#################################################### MUKTABODHA INDOLOGICAL RESEARCH INSTITUTE Use of this material (e-texts) is covered by Creative Commons license BY-NC 4.0 Catalog number: M00196 Uniform title: pauṣkaravṛtti Author : jñānaprakāśācārya Alternate name : jñānaprakāśa Manuscript : IFP transcript 110 Description: Copied from a manuscript belonging to Tondaimandalam jñānaprakāśaswamigal maṭham, Kanchipuram, Chi. Dt.This is a palm leaf manuscript of size 4 c.m. x 36 c.m with an average of ten lines per page. The hand is fairly good. The manuscript contains daṣakāryam, pauṣkarajñānapadaḥ, and prāsādaṣaṭślokī. It contains 1 to 219 leaves, and the transcript covers 936 pages. Notes: Data-entered by the staff of Muktabodha under the supervision of Mark Dyczkowski. Revision 0: October 22, 2009 Internet publisher : Muktabodha Indological Research Institute Publication year : Publication city : Pondicherry Publication country : India #################################################### (p. 1) hariḥ oṃ pauṣkaravṛttiḥ gaṇeśaṃ sānujaṃ sāmbaṃ śivaṃ vāgīśvarīṃ gurūn | praṇamya pauṣkarīṃ vyākhyāṃ vidyāṃśāntu karomyaham || atha saśiva svataśśivaṃkara svaśivatva tiraskatṛmalarūṅamatāṃ muktaye tatassupāyamabindutāṃ puṃsāmaparirṇate matimale'nugrahārthaṃ pañcamantratanuḥ śrīmān parameśaḥ pārameśvara nāma gītantantraṃ anuṣṭup chandasā koṭisaṃkhyayā nibaddhā vidyā rājādhirājasyānantasyopadiṣṭavān | tadanu hi tena tadidaṃ lakṣasaṃkhyayā saṃgṛhya śrīmat śrīkaṇṭhāyopadiṣṭam | tena saṃkṣipya punaḥ pauṣkara nāmnā pīgītaṃ tadupadiśataḥ śrīkaṇṭhaparameśvarāt sanakādayo ṛṣayaḥ kriyācaryākhyapādadvayamupaśritya (p. 2) sunirvartanīyamadhunāsti hi jñānapādeneti | ṣaṭpatyādi padārtha svarūpaṇātmakaṃ jñānapādamupaśrotukāmā gurorāmantraṇaṃ stutirūpameva maṅgalakaramiti manyamānāstadābhimukhyaṃ samapādayantastathā tamāmantrayanti | bhagavandeva deveśa brahmaviṣṇindra nāyaka | āpiṅgalajaḍācūḍā ropitārddhendu śekharaḥ || vyāghracarma parīdhāna tadūrdhvaṃ vyāla bandana | nityaṃ śatru mṛgānīka sevyamāna dayānidhe || lalāṭanetrasaptārcirdagdha tripura manmatha | ambhodhi mathanodbhūta viṣanīlita kandhara || bhagavanniti - bhagaḥ abhivyakta śuddha vidyālakṣaṇā (p. 3) sarvajñānalayāntassamujvala tanutvāt sarvajñatva brahmāṇḍāntarita sarvakartṛtvātmakamaiśvaryaṃ tadasyāstīti tatheti | tathā bhūtasyāmantraṇaṃ niratiśayācintyāṇimādikamasti | yadyapi śivatva vyaktimati śrīkaṇṭhanāthena ślāghaniyantadityupekṣitam | yadyapi punaḥ aiśvaryasya samagrasya vīryasya yaśasaśriyaḥ | jñānavairāgyayoścaiva ṣaṇṇāṃ bhaga iti śrutiḥ || bhaga śabdasya ṣaḍartha vācakatvena vartamānatvāt asmadādīnāmidam- anyatamasya vairāgya jñāna saṃpannasyāmantraṇaṃ syāt | atastadidandeveti | śivatva lakṣaṇa tejasā devanaśīlatvāddevaḥ | tathāṃbhūtantasyāmantraṇam | yadyapi punardevaśabdasyāniyama vṛttitvāt (p. 4) svaloka nivāsināmidamanyatamasyāmantraṇaṃ syāt | atastadidandeveśeti | devānāmīśa ājñāpakassa tathoktaḥ tathā bhūtasyāmantraṇam | yadyapi punastatvamastīti svayambhvādināmidamanyatamasyāmantraṇaṃ syāt | atastadidaṃ brahmetyādi brahmaviṣṇvindrāṇāṃ nāyako netā tathoditastathābhūtasyāmantraṇam | yadyapi punaravibhāgena devadevāḥ kuberādayassapta-īśo maheśvaro brahmaviṣṇvindrāśca śrīmanmṛgendrādyuktavat svasva śikhareṣu nāyakatvena yatra vidyante tathoditassa mahāmeruḥ | tatra bhagavacchabda pravṛtterapi sambhavāt | devatātvena tadarhatvāt tathā bhūtasyāmantraṇa dvayaṃ syāt | atastadidamāpiṅgaletyādi | āpiṅgalā āsamantāt (p. 5) pītī bhūtā jaṭānāñcūḍā bandhaḥ kabarda iti yāvat | tatrāropitamardhamindorarddhendu tadeva śekharaṃ śirobhūṣaṇam | atha ca punarāpiṅgala jaḍācūḍā iva cūḍāstadupalakṣitāni śikharāṇi yasya sa tatheti tathā bhūtaṃ tasyāmantraṇamiti ca abhinava kavibhiraunnatya sūcanārthamāropito merorardho yasya saḥ āropitārdhaḥ indośśekharaṃ śirobhūṣaṇaṃ yasya merossa tatheti tathā bhūtasyāmantraṇamiti ca | puroktasyaiva merorvibhajyāmantraṇadvayaṃ syāt | atastadidaṃ vyāghretyādi vyāghrasya carma yadajinantadeva paridhānaṃ vastraṃ yasya sa tathoktastathā bhūtatantasyāmantraṇam | api ca punarmatvarthīdho ca pratyaya iti kṛtvā vyāghrāḥ (p. 6) puṇḍarīkāśca carmamaparidhānāya nīśvarāścātra vidyanta iti sa tatheti tathābhūtaṃ puroktasyaiva merorāmantraṇaṃ syāt | atastadidantadūrdhvaṃ vyālabandhaneti | tasmādajināṃbarādūrdhvamupari tadūrdhaṃ vyālasya sarpasya bandhanannibandhanam | yasya sa tathoktastathā bhūtantasyāmantraṇam | tathāpi punastasmāt prāgukta yati nivāsasthānādūrdhvantadūrdhvantripura dahanārthandhanurbhūtīkartuṃ jyārūpīkṛtasya vyālasaya bandhanannibandhanaṃ yasya sa tathoktastathā bhūtaṃ puroktasyaiva merorāmantraṇaṃ syāt | atastadidannityamityādi | nityaṃ sadā śatrubhiḥ | karibhiḥ preritena mṛgeṇa kuraṅgeṇa tādṛśairmṛgabhūtānāmanīkaiśca sevyamānassa cāsau dadyānidhiḥ | karuṇākaraśca satathoktastathābhūtantasyāmantraṇam | (p. 7) yadi ca punaḥ nityaṃ śatrutayā vartamāna gajasiṃhādi mṛgāṇāmamahadadarśanamahimnā vigatamat saraṇāmanīkassamūhaḥ | tena sevyamāna dayānidhayo maharṣayo yatra vidyante satathoktastathābhūtaṃ puroktasyaiva merorāmantraṇaṃ syāt | atastadidaṃ lalāṭetyādi lalāṭeyannetrantasmādudbhūtena saptārciṣāndahanena dagdhau tripuramanmathau yena sa tathokta sa tathābhūtaṃ tasyāmantraṇam | tripura viṣaye lalāṭetyupalakṣaṇam | atha ca punaḥ lalāṭa netra saptārcirdadādho naṅga iti yāvat | trīṇi svavaśīkṛtāni purāṇi bhuvanāni yasya satripuraḥ sacāsau manmatha pañcaśaroramyapradeśa tvāt suratanimittaṃ yatra sa tathoktastathā bhūtaṃ puroktasyaiva (p. 8) merorāmantraṇaṃ syāt | ata stadimaṃbhodhītyādi aṃbhāṃsī ambūnidhīyante'sminnityaṃbhodhiḥ | jātyupalakṣaṇatayā kṣīra samudra ucyate tato mathanenamandarabhramaṇena udbhūtena utpannena viṣeṇa garalena nīlito sinīkṛtaḥ kandharaśśirodharo yasya sa stathā bhūtamīdṛśa bhagavannityanuṣaṅgaḥ | nacātrāpi vikalpatāmiti vācyam | na nibandhanamiti viphalatvāt | taduktam - narte prayojanādiṣṭa mukhya śabdārtha laṅghanamiti | evaṃ smara pura dahanādi viśeṣaṇena vidyeśvara yogīśvara madhya paṭhita śrīkaṇṭhadvayāt viśiṣṭaṃ brahmāṇḍāntarita brahma viṣṇu puro parivartiśivaloka nivāsinaṃ śivaṃ śivatva dātāraṃ śrīkaṇṭha nāmānaṃ gurūmāmantrya kimarthamahamāmantrya (p. 9) tastadvaktavyamiti sarva vittamarthepi tadanupalabdhimaduktyā vyavahāra rīti darśayatā bhagavatā najñātāḥ punarāmantrya svābhiprayāmati mudāviṣkurvanti | kriyācarye prasādena tavāsmābhi śrute purā | adhunā jñāna pādantu śnotumicchā garīyasī || vartate tāmapāhartumarhasyasmākamīśvara | he īśvara tvamarhasi kiṃ kartumityākāṃkṣayāmāhuḥ | asmākamiccā abhilāṣā paranāmni manovṛtti vartate pravaktā bhavati tāmapāhartunnivartayituṃ viṣaya lābhena pūrayitumiti yāvat | nanvatra darśanīya nayena śuddha viṣayatvādiyamicchā śiva rāgopa bṛṃhita śiva śakti vṛtti vyakta cicchakti vṛttireva kimiti nasontastathāviṣkriyate | (p. 10) satyam | viviktatayā prāyeṇa vidyāpādaika vedyatvāddarśanāntaraṃ dṛśāntadanavāptimatāṃ maharṣīṇāṃ kevalaṃ manovṛttiriva bhāsata iti nahyanukta doṣaḥ viṣaya lābhena pūrayitumiti jñāpanārthaṃ sākanda nirviṣayā na nigarhita viṣayāveti nigadanti jñānapādaṃ śrotumākarṇayitum | tādṛśa śruti lakṣaṇa viṣayā sati tadindriya dvārā dhiyā sa pada padārthaṃ paricchettuṃ samudyamaṃ kurvanti bhavatīti yāvat | nanvatra śiva darśanena saha śivatva vyaktidaśivatva paśutva vivekasyāpi kartavyātvādiccheyaṃ śruta pada vākyārthaṃ śuddha vidyopabṛṃhita pradhvasta rajastamoguṇa buddhi samadhiṣṭātṛ śiva śakti vṛtti (p. 11) vyakta cicchakti vṛtyā vivicya samupalabdhuṃ samutsahata iti śrīmataṅgādyuktavat pradarśanīyantaditthaṃ kimiti na pradarśitam | satyam | ṛṣayaśśiva prayukta tacchuddha vidyāliṅgitacciddṛśopyavidita vidyā pādārthārate vayaṃ tacchuddha vidyāliṅgita cidṛśa iti najānantīti nahyanuktadoṣaḥ | anindita viṣayā'pi yadyalpīyasī na tadhvatāmupadeṣṭuṃ yuktamiti bhagavadukti nirgamanāt pūrvantvarantastat gurutaratvaṃ pradarśayanti | garīyasīti yadyapi gurutarā nahyadīkṣitānāmupadeṣṭuṃ yuktamiti | bhagavadukti nirgamanopaśāntaye pureti smārantaḥ tadastitvaṃ nivedayanti | purā pūrvaṃ tava te prasādena śravaṇādi prayojaka dīkṣārūpā'nugraheṇāsmābhiḥ kriyācarye (p. 12) kriyā caryāpādau śrute srutau tu śabdo'vadhāraṇe adhunā idānīmaviśiṣṭa śruti viṣayeti nātra vikalpaḥ kriyatāmityarthaḥ | tataste bhaviṣyat bhavateti tadena naḥ kimiti natvantamupadeṣṭāsīti sūcayantassādhanaviṣayā sati sādhya viṣayaśceti ca vinivedayanti | adhikāre vayandeva niyuktā bhavatāyataḥ | jñānasādhyodhikāro hi muktiśca vyaktirīśvara || he deva adhikriyatenugṛhyate ityadhikāraḥ | pāśa nigrahadvārā paśvanugrahaḥ | tatrādhikāre vayaṃ bhavatā niyuktāḥ preritāḥ | atra bhavatu kimaneneti bhagavadukti nirutsāhārthaṃ punarāmantrya hi śabdena svokti prasiddhaṃ sūcayantaḥ kathayanti | he īśvara yato yasmātkāraṇādadhikāro (p. 13) jñānasadhyaḥ | tadadhikāra kāraka lakṣaṇa dīkṣākaraṇo padeśānyathānupapattitassiddha jñānapāda śravaṇajanita patyādi padārtha svarūpa parijñāne nassādhyassamudbhavitavyaḥ | tatastvantadupadeṣṭumarhasīti eka kriyānvayāvadhereka sūtratvādanuṣaṅgaḥ | jñānena sādhyatva sadhyatvantasyakṛtaḥ | satu kīdṛgrūpa ityata āhuḥ - muktiśca vyaktiśca pāśatraya vimocanam | śivatvodadīna lakṣaṇa iti yāvat | mataṅgavṛttau - vidyeśaṃ prati vidyāssamāhuḥ | adhikārosmābhiḥ pāśaccheda śivatva vyaktyātmakatvena paśūnāmeveśvarādiṣṭatvāt kṛta iti ācārya mūrtistha śivasya muktivyaktī mumukṣormuktivyaktīti ca sampannatvāt (p. 14) devadattasya pāka odanasya pākovetivat | kecit svakīyāmuktiśca vyaktiśceti prabruvanti | tattaduktyā punaranuktvā siddhatvādanucitameva | tatrāpi ca ratiścet sadhya ityanena samanvayo nasaṃbhavatītyasmākamiti ca sadhyeticādhyāhāraḥ kartavyaḥ | tadiyaduktiranavedyetyākalaṭya bhagavān sukhamukha bodhanārthaṃ prathamaṃ jñānapāda padaviṣayā jñānaṃ nivartyopadeṣṭumupacakrame | jñāyante yena patyādyāḥ padārthāṣṣaṭ dvijottamāḥ | tat jñānapādamityuktaṃ sādhanandeśikātmanām || he dvijottamāḥ dīkṣita śreṣṭāḥ caturvaṇānāṃ viśeṣa dīkṣāyāṃ śuddha dvijatva darśanāt smārta saṃskāra saṃskṛtā iti na vyākhyeyam | dīkṣāṃ vinā śivāgama sravaṇe anadhikārāt | (p. 15) yena cicchatyabhi vyañjaka śivaśaktyupabraṃhita tantrāṃśena patirādyo yevānte patyādyāḥ śiva purogamāḥ padārthāḥ vastūni ṣaṭ jñāyante budhyante taddeśikasyopadeṣṭurātmā svabhāvo yeṣānte deśikātmānaḥ | teṣāndeśikātmanāṃ sādhanaṃ jñānañca tatpādañca jñānapādaṃ bodhanāṃ śamityuktamiti samuditamāgameṣviti śeṣaḥ | chāndasatvāt klīboktiḥ dīkṣā vyākhyānayorārambha kartuśśāstraṃ pradhānaṃ mumukṣoḥ dīkṣeti jñāpanārthaṃ deśikātmanāmityuktam | sādhakādīnāmapi sādhanamityarthaḥ | nanu cicchatyabhivyañjaka śivaśaktireva śivādi vastu prakāśatvāt jñāna śabda vācyā bhavati | (p. 16) kutaśśāstraṃ prakāśyatvānnasvataḥ prakāśabhūta śivādi vastu prakāśakamityāśaṃkyāha bhagavān - śivasya samavetā yā śaktijñānātmikāmalā | saiva jñānāmiti proktaṃ śābdantadanumāpakam || śivasya yā samaveta samavāya sambandhinī jñānātmikā jñānaṃ avabodha ātmasvarūpaṃ yasyāssā tathā amalā na vidyate | malosyā iti taduktimatī śaktibalaṃ saiva jñānamiti proktaṃ - samuditaṃ vidheyādinā klīboktiḥ | śābdaṃ śāstra rūpaṃ tadanumāpakaṃ nākaraṇātvatiriti sva niratiśayā | na cānyathānupapatyā svasmin tadabhivyaktyā vinā svasya śivādi prakāśakatvānyathānupapatyā ca tat śivajñānagamakaṃ vakṣyati ca śabdāstu (p. 17) pāramparyeṇa śivajñānānumāpagā iti śiva kartṛ śakti śivajñāna śaktyabhivyakti bhūmibhūtayā tacchivādi prakāśakatvasyāsya sulabhatvācca śiva jñāna śabda śabditavyamiti kimiti na prathitamiti bhāvaḥ | yadvā śābdaṃ śabdārūḍhaṃ sat tacchivajñānaṃ anumāpakaṃ cicchakti lakṣaṇa pramāṇābhivyañjakaṃ sat anuviyātra pramāṇam | tathā hi śivaśaktiśśabdārūḍā satī cicchaktiṃ samarthayantī svātmānaṃ śivādi vastunā saha dīkṣitānāndarśayati | taduktaṃ mokṣakārikāsu - mantratantrātmakeśabde śivovyaktiḥ kalāsu ca | samarthayati cicchakṣurnātaḥ kiñcidvirūdhyata iti || nanu śivassamarthayatīti śruteḥ śrutiriyaṃ (p. 18) susamarthitaśivaḥ | nanu su samarthita śaktiḥ satyam | nākaraṇā kṛtiriti na kādācidapinīśśaktissaśiva iti ca śruteḥ | śrutiriyaṃ su samarthita śaktirapi syāt | vidhi niṣedha vācaka vācyatvādīśvarājñā śaktiśśabdaśca nityamanityaṃ śāstraṃ syāt | kṛtoddeśalakṣaṇa parīkṣā tat padārthānāṃ svarūpajñānaṃ sulabhyamiti sūcayannāmamātra kīrtanamuddeśa iti darśayan tathā tān kīrtayan pādādimaṃ sūtraṃ paṭhati | patiḥ kuṇḍalinī māyā paśuḥ pāśaśca kārakaḥ | iti proktāḥ padārthāṣṣaṭ śaivatantre samāsataḥ || paṭalānantarārambhe pañcavidhasambandhaḥ procyate tatra tatra vastunaḥ ṣaṭ padārthamātmanaḥ pratijñātatvāt (p. 19) tatra vastusaṃbandhaḥ pratipadārthātmakaḥ | prākaraṇikastu pādagato vidyāpādātmakaḥ | satu vidyāpādaṃ yāvat tāvadekarūpa eva | kintasyā sa kṛt vacanena | sautra vākya pāṭalikāstu avidita tantrādima sūtrānantara patalatvāt vaktuṃ na śakyate | ślokārthastu lakṣaṇoktyā sukarī bhaviṣyati | prathamamuddeśa sarvādhiṣṭhātṛtvāt pratyuḥ tadanu tatparigraha śaktitvāt bindumāyayoḥ | tatrāpi śuddhatvena sākṣātparigrahopādhinā ca bindoḥ tadanu māyayā saha bhogya bhoktṛtva sambandhinaḥ paśoḥ tadanu tādṛk sambandha samuttha pāśasya tadanu tatsambandha vicchitti cicchakti vyaktikartuḥ kārakasyeti vivekaḥ | lakṣaṇatva sādhāraṇa dharma iti bodhayan kramatastān (p. 20) lakṣayan prathamaṃ lakṣayati | layabhogādhikārātma vyāpāratraya lakṣitaḥ | svabhāvādacyutaśśaktaḥ padārthaḥ patisaṃjñitaḥ || yat śrīmanmataṅgādau - atha patyuradhiṣṭhānaṃ svaśakti kiraṇātmakam | tasyāṃ divisudīptātmāniṣkaṃpocala mūrtimānityādinā samudita viśiṣṭa lakṣaṇa lakṣitaḥ | tadanantaraṃ layabhogādhikārātmavyāpāratrayalakṣitaḥ | laya svakīya śakteḥ kartavya tiraskaraṇena kāryayogyatayā svātmanyavasthitiḥ bhogo bindupālanam | adhikārastatkāryasvarūpa prādurbhāvanam | etallakṣaṇa vyāpṛti trayeṇa lakṣitaḥ aṅkitaḥ vyāvartitaḥ | nanu spanda nātmakāste vyāpārāḥ tairlakṣitovikṛtimān bhavati | satyam | (p. 21) yosau svabhāvādaspanda rūpa svadharmādacyuto na galitaḥ | nanu kriyāveśo hi kartṛtvaṃ sa yadisyāttasya kathamacyutatvam | satyam | yosau śaktaḥ samarthaḥ | adhamā | śayaḥ spandanātmakatvāt nātra kriyārūpam | kartuḥ kartṛtvaṃ kamatrantara kalpanāyāmanavasthā prasaṅgāt | kintu lajjaḍaspada kriyotpādane śaktatvam | taduktaṃ jaḍaspanda kriyāyāṃ - yā śaktissā kartṛtācitaḥ | vyāpteraspanda rūpeṇa siddhāyaskāndavat svata iti | evaṃ bhūtassapadārthaṃ patisaṃjñitaḥ patiriti saṃjñāsya sañjāte veti saṃjñitaḥ | patiriti kṛtanāmā | layāvastha śivamaśaktitvāt paramūrti bhājastena saha saṅgrahītāḥ | bhogāvastha śivasamaśaktitvāt | tena saha śāntyatītādi bhuvanādhi (p. 22) patayaḥ saṅgrahītāḥ adhikārāvastha śiva samaśaktitvāttenasaha mantra mantreśvara mantra maheśvarāssaṃgṛhitāḥ | tallakṣaṇa lakṣitāśca sajātitvāt patiriti kṛta nāmāno bhavanti | tathāpi mantrādayaḥ | padārthāntara parīkṣāsu ca kiñcidupādhyantaraṃ pratyupavarṇyante | dvitīyaṃ lakṣyayati - layādi vyāpṛtiryatra śuddhadhvāvāyatojani | sā tu kuṇḍalinīśaṃbhornityādhiṣṭheya rūpiṇī || śivasya kriyāśaktilayādi vyāpṛti hetutvāllayādi vyavahāraṃ bhajantīti paryavasitā | tato yatra yasyāṃ layādi vyāpṛtiḥ | layaḥ karyopasaṃhṛtiḥ ādiryasyāssā layādi vyāpṛtiḥ | vastutastaddhetutayā saṃbhavati | yato yasyāśśuddhādhvā (p. 23) śuddhamārgo vā mantrādi rajanijātaḥ | dīpajanyetyādinā kartari ciṇayā nityā ādyantara hito śambhoradhiṣṭheya rūpiṇi śivasya parigrahavartanī sātu kuṇḍalinī kuṇḍalinīti kṛtanāmnī tṛtīyaṃ lakṣayati - bhogya bhoktṛtva saṃpatyai yā śarīrendriyādikam | utpādayati sā māyā ghacitā karmabhirnṛṇām || bhogya bhoktṛtva saṃpatyai kāryadvāraṃ vinā tadanupapatyā svātmanossukhaduḥkhamohalakṣaṇavedya vetṛtva saṃbandha saṃsidhyai yānanteśaktyākrāntā śarīrendriyādikam | śarīrendriye ādinī yasya kalādi tatva jātasya tattathoktaṃ tadutpādayati janayati yā tasmin śarīrendriyādike svasyāṃ layaṅgate nṛṇāntarāṇāṃ karmabhirbuddherūpasaṃhṛtatvāt | (p. 24) puruṣa saṃskāratve vikāritva prasaṃgāt kharcitā āśritā sāmāyamāyeti kṛtanāmnī caturthaṃ lakṣayati - paśuḥ paśutva saṃrūḍandrak kriyā prasarassadā | sa kalākala bhedena tridhābandhavaśāt sthitaḥ || yassadā paśutva saṃruddhadṛk kriyā prasaraḥ paśutvena malena saṃruddhassamyak tiraskṛto dṛkkriyayoḥ prasaro viṣayau mukhyaṃ yasya sa tathoktaḥ | yaḥ punaḥ bandha vaśāt trimala dvimalaika malopādhinā | sakaladvyakalabhedena tridhā sthitaḥ | triprakāreṇa pramāṇairniścitaḥ sa paśuḥ paśuriti kṛtanāmā | sadetyanena dīkṣayā niruddha svaviruddhatve patitvānna paśuriti paṭhanīya iti sūcitam | (p. 25) pañcamaṃ lakṣayati - kālādikṣitiparyantā sthitā tātvika saṃhatiḥ | pāśātmakaḥ padārthoyaṃ pañcama paripaṭhyate || yā kalā ādau kṣitiḥ paryanta yasyāssa kalādikṣiti paryantā | tathā sati sthitā paryavasthitā tatveṣṭa bhavā tātvikī | tatvikīcāsau saṃhatiśca tātvika saṃhatiḥ | tātvika samūhaso'yaṃ padārthaḥ pāśātmakaḥ | pāśa iti kṛta nāmā | pañcamaḥ paripaṭhyate | vidheyopādhinā ayamiti pulliṅgoktiṣaṣṭhaṃ lakṣayati - bhukti mukti vyaktiphalā kriyādīkṣāhvayāparā | ṣaṣṭhobhidhīyate tantre padārtho munipuṅgavāḥ || ṛṣi saptamāḥ yā bhukti mukti vyaktiphalā bhukti muktivyaktayaḥ | phalāni sādhyāni yasyāssā tathoktā | niratiśaya (p. 26) paramukti siddhi sādhanatvāt | kriyāntarebhyaḥ parā utkṛṣṭādīkṣāhvayā dīkṣānāmnī kriyāśivānāvājya kṣepaṇādirūpā soyaṃ padārthaḥ tantre śivāgame ṣaṣṭhobhidhīyate | uddeśaḥ kramataṣṣaṣṭhaḥ kārakaḥ kāraka iti kṛta nāmocyata ityarthaḥ | bhuktistu māyāntarita bhuvanavatitva bhuvana vāsitvopādhinā parāpararūpā | muktirapi mukta śiva viṣayānantādi viṣayopādhinā parāpararūpāḥ | vyaktiśśivatvābhivyaktiḥ | sā ca sarvātmanā sarvātmanāceti paramuktā paramukta viṣayā dvirūpā | sva sunayagalita paranaya patītadhiyaśśaivaikadeśinaḥ | kaiścit jñānānmuktiriti vadantaṃ vedānta vādinamanusṛtya jñānādeva muktiḥ nānyatheti kathayanti | tadanucitameva | malo jñānānivartyo bhavati | ātmakaraṇācchādakatvāt (p. 27) timiravaditi malasya sādhitakarma nivartanīyatvāt sadyaśśarīra pada na sahakṛta muktimadadīkṣitairatimalapakvataḥ kevaliṣu nirādhāra śiva kṛta dīkṣayā sadyo muktiṃ gatairapyanaikāntikatvācca teṣāntadabhyāsānavakāśatvāt | nanu kevalātmasu śivasya kriyāśaktireva dānakṣapaṇayogitvādadīkṣetyucyate | śakterekatvāt | jñānarūpatāñca na nijahātīti punassā jñānaśabda śabditā ca | tatrājyādikṣepaṇarūpā katham | satyam atrāpyājyakṣepaṇādi lakṣaṇa kriyopabraṃhitā sā kriyā śaktireva | saṃskārasya puruṣaviṣayatvādadīkṣeti | dīkṣā ca jñāna śabda śabditā paryavasiteti sarvaṃ samañjasam | ataḥ dīkṣā kriyā bandha hetuḥ | karmatvāditi paraprayukte (p. 28) hetau pratyuta bandha nivartakatvena prāyaścitta karmādinā vyabhicāroddhṛti pramukha dūṣaṇoktyānirākṛtirnavistīryate jñānopāyasyābhāsalakṣaṇa kriyā vyabhicāriṇo sadyo nirvāṇa dīkṣā mātrāṅgabhūtatvāt | vyāpyatvaṃ vidyata iti gauṇatvamavagamyatām | malakarma śivatatvadīnāṃ anuddiṣṭā lakṣitatvāt padārthāntara parigaṇanāsti kimityāśaṃko paśamānārthamāha | - ṣaṭsuteṣu padārtheṣu śivādyavani paścimaḥ | sarvamantargataṃ yasmāt parīkṣyante nayenate || yasmāt ṣaṭsu teṣu padārtheṣu śiva ādiravaniḥ | paścimā yasya sadāśivādi tatva jātasya taśchivādyavani paścimaṃ sarvaṃ samastamantargatamantarbhūtantasmāt | (p. 29) nahi tadanuddiṣṭā lakṣitatva doṣa iti nayenānumānena te ṣaḍeva parīkṣyante vicāryante | teṣu parīkṣiteṣu sarvamuddiṣṭa lakṣita parīkṣita prāyameveti bhāvaḥ | prāk śuddhādhvāvāyatojanītyanena śivatatvādīni tatkāryatvāt | kuṇḍalinyāmantarbhūtānikhacitā karmabhirityanena karma māyāyāmantarbhūtaṃ paśuḥ paśutva saṃruddha ityanena paśutvena vinā paśu śabda pravṛtyayogāt malaḥ paśu padārthe tadanu vartakarodhaśaktyā sahāntarbhūtaḥ | tadanyadapi samastantatra tatrāntarbhūtamuttaratra dṛśyate | ghaṭinirmātāyāṃ kulālastannāśakassatu jalavāhaka iti vadayaṃ vindu kāryotpatti nāśayoḥ kartṛ bhedosti kimityāśaṃkya udaka sarjanopasaṃhārādiṣṭha bhānorekarūpaṃ kartṛtvaṃ (p. 30) siddhamityākalayya kulālasyāpi tadbhedakatva darśanāt asādhudarśanamidamiti jñāpayan kramataḥ patipādārtha parīkṣāṃ vidhatte - laya bhogādhikārāṇāṃ na bhedo vāstavāśśive | kintu bindoraṇūnāñca vāstavā eva te matāḥ || prāk jaḍaspanda kriyotpādane bhagavataśśaktiḥ kartṛtvamekamevāneka vyāpṛti nirvartana kṣamatvāt aneka vyavahāraṃ bhajatīti sūcitantataśśive layabhogādhikāraṇānāṃ bhedo na vāstavaḥ | na svabhāvikaḥ | kintu tarhi teṣānte vāstavāḥ bindorūpasaṃhṛtodyuktāviṣkṛta kārya svarūpabheda svarūpa bheda bhuvana bhedāḥ aṇunāmātmanāṃ vakṣyamāṇa nayena layino bhoginodhikāriṇa iti bhedāśca vāstavāḥ | (p. 31) svābhāvikā eva | vikṛtitvannopalabhya jaḍaspanda kriyotpadena śaktatvañca sūcayannaupacārika bhedavyapadeśa bhajanaṃ sadṛṣṭāntaṃ darśayati - yathārkaḥ paṅkajannityaṃ bodhasaṃśoṣaṇādibhiḥ | karmabhirbodhakādyākhyāṃ labhatetra tathā śivaḥ || yathā yadvadarka sūrya svadāha prakāśa svarūpādacyutassānnidhya mātra tayā paṅkaja kamalaṃ nityam | pratyahaṃ bodha saṃśoṣaṇādibhiḥ vikāsa mlāna spurat dyut bhāvanādibhiḥ karmabhirvyāpṛtibhiḥ ghaṭayan bodhaka saṃśoṣakādi vyapadeśaṃ labhate | tathā tadvadatra prakṛte śivovastutaḥ kriyādve caitanya vyatiriktatvāt jaḍatva prasaṅgatastaddhetutvāt kriyeti vyavadeśaṃ bhajat svasvānya svarūpādacyutaḥ (p. 32) saṃkalpa lakṣaṇa kriyārtha kriyāviśiṣṭaśakti saṃbandha lakṣaṇa sānnidyamātra tayā layādi vyāpṛtibhiḥ binduṃ ghaṭayan layādivyapadeśaṃ labhate | layādi vyapadeśāśśive yugapat kinnasyurityata āha | - upasaṃhṛtakāryātmā yadā bindu vyavasthitaḥ | tadā layāhvayantatvaṃ śivatatvaṃ tadeva hi || yadā yasmin kāle | upasaṃhṛtamanabhivyaktamanartha kriyāyuktaṃ kāryaṃ karaṇīyamevātmasvarūpaṃ yasya sa upasaṃhṛta kāryātmā śāntyatīta kalāyāntadāvibhakti bidhuratayāntaritatvācchāntyādi catuṣṭayasya avibhakta kalātmā śivatatva saṃjñitaśca bindu vyavasthitaḥ | kuṇḍalinī sthitavatī | tadā tasmin kāle yattadupasaṃhṛti hetubhūtaṃ tatvam | tadupasaṃhṛta (p. 33) kāryatvāt | kartavya tiraskṛtimat layāhvayaṃ laya ityāhvayo abhidhānaṃ yasya tattathoktaṃ layamiti nāma labhata ityarthaḥ kintarhi vatatvamito bhinnetyata āha śivatatvantadevahīti hi prasiddhau | adhiṣṭānalakṣanaṃ yacchivatattvamityucyate | tadeva layatatvamevetyarthaḥ | vakṣyamāṇa baindava tatvānāmiva kimasyāpi pariṇa tatvādi lakṣaṇaṃ vidyate netyāha | - vidyādi tatva vannedaṃ sannantatvādi lakṣaṇam | kintu svadṛk kriyāśakti kiraṇātmakamavyayam || vyāpakannityamacalaṃ sarvatomukhamaiśvaram | idaṃ yattadupasaṃhṛta kāryatvā datikrāntā | nahi vyaktikāryātma śivatatvādi śabda śabditamabindukaṃ sṛṣṭaṃ śivatatvamadhiṣṭhanalakṣaṇaṃ vidyādi tatvavat sanna tatvādi lakṣaṇannaḥ pratilomato (p. 34) vidyā ādiryeṣāmīśvara sadāśiva śivatatvānāntāni vidyādi tatvāni vidyāditatvānāmiva vidyāditatvavat sṛjya śiva tatva pañcakamiva sannantatvaṃ pariṇatatvaṃ ādi yasyānityatvādestat sannantatvādi sannantatvādyeva lakṣaṇaṃ yasya tat sannantatvādilakṣaṇanna na bhavati | upalakṣaṇañcaitadanu padameva parīkṣitavyata dvayamapi tadvanneti | kintu kīdṛgrūpantacchivatatvaṃ svadṛk kriyāśakti kiraṇātmakaṃ svasya śivasya yādṛk kriyāśaktisaiva kiraṇaṃ prakāśaṃ satadātmakaṃ eva avyayaṃ kṣayarahitamamalātiraskṛtatvāt | vyāpakandeśānavacchinnanityaṃ kālānnavacchinna macalañjaḍaspanda kriyārūpa rahitaṃ sarvatomukhaṃ sarva viṣayamaiśvaramīśvara saṃbandhī tadīdṛgrūpam | nanu (p. 35) patyureva laya śiva vyapadeśa bīja darśayitumupakramya śakte darśanaṃ sāgaraṃ gantu kāmasya himavat gamanopamamityāśakyāha - tasminvispaṣṭa cinmātro vyāpakatvādi dharmavān | ananyonyaśca tacchaktessamavāyāt sthita śivaḥ || śivaśśiva iti labdha vyapadeśaḥ patitasmin purokta para saṃvit svarūpa śaktyātmaka śiva tatvepi spaṣṭa cinmātraḥ viśeṣeṇakaspaṣṭaṃ svasaṃvidbhūtvā prakāśamānaṃ svamātravittama tayāt sva saṃvittirityuktaṃ taccinmātraṃ parānapekṣā vipakṣitaṃ cidrūpameva kevalantādṛk cchaktimadrūpaṃ karaṇa bhūta para saṃvitti dvārā svetara cidacit jñeya nivartita jñānamityacit spanda kriyāviṣkāraka śaktā lakṣaṇa kriyeti cokta (p. 36) para saṃvittirūpa śakti lakṣaṇā karaṇa sādhyadvyartha kriyā lakṣaṇa svārtha kriyā kartṛtvāt jñātra kartṛrūpa kartṛlakṣaṇaṃ bhutvā yasya sa tathoktaḥ | vyāpakatvādi dharmavān ādi śabdena prāguktā vyayādigṛhyate | ananyonyaśca tacchaktestasyāśśivatatvātmanopavarṇitāyāḥ | śakterananyaḥ yadeva para saṃvedanaṃ śaktirūpantadeva sva saṃvedanaṃ sat sva saṃvitsiddhiṃ śivarūpamityapṛthak siddhatvādanyassan svayannavidyata ityānanyaḥ | anyaśca vastuta ekamapi jñānaṃ tasya sva paraprakāśa svarūpatvaṃ vidyata iti svaprakāśa svarūpamātra vivakṣayā śiva iti paraprakāśa svarūpa mātra vivakṣayā śaktiriti prathat siddhatayopavarṇitaḥ | evaṃ bhūtassan samavāyāttādātmya saṃbandhitayā tadrūpībhūtvāsthitaḥ | (p. 37) sthitavān - tato naiyyāyikādīnāmiva nahyādhārādheyabhāvamatī(matī)yantu kliptiḥ | bindu dvārā śakteḥ śakti dvārā patyuriti laya śivasya vyapadeśa dvaya lābhassulabha eva | vyapadeśāntaramāha - śaktoyaṃ śaktayoyasmādudyogādi kriyācyutāḥ | śiva evāvatiṣṭante niṣkalaśca sa eva tu || ayaṃ labdha vyapadeśa dvayavān patiśśaktaḥ bhūyaśśakta iti vyapadeśaṃ labhate | tatra hetumāha | yasmāt bindoranavarata manantamantramantra maheśvarādi śarīrādi jananyāt apacita śaktitvāt svakīyāśśaktayo vakṣyamāṇa jananyādayaḥ udyogādi kriyācyutāḥ | bhogādhikāravyāpṛtibhyāṃ galitāssatyaśive śivasaṃjñike svasminnevāvatiṣṭhante | (p. 38) tadā kartavya tiraskāreṇa bindu prasavādi mukha kārya prasṛdi hetutānna bhajantītyarthaḥ | evaṃ śabda vyapadeśatrayavān yassa eva tu bindu prasavābhimukhī bhūti tat kārya prasṛtyayogāt niṣkala niṣkala iti vyapadeśañca labhate evakāra tu śabdāvayoga vyavaccheda parau bhogavyapadeśaḥ kadetyata āha - udyuktastu yadā kārye bindurbhogāhvayantadā | labhate śiva udyuktassa eva ca sadāśivaḥ || tatvaṃ tadeva sādākhyannaśivāt vastutobhidā | bhogastat pālanātmaiva nādhyāsastadasaṃbhavāt || yadā yasmin kāle kārye bindurudyuktaḥ prasvābhimukhībhūtaḥ tadā tasmin kāle bhogā vayaṃ sva parigrahamahāmāyā (p. 39) sva cinmaya śaktyostadetat saṃjñā lābha samanantaraṃ bhogābhidhānaṃ śivo labhate yo labdha bhoga vyapadeśavān sa evai tadudyoga hetu bhūta śaktitvāt | udyuktaḥ sadāśiva iti vyapadeśa dvayaṃ labhate | cakārāt sakala niṣkala ityapi ca yadyuktāyānnimitta bhūtaṃ sādākhya nāma tatvaṃ tattadeva śaktimato rananyatvāt tadevetyuktam | tasmin vispaṣṭa cinmātrādi lakṣaṇatayā sthita ityarthaḥ | śivācchaktilakṣaṇa śivatatva sthitayopavarṇitasya sadāśivasya yathā kathañcidadhikārāvasthā samutthakārya vibhakti vaikalya tulyatvādhikārāvasthāyāmavyakṣvabdha bhāga lakṣaṇa bindvadhiṣṭhātṛtva lakṣaṇa layostīti layāvasthāyāmapi (p. 40) śāntyādi samupa saṃhṛtika bindvaṃśa pālana lakṣaṇassannadhi kārāvasthāyāmapi punaravāntara kāryodyogalakṣaṇa bindupālanātmā san bhogasthiti cobhayorlaya bhogayossadāsitatvānnādhikārasyevāntaramiti nabhidābhedonāsti | śaktilakṣaṇa śiva sādākhya tatva dvayasyāpi samānītiḥ bindu lakṣaṇa śiva sādākhya tatva dvayasyāpi tatheśvaratatvasyevātyantabhidānāsti hi tarhi adhikārasya bhedosti kiṃ kārya vibhaktyaupādhika bhedostyapi na vastuta ityanupadamebrūmaḥ | śivādestasya bhidā saṃbhavāt bhogo vivartarūpaḥ kimityāśakyāha | bhogetyādi bhogotra tat pālanātmaiva bindu pālana lakṣaṇa svalakṣaṇa eva pālanañca tat prasavāmukhī bhūti kriyotpādane śaktitvantatassatu nādhyāsaḥ (p. 41) saṃsāravartīnāmiva sasukhohaṃ saduḥkhohaṃ sa mohohamiti bandhuhetuka viṣaya lakṣaṇāroparūpo na bhavati kṛtāṃ tatra tadasaṃbhavāt | atadrūpasya tadrūpatayā satyatvāt | ekamapyatadrūparahitaṃ śivabalamadhikaraṇāntare savitṛkaraṇamivāneka vyāpṛti nirvartanakṣamatvādanekavyavahāraṃ bhajatītyarthaḥ | adhikāra vyapadeśaḥ kadetyata āha - bindu pravṛttaḥ kāryesyādadhikārastadāyadā | śivasya nabhidāpūrvā viśeṣesya munīśvarāḥ || he munīśvarāḥ yadā yasmin kāle bindu pravṛttaḥ kārye syāt kuṇḍalinī utpādukāryā bhavet | tadā tasmin kāle śivodhikārodhikāra iti vyapadeśaṃ labhate | pūrvā viśeṣabindoḥ prasṛtakāryatayāvasthābhidāsvato satyapi pūrvāt (p. 42) sva śakti lakṣaṇa śivatatva sādākhya tatvastitayopavarṇitādaviśeṣe svato bhedakadharmarahite sati asya śivasya svaśaktilakṣaṇeśvaratatva sthitayopavaṇanīyasya svato na bhidābhedo nāsti | vyapadeśāntaramāha - īśvaraśca sa eva syāt tatvantacceśvarāhvayam | pravṛttoyamiti proktaḥ pravṛttāśśaktayo matāḥ || sa eva labdhādhikāra vyapadeśavān īśvaraśca syāt | īśvara iti vyapadeśaṃ labhate | yattatvamīśvarāhvayamīśvara saṃjñakam | bindukārya pravṛtti hetu bhūtantadapi tattadeva iva śakti kiraṇātmatvāt | tasminvispaṣṭa cinmātrādi lakṣaṇatayā sthita ityarthaḥ | ayaṃ labdhādhikāreśvara vyapadeśavān pravṛtta iti proktaḥ pravṛtta iti vyapadeśañca labhate | kutaḥ (p. 43) yasmātkāraṇāt śaktayaḥ pravṛttā matāḥ | kārya prayogadiśāṃ prāptā itīṣṭāḥ sakala ityapi vyapadeśañca labhate ityadhyāhāryam | yāni śivādīni nāmāni tāni śaktibindvabhihitatatvatrayasya sādhāraṇā nīti mantavyam | ṛṣayaḥ svabhāvādacyutaśśaktaḥ ityādibhissūcita vikṛtitvannopalabhya kṛtya karaṇaṃ vispaṣṭaṃ jñātumāśaṃkayanti | - bindvavasthā viśeṣeṇa śivabhedastvayoditaḥ | bindoracetanatvena pravṛttisvata eva na || kartācettatpravṛtyarthaṃ vikārīsyāttadāśivaḥ | evaṃ virodha āpanne parihāraṃ vadeśvara || he īśvara! bindvavasthā viśeṣeṇa bindoravasthā upasaṃhṛta kāryātmatvādi tasyā viśeṣo bhedastena śivabhedaḥ patibhedaśśivassadāśiva (p. 44) īśvara ityuktaḥ tvayodita vyāvartakadharmasyādhikaraṇāntarasthatvānna vāstava iti bhāvaḥ bindorūpasaṃhṛta kāryalakṣaṇādyavasthāṃ labdhuṃ svata cetanānadhiṣṭhānāt na pravṛttiḥ na bhavatyevotsāhaḥ kutaḥ acetanatvena jaḍadharmitvāt | upasaṃhṛta svakārya ghaṭādi lakṣaṇādyavasthāṃ labdhuṃ jalavāhakādyanadhiṣṭhita bhradaśva atha tatpravṛrtyarthantadutsāhārthaṃ kriyāveśī pravṛttaḥ kartā cet patiryadi tadātadānīṃ sa tu śivo vikārī syāt svarūpāntarapariṇatimān bhavet | evamitthaṃ virodhe āpanne acetanatva svataḥ pravṛttatvayoravikāritva pravṛttatvayossamānādhikaraṇyābhāve samutbhūte parihāraṃ samādhānaṃ vada kuru tadidamākalayya guruḥ tadviṣayā jñānaṃ teṣāṃ samyak nivartayitumupacakrame | - (p. 45) kartṛtvaṃ dvividhaṃ viprāssaṅkalpāt karaṇādapi | nahi saṅkalpamātreṇa kulālaiḥ kriyate ghaṭaḥ || he viprāḥ kartṛtvaṃ kāryakāraṇa sāmarthya dvividhaṃ dviprakāraṃ bhavatīti śeṣaḥ | kutassaṃkalpādidamevaṃ bhūtaṃ bhavatviti smṛtyaikaṃ karaṇādvikṛti hetubhūta hastacalanādi vyāpṛtyaikam | nanu ubhayorapi saṃkalpasyāvaśvakatvāt tameva kevalamavalabhya katṛtvamekarūpaṃ bhavatvityata āha | nahītyādi | nahi hastacalādi vyāpṛtirūpakaraṇaṃ vihāyassaṃkalpamātreṇa kevalamidamevaṃ bhūtaṃ bhavatviti smṛtyā kulālairmṛdaṃ saṃkṣobhya ghaṭaḥ kriyate | nanu tarhi śivopi tatheti kimanayābhinna kalpanayetyata āha - śivassaṃkalpamātreṇa bindukṣobhakarassadā | (p. 46) na vyāpāraviśeṣeṇa yenāyaṃ vikṛto bhavet || sa śivassadā prati sṛṣṭyārambhakālaṃ acidvyāpāra hetutvād vyāpāraśabde śabditena svābhinnakaraṇaśaktisaṃkalpamātreṇa bindukṣobhakaraḥ | binduṃ saṃkṣobhya śāntyatītādi bhuvana nirmāṇaṃ karotītyarthaḥ | na vyāpāraviśeṣeṇa nahi kevalaṃ bhinnakaraṇa vyāpṛtyantareṇa vikaraṇena yena vikaraṇenāyaṃ śivo vikṛto bhavet | rūpāntara pariṇatimān bhavet | nanu śivastu vyāpṛtimanavekṣya na vikṛtimān bhavati | kulalastu tāmavekṣya vikṛtimān bhavatītyuktaḥ kimaparārdhaṃ tenetyata āha - samastopādhi śūnyatvā nirmalatvācca he dvijāḥ | ya evopādhimaṃtaste vikṛtāḥ kārya janmani || (p. 47) tataśca nāvikāritvaṃ kartṛtvena virudhyate | he dvijāḥ na pakṣapātatosmābhirucyate | kintu śivasya samastopādhi śūnyatvāt bhava samupavavartinyātmani svadharma ādadhati āsajayantītyupādhayaśśarīrendriyādayaḥ | samastaistai śūnyatvāt bhogya bhoktṛtva saṃbandhā bhāvāt | nanu taduhita kevalātmanāṃ saṅkalpāderasaṃbhavāt tatheti kutaśśivasya bindukṣobhakaratvamityāśaṃkāyāmidannirmalatvācceti | na kevalanteṣāmiva taduhitatvamātraṃ malenātiraskṛta śaktitvādapi na samāpekṣatva vikāritvādikam | nanu yatra kartṛtvaṃ tatra vikāritvamiti vyāptirasti | satyam ye kecit kārya janmani karaṇīyotpādane upādhimantaḥ dehinaḥ | kartāraste (p. 48) svakīyāśaktervyāpārāpekṣatvādvikṛtāḥ vikāriṇā bhavantyeva | tatasvato'pi kumbhakārādīnāṃ vikāritvāsaṃbhavāt | yatra dehitva sāmānādhikaraṇa kartṛtvantatra vikṛtitvamityavacchinnatvādvyāpteḥ avikāritvaṃ kartṛtvena na virudhyate tasya sva sāmānādhikaraṇa sthitinnatiraskriyate | yatra citve satyavikāritvantatra kartṛtvam | yathā svadehaspandakartaryātmanītyanumitatvāt | nanu dehināmeva kartṛtvanduṣṭamiti kathaṃ videhasya kartṛtvamityāśaṃkāyāmāha - samastopādhi śūnyatvāt kartṛtvanneṣṭyate katham | kartṛtva pratibandhatvādupādhestadviyogataḥ || bhavetpratyutakartṛtvaṃ prācuryāyā munīśvarāḥ | (p. 49) he munīśvarāḥ | samastopādhiśūnyatvāt nikhilaśarīrendriyādyabhāvataḥ kartṛtvaṃ kathaṃ kena prakāreṇa neṣyate | nasvīkriyate kindehitvaṃ kartṛtvena vyāptamiti vā kiṃ kartṛtvandehitvena vyāptamiti vā | tatra na prathamaḥ | upādheḥ kartṛtva vyāptasyendriya śarīrasya dahana vyāptadhūmasya tadati prakāśapratibandhatvamiva kartṛtva pratibandhatvāktadabhivyākti virodhitvāt | kiñcidvisayakaratvaṃ pratibandhamityāśayaḥ | tadviyogataḥ sva sva nibandhana malaśarīrendriyādi viśleṣataḥ | kartṛtvaṃ pratyuta punarabhimata virodhataḥ | kiñcijñakartṛtva vilakṣaṇatayā ārdravarti prabhāvādyabhāvatopi dhūma dīpa iva prācuryāya atyabhivyaktyarthaṃ bhavet sarvaviṣayaṃ syāditi bhāvaḥ | yaduktandvitīyaṃ kartṛtvandehitva vyāptamiti | tatra yadvā kāryaṃ śarīrayuktena (p. 50) kartavyāptamityatracānekāntikatvaṃ pradarśayan vikṛtitvaṃ nopalabhya videhinaḥ kartṛtvaṃ sadṛṣṭāntaṃ sādhayati - adehasyāpi kartṛtvaṃ svadeha preraṇe yathā | yathārkodina ceṣṭānāṃ sannidherūpakārakaḥ || tathā sannidhimātreṇa vidadhātyakhilaṃ śivaḥ | sadehavadadehasyāpi śivasya katṛtvamavagamyate | tathā yathātmana svadeha preraṇe svakīya sūkṣmadehaspandadvārā sthūladehaspanda kriyāyāmādra saṃyoge vikāritvādi dūṣaṇāt aspṛṣṭvā saṃkalpalakṣaṇakriyārtha kriyāviśiṣṭaśaktisaṃbandhalakṣaṇasannidhimātreṇa kartṛtvamāgatam | nanu icchā mātreṇa kartṛtvaṃ svādhiṣṭhita śarīra spandādike dṛṣṭannatu bāhye | satyam | ata eva sadādhiṣṭhāyakatvena viśvamīśvarasya (p. 51) śarīramivānumīyate | ata eva śivaḥ śuddhādhva lakṣaṇa sūkṣmadeha spandadvārā aśuddhādhva lakṣaṇasthūladehaṃ spandayati | asmādādīnāmiva nanu vāstavaśarīramanovyaṅgyatvantadicchāyāḥ malena śūnyatvāt adehaśca śivaḥ kasyacit kartā bhavati vyakta citvādātmavaditi nahi sadehatvena katṛtvaṃ sadeha kartrā kāryaṃ vā vyāptaṃ duṣṭāntāntarandarśayati | yathetyādi yathārkassuryo dina ceṣṭānāndinedinejāyamāna prāṇi śarīra spanda kriyāṇāntātvika ceṣṭā rahitassannidhessannidhāne nopakārakaḥ kartā bhavati | tathā śivassannidhimātreṇa bindorvicitrapariṇatiyogyasamayaṃ viditvedamevaṃ bhūtaṃ bhavitviti saṃkalpamātreṇākhilaṃ vidadhāti samastaṃ karoti | nanu sūryāderiva prāgabhūtvā (p. 52) tadānīṃ kāryadeśāvasthāyitvaṃ bhagavatassannidhitvaṃ sarvadā sarvagatatvāt kintu saṃkalpalakṣaṇakriyārtha kriyā viśiṣṭa svaraśaktisaṃbandhitvam | nanu najātu devatāmūrtirasmadādi śarīra śarīravaditi śūddhatvāttadadehasya kartṛtva pratibandhatvannabhavatīti | punardehino viśvakarmādessaṃkliptyā svābhimata kārya kartṛtva dṛṣṭeśca kāryatvena paridṛśyamānaṃ viśvasadeha kartrā vyāptaṃ tanetyāha - sadehasyāpi kartṛtvaṃ sarvasyāpi yadiṣyate | tadadehasyāpi karyatvādvyāptaṃ kartrantareṇat || videhavat sadehasyāpi bhagavatassadeha kartṛṇāmagragaṇyatayā sādhanīyānanta syāpityabhiprāyaḥ | sarvatrāpyaśuddha vartmanīva śuddhavavartmanyabhītyabhiprāyaḥ | katṛtvaṃ yadiṣyate yadyabhyupagamyate | (p. 53) taddehaḥ kiṃ vastutaḥ paricchinnoparicchanno vā yadyapyaparicchinnastadā śivasyaiva binduśaktirvā dehatvenopacaryata ityasmaddarśanameva | yadi paricchinnaḥ tarhi sāvayavatvānnacākārya iti vācyam | yatra sāvayavatvantatra kāryatvamiti savyāptika sāvayavatva saddhetorvyāpti vibhaṃ janaprasaṅgāt | nahīśvaraśarīra vyatirikta iti vyāptissaṃkocanīyā ādehasyāpi kartṛtvaṃ svadeha preraṇe yatheti videhasyāpi kartṛtvalakṣaṇakāryasiddhena nibandhanamiti saphalatvāt | tatastaddehasyāpyasmadīya śarīravat kāryatvāt kartrantareṇa taditara vidhātrā tatkāryaṃ vyātpaṃ yatra kāryatvaṃ tatra sakartṛkatvamiti sāhacaryanīyamaniyamitam bhavatu tataḥ kākṣatirityāśaṃkyāha - (p. 54) tasya dehādayopyevamityavasthāna kutracit | tatra prathamasṛṣṭestu samastopādhivarjitaḥ || kartā maheśa eveṣṭaḥ pravṛttā śeṣa śaktikaḥ | adehasya tatra kartṛtvānabhyupagamāt | tasya viśvakartṛrdehanirmātu dehādayopi evaṃ kartrantareṇa vyāptā iti tasya tasyetyavasthāna kutracidekatrāpi na bhavati | kintvana vasthetyarthaḥ | nanu kasyacit kartṛdehasya svakṛtatvamabhyupagamyānavasthāṃ pariharāmaḥ | tannasvadehasya svanirmitavyatve videhasya tatra kartṛtvānabhyupagamāt | prāgapi dehitvaṃ siddhamiti taddehasyāpi svanirmitavyatve tat siddhamityanavasthā durnivāryā tastaddurnivāryatvāt | pratham sṛṣṭestu sṛṣṭyārambhakāle prathama prabhāvāṇāṃ (p. 55) dehendriyāṇāṃ sadeha katṛṇāmagrajanmanāmanantādīnāmityāśayaḥ | sṛṣṭessaṃsarjanasya samastopādhivarjitaḥ | samastaiśśarīrendriyādibhirvimuktaḥ pravṛttāśeṣaśaktikaḥ | pravṛttāssaṃkalpalakṣaṇa vyāpṛtirūpā aśeṣā samastājananyādayaśśaktayo yasya tastathoktaḥ | maheśa śivaḥ karteṣṭasṛṣṭetyabhimataḥ tadetat saduktyā paraśivasya kliptapañcavaktra tripañcadṛktvāt | vāstavaṃ śāktaṃ baindavādikaṃ vā śarīraṃ vadantaḥ pratikṣiptāḥ evakāra tu śabdāvayogānyayoga vyavacchedaparau | nanu śivasya kumbhādau kartṛtvādarśanāt | kutassarvakartṛtvaṃ satyaṃ tatra prayojakatva rūpaṃ kartṛtvamastīti sarvamanavadyamitthaṃ sadehasya kartṛsarvakartṛtvannirasya śivabhedaśśaktitassiddha ityupasaṃharati | (p. 56) layādikopyayaṃ bhedaśśaktitastu tatasthitaḥ | bindukṣobhoyataśśaṃbhośśaktereva pravartate || ayaṃ prāgukta layādikaśśivādiko bhedaśśaktidaśśaktidvārā patyusthito niścitaḥ | tataḥ tasmāt kāraṇāt yato yasmāt kāraṇāt bindukṣobho binduvikaraṇam | śaṃbhośśivasya śaktessaṃkalparūpalakṣaṇataḥ pravartate jāyate | tathāhi śaktayo hi kartavya tiraskāreṇa svātmanyavasthitāḥ | layatatvābhidhānamavasthāviśeṣamudadīpayanyo niṣkalādi padapravṛttau upādhibhāvaṃ pratipadyante | yadāturāḥ kāryasampādana pravṛttā naca tat prayogabhūmiṃ prāptāstadā tatpālana pravṛttatvāt bhogatatvābhidhānamavasthā viśeṣamādarśayantyassakalaniṣkalādi pada pravṛttau kāraṇatāmupayānti yadā punaḥ (p. 57) kāryaprayogadaśāmanuprāptāstadadhikāra tatvābhidhānamavasthāntaramavabhāsayantyassakalādipadapravṛttau hetutāṃ vrajantīti śaktīnāṃ pravṛttibhedakalpanayātra bhedona pāramārthikaḥ | yadāhuḥ - śaktodyuktaḥ pravṛttaśca kartātrividha iṣyate | śakteḥ pravṛktibhedena bhedastasyopacārata || iti || nanu bhedopacārasya prayojanamatravaktavyam | yadāhuḥ - narteprayojanādiṣṭaṃ mukhyaśabdārthalaṅghanamiti || ucyate | dīkṣādinādhikāratatvayojitasya bhogākhyatatvayojitasya tato'pi layatatva yojitasyāṇo sthūlasūkṣmaparaśaktyabhivyakti bhedena vāstava evātra bheda iti darśayituṃ saṃskārasyātra bhedopacāraḥ kṛta iti na niṣprayojanaṃ śiva śivaśakti (p. 58) śivaśakti vyāpārāṇāṃ layādyavibhāgabhedo vāstava iti tātparyam | sā śakti kīdṛśīti jijñāsāyāntat svararūpannirūpayati | - jñānakriyātmikāsāpi nityānityoditaprabhā | sā parābhimukhī sarvabandhaleśavivarjitā || ananyānyāśivāt saiva vastutomūrtiraiśvarī | sāpi śaktijñānakriyātmikā | jñānañca kriyā ca te ātmā svarūpaṃ yasyāssā tathoktā | jñānātmiketyanena parigrahaśakteḥ kuṇḍalinyāḥ viśinaṣṭismanityānāśarahitā tadanena bauddhajñānādviśinaṣṭasma sarvabandhaleśavivarjitā | sarvamalādi bandhānāṃ leśena śeṣāṃśabhūtādhikāra malenāpi vivarjitā vimuktā | tadānena vidyeśvarādi śakterviśinaṣṭisma (p. 59) nityāditaprabhā | anādivyaktaprakāśā tadanenamuktaśivaśakterviśinaṣṭisma | sāparābhimukhī viṣayābhimukhī tadanena kriyātmiketyanena ca jñānapradhāna svaprakāśa śivasvarūpādviśinaṣṭisma | śivādananyaparacidrūpaśaktessaṃvedyatayā tadanubhūtilakṣaṇasvavṛttikā || svacidrūpa śivasiddhau satyāṃ yadyapi svetara svavedyatve svātmani kriyāvirodhena vedyavilakṣaṇa vedanatvena svasaṃvedyatayā virājata iti | yadeva parasaṃvedanaṃ śaktirūpantadeva svasaṃvedanaṃ sat svasaṃvitsiddhaṃ śivarūpamitya pṛthak siddhatvādanyā satī svayannavidyata ityananyā | anyā ca ekāvisaṃvittasyā svaparāpekṣasvarūpatvaṃ vidyata iti svāpekṣa svarūpamātra vivakṣatayā (p. 60) śiva iti parāpekṣa svarūpamātra vivakṣayā śaktiriti pṛthak siddhatayopavarṇitā | saiva etallakṣaṇalakṣitaiva vastutaḥ svabhāvataḥ | aiśvarī śiva saṃbandhinī mūrtīḥ | dvividhāhyātmanānmūrtiḥ calācalā ca tatra calātātvikabhauvana śarīrātmikā | acalā jñānakriyātmikā | mūrtiriyamapīdṛśī | nanu vyatiriktā hi mūrtiḥ satyantatvenopacaryata iti avyatiriktā | taduktaṃ atra - jñānakriye śivaproktaḥ sarvārthe nirmale vareti | sātu - layāvasthāṃ yadā prāptā tadodāsīnarūpiṇī | kāryabhāvādudāsīna samyāvasthā tadeva hi || yadā yasmin kāle layāvasthāmatikrānta bindukadaśāṃ prāptā gatā tadodāsīnarūpaṇī | tasmin kāle kartavya (p. 61) tiraskāralakṣaṇā kutaḥ kāryabhāvāt svakartavyalakṣaṇakriyāṃśasya svaniṣṭhatvādudāsīnā tadaiva hi sāmyavasthā sadṛśatva daśā | yadodyuktadaśāṃ prāpteti śeṣaḥ | kuta ityata āha - vijñānakriyayossāmyaṃ yasmādyudyuktakartṛṣu | tatohyetat karomīti vyāpāre sāmyametayoḥ || yasmātkāraṇāt ityukta kartṛṣu svasvakāryasamuptatyarthaṃ tadupāya cintakeṣu kumbhakārādiṣu etat karomīti vyāpāre vijñānakriyayoḥ jñānakriyā śaktyovedana kṛti vyāpṛtyoḥ sāmyaṃ viviktaṃ viditantatastasmāt udyukta kartari | śive śivasya nirvikalpepiśabdānuviddhabauddhavikalpavaidhūryalakṣaṇayā tāthya padārtha paraspara (p. 62) vyāvṛttarūpagrahaṇalakṣaṇā vikalpa savikalpostīti etayoḥ jñānakriyā śaktyoretat karomīt jñānakriyā rūpe vyāpāre sāmyamanusandheyam | etaditi jñānāṃśasyābhinayaḥ karomīti kriyāṃśasya adhikāradaśāyāṃ kimityata āha - adhikāre kriyodṛktā kāryeṣvadhikṛtāyataḥ | kāryañca karaṇīyantu guṇasaṃkalpasaṃsmṛtiḥ || adhikāre adhikāradaśāyāṃ kriyātmikā śaktijñāna śakteḥ udrittā bāhulyavati | ataḥ yataḥ kriyāśaktiḥ kāryeṣvadhikṛtā pravṛttā tat kāryaṃ kimityata āha | kāryañca karaṇīyantu icchānantarakāryakṛditi śruteḥ | bhagavataḥ kriyāśaktireva svakartavyakriyāṃsaṃkalpaśabdaśabdita dṛk kriyātmakecchālakṣaṇakartavyāntaraṃ kṛtvā tena ghaṭitecchāśaktitvena (p. 63) vartate punarasmadādīnāmapi sarāgamanobhivyaktāsatī kriyāśaktiḥ tādṛśīsatīcchāśaktiriti ca vartata iti guravaḥ tatastadicchāśaktilakṣaṇa kartṛśaktiḥ kartavyārthamātra nipatita tadicchātma pratyarthecchātma svakāryeṣu pravṛtteti tadapi karaṇīyaṃ guṇasaṃkalpasaṃsmṛtiṃ pratyarthamidamevaṃ bhavatviti kartavya padārthaguṇaviṣayecchālakṣaṇasmaraṇaṃ tallakṣaṇaṃ jñānantataḥ | natu vyāpāra ityuktā vibhostadviṣayāsmṛtiḥ | tasmāt sadāśivojñāna jñātṛrūpa iti sthitaḥ || vibhośśivasya tadviṣayatāsmṛtirvicitraguṇabindukāryagocaraṃ smaraṇaṃ na tu vyāpāra ityuktā vikṛti nibandhana jaḍaspanda kriyārūpa vyāpṛtiriti noditā | tathoktistu (p. 64) taddhetutvāt | taduktaṃ mālinīvijaye - jñāpayantī jagatsarvaṃ jñānaśaktinnigadyate | evaṃ bhūtamidaṃ vastu bhavatviti yadāpunaḥ || jātā tadaiva tadvastu kurvantyatra kriyocyata iti | phalitamāha - tasmāditi tasmāt kriyāyā api jñānalakṣaṇatvāt | sadāsmāpādi sarvasmin kāle śivaḥ jñānajñātṛrūpa iti sthitaḥ | sva paraprakāśarūpaḥ na jaḍaspanda kriyālakṣaṇa iti suniścitaḥ idamaparijñātavatāṃ bhrama iti bhāvaḥ | jñānakriyā śatyortha pratyartha viṣaya svakāryānurūpatassamaviṣama sthitimuktvopasaṃharati | - anayorjñānayorheturaviśeṣātmikācitiḥ | śaktirūktā vikalpā sā mahatī mūrtiraiśvarī || (p. 65) anayoḥ jñātayoḥ etayoḥ vicitrakāryaviṣayajñāna tat guṇasaṃkalparūpajñānalakṣaṇakriyayoḥ hetuḥ kāraṇaṃ aviśeṣātmakā | aviśeṣaḥ abheda ātmasvarūpaṃ yasyāssā tathoktā | ubhaya sādhāraṇa rūpiṇītyarthaḥ | ata evā vikalpā | vikalparahitā | mahatī sarvārtha vyāpi aiśvarī śivasamavāyinī mūrtiracaleti puroktā | citi cit sā śaktirūktā śivabalamiti proktā sā tu cidacidanugrahakartrī satyacidanugrahakartrī sati | cicchaktitirodhāyikā | cidanugrahakartrī satyacinmalaśaktitirodhāyikā bhavati | śiva samavetatayā śakteḥ pariṇati dharmarahitatvāttat jñānakriyārūpaṃ kāryaṃ bhedoktirūpacārabījeti | tadapṛthak siddhamekasvabhāvaṃ jñeyam | taduktaṃ ratnatraye - (p. 66) icchākāryamanicchāpi kurvāṇecchā cidavyayā | jñānamajñānarūpaiva makriyā vikriyāntatheti || ṛṣayo vācya bhedamajānantassamānavācakamātre bhramantaḥ punarāśaṃkayanti | - dīkṣāyā bhagavaṃstatvaṃ śivākhyaṃ śodhyamīritam | śāntyatīta kalāvyāptamiti cādya virūdhyate || he bhagavan dīkṣāyāṃ śivākhyaṃ śivābhidhānantatvamatikrānta bindukamityuktaṃ śodhyamīritam | śodhanīyamityapyatyuktam | punaśśāntyatīta kalābhyāptaṃ śāntyatīta kalāgarbhitamiti coditam | adyedānīntadidaṃ virudyate | atikrānta bindukatvena tiraskriyate bhagavān satyaśabdaṃ prayuñjyārddhāṃgīkāraṃ pradarśayan pariharati | - (p. 67) coditaṃ satyamevaitadvakṣyai yūyaṃ samāhitāḥ | prakṛtitvādayaṃ binduḥ kṣobhyatenākhilātmanā || tatrayokṣubdabhogosya śāntyatītakalā tu sā | śāntyādi bhuvanātmāyaḥ pariṇāmastu baindavaḥ || śivatatvaṃ tadatroktaḥ sādākhyaṃ bhuvanantu yat | baindavaṃ sa tu sādākhyantatvamuktaṃ śivāgame || aiśvaraṃ tadadhastatvaḥ tadaveśvaramīritam | prakṛtitvāt paramakāraṇātvāt sarvātmanā kṣobhyatve anityatvatonavasthā prasaṅgāt ayaṃ ṣaṭpadārthamadhyapaṭhito bindurakhilātmanā sarvātmanā na kṣobhyate navikriyate | tatra kṣubdhā kṣubdha bhāgayormadhye syabindorakṣubdha bhāgo yassā śāntyatītakalā śāntyatītakaleti jñeyā | (p. 68) yaśśāntyādi bhuvanātmā śantyādīnyupalakṣaṇatvācchāntyatītasahitāni bhuvanānyevātmā svarūpaṃ yasya sa tathoktaḥ baindavaḥ bindūtpanna pariṇāmaḥ tadatra śāntyatītakalā vyaptatva śodhyatva svīkāre śivatatvamuktam | natūpasaṃhṛtakāryabindulakṣam | tadadhiṣṭhana śivaśaktikiraṇātmakamathaveti bhāvaḥ punaratreti padamidamapi jñāpayati | atra pauṣkara parameśvare | śivatatvamuktam | anyatra śāntimastakasthaṃ śāntyatīta kalāvyāptaṃ śāntyatīta bhuvanamekaṃ śodhyaṃ śivatatvam | punaśśāntyādi bhuvanātmakaṃ śāntyādi kalā catuṣṭayam | śāntyatīta kalā vyāptaṃ śaktitatvamiti | sādākhyamīśvaramapi tatvamatra na śivaśakti kiraṇātmakaṃ athavodyuktakāryabindvātmakaṃ (p. 69) kāryaprayogabhūmi prāptimat bindvātmakaṃ vetyāha | setyādi śivāgame | yat baindava sādākhyamasādākhya saṃjñitaṃ bhuvana tattu tadeva śodhyatvena samuditaṃ sādākhya tatvamuktam | natu tadityāśayaḥ yattadadhastatvamathastanabhāgevartamānatvaṃ aiśvaramīśvarasaṃbandhi tatheśvarasaṃjñitaṃ tadeveśvaramīritaṃ tadeva śodhyatvena samuditamīśvaratatvamityuktaṃ natu tadi tadityākṛtam | itthaṃ parihṛtyopasaṃharati | - etāni trīṇi tatvāni santitatvātmavartmani | etānyeva tu śodhyāni puroktāni na kutracit || taniprāpyāṇi sarvaistu dīkṣayā yojitairnṛbhiḥ | tatvamevātmanā svarūpaṃ ṣaḍadhvasumadhye yasya vartmanastatvātma- vartmantasmintatvātvamadhvani | (p. 70) śuddha ityāśayaḥ etāni baindavāni trīṇi tatvāni santi | vidyātatvamīśvaratatve, śaktitatva śivatatventarbhūtaṃ jñeyam | etānyeva tu śodhyāni kutracit kvacidapi na puroktāni śaktikiraṇātmakatvenoktāni | tadadhiṣṭheyopasaṃhṛtabindvātmādīni vā | nanu bhuvanopādhika bhogodhikāra daśāṃgātayā śaktermantrarūpatvāt | kathanna śodhyatvam | satyam mantrātmavatmatayā śodhanīyannatu tatvātmavatmatayeti | na kiñcidasamañjasam | tāni baindavāni dīkṣayā yojitaissarvairaṇubhinniratiśaya bhogārthaṃ prāpyāṇi na tu sarvairityuktaṃ kiṃ layatatve yojitairapi netyāha - yojitālayatatve ye te muktānā paratra ca | (p. 71) bhogādhikāra tatvasthā vyaktacinmātra śaktayaḥ || vidyātatvādanantabhuvanādūrdhvaṃ tatva bhuvanātmakāni sadāśiva nivṛtti pratiṣṭhā vidyāśānti bindu paramaśivalakṣaṇāni saptaivakrameṇātiśayavanti | vimokṣasthānāni santi | tatra paramaśivalakṣaṇasthānamekaṃ vihāyassarvasmāt bhogatatvāvadhi bindusaṃjñaka śāntyatīta paryantādadhastānnodhṛtassapreryatvān na nivṛtta iti na muktaḥ | tato dīkṣāyā māyātatvādūrdhvaṃ malavicchedāntaṃ pāśacchedaṃ kṛtvā svāntarbhūtā śuddha dvitritatvādhikāra bhogatatvāvaliṃ binīntadanurūpa sthūlasūkṣmarūpiṇīṃ śivatatvābhivyaktiṃ vidhāya śikhācchedarūpatirodhaśaktipreryatva vicchityadhikṛti pūrvaṃ paralakṣaṇa śivatvābhivyaktyartham | (p. 72) tasmāt bhogatatvāduddhṛtya layatatvetikrāntabinduke paraśivalakṣaṇapade ye yojitāste tat sadṛśaparaguṇa paravyaktyā saṃprāpta sarveśvaratvāṃ muktāḥ vimuktabandhanāśśivassadṛśā bhavanti | nanu anākhye tu nirālaṃbe agrāhye manavarjite | nistatve yojito mukta iti śāstrasya niścayaḥ || iti śruteḥ | paramukti prāptyarthaṃ laya vyapadeśādyasaṃsparśini viśiṣṭalakṣaṇa śive yojanaṃ kāryaṃ satyam | atra śrīmanmataṃga iva śodhyatvena samuditaṃ sarvamabhogatatvāntaḥ kṛtamiti | tadupariyojitāssarvatrayojitā iti na kiñcidasamañjasam | aparatra cānatikrānta binduke laye bhogādhikāra tatvadvaye ca sa ***rtha ye yojitāstena muktāḥ śāntyatītādi bhuvana gamanatvāt (p. 73) preryatvānnanivartanta iti bhāvaḥ | tarhi te kīdṛgrūpāḥ | bhogādhikāra tatvasthāśśivasya bhogādhikārasthānatve na vakṣyamāṇa śāntyatītādi bhuvanasthā vyaktacinmātra śaktayaḥ | prakaṭīkṛtaśivassaṃdṛk śaktayaḥ | kartṛ śaktyā kramataḥ kiñcit kiñcinūna bhāvaṃ bhajantīti bhāvaḥ | nanu śakterniraṃśatvāt kathañcidaṃśenābhivyaktirnakriyāṃśe neti satyam | śrīmadanantādīnāṃ śaktayasthūlasūkṣmātmanābhivyaktā śabdānuviddhā sarvārthandarśayanti śabdādi sāpekṣatvāt | jñānaśakti vyaktirapi na sarvatheti sarvamanavadyam | sūcitaṃ bhuvanā bhuvanādhiṣṭhātṛtvenāpi bhinnavyapadeśaṃ vispaṣṭaṃ vinivedayati | - bindunaiva hi bhinnoyaṃ bhaktastu bhuvanairapi | (p. 74) śāntyatītā ca śāntiśca vidyāsthiti nivṛttayaḥ || bindunā bindvavasthā viśeṣeṇa bhinna eva bhinna vyapadeśaṃ labdhavā nevāyaṃ śivastadvadanantaraṃ bhuvanairapi vibhaktaḥ pratibhuvanamadhiṣṭhātṛ tayā tadanuguṇabhinnavyapadeśaṃ labhate | tat bhuvanāni ca mahāpralayāntaraṃ sargāraṃbhe kramikagalanabindūpādhiko yuktāvasthena kramikārya prayogadaśātmādhikārāvastho parūḍhena vicitrasarganirmāṇādhikāran nivartayatā bhagavatā prathamaṃ bindau śabdasṛṣṭau nāda iva nirmitaṃ śāntyatītā śāntyatīta bhuvanaṃ svāntabhūta svordhavartindhikādhi bhuvanaṃ śāntyatītārūpaparabindośaktirūpatvena sapunaramuktimāṃ nissanniveśanirmimoni iti bhuvanādhāratvāyogāttat kāryaśāntimasthakam | (p. 75) ata eva layatatva saṃjñitaṃ yadyapi bhogatatva saṃjñitaṃ sat bhogatatvāntarbhūtamīśāna bhuvanamityapi prasiddhaṃ śāntirvidyāsthiti nivartayaḥ | sthiti pratiṣṭhā śāntyādini catvāribhuvanāni śāntyādikalācatuṣṭayaṃ śivasya bhogasthānaṃ śaktitatvamiti | tatrāntare prasiddhatvāt śaktitattvabhuvanānyucyante | atra tu śivatatvāntarbhūtatayā śaktitatvasya darśanamiti jñeyam | tatra śivasya saṃjñā bhedandarśayati - bhuvanāni mahāntyeṣu saṃjñāḥ pañcalabhecchivaḥ | īśānapuruṣāghora vāmajātātmikā kramāt || etāssadāśivāvasthā bhogasyānanapañcakāḥ | etadabhidhānāni bhuvanāni mahānti uparitana bhuvanopari vartitvāt eṣu pañcasvadhiṣṭhātṛtayā śivassaṃjñāḥ kramādīśānādyātmikāḥ (p. 76) pañca labhet | etā etat saṃjñitaśakti vyāpṛti lakṣaṇe śānādi mūrtayaḥ sadāśivāvasthāḥ sadāśivasya sādākhya tatvādhiṣṭā tu īśānādi mūrti samaṣṭi rūpasya śivasyāvasthāḥ vyaṣṭirūpatayāvasthitayaḥ | sa eva bhogasaṃjñitaḥ śāntyatītādi prāptikāmairīśānamūrtyādyākāratayādhyātavyaḥ | phalaprado bhavati | ata eva tā bhogasya vyaṣṭirūpa śāntyatītādi bhuvanātiṣṭhātuḥ śivasyānana pañcakāḥ | sadāśivīṃ samaṣṭirūpāntāntanumeva kāryaṃ śarīrayukte | nanu kartṛvyāptamiti abhyupagamepi kliptaśāktadanurastīti darśayan varṇayati - pañcamūrtimayīṃ śubhrā nityāsakalaniṣkala | mūrtissadāśivī jñeyā sarvakārya pravartikā || (p. 77) pañcamūrtimayī īśānādi pañcamantramūrtirūpā śubhrā dhavalakāratayopāsya nityā paramārthanāśarahitā kliptākāratvānmūrte kliptarūpopasaṃhṛti śrīmanmataṃgādau varṇitā | sakalaniṣkalāḥ tadadhastana kāryodyuktatvāt | ata eva samaṣṭirūpādhikāropi sadāśivo'trabhoga iti varṇita iti vakṣyāmaḥ | īdṛśī mūrtistanu sadāśivī jñeyā sadākhyatādhiṣṭhātṛ sadāśivabhaṭṭāraka saṃbandhinītyavagamanīyā | sātu sarvakāryapravartaka niṣpatyarthaṃ sarvakāryasaṃkṣiptimatī pañcamūrtimayatvaṃ vispaṣṭa darśayati - īśāna śekharī sā ca puṃvaktrā ghorahṛt sthalā | vāmaguhyā ca sadyāṃgī hāriṇī jananī tathā || rodha-itrītītisṛbhi śaktibhiḥ kalpitendriyā | (p. 78) samāsārtha samarthanamuttaratra kriyate | īśānādyātmā sthūlakārya tanuṃ hāriṇī jananirodha itrītītisṛbhi śaktibhiḥ | kalpitāni upalakṣaṇatayā budhyādisahitendriyāṇi yasyāssā kalpitendriyā kalpitasūkṣmakaraṇatanuyuktā īśāna pramukhāṣṭaśaktīnāṃ kriyāśakti prasarasvarūpatvāt jñānaśaktiḥ kriyāśaktiricchāśaktitirodhāna śaktiranugrahaśaktīti prathitaśakti pañcakasvarūpasya prasarā viśeṣātmaśaktilakṣaṇa sadāśiva śaitanya yaktimatī ca śivasyānantaśaktītvāt | kiṃ kevalamāsāmupavarṇanāmiti nāśaṃkanīyamityāha - aṣṭāvetāyaśasvinyaḥ īśādyastriśūlinaḥ | āsaṃ vīryaṃ vibhāgañca svarūpeṇocyate dvijāḥ || (p. 79) he dvijāḥ | triśūlinaśśivasya etāḥ īśānādyā aṣṭoyaśasvinyaḥ sarvakāryasamutpādanakṣamāt kīrtimatyaḥ tattastanmātropavarṇanamityāśayaḥ | āsāṃ śaktīnāṃ vīryaṃ sāmarthyantat bhedena kāryavibhāgañca svarūpeṇocyate svabhāvataḥ kathyate | kramato vadati - īśāniparamākāṣṭhā śekharatvena kalpitāḥ | jagatpūraṇa hetutvāt bindornādādivṛttibhiḥ || vaktreṇāsāmyatastasya pumān vaktra vitīryate | ghoromalādi saṃsārastadvirodhitayā vibhuḥ || aghora iti vikhyātassadbhāvoyaṃ salakṣaṇaḥ | hṛdayañcāpi sadbhāvo yasmāttasmāttadeva hi || vāmosya tu rahasyatvāt sūkṣmatvādṛk kriyātmakaḥ | (p. 80) kartā viśvasya putrādi kāryeṣu jananaṃ yataḥ | vāmoguhyastataścāyaṃ śāstresmin sammato budhāḥ || sargecchāmātratastasya svaśaktiprasarātmikām | mūrtimāsādayedyasmāt sadyomūrtistatassmṛtaḥ || īśāni anugrahakari śivalakṣaṇordhvapade | anugrāhyaṃ śiṣyaṃ yojayati | paramonnatiyuktā kāṣṭhānniratiśayā uttamāṃgavat sarvordhva sthitatvācchekharatvena mūrdhatvena kalpitā | īśānyātme śānonṛttaguru dvimūrtitayāpyabhi dhyāyamānotra śekharaṃ yasyāssā sadāśivī mūtiḥ | īśāna śekharī bindorṇādādi vṛttibhiḥ | tatrotpatti paṭale vakṣyamāṇanādādayo vṛttayo eṣānte nādādi vṛttayaḥ | śāstrapadavākyātmavipraṭprasarāḥ taiśāsya (p. 81) sakātmakatayā kālāgni yā dyanāśṛtāntamakhila jagadāpūrayantī | pūraṇī nāma śaktītirobhāvakarī | tadātmakomantrastābhirjagat pūraṇī hetutvāt pumānityucyate | anenārthatvād dhātūṇāṃ puṃ pavaneti dhātuḥ pūraṇārthepi vartate puṃsāmajñānanicayaṃ punātīti vā pumān tasya puṃso vacanahetutvāt vaktreṇāsyena sāmyataḥ | tulyatvāt vaktramitīryate vaktramityucyate | pumān pūraṇahetubhūtaḥ vaktravacanahetu lakṣaṇaṃ yasyāssā sadāśivītanuḥ puṃvaktra | aghoraḥ malādisaṃsāraḥ malahetu bhūtarāgadveṣādi saṃsāraḥ | tadvirodhitayā dvidāsitvena vibhuḥ | yā saṃhārakārī | hārdī nāmaśaktiḥ tallakṣaṇo mantraḥ aghora iti vikhyātaḥ | ayaṃ śāntalakṣaṇa svalakṣaṇaḥ | sadbhāvaḥ | (p. 82) paramārthaḥ hṛdayañcāpi | lokaprasidhyā sadbhāvaḥ | paramārthaḥ kathyate | yasmāt tasmād aghorastadeva hṛdayameva hi | aghoraśśanta svabhāvaḥ hṛt sthalaṃ paramārthalakṣaṇaṃ yasyāssā sādāśivīmūrtiḥ aghorahṛtsthala | dṛk kriyātmakaḥ vāmaḥ yāssūkṣmadehātmikā vakṣyamāṇa trikṛtyakarī | sthūladehātmikā sthiti mātrakarī vāmānāmaśaktiḥ | tallakṣaṇaḥ asya vāmanāmamantrasya vāmaśabdasya vilakṣaṇottayā vilakṣaṇatayā prāṇyadṛṣṭapūrvavilakṣaṇāṃgasyeva rahasyatvāt guhyatvāt sūkṣmatvādapratyakṣatvāt viśvasya kartā janitā | satuputrādikārya darśanāt prāṇyadṛṣṭapūrvavilakṣaṇāṃgamiva viśvalakṣaṇakārya darśanādanumīyate | iti bhāvaḥ yato yasmātkāraṇāt putrādikāryeṣu janyateneneti jananam | (p. 83) prāṇyaṃgabhūtasādhanamaguhya śabdavācyam prasiddham | tatastasmādayaṃ vāmo viśvakārya sādhanabhūtaḥ | śāstresminnasmicchivadarśane he budhāḥ guhyaḥ guhyaśabdavācya iti sammita samyaganumitam | vāmo vilakṣaṇo guhyaṃ jagatjananalakṣaṇaṃ yasyāssā sādāśivī mūrktirvāmaguhyā | sargecchāmātrataḥ sṛṣṭyārambhaṃ kurma iti cintanānatikrameṇa tasyādhikāramanupraviśataśśivasya svaśakti prasarātmikām | svakīyā sṛṣṭikarī mūrtināmaśaktiḥ tasyāḥ prasarāḥ tadarthāḥ kalāḥ sidhyādayaḥ tadātmikāṃ mūrtiṃ sadāśivatatvādhiṣṭhātṛrūpa pañcavaktra tripañca dṛkātmakaśarīrāvayavamāsādayet | prāpnuyāt parāt samabhivyaktastadavayava svarūpīsyāt | tatassamantrassadyomūrti smṛtaḥ | sadyassadyo (p. 84) mūrtiḥ aṅgaṃ avayavaḥ yasyāssā sādāśivī mūrtissadyāṃgī | upasaṃharati - evaṃ mantrāstu pañcaite tairnibadhyādanuśśivā | vastutastu na bhinnāste yatonānye svaśaktitaḥ || evamitthamete pañcamantrāḥ tanurīśānādibhiśśivāśuddhā tanussādāśivī mūrtiruktaprakāreṇa nibaddhāḥ ghaṭitāḥ te mantraśabdaśabditāḥ vastuta svabhāvataḥ vidyātatvanivāsina iva tataśśivānnabhinnāḥ yataḥ yasmātkāraṇāt svaśaktitaḥ tat prasarātmakatvāt nānye netare bhavanti | punarapi mantrāssantītyāha - antaraṅgāstathā cānye mantrāssanti śivātmakāḥ | hṛcchiraśchūlikāvarma locanāstrāṇi nāmataḥ || (p. 85) tatheśānādi pañcabahiraṃgāḥ | kintu tasthāneṣvantaraṃgāḥ | sadāśiva tanvantaritakliptimantaḥ śivātmakāḥ śivaśakti prasarasvarūpāḥ anye mantrāssanti | tannāmāni darśitavān | hṛdityādinā | hṛdayādi śabdārthamāha - sadbhāvo hṛdayaṃ tasya śirassarvoccitoguṇaḥ | vaśitvamaparādhīnaṃ yaśchikā soparisthitā || svabhāvaguptamanyeṣā samarthamapi gopane | tejaḥ kavaca sā dharmyā tannāmnā vyapadiśyate || sarvajñatayā bījaṃ yattataste na nirīkṣaṇam | yo sāvaprasahaśśaṃbhoḥ pratāpo hetirucyate || tasya pañcamantra tanośśivahṛdayaṃ sadbhāvaḥ | paramārthalakṣaṇaṃ śirassarvośchrito guṇāḥ | sarvo parivarti svadharmaḥ yadvaśitvañcidacit (p. 86) prerakatvaṃ ata evāparādhīnaṃ svātantryalakṣaṇaṃ soparistitā | śikhāyat tejasvabhāvaḥ guptam | svakīyabhāvena mahimnā sāpekṣarahitena rakṣitam | nakevalaṃ tanmātramanyeṣāṃ cidacillakṣaṇānāṃ gopanepi samarthaṃ śaktaṃ tat tejaḥ kavaca sā dharmyāt varmasādṛśyāt tannāmnā vyapadiśyate | kavacamityucyate | sarvajñatāyāḥ ṣaṭguṇamadhya paṭhitāyāḥ bījaṃ hetu bhūtaṃ jñānaśaktiprasaraṃ netraśabdaśabditatejaḥ | yadyasmāt kāraṇāt tatastena tejasā nirīkṣaṇaṃ bhagavatassarvārthāvalokanam | yo sā va prasahassohamaśakyaḥ pratāpaḥ | cidacijjātaṃ bhogyasāpekṣaḥ | prakarṣeṇa tadanupahnavanīyatatayā pratavyateneneti pratāpaḥ | tat tejaśśaṃbho śivasya hetirucyate | (p. 87) astramiti nigamyate | deha varmāstradhṛti matāmaiśvaryandṛṣṭaṃ kimasya tadityata āha - aiśvaryaṃ paramākāṣṭhā naijoguṇa itīṣyate | yasmāt sā paramākaṣṭhā vyatyutkarṣātmako guṇaḥ || aiśvaryamasya paramākāṣṭhā paramonnati bhūtākāṣṭhā niratiśayā | sākā parigraharūpiṇī | kinnetyāha naijoguṇa itīṣyata iti | nijaḥ guṇaḥ na vyatiriktetyarthaḥ | kutaḥ yasmātkāraṇāt sā paramākāṣṭhā vyatyutkarṣātmako guṇaḥ | sarvajñatva sarvakartṛtvarūpa śivatvābhivyakti niratiśayātmako guṇaḥ śivānanda śivabhogaśabdaśabditaḥ | muktaśivasyāpi sa eṣa guṇostīti vakṣyāmaḥ | arthāntaramāha - (p. 88) aiśvaryaṃ svāmitāsarva cidacidvargayordvayoḥ | aiśvaryannātravaśitā sā yasmādiśituḥ phalam || athavā punaraiśvaryaṃ sarvacidacidvargayordvayoḥ svāmitā | cidacidātmakaṃ svamastīti svāmitatvaṃ svāmitā | atra śive aiśvaryannavaśitā nahyaṇimādi madhyapaṭhitavaśitā | sā vaśitā yasmādiśitustadvaśitāvataḥ phalaṃ svāhlādanimittaṃ sāpekṣarahita svaparāparipūrtilakṣaṇa paramāhlāda nimagnasya bhagavataścidacidvargayosvāmitā cidacidanugrahārthaṃ evaṃ mantrasvarūpamuktvopasaṃharati - mantrāstu sarva-evai te śaktayaḥ parameṣṭhinaḥ | nityasiddhāśca tāḥ proktāśśaktastadyogataśśivaḥ || sarva-evaite mantrāḥ pañcabrahmaṣaḍaṃgātmakāḥ | parameṣṭhinaśśivasya (p. 89) śaktayaḥ īśānyādi śaktyātmakāḥ | tāśca śaktayaḥ nityasiddhāḥ proktāḥ vidyātatvanivāsina iva netyarthaḥ | tadyogataḥ īśānyādi śakti saṃbandhāt śivaśaktaḥ īśānādi śaktimān bhavati sarvadā śivasthadavasthaḥ kinnetyāha - yadā kāryapravṛttāstāstadocyante tu śaktayaḥ | śakti śaktimatorbhedaḥ prasaṃgādevamīritaḥ || śivena sāmyakā ete mantrābhinnāṇavona ca | yadeśānyādayastāḥ kāryapravṛttāḥ kāryaprayogabhūmiṃ prāptāḥ | tadeśānādi śvaśaktimat bhedaṃ kurvantyaśśaktaya ucyante śaktaya iti nigadyante | yadopasaṃhṛtakāryalakṣaṇā svaniṣṭhatāṃ yānti tadeśānyādyā śaktayo brahmātmakaśarīrāntaraṃ (p. 90) bhagavataḥ kathyata iti bhāvaḥ | śakti śaktimatorbhedaḥ prasaṃgāt sādāśiva tanūktiprasakta prasaṃgādevamitthaṃ kāryabhedādīśānyādi śaktibhedaḥ tadyogata īśānādi śaktimadbhedaḥ īritassamuditaḥ | ye mantrāśśivena sātmakāḥ | śivena sahātmanā svarūpeṇa vartanta iti sātmakāḥ tādātmya saṃbandhalakṣaṇā ityarthaḥ | śivasya vidyātatva nivāsina iva te | na ca bhinnāṇavaḥ bhinnāvyatirukto'ṇurātmā svarūpaṃ eṣānte tatoktāḥ | kāryaśarīrasvarūpaśaktīnāṃ vīryavibhāgoktiṃ kṛtvā karaṇātmikānāntaduktintanoti | hāriṇīyā śivaśyoktā sarvābharaṇaśaktikā | athavā parasaṃsthānaṃ nayedāhṛtya pudgalam || (p. 91) yasmāt tasmādiyaṃ śakti hāriṇītyucyate budhaiḥ | jananī jagato janma svabhāvasyāmitadvitiḥ || śivasya māyā sargopasaṃjihīrṣāḥ yā hāriṇī hāriṇī ityabhihitā sarvāharaṇaśaktikā | sarvasūkṣmadehataddhetuka cidvyātma bhogādikasyāharaṇamupasaṃhṛtiranantaśaktidvārā yasyāśaktessā tathoktā | athavā yadvā pudgalaṃ paripakva malātmānaṃ dīkṣākarmaṇyabhivyaktā satī māyā maṇḍalasthaṃ sakalantatrānabhivyaktā sati tanmadhyasthaṃ pralayākala taduparisthaṃ vijñānakālaṃ vā śuddhabhuvanopasaṃhṛtiṃ kurvatī satyakurvatī vānantādīnapi samastān kāṃścidviraktānvā hṛtya śuddhavidyā dhastrī paśubhistrīmalāti vicchaktimadbhissahatadupari kramikavartīnāntaratamādyupabraṃhita (p. 92) sthūlasūkṣmamalavāsanorthādhikāra malādi svocita pāśopasaṃhṛti dvārā uparyupari | svocita sopādhika śivatvābhivyaktimayoyaṃ svānucita sopādhika śivatvābhivyakti galitiñca kṛtvā kramatassamuddhṛtya parasaṃsthānaṃ nirūpādhika paraśivatābhivyaktidaparaśivalakṣaṇapadannayet | gamayet | yasmāttasmāt budhaiśśivaśāstra dṛkbhistheyaṃ śaktiharasaṃbandhini hāriṇītyucyate | āgamāntare punariyamevokta vyāpārānukramataḥ | jyeṣṭhā raudrīti ca dviśabdaśabditā syāt | atha jananyā (vyā)vyāpāraḥ | sargārambhe vicitrasarge nirmāṇādhikārannirvartayataśśivasya tadupayoginī amitadviti akhaṇḍita prakāśā yā śaktiḥ sā janmasvabhāvasya vyaktiyogyasajagataścida (p. 93) cidātmanassākṣādvicitrarūpabindukāryā citastastadupādhikacitaścānantaśaktidvārā māyātmakā citastadupādhika citaścābhivyakti karīsati janayitrasaṃbandhinī jananītyabhihitā | dīkṣāyāmapīyaṃ pratisthānaṃ cidacitorjananītyagamanīyā | atha rodhayitri yā vyāpāraḥ - rodhayitryaṇusaṃghasya pralaye niyamastitim | bhogeṣvapi ca tasyāpi vidadhāti yatastataḥ || rodhanāya prasaktasya śivasya saṃbandhinī yā śaktissāṇusaṃghasya pralaye sākṣāt | pralayakevalātmanaḥ karmapākāntaṃ māyodaraṃ svasthāne | anantaśaktidvārā svārjitakarmānurūpatasthiti kāle bhogeṣvapi cākrat | (p. 94) stitayā māyāmaṇḍala svasthāne dīkṣāyāmapi pratisthānaṃ tasyāpi sakalāṇu saṃghasyāpi punaśca śabdādvijñānakevalinaśca sākṣānmalapākāntaṃ māyāntaṃ svasthāne dīkṣāyāṃ pratisthānaṃ śuddhādhvaniyojitasya ca niyamaṃ sthitiṃ tirobhāvalakṣaṇācyuti sthitiṃ punasthitikāle aśuddhādhvanyanantaśakti dvārā dīkṣayāñca pratisthānaṃ sākṣācca śuddhādhvaniḥ svasvārthakriyātmikāṃ sthitiñcārthātsiddhāṃ vidadhāti karoti yatastataḥ | rodhayitrasaṃbandhinī rodhayitrītyabhihitā | jananī rodhayitrīti ime dveśakti āgamāntare sṛṣṭisthiti tirobhāvatryartha kriyāvatyau ekarūpe satyau sūkṣmavāmadevāthasaṃbandhinītyucyate | upasaṃharati - (p. 95) etāstu śaktayastisraḥ śarīre karaṇātmikāḥ | nityasiddhā vibhorviprāḥ yata eva svakambalam || etāstu hāriṇī jananī rodhayitrītyabhihitāḥ tisraḥ trisaṃkhyāyāḥ śaktayaḥ śarīre īśānyādyātmakasthūlavapuṣi karaṇātmikāḥ sūkṣmatanu svarūpiṇyaḥ paraiḥ pumarthaiḥ puṣṇātīti vapuḥ | tanoti sarvajagat vistārayatīti tanuḥ tat svarūpiṇyaḥ śaktayaḥ he viprāḥ tāśca vibhośśivasya nityasiddhāḥ | kutaḥ tata yata svakaṃbalameva svakīya sāmarthasvarūpiṇya eva | atha tāsāṃ sthitindarśayati | śaktīnāṃ vastutastāsāṃ sthitirīśvara tatvake | īśapravartako yasmāt pravṛttiśśaktibhiryataḥ || tāsāṃ śaktīnāmīśānyādi rodhayitryantānāṃ (p. 96) vastuta svabhāvataḥ | sthitirīśvaratatvake īśvaratatvasaṃjñite śive kutastasmāt yasmādīśaḥ īśākhyaśśivaḥ pravartakaḥ kāryaprayogadaśāṃ gacchan tadutpatyarthaṃ tadvicitraguṇasaṃkliptimān | astukimaneneneti na vācyam | tataḥ yataḥ yasmāt pravṛttiḥ bindukāryavicitraguṇābhidhyānaṃ śaktibhiranyathā na ghaṭate | yadaiva kāryāya niyojitāstadaiva labdhonmīlanāssatyaḥ | tatrādhikārākhye śive svamātmanantadapṛthak siddhatayā darśayantīti bhāvaḥ | taduktaṃ mataṅge | saṃlabdhonmīlanāssatyaḥ sātvesminnīśvarāhvaye | darśayanti svamātmānamadhikāre niyojitā iti || nanu sādākhya tatvādhiṣṭhātari sadāśivanāmni (p. 97) śive kāryaprayoga daśāṃgata samastaśaktayaḥ samaṣṭirūpatvena saṃsthitāssakathamatra bhoga iti varṇitaḥ | śrīmanmata"gādau | tasyādhikāritvaṃ samuditaṃ satyam | svakārya kalā vibhaktau svodyogavidhurabindvādhiṣṭhātari sati niṣkale satyapi samāgata vyaktiyogya svaśakti kavinirgamanodyuktacatuṣkalasakalaniṣkala- bindvadhiṣṭhātṛtvāt | sakalaniṣkalasaṃjñita śivassargārambhakāle bindupālanātmakatā dṛk bhogāvasthaparicyutiṃ vitanvat sakalīkṛta vicitrasarga nirmāṇādhikāra daśāmanupraviśannīśvarābhidhānaṃ labhan bindutatkārya kalāsu pañcasu paṭhita śāntyatītādi bhuvana nirmāṇaṃ śāntyādi kalācatuṣkamadhikṛtya (p. 98) samadhikurvan adhoyonirmita nirmitakāryasthale tattadupari tadudyogabhogāvasthāṃ kramataḥ parityajan adhikāramanupraviśan tadadhastanakāryodyuktāvasthā sammelanādheto statrāpi sakalaniṣkalatvāt śāntyatīta bhuvanasya layatātvikatvepi bhogatātvika śāntimastakasthatvāt | tatra laya saṃjñitopi śantyatītādi bhuvanapañcakeṣu bhogāhvayaṃ bhajan tadīśānādi bhuvanaprāptikāmairīśānāmūrtyādyākāratayādhyātavyaḥ | phalaprado bhavan tadanantaraṃ sādākhyabhuvana samutpattiṃ samadhikurvan sadāśiva saṃjñitassamaṣṭirūpapañcamūrtimaya tanussatatradhyātavyaḥ samaṣṭirūpatvāt sakalatva sa samṛddhādhikāritve stopi tadadhastanaiśvara tatvatātvikanirmāṇānantapreraṇādi (p. 99) lakṣaṇa kāryaprayoga daśāmanuprāpterasaṃbhavāttadudyogassaṃbhavatīti sa tatra sadāśiva saṃjñiteśvara bhaṭṭāraka evātra bhoga iti varṇitaḥ | mataṅga sarvajñānottarayostu sadāśiva tatve tadadhastana kāryaṃ sarvamantarbhāvayitvā sa bhoga iti na varṇita iti na kiñcidasamañcasam | ṛṣayaḥ sāṃkhya saugata jaiminīyārhata cāvākādibhissamadhigata svakīya śāstrairīśvara siddhirnigītā | taditaraiḥ pāñcarātrādibhirgītā śivetara siddhiriti tat saktā saṃśayā liṃgitā bhagavantamahīmukhī kṛtya bhāṣante - bhagavan kathitassamyak padarthaḥ patisaṃjñitaḥ | pramāṇairapi vaktavyā yuktibodhyā hi sādhavaḥ || (p. 100) he bhagavan patipadārthaḥ samyak layādi svarūpoktibhiḥ kathitaḥ | tathāpi tatra vividha vādi vipratipattitassaṃjanita saktāsaṃśayonmūlanārthaṃ pramaṇairanumānākhyairapi vaktavyaḥ taduktibhissādhanīyaḥ | yuktibodhyā hi sādhavaḥ yuktibhiranumānai bodhyā hi bodhanīyāhi arthāḥ sādhavaḥ siddhasattākāḥ | athavā sādhavaḥ āstikāśrotāraḥ atīndriyavastu sādhanenumānasya cārvākavyatirikta samastavādibhisvīkaraṇād- anapahnavanīyatvāt | etadupaśritya bhagavān tatra sāṃkhyaṃ pratyanumānavākyantat siddhau prayunakti - acetana jagadviprāḥ cetanapreraṇaṃ vinā | pravṛttau vā nivṛttau vā na svatantraṃ rathādivat || (p. 101) he viprāḥ acetana jagat kālādīkṣyanta tatva tātvikajātañcetanapreraṇaṃ ninā pravṛttau svārthakriyākāritva prāptau vā nivṛttau tadaprāptau vā na svatantraṃ na tadanapekṣaṃ rathādivat rathinaḥ preraṇaṃ vinā rathastadartha kriyālakṣaṇagamana tannivṛttikaraṇe śaktaḥ | tarhi kaḥ pravartaka ityata āha - yotra pravartakaśśaktaḥ sa patiḥ paripaṭhyate | nānaikāntikatā hetoḥ kṣīrevatsavivṛddhide || yotra tadarthaḥ kriyākaraṇe tadakaraṇe vā cetanasya śaktassamarthaḥ pravartakaḥ prayojakassapatiḥ paripaṭhyate | kṣityādikañcetanapreraṇaṃ vinā na dhāraṇādi lakṣaṇa svārthakriyāṃ karoti acetanatvāt | yathā (p. 102) rathādikamiti prayogaḥ | yathā cetanamapi kṣīraṃ svaṃtovatsavivṛddhidānātmikāṃ svārthakriyāṃ karoti | tathā prakṛtiḥ puruṣabhogamokṣadānātmikāṃ svārthakriyāṃ karotīti sāṃkhyāḥ | prakṛtiḥ svataḥ pravartate acetanatvāt kṣīravadityatra paroddhṛta dṛṣṭānte sādhya viparyayeṇa sahasiddha vyāptikatvaṃ pradarśayan | punastaddhetorviruddhatvaṃ vinivedayan | sva prayukta hetau tadetat kṣīranidarśanaṃ syāt tato nānaikāntikabamiti kathayati netyāha acetanatvādityasmāt prayuktasya hetorvatsa vivṛddhi devat savapuḥ puṣṭikare kṣīrenānaikāntikatā | kuta ityata āha - cetanena gavā yasmāt pravṛttaṃ vatsavṛddhidam | mṛdādehāt pravarteta pravṛttaṃ cet svataḥ vayaḥ || (p. 103) na ca pravartate yasmat cetanāpekṣitā sthitā | yasmāt kṣīraṃ cetanena gavā pravṛttaṃ svartha kriyā yuktaṃ vatsa vṛddhidaṃ bhavati | payaḥ svataḥ cetanānadhiṣṭhānāt pravṛtañced yadi svārtha kriyāyuktantarhi mṛtāt prāṇaviyukta tirakṛta cito godehāt pravṛrteta pravṛttaṃ bhavet | yasmānnaca pravartate tasmādacetanasya pravṛtti nivṛtyartha cetanāpekṣitā sthitā niścitā | ayaṃ bādhakatarkaḥ nanvatrāyaskānta tṛṇa maṇi khaṇḍānāṃ svatoyastṛṇa bhramaṇādi pravṛtti hetu tvena darśanāt | ato samarddhetorviruddhatvamakūto yuṣmaddhetoranaikāntikatvā satvaṃ tannetyāha - nāpyayaskānta dṛṣṭāntassādhako'cit pravartane | (p. 104) ayaskāntopiyoktāramapekṣyaiva pravartakaḥ || aciptravartane acita svataḥ pravṛtti sādhane | ayaskāntalakṣaṇa dṛṣṭānto yasya hetossoyaskānta dṛṣṭāntaḥ sopi tu na sādhakaḥ | na saddhetotvena parigṛhītavyaḥ | kutaḥ ayaskāntopi kṣīramiva yoktārañcetanātma deva dantādi prayojakamavekṣyaiva tat parigrahobhutyaiva pravartakaḥ | ayassamākarṣaṇātma svārthakriyā yukto bhavati | tṛṇa maṇi khaṇḍādikamapi na svayameveti soyamasmaddhetau dṛṣṭāntassaṃbhavatīti nahyanenānaikāntikatvam | nanu vāyoḥ pravahanamagneḥ pradahanamityādikaṃ svābhāvika dṛśyate asti hi punaḥ karmaṇa svato bhoga dātṛtvamityapi vadanti | jaiminīyāḥ tannirāsārthamāha - (p. 105) kiñca pakṣīkṛtassopi jaḍassanyaḥ pravartate | sva pravṛttau parāpekṣamacetanamatasthitam || kiñca punarapi puroktaṃ vinā jaḍassanyaḥ pravartate | sa samastāvipakṣī kṛtaḥ pakṣatvenāvacchinnaḥ | ayamāśayaḥ | vāyoḥ pravahanamagneḥ pradahanaṃ yadi svābhāvikandṛṣṭaṃ tarhi niścalatva nirvāṇā lakṣaṇa svabhāva viparyāsaḥ | kutaḥ pravahana pradahanādikaṃ kadācidṛśyate | tataḥ kenāpinunnastat svabhāva iti kāraṇāntareṇa bhavitavyamiti īśvaraḥ | prerakonumīyate ānmatara prāṇādi vāyu pravahanā pravahana hetutayāpi hyātmānumīyate | karmaṇaḥ phala janakatvepi tatasmaipuruṣāyāhamanena sādhanena punariyantaṃ kālamadyedamaphalamanena (p. 106) phalāntareṇa saha pṛthak prādāsyāmītyevaṃ vidha samastajñāna śūnyatvāt kṛṣyādi karmaṇa iva prādhānyaṃ kartṛtvaṃ na yuktaṃ tataḥ kartṛtvasya karmānusāritvāt | nasvātantrya vihīnam | taduktaṃ siddha guruṇā - svatantrasyāprayojyatvaṃ karaṇādi prayoṇutā | kartṛ svātantryametaddhi na karmādyanapekṣiteti || ato smāt kāraṇāt acetanaṃ sva pravṛttau parāpekṣañcetanāpekṣaṃ sthitanniścitam | jaiminīyāḥ | puru evedamityādi śruti tatraḥ puruṣa evāyaṃ svātmana sukṛta dṛṣkṛtātmakaṃ bandhamātmā jñātavya ityādi yoge | na ca tanmokṣamāracayannīśvaro nānya ityāhuḥ | tadidaṃ hṛdi nidhāya ṛṣayaścodayanti | evañceccaitanāssanti puruṣāssarvasammatāḥ | (p. 107) teṣāmevāstu katṛtvaṃ kimanyena vadeśvara || he īśvara | evañceka | yadi cetanāpekṣamacetanaṃ pravartakaṃ tarhi sarvasammatāssarvavādibhisvīkṛtāścetanāḥ | puruṣāssanti teṣāmeva kartṛtvaṃ śarīrādi preraṇena saha tannirmātṛtvamastu vada kathaya svakimanye nānyantama prasiddhe neśvarākhyeṇa īśvaraḥ | ajñājanturanīśoyamātmā yasmādvijarṣabhāḥ | sopi sāpekṣa eva syāt svapravṛttau ghaṭādivat || iṣyate sa kathaṃ kartā kartā tasmānmaheśvarāḥ | he dvijarṣabhāḥ | yasmāt atmā vijñāna kaivalya daśā yā majñaḥ anabhivyakta dṛkkriyaḥ | vastunāntadagocaratvādajñātānāṃ preraṇamaśakyamiti bhāvaḥ | satu punaḥ pralaya kaivalya daśāyāmajantuḥ kalādi yogāt pūrvamahamadhunā idannirmātadyogapreraṇādikaṃ karomīti jñānābhāvāt janitrantareṇa svaśarīra sahakṛta cidvyaktyātmanā janituṃ yogyaḥ sa tu punassakaladaśāyāmanīśaḥ sva deha preraṇādikamasatyapya svatantraṃ nahyanena svaśarira viyoga śarīrāntaranirmāṇa tat svavaśa preraṇādikaṃ kriyate | yadyasti sadā sarva eva puruṣā aprākṛta śarīrāssukhinasyuḥ sopi sa puruṣopi svapravṛttau svakīya bhoga mokṣātma svārthakriyākāritvāt prāptau asvatantratvāt ghaṭādivat sāpekṣaḥ jalāharaṇalakṣaṇa kriyākāritva prāptau devadattādi (p. 109) sāpekṣa ghaṭādivadīśvara sāpekṣa eva syāt | tathā hi sarva eva hi prekṣāvanto hitasādhane dṛṣṭe dṛ'ṣṭeva karmaṇi pravartamānāstat | svabhāva siddhāste kadācidakṣakrīḍā brahmahatyādi ṣvapyahita sādhaneṣu pravartamānā dṛśyante | svabhāva viparyayāsasteṣāṃ nāhetukaḥ | yastasya hetossaṃ īśvaraḥ | tathāhuḥ | īśvara prerito gacchet svargaṃ vā śvabhrameva veti | nanu yadyevaṃ karmāntara phalālaṃbanāt | īśvara preritāste śvamedha brahmahatyādini kurvantīti | tatra svātantrābhāvāt kathaṃ teṣāṃ kartṛtvam | satyam | prayojyānāmapi kartṛtvāt tīvratarābhāvātmanā svārājyādi phalaviṣayeṇa garveṇa bhayarāgādi vaśena cāviṣṭā | aśvamedha brahmahatti paradravyāpahṛdi kartāraste tādṛk kartṛrūpā yeva svatantrya (p. 110) lakṣyanta iti na kiñcidasamañjasam | taduktaṃ śrīmataṃge yo ye nāśaya bhāvena vaśīkṛtya śivacchāyā niyujyate saubhogena karmastvatha tādātmakamiti | tasmāddhetormaheśvaraḥ kartā sa uktalakṣaṇa puruṣaḥ kartā jaḍa preraka iti kathaṃ kena prakāreṇocyate | svīkriyate na kathañcidapītyarthaḥ uktalakṣaṇa vidhuratvādacetana prerakāduktā bhavantvityāśaṃkāyāmāha - vimuktāstvī hi kartāro bhaveyuriti cenmatiḥ | kimādimuktasyātkartā nādimuktotha vā dvijāḥ || he dvijāḥ vimuktāḥ pāśatrayavimocana śivatvābhivyaktiyuktāḥ | ayogānyayoga vyavacchedeneti tu hi śabdārthaḥ | tarhīti pāṭhe tadetyarthaḥ | kartāro cetana pravartakā bhaveyuḥ | (p. 111) asuriti matiścet buddhiryadyastitarhi kimadi muktaḥ kartāsyāt | athavā nādimuktaḥ kartāsyādvā tatra phalitamāha - anādi muktacchetkartā siddhasādhanatā tadā | ādyaścenmuktitatasya kartā prāgeva sidhyati || anyathāyaṃ kathanmukto baddha eva sadā bhavet | anādi muktaḥ kartācet tadā jagat kartṛtvena prāk sidhyasya nirṇītasya sādhanaṃ gamakaṃ siddhasādhanaṃ tatvaṃ siddha sādhanatāsyādityanuṣaṃgaḥ | ādau bhava ādyaḥ | sa muktaḥ kartā cet tasyādimuktasya muktitaḥ | mukta hetoḥ kartā prāgeva pūrvameva sidhyati bhavati | tatrāpi tathāpi vikalyādyā svīkāre tasya tasya muktitaḥ | sidhyatītyanavasthā (p. 112) taṃ nirāsārtha manādyassidhyati | taduktañca mṛgendre - tena svabhāva siddhena bhavitavyañjagat kṛtā | arvāk siddhena vasthāsyānmokṣo nirhetu kopi veti | anyathānyatprakāreṇāṇādi siddha kartāramanapekṣya kathaṃ kena prakāreṇa ayamādyo mukta siddha syāt | anādimuktamana vekṣya tadastitve pramāṇā bhāvāt | sadaiva baddho bhavet | nanu svayameva pāśādvimuktaḥ kartā bhavatu | tannameṣādi paśuvargādirapyaukāntikatvāt purājño janturiti niṣiddhatvādapīti hṛdi nidhāyāha - na mokṣaṃ yānti puruṣāḥ sva sāmarthyātkadācana | muktvā prasādaṃ devasya śivasyāśivahāriṇaḥ || devasya śivatva lakṣaṇatejasā devanaśīlasya aśiva hāriṇaḥ | (p. 113) śivaṃ sarvajñatva sarvakartṛtvarūpaṃ balaṃ tadviruddho śivo malastamaśivaṃ paripakvamavalokya dīkṣākarmaṇyabhivyakta svaśakyā haratītyaśiva hāritasyā śiva hāriṇaḥ | śivasya prasādo dīkṣārūpānugrahaḥ | tamamuktvā vihāya puruṣā svasāmarthyāt svakīya balāt na kadācana mokṣaṃ yānti | tathāhi | paśavohyanādi siddhaprakṛṣṭatara jñānakriyāyuktamīśvaramantareṇa śarīrādi pāśa viyogārthamayogārthaṃ vā sukha saṃvedana prāptyarthaṃ vā svata eva na pravartante | duḥkhamohavedanābhyāṃ vā svata eva na nirvartante | asvatantratvānmeṣādi paśuvat pāśāśśarīrādayaḥ | kārakāntaranirapekṣāḥ paśuṣu svata eva na pravartante | na tebhya svata eva nivartante vā (p. 114) acetanatvānmeṣādi paśuṣu rajyādi pāśavat | mīmāṃsakādīn na kadācidanīdṛśañjagaditi vadataḥ prati yuktyantaraṃ pradarśayati - kiñcānumāna matrānyacchrūyatāṃ dvijasattamāḥ | vivādādhyāsitaṃ viśaṃ viśvavit kartṛpūrvakam || kāryatvādāvayossiddhaṃ kāryaṃ kumbhādikaṃ yathā | kāryatācāsya viśvasya sa bhāgatvāt ghaṭādivat || vyomādirapi sāṃ śopi saghuṇatvādyathā ghaṭaḥ | vivādādhyāsitaṃ tasmāt jagat kartṛ purassaram || he dvija sattamāḥ | kiñca punarapi atreśvarasiddhau anya ditaradanumānaṃ sāvayavaṃ nigadyate śrūyatāṃ śrotavyaṃ vivādādhyāsitaṃ viśvaṃ idaṃ sakartṛkamakartṛkamiti (p. 115) viruddhavādāspandīkṛtaṃ mahi mahīruha mahīdhara jaladhara jaladhinadyanalānilādikaṃ vicitrarūpañjagat | tatastadānīṃ sandigdha kartṛ viṣaya prakṛtavicārānukūla vivādānāspandī kṛtatvādadṛṣṭāntāvalokana viṣayā dṛṣṭā sandigdha katṛ ghaṭādikaṃ napakṣakoṭyantaḥ praviśati nahi na praviśatīti na tatra kartṛketi tatreśvarasyānīśvaratvamāpātanīyam | tatra ghaṭādikepi prayojakatva lakṣaṇa kartṛtvaṃ śivasya sidhyatīti viśvavit kartṛ pūrvakaṃ viśvaṃ vettīti viśvavit | viśvaṃ karotīti viśvakartā viśvaviccāsau kartā ca viśvavitkartā viśvavit kartā pūrvaḥ svanimittakāraṇatvena pūrvabhāvī yasya tattathoktaṃ tadidaṃ pratijñā kutaḥ (p. 116) kāryatvāttadidaṃ hetuḥ | yadyatkāryaṃ tattatadvit kartṛ pūrvakam | yathā'vayorubhayavādinossiddhaṃ svīkṛtaṃ kāryaṃ kumbhādikantadidaṃ dṛṣṭāntaḥ | nanu kāryatvañjagato siddhaṃ na hi kvacit kadācit kenacit dehādayo dṛṣṭa vainaśvaryā api kriyamāṇā dṛṣṭāḥ tanna dehādīnāṃ kriyamāṇatvamadṛṣṭamapi kathanna dṛṣṭanduṣṭyaviṣayatvepyabhūtvā bhāvitvāt pratyakṣībhūta vainaśvaryādvā kāryamityanumitatvāt | nanu dṛṣṭamapi dehādiṣu nakadācidanīdṛśañjagaditi jaiminīyokti nayena kṣityādiṣu na dṛṣṭamabhūtvā bhāvitvaṃ vainaśvaryaṃ vā | satyamityatrāha bhagavān | abhūtvā bhāvitvaṃ vainaśvaryañcāgamasidhyamapi kṣityādīnāṃ ghaṭādivat kumbhāderiva sa bhāgatvāt sāvayavāṃśatvāt (p. 117) kāryatā dṛśyate | catvarthaḥ | nanu sūkṣmakṣityādīnāṃ sāṃsatvaṃ vā kutaḥ siddhaṃ viśiṣṭhākāśadenniraṃśatvaṃ nyāyavādina bruvanti | tanna vyomādirapi sāṃśaḥ sāvayavaḥ kutaḥ saguṇatvāt | asmadādi bāhyendriya paricchedyaguṇa sahitatvāt | yathā ghaṭaḥ saguṇatvena siddha sā vayavatvāt | vyomādeḥ pratiliṅgaśarīraṃ pratisrotaḥ pṛthaksiddheḥ kālamanasītyacaitanya satyanekatvāt | paramāṇorapi pāṃsuvajmūrtatvāt kālādeśca kāryatva siddheḥ ghaṭādivadidamapi viśvakāryatvannavyabhicarati | tadidaṃ jaganniviṣṭatayā viśiṣṭakartṛ sidhyarthaṃ kāryatva hetojaḥ | jagallakṣaṇapakṣadharmatākliptilakṣaṇopanayaḥ tasmāt kāryatvāt vivādādhyāsitaṃ gajat kartṛpurassaram | (p. 118) purassaratīti purassaraḥ | kartā purassaraḥ svanimitta kāraṇatvena pūrvabhāvī yasya tattathoktam | tadidaṃ jagallakṣaṇapakṣaniviṣṭatayā viśiṣṭatayā viśiṣṭakatṛkliptilakṣaṇannigamanam | nanu sthalopalā ca lamahīruha jaladhara jaladhi sariddhimakarārkānalā nilādi gata sanniveśasya vaiśiṣṭyāt asiddhantasya kāryatva vyāptatvam | yatha kathañcidvaiśiṣṭyavati kārye siddhe vijagallakṣaṇa kāryavyakteḥ kadācidapi kayācit jagat kartṛvyaktyā vyāptirdurupalabdheti siddham | siddhatvaṃ kartṛsādhana pravartakaryatva hetoḥ | tanna parasyāpi samānatvāt mahānasa vartino dhūmasyāgnikāryatva siddhāvapi yathā kathañcit yena kenacit viśiṣṭa deśakālotpanna (p. 119) tanutara mahattara rekhādyākāratayā viśeṣaṇadhūmasya parvatavartinastato mahānasavartinyonyatvāt | kathamidamagnikāryamahānasa savartino'tivailakṣaṇyādityagnikāryatvā siddheḥ punariyaduktyā sarvānumānānāmasādhya dharmiṇi pakṣe vyāpti grahaṇe prasakte dhūmavyakteḥ kadācidapi parvatavartinyā kayācidvahni vyaktya saha vyāptirdurūpalabdheti kasyacidapyapyavarkyatva pradhita dhūmavatva hetorapi siddhamasiddhatvamapi sarvānumānochedakarī saiṣā bādhā sarvānumāna vādīnāṃ prasaktā | naikaḥ paryanuyojyaḥ | taduktaṃ - yatrasyādubhayordoṣaḥ parihāropi vā samaḥ | naikaparyanuyoktavyaḥ tādṛgartha viniścaya iti || (p. 120) tatastat parihārāya viśiṣṭasya hyahetutvādiṣṭaghaṭādiṣu kāryamātrasya kartṛmātreṇa aviśiṣṭyamāhānasādiṣu dhūmamātrasya vahnimātreṇa upalabhyāvyāptiriti sarvasamañjasam | nanu vanatṛṇādeḥ kartāraṃ vinoptattidarśanāt | anaikāntitvamasya prasaktaṃ tanna | sarvasyādṛṣṭa kartṛkasya vanatṛṇāderapi pakṣīkṛtatvāt | nanvayaṃ viruddhaḥ | yadāhuḥ - yathā siddhe ca dṛṣṭānte bhaveddhetorviruddhatā | anīśvara vināśyādi kartṛtvañca prasanyata iti || tadayuktaṃ sāddhi viparyaya vyāpto hi vyāpteti hetu viruddhaḥ | na cāyandṛṣṭāntastā vadanīśvaratvā vinābhūta kartṛvyāptassiddhaḥ kumbhakārasyāpi svakārya (p. 121) sarvajñatva sarvakartṛtvasiddheḥ | tadevahīśvaratvaṃ yadi hi tatrastu tadaṃśenāpyadṛkśaktiravyāpti saṃbhrāntirbhāvayet | tadānīnnaivāsau kuṃbhaṃ kuryāt | apitvaniṣṭamanyadiṣṭaghaṭādikaṃ vikalāvayavaṃ kāryānurūpayoginaṃ vā punarakumbhākāravadasau kuryāt | vyādyādyupahata kumbhakāravadvā na kuryāt | nahi tasya vināśitvañcātmano nityatvāttasyaiva hi kartṛtvāt | tadyathā sakalāvayavaṃ kumbhaṃ dṛṣṭvā kāryapṛthu budhnodarabhāgeṣu vyāpnuvatastatra parvatādādiva kartṛtvāsiddheḥ kuṃbhakāra svakārya vyāptimat biddhisauṣu vakartṛśakti vanumīyate | nahyadṛkśaktirakartṛ śaktiravyāptissaṃbhrāntirvā | tathānupamasaundarya sakalāvayavaṃ viśvaṃ (p. 122) dṛṣṭvāpīśvara kāryaviśvavyāptimat buddhivakartṛ śaktiranumīyate | nanu kumbhakārasya svakāryādanyatra punarajñatvā kartṛtvā vyāpakatva yuktatvāt anīśvara iti ghaṭeśvara vajjagadīśvaropi anīśvara kartṛkajjagat kāryatvādyathā ghaṭa iti anīśvaratvenānumīyate | satyam | yadi tatkārya bhogamokṣasādhana viśvavyatirekeṇa yat kiñcidasti tadā tathā samyaganumīyatām | nanu punaranyannāstīti kutaḥ ucyate | astu tadvastu kiṃ bhogamokṣasādhanamasādhanaṃ vā | tatra yadyadisādhanaṃ kāryakaraṇādivattat kāryameva | yadya sādhanannahi tasminniprayojanna tatrājñānaṃśaśaviṣāṇādāviva bhūṣaṇameva | yathāhuḥ - (p. 123) heyo pādeya tatvasya sābhyu peyasya vedakaḥ | yaḥ pramāṇamasāviṣṭo na tu sarvasya vedaka iti || tataḥ kumbhādiṣvapi prayojanakatvarūpaṃ kartṛtvaṃ vidyata iti tat kāryatvamapi na vyabhicarantīti | sanniveśādimat sarvagatatvā vinābhūtānavicchinatvādiviśiṣṭānupama viśvalakṣaṇa kāryatvāt | tatkāyāttatkāryavyatirikte tarasyā sambhavāt | tadajñatvenānīśvaratvannasaṃpādyamiti sarvaviṣaya vyāptimanniratiśaya jñānakriyecchāśaktiyuktatvena jagadīśvaronumīyate | nahi punardṛṣṭānta dharmiṇi vidyamānāssādhyadharmiṇi sarvesu prakliptimantaḥ | tathātve śabdonityaḥ kṛtakatvāt | ghaṭavadityatra ghaṭe vidyamānāḥ kumbhakārakāryatva (p. 124) lauhitya vāri vartulyādayo dharmāśśabdepi | kimiti na bhavantīti kileyaṃ kliptissarvānumānoccheda karīsyāt | tatassādhana dharmānurūpa tassādhyāṃ susiddhati | tathāhi yatkāryaṃ dhūmādi yathā yena prakāreṇa giri guhāgatatvena tadutsaṃgavartitvena tat śikharaniviṣṭatvena tadapara pāśvavartitvena vopalabdhaṃ yādṛśantārṇaparṇādinā svarūpeṇa viśiṣṭaṃ yāvat parimāṇantanu tararekhākāramaṃbudanivahabahulaṃ vā tena tatkāraṇaṃ vahnilakṣaṇam | tathā tādṛśantāvadanumīyate | taduktaṃ mṛgendre - vaiśiṣṭyaṃ kāya vaiśiṣṭyādadṛṣṭaṃ lokasthitāvapi | yadyathā yādṛśaṃ yāvat kāryantat kāraṇāntatheti || (p. 125) anyathātra na parvatāvarti vahnidhūmatvāt | yatra dhūmastatra na parvatavarti vahniryathā mahānasa iti | sarvatra viruddhāvyabhicāritvaṃ prasajyate | nanu ekakartṛ lakṣaṇadharmi svarūpasyāneka kartṛlakṣaṇaviparita sādhanoyaṃ viruddhaḥ | tathādīnāmaneka takṣanirmita parasparopakārakānantā vayavanirmitatva darśanāt | tathāhuḥ - sanniveśādikaṃ sarvaṃ buddhimadhye tu yadyapi | prasiddhaṃ sanniveśoderekakāraṇatā kuta iti || tadayuktam | rathādyavayavānāmaneka takṣanirmāpitānāmapi ekastha pratibudhyā vinārathākāraṃ bhavituṃ parasparopakāryopakāraka bhāve naiva samutthānāṃ gamanārthakriyā kartṛkadharmi rathādi dravyārambhakatvenopapadyata eva | (p. 126) tatraikasthapati buddhyāsti tvekadācidapi na nopapattiriti punarihāpi ca kalodbalitacaitanyo vidyādarśita gocaraḥ | rāgeṇarañjita ityādi śruti siddhānāmanantādi dvārā śiva saṃkalpaikasiddhajagadavayava kalādīnāṃ jagadākāraṃ bhavituṃ parasparopakāryopakāraka bhāvenaiva samutthānāṃ sva racit jagallakṣaṇa bhogamokṣasādhanārtha kriyā kartrekadharmiṇo viśeṣādṛthāderivaika kartṛtvameva sidhyati | natvaneka kartṛtvamityavirodhaḥ | nanu nākaraṇikā kṛtiriti akaraṇasya jagatkāraṇaṃ nopapadyate | satyam | yogina ivecchālakṣaṇa kriyā śaktireva karaṇam | aśarīrasya tadicchāmātreṇa kṛtyakaraṇamiti sādhitaṃ prāgeva (p. 127) mṛgendrādiṣu | savistaramiti vistāra bhayādatra na likhyate | nanvīśvaraḥ indriyādi karaṇayuktaḥ kartṛtvāt yoyaḥ kartā sa indriyādi karaṇa yuktaḥ | yathā kulāla iti tadayuktam | saṃkalpārtha kriyā viśiṣṭa śaktiyuktatvāt | tallakṣaṇa sannidhimātreṇa kartṛtvaṃ bhavati | svadehaspanda kartayātmanīveti | prāgeva sādhitamiti | nanu natvātmanī svadeha spanderakārya kartṛtvam | satyam | ata eva śuddhāśuddha sūkṣmasthūlātmakaṃ viśvaṃ bhagavataśśarīramivopacaryata iti pūrvamavikliptiḥ kṛtā | ataḥ kilānulomyena svārthakriyāmilitagalityarthaṃ punarananta śarīrādi lakṣaṇa tat svasūkṣmadeha spanda dvārā yo śuddhaviśva (p. 128) lakṣaṇa svasthūla dehamapyātmeva spandayati | nanu anumānākhya pramāṇagamyatvamasyoditaṃ na kiṃ taditaragamyatvamastītyāha - patijñānaikagamyoyaṃ patistaddhetureva ca | tatrāntareṣu ye siddhāḥ paśavo vyāptya bhāvataḥ || śodhyā bodhyāśca te tena paśutvasya vyavasthiteḥ | ayaṃ yogipratyakṣasiddhaḥ punaranumāna siddho jagadīśvaraḥ | punaḥ patijñānaikagamyaḥ tatrācaikagrahaṇamavadhāraṇārthaṃ patijñānasya śivāgamasyaiva ekasya gamyaḥ pratipattavyaḥ | avadhāraṇaphalamitareṣāṃ paśuśāstrāṇāṃ agocara iti tatra śivāgame samabhivyaktyā śiva dṛk śaktissādhakānāñcicchaktiṃ samarthayati sādhu śiva darśayatītyarthaḥ | (p. 129) tacciśśaktirūpapramāṇābhivyañjakatvāttadabhivyaktisthāna śivāgamaśabdena sahasāpi paraśivaśaktiḥ pramāṇamityupacaryate | nanu yadyevañjagadīśvareṇa śivenāgamaḥ kṛtaḥ āgamācca śivo jñāyata iti itaretarāśrayatā syāt | tanna patirjagadīśvara śivastaddhetuḥ tasyāgamasya kāraṇameva ca stvartha | adhamāśayaḥ sadṛśa kriyorevetaretarāśratayā śivastvāgamasya kartā | āgamastu śivavastu jñāpaka iti śivāgamayoḥ kārakatā jñāpakatā lakṣaṇakriyātvāt na sadṛśa kriyatvam | loke ca yathā hi | kaścidāha | devadattohamāyāta iti | itarastu tadvākyādeva pratipadyate | hanta devadattoyamāyāta iti nahyatretaretarāśrayatā | (p. 130) paśuśāstragocaratve kimityata āha | tantretyādi tantrāntareṣu pāñcarātrādiṣu jagadīśvaratvābhimānataḥ ye kecit siddhāḥ pratipāditāḥ paśavaḥ kutaḥ tattantreṣu tat siddheṣu ca vyāptya bhāvataḥ nyūna vṛttitvāt tat tantreṣu tāvacchivatantrasiddha nikhilavastvabhāṣaṇāt tacchiva tantravyāpyabhāvaḥ | tatonyūna pṛtyabhiyādhāyakatvam | brahmādi devayonivargaḥ karteti seśvara sāṃkhyāḥ śarīrādi saṃyukto prakṛtilokanivāsahaririti pāñcarātrāḥ manussaṃyogaja jñānayuktassa īśvara iti naiyyāyikāḥ | buddhisaṃyogaja jñānayuktassa īśvara itiveśvarasāṃkhyaviśeṣapātañjalāḥ | sadehī sa īśvara iti paurāṇikāḥ | (p. 131) jīva brhmādvaitī jagadīśvara iti vedānta vidaḥ | tat siddheṣu teṣvasmadādivadupādhiyuktaḥ tvācchāstrāṇāṃ nyūna vṛttitvādapi tadatikānta niratiśaya jñānakriyā yuktāssambhavantīti vyāpyabhāvaḥ | asaṃpūrṇajñatva kartṛtvaṃ tato vyāptyabhāvataste tatrāntarasiddhāḥ kartāraḥ paśavaśśiddhāḥ | itthaṃ paśutvasya tadasaṃpūrṇahetormalasya vyavastha ......... dvayāt te tatra siddhāḥ | tena śivāśāstrasiddhakartrā śivena śodhyā dīkṣā vyāpārakauśalyena māyā karmamalebhyaśśuddhavidyā dhomocanīyāḥ | tadanantaraṃ śuddhavidyā tatvādūrdhvaṃ bodhyāḥ sthūlasūkṣmaparalakṣaṇa śivatvābhivyaktibhissaha saṃyojyāḥ | asadyonirvāṇa (p. 132) dīkṣāyāṃ sarvātmanā śivatva vyakterakaraṇāt | śivaśāstropadeśa purassarantadanantara kāratavyānuṣṭhāna dvārā pratyahaṃ bandhakṣayapūrvikayā tayā saha saṃyojyāḥ | tadīyatā parikṣitasya patipadārthasyopasaṃhārāya prakaraṇāntara parikṣitavyasyopakramāya ca ślokaḥ - patirevaṃ samuddiṣṭa stritatvokti nidarśanāt | padārthaḥ kuṇḍalinyākhyaḥ kathyatenantaraṃ dvijāḥ || he dvijāḥ | tritatvokti nidarśanāt tritatvasya layādikasya ukternidarśanāt | samuddharaṇāt | patirjagadīśvaraḥ | evamuktarītyā samudadiṣṭaḥ samyak parīkṣitaḥ | tadanantaraṃ kuṇḍalinyākhyaḥ padārthaḥ kathyate parīkṣyate || śrīśālivāṭipuranivāsi jñānaprakāśācārya viracitāyāṃ śrīmatpauṣkarajñānapādavṛttau prathamaḥ paṭalaḥ || kuṇḍali paṭalaḥ atha bindorvivekoyaṃ nyāyaprāptotra varṇyate | layādi bheda prāgukto yadupādhau śivasya tu || sa binduritamantavya saiva kuṇḍalinī matā | atha patipadārthaparīkṣānantaraṃ bindokhyaṃ nyāyaprāptaḥ uddeśa kramānugataḥ punaranumānānugato vā vivekaḥ parīkṣātra varṇyate | kriyata iti pāṭalikassaṃbandhaḥ pūrvapaṭalopasaṃhāreṇa sūcitaḥ tantravastu saṃbandhaḥ kuṇḍalinyākhya padārthatvena vākyātmakastvanekavidhassātu kuṇḍalinītyadibhiruktaḥ | śivasya prāgukto layādi bhedaḥ layādi bheda vyapadeśaḥ yadupāyau yasya padārthasya upasamīpedhiṣṭhātṛtvena vartini śive tatra na vivartatvamiti bhedavyapadeśamātra- (p. 134) mādadhātyā sañjayatītyupādhiravasthā tasyāṃ satyāṃ sambhavati sa binduriti mantavyaḥ pratipattavyaḥ | naca kuṇḍalinī parīkṣopakrame bindu parīkṣopakramonucita iti vācyam | yatassaiva kuṇḍalinī matā | taduktaṃ - śabdatatvamaghoṣā vāk brahmakuṇḍalinīddhṛvam | vidyāśaktiḥ paro nādo mahāmāyeti deśikaiḥ || bindureva samākhyāto vyomānāhata ityapīti | yuktyāntaramāha | kiñca rudrāṇapo yena badhyante yatra vā sthitāḥ | vimucyante yato [vāyaṃ] sa binduriti gamyatām || kiñca punarapi yuktiṃ vadāmi rudravadaṇurātmā śivādbhinno yeṣānte rudrāṇavo'nantādayaḥ yena yadutpannena śarīrādinā badhyante yujyante | yatra vā (p. 135) yadutpanna bhuvaneṣu niratiśaya bhoga bhujasthitāḥ yato yadutpanna nādādervāma..... pralaye vimucyante | soyaṃ binduriti gamyatām | jñāyatāṃ punarityāha - kiñca sādātmako yogaḥ sadyassañjāyate yataḥ | vartate līyate yatra sa binduriti gamyatām || kiñca san suddha ātmā svarūpaṃ yasya sa sadātmā | sadātmani bhavaḥ sādātmikaḥ yujyate parapadenena dīkṣita iti yogādhvā mantrādiḥ | athavā yogo yogaphala sadāśivadehaḥ yataḥ upādānāt sadyaśśivecchāmātratassañjāyate vyakto bhavati | yatra vartate sthitvārtha kriyāyukto bhavati | yatra līyate tirodadhāti sa binduriti gamyatām | yadvā puroktavyutpatyā (p. 136) yogaḥ prāsādamahāmanuḥ śivakṛtamanuvyaktibhumirbhūtvās- sadyaśśivaśaktyadhiṣṭhita sādhaka kartṛśakti pravṛttimātreṇa yato yadutpanna nādāt sañjāyate | yatra kalātmanā vartate | yatra līyate sa binduriti gamyatām | atra ye prayogarūpa ślokaḥ | sadāśivādi tatvaughonityopādānakāraṇam | vikāritvād yathā kumbhastathā caiṣastatastatheti | bindu samavāyavādibhiḥ jñānaśaktireva kriyāśaktirityucyata ityabindvadbhiḥ kriyāśaktireva śuddhavatmopādānarūpā bhūtā kuṇḍalinītyucyate | tannirāsārthamāha - nātra śaktirupādānaṃ cidrūpatvādyathā śivaḥ | pariṇāmocitaproktaścidrūpasya na yujyate || (p. 137) atra śuddhavartmātma kārye śaktiśśiva samaveta kriyātmakāno pādānañcidrūpatvādyathā śivaḥ | brahmaṇaścidānandājjagat jāyata iti śrutiḥ | samuttha bhrāntimatāṃ pariṇati dharmacit brahmeti paṭhatāñcidānanda brahmaśabda śabditātma citprakāśakānandakarī mahāmāyā ca māyā cetyavindatāṃ pariṇata vedānta vidām | matānusārubhirviruddhatvannāśaṃ kanīyaṃ pariṇāmaḥ | upādānatvaṃ acitomāyādi vastunaḥ | proktaḥ cidrūpasya śivādivastuno na yujyate | yadyadupādānantatta jaḍātmakam | yathā mṛdādikamiti śaktestacchakti mato brahmaṇopajaḍatvā pādānāt | tadatra brahmaśabdaśabdite śuddhāsuddhalakṣaṇe māye brahmapara iti śruterṇaśiva (p. 138) iti dṛṣṭānte viparyaya vyāptyabhāvāṃ na viruddhatvaṃ cidvivartatvaṃ nirasyati - citovivartayevoktastathātve kārya śūnyatā | sarvapramāṇa saṃsiddhaṃ cidvivartaṃ kathañjagat || kaiścidadvaita vādānusāribhiśśuddhādvā cito vivarta evoktaḥ | tathātve vivartarūpatve kāryaśūnyatā kāryavastva bhāvatāsyānnaceṣṭāpattiḥ | vaikharī vāgādikañjagat pratyakṣādi pramāṇa saṃsiddhañcidvivarttaṃ śiva cidābhāsaḥ kathaṃ bhavet | kathañcidapi nasyādityarthaḥ | nanu sa tu mayopādānantannetyāha - māyāpinātropādānaṃ mohakatvātsvatejasā | yataḥ prabuddhapuṃkāya karaṇānānnakāraṇam || (p. 139) śuddhādhvavartinassarve prabuddhāśśiva tejasā | dehendriyādimantopi nābuddhāsteṣu te punaḥ || atra śuddhvavatmani māyā vinopādānaṃ yata sva tejasā sva kāryeṇa mohatvāt | anātmanyātmābhimānādi rūpājñāna janakatvāt prabuddha puṃkāya karaṇānāṃ prakarṣeṇābhivyaktaśaktimadaṇu dehendriyādi karaṇānānnakāraṇaṃ tataḥ | nanu śrīmat śrīkarṇādīnivādhiranibandhana prakāśarūpa śarīrādikaṃ bhūtvā natān mohayantī sātu syāttanna śuddhādhvavartinassarvedhikāriṇo nadhikāriṇo vā dīkṣāṃ vinā tatra pragamāsaṃbhavāt śivatejasā | dīkṣānāmnyā śivaśaktyānirddhūta māyā garbhādhikāra nibandhanatayā prabuddhāssamabhivyaktaśaktayaḥ | (p. 140) śuddhādhvā na māyopādānataḥ | te punardehendriyādimantopi teṣu tatra nivāsiṣṭa | madhye kecidapi nābudhyā nahyanabhivyaktaśaktayaḥ tadanāmnanyātmābhimāna rūpamatimadanādhāratvāddhetoḥ yastu nahi na māyopādānaḥ | sa tu na tadarśanādhāraḥ | tathā aśuddhādhvā | vimukta karmatvādapi netyāha - kiñca karmojhitāssarve putgalāśśuddhavartmani | kathaṃ karmānusāreṇa māyāpariṇatausthitiḥ || teṣāndehendriyādīnāmupādānaṃ bhave dvijāḥ | tasmāt śuddhadhvanaścāsya svānukāryeva kāraṇam || iṣyatāṃ kuṇḍalinyākhyaṃ śuddhametadvijottamāḥ | kiñca śuddhavatmanisarve putgalāḥ bhuvanapatayaḥ tannivāsinaśca (p. 141) karmojhitāḥ karmavimuktāḥ | teṣaṃ kathaṃ karmānusāreṇa māyā pariṇatau śarīrādyātmikāyāṃ sthitiḥ nakathañcidapītyarthaḥ | karmojhitatvepi kathantatra sthiti śrīmat śrīkaṇādīnāmiti nāśaṃkanīyanteṣāṃ māyāgarbhādhikāra nibandhanatayeti | nahi teṣāṃ māyātikrāntānāṃ śuddhādhvasthānānta nibandhanaṃ karmaceti | kinnibandhanā tatra sthiti | he dvijāḥ | yasmānmāyā pariṇatau sthitirna sambhāvyate | teṣāndrehendriyādīnāntadanyathānupapatyāpādānaṃ bhavet | yena kenacidupādānena bhāvyantasmādasya śuddhādhvanāsvānukāri svānurūpi śuddhatvameva svānurūpitvaḥ | kuṇḍalinyākhya mevaitat kāraṇamupādāna lakṣaṇam | he dvijottamāḥ | (p. 142) iṣṭhatāmabhyupagamyatām | sūcitaṃ bindu samavāya vādaṃ pratikṣipati - sā ca kuṇḍalinī śaṃbhośśaktiśśuddhā jaḍātmikā | na tādātmyāt sthitā kintu vartamānā parigrahe || sā ca kuṇḍalinī śaṃbhośśivasya śuddhā jaḍātmikā śaktiḥ | na tatra tādātmyāt samavāyāt sthitā | kintu api tu parigrahe śuddha vatmopādāna sa cintāvalokane vartamānā viṣayībhūtā sthitā parigrahaśaktirityarthaḥ | tatra yuktiṃ pradarśayati - śive kartari tādātmyāt neyaṃ kuṇḍalinī sthitā | upādānaṃ tvato hetoḥ kulāle mṛttikā yathā || ślokārthastu spaṣṭaḥ | punarapi binduṃ sādhayati - (p. 143) kiñcamāyādyupādānaṃ dehendriyakaraṃ nṛṇām | kṣubdhaṃ kāryakarantasya kartṛ dehendriyādikam || yadupādānatojātaṃ sa binduriti gamyatām | kiñca punarapi tat sādhanaṃ kiñcidasti | māyādyupādānam | ādi śabdena kalādikaṃ gṛhyate | nṛṇāndehendriya karamupalakṣaṇatayā dehendriyādinām | tat kṣubdhaṃ vikṛtaṃ sat kāryakaraṃ svārthakriyāyuktaṃ bhavati | katrā vinā na tat svatassidhyati | tatastadānīmaśuddhādhvano nutpatteḥ | tasya kartṛ dehendriyādikaṃ yadupādānato jātaṃ sa binduriti gamyatāṃ jñāyatām | nanu śive naiva kṣobhyatāṃ kiṃ kartrantareṇa | satyam | dṛṣṭavadadṛṣṭakalpanā | yathā bhūmaṇḍaleśo nṛpatirantaraṃ duragaṃ (p. 144) tyapurohitādiprakṛti vargaṃ svayameva kurvandṛśyate | bahiraṃgamātmakalpāmātyādi preraṇenaivetyevamatrāpi śruteravirodhaḥ | taduktaṃ kiraṇe - śuddhadhvani śivaḥ kartā proktānantāsite prabhuriti | nanu kalpanā lāghavāt | satu bhavatu vinirddhūta tanuḥ tanna prayojya kartuḥ kulālādivat śarīrādi siddheḥ | nanu satu bhuvan svatantraḥ | kṣobhakartā tadayuktantasyā vyāpyantaraṃga bahiraṃgotyanavasthā prasaṃgāt | kiñca māyā prayojya katrā kṣobhya aśuddhatvāt mṛdādivat pariṇāmavatve sati jaḍāntare vyātpatvādapi taduktam | ratnatraye - māyā jaḍāntara vyātpā pariṇāmavatī ca yat | (p. 145) niṣpādane kalādīnāṃ śarīrādi samanvitam || puruṣaṃ gamayedeva parādhīnamasaṃśayam | suvarṇamiva karmāraṃ makuṭotpādakarmaṇi || iti | tato yathā galūcirmūlato vicchinnopi sthānaviśeṣamāśrayāśritya punaḥ purohati tathā vicchinnamāndyapākamalādi pāśatvāt | vicchinnāpi śuddhavidyā anantasya malavāsanā | samutthādhikāra malanibandhanādhikāralakṣaṇasthāna viśeṣamāśrayamāśritya śarīrādyātmanā punaḥ prarohaṃ yāti sarpeṇa kālatodaṣṭaḥ prakṣuṇakarmāpi yathā mantraśaktyā dhṛta dehaścirantiṣṭhati | tathā prakṣīṇakarmāpi adhikārākhyesvaraśakti śaktithyādhṛta dehonantādhikāramanutiṣṭhati | śuddha (p. 146) yonimayisthūla śivatvavyaktikarī tattanurnnatat pratikūlavidhātrī | astu vā mohinīsarpaṃ svaśarīrasthaṃ sarpāntaraṃ pratisūtrāntaṃ vā viṣamiva bhagavantamanantannabādhate | yathā ca prakṣīṇa malakarmadvibandha śrīkaṇādikaṃ svamāyāmayī tanurnabādhate | tatheti ca na kācit kṣatiḥ | kutovilakṣyata iti āha - kiñca śabdānusaṃddhāḥ jāyante pratyayā nṛṇām | nahyakāraṇakāśśabdāssaṃbhaveyuḥ kadācana || teṣāṃ yatkaraṇaṃ viprāḥ sabindurbahuvṛttikaḥ | kiñca nṛṇāṃ pratyayāḥ kathaṃ ghaṭa ityādi parāmarśa rūpabodhāḥ śabdānusaṃviddhāśśabdollikhitā jāyante | he viprāste śabdāḥ varṇaracanādi lakṣaṇatvāt kadācana (p. 147) vahyakāraṇakāssaṃbhaveyuḥ | teṣāṃ yat kāraṇaṃ sa bahuvṛttikaḥ amitakārya vyaktimān binduḥ kaiścit sāṃkhyādibhiḥ kāryadvārā sthūlaśabdopādānaṃ śabdatanmātrantaditarair- ākāśāntadupādānaṃ tadaparaiḥ puruṣa samavetinī tu vāgiti tadanyaiḥ tadīya kriyāśaktyavasthā..ṣeti cocyate | tadidaṃ pratikṣipati | na cātra śabda tanmātraṃ tatteṣāṃ vyañjakaṃ yataḥ | yadvyañjakaṃ na tadvyaṃgyaṃ suprasiddhātayorbhidā || atra varṇalakṣaṇaśabdakārye śabdatanmātraṃ sūcitadhvanilakṣaṇamātra śabdakāraṇatvāṃ na kāraṇam | śabdādākāśādi gṛhyate kutaḥ yataḥ tataḥ tattanmātraṃ kāryadvārā teṣāṃ varṇalakṣaṇa śabdānāṃ vyañjakaṃ (p. 148) prakaṭakārakam | śrotṛ grāhya śabda ākāśavāyuvādibhirabhivyakta- sthūlavarṇadhvanyātmānā jayate | taduktaṃ - ākāśa vāyuprabhavaśśarīrāt samuccaranvakramupaitinādaḥ | sthānāntareṣu pravibhajyamāno varṇātvamāgacchati yassaśabdaḥ || iti | yadvañjyakantat svānyābhivyañjaka vyañjana vanādikaṃ na vyaṅgyaṃ na vyaṅgyarūpeṇa jāyate vyaṃgyāgniyādestṛṇādirgatāgni paramānvādinā tādātmyābhisaṃbandhitayā jāyamānatvāt | tatastayo vyañjaka vyaṃgyayoḥ bhidābhinnatā suprasiddhā | puruṣasya tacchaktervā vikāritvāt nopādānatvam | taduktaṃ nādakārikāsu | avikāryatrātmoktastacchaktiścāpyato na yogyau tau | bahudhāsthātum | yadvā caitanya vinākṛtau vikāritvāt iti | itopi lakṣyata ityāha - (p. 149) kiñcordhva bhāvitatveṣu vikalpāḥ pratyayāḥ katham | jāyeranu binduvaicitryaṃ antarāmunipuṅgavāḥ || he munipuṃgavāḥ | binduvaicitryaṃ baindava vaiśvaryādi kārya vaicitryamantarāpi ...ḍhvabhāvi tatveṣu budhyādiṣu vikalpāḥ | pratyayāḥ savikalpaka bodhāḥ | kathaṃ kena prakāreṇa jāyeran bhaveyuḥ | nakathañcidapītyarthaḥ | tadarthaṃ buddhirastvityata āha - sarvavādiṣu saṃsiddhā buddhiradhyavasāyinī | nasyādadhyavasāyopi vināśabdānuvedhanam || sarvādiṣu sāṃkhyādiṣu adhyavasāyinīgrāsaviṣayakelpabhūmikā jñānavyañcikā satī buddhiḥ siddha | yadyapi śabdānuvedhanaṃ (p. 150) śabdollekhanaṃ vinā purā kevalayā budhyā adhyavasāyaḥ rūparasādyartha jñānabhūmibhūtaparāmarśānusandhānamapyarthavācakatvena kaiścidabhīpsitamanasānnabhavet | tathā hi bāhye cakṣurādinā viṣayabhūta evārthe buddhivikalpa svabhūmikāryānujñāta vyañjakā...... vaktuḥ (kenāpi) kenāpi viṣayībhūta evārthe svaparāmarśane ... kānu vidhāyi jñānavyañjikā | anyathā sarvadā sarvārtha parāmarśaprasaṅgāt tasmāt rūparasagandhādayorthā yena vaktṛbuddhiparāmṛśyatāṃ nītāssa evātrāntassañjalpapaśyantyātmanā | tassiddhaḥ vakturvakra gata nādavakya prati vaktṛgatanādāpi prativakturvaktraccaritasthūlaśabdābhivyakto vācyabuddhiñjanayati | upasaṃharati - (p. 151) na śabdaprabhavaśśabdaḥ tanmātrasya sthiteradhaḥ | tasmādbainda-eveṣṭaḥ śabdassāṃkhyātmanāmapi || yasmāttanmātrasyādha sthiteḥ kāraṇāt śabdopavarṇātmakaḥ śabdaprabhavaḥ na śabdatanmātra samutpannaḥ | nanu tanmātrasya sūkṣmadehavartitvena uttaratrāpi saṃbhavassaṃbhāvyate | tadayuktam | tasya sūkṣmadehavatyākāśa janakatayā indriyādhāramātratayā ca siddhatvāt | tasmāt tnmātroparisiddhatatvānāṃ sāṃkhyā eva ātmanaḥ pravartakāḥ pramukhāḥ yeṣāṃ pāñcarātrādīnāṃ te sāṃkhyātmānaḥ teṣāṃ sāṃkhyātmānāmapi śabdaḥ baindava eveṣṭaḥ | api śabdāt prayojya kartṛṇāṃ siddhavikalpajñānatvāt (p. 152) anantāderapi tat siddhyarthaṃ sa tanmātra buddhestatra pragamā sambhavāt | na tataśśabdasiddhiriti tadarthaṃ bandusiddhiriti gamyate | śabdavṛtiḥ pradarśayati - śabdāścaturvidhāstepi vaikharyādi vibhedataḥ | vaikharīmadhyamākhyā ca paśyantī sūkṣmasaṃjñikā || vikalpajñāna hetutve noktāstepi śabdā vaikharyādi vibhāgataḥ caturvidhā catuṣprakārāḥ ślokārthena nāmnā kīrtitāḥ | sthūlāruddhatīnyāyena vaikharīṃ lakṣayati - vaikharī śrotraviṣayā sthūlavarṇaparigrahā | sthāneṣvabhiddhṛte vāyau prayokturupakāriṇī || vaikharī sthūlanādā paranāmnī prāyaḥ prāṇavṛtti nibandhanā satī sthāneṣu hadayādiṣu vā yā vabhiyute sthūlavarṇā (p. 153) parigrahā | śrotraviṣayā sati śrotu śrotrendriyayasvātī vikalpabhūmikabodhe hetutayā prayokturvakturupakāriṇī | madhyamāmāha - budhyā varṇānusandhāna pūrvamarthasya vācikā | prāṇavṛttimatikrāntā vāgeṣāmadhyamāhvayā || prāṇāvṛttimatikrāntā prāṇavṛttinibandhana virahodānapratyupahitā | budhyā varṇānusandhānapūrvaṃ varṇānupātana purassaraḥ yatā bhavati tathā śrotumanupagamyārthasya vācikā | gavādyartha viṣayavikaparūpiṇī sati vaktuḥ prativaktuśca svavikalpā vivikta jñānavyañjikā | saiṣā vāk madhyamāhvayā | madhyamānātmī paśyantīmāha | varṇarūpānusandhāna virahāntassamujvalā | māyūrāṇḍarasoyadvat nirviśeṣorthadhārikā || (p. 154) paśyantī vāgiyaṃ jñeyā tṛtīyā śivaśāsane | varṇarūpānusaṃbandhana viraḥ | varṇānāṃ rūpā vibhāgarūpiṇī | antassamujvalā antassañjalparūpiṇī| yadvat yathā māyūrāṇḍarasaḥ nīlapītādi pakṣatuṇḍādi nirviśeṣalakṣaṇārthadhārakaḥ | tadvat tathā nirvikalpajñānābhivyaktikā bhūtvā tadaviviktā khurakaṃ balādi lakṣaṇa niviśeṣārthadhārikā nirvikalpasatyapi savikalpodyāgarūpiṇī | apara vidvaparanāmnī śivaśāsane te sayaṃ tṛtīyā vāk paśyantī paśyantīnāmnīti jñeyā | sūkṣmāntadutpattikramañcāha - sūkṣmācidekaśaraṇā nivṛttāśeṣaśaktikā | vaikharyāḥ kāraṇaṃ madhyā paśyantī madhyamāṃ prati || (p. 155) paśyantyāḥ kāraṇaṃ sūkṣmā nirvikalpasvarūpiṇī | yāni vṛttā śeṣaśaktikā | upasaṃhṛta samastasvavṛttikāntara dhvanirūpā nirvikalpasvarūpiṇī cidekaśaraṇā cideva cicchaktirevaikaṃ śaraṇamālaṃbanam | yasyāssā tathoktā seyannādāparanāmnī sūkṣmā sūkṣmanāmnīti jñeyā | candrāgni ravisaṃyuktā ādyā kuṇḍalinī tu yā | hṛtpradeśe tu sā jñeyā hyaṃkurākaravasthitā || mātrakādau sthitā yā tu sarpavat buddhakuṇḍalā | kariṇī va karaṃ yadvat saṃveṣṭyārasisaṃsthiteti || viśati sarvajñānottareti śruteḥ | mahāmāyā yathārthapadārtho pādānāpekṣayā upasaṃhṛtakāryarūpādīkṣāyām | śodhya śivatatyasaṃjñitā | hṛṣṭotvalakṣabadhabhāgamapekṣyā (p. 156) tathā kṛta nāmnī svato bhuvanadhṛtyakṣamaśāntyātīta kalādhvatvena dīkṣayāṃ aśodhyā punaḥ svakṣubdha bhāgamapekṣya śāntimastakastha śāntyatīta bhuvanātma śivatatvatvena dīkṣāyāṃ śodhyā sthitāḥ | tathā śabdapadārtho pādānāpekṣayā upasaṃhṛta svakāryarūpā vāk śaktyādi saṃjñitā sṛṣṭautvakṣubadhabhāgamapekṣya tathā kṛtanāmnī svato nādadhṛtya kṣamaśāntyatītakalā bhūtvā pratipuruṣamabhinnāpi dvādaśāntādatho mukhitvena dhyeyā | tathāpi sākṣāt svakāryaḥ pratipuruṣaṃ bhinno nādastu nāda iti svasaṃjñita sva viṣphulliṅga śikhārūpa svalīna sūkṣmāvastha praṇava pañcama śāntyatītakalaḥ | sthūlākāro kāramakārapraṇava śirobhūṣaṇabindulakṣaṇa (p. 157) nivarti pratiṣṭhā vidyā śāntikalā śaktīnāṃ svalīnatayā sūkṣmāvasthārūpa catuṣkalabindu śabdaśabdita catuśśaktisamaṣṭimayaśaktipaṃkaje pratipuruṣaṃ bhinne hṛditadīdṛśa nivṛtyādi sūkṣmapañcakalaśaktivyaktyātmā sthitaḥ | nābherathasatva pariṇāmakramaṇena hakārātmā prasādasaṃjñita sthitaḥ tatassāmahāmāyā śivanāma nāda svakāryātmanā hṛdi dhyeyā sthitā | sādhāraṇānyeva śiva tvatvāni śuddhasrotasāṃ sādhāraṇāsādhāraṇa tadubhaya lakṣaṇabhuvana sūkṣmasthūlaśarīratriyamaika svarūpatvāt | pṛthagekaikaṃ yathocitam | mantrādīnāṃ svovādhyupahita sarvajñatādi guṇāviṣkārakā sādhāraṇa śuddhatriṃśatkalātmasūkṣmadehasādhāraṇā sādhāraṇasthūladeha sādhāraṇabhuvanātmakānisyuḥ | (p. 158) taduktaṃ gurubhissiddhāntārtha- samuccaye | śuddhatvātvekarūpa eveti mataṅgavṛttau ca | varṇabhuvanaissahāsya kāryakaraṇāderapi tena tatvadharmeṇa viśuddhavivekātmanā advitatvādekaiva śuddhavidyākāraṃ sidhyatītyuktam | sakalānāntu nādabindvādi dvārāmāyīya sūkṣmadehāṃgabhūtānīti sādhāraṇaśivasaṃjñita svabhuvanātmikaiva mahāmāyā sa śaktimeṣā śivameṣabindumityuktasūkṣmadeha śuddhau svākṣubdhabhāga svātmanilīnābhāvyā ca | tataḥ prāgapisūkṣmadehānubandhāt bindoḥ | prathama prasara svarūpa nādānubaddhaḥ| tadanu śuddhatatvairnnadādidvārādhiṣṭita sūkṣmadehānubaddhassūkṣmadeha pragamāvidhi sūkṣmadehāntamabhivyakta (p. 159) dṛk kriyāmātraḥ puruṣaḥ tatra hṛtpaṃkaje bhramaravallīno bhavati | taduktaṃ śakticatuṣṭaya paṃkajamadhye puruṣo'kiriva(?) līna iti | śarīrantrividhaṃ proktaṃ sthūlaṃ liṅgaṃ paraṃ smṛtam | iti | sthūlaṃ bhūtaśarīrañca sūkṣmaṃ paryaṣṭakaṃ bhavet | paraṃ bindusamutpannaṃ trividhaṃ sumudāhṛtamiti ca || mataṃge a - śivādyavaniparyantaṃ yoyamadhvāti vistaraḥ | sa sarvaśca citojñeyo nā śivatvādvimucyata || iti kiñca apāna vṛtyupabraṃhitā yaḥ kṣīṇo dakṣiṇaprāṇahaṃso nādo nābherayastādādhāra śaktau kuṇḍalinyāṃ - yaṃyāti | prāṇavṛtyupabraṃhita tiryagūrdhvakṣīṇavāmamadhyaḥ prāṇahaṃso nādothavā prāsādakalātmā vā nāsāgrabrahmarandhrābhyāṃ pṛthagārabhya dvādaśāntāt athovartinyāṃ (p. 160) kuṇḍalinyāṃ layaṃ yāti | catuṣkalapraṇavāvatīrṇa svāsanatrikala praṇava vyāpta patma lakṣaṇa svakandanāla grandhipatmadalakarṇikālakṣaṇa kṣityādi sadāśivānta tatvagarbha śivāsinī kṛtādhidaivikāṃ śasvāsanīkṛtākṛtādhyāmtikāṃ śakarṇikāsuṣirastha catuṣkalabindukalāmaya sūkṣmadehabhāgatvāt taduparyādhidaivikādhyātmikāṃśābhyāṃ sthūlasūkṣmātma śivadehasya dehasidhyarthamindhikādi satyaṃ śavyāpinyaṃntasthūladeharūpa śivāṃśa vyāpinyādi samānāntasūkṣmadeharūpa sadunmanāmātra paradeharūpa praṇavapañcama kalāgarbhaśāntyādi kalāyāṃ nādaśikhāyānniṣkala mahāmāyā mātralakṣaṇa sūkṣmdehe yojitātmā viśeṣanirvāṇa (p. 161) dīkṣānukrameṇa nādakalānuvidhāyibhisvārūḍābhiśśivakalābhiśśivohaṃ bhāvanā samuttha śivakalāsadṛśībhisvaśivakalābhiśśibikaraṇapūrvaṃ śivāntaryajanāya praṇavaśikhādhvani kalitaḥ punaḥ sthāpanīyaḥ dīkṣitaśśivasamapara śivatvābhivyakterbhavitavya paramātma pūrvaśivo yadyapyadhunā vakṣyamāṇa bhūtādi tadetannādādyupādhinā kilabhūtātmāntarātmetyādi saṃjñitassuparijñeyonekadhaikopi sphaṭikavat bhāsate | taduktaṃ sarvajñānottare - bhūtātmā bhūtasaṃyogāt tatvātmā tatvasaṃstitaḥ | mantrātmā mantramayo jñeyontarātmā girānvitaḥ || bhoktā tu sukhadukhānāṃ prakṛtistho guṇānvitaḥ | (p. 162) jīvastu jīvananteṣāṃ ebhirmuktaḥ parastu sa iti || satu punassaha bhūtopyahaṃkārosya prāṇapada iva nādapade pragamā saṃbhavāt | kevalayā svakriyā śaktyā prāṇagamāgamena saha haṃsa haṃseti sūkṣmāntassaṃkapātmanā haṃsavarṇasaṃjñāṃ nādaṃ samuccārayati | taṃ viviktassanyovetti sa paramukto bhavati | samutpattikramārthassukara iti na likhyate | vyavasthitindarśayati - etāśca vṛttayoṇūnāṃ cataśraḥ pratyayātmikāḥ | antareva sthitāstisro bahiranyā vyavasthitā || atra prakrame vṛttiśabdena kāryamucyate | aṇunāmātmanāṃ pratyayaḥ | jñānamātmā svarūpaṃ sākṣāt svakāryadvārā vā svāvikalpāvikalpau viviktaṃ svavyaṅgyatvena yā sāntāstathoktāḥ | (p. 163) tāsāṃ madhye tisraḥ madhyamādaya uccāryamāṇā antarevasthitāḥ | anyā vaikharībahirvyavasthitā | varṇātmakoccarita pradhvaṃsitvāt | kṣīṇasamaya ityarthaḥ | tāssarve samuccarantītyāha | - āgopālāṃganābālāḥ mlecchāḥ prākṛtabhāṣiṇaḥ | antarjalāgatassatvāstepi nityaṃ bruvanti tāḥ || prasiddhā gopālādayaśca | gāṃ sadāśivoktiṃ śāstrarūpāṃ pālayantīti gopālāḥ | anantādayaḥ aṅganāssaptakoṭi saṃkhyātā vidyāḥ bālā maṇḍalyādayo paramantreśāḥ mlecchāssāñjanāgahaneśādayo bhuvaneśāḥ | prākṛtabhāṣiṇaḥ guṇatatvasthā yogino buddhitatvasthā devayonayaścāntargatāḥ brahmāṇḍāntasthāḥ brahmādayaḥ jalagatāḥ (p. 164) jalādyāvaraṇasthāḥ pañcāṣṭakarudrāḥ satvāḥ tattat bhuvana nivāsinaḥ tepi tadanya śuddhāḥ śuddhabhuvananivāsinassarva evātmanaśca tāvācaḥ nikṛṃsadā bruvanti uccaranti | artha dvayoktissūtrasya sūcanārūpatvānna virudyate | nacāśuddhasya śuddha iva śuddhasyāpya śuddhe dhvani apragaścetyātyāśaṃkanīyam | īśvareṇa vyabhicārāt | tasya hi yathā pratipuruṣaṃ bhogamokṣalakṣaṇa kāryānyathānupapatyātra pragamassiddhastathāsyāpityavirodhaḥ | antaraṃgā satāḥ ityāha - ābhyo na paramo bandhaḥ ābhyo muktistu nāparā | tannivṛtyā vinā bhūto dṛk kriyā vārakoyataḥ || ābhyaśca tasraḥ parama uttaratra śeṣabhūto na bandhaḥ | (p. 165) ābhyo muktistu paramā nāparā paramā kutaḥ | yataḥ yannivṛtyā vinābhūtā māyādi bandhāḥ | sa dṛk kriyāvārakomalaḥ | tannivṛtyā vinābhūtaḥ | tāsāṃ vācānivṛtyā muktyā vinā śūnyena bhūtaḥ jātaḥ vijñānapralayākaleṣu ca vāganuktīrṇatvena bhaviṣyat vāk bandhayogyatvāt | yatramalastatra vāca iti vyāpteḥ | nahi yatra vācastatra mala yati śuddhā dhvani vāsibhirvyabhicārāt malādvimuktasya vāṅmuktyantara saṃbhavāt | nahi malānmuktiḥ parāmuktiḥ vivektuntā aśakyā ityāha - viviktāṃ manvate tebhyaḥ pudgalāsvānna kutracit | duḥkhyahaṃ sukhyahaṃ ceti matiryā śabda tāḍitā || pudgalāḥ puruṣāḥ duḥkhyahaṃ sukhyahañceti śabdatāḍitā (p. 166) śabdollikhitā yā matijñaptiṃ tāṃ svāṃ svakīyāṃ matiñcicchaktyartha kriyāntebhyaḥ śabdebhyaḥ viviktāṃ vibhināṃ kutracit nvatena vicintyajānanti | taissahāntaraṃga sānnidhyāttadrūpena bhātītyāśayaḥ | ye viviktāṃ vidanti paramuktibhājaste mahāmāyā puruṣavivekasya dīkṣayāvicchinna malānāṃ eva siddheḥ prakṛtipuruṣavivekena tadūrdhvabhuvana sthitiḥ | tadanurūpasaṃskāra sahakṛta māyāpuruṣavivekena vijñānakaivalyaṃ dīkṣā sahakṛta malapuruṣavivekena śuddhādhvani sthitiḥ | dīkṣā sahakṛta mahāmāyā puruṣavivekena parāmuktiśśiva sāmyarūpā saṃbhavati | kokilavāyasādi śabditaśabda tāratamyamiva śuddhaśuddhāśuddhāśuddhādhvatraya (p. 167) nivāsināṃ śabdatāratamyamāha - sūkṣmāśśuddhādhvanigiraḥ sthūlāmiśrādhvanisthitāḥ | aśuddhādhvanitā vā ca sthitā sthūlatarāssadā || ślokārthassukaraḥ | sabhuvanaśakti svabhuvana vyaktyātmanā sādāśiva bhuvanādūrdhvaṃ bhuvanapariṇāmāmātmika bhūtvā tat bhuvanaśakti svātmanā yo yo vyāvyatatvādi śuddha śuddhāśuddhāśuddhādhvadhārikā anyā vṛttipariṇatyoratyantabhedā bhāvāt | śāntyādibhuvanātmātu pariṇāma ityukta vṛttipadopalakṣita pariṇatayassantīti | tāśca tathārtharūpāḥ kalāḥ | yathā puroktāssūkṣmādayaśśabdarūpāḥ | kalvatadubhayātmā bindurityuktvāpot balayati - (p. 168) anyāśca vṛttayo biṃdoḥ nivṛttādi kalātmikāḥ | nivṛttiśca pratiṣṭhā ca vidyāśāntistathaiva ca || śāntyatītā ca pañcaitāḥ śuddhamārge purātmikāḥ | miśrāśuddhādhvanoretāḥ tatvādyādhārikā sthitāḥ || vasturūpāḥ kalājñeyāśśabdarūpāḥ puroditāḥ | śabdavastu bhayātmāsau biṃdurnānyatarātmakaḥ || sugamam | mṛgendraratnakriyayo bhuvanātmādhvādhāraka dviprakārakalpānāṃ śāntyādi śabdena paṭhana nibandhanaṃ patentatovadhāryamiti nātra likhyate | punastatvātmakāryāṇi catuṣprakārāṇi santītyāha - vṛttistatvātmikācāsya caturthasavyavasthitā | śivatatvaṃ sadeśākhyamaiśaṃ vidyāhvayantathā || (p. 169) śuddhānyetāni tatvāni rudrāṇūnāṃ mahātmanām | vicitrapuramālābhi khacitāni mahānti ca || divyastrībhirmahāścaryai bhogairduḥkhavivarjitaiḥ | tanu bhogendriyādyaiśca khacitānyunnatāni ca || svāntabhūtaśaktitvaṃ śivatatvamatra sadāśiva bhuvanordhvavarti nivṛtyādi bhuvanātmakalāpañcakasamaṣṭirūpameva nānyat | etāni catvāri śuddhāni tatvāni rudravadaṇurātmā śivādbhinno yeṣānte rudrāṇavaḥ | teṣāṃ anantādi rudrāṇūnāṃ vicitrapuramālābhiḥ nānākāraśāntyatītādi bhuvanapaṅktibhiḥ parasparaghaṭanābhiḥ khacitāni ghanīkṛtāni | tadunnata mahattara bhuvanarūpatayā mahānticonnatāni ca | tatra sthitatayānantarantanavaśśarīrāṇi (p. 170) ca bhujyanta iti bhogāstriyādayaśca indriyāṇi eṣāṃ kālādīnāṃ ādyāni tāni indriyādyāni ca tatheti taistanubhogendriyādyaiḥ divyastrībhiḥ sukhahetubhūtābhiḥ duḥkhavivarjitaiḥ duḥkhānurakta rahitaiḥ | ata eva mahāścaryairmahadatiśayairbhāgai sukhamātrānuraktacidabhivyaktibhiśca khacitāni ghaṭitāni ca anantādayo na vāstavaśarīriṇaḥ | sarvajñatvāt śivavadanantādayo na sarvajñāḥ dehitvāddevadattavadveti kenaciddhetuḥ prayuktaḥ sa ityarthamāgamabādhitaḥ śaṃkho śuciḥ prāṇyaṃgatvāṃ naraśiraḥ kapālavaditi kālātyayavadiṣṭasyāt | punaḥ śrīkaṇādibhiryogibhirapyanaikāntikaśca syāt | śuddhayonimayatvāt | nāsarvajñatvavyāptassandeha ityatadrūpatvāt | (p. 171) na siddhasyāt | punastāni keṣāṃ vā sulabhyānītyā śaṃkāyāmāha - bhogādhikārayośśaktirabhivyakteha dīkṣayā | yeṣanteṣāntu bhogārthaṃ śivena parikalpitam || tatvaṃ sādāśivantadvat śivatatvañca nirmitam | bhogatatve sthitiryasmād vastutastu dvayo tayoḥ || vyaktādhikāraṃ śaktīnāṃ bhogarthantatvamaiśvaram | tatvaṃ vidyāhvayaṃ kintu puṃsāṃ sthūlādhikāriṇām || vidyānāṃ vedaneheturvidyetiparipaṭhyate | iha māyāmaṇḍale upalakṣaṇatayā māyodare māyoparīvādīkṣāyā sādhikaraṇaniradhikaraṇa śivakaraṇīya bhūtayā yeṣāṃ paripakva malānāṃ śuddhādhvani bhuvaneśvaratveneśānādi (p. 172) śivamūrtayaḥ paṭhyanta iti bhogādhikārayoḥ bhoga adhikāranāma śivayossamāśaktiḥ abhivyaktā samarthīkṛtā dvayo bhogādhikāralakṣaṇa vyāpārayoḥ samāśakti vyabhivyaktā teṣāṃ bhogārthaṃ tadavalaṃbana na cidabhivyaktyarthaṃ sadāśivatatvaṃ śivena parikalpitaṃ nirmāyāniyamitam | tadvattathā tadarthameva śivatatvañca nirmitam | niyamyakṛtaṃ śivatatvasyāpi pṛthaṅniyamanabhidā kimarthaṃ na kṛtetyata āha | yasmāt kāraṇāt samanayadṛśā śivatvasya layatoktitvepi tatrāntare śāntyādi śaktikalā catuṣṭayasya bhogasthānatayā śruteḥ | śiva tatva saṃjñitaśāntyatīta bhuvanasyapi śānti mastakaniviṣṭatva śruteratra sadāśiva tatvasya bhogatatvāntabhūtikoktitvāt | (p. 173) īśānatītyaśāntāntaṃ tatvaṃ sadāśivaṃ smṛtamiti mṛgendroktitvādapi vastuta svabhāvataḥ | tayośśiva sadāśivatatvayoḥ | dvayorbhogatatve sthitiḥ | bhogatatvātma svasamaṣṭi svarūpe va sthānaṃ dvayā bhogatatve vācake vācyalakṣaṇasthitiriti vārtha samarthanīyaḥ | athavā bhogatatve bhogatatvassaṃjñitādhiṣṭhātari śive tvadhiṣṭheya lakṣaṇāsthitiriti vākṣarārthaḥ | tataḥ tatvadvayaṃ tadarthatvena siddhamiti bhāvaḥ | vyaktādhikāraśśaktīnāṃ vyaktādhikārāvastha śivasamaśaktīnāṃ yadvādhikārakaraṇakṣamasva samarthitaśaktīnāṃ bhogārthamaiśvarantatvaṃ niyamya nirmitam | na tāvanmātraṃ kintu apitu puṃsāndīkṣitātmanāṃ sthūlādhikāriṇāṃ sthūlaprakāreṇa vyaktādhikārāvastha śivasama (p. 174) śaktīnāṃ bhogarthaṃ vidyāhvayantatvaṃ niyamyanirmitam | nanu śivasya svatassā pūrṇasarvakartṛ śaktisteṣāṃ kartṛśaktiḥ kramataḥ kiñcinnyūnabhāvaṃ bhajantīti kathaṃ śivasamaśaktitvantadayuktam | aśeṣakāryāviṣkarturadhikārasaṃjñita śivasya bhogasaṃjñita śivakṛtya lakṣaṇakārya prasavābhimukhī karaṇakṣamakartṛśaktyasaṃbhavāt | bhogasya bindupālakasya punaradhikārāvasthāntaritādhikāra śivātma svātmanāmīśānādi bhuvanopādhimataḥ | atha stanakāryaprasavābhimukhīkaraṇa tadāvirbhāvanadadvikṛtya kṣamakartṛ śaktestasya bhogasya laya śivasyodāsīnata vṛttimacchaktirnahiti? ca siddhamasaṃpūrṇa katṛśakti tvaṃ tato saṃpūrṇa katṛśaktiyukta tadaviśiṣṭa śive yojitāstat (p. 175) sadṛśavyaktimasaṃpūrṇa kartṛśaktimanta iti na kiñcidasamañjasam | nanvidaṃ śivaṃ pratyupacārabījaṃ satyam | upacāra bījaṃ prakalpitapañcavaktratripañca dṛkmayatanu śivadhyānāt dhyātṛṇāntanmaya tanurvāssaveti | tadvadatrāpīti sarvamanavadyantataḥ paramuktānāṃ śivena sahāvibhinnādhikāritva śrutestriyavasthastriyavasthātīta catuśśiva samaśaktissamarthiteti ca gamyate | taduktañcintya viśvasādākhye - sakale niṣkale caiva sarvatraiva samānatā | sāyujyamiti tat proktaṃ sārūpyaṃ mūrtitulyateti || śiva sadāśiveśvara tatvānāṃ śivādi svasaṃbandhitayā sukaratayā samarthanīya samāsatvāt śabdavyutpattiṃ vinivedayati vidyānāṃ mantrāṇāṃ (p. 176) vedane viṣayadarśane taditadantatvantatva bhuvanadviyamaikarūpaṃ kāryakaraṇādi jananadvārā hetuḥ kāraṇantato vidyate | nayārtha jātamiti karaṇavyutpatyā vidyeti paripaṭhyate anena śabdamātraṃ hi devateti paṭhantaḥ pratikṣiptāḥ tathātve phalamapi śabdamātraṃ syāt | taduktaṃ parākhye - śabdamātrasthite mantre śabdamātraphalaṃ tadā | nacārtharahitaśśabdaḥ padavākyagatakramaḥ || vācyañca vācakādbhinnandevadattādi śabdavat | iti || upalakṣaṇañcaitat | dīkṣitānāmapīti yata ācāryādhikaraṇena śivena dīkṣālakṣaṇa sva śaktyāvicchinna malādipāśadvārā śuddhīkṛtānāntadā tacchiva prakāśita vivekalakṣaṇa (p. 177) tatvadharmamātrādi prakāśaka śuddhavidyāyuktānāṃ māyā maṇḍalamadhyastha sakalānāṃ prārabdhabhoganimittā vaśiṣṭapaśutva śivatvayorvivekāgniḥ pravartate | taduktaṃ mataṅge - yadā ca nipatettejastacchivatva paśutvayoḥ | tadā sīmāntaraṃ kartumutsahet sādhakaṃ pratīti || itthamidantatra māyīya vidyā paṭale savistarantata evā vadhāryam | aśudhyāsya śuddhe pragamo netyāha - naitatpaśvātmanāṃ viśvaṃ śuddhavartma vyavasthitaḥ | duḥkhasaṃpūrṇatā hetostasmāttatvaṃ nibandhanam || yathāmayā tathācaitacchuddhavartmani bandhanam | paśvātmanāndīkṣānabhivyakta bhogādhikāraśaktīnāṃ bhogārthaṃ (p. 178) nirmi..ṭa dṛśyamānaṃ viśvaṃ vicitrarūpañjagat na śuddhavartmavyavasthitaṃ śuddhādhvani sthitamiti na niścitam | duḥkhasaṃpūrṇatā hetoḥ duḥkha saṃpūrṇatākṣaṇahetoḥ | nanu kasyā sammatamidanduḥkharūpeṇa vā tatra sthīyatām | tadayuktaṃ tasmādaduḥkhasaṃpūrṇatā lakṣaṇaviśvasya vyavasthiteḥ | yathā māyātatvaṃ svakāryānnibandhanaṃ nitarāṃ bandhanam | tatathaitat bhavatāpaśvātma viśvapragama praghaṭitatayocyamānaṃ śuddhavartma ca nibandhanaṃ nitarāṃ bandhana syāt | kenoktannanibandhanamiti | nahyasmābhiriti codita sādhayati - naiṣabandho viśuddhādhvā bhokturicchānusārataḥ | bhogyatvādīdṛśaṃ yadyadadṛṣṭaṃ tattannabandhanam || (p. 179) yathā śivasya bhogākhyantasmāttatvaṃ nibandhanam | eṣa viśuddhādhvā na bandhaḥ bhokturiddhaccānusārato bhogyatvāt yadyadīdṛśandṛṣṭantattannabandhanam | yathā śivasya bhogāvyaktatvantasmādicchānuvartitvāṃ nibandhanaṃ neti pūrveṇānuṣaṅgaḥ | anena cetyāha - kiñca karmānvayā bhāvāt śuddhādhvano nibandhakaḥ | yatra karmānvayā bhāvaśśuddhavartmani ca dvijāḥ || bhogetrecchānusāritvāt karmanecchānusārataḥ | nābhuktaṃ kṣīyate karma kalpakoṭi śatairapi || kiñca itopi śuddhādhvā śuddhavartmano nibandhakaḥ | na nibandhanam | karmānvayā bhāvāt | karmajanyatvā saṃbhavāt | he dvijāḥ yatra śuddhādhvanyuktaḥ | karmānvayā bhābhāvaśca (p. 180) kuta iti nāśaṃ kanīyam | atra śuddhādhvanivartini bhoge icchānusāritvāt icchānuvartanāt | icchānusāritvādabhāvaḥ | kathamiti ca nāśaṃ kanīyam | karmakarmajanya bhogaḥ necchānusārataḥ | bhukta dṛśyata iti śeṣaḥ | nanvicchānusārataḥ kvacidatra manobhilakṣitadivyastrayādi karmajabhogalābha darśanāt | tatra tadrūpassakevalaṃ bhujyatāṃ nātadrūpaḥ tadayuktam | abhuktaṃ karmakalpakoṭiśatairapi na kṣīyate | na naśyate | tataśśuddhva vartmavartino mahāpralaye mokṣaṃ praviśanto na praviśantīti bhāvaḥ | ṛṣayaḥ kathamatra karmamāyattaṃ dṛśamānaṃ sarvantadanāyattantatretyāśaṃkayanti - kathaṃ karmānvayā bhāva śuddhavatmanivartinām | (p. 181) śuddhādhvani mahābhogaḥ karmanāstīti coditam || kathantadvartināṃ bhogaḥ vicitrastadvadeśvara | he īśvaraḥ | śuddhādhvani mahābhogosti tatkāraṇatayā dṛśyamānaṃ karma nāstīti coditaṃ praśaṃsitam | śuddha vartmavartināṃ kathaṃ karmānvayā bhāvaḥ | astu tathā vā tadvartināṃ vicitro bhogaḥ kathantattati tadidaṃ vada kathayasva īśvaraḥ - na karmabhāgavaicitrye kāraṇaṃ śuddhavartmani | malasya paripākoyo vicitrassotra kāraṇam || śuddhavartmani bhogavaicitrya karmanakāraṇam | kiṃtvatra malasya vicitroyaḥ paripākassakāraṇam | nanu pratyātmaniyata pariṇata malaśaktīnāṃ śuddhavidyādhodīkṣākṛta (p. 182) tulyātyanta vicchikteḥ | kathantat pākamātya vaicitryamavekṣyataduttīrṇāvicitra śuddhavidyādipadayojanā satyam | cakṣussaṃbandhinī golakabṛnde cakṣussaṃbandhi svapākamādya vaicitra vaśavicchedyamānapaṭalaissamāhitāḥ | pākamāndyatāratamyānurūpiṇyaḥ vicitrakāryaṃ kurvantyaḥ vāsanāssanti yathā tathā vidyāvidyeśvarāditvena bhavitavyātmasaṃbandhinyāṃ mahāmāyāyāṃ vidyāvidyeśvarāditvena bhavitavyātmasaṃbandhi svapākamāndyavaicitrya vaśa vicchedyamāna pratyātmaniyata malaśaktibhissamāhītā pākamāndya tāratamya rūpiṇyaḥ vicitrakāryaṃ kurvantyaḥ adhikāramalātmanā samutthiryamānā vāsanāssantīti na kācit (p. 183) kṣatiḥ | taduktaṃ cintyaviśvasādākhye - naiṣṭikasya parāprāptirbhautikasya viśeṣataḥ | malavāsanayā tasya vidyeśvara padasthitiḥ || vāsanāparipākena dīkṣayā paramāpnuyāt | iti | nanu ratnatrayādau śuddhādhvani īśvara sevātmakaṃ karmacāstīti śrūyate | satyam | videha vijñāna kevalānāndīkṣānantaraṃ śuddhādhva gateḥ prāk śuddhakarmānuṣṭhānāmiti tadanuṣṭhātṝṇāṃ bhautikadīkṣā bhājāmapi malapāka vaicitryamanapekṣya na bhogadātra taditi na sārvatrikamityapradhānamityavirodhaḥ | tadanurūpagatindarśayati - yasya prakṛṣṭastaptāko bhogatatve sa bhoga bhuk | itarastvīśa vidyākhyastatrayorbhogabhāk bhavet || (p. 184) kiṃ karmaṇātra viprendrā yatrecchā bhoga iṣyate | sūtrārthassukaraḥ | ṛṣayaḥ yadyevamastu vijñānā kaleṣu na bhāvanīyaḥ paripāka ityāśaṃkayanti | bhavedevaṃ malasyāsya paripāko bhavet svataḥ | bhogena tu vipākosya bhogonā karmaṇā sa ca || asya malasya paripākaḥ svataḥ kāraṇāntaranirapekṣayā bhavet | yadi syāt tadeva muktaprakāreṇa kāraṇaṃ bhavet | na ca svatassaṃbhavatīti vācyam | nāmiśraṃ pariṇamata iti nyāyena bhogenāsya malasya vipākaḥ sabhogaścānākarmaṇā karmaṇāvinā na janyate | tattatra nāstihīti bhāvaḥ | īśvaraḥ - vijñāna yoga sanyāsaiḥ bhogād vā karmaṇaḥ kṣaye | (p. 185) tatkarmāyata dehādeḥ kṣayāttadbhoktṛtā kṣayaḥ || malopi pakva eṣo smāt sahakāri vaśādvijāḥ | he dvijāḥ | māyāpuruṣavivekarūpādi lakṣaṇavijñānayoga sanyāsaiḥ karmakṣayaphalajanano pakṣiṇaiḥ | bhogadvā tādṛśātkarmaṇaḥ kṣaye tat karmāyatta dehādeḥ kṣayāt tat bhoktṛtā kṣayaḥ tadāyattabhoganāśo bhavati | vastragatadoṣe prāgvimiśrita svanivṛtyanupadāt | pūrvaṃ svanihita vāsana bhasma gomaya pralaya lakṣaṇāt sakakāri vaśāt sa doṣaḥ pakvo yathā bhavati tathā malepi prāgvimiśrita svaniṛtyanupadāt pūrvaṃ sva phalandehabhāgadvārā svanihita vāsanakarmapralayalakṣaṇādasmāt sahakāri vaśāt sa eṣa malopi pakvo bhavati | tadidaṃ (p. 186) kiraṇavṛttau savistaraṃ taduktañca tadanyatra kalādyāyā tanussūkṣmāmalapākavidhāyinīṃ svavāsanāṃ male kṛtvā prayāti pralayantathā | yathā vastramale naijagomayādi vyayastata iti | samatve śivaḥ kiṃ kuryādityata āha - paripākassamasteṣāṃ sarveṣāmapi śaṃkaraḥ | svecchayaivādhikāreṣu vicitreṣu niyojayet || svecchaivakaraṇantatra vaicitrye karma na dvijāḥ | naivehaśaṃbhornairghṛṇyaṃ bhavatīha kadācana | sarveṣānteṣāṃ vijñānakevaleṣu śuddhavartmagamanayogyānāṃ paripākassamopi śabdaḥ girimabhiśirasābhindyāt iti vat saṃbhāvanārthaḥ śakara svecchayaiva svakīya niyamalakṣaṇecchāśakyaiva vicitreṣvadhikāreṣu bhogaviṣayeṣu (p. 187) niyojayet | he dvijāḥ | tatra vaicitre svecchaiva kāraṇannakarmaśaṃbhoḥ kadācaneha bhogavaicitrye punariha yojanāviṣaye nairghṛṇyannirgatakaruṇatvannabhavati | kuta ityata āha - duḥkheṣu hi niyuñjānaḥ nirghṛnonā paratra ca | śuddhādhvani sukhātmaiva bhoga evaṃ samuddhṛtaḥ || duḥkheṣu nimittāntaramantareṇa niyuñjānaḥ prerayannighṛṇa ityucyate | na tathā aparatrasukhe niyuñjānaḥ śuddhādhvani eva muktaprakāreṇa samucchritaḥ | samunnatīkṛto bhogassukhātmaiva na tasya duḥkhalakṣaṇatvaṃ saṃpādyam | upasaṃharati - icchānullaṃghyamahimā maheśasya mahātmanaḥ | (p. 188) karmādinairapekṣyeṇa malapākānusārataḥ || anugṛṇhāti vijñāna kevalānaparānapi | mahātmano maheśasya icchā avilaṃghya mahimā anatilaṃghya prabhāvā tataḥ sakarmādi nairapekṣyeṇa malapākānusārataḥ | malapāka vaicitryānuvartamānāt vijñānakevalānaparān sakalapralaya kevalānapi aṇugṛṇhāti | bhuktimukti vyaktirvidadhāti | etadabhyupagamya ṛṣayaḥ śaṃkayanti - adhvāyaṃ bhogya uddiṣṭo bhogo rāgādibhisthitaḥ | atrateṣāmabhāvena kathaṃ bhogo maheśvaraḥ || ayaṃ śuddhādhvā bhogya udadiṣṭastadviṣayabhogaścidvyaktiḥ | alodvalita caitanyo vidyā darśitagocaraḥ | (p. 189) rāgeṇarañjitaścetyādi śrute rāgādibhisthitiḥ | rāgādibhirvyaṃga iti niścitaḥ | he maheśvara | kartṛ śuddha vartmani teṣāṃ rāgādīnāṃ abhāvena kathaṃ kenaprakāreṇa bhogaścidabhivyaktirbhavati | īśvaraḥ - atrāpi kālamukhyāni santi tatvānyathonyatho yathā | kintu tānyatra śuddhāni baindavāni dvijottamāḥ || atrāpi suddhavartmanyapi kālasyāpi bhogāvacchedakatvena hetutvāt | yadāhuḥ - cireṇa bata labdhāsi najāne karavāṇikim | praviśāmi kimaṃgeṣu pibāmi nigarāmiti || kālo mukhya pramukho yeṣāṃ kalādīnāṃ tāni kālamukhyāni tatvāni tathā santi | yathā sva sva kāryānyathānupapatyādho (p. 190) māyāmaṇḍale siddhāni santi | kintu santyapyatra śuddhavartmani tāni baindavāni śuddhāni | ṛṣayaḥ | kalādi yogāttadvaśyatvamastīti codayanti - kalāditatvasaṃyogāt sakalatvamaṇosthitam | teṣāmadbhāva sadbhāve sakalā akalā api || kalāditatvasaṃyogāt kalāditatvabhojaka bhoktṛtva budhyādi bhojaka bhoktṛtva bhogya bhoktṛtvadvilakṣaṇa svarūpasaṃbandhādaṇoraśuddhavartmavartinas- sakalatvaṃ kalāvaśyatvaṃ sthitam | siddhaṃ atrāpi teṣāṃ kalādīnāṃ sadbhāve stvitve vijñānādibhirakalā api dīkṣā pūrvantat baindavakalā yogāt sakalāḥ kalā vaśyā (p. 191) bhavanti | īśvaraḥ - teṣāṃ kalādi yogepi pāratantryaṃ kṛtannataiḥ | vijñānakevalāstasmāt sakalā akalā api || teṣāṃ śuddhavatmavartināṃ kalādiyogepi na taiḥ pāratantryaṃ vaśyatvaṃ kṛtam | māyīya kalākalitamāyā garbhādhikāribhiḥ | anaikāntikatvāditi bhāvaḥ | taduktaṃ kalāyogepi no vaśyāḥ kalānāṃ paśusaṃghavaditi | vijñāna kevalāḥ pari - kve male śivakrta dīkṣātasthūlasūkṣmaśivatvābhivyaktya paraśivasaṃjñābhyāṃ pihitakaivalya lakṣaṇa paśutva vijñāna kevalasaṃjñāssakalā api śuddhakalā kalitā api tasmāt tat kṛta pāratantryā bhāvāt | akalānakalāvaśyāḥ parīkṣitavadārthopasaṃhārāya (p. 192) parīkṣitavya padārthopakramāya ca ślokaḥ - evaṃ bindussamāsena vyākhyāto vṛttibhissaha | māyākhyamapi viprendrā śruṇudhvaṃ yuktibhissaha || spaṣṭo ślokārthaḥ | iti pauṣkara jñānapādavṛttau dvitīyaḥ paṭalaḥ || (p. 193) māyāpaṭalaḥ atha māyā kramāyātā samāsādupavarṇyate | mayatyasmājjagadviśvaṃ māyātena samīritā || atha kuṇḍalinī padārthaparīkṣānantaram kramāyātā uddeśakramamanatikramyā parīkṣya tatvenāgatā māyā samāsāt saṃkṣepāt | upavarṇyate parīkṣita iti pāṭalikassaṃbandhaḥ pūrvapaṭalānte sūcitaḥ | tantra vastusaṃbandho māyāpadārthātmakaḥ | vakyātmakastu māyā vinātretyādyanekavidhaḥ | asmāt padārthāt viśvaṃ vicitrarūpañjagat | mayati vikaroti tena hetunā māyā samīritā mayeti samuditā | śaktividyātmanāmātiyātīti māyeti ca kvacit | kāmike tu | anyathā bhānahetutvād iyaṃ māye kīrtyatetyanvak sthitā punaḥ parīkṣokti māviṣkaroti - (p. 194) nityaikāvyāpinīvastu rūpākarmāśrayā śivā | sādhāraṇī ca sarveṣāṃ sakalānāṃ munīśvarāḥ || yāgādi kriyāssamanuṣṭhitakṣaṇa vidhvaṃsitvāt | svargā hetutvena puruṣa saṃskāritve vikāritva jaḍatvaprasaṅgāt | buddhau tat kriyā janitā pūrvākhyasaṃskāralakṣaṇam karmābhyupagantavyam | buddheḥ pralaye punarupasaṃhṛtakāryātmakāraṇarūpatvena sthitessāmāyā āśrayāśrayidvārā karmāśrayā | tat sukhaduḥkha mohātmakarmāśrayatvād dhetoraśivā aśuddhā | nanvavasturūpatvena vedānta viduditāyāḥ kathamāśrayatvaṃ tadayuktamiyaṃ vastu rūpaiva tathottaratra sādhanīyā jagatkāraṇatvena nyāya vidudita paramāṇavassanti tadayuktamiyamekā | ācaitanye satyanekatvānmūrtatvād vāranityatve (p. 198) nānāvasthā prasaṃgataḥ paramāṇūnāṃ paramakāraṇatvāyogāt | mūrtatvāditi hetoḥ kālāpyayā padiṣṭatvannāśaṃkanīyam | asmadāgame paramāṇūnāmanityatvena siddheḥ | ata eva nityā nāśarahitā | ekatvata svakāryā vyāpakatve kāraṇatvā yogāt | vyāpinī vyāpta svakāryā ata eva sarveṣāṃ sakalānāṃ svakāryadvārā bhinnāpi sādhāraṇī sāmānyā tāṃ punassādhayati - pralaye līnadehasya karmiṇo'ṇoraha mukhe | dehādeḥ kāraṇammāyā sūkṣmasthūlātmakasya tu || kalādīkṣiti paryantamavibhakti purassaram | vibhaktatvādyathā bīje skandhaparṇaphalādikam || pralaye līnadehasya dīkṣā śodhitakarmiṇastadasambhavāt | (p. 196) karmiṇaḥ pralayakevalinaḥ aṇorahanmukhe sargārambhakāle tadanantaraṃ vā sakalatva prāpteḥ pūrvamapūrvaṃ sūkṣmasthūlātmakasya dehādestu ayogānyayoga vyavacchedena kāraṇamupādāna lakṣaṇam māyā | ādiśabdena sākṣāt paraṃparayā ca kapālīśādi kālāgnyanta bhuvanātma sādhāraṇatvaṃ gṛhyate | satkārya vadadṛśā pralaye anabhivyakta kalādisvarūpatvānmāyāyā avibhakti purassaraṃ kalādivibhāgānabhivyakti pūrvaṃ yathā bhavati tathā | sarge kalādi kṣitiparyantaṃ yathā bhavati tathā tatra vibhaktatvādvikṛtīkṛtatvāt | yathā anabhivyaktaskandhaparṇaphalādi lakṣaṇenyagrodhāde bīje skandhaparṇaphalādikaṃ yathā bhavati tathā vibhaktatvāt tat kāraṇamiti śeṣaḥ | sarvathā na dṛṣṭāntaḥ vāyunā vikṛtīkṛtatvaṃ (p. 197) mahodadherivaika deśatonanteśena kalādyātmanā vikṛtī kṛtatvāt | yadi sarvathā tarhyanityatvādanavasthā prasaṃgaḥ mṛgendre | kartṛ sādhana kāryatva hetunā tat kāryātmopādānarūpatve nānekoktibhissādhitā tata evāvadhāryaṃ sāṃkhyādayaḥ prakṛtireva jagadupādānamityāhuḥ | tadayuktamityāha - na ca gauṇamupādānantriguṇānāṃ vibhāgataḥ | guṇā vibhāgarūpā tu prakṛtirna dṛgantare || guṇā vibhāgarūpā sā siddhānte pratipāditā | darśanāntaradṛṣṭātaḥ tayā na samacarcitā || guṇānāṃ samūhassāmyaṃ gauṇaṃ guṇatatvaṃ sāṃkhyādibhiḥ prakṛtirityuktam | na copādānaṃ triguṇānāṃ satvādīnāṃ (p. 198) vibhāgataḥ ācaitanye satyanekatvādanityatve ghaṭādīnāmiva kāraṇapūrvakatvānna paramakāraṇatvamiti bhāvaḥ | tarhi avibhāgarūpā prakṛtirastu tadayuktam | dṛgantare sāṃkhyādi śāstre guṇā vibhāgarūpāt prakṛtirna pratipāditā | guṇavibhāgarūpā sā prakṛtissiddhānte pratipāditā | ataḥ kāraṇāt sāṃ siddhāṃta siddhaprakṛtiḥ | darśāntare śastrāntare siddhā dṛṣṭi jñapti svaviṣayatvena yasyāssā darśanāntara dṛṣṭistayā darśanāntara dṛṣṭyā prakṛtyā na samāsatī caccitā na samasaccitā na samatarkitā tarhi siddhānta siddhā sā prakṛtiḥ paramakāraṇaṃ stutināśaṃkanīyaṃ pratiliṅgaśarīraṃ pratisrotobhinnatayā sthūlatayā ca yatra paramakāraṇatva (p. 199) saṃvādayitra sūkṣmabhāva paraniratiśayatvaṃ sā mayetyucyatetyāha - tanmātrāṇipṛthivyādessūkṣmāṇyebhyastvahaṃkṛtiḥ | tasyāssūkṣmatarābuddhistasyāḥ prakṛtireva ca || tasyāḥ kalādi vargaśca māyā sūkṣmatarā tataḥ | yatra saukṣmyaparākāṣṭha sa māyetyabhidhīyate || sukarassūtrārthaḥ | ṛṣibhiścodito avasturūpapratibhāṣaṇaparān māyāvādino nirākartu māyāsiddhānte vasturūpā kāryajanakatvād vasturūpā nahyavastuja vastudarśanamiti prakṛtasidhyārthāñcintamāviṣkaroti - māyaiṣā vasturūpaiva kalādijananī yataḥ | (p. 200) kalādiriha vastvātma vastvātmānahyavastujaḥ | spaṣṭastu ślokārthaḥ | evantena samudbhedita cittā ṛṣayo māyā sādhaka kalādi kāryarūpaprapañce vastutvaṃ na saṃbhavatīti codayanti | nahi prapañco vastvātmā pramāṇānāmabhāvataḥ | prameyā bhāvatastadvat saṃbandhā bhāvatopi ca || arthastuttaratroktyā sukarī bhaviṣyati | tadeva vivicya darśayanti - prapañcoyaṃ pramātrādi bhedātmā nākṣagocaraḥ | yataḥ pratyakṣamarthānāṃ vidhātṛ na niṣedhakam || niṣedhamantarā bhedo na samasti kadācana | tasmātprapañca sadbhāve pratyakṣanna tu sādhakam || (p. 201) pramātrā nibhedātmā ādi śabdena pramāṇa prameya pramitayo'dhiśaṃyante | ayaṃ prapañcaḥ na catuṣṭaya vyatiriktaṃ kiñcidastīti bhāvaḥ | nākṣagocaraḥ natāvat pratyakṣaviṣayaḥ yataḥ pratyakṣamarthānāṃ meya lakṣaṇānāṃ vidhātra idamityastitva mātragrahaṇavyāpāralakṣaṇaṃ arthaśaktijanyaṃ nirvikapakamiti yāvat naniṣedhakam | nahi nāyaṃ ghaṭaḥ paṭa iti itaretarābhāvagrahaṇavyāpāralakṣaṇaṃ nirvikapakatvāt sa vikalpasya deśakālādyapekṣatvāt nārtha sāmarthya janyatvamiti nāsmābhiḥ pramāṇatvena svīkṛtam | tathātvepi tadavyarthe sa prakārakatayāyaṃ ghaṭa iti samutthavidhātra netaretarābhāvagrahītrasanniveddhṛ niṣedhu pratyakṣasya pramāṇatvena asmābhiḥ (p. 201) anabhyupagamāt | nacāstu kimaneneti vācyam | niṣedhamantarā taditaretarā bhāvagrahaṇaṃ vinābhedagrahaṇā saṃbhavāt | kadācana bhedaḥ | pramātrādigataḥ | na samasti na saṃbhavati | yasmādanyonya bhāvagrahaṇāsamarthadvārā bhedagrahaṇā samarthatvāt | prapañcasadbhāve pratyakṣanna tu sādhakaṃ na pramāṇam | anamānāgamagocatvamapi nirākurvanti - vyāptestat pūrvakatvena nānumānamapi pramā | pratyakṣādi viruddhārthe nāgamasya pramāṇatā || gṛhīta vyāptikatvādanumānasya vyāptessādhya sāhacarya niyamasya tat pūrvakatvena pratyakṣagrāhyatvena pratyakṣasya nirvikalpakatvālliṃgādi bhedā gocaratve nānumānamapi na pramā na pramāṇam | yācakaśaktigrahasyāpi (p. 203) pratyakṣamūlakatvāt pratyakṣādiviruddhārthe iha bhūtale ghaṭo nāstītyādi niṣiddhārthe nāgakramasya pramāṇatā | siddhānta dṛśopamānādīnān tṛṣvantarbhūtatvān nanirākriyante | itthaṃ prapañcā vastutvasādhakaṃ pramāṇābhāvaṃ prasādya tallakṣaṇaprameya tadubhayasaṃbandhā bhāvantu sādhayanti | tasmāt prameyābhāvopi pramāṇā bhāvata sthitaḥ | anumānaṃ prameyañca saṃbandho turlabhastayoḥ | vyaktotrārtha parīkṣānvinvanti | natāvat jñānaghaṭayoryogastādātmyalakṣaṇaḥ | jñānasyābhyantaratvena ghaṭaścābhyantaro bhavet || not pādyopādakātmāpi svapne vyarthastu saṃbhavet | evaṃ prapañcā vastutve vastumāyā kathaṃ bhavet || (p. 204) jñānaghaṭayościcchaktireva pramāṇamiti sādhyamānatvāt | pramāṇaprameyalakṣaṇayoryogassaṃbandhaḥ | natāvattādātmyalakṣaṇaḥ | tāvacchabdaḥ kramārthaḥ na samavāyalakṣaṇaḥ jñānasyābhyantaratvenāntarvyaktānubhavasiddhatvena ghaṭaśca bahissiddhassamavāyānyathānupapatyā ghaṭādikassaṃbhavet | jāgrepyatītā nāgataviṣayajñānannasaṃbhavatītyāśayaḥ | evamityādi ślokārthe nopasaṃhṛtam | īśvaraḥ - savikalpakamapya pramitiṃ vipakṣituṃ aśatyamityākalayya pariharati - astipramāṇaṃ sadbhāve prapañcasya purātanam | pratyakṣantāvadarthānāṃ pramāṇaṃ bhedagocaram || prapañcasya sadbhāve tāvat purātanaṃ prathamaṃ pratyakṣaṃ pramāṇam | (p. 208) arthānāṃ bhedagocaraṃ pramāṇamasti tatra tāvat savikalpapramitiṃ pratyakṣapramāṇaṃ vyāpṛtiṃ vivicya darśayati - sthāṇurvā puruṣoveti sandehe sthāṇureva saḥ | puruṣoneti bhedātmā dṛśyate pratyayo'kṣataḥ || akṣataḥ pratyakṣapramāṇāt sthāṇurvā puruṣoveti sandehe sthāṇureva saḥ | puruṣoneti bhedātmā bhedo visadṛśatvamātmā svarūpaṃ svaviṣayatvena yasya sa tathoktaḥ bhedagocarapūrva ityarthaḥ pratyayaḥ pramāṇaphalarūpaṃ jñānamitaretarā bhāvagrahaṇarūpatayā dṛśyate'nubhūyate netaretarā bhāvagrahaṇapūrvaṃ niṣedhakaṃ bhavet | anyathā payorthiṃ pāvakamapyanuyācet arthasāmarthyajanita nirvikalpakasya pratyakṣatvam | nahi nāma jātyādi viṣayasyetyupanyastaṃ pratikṣipati - (p. 206) bhrāntoyaṃ savikalpatvāt rajjuvanneṣyatāmiti | sarveṣāṃ sarvadākumbhaṃ kumbha-evekṣyate yataḥ || naivaṃ rajjuḥ kadācit tu yatassarpāyate nṛṇām | mālāyate tadanyeṣāṃ naivaṃ kumbhapaṭādayaḥ || ayaṃ paṭa ityādi pratyayoyaṃ bhrāntaḥ atadrūpārthabalaṃbi savikalpatvāt rajjuvat | rajvādiṣu sarpādi pratibhā sa vaditi punarevaṃ prakāreṇa nyeṣyatānnamanyatām | yatassarveṣāṃ sarvadā kuṃbhaḥ kumbha evekṣyate | kumbhoyaṃ kumbhoyamitīkṣyate | evaṃ rajjurna samīkṣyate yataḥ kāraṇāt kadācinṛṇāṃ sarpāyate sarpa ivā carati | sarpa iva bhāsata ityarthaḥ | tadanyeṣānnarāṇāṃ mālāyate male vā carati | nivṛttatimirādike rajjurūpeṇa lakṣyate na bādhitatvāt | soyamavabhāsaḥ (p. 208) timirādi doṣakṛto bhrānta eva kālāntara deśāntarayorapi viśeṣā darśanāt | kumbhoyamityādi samuttha kuṃbhādya va bhāsasyāpādhitatvāt kuṃbhapaṭādayaḥ | naivaṃ nānyathā samīkṣyante | sādṛśyetvidaṃ budhyavivekādhyavasāyātmakamajñānaṃ saṃpadyate | viruddhadharmatayā trakā samānatā tat rūpeṇa cit kathaṃ vivartata ityāha - kiñcā hi rajjusāmyena bhrāntiratropapadyate | citoghaṭādirūpeṇa pratītau kā samānatā || sukaraślokārthaḥ | nanu ātma saṃvitsvarūpa sukhādirūpeṇa vivartate | satyam | ajñānaṃ dvividhaṃ hyekaṃ prāktanānubhūtavastusādṛśyajanyam | arajate rajatamityādikam | dvitīyantu kācakāmalādidoṣadravyajanyaṃ pītaśśaṃkhaṃ (p. 208) ityādikaṃ tatassaṃvidi visadṛśyāmapi sasukheti saduḥkheti sukhādi vivartanaṃ advaita pratihantrasadajñānajanaka malādyupādhyanuṣaṅgitvāditi na kiñcidasamañjasam | savikalpakasya bhedātmanvikalpatvāt na prāmāṇyamityuktam | yattadayuktamityanaikāntikatvaṃ pradarśayannirvikalpakasyabhidāgrahaṇannāstitvoktiṃ prativādi vacasi samutthāṃ pratikṣipati | nirvikalpārthabodhepi bhedātmā pratyaya sthitaḥ | anyatottaravijñānaṃ vyavṛttannopajāyate || agṛhītārtha bhedasya tannāmādi viśeṣataḥ | nirvikalpārthabodhepi nirvikalpa pratyakṣapramāṇa cicchakti samuttha sāmānyārthajñāne ca bhedātmā śabdānullekhanena nāmajātyādyaspṛṣṭvā atisūkṣmārtha śaktimātrāvalaṃbanena (p. 209) śivādīnāmārthasyārthāntarebhyo vyāvṛttarūpabhedaviṣayaḥ pratyayaḥ vyāpāraḥ nānāvayavā nānāguṇasādṛśyalakṣaṇa jāti sphuraṇa vikalpāvikalpanirvikalpapratyarthavedanaṃ sthitaḥ niścitaṃ anyathā agṛhītārtha bhedasya puruṣasya śabdādi sāpekṣasya tasyārthasya nāmādi viśeṣataḥ tannāmādi viśeṣaḥ | tatastannāmādi viśeṣataḥ parebhyo vyavṛttaṃ svato vilakṣaṇa svalakṣaṇa tadarthaviṣayamuttaravijñānaṃ savikalpakaṃ nopajāyate | kāryasya kāraṇaguṇānvayāt satkārya pādābhyupagamācca tatassavikalpatvāt aprāmāṇyaṃ ityukte samanayadṛśā vastubhedāvikalpa nirvikalpakasyāpyaprāmāṇyā pātanāt | abādhitatvāddhetossavikalpaka nirvikalpakayoḥ prāmāṇyamabhupagantavyam | yadāhuḥ - astihyālocanajñānaṃ prathamaṃ nirvikalpakam | bālamūkādi vijñāna śadṛśaṃ śuddhavastujam | tataḥ paraṃ punarvastu dharmairjātyādibhiryathā | budhyāvasīyate sāpi pratyakṣatvena sammateti || prakārāntarataḥ prapañcasiddhiṃ darśayati - kiñca yena pramāṇena prapañcābhāva ucyate | tatpramāṇaṃ pramāṇaṃ vā naveti paricintyatām || pramāṇañcet prapañcosti tattadantargataṃ yataḥ | yadyatpramāṇaṃ sutarāṃ bhāvarūpaṃ jagadbhavet || kiñca itopi prapañcābhāvaḥ sa vidaitva yena pramāṇe nocyate tat pramāṇaṃ pramāṇa vā satvabhūtaṃ kinnavā satyabhūtaṃ kimitītthaṃ (p. 211) paricintyatāṃ pramāṇañcedyati satyabhūtantarhi prapañcostiyata tat pramāṇamāgamādi advaitasiddhau pramāṇābhāvāt svapnavat advayita pratihantṛbhiḥ padavākyādi lakṣaṇaiḥ svāṅgaissaha tadantargatam | taditaṃ ratnatraye savistaraṃ tata evāvadhāryam | yadya pramāṇaṃ yadyasatyabhūtaṃ tadādvaiyita siddhau pramāṇā bhāvāt | svapna dṛṣṭavadadvitīya satya brahmamātra siddhiriti sutarāñjagat bhāvarūpaṃ bhavet | taduktañca mokṣakārikāsu - bhede sati pramāṇānāṃ pravṛttirnānyathā matā | kliptaḥ kimiti vidvadbhirabhedo niṣpramāṇakaḥ || iti | nanu yadyasada visadivā bhāsya śrutyādikaṃ śrutyādikaṃ bhavatu sadadvayita sadhakam | tadayuktam | sadrūpāyāṃ savidināṃ (p. 212) satāṃ bhāsanamupapadyate | śaśaviṣāṇādināmasatāṃ taddarśanāt | kathaṃ tarhi śuktikādau rajadādyavabhāsaḥ satyam | satu natāvadākāraḥ | saṃvido vikāritvāt nahyasaktā laṃbanaḥ asatāṃ bhāsānna saṃbhāvyamityuktatvāt | nāpi viparītārthaḥ tena rūpeṇāsatorthasya tadrūpeṇāvabhāsanāyogāt | kintu tat bhramakārakadeśakālaviśeṣāvaṣṭaṃbhena śuktikādessatorajatāderivāvabhāsaḥ svapenavyānanta vāsanāyogāt | buddherasatyarthepi smṛtidvārā tat tat sadarthā kāratvāt nahyavittālaṃbanovabhāsaḥ saṃbandhopi na durlabhaḥ sa viṣaya viṣayībhāvassulaktopasaṃhṛtya māyāyāḥ paramakāraṇatayā karmaṇasthityanyathānupapatyā ca nityatvaṃ sādhayati - (p. 213) saṃbandho jñānaghaṭayoḥ jñāpyajñāpakalakṣaṇaḥ | evaṃ vastvātmakaṃ viśvaṃ bhavetkathamavastujam || tasmadvastvātmikāmāyā sthitā viśvasya kāriṇī | nityaiṣā'śeṣakāryāṇāṃ kāraṇatvādyadanyathā || natannityaṃ yathā tantustasmānmāyāpyanaśvarī | anityaiṣā yadīṣyeta karmaṇāṃ kutrasaṃsthitiḥ || na binduḥ karmaṇāṃ sthānaṃ binduḥ karmottaroyataḥ | nacātmani sthitisteṣāṃ yasmādātmā jaḍo bhavet || sukaro kṣarārthaḥ | anena māyāyāḥ kuṇḍalinī janyatvaṃ pravadantaḥ śaivaika deśinaḥ pratikṣiptāḥ sāṃkhyāścāyayā kecit rāgadveṣādi vāsanātmaka prakṛtisvabhāvaviśeṣa eva karmanahi tatra buddhau puruṣasya kartṛtvādyanabhyupagamāt (p. 214) prakṛtītara kartṛ samudbhāvita saṃskṛtilakṣaṇaṃ satpuruṣakartṛkaṃ karmeti kathayanti | tadapare taditaraditi tatra sandihānāḥ ṛṣayaḥ praśnayanti - kāni tānīha karmāṇi kintairatra prayojanam | prākṛtānyeva tānyāhuranyānīti tathā'pare || tatsarvaṃ kathayeśāna sandehāsmākamīśvara | prākṛtāni prakṛti svabhāva lakṣaṇāni | spaṣṭotrārthaḥ īśvarastaditaradityuktonugraharūpaṃ bhāṣaṇaṃ vinirgamayati - aviśiṣṭe tu bhoktṛtve bhuñjate divi kecana | kecanāvīcimukhyeṣu nasyādetadahetukam || yattatra hetuḥ karmeti mantavyanmunipuṃgavāḥ | bhoktṛtve kalā vidyā rāgaḥ prakṛtāvidyādi kalita kaluṣitā (p. 215) vivekajñāna bhogakriyā kartṛtve aviśiṣṭe sādhāraṇī bhūteḥ tu śabdopi śabdārthaḥ kecana kecidadivisvārājye sukhātmakabhogaṃ bhuñjate kecana avīcimukhyeṣu avīcipramukheṣu nareṣu duḥkhātmakabhogaṃ bhuñjate | etaṃ viparyastamahetukamakāraṇakaṃ nasyānnasaṃbhavet | yat tatra viparyāse hetustat karmeti mantavyaṃ cintanīyam | adṛṣṭaphalaviparyāsena tadastitvaṃ prasādhya dṛṣṭaphalaviparyāsenāpi sādhayati - ubhayoḥ kṛṣisāmye tu kaściddhānyā niyacchati | na kiñcidaparastasya karmakāraṇakaṃ dvijāḥ || sulabhaślokārthaḥ | prākṛtatvannirākaroti | nacātra prakṛti heturbhogyatvena virodhataḥ yat bhogyaṃ bhojakannaitattasmāt (p. 216) karmānvadiṣyatāṃ atra bhogavaicitrye prakṛti svabhāvaḥ | na ca hetuḥ na bhojakatve na nimittabhogyatvena budhyātmanā bhogya svabhāvena virodhataḥ viruddhatvāt |yasmādyat bhogyannaitat bhojakannatat bhojayitṛ yathā candanādikantasmāt karmaprakṛti svabhāvādanyat visadṛśalakṣaṇaṃ puruṣakartṛkaṃ sat buddhau guṇatvena sthitaviṣyatāṃ svīkriyatām | taduktaṃ mataṅge - karmaṇaḥ kāraṇaṃ kartā sa pumāna tatra kīrtitaḥ | bhogyasya kāraṇaṃ karma bhogo bandhasya kāraṇamiti || parāśayamāśaṃkya nirākaroti - prakṛteḥ pariṇāmo yo bhaudhyo bhāvāṣṭikātmikaḥ | sasyātkarmātmakonyastu bhogyasyāditi cenmatiḥ || (p. 217) tadapyasāraṃ bhāvānāṃ pratyayātmatayā tataḥ | pratyayāste ca vividhā dṛśyante'ṇuṣu sarvadā || na samāstatra kenāpi hetunā bhāvyamagrajāḥ | na ca svayaṃ svavaicitrye hetavastvanavasthiteḥ || prakṛteḥ bauddho buddhiguṇāstvena sthitaḥ | bhāvāṣṭakātmakaḥ dharmādilakṣaṇaḥ yaḥ pariṇāmassakarmātmakaḥ karmalakṣaṇasyāt prakṛteriti paramatānusāreṇa parama parayā vā sākṣāt samatānusāreṇa tu bahiḥ kriyābhiḥ svāhita saṃskāralakṣaṇaṃ svaguṇa vibhinna buddhivikṛtatvena karmopādanatvāddharmādeḥ anyastu srak candanavanitādi lakṣaṇaḥ bhogyasyāditi cenmatiḥ yadi buddhirasti tadapi tanmanana mapyasārannārthavat bhāvānāṃ pratyayātmatayā tatastathāpi (p. 218) tathāstvitina vācyam | yataste ca bhāvānāṃ sthūlarūpaṃ bhāgyāvasthātmakāḥ pratyayāḥ aṇuṣu | sakalātma susarvadāna samā dṛśyante | kintu vividhā nānāprakārā dṛśyante | he agrajāḥ | tatra vaicitryarūpakārye kenāpi hetunā bhāvyam | yat kiñcit kāranaṃ bhavitumarhati | svayannimittāntaramanapekṣya svavaicitryena ca hetavaḥ kuto nava sthiteḥ tato vicitraṃ vicitrāt vicitrāntarastatopi tathetya navasthānāt | itopītyāha - kiñcaite sarvasāmānyāḥ puṃsoniṣkarmakānapi | māyāvicitrasaṃsṛṣṭau bhaveyuḥ kāraṇaṃ katham || kiñca tiṣṭhatu svavaicitrya viṣayā locanā niṣkarmakān puṃsopi pratikarmāntarālaṃbhanā bhāvāt | ete pratyayāḥ (p. 219) sarvasāmānyāḥ sarvasādhāraṇāḥ | māyāvicitrasaṃhṛṣṭau kāraṇaṃ vedāḥ pramāṇamitivat liṅgavacanavyatyayaḥ kathaṃ bhaveyuḥ | na kathañcidapītyarthaḥ | parāśayāntaramāśaṃkya nirākaroti - prakṛteḥ pariṇameyañcitrasvābhāvikastu cet | astu svābhāvikaścitraḥ pariṇāmaḥ pradhānajaḥ || vicitrapariṇāmo yannahi svābhāvikasya tu | ayaṃ prakṛteścitraḥ pariṇāma svabhākastu cet | sākṣāt pradhānajaścitraḥ pariṇāmaḥ manmate guṇopi tvanmate budhyātmakaḥ svābhāvikostu | tasya svābhāvikasya pratipuruṣaṃ vicitrasya budhyātmakasya nahi vicitraḥ pariṇāmya na hi vividhabhāvaḥ pratyayādyātmāyaṃ sa dṛśyate ca | (p. 220) yadi hi sopi na naimittikasyāt | tadānirapekṣatvāt anavasthitissamāpatet | astvityabhyupagamyāpi parākaromītyāha - asya pravṛttisvābhāvye nivṛttistat kriyā katham | pravṛttiśca nivṛttiśca viruddhehyekadharmiṇī || asya pradhānasya pravṛttisvābhāvye vicitrapariṇāma bhavanātma pravarttanasya svatassiddhatve nivṛttistadvilīnalakṣaṇā | tat kriyā katham | pravṛttiśca nivṛttiśca dve viruddhe svatassiddhavirodhalakṣaṇe tatho dharmiṇina na na bhavataḥ yatheti nidarśayati - agneḥ prakāśasvābhāvyo nā prakāśopi tat kṛtaḥ | pravṛttiśca nivṛttiśca na svataḥ kintu kāraṇāt || (p. 221) yadatra kāraṇaṃ karma tasmānnākasmikañjagat | aprakāśaḥ prakāśānta tāna tat kṛtaḥ na svabhāvaḥ kṛtaḥ kintu upādhikṛta ityarthaḥ | nā kasminnākaraṇikaṃ na kāraṇāntaranirapekṣamityarthaḥ itara padārthaspaṣṭaḥ | tathāpi pravṛtti nivṛtyorasamānakālavṛttitve naika dharmitvamastvityāśaṃkāyāmāha - kiñcayoyatsvabhāvastu dharmassosya sadā bhavet | agniḥ prakāśamānopi yathā dāhaṃ karotyapi || tadevaṃ prakṛtesyātāṃ pravṛtti vinivartane | kiñcoktaṃ vināpi yat svabhāvodhodharmassosya dharmiṇassadā bhavet | yathāgni prakāśamānopi prakāśan sannapi dāhamapi karoti tattasmātkāraṇādevamitthaṃ ekakāle (p. 222) prakṛteḥ pravṛtti nivartane dve syātām | nadṛśyate tasmāt dvitīyaṃ sapekṣyamityarthaḥ | ṛṣayaḥ | viruddhayorekadharmitvamastīti codayanti - aṣṭaudharmādayo bhāvāḥ viruddhāstu parasparam | guṇāssatvādayaścaivamekakāraṇakāḥ katham || arthaḥ parihāroktyā sukarī bhaviṣyati | īśvaraḥ - na viruddhāstu dharmādyā yataste pratyayātmakāḥ | jñānabhāvotranājñānaṃ anyathā jñānameva tat || bhāvaśabdena kathyamānādharmādyāḥ parasparantu uttaratroktyā na viruddhāḥ tadeva darśayati | yataste bhāvāḥ pratyayātmakāḥ bhogyadaśāmāpanneṣu sidhyādi prakāśarūpāḥ uttaratrabuddhiparīkṣāyāṃ vividhaparīkṣoktimantaḥ | (p. 223) tataḥ navīti pūrvānuṣaṃgaḥ | avirodhaprakāśatvaṃ darśayati | atra dharmādimadhye paṭhitamajñānaṃ jñānābhāvaḥ na bauddhamasidhya na dhyavasāyātmakaṃ pauruṣamajñatvaṃ vā kintu tadanyathā jñānameva | cicchakte svato bhrānterasaṃbhavāt | yena buddhiguṇenānuṣaṃgeṇa saṃśaya viparyayavedanam | saṃpadyate tadatra tamolakṣaṇakarmopādānajaṃ ajñānamityucyate | phalitamāha - tasmāt jñānaviśeṣāste sarve dharmādaya sthitāḥ | na viśeṣāstu sāmānyādviruddhāhi kadācana || viśeṣāstu anyathātvādi viśeṣa yuktāḥ | sāmānyāt jñānatvasādhāraṇāt kadācana kadācidapi na viruddhā hi | pūrvārthastu spaṣṭaḥ | bhāvaḥ virodhaṃ parihṛtyaguṇavirodhaścidvyañjakatva sādhāraṇānyeti | yadajñānañcicchaktyanarthakriyārūpaṃ (p. 224) purā jñānābhāva ityuktaṃ tat tamoguṇo pādāna kāryānna bhavatīti ca vadati - na vehasatvatamasī viruddhestaḥ kadācana | yathāvat bodhakaṃ satvamanyathā bodhakantamaḥ || bodhakatvā viśeṣānna virodha iti coditam | na kadācittamaḥ kāryamajñānantu malādyataḥ || yataḥ yasmātkāraṇāt cicchaktyanarthakriyālakṣaṇaṃ pauruṣamajñānañca tadvārā kartavyasatvopādāna kāryasiddhyadhyavasāyānabhivyakti lakṣaṇamasiddhiranadhyavasāya ityuktantamonimittajaṃ bauddhā jñānaṃ māaddhetorjātam | tatassaṃśaya viparyalakṣaṇānyathā jñānātmakamajñānantamolakṣaṇakarmopādānajamiti na kācit kṣatiḥ | sukarastaditarākṣarārthaḥ | (p. 225) upasaṃharati - tato na kutracit kiñcit svabhāvena viruddhayoḥ | kāryayoḥ karaṇantasmādvirodhaḥ kāraṇāntarāt || kāraṇāntacca karmaiva tadapīśvaracoditam | tatasvabhāvavādoyaṃ bhrānti mūla iti sthitaḥ || tataḥ puroktakāraṇāt kutracit kvacidapityadhyāhāryam | svabhāvena viruddhayoḥ kāryayoḥ kiñcidekaṃ kāraṇannabhavati | tasmāduktarītyāsvato saṃbhavādvirodhaḥ prakṛteḥ pravṛttitva nivṛttitva lakṣaṇaḥ kāraṇāntarāt | tacca sahakārilakṣaṇaṃ kāraṇaṃ karmaiva ayamāśayaḥ | śaktirūpatvena māyāvadvicitrarūparahita taddhetu kāraṇa kṛta vicitroktimat bhojaka sajātīya karmāntarālambanāt | (p. 226) prakṛti svabhāvādanyasmāt buddhau guṇatvena puruṣakartṛka bahiryāgādi kriyājanita saṃskāralakṣaṇāt kāryadvārā bhogya lakṣaṇakarmaṇa upādānāt satvarajastamomayaṃ bhoktumudbhūta satvādikatvena sukhādyātmanā pariṇatatvāt | sukhaduḥkhamohātmakaṃ sākṣāt bhogyaṃ bhāvapratyaya vindatāvat jātaṃ tadanvayatastadarthatvāt bhogādhi karaṇatvāt paraṃparayā bhogyantatvabhuvanaśarīrādikantu karmaṇaiva sahakāriṇā māyākhyādupādānāt | sākṣātparaṃparayā cotpannamiti karmalakṣaṇantu janakandhārakaṃ bogyamadhyātmāditi sādhanam | tat satyā nṛtayonitvāddharmādharmasvarūpakamityādinā mṛgendrādau vivicya kṛtantadapi karma īśvara coditaṃ preritaṃ pravartate | (p. 227) īśvara siddhau jaḍasya svataḥ pravṛttirneti nirākṛtatvāt | sātvikān sukhātmikāṃ prītiñca tajjātīyeṣu bhogyeṣu dharaṇaṃ karotītidharmaḥ sātvikān prītiñca na dharaṇaṃ karotīti vā punarasātvikān tāmasān rājasāṃśca duḥkhātmikāmaprītiñca tajjātīyeṣu bhogyeṣu dharaṇaṃ karotīti vā adharmaḥ tadubhayātmakaṃ karma pratipuruṣamanuṣṭheya vicitratvādanekapratyayātmanopabhogyamanantameva tadapi na tatvāntaraṃ dharmādi bhāvāṣṭakabheda svavikāraprakṛti saṃskāra rūpatvāt | tena vinā prakṛte bandhatvā yogāt | tatastasmāt kāraṇāt prakṛti svabhāvādeva vaicitryañjagat ityayaṃ svabhāvavādaḥ bhrānti mūla iti sthitaḥ | buddhigatānyathā jñānanimitta iti (p. 228) niścitaḥ na māyāvyatirikto mala upādāna kāraṇāt | kāryasyotpatteriti hetūktiṃ prakurvanto vyatiriktavyatirikta malavyāpṛtitvena vakṣyamāṇa cicchakti tiraskṛtirmāyāvyāpṛtiriti taddheturnityaśśabdaḥ kākasya kāṣṇyāditi va dvyadhikaraṇā siddha ityabudhyanto māyāmalavādinaḥ pāśupataḥ pramukhāḥ pralapanti | tatastaduktintiraskaroti - na ca māyā malastasmāt yataḥ kāryā prakāśikāḥ | kāryā prakāśikaṃ yattu svātmanājanakannatat || yathā prakāśakau dṛṣṭau vahni dīpā ubhāvapi | na dīpakāraṇaṃ vahniḥ kvacidapyaprakāśakaḥ || māyā na ca malaḥ na ca malavyāpāralakṣaṇa cicchakti tiraskṛkarī | (p. 229) seyaṃ pratijñāyataḥ kāraṇāt kāryāt kalādi dvārā prakāśikā | cicchaktyabhivyañjikā | tasmādvyañjakatvāt | soyaṃ hetuḥ yattu kāryāt prakāśakamabhivyañjakantat svātmanā svarūpeṇa nājanakannānabhivyañjakannatiraskartuḥ yathetyādi prakāśaka ityantaślokārtha spaṣṭassoyandṛṣṭāntaḥ | yadyapyastititaskartṛtvaṃ māyāyāḥ kāryadvārāpi nānupapatteścicchaktyaprakāśaka kāryajanakatvamasaṃbhāvanīyam | yadi kāryadvārā tathā tasya saṃbhāvanīyaṃ tiraskartṛtvaṃ syāt | tadā tasyāṃ satyāṃ | pralayopasaṃhṛta kāryāyāṃ sarveṣāṃ sarvajñatva prasaṅgaḥ | nanu viruddhakāraṇāntarānuvidhānādviruddhalakṣaṇapravartananivartanavatīti | tathā aprakāśakakāraṇāntarānuvidhānāt | (p. 230) svarūpeṇa bhavatvaprakāśikā | tanna malena vinā aprakāśaka kāraṇāntarā bhāvāt | yadisyādapi svarūpeṇa na saṃbhavatītyāha - na ca māyāsvarūpeṇa puṃsāṃ kāryakarī sthitā | kāryairaṇūpakāritvāt yaditthantannacātmanā || yathā tantusvakāryeṇa paṭanaiva na cātmanā | aṇūpakāritvādityanta pratijñā heturūpa vākyārtha spaṣṭaḥ | yat yadvastu itthaṃ svakāryadvārātmopakārakantat na cātmanā tat svarūpeṇa na copakārakam | yathā tantu svakāryeṇa paṭainaivācchādanakāryalakṣaṇa kāryakaraḥ | na cātmanā naca svarūpeṇa soyandṛṣṭāntaḥ tato yathā mandāgni tāyāṃ susatyāṃ kṣīraṃ śleṣmādi doṣa heturbhavati | tathā vyatirikta male (p. 231) sati māyā anātmanyātmābhimānarūpamohādi doṣahetuḥ kāryadvārā bhavati | na tu sākṣāt pralayakevaliṣu taddarśanāt siṃhāvalokana paricaraṇayā punaḥ karmasvarūpannirūpayati - ekasmin bhujyamāne tu karmaṇyanyadupasthitam | bādhakaṃ prabalantaccedavirodhe samuccayaḥ || ekasmin karmaṇi bhujyamāne anyatkarmaṇi bhujyamāne anyatkarmabhujyamānaṃ sadupasthitaṃ prāptantat prabalañcedvirodhe bādhakaṃ syāt | nānāśaṃkamiti vyākhyeyam | kintu prathamaṃ bhujyata ityarthaḥ avirodhe samuccayaḥ | samānakāle prabalañcāprabalañca bhujyata iti dvandva syāt | tadeva viṣpaṣṭayati - (p. 232) bhujyamāne tu mānuṣye śunoyoniryadā bhavet | bādhikā prabalāsyāccenmānuṣyasya dvijottamāḥ | aviruddhādatha prāptiryadi tatra samuccayaḥ | yadā yasmin kāle mānuṣye manuṣyatva phalasvarūpiṇī karmaṇi bhujyamāne bhoktuṃ yogye śunoyoni svajanmaphalalakṣaṇamiti yāvat bhujyamānāsatī bhavet | he dvijottamāḥ tadāsatu prabalācet mānuṣyasya bādhikāsyāt prathamaṃ bhogyāsyāt | atha tatra tayoraviruddhānmānuṣyatva brahmaṇatvādi lakṣaṇā yadi prāpti tatra tayossamuccayaḥ samānakāla bhogyatva lakṣaṇadvandvo bhavet | kvacit samabalasyāpi bādhakaṃ bhavatītyāha - ārabdhamapyanārabdhaṃ balena tu samaṃ yadi | (p. 233) ārabdhameva bhogyaṃ syāt drodhayitryā nirodhanāt || ārabdha phalita devaśarīrādi phalalakṣaṇamanārabdhaṃ palitavyaṃ manuṣyaśarīrādi phalalakṣaṇantadanārabdhasya tīvravegena pākena tadvitayamapi balena samaṃ yadi rodhayitryasamānābhidhāna śivaśakti preritayānantaśaktyā nirodhanārabdhe niruddhe satyārabdhameva bhogyaṃ syāt | tasmin bhukte kālāntare tadapi syāt | yadyārabdhamapi karmayadālaghurbhavati tadā balāttīvṛvegenānārabdhena viruddhena nirudhyate | yathā nahuṣasyāti sukhadevaśarīratiraskārādati duḥkhadājagaraśarīraprāptiḥ anārabdha samabala samāraṃbhe yugapadvirodhena bhogānupapatteśśivaśaktistatra nāśaheturbhavatītyāha - (p. 234) viruddhayoryadāraṃbhe karmaṇossamayorbalāt | tadaiva śaktipātena nāśa eva tayorbhavet || sulabho ślokārthaḥ karmaṇāmātmanyavasthānaṃ vadantyanyāyavādinannirākaroti | na cātmanistitisteṣāṃ karmaṇāmupapadyate | kṛṣyādivat pradhānasya saṃskārotpādakatvataḥ || māyāyāmeva nānyasmin saṃsthitānidvijarṣabhāḥ | he dvijarṣabhāḥ | teṣāmuktalakṣaṇānāṃ karmaṇānnacātmani sthitirupapadyate | pradhānasya prakṛti kāryasya buddheriti yāvat | saṃskārotpādakatvataḥ kṛṣyādivat puruṣakartṛkasya kṛṣyādeḥ kṣetrādi saṃskārotpādakatvāt kattari puruṣena sthitiryathā tathetyarthaḥ | kiñcācetanatvaṃ (p. 235) prasaṃgāccātmanaḥ | na cāsmākamātmanocitvāt | tatrā citikāryakaraṇena cidutpatteriṣṭāpattiriti vācyam | tasyāścitassādātmasvarūpatvenāntaratra sādhanīyatvāt | tato'nuṣṭhita pradhvaṃsitvāt | kriyāyā svajanitasaṃskārarūpatayā buddhiguṇatvena paramakāraṇalakṣaṇayā māyāyāmeva pralaye bindulakṣaṇa svopādānakāraṇātma svaguṇinā saha sthitāni nānyasmin punassṛṣṭau kalādikṣatyanta bhukti nimittam tat karmāṇi māyātasvasāmarthyaṃ nimittīkṛtya samutthāṃ pratipuruṣaṃ bhināṃ kalāṃ punasvasāmarthya nimittikṛtya tadutthāntādṛśīṃ prakṛtiñca samāśṛtya purasvasāmarthyaṃ nimittīkṛtya guṇadvārā tadutthāntādṛśiṃ buddhiṃ sa matiṣuntitatva (p. 236) sṛṣṭeranantaraṃ bhuvanasṛṣṭiriti sūcayan puroktanādātma paradehānubandhasya tadanantarañcidvyañjakasūkṣmadehātmatatvabandho bhavati | tadanu bhuvanātmajaśarīrātmasthūlabandho bhavati | tadvartinopi sakalatvaṃ prāptā gurvadhikaraṇena śivenānugrāhyā ityāha - māyātodvividhā sṛṣṭiḥ sthūlā sūkṣmātmiketyapi | dṛkśaktivyañjikā sūkṣmā sthitā tatvātmanātmani || sthūlā bhuvanarūpeṇa śarīrādyātmanā sthitāḥ | sūkṣmāḥ kalādayaḥ pūrvaṃ sthūlābadhnantyaṇūṃstataḥ || māyāmaṇḍalamadhyasthāḥ pumāṃsassakalāmatāḥ | anugrāhyāstvamīsādhi karaṇena śivena ca || vyakto'kṣarārthaḥ | pralayākāleṣu niradhikaraṇena (p. 237) śivenānugṛhītamāha | vidyāmaṇḍalinaścāṣṭau krodhādīn śrīgalantathā | śatarudrāṃśca vīreśamapitān parameśvaraḥ || svayamevānugṛhyādāvadhikāre niyuktavān | evaṃ samāsataḥ proktā māyā viśvajaganmayī || vidyāmaṇḍalina garbhitakalārāgavidyāmaṇḍalinaścāṣṭau rāgatatvādhobhāgamupakramya pratimaṇḍalanmaṇḍalesasahitāṣṭāṣṭakrameṇa kalāmastakavarti svaṣṭasumaṇḍaleṣu sthitān | taduktanmṛgendre | mahāpācatuṣṣaṣṭimaṇḍale maṇḍalādhipā iti | pradhānādhipān prakṛtessūkṣmatvena bhuvanādhāratvāyogāt | krodhādibhirdatta gurutva prāptimatāṃ vāmadevādi trayodaśarudrāṇāmapi vasatī bhūtaguṇamastakasthitān krodhādīṃścāṣṭau (p. 238) tathā tadvat guṇatva nilayaṃ prakṛtyagranilayañca śrīgalañca | taduktaṃ mataṅge - dvidhā vibhajya svaṃ vīryaṃ pradhānāvadatīrya iti | tasya sarvarudrāgra nāyakasya pradhānāgravartini bhuvane guṇatatvāvadhyātma pralaye kālāgniyādi guṇanilaya śrīkaṇḍaśiṣyopasaṃhṛtirūpe guṇanilaya śrīkaṇṭhaśatarudrādi śivaśiṣyāścānanta śiṣyā śrīkaṇṭhādayaśca sthitā virājante | tasminnapyupasaṃhṛte rāgatatvasya śrīkaṇṭhabhuvane virājante | taduktaṃ mataṅge | śrīkaṇṭhabhuvanaṃ prāpya krīḍayantīti | brahmāṇḍabahiḥ kapālajabhuvanasthitān śatarudrāṃśca brahmāṇḍadvārabhāganilayaṃ madhyamapralaye prakṛtyastho bhāgavartirucimat (p. 239) bhuvananilayaṃ vīreśaṃ vīrabhadramapi śivasvayameva gurvadhikaraṇamanapekṣyādau māyā sṛṣṭyārambhenugṛhya pāśavimocanadvārā sarvajñatva svāvadhi sarvakartṛtva lakṣaṇa sva īśvaryamasaṃprayojya śivān kṛtvā anantadvārāti divyadehayuktān saṃprakṛtyānugṛhya bhuvanasṛṣṭinirmāṇādi lakṣaṇe'dhikāre niyuktavān | nanu sarvathā karmamalamāyā vicchittitrayapūrvaṃ vyakta śivatvābhivyakti aparaśivanāmabhyāṃ pihita pralayakevalaṃ pralaya kevalanāmatvāt kathaṃ māyā kalākalita māyāgarbhādhikaritvam | satyam | vicchinnamalādi pāśatvepi māndyapāka kālavicchinnatvāt māyāyāṃ prakṛtamalavāsanorthādhikāra sthāna viśeṣāt anantādīnāṃ (p. 240) śuddhakaleva māyā tassaivānnunnatimatikarmanirapekṣāsatī śuddhā tadvaśyāḥ punaḥ kalā prarohatīti na kācit kṣatiḥ | taduktaṃ kalāyogepinovaśyāḥ kalānāṃ paśusaṃghavaditi | anyepi bhuvaneśāḥ kapālīśādi kālāgniyantāsāñjanā nirañjanāśca śrīmataṃgapādau svanāmato'vadhāryāḥ | tatra ca śuddhabhuvaneśeṣu ca nirañjanāśśivaśiṣyāḥ ananta śrīkaṇṭhādayaḥ ananta śiṣyā brahmāṇḍāntarnilaya śrīkaṇṭhādayaḥ mahāpralaye uparatau sthitau vā śivasāmyamuktiṃ yānti | uparati madrudrādhikāra sthāne anuparatimantonukrameṇādhikāriṇo bhavanti ca brahmāṇḍāntarnilaya guṇa nilayadvī śrīkaṇṭhaśiṣyā nirañjanāḥ | prathamapralaye madhyamapralaye uparatau sthitau (p. 241) vā paramuktiṃ yānti | anuparatau mahāpralayāntaṃ sā?bhilaṣitā paramukti parāparabhuktibhājo bhavanti | ananta śiṣyāssāñjanāṃ kapālīśādi guṇanilaya brahmaviṣṇavādi madhyamapañcāṣṭakāmare śāntimāha | mahāpralayāvadhi sthitvā mahāpralaye sthitau karmakṣaye vijñāna kaivalyaṃ tadakṣaye pralaye pralayakaivalyaṃ punassṛṣṭau svabhuvanāpatyaṃ soparibhuvanaṃ vā prāpnuvanti malapariṇatau satyāṃ svabhuvanagurunirīkṣitāḥ parāparamuktibhājo bhavanti ca nādhoyānti śrīkaṇṭhaśiṣyāssāñjanāḥ brahmāṇḍāntarnilaya brahmaviṣṇvādayaḥ madhyamapralayāvadhisthitvā guṇanilaya tacchrīkaṇṭhopasaṃhṛtāḥ puna sṛṣṭau buddhi tatvamārabhya kramato bhoga bhujo mahāpralaye sthitau vā karmakṣaye (p. 242) vijñāna kaivalyantadakṣaye pralaye pralayakaivalyaṃ punassṛṣṭau svābhilaṣitabhuktiṃ malapariṇatau satyāṃ svabhuvana gurunirīkṣitāḥ | parāparamuktiṃ vā yānti nātho yānti | athaḥ parikṣīṇakarmaṇāmeva brahmāṇḍāntarnilaya brahmatvādike'dhikārāt | nanu anantaśiṣyo mahāpralayavadhisusthimān dhvaṃsitamalakarmatvāt | svedajakhadyotavat adhikāranibandhana māyājātimattanuḥ madhyamapralaye prakṛtinilaya śrīkaṇṭhabhuvanaṃ prāpya krīḍamānaḥ brahmāṇḍāntarnilaya śrīkaṇṭhaḥ yassa kathaṃ guṇanilaya śrīkaṇṭhaniyojya madhyamapralaye tadupasaṃhāryaṃ kālāgni rudratayā vartata iti sarvajñānottare śrūyate | satyam | madhyamapralaye prākāmya śaktyaddhṛta kālāgnyākṛti mātropasaṃhṛti | (p. 243) athavā tadatiṣṭhitasya kasyacittat sadṛśarudrasyopasaṃhṛti ca gamyate | nanu brahmaviṣṇvādayaḥ nidhane śādyanugṛhītānirañjanāśrṛta svāyaṃbhuvādyāgamāśca śrūyante | satyam | śrīkaṇṭhasya pratiniśaṃ pralayaṃ gantāraḥ | pratyahamadhikāramanupraviśantaḥ brahmaviṣṇvādayo asaṃkhyāḥ teṣu madhye keṣāñcidadhikāre niyogasamanantaraṃ kiñcitkālamatītyavāmalapariṇatau satyāmanugrahapūrvaṃ nirañjanatvamāvirbhavatīti na kiñcidasamañjasam | itthaṃ pratisrotasā māyā sahamāyāgarbhādhikāribhissarvarudrāgra nāyaka śrīkaṇṭhādibhiranekavidhā sroto bhedena lakṣyate bhuvanātmasādhāraṇaikaika māyānusūta sretasi sūkṣmadehātmā sādhāraṇānekamāyānusūta (p. 244) srotāṃsi vidyante | taduktaṃ mataṅge | madhukośa puṭākārāni citāparamāṇubhiriti | śuddha srotāṃsi mahāmāyānusūtāni sādhāraṇaikarūpāṇi sūkṣmadehātmā sādhāraṇaśuddhakalādeḥ pṛthak pṛthak yathocitaṃ śuddhavidyānusūtatvena mahāmāyānusūtatvā saṃbhavāt | māyānusūtāniva mahāmāyānusūtāni bhuvanarūpāṇīti srotaṃsi bahūni santi | taduktam | lalitabhede svacchande - saṃsthitoyaṃbhaso mūrdhni śaktyākārastu śaktyākārastu bhūrbhuvaḥ | apatatvameva tadatha āgneyaṃ tadanantaram | vāyavyannābhāsañcaiva tanmātrāṇindriyāṇi ca | vividhāśca manaścaiva ahaṃkarohyanukramāt | bauddhaṃ gauṇañca deveśi prākṛtaḥ pauruṣaṃ tathā | (p. 245) niyatiḥ kālarāgau ca vidyā caiva kalā tathā | māyātatva tato vidyā īśvaraśca sadāśivaḥ || bindurardhendunairodhi nādonāḍihyataḥ param | ūrdhvaṃ brahmabilaṃ devī śaktitatvamataḥ param || pañcakāraṇasaṃyuktā vyāpinī ca tataḥ param | samanā unmanā caiva prakriyāṇḍairyutantataḥ || yathā cātmānabo devi asaṃkhyātā vyavasthitāḥ | evaṃ vai prakriyāṇḍāni asaṃkhye yāni koṭiśaḥ || ekena varṇite naiva sarvādhvā varṇitaḥ priye | yathā ekaṃ tathā sarvaṃ prakriyāṇḍaṃ vyavasthitam || sarveṣāṃ prakriyāṇḍānāṃ svasvarūpe tu suvṛte | vyāpakastu śivassūkṣmassābāhyantare sthitaḥ || iti | (p. 246) ekaikaṃ prakriyāṇḍaṃ ṣḍaśāṇḍaskandhātmakaṃ jñeyam | anantādima śrīkaṇṭhamadhyamakālāgyāntimāḥ | brahmādayaḥ mantrāḥ āṇavāśśaṃbhavāśśāktāḥ iti tridhā bhavanti | tatrāṇavāstvadhiṣṭheya tayā vāstava vapuṣmanto nirañjanāssāñjanāsvādhikāraṃ nirvattayanto vāstava vapusmatībhi svatassatvalokādi sthiti matībhiḥ brāhmyādibhiḥ pratiniyata svasva bhāryābhirmanobhilaṣitān bhogānapi bhuñjate | śāṃbhavāstadhiṣṭhātṛtayā klipta brahmādyākṛtimān śiva eva | śāktā svadhiṣṭhānatayā kliptā brahmādyākṛtimatī śivaśaktireva | evamityādi ślokārthena māyā parīkṣopasaṃhṛtā | iti śrīśālivāṭipuranivāsi jñānaprakāśācārya viracitāyāṃ pauṣkaravidyāpādavṛttau tṛtīyaḥ paṭalaḥ || (p. 247) paśupaṭalaḥ paśuḥ paśutvasaṃyogān namuktaḥ paśurucyate | yasmātsvadṛkkriyāśālī kalāhīnopyanīśvaraḥ || vyāpakaścinmayassūkṣmaśśivavatsaṃvyavasthitaḥ | māyāparīkṣānantaraṃ paṭalānte anugṛhyetyādinā nanu gṛhītaḥ paśuriti sūcitah paśupadārthaḥ parīkṣyata iti pāṭalikassaṃbandhaḥ | tantravastusaṃbandhaḥ paśupadārthātmakaḥ vākyātmakastvaṇu nityādyaneka vidhaḥ paśutvena malena saha saṃyogassaṃbandha āvāryāvārakalakṣaṇa paśutva saṃyogaḥ nahi saṃyogaḥ saṃśleṣa iti vyākhyeya dvayorapyamūrtatvāt | tasmāt paśutvasaṃyogāccaturthaḥ paśupadārthaḥ paśurucyate tat paśutvānmuktaḥ | tasmānnapaśurucyate | paśuriti na nigamyate yasmāt sa patipadārthentarbhūta (p. 248) sajātīyatayā śivavatsaṃvyavasthitaḥ | kutassamukto yatassukṣmaḥ malādi pāśarahitatvāt sthūlatvādvidurīkṛtaḥ | nanu sūkṣmatvamastīhi paramāṇ.vādīnāṃ na khalu hi śiva sadṛśatvam | satyam | sa muktaścinmayaḥ | nanu yadyapi stassūkṣmatva cinmayatve pāñcarātra dṛṣṭi siddhamukta iva yathā kathañcidyenakenacidupādhinoparuddhavyāptikassa yadi syāt punaḥ kutaśśivasadṛśatvam | satyam | siddhāntasiddhassamukto vyāpakaḥ na yathā kathañcidyenacidupādhinoparuddha vyāptikaḥ | nanu yadyastyapi tatrilakṣaṇatvaṃ asatonabhivyaktatvāddheto sataḥ parvatāderanabhivyakti pūrvābhivyaktyadarśanāt | prāganabhivyakta tat svabhāve pramāṇā bhāvāt | punarasatkāryavāda dṛśā (p. 249) asadutpattitve satkāryavādadṛśā vā sato'bhivyaktitve ghaṭādīnāmivā nityatva prasaṅgācca | paryavasita vivāda vādanirmalatvamātraṃ muktiriti sva saṃprapa...ṃalakāraka dṛṣṭyānabhivyakta śivatve kutaśśiva sadṛśatvam | satyam | samuktaḥ kalāhīnopi nirddhūta cidabhivyakti nimitta sūkṣmadehopi sudṛk kriyāśālī | svadṛk kriyā samṛddhiḥ satsvaśivatvābhivyaktimān | ayamāśayaḥ paśoḥ kiñcijñatva darśanāt | śivasya sarvajñatva śrutestadubhaya vilakṣaṇatayā nanu bhūtajñāna śaktitayā sa pāṣāṇaprakhyo bhavati | asadutpattirasaṃbhāvyedyuttaratra sādhanīyatvāt sato'bhivyaktissusidhyatīti | nanu sataḥ parvatāderanabhivyakti pūrvikābhivyaktirasaṃbhāvyeti kutaḥ kārakaissato'bhivyaktiḥ | (p. 250) tadayuktam | sataḥ prāganabhivyaktiḥ punaḥ kārakavaiyyarthya pratihantrī sadabhivyaktiśca yathā bhavati tathottaratra sādhayāmaḥ | nanu tarhi tvadadṛśāpi sato'bhivyaktasyotpannanāśatva śruteḥ kathamatra samādhiḥ | satyam | dvidhākhalvabhivyaktirekābhisvākārāntarā tiraskṛta pratibandhakāntarāndhakārādi pratibaddha svakārānupalabdhi prāptimadalabdhārthakriyasya ghaṭādeḥ punardīpādikārakaistadutsāraṇa mātreṇopalabdhi prāptimadarthakriyā yojanātmikā | anyā tu mṛtsvarūpādhikāraṇarūpa svakārāntarapratibaddha ghaṭādi kāryā kārānupalabdhi prāptimadalabdhārtha kriyasya vastunaḥ | punaścakrādikārakaistat (p. 251) kāraṇākāraṇe protsāraṇena kāryākārarūpalabdhi prāptimadarthakriyāyojanātmikā atraiva vikṛtikalitābhivyaktiviśeṣa śākalyādyavasthāsu tadanabhivyakti viśeṣecotpatti śabdo nāśaśabdaśca brahmaṇaviśeṣe kaṇṭhādi śabdarūpopacaryate | na puroktaghaṭādi vikṛti vikalitābhivyaktiviśeṣe tadanabhivyaktiviśeṣe ca | tathāpi vakṣyamāṇanayena kvaciccharīrādyapādhikalita samalātma saṃvitteḥ vikṛti vikalitābhivyaktiviśeṣe śarīrādyupādhi vikalita samalātma saṃvitteranabhivyaktiviśeṣe ca sa utpattiśabdassanāśaśabdaścopacaryate | na tu śarīrādyupādhi vikalitaṃ malātmasaṃvittervikṛtibhuvonabhivyakti vyaktyantara vihati traya vikalita sarvadhābhivyakti (p. 252) viśeṣetropacaryate | nanu ghaṭāderandhakārāvaraṇanivṛttiriva malāvaraṇanivṛttiḥ kiṃ kila śivatvābhivyaktiḥ | tanna paṭalādyāvaraṇanivṛtti kriyayā cakṣuśśaktistaṃbhana bījavāsanā nivṛttidvārābhivyakti nimittāñjana sevādirūpasvāṅgavikalayā naca cakṣurāde grāhakaśaktidṛṣṭetyanekāntikatvāt | yathā punasvākāraprotsāraṇaṃ vinā supakva suśikṣita vaidyavyāpṛti nirvartitātyantikapaṭalanivṛttimatī | tadanu paṭalavāsā nivartaka svodbodhaka tadaṃgāñjana sevana kriyā sevitā punastadanapekṣaṇī bhūyo vilupti viratimatī netratejo'bhivyaktiḥ | tathā punasvākāraprotsāraṇaṃ vinā supakva suśikṣitācāryadīkṣākhya śivaśaktyopabṛṃhita vyāpṛti (p. 253) nivartitātyantika malanivṛttimatī satī tadanu adhikāra mala bīja malabhāsanā nivartaka svodbodhaka tadaṃga viśeṣakriyā sevitā punastadanapekṣaṇī bhūyovilupti viratimatī vṛttipariṇati vivartārambha vidhuraniratiśaya śivatva parābhivyaktiḥ | tatassātvabhivyaktiḥ kāraṇarūpasvākārāndhakārābhyāṃ bhūyo daṇḍacakrādikṛta dīpādikṛta vikṛticalita vikṛti vikalita ghaṭākārābhivyaktīva mala śivatva parābhivyaktibhyāṃ bhūyaḥ kalākṛta dīkṣākṛta cidabhivyaktyaparaśivatvābhivyaktīva na bādhyeti | sarvamanavadyaṃ vyakti svarūpatvādabhivyaktervaktyantaraṃ vyaṅgyatvā bhāvāt | pūrvamavisatī śivatvābhivyaktiḥ (p. 254) sahakārisannidhau tathā tadabhivyakti svabhāvā | yathā ghaṭagutpadīpaprakāśaḥ pūrvamapisan ghaṭavidāraṇa kartṛrūpa sahakārisannidhau tat prakāśa svabhāvo na prakāśāntara prakāśya ityata karmamahimnyabhivāde kimabhivyaktirapyasatī kāryaṃ punaruta pūrvamavisatyanabhivyaktimatī satyabhivyaṃgyā yadi satyabhivyaṃgyā tadābhivyakterabhivyaktirapi | tathāpi klipti kalitā tatheti tatra tatretyanavasthāroparūpakutārkikavipalavikalpassadurāpāsta iti | na parihṛtirasyabhistara bhīruṇātra vistīryate | nanu pūrvamukta sūkṣmatva cinmayatva vyāpakatva dṛkkriyā śālitvalakṣaṇacatuṣṭaye satyapi muktaśive kartṛtvasyeśvara (p. 255) prayojya tayānādisiddhatvāt muktāśśivaprerya iti | tannītijña dṛśā śiva preryatvāt kathaṃ śivaśadṛśatvam | satyam | samuktonīśvaraḥ avidyamānaṃ īśvaraprerako yasya sa tathoktaḥ | ayamāśayaḥ asvātantryamānādi siddhamapi kadācinnivartate malādi nimittatvāt kalādivat | tadanivṛtterasāvapi vidyeśvaravat | prayojyatva nimittādhikāra malabaddhassannasaṃpūrṇamanorathatvādamukta eveti śivavadityuktatvācchivādādhikyamaikyañca sukaratvena nirākaraṇīyaṃ kathayantaḥ kriyetyuktatvāt svarūpāvāptereva para niśreyasatvāt kartṛtvasyāpi svarūpatvāt | tadanavāptimatāmasaṃpūrṇamanorathatayā sarvajñatvamātraṃ paṭhantaścānyepi (p. 256) pratikṣiptāḥ paramokṣanirāsakārikāsu | śivādādhikya pādādi nirākṛtissavistareti | vistarabhayānnalikhyate | atha parīkṣārthaṃ viśeṣalakṣaṇaṃ vaktuṃ vibhajate - paśavastrividhā jñeyāssakalaḥ pralyākalaḥ | vijñānākala ityeṣāṃ śruṇudhvaṃ lakṣaṇaṃ kramāt || arthassuvyaktaḥ | kramatassakalaṃ lakṣayati - maloparuddha dṛkcchaktistat prasṛtyaikalādimān | bhogāya karmasaṃbandhassakalaḥ paripaṭhyate || maloparuddha dṛkcchaktiḥ kriyā vinābhūta dṛgityadhyāhāryam | tat prasṛtyai tacchaktyabhivyaktyarthaṃ kalādimān | kalāśabdena sūkṣmadeha lakṣaṇa triṃśattatvamucyate | (p. 257) ādiśabdena sthūladehādikaṃ gṛhyate | bhogāya sukhaduḥkhamohātmavedanāya karmasaṃbandhaḥ nāmiśraṃ pariṇāmata iti parasparopakāreṇa paripakva bhojaka sajātīya karmālaṃbanāt samutthabhāva pratyayabhedena sukhaduḥkhamohātmanopasthitopasthātavya karmasaṃbandhassakalaḥ paripaṭhyate | pralaya kevalinaṃ lakṣayati - prāgvanniruddhadṛkśaktiḥ karmapakātkalojjhitaḥ | karmaṇaiṣyatkalāyogyo yassaca pralayākalaḥ || prāgvanmalena niruddhaṃ dṛkśaktiḥ karmaṇāṃ pakvānāmupabhuktatvād-aparipakvasya na bhogadāna kalādhṛti nirmātratvamiti | tadarthaṃ karmapākāddhetormahāpralaye prāpte kalojjhitaḥ kalayā sūkṣmadeharūpayā ujjhitaḥ (p. 258) muktaḥ tathoktaḥ karmaṇā tadavadhipakvenaiṣyatkalāyogyaḥ sṛṣṭyāraṃbhakālāgamanīya sūkṣmadehānuṣaṃgārhaḥ | yassa ca pralayākalaḥ | vijñānakevalinaṃ lakṣayati - maloparuddhaśaktitvācchūnyakalpasvadṛkkriyaḥ | tṛtīyaṃ paṭhyate tantre nāmnā vijñāna kevalaḥ || śūnya kalpetyasadbhūta sadṛśetyarthaḥ | sukaraślokārthaḥ | prātilomyenaika dvitribandhanaḥ iti jñeyāḥ | sakalastu dvividhaḥ sūkṣmadehī sthūladehīti ceti | punassukṣmadehī ca dvividham | aprāptabāhyaśarīrī praṇaṣṭabāhyaśarīrī ceti | praṇaṣṭabāhyaśarīrī ca dvividhaḥ | sūkṣmadehī san malakarma māyīya bandhīsan tribandhī ca vakṣyamāṇasanyāsādiṣu kutaścidupāyā dvikarmīsan vāsanāvaśānnirddhuta (p. 259) sthūladehopyavaṣṭabdha sūkṣmadehitvāt malamāyīya saṃbandhisan vijñānakaivalyaprāptyavadhidvibandhī ceti | sthūladehī ca dvividhaḥ malakarmamāyīya bandhisan tribandhī ca vijñānāyogasanyāsairbhogādvā karmaṇakṣayāt | saṃskāravaśenaiva cakrabhramavaddhṛtaśarīratvāt tadvāsanā vedanamātra bhuktimān malamāyīya bandhī san dvibandhī ceti | sa eṣa eva sthūladeha vatassamanantaranniravaśeṣa vāsanāt sadyo vijñānakaivalyaṃ prāptimān sāvaśeṣa vāsanāt | vijñāna kaivalya prāptyavadhiprokta dvibandhī praṇaṣṭabāhyaśarīratva prāptimāṃśca bhavati traya sthitindarśayati - māyādāvudarecānte krameṇaiṣāṃ vyavasthitiḥ | (p. 260) avasthānañca bandhena lakṣyate'ṇorvibhutvataḥ || bandhe neti sakalasya māyākāryakalānubandhena pralaya kevalinastadanubandha yogyakarakarmānubandhena vijñāna kevalinastadubhaya vidhuramalānubandhena lakṣyate | tadupacārabījato dṛśyate | itarapadārthassugamaḥ | ṛṣayaḥ yadyevaṃ vijñānakevalino māyā saṃsparśinyuktiranucitetyāśaṃkayanti - vijñānakevalāṇūnāṃ bandhastu mala eva hi | malasya vyāpakatvena māyānte saṃsthitiḥ katham || māyāṃ pratītyadyāhāryam | sugamaślokārthaḥ | īśvaraḥ - bhadraṃ viprā mahāprājñāśśuddhādhvā yaḥ puroditaḥ | bhokṣyamāṇatayā tasya bhuktatvenetarasya ca || (p. 261) arthādvyavasthitā madhye proktā vijñānakevalāḥ | vijñānakevalāssākṣātta eva muni puṃgavāḥ || śuddhādhvavartinaḥ paścāt bhaviṣyanti śivecchayā | itarasyā śuddhādhvanaḥ arthād ukta prayojanāt | sāddha ślokenyapadārthassulabhaḥ | he munipuṃgavāḥ | sākṣāt atha sakalatva pralayākalatva dvibhāvā vyavahitopariśivatvaikabhāvā pihitakaivalya svalakṣaṇāt ta eva vijñānakevalāḥ āgamasiddhatvāt | punaḥ kenāpyapratikṣepyāḥ yukti siddhāśca paśavaḥ karmamāyātmika bandhitā api kevalamalayuktāssaṃbhavanti | tadvyatiriktamalasya bandhatvenābhyupagamāt | yo yat bandhavyatirikto yeṣāṃ bandhassa tadā bhāvepi teṣāṃ bandhasiddhaḥ nigalādivaditi (p. 262) paścānmalaparipāke śivecchayā niradhikaraṇa śivadīkṣayā labdhā pāraśivatvalakṣaṇa svalakṣaṇāparaśiva svanāmasāmavihitamalamātrayuktatvavijñānakaivalya paśutvalakṣaṇa sva lakṣaṇavijñānakevala svanāmānaśśiva jātī yāhyati malaparipāka vaśāt sadyaṃ paramuktimadbhyo'vaśiṣṭāmalaparipāka māndyāt śuddhādhvavartino bhaviṣyanti | tatra vartināṃ malarahitatvāt na vijñānakaivalya lakṣaṇamityapara śivalakṣaṇāt pataya eva punaśśivadīkṣāṃ vinā na śuddhavatmapraveśa iti bhāvaḥ | aparipakvamalāstu dīkṣā śuddhi vidhūratvāt | sa malatvānmalamātra yuktatvaṃ vijñānakaivalyalakṣaṇamityuktatvānmāyopariśuddhavidyātho malaparipākāntaṃ vijñānakaivalyavantassantiṣṭhanti | (p. 263) niyamayati - aṇorniyāmakatvena māyāvacchuddhavartmanaḥ | tadvartino na sakalāḥ kintu vijñānakevalāḥ || adhikāramalopetāśśivecchānumatassadā | aṇorātmanaḥ kāryadvārā pralayakaivalyaprāpti pūrvā śuddhakalākalita sakalasyeti niyāmakatvena māyāvat śuddhavartmana idamasya vijñanakaivalya prāpti pūrvadīkṣā labdha śuddhakalā kalitā paraśivasya netarasyeti niyāmakatvena niyati kārakatvena tadvartino saṃkhyātāssarvena sakalāḥ | pralayakaivalya prāptipūrvā śuddhakalā kalitā | kintu vijñānakevalaḥ śuddhavidyādhastanasthānavartiṣvasaṃkhyā teṣu vijñānakevaleṣu (p. 264) pakva malāste dīkṣākṛta svāparaśivatvābhivyakti svāparaśivanāma svaśuddhakalākalita śuddhavartmasthitibhiḥ pihitakaivalya paśutvalakṣaṇa svalakṣaṇavijñānakevala sva nāma sva mala kalita śuddha vidyādhasthiti kliptimantaḥ | natu vijñānakevalāstatra sthitā iti vyākhyeyaḥ | teṣāṃ malamātra yukta svalakṣaṇāt śuddhavartmavartīnāṃ tu malottīrṇatvāt | adhikāramalo bhetāḥ malasahakṛta māyīya viparīta pratipatyātmapuṃsatvamalavantassakalā iva dṛkkriyā vārakānādimalamāyātyanta vicchittermahāmāyāyāṃ malarahita vāsanā samuttha sṛṣṭyādi nirmāṇabhogabhuktirakti lakṣaṇādhikāra malopetāḥ mahāpralaye niśśeṣataḥ pāratantryādvinirmuktāḥ (p. 265) paramuktiṃ gamiṣyanti iti tadavadhi sadāsarvadā śivecchānumatāḥ anatilaṃghita śivaśaktitantrāḥ | yadyevaṃ māyāmaṇḍalasthanāṃ sakalānāndīkṣayā śuddhādhvabhogaprāptyarthantu gurūkṛtayojanā vyarthetyāśaṃkya pariṇata malānāmasmadādīnāmapi dīkṣayā kalātatvānta śudhyā sūkṣmadeha śuddhi samanantaraṃ karmaśuddheḥ prāk pralaya kaivalyaṃ siddhamiti kṛtvā karmaśuddhi samanantaraṃ vijñānakaivalya prāpti pūrvamanupadameva tadaṅgātyanta malakṣayakaryā kriyayā śuddhādhva prāptirapariṇata malānāntadvicitayātāvarthā tayā vijñānakaivalyamātra prāptirastīti sūcayan tatsiddhi darśayati - (p. 266) vijñānakevalānāntu siddhau yuktirihocyate | kalā tatvāntaśodhinyā dīkṣayā jñānatopi vā || yogena bhogato vātha sanyāsādvā parikṣaye | karmaṇāntu tadāyatta māyāyāśca parīkṣayāt || mala eko viśiṣṭasyāt tasmādvijñāna kevalāḥ | kalātatvānta śodhinyā dīkṣayā jñānatopi vā | kalā puruṣa viveke kṛta prāyātvānmāyāpuruṣavivekasya māyāpuruṣavivekaviṣaya jñānādapi vā yogena pratyāhārādyaṃgopakṛtacitta jayātma māyā puruṣavivekaphalena vāsanyāsād vā sarvametadīśvarāyeti īśvarārpaṇalakṣaṇakarma sanyāsād vā | atha bhogato vā īśvarārpita karmaphalavedanātma bhogād vā karmaṇāntu (p. 267) parīkṣaya ityanuṣaṅgaḥ śeṣaṃ sugamam | vedāntasāṃkhya kṣapaṇasaugāta pāñcarātrapādārthika dṛṣtyabhyāsajanita jñānādinā bhavatu vijñānakaivalyaṃ kimetairviśiṣṭairiti hṛdisamāśaṃkyarāgādīn tadabhyāsato vivicyāparijñānānnakarmakṣaya iti tad vijñāninassakalatvan namuñcatītyāha - bauddhādidṛṣṭimuktānāṃ kaivalyamapi neṣyate | yatastadbuddhitatvordhve karmaṇāmaparikṣayaḥ || sa kalā eva te jñeyāḥ kalāyogo yata sthitaḥ | vedāntavidādīnāmapi pratisvāvardhudhvoktiḥ kriyatāṃ sukarokṣarārthaḥ | pralaya kevala siddhindarśayati - evamevāṇavoyukti siddhāḥ pralayakevalāḥ | (p. 268) tatvānāmupasaṃhāre pralayātkarmaṇothavā | tyaktasūkṣmabahirdehā eṣyadbhoganivandhanaiḥ || apakvaiḥ karmabhiryuktā iṣyatāṃ pralayā kalāḥ | tatvānāṃ sthūlasūkṣmarūpāṇāmupasaṃhāre laye jāte athavā athavetyekaikoktyā siddhyantīti bhāvaḥ karmaṇastatvasthiti kāraṇatayā pakvasya pralayāt sukhādilakṣaṇāt svapariṇate svakartṛbhukti purassaraṃ kṣayāt tyaktetyanuṣaṃgaḥ spaṣṭastaditarapadārthaḥ | sakalasiddhindarśayati - sakalāstu kalāyogāt sūkṣmā sthūlā ca sā dvidhā | pratipuṅaniyatantatvaṃ kalādyavanipaścimam || svecchayaivānugṛhṇāti pralayāṇūnapīśvaraḥ | (p. 269) pratipuṅaniyatamasādhāraṇadehātmakantatvaṃ sūkṣmākalāḥ | kalādyavanipaścimaṃ kapālīśādi kālāgnyanta sādhāraṇa bhuvanātmakantatvaṃ sthūlā kalā ātmāntarairapi bhogyatvāt | sādhāraṇāsādhāraṇoktimat bhuvanajadehādikamapyatrāntarbhūtam | pūrvārdharthaspaṣṭaḥ tadānīṃ gurvadhikaraṇatvāyogāt pralayāṇu napi vijñānāṇuniva śivasvecchayā niradhikaraṇa svaśaktyaivānugṛhṇanti pāśavimukti śivatvābhivyaktī bhavatāṃ syātāmiti saṃkalpayati | ṛṣayaḥ - atha karmasamatve'ṇoranugraha iheṣyate | karmasāmyañca bhogena kathameṣāmanugrahaḥ || iha sakalaviṣaye aṇorātmanaḥ karmasamatve pākena (p. 270) bhogyakāla dānena bhāvyam | eṣāṃ pralayākalānāṃ tadasaṃbhavāt anugrahaḥ kathamiṣyate | mala pākamantarānugrahakāraṇaṃ karmasāmyamiti kenoktaṃ pūrvāparokti viruddhārtha vidhātṛbhirvaktuṃ kilocitamidam | maduktistantāntare yathā kvacit samṛtthāpi madabhipretaṃ viruddhaṃ jñātvārthaḥ kriyatāmiti sūcayannīśvaraḥ samāsakte - samatvaṃ karmaṇānnātra nimittantadanugrahe | paripāko malasyaiva kintvanugrahakāraṇam || sulabhaślokārthaḥ | anyathā bādhāstītyāha - kiñcaiṣyadbhogahetūni santiyeṣāmanugrahe | nate śivasya viṣayāḥ kintu pakvā svakarmaṇā || (p. 271) sarvatrakarmasāmyasya yadyanugraha hetutā | vijñānakevalānāntu bhavat kathamanugrahaḥ || kiñcānugraharūpakāryā va cchinnatayā hetutvaṃ vaktavyamiti sarvatrānugraha hetutā | karmasāmyasya yadyasti yeṣāmeṣyatbhogahetuni aparipakvāni karmāṇi santi nate pralayākalāḥ | śivasyānugrahe viṣayāḥ | kintu svakarmaṇā pakvāḥ paripakva karmāṇāssakalāviṣayā iti kila saṃpannantarhi punakarmanirapekṣitatvāt | vijñānakevalānāmanugrahaḥ kathaṃ bhavet na sambhāvyaḥ kathañcidapītyarthaḥ | vijñānākalasyāvijñānākalāvasthā lakṣaṇa svaphalasūkṣma svaśarīrandurlakṣya karmaṇāṃ sāmyaṃ śaktipātakāraṇamastītyāhuḥ | (p. 272) kecidācāryāḥ tadapi vijñāna kevalānāntu bhavet kathamanugraha iti | śivākṣepoktyā nirastantathā hi vijñānayoga sanyāsabhogānāṃ pratyekaṃ pratipuruṣaṃ vijñāna kaivalyaikacaritārthānāṃ punarmilitānāmavirodhitvena samavirodhānyonya sannipātasamatvaṃ kathaṃ syāt māyāpuruṣavivekalakṣaṇā dvitīyā pratibhaṭavijñānaikacaritakaivalyasya vijñānakalānyatamasya vā karmasamatvaṃ kathaṃ syāt sakalaviṣaye vā tadapekṣāsti kinnetyāha - sakalānāñca sarvatra karmasāmyannakāraṇam | yataḥ karmasamatvepi tadanyeṣāntu karmaṇām || apākeparameśājñā'viruddhānya pradā sthitā | (p. 273) karmaṇopyasya sāmye va pakve taditarepi ca || taṃ pratyevaiśvarīśaktirupasarpati tacchide | anugrahe tato neṣṭaṃ tat sāmānyamunipuṃgavāḥ || sakalānāñca sarvatra vartamānaṃ karmasāmyannakāraṇannacānugraha nimittaṃ śrutam | anyārthapradatvānārhatayā kvacit karmasāmye padokta śrutāpi punaḥ kākatālidhanyāyamavalaṃbyetyāśayaḥ | ata eva anyārtha padatvānarhatayātra kiraṇe samekarmaṇi sañjāte kālāntara vaśāttadaḥ | ityatra bhagavatā rāmakaṇṭhe na kālapākavaśāditi kṛtvā malapariṇatyarthatayā vyākhyāya samekarmaṇītyatra na hṛṣyatyupakāreṇa na pākāreṇa kupyati | yassamassarvatra bhūteṣu jīvamuktassa ucyate | (p. 274) iti śruta prākṛta sva karmaphalalakṣaṇopakārāvakārakarmaṇi samatyarthānantaramāvākya vyākhyātam | mṛgendrepi karmavyakti dvayaṃ samityatrāvi tathā vyākhyātam | karmasāmyannakāraṇamityatra hetu darśayati | tataḥ yasmāt kāraṇāt karmasamatvepi keṣāñcit karmāṇāṃ sāmyepi tadanyeṣāntu karmāṇāmapāke parameśājñā śivaśaktiḥ | kimanugrāhikā patati netyāha | viruddhetyādi viruddhātarodhādhinimokṣa pratibandhinī anya pradā muktitarasabhoga sākalyadātrī punaratha pralayakaivalya dātrī sthitā | asya puroktasya karmaṇo'tra jātyaikavacanam | sāmye bhogadāna kālasamatve taditarepi ca samastakarmaṇi (p. 275) pakvetaṃ tat karmaṇi pratyaivaiśvarī śaktistirodhānanakatritacchide tat samastakarmacchedāya vijñānakaivalya dānāya ca upasarpati upayāti saṃkalpayati | nahi muktaye | he munipuṃgavāḥ | tatvonugrahe kāraṇatatvena karmasāmyanneṣṭaṃ tadeva bhūyo vivicya darśayituṃ māyā paṭale parīkṣitā vaśiṣṭaṃ karmasvarūpaṃ nirūpayati - karmehatrividhandṛṣṭā dṛṣṭajanmopabhogyakam | tathā'niyatakālopabhogyañceti samāsataḥ || lakṣaṇoktyā'rthasugamanīyaḥ | tatra dṛṣṭabhogyaṃ karmadarśayati - āyuryogogalucyādi siddho mantraprabhāvataḥ | tajjanmanyeva phalado dṛṣṭa bhogyantaducyate || āyurvardhanakaro yoga āyuryogassatu galucyādi (p. 276) siddhaḥ amṛtavalyādauṣadha balenābhyastaḥ jaḍasya svataḥ pravṛttiśūnyatvānmatra prabhāvataḥ taduddiśya japtadhyāna devatā mahimnā tajjanmanyeva phaladaḥ śatāyuḥ puruṣa iti śrutiniyatimatikramya svecchākālīna taddehastiti kārakaḥ tat karmadṛṣṭabhogyamucyate | adṛṣṭabhogyandarśayati - svārājyāvīcibhogyauyau dehānte puṇyapāpayoḥ | adṛṣṭaṃ vedanīyan tat karmoktaṃ śiva darśane || dehānte śarīrapāte puṇyapāpayoḥ phalarūpau svārājyāvīcibhogyau svargarājyāvīci naralakṣaṇabhogyauyau tat saṃbandhi tat puṇya pāparūpaṃ karma śiva darśane śivaśāstre adṛṣṭaṃ vedanīyaṃ bhogyamuktam | (p. 277) anīyatabhogyaṃ darśayati - aśvamedho dvijavadhaḥ kṛtakālena bhogadaḥ | tayossamuccayayogādekastu prabalaḥ purā || anyoniyatakālasyādyavanmadhyepi karmaṇām | aśvamedhaḥ kenacit kṛtaḥ kālena pākena bhogadaḥ tasya svargaprāptilakṣaṇa bhogandātumudyuktaḥ tena dvijadvija vadhopi kṛtastadānīṃ kālena bhogadaḥ narakaprāptilakṣaṇabhogandātumudyuktaḥ tayossamuccayā yogāt | samakāla bhogadāne nā yogāt | tatra prabalastu ekaḥ purā prathamamanīyativyavahita niyantṛśaktiprerito bhogandadāti | anyastaditaraḥ karmāntaditareṣāṃ madhyepi yāvat prabalaḥ prabalaḥ purā purā bhogandadāti | (p. 278) tāvadaniyata kālasyāt avidyamāno niyatakālassamabhogadānakālo yasya sa tathoktaḥ samabalatve kimityata āha - dvayoraihikayostulya phalayossaṃbhavesati | klaibyā klaibyātmanostatra patitā śaktiraiśvarī || karmāntaraṃ samuccitya balādanyatarasya tu | tadātadbalavadbhogyamanyatkālāntare bhavet || aihikayerasmin loke bhavaphalasaṃbandhinoḥ tulyaphalayoḥ samabala svakāryayo klaibyā klaivyātmanoḥ napuṃsakatva puṃstva svakārya svarūpayorviruddhakarmaṇoḥ saṃbhave pākena phalajananaṃ na mukhye sati tatrobhayatra patitā saṃkliptimatī aiśvarī śivasaṃbandhinīśaktiḥ | (p. 279) tatrānyatarasya ekasya sajātīyaṃ karmāntaraṃ balāt brahmaṇāpi dustara svasaṃkalpalakṣaṇārthakriyayā samuccitya saṃyojya sahāyīkṛtya tadā balavattat karmabhogyaṃ vidhatte aniyatamanyat napuṃsakatvaṃ vā kālāntare bhogyaṃ bhavet parādho lokaprāptiphalayossamatve dvipuruṣākṛṣṭakāminyādau rājakrūraśaktivattatra patitā śivatirodhāna śaktireva | tadvayaṃ vināśya pakvaṃ virodhilakṣaṇa vilakṣitaṃ karmāntaraṃ bhogyaṃ karotītyāha - tathāmuṣmikayoraśva medhadvijavadhātmanoḥ | yugapatsaṃbhave śaktirdvayorapi vināśinī || anyat karmasamaṃ bhogyaṃ vidhatte puruṣasya sā | (p. 280) dvipuruṣākṛṣṭakāminyāṃ rājājñeva viruddhadvikarmavināśinī pakvā viruddhānya karmaphaladātrī dvikarmākṛṣṭapuruṣe patanti asatīva vartiniṃ niyatiṃ punassañcodayanti puruṣaṃ samuddhṛtya karmāntaraphale niyamayati | aśvamedha brahmahattilakṣaṇasamabalakarma sāmyasyāpi tirodhaśaktyā svanāśaphale caritārthatvāt kathaṃ svacaritamuktilakṣaṇa phalantat sāmyam | amuṣmiṃ bhavā vā muṣmikau tayo rāmuṣmikayoḥ | subodhya ślokārthaḥ | prabalapratibaddhā niyatakālayo samatve svagatindarśayati - tatrāniyatayossadyassambhave paripakvayoḥ | viruddhayośca sā śaktistannāśenānyabhāgadā || (p. 281) tayornāśastannāśastena tannāśenānye anuṣaṃgaḥ | sucaritavya ślokārthaḥ | upalakṣaṇañcaitat sajātīyatvepi svargabrahmaloka svaphalayoḥ rauravāvīcī svaphalayorapi sāmyepi viruddhatvādaśvamedha brahmahatyoriva vināśinīti | nanu paścādanuṣṭhitasya pūrvānuṣṭhitena samatvaṃ kathaṃ syāt | tadayuktam | kṛṣyādiṣu tathā vidhasya vegena pākena samaphaladānadarśanāt ananvīśvaraśaktiraviruddhatvepi kimiti na patati tadayuktam | yathāhyananta suśikṣitopyarjunādi dhanurddharo na sadaiva śatruto vinirgataṃ śarādyāyudha jātam | svaśaraiścinakti | apitu yadā svaśarīropaghātā yā yuṣyakarmavirodhena (p. 282) tadupasthitaṃ bhavati | tasminnevakāle viruddhatvādevacchinakti | tathā virodhe bhagavān svaśaktiṃ prayuṅakta iti sarvakarmasamagatindarśayati - yadānyatkarmasarvañca samantasya vināśinī | tadā vijñānakaivalyaṃ puṃsassyātkarmanāśataḥ || samībhūta karmānyatsarvaṃ karma ca samantasya samastakarmaṇaśśivaśaktiḥ rodhakarī vināśinī bhavati | tadā tataḥ karmanāśato hetoḥ puṃso vijñānakaivalyaṃ syāt na muktiḥ itthaṃ karmasāmyasya anugraha śaktipāta hetutvanniṣidhyamalapākasyetyupasaṃharati - karmanāśānmalasyāpi vipāke sahakāriṇaḥ | (p. 283) patatyunmīlinīśaktistadanugraharūpiṇī || nanu vikarmiṇāṃ vijñānakevalināṃ nāmiśraṃ pariṇamata iti nyāyena kathaṃ malasya pākaḥ | satyam | vijñānayogasanyāsairbhogād vā karmaṇakṣaye | tat karmāyatta dehādeḥ kṣayāntat bhoktṛtā kṣayaḥ | malopi pakva ṣaṣṭhosmāt sahakāri vaśādvijāḥ || ityuktam | vismṛtiṃ kiṃ smaryatāmityāha | seti | sahakāriṇaḥ karmanāśādapi karmasvaphalasūkṣmadehadidvārā svavāsanāṃ male kṛtvā prayāti pralayamiti śruteḥ | male svaphalādvārā svakṣayāt pūrvaṃ | svanihata svavāsana karmakṣayādapi malasya pākepi śabdāt pralayāṇūnāṃ karmāstitvepi paurṇāka sakalāvasthā (p. 284) bhuktabhoga svanihita vāsanā balāt | sa kalānāñca sākṣātkarmaphalabhogamiśratvāt pāke tīvratarādi lakṣaṇe unmīlanī malapariṇatimatyāścicchakteśśivapadāvalokanaphalavatī | yadvā acidanugrahavimukhī cidanugrahonmukhī | ata eva tadanugraharūpiṇī | tacchinmukti vyaktilakṣaṇa svakāryavatī śaktiḥ | tīvratara pākādi maladharmānuvartanāt klipta tīvratarādimatī patati saṃsārabhītirmuktyāsaktiścāsya jāyatāmiti saṃkalpayati kaiścitkarmanāśāddhetoḥ patatīti vyākhyātam | sarvabandhakṣayakarīsatī patati na tadarthamātraṃ śaktiḥ patatīti sahakāriṇa iti padasya vaiyyathyādapi (p. 285) tadasaditi sphurati | tatra sakalānāmapi kvacidatyutkaṭamalaparipāka vaśāt | samaste karmaṇi pakve patati tatra patana mātrāt | karmanāśena tadvāsanāmavalaṃbya śarīrasthiti dīkṣādikaṃ pravartate | ata eva sarvabandhakṣayarūpiṇyāṃ sadyo nirvāṇadīkṣāyāṃ tasyāmapi śarīraṃ saṃskāravaśāccakra bhramavat kiyantaṃ kālaṃ tiṣṭhantīti | mataṅge aśuddhavidyātatvapaṭale | tadidaṃ prapañcitam | kvacinmalapākamāndyāt karmaṇyaparipakvepi patati | nanu aparipakvasya kathannāśaḥ | satyam | mantrasaṃskārāt pākaṃ prāpya vinaśyati | taduktam | nanvapakvānikarmāṇi bhujyante yugapat katham | apakvānyavikarmāṇi mantraśakti (p. 286) prabhāvataḥ || akāla puṣpaprasava nyāyāt prāpnoti pakvatām | anena dehena yugapat bhukte prākāmyavāniti | kiraṇepi - anekabhavikaṃ karmadagdhaṃ bījamivāṇubhiḥ | bhaviṣyadapi saṃruddhaṃ yena dantaddhibhoga | iti || sakalānāṃ śakti patanānupadājjātandarśayati - tasyāṃ patitamātrāyāṃ malasyādho niyāmikā | śaktiṃ nivartate tasyāṃ nivṛttāyāṃ mahātmanaḥ || vairāgyaṃ jāyate kṣipraṃ saṃsārādduḥkha sāgarāt | didṛkṣā jāyateśśaṃbho pādapaṃkajayorapi || kadādrakṣyāmi deveśaṃ mokṣyehaṃ bandhataḥ kadā | ko vā darśayitā śaṃbhoriti sañjāyate matiḥ || (p. 287) evaṃ saṃsāratobhīta manugṛhṇāti ceśvaraḥ | tasyāṃ śivarāgasaṃyuta śivaśaktau patitamātrāyāṃ ayoniyāmikā saṃsāra sthityacyutikarī | natu cicchakti tiraskatridīkṣayā seti vakṣyamāṇatvānmalasya śaktimalasya pot balinī tādṛśī bhagavataśśaktiśca nivartate | asativa tiṣṭati tasyāṃ nivṛttāyāṃ saṃsārā śaktikararāgasyāpyasata iva vartanāt mahātmanaśśaktipāta pavitri tasya vairāgyetyanuṣanyeśvara ityantārthassukaratvāt sukartavyaḥ | kathamanugrahātītyata āha - tadyogyatānusāreṇa karuṇāgarbhayādṛśā | punāti sādhikāreṇa yaṃ vāpi parameśvaraḥ || (p. 288) parameśvaro kurvadhikaraṇaśśivaḥ karuṇā garbhayā ghrāṇāśrayāgarbhayā dṛśā dṛṣyā tadyogyatānusāreṇa vairāgyādyanurūpeṇa dṛśāvalokanānantarakalpitena sādhikāreṇa guruśuśrūṣādhikāreṇa saha vartanena nahi dīkṣā vyākhyā pratiṣṭhā mātrādhikāreṇa saha vartaneneti yaṃ vāpītyuttaratra ukti virodhāt yaṃ vāpi varṇāśrameṇa nikṛṣṭamapi punāti śudhyati | taduktaṃ mataṅge - sarvatrānugrāhakaḥ proktaḥ patyuddhamonnivāritaḥ | brahmādisthāvarāntasya bhūtavargasya kṛtsnaśaḥ || nirapekṣya karotyāla aṇorātmasamaṃ balamiti | yomavyāptistavepi | jāti niyamena na yuktaṃ muktisukhaṃ pūrṇatāṃ dadātyapitu | sarvebhyo bhūtebhya sukhaprado (p. 289) yo namostu tasmai ta iti | dīkṣā saṃjñīteyamityāha - yayānugraharūpiṇyā śaktergati nirodhikā | malasya kṣīyate śaktissā dīkṣā śāṃbhavīkriyā || yayānugraharūpiṇyā cidṛṣyavalokanādirūpayā śakterātmanaścicchaktergate sarvaviṣayī kṛternirodhikādiraskatrigati nirodhikā | malasyānantapuruṣa śaktyādyavṛttirūpaśaktīnāṃ madhye cidanugraharūpa śivaśaktipāta pavitrī tasya saṃbandhinī śaktiḥ kṣīyate | nanu malasya vārakatvarūpadharmasyāgne rūrdhvajvalanātmakasye va sahajatvāt | tannivṛtyāmalasyāpi kṣaye hyekamokṣe sarvamokṣaprasaṅgaḥ | tanna | (p. 290) kālikādibhiranaikāntakatvāt | kālikākambukasaṃbandhinyā satāṃ mṛtaṇḍulāvṛtilakṣaṇaśśakterviṣaya saṃbandhinnāśakteśca kṣayānnakālikādīnāmakṣayaḥ mantradīkṣātmanā malasya śakterāvārakatva svabhāvasyāgneśśakterdāhaka svabhāvasyeva kṣayo nivṛttilakṣaṇā'nyathā bhāva kriyate | tatastadānīṃ rūpāntara pariṇatirbhaviṣyatīti na svasvarūpā bhāvaḥ | malaśakterāvārakatvalakṣaṇa svabhāvānnivṛttilakṣaṇa svabhāvāntarapariṇate svarūpatvepi āmayādviśliṣṭapuruṣa itīva śaktisaṃrodhādubhayatra vibhutvena deśāntara nayanā saṃbhavepi malādviśliṣṭassa iti kathyate | yadyevam puruṣasyāvāryatva lakṣaṇa (p. 291) nivṛttilakṣaṇa svabhāvāt svabhāvāntara pariṇatirastīti jaḍatvā vinā bhūta vikārisyāt | tanna kālikārtha nivṛtyānatātrasya kaścidvikāro dṛśyate | yathā tathā puruṣasthānīyasya viṣayasya śaktau nivṛttitāyāṃ na kadācit varṇākṛtyādi svarūpanāśo dṛśyate | yathā tathā katakavṛkṣasya phalaṃ meghajādi sahajakanduṣvabhukta eva jale prakṣiptakaluṣa śaktessaṃrodhaṃ vidadhallakṣyate | nanu jalāt kimapi svabhāvañjalenyasmāt svabhāvāntaraṃ jalā svabhāvamādāyā patyānyatra kṣipet | kāluṣyamātrameva tena kṣīyate | yathā tathā cakṣuḥ paṭalanivṛtyāñjana sevādinā punastaccakṣuśśaktyuktaṃ bhakaratadvāsanā (p. 292) nivṛtyā ca svabhāva nāma svaśakti vikṛti vikalita sadabhivyaktiṃ vinā na svabhāvāntarā pātanena kaścidvikāro dṛśyate | yathā tathātmani malasannidhānā kṛtatvādāvāryatvasya sahaja svabhāvatvā bhāvāt tannivṛttidvārā sahaja sva sarvajñatvātma śivatva vikṛti vikalita sadabhivyakti karīti na vakṣyamāṇa dīkṣā vikāraṇī | taduktaṃ bhogakārikāsu - svarūpavyaktilābhācca na vikāro na nāśiteti | nanu malāpekṣamapi tadāvāryatva paśutvāparokti madakatṛtvā pṛthak bhūtājñatvasyāti sā malasyāti śuddhaśivatvalakṣaṇa sahaja svabhāvena sahaikātmavartitvaṃ viruddhatvānnopapadyate | tathā kṣipantaśca bhagavatā mataṃgena - (p. 293) śivatvamati śuddhaṃ syāt paśutvamati sāmalam | asmādvirodhādekatvaṃ bhagavan gamyate katham || iti sahajasvabhāvasya nivartayitumaśakyatvānnahiśivatva nivartanenājñatvasya vṛttitvaṃ yadipunaśśivamajñānena saha vidyamānantarhi tatrākiñcit kara eva malaḥ yato malasya śivatva vighaṭanameva kiñcit karatvannetaradupalabhyate | atha śivatva nivartanena malaḥ kiñcitkara ityucyate | tadayuktam | sahaja svabhāva vighaṭanatvādātmanopyabhāva prasajyate | atrocyate | yathāgnerviruddhatvamapi toyaṃ śītalakṣaṇa sahajasvabhāvamagninā saṃyuktameva svaviruddhandāha lakṣaṇaṃ kāryaṃ karoti | tathā malena viruddhena saṃyuktantacchivatvaṃ (p. 294) svaviruddhamarthaviṣayā jñānakriyālakṣaṇakāryaṃ svasanniviṣṭatayā karotīti nakadācit kathañcit kasyacit sahajasya svabhāvasyātra bhāvaḥ vastvabhāva prasaṃga iti | taduktaṃ mataṅge - viruddhamagninātoyaṃ yuktandahati tatkṣaṇāt | astitvānmuniśārdūla virodhatra na yujyate || taduktañca sarvajñānottare - tāmṛsyaiva tu hematvaṃ antarlina yathā sthitam | antarlīnaṃ tathā jñeyaṃ śivatvaṃ pudgalasya tu || iti | nanu yathā śītalakṣaṇa svabhāvaṃ śivenatvaṃ malena saṃyuktaṃ tadviparītamajñatvāt kartṛtvārtha kriyātmā jñānakriyālakṣaṇaṃ svaviruddhaṃ kāryaṃ karotītyukte sati (p. 295) na viṣamassadṛṣṭāntaḥ yadi dāhajñānalakṣaṇamityuktaṃ tarhi dārṣṭāntikepyajñānamityukte sa viṣama ityāvārakalakṣaṇaṃ kāryaṃ karotīti vaktavyam | satyam | yathā śītasvabhāvañjalamagnisaṃbandhāt | svaviruddhā śītalakṣaṇa kāryakaraṃ bhutvāgnerdāhasya lakṣaṇe śarīrādi vastuni tadā svadāhalakṣaṇakāryaṃ kartumavakāśandadātītyupacārāt dāhalakṣaṇaṃ kāryaṃ karotītyucyate | tathā sarvārtha dṛk kriyālakṣaṇasvabhāvaṃ śivatvaṃ malasaṃbandhāt svaviruddhā jñānakriyālakṣaṇakāryakaraṃ bhūtvā malasyāvāryalakṣaṇātma vastuni svāvṛtilakṣaṇaṃ kāryaṃ kartumavakāśandadātītyupacārāttadā vṛtilakṣaṇa kāryaṃ karotītyucyatāmiti (p. 296) na viṣamassadṛṣṭāntaḥ sarvajñatva sarvakartṛtvalakṣaṇaṃ śivatvaṃ svata svātmani tadviparītalakṣaṇaṃ śivatvātyantābhāvalakṣaṇamaśimajñatvāt katṛtvalakṣaṇaṃ malaviṣayopahitamamale viṣaye va vidyamānamiti bhinnaviṣayatvānna śivatva paśutvayossahānavasthā lakṣaṇo virodhaḥ | bhavatāmapi sāṃkhyacchāyāvalaṃbinaṃ yadi śuddhaḥ puruṣaḥ kathantasya viparīta pratipattiravidyā | atha svātmani śuddhatvaṃ viṣayetu viparīta pratipattiravidyeti bhinnaviṣayatve nātravirodhaḥ pratihriyate bhavadbhiryaduktam | sarvamālambane bhrāntannasvātmani kathañcaneti | taditaratrāpi samanamanaikatra paryanuyogaḥ | ubhayatra (p. 297) doṣa parihāra samatvāt | naikaḥ paryanuyoktavyaḥ | alamanena vistarabhīrutvāt prakṛtaprasaktānuprasaktāti prasṛtaprasaṃgena prakṛtamanusarāma | sā śāṃbhavī śivaśaktyātmikā kriyā sarvānugrahārthaṃ śāṃbhavyādi bhedabhinnā dīkṣādāna kṣapaṇadharmatvād dīkṣā saṃjñitā guruśiṣyasaṃbandhena vinānugraho na jāghaṭītīti saṃbandhopi śivena vinā na jāghaṭitītyāha - anugrāhyasya vinaye tathānugrāhakasya ca | kāruṇye sa śivaḥ kartā tayoryogassudurlabhaḥ || tatrānugrāhyasya vyañjanīya śivatva śiṣyasya viśiṣṭanayo vinayaḥ | guru sa paryātmakaḥ tasminvinaye prerako bhūtvā guguṇā tadanugrāhyalakṣaṇa saṃbandhaṃ (p. 298) karoti | anugrāhakasya tacchivatvāvyañjakaguroḥ karuṇaiva kāruṇyaṃ caturvarṇāditvāt ṣyaṅapratyayaḥ tasminkāruṇye ca śabdādanugrahecchāyāmapi prekako bhūtvā śiṣyeṇa tadanugrahāt lakṣaṇasaṃbandhaṃ karoti | anyathā śivapreraṇaṃ vinā tayoryogassaṃbandhaḥ | anugrāhya anugrāhakalakṣaṇaḥ sudurlabhaḥ | duḥkhenāpi labdhumaśakya | upasaṃharati - etairlakṣyairavicchinnaiśśaktipāto mahātmabhiḥ | anumeyo na dīkṣaiṣā śaktipātā pavitritaiḥ || anye śrutyādi saṃsiddhāśśivadharmāśca deśikaiḥ | śiṣyāṇāṃ śaktipātārthaṃ parīkṣyāśśivaśāsane || etairlakṣmairavicchinnaiḥ purokta vairāgyādibhiścinnaiḥ (p. 299) saṃvatsarānta.....gnaśśaktītyanuṣajya sukaratvāditarapadārthassukaraṇīyaḥ śaktipātajñānārthamityadhyāhāryam | dīkṣālābhasamīpakāle mataṅgabharadvājādibhiḥ kriyamāṇatvāt śrutyādisaṃsiddha śivadharmāṇāmapi parīkṣyatvamasaṃśayam | aniyatakālīno malaparipāko bhogahetukaḥ tadavinābhūtaśśaktiśśaktipātaḥ tadavinābhūtā dīkṣā tadavinā bhūtā muktiriti bhāvaḥ | apariṇata male kṛta dīkṣā vyarthetyāha - abhaktamadvijaṃ krūraṃ nirbhayaṃ vā kriyācyutam | dīkṣāmadājñāhantyaiṣā ityājñā pārameśvarī || krūrandayārahitannirbhayaṃ śivaśāstraniṣiddhakaraṇe bhayarahitaṃ (p. 300) abhaktaṃ śivāgama tadvidhi śraddhāpūrvaṃ śivabhaktabhaktirahitam | bhaktiśca yogyatāveśalakṣaṇajñānaviśeṣaḥ | taduktam - anyopi yogyatāveśa lakṣaṇāpyatra niṣṭhatā | bhaktitvena samākhyāto vijñānāvayavopyatha || iti | advijaṃ viśeṣadīkṣāyāmadattaśuddhadvijatvaṃ tadetat vijatvahīnaḥ | brāhmaṇopi tadetaśchuddhadvijaṃ pratiśuddha viprādayopi śūdrāsyuriti kāmikaśruteśśūdra iti taṃ dīkṣayitvā guru svātmanaḥ punardīkṣāṃ samācarediti | punaḥ kāmikaśruteḥ asacchrūdrasyāpi tatra datta śuddhadvijatva śruteḥ | taduktaṃ skandakālottare - dahe dvaiśūdrajātintu analenatu ṣaṇmukha | (p. 301) sacchudratvaṃ yojayitvā kriyā vai ṣoḍaśaṃ kuru | sākṣādvipratvamāpanne paścāddīkṣāṃ kuruṣvatha || iti | kriyācyutam | tadanantara kartavya kriyā so galitaṃ madājñā madīya śaktirūpā dīkṣā ācāryai lobhā jñānādibhiḥ kṛtā hanti śūdrāṇāmupanayanādi vadanadhikāritvāt niṣphalā bhavatīti yāvat | iti itthaṃ pārameśvarī paramaśiva saṃbandhinī ājñāśaktistacchivavadana samutthoktyupabraṃhitā nirgatā mama gurvanantāgra ityāśayaḥ | nanu puraitadvilakṣaṇandṛṣṭvā yaṃ śaktipāta pavitrita iti niścitya kṛta dīkṣe puruṣe punassamayollaṃghanad yātmakastirobhāvena na bhavet | dṛsyate cāsau tato nānugraha (p. 302) hetuśśaktipātaṃ satyam | sā śaktiḥ pakvātmani patantī satī malakṣayakārātmāvalokanaṃ kṛtvā vidyudvat svavyāpārānnivartate | kṛtasya punaḥ karaṇā saṃbhavāditi nyāya siddha evāyamarthaḥ | dṛṣṭamapi samayollaṃghanādi mokṣaprāptirasaṃśayamasti | tathāhi | samyak dīkṣitopi kadācid daivānmānuṣyād vā prati balāt sarvātmā sarvātmanā vā tirohita kṛtaḥ prāyaścitto mokṣaṃ yāti bhūyo kṛta prāyaścitta samayātikramaphalantat prāyaścittalakṣaṇa dīkṣāphalavighnabhūtaṃ kāmyarūpaphalamivātraiva samayorllaṃghanā proktaṃ krāmyādatvaṃ śataṃ samā iti uktaprakāreṇa bhūtvā prāyaścittaviśuddhasya gatiśśuddhāprakīrtiteti (p. 303) śruterdīkṣitasya dīkṣādi pūrvaśāstrādi saṃskārakanihita budhyadhikaraṇa saṃskārasamutthāyāḥ pāśanivṛtti pūrvaśivatvābhivyakti lakṣaṇapuruṣādhikaraṇasaṃskārahetu bhūtāyāḥ mantrānudhyānādyacyutikarabudhyādhikaraṇa vāsanāyāḥ yogāt | dīkṣā śivayoga padapaṭhita śivohamabhābhātma saṃskāraka samutthassaṃskārastuyaḥ satu śivatvābhivyaktilakṣaṇa iti vaidika sāṃkhyayoga saṃskārādiriva na śarīra cittādyadhikaraṇaḥ | kintu vaitanyādhikaraṇa iti caitanyādhikaraṇa dīkṣāphalaṃ mokṣaṃ sa tirohito labhate | tatastu dīkṣā svalakṣaṇa sahitā svaphalaṃ na vyabhicaratīti na (p. 304) kiñcidasamañjasam | śakteḥ pratyavāya hetutā vā kimiti nāśaṃkanīyam | mandatvopacāreṇeti mantavyatvāt | anugraha śaktireva tirobhāvātmanā tāvati gacchatīti śivaśāstravidaḥ sāṃkhyānāmiva kevalaṃ yogena vā vedānta vādināmiva kevalaṃ sanyāsena vā jaiminīyānāmiva pauruṣakriyayā vā svābhāvikamuktirityāśaṃkāyāmāha - dīkṣaiva mocayetpāśān śivatvañca dadātyaṇoḥ | dānannāmasvaśakteva yā sā jñāna kriyātmikā || na tu sthānāntarādānādapyutpattiḥ kadācana | pūrvārthastu spaṣṭaḥ asadyo nirvāṇadīkṣā yā asarvātmanā malādi viccheda śivatvābhivyaktyātmakaḥ | (p. 305) ārabdha kārya karma bhogoparodhena bhagavatā yo'nugrahaḥ kṛtassopi tathaivopadeśadvāreṇa prācuryāya kartavyaḥ tatastasmin dīkṣayā pariśiṣṭe tāvatyapi malavicchedādau hetutayā pratyahaṃ āmnāyena śivatvābhi vyaktyarthañca jñānasyapyanu sandhānadvārā kriyā vinābhūtatvāt | jñānādaya upāyāśśivāgamoktiviśiṣṭāḥ parikīrtitāḥ na sarva iti bhāvaḥ avaśiṣṭajñānasya hetutvannirākariṣyati ca dīkṣayā sva śivatve datte bhagavān na śiva eva syāt | yadāhuḥ - nijāśśaktīranantāya prayacchaccet sadāśivaḥ | drāviṣṭaṃ śaktidāridryaṃ bhadraṃ saṃ prāpnuyāttata || iti | tadarthametaddānānnāmetyādi dānaṃ nāma dānaśabda (p. 306) vācyamātrayā jñānakriyātmikā sā sva śakteva vijñānakevalādīnāṃ krameṇaika dvitrilakṣaṇa sakalabandhanivṛtyā svasaktāyāssarvajñatvādirūpāyāḥ evābhivyaktiḥ puṃsāṃ śivācchivatvasya dānamupacārāducyate | nanu narte prayojanādiṣṭamukhyaśabdārthalaṃghanam | satyam | na saktācārthaḥ sarvadā ātmanāṃ svayameva vyajyate | āvṛtatvāt | kālikāvṛta tātrasaktāvat natu puruṣasvayamajñānānnivartakassiddhaḥ andhaḥ paṭalācchanna cakṣuśśakteriva | apitu tatassātisayaścakṣurvaidya iveti | ihāpiśvara eva mokṣakartā tadidaṃ patipaṭalepi prapañcitam | natu tatastadānīmeva pāśupatādīnāmiva sthānāntarādānāt (p. 307) na śivātpratigrahāt na samutpatti vādināmivotpattirapi paramokṣa nirāsakārikāsu | athotpattā va nityatvamāveśena svatantratā | nodāharaṇasadbhāvo guṇasaṃkrānti sādhane || ityādibhissamutpatti saṃkrāntyāveśaikyādi nirākṛtissavistarā | tata evā vadhāryāḥ | vedāntaikadeśibhisvīkṛta viśiṣṭādvaitacchāyā nipatadbhiśśivāgamokti viratimadbhiḥ kaiścicchiva tādātmyameva muktiriti kṛtā hi viphaloktiḥ | tadupalakṣaṇatayā na nirūpacaritaśivaikyaṃ śivatādātmya śabda śabditantasya nirākriyamāṇatvāt | natu śivatādātmya śabda śabditaśśivasaṃyogaḥ tadayuktam | (p. 308) amūrtatvāt paramokṣa nirāsa kārikāsvatrāpi ca - amūrtasya ca saṃkrāntau na lokā na parīkṣakāḥ | jaḍe jaḍasya saṃkrāntiryujyate pariṇāmīnaḥ || iti śrutiḥ | mṛgendra vṛttau ca āmūrtayossaṃyogo na saṃśleṣārtha iti vyākhyātam | nanu śivatādātmya śabda śabditaśśiva samavāyaḥ | tadayuktam | samavāya saṃbandhinoḥ padārthayoḥ tārkikāṇāmiva nakilādhārādheyatve nātadrūpatvam | kintu apṛthak siddha tadrūpatvameva tadanyathā vaktumaśakyaṃ iti pāśapadārtha parīkṣāyāṃ bhagavānnirākariṣyati | astu tathā tataḥ kimiti na vācyam | samavāyasyātadrūpatvayoranupalabdhasya tadrūpayoḥ (p. 309) sadāstitvāt | śivassarvajñaḥ paśuḥ kiñcijñaḥ na śivassukhaduḥkhānubhavitā paśuḥ tadanubhavitetyādikamanyonya viddham | pratyakṣaśruti siddham | sarvaṃ vibhajyate | nanu śiva tādātmya śivaśabda śabditaśśivavyañjaka vyagya bhāvameva | tadayuktaṃ pramāṇapaṭale nirākriyamāṇatvāt | nanu śivatādātmya śabdaśabditaśśiva vyāpaka vyāpyabhāvaḥ | tadayuktaṃ sāradaśāyām | āśiro lakṣaṇe kāye dheyaṃ saṃvit citessadeti mataṃgaśruteḥ | dharmiṇi kalayaikadeśe ciddharma vyaktitvenopacārabījatayocyamānassa iti niyāmakamantareṇa muktau taduktau śivasyāpi śivāntara vyāpyatvakliptissayuktiketyanavasthā (p. 310) durnivāryā | nanu śivatādātmya śabdaśabditā śivasamavyāptiḥ | tadayuktam | dharmamātrānulipta tadukti duruktessamapada sahapaṭhanaṃ na jāghaṭitīti śiva samavyāptiśśivaśakti sadṛśa para ṣaṭguṇamaya paraśivatvapada paṭhita paraniratiśaya mukti samarasībhāva śivasamarasī bhāvā vinābhūta śaktisamarasībhāvarūpa svaśakti sarvadhābhivyaktirityasmaddarśanā pātanāt | viśiṣya tatra tādātmya śabdaṃ śabditvā kiṃ kṛtamityaparihāra sā spadatvāt | nanu śiva tādātmya śabdaśabditaṃ śivasāṃkaryantadayuktaṃ sarveṣānnirupa caritaikya prasaṃgāt sa vedāntavādī ca vijayeta sarvajñā (p. 311) sarvajña vibhakti vibhañjanācca | bhagavatā rāmakaṇṭhena tadetadoṣamāpātya sāṃkaryannirākṛtam | nanu śiva tādātmya śabdaśabditaṃ śivaviṣayīkaraṇasaṃbandhalakṣaṇa śiva sāyujyan tadayuktam | sarvapadārtha saktāmātra viṣayīkaraṇāt | sarvapadārtha sādhāraṇa sā yujyāt | śivamātra vipakṣā ya ceda smaddarśanamastu | nanu śivatādātmya śabdaśabditaṃ na svataśśivatvamiti śivāvirbhāvata svasmin śiva guṇābhivyakteḥ kutaścidatiśayataśśivatvaṃ tadayuktam | tathā tve śivaguṇasaṃkrānti śivāveśa śivādhiṣṭātṛtva parakīya tripakṣacchāyāyāṃ punassaṃsāradaśayāṃ vā sannipatet | aniyamanāt śivasyā (p. 312) na svataśśivatvamityanavasthā ca | svatontarlīnaṃ śivatva dīkṣayābhivyajyata ityuktam | sarvajñānottare - rasasiddhaṃ yathā tāmraṃ hematvaṃ pratipadyate | tathātmā jñānasaṃbandhaśśivatvaṃ pratipadyata || iti tataśśiva pratibiṃbādikaṃ durāpāstamityuparamyate | nanu śivatādātmya śabdaśabditaṃ śivasādṛśyaṃ eva jātiriti śruteḥ | punaśśiva jātiriti paryavasitam | yadyevaṃ śivalakṣaṇa śivaśakti sadṛśa paraṣaṭguṇamaya paraśivatva pada paṭhita para niratiśaya svalakṣaṇa svaśakti sarvadhābhivyaktiriti asmaddarśanameveti sarvaṃ samañjasam | śiva sā yujya śiva laya śivagati śabdānāmapi tadarthatvāt | taduktaṃ (p. 313) cintyaviśva sādākhye - sakale niṣkale caiva sarvatraiva samānamā | sāvrajyamiti tat proktaṃ sārūpyaṃ mūrtitulyateti || mṛgendre - adhikārastu sāṃmrājyaṃ bhogo hlādo nijaṃ paraḥ | pāśātīto mahānnityo layastattulyayogiteti || niśvāsakārikāṃ su-paśubhādyadātītyapatibhāvena tiṣṭhati | tattasya gamanannāma sarvage gamanaṃ kutaḥ || unmanatvaṃ śivatvañca prayātītyupacaryate | saṃbandho gamanannāma sarvage gamanaṃ kuta iti || śuddhavidyāmārabhya guṇakārādaśādyā surnādakoṭerathomuna iti mṛgendra śrutitassusiddha paraśivatva (p. 314) nirodhanādakotyadhaya sthūlatara sthūlasūkṣmataropādhyupāghrātā para ṣaṭguṇamayā paraśivatva vyaktirityajānantassamastopādhi galanasamanantaraṃ kriyamāṇetirodhāna śaktiśuddhisamanantaraṃ vyaktyantara svavihatikṣatīmatī sarvārthajñāna kriyārthakriyāśaktiriti jñānaśaktibheda sarvajñatādi triguṇakriyāśaktibheda svatantratādi triguṇalakṣaṇa svaparaśivatvābhivyaktiḥ khalukartavyeti avindantaḥ | bhogo hlādo nijaḥ para iti | mṛgendrādi śrutisusiddhā saivaśśivatvābhivyaktiśśivānandaśivabhogaparamasukhaparamāhlād a paramarasa paramasamṛddhi paramaparamaparipūrti padaiḥ paṭhitetyabudhyantaḥ punassarvajñatā tṛptiranādibodha (p. 315) svatantratā nityamaluptaśaktiḥ anantaśaktiśca nirāmayātmā viśuddhadehassaśivatvametīti sarvajñānottara śruti susaṃsiddhamaṣṭaguṇamaya sarvajñatva sarvakartṛtvamayaṃ śivatvannānyetītya kalayantaḥ punassarvajñatva sarvakartṛtvestaḥ | ṣāṭguṇya śivatve dve nastaḥ punaṣṣātguṇyamasti śivatvannāstīti mātāmevandhyetivat bhramantaḥ paṭhantaḥ paramuktau punssarvārthasaktāmātranirvikalpajñāna-kriyārthakriyatvāt | ṣāṭguṇyamayatāṃ śakteralakṣayantaḥ ṣāṭguṇyannādakoṭyadhastana bhuvanasthityaparamukti samutthanna paramuktau taditi vikurvanto bruvantaḥ sarvārthagalitajñānakriyecchāṃ svacicchaktiṃ śive (p. 316) nimajya svasya na svataśśivatvamiti śivanimajjanāt samutthāti śayatah svasmin śivamaye sati śivānandānubhava śivabhoga iti āveśapakṣakoṭyantaḥ praviśantaḥ kathayanti kecit | tetvākṣepannakṣamanta ityupekṣyoparamyate | kathayanti ca te punaḥ | guṇābhivyaktirna sukhānyatameti ato na puruṣārtha iti te'smābhissaṃsāradaśāyāṃ prathitaṃ kiṃ sukhamiti pṛcchantaḥ kiṃ brūyuḥ | gatvā dūramapi satyaṃ agateścicchakti vyakta bhūmibhūta satvaguṇābhivyaktiriti brūyuḥ | atha kimanena sveṣṭaṃ sidhyati ahobata na sidhyati kiṃ sidhyati khalvasarvadhā sarvadhā vā saṃsṛtau muktau ca aupādhika svābhāvika svāsarvārtha (p. 320) sarvārtha sannipatadartha kriyāka svapaśutva śivatvalakṣaṇa svacicchaktilakṣaṇa svaguṇābhivyaktissukhapadapaṭhitā puruṣārtha iti | taduktaṃ bhogakārikāsu īśvarecchā samāviṣṭa jagat bīja paricyuteḥ | sādhanaiḥ sādhyate bhogo buddhivṛtyanurañjinam || iti | kiraṇe - sarvajñassaśivo yadvat kiñcijñatva vivarjitaḥ | śivatva vyaktisaṃpūrṇassaṃsārī na punastata || iti || kiraṇa eva parāmṛtasukha pradamityatra śivatvābhivyaktireva jāti niyamena naitanmukti sukhaṃ pūrṇatāndadātyapitu sarvebhyo bhūtebhyassupradāyo namostu tasmai te | iti vyomavyāpistava śruteḥ | pūrṇatā śabdaśabdita sukhamiti vyākhyātam | saiva svaśivatvābhivyakti (p. 318) svaśivabhoga svaśivānandatayānubhūyate | taduktaṃ kāmike - nijānanda mahābodhau yayā majjedanākulaḥ | sāmuktissatu nirvāṇaratadeva paramaṃ padam || iti trimalāpagame vyakta śiva samyatva lakṣaṇamātmarūpañcidānandamayaṃ sāyujyanāmakamiti | anyatra ca | nātmacchedopavargo na ca paśu śivayoraikyamatropavargo nāvidyā grāsa hānirna ca guṇavilayo nāpi pāṣāṇa muktiḥ | yat bodhānandarūpantrimalavigamane vyaktamātmasvarūpantat sāyujye na vācya śivasadṛśa vibhuśśaivatantropavargaḥ iti | nanu muktāśśivatulya jñānakriyāśaktayaḥ ityuktam | (p. 319) yadi kriyāśaktissarvakāryakatrī tadā nekeśvaravādaḥ | prasajyate | yadi na sarvakāryakatrī tadā kutaśśivaśśaktisadṛśīyaṃ satyam | tāvat sarvakartṛtvaṃ vyaktamatyeva | taduktaṃ mokṣakārikāsu - cidvyaktyā sarvakartṛtvaṃ siddhānāmīśvaro yathā | anyathā kartṛtā nasyād īśvarasyāpi siddhavaditi || nahyekāṃśena cidvyakti saṃyuktakām | taduktantatraiva - nakartuśakteścidvyaktirekāṃśena saṃyuktikā | kartṛtvasya nacābhāva sāditatvāttatastvasāviti || vyaktāpi yadi na kārya katrī tarhi ko viśeṣaḥ | taduktantatraiva - mukto vyaktā paśau neti viśeṣaḥ kastayoryadi | (p. 320) sarvakāryāṇino kuryāt siddhasthā sarvakartṛtveti | jñeyakārye ca svārthakriyā prayogabhūmi prāptijñānakriyāśaktyo vyaktiḥ | yadi kriyāśaktiḥ kārye svarthakriyā saṃkocavatī tadā na sarvathā vyakti kṛtīmatī | taduktaṃ tatraiva - prativṛttissarvaniṣpattau vyaktirnānyā tu tadgatāḥ | jñānaṃ sarvaprakāśāya pravṛttaṃ vyaktimucyate || iti | tathāpi muktā svārthaniṣṭā svarūpavyaktiprayojanamātre viśrāntimantaḥ parārdhasya śivakaraṇakaraṇīya nirvartanīyatvāt | na pṛthak karaṇīyamuddiśya prapattimantaḥ | taduktaṃ mṛgendre - na ca sṛṣṭādi kurvanti svārthaniṣṭā hi te yata iti | (p. 321) tathāpi svakīya kriyā śakteḥ | svārthakriyāprayoga bhūmiprāpti vyaktirityavarjanīyatvāt | jagat sṛṣṭyarthamidamevaṃ bhūtabhavatvīti śive saṃkliptimati sati svasaṃkalpassamassamuktiṣu te | tathāpi rāgadveṣādi viratestaddānapṛthagācaranto navamidamastu purāṇamidamastviti śivamateragra pratyagrānvagronnatyavanati bhidā bhinna sacihna samutthāṃ svamatimanekeśvara vādāspadāmaṃ kurayanti | taduktaṃ - tasmin sṛṣṭyādi saṃkalpa samanteṣāṃ tadā bhavet | naiva saṃkalpa vaiṣamyaṃ teṣāntaddhetva bhāvataḥ || iti | tarhi kathamucyate | yadā śiva idamevaṃ bhūtaṃ bhavatviti (p. 322) saṃkalpayati | tadā avarjinīyatayā saha tathā bhūtaṃ bhavatviti samutthasaṃkalparūpāṃ śivasaṃkalpādanagrā pratyagrā | nanvagrānunnatya navanatī matīṃ śivasaṃkalpaphalād apṛthak phalasiddhimatīṃ matiṃ svāsaṃkīrṇa parakīyamityanasandhātrīṃ śivādapṛthagācarantonusaranti | ata eva śivamate svamate ranagrānunnatimatvānna pṛthak jagatkartāraḥ | taduktaṃ mokṣakārikāsu - rāgadveṣādi nirmuktāssarvagocarabuddhayaḥ | siddhāste tvonakāmayī sa tu bhedavadbhissamanvitāḥ || avibhinnādhikārāste śiveṇoktāstu sūribhiḥ | teneha sarvakāryāṇāmutpattirna virudhyata iti || (p. 323) taduktañca siddhāntadīpikāyām | avarjanīyasaṃsiddhaṃ muktānāṃ kṛtyapañcakam | kṛpayā tu śivahyaiva svārthaniṣṭhā hite yataḥ || na te viśvasya kartāraḥ kartā ca śivayeva hīti | tataḥ sakale niṣkale caiva sarvatraiva satā na tā || sāyujyamiti vintya viśvasādākhya śruteḥ | mauttika sarvatrajñatādi guṇānapi niśvāsakārikāsu | samarthitassonvarthonuvidhatta iti na virudhyate | asmābhissū...cita siddhānta śivāṇau tadidaṃ savistaraṃ tata evā vadhāryam | alamanupāsitagurubhiḥ tapasvijanamanaḥ khedavivādena | prakṛtamanusarāmaḥ | vijñānakevalāṃ malasya tīvratarapākāt paraśiva (p. 324) sāmyagatān vihāya tīvrādipāka tāratamyamapekṣya śivatatva sadāśivatatvātmaka bhogatatveśvaratatva vidyātatvātmakādhikāratatve ca yojayatītyāha - icchayaivānugṛhyādau śivo vijñānakevalān | malapākamapekṣyaiva kāṃścicchuddhādhvagocare || yojayatyadhikāreṣu kṛtvā dṛkkriyayotkaṭān | kāṃścidbhogo hvaye tatve tatve'nyānīśvarāhvaye || anyānvidyāhvaye tatve sarvajñān balaśālinaḥ | sadāśivaguṇopetā bhogākhyantatvamāśritāḥ || mano'bhilaṣitān bhogān bhuñjāno vividhānapi | patikṛtyādhikāreṣu pravṛttāḥ patyuricchayā || ye prātpāstatvamīśānaṃ viśeṣeṇa kriyādhikāḥ | (p. 325) adhikāraguṇopetā mahāntaścakravartinaḥ || aṣṭāvanantasūkṣmādyāḥ yathāpūrvaṃ guṇādhikāḥ | atisaundaryalāvaṇyā akṣīṇamanasassadā || vidyā vidyāhvayaṃ prāptāssaṃkhyāyāssaptakoṭayaḥ | praśāntakaluṣāssarve mahātmāno'mitaujasaḥ || ādau sṛṣṭyārambhakāle icchayā niradhikaraṇa svaśaktyā dṛkkriyayotkaṭān samabhivyakta śaktiyuktān sadāśiva samaguṇeti adhikāra samaguṇeti cādhyāhāryam | prati kṛtyādhikāreṣu praṇavādaya iva manobhilaṣita bhogabhujopyanantādayaḥ patyuricchayā māyāntaritapañcaśivakṛtyeṣu pravṛttā | ata eva kriyayādhikāḥ madhukośa puṭākāreti śruteranantasrotorūpī (p. 326) māyāmaṇḍalādhikāritvāt | sūkṣmādanantaḥ śivottamāt sūkṣma ekanetrā cchivottamāḥ | ekarudrādekanetraḥ trimūrterekarudraḥ śrīkaṇṭhāt trimūrtiḥ | śikhaṇḍina śrīkaṇṭha ityadhodho kalā yā nyūna kartṛtvāt | yathāpūrvaṃ prathamamanatikramyaguṇādhikāḥ | kriyāśaktyadhikāḥ akṣīṇamanasaḥ | apratihataśaktayaḥ | vidyāḥ mantrāḥ | ata eva sarve triprakāreṇa yojitāḥ | praśāntakaluṣāḥ | pākapūrvadīkṣayā kṣapitamalāḥ | spaṣṭāstaditara padārthāḥ | ananto parame teṣāṃ mahatāñcakravartināḥ | vihitaṃ sarvakatṛtva kāraṇaṃ paramaṃ padamiti śruteḥ | paramuktireṣāṃ mahāpralayāt pūrvamapyasti | kimastītyāha - (p. 327) eteṣāṃ yasya vairāgyamupajātaṃ mahātmanaḥ | kimete nādhikāreṇa śreyasaḥ paripandhinā || iti taṃ parameśāno malapākamapekṣya saḥ | svecchayaivānugṛhṇāti muktivyaktyarthayādṛśā || tato muktyarthamāsannaṃ kaniṣṭaṃ tatpade vibhuḥ | niyunaktyanugṛṇyānyantatpade niyunaktyapi || eteṣāṃ praṇavasudītpakārakasu śiveśasūkṣmakāladaśe śāśunāṃ sadāśivatatvavartināndaśānāṃ tadanya tadvartitaduparivarti sahitānāṃ adhikāratatvastha paramuktigatā vaśiṣṭamantrānantādi mantre śānāñca madhye yasya mahātmanaḥ | śreyasaḥ paramaprayojanarūpa svātantryābhivyakteḥ paripanthinā (p. 328) virodhinā ete nāvikāreṇa kiṃ tāṃ prati viphalaprāya iti vā yat iti vairāgyamadhikāroparatvāñjātam | samudbhūtantadā sa parameśvarastaṃ mahātmānaṃ na balādadhikārāya pañcakṛtya lakṣaṇa bhogalakṣaṇāyaniruṇaddhi | kintu malapākamapekṣya malasya vidyātatvādayotyanta vicchinnatvāt tadvāsanā samutthādhikāra malakṣayau mukhyaṃ jñātvā svecchayā niradhikaraṇa svaśaktyaiva muktivyaktyartha yādṛśā pāśātyanta vimukti paraśivatvābhivyakti phalena śaktikartavyā- valokanenānugṛhṇāti tādṛśa muktivyaktī karoti tadanupadameva bhagavān tatpade tadadhikārasthāne āsannamavyavahitaṃ kaniṣṭhaṃ sākṣādityarthaḥ | tatastasmāt (p. 329) kaniṣṭhatva nibandhanāṃ muktyarthantāvadanugraha tannāmnā saha tat sadṛśaguṇikṛtyā niyukti saṃbandhayati tat padepi paramuktiṃ gatādhikārasthānaṃ gatapurādhikāra sthānepi anyaṃ paramuktigataṃ prati vyavahitaṃ tadadhikārasthānā gatasya sākṣāt kaniṣṭhamanugṛhya niyunakti | tatpadepi tathetyevamutkarṣakrameṇa pragamya praṇavādīnāṃ madhye anantādīnāṃ madhye mantraḥ tadanyeṣāṃ madhye vā antya kaniṣṭhapade āgamopadeśasya patikṛtyādhikārasya māyācakrasyāvicchedā yāṇvantarantadīśasmaguṇābhidhānaṃ kṛtvā niyunakti | śikhaṇḍyāderyadi vairāgyamaṇvantaramiti nahi kaniṣṭakramayojanā | vidyāstvanugraha (p. 330) prāptyanupradamevātyanta pāpākulāmimāṃ pitāmaha kṛtāṃ piṇḍasṛṣṭimavalokyaiva viraktāḥ | nātrātyantopahatasarge vayaṃ bhogapālanātma karmadhikāramīśvarādhiṣṭhamapi kartuṃ kṣamā iti nirūpitāstathā parameśvarājñāvaśyaṃ kartavyeti niścityācāryāntara prayojyatānapekṣaṇa niradhikaraṇa śivapreranapūrvaṃ sākṣāttat kartṛtayaiva tatkaraṇatayā ca svavīryeṇa svānugraha samanantarānugrahītavya vijñāna kevalānāṃ malaṃ paramuktau mantreśvaratve ca yogya pralayākalānāṃ malakarmaṇī brahmasṛṣṭimetāṃ sakalasaṃjñita sthūlaśarīra saṃbandhānāmaṇūnāṃ tatkālameva śaktipātena saṃsṛṣṭāṃ malakarmabhyāṃ sahavimocyatān śivān (p. 331) kṛtvā tasmādvyāpārāduparatāḥ parāṃ muktiṃ praveṣṭumiśvara prasādopekṣaṇyassatyaḥ | parameśvaracoditenānantenadhikārārthameva dhṛtāḥ tatastābhirananteśaḥ praṣṭaḥ he bhagavannatyantakutsitopyayamadhikārosmābhiḥ pāśaccheda śivatvābhivyatyātmakatvena paśunāmeveśvarādiṣṭatvāt | kṛto'dhunā mokṣānuṣṭhāna pravṛttāstat kimarthaṃ vayandhāritā iti tatonanteśaḥ pratyuvāca | bhavatīṣu madhyādyāḥ prakṛṣṭamalaparipāka yuktatvāt adhikāroparatāstāḥ parameśvarājñayaiva mokṣaṃ yāntu yāstu tadviparītatvādadhikārābhilāṣiṇyastā mahāpralayaṃ yā vattiṣṭhantviti | tatastāssarvabhūtasukhaprado (p. 333) hi patissakathamasmadādīnāmanabhimate viṣaye pravartayati | nahīti santuṣṭāḥ parasparaṃ kasyāḥ kutraratīti samāmantrya yāstvadhikāra kāminyasta gurvadhikaraṇa śiva karaṇībhūtā | na tu pūrvārdhasyeva svatonugraha kartṛtā ceti saptakoṭisaṃkhyā yāssenāyāḥ ardhena sthitāḥ paramuktiṃ gatāśśiṣṭāḥ sakaleṣvapyanayoktyā niradhikaraṇa śivānugrahayogyāssantīti gamyatām | ātmā mahābhūtātmaka iti cārvākāḥ | pratikṣaṇadhvaṃsitvena vijñāna santānātmaka iti saugatāḥ nityo vyāpakojñobuddhādi navaguṇaka iti naiyyāyikāḥ svabhāva nirmalo nirguṇo kartāceti sāṃkhyāḥ | svātantrya vighātakarmamūla mohādyaṣṭaguṇaka saṃkoci vikāsadharmīti (p. 333) digaṃbarāḥ | brahmeśvarākāryā nityā vyāpaka iti krameṇapariṇata vedāntavidaḥ pāñcarātrāśca eka eva paramātmā tattadvividha manopalakṣaṇopādhibhedanānekayā dṛśyata iti māyāvādinaḥ | ajñaḥ kartā ceti jaiminīyāḥ ityevaṃ vādi vadana samaviṣama samutthoktibhirātmā taddharmasattā saṃśayāliṃbhitāḥ | ṛṣayaḥ tāvat cārvākadṛśā codayanti - satyātmani ca saṃsiddhe prāk proktaṃ sakalaṃ bhavet | tatsadbhāve tataḥ śaṃbho pramāṇamabhidhīyatām || śambho he bhagavan ata sāntatya gamana iti dhātoḥ ātyate sāntatyena gamyate jñāyata ityātmeti dik kālānavacchinno nityo vyāpakaśceti tvayoktaḥ | (p. 334) tatvena tasminnātmani saṃsiddhe sati prāk proktaṃ vidyādi padabheda yojanādikaṃ sakalaṃ bhavet | tatastat sadbhāve pramāṇamabhidhīyatām | na tāvat pratyakṣeṇa tat siddhiḥ tasya nitya vyāpakasvabhāvasya śarīra vyatirekeṇānupalabdheḥ | śarīrādbhahiraṇumātramapyasaṃpādanācca | nāpyanumānenānumeyatve devadattādivat paratva prasaṃgāt | yat kiñcit svayaṃ prakāśate sa evātmā tat prakāśastu paraḥ svaprakāśatva tat prakāśyatvābhyāmeva svātma parātmanorbheda iti viviktatayā ātmaparabhāvasya prakāśamānasyaiva saṃkaro navasthānañca syāt | taduktam | ātmā yadi bhavenmeyastasya mātā bhavetparaḥ | (p. 335) para ātmā tadānīṃ syāt sa paro yastumīyata || iti | tataḥ kaśca tasyānumātā jñānañcet | sa evātmā anumātṛtvena tadāsaṃvedanāditi kimanyena nāpyāgamena tasyāsmān pratyasiddheḥ pratyakṣānumāna viruddhārthena pravṛttistasyeti ceti bhāvaḥ | īśvaraḥ | tarhi nāstīti vātmā kutaḥ pramāṇā bhāvāt | saṃśaya eva yuktastataścārvākāṇāmapi pratyakṣameva pramāṇannānumānāditi pramāṇāpramāṇacintāna pratyakṣa niścayā mahābhūtavedavyavasthā cetyavarjanīyamanumānaṃ iti sva dṛśi sva saṃvedana pratyakṣa siddhasvātmani darśanena meya visadṛśa parātmānumātratayā paramātmanāmanumiteritara deheṣu naiyyāyikādi dṛśā vā meyatvābhyupagatestatrānumitiriti (p. 336) anumānaṃ pravartayati - pravartamāno dehādiścetanādhiṣṭhitassadā | svataḥ pravṛtti śūnyatvājjaḍatvena ghaṭādivat || yastu pravartakassoyamātmeti paripaṭhyate | pravartamāno gamanāgamanādilakṣaṇa svārthakriyākartā dehādiḥ | ādi śabdena indriyādikaṃ gṛhyate cetanādhiṣṭhitaḥ pravṛttikaraṇakāle sadā citpreritaḥ pravartate | seyaṃ pratijñā jaḍatvena hetunā siddhāt svataḥ pravṛtti śūnyatvāt | soyaṃ hetuḥ ghaṭādivat yastvityanuṣajya sukaratvāt śle..ṝddhārthassukartavyaḥ | vāri śeṣyānumānatopi tatsiddhiḥ tadanu prayogakramaḥ | mṛgendre - (p. 337) kāryaṃ kṣityādi karte ca śastatkartunnopayujyate | na svārthamapyacidbhāvānnānartthaṃ kartṛgauravāt || pāriśeṣyātparārthantat kṣetrajñassaparastayoḥ | iti | ṛṣayā deha vyatiriktātmasiddhiṃ prati prayukta svataḥ pravṛtti śūnyatvalakṣaṇa hetorasiddhiṃ darśayati - caitanya darśanāddehe nātmacaitanyako bhavet | yadyasmin sati sandṛṣṭaṃ tadidantasya kāraṇam | dehe sati caitanya darśanādasati yadi taddarśanāt svadharmalakṣaṇa svakārya caitanyaviśiṣṭakāyaḥ puruṣassacetanatvāt | svataḥ pravṛtassaparopīti | satu hi nātma caitanyako bhavet | ātmalakṣaṇacaitanyaṃ yasya sa tathoktaḥ svapravṛtti hetutayā svavyatiriktātmalakṣaṇacaitanyako (p. 338) na syādityarthaḥ | dṛṣṭāntarūpaṃ darśayanti | yadauṣṇyādikaṃ yasminvahyātike sati sandṛṣṭaṃ tadidaṃ vanyādi tasyauṣṇyādeḥ kāraṇannanu ghaṭasyāpi bhūtātmakatvāt kimiti na sa caitanya kāraṇam | tannetyāhuḥ - kāraṇatvā viśiṣṭo'tra dehaścaitanyasādhakaḥ | śarīraghaṭayoryogāt surāpūpākhyakāryayoḥ || kāraṇaṃgulapiṣṭādirapiśiṣṭo'pi dṛśyate | apūpādasatī pūrvaṃ madaśaktistadātmani || tasmādbhūtātmakādeva dehāścaitanya saṃbhavaḥ | taccaitanyamadhiṣṭhātuṃ kimanyenātmaneśvara || bhūtātmakatvepyatra śarīraghaṭayormadhye kāraṇatvā (p. 339) dehādeva caitanya saṃbhavaḥ | bhūtatatkāryaghaṭābhyāṃ asataścaitanyasya tadātma dehādavyatiriktatayā samutpattiriti niścitaṃ phalitamāhuḥ | tadityādi taddehādavyatiriktatayā samutpanna caitanyamadhiṣṭhātṛddehapravṛttikartu he īśvara | sthūlohamityādeśśarīra evāhamapratyayasya dṛṣṭatvācca ahaṃ śarīrīti pratyayasya rāhośśira iti vadaupacārikatvāt svataḥ pravṛttisidhyā tvadukta hetorasiddheraprāmāṇike nānyena vyatirikteṇāśva viṣāṇatulye nātmanā kiṃ kāryasyānyathā siddhatvāt kathañcitsiddhepi kimapi prayojanannāstīti bhāvaḥ | ataśśarīravināśe dṛṣṭurapi vināśāt paralokināmabhāvāt paralokā (p. 341) siddhirityuktaṃ yāvajjīvaṃ suravajīvennāsti mṛtyoragocaraḥ | bhasmībhūtasya śāntasya punarāgamanaṃ kutaḥ || iti | siddhānta dṛśā īśvaraḥ pratikṣipati - kenoktaṃ bhinnakāryāṇāṃ vaicitryanneti śaktibhiḥ | viruddhātkāraṇātkāryaṃ viruddhannopajāyate || viruddhamapi caitanyaṃ jaḍāddehātkathaṃ bhavet | bhinnakāryāṇāṃ kāraṇamekamapi śaktibhiḥ kāraṇagatavaicitrya janakajanya śaktiḥ | na vaicitryamiti kenoktaṃ kenoktaṃ kenetyanena taduktimato bhrāntatva sūcanāpurassaranna siddhāntaśāstropadeṣṭreti sūcitam | tarhitvaddṛśā kimucyata ityata āha | viruddhāt kāraṇājjalābhideḥ viruddhaṃ kāryamauṣṇyādikannopajāyate | (p. 342) itthaṃ kilamaduktissamuttheti bhāvaḥ caitanyamapi jalaṃ pratyauṣṇyamiva viruddhajaḍāddehāttadvat kathaṃ bhavet | nakathañcidapi syādityarthaḥ | yuktyantaramuddhṛtya nirākaroti - kiñca yasya tu yo dharmastannāśāddharmināśanam | virodhiguṇasadbhāvādathasyādanyathā dvijāḥ || deha satyapi caitanyaṃ mṛtekimiti neṣyate | he dvijāḥ | kiñca itopi yasya himāgnyādeḥ yo dharmaḥ śītadāhaprakāśādikaḥ tannāśāttaddharmakṣayāddharmināśanamasaṃśayandṛṣṭam | nanu tāmrakālikādīnābhāvārakatvādi lakṣaṇadharmakṣayepi na kṣayo dṛṣṭaḥ satyam | tadarthametat | atha yadvāpi viruddhaguṇayoḥ parasparopamardane naiva (p. 343) svātmalābhāt yathā kālikākaṃbukādiṣu punarāvārakatva nivṛtyādi lakṣaṇadharmasyāvārakatvādyupamardane naiva svātmalābhaḥ | tathā dehe vya cillakṣaṇaguṇopamardane naiva cillakṣaṇaguṇasya svātmalābhaḥ kathanīyaḥ | tataḥ kāhāniriti na vācyam | virodhiguṇasadbhāvāt taccillakṣaṇaviruddhaguṇa lābhāt taddharmidehonyathā syāt | āvārikatva nivṛttilakṣaṇarūpāntara pariṇatimān kālikākambukādiriva sarvātmanā cillakṣaṇarūpāntara pariṇatimān bhavet | na kadācit tathā dṛśyate | nanu dharmanā śāddharmināśane smākaṃ kākṣati nāsti kiṃ kṣatirastītyāha | mṛte pañcatāṃ gate dehatā dṛśi satyapi (p. 344) himasya śitamivoktaṃ caitanyaṃ kimiti neṣyate | kathannābhyupagamyate | na ca tadānīmacillakṣaṇaguṇāvir-bhūtyupamarditaṃ saccaitanyannopalabhyata iti vācyam | tadacillakṣaṇa guṇāvirbhūtorjjīvāvasthāyāmapi satvāt | nanu mṛtaśarīrepi prāṇādyātmakasya vāyorūṣmarūpasya tejasopyupagamāt | jīvāvasthāyāmiva śarīrārambhakabhūta bhūtābhāvāt | tadā na cetanatvamiti nānaikāntikatvaṃ kartumaśakyam | naivam | gatāsavo'pi hi kecana calat sandhayassoṣmāṇaśca kiyantamapi kālamupalabhyante | tatsadbhāvepi na citsadbhāva iti | nanu pariṇāma vaiśiṣṭyāt śivāvasthāyāmapi sūkṣmatarasaṃvedanamasti tanna daihika pariṇāmavaiśiṣṭyāccitastadanu (p. 345) vidhāyitvanna jāghaṭītītyanupadameva sayuktikoktirvinigamyate | yaduktañca | dehe sati ciddṛśyate nahyasatīti | tadidamayuktamasman pratyasiddheḥ tadidānīṃ hyālokādi sannidhau sat ghaṭādivattaddehābhi vyagyatayā tatra caitanyaṃ purā tadeva sidhyati na tat kāryaṃ ittham sarvatra vyāpakatve hi | nacātmanastatra tatrāpi purā abhāvassambhāvyata ityālokādinā ghaṭāderiva purā satvaṃ siddhameva tadetatparīkṣottaratrāpi bhaviṣyati | nanu kutosya ghaṭavadaindriyakānupalabdhiḥ tadayuktam | yena rūpeṇa tatsiddhante naiva rūpeṇa svasaṃvedanātmanā tatrātmāpi saṃbhāvyate | natvatyantā siddhānendriyālaṃbanena indriyādi (p. 346) vadindriyānupalabhya svabhāvatvāt | atha prāk samatvamasya kuto niścitaṃ saṃśaya eva | satyam | bālānāṃ hitāhita smaraṇā vinā bhāvinā ākuñcana prasāraṇādinānumātavyatayā janmanaḥ pūrvamapi draṣṭṛ siddhiḥ tata pratyuta - yadbhāva yadabhāvābhyāṃ ceṣṭāceṣṭe bhajettanuḥ | taccaitanyamiti proktaṃ vyatiriktantu dehataḥ || tanudehe yadbhāva yadabhāvābhyāṃ svantaḥ kāryakaraṇalakṣaṇavyañjaka yogaviyogābhyāṃ svasmin yacchaktyabhivyaktyanabhivyaktibhyāṃ ceṣṭā ceṣṭa ākuñcana prasāraṇabhramaṇagamanāgamanādi tadabhāvalakṣaṇe bhajet | vahet | taccaitanyamātmā svārtheṣyantratviti (p. 347) ayogānyayogavyavacchedena dehato vyatiriktamanyaditi proktam | yadvanhyupacayā pacayānukurvadauṣṇyamiva yauvanasthā virabhojanalaṃghanādi hetukadehasaṃbandhyupacayā pacayānukurvadvijñānameva dehātmakamiti svalpakāyānāmapi mahāmatitva darśanepi paṭhatāntadanukurvattadbauddhamityavindatāṃ bhavatāmabhimatantadidamayuktamityāha - kiñcabālye ca vārdhakye yauvane ca vibhedataḥ | śarīrasyānusandhānaṃ kathaṃ bālye kṛtasya ca || satāvadanusandhatte prāgbhuktā seyamaṃganā | iti tasmāccharīrātma vādo'dhyakṣanirākṛtaḥ || tasmātsthūlohamityādi jñeyorāhośśiro yathā | (p. 348) kiñca deho mametyadi pratyayo'styeva puṣkalaḥ || śarīrasya bālādyavasthāsu vibhedataḥ | viśeṣeṇa bhidātaḥ | jñānasya tadanukurvatopi bhidāstīti bālye kṛtasya yauvanāvasthāyāñca śabdāt yauvane kṛtasya vṛddhāvasthāyāndṛśyamānamanusandhānam | smaraṇamanubhavituravyatirikta samātmanā vinā devadattānubhūtaṃ putreṇeva kathaṃ bhavet | kathañcidapi nasyādityarthaḥ | tadanusandhānānayandarśayati | yasmāt salaṃghita yauvanadaśaḥ tāvat krameṇa seyamaṃganā prāk bhuktā mayāpurā samāliṃghitetyanusandhatte | pratyabhijānāti | tasmādayaṃ śarīrātmavādaḥ adhyakṣanirākṛtaḥ tadetat pratyabhijñāna pratyakṣanirastaḥ | (p. 349) tasmāt pratyakṣa nirākṛtatvāt sthūlohamityādi pratyayaḥ rāhośśira iti yathā tathā jñeyaḥ | śirontarā rāhuranupalabdhopi yathā rāhvāropaṇoktistathāhamantarā sthūlonupalabdhopi sa svasanniviṣṭa sva vyatirikta śarīravarti sthūlabhāvāstasminnāropyate | kiñca sthūlohamityādi pratyayaviruddhena mama deha ityādi vivekalakṣaṇaḥ puṣkaloti prasiddhaḥ pratyayosetyeva tatasthūlohamityādi ravivekenetyatra kā vicāraṇetyarthaḥ tadanena bhogyatayāntasparśanena śūlādyātmanā bahiśca mṛdukarkaśādi bhedena budhyādhyavastitasya śarīrasyānusandhāna dvārānusandhāturātmanastaccharīrākārabuddhiprakāśānusandhā yānusandhātṛrūpaṃ (p. 350) anusandhāna svārthakriyaṃ śarīrāt bhinnaṃ parasaṃvitti śaktirityuktaṃ vedyatve svātmani kriyāvirodhāt | svapratyagrarūpa svānubhūtilakṣaṇānu sandhātari pratibhāsamānaṃ saditthaṃ svasaṃvitpratyakṣa siddhameva | ata eva lokāyatān pratyanumānasya prāmāṇya pradarśanārthamanumānaṃ pravartitannatat svasaṃvedana pratyakṣa sākṣāt kṛtātma sādhanāyetyanumānānumeyatve hyātmanaḥ paratva prasaṅga ityetat kutarkakuvikalpo dūrāpāstaḥ | taduktaṃ dṛṣṭasya kena saṃvādo yena tasyāstimānateti | taditthaṃ bhogyatva siddheśśarīrasyāṃgulyagreṇa svāgra sparśavanna bhoktṛtva siddhiḥ naiyyāyikādi bhūmikayā budhyādivapyātma buddhintyajantvityāha - (p. 351) budhyādīnānnacātmatvaṃ yat kāryātsiddhirātmanaḥ | tadanyakārya hetutvāt teṣāṃ siddhiryatasthitā || atrāpi teṣāṃ hetutve viśvamapyekamiṣyatām | budhyādīnānnacātmatvaṃ tato yaṃto yat kāryāt yat svaparagrāhakatvalakṣaṇa kāryādātmanassiddhisthitā | tadanyakāryahetutvāt tat svaparagrāhakatva lakṣaṇakārya vyatiriktagrāhyādhyavasāyādi darśanīya kārya hetutvāt teṣāṃ budhyādīnāṃ sthitā niścitā | atrāpi svaparagrāhakatvalakṣaṇakāryepi teṣāṃ hetutve kāryabhedena nekatatva parikalpanā bhagneti samastakārya nirvahaṇamekenālamiti vicitra svasvakāryānyathānupapatyā siddhaṃ viśvamapi vicitrarūpaṃ (p. 352) kalādikṣityantaṃ vakṣyamāṇamapi jagadekamīṣyatām | taditthaṃ kartṛkāryasyānyathā siddhatvādindriya caitanikā manaścaitanikā pramāṇacaitanikāścārvākabhede tadṛṣṭyanu vā sthitā darpaṇaśāstrādivandiya ṣaṭkasya karaṇatva siddheḥ kartrā vinā na pravṛttiriti vāyoḥ acetanatvena svataḥ pravṛttiḥ paṭale nirasteti paṭale ahaṃkāra caitanikāhaṃkāra grāhakādhyavasāya kāryāntarāt sidhyatīti vakṣyamāṇatvāt bauddhajñāna caitanikā bauddhāśva saṃvedana sthirarūpasyātmanaḥ prakāśanāttasya punaḥ pūrvānubhūtasmṛtyanyathānupapatti siddhirastīti pādārthikāstu nibudhyādi guṇatayā saḥ jajit guṇatayottaratrātma (p. 353) samutthartavya iti pariṇata vedāntinaḥ pāñcarātrāḥ kṣapaṇakāścottaratrātma vyāpakassamarthitavya iti | sāṃkhyāstvātmanassamalapakva a kartṛtvesta iti jaiminīyāḥ puruṣatvamaupādhikamuttaratra yathā bhavati tathā viṣkriyata iti punarastra nirastaprāyā iti | ṛṣayaḥ | kutarka kuvikalpa kudṛṣṭitvād aikātmavādaṃ khyātu manubadhnanti | ātmānubhavaḥ proktā bahutvaṃ kena gamyate | nādhyakṣagamyantā vannānumāviṣayantataḥ || bhedasya meya dharmatvānmātāmeyaḥ kathaṃ bhavet | ātmanassakalākalabhedena bahavaḥ tvayā prokta ātmanaṃ svasaṃvedana pratyakṣasiddhatvaṃ yadyastyapi (p. 353) tat bahutvaṃ kena pramāṇena gamyate | tāvat kramatastannādhyakṣagamyannapratyakṣagocaraṃ svasaṃvedane svetassaṃvedanā saṃbhavāt tataḥ vyāpteḥ pratyakṣapūrvatvāt nānumāviṣayaṃ nahyanumanagocaram | atha tat gamyaṃ vastubhedasya parasparaṃ visadṛśalakṣaṇasya meyadharmatvāt mātramānabhyāṃ vibhinnameya vastu guṇatvāt mātari tadbheda sidhyarthaṃ meyatvamasaṃśayaṃ vaktavyamiti sa mātā svatmani kriyāvirodhāt meyaḥ kathaṃ bhavet | na kathañcidapi syāditi bhāvaḥ sāṃkuryānavasthā prasaṃgācca | taduktaṃ prakāśate | saṃvidekā tadanyastu prakāśyate | prakāśyañca bhavet | karmatacca kartrā vinākathamiti | darśitañca cārvākamatoddeśe | nanu (p. 355) yadyeva na kevalaṃ mātarya bhedassidhyati | kintu bhedasya meyadharmatvāditi yuṣmatprayuktahetorapi mātṛvanmeya vyatiriktatva tulyatvāt bhedaguṇakatva vaidhurye mātra mānayossā kāryaṃ syāditi | kathaṃ māturbhidātastamāna sādhanantatastanmāturbhidātastanmāna sādhanānyathānupapatyā bhedassidhyātmani mātṛmānaniṣṭhatvamameyato bhedasya māyāpaṭale māyāparīkṣātassiddhaṃ upariṣṭācca sidhyati ca tannetyāhuḥ | na hetusādhanā bhāvopyātma bhedopapādakaḥ | sovādhikātmadharmasya bhedātsopādhikāntare śihatu sādhanabhāvopi māturbhedatayā mānasādhanānyathānupapattirapi nātmabhedopapādakaḥ | nahi svābhāvikātmabhedasādhanantarhi tadanupapattiḥ kiṃ sādhane paryavasyatītyata āhuḥ | sopādhikātmadharmasya śarīrādyupādhyupahitātma tadupādhi kṛta sukhādi dharmasya tasminnātmanyeva sopādhikāntare śarīrāntaredyupādhyupahite sati bhedāt tadaupādhikātma bhedasādhanopakṣīṇeti bhāvaḥ | tadevodāharanti - yathaikasmin ghaṭākāśe rajodhūmādibhiryute | na sarve saṃprayujyante tadvajjīvā sukhādibhiḥ || tasmādekātma bhāvesmin parihāro vidhīyatām | yathaikasmin ghaṭākāśe rajodhūmādibhiryute | tadanye sarve kalaśodañcana ghaṭamaṭhākāśā jalādyupādyantaropahitāstatrastha rajo dhūmādibhirna saṃprayujyate | (p. 357) tadvadupādyupahitabhidākārākāśavat ekasmin śarīropādyupahita jīve sukhādibhiryute | sati śarīrāntaraduḥkhasukhāntarādupādhyupahitā jīvāntarāstatrastha sukhādibhirnayujyata iti paramātmai kopi..... dvividha manolakṣaṇopādhyupahitabhidāka svabhāvāntarānu vidhāyi yathāvadavagatobhyudayāya bhavanti | manasāṃ saṃsāradharma sukhaduḥkhādibhiryogassatu hi sūrya ivāṃbhaḥ pratibiṃba bhedopādhibhirabhinnopi bhinna iva pratibhāti tatastatra hi bandha mokṣabhidādikaṃ vastutostīti na vyavahriyate | tataśca dvaitapratibhāsasya dvicandrajñānavat bhrāntatvaṃ susiddhameva | tathā cāha tatra bhagavān bhartṛhariḥ | (p. 358) yathā viśuddhamākāśantimiropaputojanaḥ | saṃkīrṇāmivamātrābhiścitrābhirabhimanyate || tathedamamṛtaṃ brahma nirvikāramavidyayā | kaluṣitvamivāpannaṃ bhedarūpe pravartata || iti | tasmāttadeva tasminvedānta vidabhimatesmin nekātmabhāve paramānandādyaneka tadāgamagītaguṇasvarūpe paramātmaikasiddhau parihāro nirāsobhidhīyatām | kriyatām | īśvarasthannirāsarūpa kathanaṃ svavadanāt samutthāpayati - ātmāno bahavo janma maraṇādi vibhedataḥ | janmanāśādayo dharmā dṛśyante bhinnavastuṣu || tatastu janmanāśādyā ātmano bhedakāsthitāḥ | (p. 359) ātmano bahuvacanokti sādhya phalannavyabhicarati | sādhanamiti kṛtvoktā bahavaḥ | pratijñā janmamaraṇādivibhedataḥ ādiśabdena sukhaduḥkhecchādikaṃ gṛhyate | hetuḥ bhinnavastuṣu janmanāśādayo dṛśyante | yathā dehendriyādiṣvityadhyāhṛtya dṛṣṭāntoktiḥ | tathā caita ityupanayamadhyā hṛtya tata ityanuṣajya ślokārdhārthassukaratvāt sukarta vyastannigamanam | dṛṣṭāntīkṛta dehendriyādiṣu dṛśyate janmanāśādayo na tadanyeṣvityāśaṃkya sahajavaitanyandarśanāt | tadayuktamityata āha - na dehasyaiva janmādyā dehādyaissaha cātmanām | dehāderyadijanmādi nasyāccaitanya darśanam || (p. 360) tadahajīta bālānāmapi caitanyamiṣyate | caitanye nāpi yuktassan dehādirūpajāyate || janmādi bhedavanto'to dehāścidbhedasādhakāḥ | subodhyassūtrārthaḥ | parāśayāmāśaṃkya nirākaroti | - caitanyasyeha nityasya kathaṃ janmeti cenmatiḥ | atyalpamidamete cānityadehendriyādayaḥ || idaṃ mananaṃ atyalpamiti sthūlaviṣayamiti bhāvaḥ | tato nitya dehendriyādīnāmiva janmātmanāmiti bhāvaḥ | sulabha ślokārthaḥ | atha kathaṃ janmamaraṇamāgacchatānnityatvannāstīti vā kutassadākila satvasyaiva nityatvāt sadāsatvaṃ vā tathā vidha śarīrādeḥ kuta ityāśaṃkāyāṃ tat sidhyarthaṃ punassatkāryavādināṃ catvāraḥ (p. 361) pakṣāḥ kecicchakti samāhārātmakaṃ kāraṇaṃ śaktaya eva vyaktibhūtāḥ kāryavyapadeśaṃ bhajantya iti bhāṣante | yadāhuḥ - śaktimātrasamūhasya bhāvasya pariṇāmataḥ | kadācidvyajyate kācicchaktiḥ kācitpralīyata || iti | tada paretvabhivyakti bhāvānānnarūpāntara parāvṛttiḥ | apitu upalabhyamānataiva saiva janma kathyata ityāhuḥ | taditare punassanniveśa viśeṣamātraṃ kāraṇasya kāryaṃ hemnaḥ kaṭakakeyurādivaditi kathayanti | tadanye kramavicitra svabhāvatvāt bhāvāḥ krameṇānantamavasthā-viśeṣamanubhavanto janmādi vyapadeśaṃ bhajantītyabhyupagatavantaḥ tadetaccatuṣpakṣeṣu samanayoktiṃ sandarśayati | nāsato vidyate bhāvo nābhāvo vidyate sataḥ | (p. 362) tasmādekātmavādoyaṃ kalpitomūḍacetanaiḥ || asataśśaśaviṣāṇādernabhāvaḥ | nahi kilavidyamānatvaṃ yadyevaṃ staḥ parvatāderiva kṛtatvamastīti kṛtasya karaṇāyogāt akiñcit karatayā kārakāṇāṃ vaiyyarthyaṃ syāt | satyam | satkāryavāda catuṣpakṣeṣu tāvadvitīya tritīya pakṣayoḥ kṣīradadhyādiṣu rūpāntara parāvṛttidarśanāt | na tathā tva rūpāntarā parāvṛttiriti tatra punarmādhuryāllatādirasādyanyathā tva darśanānna tathā tva sanniveśa ityavyāpakatvāt | kāraṇika lakṣaṇasya prathamapakṣa svīkāreṇa mṛgendre | tadā dhārāṇi kāryāṇi śaktirūpāṇi saṃhṛtau | vikṛtau vyaktirūpāṇi vyāpriyantertha siddhaya iti || (p. 363) śruteḥ | kāraṇalakṣaṇa kāryaśaktaya eva vyaktibhūtāḥ kārya śabdaiśśabdyante | punaścaturthapakṣasvīkāreṇa śrīmanmataṅge prādurbhavati yadyasmat tadevātmanāmādarāt | sādhayen muniśārdūla sthānamapyavicārata iti śruteḥ | kāraṇa kṣīrādyādhārakuṇḍādau kṣīrannaṣṭamanyatra vā gatā | dadhyāditva sadevotpannaṃ ata kutaścidāgataṃ bhavatīti nahi pratyakṣeṇa pratīyate kintu tadeva tathā tathānyathātvena kramavicitra svabhāvatvādvastvekaṃ kāraṇalakṣaṇaṃ kāryalakṣaṇamanantamavasthā viśeṣamanuvidhātīti kāraṇaṃ kārya śabdairvā kathyate | kāraṇasya śaktisamāhārātmakatvāt māyāśaktirūpatvāt śakteḥ śakyantarakalpanāyāmanavasthā prasaṃgāt | kāryameva (p. 364) śaktimaditi tat kāryaśakti samāhārātmakatvāt māyā śaktimatī svakāryaśakti svāṅgatvāt svakāryaṃ pratyaṃginīti ca gamyate | tataḥ kāraṇamidamasyeti svāvacchedakānabhivyaktakāryaśaktilakṣaṇa kāraṇā kāraṇe tacchaktyavyatiriktatvāt kāraṇena vā pratibandha tat kāraṇākāra svaśaktivyaktilakṣaṇa kāryākāraḥ śaktyātmanā satyāmapyabhivyaktau kāraka sānnidhyabhivyakta svabhāveti śivatvābhivyakti parīkṣāyāṃ leśataḥ kathañcitparīkṣiteti janaka śaktimat bhirnimitta kartṛtatsahakartṛbhūtaiḥ kārakaiḥ kāraṇākāra protsāraṇena kāryākāralakṣaṇān yathā tva karaṇe na kriyata ityabhivyaktyastitvāt tadeva jananamiti na kāraka (p. 365) vaiyyartham | taduktaṃ mṛgendre | tadvyaktirjananannāma takāraka samāśrayāt | tena tantu gatākāraṃ paṭakārāparodhakam || vaimādināpanīyāta paṭaḥ vyakti prakāśyata || iti | janyaśaktirniyāmiketyanena śaktiśśaktimantannavabhivyabhicarati | tataḥ ratnatrayādau | pariṇāmo hi vastūnāṃ pūrvāvasthā paricyuteḥ | tadavastha hi vastyekaṃ pūrvaṃ kṣīrantato dadhi || paścāt takrantathā māyā vicitrapariṇāmataḥ | iti | śruteḥ kṣīrādirūpakameva vastukrameṇa pṛthak siddha dadhi navanītādyanekaika svabhāvavadityanabhivyakta dadhyādi svarūpaṃ kṣīram | tathā hi vyaktaṃ sat dadhyādi bhūmikayā kāryakāle punaranabhivyakta svaśaktirūpa (p. 366) kṣīrasvarūpaṃ dadhyādi ca bhūmikayā kāraṇakāle vartata iti samavaiti svadharmānvayena kāryamityupādāna kāraṇamasamavāyi kāraṇaśabdaśabditaṃ syāt | natu pariṇāmapakṣesmin asamutpanna kāryakālamātre kāryeṇa saha kāraṇasya naiyyāyikādi gītavadayuta siddhatvādinā samavāyi kāraṇamupapadyate | āvirbhāvatirobhāvau janmanā śabda śabditau | janmanāśopacāritau tataḥ kāryasya kāraṇāvacchedakatvāt | anyathā navacchannāyāṃ vandhyāyāmapi santati syāditi prāgapikāryāstatvasiddhiḥ | tataḥ śarīrādirūpakāryā kārasya sva pratibandhaka kāraṇākāra protsāraṇenanyathā tva karaṇenābhivyaktiḥ | punaḥ kāraṇākārasya (p. 367) kāryākāra protsāraṇenānyathā tva karaṇe na śaktilakṣaṇā pātanaṃ janma ca nāśaśceti kramataḥ kathyate | tathātmanopi sūkṣmadehānuṣaṃgite sati sthūladehe tatra kalādibhi svapratibandhaka svacidāvārakatva lakṣaṇa malaprotsāraṇeneśvareṇānyathā tva kāraṇe nāvārakatvanivṛtti lakṣaṇaika svabhāvatvāt male svanivṛttilakṣaṇasya rūpāntarāpātanena tallakṣaṇarūpāntara pariṇatestasyāśca svetaramalaniṣṭha svasanniviṣṭhatvāt svacidavikṛti madabhivyaktiḥ | punasthūladehe pātetvasatīṣvivā va tiṣṭhatīṣu sūkṣmadehāṃgabhūtakalādi kalāsu svāpratibandhakāvārakatva nivṛttilakṣaṇamalasvarūpa protsāraṇeneśvareṇānyathā tva karaṇenāvārakatvanivṛttilakṣaṇaika svabhāvatvāt | (p. 368) male svāvārakatvalakṣaṇa svarūpāntarāpātanena tallakṣaṇarūpāntarapariṇatestasyāśca svetaramalaniṣṭha svasanniviṣṭatvāt sva cidavikṛtimadanabhivyaktiśca janma ca nāśaśceti kramataḥ kathyate | jñānacakṣuryutānāṃ jñānasyaiva jñeyārtha sattāmātra vyāpakatvāt | nahi kāraṇakāle svaśaktyātmanā sthitakāryasya kāryakāle tacchakti vyaktyātmanā sthitakāraṇasya punarātmana svacicchaktyabhivyaktyanabhivyakti lakṣaṇa vividha sthite ścāsmadādyaindriyaka pratyakṣānupala satvādasiddhirdivyacakṣussiddha sattākatvāt | punarmahāmayā māyādyupādana paramāparamakāraṇa bundameva sva sva janya śaktyātmakam | na tu śivādi nimittakāraṇa (p. 369) śivādi sahakāribhūtamalādi sahakāri kāraṇabindaṃ śivasahakāri bhūta śivaśaktyādi janakaśaktimattaditi janyā paramāmnaḥ kāryasya śivādau śaktyātmanā sthityanupapatteḥ | tataśśarīrādiṣu tu svākārānya...' patana tiraskṛta vikṛtimacchakti vyaktyātma sthiteḥ | tatropacāratohyanityaśabdaḥ prathitaḥ pravartata iti sarvaṃ samañjasam | tasmājjanmamaraṇādi vibhidayā vibhinnātmasiddheḥ | tatvasaṃbhrahādau | asakṛt prathagupalabdhāḥ puruṣo stenāpi natvaikyamiti śruteḥ asakṛt pṛthak svasvānubhūti siddheśca ayamekātmavādaḥ mūḍacetanaiḥ ajñaiḥ hiraṇyagarbha prabhṛtibhiḥ kalpito mithyāpātitaḥ | nanu tepi sarvajñāḥ satyaṃ svāvadhe svordhvaṃ na (p. 370) jānantītyadoṣaḥ | tadayuktam | sugato yadi sarvajñaḥ kapilo neti kābhramā | atho bhāvapi sarvajñaumiti bhedastayoḥ katham || iti proktarītyā nirasta kutārkika kuvikalpā api ṛṣayaḥ tacchāstravāsanā vaśagāḥ punassaṃcodayanti - athākāśaṃ yathā kumbhakalaśodañcanādiṣu | ekamevasthitantadvad deheṣvātmāpi saṃsthitaḥ | udañcanaṃ sacchidra nāsikā spaṣṭaślokārthaḥ | īśvaraḥ - taccaikarūpamākāśaṃ naivañcaitanyamiṣyate | bhoktumicchāyadaikasya gantumicchāparasya ca || tadaivamasmāccaitanyaṃ bhinnarūpamiti sthitam | yadyabhinnantu sarveṣāṃ bhoktumicchaikadā bhavet || (p. 371) sarvatra kalaśodañca nādiṣu sthitaṃ taccākāśaṃ svaśabdalakṣaṇaikarūpakāryadvārā ekarūpamanumīyate | evamekarūpañcaitanyanneṣyate | kuta ityata āha bhoktumityādi | yadā sminkāle tadā tasminkāle evamitthaṃ asmāt | iccahā bhedāt ekadā ekakāle spaṣṭastaditarapadārthaḥ | ṛṣayaḥ - sopādhikātmadharmasya bhedāditi na nuditam | nanvasmābhiḥ sopādhikātmadharmasya bhedādityuktam | ayamāśayaḥ | icchā manovṛttiḥ tadicchā bhedā manobhedasādhane paryavasyati | manasāṃ hi saṃsāradharma ityuktatvāditi | tadayuktam | icchāyā bhogyasaṃkliptilakṣaṇa svaniṣṭhasamudyama citsvarūpatvāt tasyāstva caitanasamavāyā yogāt | (p. 372) manobhivyakta cicchakti vṛttiriccheti niścitatvāt | tato na manasāmiti niśreyasa hetutayā śāstrāṇāṃ pravṛtterātmanāmeva bandhamokṣāvabhyupagantavyam | anyathā syādekamevā dvitīyaṃ brahmaiva satyantatastat jñānameva mukte sādhanamitīdaṃ ucyamānaṃ mātāmevandhyetīvat | taduktaṃ mokṣakārikāsu - ekatvadarśanaṃ muktessādhanaṃ stvātmabādhitam | mocyamocakakatṝṇāṃ nā bhedo sādhato bhavet || iti | eva muktāvabhyupaśatāyāṃ eka mokṣe sarvamokṣaprasaṃga parihārārthamātmabhedobhyupagantavyam | bhogesya vedanā puṃsassukhaduḥkhādi lakṣaṇeti śruteḥ | tasya vaicitrya darśanāt tat samavetināṃ bhedasiddhiriti (p. 373) nātyaikye vyaktyekya bhrāntintyajata | kiñca svasaṃvitsiddhaṃ vastunaḥ satyam | svetarāvedyatvāt | yat svetarāvedyaṃ tat svasaṃvitsiddhaṃ satyaṃ brahmavat | naca tataḥ kimiti vācyam | ātmanāṃ svātma pratyekaṃ parātmānumātratayā parātmabhyo bhinna eva svasaṃvidi pratibhāsate | yadi svānubhūti siddhamapyasatyam | atha yadi punaḥ svānubhūtissatyā tadā sā brahmādvaitapratihantrīti vilīnāmasatyāṃ vā vibhāvyate | tarhitvaddṛśi śrutīnāmapi paramārthato'satyatvācchaśaviṣāṇa likhita bhūri vā satyaklipti kliptarniṣpramāṇa dvicandrādivat | brahmāpya satyamityāndhyamajagat bhavet | atha yathā kathañcid vā tadabheda siddhiryadyasti sarvamevedaṃ brahmeti kaḥ kasya kiṃ kuryād ityasaṃgatam | (p. 374) kiñca vivikata brahmajñānādyadi brahmaṇassadā sarvathā śarīratvā va cchinnatva sarvaśarīrā navacchinnatvaṃ jātantarhi bhrāntirgamiṣyati | yadi yadā kadācidyathā kathañcidye nakenāpya va cchidyate | tatra śarīrādiṣvekatra cidāvāso bhāvati | nakhalvekātma bhāṣyaṃ paṭhatāṃ bhrānti rahita svātmanaḥ kadācidapi niravaśeṣaṃ gamiṣyati | īśvaraḥ | purā sva vadana samuktoktibhiḥ sahasarvamidaṃ hṛdi nidhāyāha - aṇorabheda saṃsiddhe tathā vaktavyamagrajāḥ | yuktibhissādhite bhede nāsiddhisvikṛtiśśubhā || ata eva ghaṭākāśe rajodhūmādibhiryute | nasarve saṃprayujyante tathetyetaṃ na bhūṣaṇam || (p. 375) he agrajāḥ | aṇorātmano abhede svābhāvikadharmarūpahetubhi saṃsiddhe dṛśyamānabhedavyavahāra parihārārthaṃ tathā sopādhika dharmādidamiti vaktavyam | yuktibhirātmasuniviṣṭasvābhāvikabheda lakṣaṇa svasaṃviddharmarūpābhirbhede sādhite tatrāsiddhi svikṛtirṇaśubhā | ata ityādi ślokārtha spaṣṭaḥ asiddhiṃ paurvika tat prayukta hetau darśayati - bhedasya meya dharmatvāditi yaccoditaṃ purā | sa ca heturasiddho'tra meyāmeyārthayoryutaḥ || bhedopyubhayaniṣṭhasyānnāpi māturameyatā | śivasya meyā satvātmāno na cet sarvajñatākṣatiḥ || jñātācāyannatu jñapti mātro'rthagrāhako yataḥ | (p. 376) atrābhedasiddhau bhedasya meyadharmatvāditi prayujya yaccoditaṃ purā yena hetunāśakitaṃ sa ca hetuḥ meyā meyārthayoryutassannasiddhaḥ | kevalaṃ meyārtharūpapakṣaniṣṭhatvā sidhyā svarūpāsiddho bhavati | atha kimityata āha | bhedopīti mātrameyayorviveke kriyamāṇe tadanyathānupapatyā bhedepi parasparaṃ visadṛśalakṣaṇamapi paricchedakatayobhayaniṣṭhasyāt | kiñca māturameyatāpi na kutaḥ yataḥ śivaśyetyanuṣajya sukarorthaḥ | naiyyāyikadṛśedamuktam | ayamāśayaḥ | ameyārthe meya tayā tvamitissarvajñasyāpi śivasya na dūṣaṇaṃ bhūṣaṇameva | meyatayāmitermeyārtha saktāmātra vyāpakatvāt | yathā śivaḥ svātmānaṃ meya visadṛśatayā (p. 377) svetarānusandhātra mātratayā sākṣāt karoti | tathā tān meya visadṛśatayā kathañcit sphuraṇa sphurita tayā sulakṣita svasādṛśya nibandhanatayā svacicchaktyā sākṣātkarotīti cinnātra me brahma nahi sarvajñatādi guṇakaṃ teṣāmaupādhikatvāt | tadetacchāyayā śaṃkitañca ratnatraye kāryopādhi vaśat śaktisaṃjñāsyādapi cit gharnetuśaktiḥ parāpekṣā vastutostīti | kecaneti | tatastasya sarvajñatākṣatirneṣṭa vidhāteti parāśayaṃ hṛdi samāśaṃkya nirākaroti jñātetyādinā | ayaṃ śivaḥ ca śabdassamuccayārthaḥ | ātmā ca svatojñātā svasaṃvillakṣaṇopi parasaṃvit samaveti san parisaṃvettā na tu jñapta mātraḥ nahi svaparaviṣaya (p. 378) viraha cidrūpaḥ parasaṃvidvidhura svasaṃvidrūpa ityapi hīnavācyam | svasaṃvidityatra svapadasamarthitā svasaṃvedyā parāpekṣaṇī saṃvittiḥ kathyate | saṃvitpadasamarthitā tu parānapekṣiṇī svapada samarthita parasaṃvityapekṣiṇī (svapadasamarthita parasaṃvityapekṣiṇī) svapadasamarthita parasaṃvitteḥ pratyagrūpa svalakṣiṇī saṃvittiḥ kathyate | svasaṃvedyetyatrāpi svapadasamarthitā parānapekṣiṇī svasaṃvittiḥ kathyate | saṃvedyā padasamarthitā tu parāpekṣiṇī parasaṃvittiḥ kathyate | parasaṃvittirityatra para pada samarthitā svetara citacitpadārthaḥ kathyante | saṃvittiḥ padasamarthitā parasaṃvittiḥ kathyate | itthaṃ tatra kayācidantarā kācinnasisidhyati | (p. 379) kuto jñātā yataḥ artha grāhakaḥ sadā padārthavettā lakṣyate | taduktaṃ mṛgendre - sarvajñassarvakartṛtvāt sādhanāṅgaphalaissaha | yoyajjānāti kurute sa tadeveti svasthitam || iti | ṛṣayaḥ - jñaptyātmaivāyamuddiṣṭo jñātṛtvaṃ mahato matam | mahānadhyavasāyātmā tantrepyasimmaheśvaraḥ || he maheśvara ! ayamasmābhiḥ paramātmasaṃjñita śivādvayīti jīvaḥ | jñaptyātmoddṛṣṭaḥ taduktaṃ sūtasaṃhitāyāṃ - āṇvaścidrūpato bhedañcito nāstyeva sarvadeti | jñātṛtvaṃ svaparasaṃvetṛ tvaṃ mahato matermatitamiṣṭam | asmiñcaiva tantrepi mahān buddhiradhyavasāyātmā grāhya (p. 280) parāmarśarūpaḥ iti śrutamiti śeṣaḥ | īśvaraḥ - sarve jñātāra eve ha dṛśyante prāṇinassadā | na bauddhametat jñātṛtvaṃ yuktantasyā jaḍatvataḥ || sarve veda vidraśāt nādimuktaparamātmā advaiyītinaḥ asmadṛśā tadanadvaitinaḥ prāṇinaḥ iha loke jñātāra eva svacit svetara jitacit saṃvettāra eva sadā dṛśyate | nanu na nibadhnamiti materevāstu jñātṛtvaṃ tanna | etat nānārtha parasaṃvedanatayānubhūyamānaṃ jñātṛtvaṃ na bauddham | na buddhi samaveti yuktaṃ tasyābuddherjaḍatvataḥ | kathaṃ punarjaḍātmani citsamavetitva nyāyavādibhirgīyate | taduktaṃ guṇāvyatirikta tadrūpatayottaratra guṇinassādhanīyatvāt | bādhāntaramāha - (p. 381) kiñca budhyādibhijñānaṃ vyajyatetra sadaiva hi | kiñcānubhūyate hyātmā svaparātma prakāśakaḥ || paraprakāśakatvañca nityannityaguṇo yataḥ | kiñca itopi na cinmātreṇa sidhyati | yato budhyādibhi svakārya prakāśādi dvārā jñānaṃ jñātṛkatvotthaṃ matra dehe sadaivaihyabhivyajyate | tataḥ kākṣatirititi na vācyam | yadvyañjakaṃ na tadvyamiti bindupaṭale parīkṣitatvāt | kiñcātmasya parātma prakāśakohi sadā avilupta svaparaviṣaya vedanātmako hyanubhūyate | yad vā vyañjaka nirapekṣatvāt svayaṃ prakāśo bhūtvā paratra sūryakāntalakṣaṇāgnau svaśakti sadṛśīṃ svaparaprakāśinīṃ śaktiṃ prakāśayan svaparaprakāśa sūrya iva yathā śivo vyañjaka (p. 382) nirapekṣatvāt svayaṃ prakāśo bhūtvā paratra pāśamātramuktamukte svaśakti sadṛśīṃ svaparaprakāśinīṃ śaktiṃ prakāśayan svapraraprakāśaḥ | tathā muktaśivaśakti kṛtamala śaktyāntika vicchitti cicchakti sarvathābhivyakti samanantaraṃ na paśuśaktiriva punaḥ punassāpekṣiṇīti śakte vyañjakanirapekṣatvāt | śivobhūtvā śiva iva svayaṃ prakāśaḥ paratra bhaviṣyati pāśamātra muktamuktāntare na pratibandha svasyetyavarjanīyatayā śivamatiṃ pratyanavanatyanunnatitayā samuttha svamati śivā pṛthagācaritādhikāraḥ śiva sama svaśaktisadṛśī svaśaktitarāṃ sva paraprakāśinīṃ śaktiṃ śivā pṛthak prakāśayan śiva iva sva para prakāśonubhūyate | (p. 383) pṛthak na prasāriṇī svamatiriti śivamatiṃ pratyanunnatya vanati svamatitvānna jagat karteti cānubhūyate | athāparamuktaḥ punarācāryaśca svamatasaṃskāra pūrvaśāstropadeśadvārā sāpekṣa śakti yathā tathā svānurūpaṃ paracicchaktimaprabodhayan sva para prakāśo'nubhūyate | nanu praparaprakāśasya vilopinīyatva darśanāt kathamātma svarūpatvam | maivam | svaprakāśavat paraprakāśatvañca nityaṃ yato nityaguṇaḥ sadāstikavastudharmaḥ | ayamāśayaḥ | vividhaṃ vijñānaṃ adhyavasāyātmakañceti | tatra prathamoddiṣṭa parāmarśātmakantu jñāyateneneti jñānamiti prakāśabhūtā nādhyavasāyābhivyañjaka- tayā su nigaditabuddhiprakāśohya nityaḥ | (p. 384) tadapekṣayā hi ghaṭajñānāt paṭajñānaṃ vilakṣaṇamityādikantadaparantu tadabhivyakta tadadhyavasitārthaviṣayaṃ bhūtvā punastadanusandhātṛ sakta dvipalpādhyāvasitaṃ paronmukha cidrūpantasmin bauddhe viluptepi viluptāyāmapi dīpa dīptau netraparonmukhateja ivāvilupya sthitvā punastat sahakāri sannidhau sadā prakāśate | nanu āropita buddhijñātṛtvaṃ bhrāntyā svarūpamiva lakṣyate | tannetyāha - jñātṛtvannaitadadhyāsa kṛtaṃ bhavitumarhati | anyatra dṛṣṭadharmāṇāmanyatrādhyāsa iṣyate || ātmetarasya jñātṛtvā siddhernādhyāsa iṣyate | etat jñātṛtvaṃ paraprakāśaḥ nādhyāsakṛtaṃ (p. 385) nāropitaṃ bhavitumarhati | yataḥ anyatra sarpādau dṛṣṭadharmāṇāṃ vārddhakya dairyādīnāmanyatra rajvādau adhyāsa āropa iṣyate | tataḥ kimiti na vācyam | kvāpītyanuṣajya sukarorthaḥ tadidaṃ svānubhūtyā anubhūyate | nahi svātmani bhrāntirasti | taduktaṃ sarvamālaṃbane | bhrāntannasvātmani kathañca neti | tasyāṃ bhrāntitve tvaddṛśāpi svānubhūti siddhabrahmaṇopyasatyatva prasaṃga iti sarvaṃ śaśaviṣāṇakalpaṃ syāt | nanu svānubhūtirasatyopādhi samutthā brahmasiddhiṃ kṛtvā vilīya asatī syāt | ayuktametat | yatastarhi tathā brahmāpi vilīya asat syāt | nāstīti kutaḥ niṣpramāṇatvāt | atha yadā brahmaṇo siddhiḥ kalpyate | tadā punaḥ (p. 386) tat siddhayenubhūtissamutthīyate | yadyevaṃ brahmāpi tadā samutthīyata iti brahmasvevamajjananimajjana svaparibhūternāntaṃ paśyati tata svetara sa viddhilakṣaṇa jñātṛtvaṃ svetara jñātṛlakṣaṇa svābhāvika svasaṃvitti samutthā svānubhūti siddhamiti na jñaptimātrau śivātmanau | nanu śivajñātṛtvaṃ jñeya sāpekṣatvāt | jñeyopādhi samutthannasvābhāvikam | tadayuktam | jñāptimātraṃ brahmeti paṭhanto bhavantopi jñaptiḥ keti kenacit pṛṣṭāḥ kiṃ brūyuḥ | vayantu jñānamiti brūmaḥ | ahobatatarhi tasyeti tena bhūyo bhavantaḥ pṛṣṭāḥ punaḥ kiṃ brūyuḥ | na ca nirviṣayajñānamiti igatyantaramiti punaḥ kiñcānubhūyate | hyātmā svarūpātmaprakāśaka iti śrutiṃ saṃpūjya svasya svetarasyeti (p. 387) ca bhavadbhissuttarandīyatām | anyathā siddhimāśaṃkya nirasyati - atha citpratibiṃbena budhyā dehodhṛto bhavet | tarhi cit pratibiṃbena budhyādirapi cidbhavet || na cetano yato buddhau cidrūpaḥ pratibiṃbitaḥ | atha yadi nahi buddhernaisargikaṃ jñātṛtvam | kintu jale candramasa iva buddhau citpratibiṃbena budhyā sukhaduḥkhavedanābhissaha deho dhṛto bhavet | nahi kilātmanā tarhi budhyādirapi citpratibiṃbena cit bhavet | samānadharmiṇyeva pratibiṃba darśanāt | athavā cidrūpa ātmāna cetano bhavet | yato buddhau cidrūparahitāyāṃ pratibiṃbitaḥ tato nātmetyātmāntara kalpanāyā manavasthā syāt | (p. 388) atra niyatiketyāha - na cāyaṃ pratibimbopi cidrūpasyātmano mataḥ | jaḍe jaḍasya saṃkrānti yujyate pariṇāminaḥ || budhyadeḥ pratibiṃbopi nasyād ātmanyasaṃbhavāt | anyonya dhyāsavādoyaṃ kudṛṣṭi parikalpitaḥ || pariṇatimitāda cidvyāptitvādaciti nahi cidaciti nahi citaḥ citi nahyacitaṃ pratibimba ityarthaḥ | ayamanyonya .... sa vādaḥ citpratibiṃmbena matau cidāropaḥ tatpratibuddhi pratibiṃbena citi jñātṛtvā rūpaḥ kriyata iti parasparāropoktiḥ kudṛṣṭi parikalpitaḥ asarvajñapraṇata śāstraklipti kalitā sukosthaditarā padārthaḥ | nanu kastūrikāmodādibhiḥ padāderiva saṃpakrasaṃkrāntiḥ (p. 389) pratibimbastu na tatheti kimatra saṃkrānti śabdessamuccaritaḥ | satyam | samakrānterapi pariṇati madacidvyāpta sādṛśyāt tadukti puraskṛta durukti parihārārthaṃ saṃkrānti śabdena pratibiṃbaḥ pratibimbaśabdena saṃkrāntirvā samabhidhīyata iti samadhigamyate | bhogakārikāsu ca | bhogye bhoga prado cchāyā yathā candramaso jala ityatra pratibiṃbārthaprade bhogo buddhivṛtyanurañjanamityatra saṃkrāntyartha prade sati | prathamoktistu buddhi prakāśe | bhogya bhoktṛtva saṃbandhitayā viśiṣṭasvarūpābhivyaktimātre dṛṣṭāntadarśanī | dvitīyoktistu tad viṣayīkaraṇamātrārthapradeti guravaḥ | ātmā svaśarīramayaskāntavadasaṃsparśya svasaṃkalpa kriyārtha kriyāviśiṣṭa (p. 390) śakti saṃbandhalakṣaṇasannidhimātreṇa spandayati śivopi viśvantathetyuktañca uttaratrāpi yathāvasaraṃ spaṣṭaḥ brūmaḥ | tadanena malādibhissaṃyogoktiśca tatra tatra saṃbandhamātrārthapradeti sayuktikalitā | kiñca tadita darpaṇasthānīya buddhipratibimbitaśśivaḥ | puruṣaśca suparijñāyata iti kecit seśvarasāṃkhyadṛṣṭyanuvāsitāstepi pratikṣiptāḥ | nanu vyaktāvyaktajña saṃbuddhissiddhiriti śruteḥ kathannapuruṣassabuddhi bodhaprakāśyaḥ | satyam | nahi prakāśyatayā kintu vyaktāvyaktaviṣaye hi buddhi bodhaye tat prakāśakatayātyantāviviktaḥ puruṣasvayaṃ prakāśate | nityaguṇinastadavyatiriktatadrūpaguṇatvāt | jñātṛtvasya tannityamityatyāha - (p. 391) jñātṛtvamapi tannityaṃ dharmatvānnityavastunaḥ | nānityadharmadharmīsyān nitya-ātmāmunīśvarāḥ || arthassuvyaktaḥ naikadeśavartitvañcetyāha - taccehavibhudharmatvān na ca kācit kamiṣyate | nityatvamapi tenātmā sthitassarvartha dṛk kriyaḥ || tacca jñātṛtvamapi kvācitkamaikadeśikanneṣyate | tasya vibhudharmatvāt | nityatvamapi kvācitkavastuni na saṃbhavatīti śeṣaḥ | tenātmā sthitassarvārtha dṛk kriyaḥ | mukteramukteḥ kramato vyaktāvyakta śivatāyuta sthitaḥ | anyathā bādhāstīti ca pradarśayan viṣayāpekṣatvamaupādhikamiti vadatāṃ vādassopahāsa iti sūcayan naisargikasvarūpatayā suṣuptyādyavasthāsu cāntara (p. 392) viṣayādyapekṣatvañcāha | jñātṛtvamapi yadyasya kvācitkaṃ vibhutā kutaḥ | dharmiṇo yāvatī vyāptistāvaddharmasya ca sthitiḥ || yathā paṭa sthitaṃ śauklyaṃ paṭaṃ vyāpyākhilaṃ sthitam | sthitaṃ vyāpyaivamātmānaṃ jñātṛtvamapi sarvadā || na ca nirviṣayaṃ jñānaṃ parāpekṣaṃ svarūpataḥ | yadijñātṛtvamapi dharmarūpamapi kvācitkantaddharmalakṣaṇa svalakṣaṇasyāsyātmano dharmiṇo vibhutā kuta ityanvayaḥ | jñānandharmalakṣaṇan na ca nirviṣaṃ svarūpataḥ anupādhitaḥ dharmilakṣaṇaṃ jñānaṃ svāpekṣitamiva parāpekṣaṃ viṣayāpekṣantadeva śaktiḥ | punastadeva svāpekṣaṃ sacchaktimāniti pramāṇapaṭale spaṣṭa iṣyāmaḥ | spaṣṭastaditarapadārthaḥ | (p. 393) taditthaṃ svacchāyā kukṣinikṣiptādhunika śaivaikadeśikamata vedāntavādimata nirākṛtau satyāṃ prāsaṃgikadikaṃbara pāñcarātra dṛśā ṛṣayaścodayanti - vyāpakatve hyaṇossiddhe dharmavyāpakatā bhavet | anyatrānupalabdhasya dehādvyāpakatā kutaḥ || dehādanyatretyanuṣaṃgaḥ | suvyakta ślokārthaḥ | īśvaraḥ | avibhutva siddhaye prayuktād dehādanyatrānupalabdheriti hotorvibhutva sādhana hetu naivāsiddhiṃ pradarśayati - na deha parimāṇatvamaṇūnāmupapadyate | tasmāddehādato'nyatra sthitārtha grahakatvataḥ || dhruvamahañjānāmīti tatra sthitārthavetṛtvāt hetvantaraṃ (p. 394) prayunakti - kiñcābhivyañjako yatra yatra dehendriyādikam | tatra sarvatra tat kārya dṛṣṭervyāpakatātmanaḥ || kiñca yathā yatra pramāṇatālvoṣṭha puṭayogādikamabhivyañjakaḥ | tatra sthūladhvanyātma svakāryadṛṣṭerākāśasya vyāpakatā tathā yatra dehendriyādikamabhivyañjakaḥ | tatra sarvatra tat kārya dṛṣṭestadātmarthakriyālakṣaṇacidabhivyakti darśanāt | vyāpakatāmnanassidhyati yuktyantareṇa punassamuddharati - vyāpako yamamūrtatvād yathā vyomatatastathā | taddharmabhūtajñānañca vyāpakaṃ viṣayonmukham || vyometyantārtha spaṣṭaḥ tathā cāyamityupanayamadhyāhṛtya (p. 395) tatastatheti nigamanarūpānuṣaṃgaḥ madhyamadīpakatā punastatastatastasmādamūrtatvāttathātmeva taddharmabhūtaṃ viṣayonmukhaṃ jñānañca vyāpakamiti vivekaḥ | nanvākāśasya svakāryāvadhikā hi vyāpakatā | satyam | atrāpi meyārtha mātravedanamasya kāryamiti tadavadhi kā sā sādhyatāmidānīṃ malāvaruddhatvānna dṛśyata ityanupadameva vakṣyatīti nahyasamañjasam | athavā vyomaśabdena binduśśivo vā vivakṣitaḥ | cidrūpatvādyatheśvara iti iti vā vibhutva siddhiḥ | nanu ekena vyāpte jagati taditarasyāvasthānanna saṃgacchate | punaḥ karmasaṃskāraśca syāt | tadayuktam | śītadhūmālokādibhiranaikāntikatvāt cikīrṣābhidāvatāṃ amūrtānāṃ karmasāṃkaryaṃ yathā na bhavati tathā (p. 396) asaṃspṛśyā va sthānaṃ copapadyata iti na kācit kṣatiḥ prāsaṃgikadigaṃbarān parākṛtya vedānta vinnirākṛtimupasaṃharati - yannityarūpaṃ vijñānaṃ tacca nirviṣayātmakam | pakṣā'dhyakṣa nirastoyaṃ sva para grāhakatvataḥ || aṇoḥ pratyakṣasiddhatvānnānumādhyakṣabādhikā | neha grāhakatā buddhessādhitatvājjaḍatvataḥ || yannityarūpaṃ vijñānaṃ yadviśeṣeṇa viṣayaṃ jñāyata iti vijñānam | tacca mātāmevandhyeti vannirviṣayātmaka mityuktoyaṃ pakṣo vedānta citparigṛhītaḥ | aṇorātmana svaparagrāhakatvataḥ viṣayasaṃvedanalakṣaṇa svasaṃvedanalakṣaṇa dhurandharataditara lakṣaṇa vidhurasvarūpatayā (p. 397) svānubhūti lakṣaṇena pratyakṣeṇa pratyātmasiddhatvāt | kāmikepi | taduktaṃ sva para jñātṛ bhāvata iti | atrāyamarthaḥ | cidrūpamātmanorūpaṃ dṛkkriyāguṇa lakṣitamiti parākhyāyā muktatvāt | svavedane cidrūpamātraṃ pramatā svagrāhakatvaṃ pramāṇaṃ paravedane cidrūpasahajaṃ sva grāhakatvaṃ pramatā paragrāhakatvaṃ pramāṇamityadhyakṣa nirastaḥ pratyakṣa pratikṣiptaḥ pāśādvimuktāvādhike anādi pāśakadatthitatva vāsanā bhāsa vaśāt stambhita śaktike turyake pauruṣika phale tadetat jñaptimātra tayopāsanīyaḥ | tataśśivatveneti śiva śāstra vidaḥ | taduktaṃ siddhāntasārāvalyām | turyakandehākṣo paratau svacinmatirathātītaṃ śivatvodaya iti | svacchandepi - (p. 398) pāśāvalokanantyaktvā svarūpālonaṃ hi yat | ātmavyāptirbhavedeṣā śivavyāptirathonyathā || sarvajñādi guṇārthā vyāpakān bhāvayedyadā | śivavyāptirbhavedeṣā caitanye heturūpiṇīti || nanu sarvajñatādikamīśvara samāvasthājanyatvāt sopādhikam | tadayuktaṃ naparantatra na tatra vyaktam | sarvatheti kintusthūlaṃ savikalpaṃ vyaktantadvyaktyantarabādhitavyamiti svīkṛtatvāt | nanu cinmātrātmasiddhāmanumānamasti | tadayuktam | yato nānumādhyakṣabādhikā | nānumānaṃ pratyakṣabādhakaṃ parasaṃvetṛtayā svānubhūti pratyakṣasiddhasattā kasyanānumānadi bādhāsti kathañcidapi | yadāhuḥ - (p. 399) anubhūtau pramāṇānāṃ pariniṣṭhā samāvyate | svatastayaiva yā jñaptiḥ kintatrānyaiḥ pramāntarairiti || nehetyādyarthassubodhyaḥ | nanu viviktatayā svasaṃvedana lakṣaṇa parasaṃvetṛvyatiriktatayā parasaṃvedanaṃ suvedyannetyāha - kiñcaitadgrāhakatvañca na bhedādātmanāṃ sthitam | svarūpantu tatasteṣāṃ grāhakatvena saṃsthiteḥ || kiñca punarātmanā muktalakṣaṇa kintat vektrāṇāmetat grāhakatvaṃ parasaṃvedana na bhedāt sthitaṃ kinu tatasteṣāṃ svarūpaṃ yamo grāhakatvena vetṛbhāvenā pṛthak siddhatayā tat paronmukha saṃvidassaṃsthiteḥ | tathānubhūyata ityāśayaḥ | tadudāhṛtopasaṃharati - (p. 400) nahyaṃśena padārthānāṃ vicāraśśobhate kvacit | agniśaktiṃ vinā kīdṛgiti cintā na kutracit || sva paragrāhakastasmāt sarvadātmavyavasthitaḥ | arthassuvyaktaḥ | ayamāśayaḥ | agnerdāha prakāśalakṣaṇaśaktiṃ vināgniḥ kīdṛgīdṛgiti yathā na bhavati hi cintā paryālocanā tathātmano dṛkkriyālakṣaṇaśaktaṃ vinātmā kīdṛgīdṛgiti na bhavati hi yaiva hi parasaṃvittiśśaktirūpā parasvaghaṭita prakāśadīpadīptivat | saivahi svasaṃvittissatī svasaṃvitti siddhā | śaktimadātmanorūpamitya pṛthak siddhatvāt paśupadārthāntabhūta tayodiṣṭamamalaṃ parikṣituntamupakṣipati - (p. 401) tadvatsvatomisarvajñāḥ kiñcijñatvantu kāraṇāt | niruddhaṃ yena sārvajñaṃ samalaṃ paripaṭhyate || yathā śivasarvajñastadvat svatā upāryupamardana kartṛ naisargikatayā amīhyātmanassarvajñāssarvasyārtha tasyā nāratatvena sattāmātratayā svasaṃvedya parasaṃvitsamaveti nassanta svanubhūti vṛttilakṣaṇa svasaṃvettāraḥ | taduktaṃ ratnatraye | parasaṃvisvarūpāyāśśakterasati bandhane | paramātraṃ prakāśe ta muktāṇūnāmanārataḥ || tato vimuktāssarvajñā natu cinmātravedinaḥ | yo yadā vartate bhāvo bhūto bhāvī ca tattadā || yathārtha sthiti gṛhṇāti sva saṃvedyā cidavyayeti | (p. 402) tarhi kathamidānīṃ bhogyatayā kiñcijñatvaṃ dṛśyate | satyam | kiñcijñatvantvadhunā jñeyatvāvacchinna jñeyavyāpti vidhurabhogyatayā vedanantu kāraṇāt | kalopabṛṃhitabalavat svaviruddhavastvantara nimittānnasvata ityanumīyate | niruddhamityādyartha spaṣṭaḥ malinīkaroti | jñāna kriyācchādamayatīti malaḥ sarvajñasyedaṃ sārvajñaṃ sarvajñatvamityarthaḥ | samalastu yathāvat brahmajñāna virodhiguṇa iti vedānta vidaḥ tānu pratikṣipati - taccadravyaṃ yataḥ karma nivartyaṃ paṭalādivat | kiñca dravyaṃ malo'nekaśaktimatvādyathā nalaḥ || tacca malasujñītavastu ca dravyaṃ yataḥ karmanivartyaṃ (p. 403) dīkṣātmakriyā protsārita vyavantasmāddhetoḥ paṭalādivat paṭalādikantu cakṣurvaidya vyāpārādinā nivartyaṃ bhūtvā nahi dravyatvaṃ vyabhicarati | nanu samadṛśājñāna mātranivartyamiti heturasiddhoyam | punarataḥ pratibandhakatve sati dravyatvāt karma nivartyaṃ karmanivartyatvāddravyamitītaretarāśrayatā ca | satyam | ata eva tadasiddhi nirasanārthaṃ hetvantaraṃ prayunakti | kiñca itopi malo dravyamaneka śaktimatvāt ananta puruṣacicchakti tiraskaranānyathānupapatyā punarekamokṣa sarvamokṣā darśanāddhetoḥ svādhikārāntāpagantaristaṃ male malasyanekatva satyapya caitanye satyamanekatvādanityamityādikatva siddheḥ | sa malaḥ kāraṇa mṛgya (p. 404) ityanavasthā syāt | yadi satu nirhetukaḥ punarmuktānapi ruṇaddhi | taduktaṃ mṛgendre | tadanādi samarvāgvā taddhetustatasonyathā | ruṇaddhimuktānevacenmokṣa yatnastato mṛṣeti || tadetadanyathānupapatteśca siddhaṃ hyananta svādhikārāntāpagatṛ svabhedaśaktitvam | yathā nalaḥ analasya hi anante bodhya śoṣya dāhya prakāśya viṣayasvāntarbhedabhinnaśaktikaśśaktikārya dvārāpagamyate | sonalodravyañca tāsāṃ malaśaktīnāṃ cidanugrāhārthaṃ tatpariṇāmārthaṃ rodhakatvalakṣaṇadharmānuvartanāt | śivaśaktirapi cidanugrahārthaḥ acidanugrahapravṛttāpi tirodhāyiketi pāśatayopacaryate | saiva yadenāśamantraliṃga (p. 405) samuddheśānyā śaktyā svakṛta pākamalānāṃ kaivalyābhimukhaṃ karoti | tadācidanugrāhikā bhūtvā tiṣṭhati | taduktaṃ mṛgendre | tāsāṃ maheśvarīśaktissarvānugrāhikā śivā | dharmānuvartanādeva pāśa ityupacaryate || pariṇamayantītāścarodhāntaṃ kārkacidviṣā | yadonmīlanamāyakte tadānugrāhakocyuta || iti svīkṛtya vikalpya dūṣayati - tadihājñānamātrañcet jñānābhāvaḥ kimajñatā | anyathā pratibhāso vā gatiranyā na vidyate || ajñāna śabdaśabditaṃ jñānābhāva viparītajñāna tadvitayaṃ nānyadityarthaḥ | spaṣṭaṃ padārthaḥ | tataḥ kākṣatirityata āha - (p. 406) jñānābhāvo na cājñānaṃ tasyā kiñcitkaratvataḥ | nahyabhāvo ghaṭasyaiha jalamāharati kvacit || jñānasya prāgabhāvaścet jñānotpattiḥ prasajyate | tatra jñānābhāva jñānapradhvaṃsalakṣaṇamajñānam | naca sārvajñatiraskatṛ tasyetyādi kvacidityantārtha spaṣṭaḥ | punaratra yaḥ pradhvaṃsalakṣaṇassorthakriyā viratilakṣaṇajñānaupādhika dharmabhūta jñānānabhivyaktiḥ | śaktyātmanā sthitiriti saiva malārthakriyeṣṭā kṛṣṭaphalamiti | arthakriyāphalārtha kriyāvatorabhedadoṣa ca syāt | yadi tatobhidāsti tucchatvāttasya tannivartakajñānāderaphakva prasaṃgaḥ punasyāt jñānasya prāgabhāvaścet (p. 407) ajñānaśabdavācyaṃ jñānasya rāgabhāva lakṣaṇaṃ yattadeva yadi sārvajña tiraskartṛ tarhi prāgabhāvaḥ pradhvaṃsābhāva paścimakauṭikī kāryaśaktyātmanāsthitiriti ākāśaparīkṣāyāṃ parīkṣitayatvāt tasya jñānaṃ pratikāraṇatvāt | tasmāt jñānotpattiḥ prasajyate | antyatābhāvānyonyā bhāvautvatrāprasaktau hītyupekṣitau dvitīya pakṣaṃ pratipakṣipati - nāpyetadanyathā jñānantasyājñapyanudayā svataḥ | śuktikā rajatajñānaṃ na bhavet paṭalaṃ vinā || anyathā jñānamanātmanyābhimanādyanyathā lakṣamajñānamapi naitat | sārvajña tiraskṛtasyāpi budhyavivaktatayā sukhyahanduḥkhyahañcaiśce?tyādi viparyayarūpasyāpi (p. 408) anyacicchaktiraskṛdaṃtarā tathā svatonudayāt | yathā cakṣacchadakaṃ paṭalaṃ vinā sādṛśyopādhimātrajanita samyak jñānanivartyamānād ajñānādanyat samyak jñanamātrā nivartyaṃ śuktikā rajatajñānaṃ na bhavet | taduktaṃ ratnatraye | sā tu saṃvidavijñātā taistairbhāvairvivartate | maloparuddha dṛk śakternarasyevoḍurāṭ pāśoḥ || iti | tatastadajñānodayanimittaṃ vastujñānā nivartyaṃ bhavitumarhati | ātmakaraṇacchadakatvāttimiravaditi kriyānivartyatvāt siddhaṃ dravyatvaṃ jñānādikaṃ upāyabhūtaṃ sadyonirvāṇa sa bīja dīkṣitamātre tadaṃgatvenānuṣṭhe yatayā na sarvaviṣayamiti pu iva sūcistaritam | (p. 409) punarvikalpya nirasyati | kiñcaitadanyathā jñānamagantukamathetarat | āgantukañceccicchakti bādhakā na kadācana || kiñcaitat sārvajña tiraskatṛtvena uttamajñānamāgantukamādisiddhaṃ kimathetarat | nityasiddhaṃ kintatra nimittamanapekṣāgantukañcet | tadā vicchaktiḥ pāśābhibhāvikā śaktisiddhānāndṛkkriyābhidhetyādi śruti virodhe na tu kadācana tasya bādhikā punaḥ punaprayātīti taccinmuktirapi bhavati hi gajasnāna tulyā cicchakte sa bādhakanetyapi sukarārtha pāṭhaḥ | yadyanādisiddhaṃ tadādoṣānīkaṃ samāpatedityāha - yadyanāgantukantarhi nānyathā jñānameva tat | (p. 410) anityameva tat jñeyaṃ rajatajñānavaddvijāḥ || yatra viparītatvaṃ tatrānityatvamiti vyāpteḥ spaṣṭaślokārthaḥ | tadasatyapi tiraskaraṇakārye tu na prasaktamityāha - kiñcaitadanyathā jñānannasamyak jñānabādhakam | na dṛṣṭaṃ śuktikā jñānaṃ rajatajñāna bādhitam || śuktikāyāmidaṃ rajatamiti bhrāntijñāna samajantarannedaṃ rajataṃ śuktiketiyamiti samutthātavyam | samyak jñānannapunaḥ prāk svalābha iti natadrajatajñānabādhitaṃ bādhakamiti pāṭhe bahubrīhiḥ spaṣṭaḥ padārthaḥ nahyanādi siddhatvāttat bādhakamiti vācyam | bhrānteranityatva vyāptatvenoktatvādyadanādi siddhantathāpi pravāhatayā nādi kālavarti dīpasya tādṛgandhakāra iva (p. 411) na bādhakaḥ | kintu viparyāsena jñānabādhyamityāha - atha cennityasiddhastu tayossaṃbandha ucyate | tathāpi bādhakannaitat jñānasyehānyathātmakam || pratyutajñānabādhyaṃ syān nityamapyanyathātmakam | cirakālasthito dīpaścirakāla tamopahaḥ || atha cet yadyapi girimapi śirasābhindyāditivat sambhāvanārthaḥ sukarokṣarārthaḥ | upasaṃharati - tasmād yenātmano jñānaṃ balinā vastunā sadā | viruddhe naiva bādhyaṃ syāt tanmalākhyamitīṣyatām || spaṣṭaḥ | tat saktāsaṃśayavicchedakaṃ hetuṃ kevalavyatirekiṇaṃ prayunakti | ātmāmalāvṛtassarvajñatve kiñcijñatāyataḥ | (p. 412) na kiñcijñastu yassoyaṃ malenāpi na saṃvṛtaḥ || yathā śivastathā cāyaṃ male naiva samāvṛtaḥ || heturūpe satīti dṛśyata iti cādhyāhāryam | kevalavyatirekiṇyapi na tathā cāyamiti vyatireka vyāpti dvārānvaya vyāptau buddheḥ paryavasitatvāt upanayastathetyādi | tathā cāyaṃ sarvajñatve sati kiñcijño yantadanupadavartinigamanarūpe tasmādityadhyāhāryam | spaṣṭantaditarat | punastadrūpaṃ hetvantaraṃ prayunakti | kiñcāyaṃ malino no cet saktirbhoge kathaṃ bhavet | yadi sā nirmale'pi syān muktātmasvapi sā bhavet || malino malakadathitaḥ | bhoge bhogye saktirabhilāṣaḥ itaraṃ sukaram | ayamatra prayogaḥ | ātmā malāvṛtaḥ (p. 413) bhogā saktitvāt | na yastathā na sa tathā śivo yatheti | sāṃkhyāśayenānyathā siddhimāśaṃkya pariharati - rāgosti kāraṇaṃ sakteriti cet kimmalena tu | satyaṃ rāgo'sti taddheturna sakiñcit karo'male || amale'pi sacetsaktyai syān muktepyaviśeṣataḥ | nahi muktaśśivo vāpi bhogāsaktaḥ kadācana || rāgobauddho vakṣyamāṇaḥ pratyarthamāsaktikaraḥ | na māyīyassasamavayanīyopi nahyudhṛto na dṛgantara siddha iti iti cenmale natu kimityāśayaḥ | amale sarāgo na kiñcitkaraḥ nayatkiñcit svārtha kriyā vidhātā | taduktaṃ svāyaṃ bhuve | karmaśuddhi śivatvāni teṣasatsu bhavantyamī | (p. 414) trayorthāssarvajagato bhogabhoktṛtvamuktaye || iti | atra śivatva śabdena śivaśaktirucyate | muktiśabdena pāśavimocana śivatvābhi vyaktidvayamucyate | tadanyatsugamam | nirapekṣarāgaśaktikaro vā bhavatu | satu malo no cat | kathañcicchaktintiraskarotītyāha - kiñcāyaṃ pratyayātmoktā rāgobauddho yatastataḥ | buddhiśca prakṛtessiddhā tasmādeṣa vinaśvaraḥ || cicchakternityasiddhāyāssaṃbhavedbhādhakaḥ katham | āsakti hetutvena nātrāktoyaṃ rāgam | yataḥ pratyayātmā bhogyadaśāmāpanne pratyayarūpatvenopasthitaḥ | tataḥ bauddhaḥ | buddhiśca prakṛtessiddhotpannā tasmāt tat guṇatvādeṣa rāgo vinaśvaraḥ | nitya siddhāyāścicchaktestadupasaṃhatakālepi (p. 415) kasyacittiraskṛtimatyāḥ kathaṃ bādhakaḥ saṃbhavet | na kathañcidapi syāt karmaiva svāpepyastītyāvaraṇatvena klipti kalitaṃ kiṃ maleneti kṣapaṇakāḥ | tadayuktamityāha - karmaṇāpi naca jñāna bādhassaṃbhavati dvijāḥ | sādhyatvātkarmaṇaḥ puṃsassādhakatvena saṃsthiteḥ || suvyakta ślokārthaḥ | ayamāśayaḥ | āvaraṇa nivṛttidvārā cidabhivyaktikārakakalādiyogād anantaraṃ karmapuruṣayossādhya sādhaka saṃbandhāditi | itopi nahītyāha - kiñca bhogaikahetustat kathaṃ bhogasya bādhakam | (p. 416) yato jñānātmako bhogo nahi tena tadāvṛtiḥ || kiñca tat karmabhogaikahetuḥ sākṣāddhetutayā sukhaduḥkhākāreṇa pariṇatatvāt bhāgā dvitīya hetuḥ | bhogasya bādhakantiraskartṛ kathaṃ kathañcidapi na syāt | nanu nahyasmābhirbhogatiraskaraṇaṃ karmaṇa ucyate | kintu cicchakti tiraskaraṇam | satyam | tadarthametat yataḥ kāraṇāt bhogojñānātmakaḥ karmaja sukhaduḥkhānubhūtilakṣaṇa cidrūpaḥ | tatastena karmaṇā tadāvṛtiḥ | taccicchakti kartavyajñānatiraskṛtiḥ | nahi kriyate | punastatra yuktiṃ vitanoti - dharmādharmātmakaṃ karma tau ca bauddhau vyavasthitau | vyāptyabhāvāttayorūrdhvaṃ bandhakau sarvataḥ katham || (p. 417) sugamam | parāśayaṃ parijñātumetat budhyādeḥ prakṛterūrdhvamapi sūkṣmadeha suniviṣṭatayā māyāyāñca śaktyātmanā pralaye svavāsanālakṣaṇakarmaṇā saha pragamatvāt | svakīya dṛśātu vijñānakevalaviṣaye kathamityāśayaḥ punarapi - kiñca bhogaprasaktau tau vyāpriye te kathaṃ vṛtau | anyatrāpi pravṛttasya yadyapyatrāpi hetutā || anekatatvasaṃkliptiḥ kāryabhedādvihanyate | tasmān nakarmacicchakterbādhakaṃ savyavasthitam || kiñca tau dharmādharmau bhogaprasaktau adharmasyāpi duḥkhamoha vedanahetutvāt sukhaduḥkhamohavedanalakṣaṇa bhogaphalacaritārtha kriyau tatau kathayanniyamanam | (p. 418) vināvṛttau cicchakti tiraskṛtau vyāprayete | savyāpārau bhavataḥ anyatrāpi bhogādilakṣaṇakāryepi pravṛttasya karmāderatrāpi cicchakti tiraskṛtau ca | yadyapi hetutā samastamekenālamiti kāryabhedāt kartṛtva vyañcanādi kartavyabhidāyā anekatatvasaṃkliptiḥ bahukalādi tatvakalpanā vihanyate kṣati kalitā kriyate | tasmādityādi sugamam | cidabhivyaktikaraṃ karmasvārthakriyāviruddha cidanabhivyaktikaraṃ nahīti māyā parīkṣāyāṃ malārthakriyā kartrī neti parīkṣitatvāt na māyā ceti | susṭuktopasaṃharati - kiñcābhivyañjakaṃ karma cicchakterbādhakaṃ katham | māyāpi bādhikā nasyādityuktantannirūpaṇe || (p. 419) mala evaṃ samuddiṣṭaḥ puṃsāṃ sārvajñabādhakaḥ | spaṣṭokṣarārthaḥ | māyā kārya dvārā bādhiketi cet | pralaya kaivalyāvasthā yāntadabhāve bandhamuktayoraviśeṣeṇa sarveṣu sarvajñatvaṃ sannipatet kāryadvāredānīṃ jñatva prakāśikā svarūpeṇa ca nā prakāśiketyādibhi sucarcitāḥ | tathā kutrāpi kathañcit parīkṣyate | yadi svarūpeṇa bādhikā ekatvāntasyā dīkṣāta svanirodhanaikamokṣe sarvamokṣaprasaṅgaḥ | anekatve tasyā ācaitanye satyanaikatvādanityatvaṃ svasaṃsiddhamiti pralaya kaivalyāvasthāyāṃ bandhamuktayoraviśeṣaprasaṃga sahasamutthānavasthā prasaṃgasyāt | nanu malasya bhavadbhiḥ klipta iva pratiputrantasyāḥ kāryajanikā (p. 420) śaktayo bhaviṣyantu | tadayuktam | śakteśśaktyantarā yogāt śaktyavasthaiva kāraṇam | vyaktyavasthaiva kāryamiti kārya śaktyātmakatvāt | kāryaśaktaya eva tasyāśśaktaya upacaryante | natu tasyāḥ kāryajanitā kā śaktaya iti satkāryavāde prapañcita nimityalamiti vistareṇa | prakṛtireva tamo lakṣaṇeti na pañcasarvātmā viparyayeṇa yuktā mala iti sāṃkhyadṛṣṭyanuvāsitāḥ | prakṛti malavādinaḥ māyāmalavādināṃ pāśupatadīnāmidānīṃ kṛta nirāsena samanīternirastāḥ tataḥ tat pārantryaṃ bandhatvaṃ tasminnitye cidādivat | muktisādhanasandoho vyartho'lamanayādhiyeti | mṛgendra śruteḥ | āsvatantryādikaṃ (p. 421) na svābhāvikamiti malaupādhikaṃ siddhamiti tatopi malasiddhiḥ | tathā hi ātmānaḥ kenacit bandhena baddhāḥ asvātantrya darśanāt | meṣādi paśuvat | malaśabde vācyāni tu saptetyāha - malopi saptadhājñeyo mohaścāpi madastathā | rāgo'nyaśca viṣādākhyastāpaśśoṣaśca saptamam || vaicintyamapi sarveṣāṃ malinānāṃ prakīrtitam | lakṣaṇaparīkṣoktibhyāṃ parijñeyo'syārthaḥ | nanu mataṃge uddiṣṭa saharṣaṇākhya malotra kimiti noddiṣṭaḥ punaratracoddiṣṭassatāpākhya malastatra kimiti na uddiṣṭaḥ | satyantatra viṣādentarbhūtatayā travaicitryentarbhūtatayetyavirodhaḥ lakṣaṇaparīkṣe vidadhā (p. 422) moho nāmamalaḥ puṃsāṃ sahajo'nādimāniha | yoniṣṣaṇṇāṃ madādīnāṃ pradhānatvādvijottamāḥ || yasmin satyātmano moho jānatopyaṃganādiṣu | samoha iti vikhyāto varjyāvarjyā vibhāgataḥ || iha saptasu madhye mohānāmamalaḥ puṃsāmanādimān sahajo anādyāvāryāvārakalakṣaṇa saṃbandhī | he dvijottamāḥ | tataḥ pradhānatvāt ṣaṇṇāṃ madādīnāṃ yoniḥ buddhi saṃskṛti lakṣaṇopādānāt utpattau kartṛ sahakārī | tadabhāve hi pariṇatamalānāṃ dīkṣitānāṃ māyāgarbhādi kāryādīnāṃ māyīya bandha sadbhāvepi madādayo na bhavanti | tataste kila svotpattau sahajamalasahakāritvāt | yadyapi budhyupasaṃhṛtau kāraṇarūpa (p. 423) tat buddhisaṃskāratve nāvasthitāssantasvatobuddhidharmatvena satvādi lakṣaṇabuddhisaṃskṛtirūpakarmopādāna dharmajñānādi bhogya daśātma sukhaduḥkhamohākārasidhyādi pratyayarūpatvena vakṣyamāṇarūpavat rūpaviśeṣāḥ sahajaśabdaśabditāḥ | kalādyutpattau teṣānnimittatvena malaguṇatulyatvāṃ malaguṇatvena copacaryate | yathā dṛk rodhātmake mohaśabdaśabditāndhakāre satī dīpaḥ prakāśalakṣaṇopi mohaśabdaśabdito nīlotpalādau raktotpalādi viparītaprakāśako bhavantī | tathā yasmin satyātmano jānatopi kalādi vyakta cit san varjyantadavarjyamidamitīti budhyatopi puṃbodhavyakti bhūmibhūtabādhyaprakāśalakṣaṇo (p. 426) varjyāvarjya vibhāgatoṅganādiṣu māyīyo moho nityaśudhya sukhānātmasu tadviparītaprakāśako bhavantī | taduktaṃ māyāśaktirvibhurnityā dehināṃ parimohikā | mohastu viṣayāsaktiryathā saṃhriyate śubheti || satu jñatvakartṛtva nirodhātmako malarūpo mohavikhyātaḥ | māyīya mohāpi malarūpa mohanimitta sāpekṣaka iti spaṣṭī kṛtaṃ madādi svarūpamāha - prāptāmāpi striyaṃ yena stautinasyāḥ parāṃgāḥ | divyāṅganeyameveti samadaḥ paripaṭhyate || tadabhāve viṣaṇṇatvaṃ bāṣpalocanatā yataḥ | saviṣādo malo nāma prāṇināmati duḥkhadaḥ || (p. 425) tatastāpo bhavedantaḥ pralāpātmā'ti vistaraḥ | sa tāpa iti vikhyāto malaśśoṣo bhavettataḥ || stabdhātmā tu yadā yasmān malotīva sudustaraḥ | eṣa bandhuriyaṃ bhāryā mṛṣṭañcedaṃ dhanaṃ mahī || kṛtārtho mahato yad vā kastrātāmāmakasya ca | kuḍumbasyaivamādyātu cintā yena nṛṇāṃ bhavet || nānāmatikarassoyaṃ malovaicitryasaṃjñakaḥ | saptaite sahajāḥ proktā malāmalavatānnṛṇām || tadabhāve striyā bhāve stabdhātmā śuṣkadehataḥ | mṛṣṭaṃ paripūrṇitam | mṛṣṭamiti sāmānyatvāt sarvatra yojanīyam | eṣa ityādi vaicitrya lakṣaṇam | rāgalakṣaṇoktistu lekhaka bhramāt patitā vāstu hi (p. 426) tādṛśyā ma....yā matya....jaṃ namātra kara iti nokto vedañcintyam | spaṣṭastaditara padārthaḥ | nanu dṛk śakti nirodhātmaka maladharmarūpamohasyāstu sahajatvaṃ malaguṇatvañca kathaṃ buddhidharmatvānmāyīya mohe na sahamadādi nāmityāśaṃkyāha - malesati kalādīnāṃ yathā saṃbandha iṣyate | evameṣvapi satsveva bandhayanti kalādayaḥ || ete malavatāṃ puṃsāṃ dharmāssaptasahoditāḥ | yathā dṛk nirodhātmake male sati kalādīnāṃ bhogārthaṃ puṃbhissaṃbandha iṣyate | evameṣvapi māyīya mohena saha māyīya madādiṣvapi buddhi pralayepikāraṇarūpa tadbuddhisaṃskṛti rūpatvāt | sa sveva (p. 427) kalādayaḥ puṃsobandhayanti | tato malavatāṃ puṃsāṃ ete svāntaḥ kṛta prākṛtamoha maladharmarūpamohe na saha madādayassaptadharmā mala svabhāvāssahoditāssahajāḥ kathyante | malapadārthaṃ svīkṛtya ṛṣayastat kartavyasaktā saṃśayavantaśśaṃkayanti - jaḍenājaḍarūpasya tiraskāro na yujyate | āvṛttiśca na yuktāsya vyāpakatvena hetunā || jaḍena malākhyenājaḍarūpasyātmasya rūpasya tiraskāra āvṛtirnayujyate | āvṛtissāsti yadyapi ajaḍasyātmasvarūpasya vyāpakatvena hetunā vyāpakatvāditi prayoktavyāddhetoḥ āvṛtiśca na yuktā | īśvaraḥ | prathamapakṣe parihṛtiṃ vidhatte - (p. 428) anādikālasaṃruḍāṃ malākhyādvāsitādaṇoḥ | ajaḍāpitirobhūtā śaktirnityā jaḍātmanā || āgantukaghaṭitā kila vistāriteyaṃ kliptiḥ | anādikāla saṃrūḍādanāgantuka tiraskartṛtiraskāryalakṣaṇa saṃbandha kṛtāt malākhyādvāsitāt vāsanāddhetoḥ malākhyādityanena dravyatvasiddheḥ svataḥ kenacidāhita vāsanābhūtvā nātmani guṇatvena sthitiḥ | tathā tve vikāritvamāpatediti sūcita aṇorātmano nityā śaktiḥ ajaḍāpi jaḍātmanā malenatirobhūteti yuṣmatkṛta vikliptissaiṣātrā saṃsparśanī | tatra hetuṃ prayunakti - kiñcājaḍaṃ jaḍe naiva bādhyate nājaḍena tu | svajātīyatvato hetoraṇūnāmīśvaro yathā || (p. 429) yathābhibhūtagandhasya niṃbatvakcandanasya ca | kiñcājaḍaṃ cit jaḍena bādhyate tirodhīyate | nājaḍena na cidantareṇa tirodhānaśaktirapi malaśakti svaprakaṭana dvāretyuktatvāt | seyaṃ pratijñā kutassajātīyatvatvo hetoḥ cidekajātīyatvāditi hetoḥ | yathāṇūnāmātmanāmīśvarassajātīyo na nirapekṣastiraskartā | yathābhibhūtagandhasya vijātīya jalādinā tirobhūta surabheścandasya nimbatvak na bhūyassurabhintiraskaroti | kintvaupādhikanissurabhitvannirasya surabhitvaṃ vyañjayati | yataścidacidantareṇa nāsti hi tṛtīyaṃ vastu | tataścitaścittiraskaraṇanneti sādhitañca | tiraskaraṇīyā ca cicchaktiyardinajaḍe (p. 430) natarhi kena tiraskṛyata iti nirbandhayati | kiñcājaḍaṃ jaḍāno cet bādhyaṃ tat kena bādhyate | ajaḍaṃ ca jaḍaṃ vāpi dvayaṃ vastu viniścitam || sugamam | cicchaktyantareṇa na cicchaktistiraskriyata iti | punarūpodbalayitvopasaṃharati - ātmānātmāntarādbādhyo vināśadbādhakātmanaḥ | tannāśamantarāyasmānmuktirnasyāccidātmanaḥ || jaḍe naivājaḍantasmāt bādhyamabhyupagamyatām | sugamam | malaśakterāvārakatvalakṣaṇarūpāntarānyathātva lakṣaṇa nivṛttimaya rūpāntarapariṇati rūpāvārakatva lakṣaṇarūpāntara tirobhūtimaya nāśaṃ vinā na muktiriti (p. 431) yathoktantathā | tiraskatrātmaśaktestadrūpajaḍatvāvinābhūta nāśaṃ binā tiraskāryātmāno na kadācana muktirityāśayaḥ | nanu tiraskartrātmaśakternāśo na rūpāntarānyathā tvarūpāntara pariṇati rūpatirobhūtilakṣaṇaḥ kintu svetara svatiraskārakātmāntaraśakti kṛta tirobhūti rūpaḥ | tadayuktam | tat tiraskārakātmāntaraśakterapi tathetyanavasthā durnirasyati garhitārthatvāt | ṛṣayaḥ dvitīyapakṣaṃ punassamuddharati - anādirapi saṃbandhaḥ prokto yadi malātmanoḥ | malātkiṃ kriyate tatra śakterāvaraṇantu vā || aprakāśī kṛtirvāpi tatrādyastu na śobhate | tasyāścābhinnarūpatvād ātmano'pi prasaṃgataḥ || (p. 432) malātmanoḥ proktassaṃbandha āvāryāvārakalakṣaṇo nādiryadyapi tatrātmani malāt kiṃ kriyate | na yat kiñcidapi tatra babhañjetyāśayaḥ | śakterāvaraṇaṃ vā apitu aprakāśī kṛtirvā | tatrādyastu na śobhate | tasyāśśakterabhinnarūpatvād ātmanopi vyāpakasya parimitavastu vyāptāvṛteḥ prasaṃgataḥ | na dvitīyopītyāha - nāpyaprakāśīkaraṇaṃ vināśitvaprasaṃgataḥ | prakāśasyāprakāśopi vināśānnāvaśiṣyate || tatsarvaṃ kathayeśāna sandeho smākamīśvara | nāpyaprakāśīkaraṇaṃ vināśitva prasaṃgataḥ | kutaḥ prakāśasya candrikādessūrya kiraṇādinā prakāśo'pi (p. 433) vināśānnāvaśiṣyate | satkāryadṛśā svasvabhāvasya svasvarūpāntareṇa tirobhūtireva vināśitvena svīkṛteti parakīyena svasvabhāva tirobhūtirapi tattulyatvena tatvenopacaryata ityāśayaḥ | tadityādyartha spaṣṭaḥ īśvaraḥ tadanubhāṣaṇapurassaraṃ pariharati - nacāvṛttirmaleneṣṭā cicchaktervyāpakatvataḥ | nāpyaprakāśīkaraṇaṃ kintu kāryā pravartanam || kāryāpravartanam | tāñcicchaktimatirohitām | kathañcidvaśīkṛtya taccicchakteḥ kārye svārthakriyālakṣaṇajñānakriyātmake tayorapravartanamasvavaśīkaraṇamajñatvā kartṛtvātma svaviruddhakārya kāraṇaṃ kriyata ityuttara ślokānuṣaṅgaḥ | spaṣṭastaditarapadārthaḥ | (p. 434) tadudāharati - kriyate'gni gatāśaktirmantraśaktitirohitā | naivasphoṭakarī sadyaḥ prajvalatyapi pāvake || atirohitabhāvo'pi malenaiva svaśaktibhiḥ | tirohito hi kāryeṣu nacāmussaṃpravartate || yathā dāhaprakāśaikalakṣaṇaika śaktimati pāvake prajvalatyapi atiraskṛta tathābhūtaśaktimati satyapi sāgnigatā śaktirmantraśakti tirohitā mantraśakte svarūpānanyathā tva vaśāt punarasva vaśīkṛta svadāhalakṣaṇakāryavati sadyastat kālamanatikramya naiva sphoṭakarī tathā aṇurātmājñānakriyālakṣaṇaika śaktimān atirohitabhāvopi atiraskṛta tathābhūta śaktirapi (p. 435) malenaiva svaśaktibhi svasannidhimātrābhirasaṃsparśanībhiḥ | tirohita svarūpānyathātvena vaśīkṛtaśaktiḥ kāryeṣu vedanādiṣu na saṃpravartate | upalakṣaṇañcaitat | tadīya śaktistirohitā vaśīkṛtā hyasvavaśīkṛta svadṛkkriyātmikā kāryavatī kāryeṣu tadvedanādiṣu na saṃpravartate tadviruddhamajñatvā kartṛtvātmakaṃ kāryavidhatte natu kāraṇavaikalyaṃ vinākāryannajāyata iti śaktiparīkṣāyāṃ vakṣyamāṇatvāt svarūpānanyathā kṛti lakṣaṇaśaktivaśīkṛti purassaraṃ kāryaṃ tiraskṛtamiti yāvat | ṛṣayaḥ | kāryamantarāśaktiketyāhuḥ - dṛkkriyārūpiṇī śaktiḥ kathitā parameśvara | (p. 436) te ca vijñeya kartavya virahena kadācana || nahi yasmātparaṃ kāryaṃ jñatvakartṛtvarūpataḥ | he parameśvara ! purāśaktiḥ dṛkkriyārūpiṇī nānyalakṣaṇavatīti kathitā lakṣitā | te ca śaktilakṣaṇātmike dṛkkriye ca vijñeya kartavya virahe sati śaktyartha kriyārūpavedanakāraṇatirobhūtau satyānnakadācana | na kadācidvijṛṃbhete tataḥ kutaḥ | yasmāt jñatva kartṛtvarūpataḥ jñānakriyālakṣaṇa svalakṣaṇataḥ nahi śakteḥ paramanyatkāryaṃ vedanakaraṇalakṣaṇārthakriyātaḥ kākṣatirityata āhuḥ - śaktikārye tirodhānaṃ malena kathitaṃ katham | śaktirnārthāntaraṃ yasmāt kāryantadvadaśaṃkara || (p. 437) he śaṃkarakānohāniriti kathamucyate | yasmācchaktiḥ kāryameva śaktilakṣaṇamityuktahetoḥ śaktiḥ kāryaṃ pratinārthāntaram | kintu kāryaṃ proktārthakriyāśakteriti pāṭhe kāryaṃ nārthāntaramiti vyākhyā sukarātattasmāt kāraṇāt śaktau neti svarūpānanyathātvena śaktiṃ vaśīkṛtya kārye arthakriyāyāṃ male tirodhānaṃ kathitaṃ kathaṃ vada kathayasva | īśvaraḥ pariharati - śaktireva na kartavyaṃ śaktidṛkkriyayoryataḥ | avibhāgasya bhāgoktau tadvibhāga upādhitaḥ || pratyarthamapi sambandhastat kāryamitarantu yat | parārthamātrasaṃvitti rūpantacchakti saṃjñitam || sahajantasya saṃjñeyaṃ tanmalena nirudhyate | (p. 438) tasminniruddhe tatkāryaṃ pratyarthaṃ vedanātmakam || na jāyate tataḥ kāryatirodhānaṃ malāsthitam | yataḥ padārthetyādi vakṣyamāṇanayena śaktireva na kartavyaṃ na jñānakriyārūpārthakriyāyataśśakti dṛkkriyāyośśaktilakṣaṇa śaktyartha kriyayoravibhāgasyā bhedasya bhogoktau bhidoktau satyāntadvibhāgastadbheda upādhitaḥ jñyakāryātmopādhitaḥ kliptiḥ | kalitaḥ yato yat pratyarthaṃ saṃbandhaḥ arthaṃ pratyarthaṃ prativedanantat kāryamapi saiṣārthakriyāpītaraṃ tacchakti sākṣātkāryādanyāt śaktyarthakriyātmajñānakriyā sahajārthakriyāḥ | taduktaṃ mṛgendre | śivaśakti parīkṣāyāntadekaṃ viṣayānatyāt bhedānatyaṃ pravartate | (p. 439) kartṛtvaṃ tadabhinnatvāt tadvadevopacārataḥ || iti | yataḥ yat parārthamātra saṃvittirūpaṃ svetara śivādi padārtha tvāvacchinnapadārtha sattāmātra saṃvillanantatcchakti saṃjñitaṃ śaktyabhīhatam | taduktañca | purā śivaśaktiparīkṣāyām | anayo jñānayoherturaviśotmikāciti śaktirukteti | tasya svasaṃvilakṣaṇātma sahajaśaktyabhihita śivatvāparasaṃjñita parasaṃvittidrūpasya | tat svārthakriyārūpalakṣaṇakasvetaraviṣayamātra viṣayīkaraṇa lakṣaṇaṃ jñeyam | kriyā vibhāgarūpajñānārthakriyā na śaktireva kartavyamityuktā | agniśakterdāhādyapṛthak siddhaprākāśārtha kriye va sahajaṃ svalakṣaṇamapi na lakṣyameva (p. 440) lakṣaṇannabhinnañca taditi cintāmaṇyādeḥ kāmapradānārthakriyeva vṛtī pariṇati vivartavidhuratayā apṛthak prathita siddhimatī | saiṣārthakriyā taduktaṃ ratnatraye | śivaśakti parīkṣāyām | icchākāryamanicchāpi kurvāṇecchā cidavyayā | jñānamajñānarūpai va makriyāpi kriyāntatheti || tat jñeyaṃ sahajoktalakṣaṇa śaktyarthakriyāmalena nirudhyate āmūrtimatormalātmanornasaṃyoga iti prathitānumite punarasaṃspṛśya svasannidhimātreṇa svarūpānanyathātvena śaktiṃ kathañcid vaśīkṛtya svavaśī kriyate | tasminniruddhe tasyāṃ ātmasahajaśakti sahajaśaktyārthakriyāyāṃ tirobhūtāyāntat kāryantacchakti (p. 441) artha kriyā sahajārthakriyā pratyarthaṃ vedanātmakam | arthaṃ pratyarthaṃ prati karaṇā pṛthak siddhavedanātmikā | naccāyate na svavaśyā bhavati | tataḥ mantraśaktyāgni śakte satyāmapyaviluptimatyāṃ svalakṣaṇa svadāhādikārya tiraskaraṇamiva malāt svaśaktyācicchakteḥ kārya tirodhānamuktalakṣaṇārthakriyā tiraskaraṇaṃ sthitam | ṛṣayasvīkṛtya punaścodayanti - viṣayābhimukhī prāktā śaktirmalanirodhataḥ | viṣayābhimukhīnocet sthitimasyā vadeśvara || he īśvara śaktirviṣayābhimukhī jñeyakāryapadārthakriyā lakṣaṇasvārthakriyā kartrī proktā sā tu malanirodhataḥ | (p. 442) malavaśīkaraṇāt viṣayābhimukhī avilupta svasahajatvāt svāvaśya malavaśyā viluptasvārthakriyatayā tadarthakriyā kartrī no cet | na bhavati yadi asyāśśakte sthitaṃ vada kathayasva | īśvaraḥ - yathā cakṣustamo bandhāt satvarūpamapi sphuṭam | viṣayābhimukhañcāpi suniṣṭaṃ vyavatiṣṭhate || evañcicchaktirapyeṣā malaśaktyā vidūṣitā | svaniṣṭhā viṣayajñānakāryakatrī vyavasthitā || yathā cakṣuḥ upalakṣaṇatvā cakṣugrāhaka śaktiviṣayāmukhañcāpi viṣayagrahaṇarūpasvārthakriyābhipitamo bandhātti niravaśīkārāt spuṭaṃ satvarūpamapi (p. 443) sva sadbhāvalakṣaṇa svārthakriyāpi yad vā prakāśarūpāpi svaniṣṭhaṃ asva vaśīkṛta svārthakriyā vyavatiṣṭhate | evan tadvat | eṣā cicchaktirapi malaśaktyā vidūṣitā | vaśīkṛta jñānakriyālakṣaṇa svārthakriyā svaniṣṭhāsaṃkoca vikāsādika vidhuravatīti sadasvavaśīkṛta svārthakriyāvatī viṣayajñānakāryā kartrī jaḍaspandakriyā hetutvāt | kriyāśabdenāpi śabditaviṣayajñānalakṣaṇasvārthakriyā vidhātryapi sva viruddhā jñātvā kartṛtvātmakāryakarī vyavasthitā | upasaṃharati - mala evaṃ samuddiṣṭaḥ puṃsāṃ sārvajñabādhakaḥ | anenaivābhiyuktatvāt paśutvena sahāsya ca || (p. 444) gaṇanā coditā caiva paśutvevaṃ vibodhitaḥ | mala eva puṃsāṃ sārvajñabādhakaḥ | nahyajñānādikaṃ anena male naivā viyuktatvād aviyogitvāt tena vinātraśabdaśabdite paśuśabda pratyayogāt asya padārthasya paśutvena malena saha paśuriti gaṇanā ṣaṭpadāthaikasaṃkhyā ca śabdāduddeśalakṣaṇokti pūrvaparīkṣā ca coditā vicāritā | evaṃ muktaprakāreṇa paśurvibodhitaḥ parīkṣitaḥ | śrīśārlivāṭipuranivāsi jñānaprakāśācārya viracitāyāṃ śrīmatpauṣkarajñānapādavṛttau caturthaḥ paṭalaḥ || || hariḥ om || pāśapaṭalaḥ atha pāśāḥ puroddiṣṭāśśrūyantāṃ munipuṃgavāḥ | kalā vidyā ca rāgaśca kalo niyatireva ca || pañcaitāni ca tatvāni māyeyāni dvijottamāḥ | atha paśupadārthaparīkṣānantaraṃ pāśaiḥ pāśyaḥ paśuriti ca paśuśabda pravṛtte | paṭalānte paśuśabdasūcitāḥ puroddiṣṭāḥ pāśāḥ parīkṣyante | he muni puṃṅgavāḥ | parīkṣoktiḥ ghaṭaniyāste bhavadbhiśrūyantāmiti vāṭalīkassaṃbandhaḥ | padārthātmakastu pāśapadārthalakṣaṇaḥ vākyātmakastu kalādyavanipaścimanityādyanekavidhaḥ kalādīkṣitiparyantetyukta māyīya prākṛta tātvika saṃhatau sakalā pramukhāni (p. 446) pañcasākṣāt paraṃparayā ca māyotpannānīti tātparyam | sugamamitarat | tatra kalārthakriyā darśayati - malān sarvān manāgbhitvā caitanya prasarātmanaḥ | caitanya vyañjikāhyatra kalāmalanivartanāt || tatra pañcasu madhye kalā dīpavadadīptimatī | rogaśaktyabhivyañjaka svāntarita viṣama vātādidoṣa śaktikamapatyamiva sākṣādyadi śivaśakti cicchaktermuktikarīti svāntarita kalayitryabhihita śivaśaktya iṣṭhatānanta śaktikā caitanyā prasarātmanaḥ | mahāpralayopasaṃhṛta kalāditvāt svaśakti kartavyā nabhivyaktimadātmanaḥ pakvakarmavaśāt (p. 447) punastadabhivyakti yogyasya pralaye kevalinaḥ jātyapekṣaikoktiḥ nanu vacchinna malakarma śuddhādhikāri bṛndaṃ vihāya prakṛrtyūdhavartinaḥ pralayākalā iti śrutiḥ kvacit satyam | aśuddhimantaḥ karmiṇaḥ kalāyogina sakalā api māyā natānu pratyayovartinā ivāti mohayantītyupasṛṣṭimatīyaṃ śrutiḥ | sarvānmalānmalesyaikatvā tadīyāḥ pratipuruṣaṃ bhinnaśaktaya ucyante | taduktaṃ mṛgendre | kintu tacchaktayonekāyugapanmukyadarśanāditi | tāḥ manāgasarvadhābhitvā kṣiptvā tāsāmāvṛtti nivṛttilakṣaṇatvāt | tathā vṛtilakṣaṇānyathā kṛtvā mala nivartanāt | tanmalaśaktinivṛtti (p. 448) lakṣaṇā pātanāt | caitanya vyañjikā citsamarthayitrī idaṃ hi caitanyamityāha - caitanyajñatva kartṛtva rūpantadbalamātmanaḥ | kalayā vyajyate tat tu tasyaiva hi tiraskṛtam || tacca caitanyamātmano balajñānakriyātmikā | jñātṛ kartṛlakṣaṇa kartṛśaktiḥ taduktaṃ mṛgendre | kartṛśaktiraṇonnitya bihiceśvara śaktivat | tamacchannatayārtheṣṭha nābhāti niranugraheti || tat balaḥ jñatva kartṛtva rūpaṃ jñānakriyālakṣaṇa sva kartavya sahaja svalakṣaṇapurā ca vistāritam | tat tu kalayā vyajyate | kiñcit svavaśīkṛta svakāryaṃ kriyate | tasyaiva hi tiraskṛtaṃ kāryamityadhyāhāryam | yad vā kāryapravṛttilakṣaṇatiraskṛti (p. 449) bhāvettaḥ nanu śrīmṛgendrādiṣu | kalā kartṛśakti vyañjikā vidyadṛkśakti vyañjiketi śrūyate | satyam | sva sva kartavyatvena sahaikatvā cchakternaikāṃśena vyaktiḥ sayuktikā | kintu vaidya vṛtyā samutpāṭi paṭaladvāropodbalita prakāśaidakṣaṇaikakartavyaika cakṣuśśaktiḥ punarañjana sevādineva kalāvṛtyā samutpāṭita malaśaktidvāropodbalitajñānakriyaika lakṣaṇaika kartavyaika jñātṛkartṛ lakṣaṇakartṛśaktiḥ punassuparīkṣitavya vidyayāviṣpaṣṭaṃ sudarśitaviṣaya kriyā dvaiti jñānalakṣaṇasvārthakriyāṃ labhata iti na kiñcidasamañjasam | balañcaika deśataḥ kalāvṛtyā vyajyata ityāha - (p. 450) sarvātmanā kalānaitaccaitanyaṃ vyañjyayatyaṇoḥ | kintu karmāṇusāreṇa kalāvṛtyaikadeśataḥ || sugataṃ vyāpārakrameṇa prāthamikā kaletyāha - tataścāyaṃ kalābandhaḥ puṃsāṃ prāthamika sthitaḥ | yataḥ kalāṃ vinā teṣāṃ rūpāntannatu sidhyati || tataścāyaṃ kalābandhaḥ puṃsāṃ prāthamika sthitaḥ | kutaḥ yataḥ kalāṃ vinā sṛṣṭyanukrameṇa dānakālaniyatyanuṣaṃgitānāmapi teṣāṃ puṃsāṃ tat jñānakartṛlakṣaṇaika svalakṣaṇa svasaṃvit svacihna kartṛrūpaṃ na tu sidhyati | nanu jñānakriyaika lakṣaṇaika svalakṣaṇasvaika kartavyaikakāraṇarūpa malāt svakartavya tirodhānadvārā na sidhya tu kākṣatiranaika kartṛrūpasyetyata āha - (p. 451) tatastacchūnya kalpaṃ syāccaitanya prasaraṃ vinā | grāhakatvena tatsiddherna ca tadgahaṇaṃ vinā || yato grāhakatvena svetarasaṃvittilakṣaṇa svakāraṇakartavyajñānakriyā kartṛ bhūtena tat svakaraṇabhūta svasaṃvedya svetarasaṃvittiriti prathitaśaktyatihita naisargika svaguṇasamavetinā śaktimat śabdābhihita svasaṃvillakṣaṇarūpeṇa tat siddheḥ | tat puṃkartṛrūpeṇa siddheḥ grahaṇaṃ vināsvetarasaṃvitti śaktilakṣaṇakaraṇaṃ vinā tadvyaktimantarā tat katṛrūpau ca na sadiva vartate | tatastasmāt kāraṇāt vyañjakabhūtāṃ kalāṃ vinā caitanyaprasaraṃ vinā svetarasaṃvitti vyakta svārthakriyāmantarā tat puṃsvasavilakṣaṇa kartṛrūpaṃ śunyakalpaṃ syāt | (p. 452) asat | sadṛśaṃ bhavet | puroktañca parasaṃvitti svasaṃvittissatī svasaṃvitti siddheti | tadanena tu | natu śaktiḥ parāpekṣā vastutostītyuktavantassadā bindvādi viṣayāstitvamajānantaḥ pratikṣiptāḥ upasaṃharati - grahaṇā bhāvatastasya grāhakaśśunyavatsthitaḥ | tannivṛtyarthamādau tu māyāto jāyate kalāḥ || tasya kartu grahaṇā bhāvataḥ | svakāryavedana kṛtyānabhivyakti dvārā śaktilakṣaṇakaraṇānabhivyaktitaḥ | sa grāhakaḥ | kartā svayamatirohitopi śūnyavat sthitaḥ | anabhi vyaktimat svarūpa vā nivasthitavān tannivṛtyarthaṃ samarthitakaraṇaghaṭanadvārā tat kārtṛrūpā sadivasthiti vighaṭana nimittakalā tu pratyanukrameṇādau sargāraṃbhe (p. 456) puruṣayoḥ karmanimitta bhogyabhoktṛtvakasaṃbandhāt śivaśaktyadhiṣṭhitānantaśaktikṣobhato māyāto jāyate | tataḥ karmādīnāṃ sukhādiphalajananamātra caritārthatvāt kartṛrūpā sadivasthiti vighaṭanārthakriyānyathānupapattitaḥ | prathamatonukrameṇa śanai svapuruṣasvarūpāviviktaṃ yathā bhavati | tathā sarvānya kārakapravṛtti nivṛtti hetu bhūtatvāt | naisargikacillakṣaṇa kartṛśakti vyakti katrī sati tadvārā kartṛ sahakḷpti saṃsparśinī kartṛrūpakṛtimatī kalakṣeva iti dhātoḥ kalayati malaṃ kṣipati iti siddhavyutpattikā | svamalāliṃgitapuruṣā kalā kartṛkārakamucyate taduktam | mṛgendre | (p. 454) ityetadubhayaṃ vipra saṃbhūyānanyavatsthitam | bhogakriyāvidhau jantornijaguḥ katṛkārikam || iti | nahi vidyādikamiva karaṇakārakam | vidyāvidārthakriyāṃ vidarśayati - tato vidyā kalātatvādabhūdbhogarthamātmanaḥ | kalayā kartṛbhūtasya buddhilakṣaṇakarmaṇaḥ || ālokane yat karanaṃ sā vidyā śivaśāsane | tataḥ kalātatva janmasamanantaraṃ vidyānantakṣubdhāt kalā tatvāt ātmano bhogārthaṃ sukhaduḥkhamohātma trividhavedananimittamabhūt | vidyārtha kriyāṃ vivicyandarśayati | kalayetyādi | kalayoktaprakāreṇa kartṛbhūtasya jñātṛ kartṛlakṣaṇajñānakriyārtha kriyā kartṛbhūtasya (p. 455) buddhilakṣaṇakarmaṇaḥ | bahiṣṭhastryādi viṣayoparakti nimitta samutthāntassukhādirūpasya ālokane | svavṛttivyakta svavṛtyavivikta dṛkkriyārtha kriyākaraṇabhūtaśakti nirvartanīyabhogalakṣaṇajñānārthakriyāyāṃ yat karaṇaṃ karaṇāviviktaṃ bhūtvā karaṇakārakaṃ sā vidyate anayeti siddha vyutpattikāvedana samarthanārthakriyānyathānupapatī samutthārthāpatti siddhā vidyā | itthaṃ kulālādi ghaṭādi kartṛśakti saṃrambha śabdaśabdanīya kriyārthakriyāyāṃ kalāspadāhaṃkāraḥ karaṇamiti vakṣyāmaḥ | nanu buddhi | jñānaśaktivyañjaketi buddhivijñānavyañjanārthakriyāyāṃ vidyākliptinānārthakī | tadayuktam | tathātve kāvilānāmapi (p. 456) vyañjake manasiklipte buddhi kliptin na yadi tādṛśī tarhi punaḥ kṛdṛśī syāt | nanu vyañjakakliptyuparivyañjakakliptinna nairarthakī kintu karaṇakliptyuparikaraṇa kliptirdauṣṭikī | tadayuktam | indriyalakṣaṇaṃ karaṇasyāvayossiddhamanelakṣaṇa karaṇa sāpekṣitvāt | nanu bhoga iti prathitasukhaduḥkhamohasaṃvedanasādhanaika budhyarthakriyāyāṃ vidyāklipti vyarthā | tadayuktam | aśvena pathādīpikayā yatītivat bhogasādhanaika budhyartha kriyāyāṃ bhoge'rthassarva...ṭvāmiti śruterasmaddṛṣṭyaviruddha yuṣmaddṛṣṭyāpīndriya kliptyānaikāntikatvāt | atha bhogasādhanārthakriyāsāmyepi vividharūpādi jñānasādhanavividhārtha (p. 457) kriyatvāt vividhendriya kliptiḥ | yadyevaṃ vidyā budhyorbhogasādhanārtha kriyā sāmyepi viśadṛśalakṣaṇārthakriyatvaṃ vidyate | buddhrbahirantaranukrameṇa karaṇakarmatāstitvādityāha - buddhirhi karmagrāhyatvād ātmano ghaṭakuḍyavat | grāhyaṃ karaṇasāpekṣaṃ dṛṣṭaṃ rūpādikaṃ yathā || buddhirhi karmabāhya viṣayādhyavasāya smṛti pratibhādi prakāśahīnatayā ca sukhādyanvita smṛkcandanavanitādi bāhyaviṣayasādhyavasāyaḥ smṛtiḥ pratibheti trividhabodhadvārā svātmannijyodiṣṭomakriyādijanita svaguṇabhūta saṃskṛtilakṣaṇa karmopādānaja satvādilakṣaṇa dharmajñānādīnāṃ bhogyadaśātmanā (p. 458) pratyayarūpeṇodbhūta satvādikatvatassukhaduḥkhamohākārapariṇatimattayā ca bhogyatayā grāhyatvāt | vedyatvāt | taduktaṃ tatvasaṃgrahe | buddhirviṣayakārā sukhādirūpā samāsato bhogyaṃ bhogye bhogo bhoktuścidvyaktirbhogya nirbhāseti | yatra grāhyantatkarmapaṭa kuḍyavat puna buddhirna kalopakṛta kartṛmātra sāpekṣā | kintu karaṇopakatrī satī karaṇasaṃjñita vidyopakṛtacicchaktilakṣaṇakaraṇa sāpekṣā ca syāt | karmatvāt grāhya satkarma yat tat karaṇasāpekṣandṛṣṭam | yathā karaṇopakartṛ satkaraṇasaṃjñitacakṣurādindriyopakṛta cicchaktilakṣaṇakaraṇa sāpekṣaṃ rūpādikaṃ yat karaṇaṃ buddhibodha kriyāyāṃ sādyeti vidyāsiddhiḥ | phalitamāha - (p. 459) tatastaccakṣurādyaiśca krameṇārthe viniścite | budhyantairniścitārthaistāṃ pumān saṃvetti vidyayā || biṃbitaviṣata uttarīteranupadameva vakṣyamāṇanayena ca cakṣurādyaiḥ karaṇabhūtaiḥ kramoṇārthe viniścite | budhyantaistairniścitārthaissahatāṃ pratibiṃbitaviṣayatayā to bhogyatayā samutthabhāva pratyayodbhūtaguṇātma sukhādi pariṇati matī matiṃ vidyayā vidyopakṛta cicchaktyā pumān saṃvetti | taduktaṃ tatva prakāśikāyām | buddhiryadāsya bhogyā sukhādirūpā tadā bhavet | karaṇaṃ vidyeyaṃ karaṇaṃ syāt | viṣaya grahaṇe punarbuddhiriti kalodbalanamātrā cicchaktirnakaraṇamityāha - (p. 460) cicchaktiḥ karaṇaṃ budhyā locaneneha kevalā | vidyā sammiśritā kintu vidyaiva karaṇaṃ tataḥ || buddhiñcicchaktireveha yadi paśyeta kevalā | tadā saṃvedanaṃ bhogarūpannasyātkadācana || tasyā vivekarūpatvād avivekaḥ kathantathā | tasmādbhogasya saṃvittau vidyākaraṇamātmanaḥ || bhogasyeti karmavyutpatyā bhogyasya sukhāderiti yāvat budhyapi viktacicchakterbhogābhihita vedanārthakriyedānīṃ dṛśyate | muktau sāstīti tu na śrūyate | nanirhetu matīyamiti piṇḍitārtha spaṣṭaḥ padārthaḥ | cicchakteravivekarūpavedanaprakārañca ratnatraye | tatra citsvābhisaṃbandhabuddhitatvā vivekataḥ | (p. 461) āropyātmani tadvṛtti vikārānavikāriṇī || janmādī nanu jāteti naṣṭeti vividheti ca | sa sukheti sa duḥkheti svātmānandarśayatyaṇoḥ || iti | ittopi vidyā siddhirityāha - kiñcākṣavastu saṃyogād yo bodho nirvikalpakaḥ | sa ca vidyātmako jñeyā buddhestatrā pravṛttitaḥ || kiñca budhyaviviktasaṃvedanaṃ vināpi akṣārthasaṃyogān manodhiṣṭitendriyārtha saṃyogād yacchicchaktau vyakto nirvikalpako bodhaḥ | nirvikalpakaṃ jñānaṃ sa ca vidyātmako jñeyaḥ tannirvikalpajñānañca vidyāvyaktacicchaktikartavyaṃ jñeyaṃ kutaḥ buddhestatrā pravṛttitaḥ | bādhāmanuṣajya tarkayati - (p. 462) tasyāstatrāpi hetutve sopisyānniścayātmakaḥ | tadviniścaya rūpoyaṃ bodhastvālocanātmakaḥ || tasyā buddhestatrāpi indriyārtha bodhepi hetutve tu tadviniścayarūpaḥ tadartha vigataparāmarśalakṣaṇo yamālocanātmakaḥ | avalokana rūpamātro bodhaḥ sa itaḥ paścāt bhāvyamāno niścayātmakaḥ | parāmarśarūpo bhodhipi syāt | buddhirvidyopabṛṃhitākṣārthabodhovyabhicarati vyabhicaranti cākṣā vidyopabṛṃhita budhyarthabodhe tathā hi sa cicchaktika rāgasahabhūtaṃ vakṣyamāṇanayasiddhaṃ manasvavṛtti vyakta svavṛtyupahita svavṛtyavivikta kriyāśaktilakṣaṇecchāśakti dṛkkriyārthakriyayā saṃkalpaikāgratecchā triśabdaśabdita svavṛtyākalodbalitakartṛ (p. 463) cicchaktikaṃ puruṣaṃ viniṣkṛṣyendriyamārgeṇa prerayitatvā tadindriyamarthena sahasaṃyojayati | taduktaṃ sarvajñānottare | prakāśaṃ manasāyukta indriyaissahayujyate | indriyāṇi tatortheṣu nityameva pravartata || iti | mataṃge ca | saṃkalpe na sarāgeṇa spuradvīryeṇa vegavat | viniṣkṛṣyākṣamārgeṇa prerayitvā tadindriyam || arthena sahasaṃyojya sarāgacca nivartata | iti | tadanu hi jñānendriyaṃ svavṛttivyatta svavṛtyupahṛta svavṛtyavivikta jñānaśakti nirvikalpālocana lakṣaṇārthakriyayā vidyopahita svavṛtyā puruṣaṃ viṣayamālocayati | (p. 464) tadanu hi | rāga svavṛttivyakta svavṛtyupahita svavṛtyavivikta kriyāśaktilakṣaṇecchāśaktiḥ dṛkkriyārthakriyayā abhilāṣanāma svavṛtyāvakṣyamāṇamanovṛttisamanantaraṃ yathāhaṃ kārikagarvavṛtyā kiṃ viṣayoyaṃ bodhayati parāmarśayogyassaṃpadyate | tathā nirvikalpapuruṣa sahabhūtabodhamākarṣayati | taduktaṃ svāyaṃbhuve | kalodbalitacaitanyo vidyādarśīta gocaraḥ | rāgeṇarañjitaścāyaṃ budhyādi karaṇaistadaḥ || iti | tadanu hi | puruṣeṇa taṃ nirvikalpabodha viṣayādhyavasāya cikīrṣayā manaḥ | punaścoditaṃ kākasākṣipaṃ manaścāro bahirantaḥ pravartanāditi vakṣyamāṇa nayeno (p. 465) bhayapracāramapi bahiḥ pracāreṇa tena ca bahake na yuktaṃ prokta saṃkalpākhya svavṛtyā punastadindriyaṃ samyagadhiṣṭhāya manaḥ parīkṣāyāṃ vakṣyamāṇavikalpākhya svavṛtyā bahuṣvālociteṣu vikalpyeka padārthaṃ viṣayīkṛtya punaḥ prokta saṃkalpākhya svavṛtyā pūrvānubhūtyānuguṇyena amīyadharmavanitā yā yeva nānyasya sṛgoderiti sa sandehaṃ puruṣaṃ saṃkalpayati anusmārayati ekāgrayati nirvatyamānaḥ puna svāntaḥ pracāraṇena saṃkalpākhya svavṛtyā kiṃ viṣayoyaṃ bodhaḥ tadahaṃ paricchetsyāmītyāhaṃ kārikaṃ grāhaka parāmariśantadekaniṣṭhaṃ vidadhāti | tadanu hi | ahaṃkāra svavṛttivyakta svavṛtyupahita svavṛtyavivikta (p. 466) svadhomukhajñānaśaktyarthakriyayā grāhakādhyavasāyābhimāna grāhakaparāmarśa garva nāma bṛnda svavṛtyā kiṃ viṣayoyaṃ bodhaḥ tadahaṃ paricchetsyāmīti puruṣamahaṃ kārayati | tadanu hi | manaḥ punasvāntaḥ pracāreṇa | saṃkalpākhya svavṛtyā nissandehaṃ seyaṃ vaniteti bauddhaṃ grāhya parāmarśantadekaniṣṭhaṃ vidadhāti | tadanu hi | buddhi svavṛttivyakti svavṛtyupahita svavṛtyavivikta viṣayonmukhajñānaśakti svaniṣṭhasamudyamātmajñānārtha kriyayā grāhyādhyavasāya grāhyaparāmarśa niścaya vyavasādhanāma bṛnda svavṛtyā vāsanāgocara prāptaviṣayābhimānātmikayā śabdollikhitayā pūrvadṛṣṭākāra graha paṭīyasyā svortharāga pratyarthābhilāṣārthakriyā (p. 467) samutthāpi kayā nānāvayava nānāguṇasādṛśya lakṣaṇajātispuraṇa svalakṣaṇa tadakṣa nirvikalpārtha bodhamavalaṃbyeyaṃ vaniteti nissandehaṃ puruṣaṃ adhyavasāyayati vakṣyati | tathā manaḥ parīkṣāyām | krameṇaivārthasaṃvittiḥ pūrvamālocanātmikā | sandeharūpiṇīpaścād abhimānātmikā tataḥ || vyavasāyātmikā paścāt krameṇaivaṃ vyavasthiteti | tadanu hi | taditthantadetat sṛk candanavanitādi darśana sparśanādyekatama samutthādyavasāyāt | athavā darśanānudarśana darśanānusparśana sparśanānusparśana sparśanānu darśanādi santati samutthādhyavasāya santatervā | yadā pratibimbita viṣayākṛtimatī (p. 468) matirbhavati | tadānīnnāmiśraṃ pariṇamata iti nyāyena janakandyārakaṃ bhogyamadhyātmāditi sādhanamiti | mṛgendre karmalakṣaṇa śruteśca īśvarādi sāpekṣabhojakasajātīyakam | mālabanāt | bhogya purāhita karma saskṛte samutthabauddhapaurvaguṇabhūtabhāvādhivāsanāyāssamuttha bauddha paurvaguṇabhūta pratyayāt samutthabāddhādhunikaviṣayita sukhādirūpa manohaṃkāravṛtti purāghrāte viṣayinibudhyanta svasātvikādhyavasāya svaprakāśe sukhādilakṣaṇabhogya nirbhāsa vedanātmabhogalakṣaṇa svārthakriyāṃ svāṃ svasaṃvṛttiliṃginaḥ śaktimataḥ puṃsaḥ parasaṃvitti liṃginī cicchaktiḥ | yadyapi sukhādyasaṃsparśinī (p. 469) vidyopahita svaniṣṭhasamudyati matī sati sasukheti saduḥkheti tāvadanubhāvayati | idaṃ manaḥ kartavyamidamahaṃkāra kāryamidaṃ buddhikaraṇīyamiti viviktānubhūtirapi vidyākṛta vyaktimatītyāha - abhimāne tu saṃkalpe niścaye vedanantu yat | ahaṃkāramanobuddhi kārye tadapi vidyayā || sugamaṃ saugāta dṛṣṭyanuvāsitatvāt buddhibodhahetuḥ | kiṃ kathañciccidantaraṃ kalpayitvā klipta taccidbodha vyañjikā vidyetyetat | kalpanā gauravasamāviṣkṛti maduktyeti na vācyamityāha - budhyādayo jaḍatvena na bodhasya tu hetavaḥ | vidyā kaluṣitā tasmāccichaktirbodhikātmanaḥ || (p. 470) sulabhaḥ | punaridamiva spaṣṭayati - kintu budhyādayo'nyebhyo ravivat saṃprakāśakāḥ | bodhātmakaprakāśe tu nateṣāmapi hetutā || kintu janyatvamastī | yadyapi budhyādaya indriyāntāḥ anyebhyastaṃbha kumbhābhyaḥ ravivat saṃprakāśakāḥ | svaparātma prakāśakāḥ | tvapi yadyapi teṣāṃ bodhātmakaprakāśe cidrūpa svaparaprakāśe yadi bhavatyapi vyañjakatayā sahajasvalakṣaṇasvārthakriyāphalatayā na hetutā | cidvyakti bhūmi bhūta cidityupacarita jaḍarūpaprakāśestītyāśayaḥ | nanu buddherdīpavadrapi vadvā svaparaprakāśatvāt svaviṣayabodhakaraṇīye karaṇatvamastu kiṃ siddhā yā vidyā yā taduktam | (p. 471) dīpaprakāśopabṛṃhita cakṣurvat buddhiprakāśopabṛṃhita vidyā siddhiḥ | darśitañca pūrvaṃ bhogakārikāsu ca | kṛtehyākṣepa samādhāne | pradīpavanmatistasyā svaparātmaprakāśikā | vidyāde karaṇaṃ puṃso vidyāyā kiṃ kariṣyati || pradīpaḥ karaṇaṃ puṃsāṃ staṃbhādyarthopalabdhiṣu | dīpopalabdha....kṣuśca buddhāvapyevamiṣyatām || iti | upasaṃharati - bhogasvīkaraṇe vidyā saṃvidaḥ karaṇaṃ tataḥ | kalāvṛttiṃ vinā tasyāḥ nānayoḥ kāryasaṃkaraḥ || kalāto'ntaraṃ vidyā dvitīyo baddha ātmanaḥ | kalāvidyāhvayau baddhau karturevopakārakau || (p. 472) bhūtyata iti karmavyutpatyā bhogassukhādi bhogasvīkaraṇe sukhādilakṣaṇabuddhiviṣaya saṃvedane saṃvidaḥ svasaṃvillakṣaṇātmanaḥ etasyāvṛttiriti śeṣaḥ kartṛsaṃsparśinī kalāvṛttiḥ karaṇasaṃsparśinī vidyāvṛttiriti svasvavṛttilakṣaṇakārya sāṃkaryannāstītyāśayaḥ | upakāratvamanumatassākṣāt paramparayeti mantavyam | spaṣṭantaditarapadārthaḥ | rāgārthakriyāmāviṣkaroti - pravṛttasya prasaktyarthamapi rāgaḥ pravartate | bhogābhāvādasaktasya bhuñjānasya malīmasān || bhogānatṛpte tasyātaḥ karturevopakāritā | pravṛttasya bhogakriyāṃ kartuṃ tatvadvaya samarthitodya tasya bhogābhāvāt | sṛk candanavanitādi bhogyāsambhavāt | (p. 473) tat sannidhya sambhāvād vā | asaktasya nabhilaṣitasya prasaktyarthaṃ abhilāṣanimittaṃ malīmasān ati kalaṃkasaṃkulāditi viratikarān bhogān bhogyān bhūkānasyā tṛptestadavirati hetoḥ rāgopi rajate neneti karaṇavyutpatti siddhaḥ pravartate kalātatyājjāta svārtha rañjanārthakriyāṃ karoti | taduktaṃ mṛgendre | tadabhivyakta dṛkcchaktindṛṣṭārthopyavivāsitaḥ | naititajjanakaṃ rāgaṃ tasmādeva sṛjatprabhuḥ || satena rañjito bhogyaṃ malīmasamaṣispṛhan | ādattena caturbhuñjāno virāgamadhigacchatīti || tatraiva tarhi dveṣasyāpi tatvāntaratva ustvītyākṣipya (p. 474) tasya rāgārthakriyā viśeṣatvānneti savistaraṃ parīhṛtantato va dhāryam | ataḥ kāraṇāt kartuḥ puruṣasyaiva bhogārthan tasya rāgasyopakāritopakṛtissiddheti śeṣaḥ | parīkṣopari bhaviṣyati | kālaniyati vṛttindarśayati - kālaḥ pravṛttamevāṇuṃ kalayatyātma vṛttibhiḥ | niyatiśca tathā karmaphale niyamayatyaṇum || tasmānniyati kālau ca sthitau kartupakārakau | sūkṣmadehāṃgabhūta svāntarita kalayitryabhihita śivaśaktyadhiṣṭhitānantaśaktikaḥ | kalayati prerayatīti vyutpatti siddhaḥ kālaḥ rāgādikañcukatrayajanitabhogasaṃvittirnniyati niyatamaṇuṃ pralayāntamātmaśaktibhiḥ (p. 475) bahirbhūta svatruṭi lavanimeṣamuhūrtādi kāryakalābhiḥ kalayatyākṣipati niyamatīti vyutpattisiddhā niyatiśca yathā na sāṃkaryaṃ tathāṇuṃ karmaphale niyamayati | viparyā sasvīkāre nirūṇadhi | tasmādityādi sugamam | nanu avasyantavat bhogastat sādhanāni ca bhoktuḥ karmāśanāni tadapekṣāṃ vinā bhogavaicitryānupapatteḥ tasyaiva hi niyāmakatvaṃ kimityasiddhayā niyatyā tathā coktam | yasmācca yena ca yathā ca yadā ca yacca yāvacca yatra ca śubhāśubhamātmakarma | tasmācca tena ca tathā ca tadā ca tacca tāvacca tatra ca vidhātṛvaśādupaitīti || tadayuktaṃ pumarthaḥ karmamātra nibandhana iti śarīrendriyāderapyānarthakya prasaṃgāt | (p. 476) atha dehādi sāpekṣa karmapumarthasādhakam | tarhi niyati sāpekṣamatra bhavatvityāha - āsāmañjasya rodhena karmaṇopyupakāritā | niyatistadvat kālopi kalābhogye yadātmanaḥ || āsāmañjasya rodhena cāturvedyamitītivat | svārtheṣyajña svajātīyakarmaphala viparyā sanirāsena svakartṛ svaphalasya kartrantara svīkāranirāsena kartrantarakarmaphalasya svakartu svīkāranirāsena vā karmovibhuktikartāraṃ pratyupakāritā | niyati sāpekṣopakṛtissiddhā na tu karmaṇā āsāmañjasya rodhena niyate rūpakāriteti vyākhyeyam | niyatenniyatiriyamasyeti karma vyavahi niyantryabhihita śivaśakti (p. 477) praṇunnānantaraśakti klipti lakṣaṇaniyamanaṃ samāliṃgya samutthatvāt | mṛgendrepītthaṃ kṛte hyākṣepasamādhāne | bhogārtha sarvatatvānāṃ sopi karmanibandhanaḥ | karmaivāstu śarīrādi tatassarvamapārthakam || atha dehādriṃ sāpekṣaṃ tat pumartha prasādhakam | tato niyati sāpekṣamastukarmaniyāmakam || iti | idameva sarvakalādi tātvikavṛttinibandhanatayā karmākṣepe samādhānam | yathātmanaḥ kalābhogyasukhādike svīkārakṛtau kartṛnanyasthiti mattayā kartṛkārakaṃ tadvat tathā nivyatiḥ kartṛkārakam | kālopitadvat kartṛkārakaṃ rāgatatvaṃ parīkṣituṃ punassamuddharati - (p. 478) athāṇoḥ kalitasyaiva vidyayā kalayāpi ca | kalāto jāyate rāgassadyaḥ puṃsāṃ pravṛttaye || anicchannahi bhuñjāno dṛśyate kvacidapyaṇuḥ | rāgadbhogeṣu saktatvāt bhogyaṃ bhoktumato'rhati || spaṣṭokṣarārthaḥ | ṛṣayaḥ - sa tu buddhigato rāgaḥ kimanyatrāpi ceṣyate | alamekena cedvābhyāṃ kimatra kathayeśvara || yassakti svakārya satuhyavairāgyaṃ śabdaśabdito buddhigato rāgaḥ | sarāgaścānyatrāpi saktivyatirikta kartavyepi kimiṣyate | api ca śabdassagalorassamuddhṛti samuccaritastu neti | pratiṣedhoktimuddhārayati | atra saktau cedyadīṣyate | tarhyeke nālaṃ dvābhyāṃ kiṃ kathayeśvara | īśvaraḥ - (p. 479) yoyaṃ buddhigato rāgassaṃproktaḥ pratyayātmakaḥ | sasyādanena raktasya nāraktasya kadācana || malopi saktau tasyādirityuktastasminnirūpaṇe | yoyaṃ buddhigato rāgo yadi pratyaya daśāmanāpannaḥ kāryakaraḥ | tadāvasānārūpatvāt vāsanāvasthāyāmapi kāryakaratve buddheranantavāsanāyoge na puṃso yugapadviruddhānanta pratipatti vaiśa saprasaṅgāt pratyayātmakassaṃproktaḥ bhogyadaśāṃ prāpyakāryakaro bhūtvā puṅapratyaya vyañjakatvāt pratyaya śabdaśabditaḥ pratyayā viviktassvarūpaḥ samuditaḥ sonena kalotpannena rāgeṇa raktasyābhilaṣitasya syāt kāryakaro bhavet | (p. 480) na kadācana tenāraktasya buddhigatarāgasya bhogya viśeṣatvādvakṣyamāṇanayena vītarāgābhāvaprasaṃgāt | atha mukte viraktiṃ kiṃ kariṣyati | nahi malopi tasya puṃsassaktau raktau tannirūpaṇe taṃ malaparīkṣāyāmādiḥ karaṇamityuktaḥ parīkṣitaḥ | tatassamale raktikara iti na viparyāsaḥ | phalitamāha - tasmādanena rāgeṇa vidyayā kaluṣīkṛtā | cichaktiricchārūpaiva satī buddhigatena ca || rāgeṇa saha saṃpṛktā viṣayaṃ viṣayaṃ prati | bhinnāviśiṣṭarūpasyādanyā sāmānya rūpiṇī || tatra grāhakaniṣṭhoyaṃ rāgo bauddhātprṭhaṅmataḥ | tasmāduktakāraṇāt kalābhivyaktyā jñānakriyārthakriyā (p. 481) jñātṛ kartṛlakṣaṇa kartuḥ śaktiḥ vidyayā kaluṣīkṛtā samarthī kṛtā viviktā viṣaya gocara samarthajñānārtha kriyā satī jñānaśaktī saṃjñitā anena māye yena rāgeṇa sahasaṃpṛktā sannidhimātra vaśīkṛtābhilaṣitāsati icchārūpaiva kalābhivyakta kriyārtha kriyāmātravivakṣayā kriyāśakti saivarāgakṛtaraktimatī tadaupādhika svakriyārtha kriyāvibhūrtadṛkkriyā lakṣaṇecchārthakriyāvatī sati | icchāśaktisaṃjñitā iyamevecchāśaktirmanasannidhimatīti dṛkkriyā lakṣaṇasaṃkalpārthakriyā samuddhiti matī ca bhavati saiṣecchārthakriyā samuddhītimatveva buddhigatena ca rāgeṇa saha punassaṃpraktāsatī icchārūpā (p. 482) viṣayaṃ viṣayaṃ pratibhinnā sṛgiyañcadanamidaṃ vaniteyaṃ vārāptavyamiti | pratyarthagata svecchārthakriyā vatī sati viśiṣṭarūpā syāt sṛgiccheyañcandaneccheyaṃ vanite ccheyamiti vyāvṛtta svārthakriyecchā lakṣaṇā bhavet | anyā māyeya grāhakaniṣṭharāgakṛta sādhāraṇa viṣayamātrecchārthakriyāvatī sati sāmānyarūpiṇī anyā vṛtta svecchālakṣaṇārthakriyā syāt tatretyādyarthaspaṣṭaḥ punaḥ parāśayamāśaṃkya pariharati - bhāvanā triguṇātmatvādiṣyate sukharūpitā | tasmādeva pravṛttasyāt kimaneneti cenmatiḥ || tannaiṣāñca viśeṣeṇa bhāvānāṃ sarvajantuṣu | (p. 483) rañjakā surato vītarāgābhāvaḥ prasajyate || bhāvānāṃ vanitādi bahirbhūtapadārthānāṃ tasmādeva sukhalakṣaṇa rāgādeva | spaṣṭastaditara padārthaḥ | ṛṣayaḥ - rāgo grāhakaniṣṭaścet kalādiriva sarvadā | bhuktabhogasya ca tadā rāgastadviṣayo sakṛt || virajyate kathaṃ paścāt bhuktabhogastu mānavaḥ | kalādiriva rāgasarvadā grāhakaniṣṭhaścet tadā bhuktabhogasya ca bhuktastriyādikasyāpi asakṛt tadā tadviṣayaḥ tat stryādi gocaro bhavediti śeṣaḥ | sa tu bhuktabhogo bhuktastryādiko mānavaḥ paścāt bhuktisamanantarameva kathaṃ virajyate viratiyuktaḥ kriyate | īśvaraḥ - (p. 484) rāgopi dvividho vāsanātmā ca pratyayātmakaḥ | tatra saṃvedanātmāyo rāgo viṣayasaṃsthitaḥ || viṣayatyāgācca tat yāge viraktaḥ puruṣo bhavet | namāye yasya rāgasyāpya bhāvād vā sanātmanaḥ || rāgopi dvividhaḥ tatraiko kalādvārā māyājanyatvād vā sanātmā atisūkṣmaḥ taditaraḥ pratyayātmakaḥ sthūlo bauddhaḥ | tatra tayormadhye vedanātmā saṃvedanavyaktibhūmitvāt saṃvedanalakṣaṇatvenopacaritaḥ | bauddhaḥ viṣaya saṃsthitaḥ | stryādi prativiṣayakataḥ yatra viṣaye yadā sthitaḥ | tatra tadā tadviparīta karmavyaktavairāgyaguṇato viṣayāntararakteśca viṣayatyāgāt tat (p. 485) stryādi viṣayo parateḥ tat yāge ca viṣaya tyāgadvārā tad viṣaya rāgānabhivyaktau ca puruṣo viraktastadviṣayaraktirahito bhavet | na māye yasya vāsanātmano rāgasyāpya bhāvāt | sa viraktaḥ yadi sa rāgassana tiṣṭhate | kutassa na raktikara ityata āha - bauddhena sati rāgosmin vā sanātmā pravartakaḥ | grāhyābhāve yathā netraṃ sadakiñcitkaram bhavet || asmin pralayalakṣaṇe bauddhe rāge asati sati vāsanātma māyeya rāgaḥ | yathā grāhyā bhāve svocitarūpasannidhyabhāve netraṃ sadakiñcitkaraṃ bhavet | sadapi na svagrahaṇa kiyākartṛ tathā sannapi pravartakaḥ | na svaraktikriyā kartā asati māyeya rāge bauddhorapi itthamityudāhṛtya (p. 486) māyā jarāgaṃ prasādhya punaḥ supādhakatatve | kārmyā māyeya rāgaṃ paraṃ svīkārayati - evaṃ bauddhopi rāgesmin syād asatyapravartakaḥ | vidyā manopiviṣayo nagrāhyo'sati cakṣuṣi || rāgo'to vāsanātmāyaṃ saṃsthito grāhakātmanaḥ | yadi tasyāpyabhāvena vairāgyaṃ viṣayeṣvaṇoḥ || anyatraviṣaye paścāt makto nasyātkadācana | rajyate cāyamanyatra vāsanātma tata sthitaḥ || spaṣṭokṣarārthaḥ etadyuktaṃ bhavati ca | bahiṣṭhastryādi bhogyabhojako bhogotra gatarāgapranunno baudho rāgaḥ bauddharāge strayādyuparakte pratyayātmani bhogyerthamātrābhilāṣārthakriyā kartṛ bhoktṛgatarāgo māyājo bhojakaṃ prati | (p. 487) na ca karmaiva rañjakamastvīti vācyam | nirapekṣasya tasya niyati parīkṣāyāṃ niṣiddhatvāt | bhaṃgyantareṇa | ṛṣayaḥ punaścodayanti - yadyevaṃ vāsanātmā tu sthiro rāgo maheśvara | vītarāgaḥ kathaṃ sadyaḥ pumān saṃpadyate vada || vāsanātmā rāgastu yadyevamaikavaiṣayika vairāgye jāte viṣayāntararaktyanyathānupapatti siddhaścet sthiraḥ | pralayāntasthāyī | tarhi pumān sadyaḥ atyabhilaṣita labdhastryādikopi suśīghraṃ vītarāgopigata prapañcita rāgassaṃpadyate samudbhavati | kathaṃ, vada maheśvara | īśvaraḥ - īśvara praṇidhānena dīkṣayā kṣapitena vā | (p. 488) rāgo nivartate puṃsassarvadhānaikadeśataḥ || vītarāgasya nābhāvastasmād eva munīśvarāḥ | vā'tra samuccayārthaḥ naihyanya tame neti patatyunmalinīśaktiśśivarāgeṇa saṃyukteti śruterdīkṣāyāḥ pūrvamapi śivarāgārthakriyā darśanāt kramataśśaktipātena ca dīkṣayā ceśvara praṇidhānena nirantara śivadhyāne ca kṣapite nāprakāśena rāgaḥ puṃsassarvātmanā nivartate asanniva na svārtha kriyāṃ kvāpi karoti naikadeśataḥ puroktavannaikaviṣayadeśān nivartate | natva cidasannivārthakriyāmakurvan kvacidviṣayāntare svaśakti kriyāṃ karoti | mandapāke tu nassarvadhā ekadeśata iti vyākhyeyam | tasmadeva (p. 489) grāhakaniṣṭharāganivṛttikāraṇād eva vītarāgasya na bhāvaḥ vītarāgābhāva prasaṅgotra na prasajyata ityarthaḥ | sa vītarāgaḥ kenāpi kvāpi kinnarañjanīya syāt | sarañjanīya syād ityāha - tannivṛtyavinābhāva saṃbandhā cchuddhagocaraḥ | rāgaśreyasyaṇūṃ na? sadyaḥ saṃyojayati nādbhutam || tannivṛtyavinābhāva saṃbandhāt tatstyādi raktikararāganivṛtti sāhacarya niyamāt śuddhagocaraḥ śuddhaśivādipadārtha saktisvārthakriyākartā mahāmāyeyaḥ paradehavartirāgaḥ śreyaskaratvāt śreyasi śivaraktau sadya svaprakāśa samanantaramevāṇūn śaktipātaṃ samārabhya svetararāganivartyanukramaja svaprakāśānuguṇyena (p. 490) saṃyojayati saṃbandhaṃ karoti nādbhutaṃ nahyāścaryaṃ śivamuddiśyācāryānveṣaṇādi darśanāt | vahyaśuddhadehaṃ saṃbandhiṣu sa śuddharāgaḥ prakāśako na bhavantīti vācyam | śuddhavidyā paśutva śivatva viviktikarī satī mahāmāyā puruṣavivekakarī ca sati śivabodhakarī ca satī sudīkṣiteṣu anugraha śaktyupabṛṃhitā prakāśikā bhavatītyaśuddhavidyā paṭale mataṃge susarcitatvāt | nāda dvārā purāvartinī śuddhavidyaiva svavidyālakṣaṇa rāgalakṣaṇa dvitatvadharmābhyāṃ śive na prakāśiteti gamyate | darśitaṃ hyatra ca mantraparīkṣāyām | na ca māyeya rāgaśśivarāgatvena nivartata iti vācyam | tannivṛtyavinetyādi saduktyā samañjasatvāt | (p. 491) mataṃgepi māyeya rāgādasyānyatva darśakasadukti śrūyate | rāgo nyopi parassūkṣmo viśiṣṭo smāt tadātmakāt | yena niśreyase puṃsāṃ pravṛttirupajāyate || dṛśyate ca viraktānāṃ narāṇāṃ bandhagocarāt | ācāryānveṣaṇe yogī śivamuddiśya sādaram || pravartate prahṛṣṭātmā śivarāgānurañjitam | tasmāddhetuḥ paro rāgā māyā jālāpanuttaye || iti | jijñāsā copajāyata iti ca mātaṃgī seyaṃ muktireva śivarāgaviṣayā kalāvidyā rāgādīni mahāmāyā puruṣaviveka śivavastvava bodhana rañjanādiṣu kārakatvena śuddhādhvani santīti mataṃgādyuktamityatra mṛgendravṛtti dīpikāyāṃ avirāga parīkṣāyāmabhipretā | (p. 492) śivādi śuddhavastu rakti karatvāt | śivarāgasaṃjñita ityuktvopasaṃhṛtya | kartrapakartṛtayā kālaṃ parīkṣitumupakṣipati - śivarāgo yamākhyāto malasyāpi kṣayāvahaḥ | evaṃ rāgassamāsena varṇitaḥ kāla ucyate || malasyāpi kṣayāvahaḥ malavivekecchākaradvārā tat kṣayakaraḥ | api śabdānmāyājālāpanuttaye ca syāt | spaṣṭantaditara padārthaḥ upakṣiptaṃ samuddharati - atha kālaḥ kramāt prāptaḥ saṃkṣepeṇādhunocyate | kalādibhistribhistatvaiḥ pravṛttaṃ puruṣantataḥ || lavatruṭyādibhiḥ kālaḥ kalayatyātmavṛttibhiḥ | tāśca bhauvana dehorthameva yasmāt kriyāstadā || (p. 493) atha rāgaparīkṣānantaraṃ kramādvyāpṛtyanukramapurassaroddeśa kramāt | pravṛttamāvirbhūta svārthakriyāṃ tāśca kālavṛttayaśca yadyapi kalādikantu kartrayayuktapravṛttam | bhauvana dehorthameva bhuvanaja śarīkhyakta saṃvittikameva puruṣaṃ kalayanti | tasmāt tadā tadānīṃ tat kalana naimittika janmasthiti maraṇabhuktyādayaḥ kriyāmalakṣyante | taduktaṃ mṛgendre | iti pravṛttikaraṇaiḥ kāryārūḍhaissa bhauvanaiḥ | bhogabhūmiṣu nābhuṃkte bhogān kālānuvartina || iti | spaṣṭasthaditara padārthaḥ | kiñca - atīta vartamānaiṣyadvṛttīnāṃ kāraṇantu yat | sakāla iti mantavyo bhogyārthotpādakonṛṇām || (p. 494) atīta vartamānaiṣyat vṛttīnāṃ bhūtabhaviṣyat vartamānalakṣaṇa bahirbhūtakusumādi bhogyavastutpatti sthiti nāśanimittakāryāṇāṃ yat kāraṇaṃ sasvokta kāryadvārā nṛṇāṃ bhogyārthotpādakassūkṣmadehāṃgavyatirikta bahirbhūtaḥ kāla iti mantavyaḥ | tadeva prapañcayati - nākāle jāyate kaścit nākāle kriyatepi ca | cakrādivadghaṭotpattau tasmāt kālaḥ pravartakaḥ || spaṣṭaḥ | sayuktikaṃ punaspaṣṭayati - ghaṭassañjāyamānoyaṃ jāto netaḥ purākvacit | sati mṛddaṇḍacakrādau kumbhakartari satyapi || itaḥ purā kvacit | na jātaḥ notpannaḥ | tatra svāvilaṃbotpattau yatkāraṇaṃ sa padārthānāṃ pravartakaḥ | (p. 495) prerakaḥ kālaḥ na karmetyāśaṃkanīyam | yatastatkālasāpekṣannirapekṣamityāha - kāle tu sati jāyeran sarve bhāvāśca sarvadā | na karmakāraṇantatra taddhikāle pravartakam || sulabhaḥ ṛṣayastārkikadṛṣṭyākṣipanti - kāla eko vibhurnitya iṣyate kaiścidīśvara | tathā kimiti neṣṭo'tra bhagavānvaktumarhasi || vyaktokṣarārthaḥ | īśvarassamādhānaṃ vidadhāti - kāla eko yadīkṣyeta kriyāto nātiricyate | yasmāt svataḥ kriyāyāstu nāstyatītādi rūpatā || tasyā eva yadīkṣyeta saivakālaḥ prasajyate | kāla eko yadīkṣyeta yadi dṛśyetā kriyātaḥ satvādīnāṃ (p. 496) prakāśa pravṛtti niyamayati pravṛtyunnatyavanatilakṣaṇa sṛṣṭi sthiti saṃhārādi svanimittabhūtāyāssakālo nātiricyate | na vibhajyate | tasmād yasmāt kriyāyā evātītādirūpitā | kālasya tu tadupadhikṛtakliptimatī seti kutārkikakumati vihati vidhātryā śivaśāstra dṛṣṭyā svatonupādhitaḥ | kriyāyāḥ nāstyatītādirūpatāḥ pratyuta tasyā kālopādhi kṛtetyāśayaḥ paragati vihataye bādhakatarkakaṭaka mahīrūhamaṃkurayati | tasyā ityādi tasyāḥ kriyāyā eva svatotītādi rūpatāyadīkṣyeta tarhi kimāntara kliptyā saiva kriyaiva kālaḥ prasajyate | kālārtha kiyākarī kālaśabdaśabditavyatvena yujyate | upasaṃharati - (p. 497) tataśca vartamānādi padārthānāṃ munīśvarāḥ | vartamānādi rūpaistu kālairbhinnairvyavasthitiḥ || tataśca naikaḥ kāloyaṃ kintvanantātmavṛttikaḥ | anantātmavṛttayaḥ puroktaḥ tradyādayaḥ spaṣṭastaditarapadārthaḥ | ṛṣayastatheti svakṛtiṃ sūcayantaḥ tatrānabhyupagamya vā viṣkurvanti | eṣyotītaśca yau kālau pratīyete maheśvara | vartamānakṣaṇo madhye neṣyate tadasaṃbhavāt || vartamānakṣaṇo vartamānakālaḥ sugamam || īśvaraḥ | yāvati kāle ghaṭāderarthakriyā lakṣyate tāvānapi hi vartamānaḥ kāla ityāha - atītakāle mṛtpiṇḍarūpaḥ kumbhopyavasthitaḥ | (p. 498) śakalātmaiṣyati tadā kumbhonārthakriyārthibhiḥ || ānīyate tayormadhye vartamānassa iṣyatām | eṣyati bhaviṣyati kāleśakalātmā vyavasthita ityatra cānuṣaṃgaḥ | tadā yadā ghaṭasyātīta bhaviṣyat kāvṛtta mṛtpiṇḍakapālamālā svarūpasthitistadanīmarthakriyārthibhi svajalāharaṇādi kriyā nirvartaneścūbhistadarthannāniyate nopādīyate tayormadhye iti atīta bhaviṣyat kālayoḥ madhya iti spaṣṭastaditara padārthaḥ | tadeva spaṣṭayati - dvābhyāṃ sakila bhāsābhyāṃ bhāvānāṃ varaṇātmakaḥ | vartamānastritīyo'nyo bhāgo bhāva prakāśataḥ || dvābhyāmatītaiṣyadabhihitābhyāṃ bhāgābhyāṃ pūrvāparakoṭi (p. 499) vyavacchinnābhyāṃ yo'nyaḥ bhāvanāṃ padārthānāṃ varaṇātmakaḥ | varaṇamādānamātmā svarūpatvenopacaritaḥ | svakāryaṃ yasya sa tathoktaḥ bhāvaprakāśakaḥ | padārthārtha kriyā viṣkārakaḥ | tṛtīyo bhāgassādhāraṇa kālasambhavaḥ | sakila vartamānaḥ kālaḥ kālasya hyastvanekatvamanityatva siddhau kimāyātamityato nityatvamācaitanye satyanekatvarūpānvaya vyatirekiṇonumānataḥ prasādhyanityatve paraprayuktavibhutvahetorasiddhiñca sva sādhyarūpahetutve naiva sādhayati - jaḍatve satyanekatvānnanityoyaṃ yathā ghaṭaḥ | anityasya svatastasya vibhutvaṃ vinivāritam || arthassulabhaḥ | nākāle jāyate kaściditi samutthoktimanu (p. 500) sṛtyānavasthāmāśaṃkya pariharati - atha kāleyamutpādyamānaḥ kālena veti cet | na kālāpekṣayotpattiḥ kālasyāpi vyavasthitā || kintūtpattiḥ padārthānāṃ kalpyate kālayogataḥ | tatvānāmutpattau śivaśakti niyāmiketi na kāla iti tatvatvāt kālasyāpi na kālāpekṣayotpattivyavasthitā | kintūtpatti padārthānāṃ tātvikānāṃ kālayogataḥ kalpyate niyamyate | sugamantaditarat | kālavyavahitā satya vyavahitā satī ca śivecchāśaktiḥ kāryamavyabhicarantī kāraṇaṃ kālaḥ | tātvikamātramavyabhicaran kāraṇamiti prāguktoktimaprati navyabhicāra ityāha - śivakālānavacchinno māyātassvīya śaktitaḥ | (p. 501) utpādayati viśvaṃ saṃkalpādutpādakakramāt || viśvaṃ kālādikam | itonyārthaḥ spaṣṭaḥ ṛṣayo tādṛśantā dṛśamivāpātya dūṣaṇamudbhindanti | anityaḥ kāla uddiṣṭastat kathaṃ nityatātmanām || nitya kālānuvartitvaṃ nityatvantadvadeśvara | yasmāt kālaḥ kiletaḥ pūrvasūtrasamarthitahetunā nitya uddiṣṭassāvitaḥ | yasmāt punarnityatva mutpatti vināśa śūnyatvannityakālānuvartitvamutpatti vināśaśūnya kālā va cchinnatvamatattasmānnitya kālā satvadvārā tadavacchinnatvā sambhavāt | ātmanānnityatā kathaṃ vadeśvara | īśvaraḥ - kālā va cchedaśūnyatvān nityatvaṃ kālavarjitam | (p. 502) nahi kālasya nityatvaṃ kālavastvanavasthiteḥ || ātmanāṃ pūrvāparakoṭidvaya virahatayā kālāvaccheda śūnyatvān nityatvaṃ kālavarjitam | kālātītam | taduktaṃ mṛgendre sa nityaṃ kālanavacchedād vaitatvān napradeśakamiti | nanvastvīdṛkkālasya nityatvaṃ tadayuktamityāha | nahi kālasya nityatvaṃ kālāvacceda śūnyatvamityuktatvāt kālāntarasiddhestatrāpi nityatva svīkāre kālānavacchinnatvantaditi kālavastvanavasthiteḥ | nanu tarhi kālāvacchinnatvamanityatvamityanavasthiteḥ | na cānityatvaṃ kālasya tadayuktamasmākaṃ kālasāpekṣanirapekṣa kalayitryabhihita śivaśaktyavacchinnatvamiti paurvatrikasūktisugamyatvāt | ṛṣayo bindu (p. 503) paṭale atrāpi kālamukhāni santītyuktam | vismarantaśśaṅkayanti - māyātatvādadhobhāge kālo'yaṃ pratipāditaḥ | śuddhādhvasṛṣṭisaṃhārasthityādi niyamaḥ katham || īśvaraḥ - śuddhādhvani viśuddhastu kālo'stīti puroditaḥ | tena kāle na tatrasthāḥ kalpyante śivaśaktitaḥ || ākṣepādi samādhānāntārtha spaṣṭaḥ | ṛṣayaḥ punaḥ kāla svaniyamakāryaṃ kathaṃ vyabhicarati padetyāhuḥ - māyorthatvena kālasya vināśitvaṃ vyavasthitam | kathaṃ mahārthasaṃhāra niyamaḥ kālato bhavet || kālasya śuddhāśuddhātmanaḥ māyorthatvena śuddhāśuddha (p. 504) māyotpannatvena vināśitvaṃ vyavasthitam | mahāsaṃhārārthaṃ mataṃge pralayapaṭale | proktaprakāreṇa śraikaṇṭhāt kālāt sṛṣṭisthitiniyama iva punarmahāsṛṣṭyartha mahārthasaṃhāraniyamaḥ svāvasyāpyupalakṣaṇatvāt | sa mahāsaṃhṛti svāpakalpanā kālasyāpi tadopasaṃhṛtatvāt kālataḥ kathaṃ bhavet | īśvaraḥ - tadasat pralayasyāsya niyamo natu kālataḥ | kintu bhogeṣu khinnānāṃ viśrāntyarthaṃ maheśvaraḥ || svecchayaivopasaṃhāre niyamaṃ vidadhāti saḥ | tataḥ kriyopasaṃhāre kālāpekṣā na sammatā || yaduktaṃ pralaye niyatiḥ kathamiti tadasat | kālavyavahitā vyavahitā sati kalayitryabhihitaśakti (p. 505) svakartavyakarīti sadakti samarthitatvāt | tadyathā | asya mahataḥ pralayasya niyamo natu kālataḥ | kintu bhogeṣu khinnānāṃ aduḥkhitānāmaviśrātyarthaṃ sodyaḥ kālavyavahito niyatikaro maheśvaraḥ | svecchayaivecchākartavyaghaṭitakalayitryabhihita svaśaktyaiva upasaṃhāre sa mahāpralaya svāpe sa sṛṣṭisthitau yāvān tāvantaṃ kālamavadhiniyama kalpanaṃ vidadhāti karoti | tataḥ proktakāraṇāt | kriyā svakartavyecchā lakṣaṇakriyāvatī śakti upasaṃhāre kālāpekṣā satī na sammatā | ata eva kila svāpepi śivasya sūkṣmakṛtya pañcakamastītyāha - pralayepyanugṛhṇāti sṛjatyavatihanti ca | (p. 506) tirodadhāti bhagavānnakālāpekṣayā sadā || bhagavān svasamaveta sthūlasṛṣṭyādi svakartavyatiraskṛtikakriyā śaktikā | pralayepi sa pralaye svāpepi sākṣāt jananyā sṛjati māyāśaktiṃ bhaviṣyadvaktyarhāṃ vidhatte | avati vyaktisamanantaraṃ yadyathā sthīyatāntadvastu tathā bhaviṣyati sthityarhaṃ paśyati | hanti ca karmāṇi pācayan pakvakarma bhaviṣyat phaladānavirati samanantara tadvastu bhaviṣyat saṃhārārthārhamādhakte tirodadhāti bhaviṣyat bhogeṣvacyutyāhān paśu nanu sandhatte | anugṛhṇāti svānugraha śaktyātyut kaṭapakva malātmasu malaśakterāvārakatvānyathātva kṛti (p. 507) puraskṛtika nivṛtti lakṣaṇāpātanaṃ kṛtvā śivatvamāviṣkaroti | taduktañca mṛgendre | svāpe'pītyādi nāyamanugrahavivekaḥ sa mahāsaṃhārānta samahāsṛṣṭimūla svāpakālenugrahītāssadyaśśivatva parābhivyaktimantaśśiva sāmyalakṣaṇa paramuktiṃ yānti | sa prathama samadhyama mahāsaṃhāra kālenugṛhītāḥ malapāka vailakṣaṇyāt kecit sadyaḥ paramuktā bhavanti | kecitvadhikāravadanugrahānugṛhītā rudrāṇavassantassṛṣṭau ucyamānāyāṃ bhaviṣyatyāmadhikāriṇo bhavitāraḥ sṛṣṭikālenugṛhītāḥ sadyaśśiva samapara muktibhājo bhavanti | malapākamāndyanibandhana svādhikārānugrahānugṛhītāḥ | parāpara (p. 508) vidyāvidyeśvara kṛtyadhikāriṇo bhogino bhuvana nivāsinañca bhavanti | svāpa saṃhārakāla sandhau svāpasṛṣṭikālasandhau cānugṛhītāssadyaśśivā bhavanti | sthitikāle kadācit kathañcit kecidatyutkaṭamalaparipākanibandhananiradhikaraṇa śivānugrahānugrahītāḥ paramuktibhājo bhavanti | taditare malapākavaicitryāt uttamamadhyamādhamaḥ bhaktyādi nibandhana tadanu vihita sādhāraśadīkṣayā dīkṣitāḥ śivādi śuddhavidyāntapadabhājo māyā yo paramantreśvarapadabhājañca pañcāṣṭakarudrapadabhājaśca bhavati | atha trimukti madhyerdvayormuktyāścyutirasti | tathā hi lokadharmiṇyāṃ yathā (p. 509) sambhavakalā śudhyā svamatabhuvanabhartaniyojitā svasthityayaḥ | karmakṣayāt nāthogatirityatyutkaṭamalaparipāke bhuvane bhuvane gurava iti śruteḥ | punasvabhuvanagurubhirdīkṣitāssadyaśśivā bhavanti | malaparipākavailakṣiṇye tatrāpi yathā pākandīkṣitāḥ svasthiti cyutyā svoparipadalakṣaṇamuktiḥ prāptyā yathākramam | yathā svaṃ svādhasthānāt cyutimantasyuḥ tasyāmapi lokadharmiṇyāṃ pāpamātraśuddhau yathocita mūrddhāyacyuti yathā tathā punardīkṣā yogya svasthityatha svasthityūrdhva dvigati mantasyuḥ sati kiñcidunmiṣati malapāke samayadīkṣāyāṃ viśeṣadīkṣāyāśca dīkṣitāḥ raudre | (p. 510) aśuddhādhvani svocitapadeḥ aiśvare miśrādhvanisvocita padayojitā svasthityarthaṃ karmasambhavāt svasthānāt dīkṣāyogyātha cyutimantasyuḥ | tatra vā cyuti pūrvātha svasthiti mati bhuvane vā mala pāketyutkaṭe svabhuvanagurubhirdīkṣitāssadyaśśivā bhavanti | vailakṣiṇye malapāke svabhuvana gurubhiḥ svabhuvanoparita nabhuvanagurubhisthacyutipūrva svasthiti madadhastana bhuvanagurubhirvā svasvādhaḥ karmakṣayapūrvaṃ yathā svaṃ yathākramaṃ soparipade yojitā | ekadaikabhuvanagurubhirekaprayogeṇa śuddhādhvani vā yojitā svapūrvasthānācyuti mantasyuḥ punaśśivatulyāśśiva sā yujyāḥ śāntyatīta śāntyapṛṣṭhasthāḥ (p. 511) śiva sā rūpāḥ śāntinilāśśivasāmīpyāśca jñānakevalinaḥ vidyānilayāśśiva sālokyā yogakevalinaḥ pratiṣṭhā nilayāḥ śiva sānnidhyāḥ śaktikevalinaḥ nivṛtti sadāśiva dvibhuvanarnilayā kāmyā mūrtikevalinaḥ īśvara vidyā dvitatva bhuvananilayā rudrāḥ | lokadharmiṇamāropyamate bhuvanabhartariti śruteḥ māyābhaḥ kapālīśādi kālāgnyanteṣu svamatabhuvanabhartari lokadharmiṇyādi dīkṣā yojitāḥ śarīrasthityavadhi svamatabhuvanabhartṛtulya parākrmānu sannihita svātmanaḥ | śarīrapāte tat svamatabhuvanabhartṛsamadivyadehatulya parākramāstat svamatabhuvanabhartṛ sā yujyāḥ | taduktanniśvāse | (p. 512) viṣṇu sāyujyamāpnoti viṣṇu tulya parākrama | iti | svamatabhuvana bhartṛmūrti dhyānotkarṣātma yoginastat bhuvana svamatabhuvana bhartṛ sā rūpyāḥ | svamatabhuvanabhartṛ samārādhanakriyā tat parāstat svamatabhuvana bhartṛ samīpyāḥ svamata bhartuddeśacaritacaryāḥ tat svamatabhuvanabhartṛ sālokyāḥ yata sthitā viva pralayepyuktarītyā kṛtya pañcakakarotassadāsarvasmin śivakalilayitryabhihita śaktilakṣaṇakālepi tat kriyāśaktiśśivo māyortha kālāpekṣayā karotīti niyamo naḥ pūrvokti manusmṛtya ṛṣayaḥ punaścodayanti - vartamānādayaḥ kālā ye pūrvaṃ pratipāditāḥ | na yukti yuktāste yasmādvartamāne ghaṭe sati || (p. 513) ghaṭasyātītatāpi syāt asyaiva prāgabhāvatā | tasmādekakṣaṇasyāsya kathamatra nirūpyatām || vartamānādayaḥ kālā ye pūrvaṃ pratipāditāḥ | vartamānādi rūpaistvityādinā pratipadārthaṃ susaccitāḥ | tena yukti yuktāḥ tasmād yasmāt ekasmin ghaṭe vartamāne svamṛdākārātiraskṛta svaghaṭākāre satyasyaiva ghaṭasyātīta tāpi syāt | kapālākṛti tiraskṛta svākṛti syāt | punarasyaiva prāgabhāvatā | svamṛdākāra tiraskṛta svaghaṭākṛti vṛttisyāt ekakṣaṇasya ekakāla vyaktasyāsya ghaṭasya vartamānādayaḥ kālāḥ kathamatra pragne nirūpyatāṃ parīkṣyatām | aśakya mityāśayaḥ | īśvaraḥ - (p. 514) vartamānakṣaṇe sarvabhāvotpattirnanāśanam | nāśopi sarvavastūnāmatīte kāla eva ca || ityevanniyamo nasyādetadevo bhayaṃ yataḥ | vartate nāśa ekasya tadaivānyasya codayaḥ || anyastu śaktirūpeṇa vartate caiṣyadātmakaḥ | tasmādekakṣaṇe vartamānādissarvavastuṣu || vartamāne kṣaṇe ekapadārtha kriyāviṣkartari vartamāne kāle sarvabhāvotpattiḥ | janyatvāvacchinna sarvapadārthotpattiḥ | tadā teṣānna nāśanam | atīte kāla eva sarvavastūnāṃ kāryatvāvacchinnānāmapi nāśaḥ tadā teṣāṃ notpattiḥ ityevanniyamaḥ ekadā pratipadārthamakālatrayāpātanasamarthaṃ kalpanaṃ nasyāt | yataḥ (p. 515) ekadevo bhayaṃ ekakṣaṇe ekasya ghaṭasya nāśotīta kāla....ṭo vartate bhavati | tadaiva tasmin kṣaṇa evānyasya ghaṭasya codayaḥ vartamānakālaghaṭitotpattiḥ vartate iti kathamubhayoktirityata āha | anyastu ghaṭaśca tadaiva eṣyadātmado bhaviṣyat kālaghaṭitaśśaktirūpeṇa svakāraṇa mṛdrūpeṇa vartate tiṣṭhati tasmādekakāle pratipadārthaṃ kālatrayāpātanā navakāśāt | ekakṣaṇe ekesminkāle sarvavastuṣu viruddha svasvārthakriyā siddherekadaikatra sthityanupapatterekadaikaikatra ekaiko bhūtvā vartamānādi vartamānādayaḥ kālā vartante | tadeva spaṣṭayati - (p. 516) kriyābhireva bhidyante padārthā svānusārataḥ | tasmāt pratipadārthañca vartamānādayo nahi || padārthā svānusārataḥ | svociteḥ kramataḥ | svanimitta vartamāna bhūta bhaviṣyatkāla pradarśana svārthakriyāyukti tadvirati tadyogotpādana sthiti lakṣaṇādibhiḥ kriyābhireva sadābhidyante | tasmāt pratipadārthamekaikasya kālasya lakṣyatvāt nahi pratipadārthañca vartamānādayaḥ trayaḥ kālāstathaikaikakālalakṣaka prokta kriyālokavyavahṛtā dṛśyanta ityāha - prayogaśca tathā loke ghaṭassaṃprati vartate | vinaśyati tiletailamastīti muni puṃgavāḥ || (p. 517) loke prayogaśca vyavahāraśca tathā dṛśyata iti śeṣaḥ kathaṃ saṃpratyasmin kṣaṇe ghaṭo vartate | svajalāharaṇātmakriyayā yujyate paṭo vinaśyati | svācchādanātmakriyā viratiyuktaḥ kriyate | tile tailamasti svoṣṇyā hṛti prabhṛti kriyotpatanayogyaṃ bhavatīti | kālaṃ suparīkṣitamupasaṃhṛtya parīkṣitunniyatimuddiṣṭakrama svagati matiṃ samuddharati - evaṃ kālassamāsena yuṣmākaṃ pratipāditaḥ | samāsenātha niyatiṃ śṛṇudhvaṃ muni puṃgavāḥ || samāsena buddhi saukarya viṣayamahārthapradasaṃkṣepeṇa niyatinniyati parīkṣoktiṃ sukarantaditarat | parīkṣāmārabhate - (p. 518) bhogo yābhipravṛttasya kalā vidyādi vṛttibhiḥ | karmāṇāmārjitānāntu phalopaharaṇe sati || tadvināśe pravṛtteyanniyatiśśivaśāsane | kāla kalanātmavṛtterniyati vṛtti purassaratvāt | taduktaṃ mṛgendre | kalayannāsamutthānāt niyatyā niyatamiti | kalā vidyādi vṛttibhiḥ kalāvidyādi devānta vyañjanātma svavṛtti vyakta svavṛtyupahita svapratyavivikta svakīyatvopacarita cicchaktyartha kriyālakṣaṇa kriyājñānecchātma kṛtibhiḥ bhogāya bhogakriyā kritaye abhivṛttasya bhogyabhimukhagati mataḥ svārjitānāṃ karmaṇāntu phalaṃ sukhaduḥkhamohātma bhogyalakṣaṇantasyopaharaṇamanyenā haraṇantasmin (p. 519) phalopaharaṇe sati tadvināśe tadanyāpahṛti vihati nimittamiyanniyatiḥ pravṛttā māyātassamutpatitā śivaśāsane samīryate | phalaparāpahṛti hantrītyuktvā tatra cocitimataḥ puṃso niyatissuniyati karītyāha - natadvanniyamenāpi malamāyākhyakarmaṇām | pravṛttā kintu tadyukta puruṣasyaiva hi dvijāḥ || he dvijāḥ | tadvatānniyamaḥ tadvanniyamaḥ na tasmin tadvanniyame kevalaṃ malādibhisteṣāmanyatamena vā | viviktātmaniyame niyati pravṛttāḥ nāpi malamāyākhya karmaṇānniyame teṣāmacetanatvāt paraphalāpaharaṇa svaphalāsvādana kartṛtvā bhāvāt | kintu svakarmaphale tadyukta puruṣasya (p. 520) tatribandhī puruṣokti matassakalaviśeṣasya niyame pravṛttā | yad vā tadvat karmaphalavanmalamāyākhya karmaṇāṃ pratipuruṣaniyame niyatirna pravṛttā | niyatyabhāvepi svatasteṣānniyamadarśanāt | kalādīnāñca svasvakāraka śaktireva niyantrīti prathitatvāt natanniyamepi pravṛttā | niyamanantasyāssadṛṣṭāntaṃ savistārayati - api bhoge svanicchantaṃ niyojayati sā balāt | svārjiteṣveva nehānyairārniteṣu kadācana || yadi sā na bhavedanye bhuñjītannārjitaṃ paraiḥ | rājājñāmantarāyadvat bhuñjate dasyavaḥ paraiḥ || ārjitāni tathaive yamasāmañjasya nāśikā | (p. 521) anayā niyataṃ tacca yaccarīrendriyādikam | asāmañjasya nāśikāḥ phalaviparyāsasya hantrīdasyavaścorāḥ na sukhādi lakṣaṇamātraṃ anayā niyatyā | kintu yaccharīrendriyādikantacca manuṣya devādervilakṣaṇaśarīraṃ sarpasya śabdagrahaṇārthakriyañcakṣuḥ mārjārasya divārātrārthakriyañcakṣuḥ gajasya parāvrttajihvetyādi lakṣaṇakarmaphalañca niyataṃ śarīraśabdena sthūladeho vivakṣitaḥ | indriya śabdena indryasthana sākalya vaikalya naimittikendriyaśakti sākalya vaikalya lakṣaṇakarmaphalamucyate | śeṣaṃ sugamam | ata eva na ca niyatiḥ svaniyamanamapi kiṃ karotītyāśaṃkanīyam | kālaparītoktimanusṛtya pratipuruṣanniyati (p. 522) niyame karmavyavahitā niyantrī śivaśaktiriti sugamatvācca | yadyevaṃ sākṣācchivaśaktyā niyamanaṃ bhavatu kimāntara kliptimatyā niyatyetyāśaṃkya pariharati | atha cecchāṃkarī śaktiryā saiva syānniyāmikā | satyanna sā svataḥ kintu niyati vyavadhānataḥ || tatsabandhādvimucyeran saiva cenniyatiryadi | yathā vātādikaṃ apathya vyavadhānena viparītaroge śaktikaram | tathā śāṃkarīśaktiḥ niyati vyavadhānataḥ | niyamanadvārā viparīta pratipatti janikā | tadityādinā sājñāt yadi sarvajñatādi vyañjaketyuktā | spaṣṭastaditara padārthaḥ kalādyākṣepa samādhāne cetthaṃ mantavyam | karmana svato niyāmakamityatrānumāna (p. 523) vākyaṃ prayuṅakte - na karma svaphalaṃ puṃsāṃ saṃbandhayitu marhati | karmatvāt kṛṣivattasmāt nehakarmaniyāmakam || rājājñāmantarākṣetra nihitakṛṣyādi saṃskāravat | śivaniyantryabhihitaśakti pranunna niyatimantarā svaphalaṃ sukhādilakṣaṇaṃ saṃbandhayitunnārhatītyarthaḥ | pūrvatra karmaṇopyupakāritetyatra mṛgendroktibhissuparīkṣitamavalokyā va gantavyam | anusmṭya dṛṣṭānte vaiṣamyamāśaṃkante ṛṣayaḥ - anyairapi kṛtaṃ karma kṛṣyādyaṃ tat phalantu yat | tat karmakartrā navyāptaṃ dṛśyante kvacidīśvara || sati yadyapi rājāñā dṛṣṭānto viṣamastataḥ | (p. 524) yat kṛṣyādyaṃ karmasvenakṛtramaparājājñā satī yadyapīśvara | tatpalaṃ kvacidanyai vyāptantat karmakartrā na vyāptandṛśyate | tato dṛṣṭānto viṣamaḥ | īśvaraḥ - te ca prayojya kartāro bhuñjate kṛṣijaṃ phalam | kṛṣikartāra ājñātā eva karmaprakurvate || yathā'dhvaryu kṛtoryāgo yajamānaphalāvahaḥ | tasmāt te pyatra kartārastato na proktadūṣaṇam || prayojakakartṛbhi parakīyaṃ phalaṃ bhujyate | satyam | tairājñātā eva kṛṣi kartāraḥ prayojya kartṛtayā karmakṛṣiṃ prakurvate | tataḥ prayojakān pratiphalaṃ parakīyanna kinnakileti nidarśayati | yathoktyādinā spaṣṭam | prayojakatva vidhuracorā dharmapravṛtta (p. 525) balavattarādibhiryadyapi rājājñā sati vyātpandṛśyata iti punarvaiṣamyamākṣipya samādhatte - pakṣapāta vinirmuktā rājājñā yatra vidyate | tatrāvaśyantu tatkatrā vyāptaṃ tat kṛṣijaṃ phalam || sukarokṣarārthaḥ | yadvetyāha - kiñcādṛṣṭātmakaṃ karma vidyate balavattaram | phalantadanusāreṇa bhuñjate te munīśvarāḥ || tasmānniyati tatvantu puṃsāṃ bhogya niyāmaka | kiñca puṃsāṃ balavattaram | he munīśvarāḥ | asvavaśaṃ karma punastadadṛṣṭātmakam | svadṛṣṭigocara vidhuraṃ vidyate | te pumāṃsaḥ phalandharmasya sukhātmakaṃ svargādilakṣaṇam | adharmasya duḥkhamohātmakaṃ narakādi (p. 526) lakṣaṇantasyānusāraḥ tadanusāraḥ tena tadanusāreṇa bhuñjate | na svayaṃ viditvā hṛtya bhuñjate | tasmānniyantryabhihita śivaśakti pranunnānante śaśaktyupabṛṃhitanniyati tatvantu puṃsāṃ bhogyaniyāmakam | netarasyedamasyeti karmaja sukhādilakṣaṇa bhogyaniyati karam | kiñca yadvā dṛṣṭaphalabala dṛṣṭakṛti kliptirabaleti nīteḥ kumbhakārakṛti samutthaghaṭāderiva dṛṣṭakṛti kṛṣija phalasyānyonyāharaṇamupapadyate punarbalavattaramadṛṣṭaṃ yat karma vidyate | he munīśvarāḥ | phalantadanusāreṇa bhuñjate | tasmāditi vārthassamarthanīyaḥ | kalādi pañcatatva parīkṣā samāptā || (p. 527) puṃstatva paṭalaḥ | śṛṇudhvamatha puṃstatvaṃ yathāvanmuni puṃgavāḥ | pañcakañcukasaṃyuktaḥ prakṛtiṃ bhoktumudyutaḥ || avidyādi samāyuktaḥ puruṣaḥ parikīrtitaḥ | atha pañcaitāni ca tatvāni māyeyānītyukta pañcatatva parīkṣānantamasā vaśiṣṭapāśapadārthaṃ puṃstatvaṃ yathāvat svalakṣaṇavilakṣaṇa hānopādānoktimantarā paṭhitānantara paṭalā pṛthak bhūtimati paṭalāntare parīkṣyate | tat parīkṣoktiṃ munipuṃgavāḥ śṛṇudhvantrividhapaśumadhyeyaḥ pañcakañcuka saṃyuktaḥ svasāmarthya samarthanāt | kañcakatvenopacaritam | kalādi avidyādi samāyuktaḥ buddhidvārā prākṛta viparīta pratipattiravidyā | yadāha (p. 528) bhagavānpatañjaliḥ | anityā śuciduḥkhā nātmasunitya śuci sukhātma pratipattiravidyeti | puṃstvamalaśabdaśabdite yaṃ kila dīkṣā śuddhimatītyauttara trikoktimatī bhaviṣyati | ādi śabdato smitādi gṛhyate | sukhādilakṣaṇabudhyādi dvārā prakṛtiṃ bhoktumudyataḥ sapaśuḥ puruṣaḥ parikīrtitaḥ puruṣa...ṭvamiti suparīkṣitaḥ | avidyādi kalādi vivarjitatvānna vijñānapralayakevalau puruṣasaṃjñāṃ labhetām | māyā garbhādhikāri śrīkaṇṭhapramukhānaṃ kalādyavaśyā vidyādya kaluṣitānāṃ kalādya vidyādi nimittapuruṣākhyā bhāvāt | taditara tadvaśya sakalastadapi yukto labhedityāha - (p. 529) na vijñānakalastena nāpi pralaya kevalaḥ | puruṣākhyaṃ labhedyasmān nāvidyādi vivarjitaḥ || tasmātsakala evāṇurlabhate puruṣāhvayam | sukara ślokārthaḥ | kalādikañcāvidyādi cāmilitvā na nimittamityāha - kalādi pañcakasyaiva yadi puṃstve nimittatā | tadā prakṛti bhoktṛtvannasyāt jñānākale yathā || puṃstve puruṣabhāve bhoktṛtve sukhādi vedanakartṛtve kalādipañcakasyaiva kevalasyā vidyādi sahakṛtimantarā yadi nimittadā tadā tarhi yathā jñāna kāle vijñāna kevale avidyādyasaṃbhavāt prakṛti bhoktṛtvannasyāt tathaitasmin sakale prakṛti bhoktṛtvaṃ (p. 530) prakṛti sukhaduḥkhadviparītavedanā lakṣaṇa bhoga kriyā kartṛtvannasyāt | nanu śrīkaṇṭhādīnāṃ viparītapratipatya bhāvepi kathamidaṃ bhoktṛtvam | tadayuktam | śuddhādhvavartināmivaitat sukhaduḥkhamohavivarjita svecchānuvṛttādi sukhabhoktṛtvāt taduktaṃ kalāyogepi novaśyāḥ kalānāṃ paśusaṃghavaditi | kalādi (kalādi) nirapekṣā vidyāderapi | tathetyāha - tathā'vidyādimātrasya nāpi puṃstve nimittatā | kalādyabhāve kartṛtvā bhāvādbhoktā kathaṃ bhavet || yathā jñānākaladṛṣṭāntāṃginā avidyādyasaṃbhavalakṣaṇahetunā kalādi mātrasya na nimittatā | tathā jñānākala dṛṣṭāntāṃginā kalādyasaṃbhava lakṣaṇahetunā (p. 531) avidyādi mātrasyāpi na puṃstve nimittatā | tataḥ kutastadasaṃbhavaḥ kalādyabhāve kartṛtvā bhāvāt cicchaktyarthakriyālakṣaṇajñāna kriyecchātma svārthakriyānabhivyakteḥ vedanārthakriyā nāstīti bhoktā sukhaduḥkhamohādhyavasāye pratibhāsa svaśaktikaraṇavedanārthakriyā kartā kathaṃ bhavet | kathañcidapi nasyāt parasparaṃ sāpekṣantadubhayannimittamityupasaṃharati - prākṛtoyastvavidyādiḥ puṃsāṃ puṃstvamala smṛtaḥ | tadākrāntaḥ kalādyāḍyaḥ puruṣastena sammataḥ || puṃstve bhoktṛtve svakaluṣitatayā cicchakti viparītavedanātma bhogakriyā kartṛtve nimittaṃ malinīkaroti (p. 532) cit sukhādi vivartādikaṃ puṃstvaṃ karotīti | siddhavyutpattikam | puṃstva malaḥ | asyaiva puruṣatatvākhyasyaiva māyātassamutpatti śrutiḥ | natadyukta cetanātmanaḥ | spaṣṭokṣarārthaḥ | ṛṣayaḥ puruṣasya niravayava citvāt na kilabhuvanādhāratvamiti punaḥ kriyāpāde tribhuvanadīkṣā śodhyatvena kathamuditamiti śaṃkante - dīkṣāyāntu purāpuṃsi bhuvanānyuditāni hi | kathamatrasthitisteṣāṃ chindhisandehajantamaḥ || sa deha jāyata iti | sandehajantamojñānaṃ chindhiśchedanaṃ kuru | sugamamitarat | īśvaraḥ - yatra lakṣaṇayā vṛtyā bhuvanasthitirīritā | (p. 533) tatastatprāntavartinyāṃ prakṛtāveva kalpyatām || gaṃgāyāṃ grāma ityukte tat taṭaḥ kalpyate yathā | prāntavartinyāṃ samīpasthitimatyāṃ prādhānākrāntapuruṣabhuvanasthitiḥ kalpyatāṃ kalākrānta puruṣabhuvanasthite rāgatatve tadadho bhāgakliptitvāt taduktaṃ mṛgendre | ādhāre kāraṇe kārye samīpe copakārake | dharmādyanu kṛtau ceti lakṣaṇāṃ sūrayojagururiti || itarantu sukaram | nanu prakṛterapi sūkṣmatvāt na kila bhuvanādhāratvam | satyam | tatra ca hi lakṣaṇavyāvṛtyā tat kāryaguṇamastaka iti bhāvaḥ ṛṣayastatva śabdaśabditatva sādhāraṇāt | kīdṛśī śuddhirbhidayā (p. 534) puṃsa iti punarākṣipanti - kalādipañcatatvānāṃ śuddhirbhedena coditā | prakṛterapi yadyogāt puruṣassammatastviha || tasya śuddhirvibhedena kīdṛśī saṃśayastataḥ | kalādipañcatatvānāṃ prakṛterapītastato bhedena śuddhiścoditā | kliptikṛtā | yat yogād yat kalādisaṃbandhāt yat prakṛtijā vidyādi saṃbandhāt iha śivaśāstre paśuḥ puṣṇāti prakṛtimiti siddhavyutpattikaḥ puruṣassammataḥ samabhyupagataḥ tasya puruṣasya śuddhirvibhedena kīdṛśī tato smākaṃ saṃśayaḥ tanna yuktiryathā bhavati tathā vadeśvaretyadhyāhāraḥ | īśvaraḥ - (p. 535) neha puṃstatvasaṃśuddhirbhedena kathitā dvijāḥ | tasmātprakṛti tatvāt tu śrīkaṇṭhabhuvanātmakāt || yat tatve tatvavicchityai yuñjyāduddhṛtya pudgalam | tasmin puṃstvamalecchinnenāṇoḥ puṃstatvarūpatā | atha bhauvana dīkṣāyāṃ śuddhistad bhuvanātmanaḥ || iha śivaśāstre punaratha bhuvanadīkṣāyāṃ vā puṃstatvasaṃśuddhirbhedena prakṛti bhuvana śudhyātmanā na kathitā | tasmāt kāraṇāt prakṛti tatvāt | śrīkaṇṭhabhuvanasyātra guṇamastakastha prakṛtyagrajatvāt śrīkaṇṭhabhuvanātmakāt | pudgalamātmānamuddhṛtya yat tatve kalākrānta puruṣākhye tatvavicchitvai prakṛtibandhakatva vicchedāya yuṃjyāt tasmin puṃstatve (p. 536) puṃstva malecchinnenāṇoḥ puṃstatvarūpatā | na pradhānākrāntapuruṣa tatvarūpatā | prakṛtitatvavicchitte sthūlapuṃstva malavicchedātmakāt | tatvadīkṣāyān tat prakṛtitatvaśudhyā prakṛtyākrāntapuruṣatatvasya śuddhiḥ kalākrāntapuruṣatatvasya rāgatatva śudhyā sūkṣmapuṃstva malavicchedātmikayā śuddhiriti gamyate | atha bhauvana dīkṣāyāṃ bhuvanadīkṣāyāṃ tat bhuvanātmanaḥ | prākṛta śrīkaṇṭha bhuvanātmanaḥ | atha rāgatatvastha śrīkaṇṭhabhuvanātmano vā puṃstatva bhuvanasya śuddhiḥ puruṣatatvasya thūlā vidyādi samāyuktaḥ pradhānākrāntapuruṣaḥ | prakṛtyatikrānta kalādipañcakañcuka sūkṣmā vidyādi (p. 537) yuktaḥ kalākrāntapuruṣa iti dvaividhyasya buddhiparīkṣāyāṃ vakṣyamāṇatvāt ayamarthaḥ | śrīkaṇṭhastu madhyamapralaye guṇanilaya viṣṇunā saha saha bhuvanasthaḥ | prakṛtilīnasūkṣmadehamātrayuktapuruṣa bundamadhiṣṭhāya puruṣasaṃjñāṃ labhate | satu sarvendriya sarvatanurityākhyāñca labhate | śrīkaṇṭhastat kṛtā vāsaḥ pradhānādavatīrya tu | dvidhā vibhajya svaṃ vīryaṃ rudrāṇāṃ sthitaye vibhuḥ || iti śruteḥ | madhyama svasṛṣṭau avyaktaprakṛti bhuvanasthaḥ vyaktaguṇa bhuvanasthaśca vyaktāvyakta saṃjñitaśca pratīyate | tatra prakṛti bhuvanaśudhyā prādhānākrāntapuruṣasya tadadhiṣṭhātuḥ puruṣākhya rudrasya ca prerya (p. 538) prerakatā vicchitti lakṣaṇaśuddhiḥ punassa tu madhyamapralayonukramataḥ | prakṛtyagraja svabhuvanasyāpyupasaṃhṛtatvāt tadānīmevā svavīryaṃ vibhajya sadā vā rāgabhuvanādayaḥ rāgatatva svapuruṣabhuvanasthaḥ pratīyata iti śruteḥ | taduktam | tatraiva puruṣo jñeyaḥ pradhānagrahapālaka | iti | tadrāgabhuvanaśudhyā kalākrāntapuruṣasya tadadhiṣṭhātuḥ puruṣākhya rudrasya ca preryaprerakatā vicchittilakṣaṇa śuddhiḥ | na ca tatvāttatvāntaravat svasmiṃsthāne sthitam | kintu svakarmānusāreṇa pratibhuvanaṃ saṃsaradeva puṃstatvaṃ yadyevaṃ prakṛtyadhastanabhuvaneṣu dṛśyatvāt | kathaṃ prākṛtā vidhyādeḥ puṃstva malasya (p. 539) śuddhiḥ prakṛtibhuvanoddhṛti mātrānugatimatīti ṛṣayassamāśaṃkante | yoyaṃ puṃstvamalaḥ pūvamavidyādyātmako mataḥ | kalāgnyādiṣu sarveṣu sthāneṣvapi ca vidyate || kalāgnibhuvane naiṣa malo vicchidyate kutaḥ | sugamam | īśvarodhastana bhuvanoddhṛtyā ca yathā śuddhi saṃbhūti tathā śodyate | prakṛtibhuvanoddhṛtyaiva prākṛtasthūlapuṃstvamalasya niravaśeṣa vicchittiḥ kriyate | netaroddhṛtyeti sahetukamutvopasaṃharati - tatrāpicchidyate puṃstvamalasthūlassamatataḥ | prakṛtāveva so'tyantaṃ chidyate nāparatra ca || ata eva prakṛtyūrdhva gaṇanā puruṣasya tu | (p. 540) evaṃ puruṣa ākhyātaḥ prakṛtyā liṃgitassadā || āliṃginamatra bhogyabhoktṛtva saṃbandhaḥ | spaṣṭokṣarārthaḥ | prakṛti parīkṣāmārabhate - atha prakṛtitatvantu kramā yā tannirūpyate | tacca māyodbhavaṃ yasmāt kalātasthūlatāṃgatam || atha vibhutvepi prakṛtyāpādita puṃstvāt tadupari kṛta kliptika puruṣatatva parīkṣānantaraṃ kramāyātaṃ prakṛti tatvannirūpyate | parīkṣyate | tacca prakṛti tatvañca yasmāt kālatonantakṣubdhāyāḥ sākṣānmāyotpattimatyā vidyārāga samajanma samanantaraṃ sthūlatāṃ gataṃ vyaktisvarūpatāmagamat | tasmāt svāpe svakāraṇamāyākāraśaktyātma svakāraṇakalākāra śaktirūpeṇa sthitvā (p. 541) sṛṣṭau kalāśaktyātma kalātma svaśaktyātmanā māyodbhavam | tadapi kāryalakṣaṇahetunā sādhayati - guṇādikṣitiparyantaṃ tatvajātaṃ yato bhavet | tadavyaktamiti proktaṃ kṣobhyaṃ śrīkaṇṭhavikramaiḥ || śrīkaṇṭhavikramaiḥ guṇamadhyastha guṇamasthakastha rāgādhastana bhuvanastha guṇaprakṛtirāgatribhuvananilaya śrīkaṇṭha śaktibhiḥ sādhāraṇamavyaktaṃ kṣobhyāṃsvocitakārye pravartate | nahyasādhāraṇamavyaktaṃ tadananteśa śaktikṣubdhaṃ svocitakāryapravartata iti vakṣyāmaḥ vyaktasamaguṇalakṣaṇā prakṛtiḥ kāraṇantat kāryaṃ vyaktaviṣamaguṇalakṣaṇam | badhyādikamiti sāṃkhyāḥ tat sāṃkhyabhūmikayā ṛṣayassamākṣipanti - guṇā eva samāvasthāṃ prāptāḥ prakṛtirucyate | tatkatham tadupādānaṃ prakṛtiḥ pratipādyate || sugamam | tadayuktamasmābhirguṇasaṃjñitantadā caitanye satyanekatvādanityamiti svakāraṇamapi bhaktaguṇalakṣaṇābhipreritām | prakṛtiṃ jñāpayantītyāha | īśvaraḥ - na guṇānāṃ samāvasthā prakṛtiśśivaśāsane | acetanatve nekatvāt guṇānāṃ munipuṃgavāḥ || iṣṭaṃ kāraṇapūrvatvaṃ tat tu prakṛtisaṃjñitam | sukaram | ṛṣayaḥ | arthakriyayā kilārthabhīdāsadṛśārthakriyatvāt guṇataḥ prakṛtirathavetaramāyādikaṃ vā nabhivyata iti | sañcodayanti - (p. 543) kriyā prakāśaniṣṭātmā rajādiguṇa īritaḥ | prakṛterapi tādrūpyāt guṇebhyonātiricyate || māyādināñca tādrūpyāt guṇātmatvaṃ vyavasthitam | prakāśo buddhipramukhakāryābhivyañjakatvādi budhyādi svakāryadvārā dṛk śaktyabhivyañjakatvañca | kriyā arthakriyāyukta svakāryadharaṇādi | ahaṃkārādi svakāryadvārā kriyāśakti vyaktikārakatvañca niṣṭhāni nivṛtti svakāryopasaṃhārakatvādi buddhidvārā viparītapratipatti janakatvañca | krameṇaite satvādīnāṃ vṛttayaḥ kriyātmā svalakṣaṇaṃ kāryaṃ yasya sa kriyātmeti vyutpatterātmaśabdaḥ pratyekamanusandheyaḥ rajāditi chāndasatvāt tādrūpyāt svocita svakāryābhivyañjakakatvalakṣaṇaprakāśādi (p. 540) svarūpatvāt nātiricyate | nabhidyate guṇātmakatvaṃ guṇābhinnatvam | sukaramitarat | kāryaguṇā hi kāraṇaguṇānurūpā bhavantīti śāstravido vadanti | na kāryasvarūpaṃ kāraṇasvarūpaṃ vyāpnotīti ca na guṇātmatvaṃ māyāderiti guṇātmatayā na prakāśādi svarūpatvaṃ kintu svatassiddhaṃ guṇasya uktarītyā māyādisvarūpatayā prakāśādisvarūpatvanna svatassiddhamityādi paṭhitagarbhitoktyā īśvaraḥ pariharati - na guṇātmatvatasteṣāṃ prakāśādyātmatā sthitā | kintu svabhāvasiddhā sā tat kāryatvādguṇeṣvapi || prakāśādyātmatā siddhā naguṇātmatayā dvijāḥ | spaṣṭaḥ ṛṣayaḥ prakṛteḥ kārya jananannakartṛ sāpekṣam | (p. 545) kintu svata iti sāṃkhyabhūmikayā punaśśaṃkante - kāryasya jananaṃ satvāt pravṛttirajasā sthitā | nivṛttistamasā siddhā śrīkaṇṭhāpekṣitā kutaḥ || kāryasya siddhāntalakṣaṇayuṣmaddṛṣṭyā guṇāderapi sāṃkhyalakṣaṇāsmaddṛṣṭyā mohāde svakāraṇāt avibhaktavibhaktaguṇalakṣaṇaprakṛtisaṃjñitāt jananaṃ prakāśobhivyaktiḥ sṛṣṭiḥ svakāraṇe vidyamānāt satvāt satvaguṇato jāyata iti sthitam | pravṛtti svārthakriyā svakāraṇe vidyamānena rajasā rajo guṇena bhavatīti sthitā niścitā | nivṛttiḥ niṣṭhā svasvopasaṃhṛtiḥ svakāraṇe vidyamānena tamasā tamoguṇena (p. 546) siddhā | tasya jananādyarthaṃ sva svakāraṇakṣobhādinimittaṃ kutaḥ kasmāt kāraṇāt prakṛteḥ śrīkaṇṭhāpekṣitā śrīkaṇṭhāpekṣāpati paṭalepyacetanasya na svataḥ pravṛttiriti sādhitamavīto naroca iti sā viphaletyāśayaḥ | īśvaraḥ pariharati - acetanatve'nekatvāt guṇāḥ karyamudāhṛtam | svakīya jananādyāstu kiṃ guṇāntarahetukāḥ || na cānyetvanavasthā'tra jananyādyātmikā hite | jananyādyāstataḥ kartṛ sāpekṣā eva saṃsthitāḥ || astu hi mahadāderjananādyaṃ svakāraṇasya sāṃkhyadṛśā prakṛti saṃjñāṃ śivasiddhāntadṛśā guṇasaṃjñāṃ bhajataḥ | prokta vyaktasamatriguṇalakṣaṇatvāt yuṣmābhiḥ (p. 547) prakṛti saṃjñitāḥ guṇāḥ acetanatve satyaneka(ka)tvāddhetossiddhavyāptikāt kāryamudāhṛtaṃ kāryalakṣaṇavidheyāpekṣiṇī napuṃsakoktiḥ tatasvavyāpijananyādyā(ḥ) siddhā iti svakīya jananādyā satu ādiśabdena pravṛtti nivṛttirapi gṛhyate guṇāntarahetukāḥ kiṃ guṇetarahetukāḥ | kintatra yadi guṇāntarahetukāḥ na cānyena guṇajanaketaraguṇāḥ tu yadi santyatra kliptau bhavatīhyanavasthā kutaḥ tataḥ yatastevaguṇajanaketaraguṇāśca jananādyātmakā hi | phalitamāha | tata iti svajananādiṣu guṇāntarā bhāvato guṇavilakṣaṇakāraṇāntarasiddheḥ tasya svataḥ pravṛttikliptiraśakyeti kāryalakṣaṇā va cchinna kāryasya jananādyāḥ (p. 548) kartṛ sāpekṣāḥ śivādi brahmāntavidhātṛ sāpekṣā eva sthitāḥ māyāyāśśaktirūpatvāt prakṛte vyaktirūpatvepi sūkṣmatvāt | tatra paṭhita bhuvaneśaissahabhuvanāni tatra sthitāni | kintu tat prakṛtimastakasthānītyuktvopasaṃharati - prakṛtā va kṛtādyāstu māyāyāmiva saṃsthitāḥ | guṇatatve sthitisteṣāṃ māyeyānāṃ kalātmani || evaṃ prakṛti tatvantu samāsādupavarṇitam | prakṛtā va kṛtādyāstu akṛtapramukhabhuvaneśāssaṃsthitāḥ māyāyāmiva gahaneśapramuhāḥ teṣāṃ akṛtādīnāṃ guṇatatve sthitiḥ māyeyānāṃ kalordhvāyo dviṣaṭ kapālīśānantādi gahane śāntā dvādaśagrandhīśā (p. 549) vigraheśānādyā aṣṭāvāhyatra viṃśati bhuvaneśa bhuvanānāṃ kālabhuvanasamadeśavartināṃ niyateravikaleti grāhyatvāt kalātmani tatve prānta sthitiḥ | taduktaṃ mṛgendre | māyayāmapipaṭhyante gahaneśādayodhipāḥ | tatvaśuddhiśca dīkṣāyāṃ sarvantat kṛtimastaka iti | evamityādi sugamam | guṇatatvaparīkṣāmārabhate - atha prakṛtitatvāt tu guṇatatvamajāyata | satvādayassamāvasthāṃ prāptāstatvaṃ guṇātmakam || vyaktavibhaktamilitasamasatvādi guṇāḥ guṇābhihitantatvamiti garbhitārthaḥ spaṣṭaḥ padārthaḥ sṛṣṭyāraṃbhakāle niradhikaraṇa śivānugṛhīto rāgādhobhāgaprakṛtyagraguṇāntarnilayassarvarudrāgranāyaka (p. 550) śrīkaṇṭho bhuvanātmaguṇatatvavyaktyarthaṃ sādhāraṇatatvalakṣaṇa prakṛtikṣobhaka ityāha - kṣobhakotra mahātejā śrīkaṇṭho'nantavikramaḥ | prabuddhaḥ parameśāna śaktisaṃparkamātrataḥ || prabudhya sarvatravyaktacicchakti anantavikramaḥ | anantasyaiva antarahito vā vikramo vikramārthakriyā yutakriyāśaktiryasya sa tathoktaḥ taditarat tu sukaram | satvādiguṇavṛttayo buddhidvārā kilaprāṇinān dṛśyante | na sākṣāditi kimāntarakliptyā prakṛtyaivālamityāśaṃkya buddhilakṣaṇakāryānyathānupapatyā guṇatatvasiddhirityāha - (p. 551) satvaṃ rajastamaśceti guṇāḥ prakṛtisaṃbhavāḥ | budhyādestriguṇātmatvādavyaktādaguṇātmanaḥ || asaṃbhavodayatvena guṇātmatvamiheṣyatām | budhyādeḥ kṣityantasya triguṇātmatvāt vyakta dṛśya viṣamaguṇalakṣaṇatvāt aguṇātmanaḥ anabhivyaktaguṇaśaktilakṣaṇāt avyaktāt prakṛteḥ asaṃbhavaḥ avidyamānaḥ udayaḥ abhivyaktiryasya so saṃbhavodayaḥ tatvenā saṃbhavodayatvenānyathānupapatyā guṇātmatvaṃ guṇajanya tadātmatvamiha budhyāderiṣyatām | tarhi budhyāderguṇātmatvāt prakṛternotpattirityuktam | tathā tatastallakṣaṇatvāt guṇatatvavyāpinotpattiḥ yadyasti samanaya dṛśā prakṛtereva buddhipramukhasyāpītyanyatopapāttimāśaṃkante | (p. 552) ṛṣayaḥ - prakṛterguṇatatvasya yathehotpattiriṣyate | evaṃ budhyāditatvānāṃ prakṛterneṣyate kutaḥ || iha śivaśāstre kāraṇamiti padamadhyāhāryam | sukaraślokārthaḥ | īśvaraḥ - ata eva guṇātmatvaṃ guṇatatvasya neṣyate | guṇasyāpi guṇātmatve pyanavasthā prasajyate || ata eva guṇātmatvena budhyādivat | prakṛterutpatyasaṃbhavāt | guṇatatvasya guṇātmabudhyādikāryakāraṇasya guṇātmatvaṃ guṇasvarūpatvaṃ neṣyate | kintu tat kevalaṃ samāvasthāṃ prāptavibhaktamilitaguṇā eva yathā kevalaṃ mṛditi mṛdātmaghaṭakāryamṛtkāraṇasya (p. 553) mṛdātmatvanneṣyate | guṇasyāpi guṇātmatvepi mṛdomṛdātmatve mṛdantarakliptyā yathā tathā guṇāntara kliptyānavasthā prasajyate | prakṛtiguṇayo svabhāvatobhidānetyuktvā copasaṃharati - prakṛterguṇatatvantu bhidyate naca vastutaḥ | saivakriyā vibhaktā tu śrīkaṇṭhena mahātmanā || tasmādbudhyādi tatvāni guṇādevoditāni tu | guṇātmatvāt budhyādestatkāryatayā kartṛsāpekṣitayā prakṛtyabhinnatayā guṇatatvasiddhiriti garbhitārthaḥ spaṣṭaḥ padārthayadyevaṃ satkāryavādadṛśā kāraṇameva kāryātmanā vibhaktamiti kāraṇaṃ pratisarvasya na vastutobhidā | satyam | śaktivyaktātmanāstihibhedopi (p. 554) ataḥ kilabudhyāderapi tathātvepihyatra nātyantabhidetyāśaya iti bhāvena bhidāmāha - avyaktaguṇasāmyantu pradhānaṃ paripaṭhyate | vibhaktaguṇasāmyantu guṇatatvamidoditam || vibhaktaguṇavaiṣamyaṃ tatvaṃ budhyādikaṃ dvijāḥ | ekameva svāvasyārthakriyābhedena bhidyata iti garbhitārthaḥ | taduktaṃ mataṃge | lokasaṃvyavahārārthaṃ mṛdasthālyādayo yathā | vastunaścāpyabhedepi vyaktibhedāt pṛthak pṛthak || iti | spaṣṭaḥ padārthaḥ | satvaguṇārthakriyāṃ darśayati - sthairyaṃ dhairyaṃ tathā dākṣyaṃ mārdavaṃ laghutā'pi ca | santoṣamārjavaṃ śaucaṃ vyavasāyakṣamā smṛtiḥ || (p. 555) saihityaṃ paramautsukyaṃ dānti śāntirdayā parā | satvasya vṛttayaḥ proktā rajasaścāthakathyate || sthairyaṃ pratijñāta svakartavyanirvahanonmukhyādi | dhairyamaprakāśatvam | dākṣyaṃ kṣiprakāritvam | mārdavaṃ mṛdutā | laghutā śīghrotthāna gamanādi samarthatā | santoṣaṃ prītiḥ | chāndasatvānnapuṃsakoktiḥ | ārjavamakauṭilyaṃ śaucam | mṛdaṃgobhiśśuddhiḥ vyavasāyo niścayaḥ | kṣamā svapratikūla parakṛti sahiṣṇutvam | smṛtiḥ vismṛtārtha suśīghrasmaraṇam | sauhityam | suhitatā | paramotsukyam | utkṛṣṭapadārthānurañjanam | dāntirbahirindriya nigrahaḥ | śāntirantarindriya nigrahaḥ | parā | dayā (p. 556) parānugrahotkṛṣṭa cintā | etāssatvasya vṛttayaḥ proktāḥ | atha rajasaḥ rajoguṇasya ca vṛttiḥ kathyate | kathamityāha - śauryaṃ krauryaṃ mahotsāhassābhimānassakalkatā | dārḍyañca nirdayatvañca bhogo ḍaṃbho rajoguṇāḥ || śauryaṃ yuddhe aparāṅmukhatvaṃ krauryaṃ acintyaparāniṣṭhakāritvam | mahotsāho mahodyogaḥ sābhimānassarvagarvaḥ | sakalkatā | sa vairatvaṃ dārḍyam | svadhanurādi niścaladhṛti paragadādi praharaṇabharaṇādi nirdayatvam | paranigraha cintā | bhogotra bhujyateneneti karaṇavyutpattikatvāt bhogalakṣaṇasaṃvitti niṣpādanakriyā ḍaṃbhava svasminnavidyamānamahimoktyā (p. 557) parakīyapadārthagrahaṇādi | ete rajo guṇāḥ proktā iti paurvikānuṣaṃgaḥ | atha tamorthakriyāssandarśayati - aratirmandatādainyaṃ paiśūnyaṃ gurutā tathā | nidrādhikyaṃ madālasyaṃ nirodho mūḍhatā ca yāḥ || tamaso vṛttayaḥ proktā vibhinnāssarvajantuṣu | evaṃ saṃkṣepato viprā guṇatatvamudāhṛtam || aratiraprītiḥ | mandatā | śanaisvakṛti kartṛtvam | dainyam | odanā dānādyarthaṃ dātuḥ purastādanudāttoktyā viṣkaraṇam | paiśunyannigrahakartuḥ purastāt paradṛṣṭakṛtyādi sūcakatvaṃ gurutāśīgrotthānagati kriyā sāmarthyaṃ nidrādhikyam | nidrodrekaḥ | (p. 558) madālasyam | ekavadbhāvaḥ madaḥ anucita kṛti pravartakavikṛti śeṣaḥ ālasyam | ucitakṛtyanudyogaḥ | tathaiva satvarajasovṛttayaśca | evamityādyupasaṃhārāddhārthassukaraḥ | atha budhitatvaparīkṣāmārabhate - guṇatatvātparābuddhirabhavanmunipuṃgavāḥ | rajastamobhyānyagbhūtā vṛttissatvena cotkaṭāḥ || sā buddhiruditā tantre viṣayādhyavasāyinī | yasyā vṛttiḥ arthakriyā rajastamobhyānyat bhūtānyūnabhūtakartavyā | satvena cotkaṭā adhikabhūtakaraṇīyā sā tantre śiva darśane | adhyavasāyinī viṣayaparāmarśa svakartavyavatī buddhiruditā (p. 559) buddhiśabdaśabditā | pūrvārdhārthastu spaṣṭaḥ | nanu buddheḥ kartavyā cicchaktikartavya jñānavyaktirityuktam | sodhyavasāyaḥ kinnetyāha - bodho'tra dvividho bhāvo vyavasāyātmakastathā | ādyo'nadhyavasāyātmā vyavasāyātmakastu yaḥ || sā buddhiritarasvātmasvabhāvo grāhakātmanaḥ | bodho dvividhaḥ bhāvastathā vyavasāyātmakaḥ | tatrādyo'nadhyavasāyātmā śabdānullikhita nirvikalpāvabhāsaḥ tatra punaryastu vyavasāyātmakaḥ | bahiḥ sṛk candanavanitādi budhyantassukhādi parāmarśalakṣaṇadvyadhyavasāyaḥ | sā svābhivyaktasvaupādhika svaviklipti bhūmimadātmabodhā viviktāḥ | buddhiḥ lakṣaṇayā buddhivṛttiḥ | (p. 60) itarastu anadhyavasāyātmā grāhakātmana ātmasvabhāvaḥ svabhāvaśabdena śaktirucyate | tatrāpi lakṣaṇayā cicchakti kartavyajñānamucyate | ata eva viluptāyāmapi dīpadīptau sadā avilutpatayā bhāsamāna netrateja iva viluptepi buddhiprakāśe sadā aviluptatayā bhāsate hyātmabodhaḥ | tathā cottaratra vakṣyati bodhavyakti bhūmitvāt buddhiprakāśopi bodha ityupacaryate | purā ca prapañcitaṃ paśuparīkṣāyāṃ bahiḥ karmaja saṃskārādharatvena ca pāriśeṣyatonumānato buddhiṃ sādayituṃ purā tat saṃskṛtisvarūpannirūpayati - kiñca prapātaṭākādi kriyāḥ kliptā phalārthibhiḥ | (p. 561) samanantarameveha nayacchanti phalāni tu || āmuṣmikatvāt kintūrdhvaṃ vinaṣṭā api tāḥ kriyāḥ | phalakālānu vṛttitvāt saṃskāro'pūrvasaṃjñitaḥ || kalpyate nasapuṃsasyāt vikāritvena hetunā | kṛṣyāderapi saṃskāro napuṃsiparidṛśyate || kiñca adhyavasāya kāryahetunā vinā itopi buddhisiddhiḥ kutaḥ phalārthibhi svakārya bhogyalakṣaṇaphalecchubhiḥ | kartṛbhiḥ karaṇabhūtakāya vāṅmanobhiḥ prapātaṭākādi kriyāḥ prapāśālā kriyanta iti siddhavyutpattika tatpaladātṛ lakṣaṇa śivasahakāribhūta bahirvyāvṛttilakṣaṇa sthūlakarmāṇi kliptiḥ kṛtāni tāḥ kriyāḥ tānikarmāṇi samanantarameva anuṣṭhitottarakṣaṇa (p. 562) eva iha loke phalāni na yacchanti | kintu āmuṣmikatvāt vinaṣṭā api anuṣṭhita kṣaṇadhvaṃsinyopi ūrdhvaṃ uparilokāntare akālāntare dṛśyaihika phalavilakṣaṇasvargādi phalāni yaccanti | tataḥ kimiti na vācyam | phalakālānuvartitvāt janakānāṃ janya jananakāla nirantarānu vidhāyitvāt nahi daṇḍasvayannaṣṭo janyaghaṭajananakāle svajanyaghaṭañjanayati | atastat kriyājanitotaḥ kriyata iti siddhavyutpattikaḥ sūkṣmakarmaśabdaśabditaḥ | taduktaṃ mṛgendre | karmavyāpārajanyatvād adṛṣṭaṃ sūkṣmagāvata | iti phalakālānuvidhāyī sa cāpūrvasaṃjñitasaṃskāraḥ (p. 563) kalpyate sa cchāstrajñairarthāpatti lakṣaṇānumānatonumīyate | naiyyāyikādi dṛgantara kuklipti kalitassapuṃsi na jātasthitasyāt | neti keneyaṃ kṛtā sthitī kṛtissaṃskārasya vinaśvastva sahasiddha vyāptika vikṛti sahasiddhavyāptikatvāt puṃsitu saṃskṛtiryadyabhaviṣyat vikṛtirapi tatra tarhyabhaviṣyat na yadi sāpi nahīti bādhaka tarkabhūmikena vikāritvena hetunā sātu sthiti kṛtiḥ | ataḥ kila kṛṣyāderapi saṃskāro na puṃsi paridṛśyate na svakāryadvārānumīyate | kintu kṣetre tarhi kṣetranidarśananidarśitasaṃskṛti bhūmibhūtaṃ kimityata āha - kurvanti yatra saṃskāraṃ kriyāssāṣṭaguṇā matiḥ | (p. 564) evaṃ jñānādi saṃskāropyūhyatāṃ munipuṃgavāḥ || kriyāḥ proktaḥ prapātaṭākādi kā yatra upādāanātmani saṃskāraṃ pūrvākhyaṃ vāsanāṃ kurvanti janayanti | sāṣṭaguṇāmatiḥ | tat saṃskāralakṣaṇakarmaṇa svapākaviśeṣātmanā samutthavakṣyamāṇa dharmādyaṣṭaguṇā buddhiḥ | nanu atribhavyāṃ buddhamanyaguṇatvena | samutthakarmaṇāmavyavibhutvāt dākṣiṇātyasya svakartuḥ kāśyāṃ kāśmīre vā samutpanna bhogyāgamanīya phalantaissaha saṃbandhā bhāvāt kathañjanayanti | bālabhāṣitametat sarvasvakāryavyāpakakarmāśraya māyā dvārā saṃbandhasya sulabhatvāt | evamitthaṃ jñānādi saṃskāropyūhyatāṃ strīpramukhapadāthānu bhavādi nanita saṃskāropi buddhā iti vicintyatāṃ (p. 565) tat balādeva hi svapnasmṛti pratibhādāvasatyapyarthollekho dṛśyate | matiraṣṭaguṇetyuktaṃ kete guṇā ityākāṃkṣāyāṃ tān tatra salakṣaṇaparīkṣāṃ kartuṃ samuddiśati - dharmo jñānañca vairāgyaṃ aiśvaryaṃ buddhivṛttayaḥ | trayotra dharmamukhyāstu sātvikāḥ parikīrtitāḥ || rāgastu rājasaśśiṣṭāstāmasāḥ parikīrtitāḥ | dharmo jñānañca vairāgyaṃ aiśvaryañca śabdāt | adharmo jñānamavairāgyamanaiśvaryañca buddhivṛttayaḥ | svopādāna pratyaya vargeṇa saha rūpasaṃjñitāḥ | te kīdṛśaḥ | atrāṣṭasumadhye trayodharmamukhyāstu sātvikā | satvaguṇamayasaṃskāralakṣaṇakarmaṇassamutthāḥ parikīrtitāḥ | (p. 566) rāgastu avairāgyantu rājasaḥ | rājoguṇamayasaṃskāralakṣaṇa karmaṇassamutthaḥ parikīrtitāḥ | śiṣṭāḥ adharmā jñānaiśvaryānaiśvaryā saṃjñitāścatvāraḥ tāmasāḥ tamoguṇamayasaṃskāralakṣaṇa karmassamutthaḥ parikīrtitāḥ | nanu mṛgendrādauhyaiśvaryaṃ satvamayamiti proktam | satyam | tasya mohaprītikaratvāt | atra ubhaya svarūpoktiriti samadhigamyate | ataḥ kilasatvamutpādayet | bauddhamaiśvaryamiti punaraisvarya madamoheneti ca vakṣyati ime uktaprakāreṇa karmopādānajāḥ | tathā hi ye dharmādharmā jyotiṣṭo mabrahmahatyādayaḥ āmnāya siddhāḥ kāya vāṅmanassamaveta tat parispandakṣaṇikalakṣaṇāṃ prāganuṣṭhitāḥ buddhau svāhitasaṃskāra iva tayā guṇatvena (p. 567) sva sthiti kliptimataḥ yāvannaparipākaṃ prāptānāmiśraṃ pariṇamata iti tu parasparopakāreṇa paripakvā sthitā sthitikāle bhoktuṃ sukhaduḥkhamohātmanā samupasthitāsteṣāṃ vipākaviśeṣarūpāḥ pratyayadvārodbhūtaguṇatayā sukhaduḥkhamohākārā svotthapratyayaissahasukhaduḥkhamohadvārā sākṣādbhogyāḥ kathyante | taduktaṃ bhogakārikāsu | mohaduḥkhasukhākāro rūpākhyastat bhavet dvidhā | bauddho bodhaḥ ......bhogyaṃ māyādi ca tadarthataḥ || dharmādi trayaṃ rāgo dharmādi ca catuṣṭayam | tamorajassatvamayaṃ rūpantat karmajaṃ matau || iti dharmādīnāṃ bhāvaśabdaśabditavyatve he uktissamāviṣkriyate - (p. 568) ete dharmādayaścāṣṭau bhāvayanti yatastataḥ | liṃgaṃ bhāvāssamuddiṣṭāḥ varṇyante te krameṇa tu || ete dharmādayo yatonuṣṭhitā | ātmādelliṃgaṃ cihnaṃ bhāvayanti svānuṣṭātuḥ | pṛthak pṛthak svotthādhivāsanāta svaguṇi lakṣaṇaṃ buddhimadhivāsayantī | tato bhāvāssamuddiṣṭā | yadāhuḥ gāvayanti yatolliṃgaṃ tena bhāvāḥ prakīrtiāḥ | iti te bhāvāḥ krameṇa tu varṇyante | dharmādīnāmanuṣṭhitānāṃ bhāvarūpatvandarśayitumajñānādi- bhyastāvaddharmasyānuṣṭhāna bheda siddhaye vibhajya svakīya svarūpannirūpayati - dharmaśca dvividhastatra yamaśca niyamastviti | (p. 569) cittasya saṃyamastatra sayamaḥ paripaṭhyate || aśāstrīyā kriyā tyāgāt śāstrīyeṣvapi karmasu | niyamaḥ paṭhyate śāstre yoyamindriya saṃyamaḥ || tatra bhāvāṣṭasumadhye dharmaḥ dvividhaḥ yamaśca niyamaśceti | tatra yama niyamayormadhye yaścittasya manasassaṃyamassaṃndhṛtiḥ saṃyamaḥ paripaṭhyate | āśāstrīya kriyā tyāgāt śāstraniṣiddhakrodhādi kriyāvivarjanāt śāstrīyeṣu karmasvapi vakṣyamāṇā krodhādiṣu ca yoyamindriya saṃyamaḥ | anuṣṭhānāya sandharaṇaṃ śāstreṣu śaiva pramukheṣu niyamaḥ paripaṭhyate | ata evai tat sādhanedhivāsanātmanā satvenāpūritasyāta eva nivṛtta tamaso mahattatvasya īṣadṛjaḥ pravartate | tadyuktaṃ (p. 570) puruṣaṃ tadeśvaro niyuṅkteḥ | punaryamaniyamau ca vibhajati - yamaḥ pañcavidho'hiṃsā satyamasteyameva ca | brahmacaryamakalkatvaṃ yama evantu pañcadhā || akrodho guruśuśrūṣā śaucaṃ santoṣameva ca | ārjavañceti niyamaḥ pañcadhā parikīrtitaḥ || yamo hiṃsādayaḥ pañcaniyamo krodhādayaḥ pañcaḥ | spaṣṭokṣarārthaḥ | tatra guruśuśrūṣetyupalakṣaṇamanyeṣāndevapūjādīnānnityanaimittika kāmyādīnāṃ karmaṇāñca tathaitat parigrahoktiruttaratra bhaviṣyati | kramato lakṣayati | guḍhapadārthamātra gamikātra vipratispaṣṭatvāt | pareṣu duḥkhānutpādo'hiṃsādrohaśatairapi | sā nahiṃseti vijñeyā yā hiṃsā śāstracoditā || (p. 571) yā śāstracoditā śāstra kliptā yājñīya paśuvadhalakṣaṇā hi sā sā na hiṃseti vijñeyā | satyalakṣaṇam | āpado bhītito vāpi na tathyaṃ satyamucyate | asatyamapi tat satyaṃ gurudeva prayojanam || nātathyasatyaṃ satyamucyate | gurudevetyupalakṣaṇaṃ go brāhmaṇādīnāṃ asteya lakṣaṇam - adattā svīkṛti satyā go vittasyā nyāyajasya ca | śrutasya paridṛṣṭasya tṛṇīkāropya coratā || brahmacaryalakṣaṇam - karmaṇā manasā vācā śravaṇāddarśanādapi | mātṛvanmanyate nityaṃ prārthayantimapi striyam || tadeva brahmacaryaṃ syāt śeṣā vṛtaṃ viḍaṃbakāḥ | (p. 572) brahmacaryaṃ gṛhasthasya śrautādhvani vidhānataḥ | śeṣā anye bhāvāvṛtaviḍaṃbakāvṛtābhinayamātrā ityarthaḥ | akalkatā lakṣaṇam - svacchatā samatā prītirapakāraśatairapi | kāluṣyannotsahedvairaṃ seyamuktāpyakalkatā || evaṃ pañcayamā proktā yatīnāṃ suśivātmanām | kāluṣyamityaprasiddha padabodhanamityākalayyavairamityuktam | suśivātmanāṃ śuddhabuddhiprakāśya vyaktaśuddhaśaktīnāṃ yatīnāṃ yogīnānniyame akrodhaguruśuśrūṣā lakṣaṇam - nityaṃ pradhvastakāluṣyo na kopastāḍanādapi | devānāṃ śivaśaktānāṃ pitrorapi gurorapi || (p. 573) ājñānupālanannityaṃ kāmyannaimityakarmaṇām | dānopavāsatīrthānāṃ śrutādhyayanayorapi || śraddhayā karaṇaṃ puṃsāṃ śuśrūṣā parikīrtiā | tāmyanādapītyantamakrodhalakṣaṇaṃ jñeyam | saucasantoṣadvayalakṣaṇam | gātra prakṣālanaṃ śaucaṃ mṛdaṃ bhobhyāmudāhṛtam | santoṣamuditantantre lābhālābhe samāmatiḥ || ārjavallakṣaṇamuktvopasaṃharati - jānannapi ca viprendrā jaḍavanmūkavat tathā | nivṛttaḥ parapīḍāyāṃ śraddadhānaśca bhāvitaḥ || ārjavantasya tat proktaṃ niyamastvitipañcadhā | he viprendrāḥ jānannapi ca pīḍākṛti nipātalakṣavaśyoyamiti | (p. 574) subudhyannapi śṛṇvannapi jaḍavat abudhyanniva tathā mūkavat mūkasya badhiratvamapi siddheḥ aśṛṇvanniva aṣṭasumadhye yena bhāvena bhāvitaḥ | parapīḍāyānnivṛttaḥ paropakāre śraddadhānaśca tasya tat svabhāvaḥ ārjavaṃ proktamiti niyamastu pañcadhā | yadā dharmānuṣṭānena kiñcidapyanavaśiṣṭa nivṛttarajaskaṃ pradhvastatamaśca satvaṃ buddhau bhavati tadā tathā bhūtabuddhiyuktapuruṣaṃ bhagavān kramamanatikramya jñānābhyāse niyojayati tatastat bhidāmudīrayan tasya siddhiśabdaśabditavyatve hetuṃ samāha - jñānaṃ pañcātmakaṃ yattadguṇāvyaktanṛgocaram | tasmāt kaivalyasaṃsiddhiriti tat siddhirucyate || (p. 575) yat jñānaṃ guṇāvyakta nṛgocaraṃ prakṛtiguṇapuruṣaviṣayam | tat jñānaṃ guṇasya trividhalakṣaṇatvāt tatra nipatitantrividhamiti prakṛtiguṇatraya puruṣavivekarūpaṃ bhūtvā pañcātmakam | pañcādhikaraṇaṃ pañcāvayavaṃ bhavati tasmāt guṇāvyaktajña vijñānāt sāṃkhyānāṃ kaivalya siddhirityatha punassidhāntadṛśā te pi na svataḥ kevalatāṃ vindanti | kintu sakalatvannamuñcantīti sāṃkhyajñānāde svabhogyadaśāpatti lakṣaṇarāgānuliptadharmavairāgyaiśvarya saṃpūrita svopādāna svaprakarṣāvasthā rūpasiddhissidhyatīti siddhihetutvāt tat jñānaṃ siddhirucyate | siddhiśabdena vyavahriyate soktalakṣaṇā siddhirapi pṛthak pṛthak jñānalakṣaṇa (p. 576) bhāvatopyāsatodhivāsanā lakṣaṇā satyaśītibhitayā samuktiṣṭhata ityāha - aśīti saṃkhyayā sā ca saṃkṣepātparikīrtitā | bhūtatanmātrakākṣāṇi mano'haṃkāra buddhayaḥ || guṇāvyaktanarāścaiva prāpya sthānānivāsinām | tatra tarātmabudhyaiva gamyante siddhayastataḥ | nanu puruṣatatvaṃ vāso jñānalakṣaṇābhāvottha vārānaiṣāmastīti vāsinaḥ teṣāṃ vāsināṃ yataḥ puruṣatatvapramukhabhūtāntāni mokṣatvena prāpya sthānāni | tataḥ tatra tatra bhūtādiṣu ātmabudhyaiva svātmapratyaye naiva vicitratayā svahetubhūtajñānādhivāsanāt sinyasiddhayo gamyante jñāyante | bhāvādhivāsanātmasiddhi vicitratāndarśayan (p. 577) proktantat siddhasthānābhidaṃ kramato vivicya darśayati - cārvākabhūtasaṃsiddhā yato dehātmavādinaḥ | jyotiśśāstra vidastadvat prāpyaṃ tārāpuraṃ yataḥ || kaulāyāsātmavādena vināśitvāt tu bhautikā | dehātmavādaḥ paśupaṭale daśitaḥ jyotiśśāstravidastu anādireva puruṣasya kāryakaraṇasaṃbandhaḥ | anādervināśāyogāt muktistu labdhaprakṛṣṭatara kāryakaraṇatārakāpuranivasatihīti vadanti | āgneyasauravādinognyādi sāmyaṃ muktiriti kathayanti | na kadācidanīdṛśañjagaditi vadantaḥ karmamīmāṃsakāḥ svānuvihitasukarmaṇā svargaprāptireva puruṣārtha iti (p. 578) paṭhanti | kaulāstu ghaṭacaṭakanyāyena śarīre paramāṇurūpaśvasātmātmavādāḥ deha tārādipuraparamāṇu svāsānāṃ bhūtajanyatatvāt | te pañcavādinonyepi muktāvātmacchedamabhyupagacchantaḥ tasya śarīradharmatvāt pradīpanirvāṇa vādinaśca bhūtātmasvarūpabhāvena bhāvitā bhūtasaṃsiddhāḥ tanmātra muktānāha - bhūtāṇḍakāraṇaṃ brahmetyāhusmārtāstataśca te | jñeyāstanmātrasaṃsiddhāścakṣurādīndriyaṃ pare || cetanaṃ manyamānāstat siddhā muniṣu kecana | smārtā bhūtāṇḍakāraṇaṃ paraṃbrahmajñānena prāptavyannānyadasaṃbhavādityāha bhūtakāraṇatvantanmātreṣu yuktibhissaṃkliptamiti te tanmātrasiddhā jñeyāḥ muniṣu pare (p. 579) kecana cārvākabhedāḥ indriyacaitanikā indriyalakṣaṇādarthādanyadātmavastunāstīti cakṣurādīndriyaṃ cetanamātmānaṃ manyamānāstenena jñānena bhāvitāstat siddhā indriya siddhāḥ antaḥkaraṇacaitanikeṣu buddhisiddhānāha - bauddhāstu buddhisaṃisiddhā jñānavṛtyātmavādinaḥ | tadvanyāya vidobuddhi vṛttidharmātmavādinaḥ || upalakṣaṇañcaitat yentaḥ karaṇacaitanikeṣu manaścaitanikāḥ punarindriyāṇāṃ pravṛttau vāpi kāraṇantat brahmaparantasmāt jagatsarvaṃ pravartata iti prāhuḥ tenena jñānena bhāvitāḥ manassiddhāḥ tasyaivendriya niyantritvāt yehi tatra nirūpākhyāhaṃ pratyaya prabhavameva (p. 580) brahmajñānāt prāptavyamiti prāhuḥ | tenena jñānena bhāvitāḥ ahaṃkārasiddhāḥ ye tatra bauddhāstu jñānavṛtyātmavādinaḥ punaradhyavasāyādi bhedabhinnaṃ santatyā samutthātavya jñānameva kyeśavāsanāyogāt saṃsārahetuḥ | na tu tato vyatiriktamanyadātmādikaṃ vastvastītyātmasvarūpakliptimantaḥ tenena jñānavṛtyātmajñānena subhāvita svātmanaḥ tasya buddhidharmatvāt buddhisaṃsiddhaḥ yepi nyāyavidaḥ tārkikāḥ buddhivṛttidharmātmavādinaḥ | buddhisukhaduḥkhecchā dveṣaprayatnadharmādharmasaṃskāralakṣaṇa navasiddhāntasiddhabuddhivṛttiguṇaguṇyātmasvarūpa kutsitakliptiṃ kurvanto guṇaguṇyabhidāmabudhyantastadātma navaguṇātyantā bhāvalakṣaṇa (p. 581) kuḍyavadacitva kumokṣakubhāṣiṇaḥ tepi hitadvadanerajñānena subhāvita svātmanaḥ buddhisaṃsiddhāḥ guṇasiddhānāha - syād vādinastvanekāntamātmānaṃ paryupāsate | guṇānāñcalavṛttitvāt guṇasiddhāstu te punaḥ || syādvādinastu syāddastisyānnāstītyādi satpabhaṃgyā sadasadvādinaḥ ātmānaṃ sva svarūpamanekāntaṃ sadasaccalavṛttirūpaṃ paryupāsate | bhāvayanti guṇānāñcalavṛttitvāt calañcalañca gunavṛttamiti pātañjalokta nayena guṇā eva tadā bhāvyanta iti tena bhāvena te tu punaḥ kṣapaṇakāssatvasaṃbhogavādinaśca guṇasiddhā | viśiṣyatāmasañjinabhaktānāmiti kvacit prakṛtipuruṣatatvadvayalakṣaṇa (p. 582) svamokṣasiddhānāha - prākṛtāḥ pāñcarātrāśca manyante prakṛtiṃ harim | pradhānākrāntapuṃsiddhā vedāntajñāḥ prakīrtitāḥ || puruṣassarva ityevaṃ manyante pariṇāminaḥ | sāṃkhyāḥ puruṣasaṃsiddhāḥ kalākrāntassa ca smṛtaḥ || ye prakṛtiṃ hariṃ manyante | yadāhuḥ - bhagavānvāsudevosau guṇebhyaḥ prakṛtiḥ parā | avyaktannityamityāhustaṃ parosmānnavidyate || iti te pāñcarātrāśca prakṛtā prakṛtisiddhāḥ ye cidacidātmanā pariṇāminassarve svavikāratvāt brahmetyapicābhihitaḥ puruṣaḥ ityevaṃ manyante | te vedāntajñāśca brahmaṇaḥ pariṇati bhāṣiṇaḥ | pradhānākrānta puṃsiddhāloṣṭavat (p. 583) prakṛtipralaya svabhāvatvāt prakṛtijā vidyādi puṃstvamalakaluṣita prakṛtiprānta suklipta puṃbhuvanasiddhāḥ sāṃkhyāḥ prakṛtena pātañjalāśca puruṣasaṃsiddhā | sa ca puruṣaḥ na tu prakṛti pralayaḥ prākṛtasthūla puṃstva malakaluṣitaḥ sāṃkhyānāṃ bhāvasya viviktaprakṛti puruṣatvāt | kintu kalākrāntaḥ kalāderapi puruṣatve hetutvasya puṃparīkṣāyāmuktatvāt | punassūkṣmadehadvārā prakṛtiguṇabudhyādīnāṃ prakṛterūrdhvamapi vyāptirastīti sūkṣmapuṃstva malakaluṣitaḥ rāgādhobhāgastha rāgasamuttha puṃbhuvanasiddhassakalasmṛtaḥ vijñānakevalo dvividhaḥ | prakṛtipuruṣavijñānasiddho māyāpuruṣavijñāna siddhaśceti | tatra prathamassāṃkhya (p. 584) vijñānasiddhassa itthaṃ parīkṣitassakalo bhavati | dvitīyastu śaivavijñāna siddhasvatassamāyoktīrṇatvavikalatvābhyāṃ vijñānakevalaḥ kadācit kathañcit svamalaparipākād dīkṣitaśśuddhādhvani śuddhasakalastadatyutkaṭāt mukto vā bhavati | māyāvādinopi brahmabhāvaṃ hitvā brahmāhamitituryapadātmasvarūpabhāvabhāvitāḥ kalākrāntapuruṣasaṃsiddhāḥ jñeyāḥ | taduktam | vedāntajñāśca sāṃkhyāśca yoginaḥ puruṣe sthitāḥ | nanu sāṃkhyairaṣṭau siddhayaḥ proktāḥ svasiddhibhyo vyatiriktasiddhānta siddhavedāntādi siddhayaḥ kathitasiddhi vilakṣaṇavakṣyamāṇasiddhāntasiddhituṣṭivilakṣaṇatuṣṭayaḥ kathitāḥ | satyam | tathātve triṃśattatvāvadhimukhyaśaktyapekṣayā (p. 585) sāṃkhyānāṃ siddhayopi tuṣṭayasyuriti na kopi virodhaḥ | upasaṃharati - daśaivaṃ siddhayaḥ proktā darśanāntarabhedataḥ | eṣā muktiḥ parākāṣṭā āśramasyāyamantimaḥ || iti niścitya saṃtuṣṭāsteṣāntāssiddhayaḥ parāḥ | tantre'smin naparāḥ proktā yāvat tatvaṃ layāhvayam || darśanāntarabhedataḥ śāstrāntarabhidātaḥ | evaṃ bhūta tanmātrendriya manohaṃkārabuddhiguṇaprakṛti pradhānākrāntapuruṣa kalākrāntapuruṣa svarūpā vivikta svātmabhāvanātmikāssiddhayo daśaproktāḥ | te ca daśaviṣaya siddhimanto vādināṃ svasvābhimatāṃ siddhimeṣā muktiḥ parā sūkṣmā kāṣṭhā niratiśayā (p. 586) āśramasya vividhavādi kliptamuktibhūmeḥ ayamāśramaḥ muktibhūmiḥ antima unnatimatī iti niścitya saṃtuṣṭāsteṣān tāssiddhayaḥ parāḥ | utkṛṣṭāḥ asmākantu nahītyāha | asminnityādi asmin kāmikādi prabhedatayā śivavadanasamutthe tantre | nahi kevalametāvanmātrāḥ layāhvayantatvaṃ yāvat | tāvat śuddhamiśradvyadhvaprāptirūpāḥ parāparasaṃjñitāḥ vakṣyamāṇapaurāṇikapramukha kliptimatyaḥ aśuddhādhva prāptirūpāḥ aparasaṃjñitāḥ proktasāṃkhyapramukha kliptimatyassiddhayassarvālayaśśivasadṛśalakṣaṇānmuktiṃ pratyaparāproktāḥ proktaśca pratipadārthaparīkṣāyāṃ yojitālayatatve ye (p. 587) te muktānāparatra ca || iti | daśaikaikāṣṭadhābhitvāśīti saṃkhyā bhavantītyāha - etāścopādhibhedena bhidyante punaraṣṭadhā | prāksaṃskāravaśe noha rūpaṃ jñānaṃ pravartate || saikā duḥkhatrayeṇasyāt siddhirvinihitasya yat | tadvighātatrayāt jñānatrayantisrastu siddhayaḥ || suhṛdāmupadeśena taccaikāsiddhiriṣyate | svayaṃ vā śāstramālocya guruto'dhyayanāttu vā || yat jñānadvitayaṃ puṃsastatsiddhidvayamiṣyate | dānādi karmabhirbhāvyo yassaikāsiddhirucyate || abhissiddhibhiraṣṭābhirbhidyante daśasiddhayaḥ | militvā'śīti saṃkhyātāssiddhayastāssamāsataḥ || (p. 588) etā daśopādhi bhedenopādānātmani jñānalakṣaṇabuddhibhāve svotthānanimittabhedena punaraṣṭadhā bhidyante | kathaṃ prāksaṃskāravaśena prakbhūtajanmavihita viśiṣṭadharmanihitasaṃskārāti vipākena upadeśanapekṣayoharūpaṃ jñānaṃ tatassaṃskāratassamudbhinnādhivāsanā- lakṣaṇaṃ svayamūhātmakaṃ jñānaṃ pravartate | samyaktiṣṭhate | svaprakarṣāvasthāyāsaikā sādhakānāṃ siddhisyāt | vidheyāpekṣayāstryuktiḥ tat saṃskārāti vipakvanimitta taduhādyayogyasyāpi sādhakasya | ādhyātmikādhidaivikādi bhautikātmanā duḥkhatrayeṇa vinihatasyābhitapatasya tadvighāta tatra yāt tatriduḥkhavighāta trayādhyotoḥ yat tadūhātmakaṃ (p. 589) jñānatrayañjātaṃ tasya prakarṣāvashtā rūpāstisrastu siddhayaḥ | suhṛtāmupadeśena kalyāṇamitropadeśena yat jñānaṃ samutthantatraikāsiddhiriṣyate | yo jñānalakṣaṇabhāvo dānādikarmabhirbhāvyaḥ setyanuṣaṃgaḥ | spaṣṭastaditarapadārthaḥ | kalādi rāgāntasiddhāṃ kathaṃ nagaṇyante'tretyākāṃkṣāyāmāha - ita ūrdhvaṃ kalādau ye parakāṣṭhābhimāninaḥ | na tepi siddhā gaṇyante buddhisiddherupakramāt || ye kalādau parāṣṭhābhimāninaḥ itaḥ paratarannāstīti sūkṣmaniratiśaya muktyabhimāninaḥ māyāgarbhādhikarīśvara praṇīta dṛṣṭi saṃpradāyinistadanuvidhāyinaśca te siddhā apyatra buddhisiddherupakramāt | buddhisiddhi (p. 590) parīkṣārambhāddhetoḥ nagaṇyante te ca śaivamanucarantyā vyāsakliptimatyā śaiva paurāṇikadīkṣayā dīkṣitāḥ rāgasiddhāḥ somasiddhāntinaḥ | vidyā siddhāḥ kalottha kalāprāntastha māyā bhuvanastha rudrapraṇītakāpālaśāstra kiptimatyā dīkṣayā dīkṣitāḥ kāpālāḥ kalā siddhāḥ | tathā kalotthakalāprāntastha māyābhuvanastha proktetara rudrapraṇīta pāśupatādi śāstrakliptimatyā dīkṣayā dīkṣitāḥ pāśupatāḥ samutpatti sāmyavādinaścāveśasāmyavādinaśca māyā siddhā(ḥ) śuddhavidyottha bhuvanastha rudrapraṇītaśāstrakliptimatyā dīkṣayā dīkṣitāḥ mahāvṛtāśśuddhavidyā siddhāḥ īśvarottha bhuvanastha rudrapraṇītaśāstrakliptimatyā dīkṣayā (p. 591) dīkṣitāśśivaprayojya kartṛtva vādinaḥ pravāheśvaravādinaśca īśvarasiddhāḥ śivasamavādinaḥ sadāśiva siddhāḥ śaktyuktabhuvanasthā | aparamuktānyatama śiva kṛta śuddha śāktaśāstrakiptimatyā dīkṣayā dīkṣitāśśakti siddhāḥ nivṛtyādi kalāvyaṣṭyadhiṣṭhātra sadyojātādi mṛtvadhiṣṭhitā paramuktānyatama catuśśiva kṛta gārūḍadakṣiṇavāmabhūtatantrakliptimatyā dīkṣayā dīkṣitāḥ nivṛtyādi catuṣkalā siddhāḥ sākṣāt śiveśāna pañcamukhottha siddhānta tatra kliptimatyā dīkṣayā dīkṣitāstu malapākavaicitrya kṛtābhilāṣavaicitryāt śāntyatītakalādi kālāgnyantasiddhāḥ | punastadatīta paramuktāśca (p. 592) bhūtvā dīkṣā tadanantarakaraṇīyānuṣṭhānānukramatastaducita sārarūpādayassāyujyaścasyuḥ buddhiprakāśalakṣaṇasiddhisiddhaissaha gaṇanā hetuka buddhisidhyā vivikta citprakāśyatvaṃ kālādīnāṃ nāsti kinnetyāha - nahi vidyā kalādīnāṃ darśanaṃ saṃbhavet dvijāḥ | puruṣopari yat tatvaṃ śivatantraikagocaram || puṃsāntanniṣṭhatānasyād viśeṣānugrahādṛte | tasmādanukramācchaktiḥ patitā bodhayatyaṇūn || he dvijāḥ | vidyā kaleśśuddhāḥ śuddhalakṣaṇe prātilomyenānulomena ca ādīni yeṣāṃ śuddhāśuddhalakṣaṇeśvarādīnāntāni vidyā kalādīni teṣāṃ vidyā kalādīnāndarśanam | (p. 593) buddhau sāṃkhya pramukha śāstrādhyayana samutthaṃ jñānaṃ viṣayitvena nahi saṃbhavet | kutaḥ puruṣopariyat tatvaṃ tacchivatantraika gocaram | śivaśāstramātrasamutthajñānaviṣayaṃ māyāgarbhādhikārīśvara praṇīta tantrataḥ malapuruṣavivekābhāvepi kalādipuruṣavivekassaṃbhavatīti tepi śivaśabdaśabditāḥ | tarhi śivaśāstrasyāpi buddhisaṃskārakatvāt tat saṃskṛta | buddhi samuttha siddhigocaraṃ bhavatu | tadayuktaṃ puṃsāṃ viśeṣānugrahādṛte | śivaśāstrodita vai śiṣya śivadīkṣāṃ vinā tanniṣṭhatā tacchiva śāstrādhyayanādhikāritā na syāt | tasmātkāraṇādanukramāt tat tat pada prāpti yogya tadanurūpa (p. 594) dīkṣā kriyāyojanabodhana vaicitrya labhyānusāreṇa śaktiḥ śivasaṃbandhinī patitā | dīkṣādidvārāṇūn bodhayati vidyā kalādikapadārthāṃ jñāpayati | astutarhi dīkṣā pūrvābhyasta śiva śāstratassamuttha viśuddhasaṃskṛtilakṣaṇāṇu cidvyañjakasiddhimatī buddhirbodhiketyāśaṃkāyāntadayuktamityāha - śivadīkṣādinodbhūtamamalaṃ sarvatomukham | śivatvonmīlitaṃ jñānaṃ śivaśaktyātmakaṃ bhavet || śreyaḥ prakāśakaṃ śaive na tu buddhiḥ prakāśikāḥ | śivaśāstramapi dīkṣāyāmanirvartya bauddhānadhyavasāya svaphalatvāt puṃsa svaguṇalakṣaṇaṃ jñānamanadhyavasāya svarūpaṃ yat tanna sākṣāt śivaśāstrasya phalamiti (p. 595) śivatvābhivyaktilakṣaṇasaṃskāravilakṣaṇa saṃskāratve puṃsaḥ punarjanmatva prasaṃgācca | paraṃparayā śivatvābhivyaktilakṣaṇasaṃskāra saṃskārakamiti | natu tacchātraṃ sākṣāt puruṣasaṃskārakam | kintu sayuktikaṃ sākṣāt buddhisaṃskārakam | taduktaṃ mataṅge | tadvaktrāṃbujanikrāntairjñānotgāramarīcibhiḥ | jagat pradīpakaiśśuddhaistat prasādopasarpibhiḥ || buddhāvadhiṣṭhitairvipra dṛśyate nānyathā kvacit | iti atra dṛśyata iti māyāḥ tatasturhi dīkṣayā svanirvatyabandhanirvartanadvārā nānyathātva sulabhasvarūpaśivatvābhivyakti lakṣaṇatayā samutthasaṃskṛtimataḥ (p. 596) puṃsaḥ svābhyasta śivaśāstrasamuttha saṃskṛtikabuddhau virājamānā śivaśaktiḥ bodhikā natu buddhiḥ | tathā hi manobudhyāśśivaṃ pratyapragamepi maṇekhyāpakatvepi maṇiprabheva manobuddhiprabhāpi kliptākṛtimatisakale śive lakṣe nipatediti ca buddhau śiva dṛk śaktiḥ anugrahakṛtimatī śuddhavidyopabraṃhitā virājamānā buddhiśuddhavidyādyapragamasthāne nirālaṃbane sākṣāditi tatra yat kiñcinniranupabṛṃhitā prakāśiketi punassālaṃbaneti budhyahaṃkāra viviktaṃ yathā bhavati tathā sarvatra puṃśaktijñānārthakriyā prakāśikā bodhikā bhavati | taduktaṃ mataṅge | (p. 597) kintu buddhau yadā puṃso jñānaśaktirvirājate | svavīryakiraṇopetaṃ tadā puṃsaḥ pravartata || iti | tataśśaiva dīkṣite | proktarītyā śivadīkṣādinodbhūtaṃ samabhivyaktaṃ śivaśaktyātmakaṃ proktarite śivatva parābhivyaktyavadhika śivaśaktivyañjaka vyaṃgyasaṃbandhalakṣaṇam | ata evāmalamata eva sarvatomukhamupādhyuttha preraka preryatādi śiva svaviśadṛśatvamananā vivekabhidurodaya tayā śiva lakṣaṇa (śiva)śivatvasadṛśa malaupādhikapaśulakṣaṇapaśutva viśadṛśa svalakṣaṇa svaśivatva vivekarūpa śivamalādi sarvapadārthasadṛśa viśadṛśa svavivekātmakam | taduktaṃ mokṣakārikāsu | (p. 598) śivāt śakti dīdhityā samarthīkṛta ciddṛśā | śivaṃ śaktyādibhissārdhaṃ paśyatyātma gatāvṛtiriti || ata eva śivatvonmīlitam | śivaśaktyadhiṣṭhitayā dhyānajapopeta lakṣaṇasagarbhakumbhakaprāṇāyāmakriyārtha kriyāpūrvikayā svakīya kriyāśaktyā samuccaritatatvagrandhibhedaka stra(huṃ)guṃ phaḍhiti smṛtakṣurikāstrānusyūta prāsādamantrakalāsvaukārakalālaṃkṛte paramajāgrāvasthessannihitabrahmaṇi hṛdaye tatvalakṣaṇasvarūpa tatvarūpa puraskṛtakliptikaṃ yathā tathā (cidacida)cidacitāṃ mitho vilakṣaṇatayā yathā svaṃ kriyamāṇa svasvalakṣaṇaparīkṣā svarūpatatvadarśana samanantaraṃ na sākṣādvilaya iti jaḍatvādilakṣaṇatatvātma svetarātmani svātmābhimāna (p. 599) tyāgasvarūpaṃ yathā tathā | yathā svaṃ kṣurikāstracchinnagrandhi svakāraṇavilayā cintanālakṣaṇenatatvaśuddhaśabdaśabditena śivaśāstrādhyayanāt budhyaṃkuritasaṃskārabalāt samutthena prakṛtyākrānta puṃstvopādhyanupahitakalākrānta puṃstvopādhyupahita viviktapṛthivī prabhṛti prakṛtipuruṣavivekena svātmanā rāgasiddhi hetukarmabhūtvā punastāsu kalāsūkarakalālaṃkṛte paramasvapnāvasthe sannihitaramāptau kaṇṭhenukramika rāgādipuruṣavivekātma svātmanā vidyādisiddhihetukaṃ bhūtvā punaḥ kaṇṭhāgre vakṣyamāṇatāluni caikadvikramikakalā pralayakaivalyakarma māyāpuruṣavivekena svātmanā vijñānakaivalya siddhihetukaṃ bhūtvā (p. 600) punastāsu kalāsu makārakalālaṃkṛte paramasuṣuptyevasthe sannihitarudre tāluni malopahi tapalakṣaṇagrasta malasamullaṃghanakaraṇāviṣkaraṇīyātmalakṣaṇa svarūpātmarūpa puraskṛtakiptikaṃ yathā tathā malopahitā jñatvā kartṛtva rūpapaśulakṣaṇa malasamullaṃghanakaraṇā viṣkaraṇīyoparyupādhyupahita śivatvovasthā jñatvakartṛtva rūpātmalakṣaṇayormitho vilakṣaṇatayā yathā svaṃkriyamāṇa svasvalakṣaṇaparīkṣā svarūpātmadarśana samanantaraṃ paśulakṣaṇamalātma svetarātmani | ajñohamakartāhaṃ bhūyo māyayaḥ kiñcijñohaṃ kiñcit kartāhamiti paśubodhātma svātmābhimāna tyāga svarūpeṇātmaśuddhi śabdaśabditena sva nimittāt paramaturyāvasthātas- samutthātavyopādhyupahita (p. 601) svarūpopahitaṃ yathā tathā śivohamiti kiñcidābhāsa śivabodhopabṛṃhitena malapuruṣavivekena svātmanā malādvimukti sthūlanādopabṛṃhita vidyeśvaratatva taduttha sthūlādhikāra malāṃkuritā svātantryalakṣaṇa paśutvopahita svonmīlana samanantara samuttha sthūla śivatvopahita svarūpapratibhāsasiddhihetukaṃ bhūtvā punastāsu kalāsu bindukalālaṃkṛte paramaturyāvasthe sannihiteśvare bhrūmadhye nirmala jāgrodayavati asvatantrohamiti paśubodha kiñcidavanati śivohamiti śivabodha kiñcidunnatyupabṛṃhitena sasvakāryakalāpa vidyeśvaratatvātma vivekena svātmanā svopādhibhissaha sthūla śivatva (p. 602) galitau jhaṭiti samuttha sūkṣmanādopabṛṃhita sadāśivaśakti śivatatvataduttha sūkṣmādhikāra malāṃkuritā svātantryalakṣaṇa paśutvopahita svonmīlana samanantarasamuttha sūkṣmaśivatvopahitasvarūpa pratibhāsasiddhihetukaṃ bhūtvā | īśānatītyaśāntāntantatvaṃ sadāśivaṃ smṛtamiti mṛgendraśruteḥ | punastāsu kalāsu svāvadhisvāyassañjātārddhacandrādi catuṣkalālaṃkṛte punasvordhvaṃ dvādaśāntādadhomukhatvena svakliptiṃ mahāmāyā śakteradhassañjāta vyāpinau samanāntarita vyomarūpādi catuṣkalā śaktyādi mahāmāyā mayībhava dunmanānta catuṣkalālaṃkṛte paramaturyātītāvasthe sannihitaśaktyanta samaṣṭimadanāśritāntavyaṣṭimadīśānānta (p. 603) pañcabhūtimaya bhūyassamullaṃghitāya svabhuvanopādhikasūkṣmataranāda- śikhānuvarti svavyāptasamanākalāka mahāmāyā mayībhavadunmanā kalākakrimikānāhata śivī bhavat paraśivī bhavat kevalaṃ īśānamūrtimaya sadāśive brahmarandhre nirmalasvapnodayavati | sa svakāryakalāpa sadāśivaśakti śivatatvātmavivekena svātmanā svopādhibhiḥ sahasavikalpasarvajñatādi guṇamayasūkṣmaśivatvagalitau jhaṭityasvātantryalakṣaṇa paśubodhamilita śivabodhagalitau mahāmāyātmikāyāṃ śaktau nilīya mahāmāyātmanimantre sa śivamantriṇi ca sarvasitāsitādhva vyāpinisati nirmala suṣuptyavasthātasti rodhaśaktyā prāṇāt jhaghaṭiti samuttha (p. 604) svāvaśahetukaṃ bhūtvā punarmahāmayālaṃkṛte svasarvopādhiṃ samullaṃghya śivabrahmānāhata triśabdapramukhaśabdaśabdita mahāmāyāṃ samagraṃ samīkṣya samāliṃgya śāntyatītakalākāra svākāra śivatatvākāra svākārā | ........yākāra svākārānāhata paraśivākāra svākāranirākāra svākāratayā vā | athādhassamullaghita svasarvopādhiṃ pratyagraṃ samīkṣya klipta svākārarakta gururakta gururakta svānandadhṛṅnṛttadhavaleśāna tridhākāra svākara svamūrtatayā vā dhyāta sannihiteśāna mūrtimati dvādaśāṃgulasyāntasyādhaḥ pade nirmalasuṣuptyudayāvati | tanvaṃgyā saha gantavyaṃ madhyadeśaṃ vipaścitā | madhyadeśamanaprāpya tyanettāñcañcalāṃ striyam || iti | (p. 605) sarvajñānottara śruteḥ | mahāmāyātmikāṃ striyaṃ dvādaśāntādadhomukhitva svakliptimatyā nirmalasuṣuptyavasthātmikayā tirodhaśaktyā sahavivekamanana kriyāpāṭavena vidhūnvan | samukṣipya svalīna mantrātmikāṃ mahāmāyāṃ punassaśivamantriṇi vyāpya śivānugrahaśakti mātropakāravātra sthiti mati sati tatra dvādaśāṃgulasyānte turyaṃ svacinmatiriti śruti nigaditātma vyāptyaparanāmanirmalaturyodayavati āṇavamalopahita paśubhāvagalanādi māyikāramalopahita paśubhāvagalanānti puraskṛtātma śuddhimadātmanaśca paraśiva bhāvānukāriṇīya śivaparābhivyakteśca madhye samuttha sarvaga svaparaprakāśa parabhāvabhāsa paramātmani śivalakṣaṇasvarūpa śivarūpa (p. 606) puraskṛtakliptikaṃ yathā tathātma paramātmanośśivaparamātmanorapi mitho vilakṣaṇatayā yathā svakriyamāṇa svasvalakṣaṇa parīkṣāsvarūpa śivadarśanasamanantaraṃ pāśavalokanantyaktvā svarūpālokanaṃ hi yat | ātmavyāptirbhavedeṣā śiva vyāptirathonyathā | sarvajñādiguṇāyetthād vyāpakān bhāvayedyadā || śivavyāptirbhavedeṣā caitanye hetu rūpiṇīti | paravyāptistayormadhye sarvagādi guṇātmiketi | lalitabheda svacchanda śruteḥ | śivameva svayaṃ bhāvya svayameva śivaṃ bhavet | samarasībhāvayogena tat samādhirihocyata || iti | skandakālottara śruteścātma paramātma vyāpti tādrūpya (p. 607) tyāga śiva vyāpti samullikhitena vyavahita nairmalyavivakṣitādimuktidaśā viṣkaraṇīya svasarvajñatādi guṇaśivatādātmya lakṣaṇasākṣān nairmalyavivakṣitānādimukti daśāviskṛta svasarvajñatādiguṇa śivatulyarūpa śivatulyajātilakṣaṇa dviśiva saṃbandhasamuttha śuddhādvaita viśiṣṭādvaitaikavaiṣayikena nairvikalpya nairālaṃbya naididhyāsanya naiścalyena śivasamādhi śivayoga śivavyāpti trināmagīyamānena daṇḍitvasya svetara daṇḍagatiṃ kṛtvā devadattoham iti vat paśutvasya svetaramalagatiṃ kṛtvā śivohamiti pratyabhijñānalakṣaṇa śivohaṃ bhāvātma svātmanā gurumukhādṛtedurupalabhyena | (p. 608) tat padantu śikāraśca vākārantvaṃ padaṃ bhavet | asiśabdo yakāraśca mahāvākya svarūpakamiti || śruteśśivāyeti japte śuddhe pañcākṣarepi trivarṇatripādānukramika śivohamasmīti paryavasitamatā yenopāyena | ulkāhasto yathā kaścid dravyamālokyatāṃ tyajet | jñānena jñeyamālokya paścāt jñānaṃ parityajediti || triśati śruteḥ | upeyaṃ atītaṃ śivotvodaya iti śruteḥ | nirmala turyātīta svalakṣaṇasvodayam | sākṣānnairmalya mātramanapekṣya tathābhūta śiva śivatva sadṛśaṃ śivādi padārthasattāmātrāvabhāsaka parāgrūpa parasaṃvittilakṣaṇajñānaśaktibhedanirvikalpanirūpādhikaṃ sarvajñatādi triguṇavarjanīya sa....ḍdhi śivā pṛthagācarita (p. 609) kṛtya kriyāśaktibheda svatantratādi triguṇamayaṃ paraṃ śivatvamunmīlitam | sopādhikasthūlasūkṣma śivatvā sarvadhā kṛtimacyutimadabhivyakti vilakṣaṇa sarvadhākṛtimacyuti viratimacchivānanda śivabhoga paramātratasukha parāparipūrti padādipada paṭhite nirati.....punaśśivaśaktinirapekṣa parābhivyaktimayaṃ vyaktamapratyagrūpa svasaṃvit svasvarūpavṛttimaya svānubhūtau sphuritatayā sarvadhā sākṣāt kṛtam | tadaiva yadyapya grāhyaśśivaḥ pramāṇapaṭale vispaṣṭaṃ vivecanīya nayena grāhyavai sādṛśya purasphuraṇaṃ yathā bhavati tathā kathañcit sphurita gṛhītṛlakṣaṇaśivatvaika svabhāva svasādṛśya nibandhanena (p. 609) punassākṣāt kṛta śivañca bhavati | tadidaṃ ubhaya śivatvaṃ tadunmīlanopāyabhūtaṃ śivatvonmīlitaṃ jñānam | svacicchaktyartha kriyābhūtam | śreyaḥ prakāśakaṃ proktakrameṇa rāgādyupeyānusandhātra | ato samadarśana siddhirapi na buddhidharma vaktavyeti | natu buddhiśreyaḥ prakāśikā | śivatvonmīlitamityādikamiyadidamati guhyantastadīyatā vibhajya bhūyothavā pāṭhakairbhāṣāntarairvā na likhyatāṃ punaranārhāya na dīyatām | puṃsassatvayuktāyāṃ buddhau rajaḥ pā...yogena bhagavānvairāgyamanujānāti tatastatpravṛtti samanantarannimittabhedāt siddhibhedavat | tasmādekatamā jñānāt vairāgyamupajāyata iti | śrīmatparākhya śruteḥ lokāyatādyanyatama (p. 611) jñānanimittasamuttha vairāgyanimittabhedāt dharmādicatuṣṭaya saṃpraktā dharmādi tritayotpanna tuṣṭibheda kathyate | atha vairāgyabhedopi saṃkṣepeṇādhunocyate | vyādhyādi pīḍitasyāsya svadehepi virāgatā || santuṣṭassarvakāryeṣu nispṛhatvājjugupsati | ādhyātmikādi duḥkhebhyo vairāgyanniyataṃ bhavet || ārjane rakṣaṇe corabharaṇe draviṇasya yat | duḥkhantanmanyamānasya vairāgyaṃ sahasā bhavet || snigdhā dviyujyamānassannṛte duḥkhena pīḍitaḥ | duḥkhasya kāraṇaṃ snehaḥ iti matvā virajyati || kāmukastu striyāṃ dṛṣṭvā kiñcidvairāgyakāraṇam | (p. 612) sadyo vairāgyamāyāti śreyasaḥ prāptikāraṇam || satyannoddhṛyate dehaḥ pānīyādau na cānyathā | ekāhasyāpyapāyena glāniṃ bandhāti tat kṣaṇāt || duṣpūroyamatoheto vairāgyamupajāyate | kvacit pratigrahādibhyo vairāgyamupagacchati || akasmājjāyate kaścid viraktaḥ puṇyavaibhavāt | ityevantuṣṭayaḥ proktā daśadhā śivaśāsane || atraivāntarhitāssarvāstuṣṭayo'nyā dvijottamāḥ | vyādhyādi yukta prāṇidarśanādātmānamadhikṛtya vartata ityādhyātmabhūtasukhahetu bhūtānukūlamanaḥ prasāda tat pratikūlodvegādi prabhavatvāt | devamadhikṛtya vartata iti adhideva bhūtasukha (p. 613) hetubhūtānukūla vātavarṣātapādi tat pratikūla pracaṇḍamārutātivṛṣṭyatyātapādi prabhavatvāt | bhūtamadhikṛtya vartata iti adhibhūta bhūta sukhahetu bhūtānukūlastryādibhoga tat pratikūlasiṃha vyāgrādyabhibhava prabhavatvāt ādyātmikādi daivikādhibhautikāni duḥkhāni tebhya ādhyātmikādhi daivikādhi bhautikaduḥkhebhyaḥ dhanārjanādeḥ snigdha viyogajarodanādeḥ strigamanāderaśudhyādeḥ pratigrahāt akāraṇena purārjita puṇyamahimnā | svato virāgācceti | daśabhyo vairāgyanimittebhyaḥ krameṇa jugupsādhyātmikyādhidaivikyādhi bhautikini svāprarodikā viḍaṃbākṣapikā vaikhānasā kāmodbhāvā ceti daśatuṣṭayo (p. 614) vairāgya sādhanabhedāt bhinnā bhavantītyarthaḥ | tuṣṭiśca jñānaviśeṣā | taduktaṃ mṛgendre | puṃprakṛtyādi viṣayā buddhiryā siddhiratra sā | tuṣṭirnurakṛtārthasya kṛtārthosmīti yāmatiḥ || iti | tatassāpyātma viṣayatvena paraṃparayā mokṣaheturbhavatyeva | yadāhuḥ | yastvātmaratireva syādātmatṛptaśca mānaha | samutthassarvapāpebhyo yāti brahma sanātanam || iti | sāpi tuṣṭissiddhivat prokta darśanabhedena bhūtādi prakṛtyantatatva tadvivikta puruṣaproktakramikajñānayukta cārvākādi sāṃkhyāntānāṃ pratyeka daśavidhā sapuṃstatvaprakṛtyādi prāpakatvena pravṛttā śatasaṃkhyā bhavati ityāha - (p. 615) etāśca bhūtādyavyakta tatvānāṃ prāpakatvataḥ | saṃbhūya śatasaṃkhyāstu tuṣṭayaśśivaśāsane || spaṣṭaḥ | atha rajastamasoryadāsatvantādātmyāpatyā bhavati | tathā buddhiṃ bhagavānaiśvarya samutpādana svakartavye yojayati | tadapi saṃkṣipta svabhidayā parīkṣyata ityāha - athaiśvarya vibhedopi lakṣyate leśato'dhunā | budhyātmano vibhāgena sthitamaiśvaramaṣṭadhā || budhyātmano buddhiguṇasya vibhāgenetyanuṣaṃgaḥ | kasyedamityata āha - dhamiṇojñānaniṣṭasya virāgecchośca dhīmataḥ | satvamutpādayedbauddhamaṇoraiśvaryamicchayā || (p. 616) dharmiṇaḥ proktā hiṃsādimataḥ jñānaniṣṭhasya bhūtādi jñānānāmekatamajñānayuktasya virāgecchoḥ proktavairāgyāṇāmanyatama vairāgyarāgayuktasyāta eva dhīmata sādhakasyāṇorātmanaḥ icchayā indriyādi nirapekṣanimittabhūta śivasaṃkliptyā sādhakasaṃkalpena vā rajastamastādātmyāpattimat satvamaiśvaryamaṇimādikamutpādayet | vibhajya tallakṣayati | aṇimā paramāṇvāderapisukṣmatarā sthitiḥ | laghimā śīghravegitvaṃ paṃkādāvapyamajjanam || mahimā prāpya ca sthānaṃ bṛhaddehendriyādibhiḥ | indriya śabdena indriyasthānaṃ vivakṣitam | athātra guṇatrayasya kutropayogotretyāha - (p. 617) tritayaṃ kāryatassiddhamaiśvaryamaṇimādikam | prāptyādayo guṇāḥ pañcayoginaḥ karaṇātmajāḥ || tritayamaṇimāditrayaṃ kāryataḥ | paraṃparayā sādhāraṇabuddhikārya bāhyabhuvanaja śarīrāt siddhaṃ aiśvaryaṃ bhogyadaśāmāpanne yathānurūpandharmādibhāvāntarā śritam | śarīrādi śaktyātmanāsthīyata iti tacchaktibhūtvā vyaktaṃ prāptyādadhoguṇāḥ | pañcayoginassādhakasya karaṇātmajāḥ | sākṣātparaṃparayā cā sādhāraṇā bauddhāhaṃkārādyantaḥkaraṇa bahiḥkaraṇa śaktayobhūtvā vyaktyāḥ prāptyādīn pañcalakṣayati - manasā'bhīṣṭasaṃsiddhiḥ prāptirnāmaguṇālayaḥ | nirmāyastrīsahasrāṇi krīḍāprākāmyamāśuyā || (p. 618) ājñāvidhānaṃ brahmādau tatpūjā ceśitāmatā | vaśīkṛtirvaśitvaṃ syājjagannirmāṇameva ca || bhuñjānasyāsya karmādyairabādho vaśitāmatā | adhikārotkarṣāpakarṣato syāpyutkarṣāpakarṣa svabhidadhaikaikamaśvaryamaṣṭadhā bhūtvā catuṣṣaṣṭisaṃkhyaṃ bhavatītyāha - piśācānāṃ yathoddiṣṭamaṇimādiguṇāṣṭakam | rakṣasāṃ dviguṇaṃ jñeyaṃ yakṣāṇāntriguṇaṃ bhavet || caturguṇantu gāndharvamaindraṃ pañcaguṇaṃ bhavet | somānāṃ ṣaṭguṇaṃ saptaguṇaṃ syāt tu prajāpateḥ || catuṣṣaṣṭiguṇaṃ bauddhamaiśvaryaṃ brahmaṇassmṛtam | tatassamāsādaiśvaryañcatuṣṣaṣṭiguṇaṃ matam || (p. 619) ete ca piśācādi pitāmahāntā devāssāṃkhyādi dṛṣṭā brahmāṇḍāntarvartino na tu buddhitatva vartinaḥ tattadūrdhvavartināmapi bhuvaneśvarāṇāṃ yathā svaṃ bhuvaneṣu | catuṣṣaṣṭiguṇantaditi jñeyam | māyāgarbhādhikariṇāntu śrīkaṇṭhādīnānna bauddham | apitu jñānakriyā śaktyātmakameva adharmodhikāri hetubhedenocyate | tatastvaiśvarya mohena viṣayeṣvabhi saṃjñitāḥ | calanti kṣīṇakarmāṇaḥ śucījāṃ śrīmatāṃ gṛhe || tato'dharmeṇa yujyante bhoganidrā madākulāḥ | tatastadaiśvara prāptyanantaramaiśvaryamohena muktaḥ parataraḥ kaścinnahīti ajñānalakṣaṇena viṣayeṣu stryādiṣvadharmeṇābhi saṃjñitāḥ | abhisaṃsaktāḥ tataḥ (p. 620) kṣīṇakarmāṇaḥ pratihata śubhakarmiṇaḥ devarājyādernahuṣa yayāti prabhṛtivat | svocitaiśvaryāccalanti paricyutiṃ yānti karmabhūmiriryaṃ brahmannityādi śrutestatra na ca karmārjanamiti vācyam | śrutissāphalabāhulyārtha paretyapīndrādīnāṃ sukṛtaduṣkṛta kṛti śruteḥ ye punassāvadhinaiśvaryādinā yuktāste tasmin kālalakṣaṇe avayavau prāpte kṣīṇakarmāṇaḥ tasmāt sthānāt calanti tepi punaradharmaphalaṃ na nahuṣādivat bhuñjate tairadharmasya tatrānuṣṭitatvāt kevalaṃ śubhakarmaśeṣeṇa śucīnāṃ śrīmatāṃ gṛhe | prāpta janabhogāḥ tadidamuktam | śucīnāṃ śrīmatāṃ gehe yogamṛṣṭobhijayata iti | (p. 621) tatonantaraṃ bhoganidrāḥ madākulāḥ itopi mattaśca na paratarannaparaśceti | bhogaviṣayā jñānaviśakalitavidhiniṣedha cetasaḥ | pradhvastasatva kiñcidṛjassamīrita tamodhikavṛddhi samṛddhabuddhi samutthenādharmeṇā yujyate | so dharmopi prāguktā hiṃsādyātmadharma viparyayātmanā daśadhābhīdyata ityāha - hiṃsāyāmapi caurye vā mithyā kathana eva vā | gurvaṅganābhigamane apakāra pratīkṛtau || krodhe nityādi lope vā'śaucevā'toṣa eva vā | anārjave ca satataṃ pravartante'ndhadṛṣṭayaḥ || adharmavṛttayastvoktā daśasaṃkhyāstu pūrvavat | upasargasya ghantramanuṣye bahulamiti prativarṇasya (p. 622) dīrghaḥ andhadṛṣṭayaḥ tamaḥ kaluṣita jñāninaḥ athādharmapravṛttaṃ paśuṃ bhagavān pañcaparvātmanā pradhvasta satvarajaḥ kevalatamobhūtabuddhisamutthena dharmādicatuṣṭayānuliptā dharmāditrayaḥ samuttha svaprakarṣāvasthā viparyaya svalakṣaṇajñānena yojayatītyāha - athādharma pravṛttantamaṇumajñāna santatau | niyunaktimaheśāno yathā mūḍho na paśyati || hitāhitamiti śeṣaḥ | pañcaparvavatvannivedayati - tamo moho mahāmohastāmisrañcāndhapūrvakam | tāmiśramiti pañcaivaṃ matā ajñānavṛttayaḥ || andhapūrvakantāmiśramandhatāmisram | kramato lakṣayati - anātmanyātmabhāvoyassamataḥ parikīrtitam | (p. 623) bhūtādyavyaktaparyantantatvadarśana bhedataḥ || daśadhā tama uddiṣṭaṃ mohastvaṣṭavidho mataḥ | aṇimādiṣu labdheṣu paratvapratipattitaḥ || divyādivyavibhedena śabdādiṣu daśasvapi | paratādhyavasāyo yo mahāmohaḥ prakīrtītaḥ || śabdādīnāṃ daśānāñca divyādivyavibhedataḥ | aṇimādhyaṣṭakasyāpi vaikalyātsādhane'thavā || prāptājānnāśatastāpo yastāmisraṃ prakīrtitam | śabdādāvaṇimādau tu bhujyamāne pareṇa tu || tat sukhāharaṇe pūrvantāmisrañcāndhapūrvakam | tataścājñānabhedo yaṃ catuṣṣaṣṭividho mataḥ || yorātmani śarīrādau ātmabhāvaḥ asmin śarīre parityaktehameva (p. 624) nāstītyātmaviṣaya viparyaya lakṣaṇā jñānaṃ satattamaḥ proktam | tattamaḥ punarbhūtā vyakta paryantatatvadarśana bhedataḥ | prokta cārvākādi dṛṣṭi samuttha bhūtādi prakṛtiparyanta tatvajñāna prakarṣāvasthātmasiddhibhidayā sulakṣita tadbuddhi śaktyabhihita sidhyabhāavarūpabudhyaśaktyabhihita sidhyabhāvarūpa buśaktyabhihitāsiddhibhiḥ tamaḥ kāryatvāt tāmasibhirdaśayoddiṣṭamaparatva pratipattitaḥ | itaḥ paraṃ sukhannāstīti viparyayalakṣaṇā jñānāt divyamasmadādīnāmadṛṣṭam | anuśravikam | pāralaukikam | śabdādi pañcakandivyaṃ dṛṣṭamaihalaukikam | tena divyādivyavibhedena dṛṣṭānuśravikavibhidayā paratādhyavasāyaḥ paratva viparyayamati (p. 625) sādhane dharmādau vaikalyāt | sāṃgatva saphalatva samāptivihateḥ | athavā sādanasākalyāt prāptānānnahuṣādivannāśataḥ pareṇabalavatā yoginā yogasāmarthyāt tat sukhāharaṇe tacchabdādyaṣṭādaśanimitta samutthasukhasaṃhṛtau | pūrvantāvātmakantāmiśrañcāndhapūrvakamandhatāmiśram | daśavidhā sidhyupādhinā tamo daśavidhaṃ aṇimādhyupādhinā mohāṣṭavidhaḥ | śabdādyupādhinā mahāmoho daśavidhaḥ tāmisrañcāndhatāmisrañca | śabdādi daśaṇimādyaṣṭā lābhalabdhanāśabalavadyogiharaṇopādhinā pratyekamaṣṭādasavidhamityajñānabhidā catuṣṣaṣṭividhāḥ svakārya tuṣṭidvārā vairāgyābhidāmāha - (p. 626) avairāgyañca śatadhā tuṣṭīnāṃ vyatyayātmataḥ | na jugupsādayassarva padārtheṣu tadānṛṇām || tuṣṭīnāṃ vairāgyanimitta samutthānāṃ vyatyayaḥ abhāvaḥ anabhivyakta śaktyātmasthitiḥ ātmā svarūpaṃ yasyā tuṣṭilakṣaṇakāryasya tat tathoktantataḥ vyatyayātmataḥ | avairāgyaṃ rāgaḥ īṣadṛjassamīrita tamodadṛktabuddhi samutthaḥ yadā śatadhābhidyata iti śeṣaḥ tadā sarvapadārtheṣu | svābhāvarūpāhyajugupsādayo tuṣṭaya iti jugupsādaya ukta ...... vidha daśatuṣṭayo na nasyuḥ | tatastu hyavikasitasatvasamuttha rajastamasi matau tannimittato naiśvaryaṃ svasvabhidayā samudbhavatītyāha - aṣṭabhedamanaiśvaryamaiśvarya vyatyayātmakam | (p. 627) taccāśaktyā bhavet sā ca ṣaṭsaptatyadhikaṃ śatam || aiśvarya vyatyātmakaṃ aṇimādyanabhivyakti svarūpasthiti rūpābhāva rūpamanaiśvaryamaṣṭabhedaṃ bhūtvā bhavatīti śeṣaḥ | taccānaiśvaryamaṇimādeśśarīrādi śaktyātmanoktatvāt aśaktyā bhavet | aṇimādi śaktyanabhivyaktirūpa svarūpa sthiti rūpābhāva svakāryātmanāṣṭadhā syāt sā ca rāgānuliptā dharmāditrayasamutthā śaktiṣṣaṭsaptatyadhikaṃ śatam | nanviyatsaṃkhyāssarvāḥ kimanaiśvaryābhidānetyāha - ajñānā tuṣṭirūpatvāt catuṣṣaṣṭyuttaraṃ śatam | budhyaśaktistu duṣṭasya karaṇasyārkasaṃkhyayā || aśaktirevaṃ saṃkṣepāt ṣaṭsatpatyadhikaṃ śatam | (p. 628) ajñānatuṣṭirūpatvāt catuṣṣaṣṭibhīdā jñānaśatabhidā vairāgyanimittā sidhyatuṣṭirūpatvāt budhyaśaktiḥ catuṣṣaṣṭyuttaraṃ śataṃ ato budhyaśaktiḥ proktarīteḥ ajñānavairāgya prakarṣāvasthābhidārūpiṇīti | natu sāṃkhyānāmivānaiśvarya prakarṣāvasthābhidārūpiṇī | tasyānaiśvaryasya śarīrākṣamanohaṃkārāśaktyātma na samarthīyamānatvāt | tataḥ dṛṣṭasya vikalaśakteḥ karaṇasyākṣamanohaṃkārātmanaḥ yā anaiśvaryātmikātva śaktiḥ sārkasaṃkhyayā dvādaśagaṇanayā bhavati | aśaktiśśarīrā śaktivyatiriktā evaṃ proktānukrameṇāhatya ṣaṭsatpatyadhikaṃ śatam | tatastrividhaśarīrāśaktidaśavidhendriyā śaktīndriyopādhyupahita daśavidha (p. 629) manohaṃkārā śaktyātmanānaiśvaryantrayoviṃśati saṃkhyaṃ bhavati | evaṃ pratibhāvaṃ sa pratyayabhidā gaṇanāmuktvopasaṃharati - itya dharmādayobhāvāssaṃsthitā vāsanātmanā | krameṇa pratyayātmānaḥ proktāstadvṛtti bhedataḥ || pratyāyayantikṣetrajñaṃ tena te pratyayāsmṛtāḥ | buddhāvityadhyāhāryaḥ | tadvṛttibhedataḥ taddharmādi vyāpārabhedataḥ | purābhāvaparīkṣārambhe hyātmarūpādikaṃ bhāvayantīti bhāvanātma vyāpṛtikatvāt bhāvāḥ proktāḥ adhunātra pratyayaśabdapravṛtta vyāpṛti bhidāketyata āha | pretyādi yena te dharmādayaḥ prakarṣabhāvanātma pratyāyana vyāpṛtikāḥ mano lakṣaṇendriya (p. 630) tat gocarārtha saṃbandha samutthādhyavasāyenorthitāḥ kṣetrajñaṃ pratyāyayanti sārvakālaṃ puṃviṣayaṃ pratyayamutpādayanti | tena pratyayā smṛtāḥ | tathopacaritāḥ | taduktaṃ mṛgendre ca | iti buddhiprakāśoyaṃ bhāvapratyayalakṣaṇaḥ | bodha ityucyate bodha vyaktibhūmitayā paśoriti || bhāvapratyayabṛndaṃ militvā kati saṃkhyamityatastaduktvopasaṃharati - dharmo daśavidho jñānamaśītiśśatasaṃkhyayā | virāgo'ṣṭāṣṭadhaiśvaryamadharmo daśadhā mataḥ || ajñānantu catuṣṣaṣṭiravairāgyaṃ śataṃ bhavet | aṣṭasaṃkhyamanaiśvaryaṃ ṣaṭtriṃśacca catuśśatam || (p. 631) aṇimādhyabhāvalakṣaṇamātra vivakṣayā naiśvaryamaṣṭavidhamiti kṛtvā dharmādhyanaiśvaryāntabhāva pratyayavṛndaṃ gaṇitaṃ sat sa ṣaṭtriṃśat catuśśataṃ syāditi yāvat | punaḥ pūrvaṃ parīkṣitābhiraśaktibhissaha dvādaśādhika ṣaṭchataṃ syādityuktvopasaṃharati - ṣaṭsaptatyadhikā'śaktissaṃkhyayā śatadhā matā | saṃbhūtavṛttayo buddheṣṣaṭchataṃ dvādaśādhikam || evaṃ saṃkṣepataḥ proktā buddhirbhāvāṣṭakātmikā | nanu (bu)budhyaśaktināmuktā jñānonnati rūpānātmanyātmabhāvātmanānantara paṭhitā sidhyabhidātaḥ punaravairāgyonnati rūpā tuṣṭyābhidātaśca kathamanaiśvaryonnatirūpā śaktīnāmiva na bhideti ṣaṭsatpatyadhikāśatayā śaktiḥ | (p. 632) satyam | yathā kathañcidaśakterasidhyādyunnatirūpabhīdāstīti na proktagaṇanāthāḥ kācit kṣatiḥ kasmiṃścit bhāve dharmādau kṣīṇenyo bhāvastathābhūta evonnati māyātīti ca kramidaṃ puṃsāṃ duḥkhakarandustaramityāha - aṣṭāre'sminmahācakre paryaṭanti punaḥ punaḥ | pudgalāste na teṣāntu nāntaṃ paśyanti pudgalāḥ || paryaṭanti tatra svacidabhivyaktibhirañcanti teṣāṃ bhāvānāṃ antantaraṇāyāvanatinnapaśyanti | athāhaṃkāraparīkṣāmārate - ata ūdhvamahaṃkāratatvaṃ saṃkṣipya varṇyate | pratyātmaniyataṃ tacca prasiddhamahamātmakam || (p. 633) manaḥ pūrvamadhastatvaṃ yata evopajāyate | ataḥ buddhitatvaparīkṣā samāpteḥ varṇyata ityanta spaṣṭaḥ yata evopādānāt manaḥ pūrvaṃ mana(ḥ) pūrvamādi yasya śrotraḥ destattathoktam | athastatvamupajāyate | tadahaṃ kṛnnāmatatvaṃ tacca budhyādivat pratyayātmaniyataṃ kutaḥ yatastadahamātmakam | svayamacidapyātmīya paronmukha sthirajñānaśakti vṛttilakṣaṇa parohopabṛṃhitatayā sva samudbhūti svasannaṣṭikatvarūpā sthiratvābhyāmidamidamiti grāhyaparāmarśa svavṛttitvā buddhirivedamahaṃ kṛttatvaṃ acidapyātmīya svayonmukha sthirajñānaśakti vṛttilakṣaṇa svānubhūtyupabṛṃhitatayā svasamudbhūti svasannaṣṭikatvarūpā sthiratvābhyāmahamahamiti grāhaka (p. 634) parāmarśapratyaya lakṣaṇakṛta svapratyātmaniyati yathā tathā svāvacchedaka svānumāpaka pratyātmaniyata garvasaṃjñita pratyakṣasvavṛttikaṃ prasiddham | tadvṛttidvārā samyaganumitaṃ upalakṣaṇañcaitat śarīradhāraṇa paranāmavāyujīvanāyapravartaka saṃrambha saṃjñita prayatnātmakriyāśaktyupabṛṃhita svavṛttikañceti | taduktaṃ mṛgendre | saṃrambhādyasya ceṣṭante śārīraḥ pañavāyava iti | prāṇādeśceṣṭā ca sūkṣmadehordhvāyaḥ praṇayanā mṛgendrādau | suparijñeyantat | ṛṣayaḥ | āhaṃkārikatvenoktasya buddhikāryavailakṣaṇya darśanāt | kathaṃ kathanantatvāntarasyetyāśaṃkante | pratyayoyo'hamātmātra vyavasāyātmako yataḥ | (p. 635) buddhereva tato bhūyāt kimanena vadeśvara || yodhunoktohamātmā pratyayassatu hīyato vyavasāyātmakaḥ niścaya svarūpaḥ buddhikāryasyaiva tathātvāt buddhereva satato bhūyāt anenāhaṃkārākhyena kiṃ vadeśvara na kimapi prayojanam | īśvaraḥ | vailakṣiṇyamastītyāha - viṣayādyavasāyoyaḥ pratyarthaṃ bhedatasthitaḥ | ayamityātmakassarvo buddhiśabdena gaṇyate || yo viṣayādhyavasāyo grāhya parāmarśaḥ saḥ punaḥ pratyarthaṃ bhedatasthitaḥ | parasparavilakṣaṇaghaṭapaṭādyarthaṃ pratyarthaṃ pratibhidātassuniścitaḥ | kiñca yaḥ punassarvoyamityātmakaḥ | ayamityākāraḥ sa buddhiśabdena (p. 636) gaṇyate | buddhiśabda saḥ kṛtaḥ kāryaśabdena smaryate | ataḥ kiṃ kṛtamahaṃkārakāryabhidāniruktautvityata āha - ahamātmaikarūpastu sarvadā saṃvyavasthitaḥ | grāhakavyavasāyātmā buddhereṣakathaṃ bhavet || eṣāsmābhirahaṃkārikatvena vivakṣitaḥ | ahamātmā bauddhatvena vivakṣitāyāmityato vilakṣaṇabhūtāhamityākāraḥ punastveṣaḥ ghaṭamahaṃ vedmi paṭamahaṃ vedmīti viṣayabhedakṛta bheda niścaya vailakṣaṇyena svayamahamityekarūpaḥ sadṛśalakṣaṇaḥ punastveṣagrāhakavyavasāyātmā grāhyaniścaya vailakṣaṇyena grāhakaniścayarūpaḥ eṣaḥ kathaṃ buddheḥ kāryaṃ bhavet | na kathañcidapi syāt kāryabheda siddheraikatātvika kalpanāyāṃ anekatatvakalpanābhāva (p. 637) prasaṃgānnaikyaṃ kāraṇasyetyāha - viṣayābhimukhī buddhirahaṃ viṣayasaṃgrahaḥ | aikyaṃ kathantayorviprāḥ kathyate'tyantabhinnayoḥ || buddhiruktarītyā viṣayābhimukhī ābhimukhyena grāhyalakṣaṇaviṣaya grahaṇapaṭīyasī | ahaṃkārastu ahaṃ viṣayasaṃgrahaḥ | grāhyalakṣaṇaviṣaya mukhatayā tadaparābhimukhye nāhamiti grāhakalakṣaṇatayā sthitaviṣaya saṃgrahaḥ viṣayasaṃgrahaṇaṃ yasya sa tathoktaḥ tatastayoratyantabhinnayorati vilakṣaṇa svakāryavatoraikyaṃ kathaṃ viprāḥ na kathañcidapi syāt | ṛaṣayaḥ | kāryasyādhunaikarūpatvoktiṃ saṃsṛtya purāśrita pratyātmaniyatakāraṇa- bhidoktimanta sahamānāssamākṣipanti - (p. 638) ahaṃ kṛdekameṣṭavyaṃ sarveṣāmahamātmanaḥ | pratyayasyodayāt tat kiṃ pratyātmaniyataṃ bhavet || sarveṣāñjanānāmaviśeṣeṇāhamātmanaḥ pratyayasyodayāt anutvaikātma siddhistiṣṭhatu | tāvadahaṃ kṛdekameṣṭavyaṃ tadekatvānnānātmāpi na bhavati ceti pratyātmaniyataṃ bhavet kinnahītyarthaḥ | īśvaraḥ pariharati - idamityeva sarvatra dhīstāvadupajāyate | naitāvatā tadekatvaṃ vācyaṃ pratyakṣabādhataḥ || kiñca sarveṣu kumbheṣu kumbha ityeva jāyate | sarveṣāṃ pratyayo vāpi kumbhaikyaṃ napradṛśyate || pratyātmaniyata buddhisādhanadvārā tathāhaṃkārassādhyata iti tāvacchabdaḥ ātmārthaḥ sarveṣāṃ sarvatrapadārtheṣu (p. 639) idamityeva dhiḥ (dhīḥ) buddhi kartavyaprakāśa upajāyate | etāvatā idamityupajāyata iti tasyāḥ buddherekatvaṃ tadekatvanna pratyātmaniyatatāvidhuratvannabhavati kutaḥ pratyakṣabādhataḥ ekadaikasya idamutpalamitthanyasyedaṃ patmamiti svādhārabuddhipratyātmaniyati kartuḥ pratyayasya pratyātmaniyati pratyakṣabādhāyāḥ kiñca buddhi prakāśaikyaṃ nāstyapi sarveṣāṃ pratyayaḥ budhyadhyavasāyaḥ sarveṣu kuṃbheṣu aviśeṣeṇa kumbha ityeva jāyate | vāpi yadyapi kumbhaikyaṃ prakāśyaikyanna pradṛśyate | iti siddha pratyātmaniyatabuddhi nidarśanavadanumānena sādhayati - pratyātmaniyatohaṃ kṛta gacchāmiti ca vartate | (p. 640) ekasyānyasya paśyāmītyevaṃ budhyādayastadā || anyathaikaprakāroham iti syādubhayorapi | ahaṃkāraḥ pṛthak sarva janīna iti budhyatām || ahamiti sadṛśavṛttopyahaṃkṛt pratyātmaniyataḥ yadaikasyāhaṃ gacchāmīti vartate | tadānyasya pratyātmaniyatiṃ svānyathānupapatti siddhāṃ svadarśana dvārā svādhārasya vidarśayan pratyayaḥ ahaṃ paśyāmīti ca vartate yat tat evamitthamidamiti sadṛśavṛttā api budhyādayaḥ ekadekasyedamutpalamityanyasya idaṃ padmamiti pratyayānyathānupapatti siddhapratyātmaniyatayaḥ | anyathā yadyahaṃ kṛtaḥ pratyātmaniyatirnasyāt | ahamiti ahaṃ paśyāmyahaṃ paśyāmītyekaprakāra svapratyayassado bhayorapi (p. 641) syāt | na dṛśyate ca | tatohaṃkāraḥ pṛthak sarvajanīnassarvajanabhāva iti budhyatām | badhaka tarkoktyā punaragatiṃ kṛtvā svīkārayati - yadyabhinnamahaṃ kṛtsyā devadattepyahaṃ matiḥ | anyasyāpyupajāyeta nātmaikatvantasthitam || sadyabhinnamahaṃ kṛtsyāt tadā devadattepi samutthāhaṃ matiḥ | sadaikadānyasyāpi jāyate | na dṛśyate ca yatastatohaṃkārasya nātmaikatvaṃ na ātmasvarūpa eko yasya sa nātmaikaḥ tatvannātmaikatvam | sthitanniścitam | atha ca punastata iti kṛtvā kuṃbhaḥ kumbha iti samutthepi pratyaye viṣayini kumbhalakṣaṇa viṣayaikyannasthitam | yathā tathāhamahamiti samutthepi pratyaye viṣayini nātmaikatvaṃ (p. 642) ātmanāmahaṃ śabdaśabdita tat pratyayaviṣaya bhūtānāmekatvamadvaitatvamātmaikatvamanasthitaṃ na niścitaṃ sa cāhaṃkāraḥ kramatastraiguṇya triskandhātmanā svakāryadvārānumitta ityāha - sa ca trividha uddiṣṭaḥ prathamastatra taijasaḥ | vaikāriko dvitīyasyā tathā bhūtādikaḥ paraḥ || spaṣṭaḥ | kevala satvādikatve tu nāmiśraṃ pariṇamata iti sunītitaḥ svakāryānupapattiriti īśvara svahṛdi samāśaṃkya samādhiṃ karoti - satvenotkṛṣṭabhāgoyassatejasa ihocyate | vaikṛto rajasotkṛsṭo bhūtādistamasādhikaḥ || sukaraḥ | itthamuktañca mṛgendre | (p. 643) ekaikaśrutireteṣāṃ prītyādhikya nibandhaneti | taijasastāvacicchaktessamanāṃsi jñānendriyāṇi samutpādyottaratra parīkṣitavya saṃkalpavṛttiṃ jñānavṛttiñca vyanakti | vaikṛtaṃ karmendriyāṇi samutpādya kriyāṃ vyanakti | bhūtādiḥ tanmātrāṇi tadvārā bhūtānīndriyādhārāṇi ca samutpādyendriyaceṣṭāṃ karotīti sūcayan kramatastadutpattiṃ samāha - taijasādapyahaṃkārātmanobuddhīndriyāṇi ca | pañcakarmendriyāṇisyurahaṃkārāt tu vaikṛtāt || ahaṃkārāt tu bhūtādeḥ jātā tanmātrasaṃhatiḥ | spaṣṭaḥ | tatra manaḥ parīkṣāmārabhate - yassaṃkalpavikalpātmā pratyayo'ntargato nṛṇām | (p. 644) sa nāhaṃ kāriko nāpi bauddho vyāpārabhedataḥ || sa tu mānasa eveṣṭastantresminmuktisāgare | yassaṃkalpaḥ amīdharmaṃ ghaṭasya nānyasyeti vakṣyamāṇānusmṛtiḥ vikalpaḥ vakṣyamāṇaṃ bahuṣvālociteṣvekasya viṣayīkaraṇantau ātmā svarūpaṃ yasya sasaṃkalpavikalpātmā antargataḥ pratyayaḥ cicchaktikartavyandṛk kriyātmakaṃ bahirantaḥkaraṇa pravartakaṃ samāsatovadhānamekāgratā nāhaṃkārikaḥ na bauddhaḥ kutaḥ vyāpārabhedaḥ budhyahaṃkārayo grāhyagrāhakaparāmarśa jñānavṛttikatvāt tadvilakṣaṇa dṛkkriyā svarūpāvadhānalakṣaṇārtha kriyābhidātaḥ | kintu sarvamata svamata muktiḥ pradarśakatvāt muktisāgare smin tantre mānasaḥ manovyakta (p. 645) eveṣṭaḥ mana svavṛtti bhūtāvadhāna dvārānumīyata ityarthaḥ | avadhānena vinā bahiḥ karaṇāntaḥkaraṇa pravṛtyanyathānupapatyā manassiddhamityāha - cakṣuṣā locitehyarthe tamarthaṃ buddhigocaraḥ | vidadhātīha yadviprāstanmanaḥ paripaṭhyate || anyathā locite kumbhe paṭepisyādviniścayaḥ | svataḥ pravṛtti śunyatvā svāvadhāna pravṛttena cakṣuṣā ālocita ityādi paṭhyata ityantaspaṣṭaḥ | tatra vidadhātītyatra svāvadhānenāhaṃkāra vṛtyeka niṣṭhatva vidhana pūrvamityadhyāhāryaṃ grāhakaparāmarśaṃ vinā | grāhya parāmarśānupapatteḥ iha tatveṣvityarthaḥ | anyathā manovadhānā navahitayoḥ grāhaka grāhyātma vastunoḥ (p. 646) parāmarśau na samudbhavataḥ yadi syātkathañcit tadvinā tat samudbhūtiḥ ekadālocite kumbhepi paṭepi dṛśyamānakrama niścayaṃ vinā samāna kālīno niścaya syāt itthaṃ vācyādhyavasāyānyathānupapatti siddhakalpavikalpabhūtaṃ punaḥ vācakādhyavasāyānyathānupapatti siddhasaṃkalpa vikalpabhūtaṃ sadanumīyata ityāha - kiñca sā snādimatpiṇḍe gośabdamanubhūya yat | bhūyastat sadṛśe dṛṣṭe go śabdoccārahetukam || tanmanaḥ kathyate tantre vikalpapratyayātmakam | kiñca sāsnādimatpiṇḍe budhyadhiṣṭāna dvārā gośabdamanubhūya gośabdoccāra hetukatvādityanvayaḥ | anyathā asaṃbhave manovadhāne tatra go nāmoccāraṇannasamuttiṣṭhate | (p. 647) yadi kathañcit syāt aśva ityapi vā tatra syāt | vikalpetyatra saṃkalpeti cādhyāhāryam | paratamamāśaṃkya nirākaroti | kecinmano'ṇumicchanti krameṇārtha virājanāt | mahaccetsarvadā sarvapadārthā va gatirbhavet || tadasatkarmavaśataḥ kramāt jñānodayo nṛṇām | sāmagryapekṣataścāpi tamasāpi bhavādapi || kecinnaiyyāyikādayaḥ manoṇamicchanti kutaḥ krameṇārthavirājanāt | virājanaṃ jñānaṃ cet na kramāt jñānaṃ kintu sarvadā sarvapadārthā va gatiḥ | yugapat jñānaṃ bhavet | iti yat | tadasat karmavaśataḥ karmanibandhanaṃ kramajñānannāṇutvanibandhana mityanyathā (p. 648) siddhatvāt | kiñca sāmagryapekṣitaścāpi tat tat jñānābhivyañjakasādhanasandohaḥ nibandhanamityanyathā siddhatvāt | tamasāpi bhavādapi manasassātvikatvoktirnamiśraṃ pariṇamata ityuktatvād vṛtyādhikya nibandhaneti tāmasatvasyāpi siddheḥ kadācit tamasābhibhūta svasatvādapi tadanabhibhūti manmano yoginastanmanoti dūrasthitārthaṃ gṛṇhātītyanyathā siddhatvādapi | paramata bādhakānumānaṃ prayuṅkte - mano'ṇucedaṇudravyagrāhakaṃ sarvadā bhavet | yāvati grāhakavyāptistāvadgrāhyañca gṛhyate || dīpena grahaṇaṃ yadvannatathā dityaraśmitaḥ | manoṇucet sarvadāṇudravyakā grāhakaṃ bhavet | svavyāptyavyāpta (p. 649) parvatādi grāhakannabhavet | grāhakatvāt | yāvatī grāhaka vyāptista(a)vattadvyāpti vyāpta grāhyañca grāhakeṇa gṛhyate | ca śabdāt grāhakañca tadvyāpakamātreṇa gṛhyate | na sva vyāptyavyāptaṃ yadvadyathādityarammitaḥ sūryakiraṇenugrahaṇaṃ na dīpena sūryakiraṇa vyāptagrāhye dīpavyāpteragama iti | tathā tadvanmanasuvyāptya vyāpta grāhakannabhavet | parāśayamāśaṃkya nirākṛtya upasaṃharati - alpārtha grāhakatvena mano'lpamiti cenmatiḥ | tadasanmahatopyalpa grahaṇaṃ paridṛśyate || mahadeva manastatvaṃ pratyātmaniyatañca yat | iyatā mahadarthagrahaṇāt mano mahatityuktaṃ bhavati | tulyasunititaḥ | (p. 650) alpārtha grāhakatvena manolpamati cenmati | chavatāṃ tadasat kṛtaṃ yataḥ mahatopi jāla sūryamarīcyādeḥ alpagrāhakaṃ trasareṇvādi grahaṇaṃ paridṛśyate | ubhayatra mahatesya vyāptitvāṃ na tasyeti yadi yasmāt kāraṇāt manaḥ budhyādivat tatvam | pratyātmaniyatañca tasmān mahadeva | anyathā ṛṣayaḥ punaścodayanti - mano'haṃkṛddhiyastisrassaṃhatārthārthaniścayāt | kecidāhuḥ krameṇeti konayasvīkṛtastvayā || he īśvara | kecid vā dinaḥ manohaṃkṛddhiyastisraḥ sendriyā saṃhatārthaḥ milita prayojanaṃ sa cāsāvartha niścayaśca saṃhatārthārtha niścayaḥ tasmāt saṃhatārthārtha niścayāddhetoḥ apṛthaksiddhavyāpāra nimittamāhuḥ | (p. 651) kecit krameṇāhuḥ iti tayormadhye ko naya svīkṛtaḥ tvayā kaḥ pakṣastvayābhyupagataḥ | īśvaraḥ | indriyādi catuṣṭaya vyāpāreṣu kramataḥ pratyakṣa pṛthak siddheṣu cinte dharmayuktetyāha - krameṇevārthasaṃvittiḥ pūrvamālocanātmikā | sandeharūpiṇīpaścādabhimānātmikā tataḥ || vyavasāmnikā paścāt krameṇaivaṃ vyavasthitā | manassaṃkalasya sandeharūpatvāt grāhakaniścayasyābhimānātmakatvāt tadrūpiṇītyuktam | ālocanātmikā nirvikalpārtha jñānamātrarūpiṇī | vyavasāyātmikānāmādi viśiṣṭatadarthaniścayarūpiṇī | vyavasthitā | suniścitā | pūrvaṃ vidyāparīkṣāyāṃ kramārthasaṃvittiḥ - (p. 652) pradarśiteti vagavānupari ca vakṣyatīti | ca nātravistaraḥ vivṛttiḥ kriyate | antara paśarāśayāntaramāśaṃkya nirākaroti - nanu sarvatrabodhānu vṛtterdhīssarvageti cet | tadasatparasaṃvittissā hi buddhirjaḍoditā || nanu sarvatra indriyādvyarthakriyā locanādiṣu bodhānuvṛtteḥ jñānānu vidhānāt athavā kāśyāṃ kāśmīre vā gatavānapi tatra tatra bodhānuvṛtteriyaṃ gaṃgetyādi jñānānuvidhānāt buddhirastīhyatra na bhavati yatra hi nadṛśyeta | dṛśyate ca hi jñānānuvṛttiḥ | tatastat jñānānuvihitāsatī dhi buddhiḥ sarvagā vyāpinīti cettadasat paśupaṭale sā bodhānuvihitā vyāpinī svasaṃvidi (p. 653) śaktimati samavetini parasaṃvittisvetarassaṃvittiśśaktihyuditā buddhistatra jaḍoditā nahi bodhānuvṛtyanuvihitā satī sarvāgā vyañjikā buddhiriti | vyaṃgye sarvage bodhervyañjaka saṃbandhinī | vyañjakagata vikalpādikaṃ tadavivikta tayānu bhūyata iti purā darśitam | bhagavānuttaratra hi ca vakṣyati prāsaṃgikakramajñāna parīkṣayā sahamaḥ parīkṣāṃ samāpya kramikāṃ soddeśalakṣaṇāṃ buddhīndriya parīkṣāmārabhate - tataḥ krameṇa netrādyāḥ paryāptābhāva niścaye | evaṃ prāsādhite cāntaḥ karaṇatritayo'dhunā || buddhīndriyāṇi kathyante śrotraṃ tvakcakṣureva ca | jihvāghrāṇañca pañceti suprasiddhāni tāni ca || (p. 654) pratyakṣaviṣayatvena teṣāṃ siddhernayuktayaḥ | kathyante tānyahaṃkārādupajātāni sātvikāt || pratyakṣavastunonumānokti vinā kathaṃ suprasiddhatvam | satyam | teṣāmindriyāṇāṃ pratyakṣaṃ śābdikaṃ viṣayam | eṣāntāni pratyakṣaviṣayāṇi tatvaṃ pratyakṣaviṣayatvaṃ tat grahaṇakaraṇatvaṃ tena pratyakṣaviṣayatvena pratyakṣaviṣayagrahaṇakaraṇabhāvena śabdādi jñānāni kaiścit karaṇairvijñaṃbhitavyāni kriyātvāt cidi kriyāvat | kriyātra cicchakti vyāpāraḥ tatvādityarthaḥ svadhikara sādhyamiti ca bhagavān pramāṇa paṭale vakṣyati vyāpāraḥ phalamiṣyata iti ityekenānumānena nissandigdhatayā siddheḥ yuktayaḥ | anumānāntarāṇi kathyante | (p. 655) ṛṣayaḥ kathamahaṃkāra kāryatvamindriyāṇāṃ bhūtakāryatvena naiyyāyikādibhigītatvādityanumānaṃ prayujyāśaṃkante | yadabhivyañjakaṃ yasya sajātīyaṃ hi tasya tat | tathā'bhibhūtagandhasya niṃbatvakcandanasya ca || śabdābhivyañjakaṃ śrotṛmākāśātmakameva tat | tvagādeścaivamunneyamāhaṃkārikatākatham || śrotṛmākāśasvarūpaṃ ākāśaguṇābhivyañjakatvāt yadityanuṣajya tadityantamavayavatrayaṃ vivecanīyam | abhibhūtagandhasya jalādi pratirodhadravya sevadhānabhivyaktagandhasya candanasya nibatvagabhivyañjakaṃ vṛkṣatvena sajātīyañca | īśvaraḥ pariharati - (p. 656) bhautikatvena mūrtatvamindriyāṇāṃ ghaṭādivat | grāhyatvañcendriyairanyairavasthānaṃ na kutracit || astu tāvadbhautikatvam | yatra bhautikatvaṃ tatra mūrtatvaṃ ghaṭādivaditi siddha vyāptikena bhautikatvena hetunendriyāṇāṃ mūrtatvaṃ ghaṭādivat siddham | na ceṣṭāpaṅktiḥ yatra bhautikanamittika mūrtatvaṃ tatrendriyairgrahyatvaṃ ghaṭādivaditi siddhavyāptikena tādṛṅmūrtatvena hetunānyai indriyairindriyāṇāṃ grāhyatvantu siddham | na tatrāpīṣṭāpattiḥ tadindriya grāhakendriyāṇāmapi tulyasunītitastādṛṅ-indriyāntaraigrāhyatvañca siddhamityanavasthāyānnakutracidavasthānaṃ tadyetānabhautikatvaṃ anyathāpi parasyāgatīṃ kṛtvā sveṣṭaṃ punasvīkārayati - (p. 657) kiñca mūrtoparodhena mūrtānāṃ kramaṇannahi | sphaṭikāntargataṃ vastu na grahīyāt tu locanam || pānīyāntargataṃ vāpi tasmāccakṣurna taijasam | kiñca punarapi mūrtānāṃ vastūnāṃ mūrtoparodhena tadantasvagatiṃ pratimūrtivastunirodhena nahi kramaṇam | nakilantadantargatiḥ | na ca tadastu tato naḥ kākṣatiriti vācyam | aprāptagrahaṇā satvasyobhayavādi siddhatvāt sphaṭiketyādi mūrtatvanniṣidhyati | pānīyetyādi jalapraveśāt | śāntaṃ syāditi tejasatvanniṣidhyati | prasaṃgato prāptaṃ gṛhṇantīti lokāyatādivādi bhūmikayā śaṃkante ṛṣayaḥ - (p. 658) yadyevaṃ sati kuḍyāntarnihitasyāpi vastunaḥ | grahaṇaṃ syadamūrtatve nāhaṃkārodbhavatvataḥ || ahaṃkāro bhavatvataḥ hetoḥ siddhenāmūrtatvena hetunā yadyevaṃsati mūrtāntargamane siddhesati locanaṃ yatrāmūrtatvam | tatra mūtrāntargantṛtvamiti vyāpteḥ kuḍyāntarnihitasyāpi vastunaḥ | grahītuḥ grahaṇaṃ karaṇaṃ syāt | tadidaṃ parihṛtya yaduktam | bhautikatva niyatau viṣaya niyatiriti tadapyasadityāha - tadasattāmasatvena kuḍyāntargatirodhataḥ | vyagyavyañjakayoryat tu sajātiyatvamīritam || tadapyacāruyatkarma jātyo viṣayatatvataḥ | rūpaikaviṣayannātastaijasatvañca hīyate || (p. 659) tathātve tadapīṣṭārtha grahaṇannopapadyate | yat syādityuktaṃ tadasat tamaḥ protsārya siddhāñjanoktejitaśakti dṛṣṭīnāṃ kuḍyāntargatestadantarnihitagrāhakaśakterapi dṛśyatvāt | yatra hyaviśiṣṭavastu śaktyamūrtatvantatra sātvikamūrta dravyamātrāntargan tṛtramityavacchinnatvād vyāpteḥ kuḍyādestāmasatvena cakṣuṣaḥ kuḍyāntargatirodhataḥ | tat tadatargatavastunaḥ grahaṇannasyāt | anyathāhyaprāpyagrahaṇaṃ vadatāmapyatiprasaṃgo śaktyāpalāpa iti vakṣyati | vyañjaka vyaṃgyayoryat tu sājātīyatvamīritam | tadapyacāru yadyasmātkāraṇāt bhūte tayoḥ karmajātyorupalakṣaṇatvāt bhūtāntararūpaguṇānāñca dṛśviṣayatvataḥ | taccakṣurnirūpaikaviṣayanna (p. 660) taijasā rūpamātraviṣayam | ataḥ ekabhūtaguṇadviṣayīkaraṇa niyaterabhāvāt tasya taijasatvañca hīyate | tathātvepi tatvannahīyata iti | dṛśastaijasatve | tadapīṣṭārthagrahaṇaṃ tad dṛgapīṣṭakarma jātītarabhūtaguṇagrahaṇannopapadyate | na cāhaṃkārikatvā viśeṣena kilai teṣāṃ viṣayaniyati niyatasvabhāvabheda iti vācyam | utpatti bhedādiṣu vikārāṇāṃ gulakhaṇḍaśarkarādīnamiva bhaviṣyatīti golakādyevendriyaṃ tadaprāpyārthagrāhakaṃ prakāśakamiti pralapanti ye tān pratikṣipati - nāprāptagrahaṇaṃ dṛṣṭaṃ yat kiñcid vyavadhānataḥ | prāptamevendriyaṃ sarvaṃ gṛhṇātitvagyathendriyam || madhyamadīpakatvāt tathātva ityādi vyākhyāta ślokārthaṃ (p. 661) punaranuṣajyatām | tathā tve indriyāṇāṃ golakādi dehāṃgatve cakṣurādeḥ prāptyārthagrahaṇannasaṃbhavatītyapīṣṭārthagrahaṇam | āvayorabhimatadhyupādyarthagrahaṇannopapadyate | na tasyārthaḥ prāpyeti vācyam | sarvaṃ śrotṛdikamindriyaṃ prāptameva sva saṃyuktārthameva gṛhṇāti bāhyendriyatvāt | yathā tvagindriyantattathā dṛṣṭam | tadapi taditaradapīndriyaṃ yat kiñcid vyavadhānataḥ | aprāptagrahaṇaṃ sannadṛṣṭam | punaḥ paramate dūṣaṇamuddharati - kiñca mūkādyanutpattirdehāṃgatve prasajyate | ghrāṇādyavayavopeto mūkādiḥ paridṛśyate || kiñca bhūyopi dehāṃ gatve mūkādyanutpattiḥ prasajyate kutastato yato ghrāṇādyavayavopeta indriyatvena (p. 662) tvadabhimatānavadya ghrāṇādyavayavasahito mūkādiḥ paridṛśyate tasyendriyatve | na ca dṛśyeta paryavasitārthamāha - tato vyāpakameveṣṭaṃ cakṣurdūrārthadarśane | śrotrādīni kramoktāni tadgrāhyāḥ pañca ca kramāt || yato dehāṃgataḥ pṛthak prāpya prakāśakatayā siddhānīndriyāṇi tato dūrārthadarśane tāvati cakṣurvyāpakameveṣṭam | parīkṣārambhe śrotrādīni kramoktāni kramāt tat grāhyāśca śabdasparśo rūpo raso gandhaśceti pañcakramaḥ kathamityata āha - bhūtapañcakasaṃbandha śabdānāṃ grāhikā śrutiḥ | tato'vaśiṣṭabhūteṣu sparśatvaggrāhya iṣyate || (p. 663) evamanyeṣu vijñeyaṃ tadgrāhyāḥ pañca ca kramāt | śrotṛtvaglocanādīnāṃ krameṇotpattirīritā || śruti śrotram | nanu āśrayādanyatra upalabdheḥ ākāśaikaguṇaśabda iti vaiśeṣyakādibhirgīyate | tadayuktam | iha bheryāmayamiti | āśraya eva śabda śrūyata iti pratyakṣāgama bādhitatvāddhetoḥ kālātyayāpa diṣṭatvāt | nanu kadācit karṇamūlepi śabdasaṃvidbhavati | satyannaitāvatākāśamātra guṇasidhyati yataḥ ghrāṇamūlepi gandhasaṃvidbhavatīti vyabhicārāt | nanu sūkṣma svagaṇiyukto gandhaḥ ghrāṇamūlaṃ gamiṣyati yadyevaṃ śabdaśca tādṛk gamanannahi nijahātīti kimiti natvaṃ brūhi | bheriśabda eva santantyāśrotṛmāgata (p. 664) iti vakṣyati tata ākāśāt avaśiṣṭabhūteṣu sparśaḥ guṇatayā tvaggrāhyaḥ evantato vaśiṣṭabhūteṣvavaśiṣṭabhūtayo ravaśiṣṭabhūta iti kṛtvā tat tat guṇatayānyeṣu rūpādiṣu cakṣurādi krama grāhyatvaṃ jñeyam | evamevamati punaranuṣajya pañca ca kramāt grāhyāḥ jñeyāḥ śrotretyādyupasaṃhāraḥ yuktirastihyatreti | ṛṣayaḥ punaḥ pratyavasthitāḥ - nanu golakameveṣṭaṃ cakṣuḥ kaiścit sahetukam | sāntaragrahaṇācchākhā candrayoryugapatsthiteḥ || sthūlārthagrahaṇāccaiva tathā kimiti neṣyate | kaiścillokāyatādibhiḥ nanu cakṣuḥ aprāpya prakāśakantādṛk svabhāve sahetukaṃ golakameveṣṭaṃ kassaheturityata āha | (p. 665) antareṇa vyavadhānena saha vartata iti sāntaraṃ sphaṭikāntargataṃ vastu tat grahaṇāt sāntaragrahaṇācca śākhā candrayoryugapat sthiteḥ | sama samayovalaṃbhācca | sthūlārtha grahaṇāccaiva tathā kimiti neṣyate | ayamāśayaḥ indriyasya prāpya prakāśakatve vyavadhānalakṣaṇa sphaṭikādi vyavahitasya lipyadeḥ prāpya prakāṃśā na bhavati | śākhā candrayorapi parasparamatidūrasthitvāt ..... samaya prāpya prakāśakatvannasaṃbhavati sthūlārthasyāpi parvatāderanekapradeśatvāt tatheti dṛṣyamāna samānakālīna grahaṇannasyāditi amūrtasya svacchamūrtadravyāntargamanamastīndriyavastunaḥ nahyaprāpya prakāśakatvañceti sādhitatvāt sāntaragrahaṇamanyathā siddhamiti | (p. 666) pariharati īśvaraḥ - golakādindriyatvena sāntaragrahaṇaṃ matam | vyāptameva hi gṛhyeta grāhako dīpavanmataḥ || golakasya tada vyāptyā cākṣuṣyaṃ dūravāritam | bhavadbhiḥ indriyatvena golakādi sāntaragrahaṇaṃ matam | yataḥ grāhako dīpavanmataḥ | tataḥ grāhakeṇa svena vyāptameva hi gṛhyeta golakasya gamanā saṃbhavāt | tada vyāptyā sāntaravastva prāptyā cākṣuṣyantat grāhakatvaṃ dūravāritam | sthūlārtha grahaṇañcānyathā siddhamityāha - pradhvarthagrahaṇaṃ yat tad vyāpakatvena yujyate | na cet golakamātrasya bhāvasya grahaṇaṃ bhavet || na cet | yadi na vyāpikādṛṣṭiḥ | golakamātrasya golaka (p. 667) sadṛśa pariṇati mataḥ bhāvasya padārthasya grahaṇaṃ bhavet | dvitīya codyasyaikakālagrahaṇamabhyupagamya parihṛtiñcoktvā svamati gatiñcāviṣkaroti - ekakāle tu śākhedvo grahaṇaṃ vyāpakatvataḥ | vastusthityā tu śākhedvorgrahaṇaṃ naikakālajam || aśutve nābhimānantat sahasradalabhedavat | vastu sthityā svabhāvataḥ | sahasradalabhedavat padmadalasahasraṃ mayā sūcyā yugapat bhinnamitivat | vyāpakatvañca golakapradeśādṛtena saṃbhāvyamiti vyāpakatvena tu dṛśassayuktikadūrārthagrāhitvannāstihīti ṛṣayaśśaṃkante | nanu golakameveṣṭaṃ ādhāratvena cakṣuṣaḥ | (p. 668) yatraivādhārasadbhāvastatrādheyo vyavasthitaḥ || vyāpakatvena yā sattā sātvakiñcitkarī matā | vyāpakopi yathā jīvo vyomadeśena bodhakaḥ || kathaṃ punardaviṣṭhārthaṃ prāpya gṛhṇātilocanam | nanu asti hi śaṃkanīyam | adhunā tu uktarītyā cakṣuṣa ādhāratve naiva golakameveṣṭaṃ yatra pradeśe ādhārasadbhāvaḥ kālaśādyādhārāsitatvaṃ tatra pradeśe ādheyo navanītādiko vyavasthitaḥ | nanu asmābhirvyāpakatvena tatra sthityastitvaṃ vivakṣitantadayuktam | vyāpakatvena yā saktā asti tā sātva kiñcitkarī | asvārthakriyākartrimatā | akliptimatīyamiti nocyatām | yathā jīvaḥ śarīrādhārī vyomadeśe svādhārabhūta (p. 669) svavyaktibhūmibhūta vyaktyātmaśarīrā pragamasthale śaktirūpamāyāpradeśena bodhakaḥ | na svajñānalakṣaṇakriyākartā | locanaṃ punaḥ kathaṃ kena prakāreṇa daviṣṭārthaṃ abhimatādi dūritadhruvādyarthaṃ prāpyagṛhṇāti | na kathañcidapi syāt | īśvaraḥ pariharati - tadasattaijasatvena golakasya bahirgatam | dīpavat tat kṛtā sthānaṃ cakṣurgṛhṇāti nādbhutam || dīpenopakṛtaṃ cakṣustamasīvārthasañcayam | yaduktañjīvadṛṣṭāntena vyaptessattā akiñcit karīti | tadadīpena svādhāravarti santiṣu tārtha vyāpti grahaṇavatānaikānti katvāt tadasat taijasatvena sātvikatvena svakīyaprakāśenopakṛtaścakṣurdīpavat | golakasya (p. 670) bahirgatam | punastat kṛtā sthānaṃ golakī kṛta svādhārantamasi dīpenopakṛtañcakṣuriva dūrasthitamapyarthasañcayaṃ prāpya gṛhṇāti nādbhutam | upasaṃharati - tato gandhādinoktena prasaṃgo dūravāritaḥ | cakṣurādhārabhūtasya golakasyā pravartitaḥ || tataḥ taijasatvena bahirgamanārthaprāpti grahaṇasyoktatvāt bhautikatve mūrtatvāt tada saṃbhava iti gandhādinā yathābhibhūtagandhetyādinoktena prabandhena yaḥ prasaṃgaḥ bhautikatva sādhana parassadūravāritaḥ | punaścakṣurādhāra bhūtasya apravṛttitaḥ bahiraprasaraṇāt | nanu golakamityādinā yaḥ prasaṃgaḥ cakṣuṣo golakatva sādhanaparassa ca dūravāritaḥ | ṛṣayaḥ bādhāviṣkṛti kartṛtayā tarkayanti - (p. 671) nanu nāyana tejobhirnissṛtairmīlitepi ca | artho gṛhyeta tannāśu vināśānmīlanottaram || ghaṭāntastasya dīpasya prabhā iva pidhānataḥ | nanviti parāśaṃkā | cakṣurunmīlana samanantarameva vinisṛtai golakādvinirgatya dhyuvādyarthaṃ gataiḥ nāyana tejobhiḥ cakṣuṣī unmīlate sati mīlite satyapi artho gṛhyeta | kathannagṛhyate | tanneti siddhāntaḥ | pidhanataḥ | ghaṭācchedanāddhetoḥ ghaṭantasthasya dīpasya prabhā iva mīlanottaram | cakṣuścadapidhāna samanantaraṃ cakṣustejasāmāśu vināśāt svamataṃ paradūṣaṇaparihṛti dvārā prasādhya parakīyaṃ pratikṣipati - (p. 672) dṛśorgolakamātratve hyaprāpta grahaṇaṃ bhavet | yadyaprāptañca gṛhṇīyāt tadā syād vyavadhānataḥ || tasmād vyāpakameṣṭavyaṃ cakṣurdūrārthadarśane | hītyanena bahiraprasaraṇāditya dhyāhṛtyānuṣajyatām | yadya prāptañca gṛhṇīyāt tadā tadānīṃ kuḍyāde vyavadhānato prāptañca gṛhṇīyād ityati prasaṃgasyāt | sukarastaditara padārthaḥ svamateti prasaṃgamāśaṃkya pariharati | evaṃ satitvagādeśca gatvārthagrahaṇaṃ bhavet | iti cettanna vāyvādi bhūtādhiṣṭhāna gocaram || gatvārthagrahaṇannaiṣāṃ kintu prāptārthamāpakāḥ | evaṃ sati cakṣuṣi artha sthiti pradeśaṃ pragamya satyarthagrāhake tvagādeśca tathā gatvārthagrahaṇaṃ bhavet | (p. 673) iti cet | iti yadi mati | tanna tadayuktam | eṣāntu gādīnām | vāyvādi bhūtādhiṣṭhāna gocaram | vāyvādi caturbhūtādhikaraṇa sparśādiviṣayaṃ gatvā prāpyanārthagrahaṇannaviṣaya grahaṇam | kintu svayaṃ gatvā prāptārthamāpakāḥ | svavyakta cicchaktirvyaktyavivikta svavṛttikāḥ | svasamīpasamāgataviṣaya vedakā ṛpayo'tra bādhāstītyāhuḥ - netravacchravaṇaṃ gatvā nagṛhṇāti yadi dhvanim | digdeśopahitaśśabdaḥ kathamatropagṛhyate || digdeśopahitaḥ | dakṣiṇadigyayaṃ śrūyate | punaruttaradiśyayamiti dik pradeśopādhimān | īśvara spaṣṭārtha padagrandhena pariharati | tadasadvegataśśabdassantatyā śrotramāgataḥ | (p. 674) bāṇādi pātavatsadyo digdeśānanumāpayet || tathā prāganubhūtyaiva bheryādyanumitiśca yā | santatyā vīcītaraṃgasunītyā dūrasthitaketakī kusumagandhādirapi vāyu vyapanītasūkṣma tada vayavārūḍa āgata iti jñeyam | yetyatra sā bhavatītyadhyāhāryam | prāpya prakāśakatvamupasaṃhṛtyendriyasyanaikatvamiti ca vadati - gṛhṇanti prāptamevārthamindriyāṇītyatasthitiḥ | naikamindriyameveṣṭaṃ cakṣurūpādyavedanāt || ata uktarīteḥ sthitiḥ niścayaḥ cakṣurūpetyatra ṣaṣṭhīsamāsaḥ | rūpādīnāmanyatama vedanādityarthaḥ | cakṣuvyatiriktendriyoṣu ca samānītiḥ | bahirantaḥ karaṇānāmaikyacchetrakāryavaiṣamyaṃ antaḥkaraṇānāñca parasparaṃ (p. 675) kiñcid vaiṣamyamastītyāha - bhūtabhāvibhavatkāla bhāvibhāveṣu bhāvitaiḥ | abhimānānusandhāna niścayaiḥ karaṇatrayam || tri(di)kkālaviṣayaṃ bāhyaṃ vartamānaikagocaram | bhūtabhāvibhavatkāla bhāvibhāveṣu | atītabhaviṣyadvartmānakāla samudbhavapadārtheṣu bhāvitaiḥ vyaktikṛtaiḥ | abhimānānusandhāna niścayaiḥ grāhakādhyavasāya grāhakagrāhyāvadhāna grāhyādhyavasāyaiḥ kāryaliṃgatrayaiḥ dikkālaviṣayandūranikaṭāntaradeśīya trikālinārthagocaram | ahaṃkāramano buddhi lakṣaṇaṃ karaṇatrayam | anumayante tathā hi buddhiḥ prāktanānubhava samāhitasaṃskāradvāreṇa tat tayā smaryamāṇamatītam | (p. 676) punaranubhava sāmarthyena cedantayā nirdiśyamānaṃ vartamānaṃ punaranāgatañcāvinābhūtonnatameghādi liṃgadarśanād vṛṣṭyādikamātmanastacchicchakti vyaktibhūmitayā pradarśayanti | trikālaviṣayā saṃvedyate | ahaṃkāropi dṛṣṭo mayā dṛśyate | mayā dṛṣṭavyaṃ mayeti trikālagrāhyonmukha dṛkśaktilakṣaṇātmarūpa parāmarśātmapadapaṭhita svonmukha dṛkśakti vyaktibhūmitayā kurvannevānubhūyate | manastu cicchakti dṛkkriyā vyaktibhūmitayā trikālaviṣayāvadhānam | budhyahaṃkārayorvyaktyanuguṇamutpādayatīti trikāla viṣayaṃ kathyate | kimevaṃ bahiṣkaraṇannetyāha | bāhyaṃ karaṇaṃ vartamānaikagocaramiti | andhāderbudhyādau satyapi bahirūpādi jñānā bhāvāt | tatra hyāntaraṃ (p. 677) karaṇaṃ bahiḥ karaṇasāpekṣamityāha - antaraṃ bāhyasāpekṣaṃ bahirarthāvalokane | āntare sati budhyādau rūpādyanavabhāsanāt || spaṣṭaḥ ajñātapadārthe kṛtirnanivartanīyā tataḥ karmendriyāṇi svanirapekṣa jñānendriya sāpekṣāṇītyāha - karmendriyāṇi sārthāni dhīndriyopakṛtāni cet | ajñāte karaṇāyogānnaivaṃ buddhindriyāṇi tu || sārthāni svanivṛtta svārthakriyāṇi | karmendriyāṇāṃ soddeśalakṣaṇaparīkṣā kriyate | karmendriyāṇi vākpādau pāṇiguhyāgudāni ca | jñānendriyāṇāṃ jñātṛtva hetutvāt kṛtyayogataḥ || tadarthameṣṭavyānīha pañcakarmendriyāṇi tu | (p. 678) jñātṛtva hetutvāt dṛkcchakti vyañjakatvāt kṛtyayogataḥ | kriyā yogā darśanāt tadarthaṃ kriyā nimittam | śeṣaṃ sugamam | karmakimatra jaḍaspanda kriyānetyāha - karmātra samavetāyā kriyā'saktā hi pudgale | tadabhivyañjakaṃ yat tat karmendriyamiti smṛtam || kriyāsaktā kriyāśaktiḥ | anyathā siddhamāśaṃkya pariharati - nātrabuddhindriyāṇyeva tadabhivyañjakāni tu | viruddhavyaṃgyabhedena buddhīndriyabahutvavat || kāryabhitayā kilatatvabhidā saṃkliptiḥ | tataḥ viruddhavyaṃgyabhedena buddhīndriya kartavyajñānaśaktivṛttilakṣaṇa vyaṃgyakriyāśaktivṛttilakṣaṇa dṛśya kartavyābhidayānyenyavilakṣaṇa vyaṃgyarūpādijñāna kartavyabhidayā buddhīndriya (p. 679) bahutvavat | cakṣuridantacchrotraṃ tvagindriyamiti vyañjaka buddhīndriya pṛthaksiddhiriva buddhīndriyamidaṃ karmendriyamidamiti | pṛthaksiddhirityatra indriyeṣu madhye tva buddhīndriyāṇi na tadabhivyañjakāni na tat kriyāśaktibhivyañjakāni | nanu sāṃkhyādibhiḥ mahadādyātmaprakṛtereva kartṛtvaṃ puṃsaḥ kartṛtvā paranāmakriyāśaktirneṣyata iti kutastadabhivyañjakatvenendriyāntarasiddhirityāśaṃkya pariharati - neṣṭaṃ yadyātmasāmarthyaṃ gamanādi kriyākaram | mṛtadehepi kartṛtvaṃ prasaktaṃ kena vāryate || katṛtvamapyaṇoreva najaḍasya ghaṭe yathā | nāsmābhiḥ kriyāveśaiḥ kartṛtvena svīkṛtaḥ | kintu taddhetu (p. 680) bhūtamiti gamanādi kriyākaraṃ gamanādi jaḍaspandakriyā hetu bhūtaḥ | svayamaspandarūpaṃ kartṛtvamasti hi na tat | kathañcit śārīraṃ bhavati | na yadyātma sāmarthyamiṣṭam | tarhi mṛta dehepi | sva gamanādi spandakriyākaram | kartṛtvaṃ prasaktam | kena vāryate | nanu prāṇavāyvādi viyogādviyuktantaditi tat tatra na dṛśyate | tadayuktam | kartṛtvamapyaṇorātmana eva na jaḍasyāpi nāsahaiva śabdayogānyayoga vyavacchedaḥ paraḥ cidvyaktitvāt | yatra kartṛtvanna bhavati tatra cidvyaktitvanna bhavati | yathā ghaṭe bhogasyāpi kriyātvāt | sa bhogaḥ kartṛ vinābhūta ityātmano bhoktrabhimānamapi punarvyartthaṃ syāt | anyathā siddhimāśaṃkya punaḥ pariharati - (p. 681) na citsannidhimātreṇa kartṛtvaṃ jaḍavastunaḥ | kumbhādeścāviśeṣeṇa kartṛtvaṃ sannidhessadā || cito vyāpakatvāt | śarīrasyeva kumbhādeśca sannidheraviśeṣeṇa sadā kartṛtvaṃ bhavatīti śeṣaḥ | jñānakriyā lakṣaṇaika svabhāvaśaktimānātmaiveti | tathā sā śaktissadā saktyapyaupādhikya satīva sthitimitīndriya dvivarṇalakṣaṇa karaṇairlakṣyata ityāha - jñānakriyātmaśaktiryā sā pudgalasamāśritā | saivasaṃlakṣyate śaktirbuddhikarmendriyātmakaiḥ || sugamam | idamevendriya phalamityāha - anekakālasaṃruddhamātmānantamasoṣitam | vivekāt kurvate'rthajñantadindriya phaladvijāḥ || (p. 682) anekaḥ amitaḥ kālaḥ yasya sonekakālaḥ | anādiriti yāvat | tenānekakālena malena saṃruddhaḥ vaśīkṛta śaktiḥ tatheti tamanekakālasaṃruddham | ata eva tatra sā malopādhyupahita dṛkkriyā śaktyānarthakriyālakṣaṇājñatva kartṛtvarūpā jñānena uṣitaṃ vāsanīkṛtam | anarthakyamātmānaṃ vivekāt malamekadeśa vidārya sadabhivyaṃgyajñāno jñānodayāt arthajñaṃ kurvata iti yat | he dvijāḥ | tadindriyaphalannatu naiyyāyikādīnāmiva vā sadutpādanaṃ vikāritvādi prasaṃgāt | upalakṣaṇañcaitat kriyodayāt kartārañceti | budhyādīnāmapi jñatvakartṛtva vyañjakatvenoktatvāt punassaṃhataphalaṃ kimityāśaṃkāyāṃ pūrvaṃ krameṇaivārthetyādinā parīkṣitatvāt | avikramikamityāha - (p. 683) mano'vadhānasaṃyukta cicchaktyupakṛtaḥ pumān | ālocayati bāhyārthaṃ karaṇaiścakṣuradibhiḥ || tadā saṃjāyate jñānaṃ vikalpavidhuraṃ purā | evamālocitehyarthe vikalpasyādanantaram || bahuṣvālociteṣveka padārthaviṣayī kṛtiḥ | ālocitasya manasā vikalpaḥ paripaṭhyate || nocedyugapadutpatti jñānānāṃ kena vāryate | ālocanantu vyāpāracakṣurādeśca kevalaḥ || kevale kalpite'rthesmin saṃkalpo manasā bhavet | sa ca pūrvānu bhūtyānu guṇyāddharmaviniścayaḥ || amīdharmāghaṭasyaiva nānyasyetyanusaṃsmṛtiḥ | (p. 684) manasā svīkṛtārthasya yena grāhakasaṃgatiḥ || ahaṃkārassamuddiṣṭassobhimānātmako mataḥ | sanocedgrāhakonātmā tasyānyaiścāviśeṣataḥ || ahaṃkṛdantarbhogārthassarvatrāpi pravartakaḥ | buddhiḥ pravartate paścād viṣayādhyavasāyinī || manassaṃkalpitasyaika niṣṭhatvenānurodhataḥ | niścīyādhyavasāyātmā buddhirevaiṣakevalaḥ || kākākṣivanmanaścāro bahirantaḥ pravartanāt | manasvīkṛta evārthe budhyahaṃkārayorgatiḥ || ālocanādi budhyantaiḥ karaṇairarthaniścayaḥ | mana ityataḥ pūrvaṃ rāgasahabhāveti | cicchaktītyataḥ pūrvaṃ vidyā vidyā kaluṣiteti cādhyāhāryam | (p. 685) cakṣurādityatrādiśabdena bahiḥkaraṇamātraṃ vivakṣitam | nanu vikalpaḥ buddhivṛttirhi | satyam | ata eva manovikalpasya vaiṣamyandarśayati | bahuṣvityādinā viṣayīkṛtamiti pāṭhe bhāvektaḥ | ālocitasya bhavektaḥ | ālocitasya manodhiṣṭhitendriyasya samutthanirvikalpajñānacicchaktyartha kriyāyāḥ manasā vikalpa ityanuṣaṃgaḥ | no cet nayadīdṛśamāna savikalpaḥ | jñānānāmuttarabhāvirūpādhiviṣaya budhyadhyavasāyalakṣaṇānām | nanu cakṣurādīnāṃ bhavatvayaṃ vikalpaḥ | kiṃ manasā tannetyāha | ālocanamityanena ālocana mātropa kṣīṇā nityarthaḥ kevale kalpita ityataḥ pūrvaṃ bahuṣvālociteṣu manasā svavikapeneti bhūyonuṣajyatām | sa ca saḥ kalpaśca | (p. 686) niścayaḥ kiṃ buddheriva netyāha | amītyādinā anusaṃsmṛtiḥ | sa sandehamekāgratayā viṣayīkaraṇaṃ grāhakasaṃgatiḥ | grāhakādhyavasāyaḥ | anyairnirvikalpabodhayuktaiḥ bhogārthaḥ bhogahetuḥ manassaṃkalpitasya ahamiti sa sandehaṃ manopahitasyānurodhataḥ avahitagrāhaka manassaṃkalpānusārataḥ | eka niṣṭhatvena nissandehamahamityahaṃkāravṛtti viṣayīkṛtatvena punarmanassaṃkalpitasya ayamiti sa sandeha manopahitasya | anurodhataḥ amīdharmā ghaṭasyaiva nānyasyetyavahitagrāhya manassaṃkalpānusārataḥ | eka niṣṭhatvena ayamiti buddhivṛtti viṣayīkṛtatvena buddhiḥ grāhyaṃ viṣayaṃ niściyaiṣa kevalodhyavasāyātmā eva tadidaṃ vidyā parīkṣāyāṃ (p. 687) vivicya suvistaritamiti tadavalokanenātrārthavivekaḥ kartavya iti ati vistarabhiruṇānapratipadagamikā vivṛttiḥ kṛtā | bahirantaḥkaraṇa prerakatvādubhayapracāraṃ mana ityāha kāketyādinā na svīkṛte manassaṃkalpiterthe grāhyagrāhakalakṣaṇe etaduktaṃ bhavati | manassaṃkalpa vikalpa svavṛttikamubhayapracāri sat dvidhādhikāri taccittamiti te bahiḥ pracāreṇa bahirindriyaṃ pracodayati bahistryādiviṣayamekaṃ saṃgṛhya saṃkalpayati | antaḥ pracāreṇāhaṃkārabuddhilakṣaṇamantaḥkaraṇaṃ puna sva sva viṣaye pracodayati | bahistryādi viṣayādhyavasāyadvārāntassamutthabauddhasukhādiviṣayaṃ vikalpya saṃkalpabudhyadhyavasāya samamiśritavidyā kaluṣita (p. 688) cicchaktiṃ budhyahaṃkāracodana dvārā vinivedayati | punaśśivāśiva rāgopabṛṃhitaṃ śuddhāśuddhaviṣayañca bhavati | taduktaṃ mataṃge | dvekoṭimanasassiddha iti | ālocanaśabdena karaṇavyutpattikaṃ cakṣurādi śabditaṃ arthaniścayaḥ proktakrameṇa bhavatītyarthaḥ | sukhaduḥkhānubhavādikaṃ nahyātmanaḥ | kintu svatontaḥkaraṇasyeti | bruvatāṃ māyāvādi pramukhakutārkikāṇāṃ bhūmikayā ṛṣayaḥ kuvikliptiṃ kurvanti - yadyat jñānaṃ bhavetsarvaṃ na tacchicchakti saṃbhavam | tat sarvaṃ bauddhameṣṭavyaṃ vināśitvena hetunā || cicchakteravikṛti tassamutthajñānasya vināśānupapatteḥ yadyat jñānaṃ bhavet | tatsarvannacicchaktisaṃbhavam | (p. 689) kintu jñānamidaṃ bauddhaṃ jñānatvesati vināśitvāt na yadbauddhannatat jñānatvesati vināśi yathā brāhmaṃ jñānamiti vināśitvena hetunā bauddhameveṣṭavyam | itthamanyathā siddhatvāt | na tu tadindriya phalamityādi sphuṭoktissayuktiketi pūrvapakṣaḥ | īśvaraḥ - tannabuddherjaḍatvena jñānotpādakatā kutaḥ | abhivyañjakasaṃbandhāt kādācitkatayācitaḥ || kṣaṇikatvantu nityā yā api sadyo'nubhūyate | yāvad dīpasthitastāvat padārthānāṃ prakāśakaḥ || yaduktaṃ bauddhamiti tanna | buddherjaḍatvena punastadīya sātvikaprakāśanasya jñānābhivyañjakatvena jñāyate | nena iti jñānamiti siddhakaraṇavyutpattikatvaṃ sūktamiti kutot (p. 690) jñānotpādakatā jñāyata iti jñānamiti | siddhabhāva vyutpattikadacidutpādakatā na bhavati hi | kintu cicchaktereva nanu nahi śāktañcedidamanityaṃ kathamidamitthaṃ nityamanubhūyate | satyam | abhivyañjakasaṃbandhāt abhivyañjaka vividhasamutpatti viluptikakṣaṇikatvopalakṣitānityatva prathitabauddhaprakāśa saṃbandhāt citaśśāktajñapteḥ | kadācit ka ghaṭaḥ kadācit paṭa iti tada vivikta vyagyatayā bhavā kadācit kataktayā kadācit ka tayā nityayā api sadyaḥ paurvikau tarikabauddhau prakāśaśyeṣa saṃśloṣasamanantaram | kṣaṇikatvaṃ kṣaṇikatvopalakṣitā nityatvaṃ sadivānubhūyate | tathā hi | yathā yāvat kālaṃ dīpa sthitaḥ tatkālaṃ padārthānāṃ ghaṭādīnāṃ tat grāhakānāñcakṣuṣāṃ (p. 691) vā prakāśakaḥ vyañjakaḥ | yathā tad dīpasya viluptiḥ tadā tadabhivyagyasya ghaṭāde svarūpasatvena svatassatassantamase sannihite anabhivyaktiḥ | abhāvoktimatī | tathā'trāpi yāvatkālaṃ buddhi vṛtti sthitā tāvatkālaṃ śāktajñānānāṃ vyañjikā | yadā tad buddhivṛtterviluptiḥ tadā tadabhirvyagyasya śāktasya svarūpasatvena svatassatassantamase malasaṃjñite sannihite anabhivyaktiḥ abhāvoktimatī tatastva viśiṣṭasyānupalaṃbhasyānyathā bhūtābhi vyañjakā bhāvasiddhasya vyañjakalābha samanantara vyabhicāritvāt | na hi tadanupalabdhimadarthābhāva sādhyetra hetukam | nanūktarītyā ghaṭoyaṃ ghaṭoyamityakṣaṇikāyāśśāktadhiyostu | kṣaṇikenābhūtiḥ (p. 692) ghaṭoyaṃ ghaṭoyamityasakṛt samutthā śāktadhiyaḥ kṣaṇikatvānubhūtiranupacaritimatīva lakṣyate | tadayuktamityāha - dhārāvāhikadhīścāpi kṣaṇikevānubhūyate | abhivyañjakahetūnāṃ santatyaiva pravṛttitaḥ || ata eva hi bhāvānāṃ kṣaṇikatvena saṃvidaḥ | kṣaṇikatvaṃ bruvāṇānāṃ āśāpīḍā nivāritā || abhivyañjakahetūnāṃ prakāśakabauddhaprakāśabhūta nimittānāṃ santatyaiva dhārāvāha vṛtyaiva pravṛttitaḥ | samutthiteḥ svayamanadhyavasāya lakṣaṇāpi savikliptikasantati samutthakṣaṇikopalakṣitā nityabuddhi vṛtyupādhyupahitena vikalpena dhārārūpeṇa vahatīti dhārāvāhikā (p. 693) sā ca dhīśca tatheti sā ca dhārāvāhikadhīścāpi kṣaṇikevānubhūyate | tataḥ kṣaṇikevāvabhāsate | itī dṛśa viveka vidhurāssaugatāḥ pratikṣiptā ityata āha | ata iti ataśśīghra vināśitvena kṣaṇīkā ivābhāsanādeva hi bhāvānāṃ vyañjakabhūta padārthānāṃ anityatvopalakṣayituḥ kṣaṇikatvāt | saṃvidaḥ gṛhī tṛrūpa saṃvedanasya kṣaṇikatvaṃ bruvāṇānāntaduktiśca mṛgendre | cidvyañjakasya karmādeḥ kṣaṇikatvānmuhurmuhuḥ | vyajyate jāyamāne va kṣaṇiketi matā parairiti || āśā pīḍā āśānimitta samutthacittavyākulatā nivāritā | saṃvidaḥ kṣaṇikatvokti nibandhanatvenokta vastunāṃ (p. 694) saṃvidaśca kimiti na kṣaṇikatvamiti ṛṣayaḥ saugata bhūmikayā śaṃkante | satvena kṣaṇikā bhāvā neṣyante kimitīśvara | arthakriyā kāritā hi sattā sākṣaṇikeṣu ca || he īśvara | yat sat tat kṣaṇikam | yathā jaladharapaṭala iti siddhavyāptikena satvena hetunā bhāvāssatvasaṃvidaḥ padārthāḥ kimiti kutaḥ kṣaṇikā neṣyante | satvaṃ vā kimiti na vicāraḥ kriyatām | sattācārtha kriyākāritā sā ca kṣaṇikeṣu saṃvidādiṣu yadartha kriyākāri tat kṣaṇikamiti paryavasitamiti bhāvaḥ | nanu kuto yanniyamaspaṣṭaḥ ityata ityāhuḥ - kramākramavibhāgābhyāṃ sthireṣu tadayogataḥ | (p. 695) vilaṃbakāraṇāyogāt tathā sthairyakṣaterapi || alaṃsvatassamarthasya sahakāri śatairapi | arthakriyā karatvena kṣaṇikatvaṃ vyavasthitam || sthireṣvakṣaṇikeṣu kramākramavibhāgābhyāṃ kramayaugapadyābhyān tada yogaḥ | artha kriyānupapatteḥ tathā hi sthirasya saṃvidādeḥ kenacidanāthe yāti śayatvena svatassamarthasya viṣayavedanādi naisargikaika svabhāvasya sahakāri śatairapyalamiti vilaṃbakāraṇā yogāt vilaṃbanimittā bhāvāt | saṃvidādipadārthastu kālāntaranirvartanīyāmarthakriyāntadānīṃ eva kinna kuryāt | yadi durlabhasahakāri sannidhitvāt tarhi kiñcit karatayā tairābhitātiśayatvāt svabhāvāntara (p. 696) pariṇatimatvena sthairyakṣateḥ na kramikārthakriyeti | na ca yugapadarthasya kriyā cākṣaṇikasya satyāntasyāma bhūtvā bhāvinyāṃ yugapadarthakriyāyāṃ jñānādeḥ pratyarthabhede sati sadyassamutthavividhasvabhāvāntarāt atha yadi nityā sati sahajasamutthā yugapadarthakriyā tarhi kadācidapi na viratimatī syāt yadisyad viratimatī tadā sā anitya svabhāvāstī vinaśvarīti tadvirati svabhāvāntarā yogāt | tathā sthairya kṣaterapyakṣaṇikasya na yugapadarthakriyā ca na syād ityanyathānupapattimatā arthakriyā karatvena kṣaṇikatvaṃ saṃvidādervyavasthitam | niścitam | ayaṃ bhāvaḥ | pūrvaṃ pūrvo'rtha kriyākartṛdhvastonyastu (p. 697) hyapūrvortha kriyā kartā samutpadyate iti kṣaṇikasya na hi tadanupapattiriti īśvarotyanta kudṛṣṭi klipti samuttha bhrāntimimācchettumupacakra me | kṣaṇikatve padārthānāṃ kāryakāraṇatākṣatiḥ | kāryaṃ kāraṇarūpeṇa bhavet kāraṇatāṃ vrajet || vartamānā ghaṭatvena mṛtpiṇḍaḥ kumbhatāṃ vrajet | ataḥ kṣaṇadvayasthāyi kāryotpātau tu kāraṇam || tāvat satvādi hetuḥ svaparaprakāśā kṣaṇikātmana svasaṃvedana pratyakṣa siddhatvāt | ghaṭādi kopyakṣaṇikaḥ samupalabdha iti kālātyayāpadiṣṭa syāt | viruddhaścāyamakṣaṇikena vyāptatvādasiddhaścāyaṃ vyāptirgṛhītṛ pramāṇā bhāvāt | nanu asyā asidhyādi nirasana (p. 698) vidhātā vivādādhyāsitaṃ viśvaṃ kṣaṇikaṃ akṣaṇikatverthakriyānupapatteriti heturasti | tadayuktam | bhavadbhiḥ kvacit kiñcidabhyakṣaṇikamanabhyupagatamiti soyañcāśrayā siddhaḥ santu cākṣaṇikāḥ padārthāḥ padārthānāṃ kṣaṇikatve svotpattilakṣaṇadhvaṃsitve kāraṇalakṣaṇa svataduttarakṣaṇika svakāryayoḥ kāryakāraṇatā kṣatiḥ | tathā hi siddha satkārya dṛśā kāryaṃ ghaṭābhidhānaḥ atītakṣaṇikaṃ sat anabhivyaktimadapi satkāraṇarūpeṇa atīta kṣaṇikamṛtpiṇḍā kṛtyā bhavatkāraṇatā mṛtvaṃ vrajet | mṛtpiṇḍaḥ kāraṇakliptimān .................. na kṣaṇikassan punarapi vyaktimānapi sanvartamāna ghaṭatvena vartamānakṣaṇika (p. 699) kāryarūpeṇa bhavan kumbhatāṃ kāryatāṃ vrajet | ataḥ kāraṇakāle kāryasya kāryakālesti kāraṇasyāstitvāt kāraṇaṃ kāryotpattau tu na kṣaṇikam | kintu kṣaṇadvaya sthāyī | nanu kāryakṣaṇe tadātmanā kāraṇāstitva kliptiḥ kimarthā samaikakṣaṇamātra sthityā janyajanakaṃ bhavatu | tadayuktamityāha - tayorarthāntaratvena tadutpattau tu kāraṇam | anyathā samakālopi bhāvaḥ kasmānnakāraṇam || dvayorarthāntaratvena kālabhedaḥ kathaṃ tayoḥ | tayoḥ kāryakāraṇayoḥ tadutpattau janya śaktyātmakāraṇasya kāryakṣaṇa samabhivyaktā asatkāryavādināmapyavarjanīyaṃ samanaya siddhaṃ sāntaratvaṃ (p. 700) vācyam | nahi tatrānanyatarā bhāvāntaratvena bhavatviti | kāryabhāvāntaratvena kāraṇaṃ kāryasaktānavacchinnasya kāraṇatvā yogāt | nahi kāraṇā bhāvāntaratvena ca kāraṇamidamasmādutpannamiti budhyagocaratvāt | asatonupādānatvācca | kitvarthena atītakṣaṇasadanabhivyakta kāryātmakaṃ kāraṇaṃ vartamānakṣaṇasadabhivyakta kāraṇātmakaṃ kāryamiti svasadbhāvena | antaraṃ paurvā paryādyatulya sva svalakṣaṇa vivekaḥ tatvenārthāntaratvena kāraṇam | anyathā yadi nairantaryeṇa tarhi vyaktyātmakaṃ kāraṇakālīnaṃ kāryamastīti samakālo vibhāvaḥ ghaṭādikaḥ svaṃ pratikasmānnakāraṇam | nairantarye ananyathātva (p. 701) anyathā tva sthititvānnakāryasiddhiriti kāryatvena vivakṣitasyaikya nityatva siddhiriti bhāvaḥ | phalitamāha | dvayoḥ kāraṇa kāryayoḥ uktarītyā arthāntaratve kṣaṇadvaya sthāyitva siddhe sati tayoḥ kālabhedaḥ atītaṃ kāraṇakṣaṇaṃ vartamānaṃ kāryakṣaṇamiti lakṣaṇaḥ kathannasulabha ityarthaḥ | yaduktaṃ kṣaṇikasthārthakriyānupapattiriti | tatra samādhiṃ kartumārabhate - kāraṇasya kutastyovā viśeṣassahakāritaḥ | kuto vā ghaṭaniṣpattistantubhyo na bhavedvijāḥ || kāryakāraṇa bhāve'ta sthireṣveva vyavasthitaḥ | kāraṇasya mṛtsaṃvidādeḥ sahakāritaḥ | daṇḍendriyāderviśeṣaḥ | pūrvasvabhāvopamardane na kaścit samutthātiśayaḥ (p. 702) kutastyaḥ kinnimittaṃ bhavaḥ | saviśeṣatva śaktyupamardanena samutthā svārthakriyā nirvartanakṣamaśaktirityarthakriyārthamiti cettarhi sahakāribhissadyassamutthāpitassaviśeṣa iti mṛdāṃ kiṃ viśiṣṭatvamiti kutastantubhyo ghaṭaniṣpattirna bhavet | atassahakāriṇāṃ sahakṛtimātranna svabhāvāntarādhānena parasparopakṛtiriti tairajāhitānti śayatvāt sthireṣveva kāryakāraṇabhāvo vyavasthitaḥ | na kṣaṇikatve vivakṣiteṣu tarhi arthakriyā kṛti vilaṃbaḥ kathamityata āha - arthakriyā karatvañca sthāyināṃ kramaśasthitam | samarthasya sadākārya karatvaniyamo na ca (p. 703) arthakriyā karatvañca sthāyināmakṣaṇikānāṃ kramaśasthitam | samarthasya sahakāribhiranādheyatiśayasya na sadākāryakaratva niyamaḥ sahakāri sannidhau kramayaugapadyābhyāṃ tadanāhita kāryakaraṇanaisargikaika viśiṣṭa svabhāvassa-ityupagamāt | tadeva nidarśayati - agnirdāhasamarthopi sphoṭeṃ'gulimapekṣate | kramākramavikalpābhyāṃ dūrāśākṣaṇikatvadhīḥ || agnirdāhasamarthopi dāhaprakāśanaisargikaikasvabhāvopi sphoṭe svanivartanīyārthakriyālakṣaṇadāhe dāhyamaṃgulintādṛśaprakāśe ca prakāśyaṃ ghaṭādikaṃ cāpekṣate | na yugapaccārthakriyā virodhaḥ dāhaprakāśairūpaikaśaktikasya dīpasya vartidāhatai lakṣaṇa (p. 704) sarvaikagrahapadārthajñāpanādyarthakriyā yugapannirvartana darśanāt krameṇa ca dṛśyate vartitailāṃśa dāhakṣapaṇagrahāntarapadārtha jñāpanādyarthakriyā tathā saṃvidassahakāri sannidhau tadanāhita tadviśiṣṭa naisargikaika jñānakriyārūpa svabhāva siddheḥ krimikaikayugapadaneka jñeya kāryaviṣaya jñānakriyātma svārthakriyā nirvartanamupapadyate | tathā hi sahi devadattastaṃbhakumbhādīn krameṇa ca yugapacca kriyānanya jñānārthakriyassaṃpaśyati | jñānānanyakriyārthakriyaḥ punaḥ kramikasnāna pūja-lavana-pacana-pātropayojana-bhojana-kṣālanādikān yāgapadyabhāravahana gamanatṛṇasparśana bhujavikṣepaṇa bhakṣaṇa (p. 705) kathā kathanādikāṃśca karoti | tataḥ kramākrama vikalpābhyāṃ yā kṣaṇikatvadhīssā durāśā duḥkhenāpyabhilaṣitumayogyāḥ punaḥ kṣaṇikatve kṣatirasyāpītyāha - kiñca prāganubhūtā yā dhīsseyamupajāyate | kṣaṇikatve kutastasyāḥ pratyabhijñā hi jāyate || bālye idānīmīdṛk pitṛkohamiti yādhīḥ prāganubhūtā purā viṣaya sanniviṣṭayā svasaṃvidi pratibhāsībhūtā sā hi sārdhakye tadā tādṛk pitṛkohaṃ idānīmīdṛṅnavaktohamiti iyaṃ pratyabhijñā bhuṃtvopajāyate | tasyāḥ prāganubhūtā yādhiyaḥ kṣaṇikatve nirhetuketi | punardevadattānubhūtanna putrasmaratīti ca kutaḥ pratyabhijñā hi jāyate | nanu sthirātma vādibhiranubhava (p. 706) smaraṇayorbhedopyabhyupagataḥ | satyam | tadabhyupagati itirabhivyañjakabuddhiprakāśāpekṣayeti vastutastvanubhavitṛsamatra tadrūpatacchicchaktibuddhipratyupabraṃhita sahajata vṛttilakṣaṇānubhūti smṛtayo nabhidyante | avyatiriktā jñeyā iti kṣaṇikatvamabhyupagamyāpi brūma ityāha - kṣaṇikatvaṃ padārthānāṃ athavāstu jaḍātmanām | kāraṇatrayamātraṃ yat sarvakāryeṣukalpate || bindvādayopi ye bhāvāssamānapariṇāminaḥ | athavā yad vā jaḍātmanāṃ padārthānāṃ kṣaṇikatamastu tadapi nahi tvadabhimataṃ kāryakāraṇatā kṣatikaraṃ kṣaṇikatvam | kintu yat kṣaṇikatvaṃ sarvakāryeṣu kāryakāraṇatā (p. 707) kṣatītyuktadoṣavihitaye śrīmataṃgādau - nimittakāraṇantvīśohyupādānantu śaktayaḥ | samavāyi tathā māyā kāryametat jagat sadeti || uktaprakāreṇeśādi lakṣaṇaṃ nimittam | upādīyatenenesminnityupādānaśabda śabdita māyādi lakṣaṇaṃ samavāyi upādīyate nenetyatyupādānaśabda śabdita śaktyādilakṣaṇaṃ śuddhādhvanyadhikārakamaleśvara sevātmakaṃ karmādilakṣaṇaṃ aśuddhādhvanyāṇavamalāśva meyādi karmādi lakṣaṇañca sahakārīti tadīdṛktvā va cchinnaṃ kāraṇatrayamātraṃ kalpate sādhayati | taddhikṣaṇikatvamastītyuktaṃ svanurūpamanityatvamiti paryavasitamiti yāvat ata eva hi vidyudādau vidyamānaṃ kṣaṇikatvamapi (p. 708) kāraṇaṃ kalpate | vidyudapi hi puna svakāryaṃ rūpopalabdhi vyakti pramṛtiṃ karoti | nanu naiyyāyikaiḥ kliptaṃ pṛthagasamavāyi kāraṇaṃ bhavadbhistathā tat klipti kalitaṃ kinnakriyate | satyam | samavāyikāraṇamapyasmākannadravyam | kintu tacchaktiriti vakṣyamāṇatvāt | asamavāyikaraṇasya samavāyikāraṇaṃ pratīko viśeṣaḥ | tasya kānyathānupapatti siddhirveti kimarthā kliptiḥ | nanu jaḍeti sādhāraṇokti samutthā tatra nāsti kinnityaṃ vastvastīti pariharati | nityā ye bhāvāḥ padārthāḥ bindvādayo hi bindumalamāyākhyā api samānapariṇāminaḥ samānena sādhāraṇena sarvātmanā vinaikadeśena pariṇāminaḥ kāraṇasvabhāvāccalantaḥ kāryātmakā sthitāḥ | malastu svaśaktidvārā vārakatva (p. 709) svarūpa satvānyathā tva lakṣaṇa nivṛtyātmanā pariṇamate | evañjaḍavastūnāṃ svasvānurūpaṃ prakārāntara prakliptimat kṣaṇikatvamastīti tadupādhikalitaṃ kṣaṇikatvaṃ jñānasya na svata ityuktvopasaṃharati - jñānameva sthirannityaṃ jaḍavargasya dīpakam | tasya kṣaṇikatā jñeyā vastūnāṃ kṣaṇikatvataḥ || spaṣṭaḥ nairātmyaṃ bruvat susanagateṣu ṛṣayaḥ | punaśūnya vādikayākṣipanti - satsu bāhyeṣu bhāveṣu dhiyasthairyaṃ bhavedapi | asatsūpādhyabhedena dhiyaḥ kṣaṇikatā svataḥ || bāhyeṣu bhāveṣa satsu dhiyopi jñānasyāpi proktarītyā sthairyaṃ bhavet | jñānasya upādyabhedena svopādhibhūta (p. 710) padārthābhidayā padārtheṣvasatsudhiyaḥ | kṣaṇikatā nahyupādhikīḥ kintu svataḥ naisargikatayā siddhā | kathaṃ bhidetyata āhuḥ - buddhireva hi bāhyārtha rūpeṇa pratibhāsate | bhedopalaṃbhā bhāvācca sahaiva pratibhāsanāt || viṣayatvañca na jñānādyujyate'rthāntarasya tu | arthāntaratve tat jñānaṃ kathantasya bhavediha || buddhireva hi saṃvideva kila bāhyārtharūpeṇā pratibhāsate | nanu nahi saṃvit nīlādyartharūpeṇa pratibhāsate | kintu tadvilakṣaṇa nīlādi jñānarūpeṇa pratibhāsate | taduktaṃ sahaiva pratibhāsanāt | bhedopalaṃbhābhāvācca | jñānāt saṃvidi samutthanīlādi vedanāt | artho na vastunā (p. 711) antaraṃ viviktatayā yasya tat tatheti tasyārthāntarasya nīlāderna viṣayatvam | nīlajñānameva nīlamiti yāvat | taduktaṃ sahopalaṃbhanīyamāda bhedonīla taddhiyoḥ bhedaśca bhrāntivijñānairdṛśyate dā vivādvaya iti | (nīlādi) nīlādi jñānānāṃ madhye tasya nīlādi viṣayasyārthāntaratve saṃviditara sanniviṣṭatve tat jñānannīlādyarthāntaraṃ nīlādi jñānantadapi saṃviditarat syāditi | iha saṃvidi kathantadrūpeṇa bhavet | nahīti samudāharati | yadanyasya svarūpantu kathamanyasya saṃbhavet | nahi kumbhagataṃ rūpaṃ bhavedrūpaṃ paṭasya ca || spaṣṭaḥ | upasaṃharati - tatassaṃvidi yadrūpaṃ saṃvido rūpameva tat | (p. 712) na saṃvidrūpayorbhedo viṣayajñānayorvada || tataḥ uktarīteḥ saṃvidi yadrūpaṃ viṣayaviṣayi dvayādvayaṃ bhutvā samutthaṃ pratibhāsate | tat saṃvidorūpaṃ nānyat | taduktam | anyaścet saṃvidenīlaṃ na tat bhāseta saṃvidīti | evamākārabhedānupalaṃbhād viṣayajñānayos saṃvidrūpayorna bhedaḥ badasosticet brūhi iti pūrvapakṣaḥ | īśvaraḥ - tadasat saṃvidarthena bhidyate na tayāpi saḥ | tad bhedako na cedarthassaṃvidbhedaḥ kathaṃ bhavet || yaduktanna bheda iti tadasat | saṃvidvividhakusumopādhyanuvartanena sūtramiva arthena vividhanīlādyupādhyanuvartanena bhidyate | bhidāvatīvopacaryate | sorthaḥ saṃvidvividhakusumopādyanuvartanena sūtramiva (p. 713) arthena vividha nīlādyupādhyanuvartanenabhidyate | bhīdāvatīvopacaryate | sorthaḥ saṃvidvividha nīlādyākārasthitimatīti tadavyatirikta vividhabhidāvāniti matibhrānteḥ pratyakṣonmūlanāt anuvartanīya tvācca tayā saṃvidā na bhidyate | tadityādispaṣṭaḥ | nanumāstvanuvartanena kintu svadobhidā bhavatu tadayuktamityāha - bhavennahi svato bheda ekasyāghaṭasaṃvidaḥ | bhedānantya prasaṃgena bhedako'rthodhiyo mataḥ || svato bhedo nahi bhavet kutoyan niyama spaṣṭaḥ | ekasyā ghaṭasaṃvidaḥ | ayaṃ ghaṭa iti eka kṣaṇikaikaghaṭarūpa sthitimatyāḥ tat kṣaṇe kvasthīyamāna ityavicintya (p. 714) taditara ghaṭapaṭaśakaṭalakṣaṇe nāpi tasyā sthitiravihatimatīti bhedānantyaprasaṃgena tatorthodhiyo bhedako mataḥ jñānantu vyavasthāpakaṃ sat pratitannahi svasya svayaṃ vyavasthāpakaṃ svātmani kriyāvirodhāt vyavasthāpyassan vyatirikta pratitorthassiddhaḥ tenopādhibhūtenedaṃ bhidyante | nidarśanenedameva spaṣṭayati | kiñcaikasya padārthasya nānārūpaparigrahaḥ | upādhimantarānyāsāt saṃvidasphaṭikasya ca || spaṣṭaḥ | upasaṃharati - tato'rthakṣaṇikatvena kṣaṇikatvannasaṃvidaḥ | prasaṅgānu prasaṅgena bauddhavādopi varṇitaḥ || (p. 715) spaṣṭaḥ | prakṛtāntanmātra parīkṣāmanusṛtya tāni kāryadvārā sādhayati - tanmātrāṇyapi varṇyante kramāt prāptāni saṃprati | bāhyendriyaparicchedya guṇatvādbhūtasaṃharatiḥ || pratyakṣatve'smadādīnāṃ sthitā kāraṇapūrvikā | yat tatra kāraṇaṃ viprāssā tu tanmātrasaṃharatiḥ || bhūtasaṃharatiḥ kāraṇapūrvikā sthitā pratijñā asmadādīnāṃ pratyakṣatve bāhye tyanuṣajya hetu jñeyaḥ | itopi tanmātrasiddhirityāha - viśeṣavatvā cchabdādeste ca sāmānyapūrvikāḥ | yat tatrāpi ca sāmānyaṃ tanmātramiti bhāvayet || ākāśādi bhūtaguṇabhūtasya śabdādeḥ viśeṣavatvāt | (p. 716) vyaktimatvāt te ca śabdādayaḥ sāmānyapūrvikāḥ | anabhivyaktaguṇakāraṇakāḥ | tatrāpi tadviśeṣasiddhau yat sāmānyaṃ anabhivyaktantattāvanmātraṃ śabdādimātramiti athavā tāvanmātraṃ bhūtaprakṛti rūpamātramiti | samyavyutpattikantanmātramiti bhāvayet | tāvan mātrakramaṃ samuddharati - ekadvitricatuṣpañca guṇāstanmātrasaṃharatiḥ | ata eva hi bhūtānāṃ abhiprāyo guṇaiḥ kramāt || sthailya saukṣmyakṛto bhedo bhūtatanmātrayoriha | anabhivyakta śabdaguṇatanmātraṃ śabdatanmātram | anabhivyakta śabdasparśaguṇamātraṃ sparśatanmātram | anabhivyakta śabdasparśadharmarūpamātraṃ rūpatanmātram | anabhivyakta śabdasparśarūpaguṇamātraṃ rasatanmātraṃ anabhivyakta (p. 717) śabdasparśarūparasagandhaguṇamātraṃ gandhatanmātram | ata eva hi kāraṇa guṇānu vidhāyinaḥ | kāryaguṇā iti nyāyā siddhibhūtānāmākāśamārabhya kramāt guṇairabhivyaktaśabdādibhirabhiprāyo guṇanā abhiyogo guṇairiti pāṭhāntaraṃ samaguṇatve pītvadhyāśṛtya sthaulyetyanuṣajyamānerthassukaraḥ | taduktaṃ mataṃge | tanmātrāṇi ahakaṭavaṃ māhabhūtāni lepapaditi | sūkṣmatvañca kāryadvārānumitamiti bhāvaḥ | socitabhūtāderiva asmadādyapratyakṣatvāt tadetat tanmātrabhūtasaṃhateḥ kārya śabdaśabditāyā svārthakriyā cakṣurādi karaṇadharaṇamiti prathitam | guṇaguṇinorādhārādheyatvāklipti kartṛbhūta māyādi bhūmikayā ṛṣayaścodayanti - (p. 718) śabdādimātrantanmātramityuktañca nirāśrayam | śabdādīnāṃ guṇatvena kuto'sya guṇihetutā || spaṣṭaḥ | īśvaraḥ | guṇāśrayatvaṃ na guṇitvaṃ kintvasmākaṃ saugatānāmiva saṃgataguṇātmatvameva | tanmātepi tadastihīti pariharati - na guṇīkaścidarthosti jaḍo guṇasamāśrayaḥ | guṇā evānubhūyante guṇisaṃjñāśca saṃgatāḥ || saṃgatāssante guṇisaṃjñāścasyuriśeṣaḥ | guṇetaravastu kvāpi kimapi nahīti spaṣṭayati - viśvaṃ guṇātmakaṃ śāntaghoramūḍhātmakaṃ yataḥ | tathā pravṛttiniyama prakāśārthatva hetunā || moha duḥkhasukhātmatvādapi nārthāntarantataḥ | (p. 719) yataḥ viśvaṃ śāntaṃ satvamayam | ghoraṃ rajomayaṃ mūḍhātmakaṃ tamomayam | tataḥ tathā pravṛttiniyama prakāśārthatvahetunā uktaprakāreṇa rājasaprayatna tāmasanirodha sātvikajñānanimittatva hetunāpi tathā sātvikādyātmatva lakṣaṇamohaduḥkhasukhātmatvādapi guṇātmakaṃ nārthāntaram | ṣaḍaṃguliyaṃ svādu rasā sugandhāsu karkaśabdā sparśasumarmaraśabdā svāpi rūpiṇītthe kohi guṇetaro guṇigṛhyate sa tu vyatirikte sati hi kathaṃ na syāditi ṛṣaya yastvoktiṃ punassusamuddharanti | darśa sparśanābhyāntu nanveko viṣayī kṛtaḥ | padārthastat kathan nasyād guṇīkaścit tato'paraḥ || upalakṣaṇañcaitat śrotrādīnāṃ spaṣṭaḥ | īśvaraḥ | (p. 720) pariharati - tadasaccakṣurādīnāṃ rūpādigrahaṇaṃ sthitam | tat kathantaistatonyasya vastuno yujyate grahaḥ || pūrvārdhārtha spaṣṭaḥ tat tasmāt taiścakṣurādibhiḥ tataḥ cakṣurgrāhya varṇarūpacakṣutvagindriyagrāhya saṃsthānarūpa dvirūpādi guṇataḥ | anyasya vyatiriktasya vastuno guṇinaḥ grahaḥ grahaṇaṃ kathaṃ yujyate | nanu kathantarhi svādurasvati ṣaṭgulīti satyam | vanaṃ sukhatīramitivat viśiṣṭaika deśe pratipādanamiti na kiñcidasamañjasam | nanu bhūyagrahostihi netyāha - indriyaṃ grāhakaṃ vastu guṇayoriha cenmatiḥ | tannarūpaikaniṣṭhatvāccakṣustaijasamindriyam || (p. 721) ityādi vadataścakṣuradhyātmaṃ hi prasajyate | āśrayāśrayitvena indriyaṃ vastu guṇayorgrāhakamiti matiścet | tanna | taduktam | cakṣurindriyantejasaṃ rūpaikaniṣṭatvāt | rūpaguṇamātra grāhakāt ityādi vadataḥ iti pramukha vyāptimaddhetu vyavahārataḥ | bhavataḥ naiyyāyika sa bhūmikasya vyā.........vṛtyā cakṣusveṣṭa svīkṛti | vihati vidhātṛ sadadhi bhūtā paranāmaviṣayarūpaguṇānvayitvaṃ vinā adhyātmaṃ hi viṣayi hi ahamityātma viṣayībhūtāhaṃkāraguṇānvayi hi prasajyate | abhyupagamyāpi punarāgatiḥ kriyatetyāha - yad vā bhavatu tadravyaṃ prakāśādi kriyākaram | yadisyānnaguṇebhyonyannocettadvastu kīdṛśam || (p. 722) vaicitryātpariṇāmasya guṇā eva guṇoguṇī | yad vā guṇavyatiriktaṃ bhavatu tat guṇetaradravyaṃ prakāśapravṛtti niyamārthakriyā kartṛ vā na vā | tatra yadi prakāśādi kriyākaṃ syāt na guṇebhyonyat nocet nayati prakāśādi trikriyā kartṛ tadvastu kīdṛśam | niṣpramāṇaṃ śaśaviṣāṇatulyam | tucchamityarthaḥ | atassatvādiko guṇa eva svakīyasya parimāṇasya vaicitryāt guṇaḥ | bhāva pratyayādi rūpaḥ guṇī tat tadarthakriyocita svapariṇāmaguṇarūpeṇa saṃgatya budhyādi rūpaśca ṛṣayaḥ | punaḥ guṇa eva guṇoguṇītyuktamastu | tanmātrāṇāntu ekadvitrītyādinā sva svāmitve ..... guṇavatītyuktam | kathaṃ guṇāvyatiriktatve sva svāmitvamityākṣipanti | (p. 723) śabdādi guṇavantīha tanmātrāṇyuditāni hi | kinte śabdādayo bhinnā svāśrayebhyo na vā vada || spaṣṭaḥ | īśvarastu viśiṣṭaikadeśamātra vivakṣopacaritaṃ svasvāmitvamityāha - tat tadguṇā vibhāgastu kramāt tanmātrapañcakam | śabdāderavibhāgo yo gandhatanmātramīritam || rasāntarasyāvibhāgo'nyadrūpāntasyānyadiṣyate | sparśāntasyā parantīvraṃ śabdādeśśabdamātrakam || avibhāgonabhivyaktissatī anyatiriktiḥ | gandhatanmātrādi śabdaśabditā | sparśagandhatanmātrādi kramikāśabdamārabhya gandhāntā rasāntā rūpāntā sparśāntā (p. 724) tīvrādi śabdā samīritā | padakrameṇānusandheyā | nanu śabdopariguṇā na santi | tataḥ kathamekasya saṃgatiḥ | satyam | ata eva sūtrakṛtā tīrvaśabdāderityuktam | atassaguṇiguṇarūpī | na hi tadvyatirikta ityāha - anena hi prakāreṇa guṇasaṃgassamīritaḥ | āśrayāśrayi bhāvo'tastanmātraguṇayorna ca || spaṣṭaḥ ṛṣayastārkikayā bhūmikayā tanmātrasādhanakāryahetorananyathā siddhiṃ samutkṣipanti - pṛthvyādikāraṇatvena proktā tanmātrasaṃhatiḥ | parimāṇavivakṣātaḥ paramāṇuḥ kathanna vā || parimāṇa vivakṣātaḥ samadṛṣṭitvāt paramāṇurevo bhayavādi siddho jagatkāraṇaṃ bhavatu kiṃ siddhayā tanmātra (p. 725) saṃgatye ityarthaḥ | īśvaraḥ pariharati | kāraṇaṃ jagato nāṇurvibhuktvāt ghaṭādivat | satimṛtveyaviyānyaḥ pārthivassaghaṭo yathā || ya viyān paramāṇuśca tasmādbhautika iṣyatām | aṇurjagato na kāraṃ (kāraṇaṃ) avibhuktvāt mūrtatvāt ghaṭādivat | kiñca bhūtakāraṇatve noktaḥ | pratyuta bhūtakārya bhavatītyāha | pṛthivī kāraṇatvena bhavadabhimataḥ paramāṇuṃ pārthivaḥ pratijñāsati mṛtveyavīyasatvāt hetuḥ yassati mṛtveya vīryān kaniṣṭhaparimitimān sa pārthivaḥ yathā ghaṭaḥ dṛṣṭāntaḥ paramāṇuśca yavīyān upanayaḥ | asmāt pārthiva iti bhautika iṣyatām | nigamanaṃ nanu kālātyayāpadiṣṭoyaṃ hetuḥ ye heto prayogakālaḥ (p. 726) tamatītyā...ḍiṣṭo yataḥ | asmadāgamasiddhān paramāṇūn pakṣadharmitvena kurvataḥ | kasyāpyasamadāgamaparamāṇu sidhya vilaṃbasiddhi mattannityatvādyubhyupagamovaśyaṃ bhāvītihyasmadāgamena bhāvitaṃ bhavatassādhyamapārthivatvā nityatvādi karma tadayuktam | paramāṇūnāmasmadāgame adhva pramāṇa śrutibhissusiddhatvāt | yuṣmadāgamābhyupagamā siddheḥ taduktaṃ śrīmatsvatantre | aṣṭānāṃ paramāṇūnāṃ samavāyo yadā bhavet | trisareṇustadākhyātastat padmaraja ucyate || iti paramāṇuṣu | dharmiṣu āvayorāgamasiddhe ṣvanityatvañca nityatvañca sādhayatorasmadāgama yuṣmadāgamayornaheturasmadīyo yuṣmadīyo vā kālātyayāpadiṣṭaśśakyaḥ (p. 727) pratipādayituṃ tatra punatarāgamasiddhe tu dharmiṇi sa doṣa sthita eva | na ca paramāṇūnāmāgama siddhatva me......ṃānena bhavadbhissādhitatvāt jalaparamāṇvādaucāpyatvādau sādhye | aparatvādikye sati iti hetvanuprayogaḥ sa kāraṇatvaṃ sādhayantaṃ kāryatva hetuṃ sādhyaṃ kṛtvā tat siddhau hetvantaraṃ prayunakti - ye mūrtā ye ca viśliṣṭā mūrtāt kuṃbhādi vastunaḥ | te kāryāṇyeva dṛśyante grīvādyavayavā yathā || paramāṇavaḥ kāryāṇi mūrtatvāt mūrtādviśliṣṭatvācca ye mūrtā ye ca mūrtādviśliṣṭā dhvaste | tasmin śithilībhūtāste kāryāṇyeva dṛśyate | yathā mūrtāt kuṃbhādi vastunaḥ svaste tasmin grīvādyavayavāḥ tathāvaite (p. 728) paramāṇavopi dagdhegninā satīndhane mūrte pārthiva paramāṇvādibhisunīrandhrīkṛteḥ | tatastrisareṇurūpeṇa punasvarūpeṇa ca viśiṣṭāssamutpatanti | tasmāt te tathetyantimaṃ adhyāhṛtyanigamanaṃ jñeyam | nanu mūrtatvepi viśliṣṭatvepi niravayavatvānnakāryāṇītyāśaṃkya kāryatva sādhana sidhyartha sā vayavān sādhayati | kiñcāṇavassā vayavāḥ pareṣāṃ sthiti darśanāt | nahi dharmasthitirdṛṣṭā'dṛṣṭe dharmiṇi kutracit || tannāvayavamātrāṇorna hi yuktā kadācana | kiñca itopi tāvat kāryatvaṃ sidhyati | paramāṇavassā vayavāḥ pareṣāṃ svetarapadārthānāṃ madhye sthiti darśanāt ......... ya yatva dṛṣṭe niravayavāṇāṃ teṣāmāyeyatvasya (p. 729) pūrvamevāśrayāśrayibhāvo tastanmātraguṇayornaceti niṣiddhatva..... ciddṛṣṭe asiddhe dharmiṇī dharmasthitiḥ paraṃ pratyavayavanmātrā sva niravayasthitiḥ | na hi dṛṣṭāḥ tat ta samāṃ na sthiravayavanmātrā taditi punaratra .......' dhṛtyānuṣajyamiti tasmāt kadācanāṇorniravayavayogitā satīdvyaṇukādi kāraṇatvena avayavamātrā sthitirnītijñoktā nayuktā hi apitvityata āha - sthiryā paramāṇūnāṃ sūkṣmāvayavayogitā | sādhayet tādṛśānāntu kāryatvaṃ ghaṭavat sthitam || paramāṇūnāṃ yā sthitiḥ sūkṣmatvāvayavayogitā | sā tu tādṛśānāṃ svatassiddha sāvayavānāṃ ghaṭavat sthitaṃ (p. 730) kāryatvaṃ sādhayet | ṛṣayaḥ anumānena kālātyayā padiṣṭatāṃ asañjayanti - vanudharmiparicchedamānena paramāṇavaḥ | vigatā vayavā eva tat kathaṃ kathyate'nyathā || paramāṇavaḥ dharmi paricchedamānena tvadabhimatā vayavavitva sādhya dharmirūpaparamāṇu sādhanānumānena dvyaṇukanniravayava dravyārabdhamahaṃ madhyamaparimāṇavidhuratve sati kāryatvād ityasmat prayuktimatā vigatāvayavā vigatatvadabhimata sā vayavatvādi sādhya dharmiṇa eva kathaṃ bhavatānyathā kathyate | īśvaraḥ | tanna pūrvādi digbhāgaissaṃyogāddeśa bhedataḥ | sāṃśatvaṃ paramāṇūnāṃ prasaktaṃ kena vāryate || (p. 731) tanna | bhavadbhiryaduktaṃ tamayaktanaihyasmat prayukta prayujyamānānā manumānānāmupajīvakatvantataḥ kālātyayāpadiṣṭatā ca yuṣmaddharmi paricchedamānaprayogakālāt | rāge vā gamānenāsmi(sma)dīyena sāṃsatvādi sādhyadhamiṇaḥ paramāṇussiddhirastītyuktatvāt | tatastadaiva siddhāt pūrvādi dikbhāgai svapredeśaupādhika dikpradeśaissaṃyogāt paramāṇūnāndeśa bhedataḥ svābhāvika svapradeśabhidātaḥ | prasaktaṃ sāṃśatvaṃ kenavāryate | parāśayamāṇū(nu)dya duṣayati - ekasminneva deśe cet saṃyogostu tadā tadā | nahi svato diśāṃ bhedo bhedakopādhimantarā || niraṃśayatvasidhyarthaṃ dikpradeśai sayogatabhitadā paramāṇūnāmekasminneva (p. 732) deśecet | tadādiśāṃ svata samuttha pradeśatvāt bheda svatasyāt yuṣmākamapi bhedakopādhimantarā nahi diśāḥ bhedaḥ nānāprakārabhuvanapradeśopādhi samutthabheda iva diśāṃ paramāṇupradeśopādhi samutthabhedassiddhaḥ niraṃśatvamabhyupagamyāpi brūma ityāha || kiñca kāryasamutpatti niraṃśatvena yujyate | saṃyuktadeśādadhiko deśasteṣāṃ na yadbhavet || kiñcāstu niraṃśatvaṃ kimarthamidaṃ kliptaṃ yadi paramakāraṇatva sidhyarthantadeva tatvaddṛśi nirarthakam | niraṃśatve kāryasamutpattistundilasurata nyāyena na yujyate | kutaḥ yadyasmāt tāvadvyaṇukakāryaṃ prati (p. 733) dvau dvau bhūtvā saṃyogiṣu paramāṇuṣu teṣāṃ samāna māna jala lavaṇavat saṃyukta deśādadhiko deśo svakīya pradeśo na bhavet yadi bhavet sāṃśatvamanuktvā sidhyati na yadi paramāṇossāṃśatvaṃ paramāṇudvyaṇuka lakṣaṇa kāraṇa kāryayorṇa(rna)kaścidviśeṣa iti pṛthivyādermūrtitvāt mūrtātā lakṣaṇa tadvilakṣaṇā tanmātrā na kāraṇantadanurūpatvāt aṇureveti śaṃkante ṛṣayaḥ - nanvamūrtā hi tanmātrā kuto'syāmūrtahetutā | tato mūrtiḥ pṛthivyādi svānurūpaṃ svakāraṇam || anumāpayatītyatra mūrtāste hetavo'ṇavaḥ | spaṣṭaḥ | īśvaraḥ - tadasanmūrtimatkāryaṃ yathā kumbha paṭādikam | (p. 734) ete ca mūrtimatvena kāryapakṣe pratiṣṭhitāḥ || amūrtāśced vivādo'yannāmanyeva kṛto bhavet | yaduktam | mūrtasya svānurūpatvānmūrtāṇuḥ kāraṇamiti | tadasat anavasthite tathā hi yat mūrtimat tat kāryaṃ yathetyanuṣaṃgaḥ ete ca paramāṇavaśceti vivekaḥ | itthaṃ kāryatvasiddheḥ klitpa tattatkāraṇepi tathā tathāvikliptau siddhānavasthitiḥ | etaddoṣaparihṛtaye paramāṇavo mūrtāścet | tarhyekatra yuṣmādibhiḥ paramāṇurityasmābhiḥ tanmātreti nāmanyeva vivādeyaṃ kṛto bhavet | nanu tanmātrā yā api bhūtāpekṣayā amūrtatvaṃ prakṛtyādyapekṣayā kila mūrtatvam | satyam | ata eva na tatra paramakāraṇatva kliptiḥ tarhi kutretyata āha - (p. 735) māyā tu paramā'mūrtā nityā'nityasya kāraṇam | ekā'nekavibhāgaḍhyā vasturūpā'śivātmikā || anekavibhāgāḍhyā aparimitakāryaśakti khacitā | svapaṭala eveyaṃ suparīkṣitā | māyā ca mūrtinī upādānatvāt tantuvaditi vyāpti baladṛṣṭyā | ṛṣayaḥ punaśśaṃkante - nanvamūrtatayā tasyā mūrtakāraṇatā kutaḥ | mūrtameva hi mūrtasya kāraṇaṃ paridṛśyate || spaṣṭaḥ | īśvaraḥ | tanna sā vayavānāntu hetutva paridarśanāt | tat pakṣe paramāṇūnāṃ sāṃśatvaṃ kena vāryate || tanna | tadayuktam | astu mūrtatvamaniṣṭamāpāditam | (p. 736) asmābhiranapahnavanīyam | tat pakṣe mūrtāṇupakṣe yuṣmākaṃ madhye kena sā vayavānāntu hetutva darśanāt | upādānatva vyāpteḥ paramāṇavassāvayavā upādānatvāt | tantuvaditi paramāṇūnāṃ siddhaṃ śāṃ śatvaṃ vāryate | nanūpādānatvepi paramakāraṇatvena vivakṣitatvāt | paramāṇūnānnakila sāvayavatvam | yadyevaṃ paramakāraṇatvena vivakṣitatvāt māyāyā api na kila mūrtatvamiti samo hi samādhiḥ | nanu tarhi paramakāraṇadvayasiddhiḥ tadayuktam | kāryatvena amūrtatvasya vyāptyadarśanāt | mūrtatvasya vyāpti darśanāt mūrtatvāt paramāṇūnāmānityatvenānavasthiteḥ | paramakāraṇatvā siddhiḥ | nanu sabhāgatvaṃ kāryatvaṃ vyāptannamūrtatvantadayuktamityāha - (p. 734) sabhāgatvamahetuścenmūrtatvañca tatheṣyate | bhāgavatvaṃ padārthānāṃ vyāptaṃ kāryatayeti cet || mūrtatvañca tathāvyāptannādhikyamubhayatra ca | paramāṇuṣvasmadanabhimataṃ sabhāgatvameva kāryatva siddhau hetuḥ mūrtatvamahetuścet sabhāgatvañca tatheṣyate | yad vā kāryotpattau yuṣmābhissabhāgatvamaheturakāraṇamiṣyata iti cet | asmābhiḥ mūrtatvañca tathā aheturiṣyata iti vānvayaḥ | nahyubhayoranyatarasya kāryatva siddhau vyāpti .... lamastīti vācyamityāha | bhāgavatvamityādi spaṣṭaścedam | sabhāgatvaṃ vā satu hetuḥ paramāṇuṣu tanneti na vācyamityāha - (p. 738) paramāṇorniraṃśatvamamūrtannahi vidyate | tathā vidhāṇavo loke neṣyante tatvavedibhiḥ || mūrtatvaṃ sa bhāgatva vyāptamityarthaḥ tatvavedibhiḥ | sā gatādibhiḥ spaṣṭastaditarapadārthaḥ paramāṇuṣu vṛttā caitanye satyanekatvalakṣaṇahetuḥ sa bhāgatvalakṣaṇahetuśca kāryatvā vinābhūtamanityatvaṃ sādhayedityāha - kiñcānekatvameteṣāṃ sabhāgatvañca sādhayet | anekaṃ yajjaḍaṃ vastu vastvasattadghaṭādivat || pūrvārdhe tvanityamityadhyāhāryam | vastvasadvastu bhūtaṃ sadasadanityatvamityarthaḥ sukarastaditarākṣarārthaḥ | nanu jātibhirvyabhicāraḥ | tadayuktam | asmākaṃ sādṛśyame jātiḥ | na vyakti vyatiriktamiti (p. 739) tasya vyakti sahotpatterjātīnāṃ pakṣa kukṣinikṣiptatvāt | vilakṣaṇa svalakṣaṇoktyā kāryakāraṇaviviktiṃ kṛtvopasaṃharati - tasmādamūrtamekaṃ yattadanekasya kāraṇam | anityamāśritaṃ sāṃśamanekaṃ kāryamiṣyate || viparītamato heturityuktaṃ śiva darśane | tato na paramāṇūnāṃ hetutvaṃ yuktibhirmatam || tasmāt yat nityamamūrtaṃ vibhāgī ekaṃ tadanekasya paraṃ kāraṇamiṣyate | yadanityamāśritaṃ mūrtaṃ sāṃśamanekaṃ tadekasya kāryamiṣyate | śivadarśane | ataḥ kāryāddhetoḥ kāraṇaṃ viparītaṃ vilakṣaṇamityuktam | hetutvaṃ paramakāraṇatvam | tata ityādi spaṣṭaḥ | nanvamūrtannacalatya (p. 740) kriyatvāt | ātmavaditi | kathamacaladamūrtaṃ kāraṇaṃ kāryamutpādayati | satyam | na svataḥ kintu kāryaśakti samhārātmakatvāt kāraṇasya kāryaśakti vyaktyātmanā calatīti samādhīyate | śabdatanmātrādi kramatastanmātra pañcakāt ākāśapramukhabhūtāni bhavantītyāha - mahābhūtāni jāyante kramāt tanmātrapañcakāt | ākāśaṃ pavanastejastoyaṃ bhūriti saṃjñayā || sukaram | tatrākāśasya salakṣaṇaparīkṣā kriyate | gamāgamādi vyāpāro yasmin sati nṛṇāṃ bhavet | taddhetu bhūtamākāśamiṣyatāṃ muni puṃgavāḥ || yasmin navakāśesati nṛṇāṃ gamāgamādi vyāpāro bhavet | (p. 741) ādi śabdenākuñcana prasaraṇādi hetu munipuṃgavāḥ | yat tat hetubhūtaṃ tadavakāśalakṣaṇam | ātmādivat svadeśenyasyāvakāśaṃ prayacchatīti | āmūrtamiti yāvat | tadākāśamiṣyatām | vyatirekamukhataśca sādhayati - nocettadavakāśākhyaṃ vicareyuḥ kvajantavaḥ | nahi bhūmyantarādṛṣṭau prāṇināntu gamāgamau || tasmādākāśameṣṭavyamavakāśasya kāraṇam | yathā nahi bhūmyantarā bhaumīndhṛtiṃ vinā tathā bāhya sādhāraṇākāśīyamavakāśaṃ vinā na gamāgamausta ityarthaḥ | upalakṣaṇañcaitat sūkṣmadehastaṃ asādhāraṇam satadindriyaṃ yat te sthūladehasthaṃ samastanāḍyantarākāśaṃ (p. 742) sādhāraṇāsādhāraṇaṃ sat prāṇavāyvādīnāmavakāśandadātīti | sukarantaditaram | nanvidamavakāśadānamastīti ātmādīnāmapi tulyatvāt kutassādhāraṇārtha kriyayā viśiṣṭyākāśasya siddhirityāśaṃkya viśiṣṭārthakriyayā sādhayati | kiñca tīvrādayaśśabdā guṇyapekṣā guṇatvataḥ | guṇī cākāśamityuktaṃ tacca nṝṇāmatīndriyam || tīvrādayaḥ pratiśraktva lakṣaṇāḥ ādi grahaṇāṃ mandādiḥ ghaṭa ghaṭādi śabdasya pṛthivyādiriva pratiśruk śabdasyotpādanārthakriyānyathā patyā pāriśeṣyeṇākāśaṃ siddhannānyat | svaparagrahakatvādyarthakriyāntarānyathānupapatyāttisiddhatvād ātmādīnāmanyathānekapadārtha kliptikṣatiṃ (p. 743) kathanna samāpatet | spaṣṭaḥ padārthaḥ | atīndriyaṃ śabdāśrayatayānumātavyamityuktamasahamānā jaiminīya bhūmikayā samākṣipanti - nanu pratyakṣamākāśamutpatadyogadarśanāt | anakṣañcennadṛśyeta pakṣiṇo diviyadgatiḥ || nanu vṛkṣādibhyo viyogena dūrādākāśadeśāt utpatataḥ pakṣiṇo yogadarśanāt | aparākāśadeśa saṃyoga pratyakṣāt saṃyoga pratyakṣasya dvisaṃbandhi pratyakṣapūrvatvāt | pratyakṣamavakāśarūpānatiriktaṃ ākāśaḥ | anetyādi spaṣṭaḥ | yathāha maṇḍanaḥ | kathaṃ gamyeta payaso niyatā paradeśataḥ | patatokṣanivṛttaśced vihāyo deśasaṃgama || iti | (p. 744) īśvaraḥ - evañcenmūrtamākāśaṃ sparśādi guṇayogataḥ | ityādiguṇataḥ pṛthvī sā dharmyeṇāti śobhate || anyasya kāryeṇānyasya svarūpapariniścaye | ālokena hi saṃyoge saṃyogo dṛśyate tayoḥ || evañceditthaṃ yadi anyasya kāryeṇa saṃyogātmanānyasya kāryalakṣaṇasya svarūpapariniścaye pratyakṣatvādidharmaṃ paricchede sati ākāśe tatra hyavidyamānaṃ pārthivādi sparśaguṇamāpātya sparśaguṇayogataḥ mūrtamākāśaṃ pṛthivyādivadityādi vadataḥ pṛthivī sā dharmyeṇākāśamati śobhate | ākāśetarasya kāryeṇetyuktaṃ tarhi kasyedaṃ kāryamayaḥ pakṣiṇā saṃyogaḥ ālokena hi sarvañjagadvyāpinā (p. 745) pakṣiṇasaṃyoge tayossaṃyogo dṛśyate sākṣātkriyate | nanu loke nīlaṃ vyometi kathaṃ pratyakṣa pratītiḥ sā asatītyāha - nīlaṃ vyometi tan mithyā dūratvādi nibandhanāt | vyomā nakṣaṃ daviṣṭhatvād yathā tanmātrasaṃhatiḥ || nīlaṃ vyometi yat jñānaṃ taddūratvādi nibandhanāt | viśīrṇā cakṣustejotīdūratvādikāraṇāt | āropitākāśatvā loke cakṣustame vijñaṃ bhaṇalakṣaṇannīlābhāsarūpaṃ sa mithyāviparītaviṣayam | atīndriyatve hetuṃ prayunakti | vyometyādi vyoma ākāśaṃ anakṣam | atīndriyam | daviṣṭhatvāt sūkṣmataṃ yāti dūrasthatvāt yathā tanmātrasaṃhatiḥ yadyevaṃ māstu pakṣi saṃyodikam | avakāśamevāvastu (p. 746) bhūtamākāśamastvityāśayena kṣapaṇakādi bhūmikayā ṛṣayaḥ punassamākṣipanti - vyomāhvayaḥ kṛtaḥ kaścit bhāvonāstyavakāśataḥ | avakāśaśca pṛthvyāderabhāvātmaka eva saḥ || ityāhurapare tatra samādhānaṃ vidhīyatām | vyomāhvayaḥ ākāśābhidhānaḥ kṛto yaḥ kaścit padārthassabhāvo nāsti kutaḥ avakāśataḥ avakāśānatiriktatvāt yatovakāśa eva ākāśamityasmadabhimatam | athāvakāśaścedabhāvosti kiṃ asti hi yatassovakāśaśca pṛthvyāderabhāvātmaka eva itītyādi spaṣṭaḥ mūrtadravyābhāva evākāśamiti paryavasati | īśvaraḥ | yo vyoma ityuktassovakāśo na kathañcidapyabhāva padārtha (p. 747) kliptiddhṛti kṛtimānityāśayena tadarthoktiṃ samāviṣkaroti - abhāvo bhāvadharmastu tathā bhāvopi tadgataḥ | yadyabhāvo na taddharmo ghaṭābhāvaḥ paṭasya ca || abhāvaḥ nāstitā | bhāvadharmaḥ sva sva pratiyogilakṣaṇapadārthadharmaḥ | tathā bhāvopi astitāpi tadgataḥ padārthaḥ gataḥ abhāvo na yadi taddharmaḥ sva pratiyogilakṣaṇa padārthadharmo na cet | ghaṭābhāvaḥ paṭasyāstitāyuktasya ca syādityasaṃkara kṣatisyāt | parāśayamanūdya dūṣayati - abhāvo'yaṃ padārthasya dharmaścecchaśaśṛṃgavat | sarvadā'nupalaṃbhasyād iti caitadacodanam || (p. 748) ayamabhāvaḥ padārthasya tvaddṛśi dharmaścet sarvadā kālatrayepi asatvena śaśaśṛṃgavat tadvataḥ padārthasyānupalaṃbhasyāt natu palabdhi gocaratvamabhavet iti ca bhavatāmatracodanam | anākṣepaḥ kuto yanniyamaspaṣṭa ityapi na vāyamityāha - abhāvo'nupalabdhirhi sā ca kāryasamāśritā | taddhetoḥ kāryabhūtā sā tāmasodrekatasthitā || abhāvoyannakilāsmadṛśi śaśaśṛṃga vadatyāntābhāva ivāsatvaṃ vastunaḥ yenokta doṣasyāt | kintu abhāvoyamanupalabdhirhi āyurghṛtamitivat tadanupalabdhi śabdena taddhetu bhūtārthakriyā viratimatī svaniruddhakāryā kṛtima..... ḥ padārthasya śaktyākṛti sthiti (p. 749) lakṣaṇāḥ vyaktyātmanā viprakṛṣṭa sthiti lakṣaṇā vā | punasthirobhūtiḥ | procyate anyānupalabdhi jñānābhāvaḥ sa ca jñānadharma iti na kila proktariteḥ jñānavyatirikta vastvabhāvasyāt | anupalabdhiḥ ketyukte punaranupalabdhirityanavasthā ca syāt | sā ca śaktyā kṛti sthitiśca prāgabhāva pradhvaṃsalakṣaṇā kāryasamāśritā kārya śaktyakṛti sthitissatī taddhetoḥ kāryaśakti samūhātmakāryakāraṇasya tāmasodrekataḥ tamoguṇasaṃbandhādhikyena kāryabhūtā kāryaśaktyākṛti sthiti bhūtā sthitā | taduktaṃ mataṅge | īṣadunmīlitaṃ satvaṃ pravṛttirajasasmṛtam | saṃhārastamasovṛttaṃ yatastasmānnavidyate || iti atrapi nivṛttistama ....ḍdhetyuktam | paryavasitamāha - (p. 750) abhāvāśśaktyavasthāto bhāvaḥ kāryātmanā sthitiḥ | bhāvābhāvau na caikatra bhāvānānte na sammatau || ato yasmāt kāraṇāt samutthakāryākṛtimataḥ padārthasya punaśśaktyavasthā śaktyākṛti tiraskṛtakāryā kṛtyanyathābhūti lakṣaṇaśaktyākṛti sthitiḥ | abhāvaḥ kāryātmanā tacchakti vyaktyātmanā sthiti bhāvaḥ procyate tena bhāvānāṃ padārthānāṃ bhāvābhāvau na caikatra svetaratra kutracidapi svasminnapyekakāle vā na sammatau | astu prakṛte kimāyātamityāha - mūrtābhāvopyabhāvatvānmūrteṣveva vyavasthitaḥ | tat kathantadabhāvoyaṃ ākāśo na bhaved iha || yo yasya dharmastasye ha yuktā tad dharmiṇī sthitiḥ | avakāśaḥ punassoyaṃ vyāpī sarvatra dṛśyate || (p. 751) prāgabhāva pradhvaṃsalakṣaṇo bhāvastat pratiyogidharma iti sādhitaḥ nahi dharmaḥ dharmiṇaṃ vyatikramya vyāpnoti | mūrtā dravyābhāvovakāśa ityuktaṃ bhavadbhiḥ mūrtamatikramya sanavyāpnotīti na mūrtābhāvovakāśa ityarthaḥ | spaṣṭaḥ padārthaḥ | tathāstu tathāpi tatra na niruktiḥ kriyata ityāha - mūrtābhāvoyamākāśa iti pakṣe nirūpyatām | na tāvat prāgabhāvoyaṃ bhāvotpatteranantaram || tasya nāśovakāśasya nāśādbhāvasthitiḥ kvavaiḥ | nāvakāśaṃ vinā kvāpi bhāvānāndṛśyate sthitiḥ || mūrtābhāvoyamākāśa iti pakṣe nirūpyatām | nirukti kriyatām | abhāvaścatuvidhaḥ | tatra mūrtadravyatraikālikābhāvasyā prasaktatvāt | ayamavakāśastāvat kramataḥ (p. 752) na mūrtasya prāgabhāvaḥ tasya prāgabhāva rūpasyāvakāśasya bhāvotpatteranantaraṃ murtapadārthotpatteravilaṃbataḥ na syāt | nāśādavakāśo nāstīti bhāvasthitiḥ mūrtapadārthasthitiḥ | kva kutra vainasyāddhi netyādi spaṣṭaḥ netarābhāva dvayamapītyāha - na cetaretarābhāvo mūrtasyāpi prasaṃgataḥ | na ca pradhvaṃsasaṃjñoyaṃ prāgavasthityayogataḥ || kvāpi sthitānāṃ bhāvānāṃ pradhvaṃsaścopapadyate | ayamakāśaḥ na cetaretarābhāvaḥ kutaḥ tasya mūrtāmūrtapratiyogitvāt | amūrtasyāpi itaretarābhāvaḥ ssovakāśassapunarākāśa iti avasiddhānta....ḍāt prasaṃgataḥ | ayamavakāśaḥ | na ca pradhvaṃsaṃ jñobhāvaḥ tasyotpannatvāt tadutpatteḥ (p. 753) prāgavakāśo nāstīti | mūrtapadārthānāṃ kāpyavasthitya yogataḥ bhāvānāṃ mūrtapadārthānāṃ sthitānāndhvaṃsaścopapadyate | nahi sthiteḥ pūrvaṃ keṣāṃścidhvaṃsastatra tadātmanyākāśoktimatyavakāśe keṣāñcit sthitiriti vācyam | sthiteḥ prāktaddarśanāt | itthaṃ paramatannirasyopasaṃharati - tataḥ prāgeva saṃsiddhamākāśaṃ hi dvijarṣabhāḥ | tacca śabdaguṇaṃ jñeyaṃ svakāryasya guṇānvayāt || avakāśa hetutve netyadhyāhṛtya prāgityanuṣajyatāṃ svakāryasyāvakāśasya guṇānvayāt | prati śṛk śabdaguṇānuvidhāyitvāt sukarastaditarākṣarārthaḥ | viruddhalakṣaṇopalambhāt śabdo na guṇa iti ṛṣayaśśaṃkante | (p. 754) tīvrādi dharmopetatvāt śabdodravyanna kiṃ bhavet | ayāvadravyabhāvitvādvyakteranyatracāśrayāt || triṣu hetuṣu madhye prathame guṇasya guṇādṛṣṭerityāśayaḥ | dvitīye jalenāgninā vā sevite bheryādau tasmin satyapi kramatastīvratīvratarau mandamandatarau śabdau na staḥ | punaratijelanasevite ca dvāropi na santi | guṇatvegnerauṣṭyāderiva na guṇinaḥ prāk nāśa ityāśayaḥ tṛtīye āśrayāt | bheryāderanyatra śrotṛ deśe vyakteśca prakāśanācca guṇatve guṇini parityajya na gatiriti bhāvaḥ yuktibhirābhiśabdo dravyanna kiṃ bhavet | syād evetyarthaḥ īśvaraḥ pariharati - tannānaikāntiko hetuḥ gandhādeśca tathātvataḥ | (p. 755) gaṃdhādirapi tīvrādirdṛṣṭo'thāpi guṇasmṛtaḥ || yaduktaṃ yukti triruktyā dravyamiti tanna tadayuktam | gandhādeśca api saṃvāda guṇabhūtasya tathātvataḥ | yuktitraya vyāptitaḥ | trividho heturanaikāntitaḥ | yataḥ | prathamahetoranaikāntikatvaṃ pradarśayati || gandhetyādinā gandhādirapi tīvrādi dṛṣṭaḥ tīvrādibhirdharmaissaha dṛṣṭassatathoktaḥ | athāpi yadyapi na dravyaṃ kintu guṇasmṛtaḥ | yadi gandhādeḥ guṇinā vinā bhūtatvena tīvrādi tarhi tadubhayatra samānaṃ dvitīyasya taddarśayati - guṇāntarepi tulyāsyāt ayāvaddravya bhāvitā | vāristhejasorūpaṃ na kiñcidupalabhyate || spaṣṭaḥ yadyatrānutbhūtatvena vartata iti parihāraḥ satatrāpīti (p. 756) tulyam | tritīyasyānaikāntikatvaṃ gandhasya grhāṇadeśābhivyaktitaḥ prasiddhaṃ pradarśita prāyamityupekṣitam | nanu gandhasya sūkṣmadravya sahitasya ghrāṇadeśāgamanaṃ kalpyate | yadyevaṃ śabdasyāpi tathā netiko vadet śabdonabhivyaktatvena vartata ityayāvadravya bhāvitvamasaṃbhavamityāha - abhivyañjaka saṃbandhāt kadācit katayā'thavā | vyaktiścānyatra santatyā atitasya punardhvaneḥ || abhivyañjaka tālvoṣṭha puṭādi vyāvṛteḥ kādācit katayābhivyañjaka saṃyogādasyāpi sataḥ kādācit katayābhivyaktaḥ | athaveti tṛtīyasya hotorasiddhatvaṃ itthaṃ vyaktasya vyaktisamanantaraṃ punaratītasyānabhivyaktasya dhvaneḥ | (p. 757) anyatra śrotrādeśe vyaktiśca vyañjakāntarānukūvāyvādibhissaṃtatyā vīcītaraṃga kadaṃba mukulanītibhyāṃ pratikriyate | itthaṃ prati prasaktāṃ śaṃkānnirasya punarūpasaṃharati - tataścaguṇa eveṣṭo guṇivyomāhvayasya tu | guṇānāṃ saṃhatirdravyaṃ viśleṣo guṇasaṃjñitaḥ || nāvakāśād diśāṃ bhedastathaiva vyavahārataḥ | pūrvoktaṃ smārayati | guṇānāmityādinā | viśleṣo viśiṣṭaikadeśaḥ | saṃjñita ityantaspaṣṭaḥ kathamityata āha netyādinā | yathāvakāśadākāśa kāryaikadiśodiśāṃ pūrvādīnāṃ vyavahārataḥ | mūrtidravyaupādhika viśiṣṭaikadeśa pratipādanāt bheda iti na vastuto bhedosti (p. 758) tathaiva śabda iti sādhāraṇokti śrutitaḥ | arthabhedaṃ vindantaśśaṃkante | ṛṣayaḥ - nanvākāśaguṇaśśabdaḥ kathyate kathamīśvara | purā baindava evokto vaiśvaryādi vibhedataḥ || purā bindupaṭale spaṣṭokṣarārthaḥ | īśvaraḥ | vācakā bhedārdhāṃgīkṛtau satyaśabdaṃ prayujya pariharati - satyaṃ dhvanyātmakaḥ kaścit dhvanirvarṇātmakomataḥ | ākāśājjāyamānosau dhvanirūpassakevalaḥ || nopādānantu varṇānāṃ baindavo'varṇakāraṇam | tatrāpi śabda ityuktam | satyam | tatrātraca vācaka sādhāraṇopi vācya vilakṣaṇamasti tarhi kaścidhvaniḥ śabda iti śabdārthakaḥ dhvanyātmakaḥ anakṣarātmānarthajñāna (p. 759) pradāpi spaṣṭarūpaṃ kaścidhvanyārthā pradassuvispaṣṭatayā paśyantyādi dvārā varṇātmakaḥ asau prathamo prāguktaśśabda iti śabdārthaḥ | ākāśājjāyamānassakevalo dhvanirūpassavarṇānānnopadānantu kintu baindava śabda iti śabdārthaḥ | nādasaṃjñitaḥ | ākāśiyadhvanirnavarṇākāraṇamityatra hetumāha - vyomātītatayāvarṇā na vyomadhvani saṃbhavāḥ | yadyasmādatiriktantannatatkāraṇakaṃ yathā || pṛthvīndriyādi bhāvānāṃ tasmād ukta prasaṃgataḥ | vyomātītā hi te varṇā śuddhādhvādau vyavasthitāḥ || tadabhivyañjakaṃ vyoma vyagyāvarṇā vyavasthitāḥ | svakīya dvani dvāreti mantavyamatiriktamatītaṃ varṇāssita (p. 760) sitāsitādhvatrayaṃ vyāpnuvanti | na vyomadhvaniḥ | tataḥ pṛthvīnyūnavṛttitvāt yathendriyādīnāntathā nopādānaṃ kintu nādopādānādvarṇābhivyañjakassadhvanirbhavatīti paryavasitārthaspaṣṭaḥ | taduktam | ākāśa vāyu prabhavaśśarīrāt samuccaranvaktumupaiti nādaḥ | sthānāntareṣu pravibhajyamāno varṇatvamāgacchati yassaśabda || iti | bindupaṭale yadvyañjakaṃ natavyagyamityuktañca pramāṇapaṭale | ākāśantu varṇānāṃ ādhibhautikalivireravā kāraṇamiti vakṣyāmaḥ prasakta prasaṃgānnādaparīkṣāṃ prakaṭayituṃ salakṣaṇoktikantaṃ samuddharati - varṇānāmavibhāgo yo nādasso'rthasya vācakaḥ | ākārādi kṣakārānta varṇāḥ pañcāśadeva tu || (p. 761) taireva khacitaṃ vākyaṃ padabhāvena lakṣitam | varṇānāmavibhāgaḥ | anabhivyaktimayaśakti samūhoyorthasya vācyasya vācakaḥ | buddhijanakaḥ | naiyyāyikādi dṛśā varṇāssantu padavākye vā syātām | kimanenātyasiddhe netyatastat pratikṣepa laghvarthamakāretyādi lakṣitamityantantatrilakṣaṇamuktam | astu tataḥ kākṣatirityata āha - varṇaireva tu vākyārtho na ca vākyāhvayādapi | krameṇaiva sthitisteṣāṃ krameṇaivārthavedanāt || varṇereva tu kramataḥ padavākyabhāvaṃ gataiḥ na ca vākyārthassaṃpadyate | kutastadityetadarthaṃ krameṇetyādi vedanādityantaṃ kramika sthitimadekaika varṇena kramikaikārtha (p. 762) vedana prasaṃgasyāditi bhāvaḥ | na ca varṇavyatirekeṇāsataḥ kasmāccit vākyā hvayāt padāhvayadapi | kramikoccariti cyutimantassaṃketaklipti grahavibhaktā varṇā eva padavākya padasamuccaritā ityāśayaḥ | tadeva bādhakatarkoktyā spaṣṭayati - navarṇavyatirekeṇa śravaṇaṃ pada vākyayoḥ | asti cedupalabhyeta kakārākāra bāhyataḥ || tvaṃ ketyatretyadhyāhāryaṃ spaṣṭokṣarārthaḥ | punarupodbalayati | uccārānantaraṃ dhvastāḥ paurvāparya kramāt sthitāḥ | anyonyamapi te'dṛṣṭā varṇānārthasya vācakāḥ || varṇebhyo hyaviśiṣṭatvānnapadaṃ vākyameva ca | adṛṣṭā iti nopakārakāssukarastaditarākṣarārthaḥ | (p. 763) ayamāśayaḥ | gaurityatra visarjanīyopalaṃbhogakāraukārau nopalabhyate iti teṣāṃ yugapadabhāvānnopalabhyamāna visarjanīyaikāt | khurakaṃbalakṣaṇārtha cidvyaktirbhavati yadi bhavati aśvaḥ puruṣa ityādāvapi syāt tataśca na varṇā vācakāḥ tadanatiriktatvāt padavākye ca na vācakesta ityāśayaḥ bindupaṭale budhyadhyavasāyopi na nirapekṣārthavācaka iti sādhitaḥ | sphoṭopi nārtha vācaka iti tantrotpattipaṭale sādhayiṣyati | pariśeṣānnādorthavācaka ityāha - tato varṇairabhivyakto nādasyādarthavācakaḥ | padātmā jāyate nādo varṇaireva padasthiteḥ || vākyātmakastadaṃgebhyaḥ padebhya upajāyate | (p. 764) tatonyathānupapatyā varṇairvaktṛ samuccaritairvaktṛgata nādotpannai śrotṛ gatairabhivyaktastacchrotṛlakṣaṇārtha prativaktṛ gato nādorthavācakasyāt | itthaṃ śruti dvārāntarvaktṛ samuccaritavarṇāsphālanāt prativaktarihyantarnādassamujvalan - aśrotṛ viṣaya budhyanusannihita madhyamātmavarṇātmā bhūtvā varṇairevapada sthiteḥ | padātmā jāyate | vaktaritu vakṣyamāṇa nayena nāda svayaṃ samujvalan vaikharyātmā padātma vākyātmā ca jāyate | vākyetyādi spaṣṭaḥ | nanu gaurityatramāstu kevalādvisarjanīyādarthabuddhiḥ purotbhūta gakāraukārajanita saṃskārayuktāt tatortha buddhirastu varṇānāṃ kṣaṇavidhvaṃsitvepi na tat saṃskāranāśaḥ | (p. 765) kālāntare smṛti darśanāditi gautamīyāśayamāśaṃkyatiraskaroti - pūrvavarṇotthasaṃskāra saṃskṛto'rṇastu paścimaḥ | arthānāṃ vācako bhūyād iti cettanna śobhate || spaṣṭaḥ | kuto na śobhate ityata āha - yathā varṇāḥ purā jñātāḥ krameṇaiva tathā punaḥ | samāvahanti saṃskārān te tathā smṛti bodhakāḥ || varṇā yathā punarānubhūtāstathā te buddhau saṃskārān kurvanti punastaiste tathā smaryante nārtha ityarthaḥ | yadāhuḥ saṃskārāḥ khalu yadvasturūpa prakhyā vibhāvitāḥ | vijñānahetavastatra tatorthedhīrna kalpyata iti | nanu māstu saṃskārasahita visarjanīyādarthabuddhiḥ | kintu saṃskṛti (p. 766) nimitta samuttha smṛti smaryamāṇa gakāraukārānubhūtyanu bhūyamāna visarjanīyātma padāt syāt | khurakaṃbalalakṣaṇārthabuddhiḥ | tadayuktam | smaryamāṇa dīpādīnāmartha prakāśā yogāt | svāśayaṃ samuddhṛtya sthāpayati | viśeṣādhāna sāmarthyā yogādanubhavasya ca | na tebhyo'rthamatiḥ kācit yugapat sthityayogataḥ || tatasthūlaistathā varṇairvyakto nādastu vācakaḥ | varṇānāmanubhavasya saṃskārādhāne sāmarthyamiti viśeṣādhāna sāmarthyā yogāt | tadāhita saṃskārāt | varṇamatirnānyeti | yugapat sthityayogataśca tebhyo varṇebhyaḥ na kadācidarthamati syād iti śeṣaḥ | tata ityādi spaṣṭaḥ yadyevaṃ vaktṛccaritavarṇavyaktanādena pratipatturantarartha (p. 767) pratipatti syāt | kathaṃ vakturantararthapratipattiḥ yayāvinā tasya vaktuḥ pratipattāraṃ prati na bodhanāśaktirupapadyata ityāśaṃkya tat parihāroktyaiva varṇānāṃ vyabhicāritvamāviṣkṛtya vācakatvamiti nahīti sūcayannāha - kiñcārtha bodhakā varṇā dṛśyante kvacideva tu | kvacidantasphurannādo bodhako na sadaiva te || aśrotra viṣayatvena nādo nārthasya vācakaḥ | kiñca tu sadā na hi varṇavyaktassannādo vācaka ityasmābhirucyate | kintu varṇā vakṭr samuccaritāssantassaṃgamyatva cit śrotari prativaktari nanidānamabhivyajya tadvārārtha bodhakāḥ | kvacit vaktari bodhayitari narinādonta sphuranvaktrantaroccarita varṇāsphālanaṃ vinā (p. 768) svayamantassañjalpa paśyantyātmanājvalan budhyanusannihitamadhyamātmā antarvācakannirmāya śrotari pratipatyarthaṃ vaikharyātmavarṇātmanā svoccārārthaṃ kevalaṃ svārthajijñāsau tathā madhyamatmanā bhavan svārthaṃ vārthasya bodhakaḥ | taduktannāda kārikāsu | sā pratipuruṣaṃ bhinnā vākśaktirvācikā sthiteti | tataḥ vācaka jāta nirmāyāntakilaikadaikadeti | vaktari bodhayitari nari kevalaṃ svārtha jijñāsau sva nādavyaktyarthaṃ vaktrantaroccaritavarṇaśrutyanapekṣitatvāt | sadaiva te varṇā nārthasya vācakāḥ | śrotari pratipattari narityarthapratipatyartha sva nāda vyaktyarthavaktṛccaritavarṇā śrutyapekṣitvāt | vaktṛgato nāda śroturaśrotṛ viṣayatvena svasya svarūpātmako (p. 769) vā bhūtvā nārthasya vācakaḥ | kintu varṇātmako bhūtvā bahi śrotṛmupagatya śrotaraṃ pratiśrotṛ nādamabhivyajya tadvārārthavācaka iti śrotṛ nādopiyo varṇāmanapekṣyā nabhivyaktassasvayaṃ samujvalannārthasya vācaka iti ca nādassadaiva nārthasya vācakaḥ | ṛṣayo vyakti saduktimasahamānāvicodayanti - nanuvarṇaiḥ kramānnādo vyajyate kramate'thavā | kramāccedartha evāstu varṇaiḥ kiṃ kalpitāntarāt || kvacidvarṇasantāḍanādabhivyaktimati nādesyāt tatrārtha vācakatvamityuktaṃ tadarthaṃ sa kiṃ punaḥ kramādvarṇai vyajyate | akramatothavā yadya kramatastaissavyajyate | bahubhiḥ samastaiḥ kiṃ vyastenaikena vā natatrādyaḥ kṣaṇavidhvaṃsitvena (p. 770) varṇānāṃ saṃhatirna sañjā ghaṭītīti tvadukterapi samutthatvāt | tathātvepi kramatvādarthāntara vācaka syāt | na dvitīyopi gaurityatra govaya gaganādi viruddhānantapratipatti vaiśasaprasaṃgāt | yuṣmābhirapi varṇābhivyakta sphoṭorthavācaka iti vadantaṃ vaiyyākaraṇam pratihyevaṃ viklipti puraskṛtimatītiraskṛtiḥ kṛtā | athāneka varṇaiḥ kramāccet kiṃ kalpitāntarāt nādākhyāt varṇaurevārtho budhyanusannihitostu | īśvaraḥ - tannārthavācakā varṇā vyañjakā na kadācana | nādastu vyajyate varṇaiḥ kathaṃ syāt samadūṣaṇam || yathā khalu vyañjakāśca krādaya svavyaṃgyasya kasyacidarthakriyātvājjalāharaṇasya na tajjalāhṛti kartāraḥ (p. 771) nādastu krameṇānekairvarṇairvyajyate | yuṣmāt pratyapyasmābhiḥ kalita viklipti sthiti mati kasmiṃścidvivādāspade samadūṣaṇamasmākaṃ mātraṃ kathaṃ syāt | yadāhuḥ - yatrasyād ubhayo doṣaḥ parihāropi vā samaḥ | naikaḥ paryanuyoktavyastādṛgarthavicāraṇa || iti | svavikalpā svadāmā visakṛtya samatvaṃ samuddhṛtya sannidhapayati - cakrādayo ghaṭotpattau vyāpriyante krameṇa ca | evaṃ varṇāḥ kramasthāśca nādasya vyañjakā matāḥ || ghaṭavyaktau ca codyo'yaṃ samānatvānnadūṣaṇam | vyāpriyante sa vyāpārā bhavanti codyaḥ ghaṭavyaktau cakrādayaḥ | kiṃ kramato veti vikalpaḥ śeṣaṃ sugamam | ṛṣayaḥ (p. 772) punaranyathā vratha vikliptiṃ vidadhāti - nanu jñātoya'yamarthasya vācako'jñāta eva vā | ajñātaścedaśeṣopi syādaśeṣārtha vācakaḥ || jñātaścet tena saṃbandhā grahaṇāt pūrvavad bhavet | nanvayannādassarvairarthajñajanai jñātorthasya vācakaḥ | kimajñāta eva vā tatrājñātaścet ajñātamapīndriyādi vastu śaktyaiva kārakatvāt | svārthakriyāṃ karoti hi | vācakastu svaṃ jñātvā svaśaktigraha vikalitasya jñāpakatvānnakaroti hi | svārthakriyāmiti nendriyādi vaditi durupalabhya vācaka śaktitvāt ayamasya vācaka iti aniyateḥ aśeṣopi vācakaḥ | asāmañjasye nāśeṣārtha vācakatvasyāt jñātaścet tenādenārthasya saṃbandhā grahaṇāt (p. 773) parasaṃketena sahavivekapūrvaṃ jñāpya jñāpakalakṣaṇa vācya vācaka śaktigrahā tilaṃ paṭacidanudayāt | ayameva saṃbandha iti tantrotpattipaṭale vakṣyati | bhūmāvartho mukhe śabdassamavāyo na saṃsthitaḥ | pratyeya pratyayākhyastu saṃbandhottara pūrvakamiti | pūrvavat bhavet | aśeṣopi aśeṣārthavācakasyāt | īśvaraḥ pariharati - tadasadvyavadhānena varṇānāṃ hetu bhāvataḥ | nādastu kalpyate yena krameṇārthamatirbhavet || itthaṃ vikalpya yaduktam | tadasat | yena krameṇārtha matirbhavet | sa nādastu na sākṣāt śruto jñāto gṛhītasaṃbandha ityucyate | kintu sākṣācchrutajñāta varṇānāṃ (p. 774) hetu bhāvataḥ | upādānatvataḥ | teṣāṃ vyavadhānena dvārā kalpyate'numīyate ..... gṛhīta vācakasyādityata āha - saṃbandhagrahaṇādistu varṇaireva vyavasthitaḥ | syādvācako'śrutopyevaṃ yuktastaddhetu bhāvataḥ || nādasya sākṣācchruti samutthadhya gocaratvāt | sākṣānna nādaneti saṃbandha grahaṇādistu vācyerthe pureśvaraklipta saṃketasmṛti dvārā saṃketasahabhūta tadarthavācakaśakti parichedastu varṇaireva nādo śrutopi pūrvavarṇa saṃskāra samuttha smṛtyantya varṇānubhūtibhyāṃ vyavasthitaḥ | nādo śrotopi sākṣācchruti samutthadhya gocaradurupalabhya saṃbandhopi taddhetu bhāvataḥ | sākṣā śruti samutthadhī gocaropalabdhasaṃbandha saṃbandha varṇopādānatvataḥ | (p. 775) samupalabdha saṃbandhontassamujvalan vācako yuktasyād eva tasya paśyantyātmanā nirvikalpajñāna samutthāpakatvāt | na tatra jāti vipakṣeti vyaktau hi śaktiḥ madhyamātmanā tu śaive khurakaṃbalādi lakṣaṇa nānā........ sādṛśyameva jātiriti vyaktyanatirikta jātyanusandhātṛ savikalpajñāna samutthāpakatvāt jātyanatirikta vyaktau tasya nādasya śaktiriti gautamīya jaiminīya dṛkbhyāṃ vācakaśaktiḥ kiṃ vyaktau kimatha jātau punarākṛtau kliptimatīti na vikalpāvakāśaḥ kathantatrasthasyetassamupalabdhiriti hṛdi samāśaṃkyāha - kāryeṣvapi ca hetutvaṃ kāraṇasyaiva yujyate | (p. 776) sarveṣāmapi bhāvānāṃ śaktiḥ kāraṇamiṣyate || yathā kāryāsukṣaṇotpatti kṣaṇavidhvaṃsinīṣu jvālāsu gṛhītakramika pākaśaktiḥ kāraṇasya vā kāvadhisthirasya vahneryujyate | tathā kāryeṣvapi ca kṣaṇotpatti kṣaṇa vidhvaṃsiṣu varṇalakṣaṇeṣvapi ca hetutvaṃ gṛhīta kramika vācakaśaktiḥ kāraṇasyārtha budhyavadhisthirasya nādalakṣaṇasyaiva yujyate saṃbudhyate kutastataḥ | yatassarveṣāmapi bhāvānāṃ kāryāṇāṃ kāraṇannakhaluvyatiriktam | kintu kāryānantyānuṣaṃgiṇī śaktiḥ sāmarthyaṃ kāraṇamiṣyate | nanu yadyevaṃ kevalaṃ varṇaśaktireva nāda iti paryavasitantataśśakteśśaktyabhāvācchaktyātmanādasya kathaṃ vākśaktiriti manasisamākalayya pariharati - (p. 777) yanmūlakāraṇantat tu śaktyanīkasamākulam | tat kāryāṇāmanekeṣāṃ pṛthak śaktyā phalaṃ bhavet || svayanna paramakāraṇamiti vāk śaktilakṣaṇa svaśaktimaya paramakāraṇa mahāmāyā vyaktyātmanā anabhivyakta varṇaśaktyātmanā ca sthita iti nādonukevalaṃ śaktyātmanā kintu śakti vyaktyātmāya(tha) mūlakāraṇaṃ paramakāraṇantat tu mahāmāyākhyaṃ māyākhyaṃ vā śaktyanīka samākulam | pratyarthaṃ vibhinnārthakriyādhikāra kṛtayebhivyaktāḥ punastadviratayena hi vyaktā yāśśaktayastadanabhivyakta kāryaśakti bṛndakhacitam | kevalamanabhivyakta kāryaśaktyātmakamiti yāvat | itthaṃ pṛthak (p. 778) kāryaśaktyanīka samākulatvāt kāraṇasya kāryāṇāṃ svasvocitaśakti vyaktyātmanā pratikāryaṃ pṛthak śaktyā phalam | svasvocitārtha kriyā kṛti kṣamā kṛtirbhavet | anicchadbhistārkika prabhṛtibhirapi na khalvidamupekṣaṇīyamityāha - anyathā niṃbhabījācca pārijātotbhavo bhavet | pratyarthaṃ sā ca bhinnaiva kāryabhedo na gamyate || anyathā yadi nahi kārya śaktyanīka samākulaṃ kāraṇam | kintu vyatiriktaṃ tat tataḥ prāgabhāvatvāt kāryamasadatpadyata ityucyate | tadetyadhyāhṛtya niṃbetyanuṣajya sukaratvāt ślokārthassukartavyaḥ | nanu hi kāryaprāgabhāvo sadrūpaḥ asatovacchedakatvā yogāt | kintu (p. 779) kaścit tat tat kāryāṇāṃ tat tat kāraṇā vacchedakatvalakṣaṇa kāraṇātmaviśeṣaḥ yadyevaṃ kāraṇe kāryāṇāṃ prāgabhāvaḥ kāryāṇāṃ śaktyātmanā sthiti lakṣaṇatirobhūtiriti tāvat paryavasitamiti asmaddarśanameva kārya niyati kṣati vihataye viśeṣostītyuktirapi tāvacchaktau paryavasyatīti naiyyāyika bhūmikatvāt ṛṣayastadasahamānāśśaṃkante - nanvarthavyatirekeṇa śaktirnaivopalabhyate | nanu kārya padārthaḥ kāraṇātma svaśaktervyaktyātmaka ityuktaṃ vyaktāpi śaktiḥ artha vyatirekeṇa śaktimat | bhedena naivopalabhyate | īśvaraḥ | satyaśabdaṃ prayujyā | antyādi padārthe śakti sva dṛśyamāna dāha prakāśādisthā (p. 280) pṛthak siddhārthakriyā sāmānyarūpiṇīti na bhidayā pratyakṣo palabdhirityarthāṃgīkāreṇa pariharati - satyannagṛhyatāṃ śaktirarthavatyā tu kalpyate | prathamaṃ sphoṭakṛdvahnissahasāṃgulisaṃgame || sa evaṃ mantrasāmarthyāt sphoṭot pādāya neṣyate | nivāryamāṇa sphoṭoyaṃ kāraṇāntara kalpakaḥ || yat tatra kāraṇaṃ śaktirgṛhyatāṃ vahnimantarā | yaduktinnaśaktimataśśakteḥ pratyakṣabhidopalabdhiriti tat satyam | śakte svā pṛthak siddhasvārthakriyā saṃhati lakṣaṇalakṣya saṃbandhinyā sva pratyagrūpaśaktimadapṛthaksiddheḥ paśuparīkṣāyāṃ nahyaṃśena padārthānāṃ vicāraśśebhate | kvacit agniśaktiṃ vinā kīdṛgiti (p. 261) cintā na kutracit ityuktatvācca | advaitatvādvastutaśśaktigrahaṇa puraskṛtimantarā śaktimat grahaṇamapyaśakyamiti śakti pṛthak siddhārthakriyā sākṣādvakāradvārā tada pṛthak siddhatayā kathañcit sākṣāt kriyamāṇā śaktiḥ śaktimat pṛthaksiddhatayātha śaktyarthakriyā pṛthaksiddhatayā vā pratyakṣatonugṛhyatām | kintu arthāpatyā tu arthakriyāḥ kasyāścidanyathānupapatti samutthārthā pātanalakṣaṇanumānāt | yadyapi vastutassaiṣā śaktiśśakti śaktimadvaitībhūti kṣatīmatī yadyapi śaktimadapṛthaksiddhimatī | pṛthaksiddhitayā kalpyate gamyate | tāmevārthāpattimāviṣkaroti | prathametyādinā | prathamaṃ mantraprayogāt | pūrvamaṃgulisaṃgame sahasā saṃgama (p. 782) samanantaraṃ sphoṭakṛt dāhakārako vahniḥ dṛṣṭaḥ sa eva punaḥ prajvalannapi | mantra prayukte mantre mantrasāmarthyāt mantraśakti nimit tataḥ | sphoṭotpādā...... yadāha kṛta yeneṣyate | nivāryamāṇa sphoṭoyaṃ iyammantra tiraskārya purā sākṣāt kṛta dāhalakṣaṇa svalakṣaṇārthakriyā kāraṇāntara kalpakaḥ | sva syānāviṣkṛtiḥ kasyacid vahnītara kāraṇasya vilaṃbeneti vahnītara svabījagamikā yat tatretyādi spaṣṭaḥ | anyathā siddhimāśaṃkya pariharati - mantrābhāva viśiṣṭogniḥ hetuścet sphoṭakarmaṇi | pratimantraprayogopi naiva jāyeta soṃguleḥ || sati prathama mantrepi sphoṭakāryaṃ prajāyate | (p. 783) tarhi dvitīyamantrasya sadbhāvopyastu kāraṇam || sphoṭakarmaṇi dāha kriyāyāṃ sphoṭa tiraskṛtaye mantrasya prayogāt pūrvaṃ atha tasya prayojyopasaṃhṛtau vā mantrābhāva viśiṣṭogni hetuścet sphoṭalakṣaṇakṛti tiraskṛti kṛnmantrakṛti tiraskṛtaye pratimantra prayogepi devatā lakṣaṇasya noccarita pradhvaṃsiteti | nahi prathamamantra nāstitā ceti sasphoṭoṃgulernaiva jāyeta | pratyutasati prathamamantrepi sphoṭakāryaṃ vyabhicārakṣati vihati vidhātrapibhūya prajāyate | yadyastyapi vyabhicāriṇī vahni lakṣaṇakārye tṛṇādikāraṇakliptiriva kvacidvyāpti kalitā satī sādhvīṃ yaṃ kliptiḥ | tarhi dvitīyamantra viśiṣṭāgnerapi sphaṭe kvacidvyāpit (p. 784) darśanāt anyatara grahaṇe viśiṣya kinniyāmakamiti ca ananugamaprasaṃga samutthabhītyottejaka dvitayamantrā bhāva viśiṣṭa prathamamantrābhāvaḥ kāraṇamitītthamuktepi viśeṣaṇoktejakā bhāvābhāvaḥ ka iti nirbandhena punaruttejakalakṣaṇa dvitīyamantra iti ca paryavasitatvāt | dvitīya mantrasya sadbhāvostu kāraṇam | nanu dvitīya mantrasya sadbhāva sa kāraṇatva kliptau kākṣatirasmākam | atrocyate | sati prathamamantre tu dvitīye nāṇunā'dhunā | kriyate kathamādyasya mantrasya prati bandhanam || tat kāryasya vināśastat prāgabhāva vidhistu vā | sva śaktayopakārovā kriyate paricintyate || (p. 785) sphoṭakārya tiraskarturādyasya mantrasya punasphoṭokte janārthaṃ prayuktena dvitīyenāṇunā mantreṇādhunā pratibandhanaṃ kathaṃ kriyat | tat kāryasya tat prathamamantra kartavya sphoṭatiraskṛteḥ vināśaḥ | tirobhūtirvā tat pragabhāvavidhistu vā tadarthakriyā virati vyāptikaśaktyātmasthitistu vā | svarūpatirobhūtirveti yāvat vahniṃ prati vahnipratibandhaka pratibandhikayā kathācit kṛtyā vinā svasaktayopakāraḥ | sahakāro vā kriyate | paricintyatenupadameva parīkṣyate | kathamityata āha - na tāvat pratibandhopi prāgabhāvavidhistathā | mantrasya kriyate tasya svarūpeṇa vyavasthiteḥ || (p. 786) pratibandho ......... prāgabhāvavidhi kriyate | kutaḥ tathārthasya na śabdamātraṃ hi devateti prathamasya mantrasya vācyalakṣaṇasya svarūpeṇārtha ...... vyavasthiteḥ naihyantaṃ pakṣopītyāha - svasattayopakāritvamapinaivā pradarśanāt | sāmagryantargataṃ yat tat kiñcit kṛtvopakārakam || dṛśyate tena hetutvaṃ nāstyakiñcitkarasya tu | sāmagrikāraṇānikantadantargatañcakrādikaṃ kiñcit mṛdbhramaṇādikaṃ sahakṛtiṃ kṛtvopakārakaṃ sahakārakam | nahya kiñcit kṛtvetyarthaḥ sugamam | atha punaḥ kathañcidapītyāha - kintu satvopakāritve sarvadā syādavasthitiḥ | (p. 787) dvitīyasya kutaḥ pūrvaṃ mantra eva satīṣyate || kuto vā neṣyate pūrvamantre tvasati paścimaḥ | kintu api ca dvitīyamantrasya satvopakāritve sarvadopakāritve nāvasthitasyāt | nahi tathā dṛśyate | yadi hi tathā kutaḥ sa paścimo dvitīyo mantraḥ pūrvamantrai satyevopakāritve neṣyate kuto vā pūrvamantre tvasati ya mantra sāpekṣā tasya dvitīyamantrasya kiñcitkaratva siddhityāśaya ya svīkartavyaḥ vināśaḥ ityuktaṃ prathamapakṣayevetyāha - tataścādyamanoḥ kāryā virodhī vyāpti bhāvataḥ | virodhitvañca kāryasya pratibandho na cetarat || tataḥ dvitīya tṛtīyapakṣānupapatteḥ dvitīyamantraḥ (p. 788) ... dyamāno prathamamantrasya vyāptabhāvataḥ | kāryavirodhī āśeya sphoṭakārya tiraskṛti lakṣaṇakāryatirobhūti kartā | vyāptabhāvaṃ vidarśayati | kāryasya virodhitvañca kāryatirobhūtiśca karaṇasya pratibandhaḥ kāraṇasya tirobhūtiḥ | nacetarat nānyat | kuta ityata āha - na tu kāraṇavaikalyaṃ vinā kāryanna jāyate | nānyaṃgulyorhi vaikalyaṃ vikalāśaktireva sā || nādyamantrasya sattā yā bādhāyuktā kadācana | kālāntarepi saktā yā bādhakatvaprasaṃgataḥ || kāraṇavaikalyaṃ kāraṇarodhaṃ vinā antakāryannatu na jāyate natu tiro bhavati prathamamantrataḥ sphoṭakārye (p. 789) kāraṇatayoḥ anyaṃgulyo vaikalyaṃ na na tirobhūtirhi dṛśyatvāt dvitīyamantrataḥ | punasphoṭote(tte)janārthaṃ adyamantrasya sattāyā vyaktitāstitāyā bādhātiraskṛtiḥ | na yuktā kutaḥ kālāntarepi dvitīyamantropasaṃhārasamantara samayepi dṛśyamānā yā vyaktisaktā yā bādhakatva prasaṃgataḥ | kintu yat tirobhūtitasphoṭātikārya tirobhūtiḥ sā kāraṇabhūtā vikalāpi gatā tirohitā kalā | dā(tā)sāṃgulyādau dāhādikāryakṣamābhimukhasvarūpo yasyassā tathoktā śaktireva | nanvayaṃ viṣayābhimukhasvarūpaḥ svantassunihitamukhasvarūpātmavahne svāvatirikta svarūpaḥ | satyam | saiva tasya śaktiriti sarvaṃ samañjasam | .... ca tirodhānañca śakte (p. 790) kimāpratiḥ kimaprakāśaḥ tatra prathamaṃ svīkṛtau tadavyatiriktatvācchaktimato tatvaprasaṃgaḥ | dvitīyasvīkṛtau satkārya dṛśā sadaprakāśopi vināśānna viśiṣyata iti vināśitva siddhirityādi kuvikalpo kriyatāṃ cicchakti parīkṣāyāṃ śakte svakārye svarūpānyathā kṛtimantarā vaśīkṛti lakṣaṇā apravṛttistirodhānamiti parihṛtatvāt phali...... pasaṃharati - tataśśaktiraśeṣārtha vartinī gamyatāmiti | śabdasphoṭaprasaṃgena bhāvasphoṭopi varṇitaḥ || sphoṭayati jñāpayati kārayati jñeyaṃ kāryañcetiḥ | sphoṭaḥ śaktiḥ śabdaḥ sphoṭaḥ vākśaktiḥ bhāvasphoṭaḥ taditarā śeṣapadārthaśaktiśeṣaṃ sugamam | evamākāśaṃ (p. 791) prapañcaṃ parīkṣākramaprāptaṃ vā svādibhūta catuṣṭayaṃ parīkṣituṃ pratijñāyoddiśati - vāyvādīnāṃ samutpattiḥ krameṇaivābhidhīyate | vāyuragnistathā toyaṃ pṛthvītyeta catuṣṭayam || spaṣṭaḥ tatra vāyu svaghaṭanādi kāryāt sidhyatītyāha - anilasparśa tanmātrādabhavadyū(dvyū)hanātmakam | ukṣepaṇādi vyāpāra hetutve nopakārakaḥ || vyūhanamavayavaghaṭanaṃ ghaṭādyavayava ghaṭanamapi kulālādyantaśśarīra prāṇā vāyuvyā pratitasidhyati | upalakṣaṇañcaitat | yadāhuḥ | sparśaśabda dhṛtikaṃ paliṃgo vāyuriti ukṣepaṇa utthānaṃ agrahāt gamanamādi gṛhyate punaḥ kāryabhidayā daśayābhidyata ityāha - (p. 792) daśadhā vartamāno'ntaśśarīre sarvajantuṣu | prāṇāpānasamānādi vyānodānādisaṃjñayā || ahaṃkārika saṇḍarambha vṛttiḥ pranunnahā prāṇaḥ sūkṣmadeho dhvādhonayana svavṛttimān prāṇādhirūdā hi matiḥ puruṣāṇāmūhaṃ mārgayamāṇā andheva bhramatīti vimarśātma svavṛttimāṃśca apānoreta sādyapanayana svavṛttimān samānaḥ annapānasamasamarpaṇa svavṛttimān vyānaḥ | nanu vinamana svavṛttimān | udānaḥ ahaṃkārika vāgendriya kasaṅrambha vacanavṛtti sacivaḥ prāṇavṛttinibandhana virahākāśadhvanyabhivyaṃgya sthūlaśabdoccāra svavṛttimāt | taduktam | ākāśavāyu prabhavaśśarīrāt samuccāranvaktamupaitinādaḥ | (p. 793) sthānāntareṣu pravibhajyamāno varṇatvamāgacchati yassaśabda || iti | prāṇādayastu bāhyadehāṃgabhūtāṃ sūkṣmadehabhūtaṃ vāyuṃ kāraṇadhāraṇa svavṛttitvena vakṣyāmaḥ | athāgni pacanā kāryāt sidhyatityāha - anilo rūpatanmātrā jāyate patti lakṣaṇaḥ | sa ca tredhā sthito loke gārhapatyādi saṃjñayā || ato'nya eva śaivāgnistato bindūdarāntare | yadyadaśnāti lokoyaṃ tadanenaiva pacyate || attontaranalotyantaṃ prāṇināmupakārakaḥ | ataḥ divyaudariyabhau makāraja dakṣiṇāhavaniya gārhapatyādi bhedabhinnāt tanmātrajāt | dīkṣitairārādhyaśśivāgniḥ anyaḥ ati śuddha iti yāvat tato bindudarāntare | (p. 794) samudbhūta iti śeṣaḥ mahāmāyopādhika vāgīśa vāgīśvara nāma śivaśakti naimittikassatu bindūpādāna iti yāvat | avaṣṭaṃbhadhṛtilakṣaṇa kṛti dvayāktoya kṣamā tatvadvaya siddhirityāha - abhavadrasa tanmātrāt toyaṃ saṃgrahaṇakriyam | toye naiva pratiṣṭhāsya sthitā lokasya vastunaḥ || svatodhūlyātmakatvena pṛthvīcānena vaidṛḍhā | pṛthvī gandhatanmātrādabhavaddhāraṇakriyā || spaṣṭaḥ kaiścidvaidikaikadeśibhirākāśādapyeva ............ te | kāraṇaguṇā eva kāryaguṇā kṛtimantassantobhivyaktimāyāntīti nītijña dṛṣṭeḥ tad virodhenādhoyaḥ | tadabhimatākāśādi kāraṇeṣu (p. 795) kvāpyavidyamāna guṇādiśaya darśanāt | tadayuktamityuktvopasaṃharati - nākāśājjāyate vāyurnavāyoragnisaṃbhavaḥ | nāgnerāpastataḥ pṛthvī dharmātiśaya darśanāt || kāraṇadguṇasaṃkrāntiryuktā kāryeṣu na svataḥ | vyomnaḥ pañcaguṇatvaṃ syāt tathāsṛṣṭikramo yadi || tanmātrapañcakājjātaṃ tato somādi pañcakam | spaṣṭokṣarārthaḥ tadetattanmātrabhūtadaśakaṃ karaṇairāviśya yonito yonyantara gamana tat karaṇa dharaṇalakṣaṇaceṣṭāṃ kāryata iti kāryaśabda śabditam | karaṇaceṣṭā ca tat kāryadhṛtimantarā durlabheti punaḥ karaṇadhāra śabdaśabditañca bhavati | taduktaṃ tatvasaṃgrahe | (p. 796) etat kāryandaśadhā karaṇairāviśya kāryate ceṣṭām | avibhutvāt karaṇāni tu kāryamadhiṣṭhāya ceṣṭanta || iti | māyā sādhāraṇā sati | svakāryadvārā mohinī kalādi jananī kalādi svakāryā pūrakatvena samastasūkṣmadehavyāpinī | śaktyātmatve nāmūrtatvān nabhauvanā....... veśavatīti na sākṣāditi svakalādvāreti svakāryaḥ satakastha gahaneśādi bhuvanaskandhātmikā ca syāt kalāpratipuruṣaṃ bhidayā sūkṣmadehasthā asādhāraṇātmikā satī tādṛśī vidyārāgaprakṛti janakādhārakapūraka skandhātmikājñānakriyātmikātma cicchaktivyañjana vṛtti skandhātmikā | punassādhāraṇātmikā sati tādṛśa vidyārāgaprakṛti svobhayarūpadehādi prakṛtibhūta (p. 797) bhuvana janakādhāraka pūraka skandhātmikā ca syāt | vidyārāgau pratipuruṣaṃ bhidayā sūkṣmadehasthā va sādhāraṇātmakau santau tāvat jñānecchādviśakti vyañjanarvakti skandhātmakau | punassādhāraṇātmakau santau svobhayarūpa dehādi prakṛti bhūtabhuvana janakādhāraka puraskandhātmakau ca syātām | kālaniyatyau pratipuruṣaṃ bhidayā sūkṣmadehasthe asādhāraṇātmike satyau kalananiyaman vṛttiskandhātmike punassādhāraṇātmike satyau svobhayarūpadehādi prakṛtibhūtabhuvana janakādhāraka puraka skandhatmike ca syātām | puruṣaḥ kalādyavidyā dyākrānta bhoktrātmakaḥ | punaḥ rāgā yojana prakṛtyagraja svabhuvanakliptimāṃśca syāt | prakṛtiḥ pratipuruṣamabhidayā (p. 798) sūkṣmadehasthā asādhāraṇātmikā satī tādṛśaguṇatraya janakādhāraka pūrakaskandhātmikā punassādhāraṇātmikā sati tādṛśa guṇadvārā guṇā mastakastha svobhayarūpadehādi prakṛtibhūta bhuvana janakādhārakapūraka skandhātmikā ca syāt | guṇatatvaṃ pratipuruṣaṃ bhidayā sūkṣmadehasthamasādhāraṇātmakaṃ sat satvādimayamasattādṛśa viṣaṃa guṇamaya buddhi janakādhārakapūraka triskandha skandhātmikam | prakāśādi vṛtti triskandha skandhātmakam | punassādhāraṇaṃ sat tādṛśa viṣama triguṇamaya buddhi svobhayarūpa dehādi prakṛtibhūtabhuvana janakādhāraka pūraka triskanda skandhātmakañca syāt | buddhi pratipuruṣamabhidayā sūkṣmadehasthā asādhāraṇā satī viṣamatriguṇamayī tādṛśāhaṃkāra janakādhārakā pūraka skandhātmikā | bāhyastryādyanta sukhādi viṣayādhyavasāya smṛti pratibhābhāva pratyaya bhedabhinnabodhavṛttibhiḥ punarbhāvamadhyapaṭhito vairāgyanāmarāgecchā pratyā ca pratyarthaṃ śabdollakhita jñānaśaktīcchāśakti vyañjaka skandhātmikā bhāvapratyaya janakaskandhātmikā ca | punassādhāraṇā sati viṣamatriguṇa mayitādṛśāhaṃkāra svobhayarūpadehādi prakṛtibhūtabhuvana janakādhāraṇa pūraṇa skandhātmikā ca syāt | ahaṃkāraḥ prakṛtipuruṣaṃ bhidayā sūkṣmadehastha dehastho sādhāraṇātmikassan viṣama triguṇamayaḥ tādṛśasamanaskandha buddhindriya (p. 800) karmendriya tanmātra vargajanakādhārakā pūrakatriskandha skandhātmakaḥ | svagarvasaṃraṃbha vṛttibhyāntāvat svadhonmukha jñānaśakti kriyāśakti vyañjaka skandhātmakaḥ | punassādhāraṇassan viṣamatriguṇamayaḥ tādṛśa svagarbhitamanaḥ pramukha ṣoḍaśatatvasvobhayarūpa dehādi prakṛtibhūti bhuvana janakādhārakā pūraka skandhātmikaśca syāt | manojñānendriyādi karmendriyāṇi ca sūkṣmadehasthānya sādhāraṇāni santi | tāvadicchāśakti vyañjana jñānaśakti vyañjana kriyāśakti vyañjanavṛtti skandhātmikānisyuḥ | tanmātrāṇi sūkṣmadehasthānya sādhāraṇāni santi | tādṛśa svānurūpa bhūta janakādhārakā pūraka skandhātmikāni karaṇādhṛti vṛtti (p. 801) skandhātmikāni ca syuḥ | punarmana ādi tanmātrāntāni sādhāraṇāni santi kvacit pṛthak sūkṣmatvena svatona bhuvanātmakatvamiti kvacidaprathagahaṃkāra garbhe paṭhitabhuvanaskandhātmikāni syuḥ | taduktaṃ jñānaratnāvalyām | gandhāti mana santānāṃ bhuvanādhāratāna ca | iti | bhūtādi sūkṣmadehasthānyasādhāraṇāni santi karaṇavṛtti skandhātmakāni punassādhāraṇāni santi dhṛtyādiṃ vṛttimanti brahmāṇḍāntabahi sthūla sūkṣmātmanā svatādṛśa sādhāraṇā sādhāraṇopacaya vṛttimaddehādi prakṛtibhūta bhuvanajanakādhārakā pūraka skandhātmikāni ca syuḥ | tatrāsādhāraṇa kalādikṣityanta tatvānya vibhutvepi pratipuruṣaṃ piśācādivadasmadādi pratyakṣānupalabhya (p. 802) sūkṣmadehātmanā svabhuvanādayo vyāptika sādhāraṇakṣityādi kalāntatvaja kālāgnyādikapālīśānta bhuvanāni bhuvanaja śarīra sthityā vyāpnuvanti | bhaviṣyat bhogādasatyādi nimitta malaśakti sañcitakarmatadudbhaviṣyat sṛṣṭisamuttha sūkṣmadehānāṃ dīkṣāyā śuddhiriti punarārabdhakārya karmabhogoparodhena dīkṣāyāṃ sadyonirvāṇadā kriyāṃ akṣapita vartamāna tatri niraṃkurita vāsanā śuddhiḥ pratyahaṃkāryeti pūjārthañca vartamāna sūkṣmadehaśuddhiḥ kāryā | sthūladehādinī tu na sūkṣmadehātma kalādyupādānāni | kintvā purakaistaisthūladeha vartabhiryuta sthūlasādhāraṇa bhūtādikalāntabhauvana vikāropādānāni | mahāpralayānte (p. 803) asādhāraṇakalādi kṣityantatatvāni sarvasādhāraṇakalādikṣityantatatvātvika bhuvana bhauvanaśarīrādīnīcānuntakartṛkāṇiḥ | prakṛterathastu bhauvana śarīrāṇi sākṣādvā brahmadvāreṇa veti gamyate | madhyamapralayānte prakṛteradhasvimastakastha prakṛtibhuvanā guṇādikṣityanta sādhāraṇā tatva tātvikāni | śrīkaṇṭhakartṛkāṇi prakṛtiradhaḥ kālāgnyanta bhauvana śarīrādīni guṇanilaya brahmāṇḍāntaṃ nilaya dvibrahmakartṛkāṇi punarasādhāraṇakalādinī ca prakṛtipuruṣa bhauvanaśarīrāntasthādi vāhika dehastha buddhisamukarmasaṃskāra vipākaviśeṣa dharmapramukha bundāni ca bhuvanaja śarīrāṇi ca upalakṣita svakāraṇa sādhāraṇakalādikapurāṇi ca (p. 804) śivasadanasamuttha nirūpamaśāstre tāvat tatvabhāvabhūtabhuvana śabdādi tānisyuḥ | sūkṣmadehātmakalāditatvabṛndaṃ bhinnajātīyamapyeka phalandīpāṃgavastuvaditi | mṛgendra śrute bhogaukaphalaṃ punaḥ karmopabhogaṃ kurute | vaicitrañcandanādaya iti ratnatraye śruteḥ bhogavaicitrye kārye karmaṇaḥ kalādi sāpekṣitvāt | karmat kalādi vaicitrya nibandhanam | kalādikantu bhogavaicitrya nibandhana iti | bhogavaicitryānyathā anupapatyā sva vaicitrya nibandhanakarmaṇā saha pratipuruṣanniyatamasādhāraṇañca | malastu svatassādhāraṇaḥ svaśakti dvārā pratipuruṣanniyata ityasādhāraṇaśca | anādi muktādi muktāparamukta śivānusādhāraṇa (p. 805) lakṣaṇaṃ śivatvam | svetara paśupāśapadārthābhyāṃ vyāvartayati | anādimuktādi śivānāṃ anyatamamasādhāraṇamanādi tatvādināmanyatamalakṣaṇaṃ svatādiya padārthābhyāṃ svetara paśupadārthābhyāñca vyāvartayati | vijñānakala pralayākala śakalapaśūn sādhāraṇalakṣaṇa paśutvā svetarapati pāśa padārthābhyāṃ vyāvartayati | puna vijñāna kalādīnāmanyatamaṃ asādhāraṇaṃ vijñāna kalādīnāmanyatamalakṣaṇaṃ svajātīya padārthābhyāṃ svetara pāśapatipadārthābhyāñca vyāvartayati | malakarmamāyā pāśān sādhāraṇalakṣaṇapāśatvaṃ svetara patipaśu padārthābhyāṃ vyāvartayati | malādīnāmanyatamamasādhāraṇa malatvādīnāmanyatamalakṣaṇaṃ svajātīya (p. 806) padārthābhyāṃ svetara patipaśupadārthābhyāñca vyāvartayati | tadīyatā taditthaṃ vivecanīyam | śrīśālivāṭipura nivāsi jñānaprakāśācārya viracitāyāṃ śrīmatpauṣkara jñānapādavṛttau pañcamaḥ paṭalaḥ | śubhamastu śrīkāntimatyaṃbā sameta śrīśālivāṭīśvarasvāmī sahāyam | kṛṣṇan svahastalikhitam | hariḥ om || hariḥ om pramāṇapaṭalaḥ atha pramāṇadhīnā sarvatraprameyasiddhiruktā taditaṃ(daṃ) pramāṇaṃ prathamaṃ jñātavyaṃ kidṛgitryādyā ṣaṭpadārthānāṃ pūrvantatparīkṣātmakaḥ prāsaṃgikaḥ paṭalaḥ samārabhate | tataḥ pratyekanna saṃbandhavivakṣā ca ṛṣayassamābāhuḥ - bhagavandeva deveśa bhaktānugraha tatparā | padārthāṣṣaṭsamuddiṣṭāḥ kṛpayā'nekayuktibhiḥ || adhunā śrotumicchāmaḥ pramāṇāni kṛpānidhe | yatsvarūpamavijñāya prameyopyartha iṣyate || tasmādasmākamīśāna tanivaktumihārhasi | nanu ṣaḍityuktamakarakapadārthaḥ kutaḥ na parīkṣitaḥ | satyam | na paṭalāntaroktibhiḥ | kintu paśupaṭalāntaritatayā | (p. 808) yathānugraharūpiṇyot yādināmalakṣaya śivatvābhivyaktinyathānupapatti siddhaḥ parīkṣita iti nakopi vicāraḥ | iṣṭasyārthasya saṃprāpte kovidvānyannamācaret iti nyāyāt | kimartheyaṃ prārthaneti tadarthametat | yat svarūpamityādi | yasmāt prathamaṃ jñātavyaṃ yat svarūpaṃ yat pramāṇalakṣaṇaṃ vijñāya prameyovyarthaḥ vigatamarthaṃ prayojanaṃ svaviṣayajñānaprakaṭābhivyaktiḥ yasya sa tathoktaḥ | prameyasya sārthatvārthaṃ anyathāpi pramāṇasyāpi padārthatvāt tadavaśyamuddeśalakṣaṇaparīkṣābhijñātavyantasmādityanuṣaṃgaḥ | śeṣaṃ sugamam | īśvarastvitthaṃ prārthitaḥ prāmāṇikamārṣamajñānam- utsāritumupakramya tāvat pramāṇaṃ vibhajyoddiśati - (p. 809) śṛṇudhvamathamānāni śrotuṃ kautūhalaṃ yadi | catvāri tāni mānāni pratyakṣādīni he dvijāḥ || pratyakṣamanumānañca śabdorthāpattireva ca | athameva śravaṇānantaraṃ mānāni śrotunnahi kramaḥ | tathāpi kautūhalaṃ yadi prītiścet śṛṇudhvaṃ śeṣaṃ sugamam | anyānyupamānādīnyatrāndarpavantītyāśayaḥ athetthamuddiśya paśuśāstra siddhi pramāṇalakṣaṇaṃ śivaśāstrasiddhaṃ lakṣayati - saṃśayādi vinirmuktā cicchaktirmānamucyate | dvyālaṃbā saṃśayā buddhi samānāṃkāradarśanāt || viparyayo'nyathā jñānaṃ atadrūpapratiṣṭhitam | anubhūtārthaviṣayā mati smṛtirihocyate | (p. 810) yebhirvihīnā cicchaktiḥ pramāṇatvena sammatā | saṃśayādi vinirmuktau saṃśaya svavivartini vimuktaparyaya smṛtilakṣaṇa tadanurūpābhivyañjaka buddhiprakāśaniyuktā | kvacidadhyavasā buddhi prakāśayukā | kvacitadviyuktā ca satī sandiṣṭhati yā cicchaktissā śivaśāstre mānamucyate tatassahajapramāpramittha paraparyāya vakṣyamāṇanivikalpa jñānātyartha kriyāvatī cicchaktireva pramāṇam | natu cicchaktyartha kriyā paraparyāya pramiti tat sādhana niṣet syamānendriyādikam | catvārīti vibhajyoddiśyat kathaṃ cicchaktirityekalakṣaṇoktiḥ | satyam | śivamuktaśivānāṃ nairmalyata sucisphurantīnāṃ śaktīnāmakṣādyanapekṣatvāt | nahi tāścaturthā satyasantiṣaṃnti | (p. 811) taduktaṃ mṛgendre | nādhyakṣaṃ nāpi tallaiṅgaṃ na śābdamapi śāṃkaram | jñānamābhāti vimalaṃ sarvadā sarvavastuṣu || iti | tāśśaktirapi hi pramāṇalakṣaṇentaḥ pātayituṃ sāmānyalakṣaṇaikoktiḥ | tāsāmapi hi pramāṇakoṭerantarbhavitvaṃ vakṣyati | tatrendriyānapekṣañca sarvadhā tyakta bandhayā cicchaktetyādinā | tatassakalātmaśaktirevaikāpyakṣādyupādhibhiścaturthā sati santiṣṭhantīti vakṣyati | tatra vivṛttiñca vivicyakarmaḥ | saṃśayādi bauddhaprakāśānvita anyaspaṣṭa cicchaktestadvinirmukti jñāpanārthaṃ lakṣyati | dvetyādinā | samānākāra darśanāt | ubhaya sādhāraṇo dhvatādi lakṣaṇa dṛṣṭe sthāṇurvā puruṣovetyādidvyālaṃbanā (p. 812) buddhi saṃśayā | lakṣaṇayā buddhi prakāśaḥ saṃśayaḥ | samānākāradarśanāt | snigdha śautyādi sākṣāt kārāt atadrūpapratiṣṭhitam | tadrūpa śauktikākārādikaṃ netyatadrūpaṃ rajatākārādikam | pūrvānubhūti samāhita saṃskāra vaśāt bhāsamānantadatadrūpe pratiṣṭhitam | nipatitantat tathoktam | anyathā jñānaṃ ayathārtha bauddhaprakāśaḥ viparyayaḥ anubhūtārthaviṣayā anubhūtārtha kāratayā buddhau sadṛśa darśanādi nimit tataḥ | samutthāya parinata tadartha pūrvānubhūti janita saṃskāraviṣayā ata eva hi yā svapatāñjāgratāṃ vākāmukhādināmasatyapyarthe taditi sthānestvidamiti sākṣāt kāratayā saṃskāra samutthastriyādyarthollakhitā satī (p. 813) sphuranti sā bauddhīmati prakāśaḥ | sāṃgaṃgetyādi yathārtha prakāśaśca iha śivaśāstre smṛtirityucyate | ata eva hi paśupaṭale kadācidapi kvāpi ca nirviṣayaṃ jñānamiti | nirviṣayajñānavādīnāṃ vedāntacittamasaugataikadeśināṃ nirākṛtirūpokti śivavadanasamutthā | yebhiḥ taditthaṃ lakṣita saṃśayādibhirvihinā vyañjakadvyaṃgya saṃbandhavidhurā cicchaktiḥ pramāṇatvena pramāṇalakṣaṇena sammatā lakṣitā | cicchakti śabdena kimucyata iti bhruvannirasyati - cicchaktiśca parāpekṣo bodha eva na cāparaḥ | na tasyābhimukhaṃ jñānaṃ mātāmānaṃ paronmukham || paraṃ prameyaṃ bhāvādi vyāpāraḥ phalamiṣyate | cicchaktiśca parāpekṣaḥ svetara pādarthamātra sunihitaṃ mukhaḥ | (p. 814) bodhaḥ paraṃ saṃvartireva | nacāparobodhaḥ na ca svamātṛsunitamukhī svasaṃvittiḥ buddiḥ prakāśo vā | buddhiprakāśasya śivādyagocaratvāt | svato bodhatvā ceti niṣetsyamānatvāt punarbodhatvā viśeṣatvāditi svasaṃtterbodhopahita mānatve vivakṣite svātmani tridhā virodho māturasiddhiśca syād ityāha netyādi | tasya sva saṃviktyatrasvapadasamutthitasya svasaṃvedyamityatra vedyapada samarthitasya jñānasya parasaṃvitteriti yāvat abhimukhijñānaṃ svasaṃvidityatra saṃvitpadasamarthitam | sva saṃvedyamityatra svapadasamarthitamidamiti | parasaṃvi. ṇāhamiti svasaṃviditi yāvat | namānaṃ kintu mātā tasya māturapyanuktyā siddhatvāt | taduktaṃ mṛgendre | (p. 815) vedānteṣveka evātma cidacidvyaktilakṣitaḥ | pratijñā mātramevedaṃ niścayaḥ kinnibandhanaḥ || atha pramāṇaṃ tatrātmā prameyatvaṃ prapadyate | yatraitadubhayaṃ tatra catuṣṭayamapi sthitam || iti | atrāpi catuṣṭayaṃ pramāṇaprameyapramātṛ pramitayaḥ pramitirapi hi vedana kriyetyetāḥ punaḥ kramataḥ karaṇakarmakartṛ kriyāścocyante | tasmāt paromukhaṃ proktā parasaṃvittiḥ mānam | taduktaṃ ratnatraye - ākāradvayasaṃvittiraśeṣasyāpi vastuna | iti | nanu yadyevaṃ kāryatvāvinābhūtaṃ sāṃśatvaṃ siddhantadayuktam | nāsto hi dve saṃviddhau kintu yaiva parasaṃvittirūpā śaktissaiva svasaṃvitti svatī svasaṃvitti siddhā śaktimataśśivasyātmano vā rūpamityapṛthak siddhatvāt (p. 816) paronmukhamityuktam | paraṃ sarvordhvādhasta śivādimātraṃ kimiti | bhramannirasyati paretyādinā | paramiti padamatra notkṛṣṭavāci kintu svetarārtha vācīti paraṃmāna vilakṣaṇaṃ prameyaṃ samastapatyādipadārtha bṛndam | yadvakṣyati - yanmeyaṃ na hi tanmānaṃ yato mānenamīyate | iti nanu yadyevaṃ cicchakterameyatvena pramāṇāntarāgocaratvāt | punastasyāḥ pramāṇamityabhidheyatvāt yatrābhidheyatvantatra prameyatvaṃ yathā ghaṭa iti vyāpteścicchaktiḥ prameyatvannavyabhicaratīti pramāṇāntarā gocaratve vānavasthā samāpatedityatopi na vicchakti siddhau pramāṇamiti sā ca śaktirapramāṇikī syāt | tataḥ kākṣatiriti bhāvadatvammāheśvara aprāmāṇikaṃ śaśaśṛṃgatulaṃ sadasat syāditi seyamapi śicchaktiśśaśaśṛṃgatulyā satyasatī syāt | satyam | parasaṃvittiścicchaktirnasaṃvityantara saṃvedyā anavasthiteḥ punaranavasthite svayamahaṃ pramāṇamityabhidhāyinī satyananyābhidheyā ca puna svasaṃvidityukta svasaṃvedyeti śivaśāstra paṭhitāpi bhūyastasyāṃ paryālocitāyāṃ svasyā svayannasaṃvedyā svātmanikriyā virodhāt kintvīdṛśī sati saṃlakṣyate svasaṃvedanaṃ svetara vedanañca na pṛthak siddhau dvāvupalaṃbhau so'navasthiteriti prāgudīritarīteḥ | na tasyābhīmukhī jñānaṃ mātāmānaṃ puronmukham | ityudīrita rīteśca parasaṃvitti cicchakti svayameva prakṛtyā bhramaṇena svayonmukhībhūtā svānubhūtyartha kriyā svasaṃvit bhūtvā tasmin svapratyagrūpa tacchaktimati pramātari svāntassunihitamukha (p. 818) svasaṃvit svānubhūti vṛttimat svaprakāśe svasmin svāprakāśyatayāntassamujvalatī satī svetara śivādi padārthasattāyāṃ svābhivyaktilakṣaṇasya na pṛthak siddha svānandalakṣaṇā pratibhāsate | pratyagrūpatayā pratibhāsata iti saṃkṣepoktiḥ paraprakāśaśakti nipatita ta.....prakāśatayā śakti pratyagrūpatayā śaktimātra siddhiriti mātṛ māne asatīstaḥ anubhūti siddhasyāśaktyāpalāpatvāt | yadāhuḥ | anubhūtau pramāṇānāṃ pariniṣṭhā samapyate | svatastasyaiva yā jñaptiḥ kintatrānyaiḥ pramāntarairiti || nanu ātmanasvasvetarāsāmaprakāśyatve kathamāhaṃkārikāhaṃ pratyaya prakāśyatvamuktamahaṃkāraparīkṣāyām | (p. 219) satyam | na sohaṃ pratyaya prakāśyaḥ kintu tatrāhaṃkārikāhaṃ pratyaye prakāśye tadāhaṃkārikāhaṃ pratyaya svānya prakāśakaśaktibhūtaḥ śaktimati svaprakāśentassamujvalan pratibhāsate | nanu paraprakāśasvarūpa śivadi citāmitthaṃ svasaṃvedana siddhirasti yadyapi mātṛmānarūpatve na meya vilakṣaṇatvāt kathaṃ punaḥ parasparasaṃvittiḥ | satyam | na tāvat parasaṃvettari svaprakāraṇe svasaṃvedane parasaṃvedanalakṣaṇasya svasya parasaṃvetṛtayā bhāsanamiva taditara parasaṃvetṛ parasaṃvedanaṃ bhāsate ghaṭādivat paratvāt | tathā tve punaranupacaritādvaita prasaṃgādvaitāttavadī vijayeta nahyātmāna svasaṃvedanamātrāḥ parasparasaṃkīryate | sarveṣāṃ (p. 820) sarvajñatā prasaṃgena sahaikātma prasaṃgāt | kintu yathaiva svātmā pratyak pratibhāsinyāṃ svasaṃvit svānubhūtau meya viśadṛśatayā kathañcit sulakṣitamānaśabda śabdita parānumātṛtayā visphurati tathaiva paraśarīre parātmā cāṭanabhramaṇapramukhavyavaharādibhilliṃgairmeya viśadṛśatayā māna śabdaśabdita parānumātṛtayā parasaṃvidūhenānumīyate | śivādibhissarvajñaistu mātṛṣu meyatāmiti viparīteti dṛśyādṛśya vai sā dṛśyasya kathañcit sphurasphuraṇadvārā dṛṣṭatvena kathañcit sphurita svacit svetaracit sādṛśyabhūta śivatvaika jāti saṃbandhanena paramātmanaḥ sva sva parasaṃviddṛkśaktibhissākṣāt kriyante | alamatisūkṣma vicāreṇāti prapañcena | (p. 821) prakṛtamanusarāmaḥ bhāvaḥ svabhāvaḥ prameye svetarārthamātre pratyarthaṃ vā cicchakte guṇatvāt avikṛtimatvācca nārthena sahasaṃyogādikamiti pramāṇabhūtacicchaktyā nipatitam | śivādi saṃbandhi nirvikalpajñānaṃ ādi yasya bauddha prakāśasammiśrita sakalamātṛsaṃbandhinassavikalpajñānasya heyopādānādi jñānasya vā tadbhāvāti | bhāvādyeva vyāpāraḥ arthakriyābhāvādi vyāpāraḥ mānabhūta cicchaktessahajaṃ pramiti pramāti śabdaśabditaṃ phalaṃ sādhyamiṣyate | lakṣaṇasya trīṇibhūṣaṇāni santi | tanyatra na santītyāha - atrāvyāptyādi dīṣāṇāṃ na kadācana saṃbhavaḥ | pratyakṣādi pramāṇeṣu vyāptyānāvyāpti dūṣaṇam || (p. 822) nātivyāptiśca meyeṣu nānābhāveṣvavartanāt | nānyathāvyāptirapyasti pramāṇañcettadīdṛśam || pramāṇa kathanantena samīcīnamudāhṛtam | atrādhunokta siddhāntasiddhipramāṇalakṣaṇe | avyāptetyanuṣaṃgaḥ | kutaḥ pretyādi pratyādi pratyakṣādi pramāṇeṣu vyāptyā akṣadhūmādi li"gaśabdārthāpatti sahakāropabṛṃhita cicchaktyātmalakṣaṇasya paritaḥ sthityānalakaikṣyakadeśa pratyātmakam | avyāptidūṣaṇamamāna vilakṣaṇeṣu nānābhāveṣu meyeṣu avartanāt tat koṭyāpi niviṣṭatvāt | na ca lakṣyaṃ vyāvyā punaralakṣyepi niveśikātmikā ativyāptiḥ tādṛśaṃ cicchaktilakṣaṇaṃ pramāṇañcet nāpyānyāptiṃ pratyanyathā vyāptiḥ lakṣyaikadeśa vartanamapyantarā (p. 823) sarvadhā vyāptiḥ lakṣye kvāpyavṛttiḥ nāsaṃbhavamiti yāvat | upasaṃharati pretyādinā te tridūṣaṇa vidhuratvena pramāṇaṃ prameyādvivicya kathyate tene neti pramāṇakathanaṃ pramāṇalakṣaṇaṃ yadvā pramāṇabhāṣaṇaṃ samīcīnamudāhṛtam | adṛṣṭaṃ bhāṣitum | svatassiddhamapi yāvat parataṃ na nirākriyante | tāvat svamataṃ pratiṣṭhitamiti nītijñoktiṃ paripālayan ākṣepa pūrvantāvat tārkikāṇāmiṣṭa vidhātaḥ kriyate | nanu nasyātkuto mānaṃ yat tat pramiti sādhanam | tanna dīpadṛśādīnāṃ pramāṇatva prasaṃgataḥ || nanu yat pramiti sādhanaṃ pramākaraṇaṃ tanmānaṃ kuto na syāt tadana tadayuktaṃ dīpetyātya(dya)nuṣaṃgaḥ nanu dīpākṣādīnāṃ (p. 824) pramāṇatveṣṭanītivat | bhūmikānānneṣṭavighātaḥ tadayuktamityāha - yat pramāṇannatanmeyaṃ meyā bhāvaḥ punasthitaḥ | mityānumīyate tatra śabdādiviṣayatvataḥ || yanmeyannahi tanmānaṃ yato mānena mīyate | paśyāmīti dṛśā loke prasiddhirupakārataḥ || yat pramāṇantatvena lakṣitannatanmeyaṃ na tatvena lakṣitaṃ yadi vā meyaṃ kathañcit syāt | tadā pramāṇābhāvaḥ punarmeyaṃ pramāṇamapi syād iti meyābhāva sthitaḥ nahyetadadoṣopaśāntaye śrotrādikannameyamiti vācyam | tatra śrotrādiṣu śabdādi viṣayatvataḥ | śabdādi viṣayajñānasamutthopakatvāt tat śrotrādikaṃ bhavadbhirapi matyā śabdādyupalabdhayaḥ (p. 525) karaṇasādhyāḥ kriyā tvāt | cidikriyāvadityūhāpohātma budhyānumīyate | yataḥ yasmāt itthaṃ manenānumīyate | tasmāt yanneyaṃ tat pramāṇaprameya pramātramiti sāṃkaryam | sapediti na mānam | nanu lokasidhyā cakṣurādikaṃ pramāṇamabhyupagantavyam | tadayuktam | anyathā siddhatvāt tathā hi loke dṛśā paśyāmīti pramāṇatvena prasiddhiḥ upalakṣaṇatvāt | dhūmaliṃgaṃ dhūmaketu liṃgigamakaṃ pramāṇamekaṃ tadvākyaṃ katyatha tathyamīśvara bhāṣitamityādi | prasiddhirapi upakārataḥ | cicchaktilakṣaṇa pramāṇābhivyañjakatvāt | upacārabīja śivaśakterapi paramuktyavadhi śivādi padārthadṛṣṭussādhakasya cicchaktilakṣaṇa pramāṇābhivyañjakatvāt | śivaśaktiśśivaṃ pratisvatassiddhāpitaṃ sādhakaṃ pratipramāṇamupacārabījamucyate | (p. 826) uttaratra ca tadetadvicāre vivicya vivekaḥ kriyate | cakṣurādermeyatvaṃ avivakṣitvāpi nāsti hi mānatetyāha - na kasyāpi padārthasya yadvinā bhavati pramā | tadeva mānameṣṭavyaṃ cakṣurādi na tādṛśam || yadabhivyaktau samastasya śabdādeḥ padārthasya pramitirbhavati | yadvinā yadanabhivyaktau kasyāpi padārthasya pramā na bhavati | tadeva mānameṣṭavyañcakṣurādi na tādṛśam | tathā hi - na cakṣuśśabda saṃvittau na śrotraṃ rūpavedane | sarvatragrāhikā saṃvit saivamānamatomatam || yat siddhā vidamassiddhiryadasiddhau na kiñcana | na cakṣuśśabda saṃvittau śabdapramitau na śrotraṃ rūpavedane (p. 827) rūpapramāyāṃ upalakṣaṇatvāt |na ghrāṇādikamapi rasādi pramitau na dhūma liṃgādikamapi jalādyanumitau | (na dhūmaliṃgādikamapi jalādyanumitau |) na candro virājata iti śabdādikamapi sūryādi pramitau na vijatvādikamapi vakṣyamāṇapaśutva pramitau pramāṇatve na syāt | ataḥ yat siddhau idamassiddhiḥ idamiti samutthapramitessiddhiḥ yadasiddhau na kiñcana | saiva saṃvit cicchaktissarvatra parasparaṃ cakṣurādibhivyabhicariteṣu śabdādiṣu grāhikā svasvocita pramiti lakṣaṇārthakriyāṃ kurvati satī mānaṃ matam | atha saugatamatamanūdya pratikṣipati - buddhissarvāntimatvena kasmānmānannaceṣyate | prākṛtatvāviśeṣeṇa dṛgāderaviśeṣataḥ || (p. 828) asaṃvidātmakatvena nahi buddheḥ pramāṇatā | yat siddhā vidamassiddhirityādyatrāpyanuṣajyam | sā avisaṃvāda vijñānātmikā buddhiḥ | sarvāntimatvena sarvaprameya pramitye kāntatvena nānekāntikīti kasmānmānannaceṣyate | satyam | ucyate | pretyādinā asaṃvidātmakatvena anavisaṃvāda jñānātmakatvena svasaṃvittitvā bhāvācca | cakṣurādi padadhyavasāya svakāryopabṛṃhita pramāṇāntareṇānumeyatvācca saugatamatānuvihita svasyā asaṃvidatvamapi svaviṣaya vṛṣṭyādyarthārthakriyā yuktatvamiti buddhiratītā nāgata viṣayapramitiñca vyabhicaratīti ca akṣamātra janya nirvikalpapramitiñca tatheti na mānamityakṣarārthaḥ | sarvapramityavinā bhūtāpi buddhissukhādi (p. 829) rūpa svapramitiṃ vyabhicaratīti vidyāsiddhau vistaritavividhoktiṃ smārayati - buddhiśca vedyate kiñca sukhaduḥkhādi rūpataḥ | pramāṇaikāntatā tena buddherapi na sammatā || pramāṇaikāntatā pramityavyabhicāraḥ | śeṣaṃ sugamam | ṛṣayaḥ kathañcit punaścakṣurādīnāṃ nāmatvaṃ samutpakṣipanti - nanu prameyasaṃsiddhau sāmagrī kena neṣyate | pramātrādi ghaṭānteṣu satsveva ghaṭaniścayāt || nanu yadi vyaṣṭimanti tarhi cakṣurādvinī bahi śābdādi pramitau bauddha svādhyavasāyopabṛṃhita sukhādi nirvikalpāntaḥ pramitau ca vyabhicaranti | vyaṣṭimanti satī (p. 830) matiścāntasvādhyavasita sukhādirūpasu pramitau bahirakā locanamatrārthapramitau ca vyabhicarantītyuktaṃ yat tat satyamevāmāstu tat pramātrādi ghaṭānteṣu ātmendriyāntaḥkaraṇeṣu satsu ghaṭaniścayāt | artha pramiti samutthiteḥ sāmagrī tat pramiti sādhanānāṃ samaṣṭiḥ pramāṇatvena kenameṣyate | īśvaraḥ - tanna pramātṛmeyādi vyavahāravilopataḥ | mātṛmānaprameyāṇāṃ tadantarbhāvitasthiteḥ || teṣāntu vyatirekeṇa sāmagrī ca na dṛśyate | yadyato'vyatiriktan tat tato bhinnaṃ svarūpataḥ || saṃśayādi vihīnā tu cicchaktirmānamiṣyate | tadayuktam | kutaḥ pramātṛ prameyādi vyavahāravilopataḥ | (p. 831) pramātṛmānameya sāṃkaryatassamuttha pramātrādi pṛthagukti vibhañjanāt | yadyapi sāmagrī pramāṇaṃ syāt na syāt | pramātrādi pṛthagukti viluptiriti yadi tava klipti syāt tarhi mātāmevadyatetivat prauḍīyaṃ klipti syāditi sopahāsaḥ | kutaḥ | mātṛmānaprameyāṇāṃ tadantarbhāvata sthiteḥ | yat sāmagrī kukṣi nikṣiptatvāt | nanu guṇaguṇinoriva sāmagrī pramātrādyorvastutostu bhinnatvaṃ tadayuktam | vastutobhidoktimatastārkikānya pratikṣipya saugatān samāna tāntrikān kṛtvā apṛthaksiddha tadrūpatayā guṇasaṃhatireva guṇīti tanmātra parīkṣāyāṃ samarthitatvāt | avayava saṃhatirevāvayavyatiteṣāntu | vyatirekeṇa pṛthaksidhyā sāmagrī ca na dṛśyate | (p. 832) apṛthaksidhyā kiṃ bhidāsti astī hi yat balabhistaṃ bhāvikaṃ yato grahādeḥ avyatiriktaṃ pṛthaksiddhaṃ tat tatasvarūpatobhinnaṃ vastuto dvaitibhāvakarāstu anubhūtipramāṇaṃ kurvataḥ | anubhūtiḥ pramiti lakṣaṇa pramāṇārthakriyeti pramāṇapramiti sāṃkarya prasaṃgāt | bhrame ati vyāpteśca yadi bhramavyatirikta pramitivatīta dānāmni vivādayati ca pratikṣiptāḥ | bhāṭṭāstu anatigatārthagantṛ pramāṇaṃ kurvantaḥ āgamādhyupabṛṃhita pratyakṣādyadhigatānadhigatārthaviṣaya tadanupabṛṃhita svatodhigatārthaviṣaya sākala śaiva jñānānāṃ pramāṇatvāt | pratikṣiptā ityupekṣāmupadarśayannupasaṃharati saṃśayetyādinā sugamam | ṛṣayaḥ punaḥ naiyyāyikabhūmikayāpi bhāṣitaṃ bahiśce....' bhyupagacchanta (p. 833) iva svamatasthāpanāyāṃ kiñcitkarīṃ parapakṣadūṣaṇamātra vidhātrīṃ vitaṇḍāṃ vidadhanti - cicchakterarthasaṃyogodyakṣamindriya mārgataḥ | svayameva hi cicchaktiḥ padārthābhimukhī natu || kathaṃ padārthe saṃbandhastasyā karaṇamantarā | indriya mārgataḥ | indriyopabraṃhaṇāt | cicchakterarthasaṃyoga arthasaṃbandha | jñāpyajñāpakalakṣaṇaṃ na tu saṃśleṣa iti vyākhyeyam | amūrthatvena guṇatvena tadasaṃbhavāt | tadetat sūcanārthaṃ vakṣyati ca | kathaṃ padārthe saṃbandha iti avyakṣam | lakṣaṇayā arthasaṃyogārtha pramityabhihita svacinmayārthakriyopabṛṃhitam | akṣaṃ arthe pravartata iti pratyakṣam | upalakṣaṇañcaitat | dhūmādiliṃgaśabdārtha (p. 834) kliptyupabraṃhaṇāt svasārthasaṃbandhasamutthārthapramiti lakṣaṇārthakriyā mayaṃ llaiṃga śābdaṃ kalpitamityeteṣamapi taditthañcicchaktiḥ pratyakṣapramāṇādi vyavahāraṃ labhatām | natu svayaṃ kutaḥ svayamityanuṣaṃgaḥ | śeṣaṃ sugamam | īśvaraḥ | padārthānāmābhimukhyaṃ punastadābhimukhya lābhārthaṃ karaṇāpekṣitvañca na svābhāvikaṃ śivasiddha śivaśaktīnāṃ pramāṇakukṣinikṣiptānāntadaśruteḥ | kintu malaupādhikaṃ tatassakalaśaktimātra samarthānārthaṃ tat karaṇā pekṣitvaṃ satyamityāha - satyammalāvṛtatvena svaniṣṭhaiva pratiṣṭhitā | kalādikaraṇavyakta yujyaterthairyadā tu cit || tadā pratyakṣamityuktaṃ akṣamarthe pravartate | (p. 835) spaṣṭokṣarārthaḥ | paragūḍhāśayaṃ samukṣipya samāviṣkṛtya tiraskaroti - nacendriyārthamātrasya saṃyogādhyakṣamiṣyate | citsaṃyoga vihīnānāmakiñcit karatā yataḥ || cit arthapramitilakṣaṇārtha kriyātayā saṃyogasaṃbandha samavāya lakṣaṇaḥ | tena vihīnāni tatheti teṣāñcit saṃyogavihīnānāmindriyāṇāṃ yadvā cidvyañjaka vyaṃgya saṃbandha vidhurāṇāmakiñcit karatā anarthapramiti lakṣaṇārthakriyā vidhātṛtvaṃ kintu tāni cidarthakriyā saṃyoga cicchakti karaṇa saha kartṛkāṇi | yadvā cicchakti cidarthakriyā vyaṃgye vyañjakasaṃbandhinī kiñcit karāṇi syuḥ | taduktañca sarvajñānottare | (p. 836) prakāśaṃ manasāyuktamindriyaissaha yujyate | indriyāṇi tatortheṣu nityameva pravartata || iti | yataḥ (yataḥ) nacetyanuṣaṃgaḥ | śeṣaṃ sugamam | saugatāḥ nirvikalpakaṃ paramārthasulakṣaṇaviṣayaṃ bhavatu pramiti pramāṇalakṣaṇaṃ pratyakṣam | nāmādikliptavisayatvā na tu savikapakamiti bruvanti | tadākalayya bhagavān bhavadbhirupādatta laiṃgānapannapanīya śābdapramityorvikalpakatvāt | tādṛśādhyakṣamapi anapahvavanīyamityāha - vikalpayogāt sā śaktirevādvividhamiṣyate | vastu svarūpamātrasya grahaṇannirvikalpakam || nāmajātyādisaṃbandha saṃhitaṃ savikalpakam | saikā śaktiḥ lakṣaṇayā śaktinaisargikanairvikalpya (p. 837) sahajaika pramityamityarthakriyetyukta jñānaṃ vikalpayogāt ..... dhyadhyavasāya vṛtti vyañjatvāt dvividhamityanuṣaṃgaḥ | idamityadhyāhṛtya vastviti devadattoyaṃ brāhmaṇoyaṃ śyāmoyamityādyadhyāhṛtya nāmeti cā anuṣajyatām | yadāhuḥ | budhyāvasīyate sāpi pratyakṣatvena sammateti | nanu śaktisavikalpapramityarthakriyāṃ kurvati puna svasukheti sa duḥkheti | svātmanikriyā virodhena meyatayā susaṃlakṣyate | satyam | bhogyātma budhyaviviktā sati tat prakāśatayā svaprakāśetvaprakāśatayā pratibhāsinī yadyapi tayā susaṃlakṣyata ityadoṣaḥ | taduktaṃ ratnatraye - tatra cit svābhisaṃbandha buddhitatvā vivekataḥ | āropyātmani tadvṛtti vikārānavikāriṇī || (p. 838) janmāda ....... jāteti naṣṭeti vividheti dvisasukheti saduḥkheti svātmānaṃ darśayatyanoriti | taditaṃ vikalpāvikalpaṃ cicchaktikartavyantrividhaṃ bhavatītyāha - etaccandriya sāpekṣannirapekṣantathaiva ca | antaḥkaraṇa sāpekṣamiti trividhamiṣyate || sugamam | trividhapramiti lakṣayan nirapekṣapramiti lakṣayati - tatrendriyānapekṣañca sarvadhā tyaktabaṃdhayā | cicchaktyānantayogāccha yogasvābhāvikottamaḥ || tatra triṣumadhyāt indriyānapekṣañca upalakṣaṇatvāt | antaḥkaraṇa bahiḥkaraṇa nirapekṣamapi sarvadhā sarvātmanā adhikāramalāṃśavatāmanantādīnāmapi vijñānasya vikalpāt | (p. 839) baindavakalā kalāparapekṣāstītyadhikāramalāṃśasyāpi niravaśeṣeṇa tyaktabandhayā samanvitaniravaśiṣṭā pāśayā cicchaktyanirviklipti pramiti mātṛsvārthakriyayā śivamukta śivasaṃbandhinyā ānantyayogāt | tadevaṃ viṣayānantyāt | bhedānantyaṃ prapadyata iti śruteḥ | viṣayānantyaṃ yathāvat svabhāvajñāpya jñāpakalakṣaṇasaṃbandhatvāt yogamananam | svasaṃvedanalakṣaṇa svapramiti pūrvaṃ sarvārthanirviklipti pramiti sayogaśca svābhāvikaḥ | svatassiddho mataḥ | taduktamatraiva paśupaṭale | tadvatsvatopi sarvajñāḥ kiñcit jñatvantu kāraṇāt | niruddhaṃ yena sarvajñaṃ samalaḥ paripaṭhyate || iti sarvadeti ca pāṭhaḥ | kvacittadādāne sarvadāyoga (p. 840) ityanvayaḥ sayogaḥ | na kvacit kasyacit kadācidityarthaḥ kaiścit śaivaikadeśibhiḥ devatāntaraklipta śrutyanuvāsitaiśśivaklipta śrutivirodhavidhātṛbhiḥ tadetat ślokārthaṃ pūrvamanupadameva samyak samarthitannatasyabhimukhi jñānamityādi svakukṣi nikṣipta paṭaślokārthañca mokṣakārikāsu bhagavatā rāmakaṇṭhena samyak samarthitam | śivārkaśaktidīdhityā samarthī kṛta ciddṛśā | śivaṃ śaktyādibhissārdhaṃ paśyatyātmā gatā vṛttiṃrityādi ślokārthañca svakoṭyantaḥ pātayitvā kadarthīkṛtya saṃsāradaśāyāṃ cicchaktervidyārāgādya kaluṣitakaluṣitadvyaṃśatvādanukramatosti hi | pramātṛ rūpaṃ pramāṇarūpañca | punarbuddhivṛtti vimiśritāṃgaṃ pramitirūpaṃ (p. 841) makti daśāyāntu vidyārāgādya kaluṣitatvāt kevalaṃ pramātṛ rūpamiti siddha śvisya ca sādhakasya ca sarvakaraṇāni vidhūnvato vā śivadyavalokane svaklipti klipta śivaśakti pramāṇarūpasya punaḥ svaklipti kliptavidyārāgādi kaluṣitatvalakṣaṇa vyabhicārāt kliptariyaṃ svavihatividhātṛ vihitā | ahobata kathamidaṃ vyarthaṃ kalpyate | na yataḥ nītijñaiḥ karaṇīyāṃ kāñcidapi vikliptiṃ kṣamate tathā hi | asmābhiśśivamātraṃ pratisvatassukliptapramāṇa lakṣaṇā śaivamānaṃ samyagavindudbhirbhavadbhirmuktaśivaṃ prati punassākṣāt svatassādhakam | pratyaviklipta pramāṇalakṣaṇā śivaśaktiḥ vidyārāgādibhiḥ kaluṣitā | kimatha kimakaluṣitā | tatra yadi kaluṣitā (p. 842) tadā śaivītvaṃ bhajyeteti paśuśaktireva muktaśivasādhakau pratipramāṇamiti sopahāsaḥ yadyakaluṣitā tadā tvaduktapramāṇalakṣaṇakoṭyaviniṣṭatvāt | tvāṃ prati tasyā pramāṇarūpatvaṃ bhajyeta | kva muktaśivaṃ pratikva sādhakaṃ prati kva vivādānadhyāsitaṃ śivaṃ pratiśivaśakteḥ pramāṇakliptiḥ svātma lābhābhāvāt | śivaṃ pratimuktaśivādyavalokane śivāntaraśakti klipteranavasthitirāpatet | nanu śivaśaktiḥ vidyārāgādibhiḥ kaluṣitatva vidhurāpi svata svaparāpekṣa svarūpa svārthakriyā vivakṣayānukrameṇa pramātṛpramāṇa pramiti nāmatrirūpiṇī yadyevaṃ kimaparāddhaṃ mukta śivasādhaka śaktibhyāṃ sajāti cit sādhāraṇatvāt saṃvidastvanukrameṇa (p. 843) pramātṛ pramāṇa pramiti śaktimat śaktiśaktyarthakriyā trividhaikya svarūpāṇāṃ svatassiddhatvaṃ nityatvañca paśupaṭale | kiñcānu bhūyatehyātmā svarūpātmaprakāśakaḥ | paraprakāśakatvañca nityannityaguṇo yata || ityādibhiḥ parīkṣāyuktaṃ siddham | bhāṣitamiti na tasyābhimukhī jñānamityatra ca suparīkṣitamiti alamanupasita gurubhiḥ stapasvijanamanassamākulamati vikurvadbhirvipādena | nanu parajīva dvipada pṛthagupabṛṃhita muktipada paṭhita phalopabṛṃhita daśāyāṃ siddha śivasādhakayośśaktyā śivādyarthāvalokane śivaśaktisāpekṣāstīti na kevalaṃ śivaśaktiḥ pramāṇamiti brūmaḥ | (p. 844) satyam | sādhakasyārabdha kāryakarmabhogoparodhenākṣapitasya malādi bandhasyāvaśiṣṭatvāt | nātyantikī nivṛttiḥ kṛteti pratyahaṃ svecita śivatvābhivyaktaye mantrādhiṣṭāne na vā pāśajayena ma...' laye śiva sva śivāvalokanapūrvaṃ avikalpaṃ yathā bhavati tathā paraśivatvābhivyakti phalaparabhāvanārthaṃ sākṣādvā śivādi tripadārthajñānārthaṃ śivāgamādhiṣṭānena vā śivaśaktiścicchaktilakṣaṇa pramāṇamabhivyañjayatīti śivaṃ pratinirupacaritāpi sādhakaṃ prati cakṣurādivat upacārabījaṃ pramāṇamucyate | nanu śivajñānantavāstviti gurvāśīrvāda śruteḥ | sādhakasya śiva darśane śiva samavetaṃ śivajñānaṃ pramāṇaṃ kevalamiti kathakecicire | bālabhāṣitametat ghaṭajñānamityatra (p. 845) ghaṭasamavetaṃ ghaṭajñānamiti sopahāsatvāt | nanu ghaṭa dṛṣṭari samavetaṃ ghaṭajñānaṃ yadyevaṃ śiva dṛṣṭari samavetaṃ śivajñānamiti kimiti nocyate | kiṃ pakṣapātena tataḥ pramāṇābhivyañjatvāt pramāṇamiti sūktiḥ | nanu mukta śivasyāpi śivaśakti sāpekṣā nāstīti mā vada tadayuktam | kṛtātyantika pāśanivṛtteḥ svasvāmi saṃbandha cicchakti sahakṛta sarvadhākṛta śivatvābhivyakteśca muktaṃ śivaṃ prati śivādhiṣṭhātṛtvā siddheḥ na śivaśaktiścicchatyabhivyañjakatvena pramāṇam | nanu vyañjaka dīpādyanadhiṣṭhita ghaṭāderiva vyañjaka śivaśaktyanadhiṣṭhita siddha śivaśakti vyakteḥ vilopasyāt | tadayuktam | na dīpa vadanādyatyantikimāvaraṇa nivṛttiṃ (p. 846) kurvatī punassākṣāt siddhatvamātraṃ vivakṣitvā svavyakti sadṛśīmavyaktiṃ vitanvatī ca satī svata śruti tassiddhā | taduktaṃ mokṣakārikāsu | vyaṃgya vyaktirbhavettāvadyāvadvyañjakasannidhiḥ | siddha śaktāvadhanyādho vidyate neti codyate || abhivyaktikarī śaivī śaktistatsannidhānatā | yātāstatamityasmādapi saiddhī nanaśyatīti | anyathā śivaśakti vyaktitulya vyaktimatyāssiddhaśakteśśivaśakti sāpekṣāyāṃ śivaśakterapi śivāntara śaktisāpekṣā kathannasyāt syād ityanavasthā syāt punassiddhaśivaśaktirmalavidūṣitā sāpekṣitvāt sakalaśaktivaditi muktasya punassamalasasaṃsāritvaṃ susaṃsiddham | sāpekṣitve (p. 847) cinmātra viṣayitve śivādipadārthaikadeśaviṣayitve vā samalasaṃsasaṃritva susaṃsiddhisyāditi cicchaktirvyāhatā bhavati | taduktaṃ mṛgendre | yāni vyañjakamīkṣānte vṛtatvāmalaśaktibhiḥ | vyañjakasyānurodhena tānisyurvyahatānyapīti || tataśśivatva vyaktimayī parasaṃvitsiddha śivaśaktiḥ śivaśaktivat svājñānepi bandhostīti prāguktaprakāreṇa svasaṃvidbhūtvā śivāntaraśakti nirapekṣāsati sadā khalvabhogyatayā sarvaśivādipadārthasattāmātra saṃvetti syāt | taduktaṃ prabhāsvaramidaṃ citvaṃ prakṛtyāgantavomalāḥ | teṣāṃ mahā bhāve sarvārthantajyetiravinaśvaramiti | ratnatraye ca | (p. 848) bandhavatī vimūḍhātmā mokṣastat bandhamocanaḥ | galite sarvadhā bandhe vimukte cāṇave male || sarvārthadyotikā śaktiśśivasyeva vijṛṃbhate | sarvāvaraṇanirmuktā śaktireṣā mahīyasī || alpīyāṃsaṃ samāvṛtya viṣayaṃ sādhu darśayet | parasaṃvitsvarūpāyāśśakterasatibandhane || paramātraṃ prakāśeta muktāṇūnāmanāratam | tato vimuktāssarvajñā na tu cinmātravedinaḥ || sati bāhye tatajñānaṃ vastunisyāttamastutaḥ | tamasācchādyamānā hi na te muktā bhavanti ca || iti | mṛgendrepi | kartṛśaktiraṇornityā bahnīceśvara śaktivat | iti | (p. 849) nanu śarīrādyādhāraṃ nirapekṣya na kāryakarajñānaṃ sādhāravyāpti darśanāt | tadvat śivaśya muktaśivasya vā nirādhārantu kāryakarajñānantaduktam | vāyunānaikāntikatvāt | vāyuśśarīra sādhāraṃ prāṇādyātmanā svasanādikāryaṃ karoti nirādhāraṃ vṛkṣakaṃ pādikāryaṃ karoti | athendriya sāpekṣaṃ lakṣayati - anyaccendriya sāpekṣaṃ syācchādana nivṛttaye | indriyā pekṣayā śaktyā tadvāreṇārthavīkṣaṇam || chādananivṛttaye vidyārāga sahabhāvamanodhiṣṭhitendriyāpekṣayā śaktyā svasaṃvedana pratyakṣamiti pūrvannirvikalpaṃ punarbuddhi sahakṛtendriyāpekṣayā śaktyā ahamityahaṃkāravṛtti vimiśrita savikalpa svasaṃvedana pratyakṣamiti (p. 850) pūrvaṃ savikalpañca yathā bhavati tathā tadvāreṇārtha vīkṣaṇaṃ rūpādi corapramitissakalamāntṛsaṃbandhanī tathā śuddhendriyadvārānantādya paraśivasaṃbandhinī ca pūrvokta nirapekṣād anyacendriya sāpekṣaṃ syāt | athāntaḥ karaṇasāpekṣaṃ lakṣayati - antaḥkaraṇa sāpekṣaṃ bāhyedriya jayena tu | antaḥkaraṇa sāpekṣañcicchakterdyeyasaṃgatiḥ || yoginaḥ prāptiguṇa māhātmyāt | bāhyendriya jayena tu | sannihita svāpekṣita bāhya viṣayādāhṛtya vidhṛtya bāhyendriyānunnatikaraṇenāntaḥkaraṇa sāpekṣaṃ yathā bhavati tathā saṃkalpābhimānādhyavasāya dhyānātmikāyāścicchakterdhyeya saṃgatiḥ | ati dūrasthābhimatapārijāta (p. 851) pauṣpagandhādi sākṣāt svīkaranarūpapramiti antaḥkaraṇa sāpekṣasyāt | taduktaṃ mataṃge | yadyadīpsati yogīndri yomana sāpyatha tat kṣaṇāt | sarvamāpenātya sandehād athavā yatra rocate || iti pratyakṣāhvayaḥ | akṣamātrārtha sannikarṣaṣodetyāha - akṣamātreṇa saṃbandha ṣaḍvidho'dhyakṣa saṃjñitaḥ | ghaṭādi dravyavijñānaṃ cakṣussaṃyogamātrataḥ || saṃyukta samavāyāt tat guṇasāmānyayormatiḥ | saṃyuktasamavetārtha samavāyādguṇatvaḥ(tvadhīḥ) || yathā svaṃ vijāti sajāti vidhā vṛttaguṇasamaṣṭi sahabhūta vijātimātṛ vyāvṛttaguṇa samaṣṭirūpā nānāvayavasamaṣṭi samuttha sādṛśya lakṣaṇa jāteḥ | kathañcit jātimatā (p. 852) saha samaṣṭi purasphūrtikaṃ śabdānullikhāntavikalpaguṇasamaṣṭi arthamātṛ nirvikalpajñāna samanantaraṃ amidharmā brāhmaṇasyaiva nānyasyeti viśeṣaṇaviśeṣya lakṣaṇayorguṇasamaṣṭi samuttha sādṛśya lakṣaṇajātiguṇayorvyaṣṭhi samaṣṭi viṣajanyāssasandeha manassaṃklipte samanantara samutthabauddha śabdollikhita savikalpajñānātmikā śyāmādiguṇasamaṣṭi dravyo vācakaśaktigrahapūrvaṃ devadattoyaṃ sādṛśyalakṣaṇajātivyaṣṭigrahapūrvaṃ brāhmaṇoyaṃ guṇavyaṣṭi grahaṇapūrvaṃ śyāmoyaṃ guṇa sādṛśya lakṣaṇajātivyaṣṭigrahapūrvaṃ śyāma iti saṃyoga saṃyukta samavāya saṃyukta samaveta samavāyi tṛsaṃbandhairdravyaṃ dravyajātiguṇa guṇajātimati syāt | caturthapañcamasannikarṣaṇa (p. 853) samatthayamiti - śabdasya grahaṇaṃ śrotre samavetatayā sthitam | śabdatvaṃ samavetārtha samavāyāt pratīyate || śrotre vīṇādiśabdasya varṇātmakasya vā samavāyāt | vīṇāśabdo yamākāro yamityādirūpeṇa śabdasya grahaṇaṃ sthitam | pramiti sthitā syāt samavetārtha samavāyāt | śrotṛ samavetārthaśabda śabdatva samavāyā dhvaniśabda jātirayaṃ vīṇāśabdāvāntara sajātirayamiti vā varṇaśabdasajātirayamiti ākāravarṇaśabdāvāntara sajātirayamiti vā dhvaniśabdāvāntara śabdavarṇi śabdaśabdāvāntaraśabda śādṛśyānu saṃbandhānarūpeṇa śabdatvaṃ pratīyate | nanu dhvanyātmana śabdasyākāśādi sūkṣma svaguṇisahitaṃ śrotṛ deśaṃ gatasyāhaṃ kṛte svāśrayākāśādi prakṛtibhūta (p. 854) tanmātrādi sahajaśrotre kathañcit samavāyo hi sannihitatvāt sātvikādi sādṛśyādvā tadapṛthaksidha iva lakṣyata iti guṇyantare guṇasaṃjñāntya sambhavepyupacārabīja ucyate | kathaṃ baindavavarṇātmaka śabdasya satyam | tasyāpyati sannihitandvādvā kathañcidupacaryata iti naiyyāyika matānusāroktyā vā nirupacaritaṃ varṇanamidamiti vā na kaściddoṣaḥ | ṣaṣṭhaṃ lakṣayati - viśeṣaṇatayā hyarthe viśeṣyatvena vā bhavet | samavāyamiti sthitvā sphuṭamarthe prakāśyate || samavāyamiti sphuṭārthe sthitvā prakāśyate | sā camitiḥ cakṣussaṃyukterthe viśeṣaṇatayā paṭasamavāyānta sa tantava iti viśeṣyatvena vā iha tattuṣu paṭasamavāya (p. 855) iti vā bhavet abhāvamitiśca thatheti punassamavāyamityanuvādenāha | prāgabhāvaviśeṣeṇa samavetatayā'thavā | viśeṣaṇatayā'bhāva samavāyamiti sthitiḥ || viśeṣyatvena vā'bhāva samavāyamiti sthitiḥ | vastuna svaniṣṭhatva dharmalakṣaṇaśaktyātmasthityātma tirobhūtiḥ | viprakṛṣṭa sthityātma tirobhūtiścābhāva ityuktatvāt | prāgabhāvaviśeṣeṇa paṭābhāvavanta ime tantava iti ghaṭābhāvavatīt | bhūtalamiti vā samavetatayā paṭasamalāyavantastantava iti viśeṣeṇatayā kṣipyābhāva samavāyamiti sthitiḥ | iha tantuṣu paṭo nāstīti iha bhūtale ghaṭo nāstīti ca iha tantuṣu saṃbandhasya (p. 856) saṃbandhāntara kliptau punaranavasthiteḥ | ghaṭasamavāya iti viśeṣyatvena vā kṣipyābhāva samavāyamiti sthitiḥ | itthaṃ ṣaḍvidhoryakṣasaṃbandhassopyakṣamātreṇetyuktatvānnahi sāt cicchakteḥ bāhyarthaissaha jñāpya jñāpakalakṣaṇasaṃbandhini suparīkṣitā | nanu kaiścidātmanāmmalena sahānādi saṃyogaḥ punaśśivena saha nādyananta saṃyoga iti kaiścittābhyāṃ saha samavāya iti ca varṇyate | kaiścidayuktau dvau hīti varṇyate | tata itassamutthassandehaḥ satyam | yathā yathaṃ saṃbandhinorakriyatvādamūrtatvāt kvaciccetanatvāt avayavāvayavi guṇaguṇi jātivyaktisaṃbandhaḥ kriyā kriyāvatāmapṛthaksiddhimatāmanyatamatvā saṃbhavāt kvaciccetanācetanatvāditi hetubhirdvayornāstītve (p. 857) sati sarvatrātisannihitatvāditvāt kathañcit kvacidupacaritopi na nirupacaritassaṃyogassamavāyothavā tatra tatra śrūyamāṇasaṃyogādi śabdasya saṃbandhamātra sūcakatayā malātmanorāvāryāvārakalakṣaṇasaṃbandhaḥ sopi vyāpakatvānna yujyata ityatra paśupaṭaloktyā virodhena vaśya vaśitṛlakṣaṇaḥ paryavasyati | tathā bhagavatā rāmakaṭhena mataṃgakiraṇavṛtyādau varṇitam | śivātmanorbandha daśāyāmanugrāhyānugrāhakalakṣaṇasaṃbandhasaṃpādaka malaupādhaka vijātya paranāmavisā dṛśyopi svatontassajātya paranāma sādṛśyaṃ saṃbandham | yadāha vṛttikāraḥ śivaścātmanassamānajātīyāti ato na saṃyogādikaḥ bhagavān rāmakaṇṭhaścā bravīt | svātma saṃvedanekasya (p. 858) kutrānvaya iti māyayāpi taduttha prakṛtyāpi ca dṛṣṭṛdaśya lakṣaṇa svābhāvikopi bandhadaśāyāṃ svakāryadvārā karmanimittabhogya bhoktṛtva lakṣaṇa svasaṃbandhaḥ | na saṃyogādi ...... thā samarthitaṃ mṛgendravṛttau saṃyogastāvat puṅpradhānayo dṛṣṭadṛśyalakṣaṇa eva na parasparāśleṣaḥ ubhayorapyamūrtatve na tādṛśyasyā napapattiriti mataṃgavṛttau ca | amūrtayoścetanācetanayoryassaṃbandhassavyatirikta iti | atra coktaṃ jaṭe jaḍasya saṃkrāntiryujyate pariṇāmiṇaḥ iti | atha kramaprāptamanumānaṃ lakṣayati - anumāna dṛḍhavyāptyā parokṣārthā va bodhakam | tacceha pañcāvayavaṃ pratijñāhetureva ca || dṛṣṭāntopanayāvetau nigamaścāpi pañcamaḥ | (p. 859) cicchaktiḥ dṛḍhavyāptyā buddhivṛttivimiśrita svakartavya smṛti suniścita sādhyasya vyakti bhūmibhūta dhūmādi sādhana sāhacarya niyatyā parokṣārthā va bodhakam | indriyātita jagatkartādi lakṣaṇa svanipatitā namityārthakriyamanumānamucyate | tacca svaparapratipatti hetutayā svārthaṃ parārthañceti dvividhaṃ bhūtvā punariha śaive śāstre dhūmādi liṃgopabṛṃhita svacicchaktyā svayaṃ budhyāparaṃ bodhayituṃ svamukha samutthāpita vākyasya pañcāvayavam parakīya cicchaktilakṣaṇamanumānaṃ pañcāvayavārūḍhaṃ bhavati nahi bauddhamīmāṃsakādi dṛgantareṣviva dvyavayavaṃ tryavayavaṃ vātra syāt | pañcāvayavodeśa prativādaka pramitijñetyādi sugamam | avayava pañcakamanukramito (p. 860) lakṣayati - iṣṭārthoktiḥ pratijñā tu hetustadvyāptimadvacaḥ | dṛṣṭānta ita dvidhedvyākta hetustadvatparīkṣate || dṛṣṭāntaparīkṣayorvyāpti prastāropanayo bhavet | punaḥ pratijñāniyamo nigamasyāt sa hetukaḥ || tatra pratijñā tu parvato'yam vahnimānityādi pakṣaniviṣṭatayaṣṭārthoktiḥ hetustu dhūmavatvādityādikantadvyāptimadvacaḥ | tadiṣṭārthānyādi vyāptimat pakṣaniviṣṭadhūmādivacanam | dṛṣṭāntastu tadvidhottudyukta hetuḥ tanmahānasadhūmādya vicchinna mūlatvādilakṣaṇa prakārapravṛtta pārvatadhūmādihetuḥ tadvaktammahānasadhūmarūpayo yo dhūmavān sasognimān | yathā mahānasa iti parīkṣyate | tat parīkṣoktiriti śeṣaḥ | (p. 861) dṛṣṭānta parīkṣayo vyāpti prastāraḥ tathā cāyamiti vyāptyupāroha vacaṃ upanayo bhavet | prastāropanaya ityatra cchāndasatvāt sandhiḥ | tasmāt tatheti punassahetukaḥ | pratijñā niyamaḥ | pratijñoktiḥ nigamasyāt | vyāptiritīyaṃketyāha - sādhanasya svatassādhye nānvayo vyāptirucyate | sā ca vyāpti dvidhā jñeyā vyatirekānvayātmikā || svataḥ śrīmataṃgapādau | dharmeṇa sādhyate dharmitvacit kāryeṇa kāraṇam | kāraṇenyatvacitkāryaṃ kvacidātmāya darśanāditi śruteḥ | dharmādi bhāvena sādhakasya sākṣāt sādhanabhūta cicchaktivyaktibhūmi bhūtadhūmādiliṃgasya cicchaktyarthakriyā bhūtapramiti bhūmibhūtā (p. 862) nalādīnāmanvayassāhacaryaniyamalakṣaṇasaṃbandhaḥ vyāptirucyate | sā ca vyāptiḥ vyatirekānvayātmikā sati dvidhā jñeyā | tadeva prakaṭa iti | sāmānyamukhato jñeyā sānvaya vyāptirucyate | sādhyasādhanayorvyāptirabhāvamukhato'parā || tatra yā sāmānyamukhataḥ | yatra yatra dhūmastatrāgniryathā mahānasa iti | sā dharmyapurogateḥ | jñeyā sā sādhya sādhanayoranvaya vyāptirucyate yā punarabhāvamukhataḥ yantrāgnirnāsti tatra dhūmopināsti yathā mahāhṛda iti vai dharmyapurogateḥ jñeyā sā aparā vyatirekā vyāptirucyate | īdṛgvyāpti vadanumāna dvividhamityāha - dṛṣṭaṃ sāmānyato dṛṣṭaṃ miti tat sādhanaṃ dvidhā | (p. 863) tatrādyamakṣayogyasya padārthasyānumāpakam || anyatsvatopyadṛṣṭasya padārthasyānumāpakam | dṛṣṭaṃ sāmānyataḥ dṛṣṭaṃ vakṣyamāṇa hetu trayasya viśeṣeṇa sādhāraṇena ca | tat sādhanantadukta vyāptimadanumānaṃ viśiṣṭandṛṣṭamaviśiṣṭandṛṣṭamiti dvidhā tatrādyan dṛṣṭamanumānamakṣayogyasya indriyārthakriyā vyaktibhūmibhavitumarhasa | pārvatavahnyāderanumāpakantatra svanipatita svānubhūtyarthakriyañcicchaktivyaktibhūmibhūtan tadvahnikāryaṃ dhūmādikaṃ anyat sāmānye na dṛṣṭaṃ svatopi svabhāvatopi sadyassamuttha nirūpādhitopi kvāpyadṛṣṭasyā atītākṣārthakriyasya jagatkartrādeḥ punassadyassamutthitamastirohita svasatvādyupādhyupahita (p. 864) nīlotpalādeśca anumāpakantatra svapatita svānumityartha kriyañcicchaktivyakti bhūmibhūtantat jagaddharmakāryatvādikaṃ hetvantarasiddha tat jagat kartṛdharmaśaktyādikaṃ vā tannīlotpalādidharmasugandhādikañca | itthaṃ viśiṣṭadṛṣṭamaviśiṣṭandṛṣṭa lakṣaṇamanumānaṃ punastrividhaṃ bhavatītyāha - anvaya vyatireketi kevalavyatireki ca | kevalānvayarūpeṇa krameṇa paridṛśyate || lakṣyate kevalānvayarūpeṇa kevalānvayīti | śeṣaṃ sugamam | parilakṣyata ityuktaṃ kathamityata āha - pakṣadharmassapakṣesan vyāvṛttaśca vipakṣataḥ | abādho'satpratīpakṣo vyatirekānvayātmakaḥ || (p. 865) tatra vyatirekānvayātmakam | anvaya vyatireki hetuḥ tasya pañcarūpatvāt pakṣadharmaḥ pakṣadharmatvalakṣaṇarūpavān sa pakṣe san sapakṣasatvalakṣaṇa rūpavān vipakṣataḥ vyāvṛttaśca vipakṣādvyāvṛttilakṣaṇarūpavān | abādhaḥ abādhitaviṣayatvalakṣaṇa rūpavān punarasatpratipakṣaśca asat pratipakṣatva lakṣaṇarūpavān pakṣādikāke yatra dharmatvena vartanādikamukta ityāha - sādhyadharmayuktaḥ pakṣaḥ sapakṣastat sadharma yuk | tad vidharmo vipakṣassyāt bodho nāmāntarodbhavaḥ || sādhyadvayostrirūpatvaṃ sapakṣasya vipakṣatā | nirvipakṣo'nvayī heturnissapakṣastathā paraḥ || tatra pakṣasādhyadharmayuta sandigdhasādhyadharmavān (p. 866) abādhita susādhyatvañcaturtharūpatvamityuktam | sa saddhetorasan bādhaṃ manāntarodbhavaḥ anuṣṇogniḥ padārthatvāt | jalavadityatra saddhetosoṣṇogniriti tvagindriya pratyakṣādi pramāṇāntarasamutthaḥ asatpratipakṣatvaṃ pañcamamityuktam | satpratipakṣa saddhetorasanniti sādhyadvayoḥ śabdo nityaḥ nityadharmarahitatvāt śabdonityaḥ anityadharmarahitatvāditi sādhye dve vidye te yayostau sādhya dvau tayossādhyadvayorhetvoḥ ekasya vastuto saṃbhavepi nissandigdhaṃ bādi pratipravādi svamanassaṃklipti kliptaṃ trirūpatvaṃ pakṣadharmatvādikam | ata eva sapakṣasya vādinaikena sapakṣīkṛtasyākāśādeḥ prati vā prayukte hetuṃ prati vipakṣatā puraḥ prativādinā (p. 867) sa pakṣīkṛtasya ghaṭādeḥ pūrvavādi prayuktahetuṃ prati vipakṣatayā | tadīdṛśaṃ sat pratipakṣatvamiti śeṣaḥ | nirvipakṣaḥ vipakṣādvyāvṛttirūpavihīnaḥ anvayīhetuśca trirūpa vā niti yāvat | nissapakṣaḥ sapakṣe satvarūpavihīnaḥ tathā ca trirūpavān | aparaḥ vyatireki hetuḥ kramastat tāntrīndāharati - sāgnyardeśassadhūmatvāranyorasavatī yathā | kenāpyadhyāsitaṃ viśvaṃ kāryaṃ syādvastu bhāvataḥ || yathā kulāla sāpekṣā mṛdityeṣo'nvayī punaḥ | sadevotpadyate kāryaṃ kriyamāṇantva hetutaḥ || asatpūrvakriyate dharmāṃśaśśaśa śṛṃgavat | anyo vivādādhyāsito deśaḥ parvatādiḥ sāgniḥ (p. 868) sa dhūmatvāt yathā rasavatī ṣadhṛsavatī pākaśālā punarvyatireka vyāptyarthaṃ yathā rasavatī jalavatī dīrghiketyapi udāharaṇīyam | īdṛk lakṣaṇo heturanvaya vyatireki viśvaṃ vivādādhyāsitaṃ cidacitātmakaṃ kenāpi viśiṣṭajñāna kriyāyukte nādhyāsitamadhiṣṭhitaṃ satkāryaṃ syāt sva svārthakriyā yuktaṃ bhavet vastu bhāvataḥ | svataḥ prapattiśūnyā svabhāvatvāt | yathā kulāla sāpekṣā kumbhakārādhiṣṭitā mṛditi punareṣaheturanvayī kevalānvayī | yat kena cidanadhiṣṭhitaṃ kāryaṃ syāt | tanna svataḥ pravṛtti śūnya svabhāvam | yathā amuka iti prativādi gocara dṛṣṭāntā bhāvāt kāryaṃ svānabhivyaktyaṃ śaktyātma sthityātma karaṇātmanā pūrvaṃ sadevotpadyate | (p. 869) kārakai svaśaktivyaktyātmakaṃ bhavati kriyamāṇatva hetutaḥ kāryatvalakṣaṇahetoḥ pūrvamasan dharmāṇāmavayavānāmaṃśaḥ | vibhāgaḥ yasya sa dharmāṃśaḥ kāryapadārthaḥ apratihata śaktibhikārakairapi na kriyate asatvāt | śaśaśṛṃgavat | asannakevalavyatirekī | atha hetvābhāsa pañcakaṃ lakṣayati - hetūnāṃ dūṣaṇānyatra pañcoktāni śivāgame | asiddhiḥ prathamo hetoḥ pakṣavṛtteraniścaye || atra śivāgame hetūnāṃ asiddha virodhonekāntaprakaraṇa samakālātyayā padiṣṭatānadhyavasāya lakṣaṇāni dūṣaṇāni pañcoktāni tatra hetopalakṣaṇāśraya bhāvāt svarūpā bhāvāt vyāptya bhāvāt viśeṣaṇā bhāvādviśeṣya (p. 870) bhāvād vā pakṣavṛtteraniścaye pakṣasthityanupalabdhe satyupalabdha pakṣadharmatvābhāvaḥ prathamā asiddhiḥ āśrayā siddhi svarūpā siddhi vyāpyatvā siddhi viśeṣaṇāsiddhi viśeṣyāsiddhiṣu svarūpāsiddhes sākṣāddhetu sanniviṣṭatvāt tadvārā viviktessarvopalabdhissaṃbhavatīti svarūpāsiddhi mudāharati - nityatvādaṇavoheturityasiddhi svarūpataḥ | viśeṣaṇa viśeṣyāderasidhyā tat tadātmikā || aṇavaḥ paramāṇavaḥ | jagato hetuḥ karaṇānnityatvāditi naiyyāyikādibhiḥ prayukta hetoḥ | acaitanye satyanekatvād ityādi hetubhiranityatva siddhissusiddhetyuktatvāt | nityatvalakṣaṇata svarūpato siddhiḥ (p.871) svarūpā siddhiriti yāvat | aṇava nityāḥ caitanye sati niraṃśatvāt | niraṃśatve sati caitanyā dvetyatra viśeṣaṇa viśeṣyāderasidhyā ādiśabdena gaganāravindaṃ surabhi aravindatvāt sarojāravindavat | yat sattakṣaṇikaṃ yathā dhaladhara paṭalaḥ sanniśca śabdādi ityatra āśraya vyāpterasidhyā viśeṣaṇasiddhiḥ viśeṣyāsiddhiḥ āśrayā siddhiḥ vyāptyasiddhiriti tat tadātmikā bhavatīti viśeṣaḥ virodhadūṣaṇadūṣitaṃ hetuṃ lakṣayati - vartamānoviruddhasyāddhetuḥ pakṣavipakṣayoḥ | vyapako'vyāpako deśā navacchinnatva hetutaḥ || pakṣavipakṣayorvartamānaḥ pakṣavipakṣa vṛttimān sapakṣe (p. 872) satva virūpavān hetu viruddhasyāt | udāharati | vyāpaka ātmā avyāpakaḥ deśānavacchinnatva hetutaḥ | yathā ghaṭaḥ anavacchinnatvāditi hotossapakṣesya sādhya vyāpakatva vati ghaṭe satvannāsti sa punarvipakṣe śivādau svasādhya viruddha vyāpakatvena vyāptassannivartate | anekānta dūṣaṇadūṣitaṃ hetuṃ lakṣayati - pakṣādi tritaye vartamāno'naikāntiko bhavet | ātmā nityaḥ prameyatvādityatrodāhṛtodvijāḥ || vipakṣādvyāvṛtti vihīnassādhāraṇānaikāntika iti yāvat prameyatvāditi prayukta hetoḥ ātmalakṣaṇapakṣe ghaṭalakṣaṇa sapakṣe śivalakṣaṇa vipakṣe ca sthityastitvāt | nanu śivātmanoḥ prameyatvamasadityuktam | (p. 873) satyam | tatra dṛśyādṛśyavilakṣaṇa draṣṭṛlakṣaṇa śivatvaikasvabhāva sādṛśya prakārāntara pramiti kurvatī | cicchaktiḥ pramāṇabhūtaḥ pravṛttetyuktatvāt prakārāntaropacaritamiti naiyyāyika dṛśā vā nirupacaritamiti na kaścidadoṣaḥ | bhūrnityāgandhavatvāditityādirūpo sādhāraṇānaikāntikamiti mantavyam | anudhyavasāya dūṣaṇadūṣitaṃ hetu lakṣayati - sādhyā prayojakaḥ pakṣa ekonadhyavasāyataḥ | santatyā vartate viśvaṃ vastutvādityudāhṛtaḥ || eko vivādādhyasita viśvādi lakṣaṇapakṣe ghaṭādilakṣaṇasapakṣe śivādilakṣaṇavipakṣe vartamānādhyavasāyataḥ sādhyā prayojakaḥ sādhya paricchettā sa ca udāhṛtaḥ (p. 374) kathaṃ viśvaṃ santatyānīrandhraṃ avanatyunnatyā sarvaniṣpralayato vartate vastutvāditi | nanvatra prakaraṇa sama eva lakṣyaḥ punarudāharaṇīyaśca satyamanadhyavasitasyānaikāntikentarbhāvāt pṛthak yassatpratipakṣassatūdāharaṇīya eva tathāpi tadetat satpratipakṣasya ca kathañcit kasya cidantarbhūtarastihīti jñāpayituṃ satūpekṣitaḥ kalātyayāpadiṣṭatā lakṣaṇadūṣaṇadūṣitaṃ hetuṃ lakṣayati - kālātītastu sādhyasya pakṣe māna virodhataḥ | nirūpādānakaṃ viśvaṃ kāryamāgantukatvataḥ || pakṣe sādhyasya māna virodhataḥ | pratyakṣādi pramāṇabādhāt kālena hetu prayogasamayena atītaḥ samullaṃghitaḥ (p. 875) kālātītaḥ hetvābhāsaḥ kālātyayāpadiṣṭa iti ucyate | tadudāharati | nirūpetyādinā viśvanirūpadānakam | upādāna kāraṇānapekṣaṃ satkāryaṃ bhavati hyutpattimat āgantukatvataḥ ābhūtvā bhāvitvāt iti saugatāḥ gh'tādessopādānakatva dṛṣṭeḥ viśvaḥ sopādanakaṃ samutpattimat ghaṭādivadityanumānena bādhita sādhyoyaṃ kālātītaḥ pratyakṣabādhitastu agniraṇuṣṇaḥ padārthatvāt jalavadityayaṃ kālātītaḥ āgamabādhitastu naraśiraḥ kapālaṃ śuciḥ prāṇyaṃgatvāt śaṃkhavadityayaṃ kālātītaḥ anutvāsidhyādi bhedotra prāsaṃgikatvānna vistīryata iti pramāṇamātra pravistarataratamokti paraśāstreṣu suparijñeyaḥ | (p. 876) itthaṃ viśeṣa lakṣaṇamuktvā bhāsānāṃ sāmānyalakṣaṇamāha - vyāpteryathāvadvijñānaṃ sādhanaṃ sādhya siddhaye | paryāptamasato hetoryena kenāpi vartmanā || vyāptibhaṃgo'numānasya dūṣaṇaṃ prathamaṃ matam | vyāpteryathāvadabādhitaṃ vijñānaṃ yasya tat yathāvadvijñānaṃ sādhanaṃ sadadhyanumānaṃ sādhya siddhaye | anumeya nipataniyānumitaye paryāptaṃ paryavasitam | tataḥ punarasatohetoryena kenāpi vartamanā pakṣadharmatvādyanadhyavasāyādīnāṃ mārgeṇa vyāpti bhaṃgaḥ | anumānasya sadityākalayya prayuktasya prathamadūṣaṇaṃ matam | vyāpti bhaṅgaḥ ka ityata āha - anuṣṇo vahnirityādi pratijñā te sahetukam | (p. 877) pañcānāmanumānasyā vayavānāntu pūrvayoḥ || vaiparītyaṃ samuddiṣṭaṃ dṛṣṭāntasyādhunocyate | anuṣṇe vahnirityādi ādiśabdena kālātyayāpadiṣṭa pratijñetara pratijñā gṛhyate | sahetukaṃ padārthatvādityādi hetu sahitam | pratijñā te anumānasya pañcānāmavayavānāntu madhye pūrvayoḥ pratijñā hetvorvai parītyaṃ vyāpti bhaṃgaśabdena samuddiṣṭaṃ diṣṭāntasyādunocyate | ābhāsatvamiti viśeṣaḥ kathamityata āha - nitya ātmā vibhutvena yathā kāśamitīrite | dṛṣṭāntassādhyavikalaḥ sādhane ca tathā bhavet || dṛṣṭānta ākāśaḥ tanmātra janyatvena parīkṣitatvāt sādhya vikalaḥ nīhyatva lakṣaṇa sādhyavikalaḥ | (p. 878) dṛṣṭāntābhāsa iti yāvat sādhane ca vibhutva lakṣaṇahetau ca tadvārā tathā bhāsatvaṃ bhavet pūrvārdhārthastu spaṣṭaḥ vividhapakṣābhāsa dṛṣṭānta bhāsānāṃ vicāryamāṇe hetvā bhāsātmanā paryavasitatvāt savistara tadupavarṇanamupekṣitaṃ jñeyam | atha āgamapramāṇaṃ lakṣayati - āptoktirāgamassopi parokṣārthaika sādhanam | pratyakṣa anumānena yadi vārthaṃ suniścitam || yo vetti soyamāptasyāt tasmādāpta ga(ta)raśśiraḥ(vaḥ) | āptoktiḥ āpta ityanenānutvāsiddhākāṃkṣā yogyatā sannidhimat pada sandarbhalakṣaṇamāptavākyam | āgama āgamyante | asamantādaśeṣeṇa jñāyantenena padārtha ityāgamaśabdaśabditaṃ pramāṇaṃ anumānāntarāsassa-āgamopi (p. 879) svatassādhanā lakṣaṇā cicchaktimabhivyañjakadvārā parokṣārthaika sādhanam | anumityanadhigatai indriya pramityanadhigatārthādvitīyā sādhāraṇa pramāṇam | pratyakṣānumānādhigatārthepi sādhāraṇaṃ taṃ satpramāṇaṃ syāt | ata evāsyajyāyasatvam | taduktaṃ mṛgendre | mitārthāmitārthasya jyāyasatvamiti sūrayaḥ iti | āptaḥ ityata āha | pretyādi jyotiśśāstrādi rūpavākye nānena yogena sūryacandragrahaṇavṛṣṭyādi bhaviṣyatīti mantrapādaśāstreṇa vākyena vā dhamamantraḥ sa svarūpamuccāryamāṇassamanantaraṃ viṣayaṃ haratīti sūtyāda tadavayau bhūte tasmin pratyakṣeṇa rāhuṇādhunā sūryo grasta ityanumānena nadijala pravāhādinā (p. 880) vṛṣṭyādi taducita svāgocara deśāntare bhūtamiti dehādi svasthatva hetunāgataṃ garalamiti suniścitam | punassūṣṭū vivecitamarthaṃ suṣṭuvivecanāt | prāk yo yadi vakti soyamāptasyāt | taduktaṃ viṣādyabhāva sandṛṣṭermantrapādācca sa svarāt | rasopaniṣadādopādāptassaparigṛhyata iti | tasmādāptācchivastenāpyagocarita sarvapadārthāṃ yathā yathaṃ vartityāptataraḥ paraprāpta iti yāvat | nanu tarhi vedādīnāmapi sarvajña praṇītatvenaiva prāmāṇyāt | sarvāgamaprāmāṇya prasaṃgaḥ | atrocyate - suprasannendriyagrāmaḥ sarvajñassarvagocaraḥ | pakṣapāta vinirmukto yathārthagrāhakassadā || (p. 881) avyayaḥ paripūrṇaśca svatantraḥ paśupāśa ha | pramāṇamekantadvākyantathyaṃ śreyonidhissadā || satyam | hiraṇyagarbhaprabhṛti kartṛkāṇāṃ vedādīnānnaihyaprāmāṇya prasaṃgaḥ samutthīyatesmābhiḥ tānyapi pramāṇānīti hi vayamaṃgī kurmaḥ | tathāpi na tāni sarvajñaprayuktāni | nanu tat kartārassarvajñāḥ taduktaṃ parasparavirodhāt | yadāhuḥ | sugato yadi sarvajñāḥ kaviloneti kā pramā | athobhāvapi sarvajñau matibhedastayoḥ kathamiti || asarvajñā kā.....'ṇyapi prakāravirodhepyupeya visaṃpādāt | mitrādi vākyavat svāvayi pramāṇānīti vakṣyati | asau śivaḥ kīdṛśaḥ yasya vākyamadvitīyam ityucyate | (p. 882) suprasannendriyagrāmaḥ sannonādimala rahitaḥ indra indriya grā..... ḥ sadāśiva mūrtaḥ patipaṭale śaktibhiḥ kalpitendriyetyuktatvāt śaktisamūho yasya kva tathoktaḥ | ata eva sarvajñaḥ nanu ādi svāvayi svaprasannendriya grāmatvāt | ye dādikatāraśca svādhi sarvajñāḥ | śivopi sva vadherūrdhvaṃ kimapi na jānātīti svāvayi sarvajñaḥ | satyam | śivasya svāvadherūrdhvavastunaḥ śaśaviṣāṇavadasatvāt tadajñānaṃ bhūṣaṇamevetyādi varṇitaṃ patipaṭale iti na kiñcidasamañjasam | hiraṇya garbhāde svāvadhika puruṣatvādurdhvaṃ sadbhūtarāgādyajñānaṃ śreyaḥ pratihantrahīti | tadvadidamapi bhūṣaṇaṃ kathannasyāditi na kravikalpaḥ | (p. 883) ata eva sarva gocaraḥ sordhva svetaravastvasadbhūti sarvordhva svasadbhūtimaddhiraṇyagarbhādyagocaragocaraśivādīkṣityanta viṣayaḥ | ata eva pakṣapāta vinirmuktaḥ atadātma tadātma pakṣapātayossopādhyanupādhimataḥ svacicchaktyartha kriyāmatyormadhye pakṣe atadātmani pātobhimukho yasyāssā pakṣapātā | svopādhika cicchaktyartha kriyāmatim | kadācit kvacid dhiraṇyagarbhādi vartinī tayāvinirmuktassatathoktaḥ | ata eva sadā yathārtha grāhakaḥ anādiṃ kṛtvā tadātmani nivartatita svaśaktyarthakriyā matiḥ | ata evā vyayaḥ hiraṇyagarbhādvipādhyantararaviluptaśaktivyakti vilakṣaṇa vilupta śaktivyaktiḥ | ata eva (p. 884) paripūrṇaśca apara svaśaktimaddhiraṇyagarbhādi vilakṣaṇa parasvaśakti vyaktimān | ata eva svatantraḥ hiraṇyagarbha prabhṛti cidacitprorakaḥ ata eva paśupāśahā | pāke male hiraṇyagarbhaprabhṛti paśu svapaśa pāśacchedatadupadakṣita śivatvābhivyakti vidhātā | ata eva tat vākyantacchiva vadana samutthāgamaḥ | tathyamabādhita svorthārthamatiḥ śreyonidhiḥ āgamaśabde paryavasitatvāt pulliṃgoktiḥ śivatvābhivyakti vilakṣaṇa śreyassunimitta śivaśaktyabhivyakti sthānaṃ svetarāgamā virodhena buddhitatve sthitā bauddhā guṇeṣvevārhatā sthitā | ityādi tadadhitatadadhyetṛ prāpyasthāna pradarśana pūrvantadanadhigatārtharāgādi śivānta gantṛrūpatvāt | (p. 885) ekamadvitīyaṃ pramāṇaṃ taduktaṃ vāyavya saṃhitāyām | yaduktamanya śāstreṣu vidyate tacchivāgame | nadṛṣṭaṃ yacchivajñāne tadanyatra na vidyate || iti paramāpoktitvādātmasya sadbhiḥ parigrāhyatvaṃ paribhāṣya śivāt tasya pravṛttikramaḥ | procyate - sṛṣṭyanantarameveśaśśuddhādhvaviṣayānaṇūn | svāṃśu saṃsparśanādeva kṛtvā dṛkkriyayotkaṭān || sadāśivopi bhagavān nādarūpatayā gatam | ṣaṭpadārthamayaṃ jñānaṃ anekacchanda eva tat || pūrvato daśasaṃkhyātaṃ śivabhedaṃ tathā param | raudramaṣṭādaśavidhaṃ tebhyo vā dikkṛpānidhiḥ || īśodhikārāvasthaśśivasṛṣṭyanantarameva sva nirvartita (p. 886) śivādi vidyānta śuddhatatvasargasamanantarameva vijñānakevaleṣu madhye śuddhādhva viṣayānyaśuddhavartma sthityarha pakva malānaṇūn paśūn svāṃśu saṃsparśanādeva nānupacarita saṃśleṣa iti ime paśutvāpanīti manno bhavantviti punaśśivatvābhivyaktimanto bhavantviti svecchālakṣaṇakriyāśakti saṃklipteḥ dṛkkriyayotkaṭāt svocita śivatvena saha vartamānābhivyaktimataḥ punarbaindavadeva yuktāṃśca kṛtvā punassabhagavān sadāśivopi kṛpānidhiḥ | dayāvān amī pumāṃsa śreyohāstathāpyeteṣāṃ parāparaśivatvābhivyakti paśuśāstra paṭhitopāyo peyena khalviti apaślokya tadatthimahamekaṃ śāstraṃ sākṣāt pravartayāmi (p. 887) punastaditarāṇi ca vedādīni uttarottara bhuktyatriśaya śreyaḥ pradāni tat kartṛtvārhān brahmādīn prayojya tadvyavadhānena pravartayāmītvākalayya pravṛttaḥ pralaye śiveritā arthātmikā yathā tathā śabdātmikā ukāralakṣaṇapratiṣṭhā kalā śaktiḥ samupasaṃhṛta svakārya śaktimatīṃ svaśakti vyaktimatīṃ akāralakṣaṇanivṛtti kalāśakti samupasaṃhṛtya tat svakāryaśaktimatī svaśakti vyaktitī sthitā | tadanumakāra lakṣaṇavidyā kalā śaktiḥ pratiṣṭhā kalāśaktiṃ samupasaṃhṛtya tat svakārya śaktimatī sa śaktivyaktimatī sthitā | tadanu bindulakṣaṇānti kalā śaktiḥ vidyā kalāśaktiṃ praṇava saṃhṛtāṃ samupasaṃhṛtya (p. 888) tat svakārya śaktimatī svaśakti vyaktimatī satī punasvānunnatimaya catuṣkalabinduśabdaśabdita catuśśakti samaṣṭimaya śaktimatī sthitā | tadanu nādasatāṃ śaktiṃ svalīnāṃ kṛtvā svaviṣasphuliṃgaśikhā lakṣaṇannādakalā śāntyatītakaleti ca dvināma praṇavapañcamakalāṃ svānunnatimatiṃ kurvan svamayī bhūtāṃ śaktiṃ samārūhya svaśaktiṃ vyaktimān sthitaḥ | svanāda svayaṃ śāntyatītakalāśaktisaṃbandhī yadyapi śāntikalāśaktyupārūḍhatvāt śāntikalāśaktirucyate | tadanu mahāmāyālakṣaṇaśāntyatītakalāśaktiḥ sūkṣmapraṇava pañcakalāmayannādaṃ samupasaṃhṛtya svavyakti sthityabhāvāt kevalannādalakṣaṇa svakārya śaktimatī sthitā | (p. 889) tato nādasyāpi śāntikalā śaktitvāt catuśśaktilakṣaṇa caturtham | mūrtimayīṃ mahāmāyāṃ śabdasargāraṃbhe saṃkṣobhya kṣubdhāt tasmāt kāraṇāt nādarūpatayā gatam | anāhata paradhvanilakṣaṇatayā vinisṛtam | ṣaṭ padārthamayaṃ jñāpya jñāpakalakṣaṇasaṃbandhena patyādi padārtha vyāpakaṃ ādhidaivikaṃ jñānaṃ vidvakṣaramātrakākrameṇa anuṣṭupādyaṃ kṛtvā anekacchandaḥ | nanu śrīmanmataṃge śuddhavidyāyāḥ mantratantrayonitvaṃ śṛtam | satyam | nādādi krameṇāgatya tatra mātrakātvaṃ yātīti yonitvamupacārabījamucyate | tadeva pūrvataḥ prathamataḥ daśasaṃkhyā taṃ śivabhedantathā paramaṣṭādaśavidhaṃ raudraṃ śrotṝṇāmupādhivaśāt kṛtvā tobhyoṣādīn | ayamāśayaḥ | (p. 890) anantādi mantreśvarāṇāṃ mahaughakrameṇāṣṭaviḥśati tantrāṇi prāgupadiṣṭavān tadanu praṇavādi daśaśivānāṃ sadāśiva tatva nivāsināṃ kāmukādīni anādyādyaṣṭādaśarudrāṇāṃ sadāśivatatvādadhovartināṃ vijayādīnyupadiṣṭavāniti pṛthaṅnāmavarṇanaṃ kāmikādaṃ jñeyam | pralaya kevaliṣumadhye māyāgarbhādhikārārhān tathā kṛtvā anantadvārā māyīya viśiṣṭaśarīrayuktāṃśca kṛtvā tantrāṇi mahaughakrameṇa upadiṣṭavāniti copalakṣyate atha tebhyo vatīrṇakramaṃ procyate - tat taddeśakramānmero rāgatantatra sāgaram | tatredaṃ pauṣkarantantramarthavādādi lopataḥ || uddhṛtya viprāyuṣmabhyāṃ kathitaṃ bahu yuktibhiḥ | (p. 891) sthāpayadhvamidaṃ bhūmau yogyeṣu guruvartmasu || anantādyavatārakaiḥ praṇavādyavatārakaiśca svaśiṣyadvārā tat tad deśa kramāt merorāgataṃ merāvāvatīrṇamiti vibhakti pariṇāmaḥ tantrasāgaram | tantrārtha gaṃbhīralakṣaṇādi sāgaramadhye idaṃ śivāvatārakeṇānante mahaṃghakrameṇa koṭisaṃkhyayāvataritaṃ puna śrīdevyāndvādaśalakṣaṇa saṃkhyayā saṃhitā krameṇāvataritam | punaranantāvatārakena mayi lakṣasaṃkhyayāvataritam | śrīdevyā cāvatārikayā taducita svaśiṣya praśiṣyeṣu avataritam | pārameśvara nāmagīta tantratramarthavādādi lopataḥ sārārtha vācakasūtrātmanoddhṛtya pauṣkaraṃ tantraṃ kṛtvā kathitaṃ śeṣaṃ sugamam | anena śivakṛtameva (p. 892) sūtraṃ kiñcit sandarbha pradādi svokti sukalitaṃ saṃgṛhītamiti darśitam | nanu ṛṣibhiḥ praśnātmanā kathitañca lakṣyate | satyam | tadidamālokya kecicchāstravidastyadyatvepi śāstrakārāṇāṃ tathā darśanāt bhagavataiva praśnaprativacanarūpaṃ śāstrametat pravartitam | anugrahāt praśnapadāni ṛṣikartṛkāṇivoparacitānītyāhurityanavadyaṃ ukhabhūmau vedādimārgāsthāpitāḥ | na ca kintairalamiti vācyamiti pramāṇamekamityatra sūcitaṃ spaṣṭayati - anyopi mārgo vedādiḥ paśupāśārthadarśakaḥ | svoktatatvāvidhi vyāptirbrahmaviṣṇvādikartṛkaḥ || parasmānmokṣamārgasya sthita svargādi bhogataḥ | (p. 893) anyopi mṛgyante parīkṣyantenena padārtha iti mārgaḥ | vedādiḥ svādhyetu svaniṣṭhaṃ svetaraniṣṭhaṃ śivaniṣṭhaṃ vā śivatvaṃ tadādyanādi vyakti siddhiñca na darśayati | kintu vyadhikaraṇamalaviṣayopahitatvāt | yadi cinmātraṃ brahmeti darśayatyapi svasya svaniṣṭhamivābhāsaṃ svato malaniṣṭha viṣayaniṣṭhañca paśutvamajñātvā kartṛtvātmakaṃ svata svaniṣṭhamiva darśayatīti paśupāśārtha darśakaḥ | nahi tathāpi sarvapāpadarśakaḥ puruṣādyūrdhvamabhāṣaṇāt svokta tatvāvadhivyāptiḥ ata eva na sākṣācchivaḥ katṛkaḥ śivādhiṣṭhānāt brahmaviṣṇvādi kartṛkaḥ ata eva mokṣamārgasya sākṣācchivakṛta śāstrasya parasmādvilakṣaṇāt svargādi bhogataḥ svargādi bhuktihoto (p. 894) sthitaḥ vṛttaḥ ādhyātmikaḥ | tathā hi pañcadhā śāstrāṇi laukikandṛṣṭaphalam | āyurvedādyātmikaṃ vaidikandṛṣṭādṛṣṭā phalaṃ veda ............... sakā ....................... padārtha pramāṇaparīkṣātma nyāya vaiśiṣyakādyātmakañca | ādyātmikamupaniṣadbhāgātmakaṃ siddhāntaśāstrañceti ṛṣayaśśivasya śāstravaktṛtvaṃ kathaṃ mukhapramukha vikalasyeti sucodayanti - niṣkalānnādarūpātmā jñānamārgaḥ pravartate | ityuktaṃ tannayuktaṃ syād vāgindriya viyogataḥ || spaṣṭaḥ | īśvaraḥ asmādādīnāmapi kriyāśaktireva malāvṛtatvāt | vāgindriyā pekṣaṇī svasaṃkalpavṛtyā śabdaṃ samuccārayatīti na vāgindriyamiti pariharati - (p. 895) vāgindriyānapekṣasya śaktissarvatra nisṛtā | atyanta vimalatvena tayāvarti kimadbhutam || pravaktṛtvaṃ svacicchakti pravṛtyanuguṇasya ca | nādasya binde(ā)ḥ prasṛti śabdānānnisṛtistataḥ || śabdāstu pāramparyeṇa śivajñānānumāpakāḥ | adhikāramlāṃśena nāpi śūnyatvādatyantavimalatvena vāgindriyānapekṣasya śivasya śaktiḥ sarvatra jñeye kārye ca nisṛtāni patitasvārthakriyālakṣaṇajñānakriyā | tayā sva samutthasaṃkalpalakṣaṇārtha kriyatvādicchāśakti saṃjñitajñāna śaktyānanyakriyāśaktyā vacanatrāṇa dharmitvādūrdhvavaktramityukte śānyupabṛṃhitapuraṇīnāṃ mnyāsiddhāntaśāstraṃ vartikimabhutam | kīdṛk (p. 896) śivasya vacanamucyate | vaktraṃ vacanaṃ nādasya bindoḥ svakukṣi nikṣipta nādaśaktyātmaka śaktitatvamaya mahāmāyāḥ svasaṃkalpāt prasṛti samabhivyaktiḥ | nanu nādarūpaṃ viniṣkrāntaṃ śāstraṃ sarvamiti śruteḥ vedādi śāstrāṇi ca tathā niśṛtāniti tebhyaśśivaśāstrasya ko viśeṣaḥ | satyam | śivaśaktyadhiṣṭhitam | śivetarapuruṣaśaktisaṃkalpān guṇasya dhyātmikavarṇajanakasyānādasya nisṛti sākṣācchivasya vacanamapyatra na vivekṣyate | kintu kevalaṃ svacicchakti pratyanuguṇasyādhidaivikavarṇajanakasya ayaṃ nādo bidvakṣarā ........... punaḥ śabdātmakaśca bhavatviti icchālakṣaṇa svasaṃkalpānuvartinaśśivaśāstralakṣaṇasya (p. 897) ca nisṛti samabhivyaktiśca tato bindośca śabdānāñca śivaśāstralakṣaṇamātrakāraṇā nisṛtiḥ pūrvikā samabhivyaktiśca sākṣācchivasya vacanam | taduktaṃ mataṃge sadāśivena devena nibandhaṃ koṭisaṃkhyayā bhāṣitaṃ lakṣamātreṇa tato'nantena dhīmateti | nahi taditthaṃ vacanātmanāpi śivasaṃkliptyupacaritaṃ śivaśāstraṃ brahādiśaktivyavadhānena vedādiva vyavahita durācitam | krūdaivikatvāt | sṛṣṭi striyā praṇavādeḥ | taduktaṃ siddhāntadīpikāyām | nādādi kramata sṛṣṭi praṇavasyādhi daivikī | akārādi kramattasya sṛṣṭirādhyātmikī matā || ākārād deva devena kramāt paramadhīmatā | ............. rānukārāyakṛtā.....ṇtena yā lipiḥ || (p. 898) rekhādeṣāñca varṇānāṃ śvāmatā sādhi bhautikīti || adhyātmikī ca sūkṣmanādabindu praṇavamakārokārākāra pūrvasthūlākārādimatī | tacchivaśāstram | śivaśāstrāpabuddhi sambhavadatviti śivasaṃkalpānantādayo va budhyanti | etaduktaṃ bhavati | śivaśāstrannādarūpaṃ śivāt binduvaktrādvinikrāntaḥ punaśśivenaiva sthūlā varṇātmanācchandasopetamupacaritam | vedādi tathā nādarūpaṃ viniṣkrāntamapi punaḥ sthūlavarṇātmanā cchandasopetaṃ paśu......paṭhita brahmādibhi svamāyīya kāryakaraṇaissamabhivyakta svānuvihitamṛt chaktikakriyā śaktibhirupacaritaṃ paśuśāstramiti śivaśāstraprathitantatra dvavāmadakṣiṇagārūḍhabhūta tantralakṣaṇa śrotontarāṇāmapi (p. 899) śivakṛtatvepi siddhipradhānatvāt | īśānamukhe taramukhorthatvāt | īśāna mukhotthaṃ siddhāntaṃ kāmikādikaṃ sarvotkṛṣṭaṃ gārūḍhādinī punastat puruṣādi mūrtiviśiṣṭādhiṣṭhita śivasaṃjñitātmāntara praṇitāneti kecit guravaḥ | natu sadyojātādi mukhotthatvaṃ kāmikādi kasyāpi śrūyate | satyam | īśānamūrterapi sadyojātādi pañcavaktṛ tripañcadṛktvāditya doṣaḥ | nanu kāmikādau vedāśva punassadyojātādi mukhataḥ kramatasamutthā śrūyante | satyam | sadyojātādi mūrtyadhiṣṭhita tadupahita tat saṃjñitabraṃhmamukhebhyaśca caturbhyassamuttha iti | īśānamukhotthatvena lalitaśrutirasti yadyapi tasyāpi pañcavantratripañcaduktvā tathā (p. 900) vyākhyeyamiti ca na kiñcidasamañjasam | taduktaṃ ata eva svacchande | sāṃkhyaṃ yogaṃ pāñcarātraṃ vedaścaiva na nindayet | yataśśivodbhavāssarvetvapavargaphalapradā || iti | nanu kāmikādinī ca sārakai svakriyāśaktibhisvānādāt samutthāya punarvāgīndriya samupabṛṃhitābhisamuparacyante | satyam | itthaṃ sādhakoparaciteṣu ādhyātmikeṣu varṇeṣu aṃgārasthānīyeṣvagnisthānīyāśśiva kṛta varṇā ādhidaivikā svesvabhivyaktiḥ śivaśaktyā sahābhivyaktā sādhakānāṃ svasvacicchaktiṃ samarthayantassarvaśivādipadārthānu śivatvābhivyakta ye sandarśayatīti sarvaṃ(ma)mañjasam | yathā kathañcit (p. 901) upādyupāsita grutvādasmābhiruccarita śabdeṣvabhidayopalabdhāśśivaśāstralakṣaṇāśśabdāstu asarvajñairaśaktya svara ca nāparatvāt pāraṃparyeṇa gurusantatyā pratilomatassucintitatayāssuci cāritā ime śabdāssarvajñalakṣaṇā kartṛśaktiracitāḥ | sarvārthaviṣayatvāditi kevalavyatirekyanumānādhāratayā śivajñānānumāpakāḥ śivaśakti gamakāḥ tata śiva śā.......kṛṣṭayamāha - athavā sadbhiraprāptaṃ śraddhayāśivagocaram | anye tu sajjanā yātāḥ prakṛtyādyāṃ ca gocarāḥ || tataśśivagirāṃbodho vibodho nānyathā girā | athavā śivagocaraṃ śivaviṣayaṃ vidvādikaṃ sadbhirvakṣyamāṇa (p. 902) ṛṣyādibhiḥ śuddhayādijñā sayā aprāptamajñātaṃ tatassajjanāyātāḥ tadvisadṛśa ṛṣyādi kṛtā śabdāḥ prakṛtyārthapagocarāḥ śivakṛtebhyaḥ yogāraḍhyā siddhāntāgama dviśabdaśabditebhyaḥ aparatva pūrvapakṣatvā sāmanye ati vilakṣaṇāḥ | taduktaṃ kāmike | śivaprakāśakaṃ jñānaṃ śivajñānaṃ paraṃ smṛtaḥ | vedādyaparavijñānaṃ paśupāśārthadarśakam || yathā vilakṣaṇañcakṣuḥ kṣapāyājñavilālayoḥ | tathā vilakṣaṇaṃ jñānaṃ evametat parāparam || pūrvapakṣatayā tāni kathitāni hi śaṃbhunā | heyopādeya vastrānāṃ nirṇaye paramārthataḥ || tat sarvamatharīkṛtya śivasiddhāntaṃraṃrita | iti (p. 903) ratnatraye ca | siddhānta eva siddhāntaḥ pūrvapakṣāstataḥ pare | ātpastu śivayevaika śivānyetva śivāmatā || iti tataśśivagirāṃ śivavadanasamutthaśabdānāṃ bodhaḥ svavākyārthajñānaṃ sapunaranyathā vakṣyamāṇayā girā nabodhaḥ | vigato bhādhito bodhaḥ vibodhaḥ kuto na bādhyam | paratvādityāha - na cārṣaṃ pauruṣe vākye ṛṣibhirdaivikantathā | na devairbrahmaṇo vākyaṃ vaiṣṇavaṃ patta(dā)janmanā || tathā raudrañca hariṇā na rudreṇa śivātmakam | bādhyamūdhvordhva vaiśiṣṭyādadhodhobādhyamūrdhvataḥ || spaṣṭaḥ | tathāpi nā prāmāṇyamityāha - śivāgama virodhena śāstraṃ sarvaṃ vyavasthitam | (p. 904) nānyaśāstravirodhena tatsaṃvādatayārthavā('thavā) || śivaśāstraṃ vyavasthāpyaṃ tadvyāptaṃ vyāpakaṃ yataḥ | virodhapādāṃśabhrāntau śivaśāstrasamutsāritāyāṃ sarvaṃ rudrādi praṇītaṃ kapālādikaṃ śāstraśivāgamā virodhena śivaśāstrasaṃvādatayā alpārthaviṣayatvāt pratyakṣādivat vyavasthitam | pramāṇīkṛtam | śivaśāstrantu nānyaśāstrā virodhena | athavā tat saṃvādatayā taditara śāstrasammati ghaṭakoktitayā vyavasthāpyaṃ pramāṇī kartavyam | kutaḥ yataḥ tacchivaśāstraṃ taditara śāstrādhigatānadhigatārthagantṛtvāt vyavasthāpakam | svasya tu vedabāhyatva pāṣaṇḍitva daurātmaklipti pratihantryā vaidikantu purā kṛtvā paśācchaivīṃ samāśrayet | buddhitatve sthitā bauddhā (p. 905) guṇeṣvevārhatā sthitāḥ | ityādi vedādyanugrahoktyā...... dṛgantara ........ tatastata dṛgantarāṇyapi svāvayau pramāṇyaṃ natyajantītyāha - yasya yasya hi śāstrasya yāvatī vyāptiriṣyate | tāvatyeva bhaved viprāḥ prāmāṇyaṃ tasya tasya ca || sugamantat tadavadhiśca buddhiparīkṣāyāṃ darśita ityatra na likhyate | nanu yadyevaṃ śivāgamasyāpi svāvayerūrdhvaṃ na prāmāṇyaṃ vyāptyasaṃbhavāt vedādivat | satyam | śivāgamānāṃ svāvayerūrdhvaṃ svetarāgamadṛṣṭasya vastunaśśaraviṣāṇavastucchatvāt tatrāprāmāṇyaṃ bhūṣaṇameva | na ca vedādyavadherūrdhvaṃ śivāgama vastunastucchatvāt vedādestatra prāmāṇyaṃ bhūṣaṇamiti vācyam | sadbindvādessusidhyatvāt | (p. 906) atha śabdapramāṇaṃ parīkṣārthapattimupalakṣya parīkṣyati - evamāgamamāne tu kathite śiṣṭamucyate | taccānyaśāstrasaṃsiddhaṃ mokṣatatvopadarśanam || tasmādyadiparaṃ kiñcicchivatantreṇa bādhitam | asarvajña praṇītatvaṃ gamayettadasaṃśayam || pramāṇamarthāpatyākhyaṃ anyathā ca nigadyate | evamitthamāgamamāne kathite śiṣṭanta ca pramāṇavartāpatyākhyamucyate | udāhṛyate kathaṃ padyanyaśāstrasaṃsiddhamokṣatatvopadarśanam | śivaśāstretara vedādi śāstrasaṃbandha brahmād vai tāni lakṣaṇamokṣasvabhāvā vibhāṣaṇaṃ tasmāt tad advaitādyabhibhāṣaṇāt | yadi puraṃ punaruparatyumukhaṃ (p. 907) yathā bhavati yathāvat kiñcit śāstraṃ vedādisaṃśayaṃ śivamantreṇa dṛgantarānapahnavanīyaṃ śivaśāstrasya lakṣaṇamokṣatatvoparatti bhāṣaṇālaṃkṛtena bādhitaṃ svānugrahārthamadvaitādi bhāṣāṇāṃ śotpāritabhrāntikaṃ svādvaitādi bhāṣāṇāṃ śasvabādhyatvānyathānupapattibhisamutthārthāpatyaparanāma kalpanayā cicchaktyarthakriyayā svasyā sarvajñapraṇītatvaṃ kiñcijña svāvadhi sarvajña racitatvaṃ gamayet kalpayet tadupabṛṃhitapramitiṃ kārayet | anyathā ca nigamyate | punastadanyatprakāreṇa cārthāpattirudāhriyate | kathamityata āha - dṛśyamānamasārvajñaṃ kalpayetsvopapādakam | paśutvākhyaṃ paśutve va sarvajñe śāstratasthite || (p. 908) taccānumānatobhinnaṃ tayorviṣayabhedataḥ | śāstrataḥ bādhaka lakṣaṇāt | svabādhakalakṣaṇārthakriyānyathānupapatti samutthārthāpatyā svakartari sarvajñe sarvajñatvalakṣaṇa śivatva samavetini śivanāmni sthite | satyāpātite | athavā śāstrālaṃbitārthāpattimanapekṣya svamukhotthāgamasati sa......jñe śive siddhavadi punassārvajña iti pāṭhastadānīntu caitanyandrakriyārūpaṃ tadastyātmani sarvadā | sarvataśca yato muha ........ śrūyate ................. mṛgendrādi tacchāstrataḥ punarātma susārvajñe sarvajñatvalakṣaṇa śivatve sati sadā sthite punaruddhṛte | śāstrataḥ vividhavedādirūpāt bādhyalakṣaṇāt svabādhyatvānyathānupapatti samutthārthāpatyā siddhi (p. 909) svakartṛlakṣaṇe ṣvathavānyathā bhūteṣu paśuṣve dṛśyamānamasārvajñaṃ kiñcijñatvaṃ svānyathānupapatti samutthāpattilakṣaṇa svārthakriyopakṛta cicchaktyā svopapādakaṃ svakāraṇaṃ paśutvākhyāṃ malasaṃjñitaṃ kalpayet | tadupabṛṃhita pramitaṃ kārayet taccārthāpatyākhyaṃ pramāṇamanumānato bhinnannahi naiyyāyikaiḥ kevala vyatirekyanumānatayā vivakṣituṃ śakyam | tayoranumānārthāpatyo viṣayabhedataḥ svaphalabhedatvāt liṃgaliṃgivyāpti smṛti samṛthānumitiranumānasya phalaḥ tadvilaṃbena vyāpti smṛtyanavakāśataḥ dṛśyamānārthānyathānupapattitastaddhetyarthakliptirarthāpatteḥ phalamiti svapramiti bhedatvāt satyacidvilaṃbena vyāptismṛtyavakāśatva .......kṣmādatha yathā kathañcidanumānāntarbhāvoktiścāgameṣu | nanu naiyyāyikai rupamānaṃ pṛthagupavarṇitam | satyam | atra siddhānte samānabhāvassāmānyaṃ sādṛśyameva jātiriti | nāgarikastu kaścit kasmāccidāraṇyakāt gosadṛśo gavayaviti śṛtvā purā anubhūta gotvāt sāmānyena punassaiveyaṃ gauriti pratyabhijñā pratyakṣī kṛtya punassādṛśye sati kiñcidvisadṛśatvāt goviśeṣaḥ manuṣya viśeṣa kṣatriyavadityanumitatvāt na pṛthagūrdhvavarṇanaṃ itthaṃ pāśapadārthaṃ sṛṣṭikramatassaprapañcaṃ parīkṣya tadupasaṃhārakramaḥ ucyate - evaṃ pramāṇasiddhānāmarthānāṃ vyatyayena tu | upasaṃhārasṛṣṭavyaṃ kāryakāraṇabhāvataḥ || (p. 911) vyatyaina prātilomyenaḥ | nanu kimarthaṃ kāryakāraṇabhāvataḥ kāryabhūtādeḥ pūrvaṃ kāraṇatanmātrādeḥ upasaṃhṛtiḥ kāryānasāśaṃkyate | svakārya vyāptitvāt kāraṇasya ityāha - nahi kāryopasaṃhārādādau kāraṇasaṃhṛtiḥ | yuktā tadantimāt kāryāt pṛthivyādupasaṃhṛtiḥ || kathaṃ punaḥ kāryollekhinīvetyata āha - tanmātreṣveva bhūtāni tanmātrāṇyapyahaṃkṛtau | indriyāṇi manovāpi sāmatau sā guṇeṣu ca || te guṇāḥ prakṛtau sapi rāgādyantatvapañcakam | māyāyāṃ layamāyāti sātu nityopapāditā || sāseti kramataḥ ahaṃ kṛti buddhiriti ca jñeyam | prakṛti (p. 912) rāgavidyā tatvatrayam | kalādvāreṇa māyāyāṃ na sākṣā ........... yaṃ avityādi kalāpañcakañcuka viyuktatvameva puruṣatatvasya vilaya iti jñeyam | vindupaṭala ......................................... māyopari viśuddhādhvā bindau pralayamṛcchati | binduḥ kalādiśaktyātmā śivādhiṣṭhitavigrahaḥ || nityamāste śivasyāsya viṣayātmatayā'grataḥ | punaḥ pravartate viśvaṃ jagadārabhyabindutaḥ || viśuddhādhvā layabhogodhikāratatva saṃjñiti śivaśakti sadeśeśvara vidyātatvatātvikalakṣaṇaḥ atrāpi kāryakāraṇabhāva ityanuṣajyatām | kalādi śaktyātmā śāntyādiśakti (p. 913) kalādisāmarthyarūpā viṣayātmatayetyanena na vedāntināmiva bāddhaikadeśināmiva jñānasya nirviṣayatvamiti paśupaṭale spaṣṭayati | sana | śeṣaṃ sugamam | pralayapravistaro bhuvanapaṅkti pravitaraśca śrīmataṃge | pralayapaṭala māyāpaṭalādau śrīmadrāmakaṇṭharacita vivṛtti samāviṣkṛta tato vadhārya iti vistarabhīruṇā tṛṇa vistīryate | atha tantrāvatāra paṭalaḥ atha binduta ārabhya vicitrajagat punaḥ pravartata ityukti samuttha smṛti mantrantastantrasamutpattiḥ purāsūcitāṃ vispaṣṭaṃ jñātuṃ gurūṃ pṛcchati - kathantantraṃ samutpannaṃ mantrā vai sahaśaktibhiḥ | bhedāstatra kiyantasyussādhanaṃ siddhireva ca || etat sarvaṃ samāsena brūhi naḥ parameśvara | (p. 914) prāsaṃgikatvānna pṛthak saṃbandhopi vivakṣate | ayantu parihartumaśakyaḥ punarukti bāhulyāt na pauṣkarapaṭalaḥ | kintu kāmikavartāra tantrāvatārapaṭala evātra kaiścit prakṣipta iti sphurantīti guravaḥ kathayanti | praśnoktaroktiḥ kathañcit kiñcit prakārāntara gītimatīti na punaruktitvaṃ kṣamata iti punaḥ kathayanti | kecit tataḥ na kathañcit saṃkṣipya vivṛttisturīyate | śaktibhiraṃbhikādibhiḥ sādhanamantravaśīkaraṃ siddhistatphalaṃ śeṣaṃ sugamam | īśvaraḥ - ādau brahmaparaṃ śuddhamādivarṇatvamāgatam | tantramantratvamāpannaṃ śruṇudhvaṃ dvijasaptamāḥ || brahmatvāt brahmaṇatvāt brahmaśabdaśabditā mahāmāyā (p. 315) tat prathamannāda vidva carākāratvamāgatya tadavantaramādi varṇatvamākāramāntramākāratvamāgamam | taduktaṃ mṛgendre | śakterṇādado bhavedbhindurakṣaramātrakā tata iti viśeṣam | śeṣaṃ sugamam | atha kathamityata āha - anāsau sati saṃskāre kāraṇaṃ parameśvaraḥ | svabhāvādeva jantūnāṃ anugrahakaraḥ paraḥ || satyam | tataḥ kimityata āha - tatastvahamukhe kāle śivaśaktyā samāgamāt | śivecchayaiva sarveṣāmutpatyarthamanantaraḥ || tatā(da)bhukṣobhitaṃ viśvaṃ kāraṇaṃ yogamāyayā | aharmukhe sṛṣṭā.........kāle śivaśaktyā pāla..........kriyāṃ kurvatyā pālanīyā māhāmāyalakṣaṇa viśvakāraṇasya (p. 916) samāgamāt | saṃbandhāt pa........................................................................... saṃkalpalakṣaṇārthakriyā kurvatyā śivaśaktyādhikārāvasthāṃ kramato .................................. punaḥ kṣobhyaḥ kṣobhākṣeṇa saṃbandhodayā bhavati tadā yogasya mataṃge | tathokteti śivakriyaśakteḥ mayati mahāmāyāṃbikarotīti māyāṃ saṃkalpārthakriyā tathoktetitayā yogamāyāyāṃ viśvakāraṇaṃ bindulakṣaṇaṃ kṣobhilamabhūt tataḥ kimityata āha - tat kṣobhatassamutpannaṃ śāstrannādasvarūpataḥ | pravṛttantadadhaḥ kiñcidvigujvākārataśśivam || sa ca binduriti khyātaḥ śaraścandrasamaprabhaḥ | sugamam | sa ca binduḥ prathamaṃ praṇavaṃ bhūtvā ākārādikalā (p. 917) lakṣaṇaṃbikādi ca trirekhā bhūtvā vividharekhātmanā bhavatītyāha - sa caturthā samākhyāto jyotiṣāṃ paramonidhiḥ | śivecchā kṣobhito bindustadadhaśśaktiraṃbikā || saśāṃkasakalākārā śaktitraya[ma]bhūttataḥ | vāmājyeṣṭhā tathā raudrī suptanāgendrasannibhā || vāmādaṇḍavajjyeṣṭhā raudrī śṛṃgā bhavatsthitā | sa māyā'pararūpeṇa jayātyā(dyā) parikīrtitā || jayā ca vijayā caiva jitācāpyaparājitā | nivṛttiśca pratiṣṭhā ca vidyā śāntisthataiva ca || indhikā dīpikā caiva rocikā mocikā parā | vyomarūpā anantā ca anāthānāśritā tathā || (p. 918) abhivyāptamidaṃ sarvaṃ śivādyavanigocaram | ābhyassarve samutpannāḥ triṃśadvarṇāssaviṃśatiḥ || vakṣyamāṇaprakāreṇa vāṅmayā bhūtvā prāpnuvantītyarthaḥ | ambikādi kalānyonya ghaṭane praṇavakalākārākārādi varṇāssamutthīyakta ityāha - śirasyāsyāṃ sthitā raudrī vaktraṃ vāmā prakīrtitā | aṃbikā bāhū saṃlagnā jyeṣṭā vai daṇḍavat sthitā || akāra eṣa vikhyāta ākāraṃ śruṇutadvijāḥ | eṣa eva dvitīyo'rṇo daṇḍenāgrasthitena ca || śeṣāṇāṃ lakṣaṇannoktaṃ mayā vistārabhīruṇā | āsāmaṃbikādyakṣarabindukalānāṃ madhye yasya varṇasya śirasi śirasātmanā raudrī sthitā vaktraṃ vāmā (p. 919) prakīrtitā | vantrātmanā vāmā sthitā | aṃbikā bāhu saṃlaghna bāhyātmānāṃbikā sthitā | jyeṣṭhā vai daṇḍavat sthitā daṇḍavat svadairghyā kāraṇena jyeṣṭhā sthitā eṣa varṇaḥ jyeṣṭā sthitā, eṣa varṇaḥ ākāra iti vikhyātaḥ eṣa eva akāra eva svasyāgrahitena daṇḍena jyeṣṭayā dvitīyorṇaśca ākāraśceti vikhyātaḥ śleṣāṇāmikārādīnām | śeṣaṃ sugamam | atha nanu ...ṭpannā aparākṣara........śśaktiḥ aṃbikādi prabhinnā pañcāśadvarṇyātmanāsitā sarvānugrāhiketyāha - tasya śaktissmṛtābhinnā pañcadhā daśabhedataḥ | sarvānugrāhikā jñeyā sarvaśabdārtharūpiṇī || (p. 920) tairvinā tu bhavecchabdo nārthenāpividhergatiḥ | tena te sarvasiddhīnāmālayaṃ parikīrtitāḥ || śeṣaṃ sugamam | tantramantrātmakā varṇā sākṣāt śivanimittasamuttha..............ṣsamutthā................................... teṣāmekāparāyoniryat tejaḥ parameśvaraḥ | nimittamīśvarasteṣāmupādānaṃ sa bindurāṭ || svakarmasahakārisyāt kāryantasmātsahetukam | pārameśvarattejaḥ śivaśaktiḥ mahāmāyādhiṣṭhitātrī bhūtvā nādotpātayitrī nādādhiṣṭhitātrībhūtvākṣarabindūtpādayitrī bindvadhiṣṭhātrī bhūtvā tabikādi bindukalotpādayitrī punaraṃbikādi kalādhiṣṭhātrī tannāmnī ca (p. 921) bhūtvā teṣāmākārādi varṇānāṃ yoniḥ kartṛ sahakāriṇī karaṇakārakam | śeṣaṃ sugamam | acaitanye satyanekatvāt | kāryāḥ kāryatvāt | sakāraṇakā ityāha - upādānamato binduryasmādvarṇā natadvijā | bahudhā saṃsthitā varṇāḥ kṛtakā cetanāyataḥ || varṇāśca svarasaṃyogāt padantairvākyamiṣyate | tasmādarthapratīti syāt vyavahāranibandhanā || varṇāśca kādayaśca svarasaṃyogāt ākārādi saṃbandhāt | śeṣaṃ sugamam | ākārādyakṣarasaṃhatimātrake tvicyata ityāha - sarvajñamātṛkājñeyā jagato mātṛvat sthitā | yathā bhūtvā ca sā devī śivakti prabhedataḥ (cicchaktissaprabhedataḥ) || (p. 922) avarge tu paro devaḥ kādau devī vyavasthitā | punarbhinnāṣṭabhirvargaisvaro devo vināyakaḥ || brahmādyāḥ kādivargeṣu sapta sapta susaṃsthitāḥ | īśvaroste ca vijñeyāssarvānugrahakāriṇaḥ || jñānaśaktistathā jñeyā mātṛkālokamātṛkā | akārādivarṇasaṃharati | jagataḥ śabdaḥ prapañcasya mātṛvat sthitā | mātṛkāssarvārthajñānābhivyañjakatvāt sarvajñā jñeya | sā lokamātṛkā mātṛkā śvaśakti prabhedataḥ | śivaśakti svādhiṣṭhātṛ dvidevatā vedena akārādyātmanā yathā bhūtā tathā jñānaśaktyabhivyañjakatvāt jñānaśaktijñeyetyatidūrasthe nāpyanyathā navapatyā saṃbandhaḥ akārādiṣu śivaśaktyādi devatā sthita darśanam | avetyādyanugrahakāriṇā (p. 923) ityantaṃ mātṛkāyāmeva śāstrotpattirityāha - tasyāntu jāyate sarvaṃ vāṅmayaṃ sa carācaram | upādānantu tāṃ kṛtvā vaktidevo bahūni tu || tantrāṇi kāmikādīni tat saṃkhyā saṃsthitāni tu | sugamam | itaḥ paraṃ pramāṇapaṭale pramāṇaprastāpe paṭale pañcamantra tanu prastāpe pāśapaṭale nādaśaktiparīkṣā prastāpe prabhāṣitaṃ kathañcit kiñcit viśeṣayuktaṃ bhaviṣyatīti jñeyam | ṛṣayaḥ - prāguddiṣṭaśśivo'mūrto vāgindriya vivarjitaḥ | na śāstrakaraṇe śaktassakalo'rthāttatassa ca || vikala ityukta śivopi arthāt śāstrakṛti lakṣaṇā................................... sakala................... (p. 924) dehatvasya śāstrakṛtopadeśadānena vā kalādikārya kṛtyeva ................................................................................................ tṛtve gurūṇāntathā darśanāt tat tu na calābhiḥ kalā ............................................................ amūrtasyāpi devasya svecchā sāmarthyayogataḥ | varṇādi racanā sarvā sā bhavet tatra kāryavat || kintūpadeśadātṛtve sakalaḥ kila sa prabhuḥ | sākalyāt tu yathā tasya tat pravakṣyāmi sāṃpratam || sarvāraṃbho narārthaṃ yat nijāpūrṇā tanuḥ prabhoḥ | sā pūrṇo pañcabhissādyo vāmāghoranarātmakaiḥ || īśāna sahitairmantraissā tanuḥ parameṣṭhinaḥ | (p. 925) īśānamūrdhā puṃvaktro ghorahṛt vāmaguhyakaḥ || sadyomūrtiśca devo'yaṃ sakalaḥ paripaṭhyate | sākalyannārthatastasya kalpanīyaṃ yathātmanaḥ || nānyathāsyārcanaṃ yasmāccarmāsthyādi vivarjanam | na ca śāstrapraṇetṛtvaṃ tenāyaṃ sakala sthitaḥ || sākalyāt tu tasya śivasya yathā yadupadeśa dātṛtvantathā tadityanvayaḥ | yathātmanaḥ paramārthataḥ sākalyantathā tasya śivasya nārthataḥ paramārthataḥ sākalyaṃ kintu kalpanīyam | anyathā yadi kalpanīyamapi sākalyaṃ nāsti | tarhyasya śivasyānākāratvāt nārcanam | tasmāccarmāsthyādi vivarjanam | śāstra praṇetṛtvamupadeṣṭṝtvaṃ būjyatyañca na copapadyate | tenāyaṃ sakala sthitaḥ | (p. 926) kalpita carmāsthyādi madacalasakalassuniścitaḥ | śeṣaṃ sugamam | kiyadbhissaṃkhyābhiḥ patyādi sādhanaṃ śāstraṃ racitaṃ śive netyata āha - anuṣṭupchandasā tena nibandhaṃ(ddhaṃ) bahukoṭibhiḥ | śaṃkhaiḥ padmaiśca kharvaiśca nikharvairarthasādhanam || kāmikādīnāṃ kramataḥ parārthādisaṃkhyā kāmikādiṣu jñeyā vistara bhīruṇātra na likhyate | ṛṣayaḥ vaiyyākaraṇabhūmikayā śaṃkayanti - varṇānāṃ kṣaṇavidhvaṃsāt sphoṭorthapratipādakaḥ | varṇavyaṃgyo vibhurnityassorthaṃ sphoṭayate kila || sphoṭayate prakāśayati | īśvaraḥ pariharati - na varṇavyatirekeṇa sphoṭasyārtho'ntarā sthitiḥ | (p. 927) sa ca bhinnonabhinno vā tadbhinnonārthavat sthitaḥ || varṇā eva na bhedaścettasyāddheto na vidyate | sa ca sphoṭaḥ tad bhinnānārthavat sthitaḥ | na prāmāṇikaḥ | nanu yadyevaṃ varṇavyagyārthavācakanāde bhinnābhinnatvena vikalpite bhinnasyā prāmāṇikatvāt | kathaṃ sa sidhyet | satyam | nādo varṇasya sūkṣmāvasthātma śaktiriti pṛthak pṛthak siddhohaṃ svarṇo bhūtvāhaṃ svarṇasaṃjñitaḥ | haṃsa haṃseti prāṇavṛttimavibhajyānubhavasiddha iti na kopi virodhaḥ | varṇa vyaṃgyatvañca prativaktṛgata nādasya iva nava.......ṇādasya | tasya bhavatassamu.....ḷatvaktam | nādaśakti parīkṣāyāṃ naiyyāyika bhūmikayā ṛṣayaḥ punaśśaṃkante - (p. 928) kṣaṇavidhvaṃsinovarṇāssaṃskāro varṇatassthitaḥ | pūrvavarṇaja saṃskāra yuktontyo'rṇobhidhāyakaḥ || īśvaraḥ - na varṇāssaṃhatiṃ yānti yena tat smaraṇaṃ bhavet | yadi tasya smṛtistasya kathamarthaṃ vimuñcasi || tasmādarthe pravṛttissyāt saṃskārādarthanirṇayāt | satyam | na varṇāssaṃhatiṃ yānti tathāpi ........................................... vācyārtha smṛtiḥ | na yadyapi tat smaraṇaṃ bhavet | tadva smṛti syāt yadi tantravarṇe smṛtistasya varṇasyārthantadvarṇa smṛtiḥ | kathaṃ vimuñcati | tadvarṇadvārāvalaṃbate | tasmād arthanirṇayāt saṃskārāt | na yadyapi smaraṇamarthe varṇasmṛti dvārā (p. 929) pravṛtti syāt | kathantataḥ pravṛttirityata āha - saṃskāro varṇajaśśaktaśśaktāvekārthasādhane | taiśca śaktiyutairvarṇairvyavahāro'rthavācakaiḥ || pratipatturbudho varṇajaḥ vaktuccaritavarṇajanityaḥ | saṃskāraḥ | anekārtheṣu satsu ekārthasādhane vācaka ........ a cyagatimatyāṃ śaktau saṃbandhaśabda śabditāyāṃ śaktaḥ | sāntyavarṇānubhūtiḥ | svasamuttha svajanaka varṇasmṛtidvārā grāhakatayā samarthaḥ | taiśśaktiyuktairgṛhīta vācya saṃhitairarthavācakaiḥ | svakāraṇatayā svaśruti samutthāntajvaladarthavācaka nādairvarṇairgaurānīyatāmityādi lakṣaṇairvyavahāraḥ | go buddhipūrvā nayanādikriyā dṛśyata iti śeṣaḥ | (p. 930) nanu saṃbandhosye dṛk lakṣaṇaccet tu maśakyatvāt | śaśa śṛṃgitulyaḥ | taduktaṃ sūpalabhyatvāt ityāha - śabdasyārthena saṃbandhaḥ kathannoniścito bhavet | na saṃbandhojjhito yasmāt śabdasvārthābhidāyakaḥ || noniṣeye | sugamam | tarhi kīdṛklakṣaṇa ityata āha - na kāryakāraṇāyogo (ya)tosā varṇahetujaḥ | bhūmāvarto mukhe śabdassamavāyo na saṃsthitaḥ || na sādhya sādhane bhāvassatu bandhanavasthitaḥ | pratyeya pratyayākhyastu saṃbandhontarapūrvakam || na kāryakāraṇamabhavanuddeśa iti kāryakāraṇabhāvo na yogaḥ | nātra saṃbandhaḥ | yato sau arthaḥ na varṇajaḥ | kintu arṇahetujaḥ | varṇanimittākāśa vāyvādi janyaḥ | (p. 931) varṇārthayossamavāyassaṃbandho na saṃsthitaḥ | yato bhūmāvarthomukhe śabda ata saṃyogasaṃbandhopi na saṃsthita ityadhyāhāryam | na sādhya sādhano bha.......ṣsatu bandhana sthitaḥ | pūrvokta dvisaṃbandhavat | susthitaḥ | taduktaṃ dharmeṇa sādhyate dharmī kvacitkāryeṇa kāraṇam | kāraṇena kvacitkāryamiti tarhi paryavasitasaṃbandhaḥ ka ucyate | antarapūrvakaṃ saṃketādi vivekapūrvakam | pratyeya prākhyastu jñāpyajñāpaka lakṣaṇastu saṃbandhaḥ | sūcitaśca pūrvam | jñāyante yena patyādyā padārthā ṣaṭ dvijottamāḥ | tat jñānapādamityuktamiti na śabdasvaraṃ samuccāryārthenokta lakṣaṇasaṃbandhayati | tataḥ puruṣa svakriyā śa.......ptārtha saṃbandhe .......... (p. 932) yojakasmaryate yatra tato buddheva prayojitaḥ | na yojako bhavecchabdaḥ puruṣastatra yojakaḥ || ............................................................................................. yati | tatarthammantrāṇāñca saṃketaśśivena kṛta | ............................... yo varṇaḥ kenacitkhyātastasminnarthe sa vācakaḥ | tāvadarthannagṛhṇāti parasaṃketavarjitaḥ || saṃketāstastramantrāṇān te naiva parikīrtitāḥ | sahavastena saṃsiddhāśśāstre vai kāmikādike || iti śrīśālivāṭipuranivāsi jñānaprakāśācārya viracitāyāṃ śrīmatpauṣkarajñānapādavṛttau saptamaḥ paṭalaḥ || hariḥ om | śrīmaddevakāvijñānaprakāśa gurubhyo namaḥ | (p. 933) śubhamastu | dīkṣā viśeṣagata pāśasamanvitānāṃ sākṣācchivena sadṛśātmaguṇojvalānām | dehādibhāravahanāddhṛmaduḥkhitānāṃ kalyāṇahetu parorahidehapātāt || dhyātvā sadāśivamiti mūlamantrādhyadhyāñjalinādāt | pūrvameva śivagāyatriyādhyāñcalitrayaṃ kṛtvā ......... śca kartavyaḥ | paścāścivamantreṇa svāhāntenārghyaṃ datvā mūlabrahmāṃgāni sakṛjjapet | mantradevatādīnāntarpaṇam | 965 saumya saṃvatsara paṅkuni .................................................. śubhayogam ṭettapauṣkaraṃ śrīśālivāṭipurivāsinaḥ śālivāṭīśvarasya kaikaryaṃ vrahivratinātaśarman putran śrīkṛṣṇan svahasta likhitam | śubham | śrīkāntimatyaṃbāsameta śrīśālivāṭīśvarasvāmī sahāyam | śivamayam || EXṭṛā CṛīPṭ ṇO 1 p. 934) bhyatre dūrīṣo lakte ca tathā bhaktasya pakṣaṇe | caturaṣṭadviraṣṭāṣṭa gaṇḍīṣeṇa vividhyati || jñānasiddhivacanaṃ jāgra jāgram jāgrasvapnaṃ tathā jāgrasuṣuptikaṃ jāgraturyaṃ kālaparamatītaṃ paradarśanam | viśvagrāsopaśāntiśca śivadarśanameva ca | sāyujyamiti bhedenācordhvamekādaśasthitāḥ || daśanagrahaṇāliṃgā veśāvaśairapi triṣam | pratyekaṃ payāvasthā turyeṣviti supañcakam | mṛgendre viśiṣṭasaṃskārasamudvīpitacetasāṃ guṇassāṃsiddhiko bhāti dehāpāyepi pūrvavat vaśyākrāntistat parijñāna yogo bhogānicchāvighnasaṃghavyapāyaḥ bhogāsaktirnyatkṛtiddehalabdhiḥ vighnaścārthāsteṣu (p. 935) sāṃsiddhikeṣu | mṛgendre adhvāpaṭale | nādassūkṣmakalā kālarāgayugme sa pūruṣe | sthūlaḥ pañcakalonādaḥ pañcatatvāgrayomine || pradhānādi catugrandhi nidhirbinducatuṣkalaḥ | garve manomukhā devāḥ buddhau bhāvadaya sthitāḥ || pañcama ...................................................................... ṣāḥ vidyā sthūleṣu saṃsthitāḥ | catrībhṛte śaśāṃke pariṇamati tathā maṇḍalī caṇḍabhānoḥ | ka ........ kālepidhāttukagyaya purā putraṇyatākṣīt | purāṇīlattha skandena pṛṣṭepi mati viracirandhyānamāsthāya dhātaryānandodbhinna iva matīmavatumuḍīndau candamauleḥ | vinādṛṣṭvā caraṇaugrameṇa śayā (p. 936) lavedīna dayālīrīśaḥ pradarśayan pādamivonnamayya murāraye pātu sabhānaṭeśaḥ | ########### END OF FILE #######