#################################################### MUKTABODHA INDOLOGICAL RESEARCH INSTITUTE Use of this material (e-texts) is covered by Creative Commons license BY-NC 4.0 Catalog number: M00215 Uniform title: parātriśikāvivṛti Commentator : rājānakalakṣmirāma Commentator : lakṣmirāma Manuscript : Statsbibliothek zu Berlin Preussischer Kulturbesitz orientabteilung hs or. 11633 vollst. Description: Notes: This e-text was created by the staff of Muktabodha under the supervision of Mark S.G. Dyczkowski from manuscript Hs. Or. 11633 with written permission of the STAATSBIBLIOTHEK ZU BERLIN PREUSSISCHER KULTURBESITZ ORIENTABTEILUNG. Revision 0: Sept. 18, 2010 Internet publisher : Muktabodha Indological Research Institute Publication year : Publication city : Publication country : India #################################################### sthirityetadrudrayāmalam etadabhyāsataḥ siddhiḥ sarvajñatvamavādhyate || evaṃ dviprakārapūjanena | rudraśca rudrāṇī ca rudrau tayoḥ śivaśaktyoryāmalamubhayaṅghaṅṭātmakaṃ rūpam siddhirbāhyābhyantarī cetyom taduktaṃ dharmādharmāntare cittaṃ rudhaṃ yena tadā tu saḥ yadvakti sabhaven mantraḥ kiṃ punarmātrikotthita iti | tathā ca śrutiḥ || yā vā guditā yā cānuditā śivā naḥ śantamābhava | sumṛḍadhīkā sarasvati mātenyoma sandṛśe iti | he sarasvati parabrahmaṇa'vinā bhāvini parāmarśātmike śakteyā tvaṃ vāgrūpā citparāmarśātmikā uditā vai kharyātmanā'virbhūtā | yā ca tvamanuditā madhyamārūpeṇa satī paraira saṃvedyā yā ca tvaṃ śivā cidātmaparāmarśa paratayāduḥkha saṃparka śūnyāpaśyantī rūpā | yā ca tvaṃ śantamā cidānandaghanatvane parārūpā | sā tvaṃ nosmākaṃ sumṛḍadhīkā vibhāvitā laukikacidānandābhavetyāśaṃ sā | tathā te tava svarūpasya vyomacidātma parāmarśa vismaraṇa lakṣaṇaṃ chitraṃ ca turṣvapi vākṣvāmāsanmṛśemādrākṣam tvatsvarūpa sākṣātkārānnityama praśruto bhūyāsamityāśāsmahe || iti śrīparātriṃśikāvivṛtī rājānakalakṣmīrāmaviracitā samāptā || saṃvat 43 kānnatyaikādaśyāṃ likhiteyam || icchājñānakriyāḥ tisraḥ śaktīḥ kāyati triṃśikā na tu triṃśacchakayogā triṃśikā etāvato pi triṃśikārthatvāt tathā hi śrītantrasaure triṃśikārthastvayā proktaḥ sārvakoṭipravistara iti oṃ śrīmahāgāyatryai namaḥ || oṃ yanmeyaṃ yaśca kāryaṃ jagadabhilaṣaṇīyaṃ prakāśyaṃ pramātā kartecchuḥ saprakāśyaḥ para iti na hi sambhāsakād bhāsamanyat | icchājñānakriyāhaṃmayavapurakhilaṃ bhāvajātaṃ svarūpānniṣkarṣaccidvimarśaprakṛti jayati satpārameśaṃ mahastat || yā sundaryāstrikūṭī sphurati hṛdi sadopāsanāṃ trilokī karmopāsārvabodhaśrutimanananididhyāsanavyaktarūpā tasyā vījeṣu pūrvārthaghaṭanaparipāṭī manāṅme vidheyā nīroṣaṃ tatra karṇaṃ vitaratti yadi loko * ye?ṣānukampā || iha khalu nuttaramanahamaniśkamaspandamaprāṇamadehamavijñānaṃ kimapi svarūpaṃ pratiṣṭhitaṃ spandātmakaṃ prathamamāsīt | tena nijecchayā vakṣyamāṇānandecchaiṣaṇādikaṃ vikāsayituṃ yat svatantrasvacchasvacchandanirābhāsasvarūpāt kimañciccalanātmakaḥ spando'gīkṛtaḥ sa evātyupagamarūpaḥ oṃkāraḥ tadeva samupaśāntasamastaprapañcamoṅkāratattvaṃ prajāpatirvarṇayati yathā nā sadāsīnnau sadāsīt tadānīṃ nāsīd rajo na vyomaparovat | iti tathā na mṛtyurāsīnna mṛtaṃ tarhi na rātryāśuhnā?śtasīt praketuḥ śta?nīdavāttaṃ? svadhayā tadekaṃ tasmād dhānyānna paraḥ kiṃcanāsatamaśtasīttamasā guḍhamagre praketaṃ salilaṃ sarvamāṃ idamiti || śvayamatra padārthaḥ || śusaṅghaṭonāstīti jñānaṃ viśeṣeṇaviśeṣyabhāvasambandhabhūṣitaṃ śūnyārthatāvasthāyāṃ na babhūva satghaṭoyamiti jñānaṃ no babhūva yato rajaḥ loko nāsīt | na vyoma tathā yadaparaṃ vā puragnijalādikaṃ tadapi nāsīt | mṛtyuśaraṇaṃ na mṛtyuṃ janma tarhi tadānīṃ rātre divasasya ca sthitināsīt | yat tadānīmāsīt tad darśayati | śtanīdityādinā tadadvitīyaṃ vastusaṃvinmātraṃ svadhayā svadhārūpaṃ vibhaktivyatyayacchānmasaḥ annamayamanasorapi annarūpaṃ avātamaprāṇamānīt | sa prāṇaṃ babhūva anaśva saprāṇane prāṇasyāpi prāṇabhūtaṃ manasopi manobhūtaṃ yat tattvaṃ tadevāsīdityarthaḥ || prāṇasya prāṇamuta cakṣuṣaścakṣuḥ śrotrasya śrotraṃ manaso yanmano viduriti śrūtyantarāt | sadeva saumye damaddha? āsīditi ca yatrāsti nāstīti jñānaṃ vimarśapadavīṃ nārohati sā ca śānirvacanāhā tadanahatvena tamaḥ śabdena nirveśyā tadeva tamaśtasīdityādi ādau tamasāndhakāreṇa hannaṃ?tama āśīt | ayamarthaḥ śuddhyamasyandhyamapyandhakāratyāstaṃ babhūva tamaso pi jñānaṃ nāsīt | yadi? kaściddhrū *?t yen kiñcinmātramapi nāsīt tarhi tama evāsīdanyathā tama āsīditi sūktavākyaṃ kathaṃ ghaṭate iti taṃ pratyuktam | p. 2) tamasāgūḍhaṃ cchannaṃ tamopyāsīt tamopyanubhavagocaraṃ na babhūva anyathā tasmāddhānyanna paraḥ kiñcanāsetyuktaṃ na babhūva tasmādanirvāśyāt tattvāt | ha prasiddhaṃ anyankiñcanāpi parasya kasyacinnāsanāsīdityarthaḥ sarvābhāve pi dhvāntameva yadi tarhi na kiñcanā sa iti kathamabhidadhyāditi bhāvaḥ || nanu yadi tadānīṃ viśvaṃ nāsīt tarhi kathaṃ tasmād viśvarahitāt tattvaprapañco nirgataḥ yatra hi yanna sat tatra kathaṃ tannirgama ityāśaṅkyāha prakārāntareṇa viśvaṃ tatrāsīditi naivamiti pariharati praketaṃ sarvaṃ salilamā idamiti prathamamā bahubhavanecchātaḥ prāgīṣadrasātmakaṃ viśvamāsīt tadicchānantare tu samaśtād rasātmakamidaṃ sarvaṃ dṛśyaṃ salilaṃ praketaṃ prakṛṣṭhasthityā rasarūpaṃ sthiraṃ raso pyatra snehaḥ sa ca cidrūpa eva cidrasatayā viśvamāsīt | nanva? dṛśyākāreṇocchūnaṃ sthūlamāsīt | ādāvante cidrasarūpaṃ madhye cidrasabudbudharūpamityukteḥ | evaṃvidhāvasthā samādhisuptimūrcchāsvadyāpi cetyate tatra hi dehaprāṇabuddhyādi vā hyanīlādyantarasukhādi vimarśābhāvo syeva sarvajanaprasiddhaḥ oṅkāro brahmatatvamiti phalito'rthaḥ || yaduktaṃ || yadayamanuttaramūrtirnijecchayā sakalamidaṃ jagat draṣṭuṃ ya spande sa spandaḥ prathamaḥ śivatatvamuśyate tajjñairiti | iyamevābhyākṛtadaśā bhāgavate'pi purāṇe darśitā vedaiḥ || ka iha nuvedavatāvarajanmalayograsaraṃ yata udagādṛṣirya manudevagaṇā ubhaye tarhi na sanna cāsadubhayaṃ na ca kālajavaḥ kimapi na * ?tra sāśtramava kṛśyaśayī tava deti || p. 3) evaṃ vidhāt pūrṇasvarūpāt sāmānyābhāgayuktyād viśeṣabhāgarahitādīṣadrasātmakaviśvarūpācchuddhatamāt kāmākhye icchāviśeṣaḥ sarvathā salilātmakaḥ śuddhataraḥ prādurbabhūva so'pi bahusyāṃ prajāyeyetyevaṃ rūpaḥ iti ekākī naramāsyahamiti nyāyāt | prakāśasya svarūpamātraviśrānto'nanyaviṣayaḥ svātmaprakāśatāviśrāntisvarūpo vimarśaḥ ahamarādhyaḥ śivatattvaṃ ananyonmukhasvaprakāśatā viśrāntiroṅkāraḥ cidānandamayī viśvabhavanasvabhāvamayī saṃvideva kiñciducchūnatāṃ gatā satī icchāśaktirūpā sarvabhāvānāṃ bījabhūmiḥ śaktyā saṃ?sthā śaktiśivatattvadvayameva mantrajalpanaprārambhe oṃ ka iti varṇadvayaṃ śuddhasaṃvidrūpaprakāśābhiprāyeṇa śivatattvaṃ ahaṃvimarśābhiprāyeṇa śaktiriti yāmalimate śivaśaktī etaduktaṃ bhavati paripūrṇāntaramukhanirvibhāgasamaikarasacinmātrād bahiravataraṇecchā lakṣaṇarasarūpaṃ jalaṃ prādurbhūtam || iha kaśmiradeśe giriviśeṣe kasmiṃścit sadā śūnye vasantagrīṣmayoḥ praśalajjale ulūkhale sandhyāsamaye prathamaśvedanamiva iti yāvaduktaṃ bhavet tāvadāgataṃ oṃ ka iti ayaṃ dṛṣṭāntaḥ dānddhāntikastu kāmayonyādiprakāśavarṇapuñjaḥ svatantracaitanyakāmeśvarasya svaśaktisphāraṇavaśena bahirāvaraṇaṃ sūcayati iti mantrārtharahasyodghāṭanamayogyamapi sāmānyajanaviṣaye sphuṭīkartuṃ śiṣyoparodhamupādatte iti svayameva śivaśaktipātaviddhāntaḥkaraṇā upāsakavaryādhāryantām p. 4) pratibījaṃ tu pūrvavarṇitaśṛṣṭāntārthaṃ naiva sphuṭī kurmaḥ agra eva mantrārthavyākhyānena sphuṭī bhaviṣyati dvayamapi kaṃjalaṃ kāmākhyaṃ puṃsikaḥ kaṃ śirośśunoḥ | cetanāśaktericchā prādurbhāva māha prajāpati sūkte kāmastadagre samavartatā *?manasoretaḥ prathamaṃ yadāsīditi tattasmāt sarvābhāvarūpādagre kāmaḥ kakāraḥ samavartata samajāyata adhi bahubhavanabhāvārthaṃ tasmāt kasmāditya pekṣāyāmāhā yadādimaṃ vastu ādikāraṇaṃ saṅkalpavikalpātmakasya manaso bhavati uktaṃ ca purāṇāntare apa eva sasajjāryautā? suvīryamavā sṛjat tadaṇḍamabhavaddhemaṃ sahasrāṃśca samaprabham || āpḥ sāmānyaviṣaya icchātmako rasaḥ bahubhavanarāgaḥ vīryamahamidamityādi vimarśana sāmarthyaṃ śaktimāyā prakṛti pṛthvī lakṣaṇātmakamaṇḍa catuṣṭayaṃ haimaṃ paraprakāśalakṣaṇa kanakamayama bhavat sūrya tulya prakāśaṃ paraprakāśamayatvā daṇḍasya īṣandrasvedana mātra sarvathā sveda viśeṣa tadghaṭanabhavana ghanatarabhāva ghanatamī bhāva krameṇa sūkṣmaścidrasa eva brahmāṇḍa bheravāṇḍa tayā pariṇataḥ sūkṣmasya sthūlatva niṣpattiradyāpi sarvānubhava viṣayī bhavati pañcabhūtāśayuktasya komalasya śukravindoryoni prakṣiptasya sataḥ kalila budbudādyavasthā krameṇāti kaṭhoravagarthyadipariṇāmadarśanāt | tathā ca rasarūpasya tuhinasya krameṇa kālāntareṇa sphaṭikamaṇibhāvaḥ vījāderaṅkurādikrameṇa ka *?rasākhāskandhādi pariṇāmopi dṛśyate eta devastuti dvārāgurubhiruktam || p. 5) āśyānaṃ cidrasasyaughaṃ sākāratvamupāgatam jagadrūpatayā yanme pratyakṣaṃ bhairavaṃ vapuriti || ākāśādīnāṃ cidghanarūpatābhiprāyeṇa aupaniṣadairapi brahmaivākāśādīnāṃ kāraṇamityuktam tathā caitattirīyopaniṣat tasmādvā etasmādātmana ākāśaḥ sambhūta ākāśādvāyusnāyoragniragnerāpa *? adyaḥ pṛthivī pṛthivyā oṣadhaya oṣadhibhyonnamityādi yaśca kaścijjagatsarvaṃ dṛśyate śrūyate'pi vā antarbahiśca tatsarvaṃ vyāpyanārāyaṇaḥ sthita iti te tirīya ghoṣaṇayā yonikṣiptaṃ vīryaṃ mantarbahirvyāpya cinmātrajīvoya sthitaḥ na kācidatra vipratipattiḥ || paraṃ tu māsatraya paryantaṃ māsacatuṣṭayaṃ yāvajīvasyā sphuṭatvaṃ na tvabhāvaḥ tadanantaraṃ tu yasminmāse jīvaspandaḥ sphuṭī bhavati tatprabhṛtyeva svatantra cidātmāntaryāmītā sṛśīṃ citspandana kriyāṃ karoti ya yā jñāyate spandana kriyayaivaghanībhūtayāsanaiḥ sanaiḥ jaṭharendriya viṣaye avakāśātmakamākāśamutpadyate iti sāvadhānaḥ sarvojanaścetyatām | kiṃ parameśvarādākāśaṃ notpadyate apitu utpadyate eveti sarveṣāmanubhava ākāśotpattau satyaṃ bījavindvantarūtaparicchinnākāśotpattiḥ spandana kriyayā bhavati upādhinā bāhya mahākāśotpattistu parameśvarāt kathamiti cet mahākāśamapi citprakāśāt sarvābhāsakādbhāsate ākāśajāsanaṃ citkartṛkamākāśajananameva tasyabhāsā sarvamidaṃ vibhāti ityupaniṣat ata p. 6) evoktaṃ ātmana ākāśaḥ sambhūta iti nadi?citspandanaṃ vinā tatrāvakāśa prādurbhavaḥ prathamaṃ vindorasātmakatvenacchidrābhāvādityalaṃ vistareṇa | yasyāpi vyomavāyvagnijalabhūmiṣvapi kartṛtvaṃ sākṣādabhihitaṃ tathāpi vyomādyupādhikaściti kriyākartāntaryāmī kāraṇaṃ vyomādīnāṃ jaḍatvena svātantryā bhāvāt tathā cāhurbhāratītīrtha pādāḥ īśvarontaryamayatītyukte vyomādyupādhikam brahmavāgvādi hetuḥ syāt tejaṃ ādīkṣmaṇādapīti | yadyevaṃ tarhi ākāśādvāyurvāyoragnirityādi bhūtakartṛtvaracanā kathaṃ viracitā svabhāvaṃ vihāyopādhi kalpanāyogāditi cet anubhavajñāpanārthametad iti dhrūmaḥ eṣa hyanubhavaḥ sarvasya avakāśābhāve spandanābhāvaḥ vaṃśaveṇvadīnāmatyanta pravalavāyu saṅghaṭṭai na parasparaṃ vahnyutpattiḥ sūkṣmāgnikaraṇaviṣaye mukhaphutkāre prakṣepeṇa jvālātiśayotpattiḥ vākya sūryasantāpādhikye dhṛṣṭhyudbhavaḥ abhyantara jvārādi santāpādhikye svedajalotpattirityādi phalitametat cideva ghanībhūtā ākāsādi prapañca bhāveneti || mahārāmāyaṇe'pi ikṣvākukulasaṃvāde yathā || iha sarvaṃ samaṃ śāntaṃ cidśyosatatamavyayam aparyantamanābhāsamāsīdasti bhaviṣyati yannondhaṃ nāpyadhonāśāna tamo na prakāśanam netaratkiñcidapi ca sarvameva sadeva ca cinmātraikātmanā tena parameṇeśvareṇanaḥ ādyanta madhyamukta na saṅkalpaścetitaḥ svayam sthitaḥ saṅkalparūpātmāmano jyotirajastataḥ p. 7) tena saṃkalpitaṃ vyoma manasedaṃ vṛhadvapuḥ manovyomnorghanatayā sampannaḥ pavanaḥ sphuran manovyomānila śleṣāt prakāśaṃ buddhavāṃstataḥ tejoṃśabhāva saṅkalparūpaṃ paścātpayaḥ sthitam sa catuṣṭayapiṇḍoṣamanasoṇḍatayau sthitaḥ aṇḍaṃ tat padmajaṃ bhūtvā sampannaṃ paśyarodasī tatratva vayavābhāsaṃ mervādīdaṃ mahat sthitam jagattayeti brahmaiva paripūrṇaṃ vilokyate spandairbhāva vikārādyaiḥ savikāramiva sthitam iti || phāndogyapyata eva siddhāntaḥ sarvaṃ khalvidaṃ brahmaitajjalānīti | akāśasyakāmotpattau kiṃ prayojanamiti cet svātantryamatra hetuḥ | yadapi na kiṃciccetyātmakamanuttaramagre āsīt tat satve kiṃ pramāṇaṃ prapañcajñānābhāve tajjñāturapya yogyatvāditi cet ucyate | prathamaṃ sadevasosyetyādi vedānta vākyaṃ pramāṇātiśayaḥ tadanu suptorsthitasya mukhaśayana prabodhassṛtirapi pramāṇaṃ na hi suptasamādhyādau svātmani dehaprāṇa buddhyādikamavimṛśati kaścit svātmānamapahnūyāt nāha māsaṃ tadeti | kintu mukhamahamasvāpsaṃ na kiñcidavediṣamiti mukhaśayanānubhavājñānubhavaścādyata na kālīnaḥ sṛṣṭyagre pūrvānuttara cittatva satvaṃ bodhayati kathaṃ supti mūrchādau samaye jñānābhāvepi prabodhasamaye pūrvabodhassṛti dvāra sṛṣṭi darśanaṃ yathā jātaṃ tathaivāgrepi prapañcabodhābhāvepi bodhakasattānāpohna tuṃ śakyā anyathā jñānādi sākṣiṇo bhāve asvāpsamityuttamapuruṣārtha ahaṃ vimarśaḥ smṛtiśca kathaṃ bhavetāmityātmā nityatva grahasyājyaḥ iti nityaścidātmā siddhaḥ || nanu brāhmaṇatva janitvā gāyatryā eva japobhavadbhiḥ kiṃ na vidhīyate na p. 8) gāyatryāḥ paraṃ japyamityukteḥ savitu sambha?rgodhyā vāma iti vimarśatyāgānupapatteriti kimiti gāyatrīmantramupa nayanakāle prathamamupadiṣṭaṃ vihāya oṃ ka ityādi jalpanārambhaḥ kimarthaṃ ka iti cet satyam etasminnapi sati kāsyā?ścidapikṣaterabhāvāt ya eva brahmavedo gāyatrī śreṣṭhyaṃ bodhayati sa eva saubhāgya vidyāmapi tadekatayā yojayati atharvaṇe hi savitṛpādena praṇavaḥ parāsṛṣṭaḥ tadbhargapadena kakāraḥ iti gāyatrī sundaryorabhedānnāmabheda eva na tu vastubhedaḥ śṛṇu bhṛgvaṅgiro vedābhihitāṃ tripuropaniṣadam tatra hi prathamaṃ tat saviturityādi tripadāgāyatryā eva parorajasya sā vadomiti anye pādamelanaṃ prathamaṃ vidhāya tadanu jātavedase mantraṃ? tadanutryambaka kūṭaṃ paṭhitvā gāyatrī mantrasya tripurātva ṣadghoṣitam tatsaviturityārabhyamāmṛtādityantamaṣṭotta śatākṣarāyāḥ sundaryāmantraḥ śrautodarśitaḥ yaduktaṃ tatra śatākṣarī parā vidyātrayī mayī sāṣṭārṇā tripurāparameśvarī ādyāni catvāri padāni parabrahmavikāsitāni dvitīyāni śāktākhyāni tṛtīyāni śaivāni tatra lokauḥ vedāḥ śāśtrāṇi purāṇāni dharmāṇi vai cikitsitāni jyotīṃṣi ca śivaśakti yogādityeva ghaṭanādhyā padyate iti tayī mayī ityāderayamarthaḥ yathā ka dhra traṃ? le kūṭaṃ hasādikūṭaṃ sādikūṭaṃ ca tāntrikamatena tripurāmantraḥ tathaiveyaṃ parameśvarī tripurāvedamārgeṇāpi trayī mayī kūṭatraya mayī bhargarūpa brahmamantraśakti śivamantramayī ca p. 9) atrāpi tadityārabhya sā vadomityanta ādikūṭaṃ jātavedase ityārabhyāgnirityantaṃ dvitīyakūṭaṃ tadanutryasvakamityato māmṛtādityantaṃ tṛtīyakūṭam caivamaṣṭottaraśataṃ valāḥ atra śrautamantrasyāyaṃ samudāyārthaḥ prathamaṃ cidarka prakāśarūpaṃ tadanu vimarśaḥ tadanantaraṃ pramātṛ pramāṇa prameyātmaka sṛṣṭidvayā cintanamiti || lokāścaturdaśavidho bhūtagaṇaḥ aṣṭavikalpo daivastairyagyonaśca pañcadhā bhavati mānuṣyaścaikavidhaḥ samāsato bhautikaḥ sarga iti sāṅkhyābhihitaḥ yadvā bhūrādayaḥ sapta atalavitalādayaḥ adhodeśa iti caturdaśavidhaḥ śāstrāṇītyanena bauddhanaiyāyika sāṅkhyājaina vaiśeṣikajaiminīya ṣaṭurkī pratipāditā dharmāṇi dharmaśāstrāṇi ṣaṭtriśanmuni smṛtayaḥ ṣaṭtriśanmunināmāni yathā manugautama saṃvarta viṣṇuśya vanakaśyapāḥ vṛhaspatyuśanāḥ śaṅkhaśātā tapaparāśarāḥ pitāmahāṅgiro dakṣayamāpastambade balāḥ buddhabodhāyanabhyāsavasiṣṭa jamadagnayaḥ likhitacchāgaleyāt triviśvāmitramarīcayaḥ somanārada hārītayājña valkya pracetasaḥ kātyāyanotha jābālipaiṭhīna sisumantunā dharmaśāstra praṇetāraḥ ṣaṭtriṃśanmunaya smṛtā iti purāṇāni madvayaṃ bhadvayaṃ ca va bratrayaṃ va catuṣṭayam ālinā pa purāṇāni kūskaṃgeti catuṣṭa pracakṣate iti | cikitsatāni āyurvedaśāstrāṇi vārāhī bṛhajjātaka sūryabrahmavaṭeśvara siddhānta kurūhalādīni || śivaḥ prakāśaḥ śaktirvimarśaḥ tayoryogāt sāmarasya lakṣmaṇādbhavati iti p. 10) sarvaḥ prapañcaḥ śivaśaktimaya iti | adhunā tatpadena kakāra parāmarśenaṃ tripuropaniṣadghoṣitaṃ darśyate athaitasminnantare paraṃ gahvaraṃ vyākhyāsyāmaḥ mahāmanusamudbhūtaṃ taditi brahmaśāśvatam | parobhagavānnirlakṣaṇo nirañjano nirupādhirādhirahito deva ulmīlayati paśyati vikasati taścaitanya bhāvaṃ kāmayati sa eva devaḥ śivarūpī dṛśyatvena vikāsate yatiṣu yajñeṣu yogiṣu kāmaṃ kāmayati kāmaṃkāmo jāyate kāminī jāyate akacaṭa payaśān sṛjati sa kāmo jāyate nirañjanaḥ kāmatvenojjṛmbhate kāmaḥ kakāraṃ vyāpratikāmadevaṃ taditi kakāraṃ gṛhṇāti tatpadārtha ityevaṃ vadeti atrāyaṃ vākyārthaḥ || mahāmanurmahāmantrastatsaviturvareṇyamityādistasmādudbhūtaṃ prakaṭaṃ yat taditipadaṃ tat nityaṃ brahmojñeyamavyaktaṃ nirmalamanādi sa eva parodevaḥ akāmaḥ prathamaṃ san svecchayā caitanya bhāvamavaroheṇecchāṃ kāmayate sa eva parameśvaraḥ kāmatvena vikasati dṛśyarūpeṇa jātaḥ iti tadbrahmaiva kakāraḥ sāvitrīmantre prathamapada dvaye nirīṣaṇaṃ niṣkriyaṃ brahmatadbharga padena dhyeyamabhihitam tṛtīyapāde tu pracodakatve valena sa kriyaṃ savimarśaṃ brahmaproktaṃ saubhāgya vidyāyāṃ tu kāmarūpaṃ vimarśātmakaṃ tattvaṃ kakāra prārambheṇa nirdiṣṭamiti | aikyameva tatpadakāma padayoratvahyam | kādi vidyā iva gāyatrīmantrepi p. 11) śivaśaktimaya eva caturviṃśatyakṣarāpekṣayā vṛhatī jagatyādivad gāyatrīcchandasa ī pratyayarūpa strīliṅga nirdeśena śaktirūpatvaṃ mantrāvasthayā arthāvasthāyāṃ tu prakāśātmaka bodhabhargārkavācyatayā pracodakāntaryāmi rūpadhyāna varṇanavaśācchiva rūpatvaṃ etaśca yathā tathā satkṛte gāyatrīmantravivaraṇe sṛṣṭirvidheyetyalama prakṛtena prakṛtaṃ vyākhyāsyāmaḥ || atra śaktitattve samāneka bhāvabhāvanamagre sambhaviṣyatīti vimarśa garbhe bahusyāṃ prajāyeyetyatra kakāra varṇe jalarūpe icchātmake ye bahuśabdavāśyedantātmarūpaḥ sūkṣmaścidaṃśo jñānātma śaktirūpaḥ yaścausyāṃ prajāye yeti prakāśarūpa śivatattvākhyaścidbhāgaḥ antarbhūtohaṃ rūpaḥ tathā asti janīdhātu dvayārthānusāreṇa yaḥ sartā prādurbhāva dvārā kriyārūpaścidbhāgo bahubhāvanākhya ityetadaṃśatrayaṃ rasarūpaṃ sadyadāghanībhūtaṃ tadā śuddhecchā jñānakriyārūpa koṇavarṇa upāsakaṃ prati avatāritaḥ japanakāle e iti dhra adyatāvadāgataṃ toṃ ka dhra iti atra eṣṭavya jñeyo kādaviṣaye krameṇa | icchājñānakriyā viśrāntiḥ etaddaśāyāṃ sadā śiveśvarau śuddhavidyākaraṇau ahamidaṃ sarvaṃ jānāmī karomīti sphuṭa icchājñānakriyāḥ sambhūtā ekāra varṇaṃ daśāgrahaṇena | sāttvata bhaktaśirobhagavannārada pañcarātramatānusāriṇastu akāro bhagavānviṣṇurvāsudevastu vidvapuḥ saṅkarṣaṇādiko vyūhastatra sūkṣmatayā sthitaḥ p. 12) akārasyaiva ghanatāṃ kakārādivicintayet kakāro vāsudeva vyūhaḥ prathamaṃ cidvāsudeva pariṇāmaḥ saṅkarṣaṇa pradyumnāniruddhavyūhāḥ sarvāntaḥ karaṇa yuta sarvajīva sṛṣṭiḥ śrībhagavadvāsudeve vasati vāsudevopi sarvatra vasati antarbahiśca tatsarvaṃ vyāpyanārāyaṇaḥ sthita iti taittirīya śruteḥ prathamaṃ nirīṣaṇo bhagavānakāra icchātma rūkārapariṇāṣeṇa ghanībhūtaḥ tasmānnirgataḥ jīvamanohaṅkārāḥ etad vyūhatrayākṣaraṃ ekāra iti ekāra lipestrayaḥ kalākoṇāḥ prathamakoṇo śuddhiḥ dvitīyakoṇomanaḥ tṛtīyohaṅkāraḥ iti vyūhatraya samudāya vācakaḥ ekāraḥ || etadevoktaṃ jñānālayepi || ekārādvaiṣṇavī śaktirviśvapālana tatpareti ityāhuḥ | tanmate tvayaṃ mahāmantrārthaḥ oṃ tat vācidvāsudevākhyaṃ savituḥ savitāraṃ caturvyūhātmakaṃ sarvasṛṣṭi prāṇijātānāṃ prasavitāramutpādakaṃ vareṇyaṃ śreṣṭhaṃmakṣaraṃbhaśaḥ bhagākāraṃ varṇaṃ trikoṇasarga rūpamekāraṃ varṇaṃ devasya vāsudeva sambandhi sarvaṃ dhyāyāmaḥ cidvāsudeva pariṇāmaṃ manośuddhyahaṅkārākhyaṃ sarvaṃ cintayāmaḥ rephaṣaṣṭhīvibhaktīchāndase tathā ca tripuropaniṣat prāṇinaḥ sūsūte prasūte śaktiryāsā tripurāśaktirādyā | iyaṃ tripurā parameśvarī mahākuṇḍalinī devī trikoṇāśaktirekāreṇa mahābhāgena bhagākāreṇa prasūte tasmādekāre eva gṛhyate vareṇyaṃ śreṣṭhaṃ bhajanīyamakṣaraṃ namaskāryam tasmādvareṇyamityatra ekākṣaraṃ gṛhyate ityevaṃ cedeti || p. 13) ekārasambandhinī vāmapārśvamārabhya dakṣiṇapārśvaṃ yāvat prathamāa rekhā ekaṃ puraṃ | dvitīyā dvitīyaṃ puraṃ śarīraṃ tṛtīyaṃ śarīraṃ tu dakṣiṇapārśve tūrvādho bhāvena citritāṃlekhā dhra tṛtīyā vāmabhāga prathamādārabhyādho bhāgamilitā evaṃ puratraya mayī parameśvarī trikoṇāśaktiḥ mahākuṇḍalinī sarvāvaraṇarūpeṇa kuṇḍalākāra śarīramūlaṃ | kuṇḍalinīnāmanāḍītrayamekārākhyāpi tripurāśaktīrekhātraya rūpatrivalayarūpā valayatraya melanaṃ *? iti || nanu kuṇḍalinī śabdasyakorthaḥ iti cet śṛṇu | yogimate prathamaṃ meḍhrādūrvaṃ nābheravastāt kandasthānaṃ nāma pradeśaḥ tatraikānāḍī sarvanāḍī nāmādhāra bhūtā sarvaprāṇijāteṣvaya sthitā antraveṣṭanikā oṃkāralipiracanā kuntalāvarti sadṛśī yā jalāvartaśaṅkhyā kṛti prasuptabhujagendra tūlyarūpā navacchinna maharniśaṃ plavamānā kuṇḍalākārā tiṣṭhati tasyā antarepi yā prāṇavāyuśaktiśca ladgatiḥ? sarvaspandānāṃ hetu bhūtāsāpi kuṇḍalākāreva kuṇḍalinīnāśyaṃ sthitatvāt ādhārādheyayora bhedopacārāt aṅguṣṭhamātra hṛdaya sthita puruṣasyāṅguṣṭamātratvavat aṅguṣṭhamātraḥ puruṣa iti krateḥ iḍāpiṅgalāsuṣumṇābhidhāna puratraya mayī prāṇaśaktiḥ kuṇḍalinīnāma | prātītikamate tu yā prāṇasattādāyinī tatpracodakā tadā rohāvaroha jananī cidvimarśaśaktiḥ sā mahākuṇḍalinī sthūlasūkṣmakāraṇākhya puratrayasthā p. 14) tanmayī ca eṣṭavya purasthecchā rūpe jñeya purasthā jñeyarūpeṇa kāryapurasthā kriyārūpeṇa ityevaṃ tripurā dhyeyā caitanyākhyā kuṇḍelīnatvāt kuṇḍalinī iti etat sarvaṃ mahārāmāyaṇe upanibaddha yathā parimaṇḍalitākārā kandasthāna samāśritā antraveṣṭanikākārāṣva? nāḍīnāḍīśatāśritā vīṇāgrāvarta sadṛśī salilāvarta sannibhā lipyādyoṅkāra saṃsthānā kuṇḍalāvartavat sthitā devāsura manuṣyeṣu mṛganakra khagādiṣu kīṭādiṣvabja jānteṣu sarveṣu prāṇiṣūditā śītārtasuptabhogīndro bhagavadbaddhamaṇḍalāsarobhūmadhya randhrādhoviśadaḥ vṛttivaścalā sitākalpāgnivigaladinduvad baddhakuṇḍalā anārataṃ rasaspandaiḥ plavamānaiva tiṣṭhati tasyā abhyantare tasminkadalī kośakomalā yāvāta śaktiḥ sphurati veṇāvivalasadgatiḥ soktā kuṇḍalinīnāmnā kuṇḍalākāravāhinī prāṇinaḥ paramāśaktiḥ sarvaśaktijaya pradā aniśaṃ niḥśvasadrūpā kupite vatu jaṅgam saṃsthito śvīkṛtamukhī spandānāṃ hetutāṃ gateti | iti oṃ ka * *?tyanena gāyatrī padadvayārtho darśitaḥ adhunā tṛtīyapādārthaṃ sadāśivādi kīṭāntaṃ sarvabuddhi pracodakatvalakṣaṇaṃ prathamakūṭa sthita tri la hnīṃ sahitadvitīya tṛtīyakūṭākṣarā he na sahaikī kariṣyandravamaṃ śuddhecchā jñānakriyā trikoṇavistāraṃ bahubhavanamāha tri le rgi bījadvayenaivaṃ vidhakoṇatrayarūpā tripurāśakti bhagākārā yonivvīrya prakṣepamapekṣate vīryaṃ p. 15) tu anantaiṣṭavyajñe yakāryaviṣaye śanākhyamaiśvaryaṃ arthataḥ kadhvamakartumanyathā kartulīlā viracana sāmarthyaṃ kāmeśvarī tripurābhage bhagavānkāmeśvaraḥ praviśati | svayaṃ kāmeśvaryā avatāro vāsudevopi gāyati | mama yonirmahadbrahma tasmin garbhaṃ dadhāsyahamiti || mahadbrahma mahatī vimarśaśaktistrikoṇarūpā tasminnekāre trikoṇe ahamidamityākhyaṃ cidvīryaṃ dadāmītyarthaḥ | tridhābhāvanāntaraṃ anantaiṣṭavyādi viṣayabhāvā pattyā tadviṣayai śvaryātiśavotpattirīkāro jātaḥ īkāra īśana aiśvaryamiti yāvat īśānākhya īkāraḥ dha | la lakāraḥ lekharṣabha indraḥ paramaiśvarya viśiṣṭaḥ bahuvidhaḥ sampannaḥ lokopi yonau vīryaṃ prakṣepeṇa garbhotpattirjāyate ihāpi śuddhāśvanijāṣṭavya jñeyādayonantāḥ padārthāḥ tayā tadviṣaye śanāni nīlapīta ghaṭaghaṭataṭavaṭa kuḍyagirinadī gaganādīnāṃ garbhasthānīyānāṃ sadā śivādidaśāyāṃ svātmabheda paṭalodanena mamatā vidhānam agremāyā prakṛtyādovapi malinamārge ananteṣṭavyādi viṣaya tadviṣayarthabhitecchā kiñcijjñāna kiñcitkaraṇa vistāro madhyakūṭārthena darśayiṣyāmaḥ | śuddhamārge īśāna vistārasturyagrūpatvena māyāmārge īśāna vistāro malinarūpatvena || yaduktaṃ jñānārṇave || īkārādviśvakatrīyaṃ māyāturyātmikā priye iti | sarvakṣetra pīṭhatīrthakānana vanapṛthivī gaṅgādikaṃ mahāmāyāpātraṃ garbhajātaṃ prathamakūṭalakārārthaḥ || p. 16) yaduktaṃ jñānārṇave lakārāt pṛthivī devī saśailavanakānanā pañcāśatpīṭha sampannā sarvatīrthamayī parā sarvagaṅgāmayī sarvakṣetrasthānamayī śive iti || lakāra ihendravācakaḥ śuddhabhūmivācakakaśca || śuddhavimarśadārḍhyameva māyābījenāha || hnīṃ iti || atra vyomavahni dīrghasvarārdhendu vindusamudāyarūpaṃ hrīṃkāraḥ asyāyamarthaḥ sā vimarśaśaktiḥ hakāreṇa prakāśātmaka śivasaṃbandhanena paramākāśaśāyitvaṃ repheṇa paraprakāśa tejomayatvaṃ īkāreṇa śuddhāśuddharūpatayā sarvakartṛtvamardhacandreṇa sarvayonirūpādhāratvam bindurūpeṇa sarvasākṣitvaṃ hara ī bindvardhacandraviśiṣṭa hrīṃ bījena bodhayatīti siddho hrīṃkārārthaḥ || iha śuddhādhva bhūmā vahamidaṃ bhāvaviṣayoya ācchādyācchādaka bhāvo na tu bhaṭṭārakādīnāmaṅguṣṭha pātraprabhṛtīnāṃ cāva sthitaḥ sodhre?vitanyate || athavākāseśvarī śaktiḥ hrīṃ māyārūpeha paraṃ mahāmāyā na tu aśuddhādhvani ivamāyāmātraṃ | mahāmāyāyāḥ śuddha saṃvedanātmakatvaṃ kathamiti cet iyati pratyakṣa śivanāthasya śāmbhavaśaktimantra maheśvara mantreśvara mantrāṇāṃ pañcānāṃ kartṛtvāditi dhrūmaḥ || ādyakūṭānte hrīṁ iti dehalīdīpanyāyena svasthitaṃ darśayanpūrvatra śakyaṇḍe śuddhatārūpaṃ tvaṃ mahatvaṃ | uttaratra māyāprakṛtyādau māyātvameva bodhayati māyopari mahāmāyā śuddhavidyeti gīyate ityuktaṃ hi iyatā japaparivṛttiḥ oṃ ka dhra tri la hnīṁ iti siddhaḥ prathamakūṭavimarśaḥ || p. 17) nanu prathama hrīṃ bījasyātāt paryārtho jñātaḥ madhyamacaramayoḥ punākobhiprāya iti cet ucyate | śṛṇu hātrāvadhānena trikaśāstrasya nirṇayam nirṇetuṃ tripurā rūpamatyutkaṇṭhātavāstivat | hrīṃkārasya triruścāraṇametadartham | prakāśa bhuviparamaśivadaśāyāṃ parāparārūpiṇī adharadharāyāṃ naradaśāyāṃ aparārūpiṇī naraśakti śivapurasthā tripurākhyā mahāśaktiḥ svacchandabhaṭṭārakasya svasvarūpāvaraṇa vidhāyinī aghoreṇa ghorāghoreṇa ghoreṇa svātmarūpeṇa kūṭatrayarūpadhāriṇī || brahmaviṣṇumaheśvara lakṣaṇaṃ kāraṇaṃ dakṣiṇāgni gārha patyāhavanīya lakṣṇaṃ vahnītrayaṃ prabhāvotsāha mantralakṣaṇaṃ śaktitraya mudāttādi lakṣaṇaṃ svaratrayaṃ bhavābhavāti bhavādhyaṃ lokṣaṇaṃ katrayaṃ mahāmantra caturviśatyakṣararūpaṃ pādatrayaṃ bhūtākāśa cittākāśa cidākāśātmakaṃ khatrayaṃ gaṅgāyamunāsarasvatyātmakaṃ triveṇījalatrayaṃ kāyika vācika mānasika lakṣaṇaṃ tapastrayaṃ manobuddhyahaṅkārākhyamantaḥ karaṇatrayaṃ viśvataijasatra?jñā lakṣaṇaṃ jīvatrayaṃ ukāramakārākāralakṣaṇaṃ varṇatrayaṃ prāṇāpāna vyānātmakaṃ vāyutrayaṃ vṛhadāraṇyakopaniṣacchanditaṃ satvarajastamolakṣaṇaṃ guṇatrayaṃ bhūtabhaviṣyad vartamānalakṣaṇaṃ kālatrayaṃ icchājñānakriyālakṣaṇena mukhyena trikoṇa svātmarūpaṃ jagajjālaṃpipatti pūrayati pālayati gauṇatrikāntararūpamātmānamāgūritavatī svātmani tripurākāmeśvarī kūṭatrayāpavartanena muhurmuhuścintanīyā yena p. 18) tanmayatā patyā tadbhāvobhavet || kādyolānto vimarśaḥ hrīṃ hṛllekhā parāvimarśaśaktistripurākhyā | tathā hasādyolānto vipariṇāmaḥ saiva | sādyolāntopi tathaivasāna tu tadvyatiriktaṃ kiñcit cidvimarśaṃ vinā sarva trikajātasyā bhāsanānupapatteḥ iti hrīṃ bījatrayārthaḥ || nanu hrīṃ bījasya kathaṃ kāmakalābhagavatyā arthe saṅketa iti cet tripuropaniṣadghoṣaṇeneti dhrūmaḥ yathā māyātmakena hrīṃ kāreṇa hṛllekhā parābhagavatī trikūṭāvasāne nilaye nilaye dhāmnirāha | sā ghoreṇa vyāpnoti saiveyaṃ bhagavatī tripuretivyā priyate iti sarvaṃ viśvaṃ trikajātamayamiti tripurārūpaṃ sarvamiti mantrārthaḥ | sarvasya tripurātmakatvena trikatvamiti svayameva kāmakalābhaṭṭārikayā mahārājñyācāryavaryabhagavacchaṅkarapādaviśvāsajananārthaṃ bālakaṃ pratisvāveśa vidhāna dvārābahirghoṣitam yathā devānāṃ tritayaṃ trayī huta bhujāmiti nigada vyākhyātaṃ padyam || viśvottīrṇaṃ viśvamayaṃ dvividhaṃ rūpameva tat rañjitaṃ tadvimarśena trikaśāstreṣu paṭhyate iti | evaṃ trikārtha tattvaṃ ye vimṛśanti śudhāḥ sadā te vikhyātādvijā bhūmautrikajātīya saṃjñāyā trikāḥ tikītyādyāpi apabhāṣante || trikāḥ | kulasāna pratiṣṭhānāt kula pūjāratāśca vete kaulā bhuvi vikhyātāḥ kulasūtra prapāṭhakāḥ || mahābrāhmaṇa jātīya soddiṣṭābhaṭṭā saṃjñakā sarvotkṛṣṭa prabodhasthā bhaṭṭāste paṇḍitāḥ smṛtāḥ p. 19) mantraprayoga kuśalā rājānakā itīritāḥ raina ityapa bhāṣante tāñjanāḥ ityādi jātinirṇaya vistāraḥ saṃhitā suddhaṣṭavyaḥ || adhunā śivaḥ śaktyā yukto yadi bhavati śaktaḥ prabhavituṃ na cedevaṃ devo na khalu kuśalaḥ spandi tu mapīti nyāyena śaktimataḥ sakāśācchakteḥ prādhānya tathā sūcanārthaṃ śuddhamārge mantramaheśvarādi pramātṛtāra tasyārthaṃ ca kiñcinmātraṃ nirūpyate | yathā | tatra tāvad vimarśaśaktyā mahārājñī bhaṭṭārikayā cinmātra śivānātha rāmāyānanyonmukhya prakāśātmaka svasvarūpāvasthitilakṣaṇaṃ rājyaṃ viśrāṇitaṃ yadanugraha vasāt parameśvareti vyapadeśo lokekhyātimagamat īśanamaiśvarya śaktiḥ sāmarthyamityarthāntaram īśānābhāvenīśvaratvaṃ prasajyeta | kutaḥ paramaiśvaryaṃ svavimarśa valodyoga bhāvanāt svasthitiḥ parā | anyathādhogatistasmān nirvimarśona cicchubhā | evaṃ sadāśiveśvara daśāyāṃ madhyamāyāmapi ahamidamiti samadhṛta puṭanyāyena vimarśanaṃ yadasti śivanātha rāmasya tadapi tanmālikādānaṃ rājñī bhaṭṭārikayā kāmakalayā tasmaidattaṃ paraṃtu sadāśivarūpe idamaṃśo sphuṭaḥ ahamidamiti icchāprādhānye'hamaṃśasyaśyāmalatvāt aśuddhatvaṃ na kiñcit | īśvaranāthepi ahamaṃsośyāmalaḥ idamahamiti idaṃ bhāga evāhaṃ bhāgasya niṣiñcanāt mālinyamatrāpi na kiñcit vimarśarājñī māhātmyāt vidyeśvara pramātṛdaśāyāṃ tu yadyapyasya śivanāthasya svato bhinna vedyāpadārtha p. 20) darśanaṃ * *?sti tathāpi śuddhacinmātra gṛhītāhaṃ bhāvabhavanaṃ tu narājñyādatvāpahṛtaṃ yena tāṃ pratyanyadīya tu mālambhaḥ syāt yathā tayā parameśvaratvātmaka rājyā pradāyinī śiva svāmino vimarśaśaktireva śuddha vidyāyāṃ tu ahamidamorekatvāva bhāsātma? kiñcinmālinyaṃmiti pramātṛ valeśa? * *?śuddhatvam || ramāṇā śivanātho hi jātu gantu bahirmukhaḥ deharākṣasamekānte sadaśendriyaśīrṣakam dṛṣṭābhītobhavat tatra svakīyā navadhānataḥ māyā paravaso jātaḥ kuṭusvamamatādhikaḥ jalajjvālāvilāsena mityāsvarṇa śataspṛhaḥ svaralokaughakāryārthaṃ tyājitastena rakṣasā anyāpaśadavat tatra nirvimarśaḥ paribhraman itastato vihī *?grya kulajātidhanāśrayaḥ jīvarāmeṇa śāntāste nirahaṅkāriṇaḥ pare svakāyaśaktimāne tuṃ śacivāstena mānitāḥ svavimarśa padaprāptiḥ patnīvārtā tataḥ śrutā satsaṅgasadvimarśena svaśakti valasañcayaḥ gṛhīto yatpunardevyānukampaiṣā kṛtā śive virāvaduḥkha krandādikāriṇo rāvaṇāyayuḥ dehādi yātudhānāste vilayaṃ rāmatejasi ityabhiprāyabodhakaṃ madhyānta kuṭayugaṃ vyākhyāsyāmaḥ tatra prathamaṃ madhyakūṭa nirṇayārthamavasaraḥ || evaṃ vidhavimarśaśakti sacivo pi san kāmeśvara nāthainekaśaktiraṃjita svarūpasvatantratā māhātmyāt paripūrṇā hantā sphūti bhūmito varuhyajālakārakrimivat svātmānaṃ baddhvā'ṇuḥ p. 21) pudgalaḥ paśuḥ sampadyate ityetat svātantrya sūcakaṃ dvitīyaṃ kūṭaṃ paṭhati hasakala hrīṃ iti ihamāyādyaṇḍātmake madhye kūṭe svarūpasthagagana javanikāntage tatvaṃ svatirodhāna śaktyā cidvimarśaśakti sa śa?tyā patnyā saha khelanaṃ parimita pramātṛdaśāyāmaṅgīkaroti ahamidaṃ sarvaṃ jānāmikaromīti pūrṇāhantā vimarśaṃ ca tyajati tenannū?no bhavati mamatā svīkṛta paricchinna dehe viśeṣontaḥ praveśadaśāyāṃ hasa ityevaṃ vimṛśanbhavati akāra bindu visargāṇāṃ jānāmikaromi sarvamityakṣarāṇāṃ ca vismaraṇāt aṅguṣṭhaparimāṇa hṛdayasthita puruṣāvasthātyupagamena prāṇarajjugrathita dehayantradhārī hṛdayakamalādvāyuśaktirūpeṇa kandasthānastha kuṇḍalinī mūladvārā dvādaśāntaṃ yāvadutthāya svarṇa kalikāstu?vya mukhāntaraṅga bhūtāpūrṇaṃ manyatātmakāṇavamala gauṇabahiraṅga bhūtabhinna vedya prathātmakamāyīya mala śubhāśubhavāsanātmaka kārmamala khacite svātmanihaṃ sajapamātraṃ vidadhāti hasa ityarthaḥ uśṇyāsehaḥ niśśvāse saḥ ahaṃ saḥ sohamiti vā japati tasminnapi satyaṇorvimarśā truṭanāt vidyāyāṃ vāpya vidyāyāṃ svasattāṃ na jahāsyaho iti mahābhaktajana kṛtasta vanadvārā nityavimarśosyopodvalitaḥ ihāpivimarśarājñīṃ taṃ sevate paraṃ tu tirodhānena hakāreṇa sūryarūpa prāṇaparāmarśa sakāreṇa candrarūpāpāna parāmarśaḥ atrāpyasti prakāśa vimarśa sattā hakārākṣare prakāśasattā sakārākṣare p. 23) vimarśasattā prakāśavimarśo śivaśaktī tadrūpaṃ haseti varṇadvayaṃ tathā ca tripuropaniṣat tadevaṃ śivaśaktyātmakamāveditam śivoyaṃ paramaṃ daivaṃ śaktireṣā tu jīvatā sūryā candramasoryo *?draṃ sastatpadamucyate iti śivohakāraḥ jīvatā sakāraḥ prāṇāpāna sambandhāt hasa iti haṃsa iti varṇadvaya japepi tatpadaṃ prakāśa vimarśasthānamucyate ityarthaḥ | etadajapājapādhikāriṇamāha || ka iti kakāraḥ prāṇaḥ ha sākṣara dvayāśrava ityarthaḥ ucchvāso niḥśvāso hi prāṇadharmaḥ caitanyātmānyūna japāṅgī karaṇārthaṃ prāṇatvena pariṇataḥ prāksaṃvit prāṇe pariṇatā etasmā jñāyate prāṇaḥ sa prāṇastadavāṅmana ityādiśruteḥ yadvā hakāro gaganaṃ vāhyamābhyantare ca sakārākhya jīvavargabhāvena jīvavargo bahuvidhaḥ deva tiryaṅnarādi bhedena haseti varṇadvayamevādhi karaṇamādheyaśca sambhūtaḥ ākāśaśarīraṃ brahma tadevāgnistadvāyuḥ tatsūryastadu candramā ityādiśruteḥ māyā grahaṇajanitanyūnatā bhāvena puru rūpojātaḥ indromāyābhiḥ pururūpa īyate iti śruteḥ caitanyanāthasya jīvavargasya bhāvanādvārāpaśu bhāvāṅgīkaraṇaṃ svatantratā hetuḥ || paramaṃ yatsvātantryaṃ durghaṭasampādanaṃ maheśasya devī māyāśaktiḥ svātmāvaraṇaṃ śivasyaṃ tat iti vacanāt || nanu cinnāthasya paśubhāvepi devatiryagādiṣu jīvavargeṣu parasparamekasmāt kasya cidviśeṣosti īśanajñānakaraṇa līlāyāmataḥ sarveṣāṃ tulyatvamiti cet maivam śṛṇu p. 23) rahasyopadeśam ciddharmā sarvadeheṣu viśeṣo nāsti kutracit ataśca tanmayaṃ sarvaṃ bhāvayan bhairavo bhavediti | yat svāmino dharmaḥ icchājñānaṃ kriyā vā dehendriyā viśeṣa praveśa dvārāha ajapājapo vā kāmakrodhalobhamohamadaharṣādisoma sūryo vāsa sadāśivanāthāt prabhṛti krimikīṭadaṃśamaṣaka puttikā paryantaṃ sarvasādhāraṇonātra kaścidbhedosti | vāsudevaḥ sarvaṃ mayi sarvamidaṃ protaṃ sūtre maṇigaṇā iva ye caivasāttvikā bhāvā rājasāstāmasāścaye matta evetitānviddhi ityādi upaniṣatpaṭaha praṇādaṃ na śṛṇopi kiṃ yena śivādvaita vismaranaṃ kuruṣe yā brahmādīnāmicchā jñānakriyāḥ santitā eva vidyākalādvārāpipīlikādīnāmapi ityetacchivamayaṃ viśvaṃ vimṛśayena sarvabhavatīti bhaṅgobhavet brahma mahārāmāyaṇepye tadeva muhurmuhu rupadiṣṭam yathā brahmaviṣṇvindra rudrādyā yadyat kurvanti sarvataḥ tadahaṃ cidvapuḥ sarvaṃ karomītyeva bhāvayeti | kuta etaditi cet yaiva cidgaganā bhogabhūṣaṇe vyomni bhāskare dharā vivarakośasthā saiva citkīṭakodare ityu kutvāt dehendriyādiṣu tu jīvānāṃ parasparaṃ vyatirekaḥ devādīnāṃ tejomaya śarīrendriyāṇi martyāṇāṃ pārthiva śarīrendriyādikam | pakṣiṇāṃ vāyavamevaṃ śarīrendriyādhikya darśanāt || nanu ṣaṭka tāni divārātrau sahasrāṇyekaṃ viṃśatiḥ haṃsahaṃseti haṃseti jīvajapati nityaśa iti nayena ca deharniśaṃ sohamiti jalpati tarhi kiṃ bhūtamasya yenā p. 24) yaṃ pramātā mumukṣutvamākāṅkṣate sarvatrasohamiti vimarśasya sulabhatvāt iti cet astu yadi jānīṣe sarvatra sarvadā cinnāthaḥ parameśvaro nirviśeṣo vasati ityetā vanmātrameva tarhi prācīna bahuvidha janmasaṅghārjitānā bhāgyānāmā virbhāva sampattavasamīpasthātumasti dhanyosi kṛtārthastva manayaiva cidviśrāntyāmākuru dhyānadhāraṇādikam nyat yaduktamaṣṭā vakramuninā | yadi dehapṛthak kṛtyamitiṃ viśrasya tiṣṭhasi adhunaiva sukhī śāntai bandhamukto bhaviṣyasi | tathā ayameva hite bandhaḥ samādhimanutiṣṭhasītyādi | ete nirbandha natvopadeśāstutī vratarasvatantra śaivaśaktipāta viśuddha hṛdayeṣu viśrānti labhante natvanyeṣu mandamandatarānugrahapātreṣu tadviṣaye hi vidyāyāṃ vāpya vidyāyāṃ mityādi mahārahasyopadeśena praviśanti avakāśā bhāvāt mandādhikāribhirvakṣyamāṇeṣu vacana prapañceṣu bharavaśaḥ kāryaḥ yathā ātmā jñātavyaḥ śrotavyo mantavyo nididhyāsitavyaḥ yastaṃ na veda kidṛcā kariṣyati ya iha tadvidusu ime samāsate iti sa gurumevābhigacchet samitpāṇiḥ śrotriyaṃ brahma niṣṭhamityādiṣu avidyāvadviṣayā vedā iti nayena ye śruti smṛtyupaniṣat purāṇādiṣūpadeśāḥ te mumukṣubhiradhikāribhiḥ grāhyāḥ svavimarśodvodhārthaṃ sarvatra bhyupadeśastadarthameveti śuddha vimarśaḥ sarvairadhikāribhirvidheyaḥ svavimarśabodhārthameva kṛpātiśaya vidhāyinā svayaṃ parameśvareṇa nistaraṅgopadeśa śatakaṃ dvādaśottara sahitaṃ vijñānabhairave p. 25) yogaśāstre svabhaktajanoddhāraṇārthamabhihitaṃ śāmbhava śāktāṇavopāya dvāreṇa | tatra prathamupāya trayabodhakaṃ | rūrdhvaṃ prāṇohyadhojīva iti padyanirṇīta prāṇārohāvaroha daśāyāṃ urdhve vādhodeśe vā gurūpadeśamārgeṇa vimarśanaṃ yadi bhavet tarhi mokṣo hastagata eveti tatraivādhāryā | iyatai tatsampannaṃ hṛdākāśe prāṇa tatprocadakāntaryāmiha samāgrahaṇenākāśa jīva tadantaryāmi rūpatvaṃ parameśvareṇāṅgī kṛtaṃ tadeva mantrajalpana samaye agataṃ hasaka iti | atra kārasyātma śandārtha vācakatvādātmā jīvāntaryāmījñeya iti kecit | prāṇabhavanānantaraṃ hakāraḥ nādātmā sohamiti jalpenā nāhatarūpatvaṃ śabdanena hetunā | dandhvanīti hṛdiyatparaṃ padaṃ tatsadakṣaramupāsmahe maha ityuktaṃ haṃsahaṃsajapenaiva kayāpi svātma vismṛti vidhāyinyā kalayāśaktyā vā svātmānamajānāna ivānela mūkajaḍa prāyojātaḥ yena satguruśāstro padeśaṃ śrutvāpiti bodhāna śaktimohinī rāgeṇānadhya viṣayon mukha svātma prakāśa sthitiṃ na labhate yaduktā sāpiti bodhāna śaktiḥ stuti dvārā gurubhiḥ || yatra svaṃrgi jayākayāpi kalayā vismārya nityocchalat pūrṇānandarasābhi de?śa vaśataḥ svātmāpi deśāntare smāraṃ smāramapāraśāsana gaṇairnoverda?vādairapi prāyaḥ kāpyaparāparamayī śaktirjayatyaiśvarīti | anelamūkatvameva mantrākṣareṇāha || la iti lakāraḥ jātyam jaḍa iva sambhutaḥ paśubhāvādityarthaḥ mahāmantrapādadvayepi p. 26) kūṭadvayārthaḥ tat sarvānubhūtaḥ ati spṛhaṇīyo bodhārka prakāśaḥ śuddhādhvani māyādi daśāyāṃ ca tu vyavahāreṇa krīḍannana varatamārohāvaroha vidhāyī mantrastutiṃ kurvannapi dhīmahi dhiyā jñānena haṃsajapyenāpi mahimahī pṛthivī vasambhutaḥ jaḍojātaḥ punarapiyodhiyaḥ svavimarśaśaktīḥ svasvarūpa sthito śuddhamārge pracodayāditi śrīvidyā gāyatryorabhedārthaḥ tathā ca tripuropaniṣat dhīmahī tyasya vyākhyānaṃ dhīmahatvaṃ jaḍatvaṃ kāṭhinyaṃ vidyate yasminnakṣare tanmahī lakāraḥ iti iyatā hasaka halavarṇa samudāyasyāyamarthaḥ phalitaḥ śivanātho haṃsa iti varṇadvayarūpeṇa prāṇākāśa jīvaparimita śabdāntaryāmidaśā grahaṇena jaḍarūpatvena pariṇata iti etajjāḍyamapi hrīṃ hṛllekhā śaktiḥ saiva vyākhyāta careyaṃ | yaduṃ kucānyatra śiva iva gṛhīta paśubhāva iti siddhoyaṃ dvitīya kūṭavimarśaḥ || tadityāratyabharge paryantaṃ śuddhādhva vimarśaḥ prathamakūṭārthābhimato yojitaḥ | tadanantaraṃ devasya dhīmahītyantaṃ dvitīyakūṭābhiprāyaḥ pūrvaṃ samāptaḥ adhunā tṛtīya pa?dārtha tṛtīya kūṭārtho yojayi tu mavasaraḥ || asyaivāṇu paryāyasya pudgala paśoḥ pāśabaddha svāmināthasya svayameva svasvātantryādanu tadanu sopi svasvarūpa prakāśa sthitiṃ punarapyanu bhavati itye tadāha tṛtīyakūṭaṃ sakala hrīṃ iti sa sakāraḥ pramātā kakāmena svecchayā punarapi lalekhasna?bhaḥ sarvadevendraścakreśvaro bhavadityakṣarārthaḥ yadvāsa iti pūrvaprakrāntaḥ haṃsahaṃsajapanenāpi yojātyamivā gato vismṛta svaśaktivibhavo madhyāvasthāmapyāgataḥ p. 27) kohaṃkohamityādyapi śaktipāta kaṇapāta pātrabhūtaḥ sa eva svānugrahaśaktyā svasvarūpaṃ prāptaḥ punarapi svaprabuddha bhāvena sohaṃsohamityanavarataṃ vimṛśati sarvasākṣī sarvakarteti eṣe varacanā padyenāpi spandhā gurubhiḥ || sohaṃsohamiti sphuṭaṃ nijamahorātraṃ japaṃstatra sāmāyeśā dvismṛta tatsvarūpa vibhavoyāti svayaṃ saṃśayam kohaṃkohamiti prabodhavasato bhūyopiyo niścayaḥ sohaṃsohamiti prakāśita vapuḥ satvaṃ cidarkaḥ svayamiti | prathamaṃ mahāprakāśaḥ śuddhatamastataḥ sadā śivādi daśāyāṃ suddhāśuddhapadavīṃ gataḥ māyādaśāyāṃ punaraśuddha padavīṃ svecchayā gatvāpi punaḥ svātmapratyabhijñāyā śuddha eva sambhūtaḥ etadevāha sakala hrīṃ iti || athavā sakala iti sakalamidaṃ śuddhatama śuddhatara śuddhāśuddha aśuddhabhūyaḥ śuddhatamatvaṃ hrīṃ bhavati pūrvoktā māyāśaktirevetyarthaḥ nanūddhāra prabandheṣu kāmakalā vidyāyāḥ kāditvameva dṛśyate na tu praṇavāditvamiti kimarthaṃ oṃ? ka dhra ityādi japa iti cetsatyaṃ pañcadaśākṣaryā abhiprāyeṇa kāditvameva dṛśyate na ṣoḍaśī padārthametadapi samīcīnaṃ || nanu ṣoḍaśī bhedā vahavonya prakāreṇa varṇitāḥ || lakṣmīparāmadana vāgbhavādayaḥ tathāmāyādi bījavarṇaṃ naṃ mukhe kṛtvā pañcadaśyāḥ ṣoḍaśītva muktam yadā ha kalpalatākāraḥ hnīṃ dhnīṃ nlīṃ dhroṃ dhreṃ iti bījānāṃ madhye yadyekaṃ bījaṃ trikuṭādau dīyate tadā trikuṭāḥ sakalāḥ ṣomuśārṇā bhavaṃtīti tasmānmāyā lakṣmīkāma bījavāgbījaikatara mukhapañcadaśīṃ vihāya kimiti praṇaya ṣoḍaśī pakṣa amṛta iti cet saṃhitā p. 28) pañcastavyādi granthānurodhāt praṇavaprādhānyaṃ kādi vidyāyāṃ na iṣṭam saṃhitāyāṃ hi la hara rāṣṭrastha munikṛtarājñī bhaṭṭārikā stuti dvārā eṣa eva pakṣo gṛhītaḥ yathā kādyāṃ divyāṃ hādi madhyāṃ ca sāntāṃ prakāśayantīṃ divyakūṭaiḥ svarūpam kāryātītāṃ kāraṇātīta śaktiṃ tāruṇyarājñīṃ śaraṇaṃ tvāṃ prapannaḥ iyaṃ varṇanā pañcadaśyāḥ | ṣoḍaśī stutīryathā vṛddhāṃ parāṃ bhuvaneśyādhirūḍhāṃ trikūṭābhyāmādi tārārṇa nityām śakrādibhirdvādaśabhiḥ prasevyāṃ vṛddhāṃ rājñīṃ śaraṇaṃ tvāṃ prapannāḥ || vṛddhāṃ ṣoḍaśīṃ bhuvaneśī hrīṃkāraḥ tasyāmadhirūḍhāṃ hrīṃ ka e ityādi ṣoḍaśī rūpāmityarthaḥ trikūṭaiḥ vāgbhava kāmarāja śaktikūṭairāḍhyāṃ bharitā tathā ādau prathamaṃ ka e ī ityādeḥ prāk tārārṇaḥ oṃkāra aiṃkāra hrīṃkārā nityaṃ yasyāḥ sā tāṃ bahuvidhāṃ ṣoḍaśīṃ vayaṃstuma ityarthaḥ tārārṇasya oṃkāra vācakatvamevātyantaṃ prasiddhaṃ śakrādayaḥ śakrakāmalopā mudrāmanu candrakuverāgastya nandi sūryaśaṅkara viṣṇudurvāsāmunayaḥ taiḥ prasenyāṃ dvādaśopāsakānāṃ śakrādīnāṃ tattatkāmā bhedānmantrabhedakṣamopyanyathā yathā kra ya tra? la hnīṃ hra sa ka hra la hnīṃ sakala hnīṃ * * *? ndropāsyā kramaḥ kra la hnīṃ iti kāmapūjyā hra sa kra la hnīṃ hra sa ka hra la hnīṃ iti lopāmudrājapaḥ kra hra dhra tra? la hnīṃ hra kra dhra tra? la hnīṃ sa hra ka dhra tra? la hnīṃ trargi? manukramaḥ ityādikalpalatādau bhedonusandheyaḥ yasmin kramesmābhirvivaraṇaṃ kṛtaṃ sa eva durvāsomuni japaḥ paraṃ tu oṃkāra bindunāda hīnāḥ yaduktaṃ bindunāṃ hīnānāda hīnādurvāsaḥ pūjitā bhavediti p. 29) kra dhra tra la hra rrī ityādi sphuṭaṃ tathā gaṇeśa vaṭukastutā ratīti viśeṣaṇena praṇave ṣoḍaśī sūcitā yathā trikārtha viveko nāmapañcastavī vivaraṇamasti taṭṭīkākāreṇevaṃ vyākhyātam gaṇeśaḥ gaṇasnāmī mahādevaḥ tena makāro lakṣyate vaṭurvāmana rūpo hariḥ tenā kārolakṣyate kakārasya brahmāyāśyaḥ tenokāro lakṣyaḥ tena makārākārokāra samudāya oṅkāraḥ tenastutetyarthaḥ tathā rati sahāyaḥ kāmaḥ kāmabījaṃ kakāraḥ tenānvitā ityādi atra ma a u iti nirdeśena sṛṣṭyavarohaṇa krameṇa kramonenaiva prakāreṇa iti suvitam yaduktaṃ brahmarahasye nirmalaṃ vyomasaṅkāśaṃ sūkṣmāt sūkṣmataraṃ paramityātya nādāśutpaśyate śaktiḥ śakterbinduḥ prajāyate candrāt prajāyate tejastejaso rudrasambhavaḥ rudrāt prajāyate viṣṇuviṣṇorbrahmā prajāyate brahmaṇo jāyate sarvaṃ jagat sthāvara jaṅgamamiti tārārṇasya varṇāntarāṇāmapi vācakatve oṅkāra prāśasyaṃ kādivisyāyāṃ naniyamena siddhyatīti cenna dhagve?de hi sākṣāt praṇava ṣoḍaśī pakṣobhihitaḥ nissandehaṃ vidyāpadasyoṅkāra vāśyatayā nirdeśāt yathā kāmo yoniḥ kamalā vajrapāṇirguhā hasāmātariśvābhramindraḥ punarguhā sakalāmāyayā ca purūśyeṣā viśvamātādi vidyā iti tripuropaniṣadi kāmaḥ kaḥ yonirekamalā ī vajrapāṇirlakāraḥ guhā hrīṃ hasāhasau mātariśvākaḥ ahraṃ hakāraḥ indrolakāraḥ guhā hrīṃ sakalāḥ sakāra kakāralakārāḥ māyā krau? eṣa kāmakalā vidyā pañcadaśārṇā purūcī bahuvidhāsatī viśvamātā sakalajananī p. 30) ṣoḍaśākṣarī bhavati kathamityatra hetugarbhaṃ viśeṣaṇamāha yataḥ ādividyā ādau kādividyā prathamaṃ vidyā vedanarūpabindugarbhaḥ oṃkārabījaṃ yasyāḥ sā ādividyā vidyābījamoṅkāramādau dattvā taruṇī eva ṣoḍaśī bhavati ityarthaḥ nanu vidyāśabdasya kathamoṅkāravācakatvamiti cecchṛṇu veda vacanaṃ hi vidyāsaṃvedanaṃ savittirityarthaḥ vedanaṃ ca bindvātmakaṃ bindurūpa evoṅkāraḥ avibhāgena vedanaṃ binduḥ vedanād bindurūpamityuktatvāt avibhāgavedanātmā yo binduḥ sa eva tātvikaḥ oṅkāravarṇaḥ citprakāśarūpo hi praṇava iti rāmakaṇṭhapādaiḥ sarvatobhadre nirṇītatvāt oṃ tatsaditi ślokavivaraṇe || nanu vibhāgarahita saṃvedanasya kortha iti cet ucyate saṃvidrūpoyaḥ prakāśaḥ sa oṃkāraḥ viśvottīrṇaviśvamayarūpeṇa prakāśo pi dvividhaḥ dvaividhyepi brahmavācaka eva tasya vācakaḥ praṇavaḥ iti nyāyāt vācakatvamapi praṇavasya padarūpeṇa vākyarūpeṇa ca viśvottīrṇarūpeṇa samudāya śaktyā padatvaṃ viśvamaya rūpeṇāvayava śaktyā vākyatvaṃ tatra vākyābhiprāyeṇa vyastatvaṃ padābhiprāyeṇa samastatvaṃ tatra svatantraṃ yatpadatrayaṃ ākārokāra makāralakṣaṇaṃ tadeva vākyaṃ tatra vibhāgavedanātmaka bindurūpoṃkāra śabdasya sthūlamātrātrayātmakaṃ yat vibhāgajñānaṃ ukārasya ṛgveda jāgradbhūrbrahmātmakaṃ | akārasya yajuḥ svapnabhuvo viṣṇurūpaṃ | makārasya sāmagāḍhanidrā svarloka rudrātmakaṃ yadviśvamaya bhedaprakathanaṃ oṃkārasyārthaḥ | tadviśvamayabrahmavācakatvābhi prāyeṇa galitākārādi varṇavibhāga vedanaṃ p. 31) viśvottīrṇamakhaṇḍaṃ brahmāpi bodhayati praṇavaḥ samastamakhaṇḍaṃ cidrūpaṃ lakṣaṇayā bhāgatyāgātmikayā bodhayati iti avibhāge vedanātmā bindurlakṣyārthaḥ || nanu oṃkārasya yāstisro mātrāḥ sthūlāḥ tābhirviśvamaya cidvācakatvaṃ tasya set syati viśvottīrṇaṃ tu kiṃ rūpābhirmātrābhirvanthīti cet ardhamātrālakṣaṇena sūkṣmeṇa svāṃśane bindurūpeṇa tadrūpa pratipādanāditi dhrūmaḥ | etadevā vibhāgavedanātmaka bindvākhyamoṅkārasya tātvikaṃ rūpaṃ ityetadabhiprāyeṇa śrībhagavānāha oṃ tatsaditi nirdeśo brahmaṇastrividhosata iti brahmavācakatā praṇavasyerthaṃ phalitā shūlaprapañcopāhita caitanyamukārasya yāsyorthaḥ sūkṣmaprapañcopāhita caitanyamakārasyārthaḥ sthūlasūkṣmarūpabhāga hetu bhūtamāyā śaktyupāhita caitanyaṃ makārasya vāśyorthaḥ sthūlasūkṣma prapañcāṃśa tatkāraṇamāyāṃ śaparityāgena tu kevala caitanyamardhamātrāyā vāsyorthaḥ tasyā api tadupādhi tyāgena cinmātraṃ lakṣyam evaṃ caturṇāmekāśrayatvādekaṃ paripūrṇaṃ śuddhaṃ bodhamātraṃ brahma oṃkārārtha iti siddham api ca vedanaṃ binduroṅkāra iti paryāyamātram yatyevaṃ tarhi vijñāna vāda ayāti phalato vibhāgavedanamevopāsyaṃ sūkṣmatara tvāditi cet satyaṃ yadyapi sarvaprapañcāt sūkṣmataraṃ saṃvedanameva tathāpi tasya vācaka iti nirdeśena saṃvedanaṃ saṃvetturvācakaṃ saṃvettāraṃ sūkṣmatamaṃ bodhayati na tu svatantraṃ saṃvedanaṃ saṃvedanasya saṃvetṛviśrāntatvāditi tasmādapi sakāśātsaṃvetṛlakṣaṇa ātmā svaprakāśaḥ sūkṣmatama upāsya iti jñānamātra viśrāntomāvagā * * *? kāyāśrita kriyādvārā sūkṣmataraṃ saṃvedanamapi yathā kathaṃ cidanumīyate saṃvettānubhavitā vijñātṛlakṣaṇo nityaḥ parameśvaraḥ kadācidapinohyate | p. 41) tatra jñānaṃ svataḥ siddhaṃ kriyākāyāśritāsatī parairapyupa lakṣyeta tayānyajjñānamūhyate ityukta tvāt vijñātāramarekena vijānīyāditi jñānaṃ sūkṣmataraṃ viśrāntaṃ sūkṣmatame vijñātari ityabhiprāya bodhakaḥ pūrvaguruḥ sampannaḥ praṇavordhvārdhamātrotopyaṇave mahate nama ityartham sārasvata stotrakāropi brahmavācakatvamakṣarasyopanibadhnāti yathā trayīṃ tisravṛtīstri bhuvanamathaṃ trīnapi surānakārādyai varṇaistribhirabhi dadhattīrṇa vikṛti turīyaṃ te dhāmadhūnibhiranu rundhānamaṇubhiḥ samastaṃ vyastaṃ tvā saraṇa ca gṛṇānyomiti padamiti | rahasya śāstre svapi || saṃvetṛlakṣaṇaṃ parameśvaraṃ mahārājamapekṣya oṃkārarūpasaṃvedanasya pīṭhatayā nirdeśaḥ kṛtaḥ kenāpi mahārājādinā hi pīṭhamākrasya tena tu svatantraṃ tat yat ṣaṭpatraṃ kamalamuditaṃ tasya yā karṇikākhyā yonistasyā strividhamudare yat tadoṅkārapīṭham tasminnantaḥ kucabharanatāṃ kuṇḍalītaḥ pravṛttāṃ śyāmākārāṃ sakalajananīṃ santate bhāvayāmi iti || nanu pañcastavyāmakārākārokārasamudāyaḥ praṇavaḥ pratipāditaḥ brahmarahasye pi tathā nirdeśāt anyatra kutracit prathamamakāraḥ tata ukāraḥ tato makāraḥ iti kimarthaṃ bhedanirdeśa iti ceducyate pāñcarātrāṇāṃ ukāramakārākārarūpakrameṇa uccāra iṣṭaḥ unmiṣitasaṅkalparūpaṃ vidhātāraṃ brahmarūpaṃ pradyumnavyūhadaśāmullaṅghya tathā makārarūpaṃ rudrātmakamaniruddhavyūhaṃ makāraṃ tāmasamullaṅghya paraprakṛtirūpacidvāsudevasāyujyasyopeyatvādatastanmate bālakasyākṣaragrahaṇārambhasamaye itthaṃ saṅketaḥ | u sa a oṃ iti krameṇa pṛthvītatva prakṛtitatvādhiṣṭhātṛ bhūtayo brahmanārāyaṇondaśāṃ māyāśrayāmullaṅghya p. 42) śuddhavidyeśvarasadāśivaśaktitattvadaśāmāruhya paramaśivasāyujyasyeṣṭatvāt yat tu madhusūdanasarasvatīsannyāsipādairakārasya ṛkjāgran bhūrbrahmarūpo rthaḥ ukārasya yajuḥ svapnāntarikṣalokaviṣṇurūpo rthaḥ makārasya sāmanidrā svargarudrātmako rthaḥ pradarśitaḥ a u ma iti kramasya sphuṭīkaraṇāditi tadapi paurāṇikamatamapekṣya draṣṭavyaṃ purāṇeṣu hi sṛṣṭiprādurbhāvo nenaiva krameṇābhihitaḥ | prathamaṃ nārāyaṇaḥ tadanantaraṃ tannābheḥ sakāśād viriñciḥ sañjātaḥ tadanu tallalājān mahādevo jātaḥ eṣa śrībhagavatāvarohaṇakramaḥ tanmate bālakaṃ pratisaṅketaḥ a u ma oṃ iti iyatā etajjātaṃ vedanamātraṃ vidyābindurūpaṃ tu vedanaṃ tadrūpa oṅkāra iti oṅkāramādau datvā pañcadasyāḥ ṣoḍaśī tvaṃ siddhaṃ prathamaṃ praṇavoccārād devī pañcadaśākṣarī mahārājñī ṣoḍaśārṇā śivaṃ pāyāt prapañcataḥ vimarśaśaktiḥ saṃvettṛrūpeyaṃ ṣoḍaśākṣarī nārāyaṇādabhinneyaṃ yasmādanya iti śruteḥ || yasmādanyo na paro sti jāto ya aviveśa bhuvanāni viśvā prajāpatiḥ prajayā saṃvidānastrīṇi jyotīṃṣi sa ca te ṣoḍaśī atrāyamarthaḥ yasmāccinmātrarūpātmakāśādanyaḥ jātaḥ aparo jāyamānaḥ prameyādivargaḥ para utkṛṣṭo nāsti prameyāderjaḍatvena parādhīnatvāddhīnatvam yaḥ prajāpatirjāyamāna saṅkalpa vidhāyī parapramātā bhuvanāni sarvāṇi aviveśa praviṣṭo bhavati sarvasattā pradatvena sarvavyāpakatvāt sa eva sarvasvāmī prajayā kakārātmakena kāmena icchāśakti santānena sarvaṃ cetanāya mānaḥ p. 43) trīṇi jyotīṃṣi sūryacandravahnilakṣaṇāni pramāṇaprameya pramātrātmakāni sa ca te samavāya sambandhena gṛhṇāti | yasmindyauḥ pṛthivī cāntarikṣomataṃsanaḥ sahaprāṇeśca sarvairiti śruteḥ sūryaṃ pramāṇamityāhuḥ somaṃmeyaṃ pracakṣate yoyaṃ vahniḥ paraṃ tatvaṃ pramāturidemevataditi tantrāloke || atha ca prajāpatiḥ tripuradāhakāleśararūpī viṣṇuḥ trīṇi jyotīṃṣi trīṇi kūṭani ka e ī lādīni pañcadaśī varṇapuñjātmaka kūṭatrayaṅvāladhra?pāṇi sacate teṣu samaveto bhavati sa ṣoḍaśī mukhaṃ candra iti yadāropaḥ sa eva bhagavān ṣoḍaśī ṣoḍaśī rūpo bhavati śuddhaprāṇagaganavāyuvahni salila pṛthivīndriyamanonnavīryatapo mantrakarmalokanāmarūpākhya ṣoḍaśakalapuruṣarūpamāyātmako bhavati daivī hyeṣā guṇamayī mama māyāduratyayo tyukta tvāt ṣoḍaśākṣarī rūpatvena viṣṇoḥ śaktirūpatvaṃ sūcitam iti vimarśa śaktinārāyaṇayorabhedena paramaśivārdhāṅga tvāt teṣāṃ parasparaṃ sāmarasyātmā lolībhāvomiśraṇaṃ yāmalaṃ saṅghaṭṭā iti yāvat tathā ca bṛhatkathāsaritsāgare devīṃ pratimahādevavacanam madīyārdhāṅgaśrūto sau tato viṣṇustva cātmanā yo hi nārāyaṇaḥ sātvaṃ śaktiḥ śaktimato mama tataḥ prabhṛti vikhyātaṃ rūpadvayamidaṃ mama ardhanārīśvaraṃ rūpaṃ mardhahāriharaṃ vapuḥ ato dadāmi nityatvaṃ svabhakteṣu hare gatimiti śāktānāṃ viṣṇusāyujyamiti siddhāntaḥ | govinda bhaginī devī tadante tadgati pradetyatra ca viṣṇusvarūpaiva mahāmāyāśaktiḥ rājñī bhaṭṭāriketyetat svayameva śrībhagavān bhāgavate svamāyāṃ bodhayati | p. 44) aciṃṣma?nti manuṣyāstvāṃ sarvakāmavareśvarīm dhūpopahāravalibhiḥ sarvakāmavaraṃ pradām nāmadheyāni kurvanti sthānāni ca narābhuvi durgeti bhadrakālīti vijayā vaiṣṇavīti ca kumudā caṇḍikā kṛṣṇāmādhavī kanyaketi ca māyānārāyaṇī śoṇāśāradetyasviketi ca nāmāni nigadavyākhyātāni sthānāni bālāśramatūlamūlyaṣoḍaśīgrāmādīni prasiddhāni | trikūṭa prādurbhāvo yathā saṃhitāyām || tripuraṃ dahyamānasya bhairavasya mahātmanaḥ himālayaṃ dhanuḥ śreṣṭhaṃ kṛṣyamāṇasya tejasā sandhāraṇe karmaṇe ca vāṇasyotsarjanepi ca viṣṇu jyotiḥ samutpannaṃ tadeva trividhaṃ purā śalyāt prakaṭitaṃ jyotistadvai tripathagaṃ punaḥ saṃdhāraṇe tu yā jvālā sā bāleti prakīrtitā kṛṣyamāṇā ca yā jvālātaruṇī sā prakīrtitā utsalane ca yā jvālā vṛddhā seti prakīrtitā bālāgatā lohapuraṃ pātāle varavarṇini taruṇī tu gatā jvālāpuraṃ daurvarṇamīśvari vṛddhāsu mahatī jvalā sauvarṇaṃ puramīśvari eka daivotgatā jvālā eka daiva puratrayam bhasmīkṛtyorthitā tatra vyāpyasarvaṃ jagat sthiteti iti vaiṣṇavī śaktistripurākhyā māhāmāyeti nirṇayaḥ || yathā vimarśarūpeṇa sarvajagad vyāpinī tathā kāmakalā vidyāvarṇarūpeṇāpi jaganmayī sakalajananī rājñī iti prakārāntareṇāpi kūṭatrayārtho darśitaḥ svayaṃ maheśvara bhaṭṭārakena yoginī hṛdaye yathā | śivaśaktyādyayā mūlavidyayā parameśvari jagat kṛtsnaṃ yathā vyāptaṃ sṛṇuṣvā vahitā priye p. 45) pañcabhūtamayaṃ viśvaṃ tanmayī sāsanātanī tanmayī mūlavidyā ca tathā ca kathayāmite || hakārād vyomasambhūtaṃ kakārāt tu prabhañjanaḥ rephādagniḥ sakārāśca jalatattvasya sambhavaḥ lakārāt pṛthivī jātā tasmād viśvamayī ca sā guṇāḥ pañcadaśakhyātā bhūtānāṃ tanmayī śivā yasya yasya padārthasya yā yā śaktirudīritā sā sā sarveśvarī devī sa sa sarvo maheśvaraḥ vyāptaṃ pañcadaśārṇaiḥ sā vidyā bhūtaguṇātmikā pañcabhiśca tathā ṣadbhiścaturbhirapi cākṣaraiḥ svaravyañjanabhedena ṣaṭtriṃśat tattvarūpiṇī tattvātīta svabhāvā ca vidyaiṣā bhāvitā sadeti ayamatra tātparyārthaḥ śivaśakti sāmarasyaṃ prakāśavimarśaḥ pūrvoktanayanena prakāśavimarśa eva ghanībhūtaḥ san pañcabhūtatayā pariṇamate teṣāṃ bhūtānāmakṣarāṇi ca hakārādīni prakāśavimarśaghanībhūtatayā sampannāni śivaśakti rūpapañcabhūtātmakatraye varṇāstadrūpaviśvamayī kāmakalā bhagavatī parāviśyetyarthaḥ pañcānāṃ bhūtānāṃ vyāpyavyāpakabhāvena pañcadaśaguṇābhavanti tathā hi vyomādīnāṃ pūrvaḥ pūrvovyāpakaḥ uttara uttarovyāpakaḥ ākāśasya śabdonāmaiko guṇaḥ vāyordvau śabdaspannau vahnesūyaḥ śabdasparśarūpāṇi jalasya catvāraḥ śabdasparśarūparasāḥ pṛthivyāḥ pañcaśabdasparśarūparasagandhāḥ caivaṃ pañcadaśaguṇā mahābhūtāyām bhaṭṭārikāyā api pañcadaśaiva varṇāḥ vāgbhava kūṭīyāni pañca kra dhra tra? prabhṛtīni kāmarājīyāni ṣaṭ rhra? sā?dīni śaktikūṭa sambandhīni catvāri sādīni p. 46) evaṃ pañcadaśākṣararūpapañcabhūtamayī saubhāgyavidyā yasya yasya padārthasya yā yā śaktiḥ sā sā sarveśvarī sa sarvo maheśvara iti nirṇayena śivaśaktimayaṃ sarvaṃ jagaditi kūṭatrayārthaḥ || vivaraṇakāraśivarūpeṇāpi śivenaiṣa eṣa evārtho bhaṅgy?antareṇa kiñcinmātraṃ yaddhitāni tastatra svatantraparameśvaraviśrāṇitavimarśaśaktikaṇakṛpākaṭakṣa eva heturiti sattamairupāsakaguruvarairasmabhyaṃ pratina *? sūyanīyamitikṣantavyaṃ tairityom asmādreccāru dūrādrivipina militadvetagaṅgāvagāhāt pūtasvāntena kāsmīrikaviśudhaśivasvāsyupādhyāyanāmnā vyākhyāto mantrarājaḥ prakaṭavimalasatsampradāyaḥ parāyāḥ śrīḥ ........................................................................................................................ ........................................................................................................................ asmāśvetaśilā tasyādritaḥ tasyā āpātamārabhyeti yāvat || sampūrṇamidaṃ mantravivaraṇam | ########### END OF FILE #######