#################################################### MUKTABODHA INDOLOGICAL RESEARCH INSTITUTE Use of this material (e-texts) is covered by Creative Commons license BY-NC 4.0 Catalog number: M00305 Uniform title: piṅgalāmata Secondary title: jayadrathādhikara Manuscript : NGMCP 3-376/vi 113 Description: The Piṅgalāmata is a Pratiṣṭhātantra. In this context the term pratiṣṭhā denotes the rites of consecration and installation of a representation of a deity, temple or shrine and matters associated with it such as iconometry, iconography, and the structure and layout of temples, monastries, royal palaces and towns. Practically all the early surviving Pratiṣṭhātantras are Saiddhāntika. The Piṅgalāmata is an exception as it affiliates itself to the predominantly śākta brahmayāmala (Picumata). Moreover, as its other name – Jayadrathādhikara – indicates, it is also associated with the Kālī-centred Jayadrathayāmala. The Piṅgalāmata itself also affirms this. Thus, although the procedures it teaches are mostly Saiddhāntika, in addition to them it also teaches ritual procedures and supplies details of the iconography of the Vāma, Yāmala and Trika traditions. Notes: Data entered by the staff of Muktabodha under the direction of Mark S. G. Dyczkowski. Revision 0: March 1, 2014 Internet publisher : Muktabodha Indological Research InstituteInternet Publisher: Muktabodha Indological Research Institut Publication year : 2014 Publication city : Publication country : United States #################################################### oṃ namaḥ śivāya || piṅgalovāca || sarveṣāṃ lakṣaṇaṃ deva āgamāt pratipadyate | āgamo lakṣaṇo peto neta?dhā vada me prabho || āgamasyāsya deveśa sambandhaḥ kathamucyate | sādhaka vya?kti hetvarthaṃ vyākhyādhyayanakaṃ vada || śrībhairava uvāca || sādhu sādhu mahāprājñe yuktaṃ codyam vikalpitam | kathayāmi na sandeho lakṣaṇaṃ cāgramasya tu || ājñāvastu samantācca gamyate tyāgamāgataḥ | śāśyate bhrāyate yasmāt tasmācchāstramudāhṛtam || jñāyate nayate yena jñānante nābhidhīyate | tanu te bhrāyate nityaṃ tat tu mitthamvidurbudhāḥ || śabdārtthaistu pito(?) vāpi budhairāgamakalpitaḥ | śivavaktrāmvujā yātaṃ pāraṃparyakrameṇa tu || cchandālakṣaṇasasiddhamāgametyabhidhīyate | śrotṛvaktṛtva nyāyena sa ca jñeyastu paṇḍitaiḥ || vaktrācāryastu mukhyena sādhakovāt kaścid bhavet | samayā putrakau naiva śivaśāstrārddha pāragau || yadyapyarthavidautau tu na śrotavyaṃ phalārthibhiḥ | śrotā rohyāgamasyaiva samayi sutasādhakāḥ || deśikāśveśvarāssarve śivabhaktādṛḍhavratāḥ | mantrāmantrābhiśiktastu tantrācāravidhaurataḥ || tasmādāgamaḥ śrotavyākhyai?yastasya suvrate | bhairavākhyāgamasyaiva niyamoyamudāhṛtaḥ || suprasanne same śuddhe maṇḍape yāgapūrvake | sudhāliptetha bhūbhāge vyākhyānantatra kārayet || prāṅmukhodaṅmukho vāpi śucistadgatamānasaḥ | tālāśabdatrayaṃ kṛtvā diśāmastreṇa rakṣayet || svānuṣṭhānātmakaṃ nyastvā savāhyābhyantareṇa tu | dhyātvā sarvajñatāvṛttiṃ svayameva śivo yathā || sarva kāruṇikodhīraḥ sarvasatvānukampakaḥ | sarvānugrahahetvarthaṃ jñānamukhyaḥ samudyamī || 1b) nivedayed vā guro pūrvaṃ jyeṣṭhe bhrātari paitṛkaiḥ | samānavidyayāvidyāṃ snehād vā yadi saṃmataḥ || śrotṛbhi vidhipūrvantu śrotavyañca yathā śṛṇu | vyākhyā paṭṭaḥ prakarttavyaḥ yogapīṭhārtha hetukaṃ || sa ca śrīparṇṇikādyaistu nirvaṇaṃ śubhalakṣaṇaḥ | dvikaraṃ sāgulodīrghaḥ karasārddhañca vistṛtaṃ || yadā cāryastu mukhyena śrotā caiva sureśvari | catvāriṃśāṅgulairyuktaṃ yogapīṭhantadantataḥ || dīrghena vistṛte naiva navasaṃkhyāṃgulaṃ bhavet | pādau dvau karamāyātau pūrvavadvistṛtau priye || gajapādevapādau ca sanakhaumadhyavakrakau | tatsaṃdvau śaṃkhayugmaṃ tu saṃmukhaṃ taṃ prakalpet || patravallīvicitraistu pīṭhamadhye tu citrayet | tadurddhaṃ madhyapadmañca kiñcit puṣpitavallikhet || tadvat pakṣau prakartavyau paṅkajau śubhalakṣaṇau | tayorante khaṇḍapatramañjaryā cāvalambitā || guro hyevaṃ prakarttavyaṃ guruṇāśravaṇārthinā | ṣaḍbhistriṃśāṅgulairyuktaṃ dairghyaṣattvistareṇe tu || sādhakena prakarttavyaṃ yogapīṭhaṃ yathā purā | yadā mukhyastu śrotā vai putrako varavarṇini || tadā tridaśairaṅgulai yogapīṭhañca dīrghataḥ | vistṛtaṃ tat samākhyātaṃ caturaṅgulamānataḥ || pūrvavaccheṣarūpantu karttavyaṃ śubhalakṣaṇam | tat pūrvastu yadā mukhyaṃ liṅginaḥ seśvaropi vā || caturviṃśāṃgulairyuktaṃ yogapīṭhaṃ ca pūrvavat | dyaṃgulaṃ vistṛtaṃ tasya lakṣaṇena vilakṣitam || viṃśāṅgulavikārastu sūryavaccaraṇau kramāt | anena kramayogena saṃyatāḥ su * * * * ? || * * * * * * * *? gandhapuṣpādibhiryutāḥ | sarapattrāsanāsīnaṃ jñānaṃ caiva supūjitam || kaṭi *? sanasaṃyuktā kariṇīkhaṭikānvitā | 2a) yogapīṭhāgratasthāpya guruñcaiva prasādayet || tvat prasādā * * * * * * * * * * * * ? | tato hṛṣṭā guruḥ śrīmān vyākhyānodyatamānasaḥ || madhyapado?cya yo likhyo mūlaṃ vāpyatha prastute | śaivācāryo yajet tatra bhairavaṃ vātha śaktayaḥ || gurupaṃkti yajedvāme kamale pūrvakalpite | khaṭikā jñānasūtrañca dakṣiṇe kamalerca yet || gandhapuṣpādibhiḥ pūjya viśeṣaṃ cedviśeṣakaiḥ | śivaṃ vāgīśvarīṃ stutvā vighnarājantathaiva ca || guruṃ jñāna guruṃstu samvandhā dau prakāśayet | sa ca sādhāraṇau hyekastvanyo sādhāraṇo bhavet || sarve tat tu prasiddhastu sādhāraṇa sa ucyate | asya * * *? yaḥ siddhastadā sādhāraṇaṃ viduḥ || idānī saṃpravakṣyāmi samvandhā traiva yad bhavet | abhidhāna nimittañca kartāramparimānakam || prayojanaṃ kathitvādau paścādvaktrānuvarṇayet | asya tat tasya kā saṃjñā piṅgalāmatasaṃjñā | pratiṣṭhā kalpaṃ yaja yathādhikāraṃ brahmayāmalasyāntaryātīti ca | piṅgalā bhaṭṭārikā yo nimittaṃ | kaḥ kartā bhagavān śrīkaṇṭhanāthaḥ kartā | kiyantaḥ parimāṇā | apyuṣṭa sahasramiti | sa ca dvividhaṃ kāmarūpyoḍayonīṃ | ayañca kāmarūpī | kiṃ prayojanam | vyaktāvyaktaliṅgapratiṣṭhā lakṣaṇaṃ | parijñayanārthaprayojanamiti | vyaktāvyaktamapi tu liṅgarūpamātrāvyaktamiti | vyakta sarvāvayavalakṣaṇo yuktau vyaktamiti | vyaktāvyaktamubhayarūpolakṣaṇamiti | sa cobhayarūpo hṛdodvamukhamātrād##- pragnidhāya paścādvaktrānuvarṇayet | anu kathayediti vacanāt | 2b) prāge vābhisamvandho vaktavyaḥ | sa ca trividhaḥ | avatāryāvatārakalakṣaṇasamvandhaḥ | vyaṃgya vyañjakalakṣaṇaḥ samvandhaḥ prakāśyaprakāśakalakṣaṇaṃ samvandhaśceti | tatrāvatāryāvatārakalakṣaṇaḥ | samvandha ucyate | ācāryasya ca śāstrasya vatāryaśāstrasyācāryovatārakamiti | vyaṃgyavyañjakalakṣaṇasamvandha ucyate | lakṣaṇasya lakṣyavyaṃgyaṃ | lakṣasya lakṣaṇaṃ vyañjakamiti | prakāśya prakāśalakṣaṇaḥ samvandha ucyate | śabdasyārthaḥ prakāsyārthasya śabdaprakāsakamiti | idānī brahmayāmalasyāntaḥ prātītyātāśaṃkādaurvāsyaṃ paicikaṃ caiva sāraśvatamataṃ tathā | jayadrathañca phetkāraṃ pañcamamparikīrttitam || raktādyaṃ laṃpaṭādyañca saptadhā brahmayāmalam | eteṣāṃ saptavidhabrahmayāmalānāṃ madhye kimiti | jayadrathametat jayadrathamapi saptavidhasūtram | sūtramuttara sūtrañca śaktisūtraṃ kriyā hvayaṃ || vimalajñanasaṃjñā ca sarvasandohasaptamam | eteṣāṃ saptavidhasūtrajātīnāṃ madhye kimiti | kriyāsūtrametat | kriyāsūtramapi pañcavidhaḥ | vināgārva? na? rakṣa ca sa tu dhyānasamanvitā || kalpārthasanniyuktāa ca pañcapātrakriyāmatā | eteṣāṃ pañcavidhakriyāsūtrāṇāmadhye kimiti | kalpārtha sanniyuktasūtrametat | kalpārthamiti kim | kalpasārthaḥ kalpārthaḥ kalpārthena samyak yuktaḥ | kalpārthasanniyuktaḥ | athavā | athavā matta dīkṣā viśuddhastu svādhikārapadānvitaḥ | kuryālliṅgāśrayamantrājñātvā liṅgaṃ salakṣaṇam | mantramapiliṅgaṃ yato liṅgāśrayāt prāptaṃ devatvam vistayairapi | ataḥ siddhyarthakam tasmālliṅgameva samāśrayet || 3a) samvandhe ca kṛte pūrvaṃ paścād vyākhyā padādibhiḥ | * * *(?) ṣaḍvidhaṃ(?) vāpi(##? yathā vā budhyate śrotā tathā vyākhyā samārabhet | varttanaiḥ khaṭikādyaiśca rekhobhiḥ kathanena vā || śiṣyopi sanmukho bhūtvā pūjyadevāgamaṃ guruṃ | jānubhyāmavanīṃ gatvā praṇamya ca punaḥ punaḥ || paścācchivaika cittastu śrotavyaścānu pūrvasaḥ | praṣṭavyaṃ saṃśaye jāte yatra vudhyati vācayet || prativandhaṃ na karttavyaṃ cādyaṃ vā buddhikalpitam | karttavyaṃ devadeveśi yadā cāryasya saṃmatam || asaṃsate mahādoṣo yadyapyadhika buddhayaḥ | tatsamāptau punaḥ pūjyaṃ pūrvavaccānu pūrvaśaḥ || visarjyayāgapīṭhañca nirmālyā dhanayādikam | kṛtvācāryaṃ suviśrāmyamūrddhādi caraṇāvadhi || vandanaṃ pūjanaṃ kṛtvā guruṃ caiva kṣamāpayet | bhairavākhyāmṛtādyaistu ārambhañca visarjanam || tatprāsya carukādyaistu yadi saḥ sambhṛto bhavet | tatkāle bhakṣyamāyātaṃ pakvaṃ vāsni?rnnameva vā || tāmvūlādyañca karpūraṃ tatsarvaṃ śrotṛbhirdadet | vastrādyaṃ hemaratnādyaṃ vyākhyākāle yadāgatam || tatsarvaṃ gurave prāptaṃ sarvaṃ vā yadi sammatam | utthāyaustuñca saṃcintya madhyāhne hnikayottare || śṛṇu yā dvāthavo dvā?tu yadi vā vasaro guroḥ | cintā payet svaśaktyā vā paṭhedvāmandavuddhayaḥ || jñātvātmīyāmasau prajñāmeṣāmekatamārabhet | śrotavyā gamamevañca samāptiryāvadeva hi || yadārarthapramādī syāt prāyaścittī tadā bhavet | anādhyāyaṃ prakarttavyaṃ tacchṛṇusva varānane || sāmānyena viśiṣeṇa śravaṇādhyayana cintane | pratipatsu caturthī ca aṣṭamyā navamī tathā || 3b) śivāheṣṭhathapūrṇāyā śuklavyākhyādikaṃ na hi | tadvat kṛṣṇe prakarttavyaṃ riktāntaṃ ṣaḍ dinaṃ priye || dinānavanavaṃ śeṣaṃ pakṣayodhyayanādikam | sāmānyametadākhyātaṃ viśeṣañca nivodhame || viṣuve dve vyatīpāte dakṣiṇe cottarāyaṇe | jñeyaṃ viṣṇupadaṃ caiva ṣaḍasītimukheṣvatha || tridaśāhamidaṃ khyātaṃ vatsarāsta tu bhāvini | anadhyāye su? karttavya dinaikeka yathākramam || aṣṭake tridinañcaiva teṣu saṃkhyā trayaṃ bhavet | candrārkagrahaṇe pañca dinaṃ caiva tu kārayet || śakrocchave dinaṃ pañca patite ca dinatrayaṃ | pavitrārohaṇe pañca kārtikyāñca tathā bhavet || mahānavamī saṃjñe tu vedhamajñā dinatrayam | pavitrārohaṇasaṃjñe anādhyāyañca kārayet || mṛte munijane siddhe pratyakṣe ca parokṣaka | dṛṣṭvā śrūtvā anādhyāyaṃ kṛtvādhyāna japādikam || karttavyaṃ patisaṃghaistu cumvakena samanvitam | tatkālikaṃ punavrumi yathāvatat tathā śṛṇu || satyāgajita nirghāte mṛte mahatirājani | tārakotthānipāte ca vahnidāghadiśāmatha || nīhāre ca mahāvāte dhūmaketu pradarśane | akālavarṣane caiva tatkālikamudāhṛtam || tāvat kālikamanyacca kathayāmitavādhunā | tapasvi dvijasammardevi grahe rājacakrake || mṛtabhūgrasanaṃ śrutvā samīpastrī prarodane | abhyāgatāgate dṛṣṭe gau prasvatyucchaveṣu ca || vandinādyāgate gīte cchardiśuddhautathottare | khanikā hyetā va vāhe tāvat kālīti paryayāt || sudūrādāgate tvaṣṭe bhrātṛvargetha paitṛke | teṣāṃ samā * *? kṛtvā ? sajñāvyākhyāna(?) mārabhet || asamāpino'gutaścaiva na kuryāt tatra śrāvaṇam | a ā na na dhyāyā na vakṣye yathā caivāntarāt || ???????????? 4a) bhavet | ākhamājāragodhā vā māṇḍukā hikya kālasaḥ | nakulojinagodhā ca śvānāmānuṣajātayaḥ || śrotānta dinekañca gurocāntaratastrayam | aṣṭottaraśataṃ jāpyaṃ vidyāśrotāntareṇa tu || cumbakantara *? mayyaṃ(?) yat pūrvanviguṇaṃ priye | śrotāntaretha sa ye ca sahasraṃ tridinaṃ japet || cumvakāntargate madhye yogapīṭhagatethavā | pañcarātrañca dānādyaṃ japaṃ caivāyutaṃ bhavet || anadhyāyākhilāneyā śravaṇādhyayana cintane | teṣāṃ naiva prakarttavyaṃ japapūjādikaṃ mahat || gurorvā preṣaṇādya?ntu neyāḥ svārthārjanādibhiḥ | likhed vā likhāpayed vā pūrṇā riktā ca varjitāḥ || paurāṇāṃ dharmaśāstramvā śāṃtyāryoyaṃ paṭhedatha | śilpamvāthābhyannityaṃ rekhā yā varttanaṃ śubham || iti piṅgalāmate jayadrathādhikāre vyākhyāprakaraṇaṃ samāptam || mahāmāyodaraṃ tasthaṃ mahāyogaṃ samāvṛtaṃ | mahāvinodagaṃ bhāvaṃ mahāmātṛbhiḥ saṃyutam || vetālaistālajaṃghaistu tāḍi jaṃghaistu vāmanaḥ | nāyakaiḥ siddhayogībhistathānyairbhṛṅgidārakaiḥ || nṛtyavāya sa vādyaiśca gadyapadyairanekaśaḥ | saṃstuto deva deveśo bhairavo mattanāyakaḥ || taṃ dṛṣṭvā harṣitaṃ nāthaṃ sarvepyatra samāgatāḥ | vidhipūrva kṛte naiva piṅgalāvākyamavravīt || siddhiliṅgāśritānāñca puroktaṃ sādhakeśvara | lakṣyalakṣaṇasaṃyuktaṃ pramāṇonmānarūpakam || ta *? yā deva na jñātaṃ kiṃ liṅgaṃ kena tatsmṛtam | ko guruḥ śilpinaścaiva sakhā karttṛḥ kriyāyatham || dravyāṇāṃ lakṣaṇa caiva *? dravyaiḥ kriyate sphuṭam | kasmiṃ sthāne tu tadgrāhyaṃ nagāḥ keśaritastathā || vanātyu(?) pavanānyevaṃ(?) prasthānaṃ kriyate katham | 4b) tatkāle śaktanaṃ divyamadivyañca śubhāśubham || tithinakṣatrayogāśca tārācandravalasya ca | karaṇaṃ vārasaṃyuktaṃ śubhāke kasya vā śubhāḥ || atrocitantu yat kiñcit tat sarvaṃ suranāyaka | brūhi loka hitārthāya pratiṣṭhākalpamuttamam || bhairava uvāca || pratiṣṭhāpañcakopetaṃ kalpaṃ caiva sureśvari | yathoddeśa kṛte naiva nirdeśaṃ prakaromite || lakṣyaṃ vai hetu saṃsiddhaṃ lakṣaṇaṃ bhāvasaṃmatam | śāstroktaṃ lakṣaṇaṃ vāpi pramāṇaṃ dīrghamiṣyate || unminoti padonmānaṃ vibhāgaṃ liṅgarūpakam | līyate pralayānte ca gāṅgatau sṛjate punaḥ || layanāṅgasamanāccaiva liṅgamityabhidhīyate | liṅgamvā cihnamityāhuḥ cihnaṃ vai mudrameva ca || mudrā pratyaya kṛlloke hyato nugraha hetukam | liṅgavācakametadvinānyathā śrayaṇaṃ vrataṃ || talliṅgaṃ dvividhaṃ proktaṃ calācalavimokṣadam | ru? bhogadaṃ yadbhavelloke śivenāgamataḥ śṛṇu || calamācāryaḥ śaivastu svadharmapratipālakaḥ | svārthasiddhyai parārthasādhakopyā?nmanopi vā || lakṣaṇantu tayovrūmi pramāṇonmānarūpakam | yasminyadvarṇajaiḥ prāptau bhogadau mokṣadau tathā || sāmānyena viśeṣaṃ vai kathyamānādhunā śṛṇu | cintyottara gate naivamargadhāccāpareṇa tu || himādre dakṣiṇe bhoge pañcālāt pūrvataḥstathā | āryāvarta iti khyātastadbhavācāgraṃ sādhakau || agrajanmakulodbhūto sarvasādhāraṇo yataḥ | viśeṣaṇañcottadā vrūmi agraṇīśaktivācakaḥ || śaktyantaṃ janitaṃ janma janmāgretyabhidhīyate | kapūrvāṣṭavinirmukto anyadeśodbhavāvapi || kāmarūapajña kāśmīrau kāliṅgau koṅkaṇodbhavā | kāñcikośalakāveryo rāṣṭrajāvapi varjayet || 6a) kimarthaṃ cet tat siddhyarthaṃ mokṣārthaṃ sarvajau śubhau | śivavratadharācāryā nāti dīrghāti hrasvakaḥ || pramāṇena na hīnāṅgo na cāpi adhikāṃśakaḥ | saṃpūrṇāvayavai divyairvikṣipto na śaṭhaḥ kvacit || na mano bhrānta vai citto rūpaṃ vai gauramuttamam | lakṣyalakṣaṇasaṃyuktaḥ pratiṣṭhādhvānavedakaḥ || vidyāvāstu vidhānajñā liṅgasūtravidhānavit | jyotiṣe ca kṛtābhyāsaḥ yogābhyāsarataḥ sadā || sadhako vā samānaḥ syād gṛhasthāneti vā śṛṇu | gṛhastho gṛhaṇī yogāt yogaśīlo vidhānavit || udyamī satva sampannaḥ śilpajño buddhikauśalaḥ | śreṣṭhosausarvakāryeṣu atrāṃśe ca viśeṣataḥ || śivabhaktānuraktaśca gurusammataḥ śilpirāṭ | na kāṇo vadhirondhaśca coṭakarṇotha ślīpati || chinnanāsāṃgulipādaṃ krūrononādhikāṃgakaḥ | na hīnapūrṇakāyastu sitabhuk saṃyatendriyaḥ || sopi syāllakṣaṇābhijñaḥ pramāṇonmānamāditaḥ | vāstusūtravidhau prājñaḥ sthirahasto ṛjurdṛśaḥ || prārarthakāryaniṣpattiṃ prāṇaiḥkaṇṭhagatairapi | kurute śilpinaḥ śūrāḥ sahāyā pauruṣānvitāḥ || rudrabhaktiparāḥ sarve sāhasānvi * * * *? | ātmaiva sarvabhāvena prāptārthe dharmatatparāḥ || ataḥ kartuḥ pravakṣyāmi yathā vai brāhmaṇāditaḥ | aśrātaḥ śaktisampannaḥ śivaikāgatamānasaḥ || dharmārthīṃ jīvitaṃ yasya tasyārthakriyamārabhet | karttavyeti kriyā nityaṃ yatomokṣapadānugam || śailaṃ tarumṛdaṃ caiva sauvarṇaṃ tāmraraupyakam | caityaṃ kāṃsaṃ trāpusaṃ ca kāsīsopasajānyapi || aṇḍajavoṇḍajaṃ caiva ratnajaṃ maṇisambhavam | tadvetu sthānakamvakṣye yathāvarttattathā śṛṇu || 6b) merumandarakailāsā gandho vipulanīlakau | nisadhohemakūṭaśca su?pārśo * * * * *? || śvetako bhūdharā hyete mahākṣetreśvarāḥ smṛtāḥ | ṛṣayaḥ siddhagandharvā yogasiddhāpsarā api || śivārcanaratāḥ sarve sarvajña tvāt prabhāvitam | samiddhānāṃ pravakṣyāmi ye yathā sambhavāni hi || himādrimalāyovindhyaḥ sahyākhyaḥ pāripātrakaḥ | mahendro nandisaṃjñaśca śrīśailo ṛkṣaparvataḥ || urjayantāhariścandraḥ śuktimānkulaparvatāḥ | nadyoyāstadviniṣkrāntā nagāye evanāni tu || nadyubhayataṭe ramye upapūrvanavāni vai | eteṣāṃ vāhyataḥ sthānaṃ yojanānidaśaiva ca || praveśaṃ saṃpravakṣyāmi śailārthe tvadhunā śṛṇu | svānukulaṃ parañcāpi prasthānañca yathā bhavet || pratipatsu dvitīyā ca tṛtīyā pañcamī tathā | saptamyāñca daśamyāñca ekādaśī trayodaśī || śuklapakṣe śubhā hyetāḥ śubhārthepya śubhān śṛṇu | caturthī caiva ṣaṣṭhī ca aṣṭamī navamīti ca || dvādaśīpūrṇamīvātha caturdaśyāṃ viśeṣataḥ | aśubhārthe śubhāvāpi nandādi kṛṣṇatopi vā || pūrṇāntāriktavirahā vāraṃravibudho guruḥ | somaḥ śubhakarāhyete aśubhe śukrabhaumakaḥ || śanaiśca mṛgaraivatyā aśvinī ca punarvaśu | puṣyāhastastathā citrā svātī jyeṣṭhaḥ śubhodayāḥ || gamāgamanahetvarthaṃ tiryaṅmukhāḥ yatastvimāḥ | kṛttikāmaghādviśākhyābharaṃṇyāśleṣamūlakāḥ || trayaḥ pūrvā'śubhārthe ca yatodhomukha kīrttitāḥ | āyuṣmān prītisaubhāgyaṃ śobhanaśukla eva ca || dhṛtirvṛddhidhruvaścaiva vadīyānharṣaṇaḥ(?) śivaḥ | siddhaḥ siddhisukarmendra śubho brahmā ca vaidhṛtiḥ || 7a) śubhahetu karāyogā aśubhe śūlavajrakau | gaṇḍātigaṇḍaviṣkambha vyāghātaḥ parighāstathā || sādhyāścaiva vyatīpāto bhadraṃ karaṇamāśubhe | śubhārtha tadvinirmuktā sthirāsturyavivarjitāḥ || tārāsampat tathā kṣemo mitro paramamitrakaḥ | śubhānyenaidhanojanma vipatpratyarasādhanaṃ || sāmānye tadviśeṣācca siddhiyogādvravīmite | mūlerka śravaṇe soma kṛttike budha eva ca || bhūsutottarabhadraśca śukra vai pūrvaphalgunaḥ | gurupunarvasu caiva gamanārthe praśasyate || yātrākāle tu saktanāna divyādivyānnivodhame | adivyāṃ siddhipātreti(?) kṣamaḥ kalyāṇavācakaḥ || kaumāryāḥ khelanaṃ vṛndaṃ śrīsaṃghaṃ mṛdghaṭodvṛtam | pūrṇaṃ pāśupataṃ śaivaṃ mahāvratadharaṃ śubham || brāhmaṇaṃ svastivākyena vedadhvani yutena ca | śaṃkhaṃ bherīninādañca murajaṃveṇujhallarī || devāgre nartanārambhaṃ śabdaṃjapajapeti ca | śubhānye rodanaṃ bhikṣumattonmattaṃ vivastrakam || kiṃ śabdakvagantavyo ghaṭāriktastailamajjitaḥ | dṛṣṭvā śrutvā na siddhyeta siddhyate vai kriyānyathā || jambūvāmagate siddhireṇodakṣiṇastathā | vāyasaṃkṣīravṛkṣasthaṃ gajavājisthagosthitam || bhāṣate vāmago vāpi heruṇḍo dakṣiṇena tu | evaṃ cāṣaśivārāvaḥ kharoṣṭrolūkaśūkaraḥ || chikkaṭiṭṭisurāsomaṃ siddhyatetraviśeṣataḥ | pathisarpagate naiva siddhyate cānyathā dhrūvam || divyaṃ vai purato vakṣye rāsaucandravalasya ca | gatvādhivāsanaṃ kāryaṃ yathāvadanupūrvaśaḥ || iti brahmayāmale jayadrathādhikāre piṅgalāmate praśnaprakaraṇo nāma prathamaḥ || bhairava uvāca || vāmapādāgrataḥ kuryād vāmanāḍī vahena tu | patha śuddhau smared rūpaṃ bhairavaṃ bhayanāśanam || 7b) svayaṃbhuvanaṃ gatvā śilālakṣaṇaṃ lakṣayet | svetendragopapītādvijādiśubhavarṇakam || miśraṃ vā padmakāyotamudgapārāpatāyasaḥ | bhṛṅgābhomāṣamāñjiṣṭha haritāḥ kāmyārthasādhakāḥ || vālāyuvāśca vṛddhāśca strīpuṃścaivāntarālakaḥ | mṛddhīmṛdvacca durgandhāghātānte vadhiradhvaniḥ || vahuvarṇātha vā laghvī varṇahīnāparityajet | yathā vālo nirartho vai tathā sāpi vināphalam || kaṭhināśītalāsnigdhā gambhīrāsudhvanirdṛḍhā | tejoḍhyā ca tathā gurvī manoḍhyāśreṣṭha sāśilā || siddhidā sarvakāryeṣu yatorūhya?rivarjitā | rūkṣoṣṇātikaṭhinā yā duḥkhaghātā dhvanimvinā || bhekamīnā hi khaṇḍā yā tejahīnālaghūdvahā | sarvakāryavināśī sā vṛddhavatparityajet || rambhādalākṛtiryā ca strīṇāṃ sā siddhidāmatā | vaṇaśvatthapalā sārka ākṛtirpatradṛśyate || sāpumāṃ puruṣāṇāṃ ca siddhidā tu na saṃśayaḥ | ubhayoryatra cihnaṃ sā ṣaṇṭaṃ ṣaṇṭasya siddhidā || kāṃsā yā sakanakābhaistāmrābhairvimalairyutā | tadvarṇavindurekhābhirhārakaiścāśubhāmatā || tadrāṣṭrejanayedvāniṃ sādhakaiḥ sahaśilpibhiḥ | nihantivimalaihyaktā yato vaśyaṃ parityajet || hīnārekhottamātadvadvīnārekhottamottamā | tasmāt śubhāparikṣyādau bhūśuddhiṃ tu samācaret || tat samīpe samaṃ kṛtvā pūrvāparadakṣagocare | nottare yajanaṃ bhadre śiktvaliptvā udakplave || devānu rūpato vudhvā tatsthāne tu yajedvaram | śilā dve yajanaṃ kṛtvā homaṃ kṛtvā yathāvidhi || dikpatibhyo valindadyāt pūjyaśastrañca śilpinam | astreṇa bhairaveṇaiva sahāyāṃ rudrasaṃjñakaiḥ || mantrairmantryavarārohe svayameva śivasmaret | 8a) tatsthāne sthāninaḥ sarvān saṃśrāvyanagarūpiṇaḥ || oṃ namo cale dhrūve nagādhipataye svāhā || anenamantreṇa puṣpagandhadhūpavalyarghaṃ nivedayet | calito bhavati | carukaṃ bhakṣayet prājñaḥ sāmānyaṃ vā viśeṣajam | samānaiḥ sahasāmānyamitaraṃ cetaraiḥ saha || dvijakāṣṭhādi śaucaṃ ca kṣīravṛkṣasamudbhavam | daśaikāṃgulaviprādau sūdrasyāṣṭāṃtahrāsataḥ || dvādaśāṃgulamānena sādhakācāryayorapi | caturasraṃ maṇḍalaṃ kṛtvā gomayena mṛdāpi vā || pūrvāśyastu sthitaḥ prājñaḥ bhakṣayedekacintakaḥ | viparīte nyathā vāpi mukhānyaṃvidhimācaret || maṇḍale praṇavaṃ nyatvāṃ hṛdāvāpātalakṣayet | kauveryāpyeśapūrve tu ūrddhaṃ vai śubhamādiśet || yamāgnīti ca vāyaṣṭhe vilomārthaiśubhodayam | śayanaṃ kalpyavidhivacchrāvyo devomvikāpatiḥ || oṃ namaḥ śaṃbhotrinetrāya piṅgalāya mahātmane | vāmāya viśvarūpāya namobhairavarūpine | svapnaṃ kathaya me śambho sarvakārye sureśvara || śrāvaṇavidyā oṃ huṃ hili 2 sadeśvaraśūlapāṇaye dusvapnaṃ hana 2 śubhaṃ dalaya 2 svāhā || māṇavakaṃ japitvādau mantranyāsātmanopi vā | paramvā cārthasaṃsiddhau svapetkāryaṃ svakaṃ smaran || a cakṣṇadevadeveśa prapannosmitavāntikam | prabhāte tu śucirbhūtvā gurauḥ svapnān nivedayet || dṛṣṭvā cāryaṃ dvijān gāśca narendraṃ svetavāśasam | hastāśca rathamārūḍhaṃ bhuktvā dadhiviṇamiṣam || sārdramāsaṃ ca pānañca yoginīvṛndamadhyataḥ | ākāśe cotpataṃtaṃ ca nāgārūḍhaṃ hrame tathā || ṣaṭkāṅgasūkaraṃ potaṃ samudrataraṇaṃ tathā | jñānalāṃbhantu śāstrañca chatrākṣasūtrakaṃbukam || evamādyāḥ śubhāḥ proktāḥ śubhārthe siddhimādiśet | 8b) kharoṣṭrārohaṇaṃ yastu yānālamvāviśennaraḥ || tailābhyaṅgañca nirgrathaṃbhikṣubhagavameva ca | svinamāṃsapayaḥ pānamevādyā'śubhasiddhidā || siddhācāryaḥ śubhaṃ dṛṣṭvā śive vā gurupustake | nivedyānujñantu prārthya itarena kvacit kathet || śubhasvapnaṃ kathetprājña yatotkarṣāvadhāraṇā | duḥsvapnaṃ vā prakāśyaṃ tu homārthañca svake kathet || tenāṣṭottaraśataṃ hutvā kriyāḥ karttaṃ samācaret | pūrvottare śaśiraśaṃ pādādyāṃ ca śilāmbudhaḥ || adhobhāge mukhaṃ corddhaṃ pṛṣṭheśeṣaṃ tadaṅgakām | sāmānye tanmayā proktaṃ bhuktimuktikaraṃ dhruvam || vāyvagni yame paitre ca śirasaṃkāmyahetutaḥ | mukhādiviparītaṃ syāt a jñātvā vāśayahetutaḥ || yacchubhoktaṃ yadino vā yathā labdhānayedvudhaḥ | kriyāhīne na tatrasthaḥ karmaśāle kriyā kuru || pūrvavannikhanitvā tu saumye saumyadiśāditaḥ | vidiśe vāyyasaumye tu diśāpādastaducyate || cihnaiḥ sucihnitaṃ kṛtvā sāmānyaṃ praṇaveṇa tu | viśeṣañca hṛdā kuryāt tridhākoṭyanagātmaje || āyāmapariṇāhe yathālabdho nayedbudhaḥ | (naśilāgṛhyasuyatnataḥ) khaṭikāsūrpasaṃyogaiḥ sthāpakaḥ svayameva hi || susūtrayecchivaṃ tatra śivataṃtu vidhānat * | tatvākhyā tu parāśaktiḥ sūtratvena vyavasthitā || sānantānantaparyanta vyāpinī sarvatomukhī | vibhu vyāptitayāprāptaṃ yatonugrahavarttinī || avinābhāvasaṃsiddhā kṛṣṇakamvalavadyathā | loke tathā ca saṃsiddhiḥ śivasutrāviyogataḥ || taddharmadharminīṃ dhyātvā sūtryaṃnānyena tantunā | prākṛtaṃ prākṛtaiḥ sūtraiḥ śilāsūtreṇamācaret || tārātvagnikarairdevi tridhādyaliṅgamiṣyate | uttamaṃ madhyamaṃ caiva kanyasaṃ ca vidhīyate || 9a) tārādho ṛṣayo tantu tridhābhūyovikalpanā | tārāsaṃkhyākarairyuktaṃ jjeṣṭhajyeṣṭhaṃ taducyate || jyeṣṭhamadhyamamanyacca vasusaṃkhyaṃ vidurvudhāḥ | ṛṣayojyeṣṭhakanyañca madhyamānāmatocyate || ṛtvādhastu turīyāntaṃ madhyajyeṣṭhaṃ ṛturvudhaḥ | bhūtaṃ madhyamamadhyañca turyaṃ madhyamakanyasaṃ || agnikanyasajyeṣṭhaṃ vai pakṣau kanyasamadhyamam | śaśīkanyasakanyaṃ ca navānte tu tridhā punaḥ || ekaikaṃ kalpayet prājñaḥ tatsaṃdhyantaritaṃ bhavet | saṃkhyaivahi caturliṅgahastādhastāttrayaṃ bhavet || caturaṅgulahānyā tu yāvadvai dvādaśāṅgulam | tatotpānaivakarttavyaṃ na boddhaṃ naiva naiva ca || raudrañca tat trayaliṅgaṃ piṇḍaṃ ṣaṭtriṃśasaṃkhyayā | prāsādovāyadāpūrvaṃ ligaṃ paścāt prakalpayet || kanyasādau samārabhya jyeṣṭhāntagarbhamānataḥ | garbhārddhe kanyasaṃjyeṣṭhaṃ pañcabhirnavabhedataḥ || madhyamottamamākhyātaṃ bhūtāgnirjyeṣṭhajyeṣṭhakam | jyeṣṭhakanyāntare ye ca dve dve liṅgavikalpanā || tadbhāgasamāmānena kanyādho dvayamādiśet | tadantaraṃ yathāpūrvaṃ tridhaikaikaṃ prakalpayet || atrāpi saṃkhyayā caiva liṅgaṃ ṣaṭtriṃśatirbhavet | mānametat samākhyātaṃ pramāṇamadhunocyate || mānārddhamvasuvat kṛtvā viṣkambho ṛtu saṃkhyayā | agrāhyeti samākhyātaṃ ligaṃ suravarārcite || arddhamvai vastuvat kṛtvā vedāśrabhūtasaṃkhyayā | anādyaṃ tadvinirdiṣṭaṃ sarvasāmānyalakṣaṇam || tṛtīyaṃ saṃpravakṣyāmi nāmnāsuragaṇārcitam | nāhaṃ kalāvibhakte tu vedāsraṃ turyasaṃkhyayā || anyatsarvasamandevi dhanadhānyasukhapradam | sāmānyaṃ sarvasatvānāṃ nāhārddhavastuvatkuru || adhastāt ṣaṣṭhamaṃ yacca tridhātaṃ vibhajet punaḥ | ekabhāgayutāḥ pañca viṣkambho bhavati sphuṭam || pramāṇametannirdiṣṭaṃ munmānaṃ kathayāmite | 9b) bhāgatrayasamaṃ kṛtvā viṣkambhā brahmasaṃjñake || aṣṭāsraṃviṣṇubhāgākhyaṃ munibhāgakṛte bhavet | tribhāgamadhyasaṃsthena hrāsosyāśvinisaṃkhyayā || rudrabhāge punastadvat kṛtaṣoḍaśamaśrakam | dvātriṃśadadhakarttavyamaśriliṃgaṃ dvidhā bhavet || samaṃ vā vṛttaliṅgasya pūjābhāgaṃ prakalpayet | athānyamaṣṭadhābhājyasūtrasaṇaṃ turyamadhyat || kṛtvāhrāsaṃ caturbhiśca siddhoṣṭāsrastathopari | śirovarttanamanyacca cchatrasaṃkhyāvadāmite || mūrddhāṣṭadhā vibhajyadau dvāntau turyākhyavarttitau | arddhārddhañca tyajecchatraṃ prathamaṃ śubhalakṣaṇam || arddhatyāgāt dvitīyaṃ vai tṛtīyaṃ tṛbhivarjanāt | caturthaṃ cchatramākhyātaṃ caturthātpā * *(?)rtitam || udaya tu vibhakte tu dvyarddhadvyarddhamvivarjayet | trapuṣaḥ nāmacākhyātaṃ kuku?ṭāṇḍemathocyate || caturbhāgodayaṃ kṛtvā dvau sthāpya dvau vivarjayet | guṇabhāga kṛte mūrddhni vālendu dvaya varjayet || cchedane takṣaṇe caiva yadi dṛśyetamaṇḍalam | sagarbhamiti tatra liṅgaṃ taccākhyābhiryathā śṛṇu || māṃjiṣṭhe bheka ityuktaṃ kapile khuṃ vinirdiśet | kṛkalāśaṃ raktake devi kṛṣṇasarpamvinirdiśet || khaḍgabhecāpamityāhuḥ guḍavarṇopalamviduḥ | kāpote gaudhikāgarbhaṃ bhasmamālukamādiśet || citrābhe vṛścikaṃ viṃdyāt pīte godhānapaṃsapaḥ | bhṛṅgābhe ca viṣaṃ devi śyāme mānuṣamādiśet || nīle ca goṇasaṃ tatra śyāne(?) nīle nṛgonasam | cāṣābhe pakṣiṇaṃ pakṣiṇaṃ garbhe śyāma cāṣe(?) nṛpakṣiṇam || pītabhṛṅgobhake varṇe godhāsarpavinirdiśet | kāpotacitravarṇe ca godhikālikamādiśet || bhasmosi maṇḍale dṛṣṭe siktābhañca vidurbudhāḥ | māñjiṣṭhakapile varṇe bhekokhastatra(?) tiṣṭhati || 10a) dvivarṇe tu dvidhāgarbhamekavarṇaikamādiśet | kharasānādimaṃ ghṛṣā(?) maṇḍalānyupalakṣayet || yadino dṛṣṭaṃ kiṃ tatra bhrāntistatra niyojitā | bhrāntestat tyajatino vā parīkṣā tatra bheṣajaiḥ || deśikena tu karttavyā brāhmaṇaṃ ṛddhi vṛddhi ca | saurāṣṭrolakamasvaghnaṃ kāñjikena tu pīṣayet || tatra liṅgaṃ lepayitvā tu nivāte sthāpayenniśi | vāsye(?) mīnaṃ vijānīyāt klede sarpa vinirdiśet || cchismikādi vinirdiṣṭaṃ kṛtsnaṃ pratyekaṃ lakṣayet | vaṃdyāpacāratastasya tyajet tanmahadaṃbhasi || bhītikā svapnāṃ pathyā ca vajrīvakrāṅkalāñchitā | jaṭārudrādi nāmāno brāhmaṇaṃ naiva tatra tu || pīṣaye dadhidugdhena liptvasmi citramaṇḍalam | raktaṃ māñjiṣṭhakapilaṃ kṛṣṇaṃ bhṛṅgābhasannibham || śyāmādimaṇḍalaṃ dṛṣṭvā tadrūpaṃ garbhamādiśet | yathāpūrvaṃ dvirūpaṃsyedekarūpamathāpi vā || samyak jñātvā tyajet tadvadvaṃditvācopacārataḥ | pārīkṣite yadāśuddhaṃ kṣalyītacchītavāriṇā || talaśāṇādisaṃghṛsya liṅge cihnaṃ vilakṣayet | mātṛkākṣaramādau ca keśubhāḥ kasya cāśubhāḥ || vargānte pañcakandevijaraśayāstathaiva ca | kūṭaṣaṇva samopetā śubhārthatāmvivarjayet || śeṣāḥ śubhāstu saṃgrāhyā śaṃkhasvastikayorapi | śragdāmapadmarūpaṃ vādayaṃṇonye(?) maṇiryathā || nandikāvarttaḥ karakīghaṭohārā tapa ekam | kanyāśca gajahaṃsāśca garurmāśikhitāpasau || liṅge vā liṅgarūpantu dṛṣṭvāsidhyatinānyathā | liṅgamiṣṭaṃ yathoddiṣṭaṃ saṃkṣepāt surasundari || bhogyamokṣaprasiddhyarthaṃ sādhanākhyamathocyate | iti brahmayāmale jayadrathādhikāre piṅgalāmate sāmānyaliṅgaprakaraṇo nāma dvitīyaḥ || 10b) piṅgalovāca || āpa śūnyaṃ tvayā deva proktaṃ liṅgebhyalakṣaṇaṃ | vyayamāne tadā yavaśuddhāśuddhañca kīdṛśaṃ || mukhaliṅgañca deveśa noktaṃ lakṣaṇa tadyavā(?) | śādhanākhyaṃ tathā brūhi diśā śādhana karmaṇi || bhairava uvāca || ekahastāt samārabhya yāvat syānnava hastakaṃ | jñātvāvaya kṣipedāyameka hastakamaṇḍalaṃ(?) || dvi trihaste ca liṃge ca trayasaṃkhyāgulaṃkṣipet | turyabhūte kṣipet pañca padma *? saptacāṅgu *? || ūnclear 11a) liṃgedrāṃśa vahiḥ kṛtvā trimukhaṃ kalpayedbudhaḥ | haribhāgānusāreṇa śeṣaṃ liṅge matorddhataḥ || tārābhāgavibhaktārcā guṇatyāgādadhomukhaṃ | cakranāsā lalāṭañca śiro bhāgacatuṣṭayaṃ || bhujobhāge tathā grīvā hrāsāṃgulacatuṣṭayaṃ | turyāṅgula pramāṇena bhujayornigamaṃ kuru || nāhahīnaṃ śiraḥ kuryāccheṣaṃ liṅgā kṛtirbhavet | vikārāṃ śādhikaṃ kṛtvā liṃgasya varavarṇini || caturmukhaṃ caturdikṣu rūpaṃ teṣāṃ pṛthak pṛthak | lalāṭe nayanaṃ kuryād bhrūhīnaṃ sukapālakaṃ || tuṅganāsaṃsmitavaktuṃ jaṭāmakuṭabhūṣitaṃ | candrarekhāsamāyuktaṃ prāṅmukhaṃ parikīrtitaṃ || daṃṣṭrālaṃ dakṣiṇaṃ bhīmaṃ vṛnnākṣaṃ tritayambhavet | vivṛtāsyaṃ mahāśāśyaṃ siṃghābhaṃ lelihāhasaṃ || sarpābharaṇasarvāṅgaṃ kapālaśiramaṇḍitaṃ | jvālākāraṃ jaṭājūṭaṃ vyālaivaddhorddhabhāsuraṃ || paścimaṃ pīnacakrañca iṣatprahasitānanaṃ | sanāsaṃsuprasannañca sulalāṭaṃ trinetrakaṃ || jaṭāmakuṭasaṃyuktaṃ candrārddhakṛtaśekharaṃ | hastaumukulitākārau sthita dhyānanirūpiṇaṃ || punaranyaṃ pravakṣyāmi saumyakāṃtāvapuṣmataṃ | kaisaiḥ kuṭilabhṛṅgābhaiḥ kuṇḍalābhyāmalaṃkṛtaṃ || kaṇvābharaṇasaṃyuktaṃ darpaṇāmuktacetasaṃ | alakāratasasaṃyuktaṃ lalāṭe tilakaṃ bhavet || prāgvinā paścimānye tu trimukhaṃ kārayedbudhaḥ | prāgāsyaṃ cāpyarahitaṃ trimukhambā bhavediha || pūrvaṃ vā paścimamvāpi mukhañcaika vikalpayet | vyaktāvyaktaṃ dvirūpaṃ syāt sthirametat sadā bhavet || bhogamokṣa prasiddharthaṃ sarvasamānyalakṣaṇaṃ | kāmyena vā tadā bhrūrddhaṃ krūrakhaṅjādikaṃ bhavet || lokapālārcitaṃ liṅgaṃ kathayāmi prati prati | 11b) aiṃdra cāgneyaṃ yāmyañca nai-ṛtyavāruṃ tathā || vāyavyañca tathā saumyaṃ aiśānyaṃ vaiṣṇaveti ca | brahmāñcaiva sureśāni yathā lakṣaṇataḥ śṛṇu || dīrghārddhaṃ ṛtuvat kṛtvā viṣkambhasturya bhāgajaṃ | aṣṭāśraṃ pūrvavat kṛtvā vikārāśraṃ tathopari || ṛṇahānyā ṛtuṃsthāpya prāgīśāgni trayaṃ bhavet | adhyeti vā yugaṃ devi ṣaḍaśraṃ caindrasaṃjñitaṃ || sāmānyalakṣaṇaikyakuṃbhogamokṣaprasiddhidaṃ | vajralakṣaṇasaṃyuktaṃ vajraliṅgantaducyate || sainyastambhādika caiva taddiśābhāgasaṃsthitaṃ | prabhutvadāyakañcaitadyadi chatraśiro bhavet || arddhaṃ syād rudravat kṛtvā bhūtāṃśaiścaturasrakaṃ | upariṣṭādvaristadvadrudraṃ caiva tathā bhavet || saptāśrikalpanā corddhaṃ(?) diśāsuvidiśā trayaṃ | vināgne yai cāgneyaṃ sāmānya? lakṣaṇairyutaṃ || śaktiṃ lakṣaṇaśaktyāṅkaṃ dahanyādiṃ karoti tat | ripūṇāñjāyate nityaṃ taddiśābhāgasaṃsthitaṃ || nāhārddhaṃ grahavat kṛtvā tribhipakṣī bhavediha | pañcabhiścora pṛṣṭhañca viṣkambhaścipiṭo bhavet || ṣaḍbhāgañca tribhiḥ slagne pañcasthāne navaṃ kuru | dvau dvau bhāga hṛtau viṣṇuḥ śivaṃ tadvat prakalpayet || ṣoḍaśāśra yutaṃ yāmyaṃ samamvā parivarjayet | daṇḍalakṣaṇasaṃyuktaṃ daṃḍākhyaṃ kṣaya karmaṇi || daṇḍapiṭṭāpanañcaiva śatrūṇāṃ tat pratiṣṭhitaṃ | daśaikārddhavibhaktañca pañcabhi hyātmabhūrbhavet || tathā cyutovasvaśrakaḥ(?) ṣoḍaṣāśrāharastathā | ṣaṣṭanyādaśasaṃsthāpya prāgāśāgni dvimadhyagaḥ || āpyeti vāyutanmadhye sāmānyaṃ nair-ṛtaṃ bhavet | khaḍgāṅkaṃ khaḍgasaṃjñaṃ tu ripūṇāmāraṇādikaṃ || taddiśābhāgasaṃsthāpya tanmetuṃ gatacetasaḥ | arddhaṃsyā dṛṣivat kṛtvā brahmāśaṃ vedavad bhavet || 12a) viṣṇustathā haraścorddha vṛttaṃ vāruṇasaṃjñakaṃ | saptabhiḥ sārddhamāsāṃśai viṣṭambhā vāyupūjite || tārāviṣṇurvibhakte tu ṛtu hrāsāttrayaḥ sthitāḥ | śivastadvad bhaved vṛttaḥ kṛśaṃ dīrghañca vāyavaṃ || dhvajalakṣaṇasaṃyukta dhvajākhyoccāṭanādikaṃ | āpyavacca smṛtaṃ saumyaṃ dhṛtipuṣṭi dhanapradaṃ || gadālakṣaṇasaṃyuktaṃ tadsade(?)tyabhidhīyate | vibhūtyarthaṃ niveśīta kāmye vā nityameva hi || arddhaṃ syādrudravat kṛtvā ṛtu bhrā ā?tmabhūrbhavet | tadvadviṣṇurvibhakte tu bhūtamadhyaṃ ṛtuṃ tyajet || upariṣṭācchivaṃstadvat ṣoḍaśāsraṃ bhavatyathā | asritrayaṃ prakartavyaṃ pūrvayāmyottaraṃ tathā || jñānayogapradaṃ nityaṃ kukkuṭṭāṇḍaśiro yataḥ | śūlalakṣaṇasaṃyuktaṃ tacchuletyeva gamyate || nāhārddhakavibhakte tu bhūtāṃśaiścaturasrakaṃ | aṣṭāsraṃ pūrvavat kṛtvā vṛttorddhamvaiṣṇavaṃ bhavet || cakralakṣaṇasaṃyuktaṃ cakrākhyaṃ liṅgamucyate | pātāladvāramāśritya vivaradvārameva ca || khanyavādaprasiddhyarthaṃ cakrākhyaṃ sādhayeddhruvaṃ | arddhatārā vibhakte tu vedābhra pañcabhāgikaṃ || tadvadmadhyorddha bhāgastu vṛttaṃ brāhmya prakalpayet | padmalakṣaṇasaṃyuktampadmākhyaṃ liṅgamucyate || naśāgre tu pratiṣṭhāpya yakṣakanyādi sādhanaṃ | vaiṣṇavamvāyu nai-ṛtyaṃ trapuṣaṃ chatrakārayet || brāhmyā saumyañca chatrābhaṃ yāmya candrasamaṃ bhavet | āgneyasya śiro devi kukkuṭṭāṇḍa prakīrtitaṃ || sāmānye tanmayo proktaṃ bhogamokṣa prasiddhidaṃ | viśeṣaṃ kāmya hetvarthaṃ vajrādīnāmihocyate || ṛtu bhāgodayaṃ kṛtvā tribhiḥ kṣīṇādvayoryavā | vajrakanyāmatacchautraṃ vajraliṅgasya kīrtitaṃ || rudrabhāgodayaṃ kṛtvā ṣaṭtyāga ubhayo bhavet | śaktiliṅgasya śaktāktaṃ chatra vai saṃprakya?vitaṃ || 12b) diśābhāgodayaṃ kṛtvā ṛtutyāgo dvayoryadā | daṇḍākhyaṃ daṇḍasaṃjñasya tacchatrañca vinirdiśet || munibhāgodayaṃ devi guṇatyāgo bhave dvayoḥ | asicchatrāsisaṃjñasya yāsākhyaṃ kathayāmite || aṣṭabhāgodayaṃ kṛtvā tribhiḥ kṣīṇorddhayoryadā | pāsasya cchatramākhyātaṃ dhvajākhyaṃmadhunocyate || vasubhāgodayaṃ kṛtvā guṇatyāgo dvayorbhavet | dhvajasya chatramākhyātaṃ gadākhyaṃ śṛṇusāṃprataṃ || bhūtabhāgodayaṃ kṛtvā pakvatyāgo dva yadā | gadasya chatramākhyātaṃ śūlākhyaṃ sāṃprata śṛṇu || tārābhāgodayaṃ kṛtvā tribhiḥ kṣīṇo dvayoryadā | śūlasya chatramākhyātaṃ triṣusthānonnatambhavet || aṣṭabhāgodayaṃ kṛtvā netratyāgo dvayoryadā | cakrāṅkaṃ cakrasaṃjñasya padmākhyamanudhunocyate || navabhāgodayaṃ kṛtvā yugmatyāgo dvayoryadā | padma liṅgasya deveśi śiro bhavati nānyathā || sahasrākhyasya liṅgasya śiraścendra samaṃ bhavet | eteṣāṃ liṅgamadhye tu yadiṣṭantatra gṛhyate || rudravadrudra bhāgantu dīrghamvai saṃprakalpayet | ekānavati bhāgaṃ syāt pṛthukāryo vipaścitā || bhāga bhāge prakartavyaṃ viṣamairliṅgamālikāṃ | bhāga hetu prakartavya yavākāraistu lakṣaṇaiḥ || mokṣārthī tadvināsthāpya bhaktirevātra kāraṇaṃ | brahmākhyaṃ pūrvavat tasya keśavākhyopitadvidhaḥ || aṣṭottaraṃ tathā bhūtaṃ vedāśraṃ rudrabhājitaṃ | saptāviṃśati bhāgastu nāhakāryo vipaścita || raudrāṇāṃ lakṣaṇaṃ vakṣye yathāśāstraviniścayaṃ | rudrabhāgaiva kartavyo vedāṣṭāmravivarjanāt || tenedaṃ raudramākhyātaṃ lakṣasyopi tadvidhiṃ | pakṣasūtravihīnantu lambasūtrātmako yataḥ || vāṇaliṅgantathā śreṣṭhaṃ sarvasāmānyalakṣaṇaṃ | dṛṣṭamātreṇa tat sthāpyamathavā śāstra coditaiḥ || 13a) svecchālohaiḥ prakartavyaṃ vyaktāvyaktothavāṃginaṃ | avyaktaṃ vā prakartavyaṃ trihastāṃtaṃ na corddhataḥ || kāṣṭhajaṃ caiva kartavyaṃ vyaktātaṃtrayameva ca | ekahastāt samārabhya yāvat tat ṣaṭkaraṃ bhavet || ūrddhaṃ caiva na kartavyaṃ mahāprati mayovinā | mṛnmayasya ca liṅgasya śailavadvidhimācaret || śitaṃ raktaṃ tathā pītaṃ kṛṣṇaṃ vai brāhmaṇāditaṃ | trividhaṃ tatsamākhyātaṃ pakvāpakvantu sandhitaṃ || mṛdayāmarditaṃ kṛtvā sūkṣmavālukayā saha | liṅgaṃ vai vartayitvā tu tridhābhāgavikalpanaiḥ || piṇḍikā tu tathā kuryāt yācayet kariṣāgninā | pakvametanmayā devi sthiraliṅgaṃ prakīrtitaṃ || apakvamṛnmayaṃ śuddhaṃ vivāhaṃ taṃ tridhā api | vināhomena kartavyā pratiṣṭhāmatta kevalā || dine dine prakartavyaṃ pūjānte tu visarjanaṃ | saṃkhyā yuktaṃ vinā vāpi bhogamokṣaprasiddhidaṃ || sandhitaṃ saṃpravakṣyāmi liṅgaṃ vai mṛtamayātmakaṃ | vaṭāśvastha palāsānāṃ plakṣodumbarakatvacaṃ || gṛhyakalkaṃ prakartavyaṃ mṛttikāntena sandhayet | cūrṇaṃ tatrāpi saṃyojyamāṣamudgayavātasaṃ || masūraṃgo dhūmaṃ caiva vālāsarjarasaṃ tathā | atasī tailagokṣīraṃ ghṛtaṃ tatrāpi yojayet || madanaṃ sandhanaṃ caiva pañcasaptādināni vā | māṣapakṣoṣitaṃ kṛtvā vidhinānena suvrate || vyaktaṃ kṣetrai prakartavyaṃ caṇḍikādi yathāhitaṃ | mukhaliṅgaṃ prakartavyaṃ liṅgaṃ vāpi viśeṣataḥ || jātapīṭhaṃ prakartavyaṃ caturasrādi bhedataḥ | pravālaṃ syāṭikaṃvātha rājāvartya saṭiṭṭibhaṃ || sarvaratnamayaṃ śreṣṭhaṃ muktāmaṇiṣu mauktikaṃ | liṅgamuktaṃ mayā hyetat sāmānyaṃ siddhilakṣaṇaṃ || kāmye vā dīrghavaktrañca savraṇaṃ kukṣiluñcitaṃ | adhaḥ kṣīṇonnataṃ pṛṣṭhaṃ tathānyata gurumastakaṃ || vikarālamati hrasvaṃ pakṣahīnaṃ vimadhyagaḥ | 13b) śubhāvena śubhaṃ hyetadaśubhārthe praśasyate | liṅgamuktamatordhvānālakṣaṇaṃ pravadāmite || iti brahmayāmale jayadrathādhikāre piṅgalāmate sādhanaliṅgādhikāro nāma prakaraṇaṃ tṛtīyaṃ || piṅgalovāca || vanānyu pavanaṃ deva kāṣṭhajārthe tu sūcitaṃ | tat kathaṃ vidhimākhyā hi vṛkṣāṇāṃ lakṣaṇaṃ yathā || vyaktānāṃ lakṣaṇaṃ noktaṃ mānonmānaprasāṇakaṃ | kāmye karmaṇi saumye ca kathaṃ bhakti yate vibho || bhairava uvāca || vanānyu pavanandevi praviśet prāgvidhānataḥ | tatrāvalokayed vṛkṣān grāhyāgrāhyaṃ tu paṃḍitaḥ || candanaṃ candanaṃ caiva sālaṃ nimbārjunaṃ mataṃ | panasaṃ śrīphalañcaiva raktacandanasiṃsapā || tindusākāmakhadirāpī yā sālaṃ tathaiva ca | saralandevadāruñca ye cānye sāramadhyagāḥ || nirdoṣāgranthihīnāśca hīrakoṭaravarjitāḥ | ūṣare vālmike jātācitejātā ghaṭākṣitāḥ || varjya hyete tathānyepi cānyadoṣasamanvitāḥ | suparīkṣya hrasaṃcādau sudṛḍhaṃ vyādhivarjitaṃ || tasyādhastāt samaṃ kṛtvā bhūmi yatnena lepayet | japanaṃ tatra kurvīta yathāyogyādvarārthibhiḥ || drumaṃ vastreṇa saṃcchādya homaṃ kuryāt taṃ śaktitaḥ | digvaliñca tato dadyāt srāvayet sthāna vāsinaḥ || oṃ śrīniketanamastubhyaṃ devajuṣṭavanaspate | saṃkramānyaditaṃ sthānāt guṇavaṣṭa?nmanoramaṃ || anayāśrāvaṇavidyayā gandhapuṣpadhūpavaliṃ dadyāt saṃkrāmito bhavati | caru bhuk samyak sannaddhaḥ svapedvai prāgvidhānataḥ || oṃ śrī hrīṃ hūṃ vauṣaṭ | svapna māṇavakaḥ | kathet svapnāṃ prabhāte tu pūrvavad vidhinā priye | tīkṣṇāya samayaṃ gṛhya kuṭhāraṃ cāstramantritaṃ || ghṛtāktaṃ mṛtyujinmatrain mukhaṃ tasya tu mantrayet | 14a) ādau sucihnitaṃ kṛtvā vaktrāṅgaṃ śiraḥ pādakaṃ | adhaḥ śirorddha pādaṃ syād yataḥ pādapa ucyate || prāsādasya yathā dvāraṃ tathācakraṃ prakalpayet | prāgīśottarataḥ pātyaḥ saumyakarmaphalārthibhiḥ || pātayedanye digbhāge svakāryavidhilakṣitaḥ | patane śayanaṃ pūrvaṃ kṛtvā mantreṇa deśikaḥ || oṃ namaḥ śivāya namo namaḥ | sāpāśrayāya svāhā patane śayane vidyā | śākhācchede kṛte paścādastrairbhāgavikalpanā || karmaśālāṃ ca ānīte ākārakaraṇaṃ bhavet | avyaktaṃ vā prakartavyaṃ vyaktāvyaktantathaiva ca || pūrvavacca vidhānena sthirametat prakīrtitaṃ | vyaktaṃ vātha prakartavyaṃ lakṣaṇaṃ rudrapūrvakaṃ || dvividhaṃ tatsamākhyātaṃ dvārahasta kṛtātmanā | dvāraṃ mānaiḥ prakartavyaṃ trividhantatra lakṣaṇaṃ || prāsādasyādhamaṃ dvāraṃ vasubhāgakṛtocchrayaṃ | bhāgamekaṃ parityajya punaḥ śeṣaṃ tridhā kuru || ekaṃ pīṭha gataṃ kṛtvā dvibhāge pratimā bhavet | kanyasairyā? samākhyātā madhyamā śṛṇusāṃprataṃ || vāmādyairbhājitaṃ dvāraṃ bhāgaṃ tyajya punastridhā | bhāgaikena bhavet pīṭhaṃ dvibhāgāt pratimocyate || prāsādasyottamaṃ dvāraṃ guṇavadbhājayet samaṃ | ekaṃ pīṭhaṃ gataṃ kṛtvā dvibhāge pratimāṃ bhavet || jyeṣṭhā caiva samākhyātā karamānamathocyate | malāntara gate sūrye ye dṛṣṭāstu sareṇavaḥ || reṇvaṣṭadhāvinabje tu aṇuraṣṭavidhīyate | keśāgrantu tadaṣṭābhiḥ keśāgraistestulīkṣakaṃ || līkṣāṣṭau tu bhaved pūkā pūkāṣṭaka yavaṃ viduḥ | yavāṣṭau cāṅgulaṃ devi tadvayāntu kaloṣvate || ṣaṭkalābhirvitastiṃ vai tadvayāt karalakṣaṇaṃ | tena mānena yā saṃkhyā karamānastaducyate || 14b) sāmānyai tadvinirdiṣṭaṃ karamānamatonyathā | svaiḥ svaiḥ jyeṣṭāṅgulaṃ devi caturviṃśena hastakaṃ || eka hastāt samārabhya navāntaṃ yāvagocaraṃ | liṅgavan mānamarcānāṃ tadvat saṃkhyā prakīrtitā || mahāprati samanyacca tridhā devi yathā śṛṇu | tripañca karasaṃkhyātaṃ mahāprati sakanyasaṃ || tridaśānāṃ karairdevi mahāpratisamadhyamaṃ | navapañcabhi piṇḍena mahājyeṣṭhamudāhṛtaṃ || ekāṃgulāt samārabhya yāvantadvādaśāṅgulaṃ | gṛhye tatpūjayed bhadre ūrddhaprāsādagaṃ bhavet || dvāramāne tu yadrūpaṃ karamānānyajopi vā | teṣāṃ yaddirghamānaṃ syād vibhajya navabhāgikaṃ || tadekamarkavat kṛtvā nirdiṣṭaṃ tu svakāṃmralaṃ | taddvayāṅgātta?kaṃ netraṃ kalā nāmeti paryayā || taḍibhāgairbhavet tārā jyotistadbhūta bhāgikā | ṣarṇetraṃ(?) tu bhavet tālaṃ paryāyaṃ tasya cocyate || tālaṃ mukhaṃ vitastiṃ ca prādeśārddha karai vaca | aṅgulādi vitastyataiḥ pramāṇādyamihocyate || netra prakṣālamukuṭaṃ kirīṭinañcaittadvinā | hastārddhamvadanaṃ bhadre dvinetraṃ gala ucyate || hṛttālena tathā nābhi muskātannālanābhitaḥ | kalānvitaṃ dvitālaṃ syādūrūjaṃghe mukha dvaye || netahīne ca kartavye jānupālī dvinetrake | gulphau kalā dvaye kuryāt pādau syāt saptagolakau || yavādhikau vinirdiṣṭau dīrghamānaṃ prakīrtitaṃ | sa jūṭaṃ tadvinā tena navatālam pādau vinā || mukhantribhājitaṃ kalpya lalāṭaṃ ghrāṇavaktrakaṃ | dvau dvau golakamānena dīrghatvena tu sundari || tridhā triryak lalāṭaṃ syāccaturaṃgulamānataḥ | apāṃgānte sthitau karṇau khaṇvayābhrau dvigolakau || 15a) dīrghatvena tadarddhaṃ syāt tiryagmānaṃ prakalpayet | dvijavaṃśamkulīnasya tadvadvarttiṃ prakalpayet || yavāṣṭakau catudrakau tasyārddhaṃ kakubhī bhavet | pāśau dvigolakākārau prakṛtisthā vadādbhṛtau || sālaṅkārau tu pāśau syād yadṛcchātonurūpataḥ | lalāṭe ca bhrūvormānaṃ tiryagdairghān tṛraṃgulaṃ || tadanantaraṃ kalārddhaṃ syāt mūle sthūle yava dvayaṃ | sārddhaṃ yavayavārddhañca nayedagraṃ dhanuryathā || dvyaṃgulocchrayanāsāgraṃ pāśvaurasa yavau bhavet | niṣyāvidāvadvalī vāhye puṭau tārakavistṛtau || praṇante dvārddhadīrghā ca cāpārddha sadṛśe śubhe | kramādvināgravaṃ sāṃbhatanāsāmūlāṃtagocaraṃ || tārakārddharddhamānena mūle tāraṃ tu nimnakaṃ | tiryagdairghyo kṣiṇī kārye netravaccārddhavistṛte || tārāvat tārakandevi jyotivajyotirucyate | yavārddhārddhārddhagā rekhā tasyāpyarddhādhagā bhavet || mīnodaravante kārye tadagre ca yavāgravat | yavamūle ca mūlaṃ syāllakṣaṃtaralatārakaṃ || maṇḍalaṃ tu kapolābhyāṃ samantāccaturaṃgulaṃ | gaṇḍonnataṃ prakartavyaṃ sayavaṃ tārakameva ca || hanūṣaḍaṃgulaṃdaidairghagolakaṃ cāgrajaṃ bhavet | aṃgulena smṛto garto gojī tatrārddhamaṃgule || adhaḥ saṃjñā ca tasyaiva netrārddhaṃ cādharaṃ viduḥ | rekhā tasyaiva kartavyā yavārddhena tu sundari || arddhāṃgulottarauṣṭhaṃ tu yavavat tasya rekhayā | tadantaraṃ dviyavaṃ bhadre mṛtkarṇe ca tathā yavaṃ || caturaṃgulaṃ tu vistāraṃ tiryak vaktaṃ prakīrtitaṃ | ūrddhago jītunāsādho dviyavaṃ cārddhavistṛtaṃ || turyasūtranipātena tiryamānena vaktrakaṃ | prathamaṃ keśasūtrantu dvitīyaṃ vaṃśa ucyate || nāsāsūtraṃ tṛtīyantu caturthaṃ ciburucyate | 15b) ūrddhaṃ tadvat prakartavyaṃ karṇau cāyāṃgayorapi || bhrūsandhau cibunāsāgre pañcamaṃ brahmasūtrakaṃ | keśinaṃ vā śiromānaṃ karṇātaṃtu kalāṣṭakaṃ || keśasūtrāvaduryāvannavanetraṃ vidhīyate | mukhamevaṃ vidhaṃ saumyaṃ śarīrā vayavaṃ śṛnu || cibu hṛnnābhi muskātaṃ sūtraṃ kṛtvā tu madhyataḥ | kakunīstana kausī ca sūtra dvayaṃ prasādhayet || kakṣau kaṭau tathā dve ca pañcasaṃkhyorddhagā sthitā | śikharaustanau hṛnmadhye nābhau kaṭau prasārayet || tiryaksūtraṃ tathābhūtaṃ kurparau ca kalādhike | jānuge ca tathā gulphaḥ pādāgre mūlastathā || samasūtrā samasyedaṃ pratyo vayavamucyate | grīvāyārddha karonāhastasyārddhaṃ skandhayorvahiḥ || skandha kakṣāṃṅkatare nāho vasugolakamānataḥ | aṣṭanetrau smṛtau vāhū ṣaḍnetraṃ cāṅgamūlataḥ || rudravadaṃgulairmadhye paṃktivadragrato bhavet | upavāhū smṛtau dīrghau na ca netra pramāṇataḥ || golakārddhaṃ bhavet saṃdhistadante pañca cāgulaḥ | yava saptasamāyuktaṃ vistarantatra kīrtitaṃ || kurparo vāhyakastadvaṅsūtāṃgulayava traye | vaktraṃ vāpi tadā tatra veṣṭanaṃ cāṣṭagolakaṃ || arddhāgulaṃ tadāsaṃdhistiryagmānavivarjitaḥ | tasmāccaivopa vāhustu tiryak pañcāgulo bhavet || mūle netrāntaraṃ bhūyo muni yavasturyāṃgulaḥ | golakaikāntaraṃ hyekaṃ yavahrāsānnayet kramāt || agravāhustathā tiryak caturaṃgulako bhavet | kalāpyekāṅgulaṃ sandhi nāhastriṃguṇasarvataḥ || hayavāhuḥ samākhyātaḥ karau samyag nivodhame | maṇivandhāt tāladairghaṃ karaṃcāgulasaptakaṃ || tiryag madhyegulaṃ pañca mūle bhūta yavānvitaṃ | rasāṅgulorddhataścaiva vistaramparikalpayet || madhyamāyāstvaṃgulaṃ pañca dīrghamānaṃ prakīrtitaṃ | 16a) anāmātarjanī caiva sārddhe caiva turaṃgule || kaniṣṭāṃguṣṭake caiva sārddhāṃgula traye same | tarjanyādhaḥ smṛto guṣṭho golakāntara mānataḥ || deśinī parvagaṃ yāvaducchritaṃ tatprakalpayet | madhyamāyāstu yanmūla dviyavaṃ granthirucyate || triyavonaṃ kalāparva madhye granthi yava dvayaṃ | turyanūnaṃ kalābhadre madhyaparvam prakalpayet || yavāsaṃcorddhagaṃ granthi aṃsonaṃ rudracorddhagaṃ | tarjanya nāmike graṃthi mūle yavasamaṃ bhavet || yavadvādaśakaṃ parva mūle caiva prakalpayet | yavasārddhe bhaved graṃthistasyorddhe varavarṇini || yavaikādaśakaṃ sārdhaṃ madhyaparvaṃ vinirdiśet | yavārddhe corddhago granthi aṃsūnaṃ darśacorddhagaṃ || kanyasā yostu yo graṃthiryavavanmūlamadhyagaḥ | yavārddho corddhago granthi parvamūlaṃ yavagrahaiḥ || vasuvan madhyaparvastu sārdhastasyorddhago bhavet | aṃguṣṭhasya tu yo graṃthirmūle yava catuṣṭayaṃ || yavaikādaśakaṃ parva prathamo yat prakīrtitaḥ | yavatulya prakartavyo dvitīyo granthi corddhagaṃ || tasyorddhagastu yaḥ parvo yava dvādaśako bhavet | madhyamāyāstu yaḥ parvā mūle triguṇaveṣṭana || madhye parvoyabūnastu triguṇaṃ veṣṭanaṃ bhavet | dviyabūnāgnivat kṛtvā corddhagonāhakīrtitaṃ || anāmā tarjanī mūle triguṇonāhaḥ pūrvavat | madhye tadvadbhavennāhaḥ kiṃtu syād pūkavarjitaṃ || dviyabūno bhaven nāhaḥ triguṇaścorddhaparvagaḥ | kanyā mūle tu nāhaḥ syāt pūrvavat triguṇo bhavet || dvilīkṣūṇo bhavennāhastriguṇo madhya parvagaḥ | catulīkṣūṇorddhago parvastriguṇaveṣṭanaṃ || aṃguṣṭhasya tu yanmūle trikalāveṣṭanambhavet | dvikalāmadhya * *? tu tatorddha dviya vādhekaṃ || 16b) yabūnaṃ dviyabūnacakramorddhaveṣṭanaṃ bhavet | hurddhaparvārddhagān devi nakhāṃ sarvatra kalpayet || mūlanimnā nakhāḥ sarve madhyonnatāruṇa prabhāḥ | agre tīkṣṇāsitā sarva lakṣyaṃ vai śobhanaṃ yathā || ekenādi siddhena dvitīyo vāhu sidhyati | kaṭhaṃ kūpādadhastāntu cūbrakauri tu golakau || kiñcintiryag gatau tau ca vāmadakṣiṇayorapi | tadūrdhe trikalau kakṣau kiñcit tiryag gatau samau || urddhaṃ tālasamandevi madhyasūtrāgni golakaṃ | diyavau maṇḍalautau tu yavamātrau madhya cūcakau || hṛtsūtrāccūcukaurddhaṃ tu dvikalārddhāṃ tu dvikalārddhāṃgulaṃ bhavet || stanādhastādgulaṃ bhavedretiryagghṛnmūlagocara(?) | kakṣasūtrāvadhiryāvat pāśvaitti trikalau bhavet || hṛdinābhyaṃtare sūtraṃ kṛtvāmānaṃ prakalpayet | tasyorddhaṃ trikalaṃ vidyādadhastāt trikalaṃ kuru || madhyādbhūtāṃgulaṃ tiryak stanasūtrāṃta gocare | tasmāt kakṣāntaraṃ tadvadubhayoḥ pārśvorapi || nābhau tiryag madhyākhyātaṃ sārddhaṃ bhūtāṃgulaṃ priye | punastadvad bhavet pakṣau kakṣarekhā vasānataḥ || tasyorddhe dvikalaṃmāna madhyasūtrāvadhirbhavet | hṛtsūtrādadhastadvadubhayoḥ saṃprakalpayet || nimnamadhyaṃ yathālakṣyaṃ nānyathā catabhūdaraḥ | nābhisuskātare sūtraṃ kṛtvā tiryak prakalpayet || trikalaṃ trikalaṃ mānaṃ dvau pakṣau kaṭivistarau | nābhiḥ pradakṣiṇāvartā yavaṃ sārddhaṃ bhramāt bhavet || nitambasthau tu vṛṣaṇau dvyagulaṃ dīrghamiṣyate | veṣṭanaṃ dvikalāntasya liṃgadīgha dvigolakaṃ || trikalaṃ veṣṭanaṃ tasya madhye agre dvigolakaṃ | tālamānaṃ bhavedūru mūladeśe tu vistaraṃ || tasyādhoravivadbhajya yāvajjānvantagocaraṃ | mūlādarddhaṃgulaṃ tyājya bhāge bhāge prakalpayet || tāvadyāvad bhavedagre golaka trayameva hi | 17a) sarvatra triguṇo nāhastiryag śaktyālī dvigolikā || sandhirekāṅgulā tatra veṣṭana rudragolakaiḥ | tasyādhastāt kalāpaktināhojaṃghā prakīrtitaḥ || madhye sūryakalānāhastasyādho daśabhājitaṃ | ekaikamaṅgulaṃ tyaktā nāha * *? ścātra parasparaṃ || tāvadyāvannayedagraṃ yāvat syāt saptagolakaṃ | pādamadhye bhave tiryak sāṃgulaṃ dvikalaṃ punaḥ || trikalaṃ cāgrapāde tu pāṣṇikā dvikālaṃ budhaḥ | pāṣṇigulphāntarā caiva dvikalaṃ tadvadeva hi || seya vastrāṃguloṅguṣṭastadvinā deśinī bhavet | rasayavakalāmadhyā nirnāmo viṃśatiryavaiḥ || yavāṣṭādaśakai kanyā dīrghamānamudāhṛtaṃ | paścāṅgulairbhavennāho mūlāṅguṣṭe tatorddhataḥ || ṣaḍaṅgulaṃ punaḥ pañca lakṣyaṃ sapāśiroyathā | deśinī tryaṅgulo nāho mūlamadhye yathākalā || punaścorddha tryaṅgulonārhaḥ śeṣānya śṛṇusāṃprataṃ | tarjanyaṣṭāṃśa hīnastu madhyamānāha kīrtitaḥ || madhyādaṣṭāṃśa hīnaśca nirnāsonāha ucyate | anāmāṣṭāṃśā hīnastu kanyānāhaṃ prakalpayet || mūlanimnānakhāḥ sarve madhyonnatāruṇaprabhāḥ | mukhonnataśitākāryā lakṣaśobhā yathā bhavet || śironāho bhavet tasya netrāṣṭādaśakena tu | pañcaviṃśatibhirnetraiḥ uraḥ saṃveṣṭanaṃ bhavet || ekaviṃśati bhirnetraistadadho veṣṭanañca yat | trayoviṃśakalānābho tasyādhaścaturviṃśakaḥ || paścāsadaṅgulaināhaḥ kaṭisyācchobhanaṃ yathā | sūtraiḥ sūtrasamāṃ kṛtvā yathāsthānasamīpagāḥ || kavirau tu puṭau tulyau jyotīsṛtkaṇireva ca | kakunīcūcukau tadvat samasūtramudāhṛtau || pratimāyā prasannāyā lakṣaṇatadudāhṛtaṃ | 17b) viṣamāyānyathā devaṃ viṣamaṃ sūtrakalpanā || sthānakena vinirdiṣṭā sāyudhā dhanumāditaḥ | āsasthā ca padmādyāḍaṃdaṇḍāntā sapta triryagāḥ || vikṛtākrūravetālā kubjāvibhrāntavibhramā | nādyārambhasthitā cānyā yathāsarpa hetutaḥ || evamādyāstvanyekāśca dīrghahrasvā kṛsāturā | viṣamāstāvinirdiṣṭā yāstvanyādvasamāsamāḥ || striyā rūpaṃ pravakṣyāmi lakṣyalakṣaṇayorapi | tadghādairghyāt kalā gṛhya durvādairghyāntathaiva ca || kaṭisthaṃ kalpayennāhaṃ jaghane vistare yataḥ | madhyadīrghāt kalāṃ gṛhya tiryagekāṃgulaṃ yathā || stanau dvau kalpayedvṛntau samantāccaturaṅgulau | kaṇṭhakūpādho yanmānaṃ tayo gṛhyāṃgulāṃgulaṃ || iṣuyavau maṇḍalau tau triyavau madhya cūcukau | hanubhyāṃ mūladeśe tu pṛthutvā gṛhyacāṃgulaṃ || tadvidhā bhājyanyastavyaṃ lalāṭe vakra dīrghatā | nāsonnatādyavaṃ caikaṃ gṛhyasta?ryugmayornyaset || mūle sthaulyorthakandevi parataḥ pūrvavadyathā | gaṇḍonnatācca ṛtvaśaṃ gṛhyataṃ netrayornyaset || dairghyottadarddhaṃ vistāraṃ karṇaulacāṃśagolakau | tat pṛthutvācca saṃgṛhya svabhāvasthodito mayā || bhūṣaṇojñāna tanmānaṃ tadyogyāllambano navā | lalāṭaṃ turya bhājyatiryakkarṇānta gocare || kacasūtrāyataṃ kāryaṃ tatpramāṇānnasaṃśayaḥ | skandhau hīnau prakartavyau golakārddhena nānyathā || vāho dairghyāt kalāṃ gṛhya sphicau vṛttasya kāraṇaṃ | grīvārddha golakādvīnā pṛthutvādūrddhato nyaset || pravāhukāt tathā gṛhya dairghyaṃ golakamānataḥ | ūrdhorarddhāgulaṃ nyasya jānunī ca tathaiva ca || pṛthutvācca midaṃ nyasya pauḍīlaṃ cārddhamaṃgulaṃ | pādauvoccai prakartavyau aṅgulārddhena sundari || talapādau samaukāryau pāṣṇī gulphau tathaiva ca | 18a) aṃgulīnāṃ svanāhāntu gṛhyāṣṭāṃsaṃ ca sundari || dīrghatvena nyaset prājñaḥ karayostadvadeva hi | śeṣamanyaṃ yathoddiṣṭaṃ lakṣaṇaṃ prākpracoditaṃ || lakṣyañca saṃpravakṣyāmi strīmāna ca yathā bhavet | kiñcinnato bhavet skandhau sumadhyā ca kṛśodarī || sukapolāsunāsā ca suprasannā suddhatva(?) ca | alakāvataṃse saṃyuktā vimvāṣṭādadharā subhā || kiñcidāraktataralā viśālānetra ya *? lā | nitambe kiṃkinī bhāralālanā lalanālasā || rūpaṃ bhairava nāthasya yathā caiva tathocyate | jūṭo navakalā tasya sarvairvadvastu madhyataḥ || ūrddhāṃśe candrasaṃyukto dairghyaṃ dvikalamānataḥ | kalāvistaramadhye agrerddhāṃgulavadyathā || dvitīyendramamākaraḥ karṇau lambau trigolakau | sārddhaṃ vasu kalāvaktraṃ lalāṭaṃ trikalocyate || nāsābhūtāṅgulādīrghā sārddhagolakamucchritā | ṣaḍaṃgulaṃ vaktrabhāgaṃ dvyagulaṃ yasṛtaṃ bhavet || daṃṣṭre golakavadvāvahye tīkṣṇāgre candrasaṃprabhe | pañcāṅgulā bhavedgrīveṣṭanendu kalāmatā || skandhau saptāṃguladīrghau bhujau saptadaśāṃgulau | pravāhū dikkalāadirghau karaurāṣṭāṅgulau samau || sārddhabhūtāṃgulā madhyā dve nye pañcāṅgule same | arddhāgulaṃ vinākanyā tadvajjeṣṭaṃ prakalpayet || nakhādīrghāṃgulorddhā ca veṣṭanaṃ cānupūrvaśaḥ | jñātvā jñātvā prakartavya bhujau triguṇanāhataḥ || vakṣastu dvikalodrekaṃ hṛddairghyaṃ cāṃgulambhavet | tadvannābhistathā suṣka uruñcaindra kalā bhavet || trayodaśa kalājaṃghe jātū pañcāṃgulau matau | atrāpi triguṇo nāhaḥ pādau pañcadaśāṃgulau || tiryagāgrāṅgulaḥ saptamādhyavaiṣaṭprakīrtitaḥ | kūrmapṛṭhonnatau pādau talāvalaktasaprabhau || 18b) pūrvādaṣṭāṃśadairghyatvaṃ pādāgulīḥ prakalpayet | veṣṭanaṃ cānurūpeṇa yathāśobhā bhavet yatha || navaviṃśakalānāhau vakṣasthāneṣu sundari | saptāviṃśādhatonāho viṃśāṣṭau nābhirucyate || nāha eṣaḥ samākhyātaḥ kaṭi syāt triṃśagolikā | liṅgorddhaṃ trikala tasya nāhaḥ kalācatuṣṭayaṃ || vṛṣaṇau dvikalau lambau veṣṭanaṃ dvisamaṃgulaṃ | lakṣaṇaṃ tanmayā proktaṃ pradhānaṃ lakṣamucyate || netre vṛttasamākārye bhruvoktaṃ citasaṃnibhau | lalāṭe tṛtīyaṃ netraṃ bhrū?hīnaṃ parivartulaṃ || kapālamālāśirasi sragdāmatvena lambitaṃ | jānvaṃ taṃ dvādaśakaraṃ ṣoḍaṣāṣṭādaśothavā || śūlairbhinnānvakoddhṛtya dvau bhujau parikalpayet | khaḍgakheṭau dhenuvāṇau ghaṇṭāḍamarukāyorapi || kartṛmuṇḍau karau dvau tu pāśāṃkuśastathaiva ca | kapālakhaṭvāṅgadharaṃ dvibhujaṃ gajacarmadhṛk || varadābhaya hastau ca vyāghracarmakaṭisthitaṃ | nāgairyajñapavītaṃ tu kośairvā tatprakīrtitaṃ || pañcamudrāsamāyuktaṃ bhūtamātṛsamāvṛtaṃ | ekāsya pañcavaktraṃ vā tadā dve vāmato bhavet || dakṣiṇe caiva dve kārye vaktraṃ madhyaṃ tu pañcamaṃ | tadrūpaṇaiva sarvamvai vivṛtāsya daṃṣṭrānanaṃ || lelihāraṃ sanāsavārakṣa?pūrṇe bhāsurāḥ | bhairavoyaṃ pṛthak kāryo mātṛmadhye thavā bhavet || tāsārūpaṃ pravakṣyāmi sthitā cānukrame yathā | vighneśaṃ paścimaṃ vaktraṃ gajavaktraṃ vṛhodaraṃ || pañcatālasmṛto nāhaḥ vyālavaddhodaraṃ śubhaṃ | mālaṃlakṛtasaṅgrīvo bhujāsturyākyasūtradhṛk || kuṭhārakarasaṃyuktaḥ sarvayajñopavītivān | dantalaḍḍukahastastu trinetro vāmanākṛtiḥ || padmāsanaśca tatrastho vīrāsanamathāpi vā | kṛṣṇamūṣakasaṃsthā vā padmādhastāthavā likhet || 19a) brahmāṇī cāditaḥ kṛtvā paktisthāścottarānanā | nagare grāmakheṭe ca pure vai prāsādādiṣu || yatodakṣinadigbhāge kartavyāstu śubhodayāḥ | caturvaktrāviśālākṣī piṅgābhāmukuṭonnatā || sākhakṣasūtra karāsaumyā kamaṇḍaludharāśubhā | varadābhaya hastā ca kāryā caiva caturbhujā || mṛgājinottarīyo ca dvinetrā tu kajjāsanā | pañcatālārddhatālena nāhojaṭharamaṇḍale || brahmarūpadharāṃ devīṃ haṃsasthāṃ vā prakalpayet | trinetrā caturhastā ca saumya vaktrāsurūpiṇī || śūlodyatakarādevī varadābhayapāṇinī | ghaṇṭāḍamarukaṃ cānyaṃ puṣkaraṃ parikalpayet || vyāghracarmāṃvarā caiva vyāghracarmottarīyakā | durmukhasthā kajasthā vā rudrarūpeṇa cātmanā || kanyārūpadharā devī ṣaḍvaktrāśikhivāhanā | dviṣaṭkarā tathākāryā dvibhujaikānanāthavā || prasādābhavayatarjanyā padmasthāmvā prakalpayet | kārtike yasya yadrūpantadrūpeṇaiva kārayet || dviraṣṭavarṣākārā rūpāḍhyā vaiṣṇavī bhavet | caturbhujā saumyavaktrā sarvālakārabhūṣitā || śaṃkhacakragadāhastā halahastāyaśobhanā | pakṣirājasthitā vātha padmāsanāmathāpi vā || viṣṇurūpeṇa sākāryā sarvāsuravimardanī | vārāhī ghoṇavaktrābhā yāmyā vā cānnakānanā || yāmyādaśabhūjābhīmā daṃṣṭrālāvikṛtānanā | khaḍgakheṭadhanurvāṇapāśāṃkuśa sudaṇḍadhṛk || kuṭhārakarapatrañca muṣalañca tathaiva ca | yamarūpeṇa tanvaṃgī vārāhī vā vṛhodarā || dvibhujā ca tathā kāryā khaḍgadaṇḍasamanvitā | kintu sā meghavarṇā ca yamarūpaṃ dvidhāyataḥ || vārāhī mahiṣasthā ca yāmyāghoṇāsanā bhavet | padmasthā vā prakartavyā kṛṣṇā * * * * * *? || 19b) * * * * * * * *? sarvāṅgaiḥ sūkṣmanetrikā | lācchanaṃ kārayet tasyā surūpā yauvanānvitā || tilakālakasaṃyuktāvajrahastā varapradā | dvibhujaikamukhā devī endrarūpadharā śubhā || padmasthā vā prakartavyaḥ tathā hastyadhatolikhet | cāmuṇḍā yāstu yadrūpaṃ tatpravakṣyāmya śeṣataḥ || lakṣyamātreṇa deveśe lakṣaṇaṃ tasyano bhavet | keṣāñcillakṣaṇaṃ proktaṃ keṣāñcillakṣamātrakaṃ || keṣāñcidubhayaṃ devi netrakoṣodbhavāyataḥ | caṇḍarūpā tu cāmuṇḍā ja?rophetu samutthitā || vṛttānākoṭarākṣī ca tṛtīyaṃ vṛttamunnataṃ | lalāṭe tatprakartavyaṃ bhrūhīnaṃ bhrāsarūpiṇaṃ || jaṭājvālākṛtiścorddhā keśādāvāgni varcasā | vyāḍairvadvalalāṭe ca muṇḍamālā tatopari || bhagnanāsāhanursuskā gaḍau kūpākṛtī bhavet | dīrghagrīvāgirālā ca trikalā tālanāhataḥ || vevāṃgulāvivṛtāsyādaṃṣṭrālāraktanirjharā | jihvāṃgula dvayaṃ vāhye lelihāraktasannibhā || carmāsthi sūtrasaṃyuktau bhujau dīrghau karāṃgulau | nakhādīrghāgratastīkṣṇāstanau lambaudaśāṃgulau || śirālau māṃsahīnau ca uraḥ kaṅkālasannibhaṃ | nadī bhramaṇabhagnībhā nirmāsaudaranimnagā || kaṭiḥ śuskāti nirmānsā vivastrāghurghurānvitā | nirmāsorustathājānu jaṃghe dirghaśirānvite || asthicarmanivaddhā ca pādau dīrghāṃgulī tathā | goṇasai nūpurau tasyāḥ sapairvaddhā tu mekhalā || vyāghracarmāmvarā vāpi gajacarmottarīyakā | muṇḍamālā pralambāṃgī mahāvratadharāsubhā || mahāpretāsanasthā ca mahācakasaṃyutā | raktapūrṇa pībantī ca khaṭvāṅgāṅga kṛtā śubhā || muṇḍakartṛkarābhīmā karaikarṇavibhūṣaṇaṃ | ḍimbhairvāpi prakartavyaṃ maghai(?)dhākuṃḍalaṃ śubhaṃ || 20a) grīvākarau tathā vāhū jānukaṭiśirodaraṃ | sarpairvāgoṇasai vāpi sarvāgaṃ cāvibhūṣayet || yathā bhairava rūpeṇa tathātāṃ ca prakalpayet | cāmuṇḍā kintu nirmāṃsāstrīrūpā ca viśeṣataḥ || prāṅmukho bhairavaḥ kāryo bhṛṅgī vāmāṃsavarjitaḥ | keśacarma paribhraṣṭaḥ suskakaṅkāla saprabhaḥ || trinetro yogayuktastu yogāsanasusayutaḥ | nāṭeśvaraḥ prakartavyaḥ prāksaumye va nirmitaḥ || kiṃtva sautāṇḍavārambhaḥ bhujairvahu samākulaḥ | adhorddhadigmatāste tu daśādau yāvadigmatā || viśākhasthānacaraṇa aṅgahrāsādilāsya dhṛk | prasphuradvadanaṃ śubhra mānagraṃmastakonnataḥ || jaṭāvandhena dvau kāryau bhujau dvau corddha carma dhṛk | anyau dvau tālikākāryau dvau cānyau śūlakhaḍga dhṛk || khaṭvāṅgodyatapāṇi ca kapāle kṛta hastakaḥ | karaṇairdrutalayādyaiścārucārī gatādiśaḥ || evaṃ jñātvā prakartavyaṃ bhujasaṃkhyānurūpataḥ | nandīdakṣiṇatastadvan suraṅgavādya tatparaḥ || vāmataḥ kālasaṃnikhya vaṃsavādya sa nṛtyakaḥ | vīṇāvādyadanagāndharvā sanṛtyāgaṇanāyakāḥ || bhṛṃgyādyārāhyātaḥ sarve nṛtyageyasamanvitāḥ | kārayennādya rūpantu sarvālaṅkārabhūṣitaṃ || mayūrāsana ṣaṭvaktraḥ kārtikeyaḥ kumāravat | javākusumasaṃkāśaḥ bhujairdvādaśamaṇḍitaḥ || dvau dvau pārśvayorvaktraṃ pṛṣṭhataścaiva kalpanā | dhanuvāṇastathā śaktiḥ patākākukkuṭo paraḥ || ghaṇṭāḍamarukaṃ cābjaṃ khaḍgakheṭastathaiva ca | varadābhayahastañca dvādaśaivaṃ prakalpayet || yadācaikamukhaṃ vālaṃ dvibhujaṃ kārayet tadā | lalāṭe cīrakā vaddhaḥ prasādābhaya tarjanī || tālapatra kṛtau karṇau grīvā sa kaṇṭhikā bhavet | pādau ghurghuramālā ca kaṭau syāt kaṭi mālikā || 20b) bhindi mālā bhujābhyāntu karau kaṅkaṇabhūṣitau | ubhramvāpi prakartavya vīrāsanamathāpi vā || padmasthaṃ śikhī cādho vṛhadvakṣastanūdaraḥ | sadā śivasya devasya vigrahaṃ cādhunā śṛṇu || caturgajāparisaṃha catusaṃkhyāsanaupari | catuḥpādaṃ kajārddhantu karṇikopari saṃsthitaṃ || caturvaktra cāṣṭabhujaṃ candrārddhakṛtaśekharaḥ | trinetra dhyānasasampannapadmāsanasusaṃsthitaḥ || pārśvayo dvau mukhau madhye dreśyaṃ trayaṃ prakīrtitaṃ | caturtha pṛṣṭhato bhāvyaṃ yatodreśya mukhaṃ tu tat || vidhirayaṃ samākhyāto vyaktānāṃ caturānanāṃ | ṣaḍaṣṭadaśavaktrāṇāṃ pṛṣṭataścaika kalpanā || hastau mukulitā kārau hṛtsthau caiva prakalpayet | nitamvasthottānakau dvau triśūlaṃ ḍamarukaṃ tathā || rudrākṣamālāsaṃyuktaṃ pustakaṃ kara eva ca | nā?maikalīnadṛkkāryo yogayuktaḥ prasannadhīḥ || dakṣiṇasthā śriyā kāryā cāmarādyatahastikā | vāme sarasvātī kāryā cāmarokṣapaśobhanā || kartāraṃ cāṣasaṃlikhya jānau praṇatasannibhaḥ | puṣpaiḥ pūrṇakaraṇḍaistu dhūpahastapraṇāmakṛt || vyakte vidhirayaṃkhyāto dātārānukṛtirbhavet | sadāśivatvasaṃsiddhaṃ śivaṃ śubhamudāhṛtaṃ || sadāśivakaraṃ śāntaṃ sadāśivastathaocyate | umāmāheśvarau kāryau yamalau divyarūpiṇau || pṛthagbhutāvāmanasthau kekarānyonyavīkṣaṇau | prasannāvālāsamaṃ netra vāmorusthāthavā umā || skandhahastā sthito devī civu hasto maheśvaraḥ | adhovālokayedrudro devī corddhāvalokanā || ekavimbe dvayaṃ rūpaṃ cārddhanārīśvarāthavā | vāmāṅgavastriyā rūpaṃ dakṣiṇe hara eva ca || stryābhi nayanalakṣaṇa kucabhāra yutena ca | kṛśodarye dve sadvastrā arddhonnatavivastakaḥ || 21a) puṃbhāvena smṛto lakṣaḥ jaṭāmakuṭaśobhitaḥ | harirudrau tathā bhūtau vāmadakṣiṇakalpanāt || nimnāṃgoharibhūjau dvau śaṃkhacakravibhūṣitau | rudronnataḥ tathā bhūtaṃ śūlākṣasūtra dhṛk karau || arddhaṃ jaṭālaṃmūrddhnastu kirīṭyarddhasamujvalaṃ | vyālayajñopavītyarddhamālārddhena vibhūṣitaṃ || arddhanārīśvararūpaṃ hariśaṅkarayostathā | ubhraṃ rūpaṃ prakartavyaṃ cāsanasthāpi naiva ca || durgārūpapravakṣyāmi yathāśāstrasya niścayaḥ | ekavaktrā trinetrā ca bhujaiviṃśaistu saṃyutā || sāyudhāsaumyasaṃkruddhā kṛśodaryābhirūpiṇī | khaḍgakheṭodhanuvāṇaupavidaṇḍo tathaiva ca || pāśāṃkuśa gadā caiva dhvajaghaṇṭā ca darpaṇaṃ | krakacaṃ śaktiśūlañca kuṭhārāmudgarastathā || ḍamaruṃ cābhayaṃ caiva mahiṣāsuramardanī | śiracchedānnarākāraḥ khaḍgahastaḥ mudāruṇaḥ || utthitaḥ tacchiro grāhyaṃ devyā hastena darśayet | asṛgvārāmravantī ca bhiḥyatanāhiṣamastakaḥ || śūlaibhedyaṃ tu tatpṛṣṭaṃ trikaṭau yahni nāhataṃ | siṃhāsanopari kāryā padme vāḍabhrasaṃsthitā || ambikārūpasaṃpannā kaumārī sadṛśā bhavet | gandhakaparikaurddhādhastanaustasyāṃ prakalpayet || dvibhujā ca trinetrā ca vaktraikācandramasaprabhā | padmāsanā ca tatrasthā hastottanātapaśvinī || yataḥ pañcāgnisaṃyuktā mokṣasūtrākṛśodarī | pañcāgnisaṃpravakṣyāmi yathāśāstre vinirṇayaḥ || mātrāpitrādikastyāgāḥ prathamastvagnirucyate | dvitīyogrīsmakālastu tṛtīyo bhāskaraḥ smṛtaḥ || caturthastu nirāhāraḥ ṣaṣṭakālastu vā bhavet | pañcamaścāgni kuṇḍe tu nityaṃ homaratā bhavet || pañcāgni grahamākhyātaṃ tantukuṇḍāgni pañcakaṃ | śriyo rūpamatī vakṣye śriyārthaṃ kurute yathā || padmāsanasthā padmasthā padmahastavibhūṣitā | 21b) nitambo dvauttānakau dvau nyatkāsausyānanā śubhā || pārśvayo kariṇau kāryau ghaṭodyatakaropari | sābhiṣekāravindena śriyaivaṃ śrīpradā likhet || dvārasyorddhe gṛhe vāpi vṛkṣaiketha catuṣpathe | mahādevaṃ pravakṣyāmi rudrāṣṭaśatavau vṛtaḥ || svamataṃ cocchrayāyāmaṃ dvidaśairbhāgabhājitaṃ | sūryaikavistara kāryo dīrghotha caturasrakaḥ || ṣaṣṭiyuga dviśataṃ bhadre padaṃ tatra prasiddhyadhyati | catuḥpañcāśakairvāhye śobhārthaṃ parikocchrayaḥ || padmamālāvicitraṃ vā saddārughaṭamālikā | adhorddhaṃ tripadaṃ tyajya tadvayoḥ pārśvayorapi || catvāriṃśat padairmadhye kārayet mūlarūpakaṃ | ṣaṭpadena bhavet padmaṃ siṃhāsiṃnamathāpi vā || tṛpañcapadakai devaṃ śeṣaśobhāntara bhavet | adhaḥ pakṣyā tu deveśe madhyādubhaya ṣaṭpadaṃ || dhūpādhārañca naivedyaṃ pūrṇaṃ padadvayaṃ bhavet | anyau tu dvipadau yau tu samakhaḥ kartrastatra vai || prāñjali praṇatau tau tu jābhyāṃmavanī gatau | śeṣāṣṭottara padaṃ yat tatra rudrān prakalpayet || trinetrā dvibhujāḥ sarve nīlakaṇṭhaika vaktrakāḥ | triśūlavyagrahastāste jñānahastāstadekṣaṇāḥ || vīrāsana sthitāḥ sarve yogāsanā athāpi vā | padmāsano bhaved deva nīlakaṇṭhastrilocanaḥ || karau dvau kāret tasya vyākhyānodyatalīna dṛk | sarvābharaṇasaṃyukto bhujaṅgairbhujabhūṣitaḥ || sahaṭā bhāsurākāraścandrārddhakṛtaśekharaḥ | saumyarūpaprasannaśca sphuṭa tyaṅkajasannibhaḥ || urddhaṃ ye caturo bhāgā hra?saikaikaṃ tu kārayet | viṃśabhāga hṛto yastu tat kṣepañca yathā śṛṇu || śobhātiryagdadedbhagaṃ kauvadbhāgena kalpanā | caturbhāgaiḥ punastadvaccatuṣkauvat prakalpayet || 22a) tribhāgorddhaṃ tathā bhūtaṃ dvibhāgāt padmakuḍmalaṃ | tribhāgaiścādhato devi kīlakaṃ parikalpayet || vicitracitra devyairatnamālādikaiḥ śiraḥ | madhye na ca padairdevi ahaṃ tatra samālikhet || tadrūpeṇa varārohe kiṃ tvahañca catubhujaḥ | padadvādaśakamvakṣye tvamādi gaṇabhṛṃgikaḥ || kumāra brahmaviṣṇuñca rudrāṃ ṣaṭṭatvavāsinaḥ | śeṣe vidyādharākāryā mālāhastāstu tiryagāḥ || urasādho śiraḥ pādau sopānāścābhramadhyagāḥ | rudrāṇāṃ saṃpravakṣyāmi nāma teṣāṃ pṛthak pṛthak || vāmadevo mahātejā halāhala tathaiva ca | tvat pṛṣṭā hi sthitā hyete kumārāt parataḥ śṛṇu || paṭarudrañca jyeṣṭañca gahanīsaṃ tathaiva ca | adhaścāṣṭottarāṇāñca kathayāmi prati prati || aiśānyādi sthitāste tu gomutrī kramayogataḥ | amareśaṃ mahākālaṃ gokarṇaṃ cāṣṭahāsakaṃ || saṃkukarṇañca prājeśaṃ krodheśaṃ bhairavaṃ tathā | śaṃbhurvibhuggaṇādhyakṣaḥ tryakṣastridaśavaṃditaḥ || sambāhaśca vivāhaśca nato lipsa vicakṣaṇaḥ | vidyeśo jñānavān mitrajñānajño vedapāragaḥ || mātṛpiṃgalabhūpāla vali vidyādhipaḥ sudhīḥ | duḥkhakṛtaratnadhārī ca jaṭāmukuṭadhāriṇaḥ || nidhīśo rūpavān dhanyaḥ saumyadeha prasāda kṛt | prākāśo lakṣmi vāṃ kāmaḥ sūkṣmā tīkṣṇaḥ kṣapāntakaḥ || śīghrolaghuvāyuvegaḥ kapadīmeghavāhanaḥ | pañcāntakaḥ pañcaśikhaḥ pāśa hastā mahāvalaḥ || valo hṛti valaścaiva dīrghavāhu jalāntakaḥ | śvetaśca jayabhadraśca vaḍavāsyaḥ subhīmakaḥ || nir-ṛto māraṇo hantā krūradṛṣṭirbhayānakaḥ | ūrddhagehe virūpākṣo dhūmālohitadaṃṣṭrivān || yāmyo mṛtyuharodhātā vidhātā kartṛreva ca | 22b) kālodharmapatiryoktā viyoktā ca yama priyaḥ || agnirudro hutāśī ca piṅgalaḥ khādakoharaḥ | jvalano dahano vaktraḥ bhasmāntaka kṣayāntakau || kapālīśo ajo buddho vajradehaḥ pramadakaḥ | vibhūtiravyayaḥ śāstā pinākī tridaśādhipaḥ || sudhairyā grasanaḥ śarvaḥ pātālīśo vṛṣo vṛṣaḥ | pālako vīryānaṃtaśca śubhrolohitako paraḥ || ete rudrāḥ samākhyātāḥ piṃḍyaddāviṃśakaṃ śataṃ | sailaikaḥ khaṇḍamākhyātaṃ citrahīnaṃ tu kārayet || kāṣṭhaje vātadācitraṃ trikhaṇḍaṃ sandhitaṃ samaṃ | kintu svajātibhi kāryaṃ tacchalyāntarasandhanaṃ || patrikāṃ vādyataḥ kṣīlya lohakaṃṭairvisandhitaḥ | payonigamanantu bhrakīlakānnaikārayet || kāṣṭajānāṃ mayaṃ nyāyo mūlaṃ mutthāsaṃdhanaṃ | anantīśasya yadrūpaṃ tatpravakṣyāmyanukramaṃ || āyāmasya tribhāgūnaṃ vistarañca bhavediha | āyāmacandravat kṛtvā vistaraṃ sūryavad bhavet || catvāriṃśati vibhāgairdāruṃ caiva guṇorddhataḥ | bhāgaikaṃ talapaṭṭena dairghātsāntayoḥ punaḥ || ṣaṭtriṃśatibhirbhāgaistu madhyenantaṃ prakalpayet | bhāgaṣṭakena padmaṃ syāt sārddhabhāgaiḥ pracorddhataḥ || bhāgāṣṭādaśakānanto yadvasudviguṇaṃ kuru | adhorddhaṃ paṭṭavat kṛtvā dvisthāpyakastathā bhavet || vāmadakṣiṇayogena sūkṣmaścaiva śivottamaḥ | ekanetraikarudrastu mahādyutistrimūrtikaḥ || śrīkaṇṭhaśca śikhaṇḍī ca vāmāvindhī? tathaiva ca | dātārau cādhato likhya śobhasthāne tu sundari || padmādhonālavadbhāgaḥ śeṣaśobhā ca paṭṭavat | śirorddhaṃ pūrvavat kṛtvā madhyeśvarañca kārayet || yogāsanañca yogīndraṃ yogābhyāsarataḥ sudhīḥ | 23a) śeṣaṃ śobhā yathā yathā kāryā haṃso vācāghmarā vṛtaḥ || rudrāstrinetrakāḥ sarve śūlapustaka hastakāḥ | jaṭāmukuṭasaṃyuktāścandrārddhakṛtalāṃcchanaḥ || padmāsanastho bhagavān vyākhyānodyata pāṇinaḥ | śūlākṣasūtrasaṃyuktaḥ trinetraḥ saumyavaktrakaḥ || pratimā bhairavasyavatāṃ pravakṣyāmyanukramaṃ | āyāmaṃ pakṣavat kṛtvā daśabhirvistaram bhavet || tripañca tiryakaṃ bhājya ūrddhañcaiva tathā bhavet | tribhāgaṃ corddhataḥ sthāpya sadvāruñca śatārddhakaṃ || tadantaikaṃ kṛtaṃ paṭṭaṃ punastadvadyugāntaraṃ | padapañcāśakairmadhye bhairavaṃ tatra kārayet || prabhāmaṇḍalakacorddhaṃ dvibhāgaiḥ parikalpayet | padmacchedaṃ samākāraṃ vṛttaṃ vāpi sa ucyate || pañcaviṅsatibhiḥ kāṣṭhaiḥ rūpaṃ tatra prakalpayet | daśabhistu bhavet padmaṃ turyādhatalapaṭṭakaṃ || bhāgaikaṃ nālavat kuryāt madhye tadvṛttakaṃ bhavet | catvāriṃśat padairyau dvau pakṣau tau dviguṇaṃ kuru || ṣaḍantaraṃ dvibhinnantu tatra kuryād vimātṛṇāṃ | adhorddhaṃ paṭṭavat kṛtvā sarvāntarastathaiva ca || vāmadakṣiṇayogena cāmuṇḍā ca vināyakaḥ | aindrāṇī caiva vārāhī vaiṣṇavī ca kumārikā || māheśvarī ca brahmāṇī dātārau cādhato mato | tiryag bhāga dvayaṃ loyyamūrddhaṃ caiva vināśayet || pūrvavat kārayet mūrddhni caturbhāgādhakīlakaṃ | bhāgamātraṃ bhavet tiryak śiraso dvai śivo bhavet || śāntapadmāsanāsīno yogayuk jñānarūpakaḥ | cāmuṇḍā vā yadā madhye tatsthānai bhṛṃginaṃ kuru || śivadbhairavaṃ kuryāt pūrvavaccheṣasaṃsthitiḥ | gaṇabhṛṅginau padāno aiśānyāgneyī vā bhavet || mervādhi peśvarasyaiva rūpaṃ vakṣyāmi tatvataḥ | āyāmasya tribhāgūnaṃ vistaraṃ kṣetramucyate || kalāsamaṃvibhakte tu vahiḥ syād dāruvarttanā | 23b) catuḥpañcāśakaiḥ koṣṭaiḥ rūpaṃ guṇaśiro bhavet || dārvaṃ naikena paṭṭaḥ syād yugānte tadvadevahiḥ | ṣaṣṭyānte ceśvaraṃ kuryāt padmaṃ dvādaśa bhāginaṃ || prabho dve ca tathā bhūtā ṣaṭtriṃśadbhiḥ śivātmakaṃ | śiro dve pūrvavat kṛtvā tanmadhye tu sadāśivaṃ || bhāgaikādaśikau yau dvau dviguṇau tau prakalpayet | adhorddhaṃ paṭṭavata kṛtvā pālā tatrāṣṭabhāgikā || brahmā caiva tathaiśānaḥ kuvero vāyureva ca | varuṇo nir-ṛtiścaiva yamaścāgnistathaiva ca || indrāviṣṇustathā bhūtaḥ vāmadakṣiṇayogataḥ | madhye caiveśvaraṃ kuryāt trinetraṃ śūlapāṇinaḥ || sarpayajñopavītīnaṃ sarpairvāhu vibhūṣitaṃ | jaṭāmakuṭasaṃyuktaṃ candārddhakṛtaśekharaṃ || nīlakaṃṇṭhorddha liṅgaṃ tu vyāghracarmaparicchadaṃ | caturbhujaikavaktrañca dānābhaya karantathā || akṣasūtrakaraṃ caiva padmāsanasusaṃsthitaṃ | caturmukhā bhaved brahmā lambakūrcaḥ sumekhalī || mṛgājinottarīyastu jaṭāvaddhorddhajūṭakaḥ | agnivarṇe nāsau kāryo vṛhat kukṣiścaturbhujaḥ || daṇḍakāṣṭhākṣasūtrañca kamaṇḍalu karodyataḥ | pañcatāla smṛto nāhaḥ udare tasya pārvati || haṃsāsanasamārūḍhaḥ saumyānana śubhekṣaṇaḥ | īśarūpa yathāpūrvaṃ kinvānatve vyasthitaḥ || somo vimānamārūḍhaḥ bṛhajjaṭharamaṇḍalaḥ | saptatālārddha tālena yuktaṃ nāhaṃ prakalpayet || gadāhasto mahākāyaḥ sarvālaṅkārabhūṣitaḥ | nidhānaṃ cādhato likhya tripañcasaptameva ca || mṛgāsanāṃkuśīvāyuḥ kuñcita bhrūkṛśodaraḥ | dhvajahastoti tanvaṅgā rūkṣañca lambabhāvakaḥ || nakrastho varuṇaḥ kāryo divyālaṃkārabhūṣitaḥ | saumyavaktroti saṃpūrṇaḥ pāśahastoti śobhanaḥ || 24a) śavaskandha samārūḍho rakṣorājā prakīrtitaḥ | rākṣasākṛti mūrtiśca khaḍgahastoti dāruṇaḥ || mahiṣasthogra rūpastu daṇḍahastoti bhāsuraḥ | saṃkrūrddhakuṭile matre vaktraṃ cātīva karkasaṃ || chāgāsanasamārūḍhaḥ śaktihasto hutāsanaḥ | jvālākāraprabhaurddhastustīkṣṇarūpoti dāruṇaḥ || airāvatasamārūḍho vajrahastotparādhipaḥ | netrāṇāṃ ca sahasreṇasarvāṃgeṣu lāṃcchitaḥ || sarvālaṃkārasaṃyukto mūrddhnimakuṭabhūṣitaḥ | cchatropariśitaṃ divyaṃ hemadaṇḍasamanvitaṃ || dvijarāje sthito viṣṇuḥ sarvaratnavibhūṣitaḥ | caturbhujaḥ surūpī ca śaṃkhacakragadādharaḥ || halodyatakaraścaiva karīkarasamaprabhaḥ | tanvaṅgantu vṛhadvakṣaḥ dātārau dāruke tathā || upariṣṭādyathā śobhā siddhavidyādharākulāḥ | vikārātma tathākṣetraṃ tad bhagairsādhacottataḥ || tathārūpeṇa kartavyaṃ ubhro vā garuḍāsanaḥ | daśāvatāraṃ tatpārśve saṃjñānukrama ucyate || lakṣyalakṣaṇayordevi daśānā śṛṇusāṃprataṃ | ūrddhādhakramayogena vāmadakṣiṇayostathā || matsyaṃ kūrmovarāhaśca nārasiṃhotha vāmanaḥ | rāmorāmaśca rāmaśca vuddhaḥ kalkī ca te daśaḥ || svakṣetraṃ saptadhā bhājya bhāgaike vaktranirgamaḥ | bhāgadvaye tathā pucchanirgamaṃ kārayed budhaḥ || dvibhāgāntakaraṃ kṛtvā bhrāmayet pañcabhāgikaṃ | khaṇḍacandravidhānena pakṣamekaṃ prasiddhyati || dvitīyañca tathābhūtaṃ pucchadhvajāgrasaṃnnibhaṃ | tasmādbhāgadvayaṃ tyajya caraṇaṃ tatsamaṃ bhavet || mūlegrataḥ kṛmañcaiva avaktraṃ samukhaṃ kuru | vaktrākāraṃ tathā bhūtaṃ cākṣiṇī dviyavo bhramaḥ || arddhacaṃdrasamākāraiḥ koṣṭhakaiḥ svāṅgakalpanā | tvaca bhūtaṃ sphuṭaṃ mīnaṃ śālarūpaṃ prakīrtitaḥ || 24b) cakrāṅkita śiro dveśe tena viprai na bhakṣyate | kacchapasya tathaiveha rūpakaṃ pravadāmite || svakṣetraṃ vedavat kṛtvā karṇasūtraṃ vahirnayet | guṇavat tad vibhakte tu tyajaikaṃ bhrāmayet samaṃ || dvibhāgaṃ candravat kṛtvā praveśaṃ vakrarūpiṇaṃ | tatribhāgāt tato bhrāmya cakrākārānta svastikaṃ || tasmāt karāṃghrayaḥ sandhau cakrātaṃ nirgamaṃ manāt | bhāgamātraṃ bhaved grīvā kṣetrā dvedāṃśato vahiḥ || netrādvikaṃ śiro vṛttaṃ netre yava'trayantathā | netrānte śravaṇo kalpya dviyavaṃ candrarūpiṇaṃ || mukhākāraṃ samaṃ kṛtvā hṛdaṃ pṛṣṭonnataṃ śubhaṃ | varāhasya tu yad rūpaṃ vaktramānañca kathyate || aṣṭanetraṃ smṛtaṃ vaktraṃ dīrghatvena ca sundari | saptāṃgulaṃhantadairgyaṃ sṛk vaṇī ca dviraṃgule || saptāṃgulaṃ bhaved vaktraṃ dvijau śvetāṃgula dvaye | dīrgha tu nāha mūle tu caturaṃgulamānataḥ || vaktrau tau agratastīkṣṇai nāsārandhrantu golake | vṛttaṃ tadagre madhye ca arddharddhaṃ śobhanaṃ yathā || sauvarṇa kusumābhāsaṃ nāsāgraṃ prasphuraccalaṃ | sārddhāṃgule cākṣiṇī dve vaktre tegre manām bhavet || karṇau dvigolakā yāmau coccautau parikalpayet | tayorantaramūrddhnisyāccatugolakavistṛtaṃ || dvigolakonnataṃ mūrddhni grīvā cāṣṭāṅgulā bhavet | dakṣahaste śriyo rūpaṃ vāme vā ca gūhitaṃ || vakṣasthaṃ dhāryamāṇaṃ tu mukhaṃ corddhaṃ manād bhavet | pṛthivīpādalagnā tu śaṃkhacakre karadvaye || śeṣāṃgaṃ vaiṣṇavaṃ tasya kintu hrasāṃgakobhrakaḥ | nārasiṃhasya vaktraṃ tu tiryak cāṣṭakalā bhavet || ṣaṭkalaṃ dīrghamākhyātaṃ mukhaṃ trikalavistaraṃ | dvikalaṃ vitṛtaṃ tasya dvijau dvau vaktanisṛtau || kundasya kalivaccheṣā keśarorddha śrutistathā | utphullamānanaṃ śubhraṃ netre vṛttaṃgulaṃ bhramāt || 25a) bhrūbhaṅga kuṭilārddhastu skandhau bahiścatuḥ kalau | grīvāṃgula vihīnā ca veṣṭanaṃ tu kalādhikaṃ || sarvāṅgo bhairavākāraṃ puṣṭatvena prakalpayet | karau tatkintu vṛttābhau gadācakradharau tathā || hiraṇyakaśiporvakṣe dvayornakhavidāritau | raktadhārāsravaṃtyīdhaḥ pralambabhujapaṃjarau || churikāhastalambena pādalambaśirastathā | jānuke mṛtavaddaityā nārasiṃhastatocyate || ekapādobhrakaṃ śubhraṃ cānyaināṃguṣṭhako bhuvi | vāmanasya tu yadvaktraṃ kalāsaptāyataṃ bhavet || karṇayorantarantasya daśanetraṃ prakīrtitaṃ | bhrūsūtrādavaduryā ca dvikalañcādhikaṃ bhavet || caturviṃśa kalānāhaḥ śirovṛttaṃ ghaṭākṛtiḥ | grīvātriraṅgulāntasya veṣṭanaṃ pañcaviṃśakaiḥ || aṃsaṃdvigolakaṃ viddhi yantratraṃ vāhurucyate | saptanetrāya vāhustu karavai golaka trayaṃ || aṃgulīnāntu sarvāśāṃ caturthāsana hīnatā | dairghyādutkṛtyanāhotra parvaparvaiṣu kalpanā || vāhūyavāṅko yo nāhaḥ pūrvavadguṇasaṃkhyayā | hṛtnālāṅgālakaṃ hṛtya pṛthutvaṃ tatra kalpayet || hṛnnābhyekantathā gṛhyanābhau tiryak prakalpayet | nābhisraṣṭāntare netraṃ gṛhyantat kaṭi vistaraṃ || ūrunetra dvayaṃ gṛhya pṛthutvaṃ tatra kalpayet | dairghyājjaṃghe tathā gṛhya sthaulyena tu prakalpayet || pādo dairghyāt kalāhīnau kṛtvā tiryak prakalpayet | aṃgulīnāṃ ṣaḍaṃśaṃ tu gṛhyasthaulyena kalpayet || sphicau vṛtta supīnau tu jaṭharaṃ cāti vartulaṃ | karṇau sarpaphaṇā?kārau pāsau cātri prāṃlaṃbakau || kapadevasmṛtādantāṃ mukharotīvacañcalā | kamaṇḍalu karaścaiva daṇḍakāṣṭhakarastathā || sottarīya dvijākāro valivandhana tatparaḥ | agrato valirājantu ṣaṭṭabhāgātmake likhet || 25b) vāmanasya daded dānaṃ karakīkarasaṃyutaḥ | lakṣyaṃ caiva pravakṣyāmi valivāmanayorapi || kapaṭavadusucāṭurvāmanaḥ svalparūpī | svaramadhuraninādī somavedāṅgiraṃ taṃ || praviśatisabhamadhye bhrepadaṃ prārthayanto | vighaṭati valiyajñaṃ viprarūpīvaviṣṇuḥ || tadātrivikramorāmaḥ saṃjātastu surūpinaḥ | caturbhujastathā bhūta āyudhaṃ ca tathaiva ca || ekapādasthito bhūmau dvitīye nāmbarāsṛtaḥ | pṛthavyā kalana hetvarthaṃ valivandhana tatparaḥ || gāṇḍīvīrāmastunaśca jaṭāvakladhārakaḥ | dvibhujoyati rūpastu dhanuḥsarakarastathā || anyaparaśu rāmaśca yato tatkaralāṃgalī | ubhro vācāsanāsīnaḥ kartavyastu surūpakaḥ || buddhaḥ padmāsanaḥ kāryā hastottānasamādhinā | pralambaśravaṇaḥ saumyaḥ kakṣāvāsastu cīvaraḥ || maṇiyugghṛdayaṃ tasya nāsālīnastu cakṣuṣā | hastau pādau ca padmāṅkai kiñcit prahasitānanaḥ || svarūpaścit svabhāvastu karuṇaika gatomanaḥ | mukhaṃ cāti ca ramyaṃ tu sadyakamalasaṃnibhaṃ || kalkī ca karkaśo bhāvo yathāmleccha vapu sthitaḥ | tūṇī ca pṛṣṭhato yuktaḥ kare vai sasaraṃ dhanuḥ || brāhmaṇīkulasaṃbhūto viprarūpī ca mādhavaḥ | śirārddha ca paro viṣṇuḥ śāntarūpaṃ prakalpayet || adhastād dāruke dātā pūrvavat parikalpayet | piṅgalovāca || kimarthaṃ daśadhā viṣṇuḥ parāparaḥ kathamvada || bhairava uvāca || brahmāviṣṇuśca rudraśca trayo devastriyaḥ prabhuḥ | merumāsṛtyavartante brahmāṇḍāntaṃ gateṣu ca || dvayorapīśvaraḥ kartā brahmā vai bhuvaneśvaraḥ | yugasaṃsthāpanarthāya viṣṇubhuvanapālakaḥ || āsīde kārṇave ghore sarvataḥ saṃplutodake | 26a) matsyarūpaṃ samāsādya krīḍārthaṃ samupāgataḥ || tasminyatita mārkaṇḍa sujīvī munirūttamaḥ | taraṃgalīlālīlantaḥ na kiñci tatra saṃśrayaḥ || tayostu daśanaṃ yāta jñānaṃ caiva parasparaṃ | mārkaṇḍe na tato vrātaṃ pṛthivyārthaṃ mahāsuraḥ || viṣṇunāpi tato budhvā kurmarūpamupāgataṃ | tvaritādho gataḥ kurmo yatrāsau pṛthivī svayaṃ || tatvarūpaṃ parityajyastrīrūpaiṇa śriyo saha | kūṣmāṃḍādhi patiryatra ijyādi karaṇai sthitā || te dṛṣṭvā ca tataḥ kūrmaḥ sthito vārāha rūpadhṛk | mukhamātreṇa deveśe sarvāṃgairviṣṇurūpiṇaṃ || taṃ dṛṣṭvā ca śriyā devī hṛṣṭā corasi saṃsthitā | pṛthivī ca tato pādau praṇatāśaraṇaṃgatā || pāde kṛtvā tu pṛthivīṃ karābhyāṃ śriyaṃ dhārya ca | tarasā cotthito dṛṣṭa ghoṇarūpī janārdanaḥ || mārkaṇḍasya samīpe tu yāvanna procyate tu saḥ | tāvat sā pṛthivī sākṣāt tatvarūpā vyavasthitā || saptadvipāḥ samudrāśca sa śailavanakānanā | meruṃ ca dhruvakaṃ kṛtvā lokāstava vyavasthitā || devagandharvasiddhāśca nakṣatrāṇi grahāstathā | ṛṣayorvighnavetālā mānuṣādyāstathaiva ca || kṛtādau yugasaṃhāśca sanāyakamahītale | hiraṇyakasipū rājā kṛte caiva mahāsuraḥ || tasya cāvadhyakaṃ dṛṣṭvā siṃharūpaṃ ca sṛṣṭavān | tasya pautro valirnāma tyāgī dharma visāradaḥ || tasya bandhana hetvarthaṃ viṣṇuvāmatāṃgataḥ | saṃdhyāprāpti kṛtānte ca valisaṃyanāya ca || rāmarūpī tato viṣṇuḥ vikramatvena saṃsthitaḥ | saṃdhyānte yugastretā āsurānekasaṃkulā || anivaddha prabhuṃ dṛṣṭvā rāvaṇasya ca dhāya ca | gāṇḍī vīrāmasaṃjātaḥ māyārūpī yato hariḥ || tretāṃte ca punaḥ saṃdhyā kārtavīryārjunaḥ sthitaḥ | sahasrabhujasaṃyukto brahmāṇḍe nāsti tatsamaḥ || 26b) bhujānākartanārthāya rāmaparaśudhārakaḥ | dvāpare ca tataḥ prāpteḥ śaṃkhacakragadādharaḥ || caturbhujaḥ svayaṃ viṣṇuḥ pāṇḍavānāmati priyaḥ | teṣāmantekalirnāmaḥ yugodharmavivarjitaḥ || daityādernidhanaṃ dṛṣṭvā surāścaiva nikaṇṭakāḥ | svadharmaniyamārthāya buddhakāruṇiko mataḥ || tasyāpyante mahādevi yugaṃ cāṇḍālaviśrutaṃ | dvijādivyavahāraṃ tu varṇāvarṇaṃ na vidyate || bhakṣābhakṣaṃ na tatraiva dharmādharmastathaiva ca | yugānāṃ copasaṃhāraḥ punaḥ sthāpanāya ca || brahmāṇaḥ kalkiko nāma svayaṃ viṣṇurūpāgataḥ | anena ca vidhānena yāvadiṃdrā caturdaśaḥ || krīḍārthaṃ daśadhā rūpaṃ keśavo jagati sthitaḥ | yāvadbrahmāvilīyeta brahmāṇḍaiḥ saha pārvati || tāvat sa viramo bhūtvā śāntarūpī parantataḥ | śivasyorddhaśarīraṃ vā paratvantena cocyate || pṛthagrūpo yadā brahmā kṣetraṃ sūryātmakaṃ bhavet | saṭvāruśirasā caiva pūrvavat parikalpayet || bhāgabhāgāntare yadvat pakṣau yadvā vikalpanāḥ | caturbhāgātmako brahmā sārddhabhāgena paṃkajaṃ || adhorddhapaṭṭavat kuryāccorddha bhāge prabhā bhavet | saptabhāgau ca yo pakṣā vadhorddha paṭṭavad bhavet || dvayāṃtaraṃ punasturyaṃ tatra kuryādvijadvayaṃ | gāyatrī caiva sāvitrī brahmā madhye ca pūrvavat || padmārūḍhaḥ sthitañcaiva haṃsāsanamathāpi vā | upariṣṭāt paro brahmā sāntarūpaṃ prakalpayet || indro vā rājalīlastu pūrvavan madhya saṃsthitaḥ | rambhātilottamā caiva śriyā caiva sarasvatī || pārśve cāvahṛtā hyetā gandharva vā dvayaṃ bhavet | agnirvāpi yadā madhye pūrvavadrūpa kalpitaṃ || tadā pakṣau prakartavyau tejinī jvālinīti ca | dahanī śoṣaṇī caiva tadrūpeṇa prakīrtitāḥ || 27a) yamaṃ vā pūrvavanmadhye kāla pāsau tu pakṣayoḥ | dīnaṃduto tathā bhūtau prakartavyau varānane || pitaraṃ vāyadā pūrvaṃ madhye caiva prakalpayet | rākṣaso vṛtapakṣastu tadrūpaṃ ca catuṣṭayaṃ || krūrobhīmaśca ugraśca durnirīkṣastathaiva ca | varuṇaṃ vā yadā madhye pūrvarūpeṇa kārayet || catvāra sāgarāṃtasthaṃ tadrūpeṇa prakalpayet | vāyurmadhye yadā pūrvaṃ pakṣau tatparicārakau || vyūhanīkampanī caiva tasya śakti dvayaṃ likhet | tadrūpeṇa dvayaṃ cānya tiryago vahanastathā || madhye cāpi tathā soma yakṣiṇī dvaya yakṣayoḥ | yakṣa dvayaṃ tathā bhūtaṃ nāmatatvadhunā śṛṇu || jaṃbhalodhṛta rāṣṭraśca dhaninī sominī tathā | iśāno yadā madhye pakṣau skandavo vināyakau || gaṅgā caiva tathā durgā kartavye tu varānane | evaṃ saṃsthānikaiḥ sarvaiḥ kvacid rūpaika lakṣaṇaṃ || ādityasya yathārūpaṃ grahacakre vyavasthitaṃ | tadbhāgabhājite kṣetre yatsū pṛ?dviguṇaṃ kuruḥ || adhaścaikaṃ vināśe tadūrdha dvayantathaiva ca | dvayāntarantathā bhūtaṃ tatra kuryāt grahāṣṭakaṃ || vāmadakṣiṇayogena somādyāketurāvadhiḥ | rūpanteṣāṃ pravakṣyāmi sūryādīnāṃ yathā bhavet || māyā na caraṇaḥ sūryaḥ kavacāṃgī sa kuṇḍalī | karau padma vṛtau kāryau trinetraṃ tu bhavecchubhaḥ || ubhro vā vāsanāsīnaḥ kartavyastu surūpakaḥ | śāntarūpī tathā soma arddhacandrāsane sthitaḥ || karkasaḥ pītarūpastu bhaumo vā * * * *? taḥ | vālākāro vṛhadvakṣo budhaścaivāsane tathā || padmāsana sthitaścaiva śāntarūpo vṛhaspatiḥ | ekanetrastathā śukraścāsane ca vyavasthitaḥ || adho dṛṣṭistathā krūraḥ śanithī rāsane sthitaḥ | arddhākāya? smṛto rāhudaṣṭrālovitānanaḥ || 27b) ??????? (yogiṇyāsinyag dṛgdhā adhodṛṣṭistathā bhavet | caturvaktrāstatho devyaḥ saṃpūrṇā vayavaḥ śubhāḥ dviraṣṭavardhākārāḥ svāgame ca yathoditāḥ | kinnarāvividhākārāḥ yadāvyāghrā nanāstathā | gavāśukhvā(?) na vaktrāṇḍa kākolūka mṛgānanāḥ | kapirūpā vṛ) ???????? sthūlabhrūcibunāsaśca netra caivādharastathā | kaituścaivogra rūpastu sapūrṇo vayavasthitaḥ | vaddhāñjali sa keśastu rāhucaṃścakra samudgaraḥ || sarvavimānamārūḍhāssarvālaṅkārabhūṣitāḥ | somādyāśaniścarāntāśca kamaṇḍalu karāstathā || sopadeśī tathācānyastvakṣamālāvibhūṣitaḥ | rathastho vā yadā sūryastadādhośco munirbhavet || kramarūpāḥ prakartavyāḥ sārathicānurūpari | sākhālika kṛto mūrdhni saṃyamyāścātrarathāgrataḥ || śvapratīhārasaṃyukto revantasturagāmṛtaḥ | pralamba bhujapādaśca karorūca sukarkaśaḥ || nāgānāṃ rūpakaṃ vakṣe tatūrddhe divyarūpiṇaḥ | anantādyāḥ smṛtā nāgāḥ kulāṣṭaka sphaṭodvahāḥ || ekastriṇi tathā pañca saptāṃtā yugmake sthitāḥ | dvicaturthastathā ṣaṣṭhaḥ yugmaṃ caiva na kārayet || maṇiyuktaṃ smṛtaṃ bhogaṃ kaṭyadhaḥ puccharūpiṇaḥ | ratnābharaṇasaṃyuktā nāginyaśca varānanāḥ || kaṭyadhaḥ pucchakaṃ tāsāṃ kṛśamadhyākuconnatāḥ | yakṣiṇyau dīrghavaktrāśca apsarī candra saprabhā || vidyādharāḥ prakartavyo mālāhastābhrake sthitāḥ | uraḥ pādaśirasastu kheṭī pādāstathaiva ca || khaḍgahastāstu gandharvā kramarūpeṇa saṃsthitāḥ | kinnarāvīṇa hastāstu gaṇāścaiva surūpiṇaḥ || narākṛtidharaḥ yakṣī jñeyāḥ kiṃ puruṣāstathā | kiṃkarāḥ kuṭilakeśā varvarākārasaṃnibhāḥ || sadaṃṣṭrākṣetrapālāstu vṛhatkukṣi pralambakāḥ | kādyakhaṭvāṅgasaṃyuktā bhūtādyāśca sarākṣasāḥ || dīnavaktrāsmṛtā bhūtā dīrghavaktrā piśācakāḥ | rākṣasāghorarūpāstu nakhādīrghā sadaṃṣtrakāḥ || kubjarūpaṃ pravakṣyāmi khañjīrūpaṃ tathaiva ca | 28a) nābhisuṣkāntare netraṃ gṛhya hṛddvikalaṃ tathā || vakṣasthalonnataṃ kalpya pṛṣṭhabhagnāstatorddhataḥ | cipiṭāśca vṛhadvakṣāstiryak pādāśca khaṃjakāḥ || jānu bhagnābhujā kaula mukhāścātīvabhāsurāḥ | karmāśaya phalaṃ vudhvā vaktrahīnā vimadhyagāḥ || śirodyā?tiryakā krūrā cchinnanāsāṃgapādakāḥ | karāṃguli vihīnāśca kukṣicchidrā kṛśodarāḥ || evamādyāni rūpāṇi kartavyāni hitāhitaiḥ || iti brahmajāmale jayadrathādhikāre piṅgalāmate pratimādhikāro nāma prathamaprakaraṇaścaturthaḥ || piṅgala uvāca || paṭalakṣaṇakaṃ deva phalake vā tathaiva ca | varṇakānāmvibhāgantu pratimā citraṇe tathā || devatānāvarṇakaṃ brūhi śivādivyakurūpiṇāṃ | bhairava uvāca || bhogamokṣaprasiddhyarthaṃ paṭaṃ kārpāsikaṃ varaṃ || kośajādyānyathā devi viparītādi sādhane | pretavastrādikaṃ ślakṣṇaṃ sadasaṃdvistrikṣālitaṃ || khalitaṃ piṭṭitaṃ mṛdyaṃ śaṃkhādyena suśobhane | tintaṭīvījaṃ saṃgṛhya suścinnaṃ piṣayed budhaḥ || tasyorddhaṃ kharparaṃ piṣṭvā cekī kṛtvā tu mardayet | svacchodakena cāloḍhya tena vastra pralepayet || vajralepaḥ smṛto hyeṣa punaḥ punaḥ samācaret | pratimā dhvajasyaiva phalake cānyathā śṛṇu || vālmīka mṛttikāṃ gṛhya dhānyabhaktasamaṃ pibet | udakena punarloḍya kuṃcikena tu lepayet || śuṣke śuṣke punarlepyaṃ phalake pratimāpivā | madhya ca phalavilvasya rālabījasamudbhavaṃ || varṇakaṃ mardayet tena pañcasaptadināni ca | kaṭikāśuklavarṇe tu raktaṃ daradagerike || ?????????? sindūrañca tathā pītaṃ tālaṃ caiva ?????????? 28b) ????? * * *? daṃṣṭrālyovatānanaḥ || ????? sthūlabhrūcibunāsaśca netre caivādharastathā | ketuścaivogra rūpastu sapūrṇāvayavasthitaḥ || vaddhāñjali sa keśastu rāhuścakra samudgaraḥ | sarve vimānamārūḍhānsarvālaṅkārabhūṣitāḥ || somādyāśaniścarānnāśca kamaṇḍalukarāstathā | sopadeśī tathā cānyastvakṣamālāvibhūṣitaḥ || rathasthā vā yadā sūryastadādhośco munirbhavet | kramarūpāḥ prakartavyāḥ sārathi cātraṃ rūpari || sakholika kṛto mūrdhni saṃyamyāścātrarathāgrataḥ | śvapratīhāsaṃyukto catuntastu * *? sṛtaḥ || pralambabhujapādaśca karorūsukarkaśaḥ | nāgānāṃ rūpakaṃ vakṣe tanūrddhe divyarūpiṇaḥ || anantādyāḥ smṛtā nāgāḥ kulāṣṭaka sphaṭodvahāḥ | ekastrīṇi tathā pañca saptāṃ tāṃ yugmake sthitāḥ || dvicaturthastathā ṣaṣṭhaḥ yugmaścaiva na kārayet | maṇiyuktaṃ smṛtaṃ bhogaṃ kaṭyadhaḥ(?) puccharūpiṇaḥ || ratnābharaṇasaṃyukto nāginyaśca varānanāḥ | kaṭyadhaḥ pucchakaṃ tāsāṃ kṛśamadhyākuconnatāḥ || yakṣiṇyo dīrghavaktrāśca apsarī candra saprabhā | vidyādharāḥ prakartavyo mālāhastābhrake sthitāḥ || uraḥ pādaśirasastu kheṭīpādāstathaiva ca | khaḍgahastāstu gandharvā kramarūpeṇa saṃsthitāḥ || kinnarāvīṇahastāstu gaṇāścaiva surūpiṇaḥ | narākṛtidharaḥ yakṣī jñeyāḥ kiṃ puru dvāstathā || kiṃkarāḥ kuṭilakeśā varvarākārasannibhauḥ | yogiṇyastiryagdṛgbhāge adhodṛṣṭistathā bhavet || caturvaktrāstathā devyaḥ saṃpūrṇā vayavaḥ śubhāḥ | dviraṣṭavayākārāḥ svāgame ca yathoditāḥ || kinnarā vividhākārāḥ siṃghavyāghrānanāstathā | gavāśca śvānavaktrāśca kākāluka mṛgānanāḥ || kapirūpā vṛkāścaiva vaktravaktrā vṛhodarāḥ | sadaṃṣṭrākṣetrapālāstu vṛhatkukṣipralaṃbakāḥ || 29a) kāṭyakhaṭvāṅgasaṃyuktā bhūtādyāśca sarākṣasāḥ | dīnavakrāsmṛtābhūtā dīrghadī vaktrāpiśācakāḥ || rākṣasāghorarūpāstu nakhādīrghā sadaṃṣṭrakāḥ | kubjarūpaṃ pravakṣyāmi khañjarūpaṃ tathaiva ca || nābhisuskāntare netraṃ gṛhya hṛdvikalaṃ tathā | vakṣasthalonnataṃ kalpya pṛṣṭhabhagnāstatorddhardhaḥ || cipiṭāśca vṛhadvakṣāstiryak pādāśca khaṃjakāḥ | jānubhagnā bhujākola mukhāścātī ca bhāsurāḥ || karmāśaya phalaṃ vudhvā cakrahīnāvimadhyagāḥ | śirodyātiryakākrūrā cchinnanāsāṃgapādakāḥ || karāṃguli vihīnāśca kukṣicchidrā kṛśodarāḥ | evamādyāni rūpāṇi kartavyāni hitāhitaiḥ || iti brahmajāmale jayadrathādhikāre piṅgalāmate pratisādhikāro nāma prathamaprakaraṇaścaturthaḥ || piṅgala uvāca || paṭalakṣaṇakaṃ deva phalake vā tathaiva ca | varṇakānāmvibhāgantu pratimā citraṇe tathā || devatānā varṇakaṃ brūhi śivādivyakurūpiṇāṃ | bhairava uvāca || bhogamokṣaprasiddhyarthaṃ paṭakārpāsikaṃvaraṃ || kośajādyānyathā devi viparītādi sādhane | pretavastrādikaṃ ślakṣmaṃ sadasaṃdvistrikṣālitaṃ || khalitaṃ piṭṭitaṃ mṛdyaṃ śaṃkhādyena suśobhane | tintaṭīvījaṃ svagṛhyamuścinnaṃ pīṣayed budhaḥ || tasyārddha khaparaṃ piṣṭvā cekī kṛtvā tu mardayet | svacchodake cāloḍhyatena vastra pralepayet || vajralepaḥ smṛto dveṣa punaḥ punaḥ samācaret | pratimā dhvajasyaiva phalake cānyathā śṛṇu || vālmīka mṛtīkāṃ gṛhya dhānyabhakta samaṃ piṣet | udakena punaloḍya kuṃcikena tu lepayet || śuṣke śuṣke punalepya phalake pratimāpivā | madhyaṃ ca phalavilvasya rālabījasamudbhavan || varṇakaṃ mardayat tena pañca saptadināni ca | kaṭikāśuklavarṇe tu raktaṃ daradagerike || sindūrañca tathā pītaṃ tālaṃ caiva manaḥśilā | 29b) kaṃ kuṣṭhaṃ ca punaḥ kṛṣṇaṃ dīpaśikhajamarditaṃ || nīlijaṃ nīlavarṇantu haritaṃ tālayug bhavet | svetayugraktaṃ dhūmraṃ tu pītaraktaṃ ca karburaṃ || śvetanīlābjavarṇaṃ tu misraṃ jñātvā prayojayet | likhellākṣārase naiva rekhānipunakalpitaiḥ || gāvacchi karṇajairvālailenyā ca prakalpitaiḥ | ṛjudṛgnipuṇaḥ śilpī nātisthulairna tu kṛśaiḥ || rekhāṃkairlikhet prājñāḥ śāstradṛṣṭena hetunā | ketakī gandhasaṃjñā tu tatpādod bhava kuñcikaiḥ || rukmaraupyantathā tāmrai pittalaṃ kāṃsalohajaṃ | karakaṃ nālikerasya mṛnmayasya vacā bhavet || ādhāraṃ varṇakānāṃ tu kartavyaṃ tu suśobhanaṃ | sadāśivo hṛnantaśca cakravarti samanvitaḥ || śrīkaṇṭhaśca mahādeva iśvaro rudra eva ca | bhṛṃgīgaṇādhipaḥ śambhuḥ bhairavaḥ śrīsarasvatī || gaṅgāsomastathā śubhraḥ raudrāṇī caṇḍikā tathā | ṣarāraktā jayā caiva svadutyā sarahasundari || sarve śuklaḥ samākhyātā ye cānye śubhasambhavāḥ | ṣaṭmukhaśca hutāśaśca agnirudrādaśastathā || adityo bhūsutaścaiva kaumārīnandikeśvaraḥ | raktavarṇāḥ smṛtā hyete karālī vijayā tathā || aparāsahadūtyā ca ye cānye tatparicchadāḥ | dhanadendra ca brahmā ca aindrī brāhmī tathaiva ca || indrarudrāḥ kuberāśca brahmarudrāstathaiva ca | vācaspatistathā buddho rāmatrayaḥ savāmanaḥ || ajitā caiva caṇḍākṣī dutyāsahavarānane | sarve pītāḥ samākhyātāḥ suparigrahasaṃyutāḥ || sādhavo harirudrāśca yamaśca yamarudrakāḥ | mahākālastathā durgā vaiṣṇavī sūkarānanā || tadrūpo mādhavaścaiva rāhuketustathaiva ca | parāparā mahocchuṣmā ajitā kiṃkarī yutā || kṛṣṇavarṇā smṛtā hyetā yāśvānyāstat samudbhavā | nair-ṛtyā daśarudrāśca rākṣasāśca piśācakāḥ || 30a) nīlavarṇāssamākhyātāḥ parivāraiśca saṃyutāḥ | tiryagāvāyurudrāśca kṣetrapālāḥ sa kiṃkarāḥ || dhūmravarṇāssamākhyātāḥ tatparigrahasaṃyutā | varuṇaujalarudrāśca iśarudrasamanvitāḥ || śuklavarṇāḥ samākhyātā ye cānye tatparigrahāḥ | svatantroktyā yathāsiddhaṃ tathā samyag likhed budhaḥ || nānāvarṇāstu gāndharvā kinnarāpsara sā gaṇāḥ | dhūmravarṇāḥ smṛtā bhūtā kṛṣṇaśyāmorago bhavet || nānā rūpāstu yoginya śākinya niśādivat | śyāmā vai mīnakurmaśca kṛṣṇaśāmotha kālkikaḥ || ārakto nārasiṃhastu piṅgaśyāmo hiraṇyakaḥ | valirājastathaiveha nāgakanyāstathaiva ca || harirudrārddharūpañca kṛṣṇaśveta vikalpanā | arddhanārīśvaraśvaraṃ tadvadrūpaṃ caiva prakalpayet || mahāyogavidhānena padmamaṣṭadalaṃ likhet | raktādyāḥ yatramālikhya bhairavaṃ karṇikopari || bhairavaṃ ca puraṃ kṛtvā paṃktisthāstāstu devatāḥ | catuṣkañca tathā ṣaṣṭaṃ dvādaśātmaṃ ca ṣoḍaśaṃ || caturviṃśaṃ likhedevaṃ vidhinānena suvrate | jayādyāścakragāstadvat paktisthā vā likhet kramāt || nāvārūḍhāśca vā likhyostumburuḥ kaṇḍadhārakaḥ | parādyāḥ śūlahastāstu triśirastu tripadmake || svaśāstrokyā ṣavā(?) likhya cakrasaṃsthātha paṃktigāḥ | vimbādyāścakra saṃsthāstu paṃktibhūtāviśeṣataḥ || vāmadakṣiṇayogena dhuramadhya kṛtena vā | catuṣ.kāndi likhet prāhaṃḥ(?) pūrvavat padakalpitaiḥ || nṛmuṇḍetha samutkīrya kūrmapṛṣṭhe tathaiva ca | tatra citraṃ na kartavyaṃ yatolyādi plavaṃ bhavet || sauvarṇādi tathaiveha śailajaṃ syāpi tadvidhaḥ | mṛdbhavaṃ lepakaṃ kṛtvā kṣetre citraṃ samācaret || ekavīrā mahālakṣmī bhairavādyātha caṇḍikā | 30b) bhadrakālī mahākālī kṣetrajāṃ pīṭhajāṃ tathā || upasaṃdohajāścaiva gṛhetāṃ naiva kārayet | vicitracitrakaiḥ citrairnānāvarṇai suśobhanaiḥ || yatra valyādisaṃyuktaiḥ puṣpajāti samanvitaḥ | likhennipuṇataḥ prājñanodvignamanasākulaḥ || citrakomaṃtravādī ca abhiyukta pade sthitaḥ | pūrvalakṣaṇasaṃyuktaḥ śāstrajñā bhaktivatsalaḥ || lepyajaṃ kāṣṭhajaṃ caiva varṣā(?) dvayaṃ likhet punaḥ | mṛtkuṭyā? veṣṭite caivaṃ gṛhe vā bhittiṣu likhet || vastrairācchādayennityaṃ sarvacitreṣu yatnataḥ | pūjādhyānajapakāle udghāṭyavidhimācaret || evaṃ sarayetprājña nātmīyaṃ daśayet kvacit | sāmānyadarśayennityaṃ bhaktānāṃ ca prabodha kṛt || avyaktaṃ vyaktarūpañca vyaktāvyaktaṃ tathaiva ca | pīṭhasthaṃ pūjayet prājña kriyā rūḍhaṃ yataḥ kriyā || iti citrādhikāro nāmaḥ pañcamaḥ prakaraṇaḥ || piṅgalovāca || tvayoktaṃ pīṭhagaṃ pūjyaṃ tridhāliṅgaṃ sureśvara | pīṭhañca na mayā jñātaṃ kiṃ kasya kīdṛśaṃ prabho || sāmānyañca viśeṣaṃ vā saṃjñālakṣaṇakaṃ vadaḥ | bhairava uvāca || liṅgādhiṣṭānakam vakṣye pratimānāṃ dvirūpiṇāṃ || lokapālārcitānāñca kriyāṅkaṃ pīṭhalakṣaṇaṃ | piṇḍikālakṣaṇaṃ caiva yathāvantantathā śṛṇu || vasubhāgakṛte parte turyabhāgena nīradhṛk | tārābhāgakṛte bhūpaḥ pañcabhirmadhyamaṃ bhavet || sarabhāgairguṇāttasthaṃ jyeṣṭhaṃ pīṭhamudāhṛtaṃ | dve dve ante ca kartavye kanyādhaśca dvayaṃ bhavet || prāsādamānaliṅgānāṃ teṣāṃ tastu tribhistribhiḥ | saptāviṃśāntarasyāpi pīṭhaṃ ṣaṭtriṃśakam bhavet || hastamānakṛtānāṃ tu tatsamam pīṭhavistaraṃ | ucchrayeṇa dvibhāgāṃtaṃ piṇḍikā saha saṃyutaṃ || 31a) ucchrayaṃ vistaraṃ caiva mukhaliṅgasya tatsamaṃ | pratimānāṃ dvimānānāṃ dvārahastakṛtātmanāṃ || svapramāṇaṃ bhaved dairghyaṃ tadarddhaṃ vistṛtam bhavet | pīṭhamānaṃ hitāśāṃ vai vistarārddhena cocchritaṃ || tadvidhā tu praṇālaṃ syāt pīṭhasthaṃ piṇḍikāvahiḥ | sailajasya vidhikhyātaṃ praṇālaṃ kāṣṭhajena hi || mṛnmayasya tathā pīṭhaṃ praṇālarahitaṃ bhavet | mahāpratimavinyāse pīṭhan teṣāṃ yathā śṛṇu || daśahasta bhaved dairghyam vistaraṃ syāt tadarddhataḥ | tasyārddhe nocchrayaṃ kuryāt tṛpañcasya tu suvrate || hastadvādaśakaṃ naiva dairghyaṃ tadvat prakalpayet | pīṭhaṃ syāt tridaśasyaiva vistārocchraya pūrvavat || caturdaśakareṇaiva uttamasya tathā bhavet | dairghyañca vistaraṃ caiva ucchrayañca tathā bhavet || indradhodaśaka yāvat pratimānāmvarānane | navahastaṃ bhavet pīṭhaṃ vistarocchrayapūrvavat || triṃśonta ṣoḍaśādyaṃ ca pīṭhaṃ caiva daśaikakaṃ | triṃśorddhaṃ dvimunīnāṃ ca pratimāṇāṃ sureśvari || hastatrayodaśe naiva pūrvavat pīṭha kalpayet | uktamānaṃ samaṃ kuryānnādhikaṃ nonameva ca || diśāsādhanakarmeṣu krūrakarmādi bhedataḥ | nyūnādhikaṃ prakartavyaṃ pīṭhaṃ caiva sureśvari || sāmānyalakṣaṇaṃ hyetat viśeṣañca nibodhama | vedikaṃ padmakaṃ caiva payodhārāmṛtan tathā || pūrṇamaṇḍalasaṃvarttaṃ nandikāvartakaṃ tathā | dvāsaptatistu liṅgānāṃ garbhahasta kṛtātmanāṃ || bhogamokṣaprasiddhyarthaṃ sāmāmyena prakīrtitaṃ | strīyoṭhe piṇḍikāstāstu saptasaṃkhyā prakīrtitāḥ || vedi padmā payodhārī cāmṛtā pūrṇamaṇḍalā | saṃvartānaṃdikāvartā vijñeyā lakṣaṇena tu || liṅgavadvistaraṃ kṛtvā dvibhāgocchrayato bhavet | vikāravat kṛtaṃ corddham pakṣayostu tathā bhavet || kaṃṭhāntaṃ pādamārabhya ekaika hrāsayet muniṃ | 31b) kaṃṭhabhāgadvaye kṛtvā nirgamaṃ ca tathā bhavet || bhāgedbhāge prakartavyaṃ piṇḍikāsahasaṃyutaṃ | vedikā nāma cākhyātaṃ nandikāvartalāṃcchitaṃ || tadeva nandikāvartaṃ sarvakāmārthasādhakaṃ | dhanadhānyapradaṃ nityaṃ vedikaṃ ca sukhapradaṃ || tripañcabhājitaṃ corddhaṃ pakṣayostu tathā bhavet | bhāgaikaṃ bhūsamaṃ kṛtvā patrākāraṃ tribhirbhavet || dvābhyāntadvat tathā caikastribhirunnatikaṃthakaṃ | nirgamacchadamekena dvābhyāṃ tadvat prakalpayet || bhāge bhāge tathā bhūyaḥ sajalaikena paṭṭakaṃ | dharmaṃ nāmasamākhyātaṃ pīṭhaṃsuragaṇārcitaṃ || rājyadaṃ bhogasampatti devatvañca samāgamaṃ | dviraṣṭakalpitaṃ pūrvaṃ bhāgaikaṃ pṛthivīsamaṃ || caturbhāgairbhavejjaṃghā kumbhaṃ caiva trayaṃ bhavet | karṇikāṃ pādavat kṛtvā kumbhavat kaṇṭhamucchrayaḥ || nirgamaśca tathaikena karṇike vahi nānyathā | uttarā cottarā caiva paṭṭikā cottarottarā || jalādhārasamaṃ hyetallakṣaṇena prakīrtitaṃ | payodharaṃ smṛtaṃ nāmnā sarvasāmānyalakṣaṇaṃ || sukhadaṃ sarvadā devi dṛṣṭādṛṣṭaphalovahaṃ | tārābho koṅchrayaṃ(?) kṛtvā pakṣayośca tathā bhavet || ekaṃ pādaṃ prakalpye dau dvibhāgājjaṃgha ucyate | sārddhabhāgastataścorddhe bhāgārddhe na tu karṇikā || punaḥ sārddha bhavet kaṇṭhaṃ karṇike vahirnigamaḥ | nirgamaśca tathā kuryād vibhāgāt paṭṭikā dvayaṃ || amṛteti samākhyātaṃ sasripukparilakṣayet(?) | sarvasiddhi pradaṃ nityaṃ sutapatnī vahuprajāḥ || bhāgadvādaśake cedvā(?) pakṣayośca tathā bhavet | bhāgaiko vṛtta pādaṃ syāt tribhirdvābhyāṃ paribhramāt || punarekaṃ dvibhiḥ kaṇṭhaṃ vṛttabhāgaikanirgamaḥ | bhāge bhāge punastadvannirgamo vṛttapaṭṭikāḥ || pūrṇaṃ maṇḍalamākhyātaṃ pūrṇimendu samaprabhaṃ | jñānayogapradaṃ divyaṃ khecarī sahasaṃgataṃ || 32a) ṛtuvadbhājitaṃ corddham pakṣayostu tathaiva ca | bhāgabhāgapraveśena vṛttākāra paribhramāt || kaṇṭhakāvṛttabhāgena kaṇṭhaścaiva hi tatsamaḥ | dvibhāge nirgamaṃ tadvat vṛttākāraṃ prakalpayet || vṛttasūtra smṛta hyetat saṃvartaṃ nāmanāmataḥ | vedyādau nandikāntānāṃ pṛthag bheda udāhṛtaṃ || vibhinnānyonya rūpaṃ tu tatsaṃkhyāsisukaṃ tathā | vedikaṃ padmakaṃ caiva pāyodhārāmṛtaṃ tathā || nandikāvartasaṃjñantu caturasramudāhṛtaṃ | pūrṇamaṇḍalasaṃvartaṃ vṛttapīṭhadvayaṃ bhavet || vedīpadmāpayodhārī naṃdyāvartāmṛtāstathā | piṇḍikāpañcavākhyātāścaturasrāḥ pīṭharūṣikāḥ || saṃvartā pūrṇavṛttā ca pīṭhavad devavṛttake | tāsāṃ rūpamato vakṣye vedikādyā yathā matāḥ || jalādhārasya yo nāhaḥ pīṭhatulyāṃ tu vistaraṃ | tribhāgabhājitontaḥ syād raṃdhraṃ caivai bhāgikaṃ || kṣetrārddhañca sravat(?) kṛtvā bhāgaike mekhalā bhavet | tattrayaṃ cādhavāhalyaṃ khyātaṃ ca mekhalā samaṃ || antādadhastribhāgācca nimnaṃ vistarataḥ samaṃ | upamekhalā yā trīṇi svabhrāntonnati khātakaṃ || prāṇālaṃ rudrabhāge ca nirgataṃ kārayed budhaḥ | tat kṣetrāṅgulā bhāge na vistaro mūladeśataḥ || tadarddhenāgrataścaiva vistaraṃ parikalpayet | bhūtāṃsamadhye bhāgābhyāṃ khātamādau tadyathāntaḥ || tadarddhavāhyataḥ kṛtvā jñānamradviguṇocchrayaḥ | mekhalā tu pramāṇālasya kalpayeccaturguṇaṃ || vedyevañca samākhyātā mekhalātrayasaṃyutā | nandikāvartamālābhirvedikālāṃcchitā yadā || tadaiva nandikāvartā mekhalā ca tathā bhavet | vedikāśraya vedī ca nandikāśrayanandikā || padmā caiva prakartavyo mekhalaikā suśobhanā | padmapatrāṣṭakaṃ madhye diśāsu vidiśāsu ca || 32b) karṇike ca smṛtaṃ randhraṃ śeṣamanyacca pūrvavat | vedike ca payodhārī mekhalā caturaṃ tataḥ || pañcamekhalasaṃyuktā cāmṛtā pūrvavat smṛtā | vedāsrasyārddha karṇena vahi kṛtvāgnivat kuru || bhāgaika tyāgāt subhrāmya sidhyate pūrṇamaṇḍalā | ṛtuvanmekhalāsyāpi samvartā vā tathā smṛtā || mekhalā ca praṇālaṃ syāt pūrvavacchubhrakantathā | yatphalaṃ pīṭhagaṃ khyātaṃ tatphalaṃ caiva piṇḍikā || padme cayā bhavet padmā payodhāryadharāpaye | dharāpūrṇe pūrṇāsamāyojya amṛte cāmṛtā tathā || saṃvartā saṃvartā yojanīyo prayatnataḥ | pīṭhapiṇḍikayo bhedo nokrāyasmā kriyātmikā || pradīrghā ca bhaved vāpī tasyo lakṣaṇamucyate | suravadbhājitaṃ corddha pradīrghaṇo bhayostathā || dvābhyāṃ pādaṃ trijaṃghā dvābhyāmekena karṇikā | ḍiṃbhiḥ kaṃṭhaṃ prakartavyaṃ varṇike vahinirgamaḥ || dvibhidvābhyāṃ tathā kuryād vāpi hyeṣā śubhodayā | pratimānāṃ camardhāsāṃ vedikā vā suśobhanāḥ || lokapālārcitāṃ vakṣye pīṭhaṃ caiva pṛthak pṛthak | aindraṃ cāgneyakaṃ yāmyaṃ nair-ṛtaṃ vāruṇaṃ tathā || vāyavyaṃ ca tathā saumyamaiśānaṃ vaiṣṇavantathā | brāhmai caiva sureśāni daśapīṭhamudāhṛtaṃ || vajraśaktistathādaṇḍaṃ khaḍgapāśāṃkuśastathā | gadācakrañca śūlañca padmaṃ caiva daśoditaṃ || pīṭhaṃ caiva tu liṅgānāmpiṇḍikāmadhunocyate | pṛthvī cāgneyakīyāmyā nair-ṛtī vāruṇī tathā || airāyākṣī ca raudrī ca vaiṣṇavī brāhmikā tathā | dvidhārūpañca draṣṭavyaṃ nityanaimittike tathā || ākārai nityamākhyātāścaturasrādi bhedataḥ | naimittikestu saṃjñā yadāstailāṃcchitā bhavet || vajriṇī śaktidaṇḍākhyā khaḍginī pāśinī tathā | dhvajinī gadinī caiva śūlinī cakriṇī tathā || 33a) padminī ca samākhyātā vibhinnecchā prasādhikā | aindraṃ nāmaṃ ca yat pīṭhaṃ caturasaṃ prakīrtitaṃ || samakoṣṭaṃ yathābhittiḥ pṛṣṇī tasyorddha tatsamā | kiṃ tvaṃ te mekhalā hyekā mūlaiḥ saha dvitīyakā || praṇālaṃ svabhrakhātaṃ ca pūrvavansamalakṣaṇaṃ | aindraliṅgasya tatkhyātaṃ pūrvadik saṃpratiṣṭhayet || svarge rājyamavāpnoti devatvaṃ ca surādhipaḥ | kiṃ kurvāṇa vidheyāśca devādyāḥ kiṅkarāḥ smṛtāḥ || bhogāṃstātkālikāṃ tu tva?yātyante niṣkalaṃ tataḥ | caturasraṃ purākṣetraṃ brahmasthānārddha pakṣayoḥ || karṇārddhaṃ vedavat kṛtvā tyajyaikaṃ bhrāmayed dvayoḥ | kṣetrādbhūtāṃsakaṃ vāhye kṛtvā tatsamavistaraṃ || vṛttāt tāvannayet sūtraṃ tadvaccānya bhagaṃ bhavet | ṣaḍbhāga ucchrayaṃ kṛtvā bhagākāraṃ kṛtaṃ ca yat || jaṃghābhāgena tadrūpaṃ kumbhe caiva tathaiva ca | tatsamaṃ hrāsataḥ kṛtvā karṇikā ca * thiva ca || karṇike ca smṛto kaṇṭhaḥ hrāsaṃ tatra na kārayet | bhāgaikaṃ nirgamaṃ kṛtvā punaścorddhe tathā bhavet || etadāgneyamākhyātaṃ tasyorddha piṇḍikaṃ śṛṇu | pīṭhavat piṇḍikāṃ kṛtvā praṇālo caiva nirgataḥ || bhūtāṃśārddhāgrataḥ kṛtvā tasyorddhe mekhalā vahiḥ | praṇālasya vidhiḥ khyātaḥ pūrvavaccheṣalakṣaṇaṃ || mekhalānte smṛtā yoni tasyorddhādhastu vistaraṃ | dvimekhalā smṛtā cāgneyī liṅgāgne yasya kīrtitā || tadviśābhāgasaṃsthāpya tatpare rājya bhogadaṃ | tātkālikaṃ phalaṃ bhuktvā paścācchiva puraṃ vrajet || viṣkambhārddhaka bhakte tu tyajet pūrvāpare dvayaṃ | pūrvayāmyottaraṃ bhrāmya sidhyate khaṇḍacandravat || ucchraya tāravat kṛtvā trayāṃghri ghaṭakarṇikā | tribhiḥ kaṇṭhaṃ vijānīyāt punastadvadvinirgamaṃ || yāmyaṃ nāma smṛtaṃ hyetat piṇḍikā madhunocyate | 33b) pīṭhavat piṇḍikāṃ vartya praṇālaḥ saravadyathā || dhanusthaṃ tadvanniṣkāśaṃ vistaraṃ mekhalā tathā | svabhrakhātaṃ tathā bhūtaṃ kiṃtu sāpi trimekhalā || yāmyaliṅgasya sā proktā taddiśāḥ bhāgasaṃsthitā | tatpure vividhān bhogān bhuktvā rājyaṃ samantataḥ || yamakālānti yāvat paścāt padamanāmayaṃ | vedāsrāt ṣaṣṭhamāṃsaṃ tu pakṣayośca vahirdadet || pañcamīsaṃvahirnītvā pūrvavistara tatsamaṃ | tasmāt sūtra trayaṃ kṛtvā sidhyate ca trirasrakaṃ || ucchrayaṃ vasuvat kṛtvā hyekaikaṃ hrāsayet trayaṃ | bhāgadvayaṃ tataḥ kaṇṭhaṃ kramānnirgamaṇaṃ trayaṃ || pīṭhaṃ nair-ṛtametaddhi piṇḍikāṃ śṛṇusāṃprataṃ | piṇḍikāṃ pīṭhavat kṛtvā paridhyagrapraṇālakaṃ || pūrvavat mekhalā hīnāṃ svabhrātaṃ parikalpayet | mekhalātrayasaṃyuktā pūrvavacca smṛtonnatā || mekhalā ca praṇālasya vistarārddhambahirbhavet | nair-ṛtī nāmacākhyātā nair-ṛtasya ca taddiśi || sthāpitasya smṛto bhogastatpurā rājya tatsamaṃ | tāvat kālāntikaṃ bhuktvā paścācchiva puraṃ vrajet || karṇārddhaṃ vedavat kṛtvā tyajaikaṃ bhrāmayet samaṃ | vṛttaṃ bhavati saṃpūrṇaṃ pūrṇimeṃdu samaprabhaṃ || ucchrayaṃ rudravat kṛtvā bhāgaike pādakalpanā | dvibhāgājjaṃghacākhyātā pādavat karṇikā bhavet || kaṃṭhaṃ tribhāgato jñeyaṃ karṇike vahinirgamaḥ | jaṃghāvat punastasmācca pādavat tasya corddhataḥ || kaṇṭhasyādhorddhataścaiva svabhāgairvartanā samaṃ | vṛttasūtraṃ smṛtaṃ hyetat pīṭhaṃ vāruṇasaṃjñakaṃ || tat samāpiṇḍikā corddhe vṛttākārā suśobhanā | praṇālaṃ mekhalā tasyā svabhrakhātaṃ ca pūrvavat || khātasyānte prakartavya mekhalā trayameva ca | vāruṇasya ca liṅgasya taddiśāyāṃ pratiṣṭhayet || tatpurāvividhānbhogān tattulyaguṇaśālinaḥ | 34a) bhuktvā tātkālikaṃ rājyaṃ paścāt padamanāmayaṃ || ṛtuvadbhājitaṃ kṣetraṃ bhāgaikaṃ pūrvato nayet | tadvaccāpyenayedbhāgaṃ tasmādaṃrddhagrahaṃ bhavet || dvayakākapadaṃ yāmye caiva dvayaṃ bhavet | dakṣiṇottara yogena sūtradvayanipātanaṃ || āpyādīśāgnigaṃ yugmaṃ prāgīti vāyugaṃ tathā | ṣaṭkoṇasidhyate hyevaṃ ṣaṭsaṃkhyāsūtrapātanāt || bhāgatrayadaśaṃ corddha kṛtvā bhāgaina pādakaṃ | tribhidvābhyāṃ tathaikena jñeyāṃghrighaṭakarṇikāṃ || bhāga dvaye etaḥ kaṃthaṃ karṇike vahirnirgamaṃ | ghaṭavaccorddha paṭṭastu pādavaccorddhapaṭṭikā || jalāśrayasamāyuktaṃ vāyavyaṃ śubhalakṣaṇaṃ | jalāśrayaṃ pravakṣyāmi piṇḍikāyāstadurddhataḥ || pīṭhavat piṇḍikāṃ kṛtvā koṇaṣaṭkavivarjanāt | upakoṇe praṇālaṃ syāt pūrvavat samalakṣaṇaṃ || mekhalāsūtrakhātañca yathāpūrvaṃ tathā bhavet | saravat mekhalā cānte khātaṃ cādho vikalpanā || vāyavyasya liṅgasya irākhyātadviśātmikā | tatpure vāyutulyastu vāyuvīrya parākramaḥ || bhuktvā tu vividhān bhogān rājyamānsamanvitaṃ | vāyukālāntikaṃ yāvat paścānmokṣo bhaviṣyati || vāruṇe ca yathāvṛttaṃ tathā kṛtvā tu saumyakaṃ | ṣaṭbhāgo cchrayatastasmāt kṛtvā patrāṅkavartanā || ṣoḍaśadvādaśaścaiva saṃpravartyaivaṃ kṛtesati | dvādaśaḥ ṣoḍaśaścorddha piṇḍikā tadvadūrddhat || pūrvavat samamānena mekhalāstrayasaṃyutāḥ | yatrāṣṭaiścāṃkito madhye karṇike vahisvabhra?kaṃ || kauveryasya tu liṅgasya yākṣīnāmeti kīrtitā | tatpure tatsamobhogaḥ kartuḥ śākṣādvaneśvaraḥ || yakṣiṇībhirasaṃkhyābhiḥ svayaṃ pakṣaśca sevyate | pakṣakālāṃtikaṃ bhuktvā paścāt mokṣa padaṃ bhavet || brahmasthānācca yatkarṇaṃ sūryavadbhajayet samaṃ | 34b) samantāt tyajyabhāgaikaṃ vedāsrānyati prasiddhyati || brahmasthānācca yatkarṇaṃ gṛhītvā digvilakṣayet | tadvat sūtra catuṣkantu kṛtvāṣṭāsraṃprasidhyati || ucchrayaṃ rudravat kṛtvā bhāgaike pādakalpanā | dvibhāgācca bhavejjaṃghā karṇikābhāgamātrakaṃ || tribhiḥ kaṇṭhaṃ vijāniyāt karṇikāsamanirgamaṃ | jaṃghāvacca tataścorddhaṃ pādavaccorddha paṭṭikā || aiśāṃ?nāmasmṛtaṃ hyetat piṇḍikācorddha tatsamā | koṇāṣṭakaṃ vivartitvāccopakoṇe praṇālakaṃ || mekhalāsvabhra khātañca pūrvavat samalakṣaṇaṃ | trimekhalā bhavet sopi raudrī nāmā ca viśrutā || aiśānyasya ca liṅgasya aiśānyāṃ saṃpratiṣṭhayet | jñānayogasamāyuktaṃ iśaloke ciramvaśet || trinetraśūlapāṇistu rudratulya parākramaḥ | tatpure vividhān bhogān bhuktvā śiva puraṃ vrajet || bhāgāṣṭādaśakaṃ kṣetraṃ kṛtvā caiva samantataḥ | tyajyakaṃ caturasraṃ tu sidhyatenyadvipaścitai || nirgamastyamātrastu vistaraṃ tattribhāgataḥ | koṇaṃ vināśayitvā tu prāk kṣetrasya suvrate || vainateyasamākāraṃ sidhyate bhadranigamāt | daśabhāgakṛtaṃ corddha bhāgaikaṃ pṛthivī samaṃ || dvibhāgājjaghāsaṃsiddhi bhāgaike karṇikārbhavet | dvābhyāṃ kaṇṭhaṃ vijānīyāt karṇike vahiniggamaḥ || jaṃghāvaccorddha paṭṭastu pādavaccorddha paṭṭikā | vaiṣṇavanāmavikhyātaṃ pīṭhañcaiva surārcitaṃ || pīṭhavat piṇḍikācorddhe kṛtvā caiva suśobhanāṃ | garuḍasya ca madhye tu praṇālaṃ pūrvavadyathā || 35a) mekhalāsvabhrakhātaṃ ca pūrvamānena lakṣayet | dvimekhalā prakartavyā vaiṣṇavīnāmanāmataḥ || vaiṣṇavasya tu liṅgasya nair-ṛtyāṃ saṃpratiṣṭhayet | madhye vātha purasyaiva grāme vā kheṭakepi vā || viṣṇuloke mahābhūtiṃ viṣṇutulyaparākramaḥ | caturbhujastathā sopi śaṃkhacakragadādharaḥ || tadbhāgān vividhān bhuktvā yāvad viṣṇuntikaṃ priye | ante śivapadaṃ divyaṃ prāpnuyānnātrasaṃśayaḥ || kauveryai ca smṛtaṃ brāhmaṃ piṇḍikā cāpi tadvidhā | brāhmyaliṅgasya cākhyātamaiśānyāṃ sapratiṣṭhayet || madhye caivātha vā sthāpye brahmalokamavāpnuyāt | bhogaṃtātkālikaṃ bhuktvā yātyante naiṣkalaṃ tataḥ || lokapālārcitānāntu samāsāt kathitā mayā | tatprasādāt prasiddhāste devatvaṃ divi devatāḥ || piṅgalovāca || vajrādilakṣaṇandeva yadyukta pīṭhamucyate | diśāsādhanahetvarthaṃ yadyasya karmasādhanaṃ || sarvametat samāsena kathayasva prasādataḥ | bhairava uvāca || paṃktivadbhājitaṃ kṣetraṃ caturasraṃ samantataḥ || madhya sūtrāntato vāhye tyaktvā bhāgatrayaṃ trayaṃ | ubhābhyāmapi pārśvābhyāṃ bhrāmayet khaṇḍacandravat || grāha eṣasamākhyāto dvibhāgānta punarbhasaḥ | grāhāgrāntasamomūle dvibhāgāgre parityajet || dairghyabhāga catuṣkeṇa śṛgāṇyevaṃ catuṣṭayaṃ | madhyaśṛṃgaṃ caturbhāgairvistarāddairghya tatsamaṃ || ekaikaṃ cāntaraṃ tyajya vajrākāraṃ vivartayet | ṛtuśṛṅgambhavedvajraṃ lakṣaṇena vilakṣayet || aindranāma ca yatpīṭhaṃ tadyuktamvajrasaṃjñitaṃ | caturvajraṃ caturdikṣu piṇḍikāyāstathaiva ca || vajriṇī ca samākhyātā vajraliṅgasya taddiśi | sthāpite yad bhavet siddhistāṃ pravakṣyāmyaśeṣataḥ || stambhayet parasainyañca rodhayet kīlayeti ca | 35b) sthititvamātmana caiva rājyaṃ dhairyajayaṃ tathā | yāvajjivaṃ bhave tasya susapannamakaṇṭhakaṃ || bhuktvā tu vividhān bhogān martyaloke tu ye sthitān | strīsahasrasamāyuktā vajrakāyaḥ sudurjayaḥ || dehānte gamanaṃ tasya śivalokena saṃśayaḥ | taddravyabhāvasaṃyuktaḥ tatmaṃtragatacetasaḥ || siddhyate nātrasandeho yathāśāstrasya niścayaḥ | caturbhāgakṛtaṃ kṣetraṃ pakṣabhāga dvayaṃ tyajet || dairghyasamastakaṃ yacca taddadāpyagaṃ punaḥ | vistarantu samākhyātaṃ dairghyāddviguṇameva ca || caturbhāgaṃ dvidhā kṛtvā vistaraṃ tridhā kuru | daṇḍāgre gaṇḍikāntasya bhāgaikena prakalpayet || gaṇḍiko dvayayo bhāga saptamaḥ parikīrtitaḥ | pakṣau candrārdhakau tatra grahākāraṃ bhave dhruvaṃ || tasmād brahmāgra sutrācca saṃgamaṃ kāraye dvayoḥ | daṇḍasyā bhayataścaiva dvau bhāgau nāśayet priye || daṇḍamūle tu saṃgṛhya bhāgabhrāmyasamantayoḥ | brahmasūtre karaṃ kṛtvā tatrādho gaṇḍikā bhavet || śruvākāramidaṃ khyātaṃ vāhyāstraṃ śaktisaṃjñikaṃ | tena yuka śaktipīṭhaṃ agneyañca prakīrtitaṃ || piṇḍikā ca tathā proktā śaktināmeti viśrutā | śaktiliṅgasya deveśe taddiśāyāṃ pratiṣṭhayet || dahanaṃ śoṣaṇaṃ caiva paraśainya parā bhavaṃ | mahājvarāgnisaṃtāpaṃ śatrūṇāṃ kurute dhruvaṃ || kartuścaiva bhaved dīptirmattasiddhirdviṣā kṣayaḥ | vijayaṃ śaktimatvaṃ tu tejogra vyādhināśanaṃ || pṛthivyā vipulaṃ rājyaṃ bhuktvā bhogābhyaśeṣataḥ | dehāntagamanantasya yatra devo maheśvaraḥ || turyadhābhājitaṃ kṣetraṃ pūrvavannāśayed dvayaṃ | kṣetrādviṇato vāhyaṃ nayet pūrvadiśaṃ samaṃ || vistaraṃ ca tridhā kṛtvā caturbhāgaṃ dvidhā kuru | bhāgādho dhanuvat kṛtvā daṇḍamūle tu gaṇḍikā || 38a) tadūrddhapūrvavat grāhaṃ candrikākāravartanāt | tasyāpyūrddhe tu yo bhāgo gaṇḍikāvṛttapakṣayoḥ || dvau bhāgau nāśayet pakṣau daṇḍasyaiva varānane | bhāgavaccorddhakaṃ gṛhya brāhmasthānāt paribhramaḥ || daṇḍamūrdhni smṛto hyeṣa daṇḍaścaiva trisūtrikaḥ | daṇḍayugyāmyamākhyātaṃ pīṭhaṃ daṇḍāṃkakam priye || piṇḍikā ca tathaiveha daṇḍināmnā ca kīrtitā | daṇḍākhyasya ca liṅgasya tadviṣāyāṃ pratiṣṭhayet || tad dravya bhāvamantraiśca tatkarma karaṇehitaṃ | daṇḍapiṭṭavinaṃ caiva parasyainyavibhedanaṃ || ripumārīvivṛddhiśca pararāṣṭra parābhavaṃ | ātmanaḥ kālahāniśca pauruṣaṃ tejavarddhanaṃ || yamena hi hanecchatruṃ sakenāpi na vāpyate | pṛthivyā vividhāṃ bhogān bhuktvārājyamakaṇṭakaṃ || piṇḍānte gamanantasya yatra devāmbikāpatiḥ | vedavadbhājitaṃ kṣetraṃ pūrvavat dvayavarjanāt || kṣetradvayaṃ nayet sārddhaṃ prāgagraṃ pūrvavadyathā | navadhābhājitaṃ dairghyaṃ vistaraṃ turyadhā bhavet || kālahāni adho bhāga dvayaṃ yacca dviguṇaṃ taṃ prakalpayet | bhaigaikaṃ cakkalaṃ cādhaḥ khaṇḍacandravidhānataḥ || cakkalādhastu yavakaṃ yathāśobhaṃ prakalpayet | tadūrddhagrāhakaṃ bhadre yavākāraṃ dvibhāgataḥ || tasyopyūrddhañca bhāgaikaṃ paṇḍayovṛttagaṇḍikā | dvaubhāgau nāśayet pakṣau madhyād gṛhyārddha bhāgakaṃ || bhrāmayedagramūdhnastu khaṇḍacandrai ca suvrate | kiñcicchulāgrakaṃ kṛtvā khaḍgaṃ caiva prasidhyati || nair-ṛtyasya tu yat pīṭhaṃ tadyuktaṃ sa khaḍgasaṃjñitaṃ | piṇḍikai vahi draṣṭavyā khaḍgakhyā caiva viśrutā || khaḍgākhyasya liṅgasya tadviśāyāṃ pratiṣṭhayet | tanmattra bhāvya dravyaistu tatkarmaphalabhāgbhavet || sainyavidhvansanonmāda kīlabhedanamohanaṃ | arāti kṣaya vidveṣaṃ rakṣomārāpravartanaṃ || pramehādi pravṛttiśca ripūṇāṃ kuṣṭhapīḍanaṃ | 38b) ātmanasaurya sampattistejasātīvadurjayaḥ || pauruṣaṃ rājasampannaṃ pṛthvīśādhipatirbhavet | rakṣorāje ca bhoganvai bhuktvā śiva padaṃ vrajet || bhānubhāgakṛtaṃ kṣetraṃ caturdikṣustathā tyajet | kṣetrāt prasiddhyate hyanyat tat kṣetraṃ ṛtuvat kuru || brahmabhāgaiti yaurdevi dvidhātau parikalpayet | tanmānādhorddhataścaiva brahmasūtrasya pakṣayoḥ || tatra sūtradvayaṃ yātya kṣetramānorddhagaṃ nayet | dviguṇaṃ cādhagaṃpucchaṃ vaktramānādvarānane || bhāgasandhi kṛtaṃ sūtraṃ brahmasthānāt paribhramet | upasaṃdhiṃ punarbhrāmyasaṃdhiṃ caiva tathaiva ca || te naivānukrameṇaiva bhūyorddhabhramaṇaṃ kuru | brahmasthāna kṛtaṃ sūtran nayat saṃdhyarddhacandravat || dakṣiṇāvartametaddhi punaḥ bhrāmya punarbhramet | nirgamasya ca yat pakṣau tanmānaṃ pakṣayo kuruḥ || khaḍgacandravidhānena tayoḥ kumbhadvayaṃ bhavet | kumbhamānamadhaḥ kṛtvā brahmasūtre tu bhāvini || aśvatthadalavatkāryaṃ kumbhānte sūtrapātanāt | pakṣasūtradvayāṃ tasthaṃ kartavyaṃ locana dvayaṃ || aṃgulārddhārddhamānena samantādvartulaṃ śubhaṃ | kumbhadvayāntasaṃyogāt kṣetrāntapakṣasūtrake || pucchādhastāntu yo hrasasudaṃntaṃ kārayed budhaḥ | krameṇaivāṅgasaṃyogaḥ samyāgrasyāvilekhitaḥ || vaktreṇādhaḥ kṛtaścāṅgaḥ svāṃgenaiva tu nalāṃgulaṃ | kṛtvaivaṃ cāgamaṃyogaṃ śeṣāṃ rekhāṃ vināśayet || vijahaṃ brahmasūtrantu dvayaṃ sthāpya bhujaṃgamaḥ | netrārddhārddha gamānena rekhā vaktrāstu tiryagā || pāśayugapāśapīṭhaṃ tu piṇḍikā ca tathaiva ca | pāśātmakasya liṅgasya kartavyā svārtha siddhaye || śannipuṣṭyādikaṃ karma vāruṇyāsthāpitai bhavet | bhogānbhuktvā karojeva śivalokaṃ sa gacchati || 39a) caturddhābhājitaṃ kṣetraṃ samantāccaturasrakaṃ | saumyāntabhāgamānena vistareṇa tu nirgamaṃ || tatkṣetraṃ dviguṇaṃ dairghyaṃ cāpareṇa tu sundari | iti koṇe karaṃ kṛtvā madhye koṣṭhadvayaṃ bhramaḥ || khaṇḍacandravidhānena rekhātraya vikalpanāt | śeṣaṃ vināśayitvā tu daṇḍāṃte sūtrakaṃ dadet || bhāgamātrā gato dadyān madhye sūtrāt paribhramet | mūle caiva tathā kuryāt vṛttādhorddha bhave dhruvaṃ || trisūtraṃ ca bhaved daṇḍaṃ cāktaṃśañca tathaiva ca | vāyavyaṃ nāmayat piṭhaṃ tadyuktaṃ cāṃkuśaṃ bhavet || piṇḍikaivadraṣṭavyā cāṃkuśī nāmanāmataḥ | dhvajaṃ vāthapravakṣyāmi yathāvat tat tathā śṛṇu || caturdhābhājitaṃ kṣetraṃ pakṣau bhāgadvayaṃ tyajet | kṣetramānaṃ vahiḥ pūrva dairghyaṃ caiva vikalpayet || vedavadvistaraṃ kṛtvā cocchrayaikena pīṭhakaṃ | pakṣau dvau saṃpraveśena dīrghau tau saṃtyajed budhaḥ || dvābhāgau stambhamākhyātau sūtratrayavikalpanāt | stambhavaccorddhataḥ kṛtvā brahmasthānāt paribhramet || stambhamūrdhni bhaved vṛttaṃ tanmānādyāmyagaṃ nayet | iṣat tiryag gataṃ sūtraṃ stambhavadvistaraṃ bhavet || gacchapucche ca kartavye picchikadvaya saṃyutaṃ | trikhaṇḍaṃ pañcakhaṇḍaṃ vā yugmarekhāstu tiryagāḥ || aṃgulāṃtarita kṛtvā dhvajāyaṃ parikīrtitaṃ | tadyuktaṃ dhvajamākhyātaṃ pīṭhaṃ caiva tu yatpurā || piṇḍikai vahidraṣṭavyā dhvajinī nāma viśrutā | dhvajākhyā dhvajaliṅgasya aṃkuśākhyaṃ sa cāṃkuśā || tanmattaṃ bhāvadravyaistu taddviśāyāṃ pratiṣṭhayet | parasainyoccāṭanaṃ caiva vibhramo dvega kampanaṃ || anyonyaṃ kalahaṃ tatra śatrucakre bhaved dhruvaṃ | jayaṃ karturavāpnoti tvaritaṃ śatrupakṣayoḥ || vāyuvīryasamo bhūtvā pṛthivyāṃ rājyabhogabhuk | pralīne ca vapustasya śivaloke mahīyate || 39b) vedāsraṃ vedavat kṛtvā dvau bhāgau pūrvavat tyajet | tanmānaṃ pūrvato nītvā vistaraṃ turyadhā kuru || kṣetrādhorddhaṃ dvidhā kṛtvā bhaved bhāgena gaṇḍikā | dhanusaṃsthaiva tasyorddha bhāgikaṃ grāhavartanā || tasyāpyurddhañca bhāgena adhogaṇḍivad bhavet | tatorddhapakṣayoścaiva dvau bhāgau nāśayet samau || bhāgadvayakṣayoścorddhaṃ brahmasthānāt paribhramet | khaṇḍacandravidhānena śirañcaiva prasiddhyati || tadantau gaṇḍikāntau ca sūtre kṛtvā tu hrasayet | gadeyaṃ kathitā bhadre madhyasūtravivarjanāt || gardanāma bhavet pīṭhaṃ tadyuktaṃ saumyapīṭhakaṃ | pākṣīyuktā gadākhyā ca piṇḍikānātrasaṃśayaḥ || gadākhyasya ca liṅgasya saumyadik saṃpratiṣṭhayet | sarvaratnasamopetaṃ hastyaścādi samanvitaṃ || kanyāsvayaṃ varāgacchet paracakrāt suśobhanā | nityaṃ sandhimavāpnoti prītiṃ cātyanta sauṣṭhavaṃ || na tasya vidyate śatrū rājyaṃ caiva nikaṇṭhakaṃ | dhanaṃ cādṛṣṭaparyantaṃ strīsahasrasamanvitaṃ || varakanyāsamopetaṃ dhanadena samo bhavet | dharāsaṃmastakāṃ bhuktvā yātyante niṣkalantataḥ || turyāsraṃ vedavat kṛtvā dvau bhāgau pakṣayostyajet | tat tridhā nirgmatasvādhaḥ kṣetraṃ vasusamaṃ bhavet || kṣetrārddhaṃ tatsamaṃ kṛtvā kauṇobhāgasamo bhramet | dvibhāgantakaraṃ kṛtvā khaṇḍacandravidhānataḥ || bāhyatastu karaṃ kṛtvā punaścorddhaṃ tathā bhramet | dvibhāgantu karaṃ kṛtvā khaṇḍacandravidhānataḥ || vāhyatastukaraṃ kṛtvā punāścorddhantathā bhramet | ūrddhārddhee tu karaṃ kṛtvā brahmasūtrātmakañca yat || vaktrānta bhrāmayet paścāt dvibhāgāntorddhagaṃ yaghā | dve śṛṅge sidhyate hyevaṃ madhyaśṛṅge mathocyate || brahmasūtrārtha dvau bhāgau madhyād gṛhya vipaścite | 40a) brahmasūtrāgato yoga medhā caivārddha bhāgagaṃ || śeṣārekhāvināśyante daṃḍaṃ vedasamaṃ pṛthu | śṛṅgādhorddhasamaṃ kṛtvā candrārddhakṛta lakṣaṇaṃ || tadyogāt kāñcivaccādhaścaturaṃgulamānataḥ | dvibhāgenādhodaṇḍa syāt dvau bhāgau nāśayet samaṃ || tryaṃgule nādhakāñcīti kīlakāṣṭāṃgulo bhavet | trirekhastu smṛto daṇḍastriśūlaṃ parikīrtitaṃ || aiśānyaṃ nāmayat pīṭhaṃ tadyuktaṃ śūlasaṃjñakaṃ | rodrī tena samāyuktā śūlinīti ca kīrtitā || śūlasaṃjñasya liṅgasya aiśānyāsaṃpratiṣṭhayet | prārabdhakāryaniṣpatī sthirarājyamakaṇṭhakaṃ || kiṃ kurvāṇavidheyāstu dvīpadvipādhi yā nṛpāḥ | svadvīpavartināye ca kiṃ punarvasagāstute || bhuktvā tu vividhān bhogān jñānayogasandhitāḥ | martyajānā varārohe śivasthānaṃ punarvrajet || vedāsrādarddhakarṇantu vāhanītvāgnivat kuru | bhāgameka parityajya dvibhāgācca dvidhā bhramet || tribhāgānta samaṃ kṛtvā madhyaṃ bhāgāt paribhramet | vājyanesi samaṃ kṛtvā punarante paribhramet || na siddhayāntare caiva kalāsaṃkhyārakā smṛtāḥ | nābhau tadarddhakañcaiva dvipaṃ ca nābhimaṇḍalaṃ || visphāścakraṃ samākhyātaṃ nāmnā caiva sudarśanaṃ | vaiṣṇavaṃ nāmayat pīṭhaṃ tadyuktaṃ cakrasaṃjñakaṃ || piṇḍikā ca tathā jñeyā cakriṇī nāma viśrutā | cakrārddhaṃ pañcaliṅgasya kathitaṃ pīṭhalakṣaṇaṃ || nair-ṛtyāṃ madhyadeśe vā pūrvavat saṃpratiṣṭhayet | rasarasāyanaṃ caiva pātālādi prasādhanaṃ || daityakanyā prasidhyartrhaṃ nāgakanyā prasādhakaṃ | vilave tāalayaṃ bhrāśca mantrāścaivāgamāni ca || māyājālakuhyakāni sidhyante hyavicārataḥ | tadbhāva dravyamantraiśca kriyā niṣṭhasya nityaśaḥ || 40b) pṛthivyāṃ vividhān bhogān bhuktvā rājyamaśeṣakaṃ | dehānte gamanaṃ tasya yatra devo maheśvaraḥ || vedāsrasyorddha karṇena sūtreṇānta tribhāginā | bhāgamekaṃ parityajya bhrāmayed vṛttamaṇḍalaṃ || vṛttārddhaṃ vedavat kṛtvā dvābhyāmante paribhramet | karṇikātaṃ vikalpitvā dvitīye keśarālikhet || caturviṃśatisaṃkhyātairāvakraistaistribhaṃguraiḥ | dvidvibhāgāntataḥ patraṃ vasusaṃkhyaṃ prakalpayet || binduṣoḍakaṃ kṛtvā digvidikṣu vilakṣitaṃ | digvidigdhāntarekhāstu yūgmaṃ yugmaṃ prakalpeyet || tīkṣṇāgrañca vibhinnāgraṃ supatrāṣṭakaśobhanaṃ | kalpinastu bhavet padmaṃ khāṇye citre ayaṃ vidhiḥ || navasaṃkhyā bhaved bindu karṇikasthaṃ vipaścite | brahmākhyaṃ nāmayat pīṭhaṃ tadyuktaṃ padmasaṃjñitaṃ || jaṃgho paṭṭāṃśake caiva kaṇṭhe caiva viśeṣataḥ | caturdikṣu vibhāgena padmāntāṃstrāṇi kalpayet || piṃḍikā brahmasaṃjñā ca tadyuktā padminī bhavet | padmāṃkasya ca liṅgasya madhye śaivā pratiṣṭhayet || pṛthvī sādhana hetvarthaṃ saptadvīpasamanvitaṃ | jambūdvīpasamantācca navakhaṇḍayugāni ca || kumārī dvīpasaṃyuktaṃ dīpāṣṭakasamanvitaṃ | rājā bhavati dharmiṣṭhaścaikacchatra vasundharaḥ || athottiṣṭhaprasiddhyarthaṃ daṇḍakāṣṭhakamaṇḍalu | padmādīnāṃ prasiddhyarthaṃ padmākhyaṃ liṅgasādhanaṃ || bhuktvā tu vividhān bhogān martyaloke samantataḥ | dehānte gamanantasya yatra devo maheśvaraḥ || samāsenasamākhyātaṃ pīṭhapiṇḍikalakṣaṇaṃ | dṛṣṭvādṛṣṭaphalaṃ caiva sāmānyaṃ parikīrtitaṃ || pīṭhapiṇḍikayoḥ proktaṃ samaliṅgaṃ samaṃ bhavet | arccāyāmasamantācca svabhrā dvai piṇḍakā bhavet || padā tu piṇḍikāmānaṃ liṅge vā kramate kvacit | taddeśavāsinaḥ sarve piḍyante vyādhibhiḥ sadā || 41a) sthāpakakartṛśilpī ca mūrtipaiḥ sahasaṃyutaiḥ | vādhyante vyādhibhiḥ sarve kṣayakuṣṭha jvarādibhiḥ || piṇḍikāyāśca mānena liṅgaṃ cākramate yadā | yadukta pūrvajaṃ doṣaṃ tadā sarvasamāpnuyāt || yathā karmānurūpeṇa liṅge yojyā śubhenyathā | mānahīnād bhavedvāniḥ proccāṭṭādyaṃ tathādhikāt || piṇḍikā liṅgapīṭhānāṃ nityameva bhaviṣyati | vyādhiko yo bhaven nityaṃ vyaṃgamānaṃ yadā bhavet || śrīnāśaṃ lakṣaṇairhīnaṃ liṅgādīnānasaṃśayaḥ | ajñātvā lakṣaṇādyaṃ ca liṅgādīnāṃ viśeṣataḥ || tasya doṣaṃ pravakṣyāmi yathārāṣṭrasya pīḍanaṃ | bhavati sthāpite liṅge pīṭhe vā kānti varjite || saṃpuṭe sūtraviṭkṛcchaṃ sodared budarāṣṭakaṃ | sakṣate kṣayarāṣṭrasya kukṣicchidre virecanaṃ || pṛṣṭhahīne hyapasmāraṃ yonicchidre bhagandaraṃ | kuṣṭhāṣṭādaśakaṃ liṅgai pīṭhe vā teja varjite || sūtrahīne tu paṃgutvaṃ śirottiśca śirodhike | aṃtravṛdhiraṭhamphale pakṣahīne mahājvaraṃ || sūkṣmayonau tu dau bhāgyaṃ vṛhadyoni pramehakaṃ | kāśaśoṣamtathā hikkā sidhyārtiśca vilupite || lambasūtravihīne tu karṇarogaśca jāyate | pakṣasūtravihīne ca vakṣuhīna prajāyate || liṅge vā piṇḍikāyāñca pīṭhe vā vyaktarūpake | mukhe liṅgāṅgaje vāpi citre vā phalakepi vā || calaliṃgetha bhūrevā mṛdbhave śailajādike | yadvīnaṃ tatrasau vyādhiḥ prajānāṃ prabhave dhruvaṃ || tasmādrājā sadārāṣṭre sannirūpya yathāhitaṃ | sarvalakṣaṇasaṃyuktaṃ liṅgaṃ sthāpayen nṛpaḥ || viruddhalakṣaṇaṃ dṛṣṭvā tatkāle vighnamācaret | na tasya jāyate doṣo dharmajño dharmapālakaḥ || pṛthvīpāla smṛto rājā śiṣṭācārapralāpakaḥ | aśiṣṭanigrahakhyāto dharmarājevasaṃsthitaḥ || 41b) śubhāśubhapalayasmāt caturthāṃśaṃ bhṛjen nṛpaḥ | mukhaliṅge ca yā piṇḍī kuryāccaiva dvikhaṇḍikāṃ || anyathā jāyate doṣo mukhanāsādi bhedane | mahāpratimavinyāse tatrāpi ca dvikhaṇḍikā || sandhānastu dṛḍhaiḥ lohaiḥ kṛṣṇādyaiḥ parivarjitaiḥ | lohāraghoṣasimādyā varjayedaśubhāyataḥ || rukmaraupyaṃ tathā tāmraṃ kīlakādi samācaret | mṛducennodhṛtistasya kāñcanottāḥ śubhāyasā || hastāhadhastu liṅgānāṃ raudrāṇāñca varānane | tryaṃsūnāñca bhavet piṇḍī svabhrāntantu samantayoḥ || calaliṅge tathā kāryā pūjābhāgasamaṃ tayoḥ | ratnajānāṃ na tanmānaṃ kāryāśo yathā tathā || yavagodhūmamudgavallisaṃratnamayaṃ yataḥ | parvamātra bhavet teṣāṃ pīṭhaṃ nādho maṇeḥ kvacit || sahasrākhyasya liṅgasya pīṭhaṃ vai caturasrakaṃ | piṇḍikā ca tathā kāryā bhagādīn parivarjayet || śailajasya tu liṅgasya śailajaṃ pīṭhamucyate | tasya mūlapradeśādhaṃ pīṇḍīpīṭhaṃ kramā bhavet || brahmātmikā śilācāpi pīṭhasyādho bhaveddhruvaṃ | brahmabhāgādhaḥ khaṇḍairvā tat ṣaḍaṃśā tu vistaraṃ || mekhale ca smṛtaṃ tatra tanmānāt khātamucyate | brahmabhāgārcca tryaṃśonaṃ vāhalyaṃ tat prakīrtitaṃ || caturthāṃśena vā kāryaṃ vṛhalliṅgasya suvrate | kiñcit svavaṃ(?) prakartavyaṃ madhyena ca vibhāgaśaḥ || suvarṇādyāsmajaṃ cāpi yathāsambhavikātra tu | dārujasya tu liṅgasya dārujaṃ pīṭhamuttamaṃ || dhātuje dhātujaṃ kāryaṃ svajāti parikalpitaṃ | rakmarausmā?ratāmraistu ratnaje pīṭhakalpanā || ghoṣādikaṃ na kartavyaṃ kartavyaṃ cānyathāśaye | calaliṅgasya yat pīṭhaṃ dhātujasya varānane || liṅgāyāmadvibhāgena ucchrayaṃ parikalpayet | 42a) svayoni sphāṭikaṃ śreṣṭaṃ nityameva sukhāvahaṃ || jambūnadādikāmvāpi pūrvavat pīṭhakalpanā | praṇālamekhalā caiva pūrvavat svabhrakalpanā || bhogamokṣaprasiddhyarthaṃ sādhyasādhana tatparaṃ | calaliṅgaṃ dārujalauhaṃ pārthivaṃ maṇisambhavaṃ || gandhajaṃ guḍajaṃ vāpi tilānnajamathāpi vā | kūrmajaṃ śaṃkhajaṃ caiva viśeṣeṇa nṛśaṃkhajaṃ || uttamādhamamadhyañca siddhidaṃ tannasaṃśayaḥ | sragaplavaṃ sadā kintu abhāvād bhāvakalpanā || athānyajaṃ prakartavyaṃ svatantre vihitaṃ yathā | śailajaṃ calaliṅgaṃ tu siddhyarthī naiva kārayet || kārayedvāsamokṣārthī hyekapiṇḍaṃ manasmivaṃ | samayī putrakasyaiva sādhakā cāryayo na hi || liṅgamātraṃ yataḥ sohi niṣkriyo bodhamātrakaḥ | sarvasiddhiprasiddhyarthaṃ vāṇaliṃgaṃ pratiṣṭhayet || sarvapīṭhāśrayaṃ tacca sarvaprāsādagaṃhitaṃ | loṭṭanaṃ vā tathaiveha vāṇavat parikīrtitaṃ || sarvanadyād bhavaṃ tacca sarvādrīśasamudbhavaṃ | dṛṣṭvā liṅgā kṛtiṃ mantraiḥ sthāpitaḥ sannidho bhavet || pīṭhaprāsādagaṃ caiva vivakṣātasyano bhavet | etante kathitaṃ sarvaṃ piṇḍikāpīṭhalakṣaṇaṃ || sāmānena viśeṣamvā tacca prāsādagaṃhitaṃ || iti brahmayāmale jayadrathādhikāre piṅgalāmate pīṭhādhikāro nāma prakaraṇaḥ pañcamaḥ || piṅgalovāca || tacca prasādagaṃ deva sūcitaṃ na prakāśitaṃ | bhūpari grahapūrvaṃ ca prāsādānāñca lakṣaṇaṃ || kathayasva prasādena kālakāmāndhakāntaka | bhairava uvāca || mānonmānapramāṇaṃ ca bhūparigrahapūrvakaṃ || prāsādalakṣaṇaṃ vakṣye śṛṇuṣvekāgramānasaḥ | tatra bhūmi vibhāgaṃ tu samyagādau vilakṣayet || puṇyakṣetropakṣetrañca saṃdohaṃ pīṭhameva vā | 42b) upapīṭhopasaṃdohe nadyobhaya taṭepi vā || nagāgre tvacchire vā nagare grāmakheṭake | ekavṛkṣe śmaśāne vā nadīnāsaṅgameṣu ca || tricatuḥpañcaśṛṃgāṭe kuhare gahvare tathā | kāsike vā svadigbhāge tatra bhūmi parikṣayet || śitāraktā tathā pītā kṛṣṇābhā brāhmaṇāditaḥ | svādaivā madhurāmlā ca kaṭukātiktakā tathā || ghṛtāsṛksutraviṣṭāṃtā gandhaiḥ pratyeka lakṣitāḥ | brahmāṇī kuśaroheṇa sararoheṇa triṇī || vaiśyādūrvā praroheṇa kāsaroheṇa śūdriṇī | soṣarāṃ ca savalmīkaṃ jalākīrṇāṃ vivarjayet || mamakadaṃśakākīrṇāṃ krūrajaṃtvasthimañcayā | kṛṣṇāmāṅgāraśikatākīlakarparavarjitā || śubhārthe tu śubhāgrāhyā aśubhārthe cāśubhāmatā | hastamātrakhanitvā tu pāṃśunā pūrayet punaḥ || adhikenottamābhūmistatsamena tu madhyamā | nyūnena kanyasā proktā tridhā bhūmiṃ vilakṣayet || uttame uttame umā siddhiḥ madhyame madhyamā bhavet | kanyase kanyasā siddhirmāraṇoccāṭanādikā || phalena tu sulāṅgalya tricatuḥpañcadhā priye | upariṣṭā dvārayedvānyāṃstilān vrīhi yavādikān || caṇakāṃcaṇakīścaiva mudga?māsoḍasī tathā | godhūmāścaiva nīvārāḥ savāhyekatamātha vā || divasatraya roheṇa uttamāsā prakīrtitā | madhyamā pañcaroheṇa saptaroheṇa kanyasā || tasmādūrddhā'śubhājñeyā yasmāt sāna prarohaṇī | kāṭakā veṣṭitaṃ kṛtvā tatsthānantu niśāmukhe || āsakumbhopariṣṭāntu ghṛtapūrṇāsapatrikaṃ | caturdikṣu caturdīpaṃ dvijādijātivartitāṃ || pūrveṇa brāhmaṇī vartistāṃ vaktreṇābhimatrayet | dakṣiṇe kṣatriṇī jñeyā ghoramantrābhimantritāṃ || 43a) paścime śūdriṇī proktā sadyamantrābhimantritāṃ | uttare vaiśyaṇī jñeyā vāmadevābhimantritā || svatantravaktramantairvā praṇātha vā priye | sugupte sunirvāne tu astramantrābhirakṣite || diśāvalokanaṃ kṛtvā kavacenāvaguṃṭhayet | prajvalanti yadi sarvāḥ sarveṣāntu hitāvahāḥ || asaṃkīrṇasmṛto vāstu sarvakāmaprasiddhaye | yo paśāṃttāśubhāstasya śubhānyasya viparyaye || sarvaśāntān śubhāsau punaḥ prajvālitā api | yāvat snehaṃ parīkṣayaṃ tadvinā ca na doṣabhāk || evaṃ niśānta māyātaṃ bhūparigrahamācaret | tatkāle sakunaṃ divyaṃ veledaya vilakṣaṇaṃ || rohiṇyadrādhaniṣṭhāṃ ca śatabhiṣottarā trayaḥ | śravaṇomaitrasaṃyukto nakṣatrorddha mukhāḥ smṛtāḥ || sthirārambhāḥ praśasyante prāgukta tithivārayoḥ | yogastu karaṇaṃ caiva tārā caiva vipaścite || kintu candrapravakṣyāmi yasmāccandravalaṃvalaṃ | janmaścandrastṛtīyastu ṣaṣṭhā vai saptamaṃ tathā || daśamekādaśāścaiva sarvakāryeṣu siddhidaṃ | lagnakanyā tulā caiva kumbhaścaiva viśeṣataḥ || vṛṣaścaiva samākhyātaḥ sarvakalyāṇasaṃpadaḥ | ravihaste bhavet siddhiḥ mṛge candrastathaiva ca || bhaumaḥ kṛtikasaṃyukto budhe caivābhrarādhakaḥ | revatī gurusaṃyuktā śukravāre punarvasuḥ || śaniśravaṇayoge tu siddhiyogāḥ prakīrtitāḥ | ādityāṣṭami yoge ca daśamī candra yogataḥ || ekādaśī śukrayuktā budhayuktā trayodaśī | ete siddhikarāyogāḥ sthirārambhāḥ prakīrtitāḥ || merumadhye pratiṣṭhā sūryacandrātmakaṃ likhet | pūrvāparagatārekhā dakṣiṇottaragāstathā || divācakrantu dakṣārddhaṃ niśācakrottarārddhakaṃ | aharniśivibhāgena vāhyātmikayorapi || 43b) cakradvayaṃ pravakṣyāmi yathāvat tat tathā śṛṇu | dhūmāṅgāriṇi jvālā ca pūrvārddha praharānvitā || yatra yāmyati sādhumā tyaktā cāṅgāriṇī matā | savitā yatra smṛtā jvālāmā'śubhodayamādiśet || udayaṃ cāśubhaṃ caiva dhūmāṅgāriṇīkā dvayaṃ | pūrvadakṣāntare caiva rekhātraya nipātanaṃ || dakṣāpare tathā caivaṃ rekhānāñca vikalpanā | udayādisamārabhya yāvadastaṅgato ravi || vāhyacakravibhāgena lakṣyedadhyātmikaṃ priye | jvālādvayavibhāgena vāhyādhyātmikayorapi || śakunaistadud bhavairvidyā tataddiśābhāgalakṣitaiḥ | prāguktaiḥ śakunai devi vāhyasthaiḥ khabhuvātmakaiḥ || evaṃ dinavibhāgena yacchubhantatpatigrahaṃ | niśāyāṃ saṃpravakṣyāmi śāntācakre yathāsthitāṃ || nirmālyaṃ puṣpitaṃ caiva mukulaṃ vāpi lakṣayet | niśāmukhādimārabhya yāvat pratyūthagocaraṃ || pūrvarekhāsamaṃ kṛtvā satsārddhaṃ praharānvitā | śaśicakraṃ smṛtaṃ hyevaṃ tyaktā nairmālyamucyate || śaśirpatra smṛtaṃ puṣpaṃ mukulaṃ yatra yāspati | tatkalepi yathāpūrvaṃ śaktanānyupalakṣayet || bāhyādhyātmiyogena śubhā grāhyā'śubhāstyajet | horāvākyākṣarasthānādāyapātotha vā priye || aṣṭāraṃ cakramālikhya dhvajādyāṃ prastared budhaḥ | pūrvai dhvajaṃ vijānīyāt dakṣiṇe siṃha ucyate || vṛṣapaścimato jñeyaḥ gajaścaivottare tathā | sthirāyāste samuddiṣṭāḥ śaktanādyaṃ taddiśāhitaṃ || dhūmamagnau vijānīyādītisthe śvāna ucyate | tiryage khara ityukto mūrdhnisthe dhvāṃkṣakaṃ viduḥ || tadutkaṃ śaktanādyañca valāpacaya kārakaṃ | aśubhā'śubhāgrāhyā śubhārtha ca śubhāmatāḥ || 44a) samyak jñātvā tu mantrajñā bhuparigrahamācaret | svābhipretasya mānasya caturthā sādhikaṃ khanet || samantādvistaraṃ proktaṃ nimnaṃ yāvajjalāntikaṃ | cinmātraṃ *? khanet prājñaḥ puruṣārthamathāpi vā || arddharddhaṃ vātha hastārddhan dṛḍhā vā yatra gocare | paścādāpūrayet prājñaḥ khātañca tatsamantayoḥ || carmasyo pūraṇaṃ neṣṭaṃ pakṣaṣṭakamayena(?) tu | śilāmayothadhastāt sopi bhāraguru smṛtaḥ || ubhayaṃ calate devi phaṇīndravinivartanaiḥ | bhūkamparathayātrābhihastyaścādi paribhramaiḥ || tasmānneṣṭamayaṃ kuryānna ca pāṣāṇasaṃcayaḥ | mṛdā vā kevalaṃ noktaṃ na dṛḍhaṃ sphoṭanaṃ bhavet || hastāpūrāsma prastārairmṛdamaṣṭāṃgulocchrayaḥ | sekaṃ caivākaṃ kṛtvā koṭanañca prati prati || palāśāśvatkakādyaiśca hastipāda kṛtena tu | adho vipulakaṃ taṃtu nābhimātrocchrayeṇa tu || grāhedgrāsaṃprakartavyaṃ grahorddhavṛttamastakaṃ | yathāśaktyāhataṃ kṛtvā prastāraikaṃ punaḥ pratiḥ || anenāpūrayet khātaṃ pādūnaṃ yāvadāgataṃ | prāsādamānataścaiva upaviṣṭhādvāstu kalpanā || saśalyā vā viśalyā vā vikṛtyāśaktanena vā | manasakalpayitvā tu vāstau śalyā nirūpayet || purācodvārakaṃ vakṣye vāstu sūtre yathāsthitaṃ | taduddhṛtya samākṛtvā vāstusūtraprasārayet || vakṣyamāṇavidhānena prakrānta caiva vakṣyate | pratiṣṭhālakṣaṇaṃ caiva pādākhyasya ca suvrate || samākṣyā?tatpramāṇāyā tatrāhṛtya śilāṣṭakaṃ | kumbhāṣṭāvagnikuṇḍāṣṭau caikaṃ vā nipuṇo guruḥ || yajed vāstu naraṃ tatra vakṣyamāṇa yathāhitaṃ | gandhapuṣpādibhirdivyaiḥ valibhiḥ sārvakāmikaiḥ || tadūrddhe tu yajecchaktiṃ sarvādhvānavidhāriṇīṃ | śaktyārddhe tu nyasedvedī vasusaṃkhyādi śāṣṭam || 44b) navamī madhya deśe tu hyahukaṃ tatra vinyaset | tadūrddhavinyased brahma śilāśaktiñca sāmbhavīṃ || tasyāṃ rudrāṣṭakaṃ sarvaṃ mūrtyādi sahitaṃ nyaset | dhāturatnauṣadhīlohabījapāradagarbhitān || nyastānanta sureśādīṃ rukmatārāruṇodbhavān | kalamāsānvinyase śaktau tanmantrairmadhyapūrvakān || tadūrddhamvinyaset proktā vediloke svarāṇunābhiḥ | hastamātrāstu vedāsrāstṛtīyāśaṃ samucchrayāḥ || lokapālāyudhāṃ kāvā padmāṣṭadalabhūṣitāḥ | śivamatulaṃ varṇasthamuccārya navamī nyaset || adhobhuvanametantu kālākhyasya ca suvrate | ṣaḍāvaraṇaparyantaṃ kālākhyādi prakīrtitaṃ || kālorddhamātma tatvaṃ syātanmātrāṃ tantu vidyaṣā | buddhikarmendriye taṃ sanottaṃ vyāpti siṣyate || guṇatraya kṛtāṭopaṃ garvabuddhisamanvitaṃ | śivākhyamevamadhvānaṃ pādabhyāse prakalpayet || mūle sadve tathorddhe ca kalpyaṃ tatva trayaṃ tridhā | kalpayitvā tatodhīsān brahmaviṣṇu harān kramāt || dharme jñānañca vairāgyamaiśvaryañcaturthakaṃ | agneyādi krameṇaiva yāvadīśānagocare || pādarūpo smṛtā hyete harirūpeṇa vāmunā | adharmā jñānakaṃ caiva avairāgyamanaiśvaraṃ || gātrakā caturo hyete pūrvādyāścottarāntagāḥ | sthiramenaṃ sadādhvānaṃ abrahma bhuvanāntikaṃ || tatra puṣpairprakalpyādau nirodhya vinyaset punaḥ | rudrāṣṭakantu vidhivat mūrtyaṣṭakasamanvitaṃ || gandhapuṣpādibhirbhadre pūjayecca śilāṣṭake | kṣamāṃ pūrve tu vinyasya āgneyyāmagnimeva ca || yāmyadigyajamānaṃ tu nair-ṛtekaṃ nyaset budhaḥ | * * *? varuṇaṃ nyasya vāyavyāṃ tiryagaṃ nyaset || saumya indravinyasya aiśānyāṃ vyāsakaṃ nyaset | 45a) śivamūrtiṃ nyasenmadhye prāsādānte ca vyomagāṃ || mūrti nyāse kṛte paścādatonyāstvadhi devatāḥ | sarvaḥ paśupatiścogro rudra *? vastathaiva ca || iśānaśca mahādevau bhīmo mūrtyadhi devatāḥ | ityugniśca yamaścaiva rakṣaśo varuṇastathā || vāyuḥ somastatheśānaḥ pūrvādiśāntagocare | kumbhāṣṭakeṣu nyastavyā lokapālāsrayaṃ yutāḥ || svanāma * *? steṣāṃ hi praṇavādi namontikāḥ | pūjākāle prakartavyā svāhāntā homakarmaṇi || śṛṣṭyātatvādi vinyāsa saṃśuddhissaṃhṛti kramāt | saṃpūjyaivaṃ vidhānaistu validhūpasurāsavaiḥ || svāṃgaṃ kuṇḍeṣu saṃpūjya samittilaghutādibhiḥ | svāgnau homaṃ prakartavya jñātvā dravyavalovalaṃ || mūrtimūrtyādhipānāntu lokapālāntathaiva ca | śataṃ vāpi sahasramvā tasyāpyarddhamathāpi vā || svatatvādhva vibhāgena yathāsaṃviśodhayet | śilāsamīpato gatvā śiktvāśanti ghaṭāmbhasā || śilāsaṃspṛśyadarbheṇa digīśāt pūjayet guruḥ | tatva trayaṃ ca vinyasya japtvāhutvā ca śaktitaḥ || bhāge bhāge tataḥ kuryāt satvānaṃ tatvayoḥ kramāt | śuddhāśuddhātmanā devi hrasvadīrghā kusamvaraiḥ || nirvartyaiva tato varjyamarmavāsto niveśayet | dhruvayoge sanakṣatre karaṇecārasaṃyute || kartuścārghanukūle vā śilāsthāpanamārabhet | supratiṣṭhajagārambha kāladhyānānmavṛttinā || saptāhutī dadet paścāddhyātvā tadguṇamayutāḥ | anena vidhiyogena guruṇāsaṃniveśitaṃ || yathābhipretasaṃsiddhistathā bhavati nānyathā | tasyorddha kalpayitvā tu adhvānaṃ vakṣyamāṇakaṃ || prāsādātmagataṃ caiva prakṛtādyaṃ śivāntikaṃ | tatvasaṃdhānakaṃ caiva kalpayeccādhi daivataṃ || 45b) tato bhūtagaṇebhyaśca valiṃ vai sārvakāmikaṃ | sarvānnasahitaṃ dadyāt svamantrakṛt vigrahaḥ || praṇavañca diśāṃśabdaṃ vāsibho?śca tataḥparaṃ | aghorebhyotha ghorebhyo ghoraghoratarebhyaśca || sarvataḥ śarvaḥ sarvebhyo namaḥ sarvātmaneti ca | bhyontaśabda trayaṃ datvā bhūtamātṛdiśādhipān || namasvānte prayoktavyaṃ pūjākāle vipaścitā | dhūpe svāhā prayoktavyā svadhākārāghadāpane || vauṣaḍantaṃ dadet pānaṃ vaṣaḍantā vali kriyā | hūṃ visarjya tato yāyāt phaṭkārāstrasamuccaran || evaṃ sarvatra dātavyastatsthāne tu diśāvaliṃ | svaśāstre vihitaṃ vātha valikarmādimācaret || svanāmamantribhiḥ jñātvā graharakṣā pradāpayet | datvā valiṃ śubhāvāptirbhavet prāsāda kalpanā || anyathā tu mahāvighnaṃ prakurvanti vināyakāḥ | tasmāt sarvatra dātavyo valirvai sārvakāmikaḥ || ihāsutra phalairyogaḥ samāptārambha karmasu | tatkṛtātmāsamācamya datvā vai śiva dakṣiṇā || śivamastvityanujñatoḥ vibhāḥ prāsādamārabhet | adhunāsaṃpravakṣyāmi prāsādānāntu lakṣaṇaṃḥ || caturasraṃ samaṃ kṛtvā digvidikṣu vilakṣitaṃ | samaṃ vasu vibhakte tu tiryagūrddhaṃ yathākramaṃ || caturbhāge tu pīṭhaṃ syādvi ṛtu bhramaṇaṃ bhavet | catvāriṃśāṣṭabhiścaiva bhittīnāṃ tu vikalpanā || kṣetrasamorddhajaṃghā ca gaṃghordhe dviguṇaṃ bhavet | śikharañca varārohe śukārghāgarbhamānataḥ || tattribhāgasamaṃ caiva nirgatāgre prakalpayet | vistaraṃ garbhamānena ucchrayaṃ śikharārdhataḥ || vistaraṃ vasuvat kṛtvā ṣaṭbhāgādgarbha ucyate | śukāghrāyāstu prāgrīvā bhāgābhyāṃ parikalpayet || prāggrīvā ca smṛtābhittiḥ śukāghrāsāśca nirgamaṃ | 46a) vāstumānaṃ smṛtaṃ hyaitat maṇḍapairhīnalakṣaṇaṃ || liṅgamānamato vakṣye pīṭhaliṅgasamaṃ bhavet | pīṭhārddhena bhaved garbhaḥ samatāccaiva suvrate || tadvidhā ca bhavedbhiḥ jaṃghā tadvistareṇa tu | dviguṇaṃ śikharaṃ proktaṃ jaṃghā ūrddhaṃ varānane || pīṭhagarbhāntaraṃ karṇaṃ tanmānena śukāghrakaṃ | nirgamaśca samākhyātaḥ śeṣānyaṃ pūrvavad bhavet || liṅgamānaṃ smṛtaṃ hyetad dvāramānamathocyate | turyā *? vedavat kṛtvā dvāraṃ bhāgasamaṃ bhavet || vistareṇa samākhyātaṃ dviguṇaṃ cocchrayaṃ bhavet | dvāravat pīṭhaṃ madhye tu śeṣaṃ suṣirakaṃ bhavet || pādaikādaśikābhittirdvārārddhārddha parigrahāt | tadvistarasamājaṃghā śikharaṃ dviguṇaṃ bhavet || śukāghrā pūrvavat jñeyā nirgamocchrayakaṃ tathā | maṇḍapairhīnaprāsāde śukāghrāparikalpitā || samaṇḍape yathābhyāsaḥ śukāghrāṃ kathayāmi te | garbhā dvedāṃśike naiva bhūtāṃśe nātha vā priye || nirgmatāgre prakartavyā śukāghrāmaṇḍapānvite | pūrvavaccheṣamānaṃ tu śukāghrāvistarocchrayā || nirādhārā śrayāṇāntu nyāsoyaṃ parikīrtitaṃḥ | ekahastādi liṅgānāṃ yāvad vai pañcahastakaṃ || samaṇḍapā vinā vāpi nirāndhārā prakīrtitāḥ | garbhasūtrācchrakāghrāyāṣārśvato maṇḍapottamaḥ || kṣetravacca vahistasmāt pakṣayostūttamo bhavet | vistareṇasamākhyātaṃ tatsamamvāgrato bhavet || garbhamānena pakṣau tu vistaran samogrataḥ | maṇḍapaśca samākhyātaḥ madhyamaḥ surasundariḥ || garbhārddha pakṣayoścaiva vai puṇyaṃ tatsamogrataḥ | kanyamastu samākhyātastadarddhenārddhamaṇḍapaḥ || śukāghrā tatsamā caiva samantāccaturasrikā | garbhasūtrasamaścaiva vijñeyaḥ pādamaṇḍapaḥ || maṇḍapasyāgratañcaiva garbhārddhanmukhamaṇḍapaḥ | 46b) mukhamaṇḍapārddhatogre syāt vṛṣabhasya tu tuṣkikā || caturaśrā samantācca turyāṃśenāṃtara bhavet | samastamaṇḍaponmānārddha jayaṣṭi yathā śṛṇu || maṇḍapastritayāt sūtrā dantarethajasaṃsthitiḥ | vedāśrāṣṭāśravṛttastu tasyorddhe tu svakāyudhaṃ || kṛṣṇalohamayaṃ śubhraṃ śuddhaśailamayaṃ tathā | vṛṣovātha prakartavyo valīcāsro hi sanmukhaḥ || adhastārddhedi vandhastu ghaṭo vāpi kajāsanaṃ | tadadho vali pīṭhantu caturhastāntaram bhavet || caturaśraṃ prakartavyaṃ vṛttaṃ vā kamaleva vā | tatra saṃsthāpayen nityaṃ valyāhāra priyaṃ priye || śikharasya caturthāṃśe vijñeyā tu pradakṣiṇā | maṇḍapasya samāgre syājjagatī vandhako bhavet || prāsādabhittivajjñeyaṃ prākārañca samatayoḥ | ucchrayaṃ caiva cinmātraṃ sārddhamvā kauśikātmakaṃ || samaṇḍapoyamākhyāto nirāndhārāśrayaḥ priye | sāndhārika mato vakṣye yathāvat tat tathā śṛṇu || sadṛstādi kaliṅgānāṃ yāvat tannavahastakaṃ | rukmaraupyādikānāntu mahāprati mayāthavā || prāsādāṃśca varārosāndhārāmya parikalpayet | anyathā tu na kartavyā yadisyaṃdaśubhaṃ bhavet || yathā siddhintu kartavyā yatomānādhikāstute | svamataṃ kṣetramānantu vastuvad bhājayet samaṃ || bhāgaike vāhyabhittistu dvitīye'ndhārikā bhavet | tṛtīye ca punarbhittiḥ garbhakoṣṭaistu vedavat || śukāghrāgre prakartavyā tadgarbhagarbhamānataḥ | bhittirbhittisamātasyā nirgamocchraya pūrvavat || athavānya prakāreṇa vedāśraṃ tāravat kuru | pīṭhaṃ garbhastathābhittiḥ sāndhārībhittaya punaḥ || madhyādyantavibhāgena padaika kṛtalakṣaṇāḥ | śukāghrā pūrva?nnyāsaḥ sa garbhe bhitti saṃyutaḥ || 47a) sāndhārikaṃ smṛtaṃ hyetad vāstumānaṃ varānane | liṅgamānamato vakṣye yathāvat tat tathā śṛṇuḥ || pīṭhaṃ liṅgasamaṃ kṛtvā garbhaścaiva tathā bhavet | garbhārddhabhittayaścaiva bhitti tulyāndhakārikā || pīṭhavadvāhyabhittistu? śukāghrāpūrvavadyathā | vistaraṃ cocchrayaṃ caiva nirgamañca varānane || liṅgamānaṃ samākhyātaṃ dvāramāna tathocyate | garbhārddhārdha bhavedvāraṃ dvāravanmadhyapīṭhakaṃ || dvārārddhācchuṣiraṃ vidyāt tantulyābhittayastathā | bhittirandhārikā jñeyā samantāntu suśobhanā || dvāravadvāhyabhittistu śukāghrā pūrvavadyathā | vistaraṃ cocchraya caiva nirgamaśca varānane || kiṃtu syānnirgamastasyā dvārārddha parikīrtitaḥ | dvāramānaṃ smṛtaṃ hyetan maṇḍapānāmathocyate || pakṣayoḥ śukanāsātaḥ kṣetramānannayedvahiḥ | vistarastansamāgre syāt samantāccaturasrakaṃ || maṇḍapastu samākhyātaḥ uttamaḥ śubhalakṣaṇaḥ | *? ndhārikāyāḥ pakṣau tu vistarastat samogrataḥ || caturaśraḥ samantācca madhyamaḥ parikīrtitaḥ | garbhabhitti samānsūtrāt śukāghrā pakṣayorbhavet || vistaram tat samogre syāt kanyasaṃ tamvijānataḥ | garbhasūtraṃ samogre syān mukhamaṇḍapako bhavet || prāsādabhittivajjñeyā maṇḍapasya na saṃśayaḥ | prāsādasya tribhāgena vijñeyā tu pradakṣiṇā || maṇḍapasya tribhāganaṃjagatīvandhakotra tu | mukhamaṇḍapavattyaktyā vṛṣabhasya ca * *? kā || maṇḍapa dvaya mānena prakuryārthajaṃ saṃsthitaṃ | prāsādasya caturthāṃśāt pārśve devāśrayāḥ smṛtāḥ || prākārabhitti yuktāste nākrameta pradakṣiṇāṃ | *? taśco valabhī bhūtāḥ pūrvādyādigvyavasthitāḥ || turyānye śikharākārāṃ āgneyādi vidiggatāḥ | 47b) pūrve yā valabhī proktā madhye dvārāgalānvitā || mukhamaṇḍapaḥ vadvāhye caturāyāśrayānvitaḥ | dvārārddhe bhūmikā divyaṃ ghaṭī gṛhaṃ taducyate || naṃdinañca mahākālaṃ dvārasthāne niveśayet | arddhanārīśvaraṃ rudraṃ nyasedvahni diśātmake || mātaroyamadaivatye nair-ṛtyāṃ bhṛṃgivigrahaṃ | yogeśvarālayaṃ divyaṃ vāruṇyāṃ vinyased budhaḥ || āpyāsyaṃ vā pratīhārā pūrve yogeśvaraṃ tadā | vāyavyāṃ vāśvinau devā *? sā devī tathottare || caṇḍeśañca tathaiśānyā lokeśāṃ prakalpayet | indrāgni yamarakṣastu varuṇo vāyusomakaṃ || iśānaśca smṛtā hyete pūrvādyā iśagocarāḥ | devāstadaṃśakā cārtha aiśānyāmīśvaraṃ nyaset || dhū * * *? pratiṣṭhāpya āgneyyāṃravinyaset | yāmye tu yoginaṃ devaṃ nair-ṛtyāmaśvinaucyate || prācetasidiśābhāge nyaseccandrakalāsanaṃ | vāyavyoviśvakarmāṇaṃ kāmadevamuda *? set || evaṃmetairvṛtaṃ deva madhye devaṃ pratiṣṭhayet | prākārakhātakevāthaṃ devānetānnivandhayet || dravyābhāvāt tathā bhadre prāsādasthāṃśca kārayet | vibhūtirbhaktimatvañca tadā yatanakaṃ śṛṇu || aṣṭottaraśataṃ liṅga varāyatanamucyate | liṅgāṣṭakavṛtā madhye navāyatanamadhyamaṃ || turyasaṃkhyāvṛtairliṃgaiḥ pñcāyatanakanyasaṃ | teṣāṃ ca lakṣaṇaṃ vakṣye yathā yatana saṃsthitiḥ || sūryavadbhājitaṃ kṣetraṃ samantācaturasrakaṃ | ghaṭikādhārasaṃyuktaḥ prākāraiḥ padiko bhavet || tatottaraṃ prakartavyaṃ bhāgenaikena sundari | tasmād bhagāntamānantu pūrvavadakṣāpyasaumyagaṃ || antaliṅgaṃ pratiṣṭhāpya mūlaliṅgānugañca yat | tasmādbhagānavaṃ? kṛtvā bhāgairjagatikā bhavet || caturbhāgātmaka madhye * *? liṅgānugañca yat | 48a) tasmād bhāgāntaraṃ kṛtvā bhāgairjagatikā bhavet || caturbhāgātmakaṃ madhye mūlaprāsādakalpanā | pañcāyatanamākhyātaṃ vidikcaturbhistatsamaṃ || liṃgasamyak pratiṣṭhāpya diśyaṣṭā yatanaṃ bhavet | aṣṭottaraśatamvakṣye liṅgānāṃ sthāpanaṃ priye || caturviṃśātmakairbhāgaiḥ kṛtvā kṣetraṃ samantataḥ | prākāro vāhyabhāgaistu samatāccaturasrakaṃ || tasmādbhāgāntaraṃ caikaṃ dvāramadhye dvibhāgikaṃ | caturdikṣuścatudvāraṃ prākārānte vivandhayet || dvāro dve valabhībhūtaṃ bhūmikābhiḥ samanvitaṃ | koṇe catvāri liṅgāni prākārapadikāni ca || śeṣamprākārabhitīstu kośīraṃ padikātmakaṃ | pañcahastocchrayantasya vedāgnikari eva vā || antarādbhagāmālābhiḥ liṅgamālāḥ prakalpayet | padaikaukāntaraṃ tyaktvā catuḥkoṇāditaḥ kramāt || madhye bhāgadvayaṃ caiva caturdikṣvantaraṃ bhavet | tasmādbhagātmakaṃ tadvadaṃtaraṃ parikalpyet || antarādbhāgamālabhirliṅgamālā yathāpurā | kintu madhyāntarantatra bhāgārdhādvā bhayorapi || madhye liṅgaṃ prakartavyaṃ bhāgārddhardha parigrahāt | antarañca punastadvalliṅgamālāṃ punastathā || prano'ntaraṃ punarliṅgaṃ mālā caiva tathā śṛṇu | dvibhāgantarakaṃ madhye tatra liṅgaṃ dviṣaṭkakaṃ || antarañca punastyaktvā mūlaśeṣaistu madhyagaṃ | evaṃ saṃpiṇḍitaṃ sarvaṃ navādhikaśataṃ bhavet || mūlaiḥ sahamahādevi liṅgasaṃkhyā prakīrtitā | hastamātraṃ smṛtaṃ tatra liṅgaṃ cāṣṭādhikaṃ śataṃ || trihastādi smṛtaṃ madhye yāvantaṃ navahastakaṃ | madhyāsrayānu rūpeṇa pārśvaliṅgāśrayāḥ smṛtāḥ || caturdhārorddhā vāpi prakuryānnṛtyamaṇḍapaṃ | sarvabhadrakaḥ pūrve paścime syāt tripiṣṭapaḥ || dakṣiṇe ca pradīrghaḥ syāduttare caturasrakaḥ | 48b) teṣāñca lakṣaṇaṃ vakṣye viniyogaṃ yathā yathā || kṛtaṃ ṣoḍaṣadhā kṣetraṃ samantāccaturasrakaṃ | bhāgaikasaṃpraveśena koṇe caturavarjanāt || tatkṣennāddiśi saṃyojya nirgamāt sarvabhadrakaḥ | tannirgamāccaturdikṣu mattacāraṇakaṃ śubhaṃ || bhāgaike vāhyabhittistu samantāccaiva kalpanā | dvitīye yośrayaṃ caiva tṛtīye gaṇikāśrayaṃ || caturthaṃ cāntarā kalpaṃ vedīguṇaṇikā vidhiṃ | catuṣpadamudaṅga?sya nartāvakaniveśanaṃ || gātārapūrvatastadvadvāruṇevaṃśinastathā | dakṣiṇe murajāvādyā prekṣakāyāśrayāśrayāḥ || nṛtyapīṭham bhaven madhye ucchrayāṣṭāṅgulena tu | ṣaṭtriṃśati padaṃ devi nṛtyakānte prakalpayet || evaṃ samāsataḥ khyātaḥ pūrve vai nṛtyamaṇḍapaḥ | paścime vāyadā nṛtyaṃ tripiṣṭapamayamviduḥ || pradīrghe vacayastasya vāruṇyāścaiva suvrate | tatkṣetraṃ pūrvataścaiva mukhamaṇḍapavad bhavet || tatrāpi pūrvavannyāso gātārānugavaṃsināṃ | śeṣānyaṃ pūrvavannyāsaṃ bhinnyādyaṃ nṛtyakāṃtagaṃ || tripiṣṭapaḥ samākhyātaḥ triṣu sthāneṣu nirgamaḥ | pradīrghyaṃ saṃpravakṣyāmi yathā dakṣiṇataḥ sthitaḥ || caturaśrī kṛte kṣetre samevasvaṃsavartite | bhāgabhāgaṃ parityajya tañca tañca pūrvāparebhyaset || dīrghena pūrvatobhyasya nartāvakaniveśanaṃ | paścime murajāvādyā guṇatyante prakalpayet || padaikāvāhyabhittistu gatāgartāstadānugāḥ | guṇanīśānamo khyātaṃ dakṣiṇasyāṃ pradīrghakaṃ || uttare caturasrantu ghaṭī gṛhaṃ taducyate | sāmānye mānamityuktaṃ prāsādānāṃ sureśvari || viśeṣa lakṣaṇaṃ vakṣye rūpasthānarkasaṃjñayā | meruśca mandaraścaiva kailāśaśca tathaiva ca || sarvabhadrakamanyacca vimānonanṛnastathā | 49a) nandivṛddhirgarunmāca sinhaḥ kumbhogajastathā | vṛṣabhaḥ padmanāmā ca caturasrāṣṭakastathā || ṣoḍaśāsrotha?gvā vṛkṣau varddhamānāstathaiva ca | pūrṇa śrīvatsanāmā ca khaṇḍa śrīvatsakastathā || tathā khaṇḍārddhakaścaiva bhadrohaṃsastathaiva ca | nalinaḥ śrīnagaścaiva gṛharājastathāparaḥ || gṛhārddho valabhīnāma cchandonyo miśrasaṃjñakaḥ | yat kiñcid vistaraṃ mānaṃ tadaṣṭāṃśatu kanyase || vahistu nirgamaṃ kṛtvā talacchandāstu vartayet | dvādaśāṃśādhikaṃ madhyamuttame vikṛtiryathā || merumandarakailāsa sarvabhadre svayaṃ vidhiḥ | vimānādau na tanmāna teṣāṃ tatkāla lakṣaṇaṃ || saptāviṃśatyamīnāmnā tallakṣaṇamathocyate | caturaśrī kṛte kṣetre dvādaśādhi śataṃ kuru || guṇabhāgapraveśena tadvayaṃ madhyavistaraṃ | bhāgobhāgaśca bhāgaśca nirgamastu samo yathā || pṛthutvena dvayaikaṃ ca trayañca rathakalpanā | praveśañca tathā kuryāt śaravat koṇapiṇḍikā || punastaddvaccaturdikṣu yāvannārtaṃ samāpyate | tatra kuryācchrakāghrāṃ tu yanmadhye ṛtu bhāgikaṃ || sā ca sṛṅga catuṣkeṇa saṃhatena pramāṇataḥ | caturdikṣu caturddhāraḥ śukāghrāśca tathā punaḥ || kumbhakoṇanivaddhastu caturāyāśradvānvitaḥ | ṣaḍviṃśati gamoścaiva prathamāghāṭakaḥ smṛtaḥ || jaṃghorddha tu varārohe bhūmikā pañca tatra tu | dvitīyā ghāṭake caiva caturviṃśatibhirgamaiḥ || catubhūmistu tatrastha kartavyastu suśobhanaḥ | tṛtīyā ghāṭake caiva gamairdvāviṃśakaistathā || tatra bhūmistrayaṃ caiva kartavyaṃ śubhalakṣaṇe | caturthāghāṭake caiva gamairviśaistu kalpayet || bhūmikañca dvayantatra vedyūrddhañca dvibhūmikaṃ | caturāghakadivyai bhūmikābhirdviraṣṭabhiḥ || jaṃghorddhe ucchrayaḥ khyāto vedyānte ca sureśvari | 49b) vedyaṣṭāṃḍakamākhyātaṃ śukāghrāsthairdviraṣṭabhiḥ || caturviśādhikaiḥ śṛṅgaiḥ śatāṇḍairerurucyate | vicitracitrasaṃyuktaḥ patrādyairupaśobhitaḥ || caturmukha suśobhāḍhyo meru caiva prakīrtitaḥ | caturāśītibhirbhāgaiḥ vedāśraṃ vibhajetsamaṃ || bhāgaiḥ ṣaḍbhiḥ sthitāmadhye rathakāṃ kalpayed diśiḥ | bhāgaikaṃ saṃpraveśena bhāge kumbhaṃ vinirdiśet || caturbhāgaiḥ smṛto mārgaḥ kumbhake catunirgamaḥ | bhāgaika nirgamaṃ kṛtvā rathakamvedavad bhavet || punastadvat praveśastu nirgamaśca tathaiva ca | praveśaṃ tadvidhaṃ kuryāt bhāgamātreṇa nirgamaṃ || koṇapiṇḍī tribhāgaistu punastadvat samācaret | rathakaiḥ kumbhakairmārgaiḥ koṇaiḥ pīṭhastu madhyagaiḥ || evaṃ caiva prakartavyo yāvannāntaṃ samāpyate | samasūtrāsamākhyātāmaṃdarādho vivartanā || śukāghrāṃ madhyamāgaistu caturdikṣu prakalpayet | catuḥśṛṅgaiḥ śukāghrābhiḥ pūrvavanmānakalpitaiḥ || jaṃghorddhe vai tatrāpi caturāghāṭakaḥ priye | trayoviṃśagamaiścaiva prathamā ghāṭakaḥ smṛtaḥ || ekaviṃśairdvitīye ca tṛtīye conaviṃśakaiḥ | gamaiḥ saptadaśaiścaiva caturthā ghāṭakottamaṃ || bhūmikābhiryathendrāṃśairvedyaṃ taṃ parikalpayet | śukāghrāśikharairyuktaḥ turpunaḥ śataśṛṅgakaḥ || kevalo mandarākhyaścaturaśīti parikīrtitaḥ | caturmukhastu vijñeyaścaturdikṣu suśobhanaḥ || kumbhakoṇanivaddhastu nirgamāyāśrayānvitaḥ | śeṣobhittinivandhastu vicitraśikharākulaḥ || yathāśobhā prakartavyā lakṣaheturvilakṣitaḥ | vicitracitrasaṃyukto mandarākhya prakīrtitaḥ || caturaśrī kṛte kṣetre same ṣaṭtriṃśavartite | bhāgāṣṭakena rathakaṃ madhyadeśe prakalpayet || bhāgaikasaṃpraveśena tribhiścoparatho bhavet | 50a) praveśakastu madhyasthaścaturbhirathakānugaḥ || rathavyakto padaikaṃ tu luptāpiṇḍī catuḥpadaiḥ | kuryāt padārtha vicchreṣṭhaṃ nāmnākailāśasaṃjñakaḥ || koṇapīṭhaiśca rathakaistathā coparathātmakaiḥ | caturnāmaścaturdikṣuścaturdvāropaśobhitaḥ || catuḥśṛṅgaiḥ śukāghrābhistuṅgaṃ śṛṅgānvitaiḥ sthitaḥ | caturāghāṭakaḥ sopi viṃśāṣṭādaśaṣoḍaśaiḥ || caturdaśagamaiścaiva bhūmikairdvādaśaiḥ sthitaḥ | śukāghrāśikharairyuktasturyāśītirudāhṛtaḥ || śukāghrāśikharai hīnaḥ ṣaṣṭisāṣṭaḥ prakīrtitaḥ | sāpāśrayasamāyuktaścaturdikṣu suśobhanaḥ || prathamāṅkairvicitraistu suravidyādharālayaḥ | kailāsastu samākhyāto rudrasyātīvavallabhaḥ || aṣṭāviṃśatibhirbhāgaiḥ vedāśravibhajetsamaṃ | ṛtubhāgairbhavenmadhye bhadraścaiva sureśvari || bhāgaikasaṃpraveśena tribhiḥ syāt copabhadrakaṃ | punarbhāgaika hrāsena dvābhyāṃ syādbhadrakānugaṃḥ || tadvyaktau ca padaikantu kuryāt koṇa tribhāgikaṃ | puruṣārthasamaidvāraiḥ śukāghrābhiralaṃkṛtaḥ || sāpāśrayañcaturdikṣuḥ bhramāt sarvatra kalpayet | kevalastalacchandena samodhastācchuśobhanaḥ || upariṣṭādvimānāṅgā merumandara eva vā | kailāsanandano vāpi śrīvatso bhadra eva vā || sarvātmaśikharairyuktaḥ sarvatra bhadrako yataḥ | vedāsrodviṃśamāṃsaṃ tu samantādvāhyato hva?yet || caturaśraṃ dvitīyaṃ tu bhavate nātrasaṃśayaḥ | daśabhāgaiḥ purākṣetraṃ vibhajet sarvataḥ samaṃḥ || catubhirathakomadhyestato bhāgātmakaṃ bhavet | dvibhāge koṇavaṃdhastu samantā caturaśrakaṃ || caturāghāṭakaḥ sohi ādau saptadaśena tu | gamaiḥ pañcadaśaireva dvitīyaṃ parikalpayet || 50b) tṛtīyāghāṭake caiva daśa tritayakairggamaiḥ | caturthaikādaśenaiva bhūmikābhiḥ daśānvitaḥ || gavāṣṭakāsaṃyuktau vimānantu nivandhayet | viṃśamāṃsaiḥ prakartavyāḥ śikharasya gavākṣakāḥ || tanmātreṇa madhodīrghaṃ vṛttamūrdhnisamākulaiḥ | śṛṅgaistuṅgagatairdivyairmadhyasthaiścandraśālakaiḥ || tacchirāśigatairvṛttaiścandraśālāsamanvitaiḥ | sakapāṭaiṭālālādsu?caiḥ dresyārddhāṅgī prakalpayet || caturdvārothakāryaḥ śukāghrāśca tathā punaḥ | catvāriṃśatibhiḥ śṛṅgairvimānaḥ kathito mayā || sarvabhadrakarūpeṇa vedyaṃ taṃtu padānvitaṃ | nandanaṃ tamvijānīyādbhūmikairdvi ṛturbhavet || caturāghāṭakaḥ sohi caturdvāropaśobhitaḥ | caturnāsaḥ suśṛṅgastu catuḥṣaṣṭaṇḍakānvitaḥ || candraśārddha candraiśca caturāśrayānvitaḥ | vicitracitrasaṃyuktaḥ proktoyaṃ śubhalakṣaṇaḥ || nandano nandate bhogairyadiṣṭaṃ tatprasādataḥ | bhāgaṣoḍaśakaṃ kṣetraṃ bhāgamātrādvayedvahiḥ || dvitīyaṃ siddhyate kṣetraṃ tayostiryak tridhā bhavet | vedāśairmadhyarathakaḥ kṣetrāntavikṛtena tuḥ || sārddhabhāgoparathakaḥ tatsamontargatamo bhavet | tribhāge koṇavandhantu samantāt kalpayecchubhe || nandakāvartalāṃchaistu gamānte padmameva vā | caturnāmaścaturdvāraścaturāyāśrayānvitaḥ || caturāghāṭakaḥ sohiḥ bhūmikābhirdaśānvitaḥ | catvāriṃśāṇḍakairyuktaḥ prāsādo nandivartanaḥ || caturaśrī kṛte kṣetre pṛṣṭhataḥ pādanirgamaḥ | vistaraṃ garbhamānena pakṣayośca tathaiva ca || śukāghragre prakartavyā pūrvamānavikalpatā | abhyantare ṣaḍaśrastu pakṣayośca gṛhadvayaṃ || tayo gṛhānurūpeṇa vāhyadvāraṃ prakalpayet | 51a) brahmarudrau ca tatrasthau vāmadakṣiṇayogataḥ || madhye viṣṇu pratiṣṭhāpya prāsādo garuḍaḥ smṛtaḥ | pakṣagaiḥ śukanāmasthairgaruḍaiśceṣṭakāmayai || śaile śailaiḥ prakartavyaḥ kāṣṭhaje kāṣṭhajaistathā | bhujaṅgamekhalā vaddhaiḥ kaṇṭhaiḥ sarpavibhūṣitaiḥ || vaktrāragapralambaiśca prāsādo garuḍātmakaḥ | śukanāsāyāyanmānaṃ nirgamaścaiva suvrate || tanmānaṃ pṛṣṭhato nītvā bhrāmayedvṛttamaṇḍalaṃ | tatra koṇadvayaṃ tyajya agre koṇadvayānvitaḥ || siṃhākāraṃ prakartavyaṃ śukāghrāsiṃhavaktrakaṃ | śikharaṃ vā yadā kuryātadāghrāgrasthasiṃhakaṃ || jaṃghāpṛṣṭhonnatiṃ kuryāt siṃhaḥ prāsādako mataḥ | vedāsramyāṣṭasaṃbhāgaṃ tyaktvā vṛttaparibhramet || pravṛddhe vṛttajaṃghā ca kuṃbhākārādhamānataḥ | garbhañcaiva tathā vṛttaṃ śukāghrārahito bhavet || upariṣṭāccatuvṛttaiḥ khaṇḍakhaṇḍaistu hrāsataḥ | nayed vedyantakaṃ yāvat kumbhoyaṃ parikīrtitaḥ || vedāmrāt pañcamāṃśaṃ tu nyastvāvṛttārddha candravat | pṛṣṭhatastu na koṇaṃ vai śukāghrāgre yathāpurā || pṛṣṭvāsonnatāṃge syāt protuṅga na samanvitaḥ | vicitraśikharāṃ kīrṇo gajākhyaḥ sukhado bhavet || kumbhavadvāhyavṛttastu garbho vai caturasrakaḥ | kailāsāṃkopariṣṭācca vimālāṅkamathāpi vā || agre vai vāghrayā yukto vṛṣonāmaprakīrtitaḥ | vṛttamaṇḍalakaṃ kṣetraṃ kṛtvā caiva tribhāgikaṃ || ekaikaṃ ṣoḍaśāṃśantu kartavyaṃ tu varānane | bhāgamātraṃ vahibhrāmya samantāccaiva suvrate || bhāgaikāntarakaṃ kṛtvā dvibhāgāt yatra kalpanā | rekhātrayāṃśa hrāsācca jaṃghāṃ taṃ prapyitaṃ(?) tathā || jaṃghorddhaṃ yatra jñaptistu mañjarīri vasuvrate | agre caikāghre yā yuktaścaturbhāgāsri kalpanā || 51b) ṣoḍaśāsraḥ smṛtaḥ padmaḥ padmākārevasaṃsthitaḥ | vedāsraścaturāsrevajaṃghāntasamalakṣaṇaḥ || śikharaṃ dvidaśaṃ kṛtvā vedyantaścaiva suvrate | bhāgaikāntarakaṃ kṛtvā kuryādasrivaraṇḍakaṃ || śukāghraikā prakartavyā caturasraḥ prakīrtitaḥ | pūrvevāṣṭrāsrakaṃ kuryāt karṇasūtravivartanāt || atyantaraṃ caturasraṃstṛkoṇopastha śukāghrayā | ṣoḍaśāsrastathaiveha asriyuktaughrayānvitaḥ || kumbhavad vṛttabhāgastu jaṃghāṃta caiva suvrate | jaṃghorddhe viṃśamāṃsantu varaṇḍaṃ vṛttarūpiṇaṃ || śukāghrārahitaḥ sopigvāvṛkṣa iti smṛtaḥ | daśabhāgī kṛte kṣetre bhāgamātraṃ vahiḥ samaṃ || tadvedantarasūtraṃ tu rathakaṃ madhyagam bhavet | sārddhabhāgoparathakaścāntaraṃñca tathā bhavet || koṇapiṇḍī dvi bhāgācca varddhamāna udāhṛtaḥ | bhāgārddhaṃ kārayet tābhyāṃ jalāntarakamuttamaṃ || śṛṅgaiścoparathaikuryāccandramālānvitaistathā | pūrṇaśrīvacchakaḥ khyātaḥ sarvakāmārthasādhakaḥ || rudravadbhājitaṃ kṣetraṃ nirgamaṃ pūrvavadyathā | dvibhāgāṃ koṇavat tastu sārddhabhāgopasaṃjñakaḥ || pūrvavajjñānamārgantu rathakaśca tribhāgikaḥ | mṛgākārddhoparathasthaiḥ khaṇḍaḥ śrīvatsako mataḥ || jaṃghāntavarddhamānastu jaṃghorddhakhaṇḍaśālakaḥ | vedyantamvāntaraiḥ susthaiḥ jñeyaṃ khaṇḍārddhakaṃ viduḥ || śrīvatsa tritayaṃ proktaṃ tadbhedo nandivarddhanaḥ | tridhābhūtastu draṣṭavyaṃ pūrṇārddhaḥ khaṇḍa eva ca || nandano bhadrabhedena bhinnosmi trividho bhavet | pūrṇaśālādi bhedena khaṃḍārddhāntaḥ prakīrtitaḥ || saptabhāgī kṛte kṣetre bhāgamekaṃ vahistathā | tribhāgaivistaraṃ madhye dvau dvau koṇe tu saṃsthitau || 52a) purākṣetrasamaṃbhadre vikhyātaṃ bhadralakṣaṇaṃ | vedāsraṃ turyavat kṛtvā bhāgobhāgastu pakṣayoḥ || nirgamastu samākhyāto vistaraṃ garbhavad yathā | agre śukāghrayo yukto garbhaścaiva suvṛttakaḥ || jaṃghorddhe nandanonaṃdi vṛddhiḥ śrīvatsavarddhanī | vimānāṅkamathānyañca pṛṣṭataśca na kiñcana || pārśve gṛhadvayopetaṃ vāhye dvāraṃ yathāpurā | harirudrau tu tatrasthau madhye brahmā pratiṣṭhayet || pārśvage ca śukāghre ca haṃsalāṃcanalāñchite | haṃsonāmasamākhyātaḥ prāsādastu pitāmahe || sarvabhadrotha bhadro vā nalinairlāṃcchito yadā | tadātaṃ nalinaṃ vidyāt sarvatra śubhakarmakṛt || jaṃghāmātravimānastu jaṃghorddhaṃ mandarānvitaḥ | śrīśailonāmavikhyātaḥ prāsyadaḥ sarvasiddhidaḥ || caturaśraḥ mahādvāro bhadravannirgamāddiśi | kāṣṭhārarthotra rudvaśca bhūmaśca suśobhanaḥ || gṛharāja sa evātra sarvasādhāraṇomataḥ | rudralakṣaṇahīnastu kāṣṭhāṃrartho yathāpurā || paṭṭaśālāgrato yukto gṛhārddhaka udāhṛtaḥ | bhāgāṣṭaka kṛtaṃ kṣetra pūrvāpare dve varjayet || tiryagghairgha samasta hitaccodaśyāmyagaṃ nyaset | catubhāgāgrato dadyān madhye dvāraṃ tu bhāgikaṃ || sārddhabhāge bhaved bhittiḥ bhāgārddhe pīṭhakalpanā | mātarastatra saṃsthāpyā śeṣaṃ syācchuṣiravaraṃ || kartavyā ca yathā śobhā bhairīṣavarttayogataḥ | nandikāvartakaiḥ haṃśaiḥ padmāt kīrṇasuśobhanaiḥ || hāṃśorddha kalasā divyāsturyasaṃkhyā ca paṃktigā | pṛṣṭhogre śikharākīrṇaḥ samovātha tribhūmikaḥ || pārśve tu bhairivat haṃśaiḥ prāsādovalabhī bhavet | valabhyantantu mervādi pṛthak saṃjñā svarūpataḥ || kathitaṃ sarvametantu adyaṃ tantu vibhāgayet | 52b) anyonyasannikṛṣṭastu etādyantu vibhāgasaḥ || prāsādāmisrakāstatra tatsaṃkhyāsaṃprajāyate | yasya rūpaṃ bhavejjaghā tasyoccāryaṃ tu miśrakaṃ || śailorartheṣṭakānāṃ tu kāṣṭhārarthe tathaiva ca | prāsādāstatra vijñeyā lakṣyalakṣaṇayogataḥ || mṛntṛṇārarthayogastu kuṭī saṃjñastu sasmṛtaḥ | pramāṇaṃ cādhunāvakṣye hastamānaṃ yathā bhavet || mervādi śikharāṇāṃ tu vedyādau yat prakīrtitaṃ | meruḥ pañcāśa hastastu samantāccaturaśrakaḥ || mandarastu tathā bhūtaḥ pañcahastavivarjanāt | catvāriṃśatibhihastaiḥ kailāso gaja eva ca || pañcatriṃśatkareṇaiva sarvato bhadra ucyate | triṃśahastastu kartavyo vimānaśchaṃdakaḥ śubhaḥ || nandanonandi vṛddhiśca pañcaviṃśakarāvubhau | ete jñeyo mahāndhārāścaturdvāropaśobhitāḥ || ṣadṛstādi kaliṅgānāṃ pañcaviṃśādikaṃ bhavet | khageśvarāditaḥ kṛtvā yāvad vai valabhī bhavet || nirādhārāśrayāste tu liṅgaṃ pañcakarāntagāḥ | garuḍaḥ pañcakaścaiva viṃśahastau prakīrtitau || ṣoḍaśāṣṭāśrakau caiva karaṣoḍaśakā vubhau | śrīvatsa tṛtīyañcaiva varddhamānastathā paraḥ || hastadvādaśake naiva kartavyasturyasaṃkhyayā | kumbho vṛṣotha haṃsaṃśca valabhicchandakastathā || daśahastā prakartavyāḥ prāsādāsturyasaṃkhyayā | siṃho nalinaḥ śrīśailaḥ gvāvṛkṣaścaturaśrakaṃḥ || aṣṭahastā prakartavyā ye cānye śubhalakṣaṇāḥ | gṛhārddhagṛharājastu daśapañca karāvubhau || liṅgamānapramāṇādvā yāvadanta catuṣkaraṃ | trikaraṃ dvikaramvāpi graharakṣādikaṃ priye || teṣāṃ tu lakṣaṇaṃ vakṣye pīṭhādyaṃ ca yathā bhavet | navadhā bhājitaṃ kṣetraṃ pīṭhaṃ madhye tu bhāgikaṃ || dvibhāgaṃ garbha ityukto bhittayastu tathā bhavet | athavā pañcabhirbhāgairvedāsraṃ vibhajet samaṃ || 53a) bhāgobhāgaśca bhāgaśca pīṭho garbhaśca bhittayaḥ | bhittihīnāstu te khyātā bhittigarbhasamāyataḥ || aṣṭahastādi ye yuktā bhityadhikā matāstute | mervādau miśrakāye tu mahāntastepi kīrtitāḥ || tatpramāṇau ca ye chandālaghusaṃsthānakāpi vā | kartavyā rūpamātrāstu kartṛbhūti vivakṣayā || liṅgamānamato vakṣye prāsādānāṃ na saṃśayaḥ | hastamātrasya liṅgasya prāsādastu caturaṣkaraṃ || sa pādakaraliṅgasya prāsādaḥ pañcahastakaḥ | sārddhahastasya liṅgasya ṣaṭkaraḥ parikīrtitaḥ || pādūna dvikarasyaiva saptahasto bhavecchubhaḥ | dvikarasya ca liṅgasya prāsādoṣṭakaro bhavet || tasyo dve triṣu liṅgeṣu cāntareṣu ca suvrate | śaktidik rudrasaṃkhyātaiḥ karaiḥ prāsāda kalpanā || hastadvādaśake naiva prāsādastrikarasya ca | tadūrddha tritayasyaiva liṅgasyāntarasya ca || prāsādaika karādhikyo yāvad vastu tripañcakaṃ | catuhastasya liṅgasya vikārakarasaṃkhyayā || tasyorddhe triṣu liṅgeṣu cāntareṣu ca suvrate | saptādhika daśāṣṭau ca navādhika daśastathā || pañcahastasya liṅgasya prāsādaḥ kṛti hastakaḥ | tasyorddhe tritayasyaiva liṅgasyāntakarasya ca || ekadvāviṃśakaścaiva trayoviṃśastathaiva ca | prāsādāḥ kīrtitā bhadre nirāndhārāsuśobhanāḥ || ṣadṛstasya ca liṅgasya pañcaviṃśatkarāśrayaḥ | prāsādāstu varārohe sāndhārastu prakīrtitaḥ || tadūrddhaṃ tritayasyaiva antarālasya suvrate | ṣaḍviṃśastu tathāsapta aṣṭāviṃśakarastathā || prāsādāstu varārohe sāndhārāstu suśobhanāḥ | saptahastasya liṅgasya prāsādastriṃśahastakaḥ || tasyorddhe tritayasyaiva liṅgasyāṃtarakasya ca | 53b) eka dvātriṃśatiścaiva trayastriṃśastathaiva ca || aṣṭahastasya liṅgasya pañcatriṃśat karāśrayaḥ | dūrddha tritayasyaiva aṃtaliṅgasya suvrate || ṣaṭtriṃśati tathā sapta aṣṭatriśat karāśrayaḥ | navahastasya liṅgasya prāsādaṃ kathayāmite || catvāriṃśat kareṇaiva kartavyastu suśobhanaḥ | anvā?rikusamāyukto nāmādhikya udāhṛtaḥ || rukmaraupyādi liṅgīnāṃ mohāprati mayopi ca | tadūrddhe kathitaṃ bhadre yāvat pañcāśakaṃ karaṃ || atorddhantu na kartavyaḥ prāsādodoṣa kṛt mataḥ | miśrakāntaraliṅgeṣu drāviḍaṃ vātha nāgara || devadānavasiddhānāṃ sthāpane yo vidhismṛtaḥ | tatra prāsādamānantu noktaṃ martyodbhavaṃ samaṃ || hīnaliṅgepi kartavyau vṛhat prāsādakaḥ śubhaḥ | vṛhalliṅgepi hinaḥ syāt prāsādovitta bhāvataḥ || svayaṃ bhūteti pratyakṣe tīrthe yātrā samanvite | tatra meru prakartavyaḥ pañcāśakarasaṃyutaḥ || śate daśasahasrāṅke navahasta prakalpite | mandarākhyaḥ smṛtastatra pūrvamānavikalpitaḥ || vāṇaliṅgeti pratyakṣe mukhaliṅgottameṣu ca | prāsādastatra kartavyo merumandara eva vā || vartatāṃ śikharasyaiva kathayāmi tavā | sāndhārikā śrayāṇāntu meruvādau ye prakīrtitāḥ || ucchrayaṃ pūrvamānena cchetrārddhe kṛtasaṃcchikhaḥ | jaṃghorddha dviguṇaṃ yatra tat pṛthupaktivat kuru || tasyāpyurddhārddha bhāgastu cocchrayaṃ turyadhā kuru | kaṇṭhocchrayastu pādena dvipādo malasārakaḥ || pāde kumbho pariṣṭāntu ucchrayaḥ parikīrtitaḥ | sārddhabhāge pṛthuḥ sohi daśabhāgī kṛtasya tu || pañcakāmalasārasya pṛthutvena tu suvrate | tribhirbhāgairbhavet kaṇṭhaḥ ṣaḍbhirvedī suśobhanā || dvibhāgāntaḥ pramāṇaṃ yat tatsamaṃ vāhyato hvayet | 54a) tatpṛthucchraya bhūtaistu bhāgairbhakta samovidhaḥ || nayedvedyaṃtakaṃ yāvat bhāgābhāgena hānitaḥ | pañcakhaṇḍātmikā vedī samantāccaturaśrikā || jaṃghā ūrddhe ca vedyādho madhye sūtraṃ tato nayet | dakṣiṇottara yogena vartanāṃ caiva kārayet || nandi vṛddyāntakānāṃ tu mervādau ye prakīrtitāḥ | teṣāmāghāṭakaṃ caiva kramādbhūmi vibhāgaśaḥ || draṣṭavyantu varārohe pūrvamānavikalpitaḥ | śukāghrāsvapramāṇena śikharārddha visarpiṇī || tatkapolasya saṃhāro bherīsamvarttayogataḥ | hāṃseṣṭake pravartavyo gaṇanāṃgulamāntaḥ || nirāndhārāśrayānāṃ tu maṇḍapānvita lakṣaṇaṃ | kṣetramānocchrayasteṣāmajaṃghastriguṇo mataḥ || jaṃghorddhe vedavat kṛtvā pādorddhe turyavartanā | pṛthutva mṛṣivadbhajya tribhāgorddhe tu suvrate || vedīrāmaiti vadvā ca pṛthutvenāntu lakṣayet | sārddhabhāge pṛthukaṇṭhaḥ dvibhāgāmalasārakaḥ || pādūnabhāgavṛttastu kalasastu suśobhanaḥ | śeṣodhaḥ pūrvavat khyāto rūpasthānakalakṣaṇaḥ || atrāpi śukanāsā tu pūrvavallakṣaṇānvitāḥ | maṇḍapai hīnāye prektāḥ prāsādāstu varānane || sārddhabhāgocchrayasteṣāṃ jaṃghārddhe tu prakīrtitaḥ | pūrvavadvartamānānteṣāṃ saptabhāgavibhāgaśaḥ || tasyopyarddhavisarpiṇyā śukaghrā pūrvavad yathā | bhittihīnāstu ye cānye sa jaṃghadviguṇocchrayāḥ || aṣṭabhāgakṛtaṃ tantu saptamai saptadhā kuru | tadūrddhe svedavat kṛtvā pūrvavadvartanā bhavet || tribhāgaistu bhavejjaghāṃ tribhāgorddha tu vartanāṃ | pañcakhaṇḍātmikā vedī bhāgenaikena kalpayet || bhūtabhāgorddhataścaiva śukāghrāṃ parikalpayet | dhvajāvasthānasadvāra yuktoyaṃ maṇḍapasvinā || 54b) jagecchrayeṣu kāmānāntu hānsaḥ karyo navātmakaḥ | khaṇḍakhaṇḍa yathāmānaṃ tathāsau ghaṭanā bhavet || tathā sinhe ca kartavyo bherīsaṃvarta yogataḥ | viṃśamāsairvimānasya dairghyāḥ kāryā gavākṣakāḥ || anyeṣāmapi kartavyāścatvāri māsasaṃyutāḥ | vātakamya pravālaiśca gajāśca rathabhūcalaiḥ || vināgavākṣakaiḥ sphoṭastasmāt kāryā gavākṣakāḥ | kaṇṭhorddhe tu caturdikṣu dhvajadhāraṇanirgamaṃ || kaṇṭhādhastāccaturthena pañcamenāyatāṃginaḥ | vedyātmakaṃ prakartavyaṃ dhvajayaṣṭinivesanaṃ || rathakeṣu yadā kuryāt sthānañca diśi devatāṃ | bhityaṣṭakasamāsena ṣusiraṃ parikalpayet || vistarādviguṇaṃ corddhe praveśo na kathaṃcana | evaṃ caiva samākhyātaṃ samyak prāsādalakṣaṇaṃ || iti brahmayāmale jayadrathādhikāre piṅgalāmate prāsādādhikāro nāma ṣaṣṭhamaḥ prakaraṇaḥ || piṅgalovāca || dvāraṃsaṃsūcitaṃ devanoktaṃ lakṣaṇatastvayā | maṇḍapānāntathaiveha vibhāgastambhasaṃkhyayā || kathayasva prasādena śūlapāṇi vṛṣadhvaja | bhairava uvāca || dvāramānañca kartavyaṃ garbhamānārddhamutsṛtaṃ || 54a) vistarañca tadarddhena kartavyantu varānane | karṇasūtrācca garbhotthāt ṣaḍbhāgāddvayavarjanāt || ucchrayaṃ vistaraṃ caiva pūrvavat parikalpayet | tathānya liṅgamānena ṣoḍaśāṃśavivarjanāt || vistaraṃ dviguṇocchraya uttamānā prakīrtitaṃ | madhyamaliṅgamānena vistara dviguṇocchrayaḥ || kanyasānāntu yanmānaṃ casvaṃsādhikavistaraṃ | ucchrayaśca yathāpūrva kartavyastu varānane || tathā cāṅgulaṃ mānena dvāraṃ caivādhunā śṛṇu | catvāriṃśādhike naiva vaśatenāṃgulamucchrayaḥ || vistarañca tadarddhena uttamaṃ parikīrtitaṃ | daśahrāsaiḥ prakartavyaṃ riṣidvāraṃ varānane || pañcaṣaṣṭibhiranyacca yad bhavet kanyakanyasaṃ | pratimānāṃ na cānyeṣāṃ kṛtāṃgulavivakṣaye || vistarasya caturthāṃśe śākhāyo vistaraṃ bhavet | tadarddhena tu vai pulyaṃ śākhayo parikalpayet || vistarasyārddhamucchrayadhamadhodumbarakaṃ bhavet | tadarddhena tu vai pulyaṃ tasyaiva parikalpayet || ūrddhādumbarakaṃ caiva tadaṣṭāṃśavivarjanāt | pratimākhāstu yāstatra tribhāgūnāḥ parasparaṃ || śaśirāmadiśārddhamvā ṛṣibhāgathavā priye | viṣamāstu smṛtāḥ śākhāḥ navāntānorddhagaṃ kvacit || śākhocchraya caturthāśe pratīhārau purāsmṛtau | saritau mithunaṃ caiva bhāravāhāstathaiva ca || vidyādharāstathā bhūyaḥ kinnarāśca tathaiva ca | gāvogiristathā nāgā navaśākhā ca kalpitāḥ || nāgāntanavaśākhantu garvātaṃ saptaśākhagaṃ | vidyādharāntaṃ bhūtāntaṃ triśākhamithunāntagaṃ || evalaṃpratihārastu ekaśākhaṃ yadā priye | śeṣo vihaṅgaḥ śrīvatsa svastikotpalamālikaiḥ || śaṃkhaigajaghaṭaiścaiva śriyāvartaistathaiva ca | nāgapāśaiḥ suśobhāḍhyaiḥ śākhāśobhā yathā bhavet || ūrddhodumbaramādau ca śrīgajāsya haristathā | yakṣiṇīśaṃkaraścaiva grahāṣṭau pakṣisaṃsthitā || vyākhyādyaśca śrīkaṇṭhastathā nāṭeśvara smṛtaḥ | mātarapaṃktisaṃsthāstu navāṃtāḥ kramatoditāḥ || śākhārddha bhāgato jñeyā saṃjūṣāśākhasaṃgrahe | abhyantare ca draṣṭavyā kapāṭāstatra saṃsthitāḥ || dvikhaṇḍaścaikakhaṃḍo vā sa coktaḥ sāradārujaḥ | adhorddhakīlakairyuktaścaikāṅga naiva kārayet || caturaṃgulodhakīlastu ūrddhāṣṭāṃgulako bhavet | 54b) kanasasya kapāṭasya madhyame daśapañcakaḥ ||| ūrddhādhaḥ kīlakaścaiva dvādaśārddhastu cottame | kīlādhārosmajaścādha ūrddhādhāraśca dārujaḥ ||| susaṃdhitāṣasaiḥ kīlaiḥ patrikaiḥ paṭṭasandhitaiḥ | tiryagārgalakairyugmaiḥ ūrddhe vārgalakopi vā ||| evaṃ susandhitaṃ dvāraṃ kapāṭaṃ cārgalānvitaṃ | kuñcikodghāṭanārthāya śṛṃkhalā kuṃcikāpi vā || pṛthutvasya caturthāṃśādīnasyādarddha candrakaḥ | adhomvarāgrato vā dve paripaṭṭastu kīrtitaḥ || tat ṣaḍaṃśād bhavet pakṣau kapitthaṃkarirūpiṇau | mūlaśākhādhatastacca kumbhādyainavāntakaiḥ || yathānukramayogena śākhām vai kalpya vartayet | evaṃ sunirmitaṃ dvāraṃ svajāti sāradārujaiḥ || navaṃ purāṇakāṣṭhena dvārañca yadi nirmitaṃ | tadā tatkālahaṃ nityaṃ mitrāmitro bhaviṣyati || śākhayoḥ sakalākrāntaṃ dvārayuktaṃ yadā bhavet | tadā dāridrakaḥ kartā sagotraśca bhaviṣyati || adho vipulakaṃ dvāraṃ striyaścāpalyamādiśet | dvārorddha vipulaṃ caiva prabhutvaṃ pramadā bhavet || dvāre pipīlākā madhye dhanadhānya sutarkṣa?yaḥ | yavamadhye tathā dvārai vyādhivṛddhistu jāyate || yadi syān sūtrahīnantu dvāraṃ caiva tu suvrate | rājaḍaṇḍastadā tatra varṣādvarṣāt prajāyate || vakre gomahiṣīṇāntu bhṛtyānāñca kṣayo bhavet | digcānte tu yadā dvāre vibhramo dvega kṛntadā || vilomantu yadā dvāraṃ sarvasampatti kakṣayaṃ | bhinnamatyusvarāṃśākhairjanmanāśo kule tataḥ || evaṃ parīkṣya yatnena vedhādīna lakṣayet priye | bhramadrathakayaṣṭībhirekavṛkṣamahāryarthiḥ? || dvāraśākhānya prasādaiḥ koṇastambha dhvajaistathā | catustriṣatha śṛṅgāṭaiḥ mārgaiḥ kūpa gṛheṇa vā || śilotharāthavālmīkaiḥ rathyākumbhārakena vā | 55a) evamādyairathānyairvā dvāraṃ vidvamaśobhanaṃ || tanmadhyamadhyasūtraṃ tu yathāsaṃvalitaṃ bhavet | sūtrasutrārthakaṃ vāpi yathottaradiśāgataṃ || sādhyamadhyagdiśādvāra pratiṣṭā | bhāgaṃ sūtraṃ kṛtvā tu śaṃkulā || prāsādamadhyato dvāraṃ tasyāropaṇamārabhet | garbhamadhye ca yansūtraṃ dvāramadhyānnayet samaṃ || madhyānmadhyantu tatrāpi tyajennirvedhakāraṇaṃ | dvārātmikāṃ pratiṣṭhāṃ ca kathayāmi tavādhunā || sudine ṛkṣavāre ca tārāyogānvite tadā | karaṇe candrasaṃyukte kālavelaudaye tathā || kartuścaivānukūlena dvārāropaṇamācaret | snātvā tu deśikaścādau vastrādyaiḥ mamalaṃkṛtaḥ || śilpī caiva tathā bhūtaḥ snāto hyalaṃkṛtaḥ sudhīḥ | snāpyatansākhinaṃ divyaṃ puṇyāhairyajñamaṃgalaiḥ || mahāstraṃ homayet prājñaḥ śatacāṣṭottaraṃ priye | taddiśāśodhanārthāya yadvaktraṃ dvāraropaṇaṃ || taddiśādevatā hamyā homaye dvāraśobhanaṃ | saṃtarpya mūrti mattāśca śaktyāmūlāditaḥ spṛśet || dvārasthānādadhaḥ paścāt pūjyavāstu naraṃ tathā | dhāraṇīṃ śaktiṃ saṃkalyā ratnanyāsamadho nyaset || yāyasaṃ ṛddhi vṛddhiśca yavasiddhārthakaḥ tathā | lakṣmaṇā viṣṇukrā ca amṛtā mohanā tathā || śataṃ mūlītāla mūlīpāṭhāgo vandanā tathā | saha devārujānī caro rondraṃ rocanātilā || gosṛtādaradaṃ tālaṃ dadhidūrvānvitāstvi me | vicitrakapaṭe vathārakṣāṃ corddha udumbare || svastyayanānvite caiva vedadhvani yutena ca | śānti homaṃ purā kṛtvā paścādvārasamuddharet || suvastraveṣṭitaṃ dvāraṃ trisūtreṇa tu veṣṭayet | kutapaiḥ puṣpamālābhiścūtapallavasaṃyutaiḥ || ratnagarbhaghaṭaṃ pūrṇavarddhanyā sahasaṃyutaṃ | madhyaṃ madhyāt parityajya kiñcit syāccottaraṃ nyaset || 55b) viṣuvena tu yogena vijñānāt sayutena ca | yadā sanātmakaṃ cādhaḥ śākhayoḥ bhuvanādhvaraṃ || māyā tatvāntagaṃ nyasya ūrddhodumbarake punaḥ | vidyādyañca nyaset tatvaṃ pañcasaṃkhyaṃ sureśvari || vidyā tatveśvaraṃ caiva sadāśivastṛtīyakaḥ | kriyāśakti caturthī tu jñānaśaktistu pañcamī || śivatatvaṃ nyasen madhye tanmārgānte tu saṃsthitaṃ | śodhyakrameṣa ityukto nyāsaṃ syāt sṛṣṭi yogataḥ || saptasaṃkhyā hutīścaiva dadyāt tadguṇasaṃyutāṃ | sthiro prameyo bodhāṅkā nityo vyāpyaninasvaraḥ || tṛptyantāḥ svāhā antāśca praṇavādyaiḥ sudīpitāḥ | evaṃ saptāhutī hutvā prokṣyapaścāddiśāvaliṃ || datvā camya pratīhārau naṃdikālau vinirmitau | svanāmnaiva pratiṣṭhāpya pūjya vyāptyātmayā vṛto || evaṃ saṃsthāpite dvāre yadiṣṭaṃ ca tadāpnuyāt | toraṇasya tathaiveha pratiṣṭhā pūrvakocchrayaḥ || dvijaśilpi gurūṇāṃ ca dadyācchaktyā tu dakṣiṇāṃ | citrasvātyanture nyevā siddhaṃ syāt bhramaṇe yadi || tadādigyaivatāhomaṃ kṛtvā praguṇatāṃ nayet | aṣṭottaraśataṃ caiva dānaṃ dadyād diśocitaṃ || tadārabhyārabheccaityaṃ prāsādāśrayade kulaṃ | śivāyatanaparyāyai jñātavyaṃ śāstravedibhiḥ || vinirdiṣṭaistu śailairvā nirlepāti pralepanaṃ | na kartavyaṃ varārohe yukta lepaṃ praśasyate || samasandhi na kartavyaṃ hīnapāda tathaiva ca | śiroḍhyaṃ naiva kartavyaṃ vilome sphuṭitaṃ bhavet || iṣṭakasya tu koṇena na koṇaṃ caivārabhedbudhaḥ | tiryak śiraḥ sukoṇaistu śārddhahastaiḥ susaṃdhitaḥ || sandhinā lakṣaṇavakṣye pakṣyāpakṣyā yathā bhavet | bhūtasaṃkhyāṃgulaiḥ saṃdhi ṛtusaṃkhyāguṇena vā || ṛṣivadaṃgulairvāpi tārādigrudramaṃgulaiḥ | 56a) saṃdhibhistu varārohe dṛḍhaṃ kālāntare bhavet || atorddhaṃ naiva kartavyaṃ bhūtādho naiva naiva ca | evaṃ cchandostu mervādau valabhyaṃtaṃ nivandhayet || bhāraviśrāmaṇaṃ madhye sudṛḍhaiḥ sāradārujaiḥ | jaṃghā madhye prakartavyaṃ sa vāhyābhyantareṇa tu ||| nayet tathā yathāsutra hrāsaḥ syāt pūrvacoditaḥ | prāptesunāsikānte tu vedyadho bhūmikāntare || tanmadhyo varakaṃ kuryāt vedīgarbha tu suvrate | hṛdāvaraṇaṃ hetvarthaṃ svabhraṃ caiva suśobhanaṃ || vāstopatīṃśca tatrasthān pūtayitvā vidhānataḥ | ghaṭaṃ tāmramayaṃ caiva mṛnmayaṃ vāsuśobhanaṃ || uṣadhīdhānyaloḍhyā?ni dhānūnāṃ ratnapañcakaṃ | rasendraṃ tatra nikṣipya veṣṭayet vastrayugmakaiḥ || śragbhiḥ kutarpasūtraiścandanena tu carcitaṃ | kṣīramadhvājyapūrṇantu pāyasairvā tṛtaṃ ghaṭaṃ || ghaṭānte padmakaṃ dhyātvā hṛtpadmaṃ ca yathā hṛdi | prākṛte ca ghaṭo dhyeyo mantranyāsaṃ tato nyaset || nāḍyānilākṣapālāścandrārkau śikhicātmabhūḥ | rudro mahendramitraśca vāgīśī vāśvinau diśaḥ || kṣmābhaugnīraṇakhaṃ śabdaḥ spalaḥ syādupakorasaḥ | gandhaḥ śrutitva codṛṣṭirasanānāsikā tathā || vākkarapāyupasthaṃ caṃ vrajanaṃ ca tathaiva ca | manohaṃ kṛti buddhistu bhūta vaikāri taijasaṃ || prāsāde tāstu draṣṭavyā vedyadho bhūmikāntare | prakṛtistu ghaṭākārā yā pūrvaṃ kalpitā priye || samāvāhyātma tatvaṃ tu tatpadmānte nivaiśayet | sarvabhūtātmavṛttisthaṃ vyāpakañca vidīśvaraṃ || tatkarmānugrahāt satvamadhikāra malānvitaṃ | rāgo niyati vidyā ca kāla caiva kalā tathā || māyā pramṛti saṃśaktaṃ nyastvaivantu nirodhayet | guṇatraya kṛtāṭopaṃ haṃkārasthiramadhyagaḥ || tamāvṛtya tamovedīṃ prāsādānte nivandhayet | 56b) yathānukramaniṣpatti tathā śodhyavikalpanā || caturaśrā tu yādo?dī vidyātatvantaducyate | vidyeśvarā anantādyā sthitāścaiva sakaṃthakāḥ || tasmādīśvara tatvantu vipulāmalasārake | sārikālakṣaṇaṃ vakṣye yathā tatra vyavasthitaḥ || prāsādasya caturthāṃśaṃ sūryabhāgavibhājitaṃ | tatraikaṃ bhāgamānaṃ tu prakuryācchārikā gṛhaṃ || samaṃśubhe prakartavyaṃ viṣamaṃ viṣame tu tat | drāviḍaṃ vātha kartavyaṃ tadāśiro vikalpanā || pṛthutvā malasārasya dvātriṃśāṃsastu cūlakaḥ | vedāṣṭāsrasuvṛttastu tridhā samavikalpitaḥ || triśulorddhaniviṣṭastu kumbha ūrddha gato yadā | athavā vṛttabhāge tu kumbho dve daśayedbudhaḥ || iśānakīlako nāma tadā sa parikīrtitaḥ | kalasatvaṃ tathāsyaiva veṣṭanāt kalasā kṛtiḥ || tatsadāśivarūpaṃ tu praṇavenādhvaraṃ nyaset | triśūlorddhaṃ yadā bhadre śaktitraya kalpanā || kriyā cecchāvadvaśṛṃge madhyaśṛṅge tu bodhikā | śivatatvorddha tatvardhataścaiva jñānaśaktyātmalīnakaṃ || dharādi tatvasaṃghātaṃ layasthānāntagaṃ priye | śodhyañcaiva samākhyātaṃ praṇavena tu homayet || prāgghratvā tu nyaset paścāt tadūrddhagrahacūlakaṃ | pratiṣṭhevaṃ nyaset tatvaṃ śivādau sṛṣṭi yogataḥ || granthinīti smṛtā śakti sarvādhvani hitākalā | śaktitrayasamāyuktā mūrtyaṣṭakasamanvitā || dhyātvā sarvaṃ prakalpyādau pratiṣusyāsritaṃ yathā | puṃsosādhiṣṭhite piṇḍe tatvaṃ pujyati tatragaṃ || atrāṃśe ca kathaṃ tatvaṃ vicchunyaṃ kalpanāyataḥ | ammādidhārakatvena pṛthvī tatvamudāhṛtaṃ || āṣṭyādighaṭapūrṇastu āpatatva svayaṃ sthitāḥ | asmādi saṅgrahe vātha gaḍḍukādyamathāpi vā || vayasampākavantejo dhūpadīpamathāpi vā | vāgnuḥ syātsyaśanai caiva cāmarādyamathāpi vā || 57a) suṣire tu kha tatvaṃ syācchabdaḥ prāsādanāmataḥ | sparśastu coditotraiva kāṭhinyādi svarūpataḥ || pratyākāraṃ sāhlādaṃ rasyaiva prakīrtitaḥ | rūpadarśanasaṃyuktaṃ rūpatanmātramucyate || dhūmapuṣpādike gandho gandhatanmātrameva ca | gavākṣakaḥ smṛtaṃ śrotraṃ tvak chudhā parikīrtitā || vedyadhomañjarī yātu cakṣuṣī sāmate priye | pīṭhikāvartanaṃ jihvā śukāghrāghrāṇamucyate || jihvā patra smṛtā vācā prāgrīvā vāhurucyate | upasthaṃ vai praṇālaṃ syādvāraṃ pāyu prakīrtitaṃ || pādapūrvaṃ samākhyātaṃ dharmādyantu varānane | vikalpanācca sūtrasya mambhatra(?) vyavasthitaṃ || citiḥ saṅkalpako buddhi niścayaihaṃ kṛtākṣakaṃ | vyavasāyo dhvaniṣpattau guṇāścaiva tu varṇake || prakṛtiśca tathā kārā prāsādastu svarūpataḥ | kāraṇaṃ puruṣo nāma hṛdāvaraṇako mataḥ || yathāmāṇavakaḥ sinhaḥ pratyāvayavikam tathā | anyaḥ sādhāraṇaścaiva kartṛ prāsādayoḥ smṛtaḥ || dharmāveśasmṛto rāgo vidyā nityatva bhāvanā | niyamārambhakārthe tu niyatistatra saṃsthitā || kalanaṃ dravyasaṃvartaḥ kālastatra prakīrtitaḥ | dharmārthārghantu yatproktaṃ tatkalā saṃprakīrtitā || ūhāpohavinirmuktaṃ māyātatvātmakaikatā | śivāyatanavijñānaṃ śuddhavidyā udāhṛtā || adhiṣṭhānādhi daivatye tatvamīśvarasaṃjñitaṃ | pādādau kalasānte tu samāptau tu sadāśivaḥ || satvādhikyantu yatkartuḥ sarvasāmarthyadhāraṇā | śaktiḥ sākṣāt tu draṣṭavyā vahirapyātmike dhvaniḥ || vyāpakatvācchivo hyeṣa proktaḥ prāsādarūpakaḥ | samatve tatvavijñānaṃ mūrtimūrtyadhi daivatāḥ || śodhyādhva devatāḥ sthāpya pūrvavat parikalpitāḥ | tritatvaṃ kalpayed bhūyo devatāstrayasaṃyutaṃḥ || 57b) jaṃghāntamātmatatvantu brahmātatrādhi devatā | vidyā tatvaṃ tu vedyaṃ taṃ viṣṇustatrādhi devatā || śivatatvopariṣṭhāntu tatra sākṣāt svayaṃ śivaḥ | devatā traya vinyasya kṛtvā ciddehamekatāṃ || tataḥ sthiro bhavatyādirāhutibhiḥ pratiṣṭhayet | tṛptyaṃtāṃ svāhayā yuktāḥ pūrvavat saptasaṃkhyayā || urddhadhodhvarasaṃ kalpyā viddhiśeṣaviśiṣṭataṃ | turyātītāntarīkṣe tu pādādho sṛṣṭyā pratiṣṭhayet || hṛdādikasarīrasya śivasya vasamānatā | kṛtā prāsādakumbhenaṃ niveṣṭena sa cūlinā || tadante guruviprāṇāṃ śilpināṃ dakṣiṇādikaṃ | pradātavyaṃ yathāśaktyā bhojayitvā vidhānataḥ || atonyomaṇḍapānāntu vibhāgastambhasaṃkhyayā | bhavanti maṇḍapāścitrāḥ saṃkhyābhirvividhaiḥ sthitāḥ || pravakṣyante yathā vacca pūrvamānavikalpitāḥ | puṣpakaḥ puṣpabhadrotha puṣpānandakuśalyakaḥ || buddhisaṃkīrṇako nāma jayabhadrojayāvahaḥ | śrīvatsau vijayovāstu saṃkīrṇastu śrutiṃ dharaḥ || yajñabhadro viṣālaśca suśīlaḥ śatrumardanaḥ | bhāpaṃco nandano vṛddhistathā vai māṇi bhadrakaḥ || śugrīvoharṣanāmā ca karṇikārapadardhikaḥ | siṃhovaiśyāmabhadraśca susūtraścetikī | saptāviṃśatyamīnāmnā vibhāgastvadhunocyate || catuḥṣaṣṭiyutaistambhaiḥ puṣpakasaṃprakīrtitāḥ | meruprāsādagamyaivastasya cchanda taducyate || puṣpabhadrakanāmā ca dviṣaṣṭi stambha yug bhavet | sa ca mandarasaṃproktaṃ cchandasbhadra?paśohitaṃ || ṣaṣṭistambha yuto devi puṣpānandaḥ prakīrtitaḥ | taṃ kailāsa gataṃ paśyait tadrūpeṇa tu rūpakaḥ || śatārddhāṣṭādhikaistambhai kuśalyaścaiva kīrtitaḥ | gajaprasādagantacca caturasraṃ svalakṣaṇaṃ || ṣaṭśatādvikaistambhaiḥ buddhisaṃkīrṇako mataḥ | 58a) sarvato bhadragaṃ tacca sarvato bhadravat sthitaḥ | catuḥpañcāśakaistambhairjapabhadraprakīrtitaḥ || vimānānugataṃ tacca vimānena vyavasthitaḥ | stambhai śatārdhakaiścaiva śrīvatso nāmaviśrutaḥ || nandivṛddhyānugaścaiva nandivṛddhaiva saṃsthitaḥ | catvāriśādhikāścāṣṭau vijayonāmanāmataḥ || dvijarājānugaścaiva dvijarājevasaṃsthitaḥ | catvāriṃśādhika ṣaṭca vāstunāmā prakīrtitāḥ || padmaprāsādagaścaiva padmākāravyavasthitaḥ | catvāriṃśādhikasturyaḥ saṃkīrṇonāmaviśrutaḥ || ṣoḍaśāsrānugaścaiva ṣoḍaśāsraḥ sathavatu | catvāriṃśādhikairyugmaiḥ paśupastu śrutinvaraḥ || aṣṭāsrānugaścaiva tadrūpoṣṭāmrako bhavet | catvāriṃśatibhistambhairyajña rudraprakīrtitaḥ || gṛharājāgrataścaiva gṛharājevasaṃsthitaḥ | aṣṭatriṃśatibhistambhairviśālonāmanāmataḥ || gṛhārddhānugataścaiva tadākāraḥ vyavasthitaḥ | tridaśaistu smṛtastambhairnadanākhyastu kīrtitaḥ || varddhamānāgrataścaiva varddhāmānenasaṃsthitaḥ | aṣṭāviṃśatibhirstambhairvṛddhimā ca suvrate || sa ca kumbhā sṛto jñeya kumbhākāreva saṃsthitaḥ | ṣaṭviṃśatibhistambhaistu māṇibhadraḥ prakīrtitaḥ || valabhyā agrataḥ proktaṃ samavedāśrako bhavet | caturviṃśatibhistambhaiḥ sugrivastu prakīrtitaḥ || vṛṣabhasyāgrataścaiva vṛṣākāraḥ svarūpataḥ | dvāviṃśatibhistambhaistu harṣākhyo nāmanāmataḥ || sinhasyānugataścaiva tadrūpeṇa vyavasthitaḥ | karṇikāra smṛto viṃśa haṃsasyānugato bhavet || haṃsarūpeṇa draṣṭavyo maṇḍapastu suśobhanaḥ | aṣṭādaśagate stambhai maṇḍapastu padarddhikaḥ || nalinānugataṃ paśyennalineva vyavasthitaḥ | stambhaiḥ ṣoḍaśakairdevi siṃhākhyo maṇḍapo bhavet || 58b) śrīnagānugataścaiva śrīnagevavyavasthitaḥ | indusaṃkhyānnitaistambhaiḥ syāmabhadraḥ prakīrtitaḥ || khāvṛkṣasyāgrataḥ sohi khāvṛkṣeva vyavasthitaḥ | stambhairdvādaśaikairdevi susūtrañceti kīrtitaḥ || vedāśrasyograḥ proktaḥ svākāraistadvidho bhavet | catvārosiśrako jñeyā daśāṣṭa ṣaṭcaturthakaiḥ || stambhairdevi prasiddhyante laghuprāsādamāśritāḥ | ṛṣi ṛtu bhūtagāstu vedahastagata kramāt || dvau stambhau śukanāsāgrai vedādhaścāgrato bhavet | vayastambha vibhāgena kartavyastu suśobhanaḥ || stambhānā rūpakamvakṣye saṃjñābhistu pṛthak pṛthak | ruvako vajrakaścaiva supralīnastathaiva ca || dvivajrastu kalāsāraḥ maṇḍalohīramaṇḍalaḥ | turyāsrorucako nāma vajrakastu ṣaḍasrakaḥ || supralīnaḥ smṛtāṣṭāsrodvādaśāsrodvicakrakaṃ | ṣoḍaśāsraḥ kalāsāraḥ supravṛttohīramaṇḍalaḥ || valitairhīrakaiścitrairnāmnā vai hīramaṇḍalaṃ | saptasaṃkhyāsthi me stambhā rūpalakṣaṇasaṃjñayā || kumbhopakumbhaviskambhaḥ sthiraścaiva caturvidhaḥ | jñeya stambho dvaho hyeṣa lakṣaṇastvadhunocyate || stambhasyāṣṭāṃ śato cchedhaṃ vistarasturya sādhikaṃ | kanyasānāmvarārohe madhyame dvādaśāṃśataḥ || ucchrayaṃ vistaraṃ caiva ṣaṣṭhamāṃśena kīrtitaḥ | uttame ṣoḍaśāṃśena aṣṭāṃśāvistaraṃ bhavet || ucchrayāducchrayaṃ proktaṃ vistarāvistarāmataṃ | samastri bhāgabhaktastu ucchrayo yaḥ prakīrtitaḥ || caturaśrī kṛtodhastān madhye vṛtto ghaṭākṛtiḥ | tathā padmamukhaścorddhaṃ kumbhaśca prathamaḥ smṛtaḥ || tadadhaścaturaśre tu catuḥkoṇeṣu suvrate | catubhirbhāravāhaistu koṇasthaiḥ sa ghaṭodvṛtaiḥ || sa copakumbhako jñeyaḥ lakṣaṇe vilakṣitaḥ | navabhāgakṛtaṃ corddhaṃ vistareṇa tathaiva ca || 59a) tribhiḥ syāt kṣurikāvartā bhāgenaikena jāyate | loṭaṃ caiva tribhirbhāgaḥ paryāyaḥ kaṇṭha ucyate || bhāgaikanirgamovṛttaḥ punarbhāgaika nirgamaḥ | viṣkambhoyaṃ samākhyātaḥ ūrddhādho vedavad bhavet || stambhā kṛtirgatiścābhyaḥ sthiro nāmā prakīrtitāḥ | samamānaṃ samākhyātaṃ stambhamūrdhni śiraḥ smṛtaṃ || stambhāṃsaka pramāṇaṃ tu pārśvo vātha samo bhavet | yakṣayonirgamañcaiva vibhūṣārddhantu kārayet || yāvat sthitirbhavet paṭṭastāvat syāt tat pramāṇataḥ | taccoktaṃ nandikāvartaṃ dvirāvartaṃ tathaiva ca || trirāvartañca kartavyaṃ susthitaṃ caiva suvrate | caturṇāṃ dhārakaścaiva caturdikṣu vinirgataṃḥ || rūpañca grāhavaṃkhyātaṃ nandikāvartakastu yat | vivarta dvayasaṃyuktaṃ karighrāṇaiva saṃsthitaṃḥ || dvirāvartantu vijñeyaṃ lakṣaṇena vilakṣitaṃ | trivaliṃ tu trirāvartamāgrasya bhramād bhavet || mūle stambhākṛtiṃcaiva caturṇādhārakopari | bhramaṇāvartanirmuktaṃ sustitaṃ samalakṣaṇaṃ || padmacchandaistadarddhantu ūrddhasyādvartanā yadi | nasyopari tato dadyāt tanmānāt padmapatrikāṃ || pṛthutvena samākhyāto dairghyāṣṭāṃ śādhikā bhavet | ucchrayastu tathā tasya kartavyastu na cādhikaḥ || tasyopari tataḥ paṭṭa pṛthutvapatrikāsamā | dairghyādyathāntaraṃ mānantadūrddhe pīṭhikā bhavet || āyasaiḥ kīlakairyuktā padmotkīrṇamukhāśubhāḥ | tasyopari mahāpaṭṭaḥ vistāraṃ ṣoḍaśādhikaṃ || mahāpaṭṭoparikāṇḍa kḷptai syād bhavate śubhā | kāṇḍasye dvi punaḥ kāryā nissandhi dāruvartanāḥ || iṣṭakaiḥ cchāditaṃ kṛtvā paṅkanopari lepayet | gaṃgeṣṭikāsu cūrṇaṃ tu māṣacūrṇantathaiva ca || piṇyākaṃ mṛtsamāyogamāsūraṃ tatra yojayet | kṣīravṛkṣatva cākarṇairmardaye triphalodakaiḥ || 59b) aṣṭāṃgulasamutsedhaṃ tenopariprapūritaṃ | mudgarā koṭitaṃ kṛtvā krameṇaiva ca sundari || darpaṇodarasaṃkāśaṃ cchudhāyācopalepitaṃ | prāsādañca tathā bhūtaṃ cchuddhāliptantu kārayet || vṛṣādvarṣāt punarbhūyaḥ khaṃḥ khacūrṇena lepayet | kṣīrakuñcakamevoktaṃ kṣīrayuk śaṃkhacūrṇakaṃ || vicitraśikharākīrṇāḥ patākātoraṇānvitāḥ | samaṇḍapāḥ samākhyātāḥ prāsādāsteti śobhanāḥ || vidhānena varārohe prāsādāḥ parikīrtitāḥ | iti brahmayāmale jayadrathādhikāre piṅgalāmate dvārādhikāro nāma saptamaḥ prakaraṇaḥ || bhairava uvāca || vāstu sūtraṃ pravakṣyāmi yathā kṣetra vyavasthitaṃ | sūtrakārpāsikaṃ caiva kṣaumaṃ vāṇvajavalkajaṃ || śubhā *? tu śubhā hyete samasūtrāstrivartanāt | gulmagranthivihīnaṃ ca avyāviddhamapīkaraṃ || aśubhe kośajaṃśāṇamnāyuvarmajaṃmeva ca | snāyuvellyāntathā cauraṃ ṣaṭṭasūtramathāpi vā || gulmagranthisamāyogādyathā karmānusārataḥ | vilomavartanaṃ caiva dvirāvartaṃ tathaiva ca || tadādau marmavijñāna heto vāstuṃ prasārayet | satatkṣetra samaṃ kṛtvā jalapūrṇaniśāmukhe || citrasvātyantare tārā kiñciduccā tu sā bhavet | kṛtvādāyaṃ tadagre syācchaśaktaṃ kṛtvā tadagrataḥ || saṃkucchāyāvibhāgena pūrvāparaṃ vilakṣayet | brahmasthānaṃ vilakṣyādau sādhyasūtraṃ nipātayet || dakṣiṇottaramanyacca mīnayugmaṃ dhruveṇa vā | satakṣetārddha diksūcaṃ sasthasyādvidiśāṃgrahaḥ || tatra mīna catuṣkantu sidhyatetranasaṃśayaḥ | mīnānmīnastha sūtreṇa sidhyate caturasrakaṃ || navanāḍī vibhaktantu kṛtvā sūtraṃ prapātayet | śriyāpaśovatīkāntā sa priyo vimalā śivā || suśobhābhānunī cetā nāḍyaḥ procī mukhoṅgatāḥ | 60a) dhanyādhanāviśālā ca sthirābhadrā gadāniśā | virajāvibhavā caiva uttarasthānamāgatāḥ || nāḍyāṣṭādaśasaṃyogāccatuḥṣaṣṭi padam bhavet | pārśvavaṃśārddhavaṃśaśca durjayodudvaro dvayaṃ || agnirvāyu gataścaiva durjayaḥ parikīrtitaḥ | īśarakṣagato bhadre dūrddharastu na saṃśayaḥ || raktacoṣṭau smṛtāścābhyātāścākhyābhiryathā śṛṇu | karṇau gulphau ca dvau saṃpīḍi padāste prakīrtitāḥ || kīlanī bandhanī caiva karṇagau gulphagau priye | sṛjanī caiva pakṣī ca dakṣagau vā vāmagau tathā || pañcakoṣṭha gatāścābhyā hṛdaṃśau kaṭimanugau | prārśvage vāpi dve prekṣārajju tadrajju yogataḥ || saṃvartī ca vivartī ca hṛdyaṃśa kaṭijānugā | dakṣapārśvagatā pakṣī sadbhāvā vāmagāmatā || padmaṃ vajrastu saṃdhiśca padaṃlāṅgalasaṃpuṭaṃ | triśūlamaṇibandhaśca trikaṭaṃ svastikaṃ tathā || vaśaṃrajju mayaṃnādyaṃ marma trayodaśakaṃ smṛtaṃ | sūtrāṣṭa yuk smṛtaṃ padma pañcasaṃkhyaṃ prakīrtitaṃ || brahmasthānāditaḥ kṛtvā pūrvayāmyā parottare | ṣaḍbhiḥ sūtragato vajra aṣṭāviṃśa sa ucyate || nāḍīsaṃpātako yotra sandhimarmastu saṃsmṛtaḥ | saṃkhyāṣoḍaśa ityuktā sandhīnāntu varānane || śuddhakoṣṭhaṃ padaṃ proktaṃ caturviṃśati tat smṛtaṃ | rajju sūtraṃ savaṃsañca tasyorddhe tu phalaṃ smṛtaṃ || tasya saṃkhyā varārohe ṣoḍaśaiva mudāhṛtā | koṇāt koṇagataṃ sūtraṃ saṃpuṭaṃ tannasaṃśayaḥ || dvātriśaṃ tu tadevoktaṃ nātrakāryāvicāraṇāt | koṇe triśūtragaṃ yacca śūlaṃ taṃ nātrasaṃśayaḥ || turyasaṃkhyatadevoktaṃ mīśāgnī tīragaṃ priye | sū?trapañcakasaṃyogānmaṇibandhaḥ sa ucyate || vasusaṃkhyaḥ sa evoktaḥ pūrvādau yugmayugmakaḥ | tasyānugaṃ trisūtraṃ ca trikaṭaṃ tannasaṃśayaḥ || pañcasaṃkhyā yathāpūrvaṃ taddiśāyāmudāhṛtaṃ | 60b) rajju yukpadamadhye tu svastikaṃ tannasaṃśayaḥ | atravāstau na taduktamuktaṃ syād yatra sambhavet || vaṃśadvaya purāproktaṃ rajjuvoṣṭau tathaiva ca | nāḍyaṣṭādaśakaṃ marma kathitaṃ tatra suvrate || marmopabhedastvanyacca mama dvayasamāgamāt | devatāsthānakaṃ karma rākṣasānāṃ tathaiva ca || devatā rākṣasāsandhi na pīḍyaṃ marmakaṃ kvacit | padme saṃpīḍite caiva sarvanāśastu jāyate || vajre saṃpīḍite svāmi vināśaṃ caiva jāyate | sandhau sampīḍite caiva vyādhi pīḍā tu jāyate || pade sthānavināśaḥ syāt vāhanāya ca saṃbhavet | lāṅgale pīḍite caiva dhānyakṣapaṃ samādiśet || saṃpuṭe pīḍite karturduḥkhatrayasamādiśet | triśūle pīḍite caiva patnībhātṛ sutakṣayaḥ || maṇibandhe tu pañcatvaṃ yānti bhṛtyāḥ prapīḍite | trikaṭe mitraviprāṇāṃ gavāṃ pīḍā nṛpasya ca || svastike ca tathā viddhe tadrāṣṭre ca parābhavaṃ | vaṃsaisaṃpīḍite caiva kṣayīvaṃśastu paitṛkaḥ || rajjupīḍā tathāvaṃśe mātṛke kṣayamucyate | nāḍī viddhe tu sarvāṅgaḥ viśīryati ca nityaśaḥ || marmopadharmasaṃbhinne sarvaṃ phalamihāvahet | na pīḍayet tathā devyaṃ rākṣasāṃ caiva suvrate || tatkāla pūjayed devāṃ valiṃ caiva pradāpayet | pūjitāḥ pīḍitā hyete sukhaduḥkhakarāḥ smṛtāḥ || rājñārāṣṭrasya kartaśca sthāpakasya ca nityaśaḥ | mahābhaya karo vedhaḥ tasmāde tanna pīḍayet || evaṃ jñātvā spṛśena marma kuḍyastambhādi bhinna ca | piṅgalovāca || kovācāstu samākhyāto dehastasyaiva kīdṛśaḥ | kinnimittantu te devāstaccharīre samāśṛtāḥ || śarīrā vayavāstasya prākṛtā vai kṛtāstathā | ke te devā kathantatra saṃkhyāsaṃjñā pṛthak pṛthak || 61a) kṣetre caiva tathā rūpantathā kathaya śaṅkaraḥ | bhairava uvāca || viṣṇovarāha rūpeṇa pṛthvī coddhṛtā yadā | tadotpannādrayaḥ sarve mahākāyā mahāvalāḥ || śaśi *? pakṣasaṃyuktāḥ durjayādurddharāḥ priye | khagāminonagāḥ sarve prajāvibhramakārakāḥ || utpannāni yataṃ taśca nipatya pṛthivī tale | prajānipātayat svena pakṣānilasamāhatā || munisiddhāpsaro devyāḥ naranāgādayastathā | tatastu ṛṣayastuṣṭā hanyamānā mahānagaiḥ || vyāso vālmīkaśākalyaḥ parāśarabhṛgustathā | nāradastumvuraścaiva sālaṃkāyana kauśikaḥ || vālakhilyādayaḥ sarve gatāḥ yatrendrasaṃsthitaḥ | gatvā divaṃ surendrasya purato vrahatāḥ prabho || teṣāṃ hi vacanaṃ śrutvā saṃkrūddhaḥ yavipāṇikaḥ | kariṇaḥ skandhamārūḍhaḥ śaktimudyasya bhāsurāṃ || rūpeṇājaghnivāṃ bhīmo harirnagavarūthinīṃ | prāptāścaiva mahāghoraṃ saṃgrāmaṃ surasattamaiḥ || nagaiḥ saha durādharṣaiḥ gīrvāṇākulakāribhiḥ | utpatya praharaṃtyāśuḥ pakṣaghātānilāhatāḥ || devāstadī dṛśe yuddhe hariṇā vajrapāṇinā | vyomnipakṣaśiraccheda śaktināṃ tvaritena tu || patitā bhūmimākramyānirghāte vahi sundari | teṣāṃ dharābharākrāntā śeṣādyāśca nipīḍitāḥ || muñcanti garalaṃ sāsṛk koṣṭaṃ caiva savāsyajaṃ | tadviṣāghrātamākrāntā dharāmurcchāmupāgatā || kṣaṇaikaṃ mūrcchāmāsthāya sasarjārṣṇaṃ mahānilaṃ | viṣaścānilasaṃyogādyatotpannastu suvrate || viṣolvaṇamahādvāraḥ kāyonāma mahāsuraḥ | adhruvāntaṃ śarīrantu prākṛtaṃ caiva suvrate || tenākādugrahā ṛkṣāścaṃdrāgni maṇijātayaḥ | diśāvāyurddharākāśa yonīyaṃgargānāṃgaṇaṃ || 61b) chāditānābhibhāṣante divi devāśca pakṣiṇaḥ | pṛthivyāṃ munayaścaiva yāgasiddhāpsarogaṇāḥ || na sandhyā na divārātrau na velā na tu tarpaṇaṃ | dhyānapūjājapo nāsti na diśā vali karma ca || tadā kulananā sarve gatā yatrāmbikāyatiḥ | gatvāstotu samārabdhaṃ ṛgyajursāmātharvaṇaiḥ || huṃ phaṭkāra vaṣaṭkārau gadyapadyairanekaśaḥ | stutvā bhavaṃ bhavānīṃ ca praṇatāḥ saraṇaṃ gatāḥ || stotraṃ brahmāditaḥ śrutvā cāvibhūtau bhayāṃdhakṛt | pratyakṣaṃ bhagavan dṛṣṭvāmurājānumupāgatāḥ || trāhi indra dhareśāna bhagnāstā vibudhā śriyāḥ | uktaṃ kajādbhave naitat surendrai viṣṇunā tathā || sarva ārtiharo nāthaḥ sarvaduḥkhāpahārakaḥ | kiṃ metad sūtannātha naṣṭa candre vase vārī || brahmādi vacanaṃ śrutvā teṣāṃ vudhvāsvayaṃ mahat | devyācoktaṃ he nātha niyāmedaṃ mahāsuraṃ || devyā ca vacanaṃ śrutvā vudhvā caivākulān surān | bho mahendrā prakurvadhvaṃ dṛḍhavaśaścirajjavaḥ || sthira satvā valamvedhaṃ yenedaṃ saṃyamāmyahaṃ | svāminaśca vaca śrutvā hṛṣṭā sarve manocchrukāḥ || tato dhyānena saṃciṃtya bhairavena mahātmanā | rudraṃ cāti valaṃ nāma mahāmāyaṃ samṛptavān || anujñāṃ prārthayitvā tu mahāmāyā gatā bhṛśaṃ | tenā kṛsyorddha vṛttiṃ tu mahādaityasya suvrate || kaiśairākṛṣyajānubhyāṃ bhairavāgre nipātitaḥ | tatottāne sasthitastu karau saṃkocya jānukau || datvā vaṃśaṃ tathārajjaṃ viṣkambha sadṛśī kṛtaḥ | vaikṛtaṃ tu sarīredaṃ kṣetre vā kṣetravad bhavet || bhayojjhitamanāsarve devāstatropatiṣṭhitāḥ | īśakoṇe sa parjanyau vahni pūṣau tu vahnigau || pitṛ * * *? kau caiva iti koṇe vyavasthitau | vāyanāśau tathā vāyoḥ yadārddhārddha vyavasthitāḥ || 62a) jayo mahendrakaścaiva ādityaḥ satyakastathā | bhṛśāntarīkṣā padikāḥ pūrve caiva vyasthitāḥ || vitathodakṣiṇe caiva gṛhayamastathā | gāndharvo bhṛṅgahariṇaḥ padaika vibhavāstvike me || sugrīvaḥ śragvijaścaiva pracetasāsurastathā | śoṣarogastathā paṃkti padikāḥ paścime sthitāḥ || mukhau bhalvāṭakaḥ somo rigiścaivāditiditiḥ | uttare padikā paktiḥ saṃsthitāste yathā śṛṇu || catuṣkoṣṭhātmabhūrmadhye tadīśe cāpasaṃsthitaḥ | tasye śevā pacat sasturdvipadau tau prakīrtitau || brahmāgnige ca sāvitrī dvipadāṃ tāṃ vilekhayet | tadagnige ca savitā sopi syādvipadasthitaḥ || kajād bhavati digbhāge dvipacandrastu saṃsthitaḥ | tasyāpīti gate caiva indrajiddvipade sthitaḥ || karaṇe gaja pakṣmā? ca dvipade ca vyavasthitaḥ | tasyāpiragate caiva rudradāsa padadvikaḥ || brahmāpūrve caturyāṃśairmarīcako vyavasthitaḥ | teṣāṃ yāmeva vivasvā ca somāpye cottare dharaḥ || carakīśe vāhyataḥ koṇe vidāryagni diśastathā | pūtaneti diśābhāge vāyavyāṃ pāparākṣasī || pūrvādigvāhyataḥ skando aryamādakṣiṇe tathā | jaṃbhāpyeva tathābhūya uttare pilapiṃcchakaḥ || sthitā saṃdhāraṇārthāya nānyathā piṣṭayāṃ sthitiḥ | prayojanaṃ sthitiḥ kāryāḥ karaṇīyo vāstu rucyate || paryāyaiḥ pañcabhirnāma vastutvaṃ vāstusaṃjñakaṃ | avastu prākṛtaṃ proktaṃ manarthākaraṇā sthitiḥ || akāryaṃ ceti paryāye vastvādi vai kṛtocyate | sthito vāstu dharāṃ vyāpya kṣetraṃ vyāpya yathepsitaṃ || prāsāde caiva prākāre purāṭṭālakatoraṇe | stambhe brahmaśilāyāñca gṛhe dvārapraśataḥ || maṭhe rāja gṛhe vātha purāvāmakasaṃyute | 62b) nagare grāme kheṭake vā viṣaye deśasaṃcaye | yatra yatreṣṭasadbhāvaḥ tatra vāstu prakalpayet || catuḥṣaṣṭi padaḥ proktaḥ prāsāde caturasrakaḥ | samairūpavinirmukto śukāghrāvalabhīstathā || staṃbhe brahmaśilāyāñca vṛṣabhasya catuskike | evamādi same caiva vedāśre vedavad bhavet || mervādrau cchandakānāntu rūpaṃ padyasya kīrtitaṃ | graharakṣa prayoktavyaṃ jñātvā sthānavibhāgaśaḥ || abhyantare yathāpūrva vedāsraṃ parikalpayet | merurormeru vadvāstu mandare vahimandiraḥ || kailāsavāyunāsā ca kailāse vahi kīrtitaḥ | sarvatobhadravat jñeyaḥ sarvatobhadrasaṃjñayā || vimānonāmayaḥ proktaḥ vimāne vahi kīrtitaḥ | nandivarddhanavannandi nandane vahi nandanaḥ || siṃhākārevasiṃhastu gaje caiva gajākṛtiḥ | padmākāre ca padmastu aṣṭāśraṣoḍaśastathā || varddhamānastu yo vāstu varddhamāne ca kīrtitaḥ | śrīvatse vahi śrīvatsa vāstuścaiva tridhā bhavet || bhadravad bhadra saṃjñastu haṃsavaddhaṃ sa eva ca | nalino nāma yo vāyurnaline vahi kīrtitaḥ || bhadravad gṛharājastu śrīnaro vahi śrīnagaḥ | eteṣāṃ chandakānāntu graharakṣaprakalpayet || śeṣānye pūrvannyāso diśāsu vidiśāsu ca | jñātvā bhāgaṃ prakartavyaṃ prabhūte prabhūtantathā || tatsame tatsamo yojye nyūne nyūnaṃ prakalpayet | kumbho vṛṣothagvāvṛkṣasteṣāṃ caivādhunā śṛṇu || svamataṃ kṣetramānantu kumbhavat parivartayet | madhye tu dhruvakaṃ kṛtvā trinemais bhrāmayet samaṃ || prāgāsyaṃ brahmasūtrañca pātayed dakṣiṇottaraṃḥ | vāhye nemī padaṃ caiva aṣṭāviṃśati kārayet || dvitīye padaviśaṃ tu tṛtīye dvādaśaṃ tathā | caturthe turyasaṃkhyātaṃ catuḥṣaṣṭi padaṃ bhavet || jalesau vahni pūṣau tu pitṛ dvau vārikau tathā | 63a) vāyunāgaṃ yathāpūrva nyasedīśādita kramāt | śeṣāṇāṃ pūrvavannyāso brahmādyānte yathāpurāḥ || iśetyadhorddhaṃgovaṃśaḥ pāśveścāgnīragastathā | iśādyamādhyage caiva ityā prāgure tathā || agneruttarage vāyye īragādakṣapūrvage | rajjuvoṣṭau smṛtā hyetā pūrvādīt pūrvavadyathā || grahādīn pūrvavadvā hṛdiśāsu vidiśāsu ca | vṛttavāstu smṛto hyeṣa vṛttākārāḥ śrayaḥ priye || aindraliṅgasya vajrasya prāsāda caturasrakaḥ | vāstu caiva tathā prokta pūrvavat samudāhṛtaḥ || agne yasya liṅgasya śaktiliṅgasya suvrate | bhagākāraśca prāsādo vāstuścaiva tathā bhavet || svamataṃ yonivat kṛtvā triyonyante samaṃ kuru | catuṣpathaṃ tathā kuryāt brahmasūtra yathāpurāḥ || pūrvavat koṣṭhakān kalpya kanyāsaṃ caiva yathāpurā | rajjuvaṃśa tathā caiva marmoya marma eva ca || yonyāṃ kṛtyāśrayāṇāṃ tu bhagavāstu udāhṛtaḥ | yāmyaliṅgasya daṇḍasya prāsāḍhaṃ khaṇḍacandravat || vāstuścaiva tathā bhadre candrārddhakṛtalakṣaṇaṃḥ | svamataṃ kṣetramānañca śaśisakalavat kuru || tricandrānte prakartavyaṃ sasamānavilakṣitaṃ | aṣṭāviṃśaṃstathāṃviṃśadvādaśacatureva ca || pade samavibhakte tu pūrvavad devatā nyaset | vaṃśarajjustathā kuryān marmādi pūrvavad bhavet || arddhacandrāsrayāṇāntu vāstuścaivārddhacandravat | rakṣorājasya liṅgasya khaḍgakhyasya ca suvrate || prāsādastryaśrakaścaiva vāstuścaiva tathā bhavet | svamataṃ kṣetramānantu pūrvavat tryaṃśrakaṃ kuru || guṇavat tryaśrakaṃ madhye samamānavikalpitaḥ | pūrvavat koṣṭhakāṃ kalpya pūrvavad devatāṃ nyaset || vaṃśarajjustathā proktau marmādiḥ pūrvavadyathā | 63b) guṇakoṇāśrayoṇāṃ tu trikovāstu bhāṣitaḥ | koṇaikaṃ paridhisthaṃ tu kuṇḍavattamvikalpayet || vāruṇasya ca liṅgasya pāśaliṅgasya suvrate | prāsādaṃ kumbhavat khyāto vāstuścaiva puroditaḥ || vāyuliṅgadhvajasyaiva ṣaṭkoṇaścāśrayohitaḥ | ṣaṭkoṇapūrvavat kṛtvā kṣetraṃ caiva tu sundari || tribhirante tathā kuryāt samamānavilakṣitaḥ | samaḥṣaṣṭhamakoṇastu paridhistho varānane || aṣṭāviṃśastathā viṃśadvādaśaścatureva ca | catuḥṣaṣṭi padotrāpi pūrvavad devatāṃ nyaset || vaṃśarajjustathā bhadre marmādīn pūrvavad yathā | grahādīn vāhyatastadvatadiśāsu vidiśāsu ca || ṣaḍaśrakāśrayāṇāṃ tu ṣaḍaśro vāstu kīrtitaḥ | kauverasya ca liṅgasya gadāliṅgasya suvrate || padmaprāsādastu khyāto vāstuścaiva tathā bhavet | padmaprāsādavat kṣetraṃ kṛtvā caiva yathā purā || dvau dvau padmā śrīradvādīnavāhye caiva prakalpayet | vṛttavat madhyato vāstu yathāpūrvamudāhṛt || padmākṛtyāśrayāṇāṃ tu vāstu padmā kṛtirbhavet | aiśānyasya ca liṅgasya śūlaliṅgasya suvrate || aṣṭāśraścāśrayaḥ proktau vāstuścaiva tathā bhavet | aṣṭāśraṃ pūrvavat kṛtvā paridhisthāṣṭamam bhavet || kṣetraṃ turyāśrakaṃ vāhye vistaraṃ tadvidhaṃ bhavet | tribhiścānte tathā kuryādaṣṭāśra parikalpanā || pūrvavat koṣṭhakān bhājya nyāsaścaiva tathā bhavet | vaṃśarajjuṃ tathā kuryān marmādīṃścaiva lakṣayet || aṣṭāśraścāśrapānāntu aṣṭāśro vāstu kīrtitaḥ | brahmātmake bhavet pīṭhaṃ suṣiraṃ syātadantataḥ || dvibhāgācca bhaved bhittirbhagādiścaiva tadvidhaḥ | vaiṣṇavasya tu liṅgasya cakrāṅkasya suvrate || garuḍo nāmaprāsādo vāstuścaiva tathā bhavet | brahmāliṅgasya padmasya haṃsākhyasthā śrayo mataḥ || 64a) vāstuścaiva tathā bhadre prāsādākṛti lakṣaṇaḥ | prasādaliṅgavedīnāṃ yeṣāṃ bhāgo yathāgataḥ || teṣāṃ tathā gṛhītopi kāryāśo yathā bhavet | athavāsamamānena jaṃghāntaṃ caiva kārayet || yasya yat kīrtitaṃ rūpaṃ tadrūpeṇa varaṇṭhakaḥ | maṇḍapā tu tathā proktā yete proktāstu sādhane || caturaśrādi bhedena prāsādā kṛtilakṣaṇāḥ | taddiśābhāgavikṣiptāstatkāryakaraṇehitāḥ || tadvaktra bhāvamatrāśca tadvat sthānapya prasādhayet | kṣetrānyahradravadbhaktaṃ nāḍibhistunibodhame || aindrīpūrve samākhyātā yāmyādakṣiṇataḥ sthitāḥ | paścime tu jayā proktā saumye saumyā vidu vudhāḥ || prāgnāḍibhirvibhakte tu vāhyasthāścataśrotra tu | vaṃśadvayaṃ tathā trāpi turyarajjustathaiva ca || tripadāścaiva voddhavyāsturyānyā padasaptamāḥ | tathā marmādikaṃ jñeyaṃ devatānyāsa ucyate || carakī veśakoṣṭhe tu skandhaścaiva tathānugaḥ | agnikoṣṭhe vidārī ca aryamā ca tathā bhavet || nair-ṛtyāmyūtanānyasya jaṃbhacaiva tadānugaṃḥ | pāparākṣasīṃ vāyavyā pilipiccha tathaiva ca || dvitīye iśakoṣṭhe tu tatreśaṃ vinyased budhaḥ | agni caiva tathānyasya pitaraṃ vāyumeva ca || paryanyādi vahiḥ paktirdityaṃtaṃ caiva suvrate | devāścaiva caturviṃśaddvipadāste prakīrtitāḥ || devāṣṭau padikā jñeyāḥ śeṣāṃte tu yathā purāḥ | nagarākhyaḥ smṛto vāstu nagarārambhe tu suvrate || asya pūrvayadāliṅgaṃ bhogamokṣa prasiddhidaṃ | paścimāsyaṃ tathā kuryāt tatheśāgnī vidurbudhāḥ || pūrvamukha nagarāpye yadāliṅgaṃ tadā pūrvamukhaṃ bhavet | vāptītaro tathā proktaṃ prāṅmukhaṃ parikalpayet || dakṣasaumya tu vīpmātaḥ pūrvāpara mukhaupi vā | 64b) madhye caiva tadā prokta vīpsākāravikalpanā | sāmānyasādhane nyāsaḥ prāsādaṃ kathayāmi te || prāsādaṃ vṛṣabho nāma pūrve caiva vikalpayet | āgneyyāṃ kumbhako nāma yāmyadigbalabhī bhavet || nair-ṛtyāṃ khagarājastu gvāvṛkṣamāyye kalpayet | ṣoḍaśāsrastu vāyavyāṃ gajānāmā ca saumyage || eśānye sarvabhadrastu bhogamokṣaprasādhakāḥ | śeṣānye ca yathābhīṣṭaṃ sthāpyo meruḥ purāntataḥ || anyaddeśātmakaṃ vāstuṃ yathāvat tat tathā śṛṇu | catustriṃśaḥ smṛtā nāḍyadyaḥ samantāccaturaśrakaḥ || trayastriṃśat pado jñeyastatra jāyati suvrate | prāgnāḍyanugatānāḍyaḥ saṃjñābhirvividhaiḥ sthitāḥ || padamatrasahasraṃ tu daśaikonnaśatānvitaṃ | sa pāda dvitaye paktau grahādīṃ vāhyato nyaset || pañcatriṃśat padaikoṇe pādādhi pākṣāturakṣamī | pādūnā catustriṃśad grahāṇāṃ prāgdiśāditaḥ || pādūnāntaścatuḥ paktirīśādyā devatā priye | iśāgnīti tathā vāyurīśakośādiśaṃ nyaset || caturdaśa padairbhāgaḥ pādādhikyaṃ prakalpayet | padaikādaśikānyeṣāṃ pādādhikyaṃ jalādināṃ || bhinnasūtra smṛto hyeṣa devānāṃ rākṣasaiḥ sahaḥ | āpavanmādikāntanānte padāṣṭādaśikāṃ nyaset || marīcyādyādharāṃtāśca catuḥpaṇcāśikātmakāḥ | ekāśīti padānte tu brahmā tatra pratiṣṭhitaḥ || vaṃśadvayaṃ yathābhūtaṃ rajjuṃ caiva śṛṇuṣvatha | navātmikā smṛtā turya turyānyāścaturviṃśagāḥ || marmādīni yathāpūrvaṃ tathāsamyagvilakṣayet | deśāraṃbhe smṛto hyeṣa padairyojana kalpanā || maṇḍalātmā bhaved yastu tadārambhe tu suvrate | kṛte daśasahasrāṃke vāstau caiva sureśvari || yaduktaṃ caiva paktyākhyaiḥ koṣṭhakairdaśadhātmakaiḥ | 65a) carakīśe sataṃ caiva skandaścaiva tathānugaḥ | vidāryagneḥ śataṃ dadyādarpamā ca tathānugaḥ || pūtaneti śataṃ dadyājjaṃbhaścaiva tathānugaḥ | pāparākṣasivāyavyāṃ pādai caiva śate bhavet || tasyāpyanugataṃ tadvat pilapicchaṃ vidurbudhāḥ | carak yaṃte śate caiva iśānañca vidhānataḥ || vidāryante tathā vahneḥ koṣṭhakaiḥ śatakalpanā | pitaraḥ pūtanānte tu pade caiva śate bhavet || vāyoḥ śata padaṃ dadyāt tayānte pāparākṣasī | paryajanye dviśataṃ dadyājjaye caiva tathā bhavet || māhendre dviśataṃ bhadre tathāditye vidubudhāḥ | satyāya dviśataṃ dadyād mṛ?śāya dviśataṃ bhavet || śataṃ caivāntarīkṣāya vahne vāhye prakalpayet | pūṣāya dviśataṃ dadyādvitathāya tathaiva ca || dviśataṃ gṛhakṣetrāya yamāya dviśataṃ bhavet | gandharvāya tathā bhadre bhṛṅgāya dviśataṃ punaḥ || iti vāhye śataiṇāya dvau cāriko hyataḥ paraṃ | dviśataṃ ca yathā kalpya sugrīvau dviśato bhavet || puṣpadantastathā bhadre pracetasi tathaiva ca | asuraḥ śoṣasaṃjñā yaḥ dviśataṃ dviśataṃ bhavet || * *? nte tu śataṃ dadyadrogāyātra na saṃśayaḥ | nāgāya dviśataṃ bhadre sukhyāya dviśataṃ punaḥ || bhalvāṭasya tathā kalpyaṃ somāya dviśataṃ bhavet | dviśataṃ rigi devāya aditaye tathaiva ca || iśānte tu śataṃ dadyād ditayatra na saṃśayaḥ | āpavacchādiko bhadre rājāntādviśate bhavet || marīcyādi dharāntantu vedasaṃkhyāsatānvitā | catuḥśatenātma bhūmadhye samyak caikaṃ prakalpayet || vaṃśadvayaṃ tathā bhūtaṃ rajjuvaḥ śatarāmagāḥ | turyasaṃkhyā tathānyāpi śatamuni gatā bhavet || marmādīṃśca tathāpi jñātvā maṇḍalakalpanā | yattanārthe tu yo vastu yattanākhya prakalpayet || aṣṭāśītyarddha yuktaṃ tu śataṃ caiva vidurbudhāḥ | sūtra tridaśasaṃpātāt koṣṭairdvādaśakairbhavet || 65b) bhūtasaṃkhyāpadādhiṣṭā carakī veśakoṇataḥ | aindre tu ṣaṭpadaiḥ skandha vidārī bhūtamagnige || ṛtvāvasthāryamā yāmye pūtaneti sarānvitā | jaṃbhāyye turasāvasthastiryage pāparākṣasī || pṛthivyādikasaumye tu pilipiccho rasānvitaḥ | punarantaḥ samīpeśaḥ padamekaṃ tu naktisaḥ || parjanyo jaya māhendra dvipadāste prakīrtitāḥ | turyāvasthāraviproktā dvipade satyakobhṛśaḥ || antarīkṣapadāvasthā vahnirāgnau tathaiva ca | pūṣāvitathanāmā ca dvipadotha gṛhakṣataḥ || vedādhiṣṭhyāyamaścaiva gāndharvo bhṛṅgi pakṣavat | hariṇā padamekaṃ tu pitaropi tathaiva ca || dvau vārikotha sugrīvaḥ śragdvijā dvi padāstvime | yamavadvaruṇāvasthā ṛtyaśoṣaśca yugmavat || rāgaikañca tathā vāyu nāgo mukhyastvataḥ paraṃ | bhalvāṭā dvipadāste tu somasturya padānvitaḥ || rigyādityau tathā bhūya dvipadau tau prakīrtitau | diti pade tu voddhavyaṃ śeṣānte turyathā purāḥ || vaṃśa dvayaṃ tathā bhūtaṃ rajjuścāṣṭau śṛṇuṣvatha | stripadāsturyasaṃkhyātā turyānyā tāragā matā || marmādīśca yathāpūrva jñātvā yattanamārabhet | anyaṃkheṭātmako nāma vāstuścaiva sureśvari || nāḍī dvādaśasaṃpātāt keṣṭhikā daśakairbhavet | sarvaṃ saṃpiṇḍite caiva viṃśaika yuk śataṃ bhavet || vahiḥ yuktaścaturdikṣu carakyādi grahaiḥ sahaḥ | bhūtasaṃkhyā padāvasthā diśāsu vidiśāsu ca || dvitīya pakti bhoktāramīśādyaṃ kathayāmi te | iśerīśaṃ suvinyasya parjanyastadanantaraṃ || jaṣomāhendrakaṃ nyasya ravi satyaṃ tathaiva ca | bhṛṣantarīkṣaṃ vinyasya yāvakegniṃ vidu budhāḥ || pūṣāvitatha nāmā ca gṛhakṣatayamastathā | gandharvā bhṛṅgahariṇo rakṣādikyaitara nyaset || 66a) dvau vārikotha sugrīvaḥ śragdvijātha pracetasaḥ | asuraḥ śoṣarogāśca vāyau vāyu vijānataḥ || nāgamukhyaṃ tathānyasya bhalvāṭa somameva ca | ṛgyādityaditiṃ nyasya vatsādīṃ pūrvavannyaset || padyadānte marīcyādyā brahmānava padāntataḥ | vaṃśadvayaṃ yathāpūrvaṃ tripadāsturyarajjavaḥ || turyānyāṣṭa padā jñeyā marmādīn pūrvavadyathā | samyak jñātvā varārohe kheṭārambha samācaret || grāmavāstu pravakṣyāmi grāmārambhe tu suvrate | bhadrātmakaṃ kṛtaṃ kṣetraṃ pūrvāpyekaṃ vināsayet || padaikūna śataṃ bhadre tatra jāyaṃti nānyathā | carakīpilipicchastu jambho vai pāparākṣasī || saumyapakti gatāstetu grahāḥ sārddhadvibhāgikāḥ | yāmye paktau tathā bhūtau vidāryādīn prakalpayet || īśādīn pūrvavannyasya vatsādīśca tathaiva ca | marīcyādīstathā nyasya brahmā madhye tathaiva ca || vaṃśadvayanipātyādau tripadāsturyarajjuvaḥ | turyānyaṣṭa padā jñeyā kintu madhye vivarjanāt || marmādīṃśca tathā budhvā grāmārambhaṃ samārabhet | athānyaṃ saṃpravakṣyāmi koṭṭāṭṭālakasaṃyutaṃ || kṛteśata pade kṣetre pūrvasthaṃ dvipadāntataḥ | tatpakṣe tripadaṃ lopya tiryagdairghyaṃ padaṃ tu tat || iśāgne tu pade sthāpya tadadhaḥ pakṣavat yajet | dairghyaṃ tiryak padaikaṃ tu savyāsavyaṃ vidurbudhāḥ || iśāgnau yatpadau bhadre bhāgārddhārddha vibhājitau | carakīkandamurdhnisthau vidārya yāmayāvake || pūtaneti diśābhāge padaṃ pūrṇaṃ bhunakti sā | tasyottara pade jaṃbha pāparākṣasi tiryage || tasyāpīndra gate picchaṃ pilaśabdādi paśya vai | carakyante śakoṇe tu parjanya jayayāmyage || tasyāgne ye tu māhendraṃ sūryānte dvipade sthitaḥ | tadindre tu nyaset satyaṃ satyetigaṃ bhṛśaṃ nyaset || tasya yāmyantarikṣastu huta tuk svadiśi sthitaḥ | pūṣāpye yāvakākhyasya vitathastasya nair-ṛte || 66b) vitathādau ca bhṛṅgāntāḥ dvipadāḥ paktisaṃsthitāḥ | hariṇāpadamekaṃ tu tatsaumye pitarastathā || dvau vārikastu tadvāyoḥ śoṣāntā dvipade sthitāḥ | rogaindraika pade bhadre tatpūrve vāyustadvidhaḥ || tadīśe nāgamādyastu somāntāḥ dvipadāḥ sthitāḥ | rigiśceka padāvasthastadvadati yāmyage || ditiścaindre padāvastha brahmānte tu catuṣpade | turyāvasthāmarīcyādi vatsādyā dvipade vahi || devatābhāgabhittistu vatsādyante carācaraḥ | iśāgnaukumbhakoṇe tu madhye ca saravesanaṃ || bhavat paṭṭālako vāstu prākārārddhavinirgamāt | vaṃśadvayaṃ yathāpūrvaṃ rajjavaḥ kathayāmite || vāyvītige guṇāvasthe iśāgnau padage priye | svarage dve ca bodhavye rasage dve tu eva ca || marmādyā yathāpūrvaṃ jñātvāṭṭālakamārabhet | prākārabhittivistāro dīrghatvena samīkṛtaḥ || bhājyapakti samotrāpi samantā tu vipaścite | tathānyāsastu devānāṃ yathānagara vāstuvat || vaṃśarajñaṃ?stathā bhūtā marmādyāstu tathaiva ca | vidhinānena netavyo yāvadādbhālako bhavet || bhūyodbhāla punabhitti bhityādbhālakameva ca | evaṃ bhrāmya caturdikṣu sa koṇaṃ vṛttameva vā || tribhāgaibhitti vandhastu saptabhistu carācaraḥ | socchrayaṃ dvinaraṃ bhadre bhitīryā naramānataḥ || sopānaṃ rohaṇārthantu kartavyaṃ sato vahūn | bhittaścorddhe tu kau kuryāt savṛttaścorddhato bhavet || vṛttādhaḥ suṣiraṃ kāryaṃ gopuro vāthajālakaṃ | saranigamaṇāthe tu yato vigraha hetu saḥ || caturdikṣurbhavedvāraṃ dvārorddha valabhī bhavet | adhobhyantara vāhye tu dvārāpālāśrayaṃ kuru || saumyāpyaindraistribhirvāhyaṃ yāmyaṃ caiva kathañcana | sadā pihitatadvāraṃ yamadraṣṭaṃ yato mataṃ || kimarthañcaiva pū dvārthaṃ nānyatha vigrahe jayaḥ | 67a) pratiyaṃtra parikṣepairvāstu rudrātmako bhavet || bhūtasaṃkhyā padairvāhye carajyādyā grahaiḥ sahaḥ | madhye navanavānāṃ tu grahāṃstatraiva vinyaset || ādityāścaketvantā madhye navapadaiḥ sthitāḥ | ravimadhye tu vinyasya somādyaindrāditaḥ kramāt || pūrvacakrādhipaḥ somasomasya padago raviḥ | bhūsutādyānnyased bhūya agnyādyamīśagocare || aṅgārodhi patistadvadagni cakre tu suvrate | somāditya budhādyāṃstu punareka kramānnyaset || budhodhipastathā yāmye vinyaseccakra madhyataḥ | somaṃgārasūryāstu gīrvāṇa sa vivāditaḥ || nyastavyā devadeveśi yathāvadanupūrvaśaḥ | iti cakrādhipo bhūya devamattri vidurbudhāḥ || somāṃgāro budhādityaḥ śukrādyānukrameṇa tu | āpye śukrodhipaḥ proktaḥ somādyāravi tatpade || śanirādyāṃ punarnyasya vāyucakrādhipaḥ śaniḥ | somādyāṃstu punarnyasya śanisthāne tu bhāskaraḥ || rāhuketvataṃgaṃ nyastvā rāhuḥ somyādhipaḥ priye | somādyendrādito nyasya saumyaśe ravi ketukau || iśaścakrādhipaḥ ketuḥ somādyābhāskarāvadhiḥ | nyastvavaṃtu vidhāne grahavāstu rato mataḥ || vaṃśādyāṃ pūrvavat pātya marmādyāṃstu vilakṣayet | prākārānte sāmīpye yatravasthānakaṃ bhavet || catudikṣvaṣṭakaṃ cāpi ṣoḍaśaṃ vā prakalpayet | citi vāstu pravakṣyāmi śṛṇuṣveka manā priye || grahāṇāṃ rākṣasānāṃ ca śmaśānepi tṛdevatāṃ | same bhūta vibhakte tu śatārddhārddham padam bhavet || vyoma madhyendrato vāyuḥ hutabhukyāmya āpyakaṃ | saumyadharāntu vinyasya madhya cakre vidurbudhāḥ || pūrve vāyuṃ punarbhyasya tadyāmyekha vahniṃ nyaset | jvalāpyekaṃ punarnyasya tatsaumye pṛthivī nyaset || 67b) yāmyegniñca tathānyasya agnyāpye vāyukhaṃ bhavet | khasaumye tu jalanyasya jalendre tu dharā bhavet || āpyekantu punarnyasya tatsaumye gati pāvakau | yāvendre tu nyased vyoma vyomāntake dharā bhavet || saumye dharā punarnyasya dharendre gati pāvakau | tadyāmyakaṃ punanyasya āpyāyye vāmakaṃ nyaset || evaṃ kramāt sa vinyasya carajyādyāgrahaiḥ saha | yathāpūrvaṃ nyasedvāhye dikkaiṇa sthita vigrahāḥ || vaṃśadvaya tathā pātyarajjuścāṣṭau śṛṇu priye | catasro dvipadājñeyāścataśronyaguṇātmakāḥ || marmādyātra yathāpūrvaṃ jñātvā samyak mācaret | bhūtātmako yato bhadre bhūtavāstumtathocyate || ityete vāstavakhyātā gṛhavāstu samanvitāḥ | ityādye jayadrathādhikāre dvādaśasāhasre piṅgalāmate vāstvadhikāro nāmaḥ prakaraṇaḥ || piṅgalovāca || gṛhavāstu sureśāna sūcito nāditastvayā | nāḍīnāñca vibhāgopi avayavāñca śuladhṛk || etat sarvaṃ samāsena kathyatāṃ śaśi śekhara | bhairava uvāca || caturaśrī kṛte kṣetre gṛharūpothavā priye | daśanāḍī vibhajyādau sūtrapātrantu kārayet || nāḍīnāṃ tu yathāsaṃkhyā saṃjñābhirna dadāmite | sāntaye socatī kāntā viśālā prāṇavāhiṇī || sācī vasumatī nandā subhadrā manoramā | daśanāḍyaḥ smṛtā hyetāḥ prrtyak prācī mukhoṅgatāḥ || hiraṇyāsu prabhālakṣmī vibhūtiḥ vimalāśriyā | jayājvālā viśokā ca śubhā caivottarā mukhāḥ || pratyagdaśabhi nāḍībhi śubho jñeyau dharātmajaḥ | devatānāṃ yathānyāśaḥ tathā samyannibodhame || nābhī navapade brahmā āpastadīśasaṃsthitaḥ | dvipade tu sa boddhavyastadvadvatsastadīśataḥ || brahmāgne tu savitā sāvitrī tasya pāvake | dvipadau tau vijānīyāt keticendra pade tu sā || tasyāpīti diśābhāge jayendre dvipadasthitaḥ | brahmā tirya *? rudrastu rudrāsastathaiva ca || dvi padauto vijānīyātkapūrveṣaṇmarīcikaḥ | 68a) vivasvān padyadāvasthaṃ bhavayāmye vidurbudhāḥ || padmagonyāyago bhadre ṛtvavasthaḥ kalādhipaḥ | ātma tu cottare nyasya ṣaṭpade tu dharādhara || vacchase iśaṃ vinyasya parjanyastadanaṃtaraṃ | jayo māhendrasūryastu matyobhṛśastathaiva ca || antarikṣastu vijñeyāḥ padikāḥ paṃktisaṃsthitāḥ | sāvinyācakegnistu pūṣāvitathameva ca || gṛhakṣato yamaścaiva gāndharvo bhṛṅgakaṃ nyaset | mṛgaśca padikājñeyā yāmyayakti vyavasthitāḥ || jayādītyaṃśakepitṛ dvau vāristadanaṃtaraṃ | sugrīvaḥ puṣpadantastu pracetasastathaiva ca || asuraḥ śoṣarogaśca padikāḥ paścime matāḥ | rudradāsaśca vāyavyāṃ vāyuṃ caiva tu vinyaset || nāgamukhyastu bhalvāṭa somorigistathaiva ca | aditiditi nāmā ca padikāścottare gatā || carakī ca vidārī ca pūtanā pāparākṣasī | iśakoṇādita kṛtvā yāvadante prabhañjanaḥ || skando yamāthajambhaśca pilipicchastathaiva ca | pūrvādyathottarānte tu nyastavyāstu sulocane || dharāsaṃdhāraṇārthe tu gīrvāṇāṃbhyanyathā sthitiḥ | vaṃśadvayaṃ yathāpūrvaṃ rajjavoṣṭau tathaiva ca || tripadā kintu turyastu turyānyā paṭpadā priye | marmoyamarma bhedaśca yathāpūrvaṃ tathātra tu || anyanmarmā kulañcaiva jñātavyaṃ tu sulocane | kaṃ lalāṭa bhrūvau varṇau netra ghrāṇa sacīvukau || oṣṭhe gaṇḍau sa gaujjīva dvijjai jihvā tathaiva ca | hanu garuḍakupaśca sakaṇṭhaśca vijānataḥ || skandho vāhū tu vijñeye kurparau tu tathaiva ca | sakālamaṇivaṇivandhau tu tale cāṅgulayo nakhāḥ || urohṛccastanau pārśvau jaṭharaṃ nābhi kukṣikau | kaṭisphicau tathā śisna vṛṣaṇau suṣkakayāyu ca || ūrūjānustathā jaṃghe gulphau pāṣṇī padau tathā | aṅgulyastu nakhā pṛṣṭhaṃ mārga hṛkṣa kṛkoṭikā || trikaṭena samāyuktaṃ rudramarmādhikaṃ śataṃ | iśakoṇe śirastasya tanmadhye tu bhruvau yadā || tadūrddhe tu lalāṭa syāt samantāntu vijāt | 68b) yāmyegniñca tathānyasya agnyāyye vāyukham bhavet | khasaumye tu jalanyasya jalandre tu dharā? bhavet || āpyekantu punarnyasya tatsaumye gati yāvakau | yāvendrai tu nyased vyoma vyomāntake dharā bhavet || saumyadharā punarnyasya dharendra? gati pāvakau | tadyāmyekaṃ punarnyasya āpyāyye vyomakaṃ nyaset || evaṃ kramāt sa vinyasya varajyādyā grahaiḥ saha | yathā pūrvaṃ nyased vāhye dikkoṇasthitavigrahāḥ || vaṃśa dvaya tathā yātyarajjuścāṣṭo śṛṇu priye | catasro dvipadā jñeyāścataśronya guṇātmakāḥ || marmādyātra yathāpūrvaṃ jñātvā samyak samācaret | bhūtātmako yato bhadre bhūtavāstustathocyate || ivyate vāstavakhyātā gṛhavāstu samanvitāḥ | ityādye jayadrathadhikāre dvādaśasāhasre piṅgalomate vāstvadhikāro nāmaḥ prakaraṇaḥ || piṅgalovāca || gṛhavāstu sureśāna sūcitonoditastvayā | nāḍīnāñca vibhāgopi avayavāñca śuladhṛk || etat sarvaṃ samāsena kathyatāṃ śaśiśekharaḥ | bhairava uvāca || caturaśrī kṛte kṣetre gṛharūpotha vā priye | daśanāḍī vibhajyādau sūtrapātraṃ tu kārayet || nāḍīnāntu yathāsaṃkhyāsaṃjñābhirna dadāmite | sāntaye socatī kāntā viśālāprāṇavāhiṇī || satī vasumatī nandā subhadrā manoramā | daśanāḍyaḥ smṛtā hyetāḥ pratyak prācī mukhoṅgatāḥ || hiraṇyāsuprabhālakṣmī vibhūtiḥ vimalāśriyā | jayājvālāviśokā ca śubhā caivottarā mukhāḥ || pratyagdaśabhināḍībhiḥ śubhojñeyo dharātmajaḥ | devatānāṃ yathānyāśaḥ tathā samyannibodhame || nābhau navapade brahmā āpastadīśasaṃsthitaḥ | dvipade tu sa boddhavyastadvadvatsastadīśataḥ || brahmāgne tu savitā sāvitrī tasya pāvake | dvipadau tau vijānīyāt keticandra pade tu sa || tasyā pīti diśābhāge jayendra dvipadasthitaḥ | 69a) (mṛgaśca padikā jñeyā yāmya pakṣi vyavasthitāḥ |? jayādītya śakaye * * * * * * * * * * *? grīvaḥ puṣpadantastu * *? sastathaiva ca | asuraḥ śoṣarogaśca padikāḥ paścime matāḥ | ṭhis line is top of page) brahmātiryagarudrastu rudrāsastathaiva ca | dvipadauto vijānīyātka pūrve ṣaṇmarīcikaḥ || vivasvān yadyadāvasthaṃ bhavayāmye vidurbudhāḥ | padmayonyā paro bhadrai ṛtvavasthaḥ kalādhipaḥ || ātmantu cottare nyasya ṣaṭpade tu dharādharaḥ | vacchese iśaṃ vinyasya parjanyastadanaṃtaraṃ || jayo māhendrasūryastu satyobhṛśastathaiva ca | antarikṣastu vijñeyāḥ padikāḥ paṃktisaṃsthitāḥ || sāvitryā pāvakegnistu pūṣāvitathameva ca | gṛhakṣatoyamaścaiva gāndharvo bhṛṅgakaṃ nyaset || nāgamukhyastu bhalvāṭa somoriśistathaiva ca | aditirditināmā ca padikāścottare gatā || carakī ca vidārī ca pūtanā pāparākṣasī | iśakoṇādita kṛtvā yāvadante prabhañjanaḥ || skando yamāthajambhaśca pilipicchastathaiva ca | pūrvādyathottarānte tu nyastavyāstu sulocane || dharāsaṃdhāraṇārthe tu gīrvāṇāṃ nyanyathā sthitiḥ | vaṃśadvayaṃ yathāpūrvaṃ rajjavoṣṭau tathaiva ca || tripadā kintu turyastu turyānyā ṣaṭpadā priye | marmauyamarma bhedaśca yathāpūrvaṃ tathātra tu || anyanmarmā kulañcaiva jñātavyaṃ tu sulocane | kaṃ lalāṭa bhruvau varṇau netre ghrāṇa sacīvukau || uṣṭre gāṇḍau sa gaujā ca dvijau jihvā tathaiva ca | hanuṃ garuḍa kūpaśca sakaṇṭhaśca vijānataḥ || skandho vāhu tu vijñeye kurparau tathaiva ca | sa kālamaṇi vaṇibandhau tu tale cāṅgulayo nakhāḥ || uro hṛcca stanau pārśvau jaṭharaṃ nābhi kukṣikau | kaṭisphicau tathā śisna vṛṣaṇau suṣka kapāyu ca || ūrūjānustathā jaṃgha gulphau pāṣṇī padau tathā | aṅgulyastu nakhāpṛṣṭhaṃ mārgahṛkṣa kṛkoṭikā || trikaṭena samāyuktaṃ rudramarmādhikaṃ śataṃ | iśakoṇe śirastasya tanmadhye tu bhruvau yadā || tadūrddhe tu lalāṭaṃ syāt samantāntu vista?nataḥ | 69b) karṇau tu diti parjanyau jñātavyau tu sulocane | netre ca bhrūradho bhāge bhrūmadhye vindurucyate || bindusaṅgatanāsā ca ghrāṇādhaḥ sandhi gaṇḍakau | oṣṭhau gojī? dvijau jihvā vatsasthe saptadhā kṛte || adhaścorddha krameṇaiva madhye jihvā yathā bhavet | gojī dvaya vibhāge tu adharoṣṭau tathaiva ca || dvijau bhāgadvaye proktau madhyekārasanā bhavet | hanu padāntikaṃ sandhiṃ karṇamūlādvidurbudhāḥ || vaktramaṇḍalametantu vāstoḥ samyak prakāśitaṃ | garuḍaḥ kaṇṭhakūpaśca arddhāpye tu tribhāgikāḥ || adhorddhāpye tu yatproktamurastat parikalpayet | jaye skandhamvijānīyān māhendra vāhurucyate || āditye kurparaṃ jñeyaṃ salākābhṛśasatyake | maṇivandhottarīkṣe ca karañcaivāgnireva ca || sāvinyaṅguli vijñeyā savitā ca nakhāḥ smṛtaḥ | vāsto vāmasamākhyātaṃ dakṣaṃ soditirucyate || rigisthāne bhujaṃ jñeyaṃ somasthāne tu kurparaṃ | bhalvāṭamukhyabhāge tu śalākāñca vidurvudhāḥ || nāgasthe maṇivandhastu vāyoḥ karamudāhṛtaṃ | rudradāsāṃgulī jñeyā pañcasaṃkhyā nakhāstathā || rājayakṣmā pade caiva bhāgādbhagavibhāgaśaḥ | brahmādīśai tu yaḥ sandhiḥ hṛdayaṃtavijānataḥ || hṛnsandhervāmadakṣe tu stanau dvau parikalpayet | sarīrasya padaike tu stanaṃ vāmamudāhṛtaṃ || dharādharapadaike tu stanaṃ dakṣiṇamucyate | marīcasya yaccheṣaṃ vai bhūtasaṃkhyā padaṃ priye || vāmapārśvagataṃ tatra dakṣiṇaṃ tu dharātmakaṃ | bhūtasaṃkhyāpadairyuktaḥ pārśvaścaiva varānane || brahmaṇyena tu jaṭharaṃ jaṭharānte nābhi rucyate | nābherūrddhādhaḥ mīśastu daṅgrahātpada turyavat || kucchivāmaṃ vijānīyād dakṣiṇaṃ tadvadeva hi | indra indra jayābhyāntu bhāgārddhārddhabhājite || kaṭyādau pāyurantāśca kalpanīyā vipaśvine | indrādho dve tu muṣkamvai kaṭyārddhārddha prakīrtitaṃ || 70a) kaṭyādhasandhikūpantu vṛṣaṇau sandhipakṣagau | sandheradhorddhārddhaśiṣṇaṃ śiṣṇādhaḥ pāyurucyate || vṛṣaṇau pakṣagau devi sphicau tau tu vijānataḥ | vivasvā ṣaṭpadai caiva ūruścaiva vidurvudhāḥ || pūṣārṇadhajānurudiṣṭaṃ jānvadhojaṃgharucyate | vitathādau samārabhya yāvad gandharva gocare || jaṃghāpārśva bhaved dairghya jaghādhorddhantu gulphakaṃ | tadadhaḥ pāṣṇikaṃ caiva tasyārddhārddha padaṃ viduḥ || pādārddhārddhāṃgulināntu aṅgulyārddhārddhato nakhā | vāmajaṃghāsamuddiṣṭā dakṣiṇo kalalodhipaḥ || ṣaṭpadaircatubodha guṃjānukaṃ rogasaṃjñake | śoṣādau sragvijāntāśca jaṃghaiṣā ca prakīrtitāḥ || sugrīvārddhe tu gulphamvai pāṣṇīñcāparārddhataḥ | tasyorddhorddha padaṃ proktaṃ pādādhorddhāṅgulīṃ bhavet || pitarorddhe nakhā proktāḥ pūrvavadvaravarṇini | brahmātmagate pṛṣṭhe pṛṣṭha marma udāhṛtaḥ || adho mukho na marmamvai jñātavyaṃ surasundari | hṛnsandhipṛṣṭha deśe tu hṛtyantantu vidurvudhāḥ || vaṃśāyaḥ sandhayaḥ pṛṣṭhe marmataṃtu kṛkāṭikā | indra indra japaḥ pṛṣṭhe trikaṭaṃ taṃ na saṃśayaḥ || adho mukho padā vāstuḥ prāsādādyā gṛhādiṣu | tadā nivesanaṃ kuryān marme marmaṃ na pīḍayet || uttānaṃ pūjanārthe tu śalyodvārañca nānyathā | yathā vāstu tathā marma tanmadhye sūtrasaṃdhigaṃ || sampātaṃ tadbhavet marmamoktavyantu prayatnayaḥ | piṅgalovāca || marmapīḍā prakartavyā yadi deva tadā kathaṃ | yadvāstu kalpanaṃ proktaṃ tat kṣetrasya parigrahaḥ || kṣetre kuḍyādi vinyāśaḥ kāryo deva gṛhādiṣu | kathaṃ tadyujyate karturyatomarmayo hi saḥ || yathāvāstu tathā marma tasmādvāstu na pujyate | bahiścet kriyate'rambhaḥ tadavinirahetu saḥ || 70b) tasmāt sarva prayatnena marmādevārcanaṃ kuru | śalyādvārañca deveśa kriyate tatvīthaṃ vaiḥ vaiḥ || vāstuṃ prati yathā pūjya kriyā kāle valimvada | bhairava uvāca || saṃniveśana kāle tu prāsādānāṃ sureśvari | caturaśraṃ vṛttaṃ nyaśraṃ yadrūpaṃ vāstu kīrtitaṃ || iṣattacceśato nītvā rakṣoghnārddha sureśvari | samantāccālayed vāstuṃ vidhinānena sundari || vāstu saṃvalite naiva marmādyaṃ valitaṃ bhavet | evaṃ saṃdhyādi marmāṇāṃ madhyānmadhyantu vañcanaṃ || caturaśrādyamārambhamvidhānena kalpayet | bhitdyārambhe tu deveśi prākārādyāṃ śṛṇuṣvame || yat kiñcid bhittimānantu tilārddhā hīnavādhikaṃ | kṛtvā saṅkalpayedbhittiḥ saṃśaye nātra kārayet || evaṃ kriyate yadvāsa dṛṣṭādṛṣṭa phalāvahaṃ | śalyodvāraṃ pravakṣyāmi yathāvat tat tathā śṛṇu || samyak śalyavidācāryaḥ samyagvāstu vidhānavit | ādau tu manasā kalpya vāstu caiva sureśvari || supracchanne sugupte ravijane kaṭaveṣṭite | śaktinīśaktanairdevi śalyoddharaṇamācaret || divyādivyavimiśraṃ ca trividhaṃ taṃ vidurvudhāḥ | devādi darśanaṃ divya adivyaṃ mānuṣātmakaṃ || śvānolukakakākādyāṃ vimiśraṃ taṃ na saṃśayaḥ | sātvakaṃḥ karturācāryaḥ śreṣṭhaṃ devādi darśanaṃ || rājasaḥ karturācāryo jñeyamiśraṃ tu madhyamaṃ | tāmasaḥ karturācāryaḥ kanyasaṃ mānuṣātmakaṃ || evaṃ jñātvā tu śakunamuddhare cchalyavitsadā | vikṛtiṃ saṃpravakṣyāmi nagarātmani yathā bhavet || kartāramānayet tatra yatrāsau vāstu kalpitaḥ | āgate tatra kartāro suvijño gurulakṣayet || śiraḥ sthitvā śiraḥ ka *? kurute kārako yadā | śiraḥ śalyaṃ tathā tasmin uddharet tat pramāṇataḥ || mukhe sthitvā mukhe ka *? kṛtvā śalyantu kāṣṭakaṃ | dvi hastāduddharet tatra grīvasthe grīvasparśanāt || 71a) lohaśṛṅkhala tatrasthaṃ mānena trikareṇa tu | udarastho yadā kartā spṛśate codarātmani || paśuśalyaṃ bhavet tatra sārddha hasta dvayena tu | haste hastau kṛtau kṛtvā khaṭvā pādau samādiśet || dvāviṃśantyaṃgulaṃ khatvā tatro dvāryaṃ vipaścite | vāhau sthitvā yadā vāhurvikāraṃ kurute'tmani || tanmūlaṃ tatra śalyantu cinmātroduddharet sadā | evaṃ vāme vinirdiṣṭaṃ dakṣiṇe kaṭimātra *? taḥ || tacchalyaṃ tatra nirddiśyaṃ kapālambā mṛdātmakaṃ | kaṭisthe tu kaṭiḥ kaṃḍūṃ yadā karoti kārakaḥ || dvihastāduddharet tatra kīlakaṃ lohanirmitaṃ | ūrūsthaścoru saṃsparśāt sārakāṣṭhañca tatra vai || sārddha hastaṃ khanitvādhastacchalyaṃ tu viśodhayet | jānustho vikṛtau jāte śalyaṃsthanātmakaṃ viduḥ || nāpitopaskaro vātha hastamātrāt samuddharet | gulphasthe gulphasaṃsparśā dvayapādaṃ ca vinirdiśet || daśāṣṭāṅgula mānena tatra khaṭvāsamuddharet | pādastha pādasaṃsparśādibhāsthiṃ tatra vā diśet || tālamātrādhataḥ khatvā uddharet vicakṣaṇaḥ | pitṛsthāṃ guṣṭhasaṃsparśāt kheṭī varhiṇacitritā || śalyaṃ proktaṃ taduddhāryaṃ dviraṣṭāṃgulamānataḥ | pitarasthāthavā devi kaniṣṭhā vikṛto yadā || kāṃsyātmakaṃ tadā śalyamudvāpāṣṭāṃgulena tu | pādasthastu padākartā pādādhaḥ spṛśate priye || carmaśalyaṃ tadā tatra uddharyāṣṭāṃgulena tu | urasthaḥ urasaṃsparśād vṛcchalyantatra vādiśet || adhorudrāṃgulaṃ khatvā uddharennātrasaṃśayaḥ | pārśvasthā vikṛte jāte śalyaṃ pāśulikātmakaṃ || tasmin sthāne samuddhāryaṃ narārdhāt kathitantavaḥ | kucasthastu yadā bhadre kucaṃ spṛśati kārakaḥ || mārjārapañjaraṃ tatra kucamānātmamuddharet | brahmasthaḥ pṛṣṭhasaṃsparśād bhaved vārāha kurparaṃ || 71b) tatra vetvāsamuddhāryaṃ nābhi mātrāntasaṃśayaḥ | iśasthaścakṣusaṃsparśāt tanmānāt mauktikaṃ bhavet || śrutisthaḥ śrutisaṃsparśāt pravālaṃ vātha kāṃcanaṃ | rajatañca śubhā hyete karṇamātrāt samuddharet || pratyayārthaṃ taduddhāryaṃ mottikādyasureśvari | punaḥ saṃsthāpaye tatra dravyaṃ cānyavimiśritaṃ || sphicau sthitvā spṛśet taṃtu trapuṃ tatra vinirdiśet | kaṭimātrādhataḥ khatvā coddhareta varānane || vaktrasthaśca spṛśed daṃtāt tatrābhrakakapālakaṃ | trihasta parimāṇe khatvā samyak samuddharet || bhruvoḥ saṃsparśanād bhadrakā ca śalyatrihastakaṃ | kakṣaukaṣā kṛtiṃ vidyāt kṛṣṇalohaṃ karatrayāt || śisne tu vikṛtiṃ yāte trilohaṃ tatra jāyate | trikarādhaḥ samuddhāryamiti śāstrasya niścayaḥ || athavā vāstu madhye tu sthitvā vai kārakottamaḥ | yadādhunāti sarvāṃgaṃ tadāśalyaṃ samantataḥ || taduktaṃ pūrvaśalyaṃ tu sthāne sthāne vijānataḥ | sikatāmmaṅgāralohāsthi tuṣakharpara kīlakāḥ || ghāṣatārā ca kanakaṃ pravālomaṇimauktikaḥ | sarvaṃ salyairyataḥ kīrṇa tataḥ saṃkīrṇa ucyate || naramātrādhaḥ khanitvā śodhitavyaṃ prayatnataḥ | śodhyaitāṃ kīrṇaśalyāṃ tu pūrayet prāgavidhānataḥ || śuddho vai jāyate vāstuṃ tataḥ sūtrādi kalpanā | marmādeḥ kalpanaṃ kṛtvā devānāṃ sthāpanaṃ priye || vāstu saṃpūjayitvā tu tatpatyu sarvalirmāharet | brahmādyāḥ patayaḥ proktā grahādyāśca sureśvari || yathā teṣāṃ valiḥ proktaḥ tathā samyag nivodhame | ghṛtadhāre sa devāya parjanye vākṣataṃ dadet || kajakaṃjaya devāya māhendrāya śṛṇu priye | vaijayantī ca pītā ca paryāya dhvaja mucyate || suvarṇodaka sūryāya satyāya ca punaḥ śṛṇu | 72a) dhūmraṃ vitānakaṃ caiva dātavyaṃ hitamicchatā | ghṛtakṣīrasamāyuktaṃ caruṃ godhūmajaṃ priye || bhṛśāyasaṃpradātavyaṃ yadīcchet siddhimātmanaḥ | mīnaṃ tadantarikṣāya svinaṃ māṃsamathāpi vā || vahnervaliṃ pravakṣyāmi śṛṇuṣvekāgramānasaḥ | śaktavo ghṛtamākṣīkakṣīrayuk saci pūritaṃ || sruvena sahasaṃyukte dātavyaṃ śāntimicchatā | jvālāpūṣṇe ca dātavyā valiñcaiva sureśvari || vitathāya pradātavyaṃ ratnacāri suniścayaḥ | gṛhakṣatā yadātavyaṃ madhuṃsuravarārcite || matsyamāṃsaṃ pradātavyaṃ yamadevāya suvrate | candanādika gandhañca gandharvāye nivedayet || dvija jihvā pradātavyā bhṛṅgadevāya sarvadā | samūlaṃ yavavṛkṣantu mṛgāya pratipādayet || kṛsaraṃ kravyasaṃyuktaṃ pitṛsaṃjñasya dāpayet | dvau vārikā yadātavyaṃ kāṣṭhaṃ dantaviśodhanaṃ || sugrīve pūpakaṃ dadyāt kuśaṃ dadyāntu śragdvije | pracetase pradātavyaṃ rājīvaṃ padmasocyate || asure tu surādeyā ghṛtāntaṃ śothadevate | rogrendrāya pratavyaṃ maṇḍakaṃ varavarṇini || dhvajaṃ pītaṃ dadedvāyornirvighnaṃ nānyathā priye | phaṇīndrāya pradātavyaṃ puṣpaṃ vaināyakesaraṃ || sumukhe phalajātiṃ tu drākṣaṃ cāmrādi meva vā | bhaktasūpaṃ pradātavyaṃ bhalvāde nātrasaṃśayaḥ || madhughṛtasamāyuktaṃ some bhaktaṃ pradāpayet | pitṛ devāya tatsthāne kalpyaṃ caiva sureśvari || kṣīraṣāya sadātavyaṃ saghṛtaṃ madhumiśritaṃ | valikāle pataste tu valyarthe sannivandhanāḥ || kumudasya tu yatkandaṃ saugandhikamathāpi vā | utpalasyātha padmasya giridevāya dāpayet || aditaye pradātavyo mullopikā sureśvari | pūrikāditi devāya dātavyo hitamicchatā || āpavat sandadhiṃ dadyādāpe dadyāt payaḥ priye | 72b) marīcaye modakaṃ syāt sāvitryai tu kuśodakaṃ | savitreṇcaghra puṣpaṃ tu dātavyaṃ varavarṇini || vivasve ca pradātavyaṃ raktacandanalepanaṃ | jayadevāya dātavyaṃ haritārmaṃ sureśvari || yatrasaumārikaṃ gṛhya bhaktaṃ tadrasabhāvitaṃ | haritānnañca taccoktaṃ kṛtrimaṃ tantu tatvataḥ || khiccānnamindra devāya guḍabhaktaṃ kalādhipe | ghṛtāntaṃ rudradāsāya rudrāya phalguṣaiḥ saha || pṛthivī dharāya kulmāṣaṃ matsamāṃsasamanvitaṃ | kecid vadanti kalmāṣaṃ sāṃkuraṃ varavarṇini || kecit sa tuṣapiṣṭantu svinnamiṃḍarike vahi | ubhayo vā pradātavyau sākuraṃ svinna meva ca || yadvaliṃ brahmaṇe caiva tacchṛṇuṣva samāhitā | ghṛtakṣīracaruṃ havyaṃ tilākṣata yavān kuśaṃ || pañcagavyasamāyuktaṃ dātavyaṃ siddhimicchatā | ghṛtasiddhiṃ tathā kravyaṃ carukyā saṃpradāpayet || māsabhaktasamāyukto marmamāṃsasandhitaḥ | skandāya ca pradātavyau valiñcaiva sureśvari || hṛtpadmenasamāyuktaṃ saṃghṛtaṃ māṃsameva ca | vidārikāyai dātavyo valireṣā na saṃśayaḥ || valiścānyamanāthāya kṛsaraṃ pūpakaiḥ saha | phalguṣeṇa samāyukto dātavyo hitamicchatā || sa raktaṃ pittamāṃsañca pūtanāyai pradāpayet | jambhakāya pradātavyaṃ sārdramāṃsāsṛksaṃyutaṃ || māsthi khaṇḍāmiṣaṃ raktaṃ pittaṃ vai pāparākṣasī | sāṃtraṃ raktaṃ ca kusumaṃ pilipicchā yadāpayet || vāstoḥ patyuḥ samākhyāto valirevaṃ na saṃśayaḥ | maṃtraṃ teṣāṃ pravakṣyāmi pūjāṃ valividhiryathā || caturthāntaṃ svanāmañca praṇavādi vibhūṣitaṃ | namaskārāntasaṃyuktaṃ pūjāmattaṃstvayaṃ priye || gandhadhūpādikaṃ dadyāt svāhāntena na saṃśayaḥ | vauṣaḍantārgha dātañca svadhānte valikarmaṇi || vaṣaḍante pānaṃsyādevamādyāṃ vidurvudhāḥ | dikkāle parito dadyād vidhinānena suvrate || 73a) tathā bhūtagaṇebhyaśca diṅmātriṇāṃ tathaiva ca | sarvānna sahitaṃ dadyādvaliṃ valiṃ vai sārvakāmikaṃ || mantraṃ teṣāṃ pravakṣyāmi śṛṇuṣva vahito priye | praṇavaṃ pūrvaśavyañca diśāśabdaṃ tathaiva ca || vāsine ca tathā likhya bhūtebhyoghraḥ prakīrtitaḥ | ebhyolikhya punardevi aghorebhyo likhet kramāt || ghoraśabdaṃ punarlikhya punarghoratareti ca | punarbhyaśca tataḥ sarvataḥ sarvantu punarbhavet || sarve samālikhyabhyonamastadanantaraṃ | sa cātmane samālikhya bhyonte ca punareva hi || namaḥ svāhā tathā vauṣaṭ svadhā vaṣaṭ yathākramaṃ | pūjādyāyānamantāśca jātyantā parikalpanā || hraṃ cānte tu visarjeta bhūtānāvidhicoditaḥ | yatra śabdantu bhūtānāṃ mātrāṇāntanna yojayet || tāryavidhiḥ sa evoktaḥ pūrvaṃ vai yadudīritaṃ | piṃgalovāca || grahavāstustvayā deva prokto bhūtātmakopi ca | yathā teṣāṃ valiḥ siddhaḥ tathā kathaya me sphutaṃ || bhairavā uvāca || sauvarṇakaṃ kajaṃ deyaṃ sūryāyātra na saṃśayaḥ | some kṣīraṃ pradātavyaṃ śvetapuṣpasamanvitaṃ || svastikaṃ raktapuṣpañca bhūsutāya pradāpayet | ghṛtapūrṇaṃ śrajaṃ pītaṃ vudhāya pradāpayet || dadhibhaktaṃ kuśopetaṃ grīrvāṇamavicārayet | pharṇaṣāli samaupeta śukrāya pratipādayet || modakotpalasaṃyuktaṃ śanaiḥ samyak nivedayet | kumudamadhusaṃyuktaṃ rāhave saṃpradāpayet || śaktavonīlapuṣpaṃ tu ketave sarvadā priye | yathā vinyāsa yogena valisteṣāṃ tathā priye || śaṃkhabheryādi śabdāṃstu vyomāyasaṃpradāpayet | mṛduvastradhvajaṃ vāyoḥ ghṛtadīpaṃ tu pāvake || nakraṃpiṣṭamayaṃ kṛtvā varuṇāya pradāpayet | kūrmasākṣāt pradātavyaḥ nirmitaḥ piṣṭakena vā || pṛthivyai ca varārohe nyāsastu valikarmaṇi | 73b) teṣāṃ svanāmamaṃtrastu yathāpūrvamudāhṛtaḥ | evaṃ sarvatra dātavyastatsthāne tu diśāvaliṃ || datvā valiṃ śubhā vāpti dṛṣṭādṛṣṭaphalāvahā | nirvighnaṃ tu tadābhadre samāptyārambhakarmasu || anyathā tu mahāvighnaṃ prakurvanti vināyakāḥ | tasmāt sarva vadātavyau vali vai sārvakāmikaḥ || evaṃ sāṭho bhavecchreyaḥ pūjāvalividhānataḥ | prāsādakalpanā paścāt gṛhakalpanameva ca || iti piṅgalāmate navamaḥ prakaraṇaḥ || piṅgalovāca || prāsādalakṣaṇaṃ caiva jñātaṃsuravareśvara | gṛhāṇāṃ lakṣaṇaṃ brūhi purādyā vāsavalpanā || dvijādi prakramāṅge phaṃ rājādeḥ svaṣuraṃ vadaḥ | cumvakāderyathārambhambhambhā samyak nivedayet || bhairava uvāca || cumbakasya puraṃ vakṣye yathānṛpa kṛtam bhavet | prāsādasya tu yanmānaṃ vistaraṃ surasundari || tanmānaṃ vāhyatastyaktvā prākārasya samaṃ tataḥ | antarālaṃtamevoktaṃ puraprāsādayorviduḥ || prākārabhittivat jñeyo purabhittiprakalpanā | punastadvat tathā bhūyaḥ samantāt parikalpanā || yathā gaṇika hetvarthaṃ kalpitavyaṃ prayatnataḥ | kartuśca kīrtanaṃ vudhvā samantādbhupari grahaḥ || purādvetu sa evoktaḥ punabhitīvikalpanā | dviguṇaṃ pūrvamānantu yatonte purarakṣaṇaṃ || puramānantu yad devi tārāvat parikalpayet | pūrvayāmyā pareṇaiva uttareṇai tathaiva ca || caturbhujāṃ caturdikṣustataḥ saṃjāyate sphuṭaṃ | iśādyādevatāstatra dityantāḥ parikalpayet || rakṣādyāṃ vāhyataḥ kalpyavatmādyante tathaiva ca | vasudhārā gṛha caivaṃ iśasthāne prakalpayet || parjanye tu gṛhaṃ kuryāt saṃdhyācādya rupaskaraṃ | śaṃkhakāhalabheryastu mardalaḥ paṭahastathā || timilaṃ jayaghaṇṭhā ca tālāyugmaḥ sa jharjharī | murajāṭakkanandistu huḍucchāmondameva ca || 74a) kāṃsī ḍamarukañcaiva karaḍī paṭṭamardalaḥ | suralīvaṃśavīṇā ca madhurī kinnarakaṃ tathā || khuṃkhunī dvisarī caiva trisarīrnūta ṣaṭsarī | evamādyāni cānyāni parjanye tu nyased gṛhe || japa sthāne gṛhaṃ kṛtvā tatra yat sthāpanaṃ śṛṇu | tāmrādiganḍukādyāstu hemādyāstu sulocane || ghaṭaṃ ca karakī caiva arghāpātrantathaiva ca | dhūpādhārañca ghaṇṭā ca sasāṇaṃ candanantathā || evamādyādi cādyāni tatrasthāpyā hyapaskarāḥ | japātpādaṃ tu saṃgṛhya māhendrasya samastakaṃ || ādityārddhaṃ tu saṃgṛhya prabholīka nyase pure | māhendrāt pādanirmuktā ādityārddha samanvitā || kartavyā ca varārohe pratolī madhyame pure | ādityāṃśatu tyanthā(?) vai māhendraṃśasamanvitāṃ || padamekena kartavyā pretolī cottame pure | niṣkāśotha praveśaśca dvāramārgastathaiva ca || toraṇaṃ yatharasyā ca pratolī ceti kīrtitāḥ | etairparyāya nāmābhirjñātavyāsurasundari || vahi prākārayormadhye pratolī yā prakīrtitā | tasyorddhe ca valabhībhūtaḥ pradīrgho guṇanyāśrayaḥ || madhyaprākārayorddhe tu ghaṭikāśraya tadvidhaḥ | devaprakarasyorddhe tu nṛtyaśālāṃ vidurvudhāḥ || athavā maṇḍapānte tu nṛtyaṃśālāṃ viduvudhāḥ | athavā maṇḍapānte tu nṛtyaṃ śivapurehitaṃ || uttame tu pure caiva māhendrebhyo gatāśrayaḥ | japapādasamopetaḥ kartavyastu sulocane || mahendrasya tu yatpādaṃ japapāda sandhitaḥ | abhyāgatāśrayaḥ proktaḥ pure madhyamakalpite || ādityārddhe tu kartavyaṃ kanyasebhyāgatāśrayaḥ | satye caiva prakartavyaṃ gṛhamāsthāna hetukaṃ || bhṛśāgnike tu prakartavyaṃ vipulaṃ tu mahānasaṃ | pṛṣṇe jalāśrayaṃ kuryād vitathe bhājanāśrayaḥ || sauvarṇarajataṃ tāmra kāṃsyādi vinirmitaṃ | 74b) yaṃtrikābhiḥ samopetaṃ sthāpitavyaṃ prayatnataḥ | gṛhakṣate gṛhaṃ caiva śastrasaṃsthāpanāya tu || khaḍgavāṇadhanuścaiva kuṭhāromudgarastathā | kṣurikākuntadaṃtaśca citradaṇḍastathaiva ca || lakuṭaṃ śaktipāśaśca kaṇayaḥ śūlapatrakaḥ | cakrāsi gadavajraśca aṃkuśaścakra paṭṭiśaḥ || evamādyāni cāstrāṇi pharāṇi vividhāni ca | sthāpitavyāni deveśe gṛhe gṛhakṣatasya tu || yame gāndharvake kuryāt maṭhaṃ bhūmi trayānvitaṃḥ | athavā dvaya sārddhantu bhūmikaikāthavā priye || uttamaṃ madhyamañcaiva kanyasaṃ ca yathākramaṃ | ācāryasya tadevoktaṃ nijaṃ sayana hetukaṃ || iṣṭyāhnikaṃ japaṃ dhyānaṃ yogābhyāsaṃ tu tatra vai | vīrabhojyānna pānādyaiḥ vīraiḥ saha samācaret || bhṛṅge ca strī gṛhaṃ kuryān mṛge kuryā tu majjanaṃ | pitṛ sthāne prakartavyaṃ sarvathā yā purāśrayaḥ || śaucamṛttikakāṣṭhañca dvijasaṃśodhanasya ca | dvau cārika gṛhe caiva sthāpayen mantravit sadā || sugrīve puṣpadante ca pracete bhojanāśrayaḥ | pradīrghastu prakartavyaḥ pradyotojālakānvitaḥ || asure śoṣasaṃjñe ca yatīnāmāśrayo bhavet | patrolūkhalakādyāni roge kaṇḍanikā gṛhaṃ || vāyu sthāne gṛhaṃ kuryāt tatra sthāpyaṃ tu gaṃdhakaṃ | candanāgarukarpūra kasturyādyā vilepanaṃ || nāge mukhye ca bhalvāṭe gṛhaṃ dīrghe tu vistaraṃ | puṣyārthantu prakartavyaṃ yatīnāmati śobhanaṃ || somirigau ca bhaṇḍāraṃ some ratnādi saṃgrahaṃ | rigaudhānyādikaṃ devi yugmaṃ vāpyekameva vā || adinau parśu *? lā ca diterdivyośrayo bhavet | evaṃ pradakṣiṇe nāyaṃ nyāsa syāt purasaṃsthitaḥ || ṣaṭmukhasya śivaśivasyaivaṃ nyāsoyaṃ parikīrtitaḥ | aparāsyasya devasya kathayāmi tathādhunā || vāruṇārddhā sure caiva śoṣe pādasamunvi *? | 75a) pratolīkanyase caiva madhye daityāṃsavarjitā | varuṇāṃśa vinirmuktā daityāṃśena samanvitā || uttamasya purasyaiva pratolī madhyavartinā | sugrīve puṣpadante ca yatīnāmāśrayo bhavet || trayamārgāvaśeṣe tu tatrāsthānaṃ gṛhaṃ bhavet | vāruṇāsyaiva yaccheṣaṃ kuryādabhyāgatā śrayaṃ || māhendrāditya satyeva bhojanāśrayamtatra vai | cālanaṃ traya nirdiṣṭaṃ śeṣānye pūrvavat sthitā || pratolī purato vāhya śivasya gaṇikā puraṃ | yāmyottaramukhabhadre satataṃ paktinācitaṃ || vāyavye tu diśābhāge drāgādī tūrikāśrayaḥ | catuṣkālaṃ bhavet tūraṃ dhūpavelā ca socyate || madhyāhne cārddharātre ca udayāsta maneṣu ca | patākādhvajasaṃyuktaṃ vāsaraṃ darpaṇānvitaṃ || daṇḍa utkṣepa utkṣepaṃ śvetachatrasamāyutaṃ | candrātapasamāyuktaṃ pradīpaṃ yaṣṭinirmitaṃ || sauvarṇāditalīdivyā triraṣṭāṅgulanirmitā | śālibhaktamayaliṅgaṃ tatra kuryāt śuśobhanaṃ || gandhapuṣpasudhādyaṃ ghaṇṭāḍamarunāditaṃ | puṃsire tat tu sadhārya gaṇi vā sureśvari || rūpayauvanasampannā divyavastraralaṃkṛtā | evaṃ pradakṣiṇemāñca dhūpavelāṃ samārabhet || bhrāmayet trīṇi vārāṇi praṇālasya tu varjanāt | tadantamvali pīṭhe tu sthāpitavyaṃ prayatnataḥ || paścādāgatya nṛtyaṃ tu nṛtyagṛhe samācaret | kāvyaṃ vā nāṭakaṃ vāpi cokhaṃ vāditya nirmitaṃ || śivasya puro nityaṃ caturvelā vidhānataḥ | rātryāpādagate naiva drāḍāḍañca śivāgrataḥ || punaḥ pādaṃ trayātīte niśāpādrāḍomataḥ | sarvavādyasamopetaṃ pūrva vai padudīritaṃ || ghaṭīmātraṃ tato nityaṃ vādayecchivadrāgaḍaṃ | purasyottara digbhāge puṣpārāmastu dī * kā || 75b) kūpaṃ vā viharī vāpi śuddhaśailavinirmitā | pa *? ṣṭaka mayā vāpi kāṣṭārarthā suśobhanā || divyasopānasaṃyuktā viharīdīrghikā bhavet | kulālakṛta paṭṭamvā kūpaśopānavarjitaṃ || arhaṭaṃ padapaṭṭaṃ vā kāryāṭiṃkulikāpi vā | droṇī vātha prakartavyā puṣpārāmodakā game || kete vṛkṣāstu puṣpāṇāṃ vṛkṣāścaiva śṛṇuṣvatha | vakulaṃ śrīphalaṃ caiva punnāgo nāgakesaraḥ || apsaraṃ campakaścaiva nāgacampakapāṭalāḥ | sthala campakastvaśokaṃ vṛkṣotpalamakiṃśukaḥ || priyaṃgukarṇikārastu mandāraḥ pārijātakaḥ | ketatpati vimuktā ca vahuseno japantikā || kukhavai śatapatrī ca karavīrastagarastathā | surabhirājārkajātīśca kunda pūṣikamalikā || evamāryāni cānyāni saurabhyāni tu | damanāmaruvakādyādi prakīrṇāni tu kārayet || prasastā dāḍimāmrānināryaṅgā vījapūrakāḥ | kadalī vadarī caiva kucikundurakaṃdukaḥ || tālakharjūratāḍiśca śūpavṛkṣothajamviraḥ | nālikerastathā cāpi hintālaḥ śāla eva ca || udāgastritittiḍiśca khadirāśvat kajambhanaḥ | plakṣodumbaranimbaśca śrīpallīvaṭavallakāḥ || śobhanānyaistathā vṛkṣaiḥ pūrayennandanamvana | aiśānyāṃ śilpināṃ vāsaḥ kalpitavya sulocane || pūrve tu brāhmaṇāvāsaḥ śivāgre śānti pāṭhakāḥ | āgneyāṃ lohakārādyāḥ kāṣṭhakārādi kārukāḥ || yāmyena bhṛtyavargāstu kṛṣāṇādi vikalpanāḥ | nair-ṛtyāṃmaṃtyajātīnā *? vā saṃkalpayed vudhaḥ || rajakādyāstu vāruṇyāṃ nyāsoyaṃ puravāhyataḥ | puraprāsādayorante antarāle ca sundari || rambhām tatra samantāntu gūpamālādiśobhitaṃ | tagaraṃ piṇḍasaṃjñā ca karavīrairvibhūṣitā || 76a) śiva puroyaṃ samākhyātā nandikāvartalakṣaṇaḥ | cumbakasya varārohe bhogamokṣārthinasya tu || śivaṃ śobhanabhāvañca manodyaṃ śāśvata śubhaṃ | sthiraṃ cāvyayasaṃpūrṇaṃ paryāyaḥ yasya coditaḥ || śivasya vā puraṃ caiva na doṣaṃ gurupūrvakaṃ | athavā dakṣiṇestau pūrve vā paścimepi vā || maṭhañcaiva prakartavyaṃ saumyanaiva tu kārayet | prāsādavistaraṃ mānaṃ tyaktvā caivāntarālakaṃ || tadarddhaṃ vā tadarddhañca jñātvā caivānurūpataḥ | kanyasaṃ madhyamaṃ caiva uttamaṃ ca tridhāyataḥ || bhūpavigrahakartavyo jñātvā bhūkartarīpsayā | caturasraṃ samaṃ kṛtvā guṇavad bhājayet samaṃ || yāgamaṇḍapamaiśānyāṃ pūrve vā sthānamaṇḍapaḥ | sajalaṃ pākamārgeyāṃ jalapākāpya gocare || maṭhaṃ cāntaka digbhāge śayanaṃ kuryāt svayaṃ guruḥ | pitṛ sthāne tu varco vai paryāyastasya cocyate || viṭkuṭī brahmavardañca candana pāpradaṃ priye | avasyotkaṭagūṣañca navasaṃjñāprakīrtitā || matramaṇḍapavāruṇyāṃ kartavyastu vicitrakaḥ | yantrolūkhalakādyādi vāyavyāṃ sannivesayet || somasthāne tu nyāsaṃ vai suguptaṃ caiva kārayet | madhye cāṅgaṇakaṃ ramyaṃ vāhye prākāra veṣṭitaṃ || prāgāpyātoraṇaṃ vāpi devayogyavikalpanā | śuddhaśailamayaṃ sarvaṃ yatkaṭakamayothavā || kāṣṭhanirmita sarvaṃ vā mṛdanirmitameva vā | kaṭakā veṣṭitamvāpi tṛṇachannamathāpi vā || vittānurūpataḥ prājño deśakālānurūpataḥ | dvitīyaṃ nandikā vartaṃ cumbukasya prakīrtitaḥ || narendrādi kṛtasyaiva aiśvaryālaṃkṛtasya ca | kathitantu varārohe puraṃ divyaṃ suśobhanaṃ || sāmānyaṃ saṃpravakṣyāmi cumbakādyāśrayaṃ priye | svakṛtānyakṛtaṃ vāpi śālāṃ caivādhunā śṛṇu || catuḥśālaṃ triśālañca dviśālaṃ caika śālakaṃ | 76b) śālāsaṃkhyā bhavantyetā vibhāgastvadhunocyate | ācāryasya catuḥśālaṃ triśālaṃ sādhakasya tu || putrakasya dviśālañca samayī hyekaśālakaṃ | digbhāgamadhunā vakṣe saṃjñā teṣāṃ pṛthak pṛthak || aṣṭaśālayutaṃ dhanyaṃ vandikāvartamucyate | āpacakraṃ vibhajyādau śālāsādhana hetukaṃ || pūrve tu śrīgṛhaṃ kuryāt dhvajāyena vipaścite | yāmye sayyā gṛhaṃ proktaṃ siṃhāyena vijānataḥ || paścime bhojanaṃ gehaṃ vṛṣāyena vidurvudhāḥ | nyāsaṃ gṛhottare kuryādsajāyena na saṃśayaḥ || dhūmāyena prakartavyaṃ pākaṃ dahana gocare | pāyudaṃpitarasthe tu svanāyena na saṃśayaḥ || dhānyādikṣodanaṃ gehaṃ vāyavyāṃ rāsabhena tu | yāgamaṇdapa aiśānyāṃ dhvākṣāyena tu sundari || munitārā kareṇaiva rudrastridaśa eva ca | daśapañcakareṇaiva dasasaptadikchaktikaṃ || ekaviṃśat kareṇaiva dhvajāyāṃ pūrvato bhavet | caturasraṃ samantāntu kartavyaṃ śrīgṛhottamaṃ || tatra sthāne sadā bhadre śrīmantaiḥ sahasaṃyutaḥ | śriyaṃ tatra likṣet sākṣācchrī gṛhaṃ tena cocyate || ekūnam triṃśa hastena pūrvapaścāya bhavet | daśasaptakareṇaiva vistaraṃ dakṣiṇottaraṃ || siṃhāpaṃca bhavet teṣāṃ dakṣiṇe sayanāya *? | daśapañcakareṇaiva sudīrghandakṣiṇottaraṃ || rudrasaṃkhyākareṇaiva vi *? raṃ pūrvapaścimaṃ | vṛṣāpañca bhavet tena paścime bhojanāśrayaḥ || trayodaśakareṇaiva pūrvapaścāyataṃ kuru | rudrasaṃkhyā kareṇaiva dakṣiṇottaravistaraṃḥ || gajāyaṃ jāyate tena bhaṇḍāgārottareṇa tu | daśāṣṭakaraṃ dīrghaṃ tu vistareṇa trayodaśaḥ || dhūmāyaṃ jāyate tena vahnau pākaṃ vudurvudhāḥ | pradīrghandaśa hastantu ṣaṭkaraṃ vistareṇa tu || śvālāyaṃ jāyate tena pitṛsthāne tvavaśyakaṃ | daśahastaṃ bhavedairghyaṃ svaravadvistaraṃ priye || kharāya jāyante vaśyaṃ vāyavyāṃ kaṇḍalā gṛhaṃ | 77a) dviraṣṭakaradairghyāntu dviṣaṭkaṃ vistaraṃ priye || dhvākṣāyaṃ jāyate aiva aiśānyāṃ yāgamaṇḍapaḥ | gṛhe vāthavā tantu viṣamaṃ caturasrakaṃ || cittānusaritovudhvā coktānyūnādhikaṃ bhavet | tṛtīyaṃ nandikāvartañcumbakasya prakīrtitaṃ || svastikāvartamanyacca tasyaiva catuḥśālakaṃḥ | cittahino yadā bhadre tadā tat kathayāmite || sa yāgāsthānapūrvantu sa pākasayanāntake | śayati bhojanaṃ cāpya sayatu nyāśamuttare || yadyasya sannikṛṣṭantu taddiśāya prakalpayet | taddiśāya yutaṃ caiva kalpanaṃ gṛhavarjitaṃ || triśālaṃ sādhakaścaiva kathayāmi sadādhunā | hiraṇyāvartakañcaiva hīnaṃ cottaramandiraṃ || kartavyaṃ sādhakendreṇa bhogamokṣaphalārthinā | suprabhāvartakamvāpi prāgghīnaṃ sukhadaṃ bhavet || cullikāvartakaṃ caiva yāmyahīnaṃ na śobhanaṃ | pakṣaghnā vartakaṃ devi na saptañcāpya hīnakaṃ || dvayaṃ grāhyaṃ dvayaṃ varjyaṃ yato vai sukhaduḥkhadaṃ | dviśālaṃ putrakasyaiva śṛṇuṣva varavarṇini || vṛṣasiṃhayutaṃ dhāmasiddhārthaṃ tatprakīrtitaṃ | mukhamokṣakaraṃ nityaṃ putrakabhya na saṃśayaḥ || gajānaḍvānsamāyuktaṃ yamasūryaṃ vidurvudhāḥ | mṛtyudañca yato devi varjitavyaṃ prayatnataḥ || gajadhvajasamāyuktaṃ daṇḍākhyaṃ tadvijānataḥ | rājadaṇḍakarannityaṃ na prāptaṃ tadviśeṣataḥ || dhvajasiṃhasamāyuktaṃ vātākhyaṃ tadgṛhaṃ bhavet | kalahañca bhavennityaṃ na śastaṃ varjayet sadā || vṛṣadhvajasamāyuktaṃ pakṣināmnā ca viśrutaḥ | vittanāśaṃvalannityaṃ varjitavyaṃ prayatnataḥ || gajasiṃhasamāyuktaṃ kākākīnāmnā ca tadgṛhaṃ | janaiḥ saha virodha tu tyaktavyaṃ tannasaṃśayaḥ || samayinaikaśālaṃ tu tacchṛṇuṣva varānane | dhvajamvā paścimāsyantu siṃha vā cottarānanaṃ || 77b) vṛṣaṃ vā prāṅmukhaṃ bhadre dakṣiṇāsya gajaṃ na hi | gṛhamānāṣṭamāsena vistarasya tu vīthikā || vṛṣagṛhāgrato vīthī uṣṇīṣaṃ nāmaviśrutaṃ | siṃhe tu pakṣayorvīthi sāvaṣṭambha tu tadgṛhaṃ || dhvaja gṛhe samantāntu susthitaṃ taṃ na saṃśayaḥ | gaje paścād bhaved vīthī sāyāśrayavivarjayet || vīthīnāṃ kalpanā bhadre sāmānyaṃ cumbakāditaḥ | dvijādi prakramādvāsaṃnigadāmi prati prati || dvātriṃśadvastu mānena vistaraṃ yadijādairghyantaddaśamāṃsena pūrvaṃ vai yat prakīrtitaṃ || aṣṭāviṃśat kareṇaiva vistaraṃ dakṣiṇaṃ gṛhaṃ | dairghyaṃ tadaṣṭamāṃsena caturviṃśati paścimaṃ || vistarāt ṣaṣṭhamāṃsena dairghyaṃ tasya prakīrtitaṃ | uttaraṃ viṃśahastena caturthāṃsena dīrghataḥ || kṣatriyasya ca yatpūrva dvisaturvistaraṃ bhavet | dairghyantadaṣṭamāṃsena caturviṃśati dakṣiṇaṃ || vistaraṃ ṣaṣṭhamāṃsena dairghyaṃ tasya prakalpayet | paścimaṃ viṃśahastena dīrghantanturya māṃsataḥ || uttaraṃ ṣoḍaśe naiva vistaraśca prakīrtitaṃ | vistārāt pakṣavad dairghyaṃ vaiśyasaivādhunā śṛṇu || prāk caturviṃśahastena ṣaṣṭhamāṃsena dīrghataḥ | dakṣiṇaṃ viśaṃ hastena dīrghatanturya māṃsataḥ || paścima ṣoḍaśe naiva tṛtīyāṃsena dīrghatā | caturdaśakareṇaiva vistaraṃ cottaraṃ gṛhaṃ || tadarddhe naiva dīrghaṃ tu śūdrasyaiva śṛṇu priye | vistaraṃ viṃśahastena dīrghaṃ taṃ turyamāṃsataḥ || prāṅmukhodaṅmukhaṃ cāpi yugmaṃ cāpi prakalpayet | catuḥśālaṃ na tasyaiva gaurthe vā kuṭikāgrataḥ || āpaṃ yatra nalebhye tatrā syādanu pūrvataḥ | yaduktaṃ gṛhavarṇānāṃ nyūnaṃ vāpyadhikaṃ na hi || bhūpālasya gṛhaṃ vakṣye nandikāvartalakṣaṇa | svamataṃ navadhābhājya ekāśīti padānvitaṃ || āsthānamaṇḍapo nābhau padāṣṭaka paribhramaḥ | 78a) pūjāmaṇḍapa iśesyādiṣṭa deva prapūjanaṃ | taddakṣiṇe gṛhaṃ caiva vastrāṇānilayaṃ priye || padamekaṃ pathasyārthe prāgāpye tu na saṃśayaḥ | prākpathayāsyage nyasya hemādyā bharaṇāni ca || khavite ratna saṃsthānaṃ tadāpye gaṇikāśrayaḥ | tasyāpyāya gataṃ caiva svakīyaṃ svayanaṃ gṛhaṃ || tribhaumaṃ pañcabhaumaṃ vā saptabhaumamathāpi vā | vimānena tu vandhena surūpaṃ śikhariṇaṃ yathā || tadvāme ca mahārajñā gṛhaṃ syād valabhīyatha | indre cāntaḥ purāvāsaṃ tatsaumye tu mahallakaṃ || yathottare prakartavyaṃ pramadānāṃ gṛhottamaṃ | rudrasthāne tu karpūraṃ karkolādyāni veśanaṃ || tasya pūrve punārajñī gṛhaṃ caiva suśobhana | āsthānāduttare nyāsaṃ sarvadravyālayaṃvaraṃ || nyāsapūrve prakartavyaṃ karṇotsāra gṛhaṃ śubhaṃ | prākārāntaritaṃ sarvaṃ yā rekhā tatra saṃbhavet || punarvāhye padaṃ tyajya vrajanārthaṃ samaṃ tataḥ | vāhye nyāsaṃ punardevi tatreśe śāntikaṃ gṛhaṃ || madhye kuṇḍaṃ prakartavyaṃ dvihastaṃdyagulānvitaṃ | mekhalaikānvitaṃ caiva vasusaṃkhyāṃgulairbhavet || yonimadhye prakartavyo vistṛto dvādaśāṃgulaḥ | dairghyā dviraṣṭamuddiṣṭomekhalāsārdhamaṃgulā || dvyaṅgulāgre praṇālaḥ syāt pṛṣṭhe kumbha dvayānvitaḥ | caturasraṃ punarmadhye mekhalā cāṅgulā bhavet || antaḥkāṇḍanivaddhorddhe lohaśṛṃkhalalambitāṃ | ghṛtapūrṇaghaṭatāmro ghaṭādhaḥ suṣirānvitaḥ || suṣiraṃ darbhamātra tuṃ ghṛtanirgamanāya ca | yathā vicchinnadhārāñca dinarātriṃ tathā kuru || viprātra pāṭhakāḥ śāntir-ṛgyajursāmavadku?ca | hotātrāthavaśo devi nityaṃ triṣkāla pālanā || rājñā te ca sadā pālyāsteṣāṃ puṣkalaśāsanaṃ | śānti dhārā gṛhaṃ hyetad vasudhārā gṛhaṃ hi tat || svāṅkādi dhvajamālāstu gaṅgāyamunameva ca | 78b) hemadaṇḍaṃ śitaṃcchatraṃ māyūrādyaṃ ca cāmaraṃ | parjanye tu gṛhaṃ kṛtvā tatrasthāpyaṃ prayatnataḥ || aśvopakaraṇadiñca sannāhādyaṃ tathaiva ca | japasthāne gṛhaṃ kṛtvā sthāpitavyaṃ sadāvudhaiḥ || sarvādhi karaṇaṃ caiva māhendre ca sadā bhavet | ādityena bhaven mārgo mārgo dve tu ghaṭī gṛhaṃ || dharmādhikaraṇaṃ satye vyavahāranirūpaṇaṃ | bhṛśaṃ sthāne gṛhaṃ kṛtvā sthāpitavyaṃ vṛṣottamaṃ || antarikṣegni dhāme ca kuryāt tatra mahānasaṃ | bhojyapātrāṇi vai puṣṇi yattrikādyā niveśanaṃ || vitathe caiva kartavyaḥ sacivā sthānamaṇḍapaḥ | gṛhakṣatre prakartavyojinaśālā na saṃśayaḥ || aṅgarakṣāśrayañcai * yame nityaṃ sadā bhavet | gāndharvaigāyakāṃ sthānaṃ vīṇāvādyādi saṃgrahaṃ || bhṛṅgasthāne prakartavyaṃ senāpati gṛhaṃ śubhaṃ | mṛgasthāne gṛhaṃ kṛtvā kastūryādi niveśanaṃ || pitṛsthāne prakartavyasaṃvaśyakagṛhaṃ subhaṃ | dvau vārike prakartavyomajjanāśraya uttamā || pratīhāragṛhaṃ caiva sugrīve ca sadā bhavet | puṣpadante prakartavyo bhojanāśraya uttamaṃ || pracetasi tathāmārgaḥ kartavyastu suśobhane | asure talavargasya gṛhaṃ caiva sadā bhavet || śoṣe vai śastraśālā ca cchurikādyā niveśanaṃ | roge vā gogṛśālaṃ ca vaidyasthānaṃ sadā bhavet || bhṛṣaśārvā prakartavyā vāyo nityaṃ na saṃśayaḥ | nāgasthāne gṛhaṃ yugmaṃ māṇikyādi nirūpaṇaṃ || ekaścaiva tathā bhadre puṣpāśraya dvitīyake | sumukhārddhaprakartavyaṃ rājadvau vārika gṛhaṃ || mayūraṃ kukkuṭārdhe tu kartavyaṃ tu gṛhaṃ śubhaṃ | bhaṇḍāgārañca bhalvāṭe sarvaśasyālayaṃvaraṃ || ghṛtādi lavaṇādyāśca tatra sthāpyā prayatnataḥ | somasthāne mahāśālā rājahasti niveśanaṃ || aśvaśālarigau bhadre yasmin rājā svayaṃ ruhet | 79a) aditau gṛhayugmaṃ tu mahiṣāścoraṇā priye | diti sthāne gṛhaṃ tadvat dhenuvidyāśrayaṃ yugaṃ || rājaputrādisaṃyuktamupādhyāya niveśanaṃ | prakārāntaritātrāpi pūrvavat samudāhṛtaṃ || pūrvadvāre jayaḥ prokta dakṣiṇe śayanottamaṃ | āsthānaṃ prāṅmukhabhadre nityameva samācaret || nibhṛtāyyaṃ tadādvāramapadvārantaducyate | nocettadvāhanaṃ mūlaṃ tadāyadvārapūrvakaṃ || āsthānāpya mukhaṃ tadvacchayanaṃ cottaret tadā | bhāṇḍāgārantadā yāmye yā yathāśeṣasaṃsthitiḥ || āsthānanyāśaśayanaṃ calanantu vidhīyate | puraṃ dviguṇavadvāhye prākārāntaritaṃ bhavet || mūladvārā gato phaṭṭayugmacābhimukhaṃ bhavet | vaṇik pratrādi sauvarṇī yeṣāṃ rakṣottamātra tu || yāme veśyāstu yā rakṣyā rājābhigamanāstu yat | tatrāpyabhi mukhāpakti gṛhadīrghatva kalpanā || paścime karma veśyāstu bhṛtyā yena sthitirna hi | uttare dīrghaikārāmaṃ padmotpala citaṃ śubhaṃ || tadvadvāhye punaḥ kalpya prākārāntaritaṃ priye | pūrve vai brāhmaṇā vāsaṃ kṣatriyāvāsa cāntake || vaiśyānāvāyyadigbhāge śūdrāṇāṃ tu tathottare | lohakārādirāgniyāṃ nair-ṛtye śuṇḍikāditaḥ || vāyavyāṃ hastikādīnāmaiśānyāṃ prakṛtiṃ nyaset | punarvāhye tathā bhūtaṃ koṭṭaṃ vāhye prakalpayet || pūrvavat kathite naiva pratrāṭbhālakasaṃyutaṃ | vividhāvāsasaṃyuktaṃ phaṭṭaṃ vividhacarcitaṃ || kalādhipamarīcevādrāgaḍaṃ rājanirmitaṃ | mūladvāre tu ye pālā dviraṣṭakaradaṇḍikā || khaḍgahastāśatā pañca dhanuhastāstathaiva ca | dvitīye dvisvaraḥ pālāḥ khaḍgahastāḥ śatatrayaṃ || tṛtīyasūryavatpālā khaḍgahastāḥ śatadvayaṃ | caturthe dviṣavatpālāḥ śatasārddhāstu rakṣaṇāḥ || 79b) pañcame vasuvatpālāḥ śastriṇā śatameva ca | ṣaṣṭhame ṛtuvatpālāḥ sāyudhāśīti rucyate || catuḥpālā vinirdiṣṭā dvāre caiva tu saptame | śatārddharakṣaṇāstatra khaḍgahastāsuyodhanāḥ || suśūrāḥ satvasaṃpannā svāmi bhaktāstu sarvadā | vicitrapura vinyāsaṃ saptaprākārasaṃyutaṃ || mahārājādhirājasya kathitaṃ tavasuvrate | sāmānyasya narendrasya dvitīyaṃ nandikocyate || devasaṃsthiti pākañca śayanaṃ yā yudāśrayaṃ | bhojanaṃ patrabhāṇḍāraṃ prākārānte prakalpayet || aiśādyaṃ cottarāṃ tantu prāmāṇamadhunocyate | aṣṭottaraśatenaikarasaṃsthitireva ca || tatpādena bhaved dairghya śayanaṃ karaśatena tu | karadvānavati prokta bhojanaṃ pādadīrghataḥ || turyāśīti kareṇaiva bhāṇḍāgāravidurvudhāḥ | catuḥpañcāśadvahastena pākaṃ pāda sudīrghataḥ || śatārddhantu kareṇaiva gṛhapāyudakalpanā | sāyudhaṃ kiṃtu tatrānte pāyudastākakalpanā || catvāriṃśa dṛbhūyetaṃ(?) yatuśālaṃ prakalpayet | tanturyonakaraṃ caiva gṛhaṃ devārcane priye || pādadairghyaṃ tathā trāpi kathitaṃ tavanānyathā | punaranyaṃ pravakṣyāmi rājābhāṇḍārika gṛhaṃ || dvāsaptati kareṇaiva prāg gṛhaṃ parikīrtitaṃ | dairghyān tat ṣaṣṭhamāṃsena dakṣiṇaṃ pañcaṣaṣṭhibhiḥ || pañcāśāṣṭakaraṃ cāpyameka pañcāśacottaraṃ | ṣaṭtriṃśat karamāgneyyāṃ sārddhadvātriṃśa nair-ṛte || vāyohya kūnatriśaṃ tu eśānyāṃ punarucyate | pañcaviṃśat karāsārddhaṃ sarve ṣaṣṭhāṃśa dīrghataḥ || senāpate puna brūmi nandikāvartalakṣaṇaṃ | catuḥṣaṣṭikareṇaiva prāg gṛhaṃ parikīrtitaṃ || pañcamāṃse tu dīrghanturitūnaṃ dakṣiṇaṃ bhavet | dvipañcāśat kareṇaiva paścimaṃ parikīrtitaṃ || catvāriṃśadrasopetaṃ gṛhaṃ cottarakaṃ bhavet | 80a) dvayādhikakaraṃ triṃśadāgneyyāṃ parikīrtitaṃ || ekūna triṃśaddhastena nair-ṛtyāṃ parikīrtitaṃ | ṣaṭtriṃśati kareṇaiva vāyo caiva gṛhaṃ priye || trayoviṃśat kareṇaiva iśasthe tu gṛhottamaḥ | sarveṣāṃ caiva dīrghatvaṃ pañcamāṃsena kīrtitaḥ || samāṃtasya mahatpūrvaṃ gṛhaṃ caivādhunā śṛṇu | karaṃ vaikūna ṣaṣṭhintu prāg gṛhaṃ parikīrtitaṃ || caturthāṃsena dīrghantu catuḥpañcāśadakṣiṇaṃ | ekūnaṃ cāpyapañcāśad datūnāṃ cottaram bhavet || sahārddhe kūnatriṃśena kareṇāgneyakaṃ gṛhaṃ | saptāviṃśat kareṇaiva nair-ṛtyāṃ parikīrtitaṃ || caturviṃśati sārddhena vāyavyāṃ tu gṛhottamaṃ | dvāviṃśati kareṇaiva aiśānyā kalpayed gṛhaṃ || sarveṣāṃ caiva dīrghyarthaṃ turyāśaṃ kalpanā priye | jñātvā pañcapradātavyaṃ vyayaṃ kṛtvā tu yatnataḥ || jñātvevaṃ tu gṛhaṃ kāryaṃ nyūna cāpyadhikaṃ na hi | sadvārañca gṛhaṃ proktaṃ yathāvadanu pūrvataḥ | piṅgalovāca || gṛhe dvāraṅkathaṃkāryaṃ śubhaṃ yaccāśubhamvada | yāgamaṇḍapadvārantu tatkathaṃ kriyate vibho || bhairava uvāca || yāgamaṇḍapayadvāraṃ madhye prāsādavad bhavet | gṛhe dvāraṃ tu yatproktaṃ tacchṛṇuṣva śubhāśubhaṃ || vistārāt ṣoḍaśāṃsena vistaraṃ gṛhabhittayaḥ | vistarasyaṣṭa me bhāge dvāraṃ tadviguṇocchritaṃ || kanyasānāmayaṃ nyāyo madhyame cārkkabhāgikaṃ | uttamānāṃ vikāreṇa vistārādviguṇocchrayaṃ || athavā ca svayaṃ vedya hastāṃgulavivakṣayā | nyūnādhikasamaṃ jñātvā dvāraṃ vāyasamanvitaṃ || svadiggṛhasya yadvārasvāpe naiva tu vārayet | sākhādvayaṃ tathākāryaṃ tathaivaudumvarau samau || svamānaṃ cāṣṭadhā bhājya dvārāṣṭau cādhunā śṛṇu | dikṣudvāraṃ prakartavyaṃ vidikṣu naiva kārayet || 80b) iśasthāne yadādvāraṃ raudraṃ cāti bhayāvahaṃ | parjanye ca yadādvāraṃ strī calatvaṃ samādiśet || jaya sthāne yadādvāraṃ vijayo nātra saṃśayaḥ | māhendre ca yadādvāraṃ śrīyo vṛddhimāpnuyāt || bhāskare ca yadādvāraṃ pratāpaḥ kīrti varddhanaṃ | satyasthāne yadādvāraṃ sadvarmaśīlavarddhanaṃ || bhūyasthāne yadādvāraṃ nityakalahavarddhanaṃ | antarikṣe yadādvāraṃ na sakhaṃ naiva duḥkhadaṃ || prāṅmukhasya gṛhasyaiva dvārāṣṭaka prakīrtitaṃ | dakṣiṇābhimukhasyaiva dvārāṣṭau cādhunā śṛṇu || agnisthāne yadādvāraṃ tadādārghabhayaṃ bhavet | pūṣāsthāne yadādvāraṃ tadādānasukhaṃdhanaṃ || vitathe ca yadādvāraṃ tadāmitrādi nāśanaṃ | gṛhakṣate yadādvāraṃ tadā sarvakṣayaṃ bhavet || yamasthāne yadādvāra tadāmṛtyuṃ samādiśet | gandharva ca yadādvāramitrānāśanaṃ || bhṛṃgidvāre tu śilpitvaṃ naipuṇyaṃ buddhivarddhanaṃ | mṛgasthāne yadādvāra pauruṣaṃ vikramaṃ dhruvaṃ || paścimābhimukhasyaiva dvārāṣṭau cādhunā śṛṇu | pitṛsthāne yadādvāraṃ tadāpuṣpa pravarddhanaṃ || dvauvārike yadādvāraṃ tadā pravrājalakṣaṇaṃ | sugrīve ca yadādvāraṃ kṛṣivāṇijyasaṃpadaṃ || puṣpadante yadādvāraṃ tadāputrārtha śāsnātaṃ | vāruṇe tu yadādvaraṃ ārogyaṃ śāntidaṃ sukhadaṃ || dhanapuṣṭistu vṛddhistu āyurbuddhi dine dine | asure tu yadā dvāraṃ kṣayaṃ cārthe dine dine || śoṣasthāne yadādvāraṃ rogavṛddhistu nityaśaḥ | uttarāsya gṛhasyaiva dvārāṣṭau punarucyate || vāyusthāne yadā dvāraṃ sadyoccādanaṃ tadā bhavet | nāgasthāne yadādvāraṃ madonmatta bhayaṃ bhavet || sumukhe tu yadādvāraṃ prabhutvaṃ mukhyatāmataṃ | bhalvāṭe tu yadādvāramarthavṛddhi dine dine || somasthāne yadādvārañcāyurvṛddhinirogatā | 81a) rigisthāne yadādvāraṃ kṛṣatvaṃ kṣīṇavṛttayaḥ | nityo dvegakaraṃ rūkṣaṃ valicittaṃ sadā bhavet || aditisthe yadādvāraṃ kavitvaṃ buddhivarddhanaṃ | ditisthe tu yadādvāraṃ tadābhimānagarvitaṃ || evaṃ jñātvā śubhaṃ grāhyamaśubhaṃ varjayet sadā | diśānye ca yathākāma tathā deśyā śubhodayāḥ || samyak jñātvā prayatnena vāstusūtraṃ vicakṣaṇaḥ | yatheṣṭaṃ bhogamāpnoti mokṣaṃ vā śatrumardanaṃ || aviditvā na bhogosti na mokṣo naiva sādhanaṃ | tasmāt sarva prayatnena jñātvārambhaṃ samācaret || śivādi puramevantu sarvakāmārtha hetutaḥ | saṃpratīṣṭhā yathābhīṣṭā ihāsutraphalepsayā || piṅgalāmate gṛha prakaraṇaṃ || 81b) piṅgalovāca || liṅgīnāñca pratiṣṭhā yā sākākasya kathaṃ vada | pratiṣṭhāmaṇḍapasyaiva mānaṃ kikasya kīdṛśaṃ || kasmin sthāne prakartavyā kiṃ yaṃto vā vadasva me | kuṇḍānāṃ lakṣaṇaṃ bruhi kuṇḍānāñca sruvādikaṃ || evamādyāni cānyāni tatkale yadupāgataṃ | tatsarvaṃ hi samāsena kathayasva prasādataḥ || bhairava uvāca || pratiṣṭhā maṇḍape caiva prāsāde sthāpanaṃ mataṃ | prasādāccalite naiva sthitasthāpanamucyate || pratiṣṭhāmaṇḍapaścaiko dvitīyaḥ snānamaṇḍapaḥ | tṛtīyo lakṣaṇo dvāre karmaśālācaturthikā || prāsādāgra pradeśe tu pratiṣṭhāmaṇḍapaḥ śubhaḥ | tadarddhānyograto bhūyaḥ lakṣaṇodvāramaṇḍapaḥ || tadarddhānyastu tatsaumye snānārthaṃ maṇḍapaścayaḥ | karmaśālā yathecchātaḥ sthānaṃ yaducitaṃ bhavet || ekahastādi liṅgānāṃ maṇḍapānāṃ sureśvari | pramāṇamadhunā vakṣye dhārikā toraṇāni ca || raudraliṅgāditaḥ kṛtvā hastāṃ tasya ca sundari | pratiṣṭhāmaṇḍapaścaiva daśahastakarānvitaḥ || dhārikā pañcahastāstu toraṇaṃ pañcahastakaṃ | hastamātrādharoyyāni dhārikā toraṇāni ca || sa pādādika liṅgasya dvihastāṃ tasya suvrate | trayodaśa kareṇaiva kartavyo maṇḍapottamaḥ || dhārikāsaptahastāstu toraṇaṃ tatsamaṃ bhavet | dvihastavādharopyāni dhārikā toraṇāni ca || sa pādādi kaliṅgasya trihastāṃ tasya suvrate | daśapañcakareṇaiva kārayet maṇḍapottamaṃ || dhārikānavahastāstu toraṇañca tathāvidhaṃ | hastatrayādharopyāni dhārika toraṇāni ca || sa pādādikaliṅgasya turyā tasya tu suvrate | daśasaptakareṇaiva pratiṣṭhāmaṇḍapaḥ subhaḥ || rudravat karasaṃkhyona dharikāstoraṇāni ca | hastatrayamadhoropyaṃ vambuṃgula(?) samanvitaṃ || 82a) sapādādikaliṅgasya bhūtāntasya ca suvrate | ekonaviṃśahastena kārayet maṇḍapottamaṃ || trayodaśakareṇaiva dhārikāstoraṇaṃ bhavet | dvādaśāṃgulasaṃyuktaṃ trihastaṃ ropayedadhaḥ || sa pādādikaliṅgasya ṣadṛstāṃ tasya suvrate | ekaviṃśat kareṇaiva kartavyo maṇḍapottamaḥ || daśapañcakaraiścaiva dhārikādyāḥ prakīrtitāḥ | vikārāṃgulasaṃgṛhya trikaraṃ ropayed vudhaḥ || sapādādikaliṅgasya saptāṃ tasya suvrate | trayoviṃśat kareṇaiva kārayen maṇḍapottamaḥ || navāṃgulasamopetāstṛpañcakaradhārikāḥ | toraṇaṃ tatsamaṃge jñeyaḥ triropyaṃ dvadaśānvitaṃ || sapādādyasya liṅgasya vasvaṃ tasya suvrate | pañcaviṃśat kareṇaiva maṇḍapaṃ kārayed vudhaḥ || daśasaptāṃgulairyuktāstṛpañcakaradhārikāḥ | toraṇaṃ tatsamaṃ jñeyaṃ caturhastādharopaṇaṃ || sapādādyasya liṅgasya raṃdhāntasya ca suvrate | saptāviṃśat kareṇaiva kārayet maṇḍapottamaḥ || pañcaviṃśāṃgulairyuktāstṛpañcakaradhārikāḥ | toraṇaṃ tatsamaṃ geyaṃ turyādhaḥ kararopaṇaṃ || turyāṃgulasamopetamāyaśuddhaṃ prakīrtitaḥ | pradeśo vā yadā nāsti dṛḍhārthamaropayet || yatrābhāvastu vṛkṣāṇāṃ tatra yadruciraṅkuru | bhāvapūrvantu tatrāpi bhāvamūlaṃ yatokhilaṃ || abhāvā dvaita ityukto bhāvo vā dvaita lakṣaṇaḥ | tasmādabhāvaḥ tyaktavyo bhāvaṃ kalpya pratiṣṭhayet || kintu yatprāpyaṃ yatnena tatsarvaṃ hi samācaret | prāptarthe bhāvanādoṣo na prāptaṃ yatnatastathā || maṇḍapaḥ prathamaścaiva dhārikādvādaśānvitaḥ | viṃśadvārikasaṃyuktaṃ dvitīyaṃ maṇḍapamviduḥ || tṛtīyastṛṃśatsaṃyukto dvivatvāṃśa turyakaṃ | 82b) pañcameritu pañcāśadvāsaptatistu ṣaṣṭhame | saptame maṇḍape caiva dhārikā navatistathā || śataikaṃ daśayuktantu maṇḍape cāṣṭame viduḥ | navame maṇḍape caiva dvātriṃśadadhikaṃ śataṃ || tadānusārato vuddhārikādyāni kalpayet | toraṇāni ca catvāri caturdikṣu vidikṣu ca || sarveṣāṃ caiva sāmānyaṃ maṇḍapānānasaṃśayaḥ | snānākhyādi vinirmuktaṃ tayoścaivaikatoraṇaṃ || hastadvayaṃ parityajya toraṇāni prakalpayet | ropyādūrddhantu yanmānaṃ śākhāyo parikīrtitaṃ || tanmānaudumbarau kāryau svajātyośākhodumvarau | catunaḍyaḥ samomārgaḥ prāvasamba bhavediha || ūrddhādumbarasaṃsthantu trimūlaṃ trīṇi kārayet | madhye ca pakṣayoścaiva pramaṇamadhunocyate || śṛṃgaṃ navāgulaṃ dīrghyaṃ caturbhāgena vistaraṃ | ṛju vai madhyaśṛṃgantu kiṃcid vakre ca pakṣayoḥ || prathamasya samākhyātaṃ dvyagulaṃ vādharopaṇaṃ | rudrāṃgula dvitīyasya praveśaśca trayoṃgulaḥ || trayodaśa tṛtīye tu caturaṃgula ropaṇaṃ | pañcadaśacaturthe tu pañcāṅgula praropaṇaṃ || saptādaśāṅgulaṃ bhūte praveśaśca ṣaḍaṃgulaḥ | ūnaviṅsa?ti ṣaṣṭhe tu saptāgula praropaṇaṃ || saptame ekaviṃśaṃ tu aṣṭāṃgulādharopaṇaṃ | trayoviṃśāṣṭame caiva navāṃgula praropaṇaṃ || navame pañcaviṃśantu daśacāṃgularopaṇaṃ | niveśaśca praveśaśca śākhayoḥ śūlaśṛṅgayoḥ || hṛdāsarvaḥ prakartavyaḥ praṇave nātha suvrate | madhyaśṛṅgādhaḥ śrīdevī pakṣaśṛgādhaḥ svastike || padmamvā nandikā varta prasastārthantu kārayet | sāntidaṃ nāma pūrve ca nyagrodhena tu nirmitaṃ || audumbaramayaṃ caiva bhū?tidaṃ yāmya gocare | 83a) puṣṭidaṃ cāpyadigbhāge pippalena vinirmitaṃ | āyudaṃ cottare jñeya plakṣe naiva tu nirmitaṃ || ekaikatoraṇasyādhaḥ śākhayo dvā *? lakau | dvau dvau caiva prakalpeta yathāyathāvandhantathā śṛṇu || *? ndiñcaiva mahākālaṃ prāgdvāre parikalpayet | bhṛṃgiṃvināyakau caiva dakṣadvāre tu pālakau || vṛṣabhakārtike yaṇca paścime dvārapālakaḥ | gaurī cai *? turaḍīśo dvārāpālauttareṇa tu || nandiñcaiva mahākālaṃ * * * *? ṇa kalpayet | caṭavargeṇa yaucānyau kalpayet bhṛṃgināyakau || vargeṇāpi tapeṇaiva durmukhoṅgāra kalpanā | yasavargeṇa deveśi nyastavyau tu śitāśitau || toraṇasya samīpe tu vāhye caivādhunā śṛṇu | kalasaṃ śāntanāmānaṃ prāgindrādhiṣṭhitaṃ nyaset || śiśiro nāmayaścānyata pāvakegni vibhūṣitaḥ | parjanyaḥ kalaśaścaiva yāmye yamavibhūṣitaḥ || viśornāmayaścānyo nair-ṛtyāṃ pitarānvitaḥ | āpyāyako ghaṭonāma vāruṇe varuṇānvitaḥ || amṛtākhyañca vāyavyāṃ tiryagādhiṣṭhitaṃ nyaset | hradaṃ nāmayaṃ kalasaṃ saumye somānvitaṃ nyaset || nidhīśakalamaścaiva aiśānyāmāśasaṃyutaḥ |? valadonāmayaścānyaḥ paitre viṣṇusamanvitaḥ || adhaḥ prakalpayet taṃtu aiśānyāmudvakalpanā | śubhadaṃ nāma tatrasthaṃ brahmaṇāṣṭhitaṃ nyaset || * * * * *? paścānte praṇavādi samantitaḥ | praṇavādi samā * * * *? ti agnaye namaḥ || śauṃyamāya namaścaiva tārādyastu vibhūṣitaḥ | ṣauṃ nir-ṛte namaścaiva tārādyastu samanvitaḥ || vauṃ varuṇāya namastubhyaṃ viśvakṣarādyā *? pitaḥ | yauṃ vāyave namaścānte visve nādyamalaṃkṛtaḥ || * * * *? namaścānte tārādyastu vibhūṣitaḥ | 83b) haumīśāya namastubhyaṃ pravādi samanvitaḥ | kṣauṃ viṣṇave namaścaiva natyaṃtādi samanvitaḥ || oṃ oṃ brahmaṇe namastubhyaṃ sarve śastravibhūṣitāḥ | mantra eṣasamuddiṣṭaḥ kalasānāntathaiva ca || oṃkāra kalpitāste tu ādhāratvena suvrate | ādheyāstatra pālāstu avirnābhāvakalpitāḥ || oṣadhī ratnagarbhāste toyapūrṇāsuśobhanāḥ | gandhādyaiścarcitāste tu kaṃṭhe sūtra kuśānvitāḥ || puṣpamālāsuvaddhāste cūtapalaśobhitāḥ | vastreṇācchādayet sarvān toraṇāni tathaiva ca || cūtapallavamālāstu vandhaye toraṇopari | kuśacchedakṛtāmālā puṣpapallavalambitāḥ || carcitālakṣake naiva vastrasūtreṇa veṣṭitāḥ | rambhāropyā vidik sthāne vaṃśapallavakānvitāḥ || dhvajānāṃ lakṣaṇaṃ *? miśṛṇuṣveka manādhunā | indrā yudhā ca pūrve vai pītavarṇena sā bhavet || raktāgne ye tu digbhāge raktavarṇena sā bhavet | kṛṣṇāyāmyavinirdiṣṭā kṛṣṇavarṇena sā bhavet || dhūmrādhaumya vinirdiṣṭā dhūmyavarṇena sā bhavet | atrā vāruṇa digbhāge tadvarṇena prakīrtitā || kapilā tiryag digbhāge tadvarṇena ca sā matā | pītā kauverya digbhāge pītavarṇena sā bhavet || śvetā veśānadigbhāge svetavarṇena socyate | nīlānair-ṛtya digbhāge nīlavarṇena sā bhavet || padmā iśānadigbhāge padmavarṇena sā bhavet | madhye citrā samuddiṣṭāścedyāśaya hetu ca || ekavarṇā prakartavyā patākā khaṃḍalāditaḥ | laraśaṣavaya sahakṣa oṃ oṃkārameva ca || trimātrā binduyuktāstu viśvādyāśca namontagāḥ | svanāmamadhyagaṃ kṛtvā caturthantu *? yojitāḥ || śastrarūpāthajā jñeyā diśāsu vidiśāsu ca | vaśayaṣṭikṛtā * *? praṇavenodhṛtāḥ śubhāḥ || 84a) maṇḍape madhyabhāge tu pīṭhaṃ yāgārtha hetukaṃ | caturaśraṃ samaṃśubhraṃ darpaṇodarasaṃnibhaṃ || aṣṭāṅgulocchritaṃ kāryaṃ vistaraṃ catuhastakaṃ | ekahastāntaliṅgasya kartavyantu varānane || dvihastāntasya liṅgasya pīṭhaṃ bhūtakagandhitaṃ | vistaraṃ cocchrayantasya navāṃgulamudāhṛtaṃ || tṛhastāntasya liṅgasya pīṭhaṃ śaṅkaravistaraṃ | ucchrayeṇa tu deveśi daśāṃgulamudāhṛtaḥ || turyāntasya ca liṅgasya pīṭhaṃ saptakaram bhavet | daśaikāṃgulamucchedhaṃ kīrtitaṃ varavarṇini || pañca hastāntaliṅgasya pīṭhaṃ cāsyakaram bhavet | dvādaśāṃgulamucchedhaṃ * *? hastāṃtādhunā śṛṇu || navahastaṃ bhavet pīṭhaṃ tridaśāṃgulamucchritaṃ | saptahastāṃtaliṅgasya pīṭhaṃ vistara dikkataṃ || dvisvarāṃgulamucchedhamaṣṭahastāṃtamucyate | karaikādaśapīṭhantu tṛpañcāgulamucchrayaṃ || navahastāntaliṅgasya dvi ṣaṭkakarapīṭhakaṃ | trikārāṃgulamucchedhaṃ samāsāt parikīrtitaṃ || caturviṃśāṃgulaṃ kuṇḍaṃ prathamasya prakīrtitaṃ | dvitīyasya ca ṣaṭviṃśamaṣṭāviṃśaṃ tṛtīyakai || triṃśāṅgulaṃ caturyasya dvyadhikaṃ pañcamasya tu | catustriṃśāgulaiḥ kuṃḍaṃ ṣaṣṭhamasya prakīrtitaṃ || ṣaṭtriṃśāṃgulasapta aṣṭatriṃśāṣṭamasya ca | catvāriṃśāṃgulaiḥ kuṇḍaṃ navahastasya kīrtitaṃ || vistara vahikhā tasya gambhīratvaṃ ca suvrate | digbhāgarūpasaṃkhyā ca kathayāmi prati prati || caturaśram bhavet pūrve āgneyāntu bhagākṛtiḥ | yāmya caivārddha candrantu nair-ṛtyāṃ tryaśrakaṃ varaṃ || vartulaṃ vāruṇe jñeyaṃ ṣaṭkoṇaṃ vāyugocare | padmābhaṃ saumyadigbhāge tvaṣṭāsramīśagocare || bhagādi lakṣaṇaṃ brūmi śṛṇuṣvekamanā priye | caturasraṃ samaṃ kṛtvā brahmasūtrārddhataḥ punaḥ || 84b) savyāsavyaṃ dvayaṃ koṣṭhaṃ koṇāt koṇantu sūtrayoḥ | dvābhyāñca pātayitvā tu tadarddharitu bhājitaṃ || tadekāṃśaṃ parityajya bhrāmayet khaṇḍacandravat | apaśaṃkhyaṃ yathābhrāmya kṣetrāt pañcāśa vāhyataḥ || prāgnītvātvā saṃgamaḥ kāryo vṛttasūtra dvayoḥ priye | bhagākāram bhavetyevaṃ śeṣasūtranivāśayet || riṣivadbhājite kṣetre sārddhabhāgadvayorvinā | pūrvāpye caiva deveśai tatsthaṃ kṛtvā karadvayaṃ || khaṭikāsūtrayogena bhrāmayet khaḍga candravat | ṛjumadhye bhaved yoniḥ prāktaṃ taṃ vṛttamadhyataḥ || guṇavadbhājite kṣetre bhāgamekaṃ vahinayet | pūrve savyāpasavye ca bhāgabhāgaṃ vahinayet || vatsthaṃ tatsthatu sūtraṃ vai pātaye triṇīsaṃkhyayā | tryaśraṅgacaṃ prasidhyeta yoni madhye tu paścime || kṣetraṃ karṇārddhato gṛhya prāgnītvā guṇavat kuru | tadbhāgaikantu saṃgṛhya bhrāmayet pūrṇacandravat || vṛttaṃ hyevaṃ prasiddhyeta ṣaḍasra śṛṇu sāṃprataṃ | ṣaṭbhāgabhājite kṣetra prāgaika cāpyamekakaṃ || tayorarddhaṃ gṛhītvā vai vahnyā yo mīnakaṃ kuru | pitṛpūrve tathā bhūya tiryagendre tathaiva ca || iśāyye caiva mīnantu kṣe *? tyaktvā manoktathā | paścimādīśagaṃ sūtra pāvakañca tathaiva ca || prāgītigantathā sūtraṃ triryagañca tathaiva ca | tiryageti gataṃ cānyat yāvat keśagataṃ tathā || ṣaṭsūtra pātayitvā tu ṣaṭkoṇasidhyate sphuṭaṃ | upakoṇe bhaved yoniḥ padmābhava * *? vahi || vṛttaṃ kṛtvā tu madhye vai cchadai vāhye tu lāchayet | mekhalāyāntu deveśa ṣoḍaśāre ca sundari || dvādaśāre vacā kuryāt athavāṣṭāravat tathā | padmābhañca samākhyātamaṣṭāśraṃ śṛṇu sāṃprataṃ || kṣetrārddha ravivat kṛtvā * *? śārddhantyajedvihi | sādhayitvā tu kṣetrantu prāk kṣetrannāśayet punaḥ || 85a) tatvarddhantu(?) saṃgṛhya prāgyāmyāpyottaraṃ kramāt | tiryak sūtranipātena siddhyaneṣṭāśramuttamaṃ || yonyatrāpyupakoṇe tu teṣāṃ vai lakṣaṇaṃ śṛṇu | aśvattha dalavat kṛtvā kuṃḍavat madhyalāṃcchitaḥ || oṣṭhamagulamānena yonyagreṃgulasamitaṃ | pṛṣṭhe kumbha dvayākāraḥ sarvasāmānyalakṣaṇaḥ || uttarābhimukhaṃ jñeyaṃ prāgāgneya varānane | dakṣiṇaṃ nair-ṛtañcaiva prāṅmukhaṃ parikīrtitaṃ || paścimamvāyu kumbhantu saumyavakramviduvudhāḥ | saumyakuṇḍa tathaiśānaṃ prāṅmukhantu vinirdiśet || khātādekāṃgulantyajya mekhalānāṃ sthitirbhavet | mekhalaikāthavā tiśro bhūtaṃsaṃkhyāthavā priye || ṣaḍaṅgulocchrayavistīrṇā mekhalaikā yadā bhavet | caturocchrayavistīrṇā prathamāmekhalā matā || tryaṃgulocchrayavistīrṇā dvitīyāmekhalā bhavet | dvyaṃgulocchrayavistīrṇā tṛtīyāmekhalā bhavet || trimekhalaṃ yadā bhadre krameṇānena kārayet | pañcānāmekhalānāntu pañcādyaguvartanāt || aṅgulaikāntandeveśe vistārocchraya pūrvavat | navamaṃ kuṇḍamanyacca pūrve vāpīśagepi vā || pīṭhakuṇḍāntare caiva vṛttaṃ vā caturaśrakaṃ | pīṭhārddhantu parityajya kuṇḍānāṃ kalpanā priye || bhadrapīṭhaṃ prakartavyaṃ sāradārumayaṃ śubhaṃ | brahmabhāgāt dvidhā tiryag vistarañcaiva tad bhavet || ucchrayārddhena tatsthaulya madhye khātantu brahmavat | vistarañca manāgnimnaṅkartavyaṃ sudṛḍhaṃ yathā || caturaśrañcaturthyādamvicitrantu suśobhanaṃ | tatrasthāpyantu liṅge vai snānādika samācaret || sruk sruvau kaṃkatī parṇī khādirāsanaśiṃśapā | candanocandanaścaiva raktacandana evaṃ vā || devadāru mayo vāpi samīcāśvatthameva vā | kiṃśukodumvaro vāpi vilvastu yanasod bhavaḥ || 85b) cutaścāśokajā vāpi vakulo nāgakeśara | punnāgaścampako vāpi ye cānye śobhanā priye || ṣaṭtriṃśadaṃgulaṃ kāṣṭhaṃ gṛhyādau kalpaye srucaṃ | saptāṃgulamukhadairghyakaṇca caikāṃgulam bhavet || vasvaṃgulaṃ bhaved vedī caturasraṃ samaṃ subhaṃ | dvyaṅgulaṃ gaṇḍikāstadvad daṇḍaṃ caiva caturdaśaṃ || turyāṅgule bhavet kumbho dhātrīsārotha vā priye | navāṅgula parīṇāhaṃ kumbhamadhye prakalpayet || kumbhe vahi bhaved vṛttaṃ savaktraṅkaṇṭhasaṃyutaṃ | ṣaḍaṃgula parīṇāho daṇḍaścaiva suvartulaḥ || gaṇḍikā madhyapuṣpañca vitataṃ nāgakeśaraḥ | vedikāmadhyataḥ svabhra vṛttaṃ caiva caturaṃgulaṃ || tryaṃgule nādhaḥ khātaṃ syād yathā mānañcatuṣpalaṃ | mekhalādvāṃgulaṃ vāhye samantāt parikalpayet || sārddhāṅgula bhavecchobhā samaṃ vā citrameva vā | vedīmadhye bhavet kaṇṭham tattribhāgena vistaraṃ || kaṇṭhātañca bhavet vṛttaṃ mānantasya navāṃgulaṃ | dvikanīyā pramāṇena vaktrāgrañca prakalpayet || sarvadāśvattha yaṃtravat kartavyantu suśobhanaṃ | kanīyāṅgulavatakhāta pramāṇantatra kārayet || kaṇṭhādho veśanaṃ kanyā tatrājyasya vinirgamaṃ | lohatapta śalākena vedhaścaiva tu kārayet || śobhanamvartulam cādhaḥ kartavyantu manoharaṃ | randhimātraṃ sruvaṃ kāryaṃ dvyaṅgulaṃ vaṭṭa?kantathā || samantādvartulaṃ kṛtvā khātataṅmāya deva hi | palārddhārddhaṃ yathāmānantathā vāhye ghaṭadvayaṃ || turyāṅgulaparīṇāhaṃ daṇḍantam parikalpayet | dhātrīphalaṃ suvṛttaṃ vā daṇḍamūle prakalpayet || manodyaṃ tatsuniṣpādyamājyasthālī mataḥ śṛṇu | yonyākārā prakartavyā grīvākāra grahānvitā || tatkhātaṃ śobhanantatra paladvādaśasaṃbhṛtaṃ | arghapātrapramprakartavyaṃ dvādaśāṅgulavistṛtaṃ || vartulanturya nālañca ekanālaṃ suśobha |?????? 86a) praṇītāścaiva kartavyāḥ suvṛttādvādaśāṃgulāḥ | sthuloṣṭhā sughanāḥ śubhrāḥ sthirāsampūrṇalakṣaṇāḥ || gavyapātraprakartavyaṃ sūkṣmakarṇañca tanmayaṃ | tilapātraṃ yathābhūtaṃ vartulaṃ dvādaśāṅgulaṃ || pādābhyañjana mātrañca gandhapātraṃ tathaiva ca | vastrābharaṇapātrañca nairājanamathāpi vā || kalamāṣṭau suvṛttāśca tathāśānti ghaṭāḥ śubhāḥ | sarvapātrāghaṭāścaiva sauvarṇādyāṃ prakalpayet || mṛtamayāṃtā varārohe yathā sambhavikāhitāḥ | kutapāhuvaddīrghā snigdhāgrācchinnalakṣaṇāḥ || viṣṭarāstu tathā dairghyā paridhayam tathā śubhāḥ | haritāgrāḥ saparṇāśca nasthulā na kuśāḥ samāḥ || avakrākṣata virahāya *? vṛkṣodbhavāstutāḥ | prādeśamātrāḥ samidhāḥ sādrā grāhyā samā priye || turyāṣṭa ṣoḍaśaścaiva kāryā pratisarāḥ smṛtāḥ | pṛthak pātrā prakartavyāḥ sugandhāḥ sumanoharāḥ || āśanaṃ śayanañcaiva bhājanaṃ yaṃtrikānvitaṃ | pādukādyānameṣāṃstu yāgabhūmau upaskarān || saṃpādyaivantathānyepi yai vinā na bhavet kriyā | pīṭhamadhye punaḥ pīṭhaṃ rajasā caiva kārayet || caturasraṃ pradīrghamvā tṛkhaṇḍaṃ nava padānvitaṃ | navatatvaṃ nyaset tatra yathāvat tat tathā śṛṇu || śivatatvaṃ nyasen madhye pūrve caiva sadāśivaṃ | āgneyāmīśvaraṃ nyasya vidyātatvañca dakṣiṇe || sāyā tatvam pitṛsthāne kālatatvañca vāruṇe | niyatyākhyaṃ ca vāyavyā saumyai vai puruṣaṃ nyaset || aiśānyāṃ prakṛtiṃ nyasya mattāsteṣāṃ śṛṇu priye | oṃkārādi namaścānte nāmamadhyanāmadhye niyojitaḥ || sarveṣāñcaiva tatvānāṅkathitastanānyathā | kalasā tatra catvāraḥ supratiṣṭhastu pūrvavataḥ || suśāntandakṣiṇe nyasya tejāḍhyaṃ paścime nyaset | amṛtañcottare nyasya ratnākhyaṃ veśagocare || dadhipūrve tu vinyastaṃ dakṣiṇājyañca vinyaset | 86b) gomakṛccāpya digbhāge gomūtraṃ cottare nyaset | kṣīramadhye pratiṣṭhāpya kuśodañceśa gocare || taddiśā vaktramantraistu dapyādyāvavarāanane | sakṛnmakṛttato manyaṃ śive naikatra kārayet || kuśodakasamāyukta pañcagavyapavitrakaṃ | nyaseccaiśānadigbhāge viśeṣaṃ cettaducyate || pūrve niṣṭhivanaṃ nyasya kṣatajaṃ yāmyagocare | atyutkaṭaṃ nyaseccāpye śivāṃvu saumya gocare || madaṃmadhye suvinyasya gandhavāri tatheśagaṃ | hṛdayādyaiḥ sakṛnmatrya mūlenekatra kārayet || nṛsaṃkhyaika ekaṃ kṛtvā sthāpayet śāṃkarīndiśi | snānākhya maṇḍapaṃ gatvā snāna dravyaṃ samāharet || mṛdā ca kūle nadyā yātṛṇa kīṭādi varjitā | gomayaṃkha sthitaṃ śuddhaṃ rugjarādi gavāṃvinā || mākṣīkañca madhuśreṣṭha bhrāmarañca vivarjayet | patraṃ puṣpaṃ phalamvātha pratyagraṃ sumanoramaṃ || khaṇḍitamuṣitamlānaṃ dūrataḥ parivarjayet | sauvarṇaṃ bhojanaṃ śreṣṭhaṃ tāmraṃ vātha nirājane || tatra pīṭhaṃ śubhaṃ kṛtvā tṛkhaṇḍaṃ pūrvavat priye | vastrayugmaṃ tathādhūpaṃ dīpacābharaṇāni ca || agneyyāṃ vinyased devi patraṃ puṣpañca śāṅkare | kuṃkumaṃ candanaṃ caiva gandhāḍhyaṃ ca pralepanaṃ || kaṣāyaṃ kṣīrakalkañca cāmarañcājanaṃ priye | utkṣepaṃ vyañjanaṃ devi vāyavyaṃ caiva vinyaset || gojamṛttikaśastrañca madhunairājanantathā | nair-ṛtyāṃ vinyaset prājña yathāvadanu pūrvaśaḥ || vastrapūtodakakumbhaṃ diśāsu vidiśāsu ca | navavāḍyathavā pañca tāmrā vā mṛnmayāpi vā || sahiraṇyā prakartavyā ratnagarbhāthavā priye | śvetāmbha pūrvato nyasya kṣīrodaka sudhūpitaṃ || kevalodaka pūrṇañca vimalāṃbhaṃ cāgni gocare | candanodaka pūrṇantu gandhāmbhaṃ yāmya gocare || 87a) ratnodaka suvarṇañca ratnāmbham pitṛgocare | phalodaka suvarṇantu phalāmbhamvāruṇe nyaset || puṣpodaka suvarṇañca puṣpāmbha vāyugocare | śasyodakabhṛtaṃ kumbhaśasyābhaṃ somadignyaset || oṣadhāmbhasupūrṇañca śāṅkarī diśi vinyaset | sarvadravyāmbhapūrṇañca sarvātmā iśagocare || kūṭamantraiḥ sakṛnmaṃtrya kumbhāṣṭau sthāpayed vudhaḥ | karmagṛhānnayelliṅgaṃ yantritaṃ snānamaṇḍape || bhadrapīṭhe tu saṃsthāpya snānaṃ paścāt samācaret | mṛtsnāvāstreṇa pūrvantu vāriṇā tadanantaraṃ || gomayena punaḥ snānaṃ toyasnānaṃ tataḥ punaḥ | kaṣāyena punaḥ snānaṃ toyasnānaṃ punastataḥ || kṣīrakalkaiḥ punaḥ snānaṃ toyasnānaṃ tataḥ punaḥ | astrodakena tasyānte snāpyāñcaiva tataḥ punaḥ || gandhapuṣpādibhiḥ pūjya maṅgalaigītavāditaiḥ | rakṣoghnai tilakaṃ datvā lakṣaṇodvāramaṇḍape || ānayitvā prayatnena gītamaṅgalavāditaiḥ | suvarṇaromajāstāra mṛduvastra yugānvitaṃ || sopadhānaṃ svayelliṅgaṃ prāk śireṇaiva suvrate | digvilakṣaṃ tu lakṣyādau lakṣaṇodvāramācaret || vibhajya kauṅkumaiḥ sūtraiḥ raktairvā rocanaistathā | navabhāgavibhaktā? vā tribhāgorddhantyajedvudhaḥ || ṣaṭbhāgādhaḥ pramāṇena lakṣaṇodvāramuttamaṃ | rakṣoghnārddhañca tatrāpi tadadhaḥ samvilakṣayet || pramādādūrddhagañcaiva na spṛśe tu kadācana | mukhanāmau lalāṭānāmbhedo grīvādiko bhavet || neṣṭāyasmāt tataścādho lakṣaṇaṃ saṃvilakṣayet | pūjārddhaṃ vastuvat kṛtvā tadekaṃ rituvat kuru || tadvayaṃ vistaraṃ madhye lambasūtradvayoḥ priye | yavāṣṭakottame liṅge pṛthuḥ khātādharekhikā || avāntara trayopete kathitā tava suvrate | aṣṭa haste athavā liṅge trayādhaḥ saṃyute priye || 87b) sayūkaṃ yavasaptañca rekhāvistaranimnakaṃ | saptahastaithavā liṅge trayovāṃtarasaṃyute || dviyūkaṃ ṣaṭyavopetaṃ rekhā caiva tu kārayet | ṣaṭṭasu caiva liṅgai ca trayovāntarasaṃyute || triyukānvitapañcaiva yavāścaiva prakalpayet | pañcahastetha liṅge ca trayovāntaraṃ saṃyute || caturyavacaturyūkaṃ rekhāntatra prakalpayet | catuhaste tathā liṅge trayovāntarasaṃyute || triyavaṃ pañcapukañca pṛthurekhādhalakṣaṇaṃ | trihaste caiva liṅge ca trayāvāntarasaṃyute || ṣaḍyūkaṃ dvipavaṃ bhadre rekhāṃ caiva prakalpayet | dvihaste caiva liṅge ca trayāvāntarasaṃyute || yavaikasaptayūkañca lakṣaṇaṃ cādhavistaraṃ | ekahastethavā liṅge raudraliṅgaṃ trayānvite || pūkāṣṭalakṣaṇañcaiva pṛthukhāte ca rekhakā | gabhotthānāñca liṅgānā vidhinānena kalpanā || pakṣasūtravihīnantu lambasūtrātmakaṃvaraṃ | raudrāṇāṃ caiva kartavyaṃ hastādyānāṃ śṛṇu priye || pakṣasūtraṃ yathā teṣāṃ tathā samyag vadāmite | lambasūtrārddhamānācca pakṣasūtrāvatāraṇaṃ || takhātaṃ samavai puṇyaṃ kartavyaṃ lambanaṃ yathā | lambārddhāṣṭavibhaktantu pakṣayoścaiva tadvidhiḥ || koṇāt koṇaṃ nayet sūtra yāvadṛtu samāgataṃ | adhobhāgadvayaṃ tyajya dvayoḥ yojyantu pṛṣṭhataḥ || chatrākāraṃ śirovartya sukhadaṃ rājyabhogadam | athavānya vidhānena pakṣasūtrāvatāraṇaṃ || lambasūtrārddha yanmānaṃ navadhā bhājayet tat | dvau pakṣau tu yathābhājya riṣikoṣṭhāvatāraṇaṃ || dvayañcādhaparityajya pṛṣṭhe yogantu kārayet | trapuṣe ca śirovartya bhogāśeṣa prasiddhaye || athavānya vidhānena pakṣasūtrāvatāraṇam | lambārddhaguṇavat kṛtvā pakṣayoścaiva tadvidhaḥ || 88a) sārddhabhāgadvayaṃ nītvā bhāgārddhādhaḥ parityajet | pṛṣṭhe nītvā prayoktavyaṃ kukkuṭāte vatacchiraḥ || jñānayogaprasiddhyarthaṃ yaccānyacchubhasādhanaṃ | athavānya vidhānena pakṣasūtrāvatāraṇaṃ || lambārddhaṃ svaravat kṛtvā pakṣayoścaiva tadvidhaḥ | caturdaśa padaṃnīkoṇakoṇāntasūtrakaṃ || pṛṣṭhe yogaḥ prakartavyo dvayaṃ tyajya dvayostathā | vālacandre śirovartya bhogamokṣa prasiddhaye || athānyaṃ sarvasāmānyaṃ lakṣaṇaṃ pravadāmate | navadhārdhvāvibhajyādau saptamaṃ guṇavat kuru || bhāgaikorddha parityajya dvibhāgādho yavaṃ bhavet | madhya sūtrārthasaṃgṛhya bhrāmayitvārddha candravat || lambasūtravihīnantu pakṣasūtrantathaiva ca | kevalaṃ brahmasūtrantu yāvadviṣṇumpralambayet || viṣṇorddha hasti vākṣe ca dalayet pakṣayorapi | yavalakṣaṇametaddhi sarvakāmārthasādhakaṃ || prathamaṃ lakṣaṇaṃ caiva uktaṃ chatra śira priye | aindraliṅgepi tatkāryaṃ aindratvasya prasādhanaṃ || tadevaṃ lakṣaṇaṃ caiva śirovartyañca śaktivat | liṅge cāgneyake caiva tadguṇasādhanehitaṃ || tadevalakṣaṇaṃ caiva daṇḍasya daṇḍavacchiraṃ | yāmye liṅge ca tatproktaṃ yamabhoga prasādhanaṃ || tadevalakṣaṇaṃ caiva khaḍgasya khaḍgavacchiraḥ | nair-ṛte caiva liṅgai ca tadbhāgaḥ saṃprasādhanaṃ || tadevalakṣaṇaṃ caiva dhvajasya śiravacchiraṃḥ | liṅge vai vāyave caiva bhoginaḥ śiravacchiraḥ || liṅge vai vāruṇe caiva tadbhāga sādhanamvaraṃ | tadaiva lakṣaṇaṃ caiva dhvajasya śiravacchiraḥ || liṅge vai vāyave caiva vāyubhogaprasādhanaṃ | tadevalakṣaṇambhadre gadasya gadavacchiraḥ || liṅgekauveryake caiva kauveryatva prasādhanaṃ | tadeva lakṣaṇaṃ jñeyaṃ śiraścaiva trirunnataṃ || liṅge aiśānake caiva śaṅkaratva prasādhanaṃ | 88b) tadevalakṣaṇañcaiva padmasya cchadavacchiraḥ | liṅge vai brāhmyasaṃjñe ca brahmatvañca prasādhanaṃ || tadevalakṣaṇaṃ rudre śiraścakre lāṃchayet | liṅge vaiṣṇave jñeyaṃ samyak viṣṇutvasādhane || diśāsādhanaliṅgīnāṃ lakṣaṇāni nibodhanai | gajākṣayavayormadhye varjatīkṣṇāgrakaṃ kuru || vajraliṅge ca yatproktaṃ tatkarmasaṃprasādhanaṃ | śaktivacchaktiliṅge ca daṇḍavaddaṇḍasaṃjñake || khaḍgavat khaḍgasaṃjñe ca pāśavat pāśasaṃjñake | dhvajavat dhvajasaṃjñe tu gadavat gadasaṃjñake || śūlavacchūlasaṃjñe ca kintu ṣaṭbhāgavartanāt | padmākhye caiva cakrākhye śṛṇuvakṣyāmi tatvataḥ || navadhārddhā vibhajyādau tṛbhāgorddhaṃ tyajet punaḥ | dvibhāge padmavadvartyaṃ caturbhāgāmṛlālavat || lambasūtra dvayaṃ proktaṃ viḍuṃ yukpakṣavarjitaṃ | padmākhye caiva liṅge ca kathitantava nānyathā || viṣṇubhāgorddhataścaiva dvibhāge cakravallikhet | cakrākhye caiva liṅge ca jñātavyaṃ surasundari || athānyaṃ saṃpravakṣyāmi kṣudrasādhanalakṣaṇaṃ | eṣāṃ yadrucitaṃ liṅgaṃ tasyārdhā navabhājitā || śirasilaṃ ca sūtrantu na bhāgātmakam bhavet | tadarddhe pakṣasūtrañca pṛṣṭhayośca pūrvavat || phaṇeṃdroṣṭamaśeṣantu yatra sveṣṭhaṃ pratiṣṭhitaṃ | aṣṭabhāgātmakaṃ bhadre lambasūtraṃ yadā bhavet || pakṣasūtraṃ tadarddhena pṛṣṭhayogastu tadvidhaḥ | śatrūṇāṃ cakṣu bhraṃśastu tena mṛtyuṃ samādiśet || saptabhāgātmakañcaiva lambasūtraṃ yadā bhavet | pakṣasūtraṃ tadarddhena pṛṣṭhe yogaśca pūrvavat || anāhāramūkatvaṃ tena mṛtyurarātināṃ | ṣaṣṭhame grīvā cetyuktālambasūtraṃ tadātmakaṃ || pakṣasūtraṃ tadarddhena pṛṣṭhe yogaṃ tathā punaḥ | śatrūṇāṃ vandhuvargasya kṣayaṃ caiva vinirdiśet || pañcame lambasūtrantu pakṣasūtrantu tadvidhaṃ | bhujavedhe ca kathitaṃ lakṣaṇañca sureśvari || 89a) bhujābhaṅgañca śatrūṇāñcakre tena kṣayo bhavet | caturthe lambasūtrantu pakṣasūtraṃ tu pūrvavat || stanavedhasamuddiṣṭa lakṣaṇaṃ caiva nānyathā | śatrūṇāntana vedhena patnīputrādi nāśanaṃ || tṛtīyaṃ lambasūtrañca pakṣasūtraṃ tadarddhataḥ | hṛdvedhalakṣaṇaṃ hyetat kathitaṃ tavanānyathā || hṛcchulaṃ śatrūvargasya tena mṛtyuṃ samādiśet | dvibhāge lambasūtrañca pakṣasūtraṃ tadarddhataḥ || lakṣaṇaṃ kukṣivedhantu kathitantava suvrate | śatrūṇāṃ kukṣiśūlañca tena mṛtyurna saṃśayaḥ || bhāgaike lambasūtrañca pakṣasūtraṃ tadarddhataḥ | lakṣaṇaṃ nābhivedhañca kathitaṃ tavasuvrate || nābhisūtrañca śatrūṇāṃ tena mṛtyubhayam bhavet | yan sūtram pīḍanaṃ proktaṃ tanmayārddhatopi vā || yavārddharddhaṃ śubhaṃ proktaṃ jñātvā samyak samālikhet | bhāvavṛtti prabhedācca lakṣaṇāt sarvasādhanaṃ || abhāvavṛttisaṃyogāt viruddhārtham prasādhayet | bhāvābhāvaṃ samāyogālliṅgādyadi phalāpyate || lakṣaṇena na kiñcit syāddhāḍhaṃ tatkathayāmite | etat lakṣaṇasaṃyuktaṃ liṅgaṃ caiva salakṣaṇaṃ || lakṣaṇairhīnamayyetaddhīna lakṣaṇamucyate | tasmāt sarvaprayatnena lakṣaṇoddharaṇaṃ kuru || sveṣṭalakṣaṇasaṃyukto bhavelliṅgaṃ tadātmakaṃ | dṛṣṭānta cettadā brūmi tathaivātmagataṃ priye || śaivaṃ mahātmakaṃ tejā yojyamātma tvadīyakaṃ | tallakṣaṇaṃ paraṃ proktaṃ tadudvāryaṃ vipaścitā || virodhacenmahāna pucchāyātapa iveśvari | śivavatvañca yathā dṛṣṭaṃ śāntaṃ vyaktyā vivecyate || viśeṣasannidhiḥ śambho lakṣaṇena vivecyate | ratnajānāñca liṅgānāṃ pravālamaṇimuktajāṃ || sphaṭikādervarārohe yadabhyarccā malārciṣāṃ | na prāptalakṣaṇavyāptistu prāptalohāṣṭanirmitā || svatejā lakṣaṇaṃ teṣāṃ vālaliṅge tathaiva ca | 89b) svatolakṣaṇaliṅgāṅkaṃ teṣāṃ snānādika kriyā | proktāvyaktādiccārthānāṃ dṛgunmīlanalakṣaṇaṃ || jāmbūnadaśalākāyā tatsūtro krirayet guruḥ | gurupadiṣṭamārgaiṇa śilyā *? votkiret yutaḥ || sutīkṣṇeṇaiva śastreṇa naipuṇyena vivartayet | na binduśakalāhīnā na sphuṭita samanvitā || na vicchinnāstathāsthulā na kvacit kṛśarūpiṇī | rekhākāryāsusaṃpūrṇā bhogamokṣaphalārthibhiḥ || viṃdvādyāsphaṭitādyāśca rekhākāryāstu sādhane | sobhanañcāsubhe vighnaṃ subhai vā subhavighnadaṃ || tasmāt sarvaprayatnena jñātvā lakṣaṇamuddharet | kīrṇe madhughṛtodvāha kāryo mṛtyujitena tu || ācāryeṇaiva deveśi rekhāpyāyana hetukaṃ | śubhadaṃ śobhanañcai * mṛtyujit parikīrtitaḥ || tatrāpi ca punaḥ snānaṃ pañcagavyādinā caret | kaṣāyai kṣīrakalkādyaistoyasnānāntaraiḥ śubhaiḥ || gandhakṣīraghṛtasnānairdadhikṣaudra jalāntaraiḥ | kumbhāṣṭakai punaḥ snānaṃ pūrvādyānukramaiḥ śubhaiḥ || candanaiḥ kuṃkumairvāpi kastūryādyaiḥ samālabhet | divyavastrairyugairbhūṣyaṃ hemādyā bharaṇaistathā || puṣpadhūpādibhiḥ pūjya? akṣataistilataṇḍulaiḥ | rakṣoghnaṃ tilakaṃ datvā nairājanamācaret || avidhavaijīvavatsaiḥ kaumārīgeyamaṅgalaiḥ | puṇyāha jayaśabdaiśca śaṃkhaṃ vandina vāditaiḥ || susaṃpūrṇāvadhiṃ kṛtvā cittabhogānuśārataḥ | paścādāvamanaṃ dadyād vṛdā caivārcanaṃ punaḥ || sarvamaitadvṛdā kuryāt praṇavenāthasuvrate | susaṃyuktarathānīte tasmiṃścārohayedvṛdā || tataḥ sayyāśalākā ca madhupātraṃ tathaiva ca | vastrayugmaṃ ghaṭādyañca snānārthaṃ yadupāgataṃ || tatsarvaṃ śilpine dadyāt tatkāle pūjayet tu taṃ | 90a) suyaṃtritaṃ rathe kuryāt purayātrāparibhramet | valiṃ hared diśāṃ gacchet kṣiped ratna karambakaṃ || prakṣipedvesamālāñca mauktimālāñca sarvataḥ | prakṣipedvesapātrañca tāmrapātrāṇi raupyakaṃ || kaṃsapātraṃ ca vidhaṃ yatrikādyāni prakṣipet | kṣipedvastraṃñca vividhaṃ dravyaṃ vāthakapardakān || kṣipet lājāṃ sapuṣpāṃ vai sarvasasyāṃ parikṣipet | vāsarotkṣapasaṃyuktaṃ vitānadhvajasaṃkulaṃ || muktādāmapralambataṃ darpaṇādyupaśobhitaṃ | puṣpadhūpādi saṃyuktaṃ dīpayaṣṭisusaṃkulaṃ || evambhramet purānte vai kheṭāntaṃ grāsameva ca | tasmiṃ cāyatanaṃ sarvaṃ śivādyaṃ pūrvanirmitaṃ || pūjitavyaṃ prayatnena bhūratnai bhāśvagodhanaiḥ | dvijāṃśca dakṣayecchaktyādīnāndha kṛpaṇānapi || śivaliṅgadharāmvāpi viśeṣaṃ dakṣiṇāṃ dadet | evamvibhāgato rājā nagarā ye pradakṣiṇaṃ || anyairvāpi prakartavyaṃ svavittasyānusārataḥ | yāvat padaṃ ratho gacchet śivasyānnāṣyasaṃsthitaḥ || tāvāśca medha koṭīnāṃ hulatākkārako bhavet | sthāpitottarakāle ca taddine prativatsaraṃ || rathapātrāprakartavyā yāvalliṅgasaṃsthitiḥ | tadevaphalamāpnoti bhūpavainasaṃśayaḥ || yasya yasya yadā bhūmistasya tasya tadāphalaṃ | yadi mohānna pālyāsā rauravādiṣu pacyate || pālanākṣayadharmastu śivasāmarthya kīrtitaḥ | rarthasuyaṃtritaṃ bhrāmya yathā cāsitaḥ prabhuḥ || kṛtaḥ svastyayanaṃ tatra yāmyabhūmyā samāgataṃ | rathasthaṃ bhadrapīṭhe tu praṇavenāva tārayet || hṛdinā cāpi deveśe tataścāṣṭau'ghakaṃ dadet | dadhnaṃ cārghaṃ tathājyañca madhucāpaḥ sutaṇḍulaṃ || siddhārthañca tilaṃ caiva śvetapuṣpaṃ tathaiva ca | dūrvākāṇḍasamāyuktamarghāṣṭāṃgaṃ niveśayet || 90b) praṇamyaśirasā deva sarvayedvṛdinā punaḥ | praveśayet tato liṅgaṃ bhadrapīṭhastha yatritaṃ || yāgamaṇḍapa madhye tu pūrvadvārethavā pare | yogapīṭhāpyadigbhāge sa pīṭhasthaṃ tu yatritaṃ || tūlikādyairvicitraistu tataḥ śayyaṃ prakalpayet | saupadhānāṃ yadā pārśve pādayorgaṇḍakānvitāṃ || svetavastreṇasaṃcchādyamatrādyairvā viśeṣataḥ | śirasā prastāret śayyāṃ śikhayā caupadhānakaṃ || kavacenācchādanaṃ kṛtvā svaśāstravidhi coditaiḥ | hṛdinācchādayeddevaṃ śirasāśayane svapet || hemakumbhaḥ śiro deśe nidrākumbhassa ucyate | prāksiraḥ śayanaṃ śreṣṭhaṃ sāmānyaṃ parikīrtitaṃ || pañcaratnasusaṃpūrṇaṃ vastrādyaiḥ samalaṃkṛtaṃ | gandhadhūpādisaṃyuktaṃ cūtapallavakānvitaṃ || puṣpamālāsusaṃcchannaṃ nyasedratnopariśubhaṃ | naivedyaṃ vividhaṃ datvā pānādyaṃ ca suvāsitaṃ || kravyādyaṃ vāsavādyāṃśca vastrādyā bharaṇāni ca | gandhapuṣpādi dhūpādyānsarvānyeva hṛdārghayet || anyadvātha pradātavyaṃ gṛhyopaṣkaraṇādikaḥ | pādadeśe tatastasya ghṛtakṣaudre nivedayet || pādābhyaṅga na hetvarthaṃ hṛdi naiva samācaret | praṇave devadeveśe pharṇaṣādi tathā na hi || bhāvā dvaitena saṃkalpya phalguṣādyā mṛtaṃ ca yat | sāmānye ca pratiṣṭhā vai kriyā sāmānyamācaret || ātmārthe hitaśiṣyārthe dravyā dvaitena kārayet | puṣpadāmasarāṃ dadyādbhāga pratisarāstute || turyāṣṭaṣoḍaśaścaiva brahmabhāgādya kramāt | bhūtirdarbhatilādyāṃstu rakṣapālāṃśca kalpayet || dakṣiṇaibhūtirakṣā ca pūrve darbhastu rakṣakaḥ | tilaścottaradigbhāge rakṣoghnaṃ paścimena tu || astramantreṇa vai rakṣāṃ kaṣākhye vā prakalpayet | pādaśe guru sthitvā nyasen mṛtyaṣṭakaṃ purā || 91a) kṣamāgniryajamānasturaviśvāyaḥ prabhañjanaḥ | indravyomasamāyuktaṃ vibhāgastvadhunocyate || kṣamāṃ pūrve ca vinyasya pāvakegni ca vinyaset | yajamānaṃ yāmyadigbhāge nair-ṛtyāmarkameva ca || vāruṇe varuṇanyasya vāyavyāṃ vāyumeva ca | saumyacandraṃ suvinyasya vyoma iśānagocare || evaṃ mūrtyaṣṭakaṃ nyastvā mūrtipāṃśca punarnyaset | śarvepaśupatiścogro rudro bhavastathaiva ca || iśānodevaivaśva bhīmo mūrtyadhi devatā | pūrvādyanukrameṇaiva nyasedīśāṃtameva ca || dhārikādīptimadyugrā bhomnācaitā valotkaṭā | dhātrī viśvī ca pūrvādyāvinyasyā mūrtiśaktayaḥ || vidyeśvarāṃstathānyasya śṛṇu teṣāmanukramaṃ | anantaṃ pūrvatonyasya pāvake sūkṣmasaṃjñakaṃ || yāmye śivauttamaṃ nyasya pitṛsthānaika naivakaṃ | ekarudraṃ ca vāruṇyāṃ trimūrtiṃ vāyugocare || saumyaśrīkaṇṭhakaṃ nyasya śikhaṇḍāmīśagocare | vidyāśaktiṃ tathānyasya pūrvādyanukrameṇa tu || vāmājeṣṭhāstathā raudrī kālī caiva caturthikā | kalavikaraṇī caiva valavikariṇīti ca || valapramathanī caiva bhūtānāṃ sarvamardanī | bhairavāṣṭau tathā nyasya śṛṇu teṣāmanukramaṃ || aśitāṃga pūrvatonyasya caruṃ caivāgni gocare | yāmye raṇḍantu vinyasya paitrakrodhaṃ ca vinyaset || āpyeconmattakaṃ nyasya kapālī vāyugocare | bhīṣaṇaṃ saumyadigbhāge saṃhāraṃ tvīśagocare || sāmānye mokṣahetvarthaṃ mūrtiśaktīṃstu vinyaset | yadā cottamabhogārthī vidyāśaktṛstu vinyaset || kṣudrasādhanahetvarthaṃ mūrtiśaktyaiṣṭa bhairavaṃ | anantādyāstathā caiva mantraṃ teṣāṃ śṛṇuṣvatha || mātṛkāvargamantairvā vargādyekena vā priye | 91b) svaraiḥ hrasvaiḥ pumān kalpyaḥ striyodīrghasvareṇa tu | svamastrairvāthanyastavyāḥ svaśāstrapravivecitai || svadigakṣaramantrairvā nyastavyāstu varānane | laraśaṣavayāsaśca hakāraśca trimātṛkāḥ || prāgādyāśca varārohe jñātavyānukrameṇa tu | sarveṣāṃ caiva sāmānyameko vā cākṣaro vyayaḥ || svadhyānadhāraṇāvyāptiṃ jñātvā teṣāṃ suvinyaset | pītaṃ raktañca kṛṣṇañca nīlaṃ cābhrañca dhūmrakaṃ || padmābhaṃ śveta varṇañca dhyānapūrvādi devatāṃ | mūrtī mūrtyadhipāścaiva mūrtiśakti tathaiva ca || prakṛtyantāstāvyāptyeṣāṃ dhāraṇā pārthivāditaḥ | vidyeśvarāṇāṃ tacchakti bhairavāṇāṃ ca suvrate || vidyātatvānta vyāptistu kathitā tavanānyathā | sarveṣāṃ vyāpakaṃ caiva śivodhyeyastu madhyataḥ || niveśyaivaṃ nirodhyastu kavacenāstrasaṃyutaḥ | dvijān dikṣu tathāsthāpyameśvarāṃ mantradīkṣitān || ṛgvedī pūrvavaścaiva yajuvedyāpagocare | sāmavedī tathā yāmya saumye vātharvaṇaṃ viduḥ || paṭhan sūktaṃ svakaṃ sarve rudra pūrvaṃ tathākapi | yāvamānāṃ tathānyepi cumbakādeśapāṭhakāḥ || vidikṣutāpasāṃścaiva sādhadyāṃstu kalpayet | pañcabrahmātmavijñāna yuktāsamyagjayānvitāṃ || mūrtidharāṃ ca saṃkalpya kuṣṭaṣaṣṭasaṃkhyayā | ṣoḍaṣamvātha catvāraścaikā vā nipuṇo guruḥ || saṃhitāpāragāstatra sā tithiktāstumvakaḥ | bhogādyai ca pratiṣṭhaṃ vai kuṃḍaṃ ṣoḍaśakalpayet || madhyame bhāgasampannā kuṇḍāṣṭakavikalpanā | samānyakuṇḍa catvāri hīnārthe caika kalpanā || mūrtipāṃśca nirupyevaṃ kuryādvevādhi vāsanaṃ | rohiṇī cānurādhāra uttarāstisra eva ca || dhaniṣṭhāśravaṇāścaiva ādrāśatabhiṣā tathā | sthirārambhāśubhā hyetāḥ pratiṣṭhā śubhalakṣaṇāḥ || varṇānāñca kramamvakṣye dvijādīnāṃ yathā śubhā | 92a) uttarāpāṭha ḍhahastāśca puṣparohiṇi eva ca | dvijānāṃ śubhadho hyete kṣatriyāṇāmataḥ śṛṇu || punarvasustathā citrā dhaniṣṭhāśravaṇa eva ca | śubhāsaumyā viniṣṭā vaiśyānāṃ ca nigadyate || uttarābhādrarevatyā cāśvinī ca śubhāmatā | pūrvāphālguni svātī ca mudrāṇāmaghasaṃyutā || somādityo budhaścaiva vṛhaspati śubhoditā | grāhyetāṃścaturo vārā śukrabhaumaśanistyajet || sampat sādhanakṣemañca mitrāḥ paramamitrakāḥ | tārā pañcasusaṃgrāhyāścatasro nyāstu varjayet || viyat pratyaraṃjanma naidhanena samanvitāḥ | nātmairvātrāśubhā yogā śubhā vā nāmnai cātrate || vavadyāṃ vaṇijāṃtāśca karaṇāḥ ṣaṭśubhāmatāḥ | sarvadā viṣṭiḥ saṃtyājya sthirāṇāṃ ca trayaṃ tyajet || catuḥpadaṃ ca saṃgrāhyaṃ śuklapakṣe śubhaṃ mataṃ | nandābhadrājayāpūrṇā kṛṣṇe vā riktavarjitāḥ || ṣaṣṭyādyāśca na sastā vai kṣīṇapakṣe ca sarvadā | grahairgrahasamāyoge vaktrāntaṃ dvaṃdvakaṃ || śubhārthī varjayedvetāṃ parārthe cātmanopi vā | viruddhethapi kartavyaṃ kartarāśaya hetutaḥ || tathā tathā prakartavyaṃ yathā phalajigīṣayā | vāsyādhivāsanaṃ śreṣṭhaṃ sadyodhivāsanopi vā || soṣṇīśīśitagandhāgī śuklāmvara vibhūṣitaḥ | karau kaṃkana hemau tu mudrikāṃguli hemajā || karṇausukuṇḍalau hemau pādau nūpura hemajau | kaṭaumekhalahemācca grīvāmālā ca hemajā || vividhā bharaṇairbhūṣya kartṛbhiśca vikalpitaḥ | hotāvārya praṇamyādau bhuktimukti pradastuyaḥ || mūrtipāśca na coṣṇīṣāḥ sarvālaṅkārabhūṣitāḥ | kartavyākārakeṇaiva yathāvadanupūrvaśaḥ || kimarthañcedvināṣṇīṣā nāmnā hi samyate | mūrtīśānu kṛtiṃ svāṃ svāṃ bhajantamantra tatvagāḥ || 92b) uttamaṃ vāyadāliṅgaṃ seśvarā bhūṣayet tadā | mahāyāśca valopetāḥ pīnāḥ pūrṇāṅgalakṣaṇāḥ || sanyasta rudramantrāstu sthirasatvā dṛḍhavratāḥ | liṅgasyottara digbhāge nyaset piṇḍaṃ jalāśrayā || mūrtimantrātmako nyāsaḥ tathākāryaṃ kriyāṅkayā | sitavastrayugāsāpi kriyāntāḥ *? nisaṃsthitā || kriyāntaṃ caiva śatkṛntaṃ yāsā kuṇḍalinīti ca | snānādiko vidhiścātra liṅgavat saumyagocare || lakṣaṇoddharaṇaṃ cātra bhagākāraṃ tu vartayet | khātasyānta pradeśe tu liṅgalakṣaṇa cādhataḥ || yathā na dṛśyate lokairguhyaiśakti mayantataḥ | varaṃsāraṃ pradhānañca atastadguhyalakṣaṇaṃ || utkīryaliṅgavattasyā guhyaṃ hemaśalākayā | brahmātmikāśilānyasyo liṅge mūlapradeśataḥ || snānādikā vidhiḥ prāptā kintu lakṣaṇavarjitā | svabhralakṣaṇasaṃyuktā pūrvaṃ vai pratipāditā || anantaśakti sā proktā dhariṇīti ca viśrutā | sthirakārīśa caivoktā viśvanirvṛttikārikā || seyaṃ sarvātmamūrtyekā yuktāpyātvā niveśayet | saṃpūjya deśiko bhīṣṭavidhinātritayaṃ purā || svakuṇḍe tu guruḥ śrīmāna yajet sarvātmakaṃ tataḥ | śāstroktena vidhānena agniñca janayecchubhaṃ || niṣpādyaivaṃ śivāgni tu pūrṇāhutyā ca suvrate | navabhāgaṃ tataḥ kalpya madhyādaudiggavāśrayet || madhye śivāgiṃ saṃkalpya mūrtyāgnyaṣṭau prakalpayet | pūrvabhāgaṃ tu yo vahniḥ pūrvakuṇḍe nayedguruḥ || agnidigagni kuṇḍe tu yāmyadik yāmya kuṇḍake | pitaripitarago'gni vāruṇe vāruṇe vahi || vāyave vāyu digbhāgaḥ saumyagaḥ saumyagocare | aiśānyāmiśadigbhāgo madhyame juhuyāt svayaṃ || 93a) svamūrtikṛtasandohā mūrtipāśca yathānale | tathāhomaṃ prakartavyaṃ svayogāṃ mūrtipaiḥ priye || tathāśānti ghaṭāṃ kṛtvā mūrtimantrāstu saṃyutāḥ | sampātābhihatāssarve śatenāṣṭottareṇa tu || śivamantrāstrasaṃyukta svaghaṭaṃ kalpayed guruḥ | svamūrtimantravidbhajye vaktrāgaṃ parikalpayet || svaṃ svaṃ caivādhvaramiṣṭvā homaṃ kṛtvā yathāvidhiḥ | svamūrtimantravaktrāṅgaiḥ śodhyahomaṃ samācaret || sarvādhvānaṃ samādhāya ekavat karmavācaret | tritatva kalpayitvā tu vyāpyavyāpakalakṣaṇaṃ || ātmatatvāditaḥ kṛtvā cumbakasahamūrtipaiḥ | homadravyavalaṃ jñātvā hotavyaṃ surasundari || brahmabhāgātma tatvaṃ tu vidyā tatvañca vaiṣṇave | rudrākhye śivatatvantu kalpayerccānupūrvaśaḥ || prādhānāṃtātmatatvantu vidyātatvānta vidyayā | śivāntaṃ śivatatvaṃ tu vyāptisteṣāṃ prakīrtitā || ātmākhyotthāpanaṃ kṛtvā vyāptiśuddhāsureśvari | utthāyāścānya sārghaśca brahmabhāgaṃ kuśaiḥ spṛśet || gandhapuṣpādibhipūjya vidyākhyotthāpanaṃ punaḥ | tadvyāptiśuddhi hetvartha punarāgatya homayet || punarutthāyasārghaśca mādhavākhyaṃ kuśaiḥ spṛśet | gandhapuṣpādibhiḥ pūjya śivākhyotthāpanaṃ punaḥ || tadvyāpti pūrṇa hetvarthaṃ punarāgatya homayet | punarutthāpasārghaśca rudrākhyañca kuśaiḥ spṛśet || gurūpadiṣṭamantreṇa bhāgādbhāgaṃ varānane | mūrtipaiśca tathā kāryañcātmatatvādyanukramāt || tattatvavyāsaṃsodhya sārghahastaḥ kuśaiḥ spṛśet | cumbakontakṣamādhyakṣastvagnyādhyakṣastadānugaḥ || pāvakānte yamādhyakṣaḥ sūryādhyakṣastadānugaḥ | akāntavāruṇādhyakṣo vātādhyakṣāstadānugaḥ || 93b) indraradhyakṣo vātāṃte vyomādhyakṣastadānugaḥ | dvijendraviṣṇurudrākhye bhāge sarvasamovidhiḥ || sahasraṃ vā śatamvāpi tasyārddhārddhamathāpi vā | kartavyaṃ mūrtipaiḥ sārddhakarmamācāryamācaret || piṇḍikātha kriyā vyāptā śodhyamūrti samanvitā | cumbako mūrtipaiḥ sārddhaṃ sārghahastaḥ kuśai spṛśet || sā kriyā vidhiḥ mātrāpi kintu bhogyatva kalpanā | bhoktṛtve cāsuro(?) nātho jñānaśaktyātmako vibhuḥ || bhoktṛtve ca paronātho jñānaśaktyātmako vibhuḥ | brahmātmikā śilāyātu sīdhvare dhāraṇī smṛtā || sādhāraṇaṃ ca bhūtatvaṃ tatkalpaṃ śodhayet tu tāṃ | śataikaṃ mūrtipairhutvā tatvānāñca varānane || śodhyasamyak punarbhūyo yuktāṃ śaktiṃ niveśayet | śuddhesmiṃstritaye caiva liṅgavedī śilātmake || vidhipūrṇārthahomitvā paścācchakti trayaṃ nyaset | jñānaśaktiṃ nyaselliṅge kriyāśaktiṃ ca piṇḍike || brahmātmikā śilāyāṃtu dhāraṇīṃ śakti vinyaset | pūrṇāhuti prayogeṇa yogaṃ dhyātvāthasaṃyutaṃ || gandhapuṣpādibhiḥ pūjya prāptakālaṃ ca lakṣayet | vāhyamadhyātmikaṃ kālaḥ prāptaśabdena gamyate || jyotiṣādiṣṭavāhyastu yadyasau guruvedakaḥ | ādhyātmiko bhavet sūkṣmaḥ sa gurostu niyogataḥ || ubhayoḥ prāpti hetvarthaṃ ṛtukālaṃ tu lakṣayet | sannikṛṣṭo yadākālaḥ kriyāsaṃkṣepatastadā || kālaḥ syādyadi dūrastu tadā homaṃ japādikaṃ | dravyādhikaṃ vihīnaṃ vā kānyasaṃkṣepavistaraṃ || vṛtte homādike kārye hīne dhyānajapādikaṃ | kartavyaṃ devadeveśi yathāvadanupūrvaśaḥ || utthāyā cāryo devāya dakṣiṇe śravaṇe tvidaṃ | oṃ namo bhagavate rudrāya rudraraudra namostute || vidhipūrṇamapūrṇamvā śaktyāpūrya ca gṛhyataṃ | svāhā || 94a) nirvartitaṃ yadvidhānaṃ jñānaśaktyāsamarpayet | oṃ namaḥ śāṅkari pūraya 2 svāhā || vedikāyā vidhānaṃ yat kriyāśaktaḥ samarpayet | anenaiva tu mantreṇa anantākhye samarpayet || nivedyaiva punaḥ paścāt kavacāstrau nirodhayet | nirodhyaivaṃ śivaṃ paścāt gacchet prāsādamānataḥ || uccāryāstraṃ mahāraudraṃ nāmnā pāśupataṃ mahat | oṃ hṛṃ? hrīṃ haḥ haḥ hūṃ phaṭ svāhā mahāpāśupataṃ nāma astrarājaṃ prakīrtitaṃ | vighnān vināśayitvā tu prāsādasthāṃ sureśvari || brahmātmikāśilāyāśca gurusthāpanamācaret | karṇasūtreṇa garbhasya sādhyamadhyaṃ vivarjayet || nyūnaṃ brahmaśilāmadhyaṃ dvāramadhyādyathācyutaṃ | ṛṣivadbhājitaṃ dvāraṃ madhyekaṃ guṇavat kuru || tanmadhyekaṃ dvidhābhūyaḥ somyārddhe guṇavat punaḥ | tyajyantare dvayaṃ bhūyo dakṣiṇekaṃ tyajet tathā || tayorddha *? ryat sūtraṃ madhyamādhanaṃ | bhavatyanena vidhāne madhyātmadhyasya varjanaṃ || na ca madhyaparityāgo vidhinānyena suvrate | evaṃ madhyaṃ prasādhyādau śilā tatra suci nyaset || ādau tanmāna * * *? vāstu sūtraṃ ca pūrvavat | devatān pūrvavat kalpya valipūjāṃ ca pūrvavat || śilāṃ madhyaṃ susaṃlakṣya sthāpayet svaguṇena tu | oṃ namo vyāpini sthire acale dhruve hrīṃ laṃ hrīṁ svāhā || svaguṇeyaṃ samākhyātā prāguktaṃ parameṣṭhinā | vyāpti dhyānāśrayobhūtvā samatvaṃ sarvagaṃ paraṃ || sāvaṣṭambha sthirādhvānaṃ yadeṣṭaṃ ciṃtyavinyaset | ādhārādheyaṃ saṃvadhādavitā bhāva ucyate || ādhārānantaśaktistu ādheyastu paraḥ śivaḥ | gandhapuṣpādibhiḥ pūjya yugme naiva tu rodhayet || pūrvaṃ yat kalpitaṃ svabhraṃ tatra ratnāni vinyaset | pūrvasvabhre nyased vajraṃ sūryakātañca pāvake || 94b) indranīlaṃ nyased yāmye mahānīlaṃ ca nair-ṛte | mauktikantu nyaset devi vāruṇe svabhramaṇḍale || puṣparāgantu vāyavyāṃ padmarāgaṃ tathottare | vaiḍūryamīśadigbhāge madhye sarvāṇi vinyaset || evaṃ cānukrameṇaiva nyaset ratnāni sūriṇaḥ | ratnanyāsāt punarbhūyo lohanyāsaṃ samācaret || kāñcanañca nyaset pūrve tāmraṃ caivāgni gocare | āyasaṃyāmyadigbhāge nair-ṛtyāṃtrapuṣaṃ nyaset || prācetasi diśābhāge tāracaiva tu vinyaset | rītikāmbāyudigbhāge saumyaghāṣañca vinyaset || aiśānyāñca nyasetasīśaṃ punapāśāṇakaṃ nyaset | haritālaṃ nyaset pūrve pāvake * * * cchilāṃ || kāsīsaṃyāmyadigbhāge nair-ṛtyākākṣikaṃ nyaset | ramendravāruṇe nyasya vāyavyāṃ caiva kathyate || sauvarṇagairikā devi nyastavyā nātra saṃśayaḥ | gandhapāśāṇakaṃ saume bhṛṅgamīśāna gocare || lohapāśāṇayordevi mātrāṃ caiva tu vinyaset | punaranyāni mūlāni nyastavyāni yathā śṛṇu || uṣīraṃ pūrvato nyasya viṣṇukrāntāgni gocare | raktacandanayāmye tu paitre kṛṣṇāguruntathā || śveta candana vāruṇyāṃ sārikotpalavāyave | saumye kuṇḍañca vinyasya śaṃkhapuṣpāśagocare || mūlaṃ samyak vinyasya punaḥ saśyañca vinyaset | dhānyaṃ pūrve ca vinyasya godhūmāṃ cāgni gocare || yāmya tilān vinyasya māṣaṃ nair-ṛtya gocare | suṅgaṃ(?) vāruṇadigbhāge vāyavyāñca yavaṃ nyaset || saumya nīvārakaṃ nyasya syāmāmīśānagocare | sarvadhānyaṃ nyasen madhye sarvamūlantathaiva ca || sarvapāṣāṇalohāñca nyasen madhye tu suvrate | punarmadhye nyaset pṛṣṭī vṛṣaṃ kurmadhā nyaset || sarvāñcāpyatha vā hyekaṃ sauvarṇena tu nirmita | sarveṣāṃ cāmyabhāve tu nyasedekantu pādaraṃ || 95a) vījagāḍhaṃ na kartavyaṃ mūlagāḍhaṃ tathaiva ca | gāḍhe naiva mahādoṣastasmānmātrāṃ pradāpayet || dīptistṛptismṛtiścaiva roganāsācatuṣṭayaṃ | tairyuktānantaśaktistu vidye ca suvrate || dharāntaṃ dhyānamālavya nyayet sarvākṣareṇa vā | pāyasenoparilepya netravastreṇa chādayet || pratiliṅgamārabheta śvabhre pīṭhavandhaṃ samācaret | pṛthak pīṭhaṃ yadā bhadre tadainaṃ vidhimācaret || nocetpiṇḍitaṃ pīṭhaṃ tu pratiliṅgamārabhennahi | vastrayugmenasaṃcchādyaśikhāmantreṇasuvrate || gandhapuṣpādibhipūjya viśuddhenāntarātmanā | varmaṇārodhikaṃ kṛtvā khaḍge naiva tu rodhayet || nirvatyeva punarvāhye tat sthāne digvaliṃ haret | dikpatibhyo valiṃ datvā samyagā camya yatnataḥ || punarāgatya kuṇḍe tu home paścāt samārabhet | kimarthaṃ cetadvātavyaṃ śilāsūtraviśodhanaṃ || vāstusūtraviśuddhya prāyaści?tyarthaṃ juhuyāt | śataṃ śataṃ śataṃ hutvā tatoliṅgaṃ prasādayet || hṛdinotthāpayelliṅgaṃ te naivārghaṃ pradāpayet | śirasā cālayedbhūyastuti kṛtvā tu mantravit || japaśabdā kulaṃ kṛtvā vedadhvanisamākulaṃ | vandini ghoṣasaṃyuktaṃ strīṇāṃgeyasamanvitaṃ || kaumāryāmaṅgalairyuktaṃ yatīnāṃ tavasaṃyutaṃ | svastivākyaṃ dvijairyuktaṃ hilihilākārasaṃyutaṃ || saṃkhakāhalasaṃyuktaṃ vividhairvādyavāditaiḥ | puṣpadhūpākulairdīpaiḥ cāmarot kṣepavījitaiḥ || ācārye noddhṛtaṃ devaṃ mūrtipaiḥ sahasaṃyutaṃ | kartā caiva samāyuktaṃ sakhāye pūrvakalpitaṃ || evaṃ coddhṛtya gantavyaṃ prāsādasya samīpataḥ | pradakṣiṇa trayaṃ kṛtvā dvārasthānakamānayet || aṣṭāṃgārghaṃ pradātavyaṃ bhadrapīṭha sthitaṃ śubhaṃ | mūrtipaiścārghadātavyaṃ striyaḥ sarvāścarocanāṃ || akṣataṃ patinā saṃhairbrāhmaṇaiśca kuśodakaṃ | 95b) bhadrapīṭhasthitaṃ kṛtvā dvāragarbhāntare tu taṃ | prāsādañca yadāpūrvaṃ tadādvārapraveśanaṃ || praveśe tu na cādhorddha tiryagdvāraṃ spṛśet kvacit | sparśanācca mahādoṣaḥ kārakāderbhavediha || taddiśā homakartavyaṃ tanmantreṇaiva suvrate | tadeva diśi kuṇḍe tu tadādhyakṣeṇa suvrate || śatamaṣṭādhikaṃ hutvā japañcaiva tathā bhavet | tasya dānaṃ pradātavyaṃ vāhanaṃ taddiśocitaṃ || ibhaṃcchāgaṃ mahīṣañca dāsaumakarameva ca | mṛgovimānakaścaiva valīvarddhā dvijādhipaṃ || haṃsaṃ pratyakṣato dānamabhāvārddhemadadet | evaṃ kṛte bhavecchāntiḥ kārakādestu bhāvini || ācāryodghāṭayecchubhraṃ yatpurāvastracchāditaṃ | recayet kavacāstrañca yat pūrvantu nirodhitaṃ || mahāpāśupatāstreṇa yatpurā kathitena tu | yantrasthaṃ dhārayelliṅgaṃ madhyānmadhyaṃ prasādhayet || sucihnairlambasūtraistu mūrtipaiśca samāvṛtaṃ | yantrasthaṃ bhāvayet sandhāryaṃ yāvat prāguṇabhāgataḥ || dhyātvāśaktimataḥ śaktiṃ manānātva vyavasthitāṃ | dhyānātītāntagaṃ kṛtvā tasmāt sṛṣṭyā niveśayet || sthiro bhavati saṃsthāpya devā brahmaśilāmukhe | svamantreṇa paraṃ dhāma dhyātvākāraṇakāraṇaṃ || taddharmadhyānasaṃyojya cidacetasi vinyaset | viṣuve naiva yogena cumbakaḥ susamāhitaḥ || pīṭhaṃ niveśya tat paścāt gandhapuṣpādibhiryajet | saṃrakṣapīṭhaṃ liṅgantu carmāstreṇaiva suvrate || punarāgatyahotavyaṃ śatiko doṣaśāntaye | utpātādyabhighātārthaṃ yathāhomaṃ tathā japaṃ || pīṇḍikāmbādhayedbhūya pūjyasaṃstutya pūrvavat | mūrtipaiścumbakaiḥ sārddhaṃ sahāyaiḥ kārakaiḥ sahaḥ || gītavādyādikaṃ kṛtvā vandi vṛṇdadvijātibhiḥ | 96a) ūrddhādhastāt samānīya vidhinā pūrvavadyathā | pradakṣiṇa trayaṃ kṛtvā dvārasthāne samāgatā || rocanārghākṣataṃ datvā mūrtipaiḥ cumbakaiḥ sahaḥ | na saṃspṛśet tathādvāraṃ praveśyā caiva yatnataḥ || praveśaṃ lambasūtrābhyāṃ vedīlakṣaṇalakṣitaṃ | samyak sādhyadiśābhāgaṃ dakṣiṇāmūrtisaṃsthitaḥ || praṇālaṃ uttare kṛtvā kriyāsthāpanamārabhet | sūkṣmakālātmakaṃ vedya ṛtukāle ca vīkṣayet || dehe dehī yathāyogaṃstathā jñāne kriyāṃ nyaset | bhogo bhogī yathāyoga yuñjet jñāne kriyāntathā || bodhakriyā niviṣṭaṃ tu jñeyaṃ jñānāsṛtaṃ yathā | sūryendra vimbayoryadvadekī bhūtā yathā kalāṃ || tathātrāpi smaritvā tu dṛkkriye saṃniveśayet | dehavat piṇḍikā jñeyā liṅgandehī ca kīrtitaṃ || bhogavat piṇḍikā jñeyā liṅgabhogī ca nānyathā | jñānavat piṇḍikā bhadre jñeyavalliṅgamucyate || indravat piṇḍikāmatye sūryavalliṅgamucyate | kriyā dehe vasaṃ kalpya jñānaṃ dehī ca kalpyate || bhogye vahi kriyā rūpaṃ jñānaṃ bhogī valakṣyate | kriyājñāne ca draṣṭavyā jñānaṃ jñeya ca dravyate || candravat kriyavodhavyā sūryavat jñānamucyate | ṛtukanyeva bodhavyā kriyāśakti varānane || puṃ vadrāgānvitaṃ jñeyaṃ jñānaśakti na saṃśayaḥ | puṃ kanyā yogavat jñeyaṃ dṛkkriyāsaṃniveśanaṃ || atha kim bahunoktena dṛṣṭāntā kulitena tu | tvamahañca yathā pūrvaṃ saṃyogaṃ sthita hetukaṃ || dṛkkriyā tu tathā yogo dharmiṇaḥ kriya hetukaṃ | tvañca sākṣāt kriyārūpā piṇḍīrūpā ca yā sthitā || jñānarūpamahamahabhadre liṅgarūpeṇa yaḥ sthitaḥ | evaṃ saṃsthāpanaṃ proktaṃ prāsāde ca sureśvari || praguṇe tu na cettasmin digjātaṃ kathitaṃ priye | 96b) gatvācāryeṇa hotavyaṃ svakuṇḍe doṣaśāntaye || aṣṭottaraśataṃ hutvā japaṃ kṛtvā tu bhāvitaḥ | tad digdevatāṃ hutvā tu cālayet praguṇānnayet || praguṇe tu susaṃjāte prāyacitantu homayet | śataṃ śataṃ japaṃ kṛtvā tato nirdoṣatāṃ guruḥ || tatkālenāpi tatkāle tadguro dakṣiṇāṃ dadet | tadvāhanāni tanmūlyaṃ kṛtrimaṃ vātha hemajaṃ || sampātādyabhi ghātādyairvakrairdikbhrāntakaistathā | anenaiva tu dānena datvā doṣairvimucyate || svabhrasaṃdhintataḥ pūryavālukaḥ sūkṣmagālitaiḥ | tāvat pūryastu tat sandhiryāvarttottānakaṃ priye || kṣāralohamalaiścūrṇairālācūrṇaiḥ susūkṣmakaiḥ | śaṃkhacūrṇaṃ susaṃgṛhya kṣaumatailavipācayet || yuktaṃ pākaṃ tataḥ kṛtvā visaṃdhintena kārayet | yathāna vicalet tena udakādyabhighātaḥ || tathāsaumaṭhanaṃ kuryādanyathā doṣamāpnuyāt | udakaṃ saṃdhigaṃchādhaḥ pramādādyadvijāyate || siddhihāni manodvegarogo vāpyatha pañcatā | tasmāt sarvaprayatnena jalaṃ praṇāligaṃ śubhaṃ || praṇālādhaḥ praṇālañca śailajamvātha dārujaṃ | sudṛḍhaṃ bhājanaṃ kṛtvā dātavyaṃ jalanirgamaṃ || prāsādānte vṛhat khātaṃ kūpavat paṭṭanirmitaṃ | tato mūrti dharaiḥ sarvaiḥ prāgādyaiścānupūrvaśaḥ || svasvaśāntighaṭe naiva arddhārddhe naiva snāpayet | svakaśānti ghaṭārddhena cumbakaḥ snānamācaret || punaḥ paścād vibhāgena deśikaḥ snāpayecchivaṃ | madhusnānaṃ purā kṛtvā jalasnānamataḥ paraṃ || kṣīrasnānaṃ tato bhūya udakaṃ tadanaṃtaraṃ | dadhisnānaṃ punaḥ kṛtvā jalasnānaṃ vidhīyate || ghṛtasnānaṃ punarbhūya jalasnānamataḥ paraṃ | madhusnānaṃ purākṛtvā jalasnānaṃ manantaraṃ || khaṇḍaiḥ saṃsnāpaye bhūya snāpayeduṣṇavāriṇā | 97a) rūkṣeṇa punarudvartya gaḍḍukāndāpayedvahūn | sāmānyavidhirevoktaṃ pañcagavyādimajjanaṃ || viśeṣaṃ cetadā bhadre snānaṃ pañcāmṛtaṃ purā | kṣatajena punaḥ snānaḥ snānaṃ gaṃdhatoyamataḥ paraṃ || jalāntarāntara snānaṃ hṛnmantreṇa ca suvrate | snānaṃ kṛtvā nyaset mantrān yathātmani samīhitān || anantādyantu śaktyantaṃ sāmānye cāsane nyaset | viśeṣaṃ vāthapretāṃtaṃ svaśāstrapraviveditaṃ || mūrtivaktrāṃgasaṃyuktaṃ mūlamantraṃ nyaset priye | jñānaśaktiṃ nyaset prājñā vṛttabhāge tu mūrtivat || tatparatvena mūlaṃ tu mantraṃ caiva sureśvari | kriyāśaktiṃ nyaset pīṭhe pretarūpaṃ ca socyate || mantragrāmaṃ tu grāmantu vinyasya dadeccaivāṣṭapuṣpikāṃ | tataḥ sānnaidhya hetvarthaṃ snānaṃ vividhamācaret || tataḥ candanagandhādyaiḥ kuṃkumaiśca vilepayet | pūjāṃ kṛtvā suśobhāḍhyāṃ citravastreṇa bhūṣayet || hemālaṅkārakairbhūṣyaṃ guggulādyaiśca dhūpayet | dīpaiḥ śobhāmataḥ kṛtvā naivedyaṃ vividhaṃ dadet || bhakṣyaṃ vividhabhojyaṃ vā lehyamvā coṣyameva vā | peyaṃ vāthapradātavyaṃ sāmānyamvātha sundari || viśeṣaṃ vātha dātavyaṃ naivedyaṃ vividhaṃ priye | aṣṭādaśavidhaiḥ mīnairmāṃsaiścaiva dviraṣṭabhiḥ || phalajaiḥ puṣpajairmadyai guḍajaiḥ puṣpajairdadet | gītanṛtyotsavairdevi ghaṃṭāḍamaru nāditaiḥ || divārātrotsavairdivyairbhūyedvina(?) catuṣṭayaṃ | puṣpadhūpādi naivedya tāmbūlādi pradāpanataḥ || sāmānye vācamennityaṃ hastapādādi kṣālanaṃ | viśeṣenācamenmaṃtrī namauceccaraṇādikaṃ || yatodvyarthañca samānyaṃ dvaitādvaitavidurvudhāḥ | viśeṣaikārthasaṃjñeyaṃ kevalā dvaitalakṣaṇaṃ || 97b) rātrojāgaradānañca geyanṛtyastu vāditaiḥ | mahotsavairdinānyeva sāmānye vātha kārayet || divā'nivāritasatraṃ dīnānāthoṃśca dāpayet | viśeṣaṃ cettadā vīrairyoginīkārakaiḥ saha || vīrabhojyānnapānādyaṃ divānte niśi vā caret | nṛtyageya savādyaiśca dinānyevaṃ mahotsavaṃ || cumbako mūrtipaiḥ sārddha trikālaṃ homayed divā | sadā vā dravya bhāvācca homasārddhatrikovidhiḥ || caturthehanisaprāpte cukaḥ susamāhitaḥ | caturthī homayet prājñā jñātvā dravyavalāvalaṃ || śataṃ vātha sahasramvā mūrtipaiḥ saha saṃyutaḥ | naivedya bhakṣyabhojyāni lehyacoṣyāṇi yāni tu || sarvāyanayanaṃ kṛtvā pūjāyanayanantathā | kumāryā bhrātṛputrāṇāṃ pravatyānāthaduṣṇitā || naivedyañca pradātavyaṃ bhakṣaṇāyanasaṃśayaḥ | divyapuṣpapradātavyaṃ dhāraṇāyavipaścitā || na nirmālyaṃ vinirdiṣṭa yataścaṇḍaiśvaramvinā | ato nirdoṣamevoktaṃ bhakṣaṇe dhāraṇepi vā || dāne vā grahaṇe cāpi sāmānyavātha suvrate | viśeṣasannidho yasmāt tasmāt yutatarāstute || siddhimukti karāṇubhyaścaruke ca yathā matā | tataḥ sanmājaṃ kṛtvā snāpya devaṃ yathocitaṃ || vividhaiḥ pūrvanirdiṣṭaiḥ gandhatoyādibhiḥ priye | yathocitātmabhirdravyaiḥ pūjayet susamāhitaḥ || gandhapuṣpādikaṃ gṛhya digvaliñca samāharet | ācamyāgatya bhūyastu dakṣiṇāmūrtisaṃsthitaḥ || sāmānye caiva liṅge tu vidviśeṣaṃ visarjayet | svayāgaścaiva yonyastastadātmasthañca kārayet || liṅge mūrtau nyaseccaṇḍaṃ caṇḍakrodheti viśrutaḥ | tadutthamiti taṃ dhyātvā jñānamūrtyātmagātu yā || 98a) jvālājaṭāladuḥprekṣe daṃṣṭrālo vikṛtānanaḥ | śaratkundendu dhavalaṃ krodhacaṇḍo viniḥsṛtaḥ || svayameva maheśastu amūrtau mūrtimāgataḥ | vicintyacaṇḍarudrantu krodhandevādvinirgataḥ || matkīlya(?) ca tatmāne liṅgādīśe niveśayet | sapuṣpeṇaiva deveśa mudrāsaṃhārakena tu || niveśyaivaṃ punarbhūyaḥ pīṭhādīśe ca kalpayet | anantākhyā tu yā śaktiḥ sā calācalarūpiṇī || pātrarūpā ca draṣṭavyā caṇḍasyāsanarūpiṇī | tadāsana prakalpyādau caṇḍamūrtinniveśayet || savisargakathākhyena oṃ namaścādirantataḥ | mūrtimantasamuddiṣṭaḥ kevalamvāsanaṃ bhavet || tadevasvaradīrghaistu ṣaḍaṅgāni prakalpayet | svarai hrasvaiḥ prayuktantu pañcavaktrañca kalpayet || kṣaumiti mūlamaṃtrastu svayañcaṇḍeśvaraṃ paraṃ | tat sthāne kṛṣṇarūpaṃ tu catuḥkarasubhāsuraṃ || dhyātavyaṃ devadeveśe pūrvaṃ vai śivanirmitaṃ | gandhapuṣpādibhiḥ pūjya taddharmāstreṇa rodhayet || homaṃ kṛtvā tataḥ paścāccaṇḍeśvaravikalpanā | taddiśāvalokayedbhūyaḥ prākārasyāntasannidhau || āgāraṃ kalpayet tatra aiṣṭaṃ vāpyatha śailajaṃ | dārujaṃ mṛnmayaṃ vātha suguptaṃ caiva kārayet || prāgādhārā tu yā śaktiḥ sthiratvaṃ tatra kalpayet | tadāsanaṃ prakalpyādau nyaseccaṇḍaṃ tu susthitaṃ || sthāpya caṇḍaṃ samācamya prāyaścittantu homayet | snāpayitvā punardevaṃ liṅgasādhāraṇaṃ yajet || sādhāraṇañca vaktrāṇi ṣaḍaṅgāni prakalpayet | sādhāraṇaṃ trayodevā tribhāge tu vikalpayet || brahmabhāge tu brahmāṇaṃ pārthivante vikalpayet | viṣṇubhāge svayaṃ vidyānte caiva kalpayet || rudrabhāge svayaṃ sākṣāt jñānaśaktyā tu kalpayet | evaṃ vikalpayitvā tu hutvāsaptāhutiṃ vudhaḥ || 98b) oṃ śivāya sthiro bhava svāhā | oṃ śivāyā prameyo bhava svāhā | oṃ śivāya bodho bhava svāhā | oṃ śivāya nityo bhava svāhā | oṃ śivāya vyāpako bhava svāhā | oṃ śivāyā vinasvaro bhava svāhā | oṃ śivāya paritṛpto bhava svāhā | ātmārthe vā viśeṣe vā tadā caṇḍeśvaraṃ na hi | tadutthaṃ tad viyogaṃ vai kalpanā naiva kārayet || bhairavaṃ liṅgamevoktaṃ bhairava tvāt pratiṣṭhitaṃ | kintu sthānaṃ prakalpīta nirmālya sthāna hetukaṃ || kintu caṇḍeśvaronovā svayoge varjanañca tat | na varjayed viśeṣañca homaṃ cāturthakaṃ na hi || ato nirmālyajo doṣo na bhavet tatra suvrate | naivedya bhakṣyabhojyāni gandhapuṣpāṇi yāni tu || tānyaśeṣaṃ sadā vāpi na nirmālyaṃ ca dodbhavaṃ | caṇḍeśvarasya te naiva na doṣo dānalaṃghane || bhakṣaṇe dhāraṇe vātha pūtatāṃ nayate bhṛtaṃ | viśeṣasannidho yasmāccādimadhyāntakalpitaṃ || tasmāt siddhi karāṇubhyaścarukaṃ tannasaṃśayaḥ | na dadyādgānalāgnibhyo dadyāt samaya puvake || tatrāpi sapta cāhutī bhairavāyeti pātayet | tadguṇena samāyuktāḥ svāhāntaḥ praṇavādikāḥ || punaḥ praviśya cānte tu cumbakaḥ susamāhitaḥ | devasyaiśāna digbhāge sthitvā vai jayate śataṃ || mahāpāśupatāstraṃ tu vidhicchidranivāraṇaṃ | ūnātiriktakarmañca pūrṇaṃ kuryād vidhiṃ sadā || eva pāśupataṃ japtvā paṭhecchrāvaṇakaṃ padaṃ | kriyākāletha he nātha yāgakarma kṛtākṛtaṃ || pūrṇaṃ svaśaktisaṃyogāt karo tu parameśvaraḥ | tataḥ śānti ghaṭārddhaistu cumbako mūrtipaiḥ saha || kartāraṃ snāpayaṃtyete tadvargā mokṣayanti ca | dīkṣānirvāṇikāyā ca prokṣaṇād bhavate sphuṭaṃ || 99a) snāpayitvā tato bhūya kaṃkaṇaṃ hemajaṃ śubhaṃ | dakṣahaste tu dātavyaṃ darbhajaṃ cāpyasambhave || tena tasya pratiṣṭhākhyaṃ phalaṃ samyak samarpitaṃ | bhavate kārakasyaiva yathāśāstrasya niścayaḥ || svakaḥ śānti ghaṭaścaiva punaḥ pūrva śivaṃ nyaset | śivatīrthaṃ ca tatkalpya siñcedvastraśataṃ bhuvi || nirvāṇārtha tadvargāṇāṃ muktyarthaṃ tīrthakalpanā | śivatīrthaṃ samantāntu śatahasta pramāṇataḥ || tasmin sthāne ca ye satyaḥ sanyāsena mriyanti vā | trinetrāḥ śivatulyāstu śivalokamavāpnuyāt || tasmād satya śivaṃ pūjya praṇamyāṣṭāṅgadaṇḍavat | jānubhyāmavanī gatvā stuti pūrvaṃ named guruḥ || pradakṣiṇa trayaṃ kṛtvā punaḥ kartṛsamanvitaḥ | praṇamya ca punarbhūyo yāyādvai yāgamaṇḍapaṃ || pratiṣṭhā pīṭhamadhye kartā āsana kalpayet | siṃhāsana śiviṃ vātha dvijanirmita hemajaṃ || raupyajaṃ tāmrajaṃ vātha lohajaṃ dārujāvapi | cetrajaṃ carmajaṃ vātha vastrajaṃ vā paṭā vṛtaṃ || pādau gṛhya guroścaiva prasādī kṛtya yatnataḥ | viśrāmyataṃ mukhāsīnaṃ mūrddhādau pādayontataḥ || jānubhyāmavanī gatvā praṇamya ca guruntataḥ | candanādyaiśca saṃlipya divyapuṣpaiśca pūjayet || divyavastrayugaṃ siddhaṃ divyadhūpaistu dhūpayet | hemālaṅkāraratnaiśca vastre bhāśvaiśca dhenukaiḥ || viṣayagrāmabhūmebhirbhṛtya kanyādi vāhanaiḥ | dhānyādi sasyasaṃhātairmahīṣī coraṇādikaiḥ || prabhūtairdakṣiṇairdivyairgurusaṃtoṣya yatnataḥ | gurorgaulakṣaṇoddhāre svabhralepe hiraṇyakaṃ || calane rathayātrāyāṃ bhūratnañca pradāpayet | tadante vandyāḥ pūjyastu dakṣyamūrtidharāstathā || sthāpakārddhārddha tulyā tu dakṣiṇā parikīrtitā | 99b) subhreṣāṃ mūrtipānāñca samaṃ dānamudāhṛtaṃ | sādhakānāṃ tadaṃśaṃ tu hīnaṃ dadyād varānane || putrakānāṃ tadarddhaṃ tu tadarddhaṃ samayīṣu ca | tatpādūnaṃ dvijānāṃ tu sahāyānāṃ tadarddhakaṃ || tadarddhavandivṛndānāṃ bhaṇḍānāñca tadarddhakaṃ | yathāśaktyā pradātavyaṃ dināndhakṛpaṇaiṣvepi || svagotrastrīkumārīṇāṃ mānayet bhṛtyavāndhavān | vandhanasthāṇca moktavyāna hiṃset prāṇina priye || bhojayitvāgrato dānaṃ vividhairbhojanaiḥ priye | bhojayeccumbakādyāṃśca viśeṣaiḥ bhojanaiḥ śubhaiḥ || sarvakāmāntato dadyādvalimvai sārvakāmikaṃ | tasmādādau śivaṃ pūjya praṇamya ca guruṃ tataḥ || phalānumodanārthāya vijñaptiṃ kurute priye | tatprasādācca he nātha sarvametat pradarśitaṃ || tasyānumodanā bhūyo guruścaivānumodayet | matprasādāt samastaṃ hi pūrṇaliṅgātmakaṃ phalaṃ || yadiṣṭasādhana vāpi tatsarvaṃ cānumodayet | malasyāntargate bhānau ye dṛṣṭāstu sareṇavaḥ || yāvaddārthī ṣvakāsmānāṃ liṅgavedīdhvajādiṣu | pramāṇaṃ tāvat talloke sthānāsthānāt paraṃ vrajet || piṇḍānte brahmalokantu prathamaṃ yāti kāraṇaḥ | bhogān tātkālikān bhuktvā yātyante niṣkalantataḥ || pūrvāparakuloddhārya dvipakṣyaikasamanvitaṃ | puṣkalañca dhanandadyāt patnīputrasamanvitaḥ || ātmānaṃ gurave caiva svapuṇyaṃ vinivedayet | tataḥ tuṣṭo guruḥ śrīmān śivatatva manusmaran || saṃpūrṇaṃ tatsamaṃ kṛtvā vāmahastena pūjayet | gandhapuṣpādibhirmantrī tacchirāsatadarghayet || tatastu bhāvitātmā ca praṇamya ca punaḥ punaḥ | tadicchāyānuvartī ca yāvajjīvantu vartayet || pratiṣṭhā kathitā dhanyā sthirāṇāṃ liṅgarūpiṇāṃ | calānāñca tathaiveha kathayāmi tavādhunā || 100a) piṅgalomate pratiṣṭhāpaṭalaḥ || bhairava uvāca || athāpi saṃpravakṣyāmi pratiṣṭhāyā calasya tu | dvividhaṃ tatsamākhyātaṃ sā pīṭhaṃ pīṭhapiṇḍitaṃ || pṛthak pīṭhaṃ sapīṭhañca tatsamaṃ pīṭhapiṇḍitaṃ | tatsamaṃ dvividhaṃ bhadre pūritotkīritaṃ tathā || jātapīṇḍitalohānāṃ sikthakairbharitaṃ mataṃ | sphāṭikaṃ maṇimuktaṃ ca pravālaṃ ratna pañcakaṃ || svayonotkīritaṃ caiva śreṣṭhaṃtajātapiṇḍitaṃ | svayonyabhāvatasteṣāṃ sphāṭikādyaṃ yadā bhavet || haimādyailohajaiḥ pīṭhaṃ pṛthak kṛtvā pratiṣṭhayet | maṇḍapo dvividhasteṣāṃ yāgākhyaṃ snānamaṇḍapaṃ || pūrve ca lakṣaṇo dvāra proktā yeṣāṃ hitāstute | lohajāṃtarimānāntu lakṣaṇaiḥ sahanirmitaṃ || ato na prāptasteṣāṃ hi tṛtīyo maṇḍapaḥ priye | maṇimuktapravālānāṃ neṣṭaṃ yatorci sannidhaḥ || sthitopi devatā sūryaścandraścandrodhanādhipaḥ | viṣṇubrahmā tathānāgā varuṇovāyuyamastathā || pitaraḥ pāvakaścaiva rudraścaivādhi devatāḥ | sūryakānte sthitaḥ sūryaścandrakānte tu candramāḥ || vajre vai devarājastu vaiḍurye tu dhanādhipaḥ | indranīle sthito viṣṇu puṣparāge tu rākṣasāḥ || padmarāge sthito brahmā pravāle ca hutāsanaḥ | mauktikaivaruṇaścaiva sphaṭike śaṅkarastathā || vāyurmarakate caiva nāgāmāṇikya jātiṣu | mahānīle punaścaiva sadā tatra vyavasthitaḥ || tenātikāntijānāṃ tunot kiret lakṣaṇaṃ vudhaḥ | tathāpistapanāgāre pūrvavatsnapana kriyā || pañcagavyādikaṃ snāna pañcāditā divā priye | nirnirjya pūjyasaṃge yai vividhairdijavandibhiḥ || vividhaivādyasaṃyuktaiḥ kumārīpatibhistathā | sūyamānaṃ nayaidyāga maṇḍapaṃ kuṇḍasaṃyutaṃ || 100b) yogapīṭhaṃ tu madhye tu caturhastasamanvitaḥ | ucchrayāṣṭāṅgulaṃ bhadre nādhikaṃ nāṇukārayet || sarveṣāṃ calaliṅgānāṃ maṇḍapaikādaśaḥ karaḥ | hastamātraṃ bhavet kuṇḍaṃ kintu saṃkhyā ca pūrvavat || lakṣaṇaṃ ca tathā bhadre digvidikṣu vyavasthitaṃ | dhārikā toraṇaṃ caiva yadvadādi mudāhṛtaṃ || dikpālānāṃ tathānyasya kalasāṃśca dhvajāṃstathā | dvārapālāṃstathā nyasya kuṃḍāṣṭau mūrtipāṃstathā || suveśyādyantathātmānaṃ pūrvavat mūrtipāṃstathā | sudine ṛkṣavāre ca tathā caivādhivāsanaṃ || padyātmano bhavelliṅgaṃ calākhyaṃ caiva suvrate | maṇḍape ca pratiṣṭhā vai tadātratāṃtrikā kriyā || samānye calaliṅge ca kriyāsāmānyapūrvavat | tritatvādhvāna vyāptiśca homyāmūrtīścarātmabhiḥ || pūrvajena vidhānena jñātvā dravya valāvalaṃ | kriyāṃ pūrve ca niṣpādya tatosthāpanamācaret || pṛthak pīṭhaṃ nyaset pīṭhe dhyātvā jñānakriye tathā | jātapīṭhe tathā kiṃtu anānātvavyavasthitaṃ || homādikāṃ kriyāṃ kṛtvā pṛthaktvena tu kārayet | vyāpinyo dhāraśaktiryā tataḥsthaṃ māsane kvacit || liṅgamūlapradeśe tu pīṭha caiva tu vinyaset | śaktitrayañca draṣṭavyaṃ manantakriyabodhayā || calasthiraṃ yato hyetaccalaliṅgamatocyate | mantranyāsaṃ tathānyasya vaktrānmānyātmanastayā || suvinyāsaṃ tathā kṛtvā gandhapuṣpādibhiryajet | sveṣṭaṃ yadā tadā nyāsya kuryādvai visarjanaṃ || nisā tadā pratiṣṭhā ca tatkāle vīrabhojanaṃ | tadutthaiścarukairdivyaiḥ sarvabhakṣādisaṃyutaiḥ || sarvānnasahitairdivyaiḥ sarvamāṃsādisaṃyutaiḥ | sarvāsavādisaṃyuktaiḥ sarvavīrasamanvitaiḥ || sarvayoginisaṃhaiśca nṛtyageyamanotsavaiḥ | nayenniśāṃsamastā hi pratiṣṭhānte ca suvrate || 101a) sāmānye vā cale liṅge divāvāsthāpanaṃ hitaṃ | svavidyāṅgamvisarjātha tanmāṇunyaset priye || kintu caṇḍeśvaro naiva calaliṅge tu sarvadā | nātra caturthikā homo na dvaitaṃ kalpayet priye || nāvāhanaṃ visarjanaṃ mantrasyāsyaiva sarvadā | nāsyanirmalyajā doṣo dāne vā laṃghanepi vā || bhakṣaṇe dhāraṇe vāpi caruke ca hi sarvadā | sveṣṭavānyasya yaddattaṃ carukaṃ taṃ na saṃśayaḥ || tat prāsāyat svayaṃ prajñā nānyasmaiva prakalpayet | na dadyāṅgā jalāgni dadyātvai narakaṃ vrajet || pranutaṃ yāgakāle tu naivedyaṃ yadi suvrate | tadā vai bhrātṛputrāṇāṃ bhaginīṣvatha dāpayet || tadgaḍḍukā pradāne ca pūjākāle tu pradāpayet | prāgāsanaṃ pratiṣṭhāpya patrapuṣpairyathāhitaṃ || pīṭhe vā sthaṃḍile vāpi pakve?ṣṭeśiletha vā | maṇḍale cāpi yaṣṭavyaṃ na tu bhūmyāṃ kadācana || abhāvādathavastrārddhaṃ sthite vāthakaraṇḍake | svaparigrahaliṅgaṃ tu lokānāṃ naiva darśayet || yāgeśvarañca sāmānyaṃ yāge caiva tu pūjitaṃ | lokānāndarśayet prājñaḥ satvānugrahahetukaṃ || dīkṣākāle ca deveśe śiṣyasaṃkārakarmaṇi | sthāpayedguptagopyañca mudgakethakaraṇḍake || pharuke vāthavekkiṇi vetrajetha karaṇḍake | dānādikaṃ yathāpūrvaṃ cumbukādestu dāpayet || vandanaṃ pūjanaṃ caiva kartaścaivānumodanaṃ | validānaphalañcaiva pratiṣṭhāpya samarpaṇam || pūrvavat sarvamevaṃ tu vidhimenaṃ samācaret | evaṃ sarvasamāsena calaliṅgasyayo vidhiḥ || kathitante varārohe yathāśāstrasya niścayaḥ | idānīsaṃpravakṣyāmi mukhaliṅge tu yo vidhiḥ || mukhaliṅge pratiṣṭhāyā sādhanā tava kathyate | pūrvavat maṇḍapasteṣāṃ trayaṃ caiva prakalpayet || 101b) snānādikaṃ vidhiṃ kṛtvā pūrvavat snānamaṇḍape | ānayitvā tato bhūyo lakṣaṇe dvāramaṇḍape || ninirjya pūjyasaṃge yairdṛgunmīlanamācaret | ācāryonmīlayeccakṣu purāhemaśalākayā || śilpī caiva tataḥ paścācchastreṇaivotkīrecchanaiḥ | mṛtyujinmaṃtra bhṛnmaṃtrīmadhunājyena pūrayet || bhadrapīṭhasthitaṃ kṛtvā vādyageyādikotsavaiḥ | rathasthaṃ yaṃtrita kṛtvā nagarānta pradakṣiṇaṃ || prāktanena vidhānena yāgamaṇḍapamāgate | aṣṭāṅgārgha nivedyātha pūrvavaccādhirvāsayet || pīṭhaṃ tṛkhaṇḍaśaḥ kṛtvā tatvanyāsamtvatocyate | madhye sadāśivaṃ nyasya prāgīśvaraṃ tu vinyaset || āgneyyāṃ vinyased vidyāṃ yāmye māyāṃ ca vinyaset | nair-ṛtyāṃ kālatatvantu vāruṇe niyatīṃ nyaset || rāgatatvantu vāyavyāṃ bhūtatvaṃ saumyagocare | pradhānaṃ tvīśadigbhāge pūrvavat mūrtiśādhipāḥ || nyastavyāstu varārohe mūrtiśakti samanvitā | pañcabrahmanyased bhūyamadyāpyevāmasaumyage || dakṣiṇe ghorarājānaṃ pūrve tat pūruṣaṃ nyaset | iśānaṃ madhyato nyasya tataḥ śayyādi kalpanā || kintu sayyāparidevi bhadrapīṭhasthitaṃ tu tat | ubhrañcaiva tathā bhadre homayeccānupūrvaśaḥ || kuṇḍāṣṭakavidhānena mūrtipaiḥ saha cumbakaiḥ | tritatvakapanā tadvat kiṃtu vṛttenāthā bhavet || sadāśivaṃ nyaset tatra paṃcavaktra mahātanuṃ | ekatricaturvaktrāṇāṃ sāmānyavidhimācaret || dvidalāpiṇḍikā caiva tathā tāmadhivāsayet | evannivartayitvā tu kriyāhomajapādikaṃ || nītvā prāsādamadhye tu pūrvavat sthāpanamācaret | sthāpayitvā tatonāthaṃ ropaye dvidalāṃ kriyāṃ || kīlakaiḥ sandhitāṃ kṛtvā nirviṣṭaḥ pūrvajairddhanaiḥ | yonimadhye dalaṃ saṃdhyaḥ karālaiḥ pūrvanirmitaiḥ || 102a) pañcagavyādibhiḥ snāpya gandhapuṣpādibhiryajet | homaṃ cāturthikaṃ kṛtvā caṇḍakalpanavā priye || svavidyāṃgaṃ visarjyārtha nyased brahmānyanukramāt | anantāsanaṃ prakalpyādau dharmajñānaṃ tathaiva ca || vairāgaiśvaryakaṃ nyasya adharmājñānakaṃ nyaset | avairāgyaṃ tathānyasya anaiśvarya tathaiva ca || adhasthadanakaṃ nyasya cchadanorddhantathaiva ca | padmoparisuvinyasya vāmādyāḥ śaktayo nyaset || vilvīcādyāstathā nyasyā mūrtivadvṛttakalpanā | kriyā tu pīṭhamevoktaṃ pīṭhacāsana ucyate || āsanāt kriyā niṣpattiḥ kriyā hi phaladā yataḥ | praṇavena samastaṃ hi āsanaṃ kalpayet priye || atrāsīnaḥ sureśāno mūrtibhūtaḥ svayaṃ prabhuḥ | sadyamaṣṭakalāyuktaṃ nyased vaktre tu paścime || trayodaśakalāvāmaṃ saumyavaktre tu vinyaset | ghoraṃ cāṣṭakalopetaṃ dakṣavaktre tu vinyaset || catuṣkalaṃ narandevi pūrvavaktre tu vinyaset | iṣaṃ pañcakalaṃ vṛtte madhyorddhe caiva vinyaset || aghoro hṛdayaṃ tasya śirastat puruṣocyate | iśānaśca śikhātasya vāmovarma udāhṛtaḥ || astraṃ vai sadya devastu jñānaśaktistrilocanaṃ | sāmānyena tu vinyasya gandhapuṣpādibhiryajet || viśeṣaṃ cetasva śāstre ca saṃjñābhiḥ pravivecitaiḥ | āsanādyañca deveśe vaktrāṃgāni ca locanaṃ || pūrvāparamukhaṃ caiva sthāpayet taccaturmukhaṃ | prāṅmukhāṃ prāṅmukhaṃ trimukhañcaiva sadya vaktraṃ udāna hi || paścānmukhe trimukhe vā naravaktraṃ na kārayet | prāṅmukhaṃ caika vaktraṃ ca tadā nara vikalpanā || āpye sadyaika vaktrañca kalpitavyaṃ na saṃśayaḥ | śeṣāṇi taddiśāpādya vaktrāṇāṃ caiva kalpanā || sthirādyahuti saptaṃ ca homayitvā tu bhāvini | 102b) digvaliṃ ca tato datvā dānabhojya pūrvavat | vaṃdyapūjānumodañca tathā phalasamarpaṇaṃ || etante kathitaṃ sarvaṃ vyaktāvyaktasya yo sthitiḥ | bhairava uvāca || pratimāvyaktarūpāṇāṃ pratiṣṭhāyādhunocyate | maṇḍapāḥ pūrvavat kāryā trayaścaiva na citrite || citrite ca dvayaṃ kāryaṃ lakṣaṇodvārasaṃyutaṃ | dārujaṃ paṭṭajaṃ caiva citritaṃ tannasaṃśayaḥ || śailajaṃ lohajaṃ caiva citrahīnaṃ sadā bhavet | sadā snāna kriyā teṣāṃ citrite ca sadā na hi || hastaikādaśacādau tu saptā viśāṃta suvrate | maṇḍapāḥ pūrvavat kāryā dvārahasta kṛtātmanā || dhārikāstoraṇaṃ caiva pūrvavat parikīrtitaṃ | ekatriṃśat kareṇaiva maṇḍapaḥ kanyasaḥ priye || mahāpratimakalpānāṃ mantāt kathitaṃ priye | daśasaptakarāścaiva dhārikāstoraṇaiḥ saha || catvāriṃśat karaikena maṇḍapo madhyamaḥ smṛtaḥ | ekona viṃśadvastāstu dhārikāstoraṇam bhavet || mahāprati samadhyasya kathitastavanānyathā | ekapañcāśad hastena maṇḍapaścottamaḥ priye || ekaviṃsat kareṇaiva dhārikāstoraṇāni ca | paṃca ṣaṭ saptahasta tu ropaṇaṃ cānupūrvaśaḥ || pīṭhamadhye prakartavyaṃ tripañcakarakanyase | ṣoḍaśāṃgulamucchredhaṃ samantād darpaṇe vahi || madhyamo viṃśaddhastena viṃśāṃgulasamucchrayaṃ | pañcaviṃśat kareṇaiva pīṭhaṃ caivottamaṃ bhavet || hastamātrocchrayaṃ bhadre kuṇḍadvikarakaṃ nyaset | madhyame trikaraṃ caiva caturhastottame kuru || rūpaṃ teṣāṃ ca saṃkhyāṃ ca pūrvavat parikalpayet | pratimā sailajādīnāṃ maṇḍape snānasaṃjñake || pūrvavasnapanaṃ kṛtvā netavyālakṣaṇātmake | nirnījyapūjyasaṃgeryairnetrānmīlanamācaret || pūrvajena vidhānena cumbakassaha śilpibhiḥ | citrabhānāṃ tathaiveha dṛgunmīlanakaṃ bhavet || 103a) masināmarditāṃ kṛtvā lekhanyā ca samuddharet | kiṃ tatra na pūryetamadhunājyena bhāvini || mṛtyujinmantrarājena antarīkṣe ca kalpayet | bhadrapīṭhasthitāṃ kṛtvā rathasthāṃ ca suyaṃtritāṃ || pūrvajena vidhānena nagarāntaḥ pradakṣiṇaṃ | yāgamaṇḍapamānīya kṛtasvastyādi maṅgalaiḥ || aṣṭāṅgārghaṃ nivedyācca praṇavenāvatārayet | uktānuktaṃ tu yatkiñcit tatsarvaṃ praṇavena tu || śayyādikaṃ tataḥ kalpyaprāṅmukhaṃ yatra kalpanā | pīṭhasya paścime bhāge sāradārumayaṃ hi saḥ || kīlakadvayaropyañca tiryagekā ca paṭṭikā | paścimābhimukhaṃ vātha prasāde paścimā mukhe || norddhasthaṃ dhārayet tatra bhadrapīthasthitaṃ mahat | prāṅmakhe ca varārohe pratimā cāpi vāsayet || dvihastādhastu vyaktānā subhraṃ caivādhi vāsayet | pīṭhaṃ trikhaṇḍaśaḥ kṛtvā tatva nyāsastatocyate || sadāśivasya devasya nidhanīśasya bhāvini | śrīkaṇṭhasya ca rūpasya mahādevasya suvrate || bhairave vighnarājasya ṣaṇmukhasya ca bhṛṃginaḥ | cāmuṇḍādeśca durgāyā gauryādīnāṃ ca yā matā || nāthamadhyāditaḥ kṛtvā nyaset tatvānyatra kramāt | mukhaliṅgavidhānena mūrtiśaktyantakaṃ nyaset || keśavasya tu rūpasya nyāsa tatva matocyate | vidyā māyā kalākālanipatyaśuddhavidyayā || rāgaṃ ca puruṣaṃ caiva pradhānañca nyaset kramāt | ekamūrtirbhavedviṣṇubrahmādīnāmvarānane || aṣṭamūrtyādikāṃścaiva kalpanā caiva kārayet | brahmarūpasya deveśe tatvanyāsamatocyate || pradhānaṃ madhyato nyasya traiguṇya pūrvato nyaset | haṃkāra pāvake nyasya dakṣiṇe buddhisaṃjñakaṃ || nair-ṛtyāntu manonyasya buddhīndriyāṇi vāruṇe | 103b) tiryage tu varārohe nyaset karmendriyāṇi ca | tanmātrāṇyuttare nyasya bhūtāni veśagocare || anenaiva vidhānena devarājādikaṃ bhavet | kuṇḍāṣṭakavidhānena mūrtipaiḥ saha cumbakaḥ || homaṃ caiva prakartavyaṃ sarvasāmānya devatāṃ | ātmatatvaikamātraṃ tu brahmāṃtānāṃ prakīrtitā || ātmavidye dvayaṃ tatvaṃ viṣṇoścaiva vikalpayet | tatvatrayaṃ nyased rudre nāthādyāṃ śiva saṃbhavā || teṣāñcaiva tu yatpīṭhaṃ śaktidvayavilakṣitaṃ | svabhrāntadhārikāṃ kalpya pīṭhorddhe ca kriyātmikā || devīnāṃ caiva yatpīṭhaṃ śaktyānaṃtaika kalpanā | kriyārūpā bhavet sākṣāt pratimājñānasamanvitā || kṛtvādhivāsanaṃ caiva pratimāpīṭhasaṃyutaṃ | pīṭhaṃ nītvāgrataścaiva prāsāde surasundari || yāsāṃ snānādikaṃ prāptaṃ tāsāmadhye niveśanaṃ | garbhamadhye tu deveśe citraṃ bhitti yutaṃ nyaset || pratimāntāṃ punanītvā nyaset pīṭhe tu pūrvavat | suvinyāsaṃ tataḥ kṛtvā gandhapuṣpādibhiḥ yajet || yāsāṃ rūpavināśastu tāṃsāṃ cādhaḥ kriyā bhavet | homaṃ cāturthikaṃ caiva caṇḍeśvaravikalpanā || pratimānāñca sarvāsāṃ na prāptā tu viśeṣataḥ | svavidyāṅgavisejyāthamantranyāsaṃ śṛṇu priye || āsanaṃ pūrvavat kalpya vā vāhyaṃ śivasaṃbhavāt | pañcabrahmaṃ nyaset nāthe pūrvavaktrādi yogataḥ || anantīśasya yo maṃtraṃ kathayāmi te | oṃ aṃ anantīśāya svāhā || anaṃtīśasyāvāhanaṃ mantraḥ | akāraṃ ṣaḍvidhaṃ kṛtvā tārakādi vibhūṣitaṃ | ṣajjātyaṃtasamopetaṃ ṣaḍaṅgāni prakalpayet || oṃ śrauṃ śrīkaṃṭhāya svāhā | śrīkaṃṭhasyo vāhanamantraḥ | śrīkāraṃ ṣaḍvidhaṃ kṛtvā ṣaḍaṅgāni ca pūrvavat | oṃ māṃ mahādevāya svāhā | mahādevasyā vāhanamantraḥ | 104a) nakāraṃ ṣaḍvidhaṃ kṛtvā ṣaḍaṅgāni ca pūrvavat || oṃ bhaumamahābhairavāya svāhā | bhairavasyā vāhanamantraḥ | bhakāra ṣaḍvidhaṃ kṛtvā ṣaḍaṅgāni ca kalpayet | oṃ gauṃ gaṇapataye svāhā || gakāraṃ ṣaḍvidhaṃ kṛtvā ṣaḍaṅgāni prakalpayet || oṃ kauṃ kārtika kumārāya svāhā | ṣaṇmukhasyā vāhanamantraḥ | kakāraṃ ṣaḍvidhaṃ kṛtvā ṣaḍaṅgāni prakalpayet || oṃ āṃ khatholkāya svāhā | ādityasyā vāhana mantraḥ | ākāraṃ ṣaḍvidhaṃ kṛtvā tasyāṅgāni prakalpayet || oṃ nauṃ nandikeśvarāya svāhā | nandikeśvarasyā vāhanamantraḥ | nakāraṃ ṣaḍvidhaṃ kṛtvā tasyāṅgāni bhavanti hi || oṃ mo mahākālāya svāhā | mahākālasyā vāhanamantraḥ | makāraṃ ṣaḍvidhaṃ kṛtvā tasyāṅgāni prakalpayet || oṃ bhoṃ bhṛṅgiriṭaye svāhā | bhṛṅginaścāvāhanamantraḥ | bhakāraṃ ṣaḍvidhaṃ kṛtvā tasyāṅgāni bhavanti vai || indrādīnāñca varārohe yathāpūrvamudāhṛtaṃ | laraśaṣavayasaśca hakāraśca trimātṛkāḥ || oṃ cauṃ cāmuṇḍāyai svāhā | cāmuṇḍā vāhanamantraḥ | vakāraṃ ṣaḍvidhaṃ kṛtvā tasyāṅgāni prakalpayet || oṃ iṃ indrāṇyai svāhā | indrāṇyā vāhanamantraḥ | ikāraṃ ṣaḍvidhaṃ kṛtvā tasyāṅgāni bhavanti vai || oṃ vauṃ vāṃ rāhvai svāhā | vārāhyā vāhana mantraḥ | vakāraṃ ṣaḍvidhaṃ kṛtvā tasyāṅgāni prakalpayet || oṃ vauṃ vaiṣṇavyai svāhā | vaiṣṇavyā vāhanamaṃtraḥ | vakāraṃ ṣaḍvidhaṃ kṛtvā tasyāṅgāni prakalpayet || oṃ kauṃ kaumāryai svāhā | kaumāryā vāhana mantraḥ | kakāra ṣaḍvidhaṃ krtvā tasyāṅgāni prakalpayet || oṃ mauṃ maheśvaryai svāhā | māheśvaryo vāhanamantraḥ | makāraṃ ṣaḍvidhaṃ kṛtvā tasyāṅgāni prakalpayet || oṃ śryoṃ śriyāyai svāhā | śryāvāhana mantraḥ | śrīkāraṃ ṣaḍvidhaṃ kṛtvā tasyāṅgāni prakalpayet || 104b) oṃ nauṃ iṃ arddhanārīśvarāya svāhā | arddhanārīśvarāvāhanamantraḥ | naṃ iṃ ṣaḍvidhaṃ kṛtvā tasyāṅgāni prakalpayet | oṃ hauṃ śauṃ hariśaṃkarāya svāhā | hariśaṃkarāvāhanamantraḥ | haṃśaṃ tu ṣaḍvidhaṃ kṛtvā tasyāṅgāni prakalpayet | oṃ oṃ moṃ umāmaheśvarāya svāhā | umāmaheśvarāvāhanamantraḥ || umaṃtu ṣaḍvidhaṃ kṛtvā tasyāṅgāni prakalpayet | pṛthak kṛtvā nyased vāpi yatotsaṅgavivartinī || oṃ vauṃ vaṃ vaiṣṇave svāhā || viṣṇorāvāhanamantraḥ || vakāraṃ ṣaḍvidhaṃ kṛtvā tasyāni prakalpayet | oṃ vauṃ brahmaṇe svāhā || brahmāvāhanamantraḥ || vraṃkāraṃ ṣaḍvidhaṃ kṛtvā tasyāni prakalpayet | puna vraṃ turyavat kṛtvā vaktrāṇi tasya vai || oṃ rauṃ revatāya svāhā | revantā vāhanamantraḥ | rakāraṃ ṣaḍvidhaṃ kṛtvā tasyāṅgāni prakalpayet | oṃ nauṃ nāgarājāya svāhā | nāgarājāvāhanamantraḥ | nakāraṃ ṣaḍvidhaṃ kṛtvā tasyāṅgāni prakalpayet || oṃ pauṃ pitṛdevāya svāhā | śmaśāne pitṛdevatāvāhana mantraḥ | yakāraṃ ṣaḍvidhaṃ kṛtvā tasyāṅgāni prakalpayet | āsanaṃ caiva sarveṣāṃ tārakeṇa prakalpayet || yeṣāṃ yattatvamadhvāna tattadevājjamūrddhataḥ | mūrtivaktrāṅgavinyāśaḥ kartavyañca yathāvidhiḥ || yadvyāpto devatā yā tāvadvyāptau sannidhī kṛtāḥ | sāmānye vā caturthī ca home caiva tu kārayet || valipūrvaṃ gandhapūrvaṃ gandhapuṣpādi pūjanaṃ | bhojanaṃ cumbakādīnāṃ dakṣiṇādyantathaiva ca || candanaṃ pūjanaṃ caiva phalaṃ caivānumādanaṃ | tatsarvaṃ pūrvavad devi kartavyañca vipaścitā || tūrāṇāntu pratiṣṭhā vai tatoddeśāntu kathyate | svaśāstranirmitaṃ rūpaṃ vidhānaṃ tadvivecitaṃ || 105a) maṃtraiścaiva maheśāni svaśāstre tu vivecitaiḥ | yāge vā sthaṇḍile vāpi mantranyāsaḥ svayaṃ bhavet || svagurumvāthavijñāpya tena kṛtvā pratiṣṭhayet | mūrtimantrāṃ nyaset tatra āsanaṃ pṛthak kalpanā || mantrasandhānakaṃ kṛtvā vaktrāṅgāni ca kalpayet | evaṃ saṃcoditaṃ kalpya sannidhatvaṃ sthira tatvataḥ || āvāhanaṃ visarjanaṃ sadā tatra na kārayet | pūjākāle sadāmantrī āsanādyaṃ prakalpayet || sthaṇḍile maṇḍale vāpi pīṭhe vā divyakalpite | tadūrddhantu nyaset vā ca gandhapuṣpadinārcanaṃ || paṭe vātha pratiṣṭhāyā māsanādi samanvitā | antarīkṣe tu sandhārya gandhapuṣpādyadho kriyā || yeṣāṃ rūpavināśo hi dhūpamātra pradarśanaṃ | punarvastreṇasaṃchādya sadā ṣaṭsu lakṣaṇaṃ || dhyānakāle ca nityaṃ hi paṭoghādya sucintayet | yakṣarakṣapiśācānāṃ pratiṣṭhāyāṃ varānane || svanāmamastraisteṣāṃ hi pravādi namontagaiḥ | vyāptisteṣāmvarārohe pārthivānte tu kalpanā || bhairava uvāca || pratiṣṭhāṃ vāṇaliṅgasya kathayāmi tavādhunā | pūrvavat snapanaṃ kṛtvā maṇḍapasnānasaṃjñake || mītavādyotsavādyaistu nagarāntaḥ pradakṣiṇaṃ | kṛtvā cānīyayāgākhye maṇḍapai kuṇḍasaṃyute || coktena vidhānena pūjya hutvā tu vyāhṛtiṃ | svecchayāthāvibhūtyarthaṃ śodhyaṃ naivāvimuktaye || nītvā prāsādamadhye tu svavijñānena sthāpayet | piṇḍikā cāgrataḥ sthāpya kṛṣaṃ yadyadho vāṇakaṃ || urddhe kṛśaṃ yadāvāṇaṃ kriyāṃ paścāt prakalpayet | mūrtilakṣaṇasūtrāṇāṃ kṛtvā cābhramaṇādikaṃ || vidhinokto yatastvetha sannidho nityameva ca | piṅgalovāca || 105b) vāṇaśabdaḥ kathaṃ proktaḥ kovāvāṇeti kīrtitaḥ | kasmin sthāne tu tadgrāhyametatsarvaṃ vravīhime || bhairava uvāca || sādhu sādhu mahābhāge yatvayā codito hyaha | kathayāmi na saṃdeho yathāśāstrasya niścayaḥ || vāṇāsuraḥ purābhadre śīvasyātīvavallabhaḥ | jitakrodhonuraktaśca śivapūjāvidhaurataḥ || buddhijñānipuṇaścaiva śilpajñalakṣaṇānvitaḥ | dine dine svayaṃ kṛtvā liṅgasthāpya prapūjayet || evaṃ yāvacchataṃ cābdaṃ divyamānena pūjayet | tadātadbhaktimutkṣepyaṃ tyaktvājātaśaṅkaraḥ || śaṃkara uvāca || tuṣṭohaṃ tava he vāṇa varaṃ brūhi kimicchasi | śaṅkarasya vaca śrutvā vāṇovacanamavravīt || yadi tuṣṭosi he nātha madarthe mandabhāgine | kliṣṭoha devadeveśa liṅgakārye dine dine || tacca lakṣaṇasaṃsiddhiṃ lakṣaṇaṃ śāstranirmitaṃ | śāstrārthaṃ durlabhaṃ deva siddheścārthaḥ sudurlabhāḥ || tasmād yadi me tuṣṭastvaṃ liṅgandehi sa lakṣaṇaṃ | sarvakāruṇikaṃ nātha sarvasatvānukampaka || sarveṣāṃ ca hitārthāya prasādaṃ kuru śaṅkaraḥ | śrutvaivaṃ vacanantasya śivaḥ paramakāraṇaḥ || gatvākailāsamūrdhni tu vāṇena sahasundari | nirmitā liṅga koṭīnā saṃkhyā caiva caturdaśaḥ || siddhaliṅgantu tatsarvaṃ sadodayasvayaṃbhuvaḥ | āpādyaiva susaṃpūrṇaṃ vāṇasya ca samarpitaṃ || akṣayaṃ cāvyayaṃ vāṇaṃ sthāpya mānañca nityaśaḥ | tataḥ samūhyavāṇastu bhārakṛtvā prayatnataḥ || svapurai nītvātaṃ bhāraṃ bhūyaścintayate śuciḥ | akṣayaṃ parisaṃsiddha sthāpyamānaṃ dine dine || satvānāṃ siddhi hetvarthaṃ puṇyasthāne tu sañcayet | liṅgādau ca varārohe sañcitāstiśrakoṭayaḥ || śrīśailestiśrakoṭyastu koṭyaikākanyakāśrame | (kālikāgarthanāgandhāyaṃ citāstrisu koṭayaḥ | ṭhis line is bottom of page) 106a) amareśvaraika koṭistu kanyātīrthaika koṭi ca | mahendre koṭirekā ca nepālakoṭisaṃsthitā || vāṇārthaṃ tanu(?) smṛtaṃ ligaṃ vāṇaliṅgamathocyate | vāṇo vā śiva ityuktaṃ tatkṛtavāṇamucyate || akṛtatvādathavāṇaṃ svato liṅgānurūpataḥ | tasmāt teṣu pradeśeṣu puṇyasthānonyathāpi vā || sthitaṃ yacchiva sadbhāvaṃ viśe *? kṛtivigrahaṃ | satatoditanirgataṃ śuddhāśuddhodaya smṛtaṃ || pīṭhasthaṃ pīṭhamuktamvā śaktisthaṃ śaktivarjitaṃ | yatra tatra sthitaṃ vāṇaṃ mantrajaṃ mantra varjitaṃ || saṃskṛtaṃ cumbake nātha yena tena pratiṣṭhitaṃ | bhuktimukti pradaṃ nityaṃ anyadvā saphalaṃ bhavet || cala sthira vibhūtyai ca sthāpya citsannidhaḥ sadā | caturthī homena prāptaṃ caṇḍa naiva prakalpayet || viśeṣādhvā ca yannoktaṃ na ca visarjanantathā | mantrasādhanayogeṣu sādhakaiḥ saṃpratiṣṭhate || āśva?sidhyanti mantrāstu tasmin naiva na saṃśayaḥ | vidhiḥ syāt pūrvato yadvat tadvadatra bhavennavā || prāganyaiḥ saṃskṛte vāṇai punareva vidhiṃ svakaṃ | kṛtvānyāsaṃ prakurvīta svamantraiścaiva suvrate || na doṣabhāgbhavat tatra sarvasādhāraṇaṃ yataḥ | vāmāmṛtādibhirdravyairanyairvā taṃtra coditaiḥ || kriyāṃ kṛtvā prasidhyeta na tatra doṣabhāg bhavet | siddhāntamaṃtrasaṃyukte svāṃsenyastena śaṅkaraṃ || tasminnyāso yato liṃge citsthiro hi sadā bhavet | tathā liṅgākṛtau rohe nadī prasra?vaṇod bhavet || anyaśailabhave caiva vāṇavāṇadvidhirucyate | viśeṣākṛtayoryasmāt kartavyaṃ tatra deśikaiḥ || tatra nyāśaṃ kṛte mantrairviśeṣaḥ sannidho bhavet | sahasrāṅke tathā liṅge śataliṅge tathaiva ca || 106b) pūrvavat sthāpanaṃ caiva tritatvaṃ ca yathāpurā | yāvanto liṅgasaṃkhyāstu tāvat tatra śivaṃ nyaset || kṛtvā samastakaṃ bhinnaṃ cetāsaṃsthāpanaṃ tathā | liṅge liṅge nyaset bhūyo jñānaśaktiṃ sadodayāṃ || kriyāśaktyaika sarveṣāṃ dhāraṇī tveka kalpanā | caturthī caṇḍa kuptistu(?) pūrvajena bhavennavā || sāmānye vā viśeṣe ca sthāpayet siddhikarmaṇi | raudrāṇāṃ sthāpanaṃ yacca guṇākandaragahvare || yasmāt tat piṇḍikādhikyaṃ tasmāt tacca vilomadaṃ | yasmādvilomadandevi tasmānnānyatra sthāpayet || sarvadāsthirametantu valaṃ raudraṃ na kārayet | teṣāmapi vale yadvannyāsoktaḥ siddhi karmaṇi || caturthī caṇḍakṛptistu āvāhanavisarjanaṃ | na prāptaṃ tatra deveśe siddhidaṃ tu yataḥ smṛtaṃ || manaḥśivothasthāpya jātapīṭhe ca valavat | dhāraṇīmātrasaṃkalpya tatpīṭhe ca sureśvari || jñānaśaktiṃ nyaset liṅge mokṣamātrapradantu tat | tatpūjyaṃ putrakaireva saṃkhaṃśvarairbhaktitam tathā || sādhakācāryayornai niṣkriyaṃ vodhamātrakaṃ | pārthivasya ca pakṣasya śailavadvidhimācaret || apakvasya tathā kintu sthitasthāpanamācaret | pīṭhapiṇḍitavadbhadre valaṃ yadvadrudāhṛtaṃ || mūrddhivakaniviṣṭānāṃmahanyahanikārayet | svalakṣaṇaṃ nyasen mantrāṃ kintu syādvāmavarjitaṃ || ātmasthaṃ tu punaḥ kṛtvā puṣpaiḥ saha visarjayet | ekādi * *? saṃsthāne vasuliṅgādhike kramāt || mūlamadhye pratiṣṭhāpya mūle caṇḍavikalpanā | śeṣāṇāṃ sthāpanaṃ caiva madhyāvaraṇakāditaḥ || pṛthak kuṇḍaṃ na teṣāṃ hi mūle kalpita kalpitaṃ | lokapālārcitānāñca pūrvaje ca vidhi *? thā || sāmānyena viśeṣeṇa sthāpa tadvidhāmataṃ | 107a) bhogamokṣaprasiddhyarthaṃ sarvasāmānyakīrtitaṃ | diśāsādhanaliṅgānāṃ sthāpanañca śṛṇu priye || maṇḍape caturaśre tu kuṇḍe tu caturaśrake | sarvapītopacāreṇa vastrapuṣpādi lepanaiḥ || śanivāra dine caiva yoge viṣkambha cakrake | ṛkṣe caivottare trīṇi sthāpayedvakra saṃjñakaṃ || mantrāṃstasya pravakṣyāmi yairmantraiḥ sannidho bhavet | oṃ lauṃ? vajreśvarāya laḥ svāhā || laṃkāraṃ ṣaḍvidhaṃ kṛtvā tasyāṅgāni prakalpayet | maṇḍape yoni rūpe ca yoni kuṇḍe ca taddiśi || sarvarakṣopacāreṇa vastrapuṣpavilepanaiḥ | bhūsutena tu vāreṇa yogacaṇḍe ca suvrate || bharaṇyādre ca ṛkṣeṇa sthāpayechaktisaṃjñakaḥ | maṃtrāṃstasya pravakṣyāmi yairmantraiḥ sannidho bhavet || oṃ rauṃ śaktīśvārāya raḥ svāhā | raṃkāraṃ ṣaḍvidhaṃ kṛtvā tasyāni prakalpayet | arddhacandrākṛte caiva maṇḍape kuṇḍakhaṇḍake || taddiśāyāṃ varārohe sarvakṛṣṇāpacārakaiḥ | vastrapuṣpavilepena sthāpaye daṇḍasaṃjñakaṃ || vāreṇaiva tu śukreṇa mantrayogena suvrate | pūrvādi traya ṛkṣeṇa vipantāreṇa kalpayet || mantrāṃstasya pravakṣyāmi yairmantraiḥ sannidho bhavet | oṃ srauṃ daṇḍeśvarāya saḥ svāhā || saṃkāraṃ ṣaḍvidhaṃ kṛtvā tasyāṅgāni prakalpayet | vāreṇaiva tu śukreṇa gaṇḍayogena suvrate || pūrvādi traya ṛkṣeṇa ravivāreṇa kalpayet | trikoṇe maṇḍape caiva kuṇḍe caiva trikoṇake || taddiśi juhuyāt prājña śanivāreṇa suvrate | viṣṭināśūlayogena mūlādrābharaṇī tathā || sarvanīlopacāreṇa vastrapuṣpavilepanaiḥ | sthāpayet khaḍgaliṅgantu kālarūpī svayaṃ guruḥ || maṃtrāstasya pravakṣyāmi yairmantraiḥ sannidho bhavet | 107b) oṃ prauṃ khaḍgeśvarāya ṣaḥ phaṭ svāhā | ṣakāraṃ ṣaḍvidhaṃ kṛtvā tasyāṅgāni prakalpayet || maṇḍape vṛttarūpe ca kuṃṇḍe caivānuvṛttake | tadviśāyāñca tatkuṇḍe hutvā caiva svayaṃ guruḥ || sarvaśvetopacāreṇa vastrapuṣpa ca lepanaiḥ | gurusomabudhai caiva śubhayogesutārake || haste cāśvinirohiṇyau ṛkṣe trīṇyuttare tathā | sthāpayet pāśaliṅgantu śāntyāpyāyana hetukaṃ || mantrāstasya pravakṣyāmi yairmantraiḥ sannidho bhavet | oṃ vlauṃ pāśeśvarāya vaḥ svāhā | vaṃkāraṃ ṣaḍvidhaṃ kṛtvā tasyāṅgāni prakalpayet || oṃ mlauṃ dhvajeśvarāya yaḥ svāhā | gakāraṃ ṣaḍvidhaṃ kṛtvā tasyāṅgāni prakalpayet || oṃ slauṃ gadeśvarāya saḥ svāhā | sakāraṃ ṣaḍvidhaṃ kṛtvā tasyāṃgāni prakalpayet || oṃ hlauṃ śūleśvārāya haḥ svāhā || haṃkāraṃ ṣaḍvidhaṃ kṛtvā tasyāni prakalpayet || oṃ kṣlauṃ cakreśvarāya kṣaḥ svāhā | kṣaṃkāraṃ ṣaḍvidhaṃ kṛtvā tasyāṅgāni prakalpayet || oṃ oṃ plauṃ vā padmeśvarāya oṃ svāhā | oṃkāraṃ ṣaḍvidhaṃ kṛtvā tasyāṅgāni prakalpayet || svatatra kṛtamantraiśca jātivaktrāṅgakalpitaiḥ | liṅgānurūpa cinmantrī karmadravyasamanvitaḥ || kurute kāryasaṃsiddhiṃ stambhau dāghakṣayastathā | pañcatvaṃ śāntirārogyaṃ gamanaṃ puṣṭivarddhanaṃ || vidveṣaṃ cchedanaṃ māyā jñānayogaprasādhanaṃ | pratiṣṭhā kathitā dhanyā liṅgārcānāṃ samāsataḥ || pratiṣṭhānte smṛtaṃ snānaṃ dānajāgaṇādikaṃ | bhūratnastejaturagāṃ bhṛtyā kanyāñca vāhanā || dhānyālaṅkāravastrāṇi sarvānyatha śive yathā | sarvakarmāntato dadyādvalimvai sārvakāmikaṃ || tadante bhojayitvādaktyāmūrtidharāstathā | phalānumodanaṃ dānaṃ kartuścaiva samarpaṇaṃ || pūrvavat sarvametattuṃ kartavyantu vipaścitā | bhogān tātkālikān bhuktvā yāvatyante niṣkalantataḥ || 108a) ekādi satataṃ sthāne pūrvāt koṭiguṇaṃ phalaṃ | anantaṃ daśadhā pūrvaṃ pramāṇāt prāpnuyāt sakṛt || jīrṇoddhāre tathā mūlaṃ phalaṃ karturbhave dhruvaṃ | piṅgalāmate astra pratiṣṭhādhikāraḥ || piṅgalovāca || jīrṇaśabdaprayujyeta uddhāraḥ kriyate kathaṃ | vibhutvādanayoścaiva prāptirvātha kathamvada || bhairava uvāca || jīrṇājīrṇastu yaḥ śabdaḥ sapiṇḍe cātmano na hi | uddhāraḥ sthūlajīrṇasya yadvat kecin mriyanti ca || mṛte kriyā vihīnastu yathāloke ca saṃsthitaḥ | tathātrāpi ca liṅgasya dṛksūnyā āgamakriyā || dagdhaṃ śīrṇṇaṃ kriyāhīnaṃ vyaṅgagarbhānvitaṃ kṛśaṃ | hīnamānātirekaṃ ca sthūlaṃ cakraṃ ca dūthitaṃ || sphuṭitaṃ khaṇḍitaṃ caiva karālaṃ cāti bhīṣaṇaṃ | liṅgamvātha piṇḍikāvātha yaddṛṣṭaṃ tatsamuddharet || pratimānāṃ tathaiveha vyaktāvyaktantathaiva ca | karṇanāsāṅgulairhīnā vyaṅgaṃ pūrvastathoddhṛtā || tyājyastāstu varārohe śrīmukhāṅgavināśikāḥ | taddeśavāsi sarveṣāṃ sthāpake kartṛśilpināṃ || mahad doṣavikāraṃ syāt tasmāddetāḥ samuddharet | vyāpakopi yathānyasmin sthitastatra tathā śivaḥ || kriyāviyuktāyukto vā piṇḍikā saha coddharet | susthitaṃ dusthitaṃ vāpi kathaṃ caiva na doṣabhāk || vidhihīnasya vākyai tannadoṣo vidhipūrvakaḥ | na doṣāya smṛto yasmācchivavyāptivisarjanāt || taddakṣiṇe diśābhāge prāsādānte ca bhāvini | sakuṇḍaṃ sthaṇḍilaṃ kṛtvā śivamāvāhya pūjayet || oṃ namo vyāpakeśvarāya ehi 2 svāhā | vyāpaka śivasyā vāhanamantraḥ | oṃ vyāpaka hṛdayāya namaḥ || oṃ vyāpakaśirase svāhā || oṃ vyāpaka śikhāyai vauṣaṭ | dve vyāpaka kavacāya hūṃ | oṃ vyāpakāstrāya phaṭ | praṇave nāsana kalpya pūjayet parameśvaraṃ | 108b) taddiśāṃ devatāṃ pūjya homaṃ caiva samārabhet | vāsthante digvaliṃ vāhye datvādvāraṃ samācaret || mahāpāśupatāstraṃ tu bhāge bhāge hunet tataḥ | brahmabhāge sahasrañca viṣṇubhāge sahasrakaṃ || rudrabhāge sahasrañca homaṃ kṛtvā samuddharet | prokṣyatatkena śikhayā pāśayedvemararjjunā || vṛṣaskandhaṃ nayet paścājjanaiḥ sārddhañca deśikaḥ | śivasastviti vaktavyamuddhāravidhicoditaḥ || nītvā tu dakṣiṇe bhāge nagare vātha grāmake | kheṭake vā pure caiva jale śailaṃ vinikṣipet || lohamāvartyasaṃsthāyyaṃ dārujaṃ nirdahe tu tat | homaṃ puṣṭyarthakabhūya kuryāt tad diśi devatā || prāsāda śodhanaṃ hutvā vāstu śuddhyarthakantathā | mahāpāśupatāstreṇa śatenaikaṃ hutaṃ kramāt || te naiva rakṣayed bhūyaḥ prāsādaṃ pīṭhameva ca | tāvat kālañca tadrakṣyaṃ yāvat prakṛptitādṛśaṃ || pūrvoktena vidhānena sthāpyate tatra tādṛśaṃ | kanyasaṃ madhyamaṃ vāpi prāk pramāṇavilakṣitaṃ || yantri dvāramadhyena na sparśataṃ praveśayet | pūrvajena vidhānena homaṃ kṛtvā tu śaktitaḥ || ratnānvitaṃ śilāsvabhraṃ kṛtvā lepya pratiṣṭhayet | pūrvavacca tathā snāna kartuścaiva śivasya ca || prāsādaśca yadājjīrṇaḥ uddhāraṃ kriyate tadā | tadgataṃ caiva maṃtrañca tatva vrātamaśeṣakaṃ || khaḍge caiva susaṃkrāmya pūjayennityameva hi | liṅgasya dakṣiṇe sthāpya homaṃ kṛtvā sahasrakaḥ || liṅgasyorddha kṛtaṃ yaṃtraṃ kāṣṭhapaṭṭāntaraṃ śubhaṃ | uddhāro sparśanaiḥ prājña iṣṭakāñcāvatārayet || punastena pramāṇena rūpeṇaiva tu tādṛśaṃ | śailaśailañca kartavyaṃmiṣṭakaṃ ceṣṭakena tu || 109a) kāṣṭe ca mṛnmaye vāpi pakveṣṭaṃ śailajaṃ kuru | sūtrahīnottamaṃ kāryaṃ hīnaṃ naivottame purā || uttamaṃ śailajaṃ jñeyaṃ madhyaṃ pakveṣṭajaṃ priye | kāṣṭhārarthaṃ bhavet karmaṃ mṛdbhavānīvakanyasaṃ || mṛdāśataguṇaṃ dāru tasmādaiṣṭaṃ tu lakṣadhā | pakveṣṭāsthailajaṃ puṇyaṃ koṭi koṭi guṇādhikaṃ || samāpte dehasaṃyoge khaḍgādutkīlyakārayet | pūrvajena vidhānena pratiṣṭhāsamudāyikā || kartavyā tu varāroho grahalūlaniveśanaṃ | maulikaṃ phalamāpnoti jīrṇauddhāre kṛte sphuṭaṃ || hastāt tasya ca yatpīṭhaṃ bhūgataṃ caturaṃgulaṃ | dvādaśāṅgulamucchedhamumvarāyāḥ prakīrtitaṃ || dvihastāt tasya yatpīṭhaṃ bhūgataṃ cāṣṭamaṅgulaṃ | trihastasya ca yatpīṭhaṃ bhūgataṃ dvādaśāṃgulaṃ || śeṣaṃ pīṭhaṃ samucchedhaṃ cosvarorddhantu kārayet | caturhastasya yatpīṭhaṃ bhūtāṣṭādaśāṃgulaṃ || pañcahastasya yatpīṭhaṃ bhūgata ca triraṣṭakaṃ | ṣaṭ hastāt tasya yatpīṭhaṃ bhūgataṃ tridaśāṅgulaṃ || ḍamvarorddhantu yaccheṣaṃ pīṭhavandhaṃ prakalpayet | saptahastasya yatpīṭhaṃ triṃśāṣṭāṅgulabhūgataṃ || aṣṭahastasya yatpīṭhaṃ ṣaṭcatvāriṃśa *? taṃ gataṃ | aṅgulāni vinirdiṣṭaṃ śeṣaṃpīṭhasamucchrayaṃ || navahastasya yatpīṭhaṃ catuḥ pāvāśadbhūgataṃ | triṣaṭkāṅgulasaṃyuktaṃ trihastaṃ pīṭhamucchrayaṃ || anenaiva tu vandhena na bhaved vikarālakaṃ | sāmānyaṃ vā padāliṅgaṃ purāstād vṛṣabho bhavet || piṅgalāmate jīrṇoddhāraḥ || piṅgalovāca || vṛṣabhaḥ sūcito devanāktolakṣaṇatastvayā | kanyaṃ madhyottamaṃ caiva mānaṃ kiṅkasya kīdṛśaṃ || kathantasya pratiṣthā vai kriyate tadvravīhi me | bhairava uvāca || hastamātramyasya liṅgasya vṛṣaścaiva tu tatsamaḥ | sapādakaraliṅgasya ṣaḍviśāṃgulakovṛṣaḥ || 109b) sārddhahastasya liṅgasya dvimattavṛṣabhoṅgulaḥ | pādūna dvikarasyaiva vṛṣastu tridaśāṃgulaḥ || dvihastasya ca liṅgasya catustriśāṅgulo vṛṣaḥ | sapādadvikarasyaiva ṣaṭtriṃśāṅgulako vṛṣaḥ || sārddhadvikaraliṅgasya aṣṭatriṃśāṃgulo vṛṣaḥ | pādūna trikarasyaiva catvāriṃśadgulovṛṣaḥ || trikarasya ca liṅgasya dvikarovṛṣabho bhavet | sapādatrikarasyaiva sanetra dvikarovṛṣaḥ || sārddha trikaraliṅgasya dvinetra dvikaro bhavet | pādūna caturhastasya trinetra dvikarovṛṣaḥ || caturhastasya liṅgasya kalāṣṭa dvikaro bhavet | sapādacaturhastasya dvikaro navanetrakaḥ || sārddhasya caturhasya dvikaro daśanetrakaḥ | pādūna pañcahasya kalārudra dvihastakaḥ || pañca hastasya liṅgasya vṛṣañcaiva trihastakaḥ | sapādapañca hastasya netrayukti karovṛṣaḥ || arddhaṣaṣṭhakarasyaiva dvinetra trikarovṛṣaḥ | pādūna ṣaṭkarasyaiva trinetra trikarovṛṣaḥ || ṣaṭ hastasya ca liṅgasya vastvaṅgula karatrayaṃ | sapāda ṣaṭkarasyaiva pañcanetra karakrayaḥ || arddhasaptakarasyaiva ṣaṭnetra trikaro vṛṣaḥ | pādūna sapta hastasya trikaroriṣi netrakaḥ || saptahastasya liṅgasya trikaro navanetrakaḥ | sapādaṃ saptahastasya dignetra trikaro vṛṣaḥ || sārddhasaptakarasyaiva rudranetrānvitoguṇaḥ | pādūnāṣṭakarasyeva vṛṣabhañcaturhastakaḥ || aṣṭahastasya liṅgasya dvikalaṃ catuhastakaṃ | sapādāṣṭakarasyaiva caturnetraścatuṣkaraḥ || sārddhasyāṣṭakarasyaiva saṣaḍnetraścatuṣkaraḥ | pādūnanavahastasya vasunetraścatuṣkaraḥ || navahastasya liṅgasya pañcahastovṛṣo bhavet | pañcahastā *? corddhantu hastādho naiva kārayet || raudrāṇāṃ vṛṣabho nāsti viṣeśeṣe vātmakena hi | 110a) vāṇaliṃge vṛṣo naiva svayaṃ bhūtena kārayet | loṭṭane śataliṅge ca mukhaliṅge sahasrake || vṛṣaścaiva na kartavyo lokapālārcitena hita | astraliṅge tathā naiva yaścānyat siddhaliṅgakaḥ || pratimāgre vṛṣo naiva aparāsyaikaliṅgake | vṛṣāstraṃ naiva kartavyaṃ dhvajayaṣṭiniveśanaṃ || vṛṣonmānamataścaiva pratiṣṭhāṃ lakṣaṇānvitāṃ | kathayāmi varārohe yathāvadanupūrvaśaḥ || śaile tu śailajakāryā dārave dārujā vṛṣaḥ | lohānāṃ lohajaḥ kāryā mṛnmaye mṛnmayātmakaḥ || hemādyairīpsitaṃ kuryād vṛṣasarvatraśobhanaṃ | suyogena sutāreṇa suvārakaraṇena ca || sudukṣeṣu dine caiva śaktanena śubhena tu | eṣāṃ yadrūcitaṃ mānaṃ vṛṣabhasya prakīrtitaṃ || saptadhābhājitaṃ dairgyaṃ tadekaṃ dvādaśāṃgulaṃ | tadaikāṃśaṃ tu yatproktaṃ maṅgulantadbhavediha || tadvayaṃ netrakaṃ nāmatālatārādi pūrvavat | tanmānānmānakādyañca kathayāmi prati prati || aṣṭanetra pradīrghañca syād vaktra proccamanāg bhavet | tatpṛṭhuvṛṣamānasya netranetra sameva hi || dīrghatvañca tadarddhena vistare dve prakalpayet | tāravat tārake dve ca jyotike jyotivaddṛśaḥ || kavirau dvau tarddhena rakte naiva tadarddhake | kalārddhakau bhruvau sthaulyau dairghyau tau dvikalau priye || yavārddhārddhaṃ naye hrāsādyāvadagre yavaṃ bhavet | nāsāpuṭau suvṛttau ca netravat parikalpayet || antaraṃ ca tayojñeyaṃ dvinetrādvistaraṃ bhavet | ṣaḍnetraṃ vistaraṃ vaktraṃ tadūrddhe pañcanetrakaṃ || vistarañca tadūrddhaṃ vai catunetraṃ prakalpayet | tadūrddhañca punarvṛddhi pañcaṣaḍnetrakambhavet || netranetrāntarañcaiva saptāṣṭanavanetrakaṃ | pṛthutvaṃ vaktrasaṃsiddhaṃ hanubhyāṃ mānamucyate || 110b) karṇamūlāntu vaktrāṃ taṃ tadūrddhapañca netrakaṃ | karṇayorantarañcaiva viṣṭaraṃ saptanetrakaṃ || karṇamūlakalādairghaṃ tadvṛttaṃ pañcanetrakaṃ | vṛttādūrddhaṃ caturnetraṃ dairghyaṃ karṇau prakalpayet || kṛṣagratastu yo kāryamaṅgulārddhasamayathā | tadante suṣirau kāryau netrārddha samavartulau || netrārddhārddha samākāryā ṛjurekhāśa *? lī | karṇamūlāṃtanāsorddhasūtrakrāsānnayet samaṃ || kiñcitalambodhabhāgaḥ syādvanubhyāṃ śobhanaṃ yathā | śṛṅgamūle dvinetraṃ syād vṛttaṃ caiva prakalpayet || netrārddharddha nayedvrāsān yāvāgre netra pādataḥ | kiñcidvaktragratasnīkṣne netratraya samucchrayaṃ || śṛṅgayorantarañcaiva dvinetraṃ vistaram bhavet | tasyādhastādvarārohe ṣaṭnetrādavaduḥsmṛtaḥ || aṣṭanetra smṛtā grīvā tasmāt kakudayāvadhiḥ | kakudavistaraṃ bhadre trinetraṃ parikalpayet || ucchrayaṃtaddhinetrantu kiñcit vaktrorddhavṛttakaṃ | kakudādho dvinetrañca tyatvājaṃgha vikalpanā || pañcanetra smṛtā jaṃghādairghyatvena ca kīrtitā | saṃdhinetrārddhikaḥ proktaścaturnetrauyajaṃghikā || sārddhanetrañca tasyādho gulphau caiva prakalpayet | dvinetrau cakṣukhurau kāryādairghyaṃtiryak cakuṣkalaṃ || gulphādhaḥ khurikājñeyā netrapādena kīrtitā | netravadvṛttanāhaṃ khurikāyā prakalpayet || jaghāmūle tu yo nāhaḥ daśasaptaka *? vet | netrāntaraṃ punarnāha tripañcakalasaṃyutaḥ || punarnetrāntaraṃ tyaktvā trayodaśa kalātmikaḥ | punarnetrāntaraṃ tyaktvā kalārudraistvanāhataḥ || caturdaśakalāsandhi nāhaṃ caiva prakalpayet | netrāntaraṃ kalāsūrya nāhaṃ caivopajaṃghikā || punarnetrāntaraṃ tyaktvā dikkalāpariveṣṭanaṃ | punarnetrāntaraṃ tyaktvā netrāṣṭāgropajaṅghikā || 111a) dvinetraṅkambalaṃ caiva grīvādho lambanaṃ bhavet | netrāṣṭādaśakaṃ dairghyajaṃghāṃtaṃ kambalaṃ viduḥ || kakudātpṛṣṭamānāṃ tu netrāṣṭādaśakaṃ bhavet | trikaṭāṃtañca vijñeyaṃ trinetraṃ trikaṭaṃ punaḥ || ṣaṭnetrañca tathā jñeyaṃ trikaṭāt puṃcchasaṃtatiḥ | dvinetraṃ pucchamūlaṃ syāt pṛthutvaṃ prakīrtitaṃ || madhye netrasamaṃ jñeyaṃ netrasyārddhāgrapucchakaṃ | tasya tālatrayaṃ dairghyaṃ pucchadaṃḍamudāhṛtaṃ || pucchadaṇḍe punarbhadre tālārddhaṃ keśasaṃsthitiḥ | caturaṅgulamānena vṛttaṃ daṇḍasya nāhataḥ || daṇḍanetraṃ pṛthupṛṣṭaṃ saṃdhideśe prakīrtitaṃ | pṛthumadhye pṛthuścaiva kalāṣṭakamudāhṛtaḥ || pṛṣṭhāgre tu pṛthuścaiva saptanetraḥ prakīrtitaḥ | kukṣideśe tu yo nāho netrārddhā triṃśakairbhavet || trikaṭe caiva yonāhastriśannetraistu kīrtitaḥ | pṛṣṭhāgre caiva yo nāhaḥ ekaviṃśatkalāmataḥ || nābhinetradvayantatra śisnantadvat prakalpayet | dvinetrau vṛṣaṇau tadvadvistarau tau prakalpayet || pañcanetra smṛtā jaṃghā sandhiścaiva tu netrikā | dīrghatvena varārohe ṣaṭnetrācopajaṅghikā || dvinetraugulphakau vidvikhuraupañcāgulau matau | khureke'ṅgulamānena nāhogolavad bhavet || khurenāhaḥ kalāpañca kathitastavanānyathā | jaṃghāmūle tu yo nāho ekaviṃśat kalā bhavet || netrāntaraṃ punarnāhaṃ kalāṣṭādaśakamviduḥ | punarnetraṃ parityajya netratripañcakena tu || netrāntaraṃ punastyaktvā nāhaḥ nāhasūrya kalātmakaḥ | triṣaṭkalānāhastu saṃdhiścaiva tu kīrtitaḥ || tripañcakalānāhastu pṛṣṭataścopajaṃghikā | dvinetraṃ cāntaraṃ tyaktvā nāhaḥ sūrya kalātmakaḥ || punardvinetrakaṃ tyaktvā nāhastu navanetrakaḥ | pṛṣṭagartā ca vijñeyā dvyagulā caiva dīrghataḥ || 111b) pṛthutvārddhāṅgulaṃ bhadre tatpādena gabhīratā | vṛṣabhaivaṃ suniṣpādya lakṣaṇaṃ suśobhanaṃ || lakṣaṇoddeśataḥ proktaṃ śilpino lakṣako guruḥ | lakṣalakṣaṇasaṃyuktaṃ vṛṣaṃ caiva tu kārayet || dhvajayaṣṭau smṛtauścobhro tatpīṭhe vā susaṃsthitaḥ | prāṅmukhe maṇḍapapūrve vāruṇe vāruṇe varuṇeva hi || catuṣkikāsakuṃḍastu pūrvavanmānalakṣitaḥ | pūrvavat pīṭhamadhye tu khaṃḍakṛtvā tridhānyaset || tatvaṃ navakrameṇaiva kuryācchaktyādyamadhyataḥ | rāthādau ca prakṛtyataṃ pūrvavat prāgdiśāditaḥ || mūrtimūrtyadhiyānyastvā mūrtiśaktiṃ tathaiva ca | yatrehāṃtaistathā mantrai pūrvavat sarvasaṃbhṛtaiḥ || pūrvavat snapanaṃ kṛtvā pañcagavyādibhiḥ priye | netronmīlanakaṃ kṛtvā sayyāsthamadhivāsayet || tatvopasthāpanaṃ kṛtvā kriyāśaktyuṃtakaṃ priye | tritatvaṃ śodhayitvā tu sahasrāhutibhiḥ kramāt || hutvāyaṣṭvābhramitvā ca pūrvaṅgītavāditaiḥ | nayeccatuṣkikāsanaṃ bhadra pīṭhaṃ tu saṃsthitaṃ || arghādikaṃ tataḥ kṛtvā bhūtaḥ svastyādimaṃgalaiḥ | catuṣkīmadhyasaṃsādhya śilāsthāpanamārabhet || rakṣoghnārddha parityajya garbhasūtrādvyavasthitā | sāśilāpaṭṭasaṃsthānāṃ sadṛḍhācaturaśrikā || vṛṣabhasya prmāṇena dīrghāvāthavāhalyakā | navasvabhraṃ tathā kṛtvā ratnanyāsādikaṃ purā || pāradaikothavānyasya dhāraṇīṃ śakti vinyaset | calasthirāsuvṛtīstu dhāraṇī śaktikalpanā || kriyārūpaṃ vṛṣaṃ ciṃtya sthāpayet svaguṇena tu | avinābhāvasaṃcintya jñānakriyāsamāśritaṃ || yadvadrājyabharājñaśca prādhānyarājabhogadaḥ | tadvacchivavṛṣasthāghraśivaikatvāviyogataḥ || śivarūpī vṛṣojñeyaḥ trinetraḥ sarvagaḥ paraḥ | 112a) catuḥpādau tau dvau pakṣau uraḥ pṛṣṭhe tathaiva ca | kṣamādyāmūrtitatvāni krameṇaiva tu vinyaset || sthirādhvavalavṛttistu śivaikatve vinirmitaḥ | oṃ hrāṃ hrīṃ vṛṣabhāya svāhā || hakāraṃ ṣaḍvidhaṃ kṛ * *? syāṅgāni prakalpayet | viśvenau vāmanaṃ kalpya pūrvavadvidhinā priye || snānapūjāviśeṣaśca prasādaṃ gurudakṣiṇā | digvalibhojanaṃ dānaṃ pūrvavat samudāhṛtaṃ || devayogyāśrayaṃ vudhvā vṛṣabhasyāśrayo bhavet | catuṣkī śikharopetā caturdvāropaśobhitā || vimānena tu vandhena kartavyā ca suśobhanā | vṛṣamevañca saṃsthāpya sthāpayet dhvajasaṃjñakaṃ || ityādye jayadrathādhikāre piṅgalāmate vṛṣabhādhikāro nāma saptamaḥ prakaraṇaḥ || piṅgalovāca || dhvakhyaṃ sūcitaṃ deva kiṃ nāmadhvaja ucyate | tat kimarthañca saṃsthāpyaṃ yadi notthāpya kim bhavet || kiṃ pramāṇena kiṃ rūpaṃ kathaṃ sthāpyaṃ vravīhime | bhairava uvāca || dhvajaṃ cihneti vikhyātaṃ devāvāṃ śaktilakṣaṇaṃ | avyāhatostu rūpī ca śivābhijanasannidhaḥ || viśeṣe saṃnidho yasmād viśeṣādhvā śivāgaḥ | tadvighātonyathā prokto dhvajaśaktivinānaghe || tasmāt sarvaprayatnena prādhānyaṃ dhvajasaṃsthite | śitaraktapītakṛṣṇaiḥ khaṇḍaiścaiva dṛḍhaiḥ śubhaiḥ || dvādaśāṅgulakhaṇḍaistu vistārāṣṭāṅgulaṃ bhavet | saṃdhayet khaṇḍakhaṇḍaistu pakṣau ḍamarukaiḥ śubhaiḥ || śitaṃ raktaṃ śitaṃ pītaṃ śitakṛṣṇaṃ punaḥ punaḥ | anenaiva nayet tāvad yāvat prāsādamānataḥ || mīnapucche tu pīta tu raktaṃ caiva tu kārayet | bhuvanādhvātma śaktistu yā khyātā ca śivāśraye || tenāsau tatpramāṇena kanyanīyo mahādhvajaḥ | 112b) dhvajā aṣṭau prakartavyā pālānāntu yathepsayā | pītaraktaṃ tathā kṛṣṇanīlacābhrañca dhūmrakaṃ || padmābhaṃ śitavarṇañca prāgādyāṃ parikalpayet | yoktāḥ prāsāda bhāgānte caturthābhūmimaṇḍale || vaṃsayaṣṭikṛtā dhārā tatrādhārātmikāṃ nyaset | vyāpinī śaktirādhārājagādhārāśivāvyayā || cinmūnantu malapāśa karmarajju nivandhanaṃ | kalpitavyaṃ varārohe viśvenaikākṣareṇa tu || bhuvanāni vicitrāṇi adhvarūpī mahādhvajaḥ | tantunāḍī kṛtādhārāḥ picchadvaya mahāstrakaṃ || vicitraścitrakairnānā bhogāśrayoguṇāḥ | tatrādi devatāḥ sarvāḥ sāyudhā bhuvaneśvarāḥ || śastu śaktyāṇḍasaṃhāśca cidacitte ca ye sthitāḥ | tatvasaṃhātmakādīptāste viśeṣā pratiṣṭhayet || āditatvaṃ tatonyasya śodhyaṃ saṃhārayogataḥ | anantādyādi yogena sṛṣṭinyāyena sthāpayet || tatva tatvenaśvarāścaiva sandhanāsaṃnidha tataḥ | tadastu kalpanāṃ dīpti sthiratvaṃ bhramaṇaṃ tataḥ || niyogājñā śivasyecchāsaṃśodhyaivaṃ pratiṣṭhayet | śivasānnidhyatānityā kriyārūḍhā puroditā || kuṇḍāṣṭavidhānena juhuyāt mūrtipaiḥ sahaḥ | dravyānāñca pramāṇena homaḥ sārvatriko mataḥ || pratiṣṭhāsuśubhākāryā jñānapūrṇā prapūrṇatā | prāsādaliṅgavedīnāṃ bhramanāt kaṇṭhaveṣṭanāt || vāptīraṇāt samākhyātāṃ phalaṃ koṭiguṇaṃ dhvaje | yathā suropitaṃ kṣetraṃ vihalaṃ rakṣaṇairvinā || vinādhvajaṃ tathā proktā pratiṣṭhānāyakā vṛtā | grahābhūtāśca vetālāḥ śivādiṣṭāpurānaghe || pūjāgṛhnanti homādyāṃ japāṃ cāpi na rakṣitā | tepyanena vidhānena śuddhāprāsādabhūmiṣu || na hi santi śaivāstrāka dīpitā vigatādiśaḥ | atorddhaṃ cumbakodhīraḥ pratiṣeddhvajapūrvavat || 113a) dhvajārohe parokṣe ca svayaṃ pratyakṣato bhavet | pādādyāśca pratiṣṭhāyā kartṛhīne kṛte purā || dhvajārohaṇa kāle ca kartṛḥ pratyakṣataḥ smṛtāḥ | tadudyamanahetvarthaṃ tatkālaṃ vāpi kārayet || sarvatraiva tu tatkarma kṛtvā vaṃśa purohaṇaṃ | mahāpāśupatāstraṃ ca nyaset tatrādhi devatā || prāgādiṣu dhvajānāñca va *? dyāstrāṇi vinyaset | tasmāt pratiṣṭhayā? pūrṇaṃ phalaṃ karturavāpyate || kulāṃtvaśeṣāṃ vigatāṃ jīvināṃ bhṛtyavāndhavāṃ | samuddharitvāntarakānnayettatva manāmayaṃ || samayoktā dhvajānte yā saṃsthāpyādiśidevatā | svagṛheṣu yathānyāyaṃ tanmātraiḥ saṃpratiṣṭhayet || tasmin vā rathakāṃtambhādvalipīṭhaṃ tadagrataḥ | valimantreṇa deveśe sthāpayet tadvalī bhujām || tadante cāstramantreṇa vali pīṭhasya cāgrataḥ | savṛṣaṃ cāstrayuktaṃ vā dhvajayaṣṭimpratiṣṭhayet || evaṃ pratiṣṭhayā pūrṇaṃ śāstroktaṃ caiva kārayet | śāntirbhavati tadrāṣṭre jayīrājā sukhī prajāḥ || suprajāśca striyaḥ sarvāścirāyurugvivarjitāḥ | suvṛṣṭiśca subhikṣaśca sasyaniṣpatti jāyate || gurukartā prayuñjīta prāsādavābhi nanda *? | pṛthulañca dhanaṃ datvā lavdhānujñānu modayet || tvatprasādānmayānātha bhogamokṣaphalodayaṃ | prāptaṃ saṃsāraviśleṣaṃ kriyākhyaṃ karmasādhanaṃ || ātmādravya sabandhu vai tvameva saraṇaṃ gataḥ | bhāryāputradhanaṃ dhānyaṃ deśamāṇikya saṃcayaṃ || bhṛtyadāra sa metañca sapūṇyaṃ vinivedayet | tatastuṣṭo guru śrīmān śivatatvamanusmaran || tatsamānaphalaṃ kṛtvā tacchiṣye śirasi svakaṃ | hastaṃ niveśyataṃ tatvaṃ yuktayogyotra tadvadet || yadguroḥ śivapūrṇantu phalaṃ mokṣārthasādhanaṃ | tadananta śivoktyā tu saṃyaṃnaṃte sadodayaṃ || 113b) prasādī kṛtya tasyecchā vartīnityaṃ vyavasthitaḥ | nirvāṇakamaśeṣantu prāpnuyādavicārataḥ || śivasya dakṣiṇe mūrtau maṭhaṃ kṛtvā suśobhanaṃ | puraṃ vātha samantācca śailāḍhyañca sunirmitaṃ || dhānyālaṅkaravastraiśca sarvadravyaiḥ śupūritaṃ | gṛhopaṣkaraṇādyaistu guroḥ sarvanivedayet || vidyādhanaṃ prakalpyādau yatīnomāśrayā ca | grāmācchādanapauṣkalyaṃ āgatābhyāgatāyata || devasvaṃ kalpayed bhūyaḥ tadguroryadi sammataṃ | khaṇḍasphaṭita hetvarthaṃ gaṇikādeśca pālanaṃ || nartāvakasagandharvā ye cānye śivapreṣakāḥ | jīvanaṃ puṣkalaṃ hetuṃ kalpayet pālayettutān || tatsthitiṃ pālayedyatnādapālyānnarakaṃ vrajet | evaṃ samāsataḥ khyātaṃ pratiṣṭhāliṅgaṃ lakṣaṇaṃ || dravyaprāsādavastūnāṃ pratiṣṭhāpañcakānvitā | yatvayā pṛcchitaṃ bhadre kimanyat paripṛsi || ityādye jayadrathādhikāre piṅgalāmate dhvajārohaṇaṃ nāma aṣṭādaśamaḥ prakaraṇaḥ || piṅgalovāca || siddhiliṅgāśritānāñca prāk tvayā pratipāditā | kiṃ liṅgamāśrayet prājñastatkāle kathamāśrayet || āśritottara kālepi niyama ca vidhi kriyā | etatsarvaṃ samāsena kathayasva pradayaḥ || bhairava uvāca || svayaṃbhūvāṇaliṅgantu pradhānañcāśrayaṃ priye | śatākhyañca sahasrākhya raudraṃ caivāśrayedvudhaḥ || loṭṭatañcala liṅgantu turaṃ caiva parigrahaṃ | yāvajjīvet pratijñātaṃ samāyañca pratigrahaḥ || lokapālārcitaṃ vātha āśrayet siddhikāṃkṣakaḥ | diśāsādhana hetvarthaṃ śastraliṅgamathāśrayet || siddhidaṃ tu sadā hyetat sādhakasya na saṃśayaḥ | satadoṣaistu prāguktai garbhādyairnābhi * *? te || 114a) avyaktaṃ vā svayaṃ sthāpya yogyāyogyañca tacchṛṇu | sthāpitaṃ yatsurairdaityairiṣibhiśca tathā naraiḥ || vikalpavāsanātītaiḥ vedikairasasamvaraiḥ | tatprasiddhāśrayet sarvaṃ liṃgīliṅgāśrayemyukaiḥ || nāśrayeccāprasiddhai tu dvaitamantranivesitaṃ | sanyastavatibhiḥ sthāpyaṃ nāśrayedvaidikantathā || kandamūlaphalāśīnā payaḥśākāsināntayā | mumukṣuṇā sthāpitaṃ liṅgaṃ nāśrayet siddhikākṣakaḥ || vyaṅgaṃ garbhānvitaṃ hīnaṃ śīrṇaṃ jīrṇaṃ rujānvitaṃ | nāśrayedvāthayuktaṃ tu śrīmukhāṅgaṃ vināśakaṃ || advetāśvāsurāḥ sarve teṣāṃ yatna vikalpayet | surāṃ madhye pravakṣyāmi ye dvaitādvaitalakṣaṇāḥ || indraḥ śukrastathā pakṣo sādhavāgniryamastathā | rakṣorājā ca vāyuśca ravitārkṣyaṃ suguhyakāḥ || rākṣasārāvaṇādyāstu siddhavidyādharāstathā | kinnārāpsaragandharvā advaitā mantra tatparāḥ || teṣāṃ ye tu prasiddhāstu nāmamātreṇa bhāvini | āśrayennirvikalpena sādhakaḥ susamāhitaḥ || vyomo vālmīkaḥ śākalyāḥ parāśarabhṛgustathā | kāśyaponāsiketu śca śālaṃkāyanakastathā || ṛṣirājāstu ye cānye mantriṇaste tu bhāvini | māndhātānaghnaṣaścaiva bhūpālabharataḥśakaḥ || kauravāḥ pāṇḍavāḥ sarve bhāvitāmantra tatparāḥ | atharvaṇañca vedaistu talliṅgaṃ cāśrayed vudhaḥ || brahmāsomo budhaścaiva kārtikeyo vṛhaspatiḥ | sarvadā dvaitayuktāstu teṣāṃ liṅgaṃ ca varjayet || nāgānāṃ ca tathaiveha varjitavyaṃ sadāvudhaiḥ | vālakhilyādayaḥ sarve mātaṅgaḥ pulahaḥ kratuḥ || śukonāradamālyaśca bharadvājoṅgiro muniḥ | tumburo varuṇaḥ śatrughnaśāntanurddhūma eva ca || dvaitayuktāḥ sadā tatra kandamūla priyāḥ | 114b) kacādyairmumukṣubhiścānyaiḥ sthāpitai taṃ viphalaṃ tu tat | evamparīkṣya yatnena grāhyāgrāhyaṃ vipaścitā || yadgrāhyaṃ cāśrayet prājñā agrāhyañca vivarjayet | yatprasiddhyarthaṃ tatrāsiddhośraye nṛṇāṃ || dvaitānvitaṃ ca yalliṅgaṃ dṛṣṭaṃ cāthamanodyakaṃ | apūjyaṃ samaṣaṇmāsamanārthaṃ ca janādṛte || punareva bhavatye tadyogyaṃ saṃskārakarmaṇi | sadoṣamapi yalliṅgaṃ garbhādyairāvṛtaṃ tu yat || aniṣṭaṃ sādhanamaṃtrī teṣāṃmasamāśrayet | protsārayi vighneśān tatsthānasthāḥ samantataḥ || mahāpāśupatāstraṃ carpya? yannu?ccā yogataḥ | daṃṣṭrākarālavikṛtiṃ kālāgni sadṛśopamaṃ || dṛṣṭinākekareṇaiva vāmādeśini choṭikā | mahāstrānalasaṃtaptā dhvasta satvāglayānvitāḥ || digdaśogamyamāstu cintayet sādhakottamaḥ | prāsādarūpiṇaścānye viśodhyāste śivāśraye || vedikā rūpiṇye ye cānye dvārākārāśca ye sthitāḥ | grahākrūrāpiśācāśca bhūtāśca kaṭa pūtanā || uragāmātaraścaiva yātudhānāśca rākṣasāḥ | sākinyādyāśca vetālā ye cānye hiṃsakāstathā || vighnarūpāśrayaṃ tṛ?te śreyāṃsi ca śivāśraye | prāk pradattavarāḥ sarve śambhunā tu vināyakāḥ || vidhihīnakriyāḥ sarve teṣāṃ caiva samarpitāḥ | tasmād vai śodhaye devāḥ pūjāphalajigīṣiṇaḥ || manmṛdāsnāpayelliṅgaṃ mahāstreṇa jalantataḥ | gomayena punaḥ snānaṃ pañcagavyajalāntaraṃ || evaṃ snāna trayaṃ kāryai mahāpāśupatena tu | svamantra hṛdinā paścādvadhisnānamadhunāstathā || jalāntaraṃ punaḥ snāpyasnāpayet kṣīrasarpiṣā | evaṃ caturvidhaṃ snānaṃ kṛtvā sāmānyalakṣaṇaṃ || viśeṣeṇa punaḥ snānaṃ svaśāstravihitena tu | 115a) pañcāmṛtena alinā kṣatajena jalāntaraṃ | snāpayet sādhako dhīraḥ svamantreṇa samāhitaḥ || vidhānenātmake naiva taddravyai vividhaiḥ śubhaiḥ | nṛkghyā(?) ajādibhirvāpi homaṃ kṛtvā svasaktitaḥ || punarevātha paṃktiḥ syādārādyā vinirmitaiḥ | svāsanādyātmamūrtistu samāvāhyātmakaṃ yajet || prāsādañca sadāmatryaṃ dhvajātaṃ prāgvidhānataḥ | homaṃ svaśaktitaḥ kṛtvā vidhireṣa samācaret || mantranyāsaṃ tataḥ kṛtvā kavacāstreṇa rakṣayet | svaguhāyāṃ tathānyasya mahāśāstreṇa tu rakṣayet || kṣetrālambīyadānasyādigaṇarodhitāṃ | svagṛhe ca calaṃ liṅgaṃ tūraṃ caiva parigrahaṃ || kṛtvā nyastāt samantrastu rakṣāṃ kṛtvā śrayed vudhaḥ | ekaliṅgoparāsyañca vṛṣabhāstravivarjitaṃ || saṃskāryaṃ sādhane nānyaṃ kanyamadhyontamārthibhiḥ | sāmānyepi na doṣaṃ syāt sadā sānnidhyakaṃ yataḥ || āśrayet sādhakendrastu pūjārthaṃ sukhakāraṇaṃ | yad dṛśyate yadā loke tatra mantraṃ na vinyaset || vinyased vā tadādoṣaḥ siddhi hāniśca jāyate | tasmānna vinyasen mantrāt svayaṃbhūryadi vā bhavet || pratyakṣopadi sambhuvā vāṇādyaṃ cāparāsyakaṃ | na prāptaṃ tatra nyāsastu tīthiyātrāsamanvitaḥ || mahaddoṣo bhavennityaṃ vighnaiśca paribhūyate | kintu gandhā pradaṣṭavyaṃ pūjyaṃ tantārakeṇa tu || lokayātrānusāreṇa yātrākāle paribhramet | samāgamaṃ yatastasminyoginyādyāśca darśanaṃ || darśanaṃ caiva vīrāṇāṃ yataḥ siddhābhi bhāṣiṇaṃ | kṣetrālambī yadāmantrī validānantadānisi || praharaika gate naiva datveghni taṃ phalam bhavet | niyamaścātra tūrāṇāṃ neṣṭonyairyat prapūjitaḥ || svayaṃ kāryāpyasaṃsthāpya pūjayet siddhikākṣiṇaḥ | 115b) pratimānāṃ tathaiveha varjyaṃ cānyapratiṣṭhitaṃ | svakṛtāṃcāśrayedvyaktāṃ anyathā doṣakṛnmataḥ || svakṛtamanyakṛtamvāpi mukhaliṅgaṃ samāśrayet | pūrvajena vidhānena vidhiṃ kṛtvā prayatnataḥ || calaliṅgā'nyayaṣṭopi vāmadakṣiṇayopi vā | svābhiprāyeṇa pūryaiva punaḥ saṃskāra marhati || saṃskāre tu kṛte paścāt svāṃse nyastena śāṅkara | svayaṃbhurvāṇaliṅgānāṃ homādyavinācaret || kintu snānādikaṃ kṛtvā mantranyāsaṃ samācaret | prāptaśca sarvadā yena nityatvaṃ sannidhatvatā || raudraliṅga tathā vajraṃ śaktidaṇḍākhyasaṃjñakaṃ | khaḍgākhyaṃ pāśasaṃjñañca dhvajākhyaṃ gadasaṃjñakaṃ || śūlākhyaṃ cakrasajñañca padmākhyañcaiva sundari | āśrayaṃ bhūti liṅgānāṃ kartavyaṃ siddhikākṣiṇī || sādhanekayutoniṣṭhānāśrayenmokṣakāṃkṣiṇaḥ | nāśrayet putrakādyastu āśrayet putrakādyastu āśrayeddeṣakṛnmataḥ | pramāṇaṃ ceṣṭanonmānaṃ yatproktaṃ liṅgalakṣaṇo || samyak jñātvā taṃ jñānaṃ kuryālliṅgī śrayamvudhaiḥ | ratnaliṅgānyaśeṣāṃ tu padyainyairapi saṃskṛtāṃ || yojyaṃ tanmaṃtratatvena tasmādutkīlyasambhave | svavidhistu punaḥ kṛtvā svamantrañca nyaset tataḥ || lohajālāṃ tathā khyāto vidhiḥ syādratna eva hi | mṛdbhavānaiva kartavyaṃ āśrayaṃ cānyasaṃskṛte || dhānyānnajaṃ yathā gauḍaṃ tilagandhasupiṣṭakaṃ | navānavā kṛtiṃ kṛtvā saṃskārañca dine dine || kṛtvā yaṣṭvā tyajennityaṃ sādhakaḥ siddhi kākṣiṇaḥ | kiṃtu homaṃ vinā teṣā mantranyāsastu kevalaḥ || sārddhataṃ sādhano yojyaṃ liṅgākhyaṃ netare kvacit | ye dvaitena purā liṅgaṃ dvaite neṣṭañcalantu tat || calaliṅgaṃ purādvaitaṃ saṃskāryā dvaitamāśrayet | 116a) yasmāt parāparaṃ sthānaṃ advaitadvaitalakṣaṇaṃ | advaitaṃ paramityāhu dvaitaṃ cāparakaṃ priye || niścayaśca nisaṃdigdhamadvaitaṃ nirvikalpayet | śuddhaṃ sarvaguṇopetaṃ pratyakṣaṃ dṛṣṭasādhanaṃ || advaitañca paraṃ bhadre codinaṃ parameṣṭinā | śāstrācārā pramādī ca siddhirdṛṣṭā tridhā priye || pramādī calathā mokṣo na kena pratihanyate | alo?rthā dvaitakaṃ śreṣṭhaṃ nirvikalpaṃ samācaret || dvaitamārgadvayaṃ siddhaṃ sācārācārahīnakaṃ | sācāre mokṣabhāgañca dṛṣṭaṃ caivābhighātalaḥ || śāstrācārahīnasya na siddhi na ca mokṣabhāk | agamyā satyavādī ca narakaṃ dvaitaniścayaṃ || tasmāt parāparaṃ sthānaṃ nāhosyādyojitopi saḥ | nā pūjitopi sānnidhyaṃ tyajed yasmāt sasarvagaḥ || śvānakākādibhiḥ spṛṣṭo nāśucitat prajāyate | samāsatepi ye mantrā na jahanti hi tatvataḥ || ataḥ parā dvaitaliṅgānā paraṃ dvaitamāśrayet | apūjyaṃ spṛṣṭakākādyaṃ dvaitaṃ tyajati mantrarāṭ || ato dvaitairvidhiḥ kāryaḥ prasiddho bhairavāgame | saśivasthaiḥ kṛtairmantraiḥ snānaṃ teṣveva kalpayet || vāṇopyatha svayaṃbhū ca proktau tulyau mayānaghe || nāsannidhau yatastvetau sarvasādhāraṇo yathā | citi devānāṃ sānnidhyaṃ norddhamvarṣa śatāt kacit || kāṣṭhaje ca sthitiryāvat tasya jīrṇatva sannidhiḥ | jīrṇe kāṣṭhaṃ parityāgo vyaktānāṅgātra hīnakaṃ || muktāphalapravālādye tejohānirna yāvadhiḥ | tāvat sānnaidhyatā teṣu tejo hīnaparityajet || anārciṣā tu sānnaidhya nityavehavivarjitaṃ | pramādāt yadidahye tat agnidāgha na bhāvini || tadutkīrṇamaṇināntu mantrahānirna jāyate | rukmaraupyāratāmrāṇāṃ liṅgānāṃ havidalanāt || apralānavayuṣāṃ ca proktaṃ saṃskaraṇaṃ punaḥ | 116b) pralītaṃ cedyadā bhadre tadā pūrve ca tat sthitiḥ | kartavyā sādhakendreṇa sohaṃ naiva tu kārayet || sohaṃ vā yadi jāyeta prāyaścitaṃ tadā mahat | naṣṭabhraṣṭavapuṣāṃ ca pramādādyadi yogataḥ || prāyaścitaṃ smṛtaṃ lakṣaṃ punaḥ syānmantrarohaṇaṃ | tūrāṇāṃ nara śuktyādi kṛtānāṃ jālakaṃ vināṃ || sthiti syādanyathā tyāgo dṛṣṭaḥ syāpi samāt punaḥ | navā navā kṛtiḥ kāryā prāktanastaṃ visarjayet || ghṛtālinā tu saṃpūrṇa kuṇḍe caiva tu homayet | tacūraṃ homayitvā tu svamantraṃ niyutaṃ jayet || japitvā homayitvā tu navasaṃskāryamarcayet | ityādye jayadrathādhikārapiṅgalāmate liṅgāśrayo nāma ekonaviṃśatimaḥ prakaraṇaḥ || bhairava uvāca || liṅgāśraya gataścātra siddhi hetoryathā vi * | procyate somamāsena śṛṇuyośvareśvari || svatantrācāracāritvaṃ svānuṣṭhānavikalpanā | svanmantrātmātmabhāvena sotsāhaḥ samupācaret || kriyādhyānaṃ yathāsiddhaṃ samayādyaṃ japādikaṃ | nityanaimittike homaṃ yathāsiddhaṃ tathā caret || bhūparigrahapūrvañca kṛtvāyāgaṃ samāśrayet | sāmānyai tadvarārohe niyamaṃ kathitaṃ tava || viśeṣaṃ sampravakṣyāmi śṛṇuṣvekāgramānaso | aṣṭamyāñca caturdaśyāṃ pakṣayorubhayorapi || pūjādhyānajapaṃ homaṃ dviguṇaṃ samupācaret | pūrṇimāyāṃ ca saṃkrāntau grahaṇe candrasūryayoḥ || viśeṣadravyasambhārairyāgamiṣṭyādhikaṃ japet | gandhatoyasamopetaṃ śivaṃ yannādhikā * * *? || anyeṣvapi ca parveṣu pūjādyañcādhikaṃ priye | siddhergurvartha vīrāṇāṃ pratyakṣethaparokṣake || pūjāhomādikāryantadudviśya ca bhojanaṃ | 117a) prahurānnādipānādyairbhakṣyairnānāvidhaustathā | nirghātasannipāte ca bhūkampe divyadarśane || pradānagaḍukādaiśca japādīnāṃ viśeṣataḥ | svapne śubhāśubhe dṛṣṭe japapūjādikaṃ bhavet || abhyāgatāgate vīre bhrātṛvarge gṛhāgate | yathāśaktyātithi kāryo dravyaiḥ sahāyanirmitaiḥ || pratyakṣāveśane devyā kṣetrapālapradalane | phalguṣālisamopetaṃ valipūjādhikaṃ bhavet || ulkāpāte mṛte vīre japapūjādikaṃ bhavet | siddhadravyāgate caiva śivaṃ pūjya mahotsavaiḥ || viśeṣabhojanaṃ kṛtvā pramādīkṛtya gṛhnayet | yoginī siddhayogīndrairmelakaṃ yadi jāyate || prāptiviśeṣataḥ pūjā teṣāṃ caiva śivasya ca | vīrabhojyānnapānādyaiḥ kāryaṃ prāptavidhisthitaiḥ || samvatsarātmako yogaḥ kartavyo viṣuvarddhaye | yogaṃ caivāparaṃ kāryastathā viṣṇupadeṣu ca || ṣaḍaśīti mukhe yogaṃ vratagrahaṇamokṣaṇe | japagrahaṇamokṣe ca homagrahaṇamokṣaṇe || yogaścaiva tu kartavyo liṅgasyaiva tu pūraṇaṃ | puṣpairvāsu manodyaiśca padmainīlotpalādikaiḥ || phalairvā vividhairdivyairdadhi bhaktaiḥ samujvalaiḥ | ghṛtabhaktairbhakṣakusūpaiḥ kṣīrabhaktaiḥ prapūrayet || ghṛtapūrṇaiśca saivakṣairmaṇḍakādyaiśca khādyakaiḥ | guḍaiśca laḍḍukaiśca pūrayet khaṇḍaśarkaraiḥ || piśitairmīnakairdivyairmadirāloḍya pūrayet | liṅgapūraṇakaṃ kṛtvā paścād vīraiśca bhojanaṃ || śivāgre nṛtyage pañca kartavyamvā vikalpataḥ | bhaktimāśritya sarveṣāṃ kartavyaṃ siddhikākṣibhiḥ || mokṣārthināpi kartavyamcittasāṭhyavivarjitaṃ | anyathā na bhavet mokṣaḥ siddhiścaiva sudūrataḥ || ācāryaiḥ sādhakaiḥ putraiḥ meśvarairliṅgamāśritaiḥ | 117b) kriyārthibhiḥ prakartavyaṃ yathāśāstrārthakaṃ priye | yonyopi hi vidhistantre niyamārthaṃ pracoditaṃ || sotraṣveye viśeṣeṇa liṅgāśraya gatairnaraiḥ | tama kṛtvā na yujyeta bhogamokṣaprasādhane || abhāve vā kṛte vātha āpadādyaiḥ kriyārthibhiḥ | dviguṇaṃ tu japaṃ kāryaṃ saṃdhyālope vipaścite || pramādāt kathitaṃ bhadre kāmataśca caturguṇaṃ | pramādādāhnikacchede kartavyantu caturguṇaṃ || japañca sādhakendreṇa kāmatastadvidhā bhavet | pramādādvāmavicchede hutvā ca dviśataṃ japet || kāmāccaturguṇaṃ hutvā japaṃ caiva caturguṇaṃ | prāmādājjapabhaṅge ca tat pūryatatsamaṃ japet || kāmato japabhaṅgena tatpūrya caturddhā japet | pramādādhyānavicchede dviguṇaṃ dhyānamāśrayet || kāmato dhyānacchedantu tatkṣaṇañca caturguṇam | svamantraścaiva japtavyo vaiśeṣikamudāhṛtaḥ || maṃtraṃ samānyamākhyāmi prāyaścitte yathā bhavet | oṃ namo bhalikhet pūrvaṅga?vaterupunarlikhet || drāyaśūlañca saṃlikhya pāṇine ca likhet tataḥ | hanadvayaṃ samālikhya dahadvayaṃ pacastathā || nāsayadvayamālikhya sarvapāpāṃ punarlikhet | bhakṣadvayaṃ likhitvā tu oṃ hrīṃ hūṃ phaṭ samālikhet || svāhākāraṃ tatolikhya sarvapāpapraṇāsanīṃ | vidyā caiva samākhyātā prāyaścitvārtha karmaṇi || kāyikaṃ vācikaṃ pāpaṃ kāmākāmaśca mānasaṃ | anayā japamānastu rasaviddhevatāmravat || pramādā cālite liṅge sthire vā calasaṃjñake | pīṭhe vā piṇḍike vātha vidyālakṣya japedvudhaḥ || prāyaścittārthakaṃ japtvā homaṃ kṛtvā yutaṃ punaḥ | pūrvajena vidhānena kartavyaṃ sthitasthāpanaṃ || oṃ namo bhagavate rudrāya śūlapāṇine hana hana daha daha paca paca nāśaya nāśaya sarvapāpa bhakṣa bhakṣa oṃ hrīṁ hūṁ phaṭ ṭha ṭha || 118a) calaliṅgegnidagdhe ca taskareṇa hṛtethavā | prāyaścittaṃ smṛtaṃ lakṣaṃ tatra vidyāñjayet priye || hastāt pataṃ liṅge tu upahate sthāpite pi vā | tatrāpi lakṣamāvartya punaḥ saṃskāra marhati || japataścākṣasūtrantu patanādayutaṃ japet | nidrayācābhibhūtastu patate sādhakau bhuvi || tadārddhaṃ lakṣajaptavyaṃ nayatedayutaṃ japet | devaguruntathāśāstraṃ pādena spṛśate yadi || pramādādayutaṃ jāpyaṃ kāmato niyutaṃ japet | gurusambandhinaścaiva śayanāsana pādukā || devasya gaḍḍukādyāṃstu pādena spṛśate yadi | prasādādviśataṃ jāpyaṃ kāmataṃścāyutaṃ japet || hastāt patitapustastu sthitādvā yatra tatra tu | tat sūtraṃ bhūgataṃ vāpi bhūmau pustaka vācane || āsane śayane sthāpya paṭale ca gṛhasya ca | vidyāpañcaśataṃ jāpyaṃ kāmatastu dvidhā bhavet || śīrṇāgamaśca siddhāṃntaprastaṃ jīrṇaṃ ghṛtaplutaṃ | agnikuṇḍe tu hotavya hutvā vidyāśataṃ japet || puṣyātsthāpanakāle tu tṛṇakāṣṭhādi cchedane | sakṛduccārya vidyāṃ tu yat kiñcit tat samācaret || rudrāyeti padoccārya tārādyaṃ tu kriyākhilā | hikkācchikkā vijṛmbhā ca tatpadoccāryanityaśaḥ || duḥsvapnanāśane caiva saptadhā vartaye chuci | animitte ca prāṇīnāṃ ghātane śatadhā japet || pakṣiṇāṃ ghātane caiva ninimihe na bhāvini | vidyāpāpāriṇo nāma triśataṃ tu jape chuciḥ || ninirmitte catuṣpāda ghātanena vadhāśataṃ | nirvinodaṃ dvijāṃ hatvā kāmakāreṇa mantriṇā || vidyāpāpāriṇīṃ bhadre japedvaśasahasrakaṃ | yāgārthañca paśuṃ hatvā taṃtrācārasya dūṣakaṃ || 118b) na doṣe dvivadhe nityaṃ na vadhe dvai vilomadaṃ | anyāstu mānuṣāṃ hatvā tadarthamvā vinodataḥ || kṣapanaṃ corddhaliṅgīnāṃ tathā vaiṣṇavaliṃgināṃ | na bhedaṃ nirnimitte tu bhedādvāpya yutaṃ japet || śivāgni gurunindānāṃ teṣāṃ hatvā na doṣabhāk | śivavratadharacchāyāṃ laṃghanācchaśatadhā bhavet || hatvā teṣāmakāmācca pañcadhāyutakaṃ japet | kāmato niyutaṃ jāpya kalahenāyutaṃ japet || akāmālliṅgabhedena lakṣapañcāśakaṃ japet | kāmataḥ prayutaṃ jāpyaṃ gurūṇāṃ sammantena tu || vīrāṇāṃ nindane caiva yogināñca dūṣaṇe | strīṇāñca tāḍane caiva śivajñānaṃ ca dūṣaṇe || ayutatritayaṃ jāpyaṃ na japedvighnabhāgbhavet | dravyāṇāṃ dūṣaṇe caiva vīracakre ca saṃsthite || tatkāle kahalahotpanne sahasreṇa śucirbhavet | athavā bhojanaṃ kāryaṃ vīrāṇāṃ sammatena tu || gurudrohe kṛte naiva ajñānānmohavāsanāt | punasantāpanaṃ kṛtvā tadguroryadi sarpate || tadālakṣaṃ japaṃ kṛtvā guruṃ santoṣayet priye | gurupatnī hyatomohāt sakṛt paścāt punastyajet || tyaktvāsaṃtāpanaṃ kṛtvā prāyaścittārtha sapyati | tasyāpi lakṣajapyantu dātavyaṃ nirvikalpataḥ || na tyajet kāmato mohāt nārakī syānnasaṃśayaḥ | prāyaścittaṃ na tasyoktaṃ dīkṣāphalavirodhinaḥ || ātmaghātī guroghāti tathā caiva parasparaṃ | pramādāt tāpanaṃ kṛtvā prāyaścittañca mārgati || vidyālakṣaṃ japantasya dātavye cumbakena tu | gurusaṃtoṣya yatnena punaḥ saṃskāramarhati || gurorgurutaro yastu pramādādraktadarśanāt | daśalakṣaṃ japaṃ tasya tadguroryadi sammataṃ || gurusthānavināśī ca tasyācārastu laṃghakaḥ | svāsnauyakramavirodhī asthitiḥ sthiti kārakaḥ || 119a) paralokānnasambhīto guruñcaivopasarpati | tyaktvācāraviruddhastu prāyaścittañca mārgati || daśalakṣaṃ japantasya dātavyaṃ śāstravedibhiḥ | tenāpi bhaktimāsṛtya śucistadgatamānasaḥ || vijane ca śuci sthāne japtavyaṃ yāvat pūryate | saṃpūrṇe tu jape caiva japasteṣāṃ samarpayet || tebhyo bhojyaṃ pradātavyaṃ vīrākhyaṃ dravyasaṃbhṛtaṃ | yadyasau bhājanaṃ naiva abhojye japiteṣvapi || athavā puṣpatāṃbūla candanādahaprāśanaṃ | dhāraṇe lepane suddhi guruṇomavadhāraṇe || yathā śaktyā tu mantrajñaiḥ kārāyyaṃ cāvadhāraṇaṃ | prāyaścittesrāvīrṇe tu vartayeccāvirodhataḥ || cīrṇepi ca punardoṣaissamparkaṃ yadi jāyate | anudhāryaṃ tathā tasya prāyaścittaṃ na vidyate || evaṃ śāstrārthato mantrī lokavirāvirodhakaḥ | pāraṃparyānuvartī ca vartayennirviśaṅkataḥ || vāmovāmāsuvartī ca dakṣiṇe dakṣiṇā caret | sāmānyaṃ vāmadakṣepi prāyaścittamudāhṛtaṃ || dvaiteṣvapi ca saṃparka viruddhā caraṇaistathā | na kartavyaṃ sadā mantrī ye cānyairdūṣitaiḥ sahaḥ || saiddhāntikasya yā cintā na prāptāmantribhiḥ sadā | mantriṇaścaiva siddhā *? citānaiva ca nava ca || anyonyaiśca na samparkaṃ sampakaṃ vālinā saha | sarvasaṃpattikaṃ cānyat pavitrārohaṇaṃ priye || niyamānāṃ varaṃ tacca liṅgāśrāya gatairnaraiḥ | tada kṛtvā na yujyeta siddhau muktau prasādhane || piṅgalāmate prāyaścitta prakaraṇaṃ || piṅgalovāca || pavitrārohaṇaṃ deva kasminkāle kimarthakaṃ | pavitreti vayaḥ śabdastasyordhvaṃ kathayasva me || kena tatkriyate śambho kartavyantu kathamvadaḥ | bhairava uvāca || svakāle bhairave prāpte pavitrārohaṇam bhavet | divātīte tu devānāṃ niśiprātu bhairave || 119b) makarādau tu padmāsāṃ devānāṃ dinamucyate | karkaṇadau nisā bhadre ṣaḍmāṣāṃśca vidurvudhāḥ || tanmukhaṃ ca yadā bhadre meghaghoṣañca varṣati | na codakaistu tṛptastu sasyaicchannanavāṃkure || vanaspati tṛṇīdyaistu oṣadhyaiśchannalakṣaṇe | prāpte ṣoḍhe bhadraṃte vā tasyānte ca tato na hi || kartavyantu yathāśaktyā devī devasya bhairave | vidhiḥ sāmānyaliṅgānāṃ sthaṇḍile vā kṛtauśvake || svaśarīre ca kartavyaṃ svaparigrahavartibhiḥ | cumbakaiḥ sādhakaiḥ putraiḥ samayīśveśvarai naraiḥ || tada kṛtvā na sidhyeta dṛṣṭādṛṣṭa phalaṃ priye | sa coktaḥ śuklakṛṣṇai vā pakṣe sveṣṭa dine śubhe || pratipat saṅgatāśamya pavitrārohaṇaṃ viduḥ | dvitīyāṃ brahmaṇaścaiva gaudyāścaiva tṛtīyake || caturthyāṃ vighnarājasya nāgānāṃ pañcamīṣu ca | ṣaṣṭhyā kumāra devasya saptasyā bhāskarasya ca || aṣṭamyāṃ vyakta rudrāṇāṃ navamyāścaṇḍikādiṣu | daśamyāṃ yamadevasya indrasyaikādaśīṣu ca || dvādaśyāṃ viṣṇudevasya iṣṭa deve trayodaśī | caturdaśyāṃ śivasyaiva pūrṇamāṃ pitṛdevatāṃ || iṣṭasyāgra dine caiva kartavyaṃ cādhi cāsanaṃ | mṛdbhasma dantakāṣṭhañca homārthadhanasadgrahaṃ || yauvanā ātmano naiva kriyā samprāpyatetra tu | tatsarvaṃ sambhṛtaṃ kāryaṃ bheṣajyādikasaṃgrahaṃ || śruvādikaṃ vinirdiṣṭaṃ na ca syānneti vā śrucī | jalakumbhārgha pātañca gaḍukādyaṃ proktanaṃ || tyaktvā nyāstu navā kṛtvā rukmādyaṃ dhātujāṃ na hi | sūtrañcadrabhajaṃ śreṣṭhaṃ kajambā sūtrapaṭṭakaṃ || kāryāsyamvāpi kartavyaṃ bhogamokṣaphalārthinā | anyaccāśaya hetvarthaṃ kṣaumamvālvajakauśajaṃ || śānamvā coranārañca digliṅge śāstrarūpiṇe | triguṇaṃ triguṇī kṛtya śatamaṣṭottarottame || śate naivāṣṭa hastasya navatyā saptamasya ca | 120a) tadevādhottarāṇāñca hīnaṃ yo yasya saṃsthitiṃ | madhyemottamaliṅgasya sūtrañcāśītikam bhavet || saptatyāpañca hastasya catuḥṣaṣṭhīścatuskare | kanyasottamaliṅgasya varṇavat sūtrasaṃyutaṃ || dvihastasya kalāsaṃkhyā tatvasaṃkhyā ca kanyase | samasūtrañca kartavyaṃ bhogārthī graṃthibhistathā || muktyarthī naiṣṭhikānāñca visamaṃ granthisūtrakaṃ | yāvat tatsūtrasaṃkhyā ca tāvaddhaṃ dhātu granthayaḥ || tūlagarbhaṃ prakartavyaṃ sūtreṇa kṛśatā yadi | churitaṃ kuṃkume naiva gojenāthāśreṇā priye || niśāvātha śubhaṃ bhadre na śubhe tālapītikā | gairikā vā śilāvātha citrayet granthavandhanaṃ || sauvarṇabhājane sthāpya tāmre ropyetha vā priye | athavā mṛnmaye pātre padma patra palāsaje || satkuṇḍe yāgabhūmau tu sthāpya vaivādhivāsayet | kṛtvāhnikaṃ svayaṃ tatra japahomādikaṃ priye || sāmpātābhihutaṃ kāryaṃ datvārddhe tu kaṭitrikā | mārgyāvāpyatha tatpātraṃ yathā naiva ghṛtaplutaṃ || samvatsarātmakaṃ dhyātvā trisūtreṇaiva veṣṭayet | prāsādodaka bhāṇḍañca vedīvṛṣabhamāditaḥ || khetrapālaśca caṇḍīśa lokapālāṃstathaiva ca | arcanaṃ pūjanaṃ kṛtvā trisūtreṇa tu veṣṭayet || evaṃ kṛtvā tataḥ paścāddhyātvā sarvādhva gataṃ priye | pūrṇāhuti pradātavyā tataścānte valiṃ haret || prokṣapaścādrayaspṛśya gandhapuṣpādibhiryajet | śāstrārthañca guruṃ pūjya vīrāṇāṃ caiva pūjayet || snāpyaliṃgaṃ tathā labhya snānaiśca vidhipūrvakaiḥ | puṣpagandhādibhiḥ pūjya pūjāvandhañca vandhayet || prāgdantakāṣṭhakandadyādyāmye bhasmañca dāpayet | paścime mṛttikāndadyāduttare cāmalodakaṃ || aiśānyāṃ ca dadedgadha pañcāmṛtamathāpi vā | 120b) taddiśāvaktramantraiśca svasaṃjñā cāsyamantrakaiḥ | saṃhite nāthamūlena dadyādgandha pavitrakaṃ || gandhapuṣpantathā dhūpaṃ dīpaṃ naivedyakān śubhān | arghapādyādikān sarvān hṛdinā ca samarpayet || datvāsaṃśrāvayet devaṃ sthitve śāne tu niśvanaṃ | amantritastu bhagavān pūjācopāhṛtā mayā || gṛhāṇainā mahādeva samastavidhikāraṇaṃ | oṃ namo vrataniyameśvarāya pūraya 2 svāhā || anenāmantritaḥ śambhumantrinaḥ sannidho bhavet | vidhinoktena dravyena arghaṃ paścāt pradāpayet || tato nirgatya pālānāṃ kṣetra pālādikāṃ priye | gandhapuṣpādibhiḥ pūjya pālādyāṃśca nimantrayet || te naiva valimantreṇa āmantraṇa padena ca | yuktāsarvāṃ vidhikāryo kṣetre caiva vidhiḥ sthiraṃ || gṛhethavāpyane naiva vidhānena samācaret | guhāyāṃ vā yadābhāvaḥ tadāmūlaphalādibhiḥ || nirvatyeṣṭi ca bhāsvotthaṃ bhakṣyaṃ śiṣyasamanvitaḥ | athottamasahāyairvā sādhakottamasādhane || kṣudrevātha tadekākī bhaktyādevaṃ smaran svapet | prabhāte ca mahābhūtiṃ kartavyāvittabhāvataḥ || gandhapuṣpaṃ tathā dhūpaṃ dīpanaivedyakādikaṃ | pracurānnāsavādyāstu vidhāṃ caiva vistarāt || kṛtvā iṣṭvā ca hutvā ca snāpya devaṃ ghṛtādibhiḥ | dadhimadhu?ścaiva kṣīrapañcāmṛtothavā || samālabhyasugandhaiśca candanaiḥ kuṃkumādibhiḥ | yathoktaṃ pūjanaṃ kṛtvgā pūjāvandhaṃ samārabhet || brahmanārāyaṇoktaiśca viśeṣainandinirmitaiḥ | kaumārairvā gaṇaiḥ kālaiḥ śakrair-ṛṣibhirnirmitaiḥ || patrachedaiśca citraiśca puṣpamārgaiḥ suvartitaiḥ | vastrairvā vividhaiścitrai rājanetrādibhiḥ śubhaiḥ || pūjāvandhaṃ prakartavyaṃ puṣpamaṇḍapikopari | 121a) datvādhūpārghatāmbūlaṃ naivedyaṃ ca pradāpayet | dīpādyāṃ saṃbhṛtāṃ dadyāt punarvarhi devatāṃstathā || gandhapuṣpādisaṃbhāraiḥ pūjānaivedyakādikāṃ | datvā ceṣṭāviśeṣeṇa teṣāṃ kṛtvā pratarpaṇāṃ || praviśyābhyantare śiṣya yukto dadyāt pavitrakaṃ | seśvaraiśca samāyukto paiścānyai tadarthibhiḥ || sarvādhvasāṃkriyāṃbhāvya sarvadravyātmamantrakaṃ | sarvamudrāvrataṃ jāpya homaṃ yāgārthasūtrakaṃ || bhūparigrahapūrvatmayogaṃ dhyānaṃ kṛtākṛtaṃ | siddhādi guruvīrāhvā melakākaraṇaṃ tathā || tatsaṃhṛtyasamastaṃ hi kṛta vātha kṛtākṛtaṃ | vrateśvareṇa saṃśrāvya devaṃ gṛhyapavitrakaṃ || sveṣṭamantraṃ samuccārya tatve tatve parikṣipet | dhyātvā samvatsarāt mantra trisūtraṃ vaddhamantataṃ || tallagnaṃ vajanaiḥ sārddhaṃ liṅgamūrdhni niveśayet | śivatatvāditaḥ sṛṣṭyā mokṣārthī ca trikandadet || bhogārthī cātmatatvādi vilomācca trikaṃ tathā | pavitrāṇāṃ trayaṃ dadyādātmavidyāśivātmakaṃ || taccoktaṃ tu dade brahma dvitīyaṃ viṣṇuvedadet | tṛtīyaṃ syācchivasyoktaṃ tatve tatve supūritaṃ || pralambaikañca dātavyaṃ yāvadvedyantakaṃ bhavet | sarvādhva devatāṃ ciṃtya sarvatatvāśrayaṃ hi saḥ || yathāśobhaṃ prakartavyaṃ saṃkhyāhina pralakaḥ | vahiśca vṛṣacaṇḍīśa digdevātmātarādikān || yathāśaktyāpradātavyaṃ teṣāṃ vai lakṣaṇaṃ na hi | yakṣabhūtapiśācānāṃ smaśāne pitṛdevatāṃ || śākinyakṣetrapālādyā nirvighnārthālpakaṃ dadet | dhūpapūjāviśeṣaiśca teṣāṃ dadyādanukramāt || cale vā sthaṇḍile vātha tūrevātmaśarīrake | yathāśobhaṃ prakartavyaṃ jñātvā caivānurūpataḥ || pratimāvyaktarūpāṇā pīṭhaprāsādagāṃ tathā | jātvaṃtaṃ ca śirālaṃvyaṃ pavitrakaṃ trisūtrakaṃ || 121b) raudrāṇāṃ ca tathaiveha graṃthivandhāstathā matāḥ | pustakānāṃ yathāśobhaṃ tanmānena sudīrghatā || mahāpratimajyeṣṭasya śatañcāṣṭottaraṃ bhavet | madhyame padavat saṃkhyā cāśītyekottaraṃ bhavet || mahāpratimakanyasya varṇasaṃkhyāstu jānugaḥ | samācamyapraviśyānte sthitveśevinivedayet || ajñānādāpadādvāpi yatkṛtaṃ vidhihīnakaṃ | kāmato vā vihīnantu kṛtaṃ vātha kṛtākṛtaṃ || tenāhamakṛtenaśasamayādyairvivādhitaḥ | pāhitrāhinimajjaṃtaṃ bhavesmin bhavināṃpate || yatanātrāyate yasmādvilayaṃ narakādiṣu | dhātutrayārthasaṃsiddhaṃ pavitretyavidhīyate || evaṃ saṃśrāvitaṃ karma pūrṇabhāvaṃ vrateśvaraṃ | sarvaṅkaroti saṃpūrṇaṃ śaktibhiḥ yogipūjite || kṛtameva pranātīha patanāt tatpavitrakaṃ | saṃpūrṇakaraṇaproktaṃ siddhiliṅgaprakāśakaṃ || vidhihīnena siddhiḥ syātasmātkāryaṅkavitrakaṃ | muktyarthī vā tadāpyetat prāptadīkṣottaraṃ yataḥ || vidhisnadanvitā(?) dīkṣā samayādyā kriyā phalā | tasmāt pavitrakaṃ kārya dīkṣāṅgatvāt mumukṣubhiḥ || phalārthaṃ sādhakaiḥ sarvaikartavyaṃ niścayena tu | bhogamokṣārthinā vāpi ye cānye sādhikāriṇaḥ || puṃstrī napuṃsakairvāye ye kecicchivakāriṇaḥ | pavitrārohaṇaṃ kāryaṃ vratānāṃ pravaraṃ yataḥ || sāmānyamvā svayogānte bhojanañcānivāritaṃ | yatīnāṃ seśvarāṇāñca dīnānāthāṃśca bhojayet || vividhairbhakṣyabhojyaiśca ghṛtapūrṇādi laḍḍukaiḥ | vaṭakaiḥ khaṇḍakhādyaiśca bhojayecchivayoginaḥ || mānayeta bhojayitvā tu vastrayugmaṃ pavitrakaiḥ | kaupīnaiḥ bheṣajādyaiśca datvā teṣāṃ punardadet || suprasannosi bhagavaṃścāturmāsyāmupakramāt | 122a) viśeṣārthaṃ yadā bhojyaṃ maṇḍalasthamataḥ paraṃ || parokṣe caiva pratyakṣe vastrayugmapavitrakaiḥ | pracurānnāsavādyaistu bhakṣainānāvidhaistathā || dravyairvividhasaṃsiddhairjalajairvividhapācitaiḥ | phalajaiḥ puṣpajaiścānyai piṣṭajaiguḍajaistathā || kāladeśānurūpaistu kartavyaṃ vīrabhojanaṃ | bhaginī bhrātṛvargaiśca yāgottha carukañca yat || prāsayennirvikalpena tatkāle ca viśeṣataḥ | bhūmyāsanaiḥ samādhisthaiḥ śiṣṭacodyavikalpanaiḥ || yāgakāle vinodena guroścaivāgratastathā | niśāmukhe prakartavyaṃ vidhiḥ syādguhyakātmakaḥ || tatrāpyante pradātavyaṃ yatīnāṃ dakṣiṇādikaṃ | jñātvācittānubhāvena yathāpūrvamudāhṛtaṃ || dīnārthe yācanaṃ kṛtvā viruddhā caraṇantathā | kartavyavidhimevantu na doṣastasya pārvati || sāmānye ca dine caiva snātvā cāryaḥ śucistathā | devaṃ snāpya tathā pūjya gandhapuṣpādibhiḥ śubhaiḥ || sthitvā devāgrataḥ prājñaḥ svaśiṣyaiḥ sahacumbakaḥ | sahāyaiḥ sahavīrarvāsaiśvaraiḥ vānaraiḥ sahaḥ || saṃśrāvyaṃ samayaṃ tebhyaḥ purastāntu yathāsukhaṃ | aṣṭamāsātmakaṃ pāpaṃ samvatsarātmakopi vā || kāyikaṃ mānasaṃ bhāvyaṃ yatpūrvañca pavitrakaṃ | tatpunastu na kartavyaṃ samayācāralaṃghanaṃ || vilomaṃ tāntrikācāraṃ svaśāstrācāralaghanaṃ | bhavabhāvanakartavyaṃ śiva vākyavilaghanaṃ || gurorvākyānusāreṇa śāstrācāreṇa vartasva? | dinaikaṃ taddinaṃ vātha niyamañca kurusvatha || tripañca navapakṣamvā jñātvā caiva svaśaktitaḥ | videśaprasthitānāṃ ca guruvākyoparādhinā || teṣāñca vidhirevokto dinaikādyaṃ vrataṃ priye | sthānāśrayasthirāṇāñca svādhinānāṃ svatantriṇāṃ || māsamvātha dvimāsamvā tricaturmāsasaṃyamaṃ | 122b) ayācitaṃ vā naktañca aṣṭagrāsamathāpi vā | bhikṣāsī vā gṛhe pañca ekānekāsanepi vā || kravyālpāśī ca varcāśī vratra kṛtvā bhavecchuciḥ | ayutaṃ niyutaṃ vāpi prayutārddhaṃ svaśaktitaḥ || yathājapaṃ tathā homaṃ dhyānaṃ pūjā tathaiva ca | dinavaṃdhyaṃ prakartavyaṃ niyamaṃ niyamārthibhiḥ || tenāsyaṃ vratayāgādi saṃpūrṇakaraṇaṃ bhavet | pavitrāpanayanaṃ kṛtvā pūjāpanayanam bhavet || punaḥ pūjya varāroho tadeva hi yathā purā | candrognyāvāthadraskāyā(?) dhūpe vātha sudhūpitaṃ || dine dine hi kartavyaṃ niyamānte tu bhāvini | pūrṇe tu niyame caiva yāgamiṣṭvā tu pūrvavat || sarvadravyātmasambhāraiḥ snānapūjājapādikaṃ | kṛtvā ceṣṭā ca hutvā ca devañcaiva kṣamāpayet || yatkṛtanniyamājjāpyaṃ homaṃ caiva vratādikaṃ | tatsarvandevadevasya phalamuddiśya sarpayet || samuddiśya phalaṃ nocā(?) niṣṭāvratanidhau sthitaḥ | kutesmin bhājanaṃ śaktyā sāmānyavidhisaṃsthitaḥ || pūrvavad dānamānantu śītaprāvaraṇādikaṃ | kaupīnādyaṃ patībhyaśca pādatrāṇādyakaṃ dadet || viśeṣairvā viśeṣaṃ tu kartavyaṃ bhojanādikaṃ | yathāśaktyā te nāpi śītatrāṇādikaṃ dadet || yatibhyo mānayitvā tu bhojayitvā yathā purā | nivedyavidhiṃ devasya sthitve śāne punardadet || yatkiñcidvidhipūrṇaṃ tu bhāvābhāvodbhavāni vā | karotu vidhipūrṇantu svaśaktyā parameśvaraḥ || tatastu sādhanaicārghaṃ datvā karmasamācaret | mokṣārthī vā yathānyāyantathā samyak samācaret || piṅgalāmate pavitrārohaṇaṃ || piṅgalovāca || adhamadhyottamatvañca śivaliṅgaṃ na yujyate | yujyate tadā doṣo yathā pauraṣavad bhavet || vyāpti vyāpaka bhāvasya saikāproktā tvayā purā | 123a) siddhisādhanasaṃyogā tridhā vā śatadhāpi vā | tatrāpi sumahāṃ doṣaḥ caikarūpā calā sadā || na yuktaṃ saumyaraudrañca śivaścaiko dvidhā kathaṃ | etatsarvaṃ samāsena kathayasva prasādataḥ || bhairava uvāca || sa ca tatva samatvena vyāptiryā ca mayoditā | sā sarvāsarvaliṅgeṣu sandehotra na bhāvini || adhamadhye tu matvañca kinnasyāt sa vivakṣayā | na yāti vācamānādvā yāti kartu vivakṣayā || triguru brāhmaṇasyoktaṃ cittabhāvānurūpataḥ | kṣatriyasya dvimadhyantu dravyabhāvānupūrvaśaḥ || uttamādhodhamānmadhyaṃ vaiśyasyaiva tu kīrtitaṃ | yaccheṣaṃ śūdrajātīnāṃ dvikanyaṃ varavarṇini || same phalepi vinyāso lokamārgavicakṣayā | dharmasāmānyayo pārthaṃ anyathā vā yathāyathaṃ || prāsādamānato nātha karturdravyānusārataḥ | karamānādhamādyāstu te na bhedosya kīrtitaḥ || yaduktañca tridhāsiddhiḥ sādhakecchā śivasya tu | jñātvāśayañca teṣāṃ hi yatra tatra sthito vadet || kanyase vātha madhye jyeṣṭhe vāthadadet tridhā | ratnādīnāṃ tathāprokto mudgāṅgalakṣaṇopi saḥ || na hīnaphalasiddhestu hīnaṃ syādravyate tu kiṃ | uttamā hīnadātṛtvā nohīne dravyate kvacit || sādhuḥ karmakarāṇāṃ ca duṣṭādoṣairna vādhyate | bhūpati yathā dadyāt phalaṃ vṛtyāśca karmajāḥ || bhāgātiśayatasteṣāṃ sarvadopi na hīyate | na hīyate tathānāthaḥ pramāṇādadhamādināṃ || puṃ bhāvaśca yathā hyekastatvavrāte dvibhāsate | bhinnobhāvādi bhedena mūrtibhedāt tathā śivaḥ || viśeṣaḥ sthānagaḥ prokto yathārkaḥ kiraṇānvitaḥ | evaṃ raudra sthitaḥ saumye bhairavādyā kṛtau yathā || vivakṣā sādhakā sārvī tadicchātobhijāyate | 123b) raudrakarmepya?ke raudraṃ saumyasaumyapyake bhavet | paripakva kaṣāyānāmumukṣutve ca tanmatiḥ || śaktipātena mantavyāstīvramtīvratarādinā | yathānugrahabhedastu rūpabhedastathā śivaḥ || yathāprāptirbhavati ca phale *? nāṃ tathā matiḥ | jñātvā sarvajñatā vṛttau tadrūpī cābhavat prabhuḥ || astraloke sarūpāṇāṃ karmavyakti karohi saḥ | yadino sādhanaṃdhyarthaṃ tenāsau tattathā sṛjat || evaṃ rakṣapiśācānāṃ bhūtavetālapālakaiḥ | gaṇavidyādharādīnāṃ rūpakaḥ parameśvaraḥ || yakṣadevātmakaṃ bhūtvā phalamiṣṭaṃ samovahet | yatosau parabhāvaśca vyāpakatvañca sarvadā || sarvajñatvaṃ svataṃtratvaṃ sarvakartṛtvalakṣaṇaṃ | sarvakāruṇiko nātho dayālunityasāśvataḥ || ataścāsau śivāṇūnāṃ bhāvādbhāvi phalasya ca | evasaṃlakṣaṇaṃ liṅgaṃ sādhakastu salakṣaṇaḥ || salakṣaṇaguṇādhāraḥ salakṣyena kṣamabhyaset | nirlakṣe vā tadā tasya liṅgañcicitlakṣataṃ || manotīto manādhāraḥ samāsādyaḥ prasidhyati | sarvasiddhikaraṃ hyetat vidhānaṃ pāramārthikaṃ || kathitantu mayā bhadre sādhakānānasaṃśayaḥ | piṅgalāmate || piṅgalovāca || śrutandeva mayāsarvaṃ lakṣaṇaliṅgamāditaḥ | mantrāṇālakṣaṇaṃ brūhi tatpūrvaṃ hi yatokhilaṃ || bhairava uvāca || ataḥparaṃ pravakṣyāmi mantrāṇālakṣaṇaṃ śubhaṃ | yena vijñātamātreṇa sādhakaḥ siddhibhāg bhavet || vijane ca śubhe deśe puṣpaprakaraśobhite | ācāryo mamtrasannaddhaḥ sādhakaiḥ saha saṃyutaḥ || akārādi hakārāntāḥ kūṭaṣaṭavivarjitāṃ | mātṛkāṃ prastaret prājñaḥ tato mantrepsitaṃ likhet || gandhapuṣpādibhiḥ pūjya svakavarṇakrameṇa tu | sayogārṇaṃ tathā rephaṃ sānusvāraṃ tathaiva ca || 124a) mātrāvisargā ye mantrā pṛthaktaṃ teṣu kārayet | viśleṣañca tataḥ kṛtvā adhastānnāma cālikhet || lokaprasiddhanāmamvā mātrāpitrā ca vākyataṃ | yatīnāṃ puṣpapātena guruṇānāmayatkṛtaṃ || tasyanāmnastu varṇāstu vibhaktāścaiva kārayet | yathāmantrasya uktāni nāmārṇasya tathaiva ca || sādhyasādhayo devi lakṣaṇaṃ vāṃśakaṃ ca yat | sādhyārṇamālikādhastādekaikasya ṛjūtthitā || sādhakārṇaṃ tathā kuryād yāvan mantrasya saṃkhyayā | punareva tu dātavyaṃ yāvat pūryati mantrarāṭ || athavā mantravarṇānā nāmavarṇādikā yadi | punarmantrākṣaraṃ naiva taṃ mantraṃ varjayet sadā || jñātvaivañca likhedvarṇān likhitvā gaṇita bhavet | prathamastu bhavet siddhaḥ sādhyāścaiva dvitīyakaḥ || susiddhastu tṛtīyasyādariścaiva caturthakaḥ | punasmi dvastataḥ sādhyaḥ susiddhāristathaiva ca || evanāmākṣarai devi mantrāgaṇacaturvidhaḥ | kārayet gaṇanaṃ prājñaḥ yāvan mantraḥ samāpyate || nāmārṇamāditaḥ kṛtvā mantrārṇaṃ yāvad gaṇyate | samāpte tu tato mantre nirdeśaṃ ca vidhīyate || sarvasiddhaḥ prasiddheta dṛṣṭādṛṣṭaphalaṃ priye | sarvasādhya udāsīno na hāni naiva sampadaḥ || susiddhassarvato mantraṃ stridhā siddhi vyavasthitā | sarvāriḥ kṛttakaḥ proktaḥ sādhakasya na saṃśayaḥ || ādi siddhāntataścaiva mantrastu bhavate yadā | acireṇaiva kālena sasiddhiphalabhāg bhavet || sādhyāntādiryadā mantraḥ kṛcchreṇaiva prasidhyati | ādau cānte susiddhastu trailokya phaladāyakaḥ || prathame ca bhavecchatruriṣuścānte tathaiva ca | savaimārayate kṣipra sādhakantu vipaścite || 124b) ādi siddhāntasādhyaśca mantrastu bhavate yadā | kalpoktaṃ dviguṇaṃ karma kṛtvā caiva prasidhyati || siddhānto yadi sādhyastu kalpoktena tu sidhyati | sādhyādi ca susiddhānte mantrasya bhavate yadā || tatrāpi dviguṇe naiva siddhirbhavati nānyathā | ādau siddhaḥ susiddhānte mantraścaiva yadā bhavet || caturguṇa kṛte karma siddho bhavati mantrarāṭ | ripurantasusiddhādi mantrastu bhavate yadā || kalpoktaṃ dviguṇaṃ karma kṛtvā caiva prasidhyati | tadāṣṭaguṇajaptena sidhyate nātrasaṃśayaḥ || ariścādau susiddhānte mantrastu yadi jāyate | ṣaḍguṇena kṛte karma tadā siddhimavāpnuyāt || ādau siddhaḥ susiddhānte madhye mādhyastathaiva ca | samantra sidhyate kṣipraṃ yadiṣṭaṃ sādhakasya tu || susiddhādiśca sidhānte pūrvavat sādhyamadhyagaḥ | sarvasiddhi karo nityaṃ sādhakasya na saṃśayaḥ || siddhādau ca susiddhānte ripurante yadā bhavet | nā *? prabhavate mantre jayodhikyamapekṣate || susiddhādau ca siddhānte ripurante pūrvavat priye | caturguṇa kṛte karma tadā siddhiravāpyate || ādyante ca yadā sādhyo madhye siddho yadā bhavet | na siddhirna ca hānistu kṛcchreṇātha prasidhyati || ubhau sādhyasusiddhānte japādhikyamapekṣate | arausaṃpuṭite siddhaḥ susiddhaśca tathaiva ca || dhanadhānyasutān patnī nāśaṃ caiva vinirdiśet | siddhāntaritasādhyastu susiddhāntaritastathā || adhamadhyottamāsiddhirvighnaṃ tatra na jāyate | siddhāntaritaśatrurvā susiddhe ca tathaiva ca || nāriḥ prabhavate tatra kiṃtu kṛcchramaye kṣate | sādhyāntarita siddhastu susiddhastu tathaiva ca || sopi yatnena sidhyeta atikṛcchreṇa bhāvini | 125a) ripūṇāntaritassiddhaḥ susiddhaśca tathaiva ca | idṛśaṃ lakṣaṇaṃ dṛṣṭvā dūrataḥ parivarjayet || ripuṇāṃ dūṣito mantro nādeyastu kadācanaḥ | yātana kārayet paścāt mantrādīnāmvarānane || siddhaścaiva susiddhaśca ekīkṛtya vidhānavit | punaḥ sādhyaripuścaiva kṛtvā tu daśabhirguṇet || guṇite tu dvidhārāsau paścād bhāgaṃ tu hārayet | siddharāsau tu yo hāni vasubhistu samāharet || arirāsau tu sodhyāni bhānubhi *? samāharet | arirāsau tu yaccheṣasaṃśakāśca bhavanti hi || te ca māsā samākhyātā sāmānte parameśvari | siddhirāsau tu ye śeṣāḥ praharāsrāṃ vidurvudhāḥ || tatprahareṣu ca tanmāse mantragrahaṇamācaret | tatkāledyaviśiṣṭhantu carukādi prāsanaṃhitaṃ || tanmāse siddhimāyāti sādhako nātrasaṃśayaḥ | mantralakṣaṇamevoktaṃ yatvayā saṃpracoditaṃ || ājñānenuṣṭhayedyastu vighnānekaṃ vinirdiśet | evaṃ maṃtrātmakaṃ jñātvā samyak jñātvātmalakṣaṇaṃ || maṃtrasyārghaṃ pradātavyaṃ yadiṣṭaṃ sādhakena tu | piṅgalāmate mantrāṃśakalakṣaṇonāmaprakaraṇaḥ || piṅgalovāca || sāmānyalakṣaṇo deva cumbakaḥ sādhakau smṛtau | viśeṣātmagataṃ caiva tayo lakṣaṇakaṃ vadaḥ || bhairava uvāca || āryadeśavinirmuktā prāntadeśodbhavāstu ye | na te siddhyarihā jñeyā na cānyasya tu siddhidāḥ || na svato mukti mayānti pārākya vaśavartinaḥ | uccārāyagnisaṃyogāt ṣaḍadhvānaviśodhanāt || śivecchā bhaktiyuktā vā śiva smaraṇaṃ bhāvitāḥ | mokṣasteṣāṃ varārohe nānyathā tu kadācanaḥ || paunarbhavasamutpanno veśyāgarbhodbhavāstu ye | 125b) kathako gotrajā vātha raktabhikṣothapāṇḍaraḥ | paṭaścaitothanirgrathaḥ mahāvratadharastathā || vrataṃ pāśupatadhṛtvā bhagavakālasaṃjñakaṃ | vrataviplāvakope ca liṅgādhāra kṛtāśca ye || bījasaṃkarasaṃkīrṇo yonisaṃkarasaṃkarā | brahmayoniṣu sūdreṇa na vaiśyairna tu kṣatriyaiḥ || utpanāstatrahīnāstu na te siddhyaruhāmatāḥ | varṇānyonyenaye jātāḥ yonisaṃkarasambhavāḥ || siddhibhājo na te cātra muktirbhājotha dīkṣayā | brahmakṣatriyavichudrāścātuvarṇopi sambhavāḥ || śuddhe mahatīvaṃśe vā sarvāṅgalakṣaṇānvite | ibhaktambhākṛtiṃ mūrdhnā chatrākāramathāpi vā || susnigdhaḥ kuṭilaiḥ keśaiḥ ṣaṭpadākārasaṃnibhaiḥ | vṛhallalāṭṭapaṭṭena āyataḥ kṛtaśobhinā || bhruvau vāyata cāpābhau locanetaralakṣaṇe | sitau vāyata karṇāntau tārausāraṅgasannibhau || nayanopāntasaṃraktau nīlotpaladalāntagau | nāmāvaṃśena tuṅgena ṛjunā yattalena ca || iṣannāmita mūlena saṃlagnau bhruvasandhinā | tathaiva gaṇḍayugmena iṣadrannasitena ca || kapolau ca samausutrau vibhaktau sṛkṣiṇī gatī | adharāṣṭena yugmena vimvavarṇādhareṇa tu || kiñcidagronnatā yuktiḥ śitādaśanadaṣṭriṇaḥ | cibukena vibhaktena pronnatena samasruṇā || karṇauccalitaśaḥ kulyau bhūṣaṇau varalamvitau | kambugrīveṇakaṇṭhena skandhavipralena tu || kalasādhārasaṃsthena vahūśikharaśobhinā | bhujaustaṃbhena vṛttena gūḍhasandhipralambinā || gopucchakariṇābhena maṇivandhāvasānataḥ | karau tāmrāruṇau caiva dairghyairaṃgulibhiḥ śubhaiḥ || sarvasaṃdhisamaiḥ parvairārakutanubhirnakhaiḥ | 126a) vistīrṇavakṣabhāgaikaṃ tanunājaṭhareṇa tu | nābhipradakṣiṇāvartana nimnononnataḥ śubhaḥ || pārśvaustu vartitau caiva kakṣyavakṣyāvasānakau | kaṭigrīvāvibhaktena pṛṣṭhabhāgena caiva hi || na caivābhyantanimnena pṛṣṭhavaṃśena saṃyutaḥ | caturasra kṛtenaiva mekhalāguṇavandhinā || sphicādhārau ca tāvartyau kaṭistambho na tena tu | urūkarikarākārau suvṛttau nātikarkasau || jaṃghau makaravaktrālau jānvasthiparivarjitau | kūrmapṛṣṭhonnatau pādau māṃsalau susamaughanau || nigūḍhagulphasandhānau śirājālavivarjitau | agronnatācāṅgulibhiraṃguṣṭhau parivartulau || rākhaiśca raktamūlaistu śitābhaiśca mukhonnataiḥ | protphullakamalālāsau talapādau tu yasya vai || śyāmavarṇotha gauro vā mudgaśyāmaṃ priyaṅguvat | nātikṛṣṇo na gauro vā meghadundubhinisvanaḥ || suprahṛṣṭāna saṃkruddhaḥ vādajalpe parāṅmukhaḥ | viśeṣalakṣaṇa hyetat sādhakohyatha deśikaḥ || saurihaḥ sarvasiddhīnāṃ sācāraśca pradarśakaḥ | sarvalakṣaṇasaṃyuktaḥ pūrṇalakṣaṇalakṣitaḥ || suvijñātaṃ tataḥ kṛtvā śaktinā yaḥ pracodinaḥ | dṛḍhabhaktānuraktaśca mantracānubhāvita || khyāyyaṃ tasya ca tantrārthaṃ yā saṃkhyā sāsanasya tu | saṃskṛtya cātmasaṃskārairmantraṃ taṃtraṃ prakāśayet || sa caikāntaguhāvāsī maṃtrataṃtropa vṛṃhitaḥ | yadātmabhogamākāṃkṣī tadā teṣu pravartate || sahāyaiḥ sudṛḍhairvīraipunaścātmasamai naraḥ | sabhṛtassarvasaṃbhāraistadāsādhanamārabhet || sādhakastrividhastatra uttamādhamamadhyamāḥ | tadvidhāratridhāsiddhiḥ kayāmi prati prati || aṇimālaghimā caiva mahimā prāptireva ca | 126b) prakāmatā iṣitvaṃ ca yatra kāmāvaśāpikā | mahāsiddhībhiraṣṭābhiḥ daśapratyayayugbhavet || uttamaḥ śādhakaścaiva sādhayeccottamā priye | kṛpāśaṃsaṃkhaśūlābjaṃ cakrañca paraśudhanuḥ || vetālapādukau daṇḍaṃ padmakhaḍgaṅkamaṇḍaluṃ | bhasmādhārañca khaṭvāṅgaṃ khaṭikādyūtameva ca || śaktipāśāṃkuśaṃścaiva sasādhanaṃ | gadākṣurikakartṛ ca mudgarañca tathaiva ca || kapālasya ca pretyā ca punaḥ pālasādhanaṃ | evamāṣṭāni cānyāni madhyamaṃ madhyamasya ca || śāntikaṃ pauṣṭikaṃ caiva vaśyākarṣaṇameva ca | vidveṣoccāṭane caiva mohanaṃ māraṇantathā || stambhanaṃ rohaṇaṃ dveṣaṃ daṇḍapiṭṭāpanavadhaṃ | evamādyādi cānyāni kanyasaṃ kanyasaṃkanyasaṃsya ca || pratiṣṭhāpañcakopetaṃ liṅgaprāsādalakṣaṇaṃ | pratimālakṣaṇaṃ caiva mukhaliṅgasya lakṣaṇaṃ || calapaṭṭaṃ tathā vāṇaṃ pīṭhapiṇḍika lakṣaṇaṃ | vāstu lakṣaṇasūtrañca niveśañca purādiṣu || lakṣaṇaṃ caiva dravyāṇāṃ maṭhāṭṭālakalakṣaṇaṃ | śilpinaścumbakaścaiva sādhakasya ca lakṣaṇaṃ || jīrṇoddhārāśrayaṃ caiva niyamañca yathā bhavet | pavitrārohaṇaṃ caiva mantrāṃśakavilakṣaṇaṃ || adhamadhyottamañcaiva tridhāsiryathāsthitaṃ | sarvajñaviṣayaṃ sarvaṃ kalyāṇaṃ sarvasampadaḥ || kathitantu mayāsarvaṃ yattvayāsaṃpracoditaṃ | piṅgalāmate siddhisādhanācāryalakṣaṇaṃ || piṅgalovāca || sarveṣāṃ lakṣaṇaṃ deva āgamāt pratipadyate | āgamo lakṣaṇopeto neti vā vadame prabho || āgamasyāsya deveśa sambandhaḥ kathamucyate | sādhaka vyakti hetvarthaṃ vyākhyāpyayanakaṃ vada || bhairava uvāca || sādhu sādhu mahāprājña yukta codyavikalpini | 127a) kathayāmi na sandeho lakṣaṇaṃ cāgamasya tu | ādbhāvastu samantācca gamyate tyāgamo mataḥ || sāsyate trāyate yasmāt tasmācchāstramudāhṛtaṃ | jñāyate nayate yena jñānante nābhi dhīyate || tanute trāyate nityaṃ na tu mitthaṃ vidurvudhāḥ | śabdārthaistu cito vāpi vudhairāgamakalpitaḥ || śivavaktrāmbujā pātaṃ pāraṃparya krameṇa tu | chandolakṣaṇasaṃsiddhi * *? metyabhidhīyate || śrotṛvatkṛtva nyāyena sa ca jñeyastu paṇḍitaiḥ | vaktācāryastu mukhyena sādhakovā kvacid bhavet || samayī putrakau naiva śivaśāstrārtha pāragai | yadyapyartha vidau tau tu na śrotavyaṃ phalārthibhiḥ || śrotārohyā gamasyaiva samayī sutasādhakāḥ | deśikāḥ meśvarā sarve(?) śivabhaktā dṛḍhavratāḥ || mantrīmantrābhiṣiktastu tatrācāravidhaurataḥ | samvat 297 caitraśuklapūrṇamāsyāṃ māsadine uttaraphālguṇanakṣatre | śrīrameśvara paramabhaṭṭārakamahārājādhirāja śrīmadrudra devasya vijayarājye | śrīmat mahāvijakarathyāyāṃ śrīcandanamaṇḍapīrathyādhivāsinā | śrīśivācāryavijādharavarmeṇa likhāpitaṃ pustakaṃ | lekhakapaśupatinālikhitamiti || ########### END OF FILE #######