāputrasya nāstyaiva sambaṃdhaḥ kārakaistathā | śūnyavannirupākhyatvāt tato nāsti janikriyā || 27 || viśeṣo'stītyasatve'pi kāryasya yadi gamyate | viśeṣaḥ ko'sya saṃbaṃdhaḥ kārakairyadi tanna hi || 28 || saṃbaṃdho'sti viśeṣo yaḥ saṃbaṃdho'sya sa ucyate | asya janikriyāvatvaṃ viśeṣaścettadā tathā || 29 || uktadoṣastu saṃprāptastasya nāsti nivāraṇaṃ | sattāsaṃbaṃdhavatvaṃ cet viśeṣo'sya na tatpaṭu || 30 || pṛ0 29) doṣastadāpi saṃproktaḥ pūrvokto'sya na saṃśayaḥ | ato'sato na kāryatvaṃ sadasatvaṃ na saṃgataṃ || 31 || doṣadvayasya saṃprāptiḥ pūrvoktasya samāpatet | tasmānmātsaryamutsārya kāryakāraṇayostadā || 32 || abheda evaṃ bhedasyāsaṃbhavādeva manyatāṃ | ato nātyaṃtabhinnatvaṃ bhedābhedo hi sammataḥ || 33 || na kāraṇātkāryajātaṃ bhidyate taddhi vastutaḥ | kāryakāraṇabhedaśca kārakavyāvṛtistathā || 34 || utpattiśca vināśaśca tathaivārthakriyā'pi ca | nāmarūpaviśeṣaśca sarvaṃ vācaiva kevalaṃ || 35 || pṛ0 30) tasmātsarvavikāro'yaṃ vācāraṃbhaṇamātrataḥ | nāmarūpādisaṃyuktaḥ kāraṇākāra eva saḥ || 36 || kāraṇābhinnarūpeṇa kāryaṃ kāraṇameva hi | siddhāṃte'smin śivādvaite procyate paṃḍitottamaiḥ || 37 || ataḥ kāraṇavijñānāt sarvavijñānabodhakaṃ | pratijñāvacanaṃ yuktaṃ saṃdeho nāsti kaścana || 38 || evaṃ kāraṇamekaṃ tat na bhinnaṃ nobhayātmakaṃ | bhedo na sarvathā yukto dharmyāderanirūpaṇāt || 39 || pṛ0 31) jñāte bhede hi dharmyādivibhāgajñānamāpatet | vibhedenaiva dharmyādau vijñāte bhedavedanaṃ || 40 || kāryakāraṇarūpeṇa bhedābhedo hi sammataḥ | tasmācca kāraṇaṃ nityamekamevā'dvitīyakaṃ || 41 || mṛdādeśca kulālādeḥ bhede dṛṣṭe'pi bhūtale | caitanyābhāvatastasya kulālādirapekṣyate || 42 || tathātra cidacicchaktiviśiṣṭasya parātmanaḥ | anyannāpekṣyate kiṃcitkāraṇaṃ cetanātmakaṃ || 43 || pṛ0 32) cetano'pi svayaṃ sāṃbaḥ kulāla iva kāraṇaṃ | nāpekṣate mṛdā tulyaṃ anyācetanakāraṇaṃ || 44 || tasmācchakteraciṃtyāyāścetanācetanatvataḥ | cetanācetanaṃ viśvaṃ kāryaṃ sarvaṃ prasūyate || 45 || cidrūpasya ca satyatvaṃ yuktaṃ sarvapramāṇataḥ | sadeva saumyedamagra āsīditi śrutīritaṃ || 46 || sadrūpaṃ kāraṇaṃ proktaṃ nāsadrūpaṃ tu tatvataḥ | vaṃdhyāputro na kasyāpi kāraṇaṃ procyate budhaiḥ || 47 || asat svaśaktyā sarveṣāṃ kāraṇaṃ bhavatīti cet | asato nāsti sā śaktiḥ sadbījasya hi darśanāt || 48 || pṛ0 33) śaktyā sadrūpabījasya aṃkurotpattiriṣyate | tathā sadbrahmaṇaḥ śaktyā prapaṃcotpattiriṣyate || 49 || śaktiprabhāvato viśvamasatkāryaṃ prajāyate | iti cetsā satī śaktirasatī vā thobhayātmikā || 50 || satī cetsā satī śaktiḥ kathaṃvaṃdhyāsutāśrayā | sato dṛṣṭaṃ cāśrayatvaṃ nāsato dṛśyate bhuvi || 51 || asatī cet kathaṃ śaktiḥ kāryanirvāhikā bhavet | kāryanirvāhakastatra vaṃdhyāputraḥ kathaṃ bhavet || 52 || khapuṣpeṇā'satā pakvaphalotpattiḥ kathaṃ bhavet | nirvāhatvādidharmāṇāṃ sadrūpasya na cāsataḥ || 53 || pṛ0 34) evaṃ sadasatī sā cet doṣadvayasamāgamaḥ | tasmādasat svaśaktyā tat naiva kāryaṃ ca kāraṇaṃ || 54 || nāsato vidyate bhāvo nābhāvo vidyate sataḥ | ato'yuktamasadvādo jalpamātraṃ na yuktimān || 55 || asadvetyādivākyaistu kāryasūkṣmadaśā śrutā | grīṣmakāle tṛṇādīnāṃ dharitrīlīna bījavat || 56 || kāraṇe līnakāryasya sūkṣmāvasthā'sadīritā | ataḥ sarvaiḥ śrutervākyai sadrūpatvaṃ vyavasthitaṃ || 57 || pṛ0 35) satpratītiyutaṃ sarvaṃ brahmasattānubodhitaṃ | sattāśaktisvarūpeṇa śivādvaite pratiṣṭhitaṃ || 58 || evaṃ saccitparabrahma parapremāspadatvataḥ | ānaṃdaghanamityuktaṃ jīvamokṣapradatvataḥ || 59 || yadyānaṃdamayaṃ nāsti brahma cetsaccidātmakaṃ | baṃdhamokṣavyavasthā hi kathaṃ saṃgacchate tadā || 60 || kālakarmavipākena baddhajīvātmasaṃtateḥ | parapremāspadābhāvāt kathaṃ mokṣaprado bhavet || 61 || pṛ0 36) tasmātsaccitsukhākārairastibhātipriyātmabhiḥ | dharmaiḥ saṃkīrtyate sāṃbaḥ saccidānaṃdalakṣaṇaḥ || 62 || bahusyāmitivākyena so'yaṃ śaktiprabhāvataḥ | ṣaṭtriṃśattatvarūpaṃ tat viśvaṃ sarvamasīsṛjat || 63 || śaktiḥ sadāśivaśceśo vidyā māyādihetavaḥ | vidyā rāgastathā kālo niyatiśca kalā tathā || 64 || pūruṣaśca pradhānaṃ ca buddhiścāhaṃtvamānase | jñāneṃdriyāni paṃcaiva paṃcakarmeṃdriyāṇi ca || 65 || paṃcatanmātrabhūtāni mahābhūtāni paṃca ca | evaṃ sṛṣṭaḥ śivātsākṣāt ṣaṭtriṃśattatvasaṃcayaḥ || 66 || tatsṛṣṭvāyaṃ tadevānuprāviśaccāṃtarātmanā | praviśya viśvarūpeṇa nāmarūpakriyānvitaḥ || 67 || pṛ0 37) viśvādhāraparāśaktyā bhāti viśvamayaḥ śivaḥ | devātmaśaktiṃ svaguṇairnigūḍhāṃ tāṃ svabhaktitaḥ || 68 || paśyaṃti dhyānayogena liṃgāṃgaikyānubhāvataḥ | tasmātsarvaprayatnena dhyānayogarato bhava || 69 || iti śrīpūvallībhāṣyasiṃhāsanādhīśa śrīmajjagadgurusiddhanaṃjeśa śivācāryaviracitāyāṃ śivasiddhāṃtacaṃdrikāyāṃ dvitīyaparicchedaḥ || co? uvāca śrīguro karuṇāsiṃdho dīnabaṃdho mahāprabho | kathaṃ brahmātmikāṃ śaktiṃ paśyaṃti dhyānayoginaḥ || 1 || taducyatāṃ mahāsvāmin vedāgamasusammataṃ | yasidhyarthaṃ? sadā bhaktyā prayataṃte mumukṣavaḥ || 2 || pṛ0 38) cidghana uvāca bho satyendra mahābhāga tvayā pṛṣṭhamidaṃ vacaḥ | mumukṣūṇāmihāmutra bhogamokṣaphalapradaṃ || 3 || tatsarvaṃ te pravakṣyāmi sarvaśāstrārthaniścitaṃ | gaupyādgaupyataraṃ loke śivādvaitaṃ śivaṃ padaṃ || 4 || yogā bahuvidhāḥ proktāḥ karmajñānādibhedataḥ | teṣa sarveṣu śāstroktadhyānayogo viśiṣyate || 5 || dhyānaṃ hi sādhanaṃ sākṣāt devātmaśaktidarśane | dhyānānukāriṇaṃ? śaivīṃ śaktiravyabhicāriṇī || 6 || pṛ0 39) koṭijanmārjitaiḥ puṇyaiḥ śive bhaktiḥ prajāyate | bhaktyā saṃjāyate jñānaṃ jñānānmuktirna saṃśayaḥ || 7 || karmāvalaṃbinaḥ kecit kecit jñānāvalaṃbinaḥ | vayaṃ tu bhaktisaṃpatyā dhyānayogāvalaṃbinaḥ || 8 || bhaktigamye dhyānayoge karmajñānasamuccayaḥ | tasmādasmin āgamokte sarvaśrutisamanvayaḥ || 9 || nirīśvaraḥ sāṃkhyayogo parihāsapathaṃ vrajet | viyoge yogayogārthaḥ kathaṃcinnaiva yujyate || 10 || pṛ0 40) naiyāyikādidvaitānāṃ yogikārtho na yujyate | dvaitajñānaṃ tu brahmaikye yogaśabdārthabodhite || 11 || sādhanaṃ tatkathaṃ bhūyāt dvitvasyaikye virodhataḥ | dvaitabhāvanivṛttyarthaṃ tatropāsā vidhīyate || 12 || bāhyopāsanayā sākṣāt aṃtaropāsanā sthirā | tayā ca śivajīvaikyaṃ sākṣātkārasamāhvayaṃ || 13 || tasmādupāsanāyukto bhakto mukto bhaviṣyati | muktikāmena sadbhaktyā dhyānayogaṃ samāśrayet || 14 || kecidaddaitamārgeṇa sanyāsaṃ samupāśritāḥ | mananādava saṃtṛptā muktijñānaṃ vadaṃti ca || 15 || pṛ0 41) teṣāṃ tajñānatṛptānāṃ mithyājñānābhimānināṃ | kathaṃ tacchivajīvaikye sākṣādanubhavo bhavet || 16 || bhaktyānaṃdarasaikyaṃ yat jīvabrahmaikyaśabditaṃ | tatkathaṃ saṃbhavedbhaktihīnasyādvaitavādinaḥ || 17 || jñānamātreṇa saṃtṛptā dhyānābhyāsādvinā tataḥ | śuddhādvaitaṃ prajalpaṃti vayaṃ brahmātmakā iti || 18 || vedaikadeśavartitvaṃ tasmādadvaitavādināṃ | asmānmātsaryamutsārya śivādvaitaṃ samāśrayet || 19 || śivāddvaitaikasiddhāṃte sarvaśrutisamanvayāt | sākṣādanubhavenaiva jīvanmuktisukhaṃ vrajet || 20 || pṛ0 42) co? uvāca sadguro yogaśabdārtho jñātaḥ suspaṣṭato mayā | kiṃtu pātaṃjale yoge spaṣṭamaṣṭāṃgagarbhite || 21 || dhyānaṃ samucitaṃ proktaṃ tenaivaikye samudbhave | kutastadhyānayogena sādhayettāṃ śivaikatāṃ || 22 || etadvistarato yogin procyatāṃ bhaktavatsala | tvameva mama saṃdehaṃ chettuṃ śaknoṣi matprabho || 23 || cidghana uvāca yaduktaṃ nṛpaśārdūla pātaṃjalamataṃ tvayā | tadatīva prayāsena labdhuṃ śakyaṃ mumukṣubhiḥ || 24 || tathāpi tādṛśe yoge naikyārtho yoga ucyate | sāṃkhyakramokta eva syādviyogārtho yathā sthitaḥ || 25 || pṛ0 43) śivajīvasāmarasye bhaktyānaṃdaikatāyute | yujyate na hi yogārtho dhyānayoge yathoditaḥ || 26 || aṣṭāṃgayoge dhyānasya sādhanatve'pi tatvataḥ pratyakṣe sādhanaṃ kiṃtu śivajīvaikyai na saṃbhavet || 27 || puruṣaśca prakṛtyāśca viyogo yoga ucyate | tadhyānaṃ śivajīvaikye kathaṃ sādhanatāṃ vrajet ? || 28 || sajātidhyānasaṃtatyā jñānaṃ yat śivajīvayoḥ | sāmarasye sādhanaṃ syāt kīṭabhramarayogavat || 29 || pṛ0 44) samādhau sāmarasyākhye dvāraṃ yalliṃgadhāraṇaṃ | tatsādhanaṃ dhyānamāhurdhyānayogaparāyaṇāḥ || 30 || dhyānāttaddhāraṇaṃ tasmāt samādhistu śivaikatā | atoṃ'tardhāraṇaṃ kuryāt liṃgasya paramātmanaḥ || 31 || aṃtardhāraṇaśakto vāpyasaktovā śivavratī | bāhye lakṣyādisidhyarthaṃ kuryāttalliṃgadhāraṇaṃ || 32 || pṛ0 45) devadhāraṇo bhūyāsaṃ amṛtasyeti vākyataḥ | bāhye cābhyaṃtare muktyai liṃgadhāraṇamīritaṃ || 33 || pāṇimaṃtroditaṃ tattvaṃ navaliṃgasakīlakaṃ | navacakrasthitatvena bāhyābhyaṃtarabhedataḥ || 34 || liṃgadhāraṇamākhyātaṃ liṃgāṃgaikyaprabodhakaṃ | tasmāt śāstroktavidhinā dhārayelliṃgamuttamaṃ || 35 || "oṃ nidhanapataye namaḥ nidhanapatāṃtikāya namaḥ | oṃ ūrdhvāya namaḥ ūrdhvaliṃgāya namaḥ | oṃ hiraṇyāya namaḥ hiraṇyaliṃgāya namaḥ | oṃ suvarṇāya namaḥ suvarṇaliṃgāya namaḥ | oṃ divyāya namaḥ divyaliṃgāya namaḥ | oṃ bhavāya namaḥ bhavaliṃgāya namaḥ | oṃ śarvāya namaḥ śarvaliṃgāya namaḥ | oṃ śivāya namaḥ śivaliṃgāya namaḥ | oṃ jvalāya namaḥ jvalaliṃgāya namaḥ | oṃ ātmāya namaḥ ātmaliṃgāya namaḥ oṃ paramāya namaḥ paramaliṃgāya namaḥ etatsomasya sūryasya sarvaliṃgaṃ sthāpayati pāṇimaṃtraṃ pavitraṃ ||" pṛ0 46) dhṛtvāṣṭāvaraṇācāraiḥ patidharmasamāśritaiḥ | śivabhaktyā śivadhyānāt śivayogaṃ samāśrayet || 36 || liṃgāṃgasaṃgamo yogī dhyānayogī sa ucyate | tasmāt bhaktiprabhāvena liṃgāṃgaikyasukhaṃ vrajet || 37 || avijñāte pare tatve yogābhyāso hi niṣphalaḥ | vijñāte ca pare tatve yogābhyāso hi niṣphalaḥ || 38 || tasmāt ṣaṭsthalamārgeṇa dhyānayogakrameṇa ca | iṣṭaliṃgaprāṇaliṃgabhāvaliṃgānubhāvataḥ || 39 || sadgurūktamahāmaṃtrajapānuṣṭhānasaṃyutaḥ | sadā yogī śivāsakto jīvanmukto bhaviṣyati || 40 || pṛ0 47) co? uvāca suvijñāto mayā sarvayogamārgakramaḥ prabho | tatra me nāsti saṃdehastava bodhaprabhāvataḥ || 41 || tasmāt ṣaṭsthalamārgoktadhyānayogakramo mama | yathā sādhyo bhavet śīghraṃ tathā sarvaṃ nirūpaya || 42 || ciddhana uvāca parabrahmābhidaṃ liṃga sthalamityabhidhīyate | tadaṃśā jīvanāmāno visphuliṃgā ivānalāt || 43 || aṃgaśabdena kathyaṃte aṃśāṃśitvavyavasthayā | yasya cātmā śarīraṃ cetyaṃgaśabdasya vācyatā || 14 || jīvānāṃ vedataḥ siddhāścāṃgāṃgitvavyavasthayā | tasmādaṃgābhidhā jīvāḥ paratatve vivecitāḥ || 45 || pṛ0 48) ataḥ sthalaṃ dvidhāproktaṃ āgameṣu yathākramaṃ | upāsyopāsakatvena liṃgāṃgatvena bodhitaṃ || 46 || upāsyaṃ liṃgamākhyātamaṃgaṃ copāsakaṃ smṛtaṃ | tatropāsyaprabhedena proktopāsakabhinnatā || 47 || ghanaliṃgaṃ parabrahma saccidānaṃdalakṣaṇaṃ | taddharmaistrividhaṃ proktaṃ bhāvaprāṇeṣṭabhedataḥ || 48 || ānaṃdakalayā yuktaṃ bhāvaliṃgamitiśrutaṃ | citkalāsaṃyutaṃ tatra prāṇaliṃgamitīritaṃ || 49 || satkalāsahitaṃ bāhyamiṣṭaliṃgamudāhṛtaṃ | evaṃ kalāviśiṣṭatvādupāsyatvaṃ vrajetparaṃ || 50 || pṛ0 49) suṣuptau bhāvaliṃgaṃ syāt svapne tatprāṇaliṃgakaṃ | sākṣī jāgradavasthāyāmiṣṭaliṃgamiti śrutaṃ || 51 || evamaṃgasthalābhikhyo jīvo'vasthādibhedataḥ | tridhā proktaḥ phalaṃ bhoktā svasvakarmānusārataḥ || 52 || aṃtaryāmī śivaḥ sākṣī liṃgaśabdena gīyate | phalabhoktā tatra jīvo hyaṃgaśabdena varṇyate || 53 || dvāsuparṇeti maṃtreṇa śrutametat śrutāvapi | saṃsārītyucyate jīvaḥ sākṣī cetā paraḥ śivaḥ || 54 || pṛ0 50) caitanyaṃ sākṣirūpaṃ tat liṃgaṃ dhṛtvā ca bhaktitaḥ | tridhopāsanabhedena pūjayedbhaktasattamaḥ || 55 || prāṇaliṃgānusaṃdhānādupāsīta niraṃtaraṃ | etatkramaḥ sapramāṇaṃ daharopāsanoditaḥ || 56 || lakṣyatrayaprabhedena trividhopāsanāśritaḥ | nīlakaṃṭhaśivācāryaiḥ sūtrabhāṣye nirūpitaḥ || 57 || co? uvāca bho sadguro mahāsvāmin śivatatvaviśārada | yā tvayopāsanā proktā jīvanmuktiphalapradā || 58 || sā kathaṃ sādhyate śrīman mayā śāstravidhānataḥ | tasyā upāyaṃ me brūhi sarvaśāstravicakṣaṇa || 59 || pṛ0 51) cidghana uvāca samyak pṛṣṭhaṃ nṛpaśreṣṭha tvayopāyavicinvatā | gururatra mahopāyo yena sādhyaṃ svabhīpsitaṃ || 60 || yasya kṛpāviśeṣeṇa muktirbhaktakarasthitā | tasmāt sadgurupādābjaṃ seveta bhaktasattamaḥ || 61 || mahāpāśupatoddiṣṭāṃ mahāmaṃtraprabodhikā | vīraśaivīṃ mahādīkṣāṃ prāpnuyāt gurubodhataḥ || 62 || trikālaṃ vā dvikālaṃ vā caikakālaṃ yathāśritaṃ | liṃgaṃ saṃpūjya tanmaṃtraṃ japan tadhyānatatparaḥ || 63 || baṃdhamudrāsametaḥ san ṣaṭsthalakramamāśritaḥ | prāṇaliṃgamupāsīta bhāvaliṃgānubhāvataḥ || 64 || pṛ0 52) tattvamasyādivākyānāṃ tatvārthaṃ gurubodhataḥ | śrutvā tanmananādbhaktaḥ sadguroḥ karuṇādarāt || 65 || aṃgatrayagatānādimalatrayavināśanāt | giṃlatrayānusaṃdhānāt avasthātrayavarjitaḥ || 66 || parabrahmābhidaṃ sāṃbaṃ sākṣātkṛtya śivaṃ paraṃ | śivabhaktirasoddiṣṭaṃ śivaśaktisamanvitaṃ || 67 || brahmānaṃdarasaikyena svānubhāvavijṛṃbhitaṃ | sāmarasyaṃ samāvāpya śivena saha modate || 68 || pṛ0 53) iti śrīpūvallībhāṣyasiṃhāsanādhīśa śrīmajjagadgurusiddhanaṃjeśaśivācārya viracitāyāṃ śivasiddhāṃtacaṃdrikāyāṃ tṛtīyaparicchedaḥ || co? uvāca dhanyo'haṃ kṛtakṛtyo'haṃ pītaṃ bodhāmṛtaṃ tava | tvameva śaraṇaṃ svāmin saṃsārārṇavatāraṇe || 1 || bhavādṛśaṃ guruṃ hitvā nānyo'jñānanivartakaḥ | yathā sūryaṃ vinā nānyo'styaṃdhakāranivartakaḥ || 2 || yasmātsadgururājeṃdra śivadīkṣāpuraḥsaraṃ | mahāmaṃtropadeśena tvayā me kulamuddhṛtaṃ || 3 || tato yāto vinītatvaṃ tvatprabhāvājjagadguro | tattvamasyādivākyānāṃ tatvārthaṃ meṃ nirūpaya || 4 || pṛ0 54) cidghana uvāca bho satyeṃdramahārāja tava buddhirvicakṣaṇā | tvayā dṛṣṭaṃ mahāvākyatattvārthaṃ te nirūpaye || 5 || mahāvākyāni catvāri saṃti liṃgaikyabodhane | tatra tattvamasītyetat parokṣeṇāvadhāritaṃ || 6 || saumyamuddviśya chāṃdogye ṣaṣṭhādhyāye suvistaraṃ | navakṛtvaḥ sadṛṣṭāṃtaṃ guruṇāṃ tatprabodhitaṃ || 7 || yo liṃgāṃgasāmarasyarahasyārtho nigadyate | sa eva tatvamasyādimahāvākyairnirūpyate || 8 || tatpadenocyate liṃgaṃ parabrahma śivābhidhaṃ | tvaṃ padenocyate cāṃgaṃ baddhaṃ jīvātmanāmakaṃ || 9 || tatrāsītipadenaiva sāmarasyaṃ ca varṇyate | śivajīvaikyamityatra samānārtha udāhṛtaḥ || 10 || pṛ0 55) sūkṣmaśaktiviśiṣṭaṃ yat liṃgaṃ tatpadabodhitaṃ | sthūlaśaktiviśiṣṭaṃ yaccāṃgaṃ tvaṃpadabodhitaṃ || 11 || saukṣmyasthaulyaparityāgāt śaktimātrayutatvataḥ | ubhayoḥ sāmarasyaṃ taccāsiśabdena kathyate || 12 || ato lakṣyārthataḥ śabdasāmānādhikaraṇyataḥ | viśeṣaṇaviśeṣyatvāt lakṣyalakṣaṇabhāvataḥ || 13 || liṃgāṃgayoḥ sāmarasyaṃ tatvamasyādibodhitaṃ | jñātavyaṃ guruṇā proktaṃ vākyārthaṃ śrutisaṃgataṃ || 14 || pṛ0 56) ādau tayordvaitasiddhāvadvaitaṃ procyate budhaiḥ | upāsanābalājjīvo dvaitabhāvaṃ nivārayan || 15 || advaitapadamārūḍhaḥ śivaśaktiṃ prapaśyati | vinopāsanayā sākṣāddvaitabhāvo na naśyati || 16 || dvaitāpatyā kathaṃ tasya hyadvaitasphuraṇaṃ bhavet | vācāḍaṃbaramātreṇa jñānatṛptyaikalālasāḥ || 17 || upādhyoḥ saṃparityāgāt jīvātmaparamātmanoḥ | śuddhādvaitaṃ pracakṣaṃte svānubhāvavivarjitāḥ || 18 || pṛ0 57) kīṭo bhramarayogena bhramaratvaṃ yathā vrajet | jīvastu śivayogena śivatvaṃ hi vrajettathā || 19 || caitanyamātmano rūpamicchājñānakriyātmakaṃ | tasyānāvṛtarūpatvāt śivatvaṃ kena vāryate || 20 || anvayānupapatteśca tātparyānupapattitaḥ | yatra vākyārthasaṃbaṃdhastatraiva lakṣaṇocyate || 21 || sā ca tridhā jahatsvārthā hyajahallakṣaṇā tathā | jahatyajahatī ceti tṛtīyā kathyate budhaiḥ || 22 || vācyārthaṃ saṃparityajya tatsaṃbaṃdhānyavṛttitaḥ | gaṃgāyā ghoṣa ityatra tīre proktādyalakṣaṇā || 23 || pṛ0 58) vācyārthamaparityajya tatsaṃbaṃdhānyavṛttitaḥ | śoṇo dhāvati cetyatra hyajayatsvārthayocyate || 24 || ekadeśaparityāgādekadeśapravṛttitaḥ | so'yaṃ devadatta iti jahatyajahatīritā || 25 || pṛ0 59) evaṃ tattvamasītyatra tṛtīyā lakṣaṇocyate | saukṣmyasthaulyaparityāgenaikaśaktiviśiṣṭatāṃ || 26 || liṃgāṃgayoḥ samāhṛtya sāmarasyaṃ vidurbudhāḥ || etatsamanvayaḥ śaktiviśiṣṭādvaitanāmake || 27 || asti siddhāṃtavākye'smin dvaitādvaitavyavasthite | advaite ca tathādvaite bhrāṃtimūlaḥ samanvayaḥ || 28 || pṛ0 60) athavā'nyaḥ prakārārtho vācyārthatvena kathyate | ahamādipadānāṃ tadaṃtaryāmyarthabodhanāt || 29 || yasya cātmā śarīraṃ cetyaṃgaśabdasya vācyatā | jīvātmano hi viśvasya śarīratvānmaheśituḥ || 30 || śarīravācakāḥśabdā vācakāstaccharīriṇaḥ | tasmāccharīriparyaṃtavācyārthatvaprabodhakāḥ || 31 || sthūlo'haṃ vā kṛśohaṃ cetyasya sthūlādivācyatā | sākṣātparaṃparātvena jīvāṃtaryāmiṇormatā || 32 || ahamādipadānāṃ ca tatprapannaprayogataḥ | śivasyāṃtaryāmiṇo hi śaktisatve na bādhakaṃ || 33 || pṛ0 61) tasmāttvaṃpadavācyatvaṃ śivasyāstīti tatvataḥ | tattvamasīti vākyena vācatvābhedatastayoḥ || 34 || liṃgāṃgayoḥ sāmarasyaṃ nirābādhaṃ nigadyate | ahaṃbrahmāsmītivākyāt aparokṣeṇa kathyate || 35 || liṃgarūpo mahādevaḥ saccidānaṃdalakṣaṇaḥ | aṃgarūpo hi jīvatmā bhavabhāvaniyaṃtritaḥ || 36 || tatpadenocyate sadbhirliṃgarūpaḥ sadāśivaḥ | tvaṃpadenāṃgarūpo hi jīvaḥ saṃsāralakṣaṇaḥ || 37 || pṛ0 62) tvamarthoṃ'gasvarūpo yaḥ so'haṃ śabdartha evahi | tvamahaṃpadalakṣyārthaścidrūpaḥ parameśvaraḥ || 38 || tvamahaṃpadavācyārthasyaivadehādivastunaḥ | na tacchabdārthataścaiva viruddhātvānna bodhanaṃ || 39 || tvamahaṃpadalakṣyārtho jīvātmācāṃgarūpakaḥ | aśivaścaitsadānaṃdaṃ tato naiva vilokayet || 40 || evaṃ vācyārthamādāya tvahamādipadasya hi | astyahaṃ brahmaṇoraikyaṃ sākṣātparaṃparāśrutaṃ || 41 || prajñānaṃ brahma cetyatra prajñāśaktisamāyutaṃ | prajñānaṃ bhāvaliṃgaṃ tat parabrahmeti kathyate || 42 || yena vā paśyatītyatra sveṃdriyādimukhairidaṃ | ṣaḍvidhātmakaliṃgaṃ yat bhāvaliṃgaṃ tadīritaṃ || 43 || eṣa brahmaiṣa iṃdraścetyādi sarvaṃ pratiṣṭhitaṃ | ityatena jagadrūpaṃ pratipādya punastataḥ || 44 || pṛ0 63) prajñāpratiṣṭhetivākyāt prajñāśaktiḥ prakīrtitā | tatastacchakti vaiśiṣṭyāt prajñānaṃ brahma bodhitaṃ || 45 || ayamātmā brahmetyatra jīvātmā cāṃganāmakaḥ | liṃgarūpaṃ parabrahma māṃḍūkyopaniṣatśrūtaṃ || 46 || śarīratrayasaṃbaṃdhādavasthātrayasaṃyutaḥ | aṃgavācyo hi jīvātmā cāyamātmeti kathyate || 47 || śarīrarahitaḥ sākṣādavasthātrayavarjitaḥ | turīyo liṃgavācyo hi śivo brahmeti kathyate || 48 || pṛ0 64) tasmāllakṣyārthamādāya vācyārthaṃ vāṃganāmakaḥ | caturthaḥ śiva eveti sadā niścitya tattvataḥ || 49 || śivo'hamiti bhāvena śivāvasthāsamāśritaḥ | brahmānaṃdaṃ labhedbhaktaḥ śivādvaitaṃ śivaṃpadaṃ || 50 || co? uvāca śrīmadguro mahāsvāmin vedāgamaviśārada | mahāvākyaprabodho'yaṃ jñātastvatkaruṇābalāt || 51 || sarvāṃgaliṃgasāhityaṃ kathaṃ jīvātmano bhavet | tadvadasva kṛpāsiṃdho yena muktiḥ sthirā bhavet || 52 || pṛ0 65) cidghana uvāca rājan śruṇu mahābhāga śivabhaktaśikhāmaṇe | bhavādṛśaṃ vinā vaktuṃ gaupyaṃ kiṃ vidyate bhuvi || 53 || īśāvāsyamidaṃ sarvaṃ yatkiṃceti śrutīritaṃ | aṃgaṃ cetadīśaśabdavācyaliṃgamayaṃ śrutaṃ || 54 || tena liṃgena hi tyakte mā bhuṃjīthā kadācana | anyaliṃgaṃ mā grahāṇa mā jīvasva śataṃ samāḥ || 55 || prāṇānapi parityajya sadā liṃgamayo bhava | vātha lakṣajapenaitat liṃgaṃ dhṛtvā sukhī bhava || 56 || pṛ0 66) tyāgāṃge sveṣṭaliṃgaṃ ca bhogāṃge prāṇaliṃgakaṃ | yogāṃge bhāvaliṃgaṃ ca pūjayet supratiṣṭhitaṃ || 57 || evaṃ liṃgatrayaṃ svīyakalābhedena ṣaḍvidhaṃ | upāsīta sadā bhaktyā vīraśaivo vidhānataḥ || 58 || ācāraliṃgamādhāre nakārapraṇavānvitaṃ | ghrāṇeṃdriyamukhaṃ bhaktaiḥ samupāsyaṃ niraṃtaraṃ || 59 || svādiṣṭhāne guruṃ liṃgaṃ makārapraṇavojvalaṃ | jihveṃdriyamukhaṃ nityamupāsyaṃ tanmaheśvaraiḥ || 60 || maṇipūre śivaṃ liṃgaṃ śikārapraṇavāśrayaṃ | netreṃdriyamukhaṃ bhaktyā samupāsyaṃ prasādibhiḥ || 61 || pṛ0 67) anāhate caraṃ liṃgaṃ vākārapraṇavollasat | tvagīṃdriyamukhaṃ ramyamupāsyaṃ prāṇaliṃgibhiḥ || 62 || liṃgaṃ viśuddhau prāsādaṃ yakārapraṇavānvitaṃ | śrotreṃdriyamukhaṃ divyamupāsyaṃ śaraṇaiḥ sadā || 63 || ājñācakre mahāliṃgaṃ ūṃkārapraṇavojvalaṃ | manomukhaṃ sadā caikyaiḥ samupāsyaṃ svabhaktitaḥ || 64 || evaṃ svopāsanāsakto liṃgatrayasamāśritaḥ | pūjāvidhānato bhaktyā satpadārthasamarpaṇāt || 65 || pṛ0 68) dīkṣātrayoṇa saṃdagdhamalatrayayutatvataḥ | iṣṭaliṃgaṃ karāṃbhoje pūjayetsuvidhānataḥ || 66 || tato maṃtrajapāsakto bhakto muktisukhecchayā | maṃtranyāsādikaṃ kṛtvā sadgurūktakramānugaḥ || 67 || iṣṭaliṃge bāhyalakṣyaṃ nidhāya nihitātmanā | madhyalakṣyaṃ prāṇaliṃge dhṛtvā hṛtpadmaśobhite || 68 || bhāvayitvā bhāvaliṃgamaṃtarlakṣyānusārataḥ | dhyāyan niścalacittena japet paṃcākṣarīmanuṃ || 69 || paṃcākṣarīṃ japet gaupyāṃ na kadāpyuccaredbahiḥ | anyathā na labhedaikyaṃ rauravaṃ narakaṃ vrajet || 70 || pṛ0 69) tato dhyānasthiratvena sveṣṭaliṃgākṛtīritaṃ | jyotiḥpuṃjaṃ prāṇaliṃge dhṛtvā dhāraṇamācaret || 71 || tatparaṃ tamasaḥ lākṣāt jyotiḥpujākṛti svayaṃ | bhāvaliṃgasamāyogāt dṛśyate paramādbhutaṃ || 72 || iṣṭaliṃge bahirlakṣyāt satkalā sthiratāṃ vrajet | prāṇaliṃge madhyalakṣyāt citkalāvirbhavetsthirā || 73 || aṃtarlakṣyādbhāvaliṃge svātmānaṃdakalā sphuret | evaṃ krameṇa sadbhakto bhaktyānaṃdarasaikatāṃ || 74 || saccidānaṃdarūpeṇa ghanaliṃgasvarūpatāṃ | saṃprāpya śivayogena jīvanmukto bhaviṣyati || 75 || pṛ0 70) sarvaṃ liṃgamayaṃ cāṃgaṃ sarvaṃ liṃgamayaṃ jagat | sarvāṃgaliṃgasahityaṃ liṃgarūpeṇa paśyati || 76 || tatra ko mohakaḥ śokaḥ ekatvamanupaśyataḥ | ihāmutrārthasaṃsiddhirjāyate śivayoginaḥ || 77 || tasyāṃ prītiṃ parityajya sveṣṭasiddhiṃ śivāspadāṃ | saṃprāpya modate sākṣāt śiva eva bhaviṣyati || 78 || iti paramarahasyaṃ cidghanācāryabodhaṃ | atigahanamagamyaṃ śrīśivādvaitatattvaṃ || avicala śivabhaktyā saṃniśamyācaransan | abhavadiha hi jīvanmuktibhāk co?rājaḥ || 79 || pṛ0 71) cannavīrāmahādevyai cikkanaṃjeśvarāya ca | śivajñānaikasiddhyarthaṃ proktā siddhāṃtacaṃdrikā || 80 || samāptā ########### END OF FILE #######