#################################################### MUKTABODHA INDOLOGICAL RESEARCH INSTITUTE Use of this material (e-texts) is covered by Creative Commons license BY-NC 4.0 Catalog number: M00213 Uniform title: yogasārasaṃgraha Commentator : vaktraśambhu Manuscript : IFP T0859 copied from D 4373 belonging to the GOML, Madras Description: IFP transcript T0859 Notes: Data entered by the staff of Muktabodha under the supervision of Mark S.G. Dyczkowski. Revision 0: April 5, 2010 Internet publisher : Muktabodha Indological Research InstituteWeb Publisher: Muktabodha Publication year : 2010 Publication city : Publication country : United States #################################################### || yogasārasaṃgrahaḥ || praṇamāmi gaṇeśānaṃ praṇavārtiprabhañjanam | prasannaṃ bhajatāmiṣṭa pradātāraṃ bhavacchidam || sudhāṃśukoṭidyutimaprameyaṃ sudhākarasmare mukhāravindam | yorājayogāmṛtadāna dakṣaṃ śrīdakṣiṇāmūrti guruṃ namāmi || śrīśaṅkaraṃ parāśaktiṃ gaṇeśaṃ ṣaṇmukhaṃharim | brahmāṇaṃ nandikeśaṃ ca dattātreyaṃ patañjalim || navayogīndravṛndāṃśca vyāsaṃ vyāsātmajaṃ bhaje | ādhārapadmavana lolana rājahaṃsī mantarmahāgaganavāsava cāparekhām | ānanda vidyutamanaṅgaripoḥ purandhrīmā brahmaviṣṇujananīmabhivādayāmi || mūlādhāramukhaprasūnasulabha jvālā samāliṅgitāṃ bālāditya sahasrakoṭirucimattantūpamāmunmanīm | tatvātītasadāśivena satataṃ saṃyoga vāñchāparāṃ tatvānāmupayāya kāntijananīṃ śrīkuṇḍalīṃ bhāvaye || āpāra padma śikhihaṃsavimuktanidrā makṣānta varṇamaṇi bhūṣaṇa divya gājām | arkānilendu nayanāmakhilaika bījā- mambāṃ bhaje parasudhā pariṣikta mūrtiḥ || sindūra sandoha nibhāṃ śubhāṅgīṃ śivasyavāmāṅka vihāralolām | tenaiva saṃlālitamandahāsāṃ bhajāmi gaurīṃ bhavatāraṇāya || aṣṭāṅgādi samasta yogakamala śrīkuṇḍalinyāḥ paraḥ brahmadvārakavāṭa pāṭana paṭomārgasya yallakṣaṇam | tatvātīta sadāśivasya nilayasyātma svarūpaṃ ca ya ttatsarvaṃ prakaṭī karomi ca purā yogeṣu yadvarṇitam || yogaśāstrāṇi sarvāṇi samyagālocya saṅgrahāt | yogasāramahaṃvakṣye sādhakānu jighṛkṣayā || gurūpadiṣṭamārgeṇa yogaśāstrānu vartinā | vairāgyaśīlayuktānāmidaṃ śāstraṃ pragīyate || taduktaṃ yogaśāṃkare - jñānakhaḍgaṃ dṛḍhaṃ kṛtvāvairāgyamaya carma ca | p. 2) durlabhe yogasaṃgrāme śūraḥ koṭau virājate || gītāyām - abhyāsena ca kaunteya vairāgyeṇa ca gṛhyate || iti | yoge naiva vimucyante dehinobhava bandhanāt | nānyathā muktireteṣāṃ janmakoṭi śatairapi || taduktaṃ yogaśāṃkare - nāsti yogaṃ vināmuktiḥ yā muktiryogadarśitā | yogayuktaścajānāti samukto bhavasāgarāt || iti | nirodha eva cittasya yoga ityabhidhīyate | yogābhyāsa vaśenaiva paramātmā prakāśate || taduktaṃ śvetāśvatare - tāvanmanoniroddhavyaṃ hṛdi yāvat kṣayaṃ gatam | etajjñānañca dhyānañca śeṣāśca granthavistarāḥ || patañjaliśca yogaścitta vṛttinirodha iti | vidhyantaḥkaraṇaṃ buddhirmanastadvṛttirucyate || agamanme mano'nyatretyuktvāktyā tad jñātumarhasi || dvividhācittavṛttiḥ syā cchuddhā śuddheti cocyate | aśuddhā janmahetuḥ syācchuddhā janmavināśinī || taduktamamṛtabindūpaniṣadi - manohidvividhaṃ proktaṃ śuddhañcāśuddhameva ca | aśuddhaṃ kāmasaṅkalpaṃ śuddhaṃ kāmavivarjitam || mana eva manuṣyāṇāṃ kāraṇaṃbandhamokṣayoḥ | bandhāya viṣayāsaktaṃ muktaṃ nirviṣayaṃ gatam || iti | dvābhyāmeva nirodhaḥsyā syāt sūryendubhyāṃ yathā tamaḥ | anyathā citta calanaṃ kadācinnanivāryate || taduktaṃ patañjalinā - ubhayādhīnaścitta vṛttinirodha iti | vyāsabhāṣye - abhyāsa vairāgyābhyāṃ tannirodha iti || yogasādhanamabhyāso virāgaśca nirīhatā | dvābhyāmeva bhavedyogo mantrādirnaiva saṃśayam || mantro haṭho layorājetyeko yogaścaturvidhaḥ | yogānāmartha vijñānānmukto bhavati nanyathā || pratyāhārastathā dhyānaṃ prāṇāyāmo'yadhāraṇā | tarkaścaiva samādhiśca ṣaḍaṅgoyoga ucyate || ayañca pūrvapakṣaḥ ādau yogāṃ gānyaṣṭau nirupyapaścānmantrādi yogānāṃ svarūpannirūpyate | sūtasaṃhitāyām - p. 3) yamaśca niyamaścaiva tathaivāsanameva ca | prāṇāyāmastathā vipra pratyāhārastathā param || dhāraṇā ca tathā dhyānaṃ samādhiścāṣṭamo mune | ahiṃsā satyamasteyaṃ brahmacaryaṃ dayārjavam | kṣamā dhṛtirmitāhāraḥ śaucañcaite yamādaśa || vedoktena prakāreṇa vinānyatra tapodhana | kāyena manasāvācā hiṃsāhiṃsā na cānyathā || ātmā sarvagato'cchedyo nādahya iti yā matiḥ | sā cā hiṃsā parāproktā mune vedānta vedibhiḥ || yatra dṛṣṭendriyairdṛṣṭaṃ śrutaṃ vedavidāṃvara | tasyaivoktirbhavet satyāviprasā nānyathā bhavet || sarvaṃ satyaṃ paraṃ brahma nāmānyaditi yā matiḥ | tatsarvaṃ paramaṃ proktaṃ vedānta jñānabhāvitaiḥ || anyadīyedṛṇeratne kāñcane mauktike'pivā | manasāpi nivṛttiḥ syāttadasteyaṃ vidurbudhāḥ || ātmano nāmabhāvena vyavahāra vivarjanam | etadasteyamityuktamātma vidbhirmahātmabhiḥ || kāyena manasā vācā nārīṇāṃ parivarjanam | ṛtukālaṃ vināsvasyāṃ brahmacaryaṃ taducyate || brahmacaryāśrama sthānāṃ yatīnāṃnaiṣṭhikasya ca | brahmacaryaṃ tathaivoktaṃ tathaivāraṇyavāsinām || ṛtāvṛttau svadāreṣu saṃgatiryā vidhānataḥ | brahmacaryaṃ tathaivoktaṃ gṛhasthāśramavāsinām || rājñaścaiva gṛhasthasya brahmacaryaṃ prakīrtitam | viśovṛttavatāṃ caiva kecidicchanti paṇḍitāḥ || śuśrūvaiva tu śūdrasya brahmacaryaṃ prakīrtitam | brahma bhāvemanaścāraṃ brahmacaryaṃparaṃ tathā || iti || svātmavatsarvabhūteṣu kāyenamanasāgirā | anujñāyādayāsaiva proktā yogāṃgavedibhiḥ | mitre putre kalatre ca ripausvātmani santatam || eka rūpaṃ mune yattadārjavaṃ procyate budhaiḥ | kāyena manasāvācā śatrubhiḥ pīḍitā ca sā || p. 4) buddhikṣobhanivṛttiryā kṣamā sā munipuṅgava | vedādeva munermokṣaḥ saṃsārasya na cānyathā || iti vijñāna niṣpattiḥ dhṛtiḥ proktā ca vaidikaiḥ | ahamātmāna cānyo'smītyevaṃ yā prasthirāmatiḥ || sā proktā vidhṛtiśśreṣṭhā munibhirvedapāragaiḥ vādibhiḥ | alpamṛṣṭāśanābhyāntu nāstiyogaḥ kathañcana || tasmādyogānuguṇyena bhojanaṃ mitabhojanam | viśveśvaraḥ - hitaṃ mitañcayaścānnaṃyaccānnaṃ naiva jīryate || dhātuḥ prakupyate tasmāt tadannaṃ parivarjayet | yogasāramañjaryām - āhārācchidyate yogī kṛṣṇapakṣe tu candramāḥ | śuklapakṣe yathā candromitāhāraḥ pravartate || gītāyām - nātyaśnatśca? yogo'sti na caikāntamanaśnataḥ || iti | sūtasaṃhitāyām - svadeha malanirmokṣaṃ mṛjjalābhyāṃ mahāmune | yuktaśaucaṃ bhavedvāhyaṃ mānasaṃ mananaṃ viduḥ || ahaṃśuddha iti jñānaṃ śaucaṃ vāñchantipaṇḍitāḥ | jñāna śaucaṃ parityajya bāhyayoramate naraḥ || samūḍhaḥ kāñcanaṃ tyaktvā lohaṃ gṛhṇāti suvrata | jñānāmbhasaiva śuddhasya kṛtakṛtyasya yoginaḥ || kartavyaṃ nāstiloke'sminnasti cenna satattvavit | atha niyamaḥ - yājñavalkyaḥ - tapassantoṣamāstikyaṃ dānamīśvarapūjanam | siddhānta śravaṇaṃ caiva hrīmatiśca japā vratam || ete ca niyamāḥ proktāḥ yogavidbhirmahātmabhiḥ | tā nahaṃ kramaśo vakṣye śṛṇu śraddhāpurassaram || vedoktena prakāreṇa kṛcchracāndrāyaṇādibhiḥ | śarīraśoṣaṇaṃ yattat tapa ityucyate budhaiḥ || yadṛcchā lābhatonityamalaṃ puṃsāṃ bhavediha | yā vīstāmṛṣayaḥ prāhussantoṣasya ca lakṣaṇam || dharmādharmeṣu viśvāso yastadāstikyamucyate | nyāyārjita dhanaṃ cānnaṃ śuddhayā vaidike dvije || anyadvāyat pradīyante taddānaṃ procyate mayā || p. 4) vaidikāya ca viprāya yaddattaṃ vastu śobhate | nopakārāyadattaṃ syādbhasmanīva hutaṃhaviḥ || ādityamambikāṃ viṣṇuṃ gaṇanāthaṃ maheśvaram | yathā śaktyarcanaṃ bhaktyā yattadīśvara pūjanam || iti | sūtasaṃhitāyām - rāgādyapetaṃ hṛdayaṃ vāgadṛṣṭānṛtādinā | hiṃsādirahitaḥ kāyaḥ etacceśvarapūjanam || satyaṃ jñānamanantañca parānandaṃ paraṃ dhruvam | pratyagityavagantavyaṃ vedānta śravaṇaṃ budhaiḥ || siddhānta śravaṇaṃ proktaṃ purāṇaśravaṇaṃ budhaiḥ | vedavaidikamārgeṣu kutsitaṃ karma yadbhavet || tasmin bhavati yā lajjā hīśca saiveti kīrtitā | vaidikeṣu ca sarveṣu śraddhayāmatirbhavet | guruṇā copadiṣṭo'pi tatra saṃbaṃdha varjitaḥ || vedokte naiva mārgeṇa mantrābhyāso japaḥ smṛtaḥ | kalpasūtre tathā vedaśāstra purāṇake | itihāse pravṛttiryā sā japaḥ procyate mayā || yā veda bāhyāsmṛtayo yāścakāśca kudṛṣṭayaḥ | sarvāstā niṣphalāḥ proktāstamoniṣṭhā hitāssmṛtāḥ || gītāsu - śreyān svadharmoviguṇaḥ paradhamātsvanuṣṭitāt | svadharme nidhanaṃ śreyaḥ paradharmo bhayāvahaḥ || iti | tasmāt sarvaṃ prayatnena vedamantaṃ sadā japet | jakāro janmanāśaḥ syāt pakārātpāpanāśanam | janmapāpavināśitvājjapa tyucyate budhaiḥ || japaśca trividhaḥ proktaḥ vācikopāṃśu mānasaḥ | mānaso manasāprokto hyupāṃśurjihvayā smṛtaḥ || uccairjapo vācikaḥ syāt iti vedavidāṃvaraḥ | mānasaṃ tu sahasraṃ syādupāṃśuśśatamucyate || vācikastveka ekaḥ syāt japa lakṣaṇamīritam | viśvāmitraḥ - yaduccanī ca svaritaiḥ śabdaiḥ spaṣṭaṃ padākṣaraiḥ || mantramuccārayedvipro japayajñassavācikaḥ || svaravarṇapadairvākyaṃ śuddhamāvartayejjapan | p. 6) na kampayecchiro grīvāṃ dantānnaiva prapīḍayet | nīcaiśśruto bhavedbhārgīṇyaśrutaṃ saphalaṃ bhavet || ṛṣiśchando devatāśca dhyāyan mantraṃ ca sarvadā | yastu mantraṃ japedbhārgīṃ tadeva hi phala pradam || prasanna gurūṇāpūrvamupadiṣṭattvanujñayā | dharmārtha kāmasiddhyarthaṃ yattu tadvata mucyate || iti | athāsana kramaḥ - athāsana kramaṃ vakṣye sādhakānāṃ hitāya vai | yadabhyāsa krameṇaiva sthiratvaṃ sukaraṃ bhavet || yogasāramañjaryām - vīraṃ kūrmañca sudṛḍhaṃ svastikaṃ kukkuṭāsanam | mayūraṃ vijayaṃ caiva padmaṃ vyāsāsanaṃ tathā || dṛḍhāsanaṃ ca vṛṣabhaṃ gārūḍaṃ gajameva ca | siddhaṃ siṃhāsanaṃ caiva pravakṣyāmi yathā vidhi || samādhāya śucau deśe hṛdya vastrottaracchade | jaṅghāṃ ca dakṣiṇāṃ nyasya samyagvāmo rūmūrdhani || samagrīvaśiro vakṣohastau vinyasya copari | ākuñcya gudamekāgro vīrāsanamidaṃ param || anenābhyāsayogena yogārūḍhaḥ prasiddhyati | na cābhyāsavidhau caitaśśaṣyate śīghrasiddhaye || tasyaiva dakṣiṇe jaṃghāṃ nyasedvāmoru mūrdhani | kūrmāsanaṃ tu vijñeyaṃ sarvendriya vaśaṃkaram || dakṣapādaṃ ca vāmorumūle vinyasyatatpadam | dakṣoru mūlapīṭhārthaṃ kalpayet sudṛḍhāsanam || bāhuyugmaṃ samutsṛjya svastikāsanamīritam | sarvasiddhipradaṃ devi sarvarogavināśanam || vāmagulphamadhaḥ kṛtvā kṛtvopari ca dakṣiṇam | gude nā pīḍyavaijānvoḥ yugalaṃ paripātya ca || vāmahastāṃgulī mūleṣvatvāṣṭabhya yathā talam | dakṣahastāṃgulīmūle parivartya ca tattale || ūrumūladvayaṃ pīḍyaghrāṇāghre sthāpayeddṛśau | kukkuṭāsanametadvai manasaḥ sthairyakāraṇam | ūrumūla dvayesthāpya pāda yugmaṃ nidhāya ca || p. 7) tayormadhye sthira gudaḥ pṛṣṭamunnamya niścalaḥ | tathā karataladvandvaṃ samāsīnaḥ parasparam | ūrvoru parivinyasya nāsikāmavalokayet | mayūrāsanametadvai sarvavyādhivināśanam | etasya bāhu yugalaṃ kārayeddaṇḍa yugmavat || karadvaya talaṃ bhūmau puṭākāreṇadhārayet | kiñcidānamrita tanuḥ niścalāsthiramānasaḥ || pādau nilokayedramyaṃ samāsīnaḥ samāhitaḥ | vyāsāsanamidaṃ sadyo vyādhighnaṃ yogasiddhidam || vāmapādamathottānaṃ kṛtvādakṣorumaṇḍale | dakṣapādaṃ ca vāmorau dakṣapādaṃ ca vāmorau tathā bhūtaṃ nidhāpayet | ūrubhyāmuparisthāpya bāhuṃ tyajya yathā yataḥ | kara pṛṣṭhaṃ ca dakṣākhyaṃ vyasedvāmatalāntare || ṛjugrīva śirobhūtvā nāsikāmavalokayet | na nimīlannaconmīlan kuryādākuṃcya vai gudam || samadeha sthiramatiḥ padmāsanamidaṃ param | sarvayoga prasiddhyarthamabhyasedbhavabhittaye || vāmajaṅghoparisthāpya dakṣajaṃghāṃjitendriyaḥ | dakṣa jaṃghodaremūle gulphapārśvennidhāpayet || hastādimati paryantaṃ padmāsanavadācaret | vijayāsanametaddhi sarvasiddhikaraṃ param || ūrubhyāmuparisthāpya pādayugmaṃ prayatnataḥ | dakṣiṇaṃ savyadeśe ca savyaṃ dakṣiṇa deśake || karadvayaṃ pṛṣṭhadeśe parivartya prayatnataḥ | pādāṃguṣṭha dvayaṃsamyak karābhyāṃsaṃnigṛhya ca || kiñciduttāna hṛdayo nāsikāmavalokayet | dṛḍhāsanamidaṃ proktaṃ sadyorogavināśanam || vāma gulphaka pṛṣṭhe tu dakṣagulphaṃ nidhāpayet | pātayitvā maheśāni jānu yugmaṃ mahītale || ūrvoḥ kūrparamādhāraṃ kṛtāñjali puṭau karau | kuñcaccibukasaṃyogaṃ nāsikāgraṃvilokayet || garuḍāsana metadvai sarvasiddhikaraṃ param | gudena pīḍyadharaṇīṃ pādābhyāmapi saṃsphuṭam || p. 8) jānvorūrdhvakarau sthāpya sthiradeho bhaveddṛḍham | etadgajāsanaṃ sarvavighna vicchedakārakam || ūrūyuṅmūlapīṭhārthaṃ jaṃghe cā śliṣyapārvati | pādayuk paścimaṃ nyasya paryaṅkonadṛḍhaṃ tanum || gulphena gudamā pīḍya savyaṃ guhyoparikṣipet | samadehaḥ sthirobhūtvā śuddhāsanamidaṃ param || sarvasiddhi pradaṃ devī sarvavyādhivināśanam | jaṃghābhyāmūru yugmaṃ ca samāśliṣyanipātya ca || kūrparau stambhavat kṛtvā pārśvenaikena saṃśrayet | etat proktaṃ mayā devi vṛṣabhāsana muttamam || sarvarogavidhātārthe proktametanmahātmabhiḥ || iti | ādināthena nirṇīta māsanaṃ vakṣyate'dhunā | tatkuryādāsanaṃ sthairya mārogyaṃ cāṃgapādavam || jānūrvorantare samyak kṛtvā pādatale ubhe | ṛjukāyaḥ samāsīnaḥ svastikaṃ paricakṣate || savye dakṣiṇagulphaṃ tu pṛṣṭha pārśve niveśayet | dakṣiṇe'pi tathā savya gomukhaṃ gomukhaṃ yathā || gudaṃ niṣpīḍya gulphābhyāṃ vyutkrameṇasamāhitaḥ | kūrmāsanaṃ bhavedetaditi vedavidāṃ matam | padmāsanaṃ susaṃsthāpya jānūrvorantare karau || niveśya bhūmau saṃsthāpya vyomasthaṃ kukkuṭāsanam | kukkaṭāsana baṃdhasthodorbhyāṃ saṃgṛhya kaṃdharam || śete kūrmavaduttānaṃmetaduttāna kūrmakam | pādāṃguṣṭhau tu pāṇibhyāṃ gṛhītvāśravaṇāvadhi || dhanurākarṣakā kṛṣṭandhanurāsanamīritam | vāmorumūlārpita dakṣapādaṃ jānvorbahirveṣṭita vāmadoṣṇān | pragṛhya tiṣṭhan parivartitāṃ gomatsyendra nāthoditamāsanaṃ nyaset || matsyendra pīṭhaṃ jaṭhara pravṛddhaṃ pacaṇḍaruṅmaṇḍala khaṇḍanāstram | abhyāsataḥ kuṇḍalinī prabodhaṃ śuddhasvarūpaṃ ca dadāti puṃsām || prasārya pādau bhuvi daṇḍarūpau dorbhyāṃ padāgradvitayaṃ gṛhītvā | jānū parinyasta lalāṭa deśo bhavedidaṃ paścimatāṇamāhuḥ || yadi paścimatāṇamāsanāgryaṃ pavanaṃ paścimavāhanaṃ karoti | udare jaṭharānalo jvalassyāt udare kārśyamarogatā ca puṃsām || dharāmavaṣṭabhyakarasthalābhyāṃ tatkūrparasthāpita nābhipārśvam | p. 9) uccāsanodaṇḍa vadutthitaḥ khe mayūrametat pravadanti pīṭham || uttānaśavavadbhūmau śayānantaṃ śavāsanam | sarvāsanaśrāntiharaṃ cittaviśrānti sādhanam || mukhyaṃ sarvāsaneṣvevaṃ siddhāsiddhāsanaṃ viduḥ | ūruyuṅmūlapīṭhārthaṃ jaṃghe cākuṃcya pārvati | pādayuk paścime nyasya paryaṅke sadṛḍhantanum || gulphena gudamāpīḍya savya guhyo parikṣipet || samadeha sthiro bhūtvā siddhāsanamidaṃ param | sarvasiddhipradaṃ devi sarvavyādhi vināśanam || caturāśītapīṭheṣu siddhamevasamabhyaset | dvisaptatisahasreṣu suṣumnāmivanāḍiṣu || ātmadhyāyomitāhārī yāvaddvādaśavatsaram | sadā siddhāsanābhyāsā dyoganiṣpattimāpnuyāt || śramadairbahubhiḥ pīṭhairalaṃ siddhāsane sati | prāṇānilaṃ sāvadhānaṃ baddhe kevalākumbhake || utpadyate vināyāsāt svayame vonmanī ca sā | tathaikasminneva baddhe siddhāsane sadā | granthitrayamanāyāsāt svayamevopabhidyate | āsanaṃ siddhi sadṛśaṃ na kumbhaḥ kevalo japaḥ | na khecare samāmudrā na nāda sadṛśo layaḥ || gulphau ca vṛṣaṇa syātha svīvinyāḥ pārśvayoḥ kṣipet | dakṣiṇe savyagulphaṃ tu vāme dakṣiṇa gulphakam || hastau ca jānvoḥ saṃsthāpya svāṅgulīssaṃprasārya ca | vyāptavaktro nirīkṣeta nāsāgraṃ susamāhitaḥ | siṃhāsanaṃ bhavedetat pūjitaṃ yogibhiḥ sadā || gulphau ca vṛṣaṇasyāyasvīvinyāḥ pārśvayoḥ kṣipet | pārśvapāde ca pāṇibhyāṃ dṛḍhaṃ badhvāsu niścalaḥ || bhadrāsanaṃ bhavedetat sarvavyādhivināśanam | gorakṣāsanamityāhuridaṃ vai siddhayoginaḥ || āsanaṃ trividhaṃ proktamekatrā vāsameva ca | kuśādyāsanamekaṃ ca siddhādyāsanameva ca || yāvatsaṃkalpitaḥ kālastāvadekatra saṃvaset | krośānnaparyaṭe dūrdhvamacalaṃ procyate budhaiḥ || p. 10) śucau deśe pratiṣṭhāpya sthiramātmana āsanam | nātyucchritaṃ nāti nīcaṃ celāji na kuśottaram || tatraikāgraṃ manaḥ kṛtvā yatacittendriyakriyaḥ | upaviśyāsane yuñjyāt yogamātmaviśuddhaye || badhipradeśe marubhūmimaṇḍale sadāmarudghoṣita kīkaṭasthale | valmīkayukte bahujīvasaṅkule kirātabhūyiṣṭhakurājamaṇḍale || yogasāramañjaryām - nadaṃśamaśakā kīrṇena ca śvāpada sevite | nadī samudratīrevā na jalāśaya sannidhau || śmaśāne caityavṛkṣe vā na mahājanasannidhau | arājake deśasandhau valmīkādi samākule || iti | śucau deśe manoramye niśśaṭhe janavarjite | śodhite ghaṭite snigdhe nimnonnatavivarjite || haṭhayoge - tatra ramyemaṭhaṃ kuryāt sūkṣmadvārañca nirvraṇam | prākāra ceṣṭitaṃ śuddhaṃ bahijālā samanvitam || sugandha kusumākīrṇe vitānāśopa śobhite | tatropadhāna śayyādyairāsanādyaiḥ samākulam || sudhūpa vāsitaṃ nityaṃ gomayenopalepitam | samitpuṣpadalopetaṃ kandamūla phalānvitam | samagra bhasma rudrākṣa kuśodakavibhūṣitam | śuddhānna vyañjanaiḥ pūrṇaṃ sarvauṣadhi samāśrayam || iti | haṭhayoge - śaive - alpadvāramarandhragarta piṭakaṃnātyuccanīcāyataṃ samyaggomayasāndraliptamamalaṃ niśśeṣabādhojjhitam | bāhye maṇṭapavedikūparuciraṃ prākāra saṃveṣṭitaṃ proktaṃ yogimaṭhasya lakṣaṇamidaṃ siddherhaṭhābhyāsibhiḥ || iti śrīdattātreyaviracite yogasaṃgrahe yamaniyamāsana sthāna nirṇayonāma prathamo'dhyāyaḥ || nāḍī | nāḍīsthānaṃ ca tadvarṇaṃ prāṇa karma ca vistarāt | jñātvā yogīśanairnāḍī śuddhiṃ samyak samārabhet || tatra śivaḥ | suṣumnādaśamadvārāhara dārāścamadhyamā | nāgaścandra svargamukhī maśakāmadhyanāḍikā || pampālinī marākārī bālaśakti tapasvinī | śaṃkhinī nalinī gaurī śikhinī vyāpinī guhā || p. 11) māsopavāsī tripurātriveṇī mandākinī sarvarujāpahatī | sā kokilābhrājapadā ca siddhā vajrākhyadantāmaraśūnyanāvī || anākāra mukhīkanda saṃhārātigmasūcikā | śaṃkhinīśiva jālaṃdhra viyadgaṅgordhva vāhinī || paścimordhva saritkārī mukhā kapilapīlikā | ākulā siddhamunivandinī tato maṇikulaṃ hariviriñcigocarā | viṣamasandhirapi vāyusūtrakaṃ tadanughaṭati yadvāsaraśriyam || marurindramaṇimokṣasādhanī saṃgamātra tadeha nāyakī | padminītridaśavallabhā viyadgranthivaṃśamaṇimārga ityapi || yogasāramañjaryām -nāradīye ca - brahmadvāre trayogranthirvāmīka pālinī tathā | trigandhirmatya sarvā ca maṇḍanī syād mūlikam || mṛṇālatantratriliṃgā tathā sarva raso'pi ca || ādināthaḥ | kandamadhye sthitānāḍī suṣumneti prakīrtitā | cakre'sminparitonāḍyastiṣṭhantyā pādamastake | nārāyaṇe - santataṃ sirābhiścalampatyā kośasannibham | tasyānte suṣiraṃ sūkṣmaṃ tasmin sarvaṃ pratiṣṭhitam || iti | muktidevyāgametyuktā sukhadā viśvadhāriṇī | svataḥ pratiṣṭhitā pūrvā sumanāśuddhanirmalā || pṛṣṭhamadhye sthitānāḍī sadā mūrdhnivyavasthitā | sūkṣmā śrīvaiṣṇavī śubhrā vijayā vyaktasaṃjñikā || jihvādārā nilacārācordhvādhvācāti guptakā || bhairavaḥ - sudhākhyā madhyagācaiva brahmamārgā sarasvatī | trimūrti nilayā loka dhāmā śrīsarvasaṃbhavā || yogigamyā khagākārā maṃgalāmātṛrūpiṇī || iti | dattātreyaḥ | dyaussantiścaiva saṅkrāntiḥ kāraṇa viśvadhāriṇī | prajñāna nilayā nityā sādhyā kedāra saṃjñikā || kailāsaścaiva vaikuṇṭhaṃ kālamāsābdameva ca | viṣṇvādyaneka nāmāni yogaśāstreṣu niścitam || iti | śivayoge - brahmendra sātvikamadātura sṛṣṭivāṇī- nvāridvilakṣa śaśiśītala candragaṅgā | syādvāruṇī ca khadirā ca kalaṅkavāmā saṃhāra eva śivavarya nijābhidhāsyuḥ || piṅgalāmbhojinī sūryā yamunāgnirahasmṛtaḥ | iḍā ca vāma niśvāsā piṃgalādakṣiṇā smṛtaḥ || p. 12) gaṅgā ca yamunā caiva candrasūryau niśādivau | sūtakaṃ pretakaṃ caiva pakṣadvaya mudāhṛtam || dharmādharmau tamo raktāvayaṣdvayamucyate | sitāsite vāraṇāsi haṃsadvayapadaṃ viduḥ || śivaśakti padaṃ caiva suṣumnāpāśvayoḥ sthitaḥ || kalākāṣṭhau muhūrtaśca kāraṇaṃ viśvadehinau | pañcabhūta svarūpete pañcabrahmamaye sphuṭe || gandhadvāre kalācāre pravāhau janmahetukau | atidhūmayamākīrṇau yogivaśyau sanātanau || mānasena samāyuktā vindriyāṇāṃ pravartakau | prāṇāpāna svarūpau tau jagatkarma pravartakau | varṇadvayātmakau śuddhau nānāvarṇaprabhedakau | pañcasthalasamāviṣṭau tripañcaprāṇarūpakau || sarveṣāṃ prāṇināmeva dehakāla pravartakau | prāṇavāyurayaṃ nityaṃ kālanirṇayakāraṇāt || iḍāyāṃ piṅgalāyāñca śvāsarūpeṇa vartate | etad dvayaṃ vinā jīvo na tiṣṭhati na saṃśayaḥ || suṣumnāgni kalāproktā tisṛbhiḥ sarvadā bhavet | suṣumnā vāhanaṃ tatra naiva jānanti mānavāḥ | tayā vidanti sujñānaṃ devāḥ paramayoginaḥ || iti | praṇavacintāmaṇau - śarīrādadhikaḥ śvāso nirgamo dvādaśāṃgulaḥ | praveśe'ṣṭāṃgulomadhye vinaṣṭaścaturaṃgalaḥ || śārīre - ṣaṣṭyuttaraiśca triśataiḥ śvāsairekā tu nāḍikā | pañcabhirnāḍikābhiśca rāśirekaḥ prakīrtitaḥ || dinaṃ jānāti meṣāntairevaṃ dvādaśa rāśibhiḥ | cara sthiro bhayātmāno bhaveyuśśvāsa saṃyutaḥ || carātmakāstu catvāro vāmabhāge vyavasthitāḥ | sthirātmakāśca yāmyesyurubhayatro bhayātmakaḥ | meṣa karkaṭakaścaiva makaraścatulā tathā || catvāro rāśayastvete vāmabhāge vyavasthitāḥ | vṛścikaśca vṛṣaḥ siṃhaḥ kumbhodakṣiṇabhāgataḥ || kanyāmīnau dhanuryugmamubhayatra vyavasthitāḥ | bhūtaṃ bhavyaṃ bhaviṣyaṃ ca śubhāśubhaphalaṃ tathā || p. 13) rāśiṣveteṣu bhūteṣu vijñātavyaṃ grahodayāt | ekaikasmin bhavantyatra rāśau bhūtāni pañca ca || vāyurvahnistathā bhūmirāpaḥ khamiti pañcavai | sarveṣāmapi rāśīnāṃ vāyavyādyātu nāḍikā || dvitīyā nāḍikā jñeyī tṛtīyā pārthivāmatā | caturthī vāruṇī jñeyā vyomākhyā pañcamī smṛtā || nāse pārśve vahedvāyu vāyaṃvyāṃ śeṣurāśiṣu | āgneyāṃśe caratyūrdhve pārthivestambapārśvataḥ || nāsikāyā hyadho vāyurvāraṇāṃśe bhavettadā | nāsā madhye bhavedvāyurvyomāṃśe vahati sphuṭam || gururāṇūśca vāyavye caratognau bhṛguḥ kujaḥ | bhūmyāṃ budhara vījñeyau jale candraśanaiścarau || ākāśe vigrahaṃ vidyādevaṃ sarveṣu rāśiṣu | pūrvoditāśca sarvatra saumyāḥ pāpāstvanantarāḥ || rāhuḥ kujau ravissaurirete dakṣiṇataḥ śubhāḥ | gururbhṛgurbudhaścandrassavye saumyāḥ śubhāvahāḥ || pāpāśca śubhadāssavye saumyāḥ pāpaphalā imeḥ | praveśe śubhadāḥ savye nirgame cā śubhāvahāḥ || evaṃ rāśisyabhūteṣu grahodayavaśādbudhaḥ | śubhāśubhaṃ sadā jñātvā pṛṣṭaḥ sarvaṃ vadet tataḥ || yatra vāyuḥ sthitastatra pṛṣṭaścet sukhameva tat | yasmin bhāge marunnāsti tatrasthaścedvṛthā bhavet || agrastho yadi cetpṛṣṭhastasya dakṣiṇavatphalam | pṛṣṭha sthitasya tasyāpi savyaṃ tatphalamucyate | bhojanaṃ maithunaṃ yuddhaṃ phalasaṃgrahaṇe tathā | kuryādetāni karmāṇi vāyaudakṣiṇataḥ sthite | vāme ca vāyuvahnau ca na kuryādgamanaṃ budhaḥ | gacchedyadi tadā mohādbrahmā pinanivartate || pārthive vāruṇāṃśe ca gamanaṃ sukhasādhanam | vyomāṃśe'pi na gantavyaṃ kadācidapi yatnataḥ || yadi savyādi rāśau tu vāyūdaya viparyaye | cittakṣobho bhavet tena kāryahāniśca jāyate || dvitīye caiva rāśau tu yātrā duḥkhaṃ bhaviṣyati | caturthe bahunāśaṃ syāt pañcame diśivigrahaḥ || p. 14) ṣaṣṭhe ca pratyavāyaṃ syāt saptame rogasaṃbhavaḥ | aṣṭame maraṇaṃ vidyānnavame buddhināśanam || daśame dehasantāpaḥ parasmin mitranāśanam | divasasyāntarāśau ca sarvato duritaṃ bhavet || rāśiṣveteṣu bhūtānāṃ sthāneṣvapi viparyaye | sarvabhūtabhayaṃ vidyāt rājño ca ruciraṃ bhavet || vāyucāra vaśādeva śubhāśubha parīkṣaṇam | kuryāddine dine vidvānevaṃ sarveṣu rāśiṣu | ayute ca sahasraṃ ca ṣaṭśatāni tathaiva ca || śvāsaṃ prayānti niryānti jantūnāṃ tu dine dine | dinānāṃ pañcadaśataḥ pakṣaḥ pūrvāparāhvayaḥ | tābhyāmeko bhavenmāso māsaudvau tu ṛturbhavet || ṛtubhiśca tribhirvidyāt ayanaṃ taddvayaṃ samāḥ | āyurabdaśataṃ proktaṃ tannyūnaṃ śvāsaviplavāt || yāvatkālaṃ tu yasyā yustattacchvāsa pramāṇakam | śvāsa kāla balādeva mṛtyukālaḥ parīkṣatām | vatsarasyādi kāle tu rāñjāne cottarāyaṇe | anantaraṃ bahirvāyurdakṣiṇe pañcanāḍikāḥ || tataḥ savye tathā pañcaśatāyuścedayaṃ bhavet | ghaṭikā ṣaḍvasedyasya tasmāśītiritīritam || ghaṭikā saptayasyasyurdviṣaṣṭyāyussa vindati | ghaṭikāṣṭau yadi caret pañcāśattasya nirdiśet | ghaṭikānāṃ nava caret trayastriṃśatsamāvadhi || nāḍikānāṃ daśavahet aṣṭāviṃśatsamāḥ smṛtāḥ | divasārdhaṃ vahedvāme pañcaviṃśat vatsarāḥ || divāyasya caredvāyuḥ dvādaśābdaṃsa jīvati | ahorātraṃ vahedvāyurdaśābdaṃ tasya jīvitam || dinadvayaṃ vahedvāyu raṣṭavarṣāṇi jīvati | dina trayaṃ vahedvāyuḥ pañcavarṣāṇi jīvati | caturdinaṃ tu yasya syāt caturabdaṃsa jīvati | pañcarātraṃ vahedvāyustasyā yurvatsaratrayam || daśarātrādvivarṣaṃ syāt pakṣādāyuśca vatsaram | viṃśaddinaṃ vahedyasya ṣāṇmāsaṃ tasya jīvitam | pañcaviṃśaddinādāyuḥ trimāsaṃ tasya jīvitam || p. 15) ṣaḍviṃśati dinānmāsadvayamāyuḥ prakīrtitam | saptaviṃśaddinaṃ vāme māsamekaṃ sajīvati || aṣṭāviṃśatiretasmin māsārdhaṃ tasya jīvitam | eko na viṃśadasmiṃśceddaśāhataṃ tasya jīvitam || triṃśaddinaṃ vahedvāme pañcarātraṃ sa jīvati | dvātriṃśaddinasnā?dekāndinamāyuḥ prakīrtitam || trayastriṃśaddinā triṃśad ghaṭikājīvanaṃ bhavet | ārabhya cāyanaṃ vāyoścarādūrdhvaṃ phalaṃtvidam | ārabhyāyanakālāntaṃ bhāga eva tu dakṣiṇe || yathokta sarva saṃkrāntimārabhya dinapañcakam | vāyuryasya vahedyāmye trivarṣaṃ tasya jīvitam || caitramāsasya saṃkrāntimārabhya dinapañcakam | vāyuryasya vahedyāmye so'ṣṭādaśa samāvadhi || evameva vahedyasya savyabhāge tu mārutaḥ | nānāvidha bhayaṃ tasya mṛtyoranyatra vidyate || yasya kasya ca māsasya śuklapakṣasya cāditaḥ | parīkṣeta tadā mṛtyuṃ vāyucāravaśād budhaḥ || yāmye yadi vahedvāyurekā horātrameva ca | varṣatrayādbhavenmṛtyuḥ dvidine mṛtyu dvayam || tridine vatsarāmṛtyurddaśā he māsato mṛtiḥ | māsaṃ tvekadine mṛtyurevaṃ saumye vahedyadi || rogaśca dhananāśaśca manassaṃptāpa vigrahau | evaṃ cobhayataścāre yāvattatphalamucyate | sthire saptamarāśau tu savitā yadi candramāḥ | janmarāśi sthitastatra sāvitroyoga ucyate | asmin kāle vahedvāyurekatrārdhadinaṃ yadi || caturdaśābda paryāptaṃ tasya mṛtyurbhaviṣyati | sāvitraṃ yogamārabhya dinamekaṃ vahedyadi | dvādaśābdaṃ ca paryāptaṃ mṛtyuṃ tasya vinirdiśet | sa yāti nāśamuddhvānte ahorātre daśābdakam | evaṃ dinadvayaṃ yasya tasyā yustvaṣṭamābdakam || evaṃ dinadvayaṃ yasya ṣaḍvarṣaṃ tasya jīvitam | evaṃ caturdinaṃ yasya tasyāyuścaturābdikam || evaṃ pañcadinaṃ yasya trivarṣaṃ tasya jīvitam | evaṃ yogaṃ samārabhya vahe daṣṭhadinaṃ tathā || p. 16) ṣaṭtriṃ śadadhikaṃ sārdhaṃ dvivarṣaṃ tasya jīvitam | yogamevaṃ samārabhya dvādaśāhaṃ bhavedyadi || dvisaptatridinanyūna dvivarṣaṃ tasya jīvitam | yogamevaṃ samārabyya caturdaśadinaṃ bhavet | caturthīsātmakaṃ sārdhaṃ vatsaraṃ tasya jīvitam || evaṃ pañcadināhaṃ cet vatsarānte mṛtirbhavet | yogamevaṃ samārabhyaṣoḍaśāhaṃ vahedyadi | tamārabhya vahetsaptadaśāhāṃtveka pārśvataḥ || ṣaṭtriṃśaddinahīnābde yamāsyaṃ yātiniścitam | ekona viśatiścet syāt aṣṭamāsānmṛtirbhavet || viṃśaddinaṃ vahedyasya ṣaṇmāsānmaraṇaṃ bhavet | syādekaviṃśatiryasya dvimāsānmaraṇaṃ bhavet || ekonatriṃśadadahnāścet daśāhaṃ tasya jīvitam | triṃśaddinaṃ vahedyasya pañcāhānmaraṇaṃ bhavet | ekatriṃśaddinaṃ yasya trirātrānmaraṇaṃ bhavet || dvātriṃśaddinamekaṃ tridvyatryahānmṛtyu rudāhṛtaḥ | trayastriṃśaddinaṃ syāccedekāhānmaraṇaṃ bhavet || savye yadi vahedeva mukta kāle hi mārutaḥ | putramitrakalatrārtha vṛttibaṃdhuvināśanam || anyairvāpi naraścihnairbāhyairapi tathaiva ca | kālākāla parijñānaṃ kartavyaṃ tu vicakṣaṇaiḥ || iti gokṣaḥ || kāśīkhaṇḍe - sandhyayorūpaviṣṭoyaḥ payeddhūmraṃ svamūrdhajam | pañcāhnāṃ vai bhavettasya maraṇaṃ vatsara trayāt | caturdinaṃ yadi bhavet maraṇaṃ vatsaradvayam || tridinaṃ ca bhavedyasya maraṇaṃ caika vatsaram | śrotradvaye'pi hastābhyāṃ pihite vai dhvaniḥśrutaḥ || vahnerantaḥ sthitasyāpi nāsti cedvatsarānmṛtiḥ | gaterubhayayorbhāge yugapannirgameyadi | brahmasūtra vināśo vā nāśastasyāpi vatsarāt || sthaulaṃ cā kasmikaṃ yasya kāryaṃ cā kasmikaṃ bhavet | atikrodho'ti rogo vā nāśasta sthāpi vatsarāt | viṇmūtraṃ ca kṣayaṃ caiva yugapatsaṃbhavanti cet || tanmāse tattithau varṣe mṛtyustasyopavidyate | gandharvanagaraṃ paśyet vṛkṣāgre yadi kutracit || tasyāpi vatsarā darvāk mṛtyunā paribādhyate || yadi vā kasmikaṃ vāpi svadehaṃ kṛṣṇapiṃgalam | p. 17) vasedvarṣātparaṃ tasya maraṇaṃ parikīrtitam || gṛdhraiśca kāka gomāyukharoṣṭraissairibhaistathā | śarīraṃ bhakṣitaṃ yasya maraṇaṃ tasya vatsarāt || svapne vāpibhavedetairbhakṣitodeha āturaḥ | anyairvāvatsarānmṛtyu bhaviṣyati na saṃśayaḥ || ākāśātpatitaṃ bhānuminduṃ bhānuvivarjitam | yaḥ paśyenmṛtyurevasyā darvāgabdārdhavatsarāt || nakṣatramañjanābhaṃ syācchuṣke yasyoṣṭhatāluke | tasyāpyabdārdha bhāvisyānmṛtyurasya na saṃśayaḥ || aṃguladvayamadhyena yatra dṛśyeta candramāḥ | tayāṃgulatrayaṃ paśyedyasyopyabdārdhajīvanam || vakrībhūtaṃ svamātmānaṃ chidraṃvātha sahasraśaḥ | teṣu cādṛśyamāneṣu ṣaṇmāsānmaraṇaṃ bhavet || kākaṃ gṛdhraṃ vilīnāṅgau raktagandhānulepanaḥ | tailātyaktāti bhītaścānuṣṇīṣomukta vastrabhāk || tasya mṛtyurbhavedarvāk ardhābdānnātra saṃśayaḥ | paṅke vā pāṃsulevātha yasya khaṇḍa padaṃ bhavet || gacchantaṃ gaganaṃ paśyet kṛkalāsaṃtrirūpiṇam | khadyotaṃ ca na paśyeta maṃgulyā pīḍyamānayoḥ || netrayostasya vā mṛtyurardhābdānnātra saṃśayaḥ | lohadaṇḍadharaṃ kṛṣṇaṃ hrasvaṃ kṛṣṇa paricchadam || svapne vā paśyatastasya trimāsānmaraṇaṃ dhruvam | indriyāṇi na gṛhṇanti svakīya viṣayāṇyadi | māsāntaṃ maraṇaṃ tasya bhaviṣyati na saṃśayaḥ || svalaṃ naṃ cānirodhena pralāpaṃ jvalitaṃ śiraḥ | rātrāvindradhanurvidyudameghe'pi ca darpaṇe || chāyā śirodarśanaṃ ca pāvakaṃ nīlavarṇakam | mayūravaccayaḥ paśyenmaithunaṃ kākahaṃsayoḥ || atiśītoṣṇayo ralpanetersyurmāsa jīvinaḥ | snātasya hṛtpradeśeṣu chidraṃ bhūmau ravau vidhau || svacchāyāyāṃ tu māsārdhaṃ jīvitaṃ pravadantite || sūryācchītaṃ himāttāpaṃ tauvākānti vivarjitau | ambaraṃ pītavarṇaṃ vā pakṣānmṛtyurna saṃśayaḥ | yasya cākasmikījvālā jvalantī jāyate tale || ṛkṣān saptaṛṣīṃścaiva svāgreyastu na paśyati | uṣṭaṃ yasya śarīrārdhaṃ śītalaṃ maṇḍalaṃ ca dṛk || p. 18) vivarṇovakra vāsovā saptarātrāt praṇaśyati | akasmācchava gaṃdhaṃ ca svadehe vā vivāsasīm || svapne striyaṃ vā svaṃ vāpi dakṣiṇena pradakṣiṇau | svānnaṃ pareṇa bhuktaṃ vāṃ khevāvṛṣabhavāhanam || anyaṃ vā daṇḍinaṃ paśyettrirātrānmaraṇaṃ bhavet || prakīrṇakeśāṃ nagnāṃ vā striyaṃ vā pāśadhāriṇam | paśyed bhojanakāle yaḥ so'pi sadyo mariṣyati || bhujyamānaṃ tadātmānaṃ gṛhe(le)ṇa bhujyate | yasya tasyāpi mṛtyuḥ syāt sadya eva na saṃśayaḥ || rāgābhibhūtamartyānāmauṣadhaṃ yasya raktavat | dṛśyate mṛtyureva syāt sadya eva na saṃśayaḥ || iti kāla gatiṃ jñātvā bāhyābhyantara lakṣaṇaiḥ | kuryu niśreyase yatnaṃ tāvadeva parīkṣya vai || evaṃ su buddhimāñjñātvā vañcayet kālamāgatam | prāṇāyāmavidhāno'sau yogābhyāsena sādhakaḥ || || iti yoga śāstrasaṃgrahe dvitīyo'dhyāyaḥ || atha nāḍyaḥ pañcadaśa daśa vāyukramaṃ bruve | suṣumnā bhogadāhasti jihvāvṛṣā yaśasvinī || viśvodarāpiṅgalailā vāruṇīñca payasvinī | alaṃbusā kuhuścaivaścātha gāndhārī ca payasvinī | śaṅkhinītyuditā mukhyā sirāḥ pañcadaśapriye || iti yogasāramañjaryām | bhāvopaniṣadi | alaṃbusā kuhurviśvodarī vāruṇāhastinī hāstijihvā yaśovatī gāndhārī pūṣāśaṃkhinī sarasvatī ilā piṅgalā suṣumnā ceti caturdaśa nāḍyaḥ iti | tāracintāmaṇau caiva nāḍyaḥ pañcadaśa smṛtāḥ || yājñavalkyena saṃproktā nāḍyaśca caturdaśa | candrajñānena saṃproktā nāḍyaḥ ṣoḍaśa smṛtāḥ || rāśimāna prakāre'pi yājña valkyena coditāḥ | sarvasāropaniṣadi yogasāramañjaryāṃ ca - prāṇāpāna samānāśca vyānaścodāna eva ca | nāga kūrmau ca kṛkaro devadatto dhanañjayaḥ || vairaṃbho muktadāyaśca prabhaṃjana samīraṇau | antaryāmī mahāprāṇāścoktā pañcadaśānilāḥ | p. 19) bhāvopaniṣadi - pāṇopāna vyānodāna samāna kūrmanāga kṛkaladevadatta dhanañjayā iti || praṇavacintāmaṇau - dvisaptatisahasrākhyāḥ sirāssanti jagatpriye | śarīre pavanā yāmāt samyak śuddhā bhavantitāḥ || durikopaniṣadi ca - dvisaptati sahasrāṇi nāḍyaḥ syurvāyugocarāḥ || iti | īśvaraḥ - dvisaptati sahasrāṇi nāḍibhirdeha ucyate | saṃvṛtā rajjubhiśśikyamiva dehaṃ samāśritāḥ || yogasāramañjaryām - śibhākandādadhordhvāsyāddvyaṣṭāntāścordhva gāminaḥ | kāściddīrghāśca hrasvāśca taddhrasvāssarva tastatāḥ | svādhiṣṭhāne sahasrāṇi nāḍyaḥsu samutthitāḥ || maṇipūre dvisahasrāṇi nāḍyaḥ santi saṃvṛtāḥ | anāhate dvisahasrāṇi nāḍyaḥ samyagudbhavāḥ || viśuddhideśe sāhasra nāḍyaḥ saṃvṛtāḥ smṛtāḥ | daśasāhasramājñābja saṃbhūtā nāḍi santatiḥ || śirodeśe samudbhūtā daśasāhasra nāḍyaḥ | dvyaṣṭāntāścordhvagāminyaḥ sirāḥ kandodbhavā yathā || apradhānāḥ samāvṛtya paścādbhāgaṃ samāśritāḥ | dvisaptati sahasrāśca nāḍīnāṃ madhyame tanoḥ || dvicatuṣṣaṣṭi nāḍyastāḥ pradhānāḥ sarvadehinām | tāsāṃ madhye mukhyatarāḥ sirāḥ pañcadaśa smṛtāḥ || īśvaraḥ - kāścinnāḍī bahirvyāptā kāciddhṛdaya madhyagā | yayā tatpuṣṭimāpnoti kedāra iva kulyagā | mathurā rasajairdhātubhiḥ puṣṭyate kramāt || gāndhārī nāmayā jihvā piṅgalā pārśvavartinī | unmukhī brahmarandhrāntaṃ bahuśākhāsamudgatā || churikopaniṣadi - iḍā tiṣṭhati vāmena piṅgalā dakṣiṇena tu | iḍāyāḥ pārśvagānāḍī saṃproktā hasti jihvikā || bahuśākhā bahuskandhā mūlāgrāntamadhomukhī || sapūṣālaṃbusācobhe pārśvayorūrdhvagā smṛtāḥ | karāgrāṃgulī paryantaṃ bahuśākhāssamudbhavāḥ || yaśasvinī ca dakṣasya pādāṃguṣṭhābhamiṣyati | bahuśākhā bhavedeṣā mūlādhārādadhomukhī | śaṃkhinī yā mahānāḍī sā vāme conmukhā smṛtā || śākhopaśākhābhedena pādaṃgulyantamiṣyate | kuhūriti ca yā nāḍī sādhaścordhvāṃ ca susthitā || p. 20) bahuśākhā vibhedena dehaṃ vyāpya vyavasthitā | sarasvatī samūlotthā jihvāgrāntaṃ vyavasthitā || jayā ca vijayā cobhe nābhimūla samudbhave | bhrūyugmanetra karṇāntaṃ kapolau vyāpyasaṃsthite || suṣumnā pārśvayorjātātviḍā caiva tu piṅgalā | vāmadakṣiṇa nāsāntaḥ śarīre'smin vyavasthite || tayormadhye paraṃ sthānaṃ yastaṃ veda sa vedavit || dehe'smin dvyaṃgulādhāre samudyanti samīraṇā || dvisaptati sahasreṣu vicaranti hi sarvadā || yājñavalkyaḥ - dehamadhye śikhisthānaṃ tapta jāmbūnada prabham | trikoṇamanujānī hi caturaśraṃ catuṣpadam || maṇḍalāntapataṃgānāṃ sthānaṃ viddhisuśobhane | pataṃgānāṃ prāṇādi vāyūnāmiti | uttara gītāyām | dvisaptati sahasrāṇi nāḍyaḥ syurvāyu gocarāḥ || iti | yogasāramaṃjaryām | nāḍībhyāmatha sabhyeti prāṇato dviṣaḍaṃgule | ahorātrā vinetṛbhyāmūrdhvādhovṛttirucyate || vāmadakṣiṇanāḍībhyāṃ syādugrahanāmakam | yāśca nāḍyaśśarīre'smin samāvṛtyavyavasthitāḥ || tāsu sarvāsu deveśi vicarantismavāyavaḥ | teṣāṃ mukhyataraḥ prāṇaḥ kandasyādhaḥ pratiṣṭhitaḥ || āsya nāsikāyormadhye hṛdaye jānumaṇḍale | pādāṃguṣṭheṣu ca prāṇaḥ eteṣvapi ca tiṣṭhati || jaṃghodare kaṭirdeśeṣvapānasthānamīritam | ghroṇāśrotrākṣimadhyasyā bhrūkuṭayaṃgulayordvayoḥ || udānaḥ saṃdhideśasyaḥ pādayorhasti yorapi | sarvadehaṃ samānena vyāpya tiṣṭhati sarvadā || nāgādi vāyavaḥ pañcatvagasthyādiṣu saṃsthitāḥ | indranīla pratīkāśaṃ prāṇarūpaṃ prakīrtitam || nityamāpūrayatyeṣāṃ prāṇānāmurasisthitāḥ || niśvāsocchvāsapūrṇastu prāṇojīvasamāvṛtaḥ | prayāṇe kurute yasmāt tasmāt prāṇaḥ prakīrtitaḥ || āsya nāsikayormadhye bhūmadhyenābhimaṇḍale | prāṇālayamiti prāhuḥ pādāṃguṣṭhe nakhe'pi ca || tundasthaṃ jalamantaṃ ca rasaṃ caiva samīkṛtaṃ | tunda madhyagataḥ prāṇaḥstanna kuryāt pṛthak pṛthak || p. 21) ādināthaḥ - punaragnau jalaṃ sthāpya cānnādī(d)ni jalopari | svayaṃ tvapānaṃ saṃprāpya tenaiva saha vegavān || prayāti jvalanaṃ tatra dehe madhyagataḥ punaḥ | tattejo jvalate tundassakale deha madhyame || jvālābhirjvalanastatra preritaḥ prāṇavāyunā | jalamatyuṣṇamakarot koṣṭhamadhyagataṃ tathā || annaṃ vyaṃjanasaṃyuktaṃ jaloparisamarpitam | tataḥ sapakvamakarot vahni santaptavāriṇā || svedamūtre jalasyātāṃ vīryaṃrūpaṃ rasaṃ bhavet | annaṃpurīṣaṃ syādevaṃ prāṇaḥ kuryāt pṛthak pṛthak || apānnayatyapāno'yamāhārañcamalāyitam | śuklaṃ mūtraṃ tathotsargaṃ apānastena mārutaḥ || indrakopapratīkāśaḥ savaijaladasannibhaḥ | sa ca meḍhrau ca pāyaucorumakṣaṇa jānuṣu || jaṃghodare ca kaṭyāṃ ca nābhimūle ca tiṣṭhati | vyāno'pi vyāna ityaṃgānudānopiprakopanaḥ || mahājāmbūnadaprakhyo vyāpārodānakāraṇam | saṃcāpikaṇṭhayormadhye kaṭyāṃ gulphadvayorapi || ghrāṇe cāpisphicordeśe tiṣṭhatyatra niraṃkuśaḥ | spandayatyadharaṃ vaktraṃ gotranetra prakopanam || udve jayanti karmāṇi hyudāno nāma mārutaḥ | vidyutpāvaka varṇā syāt udānāsanakārakaḥ | pādayorhastayoścāpi sa ca sandhiṣu vartate || pītaṃ bhakṣitamāghrātaṃ raktapittakaphātmakam | samānayati gātrāṇi samāno nāma mārutaḥ || gokṣīradhavalākāraḥ sarvadehe vyavasthitaḥ | udgāro nāga ityukto nīla jīmūta sannibhaḥ | kṛkaraḥ kṣudhitaścaiva japākusumasannibhaḥ | dhanaṃjayaḥ sthitaḥ poṣe mahārājatavarṇakaḥ || iti | praṇavacintāmaṇau | prāṇa nāgau dvayorvarṇo rājāvartasamaprabhaḥ | apānakūrmau sadṛśau indranīla samaprabhau || samānakṛkarau vyoma sadṛśau viśvamaṃgalau | śuddha sphaṭikasaṃkāśau samau vyānadanaṃjayau | udāna devadattau tu padmakiñjalkasannibhau | nāgāntaryāmiṇau śuddha vidyudvarṇau samīritau | etau mukhyau mahāprāṇau tau vairaṃbhaḥ prabhañjanau || p. 22) śyāmalendra maṇiprakhyau vāyvākārāḥ prakīrtitāḥ | itvā prāṇau samāruhya śarīre vyāpyasañcaret || samāna vāyumāruhya vāśraṇī deha dārḍhyakṛt | antaryāmiṇamāruhya tanumāpnotyalaṃbuṣā || piṅgalānāma pavanaṃ pūṣākūrmasamīraṇau | hasti jihvā devadattau kṛkaraṃ ca samīraṇau || yaśasvinī dhanaṃjayau suṣumnātha prabhaṃjanau | vairaṃbha śaṃkhinī cātha muktivāyuṃ sarasvatī || viśvodarā mahāprāṇaṃ samāruhya pravartate | prāṇādi vāyavaḥ pañcapuruṣāḥ parikīrtitāḥ | nāgādi vāyavaḥ pañcastrīrūpāḥ parikīrtitāḥ || dhanañjathādikāḥ pañcavāyavastu napuṃsakāḥ | gude tvapāna vāyuśca malamūtravisarjakaḥ || nābhau samānavāyuśca kṣutpipāsādi kārakaḥ | udānaḥ kaṇṭhadeśe tu manograsanakārakaḥ || vyānavāyuśca sarvāṃgaṃ balasvarakaraḥ param | hikkodgārakaronāgaḥ kūrmo mīlanakārakaḥ || kutkāraḥ kṛkaro devadatto jṛmbhaṇakārakaḥ | dhanañjayasthālyakaro vairaṃbhaḥ krodhakārakaḥ || karoti muktipavanaḥ pāñcabhautikavigrahaḥ | antaryāmi śarīrasya prapañca jñānakārakaḥ || jñānavairāgyavijñānaṃ mahāprāṇaḥ karotyalam | dehatyāgakaraśśīghraṃ prabhañjanasamīraṇaḥ | evaṃ prāṇasvarūpāṇi yājñā yogaṃ samabhyaset || iti yogaśāstre prāṇanāḍī nirūpaṇaṃ nāma tṛtīyodhyāyaḥ || prāṇāyāmaḥ || agastyaḥ - prāṇāyāmaviśuddhātmā yadyatkarma karoti hi | tattatphalatyasandehasstva prayatnena vā kṛtam | prāṇāyāmaṃ vināyasya japahomārcanādikam || na phalatyeva tatsarvaṃ prayatnenāpyanuṣṭhitam | prāṇāyāmairvināyadyat kṛtaṃ karmanirarthakam || ato yatnena kartavyaṃ prāṇāyāmaśśubhārthibhiḥ || amṛtabindūpaniṣadi - yathāparvatayātrānāṃ daṇyate yamanībalān | tathendriyakṛtān doṣān dahyate prāṇanigrahāt || yogasāramaṃjaryām nājīrṇemla rasodgāre na ca viṇmūtra dhāraṇe | p. 23) na chardyāṃ netisāre ca nātibhūtasamanvite | yogye guru prakārye vā na cāpikṣutpipāsitaḥ || prāṇāyāmaṃ na kurvīta kuryāccedvyādhi bhāgbhavet || gorakṣaḥ - yathā toyārthinastoyaṃ yantrānānvādibhiśśanaiḥ | na piveyustadā vāyuṃ kramādyogījijaśramaḥ || dhyānanādabindūpaniṣadi-yathaivotpalanānvena toyamākarṣayennaraḥ | tathaive ṣatkarṣayedvāyuṃ yogī yogapade sthitaḥ || yogasāramañjaryām - mātrāmātrārdhakaṃcāpi vṛddhiṃ kuryāddine dine | yadyatsukaratāmeti tattathyaktvopari vrajet || vāsiṣṭhe - yathāraṇye gajendrastu puruṣairaprayogataḥ | nāśayeddhāryamāṇastu tathāvāyurabuddhitaḥ | sa caiva tu yathāhastī prayogāddamyate śanaiḥ || nirdoṣaśca bhavetkālād naśyaḥ saumyaśca jāyate | śanaiśśanaistathāprāṇaḥ prayogād naśyatāṃ gataḥ || svecchayā dhāryate dehe na tu doṣaṃ karoti yaḥ | yathā pracodito hastī parasainyaṃ vināśayet | rakṣate ca prayoktāraṃ mārūḍhastu balena saḥ || tathā śarīre saṃrūḍhaḥ prāṇassamyak pracoditaḥ | nāśayet sarvapāpāni taccharīraṃ ca rakṣati || iti | sūta saṃhitāyām- sarvaṃ samyagviditvātha viṣusaṃkrānti pūrvakam | dakṣiṇāyanamabhyasya grahaṇaṃ cottarāyaṇam | puraskṛtya tathācchardi vica?dāraṇavivarjitam | pretakatvaṃ sūtakatvaṃ saṃśrayan śuddhamanvaham || jñātvā samabhyasennityaṃ kumbhakaṃ pūrṇakumbhavat | sandhyāyāmuccaret prājñaḥ sūtakaṃ pretakaṃ vinā | naivoccaredahorātraṃ sandhyākāleṣu ṣaṭsvapi || samuccaret prayatnena kumbhakaṃ pūrṇakaṃ bhavet | sūtaka pretake bhūte japtvā niṣphalatāṃ vrajet || tasmāt sarva prayatnena pūtakeṣu samabhyaset || iḍāyāṃ piṅgalasthānaṃ yathā prāṇassamāṃgataḥ | somagrahaṇamityuktaṃ tadā tatva vidāṃvaraiḥ || yadā piṅgalayā prāṇaḥ kuṇḍalī sthānamāgataḥ | sūryagrahaṇamityuktaṃ tadātatva vidāṃvaraiḥ || piṅgalāyāmiḍāyāṃ tu dvayoḥ saṃkramaṇaṃ tu yat | taduttarāyaṇaṃ proktaṃ piṅgalāyāmiti śrutiḥ || iḍāyāṃ piṅgalāyāṃ tu vāyo'saṃkramaṇaṃ tu yat | p. 24) dakṣiṇāyanamityuktaṃ munibhirvedapāragaiḥ | iḍā piṅgalayossaṃdhiṃ yadāprāṇaḥ samāgataḥ || saṃvatsaraṃ tadā proktaṃ dehe deha vidāṃvara || mūlādhāraṃ yadā prāṇaḥ praviṣṭaḥ paṇḍitottama | tadādyaṃ viṣumaṃ proktaṃ tāpasaistāpasottamaiḥ || prāṇasaṃjñaṃ muniśreṣṭhamūrdhānaṃ praviśedyadā | tadanyaṃ viṣuvaṃ proktaṃ dhārmikairvastu cintakaiḥ || niśvāso cchvasanaṃ sarvaṃ māsānāṃ saṃkramo bhavet || iti | dattātreyaḥ | kiñcidvirecyaṃ saṃkuñcya punastadvatpunastathā || etacchardiriti proktaṃ pūrvamabhyāsa sūribhiḥ | pretakatvaṃ sūtakatvaṃ vāmadakṣiṇayorviduḥ || ṣaṭsandhiḥ | pṛthivyaptejo vāyvākāśādi pañcasandhiḥ | recakāntaṃ pūrakādaumilitvā ṣaṭ | teṣāṃ svarūpāṇipūrvamuktam | parāśaraḥ | saṃkuñcya madhya tarjanyāvaṃguṣṭhānāmikādibhiḥ | samyaṅnāsāgrabadhyavipaścinniyamedasūn | amṛtabindūṣaniṣadi- nāsikāpuṭamaṃgulyā pidhāyaikena mārutam | pibenmandaṃ yathaivoktaṃ yogasiddhyarthamātmavān | kaniṣṭhānāmikāṃguṣṭhairyannāsā puṭabandhanam || prāṇāyāmaḥ sa vijñeyastarjanībhyāṃ vinā dṛḍham || śivaḥ - vyāsaśca | pañcāṃgulībhirnāsāgraṃ pīḍanaṃ praṇavairyutam | mudreyaṃ sarvapāpaghnī vānaprasthagṛhasthayoḥ | nāsikāpuṭamaṃgulyā pīḍyaikāmapareṇa ca || audaraṃ recayedvāyuṃ recakassamudāhṛtaḥ | vāhyena vāyunā dehaṃ dhṛtivat pūraye cchubhe || pūraṇāt pūrakaṃ proktaṃ kumbhakaṃ ca tathā viduḥ || mārkaṇḍeyaḥ - prāṇānāmupasaṃrodyaḥ prāṇāyāma iti smṛtaḥ || patañjaliḥ | vyāsapraśvāsayorgativicchedaḥ prāṇāyāmaḥ || vyāsaḥ | bāhyasya vāyo rācamanaṃ śvāsaḥ | koṣṭhasya vāyornissaraṇaḥ praśvāsaḥ || tayorgativicchedaḥ prāṇāyāma iti | saṃvartakaḥ | sadhūmaṃ ca vidhūmaṃ ca sagarbhaṃ ca vigarbhakam || sa lakṣyañca vilakṣyañca prāṇāyāmastu ṣaḍvidhaḥ | kevalaśvāsena prāṇāyāmaḥ sadhūmaḥ | haṃsavarṇadvayena praṇavena vā vidhūmaḥ || p. 25) haṃsasvarūpānusaṃdhānena praṇavasvarūpānusaṃdhānena vāpi garbhaḥ | mantradevatā dhyānapūrvakaṃ sagarbhaḥ | kevalakumbhake suṣumnāyāṃ prāṇasaṃyamanameva salakṣyaḥ | suṣumnājigimiṣāmātrameva vilakṣyaḥ | iti | ādityapurāṇe - recakaḥ śūnyakaścaiva pūrakaḥ kumbhakastathā | evaṃ caturvidhaḥ proktaḥ prāṇāyāmo'trasūribhiḥ || amṛtanādabindūpaniṣadi - utkṣipyavāyumākāśe śūnyaṃ kṛtvā nirātmakaḥ | śūnyabhāvena yuñjīyād recakasyeti lakṣaṇam | śrīdakṣiṇāmūrtiḥ | nāsikāvāmarandhreṇa pūrvamāpūrayedbudhaḥ | tatraikādaśakṛtvastu mantraṃ dhyāyedataḥ param || tenaiva visṛjet paścād daśavāraṃ vibhostavam || navavāraṃ japenmantraṃ mitthameva ca sādhayet || iti | audaraṃ recayed vāyuṃ caturbhiśca śanaiḥ śanaiḥ | tadardhamiḍayā mandaṃ mandaṃ saṃpūrayedbudhaḥ || punarvirecayedevaṃ punarāpūrayedbudhaḥ || iti | yogasāramaṃjaryām - āpūrya vā mayā nāḍyā muñceddakṣiṇayā bahiḥ | punardakṣiṇayā pūrya bahuśo vā mayā tyajet | evaṃ viśuddhanāḍīnāṃ kumbhakānāṃ śataṃśatam || kuryādbarhiṣu haṃsena sahajenāntara sthitaḥ || iti | dattātreyaḥ | pūrakāt dviguṇaṃ samyak recakasya vidhīyate || recakād dviguṇaṃ kālaṃ kumbhakasya praśasyate || iti | pārāśaraḥ- iḍāṃ ṣoḍaśabhiḥ pūrya catuṣṣaṣṭyā ca pūrayet | dvātriṃśādrecayet sūryāt praṇavena samabhyaset || yogasāramaṃjaryām - laghudvādaśamātrastu madhyamo dviguṇaḥ smṛtaḥ | triguṇaṃ cottamaṃ proktaṃ ṣaṭtriṃśattālamātrakam || iti | viśvāmitraḥ - pūrake trayamuccārya kumbhake na catuṣṭayam | recake trayamuccārya prāṇāyāmo vidhīyate || praṇavacintāmaṇau - akāraṃpūrake nyasya cokāraṃ kumbhake nyaset | makāraṃ recake tadvat nādo dhyānena śasyate || iti | haṃsaṃhaṃseti saṃpūrya so'haṃ bījena kumbhayet | recayeddhaṃsamantreṇa prāṇāyāmasya lakṣaṇam || yājñavalkyaḥ - savyāhṛtīṃ sapraṇavāṃ gāyatrīṃ śirasā saha | triḥ paṭhedāyataprāṇaḥ prāṇāyāmassa ucyate || bhāradvājaḥ - saptavyāhṛti pūrvāntāmādyante praṇavāṃ hṛdā | japed dvādaśa gāyatrīmekoyaṃ prāṇasaṃyamaḥ || p. 26) aśaktasyāyamuditaḥ prāṇāyāmo dvijanmanaḥ || bālasya cetareṣāṃ tu praśastaḥ prathamoditaḥ || viśvāmitraḥ | āsane samyagāsīno vāmenāpūryacodaram | kumbhakena trirāvṛtya dakṣiṇena tu recayet || yājñavalkyaḥ | pūraṇo dvādaśoṃkāraḥ kumbhake ṣoḍaśaṃ dhruvam | recake daśa coṃkāraḥ prāṇāyāmaḥ sa ucyate || uttamaṃ navadhā proktaṃ madhyamṛtu saṃkhyayā || adhamaṃ trayamityāhuḥ prāṇāyāmevidhīyate | ādau kumbhakamāśritya recapūrakavarjitaḥ | vyāhṛtyādi śirontaṃ ca prāṇāyāmastu kumbhakaḥ || bharadvājaḥ- savyāhṛtiḥ sapraṇavaḥ prāṇāyāmastu ṣoḍaśa | api bhrūṇahaṇaṃmāsāt punātyaṃharahaḥ kṛtam || bṛhaspatiḥ | saṃvartaśca- mānasaṃ vācikaṃ pāpaṃ kāyakarmādibhiḥ kṛtam | tatsarvaṃ naśyate kṣipraṃ prāṇāyāma traye kṛte | pūrake viṣṇu sāyujyaṃ kumbhake brahmaṇontikam || recakena tṛtīyena prāpnuyādaiśvaraṃ padam || yogasāramaṃjaryām - pūrakaṃ ca bhavedbrahmā kumbhako viṣṇurucyate | recakastu tathā rudro trāṭakañca nirañjanaḥ || hrasvadīrghaplutairyuktaṃ recakapūraka kuṃbhakaiḥ | āvartayed yathaivoktaṃ prāṇāyāmassa ucyate || akārādi trivarṇena haṃsamantreṇa vā yatiḥ | prāṇāyāmaṃ prakurvīta praṇavena prayatnataḥ || bṛhaspatiḥ - baddhāsano niyamyāsūna smṛtvā carṣādikaṃ punaḥ | na nimīlita dṛṅmaunī prāṇāyāmaṃ samabhyaset || yogasāramaṃjaryām - bindujīvajalākrāntaṃ vartulaṃ candramaṇḍalam | binduprāṇā nilākrāntaṃ trikoṇaṃ vahnimaṇḍalam | bindu | praṇavaḥ | jīvaḥ | sakāraḥ | jalaṃ vakāraḥ | taiḥ samākrāntaṃ vartulaṃ candramaṇḍalamiḍānāḍīti jñeyam | bindu praṇavaḥ prāṇaḥ yakāraḥ analaḥ rephaḥ taiḥ krāntaṃ trikoṇaṃ vahni maṇḍalaṃ piṅgalā nāḍīti jñeyam | bindu caitanyasaṃyuktaṃ vartulaṃ sūryamaṇḍalam | bindunā praṇavena caitanyena hrīṃkāreṇa saṃyuktaṃ vatulaṃ sūryamaṇḍalaṃ suṣumnā nāḍīti jñeyā || evaṃ nāḍīnāṃ svarūpaṃ jñātvā pūrakādikamārabhet | p. 27) ayaṃ bhāvaḥ - oṃ saṃ vaṃ iti pūrayet | oṃ saṃ hrīṃ iti kumbhayet | oṃ yaṃ ramiti recayediti | āpūrya vāmanāḍyāmuñceddakṣiṇyā bahiḥ | punardakṣiṇayāpūrya bahuśo vāmayā tyajet || evaṃ viśuddhanāḍīnāṃ kumbhakānāṃ śatam śatam || kuryādbarhiṣṭhahaṃsena sahajenāntara sthitaḥ | sa paśyati jagatkīrṇaṃ tejasāṃ paramāṇubhiḥ || praṇava cintāmaṇau - savyāpasavyamārgābhyāmabhyaset pavanaṃ kramāt || pratyahaṃ niyamenaiva samyakkāla catuṣṭayam || tricaturvatsaraṃ cātha tricaturmāsameva vā || ṣaḍvarṣaṃ vātha ṣaṇmāsamabhyasedyadi yogirāṭ | nāḍī śuddhimavāpnoti pṛthak cihvopalakṣitam || iti | yogasāramaṃjaryām - laghutvamārogyamalolupatvaṃ taṃnu prasannatvamudagrakāntim | hṛdvahni vṛddhiñca kṛśatyamārye nādasphuṭatvaṃ ca tanotyavaśyam || haṭhayoge - pūrakānte tu kartavyo bandho jālandharābhidhaḥ | kumbhakānte recakādau kartavyastūḍḍiyāṇakaḥ || sūryabhedī manujhjhāyī tathā cītkāra śītalī | bhastrikā bhramarī mūrchā kumbhakaṃ cāṣṭabhedataḥ || kumbhake na suṣumnāntargata sūryamaṇḍala bhedāt sūryabhedinī | kumbhakenādhastāt praṇavarūpaṃ manuṃ janayatīti manujjananī || apāne sannirudhyāsūn kaṇṭhe bandhaṃ samācaret | yena tārān prasūyante jananī tena kumbhakam || varṇān vamati tāro'yaṃ cītkārī tena kumbhakaḥ | yena candrāt sudhāvṛṣṭiḥ srāvyate sarvanādiṣu || śītalī nāma tenaiva duḥkhadharmavināśinī | bhastrikāpavano yadvat dhātūnāṃ maladāhakaḥ | tadvatpāpavidāhitvāt bhastriketi pracakṣate || bhastrikāvat prāṇadhārakatvāt bhastriketi vā | bhramaṇādi bhrāmarī proktaṃ tattatsthānānusārataḥ || kumbhako nāma munibhiḥ sarvasiddhiphalapradaḥ | yena mūrchā bhaved vāyostena mūrcheti gīyate || kumbhakaṃ nāma yogīndraiḥ pūrvamabhyastasūribhiḥ | recakaṃ pūrakaṃ muktvā yasminvā vāyudhāraṇam || p. 28) prāṇāyāmo'yamityuktvā sa vai kevalakumbhakaḥ | virecyā pūryayaḥ kuryāt sa vai saṃhita kumbhakaḥ || kevalaṃ saṃhitaṃ vātha kumbhakaṃ samyagabhyaset | kaṇṭhena pūrayedvāyuṃ recayet kaṇṭhanālataḥ || bhujaṃgī karaṇaṃ caitat kumbhako navadhā smṛtaḥ | antaḥsthitasya vāyoryat bahirnissaraṇaṃ tadā || tatraiva saṃnirodhastu bāhyakumbhaka īritaḥ | bāhyavāyuryadākukṣau praviṣṭaḥ saṃnirudhyate || tadanantaramiti proktaṃ kumbhakaṃ yogavittamaiḥ | yadā praśvāsamuktena gatirnāsānta maṇḍale | layaṃ vāyostadā tajjñaiḥ proktastadbāhya kumbhakaḥ || pataṃjaliḥ - vyāsabhāṣye ca śvāsa pūrvogatyabhāvaḥ sa bāhya prāṇāyāmaḥ | yatra praśvāsapūrvako gatyabhāvaḥ sa ābhyantaraḥ | tṛtīyasstamba vṛttiḥ | nāsā puṭayormadhyasthalasya nāmastaṃbamiti | staṃtre sthitaṃ stamba vṛttiḥ | yatro mayāṃ bhāvaḥ sakṛt prayatnenodbhavati | praśvāsaṃ ca vinā śvāsaṃ nāsāgraṃ līyate nilaḥ | tadājñeya stamba vṛttiḥ kumbhakastu tṛtīyakaḥ || tṛtīyakumbhake yathātapta śilānyasta jalaṃ sarvataḥ saṃkoca māpadyate | tadā dvayoryugapat gatyabhāva iti || prāṇasaṃyamanaṃ proktaṃ trividhaṃ kāla bhedataḥ | uttamaṃ madhyamaṃ caiva tvadhamaṃ yoga vittamaiḥ || ṣaṭśataṃ ca trisāhasraṃ mātrāṇāṃ kumbhakaṃ guruḥ | tadardhaṃ madhyamaṃ proktaṃ tadardha madhamaṃ smṛtam || pakṣa māsābda bhedena teṣāṃ nāmāni yogibhiḥ | dīrghasūkṣmāti sūkṣmeti procyante siddhalakṣaṇe || yogavācaspatye - sakhalvayaṃ pratyayābhyastā varṣamāsapakṣādi krameṇa deśakāla saṃkhyādi svajānumaṇḍalaḥ pāṇināparimṛśyā sphuṭakā vicchinnakāla mātrābhiḥ trisahasra ṣaṭcchata mātrāparimitaḥ prathama udghāto mandaḥ | evaṃ dviguṇī kṛto dvitīyo madhyamaḥ || evaṃ triguṇī kṛtastṛtīyastīvra iti || kṛtvārecaka pūrakaṃ dṛḍhataraṃ badhvā samīraṃ bhṛśaṃ brahmadvāramukhe nirudhyaniyato bāhyābhyantarasmārakaḥ | p. 29) prāṇāyāmaparāyaṇaḥ pratidinaṃ kālatraye'pyabhyasecchuddhaṃ kumbhaka māryase vitamidaṃ yogīndraguptaṃ dhanam || samīramārgeṇa nirudhya nāḍikāmūle nirudhyāgnisukhāsukhasthitiḥ | tatottamāṃge hṛdayā pitekṣaṇaḥ sa kumbhako nāma sa nādabodhakaḥ || tyajed yathā piṅgalayā śanaiḥ śanaiḥ gṛhītavāyuryatirapramattadhīḥ | atyantasūkṣmavraṇamṛdghaṭāmbuvat sa recako nāma pṛthak samabhyaset || dattātreyaḥ - hṛdaye ca śiraḥ sthāne bhrūmadhye nābhimaṇḍale | mṛtyuḥ prāṇagato yatra tannirodha parobhava || ādināthaḥ - yāvanmarañtatra manaḥpravṛttiḥ yāvanmanaścāpi marutpravṛttiḥ | tatraika nāśādaparasthanārā eka pravṛtteraparapravṛttiḥ || adhvastayoścendriya vargavṛttirviśvastayormārgapadasya siddhiḥ | tatrāpyasādhyaḥ pavanasya nāśaḥ ṣaḍaṅga yogādi niṣevaṇena || manovināśastu guroḥ prasādānnimeṣamātreṇa susādhya eva | tasmānmano nāśayatāmmanaskādyannaśyato nāśyati vāyuragre || atra śrutiḥ - yathāśakuniḥ sūtreṇa prabaddho diśaṃ diśaṃ patitvānyatrāyatanamalabdhvā bandhanamevopāśrayate | prāṇa bandhanaṃ hi somyamanaḥ iti mana eva jīvaḥ | yogavāsiṣṭhe - mano hi jīvanājjīva iti | jñānasāre - nāsāgraṃ jīvanābhiśca hṛdayaṃ ca tṛtīyakam | sthānānyetāni jīvasya kalpitāni śivena tu || atra śrutiḥ - tetrasthaṃ jāgaraṃ vidyāt kaṇṭhe svapnaṃ samādiśet | suṣuptaṃ hṛdayasthaṃ tu turyaṃ mūrdhanisaṃsthitam || iti | jñātvaivaṃ vāyujīvau dvau sannirudhya mano hṛdi | prāṇasaṃyamanaṃ kuryāt mṛtyumātaṃgakesarī || nādasvarūpaṃ laya yoge likhyate || iti yogaśāstrasaṃgrahe prāṇāyāmasvarūpaṃ nāma caturtho'dhyāyaḥ || atha pratyāhāraḥ || śivayoge- cittasyāntarmukhenapratihata bahucaitanya kallola jalasyotpannasyāsya nānā vipulamitivikārasya saṃvṛttireva | tattannānāvikārāgrasanamiti | tathā kathyate yogavidbhiḥ || pratyāhāraḥ sa evā vicalita sumanāḥstaṃsadāhaṃ bhajāmi || sūtasaṃhitāyām- athātat pravakṣyāmi pratyāhāraṃ mahāmune || p. 30) indriyāṇaṃ vicaratāṃ hṛdayeṣu svabhāvataḥ || balādāharaṇaṃ teṣāṃ pratyāhāraḥ sa ucyate | yadyatpaśyati tatsarvaṃ brahma paśyet samāhitaḥ || pratyāhāro bhavedeṣa brahmavidbhiḥ puroditaḥ | yadyacchuddhamaśuddhaṃ vā karotyāmaraṇāntikam || tatsarvaṃ brahmaṇe kuryāt pratyāhāro'yamucyate || athavā nityakarmāṇi brahmārādhanabuddhitaḥ | kāmyāni ca tathā kuryāt pratyāhāraḥ sa ucyate || athavā vāyumākṛṣya sthāne sthāne nirodhayet | dantamūle tathā karṇe kaṇṭhādurasimārutaḥ | uro deśātsamākṛṣya nābhikande nirodhayet || nābhikandātsamākṛṣya kuṇḍalyāṃ tu nirodhayet | kuṇḍalī deśato vidvān mūlādhāre nirodhayet || tathāpāne kaṭidvandve tathorudvaya madhyake | tasmājjānu dvaye jaṃghe pādāṃguṣṭhe nirodhayet || pratyāhāro'yamuktaḥ syāt pratyāhāraparaiḥ sadā | evamabhyāsa yuktasya puruṣasya mahātmanaḥ || sarvapāpāni naśyanti bhavarogaṃ ca suvrata | athavā tava vakṣyāmi pratyāhārāntaraṃ mune || nāḍībhyāṃ vāyumākṛṣya niścala svastikāsanaḥ | pūrayedanilaṃ vidvānāpādatalamastakam || paścāt pādadvaye tadvanmūlādhāre tathaiva ca | nābhikande ca hṛnmadhye kaṇṭhe mūle ca tāluke || bhrūvormadhye lalāṭe ca tathā mūrdhani dhārayet | akārokāramāścaiva śaiva pañcākṣaraṃ smaran || aiṃ prajapet staṃbhitaḥ prāṇaḥ pratyāhārasta eva hi | athavā muniśārdūla pratyāhāraṃ vadāmite | dehādātma matiṃ vidvān samākṛṣyasamāhitaḥ || ātmānātmanirdvaṃnde nirvikalpe nirodhayet | pratyāhāraḥ samākhyātaḥ sākṣādvedānta vedibhiḥ || brahmarandhrādānakhāgraṃ vāyunirodhasya marmajñānapūrvakatvāt matsthānānyucyatne | śrīdattaḥ - śārīre ca - dvirdvādaśāṃgulaṃ viddhi madhyamaṃ jānupādayoḥ | p. 31) jānvādi nābhiparyantaṃ tadvadeva vinirdiśet | nābhyādi hṛdayāntaṃ tu viddhidvirdvādaśāṃgulam | hṛdayādbrahmarandhrāntaṃ tadvaddvirdvādaśāṃgulam || jñātvaivaṃdhārayet prāṇamekaikāṃgulamānataḥ | navadvārāṇi kaṇṭhāntaṃ hṛnmadhyaṃ nābhimadhyamam || karayormūlamadhyāgraṃ brahmarandhrabilaṃ tataḥ || jānudvayaṃ ca jānvagramūrumūladvayaṃ kramāt | uktāścaite girisute pañcaviṃśati sandhayaḥ || yogasāramaṃjaryām - karadvandvaṃ bhujadvandvaṃ pādadvandvamataḥ param | ūrudvandvaṃ ca phālaṃcāthāṃguṣṭhau jānuyugmakam || sīvinīkaṇṭha kūrpañca kaṇṭhamūlā ca vyañjanau | lambikāgraṃ tatoghrāṇaṃ bhrūmadhyaṃ cūlimeva ca || lalāṭāgraṃ suṣumnāgraṃ dvādaśāntamataḥ param | dvādaśāntāntamukteṣu cāṣṭāviṃśati marmasu || dine dine ṣaṇṇavatissthāneṣu vidhivatpumān | prāṇamāropya ghaṭikāṃ prāpayan punarāharan | ṣaṇmāsamabhyasedevaṃ pañcaviṃśatisandhiṣu || prāṇaṃ muhūrtamekaikamāropya punarāharan | ṛtu trayaṃ samabhyasya tato'ṣṭāṃgeṣu yogavit || ṣaṇmāsamabhyasedyatnāt pañcabhūta sthaleṣvapi | pṛthak pṛthak pañcaghaṭīḥ prāṇamāropya cāharan | ṣaṇmāsamabhyased yatnāt dvādaśānta sthaleṣvapi || dviṣaṭsthaleṣvapi tathā tato'ntardvyaṣṭanāḍiṣu prāṇaṃ muhūrtamekaikaṃ māharan punarāharan | tatratya devatādhyāna purassaramananyadhīḥ || evaṃ ṣaṭdhāraṇādyogī pratyāhāreti vatsaram | samabhyaset prayatnena kumbhakena śanaiśśanaiḥ || yogasiddhimavāpyātha sarvatatvātmako bhavet | kiñcāṇutvaṃ mahatvaṃ ca dūraśravaṇameva ca | kāmarūpaṃ mano vegaṃ parakāya praveśanam || svacchandamaraṇaṃ devaiḥ saha krīḍanadarśanam | iṣṭa saṃkalpa siddhiṃ ca sadā pratihatāgatiḥ || trikālajñatvamandvandvaṃ paracintādyabhijñatā | arkānilā nalāṃbūnāṃ padastambhanameva ca || p. 32) etāni lakṣaṇānyevaṃ labdhuṃ śakyaṃ varānane || iti | praṇavacintāmaṇau - marmasthānānisarvāṇi śarīre yogamokṣayoḥ || vacmyahaṃ tāni sarvāṇi yathā vijñāyate tathā | pādāṃguṣṭhau ca gulphau ca madhye corudvayasya ca || pāyuśca girije paścāt madhye dehasya meḍhrakam | nābhiśca hṛdayaṃ caiva kaṇṭhakūpamanuttamam || tālumūlaṃ ca nāsāyāṃ mūlamakṣṇośca maṇḍale | bhruvormadhyaṃ lalāṭaṃ ca mūrdhā sarvasurārcite || marma sthānāni sarvāṇi mānaṃ teṣāṃ pṛthak śṛṇu | pādamānañca gulphaṃ ca sārdhāṃgula catuṣṭayam || pādāṃgulaṃ ca vijñeyaṃ madhyamaṃ gulpha jaṃghayoḥ | jaṃghā madhyaṃ citermūlaṃ yattadekādaśāṃgulam || citermūlādadha śive jānunyādaṃguladvayam | cittāgrādūrumūlāntāt sārdhāṃgula catuṣṭayam | jānvordaśāṃgulaṃ proktamūrumūlaṃ jagatpriye || ūru madhyādyogamātrāt pāyumūlaṃ navāṃgulam | dehe madhyaṃ tathā proktaṃ pāyormūlaṃ syādaṃgula dvayam || caturdaśāṃgulaṃ nābherbhrūmadhyaṃ paṅkajānane | ṣaḍaṃgulaṃ tu hṛnmadhyāt kaṇṭhakūpa mataḥ param || kaṇṭhakūpācca jihvāyāṃ mūlaṃsthāccaturaṃgulam | netrasthānāntatanmūlāt sārdhāṃgula catuṣṭayam || tasmādardhāṃgulaṃ viddhibhruvorantaramātmanaḥ | lalāṭākhyaṃ bhruvormadhyādūrdhvaṃ syādaṅgulatrayam || lalāṭādvyomarandhraṃ syādaṅgulatrayamātmanaḥ | sthāneṣvetreṣumanasā vāyumāropyadhārayet || evamagrebhyasennityaṃ pañcaviṃśatisaṃdhiṣu | marmasthāneṣvapi sudhīḥ pratyahaṃ yogasiddhaye || sthānāt sthānaṃ samākṛṣya prāṇāyāmaṃprakurvataḥ | sarve rāgāḥ praṇaśyanti tasya yogaḥ prasiddhyati || praṇavacintāmaṇau - pratyāhāraviśeṣo'sti sthāneṣveteṣu pārvati | pratyāhāraṃ pravakṣyāmi sṛṣṭikrama vidhānataḥ | sthānāt sthānaṃ samākṛṣya sthānavitpavanaṃ sudhīḥ || pratilomānulomābhyāṃ yastvevaṃ dhārayed dvidhā || sarvavyādhi vinirmukto jīvedā candra tārakam | yogasāramaṃjaryām - saṃpūrṇakumbhanit vāyumaṃguṣṭhāmūrdhni madhyataḥ || p. 33) dhārayet pavanaṃ buddhyā prāṇāyāmaṃ pracodayet || vyomaraṃdhrātsamākṛṣya lalāṭe dhārayet punaḥ | lalāṭādvāyumākṛṣya bhruvormadhye nirodhayet || bhruvormūlātsamākṛṣya netramadhye nirodhayet | netrāt prāṇaṃ samākṛṣya nālāmūlaṃ nirodhayet || nāsāmūlātsamākṛṣya jihvāmūle nirodhayet | jihvāmūlātsamākṛṣya kaṇṭhakūpe nirodhayet || kaṇṭhakūpāttu hṛnmadhye hṛnmadhyānnābhimadhyame | nābhimadhyāt punarmeḍhre meḍhrādādhāramaṇḍale | dehamadhyād gude gauri gudādvāśephamūlake || ūrumūlāttayormadhye tasmājjānvornirodhayet | jānumūlāttu cityostu tanmūle tu nirodhayet || citimūlātpunastasmāt jaṃghāyormadhyame tathā | jaṃghāmūlātsamākṛṣyapādagulphe nirodhayet || gulphābhyāṃ samyagākṛṣya cāṃguṣṭhāgre nirodhayet | iti sthānāt samākṛṣya yogavitpavanaṃ sudhīḥ | pratilomānu lomena yastvevaṃ dhārayeddhiyā || sarvavyādhivinirmukto jīvedā candratārakam | nāḍībhyāṃ vāyumākṛṣya kuṇḍalyā pāśvayoḥ sudhīḥ || dhārayedyugapatso'yaṃ girije yogasiddhibhāk | pūrvavadvāyumāropya hṛnmadhye vyomnidhārayet || so'cirādyogamāpnoti paramātmā padaṃ vrajet | nāsābhyāṃ vāyumākṛṣya pūrayet svodaraṃciram || bhruvormadhye dṛśoḥ paścāt samāropyasamāhitaḥ | dhārayet kṣaṇa mātraṃ vā sa yāti paramāṃ gatim || pṛthak pṛthak pañca ghaṭīḥ pañcabhūteṣu dhārayet | tattadbhūta jayastasya bhaviṣyati na saṃśayaḥ | tattanmātrāṇi tadvacca dhārayet siddhi kāraṇam || brahmapañcakamevaṃ hi dhārayed yoga vittamaḥ || śarīraṃ tāvadevaṃ tu pañcabhūtātmakaṃ svataḥ | tadevantu sadoktaṃ te vātapittakaphātmakam || vātātmakānāṃ sarveṣāṃ yogeṣvāsakta cetasām | prāṇasaṃyamanenaiva śarīraṃ śuṣyati dhruvam || pitātmakatve tvacirāt na śuṣyati kalevaram | kaphātmakānāṃ kāyastu saṃpūrṇamacirādbhavet | p. 34) tatpṛthvī maṇḍale kṣīṇe palitaṃ yāti dehinām | toye kṣīṇe tṛṇānīva cikurāḥ pāṇḍarāḥ kramāt || tejaḥ kṣayekṣudhākāntirnaśyato mārutastathā | vāyukṣaye bhavennityaṃ ākāśenaiva jīvati || itthaṃ tattatkṣaye mṛtyurjīvanaṃ bhūtadhāraṇam | pañcavarṣa śate lakṣe nānyathā maraṇaṃ bhavet || iti | amṛtanādabindūpaniṣadi - manaḥ saṅkalpakaṃ dhyātvā saṃkṣipyātmani buddhimān | dhārayitvā tathātmānaṃ dhāraṇā parikīrtitā || sūtasaṃhitāyām - atha tatpravakṣyāmi dhāraṇāpañcasuvrata | dehamadhyagate vyomni bāhyākāśaṃ tu dhārayet || prāṇe bāhyānilaṃ tadvat jvalane cāgnimaudare | toyaṃ toyāṃśake bhūmiṃ bhūmi bhāge mahāmune || hayarāvalakārākhyaṃ mantramuccārayan mune | ayaṃ bhāvaḥ - ātmana ākāśaḥ saṃbhūtaḥ | ākāśādvāyuḥ | vāyoragniḥ agnerāpaḥ | adbhyaḥ pṛthivī | iti | krameṇa brahmaraṃdhrādibhrūmadhyaparyantaṃ bhrūmadhyādi hṛdayaparyantaṃ hṛdayādi nābhiparyantaṃ nābhyādi jānuparyantaṃ jānvādi pādaparyantaṃ tattadvījāni nyaset | dhāraṇaiṣā mayā proktā sarvapāpa viśodhinī || jānvantaḥ pṛthivī bhāgāt dapāṃ pāyvantamucyate || pāyuto hṛdayāntaṃ ca vahṇimaṇḍalamucyate | hṛdayādi bhruvorantaṃ vāyumaṇḍalamucyate || ākāśāṃśastathā prājñamūrdhāntaṃ parikīrtitam | brahmāṇaṃ pṛthivībhāge viṣṇuṃ toyāṃśake tathā || agnyaṃśe tadvadīśānamīśvarañcānilāṃśake | ākāśāṃśe mahāprājñaṃ dhārayet tu sadāśivam || athavā tava vakṣyāmi dhāraṇaṃ munipuṃgava || manasīnduṃ diśi śrotre buddhau viṣṇvaṃbare haram | ahaṃkāre caturvaktraṃ hastayordevanāyakam | vācāgnī mṛtyumutsarve tathopasye prajāpatim || tvaci vāyuṃ tathānetre sūrya mūrtiṃ tathaiva ca | jihvāyāṃ varuṇaṃ ghrāṇe bhūmi devīṃ tathaiva ca || puruṣe sarvaśāstrānta bodhānandamayaṃ śivam | dhārayedbuddhimānnityaṃ sarvapāpaviśuddhaye || yathaiṣā dhāraṇā proktā sarvaśāstravedibhiḥ | brahmādikāryarūpāṇi sve sve saṃhṛtyakāraṇe || p. 35) sarvakāraṇamavyaktaṃmanirūpyamacetanam | sākṣādātmani saṃpūrṇe dhārayet praṇavaṃ naraḥ || dhāraṇaiṣā parā proktā dhārmikairvedapāragaiḥ | indriyāṇi samāhṛtya manasātmanidhārayet || kiñcitkālaṃ mahāprājña dhāraṇaiṣā ca pūjitā | vedādeva dhṛtā devā vedādeva sadānarāḥ | vedādeva sadālokā vedādeva maheśvaraḥ || iti cittaṃ vyavasthāya dhāraṇā sāpi kīrtitā | brahmaivāhaṃ na gandharvo devo yakṣo naro'thavā || na dehendriya buddhyādi na māyā nānya devatāḥ | iti buddhyā vyavasthāya dhāraṇā ceti kīrtitā || iti sarvaṃ samākhyātaṃ sarvaśāstraviśārada || || iti yogasaṃgrahe pratyāhāradhāraṇānirūpaṇaṃ nāma pañcamo'dhyāyaḥ || dhyānam || yogasāramañjaryām- athātaḥ saṃpravakṣyāmi dhyānayogamanuttamam | akṛtābhyāsaśīlānāṃ yogināṃ śīlamicchatām || akalaṅkojjvalacchīta kiraṇābhodarasthitam | śarīraṃ cintayenmāsāt valīpalitanāśanam || hṛdambuje samāsīnaṃ bālasūryasamaprabham | devyāśliṣṭatanuṃ devaṃ suvarṇasamavarṇayā || bhasmoddhūlita sarvāṅgaṃ dadhānaṃ mṛgacarma ca | padmāsane sthitaṃ śāntaṃ triṇetraṃ candraśekharam || svaphālasthala bālendusrutadivyasudhāplutam | varābhayamahāṭaṅka mṛgamudrādharaṃśivam || akṣasrakpustakadharaṃ prasannaṃ parameśvaram | jaṭāmaṇḍalasaṃbaddha mahāphaṇiphaṇānvitam || yavayauvanasampannaṃ grasta kāla bhayādikam | sumukhaṃ cāru sarvāṅgaṃ guptavijñānagocaram || paśupāśaughadalanaṃ tārakaṃ bhava vāridheḥ | sarvajñatvādi sāmarthyadāyakaṃ sarvasiddhidam || evaṃ dhyāyenmahādevaṃ sarvavighnopaśāntaye | athavaivaṃ śivaṃdhyāye dviśuddhe hṛdayāmbuje || śuddhasphaṭikasaṃkāśe śaraccandrāyutaprabham | akṣamālādharaṃ śāntaṃ prasannaṃ varadaṃ śubham || sarvamṛtyupraśamanaṃ valīpalitanāśanam | divyāmṛtamahāvarṣairvarṣayantaṃ samantataḥ || p. 36) tatsudhā varṣapātena sahasā śītalātmanā | duḥkhagharda gadairmuktaṃ bhāvayedātmananum || anenadhyānayogenamucyate dehabaṃdhanāt | hṛtpadmakarṇikāmadhye sudhā dīpaśikhākṛti || samudbhutaṃ mahajjyotirvatiryādamṛtāṃśubhiḥ | trilokamakhilaṃ yogī vyāpyamānaṃ vicintayet || anena dhyānayogena yogī syādīśvaraḥ svayam | svadehaṃ bhāvayed yogī koṭi sūryasamaprabham | samyagātmāvibhedena so'cirādyogamāpnuyāt || ātmānaṃ cintayedyogī samyagīśvaravigraham | tadbhāvanāvaśācchuddhāṃ siddhiṃ śrīśāmbhavīṃ labhet || śivo'hamaprameyo'yamahamacintyo'hamahaṃ mahat | evaṃ dhyānavidhaudhyāyedātmānaṃ sarvarūpiṇam || praṇavacintāmaṇau - ānandaśītakiraṇodayapūrṇitāśaścitsāraphena parirañjita divyatoyaḥ | nānāvidhapramathadaivatamatsyajuṣṭa śrīmatsudhābdhirahamasmi vidhūtapātmā || śrīmadguroḥ padasaroruhareṇuvajrasaṃbhinnapāpabhayabhūbhṛtidehagehe | koṭīndubhāskaranibhaṃ paramāṇukalpaṃ āvismarāmi paramaṃ mahadātmarūpam || vidyutsahasraruciraṃ trasareṇu kalpa- mānandasāndra parimodita bhāvagamyam | pīyūṣavārinidhisādhanamaprameya māvismarāmi hṛdaye sumatprabodham || ṣaṭpadmakoṭīrakavāṭa vipāṭanena yā jyotirūrdhvamupayāti taṭillateva | pīyūṣarūpaghanasrārasahasravṛṣṭi meghaṃbhajāmi hṛdaye paramātmadīpam || saṃvitsvabhāva paribṛṃhita vīcijāla svānanda śīkarasamuccaya siktadeham | sadbhāvagamya vimalottamacittavṛtti sevāsamutsuka kalāmṛtasindhurasmi || bhūrvyomavāyuśikhinī ravibhedabhinna mekaṃyato'sya jagato vibhavāyatatvam | tatsarvakāraṇamanantamacintyamādyaṃ jyotirmanovacanadūragamasmisaṃvit || p. 37) yadbrahmakandamakhilāgamapatranālaṃ- mānanda piṅgala sudhājala divyasāram | sidhyaṣṭaka prakaṭapatra virājamānaṃ tadyogi bhāvakamala bhramaro'hamasmi || anenadhyānayogena jīvanmuktimavāpnuyāt | dhyānena labhate yogaṃ dhyānāt siddhiṃ ca durlabhām | dhyānena tu tarenmṛtyuṃ mamavākyaṃ mṛṣā na tu || iti sūtasaṃhitāyām - athātaḥ saṃpravakṣyāmi dhyānayogamanuttamam | ākāśe nirmalaṃ śuklaṃ bhāsamānaṃ suśītalam || somamaṇḍalamāpūrṇamacaraṃ dṛṣṭigocaram | dhyātvā madhye mahādevaṃ paramānandavigraham || umādehārdhavaradamutpatti sthitivarjitam | śuddhasphaṭikasaṅkāśaṃ candrarekhāvataṃsakam | trilocanaṃ caturbāhuṃ nīlagrīvaṃparāt param | dhyāyennityaṃsadāso'hamiti brahmavidāṃvara || athavākāśamadhyasthe bhrājamāne suśobhane | ādityamaṇḍale pūrṇe lakṣayojanavistṛte || sarvaloka vidhātāramīśvaraṃ hemarūpiṇam | hiraṇyaśmaśrukeśaṃ ca hiraṇmaya nakhaṃ tathā || japākusumavaktraṃ ca nīlagrīvaṃvilohitam | āgopāla prasiddhyantamambikārdhaśarīriṇam || so'hamityaniśaṃdhyāyet saṃdhyākāleṣu vā naraḥ | athavāhaṃ hariḥ sākṣāt sarvajñaḥ puruṣottamaḥ || sahasra śīrṣā puruṣaḥ sahasrākṣaḥ sahasrapāt | viśvaṃ nārāyaṇaṃ devamakṣaraṃ paramaṃpadam | athavāsaccidānandamanantaṃ brahmasuvrata || ahamasmītyabhiprāyo bhāvayeda vimuktaye | ya idaṃ hṛdideveśamapidhyāyenmanāgapi || brahmaṇaḥ sākṣirūpatvānnedaṃ yaditi hi śrutiḥ || iti | sāragītāsu | hṛdayakamalamadhye dīpamadvaitasāraṃ praṇavamayamatarkyaṃ yogibhiryogamṛgyam | hariguruśivayogaṃ sarvabhūtasthamekaṃ sakṛdapi mansā māṃ dhyāyateyaḥ sa muktaḥ || iti | yogasāramaṃjaryām - śuddhendu bimbaṃ hṛnmadhye sravantamamṛtaṃ smaret | amṛtena svakaṃ dehamāpādatalamastakam || plāvyamānaṃ smaredaṅgaṃ tarpayetsudhayātayā || ṛtu trayeṇa dārḍhyañca saukumāryaṃ gadakṣayam | p. 38) valīpalitanāśaṃ ca bhaviṣyati surārcite || kaṃjāsanādayo(dho)deśe kharandhrādūrdhvameva ca | pūrvoktamaṇḍaleśīta sudhāvṛṣṭisamanvite || mūlabījād dalācchītasudhāvṛṣṭivinirgamaiḥ | sudhāsāgarasallīna na bahirantarvibhāvayet || antaraṅgamaśeṣaṃ tu brahmarandhrendu nirgataiḥ | parāmṛtairbrahmarandhra nāḍīvilaniveśakaiḥ || tarpayedātmano jīvaṃ devatāśca śivedhiyā | antaraṅgamaśeṣaṃ tu tatsudhā vṛṣṭi pūritam | paribhāṣyasvaromākhya mārgakoṭivinirgatam | sudhāvṛṣṭibhirabhyaktaṃ bāhyamābhyantaraṃ smaret || tatra madhye samullīnamātmadehaṃ tadātmakam | tarpayedātmasudhayā brahmāṇḍamakhilaṃ śive || tatsudhā tṛpti santṛptaṃ paramānandadhīmayam | brahmāṇḍamakhilaṃ cedamātmadehaṃ vicintayet || veṣṭayet sudhayā svasya sirayāsnigdhaśītayā | anena devi yogena ṣaṇmāsādajarāmaraḥ | lohitannavamaṃ varṇaṃ sa bindumamṛtātmakam || netrayoḥ parisañcintya tatsudhāvṛṣṭi raśmibhiḥ | brahmāṇḍamakhilaṃ dhyāyedātmadehaṃ samarpitam || trivarṣadhyānayogena nirvikalpena cetasā | sapta saptānta lokaśca saptajanma ca dṛśyate || rohitaṃ rephaḥ | navama varṇaḥ sakāraḥ hrīṃ sūryamaṇḍalāya namaḥ iti dakṣanetro saṃsomamaṇḍalaya namaḥ iti vāma netro iti ca | payaḥ payamayāṃ bhodhau nīlamātmakalevaram | nityaṃ cintayato varṣāt valīpālītanāśanam | brahmaraṃdhrāmṛtadhārāt sravatparasudhārasaiḥ || plutadehastu ṣāṇmāsāt valī palitanāśakṛt | svadehaṃ candrasaṅkāśamakulaṃkasudhāmayam || dhyāyan varṣārdhato yogī valīpalitāhā bhavet | tapta candramasobiṃbā na kalaṃkāmṛtāplutān || mūlādibrahmaraṃdhrāntaṃ saptapadmeṣu bhāvayet | vedaṣaḍdaśasūryendukalāpakṣādi saṃkhyayā || patrairakṣarasaṃlīnairamṛtaplāvitaṃ smaret | aikyaṃ sañcintayedeṣāṃ maṇḍalānāmanukramāt || avicchinnādādhārādbrahmāṇḍā vadhipārvati | p. 39) prajvalatkoṭi candrābhamātmadehaṃ tadātmakam | cintayedamṛtāsiktaṃ yogīyoga prasiddhaye || valīpalitanāśañca ṣaṇmāsāllabhate priye | vāñchā lābhahatādhātrī duḥkhānmucyeta vaiviṣāt | abdāt sarvajñatā prāptistryabdādīśvarasannibham || khecaratvaṃ bhaveddiṣya maṇimādibhirarcitam || iti | śivagaurīsaṃvāde || kamukadvayamadhyasthaṃmaihiraṃ maṇḍalaṃ priye || dhyāyenmāsāvadhinaro rogarāśikṣayo bhavet || ṣaṇmāsādindrasāyumyatvamabdādviṣṇusamo bhavet || ṣaḍabdādrutvasāmyaṃ syāddvādaśābdamatiprabhaḥ | dhyāyate niyatātmā cet satyaṃ kuryāt tu bhāvanā || raktāṇḍamadhyagaṃ devi raktāmṛtapariplutam | dhyāyanvarṣārdhamātreṇa jāyate hyajarāmaraḥ || mūlādhāraṃ smared devijvalantaṃ ravimaṇḍalam | tatprabhāpaṭala vyāpta śarīraṃ paricintayet || tathaiva brahmaraṃdhreya hṛdabje ca pṛthak pṛthak | mūlabiṃbaṃ ca hṛdibiṃbaṃ ca hṛdi biṃbaṃ brahmaraṃdhrāgataṃ tathā | anyonya prabhayāśliṣṭaṃ svaśarīraṃ dhruvaṃ smaret | tanmayaṃ cintayed dehaṃ vyomāntaṃ tu dine dine || ṣaṇmāsādaṇimādīnāmādhipatyamavāpnuyāt | sarvajñatvaṃ ca labhate trivarṣāt sūryasannibhaḥ || tadbimbāntaṃ smarejjīvaṃ jvaladdīpaśikhākṛtim | māsādvalīpaliñcaiva mṛtyuṃ vyādhi bhayaṃharet || varṣāt sarvajñatāṃ prāpya vasedvyomāṃkaṇordhvake | cintayedātmano jīvaṃ jyotirliṅgapadā sthitam || tenāṇḍaṃ pūritaṃ sarvaṃ mamṛtāpūritaṃ smaret | tatra madhyagato yogī gaṃdhākhyaguṇapūritam || sarvādhāramaśeṣaṃ tu dharātatvaṃ na vismaret | vāṇyārasa guṇādhāraṃ jalātatvamaśeṣakam || tathārūpa guṇādhāraṃ tejastatvamaśeṣakam | netratrayeṣu deveśi cintayed yogavittamaḥ || vāyutatvamaśeṣaṃ tu śvāsamātre smarecchive | śabdākhyaguṇasaṃjuṣṭaṃ vyomatatvamaśeṣakam || śrutisthāne smared devi rasaiḥ saṃhṛtyabāhyakān | jvālāṇḍamadhyasaṃlīnaṃ dehaṃ viśvamayaṃ smaret || svadeha madhyasaṃlīnaṃ brahmāṇḍamidamavyayam | lavādipralayāntaṃ ca graset kālasya līlayā || p. 40) lavādi pṛthivyādi | ekībhāvena sudṛḍhaṃ badhvāpadmāsanaṃ smaret | cintayet kāla kaluṣairmuktiṃ dehaṃ nirāmayam || yadā tadaṇḍamīśāni smaret suṣiravarjitam | tadākālabhayaṃ tyaktvā śivavat svecchayā vaset || anena devi yogena vañcayet kālamāgatam | pṛthivyādīni tatvāni svīkṛtyāste nirāmayam || dhyānasyāsya samānena phalaṃ tu śṛṇu pārvati | sphoṭaye cchailavṛkṣādīn śoṣayejjalādhīśvarān || karoti ghorakālāgni jvālānalanivāraṇam | śabdatatvaṃ jayedyogī jarāmaraṇavarjitam || trikālājñaḥ svayaṃ kartā sarvavyāpitvamāpnuyāt || iti | gorakṣaṃḥ || netre nimīlīte nityaṃ kiñcidunmīlite tathā | yomanaścakṣuṣāṃ brahma paśyatīti sa yogirāṭ || śaśī bhāskarayormadhye tārayoḥ sthita tejasā | bindudvayaṃntu saṃyojya brahmatārakamabhyaset || bāhyānta madhyalakṣyeṣu brahmadarśanatatparaḥ | dṛṣṭādṛṣṭasvarūpāṇi nanutāni vilokayā || mūlakandāddaṇḍalagnādbrahmanāḍī śaśiprabhā | tasyā madhye taṭitkoṭi nibhāṃtāmūrdhva gāminīm || manasālakṣayenmūrtiṃ sadṛśaṃ bisatantunā | ā brahmarandhraparyantaṃ gatāṃ siddhipradāṃ smaret || lalāṭordhve tathā lakṣye yogī kollāṭamaṇḍale | visphurattārakākāraṃ manasā lakṣayet sadā | athavā karṇayordvāre tarjanībhyāṃ nirodhayet | śrīmaddehāntare nādaṃ ghūṃghūṃkāraṃ śṛṇoti ca || cakṣurmadhye tathā nīlasyāti rūpaṃ vilakṣayet | antarlakṣyāmitijñeyaṃ bahirlakṣya mataḥ śṛṇu || nāsāgradeśācca catuṣka ṣaṣṭha tathā daśadvādaśasaṃkhyayāṃguliḥ | bahiḥsmarennīlasudhūmrarakta taraṅga pītābhasutatvapañcakam || kathaṃ vā saṃmukhākāśaṃ sthiradṛṣṭyā vilakṣayet | jyotirmayūkhā dṛṣyante yogibhidhīramānasaiḥ || dṛṣṭyagre vāpyapāṃge vā taptakāñcanasannibham | bhūmiṃ saṃlakṣayed dṛṣṭiḥ sthirābhavati yoginaḥ || athavāśarasaścordhvadvādaśāṃgulasaṃmite | jyotiḥpuñchanibhākāraṃ lakṣayenmuktidaṃ bhavet || yatrayatrāthavā yogī tatra tatra vilakṣayet | ākāśamevayastasya cittaṃ bhavati tādṛśam || ityanekavidhākāraṃ bahirlabhyamudīritam | p. 41) śṛṇuṣva madhya lakṣyañca kathitaṃ pūrva sūribhiḥ || śvetādi varṇānatha caṇḍacandrasaudāminī vahniśikhenabimbān | jvalannabho vā sthalahīnamekaṃ vilakṣayet tat khalu madhyalakṣyam || nirākāraṃ paśyet guṇarahitamākāśamathavā tanorūpaṃgāḍasphuraduruparākāśamathavā | mahākālaṃ kālānilanibhamavātyanta rucimat paraṃ tatvākārāṃ raviśaśinibhaṃ madhyakhamiti || vyomapañcakametaddhi tadbāhyābhyantara sthitiḥ | yaḥ paśyati naro lakṣye sa vyoma sadṛśo bhavet || iti | yogasāramaṃjaryām - itthaṃ saṃhṛta sarvacittaviṣayasyā śeṣaviśvātmanaḥ saṃvidbhāvasudhaikakāraṇa mahāyoge ciraṃ tiṣṭhataḥ || merau svarṇa vadarṇave culukavat khadyotavadbhāskare brahmāṇḍe ca pipīlikāṇḍavadaho niṣkātukā yoginaḥ || vāsiṣṭhe - so'haṃ cinmātramevehiti cintanaṃ dhyānamucyate | dhyānasyā vismṛtiḥ samyak samādhirabhidhīyate || iti yogasārasaṃgrahe dhyānalakṣyasvarūpaṃ nāmaṣaṣṭhodhyāyaḥ || uttaragītāyām | pramāśūnyaṃ manaḥśūnyaṃ buddhiśūnyaṃ nirāmayam | sarvaśūnyaṃ nirākāraṃ samādhistasya lakṣaṇam || ākāśe mānasaṃ kṛtvā manaḥkṛtvā nirāspadam | niṣkalaṃ taṃ vijānīyāt samādhisthasya lakṣaṇam || dṛgdṛśyaviveke - upakṣya nāmarūpe dve saccidānanda lakṣaṇaḥ | samādhiṃ sarvadā kuryāt hṛdaye vāthavā bahiḥ || savikalpo nirvikalpaḥ samādhirdvividho hṛdi | dṛśya śabdānu viddhena savikalpaḥ punadvidhā || kāmādyāścittajādṛśyāstatsākṣitvena cetanam | dhyāyed dṛśyānu viddho'yaṃ samādhiḥ savikalpakaḥ || asaṃgaḥ saccidānandaḥ svaprabho dvaitavarjitaḥ | astīti śabdaviddho'yaṃ samādhiḥ savikalpakaḥ || svānubhūti rasāveśāt dṛśyaśabdā na pekṣataḥ | nirvikalpassamādhiḥ syāt nivāta sthita dīpavat || rātriṃdivā bāhyadeśe yasmin kasmiṃśca vastuni | samādhirādyastanmātrānnāmarūpaṃ pṛthak pṛthak || akhaṇḍaika rasaṃ vastu saccidānandamavyayam | ityavacchinna cinteyaṃ samādhirmadhyamo bhavet || stambhībhāvarasāścoktāstṛtīyaḥ pūrvavanmataḥ | etaiḥ samādhibhiṣṣaḍbhirnayetkāle nirantaram || p. 42) śivayoge - yadāsaṃkṣīyate prāṇo mānasaṃ ca pralīyate | yadā samarasatvantat samādhirabhidhīyate || patañjaliḥ - manaso vṛttiśūnyaṃ ca brahmākāratayāsthitiḥ | asaṃprajñātanāmāsau samādhirabhidhīyate || haṭhayoge - yassamatvaṃ dvayoraikyaṃ jīvātmaparamātmanoḥ | samastanaṣṭasaṅkalpaḥ samādhiragidhīyate || bhagavadgītāyām - yathā dīponivātasyo neṅgate sopamā smṛtā | yogino yata cittasya yuñjate yogamātmanaḥ || vāsiṣṭhe - tatvāvabodha evaika sarvāśā tṛṇapāvakaḥ | proktaḥ samādhiśabdena na tu tūṣṇīmavasthitiḥ || imaṃ guṇasamāhāramanātmatvena paśyati | antaśśītalatā yāsau samādhiriti kathyate || yastvātmaratirekāntaḥ kurvan sarvendriya kriyā | na paroharṣaśokābhyāṃ sa samāhita ucyate | samāhitā nityatṛptā yathā bhūtārthadarśinī || sā yo samādhi śabdena parāprajñocyate budhaiḥ | akṣubdhā nirahaṃkārā dvandveṣpananu pālanī | sāyo samādhiśabdena parā sthitaratāsthitiḥ || niścitābhimatābhīṣṭa heyo pādeyavarjitā | sā yo samādhiśabdena paripūrṇastaducyate || sūtasaṃhitāyām - athātaḥ saṃpravakṣyāmi samādhiṃ gaṇanāśanam | samādhiḥ saṃvidutpattiḥ paraṃ jīvaikatāṃ prati | nāhaṃ deho na ca prāṇo nendriyāṇi tathaiva ca || na mano'haṃ na buddhiśca naivacittamahaṃkṛtiḥ | nāhaṃ na pṛthvī na salilaṃ na ca vahnistathā nilaḥ || na cākāśo na śabdaśca na ca sparśastayā rasaḥ | na ca gandho na rūpaṃ ca na māyāhaṃ na saṃsmṛtiḥ || sadā sākṣāt svarūpatvāt śiva evāsmi kevalaḥ | iti dhīryā muniśreṣṭha sā samādhirihocyate || na haṃ brahmā na saṃsārī na matto'nyat kadācana | iti vidyāt svamātmānaṃ sā samādhiḥ prakīrtitā || athavā yogināṃ śreṣṭha praṇavātmānamīśvaram | varṇatrayātmikaṃ vidyādakārādi trayeṇa tu || ucyate praṇavacintāmaṇau - hakāraśśaṃbhurityuktassakāśaśśaktirucyate | śaktirūpo sthitaścandro vāmanāḍī pravāhakaḥ || p. 43) śambhurūpī dinakaro dakṣanāḍīpravāhakaḥ || brahmasvarūpamubhayormadhyamaṃtārakaṃbalaḥ || tāpanīye - akāraḥ puruṣastatramakāraḥ prakṛtirucyate | tathāpraṇava oṅkāraḥ bījātmāpuruṣassmṛtaḥ || makāraḥ śaktirūpatvāt prakṛtiścāryarūpiṇī | puṃstrīprakṛtirūpeṇa tasmād rū(ddhu?)madhyagā sadā || iti | dvyakṣareṇa samudbhūtaṃ tāramekākṣaraṃ sphuṭam | tataḥ pañcākṣaraṃ jātaṃ pañcāśadvarṇasaṃhitam || kalāsaṃhitāyām - ādyasvaraḥ pañcamaśca pavargāntaṃ tataḥ param | bindunādau ca pañcāṇuḥ prokto vai praṇavasaṃjñakaḥ || iti | śāradātilake - nādajāṣṣoḍaśakalā avarṇāddaśa ca smṛtā | uvarṇāddaśasaṃbhūtāmavarṇāddaśa cāpare || tayorapi parejātāḥ kalāvarṇa krameṇa tu | ādau sūkṣmasṛṣṭi svarūpeṇa praṇavamāvirbhavati tadrūpeṇa braṃhyate || praṇavacintāmaṇau - mātrā ṣoḍaśabhiḥ kliṣṭamavatātaiḥstathaiva ca | niṣpannaṃ brahmatatsarvamabhyasedyogavittamaḥ | ekona dvyaṣṭamātrātvaṃ dvyaṣṭamātrātvamapyume || candrasyaivopapannatvāt dvyaṣṭamātrātvamuttamam | akāraśca tayokāro makārastadanantaram || ardhammātrāstato nādastato bindustataḥ kalāḥ | śaktiśśāntiśca samatā conmanā ca manonmanī || vaikharī madhyamā cātha paśyantī ca parā tataḥ | mātrāstu ṣoḍaśa proktāstābhiryuktastu tārakaḥ || dvyaṣṭa mātrātmakaḥ śuddhaḥ praṇavaḥ parikīrtitaḥ | akārastu caturviṃśat tatvātmakamudāhṛtam || ukārañcāṣi ṣaḍviṃśattatvātmakamitisphuṭam | aṣṭātriṃśattatvayukto makāraḥ parikīrtitaḥ | ṣaḍaśītyātmikātvardhamātrātatvāgamoditāḥ || saptatatvātmako nādo bindu dvātriṃśadātmakaḥ | kalāṣṭādaśatatvoktāḥ śaktiṣṣaḍviṃśadātmikā || triṃśattatvātmikāśāntissarvotkṛṣṭājayāvahā | pañcaviṃśati tatvātmiketyuktā samānā tataḥ || unmanā ca catuṣṣaṣṭitatvavaktā jagatsthitā | manonmanī caturviṃśattatvavikhyāta gocarā | pañcāśattatvavistārā vaikharī viśvamohinī || p. 44) aṣṭāviṃśatitatvātmā madhyamā sarvadhāmatā | paśyantī caturaṣṭaikaṃ tatvākārāsamīritā || parātvānandatatvasthā soktā copaniṣatkramāt | viśeṣāṇāpi viditāsāśeṣopaniṣatkramāt || evaṃ ṣoḍaśasaṃkhyābhistasmāttatvādinirṇayaḥ || ekonadvyaṣṭamātrātmakoṃkārastārakorṇavaḥ | dvyaṣṭamātrātmakaśśaṃbhuroṃkārastārako dhravaḥ || varṇavaḥ praṇavastārastārako yogapodhruvaḥ | tārtīyoṃkāra ityete praṇavāḥ parikīrtitāḥ || dvyaṣṭāvaraṇasaṃkrāntaṃ tārakaṃ dhruvamavyayam | yojānāti sa evāhaṃ varṇatatvāgamātmakam || oṃkāraḥ praṇavastārastārtīyastārako dhruvaḥ | rudreśānokṣarassarvavyāpyanto'thavaidyutaḥ || śuklaḥ sūkṣmaḥ paraṃbrahma bhagavāniti śaṅkarī | dvyaṣṭāvatārāḥ saṃproktā praṇavopaniṣatkramāt || śaivataṃtre - ṣoḍaśakalābhedaḥ - akāraścokāraśca makārastadanantaram | praṇavastvardhamātrā ca nādabindukalāstathā | śaktiśśāntiśca samanāconmatā vaikharī tataḥ | madhyamā cātha paśyantī parā ceti svabhāvataḥ || ṣoḍaśī dvyaṣṭamātrābhirmilitā yogino viduḥ || iti | praṇavacintāmaṇau - akārastvaṃ padaṃ vidyāt ukārastatpadaṃ viduḥ | asītyekaṃ makārasya ityeṣa praṇavo bhavet | tvaṃ padaṃ tu mahāvākyaṃ praṇavastatpadaṃ priye || ardhamātrādyasītyaikyātparaṃ praṇavamīritam | tadvatso'haṃ pade nāsījjīvātmaparamātmanoḥ || praṇavenaikyamāsādya svarūpaṃ yatirāpnuyāt | bindustvaṃ padaṃ proktamardhamātrāt tu tatpadam || asītyaikya pado nādastasmānnādaparo bhavet | kaṇṭhādakāraḥ sphurati laghupadānnābhirandhrādukāro madhyasthā nānmakāro viśati karaṇataḥ kaṇṭhato bhavet | nādo madhyācca śaktiśśirasi ca padantaśśāntimādvādaśāntā moṃkāradhyānarūpī ravikhatujagannāyako viśvamūrtiḥ || narasiṃhatāpanīyayoḥ - vedādi mūlaṃ sakalaṃ svarāṇāṃ trayodaśasthaṃ śaśibindurūpam | p. 45) vedānvitaṃ suptabhujaṅgarūpaṃ triratnamūlaṃ praṇavaṃ namāmi || yogasāramañjaryām - mūlādhāre smarettāramacañcalataṭitprabham | citprabhāṃ kuritāṃ devīṃ śaktimādyo manonmanīm || bālārkakoṭirucirāṃ mantra caitanyarūpiṇīm | prajvaladvyakticaitanyādudbhūtāṃ varṇapaddhatim || smareddevīṃ dīpyamānāṃ tārākārāṃ suvarcasam | tajjīvāṃkuritāṃ devīṃ hutāśakaṇikākṛtim || uccarecca tato mantraṃ śabdarūpaṃ hṛdi priye || jīva caitanyayuktasya mantrasya jyotirūpiṇaḥ | brahmaśīrṣasamudbhūtaṃ jīvaśaktidhruvādikam || pūrvavatpracayāddevi jīvacaitanyamāharet | āditatvātmakaṃ devaṃ śakticaitanyabhāsakam || varṇamālākṛtāśeṣaṃ mantrarājaṃ mahāprabham || atilomārṇamu........ mahoraskaṃ mahākṣamam | ūrdhvatāraśirastrāṇaṃ tadbindukṛtaśekharam || anantaśaktisampannaṃ mahājvālaṃ mahākṣamam | śivaśaktimaśeṣaṃ tu kabalīkṛtya tatkṣaṇāt || susthiraṃ cātmano dehe prajvalantaṃ tato'dhikam | svadeha madhyasaṃlīnaṃ śvāsamokṣāvadhi smaret || iti | parameśvarasya prabhayākuṇḍalyā mukhāt parāt pareṇa yathā jalagatamaṇḍukasya mukhāt budbudānyutpadyante tathodbhūta pañcāśadvarṇān | vaikharīrūpeṇa praṇavādyuccārya śivaśaktyātmakatayā mūlādhāre kuṇḍalī svarūpaṃ yathā ānandakāramanalaṃ viduḥ | jātaprāṇāgnisaṃyogāttena nādo'bhidhīyate || praṇavacintāmaṇau - āhato'nāhataśceti dvidānādenabhiyate | nirguṇo nāhato nādastvāhatassaguṇaḥ smṛtaḥ || rājato nirguṇo nādaḥ sarvajīvahṛdaṃbuje | rājate preritotyarthaṃ mokṣamātraikasādhanam || brahmanādaḥ parohṛdya paramānandasāgaraḥ | dvitīyaḥ saguṇonādavācikopāṃśumānasaḥ || sarvārthamukhyahetuḥ san sarvalokaikarañjakaḥ | gānasaṅgīta bharataśāstreṣu pratipāditaḥ || bahurūpeṇa sarvatra preritaḥ san virājate | nādamātrastu sarvatra vācikopāṃśumānasaḥ || p. 46) brahmanādo mānasiko vāciko gānamucyate | vitānātānasaṃvīta vivṛtodīrṇakumbhakaḥ || plutānandā plutānandā navanādāḥ prakīrtitāḥ | nṛsiṃhasyābhi mukhyārthaṃ prahlādena pradarśitāḥ | udātte nānudāttena svaritapracayena ca | gītvāthasādhakāstattatphalamapyāpnuvantite || iti nāradaḥ | pāṣāṇadrāvaṇaṃ medhā karṣaṇañca pravarṣaṇam | śilāyāṃ devatā veśaṃ kṣīraprasravaṇaṃ gavām || bhūruhāṇāmakāle'pi puṣpodvegakaraṃ param | mohakaṃ sarvalokānāṃ paśvādi mṛgapakṣiṇām || sādhakānāṃ kṣaṇādeva taddhyānātsaṃbhantyamī || iti | jñātvaivaṃ sādhakaśśānto guruśikṣāpurassaram | abhyasennādasiddhyarthaṃ vivikte śāntamānasaḥ || randhre sakṛnmārutapūrṇaveṇurmanoharaṃ janmajarāti nāśanam | nadatyajasraṃ hṛdi sarvadehinā tadbrahmanādaṃ pravadanti yoginaḥ || taduktaṃ dhyāna nāda bindūpaniṣadi - anāhataṃ tu yacchabdaṃ tasya śabdasya yatparam | tatparaṃ vindate vastu sa yogī chinnasaṃśayaḥ || iti | asādhyadurjayo pāya ṣaḍantarvartino ripūn | vijitya jñanavairāgya saṃpattyāśraddhayānvitaḥ || ekānta durgamākramya paramānandabandhuraḥ | svāstikāsanamārūḍho dhātrī śuddhipurassaram || gurvādi vandanaṃ kṛtvā prāṇāyāma parāyaṇaḥ | hrasvadīrghaplutaiḥ samyag recapūraka kumbhakaiḥ || tridhaikavāramutsṛjya tattrivāraṃ punaḥ punaḥ | tridhaikavāramuccārya ṣaṭprāṇāyāmapūrvakam || cintayet praṇavākāraṃ svaśarīraṃ samāhitaḥ | jyotirmayaṃ vibhāvyātha tattvavittāravitpunaḥ || prāṇāyāmatrayaṃ kṛtvā pṛthagātmani cintayet || śrīkṛṣṇaḥ - adhomukhantu hṛtpadmamuddhṛtya praṇavena tu | gatvā tu padmakośāntaṃ vikasedvyāhṛtiḥ punaḥ || iti | tasya madhya gatovahnirvahnimadhya gato raviḥ | ravimadhyagataścandraścandramadhyagatā prabhā || dhyānanādabindūpaniṣadi - tatrāgniravicandrāṇāmuparyupari cintayet || iti | p. 47) prabhāmadhyagato bindurnādastanmadhyagasvaraḥ || dhyānanāde - bījākṣaraparaṃ bindurnādaṃ tasya paraḥ smṛtaḥ || iti | praṇavacintāmaṇau - praṇavāvṛtikāleṣu niruddhoddhūta vāyunā || anyatragamanābhāvāt tāḍite cāpya nāhate | bindurbhidyati nādena sa nādaḥkhenabhidyati || uttaragītāyām - anāhatasya śabdasya tasya śabdasya ca dhvaniḥ | dhvanirantargataṃ jyotirjyotirantargataṃ manaḥ || tanmano vilayaṃ yāti tadviṣṇoḥ paramaṃ padam | oṃkāradhvani nādena vāyusaṃharaṇāntikam || nirālaṃbaṃ samuddhṛtya tatra nādolayaṃ gataḥ || iti | amanaskaṃ yathādhyāyennābhi hṛnmūrdhni madhyame | tanmadhye brahma ityāryairmanyante yogavittamaiḥ || bahudhā bahurūpeṇa sarvāntarlīna rūpavat | nyūnaṃ nādaṃ paraṃbrahma viddhitvamasurārdini || akārāntargataṃ viddhi ukāraṃ tasya madhyagam | makāraṃ līnamityuktaṃ mūrtitrayasamanvitam | tanmadhye bindurityuktaṃ dhvanistanmadhyasaṃbhavaḥ || dhvanerantargataṃ tejastejasontargataṃ raviḥ | ravimadhyagataḥ sthāṇuḥ sthāṇormadhya gataṃmanaḥ || tanmano vilayaṃ yāti tannāda brahma ityate | dhvaninā veṣṭitaṃ sarvaṃ jagadetaccarācaram || praṇavacintāmaṇau - sthāvareṣvapi sarveṣu jaṅgameṣvapyaharniśam | pipīlikādi brahmānta jantujāleṣvapi priye || antarbahiḥ samāvṛtya nādastiṣṭhati kevalam || iti | asādhyaḥ sādhakānāṃ tu karasya ivamātyayam | nissandehāssamyagānanda siddhairdvyaṣṭā vasthāssanti tattadviśeṣaiḥ | ekaikena vyastarūpāssamastāssvasthāvasthāssiddhimutpādayanti || plutāplutena praṇavaṃ samabhyaset tadvattadagreṇatadardhamātrakam | raṅgapluteneva hi nādamagratasstadaṅgamātreṇasasiddhimāpnuyāt || nādākrāntārdhamātrapraṇavavamabhīmukhī kṛtya nityaṃ niśānte svādhārādvyaṣṭa padmeṣvanupamapavanābhyāsayuktyāvakḷptaḥ | dhyātavyassādhakendraiḥ svahṛdayadaharākāśavidyotamāna svāntāṃbhojāta mitro vinihata dhṛtikṛtsāvadhānaḥ paritrāṭ || iti | p. 48) ājñādi ṣoḍaśānteṣu sthaleṣvapi pṛthak pṛthak | akārādi kṣakārāntān vyaktāvyaktānu kāriṇaḥ || svārān jñātvā naraḥ samyak nirudhyānilamanvaham | taduktavyavadhānena mandramadhyama tārakaiḥ | udāttairanudāttaiśca svarita pracayairapi || hṛdi dīpaplutairyuktaistattaduktakramairyatiḥ | svaramekaikamādyantaṃ dvyaṣṭāvasthāvaśeṣitam || kṛtvā pañcaplutodāttāraṃ maplutaparisphutam | nādāmṛtamanuprāpya vismṛtyaivākhilaṃ jagat || prāpnoti mokṣamavyājaṃ punarjanmāpahārakam | ekaikamādyantamananya buddhyā caturguṇī kṛtyadaśa svaresa || hrasvādipūrvoktaparāntamevamārvartayennādasamādhi yogī || tyaktvā recakapūrakaṃ gurupadāṃbhojasthale pūrṇayuk dṛṣṭiḥ kevalakumbhakāntaranadat śṛ(bhṛ)ṅga plutāplāvitaḥ | vismṛtyākhilamātmavid gagatavanniśceṣṭito nirmamaḥ svāntānandasudhāntaraṃ galaharī krīḍāparo nādavit || iti | nādasaṃgrahe - śuddhaplutaṃ pañcavidhaṃ viditvā raṅgaplutaṃ pañcavidhaṃ vibhajya | caturguṇī kṛtya daśasvarebhya samabhyasedukta daśaplutāni || vivṛtena praṇavasya kramādraṃgaplute na dīrgheṇa | vyañjanekārdhamātrādi saṃjñāṃ jñātvā samabhyaset || iti | vedalakṣaṇe ca - ekamātro bhaved hrasvo dvimātro dīrgha ucyate | trimātrastu pluto jñeyo vyañjanaṃ tvardhamātrakam || hrasvārdhaṃ vyaṃjanaṃ proktaṃ tadardhamanunāsikaḥ | nādamūlaṃ tadevasyādardhamātreti gīyate || iti śivaḥ | caturmātrātmakaḥ tāraplutaḥ plutasamāhṛtaḥ | pañcamātrātmako raṃgapluta ityabhidhīyate || vyañjanaṃ cārdhamātrādi caivaṃ jñātvāsamabhyaset | sānunāsikayā dīrgha plutaraṃgaplutaṃ viduḥ || hrasvaplutadīrghapluta raṅgaplutaśca vijñeyaḥ | vyañjanapluta ityevaṃ raṅgaplutastu pañcārdhe || yogasāramaṃjaryām - akāraścaika mātraḥsyādākārastu dvitīyakaḥ | ādināthena samproktaṃ tālamātrasya lakṣaṇam || cāṣastu śabde mātraṃ dvimātraṃ vāyaso'bravīt | p. 49) śikhīrautitrimātraṃ hi caitanmātrasya lakṣaṇam || praṇavacintāmaṇau - vedalakṣaṇe ca - vilambatvaritaṃ tyaktvā madhyamassatu niścalaḥ | veṣṭayitvā tridhājānu maṇḍalaṃ choṭakāṃ smṛtam || kuryādeṣā bhavenmātrā kaniṣṭhā kālamānataḥ | madhyamā dviguṇāsaiva triguṇāduttamottamā || bhaveddvādaśamātrābhiḥ kaniṣṭhābhiḥ kaniṣṭhikā | madhyamā madhya udgīta uttamābhirathottamaḥ || ekamātro bhaved hrasvo dvimātro dīrgha ucyate | trimātrastu pluto jñeyaḥ caturmātraḥ plutaplutaḥ || raṅgaplutaḥ pañcamātra ṣaṇmātrastu śikhiplutaḥ | samāplutassaptamātraḥ gāndharvo'ṣṭaplutaḥ smṛtaḥ || plutaḥ pañcavidhaḥ proktaḥ kecinnāda vidoviduḥ || akāraśca ukāraśca makāraśca praṇavaḥstathā | udāttairanudāttaiśca svaritapracayena ca || trirāvṛttena viditaḥ svarabhedānu bhedataḥ | hrasvadīrghaplutairekaḥ praṇavo navadhābhavet || kecidvadanti cānyena caturviṃśatidhā punaḥ | plute naivatrimātreṇa tacchiketi prakīrtitā || hrasvadīrghaplutairekaḥ praṇavaḥ paryupāsyate | sodāttādi tribhedena praṇavo navadhā bhavet || hrasvadīrghaplutairvyaktaḥ praṇavaplutabhedataḥ || udātte nānudāttena svaritena tathā punaḥ | dvābhyāmaikyaṃ tridhoccārya jñātavyaṃ navadhā punaḥ || navaitaddvividhāsānu nāsikena vipaścitaḥ | jñātavyamevaniranu nāsikena svaraḥ sphuṭaḥ || uktāḥ syuranyādvinavabhedaśca praṇavaśca vai | vināplutena praṇavaṃ noccaret kvacidapyume || iti praṇavacintāmaṇau || navaplutavibhedena saṃśodhyapraṇavaṃ punaḥ | plutanaṃ vā bhyasedyatnānmokṣamārgapravartakaḥ || akārādiparāntānāmuktāḥ syuṣṣoḍaśa svarāḥ | plutaṣṣoḍaśikā viddhiṃ praṇavaṃ tatprabodhakam || p. 50) ardhamātrāplutaśikhānādo raṃgaplutaṃ viduḥ || nādaṃkura plutaśikhājaladāntarastha vidyullateva hṛdayāntara karṇikādau | āmāti dīpakālikopama dīpitārdhamātrā dhruvopaniṣadi pratipāditeyam || plutaḥplutānuvartisyādardhamātrā svatastathā | samabhyasedardhamātrāṃśvarūpāmabhavo bhavet || nādoraṃgaplutenaiva labhyate netareṇa tu | dhruvaplutāplutenaiva sidhyatyenanānyathā || samyak plutaśikhājñeyārdhamātreti kīrtite | ardhamātrasvarūpaṃ tu jñātuṃ vaktuṃ pradarśitum || na śaktā sarvadā devi haribrahmādi yoginaḥ | kālasyā gamanirgamāt parimitaḥ kālo bhavedatra sā mātrāśvāsamayī daśākṣaramitoccāreṇaraṅgaplutaḥ | mātrādvādaśasammito yadimarut devaṃ sthitassyāttadā prāṇāyāmapadaṃpumān nadhigataḥ padmāsane saṃsthitaḥ || mātrāsvarūpamevādo jñātvaivaṃ praṇavena ca | daśapluta kramajñaśca nādāvirbhāvamāpnuyāt || daśaplutānāṃ sarveṣāṃ nāmamekaṃ vinirdiśet | tārakāntyaplutāntyasthaṃ nādaṃ tasyopari sthitam || nādabrahma iti jñeyaṃ gīrvāṇaṃ paramaṃ padam | antaśśāradacandrikā vilasitāgaṃbhīranādāṃkitā vyaktāvyaktatarasvabhāvavibhavā yogaika ramyā parā | svāntasvānubhavaika vedyamahimāsadbrahmanādāhvayā brahmānandamayī rahasya jananī saivārdhamātrā hvayā || evamabhyāsa śīloyaḥ prāṇāyāma paro hi saḥ | nādaṃ siddhimavāpnoti nocedvyarthābdhi vṛṣṭivat || pūrvoktaplutamadhye tu pañcaite supratiṣṭhitāḥ | padāntastha pluto varṇo nāsikyoraṃgasaṃjñakaḥ || padānte ṣvapi sarvatrasaraṃga plutasaṃjñikaḥ | suślokāñca sumaṃgalāṃ ca tathā- sūktaiḥ spaṣṭatayā prapañcitamidaṃ śuddhaplutaṃ sarvadā | bidvādityākṣaradīrghamātramahito jñeyaḥ plutaḥ prāyaśaḥ || pluta svarūpajñānena nādasiddhirbhaviṣyati | nādānubhavavidyogī prapañca vyaktalakṣaṇaḥ || p. 51) evamabhyāsaśīlasya siddhilakṣaṇamucyate | yogasāramañjaryām - pūrvaṃ pūrvaṃ prakurvīta yāvaduttarasaṃbhavam | sambhavantyuttare siddhiḥ prāṇāyāmeṣu sukhī bhavet || prathamaściñciṇī nādo dvitīyaḥ kiṅkiṇī svaḥ | tṛtīyo veṇunādākhyo ghaṇṭānādaścaturthakaḥ || pañcamastālanādākhyo bhṛṅganādastu ṣaṣṭhakaḥ | saptamo dundubhernādo bherī nādo'pyathāṣṭakaḥ || navamo meghanādaśca daśamaḥ sāgarasvanaḥ || chirikopaniṣadi - chinniti prathamaḥ cinicinīti dvitīyaḥ | ghaṇṭānādastṛtīyaḥ | caturthaḥ śaṅkhanādaḥ || pañcamastantrinādaḥ | ṣaṣṭhastālanādaḥ || saptamo veṇunādaḥ | aṣṭamo bherī nādaḥ || navamo mṛdaṅganādaḥ | daśamo meghanādaḥ || navamaṃ parityajya daśamamevābhyaset || iti | svedastu prathamaḥ proktaḥ dvitīyaḥ kampa ucyate | tṛtīyo'dbhuta kampaśca caturthaḥ piṅgalopamaḥ || śarīrasyordhvagāmitvaṃ pañcamaṃ parikīrtitam | ṣaṣṭhañca dūraśravaṇaṃ saptamaṃ dūradarśanam | divyāhoro'ṣṭamaṃ devi navamaṃ khecarī gatiḥ || jīvanmokṣaṃ ca daśamaṃ trikālajñānameva ca | cihnānyetāni dṛśyante nirvighnassatu yoginaḥ || āsanaṃ siddha sadṛśaṃ na kumbhaḥ kevalopamaḥ | na khecarī samāmudrā na nāda sadṛśo layaḥ || nādakośārdha mātra syāt tatkośaḥ praṇavaḥ smṛtaḥ | sahasravāyavastasya kośabhūtastapodhane || na vedairnaiva vedāntairnaivopaniṣadādibhiḥ | ardhamātrāparijñānānmuktireva na saṃśayaḥ || kīrtanairvedapaṭhanairmantrairyajñairvratairjapaiḥ | ardhamātrāparijñānaṃ vināmuktiṃ na vindati || ardhamātrāparijñānādyateranyatra kiṃ phalam | ardhamātrāparijñānādnedānta śravaṇena kim || ardhamātrāsvarūpaṃ tu yogamārgeṇa yoginaḥ | jānanti nānye girije kiṃ vaktavyaṃ punaḥ punaḥ || iti | layayogaścittalayaḥ saṃketastu prajāpate | ādināthena saṃketaḥ sādhakāḥ parikīrtitāḥ || p. 52) prajñāsyāt hṛdaye cātha tṛtīyā ca tathorasi | kaṇṭhe mukhe nāsikāgre netre bhrūmadhyamūrdhani || śrīdattaḥ | layolaya iti prāhurīdṛśaṃ lakṣaṇaṃ sphuṭam | tatra sarvasamādhāne layo viṣaya vismṛtiḥ || patañjaliḥ - nābhicakre hṛdaye mūrdhani jyotiṣi nāsikāgre jihvāgre tālu nītyevamādi padeṣu | bāhye vā viṣayevṛttimātreṇa bandha iti | pūrvayogibhiḥ mūlādhārādiṣu prāṇalaye cokte'pi prājñānābhyāmiti uktavākyasyaivamabhiprāyaḥ | ādināthe nādiparameśvareṇā nābhessvādhiṣṭhānatvenoktatvāt | prājñānābhyāmiti | prathamanirdiṣṭam | taduktaṃ yogasāramañjaryām nābhicakraṃ maheśāni svādhiṣṭhānamitīritam | iti saundaryalaharyām | tava svādhiṣṭhāne hutavahamiti | tavaśyāmaṃ meghaṃ kamapi maṇipūramiti | uttaratra vakṣyamāṇa prakāreṇa nābhicakraṃ vicintya tanmadhye sthita devasyapañcopacārapūjānantaraṃ taddevantejorūpamiti vicintya tattejo'hamiti vibhāvya tattejorūpa pariṇāma cittaṃ yāvat tāvat nityamabhyaset | tattejaḥ svātmani abhedena yadā sphurati tadālayayogamiti saṃjñā bhavati | evamādi nābhyādi sthāneṣū hanīyam | lakṣyarūpaṃ svayaṃ bhūtvā hyananyaviṣayaṃ smṛtiḥ | laya yogassa ityuktaḥ pūrvamabhyasya sūribhiḥ || vāsiṣṭhe - yā śaktirūditā śīghraṃ yāti tanmayatāmajaḥ | ya evartu sthiti yāti tanmayo bhavatidrumaḥ || bhāvitāśaktirātmānamātmatāṃ nayati kṣaṇāt || iti | layayogasya vijñāturucyate patañjali bhagavadbhiḥ | nābhicakre saṃyamaṃ kṛtvā kāyavyūhaṃ jānīyāt || asyārthaḥ - nābhicakre saṃyamaḥ cittalayaṃ kāya vyūhaṃ jānīyāt || asyārthaḥ - nābhicakre saṃyamaḥ cittalayaṃ kāya vyūhaṃ jānīyāt | vātapittaśleṣmeṣusthitasaptadhātūnāṃ vyūhaḥ | teṣāṃ svarūpaṃ jānāti | evamabhyāsaśīlasya vātādi janyadoṣāḥ naśyanti | yugapadanekaśarīrotpādaka sāmarthyaṃ kāya vyūhaḥ | samānajayājvalanaṃ nābhicakre samāne cittalayāt agniprakāśaḥ | hṛdaye cittasaṃvit asmāt jñānadarśanaṃ bhavati | urasi cittalayāddhairyaṃ bhavati | kaṇṭhakūpe cittalayāt kṣutpipāsā nivṛttiḥ | udānalayājjala p. 53) kaṇṭakādiṣvananuṣaṅgaḥ | udāne cittalayāt jalakaṇṭhaka bādhā nivṛttirbhavati | śarīrādvahirgamanāgamana pravṛttiśca bhavati | kūrmanāḍyāt sthairyam kaṇṭhakūpādayaḥ kūrmākāranāḍīstasyāścittalayāt sthirapadaṃ labhate | dattaḥ- prāṇajayātsarvaprāṇināṃ prāksvarūpalābhaḥ | mukhe cittalayāt vāksiddhirbhavati | śrīdakṣiṇāmūrtiḥ - jihvāgre sarasvatyāścittalayāt sarvavidyāviśārado bhavati | nāsāgre cittalayāt haṃsasiddhiḥ | dattaḥ | netre cittalayāt sarvarūpadarśanam | (sūrye candre ākāśe pavane agnau jale pṛthivyāṃ śabdasparśarūparasagaṃdhādiṣu vainateyasiṃhe cittalayāt tattadrūpayogo bhavati |) bhrūmadhye cittalayāt sāyujyam || patañjaliḥ | mūrdhni jyotiṣi siddhidarśanaṃ sūrye candre ākāśe pavane agnau jale pṛthivyāṃ śabdasparśarūparasagandhādiṣu vainateye siṃhe cittalayāt tattadrūpayogo bhavati || dattaḥ | yasmillīnaṃ yasya cittaṃ tattadrūpaṃ bhaved dhruvam | so'haṃ bhāva vaśānnūnaṃ yathā bhramarakīṭavat || taduktaṃ gītāyām - yaṃ yaṃ vāpi smaran bhāvaṃ tyajatyante kalevaram | taṃ tamevaiti kaunteya sadā tadbhāvabhāvitaḥ || iti | svadehabhāvaṃ tyaktvā lakṣyarūpasiddhikālameva kālaḥ | khecarī melanaṃ caiva layayogaśca yoginaḥ | haṭhayogaṃ vināsiddhirjāyate na kadācana || iti | || iti yogasārasaṃgrahe nādasvarūpasya layayogasya ca nirūpaṇaṃ nāma navamo'dhyāyaḥ || adhyāyaḥ || naraprayatnena saritpravāhaḥ nibandhane naiva taṭākagoyathā | marutpravāhaśca tathaiva dehe nirūḍhamāno haṭhayoga ucyate || taduktaṃ śivayoge - bhavedaṣṭāṃga yogena mudrākaraṇa baṃdhanaiḥ | tathā kevalakuṃbhīva haṭhayoga vaśānilaḥ || iti | mano vāyu bhare dehe sthite niścalatastathā | candrasūryau samauyātau haṭhayogasya lakṣaṇam || saṃsāratāpataptānāṃ samāśrayahaṭhohaṭhaḥ | aśeṣa yogajagatāmādhārakamaṭhohaṭhaḥ || sāravidyāparaṃ gopyaṃ yogināṃ siddhimicchatām | p. 54) bhavedvīryavatī guptā nirvīryā tu prakāśitā || surājye dhārmike deśe subhikṣe nirūpadrave | ekānte maṭhikāmadhye sthātavyaṃ haṭhayoginaḥ (bhiḥ) || adhyāhāra prayāsaśca prajalayo niyamagrahaḥ | janasaṃghaṃ ca laulyañca ṣaḍbhiryogo vinaśyati || utsāhānniścayāddhairyāttatvajñānārthadarśanāt | janasaṃghaparityāgāt ṣaḍbhiryogaḥ prasidhyati || sadādi nāthāya namo'stu tubhyaṃ yenopadiṣṭā haṭhayogavidyā | virājate pronnatarājayogamāroḍhumicchoradhirohiṇīva || dhautirvastirnatiścaiva trāṭakaṃ laulikaṃ tathā | kapāladhāti caitāni ṣaṭkarmādi pracakṣate || karmaṣaṭkamidaṃ proktaṃ ghaṭaśodhanakāraṇam | vicitraguṇasaṃdhāyī pūjyate yogapuṃgavaiḥ || caturaṃgulavistāraṃ siktaṃ vastraṃ śanaiḥ śanaiḥ graset || tataḥ pratyāhareccaitaduditaṃ dhautikarma tat | kāsaśvāsaplīha kuṣṭhakapharogāśca viṃśatiḥ || dhautikarmaprabhāveṇa dhāvantyeva na saṃśayaḥ || udara gatapadārthamudvamantī pavanamapānamudīrya kaṇṭhanālam | kramaparicita vāyuveśyavargo gajakariṇīti nigadyate haṭhajñaiḥ || nābhidaghnaṃ jale pāyu nyasta tālotkaṭāsanaḥ | ādhārākuñjanaṃ kuryāt prakṣālaṃ vasti karmatat || gulmaplīhodare vāpi vātapittakaphodbhavāḥ | vastikarmaprabhāveṇa vāryante sakalāmayāḥ || yātvīndriyāntaḥ karaṇaprasādaṃ dadyāccakāntiṃ dahanapradīptim | aśeṣadoṣāpacayaṃ nihanyādabhyāsamānaṃ jalavastikarma || sūtraṃ vitastisusnigdhaṃ nāsānālaiḥ praveśayet | mukhānnirgama etaiṣāṃ tatisiddhirnigadyate || kapālaśodhinī saiva divyasiddhiprasādhinī | kaṇṭhordhvajāṭharogaghnī jāyate sukarī natiḥ || nirīkṣya niścala dṛśā sūkṣmalakṣyaṃ samāhitaḥ | aśrusaṃpātaparyantamācāryaistakassmṛtaḥ || ghoṭakaṃ netrarogāṇāmindriyāṇāṃ kavāṭakam | yatnāttu ghoṭakaṃ gopya yathā hātakavattathā || amandāvarta vegena tundaṃ savyājasavyataḥ | natāṃso bhrāmayet teṣāṃ lauli gauḍhaiḥ praśasyate || mandāgni sandīpana pācanādi saṃdāyi sānandakarī sadaiva | p. 55) aśeṣadoṣāmaya śoṣaṇī ca haṭhakriyāmauliriyaṃ hilauli || bhastrīva lohakārasya recapūrau ca saṃbhramau | kapālabhātirvikhyātā kaphadoṣaviśoṣaṇī || ṣaṭkarmabhirgatasthaulaya kaphadoṣamalādikaḥ | prāṇāyāmaṃ tataḥ kuryāt anāyāsena sidhyati || haṭhayoge pratipādita sūryabheditākumbhakānāṃ svarūpaṃ pūrvameva prāṇāyāma prakaraṇe pratipāditam | mahāmudrāmahābandho mahāvegaśca khecarī | oḍyāṇa pīṭhabandhaśca tato jālaṃdharābhidhā || karaṇī viparītādi vajrolī śakti cāpalam | ante sā khecarī mudrā daśamudrāḥ prakīrtitāḥ || ādi nāthoditāmudrāḥ aṣṭaiśvaryapradāyakāḥ | durlabhā sarvasiddhānāṃ durlabhā tridaśairapi || ekaikā tāsu mukhyā syāt mahāsiddhipradāyinī | mahāmudrāṃpravacchyāmi vasiṣṭhenoktamādarāt || pādamūlena vāmena yoniṃ saṃpīḍyadakṣiṇam | pādaṃ prasāritaṃ kṛtvā karābhyāṃ dhārayenmukhe | kaṇṭhe baṃdhaṃ samāropyapūrayedvāyumūrdhvataḥ || yathādaṇḍāhataḥ sarpo daṇḍākāraḥ prajāyate | ṛjvībhūtā tadāśaktiḥ kuṇḍalī sahasā bhavet | tathāṣṭau maṇi raṇāvasthā jāyante dvipuṭā sthitāḥ || na hi pathyamapathyaṃ vā rasāḥ sarve'pi nīrasāḥ | api bhuktaṃ viṣaṃghoraṃ pīyūṣamivajīryate || kṣayakuṣṭhagudāvarta gulmaplīha purogamāḥ | tasya doṣāṃ śamaṃ (kṣayaṃ) yānti mahāmudrāṃ tu yo'bhyaset || kathiteyaṃ mahāmudrā jarāmṛtyuvināśinī || gopanīyaṃ prayatnena na deyaṃ yasya kasyacit || pārṣṇī pādasya vāmasya yoni sthāne niyojayet | vāmorūparisaṃsthāpya dakṣiṇaṃ caraṇaṃ tathā || pūrayenmukhato vāyuṃ hṛdaye cibukaṃ dṛḍham | nibhṛtya yonimākuñcya manomadhye niyojayet || recayecca śanairevaṃ mahābandho'yamucyate | amuṃyoni mahābandhaṃ sarvasiddhi pradāyakam || savyāṅge ca samabhyasya dakṣiṇe ca samabhyaset | ayaṃ ca sarvanāḍīnāmūrdhvaṃgati vibodhakaḥ || triveṇī saṃgamadvārā kedāraṃ prāpayenmanaḥ | rūpalāvaṇyasampannā yathāstrī puruṣaṃ vinā || p. 56) mahāmudro mahābandho mahāvedhaṃ vinā tathā | mahāvedhaṃ pravakṣyāmi yathā tau sidhyatastataḥ || mahābandhasthito yogī dhṛtvāpūrakamevadhīḥ | vāyunāgatimāhṛtya nibhṛtaṃ kaṇṭha mudrayā || samahasta yugo bhūmau sphijāsantā'yecchanaiḥ | ghaṭi dvayaṃ samākramya vāyuḥ sphurati satvaraḥ || somasūryāgni saṃbandho jāyate cāmṛtaṃ ca vai || mṛtāvasthā samutpattau tato vāyuṃ virecayet | mahadvedho'yamabhyasto mahāsiddhi pradāyakaḥ || valīpalitavegaghnaḥ sevyate sādhakottamaiḥ | mahāmudrā trayaṃ guhyaṃ jarāmṛtyu nivāraṇam || vahni vṛddhikaraṃ caiva hyaṇimādi guṇapradam | aṣṭadhādīryacaitadyāṃ yāmaṃ yāmaṃ dine dine || puṇya cañcāra sandāyī pāpaugha biduraṃ sadā || sāmyakchikṣāvatāmeva prathamaṃ svalpasādhane | vahnistrīpathasevānāmādauvarjanamācaret || cchedana dohana cālaiḥ kaṇṭhakāla krameṇa vardhayet tāvat | bhrūmadhyaṃ spṛśati tadā nityābhyāsena khecarī siddhiḥ || kapāla kuhare siddhijihvā praviṣṭā viparītagā | bhruvorantargatā dṛṣṭirmudrā bhavati khecarī || kalāṃ parāṅmukhī kṛtvā tripathe pariyojayet | sā bhavetkhecarīmudrā vyomacakraṃ taducyate || rasanāmūrdhvagāṃ kṛtvā kṣaṇaṃ vā yadi tiṣṭhati | kṣaṇena mucyate yogī vyādhi mṛtyu jarādibhiḥ || na roga maraṇaṃ tasya na nidrā na kṣudhā tṛṣā | badhyate na sa kālena lipyate na sa karmaṇā || bādhyate na sa kenāpi yasya mudrāsti khecarī | cittaṃ carati vai yasmāt jihvā carati khe gatā || tenairvā khecarī nāma munisiddhairnamaskṛtā | khecaryā mudritaṃ yena vivaraṃlambakordhvataḥ || tasya nakṣarate binduḥ kāminyā śleṣitasya ca | calito'pi yathābinduḥ saṃprāpto yonimaṇḍalam || vajratyūrdhvaṃ yathāśakti nibaddho yonimudrayā || ūrdhvajihvā sthiro bhūtvā somapānaṃ karoti yaḥ | māsārdhena na sandeho mṛtyuṃ jayati yogavit || p. 57) nityaṃ somakalāpūrṇaṃ dehī dehaṃ na muñcati | gomāṃsaṃ bhakṣayennityaṃ pibedamaravāruṇīm || kulīnaṃ tamahaṃ manye itare kulaghātakāḥ | gośabdenoditā jihvā tatpraveśo hi tāluke || gomāṃsabhakṣaṇaṃ tattu mahāpātaka nāśanam | jihvā praveśasaṃbhūtā vahninottāpitākhalu || candrāti sravati yaḥ sārassasvedomaravāruṇī | bandho yena suṣumnāyāṃ prāṇastuḍḍhīyate yataḥ || tasyā duḍyāṇanāmāyaṃ yogibhiḥ samudāhṛtaḥ | uḍyāṇaṃ kurute yasmāt aviśrānto mahākhagaḥ || uḍyāṇaṃ ca tadeva syāt tatra bandho nigadyate | udare paścimaṃ tāṇaṃ nābherūrdhvaṃ ca kārayet || uḍḍiyāṇamidaṃ bandho mṛtyumātaṅga kesarī | uḍḍiyāntu sahajā guruṇā kathitaṃ sadā || abhyaseduḍḍiyāṇaṃ tu vṛddho'pi taruṇo bhavet | nābherūrdhvamadhaścāpi tāṇaṃ kuryāt prayatnataḥ | ṣaṇmāsamabhyasennityaṃ jayatyeva na saṃśayaḥ || sati padmāsane padmau karābhyāṃ dhārayed dṛḍham | gulpha deśe samīpe'tha gudaṃ tatra prapīḍayet || paścime tāṇamudare kāyayed hṛdaye gale | śanaiśśanaistadā prāṇastundassaṃdhinna gacchati || sarveṣāmeva bandhānāṃ umesā uḍḍiyāṇa nāmakaḥ | uḍḍīyāṇakṛte bandhe muktiḥ svābhāvikī bhavet || pārṣṇibhāgena saṃpīḍya yonimākuñcayed gudam | apānamūrdhvamākṛṣyamūlabandho'yamucyate | adho gatirapānaṃ vaihyūrdhvagaṃ kurute balāt || ākuñcanena taṃ prāhurmūlabandhaṃ ca yoginaḥ | gudaṃ pārṣṇyā tu saṃpīḍya vāyumākuṃcayed balāt || vāraṃ vāraṃ yathā cordhvaṃ samāyāti samīraṇaḥ | prāṇāpānau nādabindūmūlabaṃdho na caikataḥ || gatvā yogasya saṃsiddhiṃ gacchato nātrasaṃśayaḥ | āpana prāṇayoraikyāt kṣayānmūtra purīṣayoḥ || yuvā bhavati vṛddho'pi satataṃ mūlabaṃdhanāt | apāne cordhvage jāte prayāte vahnimaṇḍale || p. 58) tadānala śikhāśīghraṃ vardhate vāyunā saha || tato yāvadvahnapānau prāṇamūrdhvasvarūpakam || tenātyantaṃ pradīptasya jvalano dehinastathā | tena kuṇḍalinīsuptā santaptā saṃprabudhyate | daṇḍāhata bhujaṃgīṣa niśvasya ṛjutāṃ vrajet || bilapraviṣṭeva tato brahma nāḍyantaraṃ vrajet || tasmānnityaṃ mūlabandhaḥ kartavyo yogibhiḥ sadā || pātāle yadviyati suṣiraṃ merumūle tadasmin tattaccaitat pravadati sudhīḥ saṃmukhaṃ nimnagānām | candrādhārā sravati vapuṣastena mṛtyurnarāṇāṃ saṃbadhnīyāt sukaraṇamṛdā nānyathā kāya siddhiḥ || kaṇṭhamākuñcya hṛdaye sthāpayed dṛḍhamicchayā | bandho jālaṃdharākhyo'yamamṛtāpyāya kārakaḥ || badhnāti hi siro jālamadhogāmī nabhojalam | tato jālaṃdharo bandhaḥ kaṇṭhaduḥkhaughanāśanaḥ || jālandhare kṛte bandhe kaṇṭhasaṃkocalakṣaṇe | na pīyūṣaḥ patatyagnau na ca vāyuḥ pravāti hi || kaṇṭhasaṃkocane naiva dvināḍyo stambhayed dṛḍham | ayaṃ bandho mayā proktaḥ ṣoḍaśādhāra bandhanam || bandhatrayamidaṃ śreṣṭhaṃ mahāsiddha niṣevitam | sarveṣāṃ haṭha tantrāṇāṃ sādhanaṃ yogino viduḥ || adhasyāt kuñcane nāśukaṇṭhasaṃkocane kṛte | madhye paścimatāṇena syātprāṇo brahmanāḍigaḥ || mūla sthānaṃ samākuñcya coḍḍiyāṇaṃ tu kārayet | iḍāṃ ca piṅgalāṃ badhvā vāhayet paścimaṃ padam || anenaiva vidhānena prayāti pavano layam | tato na jāyate mṛtyurjarā rogādikaṃ tathā || ūrdhvanābheradhastālurūrdhvaṃ bhānuradhaśśaśī | kariṇī viparītākhyā guruvākyena labhyate || kariṇī viparītākhyā sarvavyādhivināśinī | nityamabhyāsayuktasya jaṭharāgni vivardhinī | āhāro bahulastasya saṃpādyaḥ sādhakasya tu || alpāhāro yadi bhavedagnirdehaṃ dahet kramāt | adhaḥ śirāścordhvapādaḥ kṣaṇaṃ syāt prathame dine || p. 59) valiścapalitaścaiva ṣaṇmāsārdhvena dṛśyate || yāmamātraṃ tu yo nityamabhyaset sa tu kālajit | svecchayā vartamāno'pi yogoktairniyamairvinā || vajroliṃ yo vijānāti sa yogī siddhi bhājanam | pucchaṃ pragṛhya bhujagīṃ suptāmudbodhayet sudhīḥ || nidrāṃ vihāya sā ṛjvī ūrdhvamuttiṣṭhate haṭhāt | vitasti pramitaṃ dīrghaṃ vistāraṃ caturaṃgulam || mṛdulaṃ dhavalaṃ divyaṃ proktaṃ veṣṭanāmbaralakṣaṇam | bhānorākuñcanaṃ kuryāt kuṇḍalīṃ cālayet tataḥ || mṛtyu vaktragatasyāpi tasya mṛtyubhayaṃ kutaḥ | nāsādakṣiṇamārgavāhi pavanāt prāṇo'tidīrghākṛtiḥ candrāmbhaḥ paripūritā mṛta tanuḥ prādghaṇṭikāyāṃ sadā | vidyātkānti viśālavahni vaśagān bhrūraṃdhranāḍīgaṇān taṃkāyaṃ kurute suvarṇaruciraṃ pūrṇadrumaskandhavat || kuṇḍalīṃ cālayitvātha kuryād bhasrāṃ viśeṣataḥ | evamabhyāsato nityaṃ yaminaḥ śakyate yamaḥ || tadābhyaset sūryabhedamujjīyāṃ śītalīṃ tathā | evamabhyāsa yuktasya divyakāyaṃ bhaveddhruvam || muhūrtadvayaparyantaṃ nirbhayāccālanādasau | ūrdhvamākuṃcate kiṃcit suṣumnāṃ kuṇḍalīṃ gatām || tena kuṇḍalinī śaktiḥ suṣumnāyāḥ samuddhṛtāḥ | jaṭhāti tasmāt prāṇo'yaṃ suṣumnā vrajati svataḥ || tasmāt saṃcālayennityaṃ śaṃbhugarbhāmaruṃdhatīm | yasyāḥ sañcālanenāśu yogīrogaiḥ pramucyate || yena saṃcālitāśaktiḥ sa yogī siddhacālanam | kimatra bahunoktena kālaṃ jayati līlayā | vajrolyādi trayaṃ pūrvaṃ nindantaṃ tatvavādibhiḥ || kāpālikamatatvena yogasāreṇa lekhitam | iti mudrā daśaproktā cādināthena śambhunā | karaṇe sarvasiddhiḥ syānnaccaikāpi kṣayo bhavet || iti | || iti yogasārasaṃgrahe haṭhayoga svarūpanirūpaṇaṃ nāma daśamodhyāyaḥ || rājayogaṃ vinā pṛthvī rājayogaṃ vināniśi | rājayogaṃ vinā mudrā vicitrāpi na rājate || p. 60) na bhedaḥ śivayogasya rājayogasya tatvataḥ | bahirmudrāṃkitaṃ pūrvaṃ bahiryogaṃ ca tanmatam || antarmukhākhyamaparamantaryogaḥ sa eva hi | rājayogaḥ sa kathitassa eva munipuṅgava || iti || nandikeśvaratārāvalayām- bahirmudrāparijñānādyogastāraka ucyate || antarmudrāparijñānādamanaska itīritaḥ || bahirmudrāpurā proktā cādināthena śambhunā | antarmudrāṃ pravakṣyāmi yogaśāṃkaravartinīm || rājayogaḥ samādhiśconmanī ca manonmanī | śivayogo layastatvaṃ śūnyāśūnyaṃ nirañjanam | amanaskaṃ yathā caitannirālambaṃ nirañjanam | jīvanmuktiśca sahajamityadirhyeka vācakam || rājānandīpyamānantaṃ parabrahmāṇamavyayam | dehinaṃ prāpayedyastu rājayogassa ucyate || yadā saṃkṣīyate prāṇaḥ mānasañca pralīyate | yadā samarasatvaṃ tat samādhirabhidhīyate || dṛg dṛśya viveke - manaso vṛtti śūnyasya brahmākāratayāsthitiḥ | asaṃprajñātanāmāsau samādhirabhidhīyate || iti | vyāsabhāṣye - virāmapratyayābhyāsa pūrvakasaṃskāraśeṣo'nyassarvavṛtti pratyastamaye nirodha cittasya samādhirasaṃ prajñātaḥ || uttaragītāyām - pramāśūnyaṃ manaḥ śūnyaṃ buddhiśūnyamanāmayam | sarvaśūnyaṃ nirākāraṃ samādhisthasya lakṣaṇam || dattaḥ - netra trayonmeṣanimeṣa śūnyairvāyuryamāvarjitarecakapūraiḥ | manaśca saṅkalpavikalpaśūnyairmanonmanīmagnadhiyo bhavanti || unmanyavasthādhigamāya vidvannupāyamekaṃ tava nirdiśāmaḥ | paśyannudāsīnadṛśāprapañca saṅkalpamunmūlaya sāvadhānaḥ || nandikeśvaratārāvalyām - antarlakṣyaṃbahirdṛṣṭirnimeṣonmeṣavarjitaḥ | eṣāsāśāṃbhavīmudrā sarvatantreṣu gopitā || śivayoge - lakṣyalīnamanasā nilena yo vartate calita tārako bhavet | khecarīgamaya śaivaśāṃbhavī mudrayā satatayājagadguruḥ || ādināthaḥ - vicchinnasarvasaṅkalpo niśśeṣāśeṣavarjitaḥ | svāvagamyo layaḥ ko'pi jāyate vāgacoraḥ || yogaśāṃkare - antarlakṣyavilīnacittapavano yogī sadā vartate dṛṣṭayā niścalatārayā bahirayaḥ paśyanna paśyannapi | mudreyaṃ khalu śāṃbhavī bhavati sā yuṣmat prasādādguro śūnyāśūnyavivarjitaṃ smarati yattatvaṃ padaṃ śāmbhavam || p. 61) gorakṣaḥ - suṣirojñānajanakaḥ pañcasrotassamanvitaḥ | tiṣṭheta khecarī mudrā tasmācchūnye nirañjane || somasūryadvayormadhye nirālambantale punaḥ | saṃsthitā vyomacakre yā sā mudrā nāma khecarī || praṇavacintāmaṇau - sā mayā viditā yā māyā sākṣācchivavallabhā | pūrayenmārutaṃ divyaṃ suṣumnā paścime mukhe || purastāccaivapūryeta niścitaṃ khecarī bhavet | nirālambe manaśśūnye vyomacakre vyavasthite || nirālambaṃ manaḥ kṛtvā na kiñcidapi cintayet | karpūramanale yadvat saindhavaṃ salile yathā | sadā saṃdīyamānañca manastatvaṃ vilīyate || layolaya iti prāhurīdṛśaṃ viddhi lakṣaṇam | apunarvāsanotthānaṃ layamityucyate budhaiḥ || parameśvareṇa kuṇḍalyā saharājayogaṃ kuṇḍalinī prakaraṇe ucyate || || iti yogasārasaṃgrahe rājayogasvarūpanirūpaṇaṃ nāma ekādaśodhyāyaḥ || evamabhyāsa śīlasya vighnāḥ prādurbhavanti hi | vātapittādi rogaiśca bhūtādyairvividhāni ca || taduktaṃ yogaśāṃkare - prathamābhyāsa kāle tu vighnāsyurvividhā mune | ālasyaṃ prathamo vighnaḥ dussaṅgaśca dvitīyakaḥ | mantrāṇāṃ sādhanaṃ jñeyaṃ tṛtīyo vighnasaṃbhavaḥ || caturtho dhātuvādaḥ syāt pañcamaṃ kāvyakalpanā | upasargāḥ pravartante dṛṣṭasyātmani yoginaḥ || kāmyakriyāstathā kāmān mānuṣānabhivāñchati | striyodānaphalaṃ māyāṃ vidyārūpaṃ dhanaṃ divaḥ || devatvamamareśatvaṃ rasāyanavadhaḥ kriyāḥ | marutprapatanaṃ yajño jalāgnyo rupasecanam || śrāddhānnādī nidānāni phalāni niyamāstathā || tatopavāsa pūrvañca devatābhyarthanāni ca | tebhyastebhyassvakarmabhyaḥ upatṛṣṇābhi vāñchitam | cittamitthaṃ pravṛttaṃ tu yatnādyogī nivartayet | brahmasaṅgimanaḥ kurvan upasargādvimucyate || iti | mārkaṇḍeye - upasargairjitairebhirupasargāstataḥ punaḥ | yoginaḥ saṃpravartante satvarājasatāmasāḥ || p. 62) pratibhāśravaṇo daivo bhramāvartau tathāparau | pañcaite yogino yogavighnāya kaṭukodayaḥ || devārthavākyaśāstrārtha vidyāśilpādyaśeṣataḥ | pratibhāti yadanyacca pratipaḥ sa tu yoginaḥ | śabdārthā nakhilān vetti śabdaṃ gṛhṇāti yaccavai || yo janmānāṃ sahasrebhyaḥ śravaṇasyābhi dhīyate | māsāntādvīkṣate cākṣṇā devayoni gaṇādayaḥ || upasargaṃ tamapyāhurdevamunmattavadbudhaḥ | bhrāmyate yannirālaṃbaṃ mano doṣeṇa yoginaḥ || samastādhāravibhraṃśo bhramarasaparikīrtitaḥ | āvartayuvato yasya jñānāvarto yadākulaḥ || cittanāśakṛtāvatta upasargassa ucyate | tato'bhyāsa parityāgaṃ prathamaṃ vighna ucyate | tato'bhyāsa parityāgaṃ prathamaṃ vighna ucyate || dvitīyaṃ saṃśayākhyaṃ ca tṛtīyaṃ ca pramattatā | ālasyaṃ ca caturthaṃ syāt nidrākopaṃ ca pañcamam || ṣaṣṭhaṃ ca viratirbhrānti darśanaṃ saptamaṃ smṛtam | viśeṣaṃ cāṣṭamaṃ caiva hyanākhyaṃ navamaṃ smṛtam || alabdhabhūmirdaśamaṃ gorakṣeṇa prakīrtitam | sarvatrānupapattau ca deśakāla vivarjite || asatāṃ darśane yogaṃ tasmāt tu parivarjayet || iti || dattaḥ | na veṣṭadhāriṇaṃ kiñcit kāraṇaṃ na ca tatkathā | kriyaiva kāraṇaṃ siddhiḥ satvametattu sāṃkṛte || śiśnodarārtha yogasya katheyaṃ veṣṭadhāriṇaḥ | anuṣṭhānavihīnāstu pañcayanti janāniha || uccāvacairvipralobhairvindanti kuśalānvitaiḥ | yogino vayamityevaṃ mūḍhāḥ kāmaparāyaṇāḥ | śanaiḥ śanaistān yo jñātvā yogābhyāsavivarjitān || kṛtvārthavañcanairevaṃ vañcayedveṣadhāriṇaḥ | yataste vighnabhūtāstu yogābhyāsasya sarvadā || varjayettān prayatnena cedṛśī siddhijāprayān || yogasāramañjaryām - bhaṭabhedāśca catvāro nadabhedāstathaiva ca | aṃgaśoṣaḥ kṣudhālasyaṃ kaṇḍūrdeha vivarṇatā | bhaṭasya pratyayāstvete teṣāṃ śṛṇu ca bheṣajam || p. 63) mano nirviṣayaṃ kṛtvā trimāsamamarīrasam | dehamudvarttayet tasya dehavṛddhiḥ prajāyate || trirudvartanaṃ kuryāt divārātraṃ tathaiva ca | rasanāmūrdhvamāyojya vajrakandaparonmukhīm || tatsudhāṃnnihatassatyaṃ kṣudhālasyaṃ ca naśyati || tatsudhāmamarīṃ devi gṛhītvā cāṃgamardanāt | taccharīravivarṇatvaṃ kaṇḍūtvaṃ ca vinaśyati || naṭa bhedāśca catvāro bahudhā saṃsthitāḥ priye | netra rogāṅga rogañca dāho bhrāntistathaiva ca || bhedamekaṃ mayā proktaṃ dvitīyamadhunā śṛṇu | tadantarukcālpa satvaṃ dehalāghavanāśanam | tṛtīya bhedañca tathā śṛṇu devi mahājvaraḥ || śirorukcoṣṇabhedaśca jihvābhrāntistathaiva ca | vamanaṃ kāsadoṣañca netrāndhatvaṃ tathaiva ca || durjayā ca tathā nidrā teṣāṃ śṛṇu ca bheṣajam | svamūlocchvāsasampannāmūrdhvaṃ kuṇḍalināṃ nyaset | niścalāmūrdhvagāṃ jihvāṃ kṛtvā kumbhakamāśrayet || śaktikṣobhānmahādevi jvalanādi prabhedataḥ | yadāśṛṇoti tannādaṃ tadāmuktassa ucyate || iti cintaye mṛtāsaktaṃ svadehaṃ parameśvari | anena devi yogena sarvarogaiḥ pramucyate || anenaiva vidhānena dvimāsāntaṃ yadā caret | tadā śṛṇoti karṇāntaṃ mahāgajaravadhvaniḥ || pūrvavaccintayeddehaṃ dvitīyairmucyate gadaiḥ | trimāsānte siṃhanādaṃ śṛṇoti parameśvarī || tṛtīyadoṣabhedāśca mucyate nātra saṃśayaḥ | meghanādamaghorākhyaṃ caturthe māsi paryaye || śrutvā pūrvavadabhyasya turyadoṣaiḥ pramucyate | evaṃ sthiramatirdhyānamabhyasecca dvikālakam || sādhayet tryabdatassiddhirjāyate nātra saṃśayaḥ || iti | dattaḥ | snigdhāṃ yavāgūmatyuṣṇāṃ pītvā tatraiva dhārayet || vighāte vacaso vācāṃ bādhirye śravaṇendriye | tathaivāṃ puphalaṃ dhyāyet tṛṣārto rasanendriye || yasmin yasmin ṛjodeśe tasmiṃstu kṛṣahāriṇī || dhārayeddhāraṇāmuṣṇośītāṃśīte vidāhinī | kīlaṃ śirasi saṃsthāpya kāṣṭhaṃ kāṣṭhena dhārayet || p. 64) vāyuḥ kāṣṭham | kīlaṃ kalā | śanaiḥ śanaiḥ prāṇai dhāraṇenaiva śāntiḥ | lupta smṛta smṛtiḥ sadyo yoginastena jāyate | dyāvāpṛthivyo vāyvāgni vyāpināvasudhādharā || amānuṣā satvajātā bādhāstveti ca kīrtitāḥ || amānuṣāṃ satvamantaḥ yoginaṃ praviśedyadā | vāyvagnidhāraṇāccainaṃ dehasaṃsthā vinirdahet || evaṃ sarvātmanā kāryārakṣāyoganṛpovidaḥ | dharmārthakāmamokṣāṇāṃ śarīraṃ sādhanaṃ yataḥ || pravṛtti lakṣaṇākhyātā yogino vismayāt tadā | vijñānalayamāpnoti tasmādgopya pravartayaḥ || iti mārkaṇḍeya purāṇe gorakṣaḥ || prasvedo jāyate pūrvaṃ mardanaṃ tena kārayet | tato'pi dhāraṇādvāyoḥ krameṇaiva śanaiḥ śanaiḥ || kampo bhavati dehasya cāsanasthasya yoginaḥ | tatodhikatarābhyāsāt dardurī jāyate bhṛśam || dhruvam || yathā ca darduro gacchedutplutyotplutyabhūtale | padmāsanasthito yogī tathā gacchati bhūtale || tato'dhikatarābhyāsāt bhūmityāgaśca jāyate | padmāsanastha evāsau bhūmimaspṛśya vartate || nirāhāro vicitraṃ hi tathā sāmarthyamudbhavet | alpaṃ bāhubalaṃ bhuktvā yogīnavyathate tathā || alpamūtrapurīṣaḥ syādalpanidrā ca jāyate | kīṭo vā mūṣikā lūtā svedadurgandhatā nane || etāni sarvadā tasya na jāyante tataḥ punaḥ || tato'dhikatarābhyāsāt balamutpadyate bhṛśam | yena bhūcara siddhasya bhūcarāṇāṃ gajakṣamaḥ | vyāghro lulāyo'pyaśvovā gavayo gaja eva vā || siṃho vāyoginā tena mriyate hastatāḍitā | kandarpasya yathārūpaṃ tathā tasyāpi yoginaḥ | tasmin kāle mahāvighno yoginaḥ syāt prasādataḥ | tadrūpavivaśānāryaḥ kāṃkṣante'syasamāgamam || yadisaṅgaṃ karotyevaṃ bindustasya vinaśyati | āyuḥ kṣayo binduhānirasāmarthyaṃ ca jāyate || tasmāt strīṇāṃ saṅgavarjaṃ kuryādabhyāsamādarāt | yoginoṃgeṣugaṃdhaḥ syāt satataṃ bindudhāraṇāt || tasmāt sarvaprayatnena bindū rakṣyo hi yoginām || p. 65) praṇavacintāmaṇau - tathā ca vyādhibhistyaktastathā prāṇejite tathā | svecchayā vartate deha āsanoduccalisyati || yāvadāsanamutsṛjya deho vyoma na cāśrayet | yāvadrogāśca vighnāśca saṃbhaviṣyantyanekathā || nāgāḥ surendrakanyāśca yakṣiṇyo siddhakanyakāḥ | prārthayiṣyanti te devihṛcchrayeṇa bhṛśāturāḥ || śṛṇoti divyavārtāṃ ca divyadarśanameva ca | rasāyanādyauṣadhaṃ ca svayameva pravartate || nṛpāśca pṛthivī dānaiḥ bahumānaiśca puṣkalāḥ | yoginaḥ saṃpravartante vighnārthamitare'pi ca || yasyājñā vartate devi devatiryaṅnarādiṣu | evaṃ prāptān mahābhogān devāsuramahībhujaḥ || tṛṇavattāṃstyajanyogī sa parāṃ siddhimāpnuyāt || iti | dhāraṇāyāṃ ca siddhāyāṃ yogino yata tejasaḥ | vighnārthamabhivartante guhyakā balikāmukāḥ || yogasāramañjaryām - anyathā vartamānasya vighnaṃ kurvanti dāruṇāḥ | rogairbahuvidhairdevi śramajairnidrayā tathā || pratibandhaiśca vividhairaviśvāsaiśca jṛṃbhaṇaiḥ | tasmāt teṣāṃ baliṃ dadyāt yathāvanniyattātmavān || ekakālaṃ dvikālaṃ vā trikālaṃ vā baliṃ kṣipet | ardharātre viśeṣeṇa tadyathā śṛṇupārvati || ekānte vijane deśe kṛtvā maṇdalamuttamam | aiṃ vyāpakamaṇḍalāya aiṃ | iti sakṛddadyāt || caturaśraṃ maheśāni maṇḍalaṃ kusumākṣataiḥ | tatra maṇḍalamādhāya sādhāraṃ patramuttamam || ardhānnaṃ pūrṇasalilaṃ sapuṣpaṃ sākṣataṃ guhe | baliṃ dadyācca mantreṇa tarjanyāsaṃpratarpayet || sarvabhūtebhya ityante huṃkāraṃ samyaguccaret | svāhānto'yaṃ mahāmantrastārapañcakasaṃpuṭaḥ || sarvavighnavidhātārthamīritaḥ prathamaṃ priye | pūrvasyāṃ diśibhūtāṃśca bhūtanāthaṃ ca tarpayet || dakṣiṇe sakalān yakṣān yakṣa kanyāśca tarpayet | paścime rākṣasān bāle tathā rākṣasa yoṣitaḥ || uttare kṣetrapālaṃ ca tatkanyāśca pratarpayet | ūrdhvāyāṃ diśi devāṃśca devakanyāśca tarpayet || p. 66) madhye carācaragurumīśvaraṃ bhuvanaiḥ saha | tatra tyānyoginī kṣetranāthān guṇakānapi || tarpayet pañcabhūtādyairbhāvayet pariveṣṭitam | tatparāmṛtasantṛptaṃ bhāvayet sa carācaram || anena balinātṛptā yoginaḥ siddhimuttamām | diśanti bhūtanāthāste cānyathā vighnayanti ca || tasmāt sarvaprayatnena baliṃ dadyādvicakṣaṇaḥ | tato yatnaṃ prakurvīta mantrayogasya yogavit || iti | prāṇāyāmena yogaśānti prakāra ucyate || praṇavacintāmaṇau - jihvayā vāyumākṛṣya yaḥ pibet satataṃ naraḥ | śramadāha vinirmukto bhavennīroga bhāk kramāt || jihvayā vāyumākṛṣya jihvāmūle nirodhayet | pibedamṛtamavyagraṃ sakalaṃ bhadramaśnute || iḍayā vāyumākṛṣya bhruvormadhye nirodhayet | yaḥ pibedamṛtaṃ śuddhaṃ vyādhibhirmucyate naraḥ || nāḍibhyāṃ vāyumākṛṣya netradvandve nirodhayet | netrarogā vinaśyanti tathāśrotre nirodhayet || śrotrarogāvinaśyanti prāṇāyāma balena tu | tathā vāyuṃ samākṛṣya dhāraye cchirasisphuṭam || śiro rogā vinaśyanti satyamuktaṃ bṛhaspate || iti sūtasaṃhitāyām - kulārṇave ca - brāhme muhūrte athavā saṃdhyākaleṣu vā pumān | jihvayā vāyumākṛṣya yaḥ pibenmantrapūrvakam | trimāsāt tasya kalyāṇi vāksiddhirjāyate tataḥ || kākacañcupuṭevātha pikacañcu puṭena vā | yaḥ pibet pavanaṃ yogī sarvarogaiḥ pramucyate || ṣaṇmāsābhyāsayogena sarvarogaiḥ pramucyate | ātmanyātmānamilayā kuṇḍalyā yastu dhārayet | kṣayarogādayaścāpi naśyanti tridaśārcite || nāsābhyāṃ vāyumāropya nābhau tundasya pārśvayoḥ | yo vahe deka ghaṭikāṃ vyādhibhiḥ so'pi mucyate || māsamekaṃ trisandhyāsu jihvayāropyamārutam | yaḥ pibet tridaśāhāraṃ dhārayettunda madhyame || gulma plīhodarasliṣṭa tridoṣajanitānyapi | tundamadhyagatārogāḥ sarve naśyanti yoginaḥ || p. 67) jvarāḥ sarve vinaśyanti śleṣmāṇi vividhānyapi | śivai kiṃ bahunoktena valīpalitanāśanam || evaṃ vā vijayopāyaṃ prāṇasya tu varānane || iti rogaśanti mantramupāsanākramaścocyate- yogasāramañjaryām - āgneyyāṃ dhāraṇādyoge romevāruṇadhāraṇā | mūrchāyāmabhighāte vā bhūte pretādyupadrave | prajaped vaidyanāthārṇaṃ viṣadoṣe ca dāruṇe || sarvaroga prapīḍāsu sadyo yogī sukhī bhavet | pinākī pīṭhagomedastathāpāvakamārutau || sārpī sa bindumadbījaṃ muccaredroga nāśanam | jāyante vaidyaśabdaṃ ca meṣo daṇḍī ca daṇḍinau || vyomasūryāgni jāyante tārayogānmahāmanuḥ | ṣaḍdīrghasvarayuktena bījanyāsaṃ sa mucyate || pradṛśyāmṛtamudrāṃ ca mantreṇa vyāpayet tanum | kundendu sphaṭikā malaṃ triṇayanaṃ divyāmṛtācchaṃ ghaṭaṃ bibhraddakṣakare tathetara kare sarvauṣadhīnāṃ rasaiḥ | pūrṇaṃ pātravaraṃ dadhatsva śirasi śrīvaidyanāthaṃ prabhuṃ dhyāyan vyādhigaṇaiḥ kṣaṇena manujo muktaściraṃ jīvati || evaṃ dhyātvā japenmantraṃ saptasāhasramādarāt | mucyate sarvarogaiśca tathā bhūtādyupadravaiḥ || mantra - laṃ vaṃ raṃ yaṃ ūṃ svāhā - vaidyanāthāya naṃ haṃ ghrīṃ svāhā oṃ || iti | athavānya prakāreṇa devaṃ dhanvantariṃ smaret | prajapet tanmanuṃ sarva vyādhi pīḍā vināśanam || śuṇḍikāṣāyaṃ pītvā susnigdhaṃ taddhāraṇā balāt | pūrvoktamantra smaraṇāt mucyate vyādhibhiśśanaiḥ || sarvopasargaśāntyarthaṃ vedamṛtyuñjayaṃ japet | pañcasvarāsanagato devi(vī)śivarāsanaḥ || bindumatkādi sahito bhṛgustārādirīritaḥ | mantro mṛtyuṃjayo devi mahāmṛtyu vināśanaḥ || tryakṣarāssarvamantrāṇāṃ sumahāvīrahānalaḥ | mantrānte sādhya nāmoktvā pratilomena coccaret || puṭitaḥ pañcatāreṇa samyag buddhiḥ karasthitā | daṇḍinā bhṛguṇā kuryāt ṣaḍaṃgaṃ vidhipūrvakam || daśa śata dala padmaṃ koṭicandrāvadātaṃ karadhṛta varamudrā pāśavedākṣasūtram | p. 68) dhṛtaśaśadharakhaṇḍodgīrṇa pīyūṣavarṣa plutamiti paribhāṣya prośśyate rogajālaiḥ || hṛdaya kamalamadhye candrikāpūramuktā rajata kumudabhāsā sūkṣmamīśānamādyam | smarati yadi sa rogairvighna jālopasargaiḥ prajanita kubhayādyairmucyate devi yogī || gagana jaladabhāsā śūlakhaṭvāṅga ghaṇṭā kuliśavarakapālā bhītihastāravindam | sakaladurita bhūtapreta kūśmāṇḍa varga grasana niratamīśaṃdhyāyataḥ syādabhītiḥ || prajapedaṣṭasāhasraṃ dhyātvaivaṃ parameśvaram | sarvopasargavighnādyai mucyate vyādhibhiḥ saha || iti | mantrastu mṛtyuñjaya tryakṣarī | japeddvādaśa lakṣantu ya idaṃ mantramādarāt | valīpalita nirmukto hyajarā maratāṃ vrajet || pūrvoktāsanamabhyasya samāsīno jitendriyaḥ | dhyāyet parataraṃ tatvaṃ niścale nāntarātmanā || sarvavighna nivṛttyarthaṃ pūrvaṃ dhyāyen mahāvapuḥ | pātāla tala pādaṃ ca bhukaṭi vyoma dehakam | svargādilokaśīrṣaṃ ca digbāhuṃ devatāmayam || āditya candranayanaṃ kṣetrasragvibhūṣaṇam | samudravasanaṃ vyāptaṃ brahmāṇḍapadamadbhutam || brahmādi tṛṇaparyantaṃ jagadetaccarācaram | svaromakūpakaṃ dhyāyet svadehañca jagammayam | evaṃ dhyāyenmahārūpaṃ devicitta sthirāptaye || iti pradhyāyatassamyak yoginaścittavṛttayaḥ | śanairniścalatāmeti divyajñāna vicintanāt || evaṃ cittaṃ sthirīkṛtya taccadhyānamupakramet | dhyāyet svahṛdaye padmaṃ śivaśaktyātmakaṃ param || tārakaṃ śaktinālaṃ prāsāda manukarṇikam | agnimaṇḍala patrāḍhyaṃ sūryamaṇḍalakesaram || somamaṇḍala kiṃjalkaṃ parāprāsādakarṇikam | śivaśaktisamāyuktaṃ cintayecciramātmavit || tanmadhye parameśānaṃ dhyāyedātmaviśuddhaye | nīlajīmūtasaṃkāśaṃ jaṭābaddhamahoragam || bālenduśekharaṃ bhīmaṃ huṃkāravyāptadiṅmukham | p. 69) khaḍgaśūlābhayadharaṃ nāgapāśadharaṃ vibhum | kapālaghaṇṭāsi mahitaṃ bibhrāṇaṃ varadaṃ tathā || raktāmbaradharaṃ raktamālyaṃ gandhavibhūṣitam || nāgāṣṭakamahāhāraṃ garjantaṃ bhayanāśanam | vyāghracarmaparīdhānaṃ siṃhacarmottaracchadam || nūpuracchannahārādi bhūṣaṇaiḥ paribhūṣitam | somasūryāgni nayanaṃ daṃṣṭrā niṣṭayūtapāvakam || grasantamakhilaṃ doṣavighnakoṭi vibhedakam | sarvaśatrukṣayakaraṃ mahāmṛtyuvināśanam || valīpalita daurbhāgya jarārogavināśanam | sarvasiddhikaraṃ devaṃ bhairavaṃ bhaktarakṣakam || mādhvīrasasamāpūrṇa nayanatrayamaṇḍanam | paramāhlāda cetaskaṃ sarvaloka guruṃ haram || dhyāyedekāgrayā buddhyā sarvavighnopaśāntaye | tadvāmaraṃ sthalagatāṃ caṇḍikāṃ duḥkhanāśinīm || kālābhrāñjanasaṃkāśāṃ barbarordhvaśiroruhām | muṇḍasraṅmaṇḍitāṃ kṛṣṇāṃ sarpakuṇḍalamaṇḍitām || raktagaṃdhaprasūnādyairbhūṣitāṃ bhūṣaṇairapi | ṣaḍvaktrāṃ dvādaśabhujāṃ prativaktraradacchadām || vajrāṃkuśavarāṃcakrakhaḍgakheṭakatriśūlinīm | kārtikoddaṇḍamusala varadābhayadhāriṇīm || bhadrāṃ triṇetrāṃ bhaktārtibhañjanīṃ candraśekharām | bhaktatāpatrayaharāṃ kālagrasanarūpiṇīm || mādhvī pūrṇakapālāḍhyāṃ navayauvanagocarām | yoginīgaṇasaṃjuṣṭāṃ bhairavīṃ bhayahāriṇīm || sarvepsita phalaprāpti kāraṇāṃ kāraṇatrayīm | evaṃ dhyāyecciraṃ devīṃ yogīyoga phalāptaye || sarvopadravaśāntyarthaṃ sarvābhīṣṭaphalāptaye | anena dhyāna yogena kālamṛtyu bhayādapi || mucyate parameśāni na mayoktaṃ mṛṣā bhavet | asītye tan mahādhyānaṃ tyaktopadravasaṃśayaḥ || punardhyāyenmahādevaṃ sarvopadravaśāntaye | hṛdambuje mahādevaṃ bālasūryasamaprabham || devyāśliṣṭa tanuṃ devaṃ suvarṇa samavarṇayā | bhasmoddhūlita sarvāṃgaṃ dadhānaṃ vyāghra carma ca || p. 70) padmāsanasthitaṃ śāntaṃ triṇetraṃ candraśekharam | svaphālasthalabālendu syūta divya sudhāplutam || varāvabhayamahāṭaṃka mṛgamudrādharaṃ śivam | akṣasrak pustakadharaṃ prasannaṃ parameśvaram || jaṭāmaṇḍalasaṃbaṃdha mahāmaṇiphalānvitam | navayauvanasampannaṃ grastalokabhayādikam || sumukhaṃ cārusarvāṃgaṃ guptavijñānagocaram | paśupāśugha dalanaṃ tārakaṃ bhavavāridheḥ || sarvajñaguṇasāmarthya dāyakaṃ sarvasiddhidam | evaṃ dhyāyen mahādevaṃ sarvavighnopaśāntaye || sarvajñatvapralabdhyai ca sarva siddhyaika hetave | athavānya prakāreṇa dhyāyedduḥkhopaśāntaye || śuddhasphaṭikasaṃkāśaṃ śaraccandrāyutaprabham | akṣamālādharaṃ śāntaṃ prasannavadanaṃ śubham || triśikhābhayasaṃyuktaṃ rajatādi samaprabham | sarvamṛtyūpaśamanaṃ valīpalitanāśanam || divyāmṛtamahāvarṣairvarṣayantaṃ samantataḥ | tatsudhāvarṣapātena sahasā śītalātmanā || duḥkhadharmavinirmuktaṃ bhāvayedātmanastanum | anena dhyāna yogena mucyate duḥkhabandhanāt || vyādhibhiścopasargaiśca tathā guhyakabhūpateḥ | yadā samutthitaṃ vighnaṃ yogī paśyati pārvati || tadābhūta bali dadyāt pūrvoktavidhinā sudhīḥ | pūrvoktairjapahomaiśca vakṣyamāṇaiśca bheṣajaiḥ || dānairhomaistathā dhyānaiśśamayed vighnamutthitam || || iti yogasārasaṃgrahe vighnaśāntirnāmadvādaśodhyāyaḥ || ādhāraṣṣaṇṇavatyuktā sarvadeheṣu yogibhiḥ | teṣu saṃgṛhya vakṣyāmi ṣaḍādhārān yathākramam || ādhāraṃ maṇipūrañca svādhiṣṭhānamanāvṛtam | viśuddhirājñāṣaṭcakre mādhāraṇītikīrtitam || rudrarahasye- sarvādhārā mahī yasmāt mūlādhāratayā sthitā | yadabhāvena dehasya pātaḥ syādudgama sthiteḥ || yājñavalkye - gudāttudvyaṃgulādūrdhvaṃ meḍhrāttudvyaṃgulādadhaḥ | mūlādhāraṃ tayormadhyaṃ manuṣyāṇāmitīritam || p. 71) catuṣpadāṃ tu hṛnmadhyaṃ tiraścāṃ tundamadhyamam | yogasāramañjaryām - yalliṅgādhāramadhyasthaṃ madhye śaktyaṃ kurānvitam | yavamātra pramāṇaṃ tu trikoṇākāramuttamam || niṣkalaṃ tatpadaṃ tejaḥ parasmāt parasaṃjñikam || praṇavacintāmaṇau - dehamadhye śikhisthāne taptajāmbūnadaprabham | trikoṇadvipadānāñca caturaśraṃ catuṣpadām || vṛttavihaṅgamānāñca ṣaḍaśraṃ sarpa janmanām | aṣṭāśraṃ svedajānāṃ tu tasmin dīpavadujjvalam || jñānavidyāyām - trikoṇarūpiṇīṃ śaktirbindurūpaśśivaḥ smṛtaḥ | avinābhāvasaṃbandhastasmādbindu trikoṇayoḥ || yogārṇavaṃ ca - mahīpadmasya madhye tu smaret pāvakamaṇḍalam | rajoguṇasamāyuktaṃ tanmadhye parameṣṭhinam || iti bimbamahāliṅga śivaśakti niketanam | śivasya jīvarūpasya sthānaṃ taddhiprakāśakam || yatra kuṇḍalinī nāmnā parāśaktiḥ pratiṣṭhitā | tasmād utpadyate vāyustasmādagniḥ prajāyate || tasmād utpadyate binduryasmānnādaḥ pravartate | yasmād utpadyate sūryastasmādutpadyate manaḥ || tadetatkāmarūpākhyaṃ pīṭhaṃ kāmaphalapradam || iti | mūlādhāraṃ tridhāvṛttaṃ brahmacakraṃ mahīruham | kandādadhaḥ sthitāśaktirbālasūryasamaprabhā || caturdalaṃ caturvarṇaṃ taptajāmbūnadaprabham || catuṣpadaṃ parānandañcaturāmnāya bhūṣitam | ṣaṭpañcāśatkalākīrṇaṃ gandhamātrāsamāvṛtam || mahīcakrasya vistāramuktamevaṃ purātanaiḥ | maṇibhiḥ pūritatvena maṇipūrakamiti smṛtam || maṇibhiḥ pūritaḥ sindhustenaiva maṇipūrakaḥ | vāruṇaṃ maṇḍalaṃ satvaviṣṇvadhiṣṭhānadaivatam || śvetadhvajasamāyuktaṃ bījapūrasudhāplutam | ityāgameṣvadbhutaśuddhiprakaraṇeṣūktam || iti | dattaḥ | aptatvaṃ viṣṇumāyā vimalaguṇamayaṃ ṣaḍraraṃ ṣaḍdalābjaṃ svacchacchāyā ṣaḍarṇaṃ śivadhanasahitaṃ śaktibhiḥ sevyamānam | bījasthaṃ bījapūraṃ ratipati nilayaṃ candrakhaṇḍasvarūpaṃ sthānaṃ jīvāgamānāṃ dinamaṇi maṇibhiḥ pūritaṃ cakrametat || p. 72) dvisamadhikapañcaśatkalākīrṇamiti laharyām || yogadīpikāyām kuṇḍalīṃ granthiṃ kṛtvā svamadhiṣṭhāya sthita tvāt svādhiṣṭhānamiti | taduktaṃ yogayātkalkye - kandasthānaṃ manuṣyāṇāṃ dehamadhye navāṅgule | caturaṅgulamutsedhamāyāmaṃ cāpi tatsamam || aṇḍākṛtisamākāramagnimaṇḍalamaṇḍitam | dvādaśārayutaṃ cakraṃ tena dehapratiṣṭhitam || cakre'smin bhramate jīvaḥ puṇyapāpapracoditaḥ | tantupañjaramadhyastho yathā bhramati lūtikā || jīvasya mūlacakre'smin adhaḥprāṇāścarantyasau | prāṇārūḍho bhavejjīvaḥ sarvabhūteṣu sarvadā || iti gorakṣaḥ | bhārate ca - samāna vyānayormadhye prāṇāpānau viceratuḥ | tasmin supte pralīyeta samāno vyāna eva ca || apānaprāṇayormadhye udāno vyāpya tiṣṭhati | tasmācchayānaṃ puruṣaṃ prāṇāpānau na muñcataḥ || iti | tasmāt svapantaṃ puruṣaṃ prāṇā na jahantīti śruteḥ | saundaryalaharyām - mahīmūlādhāre kamapi maṇipūre hutavahaṃ sthitaṃ svādhiṣṭhāne hṛdimarutamākāśamupari || iti | mūlādhāra svādhiṣṭhānakramaṃ gradragranthyādi viṣayam || rāśicakraprakaraṇe nābhicakraṃ dvādaśāramiti yājñavalkye | saṃhāracakre bhedena cakrayugmasya madhyame | sarveṣāṃ prāṇināṃ dehe rudramūrtiḥ svayaṃ sthitaḥ || taduktaṃ yogaśāṃkare - brahmāṇḍavyāpinīṃ pṛthvīṃ toyamadhye vinikṣipan | agnau rasaṃ ca nikṣipya vāyumadhye jalaṃkṣipet || ākāśe vāyumākṛṣya punarutsṛjyate śiva || iti | mūlādhārasvādhiṣṭhānaṃ rudragranthiritīritam | maṇipūrānāhatākhyaṃ viṣṇugranthiriti sphuṭam || viśuddhyājñā brahmasaṃjñaṃ granthitrayamudāhṛtam || iti | svādhiṣṭhānaṃ daśārādhyaṃ daśaśaktisamanvitam | agnimaṇḍalamāraktaṃ rudrādhiṣṭhānadaivatam || trikoṇa svastikairyuktaṃ raṃbījaṃ triguṇānvitam | dviṣaṣṭikaraṇairyuktaṃ svādhiṣṭhānasya maṇḍalam || etad vilomaṃ yaḥ kuryāt sa yogī na vinaśyati | sṛṣṭi sthityanta kartāsau bhavatyeva na saṃśayaḥ || p. 73) āhataṃ na bhavatīti anāhatam | āhata sthūlamakhilaṃ nāhataṃ yena hetunā | tannāhatamiti proktaṃ hṛdayaṃ munibhiḥ purā || śivaḥ - kandāduparibhogāgraṃ sarveṣāṃ dehamadhyame | vidyānnālaṃ svayaṃ bhūtvā hṛtpadmasya vyavasthitām || taduktaṃ yogayājñavalkyena - kandordhve kuṇḍalī sthānaṃ nābhestiryagadhordhvagaḥ || iti | nīlatoyadamadhyasthā vidyullekheva bhāsvarā | nīvāraśūkattanvī pītā bhāsvatyanūpamā || tasyāśśikhāyā vahnimadhye paramātmā vyavasthitaḥ || yogasāramañjaryām - tārakandaṃ śaktinālaṃ hṛtpadmasya vyavasthitam | agnimaṇḍalapatrāḍhyaṃ sūryamaṇḍalakesaram || somamaṇḍala kiñjalakaṃ parāprāsādakarṇikam || ādināthaḥ - brahmakandasamudbhūtaṃ jñānanālaṃ sudhīśobhanam | eśvaryāṣṭadalopetaṃ paraṃ vairāgyakarṇikam || aṣṭabhūtyanujākāraṃ ghṛṇicandrānalairyutam | pīṭhaṃ kṛtvā padābjasya mūrtitrayasusevitam || iti | adhobhāge catuṣpatramaṣṭapatraṃ tathopari | aṣṭāraṃ dhyānayogasya bhānuvatrantumātṛke || ṣaṭkoṇavāyumādhūmraṃ sparśamātraṃ samanvitam || catuḥpañcāśat kiraṇaiḥ maṇḍitaṃ ceśvarālayam | viśeṣeṇaiva śuddhatvāt sarvabhūteṣu sarvadā || viśuddhaṃ tena vikhyātaṃ śuddhavijñānagocaram | viśuddhaṃ ṣoḍaśārābjaṃ ṣoḍaśasvaramaṇḍitam | lambikāmūlamāśritya ghaṇṭikāyāṃ vyavasthitam || ākāramaṇḍalaṃ tatra sadāśivaniketanam | pūrṇaṃ kalābhirdvyaṣṭābhirdvyaṣṭābhiśśaktibhistathā || nīlajīmūtasaṃkāśamudānena niṣevitam | vaikharī nāma vāgdevī tato jātā ca vistṛtā || anugrahamidaṃ cakraṃ digdevaissevitaṃ sadā | taijasasvapnavāstatra brahmopaniṣadīritam || yajjñānāt jāyate sarvaṃ tajjñānasthānahetutaḥ | ājñācakramitiproktaṃ bhrūmadhye sarvadehinām || kaṇṭhe kiñcidvijānanti hṛdaye tu nikiñcana | p. 74) bhrūmadhyājjñāyate sarvaṃ tasmādājñeti gīyate | taduktamāśvalāyanopaniṣadi ca | netrasyaṃ jāgaritaṃ vidyāt kaṇṭhe svapnaṃ samādiśet || iti | ājñācakraṃ bhruvormadhye dvidalaṃ dvyakṣarānvitam || śaktidvayasamāyuktaṃ brahmagranthi samanvitam | kolāṭamaṇḍalaṃ tatra candrakoṭisamaprabham || rājasādi guṇāviṣṭaṃ nānāvarṇaprakāśakam | sa viśvanāmnā viśveśastatra jāgarti dehiṣu || taduktaṃ jābālopaniṣadi - bhruvorghrāṇasya ca yaḥ sandhissa eva dyaurlokasya saṃdhirbhavatyeta dvai saṃdhiṃ saṃdhyāṃ brahmavida upāsata iti | so'vimukte pratiṣṭhita iti || yogasāramañjaryām - lalāṭe parameśāni divyā vārāṇasī purī | ācāryaiḥ | tavājñācakraisthantapanaśaśikoṭi dyutidharamiti || ākāśādīni bhūtāni ādhārādyaṅga bhedataḥ | śabdādi guṇabhedāśca pariṇāmaṃ prapedire || taduktaṃ vāsiṣṭhe - sarvatra pañcabhūtāni ṣaṣṭhaṃ kiñcinna vidyate || iti | evaṃ jñātvā ṣaḍādhāra dvārāṇyuddyāṭayettataḥ || sahasrāraṃ svarūpaṃ kuṇḍalinī prakaraṇe ucyate || || iti yogasārasaṃgrahe ṣaḍādhāranirūpaṇaṃ nāma trayodaśodhyāyaḥ || kuṇḍalinīsvarūpamāha - piṇḍāṇḍāntara cakramadhya suṣirākrāntābja tantūpamā vidyudvyaktalateva bhāti tanubhṛt garbhāntarālaiḥ sadā | mūlādhāragatā trimūrti jananī sarvāpara brahmaṇaḥ śaktiḥ kuṇḍalinī triloka jananī vāntāmṛtāsvādinī || kuṇḍalī suphaṇī nāgī cakrīṣaptī sarasvatī | lalanārasanākṣetrā lalāṭā śakticālinī || rājībhujaṃgī śeṣā ca kujāhvā sarpiṇī phaṇī | ādhāraśaktiḥ kuṭilā karalāprāṇa vāhinī || aṣṭavakrā ṣaḍādhārā vyāpinī kalanādharā || cidrūpā kuñcikā bālā durvijñeyā surāsuraiḥ | dikkālādyanavacchinnā sarvavedārthagā śubhā || parāparāvibhāgena paraśaktiriyaṃ smṛtā | yogināṃ hṛdayāṃ bhoje nṛtyantī nṛttalālasā || ādhārasarvabhūtānāṃ sphurantī vidyudākṛtiḥ | śaṃkhāvartakramāddevi sarvamantramayī śubhā || p. 75) sarvatatvamayī sākṣāt sūkṣmāt sūkṣmamayī vibhuḥ | triyāmā jananī devī śabdabrahmasvarūpiṇī || caturviṃśat sadarṇātmā pañcāśadvarṇarūpiṇī | guṇitāsarvagātreṣu kuṇḍalī paradevatā || viśvānanā prabuddhātmā sūtre maṇimimaṃ jaṃgam | ekadhā guṇitāśaktissarvaviśvapravartakā || sarvamantraprasūstacchrīḥ sarvatantrasvarūpiṇī | icchājñānakriyātmāsya tejorūpā guṇātmikā || pañcāśadvāraguṇitā pañcāśadvarṇamālikā | agnīṣomātmikā śuddhā somasūryāgni rūpiṇī || iti | kuṇḍalī nāmāni | atha tatsaṃpravakṣyāmi kuṇḍalyutthāpana kramam | durlabhaṃ sarvaduṣṭānāṃ sādhyānaṃ sa japakramam || vāmakeśvara mahātantre - bhujaṃgākārarūpeṇa mūlādhāraṃ samāśritā | śaktiḥ kuṇḍalinī proktā visatantu nibhāśubhā || mūlakandaṃ phaṇāgreṇa daṣṭvā kamalavandavat | mukhena pucchaṃ saṃgṛhya brahmaraṃdhrasamanvitā || yogayājñavalkye - dvādaśārayutaṃ cakraṃ nābhideśe pratiṣṭhitam | tasyordhve kuṇḍalī sthānaṃ nābhestiryagadhordhvagam || aṣṭaprakṛtirūpāsā tvaṣṭadhā kuṇḍalī kṛtā | yathāvadvāyusaṃcāraṃ jvalanādīni nityaśaḥ || paritaḥ kandapārśveṣu nirudhyenaṃ sadā sthitā | mukhenaiva samāveṣṭya brahmarandhramukhaṃ tathā || yogakāle tvapānena prabodhaṃ yā jalāgninā | svanantī hṛdayākāśe nāgarūpā mahojjvalā || vāyurvāyusakhe naiva tato yāti suṣumnayā || praṇavacintāmaṇau - tatrānalaṃ vāyusakhena sārdhaṃ dhiyā samāropya nirodhayet tataḥ | dhyāyan sadā cakraṇamaprabuddhaṃ nābhau sadā kuṇḍalinaṃ niviṣṭam || nālaṃ samāveṣṭyamukhena madhyāmanyāṃśca bhogena sirāstathaiva | svapucchamāsyena nigṛhya samyak padaṃ ca saṃyamyamarudgaṇānām || prabuddha nāgendravaducchvasantī sadāprabuddhā prabhayā jvalantī | nābhau sadā tiṣṭhati kuṇḍalī sā tiryaṅmanuṣyeṣu tathetareṣu || utpatti nāśa sthiti hetu bhūtamādhārapadmāsana randhrapūrṇam | yogeṣṭasiddhipradamādimūlaṃ jānīhitaṃ kuṇḍalinaṃ niviṣṭam || vāyunā vivṛtavahni śikhābhiḥ kandamadhyagatanāḍiṣu saṃsthāt | kuṇḍalīṃ dahati yatsvabhirūpaṃ saṃsmarannaparavastu na eva || p. 76) santapta vāyunā tatra vahninā ca pratāpitā | prasārya phaṇabhṛdbhogī prabodhaṃ yāti satvarā || bodhaṃgate cakriṇi nābhimadhye prāṇān susaṃbhūya kalebare'smin | caranti sarve saha vahni naiva yathā paṭetantu gatistathaiva || jitvaivaṃ cakriṇī sthānaṃ tathādhyānaparāyaṇaḥ | tato nayedapānantu nābherūrdhvamanusmaran || yogasāramañjaryām - vāyuyadāvāyusakhena sārdhaṃ nābhiṃ tvatikramyagataḥ śarīram | rogāśca naśyanti balābhivṛddhiḥ kāntistadānīṃ bhavanti prabuddhā || brahmarandhramukhaṃ mantravāyavaḥ pāvakena sahayānti samūhyāḥ | kena citviha vadāmi tavāhaṃ vīkṣitaṃ hṛdi ca dīpaśivāvat || nirodhitaḥ syāddhṛdi tena vāyunāmadhye tadā vāyusakhena sārdham | sahasrapadmasya mukhaṃ praviśya kuryātpunastvūrdhvamukhaṃ dvijendre || prabuddha hṛdayāmbhoje gauryasmin brahmaṇaḥ pure | bālāt śreṇivadvyomni virarājasamīraṇaḥ || āhurmadhye suṣumnāyāḥ saṃsthito hutabhuktadā | sa jalāmbudamālāsu vidyullekhe varājate || nirudhyanāḍī dvitayaṃ somasūryātmakaṃ priye | saṃprāpyakumbhakāvasthāṃ sthiracetā dṛḍhāsanaḥ || saṃrudhya ca manaḥ svānte mūlādhāradharādhare | hṛtkoṇapuramadhyastha vāhisūryendumaṇḍale || suṣuptabhujagākāraṃ sarvamantramayīṃ parām | ilāpiṅgalayo granthi bhedatrayavibhedinīm || ṣaḍambujadarīmārga kavāṭodghāṭanakṣamām | śanairunnīyatāṃ mūlādājñāyāṃ sanniveśayet | tato rasanayā bhitvā śiva dvārārgalaṃ mahat || brahmaraṃdhre dṛgādhāya sthiraṃ kṛtvā mano hṛdi | tatrāpi maṇḍalaṃ devī śṛṃgāṭaṃ sumahojjvalam || trikoṇaṃ tu vijānīyāt vahnisūryendugarbhakam | tatrendu maṇḍale devī paramātmā sadāśivaḥ || yāvannaśaktyā saṃyogaṃ prāpnoti parameśvaraḥ | tāvad bhramayate viśvaṃ yantrārūḍhaṃ tu māyayā || śivaḥ - mūlādhārāt samudyantī śaktiḥ kuṇḍalinī parā | svamantroccāraṇā deva samyagūrdhvamukhī tadā || ṣaḍḍhuṃkāra svarodbhinna ṣaḍaṃbhujakavāṭikā | p. 77) bhitvā brahmārgalaṃ divyaṃ svapate sthānameyuṣī | vahnyarkamaṇḍalaṃ bhitvā dravanti candramaṇḍalam || tadudbhavāmṛtā svādā paramānandanandinī || kulayoṣit kulaṃtyaktvā paraṃpuruṣameyuṣī | nirlakṣyaṃ nirguṇaṃ caiva kularūpavivarjitam || tatra svacchandarūpā tu parirabhya svakaṃpatim | viśrāmya ca ciraṃ kālaṃ tadbhogāhlāda nanditā || paramāvṛṣṭibhirnityaṃ siñcantī yoginastanum | yathā gatenamārgeṇa punareti svakaṃ patim || anena devi yogena māsādyogīśvaro bhavet | ṣaṇmāsādaṇimādīnāṃ siddhīnāmadhipo bhavet || vatsarāt pibate nityaṃ samudramapi līlayā | arkānila nalādīnāṃ jalānāṃ stambhanaṃ kramāt || karoti līlayā yogī rudraśakti prabhāvataḥ | tryabdātsarvajñako bhūtvā valīpalitavarjitaḥ || mahābalo vajrakāyo jīvedā candratārakam | śaktimantramahāyogaḥ kathitastavasuvrate || vāñchākalpadrumāḥ satyaṃ satyaṃ yatkhecarī pade || śrīśivaḥ - sthiramāsanamāsīnaḥ sakalīkṛtavigrahaḥ | jitaśvāso jitamatāḥ jitakarmā jitendriyaḥ || niyojyaghaṭikā yantre rasanāṃ niścalātmikām | adhastāccintayeccakramākrāntādhāramaṇḍalam || tatra madhye samuddīptāṃ mūlaśaktiṃ vibhāvayet | prāṇānnirudhyordhvamukhīnnayed bhitvāṣaḍaṃbujam || ekībhūtā hi nādākhya cakrabhedakṣameṇa ca | taṭidvalayasaṃkāśāṃ sphuratkiraṇarūpiṇīm || cidrūpāṃ ca nirālambe śūnya tejo maye pare | brahmadvārasya garbhānte visargākhye vilīyate || tato rasanayodbhidya praviśed brahmaṇaḥ padam | tasmin kulāmṛtaṃ divyaṃ pītvābhūyo viśetkulam || tena prāśitamātreṇa parāṃ siddhimavāpnuyāt || iti | athātaḥ saṃpravakṣyāmi mudrāṃkhecarisaṃjñikām || yathā vijñātayā martyo lokesminna jarāmaraḥ | mṛtyuvyādhijarāgrastaṃ dṛṣṭvā lokamimaṃ priye || buddhiṃ dṛḍhataraṃ kṛtvā khecarīṃ tu samabhyaset || p. 78) prakaṭena mayāproktaṃmidānīṃ khecarīṃ śṛṇu || yatrāste ca gururdeva divyayogaprasādakaḥ | tatra gatvā ca tenoktāṃ vidyāṃ saṃgṛhya khecarīm | na tayā rahito yogī khecarī siddhi bhāgbhavet || khecarya khecarīṃ yuñjan khecarī bīja pūrvayā | khacarādhipatirbhūtvā khecarīṣu sadā caret | khecarāvasatho vahniragnimaṇḍalabhūṣitam || vyākhyātaṃ khecarī bījaṃ tena yogaḥ prasidhyati | mastakākhyaṃ mahācaṇḍa śikhī vahnikhavajrabhṛt || pūrvabījayutāvidyā vyākhyātā hyatidurlabhā | ṣaḍaṃgavidyāṃ vakṣyāmi tathāṣaṭsvarabhinnayā || kuryāddevī yathā nyāyaṃ sarvavidyāpti hetave | someśā navamaṃ varṇaṃ pratilomena coccaret || tasyātriṃśakamākhyātamakṣaraṃ ca sa rūpakam | tasmādapyaṣṭakaṃ varṇaṃ vilomenāvalaṃ priye || tatastatpañcamaṃ devi tadādiravipañcamam | indorhrīṃ bindusaṃbhinnaṃ kūṭo'yaṃ parikīrtitaḥ || gurūpadeśalabhyaṃ ca sarvarogaprasiddhidam | etasya devajā māyā virūpakaraṇāśrayā || svapne'pi na bhavet tasya nityaṃ dvādaśa japyakaḥ | yaḍmarupañcalakṣāṇi japedapi suyantritaḥ || tasya śrīkhecarī siddhiḥ svayameva pravartate || iti | ādināthaḥ - evaṃ yasya prabuddhā sā tasya siddhirbhaveddhruvam | sarvaśāstārtha vettṛtvaṃ saubhāgyaṃ paramantataḥ || kāvyaṃ ca sarvabhāṣābhissālaṅkārapadojjvalam | karoti līlayā yogī rudraśakti prabodhanāt || anenaiva prakāreṇa sarvamantrāḥ sphuranti hi | rudragranthiṃ tato bhitvā maṇipūre samānayet | maṇipūre yadā viṣṭā śānti śrīpuṣṭi tuṣṭayaḥ || ākarṣaṇaṃ parakṣobhaṃ bhavantyetā hi siddhayaḥ | maṇīpūrāt samānāyya svādhiṣṭhāne praveśayet || yogaṃgate svātmani nābhimadhye prāṇān suṃsaṃbhūya kalevare'smin | sa caranti sarve saha vahninaiva yathā paṭe tantu gatistathaiva || yogagranthiṃ ca bhitvātha maṇḍalaṃ ca bhinatyatha | yogasāramañjaryām - anāhataṃ tu saṃlīno yogagranthivibhedanāt || p. 79) girīṇāṃ pātanaṃ caiva devi kuryānmṛtyośca vañchanam || praṇavacintāmaṇau - yadā viśuddhamānītaṃ sāmṛtaprāśanaṃ tadā | yoginaḥ saṃpravartante hyaṇimādyaṣṭasiddhayaḥ || tadūrdhve lambikāṃ bhitvānāsāgraṃ tu samānayet | nāsāgre śvāsasaṃbhinna bhrūmadhye sanniveśayet || ājñāsthānagato yogī sarvaṃ jānāti sarvadā || yogasāramaṃjaryām - śvāsenasahitaṃ jīvaṃ tejorūpaṃ lalāṭake | gatvālakṣyaṃ lalāṭasthaṃ praviśet sūryasannibham || kuñcikāgraṃ tataḥ sūkṣmaṃ cidrūpāṇi ca susthiram | udghāṭayet tato dvāraṃ śivadvārārgalaṃ mahat || binduṃ dvirargalaṃ bhitvā durbhedyaṃ tridaśairapi | brahmāṇḍodaramityuktaṃ yoginīsiddhisevitam || tadetaṃgulotsedhaṃ kapāle saṃvyavasthitam | śakticakrapraveśena sarvasiddhirbhaveddhruvam || ādināthaḥ - apānavṛttimākṛṣya prāṇo gacchatimadhyame | rājate gaganāṃ bhoje rājayogastu tena vai || etat sādhanamārgasya lakṣaṇaṃ vakṣyate'dhunā | prākārāṇi śarīrasya ṣaḍuttānatvagādibhiḥ || ṣaḍabjaiṣṣaṭka vāṭaistadrakṣitaṃ pañcavāyubhiḥ | tanmadhye suṣiraṃ sūkṣmaṃ tatra liṅgaṃ śivālayam || tasyaśaktiḥ sthitābāhye prākāradvāramaṇṭape | taṭidvalayasaṃkāśāṃ suptāṃpativilolupām || prākārapālakenaiva kavāṭānāṃ prabhedanam | kṛtvātāṃ prāpayecchambhuṃ tatkṣaṇādbrahmavartmanā || pūrayenmārutaṃ divyaṃ suṣumnā paścime mukhe | śanaiḥ saṃbodhaye cchaktiṃ kuṇḍalī manunaivatām || pavanenasamākṛṣya yojayet patinā saha || iti | śaktidhyānaṃ vināyogī śaktihīnaḥ prajāyate || śaktidhyānaprayogeṇa śaktiyukto bhaved dhruvam || atha mantroddhāraḥ - kuṇḍalīśa pladaṃ devi kuṇḍalīśasamanvitam | kuṇḍalī kuṇḍalā bindu nādamadhyastha lāṃchitām || etacchakti mayaṃ bījaṃ rahasyaṃ suprakāśitam | pañcalakṣaṃ japedāśusiddhirbhavati yoginaḥ || oṃ kuṇḍalīṃ kuṇḍalīśa kuṇḍalī kuṇḍalā oṃ || iti || binduḥ praṇavaḥ | nādaṃ dīrghasvaraḥ | taduktaṃ nādabindupaniṣadi p. 80) bījākṣaraṃ paraṃ bindu nādaṃ tasyoparisthitam || iti | nārasiṃhatāpanīye - vedādi mūlaṃ sakalaṃ svarāṇāṃ trayodaśasthaṃ śaśibindurūpam | vedānvitaṃ suptabhujaṃgarūpaṃ yo vetti vidvān sa vimuktimeti || iti | yoginīhṛdaye ca - yā mūlāddūragāśaktiḥ svādhāre bindurūpiṇī | tasyāmutpadyate nādaḥ sūkṣmarūpo divākaraḥ || sthūlasūkṣmabhedena bindunāthāstrī vidhaḥ | taduktaṃ śivayoge - sthūlasūkṣmaparaśceti trividho binduradrije | sthūlaśśukrātmako binduḥ sūkṣmaḥ pañcāgni rūpakaḥ || somātmakaḥ paraḥ proktaḥ sa tu nityassadā śivaḥ || taduktaṃ śūlinīkalpe - śukraṃ pravṛttamiti | sūkṣmapañcāgni rūpakaḥ | pañcamātraḥ praṇavaḥ | somātmakaḥ paraḥ | ṣoḍaśamātrāyuktaḥ praṇavaḥ || anayārahito yogī na kvacitphalamāpnuyāt | bījena hi vināvṛkṣaḥ kathaṃ saṃjāyate bhuvi || tadevākṣaramadhyasthaṃ prarohati kathaṃ punaḥ | sarvayogadrumasyāyaṃ bīja bhūto mahāmanuḥ || taduktaṃ kaṭhavalkyopaniṣadi - sarve devāyatpadamāmananti tapāṃsi sarvāṇi ca yadvadanti | yadicchanto brahmacaryaṃ caranti tatte padaṃ saṃgraheṇa bravīmyomi tyetat || ataḥ | sthūlasūkṣmabhedena binduśabdaḥ praṇavasyaiva || gorakṣaḥ | dhūmomarīciḥ khadyotaḥ dīpa jvālendu bhāsvaraḥ | amīkalā mahābindo binduviśvavibhāsakaḥ || iti | ādināthaḥ - evaṃ yasya prabuddhā sā tasyasiddhiḥ karasthitā | sarvaśāstrārtha vettṛtvaṃ saubhāgyaṃ paramantataḥ || kāvyaṃ ca sarvabhāṣābhiḥ sālaṃkāra padojjvalam | karoti līlayā yogī rudraśakti prabodhanāt || anenaiva prakāreṇa sarvamātrān sphuranti hi | rudragranthiṃ tato bhitvā viṣṇugranthiṃbhinatyataḥ || brahmagranthiṃ tato bhitvā kamalānibhinatti ṣaṭ | sahasrakamaleśaktiśśivena parimodate || maṇipūre yadā viṣṭhā śāntiśśrī tuṣṭi puṣṭayaḥ | ākarṣaṇaṃ parakṣobho bhavantyeva hi siddhayaḥ || maṇipūrātsamānīya svādhiṣṭhāne praveśayet | svādhiṣṭhānāt samānīya cānāhata padaṃ nayet || yogasāramañjaryām - anāhate tu saṃlīne yogagranthivibhedanāt | p. 81) girīṇāṃ pātanaṃ devi kuryānmṛtyośca vañchanam || yadā viśuddhamānītaḥ sā mṛtaprāśanaṃ tadā | yoginaḥ saṃpravartante hyaṇimādyaṣṭasiddhayaḥ || tadūrdhvaṃ lāmbhikāṃ bhitvā nāsāgraṃ tu samānayet | nāsāgre śvāsasaṃbhinnaṃ bhrūmadhye saṃniveśayet || ājñāsthānagato yogī sarvaṃ jānāti sarvadā | yogasāramaṃjaryām - śvāsena sahitaṃ jīvaṃ tejorūpaṃ lalāṭike || gatvālakṣyaṃ lalāṭasthaṃ praviśet sūryasannibham | kuñcikāgraṃ tataḥ sūkṣmaṃ cidrūpāṇi ca susthiram || udghāṭayet tato yogī dvāraṃ śivadvārārgalaṃ mahat | bindu dvirargalaṃ bhitvā durbhedyaṃ tridaśairapi || brahmāṇḍodaramityuktaṃ yoginī siddhi sevitam | tadetadaṃgulotsedhaṃ kapāle sa vyavasthitam || śakticakra praveśena sarvasiddhirbhaveddhruvam || ādināthaḥ - apānavṛttimākṛṣya prāṇo gacchati madhyame | rājate gaganāmbhoje rājayogastu tena vai | etat sādhanamārgasya lakṣaṇaṃ vakṣyate'dhunā || prākārāṇi śarīrasya ṣaḍuktāni tvagādibhiḥ | tanmadhye suṣiraṃ sūkṣmaṃ tatraliṅgaṃ śivālayam || tasya śakti sthitā bāhye prākāradvāramaṇṭape | taṭidvalayasaṃkāśāṃ suptāṃpati vilolupām || prākārapālake naiva kavāṭānāṃ prabhedanam | huṃkāraṃ ca ṣaḍiti pūrvamevoktam | kṛtvātāṃ prāpayecchambhuṃ tatkṣaṇādbrahmavartmanā || pūrayenmārutaṃ divyaṃ suṣumnā paścime mukhe | śanaiḥ saṃbodhayecchaktiṃ kuṇḍalī manunaivatām || pavanena samākṛṣya yojayet patinā saha || iti | śaktidhyānaṃ vināśaktyā hīno yogī prajāyate | śakti dhyānaprayogeṇa śaktiyukto bhaveddhruvam || iti | yadā tu yogino buddhistyaktuṃ dehamimaṃ bhavet | tadā sthirāsano bhūtvā mūlācchaktiṃ samujjvalām | koṭi sūryapratīkāśāṃ bhāvayecciramātmavit || āpādamasta(masta)paryantaṃ prasṛtaṃ jīvamātmanaḥ | saṃhṛtya kramayogena mūlādhārātpadaṃ nayet || p. 82) tatra kuṇḍalinī śaktiṃ saṃvartānilasannibhām | jihvānalaṃ cendriyāṇi grasantīṃ cintayeddhiyā || saṃprāpya kumbhakāvasthāṃ taṭidvalayabhāsurām | mūlādunnīya deveśi svādhiṣṭhāna padaṃ nayet | tatrasthaṃ jīvamakhilaṃ grasantaṃ cintayeccatām || taṭitkoṭipratīkāśāṃ tasmādunnīyasatvaram | maṇipūrapadaṃ prāpya tatra pūrvavadācaret || samunnīyapunaḥ sthānāt anāhatapadaṃ nayet | tatrasthitvā kṣaṇaṃ devi pūrvavad grathitaṃ smaret || tatrāpi cintayed devi pūrvavad yogamātmavit | tasmādunnīyabhrūmadhyaṃ nītvā jīvaṃ grasan smaret || parāmṛta mahāmbhodhau viśrāmaṃ samyagācaret | tatrasthaṃ paramaṃ devaṃ śivaṃ paramakāraṇam | śaktyā sahasamāyojya tayoraikyaṃ vibhāvayet || yadi vañci tu mudyuktaḥ kālaṃkālavibhāgavit | yāvadvajati taṃ kālaṃ tāvat tatra sukhaṃ vaset || brahmadvārārgalasyādho dehe kālaprayojanam | yadā devyātmakaḥ kālamati krāntaḥ praviśyati || tadā brahmārgalaṃ bhitvā śaktiṃ mūlapadaṃ nayet | śakti dehān prasūyanti svajīvaṃ cendriyaiḥ saha || tattatkarmāṇi saṃyojya svasthā dehe sukhaṃ bhavet | anena devi yogena vañcayet kālamāgatam | yadā mānuṣyakaṃ dehaṃ tyaktumicchā pravartate || tataḥ paramasantuṣṭaḥ brahmasthānagataṃ śivam | śaktyā saṃyojyanirbhidya vyomabrahmaśilaṃ vrajet || vyomatatvaṃ mahāvyomni vāyutatvamathānile | tejastatvaṃ tathā tejasyaptatvaṃ jalamaṇḍale || dharā tatvaṃ dharābhāge nirālaṃbe manaḥ pare | vyomādi guṇatatveṣu svendriyāṇi nivedayet || evaṃ sāṃsārikaṃ tyaktvā paratatvā valaṃ kāḥ | adṛṣṭaḥ paratatvādyairbhitvā sūryasyamaṇḍalam || paratatve pareśāni śive līnaḥ śivāyate | na kalpakoṭi sāhasraiḥ punarāvartanaṃ bhavet || anugrahāyalokānāṃ yadi dehaṃ na santyajet | pralayānte tanuṃ tyaktvā svātmanye vāti vartate || p. 83) ityeṣā khecarīmudrā khecarādhipatirbhavet | janmamṛtyujarārogavalīpalitanāśinī || anayā sadṛśī vidyā kvacicchāstrāntare na hi || khecarī melanaṃ devi suguptaṃ na prakāśayet || iti | yogasāramañjaryām - cubukaṃ yojayejjihvāṃ ṣoḍaśasvaramaṇḍale | bhrūmadhye cakṣuṣī nyasya jihvāmūrdhvaṃ prasārayet || saṃprāpya kumbhakāvasthāmiḍāpiṅgalarodhanāt | mūlaśaktiṃ samābodhyabhitvāṣaṭsarasī rūhān || taṭitsahasrasaṅkāśāṃ brahmāṇḍodara madhyagām | dhamani śivāmṛtāmbhodhau sanniveśya ciraṃ vaset || yathābrahmamaye dhātri yogī vasati līlayā | tathā tajjīvavad dehaṃ bhāti sphurati tatpadam || anena devi yogena dinasaptakamācaret | yathā tathā sa bhavati jarāmaraṇavarjitaḥ || māsamātraprayogeṇa jīvedācandratārakam | yadā brahmapuraṃ bhitvā yogī vrajati līlayā || tadā śivatvamāpnoti tyaktvā dehamimaṃ priye | na punaḥ pīyate mātuḥ stanaṃ yadbhava hetukam || idaṃ guhyatamaṃ śāstraṃ sarveṣāṃ na prakāśayet | aparīkṣitavṛttasya sa śīghraṃ naśyati priye || ḍambhāhaṃ kārahīnāya dhārmikāya dṛḍhāya ca | samak śuśrūṣaśīlāya dātavyaṃ mantrapuṣpakam || avijñāya ca yaḥ kuryāt guruvākyāmṛtaṃ vinā | bhakṣyate so'thirāddevi yoginībhirnasaṃśayaḥ || ya idaṃ paramaṃ śāstraṃ granthataścāryataśca hā | guruvaktrāt tu labhyeta sa parāṃ siddhimāpnuyāt || ya idaṃ paramaṃ guhyaṃ khecarī melanaṃ vadet | sa eva hi gururdevi nānyo'sti parameśvari || bahudhā kliśyamānāya bhaktāyānanya cetase | ekānte vijane sthāne pravaktavyaṃ vipaścitā || vyākhyānakāle kartavyaḥ pūjāvidhiraśāmyataḥ | bhakṣyabhojyādibhiryuktaṃ kastūrī candanādibhiḥ | pūjayecchāstravidhinā vidyāpustakamādarāt || athavā yadyaśaktastu mānaseta ghanāmṛtaiḥ | santarpyapūjyavidhinā vyākhyānaṃ guptamācaret | yasya haste sthitaṃ divyaṃ vidyāpustakamīśvari || p. 84) tasya mūrtigataṃ devi sakalajñānasāgaram | yathārthagranthataścedamarthataśca vidiṣyati || aśeṣeṇa jagaddhātri sa eva parameśvaraḥ | sarvajñena śivenoktamidaṃ janmārbudairapi || dulabhaṃ śāstrasāraṃ tu vidyājjñānaprakāśakam | dvāveva puruṣau loke siddhaḥ sādhaka eva ca | abhyāse naiva satataṃ yasyamutparivartate || acirānmanasassiddhiṃ sa yogīsādhakaḥ smṛtaḥ | samyagabhyasya vijñāya yaḥ samaṃ melanaṃ caret || sarvasādhāraṇatvena vikalpa kuṭilojjhitaḥ | kartābhartā ca saṃhartā nityatṛpto nirāmayaḥ || paśyatyātmāvibhedena jagadetaccarācaram | sa yogī sarvavicchrīmān siddha ityucyate budhaiḥ | sahasrāre mahāpadme sthitvā yogī virājate || tasmāt sarvaprayatnena khecarī melanaṃ caret || iti | ayaṃ bhāvaḥ - dvādaśāntādi mūlādhārāntaṃ vibhāvya parāśaktiḥ svayaṃ kuṇḍalinyādi rūpaṃ bhūtvā sarvādhāreṣu sarvavarṇeṣu sūtrarūpeṇa sthitā | taduktaṃ śāradātilake - śaṃkhāvartakramāddevī sarvamāvṛtya tiṣṭhati || iti | dakṣiṇāmūrti kalpe - sūtremaṇimayaṃ jagat || iti | sūtrarūpeṇa maṇirūpeṇa sthitā bhavati | iti | ananta vratasūtragraṃthi rūpeṇa sūtrarūpeṇa yathā tathā kamalāni kalāśca nirmitavatī | taduktaṃ yogayājñavalkye - aṣṭaprakṛtirūpā sā hyaṣṭadhā kuṇḍalākṛtiḥ || iti | bhagavadgītāsu - bhūmirāpo nalo vāyuḥ khaṃ manobuddhireva ca | ahaṃkāra itīyaṃ me bhinnā prakṛtiraṣṭadhā || iti | ata evādhārādyaṣṭa padmeṣu aṣṭavakreṇa sthitā | pṛthivyādayaḥ pañcamano buddhirahaṃkārā aṣṭaprakṛtayaḥ | bhinnarūpatvāt aṣṭadhākuṭilīkṛtā | dvādaśānte gurupādukā yugmasya pīṭharūpe sthita padmasya nālarūpeṇa karṇikārūpeṇa sthitavatī | etadarthaṃ gurupādukā smaraṇā vasare ucyate | sahasrāre sūkṣmasṛṣṭyarthaṃ jagatpāvanārthaṃ buddhirūpeṇapatyāsaha sthitā | taduktaṃ - sahasrāre padme saha rahasi patyā viharase || iti | ājñācakreṇa prajñāyuktamanorūpeṇa śaṃbhunā saha sthitā | taduktaṃ - tavājñā cakrasthaṃ tapana śaśikoṭidyutidharam || iti | p. 85) viśuddhe ājñākāśarūpeṇa amṛtakuṇḍalirūpeṇa sthitā | taduktaṃ - śaśikiraṇasārūpya saraṇīti | anāhate vāyurūpeṇa hṛdayakamalasya nālarūpeṇa sthitā | sarvakāraṇarūpeṇa svādhiṣṭhāne sthitā | svādhiṣṭhānedugdhāmṛtavarṣeṇa jagatplāvanārthaṃ maṇipūre sthitā | (taduktaṃ yājñavalkye - dvādaśārayutaṃ cakraṃ tena dehaḥ pratiṣṭhitaḥ | cakre'smin bhramate jīvaḥ puṇyaḥ pāpaḥ pracoditaḥ || sā śakti puṇyapāpa rūpatvāt) sthūlasṛṣṭyarthaṃ patyāsaha krīḍayitvā mūlādhāre sthitā | taduktaṃ yājñavalkye - dvādaśārayutaṃ cakraṃ tena dehaḥ pratiṣṭhitaḥ | cakre'smin bhramate jīvaḥ puṇyapāpapracoditaḥ || sā śaktiḥ puṇyapāparūpatvāt sarvakāraṇam | amṛtavarṣeṇa svādhiṣṭhāne dagdha jagatplāvanārthaṃ maṇipūre megharūpeṇa sthitā | maṇipūrāddhṛdaye uḍḍīyavarṣantī | taduktaṃ tava śyāmaṃ meghaṃ kamapi maṇipūrekaśaraṇamiti | sthūlasṛṣṭyarthaṃ patyāsahakrīḍayitvā mūlādhāre sthitā | taduktaṃ tavādhāre mūle saha samaya ceti || evaṃ pravṛttiḥ kuṇḍalinyāḥ iti | || iti yogasārasaṃgrahe kuṇḍalinī svarūpakriyānirūpaṇaṃ nāma caturdaśodhyāyaḥ || brahmacakre suṣumnāgre śrīcakre candramaṇḍale | mahāpadmavane yattad yogapīṭhaṃ prakīrtitam || taduktaṃ yogasāramañjaryām - padmedaśaśatārāḍhye brahmacakre śivātmake | śrīcakraṃ rājaṃ bālārkakoṭi dīptaṃ vibhāvayet || iti | śivaḥ - mahāpadmavanaṃ yattat yogapīṭhaṃ prakīrtitam | kadambagolakākāraṃ cakraṃ taṃ bindurūpiṇam || brahmarūpantu tatraiva suṣumnā dhāramaṇḍale || iti | bīje yathāṃkurod bhedaḥ tathā tārārṇamaṇḍalam || kadambagolarūpeṇa sahasrāre vyavasthitaḥ || paritaśca suṣumnāyā adhaścordhvaṃ ca sarvaśaḥ | yadyat sthitaṃ ca tat sarvaṃ saṃkṣepeṇa prakāśyate || sahasrādvitastyantaṃ dvādaśāntamitīritam | tadeva śrīgurusthānaṃ ṣoḍaśāntamitīritam || nṛsiṃha tāpanīye - oṃkāraṃ sarveśvaraṃ dvādaśānte ṣoḍaśānte iti | tantradhāre ca - tataḥ paramamātrāstu tatvātītaḥ paraḥ śivaḥ | niṣkalo nirmalo nityaḥ śaradvāri samaprabhaḥ || p. 86) gamyonaika krameṇaiva svānubhūtyaimahātmabhiḥ | ūrdhvāmnāye - brahmaraṃdhrasarasī ruhodare nityalagnamavadātamadbhutam | kuṇḍalī kanakakāṇḍaśobhitaṃ dvādaśānta sarasīruhaṃ bhaje || tasya kandalitakarṇikā puṭe kḷptarekhamakathādi saṃkhyayā | koṇalakṣitahalarkṣamaṇḍalaṃ bhāvalakṣyamanalālayaṃ bhaje || tatpuṭe ghanataṭitkaṭādimatspardhamānapāṇe pāṭalaprabham | bhāvayāmi hṛdi cinmayaṃ sadābindunādamaṇipīṭhamaṇḍalam || ūrdhvamadhyahutabhukśikhāspadaṃ cidvilāsaparabrahmaṇāspadam | viśvakhasmaramahāyaśotkaṭaṃ bhāvayāmi yugamādi haṃsayoḥ || dvandvamindumakarandaśītalaṃ mānasaṃ smarati maṅgalāspadam | pādukāparaśivātmano guroḥ pāpanāśini paṭīyasī mama || mūrdhniśītakaranissaratsudhā siktamūrtiraniśaṃ virājate || iti | yogasāramañjaryām - gudāttadvyaṣṭabhāgeṣu vīṇādaṇḍākhya dehabhṛt | dīrghāsthi mūrdhniparyantaṃ brahmanāḍīti kathyate || tasthānte suṣiraṃ sūkṣmaṃ brahmanāḍī sūrayā | iḍāpiṃgalayormadhye suṣumnāsūryamaṇḍale || sarvaṃ pratiṣṭhitaṃ tasmin sarvaṃ viśvato mukham | tadgatāssūryasomogni devatāḥ parameśvaraḥ || bhūtālokādiśaḥ kṣetrasamudrāḥ parvatāstathā | dvayośca nimnagā veda śāstravidyā kalākṣarāḥ || svarāmantrapurāṇāśca guṇāñcaitasya sarvaśaḥ | nijaṃ jīvātmanā teṣāṃ kṣetrajñaḥ prāṇavāhanaḥ || suṣumnāntargataṃ viśvaṃ tasmin sarvaṃ pratiṣṭhitam || iti | cintātimira bhāskare - śarīrāntargatomerumāśrityamaṇidaṇḍavat | suṣumnā vartate dehe bisaṃ nibhā śubhā || ābrahmastambaparyantaṃ tanmadhye vartate citi | tāvādyantaprabhāsyantaścittamityabhidhīyate || tacchidraghaṭamadhyasthaṃ dīpajvāleva dīpyasi | evaṃ jīvasvarūpāntaṃ vyāptamuktaṃ hi putrake || iti | yājñavalkye - mūlādhārāgrakoṇasya suṣumnādvādaśāntagā | mūlordhvacchinnavaṃśābhābrahmanāḍīti kathyate | tasyāstu suṣiraṃ sūkṣmaṃ tasmin sarvaṃ pratiṣṭhitam || mastakānte catuḥsthānāt ūrdhvaṃvāṅmānaso'dhikam | dvādaśāntamitikhyātaṃ paramātmā vyavasthitam || p. 87) tasmādadhaḥ sthitā śaktiḥ unmanī caturaṃgule | samanānāmayā śaktiḥ sā śaktistatra su sthitā || triyaṃgulādadho lakṣabhānu kāntiprakāśinī | śirogrehyaṃ gulīsthāne śaktiḥ saiva ca suprabhā || iti | tantrasāre - tacchivāttaparāśaktiḥ sahasrāṃśena jāyate | śāntyādi bahunoktena sā śaktirvyapadiśyate || taduktaṃ mṛgendre - sā ca kuṇḍalinī śaṃbhoḥ śaktiḥ śuddhā iḍātmikā || na tadātme sthitā saiva vartamānā parigrahe | upādānatvate dehe toḥ kulāle mṛttikā yathā iti || sahasrāre dvyaṃgulāgre maṇibhādaṇḍavatsthitā | pārśvadvayorbinduyuktā śaktīstiṣṭhati sarvadā || daṇḍādadhastryaṃgulāgre bindumadhyerdha candrabhā | nirodhinīti vikhyātā śaktistiṣṭhati sarvadā || iti | antasāre - aṃgulatritayenanto lalāṭe pādamātrakam | divyaliṅgassamākāro hyardhacandrasamaprabhaḥ || taduktaṃ yogasāramañjaryām - lalāṭe parameśāni divyāvārāṇasī purī | avarṇamantrenantākhyo virajā ca sarasvatī | bhrūmadhye dvyaṃgulāvṛtte dīpākārasamaprabhā || sitāsitāsaritsaṃgaḥ sthitassomeśvaraḥ śivaḥ | tathā ca śrutiḥ - yatra gaṃgā ca yamunā yatra prācī sarasvatī | yatra someśvaro devastatrātmā hyamṛtā kṛtiḥ || tatoṃgulikākośe dvimātrerka śaśiprabhā | māyā tatvaviṣorudraḥ kaṇṭhadeśe vyavasthitaḥ || dakṣiṇāmūrtikalpe - nābherūrdhve vitastyante hṛdayaṃ caturaṃgulam | tadante saṃsthitā medhāsvarūpāgnisamaprabhā || nābhimaṇḍalamadhye tu icchāvidyā pratiṣṭhitā || iti | tadadho maṇipūrāgre ratyāratipatiḥ sthitaḥ | mūlādhāre sthitā śaktiḥ kuṇḍalī paradevatā || yogasāramaṃjaryām - atha brahmārgaladvāraṃ durvijñeyaṃ maheśvari | kalañcatuṣ.kaṃ tatrasthaṃ caturvargātmakaṃ param || pūrvabhāge'mṛtānāma guptaṃ dakṣiṇagocarā | śivāpaścimadigbāge parāpara śivottare || tadvāraṃ rasanāgreṇa bhitvāpūrvakalāmṛtam | yadāpibati vai yogī māsādardheśvaro bhavet || p. 88) yathā guptāmṛtaṃ dakṣe yogī rasanayā lihet | māsā deva na saṃdehaḥ sākṣādevārdheśvaro bhavet || tatpaścime kalāpānāt tadvatkāmeśvaro bhavet | uttarastha kalāpānāt parameṣṭhitvamāpnuyāt | tadūrdhve maṇḍale līnaṃ brahmaraṃdhre parāmṛtam || tatsudhāpānamātreṇa jīvānmuktaḥ śivo bhavet | tatra cūlitalaṃ proktaṃ kedāraṃ prāhurośvarī || tatra somakalāścāṣṭau vikhyātā vīravandite | amṛtāmānadāpūṣā tuṣṭiḥ puṣṭī ratirdhṛtiḥ || śaśinyādi kalāpānāt khecaratvaṃ prajāyate | bhrūmadhyannamayet proktaṃ tatproktaṃ somamaṇḍalam | candrikādi kalāproktaṃ parāmṛtaniketanam | jihvayā yasya tatpānaṃ tasya vajrasamaṃ vapuḥ || tadūrdhvaṃ vajrakandākhyaṃ śilākhecarimadhyagam | lalāṭaṃ taṃ vijānīyāt tatra devikalāśrayam | tatprādikalāpānāt astraśastrairna bhidyate | ācintyaḥ sarvavijñānaiḥ virūpā viṣayānvitaiḥ || bhairavā bhogavet satyaṃ vajrakandaprabhāvataḥ | nāsikādho dharoṣṭhordhve rājadantamahāpathe || tatrapūrṇāmṛtākāmadāyinī ca kalā dvayam | saṃprāpya kuṃbhakāvasthāṃ rasanāgreṇa saṃspṛśet || dvimāsaṃ tatsudhāpānāt sarvarogo vinaśyati | gudaliṃgāntarasthānaṃmādhāraparikalpitam || tatrapañcakalāḥ proktāḥ prāguptaparamāmṛtaḥ | sudhā sudhāmayī prājñā kālaghnī jñānadāyinī | kalāḥ pañcasudhādhārāḥ kīrtitāḥ sarvasiddhidāḥ || tatrasthā paramāśaktirmāyākuṇḍalinī śive | tatrākuṃcanayogena kumbhakena surārcite || mūlaśaktyā samāsvādya tatragaṃśītalā mṛtam | suṣumnāyā samunnīya svādhiṣṭhānādi paṃkajāt | tatsudhāvṛṣṭisaṃsiktaṃ smared brahmāṇḍakāvadhi || tatrasthamamṛtaṃ gṛhyaśaktiḥ śrīkuṇḍalī parā | suṣumnāmārgamāsādya brahmadhāmāntameyuṣī || pañcamāsaprayogeṇa pañcabhūtajayaṃ bhavet | śivasāmyo bhavet satyaṃ trikālābhyāsayogataḥ || p. 89) nābhisthānaṃ hi mayā devī svādhiṣṭhānaṃ taducyate | tatra divyāmṛtamayaṃ kalātrayamudīritam || suṣumnā paramāhlādā vidyāceti prakīrtitā | pūrvavatkumbhakāvasthāṃ prāpyaśaktiṃ prabodhya ca || tatsudhāpānamātreṇa pūrvoktaphalamaśnute | gudameḍhrāntaraṃ yadvai veṇudaṇḍaṃ taducyate || kalācatuṣkaṃ tatroktaṃ parāmṛtarasāyanam | suśītā ca mahāvṛṣṭiḥ palitaghnī valīkṣayā || tatraśaktiṃ samudbodhyapūrvavatplāvayet tanum | caturmāsaprayogeṇa pūrvokta phalamaśnute || iti | yogaśāṃkare - ataḥ paraṃ pravakṣyāmi parāmṛtamahāpatham | vajrakande lalāṭe tu prajvalaccandrasannibham || yaṃ garbhañcaturaśraṃ ca tatra devaḥ paraśśivaḥ | devatāstamupāsante yoginyaśśaktisaṃyutam || cūlītale mahādevi lakṣasūryasamaprabham | trikoṇamaṇḍale madhyadevaṃ liṅgātmakaṃ śivam | raṃ garbhamadhyagaṃ devi svaśaktyāliṅgitaṃ param || devatāgaṇasaṃjuṣṭaṃ bhāvaye parameśvarīm | dakṣajaṅghe mahābhāge ṣaḍbindurvalayānvitam || yaṃ garbhaṃ dhūmravarṇañca tatradevaṃ maheśvaram | liṅgākāraṃ smared devi śaktiyuktaṃ gaṇāvṛtam || vāmaśaṃkhendra candrābhaṃ sa padmaṃ maṇḍalaṃ śive | yaṃ garbhaṃ ṭhaṃ padaṃ madhye tatraliṅgaṃ sudhāmayam || gokṣīradhavalākāraṃ śaraccandrāyutaprabham | svaśaktyāliṅgitaṃ sarve devatāgaṇa sevitam || evaṃ devī caturdikṣu sthānānyuktāni vai mayā | teṣāṃ madhye mahāvṛtaṃ haṃ garbhaṃ tatra pārvati | khagośvaraḥ paraśśabdaḥ svaśaktyā liṅgitasthitaḥ || liṅgākāro gaṇayutaḥ sūryakoṭisamaprabhaḥ | pṛthivya(dhi)patirbālaḥ paścime sūryanāyakaḥ || dakṣaśaṃkhe nilavati vāme jalapatiśśivaḥ | madhye vyomādhi patiśśambhuḥ sthānāḥ pañcamathoditāḥ || yogasāramañjaryām - vyomādhipasya devasya śirordhve caturaṃgulam | jyotirmaṇḍalamadhyasthaṃ koṭicandrasamaprabham || divyāmṛtamayaṃ bhāṇḍaṃ mūlabaṃdhakavāṭakam | ūrdhvaruddhamahāśailamabhedyamamṛtāspadam || śītalāvṛtamadhye tu vilīnaṃ liṅgamīśvaram | trayareṇupratīkāśaṃ koṭicandrasamaprabham || heyopādeyarahitaṃmajñānatimirāpaham | p. 90) atītyapañcasthānāni paratatvopalabdhaye | parāmṛtaghaṭādhārakavāṭaṃ kumbhakānvitam || manasā sahavāgīśīmūrdhvavaktrāṃ prasārayet | sa yadyat prāṇasañcāro yogīrasanayā galam || līlayodghāṭayet satyaṃ samprāpya sahasāmṛtam | śītalekṣurasāsvādu tatra kṣīrāmṛtaṃ hi mam || yogapānaṃ pibenmadhyaṃ durlabhaṃ vibudhairapi | tatsudhāvṛṣṭi santṛpto parāvasthāmupetya ca || unmanyā tatra saṃyogaṃktabhyaṃ brahmāṇḍakāntare | nādabindumayaṃ māṃsaṃ yogīyogena bṛṃhayet || etadrahasyaṃ deveśi durlabhaṃ parameśvari | jihvāgre koṭicandrābhāṃ vāgīśīṃ paribhāvayet || parāmṛtakalātṛptaḥ kavitvaṃ labhate kṣaṇāt | jihvāgre saṃsthitāṃ lakṣmīṃ parāmṛtavimoditām || dhyāyan yogī maheśāni yogasāmrājyamāpnuyāt | sahajāḥ pañcavikhyātāḥ piṇḍe'smin paramātmake || yadā saṃjāyate dehaṃ mātṛhe pitṛkṣayāt | tatrasārdhaṃ bhavantisma dehavṛddhimupeyuṣī || ādyākuṇḍalinī śaktiḥ prathamā sahajā sthitā | dvitīyā ca suṣumnākhyā jihvā caiva tṛtīyakā || tālusthānaṃ caturthañca brahmasthānaṃ ca pañcamam | unmanyā sahajā māyā dvitīyāṃ sahajāṃ viśet || tṛtīyāṃ sahajāmūrdhvaṃ caturthīṃ sahajāṃ viśet | caturthīṃ sahajāṃ bhitvā sahajāṃ pañcamīṃ viśet || evaṃ bhedo mayā prokto durvijñeyaṃ kuleśvari | mūlāt kuṇḍalinī śaktiḥ suṣumnāmārgamāgatā || kulaikatantu pratimā koṭisūryasamaprabhā | praviśed ghaṇṭikāmārgaṃ śivadvārārgalaṃ viśet || evaṃ bhedo mayā prokto durvijñeyo maheśvari | praviśet koṭi sūryābhaṃ dhāmasvāyaṃbhuvaṃ priye || tatrāmṛta mahāmbhodhau śītakallolamālinī | pītvāviśrāmya ca sudhāṃ paramānandapūrṇayā | buddhyā tatsudhayā tṛptamātmadehaṃ prabhāvayet || anena devi yogena jāyate divyadarśanam | khecaritvaṃ bhavet sadyaḥ sarvaduḥkhakṣayo bhavet || vañcanaṃ kālamṛtyūnāṃ trailokyaikamaṇistathā | aṇimādi guṇopetaḥ sa siddho jāyate dhruvam || p. 91) yogīndratvamavāpnoti matikhyā hatā bhavet | na ca nāgasahasrāṇā balena sahitaḥ svayam || jāyate śivavadyogī satyaṃ satyaṃ mayoditaḥ || śivaḥ - mūlādhārāt samudbhūtā ṣaṭ kavāṭa vibhedinī | bhitvābrahmārgalaṃ divyaṃ svapate sthānameyūṣī || vahnyarkamaṇḍalaṃ bhitvā dravantī candramaṇḍalam | tadudbhavāmṛtāsvādā paramānandananditā | kulayoṣitkulaṃ tyaktvā paraṃ puruṣameyuṣī || nirlakṣyaṃ nirguṇaṃ caiva kularūpavivarjitam | tatra svacchandarūpā tu parirabhyasvakaṃ patim || viśrāmya ca ciraṃ kālaṃ tadbhogā hlāda nanditā | paramā vṛṣṭibhirnityaṃ siñcantī yoginastanum || yathā gatena mārgeṇa punareti svakaṃ padam || || iti yogasārasaṃgrahe suṣumnā kalānāṃ svarūpanirūpaṇaṃ nāmapañcadaśodhyāyaḥ || atha śarīre jīvasthānāni jīvātmasvarūpaṃ cocyate - śivayoge - ādhāre hṛdaye caiva śiraḥ sthāne vyavasthitaḥ | dehasaṅgassa ityuktaśśivena paramātmanā || brahmopaniṣadi - netrasthaṃ jāgaritaṃ vidyāt kaṇṭhe svapnaṃ samādiśet | suṣuptaṃ hṛdayasthaṃ tu turyaṃ syānmūrdhnisaṃsthitam || iti | dattaḥ - vāyustejastathākāśo trividho jīvasaṃjñakaḥ | sa jīvaḥ prāṇa ityuktaḥ vālāgraśatakalpitaḥ || iti | yājñavalkye - nyagrodhabījaṃ śatadhā vibhajya tadekabhāgasya śatāṃśatulyam | tasyāṃśabhāgaṃ munayo vadanti tathaiva jīvākhyamitiprasiddham || muṇḍakopaniṣadi - eṣo'ṇurātmā cetasā veditavyo yasmin prāṇaḥ pañcadhāsaṃviveśa | prāṇaiścittaṃ sarvametaṃ prajānāṃ yasmin viśuddho bhavatyeṣa ātmā || manastejo rūpastannirodhāt svarūpalābhāḥ uktasthāne niyamyāsūn tatra saṃyojayen manaḥ || muhūrtamabhyasennityaṃ mṛtyumātaṅga kesarī | prāṇasannirodhāt svarūpa jñānaṃ sidhyati || brahmopaniṣadi - ato nirviṣayasyāsyamanaso muktiriṣyata iti || uttaragītāsu - yathā jalaṃjalekṣiptaṃ kṣīre kṣīraṃ ghṛte ghṛtam | p. 92) aviśeṣaṃ bhavet tadvat jīvātmaparamātmanoḥ || tathā ca śrutiḥ - ghaṭasaṃvṛtamākāśannīyamane ghaṭo yathā | ghaṭīnīyetanākāśaṃ tadvajjīvo na bhoṣamaḥ | kaṭhavalyām - nāyamātmā pravacanena labhyo na meghayā na bahunā śrutena | yamevaiṣa vṛṇute tena labhyastathaivātmā vṛṇute tanūṁsvām || tāpanīye - omityekākṣaramidaṃ sarvaṃ tasyopavyākhyānaṃ bhūtam | bhūtaṃ bhavyaṃ bhaviṣyaditi | sarvamoṃkāramevayaccānyatra kālotītam | tadapyoṃkāra eva | sarvaṃ hyetadbrahma | athamātmā brahmāso'yamātmā catuṣṇāt jāgarita sthāno bahiḥ prajñaḥ saptāṅga ekonaviṃśati mukhaḥ sthūla bhugvaiśvānaraḥ prathamaḥ pādaḥ | svapnasthāno'ntaḥ prajñaḥ saptāṅga ekonaviṃśatimukhaḥ caturātmā prājña īśvaraḥ tṛtīyaḥ pādaḥ | eṣa sarveśvaraḥ eṣa sarvajñaḥ eṣo'ntaryāmyeṣayoniḥ sarvasya prabhavāpyayo hi bhūtānāṃ bahiḥ prajñam nā prajñam na prajñānaghamadṛṣṭam | avyavahāryamagrāhyamalakṣaṇam | acintyamavyapadeśyamekātmapratyayasāraṃ prapañcopaśamaṃ śivamadvaitaṃ caturthaṃ manyante sa ātmā sa vijñeyaḥ | ya ātmā śuddhacaitanyasvarūpaḥ śāśvato vibhuḥ nirvikāraḥ svayaṃ jyotiḥ svabhāvorkaḥ prakāśayet | vāsiṣṭhaḥ - ya ātmā cinmayaḥ svacchaḥ pravṛttyupacayo'cyutaḥ | heyagrāhyojjhito deśakālajātyādyasaṃgatiḥ || asyāṃ turyāvasthāyāṃ sthitiṃ prāpyavināśinī | ānandaikātmalīnatvā mahānandapadaṃ gataḥ | ādyantarahitaḥ satyaṃ cidrūpo nirvikalpakaḥ | ātmāsaṃpūritākāśo jīvaḥ syādyaḥ parātparaḥ || ātmānamitaraṃ cāpi dṛṣṭyā nityāvibhinnayā | sarvaṃ ca jyotireveti yaḥ paśyati sa paśyati || avadhūtagītāsu - evaṃ jñātvātvimaṃ mārgaṃ yogināṃ(nte)vakalpitam | vikalpavarjitātveṣā svayaṃ siddhiḥ prajāyate || nāḍīprakāro'pi na yatra kiñcit namīśamātmānamupe hi śāśvatam | na saṃyamī vā yadi vā na saṃyamī niṣkarmako vā yadi vā sa karmakaḥ || ātmaprabodhāt sa vimucyate dhruvaṃ tamīśamātmānamupaiti śāśvatam | mano na buddhirna śarīramindriyaṃ tanmātra bhūtādi na bhūtapañcakam | p. 93) ahaṃ kṛtiścāpi na yet svarūpakaṃ tameka mātmānamupaiti śāśvatam || tīrthe vāpyatha gehe vā yatra kutra mṛto'pi vā | yogī na paśyate garbhaṃ parabrahmaṇi līyate || tīrthe vā śvapaca gṛhe naṣṭasmṛti parityajan deham | jñānasamakāla muktaḥ kaivalyaṃ yāti hataśokaḥ || kulīpavitraṃ jananī kṛtārthā viśvaṃbharā puṣyavatī ca pṛthvī | apārasaccitsukhasāgare'smin līnaṃ parebrahmaṇi yasya cetaḥ || yogaśāstrasya sarveṣāṃ śraddhābhakti purassaram | śatakṛcchra phalaṃ nityaṃ bhavati śravaṇena tu || dine dine yogaśāstraṃ yaḥ paṭhed bhakti saṃyutaḥ | tatra śrīḥ vipulā sadyaḥ ante muktirna saṃśayaḥ || || iti śrīmadyogasārasaṃgrahe ātmasvarūpanirūpaṇaṃ nāmaṣoḍaśodhyāyaḥ || yamādi ṣoḍaśaparaiḥ kṛtyairātmasthiti kramaḥ | saṃproktaḥ ṣoḍaśādhyāyaiḥ bahusammatibhirdṛḍham || iti || yogasārasaṃgrahaḥ sampūrṇaḥ || ########### END OF FILE #######