#################################################### MUKTABODHA INDOLOGICAL RESEARCH INSTITUTE Use of this material (e-texts) is covered by Creative Commons license BY-NC 4.0 Catalog number: M00348 Uniform title: śivastotravalī Author : utpaladeva Commentator : kṣemarāya Editor : Rai Pramadasa Mitra Bahadur Description: Notes: Data entered by the staff of Muktabodha under the direction of Mark S. G. Dyczkowski. Revision 0: June 26, 2016 Publisher : Chowkhamba Sanskrit Book Depot Publication year : 1902 Publication city : Benares Publication country : India #################################################### p. 1) śrīśrīśivastotrāvalī | śrī utpaladevācārya viracitā | oṃ tatsat oṃ na dhyāyato na japataḥ syādyasyāvidhipūrvakam | evameva śivābhāsastaṃ namo bhaktiśālinam || 1 || oṃ tatsat | śrīvighnahartre namaḥ | śrīgurave śivāyoṁ namaḥ | oṃ uddharatyandhatamasādviśvamānandavarṣiṇī | paripūrṇā jayatyekā devī ciccandracandrikā || atyarthitosmi bahubhirbahuśo bhaktiśālibhiḥ | vyākaromi manāk śrīmatpratyabhijñākṛtaḥ stutīḥ || īśvarapratyabhijñākāro vandyābhidhānaḥ śrīmadutpaladevācāryo'smatparameṣṭhī satatasākṣātkṛtasvātmamaheśvaraḥ svaṃ rūpaṃ tathātvena parāmraṣṭumarthijanānujighṛkṣayā saṃgrahastotrajayastotrabhaktistotrāṇyāhnikastutisūktāni ca kānicinmuktakānyeva babandha | atha kadācittāni tadvyāmiśrāṇi labdhvā śrīrāma ādityarājaśca pṛthak pṛthak stotraśayyāyāṃ nyaveśayat | śrīviśvāvartastu viśaṁtyā stotraiḥ svātmotprekṣitanāmabhirvyavasthāpitavāniti kila śrūyate | tadetāni saṃgrahādistotrāṇi sūktānyeva prasiddhavārtikaśayyopārūḍhāni spaṣṭaṃ vyākurmaḥ | mokṣalakṣmīsamāśleṣarasāsvādamayasya parameśvarasamāveśasyaiva paramopādeyatāṃ darśayituṃ parameśasvarūpāvibhinnatatsamāviṣṭabhaktajanastutikrameṇa stotramāha p. 2) na dhyāyata iti | yasyaivameva māyīyopāyaṃ vinā śivābhāsaḥ śivarūpasvātmaprathā syāttaṃ bhaktyaiva samāveśamayyā śālinaṃ ślāghamānaṃ na tu tadatiriktaphalākāṃkṣākalaṅkitaṃ bhaktajanaṃ namo bhakticamatkāravaśaprathitaśivabhaṭṭārakābhedabhaktimannatimukhena tadabhinnaśivāveśamayā bhavāma iti yāvat | evameve tyanena sūcitamalaukikakramaṃ darśayati na dhyāyata ityādinā | sarvasya hi dhyānajapa pramukhaṃ dhyeyajapyasvarūpaṃ niyatākārameva prathate bhaktiśālinastvanupāyameva nirākāraṃ sarvākāraṃ cidānandaghanaṃ śivātmasvarūpaṃ sarvadā sphurati | ata evāha avidhipūrvakamiti | vidhīyata iti vidhirijyādhyayanādiḥ pūrvaḥ kāraṇaṃ yatra | tathākṛtvā sarvavidhīnāṃ saṃkucitatvādasaṃkucitasvarūpaṃ pratyupāyatvābhāvāt tattvasamāveśadhanaireva pratibhāprasādanapramukhamāpyate | yathoktam śrīpūrvaśāstre na cātra vihitam kiñcidityādi akiñciccintakasyetyādi gītāsvapi mayyāveśyetyādikaṃ | dhyānajapābhyāṃ prakāśavimarśasvarūpābhyāṃ pūjanahavanādi sarvaṃ saṃgṛhītamiti prādhānyāttāvevehoktau || 1 || ātmā mama bhavadbhaktisudhāpānayuvā'pi san | lokayātrārajorāgātpalitairiva dhūsaraḥ || 2 || ātmeti | he maheśvara mamātmā jīvo bhavadbhaktisudhāpānena yuvā samuttejitasahajaujaḥprakarṣo'pi saṁllokayātrayaiva rajasā lokavyavahāradhūlyā kṛto yo rāga uparāgastato hetoryāni palitāni jarāprakārastairdhūsaro vicchāya iva na tu vastuvṛtena bhaktisudhāpānena nityataruṇīkṛtatvāt yathā ca taruṇasya dhūlidhūsaratayā sañjātapalitamiva dṛśyamānaṃ nāntarmlāniṃ manāgapyādadhāti p. 3) api tu vinodahāsarasacamatkārameva puṣṇāti tathā lokavyavahāro mameti rūpakopamayā dhvanati | pūrvaśloke āmantraṇapadābhāvādbhavadbhaktīti na saṅgatameveti kathamiyaṁ stotraśayyeyti śrīviśvāvarta eva praṣṭavyaḥ vayaṃ tu sūktavyākhyānodyatāḥ || 2 || labdhatvatsaṃpadāṃ bhaktimatāṃ tvatpuravāsinām | sañcāro lokamārge'pi syāttayaiva vijṛmbhayā || 3 || labdhatvaditi | ye samāveśamayapraśastabhaktiyuktāḥ ata eva labdhatvatsaṃpadaḥ tvatpure viśvapūrake tvatsvarūpe vasanti tacchīlāḥ teṣāṃ lokamārge'pi yaḥ sañcāro vyavahāraḥ sa tayaiva samāveśarasānandamayyā vijṛmbhayā vikasvaratayā syāt bhavatyeva | atha ca ye labdhalaukikaśriyaḥ tvadbhaktāḥ tvanmaṇḍalavāsinaḥ te sarve spṛhaṇīyatvāt sadā vibhūtimuditā iti samāsoktyā gamayati || 3 || sākṣādbhavanmaye nātha sarvasmin bhuvanāntare | kiṃ na bhaktimatāṃ kṣetraṃ mantraḥ kvaiṣāṃ na siddhyati || 4 || sākṣādbhavaditi | bhaktimatāṃ vyākhyātarūpabhaktiśālināṃ sarvatra bhuvanaviṣaye kiṃ na kṣetraṃ parasiddhisamudayasthānaṃ kva ca eṣāṃ mananatrāṇadharmā mantro na siddhyati yataḥ sākṣāditi samāveśadṛṣṭyā na kathāmātreṇa bhavanmayameva sarvaṃ bhuvanameṣām || 4 || jayanti bhaktipīyūṣarasāsavavaronmadāḥ | advitīyā api sadā tvaddvitīyā api prabho || 5 || jayanti bhakti iti | bhaktipīyūṣarasa evāsavavaraḥ utkṛṣṭaṃ pānaṃ tena udgataharṣāḥ ye te jayanti sarvotkarṣeṇa vartante kīdṛśāḥ p. 4) advitīyā asādhāraṇasvarūpā api tvaddvitīyāḥ tvameva dvitīyastulyarūpo yeṣāṃ atha ca tvaddvitīyā api bhaktisamāveśenātyantamabhedāsādhanatvāttvameva dvitīyaḥ prabhutvena pariśīlito yeṣāṃ tathābhūtā api advitīyāḥ viśvābhedinaḥ | advitīyāśca kathaṃ tvaddvitīyāḥ tvaddvitīyāśca kathamadvitīyā iti virodhacchāyā || 5 || anantānadasindhoste nātha tattvaṃ vidanti te | tādṛśā eva ye sāndrabhaktyā'nandarasāplutāḥ || 6 || bhaktyānandarasaḥ samāveśānandaprasarastena plutā ārdrāśayāḥ ata eva tādṛśā iti aparimitānandarasasamudratvāttvadrūpasarūpāḥ tava tattvaṃ jānanti | yo hi yatra vidvān sa hi tadvettyeva || 6 || tvamevātmeśa sarvasya sarvaścātmani rāgavān | iti svabhāvasiddhāṃ tvadbhaktiṃ jānañjayejjanaḥ || 7 || tvamevātmeśa iti | sarvastāvadātmane spṛhayāluḥ vastutastu tvameva cidrūpo'syātmā iti atastvayyātmani svataḥsiddhā bhaktiḥ kevalaṃ samāveśaśaktyā tāṃ jānāti tajjayet sarvotkarṣeṇa vartata eva niyoge liṅ || 7 || nātha vedyakṣaye kena na dṛśyo'syekakaḥ sthitaḥ | vedyavedakasaṃkṣobhepyasi bhaktaiḥ sudarśanaḥ || 8 || nātha vedyakṣaya iti | antarmukhatvāvasthāyāṃ sarvavedyopaśame kasya nāma svātmarūpastvaṃ kevalo na sphurasi | bhaktaiḥ punaḥ saṃsārapāte'pi vedyavedakasaṃkṣobhe asi tvaṃ(sudarśanaḥ)sukhena dṛśyase samāveśakāṣṭhādhivāsitairhi satatametaiḥ bhoktaiva bhogyarūpeṇa sadā sarvatra saṃsthita iti nītyā śivamayameva viśvamīkṣyate | vedyavilāpanaprayāsavyudāsāya p. 5) suśabdaḥ | taduktaṃ śrīpūrvaśāstre mokṣopāyamanāyāsalabhyamiti || 8 || anantānadasurasī devī priyatamā yathā | aviyuktāsti te tadvedakā tvadbhaktirastu me || 9 || anantānanda iti | upamāśleṣoktyā parameśvarasāmyamāśāste | bhaktipakṣe devī dyotamānā ekā phalākāṃkṣāvirahitā | aparatra krīḍādiśīlā paraiva śaktiḥ | ahaṃ bhaktyā aviyuktaḥ syāmiti vaktavye mama aviyuktāstu iti bhaktiṃ prati premaprasaraḥ prakāśitaḥ || 9 || sarva eva bhavallābhaheturbhaktimatāṃ vibho | saṃvinmārgo'yamāhlādaduḥkhamohaistridhā sthitaḥ || 10 || sarva eva bhavallābha iti | vyākhyātaprakṛṣṭabhaktiśālināṃ ayamāhlādaduḥkhamohairupalakṣito loke yaḥ saṃvinmārgaḥ nīlapītādibodharūpaḥ panthāḥ sthitaḥ sa sarva eva tvatprāptihetuḥ | vedyasopānanimajjanakrameṇa paramavedakabhūmilābhāt || 10 || bhavadbhaktyamṛtāsvādādbodhasya syātparāpi yā | daśā sā māṃ prati svāminnāsavasyeva śuktatā || 11 || he svāmin tvacchaktipātasamāveśamayabhaktyānandāsvādamanā sādya bodhasya parā dehapātaprāpyā prakṛṣṭā'pi yā śāntaśivapadātmā daśā syāt kaiścit sambhāvyate sā taiḥ sambhāvyamānā māṃ prati āsavasya yathā śuktatā paryuṣitatā tathā bhātīti yāvat | yatastairbhaktyamṛtamanāsvādyaiva śuktīkṛtaṃ | yaiḥ punarāsvādyate taiḥ svacamatkārānandaviśrāntīkṛtatvātkāśuktatāsambhāvanā | āsvādāditi lyab lope pañcamī | p. 6) svādāditi lyab lope pañcamī | atha vā tvadbhaktyamṛtāsvādādapi parā mokṣarūpā yā kācdiddaśāstīti sambhāvyate sā mahyaṃ na rocate bhaktyamṛtāsvādasyaiva niratiśayacamatkāravattvādityevaṃ parametat || 11 || bhavadbhaktimahāvidyā yeṣāma'bhyāsamāgatā | vidyā'vidyobhayasyāpita ete tattvavedinaḥ || 12 || bhavadbhakti iti | vidyāvidyobhayasyāpīti vidyā'vidyālakṣaṇasyobhayasya tatra śivamantramaheśvaramantreśvamantrātmano vidyārūpasya vijñānākalapralayākalasakalatadvedyātmanaśca avidyārūpasyobhayasyāpi tattvaṃ vidanti yeṣāṃ tvadbhaktireva mahāvidyā prakarṣaṃ prāptā | mahatpadena śabdavidyāto'pi bhakterutkarṣāttattvavedakatvam || 12 || āmūlādvāglatā seyaṃ kramavisphāraśālinī | tvadbhaktisudhayā siktā tadrasāḍhyaphalā'stu me || 13 || āmūlādvāgiti | mūlaṃ parābhūmiḥ kramavisphāritvaṃ paśyantyādiprasaraḥ tadraso bhaktyānandarasa eva āḍhyaṁ sphītaṃ tvadātmyaikyāpattilakṣaṇaṃ phalaṃ yasyāḥ || 13 || śivo bhūtvā yajeteti bhakto bhūtveti kathyate | tvameva hi vapuḥsāraṃ bhaktairadvayaśodhitam || 14 || śivobhūtvā iti | śivo bhūtvā śivaṃ yajediti yadāmnāyeṣūcyate tatra dehapāta eva śivateti ye manyante teṣāṃ sati dehe śivībhāvābhāvādyajamānatānupapatteḥ svasvarūpaśivasamāveśabhaktiśālyeva yajanaṃ jānātītitātparyam anenaivāśayenāha tvameva yataḥ p. 7) sārabhutkṛṣṭaṃ vapuḥ svarūpaṃ advayena bhedaśaṅkāśaṅkuśataśātinā śodhitaṃ nirmalīkṛtaṃ bhaktairiti || 14 || bhaktānāṃ bhavadadvaitasiddhyai kā nopapattayaḥ | tadasiddhyai nikṛṣṭānāṃ kāni nāvaraṇāni vā || 15 || vyākhyātānāṃ bhaktānāṃ bhavadadvayasādhanāya kā na yuktayaḥ yato mūḍhairudīryamāṇānyapi śivādvayadūṣaṇāni dūṣayatsvabhāvacidrūpaśivasvarūpasiddhiṃ vinā na kānicit syuriti yuktyā bhaktānāṃ sādhanānyeva paryavasyanti | nikṛṣṭānāṃ tu bhedamayānāṃ tadasiddhyai śivādvayasādhanābhāvāya kāni nāvaraṇāni tīkṣṇatamayuktyastrāṇyapi samāveśarasavipruṣo'pyanabhijñatvādasañcetyamānāni mahāndhakārapātayitṝṇyeva || 15 || kadācitkvāpi labhyo'si yogenetīśa vañcanā | anyathā sarvakakṣyāsu bhāsi bhaktimatāṃ katham || 16 || kadāciditi | kadā cit kasyāṃ cit samādhidaśāyāṃ kvāpi hṛdayacakrādau yogena cittavṛttinirodhena īśa svāmin asi tvaṃ labhya ityeṣā vañcanā | anyathā samādhivyutthānādyabhimatāsu kakṣyāsu kathaṃ bhaktimatāṃ prakāśase || 16 || pratyāhārādyasaṃspṛṣṭo viśeṣosti mahānayam | yogibhyo bhaktibhājāṃ yadvyutthāne'pi samāhitāḥ || 17 || viṣayebhya indriyāṇāṃ pratyāvṛtya niyamanaṃ pratyāhāraḥ ādiśabdāddhyānadhāraṇādayaḥ tairasaṃspṛṣṭaḥ akadarthitaḥ tanniṣṭhebhyo yogibhyo mahānasāmānyaḥ viśeṣaḥ atiśayo bhaktibhājāmasti yadete p. 8) yogyapekṣayā vyutthānābhimate'pi samaye samāhitāḥ mayyāveśya mano ye māmiti gītoktanītyā nityayuktāḥ || 17 || na yogo na tapo nārcākramaḥ ko'pi praṇīyate | amāye śivamārge'smin bhaktirekā praśasyate || 18 || na yogo na iti | śivamārge pare śākte pade asminniti niratiśaye svānubhavaikasākṣike māyīyaniyatayogādyupāyaparipāṭī na kācidupadiśyate tasyāḥ māyāmayatvena andhatamasaprakhyā yāstvatra śuddhavidyāprakāśātiśāyinyupāyatvābhāvāt bhaktireva pratibhāprasādanātmā uktacarī praśasyate upāyatvenocyate || 18 || sarvato vilasadbhaktitejodhvastāvṛtermama | pratyakṣasarvabhāvasya cintānāmāpi naśyatu || 19 || sarvatovilasaditi | antarbahiśca vilasatā jṛmbhamāṇena bhaktitejasā samāveśaprakāśena dhvastā āvṛtiḥ akhyātiryasya tata eva māyīyabhūmivismṛteḥ pratyakṣabhairavamudrāpraveśayuktyā ālocanamātragocarībhūtāḥ sarve bhāvāḥ yasya tasya mama cintāyā vikalpavṛttasya nāmā'pi abhidhānamapi naśyatu nityameva sākṣātkṛtaparabhairavasvarūpānupraviṣṭo bhūyāsamityarthaḥ || 19 || śiva ityekaśabdasya jihvāgre vasataḥ sadā | samastaviṣayāsvādo bhakteṣvevāsti kopyaho || 20 || śiva ityeka iti | ukteṣveva bhakteṣu yo mahāprakāśamayanijasvarūpaparāmarśātmā śiva ityekaḥ asāmānyaḥ sadā śivosti aho āścaryaṃ tasya śabdamātrasyāpyekakasya viṣayasya paramānandavyāptidāyitvātsamastaviṣayāsvādo jagadānandacamatkāraḥ ko'pi p. 9) svānubhavasiddho'si ekatra ca śabdalakṣaṇe viṣaye jihvāgravartini samastaviṣayāsvāda iti virodhacchāyā || 20 || śāntakallolaśītācchasvādubhaktisudhāmbudhau | alaukikarasāsvāde susthaiḥ ko nāma gaṇyate || 21 || śāntakallola iti | śāntāḥ nivṛttāḥ vikalpamayāḥ kallolā yatra tathābhūte saṃsāratāpāpūrṇatvācchīte viśvapratibimbāśrayatvādacche nirmale ānandavikāsitvātsvādau bhaktyamṛtasamudre alaukikarasāsvāde samāveśacamatkāre sukhena tiṣṭhanti susthāḥ taiḥ bhedagalanāt ko nāma gaṇyate tadā vyatiriktasya kasya cidapyapratibhāsāt | sukhasthitāḥ na kiñcidgaṇayantītyucitaivoktiḥ || 21 || mādṛśaiḥ kiṃ na carvyeta bhavadbhaktimahauṣadhiḥ | tādṛśī bhagavanyasyā mokṣākhyo'nantarorasaḥ || 22 || mādṛśairiti | mādṛśaiḥ bhaktitattvajñaiḥ tādṛśī iti alaukikī bhavadbhaktireva abhīṣṭapradatvānmahauṣadhiḥ kiṃ na carvyeta kiṃ na dhāryeta vicāreṇāsvādyeta iti yāvat | kīdṛśī | yasyāścarvaṇaparāmarśānantarameva jīvanmuktākhyaḥ anantaraḥ avyavahito rasaścarvaṇānandaḥ || 22 || tā eva paramarthyante sampadaḥ sadbhirīśa yāḥ | tvadbhaktirasasambhogavisrambhaparipoṣikāḥ || 23 || tā eva iti | sadbhiḥ bhaktiśālibhiḥ tā eveti asamatvatsamāveśamayyaḥ sampadaḥ paraṃ kevalamarthyante na tu aṇimādyāḥ | kīdṛśyo yāḥ tvadbhaktirasasambhoge bhavatsamāveśāmṛtacamatkāre visrambhaṃ p. 10) svairaṃ svīkāraṃ puṣṇanti | atra priyāsambhogapoṣikā eva sarvasya sampado'rthanītyā ityanuraṇanavyaṅgyopamādhvaniḥ || 23 || citraṃ nisargato nātha duḥkhabījamidaṃ manaḥ | tvadbhaktirasasaṃsiktaṃ niḥśreyasamahāphalam || 24 || citraṃ nisarga iti | nātha svāmin idaṃ citraṃ duḥkhakāraṇamidaṃ manaḥ sarvasya heyaṃ yadabhimataṃ tadeva tvadbhaktirasāyanena siktaṃ paramānandamokṣamahāphalam | na hi kadācillokaṃ prati viṣādeḥ madhura āsvādaḥ atastvadbhakterevāyamalaukikaḥ krama iti dhvanita iti śivam || 24 || iti śrīmadīśvarapratyabhijñākārācāryacakravartivandyābhidhānotpaladevācā##- śrīkṣemarājaviracitā vivṛtiḥ || prathamam 1 || oṃ tatsat atha sarvātmaparibhāvanākhyaṃ dvitīyaṃ stotram | agnīṣomaravibrahmaviṣṇusthāvarajaṅgama | svarūpa bahurūpāya namaḥ saṃvinmayāya te || 1 || agnīṣomaravibhiḥ dāhāpyāyaprakāśakārīcchākriyājñānarūpasya śaktitrayasya brahmaviṣṇubhyāmadhiṣṭhātṛdevatāvargasya sthāvarajaṅgamābhyāmadhiṣṭhitasya prameyapramātṛrāśeśca svīkṛtatvādviśvātmanaḥ āmantraṇamidaṃ svarūpetyantaṃ | tena agnīṣomaravibrahmaviṣṇusthāvarajaṅgamasvarūpa he parameśvara | pañcabhūtāni jaṅgamānāmapi bhūtadehatvāt | evaṃ ca agnisomasūryasthāvarajaṅgama aṣ'mūrtitayā | brahmaviṣṇūpalakṣitā'śeṣādhiṣṭhātṛtayā p. 11) viśvamayatvam | ata eva bahurūpāyetyuktam | evaṃ viśvarūpatve'pi pradhānamasya svarūpamāha saṃvinmayāyeti | etadeva hi saṃvinmayatvaṃ yatsvātantryollāsitāśeṣaviśvanirbharatvam || 1 || viśvendhanamahākṣārānulepaśucivarcase | mahānalāya bhavate viśvaikahaviṣe namaḥ || 2 || viśvendhana iti | bhavate mahānalāya paramapramātṛvahnaye namaḥ | kīdṛśāya | viśvasya bhedarāśerindhanarūpasya sambandhi yanmahākṣāraṃ bhasma tatsaṃhāraśeṣaḥ saṃskāraḥ tena yadanulepanam saṃskārasaṃhāreṇāpi pramātruttejanaṃ śuci śuddhamadvayarūpaṃ varcastejo yasya tasmai | atha śucirnāmāgniruditaḥ saṃgharṣātsomasūryayorityāgamikabhāṣayā śucināmne tejase | viśvamekaṃ haviḥ yasyetyanena atyantadīptatvamucyate | śrīmataṅgādyāgamasthityā rahasyacaryārthasyātra sūcanādvirodhacchāyā'pi || 2 || paramāmṛtasāndrāya śītalāya śivāgnaye | kasmai cidviśvasaṃploṣaviṣamāya namo'stu te || 3 || paramāmṛta iti | cidānandaghanatvātparamāmṛtasāndratvam | bhavatāpahāritvācchitalatvam | agneśca kathamārdratvaśītalatve iti virodhābhāsacchāyā | kasmai cidityalaukikasvarūpāya || 3 || mahādevāya rudrāya śaṅkarāya śivāya te | maheśvarāyā'pi namaḥ kasmai cinmantramūrtaye || 4 || devaḥ sṛṣṭyādikrīḍāparaḥ viśvotkarṣaśālitayā vijigīṣuḥ aśeṣavyavahārapravartakaḥ dyotamānaḥ sarvasya stotavyo gantavyaśca dīvyate krīḍādyarthatvāt | sa ca mahān brahmādīnāmapi sargādi- p. 12) hetutvāt viśvasya | citpade rodanāddrāvaṇācca rudraḥ | pūrṇā'hantāparāmarśamayatvānmantramūrtiḥ || 4 || namo nikṛttaniḥśeṣatrailokyavigaladvasā | 'vasekaviṣamāyā'pi maṅgalāya śivāgnaye || 5 || namo nikṛtta iti | nikṛttaṃ akhyātilakṣaṇānmūlātprabhṛti khaṇḍaśaḥ kṛtaṃ bhavābhavātibhavalakṣaṇaṃ yantrailokyaṃ tatsaṃbandhinī bodhānaloddīpinī āntararasasārarūpā yā vasā tatkṛto yo'vasekaḥ āhutiḥ tato viṣamāyātyantaṃ jājvalyamānāya ata eva saṃsārāmaṅgalyaparihṛtipradatvānmaṅgalāya śivavahnaye namaḥ | śarīraprāṇādiparimitapramātṛpadaṃ tatraiva samāveśayāma ityarthaḥ | sarvavasāvasekaviṣamaḥ śmāśānikāgniḥ kathaṃ maṅgala iti virodhacchāyā || 5 || samastalakṣaṇāyoga eva yasyopalakṣaṇam | tasmai namo'stu devāya kasmai cidapi śambhave || 6 || samastalakṣaṇeti | samastānāṃ lakṣaṇānāmabhijñānānāṃ ca tathā'dhigamahetūnāmuccārakaraṇadhyānādīnāṃ yaḥ ayogaḥ asambandhaḥ sa eva yasya upa ityātmasamīpe lakṣaṇaṃ hṛdayaṅgamīkaraṇaṃ samastacintāvismaraṇasyaiva tatprāptihetutvāt ata eva kasmai ciditi saṃvṛtivakratayā svātmavisphuradrūpāyeti dhvanati || 6 || vedāgamaviruddhāya vedāgamavidhāyine | vedāgamasatattvāya guhyāya svāmine namaḥ || 7 || vedāgama iti | niḥśeṣaniyamayantraṇātroṭanālabhyatvādvedaviruddhaḥ yaścayadviruddhaḥ sa kathaṃ tadvidhatte tasya ca satattvarūpaḥ cittārthastu p. 13) svātantryājjagaduttiṣṭhāpayiṣurvedaṃ vidhatte vedāntadṛṣṭyā tatparamārtharūpaśca ata eva sarvasya aviṣayatvādguhyaḥ || 7 || saṃsāraikanimittāya saṃsāraikavirodhine | namaḥ saṃsārarūpāya niḥsaṃsārāya śambhave || 8 || māyādeḥ kṣityantasya saṃsārasya eka eva nimittaṃ tasya virodhī saṃhartā sa eva | tathā saṃsārarūpatayā bhāti na punaścidrūpaśivavyatiriktaṃ saṃsārasya nijarūpaṃ kiṃ cit | evamapi saṃsārānniṣkrāntaṃ niḥsaṃsāraṃ tenāsaṃspṛṣṭarūpamiti virodhābhāsaḥ || 8 || mūlāya madhyāyāgrāya mūlamadhyāgramūrtaye | kṣīṇāgramadhyamūlāya namaḥ pūrṇāya śambhave || 9 || mūlāyeti | viśvasya kāraṇatvātsvarūpatvādviśrāntisthānatvācca mūlaṃ madhyamagraṃ ca | yathā pṛthak mūlādirūpaḥ tathā yugapadapi akramānantaviśvarūpatvāt | na cāsya svātmani mūlādi kiñciccinmātraikarūpatvāt | ata eva sarvaṃsahatvātpūrṇaḥ | virodhābhāsaḥ prāgvat || 9 || namaḥ sukṛtasaṃbhāravipākaḥ sakṛdapyasau | yasya nāmagrahaḥ tasmai durlabhāya śivāya te || 10 || namaḥ sukṛta iti | yasya sakṛdeva nāmagrahaḥ asāviti lokottaraḥ pūrṇaviśrāntipradatvātpuṇyarāśeḥ paripākaḥ | tasmai durlabhāyeti mahāyogigamyāya namaḥ || 10 || namaścarācarākāraparetanicayaiḥ sadā | krīḍate tubhyamekasmai cinmayāya kapāline || 11 || p. 14) namaścarācarā iti | kapālivratitvaṃ yadbhagavati prasiddhaṃ tattattvato vyanakti | carācarākārāḥ jaṅgamasthāvararūpāḥ ye paretāḥ paraṃ cinmayasvarūpaṃ itāḥ prāptāḥ | tadvinā ca nirjīvatvādapi paretāḥ | teṣāṃ nicayaiḥ sadā yugapacca krīḍate tatsaṃyojanaviyojanavaicitryasahasravidhāyine cinmayāya citparamārthāya kapāline niḥśeṣakapālayuktāya asthiśeṣībhūtaviśvadhāriṇe namaḥ || 11 || māyāvine viśuddhāya guhyāya prakaṭātmane | sūkṣmāya viśvarūpāya namaścitrāya śambhave || 12 || māyāvine iti | bhedollāsahetuḥ svātantryaśaktiḥ māyā yasyāsti sa cidrapatvādviśuddhaḥ | māyāvī vyājī ca kathaṃ viśuddha iti virodhābhāsaḥ | evamanyatra | guhyaḥ sarvasyāgocaraḥ | prakaṭaḥ prakāśaghanasvātmarūpaḥ | sūkṣmo dhyānādiniṣṭhairapyalakṣyaḥ | viśvarūpaḥ svātantryādgṛhītaviśvākāraḥ | ata eva citro vicitra āścaryarūpaśca || 12 || brahmendraviṣṇunirvyūḍhajagatsaṃhārakelaye | āścaryakaraṇīyāya namaste sarvaśaktaye || 13 || brahmendra iti | brahmendraviṣṇubhiḥ sṛṣṭyadhiṣṭhitisthitikaraiḥ kathamapi nirvāhitatvādyat nirvyūḍhaṃ saṃpannaṃ jagat | tasya sarvaiḥ sandhāryamāṇasya saṃhāraḥ krīḍāmātraṃ yasya | ata eva āścaryakaraṇīyaḥ sarvaśaktiḥ brahmādīnāmapi svakarmaṇyetadīyasaṃjihīrṣābhāvābhāvamukhaprekṣitvāt sarvasāmarthyayukto yastasmai namaḥ || 13 || taṭeṣveva paribhrāntaiḥ labdhāstāstā vibhūtayaḥ | yasya tasmai namastubhyamagādhaharasindhave || 14 || p. 15) taṭeṣveva iti | teṭaṣveva mantramudrācakrabhūmikādijñāneṣu cidrasaprasarabāhyabhūmiṣu paribhrāntaiḥ | pavanabhramaṇaprāṇavikṣepādikṛtaśramāḥ kuhakādiṣu ye bhrāntā bhrāntāste parame pade ityāmnāyasthityā antaḥsārānāsādanādbhrāmyadbhiḥ | tāstā iti bhedamayyo'ṇimādikāḥ | agādhaharasindhave iti paricchedyāntastatvāya maheśvarasamudrāya | samudre ca taṭeṣveva ye bhrāmyanti te tanmauktikādyāpnuvanti ye tu antarvikṣepakṣamāḥ te mahānirvṛtipradamamṛtamapyaśnantīti rūpakaśleṣeṇa dhvanati || 14 || māyāmayajagatsāndrapaṅkamadhyādhivāsine | alepāya namaḥ śambhuśatapatrāya śobhine || 15 || māyāmaya iti | māyā cinmayatvākhyātiḥ saiva prākṛtaṃ rūpaṃ yasya jagataḥ tadeva sāndraḥ paṅko ghanaḥ kardamaḥ tanmadhyādhivāsine'pi vyāpakatvāttadvyāpnuvate'pi alepāya śuddhacidekarūpāya | śambhureva śatapatraṃ anantaśaktidalaṃ tattatsaṅkocavikāsadharmakaṃ kamalaṃ tasmai namaḥ | paṅkamadhyasthiterapyalepatā bhagavataścidghanatvena tadasaṃsparśāditi virodhābhāsaḥ || 15 || maṅgalāya pavitrāya nidhaye bhūṣaṇātmane | priyāya paramārthāya sarvotkṛṣṭāya te namaḥ || 16 || maṅgalāyeti | maṅgaletyādi spaṣṭaṃ | sarvotkṛṣṭāyeti sarvatra yojyaṃ | yena yena mukhena vicāryate tena tenottamatvaṃ sarvotkṛṣṭatvāt || 16 || namaḥ satatabaddhāya nityanirmuktibhāgine | bandhamokṣavihīnāya kasmai cidapi śambhave || 17 || namaḥ satata iti | bhagavata eva baddhamuktatayā'vagamāttathātvam p. 16) vastutastu cidghanatvāttaddhīnatvam | virodhābhāsaḥ pūrvavat | evamuttaratrāpi || 17 || upahāsaikasāresminnetāvati jagattraye | tubhyamevādvitīyāya namo nityasukhāsine || 18 || upahāsaika iti | tuccharūpatvādupahasanīyaparamārthe etāvati ativitate jagattraye bhavābhavātibhavātmani | advitīyāya asādhāraṇaikarūpāya nityasukhāsine ānandaghanāyopādeyatamāya tubhyameva namaḥ || 18 || dakṣiṇācārasārāya vāmācārābhilāṣiṇe | sarvācārāya śarvāya nirācārāya te namaḥ || 19 || dakṣiṇācāra iti | dakṣiṇācāro bhairavatantraṃ aviparītānuṣṭhānaṃ ca sāraḥ sāratvenābhimato yasya | vāmācāraṃ vāditantraṃ viparītakramaṃ cābhilaṣati yastasmai | sarva ācāro nijaḥ parispando yasya | niṣkrāntā ācārā yasmāt ācārebhyaśca dhyānapūjādibhyo niṣkrānto yastasmai | atha ca śrīmadācāranirācārarūpaṃ yanmatakramādi śāstrārthatattvaṃ tadrūpāya namaḥ || 19 || yathā tathā'pi yaḥ pūjyo yatra tatrā'pi yo'rcitaḥ | yo'pi vā so'pi vā yo'sau devastasmai namo'stu te || 20 || yathā tathā iti | yena yena prakāreṇa yatra kvacidyatkiñcidācaryate tatra svātmadevatāviśrāntirūpā pūjā anāyāsenaiva siddhā p. 17) tattvavidāmiti tātparyam | yattacchabdāḥ niyamavyudāsāya | yathāgamaḥ yathālābhaṃ prapūjayediti || 20 || mumukṣujanasevyāya sarvasantāpahāriṇe | namo vitatalāvaṇyavārāya varadāya te || 21 || mumukṣu iti | sādhakānāṃ mantrāṇāṃ prāṇatvānmumukṣubhireva samanantaroktayuktyā niryantraṇaṃ sevituṃ śakyāya | sarveṣāṃ bhedamayānāṃ santāpānāṃ hāriṇe apahantre | vitatetyuktiḥ paramānandaghanatvenātispṛhaṇīyatvāt | vāraḥ samūhaḥ samūhanivahavyūhavārasaṅghātasañcayā ityamaraḥ | varadāya saṃvinnairmalyasāraprasādapradāya || 21 || sadā nirantarānandarasanirbharitākhila | trilokāya namastubhyaṃ svāmine nityaparvaṇe || 22 || sadā nirantarānanda iti | prāgvattrilokasya viśvasya svasyānandarasena pūraṇātsvāmine ityucitoktiḥ | nityaparvaṇe sadā viśvapūrakarūpāya | parva pūraṇe ityasyaprayogaḥ | sarvaśca parvaṇi ānandarasanirbharitaṃ nikhilaṃ karoti || 22 || sukhapradhānasaṃvedyasambhogairbhajate ca yat | tvāmeva tasmai ghorāya śaktivṛndāya te namaḥ || 23 || sukhapradhānaṃ yat śaktivṛndaṃ saṃviddevīcakraṃ camatkāreṇānandaghanapramātṛviśrāntyā sukhapradhānasaṃvedyasaṃbhogaiḥ ānandasāraviṣayagrāsāsvādaiḥ tvāmeva bhajate tvayyeva viśvamarpayati | tasmai ghorāya sarvasaṃhartre te tava sambandhine namaḥ || 23 || munīnāmapyavijñeyaṃ bhaktisambandhaceṣṭitāḥ | āliṅgantyapi yaṃ tasmai kasmai cidbhavate namaḥ || 24 || p. 18) munīnāmiti | tapoyogādiniṣṭhānāṃ kapilādīnāmapi jñātumaśakyaṃ | bhaktisambandhaceṣṭitāḥ samāveśarasānuviddhavyāpārāḥ | āliṅgantyapi dṛḍhāvaṣṭambhayuktyā svasambhogapātraṃ kurvantyapi yaṃ tasmai kasmai citsvātmani sphurate namaḥ || 24 || paramāmṛtakośāya paramāmṛtarāśaye | sarvapāramyapāramyaprāpyāya bhavate namaḥ || 25 || paramāmṛta iti | paramānandarasasya kośo gañjamiva atastatpūrṇatvādrāśiśca bahirapi tanmayatvāt | sarvasya māyādeḥ pāramyaṃ paramatvaṃ prakāśamānatā | tasyāpi pāramyaṃ ānandaghanaścamatkāraḥ śāktaḥ samullāsaḥ tena prāpyāya || 25 || mahāmantramayaṃ naumi rūpaṃ te svacchaśītalam | apūrvāmodasubhagaṃ parāmṛtarasolvaṇam || 26 || mahāmantramayeti | mahāmantramayaṃ akṛtrimāhamparāmarśamayaṃ tava rūpaṃ naumi iti prāgvat | svacchaṃ viśvapratibimbadhāraṇāt | śītalaṃ saṃsāratāpahāritvāt | apūrveṇa āmodena alaukikena vyāpiparimalena hlādinā svarūpeṇa | subhagaṃ spṛhaṇīyaṃ | paramāmṛtarasena paramānandenolvaṇaṃ bṛṃhitam || 26 || svātantryāmṛtapūrṇatvadaikyakhyātimahāpaṭe | citraṃ nāstyeva yatreśa tannaumi tava śāsanam || 27 || svātantryā iti | svātantryāmṛtena sampūrṇā svatantratā ānandaghanā yā tvadaikyakhyātiḥ bhavadabhedaprathā saiva viśvacitratantuvyāptyā mahāpaṭaḥ tatra viṣaye yat śāsanaṃ śāsyate'neneti kṛtvā tvadupadeśako ya āgamaḥ taṃ naumi | yatra viśvamāścaryamayaṃ tvadaikyaprathanasāre'pi citraṃ nānārūpaṃ nāstyeva tvadaikyakhyātipratipādanaparatvāt p. 19) citramadbhutaṃ ca nāsti anuttaratvādāgamasya sarvasaṃbhāvanābhūmitvāt atha ca paṭe sthitaṃ śāsanamavicitrarūpaṃ ceti cittram || 27 || sarvā'śaṅkāśaniṃ sarvā'lakṣmīkālānalaṃ tathā | sarvā'magaṃlyakalpāntaṃ mārgaṃ māheśvaraṃ numaḥ || 28 || sarvāśaṃkā iti | sarvāsāmāśaṅkānāṃ dravyapūjāmaṃntrādisaṅkīrṇatvādyuktānāṃ vicitrasaṃsārabījabhūtānāṃ cittavṛttimlānidānāṃ aśaniṃ svarūpadhvaṃsakaṃ | āmnāye'pi ca śaṅkāpi na viśaṅketa niśśaṁkatvamidaṃ sphuṭamityuktaṃ | alakṣmīṇāṃ anānandadaśānāṃ kālānalaṃ mahādāhakaṃ sarvāmaṅgalyānāmaśubhasūcakānāṃ kalpāntaṃ niḥśeṣeṇa nāśakaṃ māheśvaraṃ mārgaṃ śāktaṃ prasaraṃ numaḥ || 28 || jaya deva namo namo'stu te sakalaṃ viśvamidaṃ tavāśritam | jagatāṃ parameśvaro bhavān paramekaḥ śaraṇāgato'smi te || 29 || jayadeveti | paramekosmīti dehādyabhimānena tvanmāyāśaktikḷptena viśvavibhedena tvattaḥ pṛthagiva kṛtaḥ ata eva śaraṇamāgataḥ | yuktaṃ caitat yato viśvamidaṃ tavāśritaṃ cinmayatvatsvarūpamagnaṃ tataśca jagatāṃ bhavāneva parameśvaraḥ brahmādibhyaḥ sadāśivāntebhyaḥ uttamaḥ ata eva he deva krīḍādiśīla jaya dehādyabhimānamimamudasya svarūpeṇa prathasva iti prāgvat || 29 || iti śrīmadutpaladevācāryaviracitastotrāvalyāṃ sarvātmaparibhāvanā- nāmakaṃ dvitīyastotram || 2 || p. 20) oṃ sadasattvena bhāvānāṃ yuktā yā dvitayī gatiḥ | tāmullaṅghya tṛtīyasmai namaścitrāya śambhave || 1 || oṃ sadasattveneti | bhāvānāṃ prameyādīnāṃ janmasattādirūpatayā prākpradhvaṃsābhāvādirūpatayā ca dvitayīrūpā dvitayīyuktā yataste bhāvā bhāvanīyāḥ sampādanīyāḥ tāmullaṅghya ujjhitvā yastṛtīyaḥ sadasattābhyāmavyapadeśyatvātturyādivatsaṃkhyayaiva vyapadeśyaḥ sthitaḥ tasmai citrāya āścaryāya viśvacitrāya namaḥ iti prāgvat || 1 || āsurarṣijanādasminnasvatantre jagattraye | svatantrāste svatantrasya ye tavaivā'nujīvinaḥ || 2 || āsurarṣi iti | jagattrayaṃ prāgvat | surarṣijanāt marīcyādidevarṣijanāt | ā āṅ abhividhau | asvatantratvaṃ sṛṣṭisaṃhāragocaratvaṃ | sraṣṭādirūpastu śambhureva svatantraḥ | tasya ca ye'nujīvinaḥ tadātmakasvātmasākṣātkāri'naḥ te'pi tatsamāveśāt svatantrā eva || 2 || aśeṣaviśvakhacitabhavadvapuranusmṛtiḥ | yeṣāṃ bhavarujāmekaṃ bheṣajaṃ te sukhāsinaḥ || 3 || aśeṣeti | bhavarujāṃ sāṃsārikopatāpānāṃ | bheṣajamauṣadhaṃ | viśvakhacitatvātsarvopakṛtikaraṇakṣamā bhavadvapuranusmṛtiḥ cidātmanastvatsvarūpasyānugatatayā smaraṇaṃ samāveśamayaṃ yeṣāmasti te sukhāsinaḥ | satsvapi dehādināntarīyakeṣu duḥkhasparśeṣu paramānandaghane sukha eva tiṣṭhanti || 3 || sitātapatraṃ yasyenduḥ svaprabhāparipūritaḥ | cāmaraṃ svardhunīsrotaḥ sa ekaḥ parameśvaraḥ || 4 || p. 21) sitātapatramiti | induḥ sarvameyarūpaḥ prakāśadaśāyāṃ svaprabhābhiścaitanyamarīcibhiḥ paripūrṇatāṃ prāpitaḥ yasya sitaṃ śuddhaṃ svātmalagnatvācca baddhaṃ pāśavaheyopādeyatādikalpanotthāt ātapāt trāyate ityātapatraṃ | tathā svaḥ svargaṃ tadupalakṣitaṃ ca nirayaṃ dharmādharmaphalaṃ dhunoti svardhunī madhyavāhinī cicchaktiḥ saiva prasaradrūpatvātsrotaḥ tadyasya cāmaraṃ māhātmyaprathāhetuḥ | sa eko na tu anyaḥ parama īśvaraḥ | sthūladṛṣṭyā tu nijaraśmipūrṇaḥ khaṇḍenduḥ gaṅgā ca yasyāsādhāraṇaṃ chattraṃ cāmaraṃ ceti spaṣṭam || 4 || prakāśāṃ śītalāmekāṃ śuddhāṃ śaśikalāmiva | dṛśaṃ vitara me nātha kāmapyamṛtavāhinīm || 5 || prakāśāṃ śītalāmiti | prakāśāṃ svaprakaṭāṃ śītalāṃ santāpaharāṃ śuddhāṃ bhedaśaṅkāśātinīṃ ca ekāmadvitīyāṃ kāmapyapūrvāṃ amṛtavāhinīṃ ca amṛtasyandinīṃ dṛśaṃ saṃvidaṃ me mahyaṃ nātha vitara prayaccha | śaśikalāpakṣe śliṣṭokteḥ spaṣṭo'rthaḥ || 5 || tvaccidānandajaladheścyutāḥ saṃvittivipruṣaḥ | imāḥ kathaṃ me bhagavannāmṛtāsvādasundarāḥ || 6 || tvaccidānanda iti | tvattaḥ cidānandasamudrāt yāḥ saṃvittivipruṣaḥ nīlasukhādijñānakaṇikāḥ prakāśamānatvāccidānandasārā eva cyutā niryātāḥ samakālamamṛtāsvādasundarāḥ imā visphurantyo no kathaṃ bhavanti bhavantyevetyarthaḥ || 6 || tvayi rāgarase nātha na magnaṃ hṛdayaṃ prabho | yeṣāmahṛdayā eva te'vajñāspadamīdṛśāḥ || 7 || tvayi rāgeti | tvadviṣaye rāgaraso bhaktiprasaraḥ | tatra yeṣāṃ hṛdayaṃ na magnaṃ samāviṣṭaṃ te avidyamānatāttvakahṛdayāḥ p. 22) īdṛśā iti saṃsārakleśabhājanabhūtāḥ avajñāspadaṃ bhaktimatāmagaṇanīyā eva || 7 || prabhuṇā bhavatā yasya jātaṃ hṛdayamelanam | prābhavīṇāṃ vibhūtīnāṃ paramekaḥ sa bhājanam || 8 || prabhuṇeti | uktārthaprātipakṣyeṇoktiḥ | yasyeti kasyacideva | ahṛdayāstu prāyo bahava iti bahuvacanamatra noktaṃ | hṛdayamelanaṃ samāveśenaikatvam | vibhūtayaḥ advayānandasampadaḥ | yasya ca laukikeśvareṇa hṛdayaemelanaṃ bhavati sa evaikastu vibhūtīnāṃ pātraṃ nānya iti śleṣeṇa dhvanati || 8 || harṣāṇāmatha śokānāṃ sarveṣāṃ plāvakaḥ samam | bhavaddhyānāmṛtāpūro nimnanimnabhuvāmiva || 9 || harṣāṇāmiti | bhavaddhyānaṃ samāveśarūpaṃ tvaccintanameva amṛtāpuraḥ | sa yathā nimnānimnabhuvāmaśuddhetararūpamāyāvidyābhūmīnāṃ samaṃ yugapatplāvakaḥ sāmarasyāpādakaḥ tathā laukikaśokaharṣādīnāmapi | samāviṣṭasya hi yugapadeva nikhilaṃ paramānandavyāptimayaṃ jāyate | jalāpūraśca nimnonnatāśca bhūmīḥ plāvayati || 9 || keva na syāddaśā teṣāṃ sukhasambhāranirbharā | yeṣāmātmādhikeneśa na kvāpi virahastvayā || 10 || keva na syāddaśeti | yeṣāmātmādhikeneśa dehādi nimajjya cidghanatvena sphuratā tvayā kadācidapi na viyogaḥ teṣāṃ sukhasambhāranirbharā paramānandapūrṇā kā iva daśā na syāt sarvaiva bhavatītyarthaḥ | jīvantaḥ īśvarāviyuktāśca sadā sukhino bhavanti || 10 || p. 23) garjāmi bata nṛtyāmi pūrṇā mama manorathāḥ | svāmī mamaiṣa ghaṭito yattvamatyantarocanaḥ || 11 || garjāmi bateti | atibhaktirasānandaghūrṇitasyeyamuktiḥ | atyantaṃ rocanaḥ atiśayena priyaḥ | eṣa iti vaktumaśakyaḥ svānubhavasaṃsiddhaḥ | tathā ca atyantarocanaḥ viśvagrāsakatvena atidīptaprakāśavapuryatastvaṃ svāmī mama ghaṭitaḥ samāveśena mayā'sāditaḥ | tatogarjāmi mahāravamuccārayāmi nṛtyāmi harṣaprasarabhareṇa sarvatomāyāpramādabhāvadhūnanasāraṃ gātravikṣepaṃ karomi | mama ca manorathāḥ pūrṇāḥ nirākāṅkṣosmi jāta ityarthaḥ | bata iti anuttaracitsvarūpapratyabhijñānādvismayamudrā'nupraveśaṃ dhvanati || 11 || nānyadvedyaṃ kriyā yatra nānyo yogo vidā ca yat | jñānaṃ syāt kintu viśvaikapūrṇaṃ cittvaṃ vijṛmbhate || 12 || nānyadvedyamiti | tathāvidho mama svāmī ghaṭito yatra svāmini sati anyadbhinnaṃ vedyaṃ anyā kriyā anyo yogaḥ anyā ca vidā saṃvinnāsti ghaṭitasvāmivyatiriktaṃ mama na kiṃ cidapi bhātītyarthaḥ | kriyā vidā ityatra anyā iti yojanā | tantra pūrṇaṃ tvastyeveti āha | kintu yajjñānaṃ syāttadviśvasyaikā pūrṇāhutiḥ bodhāgniprajvālinī pūrṇāhaṃparāmarśakriyāśaktisvarūpametajjñānamiti yāvat | yaccedṛkjñānaṃ tadevaṃ cittvaṃ śivaprakāśarūpatvaṃ vijṛmbhate nānyat | yathāgamaḥ na yogo'nyaḥ kriyā nānyā tattvārūḍhā hi yā matiḥ | svacittavāsanāśāntau sā kriyetyabhidhīyate || 12 || durjayānāmanantānāṃ duḥkhānāṃ sahasaiva te | hastātpalāyitā yeṣāṃ vāci śaśvacchivadhvaniḥ || 13 || p. 24) durjayānāmiti | hastātpalāyitā ityanena śivadhvaniśūnyavācaḥ sarvaduḥkhākrāntā iti dhvanati | tathā cocyate ābrahmaṇaśca kīṭāccetyādi | ābrahmaṇaśca kīṭācca na kaścit tattvataḥ sukhī | karoti tāstā vikṛtīḥ sarva eva jijīviṣuḥ || 13 || uttamaḥ puruṣo'nyo'sti yuṣmaccheṣaviśeṣitaḥ | tvaṃ mahāpuruṣastveko niḥśeṣapuruṣāśrayaḥ || 14 || uttamaḥ purus' iti | hariḥ puruṣottama iti prasiddhaḥ sa yuṣmaccheṣeṇa tāvakena abhedasāravidyā'dhiṣṭhātṛṣu pramātṛṣu ca labdhādanyena adhiṣṭhānātmanā svarūpeṇa viśeṣitaḥ sampāditaviśeṣaḥ | tathā cāgamaḥ - vaiṣṇavyāstu smṛto viṣṇuriti | tvaṃ sakalādisadāśivāntaniḥśeṣapuruṣāśrayatvānmahāpuruṣaḥ | anyaśabdaḥ kaścidarthaḥ | ekaḥ advitīyaḥ | iti ekaḥ ślokārthaḥ | aparastu vyākaraṇaprakriyayā uttamapuruṣaḥ asmadarthe yaḥ sa yuṣmaccheṣābhyāṃ madhyamaprathamapuruṣābhyāṃ viśeṣitaḥ sañjātaviśeṣo'sti tasya ca taṭasthaparāmṛśyātprathamapuruṣādyuṣmadarthonmukhācca madhyamapuruṣādayaṃ viśeṣaḥ yadaśeṣapuruṣāśrayatvaṃ tadviśrāntidhāmatvaṃ | sarvasyedantāvimṛśyasyāhantāyāmeva viśrānteḥ | sa pacati tvaṃ pacasi ahaṃ pacāmīti vivakṣāyāṃ vayameva pacāma ityādau prayoge'yamevāśaya ityāstāṃ | tvaṃ tu viniḥśeṣāṇāṃ prathamamadhyamottamapuruṣāṇāṃ kalpitānāmakalpitacidrūpāśrayaḥ | yathoktaṃ pratyabhijñāyāṃ grāhyagrāhakatābhinnāvarthau bhātaḥ pramātari iti ata eva mahāpuruṣo maheśvaro mahādevavanmahacchabdasya tvayyeva pravṛttatvāt || 14 || jayanti te jagadvandyā dāsāste jagatāṃ vibho | saṃsārārṇava evaiṣa yeṣāṃ krīḍāmahāsaraḥ || 15 || p. 25) jayantīti | jagadvandyatvaṃ śivasamāveśamātratvāt | jagatāṃ vibho tava dāsāste jayanti yeṣāṃ saṃsārasamudra evaiṣa ityatighoro'pi cidrūpatayā jñātaparamārthaḥ san krīḍāmahāsaraḥkalpaḥ | yathoktaṃ iti vā yasya saṃvittiḥ krīḍātvenākhilaṃ jagat sampaśyannityādi || 15 || āsatāṃ tāvadanyāni dainyānīha bhavajjuṣām | tvameva prakaṭībhayā ityanenaiva lajjyate || 16 || āsatāṃ tāvaditi | anyāni dainyāni aṇimādiprārthanā | bhavajjuṣāṃ satatasamāveśaprathamānatvatsvarūpāṇāmata evārthanīyāntaravirahātprakaṭībhūyā ityanenaiva kadācitsamāviṣṭaiḥ prārthanīyena yato lajjyate tato daṇḍāpūpīnyāyena dainyāntarasambhāvanaiva nāsti || 16 || matparaṃ nāsti tattrāpi jāpako'smi tadaikyataḥ | tattvena japa ityakṣamālayā diśasi kvacit || 17 || matparaṃ nāsti tantreti | maheśiturapi japyaṃ devatāntaramasti akṣamālāyogāditi ye muhyanti tān bodhayitumāha | matparaṃ tāvannāsti tathā'pi jāpako'smi yat tat tasmāt aikyata aikyena cidabhedena paramārthato japaḥ pūrṇāhantāvimarśātmā nityodito bhavatīti akṣamālayā kvacidgaurīśvarādyakṛtau diśasi kathayasi | tacchabdādyacchabda ākṣepyaḥ | atha vā akṣamālayā karaṇeśvarīpaṃktyā samastārthasārthe sargasaṃhāraparamparāsampattaye punaḥ punarāvartamānayā aikyato mahārthanayā bhedasāreṇaikattvena ca japo'nuttaravimarśasāro bhavatītyakṣamālayaiva varṇalipinyāyena yuktyā śikṣayasi || 17 || p. 26) sato'vaśyaṃ paramasatsacca tasmātparaṃ prabho | tvaṃ cāsatassataścānyastenā'si sadasanmayaḥ || 18 || satovaśyamiti | bhāvābhāvau parasparabhinnau | tvamasataḥ khapuṣpādeḥ sataśca nīlasukhāderanyo vilakṣaṇaḥ cidānandaghanaḥ ata eva sadasanmayaḥ sadrūpopyasadrūpo'pi sadasadrūpo'pi viśvātmakastvaṃ natu sadrūpa eva vā asadrūpa eva vā ubhayojjñita eva vā | tathā śrībhargaśikhāyāṃ - na sanna cāsatsadasannaiva tadubhayojjñitamityupakramya durjñeyā hi sā'vasthā kimapyetadanuttaramityanirvacanīyatayaiva viśvottīrṇaviśvamayacidānandaghanamanuttarasvarūpaṃ sadasattveneti ślokena bhāvanīyasadasattākoṭidvayavailakṣaṇyamuktam anena tu sarvabhāvābhāvottaratvam || 18 || sahasrasūryakiraṇādhikaśuddhaprakāśavān | api tvaṃ sarvabhuvanavyāpako'pi na dṛśyase || 19 || sahasrasūryakiraṇebhyopyadhikaḥ teṣāmapi tatprakāśatvāt | śuddhaścidekarūpaḥ prakāśo bhūmnā prāśastyena ca yasya | ata eva sarvabhuvanavyāpakatvaṃ | māyāvyāmūḍhairna dṛśyase bhāsamāno'pi na pratyabhijñāyase iti yāvat || 19 || jaḍe jagati cidrūpaḥ kila vedye'pi vedakaḥ | vibhurmite ca yenāsi tena sarvottamo bhavān || 20 || jaḍe jagatīti | jagati kṣityādisadāśivāvasāne jaḍe vedye mite ca asi tvaṃ cidrūpo vedako vyāpakaśca yatastataḥ sarvottamosīti sambandhaḥ || 20 || p. 27) alamāktanditairanyairiyadeva puraḥ prabhoḥ | tīvraṃ viraumi yannātha muhyāmyevaṃ vidannapi || 21 || alamiti | vyutthānadaśāparavaśaḥ samāveśatattvaṃ jānannapi muhyāmīti vyutthāne samāveśavaśo bhavāmīti śivam || 21 || iti śrīmadutpaladevācāryaviracitastotrāvalau praṇayaprasādanāmake tṛtīyastotre śrīkṣemarājaviracitā vivṛtiḥ || oṃ capalamasi yadapi mānasa tatrāpi ślāghyase yato bhajase | śaraṇānāmapi śaraṇaṃ bhuvanagurumambikākāntam || 1 || oṃ capalamasīti | cāpalādyadyapi bhagavadbhajane na prarohasi tathā'pi kṛtārthamasi | kṣaṇamātramapi tatsevāyāḥ pūrṇavyāptipradatvāt | ata eva śaraṇānāmapītyasāmānyatāṃ bhagavataḥ prathayati | śaraṇānāṃ brahmaviṣṇvādīnāmapi śaraṇaṃ samāśrayaṃ tribhuvanaguruṃ viśvasyopadeṣṭāraṃ pūjyaṃ ca | ambikā parā śaktiḥ || 1 || ullaṅghya vividhadaivatasopānakramamupeyaśivacaraṇān | āśrityāpyadharatarāṃ bhūmiṃ nādyā'pi citramujjñāmi || 2 || ullaṅghyeti | vividhāni brahmaviṣṇurudreśvarasadāśivādirūpāṇi daivatānyeva sopānakramaḥ tamullaṅghya viśrāntipadīkṛtya upeyasyopagantavyasya p. 28) ātmasamīpe prāptavyasya śivasya caraṇān marīcīn āsamantāt śritvā samāveśayuktyā svīkṛtyāpi cittraṃ yadadyāpi adharatarāṃ bhūmiṃ vyutthānapatitāṃ māyīyadehādipramātṛtāṃ na tyajāmi | daivatānāṃ sopānakrameṇānupādeyatāṃ bhagavatastu caraṇasamāśrayeṇopādeyatamatāṃ prakāśayannātmanastatsamāśrayeṇa ślāghyatāṃ dhvanati || 2 || prakaṭaya nijamadhvānaṃ sthagayatarāmakhilalokacaritāni | yāvadbhavāmi bhagavaṃ- stava sapadi sadodito dāsaḥ || 3 || prakaṭayeti | nijamadhvānaṃ svaṃśāktaṃ mārgaṃ | akhilasya lokyalokayitṛrūpasya meyamātṛvargasya sadāśivāntasya | caritāni sthagayatarāṃ niḥśeṣeṇa śamaya | yāvat tava sadodito dāso bhavāmi tvaccaraṇasaparyāparo nityasamāviṣṭaḥ sphurāmi iti yāvat || 3 || śiva śiva śambho śaṅkara śaraṇāgatavatsalāśu kuru karuṇāṃ | tava caraṇakamalayugala- smaraṇaparasya hi sampado'dūre || 4 || śivaśiveti | tava caraṇayugalaṃ jñānakriyāmayaṃ marīcidvayaṃ | sampadaḥ samāveśasārāḥ paramānandamayyaḥ | adūre nikaṭe || 4 || tāvakāṅghrikamalāsanalīnā ye yathāruci jagadracayanti | p. 29) te viriñcimadhikāramalenā- 'liptamasvavaśamīśa hasanti || 5 || tāvakāṅghrīti | saṅkocavikāsaparatvanmarīciviśrāntāḥ tata eva āsvāditasvātantryā yathāruci karaṇeśvarīprasarayuktyā ye jagadracayanti te viriñciṃ brahmāṇamadhikāramalena āsamantālliptamata eva niyatiparatantratvādasvavaśamasvatantraṃ | he īśa svatantra | hasanti kamalāsano'pi teṣāṃ hāsāspadamityarthaḥ || 5 || tvatprakāśavapuṣo na vibhinnaṃ kiṃ ca na prabhavati pratibhātum | tatsadaiva bhagavanparilabdho 'sīśvara prakṛtito'pi vidūraḥ || 6 || tvaprakāśavapuṣa iti | he īśvara asi tvaṃ prakṛtitaḥ vidūro'pi svagopanādaprāpyo'pi sadaiva parilabdhaḥ asmābhiriti śeṣaḥ | yataḥ yat kiñcitpratibhātuṃ prabhavati bhāsate tattvataḥ prakāśavapuṣaścidrūpāt na bhinnaṃ prakāśamayasyaiva prakāśārhatvāt | yathoktaṃ yasmātsarvamayo jīva ityādi bhoktaiva bhogyabhāvena sadā sarvatra saṃsthita ityantam || 6 || pādapaṅkajarasaṃ tava ke cid bhedaparyuṣitavṛttimupetāḥ | kecanā'pi rasayanti tu sadyo bhātamakṣatavapurdvayaśūnyam || 7 || pādapaṅkajeti | tava jñānakriyāmarīcidvayamayacaraṇakamalarasaṃ p. 30) kecit dvaitaniṣṭhāḥ bhedena paryuṣitā jhagiti upabhogānāsādanena śuktīkṛtaprāyā vṛttiḥ svarūpaṃ yasya tamupetāḥ prāptāḥ na tu sadya āsvādayanti | ke citpunaḥ paraśaktipātapavitritāḥ sadyo bhātaṃ jhagiti upanataṃ akṣatavapuṣaṃ nityasphuratsvarūpaṃ dvayaśūnyaṃ cidānandaikaghanaṃ rasayanti camatkurvanti | kecidityapakarṣaḥ kecanāpītyutkarṣaṃ dhvanati || 7 || nātha vidyudiva bhāti vibhā te yā kadācana mamāmṛtadigdhā | sā yadi sthirataraiva bhavettat pūjito'si vidhivatkimutānyat || 8 || nātha vidyudiveti | he nātha tava vibhā paraḥ śāktaḥ spandaḥ | amṛtadigdhā paramānandopacitā | vidyudiva kṣaṇamātraṃ kadācinmamāvabhāti samāveśe sphurati | sā yadi balavadvyutthānamapahastya nityoditā syāttadvidhivadyathātattvaṃ pūjito'si | kimutānyat parisamāptaṃ karaṇīyaṃ kṛtakṛtyatā ca jāyate ityarthaḥ || 8 || sarvamasya'paramasti na kiṃcid vastvavastu yadi veti mahatyā | prajñayā vyavasito'tra yathaiva tvaṃ tathaiva bhava suprakaṭo me || 9 || sarvamasīti | asi tvaṃ sarvamaparaṃ vastu yadi vā 'vastu na kiṃ cidasti sarvasya cidghanatvātprakāśamayatvena prakāśanāt ityevaṃ śuddhavidyāmayyā yathaiva mahatyā prajñayā'trajagati tvaṃ p. 31) niścitastathaiva me suṣṭhu vyutthāne'pi samāveśavaśāt prakaṭo bhava || 9 || svecchayaiva bhagavannijamārge kāritaḥ padamahaṃ prabhuṇaiva | tatkathaṃ janavadeva carāmi tvatpadocitamavaimi na kiṃcit || 10 || svecchayaiveti | he bhagavan ahaṃ prabhuṇaiva na tu anyena kena cit | svecchayaiva nirapekṣaśaktipātayuktyā | nijamārge vikasvaraśaktivartmani | padaṃ kāritaḥ viśrāntiṃ lambhitaḥ | tatkathaṃ janavadeva lokavadeva | carāmi vyutthāne vyaharāmi | tvatpadocitaṃ tvanmarīciparicayasamucitaṃ samāveśavaśānna kiṃ cidavagacchāmi || 10 || ko'pi deva hṛdi teṣu tāvako jṛmbhate subhagabhāvaḥ uttamaḥ | tvatkathāmbudaninādacātakā yena te'pi subhagīkṛtāściram || 11 || kopīti | he deva teṣu keṣu cit prāguktabhaktimatsu hṛdi tāvakaḥ uttamaḥ utkṛṣṭaḥ subhagabhāvaḥ ko'pi ucchaladānandarasolbaṇatvaṃ kimapyujjṛmbhate yena te'pīti samāveśasambhinnahṛdayā api ata eva tvatkathaiva ambudaninādaḥ tantra cātakā iva samāveśaśālipratanyamānaśivakathā'karṇanaprahṛṣṭahṛdayā api ciraṃ subhagīkṛtāḥ samāveśabhūmiṃ lambhitāḥ | yatkathāmātreṇa samāveśo'vataratītyarthaḥ || 11 || p. 32) tvajjuṣāṃ tvayi kayā'pi līlayā rāga eṣa paripoṣamāgataḥ | yadviyogabhuvi saṅkathā tathā saṃsmṛtiḥ phalati saṃgamotsavam || 12 || tvajjuṣāmiti | kayapīti anuttarasamāveśaśālinyā līlayā tvajjuṣāṃ tvāṃ prītyā sevamānānām | eṣa iti asāmānyo rāgaḥ paripoṣaṃ prāptaḥ | tvadviyogabhuvi vyutthāne | saṅkathā saṃsmṛtiśca kartrī sambhogotsavaṃ sambhogadaśāṃ phalati | viyogabhuvi saṅgamotsavamityuktyā alaukikatvamanurāgasya dhvanati || 12 || yo vicitrarasasekavardhitaḥ śaṅkareti śataśo'pyudīritaḥ | śabda āviśati tiryagāśaye- ṣvapyayaṃ navanavaprayojanaḥ || 13 || te jayanti sukhamaṇḍale bhraman asti yeṣu niyataṃ śivadhvaniḥ | yaḥ śaśīva prasṭato'mṛtāśayāt svādu saṃsravati cāmṛtaṃ param || 14 || yo vicitreti te jayantīti yugalakam | te jayanti yeṣu sukhamaṇḍale niyataṃ niścitaṃ kṛtvā bhraman śivadhavanirasti | yaḥ svādu paraṃ cāmṛtaṃ samyak sravati ānandarasaṃ samucchalayati | kīdṛk amṛtāśayāt sākṣātkṛtacidghanaparameśvararūpātprasṛtaḥ svarasenoccāritaḥ | yathā amṛtāśayāt śaśī candramāḥ prasṛtaḥ maṇḍale p. 33) sphuran paraṃ svādvamṛtaṃ sravati yaccaiva vicitreṇa samāveśarasasekena vardhito'ta eva śataśopyudīritaḥ śaṅkaretyayaṃ śabdaḥ tiryagāśayeṣu paśuhṛdayeṣvapi navanavaprayojanaḥ pratikṣaṇaṃ tattadapūrvacamatkārakārī āviśati parisphurati || 13 || 14 || parisamāptamivogramidaṃ jagad vigalito'viralo manaso malaḥ | tadapi nāsti bhavatpuragopurā- rgalakavāṭavighaṭṭanamaṇvapi || 15 || parisamāptamiveti | sphuratpratyagrasamāveśasaṃskārasya vyutthānabhūmimavatitīrṣoriyamuktiḥ | ugraṃ bhedamayatvādbhīṣaṇaṃ | jagadviśvaṃ parisamāptamiva | samāviṣṭasya hi na bāhyaṃ viśvaṃ vibhāti atha ca saṃskāraśeṣatayā'ste iti iva śabdaḥ | manasaśca aviralo ghanaḥ malaḥ avidyākalātmā vigalitaḥ | tathā'pi niḥśeṣaśāntāśeṣaviśvamayapraphullamahāvidyodyajjagadānandamayasya pūrakatvātpurarūpasya yadgopuraṃ puradvāraṃ paramaśaktirūpaṃ tantrārgalayuktakavāṭavighaṭṭanamatidṛḍhākhyātipuṭavipāṭanaṃ mama manāgapi nāsti | anena pravigalitaniḥ śeṣadehādisaṃskārāṃ parāṃ bhūmimevopādeyatvena dhvanati | yaduktaṃ sarvathā tvantarālīnetyādi śrīpratyabhijñāyāṃ | sarvātītaḥ śivo jñeyo yaṃ viditvā vimucyate iti pūrvaśāstre || 15 || satataphullabhavanmukhapaṅkajo- daravilokanalālasacetasaḥ | kimapi tatkuru nātha manāgiva sphurasi yena mamābhimukhasthitiḥ || 16 || p. 34) satateti | satataṃ phullaṃ nityaṃ vikasitaṃ yatvanmukhakamalaṃ śaivīmukhamihocyate iti sthityā tvatparāśaktirūpaṃ yatpadmaṃ tasya yadudaraṃ madhyaṃ paraṃ tāvakaṃ paraśaktisāmarasyamayaṃ śāṃbhavaṃ rūpaṃ tasya vilokanaṃ samāveśaḥ tantra lālasaṃ sātiśayābhilāṣaṃ ceto yasya tasya me kimapi tadasambhāvyamupāyapradarśanaṃ manāgiva helāmātreṇa kuru yena mamābhimukhasthitiḥ san sphurasi || 16 || tvadavibhedamateraparaṃ nu kiṃ sukhamihāsti vibhūtirathā'parā | tadiha tāvakadāsajanasya kiṃ kupathameti manaḥ parihṛtya tām || 17 || tvadavibhedamateriti | samāveśasphuritāyāstvadadvayasaṃvidaḥ aparaṃ sukhaṃ vibhūtyādi ca na kiṃ cidasti | tasyā eva sarvātiśāyitvāt | tataḥ kimiti tāvakadāsajanasya tāṃ tvadavibhedasaṃvidaṃ parihṛtya manaḥ kupathameti vyutthānabhūmimevā'dhāvati || 17 || kṣaṇamapīha na tāvakadāsatāṃ prati bhaveyamahaṃ kila bhājanam | bhavadabhedarasāsavamādarā- davirataṃ rasayeyamahaṃ na cet || 18 || kṣaṇamapīti | yadi bhavadadvayānandarasāsavamahamavirataṃ nāsvādayeyaṃ tattava dāsatāṃ prati kṣaṇamapi bhājanaṃ na bhaveyam | ānandaghanatvatsvarūpāparicitatvāt || 18 || na kila paśyati satyamayaṃ jana- stava vapurdvayadṛṣṭimalīmasaḥ | p. 35) tadapi sarvavidāśritavatsalaḥ kimidamāraṭitaṃ na śṛṇoṣi me || 19 || na kileti | ayaṃ tāvajjanaḥ bhedadṛṣṭimalīmasatvāttava satyaṃ cidghanaṃ vapuḥ na paśyati | tathā'pi tvaṃ sarvavitsarvajñaḥ āśritavatsalo bhaktānukūlaḥ ata eva svayamevocitasvātmadarśanadāne'pi me kimityāraṭitaṃ ākranditaṃ na śṛṇoṣi | darśanaṃ tāvajjhagiti mama āraṭitaṃ bhaktivivaśacittasyākranditamātraṃ tu śṛṇviti prārthayate || 19 || smarasi nātha kadā cidapīhitaṃ viṣayasauravyamathāpi mayā'rthitam satatameva bhavadvapurīkṣaṇā- mṛtamabhīṣṭamalaṃ mama dehi tat || 20 || smarasīti | īhitaṃ prayatnenārjitaṃ athāpyarthitaṃ kāṅkṣitaṃ kadā cidapi mayā viṣayasaukhyamiti nātha smarasīti niryantraṇoktyā gāḍhaprabhuparicayaṃ dhvanati | kevalaṃ mama deva bhavadvapurīkṣaṇāmṛtaṃ tvatsvarūpaprakāśanarasāyanamalamabhīṣṭaṃ | tadeva ca dehi prayaccha || 20 || kila yadaiva śivādhvani tāvake kṛtapado'smi maheśa tavecchayā | śubhaśatānyuditāni tadaiva me kimaparaṃ mṛgaye bhavataḥ prabho || 21 || kileti | śivādhvani śreyaḥśataśālini | parame śākte mārge | kṛtapadaḥ prāptaviśrāntiḥ || 21 || p. 36) yantra so'stamayameti vivasvāṁ- ścandramaḥprabhṛtibhiḥ saha sarvaiḥ | kā'pi sā vijayate śivarātiḥ svaprabhāprasarabhāsararūpā || 22 || yantreti | sā kāpi lokottarā śivarātriḥ śivasamāveśabhūmiḥ | samastamāyīyaprathāyāḥ saṃharaṇādrātririva rātriḥ | kīdṛśī svaprabhāprasareṇa citprakāśajṛmbhaṇena bhāsanaśīlaṃ rūpaṃ yasyāḥ tādṛśī | sa ityeśeṣaprapañcaprathamāṅkuraḥ vivasvān prāṇaḥ | candramaḥ - prabhṛtibhirapānādibhiḥ sahā'stameti praśāmyati | yadi vā | vivasvān pramāṇaprakāśaḥ | candramaḥ prabhṛtayaḥ prameyādayaḥ || 22 || apyupārjitamahaṃ triṣu loke- ṣvādhipatyamamareśvara manye | nīrasaṃ tadakhilaṃ bhavadaṅghri- sparśanāmṛtarasena vihīnam || 23 || apīti | trailokyarājyamapi tvanmarīcisaṃsparśaṃ vinā virasaṃmanye || 23 || bata nātha dṛḍhoyamātmabandho bhavadakhyātimayastvayaiva kḷptaḥ | yadayaṃ prathamānameva me tvā- mavadhīrya ślathate na leśato'pi || 24 || bateti | āścaryaṃ ayamātmabandho dehādiṣu pramātṛtābhimānaḥ tvadaprathārūpaḥ | tvayaiva atidurghaṭakāriṇā dṛḍhaḥ kḷptaḥ | na tu anyasya śaktiḥ | p. 37) yasmāttvāṃ prathamānameva samāveśe bhāntameva avadhīrya nyagbhāvya leśato'pi na ślthate vyutthāne prādhānyamevāvalambate ityarthaḥ || 24 || mahatāmamareśa pūjyamāno 'pyaniśaṃ tiṣṭhasi pūjakaikarūpaḥ | bahirantarapīha dṛśyamānaḥ sphurasi draṣṭṛśarīra eva śaśvat || 25 || mahatāmiti | bahirantaḥ pūjādyavasare | āpātabhedenaiva prakāśamānatvāt | pūjyamāno dṛśyamānaśca tvamamareśa devadeva mahatāṃ bhaktimatāṃ pūjakaikarūpo draṣṭṛśarīraśca samāveśasāmarasyādbodhamayapramātrekarupastiṣṭhasi sphurasi ceti śivam || 25 || iti śrīmadutpaladevācāryaviracitastotrāvalyāṃ surasodbalanāmaka- caturthastotre kṣemarājakṛtā vivṛtiḥ || p. 38) oṃ tvatpādapadmasamparkamātrasambhogasaṅginam | galepādikayā nātha māṃ svaveśma praveśaya || 1 || oṃ tvaditi | pādāḥ marīcayaḥ | samparkamātrasambhogaḥ samāveśāsvādaḥ | galepādikā haṭhaśaktipātakramaḥ | svaveśma citsvarūpaṃ aucityāt || 1 || bhavatpādāmbujarajorājirañjitamūrdhajaḥ | apārarabhasā'rabdhanartanaḥ syāmahaṃ kadā || 2 || bhavaditi | bhavadīyena pādāmbujarajasā'nugrahapravṛttaparaśaktikamalaparāgeṇa | rañjitamūrdhajaḥ adhivāsitāntaḥ | prasaradūrdhvāṣṭaśaktyaṃkuraḥ | tata eva praharṣavaśādapāramaparyantaṃ rabhasā'rabdhaṃ jhagiti pravartitaṃ nartanaṃ gātravikṣepo māyāpramātṛtāvidhūnanaṃ yena | nityasamāveśavikasvaratāmāśāste || 2 || tvadekanātho bhagavanniyadevārthaye sadā | tvadantarvasatirmūko bhaveyaṃ mā'nyathā budhaḥ || 3 || tvadekanātha iti | iyadeva nāparamarthaye | yattvamevaiko nātho nāthyamānaḥ samabhilaṣaṇīyo yasya saḥ | tvadantarvasatiściddhanatvatsvarūpasamāviṣṭo mūko'pi syām | anyathā budho'pi vidvānapi mābhūvam || 3 || aho sudhānidhe svāmin aho mṛṣṭa trilocana | aho svādo virūpākṣetyeva nṛtyeyamāraṭan || 4 || aho iti | prāgvannityasamāviṣṭatāmāśāste | sudhānidhe ānandābdhe | mṛṣṭa camatkārapadapatita | svādo avicchinnamādhurya | nṛtye yamiti prāgvat | āraṭan sphuṭaṃ parāmṛśan || 4 || p. 39) tvatpādapadmasaṃsparśaparimīlitalocanaḥ | vijṛmbheya bhavadbhaktimadirāmadaghūrṇitaḥ || 5 || tvatpādapadmeti | tvacchaktyānandena antarmukhīkṛtakaraṇaḥ | vijṛmbheya citsvarūponmajjanādgātraṃ vinamayeya cidguṇībhāvaṃ nayeyam | kīdṛk - bhavati sākṣātkṛte yā bhaktirāsavā saiva madirāmadaḥ kādambarīcamatkāraḥ tena ghūrṇito mahāvyāptiṃ lambhitaḥ || 5 || cittabhūbhṛdbhuvi vibho vaseyaṃ kvāpi yattra sā | nirantaratvatpralāpamayī vṛttirmahārasā || 6 || cittabhūbhṛditi | cittameva anullaṅghyatvavāsanāśrayatvakaṭhoratvābhiḥ bhūbhṛt | tasya sambandhinyāṃ kasyāṃ cidvivivekapradāyāṃ bhuvi bhūmikāyāṃ vaseyaṃ | yattra sā iti prāk pariśīlitā mahārasā samāveśānandamayī nirantaro ghanaḥ tvatpralāpo bhavatparāmarśaḥ prakṛtaṃ rūpaṃ yasyāstādṛśī vṛttiḥ sthitiḥ || 6 || yattra devīsametastvamāsaudhādā ca gopurāt | bahurūpaḥ sthitastasminvāstavyaḥ syāmahaṃ pure || 7 || yattreti | tasmin pure tvadīye pūrake cidātmani rūpe | vāstavyaḥ samāviṣṭaḥ syām | yattra āsaudhādāntarātsudhāsamuharūpātpratibhālakṣaṇāduccāddhāmnaḥ | āca gopurādindriyaviṣayarūpāddvārāt | tvaṃ devyā paraśaktyā sameto nityapramudito na sā jīvakalā kā cidityādi nītyā vasasi | bahurūpo viśvātmā | atra anuraṇanaśaktyā laukikaiśvāryaparicāryarthaḥ spaṣṭaḥ | tathottaratrāpyanusartavyaḥ || 7 || samullasantu bhagavan bhavadbhānumarīcayaḥ | vikasatveṣa yāvanme hṛtpadmaḥ pūjanāya te || 8 || p. 40) samullasantviti | marīcayaḥ anugrāhikāḥ śaktayaḥ | vikasatu vyāptimāsādayatu | tava pūjanāya tvatpadasamāveśāya || 8 || prasīda bhagavan yena tvatpade patitaṃ sadā | mano me tattadāsvādya kṣīvediva galediva || 9 || prasīdeti | prasādoṃbhasa iva svayamevāvilībhāvaśāntyā nairmalyagamanaṃ | evamuttaratra | tvatpade śākte mārge patitaṃ luṭhitaṃ tattaditi te te locana iti yadvarṇayitumaśakyatāṃ sphītatāṃ cāsvādya vastuto dhvanati | kṣīvediva galediva iti sasandehotprekṣayā sambhāvanāliṅā ca svānubhavasākṣikānuttarānandarasaparavaśatāśasāṃ dhvanati || 9 || praharṣādvā'tha śokādvā yadi kuḍyādghaṭādapi | bāhyādathāntarādbhāvātprakaṭībhava me prabho || 10 || praharṣāditi | vā prabhṛtiśabdaiḥ yataḥ kutaścitsphuṭībhava nāsmākaṃ kvacidgrahaḥ ityāha | prabho sarvataḥ prabhavanaśīla || 10 || bahirapyantarapi tatsyandamānaṃ sadā'stu me | bhavatpādāmbujasparśāmṛtamatyantaśītalam || 11 || bahirapīti | pādāmbujaṃ śītalamiti prāgvat || 11 || tvatpādasaṃsparśasudhāsarasontarnimajjanam | kopyeṣa sarvasambhogalaṅghī bhogo'stu me sadā || 12 || tvatpādasaṃsparśa iti | tvatpādasaṃsparśo rudraśaktisamāveśaḥ | sa eva sudhāsaraḥ rasāyanābdhiḥ | tatra antarnimajjanaṃ bruḍanaṃ yat eṣa mama ko'pi asāmānyaḥ bhogaḥ sadā'stu | kīdṛk | sarvān sadā śivaparyantān bhogān laṅghate virasatvādabhibhavati tacchīlaḥ || 12 || p. 41) niveditamupādatsva rāgādi bhagavanmayā | ādāya cāmṛtīkṛtya bhuṅkṣva bhaktajanaiḥ samam || 13 || niveditamiti | he bhagavan cinmayasvātman | āsaṃsāraṃ yat mayārjitaṃ rāgādi tadvittaśāṭhyavivarjanayā niveditaṃ tvayyarpitaṃ niḥśeṣeṇa veditaṃ ceti | tatsvarupamupādatsva gṛhāṇa svaprakāśātmatāmadhiṣṭhāya samīpe kuru | amṛtīkṛtyeti paraśaktisparśāmṛtena āplāvya | bhaktajanaiḥ samamityuktyā svasamāveśatāvyāptisamaye samastabhaktānāmapi tanmayatāmāśaṃsati || 13 || aśeṣabhuvanāhāranityatṛptaḥ sukhāsanam | svāmin gṛhāṇa dāseṣu prasādālokanakṣaṇam || 14 || aśeṣeti | he svāmin aśeṣabhuvanāhāreṇa nityatṛptaḥ paramānandaghanaḥ | dāseṣu vyākhyātarūpaprasādālokanāvasaraṃ gṛhāṇa prakāśārhatvamadhiṣṭhāpaya | kīdṛśaṃ - sukhena āsyate yatra tat ānandavyāptimayam || 14 || antarbhakticamatkāracarvaṇāmīlitekṣaṇaḥ | namo mahyaṃ śivāyeti pūjayan syāṃ tṛṇānyapi || 15 || antarbhaktīti | antaḥ pūrṇāhantāyāṃ bhakticamatkārāmīlitekṣaṇa iti prāgvat | mahyaṃ cidrūpāya śivāya namaḥ iti kṛtvā tṛṇānyapi pūjayan syāṃ śivatayā parāmṛśeyam || 15 || api labdhabhavadbhāvaḥ svātmollāsamayaṃ jagat | paśyan bhaktirasābhogairbhaveyamapi yojitaḥ || 16 || apīti | labdho bhavadbhāvaḥ tvadaikātmyaṃ yena | ata eva svātmanaḥ p. 42) śivarūpasyollāsa eva prakṛtaṃ rūpaṃ yasya tathāvidhaṃ jagat viśvaṃ paśyan bhaktirasābhogaiḥ samāveśaprabalacamatkāraiḥ aviyojitaḥ syām | tamanityeṣu bhogeṣu yojayanti vināyakāḥ ityāmnāyasthityā mā kadā cit svātmābhimānavināyako bhaktyantarāyaṃ me kārṣīditi yāvat || 16 || ākāṅkṣaṇīyamaparaṃ yena nātha na vidyate | tava tenā'dvitīyasya yuktaṃ yatparipūrṇatā || 17 || ākāṅkṣaṇīyamiti | sarvato nirākāṅkṣatvāttvameva paripūrṇa ityarthaḥ || 17 || hasyate nṛtyate yatra rāgadveṣādi bhujyate | pīyate bhaktipīyūṣarasastatprāpnuyāṃ padam || 18 || hasyata iti | nṛtyate antaḥ praharṣabhareṇa dehādipramātṛtā doghūyate | bhujyate grasyate rāgadveṣādītyanena puryaṣṭakapramātṛtāyā guṇībhāva uktaḥ | pīyate camatkriyate bhaktipīyūṣarasaḥ samāveśānandaprasaraḥ | sarvasya ca hāsanṛtyapradhānabhojanapānakriyā spṛhaṇīyā sā tviha alaukikatvenoktā || 18 || tattadapūrvāmodatvaccintākusumavāsanā dṛḍhatām | etu mama manasi yāvannaśyatu durvāsanāgandhaḥ || 19 || tattaditi | sa sa iti vicitra apūrvo'laukikaḥ āmodaṃ harṣo yasyāḥ tvaccintāyāḥ saiva spṛhaṇīyatvātkusumavāsanā | dṛḍhatā prarūḍhatvaṃ | mamaitu manasi | yāvadrāgādidurvāsanā naśyatu || 19 || kvanurāgādiṣu rāgaḥ kva ca haracaraṇāmbujeṣu rāgitvama | itthaṃ virodharasikaṃ bodhaya hitamamarame hṛdayam || 20 || p. 43) kvanviti | mama hṛdayaṃ virodharasikaṃ samāveśe tvatparaṃ vyutthāne tu viṣayonmukhaṃ | hitaṃ bodhaya vivekitaṃ kuru yena vyutthāne rāgādirasikatāṃ tyaktvā tvadanuraktamevāste || 20 || vicaranyogadaśāsvapi viṣayavyāvṛttivartamāno'pi | tvaccintāmadirāmadaralīkṛtahṛdaya eva syām || 21 || vicaranniti | yogadaśāḥ bhūmikājñānāni | viṣayebhyo vyāvṛttayaḥ | indriyanāma pratyāhārāḥ | tatra vartamānaḥ | tvaccintā tvatprāptireva madirāmadaḥ | tena taralīkṛtaṃ tyājitamitabhūmikāprarūḍhi kṣīvasyeva ghūrṇamānaṃ nijacamatkāravyatirekeṇa kutra cidai bhūmikājñānādāvarohat hṛdayaṃ yasya tādṛgeva syām | apiśabdena prasaṅgāpatitatvena anādaraṇīyatāmāha || 21 || vācimanomatiṣu tathā śarīraceṣṭāsu karaṇaracitāsu | sarvatra sarvadā me puraḥsaro bhavatu bhaktirasaḥ || 22 || vācīti | manomatayaḥ kalpanāpradhānā dhiyaḥ | karaṇaracitāsu buddhikarmendriyakāryāsu | darśanaśravaṇādipūrvakatvātsarvapravṛttīnāṃ | sarvatra sarvāvasthāsu | puraḥsara ādāveva sphuran | bhaktirasaḥ samāveśacamatkāraḥ || 22 || śiva śiva śiveti nāmani tava niravadhi nātha japyamāne'smin | āsvādayan bhaveyaṃ kamapi mahārasapunaruktam || 23 || śiveti | japyamāne prakṛṣṭamantramayatayā parāmṛśyamāne | asminniti p. 44) svānubhavaikasākṣike anuttare | bhūyo nāmagrahaṇaṃ samāveśavaivaśyaṃ dhvanati | kamapīti alaukikam | ata evamahapracchabdaḥ apunaruktaṃ navanavānanda || 23 || sphuradanantacidātmakaviṣṭape parinipītasamastajaḍādhvani | agaṇitālayacinmayagaṇḍike pravicareyamahaṃ bhavato'rcitā || 24 || sphuraditi | sphurat anantamaparicchinnaṃ yaccidātmakaṃ viṣṭapaṃ bhuvanaṃ viśvaviśrāntisthānaṃ tatra | kīdṛśe-paritaḥ samantānnipītaḥ samasto niḥśeṣo jaḍo vedyarūpo'dhvāntatvādiprasaro yena | tathā na gaṇitā aparā cinmayī gaṇḍikā purī yatra | śivātmakacidrūpavyatirekeṇānyasyābhāvāt | anena bhinnaśivavādanirāsa uktaḥ | tatra prakarṣeṇa vicareyaṃ samāveśena prasareyaṃ | kīdṛk | bhavataḥ prabhoraciṃtā advayarupatvatpūjaikaniṣṭhaḥ || 24 || svavapuṣi sphuṭabhāsini śāśvate sthitikṛte na kimapyupayujyate | iti matiḥ sudṛḍhā bhavatāt paraṃ mama bhavaccaraṇābjarajaḥśuceḥ || 25 || svavapuṣīti | svasmin anapāyini apuṣi cidātmasvarūpe | sphuṭabhāsini prakāśaghane | śāśvate nitye | sthitiṃ kartuṃ na kimapi dhyānajapādikamupayujyate uktarūpatvādeva | etādṛśī | mama bhavaccaraṇāmbujarajaḥśuceḥ tvacchaktikamalaprasarapariśīlaena śuddhasya | sudṛḍhāmatiḥ niścalaniścayarūpā dhīḥ | paramatiśayena bhavet | nityoditasamāveśaikaghanaḥ syāmiti yāvat || 25 || p. 45) kimapi nātha kadācana cetasi sphurati tadbhavadaṃghritalaspṛśām | galati yatra samastamidaṃ sudhā- sarasi viśvamidaṃ diśa me sadā || 26 || kimapīti | he nātha bhavadaṅghritalaspṛśāṃ tvacchaktisparśaśālināṃ | kadācidavasare | tatkimapi asāmānyaṃ vastu cetasi sphurati yatra samastamidaṃ viśvaṃ paramānandasāgare galati tanmayī sudhīsarasi bhavati | tattathāvidhamidaṃ vastu mahyaṃ sadā diśa prayaccha | yathā nityasamāveśānandaghana eva bhavāmi iti śivam || 26 || iti śrīmadutpaladevācāryaviracitastotrāvalau svabalanideśanābhidhāne pañcamastotre śrīkṣemarājakṛtā vivṛtiḥ || oṃ tatsat oṃ kṣaṇamātramapīśāna viyuktasya tvayā mama | nibiḍaṃ tapyamānasya sadā bhūyā dṛśaḥ padam || 1 || kṣaṇamātramiti | vyutthānarūpe kṣaṇamātraviyoge | gāḍhānurāgavaivaśyānniviḍamatyarthaṃ tapyamānasya svayameva santāpamanubhāvayato na tu viṣayavivaśasya | mama sadā dṛśo jñānasya | padaṃ bhūyāḥ parisphuretyarthaḥ || 1 || viyogasāre saṃsāre priyeṇa prabhuṇā tvayā | aviyuktaḥ sadaiva syāṃ jagatā'pi viyojitaḥ || 2 || p. 46) viyogeti | aviyuktaḥ samāviṣṭaḥ | jagatā kṣtyādiśivāntena viśvenāpi viyojito viśleṣitaḥ | samāveśe ca viśvaṃ pratyastamayo vastuto bhavatyeva || 2 || kāyavāṅmanasairyatra yāmi sarvaṃ tvameva tat | ityeṣa paramārtho'pi paripūrṇo'stu me sadā || 3 || kāyeti | yatra viṣaye tvameva taditi cidekasāratvāt ityeṣa paramārtha iti yatra yatre tyupakramya sarvaṃ śivamayaṃ yata ityāmnātatvāt | paripūrṇa iti samāveśena sākṣātkṛtaḥ || 3 || nirvikalpo mahānandapūrṇo yadvadbhavāṁstathā | bhavastutikarī bhūyādanurūpaiva vāṅmama || 4 || nirvikalpa iti | nirvikalpaḥ śuddhacidrūpaḥ | tatheti nirvikalpā mahānandamayī ca | ata eva stutye samucitatvādanurūpā || 4 || bhavadāveśataḥ paśyan bhāvaṃ bhāvaṃ bhavanmayam | vicareyaṃ nirākāṅkṣaḥ praharṣaparipūritaḥ || 5 || bhavaditi | bhāvaṃ bhāvamiti vīpsayā viśvākṣepaḥ | nirākāṅkṣa iti viśeṣaṇadvārako hetuḥ praharṣetyādiḥ | prakṛṣṭena mahānandātmanā harṣeṇa paripūritatvādeva hi nirākāṅkṣatā bhavati || 5 || bhagavanbhavatā pūrṇaṃ paśyeyamakhilaṃ jagat | tāvataivāsmi santuṣṭastato na parikhidyase || 6 || bhagavanniti | bhavataścinmayasya sambandhitayā pradeśo'pi brahmaṇaḥ sārvarūpyamanatikrāntaścāvikalpaśceti sthityā'khilaṃ jagat pūrṇaṃ paśyeyam | bhavatā pūrṇamitipāṭhe tu spaṣṭo'rthaḥ | santuṣṭaḥ p. 47) paramānandamayī prītimitaḥ | ato hetorna parikhidyase he bhagavan cidrūpasvātman aṇimādiprārthanābhiḥ na vyākulīkriyase ityarthaḥ || 6 || vilīyamānāstvayyeva vyomni meghalavā iva | bhāvā vibhāntu me śaśvatkramanairmalyagāminaḥ || 7 || vilīyamānā iti | yata evollasitāḥ tatra tvayyeva kramātkramaṃ saṃskāraśeṣatayā'pi vigalante | yathā vyomni meghalavāḥ | te hi tata eva prasṛtāstatraiva vilīyantī | śaśvatsadā krameṇa nairmalyaṃ śuddhacidrūpatvaṃ gacchanti tacchīlā ityanena cidātmataiva teṣāṃ tāttvikaṃ rūpamiti dhvanati || 7 || svaprabhāprasaradhvastaparyantadhvāntasantatiḥ | santataṃ bhātu me ko'pi bhavamadhyādbhavanmaṇiḥ || 8 || svaprabheti | bhavamadhyāt viśvasya madhyataḥ | ko'pīti śuddhacidrapaḥ | bhavāneva maṇiḥ sarvābhiṣāṣapūrakatvānmama santatamavyutthānaṃ kṛtvā bhātu samāveśena sphuratu | svaprabhāprasareṇa nijaraśmiparispandena dhvastā'paryantā dhvāntasantatirakhyātipravṛttiryena || 8 || kāṃ bhūmikāṃ nādhiśeṣe kiṃ tatsyādyanna te vapuḥ | śrāntastenā'prayāsena sarvatastvāmavāpnuyām || 9 || kāmiti | śrānta ityapratyabhijñātasvarūpatvācciraṃ saṃsāre khinnaḥ | tvāṃ cidūpamaprayāsena dhyānapūjādyāyāsaṃ vinā | sarvato yataḥ kutaścidavāpnuyām samāveśena svīkuryām | yataḥ kāṃ bhūmikāmavasthitiṃ nādhiśeṣe nādhitiṣṭhasi | tadbāhyamāntaraṃ vā vastu kiṃ yattava p. 48) vapuḥ svarūpaṃ na syāt || 9 || bhavadaṅgapariṣvaṅgasambhogaḥ svecchayaiva me | ghaṭatāmiyati prāpte kiṃ nātha na jitaṃ mayā || 10 || bhavaditi | aṅgapariṣvaṅga paramasamāveśasparśaḥ | svecchayā na tu kādācitkatvena | kiṃ na jitaṃ sarvotkṛṣṭena mayaiva sthitamityarthaḥ || 10 || prakaṭībhava nānyābhiḥ prārthanābhiḥ kadarthanāḥ | kurmaste nātha tāmyantastvāmeva mṛgayāmahe || 11 || prakaṭīti | anyābhirarthanābhiryācñābhiḥ kadarthanāḥ vyākulatāḥ tava cidrūpasya svātmanaḥ na kurmaḥ yatastāmyanto gāḍhānurāgavivaśāḥ tvamiva cidrūpaṃ na tvanyaṃ kaṃ cit mṛgayāmahe anviṣyāmaḥ ataḥ prakaṭībhava prakāśasveti śivam || 11 || iti śrīmadutpaladevācāryaviracitastotrāvalau adhvavisphuraṇākhye ṣaṣṭhe stotre śrīkṣemarājaviracitā vivṛtiḥ || 6 || oṃ tvayyānandasarasvati samarasatāmetya nātha mama cet | pariharatu sakṛdiyantaṃ bhedādhīnaṃ mahā'nartham || 1 || tvayīti | ānandasarasvati harṣasamudre | samarasatāṃ samāveśaivaṃ | sakṛdekavāraṃ | pariharatu yathā na punarbhavatītyarthaḥ | iyantagāryantam || 1 || etanmama natvidamiti rāgadveṣādi nigaḍadṛḍhamūle | nātha bhavanmayataikyapratyayaparaśuḥ patatvantaḥ || 2 || p. 49) etaditi | etatsukhaṃ taddheturūpaṃ mama astu idaṃ tu duḥkhaṃ taddheturūpaṃ mama mābhūdityevaṃ bhedāvagraharūparāgadveṣādyātmano nigaḍasya bandhanasya dṛḍhe kaṭhine mūle antarmadhye | bhavanmayataikye pratyayaḥ cidaikyapratītireva paraśuḥ kuṭhāraḥ || 2 || galatu vikalpakalaṃkāvalī samullasatu hṛdi nirargalatā | bhagavannānandarasaplutā'stu me cinmayī mūrtiḥ || 3 || galatviti | vikalpānāṃ bhedaprādhānyātkalaṅkatā | nirargalatā niḥśaṅkatā svātantryaṃ | mama cinmayī mūrtiḥ pramātṛtā ānandarasaplutā samāveśānandocchalitā astu || 3 || rāgādimayabhavāṇḍaka- luṭhitaṃ tvadbhaktibhāvanāmbikā taistaiḥ | āpyāyayatu rasiarmāṃ pravṛddhapakṣo yathā bhavāmi khagaḥ || 4 || rāgādīti | rāgādimaye bhavāṇḍake saṃsāragolake | luṭhitamadhodhaḥ patantaṃ māṃ | tvadbhaktibhāvanaivāmbikā mātā | taistaiḥ paramānandasāraiḥ rasairāpyayayatu tarpayatu | yathā pravṛddhapakṣaḥ prakarṣeṇāsāditavyāptijñānakriyāmayasvātmapakṣaḥ | khago nirmalacidgaganagatirbhavāmi | aṇḍaluṭhitaśca pakṣī mātrā rasairāpyāyitaḥ khe gacchatīti śleṣopamādhvaniḥ || 4 || tvaccaraṇabhāvanā'mṛta- rasasārāsvādanaipuṇaṃ labhatām | p. 50) cittamidaṃ niḥśeṣita- viṣayaviṣāsaṅgavāsanā'vadhi me || 5 || tvaditi | tvaccaraṇabhāvanā tvadbhakticintā saivāmṛtarasasāra utkṛṣṭaḥ ānandaprasaraḥ tatra āsvāde camatkāre naipuṇaṃ vaidagdhyaṃ mamedaṃ cittaṃ labhatām | kīdṛśam - niḥśeṣitaḥ samāpto viṣayaviṣāsaṃgavāsanānāṃ vedyahālāhalavyasanasaṃskārāṇāmavadhirmaryādā yena || 5 || tvadbhaktitapanadīdhitisaṃsparśavaśānmamaiṣa dūrataram | cetomaṇirvimuñcatu rāgādikataptavahnikaṇān || 6 || tvaditi | mama cetomaṇiraucityāccittasūryakāntaratnaṃ tvadbhaktitapanadīdhitisaṃsparśavaśādbhavatsamāveśasūryakarāsaṅgāt rāgādikāneva taptavahnikaṇān draṣṭumaśakyān sphuliṅgān dūratarasmatyarthaṃ muñcatu jahātu || 6 || tasminpade bhavantaṃ satatamupaślokayeyamatyuccaiḥ | hariharyaśvaviriñcā api yatra bahiḥ pratīkṣante || 7 || tasminniti | tasminnatyuccaiḥ pade paraśaktimārge tvāmupaślokayeyaṃ ślokaiḥ staveyaṃ samyak parāmṛśeyam | haryaśvaḥ indraḥ | bahiḥ pratīkṣante | lipsavo'pi vārtānabhijñā iti yāvat || 7 || bhaktimadajanitavibhrama- vaśena paśyeyamavikalaṃ karaṇaiḥ | śivamayamakhilaṃ lokaṃ- kriyāśca pūjāmayīḥ sakalāḥ || 8 || p. 51) bhaktīti | bhaktimadena samāveśapraharṣeṇa janito yo vibhramo lokottaro vilāsastadvaśena | karaṇaiścakṣurādibhiḥ | avikalaṃ pūrṇaṃ kṛtvā | karaṇaprasarātmani vyutthāne'pi śrībhairavīyamudrāpraveśayuktyā samāviṣṭa eva bhūtvā'khilaṃ lokaṃ viśvaṃ lokaṃ śivamayaṃ kriyāśca vāṅmanaḥkāyavyāpṛtīḥ sakalāḥ pūjāmayīścinmayasvarūpollāsarūpāḥ paśyemam || 8 || māmakamanogṛhīta- tvadbhaktikulāṅganā'ṇimādisutān | sūtvā subaddhamūlā mameti buddhiṃ dṛḍhīkurutām || 9 || māmaka iti | māmakena manasā gṛhītā prāṇeśatvena svīkṛtā yeyaṃ bhaktireva atispṛhaṇīyatvātsarvajanāgocaratvācca kulāṅganā patnī atha ca āgamabhāṣayā kuleśvarīrūpā | sā āṇamādīneva sutān sūtvā antaḥ sthitāneva abhivyaktiṃ nītvā mahāvyāptyā susphuṭatayā parāmṛśya suṣṭhu baddhamūlā prarūḍhā satī mama iyadviśvaṃ na tu anyasyeti buddhiṃ dṛḍhīkurutāṃ prarūḍhiṃ nayatu | atra ca abhedasārā aṇimādayo'bhipretāḥ | tathāhi citpada eva sa cāntarbhāvakṣamatvādaṇimā | vyāpakatvānmahimā | bhedamayagauravābhāvāllaghimā | viśrāntisthānatvātprāptiḥ | viśvavaicitryagrahaṇātprākāmyaṃ | akhaṇḍitatvādīśitvaṃ | sarvasahatvādyatrakāmāvasāyitvaṃ ca | satyataḥ paripūrṇatayā vidyate'nyatra tu tvatprasādādatiparimitamitikṛtvā pūrṇamevātra tadabhipretaṃ na tvanyat pūrṇatvena nairākāṅkṣyāt | āsatāṃ tāvadanyāni dainyānītyukte vyāghātaprasaṅgācca | p. 52) evamuttaratrāpi smartavyamiti śivam [sphuṭārthastvayameva pratibhāti yathā - kulāṅganāyāṃ kulavatyāṃ satyāṃ patnyāṃ putravatyā jātāyāṃ yathā patyurmamatā dṛḍhatarā bhavati tathā svabhāvato na tu madicchayā prasūtāṇimāvikāyāṃ bhaktyāṃ mama cetaso mamatā sudṛḍhā bhavatu mama manasi tava bhaktiḥ parāṃ sthiratāṃ labhatāmiti yāvat | asya padyasya bhaktidārḍhe tātparyamiti śivam ||] || 9 || iti śrīmadācāryotpalaviracitāyāṃ stotrāvalau vidhuravijayanāmadheye saptamastotre śrīkṣemarājakṛtā vivṛti || oṃ yaḥ prasādalava īśvarasthito yā ca bhaktiriva māmupeyuṣī | tau parasparasamanvitau kadā tādṛśe vapuṣi rūḍhimeṣyataḥ || 1 || ya iti | māyākāluṣyopaśāntyā cito nairmalyaṃ prasādaḥ | tasya lavaḥ alpatā | pūrṇatāyāṃ tu dehāpagamācchivataiva | īśvara iti saptamyananyabhāve | īśvare eva sthita ityarthaḥ sa eva hi cidrūpaḥ tathā svayameva prasīdati bhaktiprasidet | īśvarasvarūpopasāvyaṅyatvam | ivaśabdo bhakteḥ parimitatāmāha | kāṣṭhāprāptā hyasau mokṣāsvādamayyeva | upeyuṣī upagatavatī | tau bhaktiprasādau parasparaṃ samyaganvitau taruṇāviva premanirbharatayā svānurūpyeṇa sambaddhau | tādṛśe vapuṣīti parānandaghanataikamaye pūrṇe svarūpe | rūḍhiṃ viśrāntim [yaḥ prasādakaṇo madviṣayaka īśvare sthitaḥ | īśvaraprasādakaṇikāṃ vinā alpīyasya api bhakterasambhavāt | yā ca bhaktiriva apūrṇatvād bhaktyābhāso mayi sthitā | īśvara prasādakaṇikaiva gauṇabhaktirūpeṇa yā māṃ prāptavatītyarthaḥ | te ime prasādabhaktī parasparaṃ baddhayantyau kadā pūrṇasvarūpalābhāt paramānandaikavapuṣi pariṇatiṃ gamiṣyata iti spaṣṭo'rthaḥ] || 1 || p. 53) tvatprabhutvaparicarvaṇajanmā kopyudetu paritoṣaraso'ntaḥ | sarvakālamiha me paramastu jñānayogamahimādi vidūre || 2 || tvaditi | tvatprabhutvasya tvatsvāmikatvasya garjāmi bateti prāguktaślokayuktyā yatparicarvarṇaṃ tato janma yasya samama kopyalaukikaḥ paritoṣarasa ānandaprasaraḥ | iheti jagati | sarvakālaṃ vyutthānāvasare'pi | paraṃ kevalamudetu ullasatu | jñānaṃ viśvamayasvātmapratipattiḥ | yogastattadbhūmikālābhaḥ | tayormahimā prakarṣaḥ | ādipadāttatsiddhayudayarūpaḥ phalam || 2 || lokavadbhavatu me viṣayeṣu sphīta eva bhagavanparitarṣaḥ | kevalaṃ tava śarīratayaitān lokayeyamahamastavikalpaḥ || 3 || lokavaditi | mahārthamudrāmudritasyoktiḥ | he bhagavan mama lokasyeva viṣayeṣu rūpādiṣu sphīto bahala eva paritarṣaḥ spṛhayālutā astu | kiṃ tu etānviṣayānahaṃ astavikalpo galitabhedapratipattiḥ san tava cidātmanaḥ śarīratayā ahaṃtāsāratvena lokayeyaṃ paśyeyam || 3 || dehabhūmiṣu tathā manasi tvaṃ prāṇavartmani ca bhedamupete | p. 54) saṃvidaḥ pathiṣu teṣu ca tena svātmanā mama bhava sphuṭarūpaḥ || 4 || dehabhūmiṣu iti | jarāmaraṇādyavasthāsu | manasi kalpanāsāre | prāṇavartmaniduḥkhasukhādisparśamaye | saṃvidaḥ pathiṣu nīlādijñāneṣu | teṣu iti vicitreṣu | bhedamupete iti napuṃsakaśeṣaḥ | sarvasminnasminnabhihite prakāre bhedamaye satīti yāvat | teneti svātmani camatkṛtena | ciddhanena svātmanā svarūpeṇa | mama sphuṭarūpaḥ svaprādhānyena sphuran bhava || 4 || nijanijeṣu padeṣu patantvimāḥ karaṇavṛttaya ullasitā mama | kṣaṇamapīśa manāgapi maiva bhūt tvadavibhedarasakṣatisāhasam || 5 || nijeti | imāḥ mama karaṇavṛttayaścakṣurādisaṃviddevyaḥ | ullasitāḥ alaukikena nijaujasā sollāsāḥ | sveṣu sveṣu rūpādiṣu viṣayeṣu prasarantu | tvadavibhedarasakṣatiḥ samāveśacyutiḥ saiva sāhasamavimṛśyakāritā maivābhūt | pūrvaṃ sarvatra viṣayeṣu paritarṣaḥ ākāṅkṣā | iha tu tatra saṃvidāmprasara iti viśeṣaḥ || 5 || laghumasṛṇasitācchaśītalaṃ bhavadāveśavaśena bhāvayan | vapurakhilapadārthapaddhate- rvyavahārānativartayeya tān || 6 || p. 55) laghviti | bhavadāveśavaśena māyīyagurūtvahānyā laghu sukhasparśatvānmasṛṇaṃ prakāśaghanatvātsitaṃ acchaṃ śītalaṃ ceti prāgvat bhāvayan sampādayan nikhilāyāḥ padārthapaddhateḥ mātṛmeyarāśeḥ sambandhino vyavahārān laukikān parispandān ativartayeya nivartayeya || 6 || vikasatu svavapurbhavadātmakaṃ samupayāntu jaganti mamāṅgatām | vrajatu sarvamidaṃ dvayavalgitaṃ smṛtipathopagamepyanupākhyatām || 7 || vikasatviti | svaṃ cinmayaṁ bhavadātmakaṃ vapuḥ svarūpaṃ vikasatu | ata eva jaganti dharādisadāśivāntāni | mama aṅgatāmabhinnatāṃ samyak apunarutthānenopayāntu | tataśca sarvaṃ dvayavalgitaṃ bhedavijṛmbhitaṃ smṛtipathopagame anupākhyatāṃ smṛterviṣayatāṃ vrajatu || 7 || samudiyādapi tāvaka tādaśākā- nanavilokaparāmṛtasaṃplavaḥ | mama ghaṭeta yathā bhavadadvayā- prathanaghoradarīparipūraṇam || 8 || samudiyāditi | bhavadadvayāprathanaṃ cidaikyāprathā saia ghorā duṣpūrā saṃsārabhayapradā darī khadā tasyāḥ paripūraṇam cidaikyasākṣātkāraḥ mama yathā ghaṭeta yathā tādṛśaṃ paramānandanadaprasarahetuḥ yattāvakamānanaṃ śaivīmukhamityādi sthityā paraśaktirūpaṃ p. 56) tena yo viloko vilokanaṃ anugrahaḥ tasya vā vilokaḥ smaraṇaṃ sa eva parāmṛtasaṃplavaḥ parasparśarasaugho'pi samudiyāditi rudraśaktisamāveśaprakarṣamāśāste || 8 || api kadācana tāvakasaṅgamā- 'mṛtakaṇācchuraṇena tanīyasā | sakalalokasukheṣu parāṅmukho na bhavitāsmyubhayacyuta eva kim || 9 || apīti | tāvakasaṅgamastvatsamāveśa evāmṛtakaṇācchuraṇaṃ sudhāśīkarāplāvaḥ | tanīyasā prasarannirmalasvarūpeṇa | sakaleṣu laukikeṣu sukheṣu sarvaṃ duḥkhaṃ vivekina iti sthityā heyeṣvapi parāmṛtācchuritatvātparāṅmukho na bhavitāsmi saṃmukha eva bhaviṣyāmi | kīdṛk - ubhayasmāddvaitāccyuta eva heyopādeyahānyā sarvamabhedena paśyannityarthaḥ [neyaṃ vyākhyā vicārakāṇāṃ hṛdayaṃ gacchati | tathāhi laukikasukheṣu sammukhībhāvo neṣyate śivāveśāramāmṛtakaṇadigdhenā'pi | tādṛśapravṛtte prākṛtajanasthaiva svabhāvasiddhatvāt | na cobhayaśabdo dvaite rūḍhaḥ tasya nirdiṣṭavastudvayabodhakatvāt dvaitaśabdasya brahmātiriktanikhilaprapañcabodhane prasiddhatvāt | ubhayasmāddvitāccyuta iti viśeṣaṇañca nirastadvaitadarśane puruṣe naiva kathañcidapi saṅgacchate cyuta iti viśeṣaṇasyottamadātpatita eva prayogaucityāt vidhūtadvaite paramapadārūḍhaṃ prayogāyogācca | kākimiti padasya padyānte paṭhitasyopekṣā ca dṛśyate | ko'rthastarhi padyasyāsyetyākāṅkṣāyāmucyate | paramaśivaikyadhyānānandamavicchinnaṃ labdhukāmasya bhaktasya stotrakṛto vyutthānadaśāyāṃ viṣayasukhaleśecchayā'pi kathañcidutpannayā tapyamānasya vilapitametat tāvakasaṅgama eva tvatsamāveśa evā'mṛtaṃ tatkaṇasya tanīyasā'pi ācchuraṇena sūkṣmaṇāpyabhyukṣaṇena tṛptobhūtvetiśeṣaḥ | api kadācana sakalalokasukheṣu parāṅmukho bhavitāsmi kiṃ sakalavaiṣayikasukhāni kadācinnahāsyāmi kim | kimiti kā nairvedyavairāgyaṃ vyajyate | tathā ca śrīśaṅkarācāryasvāmikṛtaśataślokyām nairvedyaṃ jñāna dvividhamabhihitaṃ tatra vairāgyamādyaṃ | prāyoduḥkhāvalokādbhavati gṛhasuhṛtputravittaiṣaderityādi (14) | sampratyahaṃ kīdṛśaḥ śaivamārgāt laukikapadavyāścacyuta eveti śivam] || 9 || p. 57) satatameva bhavaccaraṇāmbujā- karacarasya hi haṃsavarasya me | upari mūlatalādapi cāntarā- dupanamatvaja bhaktimṛṇālikā || 10 || satatamiti | mama haṃsavarasya bhedābhedayoḥ hānasamādānadharmiṇo vyākhyātadṛśā satatameva bhavaccaraṇāmbujamākara utpattisthānaṃ parāśaktibhūstatra vicāriṇaḥ | bhaktireva mṛṇālikā bisāṅkuraḥ | upanamatu upabhogyamastu | uparītyādi praveśamadhyaviśrāntibhūmibhyaḥ sarvābhyaḥ evetyarthaḥ | haṃsa ātmā || 10 || upayāntu vibho samastavastū- nyapicintāviṣayaṃ dṛśaḥ padaṃ ca | mama darśanacintanaprakāśā- 'mṛtasārāṇi paraṃ parisphurantu || 11 || upayāntu iti | cintāviṣayavikalpattām | dṛśaḥ padaṃ sākṣātkāryatvāt | darśanacintanayoravikalpasavikalpayoḥ | prakāśāmṛtaṃ bodharasāyanameva sāramutkṛṣṭaṃ rūpaṃ yeṣāṃ | tāni heyopādeyakalaṅkaśūnyāni samastāni vastūni | paraṃ kevalaṃ | paritaḥ samantāt sphurantu || 11 || parameśvara teṣu teṣu kṛcchre- ṣvapi nāmopanamatsvahaṃ bhaveyam | na paraṃ gatabhīstvadaṅgasaṅgādu- pajātādhikasammado'pi yāvat || 12 || p. 58) parameśvareti | kṛcchreṣu kevaleṣu kevalamahaṃ gatabhīḥ tyaktabhayastvadaṅgasaṅgāt rudraśaktisamāveśāt yāvadupajātaḥ adhikaḥ prakṛṣṭaḥ sampado harṣo yasya tādṛgapi bhaveyam | adhikaśabdasyāyamāśayaḥ | yat tattadduḥkheṣvapyuditeṣvaviluptasthitiḥ || 12 || bhavadātmani viśvamumbhitaṃ yadbhavataivā'pi bahiḥ prakāśyate tat | iti yaddṛḍhaniścayopajuṣṭaṃ tadidānīṃ sphuṭameva bhāsatām || 13 || bhavaditi | yadviśvaṃ vyomakalātaḥ kālānalāntaṃ bhavadātmani umbhitaṃ tvaccitsūtraprotaṃ tadbhavataiva na tu anyena | bahiriti tatpramātrapekṣayā bāhyatvena prakāśyate | apiśabdo bahiḥprakāśane'pi antaḥprakāśāvirahamāha | iti yadvastu vākyārtharūpaṃ dṛḍhena niścayena upa ātmasamīpe juṣṭaṃ prītyā sevitaṃ samāveśenāsvāditaṃ tadidānīmiti vyutthāne'pi sphuṭameva bhāsatām pratyakṣībhavatu iti śivam || 13 || iti śrīmadutpaladevācāryaviracitastotrāvalāvalaukikodbalananāmāṣtamastotre śrīkṣemarājakṛtāvivṛtiḥ || oṃ tatsat | kadā navarasārdrārdra- sambhogāsvādanotsukam | pravarteta vihāyānyan- mama tvatsparśane manaḥ || 1 || kadeti | navarasena nūtanabhaktiprasareṇa ārdrārdraḥ sātiśaya spṛhaṇīyo yaḥ samāveśātmā sambhogaḥ tadāsvāde utsu p. 59) sotkaṇṭhaṃ mama manaḥ anyat kalpanājālaṃ vihāya tvatsparśane pravarteta tvatsamāveśamayaṃ bhavet || 1 || tvadekaraktastvatpādapūjāmātramahādhanaḥ | kadā sākṣātkariṣyāmi bhavantamayamutsukaḥ || 2 || tvaditi | tvayyevaikatra na tu vibhūtiṣu raktaḥ ata eva tvatpādapūjāmātraṃ tvanmarīcisaparyaiva mahat sphītaṃ dhanaṃ yasya | pramā samāptotsava mitisthityā kṣaṇamātramapi vyutthānamasahamānaḥ utsukaḥ san kadā tvāṃ sākṣātkariṣyāmi || 2 || gāḍhānurāgavaśato nirapekṣībhūtamānaso'smi kadā | paṭapaṭitivighaṭitākhila- mahārgalastvāmupaiṣyāmi || 3 || gāḍheti | nirapekṣībhūtamuccārakaraṇadhyānādyantarmukhaṃ tatsarvaṃ pariharat mānasaṃ yasya sa tathāvidhaḥ | kadā tvāmupeṣyāmi aikadhyena prāpsyāmi | kīdṛk - paṭapaṭa iti vighaṭitāni jhaṭiti truṭitāni akhilāni māyīyānyargalāni avidyādipāśā yasya | paṭapaṭitītyādyuktyā apunarutthānaṃ truṭitapāśāntarasādharmyamuktam || 3 || svasaṃvitsārahṛdayādhiṣṭhānāḥ sarvadevatāḥ | kadā nātha vaśīkuryāṃ bhavadbhaktiprabhāvataḥ || 4 || svasaṃviditi | svasaṃvitsāraṃ prakāśavimarśātmakaṃ hṛdayamadhiṣṭhānamāśrayo yāsāntāḥ sarvāḥ brāhmyādikāḥ devatāḥ yābhiḥśakticakrasya bhogyatāṃ gata iti sthityā paśavaḥ pāśitāḥ | p. 60) tāḥ kadā bhavadbhakteḥ samāveśātmanaḥ prabhāvādvaśīkuryāṃ taccakraiśvaryaṃ prāpnuyāmiti yāvat || 4 || kadā me syādvibho bhūri bhaktyā'nandarasotsāḥ | yadā'lokasukhā'nandī pṛthaṅnāmāpi lapsyate || 5 || kaḍheti | bhūri prabhūtaḥ | utsavoktyā atispṛhaṇīyatvāttadekavyagramātmānamāśāste | pṛthaṅnāmetyanena paraṃ sāmarasyaṃ sūcayati || 5 || īśvaramabhayamudāraṃ pūrṇamakāraṇamapahnutātmānam | sahasā'bhijñāya kadā svāmijanaṃ lajjayiṣyāmi || 6 || īśvaramiti | aśeṣavibhūtyāspadatvādīśvaram | apratiyogitvādabhayam | sarvapradatvādudāram | nirākāṅkṣatvātpūrṇam | nityatvādakāraṇam | atha ca akāraṇaṃ nirnimittameva jagadrūpatāgrahaṇena svarūpagopanasāratvādapahnutātmānam | yo hi anīśvarādirūpaḥ sa gopāyatāmātmānaṃ bhagavāṃstu naivaṃ | atha ca gopitātmaiveti | īdṛśaṃ svāmijanaṃ nijaprabhuṃ sahaseti śāmbhavāveśayuktyā kadā'bhijñāya sākṣātkṛtya lajjayiṣyāmi | apahnutipradhānatadrūpaguṇīkāreṇa pūrṇacidekarūpatayaiva pratheyetyarthaḥ || 6 || kadā kāmapi tāṃ nātha tava vallabhatāmiyām | yathā māṃ prati na kvāpi yuktaṃ te syātpalāyitum || 7 || kadeti | tava vallabhatāmityuktyā idamāha - mama tāvadatyantavallabhosi tava tu ahamalaukikabhaktiprakarṣātkadā kāmapya p. 61) sāmānyāṃ prasādapātratāṃ prāpnuyāṃ yayā vallabhatayā māṃ prati sadā ābhimukhyena tava na kvāpi palāyituṃ svātmānaṃ gopāyituṃ yuktaṃ syāt | satatamevāntarāviśya tiṣṭherityarthaḥ || 7 || tattvato'śeṣajantūnāṃ bhavatpūjāmayātmanām | dṛṣṭyā'numoditarasā'plāvitaḥ syāṃ kadā vibho || 8 || tatvata iti | sarve jantavaḥ paramārthato yatkiñcitkurvāṇāḥ svātmadevatāviśrāntisārabhavatpūjāmayāḥ | eteṣāṃ sambandhinyā tatvato dṛṣṭyā tvadanugrahamahimāstathena? svātmapratyabhijñānena hetunā tairevānumoditaḥ ślāghito yo raso bhaktyānandaprasarastena āplāvito vyāptaḥ kadā syām | tattvata ityāvṛtyā yojyam | atha vā aśeṣajantūnāmiti karmaṇi ṣaṣṭhī | tataścāyamarthaḥ | kadā aśeṣajantūn tattvato bhavatpūjāmayān dṛṣṭvā anumodanarasena ānandaprasareṇāplāvitaḥ syāmiti | atrānumodita iti bhāvektaḥ | ubhayatrāpi vyākhyāne matsamaḥ sarvostvityāśaṃsātātparyam || 8 || jñānasya paramā bhūmiryogasya paramā daśā | tvadbhaktiryā vibho karhi pūrṇā me syāttadarthitā || 9 || jñānasyeti | sarvaśāstreṣu muktihetutvenoktaṃ mukteśca samāveśasatatvatayaiva vyavasthāpanāt tadrūpā yā bhaktiḥ jñānasya paramā bhūḥ | yogamekatvamicchanti vastuno'nyena vastune tyāgamalakṣitasya vicitrasamāveśātmano yogasya paracaitanyabhairavaikyāpattirūpā daśā ca yā tvadbhaktiḥ tadarthitā kadā karhi pūrṇā kṛtakṛtyā syāt || 9 || p. 62) sahasaivāsādya kadā gāḍhamavaṣṭabhya harṣavivaśo'ham | tvaccaraṇavaranidhānaṃ sarvatra prakaṭayiṣyāmi || 10 || sahasaiveti | jhaṭiti pratibhāvikāsena āsādya āsamantāt svātmasambhogapātrīkṛtya tathā gāḍhamavaṣṭabhya vyutthānaparikṣayārthaṃ prayatnenātmīkṛtya tata eva harṣavivaśaḥ paramānandanirbharo'haṃ kadā tvaccaraṇavaranidhānaṃ samastasampanmayaṃ bhavatparaśaktinidhiṃ sarvatra prakaṭayiṣyāmi channatayāntaḥsthitamapi sūcitopadeśayuktyā unmudrayiṣyāmi | parapratibhābalaprayatnāvaṣṭambhapūrvamanugrahāvalokanādikaṃ yatsamāveśasaṃkramopadeśe tattvaṃ tatparamasarvānugrahasamarthaṃ syādityarthaḥ | anena svātmanaḥ pūrṇatvādviśvajanānujighṛkṣāparatāṃ sūcayati || 10 || paritaḥ prasaracchuddhatvadālokamayaḥ kadā | syāṃ yatheśa na kiñcinme māyācchāyābilaṃ bhavet || 11 || parita iti | paritaḥ samantāt śuddho'dvayarūpo yastvadā lokaścitprakāśaḥ tanmayaḥ kadā syām | yathā māyāchāyābilamadvayākhyātikuharaṃ mama na kiñcidbhavet na kiñcicchiṣyeta | chāyāśabdena māyābilasyāvāstavatāmāha | māyāchāyayā'vilaṃ kaluṣaṃ na kiṃciditi vā yojyam || 11 || ātmasātkṛtaniḥśeṣamaṇḍalo nirvyapekṣakaḥ | kadā bhaveyaṃ bhagavaṃstvadbhaktagaṇanāyakaḥ || 12 || ātmeti | ātmasātkṛtāni cidaikadhyamāpitāni niḥśeṣāṇi sadāśivādikṣityantāni maṇḍalāni bhuvanāni yena | nirvyapekṣakaḥ advitīyaḥ | tvadbhaktagaṇanāyakaḥ pradhānaṃ kadasyām || 12 || p. 63) nātha lokābhimānānāmapūrvaṃ tvaṃ nibandhanam | mahābhimānaḥ karhi syāṃ tvadbhaktirasapūritaḥ || 13 || nātheti | sraṣṭāsmi sthāpayitāsmi saṃhartāsmi tathā paṇḍitaḥ śūro yajñavānasmi iti nānāvidhānāṃ rudrakṣetrajñābhimānānāṃ tvameva cidrūpo nibandhanaṃ kāraṇam | apūrvaṃ nirnimittaṃ kṛtvā svasvātantryeṇaiveti yāvat | vastuto hi tavaiva sarvakartṛtvānna brahmādīnāṃ sraṣṭṛtvādi na vā pāṇḍityādi kasya cit | kevalaṃ tvameva tatra tatra tathābhimānamutthāpayasi | yathā caiva tathā karhi kadā tvadicchāta eva mahābhimāno viśvātmā cidānandaghanaḥ śiva evāsmīti dṛḍhotsāhāvaṣṭaṃbho bhaktirasena pūrito vyāptaḥ syām | bhaktirasapūrita iti vadatoa'yamāśayaḥ yadāsāditamahābhimānasyāpi samāveśāsvādamayaḥ prabhuviṣaye dāsabhāva evocitaḥ || 13 || aśeṣaviṣayāśūnyaśrīsamāśleṣasusthitaḥ | śayīyaśiva śītāṅghrikuśeśayayuge kadā || 14 || aśeṣeti | śītāṅghrikamalayuge prāgvat śayīyaṃ viśrāmyām kīdṛk - aśeṣaviṣayāśūnyā viśvanirbharā yeyaṃ śrīrbhaktilakṣmīḥ tatkṛtena samāśleṣeṇa dṛḍhāvaṣṭambhena susthitaḥ | kāvyārthāḥ spaṣṭaḥ || 14 || bhaktyāsavasamṛddhāyāstvatpūjābhogasampadaḥ | kadā pāraṃ gamiṣyāmi bhaviṣyāmi kadā kṛtī || 15 || bhaktyāsaveti bhaktyāsavena sevārasena samṛddhā sphītā yā tvatpūjābhogasampat samāveśaviśrāntiśrīḥ tasyāḥ pāraṃ prāntakoṭiṃ kadā gamiṣyāmi ata eva kadā kṛtārthaḥ syām || 15 || p. 64) ānandabāṣpapūra- skhalitaparibhrāntagadgadākrandaḥ | hāsollāsitavadana- stvatsparśarasaṃ kadā'psyāmi || 16 || ānandeti | ciravyutthānāntaritāṃ samāveśadaśāmevākāṅkṣati | ānandavāṣyapūreṇa antaḥ samāveśaharṣāveśavisaradaśrusantatyā skhīlataḥ asthānapratihataḥ paribhrāntaściramanuraṇan gadgadaḥ aspaṣṭākṣaraḥ ākrando mahānāravo yasya | hāsena vikāsenollasitaṃ vadanaṃ śaktimārgo yasya | ata eva hāsenollasitaṃ vyāttaṃ śobhitaṃ ca vaktraṃ yasya || 16 || paśujanasamānavṛttāmavadhūyadaśāmimāṃ kadā śambho | āsnādayeya tāvakabhaktocitamātmano rūpam || 17 || paśviti | vyutthānapatitabhedamayīmimāmiti sphuṭaṃ bhāntīṃ daśāmavadhūya nivārya athaca samāveśaprasaratsarvāṅgāvadhūnanenābhibhūya tāvakabhaktocitaṃ nityoditaparamānandamayamātmano na tu anyasya kasyacid rūpaṃ svarūpaṃ kadā āsvādayeya camatkuryām || 17 || labdhā'ṇimādisiddhi- rvigalitasakalopatāpasantrāsaḥ | tvadbhaktirasāyanapāna- krīḍāniṣṭhaḥ kadā'sīya || 18 || labdheti | aṇimādisiddhiḥ prāgvadabhedamayī | ata eva vigalitaḥ śānta upatāpaḥ santrāsaśca yasya | brahmādīnānta p. 65) bhedamayāṇimādiyoge'pi maraṇāditrāsasyāvaśyaṃbhāvāt | tathābhūto'pi tvadbhaktyamṛtapānapramodaparaḥ syām || 18 || nātha kadā sa tathāvidha ākrando mama samuccaredvāci | yatsamanantarameva sphurati purastāvakī mūrti || 19 || nātheti | ciravyutthitasyoktiḥ | sa tathāvidha iti vaktumaśakyaḥ | ākrando mahānādaḥ samuccaret svayamevollaset | sphurati samāveśena dīpyate mūrtiḥ svarūpam || 19 || gāḍhagāḍhabhavadaṅghrisarojā- liṅganavyasanatatparacetāḥ | vastvavastvidamayatnata eva tvāṃ kadā samavalokayitāsmi || 20 || gāḍheti | vīpsayā vyasanatatparaśabdābhyāṃ ca bhaktiprakarṣavaivaśyamāha | vastvavastvidamiti bhāvābhāvarūpaṃ viśvam ayatnata eva dhyānajapādi vinā tvāmapi tvadrūpaṃ samyak tattvato'valokayitāsmi drakṣyāmi iti śivam || 20 || iti śrīmadutpaladevācāryaviracitastotrāvalau svātantryavijayanāmadheye navame stotre śrīkṣemarājakṛtā vivṛtiḥ || 9 || oṃ na soḍhavyamavaśyaṃ te jagadekaprabhoridam | māheśvarāśca lokānāmitareṣāṃ samāścayat || 1 || neti | māheśvarāḥ viśveśvarasvarūpasamāviṣṭāḥ itareṣāṃ bheda- p. 66) mayānāṃ brahmādīnāṃ samā iti idaṃ te tava na soḍhavyaṃ tvayaivatanna sahyate svabhāvasiddhamevaitat | yatastvamevaikaḥ advitīyo jagataḥ prabhuḥ | cakāro virodhahetumāhatuḥ | itareṣāṃ lokānāṃ samā iti tava na soḍhuṃ yuktamityanye || 1 || ye sadaivānurāgeṇa bhavatpādānugāminaḥ | yatra tatra gatā bhogāṃste kāṃścidupabhuñjate || 2 || ya iti | anurāgeṇa āsaktyā ye tvanmarīcisaṃbaddhāste yatra tatreti sarvāvasthāsthitāḥ kāṃścitparānandamayānbhogānupabhuñjate || 2 || bhartā kālāntako yatra bhavāṃstatra kuto rujaḥ | tatra cetarabhogāśā kā lakṣmīryatra tāvakī || 3 || bharteti | kālāntaka ityanena mahākālasañcāryamāṇāḥ sarvā rujaḥ kālagrāsini prabhau sati kutaḥ | mūlocchedānnaiva bhavantītyarthaḥ | itarabhogāśā sadāśivādipadalakṣmīspṛhā na kā cit yatra bhedasya grastatvāt | lakṣmīradvayaprakāśasampat || 3 || kṣaṇamātrasukhenāpi vibhuryenāpi labhyase | tadaiva sarvaḥ kālo'sya tvadānandena pūryate || 4 || kṣaṇamātreti | yena bhaktena kṣaṇamātreṇa samāveśaspandena hetunā'pi tvaṃ labhyase asya bhaktasya tvayā tadaivāvasare sarvaḥ kālo vyutthānadaśābhāvyapi ānandena pūryate | akālakalita cidānandasvarūpānupraveśena tanmayīkriyate | uttarakālaśca tatsaṃskāreṇāplāvyate | vibhuḥ svāmī vyāpakaśca || 4 || ānandarasabinduste candramā galito bhuvi | sūryastathā te prasṛtaḥ saṃhārī tejasaḥ kaṇaḥ || 5 || p. 67) baliṃ yāmastṛtīyāya netrāyāsmai tava vi(pra)bho | alaukikasya kasyāpi māhātmyasyaikalakṣmaṇe || 6 || ānandeti | te tava bhuvi agnīṣomātmakamadhaśaktimārge ānandarasavinduryaḥ sa evāhlādakāritvāccandamāḥ | galito drutasvabhāvaḥ | binduścandramāśca galitaḥ | manaḥ prameyarāśisahitaṃ tatraiva vilīnaṃ | tathā tatraiva saṃhārī bhedagrāsī tejasaḥ kaṇaḥ paramāgnisphuliṅgo yaḥ sa eva prakāśakatvatamopahatvādeḥ sūryaḥ prasṛtaḥ | sūryaśca prāṇe vilīnaḥ | drāvitasomasūryāhi parā śaktibhūmiḥ | asmai śakti rūpāya netrāya baliṃ yāmaḥ | api ca bhuvi yaścandramāḥ sa tvadīya ānandabinduḥ galitaḥ srutaḥ sūryaśca tava sambandhinaḥ tejasaḥ kaṇaḥ prasṛtaḥ sphuritaḥ | yathāgamaḥ jñānaśaktiḥ prabhoreṣā tapatyādityavigrahā | tapate candrarūpeṇa kriyāśaktiḥ parasya sā iti | asmai etadarthaṃ sūryacandrollāsanāya tava tṛtīyaṃ netraṃ tasmai baliṃ yāmaḥ | atraiva mahāvahnimaye māyīyadehādipramātṛtāṃ samarpayāmaḥ | kīdṛśāya kasyāpyasāmānyasya brahmopendrādyagocarasya alaukikasya māhātmyasyaikalakṣmaṇe asādhāraṇābhijñānāya | asmai iti tādarthye caturthī || 5-6 || tenaiva dṛṣṭo'si bhavaddarśanādyoti hṛṣyati | kathaṃ cidyasya vā harṣaḥ ko'pi tena tvamīkṣitaḥ || 7 || teneti | uccārarahitaṃ vastu cetasaiva vyacintayan iti śāktasamāveśayuktyā bhavantaṃ dṛṣṭvā yo'tihṛṣyati ānandamayo bhavati tenaiva kvāpi abhedopāsanāpareṇāsi tvaṃ dṛṣṭaḥ | kathaṃ ciditi akiñciccintakasyeti śāmbhavasamāveśakrameṇa vā yasya ko'pi harṣo na tu bhedopāsāpareṇa harṣaḥ | tena ko'pi iti cidghanastvamīkṣitaḥ pratyabhijñātaḥ || 7 || p. 68) yeṣāṃ prasanno'si prabho yairlabdhaṃ hṛdayaṃ tava | ākṛṣya tvatpurāttaistu bāhyamābhyantarīkṛtam || 8 || yeṣāmiti | prasanno'sīti prāgvat | ata eva hṛdayaṃ prakāśavimarśātmakaṃ rūpaṃ labdhamātmīkṛtaṃ yastaistvatpurāttvadīyātpūrakāccidrūpādākṛṣya visphārya dehādyapekṣayā vāhyaṃ viśvamidaṃ punarābhyantarīkṛtaṃ cinmayīkṛtaṃ sṛṣṭiṃ tu sumpuṭīkṛtya iti śrī triṃśakoktatatvārthadṛśā saṃvida uditaṃ saṃvidabhedana cābhāsamānaṃ viśvaṃ cinmayamevaiṣāmiti yāvat | anuraṇanaśaktyā laukikeśvarārthaḥ prāgvat || 8 || tvadṛte nikhilaṃ viśvaṃ samadṛgyātamīkṣyatām | īśvaraḥ punaretasya tvameko viṣamekṣaṇaḥ || 9 || tvadṛte iti | samadṛgiti samā tulyā bhedamayī dṛk saṃvittiryasya tat dvinayanaṃ cekṣyatāṃ prameyatāṃ yātaṃ | eka ityadvitīyaḥ | viṣamaṃ bhedaploṣakamīkṣaṇaṃ jñānaṃ yasya trinetraśca || 9 || āstāṃ bhavatprabhāveṇa vinā sattaiva nāsti yat | tvadduṣaṇakathā yeṣāṃ tvadṛte nopapadyate || 10 || āstāmiti | yeṣāṃ bauddhasāṃkhyamīmāṃsakādīnāṃ tvadduṣaṇakathā dūṣayitrātmakaprasphuraccidrūpaṃ tvatsvarūpaṃ vinā nopapadyate teṣāṃ vicitratanukaraṇaprajñānāṃ buddhimatprabhāvaṃ vinā sattaiva nāstītyādi yuktivṛndaṃ patitapārṣṇyāghātakalpamāstām || 10 || bāhyāntarāntarāyālīkevale cetasi sthitiḥ | tvayi cetsyānmama vibho kimanyadupayujyate || 11 || bāhyeti | bāhyāḥ śarīrapramātṛtāpeks'tattadvastusaṃyogaviyogādayaḥ p. 69) āntarā buddhyādyapekṣakā manaḥkalpanādayaḥ ye antarāyāḥ svaviśrāntyuparodhinaḥ teṣāmālī paṅktistayā kevale rahite tvadviṣaye cetasi yadi mama sthitiḥ samāveśaikāgratā syāt tatkimanyadupayujyate prāptavyasyaiva prāptatvāt || 11 || anye bhramanti bhagavannātmanyevātiduḥsthitāḥ | anye pramanti bhagavannātmanyevātisuthitāḥ || 12 || anya iti | nairātmyajaḍātmavādinaḥ saṃsāriṇaśca ātmani nija eva svarūpe bhramanti viparyasyanti janmamaraṇādiparamparā maparyantāṃ bhajante | atiduḥsthitāstattvajñatvābhāvātkliśyante | anye iti kecidevāpaścimā ātmanyeva cidrūpe na tu paratra kvacidapi atisusthitāḥ paramānandaikaghanāḥ santo bhramanti viharanti || 12 || apītvā'pi bhavadbhakti- sudhāmanavalokya ca | tvāmīśa tvatsamācāramātrāt siddhyanti jantavaḥ || 13 || apītveti | tvadbhaktisudhāṃ śāktasamāveśānandarasamapītvā'pi acamatkṛtyā'pi anavalokya ca tvāmiti citsvarupaṃ tvāṃ manāgapyapratyabhijñāya jantavo janmādibhājo'pi tvatsamācāramātrāditi tattadāmnāyacaryāpādoktātsiddhyanti parasiddhibhājo bhavanti | apiśabdena mātraśabdena ca vismayo dhvanyate | tathāhyāgame kadācidbhaktiyogena caryayetyupakramya saṃsāriṇo'nugṛhṇāti viśvasya jagataḥ patirityantam asmadgurubhirapi tantrasāre'bhihitaṃ paramesaru sacchandu bahukoṇabi-a appā-i-iccha cari-āsi tu ṇaṇijajapāhuṃ ki abhavaṇo a-i-accheti || 13 || p. 70) bhṛtyā vayaṃ tava vibho tena trijagatāṃ yathā | bibharṣyātmānamevaṃ te bhartavyā vayamapyalam || 14 || bhṛtyā iti | trijagatāmiti | prāgvat | bibharṣīti dhārayasi poṣayasi ca | ātmānaṃ svaṃ rūpaṃ | vayamapyalamityatrāyamāśayaḥ - yathā tvayā viśvamantarabhedena bibhratā'pi dehādyabhimānagrahaṇena vastu tastvanmayā api vayaṃ vyatirekocitā-iva yat na bhinnameva viśvaṃ jānīmaḥ tato'lamatyarthaṃ te vayaṃ dhāraṇīyāḥ poṣaṇīyāśca yato bhṛtyāḥ smaḥ || 14 || parānandāmṛtamaye dṛṣṭe'pi jagadātmani | tvayi sparśarase'tyantataramutkaṇṭhito'smite || 15 || pareti | tvayi paramānandasāre nīlapītādirūpeṇa jagadātmani dṛṣṭe'pi vyutthāne tanmukhena pratyabhijñāte'pi sparśarase gāḍhasamāveśasparśaprasare te tava bhṛśamutkaṇṭhito'smi || 15 || deva duḥkhānyaśeṣāṇi yāni saṃsāriṇāmapi | dhṛtyākhyabhavadīyātmayutānyāyānti sahyatām || 16 || deveti | he deva krīḍādisvabhāva aśeṣāṇi kīṭabrahmādivispanditāni tāvadduḥkhāni bhedamayatvāt tānyapi saṃsaraṇaparāṇāṃ pramātṝṇāṃ soḍhavyatāṃ yānti | yato dhṛtyākhyena idamadya mayā labdhamidaṃ prāpsye manoratha ityādyabhimānāvaṣṭambhagrāhiṇā tvadīyenātmanā yuktāni saṃpṛktānyetāni || 16 || sarvajñe sarvaśaktau ca tvayyeva sati cinmaye | sarvathāpyasato nātha yuktā'sya jagataḥ prathā || 17 || sarvajña iti | asya jagato viśvasya sarvathā'pi deśakālā p. 71) kārārthakriyākāritvādinā svarūpeṇa prakāśavāhyasyānupadṛśyamānatvādavidyamānasya tvayi cinmaye sarvaśaktau svatantre sarvāvabhāsake ca sati sarvathā'pi prathā yuktā | sarvathetyubhayatra yojyam || 17 || tvatprāṇitāḥ sphurantīme guṇā loṣṭopamā api | nṛtyanti pavanoddhūtāḥ kārpāsapicavo yathā || 18 || yadi nātha guṇeṣvātmābhimāno na bhavettataḥ | kena hīyeta jagatastvadekātmatayā prathā || 19 || tvatprāṇitā iti | guṇāḥ buddhyādiparispandāḥ loṣṭopamā api jaḍāḥ tvatprāṇitāḥ tvajjīvitāḥ santaḥ sphuranti | anyathā na kathañcitkāḥ syuḥ | atra dṛṣṭāntaḥ | yathā kārpāsānāṃ picavaḥ leśāḥ pavanena vāyunoccairdhūtāḥ santo nṛtyanti nabhasi vilasanti | evaṃ ca he nātha yadi bhakteṣu guṇeṣu tvanmayaḥ śaktidatta ātmābhimāno na bhavettato'sya jagataḥ tvadekātmatayā tvadabhedena yā prathā sā kena hetunā hīyate na kena cinnivāryate | bhaktānāṃ viśvasya tvadaikyena sphuraṇāt | guṇādispandaniṣpandāḥ syurjñasya paripaktinaḥ ityuktam || 18-19 || vandyāste'pi mahīyāṃsaḥ pralayopagatā api | tvatkopapāvakasparśapūtā ye parameśvara || 20 || vandyā iti | te'pīti kālakāmatripurāndhakādyāḥ | na kevalaṃ sākṣādanugṛhītāḥ bhaktimanta ityapiśabdārthaḥ | mahīyāṃsa ityalaukikamāhātmyayuktāḥ pralayaṃ vināśamupagatā api ye tava śrīkaṇṭhādyavatāravapuṣaḥ sambandhinā nigrahadvārakānugrahātmanā krīḍākopāgnisparśena pavitritāḥ || 20 || p. 72) mahāprakāśavapuṣi vispaṣṭe bhavati sthite | sarvato'pīśa tatkasmāttamasi prasarāmyaham || 21 || mahāprakāśeti | vyutthānavaivaśyātsākṣātkārabhūmimalabhamānasyoktirityam | yataḥ kānicidatra samāveśotkarṣaśaṃsīni anyāni vyutthānaprahāṇākāṃkṣāparāṇi | aparāṇi sārvātmyaprathāprathayitṝṇi | parāṇi niḥśeṣabhedopaśamayaśivatāśaṃsāparāṇyasya sūktāni | tāni ca yathāyogaṃ saṃyojitāni niyojayiṣyante ca iti nāsya satparameṣṭhina īdṛguktiṣu pūrṇatā mantavyā | vispaṣṭepīti viśvaprakāśamaye | tamasi prasarāmītivyutthānavivaśo bhavāmīti || 21 || avibhāgo bhavāneva svarūpamamṛtaṃ mama | tathā'pi martyadharmāṇāmahamevaikamāspadam || 22 || avibhāga iti | iyamapyuktavadevoktiḥ | bhavāneveti na tu anyatkiñcidamṛtamānandaghanaṃ | martyadharmāṇāṃ hānādānādiprayāsānāṃ | ahamiti vyutthāne dehādyabhimānamayaḥ na tu cidrūpa eka eveti prāgvat || 22 || maheśvareti yasyāsti nāmāṅkaṃ vāgvibhūṣaṇam | praṇāmāṅkaśca śirasi sa evaikaḥ prabhāvitaḥ || 23 || maheśvareti | nāmāṅkaṃ yadvandinaḥ paṭhanti tat maheśvara brahmādiviśveśvara prabho iti yasya ca vāco vibhūṣaṇamasti tathā śirasi praṇāmāṅkaḥ parasvabhāvaprahvatābhijñānaṃ ca yasyāsti sa-evaikaḥ advitīyaḥ prabhau maheśvare itaḥ sambaddhaḥ | atha vā ayaṃ praṇāmāṅkitaḥ samāviṣṭo bhaktiśālī bhagavadabhedasparśaprāpteḥ nāmāṅkatvātprabhāvitaḥ prakhyātaḥ || 23 || p. 73) sadasacca bhavāneva yena tenāprayāsataḥ | svarasenaiva bhagavaṃstathā siddhiḥ kathaṃ na me || 24 || sadasaditi | bhāvābhāvarūpaṃ viśvaṃ tvameva yataḥ tato mama aprayāsata upāyajālaṃ vinā svarasenaiva nityoditatvena kathaṃ tathā na siddhistvatsākṣātkāraḥ sadodito na kasmādasti || 24 || śivadāsaḥ śivaikātmā kiṃ yannāsādayetsukham | tarpyo'smi devamukhyānāmapi yenāmṛtāsavaiḥ || 25 || śivadāsa iti | yata eva śivadāsaḥ tata eva samāviṣṭatvācchivaikātmā kiṃ yatsukhaṃ nāsādayet paramānandamayo bhavatyevetyarthaḥ | yato devamukhyānāmanyastarpaṇīyānāmapi brahmādīnāṃ hṛdayādisthānasthitānāmindriyadevatānāṃ ca amṛtāsavaiḥ prameyaprathāsamayasphūrjadadvayaprakāśānandaprasaraiḥ tarpyaḥ paripūraṇīyo'smi na tu paśuvadbhogyaḥ || 25 || hṛnnābhyorantarālasthaḥ prāṇināṃ pittavigrahaḥ | grasase tvaṃ mahāvahniḥ sarvaṃ sthāvarajaṅgamam || 26 || hṛnnābhyoriti | hṛnābhyorantarāle ghaṭasthāne sthitaḥ prāṇināṃ sarveṣāṃ pittavihagraḥ pittarūpaḥ uṣṇānnādyāharaṇādvāhyastejaso'pi grasanānmahāvahnistvamata eva sthāvarajaṅgamamaśnāsi tvam anena sarvatra pramātṛjaṭharādisthānena viśvabhakṣa eva parameśvaraḥ paramārthasanniti śivam || 26 || iti śrīmadutpaladevācāryaviracitastotrāvalau avicchedabhaṅgākhye daśame stotre śrīkṣemarājācāryaviracitā vivṛtiḥ || 10 || p. 74) oṃ jagadidamatha vā suhṛdo bandhujano vā bhavati na me kimapi | tvaṃ punaretatsarvaṃ yadā tadā ko'paro me'stu || 1 || oṃ jagadidamiti | oṃ jagadāditrayaṃ lokakrameṇāntaraṅgamapi mama na kiṃcit tadvilakṣaṇacinmātraikarūpatvāt yadā punaḥ prakāśamayatvādetatsarvaṃ tvameva tadā mama aparaḥ vyatiriktaḥ ko'stu na kiñcit jagadapi svarūpameveti yāvat || 1 || svāminmaheśvarastvaṃ sākṣātsarvaṃ jagatvameveti | vastveva siddhimetviti yācñā tatrāpi yācñaiva || 2 || svāminniti | maheśvara iti prāgvat sākṣāditi advayadṛṣṭyā cādhiṣṭhānena iti vastveva pāramārthikamevaitat tatrāpi evameva sthite'pi etatsiddhimetviti yā yacñā sā yācñaiva tvameva prakaṭī bhūyā ityanenaiva lajjyate iti sthityā na yuktaivetyarthaḥ honti kamalā-i kamalā-i iti nyāyena dvitīyo yācñāśabdaḥ acārutvaniṣprayojanatvādimāvratādhvananapuraḥsaraḥ || 2 || tribhuvanādhipatitvamapīha ya- ttṛṇamiva pratibhāti bhavajjuṣaḥ | kimiva tasya phalaṃ śubhakarmaṇo bhavati nātha bhavatsmaraṇādṛte || 3 || tribhuvanādhipatitvamiti | bhavajjuṣaḥ samāveśayuktān iti pratiyoge śas iheti asminneva samaye tribhuvanādhipatitvaṃ bhūrbhuvassvassvāmitvamapi p. 75) tṛṇamiva pratibhāti tasya tathā pratibhānalakṣaṇasya śubhakarmaṇo bhavatsmaraṇādṛte bhavatsmaraṇaṃ vinā kiṃ phalaṃ na kiñcidanyat vyartiriktamastīti yāvat prāptavyasyaiva prāptatvāt || 3 || yena naiva bhavato'sti vibhinnaṃ kiñcanāpi jagatāṃ prabhavaśca | tvadvijṛmbhitamatodbhutakarma- svapyudeti na tava stutibandhaḥ || 4 || yeneti | tvatto bhinnaṃ kiñcanāpi nāsti sarvasya prakāśarūpatvāt jagatāṃ prabhavaḥ api brahmādyāḥ tavaiva jṛmbhā yena hetunā'taḥ adbhuteṣu viśvasargasaṃhārādiṣvapi karmasu tava na stutibandhaḥ stotrādibhedābhāvāt tvameva stutyastotrastutirūpatayā bhāsītyayamatra tatvārthaḥ || 4 || tvanmayo'smi bhavadarcananiṣṭhaḥ sarvadāhamiti cāpyavirāmam | bhāvayannapi vibho svarasena svapnago'pi na tathā kimiva syām || 5 || tvanmaya iti | tvameva prakṛtaṃ rūpaṃ yasya tathā bhūto'smi tvayyeva cinmaye viśvārpaṇakrameṇāhaṃ sarvadā arcananiṣṭha ityavirāmaṃ kṛtvā bhāvayannapi vyutthāne'nusandadhadapi svapnago'pi svarasenaiva svecchāvaśenaiva kimiti na tathaiva bhavāmi kasmātsvapne'pi saṃskāraprabodhasāre'pi jāgaravattvadarcāparo na bhavāmi na samāveśāmi iti yāvat || 5 || p. 76) ye manāgapi bhavaccaraṇābjo- dbhūtasaurabhalavena vimṛṣṭāḥ | teṣu vistamiva bhāti samastaṃ bhogajātamamarairapi mṛgyam || 6 || ya iti | caraṇābjaṃ prāgvat saurabham avasthāsnurāmodasaṃskārastasya lavo leśamātraṃ na tu pūrṇaṃ rūpaṃ tena ye vimṛṣṭāḥ manāṅmātreṇa pātrīkṛtāsteṣu samastaṃ sadāśivāntabhogajātaṃ devairaprārthanīyaṃ vistaṃ durāmodamiva pratibhāti | evaṃ ca pūrṇasamāveśaśālināṃ daṇḍāpūpikayaiva dūrotsāritaḥ siddhyabhilāṣaḥ || 6 || hṛdi te na tu vidyate'nyadanya- dvacane karmaṇi cānyadeva śambho | paramārthasato'pyanugraho vā yadi vā nigraha eka eva kāryaḥ || 7 || hṛdīti | cidadvayaprathārūpo mahādevaḥ yatra prathituṃ pravṛttaḥ tatra hṛdayānuṣṭhānaparyantaṃ prathate yatra tu gūhitātmā tatra hṛdi vacasi ca karmaṇi ca gūhitātmaiva yataḥ paramārthe na sataḥ sādhoḥ sātvikasya vastutaḥ nigrahānugrahayormadhyādekameva kartavyaṃ bhavati na tu śabalaceṣṭitatvamiti arthāntaranyāsasambhedaḥ prakṛte'rthe nigrahānugrahau svarūpanimīlanonmīlane aprakṛte'pyapakāropakārāviti śleṣacchāyā'pi || 7 || mūḍho'smi duḥkhakalito'smi jarādidoṣa- bhīto'smi śaktirahito'smi tavāśrito'smi | p. 77) śambho tathā kalaya śīghramupaimi yena sarvottamāṃ dhuramapojjhitaduḥkhamārgaḥ || 8 || mūḍho'smīti | vyutthānāpekṣayoktamityuktaprāyaṃ tavāśrito'smītyatra bhaṅgaṃ kṛtvā uttarārdhaṃ yojyaṃ kalaya sampādaya sarvottamāṃ sampūrṇasamāveśamayīm || 8 || tvatkarṇadeśamadhiśayya mahārghabhāva- mākranditāni mama tucchatarāṇi yānti | vaṃśāntarālapatitāni jalaikadeśa- khaṇḍāni mauktikamaṇitvamivodvahanti || 9 || tvaditi | adhiśayya prāpya mahārghabhāvamanarghatvam tucchatarāṇīti anauddhatyaṃ dhvanati yāntīti tu atibhaktitvena niścitapratipattitvāt vaṃśāntare ityarthāntaranyāsaḥ spaṣṭaḥ || 9 || kimiva na labhyate bata na tairapi nātha janaiḥ kṣaṇamapi kaitavādapi ca ye tava nāmni ratāḥ | śiśiramayūkhaśekhara tathā kuru yena mama kṣatamaraṇo'ṇimādikamupaimi yathā vibhavam || 10 || kimiti | kaitavādvyājādapi ye janāstava nāmni na tu tātvike svarūpe ratāstairapi kiṃ na labhyate pūjāsatkārādyabhīṣṭamaparijñātatadāśayebhyaḥ sakāśātprāpyata eva ye tu paramārthataḥ satataṃ ca tvayi ratāḥ te arthādeva paramārthamayā evāto he śiśiramayūkhaśekhara sarvasantāpahārin tathā kuru yathā prāgvyākhyātarūpāṇimādikaṃ vibhavamupaiṣi kṣatamaraṇaḥ akālakalitaḥ asya p. 78) padasyāyamāśayaḥ yadbrahmādayaḥ aṇimādivibhūtiyuktā api mṛtidharmāṇa eva yathoktamasmadgurubhiḥ kramakelau śrīmatsadāśivapde'pi gatograkālī bhīmotkaṭabhrukuṭireṣyati bhaṅgabhūmiḥ iti ato māṃ kṣatamaraṇaṃ cidānandaghanamadvayāṇimādipātraṃ kuru | ye tu vibhūtispṛhaṇīyatvenaitaddhyākurvate teṣāṃ smarasi nātha kadācidapīhitamiti satyena bhagavanniti visramiva bhāti samastabhogajātamityādi ca vyāhatameva || 10 || śambho śarva śaśāṅkaśekhara śiva tryakṣāk'mālādhara prīmannugrakapālalāñchana lasadbhīmatriśūlāyudha | kāruṇyāmbunidhe trilokaracanāśīlogra śaktyātmaka śrīkaṇṭhāśuvināśayāśubhabharānāthatsvasiddhiṃ parām || 11 || śambho iti | ugrāṇi bhīṣaṇāni aśeṣabrahmādisambandhīni kapālāni lāñchanaṃ yasya aśubhabharān bhedollāsān parāṃ paramādvayānandarūpām || 11 || tatkiṃ nātha bhavenna yatra bhagavānnirmātṛtāmaśnute bhāvaḥ syātkimutasya cetanavato nāśāsti yaṃ śaṅkaraḥ | itthaṃ te parameśvarākṣatamahāśakteḥ sadā saṃśritaḥ saṃsāre'tranirantarādividhuraḥ kliśyāmyahaṃ kevalam || 12 || tatkimiti | tatvabhūtabhāvo bhuvanādibhāvaḥ sattā cetanavataḥ sakalādermantramaheśvarāntasya āśāstīti pravṛttirbhūtā nāmaiśvarīti sthityā sarvapramātṛniyāmakatvarūpaṃ śāsitṛtvaṃ bhagavata eva sadeti | na u kadācit nirantarādhividhuratvaṃ vyutthāne samāveśānāsādanāt ahaṃ kevalam ityatrāyamabhiprāyaḥ māyīye'yaṃ p. 79) dehādipramātṛtā cedgalitā tatsarvamidaṃ tvanmayamevocyate dehādyahantaivonmūlanīyā vartate || 12 || yadyapyatra varapradoddhatatamāḥ pīḍājarāmṛtyavaḥ ete vā kṣaṇamāsatāṃ bahumataḥ śabdādirevāsthiraḥ | tatrāpi spṛhayāmi santatasukhākāṅkṣī ciraṃ sthāsnave bhogāsvādayutatvadaṅghrikamaladhyānāgryajīvātave || 13 || yadyapyeti | atreti saṃsāre uddhatatamā asahyāḥ kṣaṇamāsatāṃ sāmprataṃ tiṣṭhantviti laukikyuktiḥ bahumato viśvasyābhilaṣitaḥ santatamadvayānandarūpaṃ sukhamākāṅkṣatīti tacchīlaḥ cirasthāsnave ciramavasthānaśīlāya jīvātave jīvitāya spṛhayāmi kīdṛśāya bhogāsvādayutatvadaṅghrikamaladhyānāgryāya paramānandacamatkārayuktatvanmarīcipadmacintanapradhānāya ata eva spṛhaṇīyatvam || 13 || he nātha praṇatārtināśanapaṭo śreyonidhe dhūrjaṭe duḥkaikāyatanasya janmamaraṇatrastasya me sāṃpratam | tacceṣṭasva yathā manojñaviṣayāsvādapradā uttamāḥ * * *? vasamaśnuve'hamacalāḥ siddhīstvadarcāparaḥ || 14 || * *? tthanātheti | manojñaṃ cidānandasundaraṃ viṣayāṇāṃ rūpādī- * * *? kārāsvādaṃ dadati yāstā uttamā acalāḥ siddhiriti * * *? jīvanneveti na dehapāte api tu jīvadavasthāyāmeva * * *? evāhaṃ tvadarcāpara iti tvayi cidātmani viśvārpaṇa * * *? || 14 || p. 80) namo mohamahādhvāntadhvaṃsanānanyakarmaṇe | sarvaprakāśātiśayaprakāśāyendulakṣmaṇe || 15 || namo moheti | mahāmohadhvāntasya māyātamasaḥ dhvaṃsane ananyakarmā sadodyuktaḥ sarvān agnīṣomasūryaprakāśānatiśete yastathābhūtaḥ prakāśo yasya tasmai dhvāntadhvaṃse prakāśanavyāpāre cānuguṇamabhidhānamindulakṣmaṇe iti śivam || 15 || iti śrīmadutpaladevācāryaviracitastotrāvalau autsukyaviśvasitanāmanyekādaśastotre vipaścidvaraśrīkṣemarājaviracitā vivṛtiḥ || 11 || p. 81) oṃ sahakāri na kiñcidiṣyate bhavato na pratibandhakaṃ dṛśi | bhavataiva hi sarvamāplutaṃ kathamadyāpi tathāpi nekṣase || 1 || oṃ sahakārīti | bhavato dṛśi tvatprakāśane malaparipākādikaṃ sahakāri na kiñcit nāpi pratibandhakaṃ kiñcidasti yasmātsahakāryādyabhimataṃ tvayaiva vyāptaṃ tathā'pi kathamadyāpīti iyativyutthāne nekṣase na prakāśase'smākamityarthaḥ bhavata iti karmaṇi ṣaṣṭhī || 1 || api bhāvagaṇādapīndriya- prathamādapyavabodhamadhyataḥ | prabhavantamapi svataḥ sadā paripaśyeyamapoḍhaviśvakam || 2 || apīti | bhāvebhyaḥ indriyebhyaḥ jñānebhya ātmanaśca sakāśāttvāmeva prabhuṃ nityaṃ paritaḥ samantātpaśyeyaṃ katham apoḍhaviśvakaṃ tiraskṛtāśeṣabhedam kṛtvā || 2 || kathante jāyerankathamapi ca te darśanapathaṃ * * * * * * pi prakṛtimahatā kena khacitāḥ | tathotthāyotthāya sthalajalatṛṇāderakhilataḥ padārthādyāndraṣṭisravadamṛtapūrairvikirasi || 3 || kathamiti | akhilataḥ padārthāt utthāyotthāyeti vīpsā yatyalaukikena prakāreṇotthāyotthāyeti tattadvedyadaśāyāṃ bhedaṃ p. 82) nimajjya cidrūpatayā sphuritvā yān jñānātmakaprasaradamṛtotkaraiḥ ācchurayasi te kenāpi prakṛtimahatā iti nityavikasita-romāñcitatvādinā prakāśena cihnena prakāśitāḥ na janmabhājo nāpi lakaiḥ lakṣyante kathamityasaṃbhāvanāyām || 3 || sākṣātkṛtabhavadrūpaprasṛtāmṛtatarpitāḥ | unmūlitatṛṣo mattā vicaranti yathāruci || 4 || sākṣāditi | amṛtamānandaḥ unmūlitatṛṣo apunarutthānena śamitā tṛṭ vibhūtyādispṛhā yaiḥ mattā hṛṣṭāḥ svātantryeṇa viharanti anye tu ākāṅkṣāyāḥ paratantrā eva || 4 || na sadā na tadā na caikade- tyapi sā yatra na kāladhīrbhavet | tadidaṃ bhavadīyadarśanam na ca nityaṃ na ca kathyate'nyathā || 5 || neti | sadā iti ekadā iti parasparaprayogitayā ekadetyasya prakārastadā ityapi evaṃprakārā api yadeti idānīmityādikā ca yatra na sā kācit kāladhīrakālakalitatvāt tadityasāmānyam idamiti sphuradrūpaṃ jñānaṃ tvadīyaṃ na nityaṃ kathyate nāpyanityaṃ nityatvānityatvayoḥ parasparapratiyogitvāt sarvātmakasākṣātkāriṇi rūpe vyavahārānupapatteḥ || 5 || tvadvilokanasamutkacetaso yogasiddhiriyatī sadā'stume | yadviśeyamabhisandhimātrata- stvatsudhāsadanamarcanāya te || 6 || p. 83) tvaditi | iyatī iti na tu parimitaphalonmukhī abhisandhimātrataḥ icchāmātrāt tvadīyaṃ sudhāsadanaṃ paramānandadhāma sadā viśeyaṃ tatsamāviṣṭaḥ syāmiti arcanaṃ prāgvat || 6 || nirvikalpabhavadīyadarśana- prāptiphullamanasāṃ mahātmanām | ullasanti vimalāni helayā ceṣṭitāni ca vacāṃsi ca sphuṭam || 7 || nirvikalpeti | kavalitavikalpatvadīyasākṣātkāraprāptyā vikasitamanasāṃ bhaktibhājāṃ vimalānīti jagaduddharaṇakṣamāṇi helāmātreṇa caritāni vākyāni ca sphuṭaṃ kṛtvā samullasanti | yadāgamaḥ darśanātsparśanādvā'pi vitatādbhavasāgarāt | tārayiṣyanti vīrendrāḥ kulācārapratiṣṭhitāḥ iti || 7 || bhagavanbhavadīyapādayo- rnivasannantara eva nirbhayaḥ | bhavabhūmiṣu tāsu tāsvahaṃ prabhumarceyamanargalakriyaḥ || 8 || bhagavanniti | pādayoḥ jñānakriyāśaktyoḥ madhya eva nivasan ata evāhaṃ tāsu tāsu ati vitatāsu bhavabhūmiṣu nirbhayaḥ san aniyantritaceṣṭitaḥ sarvadaśāsu prāgvatpūjāparaḥ syām || 8 || bhavadaṅghrisarorūhodare parilīno galitāparaiṣaṇaḥ | p. 84) bhavadaṅghrīti | aṅghrisaroruhodaraṃ prāgvat tatra paritaḥ samantāllīnaḥ kliṣṭaḥ san icchayā vicareyaṃ padātpadaṃ tadākrāntibhāgbhaveyam kīdṛśaḥ galitāḥ śāntā aparāḥ tvanmarīcyāśleṣābhilāṣavyatiriktāḥ eṣaṇā ākāṅkṣā yasya tādṛk yato'timātraṃ bhṛśaṃ madhunaḥ ānandarasasyopayogena āsvādena paritastṛptaḥ || 9 || yasya dambhādiva bhavatpūjāsaṅkalpa utthitaḥ | tasyāpyavaśyamuditaṃ sannidhānaṃ tavocitam || 10 || yasyeti | yasyeti ārtādeḥ dambhādiva na tu nirdainyaikabhaktiyogena saṅkalpa iti vikalpamātram atraikavārāvalepamātrasampannaliṅgāccāparirakṣitasakalanarakapātastrilokījano dṛṣṭāntaḥ ucitamiti tāvanmātrārthitā paripūrtikṣamam || 10 || bhagavannitarānapekṣiṇā nitarāmekarasena cetasā | sulabhaṃ sakalopaśāyinam prabhumātṛpti piveyamasmi kim || 11 || bhagavanniti | kimasmiṃ tvāṃ prabhuṃ sakalopaśāyinaṃ sarvagatamata eva sulabhamātṛpticetasā * * * tvadaikātmyamanubhaveyaṃ kīdṛśena cetasā nitarāmatiśayena ekatraiva tvatsamāveśabhaktau na tu kvacidapi phale rasobhilāṣo yasya tena anena viśeṣaṇena prāguktaślokārthavaiparītyena nirvyājabhaktiruktā || 11 || p. 85) tvayā nirākṛtaṃ sarvaṃ heyametattadeva tu | tvanmayaṃ samupādeyamityayaṃ sārasaṅgrahaḥ || 12 || tvayeti | yatkiñcittvadaikyapratyabhijñāṃ vinā heyaṃ tadeva tvanmayaṃ pratyabhijñātamupādeyam sārasaṅgraha iti sarvasampradāyasatattvam || 12 || bhavatontaracāri bhāvajātam prabhuvanmukhyatayaiva pūjitaṃ tat | bhavato bahirapyabhāvamātrā kathamīśāna bhavetsamarcyate vā || 13 || bhavata iti | bhavatontaracāri tvadaikyena sthitaṃ yadbhāvajātaṃ tat mukhyatayā prādhānyenaiva prabhuriti pūjitaṃ bhavati tattvajñena bhavatastu prakāśātmano bahirapyaprakāśātmano bahirāstāṃbhāvaḥ abhāvamātrā'pi na bhavati kutaḥ punarabhyarcyate sarvasya citprakāśātmanaiva satvādanyathātvacitvāt mātraśabdo'tiśayoktiparaḥ abhāvo'pi buddhyamāno bodhātmaivetyādi hi pratyabhijñāyāṃ nirṇītameva anena bhedavādināmarcanānupapattiḥ sūcitāḥ || 13 || niḥśabdaṃ nirvikalpaṃ ca nirvyākṣepamathāniśam | kṣobhepyadhyakṣamīkṣeyaṃ tryakṣa tvāmeva sarvataḥ || 14 || niḥśabdamiti | he tryaks' kṣobhe'pi grāhyagrāhakaprasare'pi adhyakṣamavikalpaṃ kṛtvā tvāmeva citprakāśaikarūpamaniśaṃ sadā nirvyāpekṣaṃ p. 86) vītavighnaṃ kṛtvā sarvatra īkṣeyamātmasākṣātkuryām kīdṛśaṃ niḥśabdaṃ vaiyākaraṇādyuktaśabdabrahmavilakṣaṇaṃ mama yonirmahadbrahma iti nītyā bhagavataḥ parabrahmaṇotyuttamatvāt ata eva vikalpebhyo bhāvanādirūpebhyo niḥkrāntam anantacinmātrarūpam || 14 || prakaṭaya nijadhāma deva yasmiṃ- stvamasi sadā parameśvarīsametaḥ | prabhucaraṇarajaḥsamānakakṣyāḥ kimu viśvāsapadaṃ bhavanti bhṛtyāḥ || 15 || prakaṭayeti | nijadhāma cidrūpaṃ parameśvarī parā bhagavatī bhṛtyā iti dhāryāḥ poṣyāśca prabhucaraṇetyādi dāsasyocitaivoktiḥ rajassamānakakṣyatvena nityasaṃlagnatāmāha || 15 || darśanapathamupayāto'pya'pasarasi- kuto mameśa bhṛtyasya | kṣaṇamātrakamiha na bhavasi kasya na jantordṛśorviṣayaḥ || 16 || darśanapathamiti | darśanapathaṃ sākṣātkāragocaramapi prāpto mama bhṛtyasya āśvastasya dāsasya kuto'pasarasi naivāpasarasi tvāmavaṣṭabhyaivāhaṃ sthita iti yāvat nanu māṃ sākṣātkṛtvaiva kiṃ na tuṣyasītyata āha kasya jantordṛśo jñānasya ajñāta'pi kṣaṇamātramatikruddhaḥ prahṛṣṭo vetyādibhūmiṣu viṣayo nanu bhavasi sarvasya hi kadācitsphurasi ahaṃ tu anupacarito bhṛtyaḥ kṣaṇamapi na tvāṃ tyajāmi yadi vā sāks.ātkṛto'pi tvaṃ vyutthānāvarohaṇe kimiti me bhṛtyasya āśvastasyāpi apasarasīti yojyam || 16 || p. 87) aikyasaṃvidamṛtācchadhārayā santataprasṛtayā sadā vibho | plāvanātparamabhedamānayaṃ- stvāṃ nijaṃ ca vapurāpnuyāṃ mudam || 17 || aikyeti | aikyasaṃvidadvayadṛṣṭiḥ saivāmṛtasya paramānandasya sambandhinī acchā viśvaprativimbanakṣamā dhārā tayā santatamavicchedena prasṛtayā kṛtaṃ yatplāvanaṃ sarvata āpūraṇaṃ tasmāttvāṃ svaṃ ca vapuḥ saṅkucitābhimataṃ svarūpaṃ paramatiśayena abhedamekātmatāmānayan kadā mudaṃ santoṣamāpnuyām || 17 || ahamityamuto'varuddhalokā- dbhavadīyātpratipattisārato me | aṇumātrakameva viśvaniṣṭham ghaṭatāṃ yena bhaveyamarcitā te || 18 || ahamiti | viśvaniṣṭhamiti yadyanmama kutracidbhāti tatra sarvatrāvaruddhalokaṃ svīkṛtāśeṣanirbharamahamiti yadetattvadīyaṃ sarvatra pratipattīnāṃ sāram utkṛṣṭaṃ svarūpaṃ tato'ṇumātrakaṃ mṛgamadakaṇakalpamapi kiṃcinmahyaṃ ghaṭatāmupatiṣṭhatāṃ yena ghaṭitena tattadvedyagrāsīkārakrameṇa tava arcitā bhavāmi aṇumātrakamiti atispṛhayālutayoktiḥ na tu pūrṇā'hantāyā bhāgāḥ santi || 18 || aparimitarūpamahaṃ taṃ taṃ bhāvaṃ pratikṣaṇaṃ paśyan | tvāmeva viśvarūpaṃ nijanāthaṃ sādhu paśyeyam || 19 || aparimiteti | taṃ tamiti yaṃ kaṃcit tvāmeveti tasya prakāśamānatvena tvadrapāt viśvarūpamiti pradeśo'pi brahmaṇa iti p. 88) sthityā pūrṇaṃ sādhviti niṣprayāsaṃ satyasvarūpatayā ca || 19 || bhavadaṅgagataṃ tameva kasmā- nna manaḥ paryaṭatīṣṭamarthamartham | prakṛtikṣatirasti no tathā'sya mama cecchāparipūrtaye paraiva || 20 || bhavaditi | tameveti yaṃ yamabhilaṣitamarthaṃ manaḥ paryaṭati taṃ taṃ bhavadaṅgagataṃ cinmayatvena jñānamata eveṣṭam abhilaṣitamarthaṃ kimiti na paryaṭati tathā kuru yathaivaṃ paryaṭatītyarthaḥ evaṃ sati asya na prakṛtikṣatiḥ kācit icchāvyāghātābhāvāt mama ca paraiva cidghanasvarūpalipsāsārecchā paripūryate | anenaitadāha manasi yathāruci paryaṭati ahaṃ pūrṇaprathāsāra eva yathā syāmiti || 20 || śataśaḥ kila te tavānubhāvā- dbhagavankepyamunaiva cakṣuṣā ye | api hālikaceṣṭayā carantaḥ paripaśyanti bhavadvapuḥ sadā'gre || 21 || śataśa iti | hālikaceṣṭayā'pi carantaḥ tavānubhāvāt tvatprayuktādanubhavanavyāpārāt bhavadvapustvadīyaṃ citsurūpamamunaiva cakṣuṣā karaṇonmīlanadaśāyāmapi sadā'gre paritaḥ paśyanti samāviśanti śataśaḥ sahasramadhyātke'pi viralā alaukikā ityarthaḥ || 21 || na sā matirudeti yā na bhavati tvadicchāmayī sadā śubhamayetaradbhagavataivamācaryate | p. 91) ato'smi bhavadātmako bhuvi yathā tathā saṃcaran sthito'niśamabādhitatvadamalāṅghripūjotsavaḥ || 22 || neti | sarveṣāṃ jñānāṃ prathamena pādena paramārthataḥ śivabhaktimayatvam dvitīyena vyāpārāṇāṃ bhagavatkṛtatvamuktam yathā tatheti gatasaṅkocam abādhito na kenacidapyapasāritastanmarīdhyarcanapramodo yasya || 22 || bhavadīyagabhīrabhāṣiteṣu pratibhā samyagudetu me puro'taḥ | tadanuṣṭhitaśaktirapyatasta- dbhavadarcāvyasanaṃ ca nirvirāmam || 23 || bhavadīyeti | gabhīrabhāṣiteṣviti | āmukhye bhedārthatvena bhāsamāneṣvapi garbhīkṛtarahasyārtheṣu vākyeṣu tāvakeṣu mama puraḥ pūrvaṃ pratibhā navanavollekhinī prajñā samyagaviparyastatvenodetu atopyanantaraṃ taditi alaukikaṃ nirvirāmaṃ kṛtvā bhavadarcāyāṃ vyasanamudetu || 23 || vyavahārapade'pi sarvadā pratibhātvarthakalāpa eṣa mām | bhavatovayavo yathā na tu svata evādaraṇīyatāṃ gataḥ || 24 || vyavahāreti | eṣaḥ arthakalāpaḥ vyavahāre'pi bhagavataścinmayasya yathā'vayavaḥ aṅgakalpo'bhedena sthitastathā māṃ rpatibhātu mama pratibhāsatām na punastvanmayamaviditvā svata eva sukhādihetutvenādaraṇīyatāṃ gataḥ || 24 || p. 90) manasi svarasena yatra tatra pracaratyanvahamasya gocareṣu | prasṛtopyavilola eva yuṣma- tparicaryācaturaḥ sadā bhaveyam || 25 || manasīti | yatra tatreti heyādiviṣayeṣu prasṛto'pi graha *? pravṛtto'pi avilolaḥ alampaṭaḥ yuṣmatparicaryā tvadarcā tatra catura eva kuśala eva syām evaśabdo bhinnakramaḥ || 25 || bhagavanbhavadicchayaiva dāsa- stava jāto'smi parasya nātra śaktiḥ | kathameṣa tathāpi vaktrabimbaṃ tava paśyāmi na jātu citrametat || 26 || bhagavanniti | bhagavadicchayaiveti evakāreṇa śaktipātasya svatantratāmāha tathā'pīti evamapi dāsye labdhe'pi vaktrabimbaṃ sundaraṃ paraśaktimārgam eṣa iti vyutthānāvasthocitadehādipramātṛrūpaḥ jātu kadācit vyutthāne na paśyāmi nāsādayāmi || 26 || samutsukāstvāṃ prati ye bhavantaṃ pratyartharūpādavalokayanti | teṣāmaho kiṃ tadupasthitaṃ syāt kiṃ sādhanaṃ vā phalitaṃ bhavet tat || 27 || samutsukā iti | samyagutsukāḥ bhaktibhareṇotkaṇṭhitāḥ pratyartharūpāditi viṣayaṃ viṣayamāsādya kiṃ taditi tenaivānubhāvyaṃ na vaktuṃ śakyaṃ kiṃ tatsādhanamiti asmābhirasaṃbhāvyam || 27 || p. 91) bhāvābhāvatayā santu bhavadbhāvena me bhava | tathā na kiṃcidapyastu na kiṃcidbhavato'nyathā || 28 || bhāvābhāveti | ye bhāvā ityabhidhīyante te mama tvanmayatvena bhāvā vidyamānā bhavantu yatra kiṃciducyate tat tvanmayatāṃ vinā na kiṃcidastu || 28 || yanna kiṃcidapi tanna kiṃcida- pyastu kiṃcidapi kiṃcideva me | sarvathā bhavatu tāvatā bhavān sarvato bhavati labdhapūjitaḥ || 29 || yanneti | lokena na kiṃcidapīti yat na kiñcidevānupādeyatayā kathyate tat mama na kiṃcit api tu sarvabhedamayaṃ na kiṃcidbhavatu yattūpādeyatayā'bhimataṃ kiñciditi bhaṇyate tanmama kiñcideva kiñcidityasāmānyaṃ svānubhavaikasākṣikaṃ vastu sarvathā'stu yadvā yalloke kiñciccidghanaṃ rūpaṃ yat tadapratyabhijñānāt na kiñcitvena bhāti yattu bhedamayamavastu na kiṃcit tanmāyāvyāmohātkiñcitvena sphurati mama tu na kiñcit kiṃcicca na kiñcidastu laukikavadviparyayo mā bhūdityarthaḥ etāvatā bhavān cidrūpaḥ sarvatra labdhaśca pūjitaśca śivam || 29 || iti śrīmadutpaladevācāryaviracitastotrāvalau rahasyanirdeśanātmaka- dvādaśastotre śrīkṣemarājakṛtā vivṛtiḥ || p. 92) oṃ tatsat | saṃgraheṇa sukhaduḥkhalakṣaṇaṃ māṃ prati sthitamidaṃ śṛṇu prabho | saukhyameṣa bhavatā samāgamaḥ svāminā viraha eva duḥkhitā || 1 || saṃgraheṇeti | atha stotrakāraracitacāruracanāviśiṣṭaṃ saṃgrahastotraṃ vyākurmaḥ | atra tu yā prayogarūḍhiriti saṃjñā pustakeṣu dṛśyate sā'vāntaraiva sākṣātkāreṇa cidbhairavaṃ samāviśya vyutthāne'pi valavattatsaṃskārāttamabhimukhībhāvya pratibhātaṃ vastu vijñātumāha | he prabho māṃ prati sthitaṃ na tu anyasya kasyāpi sphuritaṃ saṃgraheṇa saṃkṣepeṇa sukhaduḥkhalakṣaṇaṃ śṛṇu prabho ityāmantraṇam svātmasamāveśakrameṇaiva parameśituḥ susaṃmukhīkaraṇāyālaukikapādaśabdāntarahasyamantravat tallakṣaṇamāha bhavatā svāminā cinnāthena eṣa iti sākṣātkāreṇa sphuran samāgamaḥ samāveśyaikyaṃ yat tatsaukhyaṃ sukhaṃ svārthe ṣyañ sa eva saukhyaṃ sa ca saukhyameva uttaratra sthita evaśabdaḥ ihāpyubhayathā yojyaḥ prabhuṇā hi yo virahaḥ prabhusvarūpāpratyabhijñānaṃ sa eva duḥkhitā || 1 || antarapyatitarāmaṇīyasī yā tvadaprathanakālikā'sti me | tāmapīśa parimṛjya sarvataḥ svaṃ svarūpamamalaṃ prakāśaya || 2 || antariti | yata evaṃ tataḥ apirbhinnakramaḥ atitarāmaṇīyasyapi yā mama tvadaprathanakālikā bhavadakhyātimalinatā antariti p. 93) samāveśe prāṇādisaṃskārarūpā'sti tāmapīti vahvī tāvadasau śaktipātātprabhṛtyeva me tvayā apahastitā atisūkṣmāmapi tāṃ parimṛjyotprochya sarvata iti antarbahiśca svaṃ cinmayaṃ sarvasyātmīyaṃ svarūpaṃ nirmalaṃ prakāśaya sphāraya || 2 || etadeva ca me paramabhilaṣitamityāha - tāvake vapuṣi viśvanirbhare citsudhārasamaye niratyaye | tiṣṭhataḥ satatamarcataḥ prabhuṃ jīvitaṃ mṛtamathānyadastu me || 3 || tāvaka iti | yatprakāśate tatprakāśarūpameva satprakāśayitumarhati prakāśasya ca deśakālādiprakāśamānatvāt tatsvarūpameva sambhedakaṃ nopapadyate ityayatnasiddham viśvarūpatvaṃ cidāhlādātmanaḥ svarūpe niratyaye avināśini tiṣṭhannevārcāsamarthaḥ arcanneva ca sthātuṃ kṣama iti hetau śatārau tau ca nityapravṛttatāṃ vyaṅktaḥ sthitistattadbhamilābhaḥ arcā tadekaparāmarśavyagratvam evamuttaratra anyadityanena cidrūpatāsthitibahumānena avasthāviṣayamanādaraṃ dhvanati || 3 || nanu jīvadādibhūmayaḥ abhimānamayyaḥ tāḥ kimitīṣyante ityāśaṅkya tvatsvarupe'vasthitasyābhimānā apyalaukikacamatkārayuktā eva itarathā tu nirabhimānatā'pi na kāciditi vaktumāha- īśvarohamahameva rūpavān paṇḍito'smi subhago'smi ko'paraḥ | matsamo'sti jagatīti śobhate mānitā tvadanurāgiṇaḥ param || 4 || p. 94) īśvaro'hamiti | tvadanurāgiṇaḥ tvatsamāveśena prāptatvadaikyasya paramiti tasyaiva na tu brahmāderapi īśvaraḥ sarvasvatantro'ham ahameva ca rūpavān cidātmanā praśastena svarūpeṇa yuktaḥ paṇḍā samyak tattvadarśinī prajñā sañjātā yasya so'smi subhagaḥ paramānandarasolvaṇatvena sarvasya spṛhaṇīyo'smi tatkiṃ bahunā matsamaḥ ko'paro'sti na kaścit mayaiva cidānandātmanā viśvasyātmasākṣātkārāditīdṛśī mānitā sābhimānitvaṃ śobhate dīpyate anyathā punarbodhādyabhimatā saṅkocavatī avikalpitā'pi malinaiva svasopānapadārūḍhyābhartuḥ syādantike sthitiḥ | itarastu vikalpānāṃ vaimukhyādbāhyabhūmiga iti tvadanurāgiṇo yata evaṃ mānitā'pi śobhate tataḥ || 4 || devadeva bhavadadvayāmṛtā- khyātisaṃharaṇalabdhajanmanā | tadyathāsthitapadārthasaṃvidā māṃ kuruṣva caraṇārcanocitam || 5 || deveti | he devadeva aśoṣādhipate bhavadadvayāmṛtākhyāteḥ tvadaikyānandāprathāyāḥ saṃharaṇena labdhaṃ janma yayā tayā yathāsthitānāṃ cidekātmanāṃ padārthānāṃ saṃvidā māṃ svamarīcyarcitaṃ kuru tacchabdaḥ pūrvaślokāpekṣayā hetau || 5 || kīdṛśyasāvarcā yaducitaṃ tvāṃ karomīti bhagavaduktiṃ sambhāvayan āha - dhyāyate tadanudṛśyate tataḥ spṛśyate ca parameśvaraḥ svayam | yatra pūranamahotsavaḥ sa me sarvadā'stu bhavatonubhāvata. || 6 || p. 89) ato'smi bhavadātmako bhuvi yathā tathā saṃcaran sthito'niśamabādhitatvadamalāṅghripūjotsavaḥ || 22 || neti | sarveṣāṃ jñānānāṃ prathamena pādena paramārthataḥ śivabhaktimayatvam dvitīyena vyāpārāṇāṃ bhagavatkṛtatvamuktam yathā tatheti gatasaṅkocam abādhito na kenacidapyapasāritastanmarīcyarcanapramodo yasya || 22 || bhavadīyagabhīrabhāṣiteṣu pratibhā samyagudetu me puro'taḥ | tadanuṣṭhitaśaktirapyatasta- dbhavadarcāvyasanaṃ ca nirvirāmam || 23 || bhavadīyeti | gabhīrabhāṣiteṣviti | mukhye bhedārthatvena bhāsamāneṣvapi garbhīkṛtarahasyārtheṣu vākyeṣu tāvakeṣu mama puraḥ pūrvaṃ pratibhā navanavollekhinī prajñā samyagaviparyastatvenodetu atopyanantaraṃ taditi alaukikaṃ nirvirāmaṃ kṛtvā bhavadarcāyāṃ vyasanamudetu || 23 || vyavahārapade'pi sarvadā pratibhātvarthakalāpa eṣa mām | bhavatovayavo yathā na tu svata evādaraṇīyatāṃ gataḥ || 24 || vyavahāreti | eṣaḥ arthakalāpaḥ vyavahāre'pi bhagavataścinmayasya yathā'vayavaḥ aṅgakalpo'bhedena sthitastathā māṃ pratibhātu mama pratibhāsatām na punastvanmayamaviditvā svata eva sukhādihetutvenādaraṇīyatāṃ gataḥ || 24 || p. 90) manasi svarasena yatra tatra pracaratyanvahamasya gocareṣu | prasṛtopyavilola eva yuṣma- tparicaryācaturaḥ sadā bhaveyam || 25 || manasīti | yatra tatreti heyādiviṣayeṣu prasṛto'pi grahaṇe pravṛtto'pi avilolaḥ alampaṭaḥ yuṣmatparicaryā tvadarcā tatra catura eva kuśala eva syām evaśabdo bhinnakramaḥ || 25 || bhagavanbhavadicchayaiva dāsa- stava jāto'smi parasya nātra śaktiḥ | kathameṣa tathāpi vaktrabimbaṃ tava paśyāmi na jātu citrametat || 26 || bhagavanniti | bhagavadicchayaiveti evakāreṇa śaktipātasya svatantratāmāha tathā'pīti evamapi dāsye labdhe'pi vaktrabimbaṃ sundaraṃ paraśaktimārgam eṣa iti vyutthānāvasthocitadehādipramātṛrūpaḥ jātu kadācit vyutthāne na paśyāmi nāsādayāmi || 26 || samutsukāstvāṃ prati ye bhavantaṃ pratyartharūpādavalokayanti | teṣāmaho kiṃ tadupasthitaṃ syāt kiṃ sādhanaṃ vā phalitaṃ bhavet tat || 27 || samutsukā iti | samyagutsukāḥ bhaktibhareṇotkaṇṭhitāḥ pratyartharūpāditi viṣayaṃ viṣayamāsādya kiṃ taditi tenaivānubhāvyaṃ na vaktuṃ śakyaṃ kiṃ tatsādhanamiti asmābhirasaṃbhāvyam || 27 || p. 95) dhyāyata iti | uccārarahitaṃ vastu cetasaiva vicintayan iti sthityā dhyāyate tadanudṛśyate samāveśātprakāśate tato'pi spṛśyate gāḍhagāḍhasamāśleṣeṇaikīkriyate svayameva na tu uccārakaraṇādipāramparyeṇa svayaṃ cānupacitena cinmayena vapuṣā ananyākāraviśeṣeṇa yatreti pūjanamahotsave mahotsavaśabdenātyantamupādeyatāmasya vadannātmanastadāsaktyā pramodanirbharatāṃ dhvanati anubhāvata iti mamānubhāvatastvadīyānubhavakavyāpārāt || 6 || etadeva ślāghamāna āha- yadyathāsthitapadārthadarśanam yuṣmadarcanamahotsavaśca yaḥ | yugmametaditaretarāśrayam bhaktiśāliṣu sadā vijṛmbhate || 7 || yaditi | yathāsthitānāṃ padārthānāṃ darśanaṃ vijñānaṃ na tvadadvayapūjāmahotsavaḥ taṃ ca vinā na yathāsthitavastujñānamitīdaṃ dvayamitaretarāśrayam bhaktiśāliṣu sadā vijṛmbhate tvayaivāsyobhayasya yugapatprakāśāt || 7 || tattadindriyamukhena santatam yuṣmadarcanarasāyanāsavam | sarvabhāvacaṣakeṣu pūrite- ṣvāpivannapi bhaveyamunmadaḥ || 8 || taditi | sphuradupāyapuraḥsarametadāśaṃsāpara āha sarvabhāvā eva caṣakāṇi pānapātrāṇi teṣu cakṣurādimukhena mahārthadṛṣṭyā cidaikyāmṛtena pūriteṣu bhṛteṣu tadāharaṇakrameṇa turyāroharūpaṃ p. 96) yuṣmatpūjārasāyanapānaṃ āsamantātpiban udgatamado'pi nāma bhaveyam etatprārthaye prabhumevārthaye || 8 || anyavdyamaṇumātramasti na svaprakāśamakhilaṃ vijṛmbhate | yatra nātha bhavataḥ pure sthitim tatra me kuru sadā tavārcituḥ || 9 || anyavedyamiti | yatra bhavatpure pūrake cidātmani rūpe vyatiriktasya kasyacidevābhāvāt anyadbhinnaṃ vedyam aṇumātramapi nāsti api tu akhilaṃ grāhyagrāhakarūpaṃ svaprakāśameva vijṛmbhate tatra me tvadarcāparasya sadā'vasthitiṃ gāḍhasamāveśarūpāṃ kuru || 9 || dāsadhāmni viniyojitopyaham svecchayaiva parameśvara tvayā | darśanena na kimasmi pātritaḥ pādasaṃvahanakarmaṇā'pi vā || 10 || dāsadhāmnīti | evamarthite'pi jagatīpsitamanāpnuvan khinna ivāha dāseti | svecchayaiva na tu anyapreraṇādinā nirapekṣo hi śaktipāta ityuktameva darśanena śāmbhavasamāveśātmanā parasākṣātkārānupraveśena pātrito bhājanīkṛtaḥ pādasaṃvahanakarmaṇā rudraśaktisamāveśāhlādanena anuraṇanoktyā laukikeśvarārthaḥ prāgvat || 10 || śaktipātasamaye vicāraṇam prāptamīśa na karoṣi karhicit | p. 97) adya māṃ prati kimāgataṃ yataḥ svaprakāśanavidhau vilambase || 11 || śaktipāteti | sopālambhamiva prabhumabhimukhayitumāha śaktipātoti | prāptamityucitam īśetyāmantraṇaṃ svatantraśaktipātakramānurūpaṃ karhicit kadācit adyeti sampannepyanugrāhātmani śaktipāte kimāgatamiti ka eṣa prakāraḥ yat cidātmakasvātmaprakāśātmani vidhau avaśyakārye'pi vilambase adyāpi kālakṣepaṃ karoṣi mā kṛṣāḥ || 11 || tatra tatra viṣaye bahirvibhā- tyantare parameśvarīyutam | tvāṃ jagattritayanirbharaṃ sadā lokayeya nijapāṇipūjitam || 12 || tatreti | punarapi bhagavatsamāveśāśaṃsāpara āha tatreti | bahiriti bāhye nīlādau āntare ca sukhādau ca vibhāsati tvāṃ pārameśvaryā paraśaktyā yutaṃ nityasambaddhaṃ prāgvajjagattrayeṇa viśvena nirbharaṃ lokayeya sākṣātkuryāṃ nijena pāṇinā pañcāvartamadhyamadhyamaprāṇaśaktyudbodhanakramāddhṛtaviśvārpaṇasam edhenārcitam atra pāṇiḥ śaktiḥ yathoktamāmnāye hastaḥ śaktiḥ prakīrtita iti etatpūjocitam || 12 || svāmisaudhamabhisandhimātrato nirvibandhamadhiruhya sarvadā | syāṃ prasādaparamāmṛtāsavā- pānakena parilabdhanirvṛtiḥ || 13 || p. 98) svāmīti | nityodityasamāveśarūpameva phalamākāṅkṣannāha svāmīti | svāminaḥ sambandhinaṃ saudham atispṛhaṇīyaṃ svadhāmasamūhamatyuccaiḥ śāktaṃ padamabhisandhimātrata ityuccārakaraṇādyanapeks'm icchāmātreṇaiva vinirbandhaṃ kṛtvā'dhiruhya dehādibhūminyagbhāvena svīkṛtya prāgvyākhyātaprasādaparamāmṛtāsavāpānakrīḍayā parilabdhanirvṛtiḥ ānandaparipūrṇaḥ sadā syām anuraṇanaśaktyā dṛṣṭāntālaṅkāradhvaninā laukikeśvarārthaḥ prāgvat || 13 || yatsamastasubhagārthavastuṣu sparśamātravidhinā camatkṛtim | tāṃ samarpayati tena te vapuḥ pūjayantyacalabhaktiśālinaḥ || 14 || yaditi | pratipāditapūjopāyamāha yaditi | māyāśaktyā yadyapi heyopādeyatābhāñji tathā'pi vastutaścinmayatvātsubhagārthānisubhagaprayojanānyeva samastāni vastūni teṣu viṣayabhūteṣu yatkiñcidindriyapathagataṃ tadīyarūpasparśādi sparśamātravidhinā saṃvitsaṅkalpavikalpena saṃvidvyāpāreṇa tāmiti asāmānyāṃ camatkṛtiṃ samyagarpayati vitarati tena yacchabdaparāmṛṣṭena vastusvarūpeṇa te vapuścinmayarūpam acalabhaktyā navanavasamāveśena śālamānāḥ pūjayanti tarpaṇakrameṇa tvayyevaṃ viśrāmyanti || 14 || sphārayasyakhilamātmanā sphuran viśvamāmṛśasi rūpamāmṛśan | yatsvayaṃ nijarasena ghūrṇase tatsamullasati bhāvamaṇḍalam || 15 || p. 99) sphārayasīti | nanu malinairarthaiḥ kathaṃ śuddhasvarūpabhagavadarcā ityāśaṅkya sarvadaśāsu arthānāṃ bhagavatsvarūpatayā śuddhatāṃ vaktumāha sphārayasīti | ātmanā cinmayena sphuran bhāsamānaḥ akhilaṃ viśvaṃ sphārayasi vikasvarasvātmaprathāsphuraṇena phullayasi tathā svarūpamāmṛśannijasvarūpaṃ camatkurvan nikhilaṃ viśvamāmṛśasi āsvādanena ānandaghanaṃ ghaṭayasi yaśca svayaṃ nijena cidrasena ghūrṇase pūrṇatvātsamucchalattayā spandase tadbhāvamaṇḍalamakhilaṃ padārthajātaṃ samullasati cidbhūmāvumīlati evamanena viśvasyābhedasārāḥ paradaśocitāḥsthitisaṃhārasargāḥjñānecchākriyāśaktiparispandarūpāḥ krameṇoktāḥ akrame'pi hi saṃvittatve vyāvṛttibhedena sṛṣṭisthitisaṃhāraśaktyaviyogaḥ sanātanatvena varṇyetāpi yadapekṣāyā'yaṃ kramavyavahāraḥ | tathā ca śrīpūrvaśāstreṣūktam savyāpārādhipatvena taddhīnaprerakatvataḥ | icchānivṛtteḥ svasthatvādabhinnamapi pañcadhā | iti | sṛṣṭisthitisaṃhārāṇāṃ viparyastatvena pratipādanaṃ cinmayatvenākramatāparamārthaprakāśānāya || 15 || yo vikalpamidamarthamaṇḍalaṃ paśyatīśa nikhilaṃ bhavadvapuḥ | svātmapakṣaparipūrite jaga- tyasya nityasukhinaḥ kuto bhayam || 16 || ya iti | nanu parameśvarabhūbhāvabhinnānāmarthānāmastu śuddhatvaṃ māyāpade tu bhedavighnavyākulite kathametadityāśaṅkya bhedavighnaprasarakṣayamāha ya iti | he īśa arthamaṇḍalaṃ prameyajātamavikalpaṃ kṛtvā hānādānādibuddhiparihāreṇa śrībhairavīyamudrāvīryasthityāyo yogivaro bhavadvapuścidrūpameva kṛtvā paśyati darpaṇodaronmīlanapratibimbavatsākṣātkaroti p. 100) asya svātmapakṣeṇa cidaikyena paritaḥ samantāt pūrite svābhedamāpādite jagati bhedavighnasyonmūlanānnityasukhinaḥ paramānandaghanasya kuto bhayaṃ na kutaścidevetiyuktamuktaṃ prāktena te vapuḥ pūjayantyacalabhaktiśālina iti || 16 || kaṇṭhakoṇaviniviṣṭamīśa te kālakūṭamapi me mahāmṛtam | apyupāttamamṛtaṃ bhavadvapu- rbhedavṛtti yadi me na rocate || 17 || kaṇṭheti | imāmevādvayadṛṣṭiṃ praśaṃsannāha kaṇṭheti | kālakūṭaṃ mahāviṣamapi te kaṇṭhakoṇaviniviṣṭaṃ tvadaṅgasaṅgatatayā sthitaṃ tvadabhedena prathamānaṃ me mahāmṛtaṃ paramavyāptipradatvāt uktaṃ hi viṣamapyamṛtāyate iti amṛtaṃ tu pātumapi labdhumapi yadi bhavadvapuṣo bhedavṛtti cidadvayadṛśamaspṛśadbhāti tadavāstavatvānmahyaṃ na rocate nābhilāṣapadaṃ mameti yāvat || 17 || tvatpralāpasayaraktagītikā- nityayuktavadanopaśobhitaḥ | syāmathāpi bhavadarcanakriyā- preyasīparigatāśayaḥ sadā || 18 || tvaditi | evamadvayasamāveśamātmani sadocitatvenepsannāha tvaditi | samāveśavaivaśyādanabhisandhānamuccarantībhistvatpralāpamayībhirbhaktyanurā gābhivyañjanādraktābhirmadhurasundarābhirgītikābhirnityayuktena vadanenopaśobhito'tisundararuciḥ syām athāpīti api ca vyākhyātasatatvatayā bhavadarcanakriyayaiva preyasyā paramava- p. 101) llabhayā parigataḥ svīkṛtaḥ āśayaścittaṃ yasya tasyāśca parigataḥ samyagjñātaḥ āśayaḥ svarūpaṃ yena tathā bhūtaḥ sadā syām || 18 || īhitaṃ na bata pārameśvaraṃ śakyate gaṇayituṃ tathā ca me | dattamapyamṛtanirbharaṃ vapuḥ svaṃ na pātumanumanyate tathā || 19 || īhitamiti | nanu ca labdhasamāveśacamatkāro'pi kimarthaṃ bhūyo bhūyaḥ samāveśākāṅkṣāparo'sīti śaṅkitvevāha īhitamiti | parameśvarasambandhīhitaṃ vilasitaṃ batāścaryaṃ gaṇayituṃ kalayituṃ na śakyate tathā ca me mahyamamṛtanirbharamānandaghanaṃ vapuḥ svarūpaṃ pātuṃ rasayituṃ dattamapi prasādīkṛtamapi tatheti yathāruci nirvirāmaṃ pātuṃ nānumanyate nāṅīkaroti punarvyutthānabhūmimeva prerayatītyata iyamākāṅkṣetyarthaḥ yata evaṃ tataḥ || 19 || tvāmagādhamavikalpamadvayaṃ svasvarūpamakhilārthaghasmaram | āviśannahamumeśa sarvadā pūjayeyamabhisaṃstuvīya ca || 20 || tvamiti | agādhamaparicchedyamavikalpaṃ cidrapamadvayamabhedasāraṃ svaṃ sarvasyātmīyaṃ svarūpamakhilānāṃ ṣaḍadhvamayānāmarthānāṃ ghasmaramadanaśīlaṃ tvāmāviśan he umeśa parābhaṭṭārikāsvāminnahaṃ sadā pūjayeyaṃ sā pūjāhyādarāllayaḥ iti sthityārcaye abhitaḥ samantātsamyagabhedaparāmarśasāratayā stuvīya ceti śivam || 20 || iti śrīmadutpaladevācāryaviracitastotrāvalyāṃ saṅgrahastotranāmani trayodaśastotre śrīkṣemarājaciracitā vivṛtiḥ || 13 || p. 102) oṃ jaya lakṣmīnidhānasya nijasya svāminaḥ puraḥ | jayodghoṣaṇapīyūṣarasamāsvādaye kṣaṇam || 1 || jaya lakṣmīti | idamapi jayastotraṃ granthakārāśayyameva | jayalakṣmyāḥ sarvotkarṣaśriyo nidhānaṃ samucitamāspadaṃ pura iti sākṣātkārasamanantarameva jayodghoṣaṇamevānandapradatvātpīyūṣarasamāsvādaye camatkaromi kṣaṇaṃ muhurmuhuḥ kṣaṇaśabdaścāsyāsvādasya sulabhatāṃ dhvanati || 1 || jayaikarudraikaśiva mahādeva maheśvara | pārvatīpraṇayiñśarva sarvagīrvāṇapūrvaja || 2 || jayaiketi | prathamamāmantraṇadvayamadvayatāprathanāya eko rudra iti śrutirasti ekaḥ śivo na tu bhedavādasthityā bahavaḥ pārvatī parā śaktiḥ sarveṣāṃ gīrvāṇānāṃ devanāṃ pūrvaja ādya || 2 || jaya trailokyanāthaikalāñchanālikalocana | jaya pītārtalokārtikālakūṭamaṅkakandhara || 3 || jaya trailokyeti | trailokyanāthatve ekamadvayasūcakādvitīyamalaukikaṃ lāñchanamalikalocana lalāṭanetraṃ yasya bhagavadvyatirekeṇānyasyādhomukhādholocanānunmīlanātpītamārtalokānāṃ sarveṣāṃ surāsurāṇāmārtihetutvāttadrūpaṃ kālakūṭaṃ mahāviṣaṃ tadaṅkā kandharā yasya kālakūṭamārtirūpatayotprekṣitam atha ca kālakūṭagalatvena bhagavataḥ sarvasaṃsārārtiharatvaṃ sūcyate || 3 || jaya mūrtatriśaktyātmaśitaśūlollasatkara | jayecchāmātrasiddhārthapūjārhacaraṇāmbuja || 4 || jaya mūrteti | mūrtāḥ tisra icchājñānakriyārūpāḥ śaktaya p. 103) ātmā yasya tathābhūtena śitena saṃsāracchedakena śūlenollasan karaḥ pāṇiryasya anena śaktitrayasya bhagavadekādhīnatvamuktam icchāmātreṇa siddho'rthaḥ prayojanaṃ yābhyāṃ sakāśāt tathābhūte ata eva pūjārhe prāgvaccaraṇāmbuje yasya || 4 || jaya śobhāśatasyandilokottaravapurdhara | jayaikajaṭikākṣīṇagaṅgākṛtyāttabhasmaka || 5 || jaya śobheti | śobhāḥ prakāśāhlādakarucayaḥ vapuḥ svarūpam alpaikajaṭā ekajaṭikā tatra kṣīṇā yeyaṃ gaṅgākṛtistadevāttaṃ bhasma yena tathāmūtaṃ kaṃ śiro yasya bhagavataḥ śirasi bhasmāstītyādyamavigītameva || 5 || jaya kṣīrodaparyastajyotsnācchāyānulepana | jayeśvarāṅgasaṅgottharatnakāntāhimaṇḍana || 6 || jaya kṣīrodeti | kṣīrode paryastā prasṛtā yā'sau jyotsnā candrakāntistacchāyaṃ śubhramanulepanaṃ yasya aṅgasaṅgotthaiḥ ratnaiḥ kāntāḥ ahayaḥ śeṣavāsukiprabhṛtayo maṇḍanaṃ yasya īśvarāṅgasaṅgādbhujaṅgamānāṃ ratnaprāptiriti hyāgamaḥ || 6 || jayākṣayaikaśītāṃśukalāsadṛśasaṃśraya | jaya gaṅgāsadārabdhaviśvaiśvaryābhiṣecana || 7 || jayākṣayaiketi | akṣayāyāḥ amānāmnyāḥ ekasyāḥ śitāṃśukalāyāḥ sadṛśo'nurūpo bhagavāneva saṃśrayaḥ tasyāpyakṣayaikarūpatvāt candrakalayā hi bhagavataḥ etatparamārthataiva sūcyate gaṅgayā sadā'rabdhaṃ viśvaiśvaryābhiṣecanaṃ yasya || 7 || jayādharāṅgasaṃsparśapāvanīkṛtagokula | p. 104) jaya bhaktimadārabdhagoṣṭhīniyatasannidhe || 8 || jayādharāṅgeti | adharāṅgaṃ pādastatsparśena pavitrīkṛtaṃ gokulaṃ yena bhagavatā vṛṣabhavāhanena yato vṛṣabhaḥ padbhyāṃ spṛṣṭastataḥ sarvatra gojāteḥ pavitratvamavigītaṃ bhaktimadbhiḥ ābaddhāyāṃ goṣṭhyāṃ niyato'vaśyaṃbhāvi sannidhiryasya || 8 || jaya svecchātapoveṣavipralambhitabāliśa | jaya gaurīpariṣvaṅgayogyasaubhāgyabhājana || 9 || jaya sveti | svecchayā krīḍayā kṛtena upamāveśena ca vipralambhitāstrāsitāḥ bāliśā yena krīḍāmātreṇa bhagavatā jaṭādi vidhṛtaṃ yattanmūrkhāḥ brahmaśiraśchedotthakiliviṣaśuddhyarthamiti pratipannāḥ siddhyarthametadityapare idametadbhagavataḥ satyaṃ rūpamiti pare tanna sat bhagavataḥ svatantracitparamārthasyaivaṃ rūpatvānupapatteḥ gaurī parā śaktiḥ tatpariṣvaṅgayogyasaubhāgyasya sarvaspṛhaṇīya tvasya bhājana || 9 || jaya bhaktirasārdrārdrabhāvopāyanalampaṭa | jaya bhaktimadoddāmabhaktavāṅnṛttatoṣita || 10 || jaya bhaktiraseti | bhaktirasenārdrārdraḥ saraso galito yo bhāva āśayaḥ sa evopāyanaṃ ḍhaukanikā tatra lampaṭa jhaṭityātmasātkārin bhaktimadenoddāmāḥ garjitā ye bhaktāḥ tadīyena vāṅnṛttena sphūrjatstutimālābhistoṣita || 10 || jaya brahmādideveśaprabhāvaprabhavavyaya | jaya lokeśvaraśreṇīśirovidhṛtaśāsana || 11 || jaya brahmeti | brahmādideveśānāṃ yaḥ prabhāvaḥ sṛṣṭyādisāmarthyaṃ tasya prabhavavyayau utpādanāśau yataḥ lokeśvaraśreṇyā p. 105) indrādilokapālamālayā śirasā vidhṛtaṃ śāsanamājñā yasya parameśājñānuvartibhirindrādibhirdīkṣādau sthīyata iti śataśaḥ āgamoktayaḥ santi || 11 || jaya sarvajagannyastasvamudrāvyaktavaibhava | jayātmadānaparyantaviśveśvara maheśvara || 12 || jaya sarveti | sarvatra jagati nyastayā svamudrayā'nandasārajñānakriyāśaktivyāptimayyā'vaṣṭambharūpayā vyaktaṃ vaibhavaṃ vyāpakatvaṃ prabhutvaṃ ca yasya | yadāgamaḥ na cakrāṅkā na vajrāṅkā dṛśyante jantavaḥ kvacit | bhagaliṅgāṅkitaṃ viśvaṃ tena māheśvaraṃ jagat || iti | āstāṃ tāvadbrahmādīnāṃ vibhūtyādidānaṃ tvattaḥ sarvasya tvamātmānaṃ sattāmapi dadāsi svaprakāśamayatvatsvarūpaṃ vinā nīrūpatvāpatterityātmānaṃ paryantaṃ kṛtvā viśveśvara ata evānyasyaiva rūpatvābhāvāttvaṃ mahānīśvaraḥ || 12 || jaya trailokyasargecchāvasarāsadvitīyaka | jayaiśvaryabharodvāhadevīmātrasahāyaka || 13 || jaya trailokyeti | trailokyasargāvasare'san dvitīya upādānasahakāryātmā'pekṣaṇīyo yasya dvitīyaścennāsti | kathaṃ śaktiḥ śaktimāṃścetyudghoṣyate ityāha aiśvaryabharodvāhe svecchāvabhāsitāśeṣalokayātrātmane iti nayena devīmātraṃ nijasāmarthyātmā parāśaktireva sahāyo yasya aiśvaryaṃ pañcavidhakṛtyakāritvam || 13 || jayākramasamākrāntasamastabhuvanatraya | jayāvigītamābālagīyamāneśvaradhvane || 14 || jayākrameti | sākṣādvibhātatvādyugapatsadā samyagākrāntaṃ samastaṃ niravaśeṣaṃ prāgvadbhuvanatrayaṃ yena viṣṇunā kramābhyāṃ bhūrbhuvaḥ- p. 106) svarākrāntamadhiṣṭhitaṃ bhagavatā tvakramameva bhavābhavātibhavatrayaṃ vyāptam iti vyatirekadhvaniḥ avigītamavipratipattiṃ kṛtvā āvālaṃ gīyamāna īśvara iti dhvaniḥ nādāmarśo yasya || 14 || jayānukampānuguṇānapekṣasahajonnate | jaya bhīṣmamahāmṛtyughaṭanāpūrvabhairava || 15 || jayānukampeti | anukampādiguṇānapekṣā sahajā svābhāvikī avicchinnā unnatirmāhātmyaṃ yasya anyeṣāṃ tu yo hi yasmādguṇotkṛṣṭaḥ sa tasmādūrdhvamucyate ityāmnāyasthityā apūrvaivonnatiḥ bhīṣmasya sakalajagatkampakāriṇo mahāmṛtyoḥ ghaṭane svarūpacalanātmani grasane apūrvo'pi bhairavaḥ bhīṣaṇīyasyāpi bhīṣaṇīyaḥ bhīrūṇāṃ bhayamiti taddhitena mṛtyubhītānāṃ hṛdi sphurannabhayapradaśca || 15 || jaya viśvakṣayoccaṇḍakriyāniṣparipanthika | jaya śreyaḥśataguṇānuga nāmānukīrtana || 16 || jaya viśveti | viśvakṣaye saṃhāre uccaṇḍāyāṃ kriyāyāṃ nirgataḥ paripanthiko niroddhā yasya śreyāṃsaḥ śataguṇā anugāḥ paścāddhāvinaḥ yasya tathāvidhaṃ nāmānukīrtanaṃ yasya || 16 || jaya helāvitīrṇaitadamṛtākarasāgara | jaya viśvakṣayāks.epiṇakopāśuśukṣaṇe || 17 || jaya heleti | helayā vitīrṇo bhaktebhyo dattaḥ etadityeṣa śreyaḥ śataguṇānugaḥ amṛtākarasāgaro yena upamanyave kṣīrodo vitīrṇaḥ yena viśvakṣayākṣepikṣaṇakopāśuśukṣaṇiḥ kṣaṇiko'pi kopānniryasya || 17 || p. 107) jaya mohāndhakārāndha jīvalokaikadīpaka | jaya prasuptajagatījāgarūkādhipūruṣa || 18 || jaya moheti | mohāndhakāreṇa akhyātitimireṇa andha upasaṃhṛtābhedadṛṣṭiryo jīvalokastasyaikaḥ advitīyo dīpaḥ paramārthaprakāśakaḥ prakarṣeṇa suptāyāṃ māyāprasvāpajaḍīkṛtāyāṃ jagatyāṃ viśvaprajāgarūko nityaprabuddho'ta evādhipūruṣodhiṣṭhātṛsvarūpaḥ || 18 || jaya dehādikuñjāntarnikūjajjīva jīvaka | jaya sanmānasavyomavilāsivarasārasa || 19 || jaya dehādīti | deha eva jaḍatvādadrikuñjaṃ parvatadarīgṛhaṃ tatra nikūjataḥ krandato jīvān prāṇino jīvayati jīvatāṃ lambhayati yaḥ parvataguhāyāṃ ca nikūjanto jīvajīvākhyāḥ pakṣiṇo bhavantītyanuraṇanaśaktyā kṣiptortho'pi satāṃ bhaktānāṃ mānasaṃ cittameva nirmalatvādidharmatvādvyoma tatra vilasattacchīlaḥ varasārasaḥ paramātmarājahaṃsaśca śobhamānaśca vyomacārī bhavati || 19 || jaya jāmbūnadodagradhātūdbhavagirīśvara | jaya pāpiṣu nindolkāpātanotpātacandramāḥ || 20 || jaya jāmbūnadeti | jāmbūnadaṃ kanakaṃ tena udagra ūrjito dhātūdbhavaśca rasadhātusambhūto girīśvaro meruryasya tathā ca avadhūtaḥ yenāmalasphuritetyādi pāpiṣvatiśayavilayaśaktigocareṣu nindaiva viṣamadaśāhetutvādulkā vidyut bhagavadvilayaśaktipātena hi pāpino bhagavantaṃ nindanti utpātane utpātacandramā iva aśubhasūcaka induriva indurūpeṇa nityamāhlādahetutvaṃ sūcyate || 20 || jaya kaṣṭatapaḥ kliṣṭamunidevadurāsada | jaya sarvadaśārūḍhabhaktimallokalokita || 21 || p. 108) jaya kaṣṭeti | kaṣṭatapaḥ kliṣṭatvādevāgastyabrahmādibhirduḥkhenāsādyate uktaṃ hi prāgvat na yogo na tapa iti bhaktireva tatropāya ityāha sarvāsu jāgradādidaśāsvārūḍhena prāgvyākhyātena bhaktimallokena lokita sākṣātkṛta || 21 || jaya svasampatprasarapātrīkṛtanijāśrita | jaya prapannajanatālālanaikaprayojana || 22 || jaya svasampatprasareti | paramānandasāre svasampatprasare pātrīkṛtastadāsvādabhājanatāṃ prāpitaḥ nijāśrito bhaktajano yena lālanaṃ teṣāṃ nityābhiyuktānāṃ yogakṣemaṃ vahāmyaham iti sthityā yogakṣemodvahaḥ || 22 || jaya sargasthitidhvaṃsakāraṇaikāpadānaka | jaya bhaktimadālolalīlotpalamahotsava || 23 || jaya sargasthitīti | sṛṣṭyādikāraṇaṃ sadā sṛṣṭivinodāya iti nyāyena ekamevāvadānamuttamaṃ caritaṃ yasya bhaktimadena samāveśodrekeṇa ālolā spṛhaṇīyā vyāptā ca līlāparispaṃdo yasya tathā bhūtasyotpalasyaitannāmnaḥ asmatparameṣṭhino mahotsavaḥ || 23 || jaya jayabhājana jaya jitajanma- jarāmaraṇa jaya jagajjyeṣṭha | jaya jaya jaya jaya jaya jaya jaya jaya jaya jaya jaya jaya jaya tryakṣa || 24 || jaya jayeti | jayabhājanatvaṃ cidrūpatvena sarvottamatvāt svātmana eva cidrūpeśvarasya vastutaḥ sarvotkarṣavṛtterapi svātantryeṇa p. 109) 117 viṣayavyagratāvasthāyāṃ gūhitātmatvātparāṅmukhasyeva sammukhīkaraṇātmakaprārthanārūpo jayeti loḍartha ihādvayanaye aivocita ityāśayenāpi uktaṃ jayabhājaneti dvayanaye tu bhedamayatvādeveśvaro na sarvotkarṣeṇa vartate tato jayetyāśīrvyarthaiva athāpi varteta kiṃ parakṛtayā prārthanayā vidhyādiśca loḍartha īśvaraviṣaye'nucita eveti bhedena yajjayetyudīraṇamanupapannameva jitāni janmajarāmaraṇāni jayamāśritye'rthaḥ jagajjyeṣṭhatā anāditvāt bhūyo bhūyo jaya jayetyudghoṣaṇamudghoṣayiturbhaktisamāveśavaivaśyaṃ sūcayati tryakṣetyāmantraṇaṃ niḥsāmānyotkarṣaśālitāṃ prakāśanāyeti śivam || 24 || iti śrīmadutpaladevācāryaviracitastotrāvalau jayastotre śrīkṣemarājaviracitā vivṛtiḥ || tadetaiścaturdaśabhirekadeśaiḥ sahajonmudraṇānām stotram || 14 || p. 110) oṃ tatsat trimalakṣālino granthāḥ santi tatpāragāstathā | yoginaḥ paṇḍitāḥ svasthāstvadbhaktā eva tatvataḥ || 1 || trimaleti | trīn āṇavamāyīyakārmamalān kṣālayanti ye te jñānakriyāyogacaryāpadarūpā granthāḥ pārameśvarāḥ tathā tatpāragāsteṣāmādyantadarśino vyākhyātrādayo'pi santisatyataḥ punastvadbhaktā eva tatpāragāḥ yatasta eva tatvato yoginaḥ paṇḍitāḥ svasthāśca tatpārgāḥ tatvata iti cāvṛtyā yojyaṃ tatra yogamekatvamicchanti iti mayyāveśya mano ye mām ityādi yogino nityasamāveśayuktāḥ praśaṃsāyāṃ nityayoge ceniḥ anena yogapādarahasyaniṣṭhatvameṣāmuktam paṇḍitatvaṃ vidyāpādakriyāpāda satatvarūḍhiḥ tatra vidyāpādena jñāyate'neneti vyutpatyā upāyātmakaṃ paraśaktiśivasvarūpaṃ jñānamekaṃ jñaptijñānamiti vyutpatyopeyātmakaṃ cidānandaghanasvarūpaṃ viśrāntisatatvaṃ dvitīyamabhidhīyate kriyāpādenāpi vīryasāramantratantrataditi kartavyatādyupāyarūpā tadupāyakramāvāptasvātmavimarśasārā ca kriyā'bhidhīyate tantramantrāṇāṃ samastavācyavācakabhedāmarśasāraparamānandaghanaśabdarāśisatatvamahaṃ vimarśasāraṃ paraṃ vīryam etadabhinnasphuratāmayī ca mahāsāmānyaspandarūpā pratibhātmā vimarśaśaktiḥ sṛṣṭisaṃhārapradhānaparavīryam aparaṃ tu viśleṣaṇādiyuktivaśasphuritatattaddhyeyadevatākārā bhedapratipattiḥ mudraṇā tattatsaṃvitsārataiva hṛdayaṃ kuṇḍamaṇḍaletikartavyatāderapi parameśajñānakriyāśaktivyāptireva tattvam evaṃ vidyāparamārthasatatvaviśrāntipāṇḍityam svasthatvaṃ tu caryāpādābhidheyoktaṃ karaṇonmīlananimīlanakrameṇaiva parameśvaravatsatataṃ p. 111) sṛṣṭisaṃhārādikāri svasvarūpāvasthitatvam etacca sarvaṃ tvadbhaktānāmeva tatvato'stītyalam || 1 || māyīyakālaniyatirāgādyāhāratarpitāḥ | bhavanti sukhino nātha bhaktimanto jagattaṭe || 2 || māyīyeti | kālādīnāṃ pañcānāṃ grasanena tarpitatvaṃ tatprātipakṣyeṇa yadakālakalitavyāpakanirākāṅkṣasarvakartṛsarvajñasvasvarūpaprāptiḥ sukhina ānandaghanāstṛptāśca sukhasañcāriṇo bhavanti || 2 || rudanto vā hasanto vā tvāmuccaiḥ pralapantyamī | bhaktāḥ stutipadoccāropacārāḥ pṛthageva te || 3 || rudanta iti | amī iti samāveśaśālino bhaktā rudranto vā hasanto veti sarvāvasthāvartinastvāmuccairutkṛṣṭatayā pralapanti sphuṭaṃ vimṛśanti amī eva satyato bhaktāḥ stutipadoccāra evopacāraḥ sevāprakāra uparañjanaprakāro yeṣāṃ te pṛthageva bhaktā janebhyo bāhyā evetyarthaḥ || 3 || na virakto na cāpīśo mokṣākāṅkṣī tvadarcakaḥ | bhaveyamapi tūdriktabhaktyāsavarasonmadaḥ || 4 || virakto nivṛttidharmā īśo vā vibhūtiyuktaḥ san | nijanijenaucityena tvadarcako mokṣamākāṃkṣan || 5 || neti | viraktaḥ nivṛttidharmā īśo vibhūtiyuktaḥ nijanijenaucityena tvadarcako mokṣamākāṅkṣan na tu jīvanmuktaḥ na bhaveyaṃ mā bhūvamityarthaḥ api tu udriktena ūrjitena bhaktyāsavarasena samāveśacamatkṛtiprakarṣeṇonmada udbhūtānando bhaveyam || 4-5 || p. 112) bāhyaṃ hṛdaya evāntarabhihṛtyaiva yo'rcati | tvāmīśa bhaktipīyūṣarasapūrairnamāmi tam || 6 || bāhyamiti | hṛdaya eva prakāśaparāmarśātmani svarūpa evāntarmadhya viśvaṃ bāhyamabhihṛtya samantātsvīkṛtyaiva na tu kiñcidavaśeṣya he īśa svāmin yastvāṃ bhaktireva paramāhlādavikāsahetutvātpīyūṣapūrāstairarcati taṃ bhaktiśālinaṃ namāmīti pūrvavat || 6 || dharmādharmātmanorantaḥ kiyayorjñānayostathā | sukhaduḥkhātmanorbhaktāḥ kimapyāsvādayantyaho || 7 || dharmeti | loke śubhāśubharūpatayā prasiddhatvena dharmādharmatvaṃ na tu bhaktimadbhistathā'nuṣṭhīyamānatvāt antariti madhye sthitā api kimapīti asāmānyaparamānandakarūpam || 7 || carācarapitaḥ svāmin apyandhā api kuṣṭhinaḥ | śobhante paramuddāmabhavadbhaktivibhūṣaṇāḥ || 8 || carācareti | apyandhā api kuṣṭhina iti loketyantaṃ garhitā apītyarthaḥ || 8 || śiloñchapicchakaśipuvicchāyāṅgā api prabho | bhavadbhaktimahoṣmāṇo rājarājamapīśate || 9 || śiloñcheti | śiloñchamuñchitaṃ śilaṃ picchaṃ pakṣaḥ kaśipuḥ bhojane ācchādane śiloñchapicche eva kaśipustena vicchāyānyaṅgāni yeṣāṃ te evamatikṛśavṛttayo'pi yato bhavadbhaktyā mahoṣmāṇaḥ atidīptorjitasvarūpāstato rājarājaṃ vaiśravaṇamīśate aiśvaryeṇābhibhavantītyarthaḥ || 9 || p. 113) sudhārdrāyāṃ bhavadbhaktau luṭhatāpyārurukṣuṇā | cetasaiva vibho'rcanti kecittvāmabhitaḥ sthitāḥ || 10 || sudhārdrāyāmiti | sudhā paramānandarasaḥ ārdrā siktā bhaktisamāveśaḥ tatra luṭhatā samyak tatpādānākramātsthitiṃ jahatā'pi ārurukṣuṇā akṛtakāvaṣṭambhajighṛkṣuṇā cetasaiva na tu bāhyena kusumādinā keciditi paramayoginaḥ tvāmabhitaḥ sthitā antarbahiśca sarvatra tvayyeva viśrāntāḥ || 10 || rakṣaṇīyaṃ vardhanīyaṃ bahumānyamidaṃ prabho | saṃsāradurgatiharaṃ bhavadbhaktimahādhanam || 11 || rakṣaṇīyamiti | rakṣaṇaṃ vyutthānenānapahāraḥ vardhanaṃ kramātkramamantaramanupraveśe sphītatāpādanam bahumānaḥ sarvotkṛṣṭatayā'daraḥ || 11 || nātha te bhaktajanatā yadyapi tvayi rāgiṇī | tathāpīrṣyāṃ vihāyāsyāstuṣṭā'stu svāminī sadā || 12 || nātheti | bhaktajanatā rāgiṇī nāyikeva īrṣyātyāgaḥ avadānaṃ tuṣṭā vikasitā svāminī paraśaktiriti prakṛte aprakṛte tu svāminī mahādevī || 12 || bhavadbhāvaḥ puro bhāvī prāpte tvadbhaktisambhave | labdhe dugdhamahākumbhe hatā dadhani gṛdhnutā || 13 || bhavadbhāva iti | bhaktisambhave tvatsamāveśe bhavadbhāvaḥ puro bhāvī tvadrūpatā samāsannaiva na tu prārthanīyā yato mahati kṣīraghaṭe prāpte dadhni yā gṛdhnutā abhilāṣukatā sā hatā vyarthaiva dugdhenaiva dadhno garbhīkārāt || 13 || p. 114) kimiyaṃ na siddhiratulā kiṃvā mukhyaṃ na saukhyamāsravati | bhaktirupacīyamānā yeyaṃ śambhoḥ sadātanī bhavati || 14 || kimiti | śambhorbhaktirupacīyamānā parāṃ dhārāṃ prāpyamāṇā yā sadātanī bhavati parābhaktirūpatāmāsādayati kiṃ neyamatulā siddhirapi tvatulaiva paraiva bhaktiḥ mukhyaṃ saukhyaṃ paramānandaṃ vā kiṃ na āsamantātsravati sravatyevetyarthaḥ || 14 || manasi maline madīye magnā tvadbhaktimaṇilatā kaṣṭam | na nijānapi tanute tān apauruṣeyānsvasampadullāsān || 15 || manasīti | maline vyutthānakalaṅkite magnā vyutthānācchāditā tvadbhaktireva maṇilatā sarvasiddhiprasūḥ ratnaśākhāḥ nijān sahajān tāniti samāveśena sphuritān alaukikān sarākāṅkṣāparihāriparamānandamayān namitāṇimādirūpān kimiva na siddhiratuletīdānīmevoktatvāt || 15 || bhaktirbhagavati bhavati trilokanāthena nanvamāsiddhiḥ | kintvaṇimādikavirahāt saiva na pūrṇeti nāsti cintā me || 16 || [ādarśapustake'sya ślokasya ṭī nopalabhyate |] p. 115) bāhyato'ntarapi cotkaṭonmiṣa- ttryambakastavakasaurabhāḥ śubhāḥ | vāsayantyapiviruddhavāsanān yogino nikaṭavāsino'khilān || 17 || bhaktiriti | utkaṭamatidīptam unmiṣata ullasataḥ tryambakastavakasya śivakusumagucchasya sambandhi saurabhamāmodo yeṣāṃ yogināṃ te śubhāḥ bahirantaśca pūjanenādhivāsitāḥ viruddhavāsanān anāśvastānapi akhilānnikaṭavāsino janān vāsayanti tu bhavatpūjonmukhān sampādayanti bāhye tryambakārthaṃ stavakaḥ antastu tryambaka eva stavaka evaṃ saurabhamāmodaścamatkāraśca atha ca utkaṭena tryambakastavakasya dhattūrakasya saurabheṇādhivāsitāḥ nikaṭasthānvibhinnāmodānapi vāṭamarcayantīti anuraṇanavyaṅgyorthaḥ || 16-17 || jyotirasti kathayā'pi na kiṃ- cidviśvamapyatisuṣuptamaśeṣam | yatra nātha śivarātripade'smi- nityamarcayati bhaktajanastvām || 18 || jyotiriti | jyotirvāhyāntarajaṃ jñānaṃ yatra nāmnā kiñcinnāsti samastamāyīyaprathāyāḥ saṃharaṇādviśvamapi sakalamatisuptam atra śivarātripade śivasamāveśabhūmau samastākhyātiprathāyāḥ saṃharaṇādrātririva rātristasyāḥ pade sthāne || 18 || satvaṃ satyaguṇe śive bhagavati sphārībhavatvarcane cūḍāyāṃ vilasantu śambhucaraṇaprochadrajaḥ sañcayāḥ | p. 116) rāgādismṛtivāsanāmapi samucchettuṃ tamo jṛmbhatām śambho me bhavatāttvadātmavilaye trailokyavargothavā || 19 || satvamiti | satyāḥ pāramārthikāḥ sarvajñatvādayo guṇā yasya tatra śive bhagavati yadarcanaṃ cidviśrāntiparamārthasvarūpaṃ tatra satvaṃ prakāśaḥ sphārībhavatu | cūḍāyāṃ madhyaśikhāyāṃ śivaśaktyuditāḥ rajaḥ prakāśapravṛttiniyamārthā iti sattvarajastamaḥprasarāḥ kiraṇanikarāḥ svarūponmīlakāḥ vikasannu | tanuścākhyātmā mohaḥ rāgādismṛtihetuṃ vāsanāmapi samyagucchettupunarbhavāya jṛmbhatām | athavā traiguṇyavatastvadātmani yo vilayaḥ niḥśeṣamupaśāntistatra bhavatāt tvayyeva vilīno bhūyādityarthaḥ || 19 || saṃsārādhvā sudūraḥ kharataravividha- vyādhidagdhāṅgayaṣṭiḥ bhogānaivopabhuktā yadapi sukhamabhū- jjātu tanno cirāya | itthaṃ vyartho'smi jātaḥ śaśidharacaraṇā- krāntikāntottamāṅga- stvadbhaktaśceti tanme kuru sapadi mahā- sampado dīrghadīrghāḥ || 20 || saṃsāreti | sudūraḥ kṛcchraprāpyaparyantaḥ bhogā iti uttamā iha vivakṣitāḥ jātu kadācinno niṣedhe asmīti dehādipramātṛrūpaḥ yatastu śaśidharacaraṇākrāntyā īśvaraśaktipātena kāntaṃ dīpraṃ saṃvitpradhānam ata evottamāṅgaṃ svarūpaṃ yasya tvadbhakta- p. 117) śceti | tathā bhūto'pi tvāmeva sevamānaḥ tasmānme dīrghadīrghāḥ śāśvatīrmahāsampadaḥ prāgvadadvayamayīḥ kuriviti śivam || 19 || iti śrīmadutpaladevācāryaviracitastotrāvalau bhaktistotranāmani pañcadaśe stotre śrīmadrājānakakṣemarājācārya- viracitā vivṛtiḥ || 15 || p. 118) oṃ na kiñcideva lokānāṃ bhavadāvaraṇaṃ prati | na kiñcideva bhaktānāṃ bhavadāvaraṇaṃ prati || 1 || na kiñciditi | bhavadāvaraṇaṃ prati cinmayatvatsvarūpāvaraṇāya lokānāṃ saṃsāriṇāṃ na kiñcideva kākvā api tu sarvameva bhedena viśvameva paryantasamastaśakticakravyavahitatvāt bhaktānāṃ tu na kiñcideva naiva kiñcidityarthaḥ śivatatvaparyantasyāśeṣasya svāṅgakalpanayā prameyīkṛtatvāt || 1 || apyupāyakramaprāpyaḥ saṅkulo'pi viśeṣaṇaiḥ | bhaktibhājāṃ bhavānātmā sakṛcchuddho'vabhāsate || 2 || apyupāyeti | upāyakramastattacchāstroktajñānakriyāyogacaryādirviśeṣaṇaiḥ sarvajñatvasarvakartṛtvasarvaśaktimayādibhirasaṃkhyaiḥ yathoktamapi sargasiddhivācaḥ kṣayeran ityādi ca tathābhūtānāṃ śaktibhājāṃ sakṛtsantataṃ śuddhacidekaparamārtho'vabhāsate samāveśena sphurati yaśca kramaprāpyaḥ saṅkulaśca sa kathaṃ sakṛcchuddhaśca bhātīti virodhābhāsaḥ || 2 || jayanto'pi hasantyete jitā api hasanti ca bhavadbhaktisudhāpānamattāḥ kepyeva ye vibho || 3 || jayanto'pīti | jayanta iti bhedānāspadīkaraṇena samāviśantaḥ hasanti vikasanti jitā apīti vyutthānevākṛṣyamāṇā api samāveśasaṃskārādbahiśca vikasanti laukajayaparājayayorhasantyeva mattā hṛṣṭā atha ca ye mattāḥ kṣīvāste jayaparājayayorhasanto bhavanti kepītyalaukikāḥ || 3 || śuṣkakaṃ maiva siddheya maiva mucyeya vā'pi tu | svādiṣṭhaparakāṣṭhāptatvadbhaktirasanirbharaḥ || 4 || p. 119) śuṣkakamiti | śuṣkameva śuṣkakaṃ kriyāviśeṣaṇaṃ śuṣkakaṃ bhaktisamāveśarahitaṃ kṛtvā tādṛśau bhogamokṣau bhedavādināṃ svādiṣṭau niratiśayacamatkāro dhārādirūḍhaśca yastvatsamāveśarasaḥ tena nirbharaṃ pūrṇaṃ kṛtvā ata eva śūṣkatānivṛttiḥ || 4 || yathaivājñātapūrvo'yaṃ bhavadbhaktiraso mama | ghaṭitastadvadīśāna sa eva paripuṣyatu || 5 || yathaiveti | ajñātapūrva iti janmakoṭimadhye'pyavidita ayamiti sphuradrūpaḥ bhaktirasaḥ samāveśaprasaraḥ īśāna svatantra tadvaditi jhaṭityajñātapūrvaḥ yathaiveti yaṃ prakāraṃ tvameva jānāsītyarthaḥ || 5 || satyena bhagavannānyaḥ prārthanāprasaro'sti me | kevalaṃ sa tathā ko'pi bhaktyāveśo'stu me sadā || 6 || satyeneti | atipraṇayaparicayādiyamuktiḥ | anya iti prārthanāto vyatiriktaḥ sa tathā ko'pīti vāgvikalpātītaḥ bhaktyāveśaḥ samāveśakaivalyam || 6 || bhaktikṣīvo'pi kupyeyaṃ bhavāyānuśayīya ca | tathā haseyaṃ rudyāṃ ca raṭeyaṃ ca śivetyalam || 7 || bhaktīti | bhavāya saṃsārāya kupyeyaṃ grāmyatvena saṃsāramavalokayeyamityarthaḥ anuśayīyeti kathamiyantaṃ kālaṃ vyāmūḍha āsamiti paścāttāpamanubhaveyam haseyaṃ pramodena vikaseyam rudyāṃ ānandāśruplutaḥ syām ra.etyamiti śiva śiveti mukharaḥ syām kṣīvasyeva me nānāvṛtyudayo bhavatu || 7 || viṣamastho'pi sustho'pi rudannapi hasannapi | gabhīro'pi vicitto'pi bhaveyaṃ bhaktitaḥ prabho || 8 || p. 120) viṣamastha iti | viṣamastho'pi daurgatyopahato'pi bhaktitaḥ svānandaviśrāntaḥ sūcīpuñjopaviṣṭa iva laukikaṃ sukhaṃ duḥkharūpeṇa paśyan tathā bāndhavamaraṇādyavasthāyāṃ rudannapi tathā antaścidvikāsalābhātprahṛṣyan tathā sāṃsārikapramodeṣu tathā hasannapi rudan śocanīyatāṃ manyamānastathā laukikavyavhāre gabhīro'pi parairanālakṣyo'pi vicittaḥ tāṃ daśāmutpātamiva manyamānastathā vicitto'pi kvacana sannipātādyavasare naṣṭasmṛtirapi gabhīraḥ parairālocitopyantardaśāvyāptipramodanirbharaḥ syām || 8 || bhaktānāṃ nāsti saṃvedyaṃ tvadantaryadi vā bahiḥ | ciddharmā yatra na bhavānnirvikalpaḥ sthitaḥ svayam || 9 || bhaktānāmiti | saṃvedyaṃ saṃsāralīlādi ciddharmā citsvayamiti sākṣātsphuran nānyādhiṣṭhānena || 9 || bhaktā nindānukāre'pi tavāmṛtakaṇairiva | hṛṣyantyevāntarā viddhāstīkṣṇāromāñcasūcibhiḥ || 10 || bhaktā iti | tava nindānukāre'pi upahatajantūpakḷptāmapraśaṃsāmanukurvanto bhaktā hṛṣyantyeva sphurattātvikarūpāḥ paramānandavyāptiṃ labhanta eva ata eva pāśanirbhedinībhistīkṣṇābhīromāñcasūcibhirāsamantādvidddhāḥ || 10 || duḥkhāpi vedanā bhaktimatāṃ bhogāya kalpate | yeṣāṃ sudhārdrā sarvaiva saṃvittvaccandrikāmayī || 11 || duḥkhāpīti | vedanā saṃvit duḥkhāpi duḥkhakāriṇyapi bhogāyeti duḥkhasya camatkāryatvāccamatkartṛtāsārānandaghanapramātṛpadavittaye tata evāhaṃ sarvaiva saṃti citiśaktiḥ yeṣāṃ sudhārdrā paramānandaghanatvāccandrikāmayī parāśaktirūpā || 11 || p. 121) yatra tatroparuddhānāṃ bhaktānāṃ bahirantare | nirvyājaṃ tvadvapuḥsparśarasāsvādasukhaṃ samam || 12 || yatreti | sukhaduḥkhataddhetvādirūpe uparuddhānāmavasthitānāṃ bhaktānāṃ nirvyājamantarvicitravāsanākāluṣyaśūnyaṃ tvadvapuścinmayatvātvatsvarūpasya saṃbandhi yatsparśarasāsvādasukhaṃ tatsamaṃ sarvatulyaṃ uktaṃ ca samavuddhirviśiṣyate iti || 12 || taveśa bhakterarcāyāṃ dainyāṃśaṃ dvayasaṃśrayam | vilupyāsvādayantyeke vapuracchaṃ sudhāmayam || 13 || taveti | tavārcāyāṃ prāgvyākhyātāyāṃ yā bhaktiḥ sevā tasyāḥ dvayasaṃśrayaṃ bhedasambaddhaṃ dainyāṃśaṃ dīnatāleśamapi vilupya chitvā eke kecideva bhedavigalanādacchaṃ nirmalaṃ tadvadeva sudhāmayamānandarasasāraṃ vapurāsvādayanti camatkurvanti dainyāṃśamiti | atrāyamāśayaḥ dvaitabhakteradvaitabhaktiḥ sadyaḥ samāveśamayī dviatabhaktistvatathātvācchivatā'kāṅkṣāmayī || 13 || bhrāntāstīrthadṛśo bhinnā bhrāntereva hi bhinnatā | niṣpratidvandvi vastvekaṃ bhaktānāṃ tvaṃ tu rājase || 14 || bhrāntā iti | tīrthadṛśaḥ śāstradṛṣṭayo yato bhrāntāstato bhinnāḥ yasmādbhinnatā nāma bhrānteraikyākhyāterheturbhavati na tu vastutaḥ bhaktānāṃ tattvamekamadvitīyaṃ vastutatvaṃ niṣpratidvandvitvāniccadghaṃ rājase dīpyase || 14 || mānāvamānarāgādiniṣpākavimalaṃ manaḥ | yasyāsau bhaktimāṃllokastulyaśīlaḥ kathaṃ bhavet || 15 || mānāvamāneti | yasya bhaktimato mānāvamānayoḥ rāgādīnāṃ p. 122) ca yo niṣpākaḥ niḥśeṣeṇa pacanaṃ dagdhavījakalpatāpādanaṃ tena hetunā manaḥ svāntaṃ vimalamakalaṅkam || 15 || rāgaddveṣāndhakāro'pi yeṣāṃ bhaktitviṣā jitaḥ | teṣāṃ mahīyasāmagre katame jñānaśālinaḥ || 16 || rāgeti | mahīyasāmiti īyasuno'yamāśayaḥ samavyāptikatvaṃ jñānināṃ bhaktānāṃ ca tatra bhaktānāṃ tu rāgadveṣāndhakārasya jayādviśeṣaḥ || 16 || yasya bhaktisudhāsnānapanādividhisādhanaṃ | tasya prārabdhamadhyāntadaśāsuccaiḥsukhāsikā || 17 || yasyeti | bhaktireva sudhā amṛtaṃ sā yasya snānapānādividheḥ śuddhatṛptyādiphalasya vyāpāragrāmasya sādhanaṃ prārabdhamadhyāntadaśāsu ādau madhye cānte cārthātsarvavyāpārāṇāmuccaiḥ sukhāsikā paramānandaviśrāntitvam || 17 || kīrtyaścintāpadaṃ mṛgyaḥ pūjyo yena tvameva tat | bhavadbhaktimatāṃ ślāghyā lokayātrā bhavanmayī || 18 || kīrtya iti | yeneti hetau uditi tasmāllokayātrā ca kīrtanādimatī ca || 18 || muktisaṃjñā vipakvāyāḥ bhaktereva tvayi prabho | tasyāmādyadaśārūḍhā muktakalpā vayaṃ tataḥ || 19 || muktiriti | vipakvāyāḥ paraṃparipūrṇāyā ādyadaśāruḍheti uttarottaraprakarṣasādhanāyodyuktā api prathamabhūmikāyāṃ labdhasthitayaḥ muktakalpā iti manāṅmātreṇa sampūrṇamuktayo na tu muktāḥ || 19 || p. 123) duḥkhāgamo'pi bhūyānme tvadbhaktibharitātmanaḥ | tatparācī vibho mābhūdapi saukhyaparamparā || 20 || duḥkhāgama iti | tvatparācī tvatparāṅmukhī || 20 || tvaṃ bhaktyā prīyase bhaktiḥ prīte tvayi ca nātha yat | tadanyonyāśrayaṃ yuktaṃ yathā vettha tvameva tat || 21 || tvamiti | yāvanna parameśvaraḥ prīyate na tāvadbhaktiḥ yāvacca samāveśamayī bhaktiḥ na tāvatparameśvaraḥ prīyate bhaktimataścidānandamayaṃ vapuḥ prakaṭayati tadetadanyonyāśrayaṃ yathā yena prakāreṇa yathā yuktaṃ bhavati tathā tvameva atidurghaṭakāriṇaḥ svātantryādubhayaṃ ghaṭayasi na tvatra puruṣayuktayaḥ prabhavanti || 21 || sākāro vā nirākāro vāntarvā bahireva vā | bhaktimattātmanāṃ nātha sarvathā'si sudhāmayaḥ || 22 || sākāra iti | bhaktyā mattaḥ prahṛṣṭa ātmā yeṣāṃ teṣāṃ sarvatra tvaṃ sudhāmayaḥ te hi sarvātmatvena paśyanti || 22 || asminneva jagatyantarbhavadbhaktimataḥ prati | harṣaḥ prakāśanaphalamanyadeva jagatsthitam || 23 || asminniti | sarvajanātighore tena āpātamātre yadyapi bhaktimatāṃ lokavadeva jagadbhāti tathā'pi mṛgyamānametadeṣāṃ prakāśānandaghanameva || 23 || guhye bhaktiḥ pare bhaktirbhaktirviśvamaheśvare | tvayi śambho śive deva bhaktirnāma kimapyaho || 24 || guhye iti | guhye rahasyarūpe pare pūrṇe asādhāraṇanāmodīraṇaṃ niratiśayatākhyāpanāya kimityasāmānyaṃ vastu || 24 || p. 124) bhaktirbhaktiḥ pare bhaktirbhaktirnāma samutkaṭā | tāraṃ viraumi yattīvrā bhaktirme'stu paraṃ tvayi || 25 || bhaktiriti | vīpsāyāmeva vaivaśyaṃ prathayati paraṃ tīvrā dhārārūḍhā samutkaṭā abhyāsādyanapekṣaṃ pradīptāgnijvālāvajjhaṭityullasantī yuktaṃ caitat || 25 || yato'si sarvaśobhānāṃ prasavānirīśa yat | tvayi lagnamanarghaṃ syādratnaṃ vā yadi vā tṛṇam || 26 || yato'sīti | asi tvaṃ yataḥ sarvāsā śobhānāṃ dīptānāñca prasavabhūḥ ato lokāpekṣayā yadratnamiti jātyutkṛṣṭaṃ tṛṇaṃ vetyanupādeyaṃ vā tattvīya cellagnaṃ samāveśena sambaddhaṃ tadanarghameva bhavati || 26 || āvedakādācavedyādyeṣāṃ saṃvedanādhvani | bhavatā na viyogo'sti te jayanti bhavajjuṣaḥ || 27 || āvedeti | saṃvedanādhvani saṃvinmaye vedyavedakakṣobheṣapi yeṣāṃ tvayā na viyogaḥ te bhavantaṃ prītyā sevamānā jayaṃti || 27 || saṃsārasadaso bāhye kaiścittvaṃ parirabhyase | svāminparaistu tatraiva tāmyadbhistyaktayantraṇaiḥ || 28 || saṃsāreti | saṃsārasadaso bāhye saṃsārasabhāmullaṅghya niyata eva pade kaiściditi dvādaśāntādipadasthaiḥ nimīlanasamādhiparairyogibhiḥ parirabhyase samāliṅgyase parairanubhāvato yuktitatvajñatayonmīlanasamādhānavidagdhaiḥ punastatraiva saṃsārasabhāmadhye eva tyaktayantraṇaiḥ parihṛtadhyānoccārakaraṇādyāyāsaiḥ tāmyadbhirgāḍhānurāgavivaśaiḥ gāḍhānurāgiṇāṃ hīdṛśyeva sthitiḥ || 28 || p. 125) pānāśanaprasādhana- sambhuktasamastaviśvayā śivayā | pralayotsavasarabhasayā dṛḍhamupagūḍhaṃ śivaṃ vande || 29 || pānāśaneti | śivayā dṛḍhamupagūḍhaṃ āśliṣṭaṃ śivaṃ cidbhairavaṃ vande naumi samāviśāmīti yāvat kīdṛśyā pānāśanaprasādhanasambhuktasamastaviśvayā pānena rakṣaṇena sthityā aśanena kavalīkārātmanā saṃhāreṇa prasādhanena prakarṣeṇa siddhisampadādinā sargeṇa ca samyk bhuktaṃ pālitamabhyavahṛtaṃ ca tathā samastaṃ samyak kṣiptaṃ viśvaṃ yayā turyarūpayā śreyaḥsvabhāvayā śivayā ata eva pralayotsavena saṃsṛṣṭisthitisaṃhārāṇāmapi saṃharaṇātmanā'bhyudayena sarabhasayā sātiśayaṃ sphārayantyā tathā pānena sārāharaṇena aśanena avaśiṣṭaśalkaprāyavastubhakṣaṇena prasādhanenaitadavaśiṣṭaṃ samastaṃ saṃskāraśeṣamapi viśvaṃ yathā ata eva viśvasya pralayotsave sarabhasayā satvarayā bāhyakrameṇāpi taknādeḥ pānena māṃsāderaśanena asthyādeḥ prasādhanena bhūṣaṇatākaraṇena sambhuktaṃ svopayogapātrīkṛtaṃ samyagastaṃ cātmanyeva kṣiptaṃ samastaṃ ca ṣaṭtriṃśattatvamayaṃ viśvaṃ yayā pralayotsave kalpitasaṃhartṛpadapralīnatākaraṇakrīḍāyāṃ sarabhasayā prodyuktayā anuraṇanaśaktyā'pi pānacarbaṇamaṇḍanaiḥ saṃbhuktaṃ sambhogyatāṃ nītaṃ samastaṃ vibhavarūpaṃ viśvaṃ yayā sundaryā sā layotsave ubhayānandasamāpattyātmani sarabhasāsatī śaktimantamāśliṣyantī bhavati || 29 || parameśvaratā jayatyapūrvā tava viśveśa yadīśitavyaśūnyā | p. 126) aparā'pi tathaiva te yayedaṃ jagadābhāti yathā tathā na bhāti || 30 || parameśvareti | he viśveśa tava apūrvā paramā prakṛṣṭā paramaśivarūpā īśvaratā jayati yadyasmādiyamīśitavyena bhinnena īśanīyena vastunā śūnyā svātmasātkṛtāśeṣaviśvatvāt aparā'pi paramaśivāpekṣayā sthūlā'pi sadāśiveśvararūpā tava sambandhi nīśvaratā tathaiveti apūrvā jayati ityarthaḥ yayedaṃ jagadyathetinīlasukhādidehādibhedena ābhāti tathā tenaiva prakāreṇa bhāsamānaṃ sat ahantāprakāśasamarasībhūtatvādevamātmanyasaṅkalpāḥ prakāśasyaiva santyamī jaḍāḥ prakāśa evāsti svātmanaḥ svaparātmabhiritisthityā bhātītyarthaḥ || 30 || iti śivam || iti śrīmadutpaladevācāryaviracitastotrāvalau pāśānudbhedanāmani ṣoḍaśe stotre śrīkṣemarāja- viracitā vivṛtiḥ || p. 127) oṃ tatsat | aho ko'pi jayatyeṣa svādupūjāmahotsavaḥ | yato'mṛtarasāsvādamaśrūṇyapi dadatyalam || 1 || oṃ aho iti | eṣa ityanubhavasākṣikaḥ svādurānandamayaḥ ko'pīti samāveśātmā pūjotsavo jayati yataḥ pūjāmahotsavādasrūṇi bāṣpā api amṛtāsvādamalaṃ dadati ānandaprabhavāccamatkārameva puṣṇanti || 1 || vyāpārāḥ siddhidāḥ sarve ye tvatpūjāpuraḥsarāḥ | bhaktānāṃ tvanmayā sarve svayaṃ siddhaya eva te || 2 || vyāpārā iti | ye tvatpūjopakramavyāpārāste tāvatsiddhidāḥ | bhaktānāṃ tu sākṣāt eva siddhayaḥ tvanmayatvena prakāśamānatvāt || 2 || sarvadā sarvabhāveṣu yugapatsarvarūpiṇam | tvāmarcayantyaviśrāntaṃ ye mamaite'dhidevatāḥ || 3 || sarvadeti | yugapatsarvarūpiṇam akramakroḍīkṛtāśeṣanirbharaṃ tvāṃ sarvakālaṃ sarvatra ye aviśrāntaṃ kṛtvā arcayanti te mama adhiṣṭhātṛdevarūpāḥ || 3 || dhyānāyāsatiraskārasiddhastvatsparśanotsavaḥ | pūjāvidhiriti khyāto bhaktānāṃ sa sadā'stu me || 4 || dhyānāyāseti | dhyānamuccārakaraṇādīnapyupalakṣayati tena tenoccārakaraṇadhyānādyāyāsasya tiraskāreṇa apahastanena yastvatsparśanotsavaḥ siddho prayatnasiddhaḥ sa eva bhaktānāṃ pūjāvidhiriti khyātaḥ yathoktam nirvikalpe mahāvyomni sā pūjā hyādarāllayaḥ iti eṣa sa eva pūjāvidhirmama sadā'stu || 4 || p. 128) bhaktānāṃ samatāsāraviṣuvatsamayaḥ sadā | tvadbhāvarasapīyūṣarasenaiṣāṃ tadarcanam || 5 || bhaktānāmiti | viṣuvati pūjākartavyatvenāmnātā saiva viṣuvatsamayaḥ śivaikyaprathātmasamatāsārabhaktānāṃ sadaivāsti tathā tvadbhāvanārasa eva pīyūṣarasaḥ tena sadaiṣāmarcanamasti || 5 || yasyānārambhaparyantau na ca kālakramaḥ prabho | pūjātmā'sau kriyā tasyāḥ kartārastvajjuṣaḥ param || 6 || yasyānārambheti | na ca kālakrama iti madhye'pi kramavattā nāsti asau samāveśaviśrāntyātmā kriyā tasyāśca tvajjuṣaḥ tvatsamāveśatatvajñā eva paraṃ kartāro nānye || 6 || brahmādīnāmapīśāste te ca saubhāgyabhāginaḥ | yeṣāṃ svapne'pi mohe'pi sthitastvatpūjanotsavaḥ || 7 || brahmādīnāmiti | niḥsāmānyamaheśvarasamāveśaśālitvādbrahmādīnāmapīśvarā iti vastvevaitat na tvarthavādaḥ saubhāgya bhāgina iti ānandarasanirbharatvātsarvaspṛhaṇīyāḥ svapne'pi mohe'pīti na kevalaṃ jāgrati yāvatsvapnasuṣuptayoriti svarasoditastvatsparśanotsavastvatsamāveśābhyudayaḥ || 7 || japatāṃ juhvatāṃ snātāṃ dhyāyatāṃ na ca kevalam | bhaktānāṃ bhavadabhyarcāmaho yāvadyadā tadā || 8 || japatāmiti | japadhyānādipade tāvadīśvarapūjāparā bhavanti bhaktā punaḥ sadaiva tvatpūjanotsavāviṣṭāḥ || 8 || bhavatpūjāsudhāsvādasambhogasukhinaḥ sadā | indrādīnāmathā brahmamukhyānāmasti kaḥ samaḥ || 9 || p. 129) bhavatpūjeti | bhavatpūjaiva sudhāsvādasambhogastena yaḥ sukhī bhaktimān tasya brahmādīnāṃ madhyāt kaḥ samaḥ na kaścit atra yuktiruktaiva || 9 || jagatkṣobhaikajanake bhavatpūjāmahotsave | yatprāpyaṃ prāpyate kiṃcidbhaktā eva vidanti tat || 10 || jgaditi | jagataḥ ṣaṭtriṃśattatvamayasya sthūlasūkṣmāderdehasya taddvāreṇa viśvasya kṣobhaṃ vigalatsvarūpatayā vaivaśyameva janayati yo bhavatpūjāmahotsavaḥ tatra yatkiñcitparamānandātmakaṃ pūrṇaṃ svaṃ svarupaṃ prāpaṇārhaṃ prāpyate tadbhaktā eva vidanti || 10 || tvaddhāmni cinmaye sthitvā ṣaṭtriṃśattatvakarmabhiḥ | kāyavākcittaceṣṭādyairarcaye tvāṃ sadā vibho || 11 || tvaddhāmnīti | dhāma tejaḥ ṣaṭtriṃśattatvānāṃ karmāṇi kāyavākcittaceṣṭākhyāni tairitthaṃ pratyabhijñātavyāptikairahaṃ prabho tvāmarcaye dehādiṣaṭtriṃśattatvamayaṃ kaṭhinatvadravatvaprakāśamānatvādāgameṣu bahuṣu patipāditaṃ tathā triśiraḥśāstre sarvadevamayaḥ kāya ityupakramya pṛthivī kaṭhinatvena dravatve'mbhaḥ prakīrtitam ityādi triśiro bhairavaḥ sākṣādvyāpya viśvaṃ vyavasthitaḥ ityantamupadiṣṭam || 11 || bhavatpūjāmayāsaṅgasambhogasukhino mama | prayātu kālaḥ sakalo'pyanantopīyadarthaye || 12 || bhavaditi | bhavatpūjāmayo ya āsaṅgaḥ tena tatparatvena yaḥ sambhogastena sukhino nirvṛtasya me sakalo niravaśeṣaḥ ananto niravadhiḥ prayātviti iyadarthaye na tvanyat || 12 || p. 130) bhavatpūjāmṛtarasā bhogalampaṭatā vibho | vivardhatāmanudinaṃ sadā ca phalatāṃ mama || 13 || bhavatpūjeti | yāvadyāvadbhavatpūjāmṛtarasasambhogo mayā prāpyate tāvattāvadadhikamadhikaṃ tatra spṛhaṇīyālutāmeva vivardhatāṃ tadutkarṣasamāsādanaphalena ca sadā phalatu || 13 || jagadvilayasañjātasudhaikarasanirbhare | tvadabdhau tvāṃ mahātmānamarcannāsīya sarvadā || 14 || jagaditi | jagato viśvasya vilayena saṃhāreṇa jāto yaḥ sudhāmaya eva rasaḥ tena nirbhare paripūrṇe tvatsamudre tvāmeva mahātmanaṃ viśvavyāpakaṃ sadā arcan ahamāsīya stheyām || 14 || aśeṣavāsanāgranthivicchedasaralaṃ sadā | mano nivedyate bhaktaiḥ svādupūjāvidhau tava || 15 || aśeṣeti | tava pūjāvidhau bhaktaiḥ svādu camatkārasāraṃ sadā mano nivedyate tvayyevārpyate kīdṛk aśeṣā vāsanātmāno granthayo bandhāsteṣāṃ vicchedena vidalanena saralaṃ spaṣṭaṃ tyaktakusṛtikauṭilyam || 15 || adhiṣṭhāyaiva viṣayānimāḥ karaṇavṛttayaḥ | bhaktānāṃ preṣayanti tvatpūjārthamamṛtāsavam || 16 || adhiṣṭhāyaiveti | imāḥ karaṇavṛttayo'pi cakṣurādidevyaḥ viṣayān rūpādīnadhiṣṭhāyaiva ākramyaiva sṛṣṭirakṣādidevatodayakrameṇa bhaktānāṃ tvatpūjārthamantaramamṛtāsavaṃ preṣayanti || 16 || bhaktānāṃ bhaktisaṃvegamahoṣmavivaśātmanām | ko'nyo nirvāṇahetuḥ syāttvatpūjāmṛtamajjanāt || 17 || p. 131) bhaktānāmiti | bhaktisaṃvegamahoṣmā bhaktyudriktatejastena vivaśātmanāṃ prajvalitātmanāṃ tvatpūjāmṛtamajjanādanyo nirvāṇaheturna kaścit || 17 || satataṃ tvatpadābhyarcāsudhāpānamahotsavaḥ | tvatprasādaikasamprāptirheturme nātha kalpyatām || 18 || satatamiti | tvatpadārcā prāgvat sadaiva ānandavyāptipradatvātsudhāpānamahotsavaḥ kīdṛk tvatprasādasya cidānandātmakatvāt svarūpanairmalyasyekaḥ samprāptiheturyasya sa me satataṃ kalpatāṃ ghaṭatām || 18 || anubhūyāsamīśāna pratikarma kṣaṇātkṣaṇam | bhavatpūjāmṛtāpānamahāsvādamahāmudam || 19 || anubhūyeti | pratikarma prativyāpāre kṣaṇāt kṣaṇaṃ bhūyo bhūyaḥ bhavatpūjāmṛtāpānasya sambandhī madapradhāno harṣaprabalaḥ āsvādastadutthāṃ mahāmudaṃ paramānandamanubhūyāsam āmudaṃ mudaḥ paryante mahatī mut pūjāsvādasya ca || 19 || dṛṣṭārtha eva bhaktānāṃ bhavatpūjāmahodyamaḥ | tadaiva yadasambhāvyaṃ sukhamāsvādayanti te || 20 || dṛṣṭārtha iti | prāptavyasya prāptatvānnaiṣāmākāṅkṣā kvacidasti yatastato dṛṣṭārtha eva tvatpūjāyāṃ mahānudyamaḥ tathā hi tadaiva pūjāsamaya eva asambhāvyaṃ sukhaṃ paramānandaṃ te bhaktā āsvādayanti || 20 || yāvanna labdhastvatpūjāsudhāsvādamahotsavaḥ | tāvannāsvādito manye lavo'pi sukhasampadaḥ || 21 || p. 132) yāvaditi | lavo'pītyatredamākūtaṃ laukikasukhāni asukhānyeva kṛtrimatvāt yastvakṛtrimaḥ samāveśānandaḥ saiva pāramārthikī sukhasampat || 21 || bhaktānāṃ viṣayānveṣābhāsāyāsādvinaiva sā | ayatnasiddhaṃ tvaddhāmasthitiḥ pūjāsu jāyate || 22 || bhaktānāmiti | pūjāsu samāveśakāleṣu dhyānādiyatnaṃ vinā siddhaṃ prasphurantī tvaddhāmani sthitiḥ seti lokottarā bhaktānāṃ jāyate kathaṃ viṣayāṇāṃ kusumadhūpavilepanādīnāmanveṣābhāso mārgaṇapratītiḥ sa evāyāsastaṃ vinaiva tadviraheṇetyarthaḥ || 22 || na prāpyamasti bhaktānāṃ nāpyeṣāmasti durlabham | kevalaṃ vicarantyete bhavatpūjāmadonmadāḥ || 23 || neti | pūrṇaśivātmakasvasvarūpalābhādbhaktānāṃ prāpaṇīyaṃ durlabhaṃ vā na kiṃcidasti bhaktyāsavakṣībāśca kevalamaprayojanameva vicaranti || 23 || aho bhaktibharodāracetasāṃ varadatvayi | ślāghyaḥ pūjāvidhiḥ ko'pi yo na yāñcākalaṃkitaḥ || 24 || aho iti | udāracetastvaṃ tvata eṣāmeva ye varadamapi tvāṃ na kiṃcana yācante ko'pītyalaukikaḥ || 24 || kā na śobhā na ko hlādaḥ kā samṛddhirnavāparā | kovānamokṣaḥ ko'pyeṣa mahādevo yadarcyate || 25 || kā iti | ko'pīti cidātmā maheśvaro yadarcyate sā śobhādīptiḥ kā na sarvetyarthaḥ evamanyat ko vā na mokṣa iti sāṃkhyavaiṣṇavaśāktanākulapāśupātādimokṣātiśāyinaḥ paramānandasārasya viśvaparipūrṇatāmayasya mokṣasya lābhāt || 25 || p. 133) antarullasadacchācchabhaktipīyūṣapoṣitam | bhavatpūjopayogāya śarīramidamastu me || 26 || antariti | antaḥ saṃvitpade ullasatā acchācchena viśvapratibimbakṣameṇa bhaktipīyūṣeṇa samāveśāmṛtena poṣitaṃ pāradena tāmramiva kālikākṣapaṇena didīpyamānakalyāṇamayīkṛtaṃ idaṃ mama śarīraṃ bhavatpūjopayogāyāstu samāveśarasaṃ siddhamapi tvayyeva cidānandaghane praviśya vilīyatām || 26 || tvatpādapūjāsambhogaparatantraḥ sadā vibho | bhūyāsaṃ jagadīśāna ekaḥ svacchandaceṣṭitaḥ || 27 || tvaditi | jagatāṃ kālāgnyādisadāśivāntānāmīśaḥ svāmī svatantro'haṃ tvatpādapūjāhlādaparatantraḥ syām etadeva hi tadasādhāraṇaṃ jagadaiśvaryaṃ svātantryaṃ ca ye tvatpādasamāveśavaivaśyam anyapādaṃ pārataṃtrye'pi niḥsāmānyamaiśvaryaṃ svātantryaṃ cetyadbhutarasadhvaniḥ || 27 || tvaddhyānadarśanasparśatṛṣi keṣāmapi prabho jāyate śītalasvādu bhavatpūjāmahāsaraḥ || 28 || tvaddhyāneti | parameśvaraṃ cidānandaghanamapi paśyeyamapi spṛśeyamiti yattvaddhyāne darśanasparśanatṛṭ tasyāṃ satyāṃ keṣāmapīti sākṣāttvadanugṛhītānāṃ śītalasvādu bhavatpūjāmahāsaro jāyate santāpahārisacamatkāratvadarcā paripūrṇaḥ samudro nava evotpadyata ityarthaḥ || 28 || yathā tvameva jagataḥ pūjāsambhogabhājanam | tathaiva bhaktimāneva pūjāsambhogabhājanam || 29 || p. 134) yatheti | jagato viśvasya madhyāttvameva vyākhyātarūpasya pūjāsambhogasya bhājanamāśrayo yathā he īśa svāmin tathā bhaktimāneva samāveśaśālyeva tādṛśaḥ pūjāsambhogasya bhājanaṃ nivartaka ityarthaḥ || 29 || ko'pyasau jayati svāminbhavatpūjāmahotsavaḥ | ṣaṭtriṃśato'pi tattvānāṃ kṣobho yatrollasatyalam || 30 || ko'pīti | nītisamāveśaśālī hyasāviti svāminnitīritaḥ ṣaṭtriṃśato'pīti dehāśrayāṇāṃ taddvāreṇa tadbāhyānāṃ tatvānāṃ kṣobha iti saṃvidagniploṣavaiṣamyam || 30 || namastebhyo vibho yeṣāṃ bhaktipīyūṣavāriṇā | pūjyānyeva bhavanti tvatpūjopakaraṇānyapi || 31 || namastebhya iti | tvatpūjārthamupakaraṇāni kusumādīni yeṣāṃ bhaktipīyūṣavāriṇā samāveśāmṛtarasena pūjyāni bhavanti tvadāplavanena śivatādivyakteḥ pūjārhāṇi jāyante tebhyo namaḥ || 31 || pūjārambhe vibho dhyātvā mantrādheyāṃtvadātmatām | svātmanyeva pare bhaktā mānti harṣeṇa na kvacit || 32 || pūjeti | mantreṇa mananatrāṇadharmeṇa cinmāhātmyaprakarṣakeṇa ādhātavyāṃ śivo bhūtveti sthityā sampādyāṃ tvadātmatāṃ pūjārambhe dhyātvā cintayitvā mantroccicārayiṣātmakapūjāpravivṛtsāyāmevāyamevodayastasyeti nītyā bhaktiprakarṣācchivībhūya bhaktāḥ svātmanyeva pare pūrṇarūpeṇa na mānti na vartante || 32 || rājyalābhādivotphullaiḥ kaiścitpūjāmahotsave | sudhāsavena sakalā jagatī saṃvibhajyate || 33 || p. 135) rājyeti | utphullairiti mahāvikāsayuktyā śrībhairavīyamudrānupraviṣṭaiḥ sudhāsavenāmṛtapānena jagatī samastā vedyavedakabhūḥ saṃvibhajyate paripūryate svānandamayīkriyate rājyalābhotphullaiścotsave sarvā bhūḥ āsavena saṃvibhajyate iti spaṣṭam || 33 || pūjāmṛtāpānamayo yeṣāṃ bhogaḥ pratikṣaṇam | kiṃ devā uta muktāste kiṃ vā kepyeva te janāḥ || 34 || pūjeti | bhogaścamatkāraḥ pratikṣaṇamitravicchedena kepyeveti stotraśatairapi stotumaśakyāḥ || 34 || pūjopakaraṇībhūtaviśvāveśena gauravam | aho kimapi bhaktānāṃ kimapyeva ca lāghavam || 35 || pūjeti pūjāyāṃ yadupakaraṇībhūtaṃ parikarībhūtaṃ viśvaṃ ṣaṭtriṃśattattvarūpaṃ śarīraṃ bāhyaṃ ca tasya ya āveśaścidbhūmāvanupraveśastena ata aho āścaryaṃ kimapyasāmānyaṃ bhaktānāṃ gauravaṃ prabhāvitatvam lāghavaṃ ca prayatnenaivāśeṣasvīkāritvamatha ca māyīyabhedabhāranivṛttiḥ gaurave ca kathaṃ lāghavamiti virodhacchāyā || 35 || pūjāmayākṣavikṣepakṣobhādevāmṛtodgamaḥ | bhaktānāṃ kṣīrajaladhikṣobhādeva divaukasām || 36 || pūjāmayeti | pūjāmkayāni viśvasya cidbhūmiviśrāntidāyīni devatācakrodayamayāni akṣāṇi indriyāṇi teṣāṃ vikṣepaḥ svaviṣayagrahaṇaparatvaṃ sa eva kṣobho vyākulatā tata evālpabodhāpeks'yā'bhimatādapi bhaktānāmamṛtasya mahānandasyodgama ullāso grāhyagrāhakaviplave'pi bhaktānāṃ cidānandābhivyaktireve- p. 136) tyarthaḥ taduktam grāhyapravṛttāvapi tatsvabhāva iti yathā devānāṃ kṣīrasamudrakṣobhādamṛtasya sudhāyā ullāsaḥ atrāpi pūjāsavasya pūjyasya nāgarājātmanaḥ akṣasya netrasya yo vikṣepaḥ ākars.āpakarṣakramaḥ sa eva kṣobha iti || 36 || pūjāṃ kecana manyante dhenuṃ kāmadughāmiva | sudhādhārādhikarasāṃ dhayantyantarmukhāḥ pare || 37 || pūjāmiti | yathā kāmadhenurabhīṣṭaṃ pūrayati tathā kecitphalakāṅkṣiṇaḥ pūjāṃ manyante niścinvanti pare kecideva sudhādhārādhikaḥ amṛtadhārātiśāyī rasaḥ prasaro yasyāstāṃ pūjāmeva kāmadhenumantarmukhāḥ santo dhayanti pivanti sadya eva camatkurvantītyarthaḥ || 37 || bhaktānāmakṣavikṣepo'pyeṣa saṃsārasaṃmataḥ | upanīya kimapyantaḥ puṣṇātyarcāmahotsavam || 38 || bhaktānāmiti | akṣavikṣepaḥ indriyaprasaro loke saṃsāratvena saṃmataḥ kimapītyalaukikamānandarūpam upanīya prāpayya bhaktānāṃ karaṇe śrīcakraprasarasamāviṣṭānām arcāmahotsavaṃ pūrṇasvarūpabiśrāntiṃ puṣṇāti tathā ca mamaiva prajñāmandaramaktitāsamamahābhedodadherudgatānyakṣakṣepavivartanābhi##- bhūtīranādṛtya ye pāyaṃ pāyamalaṃ pivanti jagati ślāghyāsta evāmarā iti || 38 || bhaktikṣobhavaśādīśa svātmabhūte'rcanaṃ tvayi | citraṃ dainyāya no yāvaddīnatāyāḥ paraṃ phalam || 39 || bhaktīti | tvayi svātmabhūte yadbhaktikṣobhasamāveśavaivaśyādarcanaṃ taccitramāścaryaṃ dainyāya na bhavati na kāṃciddinatāṃ phalati p. 137) anyeṣāṃ hyetadākāṅkṣāpradhānamevaṃ na kevalamevaṃ yāvatpratyuta dīnatayā laukikyāḥ spṛhāyāḥ paraṃ pāryantikamānandarūpaṃ vibhavādiphalasyāpi phalabhūtaṃ paraṃ ca pūrṇaṃ phalam || 39 || upacārapadaṃ pūjā keṣāṃcittvatpadāptaye | bhaktānāṃ bhavadaikātmyanirvṛtiprasarastu saḥ || 40 || upacāreti | keṣāṃciditi bhedaniṣṭhānāṃ tvatpadāptaye tvadīyaṃ padaṃ prāptamupacārapadaṃ kriyābhūrārādhanopāyamātrameva bhaktānāṃ tu bhavadaikātmyarūpāyā nirvṛteḥ sa prasaro vikāsaḥ sa iti vidheyāpekṣaṃ puṃliṅgam || 40 || apyasambaddharūpā'rcā bhaktyunmādanirargalaiḥ | vitanyamānā labhate pratiṣṭhāṃ tvayi kāmapi || 41 || apīti | pūjāyāṃ manāgapīti kartavyatā'nyathābhāve pratyavāyaḥ yaḥ prakriyāśāstre yuktaḥ āścaryaṃ punaridaṃ bhaktyunmādena samāveśavaivaśyena nirargalaiḥ vismṛtetikartavyatāniyamairasambaddharūpāpi asamañjasā'pi arcā vitanyamānā prasāryamāṇā kāmapīti kriyāniṣṭhaiḥ sambhāvayitumapyaśakyāmasāmānyāṃ pratiṣṭhāṃ samyagābhimukhyenāvasthitiṃ tvayi labhate ityadbhutadhvaniḥ || 41 || svādubhaktirasāsvādastabdhībhūtamanaścyutām | śambho tvameva lalitaḥ pūjānāṃ kila bhājanam || 42 || svādviti | svāduścamatkārasāro yo bhaktirasastasyāsvādanena stabdhībhūtaṃ calitacāñcalyaṃ yanmanastataścyut cyavanaṃ prasaro yāsāṃ pūjānāṃ viśvārpaṇakriyāṇāṃ tāsāṃ lalito hṛdyucitastvameva cidātmā śambho śreyonidhe bhājanamāśrayaḥ p. 138) kileti yuktau etadeva yujyata ityarthaḥ anyasya brahmāderbhedamayatvenedṛgarcāpātratvābhāvāt pūjānāmiti bahuvacanaṃ vicitraviśrāntisāratāprathanāya || 42 || paripūrṇāni śuddhāni bhaktimanti sthirāṇi ca | bhavatpūjāvidhau nātha sādhanāni bhavantu me || 43 || paripūrṇānīti | bhavataścinnāthasya pūjāvidhau avaśyakāryāyāmarcāyāṃ mama sādhanāni cakṣurādīni ata eva cinmarīcimayatvācchuddhāni bhaktimanti viśvārpaṇena tvatsevāparāṇi kadācidapi pāśavavāsanā'spṛṣṭatvāt sthirāṇi nityamīdṝṃśyeva bhavantu || 43 || aśeṣapūjāsatkośe tvatpūjākarmaṇi prabho | aho karaṇavṛndasya kā'pi lakṣmīrvijṛmbhate || 44 || aśeṣeti | imāmeva daśāṃ vimṛśannāha śaktīnāmullāsaprasarādiprabhavaśīlaprabho aśeṣāṇāṃ pūjānāṃ vicitrāṇāṃ satkośe śobhanagañjarūpe tvatpūjākarmaṇi pūrṇacidānandaghanaśrīmannāthabhairavasvarūpaviśrāntau karaṇavṛndasya raśmicakrasya aho kā'pi svasaṃvitsākṣikā lakṣmīḥ dīptirvijṛmbhate sphuratīti mahārthaparipūrṇasyāsya sāropadeśavarṣīṇi imāni sūktānyullasanti || 44 || eṣā peśalimā nātha tavaiva kila dṛśyate | viśvevaro'pi bhṛtyairyadarcyase yaśca labhyase || 45 || eṣā iti | tānyevāha peśalimā saralatā tavaiveti cidghanatvena sarveṣāmātmano viśveśvaratve'pi sadāśivādīnāmapi svāmī arcyase samāviśyase labhyase nirargalamātmīkriyase || 45 || sadā mūrtādamūrtādvā bhāvādyadvāpyabhāvataḥ | uttheyānme praśastasya bhavatpūjāmahotsavaḥ || 46 || p. 139) sadeti | mūrto bhāvo ghaṭādiḥ amūrtaḥ sukhādiḥ mūrto bhāvo ghaṭasya kapālāni abhāvo vikalpakalpitaprasajyapratiṣedhātmā tata uttheyāditi samastaṃ bhāvābhāvapadamadharīkṛtya unmajjyāmityarthaḥ bhavatpūjāmahotsavastvadviśrāntyudayaḥ bhāvādityādikā lyablope pañcamī || 46 || kāmakrodhābhimānaistvāmupahārīkṛtaiḥ sadā | ye'rcayanti namastebhyasteṣāṃ tuṣṭo'si tattvataḥ || 47 || kāmakrodheti | sarvacittavṛttīnāṃ kāmādibhiḥ svīkārātteṣāmevopādānamupahārīkṛtairvicārya tvayyevārpitaiḥ tatvatastuṣṭo'si harṣāmarṣabhayakrodhairmukto yaḥ sa ca me priyaḥ ityabhidhānāt nanu ca śrīmanmahārthasāroktimaye svakṛtastotre'yaṃ śloko dadrusthānīyaḥ satyam aśeṣavāsanāgranthītyādikasyāpi smartavyaṃ lokavadbhavattame nijanijeṣu asminneva jagati āvedakatpānāśanasamullāsa na kvāpi gatve'tyādayastvanuguṇā apyatra ślokā na santi udayamasamañjasaśayyāprastāriṇaḥ viśvāvartasyaiva prasādaḥ evamanyeṣvapi stotreṣvevaṃprāyaṃ bahuracitamasti na tvasmābhirnodghāṭitamityalam sūktānyevānusarāmaḥ || 47 || jayatyeṣa bhavadbhaktibhājāṃ pūjāvidhiḥ paraḥ | yastṛṇaiḥ kriyamāṇo'pi ratnairevopakalpate || 48 || jayatīti | apirbhinnakramastena tṛṇairapi kriyamāṇaḥ yo ratnairevopakalpate pūrṇaviśrāntiprado bhavati sa bhagavadbhaktibhājāṃ tvatsamāveśena śālināṃ paraḥ pūrṇaḥ pūjādhirjayatīti śivam || 48 || iti śrīmadīśvarapratyabhijñākārotpaladevācāryaviracitasaptadaśastotre parameśvarastotrāvalau divyakrīḍābahumānanāmani śrīkṣemarājaviracitā vivṛtiḥ || 17 || p. 140) oṃ tatsat | jagatontarato bhavantamāptvā punaretadbhavatontarāllabhante | jagadīśa tavaiva bhaktibhājo na hi teṣāmiha dūrato'sti kiṃcit || 1 || oṃ jagata iti | he jagadīśa ye tavaiva cidrūpasya svātmano bhaktibhājaste jagato viśvasyāntarato madhyāt bhavantamāptvā prakāśamānavyavahārapadādeva prakāśarūpaṃ tvāṃ labdhvā punarasya te jagadbhavataścidrūpasyāntarato madhyāllabhante yasmātteṣāṃ bhaktibhājāṃ samyak pratyabhijñātaviśvātmakatvatsvarūpāṇāmiha jagati dūre na kiṃciditi sarvasya svāṅgakalpatvena sphuraṇāt taduktam yo māṃ paśyati sarvatra sarvaṃ ca mayi paśyati | ityādi gītāsu || 1 || kvacideva bhavānkvacidbhavānī sakalārthakramagarbhiṇī pradhānā | paramārthapade tu naiva devyā bhavato nāpi jagattrayasya bhedaḥ || 2 || kvaciditi | muktau kvaciditi tadupāyatāyāṃ bhoge ca bhavānī parā śaktiḥ sakalaḥ kālādikṣityantaḥ arthakramaḥ prameyarāśirgarbhe'ntaḥ śimbikābījavatsaṃspṛṣṭau yasyāḥ paramārthapade galitakalpanāyāṃ tātvikyāṃ dṛṣṭau punaḥ jagattrayasyāpi bhavātibhavābhayātmanaḥ tvatto bhedo nāsti kiṃ punaḥ śakteḥ || 2 || no jānate subhagamapyavalevapanto lokāḥ prayatnasubhagā nikhilā hi bhāvāḥ | p. 141) cetaḥ punaryadidamudyatamapyavaiti naivātmarūpamiha hā tadaho hato'smi || 3 || no jānata iti | lokāstāvadavalepavantaḥ santaḥ subhagamapi cidātmakaṃ rūpaṃ bhāvānāṃ na jānanti yataḥ prayatnane sarvathā niścayena subhagā utkṛṣṭā eva nikhilāḥ sarve bhāvāḥ prakāśamānatvena cinmayatvātpunarāstāṃ bhāvasvarūpajñānaṃ āścaryamātmano'pi rūpamudyatamapi ceto yatraivāvaiti samāveśadhārārurukṣāraṇakākrāntamapi yaścidaikātmyaṃ na labhate tat hato'smi iti jagati samāveśaprakarṣamalabhamānasya tāmyata iyamuktiḥ || 3 || bhavanmayasvātmanivāsalabdha- sampadbharābhyarcitayuṣmadaṅghriḥ | na bhojanācchādanamapyajastra- mapekṣate yastamahaṃ namāmi || 4 || bhavanniti | bhavān cidrūpaḥ prakṛtaṃ rūpaṃ yasya tathābhūte svātmani nivāsena viśrāntyā labdhena sampadbhareṇa paramānandabhūtiprasareṇābhyarcitau gāḍhamabhedenāvaṣṭabdhau yuṣmadaṅghro yena tathā bhūto'jastraṃ yo bhojanācchādanamapi nāpeks'te aśnanyadvātadveti sthityā vyavahārānapekṣaḥ pūjāpara eva tamahaṃ naumi || 4 || sadā bhavaddehanivāsasvastho- pyantaḥ paraṃ dahyata eṣa lokaḥ | tavecchayā tatkuru me yathā'tra tvadarcanānandamayo bhaveyam || 5 || sadeti | sadā bhavadīye dehe upacite svarūpeti vasanena vastutaḥ svasthaḥ ānandamayopyeṣa lokaḥ tavecchayā bhedapravāharūpayā p. 142) tvanmayyā śaktyā ataḥ paramatiśayena dahyate tadduḥkhairāyāsyata yata evaṃ yasmāttavecchayā'nujighṛkṣayā'tra kalpite viṣaye tvaṃ me bhaktasya taditi tathā kuru yathā'haṃ tvadarcanānandamayaḥ syām || 5 || svarasoditayuṣmadaṅghripadma- dvayapūjāmṛtapānamuktacittaḥ | sakalārthacayeṣvahaṃ bhaveyaṃ sukhasaṃsparśanamātralokayātraḥ || 6 || svaraseti | svarasenāprayatnamevoditā yā yuṣmadaṅghripūjā tvatsamāveśasampatsaivāmṛtapānaṃ tatra saktacitto viśrāntimānasaḥ sakaleṣu heyopādeyādyabhimateṣu arthacayeṣu vyavahāreṣu ahaṃ sukhasparśanamātralokayātro bhaveyaṃ svānandollāsasārajagadvyavahāraḥ syām || 6 || sakalavyavahāragocare sphuṭamantaḥ sphurati tvayi prabho | upayāntyapayānti cāniśam mama vastūni vibhāntu sarvadā || 7 || sakaleti | sarvadā sadā'niśaṃ nirvirāmaṃ vyavahāraviṣayasyāntarmama tvayi cidrūpe sphuṭaṃ sphurati sati sarvāṇi vastūni upayāntyapayānti ca sṛjyamāṇāni saṃhriyamāṇāni ca sphurantu tvadāviṣṭo'haṃ sadā bhāvasargasaṃhārakṛtsyāmityarthaḥ upayāntyapayānti ceti pāṭhe āgacchanto'pi darpaṇapratibimbavadvilīyamānā eva na tvavasthitiṃ manāgapi bhajamānā bhāntu iti vyākhyeyaṃ ca evārthe udyanto vinaśyantaśca lokavadyathā bhānti tathā bhāntviti vā yojyam || 7 || p. 143) satatameva tavaiva pure'thavā'- pyarahito vicareyamahaṃ tvayā | kṣaṇalavopyatha mā sa bhavet sma me na vijaye nanu yatra bhavanmayaḥ || 8 || satatamiti | tavaiva sambandhini pure pūrake śānte pade vicareyaṃ śāktasamāveśaśālī syām athavā tvayā virahita iti śāmbhavasamāveśamayaḥ athavā bhavanmaya iti tvadrūpo vimuktasvabhāvo yatra na vijaye na sarvotkarṣeṇa varte sa kṣaṇalavo'pi me mā bhūdityuttarottarasātiśayadaśāśaṃsāparametat nanu vitarke || 8 || bhavadaṅgaparisravatsuśītā- mṛtapūrairbharite samantato'pi | bhavadarcanasampadeha bhaktā- stava saṃsārasarontare caranti || 9 || bhavaditi | tava bhaktāḥ bhavadarcanasampadā tvadviśrāntisampadopalakṣitā iha saṃsārasaraso bhavasamudrasyāntare madhye caranti vyavaharanti kīdṛśi bhavadīyātparaśaktirūpādaṅgātparitaḥ samantātsravadbhiḥ suṣṭu śītalaiḥ duḥkhānalatāpopaśāntidairamṛtapūrairānandollāsaiḥ samantādbharite pūrite iti yāvat || 9 || mahāmantratarucchāyāśītale tvanmahāvane | nijātmani sadā nātha vaseyaṃ tava pūjakaḥ || 10 || mahāmantreti | mahāmantraḥ paravāgrūpaḥ śuddhā'haṃvimarśa eva śaktiśākhāśataiḥ prasṛtatvāttarustasya chāyayā kāntyā śītale p. 144) bhedasantāpahāriṇi tvanmahāvane tvameva cidānandātmā mahāvanaṃ vipulaṃ viśrāntisthānaṃ tatra nijātmani svasvabhāve nātha sadā tava pūjakaḥ tvadarcāparo vaseyaṃ sthitiṃ badhnīyām || 10 || prativastu samastajīvataḥ pratibhāsi pratibhāmayo yathā | mama nātha tathā puraḥ prathāṃ vraja netratrayaśūlaśobhitaḥ || 11 || prativastviti | prativastu pratibhāvaṃ samastajīvataḥ sarveṣāṃ jīvānāmasi tvaṃ yathā pratibhāmayaḥ saṃvidrūpaḥ nīlādigrahaṇānyathānupapatyā pratibhāsi apratyabhijñāto'pi vastutaḥ sphurasi tathā mama dāsasya nātha puro'gre sarvatra netratrayeṇa śūlena ca śobhitaḥ niratiśayāsādhāraṇābhijñānena samyak pratybhijñātaḥ san prathāṃ vraja prakaṭībhava samāveśena sphuretyarthaḥ netratrayaśūle asādhāraṇābhijñānopalakṣaṇapare na punaratrākāre bharaḥ samastajīvata iti yoge śam || 11 || abhimānacarūpahārato samatābhaktibhareṇa kalpitāt | paritoṣagataḥ kadā bhavā- nmama sarvatra bhaveddṛśaḥ padam || 12 || abhimāneti | abhimāno'haṅkāra eva caruḥ sthālīpākastasyopahāro bhagavatyarpaṇaṃ parāhaṃbhāvagrahaṇaṃ tataḥ kīdṛśānmama maheśvaraḥ svāmī astītyevaṃ samatāpradhānaḥ yo bhaktirasaḥ sevāprasarastena kalpitātsampāditātparitoṣaṃ gataḥ prasannaḥ san bhavā- p. 145) nkadā sarvatra mama dṛśo darśanasya padaṃ viśrāntibhūrbhavet galite dehādyabhimāne tvanmayameva viśvaṃ sākṣātkuryāmityarthaḥ || 12 || nivasanparamāmṛtābdhimadhye bhavadarcāvidhimātramagnacittaḥ | sakalaṃ janavṛttamācareyaṃ rasayansarvata eva kiṃcanāpi || 13 || nivasanniti | ahaṃ bhavadarcanavidhimātre magnacittaḥ āsaktaḥ san paramāmṛtābdhimadhye cidānandasamudrasyāntarvasan sakalaṃ janavṛttaṃ lokaceṣṭitamācareyaṃ kīdṛk sarvataḥ sarvasyaiva madhyāt kiṃcanāpi alaukikamānandasvarūpamabhīṣṭaṃ rasayan || 13 || bhavadīyamihāstu vastutatvaṃ vivarītuṃ ka ivātra pātramarthe | idameva hi nāmarūpaceṣṭā- dyasamante harate haro'si yasmāt || 14 || bhavadīyamiti | iha jagati yāvatkiṃcidvastu tatsarvaṃ bhavadīyaṃ tvadvibhūtirūpamiti etadomityevāstu atrārthatatvaṃ vivarītuṃ ka iva bhaktimān pātraṃ na kaścit yato yāvadvayaṃ etadvicārayituṃ prakramāmahe tāvadyadupakramavicāraḥ tattvadīyamidamevāsāmānyamanubhavasiddhaṃ nāmarūpaceṣṭādi maheśvara ityādi nāmacidghanaṃ rūpaṃ sarvasṛṣṭisaṃhārakāriṇī ceṣṭādigrahaṇātsarvajñatā svatantrādirūpastatprathamameva sphurat taddharate samāveśavaikalyāpādanena vismṛtavyāpārānasmānsampādayati yuktaṃ caitat yatastvaṃ haratīti hara ityanvarthanāmnā || 14 || p. 146) śāntaye na sukhalipsutā manā- gbhaktisambhṛtamadeṣu taiḥ prabho | mokṣamārgaṇaphalā'pi nārthanā smaryate hṛdayahāriṇaḥ puraḥ || 15 || śāntaya iti | bhaktyā sambhṛto mado yatra teṣu tvaddāseṣu viṣaye śāntaye duḥkhanivṛttaye yā sukhalipsutā bhogaspṛhā sā manāgapi nāsti bhaktisambhṛtamadatvādeva taiśca puraḥ prabho iti sākṣātkṛtasyāgre mokṣamārgaṇaphalāpyarthanā na smaryate kīdṛśaprabhoḥ hṛdayahāriṇaḥ māyāpramātṛṇāṃ śamayataḥ ata eva yeṣāṃ hṛdayameva hṛtaṃ te kathamanyatsmareyurityeṣāṃ samāveśaparataivoktā || 15 || jāgaretaradaśāthavā parā yā'pi kācana manāgavasthiteḥ | bhaktibhājanajanasya sā'khilā tvatsanāthamanaso mahotsavaḥ || 16 || jāgareti | avasthiterjagadvyavasthāyāḥ sambandhinī yā kācit jāgarasvapnasuṣuptadaśā manāgiti saṅkucitā'pi sā sarvā bhaktimatastvatsanāthamanasaḥ tvadadhiṣṭhitacittasya mahotsavo mahābhyudayaḥ tvatsanāthatvādeva || 16 || āmano'kṣavalayasya vṛttaya- ssarvataḥ śithilavṛttayo'pi tāḥ | tvāmavāpya dṛḍhadīrghasaṃvido nātha bhaktidhanasoṣmaṇāṃ katham || 17 || p. 147) āmana iti | he nātha āmanormanaḥparyantaṃ akṣavalayasyendriyagrāmasya vṛttayo vyāpārāḥ sarvatra śithilavṛttayaścañcalā api yāstāḥ bhaktidhanena soṣmaṇāmūrjasvināṃ tvāṃ cidrūpaṃ prāpya dṛḍhā aśithilā dīrghāśca tvadaikātmyena tvadvadevāvasthāpnavaḥ śuddhabodharūpāḥ kathamiti svātmanyevāsya vismayaḥ || 17 || na ca vibhinnamasṛjyata kiñcida- styatha sukhetaradatra na nirmitam | atha ca duḥkhica bhedi ca sarvathā- 'pyasamavismayadhāma namo'stu te || 18 || na ceti | ādisargādau tvayā na ca naiva kiṃcidbhinnam asṛjyata sṛṣṭaṃ nāpyasti svato vibhinnaṃ kiṃcit athaśabdo'pyarthe sarvasya cetyamānatvena cinmayatvādbhedāsambhavaḥ atha ca sukhetaraduḥkharūpaṃ na kiṃcinnirmitam uktādeva hetoḥ kiṃcicchabdastriryojyaḥ atha caivaṃ sarvathaiva duḥkhi ca bhinnaṃ cāpireva śabdārthaḥ tvadaikātmyāpratyabhijñānāccaiva evamasamavismayadhāma asāmānyāścaryabhūme te tubhyaṃ namo'stu || 18 || kharaniṣedhakhadāmṛtapūraṇo- cchalitadhautavikalpamalasya me | dalitadurjayasaṃśayavairiṇa- stvadavalokanamastu nirantaram || 19 || khareti | kharā viṣamā yā niṣedhakhadā tvadakhyātidarī tasyā amṛtena tvadadvayapīyūṣeṇa yatpūraṇaṃ tenocchalitamutplāvitamata eva dhautaṃ vikalpamalaṃ yasya tasya tathā dalitaścūrṇito durjayaḥ saṃśaya eva vairī ripuryena tādṛśaḥ sato mama tvadavalokanaṃ cidghanatvadātmasphuraṇaṃ niraṃtaraṃ ghanamastu || 19 || p. 148) sphuṭamāviśa māmathāviśeyaṃ satataṃ nātha bhavantamasmi yasmāt | rabhasena vapustavaiva sākṣā- tparamāsattigataḥ samarcayeyam || 20 || sphuṭamiti | he nātha tvaṃ tāvatsphuṭaṃ prakaṭaṃ kṛtvā na tu gūhitatvena samāviśa athānantaramevaṃvidhe tvai sati upajātasāmarthyo'smi ahaṃ bhavantaṃ satatamāviśeyaṃ gāḍhāvaṣṭambhena svīkaromyeveti niyoge liṅ yasmāditi evaṃ sati paramāsattigato'tinikaṭaṃ prāptastavaiva rabhasena tvarayā sākṣādvapustātvikaṃ svarūpaṃ samyagarcayeyaṃ samāviśeyamiti yāvat || 20 || tvayi na stutiśaktirasti kasyā- pyathavā'styeva yatoti sundaro'si | satataṃ punararthitaṃ mamaita- dyadaviśrānti vilokayeyamīśam || 21 || tvayīti | kasyāpīti brahmopendrarudrāderapi bhedamayatvena cidghanaparameśvararūpāpratyabhijñānāt atisundara iti cidānandaghanasvātmarūpatvādatispṛhaṇīyo hṛdayahārī ato yastvāmātmānaṃ pratyabhijānāti tasya kasyāpyasāmānyasya tvayi stutiśaktirastyeva kasyāpītyāvartya yojyaṃ mama punaḥ stotussatatametadarthitaṃ vāñchitaṃ yadaviśrānti nirvirāmaṃ tvāmīśaṃ samavalokayeyam sākṣātkuryāmiti śivam || 21 || iti śrīmadutpaladevācāryaviracitau stotrāvalau āviṣkāranāmnyaṣṭādaśe stotre śrīrājānakakṣemarājaviracitā vivṛtiḥ || 18 || p. 149) oṃ prārthanābhūmikātītavicitraphaladāyakaḥ | jayatyapūrvavṛttāntaḥ śivaḥ saṅkalpapādapaḥ || 1 || oṃ prārthaneti | saṅkalpatarurvāñchitameva dadāti śivastu prārthayitumaśakyamapītyapūrvavṛttāntaḥ || 1 || sarvavastunicayaikanidhānā- tsvātmanastvadakhilaṃ kila labhyam | asya me punarasau nija ātmā na tvameva ghaṭase paramāstām || 2 || sarvavastviti | tvaditi tvattaḥ svātmanaḥ sarvārthaikāśrayātkila viśvaṃ labhyam asyeti sadā svarūpanibhālanapravaṇasya mama punaḥ paraṃ labhyamāstāṃ tvameva nija ātmā svaṃ svarūpaṃ na ghaṭase vyutthānasamaye na prakāśase iti yāvat || 2 || jñānakarmamayacidvapurātmā sarvathaiṣa parameśvara eva | syādvapustu nikhileṣu padārthe- ṣveṣu nāma na bhavet kimutānyat || 3 || jñānakarmeti | sarvavastuṣu cidvapurjñānakriyātmā parameśvara ātmaiva sarveṇa prakāreṇa tvadhiṣṭhānena vapuḥ svarūpaṃ syādastīti sambhāvyate eṣa iti sphuradrūpaḥ nanu vicitrakāryakaraṇānāṃ nānādeśasvarūpāṇāṃ kathamekeśvarātmatā sambhāvyate ityāha eṣa vastuṣu anyathā punarnāmaiva saṃjñaiva na bhavet kimutānyatkāryakāraṇasvarūpādikaṃ prakāśamayatvaṃ vinā kasyāpyasiddheranyathā ityadhyāhāryam || 3 || p. 150) viṣamārtimuṣā'nena phalena tvaddṛgātmanā | abhilīya pathā nātha mamāstu tvanmayī gatiḥ || 4 || viṣameti | viṣamārti saṃsāratāpaṃ muṣṇāti yastvaddṛgātmā tvatsākṣātkārarūpaḥ panthā tena me abhilīya phalena phalataḥ tvanmayī tvadekarūpā gatiḥ prāptirastu bhuktā devadattagamanamiti vat abhilīyetyatra ktāpratyaye yojayitvā parato'stviti yojyam abhilīleti pāṭhe abhilīlasphuraccidānandavilāseti vyākartavyam || 4 || bhavadamalacaraṇacintāratnalatā- 'laṅkṛtā kadā siddhiḥ | siddhajanamānasānāṃ vismayajananī ghaṭeta mama bhavataḥ || 5 || bhavaditi | bhavato'malāḥ śuddhā ye caraṇāḥ jñānakriyādimarīcayasteṣu cintā punaḥ punarnibhālanaṃ saiva sarvasampatpradatvādratnalatā alaṅkṛtā samprāptatattadanekaśaḥśobhā kadā mama pūrṇā siddhirghaṭeta bhavataḥ sakāśātkīdṛśī siddhajanamānasānāṃ yogicittānāṃ vismayajananī || 5 || karhi nātha vimalaṃ mukhabimbaṃ tāvakaṃ samavalokayitāsmi | yatsravatyamṛtapūramapūrvaṃ yo nimajjayati viśvamaśeṣam || 6 || karhīti | vyutthānāvasthitasyeyamuktiḥ karhi nātha vimalaṃ mukhabimbaṃ paraṃ śāntarūpaṃ tava samavalokayitāsmi sākṣātkariṣyāmi p. 151) amṛtapūramānandaprasaramapūrvamalaukikaṃ lokayitṛlokyarūpaṃ viśvaṃ nimajjayati || 6 || dhyātamātramuditaṃ tava rūpaṃ karhi nātha paramāmṛtapūraiḥ | pūrayettvadavibheda vimokṣā- khyātidūravivarāṇi sadā me || 7 || thyātamātramiti | tvadavibheda eva mokṣaḥ bhedabandhāpagamaḥ tasyākhyātiraprathā tadīyāni dūrāṇi vivarāṇi gahanānyākāṅkṣāmayāni gartāni karhi kadā me dhyātamātramuditaṃ cintanānatarameva viakasitaṃ tattava sambandhi rūpaṃ kartṛ sadā paramāmṛtapūrairānandavisaraiḥ pūrayedāplāvayet || 7 || tvadīyānuttararasāsaṅgasantyaktacāpalam | nādyāpi meṃ mano nātha karhi syādastu śīghrataḥ || 8 || tvadīyeti | tvadīyo'nuttaro rasaḥ paracitprasaraḥ tadāsaṅgaḥ tatparatvaṃ tenāpi santyaktacāpalaṃ galitavyutthānam adyāpīti asakṛdāsvādite'pi samāveśe karhi śīghraṃ syādityādi gāḍhotkaṇṭhāparatvaṃ sūcayati || 8 || mā śuṣkakaṭukānyeva paraṃ sarvāṇi sarvadā | tavopahṛtya labdhāni dvandvānyapyāpatantu me || 9 || meti | tavopahṛtya labdhāni cinmayatvena tvayyanupraviśya vyutthāne samāveśasaṃskārarasāsvādānyāsāditāni paraṃ sarvakālaṃ sarvāṇi dvandvāni śītoṣṇādīnyapi āpatantu śuṣkakaṭukānyeva punastvadadvayasparśāmṛtapūrṇatvādrūkṣaduḥsvādaprāyāṇi || 9 || p. 152) nātha sāmmukhyamāyāntu viśuddhāstava raśmayaḥ | yāvatkāyamanastāpatamobhiḥ parilupyatām || 10 || nātheti | sāṃmukhyamāyāntu dehādiprathāṃ nimajya prasphurantu śuddhā anugrahaparā raśmayaḥ śaktayaḥ kāyamanastāpatamobhiriti kāyamanastāpā eva tamāṃsi taiḥ parilupyatāṃ samantānnaśyatām || 10 || deva prasīda yāvanme tvanmārgaparipanthikāḥ | paramārthamuṣo vaśyā bhaveyurguṇataskarāḥ || 11 || deveti | prasādaḥ prāgvat tvanmārgaparipanthikāḥ paramārthaśāktabhūmipraveśarodhinaḥ ata eva paramārthaṃ cidabhedaṃ muṣṇantyapaharantyanupabhogyaṃ sampādayanti ye guṇāḥ sattvādaya eva taskarāḥ te vaśyā bhūyāsuḥ taduktam guṇādisyandaniṣpandāḥ syurjñasyāparipanthinaḥ iti prasīda bhūyāsuriti loḍliṅau sambhūya āśīrviśiṣṭāṃ prārthanāṃ gamayataḥ yathā lunīhītyādau loḍvacane karmavyatihārādevamanyatrāpi smartavyam svāmini prasanne caurā vaśyā bhavantīti laukikorthaḥ spaṣṭa eva || 11 || tvadbhaktisudhāsārairmānasamāpūryatāṃ mamāśu vibho | yāvadibhāstuhyante niḥśeṣāsāravāsanāḥ plutvā || 12 || tvadbhaktīti | mānasaṃ cittaṃ saraśca asārāḥ kutsitāḥ sarasyapyāsāraiḥ pūrite asāravāsanāḥ kaṭūdakavāsanāḥ plutvotpatya svayameva tuhyante bahirniḥsaranti || 12 || mokṣadaśāyāṃ bhakti- stvayi kuta iva martyadharmiṇo'pi na sā | p. 153) rājati tato'nurūpā- māropaya siddhibhūmikāmaja mām || 13 || mokṣeti | mokṣadaśā paramaśivatā jīvanmuktatā tantroktaprāyatā yadanenaivoktam tāmāsādya daśāṃ rūḍhā muktakalpā vayaṃ tata iti martyadharmiṇa ityapratyabhijñātātmasvarūpasya anurūpāmiti prāgvadrudraśaktisamāveśamayīṃ paramasiddhibhūmiṃ tatraiva prabhudāsabhāvasya sphuṭaṃ sphuraṇāt || 13 || siddhilavalābhalubdhaṃ māmavalepena mā vibho maṃsthāḥ | kṣāmastvadbhaktimukhe prollasadaṇimādipakṣato mokṣaḥ || 14 || siddhīti | samāveśātmakapūrṇasiddhyapekṣayā bhedamayāṇimādayaḥ siddhilavāstalābhe lubdhaṃ mā maṃsthāḥ avalepeneti māṃ siddhilavalubdhamākalayya māvalepaṃ kuryā iti yāvat nanu pārameśanaye sādhakānāṃ siddhyupabhogānantaraṃ bhuktā bhogāṃśchivaṃ vrajet ityāmnāyeṣu śivataiva śrūyate tarhi mandā rucirityāśaṅkya yuktimāha prollasadaṇimādipakṣādanantaraṃ yo mokṣastvadbhaktimukhe tvatsamāveśānandasya purataḥ kṣāmaḥ atyalpaḥ || 14 || dāsasya me prasīdatu bhagavānetāvadeva nanu yāce | dātā tribhuvananātho yasya na tanmādṛśāṃ dṛśo viṣayaḥ || 15 || dāsasyeti | etāvaditi na tu āṇimādi prasīdatu p. 154) iti tribhuvanaṃ prāgvat yasyetyasambhāvyasya phalasya tatphalaṃ sadṛśamiti na mādṛśāṃ dṛśa iti buddheḥ || 15 || tvadvapuḥ smṛtisudhārasapūrṇe mānase tava padāmbujayugmam | māmake vikasadastu sadaiva prasravanmadhu kimapyatilokam || 16 || tvaditi | pādāmbujayugmaṃ prāgvat vikasadbhedasaṅkocamujjñat madhu paramānandarūpaṃ mādhuryam atilokamalaukikaṃ rasapūrṇe ca mānase ambujaṃ vikasanmadhu sravati || 16 || astu me prabhurasau janako'tha tryambako'tha jananī ca bhavānī | na dvitīya iha ko'pi mamāstī- tyeva nirvṛtatamo vicareyam || 17 || astviti | asāviti cidghano me prabhuranugrāhakaḥ janakaḥ pramātṛtollāsakaśca tryambakastathā bhavānī parāśaktiḥ jananī prabhvī cāstu īdṛśasyaiva pratyabhijñātamaheśvarasvarūpasya me iha jagati na dvitīyaḥ ko'pyasti mameti śeṣe ṣaṣṭhī ityeva etāvataiva nirvṛtatamo'tyarthaṃ pramudito vicareyaṃ vihareyamiti śivam || 17 || iti śrīmadutpaladevācāryaviracitastotrāvalāvudyotanābhidhānaikonaviṃśastotre śrīkṣemarājaviracitā vivṛtiḥ || 19 || p. 155) oṃ nāthaṃ tribhuvananāthaṃ bhūtisitaṃ trinayanaṃ triśūladharam | upavītikṛtabhogina- mindukalāśekharaṃ vande || 1 || oṃ nāthamiti | tribhuvanaṃ prāgvat bhūtirviśvamayī vibhūtistayā sitaṃ sambaddhaṃ ṣiñ bandhane ityasya sitaśabdaḥ trīṇi icchājñānakriyākhyāni nayanāni yasya bhedoddalanahetoḥ prajvaladjñānarūpasya triśūlasya dhārakam upa samīpe vītīkṛtāḥ viśeṣeṇetāḥkṛtāḥ saṃhṛtāśca bhoginaḥ prasarā yena vītaḥ vīgatāvityasya prayogaḥ indukalā viśvajīvinī citiśaktiḥ śekharaṃ mukhyaṃ rūpaṃ yasya samagrameyamayī indukalā vā svātantryaprathane hetutvāt śekharaḥ krīḍārthamāhāryaṃ maṇḍanaṃ yasya taṃ vande iti prāgvat bāhyakrameṇa spaṣṭārthaḥ || 1 || naumi nijatanuvinissaradaṃśuka- pariveṣadhavalaparidhānam | vilasatkapālamālā- kalpitanṛttotsavākalpam || 2 || naumīti | nijatanuścinmayaṃ rūpaṃ tato viniḥsaran sphuran aṃśukapariveṣo raśmipuñjaprasara eva dhavalaṃ śuddhaṃ paridhānaṃ prāvaraṇaṃ yasya prasaratprakṛtiḥ śiva iti sthityā svaśakticakreṇa satatamāśliṣṭamityarthaḥ vikasantyā svātmaniyojanena dedīpyamānayā vilasantyā sphurantyā kapālamālayā sadāśivādisakalāntāśeṣapramātṛmuṇḍamālayā kalpito nṛttotsave svātantryavijṛmbhābhyudaya ākalpo maṇḍanaṃ yena bāhyakramaḥ spaṣṭaḥ || 2 || p. 156) vande tān daivataṃ yeṣāṃ haraśceṣṭā harocitāḥ | haraikapravaṇāḥ prāṇāḥ sadā saubhāgyasadmanām || 3 || vande iti | harocitāḥ sṛṣṭisaṃhārānugrahādirūpāḥ haraikapravaṇāḥ nityatatsamāveśarasikāḥ prāṇā jīvitamata eva saubhāgyasadmatvaṃ paramānandapūrṇatvena viśvaspṛhaṇīyatvāt || 3 || krīḍitaṃ tava maheśvaratāyāḥ pṛṣṭhato'nyadidameva yathaitat | iṣṭamātraghaṭiteṣvavadāne- ṣvātmanā paramupāyamupaimi || 4 || krīḍitamiti | samāveśasphāreṇa jagatkrīḍātvena paśyateyamuktiḥ | tava maheśvaratāyāḥ pṛṣṭhataḥ evoparyevānyadidaṃ krīḍitaṃ yathaitaditi pradarśanārthe iṣṭamātraghaṭiteṣu icchāmātrasampanneṣu avadāneṣu adbhutakarmasu tvadīyapañcavidhakṛtyātmasu cariteṣvahamātmanā svayameva paripūrṇamupāyaṃ svabalākramaṇamukhe'pi prāpnomi tvatsamāveśātsvaṃ cidbalamākramya tvadvadahaṃ pañcavidhakṛtyakārī yat tattavāparaṃ krīḍitamityarthaḥ evakāro bhinnakramaḥ || 4 || tvaddhāmni viśvavandye'smi- nniyati krīḍane sati | tava nātha kiyān bhūyā- nānandarasasambhavaḥ || 5 || p. 157) tvaditi | viśvavandyaṃ yattvaddhāma tvanmahaḥ tatrāntariyati viśvātmanyasminniyati krīḍane sati tava bhūyāniti analpaḥ svānandānurūpameva sarvaḥ krīḍati yasya cedviśvaṃ krīḍā tasya aparyanta evānanda iti svātmanastaddāsatayā ślāghāṃ vyanakti ata eva nāthetyāmantraṇam || 5 || kathaṃ sa subhago mā bhū- dyo gauryā vallabho haraḥ | haro'pi mā bhūdatha kiṃ gauryāḥ paramavallabhaḥ || 6 || kathamiti | subhagaḥ sarvasya spṛhaṇīyaḥ gauryāḥ parasyāḥ śakteḥ vallabhaḥ spṛhaṇīyaḥ sa ānandaghanaḥ parayā bhaṭṭārikayā'liṅgita ityarthaḥ haraḥ samāveśacamatkāreṇa hṛdayahārī dvaitapadasya saṃhartā ca yaḥ paraśakteḥ paramavallabha eva || 6 || dhyānāmṛtamayaṃ yasya svātmamūlamanaśvaram | saṃvillatāstathārūpā- stasya kasyāpi sattaroḥ || 7 || dhyāneti | yasya samāveśaśālinaḥ svātmano mūlaṃ kāraṇaṃ dhyānāmṛtamayaṃ svarūpagopanonmukhacidānandasārapratyabhijñātaśivabhaṭṭārakasvarūpaṃ yathoktamasti prabhurasau janako vā ityādi anaśvaraṃ cidrūpatayaiva nityaṃ tasya kasyāpyatidurlabhasya sattaroḥ santāpahāriṇaḥ śobhanapādapasya saṃvillatāḥ nīlasukhādijñānāni tathārūpā iti dhyānāmṛtamayya eva || 7 || p. 158) bhaktikaṇḍūsamullāsā- vasare parameśvaraḥ | mahānikaṣapāṣāṇa- sthūṇāpūjaiva jāyate || 8 || bhaktīti | bhaktirbhagavadanurāga eva vaivaśyadāyitvātkaṇḍūstasyāḥ samullāse pūrvanirṇītā pūjaiva mahānikaṣapāṣāṇasthūṇā nigharṣopalamayo mahāstambaḥ bhaktikaṇḍūṃ yaḥ praśamayya ānandaghanasvātmaviśrāntiheturjāyate ityarthaḥ || 8 || sadā sṛṣṭivinodāya sadā sthitisukhāsine | sadā tribhuvanāhāra- tṛptāya svāmine namaḥ || 9 || sadeti | tadevaṃ vyavahāre'pi prabhurdehādimāviśan | bhāntamevāntararthaughamicchayā bhāsayedbahiriti sthityā dehādimāviśato'pi bhagavataḥ pratikṣaṇaṃ tattadanantagrāhyagrāhakādyābhāsasaṃyojanāviyojanakrameṇa sṛṣṭyādihetutvaṃ ca mayā spandasandohe vitanya nirṇītamiti sa evāvekṣyaḥ || 9 || na kvāpi gatvā hitvā'pi na kiṃcidimameva ye | bhavaṃ tvaddhāma paśyanti bhavyastebhyo namo namaḥ || 10 || neti | ekāntadvādaśāntādipadaṃ paralokaṃ cāgatvā bhogānadharabhūmīḥ p. 159) śarīraṃ ca tyaktvā imamevāprabuddhānāṃ heyābhimataṃ tvaddhāma cidghanaṃ ye paśyanti bhavyāḥ divyamahārthadṛṣṭayāviṣṭāstebhyo namo namaḥ vīpsayaiṣāmeva paratattvavitvaṃ dhvanati || 10 || bhaktilakṣmīsamṛddhānāṃ kimanyadupayācitam | etayā vā daridrāṇāṃ kimanyadupayācitam || 11 || bhaktīti | kimanyaditi prāptavyasya prāptatvānnāstyevānyadyācitavyaṃ kimanyaditi paramārthasyānāsādanātkimanyenāsāraprāyeṇetyarthaḥ || 11 || duḥkhānyapi sukhāyante viṣamapyamṛtāyate | mokṣāyate ca saṃsāro yatra mārgaḥ sa śāṅkaraḥ || 12 || duḥkhānīti | tryayamapyetaccidānandaghananijabalākramaṇādeva bhavati mārgapadaṃ śāktapadavācakam || 12 || mūle madhye'vasāne ca nāsti duḥkhaṃ bhavajjuṣāṃ | tathā'pi vayamīśāna sīdāmaḥ kathamucyatām || 13 || mūle iti | prāgvat vyutthānāvasthitasyoktiḥ mūle madhye'vasāne iti saṃvidudayaprasaraviśrāntiṣu sīdāmaḥ vyutthānenābhibhūyāmahe || 13 || p. 160) jñānayogādinā'nyeṣā- mapyapekṣitumarhati | prakāśaḥ svairiṇāmeva bhavānbhaktimatāṃ prabho || 14 || jñāneti | prabho keṣāṃcit jñānayogakriyādyupāyairbhavān sphurati bhaktānāṃ punaḥ svairiṇāmupāyānapekṣiṇāṃ tvatsamāveśātprāptatvanmahimnāṃ ca bhavānprakāśasvabhāvaḥ sadeti yāvat || 14 || bhaktānāṃ nārtayo nāpya- styādhyānaṃ svātmanastava | tathāpyasti śivetyeta- tkimapyeṣāṃ bahirmukhe || 15 || bhaktānāmiti | ārtayaḥ kleśāḥ ādhyānaṃ prāptyabhilāṣeṇa cintanaṃ tava svātmana iti svātmatayaiva sphurataḥ tathāpīti bhaktatvādeva kimapīti paramānandaikātmyavyañjakaṃ nirnimittaṃ ca || 15 || sarvābhāsāvabhāso yo vimarśavalito'pi san | ahametaditi staumi tāṃ kriyāśaktimīśa te || 16 || sarveti | ahametaditi akhilaṃ yaḥ sarvābhāsā'vabhāsaḥ sadā viśveśvaraprakāśaḥ kīdṛg vimarśena paramānandacamatkāreṇa valito bṛṃhitaḥ kriyāśaktimīśaśaktimīśa te staumi iti prāgvat || 16 || p. 161) vartante jantavo'śeṣā api brahmendraviṣṇavaḥ | grasayamānāstato vande deva viśvaṃ bhavanmayam || 17 || vartante iti | api brahmendraviṣṇava iti sṛṣṭisthitikāriṇaḥ prasiddhāḥ āsatāṃ rudrādayaste'pi yāvadaśeṣā jantavaḥ kṣetrajñāḥ grasamāṇāḥ sadā svaviṣayā atipravaṇā vartante || 17 || sato vināśasambandhā- nmatparaṃ nikhilaṃ mṛṣā | evamevodyate nātha tvayā saṃhāralīlayā || 18 || sata iti | he nātha saṃhārakrīḍayā evamevocyate mattaccidekarūpātparamullāsitasvabhāvatvādadhikamiva yatkiñcitsadāśivāntaṃ tanmṛṣā na pṛthagbhavatītyarthaḥ yataḥ sato'nadhikasyāpyādhikyena ābhāsamānasya vināśena sambandhāccidātmanyeva vigalitatvena sthitirbhavati taduktam yatsadāśivaparyantam ityādi vināśotpattisaṃyutam ityantaṃ tathā kāryatākṣayiṇī tatra ityādi || 18 || dhyātamātramupatiṣṭhata eva tvadavapūrvarada bhaktighanānām | apya'cintyamakhilādbhutacintā- kartṛtāṃ prati ca te vijayante || 19 || dhyātamātramiti | mitayogibhiścintayitumaśakyamapi yatsvarūpaṃ p. 162) bhaktidhanānāṃ dhyātamātramupatiṣṭhate dhyānasamanantarameva sannidhīyate ityarthaḥ te ca bhaktāḥ ākhilāyāḥ adbhutacintāyāḥ kartṛtāṃ prati vijayante ta evāsāmānyavismayapravartakāḥ sarvotkarṣiṇa ityarthaḥ || 19 || tāvakabhaktirasāsava- sekādiva sukhitamarmamaṇḍalasphuritaiḥ | nṛtyati vīrajano niśi vetālakulaiḥ kṛtotsāhaḥ || 20 || tāvaketi | bāhyo'rthaḥ spaṣṭaḥ | vīrajanaḥ vidāritasaṃsāramahāpaśuḥ bhaktaloko niśi māyāmadhya eva nṛtyati cidvikāsena vilasatitarām kathaṃ tāvakabhaktirasāsavasekāt tvatsamāveśāmṛtasekādiva sukhitāni ānandananditāni marmamaṇdalāni pāśaḥ sañcayāsteṣāṃ sambandhibhiḥ sphuritairāsanamudrāsadṛśaiḥ vetālakulaipaśuhṛdayācca dṛkpratyayodayānuvartiśaktiśataiḥ kṛtotsāhaḥ paripoṣitacidabhyudaya iti śivam || 20 || ārabdhā bhavadabhinati- ramunā yenāṅgakena mama śambho | tenāparyantamimaṃ kālaṃ dṛḍhamakhilameva bhaviṣīṣṭa || 21 || ārabdheti | kvacidapyasadṛśaśailīdarśanādanārṣa ivāyaṃ ślokastathā'pivyākhyāyate | amunā cidadvayasamāveśotkarṣapradarśinā yenāṅgakena sarvānāsaṃlakṣyeṇa prakāreṇa śambho tava stutirārabdhā tena prakāreṇāparyantamimamakhilaṃ kālaṃ dṛḍhamavicalaṃ kṛtvā'sau bhavipīṣṭa prāpnuyāt bhūprāptāvityasya rūpamiti śivam || 21 || iti śrīmadutpaladevācāryaviracitastotrāvalau carvaṇāstotre viṃśaṃ śrīkṣemarājakṛtā vivṛtiḥ || 20 || oṃ tatsat | kleśānvināśaya vikāsaya hṛtsaroja- mojo vijṛmbhaya nijaṃ narinartayāṅgam | cetaścakoraciticandramarīcicakra- mācamya samyagamṛtīkuru viśvametat || 1 || śrutipathamitāsūktiśreṇī dhunoti bhavātapaṃ nirupamaparānandavyāptiṃ tanoti ca tatkṣaṇāt | iyamiti vibhoḥ śambhorbhaktyā paraṃ parameṣṭhino vihitalalitavyākhyā'smābhiḥ kṛtārthijanārthitaiḥ || 2 || viśvatraye'pi viśadairasamasvarūpaiḥ śāstraistathā vivaraṇaiḥ grathitaiva kīrtiḥ | tasmādgurorabhinavātparameśamūrteḥ kṣemo niśamya vivṛtiṃ vyatanodamutra || 3 || oṃ tatsat || ########### END OF FILE #######