#################################################### MUKTABODHA INDOLOGICAL RESEARCH INSTITUTE Use of this material (e-texts) is covered by Creative Commons license BY-NC 4.0 Catalog number: M00070 Uniform title: prāṇatoṣiṇī sargakāṇḍa Author : rāmatoṣaṇa compiler Description: Compiled by rāmatoṣaṇa bhaṭṭācārya Originally published by kalikātā in Bengali script in the tantrasārādivividhatantrasaṃgraha Notes: Data-entered by the staff of Muktabodha under the supervision of Mark S. G. Dyczkowski . Revision 0 : Dec. 11, 2007 . Publisher : kalikātā Publication year : Pre-1900 Publication city : Publication country : India #################################################### || śrīḥ || prāṇatoṣiṇī śrīrāmatoṣaṇa bhaṭṭācāryeṇa tantraśāstrāt saṃkalayya viracitā Vi, e upādhidhāriṇā paṇḍitakulapatinā "srījīvānandavidyāsāgarabhaṭṭāacaryyeṇa prakā"sitā | Kalikātānagare Kalikātāyantre mudritā 1898 1) sargakāṇḍa jaḍe kāvyaṃ dātrī drutamudakavindau jaladhitāṃ payodhau pātho'ṇutvamapi nanu sarvaikavaśagā | girau dhūlīleśatvamacalavaratvaṃ rajasi vā vicitrecchā svairaṃ jayati jayatāre ! tava navā || yatpādāmbujasevayā pratidinaṃ karma kṣaṇāllīlayā brahmopendramaheśvaraprabhṛtayaḥ kurvanti sṛṣṭyādikam | yāmārādhya manutvamāpa suratho jñānaṃ samādhiḥ svayaṃ sāsmākaṃ vitanotu vāñchitaphalaṃ tasyai bhavānyai namaḥ || āsīdviśvāsavaṃśe vimalamatidayārāmaviśvāsanāmā tatputtro'tyantadānto'pyatiśayasukṛtī rāmaharyāhvayo'sau | viśvāso viśvanāthārcanacaraṇarato viśvaviśvāsavāso vārāṇasyāmuṣitvā bahuvidhamapi satkarma kṛtvāpa muktim || tatsūnurbhūmipālo vividhabudhagaṇaikāgragaṇyo'tidhanyo mānyaḥ śrīprāṇakṛṣṇo yadanujanujaganmohanākhyaḥ prasiddhaḥ | puttrāḥ ṣaḍyasya jātāḥ suvimalamatayo dhairyagāmbhīryavanto dīnānāthāndhabandhudvijagaṇabharaṇaikāntavibhrāntacittāḥ || tatrānandamayo maheśamahiṣīdhyānāvadhānaḥ sadā jyeṣṭhaḥ śreṣṭhatamaḥ sadaiva sadayo dāridrāvidrāvaṇaḥ | tasyopendrasamaḥ kṛtī bhagavatībhakto bhavanīpati- śrīpādāmbujayugmalubdhamadhupaḥ śrīrāmacandro'nujaḥ | dātā karṇasamo raṇe'rjunasamaḥ śatrau kṛtāntopamo dātā dīnadayāmayastadanujaḥ śrīviśvanāthastathā | śrīyuktaḥ śambhunāthastadanu samabhavat sundarastasya paścāt śrīkāśīnāthanāmā tadanuja uditaścandravaccandranāthaḥ | svardhunyāḥ pūrvataure suraciranilayaḥ khaḍdahākhyaḥ prasiddho nityānandādisiddhāśramavihitamahāśuddha indrālayābhaḥ | p. 2) grāmo jīyānmahadbhiḥ kṛtaśubhanilayārāmabhīmālayāḍhyaḥ kailkātāto nagaryāḥ kṣitapatinagarāduttare yāmagamyaḥ || tasmin śrīprāṇakṛṣṇo nivasati nikhilasvīyanirdhūtatṛṣṇo jiṣṇostulyo'timūlyīttamamaṇigaṇasampūrṇakoṣādhipālaḥ | śrīmān dhīmān svakīrttyā vidhuriva bhuvi viśvāsavaṃśāvataṃsaḥ | sākṣāt sūryaḥ pratāpairaritṛṇadahano jīvatāt sa prajābhiḥ || api ca || jyotirgranthān bahuvidhānālokya bahubhirbudhaiḥ | saṃgrahaṃ kārayāmāsa prāṇakṛṣṇakriyāmbudhim | tato nānāvidhānāni samālokya samāsataḥ | prāṇakṛṣṇīyaśabdābdhiṃ kārayāmāsa yatnataḥ || tantrāṇi bahudhā nānādeśādāhṛtya tatparam | khābhreṣusammitaṃ nānāsaṃgrahañca kṛtaṃ budhaiḥ | saṃgrahe jayasiṃhādinṛpāṇāṃ nāmadarśanāt | ciraṃ mṛtānāṃ granthasthanāmnādyāpi sujīvatām | granthakīrtiṃ varāṃ mene sarvakīrteranaśvarām | granthaṃ kārayituṃ dhīraṃ yatnato'nveṣayat kṛtī | na lebhe sahasā tena sadā cintāparaḥ sthitaḥ | atha śrīśivapādāvjabhramarīkṛtamānasaḥ | kailkātānagare ramye cakāra maṭhameva yaḥ | śrīgopīnāthamiśreṇānīyataṃ rāmatoṣaṇam | śrīprāṇakṛṣṇaviśvāso viśvāsavaṃśabhāskaraḥ | ādiṣṭavāṃstantraśāstrottamasaṃgrahahetave | samasta jñānadātṝn ṣaḍ gurūn natvā sahasraśaḥ | muṇḍamālāṃ matsyasūktaṃ tantraṃ mahiṣamardinīm | māyāñca mātṛkābhedaṃ mātṛkodayamuttamam | mahānirvāṇatantrañca mālinīvijayaṃ tathā | mahānīlaṃ mahākālasaṃhitāṃ merutantrakam | bhairavaṃ bhairavīṃ bhūtaḍāmara iyameva ca | vīrabhadraṃ bījacintāmaṇimekajaṭīṃ tathā | nirvāṇatantraṃ tripurāsāraṃ kālīvilāsakam | viśvasārañca varadāṃ vāsudevarahasyakam | vārāhīñca vṛhatgautamīyaṃ varṇoddhṛtiṃ tathā | viśvasārākhyatantrañca viṣṇujāmalameva ca | vṛhannīlaṃ vṛhadyoniṃ rahasyaṃ viṣṇusammatam | p. 3) vāmakeśvaratantrañca brahmajñānaṃ tataḥ param || brahmajāmalamahaitaṃ varṇavilāsameva ca | phetkāriṇīṃ tathā tantraṃ puraścaraṇacandrikām | puraścārarasollāsaṃ tantraṃ pañcadaśīṃ śubhām || picchilāṃ prapañcasāraṃ haṃsādyaṃ pārameśvaram | navaratneśvaraṃ nityaṃ nīlaṃ nārāyaṇīyakam | niruttaraṃ nāradīyaṃ nāgārjunamataḥ param | dakṣiṇāmūrtitantrañca dakṣiṇāmūrtisaṃhitām | dattātreyasaṃhitāñcāṣṭāvakrasaṃhitāṃ tathā | yakṣiṇīṃ yoginīṃ yoniṃ yogasāraṃ tadarṇavam | yoginīhṛdayaṃ yogiyājñavalkyamanuttamam | yogambarodayañcaivākāśabhairavameva ca | rājarājeśvarīṃ rādhāṃ revatīṃ rudrajāmalam | rāmārcanacandrikāñca sāvarañcendrajālakam | kālītantrañca kāmākhyāṃ kāmadhenumataḥparam | śrīkālīkulasarvasvaṃ kumārītantrameva ca | kṛkalāsadīpikāñca kaṅkālamālinīṃ tathā | kālottaraṃ kubjikāñca kuloḍḍīyaṃ kulārṇavam | kulamūlāvatārākhyakalpasūtraṃ yakṣaḍāmaram | sarasvatīṃ sāradāñca śaktisaṅgamatantrakam | śaktikāgamasarvasvamūrddhāmnāyaṃ svarodayam | svatantratantraṃ sammohaṃ cīnācārañca toḍalam | ṣaḍanvayamahāratnaṃ siddhaikavīratantrakam | nigamasya kalpadrumaṃ latāṃ tatsārameva ca | tārārahasyaṃ śrīśyāmārahasyaṃ skandajāmalam | ityādyanekatantrāṇi purāṇaṃ pañcarātrakam | śrutismṛtisaṃgrahāṃśca dṛṣṭvānyaśāstrameva ca | ratnānyebhyaḥ samāhṛtya ratnākarebhya eva ca | śrīrāmatoṣaṇeneyaṃ ropitā prāṇatoṣaṇī || kalpadrumo diśati vāñchitameva cintyaṃ cintāmaṇiḥ kvacana kāmadughā tvabhīṣṭam | śrīprāṇatoṣaṇakṛtā vratatirjanebhyo dṛṣṭaiva yacchati phalaṃ bhuvi sarvadeyam | etāmakṣaramālikāṃ na manutāmajñaḥ svabhāvojjvalāṃ nānāratnamayīṃ vilokayatu sadgururvaṅghikāruṇyataḥ | viśvaṃ paśyati mandadhīrhatadhiyā pratyakṣametajjagadbrahmaiveti vilokate sa guruto vairāgyavāṃścettadā | p. 4) āśāvāta- prauḍhatuṅgottaraṅge'pāre sāre hābhramau ghorasindhau | jīrṇāṃ naukāmāśritasyeṣṭasiddhyai bhītasyaidhi tvaṃ guro ! karṇadhāraḥ | imāṃ matsariṇo doṣadṛṣṭyopahasataḥ prati | tathyaṃ vadāmi śrutvā yadrocate kurvatāntu tat | mānyāḥ ! kṛtāñjalirahaṃ vinayena vacmi sarvāṇyamutra guruvṛddhavacāṃsyamūni | sajjīcakāra latikāvayavānamībhirdoṣā na me na ca guṇāḥ parivettha dhīrāḥ | gṛhṇanti ye guṇakaṇāniva doṣarāśeḥ paṅkeruhāṅkamaline'nyapikālikaste | paśyantu mādṛśavinirmiticitravallīṃ ratnojjvalāṃ śubhavarīmupasarpakāṇām | vallīyaṃ sargadharmārthakamanabhajana-jñāna-nairguṇyasaptakāṇḍācitra- prasūnacchadamukulaphalā korakādyairvicitrā | nānāvidyārthavādāruṇakiraṇamahāsvinnacittākulānāṃ stheyaḥsiddhāntarūpaprakṛtavacanajacchāyayārttiṃ nihantu | vaivasvatāntaragatasya gajākṣisaṃkhyasyeyaṃ yugasya caraṇe'jani tūryasaṃkhye | bhūnetradharmayugasammitavītavarṣe rādhe dine guṇamite mṛdulā himāṃśoḥ | śāke netrayugādrikāśyapimite'tīte'kṣayāyāṃ tithāveṣā prādurabhūdvicakṣaṇamanaḥkahlārasaṃhlādinī | vipraśrīyutarāmatoṣaṇakṛtā śrīprāṇatoṣaṇyasyau somakṣemasarasvatīmayatayā nyakkurvatotthaṃ tviṣā | vāṇī śrīprāṇatoṣaṇyasi sakalaguṇā vajradṛgdīptadehā nityaṃ snigdhā navīnā navarasarucirā ropitārāmamadhye | kintvārādvṛddhamūrtirjagadidamanugantāsi duṣṭārthabuddhyā mandānarthābhimānāndhitakhaladhiṣaṇān devi ! tubhyaṃ namo'stu || pratikāṇḍaṃ namaskṛtya devatāṃ vighnanāṣiṇīm | kāṇḍāni nirmame sapta ratnoddiptikārāṇyaham | āśāṃśukā śuciśaśīnadigabhrakṛṣṇā pañcāśadarṇaghaṭitā sraganantamūrtiḥ | dhyāteṣṭadā galitakuntalabhāraramyā kṣemāya no bhavatu samprati mālakāntā || ādyaṃ nūtanasargakāṇḍamamalaṃ yatrāsti śabdākāro nityānityavicāraśabdajaniviṣṇvoṣadhyuḍuvyomagāḥ | p. 5) bhūtodbhūtamidaṃ carācaramapi brahmadhvanirjantuto varṇān prerayatīti lekhanavidhirvarṇābhidhānādi ca || nṛṇāmatra pravṛttyarthamādau nirghaṇṭanaṃ mayā | keṣāñcit kriyate'nyāni bhūyāṃsi vettu tānyapi || ādau tantrapraśaṃsādi varṇāvirbhāvakāraṇam | śivaśaktyāvirbhavanaṃ tadavasthānirūpaṇam | trividhaṃ śaktirūpantu brahmādeḥ śaktinirṇayaḥ | śaktiṃ vinā jāḍyameṣāṃ śabdabrahmanirūpaṇam | śabdabrahmaparabrahmamūrtirīśasya śāśvatī | iti sargādyakāṇḍasya paricchedastathādimaḥ || 1 || arthābhivyaktaye śabdasphoṭavādanirūpaṇam | prasiddhānityarūpe dve patre nityasya kīrtite | anityamatadoṣaśca prasiddhamatanirṇayaḥ | śabdo brahmeti śabdārtho brahmeti matadūṣaṇam | nityamate pūrvapakṣasiddhāntau ca nirūpitau | śarīraṃ tattvaṣaṭtriṃśannirmitaṃ kañcukānvitam | śaśīnāgnikalāvarṇodbhavāścāpi kalāstataḥ | varṇajāḥ saśaktiviṣṇurudrāścauṣadhayastathā | prayojanañcauṣadhīnāṃ haṃso vikṛtijākṣaram | tadvikṛteḥ prakāraśca praṇavāddhaṃsasambhavaḥ | saha nāśe tatpraṇavasthiternidarśanaṃ tathā | varṇānāṃ nityatābodhakāraṇaṃ sādhakāntaram | matadvaye tu vedānāṃ nityānityatvadarśanam | tathyaṃ nityatvameteṣāṃ yuktidṛṣṭipramāṇakaiḥ | varṇebhyo graharāśyṛkṣotpattiścakrabhramātmikā | amāvāsyādyudbhavaśca nakṣatravṛkṣanirṇayaḥ | svanakṣatravṛkṣamātracchedane doṣadarśanam | ṛkṣādiṣṭhātṛdevāśca nakṣatrayoninirṇayaḥ | tadvirodhadarśanañca dampatyādivicāraṇe | tithibhedaśaśarnañca tithyadhipatinirūpaṇam | ityaṅkuraparicchedadvitīyasya samāpanam || 2 || sadāśivāderutpattirlavādikālanirṇayaḥ | tattvasṛṣṭyārambhaṇañcāhaṅkārasya tridhākṛtiḥ | trividhāhaṅkṛteḥ sṛṣṭiḥ śabdāderbhūtasambhavaḥ | bhūtamaṇḍalarūpāṇi dehasṛṣṭiścaturvidhā | pañcīkṛtiprakāraścodbhidutpattistataḥ param | pāpenodbhidayonistatprāyaścittaṃ tataḥ param | p. 6) svedajotpattikathanamaṇḍajotpattireva ca | manuṣyatvapraśaṃsā ca janmamṛtyukramastathā | prakṛtyā jāyate sarvaṃ tasyāṃ saṃlīyate punaḥ | iti śākhāparicchedatṛtīyasya samāpanam || 3 || rajasvalāyā garbhasthāt puṃvīryādgarbhasambhavaḥ | rajasvalānidānañca garbhe vīryagatikramaḥ | strīpuṃnapuṃsakotpattikāraṇaṃ tadanantaram | bahvapatyatvādibījaṃ balavadgarbhakāraṇam | jīvapraveśanaṃ tatra śukrādyutpattikāraṇam | svedamūtrapūrīṣāṇāmutpattityāgayoḥ kramaḥ | rogotpatteḥ kāraṇañca dhātūtpattikramastataḥ | prāṇādīnāṃ kriyāṃ paścāt kalalādinirūpaṇam | mala eṣa vivekaśca māṃsapiṇḍāṅkurastathā | medomajjādisambhūtiraṅgapratyaṅgasambhavaḥ | abhīṣṭadānaṃ mātustatphalādinirṇayastathā | tvakśrutyādisamudbhūtiḥ sandheḥ sampūrṇatā tathā | doṣadūṣyādinirṇītirindriyādinirūpaṇam | antaḥkaraṇanirṇītistattvānāṃ pañcaviṃśakam | pañcabhūtaguṇairdeho daśavāyunirūpaṇam | nāḍīnirūpaṇaṃ nāḍīkando dvārasthitāḥ śirāḥ | śākhāpraśākhā nāḍīnāṃ tataḥ sthānanirūpaṇam | asthyasthisandhipeśyādi strīṇāṃ peśyadhikā matā | praśākhānāmavicchedacatuṣkasya samāpanam || 4 || vāyunāmāni vāyūnāṃ mukhyatvādivinirṇayaḥ | teṣāṃ rūpāṇi sthānāni karmāṇi ca pṛthak pṛthak | piṅgaleḍāgate prāṇe sūryācandramasorgatiḥ | doṣadūṣyāgnināmāni cormikoṣanirūpaṇam | kṣetrajñasyārthagrahaṇaprakārastadanantaram | śrotrādau khādisaṃsthānaṃ prādhānyena nidarśitam | vātapittakaphairnunnadhātubhīrogasambhavaḥ | pūrvādṛṣṭasmṛtirgarbhasthitilakṣaṇamatra tu | garbhāśayapramāṇantu trividhaṃ karma tatparam | garbhe cintāprakāraśca niśceṣṭā tadanantaram | dehasthākṣaravṛttāntaṃ bhuvanāni caturdaśa | tanāvadridvīpakheṭarāśinakṣatrasaṃsthitiḥ | śukrāmṛgbhyāṃ raktabindudarśanādeśca sambhavaḥ | sūryācandramasoḥ sthānaṃ brahmādīnāṃ tathaiva ca | p. 7) garbhācchiśorniḥsaraṇaṃ pūrvodāntasya vismṛtiḥ | garbhānnirgamakāle tu pāpināmadhikā vyathā | rodanānehasi tadā nādāvasthānirūpaṇam | dehāvasthā punardehaprāptiḥ karmānusārataḥ | aihikasya pretya bhogaḥ karmaṇo jāyate dhruvam | iti pallavarūpeṣu paricchedasamāpanam || 5 || aspaṣṭākṣarabhāṣā tu śrutimārgāvibhāgataḥ | kuṇḍalīsphūrtirekādipañcāśaddhā yadā bhavet | guṇitā sā tadā śabdārthādyudbhūtiḥ krameṇa ca | pañcāśat kāmanāmāni ratināmāni ca kramāt | saśaktikagaṇeśānanāmāni tadanantaram | kṣetrapālasya nāmāni tatpūjādiphalaṃ tataḥ | sukhādvarṇaprakāśastatprakāśānte tu vismṛtiḥ | varṇaprakāśasthānāni candrasūryāgnijākṣaram | sarve visargajā varṇā aṣṭasthānanirūpaṇam | varṇoccārakramāḥ pāñcabhautikākṣaranirṇayaḥ | iti stavanarūpartuparicchedasamāpanam || 6 || patrārūḍhākṣaratanunidānañca lipikramaḥ | akārādikṣakārāntavarṇānāṃ daivataiḥ saha | bhūmau lipiniṣedhādilekhanīniyamastataḥ | pustakasya tato mānaṃ pustakacchidranirṇayaḥ | pustikāpatranirṇītirvedalekhananindanam | yugabhede'kṣare devabhedo lekhanapūjanam | ārambhādau lekhakasya vetanagrahadūṣaṇam | iti korakavicchedasaptamasya samāpanam || 7 || oṃkārādikṣakārāntanāmāni kusumāni ca | tantrasaṅketakārīṇyaṣṭamacchedasamāpanam || 8 || pañcavaktrodbhavā mantrāstantrādiśāstrameva ca | gaṇeśena sarvatantravistārakaraṇaṃ tataḥ | mahāmahādividyānāṃ vījatvaṃ tadanantaram | tathāṣṭadaśavidyānāṃ darśanānāñcanirṇayaḥ | īśvarasya śaktisamāveśācchāstrādikartṛtā | manuṣyaprabhṛtīnāñca śāstrakartṛnirūpaṇam | ānvīkṣikyādinirṇītirgṛhiṇāṃ na tu mānasam | pāpamīśo dvidhātmānamakarot tasya kāraṇam | tantrāvatāravījañca pañcavaktrāhvayastathā | pañcavaktrasya rūpañca pañcāmnāyanirūpaṇam | p. 8) ṣaḍāmnāyasya kathanamāmnāyabhedadevatā | āmnāyānāṃ phalañcaiva tathāśu phalanirṇayaḥ | āmnāyabhedamantrāṇāmācārādinirūpaṇam | apavādotsargatayā vidyāśāstravinirṇayaḥ | mantravidyāvibhāgaśca devatābhedatastathā | strīpuṃnapuṃsakatvañca mantrāṇāṃ ṣaṭsu karmasu | mantrāṇāṃ krūrasaumyatvaṃ svaprajāgaraṇādikam | iti keśaravicchedanavamasya samāpanam || 9 || chinnādidoṣanirṇītirmantrāṇāṃ tatpratikriyā | mahāmudrālakṣaṇañca yonimudrākṛtistathā | kaṇṭhāsanalakṣaṇañca ṣaṭcakreṣṭasmṛtiryathā | sahasrārāmbuje dhyānamiṣṭadevyāstataḥ param | punarmūlādhārapadmādiṣu cintākramastathā | mantrākṣarasya cicchaktau protānantarakarma yat | tatphalaṃ saṃvatsareṇābhyāsāt siddhiranuttamā | asaktasya yonimudrākaraṇe tu japakramaḥ | bhūtalipinidhānañca tasyā ṛṣyādinirṇayaḥ | dhyānaṃ bhūtalipeḥ prāṇapratiṣṭhā tadanantaram | varṇanyāsaḥ pūjanañca navāvṛttaya eva ca | homaśca kāmanābhedādbhūtalipyā puṭīkṛtaḥ | sahasrakṛtvaḥ sañjapto māsamātraṃ yadā tadā | manuḥ sarvasiddhikaro daśasaṃskārakāraṇam | vījanāmāni vījānāṃ bhūtaḍāmarasammatam | nāmadheyamidaṃ vyomaparicchedasamāpanam || 10 || yadyattantrasārakārairasmadvaṃśābjabhāskaraiḥ | dhṛtaṃ pramāṇaṃ tenātra nāsti kiñcit prayojanam | draṣṭavyaṃ tatra tat sarvaṃ mantrayantrādikaṃ tathā | nyāsapūjādimudrāpi stavaśca kavacaṃ tathā | mālāsaṃskārakarmādi sarvaṃ tatrāsti kevalam | saṃgṛhṇāmyadhṛtaṃ tena smārteṃnāpi kvacit kvacit | mūlagranthānukrameṇa vyākhyārthamapi vādinām | ākṣepasya nirākṛtyai taddhṛtaṃ dhriyate mayā | yatrābhiprāyamātrantu darśitaṃ tena sūriṇā | pramāṇaṃ naiva dattaṃ tat pramāṇamapi likhyate | śabdābhiprāyavyākhyāpi kṛtā yatra mahātmanā | tena tadavido mandadhiyo vihasataḥ prati | spaṣṭīkaromi tāṃ sarvāṃ yathāśāstrārthaniścayām | p. 9) eṣa kramaḥ sarvakāṇḍe vijñātavyo vicakṣaṇaiḥ | bījaṃ navyāṅkurāḍhyaṃ tadanu samabhavaddivyaśākhāpraśākhā jātaṃ tatpallavaṃ tatstavaka udagamat korako'taḥ prasūnam | prodbhūtaḥ keśaraḥ svādvajani phalamidaṃ sargakāṇḍastvamībhirvidvannabhyañjayadrāṅnayanayugamito nirmalaṃ paśya sarvam | dhanyo mānyo vareṇyo'gragaṇyaḥ satkīrtiśālinām | sthiralakṣmīnivāsaḥ śrīyutaḥ svīyeṣṭabhaktimān | prāṇakṛṣṇaścirañjīvī bhagavatādātmajaiḥ saha | muṇḍamālātantre aṣṭamapaṭale | vinā tantrāt vinā mantrāt vinā yantrāt maheśvari ! | na ca bhuktiśca muktiśca jāyate varavarṇini ! | matsyasūkte mahātantre caturviṃśatisāhasre uparibhāge prathamacaraṇe caturthapaṭale | viṣṇurvariṣṭho devānāṃ hladānāmudadhiryathā | nadīnāñca yathā gaṅgā parvatānāṃ himālayaḥ | aśvatthaḥ sarvavṛkṣāṇāṃ rājñāmindro yathā varaḥ | devīnāñca yathā durgā varṇānāṃ brāhmaṇo yathā | tathā samastaśāstrāṇāṃ tantraśāstramanuttamam | iti tantraśāstrapraśaṃsā | vṛhannīlatantre prathamapaṭale | yadgṛhe nivasettantraṃ tatra lakṣmīḥ sthirāyate | rājadvāre śmaśāne ca sabhāyāṃ raṇamadhyataḥ | nirjane ca jale ghore śvāpadaiḥ paribhūṣite | mahātmapāttasya deveśi ! camatkāro bhavet priye ! | tasmāt sarvaprayatnena gopanīyaṃ prayatnataḥ | iti gṛhe tantraśāstrasthitiphalam | matsyasūkte | yāni tantrāgamoktāni na hantavyāni hetubhiḥ | īśvareṇa praṇītāni yasmāttasmāddvijātibhiḥ | iti hetuvādena tantroktakarmahāniniṣedhaḥ | tatraiva | jyotiṣe mantravāde ca vaidyake vedakarmaṇi | arthamātrantu gṛhṇīyānnāpaśabdaṃ vicārayet | mantrasya vādo yatra iti mantravādastantramiti | jyotirādau śabdavicāraniṣedhaḥ | tatraiva | śabde mā saṃśayaṃ kuryādadṛṣṭastviti kutracit | p. 10) śraddhātavyaṃ viniścitya ānantyācchabdarūpataḥ | nirvāṇa tantre navamapaṭale'pi | śabdabrahmasvarūpañca mama vaktrādvinirgatam | sandeho naiva karttavyo yadi muktiṃ samicchati | sandehāt paramaṃ yāti rauravaṃ pitṛbhiḥ saha || iti tantraśāstre saṃśayaniṣedhaḥ | gandharvatantre dvitīyapaṭale | sarvakāryeṣu sarvatra tāntrike vaidike tathā | aviśvāso mahān doṣo yatnatastaṃ vivarjayet | saṃsiddheḥ kāraṇaṃ devi ! viśvāsaḥ samudāhṛtaḥ || iti śāstre viśvāsaphalam || mahānirvāṇatantre caturdaśollāse || kiṃ tasya tīrthabhramaṇaiḥ kiṃ yajñairjapasādhanaiḥ | jānanneva mahātantraṃ karmapāśairvimucyate | sa siddhaḥ sarvasāstreṣu sarvadharmavidāṃ varaḥ | sa jñānī brahmavit sādhu yastantraṃ vetti kālike ! || iti tantrajñānaphalam || tatraiva | alaṃ vedaiḥ purāṇaiśca smṛtibhiḥ saṃhitādibhiḥ | kimanyairbahubhistantraiḥ jñātvaikaṃ sarvavidbhavet | ityekatantrasyāpi jñānaphalam || gandharvatantra dvitīyapaṭale | āstiko'tha śucirdakṣo dvaitahīno jitendriyaḥ | brahmiṣṭho brahmavādī ca brahmī brahmaparāyaṇaḥ | sarvahiṃsāvinirmuktaḥ sarvaprāṇihite rataḥ | so'smin śāstre'dhikārī syāttadanyatra na sādhakaḥ || iti tantraśāstrādhikārikathanam || kubjikātantre prathamapaṭale || śrutismṛtividhānena pūjā kāryā yugatraye | āgamoktavidhānena kalau devān yajet sudhīḥ | na hi devāḥ prasīdanti kalau cānyavidhānataḥ || puraścaraṇarasollāsatantre tṛtīyapaṭale'pi | tantroktaṃ dhyānamantrañca praśastaṃ bhārate kalau | vedoktañcaiva smṛtyuktaṃ purāṇoktaṃ varānane ! | na śastaṃ cañcalāpāṅgi ! kadācidbhārate kalāviti || mahānirvāṇatantre dvitīyollāse ca || vinā hyāgamamārgeṇa kalau nāsti gatiḥ priye ! | śrutismṛtipurāṇādau mayaivoktaṃ purā śive ! | āgamoktena vidhinā kalau devān yajet sudhīḥ | kalāvāgamamullaṅgya yo'nyamārge pravartate || p. 11) na tasya gatirastīti satyaṃ satyaṃ na saṃśayaḥ || tathāṃ, kalau tantroditā mantrāḥ siddhāstūrṇaphalapradāḥ | śastāḥ karmasu sarveṣu japayajñakriyādiṣu | nirvīryāḥ śrautajātīyā viṣahīnoragā iva | satyādau sakalā āsan kalau te mṛtakā iva | pāñcālikā yathā bhittau sarvendriyasamanvitāḥ | amūraśaktāḥ kāryeṣu tathānye mantrarāśayaḥ | anyamantraiḥ kṛtaṃ karma bandhyāstrīsaṅgamo yathā | na tra phalasiddhiḥ syāt śrama eva hi kevalam | kalāvanyoditairmārgaiḥ siddhimicchati yo naraḥ | tṛṣito jānhavītīre kūpaṃ khanati durmatiḥ | nānyaḥ panthā muktiheturihāmutra mukhāptaye | yathā tantrodito mārgo mokṣāya ca mukhāya ca || iti kalau tantraśāstroktakarmaṇā phalaprāptikathanam || muṇḍamālāyām | tantravaktā guruḥ sākṣāt yathā ca jñānadaḥ śivaḥ | yathā gururmaheśāni ! yathā ca paramoguruḥ | yathā parāparaguruḥ parameṣṭhī yathā guruḥ | yathā caiva hi mantrajñastantravaktā guruḥ svayam | iti tantravaktṛpraśaṃsā || tatraiva || tantrañca tantravaktāraṃ nindanti tāntrikīṃ kriyām | ye janā bhairavāsteṣāṃ māṃsāsthicarvaṇodyatāḥ | ata eva ca tantrajñaṃ na nindanti kadācana | na hasanti na nindanti na vadantyanyathā | kvacit || iti tantrādinindā karaṇadoṣaḥ || prathamapaṭale || śṛṇu deve ! jagaddhātri ! sarvamaṅgalamaṅgalam | tantraṃ śṛṇuyāddeveśi ! brahmanirvāṇamāpnuyāt || daśamapaṭale || tantrarājaṃ maheśāni ! sārātsāṃrataraṃ priye ! | śrutvā jñātvā mkṣamāśu labhate nātra saṃśayaḥ || ekādaśapaṭale || śṛṇuyāt yo muṇḍamālātantraṃ paramakāraṇam | jñānadaṃ mokṣadaṃ bhaktibhuktisaukhyapradaṃ śive ! ityevaṃ paramaṃ devi ! devānāmapi durlabham | yo veda dharaṇīmadhye sa eva paramārthavit || iti tantraviśeṣaśravaṇaphalam || nirvāṇatantre || jñānañca nirmalaṃ kṛtvā buddhiñca nirmalāṃ tataḥ | p. 12) mahābhaktiyuto bhūtvā sarvaprāṇihite rataḥ | śabdabrahmamayaṃ jñātvā śṛṇoti paṭalaṃ yadi | tadā muktimavāpnuti satyaṃ satyaṃ na śaṃśayaḥ | aṣṭādaśapurāṇānāṃ śravaṇenaiva yat phalam | merutulyasuvarṇañca gurave brahmarūpiṇe | saśasyāṃ parameśāni ! saptadvīpāṃ vasundharām | pradadyādbhaktibhāvena yadi syāt vedapāragaḥ | tasmādvai parameśāni ! phalaṃ bahuvidhaṃ śive ! | asya tantrasya cārvaṅgi ! śṛṇoti paṭalaṃ yadi | tatphalāt koṭiguṇitaṃ phalaṃ sa labhate dhruvam | iti tantrasya paṭalamātraśravaṇaphalam | śabdajñānaṃ vinā sarvo jāḍyena paribhūmyate | prādurbhūtimatastvagre śabdānāṃ vaktumārabhe | sāradātilake prathamapaṭale || saccidānandavibhavāt sakalāt parameśvarāt | āsīcchaktistato nādo nādādbindusamudbhavaḥ || saccidānandavibhavādityanena avidyopahitatve'pīśvarasya svarūpahāniriti rāghavabhaṭṭaḥ | sakalāt saprakṛtikādīśvarāt śaktirāsīditi yojanā | tathā ca tatraiva | nirguṇaḥ saguṇaśceti śivo jñeyaḥ sanātanaḥ | nirguṇaḥ prakṛteranyaḥ saguṇaḥ sakalaḥ smṛtaḥ || iti kalā prakṛtistayā saha varttamānāditi dadvyākhyānañca | nanu śaktisahitādeva punaḥ śaktiḥ kathamāsīditi cet satyaṃ yā anādirūpā caitanyādhyāsena mahāpralaye sūkṣmatayā sthitā tasyā guṇavaiṣamyāttu saguṇatayā sāttvikarājasatāmasasraṣṭavyaprapañcasādhane tadguṇāvasthāne vopacārādutpattiriti sāṃkhyamatamāśritya granthakārasyoktiriyamiti jñeyam | tathā ca mārkaṇḍeyapurāṇam | devānāṃ kāryasiddhyarthamāvirbhavati sā yadā | utpanneti tadā loke sā nityāpyabhidhīyate | rāghavabhaṭṭadhṛtaprayogasāraśca | tasmādvinirgatā nityā sarvagā viśvasambhavā | viśveṣāṃ sambhavo yasyā iti | taddhṛtavāyavīsaṃhitāpi | śivecchayā parā śaktiḥ śivatattvaikatāṃ gatā | tataḥ parisphuratyādau sarge tailaṃ tilādiveti | kubjikā tantre prathamapaṭale tu | p. 13) āsīdbindustato nādo nādācchaktiḥ samudbhavā | nādarūpā maheśāni ! cidrūpā paramā kalā | nādāccaiva samutpannā arddhabindurmaheśvari ! | sārddhatritayabindubhyo bhujaṅgī kulakuṇḍalī | viguṇā saguṇā devi ! brahmarūpā sanātanī | caitanyarūpiṇī devī sarvabhūtaprākāśinī | ānandarūpiṇī devī brahmānandaprakāśinī | iti vindorādau utpattiryoktā sā āmnāyabhedena aviruddheti | sa cāmnāyabhedo'gre sphuṭībhaviṣyati | iti saguṇaśivācchaktyutpattiḥ | tasyāḥ śaktestu nādabindusṛṣṭyu payogyavasthārūpau | taduktaṃ prayogasāre | nādātmanā prabuddhā sā nirāmayapadonmukhī | śivonmukhī yadā śaktiḥ puṃrūpā sā tadā smṛtā | iti śaktyavasthābhedaḥ | icchāsattvādirūpatayā bindurapi trividha uktaḥ sāradātilake kānyakubjavāsinā jagadguruṇā lakṣmaṇācāryeṇa | śivaśaktimayaḥ sākṣāttridhāsau bhidyate punaḥ | asau binduḥ śivamayaḥ śaktimaya ubhayamayaśceti trividhaḥ | trividhasya svarūpamuktaṃ tatraiva | bindurnādo bījamiti tasya bhedāḥ samīritāḥ | binduḥ śivātmako bījaṃ śaktirnādastayormithaḥ | samavyayaḥ samākhyātaḥ sarvāgamaviśāradaiḥ | kriyāsāre'pi | binduḥ śivātmakastatra bījaṃ śaktyātmakaṃ smṛtam | tayoryoge bhavennādastābhyo jātāstriśaktayaḥ | iti tribindukathanam | śaktitrayamuktaṃ tatraiva | raudrīvindostato nādāt jyeṣṭhā bījādajāyata | vāmā tābhyaḥ samutpannā rudrabrahmaramādhipāḥ | te jñānecchākriyātmāno vahnīndvarkasvarūpiṇaḥ | etat sarddhavacanaṃ śāradāyāmapi | te rudrabrahmaramādhipāḥ śivabrahmanārāyaṇā yathākramaṃ jñānaśaktīcchāśaktikriyāśaktisvarūpā ityarthaḥ | ataevaite vahnīndvarkasvarūpiṇaḥ śabdasya sṛṣṭyantargatā nibodhakā arddhendubindurūpāḥ śakterevāvasthāviśeṣā jñeyāḥ | etena śaktereva sṛṣṭyādikarttṛtvamiti dhvanitam | nanu śabdārthabhāvi bhuvanaṃ sṛjatīndurūpā yāvadvibharti punararkatanuḥ svaśaktyā | p. 14) vahnyātmikā harati tat sakalaṃ yugānte tāṃ śāradāṃ manasi jātu na vismarāmīti | gorakṣasaṃhitāyāmapi | icchākriyā tathā jñānaṃ gaurī brāhmī tu vaiṣṇavī | tridhā śaktiḥ sthitā yatra tatparaṃ jyotiromiti | yathāsambhavamunneyam atra jñānaṃ gaurīśaktiricchā brāhmīśaktiḥ kriyā vaiṣṇavīśaktiriti tridhā triprakārā sā | vakṣyamāṇāyāmapi tasyāṃ sūryendupāvakān | praṇavasya tribhirvarṇairityādipraṇavāṃśāḥ | akārokāramakārā brahmaviṣṇurudrātmakā akārādbrahmaṇotpannamityādi brahmaviṣṇvīśvarāstattanmaṇḍaleṣu vyavasthitā iti | tena tatra tatra sūryarūpo'kāro brahmā atra tu sūryarūpo viṣṇuriti pūrvāparalikhanānusāreṇa virodha iti cedarthasṛṣṭyanusāreṇa kramo'nusandheyo na tu likhanānusāreṇeti sthitam | yoginītantre pūrvakhaṇḍe daśamapaṭale tu | ityuktvā sā mahākālī dadāvasmāsu śāmbhavi ! | icchākriyājñānaśaktiḥ sarvakāryārthasādhanā | icchā tu viṣṇave dattā kriyā śaktistu brahmaṇe | mahyaṃ dattā jñānaśaktiḥ sarvaśaktisvarūpiṇī | ityanena viṣṇoricchāśaktiriti yaduktaṃ tadāmnāyabhedenā-viruddham | evaṃ vakṣyamāṇapañcāmnāyaṣaḍāmnāyatattadāmnyāya- rūpādinirūpakaprabhṛtiparasparaviruddhavacanāni sāttvikādibhedenāmnāyabhedena vā vyavastheyānīti nibodhikādisṛṣṭikathanam | nirvāṇatantre prathamapaṭale tu | satyaloke nirākārā mahājyotiḥsvarūpiṇī | māyāvalkalamutsṛjya dvidhā bhinnā jaganmayī | śivaśaktivibhāgena jāyate sṛṣṭikalpanā | prathame jāyate putro brahmasaṃjño hi pārvati ! | kālikovāca | śṛṇu putra ! māhāvīra ! vivāhaṃ kuru yatnataḥ | etat śrutvā tato brahmā uvāca sādaraṃ vacaḥ | tvāṃ vinā jananī nāsti śaktiṃ me dehi sundari ! | tat śrutvā jagatāṃ mātā svadehāt mohinīṃ dadau | p. 15) dvitīyā sā mahāvidyā sāvitrī paramā kalā | asyāḥ saṅgaṃ samāsādya vedavistāraṇaṃ kuru | anāyāse sṛṣṭikartā bhava tvaṃ mahimaṇḍale | dvitīye jāyate putro viṣṇuḥ sattvaguṇāśrayaḥ | kālikovāca | śṛṇuputra ! mahāvīra ! vivāhaṃ kuru yatnataḥ | viṣṇuruvāca | tava darśanamātreṇa niṣkāmī jāyate pumān | kāthaṃ karomi he māta ! mohinīṃ dehi me śive | dehācchaktiṃ viniṣkṛṣya dadau | tasmai ca kālikā | vaiṣṇavīṃ tāṃ mahāvidyāṃ śrīvidyāṃ parameśvari ! | tāmāśritya mahāviṣṇuḥ pālayatyakhilaṃ jagat | tṛtīye jāyate putro mahāyogī sadāśivaḥ | taṃ dṛṣṭvā sā mahākālī ṛtuyuktābhavanmudā | śṛṇu putra ! mahāyogin ! madvākyaṃ hṛdayaṃ kuru | tvāṃ vinā puruṣaḥ ko vā māṃ vinā kāpi mohinī | atastvaṃ paramānando vivāhaṃ kuru me śiva ! | sadāśiva uvāca | yaduktaṃ karma he mātastvāṃ vinā nāsti mohinī | satyametat jaganmāta ! rmāṃ vinā puruṣo na ca | asmin dehe saṃsthite ca na karomi vivāhakam | kuru dehāntaraṃ mātaḥ karuṇā yadi varttate | tatkṣaṇe sā mahākālī dadau bhuvanasundarīmiti | kubjikātantre prathamapaṭale | brahmāṇī kurute sṛṣṭiṃ na tu brahmā kadācana | ata eva maheśāni ! brahmā preto na saṃśayaḥ | vaiṣṇavī kurute rakṣāṃ na tu viṣṇuḥ kadācana | ata eva maheśāni ! viṣṇuḥ preto na saṃśayaḥ | rudrāṇī kurute grāsaṃ na tu rudraḥ kadācana | ata eva maheśāni ! rudraḥ preto na saṃśayaḥ | brahmaviṣṇumaheśādyā jaḍāścaiva prakīrtitāḥ | prakṛtiñca vinā devi ! sarvakāryākṣamā dhruvamityuktam | iti śaktyā sṛṣṭyādikathanam | śabdabrahmaṇa utpattimāha | śāradāyāṃ prathamapaṭale | bhidyamānāt parādvindoravyaktātmā varo'bhavat | śabdabrahmeti taṃ prāhuḥ sarvāgamaviśāradā iti | parādvindorityanena śaktyavasthārūpoḥ yaḥ prathamo bindustasmādbhidyamānādavyaktātmā varṇādiviśeṣarahito'khaṇḍo nādamātramutpannamityarthaḥ | p. 16) uktañcadurgeṇa yatra dhvanāvakārādayo varṇā viśeṣarūpeṇa na vyajyante sa dhvaniravyakta iti | sṛṣṭyunmukhaparamaśivaprathamollāsamātramakhaṇḍo'vyakto nādabindumaya eva vyāpako brahmātmakaḥ śabdaḥ | śabdabrahmeti hṛdayaṃ tathā ca rāghavabhaṭṭadhṛtaṃ vacanam | kriyāśaktipradhānāyāḥ śabdaśabdārthakāraṇam | prakṛterbindurūpiṇyāḥ śabdabrahmābhavatparamiti | prayogasāre'pi | so'ntarātmā tadā devi ! nādātmā nadate svayam | yathā saṃsthānabhedena sambhūya varṇatāṃ gataḥ | vāyunā preryamāṇāsau piṇḍādvyaktiṃ prayāsyatīti | śāradātilake | caitanyaṃ sarvabhūtānāṃ śabdabrahmeti me matam | tat prāpya kuṇḍalīrūpaṃ prāṇināṃ dehamadhyagam | varṇātmanāvirbhavati gadyapadyādibhedataḥ | tadbhidyamāna bindurūpaṃ caitanyaṃ kuṇḍalīsvarūpaṃ praṇavākāraṃ prāṇināṃ dehamadhyagaṃ sat varṇātmanā āvirbhavati prakāśata ityanvayaḥ | kiṃ kṛtvā prāpya kaṇṭhādikaraṇānīti śeṣaḥ | tathā ca mūlādhārāt prathamamudito yastu tāraḥ parākhya ityādi prapañcasāre āścaryo vakṣyati | ata eva vakṣyamāṇā sṛṣṭiḥ kuṇḍalīta iti jñeyam | śabdabrahmaparamabrahmabhedena brahmaṇo dvaividhyamuktaṃ kulārṇave pañcamakhaṇḍe prathamollāse | āgamotthaṃ vivekotthaṃ dvidhā jñānaṃ pracakṣate | śabdabrahmāgamanayaṃ paraṃ brahmavivekajam | śrībhāgavate ṣaṣṭhaskandhe ṣoḍaśādhyāye'pi | ahaṃ sarvāṇi bhūtāni bhūtātmā bhūtabhāvanaḥ | śabdabrahma paraṃ brahma mamobhe śāśvatī tanuriti | śabdabrahma paraṇavarūpaṃ tathā ca bhagavadgītā | omityekākṣaraṃ brahma vyāharan māmanusmaran | yaḥ prayāti tyajan dehaṃ sa yāti paramāṃ gatimiti | omiti dhvanimātropalakṣaṇamato vakṣyamāṇaguruvaktre sthitaṃ brahma labhyate | tatprasādata ityādivacanaiḥ saha na virodhaḥ | sarvatraiva dhavanervidyamānatvāt | p. 17) praṇavārtho vā vācyantu paramaṃ brahmapraṇavo vācakaḥ smṛta ityādivacanāt | iti śrīprāṇatoṣiṇyāṃ prathamakāṇḍe bījasvarūpaśabdaprādurbhāvarūpākarakathanaṃ nāma prathamaḥ paricchedaḥ | * * * * ityākare samudbhūte śabde saṃśayarūpataḥ vivādabilamutpannaṃ parasparajigīṣayeti | atha śabdā nityā anityāḥ prasiddhāśceti matatrayam | tatra pūrvamate śabdabrahmeti muṣṭhūktam | anityavādino'pi bahavasteṣāṃ madhye āntarasphoṭavādino jātivyaktisphoṭātmakavāhyasphoṭavādinaścaivaṃ vivadante yathā atha kathamarthaḥ śabdena pratipādyate pratipādayitumakṣamatvāt | tathā hi niyatavarṇāḥ pradārthaṃ gamayanti te kiṃ krameṇa yugapadvā | nādyaḥ | gaurityādau gādivarṇaiḥ pratyekamarthapratipādane kṛte aparavarṇavaiyarthyaṃ syāt | atha varṇairekaśaḥ kiyānarthāvayavaḥ pratipādyata iti cettadapyayuktam | na hi gavādyavayave gādivarṇānāṃ saṅketo'sti | na dvitīyaḥ | bhinnakālopalabdhānāṃ yaugapadyābhāvāt | uccaritapradhvaṃsino hi varṇāstāvatkālamavatiṣṭhante | na ca pūrvapūrvavarṇajñānaṃ tasyottarottaravarṇajñānānuvṛttau nityatve prasaṅgāt ata evedaṃ nirastam | yāvanto yādṛśā ye ca tadarthapratipādane | varṇāḥ prajñātasāmarthyāḥ te tathaivārthabodhakā iti | tasmādanutpannotpannanaṣṭayorasattve viśeṣābhāvāt varṇebhyo'rthapratyayo na sambhavatīti varṇāvyatirekeṇa varṇābhivyaṅgaḥ sphoṭaḥ parikalpyate | sphuṭatyartho yasmāditi sphoṭo'pādāne'l | varṇoccāraṇantu sphoṭārthameva | pādavarṇā hi sphoṭavyañjakā iti kramayaugapadyābhyāṃ vyañjakāsambhava iti cedbhavati tāvadarthapratipattiḥ tadanupapattyā varṇeṣvapi sphoṭaḥ kalpyate | tasmāt varṇasphoṭāt padasphoṭastasmādarthapratipattiritthañca kramayaugapadyābhyāṃ padebhyo vākyārthānupapattyā padasphoṭavyañjitāt vākyasphotāt vākyārthapratītiḥ | p. 18) nanu gaurityuccāraṇānantaraṃ varṇavyatiriktaṃ paraṃ kiñcinnopalabhāmahe | kevalaṃ varṇā eva pratipādyante | tasmādanupalabhyamānatvāt sphoṭarūpaṃ nāma nāstyeva śaśaviṣāṇādivaditi sphoṭavādinamākṣipanti | śapathairapi nādeyaṃ vaco vaḥ sphoṭavādinām | nabhaḥkusumamastīti ko'bhidadhyāt sacetana iti | tatra sphoṭavādibhirucyate | pratyakṣeṇa na gṛhyate sphoṭaḥ | tathā hi gaurityatra gakāraukāravisargeti varṇatrayasya krameṇānubhavānantaraṃ padamiti abhinnākārā buddhirupajāyate | na ca tasyāṃ varṇatrayānarthakyaṃ prayujyate abhinnatvāt buddheḥ | yathā paṭabuddhirabhinnā tantubhirevopajāyamānā tantuvyatiriktaṃ paṭamavalambate | tathā ihāpi varṇatrayavyatiriktaṃ vastvantaramavalambate sa ca sphoṭa iti | nanu varṇavyatiriktamanyadvastu na dṛśyata eva paṭo'pi tarhi tantuvyatirikto na dṛśyate kathamaṅgīkarttavyaḥ paṭabuddhau paṭaḥ prakāśate sphoṭo'pi tarhi tathā | atha sphoṭaḥ kiṃsvarūpa idaṃ taditi śṛṅgagrāhitayā pratipādyatām | athocyate | yo hi yadbuddhigrāhyaḥ sa tadbuddhibodhya eva na buddhyantarebhya iti paṭo'pi tarhi taṭabuddhyaiva pratipādyate | na tu buddhyantareṇa tasmāt | yathā tantvanubhavānantaramavayavī pratyakṣasiddhaḥ paṭastadvat sakalavarṇānubhavānantaramanubhūyamāno varṇābhivyaṅgyaḥ | pratyakṣasiddhasphoṭa iti gopīnāthatarkācāryāḥ | tanmatadvayaṃ dūṣayitumupakramante śāradātilake prathamapaṭale ācāryāḥ | śabdabrahmeti śabdārthaṃ śabdamityaṃpare viduḥ | eke ācāryāḥ | śabdārtham āntarasphoṭaṃ śabdabrahmetyāhuḥ | yathāha | niraṃśa eva abhinnonityabodhasvabhāvaḥ śabdārtha āntarasphoṭa iti | apare vaiyākaraṇāḥ pūrvapūrvavarṇoccāraṇābhivyaktatattatpada- saṃskārasahāyacaramapadagrahaṇodbuddhaṃ vākyasphoṭalakṣaṇa- makhaṇḍaikārthaprakāśakaṃ śabdaṃ śabdabrahmeti vadanti | yathāha | eka eva nityo'bhivyaṅgyebhyo'khaṇḍo vyaktisphoṭo jātisphoṭo vā vahīrūpa iti | p. 19) na tu anityaḥśabdaścettadā nānāmunibhirmahādevena devyarcanānānāśāstreṣu ekameva vacanaṃ kvacit kvacit kathamuktaṃ tadagre vyaktībhaviṣyati | nityapakṣe tu naiṣa doṣo vacanasyāpi nityatvāt iti cet na | anityapakṣe'pi nānāvaktrādekasvarūpā bhāratī vacanarūpeṇa nirgatetyanena kasyāparādhastasyāḥ śakteḥ vaicitryāt | yattu yoginītantre prathamakhaṇḍe daśamapaṭale | tanmadhye tu mayā dṛṣṭaṃ varṇapuñjaṃ mahojjvalam | sūryakoṭisamābhāsaṃ candrakoṭisuśītalam | vahnikoṭimahojjvālaṃ paraṃ brahmamayaṃ dhruvamiti vacanaṃ tadbrahmāṇḍādivadādyāśarīrasthatvena avadhātavyamanyathā taccharīravarttināṃ brahmāṇḍādīnāmapi nityaṃ syāt | taccharīre brahmāṇḍantu | atīva vṛhadākārabrahmāṇḍakoṭikoṭayaḥ | caranti sarvadā devi ! kaḥ saṃkhyātuṃ kṣamo bhavet | iti tadanantaraśivavacanājjñeyam | atha bhavanmate mantravedagāyatryādīnāmanityatvāpattiriṣṭāpattiriti cet | omityekākṣaraṃ brahma vyāharan māmanusmaran | iti gītoktam | guruvaktve sthitaṃ brahma labhyate tatprasādata ! | iti gurugītoktam | guruṇā yasya yat proktaṃ tattasya brahmasaṃjñitam | iti guptasādhanatantre ṣaṣṭhapaṭaloktaṃ | gāyatrī brahmarūpiṇīti tatkavacoktamāpauruṣeyāṇi vedavākyānīti durgasiṃhoktañca | uktañca doṣāḥ santi na santīti pauruṣeyeṣu vidyate | vede kartturabhāvāttu doṣāśaṅkaiva nāsti naḥ | iti tatra tatra lakṣaṇayā brahmapratipādakamiti vyākhyātavyamiti cenneyaṃ lakṣaṇā rūḍhiprayojanābhyāṃ vañcitatvāditi | uktañca kāvyaḥprakāśe | mukhyārthabādhe taduyoge rūḍhito'rthaprayojanāt | anyārtho lakṣyate yat sā lakṣaṇāropitā kriyā | iti śabdaśravaṇamātrāvagamyo'rthaḥ mukhyārthaḥ | yathoktaṃ gopīnāthatarkācāryeṇa | śrutimātreṇa yātrāsya tādarthya mavasīyate | p. 20) taṃ mukhyamarthaṃ manvante gauṇaṃ yatnopapāditamiti | bādhastu anvayānupapattiḥ | yayetyarthe yadityavyayam | kriyāvyāpāraḥ | āropitā abhidheyapratyayāntaritapratyayeti | prasiddhavādinastu nāmī varṇā nityāstallakṣaṇāyogāt | tathā hi sadakāraṇavannityamiti nityalakṣaṇam | sat sattvāśāli akāraṇavat | kāraṇarahitaṃ yat tannityamityarthaḥ | kevalaṃ saditykte ghaṭapaṭāderdhvaṃsasyāpi nityatvaprasaṅgaḥ syāt | kevalamakāraṇavadityukte'pi prāgabhāvasyāpi nityatvaprasaṅgaḥ | ato viśeṣaṇadvayamiti | varṇāstu kaṇṭhatālvādikaraṇakramānuvidhāyijanmānaḥ nityā bhavitumarhanti | nāpyanityāḥ sa evāyaṃ śabdo yaḥ pūrvamupālabdha iti pratyabhijñāntāt | atha tatpratirūpako'yamiti cettathāpi saṅketāntaraprasaktiḥ syāt | saṅketastu | asmācchabdādayamartho boddhavya ityuddeśanarūpaḥ | varṇādiṣu uccaritapradhvasteṣu saṅketo'pi dhvasta iti | tasmānna amī varṇā nityā nāpyanityāḥ | kintu anavacchinnasantānāḥ prasiddhā iti | nanu varṇā nityāścettadā kathamuktaṃ varṇātmanāvirbhavatīti | naivamabhiprāyāparijñānāddoṣamāśaṅkase tathā hi | śabdo dvividho dhvanirvarṇaśca | ṣaḍjarṣabhagāndhāramadhyapañcamadhaivataniṣādeṣu saptasu svareṣu varṇaṃ vinā dhvaniḥ svātantryeṇa pratibhāti | amarasiṃhenāpi tantrīkaṇṭhotthitāḥ svarā ityuktam | tathā ca ṣaḍjaṃ rauti mayūrastu gāvo nardanti carṣabham | ajo rauti tu gāndhāraṃ krauñcaṃ kvaṇati madhyamam | puṣpasādhāraṇe kāle kākilo rauti pañcamam | dhaivataṃ kuñjaro rauti niṣādaṃ heṣate haya iti rāyamukuṭaprabhṛtidhṛtasaṅgītavacanamiti | mālavādayo rāgā api mūrcchitasvarabhedena dhvanireva bhavati | tathā ca mālavo'yaṃ vasantaścāyamityādi gītiśravaṇasamaye dhvanibhedena sāmājikānāṃ pratītiḥ syāt | dhvanibhedajñānantu svarabhedena bhavati | p. 21) na tu vastuta iti | dhvanimantareṇa varṇo na prāśate | arthāvabodhāya dhvanirvarṇātmanā āvirbhavati prakāśata iti tasya tātparyam | nanvarthāvabodhāya parā paśyantī madhyamā vaikharītvarūpāvasthaḥ san dhvanirapi prakāśate | tathā ca gavādīnāṃ vatsaprabhṛtyāvāhanādyarthaṃ nādaḥ pravarttate || ata evoktaṃ svaraśāstre || śiśurvetti paśurvetti vetti gītirasaṃ phaṇī | harirveti haro vetti nāradovetti vā na vā || iti cet satyam | gavādīnāṃ svaramātrapratītisamavāyināṃ kiyadviṣayakajñānamasti na tu dhīmedhāvijñānāni tāni tu varṇajñānādṛte na sambhavanti | tathā hi īśvaraviṣayakajñānamapīśvaraśabdaṃ vinā na bhavati | evamanirdeśyaṃ nirguṇaṃ brahmāpi andhakārāvasthitavastuprakāśakapradīpeneva tatprakāśakamātreṇa nirguṇaśabdenaiva vyajyate | ata eva dhvaniṃ tṛṇāya matvā śiśurvetti paśurvetti vetti gītirasaṃ phaṇī | ekantu kavitātattvamīśvaro vetti nāpara ityanena kāvyavidbhirupahastitam | kavitātu arthavyaṅgyā ato varṇātmakaśabde naiva kavitā syāditi tu na śabdavācyatvaṃ nirguṇasya || sanirguṇaḥ guṇaśceti śivo jñeyaḥ sanātanaḥ || nirguṇaḥ prakṛteranyaḥ saguṇaḥ sakalaḥ smṛta iti śāradoktervaṇānāṃ prakṛtiprabhavatvena tatra vṛttyābhāvāt prakṛteranyaḥ prakṛtyā asambaddha ityarthaḥ || kubjikātantre prathamapaṭale tu śeṣārddhanyathoktaṃ yathā | nirguṇaḥ saguṇacceti śivo jñeyaḥ sanātanaḥ | nirguṇāścaiva sañjātā vindavastraya eva ca | brahmabindurviṣṇubindūrudrabindurmaheśvarīti || anyathā prakṛtīśvarabhedopalabdhyanantaraṃ militatvapratītiviṣayeṇa saguṇena nirguṇasya bhedapratītirna syādata eva śrutyadhyāye brahmaṇā brahmaṇyanirdeśye nirguṇe guṇavṛttayaḥ | kathaṃ caranti śrutayaḥ sākṣāt sadasataḥ pare || iti parīkṣitaḥ praśno'pi saṅgacchate | āstāṃ vistaraḥ prastutamabhidhāsye | tanmatadvayaṃ dūṣayati śāradātilakaṃ matadvayena śabdaśabdārthayoḥ brahmatvamuktvā na hi teṣāṃ tayoḥ sidvirjaḍatvādubhayorapīti teṣāṃ vādināṃ mate tayoḥ śabdaśabdārthayoḥ śabdabrahmatvasiddhirna | p. 22) hetumāha ubhayorjaḍatvāditi | ayamāśayaḥ | śabdaṃ vinārtho jaḍaḥ pratipattumaśakyaḥ kastaṃ pratipādayiṣyatītyevamarthaṃ vinā śabdo'pi ḍaḥ pratipādayitumaśaktaḥ kaṃ sa bodhayiṣyatīti tena śabdārtharūpaviśiṣṭasya śabdabrahmatvamavadhāritam | taduktam adhyāyātmaviveke | anādinidhanaṃ brahma śabdatattvaṃ yadakṣaraṃ | vivartate'rthabhāvena prakriyā jagato mateti | anyatrāpi śabdagrameti śabdāvagamyamarthaṃ vidurbudhāḥ | svato'rthānāvarodhatvāt prokto'pyetādṛśo vara iti | sa tu sarvatra saṃsyūte jāte bhūtākāre punaḥ | āvirbhavati deheṣu prāṇināmarthavistṛta iti || ata eva kalpasūtraṭīkāyāṃ śaṅkarācāryāḥ || ṣaṭtriṃśattattvāni viśvaṃ śarīraṃ kañcukitaḥ śivo jīvaḥ | niṣkañcukaḥ paramaśiva iti ṣaṭtriṃśattattvāni śuddhamiśrāśuddhabhedāni yathā | śivaśaktisadāśiveśvaraśuddhavidyeti śuddhāni | mitrāṇi śuddhāśuddhāni | śuddhāni yathā māyākalā vidyāvāgahaṅkārakālaniyatipuruṣaprakṛtibuddhimanāṃsi | aśudhāni yathā | śrotratvakcakṣūrasanāghrāṇavākpāṇipādapāyūpasthaśabdasparśarūparasagandhākāśav āyutejojala pṛthivyātmakāni | taduktaṃ mṛtyuñjayasaṃhitāyām || kalāvidyāvākkālamāyāniyatipañcakaiḥ kañcukitaḥ śivo jīvo bhavati | evañca śivajīvayorupādhimātrabhedeḥ tattvānāṃ śiveṣastu dīkṣāparicchede vakṣyate || kañcukalakṣaṇaṃ yathā parāparimalollāse || asyaiva sarvakartturyat kiñcitkartṛvibhramaḥ | tasya hetuḥ kalānāma tattvaṃ tattvavido viduḥ | sarvajñasya tvavidyā syāt kiñcit jñātṛtvavibhramaḥ | pūrṇasya rāgo viṣayeṣvabhiṣvaṅga itīritaḥ | kālo hi nāma bhāvānāṃ bhīṣaṇābhīṣaṇātmakaḥ | kramāvacchedakaḥ so'yaṃ lavādipralayāvadhiḥ | p. 23) idaṃ mamaiva karttavyamakarttavyamidaṃ mama | itthaṃ niyamanasyāsya heturniyatirucyate | tattvapañcakametasya svarūpāvarakaṃ yataḥ | tasmāt kañcukamityetaducyate tattvapañcakamityāhuḥ || kulārṇave pañcamakhaṇḍe'pi | ghṛṇā lajjā bhayaṃ śoko jugupsā ceti pañcamī | kulaṃ śīlaṃ tathā jātiraṣṭau pāśāḥ prakīrtitāḥ | pāśabaddho bhavejjīvaḥ pāśamuktaḥ sadāśivaḥ || iti śivajīvayoraikyamuktam | rāghavabhaṭṭastu yadi śabdaḥ śabdārtho vā brahmetyucyate tadā brahmapadavācyatvaṃ nopapadyate | yataḥ saccidānandarūpo brahmapadārthaḥ | uktañca śrutyā | nityaṃ vijñānamānandaṃ brahmetyāha | etanna samīcīnam | tenaiva likhitakuṇḍalīsvarūpaṃ praṇavākāramityasaṅgateḥ viśvasārādyuktavacanajātācca || tathā ca viśvasāre || śabdabrahmeti taṃ prāha sākṣāddevaḥ sadāśivaḥ | anāhateṣu cakreṣu sa śabdaḥ parikīrtyate | anāhataṃ mahācakraṃ hṛdaye sarvajantuṣu | tatra oṃkāra ityukto guṇatrayasamanvitaḥ | śivo brahmā tathā viṣṇuroṅkāre ca pratiṣṭhitaḥ | akāraśca bhavedbrahmā ukāraḥ saccidātmakaḥ | makāro rudra ityukta iti tasyārthakalpanā | cakāre ca bhavedviṣṇu rukāre ca prajāpatiḥ | makāre ca bhavet rudra iti vā varṇanirṇayaḥ || phetkāriṇītantre prathamapaṭale ca | tebhya eva samutpannā varṇebhyo viṣṇuśūlinoḥ | mūrttayaḥ śaktisaṃyuktā udyante tāḥ krameṇa tu | ityuktā viṣṇuśivaśaktīnāṃ pratyekaṃ mūrtayaḥ pañcāśaduktāḥ | prapañcasāre tṛtīyapaṭale'pi || śaśīnāgnyutthitā yasmāt svaraspṛkvyāpakākṣarāḥ | inaḥ sūryaḥ spṛk sparśaḥ | tattribhede samupannā asṭatriṃśat kalā matāḥ | svarāḥ saumyāḥ sparśayugmaiḥ saurā vādyāśca vahnijāḥ | ṣoḍaśadvādaśadaśasaṃkhyāḥ syuḥ kramaśaḥ kalāḥ || kramaśa iti candrasya ṣodaśa dvādaśa sūryasya vahnerdaśetyaṣṭatriṃśat kalāḥ | varṇebhya eva tārasya pañcabhedaiśca bhūtagaiḥ | p. 24) sarvagāśca samupannāḥ pañcāśatsaṃkhyakāḥ kalāḥ || tārasya praṇavasya tābhya eva tu tāvatyaḥ śaktibhirviṣṇumūrttayaḥ | tāvatyā mātṛbhiḥ sārddhaṃ tebhyaḥ syūrudramūrtayaḥ | tebhya eva tu pañcāśat syurauṣadhaya īritāḥ | yābhistu mantriṇaḥ siddhaṃ prāpnuyurvācchitapradām | amṛtā mānadā pūṣā tuṣṭiḥ puṣṭī ratirdhṛtiḥ | śaśinī candrikā kāntirjyotsnā śrīḥ prītiraṅganā | pūrṇāpūrṇāmṛtā kāmadāyinyaḥ svarajāḥ kalāḥ | kulārṇave pañcamakhaṇḍe ṣaṣṭhollāse tu ceti kathitā kulanāyiketi pāṭhaḥ | tāpinī tāpinī dhūmrā marīcirjvālinī ruciḥ | suṣumnā bhogadā viśvā bodhinī dhāriṇī kṣamā | kabhādyā vasudāḥ saurāṣṭhaḍāntā dvādaśeritā | dhūmrārcciruṣmā jvalinī jvālinī visphuliṅginī | suśrīḥ surūpā kapilā havyakavyavahetyapi | havyavahā kavyavaheti | yādyarṇayuktā vahnyutthā daśa dharmapradāḥ kalāḥ | kulārṇave tu | āgneyā yādivarṇādyā daśa dharmapradāḥ kalāḥ | iti pāṭhaḥ | śāradāyām | amṛtā mānadā ityādyuktā | abhayeṣṭakarā dhyeyāḥ | śvetapītāruṇāḥ kramāt | iti viśeṣa uktaḥ | prapañcasāre | sṛṣṭir-ṛddhiḥ smṛtirmedhā kāntirlakṣmīrdhṛtiḥ sthirā | sthitiḥ siddhirakārotthāḥ kalā daśa samīritāḥ | akāraprabhavā brahmajātāḥ syuḥ sṛṣṭaye kalāḥ | śāradāyām | akārādbrahmaṇotpannāstaptacāmīkaraprabhāḥ | dravībhūtasvarṇavarṇā ityarthaḥ | etāḥ karadhṛtākṣasrakpaṅkajadvayakuṇḍikāḥ | prapañcasāre | jarā ca pālinī śāntirīśvarī ratikāmikā | varadā hlādinī prītirdīrghāścokārajāḥ kalāḥ || śāradāyāntu | dīrghāḥ syuraṣṭatavargajāḥ | ukārādviṣṇunotpannāstamāladalasannibhāḥ | abhītivaracakreṣṭabāhava, parikīrtitāḥ | tīkṣṇā raudrī bhayā nidrā tantrī kṣut krodhanī kriyā | utkārī caiva mṛtyuśca makārākṣarajāḥ kalāḥ | makāraprabhavā rudrajātāḥ saṃhṛtaye kalāḥ | śāradāyāntu | p. 25) utkārī mṛtyuretāḥ syuḥ kathitāḥ payavargajāḥ | rudreṇa mārṇādutpannāḥ śaraccandranibhaprabhāḥ | udvahantyo'bhayaṃ śūlaṃ kapālaṃ vāhubhirvaram | ityadhikamuktam || vindorapi catasraḥ syuḥ pītāḥ śvetāruṇāsitāḥ | īśvareṇoditā vindoḥ pītāḥ śvetāruṇāsitāḥ | anantāya yavargasthā javākusumasannibhāḥ | abhayaṃ hariṇaṃ ṭaṅkaṃ dadhānā vāhubhirvaram | ityadhikamuktaṃ śāradāyām || kalāśceśvarasañjātāsthirodhānāya bindujāḥ | iti kulārṇave || nivṛttiśca pratiṣṭhā ca vidyā śāntistathaiva ca | indhikā dīpikā caiva recikā mocikā parā | sūkṣmā sūkṣmārttatā jñānāmṛtā cāpyāyanī tathā | vyāpinī vyomarūpā ca anantā nādasambhavā | nādajāḥ ṣoḍaśa proktā bhuktimuktipradāyikāḥ | sadāśivena sañjātā nādādetāḥ sitatviṣaḥ | akṣasrakpustakaguṇakapālāḍhyakarāmbujāḥ | iti pañcāśadākhyātāḥ kalāḥ sarvasamṛddhidāḥ | ityādikaṃ śāradāyām | iti pañcāśatkalāḥ | prapañcasāre || keśavanārāyaṇamādhavagovindaviṣṇavaḥ | madhusūdanasaṃjñaśca saptamaḥ syāt trivikramaḥ | vāmanaḥ śrīdharākhyaśca hṛṣīkeśastadantaram | padmanābhastathā dāmodarākhyo vāsudevayuk | saṅkarṣaṇaśca pradyumnaḥ sāniruddhāḥ svarodbhavāḥ | tataścakrī gadī śārṅgī khaḍgī śaṅkhī halī tathā | muṣalī śūlisaṃjñaśca bhūyaḥ pāśī tathāṅkuśī | mukundo nandajo nandī naro narakajiddhariḥ | kṛṣṇaḥ satyaḥ sātvataśca śauriḥ śūrī janārdanaḥ | bhūdhārī viśvamūrtiśca vaikuṇṭhaḥ puruṣottamaḥ | balī balānujo bālo vṛṣaghnaśca vṛṣastathā | haṃso varāho vimalo nṛsiṃho mūrttayo halāt | kādikṣāntādvyañjanādityarthaḥ | keśavādyā ime śyāmāścakraśaṅkhalasatkarāḥ | iti śāradāyāmadhikam || phetkāriṇītantre'pi || śaṅkhacakradharāḥ sarve ghanābhāḥ pītavāsasaḥ | keśavādyā nijāṅkasthaśaktyālaṅkṛtavigrahāḥ | p. 26) iti pañcāśadviṣṇavaḥ | kīrtiḥ kāntistuṣṭipuṣṭī dhṛtiḥ śāntiḥ kriyā dayā | medhā sarṣī śraddhā syāllajjā lakṣmīḥ sarasvatī | prītiratī ramā proktāḥ krameṇa svaraśaktayaḥ | jayā durgā prabhā satyā caṇḍā vāṇī vilāsinī | vijayā virajā viśvā vinadā sunadā smṛtiḥ | ṛddhiḥ samṛddhiḥ śuddhiśca bhaktirmuktirmitiḥ kṣamā | ramomā kledinī klinnā vasudā vasudhā parā | parā parāyaṇā sūkṣmā sandhyā prajñā prabhā niśā | amoghā vidyutā ceti śaktayaḥ sarvakāmadāḥ | etāḥ priyatamāṅkeṣu niṣaṇāḥ sasmitānanāḥ | vidyuddāmasamānāṅgyaḥ paṅkajābhayavāhavaḥ | phetkāriṇītantre tu || tāśca sasmitavaktrābjā vidyudābhāḥ prakīrtitāḥ | kāntāṅkasthāśca kīrttyādyāḥ kamalābhayapāṇayaḥ | ityuktam | iti pañcāśadviṣṇuśaktayaḥ || śrīkaṇṭho'nantasūkṣmau ca trimūrtiramareśvaraḥ | arghīśo bhāvabhūtiścātithiśca sthāṇuko haraḥ | jhiṇṭīśo bhetikaḥ sadyojātaścānugraheśvaraḥ | akrūraśca mahāsenaḥ syuretāḥ svaramūrttayaḥ | tataḥ krodhīśacaṇḍeśapañcāntakaśivottamāḥ | athaikarudrakūrmaikanetrāhvacaturānanāḥ | ajeśaḥ sarvasomeśastathā lāṅgalidārakau | arddhanārīśvaraścomākāntaścāṣāḍhidaṇḍinau | syuraprimīnameṣākhyālosthitaśca śikhī tathā | chagalaṇḍadviraṇḍeyau samahākālavālinau | bhujaṅgeśapinākīśakhaḍgīśākhyavakeśakāḥ | śvetasragvīśanakuliśivāḥ saṃvarttakastathā | ete rudrāḥ smṛtā raktā dhṛtaśūlakapālakāḥ || iti pañcāśadrudāḥ || pūrṇodarī syādvirajā śālmalī tadanantaram | lolākṣī varttulākṣī ca dīrghaghoṇā samīritā | sudīrghamukhāgomukhyau dīrghajihvā tathaiva ca | kuṇḍodaryūrddhakeśyau ca tathā vikṛtamukhyapi | jvālāmukhī tato jñeyā paścādulkāmukhī tataḥ | suśrīmukhī caiva vidyāmukhyetāḥ svaraśaktayaḥ || p. 27) mahākālīsarasvatyau sarvasiddhisamanvite | gaurī trailokyavidyā syānmantrasiddhistataḥ param | ātmaśaktirbhūtamātā tathā lambodarī smṛtā | drāviṇī nāgarī bhūyaḥ khecarī cāpi mañjarī | rūpiṇī citriṇī paścāt kākodaryapi pūtanā | syādbhadrakālīyoginyau śaṅkhinī garjinī tathā | kālarātriśca kubjinyā kapardinyapi vajraṣā | jayā ca sumukheśvaryyā revatī mādhavī tataḥ | vāruṇī vāyavī proktā paścādraṇe vidāriṇī | tataśca saha ālakṣmīrvyāpinī māyayānvitā | etā rudrāṅkapīṭhasthāḥ sindūrāruṇavigrahāḥ | raktotpalakapālābhyāmalaṅkṛtakarāmbujāḥ | āyudhādidhyānaṃ vāmadakṣayorevaṃ sarvatra | iti pañcāśadrudraśaktayaḥ | candanakucandanāgurukarpūrośīrarogajalaghusṛṇāḥ | kakkolajātimāṃsīmurācoragranthirocanāpatrāḥ | pippalavilvaguhāruṇatṛṇaṃ kalaraṅgāhvakumbhīvallinyaḥ | śolvambarakāśmarikāsthirābjadarapuṣpikā | mayūraśikhāplakṣāgnimanthasiṃhīkuśāhvadarbhāḥ | kṛṣṇadarapuṣpīrohiṇacuṇḍakavṛhatīpāṭalacitrātulasyapā-mārgāḥ | śatamakhalatādvirephāviṣṇukrāntāmūṣalyathāñjalinī | dūrvāśrodevīsaha tayaiva lakṣmīsadābhadre | ādīnāmiti kathitā | varṇānāṃ kramavaśādathauṣadhayaḥ | gulikākavāyabhāvitapramedato nikhilasiddhidāyinyaḥ | candanaṃ prasiddham | kucandanaṃ raktacandanam | aguruḥ prasiddhaḥ | karpūraṃ rasakarpūram | uśīraṃ vīraṇamūlam | rogaḥ kuṣṭham | jalaṃ bālā | ghusṛṇaḥ kuṅkumam | kakkolaṃ kākolīti prasiddham | jātiḥ puṣpaviśeṣaḥ | snatāmāṃsī jaṭāmāṃsī | murā murāmāṃsī | coraścorapuṣpī | ḍholakalambīti gauḍabhāṣā | granthiḥ gāṭhiyānīti gauḍaprasiddham | rocanā haridrā | patraṃ tejapatram pippalo'śvathaḥ | vilvaḥ prasiddhaḥ | guhā jayantī | aruṇatṛṇaṃ pṛśniparṇī | phalaraṅgāhvaḥ kāmarāṅgā iti prasiddhaḥ | kumbhī gāmbhārī | vallinī tāmbūlī | p. 28) śolvambaraṃ cholaṅga iti prasiddhaḥ | kāśmarikā kaśeruḥ | sthirā balā | abja dujjalaḥ hijala iti yasya prasiddhiḥ | darapuṣpikā tilapuṣpam | mayuraśikhā apamārgaviśeṣaḥ supāṅeti yasya prasiddhiḥ | plakṣo vaṭaḥ | agnimantho gambhāriḥ | siṃhī kaṇṭakārī | kuśā kuśāhvaḥ prasiddhaḥ | darbhaḥ kāśaviśeṣaḥ | kṛṣṇaḥ pippalī | darapuṣpī indrayavaḥ | rohiṇaṃ kuṭukī | cuṇḍukaṃ kukubalyā | vṛhatī prasiddhā | pāṭalaḥ pāralīti prasiddhaḥ | tulasī prasiddhā | apāmārgaḥ prasiddhaḥ | śatamakhatā indralatā | dvirephā bhṛṅgarājaḥ | viṣṇukrāntā aparājitā | mūṣalī tālamūlī | añjalinī lājālu lajjāvatīti yasyāḥ khyātiḥ | dūrvā prasiddhā | śrīdevī dhānyamiti | lakṣmīḥ śatamūlī | sadā rudrajaṭā | bhadrā bhadraparpaṭī ityoṣadhayaḥ || oṣadhīnāṃ prayojanamapyuktaṃ rāghavabhaṭṭadhṛtena || yo yo mantrastasya tasya varṇauṣadhivinirmitā | tattadvarṇotthasaṃkhyābhirgulikā mantrasiddhidā | tayābhiṣekastaddhavanaṃ tatsvādastadvilepanam | tatpūjā ca tathā siddhidāyakaṃ syānna cānyathā || ityoṣadhīnāṃ phalakathanam || kāmadhenutantraprathamapaṭale'pi || akārādikṣakārāntā mātṛkā bījarūpiṇī | visargaścaiva binduśca dvisandhirbrahmavigrahā | visargaḥ prakṛtirbinduḥ puruṣaḥ | dvisandhirdvayorbhedakaḥ || varṇāttu jāyate brahmā tathā viṣṇuḥ prajāpatiḥ | rudraśca jāyate devi ! jagatsaṃhārakārakaḥ | iti sarveṣāmupāsyānāṃ brahmaviṣṇuprabhṛtīnāṃ sarvagakalānāmoṣadhīnāñca brahmasvarūpapraṇavapañcaraśmyakārokāramakārabindunādā-dibhya utpatteḥ | yadi vā vācyavācakasambandhena lakṣaṇayā praṇavaśabdena praṇavavācyaṃ brahme tyaṅgīkriyate tadāpyuktadoṣastadavastha eva | śāradāviśvasāra prapañcasāroktapramāṇajātaiḥ praṇavāvayavā eva sarvotpādakā na brahmāvayavaviśeṣavācakā iti | p. 29) tebhyaḥ kathaṃ sarveṣāmutpattiśca syāt | nanūtpattikartṛmātraṃ na brahma api tu utpattisthitilayahetutvenāvadhāritaṃ yat tadeva | tathā ca vedāntavṛttidhṛtā śrutiḥ | yato vā imāni bhūtāni jāyante yena jātāni jīvanti yat prāpyābhisaṃviśanti tadbrahmeti vyajānā iti praṇavasyotpādakamātratvāt kathaṃ tathātvamiti cet satyaṃ praṇavaraśmyudbhavānāṃ brahmādīnāṃ sṛṣṭyādikartṛtvadarśanāt praṇavasya hetutvaṃ spaṣṭamavagamyate | atha tarhi praṇavasya brahmatvamastu kathamanyeṣāṃ varṇānāmityapi kudeśyaṃ praṇavavikṛtatvenāpi dhvanimayatvātteṣāmiti || tathā ca prapañcasāre prathamapaṭale || mūlārṇamarṇavikṛtīrvikṛtervikṛtīrapi | tatprabhinnāni mantrāṇi prayogāṃśca pṛthagvidhān | vaidikāṃstāntrikāṃścaiva sarvānitthamuvāca heti | mūlārṇā haṃsaḥ | arṇavikṛtirakārādikṣakārāntā | vikṛtervikṛtirvarṇasaṃyogādi | tena prabhinnāni bhedaṃ prāptāni śeṣaṃ sugamam | itthamanena prakāreṇa brahmāṇaṃ sarvān kāla uvācetyanvayaḥ | haṃso vikāraprakārastu | caturthapaṭale prāṇātmakaṃ hakārākhyaṃ bījaṃ tena tadudbhavāḥ | ṣaḍūrmayaḥ syūrephotthā guṇāścatvāra eva ca | pavanādyāḥ pṛthivyantāḥ sparśādyaiśca guṇaiḥ saha | karaṇānyapi catvāri saṅghātaścetaneti ca | hakārasya guṇāḥ proktāḥ ṣaḍiti kramato budhaiḥ | ukārāntāstvakārādyāḥ ṣaḍvarṇāḥ ṣaḍbhya eva tu | prabhedebhyaḥ samutpannā hakārasya mahātmanaḥ | ṛkārādyāśca catvāro rephotthāśca parāḥ smṛtāḥ | ekārādivisargāntaṃ varṇānāṃ ṣaṭkamuddhṛtam | hakārasya ṣaḍaṅgebhya itīdaṃ ṣoḍaśāṅgavat | ebhyaḥ sañjajñire'ṅgebhyaḥ svarāḥ ṣoḍaśa sarvagāḥ | tebhyo varṇāntarāḥ sarve tato mūlamidaṃ viduḥ | sa tāro vījatāmeva prāṇiṣveva vyavasthitaḥ | brahmāṇḍaṃ granthametena vyāptaṃ sthāvarasaṅgamam | nādaḥ prāṇāśca jīvaśca ghoṣaścetyādi kathyate | eṣa puṃstroniyamitairliṅgaiśca sanapuṃsakaiḥ | p. 30) repho māyā bījamiti tridhā māyābhidhīyate | śamtiḥ śrīḥ sannatiḥ kāntirlakṣmīrmedhā sarasvatī | kṣāntiḥ puṣṭiḥ sthitiḥ śāntirvidyādyaiḥ svārthavācakaiḥ | nānāvikāratāṃ prāptaiḥ svaiḥ svairbhāvairvikalpitaiḥ | tāmetāṃ kuṇḍalītyeke santo hṛdyayanāṃ viduḥ | sā rauti satataṃ devī bhṛṅgīsaṅgītakadhvanim | ākṛtiṃ svena bhāvena paṇḍitā bahudhā viduḥ | kuṇḍalī sarvathā jñeyā suṣumnānugataiva sā | carācarasya jagato vījatvādvijameva tat | mūlasya binduyogena śatānandatvadudbhavaḥ | rephānvitokārākārayogādutpattiretayoḥ | hakārākhyodbhavastena harirityeṣa śabdyate | haratvamasya tenaiva sarvātmatvaṃ mamāpi ca | asya vindoḥ samutpattyā tadante so'hamucyate | sahaṅkāraḥ pumān proktaḥ sa iti prakṛtiḥ smṛtā | ajapeyaṃ matā śaktistathā dakṣiṇavāmtaḥ | bindurdakṣiṇabhāgastu vāmabhāgo visargakaḥ | tena dakṣiṇavāmākhyau bhāgau | puṃstrīviśitau | binduḥ puruṣa ityukto visargaḥ prakṛtirmatā | pumprakṛtyātmako haṃsastadātmakamidaṃ jagat | puṃrūpā sā viditvāsraṃ so'haṃbhāvamupāgatā | sa eva paramākhyo'yaṃ manurasya mahātmanaḥ | sakārañca hakārañca lopayitvā prayojayet | sandhirvai pūrvarūpākhyaṃ tato'sau praṇavo bhavet | tārādvibhaktāccaramāṃśataḥ syurbhūtāni khādīnyatha madhyamāṃśāt | ināditejāṃsi ca pūrvabhāvāt śabdāḥ samantrāḥ prabhavanti loke | samastā ityapi kvacit pāṭhaḥ | viśvasāre dvitīyapaṭale'pi || haṃsau tatra samudbhūtau puṃstriyau tatra sanmatau | haṃ tatra puruṣaḥ proktaḥ sakāraḥ prakṛtiḥ smṛtaḥ | tāvimau sakalaṃ viśvaṃ vyāptau ca kṛtako'nalam | kṛtako bhasma | yathānalamagniṃ vyāptastathā imau viśvaṃ vyāptāvityarthaḥ | agnirmāṇavaka ityādivadupamāsūcakaśabdamantareṇāpi upamāpratītiḥ | yadā tadbhāvamāpnoti tadā so'hamiti smṛtaḥ | p. 31) sa eva paramaṃ brahmakūṭastho jagadaṅkuraḥ | sarve devāstathā vedā digvātārkādayastathā | truṭyā dikkālakalpāśca tattadeva tathātmakam | yasmiṃśca pralayaṃ yānti vāṅnāśe jagadīśvari ! | yasmin sṛṣṭiḥ sadaivaiti yasminnadyāpi tiṣṭhati | sa eva paramaṃ brahma so'haṃbhāvena jāyate | sahavarṇau vilupyātha sandhivarṇaṃ diśedyada | praṇavaḥ sarvavarṇeṣu kathitaḥ padmayoninā | parānandamayaṃ brahma śabdabrahmavibhūḍitam | ātmano dehamadhye tu sarvamantrātmakaṃ priye ! || iti rudrajāmale uttarakhaṇḍe dvāviṃśatipaṭale ca || ekamūrtistrayo devā brahmaviṣṇimaheśvarāḥ | mama vigrahasaṃkḷptā sṛjatyavati hanti ca | praṇavādudbhavā ete yogavighnakarāḥ sadā | akāraṃ brahmaṇo varṇaṃ śabdarūpaṃ mahāprabham | praṇavāntargataṃ nityaṃ yogapūrakamāśrayet | ukāraṃ vaiṣṇavaṃ varṇaṃ śabdabhedinamīśvaram | praṇavāntargataṃ sattvaṃ yogakumbhakamāśrayet | makāraṃ śāmbhavaṃ rūpaṃ jīvabhūtaṃ vidhūdgatam | praṇavāntaḥsthitaṃ kālaṃ layasthānaṃ samāśrayet | varṇa eṣa vibhāgena praṇavaṃ praikalpitam | praṇavājjāyate haṃso haṃsaḥ so'haṃ paro bhavet | so'haṃ jñānaṃ mahājñānaṃ yogināmapi durlabham | nirantaraṃ bhāvayedyaḥ sa eva paramo bhavet | haṃ pumān sa svarūpeṇa candreṇa prakṛtistu saḥ | etaddhaṃsaṃ vijānīyāt sūryamaṇḍalabhedakam | viparītakrameṇaiva so'haṃjñāṃ yadā bhavet | tadaiva sūryagaḥ siddho vāsudevaprapūjitaḥ | hakārārṇaṃ sakārāṇārṇaṃ lopayitvā tataḥ param | sandhiṃ kuryāttataḥ paścāt praṇavo'sau mahāmanuḥ | iti praṇavataḥ sarveṣāmakṣarādīnāmāvirbhāvadarśanācca | ata eva sarvajīvotpādaka iti varṇābhidhāne pravaṇavasya nāma vakṣyati || atha praṇavasya brahmavācakatvaṃ na tu brahmatvamuktam sṛṣṭiprapañcastu akārokāramakāranādabindurūpapraṇavāvayavapañcakavācyabrahmaviṣṇurudraśaktīśvarebhy aḥ eveti || p. 32) ata eva samastaṃ vyastaṃ tvāṃ śaraṇada ! gṛṇātyomiti padamiti puṣpadantenāpyuktam | anyatrāpi pācyantu paramaṃ brahma praṇavo vācakaḥ smṛtaḥ iti | vācyasya brahmatvamuktam | na tu vācakasya praṇavasya ityato varṇasyānityatvamiti cenna kalpasūtravirodhāt tattatsūtrañca varṇātmakā nityāḥ śabdāḥ iti | ayamāśayaḥ | śabdohi dvividho dhvanyātmako varṇātmakaśca | tatra dhvanyātmako'nupalabhyamānatvādanitya iti keciti | te tu mṛdaṅgādyāghātodbhavameva dhvaniṃ manyamānā varṇātmakasya na dhvanitvamiti vadanti tadatīva mandaṃ tathā hi | dhvanirdvividhastaraṅganibhaḥ kadambakorakanibhaśca | ādyaḥ samīpavarttinamātmasvarūpaṃ taraṅganyāyena kramaśaḥ prativarṇaṃ paribodhyābhidheyaṃ pratipādayati | dvitīyastu kadambakorakavadavyaktarūpeṇa dūravartīnamātmānameva pratibodhayati nābhidheyaṃ yathā haṭṭādirava iti | varṇātmakastu nitya eva taduktaṃ mātṛkodaye || vedānāmīśvaraḥ karttā purāṇānāṃ maharṣayaḥ | yannāsyāḥ śrūyate kartā svayambhūrmātṛkā tataḥ || jāmale'pi || brahmatvaṃ brahmaṇā prāptaṃ viṣṇutvaṃ viṣṇunā svayam || parākrame'pi | dhanyairmāheśvaraiḥ svārthapratyabhijñānaśālibhiḥ | svaparijñānamātreṇa jīvanmuktā bhavanti hi | ityanena mantrāṇāṃ nityatā darśitā | iti kulamūlāvatārakalpasūtraṭīkāyāṃ śaṅkarācāryapādairvyākhyātam | vastutastu vācyasya paramabrahmatvaṃ na tu brahmatvamiti puraivoktam | nanvapauruṣeyāṇi vedavākyānīti vede kartturabhāvāditi coktavākyābhyāṃ vedasya nityatā darśitā | tarhi kathaṃ vedānāmīśvaraḥ karteti | vedasya janyatā vakṣyamāṇavedādivījamityādivacanaistāvanmantrāṇāṃ janyatvānmantrāṇāṃ nityateti ca saṅgacchata iti cet satyam | īśvarasya prakāśakatvena vedānāṃ karttṛtvamaṅgīkriyate na tūtpādakatvena | p. 33) tathā ca | bṛhannīlatantre caturthapaṭale || vedaṃ brahmeti sākṣādvai jānīhi naganandini ! | svayaṃ pravartate vedastatkarttā nāsti sundari ! | svavambhuve bhagavatā vedo gītastathā purā | śivādyā ṛṣiparyantāḥ smarttāro'sya na kārakāḥ | prakāśakā bhavantyeva kṛṣṇādyāstridivaukasa iti || yattu nāradapañcarātre prathamarātre trayodaśādhyāye sāvitrīstutau || sāvitrī vedamātā'haṃ vedānāṃ janako vidhiḥ | tameva dhāturdhātāraṃ namāmi triguṇāt param | iti vacanena na tasya sāvitrīmātṛkatvaṃ vidhijanakatvañcoktam | tadapi asyāḥ saṅgaṃ samāsādya vedavistāraṇaṃ kurviti prāguktavacanenaikavākyatayā vistārakārakatvena avadhāraṇīyam | anyathā tene brahmahṛdeti bhāgavataprathamaślokasya vedāna yugānte tamasā tiraskṛtān rasātalādyo nṛturaṅgavigrahaḥ | pratyādade vai kavaye'bhiyācate tasmai namaste vitathehitāyeti pañcamaskandhāṣṭādaśādhyāyoktaślokasya vaiyarthyaṃ syāt | svayaṃ vedajanakasya brahmaṇo'nyasmācchikṣaṇamanyasyāyācñāprāptirna sambhavatīti | abhiyācyamānabrahmārthaṃ tamasā daityarūpeṇa tiraskṛtānapahṛtān vedān nṛturaṅgavigraho hayagrīvamūrtiḥ san rasātalāt pratyādade pratyujjahārtyanvayaḥ | tarhi kathaṃ ṣaṣṭhaskandhe prathamādhyāyai | vedo nārāyaṇaḥ sākṣāt svayambhūriti śuśrūma | ityatra śrīdharasvāminā vyākhyātam | vedo nārāyaṇādudbhūtaḥ sa eva sākṣādupacāra iti svayambhūriti niśvāsamātreṇa svayameva bhavati tathā ca śrutiḥ | asya mahatobhūtasya niśvasitametadyadṛgveda iti || kāmadhenutantre'pi || akārādikṣakārāntā svayaṃ paramakuṇḍalī | sarvaṃ carācaraṃ viśvaṃ varṇātmā sūyate dhruvam | nānāśāstraṃ purāṇañca itihāsañca sundari ! | vedañca smṛtiśāstrañca anyāni yāni kāni ca | akṣarājjāyate sarvaṃ paraṃ brahmamayaṃ priye ! | iti vacane kuṇḍalī vedaṃ sūyata iti vakṣyamāṇa dhāmatrayaṃ sā vedānāmityādiśrutyaṣṭādaśavidyā ityādi ca saṅgacchate | p. 34) satyaṃ vedāntamatamāśritya tat sarvaṃ samādheyam | tanmatantu kevalamīśvaraṃ vinā sarveṣāmanityatvam | apauruṣeyāṇītyādi bhīmāṃsakamatānusāreṇoktamiti | sarvamanavadyam | vastutastu sarvavedamayī devī sarvamantramayī tathetyādi vakṣyamāṇaśāradoktakuṇḍalinyāścaitanyarūpāyāḥ śabdabrahmatvena nirūpitāyāḥ śabdārthobhayarūpiṇyā vedādimayatvena vedānāṃ mantrāṇāñca nityatvameva pramāṇam | tarhi uktaśruteḥ kā gatiriti cet na | mahato bhūtasya virāḍmūrterīśvarasya niśvasitaṃ veda ityarthe vedasya janyatvaṃ nāyātam | yadi ca śrīdharasvāmivyākhyāvalambibhirjanyatvamaṅgīkriyate tadā parameṣṭhino niśvāsadvāreṇāvirbhūtasya bhagavato varāhamūrteḥ parameṣṭhijanyatvaṃ syāt | tatpramāṇantu tṛtīyaskandhe trayodaśādhyāye parameṣṭhī tvapāṃ madhye tathā magnāmavekṣya gāmityupakramya yasyāsmi hṛdayādāsaṃ sa īśo vidadhātu me | ityabhidhyāyato nāsāvivarāt sahasānagha ! | varāhato ko niragādaṅguṣṭhaparimāṇakaḥ | tasyābhipaśyataḥ svasthaḥ kṣaṇena kila bhārata ! | gajamātraḥ pravavṛdhe tadadbhatamabhūnmahat | iti maitreyavacanam | iti nānāśāstrotpattikathanam | grahādīnāmapi varṇādutpattiruktā || prapañcasāre caturthapaṭale || tadā svareśaḥ sūryo'yaṃ kavargeśastu lohitaḥ | cavargaprabhaḥ kāvyaṣṭavargādubudhasambhaḥ | tavargotthaḥ suraguruḥ pavargotthaḥ śanaiścaraḥ | yavargajo'yaṃ śītāṃśuriti saptaguṇā tviyam || viśvasāratantre antamātṛkāsambhavavargādhiṣṭhātṛdevatātvaṃ grahāṇāmuktam || yathā | saptavargasya deveśi ! devatāḥ kathayāmi te | raktavarṇo bhūmiputraḥ kavargadevatā matā | kāvyaṣṭavargasya vibhuścavargasya budhaḥ smṛtaḥ | tavargasya surācāryaḥ pavargasya śanaiścaraḥ | yavargasya tathā candraḥ svarāṇāṃ devatā raviriti || p. 35) prapañcasāre || asyā vikāravarṇebhyo jātā dvādaśa rāśayaḥ | lavādikālopacitaistaiḥ syāccakragatikriyā | ṛkṣarāśyādiṣu tathā cakragatyā jagatsthitiḥ | vakṣyāmi cakrarūpañca prabaddhaṃ rāśibhiryathā | antarvahirvibhāgena racayendrāśimaṇḍalam | bhūcakra eva meṣādiḥ pravijñeyo'tha mānuṣaḥ | ādyairmeṣāhvayo rāśirīkārāntaiḥ pratīyate | ṛkārāntairḷkārāntarvṛṣo yugmaṃ tatastribhiḥ | tato meṣarāśyudbhavāt paraṃ ṛkārāntaistribhrivṛṣo jāta evaṃ ḷkārāntaistribhirmithunamityanvayaḥ || edautoḥ karkaṭo rāśirodautoḥ siṃhasambhavaḥ | amaḥ śavarṇakebhyaśca sañjātā kanyakā matā | ṣaḍbhyaḥ kacaṭatebhyaśca payābhyāñca prajajñire | vaṇigādyāstu mīnāntā rāśayaḥ śaktijṛmbhaṇāt | caturbhiryādibhiḥ sārddhaṃ syāt kṣakārastu mīnagaḥ || iti varṇato rāśisṛṣṭikathanam || kṣetrādhipo'pi tatriava || aṅgārābjakavṛścikau catule śukrasya yukkanyake baudhe karkaṭakāhvayo himarucaḥ siṃhāstathā gopateḥ | cāpābjāvapi dhaiṣaṇau makarakumbhākhyau ca mandagrahāḥ proktā rāśyadhipā valau ca kalase so'yaṃ kramo darśitaḥ | iti rāśyadhipakathanam || tatastadūrddhabhāstho bhuvaścakrasamastathā | sa tu siṃhādiko yasmin paitṛkī niyatā gatiḥ | tadūrddhabhāgasaṃsthaśca svaścakraścāpi tādṛśaḥ | sa tu cāpādiko devacakrastrainābhikastvayam | iti tribhuvanarāśicakrakathanam || tathā ebhya eva tu rāśibhyo nakṣatrāṇāñca sambhavaḥ | sa cāpyakṣarabhedena saptaviṃśatidhā bhavet | ābhyāmaśvayujā jātā bharaṇī kṛttikā punaḥ | lipitrayādrohiṇī ca tatparatvāccatuṣṭayāt | edaitormṛgaśīrṣārdre tadantābhyāṃ punarvasuḥ | amasoḥ kevalo yogo revatyarthaṃ pṛthag gataḥ | katastiṣyastathāśleṣaḥ khagayorghaṅayormaghā | tataḥ pūrvāttachajayoruttarājjhañayostathā | hastācitrā ca ṭaṭhayoḥ svātī ḍādyakṣarādabhūt | p. 36) viśākhātu ḍhaṇodbhūtā tathadebhyo'nurādhikā | jyeṣṭhādhakārānmūlākhyā napaphebhyo'bhavattathā | pūrvāṣāḍhā tato'nyā ca sañjātā śravaṇā matā | śraviṣṭhākhyā ca yavayostathā śatabhiṣā tataḥ | vaśayoḥ proṣṭhapatsaṃjñā vasahebhyaḥ parāḥ smṛtāḥ | iti varṇato nakṣatrasṛṣṭikathanam | tābhyāmamābhyāṃ kṣārṇo'yaṃ yadā vai saha vatsyate | tadendusūryasaṃyogo'māvasyā hi pratīyate | kaṣato bhavamasmattaḥ kaṣayoḥ saṅgamobhavaḥ | tataḥ kṣakāraḥ sañjāto nṛsiṃhastasya devatā | sa punaḥ ṣasahaiḥ sārddhaṃ parā prauṣṭhapadaṃ gataḥ | ityamāvāsyotpattikathanam | anunakṣatravāreṣu svasvamantrajapo'paraḥ | tasmādeṣāṃ dinānāñca kathyate devatādayaḥ | iti nakṣatravāre japakathanam || kāraskarākhyāmalakoḍumbaro jambusaṃjñakaḥ | khadiraḥ kṛṣṇavaśau ca pippalo nāgarīhiṇau | palāśaplakṣakāmboṣṭhadhiyārjunavikaṅkakāḥ | vakulaḥ sarajāṃ sarjo vañjulaḥ panasākakau | śamīkadambanimbāmramadhukāntādināṅghripāḥ | āyuṣkāmaḥ svarkṣavṛkṣaṃ chedayenna kadācana | ityatra svārthahetūbhayavācakaḥ | na chindyānna chedayedityapi || iti svīyanakṣatravṛkṣacchedananiṣedhaḥ || aśviyamānaladhātṛśaśirudrāditi surejyāsarpāśca | pitraryamabhagadinakṛttvaṣṭāro marutastathendrāgnī | mitrendrau tathā nir-ṛtijale viśvadevā haristathā vasavaḥ | varuṇo'japādo'hivradhnaḥ pūṣā ca devatā bhānām || iti nakṣatradevatākathanam || aśvebhājabhujaṅgasarpasavamāmārjārakājaḥ kulī mūṣā mūṣikarudrayānamahiṣīvyāghrāyamārohaṇaḥ | vyāghreṇīhariṇīśvarānarapaśuḥ śākhāmṛgāstrīhayaḥ | martyo gokariṇī ca sādhukathitā nakṣatrayonyaḥ kramāt || iti nakṣatrayonikathanaphalam | govyāghraṃ gajasiṃhamaśvamahiṣaṃ śvainañca vabhrūragam | vairaṃ vānarameṣakañca sumahattadvadviḍālonduru | p. 37) lokānāṃ vyavahārato'nyadapi ca jñātvā prayatnādidam | dampatyornṛpabhṛtyayorapi sadā varjyaṃ śubhasyārthibhiḥ | śāśvatikavairitayā dvandve ekatvaṃ napuṃsakatvañca || etebhyo'bhāvāsyāntāḥ pratipadādikāstithayaḥ || rāśibhyo'tra tithīnāmamadhyarddhadvayantu rāśirekaḥ syāt | tena triṃśattithayodvādaśa bhedato bhinnāḥ | tā eva syurdvedhā punarapi pūrvāntyapakṣabhedena || pakṣaḥ pañcadaśāhaḥ syāt pūrvaḥ pratipadādikaḥ śuklaḥ | tadvajjñeyo'pyaparaḥ pakṣaḥ kṛṣṇapratipadādikaḥ proktaḥ | iti pakṣotpattikathanam | saṃjñāsāmye satyapi saumyāttu hnāsavṛddhitastithayaḥ | na samāḥ pakṣadvitaye triṃśadbhedaṃ tathāpi prāptāḥ | agnyaśvyumāḥ savighnā nāgā guhasavitṛmātaro durgā | kakubho dhanapativiṣṇuyamaharapaticandrāḥ krameṇa tithyadhipāḥ | iti śrīprāṇatoṣiṇyāṃ prathame sargakāṇḍe śabdārthasvarūpabrahmakathanagarbhākṣarajātajagatkathanaṃ nāma dvitīyaḥ paricchedaḥ || evaṃ prādhānyadyotanāya prathamoddiṣṭāparāntā śabdasṛṣṭiruktā śarīrasṛṣṭimantareṇa paśyantyādyā vaktumaśakyā iti tāṃ vaktumatha sṛṣṭimārabhate | śāradātilakaprathamapaṭale ācāryaḥ || atha vindvātmanaḥ śambhoḥ kālabandhoḥ kalātmanaḥ | ajāyata jagatsākṣī sarvavyāpī sadāśivaḥ | sadāśivādbhaṣedīśastato rudraḥ samudbhavaḥ | tato viṣṇustato brahmā teṣāmevaṃ samudbhavaḥ | atrārtha sṛṣṭau punarudrādīnāmutpattistvartharūpeṇa pūrvaṃ teṣāmutpāttaḥ śabdarūpeṇāto na paunaruktyamiti | kalā māyā tadātmanastadutpannatvāt | kālabandhorityanādyantakāle sṛṣṭirūpakālasahāyānnādātmana ityarthaḥ | anena viśeṣaṇadvayena prakṛteḥ kālasya ca mahāpralaye'pyavasthānamuktam | ata evānayorāpekṣikanityatā puruṣasya svato nityatvaṃ sarvavināśasya puruṣāvadhitvāditi | ata eva viśvasāre | nimeṣādyāstathā māyā divasāśca tathā niśāḥ | p. 38) pakṣā māsāśca ṛtavaścāyanaṃ vatsarastathā | yugañca yugamānañca tathā manvantarāṇi ca | mahāpralayaparyantaṃ sarvaṃ vindvātmakaṃ smṛtam | ityanena sṛṣṭirūpakālasya laya uktaḥ | kintu mahāpralaye kālabandhoriti bandhuśabdena kālasya nimittatvaṃ sūcitam | tathā ca rāghavabhaṭṭadhṛtam || lavādipralavānto yastamaḥśaktivijṛmbhitaḥ | nimittabhūtaḥ kālo'yaṃ bhāvānāṃ janurāśayoriti lavādimānamapi || prapañcasāre prathamapaṭale || nalinīpatrasaṃhatyāṃ sūkṣmasūcivibhedane | dale dale tu yaḥ kālaḥ sa kālolavasaṃjñakaḥ | lavaistrūṭiḥ syāttriṃśadbhiḥ kalāṃ tāvat truṭiṃ viduḥ | kāṣṭhā tāvat kramājjñeyā tāvat kāṣṭhā nimeṣakaḥ | so'ṅgulisphoṭatulyaśca mātrāṣṭābhiśca taiḥ smṛtā | kālena yāvatāsvīyo hastaḥ svaṃ jānumaṇḍalam | paryeti mātrā sā tulyā svayaikaśvāsatulyayā | ṣaṣṭyuttaraistu triñcateniśvāsairghaṭikā smṛtā | dvināḍikā muhūrttaḥ syāt triṃśadbhistairaharniśam | triṃśadbhistairahorātrairmāso dvādaśabhistu taiḥ || sambatsaro mānuṣo'yamahorātraṃ divaukasām | tathā divyairahorātraiśtriśataiḥ ṣaṣṭisaṃyutaiḥ | divyaḥ samvatsaro jñeyo divyaiḥ saṃvatsaraistu taiḥ | bhavet dvādaśasāhasryairbhinnairekaṃ caturyugam | taiḥ sahasraiḥ śatānanda ! tavaikaṃ dinamiṣyate | tāvatī tava rātriśca kathitā kālavedibhiḥ | tathāvidhairahorātraistriṃśadbhirmāsamṛcchasi | tathāvidhairdvādaśabhirmāsairabdastava smṛtaḥ | tathāvidhānāmabdānāṃ śataṃ tvamapi jīvasi | tvadāyurmama niśvāsaḥ kālenaivaṃ pracodyate | iti | tithitattve saṃkrāntiprakaraṇaghṛsmṛtau tu | laghvakṣaracaturbhāgastruṭirityabhidhīyate | truṭidvayaṃ lavaḥ prokto nimeṣastu lavadvayam | aṣṭādaśanimeṣāstu kāṣṭhetyādi sambarttaḥ pralayaḥ kalpa ityanto yaḥ kālo'bhihito'marasiṃhena tasya nimittatvaṃ pūrvavacanena darśitam | p. 39) merutantre prathamoddeśe'pi | indrāyuḥ- parimāṇaṃ prakārāntareṇoktvā evamindrairindrasaṃkhyairbrahmaṇo dinamucyate | yā dhyāyate mahāmāyā mayā tacchāsanirgamaḥ | indrasaṃkhyaiñcaturdaśasaṃkhyairityarthaḥ | prapañco brahmadivasaḥ kumbhako rātrirasya tu | evaṃ tasyā ghaṭikayā varṣamekaṃ vidheḥ smṛtam | ghaṭīśatamitaṃ tasyā brahmā jīvati kīṭavat | pakṣamekaṃ satīrūpā śuklaṃ kṛṣṇantu pārvatī | ṛtumātraṃ harirjīvedvarṣamekaṃ sadāśivaḥ | evaṃ sā śatavarṣā vai mahākālsya gehinī | sarpakañcukavaddehaṃ tyaktvā tyaktvā punarnavā iti kālanirūpaṇam | evaṃ prakṛtāyāmarthasṛṣṭau tattvasṛṣṭiṃ vaktumupakramate | śāradāyāṃ prathamapaṭale tu | mūlabhūtādato vyaktādvikṛtātparavastunaḥ | asīt kila mahattattvaṃ guṇāntaḥkaraṇātmakam || śabdabrahmaṇo vikṛtāt sṛṣṭyunmukhānmahattattvamāsīdutpannamityanvayaḥ | sarvasṛṣṭirmūlarūpādata eva paravastuno'vyaktādbindurūpāditi vā | kimbhūtaṃ sattvarajastamoguṇātmakam | mano buddhyahaṅkāracittarūpāntaḥkaraṇacatuṣṭayamekañca tatkāraṇamityabhiprāyaḥ | kāraṇe kāryopacārāttadātmakatvamiti | śrutirapi prakṛtermahān mahato'haṅkāra iti | rāghavabhaṭṭadhṛtavāmakeśvaratantre'pi || avyktavigrahāt śabdabrahmaṇaḥ sarvakāraṇam | vyaktasattvaguṇa vaktuṃ buddhitattvamajāyata | sāṃkhyamate mahattattvasya buddhitattvamiti saṃjñā | śāradāyāṃ prathamapaṭale || abhūttasmādahaṅkārastrividhaḥ sṛṣṭibhedaḥ | vaikārikādahaṅkārāddevā vaikārikā daśa | digvātārkapraceto'śvivahnīndropendramitrakāḥ | taijasādindriyāṇyāsaṃstanmātrākramayogataḥ | bhūtādikādahaṅkārāt pañca bhūtāni jajñire || rāghavabhaṭṭadhṛtamapi || so'haṅkārastribhedaḥ syāt sattvādiguṇabhedataḥ | vaikāraḥ sāttviko nāma taijaso rājasaḥ smṛtaḥ | bhūtādistāmasaste ca pṛthaktattvādyavāsṛjan | p. 40) adhikena vyapadeśā bhavantīti nyāyāt | sāttvikādiviśeṣa uktaḥ | vastutastriṣveva nyūnādhikarūpeṇa trayo guṇā varttante śivaśaktyātmakādāvapi tathānusandheyam | vaikārikādindriyādhiṣṭhātāraścandraśca | taijasāt pañca jñānendriyāṇi pañca karmendriyāṇi manaśca | bhūtādestanmātrāṇi jajñire || tathā ca rāghavabhaṭṭadhṛtam || vaikārikāddigādyāśca candreṇaikādaśa smṛtāḥ | indriyāṇāmadhiṣṭhātṛdevāste parikīrttitāḥ | yaccāparaṃ manastattvaṃ sasaṅkalpavikalpakam | taijasādeva tajjātimindriyāṇi tathā daśa | bhūtādeḥ pañca tanmātrāṇi āsan bhūtamataḥ param || tanmātrāṇi ca śabdasparśarūparasagandhāḥ || śabdatanmātrādākāśam | śabdasparśatanmātrābhyāṃ vāyuḥ | śabdasparśarūpatanmātrebhyo'gniḥ | śabdasparśarūparasatanmātrebhyo jalam | śabdasparśarūparasagandhatanmātrebhyo bhūmirutpadyate || taduktaṃ prathamapaṭale || śabdādvyomasparśatastena vāyustābhyāṃ rūpādvahniretai rasācca ambhāṃsi etairgandhato bhūrdharādyā bhūtāḥ pañca syurguṇināḥ krameṇa || brahmajñānatantranirvāṇatantrayostu || ākāśājāyate vāyuḥ vāyorutpadyateḥ ravi raverutpadyate toyaṃ toyādutpadyate mahī | mahī saṃlīyate toye toyaṃ saṃlīyate ravau | raviḥ saṃlīyate vāyau vāyurnabhasi līyate | pañcatattvādbhavet sṛṣṭistattve tattvaṃ vilīyate || śrutau ca || tasmāt brahmaṇa ākāśaḥ sambhūta ākāśādvāyurvāyostejastejasa āpo'hnyaḥ pṛthivī pṛthivyā oṣadhaya oṣadhibhyo'nnānniti bhūtamātrādbhūtasṛṣṭiruktā || iti pañcabhūtotpattilayaprakāraḥ | tārkikāstu ākāśādīnāṃ śabdādayo guṇā ityācakṣate | sāṃkhyā api śabdo guṇo viyataḥ śabdaspaśau vāyostau ca rūpañcāgne rasena saha tāni jalasya gandhena saha tāni pṛthivyā iti || rāghavabhaṭṭadhṛteśāna-saṃhitāyāmapi | śabdekaguṇamākāśaṃ śabdasparśaguṇo marut | p. 41) śabdasparśarūpaguṇaṃ tejastriguṇamiṣyate | śabdasparśarūparasaguṇā āpaścaturguṇāḥ | śabdasparśarūparasagandheḥ pañcaguṇā mahīti | vastutastu pañcīkaraṇarūpeṇa pañcasu pratyekeṣu pañcaguṇāḥ sattvāditriguṇavat santi ato nāsikādiṣu pṛthivyādīndriyeṣu kaṭvastrādi pratīyate | iti pañcabhūtaguṇakathanam || bhūtamaṇḍalāni śāradātilake prathamapaṭale || vṛttaṃ divastat ṣaḍbindulacchitaṃ mātariśvanaḥ | trikoṇaṃ svastikopetaṃ vahnerardvendusaṃyutam | ambhojamambhaso bhūmeścaturasraṃ vidurbudhāḥ || prapañcasāre'pi | vṛttaṃ vyomno binduṣaṭkānvitaṃ tadduvāyoragneḥ svastikodyatrikoṇam | abjopetārddhendumadvimbamāpyaṃ syādvajrodyadvṛttirasraṃ dharāyāḥ | yadvā viśvasāre || ākāśamaṇḍalaṃ proktaṃ varttulaṃ sarvasammatam | ṣaṭkoṇamaṇḍalaṃ vāyostrikoṇantu vibhāvasoḥ | aṣṭāsraṃ varuṇasyāpi caturasraṃ dharāmutam | iti veti kṛtvā matatrayaṃ tatra likhitam | etat prayojanantu praśne ākṛtijñānam | prāṇāyāmabhūtodayayoḥ pratyakṣadarśanam | ṣaṭkarmasādhanañca sarvamagre vakṣyate || iti bhūtamaṇḍalāni || bhūtarūpāṇyapi śāradāyām || svacchaṃ viyanmarut kṛṣṇo rakto'gnirviṣadaṃ payaḥ | pītā bhūmiḥ pañcabhūtānyekaikādhārato viduḥ || svacchaṃ svetamiti rāghavabhaṭṭaḥ | viṣadaṃ śvetam || tathā ca prapañcasāre || khamapi śuṣiracihnaṃ samīraṇaḥ syāccalanaparaḥ paripākavān kṛ:śānuḥ | jalamapi rasavadghanā dharā te sitasitipāṭalaśuklapītabhāsaḥ | śuṣiraṃ chidram | sitiḥ kṛṣṇaḥ | vastutastu svacchaṃ nirmalaṃ nīlamiti yāvat | praśnaprakaraṇe spaṣṭībhaviṣyati || tanmate sita ityatrākārapraśneṣeṇāsita iti | chidrādibhiḥ khādayo jñāyanta iti tātparyam | ekaikādhārata iti svasvakāraṇādhārāṇītyarthaḥ || sūryācandroktabhūtapañcakātmaka caturvidhadehasṛṣṭistu || p. 42) viśvasāratantre prathamapaṭale || pṛthivyā śrīṣadhirjātā oṣadherannameva ca | tasmādbhavettadā devi ! retaḥ sarvasukhāvaham | retasastu bhaveddevi ! brahmāṇḍaṃ śaśisūryayoḥ | śaśisūryātmakaṃ sarvaṃ carācaramidaṃ jagat | caraṃ jaṅgamamacaraṃ sthāvaraṃ || śāradātilake prathamapaṭale || pañcabhūtātmakaṃ viśvaṃ carācaramidaṃ jagat | acarā bahudhā bhinnā girivṛkṣādibhedataḥ | carāstu trividhā bhinnāḥ svedāṇḍajajarāyujāḥ | pañcabhūtātmakamityanena trivṛtkaraṇapakṣaḥ pañcīkaraṇapakṣo'pi sūcita iti | tatra ye taijasā devāsteṣāmapi śarīre arddho bhāgastejasaḥ | caturthāṃśaḥ pṛthivyāścaturthāṃśo jalasyeti trivṛtkaraṇapakṣaḥ || pañcīkaraṇapakṣe tu tejasaścatvārīṃ'śā anyeṣāmaṣṭamo'ṣṭamo'ṃśā evamanyatrāpi | taduktaṃ pañcadaśyāṃ pañcamaprakaraṇe tattvaviveke | sthūlaśarīrādyutpattisiddhaye pañcīkaraṇaṃ nirūpayitumāha | tadbhogāya punarbhogyabhogāya tanujanmane | pañcīkaroti bhagavān pratyekaṃ viyadādikam | bhagavānaiśvaryādi guṇaṣaṭkasampannaḥ | aiśvaryādiguṇaṣaṭkañca samagraiśvaryavīryayaśaḥśrījñānavairāgyarūpamuktañca | aiśvaryasya samagrasya vīryasya yaśasaḥ śriyaḥ | jñānavairāgyayoścaiva ṣaṇāṃ bhaga iti smṛtiḥ | samarasyetyanenānāṇimādyaiśvaryāṣṭakaṃ sūcitamatastamoguṇātmakeśvarādadhikaguṇatayā bhagavataḥ samasattvāditriguṇātmakatvenādhikyamāyātam | na tu sattvamātrapradhānaguṇātmakasya bhagavaditi nāmadheyam | tathātve triguṇātmikāyā bhavatyāstadabhidhānaṃ nopapadyata iti sudhībhirbhāvyam | parameśvaraḥ punaḥ punarapi tadbhogāya teṣāṃ jīvānāṃ bhogāyaiva bhogyabhogāya tanujanmane bhogyasyānnapānāderbhogāyatanasya jarāyujādicaturvidhaśarīrajātasya ca janmane utpattaye viyadādikamākāśādibhūta pañcakaṃ pratyekamekaikaṃ pañcīkaroti | p. 43) apañcātmakaṃ pañcātmakaṃ sampadyamānaṃ karoti | dvidhā vidhāya caikaikaṃ caturddhā prathamaṃ punaḥ | svasvetaradvitīyāṃśairyojanāt | pañcapañcateti | atha vā ṣaḍaṃśāstejasaḥ pṛthivījalavāyvākāśānāṃ daśamo daśamo'ṃśaḥ | evaṃ pārthive asmadādiśarīre'pi pṛthivyāḥ ṣaḍbhāgāḥ | jalādīnāṃ daśamodaśamo'ṃśastaduktaṃ rāghavabhaṭṭadhṛtena | pṛthivyādīni bhūtāni pratyekaṃ vibhajeddvidhā | ekaikaṃ bhāgamādāya pañcadhā vibhajaet punaḥ | ekaikaṃ bhāgamekaikabhūtaiḥ saṃveśayet kramāt | tataścākāśabhūtasya svā bhāgāḥ ṣaḍbhavanti hi | vāyvādi bhāgāścatvāro vāyvādiṣveva māviśet | evañca khecarāṇāmākāśavāyubhāgādhikyādviyati gatirgṛhagodhikādīnāmākāśabhāgādhikyādbhittyādigatirbhūtādīnāṃ vāyubhāgādhikyāt sarvatra gatirasthairyañceti || iti pañcīkaraṇam || prapañcasāraprathamapaṭale || prakṛtau kālanunnāyāṃ guṇāntaḥkaraṇātmani | dehaścaturvidhobhinno jantorutpattibhedataḥ | udbhidaḥ svedajo'ṇḍājjaścaturthastu jarāyujaḥ | guṇāntaḥkaraṇātmani | dehaścaturvidhobhinno jantorutpattibhedataḥ | udbhidaḥ svedajo'ṇḍājjaścaturthastu jarāyujaḥ | guṇāntaḥkaraṇakāraṇe kālapreritāyāṃ prakṛtau satyāmudbhidādicaturvidha utpattibhedato jantoḥ śarīriṇo deho bhavatītyarthaḥ | udbhidalakṣaṇamuktam | viśvasāraprapañcasāraprathamapaṭale || udbhidya bhūmiṃ nirgacchedudbhidaḥ sthāvarastu saḥ | nirdiṣṭaḥ skandhaviṭapapatrapuṣpaphalādibhiḥ | eṣāmutpattikrakārastu rāghavabhaṭṭadhṛtena | udbhidāḥ sthāvarā jñeyāstṛṇagulmādirūpiṇaḥ | tatra siktā jalairbhūmirantaruṣmā vipācitā | vāyunāvyuhyamānā tu vījatvaṃ pratipadyate | tathā coktāni vījāni saṃsiktānyambhasā punaḥ | ucchūnatvaṃ mṛdutvañca mūlabhāvaṃ prayānti ca | tanmūlādaṅkurotpattiraṅkurāt parṇasambhavaḥ | parṇātmakaṃ tataḥ kāṇḍaṃ kāṇḍācca prasavaṃ punaḥ || ityudbhidotpattiḥ || pāpakarmācaraṇe pretya sthāvarayoniprāptirmatsyasūkte saptaviṃśatipaṭale || p. 44) pāpātmā pitṛdauhitramātṛdveṣī tu yūthikā | putradveṣī tu varuṇaḥ kampadūṣakanāśakaḥ | bhūharttā kodravo devi ! tīrthadveṣī tu caipakaḥ | bhāryāyāḥ keśanirvāpe dūrvā bhavati śaṅkari ! | golomadāhī tu kṛśo brahmadveṣī vako bhavet | bhāryādveṣī kuruvako miṣṭabhuk tintiḍībhavet | parān vañcayitvā svayameva yo miṣṭaṃ bhuṅkte sa eva tintiḍī ca tātparyam || tāmrahartā tu panaso mahīhartā tathārjanaḥ | parastrīharaṇe devi ! bahujo bhavati dhruvam | gurudveṣo somataruḥ śvaśrūdveṣī jayantikā | mātuḥ kalahasaṃyuktaścoravṛkṣaḥ prajāyate | svāminā kalahe devi ! brahmākhyo jāyate taruḥ | dvibhāryaścaikadveṣī syāt caṇḍālo jāyate hi saḥ | bhāryāyā vañcakaścaiva jāyate karamardakaḥ | vibhaktadhanahartā tu nīpo bhavati niścitam | śasyāpahārī eraṇḍo yajñadveṣī dhavī bhavet | parāsvī viphalī devi ! snuhī sañjāyate dhuruvam | sūcakovāsako devi ! rājagāmini paiśune | rāmākhyavāsakojātaḥ kuddālaścauravṛttikaḥ | tailahartā tilataruḥ sarṣapa phaladūṣakaḥ | parapuruṣagāminī nārī dodravobhavati dhruvam | matsyadveṣī picuvṛkṣaḥ parvagāmī śivāmadaḥ | śivāmaithunino vipro ghaṭagṛkṣo vijāyate | śvaśuraghno nārikelaḥ śvaśrūharttā latā bhavet | paraṃ pañcaśivāvṛkṣaḥ śyāladveṣī jalaṃ bhavet | sapatnīputradveṣī syāddhastūro jāyate priye ! | stanabhedī ca puruṣaḥ antarbhedī ca bherukaḥ | karamardaḥ karacchedī jīvantī pādahā naraḥ | bhūtadveṣī devadārurnameruḥ śiśunindakaḥ āmlānaśīlo bandhūkaḥ sandhyāhīno jaḍo bhavet | atithivañcakaścaiva śaro nāma prajāyate | paśvaṇḍalopakaḥ pūgaḥ parṇo gomūtranindakaḥ | devadveṣī jātitaruḥ śaṅkhadveṣī tu mallikā | vratadveṣī pūtataruḥ saṅkalpabhañjakaśca yaḥ | p. 45) bhavet somatarurdevi ! āśramasya tu dūṣakaḥ | kāmavṛkṣo bhaveddevi ! gavyatyāgī śatāvarī | bhallātako jñānahartā ayājyayājako variḥ | asatpratigrahītā ca aṭasāro bhavet dhruvam | rājasvaharaṇāddevi ! bhaveccāṇḍālako dhruvam | devadāsyāstu haraṇe karṇikāro vijāyate | jale nistārajādeva aśoko jāyate priye ! | devāyatanabhāgādibhedako dhātakī bhavet | gṛhadveṣī tu jīvantī brahmahānala eva hi | antahā sūtahā devi ! tathā sarvapradūṣakaḥ | girikarṇikāro bhavati bhāryātyāgī ca bhūruhaḥ | yonibhedī tu kadalī bījabhedī tu bījakam | bījahartā bījamūlaṃ kāmaharttā mayūrakaḥ | śivadveṣī bhūvadaro mantradveṣī javā bhavet | paṭṭaharttā yogatarurvastraharttā tu kāsikā | lauhaharttā vaṭo devi ! tāmraharttā tu vīnaśaḥ | kāṃsaharttā raṇataruḥ raupyaharttā tu śādvalaḥ | ityaṅgapāpabhede tu śataśo'tha sahasraśaḥ | sthāvaratvaṃ gamiṣyanti sarvāvasthāsu sarvadā | iti pāpādvṛkṣayoniprāptiḥ || pāpena jalatvaprāptirata eva || jalatvaṃ yāti pāpena śailatvaṃ yāti śaṅkari ! | tasya pāpasya bhedena jāyate varṇasaṅkaraḥ | udakyāgamane devi ! nasītvaṃ yāti śaṅkari ! | mithyāvabhāṣaṇādeva sthāvaratvaṃ jalaṃ viduḥ | mātāpitrorguroragre taḍāgasya jalaṃ bhavet | svāmyagre ca parokṣe ca yā nārī mandacāriṇī | sā bhavedgarttatoyañca yā śayyāṃ nāruhet pateḥ | sā mṛtānyadbhavettoyaṃ satyameva mama priye ! | ekāśītyā tathā ṣaṣṭyā pañcaviṃśatibhiryadā | tatra tatra viṣṇurūpaṃ toyaṃ jānāsi bhāvini ! | aśītimātraṃ sāmudre hastānāñca pramāṇataḥ | kalāhasto bhavedyatra dvādaśe pāpavarjitaḥ | ato'nyat pāpasambhūtiḥ svakālenaiva prāpsyati || iti jalatvaprāptiḥ | tatpāpādanusāreṇa prāyaścittaṃ samācaret | śivaliṅgaṃ samabhyarcya sthāpayitvā yathāvidhi || p. 46) caturdaśyāṃ nirāhāro vṛṣasthe bhāskare site | pāpakṣayaṃ samuccārya gāñca dadyāddvijanmane | teṣāṃ pāpasya śuddhyarthaṃ prāyaścittamudāhṛtam || iti tatpāpaprāyaścittama || prapañcasāraviśvasārayoḥ || kṛmikīṭapataṅgādyāḥ svedajā nāma dehinaḥ | tadutpattiprakāro'pi tatraiva || svedajaḥ svidyamānebhyo bhūvahnyadbhyaḥ prajāyate | yūkamatkuṇakīṭādyā ye cānye kṣaṇabhaṅgurā iti | yūka ukanīti yasya nāma matkuṇaśchārapokaṃ iti yasya prasiddhiḥ || bhūmerantaruṣmavipākena vījatvaṃ śāstrasiddham || svidyamānabhūvahnijalavakvadhyastu svedajotpattiḥ | pratyakṣasiddhā yathā gomayapuñjādeḥ kīṭādyutpattirityanayorbhedaḥ | aṇḍajajarāyujayoḥ śukraśoṇitasaṃyogenotpattistu || prapañcasāre || paṇḍajo varttulībhūtāt śukraśoṇitasaṃyutāt | kālena bhinnāt pūrṇātmā nirgacchan prakramiṣyati | ahigodhāvayo bhekaśiśumārādikaśca saḥ | rāghavabhaṭṭadhṛtam | aṇḍajāḥ pakṣiṇaḥ sarpā nakramatsyāśca kacchapāḥ | kulīragodhā bhekādyāḥ śiśumārābjasūktaya iti | abjaḥ śaṅkhaḥ || iti tatrāpi kiṃvadantī | aṇḍaṃ sūte gilāhāraścarvāhāro jarāyujamiti || prāyikametallakṣaṇam | tathā romanthāyakajantoḥ syācchṛṅgaṃ nānyasya janmina ityapi || śāradāyām || jarāyujā manuṣyādyā janurnṛṇāṃ nigadyate || viśvasāratantre dvitīyapaṭale || manuṣyasadṛśaṃ janma kutrāpi naiva vidyate | devatā pitaraḥ sarve vāñchanti janma mānuṣam | durlabho mānuṣo dehaḥ sarvadeheṣu sarvadā | tasmācca mānuṣaṃ janma etaduktaṃ sudurlabham | tatrāpi saṃśayaccetā viśeṣeṇa tu pārvati ! | mantratantrarataḥ puṃsāṃ so'pi cedatidurlabhaḥ | tatrāgamavidaḥ śreṣṭhāḥ sarvadeheṣu pūjitāḥ | tatrāpi sādhakaḥ śreṣṭhaḥ sarvatantreṣu gopitaḥ || rudrajāmale uttarakhaṇḍe dvitīyapaṭale || p. 47) mānuṣyaṃ saphalaṃ janma sarvaśāstreṣu gocaram | caturaśītilakṣeṣu śarīreṣu śarīriṇām | na mānuṣyaṃ vinānyatra tattvajñānantu labhyate | kadācillabhate janma mānuṣyaṃ puṇyasañcayāt | sopānabhūtaṃ mokṣasya mānuṣyaṃ janma durllabham || nirvāṇatantre dvitīyapaṭale'pi || athāvarādisu kīṭeṣu paśupakṣiṣu śailaje ! | caturaśītilakṣaṃ vai janma cāpnoti so'vyayaḥ || tato labhet pareśāni ! mānuṣīṃ durlabhāṃ tanumiti | caturaśītilakṣayonibhramaṇānantaraṃ brāhmaṇayoniprāptiḥ | karmavipāke'pyuktā yathā | sthāvarāstriṃśallakṣaśca jalajo navalakṣakaḥ | kṛmijā daśalakṣaśca rudralakṣaśca pakṣiṇaḥ | paśavo viṃśalakṣaśca caturlakṣaśca mānavāḥ | eteṣu bhramaṇaṃ kṛtvā dvijatvamupajāyate | nirvāṇatantre || mānuṣīṃ tanumityatra brāhmaṇatvāvacchinnamānuṣīṃ tanumityavagantavyam | durlabheti viśeṣaṇavaleneti || nirvāṇatantre || tato mānuṣadehaśca dharmādharmādhipaśca saḥ | tato'pi labhate janma punarmṛtyumavāpnuyāt | jāyante ca mriyante ca karmapāśaniyantritāḥ | caturaśītilakṣeṣu nānāyoniṣu śailaje ! || iti manuṣyatvaprāptipraśaṃsā || caṇḍikovāca || kathaṃ vā labhate janma kathaṃ mṛtyurbhavet prabho ! | tatprakāraṃ mahādeva ! śrotumicchāmi tadvada || śaṅkara uvāca || iha yat kriyate karma tat paratropabhujyate | jīvastṛṇajalaukeva dehāddehāntaraṃ vrajet | samprāpya caturaṃ dehaṃ dehaṃ tyajati pūrvakam | iti śrutvā ca sā caṇḍī papraccha śaṅkaraṃ prati || prāptaṃ caturadehantu piṇḍadānādikaṃ katham || śiva uvāca || śṛṇu devi ! pravakṣyāmi māyādehaṃ tadeva hi | māhādehaḥ pareśāni ! vāyurūpau na cānyathā | vāyurūpo yato deha ākāśastho nirāśrayaḥ | tataśca piṇḍadānena vāyuḥ sthirataro bhavet | prathame mastakaṃ devi ! jāyate ca kramāvadhi | tato mama puraṃ gatvā dharmakarmādikañcaret | p. 48) tadbhuktañcāparaṃ kiñcidyadā karma na vidyate | mamājñayā yadā jīvaḥ prayayau brahmaśāsanam | tasmāt karmānusāreṇa yadi syāddurlabhā tanuḥ | mahāvidyāṃ bhāgyavaśād yadi prāpnoti sadguroḥ | tattvajñānaṃ maheśāni yadi bhāgyavaśāllabhet | tadaiva paramo mokṣo yāvadbrahmāṇḍamaṇḍalam | mahāvidyāprasādena punarāgamanaṃ na hi || tṛtīyapaṭale || toyāttuvudvudaṃ jātaṃ yathā toye vilīyate | prakṛtyā jāyate sarvaṃ punastasyāṃ pralīyate | brahmaviṣṇuśivā devi ! jāyante prākṛtāddhruvam | tathā pralayakāle tu prakṛtyāṃ lupyate punaḥ || iti śrīprāṇatoṣiṇyāṃ prathame sargakāṇḍe caturvidhadehasṛṣṭikathanaṃ nāma tṛtīyaparicchedaḥ || guruṃ praṇamya yaṃ tenājñānadhvāntasudhākaram | vaktimarttyadehasṛṣṭiṃ dvijaḥ śrīrāmatoṣaṇaḥ || śāktānandataraṅgiṇī prathamaparicchedadhṛtajñānabhāṣyam || devyuvāca || śarīraṃ kīdṛśaṃ nātha ! muktirvā kena karmaṇā | idānīṃ śrotumicchāmi brūhi me śaśiśekhara ! || īśvara uvāca || śṛṇu devi ! pravakṣyāmi śarīraṃ karmasambhavam | rajasvalā ca yā nārī viśuddhā pañcame dine | pīḍitā kāmavāṇena tataḥ puruṣamīhate | bhagaliṅgasamāyogānmaithunaṃ syāttadā tayoḥ | anyosnyasparśanādeva jāyate ca mahāsukham | kṣarate ca yadā retaḥ prāṇāpānavisaṃ śritam | kṣitirāpastathā tejo vāyurākāśameva ca | sarveṣāṃ tatra tattvaṃ syāddehastharaktavījayoḥ | garbhāśayanirūpaṇānantaraṃ garbhotpattiprakāra ukto mātṛkākābhedatantre dvitīyapaṭale || devyuvāca || vada īśāna ! sarvajña ! sarvatattvavidāṃvara ! | yat tvayā kathitaṃ deva ! mama saṅge vihārataḥ | kathaṃ vā jāyate putraḥ kathaṃ vā śukrasaṃsthitiḥ | putra iti garbhamātropalakṣaṇam | kena prakāreṇa garbho jāyata iti praśnasya tātparyam | varddhamānasya liṅgasya praveśo vā kathaṃ bhavet | p. 49) bhītiyuktā hyahaṃ nātha ! trāhi māṃ duḥkhasaṅkaṭāt || mahādeva uvāca || maṇipūraṃ mahāpadmaṃ susumnāmadhyasaṃsthitam | tasmānnālena deveśi ! nābhipadmaṃ manoharam | nālatrayasamāyuktaṃ sadā śukravibhūṣitam | ūrddhanālaṃ sahasrāre ataḥ śukravibhūṣitam | tasmādeva stanadvandvaṃ varddhamānaṃ dine dine | madhyanālaṃ susumnāntaṃ vṛntākāraṃ śuśītalam | āyonyagramadhonālaṃ sadānandamayaṃ śive ! | śṛṇu cārvaṅgi ! subhage ! tanmadhye liṅgatāḍanāt | yadrūpaṃ paramānandaṃ tannāsti bhuvanatraye | nābhipadmantu yadrūpaṃ tat śṛṇuṣva samāhitā | vasthānaṃ madhyadeśe'sya sadā padmavirājitam | vāyadeśe cāṣṭapatraṃ caturasrañca tadvahiḥ | caturdvārasamāyuktaṃ suvarṇābhaṃ savṛntakam | tatpadmena bhavet puṣpaṃ vṛntayuktaṃ tripatrakam | praphulle tu tripatre vai vāhye śoṇitadarśanam | etanmadhye maheśāni ! yadi syālliṅgatāḍanam | padmamadhye gate śukre santatistena jāyate || padmamadhye śukragamanaprakārastu prapañcasāre || svasthānataścyutāt śukrādbindumādāya mārutaḥ | garbhāśayaṃ praviśati yadā tulyaṃ tadāparaḥ | ārttavāt paramaṃ bījamādāyāsyāśca mūlataḥ | yadā garbhāśayaṃ neṣyatyatha sammiśrayenmarut | saṅkṣobhya saṃvarddhayati tanmalaṃ śoṇitādhikam | strī syāt śukrādhikaṃ nā syāt samena ca napuṃsakam | vāyuvahnyambhasāṃ yoge garbhavṛddhiḥ prajāyate || etena trivṛtkaraṇapakṣaḥ spaṣṭīkṛtaḥ || jñānabhāṣye || nābhipadme mahādevi ! bhrāmyate ca samīraṇaiḥ | kumbhakāro yathā cakre ghaṭate ca ghaṭādikam | tathā samīraṇo garbhe ghaṭate prāṇināṃ tanum || śāradātilake || raktādhikā bhavennārī bhavedreto'dhikaḥ pumān | ubhayoḥ samatāyāntu napuṃsakamiti sthitiḥ || mātṛkābhedatantre || puruṣasya tu yat śukraṃ śaktestasyādhikaṃ yadi | tadā kanyāṃ vijānīyādvīparīte pumān bhavet | p. 50) ubhayostulyaśukreṇa klīvaṃ bhavati niścitam || tatrādhikyatulyatādikam rāghavabhaṭṭadhṛtavacanoktapramāṇasyaiva yathā || dvāviṃśatīrajobhāgāḥ śukramātrāścaturdaśa | garbhasañjanane kāle puṃstriyoḥ sambhavanti hi || mātrābhāga ityarthaḥ || nārī rajo'dhikāṃśe syānnaraḥ śukrādhikāṃśake | ubhayoruktasaṃkhyāyāṃ syānnapuṃsakasambhavaḥ | rāghavabhaṭṭadhṛtavāgbhaṭe bahvapatyakāraṇāmuktaṃ yathā || vāyunā bahudhā bhinne tadvindau vahvapatyatā | viyonivikṛtākārā jāyante vikṛte tathā | śṛṇu cārvaṅgi ! subhage ! puṣpamāhātmyamuttamam | medhyaṃ tat śukrasaṃyoge varddhate ca dine dine | evaṃ diṅmāsasamprāptau tatpuṣpe bindusaṃyute | galite parameśāni ! vyaktā bhavati santatiḥ || śrīdevyuvāca || kiñcidrogādisambhūte kṛmikīṭādisambhave | tasmājjīvāḥ praṇaśyanti sā nārī jīvati katham || śrīśaṅkara uvāca | tasya puṣpasya māhātmyaṃ kiṃ vaktuṃ śakyate mayā | bindusthānasahasrantu puṣpamadhye priyaṃvade ! | vudvudā yo'tra tiṣṭhanti tatraiva santatirbhavet | evaṃ krameṇa deveśi ! sahasraṃ santatiryadi | varddhamānaṃ tadā puṣpaṃ pīḍā kiñcinna jāyate || vīryavad garbhakāraṇamāha || rāghavabhaṭṭadhṛtam || pūrṇaṣoḍaśavarṣā strī pūrṇaviṃśena saṅgatā | śuddhagarbhāśaye mārge rakte śukre'nile hṛdi | vīryavantaṃ sutaṃ sūte tato nyūnābdayoḥ punaḥ | rogālpāyuradhanyo vā garbho bhavati naiva vā | iti tatra śukraśoṇitasambaddhavindau pūrvapūrvānekajanmasañcitakarmaṇāṃ madhye phaladānonmukhaṃ pāpapuṇyātmakaṃ prabalamekaṃ sukhaduḥkhobhayaphalakaṃ manuṣyaśarīropabhogyaṃ yat karma tadanurūpeṇāvidyārūpapāśabaddhaḥ sanneko'pi bahudhā bhinno nityo'pyātmā gṛhamiva dehaṃ praviṣṭastaduktaṃ rāghavabhaṭṭadhṛtādhyātmaviveke || asti brahma cidānandamayaṃ jyotirnirañjanam | sarvaśakti ca sarvajñaṃ tadaṃśā jīvasaṃjñakāḥ | anādyavidyopahitā yathāgnerviṣphuliṅgakāḥ | p. 51) dīrghādyupādhisambhinnāste karmabhiranādibhiḥ | sukhaduḥkhapradaiḥ svīyaiḥ puṇyapāpairniyantritāḥ | tattajjātiyutaṃ dehamāyurbhogyañca karmajam | pratijanma prapadyante māyāpāśaniyantritā iti || nirvāṇatantre'pi || satyaloke mahākālī mahārudreṇa sampuṭā | caṇakākāravistārā candrasūryāgnirūpiṇī | anādipuruṣodyuktā tadaṃśā jīvasaṃjñakāḥ | jvaladagneryathā devi ! sphuranti visphuliṅgakāḥ | tasyāścyutaḥ paraṃ binduryadā bhūmau patatyapi | tadaiva sahasā devi ! śaktiyukto bhavatyapi || iti garbhotpattiprakārakathanam | iti śukraśoṇitādutpattiprakārastu yogārṇave || āyuṣyaṃ bhuktamāhāraṃ sa vāyuḥ kurute dvidhā | sampraviśyātha madhyantu pṛthagannaṃ pṛthag jalam | sa vāyuḥ prāṇavāyuḥ || yogiyājñavalke uttarakhaṇḍe caturthādhyāye'pi | āyuṣyaṃ bhuktamāhāraṃ sahasā taiḥ samīkṛtam | tundamadhyagataḥ prāṇastāni kuryāt pṛthak pṛthak | pṛthakkaraṇaprakārastu yogiyājñavalkye || punaragnaurjalaṃ prāpya annādīni jalopari | svayaṃ hyapānaḥ samprāpya tenaiva saha mārutaḥ | prayāti jvalanaṃ tatra dehamadhyagataṃ punaḥ | agnau jalaṃ prāpayya annādīni jalopari samprāpayya tenaiva prāṇavāyunaivāpāno vāyurdehamadhyagataṃ jvalanaṃ prayāti prāpnotītyanvayaḥ | evañca prāṇena preritamiti prāṇasthityeti ca prādhānyena vakṣyate | vastutastu prāṇāpānābhyāmeva preritamityarthaḥ || vāyunā varddhate vahnirapānena śanaiḥ śanaiḥ | tato jvalati viprendri ! svakule dehamadhyake | jvālābhirjvalanaṃ tatra prāṇena preritaṃ tataḥ | jvalatyudakamāśritya koṣṭhamadhyagataṃ tadā | annaṃ vyañjanasaṃyuktaṃ jalopari samarpitam || tataḥ suṣuptamakarodvahnisantaptavāriṇā || yogārṇave ca || agnerūrddhaṃ jalaṃ sthāpya tadannañca jalopari | jalasyādhaḥ svayaṃ prāṇaḥ sthitvā svedayate śanaiḥ | p. 52) vāyunā vyuhyamāno'gniratyuṣṇaṃ kurute jalam | annaṃ taduṣṇatoyena samantāt pacyate punaḥ | dvidhā bhavati tatpakvaṃ pṛthak kīṭṭaṃ pṛthagrasam || kīṭṭaṃ malam || tatra rasotpattiprakārastu prapañcasāre dvitīyapaṭale || athāhṛtaṃ ṣaḍrasaṃ vāpyāhāraṃ kaṇṭhamārgagam | śleṣmaṇānugataṃ tasya prabhāvānmadhurībhavet | tatra svādvamlalavaṇatiktoṣaṇakaṣāyakāḥ | ṣaḍrasāḥ kathitā bhūtavikṛtyā dravyamāśritāḥ || svādumiṣṭamuṣaṇaṃ kaṭu || tathaivamāśayagataṃ paścāt pittāśayaṃ vrajet || āśayaṃ chidram || tadā tasyānugamanāt kaṭukatvaṃ prapadyate | tathātrāntarasaṃśliṣṭaṃ pacyate pittavāriṇā || jalādīnāṃ pākenāvasthāntaramuktam yogiyājñavalkye || svedamūtre jalaṃ syātāṃ vīryarūpaṃ raso bhavet | purīṣamannaṃ syādgārgi ! prāṇaḥ kuryyāt pṛthak pṛthak || prapañcasāre || grahaṇī nāma sā pātrī prasṛtāñjalisannibhā || pātrī nāḍī || adhastasyāḥ pradhānāgniḥ samānenāpi nudyate sthānametaddhi mūlādhāraṃ vidurbudhāḥ | pradhānāgnirdoṣadūṣyasthāgnibhyo bhinno vaḍavānalarūpejaṭharāgniriti prasiddhaḥ | tathā ca | pacyamānādrasaṃ bhinnaṃ vāyūraktādikaṃ nayet | tatra kīṭṭaḥ pṛthak bhinnaṃ grahaṇyāṃ cinute'nilaḥ | taccīyamānaṃ viṇāma grahaṇīṃ pūrayenmuhuḥ | sā tayā śakṛtā pūrṇābalitāṃ pratimuñcati | śakṛtā malena || pūrīṣaṃ pāyumārgeṇa tatpāke cāmbhasastataḥ | aṅgasvedavadabhyantarvyāptaiḥ sūkṣmaiḥ śivāmukhaiḥ | vastimāpūrayedvāyuḥ pūrṇo muñcati dhārayā | mūtrāśayo dhanurvakro vastirityabhidhīyate | mūtramityāhurudakaṃ vasteścānilanirgatam | apathyabhājāmanayormārgayordoṣaduṣṭayoḥ | pramehamūtrakakṛcchādergrahiṇyādeśca sambhavaḥ || rāghavabhaṭṭadhṭasuśrute | tvagasṛṅmāṃsamedo'sthimajjāśukrāṇ dhātāḥ | p. 53) bhavantyanyonyataḥ sarve pācitāḥ pittatejasā iti | etena pūrvapūrvasyottarottaraṃ prati kāraṇatvamuktam | tathā ca tatraiva || rasaḥ sanāḍīmadhyasthaḥ śārīreṇoṣmaṇā bhṛśam | pacyate pacyamānācca bhavet pākadvayaṃ punaḥ | carmāveṣṭya samantācca rudhirantu prajāyate | svasvakoṣāgninā pakvairjāyante dhātavaḥ kramāt || yogārṇave || rasena tena tā nāḍīḥ prāṇaḥ pūrayate śanaiḥ | pratarpayanti sampūrṇāstāśca dehaṃ samantataḥ || yogiyājñavalkye || samānavāyunā sārddhaṃ rasaṃ sarvāsu nāḍiṣu | vyāpayan śvāsarūpeṇa dehe carati mārutaḥ | vyomarandhraiśca navabhirviṇmūtrāṇāṃ visarjanam | kurvanti vāyavaḥ sarve śarīreṣu nirantaram | niśvāsocchāsakāsāśca prāṇakarmasamīritāḥ | apānavāyoḥ karmaitadviṇmūtrādivisarjanaṃ | prāṇāpāne ca ceṣṭādi vyānakarmeti ceṣyate | udānakarma taccoktaṃ dehasyonnayanādi yat | poṣaṇādi samānasya śarīre karma kīrtitam | udgārādiguṇo yastu nāgakarma samīritam | nimīlanādi kūrmasya kṣutṛṣṇā kṛkarasya ca | devadattasya viprendri ! jṛmbhā karmeti kīrtitam | dhanañjayasya poṣādi sarvaṃ karma prakīrtitam | vāyūnāṃ snāthādīnyagre vakṣyante || iti śukraśoṇitādyutpattikathanam || yogārṇave | māturambuvahā nāḍī nanu viddhā parābhidhā | nābhisthanāḍīgarbhasya mātrākṛtarasāvahā iti | śāktānandataraṅgiṇyām | kalanañcaikarātreṇa vudvudaṃ pañcame dine | śoṇitaṃ daśarātreṇa māṃsapiṇḍaṃ caturdaśe || prapañcasāre || mārīyaṃ nāma yogotthaṃ pauruṣaṃ kārmaṇaṃ malam | āṇavaṃ nāma samproktaṃ militaṃ tanmaladvayam | sūkṣmarūpāṇi tattvāni caturviṃśamaladvaye | tatra yogaṃ prakṛtyāśu tatastu garbhamārutaḥ | saṅkṣobhya saṃvarddhayatītyādi pūrvoktenānvayaḥ | svagatairmarudagnyadbhiḥ klidyate kvāthyate ca tat | miśrībhūtaṃ tadahnaiva māturaṅguṣṭhasammitam || sammitamiti māturaṅguṣṭhanakhaparimitamityarthaḥ || p. 54) rāghavabhaṭṭadhṛtayogārṇave || ghanamāṃsañca viṃśāhe piṇḍabhāvolapakṣitam | pañcaviṃśatipūrṇāhe palaṃ tadaṅkurāyate || śāktānande tu | māsaikena tu pūrṇena māṃsapiṇḍo'ṅkurāyate || ityuktam tatraiva | ādau sañjāyate bījaṃ brahmāṇḍaṃ sahasāṅkuraḥ | tasya madhye sumeruśca kaṅkāladaṇḍarūpadhṛk | carācarāṇāṃ sarveṣāṃ devādīnāṃ viśeṣataḥ | ālayaḥ savabhūtānāṃ merorabhyantare'pi ca | pradīpakalikākāro jīvo hṛdi sadā sthitaḥ | rajjuvaddho yathā śyeno gato'pyākṛṣyate punaḥ | guṇavaddhastathā jīvaḥ prāṇāpānena kṛṣyate || yogiyajñavalkye dvitīyādhyāye tu | tanmadhye nābhirityuktaṃ nābhau cakrasamudbhavaḥ | dvādaśārayutaṃ tacca tena dehaḥ pratiṣṭhitaḥ | cakre'smin bhramate jīvaḥ puṇyapāpapraṇoditaḥ | tantupañjaramadhyastho yathā bhramati lūtikaḥ | lūtika urṇanābhaḥ mākarasā yasya prasiddhiḥ | nābhau jīvasya bhramaṇamātraṃ sthitisthānantu hṛdayameva | tena pūrvavacane na vivādaḥ || yogārṇave || māsadvaye tu sampūrṇe śiromedaḥ prajāyate | majjāsthi ca tribhirmāsaiḥ keśastvak ca caturthake | eṣu māseṣvadhyātmaviveke tu viśeṣa ukto yathā | dravatvaṃ prathame māse kalalākhyaṃ prajāyate | dvitīye tu ghanaḥ piṇḍaḥ peśīṣṭaghanasarvudam | puṃstrīnapuṃsakānāntu prāgavasthāḥ kramādimāḥ | tṛtīye tvaṅkurāḥ pañca karādiśiraso matāḥ || atra granthatraye yadbhedatrayamaṅkurotpatteruktaṃ taccharīramervavayavāṅkurabhedenāviruddhamāmnāyabhedena vā | aṅgapratyaṅgabhāgāḥ syuḥ sūkṣmāśca yugapattadā | caturthe vyaktatā teṣāṃ bhāgānāmabhijāyate | mātṛjañcāsya hṛdayaṃ viṣayānabhikāṅkṣati | ato māturmano'bhīṣṭaṃ kuryādgarbhasamṛddhaye | tāñca dvihṛdayāṃ nārīmāhurdohādinīṃ budhāḥ | adānāddohadānāntu garbhasya vyaṅgatādayaḥ | mātuścedviṣayālābhastadārtto jāyate sutaḥ | garbhaḥ syādarthavān bhogī dehe dohadadarśane | p. 55) alaṅkāre sulalito dharmiṣṭhastāpasāśrame | devatādarśane bhakto hiṃsro bhujagadarśane | godhāśane tu nidrālurbalī gomāṃsabhakṣaṇe | māhiṣeṇa tu raktākṣaṃ lomaśaṃ sūyate sutam | pravṛddhaṃ pañcame piṇḍaṃ māṃsaśoṇitapuṣṭibhāk | ṣaṣṭhe'sthisnāyunāḍyādinakhakeśaviviktatā | balavaddhau copacitau saptame tvagapūrṇatā | aṣṭame tvakśrutī syātāṃ ojaścaitacca hṛdbhavam || jñānabhāṣye tu || karṇākṣināsikārandhraṃ kaṇṭhodarañca pañcame | ṣaṣṭhe mukhaṃ tathā pādau sarvāṅgāni tu saptame | sandhiḥ sampūrṇatāṃ yāti aṣṭame māsi vai tataḥ | etadapi pūrvavat || aṇḍādhārañca kaṅkālaṃ pārabhya gudamūlataḥ | dvātriṃśajjñānavijñānagranthino varddhate sadā || śāradāyāṃ prathamapaṭale || atha mātrāhṛtairannapānādyaiḥ poṣitaḥ kramāt | dināt pakṣāttathā māsāt varddhate tattvadehavān || tattvadehavāniti caturviṃśatitattvātmakaśararīra ityarthaḥ | doṣairdūṣyaiḥ sukhaṃ prāpto vyaktiṃ yāti nijendriyaiḥ | vātapittakaphā doṣā dūṣyāḥ syuḥ sapta dhātavaḥ || iti dhātukathanam || śāradāyām || jñānendriyāṇi śrotraṃ tvakdṛgjihvānāsikādayaḥ | jñānendriyārthāḥ śabdādyāḥ smṛtāḥ karmendriyāṇyapi | śabdādyā iti śabdasparśarūparasagandhāḥ | vākpāṇipādapāyvandhusaṃjñānyāhuṃrmanīṣiṇaḥ | mukhahastapādagudaliṅgāni | vacanādānagatayo visargānandasaṃyutāḥ | kathanagrahaṇagamanatyāgānandāḥ | karmendriyārthāḥ saṃproktā antaḥkaraṇamātmanaḥ || viśvasāre prathamapaṭale || indriyāṇāṃ guṇān vakṣye śṛṇuṣva kamalānane ! | cakṣuṣo rūpamākhyātaṃ karṇayoḥ śabdameva ca ! gandhastu nasi vijñeyastvaci sparśa udāhṛtaḥ | ādānaṃ bhujayugmeṣu jihvāyāṃ rasa ucyate | guhye visargo vijñeya ānandaḥ syādupasthake | gamanaṃ pādayugme ca kathanaṃ mukhapaṅkaje | p. 56) itīndriyendriyārthakathanam | antaḥkaraṇaṃ spaṣṭayati śāradākṛt || manobuddhirahaṅkāraścittantu parikīrtitam | atra saṅkalpavikalpātmakaṃ manaḥ | sarvabhāvaniścayakāriṇī budhīḥ | jñātrabhimānayukto'haṅkāraḥ | nirvikalpakaṃ cittam | yadāha eṣā śaktiḥ parā vījarūpiṇī proktalakṣaṇā || saṅkalpañca vikalpañca kurvāṇā tu mano bhavet | buddhirūpā tathā sarvabhāvaniścayakāriṇī | jñātāsmītyabhimānāṭyā saivāhaṅkārasaṃjñitā | nirvikalpātmikā saiva khalu cittasvarūpiṇī | evamekaiva bahudhānarttakīva pratīyata iti | śrutirapi | manaḥ saṅkalpayati buddhirniścinoti ahamabhimānayati cetaścetayate iti | prapañcasāre'pi || pareṇa dhāmnā samanupravṛddhyā manastadā sā tu mahāprabhāvā | yadā tu saṅkalpavikalpakṛtyā yadā punarniścinute tadā sā | syādbuddhisaṃjñā ca yadā pravṛttirjñātāramātmānamahaṅkṛtiḥ syāt | tadā yadā sā tvabhimīyate'ntaścittañca nirddhāritamarthameṣāmiti || śāradāyām || darśendriyāṇi bhūtāni manasā saha ṣoḍaśa | vikārāḥ syuḥ prakṛtayaḥ pañca bhūtānyahaṅkṛtiḥ | avyaktaṃ mahadityaṣṭau tanmātrāśca mahānapi | sāhaṅkārā vikṛtayaḥ sapta tattvavido viduḥ | vikārāḥ ṣoḍaśa aṣṭau prakṛtayaḥ sapta vikṛtaya iti vacanasya paryyavasitārthaḥ | yaduktaṃ mūlaprakṛtiravikṛtirmahadādyāḥ prakṛtivikṛtayaḥ sapta | soḍaśakastu vikāro na prakṛtirna vikṛtiriti tattvavida iti | etāni prakṛtyantāni caturviṃśatitattvāni puruṣāntāni pañcaviṃśatiḥ || taduktaṃ vāyavīsaṃhitāyām || trayoviṃśatitattvebhyaḥ parā prakṛtirūcyate | prakṛtestu paraṃ prāhuḥ puruṣaṃ pañcaviṃśakam | yadvā tattvavida evaṃ viduḥ | eṣāṃ tattvāntarbhāvāt tattvavidbhirevaṃ saṃjñā kṛtā ityarthaḥ || śāradāyām || agniṣomātmako dedo binduryadubhayātmakaḥ | śukramagnirūpaṃ raktaṃ somarūpam | p. 57) sa tadātmakatvādbindurūbhayātmaka ityarthaḥ || taduktaṃ rāghavabhaṭṭadhṛtena || kalāṣoḍaśakaścandraḥ syāddvādaśakalo raviḥ | kalādaśayuto vahniḥ kalāṣṭatriṃśadaṃśabhuk | sāmprataṃ sambhavantīha garbhādhānasya hetave | agniṣomātmakaṃ tena gīyate sacarācaram | kalāṃśakena yogena bhūyād garbhasya sambhavaḥ || brahmajñānatantre prathamapaṭale || śiva uvāca || asthimāṃsanakhāścaiva nāḍītvak ceti pañcamaḥ | pṛthvīpañcaguṇāḥ proktā brahmajñānena bhāṣitam | malaṃ mūtraṃ tathā śukraṃ śleṣmā śoṇitameva ca | toyaṃ pañcaguṇāḥ proktā brahmajñānena bhāṣitam | hāso nidrā kṣudhā caiva bhrāntirālasyameva ca | tejaḥpañcaguṇāḥ proktā brahmajñānena bhāṣitam | dhāraṇaṃ cālanaṃ kṣepaḥ saṅkocaḥ prasavastathā | vāyupañcaguṇāḥ proktā brahmajñānena bhāṣitam | kāmakrodhastathā lobhastrapā mohaśca pañcamaḥ namaḥpañcaguṇāḥ proktā brahmajñānena bhāṣitam || rāghavabhaṭṭadhṛtam | asthi māṃsaṃ tvacaṃ snāyuroma evaṃ tu pañcamaṃ | iti pañcavidhā proktā pṛthivī kaṭhinātmikā | lālā mūtraṃ tathā śukraṃ śoṇitaṃ majja pañcamam | apāṃ pañcaguṇāete rudrarūpāḥ prakīrtitāḥ | kṣudhā tṛṣṇā bhayaṃ nidrā ālasyaṃ kṣāntireva ca | tṛṣṇātmakā guṇā ete tejasaḥ parikīrtitāḥ | dhāraṇaṃ valānaṃ bhuktirākuñcanaprasāraṇam | ete pañca guṇā vāyoḥ kriyārūpā vyavasthitāḥ | rāgadveṣau tathā lajjā bhayaṃ mohastathaiva ca | vyomnaḥ pañca guṇāḥ proktāḥ śūnyākhye śuṣirātmanīti | iti pañcabhūtodbhavāsthyādikathanam || śāktānandataraṅgiṇyām || prāṇāpānasamānaścodānavyānau ca vāyavaḥ | nāgaḥ kūrmo'tha kṛkaro devadatto dhanañjayaḥ | ete daśaguṇāḥ proktāḥ sarvaprāṇavaśātmanaḥ || śāradātilake || dakṣiṇāṃśaḥ smṛtaḥ sūryo vāmabhāgo niśākaraḥ | nāḍīrdaśa vidustāsu mukhyāstisraḥ prakīrtitāḥ | p. 58) iḍā vāmatanormadhye suṣumnā piṅgalā pare | madhyā tāsvapi nāḍī syādagnīṣomasvarūpiṇī | atreḍā vāmamuṣkādhaḥsthā dhanurvakrā vāmanāsāparyantaṃ gatā | evaṃ piṅgalā dakṣiṇāṇḍādhaḥsthā dhanurvakrā dakṣiṇanāsāntaṃ gatā | pṛṣṭhavaṃśāntargatā suṣumnā ityarthaḥ | etadagre sphuṭībhaviṣyati || tathā prapañcasāre | ūrddhantu marutānunnā ttasmādapi maladvayī | ubhayātmikyadhovṛttā nāḍī dīrghā bhavedṛjuḥ | avāṅmukhī sā tasyāśca bhavet pakṣadvaye dvayam | pakṣadvaye pārśvadvaye | nāḍyastāḥ sanniruddhā syuḥ saptānyā nāḍikā matāḥ | tatra yā prathamā nāḍī sā suṣumneti kathyate | yā vāmeḍeti sā jñeyā dakṣiṇā piṅgalā matā || tathā kācinnāḍī vahirvaktrā yā māturhṛdi vadhyate | yayā sa puṣṭimāyāti kedāra iva kulyayā | māturāhārarasajairdhātubhiḥ puṣyate kramāt | kramavṛddhau paraṃ jyotiḥ kalākṣetrajñatāmiyāt | sakṣetrajñaṃ malaṃ tattu sabhūtaṃ saguṇaṃ punaḥ | sadoṣaṃ dūṣyasampannaṃ janturityabhidhīyate | sabhūtapañcakaṃ sakṣetrajñamātrasahitaṃ tat pūrvoktamānavādimalaṃ janturityucyate | ityanvayaḥ | kimbhūtaṃ saguṇaṃ sattvādiguṇaṃ sattvādiguṇayuktaṃ sadoṣaṃ vāyupittakaphayuktaṃ dūṣyasampannaṃ saptadhātūdbhavam | iti jantulakṣaṇam || phalakoṣadvayaṃ tattu vyaktaṃ puṃso na tu striyāḥ | napuṃsakasya kiñcittu vyaktiratropalakṣyate | phalakoṣadvayamaṇḍakoṣadvayam || niruttaratantre prathamapaṭale || nāḍīnāṃ saṃvaho devi ! kañjayoniḥ khagāṇḍavat | tatra nāḍyaḥ samutpannāḥ sahasrāṇāṃ dvisaptatiḥ | kañjasya padmasya yonirūtpattisthānaṃ śālūkamiti yāvat | pradhānāḥ prāṇavāhinyo nāḍyatradaśa smṛtāḥ | iḍā ca piṅgalā caiva suṣumnā ca tṛtīyikā | gāndhārī hastijihvā ca pūṣā caiva yaśasvinī | alambuṣā kuhuścaiva śaṅkhinī ca daśa smṛtāḥ | evaṃ nāḍīmayaṃ cakraṃ vijñeyaṃ śakticakrake | p. 59) iḍāyāḥ piṅgalāyāśca madhye yā sā suṣumnikā | iyañca triguṇā jñeyā brahmaviṣṇuśivātmikā | rajoguṇā ca vajrākhyā citriṇī sattvasaṃyutā | tamoguṇā brahmanāḍī kāryabhedakrameṇa ca | tathā | vāyurbhānumayo jñeyo manaścandrātmakaṃ tathā | prāṇo'pānaḥ samānaścodānavyānau ca vāyavaḥ | yā vāmamuṣkasambandhā saṃśliṣyantī suṣumnayā | dakṣiṇañcakramāśritya dhanurvakrā hṛdi sthitā | vāmāṃśayantrāntaragā dakṣiṇāṃ nāsikāmiyāt | tathā dakṣiṇamuṣkasthā nāsāyā vāmarandhragā | tantrāntare || ṣuṣumnākalitā yātā muṣkaṃ dakṣiṇamāśritā | saṅgatā vāmabhāgasya yantramadhyaṃ samāśritā | dakṣiṇaṃ nāsikādvāraṃ prāpteti girijātmaje ! | vāmamaṇḍamanusyūtāmananyā savyanāsikāmiti | anayoḥ svarūpamuktaṃ yogārṇave | iḍā ca śaṅkhacandrābhā tasyā vāme vyavasthitā | piṅgalā sitaraktābhā dakṣiṇaṃ pārśvamāśritā iti | tantrāntare iḍāyāṃ saṃśritaścandraḥ piṅgalāyāṃ divākara iti | tāsvapi suṣumnā mukhyetyarthaḥ | uktañca śrītattvacintāmaṇau || merorvāhyapradeśe śaśimihiraśive savyadakṣe niṣaṇe madhye nāḍī suṣumnā tritayaguṇamayī candrasūryāgnirūpā | anyatrāpi tayoḥ pṛṣṭhavaṃśaṃ samāśritya madhye suṣumnā sthitā brahmarandhrantu yāvat | anyāsāṃ nāmānyapi śāradāyām | gādhārī hastijihvākhyā sapūṣālambuṣā matā | yaśasvinī śaṅkhinī ca kuhuḥ syuḥ sapta nāḍayaḥ | āsāṃ sthitisvarūpaṃ yogārṇave || iḍāpṛṣṭhe tu gāndhārī mayūragalasannibhā | savyapādādinetrāntā gāndhārī parikīrtitā | hastijihvotpalaprekṣā nāḍī tasyāḥ puraḥ sthitā | savyabhāgasya mūrddhādipādāṅguṣṭhāntamāśritā | pūṣā tu piṅgalāpṛsṭhe nīlajīmūtasannibhā | yāmyabhāgasya netrāntā yāvat pādatalaṃ gatā | yaśasvinī śaṅkhavarṇā piṅgalā pūrvadeśagā | gāndhāryāśca sarasvatyā madhyasthā śaṅkhinī matā | p. 60) suvarṇavarṇā pādādivarṇāntā savyabhāgake | pādāṅguṣṭhādimūrddhāntayāmyabhāge kuhurmatā | rāvaṇā sarasvatī viśvodarī śaṅkhinī etā api pradhānatvenoktāḥ | ukañca | tāśca bhūritarāstāsu mukhyāḥ proktāścaturdaśa | suṣumneḍā piṅgalā ca kuhūratha sarasvatī | gāndhārī hastijihvā ca rāvaṇā ca yaśasvinī | viśvodarī śaṅkhinī ca tataḥ pūṣā yaśasvinī | alambuṣeti || śāktānandataraṅgiṇīdhṛtajñānabhāṣye || iḍā ca vāmanāsāyāṃ dakṣiṇe piṅgalā matā | suṣumnā brahmarandhre ca gāndhārī vāmacakṣuṣi | dakṣiṇe hastijihvā ca pūṣā karṇe'tha dakṣiṇe | vāme yaśasvinī jñeyā mukhe cālambuṣā matā | kuhuśca liṅgamūle syāt śaṅkhinī śirasopari | evaṃ dvāraṃ samāśritya tiṣṭhanti daśa nāḍikāḥ | kṣitiśca vāri tejaśca vāyurākāśameva ca | sthairyaṃ gatā ime pañca vāhyābhyantara eva ca || evaṃ pradhānanāḍīnirūpaṇānantaraṃ śākhārūpanāḍī nirūpitā || śāradāyāṃ || nāḍyo'nantāḥ samutpannāḥ suṣumnā pañcaparvasu | sarvāṇi svādhiṣṭhānamaṇipūrakānāhataviśuddhājñāntāni | tatrādho'dhogranthimārabhyordhorddhasarvagranthiparyantaṃ samāptiḥ | gaṇayitumaśakyatvādanantāḥ | yadāhuḥ | pūrvoktāyāḥ suṣumnāyā madhyasthāyāḥ sulocane ! | nābhihṛtkaṇṭhatālubhrūmadhyaparvasamudbhavāḥ | adhomukhāḥ śirāḥ kāścit kāścidūrddhamukhāstathā | parāsthiryaggatāḥ kāścittatra lakṣatrayādhikāḥ | nāḍyo'rddhalakṣasaṃkhyātāḥ pradhānāḥ samudīritāḥ || tāsu sarvāsu balavān prāṇo vāyuḥ samantataḥ || viśvasāre tu || nābheḥ sakāśājjāyante nāḍyaḥ kṣetraprapoṣiktāḥ | iḍā tu vāmabhāge syāddakṣiṇe piṅgalā matā | madhye suṣumnā vijñeyā candrasūryānalātmikā | nāḍyo'nantāḥ samutpannāstasyāḥ pañcasu parvasu | iti nābheḥ sakāśāditi yaduktaṃ tatkṣetrapoṣikā ityanena rasādicālanena śarīrapuṣṭyarthaṃ na tu jñānadhyānādyarthaṃ vāyusādhanaprakaraṇe etat spaṣṭīkariṣye | p. 61) narapatijayacaryāsvarodayadhṛtabrahmabrahmajāmalamapi śarīrapuṣṭyarthamea nābhau kuṇḍalinī māha yathā mahāśaktiḥ kuṇḍalinī nāḍīsthāhisvarūpiṇī | tato daśorddhagā nāḍyo daśa cādhogatāstathā dve dve tiryyaggate nāḍyau caturviṃśatisaṃkhyayā | sūkṣmamukhyāstvato nāḍyaḥ sahasrāṇāṃ dvisaptatiḥ | kuṇḍalinyāṃ mahāśaktau mūlamārgā bhavantyamī | tābhyaḥ sūkṣmamukhā nāḍyaḥ śarīraṃ pratipoṣikāḥ | sapta śatāni jāyante saptottarāṇi saṃkhyayā | pradhānā daśa nāḍyastu daśa vāyupravāhikāḥ || yogiyājñavaklye prathamadhyāye'pi nābhicakramupakramya | kandamadhye sthitā nāḍī suṣumneti prakīrtitā | tiṣṭhanti paritaḥ sarvāścakre'smin nāḍikāstataḥ | nāḍīnāmapi sarvāsāṃ mukhyā gārgi ! caturdaśa || gārgi iti yājñavakyasya sthiyāḥ sambodhanam || iḍā ca piṅgalā caiva suṣumnā ca sarasvatī | vārūṇī caiva pūṣā ca hastijihvā yaśasvinī | viśvodarī kuhuścaiva śaṅkhinī ca payasvinī | alambuṣā ca gāndhārī mukhyāścaitāścaturdaśa | tāsāṃ mukhyatamāstisrastisṛṣvekottamottamā | muktimārge tu sā proktā suṣumnā viśvadhāriṇī | kandasya madhyame gārgi ! suṣumnā ca pratiṣṭhitā | pṛṣṭhamadhye tu tenāsthnā saha mūrdhni vyavasthitā | muktimārge suṣumnā vaiṣṇavī sthitā | iḍā ca piṅgalā caiva tasyāḥ savye ca dakṣiṇe | iḍāyāṃ piṅgalāyāñca carataścandrabhāskarau | iḍāyāṃ candramā jñeyaḥ piṅgalāyāṃ divākaraḥ | candrastāmasa ityuktaḥ sūryo rājasa ucyate | viṣabhāgo raverbhāgaścandrabhāgo'mṛtaṃ tathā | tāveva tadadhaḥ sarvaṃ kālaṃ rātrindivātmakam || bhoktī suṣumnā kālasya guhyametadudāhṛtam | p. 62) sarasvatī kuhuścaiva suṣumnā pārśvayoḥ sthite | gāndhārī hastijihvā ca iḍāyāḥ pṛṣṭhapūrvayoḥ | yaśasvinī ca pūṣā ca piṅgalā pṛṣṭhapūrvayoḥ | kuhuśca hastihihvā ca madhye viśvodarī sthitā | yaśasvinyāḥ kuhormadhye vāruṇī sā pratiṣṭhitā | pūṣāyāśca sarasvatyāḥ sthitā madhye yaśasvinī | gāndhāryāśca sarasvatyāḥ sthitā madhye ca śaṅkhinī | alambuṣā ca viprendri ! kandamadhyādadhaḥ sthitā | pūrvabhāge suṣumnāyāstvāmeḍhrāntaṃ kuhuḥ sthitā | adhaścorddhañca vijñeyā vāruṇī sarvagāminī | yaśasvinī ca yāmyasya pādāṅguṣṭhāntamiṣyate | piṅgalā corddhvagā yāmye nāsāntaṃ viddhi me priye ! | yāmye pūṣā ca netrāntā piṅgalāyāḥ supṛṣṭhataḥ | payasvinī tathā gārgi ! yāmye netrāntamiṣyate | sarasvatī tathācorddhaṃ hastijihvā prakīrtitā | āsavyakarṇādviprendri ! śaṅkhinī corddhamāgatā | gādhārī savyantetrāntamiḍāyāḥ savyataḥ sthitā | iḍā ca savyanāsāntaṃ madhyabhāge vyavasthitā | hastijihvā tathā savyapādāṅguṣṭhāntamiṣyate | viśvodarī tu sā nāḍī tundamadhye vyavasthitā | alambuṣā mahābhāge ! vāyumūlā tathorddhvagā | etāstvanyāḥ samutpannāḥ śivāstvanyāśca tā api | yadaśvatthadale tadvat padmapatreṣu cāpi vā | nāḍīṣvatāsu sarvāsu vijñātavyā tapodhane ! || iti nāḍyutpattikathanam | ādhyātmaviveke | asyāṃ śarīraṃ saṃkhyā syāt ṣaṣṭiyuktaṃ śatatrayam | trīṇyevāsthiśatānyatra dhanvantarirabhāṣata | dve śate tvasthisandhīnāṃ syātāmatra daśottare | peśīsnāyuśirāsandhisahasradvitayaṃ matam | nava snāyuśatāni syuḥ pañca peśīśatānyapi | adhikā viṃśatiḥ strīṇāṃ stanayordigdigīritā | śirādhamanikānāntu lakṣāṇi nava viṃśatiḥ | sārddhāni syurnavaśatī ṣaṭpañcāśadyutā tatheti || ityasthyādyutpattikathanam || rudrajāmale saptadaśapaṭale || p. 63) tisraḥ koṭyo'rddhakoṭī ca yāni lomāni mānuṣe | nāḍīmukhāni sarvāṇi dharmabinduṃ kṣaranti ca | iti nāḍīmukhasthānakathanam || iti śrīprāṇatoṣiṇyāṃ prathame sargakāṇḍe'nnamayakoṣātmakamanuṣyadehakathanaṃ nāma caturthaḥ paricchedaḥ || evaṃ nāḍīprabhṛtīnāṃ nirūpaṇānantaraṃ vāyuprakaraṇasyaucityāttannirūpyate || śāradātilake || mūlādhārodgataḥ prāṇastābhirvyāpnoti tattanum | vāyavo'tra daśa proktā vahnyaśca daśa smṛtāḥ || tābhirnāḍībhiḥ || tattanumanubhūtatanum || vāyunāmāni tatraiva | prāṇādyā marutaḥ pañca nāgaḥ kūrmo dhanañjayaḥ | kṛkaraḥ syāddevadatta iti nāmabhirīritāḥ || prāṇādyā iti prāṇāpānavyānodānasamānāḥ | yagiyājñavalkye caturthādhyāye'pi | prāṇo'pānaḥ samānaśca udāno vyāna eva ca | nāgaḥ kūrmaśca kṛkaro devadatto dhanañjayaḥ | ete nāḍīṣu sarvāsu caranti daśa vāyavaḥ | eteṣu vāyavaḥ pañca mukhyāḥ prāṇādayaḥ smṛtāḥ | teṣu mukhyatamāvetau prāṇāpānau narottame ! | prāṇa evaitayormukhyaḥ sarvaprāṇabhṛtāṃ sadā || eṣāṃ rūpāṇi sthānāni ca yogārṇave | indranīlapratīkāśaṃ prāṇarūpaṃ prakīrtitam | āsyanāsikayormadhye hṛnmadhyanābhimadhyake | prāṇālayamiti prāhuḥ pādāṅguṣṭhe'pi kecana || apānayatyapāno'yamāhārañca pralāpitam | śukraṃ mūtraṃ tathotsargamapānastena mārutaḥ | indragopapratīkāśaḥ sandhyājaladasannibhaḥ | sa ca meḍhre ca pāyau ca uruvaṅkṣaṇajānuṣu || meḍhre liṅge pāyau gude ūrau prasiddharūpe vaṅkṣaṇe urusandhau jānuni prasiddharūpe | indragopo raktavarṇakīṭaviśeṣaḥ | kāpāsiyāpokā iti khyātaḥ | jaṅghodarakṛkāṭyāñca nābhimūle ca tiṣṭhati || vyāno vyānaśatotpannaḥ sarvavyādhiprakopaṇaḥ | p. 64) mahārajatasamprekṣo hāropādānakārakaḥ | mahārajataṃ kāñcanam | hāropādānakāraka āhāragrāhaka ityarthaḥ || svīyākṣikarṇayormadhye kaṭyāṃ vai gulphayorapi | kaṭiḥ prasiddhāḥ | gulphaḥ pādagranthiḥ | ghrāṇe gale sphiguddeśe tiṣṭhatyatra nirantaram | spandayatyadharaṃ vaktraṃ gātranetraprakopaṇaḥ | udvejayati cārthāni tūdāno nāma mārutaḥ | vidyutpāvakavarṇaḥ syādutthānāsanakārakaḥ | pādayorhastayoścāpi sa tu sandhiṣu vartate || pītaṃ bhakṣitamāghrātaṃ raktāpittakaphānilān || samaṃ nayati gātreṣu samānī nāma mārutaḥ | gokṣīrasadṛśākāraḥ sarvadehe vyavasthitaḥ || yogiyājñavalkye ca || āsyanāsikayormadhye hṛnmadhye nābhimadhyake | prāṇālayamiti prāhuḥ pādāṅguṣṭhe ca kecana | adhaścorddhaṃ kuṇḍalinyāḥ paritaḥ prāṇasa.ṃśrayaḥ | apānanilayaṃ kecid gudamadhyorujānuṣu | udare vṛṣaṇe kaṭyāṃ jaṅghe nābhau vadanti hi | gudādhāradvayostiṣṭhenmadhye'pānaprabhañjanaḥ | sthāneṣveteṣu satataṃ prakāśayati dīpavat | udānaḥ sarvasandhisthaḥ pādayorhastayorapi | samānaḥ sarvagātreṣu sarvaṃ vyāpya vyavasthitaḥ || rāyamukuṭastu || hṛdi prāṇo gude'pānaḥ samāno nābhideśake | udānaḥ kaṇṭhadeśastho vyānaḥ sarvaśarīraga ityāha || udgāre nā ityukto nīlajīmūtasannibhaḥ || unmīlane sthitaḥ kūrmo bhinnāñjanasamaprabhaḥ || kṛkaraḥ kṣutparaścaiva javākusumasannibhaḥ || vijṛmbhaṇe devadattaḥ śuddhasphaṭikasannibhaḥ || dhanañjayastathā ghoṣe mahārajatavarṇakaḥ || lalāṭe corasi skandhe hṛdi nābhau tvagasthiṣu | nāgādyā vāyavaḥ pañca sahaiva pariniṣṭhitāḥ || viśvasāraprathamapaṭale tu || prāṇa ādau hṛdi sthāne padmarāgasamadyutiḥ | apāno guhyadeśe ca indragopasamaḥ smṛtaḥ | gokṣīradhavalākāraḥ samāno nābhideśake | udānaḥ kaṇṭhadeśe ca dhūmravarṇaḥ prakīrtitaḥ | p. 65) vyānaḥ sarveṣu cāṅgeṣu jyotīrūpeṇa vartate || etadvacanānusāreṇa pūrvakathitarāyamukuṭadhṛtaṃ vacananamiti pūrvavacanoktaitadvacanoktarūpabhedastvāmnāyādibhedena samādheya iti || prapañcasārakārastu || dhanañjayākhyo dehe'smin kuryādbahuvidhān śvasān | sa tu laukikavāyutvānmṛtañca na vimuñcatīti || ataeva viśvasāre | maithunañcecchati yadā maithunañca tadā caret | kāle dhanañjayo vāyu rbījaṃ garbhe ca sañcayet | nidhāyānilamārge ca punareva praveśayediti dhanañjayavāyuto garbhasañcāra ityuktam | anyaistu catvāro vāyavo'dhikā uktā yathā | vairambhaṇaḥ sthānamukhyaḥ pradyotaḥ prakṛtastathā | vairambhaṇādayastatra sarvavāyuvaśaṃ gatā iti | narapatijayacaryāsvarodayadhṛtabrahmajāmale || piṅgaleḍāsuṣumnābhirnāḍībhistisṛbhirbudhaiḥ | prakaṭo vayusañcāro lakṣyate dehamadhyataḥ | iḍānāḍyāṃ sthitaścandraḥ piṅgalā bhānuvāhinī | suṣumnā śambhurūpā ca śambhurhaṃsasvarūpakaḥ | hakāro nirgamaḥ proktaḥ sakārastu praveśane | hakāraḥ śambhurūpaḥ syāt sakāraḥ śaktirucyate | atra viśeṣo'gre vakṣyate | śāradāyāṃ dvitīyapaṭale || piṅgalāyāṃ sthitā hrasvā iḍāyāṃ saṅgatāḥ pare | suṣumnāmadhyagā jñeyāścatvāro ye napuṃsakāḥ | atra prakāraḥ vāmanāsāto dakṣiṇanāsāpraveśaprārambhasamaye dehavāyuḥ kañcit kāla mubhayatra vahati sa dakṣiṇāyaṇaprārambhasamayastadānīṃ ṛḷkārātmakaṃ hrasvadvandvamudeti | evaṃ dakṣiṇanāsāto vāmanāsāgamanakāle'pi sa uttarāyaṇaprārambhakālastadānīṃ ṝḹrūpaṃ dīrghadvandvamudeti | taduktaṃ prayogasāre || svaraṃ sapta samārabhya catvāro ye napuṃsakāḥ | te suṣumnāśrite prāṇe prodyantvayanasaṃkrame iti || jāmale || śaktirūpaḥ sthitaścandro vāmnāḍīpravāhakaḥ | dakṣanāḍīpravāhe tu śambhu rūpī divākaraḥ | iti śarīrasthavāyukathanam || p. 66) śāradāyām || agnayo doṣadūṣyeṣu saṃlīnā daśa deheṣu | teṣāṃ nāmāni rāghavabhaṭṭadhṛtāni yathā || jṛmbhako dīpakaścaiva vibhramo bhramaśobhanaḥ | āvasathyāhavanīyau dakṣiṇāgnistathaiva ca | anvāhāryo gārhapatya ityete daśa vahnayaḥ || bhrameṇa saha śobhana iti madhyapadalopisasāsāśrayaṇena bhramaśobhanaśceti daśāgnikathanam || śāradāyām || bubhukṣā ca pipāsā ca prāṇasya manasaḥ smṛtau | śokamohau śarīrasya jarā mṛtyuḥ ṣaḍūrmayaḥ || prapañcasāre'pi || bubhukṣā ca pipāsā ca śokamohau jarāmṛtī | ṣaḍūrmayaḥ prāṇabuddhidehadharmeṣu saṃsthitā iti || ūrmīnāmārtyutpādako'vasthāviśeṣaḥ || śāradāyām || śukrāt snāyusthimajjānastvaṅmāṃsāśrūṇi śoṇitāt | pituḥ śukrāt snāyvādi | śoṇitānmātuḥ śoṇitāt tvagādi | ṣāṭkauṣikamiti proktaṃ sarvadeheṣu dehinām | prapañcasāre dvitīyapaṭale'pi || majjāsthisnāyavaḥ śukrādraktāttvaṅmāṃsaśoṇitam | iti ṣāṭkauṣiko nāma deho bhavati dehinām | vedāntavidbhistvaparaprakāreṇa pañca koṣā uktā yathā paurṇamāsyāṃ pañcakoṣaviveke'ṣṭamaprakareṇe vidyānandasvāminā | pitṛbhuktānnajādvīryājjāto'nnenaiva varddhate | dehaḥ so'nnamayo nātmā prāk corddhaṃ tadabhāvataḥ || pitṛbhuktetyatraikaśeṣeṇa mātṛpitṛbhuktānnajātāditi labhyate | annena dugdhādyāhāreṇa prāk janmana iti śeṣaḥ | maraṇādūrddhaṃ tadabhāvataḥ dehābhāvataḥ | pūrṇo dehe balaṃ syād yallakṣāṇāṃ yaḥ pravartakaḥ | vāyuḥ prāṇamayo nāsāvātmā caitanyavarjanāt | līnā sūptau vapurbodhe vāpnuyādānakhāgragā | cicchāyopetadhīrnātmā vijñānamayaśabdabhāk | bhavatīti śeṣaḥ | kartṛtvakaraṇatvābhyāṃ vikriyetāntarindriyam || vijñānamanasī antarvahiścaite parasparamiti | atra rāmakṛṣṇapaṇḍitasya vyākhyānam | nanu manobuddhyorantaḥkaraṇatvāviśeṣānmano-mayavijñānamayarūpeṇa nomayavijñānamayarūpeṇa koṣadvayakalpanā anupapannetyāśaṅkya kartṛkaraṇatvābhyāṃ bhedasadbhāvād ghaṭata eva manomayatvādibheda ityāha | p. 67) kartṛtvetyādi antarindriyamantaḥkaraṇaṃ kartṛtvakaraṇatvābhyāṃ kartṛrūpeṇa karṇarūpeṇa ca vikriyeta vipariṇameta ityarthaḥ | ete kartṛkaraṇe vijñānamanasī vijñānamanaḥśabdavācye bhavataḥ | ete ca parasparamantarvahirbhāvena vartete | ataḥ koṣadvayatvamupapadyate ityarthaḥ || kādidantarmukhā vṛttirānandapratibimbabhāk | puṇyabhoge bhogaśāntau nidrārūpeṇa līyate | idānīmānandamayasyānātmatvaṃ darśayituṃ tatsvarūpamāha kācidityādi | puṇyabhoge puṇyakarmaphalānubhavakāle kāciddhīvṛttirantarmukhā satī ānandapratibimbabhāk ātmasvarūpasyānandasya prativimbaṃ bhajate | saiva bhogaśāntau puṇyakarmaphalabhogoparame sati nidrārūpeṇa līyate vilīnā bhavati | sā vṛttirānandamaya ityabhiprāyaḥ | etena majjāmayo'sthimayaḥ snāyumayaścarmamayo māṃsamayo raktamayaśceti ye ṣaṭkoṣāstantravidbhiruktāste tu vedāntavidbhirannamayakoṣāntargatatvenaiva paryavasitāḥ | adhikāstu prāṇamayavijñānamayamanomayānandamayeti catvāra uktāḥ | ato daśakoṣako'yaṃ deha ityāyātam | iti śarīrakoṣavivaraṇam || prapañcasāre || rasāditaḥ kramāt pākaśukrānteṣu tu dhātuṣu | dhātuṣu rasāditaḥ kramāt pāko bhavatītyanvayaḥ | śukrapākāt svayaṃ bhidyājjarāṇāmaṣṭamī daśā | kṣetrajñasya tadā jantu kevalāśrayamiṣyate | yathā snehaḥ pradīpasya yathābhramaśanitviṣaḥ | bahudvāreṇa kumbhena saṃvṛtasya havirbhujaḥ | yathā tejaḥ prasarati samīpālokaśaktimat | tathā dehāvṛtasyāpi kṣetrajñasya mahātviṣaḥ | indriyaiḥ saṃvivarddhante svaṃ svamarthagrahaṃ prati | pradīpasya prajvalanasamaye snehastailādiryathā prajvalanārthaṃ śikhāṃ prati prasarati svayamāyāti yathā vā aśanitviṣo vidyuto dyutisamaye'bhraṃ megho yathā va bahucchidrakumbhāvṛtasya vahnerghṛtabhakṣaṇasamaye samīpālokaśaktimannikaṭaprakāśakaśaktiyuktaṃ tejastathā dehāvṛtasya koṣadaśakābhyantaravartina ātmanaḥ svaṃ svaṃ viṣayagrahaṇaṃ prati indriyaiḥ karaṇaistejāṃsi saṃvivarddhante prasaranti ityarthaḥ | p. 68) yathā snehamiti pāṭhe tu vyakta evārthastathāpi vyākhyāyate | pradīpasya tejo yathā snehaṃ vidyutastejo yathā meghaṃ bahucchidrapātrāvṛtavahneryathā ghṛtaṃ prati tejaḥ prasarati tathātmanastejāṃsi svaṃ svaṃ viṣayagrahaṇaṃ prati prasarantītyarthaḥ | saṃvivarddhante iti bahuvacananirdeśādekadāpi bahvindriyairbahvarthagrahaṇamiti sūcitam | ataeva antardṛṣṭirvahirupagataprekṣaṇācchinnapāśaḥ prauḍhollāsādhigataparamabrahmanirvighnacetāḥ | tattadbhāvoditamadhuragīḥ suprasannāntarātmā smerāsyā me bhavatu satataṃ śāmbhavo kāpyavasthā || ityādi kulayoginaḥ prauḍhollāsaprārthanā || antardṛṣṭirvahiścakṣurityādivakṣyamāṇakulārṇavavacanañca sādhu saṅgacchate | vaiṣṇavairapyucyate | puṅkhānupuṅkhaviṣaye kṣaṇatatparo'pi dhīro na muhyati mukundapadāravinde | saṅgītanṛtyagatitālavaśaṃ gatāpi maulisthakumbhaparirakṣaṇadhīrnaṭīva | ityādi pratyakṣasiddhamapi kaścid yugapad gātraṃ kaṇḍūyate evaṃ preṣayatyaparaṃ paśyati ca | etena yugapadubhayaviṣayakajñānaṃ na manyāmaha iti keṣāñcimmataṃ praśasyamapraśasyaṃ vā sudhībhirnipuṇaṃ vibhāvya vicāraṇīyamityāstāṃ vistaraḥ | prakṛtamanusarāmaḥ | indriyeṣu pañcabhūtasthitiprakāramāhuḥ prapañcasāre ācāryāḥ || nabhaḥśrotre'nilaścarmaṇyagniścakṣuṣyathodakam | jihvāyāmavanī ghrāṇe itthamarthapravartanam | nabha ākāśaṃ anilo vāyurudakaṃ jalamavanī pṛthvī | idantu pradhānatayā uktam | vastutastu prāguktapañcīkaraṇarūpeṇa pañcasvapi pañca bhūtāni santīti puraivoktam | yadā pittaṃ marunnūnnaṃ vilīnaṃ pravilāpayet | p. 69) dhātustadā kramādraktaṃ lasaukāṃ drāvayet kṣaṇāt | drutā sā tulasīkāhvā romakūpaiḥ pravarddhate | vahiḥ sarvatra kaṇaśastathā svedaḥ pravartate | yadā kapho marutpittanunno līnaḥ pravartate | ūrdhvadruto drutaṃ vāṣpaṃ pratyekañca pravartate | kaphātmikā tu vikṛtiḥ karṇaśaṣkulipūrikā | gaṇḍamālādikān vāpi kuryājjantostu karmajān || śāradāyām || itthaṃ bhūtastadā garbhe pūrvajanmaśubhāśubham | smaraṃstiṣṭhati duḥkhātmā channadeho jarāyuṇā || śāktānandataraṅgiṇyām | navame māsi garbhasthaḥ sarvān saṃsmarate hṛdā | navadvārapure dehī samayān gamayecchanaiḥ | sthitiprakārastu rāghavabhaṭṭadhṛte | kṛtāñjalirlalāṭe'sau mātṛpṛṣṭhamabhiśritaḥ | adhyāste saṅkucadgātro garbhe dakṣiṇapārśvagaḥ | vāmapārśvāśritā nāḍīṃ klīvaṃ madhyāśritaṃ matam || viśvasāre | yonideśodbhavaṃ randhraṃ nābhimūlamataḥ param | garbhāśayantu taṃ prāhuḥ sarvatantravido janāḥ | kalalaṃ tatra tiṣṭhedvai tatra garbhaḥ prajāyate | karmayogātmarūpeṇa nirmāṇaṃ vidhirādiśet || pūrvārjitakarmaphalaṃ pūrvapūrvatarārjitam | jīvaḥ praveśanaṃ kuryāt pūrvakarmabubhukṣayā | prāktanakarmaphalaṃ bhoktumicchayā jīvo'vidyopādhikaḥ praveśanaṃ kuryād garbha iti śeṣaḥ | pūrvakarmaphalaṃ kimbhūtaṃ pūrva pūrvārjitamityādi | ayamāśayaḥ | karma trividhaṃ sañcitaṃ prārabdhamāgāmi ca | tatra sañcitasya prāyaścittauṣadhādinā nāśaḥ | āgāminaśca tapasā | ata eva doṣaprāgabhāvāsamakālīnadoṣadhvaṃsavantaḥ śiṣṭā iti gopīnāthatarkācāryeṇa śiṣṭalakṣaṇaṃ kṛtam | prārabdhasya bhogaṃ vinā na gatyantaramasti | atastatphalabhogāya garme jīvapraveśamāha | uktañca prārabdhakarmaṇāṃ bhogādeva kṣaya iti || śāktānandataraṅgiṇyām || sukṛtaṃ duṣkṛtañcaiva yat kṛtaṃ pūrvajanmani | tat sarvaṃ sakalaṃ jñātvā ūrdhvapādastvadhomukhaḥ | garbhe tu sampraviṣṭo'sau stimite ghoradarśane || p. 70) stimite'ndhakāre ghoradarśane bhayaṅkare | abhyasyāmi śivaṃ jñānaṃ saṃsārārṇavatāraṇam | cirayogī tato bhūtvā mukto yāsyāmi tatpadam | evaṃ garbhasthito jīvo garbhayātanayārditaḥ | nityaṃ bhāvayate citte labdhacaitanyalakṣaṇaḥ || viśvasāre || itthambhūtastadā garbhaḥ pūrvajanmaśubhāśubham | kṣaṇaṃ tiṣṭhet smaraṃstatra niśceṣṭo bhavati dhruvam | śarīre pañcāśadakṣarasthitiṃ vinā śabdādirnaṃ nirgantumānanataḥ śakto'taḥ śabdabrahmaprādurbhāvaḥ garbhaṃ teṣāṃ sthānamuktam tatraiva | purā kṛtayuge devi | kailāse parvatottame | tvadīyapādayugalaṃ dhyāye'haṃ dhyānayogataḥ | mama siddhirbhavettatra yugānte kamalānane ! | parānandamayastatra hastavādyo mamābhavat | tasminneva kṣaṇe devi ! śabdabrahmavibhūṣitaḥ | paṭahaścābhavattatra mamānandavivṛddhaye | śabdārthakātmanādena dravyayogena śabdyate | pañcāśadvarṇasaṃyuktaṃ nādabinduvibhūṣitam | pañcāśadvarṇasaṃyuktā mātṛkā cakrasaṃsthitā | ṣaṭcakrāṅdhitamantrā ca mātṛkāntaḥ śarīriṇām | ādhāre liṅganābhau hṛdayasarajije tālumūle lalāṭe dve patre ṣoḍaśāre dvidaśadaśadale dvādaśārddhe catuṣke | vāsānte bālamadhye ḍaphakaṭhasahite kaṇṭhadeśe svarāṃśca hakṣau kodaṇḍamadhye nyasatu vimaladhīrnyāsasampattisiddhyai | dehe caturdaśabhuvanasthānamuktam śāktānandataraṅgiṇyām | pātālaṃ bhūdharā lokā ādityādinavagrahāḥ | bhūdharādisaptasvargāśca nāgāśca sarvadehinām | piṇḍamadhye sthitāḥ sarve sthānaṃ teṣāṃ vadāmi te | pādādhastāttalaṃ vidyāttadūrddhaṃ vitalantathā | jānunoḥ sutalañcaiva atalaṃ sandhirandhrake | talātalaṃ gudamadhye liṅgamūle rasātalam | pātālaṃ kaṭisandhau ca pādādau lakṣayedbudhaḥ | bhūrloko nābhideśeca bhuvolokastathā hṛdi | svarlokaḥ kaṇṭhadeśe ca maharlokaśca cakṣuṣi | janalokastadūrddhañca tapoloko lalāṭake | p. 71) satyaloko mahāyonau bhuvanāni caturdaśa | trikoṇe ca sthito merurūrddhakoṇe ca mandaraḥ | kailāso dakṣiṇe koṇe vāmakoṇe himālayaḥ | vindhyo viṣṇustadūrddhe ca santyete kulaparvatāḥ | asthisthāne maheśāni ! jambudvīpo vyavasthitaḥ | māṃseṣu ca kuśadvīpaḥ krauñcadvīpaḥ śirāsu ca | śākadvīpaḥ smṛto rakte prāṇināṃ sarvasandhiṣu | tadūrddhaṃ śālmalidvīpaḥ plakṣaśca lomasañcaye | nābhau ca puṣkaradvīpaḥ sāgarastadanantaram | lavaṇodastathā mūtre śukre kṣīrodasāgaraḥ | majjā dadhisamudraśca tadūrddhaṃ ghṛtasāgaraḥ | vaśāpaḥ sāgaraḥ prokta ikṣuḥ syāt kaṭiśoṇitam | śoṇite ca surāsindhuḥ kathitāḥ sapta sāgarāḥ | grahāṇāṃ maṇḍalañcaiva śṛṇu vakṣyāmi pārvati ! | nādacakre sthitaḥ sūryo binducakre ca candramāḥ | locane maṅgalaḥ prokto hṛdi somasutastathā | udare ca guruścaiva śukre śukrastathaiva ca | nābhisthito'tha mando vai mukhe rāhustathā sthitaḥ | pādau pāṇau ca ketuśca śarīre tīrthamaṇḍalam | viśvasāre || śīrṣe mukhe tathā vāhau hṛdaye codare kramāt | kaṭau vastau ca guhyorujānujaṅghāṅghiṣu sthitāḥ | meṣādyā rāśayo dehe teṣāṃ rūpāṇyataḥ śṛṇu | aruṇasitaharitapāṭalapāṇḍuvicitrāḥ sitetarapiśaṅgau | piṅgalakarvurakamalinārucayo yathāsaṃkhyam | haritaḥ śyāmalaḥ | sitetaraḥ kṛṣṇaḥ | piśaṅgo nīlapītamiśraḥ | karvuraḥ prasiddhaḥ | vabhruḥ kapilaḥ || meṣaṃ vṛṣaṃ samithunaṃ karkaṭaṃ siṃhameva ca | kanyāṃ tulāṃ vṛścikañca dhanuṣaṃ makaraṃ tathā | kumbhaṃ mīnaṃ nyased gātre oṃkārādyaṃ namo'nvitam || aśvinī bharaṇī caiva kṛttikā rohiṇī tathā | mṛgaśirastathārdrā ca punarvasurataḥ param | puṣyāśleṣā maghā caiva pūrvaphalgunyataḥ param | uttarāphalgunī caiva hastā citrā tataḥ parā | svātī viśākhānurādhā jyeṣṭhā mūlā tataḥ parā | p. 72) pūrvāṣāḍhā cottarā ca śravaṇābhijitastathā | dhaniṣṭhā śatabhiṣā caiva pūrvabhādrapadā tathā | uttarabhādrapadā caiva revatyantāḥ samīritāḥ | mūrdhni bhruyugale cākṣṇoḥ karṇayornasi gaṇḍayoḥ | oṣṭhayordantapaṃktau ca jihvāyāṃ grīvamūlake | stanadvandve tathā vakṣaḥpārśvayornābhideśake | nitambe ca tathā pṛṣṭhe guhye ca pādayoḥ punaḥ | pādamekaṃ dvinakṣatraṃ rāśīnāṃ pariṇāmakṛt | śarīre rāśinakṣatrakathanaprayojanantu praśnakāle praṣṭā yadaṅge hastaṃ dattvā pṛcchati tadaṅge yo rāśiḥ patitaḥ tena varṇādikaṃ jñātavyam ityābhiprāyaḥ || śrīvidyāyā rāśinyāso nakṣatranyāsaścānenaivokta iti || śāktānandataraṅgiṇīghṛtajñānabhāṣye | śukrādutpadyate raktaṃ raktādbindusamudbhavaḥ | prāṇato vāyurutpannaḥ kālāgniḥ syādapānataḥ | śukrato nābhirutpannā śukrādagnisamudbhavaḥ | apānāt kālāgnirjāto nābhisthānastho vaḍavāgnirūpo ya āhāraṃ pacati śukrasambhūtā vāyupittakaphadhātusthā daśāgnaya iti bhedena vahnyutpattirdviruktā | māṃsataśca malotpattirmajjā cāpi tato bhavet | śukreṇotpāditā jihvā nāsikā sapta dehinām | raktādutpadyate netraṃ vāmañcaiva tu dakṣiṇam | prāṇādutpadyate śūnyaṃ ghrāṇarandhradvayaṃ tathā || tattvasāre ṣaṣṭhapaṭale || īśvara uvāca | candraḥ sūryastathā vahniḥ śarīre daśa nāḍikāḥ | dehasthā vāyavaḥ pañca mano bindustathaiva ca | ṣaṭcakraṃ merudaṇḍañca uḍḍīyānaṃ tathaiva ca | jālandharaḥ kāmarūpaḥ pūrṇagrīvaḥ śrīhaṭṭakaḥ || nirvāṇatantre prathamapaṭale || jāntorākāraṃ brahmāṇḍaṃ nānāvarṣma ca pārvati ! | brahmāṇḍaṃ vigrahaṃ proktaṃ sthūlasūkṣmādikaṃ hi tat | meruparvato madhye ca devi ! sapta kulācalāḥ | mūlādimastakāntaṃ hi sumerurnāma parvataḥ | sthito meroradhobhāge dvyaṅgulañcorddhadeśataḥ | bhūrlokādi maheśāni ! saptasargaṃ krameṇa hi | dvyaṅgulaṃ sapta pātālāsthiṣṭhanti parameśvarīti | p. 73) tattvasāre || prakṛtiḥ puruṣo dehe brahmā viṣṇuḥ śivastathā | nadāścaiva samudrāśca bhuvanāni caturdaśa | brahmāṇḍe ye guṇāḥ santi te tiṣṭhanti kalevare | teṣāṃ saṅkṣepataḥ sarvaṃ pravakṣyāmi śucismite ! | merupṛṣṭhe sthitaścandro dviraṣṭakalayānvitaḥ | aharniśaṃ tuṣārābhāṃ dhārāṃ varṣatyadhomukhaḥ | sudhāṃśurvividhasrāvī pīyūṣabindureva ca | binduratnasya madhyena dehasiddhiḥ prajāyate | javākusumasaṅkāśo vastideśe suśobhane ! | śaṅkhinīmūlaṃ saṃvyāpya sūryastiṣṭhati dehinām | dvādaśakalayā sūryo vahnirdaśakalātmakaḥ | sarveṣāṃ dehināṃ dehe sadā annādipācakaḥ | tuṣāraṃ varṣate candro raviḥ śuṣyati sarvadā | saṃyogena sthitaḥ prāṇo viyoge maraṇaṃ bhavet | ūrddhvaṃ tvavayave raśmiradhaścandrāmṛtaṃ sadā | abhyāsaṃ kāmarūpasya yogaṃ yogavido viduḥ | saṃyogī ca bhavedyogī prāṇāpānaikayogataḥ | prāṇaścandramayaḥ prokto'pānaḥ sūryamayastathā | anayoḥ saṅgamo madhye rajo rogasya sādhanam | uḍḍīyānaṃ dṛḍhaṃ baddhā kuryādrecakapūrakau | samānodānayoryogaḥ prāṇāpānaikayogataḥ | kāmarūpe tribhiryogaṃ prāṇāpānasamānakaiḥ || nābhiśaktidvayormadhye uḍḍīyānaḥ sa ucyate | vastau jālandharo jñeyaḥ kāmarūpasya garbhake | pūrṇagrīvo bhruvormadhye śrīhaṭṭastālukopari || tathā | nābhimadhye sthito brahmā hṛdi madhye ca keśavaḥ | śaṅkaraḥ śirasi jñeyastristhānaṃ muktidāyakam || iti śarīre tīrthādikathanam || śāktānandataraṅgiṇyām || etasminnantare devi ! viśveṣāṃ garbhasaṅkaṭe | navame daśame māsi prabalaiḥ sūtimārutaiḥ | niḥsāryate vāṇa iva jantuśchidreṇa sajvaraḥ | pīḍārditaḥ ityarthaḥ | pātito'pi na jānāti mūrcchito'pi tataścapatim | sūtivātasya vegena yonirandhasya pīḍanāt | vismṛtaṃ sakalaṃ jñānaṃ garbhe yaccintitaṃ hṛdi || tatra pāpināṃ janmasamaye pīḍādhikyaṃ taduktam prapañcasāre dvitīyapaṭale || p. 74) atha pāpakṛtāṃ śarīrabhājāmudarānniṣkramituṃ mahān prayāsaḥ | nalinodbhavadhīrvicitravṛttā nitarāṃ karmagatistu mānuṣāṇām | nalinodbhavasya brahmaṇaḥ | jāyate'dhikasadvigno jṛmbhate'ṅgaiḥ prakampitaiḥ | yātyulvaṇaṃ niśvasiti bhītyā roditumicchati | mūlādhārāt prathamamudito yastu tāraḥ parākhyaḥ paścāt paśyatyatha hṛdayago buddhiyuṅmadhyamākhyam | vaktre vaikharyatha rurudiṣoryasya jantoḥ suṣumnābaddhastasmādbhavati pavanaprerito varṇasaṅgaḥ | janmānantarabālakarodanasyāpyavyaktavarṇātmakatvāt varṇotpattiprakāraṃ vadan kuṇḍalinītaḥ sāmānyataḥ savavarṇānāmutpattiṃ darśitavān | śrotomārgasyāvibhaktatvahetostatrārṇānāṃ jāyate na prakāśaḥ | tāvad yāvatkaṇṭhamūrddhādibhedo varṇavyaktisthānasaṃsthā yato'taḥ | jāto'smīti yadā bhāvo mano'haṅkārabuddhimān | jātaścitpūrvako jantoḥ svabhāvaḥ kramavarddhitaḥ | badhnāti mātāpitrostu tato bandhuṣu ca kramāt | sa pītvā bahuśaṃ stanyaṃ mātaraṃ stanapāyinīm | na roditi ca tāṃvīkṣya tatra syāditaretaram || śāktānandataraṅgiṇyāṃ || pañcaitānyapi sṛjyante garbhasthasyaiva dehinaḥ | āyuḥ karma ca vittañca vidyā nidhanameva ca | bālakaśca śiśuścaiva gaṇḍaḥ kaiśorakastathā | ataḥ parantu yuvakaḥ prauḍhaścaiva tataḥ param | atiprauḍhastathā vṛddhastvativṛddhastataḥ param | palitaṃ maraṇañcaiva avasthāḥ parikīrttitāḥ || ityekādaśāvasthākathanam || maraṇānantaramapi tatraiva || tataḥ sa narake yāti svarge vā svena karmaṇā | devatvamatha mānuṣyaṃ paśutvaṃ pakṣitāṃ tathā | kṛmitvaṃ sthāvaratvañca jāyate janmkarmabhiḥ || tathā | karmaṇā jāyate jantuḥ karmaṇaiva pralīyate | dehe vinaṣṭe tatkarma punardehaṃ prapadyate | yathā dhenusahasreṣu vatso vindati mātaram | tathā śubhāśubhaṃ karma kartāramanugacchati | nanvāśu vināśinaḥ kathaṃ karmaṇo'mutra bhoga iti sandehasya nirasanāya sadṛṣṭāntamuktam kulārṇave pañcamakhaṇḍe prathamollāse || p. 75) iha yat kriyate karma tatparatropabhujyate | siktamūlasya vṛkṣasya phalaṃ śākhāsu dṛśyate iti || iti śrīprāṇatoṣiṇyāṃ prathamakāṇḍe manuṣyajanmakathanaṃ nāma pañcamaḥ paricchedaḥ | prastutaṃ varṇotpattiprakāraṃ krameṇa darśayati prapañcasāre || avaiśadyānmukhaśrotomārgasyāviśadākṣaram | apyavyaktaṃ pralapati yadā sā kuṇḍalī tadā | mūlādhāre viṣvanati suṣumnāṃ veṣṭate muhuḥ | mukhaśrotramārgasyāvaiṣamyādanairmūlyāddhetoryadā sā kuṇḍalī aviśadākṣaramavispaṣṭamakṣaraṃ yatrāvyakte dhvanāviti śeṣastaṃ pralapati arthāt kalabhāṣaṇādikaṃ karoti tadā mūlādhāre viṣvanati śabdāyate suṣumnāñca muhurveṣṭate ityanvayaḥ | kuṇḍalīsvarūpamuktam śāradātilake || tataścaitanyarūpā sā sarvagā viśvarūpiṇī | śivasannidhimāgatya nityānandaguṇodayā || tiṣṭhatīti pareṇānvayaḥ | śivasannidhītyanena śaktiśabdavācyeyamityāyātam ataḥ strīliṅgena viśeṣaṇāni | yadyapi śivaśaktyorekātmakatvenābhedastathāpi kālpanikaṃ bhedamurīkṛtya śivasannidhītyuktam || taduktamabhinavaguptapādācāryaiḥ || śaktiśca śaktimadrūpādvyaktirūpeṇa vāñchati | tādātmyamanayornityaṃ vahnidāhikayoriva | guṇā nāmudayo yasyāṃ nityānandā cāsau guṇodayā ceti sā | dikkālādyanavacchinnā sarvā sarvārthagā śubhā | parāparavibhāgena parā śaktiriyaṃ matā | kācana paraśaktiḥ kācanāparaśaktistadvibhāgenāpīyaṃ paraśaktireva || taduktaṃ bhagavadgītāyām | bhūmirāpo'nalo vāyuḥ khaṃ mano buddhireva ca | ahaṅkāra itīyaṃ me bhinnā prakṛtiraṣṭadhā | apareyamiti tvanyāṃ prakṛtiṃ viddhi me parām | jīvabhūtāṃ mahāvāho ! yayedaṃ dhāryate jagat || śāradāyam || p. 76) yogināṃ hṛdayāmbhoje nṛtyantī nṛtyamañjasā || añjasā tattvenetyarthaḥ || ādhāre sarvabhūtānāṃ sphurantī vidyudākṛtiḥ | ādhāre mūlādhāre bhūtānāṃ jantūnām || śaṅkhāvartakramāddevī sarvamāvṛtya tiṣṭhati | śaṅkhamadhye ya āvarttaḥ sa yathā śaṅkhamāvṛtya tiṣṭhati tadvadiyamapi sarvaṃ śivamāvṛtya tiṣṭhatītyarthaḥ | kuṇḍalībhūtasarpāṇāmaṅgaśriyamupeyuṣī | sarvavedamayī devī sarvamantramayī śivā | sarvatattvamayī sākṣāt sūkṣmāt sūkṣmatarā vibhuḥ | vibhuḥ iyattayā jñātumaśakyā | tridhāmajananī devī śabdabrahmasvarūpiṇī | tridhāmeti candrasūryāgnirūpā | dvicatvāriṃśadvarṇātmā pañcāśadvarṇarūpiṇī || dvicatvāriṃśaditi bhūtalipimantramayī | pañcāśaditi mātṛkāmayītyarthaḥ | guṇitā sarvagātreṇa kuṇḍalī paradevatā ! viśvātmanā prabuddhā sā sūte mantramayaṃ jagat | sarvagātreṇa sarvavarṇena guṇitā parasparamilitā satī mantramayaṃ jagat sūte prakāśayatītyanvayaḥ || mūlādhāre sarpavat kuṇḍalībhūtā nāḍī vartate tanmadhyasthāyitvādiyaṃ kuṇḍalī | ekadhā guṇitā śaktiḥ sarvaviśvapravartinī | sarvaviśvetyubhayopādānāt śabdārtharūpobhayotpādiketi sūcitam || vedādibījaṃ śrībījaṃ śaktibījaṃ manobhavam || prāsādaṃ tumburuṃ piṇḍaṃ cintāratnaṃ gaṇeśvaram | mārtaṇḍabhairavaṃ daurgaṃ nārasiṃhaṃ varāhajam | vāsudevaṃ hayagrīvaṃ bījaṃ śrīpuruṣottamam | anyānyapi ca vījāni tadotpādayati dhruvam | yadā bhavati sā saṃviddviguṇīkṛtavigrahā | saṃhavarṇau parātmānau śabdārthau vāsarakṣape | sṛjatyeṣā parā devī tadā prakṛtipuruṣau | yadyadanyajjagatyasmin yugaṃ tattadajāyata | triguṇīkṛtasarvāṅgī cidrūpā śivagehinī | prasūte traipuraṃ mantraṃ mantraṃ śaktivināyakam | pāśādyaṃ tryakṣaraṃ mantraṃ traipuṭaṃ caṇḍanāyakam | sauraṃ mṛtyuñjayaṃ śaktiṃ śāmbhavaṃ vinatāsutam | p. 77) vāgīśī tryakṣaraṃ mantraṃ nīlakaṇṭhaṃ viṣāpaham | mantraṃ triguṇitaṃ devyā lokatrayaguṇatrayam | dhāmatrayaṃ sā vedānāṃ trayaṃ vaṇatrayaṃ śubhā | tripuṣkaraṃ svarān devī brahmādīnāṃ trayaṃ trayam || tripuṣkaramiti jyeṣṭhamadhyamakaniṣṭhatvena tīrthatrayam | svarāniti udāttānudāttasamāhārān || vahneḥ kālatrayaṃ śaktestrayaṃ vṛttitrayaṃ mahat | nāḍītrayaṃ trivargaṃ sā yadyadanyattridhā matam || prapañcasāre dvitīyapaṭale'pi || dvicatuḥpañcaṣaṭsapta cāṣṭau ca daśa eva ca | tathā dvādaśapañcāśadbhedena guṇayet kramāt | yadā yadā triguṇayettadā triguṇatā vibhuḥ | śaktiḥ kālāgninādātmā gūḍhamūrtiḥ pratīyate | tadā tāṃ tāramityāhurvyomātmeti bahuśrutāḥ | tāmeva śaktiṃ bruvate haretyātmiti cāpare | triguṇā sā tridoṣā sā trivarṇā sā trayī sa cā | trilokā sā trimūrtiḥ sā trirekhā sā viśiṣyate | eteṣāṃ tāraṇāttāraḥ śaktistaddhṛtaśaktitaḥ | yadā caturdhā guṇitā sūkṣmādisthānacārikā | vācikā jāgradādīnāṃ karaṇānāñca sā tadā | sā yadā pañcaguṇitā pañcapañcavibhedinī | pañcānāmakṣarāṇāñca varṇānāṃ marutāṃ tathā | marutāṃ prāṇādīnāṃ || guṇitā sā yadā ṣoḍhā koṣomirasabhedinī | tadā ṣaḍguṇitākhyasya candrasya ca vibhedinī | yadā sā saptaguṇitā tārahṛllekhayostathā | bhedairahādyaiḥ śāntāntairvidyate saptabhiḥ pṛthak | akāraścāpyukāraśca makāro bindureva ca | nādaḥ śaktiṃśca śāntiśca tārabhedāḥ samīritāḥ | hakāro rephamāye ca bindunādau tathaiva ca | śaktiśāntau ca sā proktāḥ śakterbhedāśca | aṅgebhyo'syāntu saptabhyaḥ saptadhā bhidyate jagat | lokādridvīpapātālasindhugrahamunīśvaraiḥ | dhātvādibhistathānyaiśca saptasaṃkhyāprabhedakaiḥ | yadāṣṭadhā sā guṇitā tadā prakṛtibhedinī | p. 78) daśadhā guṇitā nāḍī marmāśādivibhedinī | dvādaśādikyāpi yadā tadā rāśyarkamūrtiyuk | mantrañca dvādaśārṇākhyamabhidhatte svarānapi | tatsaṃkhyañca tadā mantraṃ śaktistadguṇitātmakam | pañcāśaddhāpraguṇitā pañcāśadvarṇabhedinī | pañcāśadaṃśaguṇitātha yadā bhavet sā devī tadātmaviniveśitadivyabhāvā | sauṣumnavartmaśuṣiroditanādasaṅgāt pañcāśadīrayati paṃktiśa eva varṇān | suṣumnāpatharandhrodgatadhvaneḥ saṅgāt sā śaktiḥ pañcāśataṃ varṇān prerayatītyarthaḥ || śāradāyām || catuḥprakāraguṇitā śāmbhavī śarmadāyinī | tadānīṃ padminībandhoḥ karoti caturakṣaram | catuṣṭayaṃ gaṇeśānāmātmādīnāṃ catuṣṭayam | ojāpūjādikaṃ pīṭhaṃ dharmādīnāṃ catuṣṭayam | dalakādīn gajān devi ! yadyadanyaccatuṣṭayam | pañcadhā guṇitā patnī śambhoḥ sarvārthadāyinī | tripurā pañcakūṭaṃ sā tasyāḥ pañcākṣaradvaym | pañcaratnaṃ mahādevyā sarvakāmaphalapradam | pañcākṣaraṃ maheśasya pañcavarṇaṃ garutmataḥ | sammohanān pañca vāṇān kāmān pañca suradrumān | pañca prāṇādikān vāyūn pañca varṇān maheśituḥ | mūrtiḥ pañcakalāḥ pañca pañca brahma ṛcaḥ kramāt | sṛjatyeṣā parā śaktirvedavedārtharūpiṇī | ṣoḍhā sā guṇitā devī dhatte mantraṃ ṣaḍakṣaram | ṣaṭkūṭaṃ tripurāmantraṃ gāṇapatyaṃ ṣaḍakṣaram | ṣaḍakṣaraṃ himarucernārasiṃhaṃ ṣaḍakṣaram | ṛtūn vasantamukhyān ṣaḍāmodādīn guṇādhipān | koṣānūrmātrasān śaktīrḍākinyādyāḥ ṣaḍadhvanaḥ | yantraṃ ṣaḍguṇitaṃ śakteḥ ṣaḍādhāranjījanat | ṣaḍvidhaṃ yajjagatyasmin sarvaṃ tat parameśvarī | saptadhā guṇitā nityā śaṅkharārddhaśarīriṇī | saptārṇaṃ tripurāmantraṃ saptavarṇaṃ vināyakam | saptakaṃ vyāhṛtīnāṃ sā saptavarṇaṃ sudarśanam | lokān girīn surān dhātūn munīn sapta grahān dvipān | p. 79) samidhaḥ sapta saṃkhyātāḥ sapta jihvā havirbhujaḥ | anyaṃ saptavidhaṃ yad yad tattadasyāmajāyata | aṣṭadhā guṇitā śaktiḥ śaivamaṣṭākṣaradvayam | aṣṭākṣaraṃ hareḥ śakteraṣṭā kṣaradvayaṃ param | bhānoraṣṭākṣaraṃ daurgamaṣṭārṇaṃ paramātmanaḥ | aṣṭārṇaṃ nīlakaṇṭhasya vāsudevātmakaṃ manum | yantraṃ kāmārgalaṃ divyaṃ devīyantraṃ ghaṭārgalam | gandhāṣṭakaṃ śubhaṃ devīdevānāṃ hṛdayaṅgam | brāhmyādyā bhairavān sarvān mūrttīrāśā vasūnapi | aṣṭapīṭhaṃ mahādevyā aṣṭāṣṭakasamanvitam | cāṣṭau sā prakṛtirvighnavakratuṇḍādikān kramāt | aṇimādiguṇānāgān vahnermūrttīryamādikān | aṣṭātmakaṃ jagatyanyaṃ sarvaṃ vitanute tadā | navadhā guṇitā nityā sūte mantraṃ tadātmakam | navakaṃ śaktitattvānāṃ tattvarūpā maheśvarī | navakaṃ pīṭhaśaktīnāṃ śṛṅgārādīn rasānnava | māṇikyādīni ratnāni nava vargayutāni ca | navakaṃ prāṇadūtīnāṃ maṇḍalaṃ navakaṃ śubham | yad yannavātmakaṃ loke sarvamasyāmudañcati | daśadhā vikṛtā śambhorbhāvinī bhavaduḥkhahā | daśākṣarī gaṇapatestvaritāyā daśākṣaram | tripurā daśakūṭaṃ sā tripurāyā daśākṣaram | daśākṣaraṃ sarasvatyā yakṣiṇyāḥ sā daśākṣaram | vāsudevātmakaṃ mantramaśvārūḍhādaśākṣaram | nāmnā padmāvatīmantraṃ vāyumantraṃ daśākṣaram | daśakaṃ śaktitattvānāṃ tattvarūpā maheśvarī | nārīṇāṃ daśakaṃ viṣṇoravatārān daśa kramāt | daśakaṃ lokapālānāṃ yad yadanyat sṛjatyasau | ekādaśa kramāt saṃvidguṇitā sā jaganmayī | rudraikādaśinīmādyaśakterekādaśākṣaram | ekādaśāk'raṃ vāṇyā rudrānekādaśa kramāt | samudgirati sarvajñā guṇitā dvādaśa kramāt | nityāmantraṃ maheśādyā vāsudevātmakaṃ manum | rāśīn bhānūn harermūrtīryantraṃ sadvādaśātmakam | anyadetādṛśaṃ sarvaṃ yattadasyāmajāyata || p. 80) rāghavabhaṭṭadhṛtapadārthādarśe | trayodaśadhā guṇitā vāgīśvaryaśvārūḍhāmantraṃ viśvedevādikañca | caturdaśā guṇitā vāsudevagopālamantrabhuvanādikam | pañcadaśadhā guṇitā nityā śūlino mantratithyādikam | ṣoḍhaśadhā guṇitā cakramantrasvarakalādikam | svareti akārādivisargāntam | saptadaśadhā guṇitā laghu pañcamī tārāvidyāmantrādikam | ūnaviṃśatidhā kṛṣṇadharāmantrādikam | viṃśatidhā guṇitā ratnadhāromāmaheśvaramantrādikam | ekaviṃśatidhā guṇitā bahukanāmamantrayantrādikam | dvāviṃśatidhā guṇitā kṛṣṇānnādhipatisumukhīmantrādikam | trayoviṃśatidhā guṇitā laghuśyāmāpuruṣottamahṛdayaṅgamamantrādikaṃ sūte iti || śāradāyām || caturviṃśatitattvātmā tadā bhavati śobhanā | gāyatrī savituḥ śambhorgāyatrī nadanātmikā | gāyatrī viṇṣugāyatrī gāyatrī tripurātmanaḥ | gāyatrī dakṣiṇāmūrtergāyatrī śambhuyoṣitaḥ | caturviṃśatitattvāni tasyāmāsan parātmani | tatrāpyanyaditi jñeyam || dvātriṃśadbhedaguṇitā sarvamantramayī vibhuḥ | sūte mṛtyuñjayaṃ mantraṃ nārasiṃhaṃ mahāmanum | lavaṇādyaṃ mahāmantraṃ varuṇasya mahātmanaḥ | hayagrīvamanuṃ daurgaṃ vārāhaṃ vahnināyakam | gaṇaśiturmahāmantraṃ mantraṃ senādhipasya sā | mantraṃ śrīdakṣiṇāmūrtermālāmantraṃ manobhuvaḥ | triṣṭubhaṃ vanavāsinyā aghorākhyaṃ mahāmanum | mantraṃ sā devakīsūnormantraṃ śrīpuruṣottamam | śrīgopālamanuṃ bhūrmamanuṃ tārāmanuṃ kramāt | mahāmantraṃ mahālakṣmyā mantraṃ bhūteśvarasya sā | kṣetrapālātmakaṃ mantraṃ mantramāpannivārakam | sūte mātaṅginīṃ vidyāṃ siddhividyāṃ śubhodayām | anena kramayogena guṇitā śivavallabhā | ṣaṭtriṃśatpañcatattvāni śaivāni racayatyasau | anyānmantrāṃśca yantrāṇi śubhadāni prasūyate | p. 81) atra prakaraṇe sūte ajījanadityādi yaduktaṃ tat prakāśakatvābhiprāyeṇa pratītyabhiprāyeṇa vā | anyathā sarvavedamayītyādi prāguktamanupapannaṃ syāt | sarveṣāṃ mātṛkārūpakuṇḍalyavayavātmakatvena janmādi viruddhamiti sudhībhiḥ sunipuṇena mānasena vivecanīyam | akṣarotpattikramamāhuḥ śāradāyāmācāryāḥ || dvicatvāriṃśatā mūle guṇitā viśvanāyikāḥ | sā prasūte kuṇḍalinī śabdabrahmamayī vibhuḥ | śaktiṃ tato dhvanistasmānnādastasmānnibodhikā | tato'rddhendustato bindustasmādāsīt parā tataḥ || mūle mūlādhāre dvicatvāriṃśatā guṇitā viśvanāyikā kuṇḍalinī anena krameṇa akārādisakārāntāṃ dvicatvāriṃśadātmikāṃ bhūtalipimantrātmikāṃ varṇamālikāṃ sūte ityanvayaḥ | kramamāha śaktimiti | sā kuṇḍalinī śaktiṃ sūte tataḥ śakterdhvanirāsīditi yojanā | tato dhvanerityādi jñeyam | ayañca kramaḥ sarvākṣarotpattau saiva sattvapraviṣṭā rajo'nuviddhā satī dhvaniśabdavācyā akṣarāvasthā saiva tamo'nuviddhā nādaśabdavācyā avyaktāvasthā saiva tamaḥprācuryānnibodhkikāśabdavācyā saiva tattvabhayaprācuryādarddhenduśabdavācyā uktañca padārthādarśe | icchāśaktibalodghuṣṭo jñānaśaktipradīpakaḥ | puṃrūpiṇī ca sā śaktiḥ kriyākhyā sṛjati prabhuḥ | asāveva binduḥ sthānāntaragataḥ parādyākhyo bhavati | paśyantī madhyamā vācī vaikharī śabdajanmabhūḥ || tatra parā mūle paśyantī svādhiṣṭhāne madhyamā hṛdaye vaikharī mukhe | taduktaṃ padārthādarśe || sukṣmā kuṇḍalinī madhye jyotirmātrāsvarūpiṇī | aśrotraviṣayā tasmādudgacchatyūrddhvagāminī | svayaṃprakāśā paśyantī suṣumnāmāśritā bhavet | saiva hṛtpaṅkajaṃ prāpya madhyamā nādarūpiṇī | p. 82) tataḥ sañjalpamātrā syādavibhaktorddhagāminī | saivoraḥ kaṇṭhatālusthā śirāghrāṇavadasthitā | jihvāmūloṣṭhanirdhūtasarvavarṇaparigrahā | śabdaprapañcajananī śrotragrāhyā tu vaikharī | icchājñānakriyātmāsau tejorūpā guṇātmikā | krameṇānena sṛjati kuṇḍalī varṇamālikām | akārādisakārāntāṃ dvicatvāriṃśadātmikām | pañcāśaddvāraguṇitā pañcāśadvarṇamālikām | sūte tadvarṇato bhinnāḥ kalā rudrādikān kramāt | kalā rudrāśca pūrvoktāḥ | ādiśabdena pañcāśatkāmāḥ kāmaśaktayo gaṇeśāstacchaktayaḥ kṣetrapālāścoktāḥ | kāmanāmāni rāghavabhaṭṭadhṛtāni yathā || kāmakāmadakāntāśca kāntimān kāmagastathā | kāmacāraśca kāmī ca kāmukaḥ kāmavarddhanaḥ | rāmo ramaśca ramaṇo ratinātho ratipriyaḥ | rātrinātho ramākānto ramamāṇo niśācaraḥ | nandako nandanaścaiva nandī nandayitā punaḥ | pañcavāṇo ratisakhaḥ puṣpadhanvā mahādhanuḥ | bhrāmaṇo bhramaṇaścaiva bhramamāṇo bhramo'paraḥ | bhrāntaśca bhrāmako bhṛṅgī bhrāntācāro bhramāvahaḥ | mohano mohako moho mohavarddhana eva ca | madanī manmathaścaiva mātaṅgī bhṛṅganāyakaḥ | gāyanī gītijaścaiva nartakaḥ khelakastathā | unmatto mattakaścaiva vilāso lobhavarddhanaḥ | dāḍīmīkusumābhaśca vāmārddhe śaktisaṃyutaḥ | saumyā raktāmbarāḥ sarve puṣpavāṇākṣakārmuke | vibhrāṇāḥ sarvabhūṣāṭyāḥ kāmāḥ pañcāśadīritāḥ || tacchaktināmāni ca tatraiva || ratiḥ prītiḥ kāminī ca mohinī kamalapriyā | vilāsinī kalpalatā śyāmalā ca śucismitā | vismitākṣī viśālākṣī lelihānā digambarī | vāmā kubjādharā nityā kalyāṇī mohinī tathā | madanā ca suraśreṣṭhā lāpinī mardinī tathā | kalahapriyā tathaivakākṣī sumukhī nalinī tataḥ | jayinī pālinī caiva śivā mugdhā savibhramā | p. 83) cārunetrā sulolā ca dīrghajihvā ratipriyā | lolākṣī śṛṅgiṇī caiva pāvanā mādanā tathā | mālā ca haṃsinī viśvatomukhī nandinī tathā | ramaṇī ca tathā kāntiḥ kalakaṇṭhī vṛkodarī | meghaśyāmā ruṣonmattā ekapañcādaśīritāḥ | śaktayaḥ kuṅkumanibhāḥ sarvābharaṇabhūṣitāḥ | nīlotparakarā dhyeyāstrailokyākarṣaṇakṣamā iti || pañcāśadgaṇeśāstacchaktayaśca tatraiva | vighneśo vighnarājaśca vināyakaśivottamau | vighnahṛdvighnakartā ca gaṇaikadvisudantakāḥ | gajavaktranirañjanau kapardī dīrghajihvakaḥ | śaṅkukarṇaśca vṛṣabhadhvajaśca gaṇanāyakaḥ | gajendraḥ sūryakarṇaśca syāt trilocanasaṃjñakaḥ | lambodaramahānandau caturmūrtisadāśivau | amoghadurmukhau caiva sumukhaśca pramodakaḥ | ekapādo dvijihvaśca sūravīraśivāmukhāḥ | varado vāmadevaśca vakratuṇḍo dviraṇḍakaḥ | senānīrgrāmaṇīrmatto vimatto mattavāhanaḥ | jaṭī muṇḍī tathā khaḍgī vareṇyo vṛṣaketanaḥ | bhakṣyapriyo gaṇeśaśca meghanāyakasaṃjñakaḥ | vyāpī gaṇeśvaraḥ proktaḥ pañcāśadgaṇapā ime | taruṇāruṇasaṅkāśā gajavaktrāstrilocanāḥ | pāśāṅkuśavarābhītihastāḥ śaktisamanvitāḥ || hrīḥ śrīśca puṣṭiḥ śāntiśca kṣāntiścaiva sarasvatī | svāhā medhā kāntikāminyo mohinyapi vai naṭī | pārvatī jvalinī nandā suyaśāḥ kāmarūpiṇī | ugratejovatī satyā vighneśānī surūpiṇī || kāmadā mada jihvā ca bhūtiḥ syādbhautikā sitā | ramā ca mahiṣī proktā bhañjinī ca vikarṇayā | bhrūkuṭiḥ syāttathā lajjā dīrghaghoṇā dhanurddharā | yāminī rātrisaṃjñā ca kāmāndhā ca śaśiprabhā | lolākṣī cañcalā dīptiḥ śubhagā durbhagā śivā | garbhā ca bhaginī caiva bhoginī subhagā matā | kālarātriḥ kālikā ca pañcāśacchaktayaḥ smṛtāḥ | sarvālaṅkaraṇoddīptāḥ priyāṅkasthāḥ suśobhanā | p. 84) raktotpalakarā dhyeyā raktamālyāmbarāruṇāḥ | ityekonapañcāśadgaṇeśaśaktayaḥ | ekonapañcāśat kṣetrapālāśca kṣetrapālaprakaraṇe prayogasāre || bhedā ekonapañcāśat kṣetrapālasya kīrtitāḥ | mātṛkāvījabhedena sambhinnā nāmabhedataḥ | ajaraścāpakumbhaśca indrastutistataḥ param | iḍācāraścoktasaṃjña uṣmāda ṛṣisūdanaḥ | samukto luptakeśaśca kṣepakaścaikadaṃṣṭrakaḥ | airāvataścaughabandhūrogādhīśastathaiva ca | añjanaścāstravāraśca kavalaḥ kharukhānalaḥ | cāmukhyaścaiva ghaṇṭādoṅmanaśca caṇḍavāraṇaḥ | chaṭāṭopo jaṭālākhyo ṛddhīvaśca jaḍaścaraḥ | ṭaṅkapāṇistathā cānyaṣṭhānabandhuśca ḍāmaraḥ | ḍhakvāvāroṇavāṇaśca taḍiddehaḥ sthirastathā | danturo dhanadaścāpyanattiktāntaḥ pracaṇḍakaḥ | phaṭ kāro vīrasaṅghaśca śṛṅgākhyo meghabhāmuraḥ | yugānto cauhyavaścātha lamboṣṭhī vasavastathā | śukanandaḥ ṣaḍālākhyaḥ śunānāhaṃ vṛkastathā | ete bhedāḥ samākhyātā mātṛkākṣarayonikāḥ | kṣetrapālakathanaprayojanamuktam tatraiva || nāmapadyasya varṇānāṃ yo varṇo mātṛkāntare | dṛśyate prathamaṃ tatra tatrāyaṃ kṣetrapālakaḥ | tatra tatra viśiṣṭātmā bhedairetairvyavasthitaḥ | tato viśiṣṭo yaṣṭavyaḥ kṣetrapālastu sarvataḥ | kṣetrapālamasampūjya yaḥ karma kurute kvacit | tasya karmaphalaṃ hanti kṣetrapālo na saṃśayaḥ | iti ekonapañcāśatkṣetrapālakathanam | vaikharīsṛṣṭiṃ vaktumārabhate || śāradāyāṃ dvitīyapaṭale || tato vyaktiṃ pravakṣyāmi varṇānāṃ vadane nṛṇām | preritā marutā nityaṃ suṣumnārandhranirgatāḥ | kaṇṭhādikaraṇairvarṇāḥ kramādāvirbhavanti te | nṛṇāṃ vadane varṇavyaktiṃ varṇaprakāśakāraṇaṃ vakṣyāmītyanvayaḥ | nanu | pañjare śukasāraṅgapatagāḥ pakṣiyonayaḥ | gṛhṇanti sādhusaṃsargānmannāma maṅgalaṃ mahat | iti rudrajāmalottarakhaṇḍaprathamapaṭaloktavacanena pakṣiṇāmapivarṇoccāraṇadarśanāt | p. 85) mahābhāratādāvapi haṃsakākīyopākhyānādināstasya suspaṣṭāvagamāt pakṣipaṭhanasya pratyakṣasiddhatvācca kathaṃ nṛṇāmityuktamiti cet satyaṃ prāyikatvena manuṣyasya prakaraṇabalalabdhatvena vā nṛṇāmityuktaṃ na tu pakṣyādivyāvartanāya | yadvā nṛṇāmiti bahuvacananirdeśādvarṇoccāraṇārhagaṇo labhyate ato na kaściddoṣa iti varṇavyaktiprakāramāha preritā ityādi || marutā preritāḥ paśyantīsthānaṃ prāpitā utpattyunmukhīkṛtāḥ | suṣumnārandhranirgatāḥ kaṇṭhādikaraṇaiḥ kramādāvirbhavanti iti sambandhaḥ | ekadoccāraṇābhāvāt kramādityuktaṃ taduktaṃ bhartṛhariṇā || ātmā buddhyā samarthyārthān manoyukte vivakṣayā | manaḥ kāyāgnimāhanti sa prerayati mārutam | mārutastūrasi caran mandraṃ janayati dhvanimiti || kaṇṭhādītyādiśabdena tālvādi || tathāca śikṣāsūtram || aṣṭau sthānāni varṇānāmuraḥ kaṇṭhaḥ śirastathā | jihvāmūlañca dantāśca nāsikauṣṭhau ca tālu ceti | pañcāṃśanmātṛkāvarṇoccāraṇaṃ guruto'bhyasediti vakṣyamāṇavacanena manuṣyasya varṇoccāraṇe'pi gururūpasādhusaṃsargaḥ pakṣiṇāmiva kāraṇātmakatvenāvadhāryaḥ | pūrvasmin varṇānāṃ somasūryāgnirūpatvaṃ sāmānyata uktam | adhunā tadviśeṣayati śāradāyām | eṣu svarāḥ smṛtāḥ saumyāḥ sparśāḥ saurāḥ śubhodayāḥ | āgneyā vyāpakāḥ sarve somasūryāgnirūpiṇaḥ || eṣu varṇeṣu || svarāḥ ṣoḍaśa vikhyātāḥ sparśāṃste pañcaviṃśatiḥ | tattvātmānaḥ smṛtāḥ sparśā makāraḥ puruṣo yataḥ | yasmānmakāraḥ puruṣaḥ paramātmā ravisvarūpastasmāt kakārādibhaparyantāstattvātmānaḥ prakṛtyādicaturviṃśatitattvamayā ityarthaḥ | ataeva sarvavījeṣu viṣṇurūpamakārayogāt puruṣaikyaṃ teṣāmiti mantavyam | makārasya bindurūpatvādbinduḥ pusān raviḥ prokta iti vakṣyamāṇaṃ sādhu saṅgacchate | p. 86) sūryarūpavindvātmanā makāreṇa spṛśyamānatvādete kādayaḥ sparśāḥ | vyāpakā daśa te kāmadhanadharmapradāyinaḥ | eṣāṃ doṣadūṣyeṣu vartamānatvādvyāpakatvam | tatrāgnīnāmapi sattvādāgneyā ityapi | nṛsiṃhākhyakālāgnirūpakṣakārāntatvena vā āgneyā iti draṣṭavyam | te varṇā yathākramaṃ svarāḥ kāmapradāḥ sparśā dhanapradā vyāpakā dharmapradā ityarthaḥ | praṇavāddhaṃsotpattiprakāro darśitaḥ samprati haṃsataḥ sarvākṣarotpattiprakāramāha prapañcasāre tṛtīyapaṭale || yathā bhavanti dehāntaramī pañcāśadakṣarāḥ | bhedā yena prākāreṇa tathā vakṣyāmi tattvataḥ | samīritāḥ samīreṇa suṣumnārandhranirgatāḥ | vyaktiṃ prayānti vadane kaṇṭhādisthānaghaṭṭitāḥ | uccairunmārgaṇo vāyurudāttaṃ kurute svaram || nīcairgate'nudāttañca svaritaṃ tiryagāgataḥ | svaritaṃ samāhāram || arddhaikadvitrisaṃkhyābhirmātrābhirlipayaḥ kramāt | savyañjanahrasvadīrghaplutasaṃjñā bhavanti tāḥ | akārekārayoryogādekāro varṇa iṣyate | tasyaivākārayogena syādaikārākṣaraṃ tathā | ukārayogāttasyaiva syādokārāhvayaḥ svaraḥ | tasyākārasya || tasyaivaukārayogena syādaukārāhvayaḥ svaraḥ | sandhyakṣarāḥ syuścatvārī mantrāḥ sarvārthasādhakāḥ | ḷvarṇavarṇayorvyaktirna vai samyak pradarśyate | bindusargātmanorvyaktimanasorajapā vadet | kaṇṭhāttu niḥsaran sargaḥ prāyaścātmakataḥ paraḥ | naśvaraḥ sarga eva syāt socchāsaḥ prāṇakastu haḥ || sargo visarga eva naśvaro vikṛtaḥ | socchāsaḥ kārarūpaḥ ucchāso'ntaḥpraveśaśālī vāyuḥ syādityanvayaḥ | evaṃ prāṇako vahirnirgamanaśālī vāyurhaḥ syāt sa eva ucchāsaḥ socchāsa iti sandhistu na visargagīyeti nañā nirdiṣṭatvāt | saścāsāvucchāsaśceti vā | prāṇaścāsau ko vāyuśceti prāṇakaḥ | sa sargaḥ śleṣitaḥ kaṇṭho vāyunā kādimīrayet | p. 87) vargasparśanamātreṇa kaṃ svarasparśanāttu kham | stokagambhīrasaṃsparśāt paghau ṅañca vahirgatam | visargastālugaḥ soṣmā śañca vargañca yaṃ tathā | ṛṭurephaṣakārañca mūrddhago dantagastathā | ḷtavargalasānoṣṭhyānupūpadhyānasaṃjñakān | dantauṣṭhābhyāṃ vañca tattatsthānago'rṇān samīrayet || ata evoktaṃ śikṣāsūtre || avarṇakavargahavisarjanīyāḥ kaṇṭhyāḥ || ivarṇacavargayaśā stālavyāḥ || ṛvargaṭavargaraṣā mūrddhanyāḥ || ḷvarṇatavargalasā dantyāḥ || uvarṇapavargopadhmanīyā oṣṭhyāḥ || vo dantauṣṭhyaḥ || eai kaṇṭhyatālavyau || oau kaṇṭhyauṣṭhau || varadātantre daśamapaṭale || śrīśiva uvāca || yadguhyaṃ sarvatantreṣu varṇoccāravidhiṃ śive ! | tava snehānmaheśāni ! tadadya kathayāmi te | pañcāśanmātṛkāvarṇoccāraṇaṃ guruto'bhyaset | akucuṭutupuyuśu aṣṭau vargāḥ prakīrtitāḥ | ukāraḥ pañcapañcavarṇavibhāgārthaḥ | akahāḥkaṇṭhato jñeyāstālutaścuyaśāḥ smṛtāḥ || ṛṭuraṣāstu mūrddhanyā dantyā ḷtulasā matāḥ || uparāścoṣṭhasambhūtāḥ sthānāni kathitāni te | viśeṣaṃ kathayāmyadya proccāryāḥ kaṇṭhataḥ svarāḥ | ṛdvayaṃ jihvāyā mūrddhā ḷdvayaṃ jihvadantajam | mukhasthānāddhalo vācyāḥ kṣakāraḥ kaṇṭhaghātajaḥ | vyañjanadvayasaṃyoge bhavet pūrvasvaro guruḥ | pādāntādimavarṇasya saṃyogeṣu śrutirdvayoḥ | apadāntādisaṃyoge yvoranyatra tatheṣyate | yvoḥ śrutistu tirobhūya svaravat śrutitāṃ vrajet | triyāvīje śakārasya chaśrutiḥ parameśvari ! | chaśrutiśca vādibhṛgau tathādisthe tu caśrutiḥ || sahasra ityādau namastasmai āsthā ityādau ca || rephādike tadante vā hākāre samavācyatā | varhahnada ityādau | kintu vaijātyamāśritya sphuṭaṃ nātrāsya vācyatā | cu turyadhvanimāpnoti yādisthe parameśvari ! | vāhya ityādau | pu caturthadhvaniṃ yāti vādisthe tu viśeṣataḥ | p. 88) āhvānamityādau | lādisthe'pyatha nādisthe vaijātyaṃ svalpavācyatā | prahlāda ahnāya ityādau | mādisthe me ca masyāpi nāsikāmūlavācyatā | ṅañaṇanamā bindunāsikāmūlajāḥ smṛtāḥ | yakāraścutṛtīyatvaṃ padādau sarvadā vrajet | keyūrādāvapi tathā anyatra kaṇṭhamātragaḥ || nādisthaśasayośchatvaṃ svaṃrayogāntavargake | praśna snāna ityādau | varṇottareṣu ḍaḍhayorvakrajihvādivācyatā | vaijātyamapi tatrāsti guroreva samabhyaset | ādirephastu saṃprokto dṛśeranyo vrejedṛtāḥ | evaṃ jñātvā maheśāni ! paṭhet stotraṃ japenmanum | kavacañca maheśāni ! nānyathā phalamāpnuyāt | yatraiva parameśāni ! stotraṃ vā saṃhitāṃ paṭhet | tatra tatra paraṃ yatrāt samāptaṃ kīrtayedbudhaḥ | iti varṇoccāraṇaprakāraṇakathanam || śāradāyām || hrasvaḥ svareṣu pūrvoktaḥ paro dīrghaḥ kramādime | śivaśaktimayāste syurbindusargāvasānakāḥ | binduḥ pumān raviḥ proktaḥ sargaḥ śaktirniśākaraḥ | ekārokārasyordīrghatve'pyatra paribhāṣikaṃ hrasvatvam | ime hrasvadīrghāḥ kramāt śivaśaktimayā hrasvā a i u ṛ ḷ e o aṃ ete śivamayāḥ puṃrūpāśca ityarthaḥ | ā ī ū ṝ ḹ ai au aḥ ete dīrghāḥ śaktimayāḥ strīrūpāśceti | binduvisargau puruṣaprakṛtirūpau pṛthagbhūtāvetāviti vivakṣayā te bindusargāvasānakāḥ syurityanvayaḥ | te hrasvā ante binduyuktā dīrghāśca ante visargayuktā hrasveṣu binduraṣṭamo dīrgheṣu visargo'ṣṭama ityarthaḥ | visargo niśākara ityukte taditarasvarāṇāṃ tatkalārūpatithyātmakatvam | ata eva svarāḥ saumyā ityuktam | svarāṇāṃ madhyagaṃ yattu taccatuṣkaṃ napuṃsakam | vinā svaraistu nānyeṣāṃ jāyate vyaktirañjasā | śivaśaktimayān prāhustasmādvarṇān manīṣiṇaḥ | ayamabhiprāyaḥ svarāṇāṃ śaktimayatvaṃ pūrvamuktaṃ svaraṃ vinā vyañjanānāmuccāraṇasyāśakyatvāt svarasahitoccāraṇe śivaśaktimayatvamiti | p. 89) śāradāyām | kāraṇāt pañcabhūtānāmudbhūtā mātṛkā yataḥ | tato bhūtātmakā varṇāḥ pañcapañcavibhāgataḥ || śivaśaktisamavāyādvindoḥ kāraṇād yato mātṛkā udbhūtāstataḥ kāraṇāt pañcapañcavibhāgato varṇāḥ pañcabhūtātmakā jñeyā ityanvayaḥ | akārādikṣakārāntavarṇasamudāyasya mātṛkā iti saṃjñā | uddiṣṭaṃ spaṣṭayati | vāyvagnibhūjalākāśāḥ pañcāśallipayaḥ kramāt | pañca hrasvāḥ pañca dīrghā vindvantāḥ sandhisambhavāḥ | pañcaśaḥ kādayo yakṣalasahāntāḥ samīritāḥ | vāyvākāśayorādyantena nirdiṣṭatvādvyutkramoktiḥ pañcīkaraṇaprakriyāyā mukhyatvadyotanāya | anyat sarvaṃ sugamam | nanu kathamatra visargo na gaṇita iti ceducyate mūlādhārāt sañjātavivakṣotpannaprāṇapavanapreritaḥ sthānāntaramaprāpya kaṇṭhādeva niḥsaran prakṛtyātmakasargo'tra bhūteṣu na gaṇitaḥ || iti śrīprāṇatoṣiṇyāṃ prathamakāṇḍe varṇotpattikramakathanaṃ nāma ṣaṣṭhaḥ paricchedaḥ || 6 || evaṃ varṇeṣu prādurbhūteṣu kadācit śabdātmakeṣu puruṣāṇāṃ bhrāntirapi sambhavatītyatasteṣāmīśvareṇa patrārūḍhamūrtiḥ kalpitā || taduktaṃ jyotistattve vṛhaspatinā || ṣāṇmāsike'pi samaye bhrāntiḥ sañjāyate yataḥ | dhātrākṣarāṇi sṛṣṭāni patrārūḍhānyataḥ purā iti | teṣāṃ lekhanaprakārastu varṇoddhāratantre prathamapaṭale bhagavatīpraśnānantaraṃ śiva uvāca || varṇoddhārākhyatantre tu kathayāmi śṛṇuṣva me | pañcāśanmātṛkā nityā sākṣād brahmarūpiṇī | ityupakramya sarvavarṇalekhanaprakāraṃ sa evopadarśitavān sa prakāro'gre sphuṭībhaviṣyati | kāmadhenutantre prathamapaṭale || śṛṇu tattvamakārasya atigopyaṃ varānane ! | śaraccandrapratīkāśaṃ pañcakoṇamayaṃ sadā | p. 90) pañcadevamayaṃ varṇaṃ śaktidvayasamanvitam | nirguṇaṃ saguṇopetaṃ svayaṃ kaivalyamūrtimat | bindudvayamayaṃ varṇaṃ svayaṃ prakṛtirūpiṇī | varṇoddhāratantre | dakṣataḥ kuṇḍalī bhūtvā kuñcitā vāmato gatā | tatorddhasaṅgatā rekhā dakṣorddhā tāsu śaṅkaraḥ | vidhirnārāyaṇaścaiva santiṣṭhet kramataḥ sadā | arddhamātrā śaktirūpā dhyānamasya ca kathyate | a || kāmadhenutantre dvitīyapaṭale || ākāraṃ paramāścaryaṃ śaṅkhajyotirmayaṃ priye ! | brahmaviṣṇumayaṃ varṇaṃ tathā rudramayaṃ priye ! | pañcaprāṇamayaṃ varṇaṃ svayaṃ paramakuṇḍalī || varṇoddhāratantre || akārarūpamāsādya dakṣakroḍāyatā tvadhaḥ | brahmādayastathā śaktistāsu tiṣṭhanti nityaśaḥ | ā | kāmadhenutantre || ikāraṃ paramānandaṃ sugandhakuṅkumacchavi | haribrahmamayaṃ varṇaṃ sadā rudramayaṃ priye ! | sadāśaktimayaṃ devi ! gurābrahmamayaṃ tathā | sadāśivamayaṃ varṇaṃ paraṃbrahmasamanvitam || varṇoṣāratantre || ūrddhvādhaḥ kubjitā madhye rekhā tatsaṅgatā bhavet | lakṣmī?rvāṇī tathendrāṇī kramāttāsveva saṃvaset | śīrṣādhaḥ kuñcitā rekhā dakṣorddhā kāmarūpiṇī | mātrā śaktiḥ koṇayutā dhyānamasya pravakṣyate || i || kāmadhenutantre || īkāraṃ parameśāni ! svayaṃ paramakuṇḍalī | brahmaviṣṇumayaṃ varṇaṃ tathā rudramayaṃ sadā | pañcadevamayaṃ varṇaṃ pītavidyullatākṛtiḥ | caturjñānamayaṃ varṇaṃ pañcaprāṇamayaṃ sadā | varṇoddhāratantre || ūrddhvādhaḥ kuñcitā madhye trikoṇādhogatā punaḥ | adhogatā koṇaśīrṣā kuñcitā dakṣataḥ śubhā | śīrṣāddakṣe koṇayutā kuñcitorddhagatā punaḥ | candrasūryāgnirūpā sā mātrāśaktiḥ prakīrtitā || ī || kāmadhenutantre || ukāraṃ parameśāni ! adhaḥ kuṇḍalinī svayam | pītacampakasaṅkāśaṃ pañcadevamayaṃ sadā | pañcaprāṇamayaṃ devi ! caturvargapradāyakam | varṇoddhāre || ūrddhvādhomadhyataḥ kubjā rekhā vāmagatā śubhā | p. 91) tiṣṭhanti vāyuvahnīndrāḥ śaktirmātrā parā smṛtā || u || kāmadhenutantre || śaṅkhakundasamābhāsa ukāraḥ parakuṇḍalī | pañcaprāṇamayaṃ varṇaṃ pañcadevamayaṃ sadā | pañcaprāṇayutaṃ varṇaṃ tathā trayaguṇātmakam | bindutrayayutaṃ varṇaṃ pītavidyullatākṛti | dharmārthakāmamokṣañca sadā sukhapradāyakam || varṇoddhāratantre || tadrūpādhogatā rekhā kubjitā vāmataḥ śubhā | tadrūpā pūrvoktokārarūpā | tiṣṭhanti tāsu rekhāsu yamāgnivaruṇāḥ kramāt | adhorddhagāminī mātrā lakṣmīrvāṇī ca sā smṛtā || ū || kāmadhenau || ṛkāraḥ parameśāni ! kuṇḍalī mūrtimān svayam | atra brahmā ca viṣṇuśca rudraścaiva varānane ! | sadāśivayutaṃ varṇaṃ sadā īśvarasaṃyutam | varṇoddhāratantre | ūrddhā dakṣagatā vakrā trikoṇā vāmatastataḥ | punastvadhodakṣagatā mātrāśaktiḥ parā smṛtā | mātrāsu brahmaviṣṇvīśāstiṣṭhanti kramataḥ parā || ṛ || varṇoddhāratantre || tadrūpādhogatā dakṣā vāmataḥ kuñcitā tvadhaḥ | punardakṣagatā rekhā tāsu brahmeśaviṣṇavaḥ | mātrāśaktiḥ parā jñeyā dhyānamasya pravakṣyate || ṝ || kāmadhenutantre || ḷkāraṃ cañcalāpāṅgi ! kuṇḍalī paradevatā | tatra brahmādayaḥ sarve tiṣṭhanti satataṃ priye ! | pañcadevamayaṃ varṇaṃ caturjñānamayaṃ sadā | pañcaprāṇayutaṃ varṇaṃ tathā guṇatrayātmakam | bindutrayatmākaṃ varṇaṃ pītavidyullatākṛti || varṇoddhāre || rekhādhaḥ kuṇḍalī vakrā dakṣato vābhato gatā | vahnīśavāyavastāsu nityaṃ santi ca nityaśaḥ || ḷ || kāmadhenutantre || ḹkāraṃ parameśāni ! pūrṇacandrasamaprabham | pañcadevātmakaṃ varṇaṃ pañcaprāṇātmakaṃ sadā | guṇatrayātmakaṃ varṇaṃ tathā bindutrayātmakam | caturvargamayaṃ devi ! svayaṃ paramakuṇḍalī || varṇoddhāratantre || tatkroḍatulyarūpā ca rekhā sā vaiṣṇavī smṛtā | tāsu bandhyā sureśāni ! durgā vāṇī sarasvatī || ḹ || kāmadhenutantre || ekāraṃ paramaṃ divyaṃ brahmaviṣṇuśivātmakam | p. 92) vaṅkinīkusumaprekṣyaṃ pañcadevamayaṃ sadā | pañcaprāṇātmakaṃ varṇaṃ tathā vilaśayātmakam | caturvarṇamayaṃ devi ! svayaṃ paramakuṇḍalī | varṇoddhāratantre || kuñcitāṃ vāmato rekhā dakṣakoṇāyatā tvadhaḥ | punarvāmagatā saiva tāsu vahnīśavāyavaḥ || e || kāmadhenutantre ṣaṣṭhapaṭale || aikāraṃ paramaṃ divyaṃ mahākuṇḍalinī svayam | koṭicandrapratīkāśaṃ pañcaprāṇamayaṃ sadā | brahmaviṣṇumayaṃ varṇaṃ tathā rudramayaṃ priye ! | sadāśivamayaṃ varṇaṃ bindutrayasamanvitam | varṇoddhāratantre | ekārarūpamadhye tu kiñciddakṣe tadorddhataḥ | candrendrabhānavastāsu mātrāśaktiḥ kramāt smṛtāḥ | tridhā śaktimayī pūrvā durgā vāṇī sarasvatī || ai || kāmadhenutantre || etadvarṇaṃ maheśāni ! svayaṃ paramakuṇḍalī || varṇoddhāratantre || vāmataḥ kuṇḍalī bhūtvā dakṣānmadhye tu kuñcitā | kiñciddakṣagatā yā tu kuñcitā vāmatastvadhaḥ | brahmeśaviṣṇavastāsu mātrā tu brahmarūpiṇī | śaktiśca paramā saiva dhyānamasya pravakṣyate || o || kāmadhenutantre || raktavidyullatākāramaukāraṃ kuṇḍalī svayam || svayaṃ brahmādayastatra tiṣṭhanti satataṃ priye ! | pañcaprāṇamayaṃ varṇaṃ sadāśivamayaṃ sadā | sadā īśvarasaṃyuktaṃ caturvargapradāyakam || varṇoddhāratantre || okāramadhyadakṣe tu gatā tūrddhagatāyatā | kiñcit sā vāmato vakrā tāsu brahmeśaviṣṇavaḥ | śaktimadhyagatā rekhā dhyānamasya ca kathyate || au || kāmadhenutantre || akāraṃ bindusaṃyuktaṃ pītavidyutsamaprabham | pañcaprāṇātmakaṃ varṇaṃ brahmādidevatāmayam | sarvajñānamayaṃ varṇaṃ bindutrayasamanvitam | śaktitrayamayaṃ varṇaṃ svayaṃ paramakuṇḍalī || varṇoddhāratantre || akārarūpaśīrṣe tu dakṣiṇe bindurūpiṇī | brahmā viṣṇuśca rudraśca kramaśastāsu tiṣṭhati | yā tu bindumayī rekhā saivādyā śaktirīritā || aṃ || kāmadhenutantre || aḥkāraṃ parameśāni ! raktavidyutprabhāmayam | p. 93) pañcadevamayaṃ varṇaṃ pañcaprāṇamayaṃ sadā | sarvajñānamayaṃ varṇamātmāditattvasaṃyutam | bindutrayamayaṃ varṇaṃ śaktitrayamayaṃ sadā || varṇoddhāre || ākārarūpadakṣe tu dvibinduradha ūrdhvataḥ | brahmeśaviṣṇavastāsu mātrāśaktiḥ samīritā | bindudvayānvitā rekhā saivādyā śaktirīritā | aḥ || varṇoddhāre || vāmarekhā bhaved brahmā viṣṇurdakṣiṇarekhikā | aghorekhā bhavedrudro mātrā sākṣāt sarasvatī || kuṇḍalī cāṅkuśākārā madhyaśūnyaṃ sadāśivaḥ || kadambagolakākāraṃ kakāraṃ bhāvayet sudhīḥ || ka || kāmadhenutantre tṛtīyapaṭale || vāmarekhā bhaved brahmā viṣṇurdakṣiṇarekhikā | aghorekhā bhavedrudro mātrā sākṣāt sarasvatī | kuṇḍalī cāṅkuśākārā madhyaśūnyaṃ sadāśivaḥ | javākusumasaṅkāśā vāmarekhā varānane ! | śaraccandrapratīkāśā dakṣarekhā maheśvari ! | adhorekhā varārohe ! mahāmarakatadyutiḥ | śaṅkhakundasamā kīrtirmātrā sākṣāt sarasvatī | kuṇḍalī cāṅkuśākārā koṭividyullatākṛtiḥ | koṭicandrapratīkāśo madhye śūnyaḥ sadāśivaḥ | śūnyagarbhasthitā kālī kaivalyapadadāyinī || arthaśca jāyate devi ! tathā dharmaśca nānyathā | kakāraḥ sarvavarṇānāṃ mūlaprakṛtireva ca | kāminī yā maheśāni ! svayaṃ prakṛtisundarī | mātā sā sarvadevānāṃ kaivalyapadadāyinī | ūrddhva koṇe sthitā vāmā brahmaśaktiritīritā | vāmakoṇe sthitā jyeṣṭhā viṣṇuśaktiritīritā | dakṣakoṇasthitā śaktīraudrī saṃhārarūpiṇī | jñānātmā sā tu cārvaṅgī kulacatuṣṭayātmakam || icchāśaktirbhaved brahmā viṣṇuśca jñānaśaktimān | kriyāśaktirbhavedrudraḥ sarvaprakṛtimūrcchimān | ātmavidyāśivaistattvai sadā mātrā pratiṣṭhitā | āsanaṃ tripurādevyāḥ kakāraḥ pañcadaivataḥ | īśvaro yastu deveśi ! trikoṇe tasya saṃsthitiḥ | trikoṇametat kathitaṃ yonimaṇḍalamuttamam | p. 94) kaivalyaṃ prapade yasyāḥ kāminī sā prakīrtitā || ka || varṇoddhāratantre || śivarūpā vāmarekhā vahnirūpā ca sā smṛtā || kha || varṇoddhāratantre || agrākuñcitarekhā yā gaṇeśī sā prakīrttitā | tato dakṣagatā yā tu kamalā tatra saṃsthitā | adhogatāgatā yā tu tasyāmīśaḥ sadā vaset | adhomukhena gatā punarūrddha mukhenāgatetyarthaḥ || ga || varṇoddhāratantre || sraṣṭirūpā vāmarekhā kiñcidākuñcitā tataḥ | kuṇḍalīrūpamāsthāya tato'dhogatya dakṣataḥ | ata ūrddhaṃ gatā rekhā śambhurnārāyaṇastayoḥ | brahmasvarūpiṇī devi ! mātrāśaktiḥ prakīrtitā || gha || varṇoddhāratantre || ūrddhādhaḥ kramato rekhā kiñcidākuñcitā tataḥ | adhogatā kuṇḍalī tu mātrāśaktiḥ svarūpiṇī | rekhātrayeṣu brahmeśaviṣṇavaḥ santi sarvadā || ṅa || kāmadhenutantre || cavarṇaṃ śṛṇu suśroṇi ! caturvargapradāyakam | kuṇḍalīsahitaṃ devi ! svayaṃ paramakuṇḍalī || sa tataḥ kuṇḍalayuktaṃ pañcadevamayaṃ sadā | pañcaprāṇamayaṃ varṇaṃ pañcaprāṇātmakaṃ sadā | triśaktisahitaṃ varṇaṃ trivindusahitaṃ priye ! || varṇoddhāratantre || vārttākuvarttulākāra ūrddhvādhaḥ kramato gataḥ | rekhāḥtrayeṣu candrāgnisūryāstiṭhanti nityaśaḥ | śaktirmātrā tu vijñeyā dhyānamasya pravakṣyate || ca || varṇoddhāratantre || ūrddhvādadhogatā rekhā kuñcitā kuṇḍalī tataḥ || punaścādhogatā tāsu santi brahmaiśaviṣṇavaḥ || cha || kāmadhenutantre || jakāraṃ parameśāni ! yā svayaṃ madhyakuṇḍalī | śaraccandrapratīkāśaṃ sadā triguṇasaṃyutam | pañcadevamayaṃ varṇaṃ pañcaprāṇamayaṃ sadā || triśaktisahitaṃ varṇaṃ dvibindusahitaṃ priye ! | varṇoddhāratantre || urddhādhaḥ kuñcitā rekhā tāsu brahmeśaviṣṇavaḥ | vāgdevī kamalā nityā dvidhā mātrā prakīrtitā || ja || kāmadhenutantre || jhakāraṃ parameśāni ! kuṇḍalīmoharūpiṇī | raktavidyullatākāraṃ sadā triguṇasaṃsthitam | pañcadevamayaṃ varṇaṃ pañcaprāṇātmakaṃ sadā | p. 95) tribindusahitaṃ varṇaṃ triśaktisahitaṃ sadā || varṇoddhāratantre || trikoṇakuṇḍalīrūpā vāmadakṣiṇayogataḥ | kramaśastāsu tiṣṭhanti candrasūryāgnayaḥ priye ! | tatra ṣoḍaśadhā mātrā śaktirbrahmasvarūpiṇī | ūrddhvamātrā tathendrāṇī madhye nārāyaṇīsmṛtā || jha || kāmadhenutantre || sadā īśvarasaṃyuktaṃ ñakāraṃ śṛṇu sundari ! | raktavidyullatākāraṃ yā svayaṃ parakuṇḍalī | pañcadevamayaṃ varṇaṃ pañcaprāṇātmakaṃ sadā | triśaktisahitaṃ varṇaṃ trivindusahitaṃ sadā || varṇoddhāratantre || kuṇḍalīrūpamāsthāya dakṣato vāmatastataḥ | ṛjuścādhogatā mātrā vāmataḥ kuñcitā punaḥ | tiṣṭhanti tāsu nityāsu sūryendravaruṇāḥ sadā | kuṇḍalīdvayarūpā tu yā mātrā madhyataḥ sthitā | mahāśaktisvarūpā sā dhyānamasya pravakṣyate || ña || kāmadhenutantre || ṭakāraṃ parameśāni ! svayaṃ paramakuṇḍalī | koṭividyullatākāraṃ pañcadevamayaṃ sadā || pañcaprāṇayutaṃ varṇaṃ guṇatrayasamanvitam | triguṇīsahitaṃ varṇaṃ dvibindusahitaṃ sadā || varṇoddhāratantre || ūrddhvādhaḥ kramato rekhā kuṇḍalīrūpatastvadhaḥ | tiṣṭhanti tāsu nityāsu kuverayamavāyavaḥ | mātrā koṇagatā corddhvā tata ūrddhvagatā tu sā | yā nityā paramā śaktiścaturvargapradāyinī || ṭa || kāmadhenutantre || ṭhakāraṃ cañcalāpāṅgi ! kuṇḍalī mokṣarūpiṇī | pītavidyullatākāraṃ sadā triguṇasaṃyutam | pañcadevātmakaṃ varṇaṃ triśaktisahitaṃ sadā || varṇoddhāratantre || vāttākuvarttulākārā rekhādhiṣṭhitadevatāḥ | tiṣṭhanti kramato nityaṃ candrasūryāgnayaḥ priye ! | mātrāhīnastūrddhvaśikhaṣṭhakāraḥ parameśvari ! || ṭha || varṇodhāratantre || ūrddhvādhaḥ kramato rekhā madhye tvākuñcitā tathā | lakṣmīrvāṇī bhavānī ca kramaśastatra saṃsthitā | brahmarūpā tathā mātrā mahāśaktiḥ prakīrtitā || ḍa || varṇoddharantre || ūrddhvādhaḥ kramato rekhā vāmadakṣiṇato gatā | p. 96) tataḥ sā kuṇḍalīrūpā viṣṇvīśabrahmarūpiṇī | mahāśaktimayī mātrā dhyānamasya pravakṣyate || ḍha || kāmadhenutantre || ṇakāraṃ parameśāni ! yā svayaṃ parakuṇḍalī | pītavidyullatākāraṃ pañcadevamayaṃ sadā | pañcaprāṇamayaṃ devi ! sadā triguṇasaṃyutam | ātmāditattvasaṃyuktaṃ mahāmokṣapradāyakam | varṇoddhāratantre || kuṇḍalītvagatā rekhā madhyatastvata ūrddhvataḥ | vāmādadhogatā saiva punarūrddhaṃ gatā priye ! | brahmeśaviṣṇurūpā sā caturvargaphalapradā || ṇa || kāmadhenutantre pañcamapaṭale || mahādeva uvāca || takāraṃ cañcalāpāṅgi ! svayaṃ paramakuṇḍalī | pañcadevātmakaṃ varṇaṃ pañcaprāṇamayaṃ tathā | triśaktisahitaṃ varṇaṃ ātmāditattvasaṃyutam | tribindusahitaṃ varṇaṃ pītavidyutsamaprabham || varṇoddhāratantre || ādau bindustato madhye kuṇḍalītvamavāpya sā | dakṣādvāmagatā nityā brahmaviṣṇvīśarūpiṇī || ta || kāmadhenutantre | thakāraṃ cañcalāpāṅgi ! kuṇḍalīmokṣarūpiṇī | triśaktisahitaṃ varṇaṃ tribindusahitaṃ sadā || varṇoddhāratantre || kuñcitā kuṇḍalī bhūtvā vāmāddakṣiṇatastataḥ | vāmataḥ kuñcitā bhūtvā dakṣādho dakṣato gatā | ūrddhvaṃ ṛjvāyatā rekhā surā gaṅgādayaḥ kramāt | vāṇī bhavānī lakṣmīśca dhyānamasya pravakṣyate || tha || kāmadhenutantre || dakāraṃ śṛṇu cārvaṅgi ! caturvargapradāyakam || pañcadevātmakaṃ varṇaṃ pañcaprāṇamayaṃ sadā || da || varṇoddhāratantre || trikoṇarūparekhāyāṃ trayo devā vasanti ca | viśveśvarī viśvamātā vāmataḥ skandhataḥ sthitā || dha || kāmadhenutantre | nakāraṃ śṛṇu cārvaṅgi ! raktavidyullatākṛti | pañcadevamayaṃ varṇaṃ svayaṃ paramakuṇḍalī | pañcaprāṇātmakaṃ varṇaṃ hṛdi bhāvaya pārvati ! | varṇoddhāratantre || vāmataḥ kuṇḍalī rekhā ūrddhvādhaḥ kramataḥ sthitā | candrasūryāgnirūpā sā mātrā vāṇī prakīrtitā || na || p. 97) kāmadhenutantre || ataḥ paraṃ pravakṣyāmi pakārākṣaramavyayam | caturvargapradaṃ varṇaṃ śaraccandramayaprabham | pañcadevamayaṃ varṇa svayaṃ paramakuṇḍalī | pañcaprāṇamayaṃ varṇaṃ triśaktisahitaṃ sadā | triguṇīsahitaṃ varṇaṃ ātmāditattvasaṃyutam | mahāmokṣapradaṃ varṇaṃ hṛdi bhāvaya pārvati ! | varṇoddhāratantre || kuñcitā vāmarekhāyāḥ koṇāddakṣiṇato'parā | kuñcitā sāpi vijñeyā mātrā vāmodgatā tathā | śambhurbrahmā bhagavatī kramaśastāsu tiṣṭhati || pa || kāmadhenutantre || phakāraṃ śṛṇu cārvaṅgi ! raktavidyullatāsamam | caturvargapradaṃ varṇaṃ pañcadevamayaṃ sadā | pañcaprāṇamayaṃ varṇaṃ sadā triguṇasaṃyutam | ātmāditattvasaṃyuktaṃ tribindusahitaṃ sadā | varṇoddhāratantre || vakrā vāmagatā rekhā tato'dhaḥ saṅgatā bhavet | tasmādūrddhvagatā bhūtvā dakṣamārabhya kuṇḍalī | brahmā rudraśca viṣṇuśca kuṇḍalī brahmarūpiṇī | mātrā vāmādakṣiṇataḥ kramaśaḥ śaktirīritā || pha || kāmadhenutantre | bakāraṃ śṛṇu cārvaṅgi ! caturvargapradāyakam | śaraccandrapratīkāśaṃ pañcadevamayaṃ sadā | pañcaprāṇātmakaṃ varṇaṃ tribindusahitaṃ sadā || varṇoddhāratantre || trikoṇarūpiṇī rekhā viṣṇvīśabrahmarūpiṇī | mātrāśaktiḥ parā jñeyā dhyānamasya pravakṣyate || ba || kāmadhenutantre || bhakāraṃ śṛṇu cārvaṅgi ! svayaṃ paramakuṇḍalī | mahāmokṣapradaṃ varṇaṃ taruṇādityasamprabham | pañcaprāṇamayaṃ varṇaṃ pañcadevamayaṃ sadā | varṇoddhāratantre || urddhvādhaḥ kramato rekhā vāme vakrā tu kuṇḍalī | punaścādhogatā saiva ata ūrddhvagatā punaḥ | brahmā śambhuśca viṣṇuśca kramatastāsu tiṣṭhati || bha || kāmadhenutantre || makāraṃ śṛṇu cārvaṅgi ! svayaṃ paramakuṇḍalī | taruṇādityasaṅkāśaṃ caturvargapradāyakam | pañcadevamayaṃ varṇaṃ pañcaprāṇamayaṃ sadā || varṇoddhāratantre || ūrddhvādhaḥ kramato rekhā catuṣkoṇamayī śubhā | nārāyaṇeśavidhayastāsu tiṣṭhanti nityaśaḥ | p. 98) mātrā kuṇḍalinī jñeyā dhyānamasya pravakṣyate || ma || kāmadhenutantre || yakāraṃ śṛṇu cārvaṅgi ! caturvargamayaṃ sadā | palāladhūmasaṅkāśaṃ svayaṃ paramakuṇḍalī | pañcaprāṇamayaṃ varṇaṃ pañcadevamayaṃ sadā || varṇoddhāratantre || ūrddhvādhaḥ kramato rekhā trikoṇādhogatā hi sā | vidhirīśaḥ keśavaśca tāsu tiṣṭhanti nityaśaḥ | ūrddhvasthitā tu yā mātrā sā śaktiḥ parikīrtitā | tasya madhyagatā rekhā vahnirūpā hi sā smṛtā | nirguṇo'sau sadā varṇo na kadācid guṇī bhavet || ya || kāmadhenutantre ṣaṣṭhapaṭale || rephañca cañcalāpāṅgi ! kuṇḍalīdvayasaṃyutam | raktavidyullatākāraṃ pañcadevātmakaṃ sadā | pañcaprāṇamayaṃ varṇaṃ tribindusahitaṃ sadā | varṇoddhāratantre || dakṣataḥ kuṇḍalī rekhā vāmāddakṣagatāpyadhaḥ | punardakṣagatā dvedhā tato'dhogatya corddhvataḥ | bhavānī śaṅkaro vahnistāsu tiṣṭhanti nityaśaḥ | arddhamātrā brahmarūpā mahāśaktiḥ prakīrtitā || ra || kāmadhenutantre || lakāraṃ cañcalāpāṅgi ! kuṇḍalītrayasaṃyutam | pītavidyullatākāraṃ sarvaratnaprakādyakam | pañcadevamayaṃ varṇaṃ pañcaprāṇamayaṃ sadā | triśaktisahitaṃ varṇaṃ tribindusahitaṃ sadā | ātmāditattvasahitaṃ hṛdi bhāvaya pārvati ! | varṇoddhāratantre || kuṇḍalītrayasaṃyuktā vāmāddakṣagatā tvadhaḥ | punarūrddhvagatā rekhā tāsu nārāyaṇaḥ śivaḥ | brahmaśaktiśca santiṣṭheddhyānamasya pravakṣyate || la || kāmadhenutantre || vakāraṃ cañcalāpāṅgi ! kuṇḍalī mokṣamavyayam | pañcaprāṇamayaṃ varṇaṃ triśaktisahitaṃ sadā | tribindusahitaṃ varṇamātmāditattvasaṃyutam | pañcadevamayaṃ varṇaṃ pītavidyullatāmayam | caturvargapradaṃ varṇaṃ sarvasiddhipradāyakam | triśaktisahitaṃ devi ! tribindusahitaṃ sadā || varṇoddhāratantre || koṇatrayayutā rekhā brahmaviṣṇuśivātmikā | māyāśaktiḥ parā nityā dhyānamasya pravakṣyate || ba || śakāraṃ parameśāni ! śṛṇu varṇaṃ śucismite ! | p. 99) raktavarṇaprabhākāraṃ svayaṃ paramakuṇḍalī | caturvargapradaṃ devi ! śakāraṃ brahmavigraham | pañcadevamayaṃ varṇaṃ pañcaprāṇātmakaṃ priye ! | ratnapañcatamodyuktaṃ tribindusahitaṃ sadā | triśaktisahitaṃ varṇamātmāditattvasaṃyutam || varṇoddhāre || catuṣkoṇātmikā rekhā vāmadakṣiṇataḥ kramāt | vahnīndraviṣṇvastāsu tiṣṭhanti kramataḥ sadā | ūrddhva mātrā śaktirūpā mahālakṣmīsamā smṛtā | mātrā madhyagatā mātrā vāgdevī sā parā smṛtā || śa || kāmadhenutantre || ṣakāraṃ śṛṇu cārvaṅgi ! aṣṭakoṇamayaṃ sadā | raktacandrapratīkāśaṃ svayaṃ paramakuṇḍalī | caturvargamayaṃ varṇaṃ sudhānirmitavigraham | pañcadevamayaṃ varṇaṃ pañcaprāṇamayaṃ sadā | rajaḥsattvatamoyuktaṃ triśaktisahitaṃ sadā | tribindusahitaṃ varṇaṃ ātmāditattvasaṃyutam | sarvadevamayaṃ varṇaṃ hṛdi bhāvaya pārvati ! || varṇoddhāratantre || kuñcitā vāmato dakṣagatā ca gokṛtistvadhaḥ | punarūrdhvagatā tāsu vahnicandradivākarāḥ | mātrā bhavānī vijñeyā dhyānamasya pravakṣyate || ṣa || kāmadhenutantre || sakāraṃ śṛṇu cārvaṅgi ! śaktibījaṃ parātparam | koṭovidyullatākāraṃ kuṇḍalītrayasaṃyutam | pañcadevamayaṃ devi ! pañcaprāṇātmakaṃ sadā || rajaḥsattvatamoyuktaṃ tribindusahitaṃ sadā || sa || kāmadhenutantre || hakāraṃ śṛṇu cārvaṅgi ! caturvargapradāyakam | kuṇḍalīdvayasaṃyuktaṃ raktavidyullatopamam | rajaḥsattvatamoyuktaṃ pañcadevamayaṃ sadā | pañcaprāṇātmakaṃ varṇaṃ triśaktisahitaṃ sadā | tribindusahitaṃ varṇaṃ hṛdi bhāvaya pārvati ! | varnoddhāratantre || ūrddhvādākuñcitā madhye kuṇḍalītvagatā tvadhaḥ | ūrddhvaṃ gatā punaḥ saiva tāsu brahmādayaḥ kramāt | mātrā ca pārvatī jñeyā dhyānamasya pravakṣyate || ha || kāmadhenutantre || kṣakāraṃ śṛṇu cārvaṅgi ! kuṇḍalītrayasaṃyutam | caturvargamayaṃ varṇaṃ pañcadevamayaṃ sadā | pañcaprāṇātmakaṃ varṇaṃ triśakti sahitaṃ sadā | p. 100) tribindusahitaṃ varṇamātmāditattvasaṃyutam | śaraccandrapratīkāśaṃ hṛdi bhāvaya sundari ! || kṣa || yoginītantre tṛtīyabhāge saptamapaṭale | na bhūmau vilikhedvarṇaṃ mantraṃ na pustake likhet | na muktvā pustakaṃ sthāpyaṃ na muktamāharettu tat | bhūkampe grahaṇe caiva akṣaraṃ vātha pustakam | bhūmau tiṣṭhati deveśi ! janmajanmasu mūrkhatā | tadā bhavati deveśi ! tasmāt tat parivarjayet || iti bhūmau varṇalekhanādiniṣedhaḥ | vaṃśasūcyā likhedvarṇaṃ tasya hānirbhaved dhruvam | tāmrasūcyā tu vibhavo bhavenna tatkṣayo bhavet | mahālakṣmīrbhavennityaṃ suvarṇasya śalākayā | vṛhannalasya sūcyā vai mativṛddhiḥ prajāyate | vṛhannalasya vola iti gauḍaprasiddhasya || tathā agnimayairdevi ! puttrapauttradhanāgamaḥ | agnimayaiścitrakāṣṭhamayaiḥ || rautyena vipulā lakṣmīḥ kāṃsyena maraṇaṃ bhavet | rautyena pittalena || aṣṭāṅgulapramāṇena daśāṅgulena vāthavā | caturaṅgulasūcyā vā yo likhet pustakaṃ śubhe ! | tattadakṣarasaṃkhye tu svalpāyuryāti vai dine || yathā rautyenetyādivacane ekatraiva vidhiniṣedhau | tathātrāpyaṣṭāṅguladaśāṅgulayorvidhirniṣedhaścaturaṅgule || iti lekhanīkaraṇaśubhāśubhe pustakamānamapi tatraiva || mānaṃ vakṣye pustakasya śṛṇu devi ! samāsataḥ | mānenāpi phalaṃ vindyādamāne śrīrhatā bhavet | hastamātraṃ muṣṭimātramābāhu dvādaśāṅkulam | daśāṅgulaṃ tathāṣṭau ca ato hīnaṃ na kārayet | iti pustakamānam || vedhadvayaṃ muṣṭihastaṃ bāhumātre cirantanam | samabhāge maheśāni ! hastādau rūpabandhakam | aṣṭāṅgulaṃ parityajya madhye vedhaṃ na kārayet | prādeśādau bhavedrandhro dvyaṅgule vā samācaret | pustakasya ca ādyante yantravedhaṃ vikalpayet | bhāryāhānirbhavedāśu dhanānāṃ vā kṣayo bhavet | dagdharandhre bhavet pīḍā varttulaṃ śubhadaṃ bhavet | catuṣkoṇe viplavastu trikoṇe maraṇaṃ bhavet | p. 101) iti pustakavedhaphalam || bhūrje vā tejapatre vā tāle vā ṭāḍipatrake | aguruṇāpi deveśi ! pustakaṃ kārayet priye ! | sambhave svarṇapātre ca tāmrapātre ca śaṅkari ! | anyavṛkṣatvaci devi ! tathā ketakipatrake | mārttaṇḍapatre raupye vā vaṭapatre varānane ! | anyapatre ca sudale likhitvā yaḥ samabhyaset | sa durgatimavāpnoti dhanahānirbhaved dhruvam | iti pustakakaraṇapatraphalam || vedasya likhanaṃ kṛtvā yaḥ paṭhed brahmahā bhavet | pustakaṃ vā gṛhe sthāpyaṃ vajrapāto bhaved dhruvam | iti pustake vedalikhananiṣedhaḥ || satye'kṣare sthitaḥ śambhuḥ śūlapāṇistrilocanaḥ | prajāpatirdvāpare ca tretāyāṃ sūrya eva ca | kṛte yuge pinākī ca kalau lipyakṣare hariḥ | ārambhe ca samāptau ca lekhakaṃ pratipūjayet | hariñca gandhapuṣpādyairvastraiśca sumanoharaiḥ | yāvadakṣarasaṃkhyānaṃ pratipatre ca sundari ! | tāvad yugasahasrāṇi brahmaloke vasecciram || iti lekhakapūjāphalam || vetanaṃ yastu gṛhṇīyāt likhitvā pustakaṃ sa tu | yāvadakṣarasaṃkhyānaṃ tāvacca narake vaset || iti likhitasya vetanagrahaṇadoṣaḥ || iti śrīprāṇatoṣiṇyāṃ prathamasargakāṇḍe akṣaralekhanādiprakārakathanaṃ korakanāma saptamaḥ paricchedaḥ | iti śrīprāṇatoṣiṇyāṃ pañcame bhaktikāṇḍe śivaprakaraṇakathanarūpastṛtīyaḥ paricchedaḥ | tantrasaṅketabodhārthamāhṛtya tantraśāstrataḥ | varṇanāmāni katici - ikṣyāmi viduṣāṃ mude | oṃkāro varttulastāro vāmaśca haṃsakāraṇam | mantrādyaḥ prarṇavaḥ satyaṃ binduśaktistridaivatam | sarvajīvotpādakaśca pañcadevo dhruvaṃ trikaḥ | sāvitrī triśikho brahma triguṇo guṇajīvakaḥ | ādibījaṃ vedasāro vedabījamataḥ param | pañcaraśmistrikuṭe ca tribhave bhavanāśanaḥ | gāyatrīvījapañcāṃśau mantravidyāprasūḥ prabhuḥ | akṣaraṃ mātṛkāsūścānādiradvaitamokṣadau || oṃ || aḥ śrīkaṇṭhaḥ sureśaśca lalāṭañcaikamātrikaḥ | pūrṇodarī sṛṣṭimedhau sārasvataḥ priyaṃvadaḥ | p. 102) mahābrāhmī vāsudevo dhaneśaḥ keśavo'mṛtam | kīrtirnivṛttirvāgīśo narakārirharo marut | brahmā vāmādyajo hrasvaḥ karasūḥ praṇavādyakaḥ | praṇavādyāvayava ityarthaḥ || brahmāṇī kāmarūpaśca kāmeśī vāśinī viyat | viśveśaḥ śrīviṣṇukaṇṭhau pratipattithiraṃśinī | arkamaṇḍalavarṇādyau brāhmaṇaḥ kāmakarṣiṇī || aḥ || ākāro vijayānanto dīrghacchāyo vināyakaḥ | kṣīrodadhiḥ payodaśca pāśo dīrghāsyavṛttakau | pracaṇḍa ekajo rudro nārāyaṇa iteśvaraḥ | pratiṣṭhā mānadā kānto viśvāntakagajāntakaḥ | pitāmaho dviṭhānto bhūḥ kriyā kāntiśca sambhavaḥ | dvitīyā mānadā kāśī vighnarājaḥ kujo viyat | svarāntakaśca hṛdayamaṅguṣṭho bhagamālinī || ā || iḥ sūkṣmā śālmalī vidyā candraḥ pūṣā suguhyakaḥ | sumitraṃ sundaro vīraḥ koṭaraḥ kāṭaraḥ payaḥ | bhrūmadhyo mādhavastuṣṭirdakṣanetraśca nāsikā | śāntaḥ kāntaḥ kāminī ca kāmo vighnavināyakaḥ | nepālo bharaṇī rudro nityā klinnā ca pāvakaḥ || iḥ || īstrimūrtirmahāmāyā lolākṣī vamalocanam | govindaḥ śekharaḥ puṣṭiḥ subhadrā ratnasaṃjñakaḥ | viṣṇurlakṣmīḥ prahāsaśca vāyviśuddhaḥ parāparaḥ | kalottarīyo bheruṇḍā ratiśca pauṇḍravarddhanaḥ | śivottamaḥ śivā tuṣṭiścaturthī bindumālinī | vaiṣṇavī vaindavī jihvā kāmakalasanādakā | pāvakaḥ koṭaraḥ kīrtirmohinī kālakārikā | kucadvandvaṃ tarjanī ca śāntistripurasundarī || ī || uḥ śaṅkaro varttulākṣo bhūtaḥ kalyāṇavācakaḥ | amareśo dakṣakarṇaḥ ṣaḍvaktro mohanaḥ śivaḥ | ugraprabhurdhṛtirviṣṇarviśvakarmā maheśvaraḥ | śatrughnaśceṭikā puṣṭiḥ pañcamī vahnivāsinī | kāmaghnaḥ kāmanā ceśo mohinī vighnahṛnmahī | ḍaṭasūḥ kuṭilā śrotraṃ pāradvīpo vṛṣo haraḥ || u || ūḥ kaṇṭhako ratiḥ śāntiḥ kṣodhano madhusūdanaḥ | p. 103) kāmarājaḥ kujeśaśca maheśo vāmakarṇakaḥ | arghīśo bhairavaḥ sūkṣmo dīrghaghoṇā sarasvatī | vilāsinī vighnakartā lakṣmaṇo rūpakarṣiṇī | mahāvidyeśvarī ṣaṣṭhī ṣaṇḍo bhūḥ kānyakubjakaḥ || ū || ṛḥ purdīrghamukhī rudro devamātā trivikramaḥ | bhāvabhūtiḥ kriyā krūrā recikā nāsikādhṛtaḥ | ekapādaśiromālā maṇḍalā śāntinī jalam | karṇaḥ kāmalabhā medho nivṛttirgaṇanāyakaḥ | rohiṇī śivadūtī ca pūrṇagiriśca saptamī || ṛ || ṝḥ krodho'tithiśo vāṇī vāmano go'tha śrīdhṛtiḥ | ūrddhvamukhī niśānāthaḥ padmamālāvinaṣṭadhīḥ | śaśinī mocikā śreṣṭhā daityamātā pratiṣṭhitā | ekadantāhvayo mātā haritā mithuno dayā | komalaḥ śyāmalā medhī pratiṣṭhā patiraṣṭamī | brahmaṇyamiva kīlāle pāvako gandhakarṣiṇī || ṝ || ḷḥ sthāṇuḥ śrīdharaḥ śuddho medhadhūmro vako viyat | devayonirdakṣagaṇḍo vaheśaḥ kauntarudrakau | viśveśvaro dīrghajihvā mahendro lāṅgaliḥ parā | candrikā pārthivo dhūmrā dvidantaḥ kāmavarddhanaḥ | śucismitā ca navamī kāntirāyātakeśvaraḥ | cittākarṣiṇī kāśaśca tṛtīyakulasundarī || ḷ || ḹkāraḥ kamalā harṣā hṛṣīkeśo madhuvrataḥ | sūkṣmā kāntirvāmagaṇḍo rudraḥ kāmodarī surā | śāntikṛt svastikā śakro māyāvī lolupo viyat | kuśamī susthiro mātā nīlapīto gajānanaḥ | kāminī viśvayā kālo nityāśuddhaḥ śuciḥ kṛtī | sūryo dhairyyo'karṣaṇī ca ekākī danujaprasūḥ || ḹ || ekāro vāstavaḥ śaktirjhīṇṭīśoṣṭho bhagaṃ marut | sūkṣmābhūto'rddhakeśī ca jyotsnā śraddhā pramardanaḥ | bhayaṃ jñānaṃ kṛpā dhīrā jaṅghā sarvasamudbhavaḥ | vahnirviṣṇurbhagavatī kuṇḍalī mohinī vasaḥ | yoṣidādhāraśaktiśca trikoṇā īśasaṃjñakaḥ | sandhirekādaśī bhadrā padmanābhaḥ kulācalaḥ || e || p. 104) airlajjā bhautikaḥ kāntā vāyavī mohinī vibhuḥ | dakṣā dāmodaraḥ prajño'dharo vikṛtamukhyapi | kṣamātmako jagadyoniḥ paraḥ paranibodhakṛt | jñānāmṛtā kapardiśrīḥ pīṭheśo'gniḥ samātṛkaḥ | tripurā lohitā rājñī vāgbhavo bhautikāsanaḥ | maheśvaro dvādaśī ca vimalaśca sarasvatī | kāmakoṭo vāmajānuraṃśumān vijayā jaṭā || ai || okāraḥ satyapīyūṣau paścimāsyaḥ śrutiḥ sthirā | sadyojāto vāsudevo gāyatrī dīrghajaṅghakaḥ | āpyāyanī corddhvadanto lakṣmīrvāṇīmukhī dvijaḥ | uddeśyadarśakastīvraḥ kailāso vasudhākṣaraḥ | praṇavāṃśo brahmasūtramajeśaḥ sarvamaṅgalā | trayodaśī dīrghanāsā ratinātho digambarā | trailokyavijayā prajñā prītirvījādikarṣiṇī || o || aukāraḥ śaktiko nādastejaso vāmajaṅghakaḥ | manubaddhagraheṇaśca śaṅkukarṇaḥ sadāśivaḥ | adhodantaśca kaṇṭhoṣṭhau saṅkarṣaṇaḥ sarasvatī | ājñā corddhvamukhī śānto vyāpinī prakṛtaḥ paraḥ | anantā jvālinī vyomā caturdaśī ratiḥ priyaḥ | netramātmā karṣaṇi ca jvālāmālinikā bhṛguḥ || au || aṅkāraścakṣuṣo danto ghaṭikā samaguhyakaḥ | pradyumnaḥ śrīmukhī prītirvījayonirvṛṣadhvajaḥ | paraṃ śaśī pramāṇīśaḥ somabinduḥ kalānidhiḥ | akrūraścetanā nādapūrṇā duḥkhaharaḥ śivaḥ | śiraḥśambhurnareśaśca sukhaduḥkhapravarttakaḥ | pūrṇimā revatī śuddhaḥ kanyācaraviyadraviḥ | amṛtā karṣiṇī śūnyaṃ vicitrā vyomarūpiṇī | kedāro rātrināśaśca kubjikā caiva vudbudaḥ || aṃ || aḥ kaṇṭhako mahāsenaḥ kālā pūrṇāmṛtā hariḥ | iccahā bhadrā gaṇeśaśca ratividyāmukhī sukham | dvibindurasanā somo'nibaddho duḥkhasūcakaḥ | dvijihvaḥ kuṇḍalaṃ vaktraḥ sargaḥ śaktirniśākaraḥ | sundarī suyaśānantā gaṇanātho maheśvaraḥ || aḥ || kaḥ krodhīśo mahākālī kāmadeva prakāśakaḥ | p. 105) kapālī tejasaḥ śāntirvāsudevo jayānalaḥ | cakrī prajāpatiḥ sṛṣṭirdakṣaskandho viśāmpatiḥ | anantaḥ pārthivo bindustāpinī paramātmakaḥ | vargādyaśca mukhī brahmā sa khādyo'mbhaḥ śivo jalam | māheśvarī tulā puṣpā maṅgalaścaraṇaṃ karaḥ | nityā kāmeśvarī mukhyaḥ kāmarūpo gajendrakaḥ | śrīpuraṃ ramaṇo vaṅgakusumā paramātmakaḥ || ka || khaḥ pracaṇḍaḥ kāmarūpī ṛddhirvahniḥ sarasvatī | ākāśamindriyaṃ durgā caṇḍīśastāpinī guruḥ | śikhaṇḍī dantajātīśaḥ kaphoṇirgaruto yadi | śūnyaṃ kapālī kalyāṇī sūrpakarṇo jarāmaraḥ | śubhrāgneyā caṇḍaliṅgo janāvyāṅgārakhaḍgakau || kha || go gaurī gauravo gaṅgā gaṇeśo gokuleśvaraḥ | śārṅgī pañcāntako gāthā gandharvaḥ sarvagaḥ smṛtiḥ | sarvasiddhiḥ prabhā dhūmrā dvijākhyaḥ śivadarśanaḥ | viśvātmā gauḥ pṛthagrūpā bālabaddhastrilocanaḥ | gītaṃ sarasvatī vidyā bhoginī nandano dharā | bhogavatī ca hṛdayaṃ jñānaṃ jālandharo lavaḥ || ga || ghaḥ khaḍgī ghurghuro ghaṇṭī ghaṇṭīśastripurāntakaḥ | vāyuḥ śivottamaḥ satyā kiṅkiṇī ghoranāyakaḥ | marīcirvaruṇo medhā kālarūpī ca dāmbhikaḥ | lambodarā jvālamūlaṃ nandeśo hananaṃ dhvaniḥ | trailokyavidyāsaṃhartā kāmākhyamanaghāmayaḥ || gha || ṅaḥ śaṅkhī bhairavaścaṇḍo bindūttaṃsaḥ śiśupriyaḥ | ekarudro dakṣanakhaḥ kharparo viṣayaspṛhā | kāntiḥ śvetāhvayo dhīro dvijātmā jvālinī viyat | mantraśaktiśca vadano vighneśī cātmanāyakaḥ | ekanetro mahānando durddharaścandramā yatiḥ | śivayoṣā nīlakaṇṭhaḥ kāmeśī ca mayāṃśukau || ṅa || ca puṣkaro halī vāṇī cātmaśaktiḥ sudarśanaḥ | carmamuṇḍadharo bhūtvā mahiṣācārasandhinī | ekarūpo ruciḥ kūrmaścāmuṇḍā dīrghavālukaḥ | vāmabāhurmūlamāyā caturmūrtisvarūpiṇī | dayitaśca dvinetraśca lakṣmīstritayalocanaḥ | p. 106) candanaṃ candramā daivaścetanovṛściko budhaḥ | devī keṭamukhecchātmā kaumārī pūrvaphalgunī | anaṅgamekhalā vāyurmodinī ca mulāvatī || ca || chaśchandanaṃ suṣumnā ca paśuḥ patimṛtiḥ | nirmalaṃ taralaṃ vahnirbhūtamātrā vilāsinī | ekanetraśca vṛṣalī dviśirā vāmakūrparaḥ | gokarṇā lāṅgalī vāmaḥ kāmamattā sadāśivaḥ | mātā niśācaraḥ pāyurvikṣataḥ sthitiśabdakaḥ || cha || jaḥ śavo vānaraḥ śūlī bhogadā vijayā sthirā | laladevo jayo jetā dhātakī sumukhī vibhuḥ | lambodarī smṛtiḥ śākhā suprabhā kartṛkā dharā | dīrgharūpo bahurucirhaṃso nandīṃ tejāḥ surādhipaḥ | javano vegito vāmo mānavākṣaḥ sadātmakaḥ | hṛnmāruteśvaro vegī cāmodo madavihvalaḥ || ja || jho jhaṅkārī guho jhajjhāvāyuḥ satyaḥ ṣaḍunnataḥ | ajeśo drāviṇī nādaḥ pāśī jihvā jalaṃ sthitiḥ | virājendro dhanurhastaḥ karkaśo nādajaḥ kujaḥ | dīrghabāhubalo rūpamākanditaḥ sucañcalaḥ | durmukho naṣṭa ātmavān vikaṭākucamaṇḍalaḥ | kalahaṃsapriyā vāmā aṅgulīmadhyaparvakaḥ | dakṣahāsāṣṭahāsaśca pāthātmā vyañjanaḥ svaraḥ || jha || ñakāro bodhinī viśvā kuṇḍalī mathado viyat | kaumārī nāgavijñānī savyāṅgulanatharo vakaḥ | sarveśacūrṇitā buddhiḥ svargātmā ghargharadhvaniḥ | dharmaikapādau sumukhau virajā candaneśvarī | gāyanaḥ puṣpadhanvā ca rāgātmā ca varākṣiṇī || ña || ṭaṣṭaṅkāraḥ kapālī ca somavāḥ khecarī dhvaniḥ | mukundo vinadā pṛthvī vaiṣṇavī vāruṇī navaḥ | dakṣāṅgakārddhacandraśca jarā bhūtiḥ punarbhavaḥ | vṛhaspatidhanuścitrā pramodā vimalā kaṭiḥ | rājā girirmahādhanurghrāṇātmā sumukho marut || ṭa || ṭhaḥ śūnyo mañjarī vījaḥ pāṇinī lāṅgalī kṣayā | vanajo nandano jihvā sunañjaghūrṇakaḥ sudhā | varttulaḥ kuṇḍalo vahniramṛtaṃ candramaṇḍalaḥ | dakṣajānūrubhāvaśca devabhakṣo vṛhaddhvaniḥ | p. 107) ekapādo vibhūtiśca lalāṭaṃ sarvamitrakaḥ | vṛṣaghno nalinī viṣṇurmaheśo grāmaṇīḥ śaśī || ṭha || ḍaḥ smṛtirdāruko nandirūpiṇī yoginīpriyaḥ | kaumārī śaṅkarastrāsastrivakro nadako dhvaniḥ | durūho jaṭilī bhīmā dvijihvaḥ pṛthivī satī | koragiriḥ kṣamā kāntirnābhiḥ svātī ca locanam || ḍa || ḍho ḍhakkānirṇayaḥ pūrvo yajñeśādanadeśvaraḥ || arddhanārīśvarastoyamiśvarī triśikhī navaḥ | dakṣapādāṅgulermūlaṃ siddhidaṇḍā vināyakaḥ | prahāsā trivarā ṛddhirnirguṇo nidhano dhvaniḥ | vighneśaḥ pālinī tvakkadhāriṇī kroḍapucchakaḥ | elāpūraṃ tvagātmā ca viśākhā śrīmano ratiḥ || ḍha || ṇo nirguṇaṃ ratijñānaṃ jambhanaḥ pakṣivāhanaḥ | jayā śambho narakajit niṣkalā yīginīpriyaḥ | dvimukhaṃ koṭavī śrotraṃ samṛddhirbodhanī matā | treinetro mānuṣī vyoma dakṣapādāṅgulermukhaḥ | bādhavaḥ śaṅkhinī vīro nārāyaṇaśca nirṇayaḥ || ṇa || taḥ pūtanā hariḥ śuddhiḥ śaktī śaktirjaṭī dhvajā | vāmasphikvāmakaṭyau ca kāminī madhyakarṇakaḥ | āṣāḍhī taṇḍatunnaśca kāmikāpṛṣṭhapucchakaḥ | ratnakaśca śyāmamukhī vārāhī makaro'ruṇā | sugato'rddhamukhā buddhajānuśca kroḍapucchakaḥ | gandho visvā marucchatraścānurādhā ca saurakaḥ | jayanti pulako bhrāntiranaṅgamadanāturā || ta || thaḥ sthirāmī mahāgranthirgranthirgrāho bhayānakaḥ | śilī śirasijo daṇḍī bhadrakālī śiloccayaḥ | kṛṣṇo buddhirvikarmā ca dakṣanāsādhipo'maraḥ | varadā bhogadā keśo vāmajānuraso'nalaḥ | lolau jarjayinī guhyaḥ śaraccandro divākaraḥ || tha || do'drīśodhātakirdhātā dātā dalaṃ kalatrakam | dīnaṃ jñānañca dānañca bhaktirāhavanī dharā | suṣumnā yoginī sadyaḥ kuṇḍalī vāmagulphakaḥ | kātyāyanī śivā durgā laṅghanānā trikaṇḍakī | svastikaḥ kuṭilārūpaḥ kṛṣṇaścomājitendriyaḥ | p. 108) dharmahṛdvāmadevaśca bhramā bahusucañcalā | haridrāpuramatrau ca dakṣapāṇistrirekhakaḥ || da || dho dhanārtho ruciḥ sthāṇuḥ sāttvato yoginīpriyaḥ | mīneśaḥ śaṅkhinī toyaṃ nāgeśo viśvapāvanī | dhiṣaṇā dharaṇā cintā netrayugmaṃ priyo matiḥ | pītavāsā trivarṇā ca dhātā dharmaplavaṅgamaḥ | sandarśo mohano lajjā vajratuṇḍādharaṃ dharā | vāmapādāṅgulermūlaṃ jeṣṭhā surapurambhavaḥ | sparśātmā dīrghajaṅghā ca dhaneśo dhanasañcayaḥ || dha || no garjinī kṣamā saurirvāruṇī viśvapāvanī | meṣaśca savitā netraṃ danturo nārado'ñjanaḥ | ūrddhacāmī dviraṇḍaśca vāmapādāṅgulermukhaḥ | vainateyastutirvatmastvaraṇirbālirāgamaḥ | vāmano jvālinī dīrgho nirīhaḥ sugatirviyat | śabdātmā dīrghaghoṇā ca hastināpuramecakau | girināyakanīlau ca śivo nādirmahāmatiḥ || na || paḥ pūrapriyatā tīkṣṇā lohitaḥ pañcamo ramā | guhyakarttā nidhiḥ śeṣaḥ kālarātriḥ suvāhitā | tapanaḥ pālanaḥ pātā padmareṇurnirañjanaḥ | sāvitrī pātinī pānaṃ vīratattvo dhanurdharaḥ | dakṣapārśvaśca senānī marīciḥ pavanāśaniḥ | uḍḍīśaṃ jayinī kumbho'lasaṃ rekhā ca mohakaḥ | mūlā dvitīyamindrāṇī lokākṣī mana ātmanaḥ || pa || phaḥ sakhaī durgiṇī dhūmrā vāmapārśvo janārdanaḥ | jayā pādaḥ śikhā raudrī phetkāraḥ śākhinīpriyaḥ | umāvihaṅgamaḥ kālaḥ kubjinī priyapāvakau | pralayāgnirnīlapādo'kṣaraḥ paśupatiḥ śaśī | phutkāro yāminī vyaktā pāvano mohavarddhanaḥ | niṣphalavāgahaṅkāraḥ prayāgo grāmaṇīḥ phalam || pha || bo'vanībhūdharo mārgo ghargharī locanapriyaḥ | pracetāḥ kalasaḥ pakṣī sthalagaṇḍaḥ kapardinī | pṛṣṭhavaṃśobhayāmāttaḥ śikhivāho yugandharaḥ | mukhabindurbalī ghaṇṭā yoddhā trilocanapriyaḥ | kledinī tāpitā bhūmisugaṇindrabalipriyaḥ | surabhirmukhaviṣṇuśca saṃhāro vasudhādhipaḥ | p. 109) ṣaṣṭhī puraṃ capeṭā ca modako gaganaṃ prati | pūrvāṣāḍhāmadhyaliṅgau śaniḥ kumbhatṛtīyakau || ba || bhaḥ klinnā bhramaro bhīmo viśvamūrtirniśā bhayam | dviraṇḍo bhūṣaṇo mūlaṃ yajñasūtrastha vācakaḥ | nakṣatraṃ bhramaṇā dīptirvayo bhūmiḥ payo nabhaḥ | nābhirbhadraṃ mahābāhurviśvamūrtirvitāṇḍakaḥ | prāṇātmā tāpinī vajrā viśvarūpī ca candrikā | bhīmasenaḥ sudhāsenaḥ mukho māyāpuraṃ haraḥ || bha || maḥ kālī kleśitaḥ kālo mahākālo mahāntakaḥ | vaikuṇṭho vasudhā candro raviḥ puruṣarājakaḥ | kālabhadro jayā medhā viśvadā dīptasaṃjñakaḥ | jaṭharañca bhramā mānaṃ lakṣmīrmātograbandhanau | viṣaṃ śivo mahā mahāvīraḥ śaśiprabhā janeśvaraḥ | pramattaḥ priyasūrudraḥ sarvāṅgo vahnimaṇḍalam | mātaṅgamālinī binduḥ śravaṇābharatho viyat || ma || yo vāṇī vasudhā vāyuvikṛtiḥ puruṣottamaḥ | yugāntaḥ śvasanaḥ śīghro dhūmārcciḥ prāṇisevakaḥ | śaṅkhā bhramo jaṭī lolā vāyuvegīyaśaṅkarī | saṅkarṣaṇaḥ kṣapā bālo hṛdayaṃ kapilā prabhā | āgneyo vyāpakastyāgo homo yānaṃ pramā sukham | caṇḍaḥ sarveśvarī dhūmaścāmuṇḍā sumukheśvarī || tvagātmā malayo mātā haṃsinī bhṛṅgināyakaḥ || tena maḥ śoṣako mīno dhaniṣṭhānaṅgavedinī | meṣṭhaḥ somaṃ paktināmā pāpahā prāṇasaṃjñakaḥ || ya || ro raktaḥ krodhinī rephaḥ pāvakastvojaso mataḥ | prakāśā darśano dīpo ratakṛṣṇā paraṃ balī | bhujaṅgeśo matiḥ sūryo dhāturaktaḥ prakāśakaḥ | vyāpako revatī dāsaṃ kukṣyaṃśo vahnimaṇḍalam | ugrarekhā sthūladaṇḍo vedakaṇṭhapalā purā | prakṛtiḥ mugalo brahmaśabdaśca gāyako dhanam | śrīkaṇṭha uṣmā hṛdayaṃ muṇḍī tripurasundarī | savinduyonijo jvālā śrīśailo viśvatomukhī || ra || laścandraḥ putanā pṛthvī mādhavaḥ śatruvācakaḥ | balānujaḥ pinākīśo vyāpako māṃsasaṃjñakaḥ | p. 110) khaḍgī nādo'mṛtaṃ devī lavaṇaṃ vāruṇīpatiḥ | śikhā vāṇī kriyā mātā bhāminī kāminī priyā | jvālinī veginī nādaḥ pradyumnaḥ śoṣaṇo hariḥ | viśvātmamandrau balī ceto merurgiriḥ kalā rasaḥ || la || vo bālo vāruṇī sūkṣmā varuṇo medasaṃjñakaḥ | khaḍgīśo jvālinī vaṅkaḥ kalasadhvanivācakaḥ | utkārīśastu nāvīto vajrā sphik sāgaraḥ śuciḥ | tridhātuḥ śaṅkaraḥ śreṣṭho viśeṣo yamasādanam || va || śaḥ savyaśca kāmarūpakāmarūpau mahāmatiḥ | saukhyanāmā kumāro'sti śrīkaṇṭho vṛṣaketanaḥ | vṛṣaghnaḥ śayanaṃ śāntā subhagā visphuliṅginī | mṛtyurdevo mahālakṣmīrmahendraḥ kulakaulinī | bāhurhaṃso viyadvaktraṃ hṛdanaṅgāṅkuśaḥ khalaḥ | vāmoruḥ puṇḍarīkātmā kāntiḥ kalyāṇavācakaḥ || śa || ṣaḥ śveto vāsudevaśca pītā prajñā vināyakaḥ | parameṣṭhī vāmabāhuḥ śreṣṭho garbhavimocanaḥ | lambodaro yamo'jeśaḥ kāmadhuk kāmadhūmakaḥ | suśrīruṣmā vṛṣo lajjā marudbhakṣyaḥ priyaḥ śivaḥ | sūryātmā jaṭharaḥ koṣo mattā vakṣovidāriṇī | kalakaṇṭho madhyabhinnā yuddhātmā malapūḥ śivaḥ || ṣa || so haṃsaḥ suyaśā viṣṇurbhṛgvīśaścandrasaṃjñakaḥ | jagadvījaṃ śaktināmā so'haṃ veśaratī bhṛguḥ | prakṛtirīśvaraḥ śuddhaḥ prabhā śvetā kulojjvalaḥ | dakṣapādo'mṛtaṃ brāhmī paramātmā paro'kṣaraḥ | surūpā ca guṇeśo gauḥ kalakaṇṭho vṛkodarī | prāṇādyāśca purā devī lakṣmīḥ somo hiraṇyapuḥ | durgottāriṇī sammohājjīvo mūrttimanoharaḥ || sa || haḥ śivo gaganaṃ haṃso nāgaloko'mbikāpatiḥ | nakulīśo jagatprāṇaḥ prāṇeśaḥ kapilāmalaḥ | paramātmātmajo jīvo yavākaḥ śāntido'ṅganaḥ | mṛgobhayo'ruṇā sthāṇuḥ kruṭakūpavirāvaṇaḥ | lakṣmīrmaviharaḥ śambhuḥ prāṇaśaṅkilalāṭajaḥ | svakopavāraṇaḥ śūlī caitanyaṃ pādapūraṇaḥ | mahālakṣmīḥ paraṃ śambhuḥ śākhīṭhaḥ somamaṇḍalam || ha || p. 111) lā pṛthvī vimalā megho'nanto'vyavahāsitā | vyāpinī śivadā keturjagatsārataraṃ haṭhaḥ | glaurmṛḍānī ca vedārthasāro nārāyaṇaḥ svayam | jaṭharo nakuliḥ pītā śiveśo'naṅgamālinī || la || kṣaḥ kopastumbukaḥ kālo rūkṣaḥ saṃvarttakaḥ paraḥ | nṛsiṃho vidyutā māyā mahātejā yugāntakaḥ | parātmā krodhasaṃhārau balānto meruvācakaḥ | sarvāṅgaḥ sāgaraḥ kāmaḥ saṃyogāntyastripūrakaḥ | kṣetrapālo mahākṣobho mātṛkāntānalakṣayaḥ | mukhaṃ kavyavahānantā kālajihvā gaṇeśvaraḥ | chāyāputraśca saṅghāto malayaśrīrlalāṭakaḥ || kṣa || iti śrīprāṇatoṣiṇyāṃ prathame sargakāṇḍe varṇābhidhānakathanaṃ nāmāṣṭamaḥ paricchedaḥ || mantrāṇāṃ varṇamayatvāt varṇaprakaraṇānantaraṃ mantraprakaraṇasyaucityāt mantraprakaraṇamucyate viśvasāratantre tṛtīyapaṭale || atha mantrān pravakṣyāmi śṛṇuṣva kamalānane ! | yasya prasādamātreṇa caturvargaṃ labhennaraḥ | kailāsasya caturdikṣu mantrāṇāṃ sādhakasya ca | santi sarvatra tantrāṇi caturddhā parameśvari ! | koṭikoṭiśca mantrāṇāṃ yantrāṇāṃ sādhakasya ca | pṛthivyāṃ devalokeṣu gandharveṣu rasātale | naraloke ṛṣiloke kuṣmāṇḍarākṣaseṣu ca | nānārūpāṇi tantrāṇi santi vaiśeṣikāṇi ca | sarveṣāṃ tantramantrāṇāṃ mānuṣeṣu viśiṣyate || tathā | muktāpītapayodavidrumajavāvarṇairmukhaiḥ pañcabhistryakṣairañjitamīśamindumukuṭaṃ pūrṇendukoṭiprabham | śūlaṃ taṅkakṛpāṇavajradahanān nāgendraghaṇṭāṅkuśān pāśaṃ bhītiharaṃ dadhānamasitākalpojjvalāṅgaṃ bhaje || praṇamya kathayiṣye'haṃ sarvalokahitaṃ param | yasmin yādṛśa ācārastatra dharmastu tādṛśaḥ | kṛtārthastena jāyeta svargamokṣasamanvitaḥ | bhrāntistatra na karttavyā tadā siddhiḥ prajāyate || tathā | p. 112) muktāmukhe devatāyāḥ sarvamantraṃ jagāda, saḥ | yakṣagandharvanāgeṣu tathā pītamukhena ca | kuṣmāṇḍavighnalośa?śu payodena mukhena vai | vaidūryeṇa javābhena manuṣyeṣu nigadyate | śiṣyebhyo dāpayāmāsa mahāvidyā śureśvaraḥ | śiṣyebhyo dāpanaprakārastu gāyatrītantre daśamabrāhmaṇapaṭale || śiva uvāca || lambodara ! mahābhāga ! śṛṇu me paramaṃ vacaḥ | idaṃ mahāsusandarbhaṃ mama vaktrādvinirgatam | nirgataṃ pārvatī vaktrāttantraṃ paramadurlabham | vilikhya bahuyatnena gaccha siddhāśramaṃ suta ! | yatra tiṣṭhanti munayo vedavedāṅgapāragāḥ | aṇimādiguṇairyuktaḥ śīghraṃ tvaṃ bhava me suta ! | ityuktaḥ śaṅkareṇāsau cāṣṭabāhurabhūttataḥ | caturbhirhastaiḥ saṃlikhya śivāya vinivedayet || śiva uvāca || gaccha putra ! mahāvāho ! tantramādāya satvaram | siddhāśramaṃ vanaṃ ramyaṃ yathendrasya ca nandanam | praṇamya prayayau śīghraṃ tantramādāya tadvanam || ityupakramya || munervākyaṃ tataḥ śrutvā tattantraṃ munaye dadau | evaṃ tantrāṇi sarvāṇi vilikhya vinivedayet || iti pṛthivyāṃ tantrāvataraṇaprakāraḥ || viśvasāre || jīvakoṭipraviṣṭā sā mahāvidyā maheśvari ! | mahāvidyā maheśāni ! jīvenaiva prakīrtitā | jīvejīvatvasiddhiḥ syāddevadevatvasiddhaye | mātṛkāvarṇabhedebhyaḥ sarve mantrāḥ prajajñire | prajajñire prādurvabhūvurityarthaḥ || mahāvidyā mahāpūrvā mahāmantrāśca bhāvini ! | sarveṣāṃ bījamityuktaṃ śaṅkarasya matena ca | kulamūlāvatārakalpasūtraṭīkādhṛtatāpanī ca | paramaśivabhaṭṭārakaḥ śrutyaṣṭādaśavidyāḥ sarvāṇi darśanāni ca līlayā tattadavasthāpannaḥ praṇīya savimatyā bhagavatyā svātmāvibhinnayā pṛṣṭaḥ pañcabhirmukhaiḥ pañcāmnāyān paramārthasvarūpān praṇinye iti | etān vyācakṣate śaṅkarācāryāḥ | praramaśiva iti taduktaṃ parimalollāse || p. 113) parameśaḥ prasannātmā prakāśasya maheśituḥ | prathamo yaḥ parispandaḥ śivatattvaṃ taducyate || bhaṭṭārakaḥ sarvaniyamakarttā | kulārṇave pañcamakhaṇḍe saptadaśollāse || bhavapāpapraśamanāt ṭaṅkārendukaśekharāt | rakṣaṇāt kamanīyādvā bhaṭṭāraka iti smṛtaḥ || śrutiprasiddhā aṣṭādaśavidyā iti | catvāro vedā upavedāścatvāraḥ ṣaḍaṅgāni purāṇanyāyamīmāṃsādharmaśāstrāṇyetāvatyaḥ || śrutiprasiddhā iti sarvataḥ prāmāṇyenoktam | catvāro vedā iti ṛksāmātharvayajūṃṣi | upavedā ityāyurvedagāndharvavedadaṇḍanītidhanurvedā yathākramamuktavedānāmityavagantavyam | tathā ca śaunakoktau caraṇavyūhe ṛgvedasyāyurvedopavedo yajurvedasya dhanurvedopavedaḥ sāmavedasya gāndharvavedopavedo'tharvavedasyārthaśāstrāṇi bhavantīti astraśāstrāṇi bhavantīti caturthacaraṇaṃ dākṣiṇātyāḥ paṭhanti | śrībhāgavate tṛtīyaskandhe dvādaśādhyāye tu | āyurvedaṃ dhanurvedaṃ gāndhrvaṃ vedamātmanaḥ | sthāpatyaṃ cāsṛjadvedaṃ kramāt pūrvādibhirmukhairityuktam | sthāpatyaṃ viśvakarmaśāstramiti svāmī | tattu gṛhavāstukuṇḍādikaraṇaśāstram | eteṣāṃ śrutivedabhinnaśāstrebhyaḥ prāmāṇyakīrttanāya sarvaśāstrāṇāmādau nirdeśaḥ kṛtaḥ śaṅkarācāryaiḥ | śrīdharasvāminā tu śrībhagavadgītāṭīkāyāṃ smṛtiśāstrāpekṣayā daṇḍanīterdurbalatvamuktam | tathātve tvāyurvedoktamahauṣadhānāmabhakṣyāpeyānāma-grāhyatvaṃ syāt | śaralāṃstu tādṛśauṣadhabhakṣaṇe tu prāyaścittamāhuḥ | tanna | etānyeva vyādhitasya bhiṣakkriyāyāmapratiṣiddhāni yāni caivaṃ vidhāni teṣvapyadoṣa iti smṛtyukteḥ | ṣaḍaṅgānīti śikṣākalpavyākaraṇaniruktacchandojyotīṃṣi | purāṇaṃ pañcalakṣaṇākrāntaṃ vyāsapraṇītam | nyāyaḥ karmamīmāṃsā | gautamena tathā nyāyamiti vakṣyamāṇavacanādānvīkṣikyapi | mīmāsāṃ brahmamimāṃsā vedānta iti yāvat | dharmaśāstrāṇimanvādipraṇītāni | p. 114) etāvatyo'ṣṭādaśavidyā iti darśanāni vyācakṣate ācāryāḥ | yathādarśanāni bauddhaśaivabrāhmasauravaiṣṇavaśāktānīti | samprati tu vedāntasāṃkhyamīmāṃsāviśeṣatarkaśāstrāṇi darśanāni manyante sudhiya iti | līlayeti līlā icchāviśeṣaḥ | anyathā sṛṣṭikartṛtve nirīhasya bhagavataḥ kāraṇāntarāpekṣā nāstyeva | tattadavasthāpanna iti brahmaviṣṇurudravyāsanāradādiśarīrīti | ata-eva gandharvatantre prathamapaṭale || prathamaṃ hi mayā proktaṃ śaivaṃ pāśupatādikam | macchaktyāveśitairvipraiḥ samproktāni tataḥ param | kaṇādena ca samproktaṃ śāstraṃ vaiśeṣikaṃ mahat | gautamena tathā nyāyaṃ sāṃkhyantu kapilena tu | dhiṣaṇena tathā proktaṃ cārvākamatigarhitam | daityānāṃ nāśanārthāya viṣṇunā buddharūpiṇā | bauddhaśāstraṃ tathā proktaṃ lagnanīlapaṭādikam | āpatyaṃ śrutivākyānyāṃ darśayan lokagarhitam | karmasvarūpatyājyatvamatra vai pratipadyate | sarvakarmaparibhraṣṭaṃ kalpaṣantu taducyate | gautamaproktaśāstrārthaniratāḥ sarva eva hi | śārgālīṃ yonimāpanāḥ sandigdhāḥ sarvakarmasu | ata-eva mahābhārate mokṣadharme kāśyapendrasaṃvāde || ahamāsaṃ paṇḍitako hautuko vedanindakaḥ | ānvīkṣikīṃ tarkavidyāmanurakto nirarthikāmiti prastutya ākroṣṭā cātivaktā ca brahmayajñaṣu vai dvijān | yasyeyaṃ phalaniṣpattiḥ śṛgālatvaṃ mama dvijeti brāhmaṇaṃ prati śṛgālavākyam || nanu ānvīkṣīkī daṇḍanītistrayī tridivasundarīti kālīkulasarvasvī- yavacanenādyāsahasranāmāntargatatvenānvīkṣikyāḥ śrīmaddakṣiṇakālikāsvarūpāyā adhyayanarūpopāsanayā yadi śṛgālatvaṃ syāttadā caturvargaphalaṃ kuto labdhavyamiti cet satyamānvīkṣikyadhyātmavidyeti brūmaḥ | sā ca dattātreyapraṇītā na gautamoktā | tatā ca bhāgavate prathamaskandhe | ṣaṣṭhamatrerapatyatvaṃ vṛtaḥ prāpto'nusuyayā | p. 115) ānvīkṣikīmalarkāya prahlādādibhya ūcivāniti | atriṇā vṛtaḥ san tasyāpatyatvaṃ prāptaḥ | kathamityāha anusūyāyāmāmevāpatyaṃ vṛtavāniti doṣadṛṣṭimakurvannityarthaḥ | śeṣaṃ sugamam | ānvīkṣikīmātmavidyāmiti śrīdharasvāminā vyākhyātam | na gautamoktavidyā sā tu tarkāhvayatvena pasiddheti cennaivam | tathātve ānvīkṣikīṃ tarkavidyāmiti mokṣadharmaśloke tarkavidyeti viśeṣaṇamānvīkṣikī daṇḍanītistarkavidyārthaśāstrayorityamara-siṃhoktañca na saṅgacchate | tasmāttayordvayorevānvīkṣikīti nāmadheyam | atha tarhi uktadoṣastadavastha iti satyaṃ gandharvatantrābhiprāyamanālocya doṣamāśaṅkase tathāhi | niṣṭhāyā atītārthābhidhāyitvācchārgālīṃ yonimāpannāḥ prāptaśṛgālayonikāḥ sarva eva gautamaproktaśāstrārthaniratāḥ kevalatarkaśāstranipuṇāḥ santaḥ sarvakarmasu sandigdhā bhavantīti vacanasya nirgalitārthaḥ | śāstrāntaravyāvṛttistu nipātena vyajyate | ata-eva āmnāyārthāvivādena nyāyacintāṃ karoti yaḥ | tena niḥśreyasaṃ prāpyaṃ śārgālī yoniranyatheti paṭhanti | mokṣadharmaślokārthasu | tarkavidyāmānvīkṣikīmanurakto'haṃ dvijānākroṣṭātivaktā ca yasya brāhmaṇaṃ pratyākrośasyātivādasya ca phalaniṣpattirmama śṛgālatvamiti | yuktañcaitadvācikapāpasya manunā tathātvasya pratipāditatvāt || tathā ca manuḥ || śarīrajaiḥ karmadoṣairyāti sthāvaratāṃ naraḥ | vācikaiḥ pakṣijātitvaṃ mānasairantyajātitāmiti | mānasapāpantu na gṛhasthānāmityagre vakṣyate kalītaraparaṃ vā | tathā ca bhāgavate prathamaskandhe | nānudveṣṭi kaliṃ samrāṭ sāraṅga iva sārabhuk | kuśalānyāśu sidhyanti netarāṇi kṛtāni yat | sāraṅgo bhramara iva sāragrāhī samrāṭ rājā kaliṃ nānudveṣṭītyanvayaḥ | kuśalāni puṇyāni āśu saṅkalpena sidhyanti phalanti | itarāṇi pāpāni nāśu sidhyanti yatastāni kṛtānyeva sidhyanti na tu saṅkalpamātrāṇītyarthaḥ | p. 116) saṅkalpaḥ karma mānasamityamaraḥ | yadi tu tarkavidyāpāṭhena śṛgālatvamucyate tadā tu mokṣadharmasyākroṣṭetyādi ślokasya vaiyaryyaṃ syāditi sudhībhirvicāryyamiti || gāndharve || dvijanmanā jaimininā sarvavedamapārthataḥ | nirīśvareṇa vādena kṛtaṃ śāstraṃ mahattaram | savimatyeti savimatirvimarṣarūpā | bhagavatyeti bhagavatī saccidānandarūpalakṣaṇā | svātmāvibhinnayeti | sa vai naiva reme tasmādekākī na ramate sa dvitīyamaicchata | sahaitāvānanavāsa yathā strīpuṃsau sampariṣvaktau sa tāvānevātmānaṃ dvedhārpayet | patiśca patnī cābhavatām | tasmādidamarddhaṃ gacchata iti tasmāttu yājñavalkyastasmādayamākāśastridhāpūryyata eva tāṃ samabhavattato manuṣyā ajāyanta sauhe yamīkṣāñcakre | iti śrutiḥ | etaduktaṃ svacchandabhairave | guruśiṣyapade sthitvā svayaṃ devo maheśvaraḥ | pūrvottara padairvākyaistantrān samavatārayat || parāpañcāśikāyāmapi | parameśaḥ prakāśātmā prakāśasya maheśituḥ | vimarṣaikasvabhāvatvaṃ na kvacidvyavadhīyate | pañcabhirmukhairiti īśānatatpuruṣavāmadevāghorasadyojātasvarūpaiḥ | pañcāmnāyāniti pūrvapaścimadakṣiṇottaraniruttarān sarveṣāṃ devānāṃ tattatprakaraṇasvarūpān || taduktaṃ bhairavatantre || pūrvapaścimadakṣiṇa uttarañca niruttaramiti | anyatrāpi pūrvāmnāyaḥ pūrvamukhaḥ paścimaḥ paścimāmukhaḥ | dakṣiṇo dakṣiṇastadvaduttaraścottaraḥ paraḥ | niruttaraṃ tathā corddhaṃ siddhāntāgamarūpiṇam | ūrddhāmnāyaparijñānaṃ nālpasya tapasaḥ phalamiti | anyatra pūrvāmnāyaḥ śabdarūpo dakṣiṇaḥ karṇarūpakaḥ | paścimaḥ praśnarūpaḥ syāduttaraścottarastathā | ūrddhvāmnāyastattvabodhaḥ kevalānubhavātmakaḥ || kulārṇavatantre'pi || mama pañcamukhebhyaśca pañcāmnāyāḥ samudgatā ityādi | paramārthasvarūpāniti sarveṣāṃ śaivādyāmnāyānāṃ sārabhūtān || p. 117) nirvāṇantre ṣaṣṭhapaṭale'pi || vibhāvya sukhapadmaṃ hi śivasya varavarṇini ! | sadyojataṃ vāmadevamaghorañca tataḥ param | tatpuruṣaṃ tatheśānaṃ pañcavaktraṃ prakīrtitam | sayojātañca vai śuklaṃ śuddhasphaṭikasannibham | pītavarṇaṃ tathā saumyaṃ vāmadevaṃ manoharam | kṛṣṇavarṇamaghorañca samaṃ bhīmavivarddhanam | raktaṃ tatpuruṣaṃ devi ! divyamūrtimanoharam | śyāmalañca tatheśānaṃ sarvadevaśivātmakam | cintayet paścime cādyaṃ dvitīyañca tathottare | aghoraṃ dakṣiṇe devaṃ pūrve tatpuruṣaṃ tathā | īśānaṃ madhyato jñeyaṃ cintayedbhaktitatparaḥ || samayācāratantre dvitīyapaṭale tu ṣaḍāmnāyā uktā yathā || pūrvāmnāyo yadā mantrastadā prācīdiśi sthitaḥ | sadāśivo'haṃ bhagavānācāraḥ parikīrtitaḥ | evaṃ vai dakṣiṇāmnāyo dakṣiṇasyāṃ diśi sthitaḥ | evamevottarāmnyāya uttarasyāṃ diśi sthitaḥ | mukhamūrddha kṛtaṃ devi ! yat proktaṃ tava sannidhau | ūrddhvāmnāyaśca kathito devānāmapi durlabhaḥ | yadācāro mukhe devi ! yat proktaṃ girije ! priye ! | adha āmnāya ityuktaḥ satyaṃ satyaṃ sumadhyame ! | ṣaḍāmnāyaśca kathitāścotpattikramanāmataḥ | yasmin yasmiṃśca ye devāḥ kathitāśca varānane ! | tān devāṃśca pravakṣyāmi sādhakānāṃ hitāya vai | śrīvidyābhedasahitā tārā ca tripurā tathā | bhuvaneśī cānnapūrṇā pūrvāmnāye prakīrtitā | vagalāmukhī vaśinī tvaritā dhanadā tathā | mahiṣaghnī mahālakṣmīrdakṣiṇāmnāyakīrtitāḥ | vāśinī bālabhairavītyarthaḥ || mahāsarasvatī vidyā tathā vāgvādinī parā | pratyaṅgirā bhavānī ca paścimāmnāyakīrtitāḥ || kālikābhedasahitā tārābhedaiśca saṃyutā | mātaṅgī bhairavī cchinnā tathā dhūmāvatī parā | uttarāmnāyakathitāḥ kalau śīghraphalapradāḥ | samastabhedasahitāḥ kālikāyāḥ prakīrttitāḥ | p. 118) dvāviṃśatyakṣarī tāsāṃ dakṣiṇāmnāyakīrtitā | tatparā paramā vidyā na vidyāntaragopitā || parāprāsādamantraśca ūrddhvāmnāye prakīrtitaḥ | vāgīśvarādayo devā adha āmnāyakīrtitāḥ | ūrddhvāmnāyā adhaścaiva kevalaṃ mokṣado bhavet | dharmārthakāmamokṣārthe āmnāyānye prakīrttitāḥ | yathoktavidhānā bhadre ! kṛtvā phalamavāpnuyāt | pūrvāmnāyādi sarvāsāṃ vidhānaṃ śṛṇu sundari ! | kṛtvā yenāśu labhate phalaṃ yaduttamottamam | ṣaṭkarmaphaladā nṝṇāṃ ṣaḍāmnāyāḥ prakīrttitāḥ | uttarāmnāyo devīśi ! teṣāmāśu phalapradaḥ || ata-eva pādukāpañcakastotre ṣaḍāmnāyaphalopetamityuktam | atrāmvāyādīnāṃ nānātantrairvarṇavirodhaḥ pañcasaḍityāmnāyavirodhaścāmnāyādibhedena samādhānīya iti pūrvamuktaṃ kalpabhedena vā | tatrāmnāyabhedenācārabheda uktastu niruttaratantre prathamapaṭale || pūrvāmnāyodivaṃ karma pāśavaṃ kathitaṃ priye ! | yaduktaṃ dakṣiṇāmnāye tadeva pāśavaṃ smṛtam | paścimāmnāyajaṃ karma paśuvīrasamāśritam | uttarāmnāyajaṃ karma divyavīrāśritaṃ priye ! | divyo'pi vīrabhāvena sādhayet pitṛkānane | vīrāsanaṃ vinā divyaḥ pūjayet pitṛkānane | ūrddhvāmnāyoditaṃ karma divyabhāvāśritaṃ priye ! | etena tantrādīnāmevāmnāyatvamāyātam | tulyapramāṇatvajñāpanāya tu śrutivedāmnāyānāmekaparyyāyatā amarasiṃhena svīkṛtā | ata-eva merutantre prathamaprakāśe || na vedaḥ praṇavaṃ tyaktvā mantro vedasamutthitaṃ | tasmādvedaparo mantro vedāṅgaścāgamaḥ smṛta iti | tantrāṇāṃ vedāṅgatvamuktam vede paro vedapara uttama ityarthaḥ | vedā mantrā evāṅgāni yasya sa tathā niruttaratantre'pi || āgamaḥ pañcamo vedaḥ kaulastu pañcamāśrama iti | evañca prāguktatāpanīvyākhyāne śaṅkarācāryyairetāvatya iti viśeṣaṇadānena tāpanyuktāṣṭādaśeti viśeṣaṇena ca darśanānāṃ pṛthaṅnirdeśenāpyanyeṣāṃ na vidyātvaṃ kintu sāmānyena śāstratvameva | p. 119) tāni tu kāmasūdanaṭamudrāśilpāśvagajaratnaśyena- parīkṣāstranirmāṇasthāpatyakeralisvaraśakunarājanītikāvyā-laṅkāraprabhṛtīni | ata-evaṃ vidyāḥ śāstrāṇi śilpāni nṛtyagītādikañca yadi sarasvatīstave vidyāśāstrayoḥ pṛthagupādānam tarhi śilpādīnāmapi śāstratvāt kathaṃ tatra pṛthaṅnirdeśa iti cennaivam | śilpādiśabdena śilpādikriyā tantrābhimatā ato na doṣaḥ | teṣāṃ śāstratve pramāṇantu kāmaśāstramajānanto ramante paśavo yathetyādivacanam | aṣṭādaśavidyāntaḥpātipurāṇavidyāmadhye pracaradrūpatvāt saṭīkatayā niḥsandigdhārthatvācca bhāgavatamātrasya lakṣaṇamucyate | nāradapañcarātre dvitīyarātre saptamādhyāye || granthāṣṭādaśasāhastryaṃ dvādaśaskandhasammitam | śukaproktaṃ bhāgavataṃ śrutvā nirvāṇatāṃ vrajet | purā bhagavatā proktaṃ kuṣṇeṇa brahmaṇe śuke | purāṇasāraṃ śuddhaṃ tat tena bhāgavataṃ viduḥ || śāradādvitīyapaṭale || mātṛkāvarṇabhedebhyaḥ sarve mantrāḥ prajajñire | mantravidyāvibhāgena dvividhā mantrajātayaḥ | mantrāḥ puṃdevatā jñeyā vidyāḥ strīdevatāḥ smṛtāḥ || prayogasāre'pi || dvidhā proktāśca te mantrāḥ saumyasauravibhāgataḥ | saurāḥ puṃdevatā mantrāste ca mantrāḥ prakīrttitāḥ | saumyāḥ strīdevatāstadvadvidyāste viśrutā iti prayogaviśeṣasiddhyarthaṃ mantrāṇāṃ traividhyamāha śāradāyām | puṃstrīnapuṃsakātmāno mantrāḥ sarve samīritāḥ | puṃmantrā huṃphaḍantāḥ syurdviṣṭhāntāśca striyo matāḥ | napuṃsakā namo'ntāḥ syurityuktā manavastridhā || nanu niṣkalacetanyātmakānandavācyasya mantrasya kathaṃ puṃstryādikalpanamiti cet satyaṃ vastuto nāstyeva upāsakānāmarthe kalpanāmātraṃ yadāhuḥ | cinmayasya dvitīyasya niṣkalasyāśarīriṇaḥ | upāsakānāṃ kāryārthaṃ brahmaṇo rūpakalpanā | p. 120) huṃ phaḍiti sampradāyādvyastasamastāstadantā iti | dviṭhāntā iti svāhānta ityarthāḥ || ṭhaśabdena lipisāmyādarthādbindurucyate | ṭhaḥ śūnye ca vṛhaddhalāviti koṣāt | śūnyarūpameva tasya dvitvaṃ tena visargaḥ sa ca śaktirūpa iti dviṭhaśabdenāgniśaktiḥ svāhoktā | prayogasāre tu vaṣaṭsvāhāntagāḥ striyaḥ | napuṃsakā huṃ namo'ntā iti mantrāstridhā smṛtāḥ | tāreṇāpyanumīyante mantrāḥ svādyantamadhyataḥ | pratyāsannātmabhāvena yathā puṃstrīnapuṃsakāḥ | bindusargendukhaṇḍāntāstadvadeva prakīrttitāḥ | śāradāyām || śastāste trividhā mantrā vaśyaśāntyābhicārake || nārāṇaṇīye || śeṣāḥ pumāṃsaḥ śastāste vaśyoccāṭaviśeṣataḥ | kṣudrakriyādyupadhvaṃse striyo'nyatra napuṃsakāḥ | śāradāyām || agnīṣomātmakā mantrā vijñeyāḥ krūrasaumyayoḥ | pūrvaṃ mātṛkāyāḥ kuṇḍalyā āvirbhāvasyoktatvāttasya agnīṣomātmakatvāt mantrāṇāmapi tatheti hṛdayam | tatraiva karmaṇorvahnitārāntyaviyatprāyāḥ samīritāḥ || krūrasaumyayoḥ karmaṇorityanvayaḥ | vahnīrephaḥ | tāra oṃkāraḥ | antaḥ kṣakāraḥ | viyat hakāraḥ | prāyaḥśabdo bāhulyavācī || āgneyā manavaḥ saumāya bhūyiṣṭhendvamṛtākṣarāḥ | āgneyā iti pūrveṇa sambadhyate || induḥ sakāraḥ | tattvanyāse indumaṇḍalasya sakārāditvena nyastatvāt | amṛtaṃ vakāraḥ || atraikasya bāhulye tattvam | uktañceśānasaṃhitāyām || tārākāśādyantavādyantavarṇā āgneyāḥ syuḥ saumyavarṇāstato'nye | āgneyo'pi syāttu saumyo namo'ntaḥ saumyo'pi syādagnimantraḥ phaḍanta iti | syādāgneyaḥ krūrakarmaprasiddhaḥ | saumyaḥ saumyakara kuryyād yathāvaditi || nārāyaṇīye'pi || tāro'ntyāgniviyatprāyo mantra āgneya iṣyate | śiṣṭaḥ saumyapraśastau tau karmaṇoḥ krūrasaumyayoriti || śāradāyām || āgneyāḥ samprabuddhyante prāne carati dakṣiṇe || p. 121) bhāge nābhisthite prāṇe saumyā bodhaṃ prayānti ca | nāḍīdvayaṃ gate prāṇe sarve bodhaṃ prayānti ca | prayacchanti śubhaṃ sarve prabuddhā mantriṇāṃ sadā || suptakāle prayogo na kāryyaḥ | uktañca nārāyaṇīye || suptaḥ prabuddhamātro vā mantraḥ siddhiṃ na yacchati | svāpakāle vāmavaho jāgare dakṣiṇāvahaḥ || āgneyasya manaḥsaumyamantrasyaitadviparyyayaḥ || svāpakāle dakṣiṇaśvāso jāgaraṇe vāmaniśvāsa iti vaiparītyam | prabodhakālaṃ jānīyādubhayorantayorvahamiti || iti śrīprāṇatoṣiṇyāṃ prathame sargakāṇḍe āmnāyabhedarūpakeśarakathanaṃ nāma navamaḥ [nāmāṣṭamaḥ] paricchedaḥ | yadyapi chinnādiduṣṭamantrāṇāṃ lakṣaṇaṃ tantrasārakāreṇaiva dhṛtaṃ tathāpi teṣāṃ vyākhyānārthaṃ nānāśodhanadarśanārthañcātra likhyate || śāradāyām | chinnādiduṣṭamantrāste pālayanti na sādhakam | chinno ruddhaḥ śaktihīnaḥ parāṅmukha itīritaḥ | vadhiro netra hīnaśca kīlitaḥ stambhitastathā | dagdhaḥ srastaśca bhītaśca malinaśca tiraskṛtaḥ | bheditaśca suṣuptaśca madonmattaśca mūrcchitaḥ | hṛtavīryaśca hīnaśca pradhvasto bālakaḥ punaḥ | kumāraśca yuvā prauḍho vṛddhonistriṃśakastathā | nirvīryyaḥ siddhihīnaśca mandaḥ kūṭastathā punaḥ | niraṃśaḥ sattvahīnaśca kekaro vījahīnakaḥ | dhūmitāliṅgitau syātāṃ mohitaśca kṣudhārttakaḥ | atidṛpto'ṅgahīnaḥ syādatikruddhaḥ samīritaḥ | atikrūraśca savrīḍaḥ śāntamānasa eva ca | sthānabhraṣṭaśca vikaraḥ sātivṛddhaḥ prakīrttitaḥ | niḥsnehaḥ pīḍitaścāpi vakṣyāmyeṣāñca lakṣaṇam || tathā punarityanena kūṭa eva niraṃśaka ityāha | ativṛddha iti niḥsnehaviśeṣaṇam | tena niḥsneha ityanantaramativṛddha ityuktamiti rāghavabhaṭṭaḥ || manoryasyādimadhyānteṣvānalaṃ vījamucyate | saṃyuktaṃ vā viyuktaṃ vā svarākrāntaṃ tridhā punaḥ | p. 122) caturdhā pañcadhā vātha sa mantraśchinnasaṃjñakaḥ | ādimadhyāvasāneṣviti samuccayaḥ | saṃyuktaṃ vā akṣarāntarayuktaṃ viyuktaṃ vā kevalaṃ vā ityekaikaṃ dviḥ sambadhyate | viśiṣṭaṃ malinaṃ vā viśiṣṭaṃ bījaṃ vā yasya sa chinnasaṃjñaka iti | bījaṃ śaktibījaṃ svarākrāntaṃ dīrghasvarākrāntam ā ī ū ai o etat svarayuktam iti sampradāyavidaḥ | vījaśabdena māyābījaṃ kathamiti ceduktaṃ śaive || māyāvījasya nāmāni māninī śivavallavī | vātāvarttiḥ kalā vāṇī bījaṃ śaktiśca kuṇḍalīti || ādimadhyāvasāneṣu bhūvījadvandvalāñchitam | ruddhamantraḥ sa vijñeyo bhuktimuktivivarjjitaḥ | bhūvījaṃ laḥ | dvandveti pratyekaṃ sambadhyate | piṅgalāmate | ādau dvidhā dvidhā madhye punaścānte dvidhā bhavet | indravījamasau mantro ruddha ityabhidhīyate || māyātritattvaśrīvījavārahīnastu yo manuḥ | śaktihīnaḥ sa kathito yasya madhye na vidyate | māyā bhuvajeśīvījam | tritattvaṃ huṅkāraḥ praṇavo vā | vāraḥ phreṅkāraḥ | cībījaṃ lakṣmīvījam | eṣāṃ na samuccayaḥ | taduktaṃ | māyābījaṃ na yatrāsti tritattvaṃ vārameva vā | śrīgṛhaṃ vāpi mantro'sau śaktihīnaḥ prakīrttitaḥ | piṅgalāmate'pi | māyābījaṃ tritattvaṃ vā śrīgṛhaṃ yatra nāsti cet | śaktihīna iti khyātaḥ sāmarthyaṃ hanti mantriṇa iti || kāmabījaṃ mukhe māyā śirasyaṅkuśameva vā | asau parāṅmukhaḥ prokto hakāro bindulāñchitaḥ | yasya madhye iti pūrvapadyacaraṇenānvayaḥ | mukhe ādau | śirasi ante | aṅkuśaṃ kroṅkāraḥ | vāśabdaḥ samuccaye | yaduktaṃ piṅgalāmate || kāmabījaṃ nayanmadhye māyādāvantimo'ṅkuśaḥ | parāṅmukha iti prokto manuḥ siddhyai parāṅmukha iti || yantramuktāvalyāmapi | yasya kāmakalābījaṃ madhyasthāne na vidyate | ādau māyāṅkuśaścānte jñeyaścāsau parāṅmukha iti || ādyantemadhyeṣbindurvā na bhavedvadhiraḥ smṛtaḥ | p. 123) hakāro bindulāñchita iti pūrvaślokacaraṇenānvayaḥ | bindulāñchita indurityanenāpi sambandhyate | ādyantamadhyeṣviti na samuccayaḥ | yaduktam | śūnyaṃ bindusamāyuktamādyante vātha madhyataḥ | na bhavejjīvabījaṃ vā yasyāsau vadhiraḥ smata iti | kecidbinduśabdena ṭhakārākhyamācakṣate | jīvabījeyanena etadapi parāstam | pañcavarṇo manuryaḥ syādrephārkenduvivarjitaḥ | netrahīnaḥ sa vijñeyo duḥkhaśokāmayapradaḥ | arko hakāraḥ || vaiṣṇavakṛttattvanyāse || arkamaṇḍalatattvasya hakārāditvena nyastatvāt hakārasya puṃrūpatvādvā arkatvam | induḥ sakāraḥ | duḥkhaśokāmayaprada iti krameṇa phalam | yato'gnisūryyacandrāṇāṃ netratrayātmakatvādekadvihīnataḥ kāraṇatāpi jñeyā | taduktaṃ piṅgalāmate || pañcākṣarastu yo mantro vahnicandrārkavarjitaḥ | netrahīna iti jñeyo duḥkhaśokabhayāvaha iti || ādimadhyāvasāneṣu haṃsaprāsādavāgbhavau | vidyete sa tu mantraḥ syāt stambhitaḥ siddhirodhakaḥ | haṃsasvarūpaṃ prasādo hoṃvījam | vāgbhava aiṃvījam || vahnivāyusamāyukto yasya mantrasya mūrddhani | saptadhā dṛśyate tantu dagdhaṃ manyeta mantravit | vahnīrephaḥ vāyuryakārastena samavetaḥ ata ūrddhvaṃ vā mūrddhani ādau | taduktaṃ piṅgalāmate | ādisthaiḥ saptabhirvījairmārutaiḥ pāvakākṣaram | dīpitaṃ yatra taṃ mantramāryyā dagdhaṃ pracakṣate || astraṃ dvābhyāṃ tribhiḥ ṣaḍbhiraṣṭābhirdṛśyate'kṣaraiḥ | srastaḥ so'bhihito yasya mukhena praṇavaḥ smṛtaḥ | dvābhyāṃ tribhiḥ ṣaḍbhiraṣṭābhirvā akṣarairvā yasya astraṃ phaṭkāro dṛśyate | piṅgalāmate bhītanāmnā ayamuktaḥ | ādimadhyāvasāneṣu yadi mantro'saṃyutaḥ | bhīta ityucyate mantraḥ phalahīno viśāradaiḥ || śivo vā śaktiratha vā bhītākhyaḥ sa prakīrttitaḥ | yasya mukhenetyādigataślokacaraṇenānvayaḥ | yasya mukhe ādau śivo haṅkāraḥ śaktiḥ sakāro nāsti | p. 124) ayantu mantrāntareṇoktaḥ | piṅgalāmate || śivaśaktistathoṅkāro yasyādau nāsti taṃ manum | vadanti mātṛkāhīnaṃ hīnaśaktipradāyakam || ādimadhyāvasāneṣu bhavenmārṇacatuṣṭayam | yasya mantraḥ sa malino mantravittu vivarjjayet || ādītyādeḥ samuccayaḥ | mārṇacatuṣṭayamityatrāpi samuccayaḥ | tena sthānatraye militvā mārṇacatuṣṭayamapekṣitam | taduktaṃ piṅgalāmate || ādimadhyāntadeśeṣu caturddhā yatra dṛśyate | makāro malinaṃ vidyāttaṃ mantraṃ mantravit sadā || yasya madhye dakāro vā krodho vā mūrddhani dvidhā | astraṃ tiṣṭhati mantraḥ sa tiraskṛta udāhṛtaḥ | krodho hūṃ vījam | madhye dakārakrodhayorvikalpa iti | mūrddhani ante | astraṃ dvidhāstramiti sambandhaḥ | taduktam | dakāraḥ krodhabījaṃ vā yasya madhye vyavasthitam | phaḍdvayañca sthite prāpte yanmanoḥ sa tiraskṛta iti || oṃ dvayaṃ mukhe śīrṣe vaṣaḍastrañca madhyataḥ | yasyāsau bhedito mantrastyājyaḥ siddhiṣu sūribhiḥ | śīrṣe ante | vaṣaṭ astraṃ phaṭ || mantramuktāvalyām | astravarṇadvayaṃ madhye vaṣaḍante tathaiva ca | yasya mantrasya bhinno'sau vijñeyaḥ siddhivarjjita iti || piṅgalāmate'pi || astravarṇadvayaṃ madhye vaṣaḍante tathoditāḥ | adhamāḥ syurasau mantro bheditaḥ parikīrttitaḥ || trivarṇo haṃsahīno yaḥ suṣuptaḥ sa udāhṛtaḥ | trivarṇa iti trivarṇatvaṃ haṃsahīnatvamekasyaivoktam || piṅgalāmate || varṇatrayaṃ bhaved yatra haṃsahīnaṃ sa śambhunā | suṣupta iti siddhāntaḥ proktaḥ siddhiphalāpaha iti || mantramuktāvalyāmapi || varṇatrayātmako mantro yastu haṃsavivarjjitaḥ | prasuptaḥ sa tu vijñeyaḥ sarvasiddhiphalāpahaḥ | śāradāyām || mantro vāpyatha vā vidyā saptādhikadaśākṣaraḥ | phaṭkārapañcakādiryo madonmatta udīritaḥ | saptādhikāni aṣṭau daśa cākṣarāṇi yatra saḥ || phaṭkārāṇāṃ pañcakamādau yasya saḥ || p. 125) taduktaṃ rāghavabhaṭṭadhṛtena | vidyā vā yadi vā mantro yadyaṣṭādaśavarṇakaḥ | pañcaphaṭkārapūrvaḥ syānmadonmattaḥ sa ucyate | piṅgalāmate'pi || vidyā vā mantrarājo vā yaḥ syāt saptadaśādhikaḥ | phaṭkārāḥ pañca pūrvañcedunmattaḥ sa prakīrttitaḥ || śāradāyām || tadvadastraṃ sthitaṃ madhye yasya mantraḥ sa mūrcchitaḥ | yasya mantrasya madhye tadastraṃ sthitaṃ pañca vā phaṭkāravījāni sthitāni sa mūrcchita ityarthaḥ || virāmasthānagaṃ yasya hṛtavīryyaḥ sa ucyate | virāmasthānagamante astraṃ yasyetyarthaḥ | piṅgalāmate tu || astramante bhavedyasya madhye prānte ca śambhunā | hṛtavirmā iti khyātaḥ sa mantro naiva siddhida iti || śāradāyām || ādau madhye tathā cānte caturasrayuto manuḥ | jñātavyo hīna ityeṣa yaḥ syādaṣṭādaśākṣaraḥ | ādāviti samuccayaḥ | sthānatraye militvā astracatuṣṭayam | tantrāntare tu bhītanāmnā ayamuktaḥ | tathā | ādāvante tathā madhye caturasreṇa saṃyutam | aṣṭādaśākṣaraṃ mantraṃ bhītaṃ taṃ bhairavo'vravīt | anyatra bhīmanāmnā ayamuktaḥ | yathā | ādau madhye tathā cānte caturasrayuto manuḥ | jñātavyo bhīma ityeṣa yaḥ syādaṣṭādaśākṣaraḥ || śāradāyām || ekonaviṃśatyarṇo vā yo mantrastārasaṃyutaḥ | hṛllekhāṅkuśavījāṭyastaṃ pradhvastaṃ pracakṣate | tāraḥ praṇavaḥ | hṛllekhā hrīmiti | aṅkuśaḥ kromiti | ekonaviṃśativarṇo'ṣṭādaśākṣaro vā || tathā ca rāghavabhaṭṭadhṛtavacanam | sa syādaṣṭādaśākṣaraḥ | viṃśatyekonavarṇaśca māyauṅkārāṅkuśānvitaḥ | pradhvasta ityasau mantraḥ śambhudevena kīrtita iti || saptavarṇo dhruvayuto manurnistriṃśa īritaḥ | dhruvaḥ praṇavaḥ | anyat sugamam || saptavarṇo manurbālaḥ kumāro'ṣṭākṣaraḥ smṛtaḥ | ṣoḍaśārṇo yuvā prauḍhaścatvāriṃśallipirmanuḥ || lipirakṣaram || rāghavabhaṭṭadhṛtamapi || saptākṣaro bhavedbālaḥ kumāraścāṣṭavarṇakaḥ | catvāriṃśākṣaraḥ prauḍhastaruṇaḥ ṣoḍaśākṣara iti || p. 126) triṃśavarṇaścatuḥṣaṣṭivarṇomantraḥ śatākṣaraḥ | catuḥśatākṣaraścāpi vṛddha ityabhidhīyate || navākṣaro dhruvayuto manurnistriṃśa īritaḥ | navākṣaratvaṃ dhruvayuktatvañcaikasyaiva || piṅgalāmate || navākṣarastu nistriṃśo dhruvayuktaśca mṛtyuda iti || śāradāyām || yasyāvasāne hṛdayaṃ śiromantro ca madhyataḥ | śikhā varma ca na syātāṃ vauṣaṭ phaṭ kāra eva vā || śivaśaktyārṇahīno vā sa nirvīryya iti smṛtaḥ | hṛdayaṃ namaḥ | śiraḥ svāhā | śikhā vaṣaṭ | varma hūm | śivo hakāraḥ | śaktiḥ sakāraḥ | rāghavabhaṭṭadhṛtam || ante tu hṛcchirovījo madhye varmma śikhā tathā | śivaśaktyātmakau varṇau na sto yasya sa mantrarāṭ | nirvīryya iti samproktaḥ sarvakarmasu garhitaḥ || tantrāntare tu || nirvīryyastu samākhyāta ādāvoṅkāravarjjita iti || eṣu sthāneṣu phaṭkāraḥ ṣoḍhā yasmin pradṛśyate | sa mantraḥ siddhihīnaḥ syānmandaḥ paṃktyakṣaro manuḥ | ādimadhyāvasāneṣu eṣāṃ samuccayaḥ | ṣoḍheti sthānatraye militvetyarthaḥ | manda iti paṃktyakṣaro daśākṣaraḥ | paṃkticchandaso daśākṣaratvāt uktadaśākṣaro bhavenmantra iti || kūṭa ekākṣaro mantraḥ sa evokto niraṃśakaḥ || dvivarṇaḥ sattvahīnaḥ syāt caturvarṇastu kekaraḥ || ṣaḍakṣaro vījahīnastvarddhasaptākṣaro manuḥ | atrārddhasaptākṣaratvam arddhadvādaśavarṇatvañca vakṣyamāṇam | ante svarasya na sattvājjñeyam || sārddhadvādaśavarṇo vā dhūmitaḥ sa tu ninditaḥ | sārddhavījatrayaṃ tadvadekaviṃśativarṇakaḥ | sārddhavījatrayamapi pūrvavat tadvaddhūmita ityarthaḥ | taduktaṃ piṅgalāmate | arddhasaptākṣaro mantraḥ sārddhadvādaśavarṇakaḥ | dhūmitaḥ sa samākhyātaḥ sārddhavarṇatrayo'tha veti || viṃśatyarṇastriṃśadarṇo vā yaḥ syādāliṅgitastu saḥ || dvāviṃśatyakṣaro mantromohitaḥ parikīrttitaḥ || dvātriṃśadarṇo mantro yaḥ saptaviṃśativarṇakaḥ | kṣudhārttaḥ sa tu vijñeyaścaturviṃśativarṇakaḥ || ekādaśākṣaro vāpi pañcaviṃśatisaṃkhyakaḥ | p. 127) trayoviṃśativarṇo vā mantro dṛpta udāhṛtaḥ || uddeśāvasare atidṛptasyoktatvāt lakṣaṇāvasare dṛptalakṣaṇaṃ kathaṃ kriyate iti noddeśyaṃ satyapi utsarge bhedāt || taduktaṃ rāghavabhaṭṭadhṛtamantramuktāvalyām || dhātvarthaṃ bādhate kaścit kaścittamanuvarttate | tameva viśinaṣṭyanyo'narthako'nyaḥ prayujyate || ṣaḍviṃśatyakṣaro mantraḥ ṣaḍviṃśatyakṣarastathā | triṃśadekonavarṇo vāpyaṅgahīno'bhidhīyate || aṣṭāviṃśatyakṣaro ya ekatriṃśadathāpi vā | atikruddhaḥ sa kathito ninditaḥ sarvakarmasu || triṃśadakṣarako mantrastrayastriṃśadathāpi vā | atikrūraḥ sa gadito ninditaḥ sarvakarmasu || catvāriṃśatamārabhya triṣaṣṭiryāvadāpatet | tāvatsaṃkhyā nigaditā mantrāḥ savrīḍasaṃjñakāḥ | catvāriṃśadakṣaramārabhya ekaikākṣaravṛddhyā caturviṃśatiprakāraḥ sa vrīḍita ityarthaḥ || pañcaṣaṣṭyakṣarā ye syurmantrāste śāntamānasāḥ | ekonaśataparyantāḥ pañcaṣaṣṭyakṣaroditāḥ | ye mantrāste nigaditāḥ sthānabhraṣṭāhvayā budhaiḥ || pañcaṣaṣṭyakṣaramādiryasya iti ataṅguṇasaṃvijñāno bahuvrīhirayam | anyathā pañcaṣaṣṭyakṣarasya pūrvaṃ śāntamānasatvenoktatvāttasyāpīyaṃ saṃjñā syāt || spaṣṭamuktaṃ mantramuktāvalyāṃ yathā || pañcaṣaṣṭyuttarā ye ca yāvadekonakaṃ śatamiti | tena ekaikākṣaravṛddhyā catustriṃśatprakārāḥ sthānabhraṣṭasaṃjñakā iti || trayodaśākṣarā ye syurmantrāḥ pañcadaśākṣarāḥ | vikalāste'bhidhīyante śataṃ sārddhaṃśatantu vā | śatadvayaṃ dvinavatirekahīnāthavāpi vā | śatatrayaṃ vā yatsaṃkhyā niḥsnehāste samīritāḥ | ekahīnā dvinavatirekādhikā navatirityarthaḥ || catuḥśatānyathārabhya yāvadvarṇasahasrakam | ativṛddhaḥ prayogeṣu parityājyaḥ sadā buddhaiḥ || sahasrārṇādhikā mantrā daṇḍakāḥ pīḍitāhvayāḥ || dvisahasrākṣarā mantrāḥ khaṇḍaśaḥ saptadhā kṛtāḥ | jñātavyāḥ stotrarūpāste mantrā ete yathā sthitāḥ | p. 128) tathā vidyāśca boddhavyā mantribhiḥ sarvakarmasu | tathā sadoṣā ityarthaḥ || rāghavabhaṭṭadhṛtam || yathā mantrāstathā vidyā bhedabhinnāḥ parasparam | jñātavyā deśikendreṇa nānātantreṣu bhāṣitā iti | bhedabhinnā iti lakṣaṇabhedena bhinnā na tu paramārthataḥ | kecittu sarvakarmasvityatra kāmyakarmasviti paṭhanto muktyarthajape etaddoṣābhāvāt daśasaṃskārādi na karttavyamityāhuḥ | tanna | muktyarthajape'pi vakṣyamāṇaśodhanādikaṃ karttavyameveti rāghavabhaṭṭoktavaditi || śāradātilake dvitīyapaṭale || doṣānimānavijñāya yo mantrān bhajate budhaḥ | siddhirna jāyate tasya kalpakoṭiśatairapi | ityādidoṣaduṣṭāṃstānmantrānātmani yojayan | śodhayedūrddhapavano baddhayā yonimudrayā | baddhayā yonimudrayā ūrddhvapavanaḥ kṛtakumbhakaḥ sādhaka ātmani mantrān yojayan śodhayedityanvayaḥ || śodhanaprakārastu rāghavabhaṭṭadhṛtenokto yathā || baddhvā tu yonimudrāṃ tāṃ saṅkocyādhārapaṅkajam | tadutpannān mantravarṇān kurvataśca gatāgatān | brahmarandhrāvadhi dhyātvā vāyunāpūryya kumbhayet | sahasraṃ prajapenmantraṃ mantradoṣopaśāntaye | yonisthānamudraṇād yonimudrā | mahāmudrayā mūlabandhaṃ saṃśodhayet || mahāmudrā tu rāghavabhaṭṭadhṛtā yathā || pādamūlena vāmena yoniṃ sampīḍya dakṣiṇam | pādaṃ prasāritaṃ kṛtvā karābhyāṃ pūrayenmukham | kaṇṭhe vaktraṃ samāropya dhārayedvāyumūrddhataḥ | mūlarandhrastu | pārṣṇibhāgena sampīḍya yonimākuñcayed gudam | apānamūrddhvamākṛṣya mūlabandho nigadyate || atha yonimudrā kubjikātantre ṣaṣṭhapaṭale || atha vakṣye maheśāni ! śāradendunibhānane ! | atīva paramaṃ devi ! na prakāśyaṃ kadācana | na prakāśyamidaṃ devi ! svayonirivaṃ pārvati ! | niśīthe muktakeśastu nagnaḥ śaktisamanvitaḥ | cintayediṣṭadevīñca yogināṃ yogarūpiṇīm | guhyadeśe vāmapādagulphaṃ saṃyojayet sudhīḥ | p. 129) śarīrañca sthirīkṛtya jihvāyāṃ tālukaṃ nyaset | nāsāgraṃ netrayuktañca kartavyañca maheśvari ! | kaṇṭhāsanaṃ tathā kṛtvā cintayedūrddhvavāhinīm | bhujaṅgarūpiṇīṃ devīṃ mūlādhāranivāsinīm | prātarādhārakamale hutabhuṅmaṇḍalopari | caturbhujāṃ mahādevīṃ paramāmṛtavṛṃhitām | śyāmavarṇāṃ mahādevīṃ mahāpadmāsanasthitam | abhayañca varañcaiva dakṣiṇe dhāriṇīṃ sadā | khaḍgaṃ muṇḍañca vāme'smin dhārayantīṃ sanātanīm | muktakeśīṃ smitamukhīṃ śmaśānālayavāsinīm | danturāṃ dakṣiṇavyāpti muktakeśīṃ digambarīm | śavānāṃ karasaṅghātaiḥ kṛtakāñcīṃ hasanmukhīm || lambamānāṃ muṇḍamālāṃ dhārayantīṃ sadāśivām | śavasya hṛdaye caiva dakṣapādaniṣevitām | mahākālena ratyarthamatyantalālasāparām | candrasūryyavahnirūpanayanatrayasaṃyutām | arddhacandradharāṃ devīṃ pīnonnatapayodharām | śivābhirghorarāvābhiścaturdikṣu samanvitām | caturvedairapārāñca sarvavedavibhūṣitām | kāmadāṃ kāmarūpāñca bhaktānāṃ trāṇakāriṇīm | caturvargapradāṃ bhīmāṃ vande dakṣiṇakālikām | svādhiṣṭhāne mahādevīṃ cintayedindurūpiṇīm | tatra devīñca sañcintya nirmalaṃ viśvarūpiṇam | abhayaṃ varadañcaiva hastañca surasundari ! | dhanurvāṇadharāṃ devīṃ pāśāṅkuśadharāṃ punaḥ | vāṇaliṅgasamāyuktāṃ nīlameghānanaprabhām | lalajjihvāṃ mahādevīṃ viṣṇurūpāṃ sanātanīm | bālayugmalasatkarṇāṃ duṣṭāsuranisūdinīm || vyāghracarmaparīdhānāṃ brahmarandhranivāsinīm | atiprasannavadanāṃ smerānanasaroruhām | maṇipūre cintayettu tejaḥ puñjāṃ sanātanīm || digambarīṃ karālāsyāṃ muktakeśīṃ caturbhujām | raktavarṇāṃ mahādevīṃ raktavastravidhāriṇīm | padmāsanāṃ mahādevīṃ sarvanāgavibhūṣitām | śaṅkhacakragadāpadmadhāriṇīṃ surapūjitām | dharmārthadāyinīṃ devīṃ bhaktānāṃ trāṇakāriṇīm | p. 130) sarvasiddhipradāṃ devīṃ jagatāṃ mohinīṃ punaḥ | mahāmāyāṃ mohinīñca jñānināṃ jñānadāṃ satīm | sundarīṃ ramaṇīṃ rāmāṃ catuvargaphalaṃpradām | śāntāṃ śāntapriyāmugrāmugradaityavināśinīm | madhumāṃsapriyāṃ kṛṣṇāṃ yaśodānandakāriṇīm | bhaktigamyāṃ mahādevīṃ mahākālanivāsinīm | sarveṣāṃ jananīṃ nityāṃ cintanyet surapūjitām | anāhate mahādevi ! cintayet paradevatām | aṣṭabhujāṃ mahādevīṃ raktavarṇāṃ triśaktikām | dhanurvāṇañca khaḍgañca cakrañca dadhatīṃ śive ! | pāśāṅkuśadharāṃ devīṃ brahmādisuravanditām | arddhacandradharāṃ devīṃ pīnonnatapayodharām | padmāsanāṃ mahāmāyāṃ mahāpadmāsanasthitām | evaṃ sañcintayed devīṃ brahmamārgeṇa gāminīm | viśuddhe tu mahācakre cintayet parameśvarīm | daśabhujāṃ mahādevīṃ pītavarṇāṃ sanātanīm | kapālaṃ kheṭakaṃ śaṅkhaṃ darpaṇaṃ cāmaraṃ tathā | dakṣiṇe bibhratīṃ devīṃ kāmarājopari sthitām | vāme khaḍgaṃ mahāpadmaṃ karttṛkaṃ pāśamaṅkuśam | dhārayantīṃ mahādevīṃ mahāsiṃhāsanasthitām | divyavastraparīdhānāṃ jaṭāmukuṭamaṇḍitām | brahmaviṣṇumahādevavanditāṃ surasundarīm | ājñācakre maheśāni ! dvibhujāṃ cintayet sudhīḥ | siṃhaskandhasamārūḍhāṃ dvibhujāṃ sumanoharām | varābhayaṃ dadhānāñca nānāmaṇivibhūṣitām || jaṭāmukuṭasaṃyuktāmarddhacandravibhūṣitām | ratnakāñcīsamāyuktāṃ ratnamālāvibhūṣitām | raktavastraparīdhānāṃ kamalāpatisevitām | saṃsāraduḥkhaśamanīṃ saṃsārārṇavatāriṇīm | suṣumnāvartmanā devīṃ cintayedvyālarūpiṇīm | ṣaṭcakrabhedayogena cintayet parameśvarīm | sahasrāradale caiva cintayet parameśvarīm | kāmaṃ bhramantaṃ tanmadhye pañcavāṇavibhūṣitam | gaṅgādisarvatīrthañca amṛtaṃ praticakrake | vasantādi mahādevi ! sarvarttupariśobhitam | p. 131) śvetavarṇaṃ mahādevi ! sahasradalamuttamam | sarvadevasamāyuktaṃ sarvaśaktisamanvitam | sarvamantramayaṃ devi ! caturvedavibhūṣitam | ekādaśamahādevāṃ brahmaviṣṇuśivātmikām | karṇikāṃ svarṇavarṇāñca tatra devaṃ vicintayet | cinmayaṃ paraśivaṃ devi ! dhyānagamyaṃ sanātanam | sārātsārataraṃ parādapi paraṃ cetovaco'gocaram nityānandanirantaraṃ nirūpamaṃ vedairapāraṃ param | śivaśaktimayaṃ devi ! nirguṇaṃ saguṇātmakam | pradīpakalikākāraṃ yogināṃ dhyānarūpinam | caitanyarūpiṇaṃ devaṃ paramāmṛtavṛṃhitam | tanmadhye cintayeddevīṃ triguṇāñca sanātanīm | ghoradaṃṣṭrāṃ karālāsyāṃ lalajjihvāṃ caturbhujām | sadyañchinnaśiraḥkhaḍgavāmorddhvādhaḥ karāmbujām | abhayaṃ varadañcaiva dakṣiṇādhorddhvapāṇikām | nīlameghaprabhāṃ tanvīṃ ghorarūpāṃ digambarām | kaṇṭhāvasaktamuṇḍālīgaladrudhiracarcitām | karṇāvataṃsatāṃ nītaśavayugmabhayānakām | bālārkamaṇḍalākāralocanatritayānvitām | sṛkkadvayagaladraktadhārāvisphuritānanām || muktakeśīṃ smitamukhīṃ śmaśānālayavāsinīm | śavānāṃ karasaṅghātaiḥ kṛtakāñcīṃ hasanmukhīm | śavarūpamahādevahṛdayopari saṃsthitām | mahākālena ratyarthamupaviṣṭāṃ smarāturām | śivābhirghorarāvābhiścaturdikṣu samanvitām | atiprasannavadanāṃ smerānanasaroruhām | anāhatastu tatraiva taḍitkoṭisamaprabhām | tasyorddhve tu śikhā tanvi ! cidrūpā paramā kalā | tayā sahitamātmānamevambhūtaṃ vicintayet | gacchantīṃ brahmamārgeṇa liṅgabhedakrameṇa tu || sūryyakoṭiprabhākāraṃ candrakoṭisuśītalam | amṛtaṃ taddhi saṃjñasthaṃ paramānandalakṣaṇam || gatvā kulākulāṃ divyāṃ punareva kulaṃ viśet | evamabhyasyamānasya atyantasyeha niścayāt | jarāmaraṇaduḥkhādyairmucyate bhavabandhanāt || caturvidhā tu sā sṛṣṭistasyāṃ yonau pravarttate | p. 132) yonimudreyamākhyātā sarvasiddhipradāyikā | mūlādhārasaroje tu trikoṇaṃ sumanoharam | kāmaṃ bhramantaṃ tanmadhye bālārkakoṭisannibham | tadūrddhve kuṇḍalīṃ śaktiṃ taḍitkoṭisamaprabhām | suṣuptabhujagākārāṃ sārddhatribalayānvitām || mūlādhāratrikoṇe tāṃ bhāvayet surasundarīm | aropyāropyaśaktiṃ kamalajanilayāmātmanā sākameṣu sthāneṣvabjāsaneṣu praṇihitahṛdayāṃ cintayantīṃ krameṇa | nityānandāvasānaṃ khagamukulamahāpadmasaṅghāntarasthāṃ dhyāyeccaitanyarūpāmabhinavajaladāṃ mokṣamārgaikamārgām || sākṣāllākṣārasābhāṃ gaganagatamahāpadmasaṃsthācca haṃsāt pītvā divyāmṛtaughaṃ punarapi ca viśenmadhyadeśaṃ kulasya | cakre cakre krameṇāmṛtarasavisaraistarpayeddevatāstāḥ ḍākinyādyāḥ samastāḥ sakaladalagatāṃ tarpayet kuṇḍalīṃ tām | indrastadūrddhva bodhinyāṃ nādenādastathaiva ca | śaktau punarvyāpikāṃśamāmanuṃ manugocare || mantrākṣarāṇi cicchaktau protāni paribhāvayet | tāmeva paramo vyomni paramāmṛtavṛṃhite | darśayedātmasambhāvaṃ pūjāhomādikaṃ vinā | evaṃ sañcintayenmantraṃ sa yogī nātra saṃśayaḥ || sarvapāpavinirmukta iṣṭadevīṃ prapaśyati | ṣaṇmāse sarvasiddhiḥ syādātmānañca prapaśyati || aṣṭādaśamahāsiddhirvatsarānte bhaviṣyati | evaṃ sañcintayeddevīṃ paramātmasvarūpiṇīm || sa eva śaṅkaraḥ sākṣāt sa eva viṣṇuravyayaḥ | sa eva paramaṃ brahma sa eva devatottamaḥ || iti te kathitā devi ! yonimudrā maheśvari ! | vatsareṇa labhet siddhiṃ pūrṇakāmaḥ labhet punaḥ | śrīpārvatyuvāca || aśaktā yonimudrāyāṃ hīnabuddhinarāḥ kalau | vihitaṃ sādhane śaktau kathaṃ yānti parāṃ gatim || sadāśiva uvāca || sādhu pṛṣṭaṃ mahādevi ! jantūnāṃ hitakāriṇi ! | yonimudrāṃ maheśāni ! karttuṃ na śakyate | māyayā vā śriyā vāpi kāmena praṇavena vā || sampuṭaṃ mūlamantrantu japedaṣṭasahasrakam | p. 133) tenaiva ca susiddhaṃ syānmantrasādhanamācaret | śṛṇu cānyat pravakṣyāmi sādhanaṃ paramādbhutam | yenānuṣṭhitamātreṇa sarvasiddhiḥ prajāyate | pañca hrasvāḥ sandhivarṇā vyomerāgnirjalaṃ dharā | antyamādyaṃ dvitīyañca caturthaṃ madhyamaṃ kramāt || pañcavarṇākṣarāṇi syurvāntaḥ śvetendubhiḥ saha | eṣāṃ bhūtalipiḥ proktā dvicatvāriṃśadakṣaraiḥ | āyambarārṇavargāṇāṃ pañcamāḥ śāntasaṃyutāḥ | vargādyā iti vijñeyā navavargāḥ smṛtā amau | etadvacanaṃ śāradāyāṃ ṣaṣṭhapaṭale'pi || asyārthaḥ || pañcahrasvāḥ a i u ṛ ḷ iti prathamavarṇaḥ | sandhivarṇā e ai o au iti dvitīyo vargaḥ | vyoma hakāraḥ | iro yakāraḥ | agnīrephaḥ | jalaṃ vakāraḥ | dharā lakāra iti tṛtīyo vargaḥ | pañcavargākṣarāṇāṃ kramamāha antyamiti | antyaṃ ḍaḥ | ādyaṃ kaḥ | dvitīyaṃ khaḥ | caturthaṃ ghaḥ | madhyamaṃ gaḥ | ayaṃ kramaścaturṣvanyeṣvapi vargeṣu evamaṣṭavargaḥ | rāntaḥ śakāraḥ | śvetaṃ yakāraḥ | indu sakāraḥ | ayaṃ navamavargaḥ | navamavargādyakṣarāṇyāha āyambarārṇa iti | ambarārṇo hakāraḥ | aśca eśca ambarārṇaśceti dvandve a e ityatra sandhau ai ambare pare āyādeśe āmbara iti vargāṇāṃ pañcamā ṅa ña ṇa na ma iti varṇāḥ | śāntasaṃyutāḥ śakārāntāstena a e i ṅa ña ṇa na ma śa ityakṣarāṇi iti navamo vargaḥ | vargavarṇānāṃ pañcabhūtātmakaṃ darśayati śāradā || vyomerāgnijalakṣauṇī vargavarṇān pṛthagvidhaḥ | dvitīyavarge bhūrna syānnavame na jalaṃ dharā | dvitīyavargasya caturakṣaratvādantyabhūtātmakamakṣaraṃ nāsti evamantyavargasya trivarṇātmakatvādubhayaṃ nāstītyarthaḥ | viriñciviṣṇurudrāśviprajāpatidigīśvarāḥ | kriyādiśaktisahitāḥ kramāt syurvargadevatāḥ | digīśvarā indrayamavaruṇacandrāḥ | sarve kimbhūtāḥ kriyājñānecchāśaktisaṃhitā ityanvayaḥ | tridhāvṛttakriyājñānecchāśaktibhirupetāḥ | kecittu digīśvarā ityekakriyāśaktyādayastisra iti nava devatā vadanti | p. 134) ṛṣiḥ syāddakṣiṇāmūrttirgāyatraṃ chanda īritam | devatā kathitā sadbhiḥ sākṣādvarṇeśvarī parā | hādiṣaḍvargakaiḥ kuryyāt ṣaḍaṅgāni sajātibhiḥ | dhyāyellipitarormūle devīṃ tanmayapaṅkaje | vadanti sudhiyo vṛkṣaṃ nityavarṇamayaṃ param | parasaṃvinmahābījaṃ bindunādamahāśipham | pṛthivyakṣaraśākhābhiḥ sarvāśāsu vijṛmbhitam | malilākṣarapatraḥ svaiḥ sañcchāditajagattrayam | vahnivarṇāṅkurairdīptaṃ ratnairiva saradrumam | marudvarṇalasatpuṣpairdyotayantaṃ vapuḥśriyam | ākāśārṇaphalairnamraṃ sarvabhūtāśraye param | parāmṛtākṣamadhubhiḥ siñcantīṃ parameśvarīm | vedāgamādibhiḥ kḷptaṃ samunnatimanoharam | śivaśaktimayaṃ sākṣācchāyāśritajagattrayam | enamāśritya sunayaḥ sarvān kāmānavāpnuyuḥ || asyārthaḥ || lipitarormūle tanmayapaṅkaje varṇamayapadme devīṃ dhyāyedityanvayaḥ | dhyānaṃ paścādvakṣyati | lipitarumāha vadantīti | varṇamayaṃ vṛkṣaṃ paṇḍitā nityaṃ vadanti | kimbhūtaṃ parasaṃvit kuṇḍalinī paraṃbrahma vā vījam | evaṃ bindunādo śiphe mūle yasya tam | nanu tadvṛkṣo nityaścettadā kathaṃ parasaṃvinmahāvījamityuktam | satyaṃ vyañjakatvena vījavadupacaryyate | śeṣaṃ sugamam | dhyānamāha || aṅkonmuktaśaśāṅkakoṭisadṛśīmāpīnatuṅgastanīṃ candrārddhāṅkitamastakāṃ madhumadādālolanetrayām | bibhrāṇāmaniśaṃ varaṃ japavaṭīṃ vidyāṃ kapālaṃ karairādyāṃ yauvanagarvitāṃ lipitanuṃ vāgīśvarīmāśraye || kubjikātantroktadhyānaṃ yathā | akṣasrajaṃ hariṇapītamudagraṭaṅkaṃ vidyāḥ karairavirataṃ dadhatīṃ trinetrām | arddhendumaulimaruṇāmaravindamālāṃ varṇeśvarīṃ praṇamata stanabhāranamrāmiti | tathā | pāśāṅkuśapuṭaṃ kṛtvā māyāṃ tataḥ samīraṇam | dahanaṃ dharaṇīṃ toyaṃ māheśvaraṃ tataḥ param || prāsādañca samuccāryya śaktiḥ sūryyasamanvitā | amuṣyā bhūtalipyāśca prāṇā iha tato vadet | p. 135) punarmantrān samuccāryya pāśādīṃśca tato vadet | jīva iha sthita iti punastāṃśca samuccaret | sarvendriyāṇītyetāśca kramāttānuccaret sudhīḥ | vāṅmanaścakṣustvagiti śrotraghrāṇa prāṇā ihāgatya tato vadet | sukhaṃ ciraṃ samuccāryya tiṣṭhantu vahnivallabhā | iti prāṇān pratiṣṭhāpya dhyāyettāmiṣṭasiddhaye || ityuktvā dhyānamuktam | tato nyāsaṃ kuryyāt || taduktaṃ śāradāyām || ādhāradeśe'dhiṣṭhāne nābhau hṛdi pade punaḥ | vindau nāde tataḥ śaktyāṃ śive deśikasattamaḥ | navādhāreṣu vinyaset svarānnava yathāvidhi | mūlādhāre svādhiṣṭhāne nābhau hṛdi pade bhrumadhye mūrddhni taduparideśe dvādaśadalapadme iti navasu sthāneṣu nava svarān nyasedityarthaḥ | hādivarṇāṃstato nyasenmukhe mūrddhāditaḥ sudhīḥ | ūrddhvamāhendrayāmya dikpaścimeṣu samāhitaḥ | doḥpatsu vedavargāṃśca varṇān deśikasattamaḥ | varṇā mūlopamūlāgramadhyadeśakrameṇa tu | tatrāgramaṅgulyaḥ | mūlamaṃśādi | upamūlaṃ kūrparajānunī | upāgraṃ karapādāṅgulī prathamasandhiḥ maṇibandhagulphe | samāhita ityanena sāvadhānatayā sthānaviparyyayāḥ | bhāvaduṣṭe'pyukta.ḥ śāradāyām || guhyahṛdbhruvile nyasyecchādivarṇatrayaṃ kramāt | sṛṣṭyāṃ sargāvasānā syāt sthitau vahnirmarut priyaḥ | viyadbhūmikramātryasyedbindusargāvasānikām | saṃhṛtau pratilomena vinyasedbindubhūṣitām | sṛṣṭyāmiti sargāvasānikā bhūtalipiriti śeṣaḥ | sthitau bindusargāvasānikāṃ tāṃ kramātryasyedityarthaḥ | tatrāyaṃ kramaḥ || ūṃḥ iṃḥ ṛṃḥ aṃḥ ḷṃḥ oṃḥ auṃḥ aiṃḥ eṃḥ raṃḥ yaṃḥ vaṃḥ haṃḥ laṃḥ | khaṃḥ kaṃḥ ghaṃḥ gaṃḥ ṅaṃḥ chaṃḥ caṃḥ jhaṃḥ jaṃḥ ñaṃḥ ṭhaṃḥ ṭaṃḥ ḍhaṃḥ ḍaṃḥ ṇaṃḥ thaṃḥ taṃḥ dhaṃḥ daṃḥ naṃḥ phaṃḥ paṃḥ bhaṃḥ baṃḥ maṃḥ saṃḥ ṣaṃḥ śaṃḥ | kaścittu vahnivargavarṇān sarvān prathamaṃ vinyasya paścānmarudvarṇān tato jalāntān etān sabindūn tato viyadbhūmivarṇān savisargān nyasyedityāha sma | p. 136) śāradāyām | āgamoktena mārgeṇa dīkṣitaḥ sādhakottamaḥ | lakṣaṃ nyasyejjapettāvajjuhuyādayutaṃ tilaiḥ || tāvaditi lakṣam | tatra eko nyāsa ekāvṛttiśceti kramo'nusandheyaḥ | śāradāyām | pūjayedanvahaṃ devīṃ pīṭhe prāgīrite sudhīḥ | prāgīrite ityanena sarasvatīprakaraṇīyapīṭhaśaktiratrāpi pūjayediti sūcitam | tenāṣṭadalaṃ ṣoḍaśadalaṃ dvātriṃśaddalaṃ catuḥṣaṣṭidalaṃ bhūparañca kṛtvā tatra pīṭhaśaktiṃ pūjayet || śāradāyām || varṇābjenāsanaṃ kuryyān mūrtiṃ mūlena kalpayet | devīṃ sampūjayedasyāmaṅgādyāvaraṇaiḥ saha | ādāvaṅgāvṛtiḥ paścādambikādyābhirīritā | dvitīyā mātṛbhiḥ proktā tṛtīyā hyaṣṭaśaktibhiḥ || caturthī pañcamī proktā dvātriṃśacchaktibhiḥ punaḥ | catuḥṣaṣṭyā smṛtā ṣaṣṭhī śaktibhirlokapālakaiḥ | saptamī vṛtireteṣāṃ mantre syādaṣṭamī vṛtiḥ | varṇābje nāsanaṃ dattvā mūrtiṃ mūlena saṅkalpya tatra devīmabhyarcya keśareṣu aṅgānyabhyarcya tadupari digdaleṣu catasro'mbikādikāḥ tadupari brāhmyādyāstataḥ ṣoḍaśadale karālādyā dvātriṃśaddale vidyādyāścatuḥṣaṣṭidale piṅgalādyāḥ pūjayet || tadupari bhūpure lokapālāṃstadastrāṇi ceti | varṇābjena hesauḥ bhūtalipiḥ sarasvatī | yogapīṭhāya nama iti prayogaḥ || śāradā || evaṃ pūjyā jagaddhātrī śrībhūtalipidevatā | sthāneṣūkteṣu vidhivadabhyarccyāṅgāni pūrvavat || pūrvavat sarasvatīprakaraṇavat || ambikā vāgbhavī durgā śrīśaktiḥ proktalakṣaṇā | brāhmyādyāḥ pūrvavat pūjyāḥ karālī vikarālyumā | sarasvatī śrīrdurgomā lakṣmīḥ śrutiḥ smṛtirdhṛtiḥ | śraddhā medhā matiḥ kāntirāryyāḥ ṣoḍaśaśaktayaḥ | khaḍgakheṭakadhāriṇyaḥ śyāmāḥ pūjyāḥ svalaṅkṛtāḥ | vidyāśrīpuṣṭayaḥ prajñā sinīvālī kuhūḥ punaḥ | rudravīryā prabhā nandā syāt piṣiṇyṛddhidā śubhā | kālarātrirmahārātrirbhadrakālī kapālinī | prakṛtirdaṇḍimuṇḍinyau sendukhaṇḍā śikhaṇḍino | p. 137) niśumbhaśumbhamathanī mahiṣāsuramardinī | indrāṇī caiva rudrāṇī śaṅkarārddhaśarīriṇī | nārī nārāyaṇī caiva triśūlinyapi pāśinī | ambikā hlādinī caiva dvātriṃśacchaktayaḥ śivāḥ | cakrahastāḥ piśācāsyāḥ sampūjyāścārubhūṣaṇāḥ | piṅgalāṅgī piśācākṣī samṛddhirvṛddhireva ca | śraddhā svāhā svadhā bhikṣā māyā saṃjñā vasundharā | trilokarātriḥ sāvitrī gāyatrī tridaśeśvarī | svarūpā bahurūpā ca skandamātā hutapriyā | vimalā cāmalā paścādaruṇī pūrṇavāruṇī | prakṛtirvikṛtiḥ sṛṣṭiḥ sthitiḥ saṃhṛtireva ca | sandhyā māyā satī haṃsī mardikī raktikī parā | devamātā bhagavatī devakī kamalāsanā | trimukhī saptamukhyānyā surāsuravimardinī | lamboṣṭhī corddhvakeśī ca bahuśīrṣā vṛkodarī || ratharekhāhvayā paścācchaśirekhā tathāparā | gaganavegā pavanavegā ca tadanantaram | tato bhuvanapālākhyā tataḥ syānmadanāturā || aṅganānaṅgavadanā tathaivānaṅgamekhalā | anaṅgakusumā viśvarūpāsurabhayaṅkarī | ākhyāhvasatyavādinyau vajrarūpā śucivratā | varadākhyā ca vāgīśī catuḥṣaṣṭiḥ samīritāḥ | cāpavāṇadharāḥ sarvā jvālābdhijñā mahāprabhāḥ | daṃṣṭriṇyaścorddhvakeśyastā yuddhopakrāntamānasāḥ | sarvābharaṇasandīptā pūjanīyāḥ prayatnataḥ | lokeśāḥ pūrvavat pūjyāstadvadvajrādikānyapi | itthaṃ yaḥ pūjayenmantrī śrībhūtalipidevatām | śrīvāṇyoḥ sa bhavedbhūmirdevairapyabhinandyate | kamalairayutaṃ hutvā rājānaṃ vaśamānayet | utpalairjuhvatastadvanmahālakṣmīḥ prajāyate | palāśakusumerhutvā vatsareṇa kavirbhavet | vājīlavaṇahomena vanitāṃ vaśamānayet | mātṛkoktāni karmāṇi kuryyādatrāpi sādhakaḥ | bhūtalipyā puṭīkṛtya yo mantraṃ bhajate naraḥ | kramotkramācchatāvṛttyā tasya siddho bhavenmanuḥ | kubjikātantre || dhyānānantaram || evaṃ dhyātvā maheśāni ! japettāñca prasannadhīḥ | p. 138) kramotkramācchatāvṛttyā bhūtalipyā puraskriyā | bhūtalipyā puṭīkṛtya yo yaṃ mantraṃ japennaraḥ | sahasraikapramāṇena haṭhāt siddhirbhaveddhruvam | māsamātraṃ japenmantraṃ bhūtalipyā tu sampuṭam | kramotkramādvarārohe ! tataḥ siddhiranuttamā | mantra doṣaśāntyarthaṃ śāradāyāṃ daśasaṃskārakaraṇamapi likhitam|| tattasmādatyativṛddhaprapitāmahasahṛdayagoṣṭhīgariṣṭhakṛṣṇā- nandāgamavāgīśabhaṭṭācāryaiḥ svakṛtantrasāre likhitam | anveṣakaistatra draṣṭavyam | doṣāntare'pi daśa saṃskārā uktāḥ samayācāratantre yathā || gurorgṛhītamantraśca japtvā tāṃ gatisādhakaḥ | duṣṭācāraṃ pramādādvā ālasyādvāpi sundari ! hīnavīryyatvamāpnoti sa tu mantro varānane ! | ityādidoṣanāśārthaṃ daśasaṃskāramācaret || iti mantradoṣaśāntividhiḥ || vījasaṅketabodhārthamāhṛtya tantraśāstrataḥ | vījanāmāni katicid vakṣyāmi viduṣāṃ mude | māyā lajjā parā saṃvit triguṇā bhuvaneśvarī | hṛllekhā śambhuvanitā śaktirdevīśvarī śivā | mahāmāyā pārvatī ca saṃsthānakṛtarūpiṇī | parameśvarī ca bhuvanā dhātrī jīvanamadhyagā || strīṃ || vahnihīne'strayuṅmāyā sthiramāyā prakīrttitā || hrīṃ || śāgniśāntibindunādairlakṣmīpraṇava ucyate | śrīrlakṣmīrviṣṇuvanitā ramā kṣīrasamudrajā || śrīṃ || ṣoḍaśavyañjanaṃ vahnivāmākṣibindusaṃyutam | candravījasamārūḍhaṃ badhūvījamidaṃ smṛtam | badhūrvāmekṣaṇā yoṣidekākṣī strī ca kāminī || strīṃ || nādabindusamāyukto dvādaśastu suro bhagam | yoniḥ sarasvatī vījamadharaṃ vāgbhavañca vāk | aiṃ || hakāro vāmakarṇāḍhyo nādabinduvibhūṣitaḥ | kūrccaṃ krodha ugradarpo dīrghahūṅkāra ucyate | śabdaśca dīrghakavacaṃ tārā prasava ityapi || hūṃ || kāmākṣaraṃ vahnisaṃsthaṃ ratibinduvibhūṣitam | kālīvījamidaṃ proktaṃ ratibījaṃ tadevahi || krīṃ || kāmākṣaraṃ dharāsaṃsthaṃ ratibinduvibhūṣitam | p. 139) guptakālīvījamidaṃ gopālavījamityapi || tatkāmabījaṃ kāmeśībījaṃ śaktistvasau parā || klīṃ || satyāntayug vyomasendu śaivaṃ prāsādamucyate || hauṃ || kalādyaṃ kledinībījaṃ kroṅkārastvaṅkuśābhidhaḥ || kroṃ || ākāro bindumān pāsaḥ śeṣaśca samudīritaḥ | sakalā bhuvaneśānī kāmeśīvījamucyate | namastu hṛdayam svāhā dviṭhaṣṭhayugalaṃ ṭhaṭhaḥ || namaḥ svāhā || candrayugmaṃ śivo vedamātā jvalanasundarī | svāhā parā devabhojyaṃ ṭhadvayaṃ candrayugmakam | śruvo havirvedamātā devāsyaṃ vahnisundarī || svāhā || śikhā vaṣaṭ śiromadhyaṃ śakramātā harapriyā | śikhā vaṣaṭ ca | vaṣaṭ kavacaṃ krodho varma humityapi | krodhākhyo haṃ tanutvañca śastrādau ripusaṃjñakaḥ || hūṃ || astranetrayugaṃ vauṣaṭ || vaṣaṭ || phaḍastraṃ śastramāyudham || phaṭ || tārttīyantu hesauḥ pretavījam || hesauḥ || haṃso'japāmanuḥ || haṃsaḥ || gakāro bindumān vīghnabījaṃ gaṇeśavījakam || gaṃ smṛtisthaṃ māṃsamau binduyutam || bhūvījamīritam || laṃ || ṭhāntaṃ dahananetrenduyutantu vimbavījakam || ḍrīṃ || atha kāmakalā vāmanayanaṃ bindusaṃyutam arkamātrā kalāvāṇī nādo'rdhenduḥ sadāśivaḥ | anuccāryya turīyā ca viśvamātṛkalāparā || ṃ || nādaḥ || bhūtaḍāmarasaṅketabodhārthaṃ bhūtaḍāmarīyavījanāmānyapi likhyante || praṇavo viṣavījaṃ syād dhruvaṃ hālāhalaṃ smṛtam kālaśrutipathaṃ jñeyaṃ bahurūpi nirañjanam || praṇavam || kṣatajasthaṃ vyomavaktraṃ dhūmrabhairavyalaṅkṛtam | nādabindusamāyuktaṃ bījaṃ prāṇātmikaṃ smṛtam || hrīṃ || krodhīśaṃ kṣatamārūḍhaṃ dhūmrabhairavyalaṅkṛtam | vidyājjihvābinduyutaṃ pitṛbhūvāsinī smṛtam || krīṃ || krodhakālātmakaṃ kuryādbhautikaṃ vāgbhavaṃ smṛtam | nādabindusamāyuktaṃ samādhāyograbhairavīm | vījametattu kathitaṃ śuddhabuddhipravarttakam || aiṃ || krodhīśaṃ balabhṛddhūmrabhairavī nādabindubhiḥ | p. 140) trimūrtimanmathaṃ kāmarājastrailokyamohanam | indrāsanagato brahmasamūrttistu samanmathaḥ || klīṃ || saṃyuktaṃ dhūmrabhairavyāraktasthaṃ balibhojanam | nādabindusamāyuktaṃ kiṅkinīvījamuttamam || hrīṃ || nādabindusamāyuktaṃ raktasthaṃ balibhojanam | kālarātryāsanopetaṃ viśikhākhyaṃ mahāmanum || hrāṃ || vidāryyāliṅgitogrāsyo vasistu kṣatajokṣitaḥ | nādabindusamāyukto vijñeyaḥ piśitāśanaḥ || huṃ || dhūmradhvajādhaḥ kālāgniḥ sorddhvakeśīndubindubhiḥ | yugāntakārakaṃ bījaṃ bhairaveṇa prakāśitam || spheṃ || kapardinaṃ samādāya kṣatajokṣitavigraham | saṃyuktaṃ dhūmrabhairavyāṃ kṣo'yaṃ nādabindumān || prīṃ || kapālīdvayamādāya mahākālena maṇḍitam | samāsanamiti proktaṃ caṇḍikāḍhyaṃ prayojayet || ṭhaṃ ṭhaṃ ṭhaḥ ṭhaḥ || kṣatajasthaṃ vyomavaktraṃ candrakhaṇḍavibhūṣitam | khadyotamiti samproktaṃ grāsinī kālarātriyuk || hraṃ hraṃ || kṣatajokṣitamākāśaṃ nādabinduvibhūṣitam | vidārībhūṣitañcaiva bījaṃ vaivasvato dṛkam || hrāṃ || kīrttyākhyākālavaktrā ca mahākālena sādhitam | tadanādipañcaraśmiḥ sṛṣṭisthityantakṛdvidhiḥ || oṃ || vyomasthaṃ tālajaṅghāsthaṃ bindunādavibhūṣitam | kūrcaṃ kālo mahākālaḥ krodhabījaṃ nirañjanam || hūṃ || pṛthvīpālo navadvīpapatiratimatiḥ kṛṣṇacandro mahātmā vidyābrāhmaṇyamānyaṃ yamajanayadamuṃ dāntamīśānacandram | tasmāt satsvāpa yo viśvavijayipadavīṃ sveṣṭadevīprasādāccakre tenādyametadvidabhimataphalaṃ sargakāṇḍaṃ vicitram || haṃsaḥ prāṇo manaścandraḥ kṛṣṇo madhyaṃ gatastayoḥ | gauḍodaye puṣpavantau śrīprāṇakṛṣṇacandrakau || annadāmaṅgalaṃ deśabhāṣayācīkarod yataḥ | tasmādvideśe'māvāsyākṛṣṇacandrasya bhūpateḥ || eṣā nirjarabhāṣayā samuditā bhāsvatprabhā nirmalā viśvoddīptikarī jagaddinakarī śrīprāṇatoṣiṇyataḥ | p. 141) śrīmānnivṛti nivṛti kṣititale'bhūt prāṇakṛṣṇābhidho haṃso nāstamitaḥ sadodayayutaḥ kīrtyānayā śāśvataḥ | iti śrīprāṇakṛṣṇaviśvāsānumatāyāṃ viśvavijayiśrīrāmatoṣaṇavidyālaṅkāraviracitāyāṃ śrīprāṇatoṣiṇyāṃ phalakathanarūpadaśamaparicchedānvitaṃ sargakāṇḍaṃ samāptam | end of 1st kāṇḍa sargakāṇḍaṃ samāptam | ########### END OF FILE #######