####################################################
MUKTABODHA INDOLOGICAL RESEARCH INSTITUTE
Use of this material (e-texts) is covered by Creative Commons license BY-NC 4.0
Catalog number: M00533
Uniform title: svātantrayadīpikā
Author : mānasarāma
Manuscript : Manuscript

Description: 
Summary of the main tenents of Kashmiri śaivism by Mānasarāma the grand teacher of Swami Lakṣmanjoo. It is written in the form of short aphorisms on which the author himself comments.


Notes: 
Data-entered by the staff of Muktabodha under the supervision of Mark S.G. Dyczkowski.

Revision 0: Sept. 14, 2021

Internet publisher : Muktabodha Indological Research Institute
Publication year : 
Publication city : 
Publication country : India
####################################################



svātantryadīpikāsūtra saṭīka

(manasārāmakṛtā)




savādhvātmādṛḍhe tasmin dehayantre cidātmanā preryamāṇo 
vicarati bhastrāyantragavāyuvat |

kṣaye tu karmaṇāṃ teṣāṃ dehayantre'nyathāgate prāṇayantraṃ 
vighaṭate dehaḥ syāt kuḍyavat tata iti ||

paraḥ pramātāvināśī ||

tayoḥ sākṣibhūtaḥ cidānandarūpaḥ pratyagātmā 
sarvopaniṣadgīyamāno'nvayavyatirekābhyāṃ jananamaraṇarahito 
nna mayādibhyo vilakṣaṇaḥ sarvairanubhūyamāna 
upadraṣṭānumantā ca bhattā (?) bhoktā maheśvaraḥ paramātmeti 
cāpyukto dehesmin puruṣaḥ paraḥ ityuktvā paraḥ 
pramātāvināśīti siddham |

na hi deha kṣayāt pramātari kāciddhāniḥ 
ghaṭadhvaṃsānnabhasīva yathā 
ghaṭeṣvabāhyābhyantaravasthitākāśaḥ upādhisthanyaḥ (p. 2) 
tathā pramātā ca śarīreṣu tadupādhirahito'kṣayasvabhāvaḥ 
sarvānuprāṇakaḥ sarvasya prakāśakaḥ yataḥ || 


saṃvinmārtāṇḍaḥ sarvālokaḥ ||

śavāvabhāsānāṃ piṇḍānāmanuprāṇakaḥ saṃvinmārtāṇḍo 
nijaprakāśanaśaktyā sarvaṃ bhāvajātaṃ prakāśayati nahi 
paramārthasaṃvitprakāśānupraveśaṃ vinā kasyacidapi 
svātmatopapadyate yatra yadidaṃ kiñcid bāhyamābhyantaraṃ vā 
pratibhāsate tat tadeva tatprakāśakacanam |
yaduktaṃ mahāgurubhiḥ 

mahāguhāntaranirmagnabhāvajātaprakāśakaḥ 
jñānaśaktipradīpena yaḥ sadā taṃ stusaḥ  śivamiti kathamitthaṃ 
||

viśvātmā ||

yā sā saviturbhana (?) śaktiḥ sarvaṃ pratibimbitaṃ bhāvajātaṃ 
svasaṃvinsaktarāntare (p. 3) bhāsayati sā ca sarvapadārtheṣu 
pratibimbati | ekāpi nānārūpaiva bhāsate yathākāśo ghaṭeṣu 
athavā sūryaprakāśo vicitrarūpaḥ  svacchāsvaccheṣu 
ityatiḍurghaṭasāmarthyarūpā bhagavacchaktiḥ yadi pratyagātmā 

yaiva cidgaganābhogabhūṣaṇe vyomni bhāskare |
dharāvivarakośasthe saiva citkīṭakodara ||  

ityuktyaikarūpa eva tarhi kasmāt paśvādibhyo manuṣyāṇāṃ 
parameśvara tādātmyāpādane viśeṣa ityāśaṅkyāha ||

ādyantapratyāhāropadeśāt ||

bhūmyantaṃ saṅkocaṃ jaḍābhiprāyaṃ 
pāṣāṇādimanujāntaṃ vikāsatāratamyāt svabhāvabhedaṃ 
sarveṣāṃ hyādisiddho maheśvaraḥ | jāḍyatā 
navasvarūpe'ntarbhūto nṛdehota evādidevasya (4) 
prakāśadyotanabhājanaṃ bhramarakīṭavanmānuṣyaṃ 
binduparyavasāyātmakaṃ akārahakārasampuṭīkaraṇameva 
rahasyopadeśaṃ yadvat | anyaśca ||

śuddhyaśuddhyābhyāṃ nareśatvam ||

prakṛtipuruṣasaṃyogādaṅkurāyamāṇa succhūnasvabhāvaṃ 
satvapradhānaṃ dṛkkriyādyotanasthānaṃ tat 
svābhāvyātmakamantarbahiṣkaraṇādiprāptasattākaṃ tadabhimato 
saṃvidātmakasvātmapratyavamarśonmagnanimagnasvarūpatvācchu
ddhā-śuddhaviśeṣaviśeṣitāveśanarau yaduktaṃ māyābimbo 
vaśīkṛtya tāṃ syāt sarvajña īśvaraḥ 
avidyāvaśagastvanyastadvaicitryādanekadheti | 

īśvarasya dṛkkriyollāsaṃ yugapatsamānavṛtyā bhavati | narasya tu 
tad viparyayāt | pratyabhijñayāmapi svātantryahānirbodhasya (p. 5) 
svātantryasyāpyabodhatā dvidhāṇavaṃ malamidaṃ 
svasvarūpāpahānita | iti naraśabdena manuṣyajātiviśiṣṭameva na 
paśuvanādayasteṣāṃ tu tat svābhāvyaṃ rajastamastāratasya 
vaicitryaprajanaṃ yaduktaṃ sarvadvāreṣu yeśaika (?) dehe smin 
prakāśa upajāyate | 

jñānaṃ yadā tadā vidyā dvivṛddhe satvamityuta lobhaḥ 

pravṛttirārambhaḥ karmaṇāmaśamaḥ spṛhā 

rajasyetāni jayante vivṛddhe kurunandana 

aprakāśo pravṛttiśca pramādo moha eva ca | 

tamasyetāni jāyante vivṛddhe bharatarṣabheti 

īśvaro hi sarvajñādiguṇaśālī sarvaiśvaryasampanna eṣa 
evāntaryāmī sarvānuprāṇakaḥ | sarvasya vedakaḥ 
sarvairaviṣayīkṛtasvarūpatvāt sarvatra sākṣī svāṅgarūpeṣu (6) 
bhāveṣu partyurjñānaṃ kriyā ca yā māyā tṛtīye te eva paśoḥ 
satvaṃ rajastama iti sthityā jīvo hi saṅkucitairetaiśuṇaiḥ pūrṇo pi 
apūrṇa iva bhāti svasvarūpapratyabhijñānāt 
sarvajñādiguṇasampannastadrūpa eva | tadāhuḥ ||

praveśāt tanmayaḥ ||

svasvabhāvonmagnasvarūpā turyadhāmānupraveśāt trāsasamaye 
hṛatpraveśavat sarvato nivartanāt 
samuśchalitaśaktirdṛkkriyāsampadvilāsāt saṅkocadāridryaṃ 
nirasya svacaitanyātmasāmrājyamavāpyate | yathā kīṭaḥ 
svāntarasaṅkucitān ṣaṭpadaguṇān sarvato nivartanasvarūpeṇa 
taddhyānapraveśena vikāsayitvā tadrūpo bhavati tadvajjīvo pi 
svatādātmyasamarpaṇasvarūpeṇa śivo hasammīti (7) 
bhāvanābalena vikasitasvaśaktivibhavaḥ 
prāptaparameśvarekātmyabhāvaḥ yadā tu 
madhyadhāmānupraveśān tanmaya eva tiṣṭhati tadā dehastho pi 
vibhāgaśtha(?)nyamupādhirahitaṃ 
cidākāśasvarūpamevāvatiṣṭhate satyaṃ tat svabhāvaṃ 
śuddhāśuddha viśeṣaviśeṣitaṃ kathaṃ kutropalakṣyate || 

somasūryāgniṣu || 

yathā nirāvaraṇācyutasvarūpo bhagavānanāmayo devaḥ 
prakāśānandasāmarasyasvarūpād 
dvādaśakalātmakamanahatabhaṭṭārakākhyamavatāraṃ 
nijaśaktisamavāyikaṃ bhittibhūte svātmākāśe aviṣkaroti 
tathānāvṛtāvṛtātmam 
aṣṭivyaṣṭhisthityavabhāsanātmomāgnisāmānādhikaraṇya madhye 
tābhyāṃ vyāpakaṃ (p. 8) pañcaśaktyātmakaṃ 
pañcasamavāyinī vṛtyavabhāsakaṃ dvādaśakalāsahitaṃ 
prāksaṃvitprāṇe pariṇate 
tyādinītyāsāmānyaviśeṣavyāpārātmakaṃ 
sahasraraśmyavatāraṃ mūlaprakṛtyākāśe udgamayati etat 
tritayadhāmāspade kṛtasthitiḥ parāśaktiriti tadevāha || 

tadātmāśaktiḥ ||

eṣā tu parāśaktiḥ śabdarāśiṃ kroḍīkṛtya 
paraparāparāparasārdhatrivalayātmakuṇḍalinī tāṃ svātmānaṃ 
nītvā brahmaviṣṇvādivyāpāreṇa samastaṃ prapañcaṃ 
prapañcayati tat kauṭilyāt kuṭilavāhinī cittavṛttistadvaivaśyena 
vismṛtasvasaṃvidātmanaḥ 
śubhāśubhavāsanātmakaphalabhogabhāginaḥ sarve prāṇinaḥ 
khedamāpannāstatkhedaparihārayuktimāha (p. 9) || 

saṅghaṭṭe svacitpramātracintane parā siddhiḥ ||

somasūryāgnisaṅghaṭṭaṃ tatra dhyāyedananyadhīriti | 

madhyamantu nayogena ṛjutvaṃ jāyate priye |

iti nītyā tasyā ṛjurthaṃ somasuryāgnisaṅghaṭṭe 
nijapremātiśayanirbharo bhūtvā madhyamantu nayuktyā 
sarvādhīṣṭhānaṃ svātmānaṃ parāmṛṣṭvā 
kuṭilākāranyagbhāvena tā mṛjutvaṃ nītvā paranādānupraveśāt 
ūrddhvagamanaṃ bhāvayati ūrdhagamanāt 
parasaṅghaṭṭātmakamānandollāsamullāsayati yaduktaṃ 
prakāśānandābhyāmaviditacaṃrī madhyapadavīṃ praviśyaitad 
dvandvaṃ raviśaśisamākhyaṃ kavalayan |

praviśyordhvaṃ nādaṃ layadahanabhasmīkṛta (10) kulaḥ 
pramādāt tejantaḥ śivamakulamasvapraviśatīti yaiva 
somasūryāgnisaṅghaṭṭaṃ yatheṣṭaṃ sampādya 
īśvaravanmahāvīryātmikā tiṣṭhati saivatābhiḥ śaktibhiḥ 
sthūlasūkṣmaprabhṛti sṛṣṭisthitisaṃhārān sāmānyadṛggocaraṃ 
kartuṃ kṣamā yathā somasya sitāsitapakṣe tadvat | yastu 
tatsaṃghaṭe audāsīnyena satyaṃ jñānaṃ svātmānaṃ 
parāmṛśya saṅkalpasṛṣṭivat sṛṣṭyādikaṃ kṛtvā so pi parame 
pade samāviśati saṃvitprakāśānusandhānāt savāḥ kriyāḥ 
paradhāmasamāveśopāyāstadṛte svapnamuñcāntā eva eva 
savasthātrayaṃ śaktitrayaṃ puṭatrayaṃ 
prāṇāpānasamānadaśāṃśa turīyaprakāśottejanādha 
parāmṛṣṭavyaṃ (p. 11) itthaṃ nirsṛṣṭa 
paratatvapraveśāyopāyāntaramāha || 

saṅkocavikāsābhyām || 

svasaṃvinnibhālanabalādantarbahiṣkaraṇavṛttināṃ 
yugapatprasaraviśvāntiṃ kurvan svātmasāmarthyottejanena 
svaśakticakre śitvamavaśyaṃ prāpyate | kaściddhīraḥ 
pratyagātmānamekṣadvyāvṛttacakṣuramṛtatvamaśranniti 
śrutyāntarbahiṣkaraṇavṛttīnāṃ krurmāṅgasaṅkocavad 
yugapatsarvato nivartanam | yaduktaṃ gītāsu 

yadā saṃharate cāyaṃ krurmāṅganīva sarvaśaḥ 
indriyāṇīndriyārthebhyastasya prajña pratiṣṭitā iti 

prasarāvasare pi svasāmarthya balāt tāsāṃ svasvaviṣaye niveśanam | 
yaduktaṃ 

sarvāḥ śaktīścetanādarcanāḍyāḥ sve sve vedyai yogapatyena 
viśvak | 
(p. 12) kṣiptvā madhye hāṭakastambhabhūtastiṣṭhan viśvākāra 
ekovabhāsīti || 

prakārāntaramāha ||

mahārthasandhānam ||

sarvārthebhyo 
vyāpakotkṛṣṭaparamārthasaṃvitsvabhāvasyānusandhānama *(?) 
pratyavamarśātmasaṃvedanaṃ sarvāsu śabdārthacintāsva
sadāvahitatvena kartavyaṃ tatpariśīlanaprakarṣānnimeṣakṣobho 
paśamāyaśaṅkakalaṅkaṃ vilāyya paradhāmani sa cāviṣet | 
mandābhyāmādaprāpta tatpadasya sarve vighnaḥ pravartante 
tasmādapratihataprayatnena niścala citto bhūtvā 
paramapadaviśrāntimadhitiṣṭhet | anyaśca ||

sattāsaṃbhavodyamo yogaḥ || 

bhāvābhāve martyābhāsamāne sattāsambhavo 
rūpanasthāpanasvarūpaḥ (13) śaktyudyamaḥ acyutasvabhāvaḥ 
paratatvasamāveśopāyaḥ tadaikyātmadṛḍhabhāvena yaḥ 
svātmanyacyutasvarūpe svabhāvasthitiṃ karoti layodayatīsva kṣaṇe 
kṣaṇe vasthā viśeṣeṣu svarūpānna cyavati svāsthyena hyudyamaḥ 
prakarṣate svāsthyopayogyāni vyāpārāṇi yuktyā nirūpyante || 

svasthaḥ ||

ādhivyāpārāṇi saṅgasmaraṇajātāni sūkṣmarogāni teṣāṃ 
cikitsā karmaṇi yo nipuṇaḥ sa eva svasthaḥ yathā hi dhyāyato 
viṣayān puṃsa ityanena buddhināśāt praṇaśyatīti 
kāmakrodhādi doṣāsaṅgadeva jāyante ata 
evāsaṃsaktabhāvanayātān sarvānupaśamayet | yadi 
prasavādutpadyante teṣāṃ pratiyogino 
vairāgyādayastatmahāyamanveṣṭavyaḥ rahasyadṛśā eka (p. 14) eva 
moho mahān rogaḥ tadvaivaśyena tu pañcamahābhūtāveśaḥ 
tasmāt sarvāṇi bhūtasajñakāni bhrāntyonmattavaścaranti 
tatpraśamanārthaṃ svasminneva prakāśānandapade nāyāsena 
tiṣṭatīti svasthaḥ sadāvahitasya hi dāsavad vairāgyādayo nucaranti 
nanu pañcaśaktyātmake citte balavat tadvṛttyunmukhe krodhādayo 
vaśyaṃ pravartante kena yukti sāmarthyena tāpaṃ 
śamayatītyetadevāha || 

vitarkaḥ paramauṣadham || 

viveko hi tuṣṭipuṣṭihetubhūtatvāt sarvāyāsarirā sakaraḥ 
paramauṣadhaṃ tatprasādena svātmasaṅkocātmakaṃ daurbalyaṃ 
vihāyaparamavīratvaṃ saṃprāptā yoginaḥ samrāja iva virājante 
tathā ca neti (p. 15) netīti yuktyā sadasadvivecanaṃ kṛtvā 
dharmapratidvandvīnyādau śamayitvā sarvāṇi karaṇāni 
nijasaṃvitprasādena prasannatāṃ nītvā kṣubdhatvaṃ tato 
guṇānāṃ sāsānādhikaraṇyaṃ dvividhaṃ 
guṇavṛttipravṛttinivṛttiṣṣoḍhāsīnyaṃ yaduktaṃ bhagavatā 

prakāśaṃ ca pravṛttiṃ ca mohameva ca pāṇḍavetyārabhya 

guṇātītaḥ sa ucyate ityantaṃ dvitīyaṃ nijabalena 
yatheṣṭhasampādananiḥṣyandotpādanam | guṇobhirucisvarūpeṇa 
pariṇamate ruciśca śuddhāmayatvena tridhā tadvyāpārasya pūṣe 
sātvikī rājasī tāmasīti saṃjñakṛtā 
sāpyunmīlananimīlanārdhanimelanabhedān navadhe dṛśā 
vibhāgena ka kasyāḥ prādhānyād (p. 16) 
buddhyādivṛttisambandhatvāścānantaprakārā ete hi guṇā yat 
sahāyatvena prāptasattākāstanmadhyabalamāśratyāhaṃ 
pratyavasarvātmasvasaṃvidātmani samāviṣṭho bhūtvā yatheṣṭaṃ 
vedyavedakābhāsaṃ svecchaye vai bhāsayiṣyati kiṃ ca 
paripūrṇasvatantrānandasurūpo viśvanirbharavapurakhaṇḍātmā 
śivohamasmīti yo vicāraḥ sa eva paramauṣadhaṃ 
saṅkucitaiśvaryasya malatrayābhibhūtasya jīvasya 
janmamaraṇādivyādhiṃ nirasya 
paramaśivākhyamamṛtadhāmasvātmātmanyevāvasthitiṃ 
prakaṭīkaroti || 

uditabalo hi yogī || sotkaṭvādihāmutrasākṣī ||
%%%%%%%%%%%%%%%%%%%
(p. 17) yā vṛttibhittibhūtān nijasvarūpādunmīlayati tāḥ svātmani 
helayā nimīlayati yat tadeva svātmano balaṃ 
tasyotkarṣādunmadhasvabhāvādi hāsutrasākṣī yathā 
svapnajāgarau nandhihopayuktā svavṛttīṣu pramātari 
sākṣitvamavaśyamevāṅgī kartavyaṃ kathamasutretyāśaṅkyāha ||

hṛdayaṃ prakāśaḥ || 

yataḥ sarvāsāṃ dṛśyā dṛśya vṛttīnaṃ prasaraviśrānti sthānaṃ 
citprakāśastatoyogyapi tatprakāśa prakāśanāt 
svasaṃvinsaktarāntare 
pratibimbitānihāmutragatānbhāvajātānprakāśayatvā 
tadvyāpārasākṣī | yaduktaṃ vā siṣṭe svajñānadarpaṇe sphāre 
samastāvastrajātayaḥ isāstāḥ pratibimbanti sarasī vataṭadrumā iti 
(18) īdṛśyāmavasthāyāṃ bāhyābhyantaravṛtyupasaṃharaṇāt || 

pramādenyakkāraḥ || 

pramāde mahāmayārūpemitasiddhi prapañce 
svātantryarahitesthanya svabhāve ca 
nijaudāryocchalanabalānnyakkāraḥ heyamiti vicāraḥ 
yadāttūllasitamapi siddhi prapañcaṃ indrajālamivaindrajālika 
ivapaśyati | tadā tat sṛṣṭilayātparatatvārūḍho bhavati nanvī (?) 
dṛśe siddhi prapañce kathaṃnyagbhāvaṃ (?) kartuṃ 
śakruyādityāha || 

tvaptaḥ (?) || 

yadaiśvaryavipruḍbhirbrahmādaya aiśvarya 
bhāginastasyātmanolābhena svasvabhāvaikyātmollāsena 
paripūritābhilāṣaḥ sajāva sarvākāṅkṣonmūlane kṣamaḥ | 
tadeva sphuṭayati ||

(p. 19) parāparākalaṅkitā parākāṣṭhā || 

vikṣepāśraya padārtharañjane aikāgryabhāvanayā 
nijapiṇḍavālāgraceṣṭā paricintane ca prakṛtāśritaṃ jñānaṃ 
taduttīrṇocchalanasvabhāvā parākāṣṭhā tasyāmadhirūḍhe 
sthūla 
sūkṣmavākyābhyantaraihāmutrikaviṣayavāsanāvinirmuktaḥ 
paramahaṃsastasya sthitimāha ||

padmāsanasthaḥ paramahaṃsaḥ || 

ekādhāratvādyugapatsaṅkocavikāsadharmitvācchakticakrameva 
padmastasminneva sṛṣṭi sthiti saṃhārapi dhānānugrahakārakaḥ 
paramahaṃsaḥ prabhutvena sthitvā nijaśakti mukhena yatottīrṇaṃ 
mahārāvaṃ gīyate tatsamāśritā brahmādayo devā hṛdhyanti 
jīvanti ca iti śakti (p. 20) cakrameva tasya śarīram | etādṛśasya 
paramahaṃsāśramasthasya svarūpamāha || 

nirābhāsatvam || 

somasūryāgnyudbhāsitaṃ bāhyābhyantaraṃ yatkiñcidbhāsate 
tatsarvaṃdhīgocaraṃ | na tatra sūryobhāti na 
candratārakānemāvidyutobhātikutoyamagniḥ 
tamevabhāntamanubhāti sarvaṃ tasya bhāsaḥ sarvamidaṃ vibhāti | 
na tadbhāsayate sūryo naśaśaṅkonapāvakaḥ yadgatvā na 
nivartante taddhāmaparamaṃ mama | iti sthityātadati 
kramyasamastaśakyaikasaṅghaṭatvānnirābhāsaṃ svaprabhā 
bhāsvaraṃ viśrāntisthānaṃ tatsvatantrātma bhūtasyasahajaṃ 
svabhāvaṃ tatpadādhirūḍhasya 
vahinamāgamādyavasarelokāntanatāṃ caryāmāha ||

(21) svācchandyam |

svatantrollāsita svabhāvevartamānasya yā vṛtiḥ sā nirnalāhameva 
parohaṃsaḥ śivaḥ paramakāraṇamiti sthityāhaṃ pratyavamarśaḥ 
sarvatrāpratihatasvarūpota evāso 
hānādānamānāvamānakalpanārahitārjavapuraḥsaraṃ 
vyavahāraṃ yatheṣṭaṃ karoti yaduktaṃ kucicchreṣṭhaḥ 
kucidraṣṭaḥ (?) kucidbhutapiśācavat | nānāveśadharo yogī 
vicaratyavanītale | iti evaṃ daśā vṛttovartamānasya svabhāva 
sthitimāha || 

ghūrṇitaḥ || 

anuttarā hlāda rasā svādakṣīvitontarvahiṣkaraṇa cakraṃ tat 
pūreṇa plāvayitvārvanimīlana vṛtyā madirāmadaghūrṇita iva 
sarvavyāpārasākṣyupalakṣyate | yaduktaṃ (p. 22) vāsiṣṭhe 
antarmukhatayātiṣṭhanvahirvṛttiparopisan |
pariśrānta tayā nityaṃ nidrālurivalakṣyata iti nanu parame pade 
bāhyābhyantara vṛtrūpaśamesaha jānanda camatkāra ullāsati kintu 
tatprasare prārabdhabhogamavaśyamaśnute kathaṃ tādṛksvabhāva 
tatva saṅgī kartavyamityāśaṅkyāha || 

amāpūrṇā ca || 

yacaiṣā mṛtākāra rūpāśaktirbāhyollāsa rūpātparapramātṛ 
viśrāntyantaṃ devapitṝśurpayitvā vismayarūpāmāvaśiṣyata | 
saiva parapramatṛ padādbāhyollāsaparyantamanapahnavanīya 
svabhāvā sadoditā sarvānpāyayatipoṣayati ca 
tacchaktimāṃścaṇḍabhāskara iva sarvo mamāyaṃ vibhava ityevaṃ 
sākṣāt kṛta susvabhāvo yogīśvaro virājate | 
(p. 23) nāsya svasvarūpaprakāśanavyatiriktaṃ kiñcit | īdṛśasya 
yogino māhātmyamāha || 

yogīndro bhairavaḥ || 

sarvaprāṇa na rūpā kriyākhyānuttarādi devasya śaktiḥ 
kālenapariṇatā prakṛtyullāsarūpāṇi vikāravaicitryāṇi 
svasminprotāni prerayati kālo hi adhyātmika bāhya svarūpatvād 
dvidhā dakṣiṇottara gatyāsaptarkṣacakraṃ bhrāmayan | 
tadbhrāmaṇāddinarātri hrāsavṛddhi 
vibhāgamābhāsyattaṭisuhūrtādinā sarvaṃ prapañcaṃ kalayati 
tadadhīnādevādi sthāvarāntāḥ sarveprāṇinastadgrāsakaḥ 
śrīmanmahābhairavadevo 
nirābhāsābhāsasampadvilāsodbhavavismaya camatkārasvatantro 
yogī (24) śvarastasya svabhāvolayodayākalaṅkitaḥ sarvatra 
svacamatkāranirbhara eva yataḥ svātmaikyātma 
bhūtānāṃbhaktibhājāṃ hṛdaye maheśvaraḥ svasāmarthya 
svarūpaṃ sākṣātkarotīti śivaṃ ||


iti śrīmahāmāheśvarācāryavaryaviracitāyāṃ svātantrya 
bodhadīpikāyāṃ parameśvaravibhūti sphāratatsamāveśo 
pāyakathanaṃ nāma prathamollāsaḥ ||


oṃ prakāśānandasvarūpā maheśvarasyaikaiva svarūpabhūtā 
parāśaktiḥ | saivasarvātmanā sphurati ekaivāneka rūpābhāsate 
tadaṃśāhi sarve prāṇinomamaivāṃśo jīvaloke jīvabhūtaḥ 
sanātanaḥ manaḥ ṣaṣṭhānīndriyāṇi prakṛti sthāni karṣatīti 
sthityā tadaṃśo jīvastad rūpopita dvai mukhyāt prāptapaśutvo yat 
tasya nijaśakti saṅkoca svarūpāntarbahiṣkaraṇādhīna svabhāvā 
bahirmukho dhyāsastadeva paśutva saṃśatvaṃ ca tasya 
svātmabhūtāt parameśvarā dvimukhasya śakti daridrasya svaśakti 
vikāsātmakaṃ pratyabhijñānaṃ pratipādayiṣuḥ prathamaṃ tāvat 
tat tadanantajagadātmanā sphārita svarūpāṃ parameśvara hṛdaya 
bhūtāṃ parāṃ śaktiṃ vitatyanirūpyate || 

prabhuśaktiḥ parākālī || 

sarvāsāṃ śaktīnāṃ prasaraviśrānti sthanabhūtaḥ 
prabhurmaheśvarastannityayoginī sārabhūtā śakti pañcakaprāṇa 
na svarūpā parā svātantrya bhaṭṭārikānuttarā kulajamnohamiti 
spandanollāsaṃ prāptecchā (p. 26) jñānakriyārūpeṇa 
prasphuratīdamiti bahirullilasiṣāpekṣayātābhistasthita 
svarūpābhistatritayastambhana svabhāvāmidantātmikāṃ 
māyābhidhāṃ saṅkoca prādhānyātmatvarajastamaḥ 
sāmyāvasthāṃ prakṛtimābhāsya śiva śaktyātmikāṃ 
bījayonitvamādadhātmaiva putra ityuktyā svāṃśabhūto 
nareśvarākhyau santānau svātantronmīlana nimelanādekāneka 
mūrtīsarjayitvā prakṛtyucchūnātmakeṣu tat tat sthāna viśeṣeṣu 
vikasita svaraśmibhiryathā yogyaṃ cakāsti raśmayastamomasūrya 
vahnyātmikāstābhiḥ prasaraṇasthāpana saṃharaṇa svarūpābhiḥ 
sarvamidantātmakaṃ kṣipatisthāpayati grasatīti kālī dvādaśātma 
(p. 27) sarveṣu bhūteṣu samasta vidyotpādikā kalāvatī kauśalyād 
vyāpyavyāpakasvarūpā tatra dvādaśānta pīṭhe jñānanidhi 
svarūpā hṛdisthāne jīvanavyāpārā ta tha da dvādaśānta 
icchākhya tantra preraṇādainmujālika ivāntarbahiṣkaraṇādiṣu 
jñānakriye saṅkrāmayitvā tad 
vyāpārātmakamindrajālamāviṣkaroti hṛdisthāne ca lohakāra 
ivaprāṇa yantra codanādudaragataṃ vaiśvānarasuddīpayitvā 
sārāsāravibhāgenānnapānaṃ pacati tadārattatmāraṃ 
yakṛtsthāne nīyate tatrāpi sārāsāraṃ vibhajya nija marīcyullāsa 
rūpayātattacchakti svarūpayātatsāraṃ tat tat sthāne yathā 
yogyamākarṣayati tena somakalāṃ balavantīṃ kṛtvā 
sarvāṇuṅgani puṣṇāti (p. 28) 
tatrahānasamādhānastambhanasāmyāpādana 
vyāpakādhārabhūta svarūpābhiḥ pañcaśaktibhirvirājamānā 
somāgni sāmānādhi karaṇātmakaṃ balamevajīvanam || 

somasūryāgnimadhye kṛtvāspadā *(?) ṣṭa 
triṃśatkalāsvarūpaityevaṃ prakārā brahmarandhrādadho 
vaktraparyantaṃ citireva sarvatra gatā tad vimukhaḥ paśuriti 
tadevāha || 

vaimukhyāt paravaśojīvaḥ || 

ahamātmā guḍākeśa sarvabhūtāśaya sthita iti nītyā 
parāsaṃvideva sarvāśayeṣvātmabhūtā tadvai mukhyāt 
svasvabhāvavismaraṇa svarūpāt saṅkucita nijaśakti vibhavaḥ prakṛti 
tādātmyamāpanna cidrūpaḥ prāṇe pariṇamati prāṇacetasau 
parasparaṃ saṃbaddho (p. 29) sarveda *(?) viśeṣāstadvṛtti 
svarūpāstāśca hṛdudarādi sthāneṣu vikasitaprāyastat tat 
svabhāvatulyatāmādadhānajīvohi guṇānu sārīkṣīrājya 
sambandhavat tatrāvasthito ta evaparavaśaḥ tattaśchabda 
sphuraṇātma mātṛkā cakra vyāmohād bāhyollāsarañjita jñāne 
siṣyāpratyaya rūpādhyāmābhibhūtaḥ 
kāmakrodhalobhamadamātsarya śokaharṣādi bhirabhibhūyamāno 
jananamaraṇavyādhibhiḥ paribhūyate yaduktaṃ 
satvasthorājasasthaśca tamastho guṇavedakaḥ | evaṃ paryaṭate dehī 
sthānāt sthānāntaraṃ vrajediti karandhracitimadhyasthā 
brahmapāśāvalambikāḥ pīṭheśvaryo mahāghorā mohayanti 
muhurmuhuriti puryaṣṭakena saṃruddhastaduktaṃ (p. 30) 
pratyayodbhavamiti ca | īdṛśā savasthāṃ prāptasya bhramanivṛtti 
svarūpaṃ kleśanirharaṇo pāyamāhā ||

dehāsthairya darśanam ||

śukraśoṇitaparikalpitasya ṣaḍvikārasahitasya daśadoṣadūṣitasya 
dehasyāsthairya darśanam | nadī vegortha budbudhavadvimarśanaṃ 
kartavyam | sukhaduḥkhānāṃ bhogāyatanamidaṃ śarīravarākaṃ 
kṣaṇabhaṅgurameveti dṛṣṭyā tat sambandhīni kuṭumbhādīni 
tadagre gatānye vetyupalakṣitāni iti tīvratamavairāgya 
bhāvanādāḍhyamāpannasya satyajñānānandasvarūpa 
svātmasthiti hetumāha ||

uttamasaṅgaḥ ||

tadvijñanārthaṃ gurumevābhi gacchet samitpāṇiḥ śrotriyaṃ 
brahmaniṣṭhamiti śrutyā vigalitarāgadveṣāṇāṃ vikasita (p. 31) 
parabodhātmakānāṃ samīpe gatvā sevāpraṇāmādi puraḥsarī 
bhāvena tadbhāṣitāni vadhāṃsi hṛdayakarṇairākarṇayitvā 
tadanuvartanīyam | tadājñā pālanamevaparaṃ puṇyaṃ 
tadvahinamanameva mahāpātakam | paratatvārūḍhānāṃ 
sādhūnāṃ saṅgamo hi para pada prāptaye upayuktaṃ na tu 
sadbodharahitānāṃ dāmbhikānāṃ yataḥ saṅganurūpaḥ 
svabhāvaḥ pravartate tato yukta muktamuttamasaṅga  
ityanuttarapadaviśrāntibhājo ye pavitrīkṛta hṛdayāḥ 
sarvotkṛṣṭāste satsampradāyo padeśayuktyā tāraṇe kṣamāḥ 
darśanāt sparśanādvāpi vitatād bhavasāgarāt | tārayiṣyanti 
yogīndraḥ kulācārapratiṣṭhitā iti hyuktam | 
svabhāvasthitipoṣikāṃ (p. 32) tadadhigatāṃ yuktiṃ sphuṭayati ||

madhyacintanātmikā yuktiḥ ||

saṅkoca prasarastambhanātmakeṣu prāṇāntarbahiṣkaraṇādi 
vṛttiṣu madhyacintanātmikāṃ saṃviducchalanasvabhāvā yā 
yuktiḥ sā sarvādhiṣunātmake parāsaṃvit svarūpe 
svātmaparijñāne kāraṇam | yathā kāṣṭhanirmathanādagniḥ 
kṣīramanthanātsarpi vilakṣaṇaḥ prādurbhavati tathā madhya 
cintana yukteḥ svātmasākṣātkāro bhavediti bhavaḥ | nanu svarūpa 
sthiti pratibandhakāni bahūni vighnāni santi kathaṃ 
tānyupaśamayedityāha || 

abhyāsaprakarṣādvighna nirāsaḥ || 

madhyabhāvanā pariśīlana prakarṣāditastataścetaso vṛtti 
niyamātkṣaṇe madhyacintanā vismaraṇāt sarveṣāṃ (p. 33) 
mādhidhyādhyādīnāṃ sthūlasūkṣmāṇāṃ kṣobhānāṃ 
nirāsa upaśamaḥ | upaśamitakṣobhasya || 

citaikāgryādātmabodhaḥ ||

layavikṣepālasyādyatītāttattatkṣudra siddhi prapañcollāsanyakkāra 
svarūpāścittaikāgryānnirantaranirvikalpanāda bindusthairya 
svabhāvātmantoṣādi sampannasya śraddhā bhakti mato hṛdaye 
ātmabodhaḥ svasvarūpavikāsātmā satvā pattirbhavati 
ātmavyāptirbhavatyeṣā ityukteyamevātma vyāpti lakṣaṇā caturthī 
bhūmikā śivavyāptiratonyathā iti nītyā yadā tu śiva 
vyāptimicchati tadā || 

rasanirbharam ||

śraddhā bhaktyatiśayadārḍhyācchaiva dharmyaṃ 
jigamiṣustadrasena tadaikya pratyavamarśātmakamītalācchā 
svādarasena (p. 34) mīna iva paripūrita vapuryathā 
jalamayatvenanāyāsaṃmatsyavyāpāraṃ tathā yogināmeva buddhi 
manaḥ prāṇendriyavyāpāraṃ parapratibhonmajjanātmakam | 
īdṛśasya yogayuktasya tattha (?) rūpau vratatapaso || 

parapratibhonmajjanaprakarṣāt 
sarvaiśvaryasampannontarbahirvyāpakaḥ parameśvarohameveti 
niyamena mahābhimānabhājanātmakaṃ yadvrataṃ tadevaniḥśeṣa 
malacchedana svarūpaṃ tapaḥ īdṛgvratatapobhajamānasya 
prabhuśaktyujjṛmbhanātmikāṃ prasannatāṃ sarvatrāvirbhavati 
asya ca avibhāgānu pā(?)yanojapaḥ || 

upasaṃhṛtāntarbahiḥ sañjalpa prasarānnirvikalpa svarūpo pratihata 
svabhāvaḥ paśyantī vākpradhānaḥ paramaspandaḥ śivo'haṃ 
sphuraṇātmako japo jāyate (p. 35) yadā tu tripuṭībhedo 
paśamanātmako japoścadho (?) hṛdyullasati tadā || 

viśeṣārpaṇātparamolābhaḥ || 

prāṇapuryaṣṭaka māyā pramātṛtvāntarbahirvikalpānu sandhāna 
bhedābhedo paśamana svarūpānniveṣārpaṇātparamasya 
prakāśānanda ghanasya parameśvarasya lābhaḥ sākṣātkāraḥ 
yaduktaṃ mānasaṃ cetanāśaktirātmāceti catuṣṭayam | yadā priye 
parikṣīṇaṃ tadātadbhairavaṃ vapurityādi iyamevaniḥśeṣārpaṇa 
rūpa 
pūrṇāhutiranayānekajanmārjitaśubhāśubhavāsanāploṣakaḥ 
suṣumṇāgarta tadā na vahnirudbudhyate tanmukhena caitanyadevaḥ 
santṛpyati santaṣya ca bhaktibhājāṃ hi mahāvyomākārāṃ 
paramasiddhiṃ dadāti tadāha || 

tadanodayāt parā (p. 36) prasādaḥ || 

yataḥ sāmyāpādana sāmarthyaṃ sarvatra yathā yogyamudānasya 
lakṣaṇaṃ tasmāduditamadhyabalasvarūpāt tadvṛttyodayāścaitanya 
dhāmātmakasya parameśvarasya śakti pātastadātmatāveśaḥ | 
udāno hi mahānagniriti yathāgnāvarpitānidravyaviśeṣāṇi | 
agnisādbhavanti tathā udānavṛtyudayātprāṇāntaḥ karaṇādīni 
svatādātmya samarpaṇena satyajñānaikātmya bhūtānyeva 
bhavanti udānasya prāṇīya bhāva nimajjanena 
jñānaśaktirūpatvamitihyuktam | yā sā śaktiḥ ghrāṇādyanu 
saraṇājjāgradādi padeṣu paratantrī bhūtā jīvasaṃvidbhidhānā 
saiva madhyadhāmātmani nijabalāsādana nimittādudāno 
pāyātparamārthasaṃvitsvarūpā turyā sarvaṃ 
bhedābhedātmakamidaṃ (p. 37) viśvaṃ svātmanivilādhya 
turyātīta padaviśrānti bhāginī yaduktaṃ jagatkāye kṛtvā tadapi 
hṛdaye tacca puruṣe pumāṃ saṃbindusthaṃ tadapi viyadākhye ca 
gahane tadetajjñānākhye tadapi paramānanda vibhave 
mahāvyomākāretvadanu bhavaśīlevijayate iti viśrānti 
lakṣaṇānyevāha ||

romañcādyāḥ samādhicihnāḥ ||

bhramaḥ kampaśca ghūrṇiśca pluta ānanda eva cetyetāni 
lakṣaṇāni kramāt kramamullāṅghya 
ānandaprakarṣādasruromāñcau bāhyalakṣaṇo samādheḥ tat 
prādurbhāvesu sitasamastavṛttyātmikā prakāśānanda svarūpā 
samādhi rucyate | itthamasyasvarūpamāha ||

samāveśātpatisamaḥ ||

susaṃvidātmani (p. 38) bhālanayuktyoditodānīyavṛttistaddārḍhyāt 
prāpta turyaikātmyabhāvaḥ tadaikātmyena jāgradādi 
padeṣūnmīlita svasvātantryogalitaprāṇādi vṛttiḥ 
paramaśivadhāmni samāviṣṭho bhavati | tadāveśena sarvā 
svavasthāsu samrāḍiva virājate jīyanneva śivasāyujyamaśnute | 
yaduktaṃ | ahosaṃsāra svakhakelī ahosvalabhaṃ mokṣamāne 
saubhāgyam | truṭitāntakakalikā ahośivayogināṃ yāmalīvṛttiriti 
śivam || 


iti śrīmahāmāheśvarācāryavaryaviracitāyāṃ 
svātantryadīpikāyāṃ paraśakti samāveśonāma dvitīyollāsaḥ ||


oṃ yathā parādvayasāmarasyasvarūpo maheśvaraḥ svaśakti balāt 
sarvamidantātmakaṃ bhitti bhūte svātmākāśe helayaiva 
prakāśayitvā nimilayitvāda prakāśānandātmake svasvabhāve 
svatantrastathātadaikyamāpannāstatsurūpabhūtā jīvanmuktā 
asaṃsārānmokṣānteramati tadeva prakāśanasārabhamāṇo 
śivaśakti tāratasyasvarūpāṃ tayoḥ sāmarasya svabhāvaṃ teṣāṃ 
hṛdaye vikasitāṃ vimarśaśaktiṃ tāvat prakaṭī karoti || 

prakāśamāno mahāprakāśaḥ ||

anuturānandasvarūpo mahāprakāśātmā caitanyadevo 
nijaprakāśanaśaktyā prakāśamānaḥ prakāśanaṃ hi sattā 
sphuratātmakaṃ tat prakāśena tejastamasopalakṣitāni 
bāhyābhyantaragatāni nīla sukhādīni pratibhāsante sūryādīnāṃ 
prakāśo (p. 40) yadyapi prakāśamāno na hi svasvarūpapratipādane 
samarthaḥ ato hetornīlādi prakāśavajjaḍābhi prāyaḥ citprakāśena 
prāptasattākaḥ (?) sa ca svaprakāśaḥ | nanu mahāprakāśasya 
svaprakāśatvaṃ kutoṅgīkartavyamiti tadāha ||

vimarśavatvāt ||

saṃvitprakāśādhīnāḥ sarve prakāśāstatprakāśanena tejāṃsi ca 
tamāṃsi ca bhāsante saṃvitprakāśo hi vimarśavatvāt 
svaprakāśaḥ vimarśonāmāhamiti svarūpaḥ yaduktaṃ 
prakāśamānaṃ na pṛthak prakāgvimarśātma ca vimarśo na 
pṛthakprakāśāt | nānyo vimarśohamiti svarūpādahaṃ 
vimarśosmi cidekarūpa iti vimarśādeva sarvamutpannaṃ 
prāptasadbhāvaṃ vimarśo hi sarvasya svātma (p. 41) bhūtā 
kṛtrimaḥ svabhāvaḥ tathā ca pratyabhijñāyāṃ 
svabhāvamavabhāsasyavimarśaṃ viduranyathā prakāśortho 
paraktopi sphāṭikādi jaḍopama iti sthityā vimarśa eva 
parameśiturmukhyaṃ surūpaṃ tanmukhenātmanā 
svātmabhūtaṃ prabhuṃ parijñeyaṃ yaduktaṃ tasyadevāti devasya 
parabodhasvarūpiṇaḥ vimarśaḥ paramāśaktiḥ 
sarvajñajñānaśālinīti sā śaktirgīyate ||

anantollāsarūpā ||

ahaṃ pratyayasvarūpā parāvāgvimarśinīśaktiḥ paśyantī 
madhyamā vaikharī svarūpeṇa 
prasphurantīcchājñānakriyātmanā virājamānātatraikaikasyāstrai 
rūpyānnavadhā svamarīcyullāmātmikāṃ varṇasṛṣṭiṃ 
tadātmikāṃ (p. 42) pada mantrasvarūpatāṃ ca bhāsayitvā 
kārahakārapratyāhāreṇa 
nādabindvāvibhāgātmasvabhāvādaśamīvīrya bhūtā iyameva 
cittatvaṃ prakarṣeṇa virājamānā iti yaduktaṃ namosti 
pratyayolokeyaḥ śabdānugamā dṛte anuviddhamivajñānaṃ 
sarvaṃ śabdena gamyate | vāgrūpatācedutkrāmedavabodhasya 
śāśvatī na prakāśaḥ prakāśeta sā hi pratyavamarśinīti ||

kiṃ ca ||

dvādaśātmāhaṃsī ca ||

citirevabhagavatī paraspandanātmakatayonmanā 
bhidhānākāmayataprajāsṛjeyatetiśratyākiñcitsaṅkalpātmakaṃ 
samanābhāvamāsāṣya vyāpinyādyakāraparyantaṃ sthūlāatma 
sūkṣmaṃ prāṇasvarūpeṇāvatarati yaduktaṃ | 

kalaikādaśakā caiva prāṇe carati nityaśaḥ |
(p. 43) akāraśca ukāraśca makāro bindureva ca | 
ardhacandro nirodhī ca nādonādānta eva ca | 
śaktiśca vyāpinī caiva samanaikādaśī smṛtā |

unmanā tu (?) tatotītā tadatītamanāmayamiti cākārādinindvantaṃ 
pañcamātrā nādādi vyāpinyantaṃ pañcamātrāṃśāḥ 
bauhyollilasiṣātmasaṅkalparūpāsamanā tāsāmadhiṣṭhāna 
bhūtā prāṇa na svarūpāparaspandanātmonmanā 
saivaparameśvarahaṃsasya mukhyāśaktiḥ 
svamarīcyullāmātmakertharvādho(?) mukhe kamalayugala madhye 
svasvāmi premātiśayanirbharā sthitā nija vibhūti camatkāra 
camatkṛti hetave dvādaśa mahāvākyairdvādaśa kalātmakaṃ 
mahārāvaṃ gīyate evaṃ hyasau ||

(p. 44) tadā rūḍho pratihatasvabhāvaḥ ||

yathāparameśvaraḥ svasvātantryāt sarvatrā pratihatasvabhāvaḥ 
tathā tadaikyamāpannopi buddhyādi vyāpāreṣvavismṛta 
svātmasampadvilāsaḥ dehābhimānapāśanikṛntanāt 
saccidānandātmakaḥ ahaṃ brahmāsmītyabhimānanarūpo 
nityoditātmabhāvaḥ īdṛksvabhāvataḥ satyadhāmā veśāt 
sarvamṛtaṃ 
parāsaṃvidevasattāsphurattātmāsatyadhāmatadāveśāddhetoḥ 
sarvaṃ kāyavāṅmana sagocara mṛtaṃ nityavyāpaka 
pūrṇasvarūpasya parameśiturvijṛmbhanam | tadvaivaśyena 
hṛdvacana krmādhvanyārjavabhūtasya kālatritayātmikā 
kāyavāṅmanobhiryadyaśceṣṭhāṃ pravartate tattadevāgre sphuṭī 
bhavati api cāsau || 

(p. 45) uditodāryaḥ ||

yogī hyuditaudāryaḥ unmagnasvasaṃvidaudārya svabhāvaḥ 
dehīndriyādivyāpārākhye māyā prapañce padma iva 
sadāśuciralepona ca tadvyāpārollāsa rūpāsya vāsanā kāla kalā 
niyatirāgādibhirabhibhūtvāpittaśuddhavidyāmayāsattā sāmānya 
svarūpā tasmādasya jñānamantaḥ karaṇātītaṃ svataḥ siddhaṃ 
nattu mūḍhavartadadhīnam | unmiṣitānuttara 
svarūpatvā ṣaṭtriṃśattatvāni nijodārya svabhāvāṅkitāni 
svaśakti vibhūti sampari pūritāni bhāsayati īdṛg yogī || 

praśāntamohaḥ dhanyoramati || 

śarīratritaya vyāpāramavasthā trayaṃ (p. 46) tadeva jagannāmakaṃ 
lokatrayaṃ tacchāyā kalaṅkaśthanyaḥ (?) sarvameva svaśakti 
sphārātmakaṃ jñātvātasminneva tadadhipati sthāne 
paramārthācyuta svarūpe sarvaiśvarya sampanne svātmani sthitvā 
dhanyaḥ kṛtārthaḥ sthita prajñoramati krīḍati jagaddhyasya 
krīḍāsthānaṃ yaduktaṃ vāsiṣṭhe parikṣīṇe mohe galati ca pale 
jñāna jalade parijñāte tatve samadhigata ātmanya ṛbhamate 
vicāryāryaiḥ sārvaṃ galitavapuṣorvai sadasatordhiyā dṛṣṭhaitatve 
ramaṇamaṭanaṃ jāgatamidam | prasannecittatve hṛdi svavibhave 
vallati pare samābhogī bhūtvā svakhila kalanādṛṣṭiṣu 
puraḥśamaṃyantīṣvantaḥ karaṇa ghaṭanā svāhitara saṃdhiyā (p. 
47) dṛṣṭhe (p. 47) tatve ramaṇa maṭanaṃ jāgatamidam | ratha 
sphārodehastu ragaracanācendriyagatiḥ parispando 
vātādahamakalitānantavibhavaḥ paro vā vādehī jagati 
viharāmityanaghayādhiyā dṛṣṭhe tatve ramaṇa maṭanaṃ 
jāgatamidam | iti īdṛk svabhāvena sarvaṃ 
sthāvarajaṅgamātmakaṃ bhitibhūte sarvādhāre svātmani 
tiṣṭhatīti jñātvā rāgadveṣamānāvamānādi 
praśamanādasmiñjāgate jīvanmuktā nirbhayā caranti 
īdṛktatvajñaḥ ||

viśrānti padecidākāśaḥ ||

prakāśasyātma viśrāntirahaṃ bhāvohi kīrtitaḥ uktā ca 
saivaviśrānti sarvāpekṣānirodhatarityādi svasminneva svātma 
bhūte (p. 48) citprakāśānandaghanenistaraṅgamahodadhi sadṛśe 
viśrānti sthāne svātmanā viśumyagalitabandhamokṣa 
gamāgamādi samastaśaṅka kalaṅkaścidākāśo vaśiṣyate evaṃ 
hyasau ||

ante tanmayaḥ ||

yataścidākāśasvarūpaḥ parameśvaraḥ sarvākāśaḥ sarvādhāro 
bhitti bhūtastatastadaikyamāpannopi prārabdhakṣayāvasare tanmaya 
eva nahyasya saṃvitprāgvadindriyādi padeṣu prasarati | apitu 
nirvibhāgacidākāśoghaṭadhvaṃsenabha ivavatiṣṭhate 
etadevamokṣaḥ na tu kutracidgamanaṃ śrutirapi na tasya prāṇā 
utkrāmanti tatraiva samavalīyante vimuktaśca vimucyata iti 
mokṣamevāvasthābhedena (p. 49) vibhajya nirūpayati || 

sva svabhāvānu rūpāmuktiḥ || 

yā ca citpratibhā dṛgādi dvārānu saraṇāt tat tat 
saṃjñabhidhānā jīvabhūtā sā ca svacitpramātṛ padārohaṇā 
turyā svarūpā svātantryonmīlanatāratasyād yādṛk 
svabhāvamādante tādṛgmuktiḥ yathā hi puruṣa padārūḍhā 
prakṛti svatantrāḥ siddhāḥ siddha padavī māruhya yatheṣṭaṃ 
piṇḍaṃ dhārayanti sarvaiśvarya 
sampatparipūrṇacaitanyasvarūpātma bhūtāḥ pañcabhūtāni 
pañcabhūteṣu yojayitvā 
nirāvaraṇasvabhāvāścidākāśasvarūpāḥ kacakacāyanti 
yathāśukadevādayaḥ īśvarapadārūḍhā mahāmāyā 
svatantrāścitprakāśaśarīraracanāṃ yathāruciṃ racayaham || 

(p. 50) ahamevaparānanda nirbharitavapuḥ sadānanda lavāśritā 
ānandinaḥ sarve pramātāraḥ ānandādeva khalvimāni bhūtāni 
jāyante iti śrutyāya ānandaḥ sarvatrapoṣakaḥ sarvotkarṣeṇa 
virājamāno brahmādibhirabhivāñchanīyastena matsvabhāva 
bhūtena svātmanye varamāmitaścamatkāra pūrvikāṃ 
viśvamayaviśvottīrṇā krīḍāṃ yatheṣṭaṃ sampādayāmi tadāha 
|| 

nāyako madhyasaṃsthaḥ || 

īśanasaṃvedana jānāmītyāntarośchalana saṃpādana 
smṛtyapohanābhimānādhyayasāyasaṅkalpa prāṇāntaḥ saṅjalpa 
tat tacchabda sphuraṇa buddhindriyakarmendriyā tat tat spandana 
rūpā anantaśaktayaḥ tāsāṃ madhye svaprakāśanti (p. 51) yathā 
hariharādayaḥ vigalitadehābhimānā māyāprakṛtyudāsīnā 
ānanda padaviśrāntāḥ pañcabhautikaṃ śarīramihaivāntyā vasare 
parityajya kṣīre kṣīra iva pare vyomni līnābhavanti evaṃ catuṣṭaya 
mokṣa prakāretāratasyā mādādatrāpyanantabhede yathā 
bhuvanādhi patitvādi yuktānā matra parameśvara śakti pāta eva 
nibandhanamiti śivam || 


iti śrīmahāmaheśvarācāryavaryaviracitāyāṃ 
svātantryadīpikāyāṃ jīvanmuktasvarūpanirūpaṇaṃ nāma 
tṛtīyollāsaḥ ||


oṃ atha turyollāsa nirṇaye pārameśvarasvasvabhāva parāmarśo 
gīyate || 

mudita svabhāvo (p. 52) svabhāvobhinnāśraya bhūtonāyakaḥ 
prabhurahameva samyak sthitaḥ tat tanmukhena vyāpṛtopi 
camatkurvannapi svasthāne mahāviryātmake cyutasthitireva na hi tat 
tada vasthā bhedena samācyutānanda svabhāvasyānyathā bhāvaḥ 
ete hi praviśantastattadvṛtti guṇā mama nirvikalpa svarūpasya nanadī 
vegā ivodadhestaraṅgayamānatvaṃ na prāpayanti evaṃ svabhāva 
sthitestacchakteśvara padārūḍho nastamitabhāsvarūpo mahāvīraḥ 
svaprakāśanaśaktyā tat sarvaṃ prakāśayāmīti darśayati ||

svaśaktikacanam ||

matsvabhāva bhūtāhamiti svātantra parāmarśātmā 
parāśaktiryugapadunmeṣanimeṣa dharmatvāt tat tadanantaśakti 
vṛndaṃ bhittibhūtānnijasvarūpāt svecchayai (p. 53) vonmīlayitvā 
tatsphuraṇātmaka tayā svaprakāśasvarūpe mahāvyomākāre 
svātmanyeva kaca kacāyate tasyā marīcayastatsthāne tat tad 
vyāpārātmā tat tacchaktyabhidhānā na hi tad vyatiriktaṃ kiñcit | 
sā hi niṣkriyatvena tat tat svabhāva krīḍanātmane tat tad vyāpāre 
nivṛttasaṅgamāmadviśrānti bhājātayā sarvaprāṇa na (?) 
svarūpayā tāsāṃ matsevanaparāṇāṃ nimeṣonmeṣa vyāpāra 
sākṣya hameva svatantrastadāha || 

avasthādvaye vīraḥ || 

sarvāsāmupasaṃhṛtavṛttīnāṃ śaktīnāmekasaṅghaṭṭaprasarā 
vasare tat tat sthāne viśīrṇa svarūpoyontarbahirnimeṣonmeṣastasmin 
svātantrye hamevaśivonijaiśvaryabalāt sadā śive (p. 54) śvaro 
bhūtvā tāsāṃ nimeṣonmeṣātmakamavasthādvayaṃ yatheṣṭaṃ 
sampādayāmi | na hi madvyatiriktaṃ kiñcit yataḥ || 

madabhimatamṛtam ||

ahaṃ pratyavamarśātmakasya prakāśānanda svabhāvasya 
mamasvarūpa bhūtvā sattā (?) sphurattā 
svarūpāparāsaṃvicchaktiḥ tayā yadyatkiñcid 
bāhyamābhyantaraṃ vā prakāśitaṃ tat tadevadhataṃ 
prāptamadbhāvamahameva saṃvinnātho nijasaṃvitprakāśa 
vaibhavādābrahmādi pipīlikāntaṃ pramātṛ pramāṇa 
prameyātmakamidaṃ viśvaṃ bhittibhūte svātmākāśe 
prakāśayitvā tat tat svarūpatvena tat tat saṃjñābhidhānaḥ 
sphurāmi tadāhaḥ || 

saṃjñampadaikaḥ ||

nāhantādi parāmarśa bhedādasyā (p. 55) nyatātmanaḥ ahaṃ 
mṛṣyatayaivāsya sṛṣṭestijvā ca karmavaditi nītyā tat tadavasthā 
svarūpepramāṇa prameyātmake viśvavaicitrye sarvānu prāṇa nasva 
rūpaḥ paraḥ pramātaika evāhaṃ svacchanda svabhāvānnaṭa 
ivaramāmi na ca tat tad daśāsumat svabhāvasyānyathā bhāvaḥ 
ahaṃ pratyavamarśaika svabhāvatvāt | ahaṃ pratyayaḥ sarvatrā 
pratihatasvabhāvaḥ sarvatra codakaḥ etadeva sphuṭī karoti || 

madājñādhīnaṃ sarvam ||

ahameva svaśakti vaibhavaṃ sarvatra yathāyogyaṃ sphārayitvā 
triṣulokeṣu samrāḍivaramāmi na hi maścodanādṛtekaścit kutrāpi 
svavyāpāre pravartate ahameva sarvānu prāṇa na svarūpayānija (p. 
56) śaktyā tat tat sthāne tat tad devatā svarūpo bhūtvā 
kramākramātmakaṃ tat tad vyāpāraṃ yatheṣṭaṃ karomi na ca tat 
tad daśāvyāpāre mamaparānandātmake svabhāve kaścit kṣobhaḥ 
svatantrasya na kvāpi calanamasti tadāhuḥ ||

pūrṇohaṃ tuṣṭaḥ ||

ahameva tat tad daśāsu vyāpyavyāpakasvarūpatvānnijavibhūti 
sphāravismaya camatkāra parāmarśarasena paripūritavapuḥ 
gambhīrā kṣuddha svabhāve svātmanyeva santuṣṭaḥ ata eva vigalita 
samastakṣobhakalaṅkitvānnityodita saccidānanda svabhāvo 
viśvamayatvepi viśvottirṇo matsvarūpaḥ sarvotkarṣeṇa virājate ata 
aha ||

upādhirahitaṃ madrūpam ||

śatrumitra (p. 57) gṛhadārādi bandhamokṣa pariṇāmanaraśakti 
śivātmakajīveśvara brahmakalpanā svarūpā yā 
upādhistadrahitaṃ viśuddhanirmalaṃ mahākāśaṃ madrūpam | 
ahaṃ pratyavamarśātmakaṃ paramānanda saṃvitsvabhāva 
mahamevanirupādhi svarūpatvāccaṇḍabhāskara iva svapraśānta 
pade sthitvā viśvamaya taduttīrṇa krīḍā camatkāraṃ 
camatkāromi yataḥ ||

śivohaṃ svatantraḥ ||

ahameva mahākāśa svarūpaḥ paramānandaghano caitanya devo 
viśvamayatvepi viśvottirṇo viśvottīrṇatvepi viśvamaya svabhāvāṃ 
svaśakti sphārātmikāṃ krīḍāṃ kramākrama svarūpatvena 
yathā ruciṃ racayitvā svaprabhā prasarātmake viśuddha 
paramākāśe svātmanyeva svasvātantrya prakarṣādvirāje 
svātantryātmā rājamāno svabhāhitvā hyā bhyantara kṣīvito 
cidrasenaśaktipīṭhe yāmala vṛttilubdho mahānando bhairavohaṃ 
śivohamiti śivam ||

iti śrīmahāmāheśvarācāryavarya viracitāyāṃ 
svātantryadīpikāyāṃ svātantryaśaktyucchalanaṃ nāma 
caturthollāsaḥ ||



mahāmāheśvarācāryamansārāmena nirmitā 
janānāmupakārārthamiyaṃ svātantryadīpikā ||





###########   END OF FILE  #######