#################################################### MUKTABODHA INDOLOGICAL RESEARCH INSTITUTE Use of this material (e-texts) is covered by Creative Commons license BY-NC 4.0 Catalog number: M00112 Uniform title: pāśupatabrahmopaniṣat Main title: yoga upaniṣads with the commentary of śrī upaniṣad brahmayogin Secondary title: pāśupatabrahma upaniṣat Commentator : brahmayogin Alternate name : śrī upaniṣad brahmayogin Editor : śāstrī mahādeva Description: Notes: Transcribed by the staff of Muktabodha under the supervision of Mark S. G. Dyczkowski. Revision 0: June 14, 2007 Publisher : Adyar library and research centre Publication year : 1920 Publication city : Madras Publication country : India #################################################### pāśupatabrahmopaniṣat bhadraṃ karṇebhiḥ- iti śāntiḥ pūrvakāṇḍaḥ jaganniyantṛviṣayāḥ sapta praśnāḥ atha ha vai svayaṃbhūrbrahmā prajāḥ sṛjānīti kāmakāmo jāyate kāmeśvaro vaiśravaṇaḥ || 1 || vaiśravaṇo brahmaputro vālakhilyaḥ svayaṃbhuvaṃ paripṛcchati- jagatāṃ kā vidyā kā devatā jāgratturīyayorasya ko devo yāni kasya vaśāni kālāḥ kiyatpramāṇāḥ kasyājñayā ravicandragrahādayo bhāsante kasya mahimā gaganasvarūpa etadahaṃ śrotumicchāmi nānyo jānāti tvaṃ brūhi brahman || 2 || vivaraṇam pāśupatabrahmavidyāsaṃvedyaṃ paramākṣaram | paramānandasaṃpūrṇaṃ rāmacandrapadaṃ bhaje || iha khalu atharvaṇavedapravibhakteyaṃ pāśupatabrahmopaniṣat haṃsasūtrasvarūpaprakaṭanavyagrā niṣpratiyogikabrahmamātraparyavasannā vijayate | asyāḥ saṃkṣepato p. 228) vivaraṇamārabhyate | vālakhilyasvayaṃbhūpraśnaprativacanarūpeyamākhyāyikā vidyāstutyarthā | ākhyāyikāmavatārayati- atheti | atha prāṇyadṛṣṭaparipākānantaram | ha vā iti vṛttārthasmaraṇārthau nipātau | svayameva bhavatīti svayaṃbhūḥ brahmā tasya prajāḥ sṛjeyamiti kāmaṃ kāmaḥ kāmakāmo jāyate prādurbabhūva | tatsaṃkalpānurodhena kāmeśvaro rudraḥ, lalāṭāt krodhajo rudro'jāyata iti śruteḥ, vaiśravaṇaśca || 1 || vaiśravaṇanāmakaḥ brahmaputraḥ vālakhilyaḥ ṛṣipūgaśca svayaṃbhuvaṃ paricchati | kimiti ? jagatāṃ kā vidyetyādi saptadhā praśnaḥ kṛtaḥ | etadahaṃ tvattaḥ sakāśāt śrotumicchāmi | tvadvinaitadvaktā na hi ko'pi vidyate | ato brahman tvaṃ brūhi || 2 || saptapraśnānāmuttarāṇi svayaṃbhūruvāca- kṛtsnajagatāṃ mātṛkā vidyā || 3 || dvitrivarṇasahitā dvivarṇamātā trivarṇasahitā caturmātrātmakoṃkāro mama prāṇātmikā devatā || 4 || ahameva jagattrayasyaikaḥ patiḥ || 5 || mama vaśāni sarvāṇi yugānyapi ca || 6 || ahorātrādimatisaṃvardhitāḥ kālāḥ || 7 || mama rūpā ravestejaścandranakṣatragrahatejāṃsi || 8 || gagano mama triśaktimāyāsvarūpaḥ nānyo madasti || 9 || tamomāyātmako rudraḥ sātvikamāyātmako viṣṇū rājasamāyātmako brahmā | indrādayastāmasarājasātmikā na sāttvikaḥ ko'pi aghoraḥ sādhāraṇasvarūpaḥ || 10 || p. 229) iti pṛṣṭho bhagavān svayaṃbhūruvāca | kimiti ? jagatāṃ kā vidyā ityādyapraśnamapākaroti- kṛtsnajagatāṃ mātṛkā akārādikṣakārāntarūpiṇī vidyā, tasyā vaikharīprapañcanirvāhakatvāt || 3 || kā devatā iti dvitīyapraśnamapākaroti- dvitrivarṇeti | padarūpeṇa dvitrivarṇasahitā svayamakārokārākhyadvivarṇato mīyata iti dvivarṇamātā makāreṇa saha trivarṇasahitā sthūlametaddhrasvadīrghaplutam iti śrutyanurodhena ya oṃkāraḥ caturmātrātmako bhavati so'yaṃ mama prāṇātmikā devatā || 4 || jāgratturīyayorasya ko devaḥ iti praśnamapākaroti- ahameveti | asya jāgradāditurīyāntakalanākalitasya jagattrayasya ahameka eva devaḥ, mama sūtrādirūpeṇa jagattrayacālakatvāt || 5 || yāni kasya vaśāni iti praśnamapākaroti- mameti | kṛtādiyugāni, apicaśabdābhyāṃ sthāvarajaṅgamātmakaṃ jagacca madvaśe vartata ityarthaḥ || 6 || kālāḥ kiyatpramāṇāḥ iti praśnamapākaroti- ahorātreti | nimeṣāhorātrādimatyā saṃvardhitāḥ kalpāvasānāḥ kālāḥ || 7 || kasyājñayā ravicandragrahādayo bhāsante iti praśnamapākaroti- mama rūpā iti | yadādityagataṃ tejo jagadbhāsayate'khilam | yaccandramasi yaccāgnau tattejo viddhi māmakam || iti smṛteḥ || 8 || kasya mahimā gaganasvarūpaḥ iti caramapraśnamapākaroti- gagana iti | gaganaḥ gaganam | kriyājñānecchārūpeṇa durgālakṣmīsarasvatīrūpeṇa vā māyāmayāḥ tisraḥ śaktayaḥ tatkāryajātaṃ ca manmahimāsvarūpamityarthaḥ | ahametādṛśaḥ parameśvaraḥ, madatirekeṇa na kiṃcidastītyāha- nānya iti || 9 || rudrādayaḥ kiṃguṇaviśiṣṭā ityata āha- tama iti | tasya sarvasaṃhārakatayā tāmasaguṇopādhitvāt | viṣṇvatirekeṇa na sāttvikaḥ ko'pi, tasya sarvamaryādāpālakatayā śuddhasattvarūpatvāt | ata evā'yaṃ aghoraḥ sarvasādhāraṇasvarūpaḥ sattvaguṇāvaṣṭambhataḥ śāntarūpeṇa bhaktakoṭisādhāraṇatvāt || 10 || p. 230) sṛṣṭiyajñe kartrādinirūpaṇam samastayāgānāṃ rudraḥ paśukartā rudro yāgadevo viṣṇuradhvaryurhotendro devatā yajñabhuṅ mānasaṃ brahma maheśvaraṃ brahma || 11 || sṛṣṭiyajñe rudrādayaḥ kīdṛśāḥ santaḥ kiṃ kurvanti ityata āha- samasteti | tatra rudrastu agniṣṭomādivājimedhāntasamastayāgānāṃ viśasanakarmaṇi paśūn karotīti paśukartā yāgasāmānyasya paśupradhānatvāt rudraḥ | yāgadevaḥ, yāgapradhānāhutidravyasya viṣṇvāyattatvāt, viṣṇuḥ adhvaryuḥ anyūnādhikatayā tat pālayan | cālakatvāt hotā indraḥ, stutaśastrakṛttvāt | tattaddevatārūpeṇa paśupatireva yajñabhuk | mānasaṃ brahma- vāṅmaunapūrvaṃ mānasaṃ manasā sarvartviṅnirvartyaprayogadraṣṭṛtvena yajñopabṛṃhaṇāt- maheśvaraṃ brahma brahmaṇaḥ sarvadraṣṭṛtayā brahma brahmāṇaṃ maheśvaraṃ viddhi || 11 || nādānusaṃdhānayajñaḥ mānaso haṃsaḥ so'haṃ haṃsa iti tanmayaṃ yajño nādānusaṃdhānam | tanmayavikāro jīvaḥ || 12 || ko'yaṃ yajña ityatra nādānusaṃdhānam ityāha- mānasa iti | haṃsaḥ- so'hamiti cirabhāvanātaḥ tanmayaṃ tadbhāvasādhanaṃ yat nādānusaṃdhānaṃ tadeva mānaso yajño bhavatītyarthaḥ | evamanusaṃdhātā jīvastu ucchvāsaniḥśvāsavadyanmanaḥ tanmayavikāraḥ | jīvasya prāṇamana-upādhikatvāt tadvikāratvaṃ yujyata ityarthaḥ || 12 || paramātmano haṃsatvanirūpaṇam paramātmasvarūpo haṃsaḥ | antarbahiścarati haṃsaḥ | antargato'navakāśāntargatasuparṇasvarūpo haṃsaḥ || 13 || p. 231) haṃsastu svatattvajñānena svātiriktabhramaṃ hanti apahnavaṃ karotīti haṃsaḥ paramātmā bhavati | sa kutra āsanamarhatītyatra- so'yaṃ haṃsaḥ prāṇāpānopādhiyogāt antarbahiścarati | yadvā- sarvaprāṇyantarbahiścarati pratyagabhinnabrahmarūpeṇa upalabhyate, antarbahiśca tat sarvaṃ vyāpya nārāyaṇaḥ sthitaḥ iti śruteḥ | sarvaprāṇyantaḥ kāmādayo vartante, bāhye śabdādiviṣayāśca, tathā sati svavyāpteḥ anavakāśāt kathamantargato bahirgato vā bhaviturmahatītyatra- sarvaprāṇyantarbāhyagatakāmaśabdādiviṣasarpagrāsasuparṇasvarūpo haṃsaḥ | pratyagabhinnaṃ brahmāsmīti samyagjñānasya svāntarbāhyakalanāvilayapūrvakatvāt haṃsaḥ svāntarbahiḥ vyāpya paripūrṇau bhavatītyarthaḥ | tathāca smṛtiḥ- viṣayā bāhyadeśasthā dehasyāntarahaṃkṛtiḥ | sarvagrahopasaṃśāntau svayamevāvaśiṣyate || iti || 13 || yajñasūtrabrahmasūtrayoḥ sāmyam ṣaṇṇavatitattvatantuvadvyaktaṃ citsūtratrayacinmayalakṣaṇaṃ navatattvatrirāvṛtaṃ brahmaviṣṇumaheśvarātmakamagnitrayakalopetaṃ cidgranthibandhanam advaitagranthiḥ || 14 || yajñasādhāraṇāṅgaṃ bahirantarjvalanaṃ yajñāṅgalakṣaṇabrahmasvarūpo haṃsaḥ || 15 || bāhyāntarbhāsamānayajñabrahmasūtrayoḥ sāmyamāha- ṣaṇṇavatīti | caturaṅgulamānena ṣaṇṇavatisaṃkhyāviśiṣṭaṃ yajñasūtraṃ yathā vyaktaṃ bhavati tathā ṣaṇṇavatitattvatantuviśiṣṭaṃ brahmasūtraṃ vyaktaṃ bhavati | yajñasūtraṃ tu sūtratrayaviśiṣṭatantulakṣaṇaṃ, brahmasūtraṃ tu dvituryāvikalpātmanā citsūtratrayacinmayalakṣaṇaṃ bhavati | yathā yajñasūtraṃ sūtratrayaṃ trirāvṛtaṃ yadi tadā navasūtraṃ bhavati tathā brahmasūtramapi dvituryāvikalpatrayaṃ trirāvṛtaṃ cet navamahātattvātmakaṃ bhavati | yadvā- turyaviśvavirāḍotrādibhedena navatattvaṃ turyaprājñabījānujñaikarasātmanā trirāvṛtaṃ tṛtīyapādaparyavasannaṃ p. 232) bhavati | yadvā- navatattvatrirāvṛtaṃ brahmasūtraṃ brahmaviṣṇu maheśvarātmakaṃ gārhapatyādyagnitrayakalopetaṃ vā bhavati | evaṃ tridhābhinnabrahmasūtraikyopāyastu cinmātrādatiriktaṃ tridhā vibhaktaṃ na kiṃcidastīti cidgranthibandhanam | vyaṣṭisamaṣṭitadaikyāvabhāsakacitāmaikyaṃ granthibandhanataḥ kathamityatra- advaitagranthiḥ tadaikyagrantheḥ tadbhedagrāsatvāt advaitagranthiḥ advitīyaparamātmā bhavatītyarthaḥ | yadā yajñasūtrabrahmagranthiḥ tadaikyahetuḥ tathā atrāpītyarthaḥ || 14 || bāhyāntaḥsūtrayoḥ sāmānādhikaraṇyamāha- yajñeti | yajñasūtraṃ bahiḥ jvalatīti yathā bāhyayajñasādhāraṇāṅgaṃ bhavati tathā brahmasūtramantarjvalatītyantaryajñasādhāraṇāṅgaṃ bhavatīti jñeyam | haṃsastu antaryajñāṅgalakṣaṇabrahmasvarūpo bhavati || 15 || brahmayajño brāhamaṇādhikārikaḥ upavītalakṣaṇasūtrabrahmagā yajñāḥ | brahmāṅgalakṣaṇayukto yajñasūtram | tadbrahmasūtram | yajñasūtrasaṃbandhī brahmayajñaḥ tatsvarūpaḥ || 16 || bāhyayajñāstu upavītalakṣaṇasūtravadbrahmagā brahmaṇāśrayā bhavanti | yajñasūtraṃ brahmāṅgalakṣaṇayukto vedāṅgalakṣaṇayukto brāhmaṇo bhajati | tat brahmasūtramapi sa eva bhajati | tat kathamityatra- yajñasūtravadbrāhmaṇasaṃbandhī brahmayajñaḥ, brahmaniṣṭhāyā brāhmaṇanirvartyatvāt | yo yanniṣṭhaḥ sa tatsvarūpo bhavati || 16 || praṇavahaṃsasya brahmayajñatvam aṅgāni mātrāṇi | manoyajñasya haṃso yajñasūtram | praṇavaṃ brahmasūtraṃ brahmayajñamayam | praṇavāntarvatīṃ haṃso brahmasūtram | tadeva brahmayajñamayaṃ mokṣakramam || 17 || p. 233) yatpraṇavaniṣṭhaḥ praṇavo bhavati tadaṅgāni kānītyatra- mātrāṇi akārādimātrāḥ | aṅgipraṇavasvarūpaṃ kīdṛśamityatra- manoyajñasya antaryajñasya phalatvena yo virājate haṃsaḥ tatsvarūpameva yajñasūtram | praṇavaṃ praṇavaḥ brahmasūtramayaṃ brahmayajñaśca | yata evam ato haṃsa eva sarvaṃ, tadatiriktaṃ na kiṃcidasti ityarthaḥ | yo haṃsaḥ praṇavārthatayā praṇavāntarupalabhyate sa eva brahmasūtram | pratyagabhinnaṃ brahma yat brahmasūtraṃ tadeva brahmayajñamayaṃ nirviśeṣabrahmajñānam | tadeva mokṣakramaṃ svātiriktabhramamokṣaṇasya svamātrajñānameva sādhanaṃ, tadatiriktasādhanajālasya tanmokṣaṇe'kiṃcitkaratvāt | ayameva hi kramaḥ ; nānyaḥ panthā ayanāya vidyate iti śruteḥ || 17 || brahmasaṃdhyākriyārūpo manoyāgaḥ brahmasaṃdhyākriyā manoyāgaḥ | saṃdhyākriyā manoyāgasya lakṣaṇam || 18 || manoyāgaḥ kīdṛśa ityata āha- brahmeti | tat tvamasi ahaṃ brahmāsmi iti pratyakparabrahmaṇoraikyameva saṃdhyākriyā manoyāga ucyate | tayoḥ saṃdhyākriyā hi manoyāgasya lakṣaṇam ityatra- jīvātmaparamātmanoḥ ekatvajñānena tayoḥ bheda eva vibhagnaḥ, sā saṃdhyeti- nodakairjāyate saṃdhyā na mantroccāraṇena tu | saṃdhau jīvātmanoraikyaṃ sā saṃdhyā sadbhirucyate | iti śruteḥ smṛteśca || 18 || haṃsapraṇavābhedānusaṃdhānaṃ antaryāgaḥ yajñasūtraṃ praṇavam | brahmayajñakriyāyukto brāhmaṇaḥ | brahmacaryeṇa caranti devāḥ | haṃsasūtracaryā yajñāḥ | haṃsapraṇavayorabhedaḥ || 19 || p. 234) haṃsasya prārthanāstrikālāḥ | trikālāstrivarṇāḥ | tretāgnyanusaṃdhāno yāgaḥ | tretāgnyātmākṛtivarṇoṃkārahaṃsānusaṃdhāno'ntaryāgaḥ || 20 || citsvarūpavattanmayaṃ turīyasvarūpam | antarāditye jyotiḥsvarūpo haṃsaḥ || 21 || yajñāṅgaṃ brahmasaṃpattiḥ | brahmapravṛttitatpraṇavahaṃsasūtreṇaiva dhyānamācaranti || 22 || haṃsapraṇavayoḥ abhedaṃ vaktuṃ bhūmikāṃ karoti- yajñasūtramiti | yajñatvena sūcanāt yajñasūtraṃ brahmapraṇavaṃ praṇavaḥ, yajñasya viṣṇoḥ praṇavārthatvāt brahmayajñakriyā niṣkāmakarmāniṣṭhānasahakṛtadhyānasamādhiḥ, tadanuṣṭhātā brāhmaṇaḥ, tasya parāparabrahmavittvāt | brahmabhāve manaścāro brahmacaryaṃ vidurbudhāḥ iti śrutyanurodhena devā indrādayo'pi sadā brahmacaryeṇa caranti, teṣāṃ prajāpatiśiṣyatvena brahmavittvāt | yajñā api haṃsasūtracaryāḥ antaryajñānāṃ pratyāhāradhāraṇādhyānasamādhīnāṃ haṃsasūtracaryābhirvāvahetutvāt | ātmamantrasya haṃsasya parasparasamanvayāt iti smṛtisiddhaḥ haṃsapraṇavayorabhedaḥ, vācyavācakayorekatvāt || 19 || haṃsapraṇavayorekatvaṃ kathamityatrāha- haṃsasyeti | pratyagabhinnaparamātmano haṃsasya āptyupāyabhūtāḥ prārthanāḥ śraṇavādayaḥ | te trikālāḥ, śravaṇādīnāṃ kālaparicchedyatvāt | bhūtāditrikālā eva akārāditrivarṇāḥ | viśvavirāḍotrāditretāgnyanusaṃdhāno'nusaṃdhānamantaryāgaḥ | tat kathamityatra- viśvāditretāgnyātmanāṃ dvituryāvikalpaparyavasannā- nāṃ vyaṣṭisamaṣṭitadubhayaikyākārādyākṛtivarṇavadoṃkārārtha- niṣpratiyogikaturyaturyahaṃsaḥ svamātramityanusaṃdhāno'nusaṃdhānamantaryāgaḥ || 20 || viśvavirāḍotrādicitsvarūpavattanmayaṃ tadgataheyāṃśāpāyasiddhaṃ turyapravibhaktaturīyasvarūpam | tadvikalpitāntarāditye svāntaḥkāmādivṛttyavabhāsakapratyaksūrye tadabhedena vidyotamānajyotiḥsvarūpo haṃsaḥ paramātmā || 21 || tadanusaṃdhānātmakāntaryajñābhidhānāṅgaṃ samyagjñānamaṅgibrahmasaṃpattihetuḥ, svāptesvātiriktāsaṃbhavasiddhasvajñānapūrvakatvāt | p. 235) ata eva brahmavidādayaḥ parākpravṛttinirasanapūrvakaṃ pratyagabhinnabrahmagocarā pravṛttiḥ tadālambanabhūtaḥ praṇavaḥ tadarthabhūtapratyakparavibhāgaikyāsahaturyaturyahaṃsarūpeṇa turīyoṃkārāgravidyotaṃ turyaturyaṃ brahmamātramasanna hi ityādiśrutitatisūcanāt haṃsasūtraṃ madvyatiriktamaṇumātraṃ na vidyate iti nirviśeṣabrahmajñānaṃ tenaiva haṃsaḥ svamātramiti dhyānamācaranti | evaṃniṣṭhāḥ tatsvarūpā eva bhavantītyarthaḥ || 22 || ṣaṇṇavatihaṃsasūtrāṇi provāca punaḥ svayaṃbhuvaṃ pratijānīte brahmapūtro ṛṣirvālakhilyaḥ | haṃsasūtrāṇi katisaṃkhyāni kiyadvā pramāṇam || 23 || hṛdādityamarīcīnāṃ padaṃ ṣaṇṇavatiḥ | citsūtrāghrāṇayoḥ svarnirgatā praṇavādhārā ṣaḍṅguladaśāśītiḥ || 24 || bālakhilyaḥ svayaṃbhūmukhāt evamavagamya punaḥ svāvagatidārḍhyāya brahmayajñasūtreyattāṃ pṛcchatītyāha- provāceti | vālakhilyo muniḥ punaḥ svayaṃbhuvaṃ prati he bhagavan- bhavān sarvaṃ pratijānīte, tava niraṅkuśasarvajñatvāt- haṃsasya paramātmanaḥ prāpakatayā sūcanāt sūtrāṇi katisaṃkhyākāni kiyadvā tatpramāṇaṃ tadiyatteti tadbubhutsayā provāca pṛṣṭavān || 23 || praśnottaraṃ bhagavānāha- hṛdīti | hṛdi vilasitakāmādivṛttisahasrabhāvābhāvaprakāśacidādityamarīcīnāṃ tattvakiraṇānāṃ varāhopaniṣatprakāśitānāṃ padaṃ svarūpaṃ ṣaṇṇavatiḥ, kārpāsakayajñasūtraṣaṇṇavatitulyamityarthaḥ ṣaṇṇavatisaṃkhyākacittattvamarīcayaḥ kva āvirbhūtā ityatra- citsūtropalabdhihetuhṛdayādyāghrāṇayoḥ viśvakāyavirāḍḍhṛdaye tatsaṃkalpata āvirbhūya- āghrāṇa ityatrākāraḥ chāndasaḥ- ghrāṇayoḥ ghrāṇābhyāṃ akārādisvarātmakocchvāsarūpeṇa bahirnirgatāni tattvāni p. 236) teṣāṃ bhedāḥ | kimādhārā ityatra parāparabrahmādhiṣṭhitapraṇavādhārāḥ santaḥ adyāpi vartante | katividhā ityatra ṣaḍaṅguladaśāśītiḥ ṣaṇṇavatividhā bhavanti | yadvā- ṣaṇṇavatyaṅgulaparimitaṣaṇṇavatitattvātmakā bhavanti || 24 || haṃsātmavidyaiva muktiḥ vāmabāhudakṣiṇakaṭyorantaścarati haṃsaḥ paramātmā brahmaguhyaprakāro nānyatra viditaḥ || 25 || ye jānanti te'mṛtaphalakāḥ | sarvakālaṃ haṃsaṃ na prakāśakam | praṇavahaṃsāntardhyānaprakṛtiṃ vinā na muktiḥ || 26 || itthaṃbhūtavirāṭcharīravāmabāhudakṣiṇakaṭyorantaścarati haṃsaḥ paramātmā yathā yajñasūtraṃ vāmabāhudakṣiṇakaṭyantaṃ virājate tathā vāmabāhudakṣiṇakaṭyupalakṣitasarvāṅgaṃ svāvidyāpadatatkāryajātaṃ tadantarbahiśca viśvaviśvādyavikalpānujñaikarasāntabhedena carati | vastutastu haṃsaḥ tatsarvāpahnavasiddhaparamātmarūpeṇa avaśiṣyata iti yo'rthaḥ so'yamartho brahmaguhyaprakāraḥ nānyatra viditaḥ, atraiva viśeṣataḥ prakaṭitatvāt || 25 || vidyāphalamāha- ya iti | kiṃ sarve'pyevaṃ haṃsaṃ ātmatayā viditvā tadvedanaphalaṃ amṛtatvaṃ nāpnuyuḥ ityata āha- sarveti | śrutiḥ smṛtirmamaivājñā yastāmullaṅghya vartate | ājñācchedī mama drohī madbhakto'pi na vaiṣṇavaḥ || iti smṛtisiddhasvājñārūpaśrutismṛtimārgollaṅghakānāṃ niṣpratiyogikabrahmamātraṃ bhāvarūpaṃ brahmātiriktāvidyāpadatatkāryajātamapi niṣpratiyogikābhāvarūpaṃ nānayoḥ vācyavācakakāryakāraṇādhārādheyatvam astīti sarvakālaṃ sadā na prakāśakaṃ p. 237) haṃsamātmānaṃ, viddhīti śeṣaḥ | teṣāṃ svāparādhadoṣāvṛtatvāt divābhītasūryavadātmā svarūpaprakāśako na bhavatītyarthaḥ | sattvakṛteḥ muktiḥ netarasyetyāha- praṇaveti | praṇavahaṃsaḥ svāntaḥpraṇavārthaturyaturyahaṃsaḥ so'hamiti dhyānaprakṛtiḥ dhyānaśīlo jīvanmuktaḥ | tasya muktiḥ karasthā | taṃ vinā na kasyāpimuktirasti || 26 || bāhyāpekṣayā āntarayāgasya śreṣṭhatvam navasūtrān paricarcitān | te'pi yadbrahma caranti | antarādityaṃ na jñāataṃ manuṣyāṇām || 27 || jagadādityo rocana iti jñātvā te martyā vibudhāstapanaprārthanāyuktā ācaranti || 28 || vājapeyaḥ paśuhartā adhvaryurindro devatā ahiṃsā dharmayāgaḥ paramahaṃso'dhvaryuḥ paramātmā devatā paśupatiḥ || 29 || brahmopaniṣado brahma | dvādhyāyayuktā brahmaṇāścaranti || 30 || ye tu punaḥ viśvavirāḍotrādiprājñabījānujñaikarasāntatayā mitho bhidācarcitān parasparabhedena vyāhṛtān navasūtrān ātmeti bhajanti te'pi yat brahmeti vadanti tadeva caranti bhajanti, viśvādinavakagataheyāṃśāpāye teṣāmapi brahmarūpatvāt | tathāpi te yathāvat na jānantītyāha- antariti | manuṣyāṇāṃ manuṣyaiḥ svāntarvilasitacidādityasvarūpaṃ na jñātaṃ, teṣāṃ svājñānāvṛtatvāt || 27 || teṣāṃ kutra ruciḥ ? jagadātmakādityo rocate, teṣāṃ nāmarūpamohitadṛṣṭitvāt | te paramārthāt hīyanta ityarthaḥ | kecana evaṃ jñātvā martyā vibudhāśca svājñānajasvātiriktadhvāntagrāsacittapanaprārthanāyuktāḥ cidādityo'smīti nityānusaṃdhānaśīlāḥ paramārthatattvamācaranti || 28 || kimācarantītyatra antaryāgamityāha- vājapeya iti | vājaṃ svātiriktānnarasaṃ pibatīti p. 238) vājapeyo nirviśeṣajñānayajñaḥ | dehādāvātmātmīyābhimatipaśuṃ haratīti paśuhartā | ya indraḥ parameśvaro devatātvena abhimataḥ sa eva adhvaryuḥ bhūtvā jñānayajñacālako bhavati | bāhyayajñāpekṣayā asya śraiṣṭhye hetuḥ ahiṃsātmako'yaṃ mokṣadharmayāgaḥ | jñānayāganirvāhako'dhvaryuḥ paramahaṃsaparivrājaka eva | yajñadevatā tu paśupatiḥ paramātmaiva devatā || 29 || itthaṃbhūtabrahmopaniṣadaḥ paramatātparyārthastu brahmaiva netarat, brahmaṇo vedavedāntārthatvāt | ke evaṃ ācarantītyatra- svādhyāyayuktā vedavedāntārthapārīṇāḥ brāhmaṇāḥ ācaranti, teṣāṃ jñānayajñe mukhyādhikāritvāt || 30 || jñānayajñarūpo'śvamedhaḥ aśvamedho mahāyajñakathā | tadrājñā brahmacaryamācaranti | sarveṣāṃ pūrvoktabrahmayajñakramaṃ muktikramamiti || 31 || mahāyajñakathā kīdṛśī ityatra- svātiriktaprapañcapaśumedhanaṃ viśasanaṃ apahnavaḥ, śvaḥ paraśvo vā bhavatviti viśvāsānarho'śvamedhaḥ svajñānasamakālameva svātiriktasāmānyasya apahnotuṃ yuktatvāt | iyameva hi nirviśeṣamahājñānayajñakathā khyātirityarthaḥ | tādṛśāśvamedhamahāyajñe niṣpratiyogikasvamātratayā rājata iti tadrājā tena tadrājñā svakṛtasādhanānuṣṭhānena ye anugṛhītāḥ kṛtārthā bhavantviti te hi dvividhabrahmacaryamācaranti brahmacaryasya tatprasādabahirbhūtānāṃ sudurlabhatvāt iti yat tat sarveṣāṃ mumukṣūṇāṃ yo brahmaprāpakamārgo'sti taṃ pūrvoktabrahmayajñakramaṃ muktikramaṃ ceti viddhi || 31 || tārakahaṃsajyotiḥ brahmaputraḥ provāca | udito haṃsa ṛṣiḥ | svayaṃbhūstirodadhe | rudro brahmopaniṣado haṃsajyotiḥ paśupatiḥ praṇavastārakaḥ sa evaṃ veda || 32 || p. 239) iti svayaṃbhuvā anugṛhītaḥ brahmaputraḥ vālakhilyagaṇaḥ provāca | kimiti ? bhagavadupadeśamahimnā udito haṃsa ṛṣiḥ sarvāpahnavasiddhaniṣpratiyogikasvamātratayā haṃsaḥ paramātmā prādurbhūtaḥ, tena ahaṃ kṛtakṛtyo'smīti śiṣyoktimākarṇya atīva harṣitaḥ san svayaṃbhūstirodadhe | svasvarūpaṃ gatavānityarthaḥ | rudro vaiśravaṇo'pyevaṃ vedetyāha- rudra iti | vaiśravaṇena sākaṃ rudro'pi svayaṃbhūmukhataḥ brahmopaniṣadaḥ paramāśayo brahmatārakārthaḥ paśupatiḥ haṃsajyotirasmītyevaṃ viditavānityarthaḥ || 32 || uttarakāṇḍaḥ akhaṇḍavṛttyā brahmasaṃpattiḥ haṃsātmamālikā varṇabrahmakālapracoditā | paramātmā pumāniti brahmasaṃpattikāriṇī | adhyātmabrahmakalpasya ākṛtiḥ kīdṛśī kathā || 1 || kathaṃ evaṃ viditavānityata āha- haṃseti | abhidheyarūpasya haṃsātmano mālikāvarṇo'bhidhānātmako'yamoṃkāraḥ tadartharūpaṃ brahmaiva kāleśvarasvarūpamāsādya evaṃ kartavyamevamakartavyamiti sarvaprāṇihitāhitaviṣayapracoditā pracodayitā prerako bhavati | svena rūpeṇa pumān īśvaraḥ svagataviśeṣāpāye niṣpratiyogikaparamātmā svamātramavaśiṣyata iti yā saṃvidakhaṇḍākāravṛttirudeti seyaṃ brahmasaṃpattiṃ karotīti brahmasaṃpattikāriṇī bhavati iti yā brahma veda brahmaiva bhavati ityādivedāntaprasiddhā saivādhyātmabrahmakalpasyāptāvākṛtiḥ niraṅkuśopāyabhūtetyarthaḥ | uktārthadārḍhyāya codayatyevam- kīdṛśī katheti || 1 || p. 240) paramātmani jagadāvirbhāvo māyikaḥ brahmajñānaprabhā saṃdhyā kālo gacchati dhīmatām haṃsākhyo devamātmākhyamātmatattvaprajā katham || 2 || antaḥpraṇavanādākhyo haṃsaḥ pratyayabodhakaḥ | antargatapramāgūḍhaṃ jñānanālaṃ virājitam || 3 || śivaśaktyātmakaṃ rūpaṃ cinmayānandaveditam | nādabindukalā trīṇi netraviśvaviceṣṭitam || 4 || triyaṅgāni śikhā trīṇi dvitrīṇi saṃkhyamākṛtiḥ | antargūḍhapramā haṃsaḥ pramāṇānnirgataṃ bahiḥ || 5 || brahmākāravṛttikathā kīdṛśī ityatra- brahmajñānasūryaprabhā pratyakparacitsiddhimaikyaṃ karotīti saṃdhyetyucyate | tayā hi khalu dhīmatāṃ jīvanmuktānāṃ kālo gacchati, jīvanmuktānāṃ nirviśeṣabrahmasamādhikṣapitakālatvāt | svātiriktaparākprapañcagrāsahaṃsākhyaḥ pratyagdevaṃ svaprakāśacinmātraṃ paramātmānaṃ bhajati cet tadā svātmatattve kathaṃ viśvavirāḍotrādiprajā jāyate || 2 || ityatra- paramārthataḥ svātirekeṇa kāpi prajā na jāyate, māyayā punaḥ pratyagādibhāvametya yadā bhāsate tadā tadbhāsyavargo'pi jāta iva lakṣyata ityāha- antariti | nāradaparivrājakopaniṣadyaṣṭamātrātmako'ntaḥpraṇavaḥ samyak prapañcitaḥ | tatrāntaḥpraṇavanādāvabhāsakaḥ pratyak haṃsaḥ svāntarbāhyavikalpitaparākpratyayakadambabodhako'vabhāsako bhavati | tathā cet kiṃ tat pratyaktattvaṃ na dṛśyata ityatra- parāgdṛśāmantargatapramayā gūḍhaṃ bhāti p. 241) taddṛṣṭyā jñānanālaṃ sarvaprakāśakajñānapratyagrūpeṇa prakāśituṃ nālaṃ nālaṃ, samarthamiva na hi sthitamityarthaḥ | kiṃ tadaprakāśātmakam ? ityatra- svena rūpeṇa virājitaṃ tasya svayaṃprakāśatvena sarvaprakāśakatvāt || 3 || kaiḥ evaṃ viditam ityatra- pratyagdṛṣṭibhiḥ yat śivaśaktyātmakaṃ śabalarūpaṃ tadeva svagataviśeṣāṃśāpāyataḥ saccidānando'smīti veditaṃ bhavatītyatra eṣa sarveṣu bhūteṣu gūḍhotmā na prākāśate | dṛśyate tvagryayā buddhyā sūkṣmayā sūkṣmadarśibhiḥ || iti śruteḥ | punaḥ svājñadṛṣṭyā nādabindukalā iti praṇavāvayavāḥ tatkāryāṇi anugrahopasaṃhāratirodhānāni trīṇi sadāśivādyadhiṣṭhitāni etadvikalpajātaṃ dakṣiṇākṣimukhe viśvaḥ iti, netrasthaṃ jāgaritaṃ vidyāt iti ca, śrutisiddhanetrādicaturdaśakaraṇa- nirvartyajāgradavasthābhimāniviśvaviceṣṭitaṃ vikalpitamityarthaḥ || 4 || viśvena kāni kāni vikalpitānītyatra- sthūlasūkṣmakāraṇabhedena tryaṅgāni śarīrāṇi tadārūḍhaviśvataijasaprājñākhyaśikhārūpāṇi trīṇi dvitrīṇi pañcabhūtatatkāryabhautikāni saṃkhyaṃ saṃkhyāni yāni saṃkhyāvācakāni sarvatra ākṛtiḥ nāmarūpavikṛtiśca uktāni anuktāni ca sarvāṇi viśvasvājñānavikalpitānītyarthaḥ | evaṃvikalpakaviśvagatavikalpāpāye sa eva pratyak bhavatītyāha- antariti | yaḥ purā sarvaprāṇyantargūḍhapramārūpeṇa haṃso vartate satyaṃ jñānamanantaṃ brahma ityādiśrutipramāṇāt pratyagabhinnabrahmatattvaṃ bahirnirgataṃ prakāśitaṃ bhavati | yadevaṃ śrutipramāṇasiddhaṃ tadeva saccidānandamātmānamadvitīyaṃ brahma bhāvayet || 5 || haṃsārkapraṇavadhyānavidhiḥ brahmasūtrapadaṃ jñeyaṃ brāhmyaṃ vidhyuktalakṣaṇam | haṃsārkapraṇavadhyānamityukto jñānasāgare || 6 || etadvijñānamātreṇa jñānasāgarapāragaḥ | p. 242) ātmānamevāvedahaṃ brahmāsmi iti vidhicchāyāpahnava[panna]vākyoktalakṣaṇaṃ brāhmyaṃ brahmamātratayā sūcanāt brahmasūtraṃ svāvaśeṣatayā padyata iti padaṃ sadaikarūpeṇa vijṛmbhata iti jñeyam | evaṃ haṃsārkapraṇavadhyānaṃ yaḥ karoti so'yaṃ jñānasāgare brahmaṇi samāpto bhavedityukto bhavati || 6 || yaḥ ko'pi mumukṣuḥ etaduktalakṣaṇaṃ brahmāhamasmīti vijñānamātreṇa svāntarbāhyavijṛmbhitasvātirikta- jñānājñānatatkāryabhramasāgarapāraniṣpratiyogikabrahmamātrā- vasthānalakṣaṇavikalebarakaivalyato bhavatītyarthaḥ || paracita eva karaṇaprerakatvam svataḥ śivaḥ paśupatiḥ sākṣī sarvasya sarvadā || 7 || sarveṣāṃ tu manastena preritaṃ niyamena tu | viṣaye gacchati prāṇaśceṣṭate vāgvadatyapi || 8 || cakṣuḥ paśyati rūpāṇi śrotraṃ sarvaṃ śṛṇotyapi | anyāni khāni sarvāṇi tenaiva preritāni tu || 9 || svaṃ svaṃ viṣayamuddiśya pravartante nirantaram | pravartakatvaṃ cāpyasya māyayā na svabhāvataḥ || 10 || śrotramātmani cādhyastaṃ svayaṃ paśupatiḥ pumān | anupraviśya śrotasya dadāti śrotratāṃ śivaḥ || 11 || manaḥ svātmani cādhyastaṃ praviśya parameśvaraḥ | manastvaṃ tasya sattvastho dadāti niyamena tu || 12 || sa eva viditādanyastathaivāviditādapi | anyeṣāmindriyāṇāṃ tu kalpitānāmapīśvaraḥ || 13 || tattadrūpamanuprāpya dadāti niyamena tu | p. 243) svājñavikalpitakaraṇagrāmasattve taccālakaḥ kaḥ ? ityata āha- svata iti || 7 || svasvaviṣaye || 8-9 || na svabhāvataḥ, svato nirvikāratvāt || 10-12 || svasyaiva karaṇatvaṃ karaṇagrāmacālakatvaṃ yadi tadā ayaṃ saṃsārī syādityāśaṅkya tatrātmātmīyābhimānābhāvāt tadvilakṣaṇato na saṃsārītyāha- sa eveti | yaḥ karaṇajātasvarūpī san taccālako'pi bhavati sa eva || 13-14 || ātmānyasya māyākalpitatvam tataścakṣuśca vāk caiva manaścānyāni khāni ca || 14 || na gacchanti svayaṃjyotiḥsvabhāve paramātmani | akartṛviṣayapratyakprakāśaṃ svātmanaiva tu || 15 || vinā tarkapramāṇābhyāṃ brahma yo veda veda saḥ | ityādi kenopaniṣadi samyak prapañcitamityarthaḥ | samānaprakaraṇatvāt pratyaktvamapi māyikamityatrāha- akartṛviṣayeti || 15 || vastutaḥ svātmani māyāsaṃbhavaḥ pratyagātmā paraṃ jyotirmāyā sā tu mahattamaḥ || 16 || tathā sati kathaṃ māyāsaṃbhavaḥ pratyagātmani | tasmāt tarkapramāṇābhyāṃ svānubhūtyā ca cidghane || 17 || svaprakāśaikasaṃsiddhe nāsti māyā parātmani | vyāvahārikadṛṣṭyeyaṃ vidyāvidyā na cānyathā || 18 || p. 244) tattvadṛṣṭyā tu nāstyeva tattvamevāsti kevalam | vyāvahārikadṛṣṭistu prakāśāvyabhicārataḥ || 19 || prakāśa eva satataṃ tasmādadvaita eva hi | advaitamiti coktiśca prakāśāvyabhicārataḥ || 20 || prakāśa eva satataṃ tasmānmaunaṃ hi yujyate | vastutaḥ svātmani māyāsaṃbhavamāha- pratyagiti || 16 || yasmādevaṃ tasmāt || 17-18 || svātirekeṇa vyāvahārikadṛṣṭirapi nāstītyāha- vyāvahāriketi || 19 || advaitamityuktirapi na tāttvikītyāha- advaitamiti, taddvaitasāpekṣā advaitamiti coktiḥ || 20 || ātmajñāninaḥ brahmātmatvam ayamartho mahān yasya svayameva prakāśitaḥ || 21 || na sa jīvo na ca brahmā na cānyadapi kiṃcana | na tasya varṇā vidyante nāśramāśca tathaiva ca || 22 || na tasya dharmo'dharmaśca na niṣedho vidhirna ca | yadā brahmātmakaṃ sarvaṃ vibhāti svata eva tu || 23 || tadā duḥkhādibhedo'yamābhāso'pi na bhāsate | jagajjīvādirūpeṇa paśyannapi parātmavit || 24 || na tat paśyati cidrūpaṃ brahmavastveva paśyati | dharmadharmitvavārtā ca bhede sati hi bhidyate || 25 || p. 245) bhedā[do']bhedastathā bhedābhedaḥ sākṣāt parātmanaḥ | nāsti svātmātirekeṇa svayamevāsti sarvadā || 26 || brahmaiva vidyate sākṣādvastuto'vastuto'pi ca | tathaiva brahmavijjñānī kiṃ gṛhṇāti jahāti kim || 27 || adhiṣṭhānamanaupamyamavāṅmanasagocaram | yattadadreśyamagrāhyamagotraṃ rūpavarjitam || 28 || acakṣuḥśrotramatyarthaṃ tadapāṇipadaṃ tathā | nityaṃ vibhuṃ sarvagataṃ susūkṣmaṃ ca tadavyayam || 29 || brahmaivedamamṛtaṃ tat purastād brahmānandaṃ paramaṃ caiva paścāt | brahmānandaṃ paramaṃ dakṣiṇe ca brahmānandaṃ paramaṃ cottaraṃ ca || 30 || svātmanyeva svayaṃ sarvaṃ sadā paśyati nirbhayaḥ | tadā mukto na muktaśca baddhasyaiva vimuktatā || 31 || evaṃjñānī śiva evetyāha- ayamiti || 21 || brahmā caturmukhaḥ || 22- 25 || bhedābhedaḥ sākṣāt parātmanaḥ- sāpekṣabhedābhedayoḥ saviśeṣatvāt- nāsti || 26-28 || tadapāṇipadaṃ tathā- ityādi muṇḍakopaniṣatsamānaprakaraṇamityarthaḥ || 29-35 || satyādi paravidyāsādhanam evaṃrūpā parā vidyā satyena tapasāpi ca | brahmacaryādibhirdharmairlabhyā vedāntavartmanā || 32 || p. 246) svaśarīre svayaṃjyotiḥsvarūpaṃ pāramārthikam | kṣīṇadoṣāḥ prapaśyanti netare māyayāvṛtāḥ || 33 || svajñasya kvacit gamanābhāvaḥ evaṃ svarūpavijñānaṃ yasya kasyāsti yoginaḥ | kutracidgamanaṃ nāsti tasya saṃpūrṇarūpiṇaḥ || 34 || ākāśamekaṃ saṃpūrṇaṃ kutracinna hi gacchati | tadvabrahmātmavicchreṣṭhaḥ kutracinnaiva gacchati || 35 || brahmajñāninaḥ abhakṣyābhāvaḥ abhakṣyasya nivṛttyā tu viśuddhaṃ hṛdayaṃ bhavet | āhāraśuddhau cittasya viśuddhirbhavati svataḥ || 36 || citte śuddhe kramājjñānaṃ truṭyante granthayaḥ sphuṭam | abhakṣyaṃ brahmavijñānavihīnasyaiva dehinaḥ || 37 || na samyagjñāninastadvat svarūpaṃ sakalaṃ khalu | ahamannaṃ sadānnāda iti hi brahmavedanam || 38 || brahmavid grasati jñānāt sarvaṃ brahmātmanaiva tu | brahmakṣatrādikaṃ sarvaṃ yasya syādodanaṃ sadā || 39 || yasyopasecanaṃ mṛtyustajjñānī tādṛśaḥ khalu | brahmasvarūpavijñānājjagadbhojyaṃ bhavet khalu || 40 || p. 247) jagadātmatayā bhāti yadā bhojyaṃ bhavet tadā | brahmasvātmatayā nityaṃ bhakṣitaṃ sakalaṃ tadā || 41 || yadābhānena rūpeṇa jagadbhojyaṃ bhavettu tat | mānataḥ svātmanā bhātaṃ bhakṣitaṃ bhavati dhruvam || 42 || svasvarūpaṃ svayaṃ bhuṅkte nāsti bhojyaṃ pṛthak svataḥ | asti cedastitārūpaṃ brahmaivāstitvalakṣaṇam || 43 || āhāraśuddhiḥ cittaśuddhidvārā jñānahetuḥ svājñānām | svajñānī tu svātiriktaṃ sarvaṃ svamātratayā grasatītyāha- abhakṣyasyeti || 36 || jñānaṃ jāyate tena truṭyante || 37-45 || jñāninaḥ svasarvātmatvadarśanam astitālakṣaṇā sattā sattā brahma na cāparā | nāsti sattātirekeṇa nāsti māyā ca vastutaḥ || 44 || yogināmātmaniṣṭhānāṃ māyā hyātmani kalpitā | sākṣirūpatayā bhāti brahmajñānena bādhitā || 45 || brahmavijñānasaṃpannaḥ pratītamakhilaṃ jagat | paśyannapi sadā naiva paśyati svātmanaḥ pṛthak || 46 || ityupaniṣat || sarvāpahnavasiddhaṃ brahma niṣpratiyogikaṃ svamātramavaśiṣyate na kadācit tadatiriktamastīti brahmavijñānasaṃpanno yogī svājñadṛṣṭipratītam akhilaṃ jagat p. 248) marumarīcitulyatayā kadācit paśyannapi sadā tat svātmanaḥ pṛthak naiva paśyati | brhmamātrasya niṣpratiyogikatvena brahmātiriktamasti nāstīti nahi vibhrabhāvakāśo'stītyarthaḥ || 46 || ityupaniṣacchabdaḥ prakṛtopaniṣatsamāptyarthaḥ || śrīvāsudevendraśiṣyopaniṣadbrahmayoginā | pāśupatopaniṣado vyākhyānaṃ likhitaṃ laghu | pāśupatīyavivṛtiḥ dviśatagranthabhūṣitā || iti śrīmadīśādyaṣṭottaraśatopaniṣacchāstravivaraṇe saptasaptatisaṃkhyāpūrakaṃ pāśupatabrahmopaniṣadvivaraṇaṃ saṃpūrṇam ########### END OF FILE #######