#################################################### MUKTABODHA INDOLOGICAL RESEARCH INSTITUTE Use of this material (e-texts) is covered by Creative Commons license BY-NC 4.0 Catalog number: Uniform title: saundaryalaharī Author : śaṃkarācārya attributed to Commentator : lakṣmīdhara Description: saundaryalaharī with the commentary of lakṣmīdhara Notes: Data-entered by the staff of Muktabodha under the supervision of Mark S. G. Dyczkowski. Publisher : Publication year : 1959 Publication city : Publication country : India #################################################### prācyavidyāsaṃśodhanālayagranthamālā-114 śrī śaṅkarācāryaviracitā saundaryalaharī lakṣmīdharavyākhyāsamalaṅkṛtā karṇāṭakabhāṣānuvādena anubandhaiśca sahitā bhāvanopaniṣat śrībhāskararāyabhāṣyasahitā devīpañcastavī ca saṃpādakaḥ vidvān en. es. veṅkaṭanāthācāryaḥ sīniyar risarca asisṭeṇṭ prācyavidyāsaṃśodhanālayaḥ maisūru prācyavidyāsaṃśodhanālayaḥ maisūru viśvavidyānilayaḥ maimūru 1959 || oṃ || śrīśaṅkarabhagavatpūjyapādaviracitā saundaryalaharī lakṣmīdharadeśikaviracitayā lakṣmīdharākhyayā vyākhyayā sahitā śivaḥ śaktyā yukto yadi bhavati śaktaḥ prabhavituṃ na cedevaṃ devo na khalu kuśalaḥ spanditumapi | atastvāmārādhyāṃ hariharaviriñcādibhirapi praṇantuṃ stotuṃ vā kathamakṛtapuṇyaḥ prabhavati || 1 || vyākhyānaprārambhaḥ vandāmahe mahīyāṃsamaṃsalambijaṭābharam | yattkaṅkaṇajhaṇatkāraravaḥ śabdānuśāsanam || śeṣāśeṣoktibhūṣāḥ kaṇacaraṇacaṇagranthasaugandhyajighrāḥ bhaṭṭoktiprauḍhilīḍhā gurugurutaragīrgumbhaśumbhadvijṛmbhāḥ | niśśaṅkāḥ śaṅkaroktau paśupatimatanirvāhakāḥ sāṃkhyasaṃkhyāḥ yasya śrīlollalakṣmīdharavibudhamaṇerbhānti vācāṃ nigumbhāḥ || p. 2) so'haṃ lakṣmīdharaḥ prāha ṭīkāṃ lakṣmīdharābhidhām | enāṃ samāhitasvāntāḥ sevantāṃ satataṃ budhāḥ || syādeva me'lasatayā matimāndyato vā doṣaḥ kvacitkvacidathāpi na kāpi śaṅkā | naisargikī khalu guṇīkaraṇapravīṇā śaktiḥ sadā vijayate bhuvi [khalu] sajjanānām || iha khalu śaṅkarabhagavatpūjyāpādāḥ samayamatatattvavedinaḥ samayākhyāṃ candrakalāṃ ślokaśatena prastuvanti śiva iti | śivaḥ sarvamaṅgalopetaḥ sadāśivatattvam | vaśa kāntau ityasmāddhātoḥ śivaśabdo niṣpannaḥ | yathoktam- hisidhātoḥ siṃhaśabdo vaśakāntau śivaḥ smṛtaḥ | varṇavyatyayataḥ siddhau paśyakaḥ kaśyapo yathā || iti | vaśa kāntau ityayaṃ dhātuḥ tudādiḥ adādiśca saṃgṛhītaḥ | tudādervaśateḥ dīptirarthaḥ | kāntirdīptiḥ | adādervaṣṭiriti kāmanā arthaḥ | icchāśaktyāśrayatvāt īśvarasya śivatvam | vaśati prakāśate svayaṃprakāśa iti yadvā svasmin prapañcaṃ prakāśayatīti śivaḥ yadvā śīṅ svapne ityasmāddhātoḥ śivaśabdo niṣpannaḥ | svapnaṃ vāti kṣipatīti śivaḥ jāḍyarahitaḥ avidyānirmukta ityarthaḥ | yadvā svapnamavidyāṃ vāti gacchatīti śivaḥ sādākhyakalāsaṃvalita iti yāvat | tasyaiva śivaśabdavācyatvaṃ vakṣyate | tādṛśaḥ śivaḥ śaktyā jagannirmāṇaśaktyā yuktaḥ avacchinnaḥ avidyāvacchinnacaitanyasyaiva brahmaṇaḥ jagannirmāṇe śaktatvāt | yadi bhavati bhavati cet tarhi śaktaḥ samarthaḥ prabhavituṃ prapañcaṃ nirmātum | p. 3) na cedevaṃ śaktyā yukto na [na bhavedityarthaḥ] cedityarthaḥ | dīvyatīti devaḥ pūrvoktaḥ sadāśivaḥ | nakhalū [na khalū niṣedhasambhāvanayoḥ] niṣedhasambhāvanāyām | spanditumapi calitumapi kuśalaḥ samarthaḥ | nirākārasya vibhorākāśatulyasya spandanāyogāditi hṛdgato'rthaḥ || vācyārthastu śivaśaktyoḥ jāyāpatinyāyena jāyayā śaktyā yuktaścet prapañcarūpasantānaṃ nirmātuṃ śaknoti tayā viyuktaścenna śaknotīti || āgamarahasyārthastu śivaśabdena [śivaśabdena śivayoḥ saṃbandhi caturbhiḥ śrīkaṇṭhaiḥ iti nirūpayiṣyamāṇanavayonyātmakaśrīcakramadhye-ma.] navayonicakramadhye caturyonyātmakamardhacakramucyate | śaktiśabdena avaśiṣṭaṃ pañcayonyātmakamardhacakramucyate | evamardhadvayamilitaṃ navayonyātmakaṃ cakraṃ bhavati | etasmāccakrādeva jagadutpattisthitilayā bhavantīti purastānnivedayiṣyate | uktaṃ ca- caturbhiḥ śivacakraiśca śakticakraiśca pañcabhiḥ | śivaśaktyātmakaṃ jñeyaṃ śrīcakraṃ śivayorvapuḥ || iti | śivaśaktyormelanaṃ ṣaḍviṃśaṃ sarvatattvātītaṃ tattvāntaramiti purastānnivedayiṣyate | tasmānmelanādeva jagadutpattisthitilayāḥ na kevalādeveti ca vakṣyate | yathoktaṃ vāmakeśvaramahātantre catuśśatyām- paro'pi śaktirahitaḥ śaktyā yukto bhavedyadi | sṛṣṭisthitilayān kartumaśaktaḥ śakta eva hi || iti | etacca caturbhiḥ śrīkaṇṭhaiḥ ityādiślokavyākhyānāvasare [11ślokaḥ] nipuṇataramupapādayiṣyāmaḥ || p. 4) ataḥ tasmāddhetoḥ tvāṃ bhavatīṃ ārādhyāṃ ārādhayituṃ pūjayitumarhāṃ hariharaviriñcādibhiḥ harirviṣṇuḥ haro rudraḥ viriñco brahmā ādiśabdena indrādayaḥ saṃgṛhyante | te ca adhikārapuruṣāḥ prapañcānta pātinaḥ | tairnamaskāryatvaṃ prapañcajanayitryāḥ bhagavatyāḥ yuktamevetyuktaṃ atastvāmārādhyāṃ iti na tu āropastutiriti dhyeyam | yadvā nigamā vā ādiśabdena saṃgṛhyante nigamasevyatvāt bhagavatyāḥ | taduttaratra śrūtīnāṃ mūrdhāna [84 ślokaḥ] ityādau sphoryate | viriñcaśabdaḥ akārāntaḥ | apiśabdaḥ kathaṃśabdārthamupaskaroti | praṇantuṃ namaskartum | praśabdaḥ kāyikaṃ vācikaṃ mānasikaṃ ca trividhaṃ namaskāramāha | stotuṃ vā kevalaṃ stutimātramapi kartuṃ vetyarthaḥ | akṛtapuṇyaḥ pūrvajatmārjitaṇyanipacayaḥ kṛtapuṇyaḥ tadanyaḥ akṛtapuṇyaḥ prabhavati īṣṭe śaktaḥ || atretthaṃ padayojanā he bhagavati śivo devaḥ śaktyā yukto bhavati yadi tadā prabhavituṃ śaktaḥ | evaṃ na cet spanditumapi kuśalo na khalu | ataḥ hariharaviriñcādibhirapi ārādhyāṃ tvāṃ akṛtapuṇyaḥ praṇantuṃ stotuṃ vā kathaṃ prabhavati || 1 || tanīyāṃsaṃ pāṃsuṃ tava caraṇapaṅkeruhabhavaṃ viriñciḥ sañcinvanviracayati lokānavikalam | bahatyenaṃ śauriḥ kathamapi sahasreṇa śirasāṃ haraḥ saṃkṣudyainaṃ [kṣubhyainaṃ iti pāṭhāntaram] bhajati bhasitoddhūlanavidhim || 2 || p. 5) tanīyāṃsaṃ atisūkṣmaṃ pāṃsuṃ rajaḥkaṇaṃ tava bhavatyāḥ devyāḥ caraṇapaṅkeruhabhavaṃ caraṇau paṅkeruhe iva tābhyāṃ bhavaṃ viriñciḥ brahmā viriñciśabda ikārāntaḥ viriñciśca viriñcanaḥ iti amaraśeṣe abhidhānāt | saṃcinvan sampādayan bhāṇḍīkurvannityarthaḥ viracayati vividhān karoti lokān lokyanta iti lokāḥ sthāvarajaṅgamātmakaprapañca ityarthaḥ | yadvā ūrdhvalokāḥ sapta bhūrādayaḥ adholokāḥ sapta atalādayaḥ evaṃ caturdaśalokān [caturdaśalokāḥ tān] | avikalaṃ parasparāsaṅkīrṇaṃ yathā bhavati tathā | yadvā yāvatpralayameṣāṃ vaikalyaṃ yathā na bhavati tathā | vahati prāpayati rakṣati enaṃ pāṃsukaṇaṃ caturdaśalokātmakatayā avasthitam | śauriḥ śūrasya yadorapatyaṃ śauriḥ balabhadraḥ tena śeṣo lakṣyate śeṣāvatāratvāt balabhadrasya | yadvā śṛṇāti hinasti daśatīti śauriḥ sarparājaḥ śeṣa iti yāvat | yadvā śauriḥ viṣṇuḥ | tathoktaṃ catuḥśatyām- śiṃśumārātmanā viṣṇuḥ saptalokānadhaḥ sthitān | dadhre śeṣatayā lokān bhūrādīnūrdhvataḥ sthitān || iti | śeṣapakṣe'pi śeṣa eva viṣṇuḥ rakṣaṇe viṣṇorevādhikārāt | kathamapi kathaṃcit sahasreṇa śirasām | haraḥ antakāle prapañcaṃ haratīti haraḥ saṃkṣudya samyak mardayitvā enaṃ caturdaṃśabhuvanātmakatayā avasthitaṃ pādarajaḥkaṇaṃ bhajati sevate upadihatītyarthaḥ [upajīvatītyarthaḥ] | bhasitoddhūlanavidhiṃ bhasitena yaduddhūlanaṃ upadehanaṃ aṅgarāgakaraṇaṃ tasya vidhiḥ anuṣṭhānaṃ taṃ tathoktam || p. 6) atretthaṃ padayojanā he bhagavati viriñciḥ tava caraṇapaṅkeruhabhavaṃ tanīyāṃsaṃ pāṃsuṃ sañcinvan lokān avikalaṃ viracayati | he bhagavati śaurirenaṃ śirasāṃ sahasreṇa kathamapi vahati | he bhagavati enaṃ saṃkṣudya haraḥ bhasitoddhūlanavidhiṃ bhajati || ayaṃ bhāvaḥ brahmaviṣṇumaheśvarāṇāṃ prapañcaviṣayasṛṣṭisthitilayakartṛtvaṃ bhagavatyāḥ pādābjareṇumahimāyattamiti || 2 || tameva pāṃsuṃ prastauti- avidyānāmantastimiramiharadvīpanagarī jaḍānāṃ caitanyastabakamakarandasrutijharī | daridrāṇāṃ cintāmaṇiguṇanikā janmajaladhau nimagnānāṃ daṃṣṭrā muraripuvarāhasya bhavati || 3 || eṣaḥ pāṃsuḥ avidyānāṃ avidyāviṣṭacittānāṃ ajñānināmityarthaḥ na tu avidyamānavidyānāṃ avidyāyā bhāvarūpatvāt | arśa-āditvāt acpratyayaḥ avidyāvantaḥ avidyā iti | yadvā-avidyāviṣṭacittā api upacāreṇa avidyā iti | teṣāṃ antastimiramihiradvīpanagarī-antastimiraṃ antaḥ sthitājñānam ajñānasya timiratvāropaṇaṃ āvarakatvasāmyāt yathā bāhyapadārthānāvṛṇoti tamaḥ tathā āntarapadārthaṃ ātmānaṃ āvṛṇoti avidyā | tasya timirasya mihiradvīpanagarī mihirasya sūryasya dvīpaḥ samudramadhye udayapradeśaḥ tatra nagarī pattanaṃ vāsagṛhamiti yāvat | jaḍānāṃ mandānāṃ durmedhasāṃ p. 7) caitanyastabakamakarandasrutijharī cetanaiva caitanyam svārthe ṣyañ cetanā nāma ātmagatapadārthaprabodhakāriṇī cittavistārarūpā kācana śaktiḥ tadeva stabakaḥ kalpavṛkṣapuṣpagucchaḥ tasya makarandaḥ puṣparasaḥ tasya srutiḥ sravaṇaṃ niṣyandaḥ tasya jharī pravāhaḥ | daridrāṇāṃ dīnānāṃ cintāmaṇiguṇanikā cintāmaṇeḥ ratnaviśeṣasya guṇanikā guṇanā āmreḍanaṃ samūha iti yāvat | janmajaladhau janmaiva saṃsāra eva jaladhiḥ samudraḥ saṃsāre samudratvāropaṇaṃ apāratvasāmyāt | tatra nimagnānāṃ nitarāṃ unmajjanarāhityena magnānām | daṃṣṭrā spaṣṭam | muraripuvarāhasya muro nāma daityaḥ tasya ripuḥ viṣṇuḥ ayaṃ muraripuśabdaḥ viśeṣaṇavācyapi viśeṣyaṃ viṣṇumeva kathayati śabdasvābhāvyāt | na cātra paṅkajādipadavat śaktisaṅkocaḥ dravyavācakatvādasyeti | tasya varāhaḥ avatāraviśeṣaḥ tasya tathoktasya bhavati vartate || atretthaṃ padayojanā he bhagavati tava [bhavat] pādābjareṇuḥ eṣaḥ avidyānāṃ antastimiramihiradvīpanagarī jaḍānāṃ caitanyastabakamakarandasrutijharī daridrāṇāṃ cintāmaṇiguṇanikā janmajaladhau nimagnānāṃ muraripuvarāhasya daṃṣṭrā bhavati || atra pariṇāmālaṅkāraḥ āropyamāṇasya āropaviṣayātmatayā sthiteḥ | tathā ca maṅkhakasūtram āropyamāṇasya prakṛtopayogitve pariṇāmaḥ iti | asyaivārthaḥ āropyamāṇasya prakṛtopayogitvaṃ āropaviṣayātmatayā sthitinibandhanameveti phalābhiprāyeṇokta iti | p. 8) yadvā ullekhālaṅkāraḥ nagaryādirūpeṇa pāṃsorullekhanāt | rūpakaṃ vā bhavatu prakṛtopayogo na vivakṣyata iti || 3 || tvadanyaḥ pāṇibhyāmabhayavarado daivatagaṇaḥ tvamekā naivāsi prakaṭitavarābhītyabhinayā | bhayāttrātuṃ dātuṃ phalamapi ca vāñchāsamadhikaṃ śaraṇye lokānāṃ tava hi caraṇāveva nipuṇau || 4 || tvat bhavatyāḥ sakāśāt anyaḥ itaraḥ pāṇibhyāṃ hastābhyāṃ abhayavaradaḥ abhayaṃ bhayarāhityaṃ bhayāttrāṇamiti yāvat varaḥ iṣṭārthaḥ tau dadātīti abhayavaradaḥ ekena hastena abhayadaḥ anyena varada ityarthaḥ | daivatagaṇaḥ devatā eva daivatāni vinayāditvāt svārthe aṇ svārthikāḥ pratyayāḥ prakṛtito liṅgavacanānyativartante yathā cetanaiva caitanyamiti | teṣāṃ gaṇaḥ indrādayaḥ ādityādayaśca gaṇadevatāḥ | tvaṃ bhavatī ekā mukhyā ekasaṃkhyāsaṃkhyeyā vā naivāsi na bhavasyeva | prakaṭitavarābhītyabhinayā prakaṭitaḥ prakāśitaḥ hastābhyāmiti śeṣaḥ varaḥ iṣṭārthaḥ abhītiḥ abhayaṃ bhayāt trāṇaṃ tayorabhinayaḥ abhivyañjanaṃ yasyāḥ sā tathoktā | hastābhyāṃ abhayavarapradānaṃ sarvadaivatasādhāraṇamiti asyāḥ asādhāraṇaṃ abhayavarapradānaprakāramāha bhayāt trātuṃ saṃsārādrakṣituṃ dātuṃ phalaṃ vāñchitārthānurūpaṃ api ca samuccaye vāñchāsamadhikaṃ vāñchāyāḥ kāmanāyāḥ samyagadhikaṃ kāmitārthādadhikamityarthaḥ | śaraṇye śaraṇārhe lokānāṃ caturdaśabhuvanānām | tava bhavatyāḥ | hiśabdaḥ ityarthe iti saṃcintyetyarthaḥ | caraṇau pādau | evakāraḥ avadhāraṇe | nipuṇau samarthau || p. 9) atretthaṃ padayojanā he bhagavati ! lokānāṃ śaraṇye ! tvadanyo daivatagaṇaḥ pāṇibhyāmabhayavaradaḥ | ekā tvaṃ pāṇibhyāṃ prakaṭitavarābhītyabhinayā naivāsi hi | iti saṃcintya tava caraṇāveva bhayāttrātuṃ vāñchāsamadhikaṃ phalamapi ca dātuṃ nipuṇau || ayaṃ bhāvaḥ hastābhyāmabhayavaradānaṃ sarvasādhāraṇamiti kṛtvā tvaccaraṇāveva tādṛśābhayavarapradāne svayameva vyāpṛtau | atastava na kartavyaṃ hastābhyāmabhayavarapradānaṃ prayojanābhāvāt sarvasādhāraṇyaprasaṅgāt lokaikaśaraṇyatvavyāghātāccetyupadeśa hi || atra vyatirekālaṅkāraḥ spaṣṭaḥ | vākyaliṅgakaḥ kāvyaliṅgālaṅkāro'pi spaṣṭaḥ | tayoraṅgāṅgibhāvena saṅkaraḥ || 4 || haristvāmārādhya praṇatajanasaubhāgyajananīṃ purā nārī bhūtvā puraripumapi kṣobhamanayat | smaro'pi tvāṃ natvā ratinayanalehyena vapuṣā munīnāmapyantaḥ prabhavati hi mohāya mahatām || 5 || hariḥ viṣṇuḥ tvāṃ bhavatīṃ cakrarūpiṇīṃ vidyārūpiṇīṃ ca ārādhya pūjayitvā japitvā dhyātvā ca | ata eva tripurasundarīprastārabhedeṣu ekasya prastārasya ṛṣiḥ viṣṇuḥ | ṛṣirnāma vedasthito mantro yena dṛṣṭaḥ sa iti | ata evāhuḥ darśanādṛṣiḥ iti | iyaṃ pañcadaśākṣarī p. 10) vidyā ṛgvede āmnātā catvāra īṃ bibhrati kṣemayantaḥ [ṛ. 5-47-4] ityādau | na cātra īṃkāratrayaṃ hṛllekhātrayasyaiva śrutasvāt iti vācyam | ṣoḍaśakalātmakasya śrībījasya gurusampradāyavaśādvijñeyasya sthitatvāt caturṇāmīṃkārāṇāṃ siddheḥ mūlavidyāyāḥ vedasthitatvaṃ siddham | atra kecittu kulasamayācārābhijñāḥ catvāra īṃ bibhrati kṣemayantaḥ [ṛ. 5-47-4] ityādiśrutibodhitāścatvāra īṃkārāḥ īkāreṇa sārdhaṃ hṛllekhātrayamityāhuḥ | tanna īkārasya īṃkāratvokterayuktatvāt mūlavidyāyāḥ ṣoḍaśavarṇātmakatvāt ṣoḍaśavarṇātmakatvaṃ ca ṣoḍaśanityāprakṛtibhūtatvāt mūlavidyāyāḥ | etacca catuṣṣaṣṭyā tantraiḥ [31 ślo.] iti śivaḥ śaktiḥ kāmaḥ [32 ślo.] iti ca ślokadvayavyākhyānāvasare nipuṇataramupapādayiṣyāmaḥ | kiñcāsya mantrasya vedamūlatvaṃ saṃjñānānuvākena [tai. brā. 3-10-1] iyaṃ vāva saraghā [tai. brā. 3-10-10] ityanuvākena ca pratipādyata iti vakṣyate || prakṛtamanusarāmaḥ praṇatajanasaubhāgyajananīṃ prakarṣeṇa natāḥ praṇatāḥ kāyikavācikamānasikanamaskāravantaḥ janāḥ bhaktalokāḥ teṣāṃ saubhāgyasya jananī prasavitrī tāṃ purā pūrvaṃ nārī kāntā bhūtvā nārīrūpaṃ dhṛtvā puraripuṃ tripurāntakam | apiśabdo jitendriyatvaṃ saṃbhāvayati | kṣobhaṃ manovikāraṃ anayat nayati sma | gatibuddhi ityādisūtreṇa dvikarmakatvam | smaro'pi manmatho'pi | apiśabdaḥ pūrvoktaviṣṇudharmaṃ samuccinoti | yathā viṣṇurbhavanmantrasya ṛṣiḥ evaṃ smaro'pi | tvāṃ bhavatīṃ natvā śaraṇamupagamya śrīcakraṃ samyagabhyarcya tvanmūlavidyāṃ samyagabhyasya tvatprabhāvāpannasattvaḥ p. 11) ratinayanalehyena rateḥ svapatnyāḥ nayanābhyāṃ lehyena lehanārheṇa ratinayanaikadṛśyenetyarthaḥ | yadvā ratirnāma atisundarī tasyāḥ nayanapeyena ityatisaundaryaṃ kāmadehasyeti | vapuṣā dehena | munīnāṃ jitendriyāṇām | apiśabdaḥ saṃbhāvanāyām | antaḥ antaraṅge cittavṛttau | prabhavati samarthaḥ | hiḥ prasiddhau | mohāya śabdādiviṣayavāñchotpādanāya | mahatāṃ mahātmanām | atretthaṃ padayojanā he bhagavati ! praṇatajanasaubhāgyajananīṃ tvāṃ harirārādhya purā nārī bhūtvā puraripumapi kṣobhamanayat | smaro'pi tvāṃ natvā ratinayanalehyena vapuṣā mahatāṃ munīnāmapyantarmohāya prabhavati hi || purā kila nārāyaṇaḥ strīrūpadhārī kanakasvāminaṃ pralobhya avadhīt | tādṛśaṃ strīrūpaṃ śambhunā prārthitaḥ san tasmai darśayitvā taṃ vyāmohayāmāseti kathā anusandheyā | manmatho'pi sakalamunimanassaṃkṣobhaṃ kurvāṇaḥ pravartate | etacca vāmakeśvaramahātantre catuḥśatyāṃ nirūpitam- etāmeva purā''rādhya [purā dhyātvā] vidyāṃ trailokyamohinīm | trailokyaṃ mohayāmāsa kāmāriṃ bhagavān hariḥ || kāmadevo'pi deveśīṃ [mahātripurasundarīm] devīṃ tripurasundarīm | samārādhyābhavalloke sarvasaubhāgyasundaraḥ || iti || ataśca yatra yatra ratimūlakaṃ manassaṃkṣobhakaraṇaṃ bhavati tattadbhagavatīprasādalabhyamiti vaktuṃ kaverayamārambhaḥ || 5 || p. 12) yadyapi pūrvasmin śloke bhagavatīprasādāsāditaṃ manmathasya prāgalbhyamuktaṃ tathāpi manmathasya anaṅgavidyāyāṃ manmathaprastārasya ṛṣitvāt tadāyattamatiprāgalbhyamāha- dhanuḥ pauṣpaṃ maurvī madhukaramayī pañca viśikhāḥ vasantaḥ sāmanto malayamarudāyodhanarathaḥ | tathāpyekaḥ sarvaṃ himagirisute kāmapi kṛpāṃ apāṅgātte labdhvā jagadidamanaṅgo vijayate || 6 || atra padye yattadoradhyāhāraḥ | umayādhyāhāraḥ sakalakavisamayasiddhaḥ | yathā raghuvaṃśe vāgarthāviva sampṛktau ityatra yau sampṛktau tau vande iti | tathā ye nāma kecidiha naḥ prathayantyavajñām [mālatīmādhave] ityādau ya atpatsyate taṃ pratyeṣa yatna iti | dhanuḥ āyodhanasādhanaṃ cāpaḥ pauṣpaṃ puṣpamayam | puṣpāṇāmatimṛdulatvāt sparśāsahatvāt namanākarṣaṇādicāpakāryānarhatvamiti tātparyam | maurvī śiñjinī madhukaramayī padhukaraiḥ bhramaraiḥ pracurā bhramarapaṅktinirmitetyarthaḥ | parasparāsambaddhānāṃ śiñjinītvaṃ na saṅgacchata iti tātparyam | pañca pañcasaṅkhyāsaṅkhyayāḥ viśikāḥ bāṇāḥ | pañcānāṃ vikṣepaṇe tūṣṇīmbhāva eva śaraṇamiti tātparyam | kiñca pañca viśikhāḥ ityanena tadviśikhānāṃ prasūnātmakatvaprasiddheḥ viśikhakāryakāritvābhāva iti tātparyam | vasantaḥ kālaviśeṣaḥ vasanto madhumādhavau ityabhidhānāt | sāmantaḥ sacivaḥ | tasya kālātmakatvāt p. 13) sācivyakāritvaṃ na saṅgacchata iti tātparyam | malayamarut dakṣiṇānilaḥ āyodhanarathaḥ āyodhanasya yuddhasya sādhanaṃ syandanaḥ | malayamaruto malaye sthitatvāt na sārvatrikatvam sārvatrikatve'pi na sarvadā sadbhāvaḥ sarvadā sadbhāve'pi nīrūpatvādrathakāryakāritvābhāva iti tātparyam | tathāpi uktaprakāre sārvajanīne siddhe'pi ekaḥ asahāyaśūraḥ sarvaṃ sakalaṃ prapañcam | himagirisute himapradhāno giriḥ himagiriḥ śākapārthivāditvātsādhuḥ tasya sutā nandinī tasyāḥ sambuddhiḥ | kāṃ anirvācyām | api śabdaḥ sambhāvanāyām kṛpāṃ anukampām | apāṅgāt kaṭākṣāt te tava labdhvā prāpya | jagat jaṅgamātmakaṃ lokaṃ sthāvarātmakasyāprasakteḥ | idaṃ paridṛśyamānam | anaṅgaḥ aṅgarahitaḥ | atra sādhakasyāpi daurbalyaṃ sūcitam | hastābhāvādeva cāpākarṣaṇaśarasandhāne apyasambhāvite | pādābhāvācca rathādau [rathāvasthitirapi] sthitirapyasaṃbhāvitā | vaktranayanādyabhāvāt vayasyena madhunā sārdhaṃ sambhāṣaṇasannirīkṣaṇasahāsanādayaḥ asambhāvyā iti tātparyam | vijayate viparābhyāṃ jeḥ ityātmanepadam || atretthaṃ padayojanā he himagirisute ! yasyānaṅgasya dhanuḥ pauṣpaṃ maurvī madhukaramayī viśikhāḥ pañca sāmanto vasantaḥ āyodhanarathaḥ malayamarut tathā'pi so'naṅgaḥ ekaḥ te apāṅgāt kāmapi kṛpāṃ labdhvā sarvamidaṃ jagat vijayate || atra vibhāvanālaṅkāraḥ vijayasādhanābhāve'pi vijayotpatteḥ | kāraṇena vinā kāryotpattirvibhāvanā iti lakṣaṇam || 6 || sudhāsindhormadhye ityuttaraślokopayogitayā samayināṃ caturvidhaikyānusandhānamahimnā maṇipūre bhagavatyā yādṛśaṃ sphurati rūpaṃ tādṛśaṃ prastauti- p. 14) kvaṇatkāñcīdāmā karikalabhakumbhastananatā parikṣīṇā madhye pariṇataśaraccandravadanā | dhanurbāṇān pāśaṃ sṛṇimapi dadhānā karatalaiḥ purastādāstāṃ naḥ puramathiturāhopuruṣikā || 7 || kvaṇatkāñcīdāmā śiñjanmaṇimekhalā | karikalabhakumbhastananatā karikalabhakumbhatulyābhyāṃ stanābhyāmīṣannamramadhyetyarthaḥ | parikṣīṇā kṛśā madhye avalagne tanumadhyetyarthaḥ | pariṇataśaraccandravadanā pariṇataḥ sampūrṇakalaḥ śaradi śaraskāle candraḥ induḥ tadvadvadanaṃ yasyāḥ sā | dhanuḥ cāpaṃ bāṇān puṣpamayān pāśaṃ dāma sṛṇiṃ aṅkuśam | apiśabdaḥ uktameva samuccinoti | dadhānā bibhratī karatalaiḥ caturbhiḥ hastāmbujaiḥ | purastāt hṛdayakamale maṇipūrānnirgatyeti śeṣaḥ | āstāṃ upaviśatu | naḥ asmākam | puramathituḥ tripurāntakasya | yadvā-purāṇi trīṇi varṇāni tripurābījāni mathnāti mathitvā navanītaṃ karoti yasmin rudrayāmale sa rudraḥ puramathitetyucyate | āhopuruṣikā ahośabda āścaryavācī puruṣaśabdasya pratyagātmavācinaḥ ahaṃśabdavācyatvaṃ lakṣyate ataḥ aho ahambhāvaḥ āhopuruṣikā ahaṅkāra iti yāvat | rudrasyāhaṅkārarūpitvaṃ bhagavatyāḥ śivaḥ śaktyā [1 ślokaḥ] ityādiślokavyākhyāne prapañcitam prapañcayiṣyate ca || atretthaṃ padayojanā kvaṇatkāñcīdāmā karikalabhakumbhastananatā madhye parikṣīṇā pariṇataśaraccandravadanā dhanuḥ bāṇān pāśaṃ sṛṇimapi karatalaiḥ dadhānā puramathiturāhopuruṣikā naḥ purastādāstām || p. 15) atra yadvaktavyaṃ tattu tavājñācakrastham [36 ślokaḥ] ityādiślokaṣaṭkavyākhyānānte nipuṇataramupapādayiṣyate tattata evāvadhāryam || 7 || sudhāsindhormadhye suraviṭapivāṭīparivṛte maṇidvīpe nīpopavanavati cintāmaṇigṛhe | śivākāre mañce paramaśivaparyaṅkanilayāṃ bhajanti tvāṃ dhanyāḥ katicana cidānandalaharīm || 8 || sudhāsindhoḥ amṛtasamudrasya madhye suraviṭapivāṭīparivṛte suraviṭapināṃ kalpavṛkṣāṇāṃ vāṭībhiḥ jhampābhiḥ parivṛte maṇidvīpe maṇimaye antarīpe nīpopavanavati nīpaiḥ [nīpānāṃ kadambānām] kadambaiḥ upavanavati cintāmaṇigṛhe cintāmaṇiviracite mandire śivākāre śivātmake śaktirūpe trikoṇe iti yāvat mañce khaṭvāyāṃ paramaśivaparyaṅkanilayāṃ paramaśiva eva paryaṅkaḥ talpaṃ tatra nilayaḥ avasthitiryasyāḥ tāṃ bhajanti sevante tvāṃ bhavatīṃ dhanyāḥ tvatprasādavaśāt kṛtārthāḥ katicana viralāḥ cidānandalaharīṃ cit jñānaṃ tadākāraḥ ānandaḥ niratiśayasukhaṃ tasya laharīṃ utsekarūpām || atretthaṃ padayojanā he bhagavati ! sudhāsindhoḥ madhye suraviṭapivāṭīparivṛte maṇidvīpe nīpopavanavati cintāmaṇigṛhe śivākāre mañce paramaśivaparyaṅkanilayāṃ tvāṃ cidānandalaharīṃ katicana dhanyāḥ bhajanti || p. 16) atredamanusandheyam bhagavatpādācāryāḥ samayamatapāradṛśvānaḥ samayācārapravaṇāḥ samayarūpāṃ bhagavatīṃ stuvanti | samayācāro nāma āntarapūjāratiḥ | kulācāro nāma bāhyapūjāratiriti rahasyam | etacca tavādhāre mūle saha samayayā ityādiślokavyākhyānāvasare [41 ślokaḥ] nipuṇataramupapādayiṣyāmaḥ | śrīcakrasya viyaccakramiti nāmāntaramasti viyaccakratvaṃ tu viyatpūjyatvāt | viyatpūjyatvaṃ dvividhaṃ daharākāśajaṃ bāhyākāśajaṃ ceti | bāhyākāśajaṃ nāma bāhyākāśāvakāśe pīṭhādau bhūrjapatraśuddhapaṭahemarajatādipaṭṭatale likhitvā samārādhanam | etadeva kaulapūjetyāhurvṛddhāḥ | taduttaratra sphoryate | daharākāśajaṃ nāma hṛdayākāśāvakāśe cakrasya pūjanam | idameva samayapūjetyāhuḥ samayinaḥ | etadapyuttaratra sphoryate | tatra navayoniṣvadhaḥ sthitaśivātmakayonicatuṣkasyopari ūrdhvasthitaśaktyātmakayonipañcakādhaḥpradeśasya baindavasthānasya nāma sudhāsindhuriti || bindusthānaṃ sudhāsindhuḥ pañcayonyaḥ suradrumāḥ | tatraiva nīpaśreṇī ca tanmadhye maṇimaṇṭapam || tatra cintāmaṇikṛtaṃ devyā mandiramuttamam | śivātmake mahāmañce maheśānopabarhaṇe || atiramyatare tatra kaśipuśca sadāśivaḥ | bhṛtakāśca catuṣpādā mahendraśca patadgrahaḥ || tatrāste parameśānī mahātripurasundarī | śivārkamaṇḍalaṃ bhittvā drāvayantīndumaṇḍalam || tadudbhūtāmṛtasyandiparamānandananditā | kulayoṣittkulaṃ tyaktvā paraṃ varṣaṇametya sā || p. 17) iti bhairavayāmale vāmakeśvaramahātantre bahurūpāṣṭakavidyāyāṃ kathitam | devyā mandiramuttamam ityasyārthaḥ devīmandiraṃ trayaścatvāriṃśattrikoṇātmakaṃ śrīcakramucyate | ata uktaṃ śivākāre mañce iti | trikoṇātmakaśrīcakrasya baindavasthānaṃ pratyaṅgatvāt baindavasthānasya pradhānatvāt pradhāne guṇasyāntarbhāvāt tadantarbhāva ukta iti rahasyam | bhṛtakāḥ ityasyārthaḥ bhṛtakāḥ bhṛtyāḥ druhiṇaharirudreśvarāḥ | etacca gatāste mañcatvaṃ druhiṇa [92 ślokaḥ] ityādiślokavyākhyānāvasare vakṣyate | śivārkamaṇḍalaṃ bhitvā ityasyārthaḥ śivā nāma śaktiḥ kuṇḍalinī arkamaṇḍalaṃ hṛtkamalopari sthitaṃ bhittvā bhinnaṃ kṛtvā avayutya ācchādyetyarthaḥ | arkamaṇḍalopari sthitaṃ brahmadvāraṃ pidhāya sahasrakamalāntassthitamindumaṇḍalaṃ daśati drāvayati | ata eva kulayoṣit kuṇḍalinīśaktiḥ kulaṃ kulamārgaṃ suṣumnāmārgaṃ tyaktvā tatraivendumaṇḍale āsthāya paraṃ varṣaṇaṃ utkṛṣṭavarṣaṇaṃ dvisaptatisahasranāḍīṣu pravarṣaṇaṃ kṛtveti śeṣaḥ | sā kuṇḍalinī punaḥ svasthānametya svādhiṣṭhānaṃ prāpya svapitīti tātparyam | śivādīnāṃ mañcatvopadhānatvapatadgrahatvāvasthāpannatvaṃ [mañcatvopapādanaṃ patadgrahatvāddevānām] kāmarūpatvāddevānāṃ atyantāsannasevārthaṃ ghaṭate | imamevārthaṃ saṃkṣepeṇoktavān sadāśivaḥ- sudhābdhau nandanodyāne ratnamaṇṭapamadhyagām | bālārkamaṇḍalābhāsāṃ caturbāhāṃ trilocanām || pāśāṅkuśaśarāṃścāpaṃ dhārayantīṃ śivāṃ [śraye] śriyam | dhyātvā ca hṛdgataṃ [yantram] cakraṃ vratasthaḥ parameśvarīm || pūrvoktadhyānayogena cintayan japamācaret [sañcintya dhyānamācaret] || iti || p. 18) anena kvaṇatkāñcīdāmā iti sudhāsindhormadhye iti ca ślokadvayamekīkṛtya vyākhyātamityavagantavyam || mahīṃ mūlādhāre kamapi maṇipūre hutavahaṃ sthitaṃ svādhiṣṭhāne hṛdi marutamākāśamupari | mano'pi bhrūmadhye sakalamapi bhittvā kulapathaṃ sahasrāre padme saha rahasi patyā viharase || 9 || mahīṃ pṛthivītattvaṃ mūlādhāre mūle gudasthāne sarvādhārabhūtaṃ cakraṃ mūlādhārabhūtamiti tasmin mūlādhāre | sarvādhārā mahī yasmāt mūlādhāratayā sthitā | tadabhāve tu dehasya pātaḥ syādudgamo'pi vā || iti rudrarahasye | pṛthivītattvātmakasya mūlādhārasyābhāve deha ūrdhvaṃ vā gacchet adho vā patedityarthaḥ | kaṃ udakatattvam | apiśabdaḥ svādhiṣṭhānoktavahniṃ samuccinoti | maṇipūre maṇipūracakre yatra sthitā bhagavatī maṇibhiḥ tatpradeśaṃ pūrayati sa deśo maṇipūraḥ | samayināṃ āntarapūjāvasare tṛtīyakamale nānāvidhamaṇigaṇakhacitabhūṣaṇārpaṇaṃ devyāḥ kartavyamiti rahasyam | hutavahaṃ agnitattvam sthitaṃ pratiṣṭhitaṃ svādhiṣṭhāne svādhiṣṭhānanāmake cakre kuṇḍalinyāḥ bhagavatyāḥ svayamadhiṣṭhāya [svecchayādhiṣṭhāya] granthiṃ kṛtvā avasthānaṃ svādhiṣṭhānam | yathoktaṃ yogadīpikāyām- rudragranthirayaṃ śakteḥ svādhiṣṭhānāgrasīmani || iti || p. 19) yadyapi ādhāracakrasyopari svādhiṣṭhānaṃ varṇanīyaṃ tathāpi ākāśāditattvotpattikramamavalambya vyutkrameṇa maṇipūracarakravarṇanaṃ kṛtamityanusandheyam | etacca tavājñācakrastham [36 ślokaḥ] ityādiślokaṣaṭkavyākhyānāvasare samyagupavarṇitam | hṛdi hṛdayākāśe anāhatanāmani cakre anāhatanādasthānatvāt anāhatanāmāsya | marutaṃ maruttattvam ākāśaṃ ākāśatattvam upari pūrvoktānāmupari viśuddhicake śuddhasphaṭikasaṅkāśatvāt viśuddhināmāsya | manaḥ manastattvam apiśabdaḥ uktasamuccayārthaḥ bhrūmadhye bhruvorantarāle ājñācakre atra āṅ īṣadarthaḥ jñā jñānam īṣat jñānaṃ yatra jāyate sādhakānāṃ bhagavatīviṣayam | brahmagranthibhedanātivyagratayā bhagavatyā ājñācakre kṣaṇamātrāvasthānāt sādhakānāṃ taṭillekhārūpeṇa avabhāsanāt ājñācakranāmāsya | sthitamiti tiṅgavyatyayena sarvatrānuṣajyate | sakalaṃ sarvam apiḥ samuccaye bhittvā (hitvā) kulapathaṃ suṣumnāmārgam sahasrāre sahasradale padme kamale saha militvā rahasi ekānte patyā sadāśivena viharase krīḍase || atretthaṃ padayojanā he bhagavati ! mūlādhāre mahīṃ kaṃ maṇipūre hutavahamapi svādhiṣṭhāne hutavahameva hṛdi marutaṃ ākāśamupari mano'pi bhrūmadhye ākāśamapi sthitamiti liṅgavyatyayena sarvatrānuṣajyate | sakalaṃ kulapathamapi bhittvā sahasrāre padme rahasi patyā saha viharase || atredamanusandheyam mūlādhārasvādhiṣṭhānamaṇipūrānāhataviśuddhyājñātmakāni ṣaṭ cakrāṇi | etāni pṛthivyagnijalapavanākāśamanastattvātmakāni | tāni tattvāni teṣu cakreṣu tanmātratayā'vasthitāni | p. 20) tanmātrāstu gandharūparasasparśaśabdātmakāḥ | ājñācakrasthitena manastattvena ekādaśendriyagaṇaḥ saṃgṛhītaḥ | evamekaviṃśatitattvāni pratipāditāni | patyā saha rahasi sahasrapatre viharase ityanena tattvacatuṣṭayaṃ sūcitam | tacca māyāśuddhavidyāmaheśvarasadāśivātmakaṃ tattvacatuṣṭayam | evaṃ militvā pañcaviṃśatitattvāni māyāparyantāni [pratipāditāni, tānītyadhikam] māyayā yuktatvāt prākṛtāni | māyā maheśvareṇa saṃyuktā satī tasya jīvabhāvamāpādayati | sa jīvaḥ prākṛta eva | śuddhavidyā tu sadāśivena yuktā satī sādākhyā kaleti vyavahriyate | ato bhagavatī caturviṃśatitattvā [nyatikrāntā śivena] nyatikrāntā sadāśivena pañcaviṃśena sārdhaṃ viharamāṇā ṣaḍviṃśatattvātmatāmāpannā paramātmeti gīyate | etaduktaṃ bhavati sādākhyā kalā pañcaviṃśena sadāśivena militā ṣaḍviṃśā bhavati melanasya tattvāntaratvāt | na cobhayormelanamubhayātmakam | tasya tādātmyarūpatvāt tattvāntarameveti rahasyam | yattu śrutivākyaṃ pañcaviṃśa ātmā bhavati [tai. brā. 1-2-6] iti tattu sadāśivatattvapratipādanaparam na melanaparamiti dhyeyam || nanu baindavasthānaṃ śrīcakrasya madhyasthitaṃ śivacakrāṇāṃ caturṇāmupari śakticakrāṇāṃ pañcānāmadhastādavasthitatvāt sahasrārapadmasya tu śirassthitatvāt sarveṣāmupari vartamānatvāt tasya baindasthānatvaṃ nopapadyata iti cet - niśamyatāṃ bhāgavatamatarahasyam - caturbhiḥ śivacakraiśca śakticakraiśca pañcabhiḥ | śivaśaktimayaṃ jñeyaṃ śrīcakraṃ śivayorvapuḥ || p. 21) ityādau śakticakrāṇi trikoṇāṣṭakoṇadaśāradvitayacaturdaśakoṇātmakāni pañca cakrāṇi | śivacakrāṇi tu aṣṭadalaṣoḍaśadalamekhalātritayabhū puratrayātmakānīti | ataḥ śakticakrāṇāṃ bāhyataḥ śivacakrāṇi | śivasya śaktibāhyatvāyogāt tāni śivacakrāṇi bindurūpeṇākṛṣya śakticakrāntare sthāpitāni | ata eva binduḥ śivacakracatuṣṭayātmakaḥ śakticakreṣu pañcasu vyaśnuvānaḥ samāpta iti śivaśaktyoraikyamiti kecit || anye tu bindutrikoṇayoraikyaṃ aṣṭakoṇāṣṭadalāmbujayoḥ daśārayugmaṣoḍaśadalāmbujayoḥ caturdaśārabhūpurayoraikyam anena prakāreṇa śivaśaktyoraikyamityāhuḥ | atra binduśabdena śivacakracatuṣṭayapratinidhibhūto vartulākāro lakṣyate na tu catuṣkoṇamadhyavartī binduḥ | sa tu sahasrakamalāntargataḥ ādhārasvādhiṣṭhānadaśadalaprakṛtibhūtaḥ śivaśaktimelanāviṣṭatanuḥ sādākhyaṃ ṣaḍviṃśaṃ tattvam | tena saha nādabindukalānāmaikyaṃ nāsti tasya nādabindu kalātītatvāt | etacca purastātprapañcayiṣyate | ata eva sahasrakamalāntargatacandramaṇḍalamadhyavartī sudhāsindhureva bhagavatyā viharaṇasthānamiti sahasrāre padme saha rahasi patyā viharase iti sudhāsindhormadhye iti ca ślokadvayasyaika evārtha iti rahasyam | imamevārthaṃ bhairavayāmale candrajñānavidyāyāṃ śiva āha pārvatīm - caturbhiḥ śivacakraiśca śakticakraiśca pañcabhiḥ | navacakraiśca saṃsiddhaṃ śrīcakraṃ śivayoryapuḥ || trikoṇamaṣṭakoṇaṃ ca daśakoṇadvayaṃ tathā | caturdaśāraṃ caitāni śakticakrāṇi pañca ca || binduścāṣṭadalaṃ padmaṃ padmaṃ ṣoḍaśapatrakam | caturaśraṃ ca catvāri śivacakrāṇyanukramāt || trikoṇe baindavaṃ śliṣṭaṃ aṣṭāre'ṣṭadalāmbujam | daśārayoḥ ṣoḍaśāraṃ bhūgṛhaṃ bhuvanāśrake || p. 22) śaivānāmapi śāktānāṃ cakrāṇāṃ ca parasparam | avinābhāvasambandhaṃ ko jānāti sa cakravit || trikoṇamaṣṭakoṇaṃ ca daśakoṇadvayaṃ tathā | manukoṇaṃ catuṣkoṇaṃ koṇacakrāṇi ṣaṭ kramāt || mūlādhāraṃ tathā svādhiṣṭhānaṃ ca maṇipūrakam | anāhataṃ viśuddhyākhyamājñācakraṃ vidurbudhāḥ || tavādhārasvarūpāṇi koṇacakrāṇi pārvati | trikoṇarūpiṇī śaktiḥ bindurūpaśśivaḥ smṛtaḥ || avinābhāvasambandhaḥ tasmādbindutrikoṇayoḥ || iti || itaḥ pūrvam - adhomukhaṃ catuṣkoṇaṃ śivacakrātmakaṃ viduḥ || ityanusāreṇa adhomukhāni catvāri trikoṇāni śivātmakāni ityuktiḥ śivacakrāṇi bāhyāni tadrūpeṇāvasthitāni ityevaṃpareti dhyeyam || yadvā - kaulamatānusāreṇa adhomukhāni catvāri trikoṇāni śivātmakāni ūrdhvamukhāni pañca trikoṇāni śaktyātmakāni | kaulamate saṃhārakrameṇa lekhane navatrikoṇātmakaṃ śrīcakram | etatsarvaṃ caturbhiḥ śrīkaṇṭhaiḥ [11 ślokaḥ] ityādiślokavyākhyānāvasare vaktavyamapi sahasrāre padme saha rahasi patyā viharase ityatrāvaśyaṃ vaktavyatvāt ubhayopayogitayā atraiva kiñcitkathitam | vistarastu tatraivāvadhāryaḥ || 9 || sudhādhārāsāraiścaraṇayugalāntarvigalitaiḥ prapañcaṃ siñcantī punarapi rasāmnāyamahasaḥ | āvāpya svāṃ bhūmiṃ bhujaganibhamadhyuṣṭavalayaṃ svamātmānaṃ kṛtvā svapiṣi kulakuṇḍe kuhariṇi || 10 || p. 23) sudhāyā amṛtasya dhārāṇāmāsāraiḥ sampātaiḥ | atrāsāraśabda eva dhārāsampātavacana iti dhārāśabdasāhacaryāt āsāraśabdaḥ sampātamātravacana iti na paunaruktyam | yadvā sudhāyā ādhārabhūtā āsārā dhārāsampātāḥ taiḥ caraṇayugalāntarvigalitaiḥ caraṇayugalasya pādāravindadvitayasya antarvigalitaiḥ madhyapradeśāt sravadbhiḥ prapañcaṃ dvisaptatisahasrasaṅkhyākanāḍīmārgaṃ siñcantī sektrī punarapi secanānantaramapi rasāmnāyamahasaḥ candrasakāśāt rasāmnāyamahaśśabdo yāmaleṣu kalānidhau prasiddhaḥ rasasya sudhāyā āmnāyo guṇānāmādhikyamiti yāvat tadātmakaṃ mahaḥ kāntiryasya saḥ rasāmnāyamahā iti vyutpatteḥ | avāpya prāpya svāṃ svakīyāṃ bhūmiṃ ādhāracakraṃ bhujaganibhaṃ sarpasadṛśaṃ adhyuṣṭavalayaṃ adhiṣṭhitakuṇḍalanāviśeṣaṃ svaṃ nijaṃ ātmānaṃ kṛtvā dhṛtvā svasvarūpamavalambya uṣitvā svapiṣi nidrāsi kulakuṇḍe kuḥ pṛthivītattvaṃ līyate yatra tatkulaṃ ādhāracakram | lakṣaṇayā suṣumnāmārgaḥ kulamityucyate | ata eva kaulāḥ kulapūjakāḥ ādhārasevakā iti kaulatvaṃ teṣāmiti rahasyam | etaduttaratra prasphoryate | kulamārgasya suṣumnāyā mūle yatkuṇḍaṃ kamalakandākāraṃ ādhārakandaṃ tasmin kuhariṇi kamalakandamadhyasthitachidratulyaṃ chidraṃ yasya kuṇḍasya tattathoktam | ādhārakandamadhyasthitasuṣiramadhye bisatantunibhā tatra kuṇḍalinī śaktiḥ vartata iti tātparyam || atretthaṃ padayojanā he bhagavati ! caraṇayugalāntarvigalitaiḥ sudhādhārāsāraiḥ prapañcaṃ siñcantī rasāmnāyamahasaḥ sakāśāt svāṃ bhūmiṃ punarapyavāpya bhujaganibhamadhyuṣṭavalayaṃ svamātmānaṃ kṛtvā kuhariṇi kulakuṇḍe svapiṣi || atredamanusandheyam śirassthitaṃ candramaṇḍalaṃ sarvayogaśāstrasiddham | p. 24) tattu samayināṃ mate śrīcakrameva | candramaṇḍalasya ṣoḍaśakalātmakatvāt śrīvidyāyāḥ pratipadādiṣoḍaśadineṣu kalāvṛddhikṣayayoḥ vakṣyamāṇatvāt candramaṇḍalametadeva | bāhyasthitamapi candramaṇḍalaṃ śrīcakrameveti subhagodayavyākhyāne nidarśitam | tattu mahārahasyam | ataśca śirassthitasahasradalakamalāntargataśrīcakrātmakaśaśibimbamadhyas thitāyā bhagavatyāścaraṇakamalanirṇejanajalaiḥ sudhāmayaiḥ sādhakasya sakalaśarīraṃ saṃplāvya punaḥ bhujaṅgarūpeṇa ādhārakuṇḍaṃ praviśya suṣumnāmavaṣṭabhya sā bhagavatī svapitīti | yathoktaṃ vāmakeśvaramahātantre- bhujaṅgākārarūpeṇa mūlādhāraṃ samāśritā | śaktiḥ kuṇḍalinī nāma bisatantunibhā''śubhā || āśubhā kṣaṇaprabhā vidyunnibhetyarthaḥ | mūlakandaṃ phaṇāgreṇa daṣṭvā kamalakandavat | mukhena pucchaṃ saṃgṛhya brahmarandhraṃ samāśritā || padmāsanagataḥ svastho gudamākuñcya sādhakaḥ | vāyumūrdhvagatiṃ kurvan kumbhakāviṣṭamānasaḥ || vāyvāghātavaśādagniḥ svādhiṣṭhānagato jvalan | jvalanāghātapavanāghātairunnidrito'hirāṭ || rudragranthiṃ tato bhittvā viṣṇugranthiṃ bhinattyataḥ | brahmagranthiṃ ca bhittvaiva kamalāni bhinatti ṣaṭ || sahasrakamale śaktiḥ śivena saha modate | sā cāvasthā parā jñeyā saiva nirvṛtikāraṇam || iti || p. 25) śrutirapi bhagavatyāḥ caraṇāmbujasudhādhārāsāraiḥ prapañcasecanaṃ pratipādayati | tathā hi - lokasya dvāramarcimatpavitram | jyotiṣmadbhrājamānaṃ mahasvat | amṛtasya dhārā bahudhā dohamānam | caraṇaṃ no loke sudhitān dadhātu || [tai. brā. 3-1-32] asyārthaḥ - lokasya svanivāsasthānasya sāyujyasya vā sārṣṭyādervā brahmalokādervā dvāraṃ tatprāpakamityarthaḥ | arcimat arciṃṣi mayūkhāḥ asya santīti arcimat arciṣmadityarthaḥ | chāndasaḥ sakāralopaḥ | mayūkhāḥ kiraṇāḥ | pavitraṃ svayamatiśuddham anyaśuddhihetuśca | jyotiṣmadbhrājamānaṃ mahasvat ityāmreḍanaṃ arciṣmatstutyartham | yadvā - trikhaṇḍaṃ [trividham] mātṛkācakraṃ somasūryānalātmakam | iti vakṣyate | arciṣmat ityanena āgneyānyarcīṃṣyaṣṭottaraśataṃ kathyante | jyotiṣmat ityanena aindavāni ṣaṭtriṃśaduttaraśataṃ jyotīṃṣi nirdiśyante | mahasvat ityanena bhānavīyāni ṣoḍaśottaraśataṃ mahāṃsi kiraṇāḥ saṃgṛhyante | etacca kṣitau ṣaṭpañcāśat [14 ślo.] itiślokavyākhyānāvasare nipuṇataramupāpadayiṣyāmaḥ | amṛtasya dhārāḥ sudhāpravāhān bahudhā bahuprakāreṇa dvisaptatisahasranāḍīmārgeṣu dohamānaṃ kirat candramaṇḍalagatasudhādhārāpravāhān svanirṇejanapavitritān varṣedityarthaḥ | taccaraṇaṃ p. 26) caraṇaśabdo napuṃsakaḥ padaṅghriścaraṇo'striyām ityamaraḥ | naḥ asmān sādhakān loke prapañce sudhitān tṛptān yadvā sañjātabuddhiprakāśān sudhiyaḥ kṛtvā dadhātu puṣṇātu || nanvayaṃ mantraḥ apāghāsviṣṭiṣu yājyātvenāmnātaḥ | mantrāṇāṃ samavetārtha [svasvadevatā] prakāśanaśīlatvāt caraṇāya svāhā iti caturthyarthopahitaśabdasyaiva [caturthyantopahitaḥ] devatātvāt etadvyākhyānaṃ na saṅgacchata iti cet - ucyate - atrāhuḥ bhagavatpādāḥ - siddhamannaṃ parityajya bhikṣāmaṭati durmatiḥ | iti | ayamāśayaḥ - vedasya sakartṛkatvāsiddheḥ phaladānasamarthatvena sarvavidvadabhimataṃ vṛddhavyavahārāvasitaśaktikaṃ lokasya dvāram ityādiviśeṣaṇa viśiṣṭatvārhaṃ bhagavatyāścaraṇameva caraṇāya svāhā ityatra caraṇaśabde nābhidhīyata iti || 10 || pūrvaśloke indumaṇḍalātmakaṃ śrīcakramityuktam | tadeva śrīcakramupadiśati- caturbhiśśrīkaṇṭhaiḥ śivayuvatibhiḥ pañcabhirapi prabhinnābhiḥ śambhornavabhirapi mūlaprakṛtibhiḥ | catuścatvāriṃśadvasudalakalāśratrivalaya- trirekhābhiḥ sārdhaṃ tava śaraṇakoṇāḥ pariṇatāḥ || 11 || p. 27) caturbhiḥ catussaṅkhyāsaṅkhyeyaiḥ śrīkaṇṭhaiḥ śṛṇāti hinastīti śrīḥ viṣaṃ kaṇṭhe yasyāsau śrīkaṇṭhaḥ haraḥ te koṇā api śrīkaṇṭhāḥ tādātmyāt tadvyapadeśaḥ ata eva bahuvacanasiddhiḥ | śrīkaṇṭhātmakairityarthaḥ | śivayuvatibhiḥ śaktibhiḥ pūrvavadbahuvacanasiddhiḥ | śaktyātmakairityarthaḥ | pañcabhiḥ | apiśabdo bhede prabhinnābhiḥ prakarṣeṇa bhinnābhiḥ | prakarṣastu śivaśakticakramadhye baindavasthānasya vidyamānatvāt etacca samayamatena sṛṣṭikrameṇa pañcacakralekhane jñeyam | kaulamatena saṃhārakrameṇa navayonicakralekhane ūrdhvādhomukhatayā avasthiteḥ prabhinnatvaṃ jñeyam | tenobhayaṃ pṛthakpṛthak sthitamityarthaḥ | śambhoḥ iti pañcamī śambhuśabdena catvāraḥ śrīkaṇṭhāḥ ucyante navabhiḥ navasaṅkhyaiḥ apiśabdo vakṣyamāṇabāhulyaṃ samuccinoti | mūlaprakṛtibhiḥ prapañcasya mūlakāraṇaiḥ ata eva teṣāṃ yoniśabdena vyavahāraḥ | nava yonayo navadhātvātmakāḥ | tathā coktaṃ kāmikāyām - tvagasṛṅmāsamedosthidhātavaḥ śaktimūlakāḥ | majjāśuklaprāṇajīvadhātavaḥ śivamūlakāḥ || navadhāturayaṃ deho navayonisamudbhavaḥ | [jīvadhāturnāma jīvādhiṣṭhānatvāt ojodhātureva jīvadhāturityucyate | taduktaṃ vāgbhaṭena - rasādiśukrāntānāṃ dhātūnāṃ prasādaśreṣṭho jīvādhārabhūto dhātuḥ oja iti ityayamadhiko vyākhyānarūpaḥ pāṭha ta-pustake dṛśyate] daśamī yonirekaiva [daśamo dhāturekaiva iti pāṭhāntaram] parā śaktistadīśvarī || iti || daśamī yoniḥ baindavasthānam tadīśvarī tasya dehasyetyarthaḥ || p. 28) evaṃ [ekaṃ] piṇḍāṇḍamutpannaṃ tadvadbrahmāṇḍamudbabhau | pañca bhūtāni śāktāni māyādīni śivasya tu || māyā ca śuddhavidyā ca maheśvarasadāśivau | pañcaviṃśatitattvāni tatraivāntarbhavanti te || ekādaśendriyāṇi śabdāditanmātrāḥ tacchabdena parāmṛśyante | śivaśaktyātmakaṃ viddhi jagadetaccarācaram | caraṃ piṇḍāṇḍaṃ acaraṃ brahmāṇḍamityarthaḥ || kecittu ekapañcāśattatvānyāhuḥ | tathāhi - pañca bhūtāni tanmātrapañcakaṃ cendriyāṇi ca | jñānendriyāṇi pañcaiva tathā karmendriyāṇi ca || tvagādidhātavassapta pañca prāṇādivāyavaḥ | manaścāhaṅkṛtiḥ khyātirguṇāḥ prakṛtipūruṣau || rāgo vidyā kalā caiva niyatiḥ kāla eva ca | māyā ca śuddhavidyā ca maheśvarasadāśivau || śaktiśca śivatattvaṃ ca tattvāni kramaśo viduḥ || iti || etānyekapañcāśattatvāni vāyavīyasaṃhitādiśaivapurāṇeṣū sarveṣu pratipāditāni | asyārthaḥ - pañca bhūtāni pṛthivyaptejovāyvākāśātmakāni kāryakāraṇarūpeṇāvasthitāni | gandhāditanmātrapañcakaṃ pṛthivyādīnāṃ kāraṇabhūtam | jñānendriyāṇi śrotratvakcakṣurjihvāghrāṇātmakāni | karmendriyāṇi vākpāṇipādapāyūpasthātmakāni | dhātavaḥ tvagasṛṅmāṃsamedosthimajjāśuklāni | vāyavaḥ prāṇāpānavyānodānasamānāḥ | manaḥ mananātmikā śaktiḥ | ahaṅkṛtiḥ ahaṅkārajanikā śaktiḥ | khyātiḥ jñānam | guṇāḥ satvarajastamāṃsi | p. 29) prakṛtiḥ mūlaprakṛtiḥ | puruṣo jīvaḥ | rāgaḥ icchā | vidyā śāstrajanitavikalpajñānam | kalāḥ ṣaṣṭyuttaratriśatasaṅkyākāḥ | niyatiḥ niyāmikā śaktiḥ | kālaḥ saṃharaṇaśaktiḥ | māyā aindrajālikādijñānam [kādyajñānaṃ iti ca pāṭhaḥ] śuddhavidyā mocakajñānam | maheśvaraḥ rajoguṇāviṣṭaḥ sṛṣṭikartā | sadāśivaḥ sṛṣṭisthitikartā | śaktiḥ maheśvarasadāśivayoḥ rakṣaṇasarjanaśaktiḥ | cakārāt kālātmikā [kālasya] saṃhāriṇīśaktiśca | śivatattvaṃ śuddhabuddhamuktasvarūpam | eteṣu sarveṣu tattveṣu katicana tattvāni kutracidantarbhavanti | tvagādisaptadhātavaḥ bhūteṣvantarbhavanti | prāṇādivāyavaḥ vāyāvantarbhavanti | ato bhūteṣveva teṣāmantarbhāvaḥ | ahaṅkārasya manasyantarbhāvaḥ | khyātervidyāyāmantarbhāvaḥ | guṇānāṃ prakṛtāvantarbhāvaḥ prakṛtestu śaktāvantarbhāvaḥ | puruṣasya maheśvare'ntarbhāvaḥ | kalāyāḥ śuddhavidyāyāmantarbhāvaḥ | niyatestu śaktāvevāntarbhāvaḥ | kālasya maheśvare sadāśive cāntarbhāvaḥ | śaktestu śuddhavidyāyāmantarbhāvaḥ | śivatattvasya sadāśivatattve'ntarbhāvaḥ | iti tattvāni pañcaviṃśatireva | pañca bhūtāni tanmātrapañcakaṃ pañca jñānendriyāṇi pañca karmendriyāṇi manastattvaṃ māyāviśuddhavidyāmaheśvarasadāśivātmakāni catvāri | etāni pañcaviṃśatitattvāni sarvasaṃmatāni śrutyanugṛhītatvāt | tathā ca śrutiḥ pañcaviṃśa ātmā bhavati [tai. brā. 1-2-6] iti | ataśca ṣaṭtriṃśattattvānītyāditattvavikalpaḥ śruttyanusāreṇa pañcaviṃśatitattvapara ityanusandheyam | ataśca sarvatattvātītaṃ śivaśaktisampuṭam | tasmādeva jagadutpattiḥ | taduktaṃ subhagodaye - paro'pi śaktirahitaḥ śaktaḥ kartuṃ na kiñcana | śaktaḥ syātparameśāni śaktyā yukto bhavedyadi || iti || p. 30) atra bahu vaktavyamasti | tattu subhagodayavyākhyānāvasare nipuṇataramupapāditamasmābhiriti alamativistareṇa | prakṛtamanusarāmaḥ || catuścatvāriṃśata etatsaṃkhyābhiḥ vasudalakalāśratrivalayatrirekhābhiḥ vasavo'ṣṭau tena vasuśabdena aṣṭasaṃkhyā lakṣyate | vasudalaṃ aṣṭadalaṃ kalāśraṃ kalāḥ ṣoḍaśa tena kalāśadena ṣoḍaśasaṃkhyā lakṣyate | aśraśabdena dalaṃ lakṣyate | ataḥ kalāśraṃ ṣoḍaśadalamityarthaḥ | trivalayaṃ trayāṇāṃ balayānāṃ samāhāraḥ trivalayaṃ trimekhalamityarthaḥ | trirekhāḥ prākāravalayākārarekhāḥ bhūpuratrayamityarthaḥ | etacca bhūpuratrayaṃ caturdikṣu dvārayuktam | tathācoktam || bindutrikoṇavasukoṇadaśārayugmamanvaśranāgadalasaṃyutaṣoḍaśār am | vṛttatribhūpurayutaṃ paritaścaturdvāḥ śrīcakrametaduditaṃ paradevatāyāḥ || iti śrutirapi - satadvā'ṭṭāragamaṃ tā | sahāryaṃ nagaraṃ tava || [tai. ā. 1-31] iti | asyārthaḥ - satadvā caturdvāramityarthaḥ | chāndaso'varṇalopaśca | aṭṭāragamaṃ aṭṭāraiḥ prākāravalayaiḥ tribhiḥ agamaṃ durgamam | tā tānīmāni bhūtāni | bhagavati ! tava nagaraṃ puraṃ śrīcakrātmakaṃ saṃhāryaṃ saṃhārakamityarthaḥ | pṛthivyādimaheśvarāntāni tattvāni tatraiva līyanta iti tātparyam || kecidevaṃ vyācakṣate saṃhāryaṃ saṃhārakrameṇa lekhanīyamiti | tanna kaulamata eva saṃhārakrameṇa cakrasya lekhanīyatvāditi | prakṛtamanusarāmaḥ - p. 31) tābhiḥ sārdhaṃ saha tava bhavatyāḥ śaraṇakonāḥ śaraṇaṃ gṛhaṃ baindavaṃ mandiraṃ tacca koṇāśceti dvandvasamāsaḥ | tataḥ koṇāścatuścatvāriṃśadityarthaḥ | nanu bindutrikoṇetyādikrameṇa trikoṇabindubhyāṃ yoge ṣaṭcatvāriṃśatkoṇāḥ binduparityāge pañcacatvāriṃśatkoṇā iti cet - satyaṃ prastāravaśāt trikoṇasyādhassthitaṃ koṇadvayamaṣṭakoṇe antargatam | tataśca koṇāḥ tricatvāriṃśadeveti || śaraṇena sārdhaṃ koṇā iti dvandvasamāsagatyā vyākhyānam | yadvā trayaścatvāriṃśaditi pāṭhāntaram | tatra spaṣṭa evārthaḥ | pariṇatāḥ pariṇāmaṃ prāptāḥ | ayamarthaḥ trikoṇāṣṭakoṇadaśakoṇayugalacaturdaśakoṇātmakāni śakticakrāṇi | aṣṭadalaṣoḍaśadalamekhalātrayabhūpuratrayātmakāni catvāri śivacakrāṇi | trikoṇe vasudalaṃ vasukoṇe ṣoḍaśadalaṃ daśārayugme mekhalātritayaṃ bhuvanāśrake bhūgṛhaṃ antarbhūtamiti pariṇatamityucyate | etacca pūrvameva pratipāditam || atretthaṃ padayojanā he bhagavati ! caturbhiḥ śrīkaṇṭhaiḥ śambhoḥ sakāśātprabhinnābhiḥ pañcabhiḥ śivayuvatibhiḥ navabhirapi mūlaprakṛtibhiḥ tava śaraṇakoṇāḥ vasudalakalāśratrivalayatrirekhābhiḥ sārdhaṃ pariṇatāḥ santaḥ catuścatvāriṃśaditi || atredamanusandheyam asmin cakre aṣṭāviṃśatimarmasthānāni | sandhayastu caturviṃśatiḥ || nanu marmāṇi caturviṃśatireva kathamaṣṭāviṃśatiḥ ? p. 32) dvirekhāsaṅgamasthānaṃ sandhirityabhidhīyate | trirekhāsaṅgamasthānaṃ marma marmavido viduḥ || iti || ucyate - aṣṭadalaṣoḍaśadalamekhalātrayabhūpuratrayāṇāṃ śivacakrāṇāṃ trirekhāsaṅgamasthānatvābhāve'pi vācanikī marmasaṃjñā | yathoktaṃ candrajñānavidyāyām - manvaśradvidaśārāṣṭakoṇavṛttacatuṣṭayam | aṣṭāviṃśatimarmāṇi caturviṃśatisandhayaḥ || iti || asyārthaḥ - caturdaśakoṇe daśārayugme aṣṭakoṇe ca trirekhāsaṅgamasthānagaṇanāyāṃ caturviṃśatimarmasthānāni vṛttacatuṣṭayena śivacakrātmakena sārdhaṃ aṣṭāviṃśatiriti || etatsarvaṃ cakralekhanā'parijñāne jñātuṃ duśśakamiti cakralekhanaprakāro nirūpyate | sa ca dviprakāraḥ sṛṣṭikrameṇa saṃhārakrameṇa ceti | saṃhārakrameṇa lekhanaṃ kaulamārga eva | tathāpi navayoniparijñānārthaṃ sa prakāro nirūpyate || saṃhārakrameṇa tāvat vṛttamālikhya vṛttamadhye nava rekhāḥ likhitvā paścimarekhāprāntābhyāṃ trikoṇamutpādya svāpekṣayā ṣaṣṭhyā rekhayā yojayet | evaṃ prāgrekhāprāntābhyāṃ trikoṇamutpādya svāpekṣayā saptamyā rekhayā yojayet | paścimadvitīyarekhāprāntābhyāṃ trikoṇamutpādya svāpekṣayā aṣṭamyā yojayet | prāgdvitīyarekhāprāntābhyāṃ trikoṇamutpādya svāpekṣayā aṣṭamyā yojayet | tataḥ prākpaścimatṛtīyarekhāprāntābhyāṃ ṣaṭkoṇamālikhet [ṇamutpādya vṛttena yojayet iti pa. pustake] | ṣaṭkoṇamadhyasthitahrasvarekhātritaye paścimarekhāprāntābhyāṃ trikoṇamutpādya svāpekṣayā pañcamyā yojayet | evaṃ prāgrekhāprāntābhyāṃ trikoṇamutpādya svāpekṣayā pañcamyā yojayet | p. 33) madhyasthitātihrasvarekhāprāntābhyāṃ trikoṇamutpādya svāpekṣayā tṛtīyarekhayā yojayet | evaṃ caturviṃśatimarmāṇi caturviṃśatisandhayaḥ navayonicakram | etat kaulamatarahasyam || sṛṣṭikramastu samayamārgaḥ | sa ca nirūpyate ādau trikoṇamālikhya madhye binduṃ nikṣipya bindorupari trikoṇaṃ bhitvā [likhitvā. ma.] trikoṇāntaraṃ prāgagraṃ vilikhya prathamatrikoṇāgrāt trikoṇāntaraṃ paścimābhimukhaṃ vilikhet | evaṃ aṣṭakoṇacakramutpannam | etasmādeva daśāramutpādayet | tadyathā aṣṭakoṇaprākpaścimarekhāprāntābhyāṃ ṣaṭkoṇamutpādya vidiggatamarmasthānebhyaḥ caturbhyaḥ caturastrikoṇānutpādya aṣṭakoṇagatayonerupari dakṣiṇottarāyatarekhā īśānāgnikoṇatrikoṇeṣu yojayet evaṃ paścimato yojayet daśāraṃ bhavati | etasmādeva daśārāt punaḥ daśārāntaraṃ uktarītyā utpādayet | etasmādeva daśārāccaturdaśāramutpādayet | tadyathā - prathamadaśārapūrvapaścimarekhāprāntābhyāṃ ṣaṭkoṇamutpādayet | ṣaṭkoṇagatamarmasthānebhyaḥ caturbhyaḥ trikoṇacatuṣkamutpādayet | tataḥ uparisthitamarmacatuṣṭayāt daśāranyāyena trikoṇacatuṣkamutpādya prākpaścimarekhā melayet | evaṃ trayaścatvāriṃśatkoṇāḥ caturviṃśatisandhayaḥ caturviṃśatimarmāṇi iti | etat samayamatarahasyam || asmin cakre trikoṇamūrdhvamukhaṃ lekhanīyam | kaulacakre trikoṇamadhyagato binduḥ | samayacakre catuṣkoṇa [ṣaṭkoṇa iti kvacit pāṭhaḥ] madhyagato binduḥ | kaulacakre koṇasaṃkhyā nāsti navatrikoṇātmakatvāt | navānāṃ trikoṇānāṃ melane marmasandhaya evotpadyanta iti mahadrahasyam || ubhayacakrasādhāraṇamata ūrdhvamaṣṭadalapadmaṃ tataḥ ṣoḍaśadalapadmaṃ tataḥ mekhalātritayam tataścaturdvārayuktaṃ bhūpuratritayam iti śrīcakroddhāro vijñātavyaḥ || p. 34) atra meruprastārakailāsaprastārabhūprastārāḥ trayaḥ sambhavanti | meruprastāro nāma nityāṣoḍaśatādātmyam | kailāsaprastāro nāma mātṛkātādātmyam | bhūprastāro nāma vaśinyāditādātmyam | etatsarvaṃ catuṣṣaṣṭyā tantraiḥ [31 śloka.] ityādiślokavyākhyānāvasare nipuṇataramupapādayiṣyāmaḥ || atra rudrayāmale viśeṣa uktaḥ - pṛśnayo nāma munayaḥ sarve cakrasamāśrayāḥ | sevamānāścakravidyāṃ devagandharvapūjitām || agnīṣomātmakaṃ cakramagnīṣomamayaṃ jagat | agnāvantarbabhau bhānuḥ agnīṣomamayaṃ smṛtam || trikhaṇḍaṃ mātṛkācakraṃ somasūryānalātmakam | trikoṇaṃ baindavaṃ saumyamaṣṭakoṇaṃ ca miśrakam || cakraṃ candramayaṃ caiva daśāradvitayaṃ tathā | caturdaśāraṃ vahnestu catuścakraṃ ca bhānumat || etatprasādādindrādyā vasavoṣṭau marudgaṇāḥ | ye ye samṛddhā loke'smin tripurācakrasevakāḥ || puratrayaṃ ca cakrasya somasūryānalātmakam | mahālakṣmyāḥ puraṃ cakraṃ tatraivāste sadāśivaḥ || iti || imamevārthaṃ śrutirapyāha taittirīyake aruṇopaniśat imā nukaṃ bhuvanā sīṣadhema [tai. ā. 1-27] ityārabhya ṛṣibhiradāt pṛśnibhiḥ [tai. ā. 1-27] ityantā | aruṇopaniṣannāma aruṇāyāḥ bhagavatyāḥ pratipādikā upaniṣat | bhadraṃ karṇebhiḥ [tai. ā. 1. praśnaḥ] ityārabhya tapasvī puṇyo bhavati [tai. ā. 1. praśnaḥ] ityantā aruṇopaniṣat aruṇāmeva pratipādayati | p. 35) imamarthaṃ dṛṣṭavān aruṇaketuḥ ṛṣiḥ | śrutyarthastāvat - imā nukaṃ bhuvanā sīṣadhema || asyārthaḥ - pṛśnayo nāma munayaḥ parasparaṃ saṅgirante | imāṃ cakravidyām | nukaṃ vitarke | bhuvanā bhuvanāni | sīṣadhema avagacchāma | cakravidyāmupāśrityaiva bhuvanānyavatiṣṭhanta iti vitarkayāma ityarthaḥ | yadvā imāṃ cakravidyāṃ bhuvanā bhuvanātmatayā sīṣadhema nukaṃ nu pṛcchāyām | nu pṛcchāyāṃ vitarke ca ityamaraḥ [nuḥ pṛcchāyām | bhuvanātmatayā kaṃ pṛṣṭvā avagacchāma ityarthaḥ | nupṛcchāyāṃ vitarke ca ityamaraḥ - iti kārveṭinagaramudritakośe] indraśca viśve ca devāḥ || asya vākyasyārthaḥ spaṣṭa eva | cakravidyāmupāśrityaiva āsata iti śeṣaḥ || yajñaṃ ca nastanvaṃ ca prajāṃ ca | ādityairindraḥ saha sīṣadhātu || asyārthaḥ - yajñamagniṣṭomādikaṃ na asmākaṃ tanvaṃ tanūṃ śarīrārdhaṃ patnīmiti yāvat | prajāṃ santānam | cakārātsarvāssampadaḥ | ādityaiḥ marudgaṇaiḥ saha indraḥ cakravidyopāsanāt prāptaparamaiśvaryaḥ | indraścakravidyāmasmākaṃ upadiśya sīṣadhātu sampā(dayatu)ditavān | prāptakāle loṭ || ādityairindraḥ sagaṇo marudbhiḥ | asmākaṃ bhūtvavitā tanūnām || p. 36) mantradvayasyārthaḥ - tanūnāṃ puttramitrakalatrādīnāṃ avitā rakṣakaḥ bhūtu bhavatītyarthaḥ | indra evāsmākaṃ yogakṣemasampādaka iti bhāvaḥ || āplavasva praplavasva || pṛśnayaścakravidyāṃ prastuvanti | āpādamastakaṃ plavanaṃ amṛtaniṣyandasecanaṃ kuru | prakarṣeṇa plavanaṃ dvisaptatisahasranāḍīmārgeṣu āsecanaṃ kuru || āṇḍībhava ja mā muhuḥ || āṇḍī piṇḍāṇḍaṃ brahmāṇḍaṃ ca cvipratyayāntaḥ | bhava piṇḍāṇḍarūpeṇāsmadīyena brahmāṇḍarūpeṇa bāhyena bhavadīyena prāpnuhi bhavatsāyujyaṃ dehītyarthaḥ | ja avagaccha | muhurmāmavagaccha anugṛhāṇetyarthaḥ | aja gatau iti dhātoḥ akāralopaśchāndasaḥ || sukhādīṃduḥkhanidhanām || asyārthaḥ - sukhamatti adayatīti sukhādi sukhasampādakaḥ induḥ candraḥ baindavasthānagataḥ | khanidhanāṃ khaṃ baindavasthānameva nitarāṃ dhanaṃ yasyāssā tām | yadvā sukhādīṃ sukhaprathamāṃ sukhātmikām | duḥkhasya nidhanaṃ nāśo tatreti duḥkhanidhanāṃ avijñātaduḥkhagandhāmityarthaḥ | yadvā sukhādīṃ śobhanena khena indriyeṇa manasā ādīṃ ādyāṃ manovedyāmityarthaḥ | duḥkhanidhanāṃ duḥkhānāṃ duṣṭendriyāṇāṃ cakṣurādīnāṃ agocarāmiti || pratimuñcasva svāṃ puram || svāṃ bhāgavatīṃ puraṃ dehaṃ rephāntaḥśabdaḥ pratimuñcasva adhitiṣṭha || p. 37) marīcayaḥ svāyaṃbhuvāḥ || asyārthaḥ - svayaṃ bhagavatyāḥ sakāśāt bhavā utpannāḥ marīcayo mayūkhāḥ | sarvāṇi bhuvanāni āvṛtya vartanta iti vākyaśeṣaḥ | sūryacandrāgnīnāṃ prakāśakatvaṃ svāyaṃbhuvamarīciprasādādeveti uttaratra vakṣyate || ye śarīrāṇyakalpayan || asyārthaḥ - ye mayūkhāḥ ṣaṣṭyuttaratriśatasaṅkhyākāḥ śarīrāṇi kālātmakāni ṣaṣṭyuttaratriśatasaṅkhayākāni dināni tānyeva saṃvatsaraḥ saṃvatsaro vai prajāpatiḥ [tai. brā. 1-6-2] iti śruteḥ || te te dehaṃ kalpayantu || te marīcayaḥ te tava bhagavatyāḥ dehaṃ kalpayantu dehamāśrayantu | dehaśabdena dehāvayavacaraṇamucyate | bhavavaccaraṇotpannā ityarthaḥ || mā ca te khyā sma tīriṣat || te tava khyā khyatiḥ jñānaṃ mā ca tīriṣat asmān na jahātu bhavadviṣayajñānaṃ asmākaṃ sadā siddhyatvityarthaḥ || itaḥ paraṃ pṛśnayaścakravidyānuṣṭhāne tvaramāṇāḥ parasparaṃ saṅgirante - uttiṣṭhata mā svapta | agnimicchadhvaṃ bhāratāḥ | rājñaḥ somasya tṛptāsaḥ | sūryeṇa sayujopasaḥ || p. 38) ṛco'yamarthaḥ he bhāratāḥ bhāyāṃ bhārūpāyāṃ jyotīrūpāyāṃ cakravidyāyāmiti yāvat ratāḥ upāsanāratāḥ | yadvā bhāratyāḥ sarasvatyāḥ śrīvidyāyāḥ upāsakāḥ | sāmānyavihitapratyayasya viśeṣavācitvāt bhāratā iti | uttiṣṭhata upāsanopakramaṃ kuruta | mā svapta apramattā bhavata | agnimicchadhvaṃ svādhiṣṭhānagatāgniṃ prajvalayata | rājñaścandrasya | umayā sahitaḥ somaḥ | candramaṇḍalāntargatabaindavasthānagatatvāt devyāḥ candrasya somaśabdavācyatvasiddhiḥ | tasya candrasya niṣyandaiḥ tṛptāsaḥ tṛptāḥ | sūryeṇa anāhatacakraviśuddhicakrayormadhye sthitena sūryeṇa sayujā agnicandrayormadhyavartinā ityarthaḥ | yadvā sūryeṇa sayujā rājñā tṛptāsa ityanvayaḥ | kīdṛśāḥ ? - uṣasaḥ pluṣṭamāyāmayakleśāḥ | yadvā uṣasaḥ uṣaḥkāle dhyānaratāḥ tasmin kāla eva bhagavatīnididhyāsanādervihitatvāt || itaḥparaṃ pūjāsāmagrīmupadiśanti pṛśnayaḥ - yuvā suvāsāḥ | yuvā dṛḍhāṅgaḥ svasthaḥ | suvāsāḥ śubhravastraḥ | idaṃ śubhrābharaṇaśubhramālyādīnāmupalakṣakam | evaṃ vidhaḥ san pūjayediti śeṣaḥ || śrīcakrasya svarūpaṃ tāvadāhuḥ - aṣṭācakrā navadvārā || aṣṭakoṇa daśakoṇadvitaya caturdaśakoṇa aṣṭapatra ṣoḍaśapatra trivalaya trirekhātmakāni aṣṭau cakrāṇi yasyāḥ sā aṣṭācakrā | ata eva navadvārā navasaṅkhyākāni dvārāṇi trikoṇarūpāṇi yasyāḥ sā navadvārā || devānāṃ pūrayodhyā || p. 39) devānāmindrādīnāṃ pūjyatvena sambandhinī pūḥ śrīvidyānagaram | yadvā dīvyantīti devāḥ pañcaviṃśatitattvāni teṣāṃ pūradhiṣṭhānam | yadvā sūrya candrāgnīnāṃ pūḥ somasūryānalātmakatvāt śrīcakrasya | tasya puratrayasamaṣṭirūpatvāt pūrityekavacanasiddhiriti dhyeyam | ayodhyā asādhyā mandabhāgyānāmiti śeṣaḥ || tasyā hiraṇmayaḥ kośaḥ | svargo loko jyotiṣā''vṛtaḥ || asyārthaḥ - tasyāṃ puri śrīcakramadhye hiraṇmayaḥ kośaḥ sahasradalakamalakośa ityarthaḥ baindavasthāne sahasradalakamalakośasya vidyamānatvāt | tasya kośasya jyotiṣā svargo lokaḥ āvṛtaḥ | jyotirlokaḥ svargaloka ityarthaḥ || atha pṛśnayaḥ cakravidyopāsanāyāḥ phalamāhuḥ - yo vai tāṃ brahmaṇo veda | amṛtenāvṛtāṃ purīm | tasmai brahma ca brahmā ca | āyuḥ kīrtiṃ prajāṃ daduḥ || ayamarthaḥ brahmaṇaḥ brahmasvarūpāyāḥ bhagavatyāḥ tāṃ pūrvoktāṃ amṛtena āvṛtāṃ candramaṇḍalagalatpīyūṣadhārāvṛtāṃ purīṃ śrīcakrarūpāṃ tripurāyāḥ puraṃ yo veda jñānapūrvakamarcanaṃ karoti tasmai viduṣe arcakāya brahma ca brahmasvarūpā bhagavatī brahmā ca brahmarūpo bhagavān | cakāradvayaṃ ubhayormelanaṃ samuccinoti militayoreva baindavathāne sahasrāre sudhāsindhumadhye maṇidvīpe cintāmaṇigṛhe nivāsāt | etau ubhau āyuḥ jīvitaṃ kīrtiṃ yaśaḥ prajāṃ santānaṃ daduḥ dadyātāṃ ityarthaḥ | vyatyayo bahulam iti vacanavyatyayaḥ || p. 40) śivaśaktyoḥ tatraiva nivāsamāhuḥ - vibhrājamānā hariṇīm | yaśasā saṃparīvṛtām | pura hiraṇmayīṃ brahmā | viveśāparājitā || ṛco'yamarthaḥ vibhrājamānāṃ anantakoṭisaṃkhyākakiraṇairiti śeṣaḥ prakāśamānām | hariṇīṃ hiraṇyavarṇāṃ hiraṇyavarṇāṃ hariṇīṃ [śrīsūkte] iti śruteḥ | yaśasā kīrtyā samyakparivṛtām ye ye loke kīrtimantaste sarve bhagavatī prasādasamāsāditakīrtimanta ityarthaḥ | tāṃ baindavīṃ puraṃ cintāmaṇigṛhaṃ brahmā sadāśivaḥ brahmā śivo me astu sadāśivom [tai. u. 4-29] iti śruteḥ pulliṅgabrahmaśabdasadāśivaśabdayoḥ eka evārthaḥ pratītaḥ | viveśa aparājitā sādākhyā candrakalā viveśa | vākyadvayena ubhayoḥ praveśabhedapratipādanaṃ baindave cintāmaṇigṛhe sadāśivaḥ sarvadā sannihitaḥ aparājitā kuṇḍilinīśaktiḥ ṣaṭcakrāṇi bhitvā bhūyo bhūyaḥ praviśati itīmamarthaṃ jñāpayitum || śivaśaktyoḥ tasmin cakre avasthitiprakāramāhuḥ - parāṅetyajyāmayī | parāṅetyanāśakī || asyārthaḥ - parāṅ adhomukhī cakrarūpiṇī [candrarūpiṇī] śivaśaktyormadhye śaktiḥ ajyāmiyī jyānirahitā [jyāvirahitā] nāśarahitā nityā duḥkharahitā ānandamayī ityarthaḥ | eti vartate | yadvā ajyāmayī jyā bhūmiḥ tena pañcabhūtāni p. 41) lakṣyante tanmayī na bhavatītyajyāmayī manastattvādimayī śivacakrātmakacaturyonyātmiketi yāvat śivayonīnāṃ baindavasthānādadhaḥ avāṅmukhatayā avasthānāt | anāśakī nāśarahitā śakticakrātmakapañcayonyātmikā | parāṅ adhomukhī eti śaktiyonīnāmapi śivayonyapekṣayā avāṅmukhatvāt | evaṃ śivayoniśaktiyonyoḥ parasparamavāṅmukhatvaṃ cakralekhanakramādavagamyate || viduṣaḥ phalamāhuḥ - iha cāmutra cānveti | vidvān devāsurānubhayān || dīvyantīti devāḥ ekādaśendriyāṇi | asurāḥ asavaḥ prāṇāḥ prāṇādipañcavāyavaḥ tān rānti ādadata iti pañca tanmātrā [mahadādayaḥ ityadhikaḥ pāṭhaḥ kvacit dṛśyate] ucyante | ubhayān ubhayatra devāsureṣu anvitān māyāśuddhavidyāmaheśvarasadāśivān | yo vidvān pañcaviṃśatitattvajātaṃ viditvā śivaśaktisampuṭātmakaṃ pañcaviṃśatitattvavilakṣaṇaṃ ṣaḍviṃśatattvaṃ yastu vetti sa vidvān iha ca iha loke pūjātāratamyavaśāt amutra ca paraloke sārṣṭisālokyasāmīpyasārūpyasāyujyātmikayā pañcavidhayā muktyā anveti yujyate | sārṣṭyādisvarūpaṃ saprapañcaṃ purastāt [99 ślokavyākhyāne] prapañcyate || atha devāsurobhayajñānopāyamāhuḥ - yattkumārī mandrayate | yadyoṣidyatpativratā | ariṣṭaṃ yatkiṃca kriyate | agnistadanuvedhati || ayamarthaḥ kuṇḍalinīśakteravasthātrayaṃ vidyate | yasmin cakre kumārī kaumārāvasthāmāpannā prathamaṃ suptotthitā mandrayate mandrasvaraṃ karoti kuṇḍalinyāḥ sarpātmakatvāt | sarpo hi suptotthāne mandrasvaraṃ karoti tadvadityarthaḥ | p. 42) yadyoṣit yasmin cakre kulayoṣit viṣṇugranthiparyantaṃ gatvā rātīti śeṣaḥ | kulayoṣit kulaṃ tyaktvā rāti viṣṇoḥ prabhedane | iti sanatkumāravacanāt | yat yasmin cakre pativratā patyā sadāśivena sārdhaṃ sahasradalakamale viharamāṇā | riṣṭaṃ śubhābhāvaṃ riṣṭaṃ kṣeme śubhābhāve ityabhidhānāt tadanyadariṣṭaṃ śubhaṃ amṛtāsvādamityarthaḥ yatkiñcitkriyate tat svādhiṣṭhānagato'gniḥ anuvedhati sahāyaṃ karoti | ataśca abhyāsavaśāt vāyunā agniṃ prajvālya agniśikhānuviddhavilīnacandramaṇḍalagalatpīyūṣadhārānubhave pañcaviṃśatitattvātītā parameśvarī iti jñātuṃ suśakamityupadeśaḥ || cakravikropāsanaṃ varṇināṃ āśramiṇāṃ jñānināmajñānināṃ ca phaladāyakamityabhisandhāyāhuḥ - aśṛtāsaśśṛtāsaśca | yajvāno ye'pyayajvanaḥ | svaryanto nāpekṣante || ayamarthaḥ aśṛtāsaḥ apakvāḥ akṣapitāntaḥkaraṇakalmaṣā ityarthaḥ | śṛtāsaśca pakvāśca ājjaserasuk ityasugāgamaḥ kṣapitāntaḥkaraṇakalmaṣā ityarthaḥ | yajvānaḥ yajanaśīlāḥ traivarṇikāḥ āśramiṇaśca | ayajvanaḥ yāgarahitāḥ śūdrādayaḥ | tasmācchūdro yajñe'navaklaptaḥ [tai. saṃ 7-1-1] iti śrutiḥ traivarṇikaikaniyatādhikārayajñaśabdavācyāgniṣṭomādiparā | cakravidyopāsane śūdrāṇāmapi adhikāracodanāt niṣādasthapativat vaidike karmaṇyadhikārasiddheḥ na kācit kṣatiḥ ! yantaḥ iṇ gatau cakravidyāmavagacchantaḥ svaḥ svargaṃ nāpekṣante || p. 43) cakravidyopāsanāvyatirekeṇa devatāntaropāsanāyāmaniṣṭamāhuḥ - indramagniṃ ca ye viduḥ | sikatā iva saṃyanti | raśmibhiḥ samudīritāḥ | asmāllokādamuṣmācca || ayamarthaḥ surāsuramukhyavanditacaraṇāravindāyāḥ sarvabhūtāntaryāminyāḥ sarvavyāpinyāḥ jagadutpattisthitilayahetoścakravidyāyā anyatvena ye indramagniṃ cakārāt yamādilokapālāt pṛthivyādisadāśivāntatattvāni ca upāsyatvena ye viduḥ te sikatā iva vālukākaṇā iva saṃyanti parasparaṃ viralāḥ bhraṣṭā bhaveyurityarthaḥ | kiñca raśmibhiḥ yamapāśaiḥ uttaraprabandhe apeta vīta ityādau pratipāditaiḥ samudīritāḥ saṃyatā baddhā bhaveyuḥ ityarthaḥ | kiñca asmāllokāt amuṣmāllokācca bhraṣṭā bhaveyuriti śeṣaḥ | ata eva śrutyantaram - andhaṃ tamaḥ praviśanti ye'vidyāmupāsate || [ī. u. 9] ayamarthaḥ avidyāṃ vidyāviruddhāṃ jñānamārgaviruddhāṃ indrādisevāṃ vācaṃ dhenumupāsīta [bṛ. 7-8-1] ityevamadhyāropitasevāṃ ca ye kurvate te avidvāṃsaḥ andhaṃ tamaḥ praviśanti andhatāmisraṃ praviśantītyarthaḥ | cakāraḥ prakaraṇasamāptidyotakaḥ || ṛṣibhiradāt pṛśnibhiḥ || pṛśnināmabhiḥ ṛṣibhiḥ etatsarvamadāt adāyi | karmaṇi luṅchāndasaḥ karmaṇi pratyayalopaḥ kartṛpratyayavyatyayaśca | ṛṣibhiḥ pṛśnibhirevamuktamityarthaḥ | yadvā pṛśnibhiḥ ṛṣibhiḥ sahitaḥ ṛṣisaṅghaḥ evamadāt vācamiti śeṣaḥ uktavānityarthaḥ || 11 || p. 44) tvadīyaṃ saundaryaṃ tuhinagirikanye tulayituṃ kavīndrāḥ kalpante kathamapi viriñciprabhṛtayaḥ | yadālokautsukyādamaralalanā yānti manasā tapobhirduṣprāpāmapi giriśasāyujyapadavīm || tvadīyaṃ tava sambandhi tvaddehagatamityarthaḥ | saundaryaṃ lāvaṇyam | tuhinagirikanye tuhinapradhāno giriḥ himādriḥ tasya kanyā putrī tasyāḥ sambuddhiḥ | tulayituṃ tulayā samīkartum | kavīndrāḥ vidvacchreṣṭhāḥ kalpante śaknuvanti kathamapi kathaṃcidapi na kalpanta ityarthaḥ | viriñciprabhṛtayaḥ viriñciḥ brahmā prabhṛtiryaṣāṃ te harīndrādayaḥ | yat yasmātkāraṇāt ālokautsukyāt āloke bhavatsaundaryāloke yadautsukyaṃ tasmāt lyablope pañcamī autsukyamavalambya | yadvā nimittapañcamī | amaralalanāḥ devayoṣitaḥ yānti prāpnuvanni manasā antaḥkaraṇena tapobhiḥ tapasyābhiḥ kucchracāndrāyaṇādibhiḥ duṣprāpāṃ prāptumaśakyāṃ apirvirodhe giriśasāyujyapadavīm || atretthaṃ padayojanā he tuhinagirikanye ! tvadīyaṃ saundaryaṃ tulayituṃ viriñciprabhṛtayaḥ kavīndrāḥ kathamapi kalpante | yadyasmātkāraṇāt amaralalanāḥ ālokautsukyāt tapobhiḥ duṣprāpāmapi giriśasāyujyapadavīṃ manasā yānti || ayamarthaḥ vāṇīpativācaspatiprabhṛtīnāmapi tvatsaundaryaṃ sadṛśāntaraṃ parikalpya varṇayitumaśakyam tvatsadṛśasundaravastvantarābhāvāt | ūrvaśītilottamādīnāmapsarasāṃ tvatsaundaryaleśatulāyāmapi tatkoṭipraveśo dūrata evāpāstaḥ | yataścāpsarasaḥ tvatsaundaryadarśane pumbhāvaṃ prārthayamānāḥ puruṣāntaraduradhigame tvatsaundaryavastuni sadāśivaikagamye durlabhasadāśivasāyujyamanorathā vartanta iti | p. 45) svayamevāpsarasaḥ svasaundarye juguṣsitavatya iti bhāvaḥ || atra ananvayālaṅkāro dhvanyate loke kvāpi tulyavastuno'sadbhāvāt svasya svayameva tulyamiti pratīteḥ || 12 || naraṃ varṣīyāṃsaṃ nayanavirasaṃ narmasu jaḍaṃ tavāpāṅgāloke patitamanudhāvanti śataśaḥ | galadveṇībandhāḥ kucakalaśavisrastasicayāḥ haṭhāttruṭyatkāñcyo vigalitadukūlā yuvatayaḥ || naraṃ manuṣyamātraṃ varṣīyāṃsaṃ ativṛddhaṃ nayanavirasaṃ nayanābhyāṃ virasaṃ kācakāmilapaṭalādinetradoṣayuktam narmasu jaḍaṃ narmasu ratikalāsu jaḍaṃ atimūḍham tava bhavatyāḥ apāṅgāloke kaṭākṣavīkṣaṇe patitaṃ kaṭākṣaikagocaramityarthaḥ anudhāvanti anudhāvamānāḥ śataśaḥ śatasaṅkhyākāḥ śataśabdaḥ saṅkhyātītopalakṣakaḥ bhūrbhuvassvarlokasthitāḥ sarvā ityarthaḥ | galadveṇībandhāḥ galanto veṇībandhā yāsāṃ tāḥ kucakalaśavisrastasicayāḥ kucakalaśābhyāṃ visrastāḥ śithilāḥ sicayāḥ celāñcalā yāsāṃ tāḥ haṭhāttruṭyatkāñcyaḥ haṭhāt śīghraṃ truṭyantyaḥ galantyaḥ kāñcyo raśanākalāpāḥ yāsāṃ tāḥ vigalitadukūlāḥ srastanīvībandhāḥ yuvatayaḥ taruṇyaḥ || atretthaṃ padayojanā he bhagavati ! varṣīyāṃsaṃ nayanavirasaṃ narmasu jaḍaṃ tavāpāṅgāloke patitaṃ naraṃ śataśaḥ yuvatayaḥ galadveṇībandhāḥ kucakalaśavisrastasicayāḥ haṭhāttruṭyatkāñcyaḥ vigalitadukūlāḥ satyaḥ tādṛśaṃ naraṃ madanamiti matveti śeṣaḥ anudhāvanti || p. 46) etādṛśān mādanaprayogān mukhaṃ binduṃ kṛtvā [19 ślokaḥ] ityādiślokavyākhyānāvasare nipuṇataramupapādayiṣyāmaḥ || 13 || kṣitau ṣaṭpañcāśaddvisamadhikapañcāśadudake hutāśe dvāṣaṣṭiścaturadhikapañcāśadanile | divi dviṣṣaṭtriṃśanmanasi ca catuṣṣaṣṭiriti ye mayūkhāsteṣāmapyupari tava pādāmbujayugam || kṣitau pṛthivītattvayukte mūlādhāre ṣaṭpañcāśat ṣaḍuttarapañcāśatsaṃkhyākāḥ dvisamadhikapañcāśat dvābhyāṃ samadhikāḥ pañcāśat udake udakatattvayukte maṇipūrasthāne hutāśe vahnitattvayukte svādhiṣṭhānacakre dvāṣaṣṭiḥ dvau ca ṣaṣṭiśca dvāṣaṣṭiḥ | vibhāṣā catvāriṃśatprabhṛtau sarveṣām iti sūtreṇa dviśabdādikārasya ākāraḥ | caturadhikapañcāśat catussaṃkhyayā adhikāḥ pañcāśat anile vāyutattvayukte anāhatacakre divi ākāśatattvayukte viśuddhicakre dviṣṣaṭtriṃśat dvirāvṛttaṣaṭtriṃśatsaṃkhyākāḥ dvisaptatisaṅkhyākā ityarthaḥ manasi [manaḥ śabdena ekādaśendriyāṇāṃ grahaṇam] manastattvayukte ājñācakre catuṣṣaṣṭiḥ | iti evaṃprakāreṇa ye prasiddhāḥ śāstreṣu āgameṣu svāsaṃvedyatvena ca yogināṃ prasiddhāḥ mayūkhāḥ santi teṣāṃ mayūkhānāṃ apyupari sahasradalamadhyavarti candrabimbātmake baindavāparanāmake sudhāsindhau tava bhavatyāḥ pādāmbujayugaṃ vartate vidyate | evaṃ samayasampradāya iti śeṣaḥ || atretthaṃ padayojanā he bhagavati ! ye mayūkhāḥ kṣitau ṣaṭpañcāśat udake dvisamadhikapañcāśat hutāśe dvāṣaṣṭiḥ anile caturadhikapañcāśat p. 47) divi dviṣṣaṭtriṃśat manasi catuṣṣaṣṭiḥ iti teṣāmupari tava pādāmbujayugaṃ vartate iti śeṣaḥ || atra ṣaṭpañcāśadityādisaṅkhyāśabdānāṃ saṅkhyeyaparatvāt saṅkhyeyānāṃ mayūkhānāṃ buhutve'pi ekavacanāntatvameva | yathā - viṃśatyādyāḥ sadaikatve sarvāḥ saṅkhyeyasaṅkhyayoḥ | saṅkhyārthe dvibahutve staḥ * * * * * * * || na tu saṃkhyeye iti niyamāt | saṃkhyeyānāṃ mayūkhānāṃ niyamāprasakteḥ bahuvacanāntatvaṃ siddham | atredaṃ tattvam ṣaṭpañcāśadityādisaṃkhyānāṃ saṃkhyeya viśeṣaṇatve'pi na śuklādiguṇataulyaṃ yathā''ha padamañjarīkāraḥ viṃśatyādayo guṇāḥ na śuklādibhiḥ guṇaiḥ samānadharmāṇo bhavitumarhanti | viṃśatyādayo hi tāvat pṛthaktvayogiṣu dravyeṣu vartanta iti vyāsajyavṛttayaḥ śuklādayastu pratyekaparyavasāyinaḥ iti | atredamatirahasyam saṃkhyeyaparāṇāṃ saṃkhyāśabdānāṃ bahuvacane ṣaṭpañcāśato mayūkhā iti prāptau ṣaṭtriṃśaduttaraśatottaratrisahasrasaṃkhyākāḥ bhaveyuḥ | ato vivakṣitārthasiddhiriti niyamaphalamiti || atredamanusandheyam ādhārasvādhiṣṭhānamaṇipūrānāhataviśuddhyājñācakrātmakaṃ śrīcakraṃ trikhaṇḍaṃ somasūryānalātmakam | mūlādhārasvādhiṣṭhānacakradvayamekaṃ khaṇḍam | maṇipūrānāhatacakradvayamekaṃ khaṇḍam | viśuddhyājñācakradvayamekaṃ khaṇḍam | atra prathamakhaṇḍopari agnisthānam | tadeva rudragranthirityucyate | dvitīyakhaṇḍopari sūryasthānam | tadeva viṣṇugranthirityucyate | tṛtīyakhaṇḍopari candrasthānam | tadeva brahmagranthirityucyate | somasūryānalātmakaṃ iti avarohaṇakrameṇāvagantavyam | tatra prathamakhaṇḍopari sthito vahniḥ svajvālābhiḥ prathamakhaṇḍamāvṛṇoti | dvitīyakhaṇḍopari sthitaḥ sūryaḥ svakīyaiḥ kiraṇaiḥ dvitīyakhaṇḍamāvṛṇoti | tṛtīyakhaṇḍopari sthitaḥ candraḥ svakalābhiḥ tṛtīyakhaṇḍamāvṛṇoti | p. 48) ādhāracakre mahītattvātmake vahneḥ ṣaṭpañcāśajjvālāḥ maṇipūrake udakatattvātmake svoparisthite dvipañcāśajjvālāḥ | evamaṣṭottaraśataṃ vahneḥ jvālāḥ | sūryasya agnitattvātmake svādhiṣṭhāne dvāṣaṣṭikiraṇāḥ anilatattvātmake anāhatacakre catuḥpañcāśatkiraṇāḥ | sūryakiraṇānāṃ maṇipūraṃ vihāya svādhiṣṭhānapraveśaḥ sūryāgnyorekatvāt sūryāntarbhāvādagneśca | svādhiṣṭhānamaṇipūrayostu sūryāgnisthānayoḥ madhye agnisthāne sūryapraveśaḥ sūryasthāne agnipraveśaḥ jagaddahanāgniśāmaka [nāmaka ityapi pāṭhaḥ] saṃvartameghātmakasūryakiraṇajanitavarṣotpattyartham | etattu taṭitvantaṃ śaktyā [40 ślokaḥ] ityādiślokavyākhyānāvasare nipuṇataramupapādayiṣyāmaḥ | evaṃ sūryasya ṣoḍaśottaraśataṃ kiraṇā bhavanti | candrasya kalāḥ viyattattvātmake viśuddhicakre dvisaptatiḥ manastattvātmake ājñācakre catuṣṣaṣṭiḥ | evaṃ candrasya ṣaṭtriṃśaduttaraśataṃ kalāḥ bhavanti | yathoktaṃ bhairavayāmale bhairavāṣṭakaprastāve - aṣṭottaraśataṃ vahneḥ ṣoḍaśottarakaṃ raveḥ | ṣaṭtriṃśaduttaraśataṃ candrasya ca vinirṇayaḥ || iti || evaṃ somasūryānalāḥ piṇḍāṇḍabrahmāṇḍe āvṛtya vartante | piṇḍāṇḍabrahmāṇḍayoraikyāt piṇḍāṇḍavṛtireva brahmāṇḍāvṛtiriti rahasyam | evaṃ piṇḍāṇḍamatītya [āvṛtya ityapi pāṭhaḥ] vartate sahasrakamalam | tacca jyotsnāmayo lokaḥ | tatratyaścandramā nityakalaḥ | etacca tavājñācakrastham [36 ślokaḥ] ityādiślokavyākhyānāvasare nipuṇataramupapādayiṣyāmaḥ | ājñācakropari sthitaścandraḥ iti yaduktaṃ tattu candrakalāvasthānamātram na tu candrasya sthānamiti | yaduktaṃ subhagodaye ṣoḍaśakalānāṃ ṣoḍaśanityātmakatvāt tāsāṃ pratipadādiśuklapakṣakṛṣṇapakṣatithyātmakatayā vṛddhikṣayasadbhāvāt candrasyāpi sahasrakamalagatasya vṛddhikṣayau bhavata eveti p. 49) tattu candramasaḥ vṛddhikṣayau na bhavataḥ kintu ṣoḍaśanityātmakāḥ ṣoḍaśacandrakalāḥ [candrāḥ ityeva kvacitpāṭhaḥ] pratipadādipaurṇamāsyantatithipravartikāḥ tathaiva kṛṣṇapratipadamārabhya amāvāsyānta [amāvāsyāprabhṛti kṛṣṇapratipadanta iti bahuṣu kośeṣu pāṭhaḥ] tithipravartikāḥ svātmatirodhānātirodhānābhyāmiti mantravidrahasyam || idamatrānusandheyam śrīvidyāyāḥ candrakalāvidyāparanāmadheyāyāḥ pañcadaśatithirūpatvāt ṣaṣṭyuttaratriśataṃ mayūkhāḥ divasātmakāḥ tena saṃvatsaro lakṣyate | tasya kālaśaktyātmakasya saṃvatsarasya prajāpatirūpatvāt prajāpateḥ jagatkartṛtvāt marīcīnāṃ jagadutpattisthitilayakaratvam | te ca marīcayaḥ asmin brahmāṇḍe piṇḍāṇḍe ca ṣaṣṭyuttaratriśatasaṃkhyākāḥ | evaṃ anantakoṭipiṇḍāṇḍabrahmāṇḍeṣu | evameva pratibrahmāṇḍaṃ pratipiṇḍāṇḍaṃ ṣaṣṭyuttaratriśatasaṃkhyākāḥ mayūkhāḥ | ataścānantamayūkhāḥ | te ca mayūkhāḥ sūryacandrāgnisampṛktāḥ bhagavatīpādāravindajanmānaḥ tān tān lokān prakāśayanti | ayaṃ ca lokasya dvāramarcimatpavitram [tai. brā. 3-12-3] iti śrutyā mayūkhānāṃ bhagavatīpādāravindasambhava uktaḥ | tathaiva ca marīcayassvāyaṃbhuvāḥ [tai. ā. 1-27] iti śrutyā teṣāṃ marīcīnāṃ sṛṣṭisthitilayakaratvamuktam | etaduktaṃ bhavati sūryacandrāgnayaḥ bhagavatīpādāravindodbhūtānantakoṭikiraṇamadhye katipayān kiraṇānāhṛtya bhagavatīprasādasamāsāditajagatprakāśanasāmarthyāt jaganti prakāśayantīti | ataśca sarvalokātikrāntaṃ candrakalācakraṃ baindavasthānamiti | tatra vartamānaṃ caraṇāmbujam | anekakoṭibrahmāṇḍapiṇḍāṇḍāvacchinnamayūkhānāṃ uparyeva vartamānatvāt teṣāmāpyupari tava pādāmbujaṃ tartate iti siddhānuvādaḥ na tvāropastutirityanusandheyam | yathoktaṃ bhairavayāmale candrajñānavidyāyāṃ gaurīṃ prati maheśvareṇa - p. 50) sādhu sādhu mahābhāge pṛṣṭaṃ trailokyasundari | guhyādguhyatamaṃ jñānaṃ na kutrāpi prakāśitam || kalāvidyā parāśakteḥ [śaktiḥ iti ca pāṭhaḥ] śrīcakrākārarūpiṇī | tanmadhye baindavasthānaṃ tatrāste parameśvarī || sadāśivena sampṛktā sarvatattvātigā satī | cakraṃ tripurasundaryāḥ brahmāṇḍākāramīśvari || pañcabhūtātmakaṃ caiva tanmātrātmakameva ca | indriyātmakamevaṃ ca manastattvātmakaṃ tathā || māyāditattvarūpaṃ ca tattvātītaṃ ca baindavam | baindave jagadutpattisthitisaṃhārakāriṇī || sadāśivena sampṛktā tattvātītā maheśvarī | jyotīrūpā parākārā yasyā dehodbhavāśśive || kiraṇāśca sahasraṃ ca dvisahasraṃ ca lakṣakam | koṭirarbudameteṣāṃ parā saṅkhyā na vidyate || tāmevānupraviśyaiva bhāti lokaṃ carācaram | yasyā devyā maheśāni bhāsā sarvaṃ vibhāsate || tadbhāsā rahitaṃ kiñcit na ca yacca prakāśate | tasyāśca śivaśakteśca cidrūpāyāścitim vinā || āndhyamāpadyate nūnaṃ jagadetaccarācaram | teṣāmanantakoṭīnāṃ mayūkhānāṃ maheśvari || madhye ṣaṣṭyuttaraṃ te'mī triśataṃ kiraṇāśśive | brahmāṇḍaṃ vyaśnuvānāste somasūryānalātmanā || agneraṣṭottaraśataṃ ṣoḍaśottarakaṃ raveḥ | p. 51) ṣaṭtriṃśaduttaraśataṃ candrasya kiraṇāśśive || brahmāṇḍaṃ bhāsayantaste piṇḍāṇḍamapi śāṅkari | divā sūryastathā rātrau somo vahniśca sandhyayoḥ || prakāśayantaḥ kālāṃste tasmātkālātmakāstrayaḥ | ṣaṣṭyuttaraṃ ca triśataṃ dinānyeva ca hāyanam || hāyanātmā mahādevaḥ prajāpatiriti śrutiḥ | prajāpatirlokakartā marīcipramukhān munīn || sṛjantyete [sṛjanti te] lokapālān te sarve lokarakṣakāḥ | saṃhāraśca harāyattaḥ utpattirbhavanirmitā || rakṣā tu mṛḍasaṃlagnā sṛṣṭisthitilaye śivaḥ | niyuktaḥ parameśānyā jagadevaṃ pravartate || iti || tāmevānupraviśya ityādinā tameva bhāntamanubhāti sarvaṃ tasya bhāsā sarvamidaṃ vibhāti [kaṭha. 5-25] iti śrutyartho'nūditaḥ | atra bahu vaktavyamasti taduttaratra samyaṅnirūpayiṣyāmaḥ || sārasvataprayogamāha- śarajjyotsnāśuddhāṃ śaśiyutajaṭājūṭamakuṭāṃ varatrāsatrāṇasphaṭikaghiṭikā [ghuṭhikā ityapi pāṭhaḥ] pustakakarām | sakṛnna tvā natvā kathamiva satāṃ saṃnidadhate madhukṣīradrākṣāmadhurimadhurīṇāḥ phaṇitayaḥ || 15 || śarajjyotsnāśuddhāṃ śaradi śaratkāle jyotsnā candrikā tadvacchuddhāṃ atiśubhrām | śaśiyutajaṭājūṭamakuṭāṃ śaśinā candreṇa yuto yuktaḥ jaṭājūṭo makuṭo yasyāstāṃ candrakalāvataṃsāmityarthaḥ | varatrāsatrāṇasphaṭikaghaṭikāpustakakarām - p. 52) varaḥ iṣṭadānamudrā trāsatrāṇaṃ abhayadānamudrā sphaṭikaghaṭikā sphaṭikapānapātram | sphaṭikākṣamāleti kecit | tatpakṣe sphaṭikaguliketi [ghuṭikā ityapi pāṭhaḥ] pāṭhaḥ | pustakaṃ vidyāmudrā pustakaṃ vā etairyuktakarām | śākapārthivāditvāt madhyamapadalopaḥ | na tu sphaṭikaghaṭikāpustakāni kareṣu yasyāḥ iti saptamībahubrīhiḥ | praharaṇādibhya upasaṅkhyānam iti tasya praharaṇādibhya eveti niyatatvāt | sakṛt ekavāram nakāro niṣedhārthaḥ tvā tvāmityarthaḥ natvā namaskāraṃ kṛtvā kathaṃ kathaṃcit iveti vākyālaṅkāre satāṃ kavīśvarāṇām saṃnidhate saṃnidhānaṃ prāpnuvanti | madhukṣīradrākṣāmadhurimadhurīṇāḥ phaṇitayaḥ madhu kṣaudraṃ kṣīraṃ payaḥ drākṣā mṛdvikā eteṣāṃ madhurimā mādhuryaṃ tatra dhurīṇāḥ dhuraṃ vahantīti dhurīṇāḥ agresarāḥ tadvanmadhurā ityarthaḥ | phaṇitayaḥ vāgvaikharyaḥ || atretthaṃ padayojanā he bhagavati ! śarajjyotsnāśuddhāṃ śaśiyutajaṭājūṭamakuṭāṃ varatrāsatrāṇasphaṭikraghaṭikāpustakakarāṃ tvā sakṛnnatvā satāṃ madhukṣīradrākṣāmadhurimadhurīṇāḥ phaṇitayaḥ kathamiva na sannidadhate || ayamarthaḥ atra vyatirekamukhena sakṛnnamaskāro'pi kavitvabījabhūtasaṃskārotpādakaḥ | tadbhāve prakārāntareṇa yena kenāpi tadbījotpattirnāstīti sūcitam || 15 || kavīndrāṇāṃ cetaḥkamalavanabālātaparuciṃ bhajante ye santaḥ katicidaruṇāmeva bhavatīm | viriñcipreyasyāstaruṇataraśṛṅgāralaharī- gabhīrābhirvāgbhirvidadhati satāṃ rañjanamamī || 16 || p. 53) kavīndrāṇāṃ kavīśvarāṇām cetaḥkamalavanabālātaparuciṃ cetāṃsyeva kamalāni padmāni teṣāṃ vanaṃ ṣaṇḍaṃ tasya bālātaparuciḥ prābhātikāruṇakāntiḥ tāṃ bhajante sevante ye santaḥ satpuruṣāḥ katicit viralāḥ aruṇāmeva aruṇākhyāṃ aruṇavarṇāṃ ca bhavatīṃ tvāṃ viriñcipreyasyāḥ viriñciḥ brahmā tasya preyasyāḥ priyāyāḥ sarasvatyāḥ taruṇataraśṛṅgāralaharīgabhīrābhiḥ taruṇatare atiyauvane | yadvā taruṇataraścāsau śṛṅgāraśca tasya laharī udriktapravāhaḥ | yadvā laharīśabdena samudrasya candrodaye yādṛśa utsekaḥ saḥ ucyate | laharīyuktagabhīrābhiḥ atigambhīrābhirityarthaḥ | vāgbhiḥ vāgvilāsaiḥ | vidadhati kurvanti satāṃ sabhāsadāṃ rañjanaṃ hṛdayānurañjanam amī santaḥ parāmṛśyante | atretthaṃ padayojanā he bhagavati ! kavīndrāṇāṃ cetaḥkamalavanabālātaparuciṃ aruṇāmeva bhavatīṃ katicit ye santaḥ bhajante amī santaḥ viriñcipreyasyāḥ taruṇataraśṛṅgāralaharīgabhīrābhiḥ vāgbhiḥ satāṃ rañjanaṃ vidadhati || ayamarthaḥ hṛdayakamale bhagavatīmaruṇāṃ dhyāyantaḥ pumbhāvamāpannā sarasvatīva śṛṅgārarasapradhānaiḥ vāgvilāsaiḥ sabhārañjanaṃ kurvanti | bhagavatyāḥ mātṛkātmakatvāt sarasvatīrūpatvenaiva sārasvatapradatvam | aruṇavarṇadhyānamahimnā śṛṅgārarasaprādhānyena vāgvilāsapravṛttiriti | yathoktaṃ vāmakeśvaratantre - aruṇākhyāṃ bhagavatīṃ aruṇābhāṃ vicintayet | pāśāṅkuśadharāṃ devīṃ dhanurbāṇadharāṃ śivām || varadābhayahastāṃ ca pustakākṣasraganvitām | aṣṭabāhuṃ trinayanāṃ khelantīmamṛtāmbudhau || sa karotyeva śṛṅgararasāsvādanalampaṭān | sabhāsadaḥ sadā sarvān sādhakendraḥ sabhāsthale || iti || p. 54) atra paramparitaṃ rūpakamalaṅkāraḥ bālātaparucitvāropaṇasya cetasi kamalatvāropaṇasya nimittatvāt rūpakaheturūpakaṃ paramparitam iti lakṣaṇāt || 16 || savitrībhirvācāṃ śaśimaṇiśilābhaṅgarucibhiḥ vaśinyādyābhistvāṃ saha janani saṃcintayati yaḥ | sa kartā kāvyānāṃ bhavati mahatāṃ bhaṅgirucibhiḥ vacobhirvāgdevīvadanakamalāmodamadhuraiḥ || 17 || savitrībhiḥ janayitrībhiḥ vācāṃ girāṃ śaśimaṇiśilābhaṅgarucibhiḥ candrakāntamaṇiśakalatulyakāntibhiḥ dalitacandrakāntamaṇeḥ atidhāvalyaṃ lokasiddham | vaśinyādyābhiḥ vaśinīpramukhābhiḥ | tadguṇasaṃvijñāno bahuvrīhiḥ vaśinī ādyā yāsāṃ tāḥ śaktayo'ṣṭau vaśinyādyāḥ yoginyo dvādaśa gandhākarṣiṇyādayaścatasraḥ iti vaśinyādyāḥ | atra ekasya ādyaśabdasya lopaḥ vaśinyādyādyā ityarthaḥ | vaśinyaṣṭakaṃ vaśinī kāmeśvarī modinī vimalā aruṇā jayinī sarveśvarī kaulinī | etābhiḥ tvāṃ bhavatīṃ saha sākaṃ janani he mātaḥ ! sañcintayati yaḥ saḥ sādhakaḥ kartā racayitā kāvyānāṃ prabandhānāṃ bhavati samarthaḥ prabhavati | mahatāṃ mahātmanāṃ kālidāsaprabhṛtīnāṃ bhaṅgirucibhiḥ bhaṅgīnāṃ rekhāṇāṃ rucibhiḥ svādubhiḥ vacobhiḥ vāgvilāsaiḥ vāgdevīvadanakamalāmodamadhuraiḥ vāgdevyā bhāratyāḥ vadanakamale yaḥ āmodaḥ parimalaḥ tena madhuraiḥ avyaktaiḥ puṃbhāvamāpannāyāḥ bhāratyāḥ vāgvilāsāḥ ime ityevaṃ bhramajanakairityarthaḥ || p. 55) atretthaṃ padayojanā he janani ! vācāṃ savitrībhiḥ śaśimaṇiśilābhaṅgarucibhiḥ vaśinyādyābhiḥ saha tvāṃ yaḥ sañcintayati sa mahatāṃ bhaṅgirucibhiḥ vāgdevīvadanakamalāmodamadhuraiḥ vacobhiḥ kāvyānāṃ kartā bhavati || atredamanusandheyam vaśinyādyābhiḥ tvāṃ ityatra tvāmityanena bhagavatyāḥ svarūpamuktam | bhagavatyāḥ svarūpaṃ tu pañcāśadvarṇātmikā mātṛkaiva | etattu śivaḥ śaktiḥ kāmaḥ [32 ślokaḥ] ityādiślokavyākhyānāvasare prapañcayiṣyate | seyaṃ pañcāśadvarṇātmikā mātṛkā aṣṭavargātmikā bhavati | te cāṣṭavargāḥ akacaṭatapayaśādayaḥ | akārādayaḥ ṣoḍaśa svarāḥ prathamavargaḥ | kādayaḥ pañca dvitīyaḥ | cādayaḥ pañca tṛtīyaḥ | ṭādayaḥ pañca caturthaḥ | tādayaḥ pañca pañcamaḥ | pādayaḥ pañca ṣaṣṭhaḥ | yādayaścatvāraḥ saptamaḥ | śādayaḥ pañca aṣṭamaḥ | evaṃ aṣṭavargātmikā bhagavatī mātṛkā tripurasundarī akacaṭatapayaśavargeṣu yathākramaṃ vaśinyādiśaktibhiryojitā bindutrikoṇātmakaśivacakracatuṣṭayavasukoṇadaśāradvitayacaturda" sa-koṇātmakeṣu aṣṭasu cakreṣu yojitā dhyātā satī kāvyakartṛtvasaṃpādikā | vaśinyādyubhiriti ādiśabdena kāmeśvarīprabhṛtīnāṃ aṣṭānāṃ saṅgrahaṇaṃ vidyādidvādaśayoginīsaṅgrahaṇaṃ gandhākarṣiṇyādicatuṣṭayasaṅgrahaṇaṃ kṛtamityuktaṃ bhavati | vaśinyaṣṭakamuktam | yoginīdvādaśakaṃ tu vidyāyoginī recikāyoginī mocikāyoginī amṛtāyoginī dipikāyoginī jñānayoginī āpyāyanīyoginī vyāpinīyoginī medhāyoginī vyomarūpā yoginī siddhirūpā yoginī lakṣmīyoginī | evaṃ dvādaśayoginībhiḥ sārdhaṃ vaśinyādyāṣṭakaṃ militvā viṃśatikalāḥ bhavanti | tāḥ viṃśatikalāḥ śuddhasphaṭikasaṅkāśāḥ daśārayugmakoṇeṣu sañcintanīyāḥ uktaphaladāḥ | ayaṃ ca bhūprastārabhedaḥ | bhūprastāraḥ catuṣṣaṣṭyā tantraiḥ [31 ślo.] ityādiślokavyākhyānāvasare nipuṇataraṃ nirūpyate | gandhākarṣiṇī rasākarṣiṇī p. 56) rūpākarṣiṇī sparśākarṣiṇī ca caturdvāreṣu yojitāḥ [yājñikī u. 1] uktaphaladāḥ | tathā ca śrutiḥ - gandhadvārāṃ durādharṣāṃ nityapuṣṭāṃ karīṣiṇīm | īśvarīsarvabhūtānāṃ tāmihopa hvaye śriyam || [dhyātāstattaduktaphaladāḥ] asyā arthaḥ gandhadvārāṃ gandharasarūpasparśāḥ gandhaśabdena saṃgṛhītāḥ tena gandhākarṣiṇyādayaḥ adhidevatāḥ saṃgṛhītā bhavanti gandhākarṣiṇī rasākarṣiṇī rūpākarṣiṇī sparśākarṣiṇī ceti | tābhiryuktāni caturdvārāṇi yasyāṃ sā gandhadvārā tāṃ gandhadvārām | durādharṣāṃ duṣpradharṣāṃ mandabhāgyānāmiti śeṣaḥ | nityapuṣṭāṃ nityānandasvarūpiṇīm karīṣiṇīṃ gandhādyākarṣiṇīmityarthaḥ | yadvā karibhiḥ gajaiḥ īṣiṇīṃ parivṛtām | īśvarīṃ adhidevatāṃ sarvabhūtānām tāṃ iha cakre upahvaye śriyaṃ śrīvidyām | gandhadvārāmiti gandhākarṣiṇīcatuṣkaṃ vaśinyādyaṣṭakaṃ yoginīdvādaśakaṃ saṃgṛhītam | tathā ca śaṃbhuvacanam - mātṛkāṃ vaśinīyuktāṃ yoginībhiḥ samanvitām | gandhādyākarṣiṇīyuktāṃ saṃsmaret tripurāmbikām | atredamanusandheyam vaśinyādayaḥ śaktayaḥ pañcāśadvarṇātmikā ityuktam | tatra vaśinīśaktiḥ svarātmikā | svarāḥ ṣoḍaśa akārādayaḥ | teṣāṃ svarūpaṃ sanatkumārasaṃhitāyāṃ pañcaśatyāmuktaṃ saṃkṣepeṇa kathyate akārātmikā śaktiḥ aṣṭabhujā pāśāṅkuśavarābhayapustakākṣamālākamaṇḍaluvyākhyāmudrākara a | evaṃ ākārādyātmikāḥ śaktayaḥ śubhravarṇāḥ | iyāṃstu viśeṣaḥ akārātmikāyāḥ śakteḥ maṇḍalaṃ aśītilakṣayojanāyatam | ākārasya taddviguṇam | ikārasya navatilakṣayojanāyatam | īkārasya taddviguṇam | ukārasya koṭiyojanaparimitapariṇāhaṃ maṇḍalam | p. 57) ūkārasya taddviguṇam | ṛkārasya pañcāśallakṣayojanaparimitaṃ maṇḍalam | taddviguṇam ṝkārasya | taddviguṇaṃ ḷkāra ḹkārayorapi | evaṃ ekārasya sārdhakoṭipariṇāhaṃ maṇḍalam | aikāra okāra aukārāṇāṃ samameva ekāreṇa | binduvisargayostu akāradviguṇaṃ maṇḍalam | vyañjanaśaktīnāṃ akāramaṇḍalādardhaṃ maṇḍalam | tāḥ śaktayaḥ pāśāṅkuśākṣamālākamaṇḍaludharāḥ | antasthāstu pāśāṅkuśābhayavarakarāḥ | ūṣmāṇestu pāśāṅkuśākṣamālāvarakarāḥ | lakārakṣakārau pāśāṅkuśaikṣavaśarāsanapuṣpabāṇayuktakarau | etāḥ śaktayaḥ pañcāśadvarṇātmikāḥ || kecittu svarātmikāḥ śaktayaḥ sphaṭikābhāḥ | kādayo māvasānāḥ vidrumābhāḥ yādayo nava pītavarṇāḥ kṣakāraḥ aruṇavarṇaḥ iti || apare tu akārādayo dhūmravarṇāḥ kakārādayaḥ ṭhāntāḥ sindūravarṇāḥ ḍādiphāntāḥ gauravarṇāḥ bādilāntāḥ aruṇavarṇāḥ vādisāntāḥ kanakavarṇāḥ [hakṣayostu pādau sādau vā antarbhāvaḥ ityadhikaḥ pāṭhaḥ pa. - pustake dṛśyate] hakṣau taṭidābhau lakārastu lakāra evāntarbhūtaḥ iti vadanti | idamevāsmanmataṃ bhagavatpādācāryāṇāmapi sammatam | etatsarvaṃ subhagodayavyākhyānāvasare candrakalāyāṃ samyaṅnirūpitamasmābhiḥ || 17 || tanucchāyābhiste taruṇataraṇiśrīsaraṇibhiḥ divaṃ sarvāmurvīmaruṇimani magnāṃ smarati yaḥ | bhavantyasya trasyadvanahariṇaśālīnanayanāḥ sahorvaśyā vaśyāḥ katikati na gīrvāṇagaṇikāḥ || 17 || p. 58) tanucchāyābhiḥ tanoḥ dehasya chāyābhiḥ kāntibhiḥ te bhavatyāḥ taruṇataraṇiśrīsaraṇibhiḥ taruṇataraṇiḥ bālasūryaḥ tasya śrīḥ śobhā tasyā iva saraṇiḥ mārgaḥ saubhāgyamiti yāvat yāsāṃ tābhiḥ divaṃ ākāśaṃ sarvāṃ urvīṃ kṛtsnāṃ bhūmiṃ rodaḥ pradeśamityarthaḥ | aruṇimani āruṇye magnāṃ atyaruṇāmiti yāvat | yadvā aruṇimanimagnāṃ nitarāṃ magnām | yathoktaṃ śambhunā - yāvakābdhau nimagnāṃ yo divaṃ bhūmiṃ vicintayet | tasya sarvā vaśaṃ yātāḥ trailokyavanitā drutam [dhruvam iti pāṭhāntaram] || iti | ataśca aruṇimaśabdena yāvakābdhirlakṣyate yāvakābdhimadhyasthitāmityarthaḥ | smarati cintayati yaḥ sādhakaḥ bhavanti asya sādhakasya trasyadvanahariṇaśālīnanayanāḥ trasyanto vanahariṇāḥ vana(hariṇa)śabdaḥ svacchandacāritvalakṣaṇayā atitrāsaṃ lakṣayati teṣāmiva śālīne hrīṇe atisundare iti yāvat nayane yāsāṃ tāḥ tathoktāḥ saha sākam ūrvaśī nāma devagaṇikā tayā vaśyāḥ vaśaṅgatāḥ katikati ābhīkṣṇye dviruktiḥ | naḥ niṣedhe | gīrvāṇagaṇikāḥ devavārāṅganāḥ || atretthaṃ padayojanā he bhagavati ! taruṇataraṇiśrīsaraṇibhiḥ te tanucchāyābhiḥ sarvāṃ divaṃ urvīṃ ca aruṇimani magnāṃ yaḥ smarati asya trasyadvanahariṇaśālīnanayanāḥ gīrvāṇagaṇikāḥ ūrvaśyā saha katikati na vaśyā bhavanti ? sarvā apsaraso vaśyā bhavantītyarthaḥ || 18 || mukhaṃ binduṃ kṛtvā kucayugamadhastasya tadadho harārdhaṃ dhyāyedyo haramahiṣi te manmathakalām | sa sadyaḥ saṃkṣobhaṃ nayati vanitā ityatilaghu trilokīmapyāśu bhramayati ravīndustanayugām || p. 59) mukhaṃ vaktraṃ binduṃ bindurūpaṃ kṛtvā bindusthāne mukhaṃ dhyātvetyarthaḥ | kucayugaṃ stanadvayaṃ adhaḥ adhastāt tasya mukhasya | tadadhaḥ tasya kucayugasya adhaḥpradeśe harārdhaṃ harasya ardhaṃ śaktiḥ trikoṇaṃ yoniriti yāvat | dhyāyet cintayet yaḥ sādhakaḥ | tatra ityadhyāhāryam | haramahiṣi harasya sadāśivasya mahiṣi jāye te bhavatyāḥ manmathakalāṃ kāmarājabījam saḥ sādhakaḥ sadyaḥ tadānīmeva saṃkṣobhaṃ sarvajagatsaṃkṣobhaṃ cittavikāraṃ nayati prāpayati vanitāḥ striyaḥ | itiśabdaḥ kriyāviśeṣaṇadyotakaḥ | atilaghu atituccham trilokīmapi tribhuvanamapi āśu śīghraṃ bhramayati ravīndustanayugāṃ ravīndū sūryacandrau tāveva stanau tayoḥ yugaṃ yasyāḥ sā tām || atretthaṃ padayojanā he haramahiṣi ! mukhaṃ binduṃ kṛtvā tasyādhaḥ kucayugaṃ kṛtvā tadadhaḥ harārdhaṃ kṛtvā tatra te manmathakalāṃ yaḥ dhyāyet saḥ sadyaḥ vanitāḥ saṃkṣobhaṃ nayatīti yat tat atilaghu kiṃtu ravīndustanayugāṃ trilokīmapi āśu bhramayati || atra trilokyāḥ ravīndustanayugavatvaviśeṣaṇena strītvāropaṇaṃ ayaṃ mādanaprayogo vanitāsveva prayoktavya iti jñāpayitum || atredamanusandheyam sādhakaḥ trikoṇe bindusthāne sādhyāyāḥ kāntāyāḥ vaktraṃ dhyātvā tadadhastāt tasyāḥ kucayugaṃ dhyātvā tatkucadvayasyādhastāt tasyāḥ yoniṃ vicintya tatra vaktrakucadvayayoniṣu pradhānāṅgeṣu mārabījaṃ sañcintya tayā kāntayā ātmanastādātmyaṃ sampādayet | yathoktaṃ catuśśatyām - binduṃ saṅkalpya vaktraṃ tu tadadhastātkucadvayam | tadadhaśca harārdhaṃ tu cintayettadadhomukham || tatra kāmakalārūpāmaruṇāṃ cintayediha | tatastenaiva rūpeṇa nijarūpaṃ vicintayet || iti || p. 60) evaṃ mādanaprayogāḥ aneke sanatkumārasaṃhitāyāṃ saptaśatyāmuktāḥ | atra katicana nirūpyante - bindau tadvaktramāropya tadadho bāhuyugmakam | tadadhaḥ kucayugmaṃ tu tadadho yonimeva ca || eteṣu pañcasthāneṣu pañcabāṇānvicintayet || pañcabāṇabījāni mukhe bāhuyugme kucamadhye yonimadhye yathākramaṃ drāṃ drīṃ klīṃ blūṃ sa iti cintayet ityarthaḥ | ayaṃ prayogaḥ kāmarājaprayogasamaya eva || trikoṇe baindavasthāne adhovaktraṃ vicintayet | bindoruparibhāge tu vaktraṃ sañcintya sādhakaḥ || taduparyeva vakṣojadvitayaṃ saṃsmaredbudhaḥ | taduparyeva yoniṃ ca kramaśo bhuvaneśvarīm || śrīvidyāṃ kāmarājaṃ ca vinyasyāśu vimohayet || ayaṃ prayogaḥ mukhaṃ binduṃ kṛtvā iti prayogāt atiśīghrakaraḥ | atrāpi pañcabāṇaprayogaḥ pūrvavat | evametādṛśamādanaprayogāḥ sanatkumārasaṃhitāyāṃ avagantavyāḥ granthavistarabhayānnoktāḥ || 19 || kirantīmaṅgebhyaḥ kiraṇanikurumbāmṛtarasaṃ hṛdi tvāmādhatte himakaraśilāmūrtimiva yaḥ | sa sarpāṇāṃ darpaṃ śamayati śakuntādhipa iva jvara pluṣṭān dṛṣṭyā sukhayati sudhādhārasirayā || 20 || kirantīṃ varṣantīṃ aṅgebhyaḥ avayavebhyaḥ kiraṇanikurumbāmṛtarasaṃkiraṇānāṃ marīcīnāṃ nikurambaḥ samūhaḥ tasmādutpannaḥ amṛtarasaḥ tam | hṛdi p. 61) hṛdaye tvāṃ bhavatīṃ ādhatte smaratīti yāvat | himakaraśilāmūrtiṃ himakaraśilāyāḥ candrakāntamaṇeḥ mūrtiṃ putthalikāṃ sālabhañjikāṃ candrakāntamaṇinirmitadehāṃ iva yaḥ sādhakaḥ saḥ sādhakaḥ sarpāṇāṃ darpaṃ śamayati śakuntādhipaḥ śakuntānāṃ pakṣiṇāṃ adhipo garutmān iva | iveti sambhāvanāyām garutmadākārākāritvamātraṃ na bhavati api tu tatkāryakāritvaṃ sambhāvitamiti gurutmān bhūtvā pratyakṣo garutmānivetyarthaḥ | jvarapluṣṭān jvareṇa pluṣṭān santaptān dṛṣṭyā vīkṣaṇena | atra dṛṣṭiprayogaḥ kathitaḥ | sukhayati sukhinaḥ karoti | tatkaroti iti ṇici ṇāviṣṭhavatprātipadikasya iti ṭilopaḥ | evaṃ sukhayatīti rūpaṃ siddham | sudhādhārasirayā sudhāyāḥ ādhārabhūtā sirā amṛtasyandinī nāḍī | yadvā sudhā dhārātmikā yasyāṃ sirāyāmiti bahuvrīhiḥ | striyāḥ puṃvat bhāṣitapuṃskāt ityādinā puṃvadbhāvaḥ ? | sudhādhārā cāsau sirā ca tayā | sudhāsārasirayeti vā pāṭhaḥ sudhāsārātmikā sirā || atretthaṃ padayojanā he devi ! yaḥ sādhakaḥ aṅgebhyaḥ kiraṇanikurumbāmṛtarasaṃ kirantīṃ himakaraśilāmūrtimiva hṛdi tvāṃ ādhatte saḥ śakuntādhipa iva dṛṣṭyā sarpāṇāṃ darpaṃ śamayati | sudhādhārasirayā dṛṣṭyā jvarapluṣṭān sukhayati || anena ślokena gāruḍaprayoga uktaḥ | taduktaṃ śatuśśatyām - ṣaṇmāsadhyānayogena jāyate garuḍopamaḥ | dṛṣṭyā karṣayate lokaṃ dṛṣṭyaiva kurute vaśam || dṛṣṭyā saṃkṣobhayennārīṃ dṛṣṭyaiva harate viśam | dṛṣṭyā cāturthikādīṃśca jvarān nāśayate kṣaṇāt || candrakāntaśilāmūrtiṃ cintayitvā vināśayet | tāpajvarānaśeṣāṃśca śīghraṃ tārkṣya ivāparaḥ || garuḍadhyānayogena smaraṇānnāśayedviṣam || iti | p. 62) ataśca prātītikamanvayaṃ yathā śakuntādhipaḥ sarpāṇāṃ darpaṃ śamayati evaṃ sādhakendraḥ jvarapluṣṭān sukhayatīti tiraskṛtya sādhakendro jvarapluṣṭān sarpāṇāṃ darpamapi śakuntādhipa iveti āśrita iti anusandheyam || 20 || taṭillekhātanvīṃ tapanaśaśivaiśvānaramayīṃ niṣaṇṇāṃ ṣaṇṇāmapyupari kamalānāṃ tava kalām | mahāpadmāṭavyāṃ mṛditamalamāyena manasā mahāntaḥ paśyanto dadhati paramāhlādalaharīm || 21 || taṭillekhā vidyullekhā tadvat tanvī dīrghasūkṣmā jyotirmayī kṣaṇaprabhā ca tām | sthirasaudāminyāḥ kṣaṇaprabhātvaṃ ājñācakre kṣaṇamātradarśanāt | etacca ājñāśabdārthanirūpaṇāvasare pūrvameva pratipāditam | tapanaśaśivaiśvānaramayīṃ sūryacandrānalātmikām | etacca trikhaṇḍanirūpaṇāvasare samyaṅnirūpitam | niṣaṇṇāṃ āsīnām ṣaṇṇāṃ ṣaṭsaṅkhyākānām apiḥ samuccaye granthitrayaṃ sasuccinoti | granthitrayasyāpi | upari kamalānāṃ padmānām ṣaṭcakrāṇāṃ ādhārasvādhiṣṭhānamaṇipūrakānāhataviśuddhyājñātmakānāṃ kamalasvarūpatvaṃ pūrvameva nirūpitam | tava bhavatyāḥ kalāṃ sādākhyāṃ baindavīkalām | mahāpadmāṭavyāṃ mahānti bahūni padmāni padmadalāni sahasrasaṃkhyākāni tānyeva aṭavī tasyāṃ sahasradalakamalakarṇikāyāmityarthaḥ | yadvā mahāpadmaṃ sahasradalakamalaṃ tadeva aṭavī tasyām | mṛditamalamāyena mṛditāḥ kṣapitāḥ malāḥ kāmādayaḥ māyā'vidyā'smitāhaṅkārādayaḥ yasya tan tena manasā antaḥkaraṇena mahāntaḥ yogīśvarāḥ paśyantaḥ sādākhyakalāsudhādhārāniṣyandaṃ anubhavantaḥ dadhati avarundhate | paramāhlādalaharīṃ paramaḥ niratiśayaḥ āhlādaḥ p. 63) sukhaviśeṣaḥ tasya laharīṃ udrekaṃ udriktaparamānandaṃ sādākhyakalāmṛtānubhavajanitaṃ sarvadā sampādayantītyarthaḥ || atretthaṃ padayojanā he bhagavati ! taṭillekhātanvīṃ tapanaśaśivaiśvānaramayīṃ niṣaṇṇāṃ ṣaṇāṃ kamalānāmapyupari mahāpadmāṭavyāṃ niṣaṇṇāṃ tava kalāṃ mṛditamalamāyena manasā paśyanto mahāntaḥ paramāhlādalaharīṃ dadhati || 21 || bhavāni tvaṃ dāse mayi vitara dṛṣṭiṃ sakaruṇāṃ iti stotuṃ vāñchan kathayati bhavāni tvamiti yaḥ | tadaiva tvaṃ tasmai diśasi nijasāyujyapadavīṃ mukundabrahmendrasphuṭamakuṭanīrājitapadām || 22 || he bhavāni ! bhavasya patni ! tvaṃ bhavatī dāse mayi dāsabhūte kiṅkare mayi vitara dehi | dṛṣṭiṃ kaṭākṣaṃ sakaruṇāṃ karuṇāyuktāṃ iti evaṃprakāreṇa stotuṃ stotraṃ kartuṃ vāñchan icchan kathayati vadati | bhavāni tvamiti bhavāni tvaṃ dāse mayi vitara dṛṣṭiṃ sakaruṇām iti vākyapratīkaṃ bhavāni tvaṃ ityevaṃ yaḥ sādhakaḥ tadaiva bhavāni tvam iti vākyaikadeśoccāraṇasamaya eva tvaṃ bhavatī tasmai vākyaikadeśoccārakāya diśasi dadāsi | nijasāyujyapadavīṃ nijasya ātmanaḥ sāyujyapadavīṃ tādātmyam | mukundabrahmendrasphuṭamakuṭanīrājitapadāṃ mukundo viṣṇuḥ brahmā druhiṇaḥ indraḥ ākhaṇḍalaḥ teṣāṃ sphuṭaṃ yathā bhavati tathā makuṭaiḥ nīrājite nirājanavidhikriyāñcite pade padāmbuje yasyāstām || atretthaṃ padayojanā he bhavāni ! tvaṃ dāse mayi sakaruṇāṃ dṛṣṭiṃ vitareti stotuṃ vāñchan bhavāni tvamiti yaḥ kathayati tasmai tadaiva tvaṃ mukundabrahmendrasphuṭamakuṭanīrājitapadāṃ nijasāyujyapadavīṃ diśasi || p. 64) ayamarthaḥ bhavāni tvaṃ dāse mayi ityādivākyapratīke bhavāni tvaṃ iti padadvaye bhavāni iti padasya loḍuttamapuruṣaikavacanāntatvamavagamya tatsāmānādhikaraṇyena tvaṃ padasyānvaye mahāvākyaprayogo'nena sādhakena prayukta iti mattvā mahāvākyaphalaṃ tādātmyaṃ diśati bhagavatī japahomādyupāsanāvidhibhyaḥ tādātmyopāsanāyāḥ sadyaḥ phaladāyitvāt - anicchayāpi saṃspṛṣṭo dahatyeva hi pāvakaḥ || iti nyāyena avivakṣayā prayuktamapi mahāvākyaṃ phaladāyakamiti nāpi avimṛśyakāritvaṃ devyā iti rahasyam || 22 || tvayā hṛtvā vāmaṃ vapuraparitṛptena manasā śarīrārdhaṃ śambhoraparamapi śaṅke hṛtamabhūt | yadetattvadrūpaṃ sakalamaruṇābhaṃ trinayanaṃ kucābhyāmānamraṃ kuṭilaśaśicūḍālamakuṭam || 23 || tvayā bhavatyā hṛtvā apahṛtya vāmaṃ vāmārdhaṃ vapuḥ śarīraṃ aparitṛptena asantuṣṭena manasā antaḥkaraṇena śarīrārdhaṃ śambhoraparamapi dakṣiṇamapi śaṅke manye hṛtaṃ gṛhītaṃ abhūt | yat yasmāt etat hṛdayakamalāntaḥpratibhāsi tvadrūpaṃ tava śarīraṃ sakalaṃ kṛtsnaṃ vāmadakṣiṇabhāgātmakaṃ aruṇābhaṃ aruṇasya prātaḥkālasūryasyābhevābhā yasya tat | yadvā aruṇā raktavarṇā ābhā prabhā yasya tat aruṇābham | trinayanaṃ nayanatrayayuktaṃ kucābhyāmānamraṃ stanābhyāmīṣannamraṃ kuṭilaśaśicūḍālamakuṭaṃ kuṭilaśaśinā vakracandrakalayā cūḍālaṃ cūḍāvantaṃ makuṭaṃ yasya tat || p.65) atretthaṃ padayojanā he bhagavati ! śambhorvāmaṃ vapuḥ tvayā hṛtvā aparitṛptena manasā aparamapi śarīrārdhaṃ hṛtamabhūditi śaṅke yat etat tvadrūpaṃ sakalamaruṇābhaṃ trinayanaṃ kucābhyāmānamraṃ kuṭilaśaśicūḍālamakuṭam || ayamarthaḥ bhagavatyā śambhoḥ ekasminnardhe apahṛte aparārdhasyāpyapahāra utprekṣyate | yadvā uttarakaulasiddhāntapratipādako'yaṃ ślokaḥ | uttarakaulasiddhānte śaktitattvāt anyat śivatattvaṃ nāsti | ataśca śivatattvaṃ śaktitattve antarbhūtamiti tadeva upāsyamiti prastutam | etacca manastvaṃ vyoma tvam [35 ślokaḥ] iti ślokavyākhyānāvasare tavādhāre mūle [49 ślokaḥ] iti ślokavyākhyānāvasare ca nipuṇataramupapādayiṣyāmaḥ || 23 || jagatsūte dhātā hariravati rudraḥ kṣapayate tiraskurvannetatsvamapi vapurīśastirayati | sadāpūrvaḥ sarvaṃ tadidamanugṛhṇāti ca śivaḥ tavājñāmālambya kṣaṇacalitayorbhrūlatikayoḥ || 24 || jagat sthāvarajaṅgamātmakaṃ jagat sūte sṛjati dhātā sraṣṭā | hariḥ viṣṇuḥ avati rakṣati | rudraḥ kṣapayate saṃharati | dhātṛharirudrāḥ sṛṣṭisthiti layādhikāriṇaḥ [layakāriṇaḥ] | tiraskurvan upasaṃharan etat dhātṛharirudrātmakaṃ tritayaṃ svamapi svakīyamapi vapuḥ dehaṃ īśaḥ maheśvaratattvaṃ tirayati antarhitaṃ karoti | īśvaraḥ dhātṛharirudrān ātmanyāropya svayamapi sadāśivatattve antarbhūta ityarthaḥ | anena brahmāṇḍapralaya uktaḥ | tadanantaraṃ brahmāṇḍotpipitsā sadāśivasya jāyate | tadānīmāha sadāpūrva iti | sadāśabdaḥ pūrvaḥ yasya śivaśabdasya saḥ sadāpūrvaḥ śivaśabdaḥ | tena sadāśivaśabdena p. 66) vācyavācakayoḥ abhedopacārāt sadāśivarūpaṃ tattvaṃ upacaryate | sarvaṃ tadidaṃ pūrvoktaṃ dhātṛharirudreśānātmakaṃ tattvacatuṣṭayaṃ anugṛhṇāti | cakāraḥ śaṅkācchede | śivaḥ sadāśivaḥ | kathamanugṛhṇātītyāśaṅkāyāmāha tāvājñāmālambya iti | tava bhavatyāḥ kṣaṇacalitayoḥ bhrūlatikayoḥ kṣaṇamātraṃ calitayoḥ bhrūlatikācalanena vijñeyāmājñāmālambyetyarthaḥ | bhavadbhrūvikṣepamātreṇa dhātṛharirudreśānātmakaṃ tattvacatuṣṭayamutpannaṃ bhrakuṭīkaraṇamātreṇa tadvinaṣṭamiti anekakoṭibrahmāṇḍānāmutpādane saṃharaṇe ca tvadbhrūvikṣepamātrarūpā śaktiḥ sācivyaṃ sadāśivasya karotīti tātparyam || atretthaṃ padayojanā he bhagavati ! dhātā jagat sūte | hariḥ jagat avati | rudraḥ jagat kṣapayate | īśaḥ etat tiraskurvan svamapi vapuḥ tirayati ! sadāpūrvaḥ śivaḥ sarvaṃ tadidaṃ tava kṣaṇacalitayoḥ bhrūlatikayoḥ ājñāmālambya anugṛhṇāti || 24 || trayāṇāṃ devānāṃ triguṇajanitānāṃ tava śive bhavetpūjā pūjā tava caraṇayoryā viracitā || tathā hi tvatpādodvahanamaṇipīṭhasya nikaṭe sthitā hyete śaśvanmukulitakarottaṃsamakuṭāḥ || 25 || trayāṇāṃ devānāṃ dhātṛharirudrāṇāmityarthaḥ | triguṇajanitānāṃ sattvarajastamaḥ prabhavānām tava bhavatyāḥ he śive ! śivamahiṣi ! bhavet bhavatyeva | prāptakāle liṅ ! pūjā saparyā saiva pūjā nānyeti dvitīyapūjāśabdasyārthaḥ | tava caraṇayoḥ yā pūjā viracitā nirmitā | yuktaṃ caitadityāha tathāhītyādinā | tathāhi yuktametat | tvatpādodvahanamaṇipīṭhasya tava pādayoḥ udvahanārthaṃ yanmaṇipīṭhaṃ parikalpitaṃ tasya nikaṭe p. 67) upasiṃhāsanasamīpe sthitāḥ vartante sma | hi yasmāt ete dhātṛharirudrāḥ adhikāripuruṣāḥ śaśvat anavarataṃ mukulitakarottaṃsamakuṭāḥ mukulitāḥ kṛtāñjalayaḥ karā eva uttasāḥ tadyuktāḥ makuṭāḥ yeṣāṃ te || atretthaṃ padayojanā he śive ! tava triguṇajanitānāṃ trayāṇāmapi devānāṃ tava caraṇayoḥ yā pūjā viracitā bhavet saiva pūjā | tathāhi tvatpādodvahanamaṇipīṭhasya nikaṭe hi yasmāt mukulitakarottaṃsamakuṭāḥ śaśvadete sthitāḥ || ayaṃ bhāvaḥ bhagavatyāḥ pādapīṭhasevā pūjāmātreṇa na labhyate api tu bhagavatyāḥ prasādavaśādeveti || 25 || viriñciḥ pañcatvaṃ vrajati harirāpnoti viratiṃ vināśaṃ kīnāśo bhajati dhanado yāti nidhanam | vitandrī māhendrī vitatiripi sammīlita dṛśā mahāsaṃhāre'smin viharati sati tvatpatirasau || 26 || viriñciḥ brahmā pañcatvaṃ pañcabhūtānāṃ vyaṣṭirūpatāṃ maraṇamiti yāvat vrajati yāti | hariḥ viṣṇuḥ āpnoti prāpnoti viratiṃ uparatiṃ maraṇamiti yāvat | vināśaṃ mṛtiṃ kīnāśaḥ yamaḥ bhajati | dhanadaḥ kuberaḥ nidhanaṃ maraṇaṃ yāti prāpnoti | vitandrī viśeṣaṇa tandrī pramīlā jāḍyaṃ yasyāssā nidrāṇetyarthaḥ māhendrī mahendrasyeyaṃ māhendrī caturdaśānāṃ manūnāṃ indrāṇāṃ vitatirapi saṅgho'pi sammīlitadṛśā sammīlitā dṛśā dṛṣṭiryasyāḥ sā | halantādapi ṭābiṣyate iti ṭāp | yadvā sammīlitadṛśā karaṇena vitandrīmāhendrī | mahāsaṃhāre kalpānte asmin viharati viśṛṅkhalatayā vartate | he sati ! prativrate ! tvatpatiḥ sadāśivaḥ haraḥ asau sahasradalakamale paridṛśyamānaḥ || p. 68) atretthaṃ padayojanā viriñciḥ pañcatvaṃ vrajati | hariḥ viratiṃ āpnoti | kīnāśaḥ vināśaṃ bhajati | dhanadaḥ nidhanaṃ yāti | māhendrī vitatirapi sammīlitadṛśā vitandrī | asmin mahāsaṃhāre sati ! asau tvatpatiḥ haraḥ viharati || ayaṃ bhāvaḥ sarveṣāṃ adhikāripuruṣāṇāṃ [īśvarāṇāmityadhikam] ca saṃhāre brahmāṇḍabhaṅgasamaye tava patyuryat viharaṇaṃ tat tava pātivratyamahimāyattamiti || 26 || japo jalpaḥ śilpaṃ sakalamapi mudrāviracanā gatiḥ prādakṣiṇyakramaṇamaśanādyāhutividhiḥ | praṇāmaḥ saṃveśaḥ sukhamakhilamātmārpaṇadṛśā saparyāparyāyastava bhavatu yanme vilasitam || 27 || japaḥ mantrajapaḥ upāṃśūccairvā kriyate ityādibhiścoditaḥ saḥ jalpaḥ yādṛcchikasallāpaḥ | śilpaṃ sakalamapi hastavinyāsādikriyānicayaḥ mudrāviracanā mudrāṇāṃ saṃkṣobhadrāvaṇākarṣavaśyonmādamahāṅkuśakhecarībījayoni-tri khaṇḍātmakānāṃ viracanā karaṇam | gatiḥ yādṛcchikagamanaṃ prādakṣiṇyakramaṇaṃ pradakṣiṇakriyā | aśanādi odanādiyatkiñcitpadārthacarvaṇaṃ āhutividhiḥ āhutīnāṃ devatoddeśena haviḥprakṣepaṇātmakānāṃ vidhiḥ karaṇam | praṇāmaḥ namaskāraḥ saṃveśaḥ yādṛcchikadaṇḍavalluṭhanam jalpaśilpavyatirekeṇa aṅgabhaṅganayanonmīlananimīlanādikaṃ ca sukhaṃ sukhakaraṃ vastu akhilaṃ samastaṃ śabdasparśarūparasagandhādikaṃ ātmārpaṇadṛśā ātmārpaṇabuddhyā saparyāparyāyaḥ saparyā pūjā tasyāḥ paryāyaḥ rūpāntaraṃ saparyaivetyarthaḥ tava te bhavatu bhūyāt | yat prasiddhaṃ me mama vilasitaṃ vilāsaḥ || p. 69) atretthaṃ padayojanā he bhagavati ! ātmārpaṇadṛśā japaḥ jalpaḥ sakalamapi śilpaṃ mudrāviracanā gatiḥ prādakṣiṇyakramaṇaṃ aśanādi āhutividhiḥ saṃveśaḥ praṇāmaḥ akhilaṃ sukhaṃ me yadvilasitaṃ ca tava saparyāparyāyaḥ bhavatuḥ || ayamarthaḥ jalpādīnāṃ japādirūpatā yathārhaṃ kalpitā | evaṃ nayanonmīlananimīlananimeṣonmeṣāṅgabhaṅgajṛmbhādīnāṃ yathārhaṃ saparyāparyāyatā ūhyā | śabdādeḥ sukhakarasya vastunaḥ ṣoḍaśopacāravyatirekeṇa ātmārpaṇabuddhyā tyāga eva saparyāparyāyaḥ na tu svīkṛtānām | yadvā śabdādīnāṃ yādṛcchikasambhavena sukhaprādurbhāve tatsukhaṃ maccheṣaṃ na bhavati kintu sadāśivāyetyarpaṇaṃ saparyāparyāyaḥ || atredamanusandheyam samayināṃ mate samayasya sādākhyatattvasya saparyā sahasradalakamala eva na tu bāhye pīṭhādau | ye ye samayino yogīśvarā jīvanmuktāḥ saṃsārayātrāmanuvartamānāḥ sādākhyatattvamanucintayantaḥ ātmaikapravaṇāḥ vartante teṣāṃ japo jalpaśśilpam ityādinā saparyāprakāro nirūpitaḥ | ye tu samayino yogīśvarāḥ vijane guhāntare vā baddhapadmāsanāḥ nigṛhītendriyāḥ sādākhyatattvadhyānaikaniṣṭhāḥ vartante teṣāṃ vakṣyamāṇacaturvidhaṣaḍvidhaikyānusandhānameva bhagavatyāḥ saparyeti arthāduktaṃ bhavati | ataśca pakṣadvaye'pi bāhyapūjāyāṃ tatkriyākalāpe ca tatsampādanāyāṃ [tatsampādanāyāsaleśo nāsti] ca kleśo nāsti samayināmiti rahasyam | yattu candrajñānavidyāyāmuktam - sūryamaṇḍalamadhyasthāṃ devīṃ tripurasundarīm | pāśāṅkuśadhanurbāṇān dhārayantīṃ prapūjayet || iti || bāhyapūjāprakārakathanaṃ tattu samayaikadeśimatamiti purastātprapañcyate || 27 || p. 70) viriñciḥ pañcatvam iti ślokena yaduktaṃ tadeva sopaskaramāha- sudhāmapyāsvādya pratibhayajarāmṛtyuhariṇīṃ vipadyante viśve vidhiśatamakhādyā diviṣadaḥ | karālaṃ yatkṣvelaṃ kabalitavataḥ kālakalanā na śambhostanmūlaṃ tava janani tāṭaṅkamahimā || 28 || sudhāṃ amṛtam apiḥ virodhe āsvādya pītvā pratibhayajarāmṛtyuhariṇīṃ pratibhayau bhayaṅkarau jarāmṛtyū jarāmaraṇe haratīti pratibhayajarāmṛtyuhariṇī tām | vipadyante mriyante viśve akhilāḥ vidhiśatamakhādyāḥ vidhiḥ brahmā śatamakho devendraḥ tau ādyau prabhṛtibhūtau yeṣāṃ te diviṣadaḥ surāḥ karālaṃ atyugraṃ yat kṣvelaṃ viṣaṃ kālakūṭaṃ kabalitavataḥ bhakṣitavataḥ kālakalanā kālena avasānakālenā kalanā avacchedaḥ maraṇamiti yāvat na śambhoḥ tanmūlaṃ tasya kālakalanābhāvasya mūlaṃ kāraṇaṃ tava bhavatyāḥ janani ! he mātaḥ ! tāṭaṅkamahimā tāṭaṅkasya karṇābharaṇasya sāmarthyam || atretthaṃ padayojanā he janani ! viśve vidhiśatamakhādyāḥ diviṣadaḥ pratibhayajarāmṛtyuhariṇīṃ sudhāṃ āsvādyāpi vipadyante | karālaṃ kṣvelaṃ kabalitavataḥ śambhoḥ kālakalanā nāstīti yat tanmūlaṃ tava tāṭaṅkamahimā || ayaṃ bhāvaḥ yadi śambhorapi vipattissyāt tāṭaṅkacyutiḥ tarhi syāt | tāṭaṅkacyāvakatvaṃ kālasya nāsti kālotpattisthitilayānāṃ tāṭaṅkaikaniyatatvāditi devyāḥ pātivratyamahimā sarvātiśāyī iti || 28 || kirīṭaṃ vairiñcaṃ parihara puraḥ kaiṭabhabhidaḥ kaṭhore koṭīre skhalasi jahi jambharimakuṭam | praṇamreṣveteṣu prasabhamupayātasya bhavanaṃ bhavasyābhyutthāne tava parijanoktirvijayate || 29 || p. 71) kirīṭaṃ makuṭaṃ vairiñcaṃ viriñcisaṃbandhi parihara dūrata eva kuru puraḥ agrabhāge | kaiṭabhabhidaḥ kaiṭabhāsuraṃ bhinattīti kaiṭabhabhit tasya viṣṇoḥ kaṭhore koṭīre makuṭāñcale skhalasi | atra kākuḥ anusandheyā | jahi tyaja jambhārimakuṭaṃ jamhāreḥ indrasya makuṭaṃ kirīṭam | praṇamreṣu prakarṣeṇa daṇḍavat nateṣu eteṣu viriñcikaiṭabhajijjambhāriṣu prasabhaṃ atiśīghraṃ sasaṃbhramamityarthaḥ | upayātasya samāgatasya bhavanaṃ mandiraṃ bhavasya parameśvarasya abhyutthāne abhimukhotthitau tava parijanoktiḥ sevakānāṃ vacanaṃ vijayate savotkarṣeṇa vartate || atretthaṃ padayojanā he bhagavati ! puraḥ vairiñcaṃ kirīṭaṃ parihara kaiṭabhabhidaḥ kaṭhore koṭīre skhalasi jambhārimakuṭaṃ jahi (ityevaṃrūpā) eteṣu praṇamreṣu satsu bhavanamupayātasya bhavasya prasabhaṃ tavābhyutthāne parijanoktirvijayate | atra udāttālaṅkāraḥ samṛddhimadvastuvarṇanamudāttam iti lakṣaṇāt || 29 || svadehodbhūtābhirghṛṇibhiraṇimādyābhirabhitaḥ niṣevye nitye tvāmahamiti sadā bhāvayati yaḥ | kimāścaryaṃ tasya trinayanasamṛddhiṃ tṛṇayataḥ mahāsaṃvartāgnirviracayati nīrājanavidhim || 30 || svadehodbhūtābhiḥ svasyāḥ dehaḥ svadehaḥ tasmādudbhūtābhiḥ atra dehaśabdo dehāvayavaṃ caraṇaṃ lakṣayati | ghṛṇibhiḥ mayūkhaiḥ mayūkhānāṃ caraṇodbhavatvamuktaṃ prāk | aṇimādyābhiḥ aṇimāgarimetyādibhiḥ aṣṭasiddhibhiḥ abhitaḥ āvaraṇatvena avasthitābhiḥ [nityābhiḥ tripurasundaryādibhiḥ iti pa. śū.-kośayoḥ] yuktāmiti śeṣaḥ | p. 72) niṣevye ! saṃsevye ! nitye ! ādyantarahite ! tvāmetādṛśīm ahamiti ahaṃbhāvanayā sadā sarvakālaṃ bhāvayati dhyānaṃ karoti yaḥ sādhakaḥ kimāścaryaṃ nāstyāścaryaṃ tasya sādhakasya trinayanasamṛddhiṃ trīṇi nayanāni mārgāḥ prāpakāḥ [prakārāḥ] sūryacandrāgnirūpāḥ yasya darśanāyeti sa trinayanaḥ | yadvā iḍāpiṅgalāsuṣumnāmārgāḥ trayaḥ taddarśane upāyā iti trinayanaḥ sadāśivaḥ | yadvā trīṇi nayanāni cakṣūṃṣi yasya saḥ trinayanaḥ | kṣubhnāditvāt ṇatvābhāvaḥ | tasya samṛddhiṃ aiśvaryaṃ tṛṇayataḥ tṛṇīkurvataḥ mahāsaṃvartāgniḥ pralayakālāgniḥ viracayati karoti | nirājanavidhiṃ nīrājanānuṣṭhānam | tasya [tasyām] nīrājanakriyāyāmavasthitaḥ pralayāgnirapītyarthaḥ || atretthaṃ padayojanā he nitye ! niṣevye ! svadehodbhūtābhiḥ ghṛṇibhiḥ aṇimādyābhiḥ abhito'vasthitābhiḥ [prakārāḥ] parivṛtāṃ tvāṃ yaḥ sādhakaḥ ahamiti sadā bhāvayati trinayanasamṛddhiṃ tṛṇayataḥ tasya mahāsaṃvartāgniḥ nīrājanavidhiṃ viracayatītyatra kimāścaryam ? ayaṃ bhāvaḥ ahamiti bhāvanayā tādātmyasiddhau bhagavatyāḥ tannīrājanavidhirāścaryakaro na bhavatīti || 30 || catuṣṣaṣṭyā tantraiḥ sakalamatisandhāya bhuvanaṃ sthitastattatsiddhiprasavaparatantraiḥ paśupatiḥ | punastvannirbandhādakhilapuruṣārthaikaghaṭanā- svatantraṃ te tantraṃ kṣititalamavātītaradidam || 31 || catuṣṣaṣṭyā catuṣṣaṣṭisaṅkhyākaiḥ mahāmāyāśambarādibhiḥ tantraiḥ siddhāntaiḥ | p. 73) atra catuṣṣaṣṭiśabdasya saṅkhyeyaparatvāt ekavacanāntatvam | sakalaṃ samastaṃ atisaṃdhāya apavāhya vañcayitvā bhuvanaṃ prapañcaṃ sthitaḥ nivṛttavyāpāra tattatsiddhiprasavaparatantraiḥ tāśca tāśca siddhayaḥ tattatsiddhayaḥ catuṣṣaṣṭitantreṣu ekasmin ekasmin tantre prayojanabhūtāḥ ekaikasiddhaya ityarthaḥ tāsāṃ prasavaḥ utpattiḥ tatra paratantraiḥ | yadvā teṣāṃ siddhayaḥ tattatsiddhayaḥ yeṣāṃ yeṣāṃ sādhakānāṃ svasvābhimatāḥ siddhayaḥ tāsāṃ prasavaparatantraiḥ utpādakaikaniyataiḥ | paśupatiḥ paśūnāṃ prāṇināṃ patiḥ paśyantīti paśavaḥ yadvā indriyāṇyeva paśyantīti vyutpattya paśavaḥ tān paśūn pāti rakṣatīti paśupatiḥ jīvaḥ śiva eva jīva iti paśupatiḥ śivaḥ punaḥ bhūyaḥ tvannirbandhāt tvayā nirbandhaḥ tasmāt | catuṣṣaṣṭitantrapratipādita sarvasiddhāntarūpasakalapuruṣārthasādhanabhūtatantrāntaropadeśa- svīkāravyagrayā devyā bhavatyā kṛto nirbandha iti yāvat | yadvā tvaditi bhinnaṃ padaṃ pañcamyantam | akhilapuruṣārthaikaghaṭanāsvatantraṃ akhilānāṃ puruṣārthānāṃ mukhyatvena ghaṭanāyāṃ svatantraṃ svayameva pradhānaṃ te bhavatyāḥ tantraṃ kṣititalaṃ bhūtalaṃ avātītarat | taraterṇau caṅi rūpam | gatyarthatvāt gatibuddhi ityādisūtreṇa dvikarmakatvam | idaṃ vakṣyamāṇam || atretthaṃ padayojanā he bhagavati ! paśupatiḥ sakalaṃ bhuvanaṃ tattatsiddhiprasavaparatantraiḥ catuṣṣaṣṭyā tantraiḥ atisandhāya sthitaḥ | punastvannirbandhāt akhilapuruṣārthaikaghaṭanāsvatantraṃ te tantramidaṃ kṣititalamavātītarat || catuṣṣaṣṭitantrāṇi catuśśatyām- catuṣṣaṣṭiśca tantrāṇi mātṝṇāmuttamāni ca | mahāmāyāśambaraṃ ca yoginījālaśambaram || tattvaśambarakaṃ caiva bhairavāṣṭakameva ca | p. 74) bahurūpāṣṭakaṃ caiva yāmalāṣṭakameva ca || candrajñānaṃ mālinī ca mahāsaṃmohanaṃ tathā | vāmajuṣṭaṃ mahādevaṃ vātulaṃ vātulottaram || hṛdbhedaṃ tantrabhedaṃ ca guhyayantraṃ ca kāmikam | kalāvādaṃ kalāsāraṃ tathānyat kubjikāmatam || tantrottaraṃ ca vīṇākhyaṃ trotalaṃ trotalottaram | pañcāmṛtaṃ rūpabhedaṃ bhūtoḍḍāmarameva ca || kulasāraṃ kuloḍḍīśaṃ kulacūḍāmaṇiṃ tathā | sarvajñānottaraṃ deva mahākālīmataṃ tathā || aruṇeśaṃ [mahālakṣmīmataṃ caiva siddhayogeśvarīmatam | kurūpikāmataṃ devarūpikāmatameva ca || sarvavīramataṃ caiva vimalāmatamuttamam | pūrvapaścimadakṣaṃ ca uttaraṃ ca niruttaram || tantraṃ vaiśeṣikaṃ jñānaṃ vīrāvali tathā param | aruṇeśaṃ mohinīśaṃ viśuddheśvarameva ca || iti vāmakeśvaratantrapāṭhaḥ] modinīśaṃ vikuṇṭheśvarameva [mahālakṣmīmataṃ caiva siddhayogeśvarīmatam | kurūpikāmataṃ devarūpikāmatameva ca || sarvavīramataṃ caiva vimalāmatamuttamam | pūrvapaścimadakṣaṃ ca uttaraṃ ca niruttaram || tantraṃ vaiśeṣikaṃ jñānaṃ vīrāvali tathā param | aruṇeśaṃ mohinīśaṃ viśuddheśvarameva ca || iti vāmakeśvaratantrapāṭhaḥ] ca | pūrvapaścimadakṣaṃ ca uttaraṃ ca niruttaram || vimalaṃ vimalotthaṃ ca devīmatamataḥ param || ityevaṃ catuṣṣaṣṭitantrāṇi pārvatīṃ prati kathitāni | etāni tantrāṇi jagatāṃ atisandhānakāraṇāni vināśahetubhūtāni vaidikamārgadūravartitvāt | ata evoktaṃ bhagavatpādaiḥ catuṣṣaṣṭyā tantraiḥ sakalamatisandhāya bhuvanam sakalavidvallokapratārakāṇi imāni catuṣṣaṣṭitantrāṇi iti | tathāhi - p. 75) mahāmāyāśambaratantraṃ māyāprapañcanirmāṇaphalam | māyāprapañcanirmāṇaṃ nāma sarveṣāṃ cakṣurādīnāṃ anyathāpadārthagrahaṇakāraṇaṃ yathā ghaṭasya paṭākāreṇa pratibhāsanam || yoginījālaśambaram māyāpradhānatantraṃ śambaramityucyate | tatra tantre yoginīnāṃ jaladarśanam | tacca śmaśānādikumārgeṇa sādhyate || tattvaśambaram tattvānāṃ pṛthivyādīnāṃ śambaraṃ mahendrajālavidyā | mahendrajālavidyāyāṃ pṛthivītattve udakatattvādīni udakatattvaṃ pṛthivyādīni tattvāni evamanyonyaṃ pratibhāsante || bhairavāṣṭakaṃ nāma siddhabhairava vaṭukabhairava kaṅkālabhairava kālabhairava kālāgnibhairava yoginībhairava mahābhairava śaktibhairavapradhānāni aṣṭatantrāṇi nidhyādyaihikaphalasādhanānyapi kāpālikamatatvāt vaidikamārgadūrāṇi || bahurūpāṣṭakam - śaktessamudbhūtāni rūpāṇi brāhmī māheśvarī kaumārī vaiṣṇavī vārāhī māhendrī cāmuṇḍā śivadūtī cetyaṣṭau rūpāṇi | etānya valambya pravṛttāni tantrāṇi aṣṭau teṣāṃ gaṇaḥ aṣṭakam | etadapi vedamārgadūratvāt heyam | atra śrīvidyāyāḥ prasaṅgaḥ bahurūpāṣṭakaprastāve prasaktānuprasaktyā pātita iti na kaściddoṣaḥ || yamalāṣṭakam yamalo nāma kāmasiddhāntaḥ ? tatpratipādakāni tantrāṇi yāmalānyaṣṭau | teṣāṃ gaṇaḥ yāmalāṣṭakam | tadapi vaidikamārgadūram | yadyapi catuṣṣaṣṭi tantrāṇāṃ yamalatvaṃ lokavyavahārasiddham tattu avaidikatvasāmyāt upacārāditi dhyeyam || candrajñānam candrajñānavidyāyāṃ ṣoḍaśanityāpratipādanam | nityāpratipādakatve'pi kāpālikamatāntaḥpātitvāt heyameva | upādeyacandrajñānavidyā catuṣṣaṣṭitantrātītā || p. 76) mālinīvidyā samudrayānopāyahetuḥ | sāpi vaidikamārgadūravartinī || mahāsaṃmohanam jāgratāmapi nidrāhetuḥ | sāpi bālajihvācchedanādikumārgeṇa sādhyeti niṣiddhā || vāmajuṣṭamahādevatantre vāmācārapravartake iti heye || vātulaṃ vātulottaraṃ kāmikaṃ ca tantratrayaṃ karṣaṇādipratiṣṭhāntavidhi pratipādakam | tasmin tantratraye karṣaṇādipratiṣṭhāntā vidhayaḥ ekadeśe pratipāditāḥ | sa caikadeśo vaidikamārga eva | avaśiṣṭastu avaidikaḥ || hṛdbhedatantraṃ kāpālikameva | yadyapi hṛdbhedatantre ṣaṭkamalabhedasahasrārapraveśau pratipāditau tathāpi tasmin tantre vāmācāra eva pravṛtta iti kāpālikameva tattantram || tantrabhedaḥ guhyatantrayoḥ prakāśena rahasyena ca parakṛtatantrāṇāṃ bheda iti tadvidyānuṣṭhāne bahuhiṃsāprasakteḥ tattantradvayaṃ vaidikamārgadūram || kalāvādam kalānāṃ candrakalānāṃ vādaḥ pratipādanaṃ yasmin tantre tat kalāvādaṃ vātsyāyanādikam | yadyapi kāmapuruṣārthatve'pi kalāgrahaṇamokṣaṇadaśasthānagrahaṇacandrakalāropaṇādīnāṃ kāmapuruṣārthe anupayogāt paradāragamanādiniṣiddhācāropadeśācca ekadeśe niṣiddham | yadyapi niṣiddhāṃśaḥ kāpālikatantraṃ na bhavati tathāpi tatra pravartamānaḥ puruṣaḥ avaśyaṃ kāpālikācāro bhavatīti kāpālikatvena gaṇanā tantrasya || kalāsāram varṇotkarṣavidhiryatra pravartate tat kalāsāraṃ vāmācārapradhānam || kubjikāmatam ghuṭikāsiddhihetuḥ | so'pi vāmācārapradhāna eva || tantrottaramate rasasiddhiḥ || p. 77) vīṇākhye vīṇā nāma yoginī | sā siddhyatīti vīṇākhyam | sā vīṇā saṃbhogayakṣiṇīti kecidāhuḥ || trotale ghuṭikāñjanapādukāsiddhiḥ | ghuṭikā pānapātram || trotalottare catuṣṣaṣṭisahasrasaṅkhyākayakṣiṇīnāṃ darśanam || pañcāmṛtam pañcānāṃ pṛthivyādīnāṃ piṇḍāṇḍe amṛtaṃ yatra maraṇābhāvaḥ pratipāditaḥ tat pañcāmṛtaṃ tantram | tadapi kāpālikameva || rūpabhedāditantrapañcakaṃ māraṇaheturiti avaidikam || sarvajñānāditantrapañcakaṃ kāpālikasiddhāntaikadeśidigambaramatamiti dūrata eva heyam || pūrvādidevīmataparyantaṃ digambaraikadeśakṣapaṇakamatamiti tattato'pi dūrata eva heyam || evaṃ catuṣṣaṣṭitantrāṇi parijñātṝṇāmapi vañcakāni | aihikasiddhimātraparatvāt vaidikamārgadūrāṇi | parijñātāropi aihikaphalāpekṣayā tatra katicana pravṛttāḥ pratāritā eveti rahasyam || nanu vipralipsādyāśayadoṣarahitasya bhagavataḥ parameśvarasya paśupateḥ kāṃścitprati vipralambhatvaṃ kathamiti cet - maivam parameśvare paramakāruṇike vipralipsādyāśayadoṣāḥ na santyeva | kintu parameśvaraḥ paśupatiḥ brahmakṣatravaiśyaśūdrajātīyān mūrdhāvasiktādyanulomapratilomajātīyānadhikṛtya tantrāṇi nirmitavān | tatra traivarṇikānāṃ candrakalāvidyāsu vakṣyamāṇāsvadhikāraḥ | śūdrādīnāṃ [śūdrāṇāṃ saṅkīrṇānāṃ ca] catuṣṣaṣṭitantreṣvadhikāraḥ | p. 78) evamadhikārabhedamajānānāḥ amīmāṃsakāḥ vyāmuhyanti | teṣāmevāyaṃ doṣaḥ na paśupateḥ parameśvarasyeti dhyeyam || candrakalāvidyāṣṭakaṃ śrīvidyāpratipādakaṃ tantraṃ candrakalā jyotsnāvatī kalānidhiḥ kulārṇavam kuleśvarī bhuvaneśvarī bārhaspatyaṃ dūrvāsamataṃ ceti | asmin tantrāṣṭake traivarṇikānāṃ śūdrādīnāṃ ca adhikāro'sti | tatra brāhmaṇādīnadhikṛtya savyamārgeṇa prādakṣiṇyena sarvo'pyanuṣṭhānakalāpaḥ pratipāditaḥ | śūdrādīnadhikṛtya apasavyamārgeṇa vāmācāro nirūpitaḥ || śubhāgamatantrapañcake vaidikamārgeṇa anuṣṭhānakalāpo nirūpitaḥ | ayaṃ śubhāgamapañcakanirūpito mārgaḥ vasiṣṭhasanakaśukasanandanasanatkumāraiḥ pañcabhiḥ munibhiḥ pradarśitaḥ | ayameva samayācāra iti vyavahriyate | tathaivāsmābhirapi śubhāgamapañcakānusāreṇa samayamatamavalambyaiva bhagavatpādamatamanusṛtya vyākhyā racitā | candrakalāvidyāṣṭakaṃ tu kulasamayānusāritvena miśrakamityucyate vidvadbhiḥ | catuṣṣaṣṭitantrāṇi kulamārga eva - miśrakaṃ kaulamārgaṃ ca parityājyaṃ hi śāṅkari || iti īśvaravacanāt miśrakamataṃ kaulamārgaṃ ca parityājyam | kaulaiḥ mṛgyate avalambyata iti kaulamārgaḥ kaulamatam | karmaṇi ghañ | ataśca śubhāgamapañcakameva vaidikairādaraṇīyam | kevalasamayamārgapradarśanaparatvāt | samayamārgasvarūpaṃ tu tavādhāre mūle saha samayayā [ślokaḥ 41] ityādiślokavyākhyānāvasare nipuṇataramupapādayiṣyāmaḥ || tatra śubhāgamapañcake ṣoḍaśanityānāṃ pratipādanaṃ mūlavidyāyāmantarbhāvamaṅgīkṛtya aṅgatayā | cakravidyāyāṃ aṅgatayaivāntarbhāvaḥ kathitaḥ | ata eva catuṣṣaṣṭividyāntarbhūtāyāṃ candrajñānavidyāyāṃ ṣoḍaśanityāḥ pradhānatvena pratipāditā p. 79) iti tatpratipādakaṃ tantraṃ kaulamārgaḥ ayaṃ tu samayamārga iti bhedaḥ || atredamanusandheyam śubhāgamapañcakaṃ nāma vāsiṣṭhasaṃhitā sanakasaṃhitā śukasaṃhitā sanandanasaṃhitā sanatkumārasaṃhitā iti pañca saṃhitāḥ śubhāgamapañcakam | tatra vasiṣṭhasaṃhitāyāṃ devīṃ prati īśvaravacane vasiṣṭhena śaktirbodhitā | yathā - śṛṇu devi pravakṣyāmi nityāṣoḍaśakaṃ tava [ṣoḍaśakaṃ navam ṣoḍaśikārṇavaṃ tava ityapi pāṭhāntare viśveśvarī] | na kasyacinmayā''khyātaṃ sarvatantreṣu gopitam || tatrādau prathamā nityā mahātripurasundarī | tataḥ kāmeśvarī nityā nityā ca bhagamālinī || nityāklinnā tathā caiva bheruṇḍā vahnivāsinī | mahāvidye [vajre]śvarī raudrī tvaritā kulasundarī || nityā nīlapatākā ca vijayā sarvamaṅgalā | jvālāmālini cidrūpāḥ etā nityāstu ṣoḍaśa || pratipatprabhṛtau devyāḥ paurṇamāsyantamarcayet | ekādivṛddhyā hānyā ca darśāntaṃ devi vigraham || etacca ṣoḍaśanityānāṃ ṣoḍaśatithyātmakatvaṃ uttaraśloke nirūpyate || idānīṃ ṣoḍaśanityānāṃ śrīcakre aṅgatayā antarbhāvo nirūpyate - ṣoḍaśanityāstu aṣṭavargātmakatayā aṣṭadalapadme aṣṭapatreṣu sthitāḥ yathākramaṃ aṣṭakoṇacakre prāgādikoṇamārabhya ekaikasmin koṇe dvikaṃdvikamantarbhūtam | evamaṣṭadvikāni aṣṭakoṇeṣu antarbhūtāni | etā eva nityāḥ ṣoḍaśasvarātmakatayā ṣoḍaśadalapadme sthitāḥ dvidaśāre'ntarbhūtāḥ | etāsāṃ nityānāṃ p. 80) madhye prathamaṃ nityādvayaṃ trikoṇabindurūpeṇa sthitam | avaśiṣṭāstu caturdaśa nityāḥ manvaśre antarbhūtāḥ mekhalātrayabhūpuratraye baindavatrikoṇayorantarbhūte | evaṃ nityānāṃ cakre antarbhāvaḥ | imamevāntarbhāvaṃ meruprastāramāhuḥ | ata eva candrakalāvidyāyāḥ cakravidyāyāḥ saṅgatvaṃ nityānāṃ siddham | sanandanasaṃhitāyāṃ ṛṣīn prati sanandanavacanam etāstu ṣoḍaśanityāḥ candrakalāyāḥ cakravidyāyā aṅgabhūtāḥ | etāśca ṣoḍaśanityāḥ svarātmakāḥ pañcadaśākṣarīmantragata ekārādibhūta akāravisargātmaka sa kārābhyāṃ saṅgṛhītāḥ jīvakalārūpāḥ baindavasthāne sthāpitāḥ tatraiva antarbhūtāḥ | kādayo māvasānāḥ pāśāṅkuśabījayuktāssantaḥ aṣṭāre daśakoṇadvaye ca antarbūtāḥ | śiṣṭāstu yakārādayo nava varṇāḥ dvirāvṛttyā manvaśre caturdaśakoṇeṣu caturdaśa antarbhūtāḥ śiṣṭaṃ varṇacatuṣṭayaṃ śivacakracatuṣṭaye'ntarbhūtam | imameva kailāsaprastāramāhuḥ | evaṃ nityānāṃ cakravidyāyā aṅgatvaṃ pratipāditam || sanatkumārasaṃhitāyāmapi cakravidyāyāṃ ṣoḍaśanityānāṃ aṅgatvaṃ pratipāditam | yathā sanatkumāravacanam śrīcakrasyāṅgabhūtāḥ nityāḥ vaśinyādibhiḥ dvikaṃdvikaṃ melayitvā baindavaṃ trikoṇaṃ vihāya aṣṭasu koṇeṣvantarbhāvyāḥ | madhye tripurasundarī antarbhāvyā | aṣṭavargāstu aṣṭa vaśinyādayaḥ ṣoḍaśa nityāḥ dvādaśa yoginyaḥ catasro gandhākarṣiṇyādayaḥ evaṃ catuścatvāriṃśat | atra ekāṃ śaktiṃ vihāya trayaścatvāriṃśatkoṇeṣu trayaścatvāriṃśaddevatā antarbhāvyāḥ ekāṃ tripurasundarīṃ baindavasthānādadhastāt gandhākarṣiṇyādā yastu caturdvāreṣu iti nityānāṃ aṅgatvaṃ pratipāditam | imameva bhūprastāramāhuḥ | aṣṭānāṃ vaśinyādīnāṃ dvādaśayoginīnāṃ gandhākarṣiṇyādīnāṃ nāmadheyāni savitrībhirvācām [17 ślokaḥ] ityādiślokavyākhyānāvasare kathitāni || 31 || p. 81) atha nikhilapuruṣārthaikaghaṭanāsvatantraṃ bhagavatyāstantraṃ paśupatiḥ kṣititalamavātītaradityuktaṃ pūrvaśloke | tadeva tantraṃ prastauti - śivaśśaktiḥ kāmaḥ kṣitiratha raviśśītakiraṇaḥ smaro haṃsaśśakrastadanu ca parāmāraharayaḥ | amī hṛllekhābhistisṛbhiravasāneṣu ghaṭitāḥ bhajante varṇāste tava janani nāmāvayavatām || 32 || śivaḥ kakāraḥ | śaktiḥ ekāraḥ | kāmaḥ īkāraḥ | kṣitiḥ lakāraḥ | athaśabdaḥ avasānadyotakaḥ | raviḥ hakāraḥ | śītakiraṇaḥ sakāraḥ | smaraḥ kakāraḥ | haṃsaḥ hakāraḥ | śakraḥ lakāraḥ | tadanu ca iti avasānaṃ dyotayati | parā sakāraḥ | māraḥ kakāraḥ | hariḥ lakāraḥ | amī dvādaśa varṇāḥ | hṛllekhābhiḥ hrīṅkāraiḥ tisṛbhiḥ tritvaviśiṣṭaiḥ avasāneṣu virāmasthāneṣu catuṣkapañcakatrikāṇāmupari ghaṭitāḥ yojitāḥ bhajante prāpnupanti | varṇāḥ te pūrvoktāḥ kakārādayaḥ tava bhavatyāḥ janani ! he mātaḥ nāmāvayavatāṃ nāmnaḥ tripurasundarīmantrasya avayavatāṃ pratīkatvam || atretthaṃ padayojanā he janani ! śivaḥ śaktiḥ kāmaḥ kṣitiḥ atha raviḥ śītakiraṇaḥ svaraḥ haṃsaḥ śakraḥ tadanu ca parāmāraharayaḥ ityete varṇāḥ tisṛbhiḥ hṛllekhābhiḥ avasāneṣu ghaṭitāḥ te varṇāḥ tava nāmāvayavatāṃ bhajante || atredamanusandheyam śivaḥ śaktiḥ kāmaḥ kṣitiriti varṇacatuṣṭayaṃ āgneyaṃ khaṇḍam | raviḥ śītakiraṇaḥ smaraḥ haṃsaḥ śakra iti varṇapañcakaṃ sauraṃ khaṇḍam | p. 82) ubhayoḥ khaṇḍayoḥ madhye rudragranthisthānīyaṃ hṛllekhābījam | parāmāraharaya iti varṇatrayeṇa saumyaṃ khaṇḍaṃ nirūpitam | saumyasaurakhaṇḍayormadhye viṣṇugranthisthānīyaṃ bhuvaneśvarībījam | turīyamekākṣaraṃ candrakalākhaṇḍam | saumyacandrakalākhaṇḍayormadhye brahmagranthisthānīyaṃ hṛllekhābījam | candrakalākhaṇḍaṃ tu gurūpadeśavaśādavagantavyamiti na prakāśitam | ata eva - trikhaṇḍo mātṛkāmantraḥ somasūryānalātmakaḥ || iti || avarohakrameṇeti śeṣaḥ | somasūryānalātmakaḥ ityetāvanmātre vaktavye trikhaṇḍa ityuktiḥ jñānaśaktīcchāśaktikriyāśaktyātmakaṃ khaṇḍatrayamiti jāgratsvapnasuṣuptyavasthātrayātmakaṃ viśvataijasaprājñavṛttitrayātmakam tamorajassattvaguṇātmakaṃ ityevaṃ parā | etacca purastātprapañcayiṣyāmaḥ || atra śivaśśaktirityādiśabdāḥ kvacit lakṣitalakṣaṇayā kvacit lakṣaṇayā kakārādivarṇaparāḥ | tathāhi tripurasundarīmantrasya ṣoḍaśavarṇāḥ | te ca ṣoḍaśa varṇāḥ ṣoḍaśanityātmatayā sthitāḥ | atra ṣoḍaśyāḥ kalāyāḥ nityātvavyapadeśaḥ candrakalātvarūpasāmyāt | sā ca parā kalā cidekarasā | tasyāśchāyā viśuddhicakre ṣoḍaśāre kalātmatayā bhramatīti [bhrājatīti iti taṃ pustake] rahasyam | sā pradhānaṃ prakṛtiśca | asyā aṅgabhūtāḥ pañcadaśa nityā iti pūrvaśloke pratipāditam | yadyapi kakārādayaḥ śrūyamāṇāḥ pañcadaśa varṇāḥ saṃpradāyato jñātavyāḥ eko varṇaḥ ṣoḍaśakalātmakaḥ pradhānabhūta [prakṛtibhūta] iti yadyapi ṣoḍaśī kalā gurumukhādeva avagantavyā tathāpi tasyā apratipādane vyākhyānaṃ sāpekṣameva | ato'nupādeyaṃ syādeveti sā kalā nirūpyate || p. 83) na ca- sacchiṣyāyopadeṣṭavyā gurubhaktāya sā kalā || iti || śiṣyāṇāmevopadeṣṭavyā nānyeṣāmiti vācyam | ye tu madīyaṃ granthaṃ dṛṣṭvā tāṃ kalāṃ jānanti te macchiṣyā evetyasmākamanugrahaḥ || nanu pādavandana pādopasaṅgrahaṇa hastamastakasaṃyogādeḥ aṅgakalāpasya śiṣyatvāpādakasyābhāve kathaṃ teṣu śiṣyatvamiti cet- satyam asmadīyagranthaṃ dṛṣṭvā ṣoḍaśyāḥ kalāyāḥ svarūpaṃ gurvantaramukhādeva jānatāṃ śiṣyatvaṃ māstu | ye tu na jānanti gurumukhādapi teṣāmupadeśo na sambhāvyata eva tadānīṃ gurvekaparatantre asmin mantre ke vā'smākaṃ guravaḥ iti jijñāsāyāmudayamānāyāṃ teṣāṃ jijñāsūnāṃ vartamānānāṃ vartiṣyamāṇānāṃ ca vayameva gurava iti teṣvanugrahaḥ kṛto'smābhiḥ || ṣoḍaśī kalā nāma śakāra repha īkāra bindvanto mantraḥ | etasyaiva bījasya nāma śrīvidyeti | śrībījātmikā vidyā śrīvidyeti rahasyam | evaṃ ṣoḍaśanityānāṃ prakṛtibhūtāḥ kakārādayaḥ | tāśca ṣoḍaśa nityāḥ śuklapratipadamārabhya paurṇamāsyantatithirūpāḥ kṛṣṇapakṣapratipadamārabhya amāvāsyāntatithirūpāḥ | etā eva candrakalābhidhānāḥ | candrakalā eva pratipadāditithaya iti suprasiddham | yathoktaṃ jyotiśśāstre- pratipannāma vijñeyā candrasya prathamā kalā | dvitīyādyā dvitīyādyāḥ pakṣayośśuklakṛṣṇayoḥ || iti || ayamarthaḥ candrasya prathamāyāḥ kalāyāḥ pratipaditi nāmadheyam | saiva kalātmikā sūryamaṇḍalānnirgatā | kṛṣṇapakṣe tu sūryamaṇḍalaṃ praviṣṭā | evaṃ śuklapakṣe sūryamaṇḍalānnirgatā dvitīyā kalā dvitīyā tithiḥ | kṛṣṇapakṣe tu sūryamaṇḍalaṃ praviṣṭā dvitīyā kalā dvitīyā tithiriti | evaṃ sarvatra ūhanīyam | p. 84) ataśca pañcadaśakalāvyavadhānaṃ sūryacandrayoryatra sā paurṇamāsī | pañcadaśyāṃ kalāyāṃ sūryacandrayoratyantasaṃyogaḥ sā amāvāsyeti jñeyam | ataḥ kaulamate candrakalātmikānāṃ ṣoḍaśānāṃ nityānāṃ pratidinaṃ ekasyā evānuṣṭhānam | sarvāsāṃ samayimate | ṣoḍaśyāḥ kalāyāstu pañcadaśasvapi tithiṣu anuṣṭhānaṃ siddham pañcadaśānāṃ nityānāṃ atraiva antarbhāvāt || ayaṃ ca sampradāyakramaḥ samyagukto'pi durvijñeyaṃ prameyajātamiti vispaṣṭārthaṃ punarucyate | pratipadi tripurasundarīkalā dhyeyā | dvitīyāyāṃ kāmeśvarīkalā | tṛtīyāyāṃ bhagamālinīkalā | caturthyāṃ nityaklinnākalā upāsyā | pañcamyāṃ bheruṇḍākhyā kalā | ṣaṣṭhyāṃ vahnivāsinīkalā | saptamyāṃ mahāvidye[vajre]śvarīkalā [viśveśvarīkalāḥ] | aṣṭamyāṃ raudrīkalā | navamyāṃ tvaritākalā | daśamyāṃ kulasundarīkalā | ekādaśyāṃ nīlapatākākhyā kalā | dvādaśyāṃ vijayākhyā kalā | trayodaśyāṃ sarvamaṅgalākhyā kalā | caturdaśyāṃ jvālākhyā kalā | pañcadaśyāṃ mālinyākhyā kalā | sarvāsu tithiṣu cidrūpākhyā kalā ṣoḍaśī upāsyā | pratipadi yā tripurasundarī kathitā sā cidrūpātmikā na bhavati cidrūpātmikāyāḥ mūlavidyāyāḥ bhinnatvena anuṣṭhānāt | mantrabhedaśca sa mantraḥ pratipadyeva anuṣṭheyo na dvitīyāyāmiti | tripurasundarīnityāyāḥ nāmasāmyamityavagantavyam || etāsāṃ ṣoḍaśanityānāṃ candrakalātmikānāṃ viśuddhicakraṃ ṣoḍaśāraṃ sthānam | tatra prāgādikrameṇa ṣoḍaśa nityāḥ tatkoṇeṣu parivartante | tadadhassthitadvādaśāre saṃvitkamale dvādaśasūryamaṇḍalāni prādakṣiṇyakrameṇa parivartante | teṣāṃ dvādaśānāṃ sūryāṇāṃ dvādaśamāseṣu adhikāraḥ || etaca sanatkumārasaṃhitāyāṃ ślokaiḥ saptaśatyā nirūpitaṃ [tattu saṃkṣepeṇocyate] saṃkṣepeṇocyate sūryacandrayoḥ deyayānapitṛyānātmakeḍāpiṅgalānāḍīmārgeṇa ahorātrayoḥ sañcaraṇam | p. 85) candrastu vāmanāḍīmārgeṇa sañcaran dvisaptatisahasranāḍīmārgaṃ amṛtena siñcati | sūryastu dakṣiṇanāḍīmārgeṇa sañcaran tadutkṣiptān amṛtabindūn upāharati | yadā candrasūryayoḥ ubhayoḥ ādhāracakre samāveśaḥ tadā amāvāsyātithirutpadyate | kṛṣṇapakṣatithayaḥ tataḥ utpadyante | ata eva kuṇḍalinīśaktiḥ ādhārakuṇḍe sūryakiraṇasamparkāt vilīnacandramaṇḍalamadhyagalatpīyūṣaparipūrite svapiti | svāpāvasthaiva kṛṣṇapakṣa ityucyate | yogī yadā samāhitacittaḥ candraṃ candrasthāne sūryaṃ sūryasthāne vāyunā niroddhuṃ kṣamate tadā candrasūryau niruddhau amṛtasecanatadāharaṇayoḥ aśaktau | tadānīṃ vāyunā preritena svādhiṣṭhānavahninā śuṣkībhūte amṛtakuṇḍe nirāhārā kuṇḍalinī suptotthitā satī sarpavat phūtkāraṃ kurvatī granthitrayaṃ bhitvā sahasradalakamalamadhyavarti candramaṇḍalaṃ daśati | tasmādgalatpīyūṣadhārāḥ ājñācakroparisthitacandramaṇḍalaṃ āplāvayanti | tasmādgalitābhiḥ amṛtadhārābhiḥ sarvaṃ dehamāplāvayanti | tataśca ājñācakroparisthitasya candramasaḥ kalāḥ pañcadaśa nityāḥ | tāḥ pañcadaśa tadadhassthitaviśuddhicakramāśritya parivartante | sahasradalakamalāntassthitacandramaṇḍalaṃ baindavasthānam | tatkalā cinmayī ānandarūpā ātmeti gīyate | saiva tripurasundarī | evaṃ śuklapakṣa eva kuṇḍalinīprabodhaḥ kartuṃ śakyate yogīśvarāṇāṃ na tu kṛṣṇapakṣa iti rahasyam | sarvāḥ śuklapakṣatithayaḥ paurṇamāsīsaṃjñakāḥ | sarvāḥ kṛṣṇapakṣatithayastu amāvāsyāyāṃ antarbhavanti | ekaivāmāvāsyā kṛṣṇapakṣa iti gīyate | ata eva ādhāraṃ andhatāmisram | svādhiṣṭhānaṃ tu sūryakiraṇasamparkāt miśralokaḥ | maṇipūrastu agnisthānatve'pi tatra sthite jale sūryakiraṇapratibimbāt miśraka eva lokaḥ | anāhataṃ jyotirlokaḥ | evaṃ anāhatacakraparyantaṃ jyotistamomiśrako lokaḥ | viśuddhicakraṃ cāndro lokaḥ | ājñācakraṃ tu candrasthānatvāt sudhālokaḥ | anayorlokayoḥ sūryakiraṇasamparkāt jyotsnā nāsti | sahasrakamalaṃ tu jyotsnāmaya eva lokaḥ | tatra sthitaścandro nityakalāyuktaḥ | p. 86) candrabimbaṃ śrīcakram | kalā sādākhyā | ataśca trikoṇaṃ ādhāraḥ aṣṭakoṇaṃ svādhiṣṭhānam daśāraṃ maṇipūraṃ dvitīyadaśāraṃ anāhataṃ caturdaśāraṃ viśuddhicakram śivacakracatuṣṭayaṃ ājñācakraṃ bindusthānaṃ caturaśraṃ sahasrakamalamiti siddham | ājñācakragatacandre pañcadaśa kalāḥ ṣoḍaśyāḥ kalāyāḥ pratiphalanaṃ ca | śrīcakrarūpacandrabimbe ekaiva kalā sā paramā kalā | militvā ṣoḍaśakalāḥ | yathā- ṣoḍaśendoḥ kalā bhānoḥ dvirdvādaśa daśānale | sā pañcāśatkalā jñeyā mātṛkācakrarūpiṇī || iti || etāḥ pañcāśatkalāḥ pañcāśadvarṇātmakāḥ pañcadaśākṣarīmantre antarbhūtāḥ | yatha ādimena kakāreṇa antimo lakāraḥ pratyāhṛtaḥ tanmadhyavartināṃ varṇānāṃ grāhakaḥ | ayameva lakāraḥ ekāraparvavartinā akāreṇa pratyāhṛtaḥ pañcāśadvarṇagrāhakaḥ || nanu anenaiva pratyāhāragrahaṇena pañcāśadvarṇātmakamātṛkāgrahaṇe kimarthaṃ kakāralakārayoḥ pratyāhāragrahaṇaprayāsaḥ ? ucyate kakārādilakārāntānāṃ kalāśabdavācyatvaṃ gauṇam vyañjanānāṃ svarān prati aṅgatvāt kalānaṃ svarāṇāṃ pradhānatvamiti guṇapradhānabhāvapradarśanārthaṃ pratyāhāradvayāśrayaṇaṃ kṛtaṃ sanakādibhiriti dhyeyam || catvāro'nusvārāḥ bindulakṣakāḥ | tena bindunā tadupari pratīyamāno nādaḥ saṅgṛhītaḥ | evaṃ nādabindukalātmakaṃ śrīcakraṃ trikhaṇḍamiti kathitam | sādākhyā kalā śrīvidyāparaparyāyā nādabindukalātītā || etāḥ ṣoḍaśanityāsu antarbhūtāḥ | tathāhi ṣoḍaśa svarāḥ kādayaḥ tāntāḥ ṣoḍaśa thādayaḥ sāntāśca ṣoḍaśa | ṣoḍaśatrikaṃ ṣoḍaśanityāsu antarbhūtam | p. 87) hakāraḥ ākāśabījaṃ baindavākāśe nilīnam | lakāraḥ antasthāsvantarbhūto'pi kakāreṇa pratyāhārārthaṃ punargṛhītaḥ | kṣakārastu kakāraṣakārasamudāyarūpatvāt | kakārādayaḥ sāntāḥ niṣṣoḍaśa nityāsu antarbhūtāḥ svarasahitāḥ | akāreṇa pratyāhṛtaḥ kṣakāraḥ akṣamāleti gīyate | ataḥ kṣakāreṇa [ataḥ ajña iti pratyāhareṇa iti pa.-kośe] sarvā mātṛkāḥ saṅgṛhītā bhavanti | ata eva [athavā iti pa] antimakhaṇḍe sakalahrīmiti kakāralakārayoryoge kalāśabdaniṣpattiḥ kaṣayoryoge kṣakāraniṣpattiriti evaṃ mantreṇa sarvā mātṛkāḥ saṅgṛhītā iti tātparyam || ataśca ṣoḍaśanityānāṃ mantragataṣoḍaśavarṇātmakatvaṃ ṣoḍaśavarṇānāṃ pañcāśadvarṇātmakatvaṃ pañcāśadvarṇānāṃ sūryacandrāgnikalātmakatvaṃ sūryacandrāgnirūpeṇa trikhaṇḍatvamiti aikyacatuṣṭayamanusandheyam [vidyācatuṣṭaya iti ta-kośe] || evaṃ cakramantrayorapi | yathā hrīṅkāratrayaṃ śrībījaṃ ca śivacakracatuṣṭayātmakatrikoṇe bindurūpeṇa antarbhūtam | sakaleti varṇatrayeṇa saṅgṛhīta mātṛkā akṣamālātmikā mātṛkā ubhayamapi yathāyogaṃ cakre antarbhūtam | tathāhi antasthāścatvāraḥ ūṣmāṇaścatvāraḥ evamaṣṭau varṇāḥ aṣṭakoṇātmakāḥ | kādayo māvasānāḥ vargapañcamān vihāya daśārayugme antarbhūtāḥ | vargapañcamāstu anusvārarūpeṇa bindāvantarbhūtāḥ | caturdaśāre caturdaśa svarā antarbhūtāḥ | anusvāravisargayoḥ bindāvantarbhāvaḥ | iti cakramantrayoraikyaṃ subhagodayamatānusāreṇa kathitam || pūrṇodayamatānusāreṇa tu somasūryānalātmakatayā cakrasya trikhaṇḍatvam | evaṃ mantrasyāpi trikhaṇḍatvaṃ suprasiddham | candrasya [baindavyaḥ] kalāḥ ṣoḍaśa indukhaṇḍe antarbhūtāḥ | p. 88) sa ca [sacāyaṃ khaṇḍadvayātmake] indukhaṇḍaḥ indvātmake yantrakhaṇḍe'ntarbhūtaḥ | evaṃ bhānoḥ caturviṃśatikalāḥ bhānukhaṇḍe'ntarbhūtāḥ | sa ca khaṇḍaḥ yantrakhaṇḍe'ntarbhūtaḥ | evamāgneya daśakalā āgneyakhaṇḍe antarbhūtāḥ | sa ca khaṇḍaḥ yantre agneyakhaṇḍe antarbhavatīti kalāyantramantrāṇāṃ aikyamanusandheyam || subhagodaye nityānāṃ svarūpamuktam- darśādyāḥ pūrṇimāntāśca kalāḥ pañcadaśaiva tu | ṣoḍaśī tu kalā jñeyā saccidānandarūpiṇī || iti || asyārthaḥ darśādyāḥ pūrṇimāntāśca tithayaḥ | darśā nāma amāvāsyānantarabhāvinī pratipatkalā | tasyā īṣaddarśanāt darśā | darśā ādyā yāsāṃ tāḥ | pūrṇimā anto yāsāṃ tāḥ | darśā dṛṣṭā darśatā viśvarūpā sudarśanā āpyāyamānā āpyāyamānā āpyāyā sūnṛtā irā āpūryamāṇā āpūryamāṇā pūrayantī pūrṇā paurṇamāsī etāni nāmadheyāni śrutibodhitāni saṅgṛhītāni darśādyāḥ pūrṇimāntāḥ ityanena | etāsāṃ svarūpaṃ purastāt nivedayiṣyate | darśādīnāṃ pañcadaśānāṃ kalānāṃ yathākramaṃ tripurasundarīprabhṛtayaḥ pañcadaśa nityāḥ adhidevatāḥ | ṣoḍaśyāḥ cidrūpātmikāyāḥ kalāyāḥ sādākhyatattvarūpatvāt adhidevatāntaraṃ nāsti | svayameva sarvasya adhidevateti dhyeyam | etāsāṃ nityānāṃ abhimāninī devatā kāmadevaḥ eka eva | adhiṣṭhānadevatā kāmeśvarī ekaiva | ataśca mūlavidyāgatapañcadaśavarṇānāṃ darśādayaḥ kalāḥ nityāḥ kalāśca vigrahāntaramiti anusandheyam | ata eva darśādikalānāṃ trikhaṇḍatvaṃ spaṣṭam | darśā dṛṣṭā darśatā viśvarūpā sudarśanā eṣa āgneyaḥ khaṇḍaḥ | āpyāyamānā āpyāyamānā āpyāyā sūnṛtā irā eṣa sauraḥ khaṇḍaḥ | āpūryamāṇā p. 89) āpūryamāṇā pūrayantī pūrṇā paurṇamāsīti eṣa cāndraḥ khaṇḍaḥ tṛtīyo nirūpitaḥ | etāsāṃ kalānāṃ nityātvena aikyaṃ sampādya pratipadādau upāsanāprakāraḥ pūrvameva diṅmātraṃ udāhṛtaḥ | darśā kalā śivatattvātmikā | dṛṣṭā kalā śaktitattvātmikā | darśatā kalā māyātattvātmikā | viśvarūpā kalā śuddhavidyātattvātmikā | sudarśanā kalā jalatattvātmikā | evaṃ pañcatattvātmakaṃ khaṇḍaṃ āgneyam agniratra adhidevatā kāmadevastu sarvatra adhidevatā kāmeśvarī sarvatra adhiṣṭhātrītyuktam | āpyāyamānā kalā tejastattvātmikā | āpyāyamānā kalā vāyutattvātmikā | āpyāyā kalā manastattvātmikā | sūnṛtā kalā pṛthivītattvātmikā | irā kalā ākāśatattvātmikā | āpūryamāṇā kalā vidyātattvātmikā | eṣa sauraḥ khaṇḍo dvitīyaḥ | tatra sūryo devatā | kāmadevastu sarvatra adhidevatā | kāmeśvarī sarvatra adhiṣṭhātrītyuktam | āpūryamāṇāyāḥ kalāyāḥ candrakhaṇḍāntassthitāyā api saurakhaṇḍe antarbhāvaḥ | irākalāprabhedatvāt irā''pūryamāṇayoḥ aikyamiti anusandheyam | āpūryamāṇā kalā maheśvaratatvātmikā | pūrayantī kalā paratattvātmikā | pūrṇā kalā ātmatattvātmikā | paurṇamāsī kalā sadāśivatattvātmikā | eṣa saumyaḥ khaṇḍaḥ | somaḥ atra adhidevatā | kāmadevaḥ sarvatra adhidevatā | kāmeśvarī sarvatra adhiṣṭhātrītyuktam | nityā kalā sādākhyatattvātmikā | etāstu viśuddhicakre ṣoḍaśāre prāgādikrameṇa ṣoḍaśadikṣu paribhramanti || tāstu ājñācakroparisthitacandramaṇḍalasya ṣoḍaśa kalāḥ iti subhagodaye yat prapañcitaṃ tattu pañcadaśakalānāmeva ṣoḍaśāre paribhramaṇaṃ ṣoḍaśyāḥ kalāyāḥ sahasradalakamala eva avasthānaṃ tatra avasthitāyāḥ nityāyāḥ kalāyāḥ prabhāpaṭalaṃ ṣoḍaśāre sphuraṃti ityevaṃparamityeva anusandheyam || p. 90) ayamarthaḥ śivaḥ śaktiḥ kāmaḥ kṣitiriti śivaśabdena śivatattvātmikā darśākhyā kalā tripurasundarīnāmadheyā kathyate | tayā tatprakṛtibhūtaḥ kakāro lakṣyate | evaṃ śaktiśabdena śaktitattvātmikā yā dṛṣṭā kalā tayā ekāro lakṣyate | kāma ityanena kāmadevatyā yā darśatā kalā tayā īkāro lakṣyate | kṣitirityanena lakāraḥ kṣititattvaṃ iti śāstrāntaraprasiddhyā lakāro lakṣyate | ravirityanena sūryakhaṇḍātmatayā raviḥ hakāro lakṣyate | śītakiraṇaḥ candraḥ | sakāraḥ candrabījaṃ iti śāstrāntaraprasiddhyā śītakiraṇaśabdena sakāro lakṣyate | smaraśabdena kāmarājaprakṛtibhūtaḥ kakāro lakṣyate | haṃsaḥ sūryaḥ hakārādhipatiritityuktaṃ prāk | śakraḥ indraḥ | lakāraḥ indrabījaṃ iti śāstrāntaraprasiddheḥ śakraśabdena lakāro lakṣyate | parā candrakaleti candrabījaṃ sakāro lakṣyate | māraḥ kāmarājabījamiti tatprakṛtibhūtaḥ kakāro lakṣyate | hariḥ indraḥ lakāro lakṣyate | evaṃ mantragatavarṇānāṃ kakārādīnāṃ śivādipadāni lakṣakāṇi kvacit lakṣitalakṣakāṇīti dhyeyam || evaṃ pañcadaśanityānāṃ samudāyātmakasya mantrasya pañcadaśatithiṣu anuṣṭhānaṃ vihitam | pṛthak nityānuṣṭhānaṃ tu pratidinaṃ pṛthak niyatam | etacca atirahasyaṃ gurumukhādeva avagantavyamapi śiṣyānujighṛkṣayā kathitam | ataśca imameva arthaṃ śrutirapyāha- darśādyāḥ pūrṇimāntāśca kalāḥ pañcadaśaiva tu | ityatra yat bahu vaktavyaṃ tattu śrutivyākhyānāvasare nirūpayiṣyāmaḥ | tathā ca taittirīyaśākhāyāṃ kāṭhake śrūyate iyaṃ vāva saraghā ityanuvākaḥ [tai. brā. 3-10-10] | tatra ṣoḍaśanityātmakadivasaparijñāne phalaṃ pratipāditaṃ jñānamātraphalapratipādakatvāt | anārabhyādhītaṃ aśvamedhakāṇḍānantaraṃ saṃjñānaṃ vijñānam [tai. brā. 3-10-1] iti tithipratipādakavākyānāṃ prakaraṇabheda eva | tasya anuvākasya brāhmaṇaṃ iyaṃ vāva saraghā [tai. brā. 3-10-10] iti | p. 91) evaṃ ubhayaṃ mantrabrāhmaṇātmakaṃ anārabhyādhītaṃ jñānaikaphalaṃ vākyajātam || iyaṃ [tai. brā. 3-10-10] vāva saraghā asyārthaḥ iyaṃ candrakalā sādākhyā saraghā saraghāvat madhusyandinī amṛtasyandinīti śrīcakrātmakacandrasya saraghātvanirūpaṇam || tasyā [tai. brā. 3-10-10] agnireva sāraghaṃ madhu | tasyāḥ saraghāyāḥ agnireva agnisthānameva baindavaṃ trikoṇaṃ sāraghaṃ saraghodbhūtaṃ madhu tasyaiva sudhāsindhurūpatvāt || sāraghasya madhunaḥ upacayāpacayaprakāramāha- yā [tai. brā. 3-10-10] pūrvapakṣāparapakṣayo rātrayaḥ | etāḥ [yasyāḥ saraghāyāḥ ityadhikaḥ] saṃjñānānuvāke kathiāḥ | pūrvapakṣāparapakṣayoḥ śuklakṛṣṇapakṣayoḥ rātrayaḥ || tā [tai. brā. 3-10-10] madhukṛtaḥ | tāḥ rātrayaḥ madhu kurvantīti madhukṛtaḥ | rātriṣveva madhunaḥ saṅgraha iti lokaprasiddhiḥ | rātrāveva candrakalārūpāyāḥ śrīvidyāyāḥ anuṣṭhānaṃ na ca divase iti upadeśaḥ | pūrvapakṣarātrayaḥ darśādipaurṇamāsyantāḥ pūrvaṃ nirūpitāḥ | kṛṣṇapakṣarātrināmadheyāni tu- sutā [tai. brā. 3-10-1] sunvatī prasutā sūyamānā'bhiṣūyamāṇā | pītī prapā saṃpā tṛptistarpayantī | kāntā kāmyā kāmajātā''yuṣmatī kāmadughā || p. 92) etāḥ kṛṣṇapakṣarātrayaḥ | etāsāṃ kṛṣṇapakṣarātrīṇāṃ ādhāracakre eva amāvāsyātmakatayā avasthānāt samayināṃ tatra vyavahārābhāvāt śuklapakṣaratriṣveva candrakalāsañcārāt tatraiva kuṇḍalinīprabodhāt svarūpamātroddeśa eva kṛtaḥ | śuklapakṣarātrīṇāmeva kalātvam | tatsvarūpaṃ pūrvameva nirūpitam || ata eva kuṇḍalinīprabodho rātrāveva na divā divasānāṃ madhunaḥ srāvakatvādityāha- yānyahāni [tai. brā. 3-10-10] | te madhuvṛṣāḥ | madhu varṣantīti madhuvṛṣāḥ | ata eva divā yoginaḥ kuṇḍalinīṃ (na) bodhayantīti śuklakṛṣṇapakṣayoḥ divasānāṃ nāmāni noktāni aprastutatvāt | tathāpi vede phalaśravaṇāt | uddeśamātreṇa kathyante | suklapakṣadivasanāmāni- saṃjñānaṃ [tai. brā. 3-10-9] vijñānaṃ prajñānaṃ jānadabhijānat | saṅkalpamānaṃ prakalpamānamupakalpamānamupaklptaṃ klptam | śrayo vasīya āyat saṃbhūtaṃ bhūtam || iti śuklapakṣadivasanāmāni | kṛṣṇapakṣadivasanāmāni tu- prastutaṃ [tai. brā. 3-10-9] viṣṭuta sastutaṃ kalyāṇaṃ viśvarūpam | śukramamṛtaṃ tejasvi tejaḥ samiddham | aruṇaṃ bhānumanmarīcimadabhitapattapasvat || eteṣāmubhayeṣāṃ śuklakṛṣṇapakṣāhorātrāṇāṃ nāmadheyāni yo [teṣāṃ vedasya] veda tasya phalamāha- p. 93) sa [tai. brā. 3-10-10] yo ha vā etā madhukṛtaśca madhuvṛṣāśca veda | kurvanti hāsyaitā agnau madhu | nāsyeṣṭāpūrtaṃ dhayanti || saḥ yaḥ etāḥ madhukṛto rātrīḥ madhuvṛṣān divasān pūrvoktān yo veda asya vettu etāḥ agnau baindavasthāne madhu sudhāsindhuṃ kurvanti | asya iṣṭāpūrtaṃ vāñchitārthapūrtiṃ na dhayanti na riktīkurvanti || vyatireke aniṣṭamāha- atha [tai. brā. 3-10-10] yo na veda | na hāsyaitā agnau madhu kurvanti | dhayantyasyeṣṭāpūrtam || vyākhyātaprāyametat || ayamarthaḥ candrakalāvidyānuṣṭhānaṃ nāma mātṛkāmantrayoraikyam | mantracakrayoraikyaṃ cakranityayoraikyaṃ nityāpratipadādikalayoraikyamiti samayimatatattvam | etadanuṣṭhāne śuklapakṣakṛṣṇapakṣavivekaḥ divasarātrivivekaśca upayujyate | darśādipaurṇamāsyantāsveva kalāsu caturvidhaikyānusandhānaṃ [catuṣṭayaikyānusandhānam ?] na amāvāsyāyām | kṛṣṇapakṣaśabdaḥ amāvāsyāparaḥ ityuktaṃ prāgeva | ataśca amāvāsyāyāmiva śuklapakṣadivaseṣvapi na anuṣṭhānamiti dhyeyam | evaṃ pariśeṣavṛttyā amāvāsyāyāṃ upāsanāniṣedhaḥ na tu sarvasmin kṛṣṇapakṣe | ataśca sarvāsu rātriṣu amāvāsyāvyatiriktāsu upāsanā na sarveṣu divaseṣu iti gurūpadeśavaśāt jñeyaṃ rahasyam || p. 94) ata uttaram- yo [tai. brā. 3-10-9] ha vā ahorātrāṇāṃ nāmadheyāni veda | nāhorātreṣvārtimārchati | saṃjñānaṃ vijñānaṃ darśā dṛṣṭeti etāvanuvākau pūrvapakṣasyāhorātrāṇāṃ nāmadheyāni | prastutaṃ viṣṭutasutā sunvatīti | etāvanuvākāvaparapakṣasyāhorātrāṇāṃ nāmadheyāni | nāhorātreṣvārtimārchati | ya evaṃ veda || iti vākyajātaṃ pūrvavyākhyayaiva vyākṛtam | itaḥ paraṃ vakṣyamāṇaṃ muhūrtārdhamāsaghaṭikādīnāṃ kalānāṃ nāmadheyajātaṃ tatraiva antarbhūtamiti tadvyākhyānenaiva vyākhyātamiti anusandheyam | ata eva saṃjñānānuvākaḥ iyaṃ vāva saraghā ityanuvākaśca vyākṛtāveveti avagantavyam | yattu sāvitraprakāśake prajāpatirdevānasṛjata ityanuvāke [tai. brā. 3-10-9] sa yadāha ityārabhya janako ha vaidehaḥ ityantena tithyātmakatvaṃ savituḥ pratipāditam tattu sādākhyatattvātmikāyāḥ candrakalāvidyāyāḥ śrīvidyā'paranāmadheyāyāḥ pañcadaśatithyātmikāyāḥ [vidyātmikāyāḥ ?] prasādasamāsāditasāmarthyaṃ savituḥ nānyatheti pratipādayituṃ gauṇyā vṛttyā āha śrutiḥ | ata eva eṣa eva tat | [tai. brā. 3-10-9] iti gauṇavṛttyāśrayaṇaṃ prakaṭīkṛtam | ata etadgranthakalāpānantaravākyam- janako ha vaidehaḥ ahorātraiḥ samājagāma [tai. brā. 3-10-9] || iti āmnātam | janakaḥ utpādakaḥ śrīvidyāyāḥ ṛṣiḥ | videha eva vaidehaḥ manmathaḥ | ahorātraiḥ ahorātrātmakaiḥ pañcadaśākṣarīmantravarṇaiḥ darśādipūrṇimāntakalātmakaiḥ p. 95) samājagāma taṃ mantraṃ āhṛtavānityarthaḥ | yastu mantraṃ āharati sa ṛṣirityucyate | ata eva aruṇopaniṣadi- putro nir-ṛtyā vaidehaḥ | [tai. ā. 11-1] nir-ṛtyāḥ lakṣmyāḥ | yadvā anir-ṛtyāḥ lakṣmyāḥ | putra vaidehaḥ manmathaḥ || acetā yaśca cetanaḥ |* [tai. ā. 11-1] anaṅgatvādeva cetorahitaḥ | cetanaśca sarvabhūtāntaryāmitvāt || sa taṃ maṇimavindat | [tai. ā. 11-1] saḥ anaṅaḥ taṃ prasiddhaṃ maṇiṃ vidyātmakaṃ ratnaṃ avindat labdhavān apaśyat | asau anaṅga andho'pi apaśyaditi andho maṇimavindit [tai. ā. 11-1] iti vākyaśeṣabalāt labhyate | ata eva paracitkalāyāḥ vidyāyāḥ tripurasundaryāḥ manmathaḥ ṛṣirabhūt || so'naṅgulirāvayat | [tai. ā. 11-1] sa manmathaḥ anaṅgatvādeva anaṅguliḥ āvayat asīvyat || sīvanānantarakṛtyamāha- so'grīvaḥ pratyamuñcat | [tai. ā. 11-1] saḥ manmathaḥ anaṅgatvādeva agrīvaḥ maṇisampādanaphalaṃ pratyāmocanaṃ akarot dhṛtavānitvarthaḥ || vidyāratne maṇitvāropaṇasya phalaṃ dhāraṇameva na bhavatītyāha- p. 96) so'jihvo asaścata | [tai. ā. 1-11] saḥ anaṅgaḥ anaṅgatvādeva ajihvaḥ jihvārahitaḥ asaścata acoṣat āsvāditavānityarthaḥ || etaduktaṃ bhavati anaṅgaḥ pūrvaṃ vidyāratnaṃ pañcāśadvarṇātmakaṃ ṣoḍaśanityātmakaṃ ṣoḍaśakalātmakaṃ nānāvedeṣu nānāsmṛtiṣu nānāpurāṇeṣu nānāvidhāgameṣu viprakīrṇaṃ dṛṣṭavān | tadanantaraṃ viprakīrṇaṃ imaṃ mantraṃ dṛṣṭvā sīvanaṃ kṛtavān | pañcāśadvarṇān tridhā vibhajya khaṇḍatrayaṃ kṛtvā tripurasundaryādiṣoḍaśanityāḥ tatra antarbhāvya pratipadāditithīn ṣoḍaśa tatraiva antarbhāvya pañcadaśavarṇātmakaṃ trikhaṇḍaṃ kṛtvā tatra somasūryānalātmakatayā brahmaviṣṇumaheśvarātmakatayā sattvarajastamastattvavyavasthitatayā jāgratsvapnasuṣuptyavasthāpannatayā sṛṣṭisthitilayahetubhūtatayā niścitya śrīvidyātmake caturthe khaṇḍe pañcadaśakalānāṃ antarbhāvaṃ niścitya bhuvaneśvarīprabhṛtīnāṃ yoginīvidyānāṃ navānāṃ trikasya trikasya ekaikahrīṅkāreṇa antarbhāvaṃ aṅgīkṛtya sarvabhūtātmakaṃ sarvamantrātmakaṃ sarvatattvātmakaṃ sarvāvasthātmakaṃ sarvadevātmakaṃ sarvavedārthātmakaṃ sarvaśabdātmakaṃ sarvaśaktyātmakaṃ triguṇātmakaṃ trikhaṇḍaṃ triguṇātītaṃ sādākhyāparaparyāyaṃ [sādākhyakalāparyāyam] ṣaḍviṃśaśivaśaktisaṃpuṭātmakaṃ niścitya varṇapañcadaśakena mūlavidyāṃ asīvyat | tadanantaraṃ syūtaṃ mantrarājaṃ grīvāyāṃ [gṛhītvā] dhṛtavān cirakālaṃ dhyānayogena pūjitavān | tadanantaraṃ candrakalāmṛtāsvādaṃ kṛtavāniti saḥ manmathaḥ ṛṣiḥ asya mantrasyetyarthaḥ || naitamṛṣiṃ viditvā nagaraṃ praviśet | [tai. ā. 1-11] etaṃ ṛṣiṃ manmathaṃ viditvā nagaraṃ śrīcakrātmakaṃ na praviśet ṛṣijñānapūrvakaṃ śrīcakrātmakaṃ nagaraṃ na pūjayet bāhyapūjāṃ na kuryāditi niṣedhavidhiḥ p. 97) bāhyapūjāyāmeva ṛṣicchandaḥprabhṛtijñānapūrvakatvam | āntarapūjāyāṃ tādātmyānusandhānātmikāyāṃ ṛṣyādijñānaṃ nāstyeva | upayogastu dūrata eva | ato vastusiddha-ṛṣyādiparyudāsamukhena śrīcakrasya bāhyapūjanaṃ traivarṇikaiḥ na kartavyamiti niyamyate | taduktaṃ sanatkumārasaṃhitāyām- bāhyapūjā na kartavyā kartavyā bāhyajātibhiḥ | sā kṣudraphaladā [kṣudradharmadā] nṝṇāṃ aihikārthaikasādhanāt || bāhyapūjārataḥ kaulāḥ kṣapaṇāśca kapālikāḥ | digambarāścetihāsā [vītāvāsā ityapi kacit dṛśyate] vāmakāstantravādinaḥ || āntarārādhanaparā vaidikā brahmavādinaḥ | jīvanmuktāścaranyete triṣu lokeṣu sarvadā || iti || kaulāḥ ādhāracakrapūjāratāḥ | kṣapaṇakāḥ yoṣittrikoṇapūjāratāḥ | kāpālikāḥ digambarāśca ubhayatra niratāḥ | itihāsāḥ bhairavayāmalaprāmāṇyavādinaḥ [vītāvāsā ityapi kacit dṛśyate] | vāmakāḥ tantravādinaḥ ityeke vadanti vāmakeśvaratantraprāmāṇyavādinaḥ | kevalacakrapūjakāḥ te vedabāhyā ityanvayaḥ | āntarapūjāratāḥ brahmavādinaḥ śubhāgamatattvavedinaḥ | śubhāgamapañcakaṃ pūrvamevoktam | āntarapūjāprakāraḥ purastādvakṣyate ca || yadi [tai. ā. 1-11] praviśet | asaṃśaye saṃśayoktiḥ yadi vedāḥ pramāṇaṃ itivat | praviśedevetyarthaḥ || mithau [tai. ā. 1-11] caritvā praviśet | mithau [mithau=mitha ityarthaḥ] rahasye ekānte caritvā avagatya | cara gatibhakṣaṇayoḥ | praviśet āntarapūjāṃ kuryādityarthaḥ | yadvā mithau mithunībhūtau śivau p. 98) ubhayo melanaṃ avagatya praviśet anusandadhīteti | pūrvavyākhyāne'pi aikātmyānusandhāne sahāyāntaraṃ na kartavyam | ekānte eva vidyā phalatītyupadeśaḥ | tatkathamityāśaṅkya dṛṣṭāntena draḍhayati- tatsambhavasya [tai. ā. 1-11] vratam | sambhavo manmathaḥ cittajātatvāt | tasya vrataṃ māhātmyaṃ sahāyāntaraṃ tiraskṛtya ekākinaiva rahasye strīpuruṣasaṃyojanarūpam | ataḥ manmathopadiṣṭamantrānuṣṭhānavatāṃ tathaiva tadanuṣṭhānamiti gopyeyaṃ vidyeti tātparyam | dvitīyavyākhyāne manmatho mithunaṃ avagatya tasmin mithune praviśati | evaṃ śivaśaktisaṃpuṭaṃ avagatya sādhakena praveṣṭavyamiti śruterarthaḥ | ataśca putro nir.-rtyā vaidehaḥ [tai. ā. 1-11] janako ha vaidehaḥ [tai. brā. 3-10-9] iti ca śrutidvayasya vaidehayoḥ ubhayoḥ ekapratyabhijñāviṣayatvāt sa yadāha [tai. brā. 3-10-9] ityādivākyakadambakaṃ pratipadāditithirūpacandrakalātmikāyāḥ śrīvidyāyāḥ pratipādanadvārā savituḥ tatprasādajanyaṃ māhātmyaṃ nānyathetyevaṃparamiti sarvaṃ anavadyam || 32 || smaraṃ yoniṃ lakṣmīṃ tritayamidamādau tava manoḥ nidhāyaike nitye niravadhimahābhogarasikāḥ | bhajanti tvāṃ cintāmaṇiguṇanibaddhākṣavalayāḥ śivāgnau juhvantassurabhighṛtadhārāhutiśataiḥ || 33 || smaraṃ kāmarājaṃ yoniṃ bhuvaneśvarīṃ lakṣmīṃ śrībījam idaṃ tritayaṃ ādau tava manoḥ mantrasya nidhāya saṃyojya eke viralāḥ samayinaḥ nitye ! ādyantarahite ! niravadhimahābhogarasikāḥ aparicchinnanityānubhavarasajñāḥ paramayogīśvarā iti yāvat | p. 99) bhajanti sevante | tvāṃ bhavatīṃ sahasradalakramalāt avaropya hṛtkamale saṃsthāpya tādṛgvidhāṃ cintāmaṇiguṇanibaddhākṣavalayāḥ cintāmaṇīnāṃ guṇaḥ guṇanaṃ āmreḍanaṃ samūha iti yāvat tena nibaddho racitaḥ akṣavalayaḥ akṣamālikā yeṣāṃ te | yadvā cintāmaṇaya eva guṇanibaddhākṣāḥ sūtraracitākṣāḥ padmabījāni teṣāṃ valayaḥ mālikā yeṣāṃ te tathoktāḥ śivāgnau śivā śaktiḥ trikoṇamiti yāvat tatra saṃskṛtaḥ agniḥ śivāgniḥ | trikoṇe baindavasthāne svādhiṣṭhānāgniṃ avayutya tatra nikṣipya pāśāṅkuśābhyāṃ sannirudhya bhuvaneśvaryā avakuṇṭhya agneḥ jātakarmādiṣoḍaśasaṃskārāḥ yatra kriyante saḥ śivāgniriti rahasyamiti | ayamāśayaḥ trikoṇe baindavasthāne svādhiṣṭhānāgniṃ nikṣipyeti | yadyapi baindavasthānaṃ catuṣkoṇaṃ tathāpi puraścaraṇātmakakriyāyāṃ saṃvitkamale trikoṇaṃ āropya sahasrakamalāt baindavasthānasthāṃ kāmeśvarīṃ avaropya puraścaraṇaṃ kāryamiti samayimatarahasyamiti ācāryāṇāṃ āśaya iti | juhvantaḥ santarpayantaḥ surabhighṛtadhārāhutiśataiḥ surabhiḥ kāmagavī tasyāḥ ghṛtaṃ ājyaṃ tasya dhārāḥ tābhiḥ āhutayaḥ haviḥ prakṣepāḥ tāsāṃ śatāni sahasraṃ taiḥ || atretthaṃ padayojanā he nitye ! tava manoḥ ādau smaraṃ yoniṃ lakṣmīṃ idaṃ tritayaṃ nidhāya niravadhimahābhogarasikāḥ eke cintāmaṇiguṇa nibaddhākṣavalayāḥ śivāgnau tvāṃ surabhighṛtadhārāhutiśataiḥ juhvantaḥ bhavanti || atredaṃ tattvam samayināṃ mantrasya puraścaraṇaṃ nāsti | japo nāsti | bāhyahomo'pi nāsti | bāhyapūjāvidhayo na santyeva | hṛtkamala eva sarvaṃ yāvat anuṣṭheyam | etacca japo jalpaśśilpam [27 ślokaḥ] ityādiślokavyākhyānāvasare kiñciduktam | avaśiṣṭaṃ kṛtsnaṃ tavājñācakrastham [36 ślokaḥ] ityādi ślokaṣaṭkavyākhyānāvasare nipuṇataramupapādayiṣyāmaḥ || p. 100) tavājñācakrastham [36 ślokaḥ] ityādiślokaṣaṭkena sāmayikaṃ mataṃ nirūpayiṣyan saprabhedaṃ kaulamataṃ tadupayogitayā nirūpayati | kaulamataṃ dvividhaṃ pūrvakaulaṃ uttarakaulaṃ ceti | etaddvitayaṃ krameṇa ślokadvitayenāha- śarīraṃ tvaṃ śambhośśaśimihiravakṣoruhayugaṃ tavātmānaṃ manye bhagavati navātmānamanagham | ataśśeṣaḥ śeṣītyayamubhayasādhāraṇatayā sthitaḥ sambandho vāṃ samarasaparānandaparayoḥ || 34 || śarīraṃ dehaḥ tvaṃ bhavatī mahābhairavī śambhoḥ ānandabhairavasya śaśimihiravakṣoruhayugaṃ śaśī candraḥ mihiraḥ sūryaḥ tāveva vakṣoruhau kucau tayoryugaṃ yugmaṃ tat | tava bhavatyāḥ mahābhairavyāḥ ātmānaṃ dehaṃ manye jānāmi | bhagavati ! bhagaḥ asyā astīti bhagavatī tasyāḥ sambuddhiḥ | utpattiṃ ca vināśaṃ ca bhūtānāmāgatiṃ gatim | vetti vidyāmavidyāṃ ca sa vācyo bhagavāniti || iti smaraṇāt utpattyādivedanaṃ bhagaḥ tadvatī bhagavatī | yadvā indukalāvidyāyāḥ navayonyātmakatvāt navayonimatī bhagavatī | prāśastye matup | navayonibhiḥ praśastetyarthaḥ | navātmānaṃ ānandabhairavam [ānandabhairavo navavyūhātmatayodāhṛtaḥ | ānanda] navavyūhātmakam | ānandabhairavasya navavyūhātmakatvaṃ upariṣṭāt vakṣyate | anaghaṃ nirdoṣam ataḥ asmāddhetoḥ yataḥ kāraṇāt parānandaparayoḥ aikyaṃ tasmādityarthaḥ | śeṣaḥ guṇabhūtaḥ apradhānam śeṣī pradhānam ityayaṃ evaṃprakāraḥ ubhayasādhāraṇatayā p. 101) ubhayoḥ bhairavībhairavayoḥ sādhāraṇatayā sādhāraṇyāt sthitaḥ avasthitaḥ sambandhaḥ śeṣaśeṣibhāvarūpaḥ vāṃ yuvayoḥ samarasaparānandaparayoḥ samarase sāmarasyayukte parānandaḥ ānandabhairavaḥ parā ānandabhairavīrūpā cicchaktiḥ kalā samarase ca te parānandapare ca tayoḥ || atretthaṃ padayojanā he bhagavati ! śambhostvaṃ śaśimihiravakṣoruhayugaṃ śarīraṃ bhavasīti śeṣaḥ | ānandabhairavasya kālavyūhāntaḥpātitvāt sūryacandrayoḥ vakṣoruhayugatvāropaṇaṃ yuktam | yadvā ayamanvayaḥ he bhagavati ! śaśimihiravakṣoruhayugaṃ śarīraṃ śambhostvameva | sūryacandrau stanau devyāḥ tāveva nayane smṛtau | ubhau tāṭaṅkayugalamityeṣā vaidikī śrutiḥ || ityanena bhagavatyāḥ śambhuṃ prati śeṣatvamuktam | he bhagavati ! tavātmānamanaghaṃ navātmānaṃ manye | ataḥ śeṣaḥ śeṣī ityayaṃ sambandhaḥ samarasaparānandaparayoḥ vāṃ ubhayasādhāraṇatayā sthitaḥ || atredamanusandheyam mahābhairavasya navātmeti saṃjñā navavyūhātmakatvāt | nava vyūhāstu- kālavyūhaḥ kulavyūho nāmavyūhastathaiva ca | jñānavyūhastathā cittavyūhaḥ syāttadanantaram || nādavyūhastathā binduvyūhaḥ syāttadanantaram | kalāvyūhastathā jīvavyūhaḥ syāditi te nava || asyārthaḥ- kālavyūho nāma nimeṣādikalpāntāvacchinnakālasamudāyaḥ kālavyūhaḥ | sūryacandrayorapi kālāvacchedakatayā kālavyūhe antarbhāva uktaḥ || kulavyūho nāma nīlādirūpavyūhaḥ || nāmavyūho nāma saṃjñāskandhaḥ || p. 102) jñānavyūho nāma vijñānaskandhaḥ | bhāgavyūha [bhogavyūha] iti nāmāntaramasti | sa ca dvividhaḥ sabhāgavibhāgabhedāt [sambhogavisambhogabhedāt] | sabhāgo [sambhogo vikalpaḥ] vikalpaḥ vibhāgo [visambhogo] nirvikalpaḥ || cittavyūho nāma ahaṅkārapañcakaskandhaḥ | ahaṅkārapañcakaṃ nāma ahaṅkāracittabuddhimahanmanāṃsi || nādavyūho nāma rāgecchākṛtiprayatnaskandhaḥ | anena mātṛkāyāḥ parā paśyantī madhyamā vaikharī iti catvāri rūpāṇi | parā nāma sāntaroharūpā | antare antaḥkaraṇe ūhena tarkeṇa sahitaṃ rūpaṃ yasyāḥ sā sāntaroharūpā | yuktāvasthāyāmeva jñātavyetyabhisandhiḥ | yathoktaṃ kāmakalāvidyāyām- yā sāntaroharūpā parā [maheśī tribhāvitā saiva] maheśī parā nāma | paśyantī nāma eṣaiva spaṣṭā ucyate | yathoktaṃ tatraiva- spaṣṭā [paśyantyāditrimātṛkā iti kvacitpāṭho dṛśyate] paśyantyākhyā trimātṛkā cakratāṃ yātā || trimātṛkā trikhaṇḍayuktā mātṛkā pañcadaśākṣarī tadātmikā | sā ca cakratāṃ cakratvaṃ yātā | trikhaṇḍātmakacakraikyaṃ trikhaṇḍātmakamātṛkāyā iti rahasyam | etacca pūrvaṃ bahudhā prapañcitam | spaṣṭā yuktāvasthāyāṃ atisūkṣmatayā pratītā ityabhisandhiḥ | madhyamā nāma parāpaśyantyoḥ uccānuccāvasthātmikā | sā dvividhā vāmādivyaṣṭirūpā vāmādisamaṣṭirūpā ceti | vāmādisamaṣṭirūpā sūkṣmā vāmādivyaṣṭirūpā sthūlā | vāmādayaḥ śaktayaḥ vāmā jyeṣṭhā raudrī ambikā | etāścatasraḥ śaktayaḥ cakrāntargatādhomukhacaturyonyātmikāḥ | p. 103) icchā jñānaṃ kriyā śāntā parā ceti pañca śaktayaḥ śrīcakrāntargatordhvamukhaśaktiyonyātmikāḥ | etābhiḥ śaktibhiḥ navavyūhātmikābhiḥ bhagavatyāḥ navātmatvaṃ ucyate | yathoktaṃ tatraiva- ekā parā tadanyā vāmādivyaṣṭimātṛsṛṣṭyātmā | tena navātmā mātā jātā sā madhyamā'bhidhānābhyām || dvividhā hi madhyamā sā sūkṣmā sthūlākṛtiḥ sthirā sūkṣmā | navanādamayī sthūlā navavargātmā tu bhūtalipyākhyā || ādyā kāraṇamanyā kāryaṃ tvanayoryatastato hetoḥ | saiveyaṃ na hi bhedastādātmyaṃ hetuhetumadabhīṣṭam || asyārthaḥ ekā pareti sattvarajastamoguṇasāmyarūpā | tadanyā paśyantī anyataraguṇavaiṣamyarūpetyarthaḥ | madhyamā vāmādivyaṣṭirūpā sthūlātmikā | vāmādayaḥ śaktayo baindavasthānasya ubhayatra sampuṭatvenāvasthitāḥ | ata eva etāḥ vyūhaśabdavācyāssatyaḥ navātmaśabdena vyavahriyante | samaṣṭirūpāstu parāyāmantarbhūtāḥ | tena kāraṇena mātā mātṛkā navātmā jātā | sā madhyamā abhidhānābhyāṃ dvividhā hi yasmāt sā madhyamā sūkṣmā sthūlākṛtiśceti dvividhā | sūkṣmāsvarūpamāha sthireti | sthairyāvasthāyāṃ yuktāvasthāyāmeva avabhāsyā | navanādamayīti nava nādāḥ akacaṭatapayaśakṣāḥ | ete parasparaṃ bhinnajātīyāḥ svarakavargacavargaṭavargatavargapavargayavargaśavargakṣavargāṇāṃ parasparaṃ bhinnatvena pratīyamānatvāt | tatra pramāṇamāha bhūtalipyākhyeti | mithyāvijñeyamithyārūpāyāḥ lipeḥ ākhyāpakatvaṃ darpaṇapratibimbasya mukhajñāpakatvamiva na virudhyate | ādyā kāraṇamanyeti ādyā sūkṣmarūpā madhyamā kāraṇaṃ p. 104) sthūlarūpāyāḥ madhyamāyāḥ navavargātmikāyāḥ | anayoḥ kāryakāraṇayoḥ yatastato hetoḥ saiveyaṃ sūkṣmaiveyaṃ sthūlā | ataḥ sthūlasūkṣmayoḥ aikye abhede vimarśa daśāyāmapi na ko'pi heturastīti tātparyeṇoktam yatastato hetoriti | tadeva pratipādayati na hi bheda iti | hetuhetumaditi hetuhetumattādātmyaṃ abhīṣṭamityanvayaḥ | sarvatra tādātmyaṃ hetuhetumadvyatirekeṇa nāstītyarthaḥ | ataśca madhyamātmikāyāḥ cicchakteḥ navātmatā siddhā | rāgecchākṛtiprayatnānāṃ kāraṇatvenāgameṣu prasiddhāḥ māyāśuddhavidyāmaheśvarasadāśivāḥ rāgādīnāṃ tattvabhūtāḥ saṅgṛhītāḥ | taiḥ parāpaśyantīmadhyamāvaikharyaḥ adhiṣṭhānabhūtāḥ saṅgṛhītā ityavagantavyam || binduvyūho nāma ṣaṭcakrasaṅghaḥ || kalāvyūho nāma pañcāśatkalānāṃ varṇātmikānāṃ saṅghaḥ || jīvavyūho nāma bhoktṛskandhaḥ || evaṃ navānāṃ vyūhānāṃ bhoktṛbhogyabhogarūpeṇa traividhyam | ātmavyūhasya bhoktṛtve'pi bhogyabhogatādātmyāt traividhyam [avirudvam | evaṃ bhogyavyūhasya bhogavyūhasyāpyūhyam] | evaṃ bhogavyūhasyāpyūhyam | ayamāśayaḥ ātmavyūhasya bhoktṛtvaṃ jñānavyūhasya bhogatvam kālavyūhādīnāṃ bhogyatvameveti ācāryāṇāṃ traividhyamabhipretamiti | sarveṣāṃ vyūhānāṃ jīvavyūhasya sarvatra anvayādaikyam | kālavyūhasya avacchedakatvādaikyam | kulanāmavyūhayoḥ nirūpakatvādaikyam | jñānavyūhasya binduvyūhe tādātmyādaikyam | nādakalayoraikyāt navavyūhātmakatvaṃ parameśvarasya siddhameva | ato navavidhaikyaṃ bhairavībhairavayoḥ jñātavyamiti kaulamatarahasyam | ata eva kaulāḥ parameśvaraṃ navātmeti [parameśvarasya navātmateti] vyavaharanti | yathāhuḥ kaulāḥ- p. 105) navavyūhātmako devaḥ parānandaparātmakaḥ | navātmā bhairavo devo bhuktimuktipradāyakaḥ || parānandaparāśaktiḥ cidrūpā''nandabhairavī | tayoryadā sāmarasyaṃ jagadutpadyate tadā || iti diṅmātramuktam | avaśiṣṭaṃ tavādhāre mūle [41 ślokaḥ] ityādau nirūpyate | ayaṃ bhāvaḥ ānandabhairavamahābhairavyoḥ parānandaparāsaṃjñayoḥ tādātmye siddhe navātmatā dvayoḥ samānā | ataḥ śeṣaśeṣibhāvaḥ āpekṣikaḥ sadā sṛṣṭisthitilayeṣu ānandabhairavasya parānandasaṃjñikasya paracitsvarūpāyāśca mahābharavyāḥ prayatnaḥ utpadyate tadā bhairavīprādhānyāt pradhānaṃ prakṛtiśabdavācyā mahābhairavīti tasyāḥ pradhānatvaṃ śeṣitvaṃ ānandabhairavasya apradhānatvaṃ guṇabhāvaḥ śeṣatvam | yadā sarvopasaṃhāre prakṛteḥ tanmātrāvasthitau bhairavyāḥ svātmani antarbhāvāt bhairavasya śeṣitvaṃ tadā bhairavyāḥ śeṣatvamiti || 34 || manastvaṃ vyoma tvaṃ marudasi marutsārathirasi tvamāpastvaṃ bhūmistvayi pariṇatāyāṃ na hi param | tvameva svātmānaṃ pariṇamayituṃ viśvavapuṣā cidānandākāraṃ śivayuvati bhāvena bibhṛṣe || 35 || manaḥ manastattvaṃ ājñācakrasthitaṃ tvaṃ eva | vyoma ākāśatattvaṃ viśuddhicakrāntasthitaṃ tvaṃ eva | marut vāyutattvaṃ anāhatanāmakasaṃviccakrāntargatam | asi iti tvamityarthe avyayam | marutsārathiḥ vāyusakhaḥ agnitattvaṃ svādhiṣṭhānagatam | asi iti pūrvavat avyayam | tvaṃ āpaḥ aptattvaṃ maṇipūrāntargatam | tvaṃ bhūmiḥ bhūmitattvaṃ mūlādhārāntargatam | evaṃ rūpeṇa p. 106) tvayi pariṇatāyāṃ pariṇatiṃ tādātmyaṃ gatāyāṃ na hi paraṃ itaḥ paraṃ na kiñcidastītyarthaḥ | tvameva svātmānaṃ svasvarūpaṃ pariṇamayituṃ pariṇāmavantaṃ kartuṃ viśvavapuṣā prapañcarūpeṇa cidānandākāraṃ cicchakteḥ ānandabhairavasya ca ākāraṃ śivayuvati ! śivayuvatiḥ harapatnī yuvatiśabdāt sarvato'ktinnarthādityeke iti ṅīp | tasyāḥ sambuddhiḥ | bhāvena cittena bibhṛṣe | yadvācidānandākāraṃ ca brahmasvarūpaṃ śivatattvaṃ śivayuvatibhāvena śivasya yuvatirjāyā tasyāḥ bhāvaḥ tattvaṃ tena || atretthaṃ padayojanā he bhagavati ! manastvaṃ vyoma tvaṃ marudasi marutsārathirasi tvamāpastvaṃ bhūmiḥ | tvayi pariṇatāyāṃ paraṃ na hi | tvameva svātmānaṃ viśvavapuṣā pariṇamayituṃ śivayuvati ! bhāvena cidānandākāraṃ bibhṛṣe || ayamarthaḥ manastvaṃ ityādi bhūmiḥ ityantena pañcabhūtātmakaḥ kāryarūpaḥ pariṇāmo vikāraḥ uktaḥ | tvayi pariṇatāyām ityanena nirvikārātmakaḥ kāraṇarūpeṇāvasthitiviśeṣaḥ prakṛtyāḥ pariṇāmaḥ uktaḥ | na hi param ityanena apariṇāminyāḥ pariṇāmo nāsti anavasthāpatteḥ iti hi śabdārthaḥ | tathoktaṃ catuśśatyām- śṛṇu devi mahājñānaṃ sarvajñānottamaṃ priye | yena vijñānamātreṇa bhavābdhau na nimajjati || tripurā paramā śaktirādyā jātā maheśvari | sthūlasūkṣmavibhāgena trailokyotpattimātṛkā || kabalīkṛtaniśśeṣatattvagrāmasvarūpiṇī | yasyāṃ pariṇatāyāṃ tu na kiñcitparamiṣyate || ayamarthaḥ [kabalīkṛtaniśśeṣatattvagrāmasvarūpiṇītyasyāyamarthaḥ]-kabali ikṛtaḥ ātmanyāropitaḥ kāraṇātmatayā avasthitaḥ yathā p. 107) mṛdi ghaṭa iva niśśeṣaṃ yathā bhavati tathā tattvānāṃ pañcatattvānāṃ grāmaḥ samūhaḥ kabalīkṛtaniśśeṣatattvagrāmaḥ sa eva svarūpaṃ yasyāssā kāryāṇi kāraṇe upasaṃhṛtya svayaṃ kāraṇātmanā avasthitetyarthaḥ satkāryavādināṃ mate kāraṇe kāryasyāpi śaktirūpeṇa vidyamānatvāt iti | etaduktaṃ bhavati uttarakaulamate pradhānameva jagatkartṛ | pradhānatvādeva śeṣabhāvo nāsti śivasyābhāvāt | tasya pariṇatiḥ pañcatatvātmikā | manastattvādirūpeṇa pradhānātmikā śaktiḥ pariṇatā | ataḥ manaḥprabhṛtīnāṃ śaktipariṇāmaḥ tattvānāṃ svarūpapariṇāmaḥ | evaṃ prapañcaṃ kāryarūpaṃ svasyāmāropya kāraṇarūpeṇa avasthitā | sā ca ādhārakuṇḍalinītyabhidhīyate [ādhārakuṇḍe kuṇḍalinī] | itaḥparaṃ yadvaktavyamasti tadapi tavādhāre mūle [41 ślokaḥ] ityādiślokavyākhyānāvasare nipuṇataramupapādayiṣyāmaḥ || 35 || tavājñācakrasthaṃ tapanaśaśikoṭidyutidharaṃ paraṃ śaṃbhuṃ vande parimilitapārśvaṃ paracitā | yamārādhyan bhaktyā raviśaśiśucīnāmaviṣay nirāloke'loke nivasati hi bhālokabhuvane || 36 || tava tvadīye ājñācakrasthaṃ ājñācakre sthitaṃ tapanaśaśikoṭidyutidharaṃ tapanaḥ sūryaḥ śaśiḥ candraḥ tayoḥ koṭayaḥ agaṇitakoṭisaṅkhyākā ityarthaḥ tāsāṃ śrutiḥ kāntiḥ tāṃ dharatīti dharaḥ taṃ paraṃ śaṃbhum [vande ityadhikaḥ] | para iti saṃjñā śaṃbhoḥ | parimilitapārśvaṃ parimilitau pārśvau dakṣiṇottarau yasya tam | parā cāsau cicca paracit | paraśabdaḥ citsaṃjñāyāṃ prasiddhaḥ | yaṃ paracitsaṃvalitaṃ paraśivaṃ ārādhyan prasādayan bhaktyā bhajanaprītyā p. 108) raviśaśiśucīnāṃ sūryacandrāgnīnāṃ aviṣaye agocare ata eva nirāloke ālokarahite aloke vijane ekānte nivasati tvatsāyujyaṃ prāpyeti śeṣaḥ | hiḥ prasiddhau | bhālokabhuvane jyotsnāmaye loke sahasrakamale || atretthaṃ padayojanā he bhagavati ! tavājñācakrasthaṃ tapanaśaśikoṭidyutidharaṃ paraṃ śambhuṃ paracitā parimilitapārśvaṃ vande | yaṃ bhaktyā ārādhyan raviśaśiśucīnāṃ aviṣaye nirāloke aloke bhālokabhuvane nivasati hi || atredamanusandheyam tavājñācakrasthaṃ iti cakraśabdena sādhakasya bhrūmadhyāntaragataśrīcakrāntargataśivacakracatuṣṭayaṃ kathyate | na tu dvidalaṃ padmaṃ tavetipadānanvayāditi | evamuttaratrāpyūhyam | atra svādhiṣṭhānāgre agnimaṇḍalaṃ anāhatacakrāgre sūryamaṇḍalaṃ ājñācakrāgre candramaṇḍalamiti pūrvameva pratipāditam | ataśca agnisūryacandrāṇāṃ mayūkhāḥ [kiraṇa ityadhikaḥ] ṣaṣṭyuttaratriśatasaṅkhyākāḥ ādhāracakraprabhṛti ājñācakraparyantameva vicaranti | etadapi pūrvameva samyak nirūpitam | ājñācakrasthitacandrāt anya eva sahasrakamalasthitaścandraḥ śrīcakrātmakaḥ nityakala ityapi pūrvameva samyak nirūpitam || 36 || viśuddhau te śuddhasphaṭikaviśadaṃ vyomajanakaṃ śivaṃ seve devīmapi śivasamānavyavasitām | yayoḥ kāntyā yāntyāḥ śaśikiraṇasārūpyasaraṇeḥ vidhūtāntardhvāntā vilasati cakorīva jagatī || 37 || viśuddhau viśuddhicakre te bhavatyāḥ śuddhasphaṭikaviśadaṃ trāsarahitasphaṭikopalasadṛśaṃ [trāsaḥ maṇyādiniṣṭho doṣaḥ iti medinī] atinirmalaṃ vyomajanakaṃ vyomnaḥ ākāśatattvasya janakaṃ utpādakaṃ tasmādvā etasmādātmana ākāśassaṃbhūtaḥ [tai. u. 2-1] ityādiśruteḥ | ājñācakre p. 109) ātmatattvāt utpannaṃ ākāśatattvamityarthaḥ | atra ātmaśabdo manaḥparyāyavacanaḥ | śivaṃ śivatattvaṃ seve upāse | devīṃ bhagavatīm apiśabdaḥ samuccaye | śivasamānavyavasitāṃ śivena samānaṃ vyavasitaṃ vyavasāyaḥ prayatnaḥ yasyāḥ tāṃ svayamapi śivaśabdavācyetyarthaḥ [śivatattvaṃ] | yayoḥ śivayoḥ kāntyāḥ prabhāyāḥ yāntyāḥ sarantyāḥ śaśikiraṇasārūpyasaraṇeḥ candrakiraṇasādṛśyamārgāt vidhūtāntardhvāntā vidhūtaṃ antardhvāntaṃ ajñānaṃ yasyāssā vilasati prakāśate | cakorīva cakoravihagīva jagatī trilokī || atretthaṃ padayojanā he bhagavati ! te viśuddhau śuddhasphaṭikaviśadaṃ vyomajanakaṃ śivaṃ | śivasamānavyavasitāṃ devīmapi seve yayoḥ yāntyāḥ śaśikiraṇasārūpyasaraṇeḥ kāntyāssakāśāt jagatī vidhūtāntardhvāntā cakorīva vilasati || ayamarthaḥ yathā jyotsnāpānena cakorī santuṣṭāntaraṅgā evaṃ śivayoḥ jyotsnāsadṛśaprabhāyāḥ vidhūtāntardhvāntaḥ santuṣṭāntaraṅgaḥ sādhakalokaḥ iti || atredamanusandheyam viśuddhicakrapūjāyāṃ sūryacandranirodhāt ṣoḍaśāragatānāṃ śrītripurasundarīprabhṛtīnāṃ ṣoḍaśakalānāṃ jyotsnāśoṣaṇāt taccakrasthitayoḥ śivayoreva prabhayā jyotsnākāryamiti || 37 || samunmīlatsaṃvitkamalamakarandaikarasikaṃ bhaje haṃsadvandvaṃ kimapi mahatāṃ mānasacaram | yadālāpādaṣṭādaśaguṇitavidyāpariṇatiḥ yadādatte doṣādguṇamakhilamadbhyaḥ paya iva || 38 || p. 110) samunmīlatsaṃvitkamalamakarandaikarasikaṃ samunmīlat vikasat saṃvit jñānaṃ tadeva kamalaṃ tatra makarandaḥ puṣparasaḥ sa cāsau ekaśca na ca ekaśabdasya pūrvanipātaḥ viśeṣaṇaṃ viśeṣyeṇa bahulam iti paranipātāt yadvā ekaścāsau rasikaśceti ekarasikaḥ makarandena ekarasikaḥ iti paścāt samāsaḥ taṃ tathoktam | paramahaṃsasvarūpayoḥ śivayoḥ haṃsatvāropaṇaṃ saṃvidaḥ kamalatvāropaṇe nimittam | ataḥ saṃvidaḥ kamalatve siddhe ekadeśarūpeṇa makarandena carvyamāṇataikapramāṇo rasa āropyate | ata eva makarandaikaśabdasya tṛtīyāsamāsaḥ | bhaje seve | haṃsadvandvaṃ kimapi anirvācyaṃ idantayā nirdeṣṭuṃ aśakyaṃ ṣaḍviśaṃ tattvaṃ śivaśaktisaṃpuṭitaṃ mahatāṃ yogīśvarāṇāṃ mānasacaram | atra mānasaśabdena manasi mānasasarastvaṃ āropyate mānasasarasi haṃsānāṃ nityavāsāt | yadālāpāt yasya haṃsadvandvasya ālāpāt aṣṭādaśaguṇitavidyāpariṇatiḥ aṣṭādaśavidyāḥ ālāparūpeṇa pariṇatā ityarthaḥ | yat haṃsadvandvaṃ ādatte gṛhṇāti | doṣāt lyablope pañcamī doṣaṃ avayutya guṇaṃ guṇaśabdo doṣābhāvasyāpyupalakṣakaḥ guṇavat doṣabhāvasyāpi grāhyatvāt | akhilaṃ samastaṃ adbhyaḥ udakebhyaḥ paya iva dugdhamiva || atretthaṃ padayojanā he bhagavati ! samunmīlatsaṃvitkamalamakarandaikarasikaṃ [tavetyadhikaḥ] mahatāṃ mānasacaraṃ kimapi haṃsadvandvaṃ bhaje yadālāpāt aṣṭādaśaguṇitavidyāpariṇatiḥ yat doṣāt akhilaṃ guṇaṃ adbhyaḥ paya iva ādatte || atredamanusandheyam saṃvitkamalaṃ anāhatacakranāmakamiti pūrvamevoktam | upāsakāḥ paramahaṃsamithunaṃ [paramahaṃsāḥ haṃsamithunam] saṃvitkamale upāsate iti samayaikadeśimatam | ata eva mahatāṃ mānasacaramityuktam | bhagavatpādamataṃ tu śikhijvālārūpaḥ parameśvaraḥ śikhinyā svaśaktyā saṃvalitaḥ anāhatacakre dīpāṅkuravat pratibhātīti | p. 111) yathoktaṃ bhagavatpādaiḥ subhagodayavyākhyāne- śikhijvālārūpaḥ samaya iha saivātra samayā tayossambhedo me diśatu hṛdayābjaikanilayaḥ || iti | etadeva asmākamapi abhimatam || 38 || tava svādhiṣṭhāne hutavahamadhiṣṭhāya nirataṃ tamīḍe saṃvartaṃ janani mahatīṃ tāṃ ca samayām | yadāloke lokān dahati mahati krodhakalite dayārdrā yā dṛṣṭiḥ śiśiramupacāraṃ racayati || 39 || tava bhavatyāḥ svādhiṣṭhāne svādhiṣṭhānacakre hutavahaṃ agnitattvaṃ adhiṣṭhāya āśritya nirataṃ anavarataṃ taṃ prasiddhaṃ īḍe stuve samvartaṃ saṃvartanāmakaṃ agniṃ janani ! he mātaḥ ! mahatīṃ mahacchabdavācyāṃ tāṃ saṃvartāgnirūpāmityarthaḥ samayām | yadāloke darśane lokān bhūrādīn dahati sati mahati krodhakalite dayārdrā kṛpāviṣṭā yā dṛṣṭiḥ ālokaḥ śiśiraṃ śītalaṃ upacāraṃ racayati || atretthaṃ padayojanā he janani ! tava svādhiṣṭhāne hutavahaṃ saṃvartamadhiṣṭhāya nirataṃ taṃ īḍe samayāṃ tāṃ mahatīṃ ca īḍe | mahati krodhakalite yadāloke lokān dahati sati yā dayārdrā dṛṣṭiḥ śiśiramupacāraṃ racayati sā tvadīyā dṛṣṭiriti śeṣaḥ || atredamanusandheyam svādhiṣṭhānaṃ agnitattvotpattisthitam | tatra utpannaṃ agniṃ saṃvartāgnitayā āropya tatraiva mahāsaṃvartāgnijvālākāraśaktirūpatayā avasthitā śaktiḥ saṃbhāvyā | tataḥ tayoḥ ālokena jaganti dagdhāni | p. 112) tāni jaganti punaḥ prasannāyāḥ bhagavatyā eva kṛpārasapūritā dṛṣṭiḥ maṇipūrapratipāditā śiśiropacāraṃ racayatīti stutimātraṃ na vastuta iti || 39 || taṭittvantaṃ śaktyā timiraparipanthisphuraṇayā sphurannānāratnābharaṇapariṇaddhendradhanuṣam | tava śyāmaṃ meghaṃ kamapi maṇipūraikaśaraṇaṃ niṣeve varṣantaṃ haramihirataptaṃ tribhuvanam || 40 || taṭittvantaṃ taṭit saudāminī sā asyāstīti taṭittvān taṃ śaktyā taṭidrūpayā timiraparipanthisphuraṇayā timirasya maṇipūragatasya maṇipūracakraṃ tāmisraloka iti prāguktaḥ tasya paripanthi virodhi sphuraṇaṃ yasyāssā | anena sthirasaudāminītvaṃ bhagavatyāḥ sūcitam | idamapi meghasya prāvṛṣeṇyatvasūcakaṃ viśeṣaṇam | sphurannānāratnābharaṇapariṇaddhendradhanuṣaṃ sphuranti ca tāni ratnāni nānāvidhāni taiḥ nirmitāni ābharaṇāni bhūṣaṇāni taiḥ pariṇaddhaṃ nirmitaṃ indradhanuḥ yasya tam | vā saṃjñāyām iti nānaṅ | nānavidharatnakāntisaṃvalitā sthirasaudāminī indracāpabhrāntiṃ janayatīti prāvṛṣeṇyatve hetvantaram | yathoktaṃ siddhaghuṭikāyām- maṇipūraikavasatiḥ prāvṛṣeṇyaḥ sadāśivaḥ | ambudātmatayā bhāti sthirasaudāminī śivā || iti || tava bhavatyāḥ śyāmaṃ śyāmavarṇaṃ meghaṃ meghātmanā avasthitaṃ paśupatiṃ kamapi iyattayā nirdeṣṭumaśakyaṃ maṇipūraikaśaraṇaṃ maṇipūrameva ekaṃ śaraṇaṃ gṛhaṃ yasya tam | maṇiśabdena maṇidhanurucyate maṇidhanussvarūpatvāt bhagavatyāḥ tayā pūryate śaraṇaṃ maṇipūramiti rahasyam | niṣeve nitarāṃ seve | varṣantaṃ vṛṣṭiṃ p. 113) kurvantaṃ haramihirataptaṃ hara eva mihiraḥ sūryaḥ mahāsaṃvartāgniriti yāvat tena taptaṃ dagdhaṃ tribhuvanam || atretthaṃ padayojanā he bhagavati ! tava maṇipūraikaśaraṇam timiraparipanthisphuraṇayā śaktyā taṭittvantaṃ sphurannānāratnābharaṇapariṇaddhendradhanuṣaṃ śyāmaṃ haramihirataptaṃ tribhuvanaṃ varṣantaṃ kamapi meghaṃ niṣeve || atredamanusandheyam maṇipūrasthāne jalatattvaṃ [mukhyamupatnnamiti] utpannamiti prāk pratipāditam | tatprakāraḥ sūryakiraṇā eva agnisambhinnāḥ meghatvamāpannāḥ jalarūpeṇeti maṇipūrasya ādhārasvādhiṣṭhānayormadhye niveśaḥ | anāhatoparisthitasūryakiraṇāḥ svādhiṣṭhānāgninā saṃvalitāḥ santaḥ maṇipūraṃ praviśya jalatvamāpannāḥ tena jalena svādhiṣṭhānāgninā dagdhaṃ jagat āplāvayantīti āgamarahasyam | atra sphurannānāratnābharaṇapariṇaddhendradhanuṣam ityanena mairvīrahitaṃ dhanurityāhuḥ āgamavidaḥ | tacca śrūyate aruṇopaniṣadi- tadindradhanurityajyam | abhravarṇeṣu cakṣate | etadeva śaṃyorbārhaspatyasya | etadrudrasya dhanuḥ | [tai. ā. 1-5] iti | asyārthaḥ-rudrasya meghātmakasya dhanuḥ ajyaṃ jyayā maurvyā rahitamiti | avaśiṣṭāni śrutisthapadāni subhagodayavyākhyāne vyākhyātāni | etatsarvaṃ aruṇopaniṣadi yo'pāṃ puṣpaṃ [tai. ā. 1-22] ityanuvāke yo'pām ityārabhya ime vai lokā apsu pratiṣṭhitāḥ ityantena pratipāditam | udakāt candrotpattiḥ sūryotpattiḥ agnyutpattiśca divasānāṃ candrakalātmakānāṃ tadaṃśānāṃ nakṣatrāṇāṃ ca utpattiḥ pratipāditā tadanantaraṃ sammatitvena ṛgapyuktā- p. 114) tadeṣā'bhyuktā | apārasamudayasan | sūrye śukrasamābhṛtam apā rasasya yo rasaḥ | taṃ vo gṛhṇāmyuttamam | iti | ṛco'yamarthaḥ apāṃ rasaṃ candraṃ udayaṃsan yogīśvarāḥ prāpnuvannityarthaḥ | sūrye sūryamaṇḍale śukraṃ amṛtaṃ samābhṛtaṃ samyak āsamantātpūritam | candramaṇḍalagalatpīyūṣadhārābhireva sūryasya nirvāha ityarthaḥ | apāṃ rasasya puṣparūpasya candramasaḥ yo rasaḥ baindavasthānasthitaḥ [ityuktakalātmatayā taṃ vo gṛhṇāmyuttamamityadhikam] nityakalātmakaḥ taṃ nityakalātmakaṃ rasaṃ vaḥ yuṣmatsakāśāt | udakānāṃ prastutatvāt vaḥ iti udakānāmābhimukhyaṃ maṇipūre udakamutpannamiti | tā āpaḥ svādhiṣṭhānāgneḥ utpādikāḥ ājñācakrasthitasya candrasya utpādikāḥ anāhatacakroparisthitasūryasyāpi utpādikāḥ ata uktaṃ taṃ vo gṛhṇāmyuttamam iti | taṃ uttamaṃ candraṃ sahasrakamalasthitaṃ vaḥ sakāśāt jānāmītyarthaḥ || asminneva anuvāke- yopsu nāvaṃ pratiṣṭhitāṃ veda | pratyeva tiṣṭhati | [tai. ā. 1-22] iti śrutam | apsu udakatattvātmake maṇipūre pratiṣṭhitāṃ nāvaṃ śrīcakrātmikām [veda] || tathā ca śrutyantaram- sutrāmāṇaṃ pṛthivīṃ dyāmanehasa suśarmā- ṇamaditi supraṇītim | daivīṃ nāvasvari- trāmanāgasamasravantīmāruhemā svastaye [tai. saṃ 1-5-11] || p. 115) asyā ṛco'yamarthaḥ ṣuñ abhiṣave | sunotīti sutrāmā agniḥ agnitattvaṃ svādhiṣṭhānagatamityarthaḥ pṛthivīṃ mūlādhārasthitāṃ dyāṃ gaganaṃ viśuddhisthitāṃ anehasaṃ kālaṃ manastatvaṃ ajñācakrasthitaṃ suśarmāṇaṃ vāyutattvaṃ aditiṃ adityātmakaṃ jalatatvaṃ supraṇītiṃ sumārge mokṣe praṇītiṃ prakarṣeṇa nayantīm | daivīṃ devyā imāṃ cakravidyāmityarthaḥ nāvaṃ naukāṃ saṃsārasāgarataraṇopāyabhūtāṃ svaritrāṃ sudṛḍhāni aritrāṇi lāṅgalāni yasyāḥ sā tāṃ duṣkarmajañjhāpavanaiḥ acalamiti yāvat | anāgasaṃ asravantīṃ [asravantīṃ arandhrām] svayaṃ dṛḍhāṃ āruhema tatpravaṇā bhavema tadekaniratāḥ tadupāsanaparāḥ syāmetyarthaḥ | svastaye mokṣāya niratiśayasukhāvāptaya iti | avaśiṣṭaṃ śrutijātaṃ subhagodayavyākhyānāvasare samyak nirūpitamasmābhiḥ || 40 || tavādhāre mūle saha samayayā lāsyaparayā navātmānaṃ manye navarasamahātāṇḍavanaṭam | ubhābhyāmetābhyāmudayavidhimuddiśya dayayā sanāthābhyāṃ jajñe janakajananīmajjagadidam || 41 || tava bhavatyāḥ ādhāre (ādhāracakre)mūle mūlādhāracakra ityarthaḥ | saha sākaṃ samayayā samayasaṃjñayā lāsyaparayā lāsye nṛtye paraṃ tātparyaṃ yasyāḥ tayā | strīkartṛkaṃ nṛtyaṃ lāsyamityucyate | navātmānaṃ ānanda bhairavaṃ manye jānāmi | navarasamahātāṇḍavanaṭaṃ navabhiḥ śṛṅgārādibhiḥ rasaiḥ mahat adbhutaṃ tāṇḍavaṃ puṃkartṛkaṃ nṛtyaṃ tāṇḍavamityucyate tatra naṭaṃ abhinetāram | p. 116) ubhābhyāṃ etābhyāṃ ānandabhairavīmahābhairavābhyāṃ [ānandabhairavamahābhairavībhyāṃ. pā.] udayavidhiṃ utpattiṃ uddiśya [jagadutpattimuddiśya] | kuta ityāha dayayeti | dagdhalokasya punarutpādananimittaṃ dayayā sanāthābhyāṃ militābhyāṃ jajñe utpannam | janakajananīmat mātāpitṛmat jagat prapañcaṃ idaṃ pūrvoktam | lāsyanāṭyasaṃvidhānapratipādanāt prakṛtipuruṣayoḥ darśane jagadutpattiḥ lāsyanṛttāvasānameva jagatsaṃhṛtiriti kaulasiddhāntaḥ || atretthaṃ padayojanā he bhagavati ! tava mūle ādhāre lāsyaparayā samayayā saha navarasamahātāṇḍavanaṭaṃ navātmānaṃ manye | udayavidhimuddiśya etābhyāṃ ubhābhyāṃ dayayā sanāthābhyāṃ idaṃ jagat janakajananīmat jajñe || ayaṃ bhāvaḥ ādhārasvādhiṣṭhānayoḥ tāmisralokatvāt tatra kaulānāṃ adhikārāt samayināṃ ārādhanābhāve'pi svamatānusāreṇa sahasrakamale niṣevyaiva bhagavatī ādhārasvādhiṣṭhānayoḥ sevyeti mahābhairavī samayāpadena [padeśena iti ca pāṭhaḥ] ucyata iti || ucyata iti || atredamanusandheyam ādhāracakraṃ trikoṇam ādhāre binduḥ tiṣṭhatīti ca tāvat prasiddham | atra kaulamate trikoṇameva bindusthānam | sa eva binduḥ tatra ārādhyaḥ | ata eva kaulāḥ trikoṇe binduṃ nityaṃ samarcayanti | tat trikoṇaṃ dvividhaṃ śrīcakrāntargatanavayonimadhyavartinī yoniḥ sundaryāḥ taruṇyāḥ pratyakṣayoniśca | śrīcakrasthitanavayonimadhyagatayoniṃ bhūrjahemapaṭṭavastrapīṭhādau likhitāṃ pūrvakaulāḥ pūjayanti | taruṇyāḥ pratyakṣayoniṃ uttarakaulāḥ pūjayanti | ubhayaṃ yonidvayaṃ bāhyameva na āntaram | ataḥ teṣāṃ ādhāracakrameva pūjyam | tatra sthitā kuṇḍalinī śaktiḥ kaulinī ityucyate | saiva upāsyā trikoṇapūjakānāṃ iti rahasyam | eṣā kuṇḍalinī śaktiḥ p. 117) bindurūpiṇī nidrāṇaiva saṃpūjyā tasyāḥ sadā nidrāṇasvābhāvyāt | sā pūjā tāmisrā | kuṇḍalinīprabodho yadā syāt tatkṣaṇameva muktiḥ kaulānām | ata eva kṣaṇamuktāḥ kaulā iti vyavahāraḥ | [tasmāt kaulānāṃ trikoṇe ānandabhairavīmahābhairavau saṃpūjyau | sādhakānāṃ tābhyāṃ tādātmyenāvasthānam | ata eva kaulāḥ bindupūjāvasare bhairavākāraṃ digambaratvamāśritya samarcayanti strīpuruṣāḥ iti adhikaḥ pāṭhaḥ keṣucitkośeṣu] tatra surāmāṃsamadhumatsyādidravyaiḥ samārādhanaṃ vāmācārapravṛtyā | pratyakṣatrikoṇe bindusthānaṃ manmathacchatraṃ kṛtvā saṃpūjayanti adhomukhaṃ trikoṇaṃ adhomukhameva chatraṃ pūjayanti | digambarakṣapaṇakādayastu striyaṃ uttānāṃ kṛtvā ūrdhvaṃ trikoṇaṃ pūjayantīti rahasyam | atra bahu vaktavyamasti tattu avaidikamārgatvāt smaraṇārhamapi na bhavati | tathāpi diṅmātraṃ niṣedhyatvena samayamatamārgapradarśanopayogitayā uktamiti alaṃ vistareṇa || atra samayimataṃ nirūpyate trikoṇādi ṣaṭcakraṃ [cakrātmakaṃ] ādhārādiṣaṭcakrātmanā pariṇatamiti prāgeva pratipāditam | tatra śrīcakre trikoṇaṃ baindavasthānamiti tāvat suprasiddham | tatra trikoṇatrayeṇa [koṇāṣṭakoṇanirmāṇe] aṣṭakoṇanirmāṇe trikoṇādeva bindusthānaṃ bhavati | tacca catuṣkoṇameva | tattu sahasrakamalāntargataṃ candramaṇḍalamiti pūrvameva bahudhā prapañcitam | etat catuṣkoṇamadhyaṃ baindavasthānaṃ sudhāsindhuḥ saraghā iti bahudhā prapañcitam pūrvameva | etat catuṣkoṇamadhyaṃ bindusthānamiti bāhyapūjā taruṇītrikoṇapūjā [taruṇīpūjā] ca dūrata eva nirasteti dhyeyam | ata eva samayināṃ sahasrakamale samayāyāḥ samayasya ca śambhoḥ pūjā | samayā nāma śambhunā sāmyaṃ pañcavidhaṃ yātīti samayā | samayatvaṃ [dūtīsamayasya] śambhorapi pañcavidhaṃ sāmyaṃ devyā saha yātīti | ataḥ ubhayoḥ samaprādhānyenaiva sāmyaṃ vijñeyam | pañcavidhasāmyaṃ tu adhiṣṭhānasāmyaṃ avasthānasāmyaṃ p. 118) anuṣṭhānasāmyaṃ rūpasāmyaṃ nāmasāmyaṃ ceti pañcavidhaṃ samapradhānayoreva [samayayoḥ pradhānayoḥ iti ca pāṭhaḥ] śivayoḥ | yathā tavādhāre iti adhiṣṭhānasāmyamuktam ubhayoḥ ādhāracakrasya adhiṣṭhānarūpatvāt | anuṣṭhānasāmyaṃ janakajananīmajjagadidam ityanena pratipāditam utpādanakriyāyāṃ ubhayoḥ vyāpriyamāṇatvāt | avasthānasāmyaṃ lāsyatāṇḍavaśabdābhyāṃ pratipāditam | lāsyatāṇḍavayoḥ nṛtyarūpeṇa ekatvaṃ uktaṃ prāk | rūpasāmyaṃ tu āruṇyaṃ ubhayoḥ tantrāntarasiddham- japākusumasaṅkāśau madaghūrṇitalocanau | jagataḥ pitarau vande bhairavībhairavātmakau || iti | yadvā navātmānamiti rūpasāmyaṃ nāmasāmyaṃ ca pratipaditamiti dhyeyam | evameva itaratrāpi ūhyam | yathā taṭittvantam ityādau taṭittvān taṭittvatī iti nāmarūpasāmye | yadyapi sthirasaudāminīrūpāyāḥ taṭidrūpatvāt tadvattvaṃ nāsti tathāpi saudāminyāḥ sthiratvameva sarvadā taṭidyuktatvamiti taṭittvatīti uktiḥ yuktā iti anusandheyam | maṇipūrasthānaṃ adhiṣṭhānamiti maṇipūraikaśaraṇaṃ ityanena adhiṣṭhānasāmyamuktam | sphurannānāratnābharaṇapariṇaddhendradhanuṣam ityanena varṣantaṃ ityanena ca prāvṛṣeṇyatvāvasthānasāmyaṃ pratipāditam | tava svādhiṣṭhāne ityādiśloke svādhiṣṭhāne ityanena adhiṣṭhānasāmyaṃ uktam | mahatīṃ ityanena mahāsaṃvartātmakarūpanāmasāmye pratipādite | svādhiṣṭhānagatāgnisaṃśrayaṇaṃ avasthānasāmyam | lokān dahatīti anuṣṭhānasāmyaṃ pratipāditam | anāhatacake anāhataṃ adhiṣṭhānamiti adhiṣṭhānasāmyamuktam | hutabhukkaṇikārūpatayā rūpasāmyaṃ nāmasāmyaṃ ca | nivātadīpatvoktyā avasthānasāmyam | vāyutattvotpādakatvaṃ anuṣṭhānasāmyamiti rahasyam | p. 119) viśuddhicakraṃ adhiṣṭhānamiti adhiṣṭhānasāmyaṃ uktam | śuddhasphaṭikaviśadaṃ ityanena rūpasāmyaṃ uktam | vyomajanakaṃ ityanena anuṣṭhānasāmyaṃ uktam | śivaṃ seve ityanena nāmasāmyam śaśikiraṇasārūpyasaraṇeḥ ityanena avasthānasāmyamiti | tavājñācakrasthaṃ ityanena adhiṣṭhānasāmyamuktam | tapanaśaśikoṭidyutidharaṃ ityanena rūpasāmyamuktam | paraṃ śambhuṃ ityanena nāmasāmyamuktam | yamārādhyan bhaktyā ityanena avasthānasāmyamuktam | muktipradatvamanuṣṭhānasāmyamiti sāmyapañcakaṃ vijñeyam | etat atirahasyaṃ śiṣyānujighṛkṣayā prakāśitam || ataḥ samayapūjakāḥ samayinaḥ | teṣāṃ ṣaṭcakrapūjā na niyatā api tu sahasrakamala eva pūjā | sahasrakamalapūjā nāma sahasrakamalasya baindavasthānatvena tanmadhyagatacandramaṇḍalasya caturaśrātmanā tanmadhyabindoḥ pañcaviṃśatitattvātītaṣaḍviṃśātmakaśivaśaktimelanarūpasāda akhyātmanā ca anusandhānam | ata eva samayimate bāhyārādhanaṃ dūrata eva nirastam | ṣoḍaśocārarūpapūjāṅgakalāpaśca tato'pi dūrata eva || tathā hi ādhārādiṣaṭcakrāṇāṃ trikoṇādiṣaṭcakratvena tādātmyam bindusthānasya caturaśrasahasrakamalatvena tādātmyaṃ binduśivayostādātmyam evaṃ devīśivayostādātmyamiti [deha ityapi pāṭhaḥ] tādātmyatrayam | cakramantrayoḥ aikyaṃ pūrvamevoktamiti tena saha caturdhāṃ aikyaṃ samayināṃ samayārādhanamiti mahat rahasyam || atra kiṃcit ucyate samayināṃ caturvidhaikyānusandhānameva bhagavatyāḥ samārādhanamityetat sarvasammatam | kecittu ṣoḍhā aikyamāhuḥ | yathā nādabindukalātītaṃ bhāgavataṃ tattvamiti sarvāgamarahasyam | nādaḥ parāpaśyantīmadhyamāvaikharīrūpeṇa caturvidhaḥ iti prāgevoktam | parā trikoṇātmikā p. 120) paśyantī aṣṭakoṇacakrarūpiṇī madhyamā dvidaśārarūpiṇī [miśrāra ityapi pāṭhaḥ] vaikharī caturdaśārarūpiṇī | śivacakrāṇāṃ atraiva antarbhāvaḥ pratipādita iti catuścakrātmakaṃ śrīcakraṃ nādaśabdavācyam | bindurnāma ṣaṭcakrāṇi mūlādhārasvādhiṣṭhānamaṇipūrānāhataviśuddhyājñātma-kāni binduśabdavācyāni pūrvameva uktāni | kalāḥ pañcāśat ṣaṣṭyuttaratriśatasaṅkhyakā vā | evaṃ nādabindukalātītā bhagavatīti | sahasrakamalaṃ bindvatītaṃ baindavasthānātmakaṃ sudhāsindhvaparaparyāyaṃ saraghāśabdavācyam | nādātītatattvaṃ tu tripurasundaryādiśabdābhidheyam darśā dṛṣṭā darśatā ityādyaparaparyāya ka e īlahrīm ityādimantravarṇanāmaka pañcāśadvarṇātmaka ṣaṣṭyuttaratriśatasaṅkhyāparigaṇitamahākālātmaka pañcadaśakalātītā sādākhyā śrīvidyāparaparyāyā citkalāśabdavācyā brahmavidyāpararyāyā bhagavatī nādabindukalātītaṃ bhāgavataṃ tattvamiti tattvavidrahasyam | atra nādabindukalānāṃ parasparaikyānusandhānaṃ ṣoḍhā bhavatīti ṣoḍhā aikyamāhuḥ | evaṃ bhagavatīṃ ṣaḍvidhaikyena sambhāvya pūjayitvā sādākhyāyāṃ vilīno bhavati | tadanantaraṃ ṣaḍvidhaikyānusandhānamahimnā gurukaṭākṣasañjātamahāvedhamahimnā ca bhagavatī jhaḍiti mūlādhārasvādhiṣṭhānātmakacakradvayaṃ bhitvā maṇipūre pratyakṣaṃ pratibhāti | mahāvedhaprakāraḥ pūrvaṃ abhyāsadaśāyāṃ gurvekaparatantraḥ mahāvidyāṃ gurumukhādeva svīkṛtya ṛṣicchandodevatāpūrvakaṃ mūlamantrasya śuṣkajapaṃ gurūpadiṣṭamārgeṇa kurvan āśvayujaśuklapakṣe mahānavamīśabdābhidheyāṣṭamyāṃ niśīthasamaye guroḥ padopasaṅgrahaṇaṃ kartavyam | tanmahimnā guroḥ tadānīṃ kartavyahastamastakasaṃyoga punarmantropadeśa ṣaṭcakrapūjāprakāropadeśa ṣaḍvidhaikyānusandhānopadeśavaśāt mahāvedhaḥ śaivaḥ sādākhyāyāḥ prakāśarūpo jāyate iti gururahasyam | evaṃ mahāvedhe jāte bhagavatī maṇipūre pratyakṣā bhavati | sā samārādhyā | p. 121) arghyapādyādibhūṣaṇapratipādanaparyantaṃ pūjākalāpaṃ maṇipūre nirvartya anāhatamandiraṃ bhagavatīṃ nītvā dhūpādinaivedyahastaprakṣālanāntaṃ karmakalāpaṃ tatraiva samāpya viśuddhau bhagavatīṃ siṃhāsanāsīnāṃ sakhībhiḥ sallāpāt sambhāṣamāṇāṃ śuddhasphaṭikasadṛśaiḥ maṇibhiḥ pūjayet | śuddhasphaṭikasadṛśamaṇayo na mauktikādayaḥ kiṃtu tadīyaṣoḍaśadalagataṣoḍaśacandrakalā iti rahasyam | evaṃ saṃpūjya ājñācakraṃ nītvā devīṃ kāmeśvarīṃ nīrājanavidhibhiḥ anekaiḥ saṃprīṇayet | ata eva uktaṃ karṇāvataṃsastutau madīyāyām- ājñātmakadvidalapadmagate tadānīṃ vidyunnibhe raviśaśiprayatotkaṭābhe | gaṇḍasthalapratiphalatkaradīpajāla- karṇāvataṃsakalike kamalāyatākṣi || iti | evamājñācakre nīrājanavidhiṃ kṛtvā saṃprīṇayet | tadanantaraṃ jhaḍiti vidyullateva sahasrakamalaṃ anupraviṣṭā sudhābdhau pañcakalpatarucchāyāyāṃ maṇidvīpe saraghāmadhye sadāśivena sārdhaṃ viharamāṇā vartate | tadā tiraskariṇīṃ prasārya samīpe mandire svayaṃ nivesat | yāvat bhagavatī vinirgatā punaḥ mūlādhārakuṇḍaṃ praviśati tāvatparyantaṃ sthātavyamiti samayamatatattvarahasyam || atra śaṅkarabhagatpādānāṃ caturvidhaikyānusandhānānantaraṃ maṇipūre pratyakṣāyāḥ bhagavatyāḥ svarūpaṃ kvaṇatkāñcīdāmā ityādidhyānapratipāditaṃ caturbhujaṃ dhanurbāṇapāśāṅkuśayuktarahasyam | tanmatānusāriṇāmapi tathaiva pratibhāti bhagavatī || asmākaṃ tu ṣaḍvidhaikyānusandhānānantaraṃ mūlādhāradvikaṃ bhitvā maṇipūre prasannā bhagavatī daśabhujā dhanurbāṇapāśāṅkuśavaradābhayapustakākṣamālāvīṇāhastā | manmataikadeśināṃ pāśāṅkuśapuṇḍrekṣucāpapuṣpabāṇajapamālikāśukābhayavarada karā karadvayavakṣassthalasthāpitavīṇā | ubhayamasmākaṃ sammatameva | karṇasastutāṃvatau madīyāyām- p. 122) bhavāni śrīhastairvahasi phaṇipāśaṃ sṛṇimadho dhanuḥ pauṇḍraṃ pauṣpaṃ śaramatha japasrakśukavaram | atha dvābhyāṃ mudrāmabhayavaradānaikarasik kvaṇadvīṇāṃ dvābhyāmurasi ca karābhyāṃ ca bibhṛṣe || samayināṃ pratyakṣaṃ paridṛśyamānā āste bhagavatī | samayināṃ sahasrakamalaparyantaṃ āntarapūjā kartavyā | sahasrakamale tu tiraskariṇīprasāraṇaparyantaṃ darśanameva samārādhanam | yaduktaṃ subhagodaye- sūryamaṇḍalamadhyasthāṃ devīṃ tripurasundarīm | pāśāṅkuśadhanurbāṇahastāṃ dhyāyetsusādhakaḥ || trailokyaṃ mohayedāśu varanārīgaṇairyutam [naranārīgaṇaiḥ śata] || iti | carcāstotre'pi kālidāsakṛte- ye cintayantyaruṇamaṇḍalamadhyavarti rūpaṃ tavāmba navayāvakapaṅkaramyam [śoṇam ityapi pāṭhaḥ] | teṣāṃ sadaiva kusumāyudhabāṇabhinna- vakṣassthalā mṛgadṛśo vaśagā bhavanti || iti | atra samayināṃ bāhyapūjāniṣedhāt sūryamaṇḍalāntargatatvena pūjanaṃ niṣiddhamityāhuḥ | tanna brahmāṇḍasthitapiṇḍāṇḍasthitacandrasūryayoḥ aikyāt sūryasya candrakalāmṛtaniṣyandavaśāt ujjīvanāt | yataḥ apāṃ rasamudayaṃsan ityādiśrutyā [tai. ā. 1-22] pratipāditamiti prāk pratipāditam ataḥ candrakalāvidyāyāḥ sūryasamparkāt tejastirodhānaṃ syāditi kecana saṅgirante tadapi apāstaṃ veditavyam | ata eva piṇḍāṇḍabrahmāṇḍacandrayoraikyāt candramaṇḍalāntargatatvena candrakalāvidyāyāḥ pūjanaṃ yujyate yattu pūrvoktaṃ candrabimbagatatvena devyāḥ pūjananiṣedha p. 123) vacanaṃ tattu āntaracandrasya ājñācakroparisthitasya sahasrakamalāntargatacandrakalāmṛtaniṣyandaiḥ ujjīvanamiti tatra tasyāḥ pūjānirbandho nāstīti ata eva piṇḍāṇḍabrahmāṇḍacandrayoraikyāt brahmāṇḍasthitacandramaṇḍale'pi pūjānirbandho nāstītyevaṃparam || evaṃ hṛdayakamala eva samārādhitā bhagavatī aihikāni phalāni sarvāṇi dadāti | yadā vaśinyādiyuktā dhyātā sārasvataṃ dadāti | yāvakarasāplutā dhyātā vaśīkaraṇaṃ dadāti | mukhaṃ binduṃ kṛtvā ityādinā [19 ślokaḥ] dhyātā tādṛśaṃ phalaṃ dadāti | hṛdayakamale eva homādikaṃ tarpaṇādikaṃ ca kāryaṃ aihikaphalasādhanamiti smaraṃ yoniṃ lakṣmīm ityādiślokavyākhyānāvasare [33 ślokaḥ] nipuṇataramupapāditam | ataḥ samayināṃ aihikāmuṣmikaphalasādhanopāyaḥ āntarapūjeti samayamatatattvam || atra bhagavatpādaiḥ ādhārakamalādikramaṃ vihāya ājñācakrādikrameṇa avarohakrameṇa pūjāprakāraḥ kathitaḥ | ayamāśayaḥ ātmana ākāśassambhūtaḥ | ākāśādvāyuḥ | vāyoragniḥ | agnerāpaḥ | adbhyaḥ pṛthivī | [tai. u. 2-1] iti śrautakramamavalambya avarohakrama uktaḥ | ata eva svādhiṣṭhānānantarabhāvinaḥ maṇipūrasya tadadhaḥpradeśe nirūpaṇaṃ yujyate | ādhārasvādhiṣṭhānānantaraṃ maṇipūrakāvasthānamiti sarvayogaśāstrasiddham | tadapi saṃvartāgnidagdhasya jagataḥ ujjīvanānantaraṃ utpattiṃ vaktumityavagantavyam | etacca śukasaṃhitāyāṃ śṛṇu devi pravakṣyāmi ityārabhya ekanavatiślokaiḥ śrīcakrasya ṣaṭcakrāṇi prastutya idānīṃ saṃpravakṣyāmi ityārabhya sārdhaśatyā ślokaiśca saprapañcaṃ pratipāditam | tat tata evāvadhāryam || p. 124) na ca ūrdhvamūlamavākchākhaṃ vṛkṣaṃ yo veda saṃprati [tai. ā. 1-11] iti śruteḥ deharūpavṛkṣasya śira eva mūlaṃ karacaraṇādyavayavāśśākhāḥ ataśca ṣaṭkamalānāṃ kadalīkusumopamānānāṃ adhomukhānāṃ avarohakrameṇa kamalānyuktānīti tatra pūjā sukareti tadānuguṇyena bhagavatpādairuktamiti vācyam tādātmyadhyānavyatirekeṇa pūjāyāḥ asaṃbhavāt | saṃbhave vā śrīcakragatatrikoṇādiṣaṭcakrāṇāṃ adhomukhatvābhāvāt mūlādhārasthitāmeva devīṃ suptāṃ prabodhayet iti | tatraiva prabodhaniyamāt mūlādhārādikrameṇaiva pūjā samayināṃ kaulādīnāṃ ca kāryeti [kāyiketi] paramagurumukhādeva avagataṃ rahasyam | vāmakeśvaratantre ātmapūjāyāṃ viśeṣa uktaḥ- pāśāṅkuśau tadīyau tu rāgadveṣātmakau smṛtau | śabdasparśādayo bāṇāḥ manastasyābhavaddhanuḥ || karaṇendriyacakrasthāṃ devīṃ saṃvitsvarūpiṇīm | viśvāhaṅkārapuṣpeṇa pūjayetsarvasiddhibhāk || iti | iyaṃ [ayamupāsanāvidhiḥ iti syāt] upāsanā | vidhiḥ kriyātmako nādaraṇīyaḥ || 41 || evaṃ samayamataṃ samyakprapañcya samayāyāḥ bhagavatyāḥ kirīṭaprabhṛti pādāntaṃ varṇayati- gatairmāṇikyatvaṃ gaganamaṇibhissāndraghaṭitaṃ kirīṭaṃ te haimaṃ himagirisute kīrtayati yaḥ | sa nīḍeyacchāyācchuraṇaśabalaṃ candraśakalaṃ dhanuḥ śaunāsīraṃ kimiti na nibadhnāti dhiṣaṇām || 42 || p. 125) gataiḥ prāptaiḥ māṇikyatvaṃ ratnabhāvaṃ gaganamaṇibhiḥ dvādaśādityaiḥ | teṣāṃ atyantasannikṛṣṭasevārthaṃ bhūṣaṇagatamaṇitvaṃ yujyate | sāndraghaṭitaṃ sāndraṃ nīrandhraṃ yathā bhavati tathā ghaṭitaṃ khacitaṃ kirīṭaṃ makuṭaṃ te haimaṃ hemno vikāraṃ himagirisute ! he pārvati ! kīrtayati varṇayati yaḥ sa kavīndraḥ nīḍeyacchāyācchuraṇaśabalaṃ nīḍaṃ golaṃ tatra khacitaṃ nīḍeyaṃ ratnajātaṃ tasya chāyā tayā churaṇena vyāpanena śabalaṃ śabalavarṇaṃ candraśakalaṃ candrakhaṇḍaṃ dhanuḥ kodaṇḍaṃ śaunāsīraṃ śunāsīraḥ indraḥ tasya saṃbandhi śaunāsīraṃ kimiti na nibadhnāti dhiṣaṇāṃ buddhim || atretthaṃ padayojanā he himagirisute ! māṇikyatvaṃ gataiḥ gaganamaṇibhiḥ sāndraghaṭitaṃ haimaṃ te kirīṭaṃ yaḥ kīrtayati saḥ nīḍeyacchāyācchuraṇaśabalaṃ candraśakalaṃ śaunāsīraṃ dhanuriti dhiṣaṇāṃ kiṃ na nibadhnāti || ayaṃ bhāvaḥ kirīṭavarṇanāṃ kartumudyuñjānaḥ kavīśvaraḥ tatra sthitāṃ candrarekhāṃ nānāratnamaṇikānticchuritāṃ dṛṣṭvā indracāpatvena kathaṃ nāśaṅkate ? avaśyaṃ tasya tacchaṅkā jāyata eveti || atra utprekṣālaṅkāraḥ candraśakalasya indracāpatvenotprekṣeṇāt | yadvā apahnavālaṅkāraḥ idaṃ candraśakalaṃ na bhavati api tu indracāpa ityapahnavasya pratibhānāt | yadvā sandehālaṅkāraḥ ayamindracāpaḥ uta candraśakalamiti saṃśayāt | yadvā atiśayoktiralaṅkāraḥ induśakalasya indracāpatvena adhyavasānāt svādhiṣaṇāṃ indracāpe kimiti na nibadhnāti iti sāmānyokteḥ | eteṣāṃ madhye ekasya prādhānyaṃ itarasyopasarjanatvamiti vinigamakapramāṇābhāvāt sandehasaṅkaraḥ | (utprekṣātiśayoktī spaṣṭe | apahnavastu talliṅgābhāvādapi kimiti dhiṣaṇāṃ na nibadhnāti ityapahnavollekhasya śakyatvāt | sandehastu candraśakale dṛṣṭe indracāpasya smṛtyārūḍhatvāt ullekhayituṃ śakya eveti sandehasaṅkara eva jyāyān) || 42 || p. 126) dhunotu dhvāntaṃ nastulitadalitendīvaravanaṃ ghanasnigdhaślakṣṇaṃ cikuranikurumbaṃ tava śive | yadīyaṃ saurabhyaṃ sahajamupalabdhuṃ sumanaso vasantyasminmanye valamathanavāṭīviṭapinām || 43 || dhunotu apanudatu dhvāntaṃ antastimiraṃ naḥ asmākaṃ tulitadalitendīvaravanaṃ tulitaṃ sadṛśīkṛtaṃ dalitaṃ bhinnaṃ vikasitamityarthaḥ indīvarāṇāṃ nīlotpalānāṃ vanaṃ yasya | tat | ghanasnigdhaślakṣṇaṃ ghanaṃ sāndraṃ aviralaṃ snigdhaṃ snehayuktamiva sthitaṃ ślakṣṇaṃ mṛdu | evameteṣāṃ viśeṣaṇānāṃ samāsaḥ | cikuranikurumbaṃ cikurāṇāṃ keśānāṃ nikurumbaṃ samūhaḥ keśapāśaḥ dhammilla ityarthaḥ | tava bhavatyāḥ śive ! bhagavati ! yadīyaṃ yasya dhammillasya sambandhi saurabhyaṃ parimalaṃ sahajaṃ svabhāvasiddhaṃ upalabdhuṃ samākraṣṭuṃ sumanasaḥ puṣpāṇi vamanti āsate | asmin dhammille manye dhruvaṃ valamathanavāṭīviṭapināṃ valamathanaḥ balāriḥ [balārātiḥ, indra iti yāvat] vabayorabhedopacāraḥ anuprāsārthamaṅgīkṛtaḥ tasya vāṭī udyānaṃ tatra viṭapinaḥ kalpavṛkṣāḥ teṣām || atretthaṃ padayojanā he śive ! tulitadalitendīvaravanaṃ ghanasnigdhaślakṣṇaṃ tava cikuranikurumbaṃ naḥ dhvāntaḥ dhunotu | yadīyaṃ sahajaṃ saurabhyaṃ upalabdhuṃ asmin valamathanavāṭīviṭapināṃ sumanasaḥ vasantīti manye || atra utprekṣālaṅkāraḥ keśapāśavāsanārthameva dhṛtāyāṃ kalpavṛkṣakusumānāṃ anyathātvenotprekṣaṇāt | tallakṣaṇam- sambhāvanamathotprekṣā prakṛtasya pareṇa yat || iti | p. 127) tulitadalitendīvaravanamityatra upamālaṅkāraḥ | anayossaṃsṛṣṭiḥ tilataṇḍulavat saṃsṛjyamānatvāt | kṣīranīravat sambandhaḥ saṅkaraḥ || 43 || tanotu kṣemaṃ nastava vadanasaundaryalaharī- parīvāhasrotassaraṇiriva sīmantasaraṇiḥ | vahantī sindūraṃ prabalakabarībhāratimira- dviṣāṃ bṛndairbandīkṛtamiva navīnārkakiraṇam || 44 || tanotu vistārayatu diśatvityarthaḥ | kṣemaṃ yogakṣemātmakaṃ śubhaṃ naḥ asmākaṃ tava vadanasaundaryalaharīparīvāhasrotassaraṇiriva idamekaṃ padam ivena saha nityasamāso vibhaktyalopaḥ pūrvapadaprakṛtisvaratvaṃ ca iti niyamāt | vadanaṃ mukhaṃ tasya saundaryasya sundarabhāvasya laharī utsekaḥ tasya parīvāhaḥ pravāhaḥ upasargasya ghañyamanuṣye bahulam iti pariśabdekārasya dīrghaḥ | tatra srotassaraṇiriva srotasaḥ pravāhasya saraṇiriva mārga iva sthitā sīmantasaraṇiḥ sīmante dhamillamadhyapradeśe saraṇiḥ saraṇyākārākāritā rekhā vahantī dhārayantī sindūraṃ sindūraparāgaṃ prabalakabarībhāratimiradviṣāṃ prabalāḥ keśapāśātmanā labdhajanmatayā prabalāḥ te ca te kabarībhārāḥ ta eva keśapāśanicayā eva timirāṇi tānyeva dviṣaḥ śatravaḥ teṣāṃ vṛndaiḥ samūhaiḥ bandīkṛtaṃ bandīgrahaṇāvaruddham | iva iti saṃbhāvanāyām | kaviprauḍhoktisthale ivaśabdasya saṃbhāvanaivārthaḥ anyatra [arthataḥ ? iti pā] sādṛśyamiti vivekaḥ | navīnārkakiraṇaṃ navīnaḥ prātaḥkālīnaḥ arkaḥ sūryaḥ tasya kiraṇaḥ tam || p. 128) atretthaṃ padayojanā he bhagavati ! tava vadanasaundaryalaharīparīvāhasrotassaraṇiriva sthitā tava sīmantasaraṇiḥ prabalakabarībhāratimiradviṣāṃ bṛndaiḥ bandīkṛtaṃ navīnārkakiraṇamiva sindūraṃ vahantī naḥ kṣemaṃ tanotu || atra utprekṣālaṅkāraḥ sīmantasaraṇeḥ srotassaraṇitvenotprekṣaṇāt | na cāyamupamālaṅkāraḥ svatassiddhamanupajīvya kaviprauḍhoktimevopajīvyotthānāt | na ca saṃbhāvanāparasyevaśabdasya samāsavidhānābhāvāt upamaiveti vācyam | ivena saha iti samānyenobhayārthasya ivaśabdasya grahaṇāt ubhayatrāpi samaso'stīti dhyeyam | uttarārdhe'pyutprekṣālaṅkāraḥ sindūrasya sūryakiraṇātmanā saṃbhāvanāt | kabarībhārasya timiratvāropaṇāt rūpakālaṅkāro'pi vartate | evamanayoraṅgāṅgibhāvena saṅkaraḥ saṃbhāvanāṃ prati rūpakasya nimittatvāt || 44 || arālaiḥ svābhāvyādalikalabhasaśrībhiralakaiḥ parītaṃ te vaktraṃ parihasati paṅkeruharucim | darasmere yasmin daśanarucikiñjalkarucire sugandhau mādyanti smaradahanacakṣurmadhulihaḥ || 45 || arālaiḥ kuṭilaiḥ svābhāvyāt svabhāvataḥ alikalabhasaśrīmiḥ alikalabhaiḥ bhramarapotaiḥ saśrībhiḥ samānābhaiḥ | samāsāntavidheranityatvāt kapratyayābhāvaḥ | alakaiḥ cūrṇakuntalaiḥ parītaṃ paritaḥ itaṃ parītaṃ vyāptaṃ te tava vaktraṃ parihasati tattulyaṃ na bhavatītyarthaḥ | paṅkeruharuciṃ paṅkeruhasya kamalasya ruciṃ saubhāgyaṃ darasmere daramīṣat smero vikāsaḥ yasya tādṛśe yasmin daśanarucikiñjalkarucire daśānānāṃ dantānāṃ rucaya eva kiñjalkāḥ kesarāḥ taiḥ rucire subhage sugandhau supadmagandhau mādyanti nandanti | p. 129) smaradahanacakṣurmadhulihaḥ smaradahanasya smarāreḥ īśvarasya cakṣūṃṣyeva madhulihaḥ bhramarāḥ | jitamanmathasyāpi vadanasaundaryadarśanaṃ mādanaheturiti kimu vaktavyaṃ tvadvadanasaundaryasvarūpamiti bhāvaḥ || atretthaṃ padayojanā he bhagavati ! svābhāvyādarālaiḥ alikalabhasaśrībhiḥ alakaiḥ parītaṃ te vaktraṃ paṅkeruharuciṃ parihasati | darasmere daśanarucikiñjalkarucire sugandhau yasmin smaradahanacakṣurmadhulihaḥ mādyanti || atra upamālaṅkāraḥ paṅkeruharuciṃ parihasatītyanena vaktrasya kamalasādṛśyapratīteḥ | alikalabhasaśrībhirityatra upamālaṅkāraḥ | anayoraṅgāṅgibhāvena saṅkaraḥ | daśanarucikiñjalkarucire ityatra rūpakālaṅkāraḥ daśanarucīnāṃ kiñjalkatvenāropaṇāt | smaradahanacakṣurmadhulihaḥ ityatra rūpakālaṅkāraḥ cakṣuṣāṃ madhuliṭtvenāropaṇāt | anayoraṅgāṅgibhāvena saṅkaraḥ saṅkaradvayasya saṃsṛṣṭiḥ || 45 || lalāṭaṃ lāvaṇyadyativimalamābhāti tava yat dvitīyaṃ tanmanye makuṭaghaṭitaṃ candraśakalam | viparyāsanyāsādubhayamapi saṃbhūya ca mithaḥ sudhālepasyūtiḥ pariṇamati rākāhimakaraḥ || 46 || lalāṭaṃ niṭilaṃ lāvaṇyadyutivimalaṃ lāvaṇyaṃ tāralyameva dyutirjyotsnā tayā vimalaṃ snigdhaṃ ābhāti ā samantādbhāti | tava yat dvitīyaṃ tat manye śaṅke | makuṭaghaṭitaṃ kirīṭakalitaṃ candraśakalaṃ candrārdhakhaṇḍam viparyāsanyāsāt lalāṭaṃ avākkoṇaṃ vartate candraśakalaṃ lalāṭasyopari ūrdhvaśṛṅgaṃ vartate ubhayorviparyāsanyāsaḥ śṛṅgacatuṣkasammelanaṃ tasmāt ubhayamapi lalāṭacandraśakale saṃbhūya militvā cakāro'tiśayavācī | p. 130) mithaḥ anyonyaṃ sudhālepasyūtiḥ sudhāyāḥ amṛtasya lepaḥ vilepanaṃ tasya syūtiḥ sīvanaṃ yasya saḥ amṛtarasasāndra ityarthaḥ | pariṇamati tādrūpyaṃ bhajati tadākārākārita ityarthaḥ | rākāhimakaraḥ rākāyāṃ pūrṇimāyāṃ himakaraścandraḥ || atretthaṃ padayojanā he bhagavati ! tava yat lalāṭaṃ lāvaṇyadyutivimalaṃ ābhāti tat makuṭaghaṭitaṃ dvitīyaṃ candraśakalaṃ manye | yadyasmātkāraṇāt ubhayamapi viparyāsanyāsāt mithaḥ sambhūya ca sudhālepasyūtiḥ rākāhimakaraḥ pariṇamati || pūrṇimāyāṃ sampūrṇatā candrasya kathaṃ bhavet kirīṭe ardhadehāviṣṭatayā candraḥ paridṛśyata iti pūrṇimācandraṃ nimittīkṛtya lalāṭamutprekṣyate || atra utprekṣālaṅkāraḥ lalāṭasya ardhacandratvenotprekṣaṇāt | yadvā dvitīyārdhe atiśayoktiralaṅkāraḥ rākāhimakarasya lalāṭakirīṭaghaṭitacandrarekhādvitayanirmāṇāsambandhe'pi sambandhakathanāt | atra kavikalpitavastuvṛttasaundaryayorabhedādhyavasāyaḥ | utprekṣātiśayoktyoḥ aṅgāṅgibhāvena saṅkaraḥ | adhyavasāyavyāpāraprādhānye utprekṣā adhyavasitaprādhānye tvatiśayoktiḥ sūtradvayasyāyamarthaḥ adhyavasāyaviṣayabhūte adhyavasānakriyārūpasya vyāpārasya prādhānyaṃ yatra tatrotprekṣotthānam | yadā adhyavasāyaviṣayabhūte adhyavasitasyaiva prādhānyaṃ pratīyate tadā atiśayokterutthānam | adhyavasāyo nāma niścayajñānam | tacca kaviprauḍhoktisiddham na vāstavam | utprekṣāstu adhyavasānakriyāprādhānyasya dyotakāḥ | manye śaṅke dhruvam ityevamādayaḥ svarūpotprekṣādyotakāḥ | hetūprekṣāyāṃ hetureva | phalotprekṣāyāṃ phalameva dyotakam | ata eva svarūpotprekṣāyāṃ ivādyabhāve hetuphalayorasambhavāt atiśayoktyutprekṣayoḥ bhedābhāvāt saivotprekṣā atiśayoktau antarbhūteti diṅmātramuktam || 46 || p. 131) bhruvau bhugne kiñcidbhuvanabhayabhaṅgavyasanini tvadīye netrābhyāṃ madhukararucibhyāṃ dhṛtaguṇam | dhanurmanye savyetarakaragṛhītaṃ ratipateḥ prakoṣṭhe muṣṭau ca sthagayati nigūḍhāntaramume || 47 || bhruvau bhrūvallī bhugne avākchṛṅgatayā valayite kiṃcit nātyantaṃ bhuvanabhayabhaṅgavyasanini ! bhuvanānāṃ jagatāṃ bhayasya upadravasya bhaṅge nāśakaraṇe vyasanaṃ tadekapravaṇatā asyā astīti bhuvanabhayabhaṅgavyasaninī tasyāḥ sambuddhiḥ | tvadīye bhavatsaṃbandhinyau netrābhyāṃ akṣibhyāṃ madhukararucibhyāṃ madhukarāṇāṃ bhramarāṇāmiva ruciḥśobhā yayostābhyāṃ madhukarākārākāritābhyāmityarthaḥ | dhṛtaguṇaṃ dhṛtaḥ sampāditaḥ guṇaḥ jyāvallī yasya tat dhanuḥ cāpaṃ manye śaṅke | savyetarakaragṛhītaṃ savyo dakṣiṇaḥ taditaro vāmaḥ sa cāsau karaśca tena gṛhītam | savyetaraśabdena ekenaiva hastena sarvadā dhṛtam na tu bāṇaprayogārthamiti sūcyate | ratipateḥ manmathasya prakoṣṭhe maṇibandhe muṣṭau aṅgulīnāṃ granthau ayaṃ muṣṭiśabdaḥ anuśāsanavaśāt strīliṅgo'pi prayogabāhulyāt pulliṅgatāmāpannaḥ gaṇḍūṣaśabdavat | yathā udaraṃ parimāti muṣṭinā iti naiṣadhe prayogaḥ | sthagayati sthaganaṃ chādanaṃ kurvati sati nigūḍhāntaraṃ nigūḍhe antare maurvidaṇḍayoryasya tat ume ! he pārvati || atretthaṃ padayojanā he ume ! bhuvanabhayabhaṅgavyasanini | tvadīye kiñcidbhugne bhrūvau madhukararucibhyāṃ netrābhyāṃ dhṛtaguṇaṃ ratipateḥ savyetarakaragṛhītaṃ prakoṣṭhe muṣṭau ca sthagayati sati nigūḍhāntaraṃ dhanurmanye || atra bhrūvau dhanuriti rūpakam bhruvoḥ dhanurūpeṇa nirūpaṇāt | ata eva dvivacanaikavacanayoḥ sāmānādhikaraṇyaṃ bhruvau dhanuriti || p.132) ayaṃ bhāvaḥ viśeṣaṇaṃ caturvidham vyāvartakaviśeṣaṇaṃ uparañjakaviśeṣaṇaṃ upalakṣaṇaviśeṣaṇaṃ upadhānaviśeṣaṇaṃ ceti | tatra vyāvartakaviśeṣaṇaṃ nīlotpalamityādau tatra nailyasya śvetādivyāvartakatvāt | uparañjakaviśeṣaṇaṃ dvividham uparañjanasya āropaviṣayagocaratvena āropyamāṇagocaratvena ceti | tatra āropaviṣayagocaratvaṃ mukhaṃ candraḥ ityādau | tatra candratvena mukhasya uparañjanam | ata eva liṅgabhede'pi viśeṣaṇaviśeṣyabhāvaḥ siddhaḥ | sa taduccakucau bhavan iti naiṣadhe | tatra saḥ iti kalaśa ekaḥ dvau kucau ubhayorviṣaṇaviśeṣyabhāvaḥ | āropyamāṇaviśeṣaṇaṃ tu tiraskariṇyo jaladā bhavanti atra āropyamāṇatiraskariṇītvaṃ āropaviṣayātmatayā sthitam | etacca pūrvameva nirūpitam | upalakṣaṇaviśeṣaṇam kākavaddevadattagṛham | pṛthak sthite(tiḥ)hi dharmiṇi upalakṣaṇamiti upalakṣaṇavidaḥ | kākatvādijātyāviṣṭasyaiva upalakṣaṇatvāt viśeṣaṇato bhedaḥ | upādhānaviśeṣaṇam raktaṃ sphaṭikam iti | dharmātmanā upādhāyakatvāt upalakṣaṇato bhedaḥ | vyavartakatvāt nīlotpalādervyāvṛttiḥ || atredaṃ tattvam uparañjakaviśeṣaṇasthale mukhaṃ candraḥ kalaśaḥ stanau bhruvau dhanuḥ ityādisthale candrakalaśādyuparañjakaviśeṣaṇāni āśritaliṅgasaṅkhyānyeva mukhādikaṃ stanādikaṃ ca viśiṃṣantīti na stanādeḥ mukhādervā liṅgaṃ saṅkhyāṃ vā bhajante | niyataliṅgatayā viśeṣyanighnatvābhāvāt itarebhyo viśeṣaṇebhyo vyāvṛttiḥ | manyeśabdaprayogāt saṃbhāvanotthānāt utprekṣālaṅkāro'pi | anayoḥ anusṛṣṭiḥ apṛthaksthitayoḥ alaṅkārayoḥ aṅgāṅgibhāvāt | apṛthaksthitayoḥ alaṅkārayoraṅgāṅgibhāvo'nusarjanam pṛthaksthitayostu saṅkaraḥ ityālaṅkārikarahasyam | atiśayoktirapi bhrūmadhyanāsikāmadhyayoḥ muṣṭiprakoṣṭhasthagitatvenādhyavasānāt | atra nāsikāyāḥ savyetarakaratvenāropaṇapratīteḥ rūpakālaṅkāro dhvanyate | yadvā savyetarakaratvena nāsikāyāḥ adhyavasānapratīteḥ atiśayoktiḥ | anayoḥ sandehaḥ saṅkaraḥ || 47 || p. 133) ahaḥ sūte savyaṃ tava nayanamarkātmakatayā- triyāmāṃ vāmaṃ te sṛjati rajanīnāyakatayā [mayam] | tṛtīyā te dṛṣṭirdaradalitahemāmbujaruciḥ- samādhatte sandhyāṃ divasaniśayorantaracarīm || 48 || ahaḥ divasaṃ sūte janayati | savyaṃ dakṣiṇaṃ tava nayanaṃ netraṃ arkātmakatayā sūryātmakatayā triyāmāṃ rātriṃ vāmaṃ savyetaraṃ te tava sṛjati sūte rajanīnāyakatayā candrātmakatayā [rajanīnāyakamayaṃ candrātmakam] | tṛtīyā niṭilasthitā te tava dṛṣṭiḥ daradalitahemāmbujaruciḥ daradalitamīṣadvikasitaṃ hemāmbujaṃ raktāmbujaṃ [suvarṇakamalam] tasyeva ruciryasyāḥ sā samādhatte samyagādhatte karoti divasaniśayoḥ ahorātrayoḥ antaracarīṃ madhyavartinīṃ sandhyām sāyaṃprātarātmakasandhyākāladvitayasya agnihotrasādhyatvāditi bhāvaḥ || atretthaṃ padayojanā he bhagavati ! tava savyaṃ nayanaṃ arkātmakatayā ahaḥ sūte vāmaṃ nayanaṃ rajanīnāyakatayā [mayaṃ sat triyāmāṃ rātrim] triyāmāṃ sṛjati | te tṛtīyā dṛṣṭiḥ daradalitahemāmbujaruciḥ divasaniśayoḥ antaracarīṃ sandhyāṃ samādhatte || atra sūryacandrāgnyātmakanayanatrayeṇa bhagavatyāḥ avayavaviśeṣaṇa [avayavarūpeṇa] divasaniśāsandhyātmakakālatrayopalakṣitapakṣamāsartuyuga-kalpādi kālotpattikathanāt bhagavatyāḥ kālāvacchedyatvaṃ dūrata evāpāstamiti dhvanyate | idamuttamaṃ kāvyam | madhyamakāvyatāpratītirapi arkātmatayā rajanīnāyakamayam iti vācyamānatvāt | p. 134) daradalitahemāmbujarucirityanena agninetratvaṃ dhvayante | ayamanuprāṇanātmakaḥ madhyamottamakāvyaprayojakadhvanyoḥ saṃsṛṣṭiḥ | saṃsṛjyamānaṃ vyaṅgyadvayaṃ pradhānadhvaninā aṅgāṅgibhāvena saṅkīryata iti dik || 48 || viśālā kalyāṇī sphuṭarucirayodhyā kuvalayaiḥ- ṛpādhārā''dhārā kimapi madhurā''bhogavatikā | avantī dṛṣṭiraste bahunagaravistāravijayā dhruvaṃ tattannāmavyavaharaṇayogyā vijayate || 49 || viśālā vipulā kalyāṇī maṅgalātmikā sphuṭaruciḥ prasphuṭakāntiḥ ayodhyā yoddhumaśakyā kuvalayaiḥ indīvaraiḥ kṛpādhārā''dhārā kṛpādhārāṇāṃ karuṇāpravāhāṇāṃ ādhārabhūtā | ādhāraśabdasya karmaṇi ghañantatvāt viśeṣyanighnatvena rūpakatvam | kimapi madhurā avyaktamadhurā ābhogavatikā ābhogaḥ antaḥpariṇāhaḥ dairghyamiti yāvat | avantī rakṣakā dṛṣṭiḥ te nayanaṃ bahunagaravistāravijayā bahūnāṃ nagarāṇāṃ vistāreṇa sāmastyena vijayā sphurantī dhruvaṃ niścayaḥ | tattannāmavyavaharaṇayogyā tāni tāni ca nāmāni tattannāmāni viśālā kalyāṇī ayodhyā dhārā madhurā bhogavatī avantī vijayā ityaṣṭa nagaranāmāni taiḥ tadvyavaharaṇaṃ vyavahāraḥ tatra yogyā vijayate sarvotkarṣeṇa vartate || atretthaṃ padayojanā he bhagavati ! te dṛṣṭiḥ viśālā kalyāṇī sphuṭaruciḥ kuvalayaiḥ ayodhyā kṛpādhārā''dhārā kimapi madhurā ābhogavatikā avantī bahunagaravistāravijayā tattannāmavyavaharaṇayogyā dhruvaṃ vijayate || p. 135) atredamanusandheyam viśālāprabhṛtayo vijayāntāḥ aṣṭa nagaryaḥ aṣṭa dṛṣṭayaśca viśālā nāma dṛṣṭiḥ antarvikāsarūpā | kalyāṇīdṛṣṭirvismitā | ayodhyādṛṣṭiḥ smerakanīnikā | dhārādṛṣṭiḥ alasā | madhurādṛṣṭiḥ valitā [vilasitā] | bhogavatīdṛṣṭiḥ snigdhā | avantīdṛṣṭiḥ mugdhā | vijayādṛṣṭiḥ prāntakanīnikā ākekarākhyā dṛṣṭiḥ | etā aṣṭa dṛṣṭayaḥ sarvayoṣitsamānāḥ | bhagavatyāṃ tu viśeṣaḥ etāḥ dṛṣṭayaḥ yathākramaṃ saṃkṣobhākarṣaṇadrāvaṇonmādavaśyoccāṭanavidveṣaṇamāraṇakr iyāsu saṃbhinnāḥ || etaduktaṃ bhavati bhagavatī yatra pradeśe sthitvā antarvikāsayuktatayā viśālākhyayā dṛṣṭyā janasaṃkṣobhamakarot sa deśo viśālānagarī | yatra pradeśe sthitvā sā ākekarayā dṛṣṭyā vijayākhyā śatrumāraṇamakarot sa deśo vijayānagarī evaṃ madhyavartinīnāṃ ṣaṇṇāṃ purāṃ nāmadheyānyūhyāni | yathoktaṃ bhagavatpādaiḥ viśālādyāḥ bhagavatyāḥ dṛṣṭiviśeṣāḥ saṃkṣobhādikarmasādhanabhūtāḥ antarvikāsādirūpāśceti sarvamanavadyamiti | etadeva spaṣṭīkṛtaṃ tadvyākhyākāraiḥ | tat tata eva avadhāryam || 49 || kavīnāṃ sandarbhastabakamakarandaikarasikaṃ kaṭākṣavyākṣepabhramarakalabhau karṇayugalam | amuñcantau dṛṣṭvā tava navarasāsvādataralau asūyāsaṃsargādalikanayanaṃ kiñcidaruṇam || 50 || kavīnāṃ kavīśvarāṇāṃ sandarbhastabakamakarandaikarasikaṃ sandarbhaḥ kāvyasandarbhaḥ sa eva stabakaḥ puṣpagucchaṃ tatra makarande ekaṃ mukhyaṃ rasikaṃ mukhyarasikaṃ kāvyāmṛtāsvādaikarasikamityarthaḥ | kaṭākṣavyākṣepabhramarakalabhau kaṭākṣāveva p. 136 vyākṣepau vyājau yayostau tau ca tau bhramarakalabhau ceti samāsaḥ | bhramarakalabhau dvirephaḍimbhau | atra yadyapi kalabhaśabdaḥ kariḍimbhavacanaḥ mahākaviprayogaprācuryavaśāt viśeṣaṇasamānyalakṣaṇā bhramarakalabhāviti | karṇayugalaṃ karṇayoḥ śravaṇayoḥ yugmaṃ amuñcantau rasāsvādalampaṭatayā atyajantau dṛṣṭvā tṛtīyasya nayanasya ūrdhvasthitatvāt | tava navarasāsvādataralau navarasāḥ śṛṅgārādayaḥ navatvasaṅkhyāyuktāḥ rasāḥ navarasāḥ śākapārthivāditvāduttarapadalopaḥ anyathā dvigoḥ iti ṅīṣi kṛte navarasī iti syāt | navarasānāmāsvāde bhoge taralau lampaṭau asūyāsaṃsargāt asūyā īrṣyā tasyāḥ saṃsargaḥ sambandhaḥ tasmāt alikanayanaṃ niṭilanetraṃ kiñcidaruṇaṃ kiñcitkopādivāruṇam || atretthaṃ padayojanā he bhagavati ! kavīnāṃ sandarbhastabakamakarandaikarasikaṃ tava karṇayugalaṃ kaṭākṣavyākṣepabhramarakalabhau navarasāsvādataralau amuñcantau dṛṣṭvā asūyāsaṃsargāt alikanayanaṃ kiñcidaruṇam || ayamarthaḥ nayanatrayamadhye dvayoramṛtapāne siddhe ekasya nayanasya asūyā yujyate | ākarṇāntanetrā bhagavatī iti vastudhvaniḥ || atra atiśayoktiralaṅkāraḥ śravaṇayoḥ [netrayoḥ śravaṇagata iti kalyāṇapuramudritakośapāṭhaḥ] kāvyāmṛtāsvādasambandhābhāve'pi sambandhakathanāt | bhramarakalabhāvityatra apahnavālaṅkāraḥ | yadvā rūpakaṃ kaṭākṣavyākṣepaḥ kaṭākṣātmatayā avasthitiriti vyākhyeyam | atiśayoktyantaramapi bhramarakalabhayoḥ makarandāsvādāsaṃbandhe'pi sambandhakathanāt | kavikṛtavastukṛtasaundaryayorabhedādhyavasāyāt atiśayoktyoranuprāṇyānurāṇakabhāvaḥ saṃbandhaḥ | apahnavastu aṅgabhāvena saṅkīrṇaḥ || 50 || p. 137) śive śṛṅgārārdrā taditarajane kutsanaparā saroṣā gaṅgāyāṃ giriśacarite vismayavatī | harāhibhyo bhītā sarasiruhasaubhāgyajananī sakhīṣu smerā te mayi janani dṛṣṭiḥ sakaruṇā || 51 || śive sadāśive śṛṅgārārdrā śṛṅgāreṇa śṛṅgārarasena ārdrā āplutā taditarajane tasmāt sadāśivāt itarajane tadviṣaye kutsanaparā bībhatsarasāviṣṭā | atra kutsanaṃ bībhatsarasāsvādanajanyāntaḥkaraṇamukulībhāvaḥ kāryakāraṇayorabhedena rasatvenopacaritaḥ | saroṣā raudrarasāviṣṭā roṣasya sthāyibhāvasya rasatvoktirupacārāt | gaṅgāyāṃ sapatnyāmiti śeṣaḥ | giriśacarite tripuravijayādau vismayavati adbhutarasāviṣṭā giriśanayane iti pāṭhe tṛtīyanayanenaiva manmathadahanam tādṛśanayana eva idānīṃ sākūtadarśanamityadbhutamiti dhyeyam | harāhibhyaḥ harasya parameśvarasya ahibhyaḥ sarpebhyaḥ bhītā bhayarasāviṣṭā sarasiruhasaubhāgyajananī sarasiruhāṇāṃ saubhāgyaṃ raktimā tasya jananī utpādikā kokanadakāntiḥ raktavarṇā vīrarasāviṣṭetyarthaḥ | atra anubhāvena nayanaraktimnā vīraraso dhvanitaḥ | sakhīṣu vayasyāsu smerā stabdhakanīnikā atrāpyanubhāvena hāsyaraso dhvanyate | te tava mayi janani ! he mātaḥ ! dṛṣṭiḥ sakaruṇā karuṇarasāviṣṭā || atretthaṃ padayojanā he janani ! te dṛṣṭiḥ śive śṛṅgārārdrā taditarajane kutsanaparā gaṅgāyāṃ saroṣā giriśacarite [giriśanayanayorvismayavatī] vismayavatī harāhibhyo bhītā sarasiruhasaubhāgyajananī sakhīṣu smerā mayi sakaruṇā || p. 138) atra parasparaviruddhānāṃ rasānāṃ ekatra nayane samāveśakathanāt virodhālaṅkāraḥ avasthābhedena parihārāt tasya virodhasya ābhāsatvam | tallakṣaṇaṃ virodhābhāso virodhaḥ iti | vikriyājanakā eva rasā iti aṣṭau rasāḥ | bharatamate- śāntasya nirvikāratvānna śāntaṃ menire rasam | iti śāntasya rasatvābhāvāt aṣṭāveva rasāḥ saṅgṛhītāḥ || 51 || gate karṇābhyarṇaṃ garuta iva pakṣmāṇi dadhatī purāṃ bhettuścittapraśamarasavidrāvaṇaphale | ime netre gotrādharapatikulottaṃsakalike tavākarṇākṛṣṭasmaraśaravilāsaṃ kalayataḥ || 52 || gate prāpte karṇābhyarṇaṃ karṇayoḥ samīpaṃ garuta iva kaṅkapatrāṇīva pakṣmāṇi dadhatī | purāṃ purāṇāṃ bhettuḥ bhedakasya cittapraśamarasavidrāvaṇaphale citte antaḥkaraṇe praśamarasaḥ [śantarasa ityadhikaḥ] naispṛhyamityarthaḥ tasya vidrāvaṇaṃ vināśanaṃ śṛṅgārarasotpādanamiti yāvat tadeva phalaṃ prayojanaṃ yayoste cittapraśamarasavidrāvaṇaphale | atra phalaśabdena adhyavasitena ayomayī bāṇāgrasūcī kathyate | ime hṛdayāmbuje paridṛśyamāne netre nayane gotrādharapatikulottaṃsakalike ! gotrā bhūmiḥ dharatīti dharaḥ pacādyac gotrāyāḥ dharo gotrādharaḥ anyathā gotrāṃ dhārayatīti vigrahe karmaṇyaṇi prāptau gotrādhāra iti syāt | anenaivābhiprāyeṇa śaktidhara ityatra śakteḥ dharaḥ śaktidharaḥ ityuktaṃ kṣīrasvāminā | gotrādharapatiḥ himavān tasya kulottaṃsakalikā korakaḥ tasyāḥ sambuddhiḥ | tava bhavatyāḥ p. 139) ākarṇākṛṣṭasmaraśaravilāsaṃ karṇaparyantamākṛṣṭayoḥ smaraśarayoḥ manmathabāṇayoḥ vilāsaṃ saubhāgyaṃ kalayataḥ kurutaḥ | laṭparasmaipadadvivacanāntam || atretthaṃ padayojanā he gotrādharapatikulottaṃsakalike ! tava ime netre karṇābhyarṇaṃ gate pakṣmāṇi garuta iva dadhatī purāṃ bhettuḥ cittapraśamarasavidrāvaṇaphale ākarṇākṛṣṭasmaraśaravilāsaṃ kalayataḥ || ayamarthaḥ pañcabāṇasya strīṇāṃ kaṭākṣaḥ ṣaṣṭho bāṇaḥ | pañcabāṇa iti prasiddhaḥ prācuryābhiprāyeṇa | kaṭākṣātmakabāṇo bāṇapañcakatulya iti na ṣaṭbrāṇa iti vyavahāraḥ | atra nidarśanālaṅkāraḥ | smaraśaravilāsasadṛśavilāsakaraṇapratibhānāt pratibimbākṣepāt || 52 || vibhaktatraivarṇyaṃ vyatikaritalīlāñjanatayā vibhāti tvannetratritayamidamīśānadayite | punaḥ sraṣṭuṃ devān drahiṇaharirudrānuparatān rajaḥ sattvaṃ bibhrattama iti guṇānāṃ trayamiva || 53 || vibhaktatraivarṇyaṃ vibhaktaṃ parasparāsaṅkīrṇaṃ traivarṇyaṃ trayo varṇāḥ sitāsita raktāḥ yasyeti bahubrīhiḥ svārthe ṣyañ | mahābhāgyapuruṣāṇāṃ nayane raktarekhāḥ santi nayanagoladvayaṃ śvetam yadyapi kanīnikā nīlā tathāpi tṛtīyanayane kanīnikāyāḥ nailyābhāvāt ityāha vyatikaritalīlāñjanatayā iti | vyatikaritaṃ saṃvalitaṃ līlārthaṃ vilāsārthaṃ dhṛtaṃ añjanaṃ yasya tat tasya bhāvastattā tayā | tṛtīyanayanagolasya śvaityamaṅgīkṛtyoktam | vibhāti virājate | tvannetratritayaṃ p. 140) tava netrāṇāṃ tritayaṃ idaṃ paridṛśyamānaṃ īśānadayite īśānasya mahādevasya dayitā preyasī tasyāssambuddhiḥ punaḥ sraṣṭuṃ gatabrahmāṇḍānantaramasmin brahmāṇḍe bhūyo nirmātuṃ devān devanadharmayuktān druhiṇaharirudrānuparatān [druhiṇaharirudrān brahmaviṣṇumaheśvarān uparatān] ātmani vilīnān rajaḥ rajoguṇaḥ sattvaṃ sattvaguṇaḥ bibhrat dadhat tamaḥ tamoguṇaḥ iti evaṃ guṇānāṃ sattvarajastamaḥsaṃjñikānāṃ trayaṃ tritayaṃ iva || atretthaṃ padayojanā he īśānadayite ! idaṃ tvannetratritayaṃ vyatikaritalīlāñjanatayā vibhaktatraivarṇyaṃ uparatān druhiṇaharirudrān devān punaḥ sraṣṭuṃ rajaḥ sattvaṃ tama iti guṇānāṃ trayamiva bibhrat vibhāti || atra sattvaguṇaḥ śvetavarṇaḥ rajoguṇo raktavarṇaḥ tamoguṇo nīlavarṇaḥ iti kaviprasiddhiḥ | tama iti nipātenāpyabhihite karmaṇi na karmavibhaktiḥ parigaṇanasya prāyikatvāditi nipātetiśabdenābhidhānāt rajaḥsattvatamaḥśabdāḥ prathamāntāḥ | yadvā dvitīyāntāḥ nipātābhidhānasya prāyikatvāt | yathoktaṃ vāgbhaṭena- hiṃsā steyānyathākāmaṃ paiśunyaṃ puruṣānṛte | saṃbhinnālāpavyāpādamabhidhyāṃ dṛgviparyayam || pāpaṃ karmeti daśadhā kāyavāṅmanasaistyajet | iti | atra utprekṣālaṅkāraḥ nayanagatasya śvetaraktanīlarekhātritayasya sattvarajastamoguṇatvenotprekṣaṇāt | atra bhagavatyāḥ nayanāñjanadarśanādeva sṛṣṭisthitilayā iti mahānatiśayo dhvanyata ityalaṅkāreṇa vastudhvaniḥ || 53 || p. 141) pavitrīkartuṃ naḥ paśupatiparādhīnahṛdaye dayāmitrairnetrairaruṇadhavalaśyāmarucibhiḥ | nadaḥ śoṇo gaṅgā tapanatanayeti dhruvamamuṃ trayāṇāṃ tīrthānāmupanayasi saṃbhedamanagham || 54 || etadeva traivarṇyaṃ punarutprekṣyate pavitrīkartuṃ apavitrān pavitrān saṃpadyamānān kartuṃ abhūtatadbhāve sampadyakartari cviḥ | naḥ asmān paśupatiparādhīnahṛdaye ! harāyattacitte ! dayāmitraiḥ dayārdraiḥ netraiḥ aruṇadhavalaśyāmarucibhiḥ pratyekamiti śeṣaḥ | nadaḥ puṃpravāhaḥ [puṇyapravāhaḥ] śoṇaḥ hiraṇyavāhaḥ sa tu raktavarṇaḥ gaṅgā bhāgīrathī śvetavarṇā tapanatanayā kālindī nīlavarṇā iti kaviprasiddhiḥ | iti evaṃ dhruvaṃ satyaṃ amuṃ paridṛśyamānaṃ trayāṇāṃ tīrthānāṃ jalāvatārāṇāṃ saṃbhedaṃ nadīsaṅgamaṃ upanayasi saṃpādayasi | anaghaṃ aghāpanodakam || atretthaṃ padayojanā he paśupatiparādhīnahṛdaye ! dayāmitraiḥ aruṇadhavalaśyāmarucibhiḥ netraiḥ śoṇo nado gaṅgā tapanatanayeti trayāṇāṃ tīrthānāṃ amuṃ anaghaṃ saṃbhedaṃ naḥ pavitrīkartuṃ upanayasi dhruvam | bhaktavatsalatvāddevyā iti bhāvaḥ || atrotprekṣālaṅkāraḥ svabhāvasiddhasya nayanagatarekhātritayasya sitāsitaraktavarṇātmakasya gaṅgāyamunāśoṇasaṅgamatvenotprekṣan.āt || 54 || p. 142) nimeṣonmeṣābhyāṃ pralayamudayaṃ yāti jagatī tavetyāhuḥ santo dharaṇidhararājanyatanaye | tvadunmeṣājjātaṃ jagadidamaśeṣaṃ pralayataḥ paritrātuṃ śaṅke parihṛtanimeṣāstava dṛśaḥ || 55 || nimeṣo nāma pakṣmaṇāṃ mukulībhāvaḥ atra unmeṣo nāma nayane pakṣmavikāsaḥ tābhyāṃ yathākramaṃ pralayaṃ saṃhāraṃ udayaṃ udbhavaṃ yāti prāpnoti | jagatī jagat tava bhavatyāḥ iti evaṃ āhuḥ bruvate | bruvaḥ pañcānāmāditaḥ ityādinā āhādeśaḥ | santaḥ satpuruṣāḥ vyāsādayaḥ | dṛṣṭisṛṣṭivādimate jñānavyatirekeṇa jñeyābhāvāt nimeṣonmeṣābhyāmityukterāñjasyamiti dhyeyam | dharaṇidhararājanyatanaye ! himācalaputrike ! tvadunmeṣāt tava pakṣmaspandāt jātaṃ jagat bhuvanaṃ idaṃ paridṛśyamānaṃ aśeṣaṃ kṛtsnaṃ pralayataḥ mahāsaṃhārāt paritrātuṃ rakṣituṃ śaṅke [śaṅke manye] | parihṛtanimeṣāḥ tiraskṛtākṣispandāḥ tava dṛśaḥ nayanāni || atretthaṃ padayojanā dharaṇidhararājanyatanaye ! tava nimeṣonmeṣābhyāṃ jagatī pralayamudayaṃ yātīti santaḥ āhuḥ | ataḥ tvadunmeṣāt jātaṃ aśeṣaṃ idaṃ jagat pralayataḥ paritrātuṃ tava dṛśaḥ parihṛtanimeṣāḥ iti śaṅke || atrotprekṣālaṅkāraḥ | devatānāmanimeṣatvaṃ svabhāvasiddham tacca jagatsaṃrakṣaṇārthamiti phalatvenotprekṣaṇāt phalotprekṣā | tatra nimeṣonmeṣadaśāyāṃ tau jagadutpattilayāviti devyāḥ mahimā avāṅmanasagocara iti vastu dhvanyate | ataḥ alaṅkāreṇa vastudhvaniḥ || 55 || p. 143) tavāparṇe karṇejapanayanapaiśunyacakitāḥ nilīyante toye niyatamanimeṣāḥ śapharikāḥ | iyaṃ ca śrīrbaddhacchadapuṭakavāṭaṃ kuvalayaṃ jahāti pratyūṣe niśi ca vighaṭayya praviśati || 56 || tava bhavatyāḥ aparṇe ! pārvati ! karṇejapanayanapaiśunyacakitāḥ karṇejape karṇasamīpaṃ sadā gate nayane tābhyāṃ yatkariṣyamāṇaṃ paiśunyaṃ piśūnabhāvaḥ marmodghāṭanaṃ tasmāccakitāḥ nilīyante ākāragopanena sthitāḥ ityarthaḥ | toye udake niyataṃ niścayaḥ animeṣāḥ nimeṣarahitāḥ śapharikāḥ mīnayoṣitaḥ iyaṃ ca paridṛśyamānā netragatā śrīḥ lakṣmīḥ baddhacchadapuṭakavāṭaṃ baddhaṃ saṃkalitaṃ chadapuṭā eva kavāṭaṃ yasya tat kavāṭasaṅghaṭitagṛhamiva vartata ityarthaḥ | kuvalayaṃ indīvaraṃ jahāti tyajati | pratyūṣe uṣaḥkāle niśi ca rātrau ca vighaṭayya praviśati saṃviśati || atretthaṃ padayojanā he aparṇe ! tava karṇejapanayanapaiśunyacakitāḥ śapharikāḥ animeṣāstoye nilīyante niyatam | kiñca iyaṃ ca śrīḥ baddhacchadapuṭakavāṭaṃ kuvalayaṃ pratyūṣe jahāti niśi ca tat vighaṭayya praviśati || ayamarthaḥ loke netrasamaṃ vastu śapharikā indīvarāṇīti etaddvitayasamaṃ netramiti ca suprasiddhaṃ ubhayoḥ sāmyaṃ atra kaviḥ netrasaubhāgyaṃ śapharikāsu indīvareṣu ca vartate tatsaubhāgyamāhartukāmaṃ netradvayaṃ tatra paiśunyaṃ karotīmamarthamavalambyotprekṣate || atra pūrvārdhe utprekṣālaṅkāraḥ śapharikāṇāṃ jalādhivāsaḥ animeṣatvaṃ ca svabhāvasiddham tadanyathātvenotprekṣaṇāt | dvitīyārdhe atiśayoktiḥ netralakṣmyāḥ p.144) netraṃ vihāya indīvareṣu bhaktyatiśayāt rātrau tadrakṣaṇārthaṃ tadgarbhāntarvartitvaṃ divā tadvihāya netravartitvaṃ asaṃbhavīti asaṃbandhe saṃbandhanibandhanāt | indīvarasya rātrau vikāsaḥ svabhāvasiddhaḥ divā mukulībhāvaśca | etaddvayasya lakṣmīkṛtatvāsaṃbandhe'pi saṃbandhakathanāt atiśayoktyantaram | ubhayoranusṛṣṭiḥ | anusṛṣṭilakṣaṇaṃ pūrvamevoktam [47 ślokavyākhyāyām] | atra indīvarasya rātrau vikāsaḥ netradvayasya divā vikāsaḥ | ataśca divā lakṣmīḥ netre vasati rātrau kuvalaye | evaṃ lakṣmīḥ naktaṃdivamubhayatraiva carati nānyatreti | śapharīprabhṛtīnāṃ loke netropamānavastūnāṃ bhagavatīnetratulyatā nāstīti śapharikāṇāmudakamadhyavilīnatvameva yuktamiti kāvyaliṅgadhvanirityalaṅkāradhvaniḥ || 56 || dṛśā drāghīyasyā daradalitanīlotpalarucā davīyāṃsaṃ dīnaṃ snapaya kṛpagā māmapi śive | anenāyaṃ dhanyo bhavati na ca te hāniriyatā vane vā harmye vā samakaranipāto himakaraḥ || 57 || dṛśā kaṭākṣadṛṣṭyā drāghīyasyā dīrghatarayā daradalitanīlotpalarucā daradalitamīṣadvikasitaṃ nīlotpalaṃ indīvaraṃ tasyeva ruciḥ kāntiryasyāḥ tayā davīyāṃsaṃ dūravartinam | dūraśabdasya sthūladūra ityādinā sūtreṇa yaṇo lopaḥ pūrvavarṇasya guṇe kṛte avādeśe kṛte siddhaṃ rūpaṃ davīyāniti īyasunpratyayāntam | dīnaṃ daridraṃ snapaya snapanaṃ kuru | kṛpayā dayayā māmapi itarajanasādhāraṇyamapiśabdārthaḥ | śive ! maṅgalātmike ! anena etāvanmātreṇa snapanenāpi ayaṃ janaḥ ahamityarthaḥ | p. 145) dhanyo bhavati kṛtārtho bhavati | na ca te tava hāniḥ dravyanāśaḥ iyatā sādhāraṇadarśanamātreṇa vane vā araṇye vā harmye prāsāde vā samakaranipātaḥ samaṃ tulyaṃ yathā bhavati tathā karāṇāṃ kiraṇānāṃ nipātaḥ vyāpanaṃ yasya sa tathoktaḥ | himakaraḥ śītaraśmiḥ || atretthaṃ padayojanā he śive ! drāghīyasyā daradalitanīlotpalarucā dṛśā davīyāṃsaṃ dīnaṃ kṛpayā māmapi snapaya ayaṃ anena dhanyo bhavati | iyatā te hānirna ca | tathā hi himakaraḥ vane vā harmye vā samakaranipāto hi | svacchāntaḥkaraṇānāṃ sarvasādhāraṇyaṃ svabhāvasiddhamiti bhāvaḥ || arthāntaranyāso'laṅkāraḥ sāmānyena viśeṣasamarthanāt | sarvasādhāraṇyadarśanaṃ sarvotkṛṣṭatve heturiti nātmīyatādarśanāpekṣā astīti dhvaniḥ || 57 || arālaṃ te pālīyugalamagarājanyatanaye na keṣāmādhatte kusumaśarakodaṇḍakutukam | tiraścīno yatra śravaṇapathamullaṅghya vilasan apāṅgavyāsaṅgo diśati śarasandhānadhiṣaṇām || 58 || arālaṃ kuṭilaṃ te pālīyugalaṃ karṇayugalanayanayugalayormadhyaṃ agarājanyatanaye ! nagendratanaye ! na keṣāmādhatte sarveṣāṃ karotyeva | kusumaśarakodaṇḍakutukaṃ manmathacāpasaubhāgyaṃ tiraścīnaḥ tiryakprasāritaḥ yatra pālīyugale śravaṇapathamullaṅghya karṇāntikaṃ prāpya vilasan sphuran apāṅgavyāsaṅgaḥ apāṅgasya kaṭākṣasya vyāsaṅgaḥ dairghyaṃ diśati karoti śarasandhānadhiṣaṇāṃ śarasandhānasya bāṇasaṃyojanasya dhiṣaṇāṃ buddhiṃ tadbhrāntiṃ saṃhitaśaradhiṣaṇāmiti yāvat || p. 146) atretthaṃ padayojanā he agarājanyatanaye ! te pālīyugalamarālaṃ kusumaśarakodaṇḍakutukaṃ keṣāṃ nādhatte | yadyasmāt yatra tiraścīnaḥ vilasan apāṅgavyāsaṅgaḥ śravaṇapathamullaṅghya śarasandhānadhiṣaṇāṃ diśati || atra bhrāntimadalaṅkāraḥ apāṅge saṃhitaśarabhrānterutthānāt | pālīyugale kusumaśarakodaṇḍabuddhiḥ niścayātmikā saṃśayapūrviketi sandehālaṅkāra eva | anayoraṅgāṅgibhāvena saṅkaraḥ || 58 || sphuradgaṇḍābhogapratiphalitatāṭaṅkayugalaṃ catuścakraṃ manye tava mukhamidaṃ manmatharatham | yamāruhya druhyatyavanirathamarkenducaraṇaṃ mahāvīro māraḥ pramathapataye sajjitavane || 59 || sphuradgaṇḍābhogapratiphalitatāṭaṅkayugalaṃ sphurantau ca tau gaṇḍābhogau ca gaṇḍasthale darpaṇavannirmalāvityarthaḥ | tatra pratiphalitaṃ pratibimbitaṃ tāṭaṅkayugalaṃ yasya saḥ taṃ catuścakraṃ catvāri cakrāṇi rathacaraṇāni yasya taṃ catuścakraṃ manye śaṅke | tava bhavatyā mukhaṃ āsyaṃ idaṃ hṛdayakamale paridṛśyamānaṃ manmatharathaṃ madanasya syandanaṃ yaṃ rathaṃ āruhya adhiṣṭhāya druhyati aparādhyati vidhyatīti yāvat | avanirathaṃ bhūmirathaṃ arkenducaraṇaṃ arkendū sūryacandrau tāveva caraṇau yasya saḥ mahāvīraḥ catuścakrarathārohaṇamahimnā apratihatapratāpaḥ māraḥ manmathaḥ pramathapataye tripurāntakāya sajjitavate sajjaṃ kurvate sannaddhaṃ kurvata ityarthaḥ || atretthaṃ padayojanā he bhagavati ! tava idaṃ mukhaṃ sphuradgaṇḍābhogapratiphalitatāṭaṅkayugalaṃ catuścakraṃ manmatharathaṃ manye | yamāruhya māraḥ mahāvīraḥ san p. 147) avanirathamarkenducaraṇaṃ sajjitavate pramathapataye druhyati | krudhadruherṣyāsūyārthānāṃ yaṃ prati kopaḥ iti caturthī || atra pūrvārdhe utprekṣālaṅkāraḥ bhagavatyāḥ mukhasya rathatvenotprekṣaṇāt | dvitīyārdhe ārohaṇasya mahāvīratvasampādakatvakathanāt padārthahetukaṃ kāvyaliṅgamalaṅkāraḥ | parameśvarasya manmathena sārdhaṃ yuddhasannāhāsaṃbandhe'pi saṃbandhakathanādatiśayoktiḥ | kāvyaliṅgātiśayoktyoraṅgāṅgibhāvena saṅkaraḥ | utprekṣāyāstu kāvyaliṅgaṃ pratyanuprāṇakataiva na saṃsṛṣṭiḥ nāpi saṅkaraḥ iti dhyeyam | pṛthaksthityā upakārakamanuprāṇakam | apṛthaksthityā prayojakaṃ upasarjanam | pṛthaksthityā prayojakamaṅgam | etadvilakṣaṇaṃ saṃsṛṣṭirityālaṅkārikamatarahasyam | etacca pūrvamuktamapi spaṣṭārthaṃ punaḥ pratipāditamiti || 59 || sarasvatyāḥ sūktīramṛtalaharīkauśalaharīḥ pibantyāḥ śarvāṇi śravaṇaculukābhyāmaviralam | camatkāraślāghācalitaśirasaḥ kuṇḍalagaṇo haṇatkāraistāraiḥ prativacanamācaṣṭa iva te || 60 || sarasvatyāḥ bhāratyāḥ sūktīḥ madhuravacāṃsi amṛtalaharīkauśalaharīḥ amṛtalaharyāḥ sudhāpravāhotsekasya kauśalaṃ saubhāgyaṃ harantīti tāḥ | hariśabdaḥ auṇādiko nipratyayāntaḥ kṛdikārādaktino vā ṅīṣ vaktavyaḥ iti ṅīṣ | pibantyāḥ dhayantyāḥ śarvāṇi ! śarvasya parameśvarasya patni ! śravaṇaculukābhyāṃ culukaṃ prasṛtyardhaṃ śravaṇe śrotre culuke tābhyāṃ aviralaṃ yathā bhavati tathā sāvadhānenetyarthaḥ | camatkāraślāghācalitaśirasaḥ camadityavyayamāścaryānukaraṇavāci | p. 148) kāraśabdaḥ svarūpaparaḥ | yadvā sukhaduḥkhodbhūtānandaiḥ haṭhotthitacittavikriyā camatkāraḥ sasītkāraśarīrollāsanādikṛt | camatkāraślāghāsu āścaryānukaraṇasandoheṣu calitaṃ śiro yasyāstasyāḥ kuṇḍalagaṇaḥ karṇābharaṇasamūhaḥ jhaṇatkāraiḥ jhaṇadityavyayaṃ bhūṣaṇaravānukaraṇe | kāraśabdaḥ svarūpavācī | jhaṇatkāraiḥ tāraiḥ atibahulaiḥ uccataraiḥ prativacanaṃ pratiśabdaṃ anumodavacanaṃ ācaṣṭa iva te || atretthaṃ padayojanā he śarvāṇi ! te amṛtalaharīkauśalaharīḥ sūktīḥ śravaṇaculukābhyāmaviralaṃ pibantyāḥ camatkāraślāghācalitaśirasaḥ sarasvatyāḥ kuṇḍalagaṇaḥ tāraiḥ jhaṇatkāraiḥ prativacanamācaṣṭa iva || atra uttarārdhe utprekṣālaṅkāraḥ jhaṇatkārāṇāṃ prativacanatvena saṃbhāvanāt | pūrvordhe atiśayoktiralaṅkāraḥ sarasvatyāḥ śiraḥkampanasaṃbandhābhāve'pi saṃbandhokterasaṃbandhe saṃbandhanibandhanāt | ubhayoraṅgāṅgibhāvena saṅkaraḥ || 60 || asau nāsāvaṃśastuhinagirivaṃśadhvajapaṭi tvadīyo nedīyaḥ phalatu phalamasmākamucitam | vahatyantarmuktāḥ śiśirakaraniḥśvāsagalitaṃ samṛddhyā yattāsāṃ bahirapi ca muktāmaṇidharaḥ || 61 || asau paridṛśyamānaḥ nāsāvaṃśaḥ nāsā nāsikā vaṃśaḥ vaṃśadaṇḍaḥ rupakametat | tuhinagirivaṃśadhvajapaṭi ! tuhinagireḥ himācalasya vaṃśasya anvayasya dhvajapaṭi patāke ! tvadīyaḥ bhavadīyaḥ nedīyaḥ sannikṛṣṭataraṃ phalatu niṣpādayatu | phalaṃ iṣṭārthaṃ asmākaṃ matsaṃbandhināṃ mama cetyarthaḥ | ucitaṃ kriyāviśeṣaṇametat yathepsitaṃ vahati dhārayati | antaḥ abhyantare p. 149) muktāḥ muktāmaṇīn śiśirakaṇaniśvāsagalitaṃ śiśirakaraḥ candraḥ tasya niśvāso vāmanāḍīmārgavāyuḥ tena galitaṃ sṛtaṃ samṛddhyā ādhikyena yat yasmātkāraṇāt tāsāṃ muktānāṃ bahirapi ca bāhyapradeśe'pi nāsikāgravāmabhāge'pītyarthaḥ | nāsikākārito vaṃśadaṇḍaḥ muktāmaṇidharaḥ muktāmaṇiṃ dhṛtavān | muktāmaṇimadhāt iti samyakpāṭhaḥ || atretthaṃ padayojanā he tuhinagirivaṃśadhvajapaṭi ! tvadīyo'sau nāsāvaṃśaḥ asmākaṃ ucitaṃ nedīyaḥ phalaṃ phalatu | saḥ antaḥ muktāḥ vahati | yadyasmātkāraṇāt tāsāṃ samṛddhyā śiśirakaraniśvāsalagalitaṃ bahirapi ca muktāmaṇidharaḥ || atra nāsikāyāḥ vaṃśatvāropaṇāt rūpakam | vaṃśatvasādhakapratipādakaṃ uttarārdham | vaṃśagarbhe mauktikāni udbhavantīti lokaśāstramaryādā | ato nāsāvaṃśadaṇḍe'pi abhyantare mauktikānyudbhūtāni vartante | no cennāsādaṇḍasya bahiḥ muktāmaṇidharatvaṃ kathaṃ saṅghaṭata ityarthāpattyā vaṃśadaṇḍākāro nāsikāyāḥ samarthita iti rūpakameva samyak || 61 || prakṛtyā''raktāyāstava sudati dantacchadaruceḥ pravakṣye sādṛśyaṃ janayatu phalaṃ vidrumalatā | na bimbaṃ tadbimbapratiphalanarāgādaruṇitaṃ tulāmadhyāroḍhuṃ kathamiva vilajjeta kalayā || 62 || prakṛtyā svabhāvena āraktāyāḥ ātāmrāyāḥ tava sudati śobhanāḥ dantāḥ yasyāḥ tasyāḥ sambuddhiḥ | dantacchadaruceḥ dantacchadayoroṣṭhayoḥ ruceḥ saubhāgyasya pravakṣye prakarṣeṇa kathaye | sādṛśyaṃ sadṛśasya bhāvaḥ sādṛśyaṃ janayatu utpādayatu | p. 150) āśaṃsāyāṃ loṭ | vidrumasya phalaṃ yadi syāt tadā sadṛśavastusadbhāvaḥ na tu vidrumamātraṃ sadṛśamiti | phalaṃ pakvaphalaṃ pītavarṇābhyo latābhyaḥ utpannaṃ phalaṃ atiriktaṃ raktalatotpannasya raktimā kimu vaktavya iti tadeva sadṛśamiti tātparyam | vidrumalatā pravālalatikā | na bimbaṃ bimbaphalaṃ tadbimbapratiphalanarāgāt tayoḥ dantacchadayoḥ bimbasya pratiphalanaṃ pratibimbanaṃ tena rāgaḥ raktimā tasmāt | bimbaphalamiti vyavahāraḥ adharabimbapratibimbaprasādāsādit anyathā tasya bimbavyavahāro na syāt | yathā sphaṭikādau japākusumādeḥ pratibimbavaśādeva sphaṭikādīnāṃ raktatā evaṃ bimbaphalasyāpīti | tadbimbapratiphalanarāgāt aruṇitaṃ tulāmadhyāroḍhuṃ tulāyāṃ sāmyakathāyāṃ sthātuṃ kathamiva | iveti vākyālaṅkāre | vilañjeta vrīḍeta kalayā leśena || atretthaṃ padayojanā he sudati ! tava prakṛtyā āraktāyāḥ dantacchadaruceḥ sādṛśyaṃ pravakṣye | vidrumalatā phalaṃ janayatu | bimbaṃ punaḥ tadbimbapratiphalanarāgādaruṇitaṃ kalayāpi tulāmadhyāroḍhuṃ kathamiva na vilajjeta | lajjadhāturātmanepadī || atrātiśayoktiralaṅkāraḥ yadyarthoktau kalpanāt | dvitīyārdhe asambandhe saṃbandhanibandhanātiśayoktiḥ bimbapratiphalanāsaṃbandhe'pi saṃbandhakathanenābhedakathanāt | ubhayoḥ saṃsṛṣṭiḥ || 62 || smitajyotsnājālaṃ tava vadanacandrasya pibatāṃ cakorāṇāmāsīdatirasatayā cañcujaḍimā | ataste śītāṃśoramṛtalaharīmāmlarucayaḥ pibanti svacchandaṃ niśi niśi bhṛśaṃ kāñjikadhiyā || 63 || p. 151) smitajyotsnājālaṃ smitamīṣaddhasitameva jyotsnā tasyāḥ jālaṃ vitānaṃ tava vadanacandrasya vadanameva candraḥ tasya pibatāṃ āsvādayatāṃ cakorāṇāṃ pakṣiviśeṣāṇāṃ āsīt atirasatayā atimādhuryāt cañcujaḍimā jihvājāḍyam | ataḥ kāraṇāt te cakorāḥ śītāṃśoḥ candrasya amṛtalaharīṃ amṛtasya sudhāyā utsekaṃ jyotsnāmṛtamityarthaḥ | āmlarucayaḥ āmle amlarase rucirvāñchā yeṣāṃ te āmlarucayaḥ pibanti bhakṣayanti | svacchandaṃ yathecchaṃ niśiniśi pratiniśaṃ jyotsnāsviti śeṣaḥ | bhṛśaṃ atyarthaṃ kāñjikadhiyā āranālabhrāntyā || atretthaṃ padayojanā he bhagavati ! tava vadanacandrasya smitajyotsnājālaṃ pibatāṃ cakorāṇāṃ atirasatayā cañcujaḍimā āsīt ataste āmlarucayaḥ śītāṃśoramṛtalaharīṃ kāñjikadhiyā svacchandaṃ niśiniśi bhṛśaṃ pibanti || atra atiśayoktiralaṅkāraḥ cañcujaḍimanibandhanajyotsnāpānāsambandhe'pi tatsambandhakathanāt atimadhurastanyapānaprasaktajihvājāḍyanibandhanāmlapipāsubhiḥ bālakairabhedādhyavasānasya pratīteḥ || 63 || aviśrāntaṃ patyurguṇagaṇakathāmreḍanajapā japāpuṣpacchāyā tava janani jihvā jayati sā | yadagrāsīnāyāḥ sphaṭikadṛṣadacchacchavimayī sarasvatyā mūrtiḥ pariṇamati māṇikyavapuṣā || 64 || aviśrāntaṃ anārataṃ patyuḥ sadāśivasya guṇagaṇakathāmreḍanajapāguṇānāṃ tripuravijayādīnāṃ gaṇaḥ samūhaḥ tasya kathā vṛttāntaḥ tasya āmreḍanaṃ p. 152) dvistriruktiḥ tadeva japo yasyāssā ananyamanasketyarthaḥ | japāpuṣpacchāyā japāpuṣpaṃ raktapuṣpīpuṣpaṃ tasya chāyeva chāyā kāntiḥ yasyāḥ sā | tava janani ! he mātaḥ ! jihvā rasanā jayati sphurati | sā tacchabdo vartiṣyamāṇāṃ prasiddhiṃ parāmṛśati | yadagrāsīnāyāḥ yasyā jihvāyāḥ agre āsīnāyāḥ niṣaṇṇāyāḥ sphaṭikadṛṣadacchacchavimayī sphaṭikadṛṣadaḥ sphaṭikopalasyeva acchā chaviḥ kāntiḥ tayā pracurā | prācuryārthe mayaṭ | sphaṭikadhavaletyarthaḥ | sarasvatyāḥ bhāratyāḥ mūrtiḥ svarūpaṃ pariṇamati vikāramāpadyate rūpāntaraṃ prāpnotīti yāvat | māṇikyavapuṣā padmarāgavapuṣā || atretthaṃ padayojanā he janani ! tava sā jihvā aviśrāntaṃ patyuḥ guṇagaṇakathāmreḍanajapā japāpuṣpacchāyā jayati yadagrāsīnāyāḥ sarasvatyāḥ sphaṭikadṛṣadacchacchavimayī mūrtiḥ māṇikyavapuṣā pariṇamati | jihvāyāṃ raktatvamātraṃ na bhavati | taṭasthānāṃ raktīkaraṇe raktimnaḥ śaktirapi | ata eva jayatīti prayuktam || tadguṇālaṅkāraḥ tadguṇaḥ svaguṇatyāgādanyotkṛṣṭaguṇāhṛtiḥ iti lakṣaṇāt | devyāḥ vadanāmbuje sarvadā sarasvatī svamūrtyā vasatītyāgamarahasyam || 64 || raṇe jitvā daityānapahṛtaśirastraiḥ kavacibhiḥ nivṛttaiścaṇḍāṃśatripuraharanirmālyavimukhaiḥ | viśākhendropendraiḥ śaśiviśadakarpūraśakalāḥ vilīyante mātastava vadanatāmbūlakabalāḥ || 65 || p. 153) raṇe yuddhe jitvā parājitān kṛtvā daityān apahṛtaśirastraiḥ [apahṛtāni śiroveṣṭanāni yaistaiḥ svāmikārthanirvartanānantaraṃ sevakānāṃ rājasaṃmukhe praṇāmavelāyāṃ uṣṇīṣaśirastrādikaṃ nirmucya praṇāmaḥ kartavya iti paripāṭī tāṃ paripāṭīmāśrityāha-apahṛtaśirastrairiti ||] kavacibhiḥ varmayuktaiḥ nivṛttaiḥ yuddhānnivṛttaiḥ caṇḍāṃśatripuranirmālyavimukhaiḥ caṇḍāṃśaḥ caṇḍabhāgaḥ caṇḍo nāma pramathaḥ tasya bhāgaḥ sa eva tripuraharasya nirmālyaṃ svīkṛtāvaśiṣṭaṃ gandhatāmbūlādi tatra vimukhaiḥ | haranirmālyaṃ parityājyam ityādismṛtayaḥ caṇḍāṃśarūpaharanirmālyaniṣedhaparā [viśeṣaparā] ityavagantavyamiti bodhayanti | bodhayanti | viśākhendropendraiḥ viśākhaḥ senānīḥ yuddheṣu tasyaiva prāmukhyamityagre gaṇanā indro mahendraḥ upendraḥ viṣṇuḥ taiḥ śaśiviśadakarpūraśakalāḥ candravadviśadāḥ karpūraśakalāḥ ghanasārakhaṇḍāḥ yeṣāṃ te | vilīyante vilayanaṃ kriyante | mātaḥ ! he janani ! tava vadanatāmbūlakabalāḥ vadananirgatāstāmbūlakabalāḥ || atretthaṃ padayojanā he mātaḥ ! raṇe daityān jitvā apahṛtaśirastraiḥ kavacibhiḥ nivṛttaiḥ caṇḍāṃśatripuraharanirmālyavimukhaiḥ viśākhendropendraiḥ śaśiviśadakarpūraśakalāḥ tava vadanatāmbūlakabalāḥ vilīyante || ayamarthaḥ viśākhendropendrāḥ daityān saṃhṛtya bhagavatyāḥ kumāraṃ puraskṛtya pādavandanārthamāgatya śirastrāṇyapahārya pādopasaṅgrahaṇamakurvan | tadanantaraṃ prasannā bhagavatī īṣatkhāditān tāmbūlakabalān vitatāra | tadgatakarpūraśakalavilayanaparyantaṃ khāditavantaḥ ityuktyā etādṛśo'nugrahaḥ bhagavatyāḥ kumārasvāminyeva | indrādiṣvapi kvācitka ityabhiprāyaḥ || 65 || p. 154) vipañcyā gāyantī vividhamapadānaṃ paśupateḥ tvayā''rabdhe vaktuṃ calitaśirasā sādhuvacane | tadīyairmādhuryairapalapitatantrīkalaravāṃ nijāṃ vīṇāṃ vāṇī niculayati colena nibhṛtam || 66 || vipañcyā vīṇayā gāyantī gānaṃ kurvantī vividhaṃ anekaprakāraṃ tripuravijayadakṣayāgadhvaṃsahālāhaladhāraṇajalandharavadha-gajā suravadhādikaṃ apadānaṃ vṛttaṃ karma paśupateḥ īśvarasya tvayā bhavatyā ārabdhe upakrānte sati vaktuṃ nigadituṃ calitaśirasā antaḥ santoṣavaśāt svayaṃ śiraḥkampavatyā sādhuvacane madhuravacane tadīyaiḥ tasya vacanasya sambandhibhiḥ mādhuryaiḥ mādhuryaguṇaiḥ apalapitatantrīkalaravāṃ apalapitā apahasitāḥ svakīyatantrīkalaravāḥ yasyāḥ sā tāṃ nijāṃ svakīyāṃ vīṇāṃ vipañcīṃ vāṇī bhāratī niculayati niculavatīṃ karoti | niculaḥ kūrpāsaḥ | colena colaḥ kūrpāsaviśeṣaḥ vīṇākūrpāsaḥ | colena niculavatīṃ karotīti sāmānyaviśeṣabhāve na paunaruktyam | kecuttu bhojamatāvalambina āhuḥ culidhātuḥ tirodhānavācaka iti | nitarāṃ culayati acchādayatītyarthaḥ | nibhṛtaṃ gūḍhaṃ yathā bhavati tathā || atretthaṃ padayojanā he bhagavati ! paśupateḥ vividhaṃ apadānaṃ vipañcyā gāyantī tvayā vaktuṃ calitaśirasā sādhuvacane ārabdhe sati tadīyaiḥ mādhuryaiḥ apalapitatantrīkalaravāṃ nijāṃ vīṇāṃ vāṇī colena niculayati || atrātiśayoktiralaṅkāraḥ vīṇāyāḥ nicolanāsaṃbandhe'pi saṃbandhakathanāt p. 155) yaḥ parājito vaiṇikaḥ svavīṇāṃ colena niculayati tena sahābhedādhyavasāyapratīteḥ || 66 || karāgreṇa spṛṣṭaṃ tuhinagiriṇā vatsalatayā girīśenodastaṃ muhuradharapānākulatayā | karagrāhyaṃ śambhormukhamukuravṛttaṃ girisute kathaṃkāraṃ brūmastava cubukamaupamyarahitam || 67 || karāgreṇa agrakareṇa spṛṣṭaṃ saṃmṛṣṭaṃ tuhinagiriṇā himādriṇā janakena vatsalatayā vātsalyena pitrādīnāṃ putrādiṣu prītiḥ vātsalyaśabdenocyate | yathoktaṃ sarvajñasomeśvareṇa putrādau vātsalyaṃ patnyādau prema śiṣyādāvanugrahaḥ agrajādau bhaktiḥ | atra ādiśabdena gauṇaputragauṇapatnīgauṇaśiṣyagauṇāgrajāḥ gṛhyante iti | gauṇaputraḥ putratvena kalpitasaṃbandhaḥ na tu krītādiḥ tasya putratvāt | gauṇapatnī bhujiṣyā | gauṇaśiṣyaḥ śiṣyatvena kalpitasaṃbandha eva na tu svīkṛtamantragrahaṇamātraḥ | gauṇāgrajaḥ kalpitasaṃbandhaḥ na tu kṣetrajādiḥ | girīśena śambhunā udastaṃ unnamitaṃ muhuḥ atyarthaṃ adharapānākulatayā adharapānavyagratayā atipremṇetyarthaḥ | karagrāhyaṃ kareṇa gṛhītuṃ yogyaṃ mukhāvalokanacumbanavyagratayā śambhoḥ mukhamukuravṛntaṃ mukhameva mukuro darpaṇaḥ tasya vṛntaṃ tadādhāradaṇḍaḥ taṃ girisute ! himādritanaye ! kathaṃkāraṃ kathaṃkṛtvā brūmaḥ varṇayāmaḥ | vibhāṣā kathami liṅca iti liṅarthe saṃpradhāraṇāyāṃ laṭ | tava bhavatyāḥ cubukaṃ adharādhaḥkarṇikāṃ aupamyarahitaṃ upamārahitam | upamārāhityaṃ tu kamalakarṇikādarpaṇavṛntodayādriśikharaśilādīnāṃ śambhuhimagirikaropalālanājanitasaubhāgyātiśayābhāvena bhagavatīcubukasya tulanā nāstīti || p. 156) atretthaṃ padayojanā he himagirisute | tuhinagiriṇā vatsalatayā karāgreṇa spṛṣṭaṃ girīśena adharapānākulatayā muhurudastaṃ śaṃbhoḥ karagrāhyaṃ aupamyarahitaṃ tava mukhamukuravṛntaṃ cubukaṃ kathaṃkāraṃ brūma iti || atrānanvayālaṅkāro dhvanyate sarvopamāniṣedhena svasya svayameva sadṛśamityananvayālaṅkārapratīteḥ || 67 || bhujāśleṣānnityaṃ puradamayituḥ kaṇṭakavatī tava grīvā dhatte mukhakamalanālaśriyamiyam | svataḥ śvetā kālāgurubahulajambālamalinā mṛṇālīlālityaṃ vahati yadadho hāralatikā || 68 || bhujāśleṣāt bhujābhyāmāliṅganāt nityaṃ satataṃ puradamayituḥ purāntakasya kaṇṭakavatī saromāñcā tava grīvā kaṇṭhanālaḥ dhatte dadhati mukhakamalanālaśriyaṃ mukhameva kamalaṃ tasya nālaśriyaṃ daṇḍasaubhāgyaṃ iyaṃ grīvā svataḥ śvetā svabhāvataḥ svacchā kālāgurubahulajambālamalinā kālo nīlavarṇaḥ aguruḥ laghukāṣṭhaṃ kṛṣṇāgururityarthaḥ tasya bahulaḥ samṛddhaḥ jambālaḥ paṅkaḥ tena malinā malīmasā mṛṇālīlālityaṃ bisalatāsaubhāgyaṃ vahati prāpnoti | yat yasmātkāraṇāt adhaḥ adhaḥpradeśe hāralatikā muktāvaliḥ || atretthaṃ padayojanā he bhagavati ! taveyaṃ grīvā puradamayituḥ bhujāśleṣāt nityaṃ kaṇṭakavatī mukhakamalanālaśriyaṃ dhatte yat adhaḥ svataḥ śvetā kālāgurubahulajambālamalinā hāralatikā mṛṇālīlālityaṃ vahati || pūrvārdhe nidarśanālaṅkāraḥ mukhakamalanālaśriyamityatra śrīsadṛśī śrīriti pratibimbākṣepāt | rūpakamapyalaṅkāraḥ mukhakamalamityatra mukhe kamalatvarūpaṇāt | p. 157) anayoraṅgāṅgibhāvena saṅkaraḥ | uttarārdhe'pi nidarśanālaṅkāraḥ mṛṇālīlālityamityatra lālityasadṛśalālityamiti pratibimbākṣepāt | ubhayoraṅgāṅgibhāvena saṅkaraḥ || 68 || gale rekhāstisro gatigamakagītaikanipuṇe vivāhavyānaddhapraguṇaguṇasaṃkhyāpratibhuvaḥ | virājante nānāvidhamadhurarāgākarabhuvāṃ trayāṇāṃ grāmāṇāṃ sthitiniyamasīmāna iva te || 69 || gale kaṇṭhapradeśe rekhāḥ bhāgyarekhāḥ valīrūpāḥ tisraḥ- lalāṭe ca gale caiva madhye cāpi valitrayam | strīpuṃsayoridaṃ jñeyaṃ mahāsaubhāgyasūcakam || iti sāmudrikam | gatigamakagītaikanīpuṇe ! gatiḥ saṅgītagatiḥ saṅgītasya dve gatī mārgo deśī ceti | gamakaḥ svarasya kampaḥ- svarasya gamakaḥ kampaḥ sa ca pañcavidhassmṛtaḥ | iti bharate | te ca pañcaprakārāstatraiva jñātavyāḥ | gītaṃ dhātumātvātmakaṃ dvividham | vāṅmāturucyate geyaṃ dhāturityabhidhīyate | iti || tatra ekā mukhyā cāsau nipuṇā ca tasyāḥ sambuddhiḥ | vivāhavyānaddhapraguṇaguṇasaṅkhyāpratibhuvaḥ vivāhe udvāhasamaye vyānaddhāḥ viśeṣeṇa maṅgalasūtrabandhanānantaraṃ tatsamīpe ā samantāt kaṇṭhaṃ kṛtsnamāvṛtya naddhāḥ baddhāḥ praguṇaguṇāḥ bahutantunirmitasūtrāṇi | tāni trīṇyeva yathoktaṃ gṛhyakāraiḥ- māṅgalyatantunānena badhvā maṅgalasūtrakam | vāmahaste saraṃ badhvā kaṇṭhe ca trisaraṃ tathā || iti | p. 158) idaṃ cānuṣṭhānaṃ deśato vyavasthāpitam | ata eva kvaciddeśe maṅgalasūtrabandhanaṃ kvaciddeśe saratrayabandhanaṃ ca kvacidubhayamapi nāstīti | asya mataṃ sarvatrāstīti | yadvā granthakṛto deśe etadubhayānuṣṭhānaṃ vidyata eveti jñeyam | praguṇaguṇānāṃ saṅkhyā tritvaṃ tasyāḥ pratibhuvaḥ | tathā pratibhūḥ uttamarṇasya adhamarṇaṃ jñāpayati evaṃ saṅkhyāṃ jñāpayatīti pratibhuva ityuktam | saṅkhyājñāpakāḥ asmadāśrayakaṇṭhe śaṃbhunā pūrvaṃ bhagavatīvivāhasamaye saratrayamasmin sthale baddhamiti draṣṭṝṇāṃ jñāpayati valitrayamiti bhāvaḥ | virājante atitarāṃ prakāśante | nānāvidhamadhurarāgākarabhuvāṃ nānāvidhāḥ anekaprakārāḥ madhurāḥ manoramāḥ rāgāḥ teṣāmākarabhuvaḥ khanisthānāni [svarasthānāni] āśrayabhūtāḥ teṣām || ayamarthaḥ gītayaḥ [gatayaḥ] pañca tadutthāḥ grāmarāgāḥ triṃśat uparāgāḥ aṣṭau rāgāstu viṃśatiḥ janakarāgāḥ pañcadaśa bhāṣārāgāḥ ṣaṇṇavatiḥ vibhāṣārāgāḥ viṃśatiḥ āntarā bhāṣāśca trayaḥ ityādikaṃ rāgādhyāyapratipādyamatrāvagantavyam | te ca rāgāḥ prasiddhāḥ madhyamāvatīmālavīśrībhairavīvaṅgālīvasantādhanyāsīdeśyād ikaṃ rāgāṅgam | velāvatīśuddhavarālīpunnāgavarālīnāṭyādikaṃ bhāṣāṅgam | rāmakriyādikaṃ kriyāṅgam | pravīdhī [draviḍī] ghūrjarīvarālīmalaharīpramukhaṃ upāṅgaṃ [uparāgam] ca rāgaśabdena saṅgṛhītaṃ ityuktaṃ nānāvidhamadhurarāgākarabhuvāṃ iti | trayāṇāṃ grāmāṇāṃ grāmaśabdaḥ samūhavācakaḥ sarve svarāḥ tredhā saṃhatāḥ ṣaḍjagrāmo madhyamagrāmo gāndhāragrāmaḥ iti tredhā svarasaṃhatiḥ | tatra bhūloke grāmadvayasyaiva prasaraḥ | saptasvarāṇāmārohāvarohakrameṇa mūrchanāśrayatvam | tacca mandramadhyatārātmanā tredhā bhavati | gāndhāragrāmasya śarasthānatvānmandrādikrameṇopakramāsaṃbhavāt gāndhāragrāmo devaloke prasṛtaḥ | yathoktaṃ śārṅgadevena- p. 159) grāmaḥ svarasamūhassyānmūrchanādessamāśrayaḥ | tau dvau dharātale syātāṃ ṣaḍjagrāmastathādimaḥ [tadādimaḥ] || dvitīyo madhyamagrāmaḥ tayorlakṣaṇamucyate | kramātsvarāṇāṃ saptānāmarohaścāvarohaṇam || mūrchanetyucyate grāmadvaye tāḥ sapta sapta ca || iti || etāḥ mūrchanāḥ śuddhatānāḥ ityucyante | ataśca bhagavatyāḥ kaṇṭhavalitrayavarṇanāyāṃ grāmatrayakathanaṃ devalokavyavahārādyujyata ityanusandheyam | teṣāṃ grāmāṇāṃ sthitiniyamasīmānaḥ sthiteḥ avasthānasya niyamārthaṃ parasparaṃ grāmāṇāṃ saṅkaro mā bhūditi teṣāmante racitāḥ sīmānaḥ setava iva te tava || atretthaṃ padayojanā he bhagavati ! gatigamakagītaikanipuṇe ! te gale tisro rekhāḥ vivāhavyānaddhapraguṇaguṇasaṅkhyāpratibhuvaḥ nānāvidhamadhurarāgākarabhuvāṃ trayāṇāṃ grāmāṇāṃ sthitiniyamasīmāna iva virājante || pūrvārdhe anumānālaṅkāraḥ rekhāgatatritvasya maṅgalasaratritvānumāpakatvāt | anumānasya vicchityātmakatvaṃ laukikālaṅkāravailakṣaṇyādeva | tadvailakṣaṇyaṃ ca pakṣadharmatāmātrāt vyāptyabhāva eva ubhayasadbhāve laukikameva syāditi rahasyam | vicchittiralaukikī śobhā | uttarārdhe utprekṣālaṅkāraḥ bhagavatyāḥ kaṇṭhamadhyavartisvaragrāmatritayahetucihnatayā valitrayasya saṃbhāvanāt || 69 || mṛṇālīmṛdvīnāṃ tava bhujalatānāṃ catasṛṇāṃ caturbhiḥ saundaryaṃ sarasijabhavasstauti vadanaiḥ | nakhebhyaḥ saṃtrasyan prathamamathanādandhakaripoḥ caturṇāṃ śīrṣāṇāṃ samamabhayahastārpaṇadhiyā || 70 || p. 160) mṛṇālī bisalatā tadvat mṛdvīnāṃ mṛdūnāṃ voto guṇavacanāt iti ṅīp | tava bhavatyāḥ bhujalatānāṃ bāhulatānāṃ catasṛṇāṃ caturbhiḥ saundaryaṃ saubhāgyaṃ sarasijabhavo brahmā stauti prastauti | vadanaiḥ vaktraiḥ nakhebhyaḥ karajebhyaḥ sakāśāt saṃtrasyan bibhyat mītrārthānāṃ bhayahetuḥ ityapādāne pañcamī | prathamamathanāt pūrvaṃ marditavataḥ | kartari lyuṭ | yadāha vṛttikāraḥ voto guṇavacanāt ityatra guṇamuktavān guṇavacanaḥ iti | brahmaṇaḥ pañcamaśiraḥ nakhāgreṇācchinaddharaḥ | iti purāṇam | tasmāt prathamamathanāt andhakaripoḥ sadāśivasya caturṇāṃ śīrṣāṇāṃ śirasāṃ samaṃ sakṛdeva abhayahastārpaṇadhiyā abhayahastāngrahītukāma ityarthaḥ || atretthaṃ padayojanā he bhagavati ! tava mṛṇālīmṛdvīnāṃ catasṛṇāṃ bhujalatānāṃ saundaryaṃ sarasijabhavaḥ caturbhirvadanaiḥ prathamamathanāt andhakaripoḥ nakhebhyaḥ saṃtrasyan samaṃ caturṇāṃ śīrṣāṇāṃ abhayahastārpaṇadhiyā stauti || kāvyaliṅgamalaṅkāraḥ brahmaikaniyatastotrasya nakhebhyaḥ saṃtrasyan ityādinā samarthanāt | vākyārthahetukaṃ kāvyaliṅgamiti dhyeyam | bhujalatāvarṇane brahmaṇa evādhikāro nānyeṣāmiti kāvyaliṅgena dhvanyate vastviti alaṅkāreṇa vastudhvaniḥ || 70 || nakhānāmudyotairnavanalinarāgaṃ vihasatā karāṇāṃ te kāntiṃ kathaya kathayāmaḥ kathamume | kayācidvā sāmyaṃ bhajatu kalayā hanta kamalaṃ yadi krīḍallakṣmīcaraṇatalalākṣārasacaṇam || 71 || p. 161) nakhānāṃ nakharāṇāṃ udyotaiḥ prabhāpaṭalaiḥ navanalinarāgaṃ prātarvikasitāmbujakāntiṃ vihasatāṃ apalapatāṃ karāṇāṃ hastānāṃ te tava kāntiṃ śobhāṃ kathaya vada kathayāmaḥ kāvyaprabandhaṃ racayāmaḥ kathaṃ kena prakāreṇa ume ! pārvati ! kayācidvā vidhayā | vetyasaṃśaye saṃśayoktiḥ | kenāpi prakāreṇa nāstītyarthaḥ | sāmyaṃ sādṛśyaṃ bhajatu svīkarotu kalayā leśenāpi hanta ! vākyārambhe- hanta harṣe'nukampāyāṃ vākyārambhaviṣādayoḥ | ityamaraḥ | kamalaṃ padmam yadi saṃśaye tathāpi sandeha ityarthaḥ | krīḍallakṣmīcaraṇatalalākṣārasacaṇaṃ krīḍantyāḥ lakṣmyāḥ padmālayāyāḥ caraṇatalayoḥ lākṣārasena caṇaṃ vittaṃ yuktam | tena vittaścuñcupcaṇapau iti caṇap || atretthaṃ padayojanā he ume ! nakhānāmudyotaiḥ navanalinarāgaṃ vihasatāṃ te karāṇāṃ kāntiṃ kathaṃ kathayāmaḥ kathaya kamalaṃ kalayāpi sāmyaṃ kayācidvā bhajatu | hanta kamalaṃ krīḍallakṣmīcaraṇatalalākṣārasacaṇaṃ yadi tadā hi sāmyaṃ bhajatviti | yadvā kayācidvā sāmyaṃ bhajatu vidhayeti pāṭhaḥ | tadā hanta ! kamalaṃ kayācidvā vidhayā sāmyaṃ bhajatu prāpnotu ityanvayaḥ | tāmeva vidhāmāhayadi krīḍallakṣmīcaraṇatalalākṣārasacaṇaṃ tadā nānyathetyekavākyatayā anvayaḥ || atrātiśayoktiralaṅkāraḥ yadyarthoktyā'tiśayakalpanāt | pūrvārdhe tadguṇālaṅkāraḥ nakhakāntibhiratiraktatvāt karāṇām | navanalinarāgaṃ vihasatāmityatra upamālaṅkāraḥ ubhayossaṃsṛṣṭiḥ apṛthaksthityā prayojakatvāt ubhayoḥ saṃsṛṣṭiḥ || 71 || samaṃ devi skandadvipavadanapītaṃ stanayugaṃ tavedaṃ naḥ khedaṃ haratu satataṃ prasnutamukham | p. 162) yadālokyāśaṅkākulitahṛdayo hāsajanakaḥ svakumbhau herambaḥ parimṛśati hastena jhaḍiti || 72 || samaṃ tulyakālaṃ devi ! bhagavati ! skandadvipavadanapītaṃ skandaḥ kumāraḥ dvipavadano vināyakaḥ tābhyāṃ pītaṃ stanayugaṃ kucadvandvaṃ tava bhavatyāḥ idaṃ naḥ asmākaṃ khedaṃ kleśaṃ haratu apanudatu | satataṃ sarvadā prasnutamukhaṃ kṣīrasrāvimukham yat kucadvandvaṃ ālokya vilokya āśaṅkākulitahṛdayaḥ āśaṅkāyāḥ madīyau kumbhau apahṛtavatītyāśaṅkāyāḥ ākulitaṃ avaskanditaṃ vyagrataramityarthaḥ tādṛśaṃ hṛdayaṃ mano yasya hāsajanakaḥ mātāpitroḥ (kumārasya ca) | asau bāliśa iti premṇā hasitavantāvityarthaḥ | svasya kumbhau kumbhasthale herambaḥ vināyakaḥ parimṛśati parāmṛśati | vidyate na veti hastena nimārṣṭītyarthaḥ ! jhaḍati śīghram || atretthaṃ padayojanā he devi ! tava samaṃ skandadvipavadanapītaṃ idaṃ stanayugaṃ prasnutamukhaṃ naḥ khedaṃ satataṃ haratu yat ālokya āśaṅkākulitahṛdayaḥ herambaḥ hāsajanakaḥ hastena jhaḍiti svakumbhau parimṛśati || yasyāḥ putrau jagatpūjyapādau vināyakakumārasvāmināviti devyāḥ sarvātiśāyi māhātmyaṃ iti pratīyate | devyāḥ kucakumbhasāmyaṃ yadi syāttadā vināyakakumbhayoreva taulyamityatiśayoktirapi pratīyate | vināyakaḥ hastena parimṛśatītyanena vināyakakumbhayostulyau devīkucāveveti upameyopamāpi dhvanyate | vastvalaṅkāradhvanīnāṃ ekavyañjakānupraveśena saṅkaraḥ || 72 || amū te vakṣojāvamṛtarasamāṇikyakutupau na saṃdehaspando nagapatipatāke manasi naḥ | p. 163) pibantau tau yasmādaviditavadhūsaṅgarasikau kumārāvadyāpi dviradavadanakauñcadalanau || 73 || amū paridṛśyamānau te tava vakṣojau kucau amṛtarasamāṇikyakutupau amṛtarasasya māṇikyakutupau amṛtarasapūritamāṇikyakutupāvityarthaḥ | kutupaśabdo yadyapi carmanirmitadhṛtatailādyādhārabhūtaghaṭasannibhapātrīvācakaḥ tathāpi tasyāḥ bhagavatīstanasādṛśyāvagāhane anadhikārāt tadarthaṃ māṇikyaracitatvamaṅgīkṛtaṃ kutupayoḥ | na sandehaspandaḥ sandehasya spandanaṃ leśamātramiti yāvat | nagapatipatāke ! manasi naḥ asmākaṃ pibantau tau māṇikyakutupau yasmāt kāraṇāt aviditavadhūsaṅgarasikau kumārau śiśū bhūtvā adyāpi idānīmapi ślokaracanākāle'pi dviradavadanakrauñcadalanau dviradavadano vināyakaḥ krauñcadalanaḥ krauñcādribhedanaḥ kumārasvāmī tau || atretthaṃ padayojanā he nagapatipatāke ! amū te vakṣojau amṛtarasamāṇikyakutupau | asminnarthe naḥ manasi sandehaspando nāsti | yasmāttau pibantau aviditavadhūsaṅgarasikau dviradavadanakrauñcadalanau adyāpi kumārau bhavataḥ || atra vākyārthahetukaṃ kāvyaliṅgamalaṅkāraḥ spaṣṭa eva | pūrvapāde rūpakaṃ vakṣojayoḥ kutupatvenāropaṇāt | yadvā niścayāntassandehaḥ imau vakṣojau uta kutupāviti sandehe kutupāveveti niścayaḥ yato'mṛtapānāt kumārayoḥ śiśutvam | stanyapānamātrāt śiśutvāvasthaiveti niyamo nāsti śaiśavānantaraṃ yauvanāderanubhūtatvāditi [anubhāvyatvāditi] | vināyakakumārayostu sarvadā śiśutvaṃ amṛtapānavaśādeveti amṛtarasakutupasandehāpanayane sādhakaṃ pramāṇaṃ dvitīyārdhaprameyamiti sūktaṃ niścayāntassandeha iti | p. 164) kavikalpitakoṭidvayasyāvācyatvaṃ nāsti iti maṅkhukaḥ || 73 || vahatyamba stamberamadanujakumbhaprakṛtibhiḥ samārabdhāṃ muktāmaṇibhiramalāṃ hāralatikām | kucābhogo bimbādhararucibhirantaśśabalitāṃ pratāpavyāmiśrāṃ puradamayituḥ kīrtimiva te || 74 || vahati dadhati | amba ! mātaḥ ! stamberamadanujakumbhaprakṛtibhiḥ stamberamadanujaḥ gajāsuraḥ tasya kumbhasthalameva prakṛtiḥ janmabhūmiḥ yeṣāṃ taiḥ gajakumbheṣu muktāmaṇaya udbhavanti | yathoktaṃ sarvajñasomeśvareṇa- gajakumbheṣu vaṃśeṣu phaṇāsu jaladeṣu ca | śuktikāyāmikṣudaṇḍe ṣoḍhā mauktikasaṃbhavaḥ || gajakumbhe karburābhāḥ vaṃśe raktasitāḥ smṛtāḥ | phaṇāsu vāsukereva nīlavarṇā prakīrtitāḥ || jyotirvarṇāstu jalade śuktikāyāṃ sitāḥ smṭāḥ | ikṣudaṇḍe pītavarṇāḥ maṇayo mauktikāḥ smṛtāḥ || iti | gajakumbhaprakṛtayo mauktikamaṇayaḥ karburavarṇāḥ gajāsurakumbhaprakṛtayastu viśeṣata eveti bhāvaḥ | samārabdhāṃ khacitāṃ muktāmaṇibhiḥ mauktikaiḥ amalāṃ trāsādidoṣarahitāṃ na tu śvetāṃ gajakumbhodbhavānāṃ karburatvāt | hāralatikāṃ muktāvaliṃ kucābhogaḥ kucamadhyapradeśaḥ bimbādhararucibhiḥ bimbākāro'dharo bimbādharaḥ | śākapārthivāditvātsādhuḥ | bimbādharasya adharabimbasyeva rucibhiḥ antaśśabalitāṃ sañjātacitravarṇām- p. 165) citrakimmīrakalmāṣaśabalaitāśca karbure | ityamaraḥ | adharakāntisaṃvalitā śuktimuktāmaṇimālikeva bhātīti bhāvaḥ | pratāpavyāmiśrāṃ puradamayituḥ tripurāntakasya kīrtimive te tava | pratāpastu raktavarṇaḥ kīrtistu śvetavarṇeti mahākaviprasiddhiḥ | ata evāsya kaveḥ gajakumbhodbhavāḥ maṇayaḥ pāṭalavarṇāḥ na śabalavarṇāḥ antaśśabalitāmityuktirapi pāṭalavarṇaparetyabhiprāya ityanusandheyam || atretthaṃ padayojanā he amba ! te kucābhogaḥ stamberamadanujakumbhaprakṛtibhiḥ muktāmaṇibhiḥ samārabdhāṃ amalāṃ hāralatikāṃ bimbādhararucibhiḥ antaḥ śabalitāṃ pratāpavyāmiśrāṃ puradamayituḥ kīrtimiva vahati || atrotprekṣālaṅkāraḥ hāralatikāyāḥ pratāpasaṃvalitakīrtitvena saṃbhāvanāt bimbādhararucibhirityatra utprekṣā svabhāvato raktavarṇeṣu bimbādhararucibhiḥ saṃvalanādiveti hetorutprekṣaṇāt | ubhayoranuprāṇyānuprāṇakabhāvena saṃbandhaḥ apṛthaksthityā upakārakatvāt || 74 || tava stanyaṃ manye dharaṇidharakanye hṛdayataḥ payaḥpārāvāraḥ parivahati sārasvatamiva | dayāvatyā dattaṃ dravilaśiśurāsvādya tava yat kavīnāṃ prauḍhānāmajani kamanīyaḥ kavayitā || 75 || tava stanyaṃ stanodbhavaṃ kṣīraṃ manye jānāmi | dharaṇidharakanye ![tuhinagirikanye] hṛdayataḥ hṛdayāt payaḥpārāvāraḥ kṣīrasamudraḥ | sudhādhārāsāraḥ iti vā pāṭhaḥ | sudhāyāḥ dhārāṇāmāsāraḥ sudhāpravāhaḥ parivahati sārasvataṃ sarasvatīmayamiva p. 166) stanyasya śvetavarṇatvāt sarasvatīmayatvenotprekṣaṇam mādhuryātsudhārūpatvena ca | dayāvatyā praśastakṛpāyuktayā dattaṃ stanyaṃ dravilaśiśuḥ dravilajātisamudbhavaḥ bālaḥ etatstotrakartā āsvādya pītvā tava yat kāraṇāt kavīnāṃ kavīśvarāṇāṃ prauḍhānāṃ pragalbhānāṃ madhye iti nirdhāraṇe ṣaṣṭhī | ajani jātaḥ | kamanīyaḥ atiramaṇīyaḥ kavayitā kaviḥ || atretthaṃ padayojanā he dharaṇidharakanye ! tava stanyaṃ hṛdayataḥ utthitaḥ sudhādhārāsāraḥ payaḥpārāvāraḥ sārasvatamiva parivahatīti manye | yadyasmāt dayāvatyā tvayā dattaṃ tava stanyaṃ dravilaśiśurāsvādya prauḍhānāṃ kavīnāṃ madhye kamanīyaḥ kavayitā ajani | atrotprekṣādvayaṃ padavyākhyānāvasare kathitam | ubhayoḥ saṃsṛṣṭiḥ || 75 || harakrodhajvālāvalibhiravalīḍhena vapuṣā gabhīre te nābhīsarasi kṛtasaṅgo manasijaḥ | samuttasthau tasmādacalatanaye dhūmalatikā janastāṃ jānīte tava janani romāvaliriti || 76 || harasya krodhajvālāvalibhiḥ [krodhāgneḥ] avalīḍhena āviṣṭena vapuṣā gabhīre nimne ata eva te tava nābhīsarasi nābhyeva saraḥ tasmin kṛtasaṅgo manasijaḥ manmathaḥ nimagna ityarthaḥ | samuttasthau udabhūt | tasmāt nābhīsarasaḥ acalatanaye ! pārvati ! dhūmalatikā dhūmāvaliḥ aṅgārapraśamasamayodbhavā | janaḥ lokaḥ tāṃ dhūmalatikāṃ jānīte varṇayati | janani ! mātaḥ tava romāvaliriti romarājiriti || p. 167) atretthaṃ padayojanā he acalatanaye ! manasijaḥ harakrodhajvālāvalibhiḥ avalīḍhena vapuṣā gabhīre te nābhīsarasi kṛtasaṅgaḥ ! tasmāddhūmalatikā samuttasthau | he janani ! tāṃ janaḥ tava romāvaliriti jānīte || atrotprekṣālaṅkāraḥ romarājeḥ dhūmalatikātvenotprekṣaṇāt | yadvā janastāṃ jānīte ityanena bhrāntimān pratīyate romarekhādarśanasya dhūmarekhābhrāntijanakatvāt | yadvā atiśayoktiḥ janastāṃ romāvalimadhyavasyatīti pratīteḥ | yadvā niścayāntasandehaḥ tāṃ romāvaliriti niścinotīti | evaṃ caturṇāmalaṅkārāṇāṃ jānīte iti padādutthānāt ekavācakānupraveśena saṅkaraḥ || 76 || yadetatkālindītanutarataraṅgākṛti śive kṛśe madhye kiñciñjanani tava yadbhāti sudhiyām | vimardādanyonyaṃ kucakalaśayorantaragataṃ tanūbhūtaṃ vyoma praviśadiva nābhiṃ kuhariṇīm || 77 || yatetat puraḥ sphurat | yacchabdasya etacchabdasahacaritasya prasiddhivācakatvaṃ nāsti | ata eva punaryacchabdopādānam | kālindītanutarataraṅgākṛti kālindyāḥ yamunāyāḥ tanutarataraṅgaḥ atisūkṣmataraṅgaḥ tasyākṛtiriva ākṛtiryasya tat | śive ! bhagavati ! kṛśe tanuni madhye avalagne kiñcit janani ! tava yat bhāti sphurati sudhiyāṃ viduṣāṃ vimardāt saṅgharṣāt anyonyaṃ parasparaṃ kucakalaśayoḥ antaragataṃ madhyavarti tanūbhūtaṃ sūkṣmabhūtaṃ vyoma gaganaṃ praviśadiva praveśaṃ kurvadiva | nīlaṃ nabhaḥ ityābālagopālaprasiddham | gaganasya nīlimā ca mūrtatvaṃ ca kaviprasiddham | nābhiṃ kuhariṇīṃ kuharavatīm || p. 168) atretthaṃ padayojanā he śive ! janani ! tava kṛśe madhye yadetatkālindītanutarataraṅgākṛti kiñcit romāvalirūpaṃ vastu sudhiyāṃ yadbhāti kucakalaśayorantaragataṃ tanūbhūtaṃ vyoma anyonyaṃ vimardādeva kuhariṇīṃ nābhiṃ praviśadiva bhāti | nīlaṃ mūrta nabhaḥ kucakalaśavimardavaśāt adhobhāge srastaṃ nābhiparyantaṃ jatulatānyāyenāvatiṣṭhate tadromāvaliṃ vadantīti bhāvaḥ || atrotprekṣālaṅkāraḥ romalatāyāḥ gaganalatikātvena sambhāvanāt | prathamapāde nidarśanālaṅkāraḥ | taraṅgākṛtīti bimbapratibimbabhāvākṣepāt | anayossaṃsṛṣṭiḥ || 77 || sthiro gaṅgāvartaḥ stanamukularomāvalilatā- kalāvālaṃ [kulāvālam] kuṇḍaṃ kusumaśaratejohutabhujaḥ | raterlīlāgāraṃ kimapi tava nābhirgirisute biladvāraṃ siddhergiriśanayanānāṃ vijayate || 78 || sthiraḥ vināśarahitaḥ gaṅgāvartaḥ gaṅgāyāḥ ambhasāṃ bhramaḥ āvartasya kṣaṇikatvāt tadvyatirekaḥ sthira iti | stanamukularomāvalilatākalāvālaṃ [kulāvālam] stanāveva mukulau puṣpakorakau tayoḥ romāvalireva latā ādhārabhūtā janayitrī [jagajjananī tasyāḥ kulā kiśoraḥ] tasyāḥ kalā rekhā tasyāḥ āvālaṃ ālavālam | kuṇḍaṃ homārdhaṃ saṃpāditaṃ vṛttaṃ agnisthānaṃ kusumacaratejohutabhujaḥ kusumaśarasya manmathasya tejaḥ dīptireva hutabhuk vahniḥ tasya | rateḥ madanapatnyāḥ līlāgāraṃ vilāsagṛhaṃ tatraiva sarvadā manmathasadbhāvāt tatpreyasī tatraiva vartata iti | kimapi anirvācyaṃ atisundaramityarthaḥ | tava nābhiḥ girisute ! pārvati ! biladvāraṃ guhādvāraṃ siddheḥ tapaḥsiddheḥ giriśanayanānāṃ sadāśivacakṣuṣāṃ vijayate sarvotkarṣeṇa sphurati || p. 169) atretthaṃ padayojanā he girisute ! tava nābhiḥ sthiro gaṅgāvartaḥ stanamukularomāvalilatākalāvālaṃ kusumaśaratejohutabhujaḥ kuṇḍaṃ raterlīlāgāraṃ giriśanayanānāṃ siddherbiladvāraṃ kimapi vijayate || atrollekhālaṅkāraḥ ekasyā nābheranekarītyā ullekhāt | nāyamatiśayoktiḥ ekasyānekatvollekhanādeva | nāpyatiśayoktimālā kimapītyadhyavasitumaśakyatvāt kimapītyanena sārdhaṃ mālātvasyānucitatvāditi rahasyam || 78 || nisargakṣīṇasya stanataṭabhareṇa klamajuṣo namanmūrternārītilaka śanakaistruṭyata iva | ciraṃ te madhyasya truṭitataṭinītīrataruṇā samāvasthāsthemno bhavatu kuśalaṃ śailatanaye || 79 || nisargakṣīṇasya svabhāvena kṣīṇasyātikṛśasya stanataṭabhareṇa stanataṭayoḥ kucataṭayoḥ bhareṇa klamajuṣaḥ klāntimataḥ namanmūrteḥ nārītilaka ! strīratnabhūte ! śanakaiḥ stokaṃ truṭyata iva bhidyamānasyeva ciraṃ bahukālaṃ te tava madhyasya avalagnasya truṭitataṭinītīrataruṇā truṭite bhagne taṭinyāḥ vāhinyāḥ tīre taruḥ vṛkṣaḥ tena samāvasthāsthemnaḥ samāyāṃ tulyāyāṃ avasthāyāṃ sthemā sthairyaṃ yasya tasya bhavatu bhūyāt | kuśalaṃ kṣemaṃ truṭanābhāvaḥ śailatanaye pārvati ! atretthaṃ padayojanā he śailananaye ! nārītilaka ! nisargakṣīṇasya stanataṭabhareṇa klamajuṣaḥ namanmūrteḥ śanakaiḥ truṭyata iva truṭitataṭinītīrataruṇā samāvasthāsthemnaḥ te madhyasya ciraṃ kuśalaṃ bhavatu || p. 170) madhyasyetyevamādiprayogāḥ sahṛdayahṛdayāhlādakāriṇo mahākaviśikṣābhyāsasamāsāditāḥ | etādṛśaprayoganipuṇaḥ mahākavirityucyate || atropamālaṅkāraḥ bhagnanadīkūlavartimahīruhaśikhāmūlikāsāmyaṃ madhyasyeti || 79 || kucau sadyassvidyattaṭaghaṭitakūrpāsabhidurau kaṣantau dormūle kanakakalaśābhau kalayatā tava trātuṃ bhaṅgādalamiti valagnaṃ tanubhuvā tridhā naddhaṃ devi trivali lavalīvallibhiriva || 80 || kucau stanau sadyaḥ tadānīmeva svidyattaṭaghaṭitakūrpāsabhidurau svidyantau svedavantau taṭau pārśvau tayorghaṭitasya kūrpāsasya bhidurau [bhidurau bhedakarau] | karmakartari kurac ityutra kartaryapi kurac | rakṣitastu karmaṇi kartari ca kurac iti vyācaṣṭe | sadyastanaghaṭitakūrpāsabhidurau | iti pāṭhe sadyastanaṃ tadānīntanaṃ nūtanatvena ghaṭitaṃ kūrpāsakaṃ tasya bhidurau | pratikṣaṇaṃ prāṇeśvarasya sadāśivasya rūpānusandhānena utsiktāvayavairbhidyate sandhibandheṣu kañculiketi bhāvaḥ | kaṣantau nikaṣantau dormūle kakṣaprāntadeśe kanakakalaśābhau kanakakalaśayorhemakumbhayoriva ābhā saubhāgyaṃ yayostau kalayatā racayatā nirmimāṇena tava bhavatyāḥ trātuṃ rakṣituṃ valagnamiti śeṣaḥ | yadvā prathamāntasya valagnaśabdasya atra karmatvenānvayaḥ | bhaṅgāt stanabharajanitāt alamiti alaṃśabdo'tra vāraṇārthaḥ | bhaṅgo mā bhūdityarthaḥ | valagnaṃ madhyapradeśaṃ tanubhuvā p. 171) manmathena tridhā triprakāreṇa naddhaṃ baddhaṃ devi ! dīvyanti ! bhagavati ! trivali tisro valayo vibhaṅgāḥ yasya tat | lavalīvallibhiriva lavalīnāṃ vallayaḥ tābhiḥ | pītavallī lavalī tatpuṣpāṇi śvetāni | akārādinighaṇṭau tulavalītyuktvā tallatā vanakulatthalatetyuktam | yathātrāpi svīkāryam | ivaśabdaḥ saṃbhāvanāyāṃ dhruvamityarthaḥ | ivaśabdasya saṃbhāvanādyotakatvamapyastīti pūrvamevoktam || atretthaṃ padayojanā he devi ! sadyaḥ svidyattaṭaghaṭitakūrpāsabhidurau dormūle kaṣantau kanakakalaśābhau kucau kalayatā tanubhuvā bhaṅgādalamiti valagnaṃ trātuṃ trivali tava valagnaṃ lavalīvallibhiḥ tridhā naddhamiva || atra utprekṣālaṅkāraḥ trivalīnāṃ lavalīvallītvena saṃbhāvanāt | pūrvārdhe atiśayoktiralaṅkāraḥ bhagavatyāḥ kucanirmāṇe manmathasyaivādhikāro na jaradbrahmaṇa iti jaradbrahmanirmāṇasaṃbandhe'pyasaṃbaṃdhoktyā abhedādhyavasāyaḥ kavikṛtavastukṛtayoḥ saundaryayoreveti | ubhayoraṅgāṅgibhāvena saṅkaraḥ | nanvevaṃ kucau racayatā manmathenetyanuvādyaviśeṣaṇamahimnā manmathakartṛtvasya siddhavadanumānāt kucanirmāṇe vartamānasaṃbandhābhāvāt asaṃbandhe saṃbandhokterapyāñjasyameveti cet maivam kucau kanakakalaśābhau kalayateti śatṛpratyayena vartamānārthena kucakaraṇasya vartamānakālasaṃbandhapratīterasaṃbandhe saṃbadhoktirāñjasīti na vācyam | bhūtakālasambandhe'pi bhūtakālakriyāvācakākhyātāntadhātuprayoge yujyate sambandhe'pyasaṃbadhakathanaṃ na tvanuvādyagatatvena siddhavadanuvāde || 80 || gurutvaṃ vistāraṃ kṣitidharapatiḥ pārvati nijāt nitambādācchidya tvayi haraṇarūpeṇa nidadhe | p. 172) ataste vistīrṇo gururayamaśeṣāṃ vasumatīṃ nitambaprāgbhārassthagayati laghutvaṃ nayati ca || 81 || gurutvaṃ gauravaṃ vistāraṃ āyāmapariṇāhaṃ kṣitidharapatiḥ himavān pārvati ! śailatanaye ! nijāt svakīyāt nitambāt nitambapradeśāt ācchidya avayutya tvayi bhavatyāṃ haraṇarūpeṇa haraṇātmanā nidadhe samarpitavān | haraṇaṃ nāma strīdhanaṃ adhyagnyadhyāvāhanikam | yathoktaṃ hārītena- adhyagnyadhyāvāhanikaṃ haraṇaṃ strīdhanaṃ smṛtam | iti asyārthaḥ agnimadhikṛtya dattamadhyagni vivāhasamaye agnisamīpe pitrādibhiryaddattaṃ tadadhyagni vivāhānantaraṃ vadhūṃ gṛhītvā svagṛhaṃ pratijigamiṣāvasare pitrādirbhiyaddattaṃ tadadhyāvāhanikamiti [kecit | apare-āhavanīyasamīpe yajñādau pitrādibhiryaddattaṃ-tadadhyāhavanīyakamiti ityadhikaḥ pāṭhaḥ] | etadubhayaṃ haraṇaśabdavācyamiti manvādibhiḥ smṛtamiti | ataḥ tasmātkāraṇāt te tava vistīrṇaḥ āyāmataḥ guruḥ pṛthuḥ ayaṃ paridṛśyamānaḥ aśeṣāṃ kṛtsnāṃ vasumatīṃ pṛthvīṃ nitambaprāgbhāraḥ nitambasya prāgbhāraḥ atiśayaḥ sthagayati chādayati | laghutvaṃ lāghavaṃ nayati prāpayati ca | śakāraḥ śaṅkācchede asminnarthe na śaṅkitavyamityarthaḥ || atretthaṃ padayojanā he pārvati ! kṣitidharapatiḥ gurutvaṃ vistāraṃ nijāt nitambādācchidya tvayi haraṇarūpeṇa nidadhe | ataḥ te ayaṃ nitambaprāgbhāraḥ guruḥ vistīrṇassan aśeṣāṃ vasumatīṃ sthagayati laghutvaṃ nayati ca || vistāreṇa sthaganaṃ gurutvena lāghavāpādanamityarthaḥ | prapañce vasumatyāmeva gurutvavistārau ekatra sthitau tayostiraskaraṇamekatra sthitābhyāṃ gurutvavistārābhyāmeva p. 173) vidheyamiti himādrigatagurutvavistārau himādreḥ bhūdharatvāt bhūmigatagurutvavistārābhyāmadhikāviti bhāvena gṛhītvā tattiraskaraṇamiti kṣitidharapatiḥ aśeṣāṃ vasumatīmiti ca padaṃ prayuñjānasya bhāvaḥ || atrātiśayoktiralaṅkāraḥ himādrigatagurutvavistārayoḥ pārvatīnitambagatagurutvavistārayorbhede'pyabhedenādhyavasānāt | seyaṃ bhede abhedanibandhanādatiśayoktiralaṅkāraḥ || 81 || ūrū jānunī ca sakṛdeva varṇayati- karīndrāṇāṃ śuṇḍān kanakakadalīkāṇḍapaṭalīṃ ubhābhyāmūrubhyāmubhayamapi nirjitya bhavati | suvṛttābhyāṃ patyuḥ praṇatikaṭhinābhyāṃ girisute vidhijñe jānubhyāṃ vibudhakarikumbhadvayamasi || 82 || karīndrāṇāṃ gajendrāṇāṃ śuṇḍān karadaṇḍān śuṇḍāśabdasya pulliṅgatāpyasti iti rakṣitamatam | kanakakadalīkāṇḍapaṭalīṃ suvarṇarambhāstambhasaṃhatiṃ ubhābhyāmūrubhyāṃ ubhayaṃ karikararambhāstambhātmakaṃ api nirjitya vijitya bhavati ! tvaṃ suvṛttābhyaḥ śobhanābhyāṃ vartulābhyāṃ patyuḥ parameśvarasya praṇatikaṭhinābhyāṃ praṇatibhiḥ kaṭhinābhyāṃ praṇatidaśāyāṃ jānvoḥ bhūmisparśādityarthaḥ | girisute ! himādritanaye vidhijñe ! vidhiṃ vedārthaṃ jānātīti vidhijñā sarvajñetyarthaḥ | yadvā vedārthānuṣṭhātrī | ata eva patyurnamaskāraḥ pratidinaṃ vaidha iti kṛtaḥ na tu tasyādhikyānurodhāditi narmavacanam | tasyāḥ sambuddhiḥ | jānubhyāṃ vibudhakarikumbhadvayaṃ digdantikambhasthaladvitayaṃ asi bhavasi || atretthaṃ padayojanā he vidhijñe ! girisute ! bhavati ! karīndrāṇāṃ p. 174) śuṇḍān kanakakadalīkāṇḍapaṭalīṃ ubhābhyāmūrubhyāṃ ubhayamapi nirjitya suvṛttābhyāṃ patyuḥ praṇatikaṭhinābhyāṃ jānubhyāṃ vibudhakarikumbhadvayamapi nirjitya asi vartase sphurasīti yāvat || atra bhavacchabdayoge'pi asīti madhyamapuruṣa eva bhavati tasya saṃbodhanamātraparatvāt | atredaṃ tattvam bhavacchabdo dvividhaḥ saṃbodhyaparaḥ saṃbodhanamātraparaśceti | sambodhyaparatve bhavacchabdasya yuṣmadarthatvābhāvāt yuṣmadyupapade ityādinā prāptyabhāvāt śeṣe prathama eva tadyoge | yathā sūte [carcāstavaḥ ślo. 4] jaganti bhavatī bhavatī bibharti jāgarti tatkṣayakṛte bhavatī bhavāni ityādi | yadā saṃbodhanamātraparatvaṃ bhavacchabdasya tadā yuṣmadarthatvāt madhyamapuruṣaḥ syādeva | yathā bhavati bhikṣāṃ dehi iti | tatra saṃbodhanamātraparatve'pi ṅīppratyayaḥ gaurādau bhavateḥ prātipadikasya pāṭhāt siddhaḥ | ata eva rakṣita āha bhavatu prātipādikasāmarthyāt strīliṅga eva bhavacchabdasya saṃbodhanamātraparatvam iti | ayamāśayaḥ bhavacchabdasya sarvanāmasu bhavatu iti prātipādikagrahaṇāt ugitaśca iti ṅīp siddha eveti atra gaurādau paṭhitasya bhavacchabdasya vaiyarthyāt strītva eva saṃbodhanamātraparatvamiti jñāpayatīti || nanvevaṃ rakṣitenaiva yuṣmadasmadoḥ strīpunnapuṃsakeṣu tulyaliṅgatvaṃ saṃbodhanamātraparatvāt yuṣmadasmadoḥ ekadvibahutvaparatvaṃ tu saṃbodhyalakṣaṇatayā | na ca liṅgalakṣaṇā ākāṃkṣābhāvāt ityuktam | tadvadbhavacchabdasyāpyaliṅgatvaṃ prāpnotīti | maivaṃ dattottaratvādityalamativistareṇa | yattu tvāmasmi vacmi viduṣāṃ iti ślokavyākhyānāvasare kāvyaprakāśikāṭīkākāreṇa bhāskareṇoktaṃ tadamūlamiti nopanyasya dūṣitam || atropamālaṅkārasspaṣṭa iva || 82 || p. 175) parājetuṃ rudraṃ dviguṇaśaragarbhau girisute niṣaṅgau jaṅghe te viṣamaviśikho bāḍhamakṛta | yadagre dṛśyante daśaśaraphalāḥ pādayugalī- nakhāgracchadmānaḥ suramakuṭaśāṇaikaniśitāḥ || 83 || parājetuṃ tiraskartuṃ rudraṃ haraṃ dviguṇaśaragarbhau dviguṇīkṛtāḥ śarāḥ pañcabāṇāḥ garbhe yayostau | girisute ! pārvati ! niṣaṅgau tūṇīrau jaṅghe jaṅghākāṇḍau te tava viṣimaviśikhaḥ pañcabāṇaḥ bāḍhaṃ dhruvaṃ akṛta kṛtavān | yadagre yayoḥ niṣaṅgayoragre dṛśyante | daśaśaraphalāḥ daśānāṃ śarāṇāṃ dviguṇitānāṃ pañcānāmityarthaḥ teṣāṃ phalāḥ ayomukhāni pādayugalīnakhāgracchadmānaḥ pādayoḥ prapadayoḥ yugalī dvitayaṃ tasyā nakhāgrāṇāṃ daśānāṃ chadma vyājo yeṣāṃ te suramakuṭaśāṇaikaniśitāḥ surāṇāṃ indrādīnāṃ makuṭeṣveva śāṇeṣu ekaniśitāḥ mukhyatayā uttejitāḥ || atretthaṃ padayojanā he girisute ! viṣamaviśikhaḥ rudraṃ parājetuṃ dviguṇaśaragarbhau niṣaṅgau te jaṅghe akṛta bāḍham | yadagre pādayugalīnakhāgracchadmānaḥ suramakuṭaśāṇaikaniśitāḥ daśaśaraphalā dṛśyante || atra utprekṣālaṅkāraḥ jaṅghayoḥ tūṇīratayā saṃbhāvanāt | apahnavālaṅkāraśca nakhāgrāṇāṃ phalatvenāpahnavāt | anayossaṃsṛṣṭiḥ apṛthaksthityā prayojyaprayojakabhāvāvagateḥ | viṣamaviśikho bāḍhamakṛtetyatra atiśayoktiralaṅkāraḥ sādhāraṇabrahmasṛṣṭivyatiriktatvena pratīteḥ | etacca pūrvameva spaṣṭīkṛtaṃ kucau sadyaḥ svidyat [80 ślo.] iti [ityādiślokadvaya] ślokavyākhyānāvasare | alaṅkāreṇa alaṅkāradhvanirapi dviguṇaśaragarbhau p. 176) daśaśaraphalā iti padadvayena pādāṅgulīnāṃ śarāṇāṃ ca abhedādhyavasāya pratīterityalam || 83 || śrutīnāṃ mūrdhāno dadhati tava yau śekharatayā mamāpyetau mātaḥ śirasi dayayā dhehi caraṇau | yayoḥ padyaṃ pāthaḥ paśupatijaṭājūṭataṭinī yayorlākṣālakṣmīraruṇaharicūḍāmaṇiruciḥ || 84 || śrutīnāṃ nigamānāṃ mūrdhānaḥ śirāṃsi vedāntā ityarthaḥ | dadhati dhārayanti pratipādayantītyarthaḥ | tava bhavatyāḥ yau caraṇau pādau śekharatayā uttaṃsatayā | yadvā śrutīnāṃ śrutivadhūnāṃ mūrdhānaḥ śrutayaḥ bhagavatīpādābjaṃ uttaṃsayanti | yathoktam śrutivākyaṃ śaktiṃ prati vasiṣṭhena- namo devyai mahālakṣmyai śriyai siddhyai namo namaḥ | brahmaviṣṇumaheśānavedakaiḥ pūjitāṅghraye || vedakairityatra vedānāṃ kaiḥ śirobhiriti | namastripurasundaryai śivāyai viśvamūrtaye | ityādi || evaṃ stutā mahādevī śrutibhiḥ prītamānasā | prāha tāḥ prati tādṛgbhiḥ vacobhiramareśvarī || ityādi vasiṣṭhasaṃhitāyām | mamāpi etau caraṇau mātaḥ ! janani ! śirasi mūrdhani dayayā kṛpayā kṛpāviṣṭacittenetyarthaḥ | dhehi nidhehi | caraṇau pādau yayoḥ caraṇayoḥ sambandhi pādyaṃ pāthaḥ pādanirṇejanajalam | yadyapi pādyamityukte pādasambandhaḥ pratīyate tathāpi pādyamityukte pādaprakṣālanārthaṃ pādyamityarhatāmātrapratītau p. 177) viśeṣākāreṇa yayorityasyānvaya iti na paunaruktyam | paśupatijaṭājūṭataṭinī paśupateḥ śivasya jaṭājūṭe kaparde taṭinī gaṅgā yayoḥ caraṇayoḥ lākṣālakṣmīḥ lākṣārasakāntiḥ aruṇaharicūḍāmaṇiruciḥ aruṇaścāsau haricūḍāmaṇiśca kaustubhaḥ tasya ruciḥ raktimā || ayamarthaḥ praṇayakopaśāntaye praṇatasya paśupateḥ jaṭājūṭavartinī gaṅgā pādāgravartinī āsīditi gaṅgāyāḥ pādyajalatvaṃ kathitam | pratidinaṃ sāyaṃprātaḥ sevārthaṃ namaskurvāṇasya viṣṇoḥ makuṭaghaṭitakaustubhamaṇeḥ śvetavarṇasya lākṣārasaprasādajanyo'ruṇimeti dhyeyam || atretthaṃ padayojanā he janani ! tava yau caraṇau śrutīnāṃ mūrdhānaḥ śekharatayā dadhati | he mātaḥ ! etau caraṇau mamāpi śirasi dayayā dhehi | yayoḥ pādyaṃ pāthaḥ paśupatijaṭājūṭataṭinī yayoḥ lākṣālakṣmīḥ aruṇaharicūḍāmaṇiruciḥ || etaduktaṃ bhavati bhagavatyāḥ pādāmbujadvitayasya vedamūrdhani sadāśivamūrdhani viṣṇumūrdhanyeva sañcāra iti mūrdhasañcārasvābhāvyamasti | ato mama mūrdhanyapi sañcaratu pādāmbujamiti prārthanāsāmañjasyamiti kaverabhiprāyaḥ | yadvā prapañcajanayitryāḥ sādākhyāyāḥ prapañcāntaḥpātinaḥ hariviriñcipaśupativedāntāḥ pādāmbujaṃ śirasi dhārayanti tannirṇejanajalena pavitritagātrāḥ tanmahimnā tattadadhikārān bhajanta iti yujyata eveti || atra rūpakālaṅkāraḥ spaṣṭaḥ || 84 || namovākaṃ brūmo nayanaramaṇīyāya padayoḥ tavāsmai dvandvāya sphuṭarucirasālaktakavate | p. 178) asūyatyatyantaṃ yadabhihananāya spṛhayate paśūnāmīśānaḥ pramadavanakaṅkelitarave || 85 || namovākaṃ nama iti vākyam | namovākaśabdo nipātanātsādhuḥ | brūmaḥ vadāmaḥ namaskurma ityarthaḥ | nayanaramaṇīyāya netrayoḥ priyakarāya padayoḥ caraṇayoḥ tava asmai paridṛśyamānāya dvandvāya yugmāya sphuṭarucirasālaktakavate sphuṭarucaye sphuratprabhāya rasālaktakavate sārdrālaktakāya viśeṣaṇasamāsaḥ | asūyati īrṣyati | atyantaṃ nitarāṃ yadabhihananāya yena padayugena abhihananaṃ tāḍanaṃ tasmai abhihananaṃ na sahata ityarthaḥ | aśokaścaraṇāhativyaktapuṣpa iti dohalakautuke | spṛhayate spṛhāṃ kurvate paśūnāmīśānaḥ paśupatiḥ pramadavanakaṅkelitarave pramadavanaṃ udyānavanaṃ tatra kaṅkelitaruraśokaḥ tasmai asūyati īrṣyati | ubhayatra krūdhadruha ityādinā spṛherīṣsitaḥ ityanena ca saṃpradāne caturthī || atretthaṃ padayojanā he bhagavati ! tava nayanaramaṇīyāya sphuṭarucirasālaktakavate padayorasmai dvandvāya namovākaṃ brūmaḥ paśūnāmīśānaḥ yadabhihananāya spṛhayate pramadavanakaṅkelitarave atyantaṃ asūyati || praṇayakalahasamaye anugrahātmā pādāghāto na kasyāpi saṃbhāvyata iti [ityucyate | tena tasyāpi kaṅkelitaroḥ (pā.)] acetanavastu'nopi kaṅkelitaroḥ kathaṃ syāditi tatraivāsūyā nānyatreti bhāvaḥ | anenātyantaṃ pātivratyaṃ pārvatyāḥ pratipāditam | etādṛśaṃ pātivratyaṃ lakṣmīsarasvatyornāstīti dhvanyate || atrātiśayoktiralaṅkāraḥ paśupaterīrṣyayā'saṃbandhe'pi saṃbandhakathanādabhedādhyavasāyapratīteḥ || 85 || p. 179) mṛṣā kṛtvā gotraskhalanamatha vailakṣyanamitaṃ lalāṭe bhartāraṃ caraṇakamale tāḍayati te | cirādantaśśalyaṃ dahanakṛtamunmūlitavatā tulākoṭikvāṇaiḥ kilikilitamīśānaripuṇā || 86 || mṛṣā akasmādeva kṛtvā gotraskhalanaṃ gotrasya skhalanaṃ nāma nāyikāyāmanurāgaṃ prakaṭayatastatsamīpa eva pramādāt nāyikāntarāviṣṭacittasya tannāmoccāraṇam | atha gotraskhalanānantaraṃ vailakṣyanamitaṃ vailakṣyeṇa iti kartavyatāmauḍhyena namitam | atra namitamiti vailakṣyaprādhānyāt vailakṣyeṇaiva namitaḥ na tu svayaṃ vailakṣyānnamitaḥ | atyutkṛṣṭaṃ vailakṣyamāsīditi namitaśabdaṃ prayuñjānasya bhāvaḥ | lalāṭe niṭilapradeśe bhartāraṃ paśupatiṃ caraṇakamale pādāmbuje tāḍayati ghnati sati caraṇakamalena bharturlalāṭaṃ tāḍitavatyāṃ bhavatyāmityarthaḥ | lalāṭatāḍanaṃ bhartṛparyantaṃ gacchatīti bhartāraṃ tāḍayatītyuktirāñjasīti etādṛśaprayogāḥ mahākaviśakṣāvaśādāyātāḥ sahṛdayahṛdayāhlādakāḥ | te tava cirāt cirakālamanusyūtaṃ antaśśalyaṃ hṛdayaśalyaṃ vairamityarthaḥ | dahanakṛtaṃ nayanāgninā ploṣaṇakṛtaṃ unmūlitavatā tulākoṭikvāṇaiḥ tulā nūpuraṃ tasya koṭayaḥ agrāṇi tairantargatā maṇayaḥ kṣudraghaṇṭādayaḥ lakṣyante teṣāṃ kvāṇaiḥ śiñjitaiḥ | kilikilitam kilikiletyanukaraṇaṃ vijayinaḥ suprasiddham | kilikiliravaḥ kṛta ityarthaḥ | īśānaripuṇā manmathena | manmathasya īśānaṃ prati riputvaṃ tadā siddhamiti bhāvaḥ || atretthaṃ padayojanā he bhagavati ! mṛṣā gotraskhalanaṃ kṛtvā atha vailakṣyanamitaṃ bhartāraṃ te caraṇakamale lalāṭe tāḍayati sati īśānaripuṇā cirāt dahanakṛtaṃ antaḥśalyaṃ unmūlitavatā tulākoṭikvāṇaiḥ kilikilitam || p. 180) atrātiśayoktiralaṅkāraḥ tulākoṭikvāṇānāṃ kilikilitadhvanitvenādhyavasānāt bhede abhedanibandhanātiśayoktiḥ || 86 || himānīhantavyaṃ himagirinivāsaikacaturau niśāyāṃ nidrāṇaṃ niśi caramabhāge ca viśadau | varaṃ lakṣmīpātraṃ śriyamatisṛjantau samayināṃ sarojaṃ tvatpādau janani jayataścitramiha kim || 87 || himānīhantavyaṃ himānyā himasaṃhatyā hantavyaṃ nāśitavyaṃ himagirinivāsaikacaturau sarvadā himagirāveva vasantāvityarthaḥ | niśāyāṃ śarvaryāṃ nidrāṇaṃ mukulitaṃ niśi caramabhāge ca viśadau prasannau cetanāśakteḥ tatraivotpatteriti bhāvaḥ | cakārāt divāpi prasannāvityarthaḥ | varaṃ īpsitaṃ lakṣmīpātraṃ lakṣmyā adhiṣṭhitamityarthaḥ | śriyaṃ lakṣmīṃ atisṛjantau utpādayantau samayināṃ svabhaktānām samayasvarūpaṃ tavādhāre mūle [47 ślo] iti śloke nirūpitam | sarojaṃ kamalaṃ karmabhūtaṃ tvatpādau janani ! he mātaḥ ! jayataḥ vijayate | citraṃ āścaryaṃ iha asminnarthe kiṃ na kimapītyarthaḥ || atretthaṃ padayojanā he janani ! himagirinivāsaikacaturau niśi caramabhāge ca viśadau samayināṃ śriyamatisṛjantau tvatpādau himānīhantavyaṃ niśāyāṃ nidrāṇaṃ varaṃ lakṣmīpātraṃ sarojaṃ jayataḥ iha kiṃ citraṃ ādhikyasya sphuṭatvādityarthaḥ || atra vyatirekālaṅkāraḥ sphuṭaḥ || 87 || p. 181) padaṃ te kīrtīnāṃ prapadamapadaṃ devi vipadāṃ kathaṃ nītaṃ sadbhiḥ kaṭhinakamaṭhīkarparatulām | kathaṃ vā bāhubhyāmupayamanakāle purabhidā yadādāya nyastaṃ dṛṣadi dayamānena manasā || 88 || padaṃ sthānaṃ te tava kīrtīnāṃ yaśasāṃ prapadaṃ pādāgraṃ apadaṃ asthānaṃ devi ! dyotanaśīle ! bhagavati ! vipadāṃ āpadāṃ kathaṃ kathaṅkāraṃ nītaṃ prāpitaṃ sadbhiḥ kavīndraiḥ kaṭhinakamaṭhīkarparatulāṃ kaṭhinasya kamaṭhīkarparasya kūrmapṛṣṭhakapālasya tulāṃ kathaṃ vā kathaṃkṛtvā bāhubhyāṃ hastābhyāṃ upayamanakāle vivāhasamaye purabhidā sadāśivena yat padaṃ ādāya gṛhītvā nyastaṃ kṣiptaṃ dṛṣadi upalādhārabhūtā śilā dṛṣat upalaṃ haridrādidravyasya peṣaṇikā śilā | tadādhārabhūtā śilā dṛṣat | sā vivāhasamaye aśmasthāpanānuṣṭhānārthaṃ pātratvena prayuktā | tasyāṃ dṛṣadi dayamānena dayāvatā manasā | dayāṃ vihāyātimṛdulaṃ pādāmbujaṃ dṛṣadi kathaṃ sthāpitaṃ śambhunā | amṛtasyandinībhiḥ vāgvilāsaiḥ kavīśvarāḥ kamaṭhapṛṣṭhena tulyatayā kathaṃ ? etadubhayamuktamityarthaḥ || atretthaṃ padayojanā he devi ! kīrtīnāṃ padaṃ vipadāmapadaṃ te prapadaṃ sadbhiḥ kaṭhinakamaṭhīkarparatulāṃ kathaṃ nītam ? dayamānena manasā purabhidā upayamanakāle bāhubhyāṃ yadādāya kathaṃ vā dṛṣadi nyastam ? atrānanvayālaṅkāro dhvanyate sadṛśāntaraniṣedhāt asadṛśasya pādāmbujavastunaḥ svayameva svasya tulyamiti pratīteḥ || 88 || p. 182) nakhairnākastrīṇāṃ karakamalasaṅkocaśaśibhiḥ tarūṇāṃ divyānāṃ hasata iva te caṇḍi caraṇau || phalāni svassthebhyaḥ kisalayakarāgreṇa dadatāṃ daridrebhyo bhadrāṃ śriyamaniśamahnāya dadatau || 89 || nakhaiḥ nakharaiḥ nākastrīṇāṃ surāṅganānāṃ śacyādīnāṃ karakamalasaṅkocaśaśibhiḥ karā eva kamalāni teṣāṃ saṅkoce mukulībhāve śaśinaḥ candrātmakāḥ pādadarśanavelāyāṃ nakhakāntayaḥ candrakiraṇā eva tatkarāt mukulayanti añjalisandhānaṃ kārayanti | tarūṇāṃ vṛkṣāṇāṃ divyānāṃ divi bhavānāṃ hasataḥ | tarūṇāṃ hasata iti karmaṇi ṣaṣṭhī | hasantau eva te tava caṇḍi ! bhagavati ! caraṇau phalāni svassthebhyaḥ svargasthebhya eva na tu daridrebhya iti viśeṣaṇavaśātpratīyate | kisalayakarāgreṇa kisalayā eva karāḥ teṣāmagraṃ tena dadatāṃ diśatāṃ daridrebhyo dīnebhyaśca bhadrāṃ amandāṃ śriyaṃ lakṣmīṃ aniśaṃ sarvadā ahnāya śīghraṃ dadatau || ayamarthaḥ kalpavṛkṣāḥ kisalayakaraiḥ svassthebhya eva āśānusāreṇa śanaiḥ śanaiḥ phalaṃ dadati | te pādāmbujaṃ tu svassthebhyo daridrebhyaśca śīghraṃ bhadrāṃ śriyaṃ dadātīti vyatirekaḥ || atretthaṃ padayojanā he caṇḍi ! kisalayakarāgreṇa svassthebhyaḥ eva phalāni dadatāṃ divyānāṃ tarūṇāṃ daridrebhyo bhadrāṃ śriyaṃ aniśamahnāya dadatau te caraṇau nākastrīṇāṃ karakamalasaṅkocaśaśibhiḥ nakhaiḥ hasata iva || atra vyatirekālaṅkāraḥ sphuṭa eva | sa ca svassthebhya ityatra śleṣānuprāṇita ityanusandheyam || 89 || p. 183) dadāne dīnebhyaśśriyamaniśamāśānusadṛśīṃ amandaṃ saundaryaprakaramakarandaṃ vikirati | tavāsmin mandārastabakasubhage yātu caraṇe nimajjan majjīvaḥ karaṇacaraṇaṣṣaṭcaraṇatām || 90 || dadāne dadati dīnebhyo daridrebhyaḥ śriyaṃ lakṣmīṃ aniśaṃ āśānusadṛśīṃ vāñchānurūpāṃ amandaṃ adhikaṃ saundaryaprakaramakarandaṃ saundaryasya lāvaṇyasya prakaraḥ samūha eva makarandaḥ puṣparasaḥ taṃ vikirati kṣipati tava bhavatyāḥ asmin dṛśyamāne mandārastambakasubhage kalpavṛkṣagucchasaubhāgyavati yātu prāpnuyāt | caraṇe pādābje nimajjan nitarāṃ majjanaṃ kurvan majjīvaḥ ahaṃ cāsau jīvaśca majjīvaḥ karaṇacaraṇaḥ karaṇāni pañcendriyāṇi manaṣṣaṣṭhāni tānyeva caraṇā yasya saḥ ṣaṭcaraṇatāṃ bhramaratvam || atretthaṃ padayojanā he bhagavati ! dīnebhyaḥ āśānusadṛśīṃ śriyaṃ aniśaṃ dadāne amandaṃ saundaryaprakaramakarandaṃ vikirati mandārastabakasubhage asmin tava caraṇe karaṇacaraṇaḥ majjīvaḥ nimajjan ṣaṭcaraṇatāṃ yātu || atrātiśayoktiralaṅkāraḥ caraṇasya kamalatvena nigīryādhyavasānāt | mandārastabakasubhaga ityatra upamālaṅkāraḥ | anayoḥ saṃsṛṣṭiḥ | karaṇacaraṇa ityatra rūpakaṃ karaṇānāṃ caraṇatvena [āropaṇāt] rūpaṇāt | majjīvaṣṣaṭcaraṇatāṃ yātvityatra pariṇāmālaṅkāraḥ spaṣṭaḥ | anayoraṅgāṅgibhāvena saṅkaraḥ | saundaryaprakaramakarandaṃ vikiratītyatra rūpakaṃ nigīryādhyavasāne nimittam | ata eva naikadeśarūpakam avayavānāṃ pratipādanāt | karaṇacaraṇaṣṣaṭcaraṇatāṃ yātviti phalatvenoddeśāt avayavatvaṃ tasya | ato'smin caraṇa iti āropaviṣayā caraṇamupādāya p. 184) kamalamāropyamāṇabuddhyā nigīrṇamiti samyak | evaṃ pariṇāmātiśayayoḥ saṅkara eva na tu saṃsṛṣṭiriti dhyeyam || 90 || padanyāsakrīḍāparicayamivārabdhumanasaḥ skhalantaste khelaṃ bhavanakalahaṃsā na jahati | atasteṣāṃ śikṣāṃ subhagamaṇimañjīraraṇita cchalādācakṣāṇaṃ caraṇakamalaṃ cārucarite || 91 || padanyāsakrīḍāparicayaṃ padayornyāsaḥ tasmin krīḍā vinodaḥ tasya paricayamiva abhyāsamiva | ivaśabdaḥ saṃbhāvanāvacanaḥ nūnamityarthaḥ | ārabdhumanasaḥ saṃpādayitukāmāḥ skhalantaḥ skhaladgatayaḥ te tava khelaṃ khelanaṃ vilāsaṃ sañcāraṃ bhavanakalahaṃsāḥ bhavane paripoṣitāḥ kalahaṃsāḥ haṃsaviśeṣāḥ na jahati na parityajanti tvadanusaraṇaṃ na kadācidapi tyajantītyarthaḥ | ataḥ kāraṇāt teṣāṃ kalahaṃsānāṃ śikṣāṃ khelanaśikṣāṃ subhagamaṇimañjīraraṇitacchalāt maṇimañjīro maṇipradhānanūpuraḥ sa cāsau subhagaḥ ramyataraḥ yadvā subhagaiḥ maṇibhiḥ padmarāgādibhiḥ yuktaḥ tasya mañjīrasya raṇitānāṃ śiñjitānāṃ chalāt vyājāt | ācakṣāṇaṃ upadiśat caraṇakamalaṃ pādāmbujaṃ cārucarite ! śobhanagamane ! atretthaṃ padayojanā he cārucarite ! padanyāsakrīḍāparicayaṃ ārabdhumanasaḥ bhavanakalahaṃsāḥ skhalantaḥ te khelaṃ na jahati ataḥ caraṇakamalaṃ subhagamaṇimañjīraraṇitacchalāt teṣāṃ śikṣāṃ ācakṣāṇamiva || atrotprekṣālaṅkāraḥ mañjīraraṇitānāṃ śikṣāvacanātmatayā saṃbhāvanāt | pūrvārdhe atiśayoktiḥ bhavanakalahaṃsānāṃ svābhāvike poṣakajanānusaraṇe p. 185) padanyāsakrīḍāparicayārthatvena adhyavasānāt asaṃbandhe saṃbandhanibandhanāti śayoktiḥ | ubhayoraṅgāṅgibhāvena saṅkaraḥ || 91 || evaṃ makuṭādipādāntaṃ varṇayitvā punaḥ svarūpaṃ rastauti- gatāste mañcatvaṃ drahiṇaharirudreśvarabhṛtaḥ śivaḥ svacchacchāyāghaṭitakapaṭapracchadapaṭaḥ | tvadīyānāṃ bhāsāṃ pratiphalanarāgāruṇatayā śarīrī śṛṅgāro rasa iva dṛśāṃ dogdhiṃ kutukam || 92 || gatāḥ prāptāḥ te tava mañcatvaṃ khaṭvārūpatvaṃ druhiṇaharirudreśvarabhṛtaḥ druhiṇo brahmā harirviṣṇuḥ rudraḥ īśvaraḥ ete adhikārapuruṣāḥ maheśvaratattvāntargatāḥ te ca te bhṛtaśca | kvibanto'yaṃ śabdaḥ bahuvacanāntaḥ | bhṛto bhṛtakāḥ viśeṣaṇasamāsaḥ | teṣāṃ kāmarūpāṇāṃ atyantasannikṛṣṭasevārthaṃ mañcasya pādacatuṣṭayarūpatā yujyata eva | śivaḥ śivaśabdo vyākhyātaḥ śivatattvātmaka evādhikāripuruṣaḥ | yadvā sadāśivatattvam | svacchachāyāghaṭitakapaṭapracchadapaṭaḥ svacchā cāsauchāyā ca svacchacchāyā kāntiḥ saiva ghaṭitaḥ kapaṭapracchadapaṭaḥ śubhrakāntireva vastrātmanāvasthita irtthaḥ | tvadīyānāṃ bhavatsambandhinīnāṃ bhāsāṃ kāntīnāṃ pratiphalanarāgāruṇatayā pratiphalanena yo rāgaḥ raktimā saṅkrāntaḥ tenāruṇo raktavarṇaḥ tasya bhāvastattā tayā | śarīrī mūrtaḥ śṛṅgāraḥ śṛṅgārākhyo rasa iva | śṛṅgārarasaḥ raktavarṇa iti mahākaviprasiddhiḥ | ivaśabdaḥ saṃbhāvanāyām | dṛśāṃ bhavadvīkṣaṇānāṃ dogdhi dugdhe prasūte karotīti yāvat kutukaṃ ānandam || atretthaṃ padayojanā he bhagavati ! te mañcatvaṃ druhiṇaharirudreśvarabhṛtaḥ gatāḥ śivaḥ svacchacchāyāghaṭitakapaṭapracchadapaṭaḥ san tvadīyānāṃ bhāsāṃ pratiphalanarāgāruṇatayā śarīrī śṛṅgāro rasa iva dṛśāṃ kutukaṃ dogdhi || p. 186) atredamanusandheyam ādhārasvādhiṣṭhānamaṇipūrānāhataviśuddhyājñā-cakrātmakaṃ ṣaṭcakrasadanaṃ pṛthivyagnijalavāyugaganamanastattvādhiṣṭhitāni ekādaśendriyādhiṣṭhānaṃ ca | evaṃ ājñācakrānte ekaviṃśatitattvānyadhiṣṭhitāni tadātmanāvasthitāni | tava upari māyāśuddhavidyāmaheśvarasadāśivātmakatattvacatuṣṭayaṃ brahmagranthyanantarabhāvicaturdvārātmakabhūpuratritayātmaka śrīcakradvāracatuṣṭaye sthitam | prāgādidvāradeśeṣu māyādīni catvāri tattvāni | tānyeva mañcasya catuṣpadāni | śuddhavidyāyāḥ sadāśivatattvābhiniveśāt tacchāyāpattyā sahasrakamalāntargataśivaḥ sadāśivātmā anurāgavaśāt śuddhavidyāyāḥ saṃvalanāt tādātmyaṃ pratīyate | sahasrakamalāntassthitasya caturdvārātmakasya karṇikārūpasya śrīcakrasya madhyavarticaturaśrātmakabaindavāparapararyāyasaraghāśabdavācyasu dhā-sindhau śivaśaktyormelanamiti | avaśiṣṭaṃ sarvaṃ sudhāsindhormadhye iti [8maḥ ślokaḥ] ślokavyākhyānāvasare kathitam || atra tadguṇālaṅkārānuprāṇita utprekṣālaṅkāraḥ śivasyātidhavalasya kāmeśvarītanukāntyā tādguṇyāt śarīrī śṛṅgāro rasa ivetyutprekṣaṇāditi || 92 || arālā keśeṣu prakṛtisaralā mandahasite śirīṣābhā citte [dṛṣadiva kaṭhorā] dṛṣadupalaśobhā kucataṭe | bhṛśaṃ tanvī madhye pṛthururasijārohaviṣaye jagattrātuṃ śaṃbhorjayati karuṇā kācidaruṇā || 93 || arālā vakrā keśeṣu nānyatretyarthaḥ | prakṛtisaralā prakṛtyā svabhāvena saralā ṛjvī mandahasite mandasmite śirīṣābhā śirīṣakusumābhā atimṛdvītyarthaḥ | citte ataḥkaraṇe dṛṣadupalaśobhā dṛṣadi [dṛṣadivopala iva kucataṭe stanapradeśe kaṭhorā] ya upalaḥ peṣaṇikā p. 187) dṛṣadupula iti pūrvamevoktaṃ tasyeva śobhā yasyāḥ sā | kucataṭe stanataṭe bhṛśaṃ atyarthaṃ tanvī kṛśā madhye valagne pṛthuḥ sthūlā urasijārohaviṣaye stanaviṣaye nitambaviṣaye ca | viṣayaśabdaḥ sthalavācī | jagat prapañcaṃ trātuṃ rakṣituṃ śambhoḥ sadāśivasya jayati ahameveti sphuratītyarthaḥ | karuṇā kṛpātmikā kācit anirvācyā aruṇā aruṇākhyā śaktiḥ | yadvā aruṇavarṇā kācit karuṇā kṛpā karuṇāyā āruṇyāropāt mūrtā karuṇeva bhātīti vākyārthaḥ | aruṇākhyā śaktirarthādavagatā || atretthaṃ padayojanā śaṃbhoḥ kācit keśeṣu arālā mandahasite prakṛtisaralā citte śirīṣābhā kucataṭe dṛṣadupalaśobhā madhye bhṛśaṃ tanvī urasijārohaviṣaye pṛthuḥ aruṇā karuṇā jagat trātuṃ jayati || atra kāmeśvaryāḥ aruṇākaruṇāśabdābhyāṃ nigīryādhyavasānāt atiśayoktiḥ || 93 || kalaṅkaḥ kastūrī rajanikarabimbaṃ jalamayaṃ kalābhiḥ karpūrairmarakatakaraṇḍaṃ nibiḍitam | atastvadbhogena pratidinamidaṃ riktakuharaṃ vidhirbhūyobhūyo nibiḍayati nūnaṃ tava kṛte || 94 || kalaṅkaḥ lāñchanaṃ kastūrī mṛganābhiḥ rajanikarabimbaṃ candrabimbaṃ jalamayam | svārthe mayaṭ | pannīrabhityarthaḥ | kalābhiḥ kalātmakaiḥ karpūraiḥ saha marakatakaraṇḍaṃ marakatamaṇinā racitam | marakataśabdo varṇavyatyayena makaraśabdādutpannaḥ makarāt makarataḥ | makaravaktrājjātaṃ makaratamiti bhojarājaḥ | karaṇḍaṃ nibiḍitaṃ antaḥpūritam | ataḥ tvadbhogena tava devyāḥ upabhogenānubhavena p. 188) kastūrīpannīrakarpūrāṇāṃ anubhavena pratidinaṃ dinedine idaṃ paridṛśyamānamindumaṇḍalaṃ riktakuharaṃ śūnyāntaraṃ vidhiḥ brahmā bhūyobhūyaḥ pratidinaṃ nibiḍayati pūrayati | nūnaṃ tava kṛte tubhyamityarthaḥ | arthe kṛte ca tādarthye nipātadvayamīritam | iti kṛteśabdastādarthye nipātitaḥ tadyoge ṣaṣṭhyeva || atretthaṃ padayojanā he bhagavati ! kalaṅkaḥ kastūrī rajanikarabimbaṃ jalamayaṃ kalābhiḥ karpūraiḥ nibiḍitaṃ marakatakaraṇḍam | ataḥ idaṃ pratidinaṃ tvadbhogena riktakuharaṃ vidhiḥ bhūyobhūyaḥ tava kṛte nibiḍayati nūnam | atrātiśayoktiralaṅkāraḥ marakatakaraṇḍatvena candramaṇḍalasyādhyavasānāt | yadvā apahnavālaṅkāraḥ ayaṃ kalaṅko na bhavati api tu kastūrī idaṃ rajanikarabimbaṃ na bhavati kintu bahiḥpratiphalitamantargataṃ pannīraṃ imāḥ kalāḥ na bhavanti api tu karpūrarajaḥ idamindumaṇḍalaṃ antassthitadravyapratiphalanavaśāt pītavarṇaṃ pratīyate vastutastu śvetavarṇamevetyādyavasthāpahnavamālāyāḥ pratīteḥ | utprekṣālaṅkāraśca pratipadādidineṣu vṛddhikṣayavataḥ candramasaḥ kastūryādidravyavyayapraveśābhyāṃ īṣadriktatvasaṃpūrṇatvayossambhāvanāt | ataḥ anayoranusṛṣṭiḥ aṅgāṅgibhāvena pṛthaksthityā avasthānāt || 94 || purārāterantaḥpuramasi tatastvaccaraṇayoḥ saparyāmaryādā taralakaraṇānāmasulabhā | tathā hyete nītāḥ śatamakhamukhāḥ siddhimatulāṃ tava dvāropāntasthitibhiraṇimādyābhiramarāḥ || 95 || purārāteḥ purāntakasya antaḥpuraṃ avarodhaḥ paṭṭamahiṣīti yāvat | asi bhavasi | tataḥ tasmātkāraṇāt tvaccaraṇayoḥ tava padayoḥ saparyāmaryādā p. 189) pūjāprakāraḥ taralakaraṇānāṃ cañcalacittānāṃ asulabhā durlabhā | antaḥpurapraveśaḥ cañcalacittānāṃ nāstīti prasiddham | ato niścalacittaistu sauvidallaiḥ praveṣṭavyam iti nītivākyāmṛte | nirmalacittaireva sudhāmbhodhimadhyasthitāyāḥ pādāmbujasevā jñāyate nānyairityarthaḥ | tathā hiḥ prasiddhau | ete nītāḥ śatamakhamukhāḥ indramukhyāḥ suraguṇāḥ siddhiṃ saṃsiddhiṃ atulāṃ asadṛśīṃ tava bhavatyāḥ dvāropāntasthitibhiḥ dvārasamīpe stitayo yāsāṃ tābhiḥ | aṇimādyābhiḥ aṇimāpramukhābhiḥ siddhibhiḥ saha amarāḥ nirjarāḥ || atretthaṃ padayojanā he bhagavati ! purārāterantaḥpuramasi | tatastvaccaraṇayossaparyāmaryādā taralakaraṇānāmasulabhā | tathā hi ete śatamakhamukhāḥ amarāḥ tava dvāropāntasthitibhiḥ aṇimādyābhiḥ saha atulāṃ siddhiṃ nītāḥ | yathā tava dvāropāntameva aṇimādisiddhayassevante evamindrādayo'pi | iyāṃstu viśeṣaḥ aṇimādyaṣṭasiddhīnāṃ dvārapālakatvena sarvadā tatra vāsaḥ svabhāvasiddhaḥ | indrādīnāṃ tu taralakaraṇatvāt antaḥpurapraveśānarhatvāt dauvārikānumatyā dvāradeśe'vasthānaṃ siddhiśabdārthaḥ iti tātparyam || 95 || kalatraṃ vaidhātraṃ katikati bhajante na kavayaḥ śriyo devyāḥ ko vā na bhavati patiḥ kairapi dhanaiḥ | mahādevaṃ hitvā tava sati satīnāmacarame kucābhyāmāsaṅgaḥ kuravakatarorapyasulabhaḥ || 96 || kaśmalāttrāyata iti kalatraṃ patnī | kaśmalaṃ narakaṃ madhyavarṇalopaḥ pṛṣodarāditvātsādhuḥ | kalatraṃ kaśmalāt trāyata iti rakṣitaḥ | vaidhātraṃ vidhātṛsambandhi | vidhātṛśabdasya tasyedam ityaṇi kṛte saṃbandhamātraparatve tadviśeṣajijñāsāyāṃ kalatraśabdasyānvaya iti | p. 190) dhātuḥ kalatramityukte tu saṃbandhamātre nihitā ṣaṣṭhī sabandhinyeva paryavasyatīti sākṣādanvaya iti bhāvaḥ | ato nāyaṃ prayogo doṣāvahaḥ | vaidhātraṃ kalatraṃ sarasvatīṃ katikati bhajante sevante | na kavayaḥ ke vā kavayo na bhajante sarve'pi bhajanta ityarthaḥ | śriyo devyāḥ lakṣmyāḥ ko vā na bhavati patiḥ kairapi [adhipatirityadhikaḥ pā.] dhanaiḥ | mahādevaṃ sadāśivaṃ hitvā tava bhavatyāḥ sati ! pativrate ! satīnāṃ pativratānāṃ acarame ! agragaṇye ! kucābhyāṃ āsaṅgaḥ āliṅgaḥ kuravakatarorapi asulabhaḥ sulabho na bhavati | kucāliṅganaṃ dohadatvenāpi kuravakataroracetanasyāpi na sambhavati kimu vaktavyaṃ puruṣāntara iti pātivratyaṃ vācāmagocaramiti bhāvaḥ || atretthaṃ padayojanā he sati ! vaidhātraṃ kalatraṃ katikati kavayaḥ na bhajante ! śriyo devyāḥ kairapi dhanaiḥ ko vā patiḥ na bhavati | he satīnāmacarame ! mahādevaṃ hitvā tava kucābhyāmāsaṅgaḥ kuravakatarorapyasulabhaḥ || ayamarthaḥ ye mantrajapādyāsāditasārasvatāḥ te sarasvatīvallabhā iti gīyante | ye dhanadhānyāśvagajādisamṛddhimantaḥ te lakṣmīpatayaḥ iti gīyante | pārvatīpatistu mahādeva eveti pātivratyamahimā avāṅmanasagocara iti || 96 || girāmāhurdevīṃ druhiṇagṛhiṇīmāgamavido hareḥ patnīṃ padmāṃ harasahacarīmadritanayām | turīyā kāpi tvaṃ duradhigamanissīmamahimā mahāmāyā viśvaṃ bhramayasi parabrahmamahiṣi || 97 || p. 191) girāṃ vācāṃ āhuḥ kathayanti | devīṃ adhidevatāṃ duhiṇagṛhiṇīṃ brahmaṇaḥ patnīṃ āgamavidaḥ āgamarahasyavedinaḥ hareḥ viṣṇoḥ patnīṃ jāyāṃ padmāṃ padmālayāṃ harasahacarīṃ śaṃbhupatnīṃ adritanayāṃ pārvatīm | turīyā caturthī kāpi anirvācyā tvaṃ duradhigamanissīmamahimā duḥkhena adhigantuṃ śakyaḥ sa cāsau nissīmo mahimā yasyāḥ sā deśataḥ kālato vastutaścāparicchedyetyarthaḥ | mahāmāyā śuddhavidyāntargataṃ māyātattvaṃ viśvaṃ prapañcaṃ bhramayasi vivartayasīti vivartaṃ brahmadharmaṃ māyāyāmatidiśati | parabrahmamahiṣi parabrahmaṇaḥ sadāśivasya mahiṣi ! tathā ca śrūyate hrīśca te lakṣmīśca patnyau [tai. ā. 3-13] iti puruṣasūkte | hrīḥ bhuvaneśvarī lakṣmīḥ śrīvidyā ubhe brahmaṇaste patnyau | atra tayormadhye śrīvidyāyāḥ prādhānyaṃ śrīvidyāyāṃ bhuvaneśvaryā antarbhāvāt | bhuvaneśvaryāṃ na śrīvidyāyā antarbhāva iti candrakalāprādhānyena saiva mahiṣīti dhyeyam || atretthaṃ padayojanā he parabrahmamahiṣi ! āgamavidaḥ tvāmeva druhiṇagṛhiṇīṃ girāṃ devīmāhuḥ tvāmeva hareḥ patnīṃ padmāmāhuḥ tvāmeva harasahacarīṃ adritanayāmāhuḥ tvaṃ turīyā kāpi duradhigamanissīmamahimā mahāmāyā satī viśvaṃ bhramayasi || ayamarthaḥ ekāmeva bhagavatīṃ nānānāmabhiḥ gṛṇantyāgamavidaḥ parabrahmamahiṣī śrīvidyāparanāmadheyā candrakalā ekaiveti || 97 || kadā kāle mātaḥ kathatha kalitālaktakarasaṃ pibeyaṃ vidyārthī tava caraṇanirṇejanajalam | p. 192) prakṛtyā mūkānāmapi ca kavitākāraṇatayā kadā dhatte vāṇīmukhakamalatāmbūlarasatām || 98 || kadā kāle janmaprabhṛtyavasānaparyanta iti śeṣaḥ | mātaḥ ! janani ! kathaya samyagupadiśa | kalitālaktakarasaṃ kalitaṃ upadigdhaṃ alaktakarasaṃ lakṣārasaṃ yāvakaṃ vā | strīṇāṃ pādādharoṣṭharañjanārthaṃ alaktakadravaṃ upadihanti sairandhryaḥ | pibeyaṃ prārthanāyāṃ laṅ | vidyārthī vidyāḥ arthayata iti vidyārthī | yadvā arthaḥ prayojanamasya arthī vidyābhiḥ arthīti | atra rakṣita āha arthaśabdānmatvarthe [śabdāt bhāvārthe. pā.] inipratyayaḥ iti | ata eva tenārthavān lobhaparāṅmukhena iti kālidāsena matubeva prayuktaḥ | māghe nitāntamarthinaḥ iti ṇinireva | arthī samarthī vidvān ityādāvapi ṇinireva | ata eva pūrvavyākhyaiva samīcīnā | tava bhavatyāḥ caraṇanirṇejanajalaṃ caraṇayoḥ pādayoḥ nirṇejanajalaṃ pādyodakaṃ prakṛtyā svabhāvena mūkānāṃ apiḥ virodhe cakāraśśaṅkācchede kavitākāraṇatayā kavitāyāḥ hetutayā kadā dhatte vāṇīmukhakamalatāmbūlarasatāṃ vāṇyāḥ sarasvatyāḥ mukhakamale yastāmbūlarasaḥ tasya bhāvastattā tām || ayaṃ bhāvaḥ bhagavatīpādāravindanirṇejanajalaṃ sālaktakaṃ kavitāhetuḥ kavīśvarasya vadane sthitaṃ sarasvatītāmbūlarasa iva pratyakṣaṃ bhāti | sa tu kavīśvaraḥ puṃbhāvamāpannā sarasvatīvābhātīti || atretthaṃ padayojanā he mātaḥ ! tava kalitāsaktakarasaṃ caraṇanirṇejanajalaṃ vidyārthī ahaṃ kadā kāle pibeyaṃ kathaya | tacca prakṛtyā mūkānāṃ aneḍamūkānāṃ vaktuṃ śrotuṃ aśikṣitānāmapi ca kavitākāraṇatayā vāṇīmukhakamalatāmbūlarasatāṃ kadā dhatte || p. 193) atredamanusandheyam bhagatpādaiḥ aneḍamūkebhyaḥ laghucarcāstotradvayaṃ hastamastakasaṃyogamahimnā avāci | tanmahimnā bhagavatī pādāravindanirṇejanajalaṃ tanmukhe dattavatī | tannirṇejanajalaṃ punaḥ prārthayatyācāryaḥ | anena sāmīpyamuktiruditā | tadviśeṣānuttaraśloke vivariṣyāmaḥ | caraṇanirṇejanajalamiti vadatā samayimatamevoktaṃ kaulamate bhujagākāreṇaiva devyā avasthānāt caraṇanirṇejanajalasyābhāvāt ! sahasrakamala eva caraṇanirṇejanajalamiti pūrvameva bahudhā prapañcitam | ata eva- sudhādhārāsāraiścaraṇayugalāntarvigalitaiḥ prapañcaṃ siñcantī punarapi rasāmnāyamahasaḥ || [daśamaḥ ślokaḥ] itīdamardhaṃ samayamatapratipādakam | avāpya svāṃ bhūmiṃ bhujaganibhamadhyuṣṭavalayaṃ svamātmānaṃ kṛtvā svapiṣi kulakuṇḍe kuhariṇi || [daśamaḥ ślokaḥ] itīdamardhaṃ kaulamatapratipādakamiti vivekaḥ || atrotprekṣālaṅkāraḥ caraṇanirṇejanālaktakarasasya sarasvatītāmbūlarasatvenādhyavasānāt | samayinaḥ sākṣātsarasvatīsvarūpatvenādhyavasānācca utprekṣātiśayoktyoḥ saṅkaraḥ || 98 || prakrāntāṃ stutiṃ upasaṃharan ṣaṭkamalabhedasiddhāntaṃ [śāstrabheda] nirdiśati- sarasvatyā lakṣmyā vidhiharisapatno viharate rateḥ pātivratyaṃ śithilayati ramyeṇa vapuṣā | ciraṃjīvanneva kṣapitapaśupāśavyatikaraḥ parānandābhikhyaṃ rasayati rasaṃ tvadbhajanavāt || p. 194) sarasvatyā bhāratyā lakṣmyā padmālayayā vidhiharisapatnaḥ yathākramamiti śeṣaḥ | sarasvatīpatitvena vidhiḥ brahmaṇaḥ sapatnaḥ asūyāspadam lakṣmīpatitvena hareḥ asūyāspadamityarthaḥ | viharate viharamāṇaḥ rateḥ kāmamahiṣyāḥ pātivratyaṃ pativratādharmaṃ puruṣāntarāsaṃparkarūpaṃ śithilayati manmathākāratayā rateḥ manmathabhrāntiṃ janayan sambhogecchāṃ janayatīti bhāvaḥ | ramyeṇa atisundareṇa vapuṣā śarīreṇa tādātmyabuddhyeti yāvat | evaṃ sādākhyāyāḥ kalāyāḥ upāsakasya aihikaphalamuktvā āmuṣmikamapyāha ciraṃjīvanneva nityajīvanassan | sāvayavadravyasya nityatvaṃ paśupāśavyatikarakṣapaṇahetukam | atra kevalavyatireki anumānaṃ sādhanatvena prayojyam sāvayavaṃ yat kṣapitapaśupāśavyatikaraṃ na bhavati tannityaṃ na bhavati yathā paśvādi iti jīvanmuktisiddhiḥ | sāvayavāḥ kapilādayaḥ mārkaṇḍeyādayo nityasiddhāḥ ataḥ anvayavyatireki vā bhavatu sāvayavasya nityatāyāṃ sādhanam | evaṃ nityajīvanaḥ san kṣapitapaśupāśavyatikaraḥ kṣapitaḥ vinaṣṭaḥ paśupāśayoḥ vyatikaraḥ | paśuḥ jīvaḥ indriyaiḥ prapañcaṃ paśyatīti | yadvā paśa bandhane ityasmāddhātoḥ paśuḥ avidyābaddho jīvaḥ pāśaḥ avidyā | etacca śrūyate- aditiḥ pāśaṃ pra mumoktvetannamaḥ paśubhyaḥ paśupataye karomi || [tai. saṃ. 3 -1-4] asyārthaḥ aditiḥ ādityamaṇḍalāntargatā baindavī śaktiḥ | pāśaṃ avidyākṛtaṃ bandhaṃ pramumoktu prakarṣeṇa atyantaṃ mocayatu | etat namaḥ namaskāraṃ paśupataye karomi | paśubhya iti tādarthye caturthī | tadarthatvaṃ nivṛttiḥ | paśutvanivṛttyartham | ayamarthaḥ aditiḥ paśupatinā sadāśivena yuktā pāśavimocanaṃ karotviti | paśuśabdasya jīvavācitvaṃ p. 195) taittirīyake saumyakāṇḍe teṣāmasurāṇām [tai. saṃ. 6-1-3] ityanuvāke teṣāmasurāṇāmityārabhya tasmādrudraḥ paśūnāmadhipatiḥ ityantena [tai. saṃ. 6-1-3] pratipāditam | ataḥ paśupāśau jīvāvidye tayorvyatikaraḥ saṃbandhaḥ sa ca kṣapitaḥ vidalitapaśupāśasaṃbandhaḥ sadāśivatattvātmanā'vasthitaḥ parānandābhikhyaṃ parānandātmikā abhikhyā jyotiryasya saḥ taṃ parānandābhikhyaṃ jyotīrūpaṃ rasayati āsvādayati rasaṃ sukhaṃ tvadbhajanavān tvadbhaktaḥ tava bhajanaṃ sevā || atretthaṃ padayojanā he bhagavati ! tvadbhajanavān sarasvatyā lakṣmyā vidhiharisapatnaḥ san viharate | ramyeṇa vapuṣā rateḥ pātivratyaṃ śithilayati | kṣapitapaśupāśavyatikaraḥ ciraṃjīvanneva parānandābhikhyaṃ rasaṃ rasayati || atredamanusandheyam jīvanmuktānāṃ avidyānivṛttāvapi kulālacakrabhramaṇanyāyena dehasaṃbandhaḥ | yathoktaṃ ṣaṣṭitantre saptatyām- samyajjñānādhigamāddharmādīnāmakāraṇaprāptau | tiṣṭhati saṃskāravaśāccakrabhramavaddhṛtaśarīraḥ || iti || atra tvadbhajanavānityatra dvividhaṃ bhajanaṃ ṣaṭcakrasevātmakaṃ dhāraṇātmakaṃ ca | ādyaṃ nirūpyate ādhārasvādhiṣṭhāne tāmisralokatvāt nopāsye | maṇipūraprabhṛtisahasrakamalaparyantaṃ pañca cakrāṇi pūjyānīti | tatra maṇipūrakapūjāparāṇāṃ sārṣṭirūpā muktiḥ | sārṣṭirnāma devyāḥ purasamīpe purāntaraṃ nirmāya sevāṃ kurvāṇasya avasthitiḥ | saṃvitkamalapūjāratānāṃ sālokyamuktiḥ sālokyaṃ nāma devyāḥ paṭṭaṇe nivāsaḥ | viśuddhicakropāsakānāṃ sāmīpyamuktiḥ | samīpyaṃ nāma aṅgasevakatvam | ajñācakropāsakanāṃ sārūpyamuktiḥ | p. 196) sārūpyaṃ nāma samānarūpatvam | pṛthagdehadhāritveneti sāyujyādbhedaḥ | etat caturvidhaṃ gauṇaṃ bāhyaduḥkhātivartitvamātrāt muktiriti vyapadiśyate | paraṃ tu sāyujyātmikaiva śāśvatī muktiḥ sahasrakamalopāsakānāmeveti | ata eva parānandābhikhyaṃ rasaṃ yathāyogyaṃ tvadbhajanavān rasayati iti || atredaṃ matatattvam ṣaṭkamalabhedamate sukhasvarūpaiva muktiḥ | sukhaṃ tu laukikadṛṣṭāntena strīsaṃbhogātmikai(tmakame)va | loke'pi strīsammelanāt paraṃ sukhaṃ nāsti | evamatyantaduḥkhochedānantaraṃ sāyujyasaṃsiddhau śivaśaktisampuṭāntarbhāvāt tadātmikaiva muktiriti || tadayamatra niṣkarṣaḥ pūrvaṃ mūlādhārādiṣaṭcakrāṇāṃ trikoṇāṣṭakoṇadaśāradvitayamanvaśraśivacakrātmanā tādātmyaṃ pratipāditam | etadeva nādabindvoraikyam | tathā hi nādo nāma śrīcakram | bindurnāma ṣaṭkamalagahanaṃ vakṣyate | tayoraikyaṃ nāma ādhāracakraṃ caturdalaṃ tatkarṇikā trikoṇātmikā svādhiṣṭhānaṃ ṣaḍdalaṃ tatkarṇikā aṣṭakoṇātmikā maṇipūraṃ daśadalaṃ padmaṃ tatkarṇikā daśakoṇātmikā anāhataṃ dvādaśadalaṃ tatkarṇikā dvitīyadaśakoṇātmikaiva viśuddhicakraṃ ṣoḍaśadalaṃ tatkarṇikā caturdaśakoṇātmikā etāvatparyantaṃ śakticakraikyam | ājñācakraṃ dvidalaṃ aṣṭakoṇamekatra ṣoḍaśakoṇamaparatreti dvidhā bhinnā karṇikā | ayaṃ bhāvaḥ dvidhā [dvidalādbhinnam] bhinnaṃ caturaśraprakṛtikaṃ śivacakracatuṣṭayātmakaṃ ādhārasvādhiṣṭhānātmakaṃ ceti prapañcitam | vṛttatrayaṃ svādhiṣṭhānānte ekaṃ vṛttaṃ rudragranthyātmakaṃ anāhatānte ekaṃ viṣṇugranthyātmakaṃ ājñācakrānte ekaṃ brahmagranthyātmakam | tata upari caturdvāropetaṃ bhūpuratritayaṃ [tritayopetaṃ puratrayam] dvāreṣu caturṣu sopānayuktam | tacca sahasradalakarṇikā | tasya kamalasya dalāni sahasram | baindavasthānaṃ caturdvāropetaṃ karṇikāmadhye | p. 197) evaṃ prāsādanyāyena śrīcakrasya kamalānāṃ caikyamanusandheyam | etacca nādabindvaikyaṃ guhyāt guhyatamaṃ śiṣyānugrahāt upadiṣṭam || asmin ṣaṭcakre pañcāśatkalānāmantarbhāvaḥ kathitaḥ | candrakhaṇḍe svarāḥ sūryakhaṇḍe sparśāḥ agnikhaṇḍe antasthāḥ ūṣmāṇaśca hakāravarjitāḥ hakāralakārau baindave kṣakārassarvatreti savitrībhiḥ [17 śloka] iti ślokena prāgeva pratipāditam | mūlādhārādidaleṣu kalānāṃ antarbhāvaḥ prāgeva pratipāditaḥ | kalānāṃ tithyātmakatvaṃ nityānāṃ kalātmakatvaṃ kalānāṃ mūlamantragatapañcadaśākṣarātmakatvaṃ pañcadaśākṣarāṇāṃ trikhaṇḍatvaṃ trikhaṇḍasya somasūryānalātmakatvaṃ somasūryānalānāṃ granthitrayātmakatvaṃ granthitrayasya mantragatahrīṅkāratrayātmakatvaṃ hrīṅkārasya bhuvaneśvarīmantratvaṃ bhuvaneśvarīmantrasya mūlamantrāntargatatvaṃ mūlamantrasya cakreṇaikyaṃ taccakranavakasya mūlādhārādiṣaṭcakreṣu brahmagranthyāditrike'pi sahasrakamalakarṇikādau tādātmyam | etadeva kalānādayoraikyaṃ nāma || ayamatra niṣkarṣaḥ nādena bindoraikyaṃ bindunā kalāyāḥ aikyaṃ kalāyāśca nādenaikyaṃ evaṃ tritayaṃ kalayā bindoraikyaṃ kalayā nādasyaikyaṃ śrīvidyāyā pañcakasyaikyamiti ṣaḍvidhatvamaikyasyeti paramarahasyaṃ gurūpadeśavaśāt jñeyam | evaṃ ṣoḍhaikyaṃ bhagavatyāḥ saparyeti samyagupavarṇitam | ṣoḍhaikyānusandhānānantaraṃ daśabhujā bhagavatī śrīvidyā maṇipūre pratyakṣaṃ paridṛśyamānā saparyayā sannidheyeti aikyānusandhānameva saparyeti vadato mamāśayaḥ iti vijñeyam | adhunā bindusvarūpaṃ prapañcyate binduriti mūlādhārādicakraṣaṭkam | binduḥ jagadutpattilayahetuḥ śivasya śaktiviśeṣaḥ | sa ca eka eva sahasrakamalāntacaturdvārātmakakarṇikāmadhyagatacatuṣkoṇātmakaṃ śaktitattvam | tanmadhyagataśivatattvaṃ nāda ityucyate | sa caturvidha iti prāgevoktam | ubhayoḥ p. 198) śaktiśivayoḥ śabdārtharūpatvāt kalātmakatvaṃ ubhayasādhāraṇam | ataśca melanaṃ nādabindukalātītamiti samayamatarahasyam | sa ca binduḥ daśadhā bhidyate | yathoktam- daśadhā bhidyate bindureka eva parātmakaḥ | caturdhā''dhārakamale ṣoḍhā'dhiṣṭhānapaṅkaje || ubhayākārarūpatvāditareṣāṃ tadātmatā | iti | asyārthaḥ eka eva binduḥ mūlādhārakamalagatacaturdaleṣu caturdhā svādhiṣṭhānapadmagataṣaḍdaleṣu ṣoḍhā evaṃ daśadhā bhidyate | ayaṃ bhāvaḥ mūlādhāraṃ catuṣpatraṃ sarasijaṃ svādhiṣṭhānaṃ ṣaḍdalaṃ maṇipūraṃ daśadalaṃ anāhatapadmaṃ dvādaśadalaṃ viśuddhipadmaṃ ṣoḍaśadalaṃ ājñācakraṃ dvidalamiti sarvayogaśāstrasiddham | atra ādhārapadmasya dalacatuṣṭayaṃ binducatuṣṭayātmakam | te ca bindavo manobuddhyahaṅkāracittākhyāḥ prakṛtyātmakāḥ jagannirmāṇahetava iti sarvayogaśāstrasiddham | svādhiṣṭhānapadmagataṣaḍdalānāṃ kāmakrodhalobhamohamadamātsaryātmakāḥ ṣaḍbindavaḥ | ata eva te saṃhṛtibindava ityāhuḥ | taduktaṃ bhagavatā patañjalinā svādhiṣṭhāne saṃhāraḥ ṣaḍabindukṛtaḥ iti | evaṃ daśa bindavaḥ kamaladvayadalātmakāḥ | maṇipūraṃ mūlādhārasvādhiṣṭhānātmakamiti kṛtvā daśadalam | anāhatacakre maṇipūraprakṛtikaṃ daśadalaṃ pūrvakamaladvayaprakṛtikaṃ daladvayaṃ dvādaśadalaṃ anāhatapadmam | viśuddhipadmaṃ tu anāhatacakraprakṛtikaṃ dvādaśadalam ādhāraprakṛtikaṃ caturdalaṃ evaṃ ṣoḍaśadalam | tathā maṇipūraprakṛtikaṃ daśadalaṃ svādhiṣṭhānaprakṛtikaṃ ṣaḍdalamiti ṣoḍaśadalam | ājñācakraṃ tu ādhārasvādhiṣṭhānātmakamiti dvidalam | evaṃ maṇipūraprabhṛti ājñāntāni catvāri kamalāni mūlādhārasvādhiṣṭhānaprakṛtikāni | ata eva mūlādhāradvike uttarakamalacatuṣkamantarbhūtamiti ekasyaiva bindoḥ daśadhātvaṃ nānyatheti siddham || p. 199) yadyapi kaulānāṃ dvikānusandhānāt ṣaṭkamalānusandhānaphalaṃ setsyati tathāpi ṣaḍvidhaikyānusandhānābhāvāt kulamārga eveti na devyā maṇipūre sānnidhyaṃ pañcavidhamuktiyuktyabhāvaśca nādabindukalātītatvamapyasaṃbhāvyameva kaulamate iti | samayināṃ tu kāryabhūtacatuṣkānusandhānādeva kāraṇabhūtakamaladvayānusaṃdhānaphalaṃ setsyatīti | ata eva pañcavidhasāmyasiddhau samayasamayibhāvaḥ pratyakṣaṃ paridṛśyate samayasamayinoḥ samayināṃ sevakānāmiti bhagavatpādamatatattvam || evaṃ bhajanaśabdārthaṃ pratipādya prakārāntareṇa bhajanaśabdārtho nirūpyateyadāyuḥ bhagavatpādāḥ dhāraṇāparijñānānmuktiḥ iti | asyārthaḥ dharaṇāḥ ṣaṣṭyuttaratriśatasaṅkhyākāḥ | dhāraṇā nāma vāyoḥ kamaleṣu nādakalābhyāṃ nirodhaḥ | sa ca ṣaṭkamaleṣu ṣoḍhā saptame kamale samayaśabdābhilapyena sārdhaṃ saptavidhaḥ | ekaikasmin kamale pañcāśaditi ṣaṣṭyuttaratriśataṃ dhāraṇāḥ (?) | tāśca pṛthak nādabindukalābhissārdhaṃ melanaprakārairanantā dhāraṇā gurūpadeśavaśādavagantavyāḥ | dhāraṇānāṃ phalaṃ ādhārādicakraṣaṭke yathākramaṃ matismṛtibuddhiprajñāmedhāpratibhāsaṃvidrūpaṃ diṅmātraṃ darśitam | adhikaṃ tu subhagodaye caraṇāgame ca saprapañcaṃ bahudhā pratipāditaṃ tata evāvadhāryaṃ granthavistarabhayānnopavarṇitamiheti | ata eva kālidāsabhagavatpādaiḥ kulasamayamatabhedapratipādakaślokena sakalajananīstotre kathitam | yathā- catuṣpatrāntaṣṣaḍdalapuṭabhagāntastrivalaya-sphuradvidyudvahnidyu maṇiniyutābhadyutilate || ṣaḍaśraṃ bhitvā''dau daśadalamatha dvādaśadalaṃ kalāśraṃ ca dvyaśraṃ gatavati namaste girisute || asyārthaḥ catuṣpatraṃ ādhārakamalaṃ antaḥ antassthitaṃ antarbhūtamityarthaḥ yasmin tat | p. 200) svādhiṣṭhānamiti bahuvrīhiḥ na tu tatpuruṣaḥ uttarasya pūrvasminnantarbhāvāyogāt | ṣaḍaśraṃ bhitvā''dau ityuttaravākyānanvayācca bahuvrīhireva | catuṣpatrāntaśca tat ṣaḍdalaṃ svādhiṣṭhānaṃ ca catuṣpatrāntaṣṣaḍdalam | tasya puṭabhagāḥ puṭātmakāḥ sampuṭātmakāḥ tatprakṛtikā iti yāvat te ca te bhagāḥ trikoṇāni | maṇipūraprabhṛti catuścakrasya mūlādhāraprakṛtikatvasyoktatvāt teṣāṃ trikoṇātmakatvam | trikoṇe baindavaṃ śliṣṭaṃ aṣṭāre'ṣṭadalāmbujam ityatra samyaṅnirṇitam | puṭabhagānāṃ antaḥ madhye | trivalayaṃ granthitrayaṃ svādhiṣṭhānānāhatājñānteṣu agnisūryacandrātmakarudragranthiviṣṇugranthibrahmagranthiparyāyatve na sthitamityarthaḥ | tatra sphurat sphurantī | striyāḥ puṃvadbhāṣitapuṃskādanūṅ samānādhikaraṇe ityādinā puṃvadbhāvaḥ | vidyutaḥ saudāminyāḥ vahneḥ agneḥ dyumaṇessūryasya | niyutaśabdaḥ agāṇeyāṃ saṅkhyāṃ lakṣayati | tasyevābhā yasyāssā sā ca sā dyutilatā nityā taṭidvallī sthirasaudāminīti yāvat | tasyāḥ sambuddhiḥ | ājñācakrānte brahmagranthibhedanasamaye vidyunniyutābhā svādhiṣṭhānānte rudragranthibhedanasamaye vahniniyutābhā anāhatacakrānte viṣṇugranthibhedanasamaye dyumaṇiniyutābhā iti vivekaḥ | ṣaḍaśraṃ mūlādhāragarbhitaṃ svādhiṣṭhānaṃ ādau bhittvā atha tadanantaraṃ daśadalaṃ maṇipūraṃ bhittvā dvādaśadalaṃ anāhatacakraṃ bhittvā kalāśraṃ viśuddhicakraṃ bhittvā dvyaśraṃ ājñācakraṃ bhittvā gatavati sahasrakamalamiti śeṣaḥ | he girisute ! himācalatanaye ! te namaḥ || atra catuṣpatraṃ mūlādhāraṃ svādhiṣṭhāne antarbhūtaṃ kaulāḥ upāsata iti prāgeva pratipāditam | samayinastu svādhiṣṭhānaṃ bhitvā maṇipūraṃ praviṣṭāyāḥ devyāḥ upāsanaṃ kurvantīti samayamatatattvaṃ ca pratipāditam ! atredamupahvaraṃ ṣaṭkamaleṣu manaṣṣaṣṭhaṃ bhūtapañcakaṃ tādātmyenāvatiṣṭhate | tacca piṇḍāṇḍabrahmāṇḍayoraikyānusandhānamahimnā ṣaṭakamalānusandhānasahimnā pañcavidhasāmyānusandhānamahimnā ṣaḍvidhaikyānusandhānamahimnā piṇḍāṇḍaṃ brahmāṇḍavadavabhāsata iti sarvayogaśāstrarahasyam | p. 201) ata eva yoginā caturvidhaikyānusandhānaṃ kartavyameva | tathā ca śrūyate- piṇḍabrahmāṇḍayaurekyaṃ liṅgasūtrātmanorapi | svāpāvyākṛtayoraikyaṃ kṣetrajñaparamātmanoḥ | ayamarthaḥ piṇḍāṇḍabrahmāṇḍayoraikyaṃ jñātavyam | tadanantaraṃ liṅgātmasūtrātmanoraikyaṃ avagantavyam | liṅgātmā liṅgaśarīraṃ ekādaśendriyagaṇaḥ tanmātrāpañcakaṃ ṣoḍaśakaṃ liṅgaśarīram | sūtrātmā brahmāṇḍāvacchinno vāyuḥ liṅgaśarīrasya arcirādimārgaprāpakaḥ | tayoraikyamavagantatryam | svāpāvyākṛtayoḥ svāpaḥ suṣuptyavasthāpannaḥ sākṣī prājñaḥ avyākṛtaḥ avidyāśabalitaṃ brahma tayoraikyam | kṣetrajñaḥ jīvaḥ paramātmā brahmasvarūpaṃ tayoraikyaṃ jñātavyam | evaṃ saṃpradāyarahasyasaṃkṣepaḥ | vistarastu subhagodaye śārīrake jñātavyaḥ | asmin śloke saundaryalaharyā yāvatprameyajātaṃ samayasiddhāntarahasyatvena kaulasiddhāntarahasyatvena ca pratipāditamasmābhiḥ saṃkṣepataḥ tatsarvaṃ sūkṣmadṛśā mahātmabhiranusandheyamiti sarvamanavadyam || 99 || pradīpajvālābhirdivasakaranīrājanavidhiḥ sudhāsūteścandropalajalalavairardhyaracanā | svakīyairambhobhiḥ salilanidhisauhityakaraṇaṃ tvadīyābhirvāgbhistava janani vācāṃ stutiriyam || 100 || pradīpasya karadīpikāyāḥ jvālābhiḥ kīlābhiḥ divasakarasya sūryasya nīrājanavidhiḥ nīrājanakṛtyam sudhāsūteḥ candrasya candropalajalalavaiḥ candropalānāṃ candrakāntānāṃ jalalavaiḥ niṣyandaiḥ ardhyaracanā | svakīyaiḥ ātmasaṃbandhibhiḥ etatsvakīyapadaṃ pradīpajvālābhirityādau vyatyayenānveti svakīyābhiriti | p. 202) ambhobhiḥ jalaiḥ salilanidhisauhityakaraṇaṃ samudrasya tṛptihetuḥ tarpaṇaviśeṣaḥ | tvadīyābhiḥ tvadutpannaiḥ tvatsvarūpaiḥ vāgbhiḥ vākyasaṃdarbhaiḥ tava bhavatyāḥ janani ! mataḥ ! savitrītyarthaḥ | vācāṃ vākyaprapañcasya stutiriyam | atretthaṃ padayojanā-he vācāṃ janani ! yathā svakīyābhiḥ pradīpajvālābhiḥ divasakaranīrājanavidhiḥ yathā svakīyaiścandropalajalalavaiḥ sudhāsūterardhyaracanā bhavati yathā svakīyairambhobhiḥ salilanidhisauhityakaraṇaṃ bhavati tathā tvadīyābhiḥ vāgbhireva taveyaṃ stutiḥ || atra iyaṃ stutiriti yadā pūrvoktapradīpajvālādivākyapratipāditārthasāmyaparāmarśaḥ tadā prativastūpamālaṅkāraḥ upamānopameyayorvastuprativastubhāvenānvayāt | yadā iyaṃ stutiriti svarūpamātraṃ parāmṛśyate tadā bhinnavākyatvena bimbapratibimbākṣepāt dṛṣṭāntālaṅkāraḥ | evaṃ prativastūpamādṛṣṭāntālaṅkārayoḥ anvayabhedena pratīyamānatvāt vākyadvayāśrayaṇāt saṃsṛṣṭireveti dhyeyam || asmin saundaryalaharīślokaśatake samānītaḥ padbhyāṃ [ayaṃ arālā keśeṣu ityanantaraṃ paṭhyate] iti samudbhūtasthūlastanabharam [ayaṃ girimāhuḥ ityanantaraṃ paṭhyate] iti nidhe nityasmere [ayaṃ sarasvatyā ityanantaraṃ paṭhyate ime ślokāḥ prathamānubandhasyāntime bhāge nirdiṣṭāḥ] iti ślokatrayaṃ vartate | tattu bhagavatpādaracitaṃ na bhavati kenacitprakṣiptamiti na vyākhyātam | ślokaśatakameva vyākhyātam || 100 || iti śrīlollakulasaṃpradāyapravartakabhramarāmbikāvaraprasādasamullasi tamahā sārasvatabhaṭṭalollapatigranthavivaraṇakartṛ śrīmahopādhyāyamahādevācāryasaptamena sāhityapārijātasmṛtikalpataruprabandhaprabandhṛlakṣmīdharāryaṣa ṣṭhena bharatārṇavapotākhyasāhityamīmāṃsāgranthadvayapraṇetṛviriñcim iśra-pañcamena mīmāṃsādvayajīvātunirmātṛpuruṣottamamahopādhyāyanaṣtrā p. 203) prābhākarāmṛtavāhinīprabhāvalīkhaṇḍanādyanekaprabandhasandarb ha-pravartakabirudapadamahopādhyāyalakṣmaṇāryapautreṇa nayavivekadīpikāprabandhasaṃvidhātṛmahopādhyāyavidvatsārvabhauma -nūtanavyāsādyanekabirudāṅkitaśrīviśvanāthabhaṭṭārakatanayen a adhītadaśaśatanayena pārvatīgarbhaśuktimuktāratnena bahūkṛtadhīciratnena lollakulakalaśāmbudhisudhāṃśunā yaśaḥprāṃśunā haritagotrakalpaśākhinā āpastambaśākhinā ṣaḍdarśanīpāradṛśvanā pratipakṣavṛkṣajañjhāmātariśvanā bhramarāmbikāprasādasamāsāditapratibhāviśeṣeṇa bhuvi śeṣeṇa nikhilayāmalatantrārṇavāvagāhanarudreṇa āśrayīkṛtagajapativīrarudreṇa nīlagirisundaracaraṇāravindacañcarīkeṇa vāṇīsahacarīkeṇa sarasvatīvilāsādyanekasmṛtinibandhanalakṣmīdharādyanekasāhityani bandhana-nayavivekabhūṣaṇādyanekagurumatanibandhanayogadīpikādyane kapātañjala-matanibandhana mahānibandhanākhyamānavadharmaśāstra-ṭīkākarṇāvataṃsasabarhā vataṃsādyanekakāvyakalpakena āśritajanakalpakena nigrahānugrahakauśikena śrīmahopādhyāyalakṣmīdharadeśikena kṛteyaṃ lakṣmīdharākhyā saundaryalaharīstutivyākhyā || anayā santuṣṭā bhavatu bhagavatī bhavānī || asmadīyānāṃ lakṣmīdharācāryāṇāṃ padyam- vayamiha padavidyāṃ tantramānvīkṣakīṃ vā yadi pathi vipathe vā vartayāmaḥ sa panthāḥ | upayati diśi yasyāṃ bhānumānsaiva pūrvā na hi taraṇirudīte dikparādhīnavṛttiḥ || sāyaṃ samphullamallīsumasurabhisudhāmādhurīsādhurīti- preṅkhatpuṅkhānupuṅkhasphuradamarasari dvīcivācālavācaḥ | lollaśrīlakṣmaṇākhyo guṇamaṇijaladhirbhāsate bhūsurālī-kelīnālīkapālīdaśaśatakiraṇo vidvadagresaro'sau || p. 204) yasya saptamaḥ- yaḥ karṇāṭavasundharādhipamahāsthāne suvarṇāyito- yo vidvannikaṣāyito nṛpagṛhe vemākhyapṛthvīśituḥ | śrīmallollaṭabhaṭṭaśiṣya iti yo lollākhyayā śrūyate śrīśeṣānvayaśekharaḥ sa hi mahādevo vipaścinmahān || tasyoktiḥ- nikaṣāyitumīhe vā suvarṇāyitumeva vā | suvarṇāyitumevehe nikaṣo na hyalaṅkriyā || tarkanyakkṛtavāvadūkanicayaṃ vāditvamāstāṃ mama vyākhyātṛtvamudāraśiṣyanivahaślādhyaṃ tathā tiṣṭhatu | svarlokacyavamānasiddhataṭinīkallolasallāpināṃ ullāsā vacasāṃ na kasya manasāṃ matkāścamatkāriṇaḥ | gato'yaṃ śaṅkarācāryo vīramāheśvaro gataḥ | ṣaṭcakrabhedene ko vā jānīte matpariśramam || samāpto'yaṃ granthaḥ anubandhaḥ 1 saundaryalaharīsthaślokānāṃ bījākṣarayutayantrapūjāpuraścaraṇa naivedyaphalāni p. 206) sūcanā- atha saundaryalaharīsthānāṃ sarveṣāmapi ślokānāṃ bījākṣarayutayantrapūjāpuraścaraṇanaivedyaphalāni keralāṅgalabhāṣayoḥ saṃmudrya prakāśitānyupalabhyante khalu | tānyeva aihikaphalākāṅkṣiṇāmupāsakānāṃ saukaryāya saṃskṛte parivartyātra saṃyojitāni | iti vibhāvanīyam || p. 207) śrī tripurasundaryai namaḥ asya śrīsaundaryalaharīstotrasya govindaḥ ṛṣiḥ | anuṣṭupchandaḥ | śrīmahātripurasundarī devatā | śivaḥ śaktyā yukta iti bījam | sudhāsindhormadhya iti śaktiḥ | japo jalpaḥ śilpamiti kīlakam | śrī lalitāmahātripurasundarīprītyarthejape viniyogaḥ | hrāṃ aṅguṣṭhābhyāṃ namaḥ hrīṃ tarjanībhyāṃ namaḥ hrūṃ madhyamābhyāṃ namaḥ hraiṃ anāmikābhyāṃ hrauṃ hraṃ kaniṣṭhikābhyāṃ vauṣaṭ hraḥ karatalakarapṛṣṭhābhyāṃ phaṭ | hrāṃ hṛdayāya namaḥ hrīṃ śirase svāhā hraṃ śikhāyai vauṣaṭ hraiṃ kavacāya huṃ hrauṃ netratrayāya vauṣaṭ hraḥ astrāya phaṭ || dhyānam lauhityanirjitajapākusumānurāgāṃ pāśāṅkuśe dhanuriṣūnapi dhārayantīm | tāmrekṣaṇāmaruṇamālyaviśeṣabhūṣāṃ tāmbūlapūritamukhīṃ tripurāṃ namāmi || laṃ pṛthivyātmane gandhaṃ kalpayāmi haṃūṣāṃ tāmbūlapūritamukhīṃ tripurāṃ namāmi || ākāśātmane puṣpaṃ kalpayāmi yaṃ vāyvātmane dhūpaṃ kalpayāmi raṃ vahnyātmane dīpaṃ kalpayāmi vaṃ jalātmane naivedyaṃ kalpayāmi || oṃ || p. 208) ślo. 1. (P. 1) (i) yantramidaṃ taṇḍulapiṣṭena sthaṇḍile vilikhya ghṛtadīpasaṃsthāpanapūrvakaṃ dvādaśa dināni saṃpūjya pratyahaṃ ślokamimaṃ sahasramāvartayet | anena sakalakāryajayaḥ | (ī) idameva yantraṃ hemapaṭṭatale vilikhya pūrvābhimukho dvādaśa dināni saṃpūjya ślokamimaṃ pratidinaṃ sahasramāvartya kaṇṭhe dhārayet | anena sakalābhivṛddhiḥ | ubhayatra naivedyaṃ trimadhuram | trimadhuraṃ nāma guḍanārikelakadalīphalānāṃ miśraṇena saṃpāditaṃ dravyam | p. 209) ślo. 2. (P. 4) yantramidaṃ svarṇapaṭṭe vilikhya uttarābhimukhaḥ pañcapañcāśaddināni saṃpūjya ślokamimaṃ prativāsaraṃ sahasramāvayartya dhārayet | anena sarvalokavaśyatā prakṛtijayaśca | naivedyaṃ kṣīrapāyasam | ślo. 3. (p. 6) (i) idaṃ yantraṃ kanakapaṭṭatale vilikhya īśānābhimukhaḥ pañcadaśa dināni saṃpūjya ślokamimaṃ pratyahaṃ sahasramāvartya dhārayet | anena sarvaiśvaryavidye bhavataḥ | (ī) idameva yantraṃ catuḥpañcāśaddināni pūrvavadabhyarcya prativāsaraṃ ślokamimaṃ dvisahasramāvartya sādhayet | sādhako vedavidbhavet | ubhayatra naivedyaṃmāṣāpūpaḥ | p. 210) ślo. 4. (P. 8) (i) yatramidaṃ rajatapaṭṭe vilikhya pūrvābhimukhaḥ ṣoḍaśa dinānyabhyarcya ślokamimaṃ pratidinaṃ sahasramāvartya dhārayet | phalaṃ sāmrājyasiddhiḥ | (ī) idameva yantraṃ ṣaṭtriṃśaddināni pūrvavadabhyarcya ślokamimaṃ pratyahaṃ sahasramāvartayet | anena sādhakaṃ dāridryarogādayo na bādhante | ubhayatra naivedyaṃ haridrānnam | atra keralabhāṣāpustake śrīmiti bījākṣaraṃ dṛśyate | p. 211) ślo. 5. (P. 9) idaṃ yantraṃ tāmrapapaṭṭe vilikhya vāyavyābhimukho'ṣṭau dināni saṃpūjya pratyahaṃ ślokamimaṃ dvisahasramāvartya śirasi dharayet | phalaṃ sakalajanasaṃmohanaṃ strīṇāṃ puruṣavaśyatā ca | naivedyaṃ guḍapāyasam | ślo. 6. (P. 12) yantramidaṃ kanakapaṭṭatale vilikhya pūrvābhimukhaḥ ekaviṃśatidināni samārādhya padyamidaṃ pratidinaṃ pañcaśatamāvartya dhārayet | phalaṃ sādhakasya ṣaṇḍatvanivṛttyā putrāvāptiḥ | naivedyaṃ ikṣukhaṇḍaḥ | p. 212) ślo. 7. (P. 14) yantramidaṃ hāṭakapaṭṭe vilikhya pūrvābhimukhaḥ pañcacatvāriṃśaddināni samabhyarcya ślokamimaṃ prativāsaraṃ sahasramāvartya śirasi dhārayet | bhasma vā'bhimantrya dhārayet | anena śatrujayaḥ | naivedyaṃ kṣīrapāyasam | ślo. 8. (P. 15) yantramidaṃ raktacandanakhaṇḍe nirmāya dvādaśa dināni raktapuṣpairabhyarcya padyamidaṃ pratyahaṃ dviśatottarasahasramāvartya dhārayet | phalaṃ kārāgṛhanivṛttiḥ sakalakāryajayaśca | naivedyaṃ kṛṣṇamaricaḥ | p. 213) ślo. 9. (P. 18) (i) yantramidaṃ kanakapaṭṭe vilikhya daśa dinānyabhyarcya pratyahaṃ ślokamimaṃ sahasramāvartayet | phalaṃ deśāntaragatasya kṣiprāgamanam | (ī) idameva yantraṃ gandhacolikayālipya pañcacatvāriṃśaddināni sārādhya padyamidaṃ prativāsaraṃ sahasramāvartayet | anena sādhakaḥ pañcabhūtāni jayiṣyati | ubhayatra naivedyaṃ kṣīrapāyasam | ślo. 20. (P. 22) idaṃ yantraṃ hāṭakapaṭṭatale vilikhya ṣaḍdinānyabhyarcya pratidinaṃ ślokamimaṃ sahasramāvartya raktakṣaumatantau nibadhya dhārayet | phalaṃ-vṛṣyaṃ strīṇāṃ rajodarśanaṃ ca | naivedyaṃ kadalīphalam | p. 214) ślo. 11. (P. 26) idaṃ yantraṃ kanakapaṭṭatale vilikhya ekāśītidināni saṃpūjya ślokamimanudinaṃ sahasramāvartya dhārayet | navanītaṃ vā'bhimantrya sevayet | anena vandhyādoṣo nivartate | naivedyaṃ guḍapāyasam | ślo. 12. (P. 44) yantramidaṃ jale vilikhya pañcacatvāriṃśaddinānyabhyarcya jalaṃ spṛṣṭvā ślokamimaṃ pratyahaṃ sahasramāvartya pibet | anena mūko'pi kavirbhavet vaśitvaṃ sidhyet | naivedyaṃ madhu | p. 215) ślo. 13. (P. 45) idaṃ yantraṃ hemapaṭṭe vilikhya ṣaḍdināni samārādhya ślokamimamanudinaṃ sahasramāvartya dhārayet | phalaṃ strīvaśyatā | naivedyaṃ trimadhuram | ślo. 14. (P. 46) yantramidaṃ hāṭakapaṭṭatale vilikhya pañcacatvāriṃśaddinānyabhyarcya ślokamimaṃ prativāsaraṃ sahasramāvartya dhārayet | anena vasantādirogāḥ durbhikṣaṃ ca na bādheta | naivedyaṃ kṣīrapāyasam | p. 216) ślo. 15. (P. 51) (i) yantramidaṃ suvarṇapaṭṭe vilikhya ekacatvāriṃśaddināni saṃpūjya ślokamimaṃ pratyahaṃ sahasramāvartya dhārayet | anena sādhakaḥ kavirvijñānī ca bhavet | (ī) idameva yantraṃ jale vilikhya pūrvavatsaṃpūjya japtvā pivet | phalaṃ pūrvavat | ubhayatra naivedyaṃ madhu kadalīphalaṃ śarkarā ca | ślo. 16. (P. 52) yantramidaṃ hemapaṭṭatale vilikhya ekacatvāriṃśadahāni samārādhya ślokamimanudinaṃ sahasramāvartya dhārayet | phalaṃ vedaśāstrādijñānam | naivedyaṃ madhu | p. 217) ślo. 17. (P. 54) idaṃ yantraṃ hāṭakapaṭṭe vilikhya ekanavatidinānyabhyarcya ślokamimamanudinaṃ sahasramāvartya dhārayet | anena sādhakaḥ sakalakalākovido bhevet | naivedyaṃ madhu kadalīphalaṃ kṣīraṃ śarkarā khaṇḍaśarkarā ca | ślo. 18. (P. 57) yantramidaṃ suvarṇapaṭṭatale vilikhya pañcacatvāriṃśaddinānyarcayitvā pratyahaṃ ślokamimaṃ sahasramāvartya dharayet | candanaṃ kuṅkamaṃ puṣpaṃ vā'bhimantrya dadyāt phalaṃ sakalaprāṇivaśyatā | naivedyaṃ kṣīrapāyasaṃ tāmbūlaṃ ca | p. 218) ślo. 19. (P. 58) idaṃ yantraṃ hemapaṭṭatale vilikhya pañcaviṃśatidinānyārādhya ślokamimaṃ prativāsaraṃ dviśatādhikasahasramāvartya dhārayet | candanaṃ puṣpaṃ bhasma kuṅkumaṃ vā'bhimantrya dhārayet | anena sakalarājarākṣasamṛgastrīvaśyatā bhavati | naivedyaṃ kṣīraṃ madhu kadalīphalaṃ ca | p. 219) ślo. 20. (P. 20) (i) yantramidaṃ bhasmani vilikhya ślokamimaṃ sahasramāvartya tadbhasma dadyāt | anena viṣanivṛttirbhavati | idaṃ bhasma sarpe lagnaṃ cet muhyāt | jvarāśca nivarteta | (ī) imameva ślokaṃ pañcacatvāriṃśaddināni pratyahaṃ dvisahasramāvartya sādhayet | anena sādhakasya kadāpi viṣabhītirna jāyate | (īi) idameva yantraṃ mayūratāmreṇa punnāgatāmreṇa vā miśritasuvarṇapaṭṭatale vilikhya ślokamimaṃ pūrvavatsaṃsādhya tadyantramaṅgulīyakaṃ kṛtvā dhārayet | taddhastena sarpadaṣṭe jale prokṣite viṣanivṛttirbhavati | p. 220) ślo. 21. (P. 21) yantramidaṃ svarṇapaṭṭe rajatapaṭṭe tāmrapaṭṭe vā vilikhya pañcacatvāriṃśadahāni pūjayitvā ślokamimamanudinaṃ sahasramāvartya dhārayet | anena sakalajanavirodhanāśaḥ vaśyatā ca | naivedyaṃ kadalīphalaṃ madhu guḍaṃ ca | p. 221) ślo. 22. (P. 63) cakramidaṃ suvarṇapaṭṭatale vilikhya kasmiṃścitpuṇyatīrthe kṣetre devīsannidhau vā upaviśya pañcacatvāriṃśadahāni saṃpūjya ślokamimamaharahassahasramāvartya sādhayet | anena aihikasarvābhīṣṭasiddhi sakalaiśvaryaprāptiḥ sāmrājyāvāptiśca bhavati | naivedyaṃ madhu trimadhuraṃ dadhi kṣīraṃ citrānnaṃ ca | p. 222) ślo. 23. (P. 64) yantramidaṃ hemapaṭṭe vilikhya gṛhe saṃsthāpya triṃśaddinānyabhyarcya pratyahaṃ ślokamimaṃ trisahasramāvartayet | phalaṃ sarvāpannivṛttiḥ ṛṇamocanaṃ bhūtapretaśamanaṃ tta bhavati | naivedyaṃ kṣīrapāyasam | p. 223) ślo. 24. (P. 65) śivayantramidaṃ hāṭakapaṭṭatale vilikhya triṃśaddināni sampūjya ślokamimamaharahassahasramāvartya dhārayet | phalaṃ bhūtapretapiśācāpasmārādinivāraṇam | naivedyaṃ madhu māṣāpūpaḥ tilapiṣṭaṃ ca | ślo. 25. (P. 66) idaṃ yantraṃ hemapaṭṭatale vilikhya pañcacatvāriṃśaddinānyabhyarcya ślokamimaṃ sahasramāvartya dhārayet | phalaṃ rājakīyādhikāraḥ utkṛṣṭhapadavīlābhaśca | naivedyaṃ madhu | p. 224) ślo. 26. (P. 67) (i) yantramidaṃ suvarṇapaṭṭatale vilikhyārcayitvamāvāsyāyāṃ ślokamimaṃ sahasramāvartya dhārayet | phalaṃ sarvasiddhiḥ | (ī) idameva yantraṃ ṣaḍdināni pūjayitvā'nudinaṃ ślokamimaṃ sahasramāvartayet | anena śatrujayo bhavati | ubhayatra naivedyaṃ guḍapāyasam | ślo. 27. (P. 68) idaṃ yantraṃ hemapaṭṭe likhitvā pañcacatvāriṃśadahāni pūjayitvā ślokamimamaharahaḥ sahasramāvartya dhārayet | phalam mantrasiddhiḥ devīdarśanaṃ ātmajñānaṃ ca | naivedyaṃ guḍapāyasam | p. 225) ślo. 28. (P. 70) yantramidaṃ hāṭakapaṭṭe vilikhya pañcacatvāriṃśaddināni samārādhya pratyahaṃ ślokamimaṃ sahasramāvartya dhārayet | phalaṃ strīṇāṃ sakalakāryasiddhiḥ puruṣāṇāmapamṛtyunivāraṇaṃ ca | naivedyaṃ kṣīrapāyasaṃ trimadhuraṃ tāmbūlaṃ ca | ślo. 29. (P. 70) idaṃ yantraṃ hemapaṭṭe vilikhya pañcacatvāriṃśaddinānyarcayitvā ślokamimaṃ prativāsaraṃ sahasramāvartya dhārayet | phalaṃ duṣṭān mūrkhāṃśca sataḥ kṛtvā svavaśīkaraṇam | naivedyaṃ madhu māṣāpūpaśca | p. 226) ślo. 30. (P. 71) yantramidaṃ kanakapaṭṭatale vilikhya ṣaṇṇavatidināni samārādhya ślokamimamaharahassahasramāvartya dhārayet | phalaṃ aṇimādyaṣṭasiddhiḥ parakāyapraveśaḥ agnistambhanaṃ ca | naivedyaṃ madhu trimadhuraṃ tāmbūlaṃ ca | ślo. 31. (P. 72) cakramidaṃ hāṭakapaṭṭe vilikhya pañcacatvāriṃśadahānyarcayitvā haste nidhāya ślokamimamanudinaṃ sahasramāvartayet | anena sakalajanavaśyaṃ rājavaśyaṃ ca bhavet | naivedyaṃ madhu kṣīraṃ ca | p. 227) ślo. 32. (P. 81) idaṃ yantraṃ svarṇapaṭṭatale vilikhya pañcacatvāriṃśaddināni saṃpūjya pratyahaṃ ślokamimaṃ sahasramāvartya dhārayet | phalaṃ sakalavidyāsiddhiḥ rasāyanasiddhiśca | naivedyaṃ dadhyannaṃ māṣāpūpaśca | (atra keralabhāṣāpustake yamiti bījākṣaraṃ na dṛśyate |) ślo. 33. (P. 98) yantramidaṃ kanakapaṭṭatale vilikhya tatra raupyakaṃ nidhāya pañcacatvāriṃśaddināni saṃpūjya ślokamimamanudinaṃ sahasramāvartayet | phalaṃ bhūridhanāvāptiḥ | naivedyaṃ mudgānnaṃ madhu | p. 228) ślo. 34. (P. 100) yantramidaṃ hemapaṭṭe vilikhya pañcacatvāriṃśadahānyabhyarca padyamidaṃ pratyahaṃ sahasravāraṃ japtvā dhārayet | anena sādhakaḥ mahābuddhimān bhavet | naivedyaṃ madhu | ślo. 35. (P. 105) idaṃ yantraṃ svarṇapaṭṭatale vilikhya pañcacatvāriṃśaddinānyabhyarcya ślokamimaṃ prativāsaraṃ sahasramāvartya dhārayitvā harītakīmabhimantrya sevayet | anena kṣayarogo nivartate | naivedyaṃ madhu kṣīrapāyasaṃ ca | p. 229) ślo. 36. (P. 107) yantramidaṃ kanakapaṭṭe vilikhya pañcacatvāriṃśadahānyarcayitvā padyabhidamaharahaḥ sahasravāraṃ japtvā dhārayet rogaśāntaye jalaṃ vā'bhimantrya pāyayet | phalaṃ nāanāvidhakaṭhiṇaroganivṛttiḥ naivedyaṃ-madhu māṣāpūpaśca | ślo. 37. (P. 108) idaṃ yantraṃ jātarūpapaṭṭe vilikhyārcayitvā padyamidaṃ pañcasahasramāvartya dhārayet | jalaṃ vābhimantrya pibet | phalaṃ brahmarakṣobādhānivṛttiḥ | naivedyaṃ guḍapāyasaṃ nārikelaphalaṃ kadalīphalaṃ ca | p. 230) ślo. 38. (P. 109) yantramidaṃ hemapaṭṭe vilikhya pañcacatvāriṃśaddināni pūjayitvā'nudinaṃ ślokamimaṃ sahasravāraṃ japtvā dhārayet | jalaṃ vā'bhimantrya prokṣayet | phalaṃ bālāriṣṭanivṛttiḥ | naivedyaṃ-11 māṣāpūpāḥ tāmbūlaṃ nārīkelaphalaṃ kadalīphalaṃ ca | ślo. 39. (P. 111) yantramidaṃ kanakapaṭṭatale vilikhya dvādaśadinānyabhyarcya pratyahaṃ ślokamimamaṣṭottaraśatamāvartya dhārayet | anena dussvapnaṃ śāmyati | naivedyaṃ kṣīraṃ kṣīrapāyasaṃ madhu ca | p. 231) ślo. 40. (P. 112) idaṃ yantraṃ hemapaṭṭe vililya pañcacatvāriṃśadahānyarcayitvā padyamidamanudinaṃ sahasramāvartyopadhāne nikṣipya śayīta | phalaṃ-iṣṭārthasya svapne darśanam | naivedyaṃ madhu kṣīrapāyasaṃ tāmbūlaṃ ca | ślo. 41. (P. 115) yantramidaṃ hemapaṭṭatale vilikhya triṃśadahāni pūjayitvā padyamidamaharahaścatussahasramāvartya dhārayet | phalaṃ sakalodararoganivṛttiḥ naivedyaṃ madhu | p. 232) ślo. 42. (P. 124) idaṃ yantraṃ svarṇapaṭṭe vilikhya pañcatvāriṃśaddināni samārādhya ślokamimamanudinaṃ sahasravāraṃ japtvā dhārayet | anena mahodaravyādhirnaśyati | naivedyaṃ śarkarā | ślo. 43. (P. 126) yantramidaṃ hāṭakapaṭṭe vilikhya catvāriṃśadahānyabhyarcya padyamidamanudinaṃ trisahasramāvartyāṅgulīyakaṃ kṛtvā dhārayet | phalaṃ sakalajanavaśyatā | naivedyaṃ madhu | p. 233) ślo. 44. (P. 127) yantramidaṃ kanakapaṭṭatale vilikhya dvādaśāhānyarcayitvā ślokamimaṃ prativāsaraṃ sahasramāvartya dhārayet | kuṅkumaṃ haridrācūrṇaṃ vā'bhimantrya tilakaṃ dhārayet | anena vaśyatā bādhānivṛttiśca bhavet | naivedyaṃ guḍapāyasam | ślo. 45. (P. 128) idaṃ yantraṃ svarṇapaṭṭatale vilikhya catvāriṃśadahāni samārādhya padyamidamanudinaṃ sahasravāraṃ japtvā dhārayet | phalaṃ vāksiddhiḥ | naivedyaṃ trimadhuraṃ madhu ca | p. 234) ślo. 46. (P. 129) yantramidaṃ kanakapaṭṭatale vilikhya pañcacatvāriṃśaddināni saṃpūjya pratyahaṃ ślokamimaṃ sahasramāvartya dhārayet | anena bhartṛsamāgamo garbhadhāraṇaṃ ca bhavati | naivedyaṃ kṣīrapāyasaṃ madhu ca | ślo. 47. (P. 131) (i) idaṃ suvarṇapaṭṭe vilikhya pañcaviṃśatidināni saṃpūjya padyamidamanudinaṃ saptasahasramāvartya dhārayet | anena devatā vaśameṣyati | (ī) bhasma vā'bhimantrya dhārayet | phalaṃ sakalavaśyatā | ubhayatra naivedyaṃ nārikelaphalaṃ kadalīphalaṃ madhu ca | p. 235) ślo. 48. (P. 133) yantramidaṃ kanakapaṭṭatale vilikhya ekonaviṃśatidināni samārādhya ślokamimaṃ sahasravāraṃ japtvā dhārayet | anena navagrahadoṣaśāntirbhavati | naivedyaṃ citrānnaṃ kadalīphalaṃ madhu ca | ślo. 49. (P. 134) yantramidaṃ haridrākhaṇḍe likhitvā pañcaviṃśatidinānyabhyarcya ślokamimamaharahassahasramāvartya haridrākhaṇḍamagnau dagdhvā tattailena piṣṭvā pañcadaśavarṣīyasya mārjāladṛśo bālakasya hastena akṣṇorlepayitvā paśyato nidhidarśanaṃ bhavati | naivedyaṃ mudgānnaṃ madhu ca | p. 236) ślo. 50. (P. 135) idaṃ yantraṃ kanakapaṭṭatale vilikhya catvāryahānyarcayitvā padyamanudinaṃ sahasravāraṃ japtvā dhārayet | jalaṃ vābhimantrya seveta | evaṃ kṛte masūrikā na samāgamiṣyati | naivedyaṃ śarkarā khaṇḍaśarkarā guḍaṃ kadalīphalaṃ madhu nārikelaṃ ca | ślo. 51. (P. 137) yantramidaṃ suvarṇapaṭṭe vilikhya pañcacatvāriṃśadahāni saṃpūjya pratyahaṃ ślokamimaṃ sahasravāraṃ japtvā dhārayet | candane vā vilikhya pūrvavatpūjādikaṃ kṛtvā tilakaṃ dhārayet | phalaṃ sarvajanavaśyatā | naivedyaṃ māṣāpūpaḥ madhu ca | p. 237) ślo. 52. (P. 138) idaṃ yantraṃ kalakapaṭṭatale vilikhya pañcacatvāriṃśadahāni samārādhya ślokamimamanudinaṃ sahasramāvartya dhārayet | phalaṃ karṇarogaśamanaṃ netraroganivṛttiśca | naivedyaṃ tilānnaṃ kṣīrapāyasaṃ ca | ślo. 53. (P. 139) yantramidaṃ svarṇapaṭṭe vilikhya bhūmau saṃsthāpya tatra dīpaṃ nidhāya ślokamimaṃ trisahasramāvartayet | anukūlatāyāṃ dīpaṃ ujjvalet na cetprātikūlyam | naivedyaṃ guḍāpūpaḥ māṣāpūpaḥ kṣīrapāyasaṃ ca | p. 238) ślo. 54. (P. 141) yantramidaṃ kanakapaṭṭatale vilikhya pañcacatvāriṃśaddināni saṃpūjya padyamidamanudinaṃ sahasravāraṃ japtvā dhārayet | anena yonirogo nivartate | naivedyaṃ guḍapāyasam | ślo. 55. (P. 142) idaṃ yantraṃ hāṭakapaṭṭe vilikhya padyamidaṃ sahasravāraṃ japtvā dhārayet | kalidrumaphalaṃ vā'bhimantrya badhnīyāt | anenāṇḍavyādhiśśāmyati | naivedyaṃ kadalīphalaṃ kṣīrapāyasaṃ madhu tāmbūlaṃ ca | (atra keralabhāṣāpustake baṃlā saṃlā iti bījākṣarabhedo dṛśyate |) p. 239) ślo. 56. (P. 143) yantramidaṃ jātarūpapaṭṭatale makaramatsyadante vā likhitvā pañcacatvāriṃśadahānyabhyarcya ślokamimaṃ pratyahaṃ viṃśatisahasramāvartya svasminniveśayet | anena dvārapālako dhāvet | mudritaṃ kavāṭaṃ svayamuddhāṭayet | vṛṣṭiśca bhavet | naivedyaṃ madhu | ślo. 57. (P. 144) idaṃ yantraṃ hemapaṭṭe vilikhya ṣaḍahānyabhyarcya padyamidamanudinaṃ sahasramāvartya dhārayet | sādhako bahubhāgyavān bhavet | naivedyaṃ kṣīrapāyasaṃ madhu ca | p. 240) ślo. 58. (P. 145) yantramidaṃ kuṅkamacūrṇe likhitvā pañcacatvāriṃśaddināni samārādhya ślokamimamanudinaṃ sahasravāraṃ japtvā tilakaṃ dhārayet | phalaṃ sakalarājavaśyatā sarvavyādhihṛtiśca | naivedyaṃ madhu | ślo. 59. (P. 146) idaṃ yantraṃ svarṇapaṭṭatale vilikhya pañcacatvāriṃśaddināni saṃpūjya padyamidamanudinaṃ sahasramāvartya dhārayet | phalaṃ sakalajanavaśyatā | naivedyaṃ guḍodanaṃ madhu ca | p. 241) ślo. 60. (P. 147) yantramidaṃ hāṭakapaṭṭe vilikhya pañcacatvāriṃśadahānyabhyarcya ślokamimamaharahassa-isramāvartya dhārayet | anena sādhakaḥ sakalavidyāmāpnuyāt | naivedyaṃ madhu kṣīrapāyasaṃ ca | ślo. 61. (P. 148) idaṃ yantraṃ kanakapaṭṭe vilikhyāṣṭau dināni samārādhya padyamidamanudinaṃ dvādaśasahasramāvartya strīṇāmābharaṇe nikṣipet | anena sakalapuruṣavaśyatā bhavet | naivedyaṃ nārikelaphalaṃ kadalīphalaṃ madhu ca | p. 242) ślo. 62. (P. 149) yantramidaṃ hemapaṭṭatale likhitvāṣṭau dināni saṃpūjya ślokamimaṃ pratyahamaṣṭasahasravāraṃ japtvā rātrau nidrāvihīnasya samīpe sthāpitaṃ cet sa nidrāṃ labhate | naivedyaṃ māṣāpūpaḥ madhu ca | ślo. 63. (P. 150) yantramidaṃ hāṭakapaṭṭatale vilikhya triṃśaddinānyārādhya padyamidamanudinaṃ triṃśatsahasravāraṃ japtvā dhārayet | anena sarvo'pi yathoktamācaret | naivedyaṃ nārikelaphalam | (keralabhāṣāpustake yantramidaṃ na dṛśyate |) p. 243) ślo. 64. (P. 151) idaṃ yantraṃ kuṅkame viracyāṣṭāvahāni pūjayitvā pratyahaṃ ślokamimamayutavāraṃ japtvā dhārayet | phalaṃ sakalajanavaśyatā | naivedyaṃ guḍapāyasaṃ madhu ca | ślo. 65. (P. 152) yantramidaṃ hemapaṭṭatale vilikhya guggulena dhūpayitvā pañcacatvāriṃśaddināni raktapuṣpaiḥ śrīcakravadabhyarcya ślokamimaṃ prativāsaraṃ sahasramāvartya dhārayet | anena sarvo'pi svavaśago bhavet | naivedyaṃ madhu | p. 244) ślo. 66. (P. 154) idaṃ yantraṃ kanakapaṭṭatale likhitvā pañcacatvāriṃśaddināni samārādhya padyamidamanudinaṃ sahasravāraṃ japtvā dhārayet | anena sādhakaḥ vīṇādisaṅgītavidyākuśalo bhavet | naivedyaṃ guḍapāyasaṃ madhu ca | ślo. 67. (P. 155) yantramidaṃ sarṇapaṭṭatale vilikhya patnyā sākaṃ pañcacatvāriṃśadahāni samārādhya padyamidamanudinaṃ sahasramāvartya dhārayet | phalaṃ sakalastrīvaśyatā | naivedyaṃ madhu kṣīrapāyasaṃ tāmbūlaṃ ca | p. 245) ślo. 68. (P. 156) idaṃ yantraṃ kuṃkume vilikhya pa~cacatvāriṃśaddināni śrīcakravadabhyarcya pratyahaṃ ślokamimaṃ sahasravāraṃ japtvā dhārayet | phalaṃ sakalarājavaśyatā | naivedyaṃ madhu tāṃbūlaṃ ca | (keralabhāṣāpustake yantramidaṃ nāsti |) ślo. 69. (P. 157) yantramidaṃ svarṇapaṭṭatale likhitvā pañcacatvāriṃśaddināni samārādhya pratyahaṃ ślokamimaṃ sahasramāvartya sādhayet | campakapuṣpamabhimantryābhilaṣitastriyai dadyāt | sā vaśameṣyati | naivedyaṃ-madhu | (keralabhāṣāpustake yantramidaṃ na dṛyate |) p. 246) ślo. 70. (P. 159) idaṃ yantraṃ kanakapaṭṭe vilikhya pañcacatvāriṃśaddināni samabhyarcya padyamidamanudinaṃ sahasravāraṃ japtvā dhārayet | phalaṃ-sakalapuruṣavaśyatā | naivedyaṃ nārikelaphalaṃ madhu ca | ślo. 71. (P. 160) yantramidaṃ hāṭakapaṭṭatale vilikhya pañcacatvāriṃśaddināni pūjayitvā vaṭavṛkṣe upaviśya padyamidamanudinaṃ dvādaśasahasramāvartya sādhayet | anena yakṣiṇī vaśameṣyati | naivedyaṃ madhu | p. 247) ślo. 72. (P. 161) idaṃ yantraṃ kanakapaṭṭatale vilikhya pañcacatvāriṃśadahānyarcayitvā ślokamimaṃ pratyahaṃ sahasramāvartya dhārayet | evaṃ kṛte sādhakaḥ rātrau yatra kutra vā gantuṃ śaknuyāt | bhayaleśo'pi nāsti | naivedyaṃ madhu | ślo. 73. (P. 162) idaṃ yantraṃ kanakapaṭṭe vilikhya saptadinānyabhyarcya padyamidamanudinaṃ sahasravāraṃ japtvā dhārayet | phalaṃ strīṇāṃ stanyābhāve stanyaprāptiḥ dhenūnāṃ sthagitasya payaso vahirnissaraṇaṃ ca | naivedyaṃ madhu kṣīraṃ ca | p. 248) ślo. 74. (P. 164) yantramidaṃ hevapaṭṭatale vilikhya devasannidhau pañcacatvāriṃśadahāni samārādhya ślokamimaṃ prativāsaramaṣṭottaraśatamāvartya dhārayet | anena sādhakaḥ kīrtimāṣnuyāt | naivedyaṃ kṣīrapāyasaṃ madhu ca | ślo. 75. (P. 165) idaṃ yantraṃ hāṭakapaṭṭatale vilikhya trīṇi dinānyārādhya ślokamimaṃ pratyahaṃ sahasravāraṃ japtvā dhārayet | anena sādhakaḥ kavirbhavet | naivedyaṃ kadalīphalaṃ madhu ca | p. 249) ślo. 76. (P. 166) yantramidaṃ svarṇapaṭṭatale likhitvā'ṣṭau dinānyarcya padyamidamanudinaṃ dvādaśasahasramāvartya dhārayet | phalaṃ sakalajanavaśyatā | naivedyaṃ nārikelaphalaṃ kadalīphalaṃ dadhyannaṃ madhu ca | ślo. 77. (P. 167) kapilāgoghṛtamarditaraktotpaleṅgāle yantramidaṃ ślokaṃ ca vilikhya daśa dināni saṃpūjya ślokamimamanudinaṃ dvisahasramāvartya tilakaṃ dhārayet | phalaṃ rājavaśyatā | naivedyaṃ kadalīphalaṃ madhu ca | p. 250) ślo. 78. (P. 168) raktacandanaṃ pannīrākhyapuṣpadraveṇa piṣṭvā gandhacelikāmiśrite tasmin yantramidaṃ viracya catvāriṃśaddināni saṃpūjya padyamidamanudinamaṣṭottaraśatamāvartya lalāṭe dhārayet anena sakalarājavaśyatā bhavet | naivedyaṃ madhu māṣāpūpaśca | ślo. 79. (P. 149) yantramidaṃ hemapaṭṭe vilikhya pañcacatvāriṃśaddinānyabhyarcya padyamidaṃ pratyahaṃ sahasravāraṃ japtvā dhārayet | sādhakaḥ indrajālavidyānipuṇo bhavet | naivedyaṃ madhu kṣīrapāyasaṃ ca | p. 251) ślo. 80. (P. 170) idaṃ yantraṃ kanakapaṭṭatale likhitvā prathamapuṣpiṇyā yonau saṃsthāpya pañcadinānyarcayitvā padyamidamanudinaṃ sahasramāvartya haste nibadhya tilakaṃ dhārayet | anena sādhakaḥ indrajālaṃ darśayituṃ samartho bhavet | naivedyaṃ madhu | ślo. 81. (P. 171) yantramidaṃ hāṭakapaṭṭatale likhitvā''gneyābhimukhaḥ ṣoḍaśa dināni samārādhya pratyahaṃ ślokamimaṃ sahasramāvartya sādhayet | anena agnistambhanaṃ kartuṃ śakyate | naivedyaṃ guḍapāyasaṃ madhu māṣāpūpaśca | p. 252) ślo. 82. (P. 173) idaṃ yantraṃ bhūrjapatre likhitvā pādukāyāṃ nikṣiṣya catvāriṃśadahāni saṃpūjya padyamidamanudinaṃ sahasravāraṃ japtvā tatpādukāṃ dhārayet | anena sādhako jale carituṃ samartho bhavet | naivedyaṃ nārīkelaphalaṃ kadalīphalaṃ madhu ca | ślo. 83. (P. 175) yantramidaṃ kanakapaṭṭe vilikhya dvādaśadināni japākusumairabhyarcya padyamidamaharahassahasramāvartya dhārayet | phalaṃ gajaturagasainyastambhanam | naivedyaṃ guḍapāyasaṃ madhu ca | p. 253) ślo. 84. (P. 176) idaṃ yantraṃ hemapaṭṭatale likhitvā saṃvatsaramekamabhyarcya ślokamimaṃ pratyahaṃ sahasravāraṃ japtvā dhārayet | evaṃ kṛte sādhakaḥ parakāyapraveśe śakto bhayet | naivedyaṃ kṣīrapāyasaṃ citrānnaṃ madhu ca | p. 254) ślo. 85. (P. 177) yantramidaṃ svarṇapaṭṭatale likhitvā dvādaśāhāni raktapuṣpaiḥ saṃpūjya padyamidamanudinaṃ sasramāvartya dhārayet | anena bhūtabādhānivṛttiḥ | naivedyaṃ kṣīrapāyasaṃ guḍodakaṃ kadalīphalaṃ ca | ślo. 86. (p. 179) idaṃ yantraṃ hāṭakapaṭṭe vilikhya ekaviṃśatidināni saṃpūjya pratyahaṃ ślokamimaṃ sahasramāvartya dhārayet | kalaśodakamabhimantryābhiṣiñcet | anena samastapiśācabādhā nivṛttiḥ | naivedyaṃ kṣīrapāyasaṃ nārīkelaphalaṃ kadalīphalaṃ madhu ca | p. 255) ślo. 87. (P. 180) yantramidaṃ śmaśānabhasmani viracya daśadinānyārādhya padyamidamaharahaḥ sahasramāvartya sādhayet | sādhakaḥ sarpānayane samartho bhavet | naivedyaṃ kṣīrapāyasaṃ madhu kadalīphalaṃ nārīkelaphalaṃ ca | ślo. 88. (P. 181) idaṃ yantraṃ svarṇapaṭṭe rajatapaṭṭe vā likhitvā pañcadaśadināni samārādhya ślokamimaṃ gratyahaṃ sahasravāraṃ japtvā dhārayet | sādhakaḥ mṛgānayane prabhavati | naivedyaṃ guḍapāyasaṃ nārikelaphalaṃ kadalīphalaṃ ca | p. 256) ślo. 89. (P. 182) yantramidaṃ hāṭakapaṭṭatale likhitvā triṃśadahānyarcayitvā padyamidamanudinaṃ sahsramāvartya dhārayet | phalaṃ sarvarogaśamanam | naivedyaṃ guḍapāyasaṃ madhu ca | ślo. 90. (P. 183) idaṃ yantraṃ hāṭakapaṭṭe likitvā pañcadaśāhānyabhyarcya ślokamimamaharahassahasratmāvartya dhārayet | phalaṃ kṣudrabādhānivṛttiḥ naivedyaṃ kṣīrapāyasaṃ madhu ca | p. 257) ślo. 91. (P. 184) yantramidaṃ padyaṃ ca kanakapaṭṭatale likhitvā pañcaviṃśatyahāni samārādhya padyamidamanudinaṃ sahasravāraṃ japtvā dhārayet | sādhakasya bhūlābho dhanalābhaśca bhavati | naivedyaṃ kṣīrapāyasam | ślo. 92. (P. 185) idaṃ yantraṃ suvarṇapaṭṭe vilikhya pañcaviṃśatidinānyabhyarcya pratyahaṃ ślokamimaṃ sahasramāvartya dhārayet | anena sādhako rājyaṃ labhate | naivedyaṃ citrānnaṃ kṣīraṃ kṣīrapāyasaṃ tāmbūlaṃ ca | p. 258) ślo. 93. (P. 186) yantramidaṃ hemapaṭṭatale vilikhya pañcaviṃśatidināni pūjayitvā padyamidamanudinaṃ sahasramāvartya dhārayet | anena sakalābhīṣṭasiddhirbhavati | naivedyaṃ madhu | ślo. 94. (P. 187) idaṃ yantraṃ hāṭakapaṭṭe likhitvā pañcaviṃśatyahānyabhyarcya ślokamimaṃ prativāsaraṃ sahasramāvartayet | phalaṃ iṣṭārthasiddhiḥ | naivedyaṃ-mudgānnaṃ nārikelaphalaṃ kadalīphalaṃ ca | p. 259) ślo. 95. (P. 188) yantramidaṃ kanakapaṭṭatale vilikhya tilataile nikṣipya tryahamārādhya padyamidamanudinamaṣṭottaraśatamāvartya tattailaṃ vraṇe vilimpet | phalaṃ sadyovraṇaviropaṇam | naivedyaṃ tilānnaṃ guḍaṃ ca | ślo. 96. (P.189) idaṃ yantraṃ śvetārkakṣīreṇa dhāraṇayogye kasmiṃścidvastuni likhitvā'ṣṭau dināni saṃpūjya ślokamimaṃ pratyahaṃ sahasravāraṃ japtvā dhārayet | sādhako vidyāvān bhavet | navedyaṃ madhu kṣīrapāyasaṃ ca | p. 260) ślo. 97. (P. 190) yantramidaṃ svarṇapaṭṭe tāmrapaṭṭe vā likhitvā'ṣṭa dināni samārādhya ślokamimamaharahaḥsahasramāvartya dhārayet | sādhako dṛḍhakāyo bhavet | naivedyaṃ-śālyannaṃ madhu ca | ślo. 98. (P. 191) idaṃ yantraṃ kanakapaṭṭatale vilikhya ṣoḍaśadinānyarcayitvā padyamidamanudinaṃ sahasravāraṃ japtvā dhārayet | anena strīṇāṃ garbhadhāraṇaṃ puruṣāṇāṃ bahuvṛṣyatā ca bhavet | naivedyaṃ madhu | p. 261) ślo. 99. (P. 193) yantramidaṃ hemapaṭṭe likhitvā ṣoḍaśa dinānyabhyarcya pratyahaṃ ślokamimaṃ sahasramāvartya dhārayet | anena sādhakaḥ śūro bhavet | naivedya trimadhuraṃ māṣāpupa madhu ca | ślo. 100. (P. 201) idaṃ yantraṃ svarṇapaṭṭatale vilikhya ṣoḍaśa dinānyārādhya ślokamimaṃ prativāsaraṃ sahasramāvartya dhārayet | anena sakalakāryasiddhirbhavet | naivedyaṃ nārikelaphalaṃ kadalīphalaṃ ca | śaṃ bhūyāt || śrīmahātripurasundarīcaraṇāravindārpaṇamastu || p. 262) (sūcanā- saundaryalaharyāḥ 202 tame puṭe vyākhyāṭippaṇyoḥ dattāṃ sūcanāmanusṛtya lakṣmīdharācāryeṇa avyākhyātaṃ padyatrayaṃ kaivalyāśramikṛtayā saubhāgyavardhinīṃvyākhyayā saha pāṭhakānāṃ avagāhanāya atra nirdiśyate-) (ślo. 94.) (p. 186) śrībhagavatyā vadanapratibimbamahimānaṃ prastauti- samānītāḥ padmāṃ maṇimukuratāmambaramaṇi- rbhayādāsyasyāntaḥ stimitakiraṇaśreṇimasṛṇaḥ | dadhāti tvadvaktrapratiphalanamaśrāntavikacaṃ nirātaṅkaṃ candrānnijahṛdayapaṅkeruhamiva || samānīta iti | maṇimukuratāṃ padmāṃ maṇimayādarśarūpāṃ lakṣmīṃ śobhāṃ samānītaḥ prāptaḥ ambaramaṇiḥ āsyasya bhayāt antaḥstimitakiraṇaśreṇimasṛṇaḥ svakiraṇasaṃparkāt jagadambikāvadanasya glānirbhaviṣyatīti bhayāt antaḥ saṃkucitakiraṇaśreṇibhiḥ masṛṇaḥ cikkaṇaḥ san tvadvaktrapratiphalanaṃ dadhāti | kimiva ? aśrāntavikacam anavaratavikasvaram candrānnirātaṅkam amlānaṃ nijahṛdayapaṅkeruhamiva darpaṇībhūte dinamaṇau tava vadanaṃ pratibimbitam tasya hṛdayakamalāyata iti bhāvaḥ | samānītaḥ padbhyāmiti kvacitpāṭhaḥ | tava caraṇābhyāṃ mukuratāṃ samānītaḥ | tādarthye caturthī | tava caraṇārthaṃ mukurutāṃ prāpta ityarthaḥ | tava caraṇapratiphalanayogyo'yaṃ vadanapratibimbadhāraṇe kā śaktirasya ? tathāpi tava caraṇakaruṇayā vadanapratibimbaṃ dadhāneti bhāvaḥ || (ślo. 98) (P. 190) atha śrīdevyupāsanāyā sārūpyarūpakaphalamāha- samudbhūtasthūlastanabharamuraścāruhasitaṃ kaṭākṣe kaṃdarpāḥ katicana kadambadyutivapuḥ | p. 263 harasya tvadbhrāntiṃ manasi janayanti sma vimalā bhavatyā ye bhaktāḥ pariṇatiramīṣāmiyamume || samudbhūteti | he ume ! bhavatyā ye bhaktāḥ vimalāḥ manovākkāyakarmabhiḥ bhavaccaraṇopāsanaparāḥ dambhādidoṣarahitāḥ eteṣāṃ iyaṃ pariṇatiḥ upasanāyāḥ pariṇāmaḥ sā kā ? samudbhūtasthūlastanabharam uraḥ cāruhasitaṃ kaṭākṣe kandarpāḥ kaṭākṣavikṣepeṇa bahava ujjīvitā bhavantīti bhāvaḥ | kadambadyutivapuḥ romāñcakañcukitaṃ vapuḥ mahādevāvalokanasamudbhūtasātvikabhāva iti rahasyam | manasi tvadbhrāntiṃ janayati evaṃrūpā pariṇatirbhavati | tvatsārūpyaṃ prāpya tavaiva saṃnidhau sakhya iva vartamānāḥ tvamiva mahādevasya manasi bhānti | anenā pūrvoktāyā bhāvanāyāḥ phalamahimā pratipāditaḥ | atra bhrāntimānalaṅkāraḥ || (ślo. 100) (P. 193) svakṛtastutiṃ nigamayati- nidhe nityasmere niravadhiguṇe nītinipuṇe nirāghāṭajñāne niyamaparacittaikanilaye | niyatyā nirmukte nikhilanigamāntastutapade nirātaṅke nitye nigamaya mamāpi stutimimām || nidhe iti | nidhīyate jagadasyāmiti nidhiḥ he nidhe ! jagadādhārabhūte tathāca mārkaṇḍeye ādhārabhūtā jagatastvameka iti | nityasmere ! sarvadānandanirbharonmeṣalasadvadane | nanu jagadādhārabhūtā iti pūrvaṃ pratipāditam | adhunā nityasmere ityucyate | smeratā śarīradharmaḥ jagadādhārabhūtā śaktiraśarīrā | atra pūrvottarasaṃbodhanayoḥ parasparaṃ virodha ityata āha niravadhiguṇa iti | niravadhiguṇe ! niravadhayaḥ asaṃkhyātaśaktivilāsāḥ guṇāḥ yasyāḥ bhaktānugrahaśarīrāyāḥ smeratā acintyarūpādhāraśaktiraśarīreti na virodhaḥ | yadi bhaktānugrahāya p. 264) śarīraparigrahastarhi bhaktaṣu tāratamyaṃ kutaḥ ? kaścidrājā kaścitprabhuḥ kaściddaridraḥ kaścidvirakta ityata āha nītinipuṇe iti | nītinipuṇe ! nītau nipuṇā | yādṛśo yasyānugraha ucitaḥ anādyavidyāsaṃvalitatatkarmānubaddhaḥ tādṛganugrahaḥ | tarhi karmapāratantryaṃ bhagavatyāḥ na tu svātantryamityasmadādivatsā jātetyatrāha nirāghāṭajñāna iti | āghāṭaḥ iyattāparimāṇaghaṭanā nirāghāṭaḥ akhaṇḍaḥ tādṛśasaṃvidullāsarūpe | asyāḥ sānnidhyavaśāt tattacchaktisamavāyena tattatkarmānugraho bhavatītyarthaḥ | etādṛśī kathamupāsyā bhavati ? dhyānādibhirākalitumayogyatvādityata āha niyameti | niyamaparacittaikanilaye ! ye japapūjādhyānādiniyamairupāsate teṣāṃ cittaikanilaye ! teṣāṃ citte āvirbhūya prakāśata ityarthaḥ | tarhi bhagavatyāḥ niyamaparacittaikanilayaṃ prakāśamānatā nānyatreti niyatiparatantratā jātā ityata āha niyatyeti | niyatyā nirmukte ! līlayā niyamaparacitte prakāśate natu niyatiparatantratayā ! yathā kalpadrumaḥ sarvasādhāraṇo'pi sevāparāṇāṃ phaladātā nānyeṣāṃ yathā vā sūryaḥ jalādau nirmale vastuni pratibimbate nānyatra tena na sūryasya niyatipāratantryaṃ tatheti bhāvaḥ | etasyā devatāyāḥ sadbhāve kiṃ pramāṇamityata āha nikhileti | nikhilanigamāntastutapade ! nigamāḥ vedāntā upaniṣadaḥ tābhirupalakṣitapade upaniṣadaḥ pramāṇamityarthaḥ | kena prakāreṇa stutapadā ? tameva prakāramāha nirātaṅke iti | nirātaṅke nitye ! tathā ca śrutiḥ abhayamakṣaramamitamanaṇvasthūlamavikāraṃ kevalaṃ cinmātramayaṃ brahma iti | evaṃprakāreṇa stute iti | nigamaya mamāpi stutimimāṃ nigamaya nigamīkuru | tatkarotītyarthe ṇic | vedamiva sarvasaṃpratipannāṃ kuru | yathā vālmīkivyāsādīnāṃ vācaḥ smṛtipurāṇeti hāsādayaḥ nigamavat sarvasaṃpratipannāstvayā kṛtāḥ tathā mamāpīyaṃ stutiḥ nigamīkriyatāmityarthaḥ | tathā ca kaurme bhagavatyā vacanaṃ himavantaṃ prati p. 265) vedarūpā parāśaktirmama loke pravartate | tayādhiṣṭhāni karmāṇi kurvanti surasattamāḥ || devarṣayo rājarṣayo vyāsādimunayastathā | taiḥ praṇītāni sarvāṇi kalpasūtramukhāni vai || dharmaśāstrapurāṇāni setihāsasmṛtīni ca | jñeyāni vedavattāni nātra kāryā vicāraṇā || iti | atra bahukāraṇeṣu ekakriyāyogāt mālādīpakālaṃkāraḥ || p. 266) śrīcakram || p. 267) anubandhaḥ 2 1. bhāvanopaniṣat sabhāṣyā 2. laghustutiḥ 3. carcāstavaḥ 4. ghaṭastvaḥ 5. ambāstavaḥ 6. sakalajananīstotram || śriyai namaḥ || bhāvanopaniṣat bhāskararājaviracitabhāṣyasahitā śrīnāthāṅghriparāgaikoparāgādaparāgadhīḥ | bhāvanopaniṣadbhāṣyaṃ bhāṣate bhāskaraḥ sudhīḥ || iha khalu śrītripurasundaryāḥ sthūlasūkṣmapararūpabhedena trividhāyāḥ upāstirūpāḥ kriyā api trividhāḥ kāyikī vācikī mānasī ceti | tāsāṃ bahiryāgajapāntaryāgarūpāṇāṃ ekaikasyāmitarayoḥ saṃvalitatve'pi prādhānyaprācuryābhyāṃ kāyikatvādivyapadeśaḥ | etāsvādimaṃ dvayaṃ tripuratāpinyādyupaniṣatsūpadiśya tato'pi rahasyabhūtāṃ kālacakrāntargataśrīcakrasya bhāvanānāmnīṃ tṛtīyāmupāstimatharvanāmā vedapuruṣo yogijanānujighṛkṣayā prakāśayannādau sadguroḥ pararūpatvamabhidhatte-śrīguruḥ sarvakāraṇabhūtāḥ śaktiḥ ityādivākyadvayena | atra copaniṣadante śrūyamāṇaṃ bhāvanāparo jīvanmukto bhavati iti vākyaṃ yadāgneyādivākyavat bhāvanayā jīvanmuktiṃ bhāvayediti vipariṇataṃ sat apūrvo vidhiḥ | arthabhāvanākaraṇībhūtāyāśca bhāvārtharūpāyāḥ pararūpabhāvanāyāḥ svargavadalaukikatvena [bhāvanāyāḥ vyūḍhāvadatāsvikatvena-kha] tatsvarūpanirūpaṇārthaḥ śrīguruḥ ityādiḥ sarvo'pi tadvidheḥ śeṣaḥ | tena yanna duḥkhena ityādivākyavat vidhyekavākyatayā svārthe prāmāṇyamasyāvaseyam | tāśca bhāvanāḥ yadyapi kādimatakaulamatabhedena p. 270) dvilakṣaṇā [matabhedena parasparavilakṣaṇā-kha] stantreṣūpalabhyante tathāpi prakṛtopaniṣadi kādimatānusāreṇaiva varṇyante | kādimatenāntaścakrabhāvanāḥ pratipāditāḥ ya evaṃ veda ityupasaṃhārāt | tenāsyāmevopaniṣadi śākhābhedena pāṭhabhedadarśane'pi kādimatīyatantrasūtrādyupabṛṃhaṇānuguṇaṃ pāṭhamanusṛtyehāsmābhirvyākhyāyate | ata eva prayogavidhilekhanāvasare prakṛtaśākhāyāmaśrūyamāṇo'pyaṃśo'pekṣitatvānnityāhṛdaya tantrarāja-bindusūtrādibhya upasaṃhṛtya varṇayiṣyate || śrīguruḥ sarvakāraṇabhūtā śaktiḥ || 1 || tena navarandhrarūpo dehaḥ || 2 || idaṃ ca vākyadvayamupaṃbṛhitaṃ tantrarāje- gururādyā bhavecchaktiḥ sā vimarśamayī matā | navatvaṃ tasya dehasya randhratvenāvabhāsate || iti | atra ādyā iti sarvakāraṇabhūtā ityasya vivaraṇaṃ kāraṇasya kāryapūrvabhāvitvenādyatvāt | īśvarānugrahavaśena jāyamāno viveka eva sarvasaṃśayabhedanena mantravīryaprakāśanena tāttvikapadārthānāmavakāśapradānādvimarśapadābhidheyo guruḥ | gurvabhinnarandhravān | taduktam gururupāyaḥ iti śivasūtre vārtikakṛtā- gurureva parā śaktirīśvarānugrahātmikā | avakāśapradānena saiva yāyādupāyatām ! akṛtrimāhamāmarśasvarūpādyantavedanāt | parameṣṭhisamatvena paramopāyatā guroḥ || iti | p. 271) mālinītantre'pi- sa gururmatsamaḥ prokto mantravīryaprakāśakaḥ | ādimāntyavihīnāstu mantrāḥ syuḥ śaradabhravat | gurorlakṣaṇametāvadādimāntyaṃ nivedayet || iti | tādṛśavivekākhyavṛttyavacchinnacicchaktistu prāṇaśaktivihārāvasānā suṣumnākhyā nāḍyeva vimarśamayītyucyate | śrīgurostāvaddivyasiddhamānavabhedena rūpatrayam | tatraikaikaṃ punastrividhamiti prakāśānandanāthādisubhagānandanāthāntabhedena navarūpatā tantre prasiddhā | tadvāsanāmāha teneti | ṣaṣṭhyarthe tṛtīyā | tasyāḥ vimarśaśakteḥ dehaḥ svarūpaṃ navarandhramayam | śrotracakṣurnāsānāṃ dvayaṃ dvayam | jihvāguhyapāyavaḥ ekaikamiti navamī randhraiḥ svasvaviṣayavimarśaḥ upādeyopadeśagrahaṇamanupādeyamocanādikaṃ ca bhavatītyādisādharmyāttāni vimarśarūpāṇyeva | vastutaḥ dhānyena dhanī itivadabhede tṛtīyā | tadabhinnarandhranavakavān svadeha ityarthaḥ | tantrarāje'pi tasyetyasya navatva evānvayaḥ na dehapadenānvayaḥ | deharandhranavatvena gurornavatvaṃ bhāsata ityarthaḥ | svadehagatanavarandhrāṇi nava nāthā iti yāvat | teṣu śrotradvayaṃ vākca divyaughaḥ | dṛgdvayamupasthaśca siddhaughaḥ | itare mānavaugha iti sampradāyaḥ | etadvimarśanavakasya mūlabhūtā suṣumnānāḍyeva sarandhrasuṣumnāmūlabhāge śrotrādināḍīnāṃ militatvena suṣumnāvacchinnacicchaktereva tattannāḍīdvārā tattadviṣayāvabhāsakatvāt | nāḍīnāmavasthānaprakāro yathā- prāguktamūlādhārasya madhyasthatryaśramadhyataḥ | suṣumnāpṛṣṭhavaṃśākhyavīṇādaṇḍasya madhyagā || mūrdhani brahmarandhrāntā nāsāgrāddvādaśāṅgulā | tanmūlātpāyugā proktā'lambusākhyā tu nāḍikā || p. 272) tryaśrāgrādutthitā nāḍī kuhūrnāma dhvajāntagā | tadvāmadakṣapārśvābhyāṃ saviśvodaravāraṇe || jaṭharāntā sarvagā ca prokte tadvadanantare | hastijihvāyaśasvinyau pādāṅguṣṭhāntavistṛte || tathaiveḍāpiṅgale dve nāsārandhradvayāntage | gāndhārī ca tathā pūṣā netradvayagate kramāt || tathaiva karṇagāminyau śaṅkhinī ca payasvinī | jihvāgragā sarasvatyākhyaivaṃ nāḍyaścaturdaśa || mūlādhāre nāḍīnāṃ sthitikramo yathā- mūlādhāre tryaśramadhye suṣumnālambuse ubhe | prākpratyagāsthite anyāstrikoṇāgrātpradakṣiṇāḥ || lekhāsu saṃsthitā nāḍyaḥ kuhūścaiva tu vāraṇā | yaśasvinī piṅgalā ca pūṣānāmnī payasvinī || sarasvatī śaṅkhinī ca gāndhārī tadanantaram | iḍā ca hastijihvā ca tato viśvodarābhidhā || randhrapāyudhvajāśeṣapannāsānetrakarṇagāḥ | jihvākarṇākṣināsāṅghrijaṭharāntāścaturdaśa || iti | tenaitadrandhranavakakāryabhūtasvasvaviṣayavimarśanavakasamaṣṭiṃ gurvabhedena bhāvayediti sidhyati | kecittu śrotrādyavayavānāṃ ca tattannāḍīnāṃ ca tattannāthābhedabhāvanamicchanti || navacakrarūpaṃ śrīcakram || 3 || p. 273) deha ityanuvartate | svakīyo deha eva trailokyamohanādinavacakrasamaṣṭirūpaśrīcakrābhinnaḥ | avāntaracakravibhāgastu āvaraṇadevatāsthānairvyaktībhaviṣyati | tāni ca sthānāni śākhābhedenaiva vivṛtāni rahasyatvāt | ata eva tantrarāje'pyanuktāni nityāṣoḍaśikārṇave vivṛtatvāt ! tadidamuktaṃ bindusūtre aparaśivoditavyākulasthānanirṇīticaṇadeśikaprasādādhigatavibhā vanārahasyamupahvaram iti | ekaḥ śivastantrakartā prasiddhaḥ | aparaśśivo vedapuruṣaḥ tenāpi vyākulatayā śākhābhedenoktānāṃ sthānānāṃ nirṇayanasamarthasya guroḥ prasādādadhigataṃ yadīyavibhāvanārahasyaṃ tādṛśadeharūpaṃ śrīcakraṃ aparokṣānubhavopāyeṣu rahasyaṃ ityupahvaramiti tadarthaḥ padmapādācāryairvarṇitaḥ | aṭṭaśūlā janapadāḥ śivaśūlāścatuṣpathāḥ iti bhārataśloke śivaśabdasya vedaparatvenaiva prayogāt aparaśivaiḥ śākhāntarairityarthaḥ suvacaḥ || vārāhī pitṛrūpā kurukullābalidevatā mātā || 4 || puruṣārthāssāgarāḥ || 5 || svadehe jñānendriyakarmendriyabuddhyādiṣu saṃkrāntā ye janakajananyoraṃśaviśeṣāḥ asthyādimāṃsādirūpāste vārāhītvena kurukullātvena kāmādbhāvanīyāḥ | vārāhyāḥ strītve'pi tanmukhasya puṃrūpatvātpitṛrūpatopapattiḥ | paścimādyuttarāntadikṣu vidyamānā ikṣvirāghṛtakṣīrasāgarāḥ svīyadharmādipuruṣārthacatuṣṭayarūpāḥ | tantrarāje'pyuktam- balidevyaḥ svamāyāḥ syuḥ pañcamī janakātmikā | kurukullā bhavenmātā puruṣārthāstu sāgarāḥ || iti | atra prathamaścaraṇaḥ śākhāntaramūlakaḥ sarvavedāntapratyayanyāyenopāstyaikye'pi na tasyopasaṃhāraḥ kurukullāyā eva balidevatātvaviśeṣaṇasāmarthyāt | atasmiṃstadbuddhiṃ p. 274) janayitvā unmārgapravartikāḥ śaktayaḥ svamāyāpadenocyanta tu iti manoramākāraḥ || deho navaratnadvīpaḥ || 6 || tvagādisaptadhāturomasaṃyuktaḥ || 7 || saṅkalpāḥ kalpataravastejaḥ kalpakodyānam || 8 || tvagādirityatadguṇasaṃvijñāno bahubrīhiḥ tena tvagekā rudhirādyasthyantāḥ sapta lomāni ceti navakaṃ navaratnātmakaṃ khaṇḍanavakamiti sidhyati | atrāyaṃ sampradāyalabhyo'rthaḥ rasamāṃsaromatvagrudhiraśukramajjāsthimedāṃsi puṣyarāganīlavaiḍūryavidrumamauktikamarakatavajragomedhapadmarāgā tmaka-navaratnamayakhaṇḍarūpāṇi pratīcyādini-ṛtyantadikṣu madhye'vasthitānīti [madhye ca sthi.] vibhāvayediti | sarvaśākhāpratyayamekaṃ karma sarvavedāntapratyayamekamupāsanam iti pūrvottaramīmāṃsānyāyābhyāṃ guṇopasaṃhārasyāvaśyakatayā kālacakreśvaryādidevatānavakābhedo'pyeteṣveva dhātuṣu śākhāntarokto vibhāvanīyaḥ | tatprakāraḥ prayogavidhau spaṣṭīkariṣyate | mānasāḥ saṅkalpaviśeṣā eva santānādikalpavṛkṣāḥ saṅkalpapurassaraṃ karmasu pravṛttyā'bhimataphalasiddheḥ | teṣāmādhārabhūtaṃ tejo mana eva kalpakodyānam | mano jyotiḥ [tai. saṃ. 1-5-2] iti śrativyavahārādiha saṅkalpavikalpātmakaṃ mana eva tejaḥpadenocyate || rasanayā bhāvyamānā madhurāmlatiktakaṭukaṣāyalavaṇarasāḥ ṣaḍṛtavaḥ || 9 || p. 275) madhurādayo yadā rasanayānubhūyante tadā tādṛśānubhūyamānatvaviśiṣṭeṣu teṣu vasantādi-ṛtvabhedabhāvanaṃ kevalānāṃ tu teṣāṃ svābhinnapadārthāntaraniṣṭhatvena manasaḥ parāgvṛttayāpatteḥ asyā bhāvanāyāḥ pratyagvṛttyabhyāsarūpatvena taditaranirodhāyogāt | ata eva rasanābhāvyattvaviśeṣaṇam | tena tvagādiniṣṭhānāṃ vyāvṛttiripi phalati || tantrarāje tu- ratnadvīpo bhaveddeho navatvaṃ tu tvagādibhiḥ | saṅkalpāḥ kalpataravaḥ svādhārā ṛtavaḥ smṛtāḥ || ityuktam | atra svādhārapadena ḍākinyādiyoginīṣaṭcakrādhārabhūtāni suṣumnāntargatāni ṣaṭcakrāṇyucyante | suṣumnāyā iḍāpiṅgalātmakacandrārkasaṃyogenānumitakalātmakatayā tadgatānāṃ cakrāṇāmṛtvātmakatvaṃ yuktamiti vyācakṣate | vastutaḥ pratyakṣaśrutyanurodhātsvānubhūyamānarasaparatvameva svādhārapadasya yuktam | nanu bhāvyamāna iti śānacā vartamānakālakathanāt upāstikāle anubhūyamānarasābhāva iti cet na anubhavānāmeva saṃskārātmanā tadānīmapi sattvāt svamātmā ādhārassamavāyī yeṣāmiti vyutpattyā svādhārapadasya rasānubhavajanyasaṃskāraparatvasyaiva suvacatvāt ḍākinyādīnāmitaḥpūrvamanupasthitatayā svapadena tatparāmarśāyogāt vaidyake ṛtubhedena rasavyavasthāyāḥ kathanena ṛturasasaṃskārayorabhedasya yuktatvācca | evaṃrītyopapattau śākhāntaramūlakatvānumiteraprasaṅgācca | ihāśvagajānāṃ parikhāmaṇṭapayośca bhāvanopasaṃhāraḥ || jñanamarghyaṃ jñeyaṃ haviḥ jñātā hotā jñātṛjñānajñeyānāmabhedabhāvanaṃ śrīcakrapūjanam || 10 || etaccopabṛṃhitaṃ tantrarāje- jñātā svātmā bhaved jñānamarghyaṃ jñeyaṃ haviḥ (bahiḥ) sthitam | śrīcakrapūjanaṃ teṣāmekīkaraṇamīritam || iti | p. 276) jñānaśabdo ghaṭādijñānaparaḥ arghyaśabdaḥ pūjāsāmagrīparaḥ jñeya(bahiḥ)śabdo bāhyaviṣayamātraparaḥ | yāvānidaṃtāviṣayaḥ sa sarvo'pi haviṣṭvena śrutau nirdiṣṭaḥ naivedyamiti yāvat | ata evārghyaśabdastaditaraviśeṣārghyaparatayā saṃkocyaḥ | pūjyā devatā tu cidrūpā prasiddhatvānnoktā | ahantāviṣayo jñātā pūjakaḥ prakṛtatvādviśiṣya śrutāvanukto'pi tantre nirdiṣṭaḥ | svātmacaitanyādbhedena pratīyamānānāṃ jñātṛjñānajñeyānāṃ bhedakanāmarūpānanusandhānapūrvakaṃ cinmātrarūpatayā vibhāvanamiha vidhīyate | tantre bhāve lyuḍantapūjanapadārthastu tritayābhedamātraṃ na tvabhedavibhāvanam | loke hi viśeṣārghyajalabindvādernaivedyasya svātmanaśca devatāyāṃ samarpaṇarūpasaṃbandha eva pūjā | tadvatprakṛte'pi trayāṇāṃ citā saha tādātmyasyaiva tathātvamucitam | tadanukūlā kṛtirhi vibhāvanamatrābhidhīyate | vibhāvanasyaiva pūjanapadārthatve vibhāvanapūjanayorabhedena vibhāvanāntaramāpadyeta | tena karaṇelyuḍantaḥ śrautaḥ pūjanaśabdaḥ pūjānukūlakṛtipara iti dyotanāyaikīkaraṇamityupabṛṃhitam || niyatiḥ śṛṅgārādayo rasā aṇimādayaḥ | kāmakrodhalobhamohamadamātsaryapuṇyapāpamayyo brāhmyādyaṣṭaśaktayaḥ || 19 || niyatiḥ prārabdhamekam | śṛṅgārādayo nava | ādipadādbhayānakaraudravībhatsahāsyavīrakaruṇādbhutaśāntaparig rahaḥ | eteṣāṃ daśānāṃ krameṇāṇimādisiddhidaśakābhedaḥ | atra krame mūlaṃ bindusūtrato jñeyaṃ śṛṅgārādītyādipadena gṛhītānāṃ kramasyājñātatvenānyato grahaṇasyocitatvāt | kāmākarṣiṇyādivakṣyamāṇavāsanānāṃ tu pāṭhakrameṇa nirṇayasambhavānnidhikāroktavyutkramo yāvanmūladarśanaṃ na viśvāsanīyaḥ | atra mayaṭpratyayo brahmamayaṃ jagadityādāvivābhedārthakaḥ | yattu tantrarāje- p. 277) śrīcakre siddhayaḥ proktā rasā niyatisaṃyutāḥ | ūrmayaḥ puṇyapāpe ca brāhmyādyā mātaraḥ smṛtāḥ || ityuktam tatrāpyūrmiśabdaḥ kāmādyariṣaḍvargapara eva purāṇeṣu kāmāderapyūrmipadena kvacidvyavahāradarśanāt | tena kṣudhāpipāsāśokamohajarāmaraṇaparatvena pareṣāṃ vyākhyānaṃ pratyakṣaśrutivirodhādanādeyam || ādhāranavakaṃ mudrāśaktayaḥ || 12 || pṛthivyaptejovāyvākāśaśrotratvakcakṣurjihvāghrāṇa- vākpādapāṇiṃpāyūpasthāni manovikāraḥ kāmā-karṣiṇyādiṣoḍaśaśaktayaḥ || 13 || mūlādhārādiṣaṭkamūrdhvādhaḥ sahasradalakamale dve lambikāgramekamiti navādhārāḥ | teṣāmeva samaṣṭireketi daśa | etaiḥ saṃkṣobhiṇyāditrikhaṇḍāntamudrābhimāniśaktidaśakasyābhedāḥ | tantrāntareṣu tṛtīyarekhādevatābhāvāttadanuyāyibindusūtroktānāṃ āvaraṇadevatāsthānānāmiha (na) grahaṇam | anye tu yoginīhṛdayasyāpi kādimatānuyāyitvāttatra mudrādevatānāṃ śarīrāvayaveṣu avasthānakathanāttānyeva sthānāni grāhyāṇi | etadupaniṣaduktadevatāvibhāvanasya pūjānyāsobhayarūpatāyāḥ nidhikārādisāmpradāyikasamsatatvāt | tena katipaye nyāsadharmāstantroktā iha yojanīyā ityāhuḥ | te ca caturaśrādyarekhāyai sama ityādito nyaset ityādayaḥ prayogavidhau upasaṃhariṣyante | pratyāvaraṇamekaikasyāḥ siddhermudrāyāśca vibhāvanamagre vidhāsyate | tattaccakreśvarīvibhāvanamapyanyatroktamupasaṃhāryam | pañca bhūtāni ekādaśendriyāṇi ca sarvāśāparipūrakacakrasthadevatābhinnāḥ | atra vikāraśabdaḥ ṣodaśasaṅkhyāparaḥ | manovikāra ityekaṃ padaṃ vā vikṛtaṃ mana ityarthaḥ kṛdabhihito bhāvo dravyavatprakāśate iti vyutpatteḥ | tena mana ikṣudhanuḥ ityanena na paunaruktyam || p. 278) vacanādānagamanavisargānandahānopādānopekṣākhyabuddhayo'naṅga- kusumādyaṣṭau || 14 || karmendriyāṇāṃ vacanādayo viṣayāḥ pañca | hānaṃ tyāgaḥ | upādānaṃ grahaṇam | upekṣā audāsīnyam | īdṛśabuddhitrayaṃ cetyaṣṭau | idameva buddhitrayaṃ doṣapadenoktaṃ tantrarāje- bhūtendriyamanāṃsyeva kramānnityāḥ kalāḥ punaḥ | karmendriyārthadoṣaśca jñeyāḥ syuḥ śaktayo'ṣṭadhā || iti | vātapitthakaphā doṣā ityanye | alambusā kuhūrviśvodarā vāraṇā hastijihvā yaśovatī payaskhinī gāndhārī pūṣā śaṅkhinī sarasvatī iḍā piṅgalā suṣumnā ceti caturdaśa nāḍyaḥ sarvasaṃkṣobhiṇyādicaturdaśa śaktayaḥ || 15 || nāthanavakavyākhyānāvasare nāḍīnāṃ svarūpaṃ prāgvivṛtaṃ tadabhinnā manvaśradevatāḥ | etāsāṃ nāḍīnāṃ pūrvoktapṛthivyādiṣoḍaśakasya ca vyutkramo bhūyāneva nidhigranthe dṛśyate | śrautakramabodhakapratyakṣaśrutimantareṇā'tratyapāṭhakra mabādhasyāyogāttatra mūlaṃ cintyam || prāṇāpānavyānodānasamānanāgakūrmakṛkaradevadattadhanañjayāḥ daśa vāyavassarvasiddhipradādibahirdaśāradevatāḥ || 16 || p. 279) etadvāyusaṃsargakopādhibhedena recakaḥ pācakaḥ śoṣako dāhakaḥ plāvakaḥ iti prāṇamukhyatvena pañcadhā jaṭharāgnirbhavati || 17 || kṣāraka udgārakaḥ kṣobhako jṛmbhako mohaka iti nāgaprādhānyena pañcavidhāste manuṣyāṇāṃ dehagāḥ bhakṣyabhojyacoṣyalehyapeyātmakaṃ pañcavidha mannaṃ pācayanti || 18 || etā daśa vahnikalāḥ sarvajñādyā antardaśāragā devatāḥ || 19 || prāṇādyāḥ pañca mahāvāyavaḥ nāgādyāḥ upavāyavaḥ prañcetyevaṃ daśāpi sarvārthasādhakacakrasthadevatābhirabhinnāḥ | tantrārāje'pi- nāḍyaścaturdaśa proktāḥ kṣobhiṇyādyāstu śaktaḥ | vāyavo daśa saṃproktāḥ sarvasiddhyādiśaktayaḥ || iti || ekasyaivaudaryāgneḥ prāṇādidaśavāyusaṃbandhenaupādhikatvaṃ vākyadvayena vivṛtam | tṛtīyavākyena pācakasya kāryam | caturthavākyena sarvārthasādhakacakrasthadevatābhirabhedaḥ uktaḥ | dhātusaptake doṣatraye ca vidyamānatvāddaśadhātvamagneranye manyante | tantrarāje tu- p. 280) vahnayo daśa saṃproktāḥ sarvajñādyāśca śaktayaḥ || ityatra samproktāḥ ityasya śrutau kathitā recakādaya ityevārthaḥ | kecitproktapadaṃ vakṣyamāṇārthakaṃ manyante | tasminneva paṭale- agnirvahniḥ śucistejaḥ prabhā dāvaḥ śikhī dyutiḥ | dāho grāsaḥ........................ || iti nāmadaśakasyottaratra kathanāt | parantu prayoge mantraghaṭakatā śrautanāmnamevocitā vidhiśabdasya mantratve [jaiminis 10-4-22] iti dāśamikādhikaraṇanyāyāt || śītoṣṇasukhaduḥkhecchāḥ sattvarajastamoguṇāḥ vaśinyādiśaktayo'ṣṭau || 20 || śītoṣṇe sukhaduḥkhe ceti dvandvadvayam icchaikā sattvāditrayamityaṣṭau vāgdevatāṣṭakarūpāḥ | tantrarāje'pi- śītoṣṇasukhaduḥkhecchāguṇāḥ proktāḥ krameṇa vai | vaśinyādyāḥ śaktayassyuḥ ........... || iti || śabdāditanmātrāḥ pañcapuṣpabāṇāḥ || 21 || mana ikṣudhanuḥ || 22 || rāgaḥ pāśaḥ || 23 || dveṣo'ṅkuśaḥ || 24 || śabdasparśarūparasagandhāstanmātrapadenocyante | te ca mukhe abhimukhāḥ ante paruṣāḥ ata eva bāṇābhinnāḥ | avikṛtaṃ tu manaḥ puṇḍrekṣucāparūpam viṣayaparāmarśarūpāṇāmindriyāṇāṃ prerakatvāt | rāgaḥ prītiḥ ṣaṭtriṃśadantargatā p. 281) tattvaviśeṣaḥ na tvicchāsāmānyam | tenāruṇāvāgdevatāvasānayā na paunaruktyam | bandhakatvena sāmyāttasya pāśābhedaḥ | dveṣaḥ krodhaḥ tasya dveṣyānnivārakatvādaṅkuśatā | uktaṃ ca rahasyanāmasāhasre- rāgasvarūpapāśāḍhyā krodhākārāṅkuśojjvalā | manorūpekṣukodaṇḍā pañcatanmātrasāyakā || iti || tantrarāje'pi- .* * * * * * * * tanmātrāḥ puṣpasāyakāḥ || mano bhavedikṣudhanuḥ pāśo rāga udīritaḥ | dveṣaḥ syādaṅkuśaḥ proktaḥ krameṇa varavarṇini || iti || avyaktamahadahaṅkārāḥ kāmeśvarīvajreśvarībhagamālinyo'ntastrikoṇagā devatāḥ || 25 || atra mahadavyaktaśabdau buddhiprakṛtitattvaparau | avyaktādipadatraye samāhāradvandvaḥ | paraṃ tu na yathāsaṅkhyaṃ tritayayorabhedaḥ api tu avyaktāhaṅkṛtimahadākārāḥ pratilomataḥ kāmeśvaryādidevyaḥ syuḥ iti tantropabṛṃhaṇānurodhena vyutkrameṇa vāsanāḥ || atra mukhyaviśeṣyā lalitā | viśeṣyatāvacchedakaḥ kāmeśvaraḥ | anayośca raktacaraṇaśuklacaraṇarūpate raktavaśuklavarṇau anayoreva saṃbandhaviśeṣaḥ | tasyaiva sthūlasūkṣmamiśracaraṇatvaṃ ceti trividhaṃ rūpam | prakāratvena viṣaya upāsakaḥ | tasya mukhyaviśeṣyeṇa saha saṃbandhaḥ prakāratāvacchedakaścetyekādaśa padārthān tribhirvākyairvivecayati nirupādhiketyādibhiḥ- p. 282) nirupādhikā saṃvideva kāmeśvaraḥ || 26 || upādhirahitaṃ śuddhaṃ caitanyameva bindurūpaḥ kāmeśvaraḥ saṃvitkāmeśvaraḥ smṛtaḥ ityupabṛhmaṇāt || sadānandapūrṇā svātmaiva paradevatā lalitā || 27 || saṃvido nirupādhikatvaviśeṣaṇabalāttadaṅkanilayāyāḥ paradevatāyāḥ kiñcidupādhiviśiṣṭatvamātreṇa tato bhinnatayopāsyatvam | tādṛśaśca svātmaiva | svābhinna eva paradevatā upāstijñarūpānaviśeṣanirūpitamukhyaviśeṣyatāśālinī tāmevāsādhāraṇanāmnā nidiśati laliteti | atra sadānandapūrṇetyupādhikathanam | tenāntaḥkaraṇāvacchinnasya na lalitātvaṃ tasyopāsakakoṭau praveśāt | ata eva svātmetyuktaṃ svasyopāsakasyātmā'ntaryāmīti tadarthatvāt | itthaṃ ca eka evātmā'ntaḥkaraṇopādhikassannupāsako bhavati | sattvacittvānandatvarūpadharmatrayaviśiṣṭaveṣeṇa lalitā bhavatyupāsyā | dharmatrayavinirmuktaṃ dharmimātramupāsyadevatādhārabhūtaḥ kāmeśvaro bhavatīti vivekaḥ | taduktaṃ ratnatrayaparīkṣāyām- nityaṃ nirdoṣagandhaṃ niratiśayasukhaṃ brahmacaitanyamekaṃ dharmo dharmīti bhedastritayamiti pṛthagbhūya māyāvaśena | dharmastatrānubhūtiḥ sakalaviṣayiṇī sarvakāryānukūlā śaktiḥ svecchādirūpā bhavati guṇagaṇasyāśrayastveka eva || kartṛtvaṃ tatra dharmī kalayati jagatāṃ pañcasṛṣṭyādikṛty dharmaḥ puṃrūpamāptvā sakalajagadupādānabhāvaṃ bibharti | strīrūpaṃ prāpya divyā bhavati ca mahiṣī svāśrayasyādikartuḥ proktau dharmaprabhedāvapi nigamavidāṃ dharmivadbrahmakoṭī || iti || lauhityametasya sarvasya vimarśaḥ || 28 || p. 283) sarvapadena kāmeśvaro lalitā svayaṃ ceti tritayam | etasya vimarśo nusandhānameva devīniṣṭhaṃ lauhityaṃ sarvasya svātmanyanurāgāt rāgalauhityayorabhedāt | uktaṃ ca tantrarāje- svātmaiva devatā proktā lalitā viśvavigrahā | lauhityaṃ tadvimarśaḥ syādupāstiriti bhāvanā || iti || atredaṃ gurumukhaikavedyaṃ rahasyam nirupādhikapadena kevalatvasya sadānandapūrṇapadena dharmaviśiṣṭatvasya ca kathanena viśiṣṭakevalayoravayavāvayavinorivāyutasiddhayostādātmyarūpa eva sambandhaḥ na saṃyogādirūpo bhedaghaṭitaḥ | sa ca tripurasundarīkāmeśvarayorvigrahātmakasthūlarūpadvayasambadhaḥ kāmeśvarāṅkanilayatvapadena vyavahriyamāṇaśśivaśaktisāmarasyātmako lākṣādravapaṭayoriva saṃyogaviśeṣa eveti vāsanā | evamupādhivinirmuktasyaiva śuddhatvena sphaṭike varṇāntaroparāgābhāvadaśāyameva avijyamānatvasya śuklatvasya śuddhasphaṭikābheda eva paryavasitatvena kāmeśvare śuklacaraṇatvavāsanā | anusandhānasyāhamātmakamānasavṛttiviśeṣamātrarūpatvena tadviṣayatāyāḥ viṣayatāsambandhena vṛttervā vṛttisambandhena manasa eva vā rāgābhedena paryavasānāttadviśiṣṭāyāṃ raktacaraṇatvavāsanā | sarvasyetyanena viṣayatāyā viśeṣyaviśeṣaṇatatsambandheṣu vyāptikathanāccaraṇaprabhayossamarasabhāvasambandharūpamiśracaraṇ asyāpi vāsanā sūcitā bhavatīti dik | tantraśloke gururādyā bhavecchaktiḥ ityādinoktānāṃ vāsanānāmanusandhānamupāstipadavācyamiti kathanārthaścaturthacaraṇaḥ | atha vā upāsterapi trīṇi rūpāṇi vigrahādipūjanaṃ sthūlarūpaṃ mānaso japassūkṣmaṃ eṣā bhāvanā paraṃ rūpamiti | ananyacittatvena ca siddhiḥ || 29 || pratyāvaraṇamekaikā siddhirekaikā mudrā ca bahiryāge pūjyate | tadvāsanāvidhānārthamiyaṃ śrutiḥ || p. 284) ananyacittatvenetyabhede tṛtīyā | cakāro mudrāsaṅgrahārthaḥ | tathā copabṛṃhitaṃ tantrarāje- siddhistvananyacittatvaṃ mudrā vaibhavabhāvanam | iti || tattadāvaraṇadevānāṃ svaśarīrāvayavaviśeṣābhedena bhāvitānāmapi svātmānanyatvena citte bhāvanameva tattadāvaraṇasthā siddhiḥ | etā matto na bhidyante iti buddhireva siddhiriti yāvat | siddhipadamupāstiphalasiddhiparamiti kecit | tatpakṣe avyavahitapūrvoktabhāvanāyāṃ viṣayatāvailakṣaṇyaprayuktadabhedasya anirāsenopāsanā phalatītyarthaḥ | vastuto vakṣyamāṇatarpaṇe viṣayavailakṣaṇyanirāsādayaṃ granthassiddhyādipara eva | tāsāmeva vaibhavaṃ vibhutvamaparicchinnatā | tadbhāvanameva tattadāvaraṇasthamudrābhāvanamityarthaḥ | bhāvanāyāḥ kriyā upacārāḥ || 30 || uktāyāḥ svātmābhedena lalitābhāvanāyāḥ kriyāḥ punaḥpunaḥkaraṇāni dhārāvāhinyo bhāvanā iti yāvat | upacārasamarpaṇasya bhedaghaṭitatvena yathā- sthitagandhādibhāvanāpakṣe pūrvavibhāvitasya bhedasya pramoṣāpattestadavirodhinīrevopacārabhāvanāḥ svecchayā kalpayediti bhāvaḥ | taduktaṃ tantrarāje- upacāraścalatve'pi tanmayatvāpramattatā || iti || calatvaṃ cāñcalyaṃ abhedabhāvanāsthairyābhāvaḥ tādṛśasvabhāvaśīlatve'pi brahmamayatvāṃśe pramādābhāvo'tīva sāvadhānatā yathā syāttathā vibhāvanā evopacāra iti tadarthaḥ | yadyapi calaśabdo'vaśyaṃbhāvipramādasvapnādyavasthāparatvena manoramāyāṃ vyākhyātaḥ tathāpyapiśabdasvārasyena jāgratkāle sāvadhānatāmātrāvaśyakatāparavai soktiriti mantavyam | tādṛśo'pramādaśca yogavāsiṣṭhoktaśivapūjāyāṃ draṣṭavyaḥ | ātmano viṣayopabhogajanitānandasya sarvasya svātmābhedenānusandhānaṃ p. 285) prārabdhalabdhasukhaduḥkhasyāpi karmakṣayakārakatvena pariṇāmasukhāvahatvātkaṭukaṣāya vastukṛtasvāṅgodvartanāderiva bhāvanayā saparyārūpataiveti tatratyo niṣkarṣaḥ | saparyāparyāyastava bhavatu yanme vilasitam ityādayo [saundaryalaharī] bhagavatpādādīnāmuktayo'pyamuvārthaṃ vadanti | parantvīdṛśapūjāyā ahorātrakālasādhyatvena prakṛte vidhitsitāyāśca bhāvanāyā uttaratra muhūrtādikālaniyamavidhinā virodhādanyathaivopacārāḥ kalpanīyāḥ | tatprakāro yathā sve mahimni pratiṣṭhitivibhāvanamāsanam | pādo'sya viśvā bhūtāni [tai. ā. 3-12] iti śrutyā vādarūpe viyadādiprapañce astibhātipriyāṃśamātrabhāvanārūpābhiradbhirnāmarūpamalakṣāl anaṃ pādyam | tasyaiva sūkṣmaprapañcasya ekadeśatvāviśeṣādhyastatvenāpi parikalpanayā uktarītyā malanirāso'rghyam | bhāvanārūpajalasyāpi kabalīkāra ācamanam | sattvacittvānandatvādyakhilāvayavābhedena bhāvanājalasamparkaḥ snānam | teṣvevāvayaveṣūktajalasamparkeṇa prasaktāyā vṛttiviṣayatāyāḥ pracchannabhāvanaṃ vastram | nirviṣayatvanirañjanatvādyanekabrahmaliṅgabhūtatadabhinnadharma-vib hāvanamābharaṇam | svaśarīrāntargatapārthivanābhasavāyavīyataijasabhāgānāṃ candramaṇḍalasthāmṛtasya tanmaṇḍalasya ca jaḍabhāgāpanayanapūrvakaṃ saccidānandamātrāvaśeṣeṇa brahmamayatvavibhāvanāni gandhāditāmbūlāntāṣṣaḍupacārāḥ | uktaṃ nityāhṛdaye- bhavatīṃ tvanmayaireva naivedyādibhirarcayet | iti | pañcabhūtamayaṃ viśvaṃ tanmayī sā sanātanī || iti ca | prakṛtabhāvanāṅgamantre parāpaśyantītyādinikhilaśabdānāṃ svīyānāṃ nādadvārā brahmaṇyupasaṃhāravavibhāvanā stotram | cittavṛttīnāṃ viṣayeṣvitastato dhāvamānānāṃ viṣayagatajaḍatānirāsapūrvakaṃ brahmaṇi vilāpanaṃ pradakṣiṇam | viṣayebhyaḥ parāvartanena vṛtīnāṃ brahmekapravaṇatā namaskāra iti | yadyapi bāhyāntaḥkaraṇānāṃ ekarūpasthitirāsanaṃ p. 286) ityādīni vākyāni mūle'pi kvaciddṛśyante | tathāpi teṣu katipayānāmupacārāṇāṃ prakṛtabhāvanānuguṇyābhāvādbahuṣu pustakeṣvanulambhāttantreṣu tadupabṛṃhaṇādarśanācca tānyasmābhiriha nādṛtāni || ahaṃ tvamasti nāsti kartavyamakartavyamupā- sitavyamiti vikalpānāmātmani vilāpanaṃ homaḥ || 31 || santi śrīcakre pūrvabhāvitebhyo anyā apyanantāśśaktayaḥ- anyāstu śaktayaścakragāminyo yāssamantataḥ | tāstu viśvavikalpānāṃ hetavaḥ samudīritāḥ || ityādinā tantre varṇitāḥ | tāsāṃ tripurasundaryabhedabhāvanāphalikāṃ homavāsanāmāha ahamityādinā | tena naivedyāṅgahomasya upacārādbahiḥ pārthakyena kathanasya nāsāṅgatyam | tathā ca visarjanātmakopacāraparāṇyeva aham ityārabhya trīṇi vākyānīti paryavasannam | yuṣmadasmapratyayayorahaṃ tvamityanena grahaṇam | asti nāsti ityanena laukikayorvidhiniṣedhayoḥ kartavyamakartavyaṃ ityanena vaidikayoḥ karmakāṇḍasthayoḥ upāsitavyam ityanena vedaśirasthavidhergrahaṇam | nopāsīta iti niṣedhasyopaniṣatsvadarśanādeva tadanullekhaḥ | etatsaptakena vṛttisāmagryupalakṣyate | īdṛśavikalpānāmapyātmasvarūpatvamātmāviśeṣavibhāvanameva homabhāvanā || homo viśvavikalpānāṃ svātmanyastamayo dṛḍham | ityupabṛṃhaṇāt | vikalpānāṃ nirvyutthānavilāpanapūrvakaṃ taddhetuśaktikadambasya devatāyāṃ vilīnatāṃ bhāvayediti phalitārthaḥ || bhāvanā viṣayāṇāmabhedabhāvanā tarpaṇam || 32 || śrīgurvādiviśeṣahomāntā yāvantaḥ padārthā iha bhāvitā ye ca bhāvayiṣyante teṣāṃ sarveṣāmapi parasparābhedabhāvanena viṣayatāvailakṣaṇyaprayuktabhedabhāvanasyāpi p. 287) nigaraṇena nirvikalpaturīyākhaṇḍaviṣayatāmāpādya tasyā api tyāgena svātmamātrāvaśeṣaḥ tarpaṇavāsanā | yadyapi- tāmbūlamarcanā stotraṃ tarpaṇaṃ ca namaskriyā | iti parigaṇitamupacārāntarameva tarpaṇaṃ tathāpi tadihāvaraṇadevopacārarūpa- tvādvisarjanaikadeśa eva svetarabhāvananirodhakatvāttarpaṇatāpi | eṣāmanyonyasaṃbhedabhāvanaṃ tarpaṇaṃ smṛtam | iti tantrarāje eṣāmityasya nyāsajapahomānāmiti saṃkucitaṃ nidhikṛto vyākhyānaṃ śrutivirodhādanādeyam || etāvatā prabandhena deharūpaśrīcakrasya svātmamātrāvaśeṣatāmuktvā tena saha bahiraṅgasambandhaśālinaḥ prapañcasyāpi svātmani vilāpanamāha- pañcadaśatithirūpeṇa kālasya pariṇāmāvalokanaṃpañcadaśa nityāḥ || 33 || sa ca prapañcastrividhaḥ kālarūpo deśarūpo ubhayarūpaśceti | tatrādyo yathā candramaṇḍalaniṣṭhasādākhyakalātiriktaḥ darśā dṛṣṭā darśatā [tai. brā. 3-10-1] ityādiśrutiparigaṇitāḥ pañcadaśa kalāssanti tāvat pratipadādipūrṇimāntatithirūpāstā eva ca kāmeśvaryādicitrāntanityābhirabhinnāḥ | sādaiva tu lalitā | īdṛśasya ca nityaṃ parivartamānasya kālarūpatithicakrasyāntareva śrīcakraṃ tiṣṭhati na bahiḥ | dvitīyo yathā bhūgolasyottarabhāge sthito meruḥ taddakṣiṇato jambūplakṣaśālmāsikuśakrauñcaśākapuṣkarākhyāssapta dvīpāḥ | teṣāmantarāleṣu bhūgolasya valayākāralavaṇekṣusurāsarpirmadhukṣīrākhyāḥ ṣaṭ samudrāḥ puṣkarādbahirmadhurodassamudrassaptamaḥ | tato'pi dakṣiṇataḥ paraṃ vyometyevaṃ ṣoḍaśa devatāḥ | p. 288) teṣu mervādivyomānteṣu krameṇa lalitādicitrāntāḥ nityāḥ yugaprathamavarṣe tiṣṭhanti | dvitīye tu varṣe jambūdvīpādimervanteṣu ca gacchanti | tṛtīye tu lavaṇasāgarādijambūdvīpānteṣvityādirītyā ṣoḍaśavaṣe paravyomādimadhurasamudrāntadeśeṣu lalitādyāṣṣoḍaśa nityāstiṣṭhanti | evaṃ ṣoḍaśabhiṣṣoḍaśabhirvarṣairnityānāmekaikāparivṛttiḥ | īdṛśadeśarūpaśakrasyāpyantareva śrīcakraṃ na bahiḥ | tṛtīyo yathā bhūgolasyoparyadhaśca valayitāścandrabudhaśukraravibhaumaguruśaninakṣatrakakṣā aṣṭau tattadantarālānyaṣṭau iti ṣoḍaśa deśāḥ kālacakrarūpāssanti | teṣu sthāneṣu deśaparivṛttiviparītakramataṣṣoḍaśa nityāḥ parivartante | asyāpi cakrasyāntareva śrīcakraṃ na bahiḥ | asya trividhasyāpi cakrasya pāramārthikarūpaṃ nityācakrameva | brahmātiriktasya sarvasya deśakālāvacchinnatadabhedātsarvo'pi prapañco nityārūpa eva | tāsāṃ svātmābhedabhāvanaiva hyatra vidhīyate- atha ṣoḍaśanityānāṃ svātmatve vāsanāṃ śṛṇu ! yayā tanmayatāsiddhiḥ pratyakṣā bhavati dhruvam || ityupakramya gururādyā bhavecchaktiḥ ityādinā lalitāyāḥ saṅgopāṅgāyāḥ svātmatvavāsanāmuktvā ante- tithirūpeṇa kālasya pariṇāmāvalokanam | nityāḥ pañcadaśānyāssyuḥ iti proktāstu vāsanāḥ || ityupasaṃhārasya tantrarāje darśanāt | sa ca prapañcopasaṃhāraphalikaiva tithirūpeṇeti trividhacakropalakṣaṇadvārā prapañcaparam | prapañcātmakatayā kāla aiva pariṇato'stīti vibhāvanamevānyāsāṃ pañcadaśanityānāṃ vibhāvanamityarthaḥ | tāsāṃ tripurasundaryabhedasya kḷptatvāttadanuktiḥ bhāvanāviṣayapadenoktānāṃ vakṣyamāṇānāṃ krīḍīkāreṇa pūrvavākya evābhedabhāvanāyā vihitatvādvā | vastutastu sarvā api tithayaḥ ṣaṭchatādhikaikaviṃśatisahasrasaṅkhyāśvāsātmakakālarūpāḥ | tatsamaṣṭivigrahavatī lalitā | anyāḥ pañcadaśa vyaṣṭiviśeṣeṇa pratyekaṃ catvāriṃśadadhikacaturdaśaśataśvāsarūpā bhavanti | p. 289) tāstathā vibhāvayedityarthaḥ | etatpakṣadvayabhāvanā āvaraṇapūjātaḥ kāryeti kecit | bāhyapūjāyāṃ tatraiva sthānakḷpteḥ sarvavilāpottaraṃ bhāvanāntarānavakāśāditi tadāśayaḥ | vastutastu svātmamātraparatvena manasasstambhe sati śvāsastambhasyāvaśyaṃbāvāddevatāyā raśmivilāpanasya visarjanakāla evocitatvānmanaḥpavanobhayastambhasyaivottaratra kālavidhānāyehaivāvasarasadbhāvānnirarthakavākyāpakarṣasyāyukt a-tvāccehaiva nityā bhāvanā yukteti draṣṭavyam || evamāntarabāhyanikhilaprapañcavilāpanapūrvakasvātmamātrāvaśeṣa -bhāvanāyāḥ aharniśaṃ dhārāvāhikatāvaśyakatāṃ dhvanayan tadaśakteṣūttamamadhyamādhamasādhakabhedena trividhaṃ kālaniyamamāha- evaṃ muhūrtatritayaṃ muhūrtadvitayaṃ muhūrtamātraṃ vā bhāvanāparo jīvanmukto bhavati sa eva śivayogīti gadyate || 34 || evamityanena avyavahitapūrvoktā svātmamātraviṣayiṇī śvāsastambhasahitā nirvikalpakavṛttirucyate | tadavabhinnabhāvanāyāṃ paraḥ tatraivāsaktaḥ bhāvanetaravyāpāraśūnyaḥ dhārāvāhikabhāvanāvāniti yāvat | sa jīvanmuktirūpaphalabhāk acirādeva jāyate | jaigīṣavyādayaśśivayogitvena ye vyavahriyante te'pyetādṛśabhāvanāśalitvādeveti tatpadapravṛttinimittamīdṛśabhāvanetyarthaḥ || kādimatenāntaścakrabhāvanāḥ pratipāditāḥ || 35 || ya evaṃ veda so'tharvaśiro'dhīte || 36 || vedatrayaṃ bahiraṅgakarmapratipādakam | atharvaṇavedastu antaraṅgakarmāṇyeva pracuraṃ pratipādayati | tasyāpi śirorūpeyamupaniṣattu tato'pyantaraṅgatamāṃ bhāvanāṃ vakti || p. 290) asyāṃ yā antaścakrabhāvanāḥ kathitāstāḥ kādināmakaśaktimatarītyaiva na tu kaulamatena | asyā upaniṣada īdṛśabhāvanāpratipādakatvamiti padaśo vākyaśaśca yo veda sa evātharvaśirodhyayanavān na tu śabdamātrādhyayanavān | adhyayanakaraṇakabhāvanāyā arthāvabodhabhāvyakatvāditi bhāvaḥ | yo'rthajña itsakalaṃ bhadramaśnute iti śrutyantare sakalapadasvārasyāt śabdamātrapāṭhādapi kiñcidbhadramastyeveti ca labhyata iti śivam || iti bhāvanopaniṣadaḥ atharvaṇaśiraso'tanodbhāṣyam | bhāskararāyo viduṣāṃ tuṣṭyai jīvanmumukṣūṇām || iti sabhāṣyā bhāvanopaniṣat sampūrṇā śrī devīstotrapañcakam (1) laghustutiḥ aindrasyeva śarāsanasya dadhatī madhyelalāṭaṃ prabhāṃ śauklīṃ kāntimanuṣṇagoriva śirasyātanvatī sarvataḥ | eṣāsau tripurā hṛdi dyutirivoṣṇāṃśossadāhasthitāt chindyānnassahasā padaistribhiraghaṃ jyotirmayī vāṅmayī || 1 || yā mātrā trapunnīlatātanulasattantusthitispardhinī vāgbīje prathame sthitā tava sadā tāṃ manmahe te vayam | śaktiḥ kuṇḍalinīti viśvajananavyāpārabaddhodyamāḥ jñātvetthaṃ na punasspṛśanti jananīgarbhe'rbhakatvaṃ narāḥ || 2 || dṛṣṭvā sambhramakāri vastu sahasā ai ai iti vyāhṛtaṃ yenākūtavaśādapīha varade ! binduṃ vināpyakṣaram | tasyāpi dhruvameva devi ! tarasā jāte tavānugrahe vācassūktisudhārasadravamuco niryānti vaktrāmbujāt || 3 || yannitye ! tava kāmarājamaparaṃ mantrākṣaraṃ niṣkalaṃ tatsārasvatamityavaiti viralaḥ kaścidbudhaścedbuvi | ākhyānaṃ pratiparva satyatapaso yatkīrtayanto dvijāḥ prārambhe praṇavāspadapraṇayitāṃ nītvoccaranti sphuṭam || yatsadyo vacasāṃ pravṛttikaraṇe dṛṣṭaprabhāvaṃ budhaiḥ tārtīyaṃ tadahaṃ namāmi manasā tvadbījaminduprabham | astyaurvo'pi sarasvatīmanugato jāḍyāmbuvicchittaye gośabdo giri vartate suniyataṃ yogaṃ vinā siddhidaḥ || 5 || p. 292) ekaikaṃ tava devi ! bījamanaghaṃ savyañjanāvyañjanaṃ kūṭasthaṃ yadi vā pṛthakkramagataṃ yadvā sthitaṃ vyutkramāt | yaṃ yaṃ kāmamapekṣya yena vidhinā kenāpi vā cintitaṃ japtaṃ vā saphalīkaroti satataṃ taṃ taṃ samastaṃ nṛṇām || 6 || vāme pustakadhāriṇīmabhayadāṃ sākṣasrajaṃ dakṣiṇe bhaktebhyo varadānapeśalakarāṃ karpūrakundojvalām | ujjṛmbhāmbujapatrakāntanayanasnigdhaprabhālokinīṃ ye tvāmamba ! na śīlayanti manasā teṣāṃ kavitvaṃ kutaḥ || 7 || ye tvāṃ pāṇḍurapuṇḍarīkapaṭalaspaṣṭābhirāmaprabhāṃ siñcantīmamṛtadravairiva śiro dhyāyanti mūrdhni sthitām | aśrāntā vikaṭasphuṭākṣarapadā niryāti vaktrāmbujāt teṣāṃ bhārati ! bhāratī surasaritkallolalolormivat || 8 || ye sindūraparāgapiñjapihitāṃ tvattejasā''dyāmimāṃ urvī cāpi vilīnayāvakarasaprastāramagnāmiva | paśyanti kṣaṇamapyananyamanasasteṣāmanaṅgajvara-klāntasrastakuraṅgaśābak adṛśo vaśyā bhavanti sphuṭam || 9 || cañcatkāñcanakuṇḍalāṅgadadharāmābaddhakāñcīsrajaṃ ye tvāṃ cetasi tadgate kṣaṇamapi dhyāyanti kṛtvā sthirām | teṣāṃ veśmasu vibhramādaharahaḥ sphārībhavantyaściraṃ mādyatkuñjarakarṇatālataralāḥ sthairyaṃ bhajante śriyaḥ || 10 || ārbhaṭyā śaśikhaṇḍamaṇḍitajaṭājūṭāṃ nṛmuṇḍasrajaṃ bandhūkaprasavāruṇāmbaradharāṃ pretāsanādhyāsinīm | tvāṃ dhyāyanti caturbhujāṃ trinayanāmāpīnatuṅgastanīṃ madhye nimnavalitrayāṅkitatanuṃ tvadrūpasaṃvittaye || 11 || p. 293) jāto'pyalpaparicchade kṣitibhujāṃ sāmānyamātre kule niśśeṣāvanicakravartipadavīṃ labdhvā pratāponnataḥ | yadvidyādharabṛndavanditapadaśśrīvatsarājo'bhavat devi ! tvaccaraṇāmbujapraṇatijaḥ so'yaṃ prasādodayaḥ || 12 || caṇḍi ! tvaccaraṇāmbujārcanakṛte bilvādilolluṇṭhana- truṭyatkaṇṭakakoṭibhiḥ paricayaḥ yeṣāṃ na jagmuḥ karāḥ | te daṇḍāṅkuśacakracāpakuliśaśrīvatsamatsyāṅkitaiḥ jāyante pṛthivībhujaḥ kathamivāmbhojaprabhaiḥ pāṇibhiḥ || 13 || viprāḥ kṣoṇibhujo viśastaditare kṣīrājyamadhvāsavaiḥ tvāṃ devi ! tripure ! parāparamayīṃ santarpya pūjāvidhau | yāṃ yāṃ prārthayate manaḥsthiradhiyāṃ teṣāṃ ta eva dhruvaṃ tāṃ tāṃ siddhimavāpnuvanti tarasā vighnairavighnīkṛtāḥ || 14 || śabdānāṃ jananī tvamatra bhuvane vāgvādinītyucyase tvattaḥ keśavavāsavaprabhṛtayo'pyāvirbhavanti sphuṭam | līyante khalu yatra kalpavirame brahmādayaste'pyamī sa tvaṃ kācidacintyarūpamahimā śaktiḥ parā gīyase || 15 || devānāṃ tritayaṃ trayī hutabhujāṃ śaktitrayaṃ triḥ svarāḥ trailokyaṃ tripadī tripuṣkaramatho tribrahma varṇāstrayaḥ | yatktiñcijjagati tridhā niyamitaṃ vastu trivargādikaṃ tatsarvaṃ tripureti nāma bhagavatyanveti te tattvataḥ || 16 || lakṣmīṃ rājakule jayāṃ raṇabhuvi kṣemaṅkarīmadhvani kravyādadvipasarpabhāji śabarīṃ kāntāradurge girau | bhūtapretapiśācajambukabhaye smṛtvā mahābhairavīṃ vyāmohe tripurāṃ taranti vipadastārāṃ ca toyaplave || 17 || p. 294) māyā kuṇḍalinī kriyā madhumatī kālī kalāmālinī mātaṅgī vijayā jayā bhagavatī devī śivā śāmbhavī | śaktiśśaṅkaravallabhā trinayanā vāgvādinī bhairavī hrīṃkārī tripurā parāparamayī mātā kumārītyasi || 18 || ā-īpallavitaiḥ parasparayutairdvitrikramādyakṣarai kādyaiḥ kṣāntagataissvarādibhiratha kṣāntaiśca taissasvaraiḥ | nāmāni tripure bhavanti khalu yānyatyantaguhyāni te tebhyo bhairavapatni ! viṃśatisahasrebhyaḥ parebhyo namaḥ || 19 || boddhavyā nipuṇaṃ budhaisstutiriyaṃ kṛtvā manastadgataṃ bhāratyāstripuretyananyamanasā yatrādyavṛtte sphuṭam | ekadvitripadakrameṇa kathitastatpādasaṅkhyākṣaraiḥ mantroddhāravidhirviśeṣasahitassatsaspradāyānvitaḥ || 20 || sāvadyaṃ niravadyamastu yadi vā kiṃ vānayā cintayā nūnaṃ stotramidaṃ paṭhiṣyati jano yasyāsti bhaktistvayi | sañcintyāpi laghutvamātmani dṛḍhaṃ sañjāyamānaṃ haṭhāt tvadbhakyā mukharīkṛtena racitaṃ yasmānmayāpi dhruvam || 21 || iti laghustavaḥ prathamaḥ (2) carcāstavaḥ saundaryavibhramabhuvo bhuvanādhipatya- saṅkalpakalpataravastripure ! jayanti | ete kavitvakumudaprakarāvabodha- pūrṇendavastvayi jagajjanani ! praṇāmāḥ || 1 || p. 295) devi ! stutivyatikare kṛtabuddhayaste vācaspatiprabhṛtayo'pi jaḍībhavanti | tasmānnisargajaḍimā katamo'hamatra stotraṃ tava tripuratāpanapatni ! kartum || 2 || mātastathāpi bhavatīṃ bhavatīvratāpa- vicchittaye stavamahārṇavakarṇadhāraḥ | stotuṃ bhavāni ! sa bhavaccaraṇāravinda- bhaktigrahaḥ kimapi māṃ mukharīkaroti || 3 || sūte jaganti bhavatī bhavatī bibharti jāgarti tatkṣayakṛte bhavatī bhavāni ! | mohaṃ bhinatti bhavatī bhavatī ruṇaddhi līlāyitaṃ jayati citramidaṃ bhavatyāḥ || 4 || yasminmanāgapi navāmbujapatragaurīṃ gaurīṃ prasādamadhurāṃ dṛśamādadhāsi | tasminnirantaramanaṅgaśarāvakīrṇa- sīmantinīnayanasantatayaḥ patanti || 5 || pṛthvībhujo'pyudayanaprabhavasya tasya vidyādharapraṇaticumbitapādapīṭhaḥ | taccakravartipadavīpraṇayassa eṣaḥ tvatpādapaṅkajarajaḥkaṇajaḥ prasādaḥ || 6 || tvatpādapaṅkajarajapraṇipātapūrvaiḥ puṇyairanalpamatibhiḥ kṛtibhiḥ kavīndraiḥ | kṣīrakṣapākaradukūlahimāvadātā kairapyavāpi bhuvanatritaye'pi kīrtiḥ || 7 || p. 296) kalpadrumaprasavakalpitacitrapūjāṃ uddīpitapriyatamāmadaraktagītim | nityaṃ bhavāni ! bhavatīmupavīṇayanti vidyādharāḥ kanakaśailaguhāgṛheṣu || 8 || lakṣmīvaśīkaraṇakarmaṇi kāminīnāṃ akarṣaṇavyatikareṣu ca siddhamantraḥ | nīrandhramohatimiracchidurapradīpo devi ! tvadaṅghrijanito jayati prasādaḥ || 9 || devi ! tvadaṅghrinakharatnabhuvo mayūkhāḥ pratyagramauktikaruco mudamudvahanti | sevānativyatikare surasundarīṇāṃ sīmantasīmnikusumastabakāyitaṃ yaiḥ || 10 || mūrdhni sphurattuhinadīdhitidīptidīptaṃ madhyelalāṭamamarāyudharaśmicitram | hṛccakracumbi hutabhukkaṇikānukāri jyotiryadetadidamamba ! tava svarūpam || 11 || rūpaṃ tava sphuritacandramarīcigauraṃ ālokate śirasi vāgadhidaivataṃ yaḥ | nissīmasūktiracanāmṛtanirjharasya tasya prasādamadhurāḥ prasaranti vācaḥ || 12 || sindūrapāṃsupaṭalacchuritāmiva dyāṃ tvattejasā jaturasasnapitāmivorvīm | yaḥ paśyati kṣaṇamapi tripure vihāya vrīḍāṃ mṛḍāni ! sudṛśastamanudravanti || 13 || p. 297) mātarmuhūrtamapi yaḥ smarati svarūpaṃ lākṣārasaprasaratantunibhaṃ bhavatyāḥ | dhyāyantyananyamanasastamanaṅgataptāḥ pradyumnasīmni subhagatvaguṇaṃ taruṇyaḥ || 14 || yo'yaṃ cakāsti gaganārṇavaratnaminduḥ yo'yaṃ surāsuraguruḥ puruṣaḥ purāṇaḥ | yadbhāgamardhamidamandhakasūdanasya devi ! tvameva taditi pratipādayanti || 15 || icchānurūpamanurūpaguṇaprakarṣa- saṅkarṣiṇi ! tvamabhimṛśya yadā bibharṣi | jāyeta sa tribhavanaikagurustadānīṃ devaśśivo'pi bhuvanatrayasūtradhāraḥ || 16 || dhyātāsi hemavati ! yena himāṃśuraśmi- mālāmaladyutirakalmaṣamānasena | tasyāvilambamanavadyamanantakalpaṃ alpairdinaissṛjasi sundari ! vāgvilāsam || 17 || ādhāramārutanirodhavaśena yeṣāṃ sindūrarañjitasarojaguṇānukāri | dīptaṃ hṛdi sphurati devi vapustvadīyaṃ dhyāyanti tāniha samīhitasiddhisārthāḥ || 18 || ye cintayantyaruṇamaṇḍalamadhyavarti rūpaṃ tāvāmba ! navayāvakapaṅkapiṅgam | teṣāṃ sadaiva kusumāyudhabāṇabhinna- vakṣaḥsthalā mṛgadṛśo vaśagā bhavanti || 19 || p. 298) tvāmaindavīmiva kalāmanuphāladeśaṃ udbhāsitāmbaratalāmavalokayantaḥ | sadyo bhavāni ! sudhiyaḥ kavayo bhavanti tvaṃ bhāvanāhitadhiyāṃ kulakāmadhenuḥ || 20 || śarvāṇi ! sarvajanavanditapādapadme ! padmacchadadyutiviḍambitanetralakṣmi ! niṣpāpamūrtijanamānasarājahaṃsi ! haṃsi tvamāpadamanekavidhāṃ janasya || 21 || uttaptahemarucire ! tripure ! punīhi cetaścirantanamaghaughavanaṃ lunīhi | kārāgṛhe nigalabandhanayantritasya tvatsaṃsmṛtau jhaḍiti me nigalāstruṭanti || 22 || tvāṃ vyāpinīti sumanā iti kuṇḍalīti tvāṃ kāminīti kamaleti kalāvatīti | tvāṃ mālinīti lalitetyaparājiteti devi ! stuvanti vijayeti jayetyumeti || 23 || uddāmakāmaparamārthasarojakhaṇḍa- caṇḍadyutidyutimapāsitaṣaḍvikārām | mohadvipendrakadanodyatabodhasiṃha- līlāguhāṃ bhagavatīṃ tripurāṃ namāmi || 24 || gaṇeśavaṭukastutā ratisahāyakāmānvitā smarārivaraviṣṭarā kusumabāṇabāṇairyutā | anaṅgakusumādibhiḥ parivṛtā ca siddhaistribhiḥ kadambavanamadhyagā tripurasundarī pātuḥ naḥ || 25 || p. 299) rudrāṇi ! vidrumamayīṃ pratimāmiva tvāṃ ye cintayantyaruṇakāntimananyarūpām | tānetya pakṣmaladṛśaḥ prasabhaṃ bhajante kaṇṭhāvasaktamṛdubāhulatāṃstaruṇyaḥ || 26 || tvadrūpaikanirūpaṇapraṇayitābandho dṛśostvadguṇa- grāmākarṇanarāgitā śravaṇayostvatsaṃsmṛtiścetasi | tvatpādārcanacāturī karayuge tvatkīrtitaṃ vāci me kutrāpi tvadupāsanavyasanitā me devi mā śāmyatu || 27 || tvadrūpamullasitadāḍimapuṣparaktaṃ udbhāvayenmadanadaivatamakṣaraṃ yaḥ | taṃ rūpahīnamapi manmathanirviśeṣaṃ ālokayantyurunitambataṭāstaruṇyaḥ || 28 || brahmendrarudraharicandrasahasraraśmi- skandadvipānanahutāśanavanditāyai | vāgīśvari ! tribhuvaneśvari ! viśvamātaḥ ! antarbahiśca kṛtasaṃsthitaye namaste || 29 || yaḥ stotrametadanuvāsaramīśvarāyāḥ śreyaskaraṃ paṭhati vā yadi vā śṛṇoti | tasyepsitaṃ phalati rājabhirīḍyate'sau jāyeta sa priyatamo madirekṣaṇānām || 30 || iti carcāstavaḥ dvitīyaḥ (3) ghaṭastavaḥ ānandamantharapurandaramuktamālyaṃ maulau haṭhena nihitaṃ mahiṣāsurasya | pādāmbujaṃ bhavatu me vijayāya mañju-mañjīraśiñjitamanoharamambikāyāḥ || 1 || devi ! tryambakapatni ! pārvati ! sati ! trailokyamātaśśive ! śarvāṇi ! tripure ! mṛḍāni ! varade ! rudrāṇi ! kātyāyani | bhīme ! bhairavi ! caṇḍi ! śarvarikale ! kālakṣaye ! śūlini ! tvatpādapraṇayānananyamanasaḥ paryākulānpāhi naḥ || 2 || devi ! tvāṃ sakṛdeva yaḥ praṇamati kṣoṇībhṛtastaṃ nama- ntyājanmasphuradaṅghripīṭhaviluṭhatkoṭīrakoṭicchaṭāḥ yastvāmarcati so'rcyate suragaṇairyasstauti sa stūyate yastvāṃ dhyāyati taṃ smarārtividhurā dhyāyanti vāmabhruvaḥ || 3 || unmattā iva sagrahā iva viṣavyāsaktamūrchā iva prāptaprauḍhamadā ivārtivirahagrastā ivārtā iva | ye dhyāyanti hi śailarājatanayāṃ dhanyāsta evāgrataḥ tyaktopādhivivṛddharāgamanaso dhyāyanti tān subhruvaḥ || 4 || dhyāyanti ye kṣaṇamapi tripure ! hṛdi vāṃ lāvaṇyayauvanadhanairapi viprayuktāḥ | te visphuranti lalitāyatalocanānāṃ cittaikabhittilikhitapratimāḥ pumāṃsaḥ || 5 || etaṃ kiṃ nu dṛśā pibāmyuta viśāmyasyāṅgamaṅgairnijaiḥ kiṃ vā'muṃ nigarāmyanena sahasā kiṃ vaikatāmāśraye | yasyetthaṃ vivaśo vikalpalalitākūtena yoṣijjanaḥ kiṃ tadyanna karoti devi ! hṛdaye yasya tvamāvartase || 6 || p. 301) viśvavyāpini yadvadīśvara iti sthāṇāvananyāśrayaḥ śabdaśaktiriti trilokajanani ! tvayyeva tathyasthitiḥ | itthaṃ satyapi śaknuvanti yadimāḥ kṣudrā rujo bādhituṃ tvadbhaktānapi na kṣiṇoṣi ca ruṣā taddevi ! citraṃ mahat || 7 || indormadhyagatāṃ mṛgāṅkasadṛśacchāyāṃ manohāriṇīṃ pāṇḍūtphullasaroruhāsanagatāṃ snigdhapradīpacchavim | varṣantīmamṛtaṃ bhavāni ! bhavatīṃ dhyāyanti ye dehinaḥ te nirmuktarujo bhavanti ripavaḥ projjhanti tān dūrataḥ || 8 || pūrṇendośśakalairivātibahalaiḥ pīyūṣapūrairiva kṣīrābdherlaharībharairiva sudhāpaṅkasya piṇḍairiva | prāleyairiva nirmitaṃ tava vapurdhyāyanti ye śraddhayā cittāntarnihitārtitāpavipadaste sampadaṃ bibhrati || 9 || ye saṃsmaranti taralāṃ sahasollasantīṃ tvāṃ granthipañcakabhidaṃ taruṇārkaśoṇām | rāgārṇave bahalarāgiṇi majjayantīṃ kṛtsnaṃ jagaddadhati cetasi tān mṛgākṣyaḥ || 10 || lākṣārasasnapitapaṅkajatantutanvīṃ antaḥ smaratyanudinaṃ bhavatīṃ bhavāni ! yastaṃ smarapratimamapratimasvarūpāḥ netrotpalairmṛgadṛśo bhṛśamarcayanti || 11 || stumastvāṃ vācamavyaktāṃ himakundendurociṣam | kadambamālāṃ bibhrāṇāmāpādatalalambinīm || 12 || mūrdhnīndossitapaṅkajāsanagatāṃ prāleyapāṇḍutviṣaṃ varṣantīmamṛtaṃ saroruhabhuvo vaktre'pi randhre'pi ca | p. 302) acchinnā ca manoharā ca lalitā cātiprasannāpi ca tvāmevaṃ smaratassmarāridayite vāksarvato valgati || 13 || dadātīṣṭān bhogān kṣapayati ripūn hanti vipado dahatyādhīn vyādhīn śamayati sukhāni pratanute | haṭhādantarduḥkhaṃ dalayati pinaṣṭīṣṭavirahaṃ sakṛddhyātā devī kimiva niravadyaṃ na kurute || 14 || yastvāṃ dhyāyati vetti vindati japatyālokate cintaya- tyanveti pratipadyate kalayati stautyāśrayatyarcati | yaśca tryambakavallabhe ! tava guṇānākarṇayatyādarāt tasya śrīrna gṛhādapaiti vijayastasyāgrato dhāvati || 15 || kiṃkiṃ duḥkhaṃ danujadalini ! kṣīyate na smṛtāyāṃ kā kā kīrtiḥ kulakamalini ! khyāpyate na stutāyām | kā kā siddhissuravaranute ! prāpyate nārcitāyāṃ kaṃ kaṃ yogaṃ tvayi na cinute cittamālambitāyām || 16 || ye devi ! durdharakṛtāntamukhāntarasthāḥ ye kāli ! kālaghanapāśanitāntabaddhāḥ | ye caṇḍi ! caṇḍagurukalmaṣasindhumagnāḥ tān pāsi mocayasi tārayasi smṛtaiva || 17 || lakṣmīvaśīkaraṇacūrṇasahodarāṇi tvatpādapaṅkajarajāṃsi ciraṃ jayanti | yāni praṇāmamilitāni nṛṇāṃ lalāṭe lumpanti daivalikhitāni durakṣarāṇi || 18 || re mūḍhāḥ ! kimayaṃ vṛthaiva tapasā kāyaḥ parikliśyate yajñairvā bahudakṣiṇaiḥ kimitare riktīkriyante gṛhāḥ | p. 303) bhaktiścedavināśinī bhagavatīpādadvayī sevyatāṃ unnidrāmburuhātapatrasubhagā lakṣmīḥ puro dhāvati || 19 || yāce na kañcana na kañcana vañcayāmi seve na kañcana nirastasamastadainyaḥ | ślakṣṇaṃ vase madhuramadmi bhaje varastrīḥ devī hṛdi sphurati me kulakāmadhenuḥ || 20 || namāmi yāminīnāthalekhālaṅkṛtakuntalām | bhavānīṃ bhavasantāpanirvāpaṇasudhānadīm || 21 || iti ghaṭastavaḥ tṛtīyaḥ (4) ambāstavaḥ yāmāmananti munayaḥ prakṛtiṃ purāṇīṃ vidyeti yāṃ śrutirahasyavido vadanti | tāmardhapallavitaśaṅkararūpamudrāṃ devīmananyaśaraṇaśśaraṇaṃ prapadye || 1 || amba staveṣu tava tāvadakartṛkāṇi kuṇṭhībhavanti vacasāmapi gumbhanāni | ḍimbhasya me stutirasāvasamañjasāpi vātsalyanighnahṛdayāṃ bhavatīṃ dhinotu || 2 || vyometi binduriti nāda itīndulekhā- rūpeti vāgbhavatanūriti mātṛketi nissyandamānasukhabodha sudhāsvarūpā vidyotase manasi bhāgyavatāṃ janānām || 3 || p. 304) āvirbhavatpulakasantatibhiśśarīraiḥ nissyandamānasalilairnayanaiśca nityam | vāgbhiśca gadgadapadābhirupāsate ye pādau tavāmba ! bhuvaneṣu ta eva dhanyāḥ || 4 || vaktraṃ yadudyatamabhiṣṭutaye bhavatyāḥ tubhyaṃ namo yadapi devi ! śiraḥ karoti | cetaśca yattvayi parāyaṇamamba ! tāni kasyāpi kairapi bhavanti tapoviśeṣaiḥ || 5 || mūlālavālakuharāduditā bhavāni ! nirbhidya ṣaṭsarasijāni taṭillateva | bhūyo'pi tatra viśasi dhruvamaṇḍalendu- nissyandamānaparamāmṛtatoyarūpā || 6 || dagdhaṃ yadā madanamekamanekadhā te mugdhaḥ kaṭākṣavidhiraṅkurayāñcakāra | dhatte tadāprabhṛti devi lalāṭanetraṃ satyaṃ hriyaiva mukulīkṛtamindumauleḥ || 7 || ajñātasambhavamanākalitānvavāyaṃ bhikṣuṃ kapālinamavāsasamadvitīyam | pūrvaṃ karagrahaṇamaṅgalato bhavatyāḥ śambhuṃ ka eva bubudhe girirājakanye || 8 || carmāmbaraṃ ca śavabhasmavilepanaṃ ca bhikṣāṭanaṃ ca naṭanaṃ ca paretabhūmau | vetālasaṃhatiparigrahatā ca śambhoḥ śobhāṃ bibharti girije ! tava sāhacaryāt || 9 || p. 305) kalpopasaṃharaṇakelipu paṇḍitāni caṇḍāni khaṇḍaparaśorapi tāṇḍavāni | ālokanena tava komalitāni mātaḥ ! lāsyātmanā pariṇamanti jagadvibhūtyai || 10 || jantorapaścimatanossati karmasāmye niśśeṣapāśapaṭalacchidurā nimeṣāt kalyāṇi ! deśikakaṭākṣasamāśrayeṇa kāruṇyato bhavati śambhavavedhadīkṣā || 11 || muktāvibhūṣaṇavatī navavidrumābhā yaccetasi sphurasi tārakiteva sandhyā | ekasya eva bhuvanatrayasundarīṇāṃ kandarpatāṃ vrajati pañcaśarīṃ vināpi || 12 || ye bhāvayantyamṛtavāhibhiraṃśujālaiḥ āpyāyamānabhuvanāmamṛteśvarīṃ tvām | te laṅghayanti nanu mātaralaṅghanīyāṃ brahmādibhissuravarairapi kālakakṣām || 13 || yassphāṭikākṣaguṇapustakakuṇḍikāḍhyāṃ vyākhyāsamudyatakarāṃ śaradinduśubhrām | padmāsanāṃ ca hṛdaye bhavatīmupāste mātaḥ ! sa viśvakavitārkikacakravatī || 14 || barhāvataṃsayutabarbarakeśapāśāṃ guñjāvalīkṛtaghanastanahāraśobhām | śyāmāṃ pravālavadanāṃ sukumārahastāṃ tvāmeva naumi śabarīṃ śabarasya jāyām || 15 || p. 306) ardhena kiṃ navalatālalitena mugdhe krītaṃ vibhoḥ paruṣamardhamidaṃ tvayeti | ālījanasya parihāsavacāṃsi manye mandasmitena tava devi ! jaḍībhavanti || 16 || brahmāṇḍabudbudakadambakasaṅkulo'yaṃ māyodadhirvividhatattvataraṅgamālāḥ āścaryamamba ! jhaḍiti pralayaṃ prayāti tvadhdyānasantatimahābaḍabāmukhāgnau || 17 || dākṣāyaṇīti kuṭileti kuhāriṇīti kātyāyanīti kamaleti kalāvatīti | ekā satī bhagavatī paramārthato'pi saṃdṛśyase bahuvidhā nanu nartakīva || 18 || ānandalakṣaṇamanāhatanāmni deśe nādātmanā pariṇataṃ tava rūpamīśe | pratyaṅmukhena manasā paricīyamānaṃ śaṃsanti netrasalilaiḥ pulakaiśca dhanyāḥ || 19 || tvaṃ candrikā śaśini tigmarucau rucisttaṃ tvaṃ cetanāsi puruṣe pavane balaṃ tvam | tvaṃ svādutāsi salile śikhini tvamūṣmā nissārameva nikhilaṃ tvadṛte yadi syāt || 20 || jyotīṃṣi yaddivi caranti yadantarikṣaṃ sūte payāṃsi yadahirdharaṇīṃ ca dhatte | yadvāti vāyuranalo yadudarcirāste tatsarvamamba ! tava kevalamājñayaiva || 21 || p. 307) saṅkocamicchasi yadā girije ! tadānīṃ vāktarkayostvamasi bhūmiranāmarūpā | yadvā vikāsamupayāsi yadā tadānīṃ tvannāmarūpagaṇanāssukarā bhavanti || 22 || bhogāya devi ! bhavatīṃ kṛtinaḥ praṇamya bhrūkiṅkarīkṛtasarojagṛhāssahasram | cintāmaṇipracayakalpitakeliśaile kapadrumopavana eva ciraṃ ramante || 23 || hartuṃ tvameva bhavasi tvadadhīnamīśe saṃsāratāpamakhilaṃ dayayā paśūnām | vaikartanī kiraṇasaṃhatireva śaktā dharmaṃ nijaṃ śamayituṃ nijayaiva vṛṣṭyā || 24 || śaktiśśarīramadhidaivatamantarātmā jñānaṃ kriyā karaṇamānasajālamicchā | aiśvaryamāyatanamāvaraṇāni ca tvaṃ kiṃ tanna yadbhavasi devi śaśāṅkamauleḥ || 25 || bhūmau nivṛttiruditā payasi pratiṣṭhā vidyā'nale maruti śāntiratīva kāntiḥ | vyomnīti yāḥ kila kalāḥ kalayanti viśvaṃ tāsāṃ hi dūrataramamba ! padaṃ tvadīyam || 26 || yāvatpadaṃ padasarojayugaṃ tvadīyaṃ nāṅgīkaroti hṛdayeṣu jagaccharaṇye ! tāvadvikalpajaṭilāḥ kuṭilaprakārāḥ tarkagrahāssamayināṃ pralayaṃ na yānti || 27 || p. 308) nirdevayānapitṛyānavihārameke kṛtvā manaḥ karaṇamaṇḍalasārvabhaumam | dhyāne niveśya tava kāraṇapañcakasya parvāṇi pārvati ! nayanti nijāsanatvam || 28 || sthūlāsu mūrtiṣu mahīpramukhāsu mūrteḥ kasyāścanāpi tava vaibhavamamba ! yasyāḥ | patyā girāmapi na śakyata eva vaktuṃ sāpi stutā kila mayeti titikṣitavyam || 29 || kālāgnikoṭirucimamba ṣaḍadhvaśuddhau āplāvaneṣu bhavatīmamṛtaughavṛṣṭim | śyāmāṃ ghanastanataṭāṃ śakalīkṛtāghāṃ dhyāyanta eva jagatāṃ guravo bhavanti || 30 || vidyāṃ parāṃ katicidambaramamba ! kecit ānandameva katicitkaticicca māyām | tvāṃ viśvamāhurapare vayamāmanāmaḥ sākṣādapārakaruṇāṃ gurumūrtimeva || 31 || kuvalayadalanīlaṃ barbarasnigdhakeśaṃ pṛthutarakucabhārākrāntakāntāvalagnam | kimiha bahubhiruktaistvatsvarūpaṃ paraṃ naḥ sakalajanani ! mātaḥ ! santataṃ sannidhattām || 32 || ityambāstavaḥ caturthaḥ (5) salakajananīstotram ajānanto yānto kṣayamavaśamanyonyakalahaiḥ amī māyāgranthau tava pariluṭhantassamayinaḥ | jaganmātaḥ ! janmajvarabhayatamaḥkaumudi ! vayaṃ namaste kurvāṇāśśaraṇamupayāmo bhagavatīm || 1 || vacastarkāgamyasvarasaparamānandavibhava- prabodhākārāya dyutitulitanīlotpalaruce | śivādyārādhyāya stanabharavinamrāya satataṃ namastasmai kasmaicana bhavatu mugdhāya mahase || 2 || anādyantābhedapraṇayarasikāpi praṇayinī śivasyāsīryattvaṃ pariṇayavidhau devi ! gṛhiṇī | savitrī bhūtānāmapi yadudabhūśśailatanayā tadetatsaṃsārapraṇayanamahānāṭakamukham || 3 || bruvantyeke tattvaṃ bhagavati sadanye vidurasat pare mātaḥ ! prāhustava sadasadanye sukavayaḥ | pare naitatsarvaṃ samabhidadhate devi ! sudhiyaḥ tadetattvanmāyāvilasitamaśeṣaṃ nanu śive || 4 || luṭhadguñjāhārastanabharanamanmadhyalatikāṃ udañcadgharmāmbhaḥkaṇaguṇitavaktrāmbujarucam [nīlotpalarucim-pā.] | śivaṃ pārthatrāṇapravaṇamṛgayākāraguṇitaṃ śivāmanvagyāntīṃ śaraṇamahamanvemi śabarīm || 5 || mithaḥkeśākeśiprathananidhanāstarkaghaṭanāḥ bahuśraddhābhaktipraṇativiṣayāśśāstravidhayaḥ | p. 310) prasīda pratyakṣībhava girusute ! dehi śaraṇaṃ nirālambaṃ cetaḥ pariluṭhati pāriplavamidam || 6 || śunāṃ vā vahnervā khagapariṣado vā yadaśanaṃ kadā kena kveti kvacidapi na kaścitkalayati | amuṣmin viśvāsaṃ vijahihi mamāhnāya vapuṣi prapadyethāścetaḥ ! sakalajananīmeva śaraṇam || 7 || taṭitkoṭijyotirdyutidalitaṣaḍgranthigahanaṃ praviṣṭaṃ svādhāraṃ punarapi sudhāvṛṣṭivapuṣā | kimapyaṣṭāviṃśatkiraṇasakalībhūtamaniśaṃ bhaje dhāma śyāmaṃ kucabharanataṃ barbarakacam || 8 || catuṣpatrāntaṣṣaḍdalapuṭabhagāntasstrivalaya-sphuradvidyudvahnidy umaṇiniyutābhadyutilate | ṣaḍaśraṃ bhittvā''dau daśadalamatha dvādaśadalaṃ kalāśraṃ ca dvyaśraṃ gatavati namaste girisute || 9 || kulaṃ kecitprāhurvapurakulamanye tava budhāḥ pare tatsaṃbhedaṃ samabhidadhate kaulamapare | caturṇāmapyeṣāmupari kimapi prāhurapare mahāmāye ! tattvaṃ tava kathamamī niścinumahe || 10 || ṣaḍadhvāraṇyānīṃ pralayaravikoṭipratirucā rucā bhasmīkṛtya svapadakamalaprahvaśirasām | vitanvānaśśaivaṃ kimapi vapurindīvararuciḥ kucābhyāmānamrastava puruṣakāro vijayate || 11 || prakāśānandābhyāmaviditacarīṃ madhyapadavīṃ praviśyaitaddvandvaṃ raviśaśisamākhyaṃ kabalayan | p. 311) prapadyordhvaṃ nādaṃ layadahanabhasmīkṛtakulaḥ prasādātte jantuśśivamakulamamba ! praviśati || 12 || manuṣyāstiryañjo maruta iti lokatrayamidaṃ bhavāmbhodhau magnaṃ triguṇalaharīkoṭiluṭhitam | kaṭākṣaścedyatra kvacana tava mātaḥ karuṇayā śarīrī sadyo'yaṃ vrajati paramānandatanutām || 13 || priyaṅguśyāmāṅgīmaruṇataravāsakisalayāṃ samunmīlanmuktāphalavahalanepathyasubhagām | stanadvandvasphārastabakanamitāṃ kalpalatikāṃ sakṛddhyāyantastvāṃ dadhati śivacintāmaṇipadam || 14 || ṣaḍādhārāvartairaparimitamantrormipaṭalaiḥ lasanmudrāphenairbahuvidhacaladdaivatajhaṣaiḥ | kramasrotobhistvaṃ vahasi paranādāmṛtanadī bhavāni ! pratyagrā śivacidamṛtābdhipraṇayinī || 15 || mahīpāthovahniśvasanaviyadātmenduravibhiḥ vapurbhirgrastāśairapi tava kiyānamba ! mahimā | amūnyālolyante bhagavati ! na kutrāpyaṇutamāṃ avasthāṃ prāptāni tvayi tu paramavyomavapuṣi || 16 || kalāmājñāṃ prajñāṃ samayamanubhūtiṃ samarasaṃ guruṃ pāramparyaṃ vinayamupadeśaṃ śivapadam | pramāṇaṃ nirvāṇaṃ prakṛtimabhibhūtiṃ paraguhāṃ vidhiṃ vidyāmāhussakalajananīmeva munayaḥ || 17 || pralīne śabdaughe tadanu virate binduvibhave tatastattve cāṣṭadhvanibhiranapāyinyadhigate | p. 312) śrite śākte parvaṇyanukalitacinmātragahanāṃ svasaṃvittiṃ yogī rasayati śivākhyāṃ bhagavatīm || 18 || parānandākārāṃ niravadhiśivaiśvaryavapuṣaṃ nirākārāṃ jñānaprakṛtimaparicchinnakaruṇām | savitrīṃ lokānāṃ niratiśayadhāmāspadapadāṃ bhavo vā mokṣo vā bhavatu bhavatīmeva bhajatām || 19 || jagatkāye kṛtvā tadapi hṛdaye tacca puruṣe pumāṃsaṃ bindusthaṃ tadapi viyadākhye ca gahane | tadetadjñānākhye tadapi paramānandagahane mahāvyomākāre tvadanubhavaśīlo vijayate || 20 || vidhe ! vedye ! vidye ! vividhasamaye ! vedagulike ! vicitre ! viśvādye ! vinayasulabhe ! vedajanani ! śivajñe ! śūlasthe ! śivapadavadānye ! śivanidhe ! śive ! mātaḥ ! mahyaṃ tvayi vitara bhaktiṃ nirupamām || 21 || vidhermuṇḍaṃ hṛtvā yadakuruta pātraṃ karatale hariṃ śūlaprotaṃ yadagamayadaṃsābharaṇatām | alaṃcakre kaṇṭhaṃ yadapi garalenāmba ! giriśaḥ śivasthāyāśśaktestadidamakhilaṃ te vilasitam || 22 || viriñcyākhyā mātaḥ ! ssṛjasi harisaṃjñā tvamavasi trilokīṃ rudrākhyā harasi vidadhāsīśvaradaśām | bhavantī nādākhyā viharasi ca pāśaughadalanī tvamevaikā'nekā bhavasi kṛtibhedairgirisute || 23 || munīnāṃ cetobhiḥ pramuditakaṣāyairapi manāk aśakyaṃ saṃspraṣṭuṃ cakitacakitairamba ! satatam | p. 313) śrutīnāṃ mūrdhānaḥ prakṛtikaṭhināḥ komalatare kathaṃ te vindante padakisalaye pārvati ! padam || 24 || taṭidvallīṃ nityāmamṛtasaritaṃ pārarahitāṃ malottīrṇāṃ jyotsnāṃ prakṛtimaguṇagranthigahanām | girāṃ dūrāṃ vidyāmavinatakucāṃ viśvajananīṃ aparyantāṃ lakṣmīmabhidadhati santo bhagavatīm || 25 || śarīraṃ kṣityambhaḥprabhṛtiracitaṃ kevalamacit sukhaṃ duḥkhaṃ cāyaṃ kalayati pumāṃścetana iti | sphuṭaṃ jānāno'pi prabhavati na dehī rahayituṃ śarīrāhaṅkāraṃ tava samayabāhyo girisute || 26 || pitā mātā bhrātā suhṛdanucarassadma gṛhiṇī vapuḥ kṣetraṃ mitraṃ dhanamapi yadā māṃ vijahati | tadā me bhindānā sapadi bhayamohāndhatamasaṃ mahājyotsne ! mātaḥ ! bhava karuṇayā sannidhikarī || 27 || sutā dakṣasyādau kila sakalamātaḥ ! tvamudabhūḥ sadoṣaṃ taṃ hitvā tadanu girirājasya duhitā | anādyantā śambhorapṛthagapi śaktirbhagavatī vivāhājjāyā'sītyahaha caritaṃ vetti tava kaḥ || 28 || kaṇāstvaddīptīnāṃ raviśaśikṛśānuprabhṛtayaḥ paraṃ brahma kṣudraṃ tava niyatamānandakaṇikā | śivādi kṣityantaṃ trivalayatanossarvamudare tavāste bhaktasya sphurasi hṛdi citraṃ bhagavati || 29 || puraḥ paścādantarbahiraparimeyaṃ parimitaṃ paraṃ sthūlaṃ sūkṣmaṃ sakalamakalaṃ guhyamaguham | p. 314) davīyo nedīyassadasaditi viśvaṃ bhagavatī sadā paśyantyākhyāṃ vahasi bhuvanakṣobhajananīm || 30 || praviśya tvanmārgaṃ sahajadayayā deśikadṛśā ṣaḍadhvadhvāntaughacchiduragaṇanātītakaruṇām | parāmājñākārāṃ sapadi śivayantīṃ śivatanuṃ svamātmānaṃ dhanyāściramupalabhante bhagavatīm || 31 || mayūkhāḥ pūṣṇīva jvalana iva taddīptikaṇikāḥ payodhau kallolāḥ pratihatamahimnīva pṛṣataḥ | udetyodetyāmba ! tvayi sa nijaissāttvikaguṇaiḥ bhajante tattvaughāḥ praśamamanukalpaṃ paravaśāḥ || 32 || vidurviṣṇubrahmā prakṛtiraṇurātmā dinakaraḥ svabhāvo jainendrassugatamunirākāśamalinaḥ | śivaśśaktiśceti śrutiviṣayatāṃ tāmupagatā vikalpairebhistvāmabhidadhati santo bhagavatīm || 33 || śivastvaṃ śaktistvaṃ tvamasi samayā tvaṃ samayinī tvamātmā tvaṃ dīkṣā tvamayamaṇimādirguṇagaṇaḥ | avidyā tvaṃ vidyā tvamasi nikhilaṃ tvaṃ kimaparaṃ pṛthaktatvaṃ tvatto bhagavati na vīkṣāmaha ime || 34 || tvayāsau jānīte racayati bhavatyaiva satataṃ tvayaivecchatyamba ! tvamasi nikhilā yasya tanavaḥ | jagatsāmyaṃ śambhorvahasi paramavyomavapuṣaḥ tathāpyardhaṃ bhūtvā viharasi śivasyeti kimidam || 35 || asaṅkhyaiḥ prācīnairjanani ! jananaiḥ karmavilayāt sakṛjjanmanyante guruvapuṣamāsādya giriśam | p. 315) avāpyājñāṃ śaivīṃ śivatanumapi tvāṃ viditavān nayeyaṃ tvatpūjāstutiviracanenaiva divasān || 36 || yat ṣaṭpatraṃ kamalamuditaṃ tasya yā karṇikākhyā yonistasyāḥ prathitamudare yattadoṅkārapīṭham | tasyāpyantaḥ kucabharanatāṃ kuṇḍalīti prasiddhāṃ śyāmākārāṃ sakalajananīṃ santataṃ bhāvayāmi || 37 || bhuvi payasi kṛśānau mārute khe śaśāṅke savitari yajamāne'pyaṣṭadhā śaktirekā | vahasi kucabharābhyāṃ yā'vanamrāpi viśvaṃ sakalajanani ! sā tvaṃ pāhi māmityavācyam || 38 || iti pañcastavī ca samāptā sakalajananīstavaḥ pañcamaḥ ########### END OF FILE #######