#################################################### MUKTABODHA INDOLOGICAL RESEARCH INSTITUTE Use of this material (e-texts) is covered by Creative Commons license BY-NC 4.0 Catalog number: M00115 Uniform title: yoginīhṛdaya Main title: yoginīhṛdaya with the dīpikā by amṛtānanda Commentator : amṛtānanda Editor : gopīnātha kavirāja Description: Notes: Transcribed by the staff of Muktabodha under the supervision of Mark S. G. Dyczkowski. Revision 0: October 15, 2007 Publisher : sarasvatībhavana sanskrit series, Queen’s College, Publication year : 1923 Publication city : Benares Publication country : India #################################################### cakrasaṃketaḥ prathamaḥ jagadvandyāvetau gaṇapabaṭukau viśvavinutau jagadrakṣāśīlau japaniratasāmipyaphaladau | rathāṅge sannaddhau raviśaśikṛśānūjjvaladṛśau mayi syātāṃ rakṣāparavaśadhiyau sadguṇamayau || 1/1 || tannityaṃ jyotiṣāṃ jyotirjayatyekamanuttaram | na yad bhāsayate sūryo na śaśāṅko na pāvakaḥ || 1/2 || vimarśarūpiṇī śaktirasya viśvaguroḥ parā | parisphurati saikāpi nānānāmārtharūpiṇī || 1/3 || paśyantyādikramādetau jātau praśnottarātmanā | tantrāvatāraṃ tanvāte sarvatrānujighṛkṣayā || 1/4 || tadvāmakeśvare tantre sūcitārthān parāparān | vyaktīkartuṃ prayatate yoginīhṛdaye'dhunā || 1/5 || mānuṣīhṛdayaṃ martyo vetti naiko'pi tattvataḥ | yoginīhṛdayaṃ jñātuṃ kaḥ samarthaḥ śivaṃ vinā || 1/6 || ananyodghāṭitaṃ divyāgamakoṣagṛhāntaram | udghāṭyate mayedānīṃ mahārtho gṛhyatāṃ budhaiḥ || 1/7 || tadanekārthasandarbhanānāsaṃketasaṃkulam | vivṛṇomyamṛtānandaḥ śivayoreva śāsanāt || 1/8 || anyathā'nādisaṃsāre kiṃ nedaṃ vyākṛtaṃ purā | tadā na santi santaḥ kiṃ kiṃ vā nātra prayojanam || 1/9 || śivādiguruparyantaṃ pāramparyakramāgatam | etajjñānaṃ mayā labdhamakramāṇāmagocaram || 1/10 || iha khalu bhagavān prakāśamūrtiḥ paramaśivaḥ svātmānaṃ vimarśāṃśena vibhajya paśyantyādikramāt pṛcchati- śrīdevyuvāca iti | śiva evāhaṃ vaikharīparyantaṃ vyāpṛtya vimarśāṃśena pṛṣṭavāniti yāvat | uvāceti liḍuttamapuruṣaikavacanam | bhūtatvaṃ ca vaktavyasya sadātanatvāt | anadyatanatvamakālakalitatvāt | parokṣatvamanindriyagocaratvāt | anena śrībhairava uvāca ityetadapi vyākhyātam | prakāśātmakaḥ paramaśivo'hameva viśvānugrahaparaḥ parā- paśyantī-madhyamā-vaikharīkrameṇa vyāpṛtya vimarśāṃśena praṣṭā bhūtvā prakāśāṃśena prativacanadātā'pi san tantraṃ samavatārayāmītyarthaḥ | taduktaṃ śrīmahāsvacchande- guruśiṣyapade sthitvā svayaṃ devaḥ sadāśivaḥ | praśnottaraparairvākyaistantraṃ samavatārayat || 1/(sva. ta. 8/ 31) iti | devadeva mahādeva paripūrṇaprathāmaya | vāmakeśvaratantre'sminnajñātārthāstvanekaśaḥ || 1/1 || tāṃstānarthānaśeṣeṇa vaktumarhasi bhairava | viśvasya bharaṇād ramaṇād vamanāt sṛṣṭisthitisaṃhārakārī bhairavaḥ paramaśivaḥ | devadeva devā dyotanātmāno ravyādayasteṣāṃ devaḥ prakāśakaḥ | mahādevo mahāprakāśātmā | ayamarthaḥ - tava mahāprakāśātmakatvāt tvameva viśvaṃ bhāsayasi, na tvāṃ ko'pi bhāsayitumalamiti | tatra śrutiḥ - na tatra sūryo bhāti na candratārakaṃ nemā vidyuto bhānti kuto'yamagniḥ | tameva bhāntamanubhāti sarvaṃ tasya bhāsā sarvamidaṃ vibhāti || 1/iti | (ka. u. 5/15) paripūrṇaprathāmaya prathā jñānam, paripūrṇaprathā viśvaviṣayiṇī jñaptiḥ, tanmaya tadrūpa | tatra sarvajñatvāt tvameva sarvān bodhayitumarhasi, na tvāṃ ko'pi bodhayitumalamiti | ato vāmakeśvaratantre catuśśatīśāstre, ajñātārthā aviditārthāḥ, anekaśo bahavaḥ santi | tāṃstānarthānaśeṣeṇa sākalyena, vaktuṃ vyaktīkartum, arhasi mama vimarśapadavīṃ prāpayitumarhasītyarthaḥ || 1/1 || prakāśāṃśena prativadati - śrībhairava uvāca śṛṇu devi mahāguhyaṃ yoginīhṛdayaṃ param || 1/2 || tvatprītyā kathayāmyadya gopitavyaṃ viśeṣataḥ | he devi ! viśvasarjanādi vyavahārakrīḍāpare vimarśavigrahe | mahāguhyaṃ loke gopanīyam | yadvastu yāvat tatra na manaḥ pravartate tat tāvatkālamatīndriyagocaraṃ bhavati, asya tu sarvadā manovāgindriyātītatvānmahāguhyatvam | yoginīhṛdayaṃ yoginyāḥ svasaṃvido hṛdayamivāvirbhāvabhūmitvād hṛdayam | atra tu yogo nāma samastavastusamavāyasambandhaḥ, tena bhāsata iti yoginī | taduktamabhiyuktaiḥ - deśakālapadārthātma yadyad vastu yathā tathā | tattadrūpeṇa yā bhāti tāṃ śraye sāṃvidīṃ kalām || 1/iti | (sau. hṛ. 4) param utkṛṣṭam, sarvajñānottaratvāt | ata eva vakṣyati - etajjñātvā varārohe sadyaḥ khecaratāṃ vrajet (1/5) iti | etat śṛṇu vimarśapadavīṃ prāpaya || 1/2 || tvatprītyā tvadekasāmarasyahetoḥ kathayāmi | adya purā na kasyacidākhyātamatirahasyatvāt, ato hetorviśeṣato gopitavyam | ātmāhaṃbhāvabhāvanayā bhāvayitavyamityarthaḥ | atyantagopanīyatāmeva draḍhayitumāha - karṇāt karṇopadeśena samprāptamavanītalam || 1/3 || karṇāt, karmaṇi lyablope pañcamī, karṇaṃ prāpya punaḥ karṇa evopadeśakrameṇaiva pāramparyakrameṇa samprāptam | ādikarmaṇi ktaḥ | avanītalaśabdena tatrasthā manuṣyā lakṣyante, yathā mañcāḥ krośantīti | tenāyamarthaḥ sampadyate - divyasiddhamānava - krameṇātirahasyatvāt karṇaparamparāmātragamyamevedamiti | atra mānavagrahaṇaṃ divyasiddhayorupalakṣaṇārtham || 1/3 || anarhebhyo na deyamityāha - na deyaṃ paraśiṣyebhyo nāstikebhyo na ceśvari | na śuśrūṣālasānāṃ ca naivānarthapradāyinām || 1/4 || paraśiṣyā eva ke yobhyo na deyam ? ye vidyāntareṣu pāramparyakrameṇādhigatā - śeṣarahasyaparamārthāḥ prāptapūrṇābhiṣekāśca te paraśiṣyāḥ | tebhyo na deyam | labdhvā kulaguruṃ samyaṅ na gurvantaramāśrayet (kulā0 13/130) ityādivacanāt tairapi na grāhyam | ye vidyāntareṣu pāramparyakameṇānadhigatāśeṣarahasya paramārthā aprāptapūrṇābhiṣekāśca tebhyo deyam, tairapi grāhyam | madhulubdho yathā bhṛṅgaḥ puṣpāt puṣpāntaraṃ vrajet | jñānalubdhastathā śiṣyo gurorgurvantaraṃ vrajet || 1/(kulā. 13/132) iti vacanānna te paraśiṣyāḥ, pūrṇābhiṣekakartā yo gurustasyaiva pādukā (kulā. 13/129) iti vacanācca | nāstikebhyaḥ | nāsti paraloka iti ye manvate te nāstikāḥ śraddhāvihīnāḥ | dhanadhānyādyapekṣayā teṣāṃ rucimutpādya na deyamityarthaḥ | taduktaṃ bhagavadgītāsu - na buddhibhedaṃ janayedajñānāṃ karmasaṅginām | joṣayet sarvakarmāṇi vidvān yuktaḥ samācaran || 1/(3/26) iti | na śuśrūṣālasānāṃ ca | ye śuśrūṣālasāstebhyo na deyam, ye'narthapradāyinastebhyo'pi | śuśrūṣālasā api ye dhanaṃ vitaranti tebhyo deyam, ye ca śuśrūṣālasāśca dhanamapi na vitaranti tebhyo na deyamityarthaḥ | taduktam - guruśuśrūṣayā vidyā puṣkalena dhanena vā | athavā vidyayā vidyā caturtho naiva vidyate || 1/4 || parīkṣyā'rhāya deyamityāha - parīkṣitāya dātavyaṃ vatsarārdhoṣitāya ca | paraśiṣyatvādidoṣaparīkṣaṇaṃ vātsarārdhena sahavāsena kartuṃ śakyate, gurorvivekitvāt | uktārthameva draḍhayan śiṣyapravṛttaye phalamāha - etajjñātvā varārohe sadyaḥ khecaratāṃ vrajet || 1/5 || asya tu mahārthatvāt parīkṣitāyaiva deyam | etasya parijñānenaiva śiṣyaḥ khecaratāṃ khe paramavyomni caratīti khecaraḥ śivaḥ | taduktaṃ cidgaganacandrikāyām - dṛkkriyātmaśaśibhānumadhyagaṃ khe caratyanaladṛṣṭidhāma yat | yattadūrdhvaśikharaṃ paraṃ nabhastatra darśaya śivaṃ tvamambike | (ślo. 32) iti | sadyastattvaṃ vrajet, jīvanmukto bhavedityarthaḥ | taduktaṃ vedarahasye - tasyaivātmā padavittaṃ viditvā na karmaṇā lipyate pāpakena (i. u. 20) iti || 1/5 || śāstramārabhate - cakrasaṃketako mantrapūjāsaṃketakau tathā | trividhastripurādevyāḥ saṃketaḥ parameśvari || 1/6 || saṃketavat saṃketakaḥ | saṃketaḥ samayaḥ | yathā kṛtasamayau kāminīkāmukau yatra kvāpi nivasataḥ, evamasmin śivāviti | cakrasaṃketakaḥ, mantrasaṃketakaḥ, pūjāsaṃketakaḥ - evaṃ trividhaḥ saṃketaḥ | tripurādevyā dhāma - tattva - pīṭha - liṅga - mātṛkādibhyastribhyo'pi pūrā yā vidyate sā tripurā devī prakāśavimarśasāmarasyarūpiṇī parā | asyāstrividhaḥ saṃketaḥ | parameśvari paramamutkṛṣṭamindrādibhirapi paripālyamānamaiśvaryamājñā yasyāḥ | taduktaṃ vedarahasye - bhīṣā'smād vātaḥ pavate bhīṣodeti sūryaḥ | bhīṣā'smādagniścendraśca mṛtyurdhāvati pañcamaḥ || 1/ (tai. u. 2/8) iti || 1/6 || etajjñānavihīnasya phalavaiparītyamāha - yāvadetanna jānāti saṃketatrayamuttamam | na tāvat tripurācakre paramājñādharo bhavet || 1/7 || yāvat etad vakṣyamāṇaṃ saṃketatrayaṃ yo na jānāti sa tāvat tripurāyāḥ parāyāḥ svasaṃvidaścakre mātṛmānameyalakṣaṇe tattvasamūhe paramājñādharo na bhavet | ājñā nāma nigrahānugrahasāmarthyam | tadrājñāmapi loke'sti | taducyate - parameti | paramā sarvalokeṣvapratihatā ājñā parameśvarasyaiva | paramājñādharaḥ parameśvaro bhavet | ya etad vijānāti sa sadyaḥ khecaratāṃ vrajet, yo naitad vijānāti sa na tadbhāvaṃ vrajedityanvayavyatireka siddhamityarthaḥ | atraitatprayojanakīrtanamadhikāriviṣayasaṃbandhānāmapyupalakṣaṇam | mumukṣuradhikārī, svasaṃviddevatā viṣayaḥ, mokṣaḥ prayojanam, pratipādyapratipādakabhāvaḥ saṃbandhaḥ || 1/7 || tatrādau cakrasaṃketaṃ vaktumupakramte - tacchaktipañcakaṃ sṛṣṭyā layenāgnicatuṣṭayam | pañcaśakticaturvahnisaṃyogāccakrasaṃbhavaḥ || 1/8 || taccakraṃ sṛṣṭyā sṛṣṭirūpeṇa śaktipañcakam, svābhimukhāgratrikoṇaṃ śaktirucyate, tādṛśaṃ śaktipañcakaṃ | layenāgnicatuṣṭayaṃ layena saṃhārarūpeṇa agniḥ, parāṅmukhāgratrikoṇamagnirucyate, taccatuṣṭayam | evaṃ pañcaśaktīnāṃ caturvahnīnāṃ ca saṃyogāt, samyag yogaḥ saṃyogaḥ, śaktyā śaktiṃ vinirbhidya (1/29) ityādicatuśśatīśāstroktarītyā granthibhedakrameṇa samatrikoṇaśaktyagraṃ samarekhaṃ yathā bhavati tathā lekhanaṃ saṃyogaḥ, tasmāt | cakrasya saṃbhavo bhavati || 1/8 || sāmānyataścakrasamudāyamutpādya idānīmavayavaśaścakrasaṃbhavaṃ pratijānīte - etaccakrāvatāraṃ tu kathayāmi tavānaghe | etasya śrīmahātripurasundaryāścakrasya pūjācakrasyāvatāram, avatāro nāma loke saudhādyunnatapradeśānnimnapradeśaprāptiḥ, atra tu viśvottarāt prakāśātmanaḥ paramaśivāt tattvakrameṇa prasaraḥ, tādṛśaṃ cakrāvatāram | anaghe paraśiṣyatvādidoṣarahite | tava prakāśātmano mamāṃśabhūtāyā vimarśaśakteḥ | kathayāmi hṛdayaṅgamatāṃ nayāmītyarthaḥ | nanu kathamakriyāt paramaśivāt tattvamayaṃ cakraṃ saṃbhavatītyata āha - yadā sā paramā śaktiḥ svecchayā viśvarūpiṇī || 1/9 || sphurattāmātmanaḥ paśyet tadā cakrasya saṃbhavaḥ | yadā yasmin kāle prāṇināmadṛṣṭavaśāt svāntaḥsaṃhṛtaviśva-sisṛkṣayā saiva parā śaktirvimarśarūpiṇī svecchayā viśvarūpiṇī viśvaṃ sṛjati, śivastaṭastha udāsīna ityarthaḥ | atra śrutiḥ - na tasya kāryaṃ karaṇaṃ ca vidyate na tatsamaścābhyadhikaśca dṛśyate | parā'sya śaktirvividhaiva śrūyate svābhāvikī jñānabalakriyā ca || 1/iti | (śve. u. 6/8) ājñāvatāre'pyuktam - svecchayaiva jagatsarvaṃ nigiratyudgiratyapi iti | viśvasarjanameva parāśakteḥ sphurattā, tasyāḥ sṛṣṭirūpatvāt | tadā ṣaṭtriṃśattattvātmakaviśvasṛṣṭikāle cakrasya viśvamayasya paradevatācakrasya saṃbhavaḥ | etadevāha - śūnyākārād visargāntād bindoḥ praspandasaṃvidaḥ || 1/10 || śūnyaścāsāvakāraśceti śūnyākāraḥ | śūnyatvaṃ punaratra nirastanikhilaprapañcatvāt | ata eva paramaśivaḥ | taduktaṃ saṃketapaddhatyām - akāraḥ sarva varṇāgryaḥ prakāśaḥ paramaḥ śivaḥ iti | atra śrutiḥ - a iti brahma (ai. ā. 2/3/8) iti | visargāntād visargo'nte yasya, tasmād visargāntāt | bindoḥ praspandasaṃvidaḥ | binduragnīṣomātmakaḥ kāmākhyo raviḥ śivaśaktisāmarasyātmā jātaḥ | taduktaṃ cidgaganacandrikāyām - bhogyabhoktṛmayabhāvimarśagā (gāṃ) devi māṃ cidudadherdṛḍhāṃ daśām | arpayannanalasomamiśraṇastadvivakṣa iha bhānujṛmbhaṇaḥ || 1/(ślo. 212) iti | śivaśaktisāmarasyarūpakāmākhyasya bindoḥ saṃskāraḥ praspando dahanendurūpasitaśoṇabindudvayātmakaḥ | akārahakārasāmarasyabindoḥ praspandāt sitaśoṇabinduyugalāt saṃviccinmayī dahanendurūpā citkalā jāyata ityarthaḥ || 1/10 || prakāśaparamārthatvāt sphurattālaharīyutāt | prasṛtaṃ viśvalaharīsthānaṃ mātṛtrayātmakam || 1/11 || baindavaṃ cakram prakāśavimarśavahnisamparkād ghṛtasyeva dhārā vimarśaśakteḥ srāvo jāyate, ata eva prakāśasya paramārthatvam | sphurattālaharīyutāt sphurattāyā vimarśaśakterlaharī bindudvayāntarālaniḥsṛtā hārdhakalārūpā, tathā yuktādevaṃbhūtāt kāmakalākṣarāt | prasṛtaṃ viśvalaharīsthānaṃ mātṛtrayātmakaṃ baindavaṃ cakram | viśvalaharīsthānam, viśvalaharyo vīcayaḥ ṣaṭtriṃśattattvarūpāstāsāṃ sthānam, utpattihetutvāt | mātṛtrayātmakaṃ paśyantī - madhyamā - vaikharīrūpam | evaṃ tatsamaṣṭirūpaparamātmātmaka-sadāśivākhyaturīyabindorutpannatvād baindavaṃ cakraṃ madhyatrikoṇaṃ prasṛtam | etadatraiva vakṣyati - ātmanaḥ sphuraṇaṃ paśyet (1/36) ityādi, vaikharī viśvavigrahā (1/40) ityantena, cakraṃ kāmakalārūpaṃ prasāraparamārthataḥ (1/24) iti ca | etat kāmakalāvilāse'pyasmadgurubhiḥ prapañcitam - sphuṭaśivaśaktisamāgamabījāṅkurarūpiṇī parā śaktiḥ | aṇutararūpānuttaravimarśalipilakṣyavigrahā bhāti || paraśivaravikaranikare pratiphalati vimarśadarpaṇe viśade | pratirucirucire kuḍye cittamaye naviśate mahābinduḥ || cittamayo'haṅkāraḥ suvyaktāhārṇasamarasākāraḥ | śivaśaktimithunapiṇḍaḥ kavalīkṛtabhuvanamaṇḍalo jayati || sitaśoṇabinduyugalaṃ viviktaśivaśaktisaṃkucatprasaram | vāgarthasṛṣṭihetuḥ parasparānupraviṣṭavispaṣṭam || bindurahaṅkārātmā raviretanmithunasamarasākāraḥ | kāmaḥ kamanīyatayā kalā ca dahanenduvigrahau bindū || iti kāmakalā vidyā devī cakrakramātmikā seyam | viditā yena sa mukto bhavati mahātripurasundarīrūpaḥ || 1/(kā. vi. ślo. 3-8) ityādi || 1/11 || etasya trirūpatvaṃ punarbhavet etasya trikoṇātmanaścakrasya punastrirūpatvaṃ bhavet | punaḥ śabdena pūrvoktasyaiva guṇāntarakathanaṃ gamyate | idameva trikoṇātmakaṃ bhūyo'pi śaktitatvaṃ sṛṣṭyā vahnitvaṃ ca saṃhārātmanā pratipadya tat tridhā'bhūdityarthaḥ | evaṃ kṛte savāsanaṃ navayonicakraṃ niṣpadyata ityāha - dharmādharmau tathātmanau mātṛmeyau tathā pramā || 1/12 || navayonyātmakamidaṃ cidānandaghanaṃ mahat | dharmādharmau puṇyāpāpe | ātmānaḥ ātmā, antarātmā, paramātmā, jñānātmā ceti catvāraḥ | mātṛmeyau mātā jīvaḥ, meyo grāhyavargaḥ | pramā jñaptiḥ || 1/12 || evametannavamayaṃ navayonyātmakaṃ cakraṃ cidānandaghanam | cit caitanyakalā, ānando viśvāhantāpariṇāmaḥ, tābhyāṃ ghanaṃ bahirantarnibiḍam | yathā lavaṇaṃ ghanam | mahad deśakālākārairanākalitam, cinmayatvāt | prathamaṃ trikoṇasya paśyantyāditritayahetutvāt tanmayatāṃ pratipādya idānīṃ bāhyacakrasya vaikharīmayatāṃ tadutthitāṃ tattvasvarūpatāṃ ca kathayati cakramityādinā vāmārūpabhramitrayamityantena (ślo. 13-19) - cakraṃ navātmakamidaṃ navadhā bhinnamantrakam || 1/13 || idaṃ cakraṃ trikoṇatrayarūpeṇa navātmakaṃ trailokyamohanādi-navacakrātmanā pariṇataṃ navadhā bhinnamantrakaṃ vakṣyamāṇakara- śuddhyādinavacakreśvarīmantranavakabhedavat || 1/13 || baindavāsanasaṃrūḍhasaṃvartānalacitkalam | ambikārūpamevedamaṣṭārasthaṃ svarāvṛtam || 1/14 || baindavāsanaṃ mahābindvātmakasadāśivāsanam | atraiva vakṣyati - sadāśivāsanaṃ devi mahābindumayaṃ param (2/56) iti | śivaśaktyoḥ sadāśivatattvopari sthitatvād baindavāsanasaṃrūḍhatvam | saṃvartānalo layānalaḥ, yatra kṣityādiśivaparyantaṃ līyate tadanalarūpaṃ sakalavarṇādyabhūtamanuttaraṃ prakāśātmakaṃ saṃvartānalaḥ | cideva kalā citkalā vimarśātmikā sarva varṇāntyabhūtahārdhakalārūpā | taduktaṃ saṃketapaddhatyām - akāraḥ sarvavarṇāgryaḥ prakāśaḥ paramaḥ śivaḥ | hakāro'ntyaḥ kalārūpo vimarśākhyaḥ prakīrtitaḥ || 1/iti | baindavāsanasaṃrūḍhe saṃvartānalacitkale yasmin tat, tathaivaṃ trikoṇaṃ śivaśaktisāmarasyarūpamahābindumayamadhyacakrotpannatvād-ambikārūpam | aṣṭārasthaṃ trikoṇaspandatrayasamutpannatvādaṣṭakoṇasya tata idaṃ trikoṇamaṣṭārastham | svarāvṛtam akārādibindvantapañcadaśasvarais-tridhā vibhaktairākalitarekhātrayam, aḥsvarākrāntamadhyam | taduktamabhiyuktaiḥ - vibhāvya ca mahātryasraṃ samarekhaṃ svarodaram (su. 41) iti | ayamarthaḥ - idameva trikoṇacakraṃ navacakrātmanā pariṇataṃ tripurādinavacakreśvarī -karaśuddhyāditattanmantranavakakalitam-aṣṭakoṇamadhyagataṃ ṣoḍaśasvarāvṛtam ambikāśāntāsāmarasyarūpa- mahābindumayasadāśivāsanārūḍhaprakāśavimarśātmakakāmeśvarakāmeśvaryadhiṣṭhitami ti || 1/14 || 1/ uparitanacakraṃ savāsanamutpādayati - navatrikoṇasphuritaprabhārūpadaśārakam | śaktyādinavaparyantadaśārṇasphūrtikārakam || 1/15 || bhūtatanmātradaśakaprakāśālambanatvataḥ | nava ca trikoṇaṃ ca navatrikoṇāni | trikoṇaśabdena trikoṇamadhyagataṃ baindavaṃ lakṣyate | navatrikoṇānāṃ baindavasya ca paritaḥ sphuritāḥ pratīyamānāḥ prabhā daśa, tadrūpaṃ daśāraṃ yatra | yad yathā pariṇamate tat tathāvidham | śaktiḥ rephaḥ | taduktamuddhārordhvatantre ramāśaktibījoddhāre - candraḥ śaktirmahāśaktirbrahmāṇī kālikādikam iti | śakte rephasyādiryakāraḥ, śaktyādiyakāramārabhya navānāṃ varṇānāṃ paryantagaḥ kṣakāraḥ, teṣāṃ daśānāṃ sphūrtikārakam | sphūrtirvimarśaḥ | yakārādikṣakārāntadaśavarṇavimarśakamityarthaḥ || 1/15 || bhūtāni pṛthivyaptejovāyvākāśāḥ, tanmātrāḥ pañca gandharasarūpasparśaśabdāḥ, teṣāṃ daśānāṃ prakāśā daśa, teṣāmālambanatvāt | śivātmakatvāt pṛthivyādyarthānām, śaktyātmakatvād yakārādivarṇānām | tadubhayaprakāśavimarśamayadaśakoṇāvṛtamidaṃ cakramityarthaḥ | pṛthivyādikṣakārāntavarṇadaśakamayatākathanena prathamadaśārādicakratrayasya sthitirūpatā dyotyate | dvitīyadaśāramāha - dvidaśārasphuradrūpaṃ krodhīśādidaśārṇakam || 1/16 || dvitīyadaśāraṃ dvidaśāram | rūpyanta iti rūpā indriyārthā daśa, śabdādayo vacanādayaśca, dvitīyadaśāratayā sphuranto rūpā yasya tat tathāvidham | kridhīśaḥ kakāraḥ | kakārādidaśavarṇavat | ko'rthaḥ ? baindavatrikoṇāṣṭakāṇacakreṣu madhyasthitaprakāśavimarśamaya-dīpadvayadīpiteṣu taddaśakaprabhācchāyādaśakadvayamayayakāridi- pṛthivyādikakarādiśabdādidaśakadvayātmakaṃ daśāra (cakradvayaṃ jātamityarthaḥ | taduktaṃ kāmakalāvilāse - navakoṇamadhyamañcāsmiṃściddīpadīpite daśake | tacchāyādvitayamidaṃ) cakradvayātmanā dṛṣṭam || 1/(ślo. 29 - 30) iti | nanu-bhūtatanmātradaśakaprakāśālambanatvataḥ (1/16) ityatraiva śabdādīnāmuktatvāt punaḥ dvidaśārasphuradrūpam (1/16) ityatrāpi rūpaśabdenāpi kathaṃ gṛhyante ? maivam, tanmātrapadena bhūtasūkṣmāṇāmanindriyagocarāṇāṃ grahaṇam, rūpaśabdena tu bhūtaguṇāḥ śabdādayaḥ śrotrādigrāhyā gṛhyante, ato na virodhaḥ || 1/16 || caturdaśāramāha - catuścakraprabhārūpasaṃyuktapariṇāmataḥ | caturdaśārarūpeṇa saṃvittikaraṇātmanā || 1/17 || khecaryādijayāntārṇaparamārthaprathāmayam | catvāri cakrāṇi baindavatrikoṇāṣṭakoṇaprathamadaśārarūpāṇi, teṣāṃ prabhāścatasraḥ | viprakṛṣṭatvāt prabhāmātrameva gamyate | yathā bahavo vṛkṣā vanamiti nāvayavabhedaḥ, tathā | taccakraprabhācatuṣṭayasaṃyuktasya dvitīyadaśārasya sannikṛṣṭatvādavayavapratītistatprabhācatuṣṭayasamaveta- dvitīyadaśārāvayavadaśakapariṇāmatvāt | caturdaśārarūpeṇa saṃvittiṃkaraṇātmanā | saṃvittiḥ jñānam | saṃvittiśabdena kriyāpi lakṣyate | karaṇāni indriyadaśakaṃ śrotrādikaṃ vāgādikaṃ ca, manobuddhyahaṅkāracittāni caturdaśa, tadātmanā || 1/17 || khecarī ṭakāraḥ, jayā bhakāraḥ, ṭakārādibhakārāntāścaturdaśa varṇāḥ, teṣāṃ paramārthaprathā kāraṇabhūtā prathā vimarśastanmayam | ko'rthaḥ ? madhyacakrameva trikoṇāṣṭakoṇadvidaśakoṇakrameṇa śrotrādijñānendriyavāgādikarmendriyamanobuddhyahaṅkāracittātmakakaraṇa-caturdaśak - ṭakārādibhakārāntavarṇacaturdaśakaprakāśavimarśamaya-caturdaśārarūpeṇa pariṇatamityarthaḥ | trikoṇacakrasya - ambikārūpamevedamaṣṭārasthaṃ svarāvṛtam (1/14) ityatrāmbikārūpatāmuktvedānīmaṣṭārādicaturdaśāraparyantasya śrīcakrasya raudrīrūpatāmāha - evaṃ śaktyanalākārasphuradraudrīprabhāmayam || 1/18 || evamuktaprakāreṇa śaktyanalākāreṇa pañcaśakticaturvahnirūpeṇa sphuraccakraṃ dvicatvāriṃśadyonyātmakaṃ raudrīprabhāmayaṃ raudrīśaktivisphāravijṛmbhitamityarthaḥ || 1/18 || śiṣṭaṃ cakramāha - jyeṣṭhārūpacatuṣkoṇaṃ vāmārūpabhramitrayam | jyeṣṭhāśaktirūpāṇi catuṣkoṇāni caturasrāṇi trīṇi yasya tajjyeṣṭhārūpacatuṣkoṇam | vāmāśaktirūpaṃ bhramitrayaṃ vṛttatrayaṃ yasya tat | bhramitrayaśabdena tadantarālasthitapadmadvayamapi lakṣyate | atra vakṣyati - padmadvayena cānyaḥ syād bhūgṛhatritayena ca (1/74) iti | atra vāmārūpabhramitrayaṃ jyeṣṭhārūpacatuṣkoṇamiti pāṭhe yukte'pyambikādiśaktipāṭhakramājjyeṣṭhārūpacatuṣkoṇaṃ vāmārūpabhramitrayamityuktaṃ devena | punarasyaiva cakrasya vāsanāntaramāh - cidaṃśāntastrikoṇaṃ ca śāntyatītāṣṭakoṇakam || 1/19 || śāntyaṃśadvidaśāraṃ ca tathaiva bhuvanārakam | vidyākalāprabhārūpadalāṣṭakasamāvṛtam || 1/20 || pratiṣṭhāvapuṣā spaṣṭasphuraddvyaṣṭadalāmbujam | nivṛttyākāravilasaccatuṣkoṇavirājitam || 1/21 || cidaṃśaḥ citkalā, tanmayamantastrikoṇam | śāntyatītā - śānti - vidyā - pratiṣṭhā nivṛttayo gaganādipañcabhūtakalāḥ | tanmayametaccakramityarthaḥ | avayavārthastu spaṣṭa eva || 1/19-21 || asyaiva cakrasya saṃhārakrameṇa vāsanāntaramāha trailokyamohanādye tu ityādi kriyā śeṣam ityantena (ślo. 22-24) trailokyamohanādye tu navacakre sureśvari | nādo binduḥ kalā jyeṣṭhā raudrī vāmā tathā punaḥ || 1/22 || viṣaghnī dūtarī caiva sarvānandā kramāt sthitāḥ | atra tuśabdaḥ pūrvoktakāmakalārūpatvapratipādanaprasaṅgapari-samāptau | trailokyamohanādye tu ityatra ādyaśabdena sarvāśāparipūrakādi-cakrāṇyucyante | teṣāṃ nāmānyuttaratra vakṣyati | trailokyamohanādye navacakre, jātāvekavacanam, trailokyamohanādyeṣu navacakreṣvityarthaḥ | nādādisarvānandāntā nava śaktayastrailokyamohanādibaindavāntanavacakreṣu krameṇādhivasantītyarthaḥ | padārthaḥ spaṣṭa eva || 1/22 - 23 || pūrvam ambikārūpamevedam (1/14) ityādinā prakāśāṃśā-nāmambikādīnāṃ caturṇāṃ trikoṇādicaturasrāntavāsanāmayatā-muktvedānīṃ vimarśāṃśānāṃ śāntādīnāṃ caturṇāṃ caturasrādibaindavāntacakramayatāvāsanāmāha - niraṃśau nādabindū ca kalā cecchāsvarūpakam || 1/23 || jyeṣṭhā jñānaṃ kriyā śeṣam niraṃśā śāntā śaktiḥ, śāntāyā niraṃśatvaṃ cidrūpatvāt | tena niraṃśau nādabindū dvāvapi śāntāśaktimayau | nādabindurūpaṃ caturasraṣoḍaśadalātmakam cakradvayaṃ śāntāśaktimayamityarthaḥ | kalā cecchāsvarūpakam icchāyāḥ svarūpaṃ kalārūpam, aṣṭadalapadmamicchāśaktimayamityarthaḥ | jyeṣṭhā jñānaṃ jñānaśaktireva jyeṣṭhārūpam, caturdaśāraṃ jñānaśaktimayamityarthaḥ | kriyā śeṣaṃ raudrī-vāmā-viṣaghnī-dūtarī-sarvānandākhyaśaktipañcakarūpaṃ dvidaśārāṣṭakoṇatrikoṇabaindavākhyacakrapañcakaṃ kriyāśaktimayamityarthaḥ || 23 || pūrvaṃ cakrasya śūnyākārāt (1/10) ityārabhya kāmakalārūpatāṃ pratipādyedānīmupasaṃharati- ityevaṃ tritayātmakam | cakraṃ kāmakalārūpaṃ prasāraparamārthataḥ || 24 || evam uktaprakāreṇa tritayātmakaṃ vāmādimātṛśaktitrayamayaṃ cakraṃ bindutritayamayaṃ kāmakalākṣararūpam | prasāraparamārthataḥ | yad yasmāt prasṛtaṃ tat tasya paramārthastadrūpaṃ ca tat | yadā mṛd ghaṭasya mṛdrūpaśca ghaṭaḥ, tantavaḥ paṭasya tanturūpaśca paṭaḥ | evaṃ kāmakalākṣarāt pasṛtasya śrīcakrasya kāmakalākṣaraṃ paramārthaḥ, tadrūpaṃ baindavaṃ cakramityarthaḥ || 24 || punarasyaiva cakrasya prakārāntareṇa vāsanāntaramāha akule viṣusaṃjñe ca ityādinā parānandavighūrṇitam ityantena (ślo0 25-35)- akule viṣusaṃjñe ca śākte vahnau tathā punaḥ | nābhāvanāhate śuddhe lambikāgre bhruvo'ntare || 25 || indau tadardhe rodhinyāṃ nāde nādānta eva ca | śaktau punarvyāpikāyāṃ samanonmanigocare || 26 || mahābindau akule, kulādanyadakulam, suṣumnāmūlasaṃsthitāruṇasahasradalakamalamakulaṃ nāma | taduparyaṣṭadalapadmordhvasthitaṃ ṣaḍdalaṃ kulapadmam | taduktaṃ svachandasaṃgrahe- adhaścordhvaṃ suṣumnāyāḥ sahasradalasaṃyutam | raktaṃ śvetaṃ ca sāhasradalasthaṃ śaktibhiryutam || ūrdhvādhomukhamīśāni karṇikākesarānvitam | śaktirūpaṃ mahādevi kulākulamayaṃ śubham || paṅkajadvayamīśāni sthitaṃ śāśvatamavyayam | tayormadhye suṣumnāntastriṃśadādhārapaṅkajam || śaktirūpaṃ śivākāraṃ śarvāṇyāḥ sannijālayam | teṣāṃ rūpaṃ kriyāṃ caiva kramād vakṣye'dhunā śṛṇu || gudameḍhrāntaraṃ devi pañcāṅgulasamucchritam | kandamekāṅgulaṃ madhye dvayāṅgulavisāraṇam || tasya madhye mahāyonistrikoṇākārarūpiṇī | suṣumnā yonimadhyasthā tasyā mūle maheśvari || adhaḥpadmaṃ sahasrāraṃ karṇikākesarānvitam | taijasaṃ ratnasaṃdīptaṃ taddalasthitaśaktibhiḥ || pratikiñjalkasaṃsthābhiḥ śaktibhiḥ saṃvṛtaṃ priye | karṇikāmadhyato devi kuladevī ca saṃsthitā || tatpadmordhvaṃ suṣumnāyā madhye tvekāṅgulopari | padmamaṣṭadalairyuktamaṣṭagranthisamanvitam || raktaṃ sukarṇikopetaṃ raktakiñjalkaśobhitam | granthyagrasthatriśṛṅgaṃ ca brahmāṇyādyaṣṭabhairavaiḥ || aṣṭapatrasthitagranthisthitavāmādiśaktibhiḥ | tadanyaśaktibhiścaiva śṛṅgasthābhiḥ samāvṛtam || tanmadhye kaulaśaktyā tu sevitaṃ ca smaret tataḥ | ekāṅgulapramāṇordhvaṃ ṣaḍdalaṃ kulapaṅkajam || iti | nanu kulādanyadakulamiti cedarthastarhi tadantarālasthitāṣṭadalapadmasyāpyakulatvaṃ kiṃ na syādityata āha - viṣusaṃjñe ceti | viṣḷ vyāptau (1095 ju0) | yat suṣumnāṃ tadantargatatriṃśatpaṅkajāni ca vyāpnoti, tatsahasradalakamalaṃ viṣuvam, tasya sarvādhāratvāt | tato nāṣṭadalakamalamakulamityarthaḥ | śākte vahnāviti | atra vahnau śākta iti vyatyayena paṭhitavyam | vahnirmūlādhāraḥ, vahnibimbādhāratvāt | taduktaṃ svacchandasaṃgrahe- ādhārapaṅkajaṃ pītaṃ catuṣpatraṃ sukesaram | adhomukhaṃ ca tanmadhye kuṇḍalī parameśvarī || svayambhumadhyagā cintyā varadādibhirāvṛtā | pārthivaṃ paṅkajaṃ hyetat tasyordhvaṃ paṅkajaṃ param || taijasaṃ parameśāni tanmadhyasthitaśaktayaḥ | niṣkalāḥ parameśāni vidyutpuñjanibhāḥ smaret || tadūrdhve karṇikāmadhye vahnibimbaṃ tadūrdhvagam | pūrṇapīṭhaṃ ca tanmadhye śākinī saṃsthitā śive || iti | śākte, śaktiḥ hṛllekhā, tadurdhvasthitatvācchāktaṃ svādhiṣṭhānaṃ ṣaḍasrakamalam | taduktaṃ svacchandasaṃgrahe- ādhārapaṅkajasyordhve sārddhadvyaṅgulakopari | taijasaṃ sāṣṭapatraṃ ca pītakarṇikayā yutam || hṛllekhākarṇikāmadhye sthitānaṅgādisevite | etasmād dvvyaṅgulādūrdhve svādhiṣṭhānaṃ ṣaḍasrakam || āpyaṃ ca bandinīśaktipūrvābhiḥ śaktibhirvṛtām | kākinīmabhisaṃcintya - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - || iti | nābhau daśadalakamale maṇipūrake | taduktaṃ tatraiva- nābhistryardhāṅgulopari | tatpadmaṃ maṇipūraṃ ca daśapatraṃ suśobhanam || lākinīmadhyagaṃ tacca ḍāmaryādibhirāvṛtam | iti | anāhate hṛdayasthāne dvādaśadalakamale | taduktaṃ tatraiva - caturdaśāṅgulādurdhve maṇipūrākhyapaṅkajāt | paṅkajaṃ rākinīmadhyaṃ dvādaśāramanāhatam || tatrasthakālarātryādiśaktibhiśca samāvṛtam | tatrasthasūryabimbaṃ tu nādoḍyānākhyapīṭhakam || iti | śuddhe kaṇṭhasthitaṣoḍaśadalakamale | taduktaṃ tatraiva - tasmādekāṅgulādūrdhve viśuddhaṃ ṣoḍaśārakam | madhyagā ḍākino bāhyaputreṣu parameśvari || amṛtādyakṣarāntasthāścandrabimbaṃ tadūrdhvataḥ | iti | lambikāgre aṣṭadalakamale | taduktaṃ tatraiva - kaṇṭhordhve parameśāni lambikā caturaṅgule | tasyāmaṣṭadalaṃ padmaṃ vaśinyādibhirāvṛtam || iti | bhruvo'ntare ājñāyāṃ dvidalakamale | taduktaṃ tatraiva - ājñādhāraṃ dvipatrābjaṃ hakṣadvidalasaṃyutam | haṃsavatīkṣamāpārśvaṃ tayormadhye tu hākinī || iti | bhruva ityekavacanaṃ bhrūdvayopalakṣaṇam | bhruvorantara ityarthaḥ | indau bindau | bindutadardharodhinīnāda- nādāntaśaktivyāpikāsamanonmanīnāmuparyupari rūpāṇyuccāraṇakālaṃ ca vakṣyati | mahābindau paramādākhye deśakālarūpavarjite | bindvādyunmanyantā bhāgāḥ sūkṣmāḥ sūkṣmatarāḥ svadehacakravidyānāṃ sādhāraṇāḥ | ko'rthaḥ ? atra trailokyamohanādibindvantān sthūlasūkṣmasūkṣmatarān cakrabhāgānakulādyunmanyanteṣu sthūlasūkṣmasūkṣmatareṣu bhāgeṣu mahābindau ca vibhāvayedityarthaḥ || 25-26 || punarapi traividhyamāha- punaścaivaṃ tridhā cakraṃ tu bhāvayet | evamuktaprakāreṇa vibhāvitaṃ cakraṃ punastridhā bhāvayet | traividhyamāha- ājñāntaṃ sakalaṃ proktaṃ tataḥ sakalaniṣkalam || 27 || unmanyantaṃ pare sthāne niṣkalaṃ ca tridhā sthitam | ājñāntam akulādyājñāparyantaṃ caturasrāditrikoṇāntaṃ cakrāṣṭakaṃ sthūlaṃ bhāvayet | tadbhāvanaṃ sakalam | tato bindumārabhya unmanyantaṃ cakrasūkṣmasūkṣmatarabhāgān bhāvayet | tadbhāvanaṃ sakalaniṣkalam | pare sthāne mahābindau śuddhaśūnyasaṃvidaṃ bhāvayet | tadbhāvanaṃ niṣkalam | evaṃ tridhā sthitam | akulādyājñāntāstantrāntareṣu vistareṇoktāḥ, ato nātroktāḥ || 27 || baindavādyunmanyantānāṃ svarūpamuccāraṇakālaṃ sthānaṃ cāha dīpākāraḥ ityādinā manonmanī ityantena (ślo0 28-34)- dīpākāro'rdhamātraśca lalāṭe vṛtta iṣyate || 28 || dīpākāraḥ, dīpasya yādṛśaṃ bhāsanaṃ tādṛśamasyetyarthaḥ | ardhamātraḥ | hrasvasyoccāraṇakālo mātrotyucyate | mātrāyā ardhamuccāraṇakālo yasya so'rdhamātraḥ | lalāṭe vṛtta iṣyate | vartulasaṃniveśo lalāṭe bhruvoruparibhāge | dīpākāro'rdhamātroccāraṇakālo vṛttasaṃniveśo bindurityarthaḥ | bindvādīnāṃ tu vistāraḥ svacchandasaṃgrahe prapañcitaḥ | tatra bindoryathā - bindvāvaraṇamūrdhvataḥ | sūryakoṭipratīkāśamatidīptaṃ mahadguṇam || tanmadhye daśakoṭīnāṃ saṃkhyāyojanapaṅkajam | tatkarṇikāyāmāsīnaḥ śāntyatīteśvaraḥ prabhuḥ || pañcavaktro daśabhujo vidyutpuñjanibhākṛtiḥ | nivṛttiśca pratiṣṭhā ca vidyā śāntiranukramāt || parivārya sthitāścaitāḥ śāntyatītasya sundari | vāmabhāge samāsīnā śāntyatītā manonmanī || pañcavaktradharāḥ sarvā daśabāhvindubhūṣaṇāḥ | bindutattvaṃ samākhyātaṃ koṭyarbudaśatairvṛtam || iti || 28 || ardhacandrastathākāraḥ pādamātrastadūrdhvake | jyotsnākārā tadaṣṭāṃśā rodhinī tryasravigrahā || 29 || ardhacandraḥ bindorardhabhāgaḥ, tathākāraḥ dīpākāra eva | pādamātraḥ mātrākālasya caturthabhāgoccāraṇakāla ityarthaḥ | tadūrdhvake bindorūrdhvabhāge | bindūparideśe pādamātroccāraṇakālo dīpākāro'rdhacandra ityarthaḥ | jyotsnākārā candrikāsamakāntiḥ, tadaṣṭāṃśā mātrāṣṭāṃśoccāraṇakālā, tryasravigrahā trikoṇākārā rodhinī | dvayorapi svacchandasaṃgrahe prapañco yathā - ardhacandrastadūrdhve tu rodhinī tasya copari | jyotsnā jyotsnāvatī kāntiḥ suprabhā vimalāpi ca || ardhacandra sthitā hyetāḥ kalāḥ pañca prakīrtitāḥ | rundhinī rodhinī rodhā jñānarodhā tamopahā || nirodhikākalāḥ pañca kathitāstava sundari | brahmādiparameśānāṃ paraprāptinirodhananāt || nirodhiketi sā proktā tasyā bhedād varānane | parasādākhyasamprāptiḥ -- - - - - - - - - - - - - - || iti || 29 || bindudvayāntare daṇḍaḥ śevarūpo maṇiprabhaḥ | kalāṃśo dviguṇāṃśaśca nādānto vidyudujjvalaḥ || 30 || halākārastu savyasthabinduyukto virājate | bindudvayamadhyagata ṛjurekhākāraḥ śevarūpaḥ, muṣkadvayamadhyagatā śirā śeva ityucyate, tattulyarūpaḥ | maṇiprabhaḥ padmarāgasavarṇavarṇaḥ | kalāṃśaḥ, kalāḥ ṣoḍaśamātrāḥ, ṣoḍaśāṃśoccāraṇakāla ityarthaḥ | sa punaḥ kalāṃśo nādastantreṇocyate | kalo nādastu gambhīre dhvanau tu madhurāsphuṭe ityamaraḥ | madhurāsphuṭo dhvanirnādaḥ | nādaprapañcaḥ svacchandasaṃgrahe yathā - rodhinyākhyaṃ yaduktaṃ te nādastasyordhvasaṃsthitaḥ | padmakiñjalkasaṃkāśaḥ koṭisūryasamaprabhaḥ || puraiḥ parivṛto'saṃkhyairmadhye pañcakalāvṛtaḥ | indhikā dīpikā caiva rocikā mocikā tathā || ūdhvargā madhyagā tāsāṃ pañcamo paramā kalā | candrakoṭisamaprakhyaṃ tanmadhye'rbudayojanam || padmamadhye samāsīnamīśvaraṃ cordhvagāminam | candrāyutapratīkāśaṃ pañcavaktraṃ trilocanam || indhikādyairvṛtaṃ devaṃ śūlapāṇiṃ jaṭādharam | tasyotsaṅgagatāmūrdhvagāminīṃ paramāṃ śivām || dhyāyet - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - || iti | vidyudujjvalaḥ taḍitsadṛśakāntiḥ | halākāraḥ lāṅgalasadṛśarūpaḥ | savyasthabinduyuktaḥ bindudvayamadhye dakṣiṇabhāgasthitabinduyuktaḥ | dviguṇāṃśaśca pūrvoktaṣoḍaśāṃśānāṃ dviguṇāṃśo dvātriṃśattamo bhāgaḥ | ku'rthaḥ ? mātrādvātriṃśattamāṃśoccāraṇakālo halākārādiviśeṣaṇaviśeṣito nādānta ityarthaḥ | nādasyānto layo bhavati | yatra brahmarandhre, tasya prapañcaḥ svacchandasaṃgrahe yathā - halākārastu nādānto bhitvā sarvamidaṃ jagat | adhaḥśaktyā vinirbhidya ūrdhvaśaktyavasānakaḥ || nāḍyāṃ brahmabile līnastvavyaktadhvanilakṣaṇaḥ | ato brahmabilaṃ jñeyaṃ rudrakoṭyarbudairyutam || tatra brahmaśivo jñeyaḥ śaśāṅkaśatasannibhaḥ | daśabāhustrinetraśca pañcavaktrenduśekharaḥ || brahmāṇī tvaparā śaktirbrahmaṇotsaṅgagāminī | dvāraṃ sā mokṣamārgasya rodhayitvā vyavasthitā || iti || 30 || śaktirvāmasthabindūdyatsthirākārā tathā punaḥ || 31 || vyāpikā binduvilasattrikoṇākāratāṃ gatā | punaḥśabdena pūrvebhyo viśeṣo dyotyate | pūrveṣāṃ bindvādyaṃśānāṃ svarūpavarṇamātrākālāṃśā abhikalpitāḥ | śaktimārabhya samanāntānāmaṃśānāṃ svarūpavarṇamātrākālāḥ paścād vakṣyanta ityarthaḥ | śaktirbindudvayamadhye vāmabhāgasthabindūdyatsthirākārā | śaktiprapañcaḥ svacchandasaṃgrahe yathā - śaktitattvaṃ samākhyātaṃ bhuvanairāvṛtaṃ mahat | ādhāraṃ bhuvanānāṃ ca pravakṣyāmi samāsataḥ || sūkṣmā caiva susūkṣmā ca tathā caivāmṛtā mṛtā | caturdikṣu sthitāstāsāṃ madhyasthā vyāpinī smṛtā || pañcavaktrā trinetrā ca sutejaskā ca pañcamī | śaktitattvaṃ samākhyātaṃ dhyānānmuktiphalapradam || iti | vyāpikā bindorvilāsād vāmāditriśaktimayā trikoṇarūpatāṃ gatetyarthaḥ | iyaṃ tu śaktitattvakathanenaiva kathitā svacchandasaṃgrahe yathā-sūkṣmā caiva ityādi sthitāḥ ityantaṃ pūrvoktam || 31 || bindudvayāntarālasthā ṛjurekhāmayī punaḥ || 32 || samanā binduvilasadṛjurekhā tathonmanā | spaṣṭam | samanāyāḥ prapañcaḥ svacchandasaṃgrahe - cidānandasvarūpā tu parāśaktistadūrdhvataḥ | samanā nāma sā śaktiḥ sarvakāraṇakāraṇam || sarvāṇḍāni bibhartīyaṃ śivena samadhiṣṭhitā | atrārūḍhaḥ sa bhagavān śivaḥ paramakāraṇam || sṛṣṭiṃ sthitiṃ ca saṃhāraṃ tirobhāvamanugraham | śivaḥ karoti satataṃ sarvakāraṇakāraṇam || śivaḥ sarvasya karteyaṃ śaktiḥ kāraṇamiṣyate | ekasmādeva bindorvilasadṛjurekhārūpā unmanā | unmanāyāḥ prapañcaḥ svacchandasaṃgrahe yathā - yā śaktiḥ kāraṇatvena tadūrdhve unmanā smṛtā | manaḥ saṃkramate yatra tena sā unmanā smṛtā || nātra kālakalābhānaṃ na tattvaṃ na ca devatā | sunirvāṇaṃ paraṃ śuddhaṃ rudravaktraṃ taducyate || śivaśaktiriti khyātaṃ nirvikalpaṃ nirañjanam | iti || 1/32 || śaktyādīnāṃ samanāntānāṃ varṇaṃ mātrāṃśakālaṃ cāha - śaktyādīnāṃ vapuḥ sphūrjaddvādaśādityasaṃnibham || 1/33 || catuṣṣaṣṭistadūrdhvaṃ tu dviguṇaṃ dviguṇaṃ tataḥ | śaktyādīnāṃ tu mātrāṃśo manonmanyāstathonmanī || 1/34 || manonmanyā manonmanīparyantam | manonmanī nāma samanā, manaḥsahitatvāt, tadrahitatvādunmanītyucyate | śaktyādīnāṃ manonmanīparyantānāmaṃśānāṃ vapuḥ svarūpaṃ sphūrjaddvādaśādityasaṃnibham | ekatra helayoditadvādaśādityasavarṇavarṇam | mātrāṃśaścatuṣṣaṣṭiḥ mātrāṃśakālaścatuṣṣaṣṭitamoṃ'śa ityarthaḥ | tadūrdhvaṃ tu vyāpikāyā mātrāṃśoccāraṇaṃ dviguṇaṃ vyāpikoccāraṇamātrāvayavakālo'ṣṭāviṃśatyuttaraśatatamo bhāga ityarthaḥ | tataḥ samānoccāraṇamātrāvayavakālaḥ ṣaḍadhikapañcāśaduttaradviśatatamo bhāga ityarthaḥ | unmanī yathedānīṃ kathitaviśeṣaṇā tathā nirākārā niruccārā, yato vāco nivartante aprāpya manasā saha (tai. u. 2/4) ityupaniṣaduktarītyā vāṅmano'tītagocaratvādunmanītyucyate | mahābindau cākārarūpavarṇoccārakālā na vidyante | ato nātrocyante, tasya viśvottīrṇatvāt | taduktaṃ svacchandasaṃgrahe - tattvātītaṃ varārohe vāṅmano'tītagocaram || aniṣkalaṃ cāsakalaṃ nīrūpaṃ nirvikalpakam | nirdvandvaṃ paramaṃ tattvaṃ śivākhyaṃ paramaṃ padam || 1/iti | hakārādibindvantānāṃ sthūlavarṇānāmuccāraṇakālo mātrā, bindvādisamanāntānāmardhamātrā | tadardhādikrameṇa lavaparyantamuccāraṇakālaḥ | lavo nāma nalinīpatrasaṃhatyāṃ sūkṣmasūcyabhivedhane | dale dale tu yaḥ kālaḥ sa kālo lavavācakaḥ || 1/(pra. sā. 1/29) iti vacanāt | tadūrdhvaṃ śūnya eva, tadadhikasūkṣmatarakālābhāvāt | evaṃvidhabhāvanayā śiva eva bhūyādityarthaḥ | taduktaṃ vijñānabhairavabhaṭṭārakaiḥ - piṇḍarūpasya mantrasya sthūlavarṇakrameṇa tu | ardhendubindunādāntaśūnyoccārād bhavecchivaḥ || 1/iti | (vi. bhai. , ślo. 42) atra bindvardhendu iti vaktavye vṛttānurodhena vyatyāsaḥ | bindvardhendunādāntaśūnyoccārād bhavecchiva iti pratyāhārarītyā grahaṇam | ardhendorupari rodhinīnādayornādāntasya copari śaktivyāpikāsamanānāṃ ca vidyamānatvāt | śūnyaśabdenonmanā ucyate | ato'rdhendubindunādāntaśūnyoccārād bhavecchiva iti piṇḍarūpasya mantrasya saṃgraheṇoktiḥ || 1/33- 34 || deśakālānavacchinnaṃ tadūrdhve paramaṃ mahat | nisargasundaraṃ tattu parānandavighūrṇitam || 1/35 || tadūrdhve hakārādimahābindvantānāṃ sakala-sakalaniṣkala-kevalaniṣkalānāṃ trayāṇāmapyūrdhve | paramaṃ mahat | mahatvaṃ ghaṭādīnāmapyasti nyūnaparimāṇāpekṣayā, ata uktaṃ paramamiti | yataḥ paraṃ mahattvaṃ nāsti tat paramaṃ mahat | ata eva deśakālānavacchinnam | deśakālākarairanavacchinnameva paramaṃ mahadityucyate | tena nisargasundaram | loke'sundaramapi vastu vastrādyalaṅkārairāropitaiḥ sundaramiva pratīyate | idaṃ tu svabhāvasundaram, sarvaiḥ svasvātmatayā spṛhaṇīyatvāt | parānandavighūrṇitam | ānandaḥ śabdādiviṣayānubhave'pyasti kṣaṇikaḥ, tata ucyate parānandavighūrṇitamiti | ko'rthaḥ ? tritrirūpa samavasthitavastubhyaḥ purātanī deśakālānavacchinnā paramamahadrūpā svabhāvasundarī paraprakāśātmakaparaśivasāmarasyaparipūrṇaparānandaśālinī vimarśaśaktiḥ śrīmahātripurasundarītyarthaḥ || 1/35 || prasṛtaṃ viśvalaharīsthānaṃ mātṛtrayātmakam (1/11) ityatra sūcitāṃ mātṛkāmayavāsanāmidānīṃ vivṛṇoti - ātmanaḥ sphuraṇaṃ paśyed yadā sā paramā kalā | ambikārūpamāpannā parā vāk samudīritā || 1/36 || sā paramā sarvavarṇādyabhūtavimarśarūpā, kalā vimarśaśaktiḥ, ātmanaḥ paraśivasya, sphuraṇaṃ paśyantyādikrameṇa vaikharīparyantaṃ vimarśanam, paśyed draṣṭumicchet, tadā paramā śāntātmikā bhūtvā, ambikārūpamāpannā prakāśāṃśabhūtāyā ambikāyāḥ sāmarasyamāpannā, parā vāk samudīritā parā mātṛkocyate | taduktaṃ saṃketapaddhatyām - anayoḥ sāmarasyaṃ yat parasmin mahasi sphuṭam iti || 1/36 || bījabhāvasthitaṃ viśvaṃ sphuṭīkartuṃ yadonmukhī | vāmā viśvasya vamanādaṅkuśākāratāṃ gatā || 1/37 || icchāśaktistadā seyaṃ paśyantovapuṣā sthitā | bījabhāvasthitaṃ viśvam | yathā bīje vṛkṣastathā ṣaṭtriṃśattattvātmakaṃ viśvaṃ parāyāṃ kāraṇatāvanmātratāmāsthitam, sphuṭīkartuṃ yadonmukhī sphuṭīkartumutpādayitumunmukhī | atrotpādanaṃ nāma kāraṇe sata eva kāryasya sphuṭīkaraṇam | ata eva kāryasya sphuṭīkaraṇād vāmā, viśvasya vamanāt kāraṇe sata utpādanāt | vamanaṃ nāmodarasthasya āhārāderbahirniryāsanam | utpādanamapyevameva | ata eva garbhabhāvenātmodaragatasya viśvasya bahirvamanād vāmā | aṅkuśākāratāṃ gatā vakratvācca vāmā śṛṅgāṭasya vāmarekhā sṛṣṭirūpā'bhūdityarthaḥ | ta (thā ? dā) icchāśaktirvāmāśaktisāmarasyamāpannā paśyantīrūpeṇa sthitetyarthaḥ || 1/37 || jñānaśaktistathā jyeṣṭhā madhyamā vāgudīritā || 1/38 || ṝjurekhāmayī viśvasthitau prathitavigrahā | tathā jyeṣṭhāśaktirjñānaśaktiḥ, tathā vāmāśaktiricchāśaktisāmarasyamāpannā sṛṣṭyātmakaśṛṅgāṭavāmārekhāsīt tathā jyeṣṭhāśaktirapi jñānaśaktisāmarasyamāpannā | viśvasthitau prathitavigrahā, sṛṣṭaviśvasthitau hetubhūtatvāt | ṝjurekhāmayī | atra śṛṅgāṭāgrarekhākārā | madhyamā vāgudīritā madhyamāmātṛkātvamāpannā || 1/38 || tatsaṃhṛtidaśāyāṃ tu baindavaṃ rūpamāsthitā || 1/39 || pratyāvṛttikrameṇaivaṃ śṛṅgāṭavapurujjvalā | kriyāśaktistu raudrīyaṃ vaikharī viśvavigrahā || 1/40 || sṛṣṭasya sthitasya viśvasya saṃhārakāle, baindavaṃ rūpamāsthitā ambikā śāntāsāmarasyarūpā sthitā, madhyabindorāvirbhūya sṛṣṭiṃ sthitiṃ ca sampādya tatsaṃhāronmukhī punarbindumeva praviṣṭetyarthaḥ | evaṃ pratyāvṛttikrameṇa, iyaṃ raudrī kriyāśaktisāmarasyāt, saiva śṛṅgāṭavapuḥ śṛṅgāṭasya dakṣiṇarekhā bhūtvā, ujjvalā śṛṅgāṭarūpeṇa bhāsamānā | śṛṅgāṭaṃ nāma trikoṇam | vaikharī viśvavigrahā vāgrūpaprapañcamaya-vaikharīrūpā jātetyarthaḥ || 1/39 - 40 || prakāśavimarśāṃśarūpāṇāmambikādīnāṃ śāntādīnāṃ catasṛṇāṃ śaktīnāṃ śṛṅgāṭarūpatāmuktvā punaridānīṃ trikoṇāntargatapīṭhākāravarṇaliṅgāvasthācatuṣṭayamayatāvāsanāmāha bhāsanādviśvarūpasya ityādinā turyarūpāṇyamūni ca (1/49) ityantena - bhāsanād viśvarūpasya svarūpe bāhyato'pi ca | etāścatasraḥ śaktyastu kā pū jā o iti kramāt || 1/41 || uttarārdhavakṣyamāṇacatuṣṭaye hetumāha - bhāsanāditi | viśvaṃ śivādibhūmyantaṃ nāmarūpātmakam, tadrūpasya svarūpe bījabhāvena, bāhyataḥ sṛṣṭyātmanā bhāsanāt, etāścatasraḥ śaktyastu śakḷ vyāptau (1262 svā.) ityasmād dhātoḥ śaktiśabdavyutpattiḥ | catasraḥ ambikādyāḥ śāntādyāścatasraḥ | krameṇa parasparaṃ sāmarasyamāpannāḥ kā pū jā o iti kramādāsan | kā kāmarūpapīṭham, pū pūrṇāgiripīṭham, jā jālandharapīṭham, o oḍyāṇapīṭham | prakāśavimarśātmatayā samarasībhūtāḥ pūrvoktāścatasraḥ śaktayaḥ kāmarūpapūrṇagirijālandharauḍyāṇapīṭharūpeṇa pariṇatā ityarthaḥ || 1/41 || pīṭhacatuṣṭayasya piṇḍādimayatāvāsanāmāha - pīṭhāḥ kande pade rūpe rūpātīte kramāt sthitaḥ | kandaṃ nāma suṣumnāmūlam | kandaśabdena tatrasthā piṇḍākhyā kuṇḍalī lakṣyate | taduktaṃ svacchandasaṃgrahe - nayitvā taṃ suṣumnā'dhaḥ kandasthāne ca mārutam | icchājñānakriyārūpāṃ kuṇḍalīṃ parameśvarīm || prasuptabhujagākārāṃ mātṛkārūpiṇīṃ śivām | iti | padaṃ nāma haṃsaḥ | rūpaṃ nāma binduḥ | rūpātītaṃ nāma nirañjanaṃ tattvam | taduktaṃ svacchandasaṃgrahe - piṇḍaṃ kuṇḍalinīśaktiḥ padaṃ haṃsaḥ prakīrtitaḥ | rūpaṃ binduriti khyātaṃ rūpātītaṃ tu cinmayam | iti | pīṭhāścatvāraḥ | piṇḍapadarūparūpātītaśabdena tattatsthānānyādhārahṛdayabhrūmadhyabrahmarandhrāṇi lakṣyante | tena kramāt teṣu sthāneṣu sthitāstattanmayā ityarthaḥ | teṣāṃ pṛthivīvāyusalilatejorūpatāṃ sūcayan tattvarūpabhedamāha - caturasraṃ tathā binduṣaṭkayuktaṃ ca vṛttakam || 1/42 || ardhacandraṃ trikoṇaṃ ca rūpāṇyeṣāṃ krameṇa tu | caturasraṃ caturasrarūpaḥ kāmarūpapīṭhaḥ | bhūtattvamityarthaḥ, bhūmaṇḍalasya caturasrarūpatvāt | binduṣaṭkayuktaṃ ca vṛttakam | pūrṇagiripīṭhaḥ ṣaḍbinduyuktavṛttarūpaḥ | vāyutattvamityarthaḥ, vāyumaṇḍalasya ṣaḍāvartavadvṛttarūpatvāt | ardhacandraṃ jālandharapīṭho'rdhacandrarūpaḥ, aptattvamayaḥ, ammaṇḍalasyārdhacandrarūpatvāt | trikoṇam oḍyāṇapīṭhastrikoṇarūpaḥ, tejastattvamayaḥ, agnimaṇḍalasya trikoṇarūpatvāt | krameṇa kāmarūpādīnāṃ pīṭhānāmetāni rūpāṇītyarthaḥ | atra gaganatattvasyārūpatvānniravayavatvāc-cānuktiḥ || 1/42 || pīṭhānāmeva krameṇa varṇānāha - pīto dhūmrastathā śveto rakto rūpaṃ ca kīrtitam || 1/43 || pṛthivīvāyusalilatejasāṃ krameṇa pītadhūmraśvetaraktavarṇatvāt pīṭhānāmapi ta eva varṇā ityarthaḥ | avayavārthaḥ spaṣṭaḥ | atra bhūtānāmakramaḥ pīṭhānusāreṇa | pīṭhānāṃ tvāmnāyabhedena kramasya niyamāt || 1/43 || pīṭheṣu liṅgānyāha - svayambhūrbāṇaliṅgaṃ ca itaraṃ ca paraṃ punaḥ | pīṭheṣvetāni liṅgāni saṃsthitāni varānane || 1/44 || līnaṃ bāhyendriyāgocaraṃ cidrūpamarthaṃ gamayantīti liṅgāni | mano'haṅkārabuddhicittātmakāni kāmarūpādīni citsphurattādhāratvāt pīṭhāni | eteṣvantaḥkaraṇacatuṣṭayarūpeṣu tattadvṛtticatuṣṭayamayāni liṅgāni svayambhvādīni vasantītyarthaḥ | etatsarvaṃ saubhāgyasudhodaye prapañcitam | yathā - punareva kāmapīṭhe tadagrakoṇasthite manorūpe | pratiphalitaṃ tajjyotiḥ svayambhuliṅgaṃ samīritaṃ sadbhiḥ || 1/5/6 || dakṣiṇakoṇe'haṅkṛtirūpe jālandhare tu saṃkrāntam | paradhāma bāṇaliṅgaṃ jātaṃ saṃkrāntyupādhibhedavaśāt || 1/5/4 || madhyatrikoṇakoṇe vāme śrīpūrṇapīṭhametasmin | buddhimaye paratejaḥ pratiphalitaṃ tvitaraliṅgatāṃ yātam || 1/5/2 || cittamaye śrīpīṭhe jyotirbindau yadasya saṃkrāntam | pratiphalitaṃ paradhāmnaḥ paraliṅgaṃ tat prakīrtyate prājñaiḥ || 1/4/1 || 1/iti || 1/44 || liṅgānāṃ svarūpaṃ pītādivarṇān vaikharīvarṇāṃśca vibhajyāha - hemabandhūkakusumaśaraccandranibhāni tu | svarāvṛtaṃ trikūṭaṃ ca mahāliṅgaṃ svayambhuvam || 1/45 || kāditāntākṣaravṛtaṃ bāṇaliṅgaṃ trikoṇakam | kadambagolakākāraṃ thādisāntākṣarāvṛtam || 1/46 || sūkṣmarūpaṃ samastārṇavṛtaṃ paramaliṅgakam | bindurūpaṃ parānandakandaṃ nityapadoditam || 1/47 || hemanibhaṃ pītavarṇam, trikūṭaṃ bindutrayakūṭarūpam, svarāvṛtam akārādiṣoḍaśasvarāvṛtaṃ svayambhuliṅgam | bandhūkakusumanibhaṃ raktavarṇaṃ trikoṇarūpaṃ kāditāntākṣaravṛtaṃ bāṇaliṅgam | śaraccandranibhaṃ śvetavarṇaṃ kadambagolakākāraṃ kadambakusumagolakarūpaṃ thādisāntākṣarāvṛtam itaraliṅgam | paraliṅgasya paratejorūpatvādavarṇatvam | ataḥ sūkṣmarūpamanindriyagocaram | ata eva bindurūpaṃ samastārṇavṛtam ādikṣāntapañcāśadakṣaravṛtaṃ paraliṅgaṃ parānandakandaṃ parāyā akṣararūpāyāḥ paśyantyādiśākhāvatyā latāyā ānandamayaṃ kandaṃ nityapadoditam, nityatvaṃ ca mātṛkāyā utpattivināśarahitatvāt | padād viśvamumukṣumanaḥprāpyāt, uditaṃ prathamaspandarūpatayā || 1/45 - 47 || etāni sarvāṇyapi bījatritayayuktāyāsturīyavidyāyā vācyarūpāṇītyāha - bījatritayayuktasya sakalasya manoḥ punaḥ | etāni vācyarūpāṇi kulakaulamayāni tu || 1/48 || etāni śakticatuṣṭayaṃ mātṛkācatuṣṭayaṃ madhyakoṇacatuṣṭayaṃ pīṭhacatuṣṭayaṃ liṅgacatuṣṭayaṃ cetyetāni sarvāṇi bījatritayayuktasya sakalasya manorvāgbhavakāmarājaśaktibījasametāyāstatsamaṣṭirūpāyās-turīyavidyāyā vācyarūpāṇi | vidyā vācikā, etāni sarvāṇi vācyāni | ata eva taccatuṣṭayarūpiṇīyaṃ vidyetyarthaḥ, vācyavācakayorabhedāt | kulaṃ meyamānamātṛlakṣaṇam, kaulaṃ tatsamaṣṭiḥ | tanmayānītyarthaḥ || 1/48 || amūni pūrvoktāni sarvāṇi caturātmakāni jāgradādimayānītyāha - jāgratsvapnasuṣuptyākhyaturyarūpāṇyamūni tu | jāgrad jāgaritaṃ dehendriyavyāpāraḥ, antaḥkaraṇamātravyavahāraḥ svapnaḥ, sarvendriyoparatiḥ sukhatāvanmātraparāmarśaḥ suṣuptiḥ, turīyaṃ caitanyamātravṛttiḥ | atraiva vakṣyati - vahnau devi mahājāgradavasthā tvindriyadvayaiḥ (3/177) ityādinā | pūrvaṃ cakrasya caturātmatāmuktvā tanmadhye baindavanivāsinyāḥ svasaṃvidastadatītarūpatāmāha - atītaṃ tu paraṃ tejaḥ svasaṃvidudayātmakam || 1/49 || atītaṃ jāgaritādidaśācatuṣṭayātītam | ata eva paraṃ viśvottīrṇam, viśvottarattvāt | kiñca, paramanuttaraṃ prakāśarūpam | atra śrutiḥ - tadeva jyotiṣāṃ jyotiḥ (mu. u. 2/2/9) iti | svasaṃvidudayātmakaṃ sarvaprāṇiṣvātmatayā sthitam | taduktaṃ navaśatīśāstre - anantaṃ paramaṃ jyotiḥ sarvaprāṇihṛdi sthitam iti || 1/49 || cakrasya punarvāsanāntarakathanāya viśvātītaṃ vastu kathayitvā vaktavyāṃ vāsanāmāha - svecchāviśvamayollekhakhacitaṃ viśvarūpakam | viśvamayollekhaḥ, viśvaṃ ṣaṭtriṃśattattvātmakam, tanmayaḥ ullekhaḥ, ullikhyata iti ullekhaḥ citram, tena svecchāviśvamayollekhena khacitaṃ vyāptaṃ svecchātūlikayā''tmabhittau [māyācitramullikhatītyarthaḥ | taduktamīśvarapratyabhijñāyām - svecchayā svabhittau] viśvamunmīlayati (pra. hṛ. 2) iti | atra pramāṇavacanaṃ ca - jagaccitraṃ samālikhya svecchātūlikayā''tmani | svayameva samālokya prīṇāti bhagavān śivaḥ || 1/iti | viśvarūpakam | ata eva śivādikṣityantarūpeṇa pariṇatamityarthaḥ | yathā kṣīraṃ dadhyākāreṇa pariṇamate, tathā cicchaktireva viśvākāreṇa pariṇamate | taduktaṃ śrīpratyabhijñāhṛdaye - citiḥ svatantrā viśvasiddhihetuḥ (sū. 1) iti | tena kimāyātaṃ paramaśivasyetyata āha - caitanyamātmano rūpaṃ nisargānandasundaram || 1/50 || caitanyaṃ cidvimarśaśaktiḥ, ātmanaḥ prakāśātmanaḥ paraśivasya, rūpaṃ nisargānandasundaraṃ tatsāmarasyena sahajānandollāsādakhilasya spṛhaṇīyam | vimarśaśaktiḥ prakāśātmanā paraśivena sāmarasyād viśvaṃ sṛjati, na tu kevalā | yathā na kevalena tuṣeṇāṅkuro jāyate, nāpi taṇḍulena, kintūbhābhyāmayutasiddhasaṃbandhaśālibhyām | taduktaṃ svacchandasaṃgrahe - śivā'bhinnā parāśaktiḥ sarvakramaśarīriṇī iti || 1/50 || tadevāha - meyamātṛpramāmānaprasaraiḥ saṃkucatprabham | śṛṅgāṭarūpamāpannamicchājñānakriyātmakam || 1/51 || meyaṃ prameyam | pramāviṣayaḥ samyaganubhavaḥ pramā | tadvān pramātā | pramākaraṇaṃ pramāṇam | taduktaṃ tantrāntare - mitiḥ samyakparicchittistadvattā ca pramātṛtā | tadayogavyavacchedaḥ prāmāṇyaṃ gautame mate || 1/(ku. kā. 4/5) iti | nirvikalparūpāyāḥ svasaṃvido mātṛmeyapramāṇapramārūpeṇa vikalpātmanā prasara eva saṃkocaḥ | śivasya prakāśātmano dīpasya śaktirvimarśākhyaiva prabhā | sā nirvikalpātmanā viśvākārā meyamātṛpramāpramāṇabhedaiḥ saṃkucadrūpā, tadā śivo'pi saṃkucadrūpaḥ | etadubhayamicchājñānakriyātmakam icchādivāmādiśaktyaṃśabhedabhinnaṃ śṛṅgāṭarūpamapannaṃ trikoṇarūpeṇa pariṇatam || 1/51 || pūrvaṃ bījatritayayuktasya sakalasya manoḥ punaḥ (1/48) ityatra kāmakalādikāyā vidyāyāḥ śrīcakrahetubhūtatrikoṇamayapīṭhādi-caturmayatāmuktvedānīṃ devatāyā api tanmayatābhāvanāmuktavāniti bhāvaḥ | tadeva vivṛṇoti viśvākāraprathādhāra ityādi, tadīyaśaktinikarasphuradūrmisamāvṛtam ityantena (ślo. 52-55)- viśvākāraprathādhāranijarūpaśivāśrayam | kāmeśvarāṅkaparyaṅkaniviṣṭamatisundaram || 1/52 || viśvākāraprathā ṣaṭtriṃśattattvātmanā pariṇatā vimarśaśaktiḥ, tasyā ādhāraḥ, nijaṃ rūpaṃ tāttvikaṃ rūpam, śivaḥ prakāśātmakaḥ, sa evāśraya ādhāro yasya tadviśvākāraprathādhāranijarūpaśivāśrayaṃ paraṃ tejaḥ | kāmeśvarāṅkaparyaṅkaniviṣṭam | kāmeśvaraḥ prakāśātmakaḥ śivaḥ, tasyāṅkaparyaṅka niviṣṭaṃ vimarśaśaktirūpaṃ | atisundaram atyantasubhagam, sarvaiḥ svasvātmatayā spṛhaṇīyatvāt || 1/52 || icchāśaktimayaṃ pāśamaṅkuśaṃ jñānarūpiṇam | kriyāśaktimaye bāṇadhanuṣī dadhadujjvalam || 1/53 || icchāśaktireva pāśaḥ, bandhahetutvāt | jñānaśaktireva aṅkuśaḥ, manomayagajasya niyāmakatvāt | kriyāśaktimaye bāṇadhanuṣī, śabdasparśādayo bāṇā manastasyābhavaddhanuḥ iti vacanāt śabdādibāṇānāṃ manasā dhanuṣā saha saṃyojanaṃ kriyāśaktereva vyāpāraḥ | atra icchāśaktimayaṃ pāśam, jñānaśaktimayamaṅkuśam, kriyāśaktimaye bāṇadhanuṣī - evamāyudhacatuṣṭayaṃ svecchāgṛhītakāmakalāmayavigrahabāhucatuṣṭayena dadhadujjvalam, cidātmakatvāt || 1/53 || āśrayāśrayibhedena aṣṭadhābhinnahetimat | āśrayaḥ kāmeśvaraḥ, āśrayi kāmeśvaryākhyaṃ paraṃ tejaḥ | evamāśrayāśrayibhedena aṣṭadhābhinnahetimat | hetirāyudham, āśrayasya catvāryāyudhāni āśrayiṇaścatvāri cetyaṣṭadhābhinnahetimat | ko'rthaḥ ? paraśiva eva prakāśavimarśātmanā nijāvaṃśau vibhajya kāmeśvaraḥ kāmeśvarīti bhūtvā pāśāṅkuśadhanuśśarān puṃstrībhedenāṣṭau dhṛtvā''śrayāśrayibhāvena svaramayamadhyatrikoṇamadhyagatasadā-śivākhyabaindavacakre turīyabindumaye paraliṅge nivasatītyarthaḥ | idameva mithunaṃ navadhā vibhajyātmānaṃ navacakreṣu sthitamityāha - aṣṭāracakrasaṃrūḍhaṃ navacakrāsanasthitam || 1/54 || pūrvoktakrameṇa tadeva vāmādīcchādiśaktimayaṃ trikoṇameva tridhā vibhinnaṃ dviśaktyekavahnibhedenāṣṭāracakramabhūt | punastadeva tripadaṃ vahniśaktirūpaṃ ca bhūtvā navacakramabhūta | evaṃrūpaṃ śrīcakraṃ svayamevāṣṭāracakram, citiścittaṃ ca caitanyaṃ cetanādvayakarma ca | jīvaḥ kalā śarīraṃ ca sūkṣmaṃ puryaṣṭakaṃ matam || iti svacchandasaṃgrahoktarītyā nijaṃ sūkṣmaṃ puryaṣṭakaṃ vibhajyāṣṭāracakraṃ vaśinyādikrameṇa saṃruḍhamityarthaḥ | navacakrāsanasthitam evaṃrūpaṃ mithunameva nijādhāranavakaṃ navacakratvena vibhajya nijanādaśaktinavakaṃ navacakreśvarīrūpeṇa saṃpādya, icchādiśaktitritayaṃ paśoḥ sattvādisaṃjñakam | mahattryasraṃ cintayāmi guruvaktrādanuttarāt || 1/18 || aṣṭārāṃśapradeśo'yaṃ cinniryāṇeṣu sādikam | sūkṣmaṃ puryaṣṭakaṃ devyā matireṣā hi gauravī || 1/17 || antardaśāravasudhā jñānakarmendriyāvaliḥ | mahātripurasundaryā iti saṃcintayāmyaham || 1/16 || bāhyo daśārabhāgo'yaṃ buddhikarmākṣagocaraḥ || 1/15 || caturdaśāravasudhā karaṇāni caturdaśa || 1/4 || vasucchadanapadmāṅkadeśo yaścakrago vibhuḥ | avyaktādyāḥ prakṛtayo bhūtāntā niścinomyaham || 1/13 || ṣoḍaśacchadapadmāṅkadeśo bhūtākṣamānasam | vikārātmakatāpannaṃ devyā saṃbhāvayāmyaham || 1/12 || iti subhagodayavāsanoktarītyā baindavādicaturasrānteṣu navacakreṣvāsanabhūteṣvindriyādirūpeṇa sthitamityarthaḥ || 1/54 || evaṃrūpaṃ paraṃ tejaḥ śrīcakravapuṣā sthitam | evaṃrūpam uktaprakāreṇa vibhaktanijecchādiṣoḍaśavikārāntāvayava- mayatrikoṇādicaturasrānta śrīcakravapuṣā sthitamityarthaḥ | itthaṃ tasmin mithune śrīcakravapuṣā pariṇate sati tadīyāvayavaśaktaya evāvaraṇadevatārūpeṇa sthitā ityāha - tadīyaśaktinikarasphuradūrmisamāvṛtam || 1/55 || tayoḥ kāmeśvarakāmeśvaryorevāvayavāstadīyāvayavāḥ, teṣāṃ śaktayaḥ, tāsāṃ nikarāḥ samūhāḥ, te ca sphuranta evormayastaraṅgāḥ, taiḥ samāvṛtam | ko'rthaḥ ? prakāśavimarśamayakāmeśvarakāmeśvarī-svecchāgṛhītavigrahāvayaveṣu cakrāvayavatāmupagateṣu tadavayavaśaktayo'pi kāmeśvarī - vajreśvarī - bhagamālinyādyāvaraṇadevatārūpeṇa parivārya tiṣṭhantītyarthaḥ | ūrmiśabdenedaṃ dyotyate - prakāśātmakaḥ parameśvaraḥ samudraḥ, vimarśarūpiṇī kāmeśvarī salilam, tadīyāvayavāḥ śaktinikarā ūrmayaḥ | yathā kallolāḥ samudre jāyante tatraiva līyante, evaṃ ṣaṭtriṃśattattvamayaṃ saśaktikaṃ cakraṃ tatraivodetyastameti ceti tātparyam | tatrābhiyuktavacanam - mūlodbhavaṃ śakticakraṃ yatastanmayatāṃ gatam | tasminnevāvyaye tattve vilīnaṃ paribhāvayet || mūlaṃ svātmani cidrūpe yajed yattat tadeva hi | iti || 1/55 || 1/(su. 67-68) sarvacakravāsanāmuktvā teṣu savāsanaṃ madrābhedamāha cidātmabhitau ityādinā evaṃ cakramayam ityantena (ślo. 56-71) - cidātmabhittau viśvasya prakāśāmarśane yadā | karoti svecchayā pūrṇavicikīrṣāsamanvitā || 1/56 || kriyāśaktistu viśvasya modanād drāvaṇāt tathā | mudrākhyā cid vimarśaśaktiḥ | ātmabhittau ātmaiva bhittirātmabhittistasyām, svasvarūpameva bhittirityarthaḥ | viśvasya śivāderbhūmyantasya | prakāśāmarśane | asphuṭasya sphuṭīkāraḥ prakāśaḥ, idantayā hṛdayaṅgamībhāvo vimarśa evāmarśanam | evaṃvidhe prakāśāmarśane, yadā sṛṣṭikāle, pūrṇavicikīrṣāsamanvitā, viśeṣeṇa kartumicchā vicikīrṣā | vikāraḥ kṣīrādīnāmapyasti, ātañcanādinā | ata evāha - pūrṇavicikīrṣāsamanviteti | tatra tu kṣīrāderdadhyādimātrameva vikāraḥ, atra tu śivādikṣityantaṃ tattvākāreṇa vikāraḥ | ata eva pūrṇavicikirṣāsamanvitā | kriyāśaktistu kriyāśaktireva bhūtvā(??) | turavadhāraṇe | evaṃvidhasya viśvasya modanād drāvaṇācca | atra tvanukūlakriyaiva modanam | drāvaṇaṃ nāma tadekarasībhāvaḥ | saṃvid mudrākhyāṃ labhate | ayamarthaḥ - yadā vimarśaśaktirviśvarūpeṇa vihartumicchati, tadā kriyāśaktirbhūtvā svavikārabhūtasya viśvasya paracidānandalakṣaṇena modanena tadaikarasyalakṣaṇena drāvaṇena ca mudrākhyāmāpannetyarthaḥ || 1/56 - 57 || 1/ tatrādau vyāpikāṃ trikhaṇḍāmudrāmāha - sā yadā saṃvidambikā trikalāmayī || 1/57 || trikhaṇḍārūpamāpannā sadā saṃnidhikāriṇī | sarvasya cakrarājasya vyāpikā parikīrtitā || 1/58 || sā vimarśarūpiṇī saṃvit, trikalāmayī vāmājyeṣṭhāraudrīrūpa- kalātrayasamaṣṭirūpā ambikā bhūtvā, ambikāgrahaṇaṃ śāntāyā apyupalakṣaṇam | icchājñānakriyāśaktirūpakalātrayasamaṣṭirūpā śāntātmikā'pi bhūtvetyarthaḥ | trikhaṇḍārūpamāpannā | dakṣiṇāṅgulayo vāmādyāḥ prakāśāṃśāḥ vāmāṅgulaya icchādyā vimarśāṃśāḥ | tadubhayasaṃyogarūpabandhanātmakakhaṇḍatrayavatī trikhaṇḍā mudrā jātetyarthaḥ | sadā saṃnidhikāriṇī | ata eveyaṃ saṃviddevatāyās- tripurāyāḥ saṃnidhikāriṇī sāṃnidhyakāriṇī | sarvasya cakrarājasya sarveṣāṃ cakrāṇāṃ pūjāyantrāṇāṃ śreṣṭhatvāccakrarājasya vyāpikā, navacakrasthitanavamudrāṇāṃ samaṣṭibhūtatvāt || 1/57-58 || sarvasaṃkṣobhiṇīmudrāmāha - yoniprācuryataḥ saiṣā sarvasaṃkṣobhiṇī punaḥ | vāmāśaktipradhāneyaṃ dvāracakre sthitā bhavet || 1/59 || saiṣā trikhaṇḍā khaṇḍatrayamunmucya yoniprācuryataḥ | madhyamādvayasaṃyogādekā anāmikādvayasaṃyogādanyā, kaniṣṭhikādvayasaṃyogādaparā, evaṃ yoni prācuryāt sarvasaṃkṣobhiṇī parānandapravaṇatvakāriṇī | vāmāśaktipradhāneyaṃ sarvasaṃkṣobhiṇī mudrā vāmāśaktipradhānatvāt sṛṣṭiḥ | sṛṣṭireva kṣobhaḥ | dvāracakre caturasratrayarūpe caturdvāravati trailokyamohane cakre sthitā || 1/59 || drāviṇīmudrāmāha - kṣubdhaviśvastitikarī jyeṣṭhāprācuryamāśritā | sthūlanādakalārūpā sarvānugrahakāriṇī || 1/60 || sarvāśāpūraṇākhye tu saiṣā sphuritavigrahā | kṣubdhasya viśvasya sthitikarī svasaṃvinmātrasthitikāriṇī | ato jyeṣṭhāprācuryamāśritā, jyeṣṭhāśakteḥ sthitihetutvāt | sthūlanādakalā-rūpā | sthūlanādaḥ, śrutigocaratvāt | nādajjātāḥ kalā nādakalāḥ ṣoḍaśasvarāḥ | atrābhiyuktavacanam - kalāḥ kalā nādabhavā vadantyataḥ (pra. sā. 7/18) ityādi | tadrūpā, kāmākarṣiṇyādinivāsasarvāśāparipūraka-cakrapūrakatvāt, sarvāśāpūraṇākhye kāmākarṣiṇīkalādhāratvāt | ata eva sarvānugrahakāriṇī | kāmākarṣaṇameva sarvānugrahaḥ | saiṣeti tacchabdena catuḥśatīśāstroktā (3/6-7) sarvavidrāviṇī mudrā parāmṛśyate | sphuritavigrahā saṃvidrūpatvāt | ko'rthaḥ ? jyeṣṭhāprācuryādhāratvāt sthitirūpiṇī, ata eva ṝjurūpamadhyamātarjanyoḥ kaniṣṭhikānāmikayośca saṃyogarūpiṇī, kāmākarṣiṇyādirūpatvāt sarvānugrahakāriṇī, tadādhāratvāt sarvāśāparipūraṇākhye cakre saṃvidrūpatvāt sphuritavigrahā catuḥśatīśāstre pratipāditā saiṣā sarvavidrāviṇī mudrā sthitetyarthaḥ || 1/60 -61 || sarvākarṣiṇīmudrāmāha - jyeṣṭhāvāmāsamatvena sṛṣṭeḥ prādhānyamāśritā || 1/61 || ākarṣiṇī tu mudreyaṃ sarvasaṃkṣobhiṇī smṛtā | jyeṣṭhāvāmāsamatvena jyeṣṭhāvāmāśaktidvayasāmarasyarūpatvāt | sṛṣṭeḥ prādhānyamāśritā | sṛṣṭirūpā vāmā, sthitirūpā jyeṣṭhā | ubhayasāmyāt sṛṣṭisthitisādhāraṇīyaṃ vāmāṃśena cakratarjanīmadhyamā-dvayarūpā, jyeṣṭhāṃśena ṝjusaṃyuktānāmikākaniṣṭhādvayarūpetyarthaḥ | ata eva vakrāṅgulidvayarūpatvād ākarṣiṇīyaṃ mudrā sarvasaṃkṣobhiṇi sarvasaṃkṣobhakāriṇi cakre smṛtā | smṛtiḥ pūrvānubhavasaṃskārajanyaṃ jñānam | pūrvaṃ catuḥśatīśāstre (3/7-8) anubhūtā mudrā idānīṃ smṛtā, savāsanā kathitetyarthaḥ || 1/61-62 || sarvāveśakarīmudrāmāha - vyomadvayāntarālasthabindurūpā maheśvari || 1/62 || śivaśaktyākhyasaṃśleṣād divyāveśakarī smṛtā | caturdaśāracakrasthā saṃvidānandavigrahā || 1/63 || ādhārādyājñāntaṣaṭcakrāntarālāni pañca vyomāni | teṣāṃ dvayordvayormadhye ekaiko binduriti pañca bindavaḥ pañcabhūtamayāḥ | taduktamabhiyuktaiḥ - pañcabindumayaṃ bhedaṃ pañcapraṇavapañjaram iti | tadrūpā vyomadvayāntarālasthabindurūpā | śivaśaktyātmasaṃśleṣāt | śivātmāno dakṣakarāṅgulayaḥ, śaktyātmāno vāmakarāṅgulayaḥ | śivaśaktyātmanā parivṛttyetaretarāṅgulyantarālapraveśitānāṃ sarveṣāmanyonyagāḍhaparipīḍanādevaṃbhūtā divyāveśakarī mudrā divyasya prakāśātmakaśivasya, āveśakarī sāmarasyakarī, caturdaśāracakrasthā caturdaśāracakre sarvasaubhāgyadāyakanāmadheye sthitā, saṃvicchaktiḥ, ānandavigrahā paramaśivasāmarasyarūpiṇī | ko'rthaḥ ? ubhayakarāṅgulyantarālagataikaikāṅgulirūpapañcabindumayaśivaśakti- dvayasāmarasyanirūpaṇalakṣaṇabandhanātmikeya mudrā saṃvidaikarasyānandamayī caturdaśāracakre sthitetyarthaḥ || 1/62 - 63 || unmādinīmudrāmāha - bindvantarālavilasatsūkṣmarūpaśikhāmayī | jyeṣṭhāśaktipradhānā tu sarvonmādanakāriṇī || 1/64 || daśāracakramāsthāya saṃsthitā vīravandite | bindvantarālād ādhārādibrahmarandhrāntargatayonimahābindvoḥ svayambhuparākhyayorliṅgayorantarālād vilasatsūkṣmarūpaśikhāmayī vilasantyau sūkṣmarūpe bisatantunibhākṛtī śikheva śikhāvat śikhe ambikāśāntayostanmayī tadaikarasyarūpā | jyeṣṭhāśaktipradhānā jyeṣṭhāśaktipracurā | sarvonmādanakāriṇī | unmādaścittavibhramaḥ (a. ko. 1/7/26) | sarvānunmattavat sarvavyāpāraparāṅmukhān śivaśaktisāmarasyānusandhānaparān karotītyarthaḥ | daśāracakramāsthāya daśāracakraṃ bahirdaśāracakram | vīravandite | idantāriporahami samarāṅgaṇe pralayapratipādanaparā vīrāḥ, tairvandite ātmāhambhāvanayā bhāvite | taduktaṃ parāpañcāśikāyām - ahami pralayaṃ kurvannidamaḥ pratiyoginaḥ | parākramaparo bhuṅkte svabhāvamaśivāpaham || 1/(ślo. 50) iti | ko'rthaḥ ? antaḥ kulākulabindudvayāntarālavilasadambikā- śāntākhyavahnyamṛtakuṇḍalinīrūpaśikhādvayasadṛśā śaktiśivākhyakaradvayamadhyamāṅguṣṭhadvayasaṃyogabindudvayākāra- vartuladvayāntargatakaniṣṭhikādvayamayī jyeṣṭhāśaktipradhānatvād ṛjvākṛtyanāmātarjanīdvayāgrasaṃyogarūpā śivaśaktisāmarasyā- nusandhānalakṣaṇabandhanarūpā sarvonmādinyākhyā mudrā bahirdaśāracakramāsthāya sthitetyarthaḥ || 1/64 - 65 || mahāṅkuśamudrāmāha - vāmāśaktipradhānā tu mahāṅkuśamayī punaḥ || 1/65 || tadvad viśvaṃ vamantī sā dvitīye tu daśārake | saṃsthitā modanaparā mudrārūpatvamāsthitā || 1/66 || bindvantarālavilasatsūkṣmarūpaśikhāmayī ṛjvākṛtitarjanyanāmikā-saṃyogarūpā jyeṣṭhāśaktipradhānā pūrvaṃ bhavati | idānīṃ vāmāśaktipradhānā, vāmā viśvasya vamanādaṅkuśākāratāṃ gatā (1/37) iti pūrvoktarītyā vāmāśaktipradhānatvād vakrākāratarjanībandhanarūpā viśvaṃ vamantī, sṛṣṭirūpatvāt | tadvat paramaśivavat | dvitīye tu daśārake antardaśāre | modanaparā paraśivasāmarasyalakṣaṇaparānusandhānamayī, ata eva mudrārūpatvamāsthitā | ayamarthaḥ - pūrvoktamudrālakṣaṇavimarśamaya-cicchaktireva vāmāśaktibhūtatarjanīdvayamayaparaśivasāmarasya-parānandapravaṇarūpā mahāṅkuśamudrā'ntardaśāre sthiteti || 1/65 - 66 || khecarīmudrāmāha - dharmādharmasya saṃghaṭṭādutthitā vittirūpiṇī | vikalpotthakriyāloparūpadoṣavighātinī || 1/67 || vikalparūparogāṇāṃ hāriṇī khecarī parā | sarvarogaharākhye tu cakre saṃvinmayī sthitā || 1/68 || dharmādharmasya saṃghaṭṭāt | dharmaḥ śaktiḥ, sṛṣṭyādisakala-dharmaparatvāt | adharmaḥ śivaḥ, tattatsakaladharmarahitatvāt | tayoḥ saṃghaṭṭaḥ sāmarasyam, tasmādutthitā | vittirūpiṇo | vittiḥ saṃvittiḥ | vikalpotthakriyālopa-rūpadoṣavighātinī | vikalpaḥ koṭidvayāvalambanam evaṃ vā na veti saṃśayajñānam, vikalpotthāḥ kriyā nityanaimittikakāmyarūpāḥ, tallopena pratyavāyaḥ prāyo jāyate, tasya vighātinī | vikalparūparogāṇāṃ hāriṇī | paripūrṇabhāvasya śivasya mayaivametatkartavyaṃ na veti vikalparūpā rogā ādhaya eva vyādhayaḥ, taduktamabhiyuktaiḥ - apūrṇammanyatā vyādhiḥ kārpaṇyaikanidānabhūḥ | kleśāvaho'tikaṣṭaśca iti teṣāṃ hāriṇī khecarī - khe nirastasakalakriyākrame yā citiścarati śāśvatodayā | sā śivatvasamavāptikāriṇī khecarī sakalakhedahāriṇī || 1/(ci. 38) iti maduktarītyā nirvikalpabodhabhūmisaṃcāriṇī citiḥ cicchaktiḥ paramaśivasāmarasyarūpā tadadhiṣṭhitatvāt sarvarogaharākhye cakre saṃvinmayī sthitā | ko'rthaḥ ? śivaśaktimayadakṣavāmabāhudvayaparivartana- rūpatarjanīdvayāvalambitavyatyastakaradvayakaniṣṭhānāmikādvandvatadupari- sthitamadhyamādvayāgrasaṃyuktāṅguṣṭhadvayāgrasaṃyojanalakṣaṇabandhana-rūpā śivaśaktidvayasaṃghaṭṭādutthitā parā nirvikalpabodhabhūmisaṃcāriṇī, ata eva vikalpajanitanityanaimittikakāmyakarmaloparūpadoṣavighātinī, ata eva ca vikalparūparogāṇāmapūrṇammanyatālakṣaṇānāṃ hāriṇī sarvarogaharākhye cakre khecarī mudrā sthitetyarthaḥ || 1/67 - 68 || bījamudrāmāha - śivaśaktisamāśleṣasphuradvyomāntare punaḥ | prakāśayantī viśvaṃ sā sūkṣmarūpasthitaṃ sadā || 1/69 || bījarūpā mahāmudrā sarvasiddhimaye sthitā | śivaśaktyoḥ samāśleṣaḥ sāmarasyaṃ tanmadhye sphuradvyomāntare prakāśavimarśarūpasūkṣmataragaganāntarāle | sūkṣmarūpasthitaṃ kāraṇatāvanmātratayā sthitam | viśvaṃ sadā sarvadā prakāśayantī, ata eva bījarūpā mahāmudrā, tasyā bhāvicarācararūpaviśvotpattihetutvāt | sarvasiddhimaye viśvotpattihetubhūtabījamudrādhāratvāt sarvasya śivāderbhūmyantasya siddhirutpattiḥ, taduktaṃ śrīpratyabhijñāhṛdaye - citiḥ svatantrā viśvasiddhihetuḥ (sū. 1) iti, tanmaye cakre sthitā | ko'rthaḥ ? śivaśaktisaṃjñitobhayakaravyatyastakaniṣṭhikādvayāgrāvalambanavakrobhayā- nāmikobhayapārśvaprasṛtasaṃyuktāgramadhyamādvayoparisthitavakrākāra- tarjanyaṅguṣṭhayugalāgrasamāśleṣāntarālapratīyamānagaganāntarāle kāraṇatāvanmātratayā sthitaṃ viśvaṃ prakāśayantī bījamudrā sarvasiddhimayābhidhe cakre sthitetyarthaḥ || 1/69 - 70 || yonimudrāmāha - sampūrṇasya prakāśasya lābhabhūmiriyaṃ punaḥ || 1/70 || yonimudrā kalārūpā sarvānandamaye sthitā | sampūrṇasya prakāśasya prakāśātmanaḥ paraśivasya | lābhābhūmiḥ prāptisthānam | ata eva iyaṃ yonimudrā, yonirūpā mudrā yonimudrā, yonistrikoṇam | vāmādīcchādiśaktitritayasāmarasyarūpāntastrikoṇāntarāla-rūpiṇī | kalārūpā hārddhakalātmakavimarśaśaktirūpā | ata eva sarvānanda-maye śivaśaktisāmarasyasamuditaparānandalakṣaṇaparamabindurūpasarvānanda-mayanāmni cakre sthitā | ko'rthaḥ ? vāmecchārūpavakratarjanīdvayāgra- gṛhītavyatyastānāmikādvayāgraparigatajyeṣṭhājñānamayaṛjusaṃyuktāgra- madhyamādvayamadhyagataraudrīkriyātmakakaniṣṭhikāgrayojitasampūrṇa- prakāśarūpāṅguṣṭhadvayāgrarūpā vimarśakalārūpamayī yonimudrā prakāśavimarśasāmarasyalakṣaṇaparabindumayasarvānandamaye cakre sthitetyarthaḥ || 1/70 - 71 || upasaṃharati - kriyācaitanyarūpatvādevaṃ cakramayaṃ sthitam || 1/71 || kriyā, kriyāśaktistu viśvasya modanāddrāvaṇāt tathā (1/57) ityupakrāntā kriyāśaktireva bhedena viracanāmayī vāmādiśaktiprādhānya-bhedāt saṃkṣobhiṇyādiyonyantatattanmudrārūpeṇa, caitanyarūpatvāt cakramayaṃ trailokyamohanādisarvānandamayāntanavacakramayaṃ sthitamityarthaḥ || 1/71 || nanu yadā sā paramā śaktiḥ svecchayā viśvarūpiṇī (1/9) ityupakrāntam, kathaṃ punaḥ kriyācaitanyarūpatvādevaṃ cakramayaṃ sthitam (1/71) ityupasaṃhriyate ? ityāśaṅkya tarhi mahān prakṛtopasaṃhārastvayamityāha - icchārūpaṃ paraṃ tejaḥ sarvadā bhāvayed budhaḥ | paraṃ tejaḥ śivaśaktisāmarasyarūpaparāmayaṃ jyotiḥ | icchārūpaṃ svecchāgṛhītanānānāmarūpaprapañcamayam | sarvadā kālatraye'pi | bhāvayed budhaḥ sākṣāt para śivarūpanijagurukaṭākṣapātena | ghṛṇā śaṅkā bhayaṃ lajjā jugupsā ceti pañcamī | kulaṃ śīlaṃ ca jātiścetyaṣṭau pāśāḥ prakīrtitāḥ || ityabhiyuktavacanoktaparipāṭitapāśāṣṭakatayā parisphuratparaśivāhaṃ-bhāvaḥ svecchākalpitanānānāmarūpaprapañcamayaṃ śrīcakrarūpeṇa pariṇataṃ parāmayaṃ tejaḥ sarvadā bhāvayedityarthaḥ | punarasyaiva cakrasya prakārāntareṇa vāsanāntaramāha - tridhā ca navadhā caiva cakrasaṃketakaḥ punaḥ || 1/72 || spaṣṭam || 1/72 || tatrādau tridhātvavāsanāmāha - vahninaikena śaktibhyāṃ dvābhyāṃ caiko'paraḥ punaḥ | taiśca vahnitrayeṇāpi śaktīnāṃ tritayena ca || 1/73 || padmadvayena cānyaḥ syād bhūgṛhatritayena ca | pañcaśakticaturvahnipadmadvayamahītrayam || 1/74 || paripūrṇaṃ mahācakraṃ ekena vahninā dvābhyāṃ śaktibhyāmekaḥ prakāraḥ | taiśca ekavahniśaktidvayarūpaistrikoṇatrayaiḥ punarvahnitrayeṇa śaktīnāṃ tritayena cāparaḥ prakāraḥ | ayamarthaḥ - trikoṇānāmevopari vistārakrameṇa punarvahnitrayeṇa śaktitrayeṇa ca jāyate'yamekaḥ prakāraḥ | padmadvitayena bhūgṛhatritayena cānyaḥ prakāraḥ | padmadvaya (yaṃ) vṛttatrayāntarālayor-aṣṭadalaṃ ṣoḍaśadalaṃ ceti bhūgṛhatritayaṃ caturasratrayam | evaṃ kṛte sati pañca śaktayaścatvāro vahnayaḥ padmadvayaṃ mahītrayaṃ ceti paripūrṇaṃ mahācakraṃ samaṣṭirūpam || 1/73 - 75 || tatprakāratrayameva vivicya vivṛṇoti - tatprakāraḥ pradarśyate | tatrādyaṃ navayoni syāt tena dvidaśasaṃyutam || 1/75 || manuyoni paraṃ vindyāt tṛtīyaṃ tadanantaram | aṣṭadvyaṣṭadalopetaṃ caturasratrayānvitam || 1/76 || jātāvekavacanam | tatprakārāḥ pradarśanta ityarthaḥ | tatra teṣu prakāreṣu | ādyaṃ navayoni | vahninaikena śaktibhyāṃ dvābhyāmityasya vivaraṇam | ekasya vahnerdvayoḥ śaktyośca saṃyoge sati baindavatrikoṇāṣṭakoṇairnavayonicakraṃ bhavatītyarthaḥ | tena dvidaśasaṃyutaṃ manuyoni paraṃ vindyāt | tena navayoni-cakreṇa | dvidaśasaṃyutaṃ daśāradvayasaṃyutam | manuyoni caturdaśakoṇam | paraṃ dvitīyaṃ jānīyāt | tena vahnitraye śaktitraye ca kṛte sati daśāracakra-dvayaṃ caturdaśāracakraṃ ca cakratritayaṃ dvitīyaṃ cakraṃ bhavatītyarthaḥ | tadanantaramaṣṭadvyaṣṭadalopetaṃ caturasratrayānvitam | tena cakradvaye-nānantaramavyavadhānena sthitamatyantasaṃnihitam | aṣṭadalakamalena ṣoḍaśadalakamalena copetaṃ caturasratrayātmakaṃ tṛtīyaṃ cakramityarthaḥ || 1/75 - 76 || nanu trayāṇāṃ cakrāṇāmekaikaprakāratvaṃ kathamiti ? ucyate - pratyekamaṃśabhedena sargasthitilayakramāt iti saṃketapaddhatyuktarītyā ekaikacakrāvayavatritayasya sṛṣṭisthitisaṃhārabhedāt kroḍīkāraḥ | tadyathā - caturasratrayaṃ sṛṣṭisṛṣṭiḥ, ṣoḍaśadalapadmaṃ sṛṣṭisthitiḥ, aṣṭadalapadmaṃ sṛṣṭisaṃhāraḥ | evaṃ cakratrayamayaṃ sṛṣṭimayatvādekam | evaṃ caturdaśāraṃ sthitisṛṣṭiḥ bāhyadaśāraṃ sthiti - sthitiḥ, antardaśāraṃ sthitisaṃhāraḥ | evaṃ cakratrayaṃ sthitimayatvādekam | evamaṣṭakoṇaṃ saṃhārasṛṣṭiḥ, trikoṇaṃ saṃhārasthitiḥ, baindavaṃ saṃhārasaṃhāraḥ | evaṃ cakratrayaṃ saṃhāramayatvādekam | ityetat sarvaṃ manasi nidhāyāha - cakrasya triprakāratvaṃ kathitaṃ parameśvari | spaṣṭam | nanu cakrasya traividhyamuktaṃ yadi tarhīdaṃ cakraṃ madhyacakramārabhya kimutpādayituṃ na śakyata ityata āha - sṛṣṭiḥ syānnavayonyādipṛthvyantaṃ saṃhṛtiḥ punaḥ || 1/77 || pṛthvyādinavayonyantamiti śāstrasya nirṇayaḥ | atra navayoniśabdena navayonyantargataṃ baindavaṃ cakraṃ lakṣyate | tad baindavaṃ cakramārabhya caturasrāntoddhāraḥ sṛṣṭiḥ | saṃhṛtiḥ punaḥ pṛthvyādinavayonyantamiti | tathā ca caturasratrayamārabhya baindavāntamuddhāraḥ saṃhāra ityartharaḥ | iti catuḥśatīśāstrasya nirṇayaḥ | ato na madhyamādicakramuddhārayatīti tātparyam | yathā devadattaviṣṇumitrayajñadatteṣu prastuteṣu devadattayajñadattayoḥ phalāni deyānītyukte viṣṇumitrasya na deyā nīti gamyate, tadvat || 1/77-78 || pūrvaṃ śrīcakramavayavaśo vibhajya vāsanāmuktvedānīṃ samaṣṭicakrasya vāsanāmāha - etatsamaṣṭirūpaṃ tu tripurācakramucyate || 1/78 || etatsamaṣṭirūpaṃ sṛṣṭyāditritayaṃ samaṣṭirnāma | avayavī tu tathā na bhavati, sṛṣṭipadena sthitipadena saṃhārapadenāpi ca nābhidhīyate, kintu tripurācakramucyate | tripurāyāḥ sṛṣṭyādibhyaḥ purā vidyamānatvāt tatpadābhidheyāyā anādyantarūpāyāḥ svasaṃvidaścakramāvirbhāvabhūmirityucyate | taduktaṃ saṃketapaddhatyām - vaśinyo'ṣṭau sāntarālam ityādinā anākhyā sarvagā tataḥ ityantena || 1/78 || nanu svasaṃvidrūpā tripuraiva sā jñāyatām, kimetena cakravāsanālakṣaṇena bakabandhanaprayāsenetyata āha - yasya vijñānamātreṇa tripurājñānavān bhavet | yasya vijñānamātreṇa yasmin vijñāta eva, tripurācakrajñāna-mātreṇa tripurājñānavān jñātā bhavet | ko'rthaḥ ? śuddhāyā nirākāramūrtestripurāyā jñānamaśakyam | ata evoktarītyaiva etaccakravāsanayā tanmadhye baindavacakre kroḍīkṛtā sā jñātuṃ śakyetyarthaḥ | taduktamabhiyuktaiḥ - ghṛtakāṭhinyavaccakramahāyonau cidambaram | drutahemaghanībhāvamiva mūrtīkaromyaham || 1/(su. vā. 36) iti | cakrasya pūrvamuddiṣṭaṃ navadhātvamidānīṃ vaktuṃ pratijānīte - cakrasya navadhātvaṃ ca kathayāmi tava priye || 1/79 || yataḥ priyatamā'si tvam, ato rahasyamapi kathayāmītyarthaḥ || 1/79 || idānīṃ navadhātvamevāha - ādimaṃ bhūtrayeṇa syād dvitīyaṃ ṣoḍaśārakam | anyadaṣṭadalaṃ proktaṃ manukoṇamanantaram || 1/80 || pañcamaṃ daśakoṇaṃ syāt ṣaṣṭhaṃ cāpi daśārakam | saptamaṃ vasukoṇaṃ syānmadhyatryasramathāṣṭamam || 1/81 || navamaṃ tryasramadhyaṃ syāt bhūtrayeṇa caturasratrayeṇa | manukoṇaṃ caturdaśāram | vasukoṇam aṣṭakoṇam | spaṣṭamanyat || 1/80 -82 || uktānāṃ navacakrāṇāṃ nāmānyāha - teṣāṃ nāmānyataḥ śṛṇu | trailokyamohanaṃ cakraṃ sarvāśāparipūrakam || 1/82 || sarvasaṃkṣobhaṇaṃ gauri sarvasaubhāgyadāyakam | sarvārthasādhakaṃ cakraṃ sarvarakṣākaraṃ param || 1/83 || sarvarogaharaṃ devi sarvasiddhimayaṃ tathā | sarvānandamayaṃ cāpi navamaṃ śṛṇu sundari || 1/84 || trailokyamohanam | lokyata iti lokaḥ, lokyate'neneti lokaḥ, lokayatīti loka iti karmakaraṇakartṛvyutpattyā meyamānamātṛlakṣaṇaṃ trailokyam, tasya mohanaṃ tirodhāyakamadvaitapratītyutpādanena | sarvāśāparipūrakam | āśā nāma atṛptasya padārthāntareṣu spṛhā, tasyāḥ sarvasyāḥ spṛhāyāḥ paripūrakaṃ nityaparipūrṇa- tṛptilakṣaṇaparamaśivasāmarasyapratipādanena | sarvasaṃkṣobhaṇam | sarvasya kṣityādeḥ śivāntasyoparyupari tattvakrameṇa saṃkṣobhaḥ, tasya saṃhāralakṣaṇasya kārakam, bhedaprapañcalayarūpatvāt | sarvasaubhāgyadāyakam | sarvasaubhāgyaṃ sarvaspṛhaṇīyatā, tasyā dāyakam, sarvaspṛhaṇīyaparapremāspadaparaśivaikyapratipādanena | sarvārthasādhakam | sarveṣāṃ vaidikānāṃ tāntrikāṇāṃ kriyāṇāmarthaḥ prayojanaṃ paraśivaprāptiḥ, taduktaṃ mahākavibhiḥ - bahudhā hyāgamairbhinnāḥ panthānaḥ siddhihetavaḥ | tvayyeva nipatantyoghā jāhnavīyā ivārṇave || 1/(raghu. 10/26) iti | tatsādhayati | sarvarakṣākaram | rakṣā nāma pratikūlapadārthādupahatiparihāraḥ | ṣaṭtriṃśattattvātmakaṃ sarvameva pratikūlapadārthaḥ, tasmāt sarvasmād rakṣāṃ śivāhambhāvabhāvanālakṣaṇāṃ karoti | taduktaṃ parāpañcāśikāyām - ahami pralayaṃ kurvannidamaḥ pratiyoginaḥ | parākramaparo bhuṅkte svabhāvamaśivāpaham || 1/(ślo. 50) iti | sarvarogaharam | bhedalakṣaṇaṃ ṣaṭtriṃśattatvātmakaṃ sarvameva rogaḥ, tasya haram, abhedapratītihetutvāt | atraivoktam - vikalparūparogāṇāṃ hāriṇī khecarī parā (1/86) iti | sarvasiddhimayam | sarvasya siddhirutpattiḥ sthitiḥ saṃhāraśca, tanmayam, trikoṇasya sarvasṛṣṭisthitisaṃhārahetutvāt | taduktaṃ śrīpratyabhijñāhṛdaye - citiḥ svatantrā viśvasiddhihetuḥ (sū. 1) iti | sarvānandamayam | śivaśaktilakṣaṇaprakāśavimarśasāmarasyarūpatvāt | atra sarvatra pravṛttinimittabhedādadvaitaviśrāntireva paramārthaḥ || 1/82 - 84 || pūrvoktavāsanācakrasya prayojanamāha - atra pūjyā mahādevī mahātripurasundarī | mahādevī | mahatī deśakālākārairanākalitatvāt, dyotanāditi devī, devīpadābhidheyā vimarśarūpā | atra tridhā ca navadhā ca (1/72) iti pūrvoktavāsanācakre | mahātripurasundarī | mahatī anāvaraṇā cidrūpiṇī, tripurā turyarūpatvāt, sundarī svasvātmatayā sarvasya spṛhaṇīyatvāt | evaṃ vidyā svasaṃviddevatā pūjyā vakṣyamāṇa (3/2-4) parāditrividharūpayā pūjayā bhāvanīyā | trailokyamohanādinavacakrāṇāṃ svasvanāmānurūpārtha- vāsanālakṣaṇaphalānyuktvedānīṃ samaṣṭicakrasya phalamāha - paripūrṇaṃ mahācakramajarāmarakārakam || 1/85 || paripūrṇaṃ navacakrasamaṣṭirūpaṃ mahāyonimadhyamahā- binducakrasphuratprakāśavimarśasāmarasyarūpaparāprabhāpaṭalamayasarvānandamayaṃ sarvāvaraṇasamagraṃ ca mahācakram | viśvamaya-viśvottīrṇaparāmayatvād ajarāmarakārakam | ajaraḥ kālatrayā-tītatvāt, ata evāmara utpattivināśarahitatvāt, ajarāmaraḥ paramaśivaḥ | kārakaṃ svapūjakasya kālatrayātītotpattivināśarahitanityaparaśivatva-prāptilakṣaṇaṃ mokṣaṃ karotītyarthaḥ || 1/85 || cakrasaṃketamupasaṃharati - evameṣa mahācakrasaṃketaḥ parameśvari | kathitāstripurādevyā jīvanmuktipravartakaḥ || 1/86 || evam uktaprakāreṇa | tripurādevyāḥ pūrvokta (1/6) lakṣaṇāyāḥ | mahācakrasaṃketaḥ ṣaṭ- triṃśattattvacakrarūpatvān-mahācakram | jīvato muktiḥ jīvanmuktiḥ | muktirhi bandhanādudbandhanaṃ ghṛṇādipāśāṣṭakena | ko'rthaḥ ? paraśivādisvaguruparadevatādhigataparamārthaścakrasaṃketakaḥ svaparāmarśakasya haṭhādeva sakalapāśavināśanena śivāhambhāvabhāvanāṃ pravartayatītyarthaḥ || 1/86 || iti śrīparamayogīndraparamahaṃsapuṇyānandaśiṣyaparamahaṃsā- mṛtānandayogipravaraviracitāyāṃ yoginīhṛdayadīpikāyāṃ cakrasaṃketaḥ prathamaḥ || mantrasaṃketo dvitīyaḥ atha dvitīyaṃ mantrasaṃketakaṃ śrotṛjanapravṛttaye phalapratipādanapūrvakaṃ vaktuṃ pratijānīte - mantrasaṃketakaṃ divyamadhunā kathayāmi te | yadvettā tripurākāro vīracakreśvaro bhavet || 2/1 || divyaṃ prakāśavimarśarūpaparaśivaparāśaktipratipādana-paratvāt | mantrasaṃketakam | mananāt trāyante sādhakamiti mantrāścinmarīcayaḥ | tadvācakatvād vaikharīvarṇavilāsa-bhūtānāṃ saubhāgyavidyādīnāṃ mananatrāṇatā | taduktaṃ saṃketapaddhatyām - mananāt trāṇadharmā'sau mantro'yaṃ parikīrtitaḥ iti | saṃketakaṃ pūrvokta (1/6) lakṣaṇam | adhunā kathayāmīti | prakāśātmako'haṃ te vimarśarūpiṇyāḥ kathayāmi, hṛdayaṅgamatāṃ nayāmītyarthaḥ | yadvettā yasya mantrasaṃketakasya vettā jñātā | tripurākāro vedanasaparisphuratparaśivabhaṭṭārakaḥ | vīracakreśvaro bhavet | vīrāḥ pūrvokta (1/65) lakṣaṇāḥ, teṣāṃ cakraṃ samūhaḥ, tasyeśvaraḥ paraśivaḥ | ko'rthaḥ ? etanmantra- saṃketapratipāditaśrīvidyādimantrarahasyabhūtaparabhāvanā-praṇāśitamāyājālaḥ paraśiva eva bhavedityarthaḥ || 2/1 || pūrvoktatrailokyamohanādinavacakreśvarīmantrānevopakramya mantrasaṃketamārabhate - karaśuddhikarī tvādyā dvitīyā cātmarakṣikā | ātmāsanagatā devī tṛtīyā tadanantaram || 2/2 || cakrāsanagatā paścāt sarvamantrāsanasthitā | sādhyasiddhāsanā ṣaṣṭhī māyālakṣmīmayī parā || 2/3 || mūrtividyā ca sā devī saptamī parikīrtitā | aṣṭamyāvāhinī vidyā navamī bhairavī parā || 2/4 || karaśuddhikarī - ātmatattvagatayoraśudhayoratra karmakaraṇātmanordvayoḥ | śuddhatattvalayabhāvanāmayī śuddhirātmakarayoḥ parā matā (ci. 11) ityasmaduktarītyā karmendriyāntaḥpātinoḥ karayoraśuddhatattvāntargatayoraśuddhayoḥ śuddhatattvalayabhāvanā śuddhiḥ, tatkarīyaṃ vidyā, parāhantāpratipādanaparatvāt | atraiva vakṣyati - karmendriyāṇāṃ vaimalyāt karaśuddhikarī smṛtā (3/125) iti | ādyā trailokyamohanacakreśvarī vidyetyarthaḥ | nanvatra karaśuddhyādimantrāṇāṃ saṃkhyāmeva karoti, kimiti noddharati ? ucyate, vāmakeśvaraśāstra evāsāmuddhāraḥ, atra tvajñātārthapratipādanaparatvādasya śāstrasyeti na mantroddhāraḥ kriyata iti | dvitīyā cātmarakṣikā | bhedalakṣaṇavipakṣa- saṃkaṭottāraṇaṃ paramihātmarakṣaṇam (ci. 7) ityasmaduktarītyā bhedaprapañcalakṣaṇapratipakṣaparābhavarūpasaṃkaṭādrakṣāma-bhedapratītirūpāṃ parāhantāpratipādanenātmanaḥ karotītyātmarakṣikā dvitīyā sarvāśāparipūrakākhyadvitīyacakreśvarī vidyetyarthaḥ | ātmāsanagatā devī tṛtīyā | ātmacakramanudevatātmanāmāsanaṃ śivamayatvabhāsanam (ci. 45) ityasmaduktarītyā sādhakacakramantra-devatānāṃ svasaṃvidrūpatayā'nusandhānalakṣaṇāsanacatuṣṭaya- vidyānāmādibhūtā''tmāsanagatā vidyā tṛtīyā sarvasaṃkṣobhakaralakṣaṇa- tṛtīyacakreśvarī vidyetyarthaḥ | tadanantaraṃ cakrāsanagatā | tadanantarokta-cakrāsanagatā caturthī vidyā sarvasaubhāgyadāyakalakṣaṇacaturthacakreśvarī vidyetyarthaḥ | paścāt sarvamantrāsanasthitā | anantaroktavāsanāpurvokta (2/1) lakṣaṇamananatrāṇalakṣaṇacinmarīciprasaraṇākhilāvaraṇadevatāmantrāsana-sthitā pañcamī vidyā, sarvārthasādhakābhidhānalakṣaṇapañcama-cakreśvarī vidyetyarthaḥ | sādhyasiddhāsanā ṣaṣṭhī | sarvapīṭhanivāsinyaḥ sarvagāścinmarīcayaḥ | bhairavyo bharitākārā rakṣantu kulamātaraḥ || iti pramāṇikavacanoktarītyā cinmarīcimayapariṇatāvaraṇadevatāḥ sādhyāḥ sṛṣṭisthāḥ saptasaṃkhyākatrikoṇādiṣoḍaśadalāntacakrapada- gatāścaturasratrayapadagatāśca devatāḥ sṛṣṭikramarūpatvāt sādhyāḥ | taduktamatraiva - sṛṣṭiḥ syānnavayonyādipṛthvyantam (1/77) iti | sādhyāstā eva saṃhṛtikāle siddhāścaturasrādibaindavāntakrameṇopasaṃhṛtāḥ | taduktamatraiva - saṃhṛtiḥ punaḥ pṛthvyādinavayonyantam (1/77-78) iti | atra siddhiḥ saṃhāraḥ | taduktaṃ śrīpratyabhijñāhṛdaye - citiḥ svatantrā viśvasiddhihetuḥ (sū. 1) iti | evaṃ sṛṣṭisaṃhārakrameṇānusandhīya-mānānāṃ sādhyasiddhānāmāvaraṇadevatānāmāsane sthitā vidyā sādhyasiddhāsanā ṣaṣṭhī, sarvarakṣākaranāmadheyaṣaṣṭhacakreśvarī vidyetyarthaḥ | māyālakṣmīmayī parā mūrtividyā ca sā devī saptamī parikīrtiteti | asyā vidyāyāścatuḥśatīśāstre'nuddhṛtatvādatroddhāraḥ kriyate | māyā bhuvaneśvarībījam, lakṣmīḥ śrībījam, tanmayī tatpracurā | tayor-ūrdhvagatā parā - caturdaśayatuṃ bhadre tithīśāntasamanvitam | tṛtīyaṃ brahma suśroṇi hṛdayaṃ bhairavātmanaḥ || (ślo. 9) iti śrīparātriṃśikoktabījaṃ parā, parāvācakatvāt | tadvījatrayātmikā [brahmaviṣṇurudrātmakatvācca sā vidyā śrīmahātripurasundarīmūrti-kalpanāyāṃ viniyuktā] saptamī sarvarogaharābhidhānasaptamacakreśvarī vidyetyarthaḥ | aṣṭamyāvāhinī vidyā | āntarasya nijasaṃvidātmano māturakṣakaraṇādhvanā bahiḥ | meyasaṃvidi samarpaṇaṃ tadāvāhanaṃ samarasatvalakṣaṇam || (ci. 20) ityasmaduktarītyā svahṛdayakamalakarṇikāmadhye sphurantyāḥ saṃvit-kalāyāḥ ātmā manasā saṃyujyate, mana indriyeṇa, indriyamarthena (nyā. bhā. 1/1/4) iti tantrāntaroktaparipāṭyā bahirarthaprasaraṇalakṣaṇāvāhinī vidyā sarvasiddhipradā'ṣṭamacakreśvarī vidyetyarthaḥ | navamī bhairavī parā | bhairavī viśvasya bharaṇāt sthitihetutayā, rakṣaṇāt paracinmātraparyavasānalakṣaṇa-saṃhārakāraṇatayā, vamanāt sṛṣṭihetutayā ca || 2/2-4 || nanu bhairavī catuḥśatīśāstre noktā, kimityatra noddhṛtā, saptama-cakreśvarī vidyā coddhṛtetyata āha - mūlavidyā tathā proktā trailokyavaśakāriṇī | mūlaṃ viśvasya śivāderbhūmyantasya ṣaṭtriṃśattattvātmanaḥ prakāśavimarśasāmarasyarūpaṃ paraṃ tejo vedayatīti mūlavidyā tathā proktā bhairavī kathitā nānyā | asyāstatraivoddhṛtatvānnātroddhāraḥ | anyathā saptamacakreśvarīvadatroddharet | vakṣyati - mūlena vyāpakanyāsaḥ kartavyaḥ parameśvari (2/7) iti | trailokyamukta (1/82) lakṣaṇaṃ vaśīkaroti sarjane saṃhāre ca svāyattaṃ karottīti || 2/5 || vakṣyamāṇapūjāsaṃkete vaktuṃ yogyamapi nyāsaṃ navacakreśvarīvidyānāṃ prasaṅgānmaṇḍūkaplutinyāyenāha - evaṃ navaprakārāstu pūjākāle prayatnataḥ || 2/5 || etāḥ krameṇa nyastavyāḥ sādhakena kuleśvari | evamuktaprakāreṇa | navaprakārā etāścakreśvarīviyāḥ | sādhakena etadvidyopāsakena mokṣamātmanaḥ sādhayitumicchatā | kuleśvarī | kulaṃ meyamānamātṛrūpam | taduktaṃ cidgaganacandrikāyām - meyamātṛmitilakṣaṇaṃ kulaṃ prāntato vrajati yatra viśramam (ślo. 72) iti | tasya sarjane saṃhāre ca īśvari | atra śrutiḥ -yathorṇanābhiḥ sṛjate gṛhṇate ca (mu. u. 1/1/7) iti | ājñāvatāre'pyuktam - svecchayaiva jagatsarvaṃ nigiratyudgiratyapi iti | pūjākāle vakṣyamāṇasaṃketoktasaparyāsamaye | prayatnataḥ prayatnastadavāptau tu vyāpāro'titvarānvitaḥ (da. rū. 1/20) iti tantrāntaroktarītyā śraddhāveśitayā krameṇa nyastavyāḥ || 2/5-6 || tatsthānānyāha - pādāgrajaṅghājānūrugudaliṅgāgrakeṣu ca || 2/6 || spaṣṭam || 2/6 || ādhāre vinyasenmūrti tasyāmāvāhinīṃ nyaset | mūlena vyāpakanyāsaḥ kartavyaḥ parameśvari || 2/7 || ādhāre vinyasenmūrtim | pādāgrādīnāṃ bāhyatvena prasiddhatvāt pṛthakkaraṇamādhāramūrtyorāntaratvadyotanārtham | ādhāre pūrvokte (1/25) caturdale kamale | mūrti mūrtividyāṃ saptamīṃ nyaset | tasyāṃ mūrtāvevā-vāhinīṃ nyaset | mūlena vyāpakanyāsaḥ kartavyaḥ parameśvari | mūlena navamacakreśvarīvidyayā, saubhāgyavidyayeti yāvat | spaṣṭamanyat || 2/7 || navacakreśvarīvidyānāṃ nyāsamuktvā tadādhārabhūtanava-cakrāṇāmapi cintā lakṣaṇamāntaranyāsamāha - akulādiṣu pūrvoktasthāneṣu paricintayet | cakreśvarīsamāyuktaṃ navacakraṃ puroditam || 2/8 || akulādiṣu akule viṣusaṃjñe ca (1/25) ityatra pūrvoktasthāneṣu | ādiśabdenāṣṭau vahni-śākta-nābhi-anāhata-viśuddha-lambikāgrabhruvorantara-indavo gṛhyante | puroditaṃ cakrasaṃketoditaṃ navacakraṃ cakreśvarīsamāyuktaṃ navacakreśvaryadhiṣṭhitaṃ paricintayet | ko'rthaḥ ? akule suṣumnāmūlāruṇasahasradalakamale tripurādhiṣṭhitaṃ trailokyamohanacakram, vahnāvādhāre caturdalakamale tripureśyadhiṣṭhitaṃ sarvāśāparipūraṇaṃ cakram, śākte svādhiṭhānasthitaṣaḍdalakamale tripurasundaryadhiṣṭhitaṃ sarvasaṃkṣobhaṇaṃ cakram, nābhau daśadalakamale tripuravāsinyadhiṣṭhitaṃ sarvasaubhāgyadāyaka cakram, anāhate hṛdi dvādaśadalakamale tripurāśrīsamadhiṣṭhitaṃ sarvārthasādhakaṃ cakram, viśuddhe ṣoḍaśadalakamale tripuramālinyadhiṣṭhitaṃ sarvarakṣākaraṃ cakram, lambikāgre tālumūle'ṣṭadalakamale tripurāsiddhyadhiṣṭhitaṃ sarvarogaharaṃ cakram, bhruvorantare dvidalakamale tripurāmbikādhiṣṭhitaṃ sarvasiddhipradaṃ cakram, indau lalāṭe bindau mahātripurasundaryadhiṣṭhitaṃ sarvānandamayaṃ cakraṃ bhāvayedityarthaḥ || 2/8 || pūrvoktavidyānāṃ navacakreśvarīṇāṃ nāmānyāha - tāsāṃ nāmāni vakṣyāmi yathānukramayogataḥ | tatrādyā tripurā devī dvitīyā tripureśvarī || 2/9 || tṛtīyā ca tathā proktā devī tripurasundarī | caturthī ca mahādevi devī tripuravāsinī || 2/10 || pañcamī tripurāśrīḥ syāt ṣaṣṭhī tripuramāliṇī | saptamī tripurāsiddhiraṣṭamī tripurāmbikā || 2/11 || navamī tu mahādevī mahātripurasundarī | spaṣṭam || 2/9 - 12 || nanvetāśca vidyā navacakreśvaryaḥ pādāgrādiṣvakulādisthāneṣu ca bhāvanārūpeṇa krameṇa nyastavyā eva kim ? netyāha - pūjayecca kramādetā navacakre purodite || 2/12 || etāḥ puroditāstripurādyā vidyā navacakreśvaryaḥ | purodite tralokyamohanaṃ cakram (1/82-84) ityādipūrvokte | navacakre ityekavacanamanyonyāviśleṣakathanārtham | akulādinavasthāneṣvanyonya-saṃyuktatayaiva vibhāviteṣu navacakreṣvityarthaḥ | kramāt pūjayecca trailokyamohanaṃ cakramārabhya praticakramekaikāṃ krameṇa pūjayedityarthaḥ || 2/12 || nanu kimāsāṃ navadhātvaṃ svābhāvikam ? netyāha - evaṃ navaprakārādyā pūjākāle tu pārvati | ekākārā hyādyaśaktirajarāmarakāriṇī || 2/13 || ādyā śivādikṣityantasya jagato nidānatvāt | ādyā śaktirādyaśaktiḥ | ādyasya sakalavarṇādibhūtasya prakāśātmanaḥ paraśivasya śaktirvimarśarūpiṇī | ekākārā parāpūjākāle tena nirantaraṃ sāmarasyamāpannā | aparāpūjākāle tu tathā na bhavati | evamuktaprakāreṇa | navaprakārā navavidhā bhinnā | evaṃvidhapūjakasya ajarāmarakāriṇī | ajamarāmara uktalakṣaṇaḥ (1/85) śivaḥ, tattvamasya karoti | atraiva vakṣyati - tava nityoditā pūjā tribhirbhedairvyavasthitā (3/2) iti || 2/13 || prāsaṅgikamupasaṃhṛtya prakṛtameva pradhānaṃ mantrasaṃketamuddiśati - mantrasaṃketakastasyā nānākāro vyavasthitaḥ | nānāmantrakrameṇaiva pāramparyeṇa labhyate || 2/14 || tasyāḥ paraśivasāmarasyarūpāyāḥ parāyā yo mantraḥ saubhāgyavidyārūpaḥ, tasya saṃketo gūḍhārthapradarśanam | nānākāraḥ anantaravakṣyamāṇaṣaḍvidharūpaḥ | nānāmantrakrameṇaiva anantarapūrvoktakaraśuddhyādinānāprapañcaparipāṭyaiva | pāramparyeṇa labhyate sopānāvaroharītyā śivādisvaguruparyantaparamparopadeśakrameṇa labhyate, nānyathā | pāramparyavihīnānāmasampradāyavatāṃ cumbakavṛttyā cauryāvagatākṣarapāṭhamātraparyavasitānāmanarthāyaiva kevalamityarthaḥ | atraiva vakṣyati - pāramparyavihīnā ye jñānamātreṇa garvitāḥ | teṣāṃ samayalopena vikurvanti marīcayaḥ || (2/81) iti || 2/14 || uddiṣṭasya mantrasaṃketasya vibhāgaṃ pratijānīte - ṣaḍvidhastaṃ tu deveśi kathayāmi tavānaghe | ṣaḍvidhaḥ anantaravakṣyamāṇabhāvārthādiprakāreṇa ṣaḍvidhaḥ | anaghe paraśiṣyatvādidoṣarahite | tava madaṃśabhūtāyā vimarśaśakteḥ | prakāśātmako'haṃ taṃ tu ṣaḍvidhaṃ kathayāmi || tadvibhāgamāha - bhāvārthaḥ sampradāyārtho nigarbhārthaśca kaulikaḥ || 2/15 || tathā sarvarahasyārtho mahātattvārtha eva ca | vakṣyamāṇalakṣaṇatvāt spaṣṭo'rthaḥ || 2/15 -16 || ṣoḍhā prakāreṇa lakṣaṇāni kathayiṣyannādau bhāvārthamāha - akṣarārtho hi bhāvārthaḥ kevalaḥ parameśvari || 2/16 || na kṣarantītyakṣarāṇi nityaparaśivavācakatvāt | kiñca, tālvoṣṭhavyāpāro'bhivyañjakasteṣām | ata evākṣarāṇyevākṣarāṇi | teṣāmartho'bhidheyaḥ | śrīsaubhāgyavidyā'vayavapañca-daśākṣarāṇāmartho bhāvārthaḥ || 2/16 || akṣarārthamevāha - yoginībhistathā vīrairvīrendraiḥ sarvadā priye | śivaśaktisamāyogājjanito mantrarājakaḥ || 2/17 || yoginyaḥ, yogaḥ śivasaṃbandho nityaṃ vidyate āsāmiti yoginyo vimarśaśaktyaṃśabhūtecchājñānakriyātmakabhāratīpṛthvīrūdrāṇyaḥ | vīrā uktārthāḥ (1/65), tadyoginīnityasaṃbandhabhūtāḥ prakāśāṃśabhūtā vāmājyeṣṭhāraudryātmakabrahmaviṣṇurudrāḥ sṛṣṭisthitisaṃhārakartāraḥ | vīrendrāḥ sṛṣṭisthitisaṃhārapadātītā'nākhyādhikāriṇaste śāntā'mbikātmānaḥ śivaśaktimithunatrayasamaṣṭirūpāstribījaśikharavarti-kāmakalātrayābhidheyāḥ | etairvidyākṣarābhidheyamayairmithunacatuṣṭayaiḥ | śivaśaktisamāyogāt śivaśaktyoḥ samāyogaḥ samparkastasmāt | mantrarājakaḥ saubhāgyavidyārūpaḥ, sakalamantrottamatvāt | janitaḥ jātaḥ | ādikarmaṇi ktaḥ, jāto bhāvita iti yāvat, tasyārthasya nityatvāt | ayamevārtho mayā saubhāgya-sudhodaye prapañcitaḥ | yathā - saiva mahāvidyātmā mātā caturanvayaikaviśrāntiḥ | caturānanādijananī jātā caturātmavargaphaladātrī || asvaravimarśarūpau svāṃśau hitvā catuṣkalau saiva | vāmādīcchādimayānyakarod dvandvānyamūni catvāri | vāmāṃśo brahmā syādicchaiva tasya bhāratī śaktiḥ | anayoretanmithunaṃ sṛsṭiḥ prāganvayātma vāgbījam || jyeṣṭhāṃśo viṣṇuḥ syājjñānā viśvambharā tayormithunam | idameva dakṣiṇānvayarūpaṃ śrīkāmarājamadhyāste || raudryātmakastu rudraḥ kriyāmayī śaktirasya rudrāṇī | yugalamidaṃ tārtīyaṃ bījaṃ pālayati paścimāmnyāyam || syādambikāsvarūpaḥ śambhuḥ śāntātmikā'sya śaktiḥ syāt | mithunamidaṃ śivaśaktyoruttarasamayātma turyamadhitiṣṭhet || evamanuttaraśaktyoścaturaṃśadvandvarūpiṇī parā jātā | caturanvayātmikeyaṃ paśyantī mātṛkāmayī vidyā || sṛṣṭiḥ pūrvāmnāyo bāgbhavabījaṃ tadātmakaṃ trividham | sṛṣṭisthitisaṃhārairbhinnā sṛṣṭistrimūrtimūrtiḥ syāt || brahmā'tra sṛṣṭisṛṣṭāvadhipatiretasya bhāratī śaktiḥ | so'yaṃ hasyārthaḥ syāt sa eva śiva śaktivācakaścāpi || hasyārthaḥ syādatra svaśaktimayarūpasārṇasaṃyogāt | sṛṣṭisthitau tu viṣṇuḥ kartā viśvambharā'sya śaktiḥ syāt || viṣṇuḥ kaliperartho laliperetasya śaktirarthaḥ syāt | rudro'dhipatiḥ śaktī raudrī syāt tatra sṛṣṭisaṃhāre || haravarṇayugalamanayorvācakamartho'tra rasya rudraḥ syāt | rudrākṣarasamparkād raudrī tacchaktiratra hasyārthaḥ || atra tu śaktyarṇasya prāthamyaṃ śaktibījabhūtatvāt | adhivasataḥ śivaśaktī saṃjñānākhyā tayostu tritvamayī || kāmakalā kalayitrī turyamayī raktaśuklamiśratanuḥ | rakto binduḥ śaktiḥ śuklaḥ śambhuḥ parastadaikātmyam || evaṃ dvitīyabījaṃ sthitirūpaṃ dakṣiṇānvayātma syāt | sthiti sṛṣṭyādivibhedād vasanti tā eva devatāstatra || atra kalavarṇamadhyasthito hakāraḥ sthitisvarūpatvam | asya dyotayati paraṃ sthitirūpaṃ saṃvidambikākāraḥ || saṃhārātmakapaścimasamayamaye tadvadeva tārtīye | saṃhṛtisṛṣṭyādivaśād vasanti tā eva devatāstatra || sṛṣṭau śakterniyatapradhānyādasya śaktibījatvāt | svātmani saṃhṛtisṛṣṭau śivamantarbhāvya bhāsate śaktiḥ || trimaye turīyabīje'nākhyārūpottarānvayātmani tau | śaktiśivāvadhivasato nirantaraṃ sāmarasyamāpannau || sṛṣṭyādibhedabhinnaśrīvidyāvarṇayugalanavakātmā | navanādavargarūpā mātā sā madhyā'bhidhā vitatā || śabdasparśau rūpaṃ rasagandhau ceti bhūtasūkṣmāṇi | vyāpyavyāpakabhāvāt pañcadaśa syuḥ krameṇa tatsaṃkhyāḥ || tithayaśca kalā nityāstadātmikāḥ syustathaiva tatsaṃkhyaiḥ | varṇaiḥ samaṣṭireṣā vidyā vyāpnoti tāni sarvāṇi || sargādi samaṣṭirūpaiḥ svāṃśairebhistadātmanā vitataiḥ | sargeṇa kādivarṇairapi ṣaṭtriṃśadbhirātmano'vayavaiḥ || punarajvyañjanabinduprabhedabhinnāṃstadakṣarāvayavān | ṣaṭtriṃśatsaṃkhyākāṃstattvamayānaśnute hi sā mātā || vyaṣṭisamaṣṭivibhedaiścaturātmā tattvabījapīṭhamayī | caturanvayātmanā'pi ca mātā'ṣṭakamātṛkāmayī vidyā || iti || 2/17 || (2/1-25) turīyamantrasyārthamāha - tanmayīṃ paramānandanandatāṃ spandarūpiṇīm | nisargasundarīṃ devīṃ jñātvā svairamupāsate || 2/18 || tanmayīṃ bhāratyādibrahmādimithunatrayavācakabījatrayasamaṣṭi-rūpāṃ turīyamantravācyām | paramānandananditāṃ paramaśivasāmarasya- parisphuratparamānandanirbharām | spandarūpiṇīṃ śivādikṣityantaṣaṭtriṃśat- tattvaspandarūpeṇa vyaktanijavibhavām | nisargasundarīṃ sarvaprāṇiṣvātmatayā parapremāspadībhūtām | devīṃ mahātripurasundarīṃ prakāśavimarśa-sāmarasyarūpiṇīṃ parām | jñātvā svātmatayā | svairamupāsate svātantryeṇa viharanti, svairācāraparā bhavantītyarthaḥ | atraiva vakṣyati - svairācāreṇa sampūjyā tvahantedantayoḥ samā (3/164) iti || 2/18 || mantraśabdārthamāha - śivaśaktyākhyasaṃghaṭṭarūpe brahmaṇi śāśvate | tatprathāprasarāśleṣabhuvi tvaindropalakṣite || 2/19 || jñātṛjñānamayākāramananānmantrarūpiṇī | śivaśaktyātmasaṃghaṭṭarūpe śivaśaktyātmanoḥ prakāśavimarśayoḥ saṃghaṭṭaḥ sāmarasyam, tadrūpe brahmaṇi, bṛha vṛddhau (735 bhvā.) ityasmād dhātorbṛhaṇatvādātmaiva brahmeti vaiyākaraṇoktarītyā sarvaprāṇiṣvātmani | śāsvate bhūtabhaviṣyatkālaśālini | tatprathāprasarāśleṣabhuvi | tacchabdena prakāśātmā parāmṛśyate | śrībhagavadgītāyām - oṃ tat saditi nirdeśo brahmaṇastrividhaḥ smṛtaḥ (17/23) iti | tasya śivasya prakāśamayasya prathā vimarśaśaktiḥ, yathā dīpasya prabhā tadvat, tasyāḥ prasaraḥ ṣaṭtriṃśattattvātmanā pariṇāmaḥ, tasyāśleṣaḥ śive tāvanmātratayā paryavasānam, tasya bhuvi viśrāntisthāne | atra śrutiḥ - sarvaṃ khalvidaṃ brahmatajjalāniti śānta upāsīta (chā. u. 3/14/1) iti | aindropalakṣite, idi paramaiśvarye (63 bhvā.), paramaiśvaryavānindraḥ | atra śrutiḥ - indro māyābhiḥ pururūpa īyate (ṛ. 4/7/33) iti | tatsaṃbandhi aindraṃ karma, tenopalakṣite | kākavad devadattagṛhamitivad viśvasarjanādivyavahāro'ṣyopalakṣaṇam, na tu svarūpadharma iti yāvat | prakāśavimarśasāmarasyarūpe nitye viśvasṛṣṭisthitisaṃhārakāriṇī sākṣiṇi tatprakṛtyātmaka mahadaiśvaryaparāmṛṣṭe paramātmani viṣaye jñātṛjñānamayā kāramananād jñāturādaranairantaryapāṭavābhyāsasadbhāvatatprakarṣa-lakṣaṇamananāt tanmayākārabhāvanālakṣaṇatrāṇānmantrarūpiṇī | ko'rthaḥ ? uktaviśeṣaṇaviśiṣṭaparaprakāśaviṣayamananāt svasādhakaṃ tanmayarūpatāpratipādanena trāyata iti niruktyā turīyalakṣaṇamahāmantrarūpiṇīyamityarthaḥ || 2/19-20 || nanūktaviśeṣaṇaviśeṣitā turīyamantrarūpiṇīyaṃ kiṃlakṣaṇetyata āha - teṣāṃ samaṣṭirūpeṇa parāśaktistu mātṛkā || 2/20 || tanmayīm (2/18) iti pūrvoktameva | teṣāṃ brahmādīnāṃ bhāratyādīnāṃ ca sṛṣṭyādisamaṣṭirūpalakṣaṇena lakṣitā parāśaktiḥ | turavadhāraṇe | parāśaktireva, na tasya kāryaṃ karaṇaṃ ca vidyate na tatsamaścābhyadhikaśca dṛśyate | parā'sya śaktirvividhaiva śrūyate svābhāvikī jñānabalakriyā ca || (śve. u. 6/8) itiśrutipratipāditā paraiva mātṛkā, akhilamanāhatamūrtirmātyuttīrṇasvarūpiṇī tarati | kāyati nānānāmaprapañcarūpeṇa mātṛkā devī || (sau. su. 1/6) ityasmaduktarītyā parā mātṛkā paśyantī - madhyamā - vaikharīrūpeṇa vyāpṛtā | atra śrūtiḥ - catvāri vāk parimitā padāni tāni vidurbrāhmaṇā ye manīṣiṇaḥ | guhā trīṇi nihitā neṅgayanti turīyaṃ vāco manuṣyā vadanti || iti | (ṛ. 1/164/45) ayamarthaḥ - brahmādibhāratyādisamaṣṭirūpatālakṣaṇā paśyantī - madhyamā - vaikharī - vistāraprakāśavimarśasāma syarūpā turīyamantravācyeti || 2/20 || nanviyamakārahakārasāmarasyarūpā paraiva turīyamantraviśeṣaṇa-viśeṣitā turīyapadavācyetyuktam, tadvarṇadvayaṃ mantre kutra nivasatīti (cet), etanmantrasya tadvarṇadvayavācyāyāḥ parāyāśca kaḥ saṃbandha ityata āha - madhyabinduvisargāntaḥ samāsthānamaye pare | kuṭilārūpake tasyāḥ pratirūpe viyatkale || 2/21 || tasyāḥ parāyāḥ | madhyabinduvisargāntaḥsamāsthānamaye | madhyabindurūrdhvabindurakārahakārasāmarasyarūpaḥ kāmākhyaḥ | taduktaṃ kāmakalāvilāse - bindurahaṅkārātmā raviretanmithunasamarasākāraḥ | kāmaḥ kamanīyatayā (ślo. 7) iti | visargastannirāsarūpo bindudvayātmakaḥ aḥkāraḥ ṣoḍaśasvaraḥ | taduktaṃ tatraiva -kalā ca dahanenduvigrahau bindū (ślo. 7) iti | tayorantaḥ kāmasya kalāyāśca dvayorapi madhye samāsthānamaye nivāsarūpe | pare ahākṣare | varṇānāmādyantatvādantyāpekṣayā''derakārasya paratvam, ādyāpekṣayā'ntyasya hakārasya paratvam | tena pare akṣare varṇānāmādyante akārahakārarūpe akṣare kathyete | kuṭilārūpake kuṭile akulakulakuṇḍalinyau, kuṭilarūpatvāt | ete eva rūpe yayostayoḥ pratibimbarūpe viyatkale | viyacchabdena śūnyaṃ lakṣyate | tena viyad binduḥ kalā bindudvayamātrāvatī hakāralipiḥ | ko'rthaḥ ? akāraḥ śivaśaktisāmarasyarūpākāraḥ tadvāsarūpakalākṣarāvayavarūpabindudvayāntargatamātrārūpe nivasati | ahau eva dve apyakṣare akulakulakuṇḍalinīrūpe parāyā rūpe, tadavayatvāt, tayoḥ parārūpayoḥ pratibimbarūpe ahakārākṣare'kārahakārayoḥ sphuritatvāt || 2/21 || mantranidānabhūtakāmakalāyāmakārahakārayoḥ sthitiṃ vyutpādyedānīṃ mantre tadvarṇadvayasya sthitimāha - madhyaprāṇaprathārūpaspandavyomni sthitā punaḥ | madhyame mantrapiṇḍe tu tṛtīye piṇḍake punaḥ || 2/22 || rāhukūṭādvayasphūrjat madhyame mantrapiṇḍe vāgbhavaśaktibījayormadhyagate kāmarājabījākhye ṣaḍakṣarapiṇḍe | madhyaprāṇaprathārūpaspandavyomni sthitā punaḥ | madhyaprāṇaḥ kāmakalādhogatabindudvayamadhyagataprāṇo hakāraḥ, tasya prathā pṛthutvena pratītiḥ, śrutigocaratvāt, tadrūpaṃ spandavyoma hakāraḥ, tasmin vyomnipunaḥ sthitā, hakārasya vimarśaśaktisphūrtimayatvāt | taduktaṃ saṃketapaddhatyām - hakāro'ntyaḥ kalārūpo vimarśākhyaḥ prakīrtitaḥ iti | tṛtīye piṇḍake śaktibījākhye caturakṣarapiṇḍe | punastvarthe dvitīyabījavat sphuṭībhāvena na sphurati, kintu rāhukūṭādvayasphūrjat | rāhukūṭaḥ śaṣasahānāṃ varṇānāṃ vargakūṭo varṇasamūhaḥ | yathā pañcakūṭaḥ ṣaṭkūṭa iti | rāhukūṭe'dvayo varṇo dvitīyādanyastṛtīyaḥ sakāraḥ, tadvargatṛtīyavarṇatvāt | ṣoḍhānyāse śaṣasahā rāhuvargaḥ | atraiva vakṣyati - vaktre śādicaturvarṇaiḥ sahitaṃ rāhumeva ca (3/25) iti | punā rāhukūṭādvayasphūrjaditi | rāhukūṭe tṛtīyasakāropari avibhāgena sphūrjat prakāśamānaṃ sakalavarṇādyamanuttaramakṣaram | taduktaṃ saṃketapaddhatyām - akāraḥ sarvavarṇāgryaḥ prakāśaḥ paramaḥ śivaḥ iti | ko'rthaḥ ? parāvayavabhūtāvakārahakārāveva kāmakalordhvabindau mātrāyāṃ ca sthitvā punaḥ sthūlabhāvamāsādya pṛthagbhūtau kāmarājabījāntargatakakāralakāramadhyagatahakāre śaktibījādigatasakārādūrdhavagatākāre cādhivasata ityarthaḥ || 2/22 - 23 || nanu prathamapiṇḍe vidyamāne'pi madhyapiṇḍe tṛtīyapiṇḍe ca parāvayavabhūtayorakārahakārayoḥ kathamavasthānamuktam ? prathamabīje kimiti noktam ? ucyate - dakṣiṇasrotaḥpakṣapātinyāḥ saubhāgyadevatāyāḥ parāyāḥ parāparaśaktipradhānatvāt sthiteśca parāparaśaktyadhiṣṭhitatvānmadhyabījasya sthitirūpatvāt tatra vimarśaśakteravasthānamuktam | śivasya saṃhārarūpatvācchaktibījasya ca saṃhārātmakatvāt prakāśasya tatrāvasthānamuktaṃ viśeṣeṇa | sāmānyatastu vāgbhave | ata eva tadakṣaradvayasaṃbandhāt tadviśvamayatvaṃ parāyāḥ kathitamityāha - calattāsaṃsthitasya tu | dharmādharmasya vācyasya viṣāmṛtamayasya ca || 2/23 || vācakākṣarasaṃyukteḥ kathitā viśvarūpiṇī | teṣāṃ samaṣṭirūpeṇa parāśaktiṃ tu mātṛkām || 2/24 || kūṭatrayātmikāṃ devīṃ samaṣṭivyaṣṭirūpiṇīm | ādyāṃ śaktiṃ bhāvayanto bhāvārtha iti manvate || 2/25 || calato bhāvaścalattā, tasyāṃ saṃsthitasya | calatvaṃ nāmātra naśvaratvam | atra viśiṣṭakriyāvidyācakratattvādisakalaprapañcasthitasya dharmādharmasya pūrvokta (1/67) nirvacanadharmādharmapadavācyasya śivaśaktidvayasya | viṣāmṛtamayasya ca | viṣaṃ saṃsāraḥ, mohahetutvāt | amṛtaṃ mṛtaṃ maraṇaṃ tadrahitatvānmuktiḥ | atra śrutiḥ - tamevaṃ vidvānamṛta iha bhavati (tai. ā. 3/1/3) iti | tanmayasya, tadubhayahetutvāt | tayorvācyasyābhidheyasya vācakākṣarasaṃyuktestadubhayātmakaśivaśakti- mayavācyavācakākārahakārasaṃyogād viśvarūpiṇī vidyācakratattvādimayarūpiṇī | ata eva ca teṣāṃ sarveṣāṃ samaṣṭirūpeṇa tritrimayena sarveṇa parāśaktiṃ viśvottīrṇasya paraśivasya mātṛkāmukta (2/20) nirvacanām | kūṭatrayātmikāṃ vāgbhavakāmarājaśaktibījātmikām | devīṃ prakāśavimarśasāmarasyarūpām | ata eva samaṣṭivyaṣṭirūpiṇīṃ sāmarasyākāreṇa samaṣṭirūpiṇīṃ kūṭatrayātmanā vyaṣṭirūpiṇīmiti | ādyāṃ śaktiṃ sakalajagadāditayeti pūrvokta (2/13) krameṇa bhāvayanto yogino bhāvārthaṃ manvate || 2/23- 25 || bhāvārthamuktvedānīṃ saṃpradāyārthamāha - sampradāyo mahābodharūpo gurumukhe sthitaḥ | viśvākāraprathāyāstu mahatvaṃ ca yadāśrayam || 2/26 || samyag yāthārthyena karṇe śiṣyasya pradīyata iti sampradāyaḥ | mahābodharūpaḥ mahato deśakālākārairanavacchinnasya prakāśasya bodhaḥ parijñānaṃ rūpaṃ yasya tādṛśaḥ | gurumukhe sthitaḥ gṛṇīte tattvamātmīyamātmīkṛtajagattrayam | upāyopeyarūpāya śivāya guruve namaḥ || ityabhiyuktavacanoktarītyā svātmaparamārthaprakaṭanaparo guruḥ, tasyaiva mukhe sthitaḥ, nānyasyānākalitāgamaśāstrasyānadhigatākhila- vedavedāṅgasyānavadhāritaparamārthasya parapratāraṇaparasya mukhe sthitaḥ | atra pramāṇavacanam - sarvajño hi śivo vetti sadasacceṣṭitaṃ nṛṇām | tenāsau nānugṛhṇāti kiñcijjñasya gurorgirā || iti | atra guroriti gurumānitaḥ, kiñcijjñasya gurutvābhāvāt | viśvākāraprathāyāḥ | viśvaṃ śivādikṣityantaṃ ṣaṭtriṃśattattvātmakam, tadākāraprathā cicchaktiḥ, atra śrutiḥ - sa īkṣata lokānnu sṛjā iti ( ai. u. 1/1) iti, tasyā, mahatvaṃ tadākārakāritvam, yadāśrayam | ko'rthaḥ ? paraśivasāmarasyarūpāyā bījatrayarūpeṇa pariṇatāyā viśvamayatāvāsanā gurumukhenaiva labhyata ityarthaḥ || 2/26 || viśvākāraprathāyāstu mahattvaṃ ca yadāśrayamityasyaivārtha vivṛṇvan vaktavyārthasya mahattvādatyantasāvadhānatayā tvayā śrotavyamityāha - śivaśaktyādyayā mūlavidyayā parameśvari | jagatkṛtsnaṃ tayā vyāptaṃ śṛṇuṣvāvahitā priye || 2/27 || śivaḥ akāraḥ, śaktirhakāraḥ, tāvādyau hetubhūtau yasyāḥ sā, tathāvidhayā pūrvoktarītyā prathābhūtayā mūlavidyayā kṛtsnaṃ jagaduktarūpaṃ vyāptam | śṛṇuṣvāvahitā atyantasāvadhānā śṛṇuṣva || 2/27 || vidyāyāṃ viśvavyāptimeva pratijānīte - pañcabhūtamayaṃ viśvaṃ tanmayī sā sadā'naghe | tanmayī mūlavidyā ca tattathā kathayāmi te || 2/28 || pañcabhūtamayaṃ viśvaṃ bhūtāni pṛṭhivyaptejovāyvākāśāstanmayaṃ viśvam ukta (1/41) lakṣaṇam | sā parā saubhāgyadevatā tanmayī pañcabhūtātmikā | mūlavidyā'pi tanmayī tadvācikā devatāvācikā pañcabhūtavācikā ca | ata eva tadubhayamayī | tatprakāraṃ kathayāmītyarthaḥ | tasmādvā etasmādātmana ākāśaḥ saṃbhūtaḥ | ākāśād vāyuḥ | vāyoragniḥ | agnerāpaḥ | adbhyaḥ pṛthivī (tai. u. 2/1/1) ityupaniṣaduktarītyā prakāśātmakāt paramaśivāt pañcabhūtānāmutpattiḥ, vimarśātmikāyāḥ śaktestadvācakānāṃ vidyāvarṇānāmutpattiriti hi sthitiḥ || 2/28 || evaṃ sthite'syāḥ kiṃ vācyaṃ kiṃ vācakamiti śaṅkāṃ pariharan varṇabhūtasṛṣṭipratipādanapuraḥsaraṃ viśvamayatāmevāha - hakārād vyoma saṃbhūtaṃ kakārāttu prabhañjanaḥ | rephādagniḥ sakārācca jalatattvasya saṃbhavaḥ || 2/29 || lakārāt pṛthivī jātā tasmād viśvamayī ca sā | hakārād vyoma saṃbhūtaṃ prathamaṃ vimarśaśakterākāśavācako hakāro jātaḥ, hakārānantaraṃ tadvācyaṃ vyoma prakāśātmanaḥ paraśivāt saṃbhūtam | paścād vāyuvācakaḥ kakāro jātaḥ kakārānantaraṃ kakāravācyaḥ prabhañjanaḥ saṃjātaḥ | tatpaścādagnivācako rephaḥ saṃjātaḥ, tadanantaraṃ rephavācyo'gniḥ saṃjātaḥ | tato jalatattvavācakaḥ sakāraḥ saṃjātaḥ, tadanantaraṃ tadvācyajalatattvasya saṃbhavaḥ | tadanantaraṃ pṛthivīvācako lakāro jātaḥ, tadanantaraṃ tadvācyā pṛthivī jātetyarthaḥ | tasmāt śivaśaktisāmarasyarūpaparāvayavaprakāśavimarśābhyāṃ pañcamahābhūtāni tadvācakānyakṣarāṇi ca yasmājjātāni, tasmāttadubhayasāmarasyarūpā sā parā svāvayavabhūtavarṇamayī viśvamayītyarthaḥ | taduktaṃ kāmakalāvilāse - sphuritādaruṇād bindornādabrahmāṅkuro ravo vyaktaḥ | tasmād gaganasamīraṇadahanodakabhūmivarṇasaṃbhūtiḥ || 2/9 || atha viśadādapi bindorgaganānilavahnivāribhūmijaniḥ | etatpañcakavikṛtirjagadidamaṇvādyajāṇḍaparyantam || 2/10 || mātā mānaṃ meyaṃ bindutrayabhinnabījarūpāṇi | dhāmatrayapīṭhatrayaśaktitrayabhedabhāvitānyapi ca || 2/13 || teṣu krameṇa liṅgatritayaṃ tadvacca mātṛkātritayam | itthaṃ tritayamayī sā turīyapīṭhādibhedinī vidyā || 2/14 || iti || 2/29 -30 nanvevaṃvidhakrameṇa vidyāyāṃ varṇāḥ kimiti na sthitāḥ ? ucyate - satyamevaṃ vidhakramo na bhavati, tathāpi pūrvoktasṛṣṭisthitisaṃhārānākhyā- vabhāsanārthaṃ vidyāyāmakrameṇa varṇāḥ paṭhyante | tena bhūtavarṇakramo varṇavāsanākramaṃ bādhituṃ notsahate, vāsanārthatvād varṇānām | nanu tarhi bhūtasaṃkhyākānyakṣarāṇi kimiti na bhavanti, anyānyapi bahūni śrūyanta evetyata āha - guṇāḥ pañcadaśa proktā bhūtānāṃ tanmayī śivā || 2/30 || bhūtānāṃ pañcānāṃ vyāpyavyāpakabhāvena pañcadaśa guṇāḥ syuḥ | atastanmayī tadātmikā tatsaṃkhyāvarṇavatīyaṃ vidyā, śivā śokamoha- mayasaṃsārarūpā'maṅgalaparipanthiparamādvaitaprathāparamārtharūpā, paramamaṅgalātmakatvāt || 2/30 || nanu vidyākṣarasa.khyayā yāvantaḥ parigaṇitāḥ padārthāḥ, kiṃ tanmayatāvāsanā vaktu śakyate ? ityata āha - yasya yasya padārthasya yā yā śaktirudīritā | sā sā sarveśvarī devī sa sa sarvo maheśvaraḥ || 2/31 || loke yasya yasya padārthasya yatkiñcitkaraṇasāmarthyalakṣaṇā yā yā śaktirvidyate, sā sā śaktiḥ sarveśvarī devī sarvasya śivādikṣityantasyeśvarī niyāmikā devī parā, sa sa sarvaḥ padārtho maheśvaro viśvajaganniyāmakaḥ paramaśivaḥ | loke yadyadvastu yatkiñcitkaraṇasāmarthyaśāli tatsāmarthyarūpeṇa paraiva pariṇatā, tattatsāmarthyavadvasturūpeṇa paramaśivaḥ pariṇata iti vaktuṃ śakyate | kiṃ vaktavyametadubhayamayavidyāvarṇasamānasaṃkhyāvatpadārtharūpeṇa tāveva pariṇatāvityarthaḥ | taduktamabhiyuktaiḥ - tvaṃ candrikā śaśini tigmarucau rucistvaṃ tvaṃ cetanāsi puruṣe pavane balaṃ tvam | tvaṃ svādutā'si salile śikhini tvamūṣmā niḥsāramamba nikhilaṃ tvadṛte yadi syāt || iti || 2/31 || (a. sta. 20) nanu bhūtaguṇamayī śivetyuktam, śivāyāṃ tatsaṃkhyā kuta ityata āha - vyāptyā pañcadaśārṇaiḥ sā vidyā bhūtaguṇātmikā | pañcabhiśca tathā ṣaḍbhiścaturbhirapi cākṣaraiḥ || 2/32 || sā śivā paraiva vidyā, vācyavācakayorabhedāt | pañcabhirakṣarair- vāgbhavabījasyāvayavaiḥ, ṣaḍbhirakṣarai kāmarājabījasyāvayavaiḥ, caturbhirakṣaraiḥ śaktibījasyāvayavaiḥ | na kṣarantīkṣaraṇāni, teṣāṃ nityatvāt | svāṃśairnāśarahitaiḥ pañcadaśārṇairvyāptā, ata eva bhūtaguṇātmikā || 2/32 || bījatrayamakṣaraśo vibhajya bhūtaguṇātmakatāvāsanāmuktvedānīm- akṣarāṇyavayavaśo vibhajya ṣaṭtriṃśattattvātmakatāvāsanāmāha - svaravyañjanabhedena saptatriṃśatprabhedinī | saptatriṃśatprabhedena ṣaṭtriṃśattattvarūpiṇī || 2/33 || tattvātītasvabhāvā ca vidyaiṣā bhāvyate sadā | svaravyañjanabhedena prathamabīje'kāracatuṣṭayamīkāraśceti pañca svarāḥ, śiṣṭāni ṣaḍvyañjanāni, evamekādaśa | dvitīyabīje'kārapañcakamīkāraśceti ṣaṭsvarāḥ, śiṣṭāni vyañjanāni sapta evaṃ trayodaśa | tṛtīyabīje'kāratrayamīkāraśceti catvāraḥ svarāḥ, śiṣṭāni vyañjanāni pañca, evaṃ nava | ityevaṃ vibhāgenākṣarāvayavāstrayastriṃśat | bījatrayānte bindavastraya iti ṣaṭtriṃśat | tatsamaṣṭirekā | evaṃ saptatriṃśatprabhedinī vidyā samaṣṭirūpā evaṃ saptatriṃśatprabhedena ṣaṭtriṃśattattvarūpiṇī tattvātītasvabhāvā ca vidyaiṣā | vyaṣṭisamaṣṭibhedena ṣaṭtriṃśattattvātmikā tadatītā (ca) iyam | ṣaṭtriṃśattattvānyavayavabhūtāni, teṣāṃ rūpavatī, saptatriṃśatprabhedena tattvātītasvabhāvā ca | svasya bhāvaḥ svabhāvaḥ, śivasya yādṛśo bhāvastādṛśo'syā iti bhāvayitavyamityarthaḥ | tattvānāṃ lakṣaṇāni mayaiva saubhāgyasudhodaye nirūpitāni | yathā - yadayamanuttaramūrtirnijecchayā nikhilamapi jagat sraṣṭum | paspande sa spandaḥ prathamaṃ śivatattvamucyate tajjñaiḥ || icchā saiva svacchā santatasamavāyinī satī śaktiḥ | sacarācarasya jagato bījaṃ nikhilasya nijanilīnasya || svecchāśaktyudgīrṇaṃ jagadātmāhantayā samācchādya | nivasan sa eva nikhilānugrahanirataḥ sadāśivo'bhimataḥ || viśvaṃ sa eva paśyannidantayā nikhilamīśvaro jātaḥ | sā bhavati śuddhavidyā yedantāhantayorabhedamatiḥ || māyā vibhedabuddhirnijāṃśabhūteṣu nikhilabhūteṣu | nityaṃ tasya niraṅkuśavibhavaṃ veleva vāridhiṃ rundhe || sa tayā parimitamūrtiḥ saṃkucitasamastaśaktireṣa pumān | raviriva sandhyāraktaḥ saṃhṛtaraśmiḥ svabhāsane'pyapaṭuḥ || sampūrṇakartṛtādyā yā bahvyaḥ santi śaktayastasya | saṃkocāt saṃkucitāḥ kalādirūpeṇa ruṣayantyenam || tatsarvakartṛtā sā saṃkucitā katipayārthamātṛparā | kiñcitkartāramamuṃ kalayantī kīrtyate kalānāmnā || sarvajñatā'sya śaktiḥ parimitatanuralpavedyamātṛparā | jñānamupapādayantī vidyeti nigadyate budhairādyaiḥ || nityaparipūrṇatṛptiḥ śaktistasyaiva parimitā tu satī | bhogeṣu rañjayantī satatamamuṃ rāgatattvatāṃ yātā || yā nityatā'sya śaktirnikṛṣya nidhanodayapradānena | niyataparicchedakarī kḷptā syāt kālatattvarūpeṇa || yā'sya svatantrākhyā śaktiḥ saṃkocaśālinī saiva | kṛtyākṛtyeṣvavaśaṃ niyatamamuṃ niyamayantyabhūnniyatiḥ || icchāditrisamaṣṭiḥ śaktiḥ śāntā'sya saṃkucadrūpā | saṃkucitecchādyātmakasattvādisāmyarūpiṇī tu satī || buddhyādisāmarasyarūpā cittātmikā matā prakṛtiḥ | icchā'sya rajorūpā'haṅkṛtirāsīdahaṃpratītikarī || jñānā'sya sattvarūpā nirṇayabodhasya kāraṇaṃ buddhiḥ | tasya kriyā tamomayamūrtirmana ityucyate vikalpakarī || vāmādipañcabhedaḥ sa eva saṃkucitavigraho devaḥ | jñānakriyoparāgaprādhānyād vividhaviṣayarūpo'bhūt || śrotraṃ cakṣuḥ sparśanajihvāghrāṇāni bodhakaraṇāni | vākpāṇipādapāyupasthākhyākāni karmakaraṇāni || śabdasparśau rūpaṃ rasagandhau ceti bhūtasūkṣmāṇi | ayamevātinikṛṣṭo jāto bhūtātmanā'pi bhūteśaḥ || gaganamanilaśca tejaḥ salilaṃ bhūmiśca pañcabhūtāni | śrotrādikaraṇavedyāḥ śabdādyāstāni vedakānyeṣām || vacanakarī vāgāsīt pāṇiḥ syāt karaṇabhūtamādāne | gamanavisargānandatritaye pādādikatrikaṃ karaṇam || gandhavatī bhūmiḥ syādāpaḥ sāṃsiddhikadravāstejaḥ | uṣṇsparśamarūpasparśo vāyurambaraṃ śabdaḥ || iti 33-34 || (sau. su. 1/28-48) punarapi siṃhāvalokananyāyena bhūtaguṇānāṃ pañcadaśatāṃ vidyāyāśca tanmayarūpatāṃ vivṛṇoti - pṛthivyādiṣu bhūteṣu vyāpakaṃ cottarottaram || 2/34 || bhūtaṃ tvadhastanaṃ vyāpyaṃ pṛthivyādiṣu | ādiśabdenāptejovāyvākāśā gṛhyante | teṣūttarottaraṃ vyāpakamadhikavṛtti | adhastanaṃ bhūtaṃ vyāpyaṃ nyūnavṛtti | ko'rthaḥ ? ākāśamadhastanānāṃ bhūtānāṃ vyāpakam, adhikavṛttitvāt | anyānyapi catvāri bhūtāni vyāpyāni, nyūnavṛttitvāt | evaṃ vāyuragnyādīnāṃ trayāṇāṃ vyāpakaḥ, tāni trīṇi vyāpyāni | evaṃ tejo'pyadhastanayorvyāpakam, te dve vyāpye | evamāpaḥ pṛthivyā vyāpikāḥ, pṛthvī vyāpyetyarthaḥ || 2/34 - 35 || tena vyāpakaguṇā vyāpye sthitā ityāha - tadguṇā vyāpakāśrayāḥ | vyāpyeṣvavasthitā devi sthūlasūkṣmavibhedataḥ || 2/35 || vyāpakāśrayāstadguṇā vyāpakaguṇāḥ, vyāpyeṣvavasthitāḥ sthūlasūkṣmavibhedataḥ | sthūlamadhikavṛtti vyāpakam, sūkṣmamalpavṛtti vyāpyam | vyāpakavyāpyayoḥ sthūlasūkṣmavibhedād vyāpakaguṇā vyāpyeṣu tiṣṭhantītyarthaḥ || 2/35 || nanu kasya kasya bhūtasya guṇāḥ keṣu keṣu bhūteṣu sthitāḥ ? vidyāyāḥ kāni kānyakṣarāṇi kasya kasya bhūtasya guṇān lakṣayantītyata āha - tasmādvyomaguṇaḥ śabdo vāyvādīnvyāpya saṃsthitaḥ | vyomabījaistu vidyāsthairlakṣayecchabdapañcakam || 2/36 || tasmād vyomnaḥ svetarabhūtebhyaḥ sthūlatvād vyāpakatvam, tena vyomaguṇaḥ śabdo vāyvādīn vāyutejaḥsalilapṛthivyātmakān vyāpya sthitaḥ | vidyāsthairvyomabījaiḥ pañcabhiḥ pañcabhūteṣu sthitānāṃ śabdānāṃ pañcakaṃ lakṣayet, vyomavācakatvād hakārapañcakaṃ tadguṇaṃ śabdapañcakaṃ lakṣayatītyarthaḥ || 2/36 || nanu vidyāyāṃ ṣaḍhakārāḥ santiḥ, anyasya hakārasya kiṃ prayojanamityata āha - teṣāṃ kāraṇarūpeṇa sthitaṃ dhvanimayaṃ param | teṣāṃ śabdānāṃ kāraṇarūpeṇa sthitaḥ kāraṇātmanā sthito dhvanirnādaḥ śabdānāṃ kāraṇam | taduktamabhiyuktaiḥ - piṇḍo vācakavistarasya mahataḥ saṃskāraśeṣā sthitir- nādo'sau tava devi mūrdhni samanāsīmānamullaṅghayan | ghaṇṭākvāṇa iva krameṇa viramannannyāmaṇīyastanī- mājighran paraciddaśāmanubhavan mūrti purāṇīmume || iti | tanmayaṃ tallakṣakatvāt | paraṃ kāmarājabījasthitakakāralakāramadhya- gatahakrārākṣaram | ko'rthaḥ ? kāmarājamadhyasthitaḥ ṣaṣṭho hakāra ākāśādipañcabhūtagataśabdapañcakakāraṇanādarūpaḥ kāmarājabījasya sthitirūpatāṃ lakṣayatītyarthaḥ || nanu hakārādivarṇā ākāśādibhūtavācakā ityuktam, kathaṃ śabdādipañcabhūtaguṇānāmapi vācakā ityucyanta ityata āha - bhaved guṇavatāṃ bījaṃ guṇānāmapi vācakam || 2/37 || guṇavatām, guṇāḥ śabdādayaḥ pañca, tadvatāmākāśādīnāṃ pañcabhūtānāṃ bījam | jātāvekavacanam | atra vidyāyāṃ hakārādīni pañcabhūtākṣarāṇi vyañjanāni | atraivoktam - hakārād vyomasaṃbhūtam (2/29) ityādinā | ato bījānyucyante | kakārādikṣakārāntānāṃ vyañjanānāṃ bījatvamuktaṃ cidgaganacandrikāyām - ṣaṇḍhavarjamahimadyuteḥ svarā bindusargarahitāśca ye śuceḥ | sarva eva śaśinaḥ kalāḥ śive yonayo vidhṛtabījataḥ svarāḥ || iti | (ślo. 40) parāpañcāśikāyāmapyuktam - dvidheyaṃ mātṛkā devī bījayonyātmanā sthitā (ślo. 40) iti | tāni tadguṇānāṃ śabdādīnāṃ vācakāni lakṣakāṇi, hakārādyakṣarāṇyākāśārtheṣu saṃketitatvāttadguṇeṣu śabdādiṣu lakṣakāṇyeva | taduktamabhiyuktaiḥ - sākṣāt saṃketitaṃ yo'rthamabhidhatte sa vācakaḥ (kā. pra. 2/7) iti | ko'rthaḥ ? śabdādiguṇavatāmākāśādibhūtānāṃ yāni bījāni vācakāni hakārādīni, tāni tadguṇānāṃ śabdādīnāṃ lakṣakāṇītyarthaḥ || 2/37 || lakṣaṇāyāṃ nimittamāha - kāryakāraṇabhāvena tayoraikyaṃ vivakṣayā | tayoḥ guṇaguṇinoḥ | kāryakāraṇabhāvena | guṇī kāraṇam, guṇaḥ kāryam | ataḥ kāryakāraṇabhāvenaikatvavivakṣayā vivakṣitamevaikatvam, na tu tāttvikam | guṇaguṇinoḥ kāryakāraṇabhāvādekatvamāropya tatsaṃbandhaṃ nimittīkṛtya lakṣaṇayā guṇiśabdā guṇeṣu yojyanta ityarthaḥ | taduktaṃ mahāsvacchandasaṃgrahe - śabdaḥ śāntatvaghoratvaviśeṣā pannarūpakaḥ | śabdastu śabdatanmātraṃ mṛdūṣṇakaṭhinaścalaḥ || viśiṣṭasparśarūpaśca sparśatanmātrasaṃjñakaḥ | nīlapītatvaśuklatvaviśiṣṭaṃ rūpameva ca || rūpatanmātramityuktaṃ madhuratvādisaṃyutam | rasatanmātrasaṃjñaṃ tu saurabhyādiviśeṣitaḥ || gandhaḥ syād gandhatanmātraṃ tebhyo vai bhūtapañcakam | ākāśaṃ śabdatanmātraṃ nityaṃ śabdaguṇaṃ mahat || vyāpakaṃ nirmalaṃ tattvamavakāśapradānakam | sparśatanmātrato vāyuścaladrūpo'nilo'bhavat || jagatprāṇo'nilo vyūhapreraṇaṃ ca laghurbhavet | śabdasparśaguṇaḥ prokto gamāgamanakarmakṛt || śabdasparśarūpaguṇaṃ tejastattvaṃ tu bhāsvaram | rūpatanmātrakāryaṃ ca pākakarmakaraṃ śive || rasatanmātrato jātaṃ vāritattvaṃ dravātmakam | śabdasparśarūparasaguṇaṃ saṃgrahakarmakṛt || śabdasparśarūparasagandhapañcaguṇānvitam | pṛthivītattvamākhyātaṃ kaṭhinaṃ sarvadhāraṇam || pṛthvyādivyomatattvāntapañcakaṃ pūrvapūrvakam | kāryadṛṣṭyā samāvṛtya vartate pañcakaṃ kramāt || iti || pūrvaṃ vidyāsthahakārapañcakasya pañcabhūtasthitaśabdapañcaka- lakṣakatāmuktvedānīṃ vāyvādibhūtacatuṣṭayagataṃ sparśacatuṣṭayaṃ vāyuvācakabījairlakṣayati - mahāmāyātreyeṇāpi kāraṇena ca bindunā || 2/38 || vāyvagnijalabhūmīnāṃ sparśānāṃ ca catuṣṭayam | utpannaṃ bhāvayed devi sthūlasūkṣmavibhedataḥ || 2/39 || mahāmāyā īkāraḥ, teṣāṃ trayaṃ bījatrayaśikharavartinā-mīkārāṇāṃ bindudvayahārdhamātrāmāyānāṃ trayam | karaṇena ca bindunā tadakṣaratrayakāraṇenākārahakārasāmarasyarūpeṇa kāmākhyenordhva-bindunā | vāyvagnijalabhūmīnāṃ sparśānāṃ catuṣṭayamutpannaṃ lakṣyaṃ bhāvayet | sthūlasūkṣmavibhedataḥ | sūkṣmāṇi pṛthivyaptejāṃsi, sthūlo vāyurarvācīnebhyaḥ | ata eva evaṃvidhena īkāratrayeṇāpi lakṣitā bindavaḥ ṣaṭsaṃkhyākāḥ | kāraṇaṃ binduḥ samaṣṭivṛttaṃ hi, ṣaḍbindulāñchitavṛttātmakatvād vāyumaṇḍalasya | taduktamabhiyuktaiḥ - kaṇṭhāditāluparyantaṃ vṛttaṃ ṣaḍbindulāñchitam | dhūmram iti | [evamanyatrāpi - samaṣṭibindunā vāyuḥ sthūlasūkṣmaprabhedataḥ |] tadvāyumaṇḍala-vācakena īkāratrayeṇa samaṣṭibindunā ca sthūlasūkṣmavibhedato vāyvādibhūtacatuṣṭayasthitaṃ sparśacatuṣṭayaṃ lakṣayedityarthaḥ || 2/38-39 || vāyuvācakairvāyuguṇaṃ sparśacatuṣṭayaṃ lakṣayitvedānīṃ tejovācakairakṣaraistadguṇaṃ rūpatrayaṃ lakṣayati - rūpāṇāṃ tritayaṃ tadvat tribhī rephairvibhāvitam | rūpāṇāṃ tritayaṃ vahnivāribhūmiṣṭhānāṃ rūpāṇāṃ tritayaṃ tribhī rephairvibhāvitaṃ lakṣitam || nanu rūpaṃ pṛthivyaptejasāṃ sādhāraṇam, kathaṃ tejobījena repheṇa lakṣitamityata āha - pradhānaṃ tejaso rūpaṃ tadbījena hi janyate || 2/40 || satyaṃ triṣvapi bhūteṣu vidyate rūpam, tathāpi vāyvākāśayorabhāvāt prathamaṃ tejasa eva rūpaṃ pradhānam | paścāditarayorbhūtayostadbījena repheṇa janyate prakāśyate | jananaṃ prādurbhāvaḥ || 2/40 || pūrvaṃ tejovācakairakṣaraistejoguṇaṃ rūpatrayaṃ lakṣayitvedānīm- abvācakairakṣaraistadguṇaṃ rasadvayaṃ lakṣayati - vidyāsthaiścandrabījaistu sthūlaḥ sūkṣmo rasaḥ smṛtaḥ | vidyābījasthaiścandrabījaiḥ sakāraiḥ | abhidhānamātrametat | taduktamabhiyuktaiḥ - vyomenduvahnyadharabindubhirekamanyadraktācchakendraśikhibhiḥ saramārdhacandraiḥ | anyad dyuśītakarapāvakamanvamantairbījairamībhiruditā tripureti vidyā || iti | (pra. sā. 9/3) sthūlaḥ sūkṣmaḥ | sthūlo raso'ptattvagataḥ, vyāpakatvāt | sūkṣmo raso bhūtattvagataḥ, vyāpyatvāt | smṛtaḥ bhāvitaḥ | smṛtirhi bhāvanā || nanu vidyāyāṃ sakāratrayamasti, appṛthivyostu rasadvayameva, itareṇa sakāreṇa kimucyata ityata āha - saṃbandho vidito loke rasasyāpyamṛtasya ca || 2/41 || amṛtasya sudhāyā rasasyāpi saṃbandho loke viditaḥ surāsurairapāṃ-nidhau mathyamāne tatsārabhūtamamṛtaṃ samuditamiti purāṇaprasiddhyā loke viditaḥ parijñātaḥ | atrāptattvasārabhūtatvāt tadguṇo rasastṛtīyasakāreṇa lakṣyate | ko'rthaḥ ? aptattvaṃ sthūlam, amṛtaṃ tatsārabhūtaṃ sūkṣmam, tadvyāpyā pṛthivī ca sūkṣmā | tena salilāmṛtapṛthivyantare tridhā sthito raso vidyāsthaistribhiḥ sakārairlakṣyata ityarthaḥ || 2/41 || pūrvamabvācakairakṣarairabguṇaṃ rasatrayaṃ lakṣayitvedānīṃ pṛthivīvācakairvarṇaiḥ pṛthivīguṇaṃ gandhaṃ lakṣayati - vasundharāguṇo gandhastallipirgandhavācikā | vasundharāyāḥ pṛthivyāḥ, guṇo gandhaḥ | tallipiḥ pṛthivīvācakavarṇo lakāraḥ | gandhavācikā gandhasya paribhāṣaṇakarī | nanu vidyāyāṃ lakāratrayamasti, tatraikena lakāreṇa pṛthivī-saṃsthito guṇo gandho lakṣitaḥ, śiṣṭābhyāṃ lakārābhyāṃ kiṃ kriyata ityata āha - bhuvanatrayasaṃbandhāt tridhātvaṃ tu maheśvari || 2/42 || bhuvanatrayaṃ lokatrayam, tatsaṃbandhāt lokatrayādhāratvāt, ādhārādheyabhāvaḥ saṃbandhaḥ, tasmāt saṃbandhāddhetoḥ pṛthivyāstridhātvam | tena pṛthivībhāgatrayagatagandhatrayalakṣakaṃ lakāratrayamityarthaḥ || 2/42 || hakārād vyoma saṃbhūtaṃ kakārāttu prabhañjanaḥ (2/29) ityatra vāyuvācakatayoktasya kakārasya pramātṛvācakatvenāpi vaktuṃ śakyatvād-anyairakṣaraiḥ sparśacatuṣṭayaṃ lakṣayitvedānīṃ kakāratrayeṇa pramātṛ-trayaṃ lakṣayati - aśuddhaśuddhamiśrāṇāṃ pramātṝṇāṃ paraṃ vapuḥ | krodhīśatritayenātha vidyāsthena prakāśyate || 2/43 || aśuddhāḥ pramātāro bhedadhīmātrasārāḥ śivāhambhāvabhāvanāvihīnāḥ sakalāḥ paśavaḥ | taduktaṃ svacchandasaṃgrahe - paśavastriprakārāḥ syusteṣveke sakalāḥ matāḥ | pralayākalanāmānasteṣāṃ kecinmaheśvari || vijñānakevalāstvanye teṣāṃ rūpaṃ kramācchṛṇu | anādimalasaṃcchanno māyākarmāvṛto'vibhuḥ || śarīrī śivatattvājño bhedaikarasiko laghuḥ | sarvadā karmakartā ca svakarmaphalabhojakaḥ || nityaṃ viṣayasaṃsaktobodhyaḥ śodhyaḥ pumānayam | iti | śuddhāḥ pramātāraḥ pakvamalavijñānāḥ śivatāvanmātrasārā vijñānakevalāḥ paśavaḥ taduktaṃ svacchandasaṃgrahe - malamātreṇa saṃcchannaḥ paśurvijñānakevalaḥ | supakvamalavijñānakevalaḥ sa svayaṃ priye || sutīvraśaktipātena kurute tān sa kevalān | iti | miśrāḥ pramātāraḥ puryaṣṭakasūkṣmaśarīramātrasaṃbaddhāḥ prārabdhakarmānubhavārthamanekayoniṣu saṃbhūya tattatkarmaphalānubhavena karmadvayasāmye sati supakvamalakarmāṇo guruṃ vinā'pi śivānugraha-śālinaḥ kriyājñānasādhāraṇāḥ pralayākalāḥ paśavaḥ | taduktaṃ svacchandasaṃgrahe - miśrāḥ pramātṛrūpāḥ syuḥ pralayākalasaṃjñakāḥ | puryaṣṭakaśarīrāśca svasvakarmavaśāt priye || sarvayoniṣu saṃbhūya bhogārthaṃ svasvakarmaṇām | bhuktvā bhogāni teṣāṃ tu karmasāmye śivaḥ svayam || supakvamalakarmāṇastān kiñcidanugṛhya ca | jalatattvāditattvānāṃ madhye lokeśvarāstridhā || iti | teṣāṃ trividhānāṃ pramātṝṇām | vapuḥ svarūpam | paramanyat | krodhīśatritayena śrīkaṇṭhanyāsaparipāṭyā krodhīśaḥ kakāraḥ, teṣāṃ tritayena | vidyāsthena bījatritayasthena | prakāśyate vyajyate | ko'rthaḥ ? bījatrayagatakakāratrayeṇa sakala-vijñāna-kevala-pralayākalākhya-trividhapaśurūpā'śuddha-śuddha- miśrapramātṛtrayasvarūpaṃ vyajyata ityarthaḥ || 2/43 || pūrvaṃ vidyāsthakrodhīśatritayena pramātṛtrayaṃ lakṣayitvedānīṃ vidyāsthaśrīkaṇṭhādvādaśamadhye ādyadaśakenāvyaktam, anantareṇa prāṇam, carameṇeśaṃ ca lakṣayati - śrīkaṇṭhadaśakaṃ tadvadavyaktasya hi vācakam | prāṇarūpaḥ sthito devi tadvadekādaśaḥ paraḥ || 2/44 || śrīkaṇṭhadaśakaṃ hṛllekhātrayavarjitahakārādidvādaśākṣaro- parigatānāmakārāṇāṃ madhye śrīkaṇṭhadaśakam, śrīkaṇṭhā akārāḥ, teṣāṃ daśakam | avyakto jīvo'nādi malasaṃcchannatayā svaśivatvāparijñānakāraṇendriyādijaḍavargāntaḥpātitayā vinyastaḥ | taduktaṃ svacchandasaṃgrahe - anādimalasaṃcchanno māyākarmāvṛto'vibhuḥ | śarīrī śivatattvājño bhedaikarasiko laghuḥ || iti | tasya vācakam | akāraḥ sarvavarṇāgryaḥ prakāśaḥ paramaḥ śivaḥ iti saṃketapaddhatyuktarītyā'kāravācyaḥ paramaśivaḥ, paramaśivāṃśatvāt | tadvat paraśivavat | yathā paramaśivo'kāravācyaḥ, tathā tadaṃśabhūto jīvo'pyakāradaśakenocyata ityarthaḥ | tadvad jīvavat | yathā śivāṃśo jīvaḥ paramaśivavācakaśrīkaṇṭhena lakṣyate, tadvad jīvavat ekādaśaśca śrīkaṇṭho jīvādhārabhūtaprāṇarūpaḥ sthitaḥ | prāṇo hi jīvasyādhāraḥ, prāṇena vinā jīvasyānavasthānāt | paraḥ paro dvādaśaḥ śrīkaṇṭhaḥ puruṣasya vācakaḥ, viśvasya pūraṇāt paramaśivaḥ puruṣaḥ | taduktaṃ cidgaganacandrikāyām - viśvasadmani cidātmanīśvare pūraṇāt puruṣatāmupeyuṣi | ye manaḥ praṇidadhurmaharṣayastān patañjalimukhānupāsmahe || 2/9 || iti | śrutirapi - puruṣa evedaṃ sarvam (ṛ. 10/90/2) iti || 2/44 || nanu śrīkaṇṭhadvādaśakaṃ vidyāyāṃ vidyate, ekena śivaḥ kathyate, ekena jīvaḥ, ekena prāṇa iti tribhirevālam, kimanyairityata āha - ekaḥ sanneva puruṣo bahudhā jāyate hi saḥ | satyamekena śiva ucyate, dvābhyāṃ jīvaprāṇau, tathāpi sa ekaḥ sanneva ekamevādvitīyaṃ brahma (tri. ma. nā. 3/3), sacca tyaccābhavat (tai. u. 2/6) ityupaniṣaduktarītyā sadrūpa eko hi puruṣo bahudhā jāyate | hiśabdaḥ prasiddhau | api cāsminnarthe pramāṇam - indro māyābhiḥ pururūpa īyate (ṛ. 4/7/33) iti | eka eva hi bhūtātmā bhūte bhūte vyavasthitaḥ | ekadhā bahudhā caiva dṛśyate jalacandravat || (bra. vi. u. 11) iti rītyā satyameka eva śivo bhavati, tathāpi jīvaprāṇātmanā bahudhā bhinna itīmamarthaṃ dyotayituṃ vidyāyāṃ bahavaḥ śrīkaṇṭhāḥ sthitā ityarthaḥ || akṣarāṇāṃ vāsanāmuktvā bindūnāṃ nādādīnāṃ ca vāsanāmāha - rudreśvarasadeśākhyā devatā mitavigrahāḥ || 2/45 || bindutrayeṇa kathitā amitāmitavigrahāḥ | śāntiḥ śaktiśca śambhuśca nādatritayabodhanāḥ || 2/46 || rudrastejastattvādhipatiḥ | tejastattvāntarbhūtaṃ puruṣarāgā- vidyāniyatikālakalāmāyāntam | taduktaṃ svacchandasaṃgrahe - puruṣādikamāyāntaṃ tejastattvaṃ maheśvari iti | śuddhavidyeśvara-sadāśivā vāyutattvātmakāḥ | taduktaṃ svacchandasaṃgrahe - vidyā ceśvarasādākhyau vāyutattvaṃ samīritam iti | ato rudreśvarasadeśākhyā devatā mitavigrahāḥ paricchinnarūpāḥ | taduktaṃ svacchandasaṃgrahe - yat sadāśivaparyantaṃ vināśotpattisaṃyutam iti | bindutrayeṇa kathitāḥ | bindutrayaṃ tribījaśikharavartikāmakalordhvagatānāṃ bindūnāṃ tritayam | amitāmitavigrahāḥ śāntiḥ śaktiśca śambhuśca nādatritayabodhanāḥ | śāntiravyaktadhvanilakṣaṇo nādo'khilaṃ jagadadharīkṛtya yatra layameti sā brahmarandhrāvasānabhūmiḥ, ūrdhvaśaktīnāṃ praśāntisthānahetutvāt | taduktaṃ svacchandasaṃgrahe - nāḍyādhārastu nādo vai bhittvā sarvamidaṃ jagat | adhaḥśaktyā vinirgatya ūrdhvaśaktyavasānakaḥ || nāḍyāṃ brahmabile līnastvavyaktadhvanilakṣaṇaḥ | iti | śaktirūrdhvaśaktiḥ, uparigataṃ śaktitattvam | taduktamatraiva - brahmāṇī tvaparā śaktirbrahmaṇotsaṅgagāminī | dvāraṃ sā mokṣamārgasya rodhayitvā vyavasthitā || tāṃ bhittvā tu varārohe ūrdhvaśaktiṃ parāṃ śivām | śaktitattvātmikāṃ devīṃ prasuptabhujagākṛtim || śaktitattvaṃ samākhyātaṃ bhuvanairāvṛtaṃ mahat | iti | śambhuḥ śivatattvaṃ śaktitattvopari sthitam | taduktamatraiva - śiva-tattvaṃ samākhyātaṃ tadūrdhvaṃ śaktitattvataḥ iti | amitāmitavigrahāḥ | ete'nantā aparicchinnarūpāḥ, vyomatattvāntargatatvāt | taduktamatraiva - śakti-tattvaṃ śivo vyoma iti | nādatritayabodhanāḥ | vāgbhavakāmarājaśaktibījopari- gatabindutrayoparigatarodhinītritayordhvagatānāṃ nādānāṃ trayameṣāṃ krameṇa bodhakaṃ lakṣakam, tena nādatritayabodhanāḥ | vāgbhavabījoparigata-binduparivartinā nādena śāntiḥ, kāmarājabījaśikharavartinā nādena śaktiḥ, tārtīyabījaśikharavartinā nādena ca śivo vyajyata ityarthaḥ || 2/45 - 46 || pūrvaṃ vidyāyā bindunādamayavāsanāmuktvedānīṃ sarvamantramaya- vāsanāmapi sodāharaṇāmāha - vāgurāmūlavalaye sūtrādyāḥ kavalīkṛtāḥ | tathā mantrāḥ samastāśca vidyāyāmatra saṃsthitāḥ || 2/47 || vāgurā mṛgabandhanī (a. ko. 2/10/26) | atra tu vāgurāśabdena matsyagrahaṇaheturjālaṃ lakṣyate, prāṇigrahaṇasāmānyāt | anyathā mūlavalaye sūtrādyā ityanupapannaṃ syāt, mṛgabandhanyā mūlavalayasyā-bhāvāt, rajjunirmitatvāt sūtrādīnāmapyabhāvāt | sūtrādyāḥ sūtrāṇi tantavaḥ, ādyaśabdājjālaprānte āyasagulikāḥ protā gṛhyante | yathā lohamaye valaye jālāvayavānāṃ tantūnāṃ mūlaṃ kavalitam, tathā samasta-mantrāṇāṃ mūlabhūtā vaikharyapi vidyāyāmasyāṃ viśrāntā | ato'tra vidyāyāṃ samastamantrāḥ sthitā ityarthaḥ || 2/47 || gurupadeśakrameṇāyamarthaḥ saṃprāpyata ityāha - gurukrameṇa saṃprāptaḥ sampradāyārtha īritaḥ | gurukramaḥ pāramparyakramaḥ, tadupadeśakrameṇaiva śivādivigrahāt pūrṇāt sarvakāraṇakāraṇāt | dhvanirūpaṃ paraṃ sūkṣmaṃ śuddhaṃ sakalatejasām || vāgrūpaṃ prasṛtaṃ tattvamunmanāśaktikevalam | avyaktaṃ vyaktarūpeṇa niṣkalaṃ kramakāraṇam || parānandasvarūpaṃ tat svacchandādiprabhedataḥ | anuṣṭupcchandasā baddhvā prāha svacchandabhairavaḥ || tadvimṛśya prapañcena provācānāśriteśvaraḥ | tatsarvaṃ śāntyatītāṃśe kathitaṃ bahuvistaram || tadetat pararūpeṇa sadākhyena śivena tu | mantrasiṃhāsanasthena pañcamantraśarīriṇā || kaulikādiṣu siddhāntapūrvādyakhilamāgamam | sādhanaṃ puruṣārthasya kaulikaṃ cātikaulikam || asaṃkhyamaprameyaṃ ca śivena kathitaṃ purā | tajjñānamīśvare dattamīśvareṇa śivecchayā || vidyāyāmādito dattaṃ vidyeśāya ca tattvataḥ | vidyeśvareṇa dattaṃ tajjñānaṃ niyamitaṃ kramāt || dattaṃ rudrebhya etacca guṇatattveśvarāya ca | śrīkaṇṭhāyeśvareṇaiva dattaṃ tena tataḥ param || śrīkaṇṭhena pradhānādidaśarudrāntikaṃ kramāt | dīkṣayitvā vidhānena dattaṃ vai jñānamambike || dīkṣayitvā'bhiṣicyātha śrīkaṇṭhena mayā'pi ca | dattaṃ śrīdakṣiṇaṃ sarvaṃ sarvakāmārthasādhanam || iti svacchandabhairavoktarītyā mayoditaḥ svagurupāramparyo-padeśakrameṇaiva viṣamapadairasampradāyavidbhiraparijñātārthaślokaiḥ pūrvoktarītyā kathitaḥ sampradāyārtho vinā gurupadeśaṃ vyutpattibalena purāṇādiślokavad grahītumaśakya ityarthaḥ || atha kramaprāptaṃ nigarbhārthamāha - nigarbho'pi mahādevi śivagurvātmagocaraḥ || 2/48 || nigarbho nigarbhārthaḥ | śivo vāṅmanagocaraḥ sakala-niṣkala-sakalaniṣkala- bhedaviśeṣyaḥ, [ātmādisakalaguṇābhidhastādṛśameva svātmatayā vīkṣamāṇo viditākhilāgamārtho guruḥ, tādṛśagurukaruṇā-kaṭākṣapātavigalitasakalapāśaviśada] cidrūpānubhavaḥ [śiṣya] ātmā | taduktaṃ svacchandasaṃgrahe - tattvātītaṃ varārohe vāṅmano'tītagocaram | aniṣkalaṃ cāsakalaṃ nīrūpaṃ nirvikalpakam || nirdvandvaṃ paramaṃ tattvaṃ śivākhyaṃ paramaṃ padam | iti | sarvavidyāvidācāryo mokṣadharmaparāyaṇaḥ | guruvaktraprayogeṇa paśuṃ tatraiva yojayet || iti | guruḥ - gṛṇīte tattvamātmīyamātmīkṛtajagattrayam | upāyopeyarūpāya śivāya gurave namaḥ || ityuktalakṣaṇaḥ | evaṃvidhaśivagurvātmaikyagocarānusandhānātmako nigarbhārtha ityarthaḥ || 2/48 || nanu kena prakāreṇa śivagurvātmanāmaikyamanusandhīyata ityata āha - tatprakāraṃ ca deveśi diṅmātreṇa vadāmi te | śivagurvātmanāmaikyānusandhānāt tadātmakam || 2/49 || tatprakāraṃ śivagurvātmanāmaikyānusandhānātmakam, diṅmātreṇa vadāmi na viśeṣapratipādanaprapañcenetyarthaḥ || 2/49 || tatprakāramāha - niṣkalatvaṃ śive buddhvā tadrūpatvaṃ gurorapi | tannirīkṣaṇasāmarthyādātmanaśca śivātmatām || 2/50 || bhāvayed bhaktinamraḥ san śaṅkonmeṣākalaṅkitaḥ | kalā avayavāḥ, tadrahitatvaṃ niṣkalatvaṃ niravayavatvam, śive pūrvoktalakṣaṇe, buddhvā, gṛṇīte tattvamātmīyamātmīkṛtajagattrayam | upāyopeyarūpāya śivāya gurave namaḥ || ityabhiyuktavacanoktarītyā niṣkalaṃ niṣkalātmakaṃ śivaṃ svātmatayā vīkṣyamāṇasyaiva gurutvād gurorapi tadrūpatvaṃ śivātmakatvaṃ buddhvā, tannirīkṣaṇasāmarthyāt gurorājñāprabhāveṇa kevalaṃ niṣprapañcakam | nirīkṣyaitādṛśādvaitacidambudhisudhārdrayā || yathā viśuddhaḥ śiṣyo'pi līyetānandacidghanaḥ | ityādivākyoktarītyā tasya gurornirīkṣaṇaṃ nikhilapāśacchedana-samartham | tatsāmarthyavaśād viśuddhaḥ śiṣyo bhaktinamraḥ pratyutpanna- paramaśivāhaṃbhāvanāveśaḥ pratyahamādaranairantaryapaṭvabhyāsavaśāt śaṅkonmeṣākalaṅkitaḥ | śaṅkā saṃkocaḥ saṃsāritvābhimānaḥ, tasyonmeṣaḥ putrabhāryādibāhyārthābhiratiḥ, tenākalaṅkito vigatāhaṃ mamatābhimānaḥ, ātmanaśca śivātmatāṃ bhāvayet | japākusumasāmīpya-vigamāt sphaṭikasya nairmalyamivātmādvaitabhāvanābhāvitagurukaṭākṣa-pātapāṭitapāśapaṭalaḥ paripūrṇasvabhāvaḥ syādityarthaḥ || 2/50 -51 || atha kramaprāptaṃ kaulikārthamāha - kaulikaṃ kathayiṣyāmi cakradevatayorapi || 2/51 || vidyāgurvātmanāmaikyaṃ kaulikaṃ kaulikārtham, kathayiṣyāmi | cakradevatāguruvidyā- sādhakānāmaikyānusandhānaṃ kaulikārtha ityarthaḥ | akṣarārthaḥ sphuṭaḥ || 2/51 || tatprakāramāha - tatprakāraḥ pradarśyate | tatprakāraḥ pradarśyate ityādinā ityevaṃ kaulikārthastu kathito vīravandite (2/68) ityantena || 2/52 || ādau vidyācakrayoraikyamāha - lakāraiścaturasrāṇi vṛttatritayasaṃyutam || 2/52 || saroruhadvayaṃ śāktairagnīṣomātmakaṃ priye | hṛllekhātrayasaṃbhūtairakṣarairnavasaṃkhyakaiḥ || 2/53 || bindutrayayutairjātaṃ navayonyātmakaṃ priye | lakāraiḥ vidyābījatrayagataiḥ | caturasrāṇi bhūgṛhāṇi, pṛthivīmaṇḍalaṃ pītaṃ caturasraṃ suśobhanam iti svacchandasaṃgrahoktarītyā bhūmaṇḍalasya caturasrarūpatvād bhūtattvavācakairlakāraiścaturasratrayaṃ jātamityarthaḥ | śāktaiḥ [sakāraiḥ | taduktaṃ catuḥśatīśāstre - mādanaṃ tadadhaḥ śaktiḥ (1/111) iti | haṃsapārameśvare'pyuktam - śivo hakāra ityuktaḥ sakāraḥ śaktiravyayā iti | vidyābījatrayagataiḥ] sakārairvṛttatritayasaṃyutaṃ saroruhadvayam | caturasrāntareṇa ekaṃ vṛttam, tadvṛttāntaḥ ṣoḍaśadalaṃ somātmakaṃ padmam | tadantaśca dvitīyaṃ vṛttam, tadantaścāṣṭadalaṃ padmamagnyātmakam | tadantaśca tṛtīyaṃ vṛttam | evaṃ vṛttatritayasaṃyutamagnīṣomātmakaṃ saroruhadvayam | jalabimbaṃ suvṛttaṃ ca śvetaṃ vai padmalāñcchitam iti svacchandasaṃgrahoktarītyā jalabimbasya padmalāñcchitavṛttarūpatvāj- jalatattvavācakaiḥ sakārairvṛttatrayasaṃyutaṃ saroruhadvayaṃ jātamityarthaḥ | bījatrayaśikharagatahṛllekhātrayāvayavabhūtairakṣarairhakārarephekārākhyair- bindutrayayutairnavasaṃkhyātmakairnavayonyātmakaṃ cakraṃ jātamityarthaḥ || 2/52 - 54 || nanu padmadvayānantaraṃ caturdaśāradaśāradvayātmakacakratrayasya kathane yukte kimiti tadullaṅghya navayonicakraṃ kathitam ? ucyate - navayonicakrasyopariṣṭāt prastāre kṛte sati tisṛbhiḥ śaktibhirvahnibhiśca dvidaśacaturdaśakoṇātmakaṃ cakratrayaṃ jātam, ato navayonicakrānantara-metaccakratrayaṃ jāyata ityeta manasi nidhāyāha - maṇḍalatrayayuktaṃ tu cakraṃ śaktyanalātmakam || 2/54 || vyomabījatrayeṇaiva pramātṛtritayānvitam | icchājñānakriyārūpamādanatrayasaṃyutam || 2/55 || sadāśivāsanaṃ devi mahābindumayaṃ param | itthaṃ mantrātmakaṃ cakraṃ maṇḍalatrayayuktaṃ tu vṛttatrayāntargataśaktyanalātmakaṃ cakram | navayonicakrasyopariṣṭāt prastāre kṛte sati tisṛbhiḥ śaktibhiranalaiśca tribhirniṣpannatvāccaturdaśārādicakratrayaṃ vyomabījatrayeṇaiva hakāratrayeṇaiva, hakārasya vyomavācakatvāt | hṛllekhātraye hakāratrayaṃ gatam, śiṣṭena hakāratrayeṇa caturdaśārādicakratrayaṃ jātamityarthaḥ | pramātārastrividhā uktarūpā aśuddhaśuddhamiśrātmānaḥ, teṣāṃ trayeṇānvitam | paścāt śivānugrahato malakarmavipākāt pṛthivyaptejovāyvadhipatīnāṃ teṣāṃ trayeṇa vyaṣṭyā samaṣṭyā cedamanvitaṃ prāptam | taduktaṃ svacchandasaṃgrahe - malādīnāmapāke tu sāmānyānugraho bhavet | ādhikārikamaiśvaryaṃ śivānugrahamātrataḥ || paśavastriprakārāstu prāpnuyuḥ parameśvari | ye pakvamalakarmāṇastān kiñcidanugṛhya ca || jalatattvāditattvānāṃ madhye lokeśvarāstridhā | iti | icchājñānakriyāśaktipradhānapramātṛtrayarūpāṇāṃ trayāṇāṃ mādanānāṃ kakārāṇāṃ trayeṇa saṃyuktaṃ saṃmiśritaṃ sadāśivāsanaṃ pṛthivyādivāyutattvāntacatustattvādhipatibhirbrahmaviṣṇurudreśvaraiścaturbhiḥ pādarūpeṇa dhṛtaṃ pañcamabhūtākāśādhipatisadāśivarūpa-pañcamayāsanam | mahābindumayaṃ param, paraśivaravikaranikare pratipalati vimarśadarpaṇe viśade | pratirucirucire kuḍye cittamaye niviśate mahābinduḥ || (ślo. 4) iti kāmakalāvilāsoktarītyā paraśivapratibimbamahābindvātmakaṃ paramutkṛṣṭam, śivaśaktyoradhivāsayogyatvāt | taduktaṃ jñānadīpa-vamarśinyām - oḍyāṇapīṭhamadhye kadambavanāntaḥ śrīmañcacatuṣpādake laṃ pṛthivyādhipataye brahmaṇe namaḥ, vaṃ apāmadhipataye viṣṇave namaḥ, raṃ tejo'dhipataye rudrāya namaḥ, yaṃ vāyvadhipataye īśvarāya namaḥ | etānabhyarcya haṃ ākāśādhipataye pañcavaktrasadāśivamahāpretāsanāya nama iti śrīmañcākāraṃ sadāśivamabhyarcya iti | itthamuktaprakāreṇa mantrātmakaṃ cakraṃ saubhāgyavidyāmayamityarthaḥ || 2/54 -56 || idānīṃ cakreṇa devatāyā aikyamāha - devatāyāḥ paraṃ vapuḥ || 2/56 || cakraṃ devatāyāḥ param anyad vapuḥ | tataḥ padmanibhāṃ devīm (ni. ṣo. 1/130) ityatra devatāyāḥ karacaraṇādimad vapuruktam | tadeva trikoṇādibhūgṛhāntaśrīcakrapadanivāsyāvaraṇadevatārūpeṇāvayavaśo vibhajya baindavanivāsinī svasaṃviddevatā śrīcakravapuṣā sthitetyarthaḥ | taduktamatraiva - evaṃrūpaṃ paraṃ tejaḥ śrīcakravapuṣā sthitam | tadīyaśaktinikarasphuradūrmisamāvṛtam || (1/55) iti || 2/56 || etadevopapādayati - ekādaśādhikaśatadevatātmatayā punaḥ | ekādaśottaraśatadevatāstrikoṇāgradakṣavāmakoṇeṣu kāmeśvaryādikāstisraḥ, tadbahiraṣṭakoṇāntarāle trikoṇaṃ paritaścaturdikṣu aṣṭau kāmeśvarakāmeśvaryāyudhadevatāḥ, aṣṭakoṇe'ṣṭau vaśinyādyāḥ, aṣṭakoṇāntarāle ṣaḍaṅgadevatāḥ, antardaśāre sarvajñādyā daśa, dvitīyadaśāre sarvasiddhipradādyā daśa, caturdaśāre sarvasaṃkṣobhiṇyādyāścaturdaśa, aṣṭadale'ṣṭānaṅgakusumādyāḥ, ṣoḍaśadale kāmākarṣiṇyādyāḥ ṣoḍaśa, antaścaturasre mudrādevatā daśa, madhyacaturasre brāhmyādyā aṣṭau, bāhyacaturasre'ṇimādyā daśa | evamekādaśottaraśatadevatātmatayā tāsāmādhārabhūtā śrīcakrarūpiṇī devatetyarthaḥ || 2/57 || nanvayaṃ kaulikārtho vāmakeśvaratantre kutra sūcita ityāśaṅkāṃ pariharan devatāvidyācakraguruśiṣyāṇāmaikyārthameva gaṇeśa (ni. ṣo. 1/1) ityatra sūcitaṃ kaulikārthaṃ vivṛṇoti - gaṇeśatvaṃ mahādevyāḥ sasomaravipāvakaiḥ || 2/57 || icchājñānakriyābhiśca guṇatrayayutaiḥ punaḥ | graharūpā ca sā devī punaḥśabdādekādaśādhikaśatadevatātmatayā'syā gaṇeśatvam | gaṇeśatvaṃ mahādevyā ityanenāpi kākākṣinyāyavadanvayaḥ | pūrvoktatrikoṇādicaturasrāntaśrīcakrapadanivāsyekādaśādhikaśatadevatātma-tayā mahādevyāstu tatsaṃkhyākadevatāsamudāyo gaṇaḥ | devyāḥ somaravipāvakā netrarūpeṇa shitāḥ, icchā śiraḥpradeśasthā jñānā ca tadadhogatā | kriyā pādagatā hyasyāḥ iti saṃketapaddhatyuktarītyā icchādikā murdhādyavayavāḥ, guṇāḥ sattvarajastamāṃsi, evaṃ svāvayavabhūtaistairnavabhirgraharūpā ca sā devī || 2/57 - 58 || jñānakarmendriyairapi || 2/58 || tadarthaireva deveśi karaṇairāntaraiḥ punaḥ | prakṛtyā ca guṇenāpi puṃstvabandhena cātmanā || 2/59 || nakṣatravigrahā jātā jñānendriyāṇi śrotratvakcakṣurjihvāghrāṇāni bodhakaraṇāni, karmendriyāṇi vākpāṇipādapāyupasthāni, teṣāmarthāḥ śabdasparśarūparasagandhā vacanādānagamanavisargānandāśca, karaṇāni manobuddhyahaṅkāracittānyāntarāṇi ca , prakṛtiḥ guṇasāmyamavyaktam, guṇo guṇatattvaṃ sukhaduḥkhamohānāṃ mūlam, puṃstvabandha ātmā puruṣatattvam | taduktaṃ svacchandasaṃgrahe - ebhirmāyādibhiḥ ṣaḍbhiḥ paripūrṇaḥ paśuḥ pumān | bhuṅkte bhogān yathā devi tathā puruṣasaṃjñakaḥ || saiva māyā'tha bhogārthaṃ paśoravyaktasaṃjñakam | mūlaprakṛtirviśvasya guṇatritayarūpakam || abhūt tasyāṃ prakṛtyāṃ tu guṇatattvaṃ babhūva ha | tadduḥkhasukhamohānāṃ mūlaṃ sattvaṃ rajastamaḥ || buddhivyāpāranicayarūpaṃ vyaktaguṇātmakam | viṣayādhyavasāyātmā buddhiḥ syād guṇatattvataḥ || guṇatrayānusāreṇa tridhā karmānusārataḥ | tayā buddhyā samudbhūto'haṅkārastriprakārakaḥ || sarvajīvanasaṃrambharūpeṇa kamalāsane | viṣayāstasya bhedāśca tridhā karmānusārataḥ || so'yaṃ taijasavaikāribhautikākhyāsvarūpataḥ | vikārāśca sva (sa) bhedāśca vāgādīndriyasaṃhatau || vācakārthāḥ syurīśāni tatra tatra niyantṛtaḥ | prāpnoti sāttvikādyābhiravasthābhiragātmaje || saṃkalpakārakaṃ cecchārūpaṃ taijasato manaḥ | jātaṃ vaikāryavasthābhirjñānakarmendriyāṇi ca || bhūtatanmātraśabdasparśarūparasagandhakāḥ | jātā vāgādīndriyāṇāṃ vyāpārāḥ parameśvari || śrotratvakcakṣūrasanāghrāṇānyetāni pañca ca | buddhīndriyāṇi vyāpārāsteṣāmekaikaśaḥ kramāt || śabdasparśarūparasagandhānāṃ grahaṇaṃ priye | karmendriyāṇi vākpāṇipādapāyurupasthakāḥ || vacanādānagamanavisargānandakaṃ kramāt | karmendriyāṇāṃ vyāpārāḥ pañcānāṃ parikīrtitāḥ || etāni daśa bāhyāni krameṇābhyantaratrayam | mano buddhirahaṅkāro hyantaḥkaraṇasaṃjñakam || iti | etaiḥ svāvayava saṃbhūtaiḥ saptaviṃśatibhirnakṣatravigrahā jātā devī svecchāgṛhīta vigrahā || 2/58 - 60 || yoginītvamathocyate | tvagādidhātunāthābhirḍākinyādibhirapyasau || 2/60 || vargāṣṭakaniviṣṭābhiryoginībhiśca saṃyutā | yoginīrūpamāsthāya rājate viśvavigrahā || 2/61 || [tvagādighātavastvagasṛṅmāṃsamedomajjāśukrāṇi ghātavaḥ, teṣāṃ nāthā adhiṣṭhātryo ḍākinyādyāḥ - ḍākinī, rākinī, lākinī, kākinī, sākinī, hākinī ca | vargā akacaṭatapayaśāḥ, teṣāmaṣṭake niviṣṭā brahmāṇyādyā yoginyaḥ | taduktaṃ svacchandasaṃgrahe - sarvavāṅmayamūlā yā vargāṣṭakasamāvṛtā | viśvotpattikramāntāṣṭaśaktiprasṛtabhairavaiḥ || śaktibhiśca samāyuktā akṣāntā mātṛkāvaliḥ | iti | catuḥśatyāmapyuktam - vargānukramayogena yasyāṃ mātraṣṭakaṃ sthitam (ni. ṣo. 1/11) iti | ebhiḥ saṃyuktā | ṣaḍādhāreṣu ḍākinyādibhiḥ, mātṛkāsthūlarūpatvāt tvagādivyāpakatvataḥ | yoginyaḥ prakaṭā jñeyāḥ (3/114) iti vakṣyamāṇarītyā tvagādidhātuṣu brāhmyādibhiḥ sevitā sarvasamaṣṭirūpatvād yoginīrupamāsthāya rājate viśvavigrahā tattada] yoginīrūpeṇa viharati | atraiva vakṣyati - aṣṭāṣṭakaṃ tu kartavyaṃ vittaśāṭhyavivarjitam | tvameva tāsāṃ rūpeṇa krīḍase viśvamohinī || (3/194) iti || 2/60-61 || prāṇāpānau samānaścodānavyānau tathā punaḥ | nāgaḥ kūrmo'tha kṛkaro devadatto dhanañjayaḥ || 2/62 || jīvātmāparamātmā cetyetai rāśisvarūpiṇī | prāṇādidhanañjayāntā daśa vāyavaḥ, jīvātmā uktalakṣaṇaḥ paśuḥ, paramātmā eṣa ta ātmā'ntaryāmyamṛtaḥ (bṛ. u. 3/7/3) ityupaniṣaduktaḥ sarvabhūtānāmantaryāmī | etairdvādaśabhī rāśisvarūpiṇī || 2/62-63 || gaṇeśetyādipadaṃ vidyāpade'pi yojayati - akathāditripaṅktyātmatārtīyādikrameṇa sā || 2/63 || gaṇeśo'bhūnmahāvidyā parāvāgādivāṅmayī | akārahakārasāmarasyarūpā parā vāg ādiryāsāṃ tāḥ paśyantīmadhyamāvaikharyo vācaścatasraḥ parāvāgādivācaḥ | taduktaṃ saṃketapaddhatyām - akāraḥ sarvavarṇāgryaḥ prakāśaḥ paramaḥ śivaḥ | hakāro'ntyaḥ kalārūpo vimarśākhyā prakīrtitaḥ || anayoḥ sāmarasyaṃ yat parasmin mahasi sphuṭam | vāmādyaiḥ piṇḍito yo'sāvavarṇaḥ parikīrtitaḥ || ādāvasya śiro raudrī vaktra vāmā prakīrtitā | ambikā bāhurityuktā jyeṣṭhā caiva nakhāgragā || etā hārdhakalārūpā rūpapañcatayā sthitāḥ | avarṇaḥ sarvavarṇānāṃ na pṛthag bhāsate bahiḥ || icchā śiraḥpradeśasthā jñānā ca tadadhogatā | kriyā pādagatā hyasya śāntā hṛnmadhyagā bhavet || aṣṭadhā'nāhataḥ proktaḥ śūnyādipravibhāgataḥ | śūnyaḥ sparśastathā nādo dhvanirbindustathaiva ca || śaktibījākṣaraṃ ceti hyaṣṭadhā'nāhataḥ smṛtaḥ | catvāriṃśatsaptasaṃkhyo hataḥ sa parikīrtitaḥ || kṣakāraḥ kathito yo'sau saṃyogo dvividhaḥ smṛtaḥ | saptaṣaṣṭyākhyamevaṃ hi mātṛkāpīṭhamuttamam || anāhatahatottīrṇaistribhirbhedaiḥ samantataḥ | sthito yo'sau mahāpīṭho mātṛkākhyo jayatyasau || iti | evmetatparādicaturvidhatayā vāṅmayī, asvaravimarśarūpau svāṃśau hitvā catuṣkalau saiva (2/2) ityādisaubhāgyasudhodaya-pratipāditarītyā parāpaśyantīmadhyamāvaikharīmayatvād vidyāyāḥ | akathāditripaṅtyātmatārtīyādikrameṇa | akathādītyādiśabodo-'kārathakāraistribhiḥ saṃbadhyate | ādayo visargāntāḥ svarāḥ ṣoḍaśa, kādayastāntāḥ ṣoḍaśa, thādayaḥ sāntāḥ ṣoḍaśa | evamakathādivarṇātmakatārtīyādikāmarājādivāgbhavādikrameṇa akārādipaṅktimayaṃ tārtīyam, kakārādipaṅktimayaṃ kāmarājam, thakārādipaṅktimayaṃ vāgbhavamiti krameṇa | paṅktiśabdo gaṇaparaḥ, caturvidhamātṛkāmayatvāt, akathādivaikharyādivargagaṇatraya- bījatrayāvayavatvācca seyaṃ mahāvidyā gaṇeśo'bhūdityarthaḥ || 2/63 -64 || bījabindudhvanīnāṃ ca trikūṭeṣu grahātmikā || 2/64 || hṛllekhātrayasaṃbhūtaistithisaṃkhyaistathākṣaraiḥ | anyairdvādaśabhirvarṇaireṣā nakṣatrarūpiṇī || 2/65 || kūṭaśabdo'trākṣarapiṇḍaparaḥ | yatoktamabhiyuktaiḥ - kūṭeṣu triṣu kāryagauravavaśādīkāraśṛṅgakramāt iti | saubhāgyavidyākṣara-piṇḍeṣu bījābindudhvanīnāṃ ca, bījam īkārāntākṣarajātam, bindurukta (1/28) lakṣaṇaḥ, dhvanirnādaḥ, bījabindudhvanīnāṃ ceti tṛtīyārthe chāndasaḥ prayogaḥ | kūṭatrayabījāni triṇi, bindavastrayaḥ, nādāstraya iti navabhirgrahātmikā vidyetyarthaḥ | bījatrayaśikharavartihṛllekhātrayasaṃbhūtaistathākṣarairhakārarephekāra- bindunādātmakaistithisaṃkhyakaiḥ pañcadaśabhiḥ, anyairhṛllekhātrayavarjitair-dvādaśavarṇaiḥ kūṭatrayāvayavairevaṃ pañcadaśabhirdvādaśabhiśca sapta-viṃśativarṇaiḥ sarvairnakṣatrarūpiṇītyarthaḥ || 2/65 || vidyāntarbhūtaśaktyādyaiḥ śāktaiḥ ṣaḍbhistathākṣaraiḥ | yoginītvaṃ ca vidyāyā rāśitvaṃ cāntyavarjitaiḥ || 2/66 || vidyāyāḥ pañcadaśākṣaryā antarbhūtāḥ śaktayo hṛllekhāstisraḥ, tadādyāśca lakārāstrayaḥ | śāktairetaiḥ ṣaḍbhirakṣarairvidyāyā yoginītvam | yoginyaśca ḍākinyādyāḥ ṣaṭ | asyā vidyāyāḥ pañcadaśākṣaryā antyā hṛllekhāstisraḥ, tadvarjitairdvādaśabhirvarṇai rāśitvaṃ bhavedityarthaḥ | rāśayo meṣādyā dvādaśa || 2/66 || uktamarthaṃ cakre vyatidiśati - evaṃ viśvaprakārā ca cakrarūpā maheśvarī | evamuktarītyā yojitagaṇeśādiviśvaprakārā maheśvarī tripurasundarī cakrarūpā devatā | vidyāpakṣavat cakrapakṣe'pi gaṇeśatvādikaṃ yojyamityarthaḥ | yojanāprakārastu - akathādimayamadhyatrikoṇarekhayā gaṇeśatvam, navakoṇairgraharūpatvam, vṛttatrayacaturdaśakoṇabahirdaśāra-koṇaiśca nakṣatrarūpatvam, aṣṭakoṇairbrāhmyādiyoginīsaṃkhyairyoginītvam, pañcaśakticaturvahnipadmadvayabhūgṛhai rāśitvam || 2/67 || punaśca pūrvoktalakṣaṇamevārthaṃ guruśiṣyayorapyatidiśati - devyā dehe yathā prokto gurudehe tathaiva hi || 2/67 || tatprasādācca śiṣyo'pi tadrūpaḥ saṃprakāśate | devyāḥ tripurasundaryāḥ, dehe svecchāgṛhītalīlāvigrahe, yathā proktaḥ - ekādaśādhikaśatadevatātmatayā punaḥ | gaṇeśatvaṃ mahādevyāḥ (2/57) ityādinā | gṛṇīte tattvamātmīyamātmīkṛtajagattrayam | upāyopeyarūpāya śivāya gurave namaḥ || ityabhiyuktavacanoktarītyā devatādehasyaiva gurutvād gurudehe'pi, yathā devyā dehe gaṇeśatvādikaṃ yojitaṃ tathaiva tadrūpasya gurorapi dehe tad yojyam-ityarthaḥ | tatprasādāt svaprakāśavapuṣā guruḥ śivo yaḥ prasīdatī padārthamastake | tatprasādamiha tattvaśodhanaṃ prāpya modamupayāti bhāvukaḥ || (ci. 31) ityasmaduktarītyā prāptaguruprasādaḥ śiṣyastadrūpo devatārūpa eva saṃprakāśata iti | ato yathā devyā gurośca dehe gaṇeśatvādikaṃ yojitam, tathaiva śiṣyadehe'pi yojanīyamityathaḥ || 2/67-68 || kaulikārthamupasaṃharati- ityevaṃ kaulikārthastu kathito vīravandite || 2/68 || iti śabdaḥ prasaṅgaparisamāptiparaḥ | evaṃśabdaḥ pūrvoktānuvāda-paraḥ | śeṣaṃ spaṣṭam || 2/68 || atha kramaprāptaṃ sarvarahasyārthaṃ vaktuṃ pratijānīte - tathā sarvarahasyārthaṃ kathayāmi tavānaghe | tathāśabaḥ pūrvoktārthaprakāraparāmarśārthaḥ | sarvarahasyārthaṃ pūrvoktasarvebhyo rahasyam, paraprāptirūpatvāt || 2/69 || sarvarahasyārthamevāha - mūlādhāre taḍidrūpe vāgbhavākāratāṃ gate || 2/69 || aṣṭātriṃśatkalāyuktapañcāśadvarṇavigrahā | vidyā kuṇḍalinīrūpā maṇḍalatrayabhedinī || 2/70 || taḍitkoṭinibhaprakhyā bisatantunibhākṛtiḥ | vyomendumaṇḍalāsaktā sudhāsrotaḥsvarūpiṇī || 2/71 || sadā vyāpta jagatkṛtsnā sadānandasvarūpiṇī | eṣā svātmeti buddhistu rahasyārtho maheśvari || 2/72 || mūlādhāre pūrvokta (1/25) lakṣaṇe, taḍidrūpe vidyudvarṇe, vāgbhavākāratāṃ gate, vācaḥ parāpaśyantīmadhyamāvaikharyaḥ, tābhirvāgbhirbhavatīti vāgbhavaṃ trikoṇam, taduktamatraiva - ātmanaḥ sphuraṇam (1/36) ityādinā kriyāśaktistu raudrīyaṃ vaikharī viśvavigrahā (1/40) ityantena | tadākāratāṃ gate tadrūpeṇa pariṇate | aṣṭātriṃśatkalāḥ, vahnerdhrūmrārcirādyā daśa, sūryasya tapinyādyā dvādaśa, somasyāmṛtādyāḥ ṣoḍaśa, evametā 'ṣṭātriṃśatkalāḥ, tābhiryuktaiḥ pañcāśadvarṇairakārādikṣakārāntaiḥ, vahnikalābhirdaśabhiryuktā yādayo daśa varṇāḥ, sūryakalābhirdvādaśabhiryuktāḥ kramotkramakabhādyāś-caturviṃśativarṇāḥ, somakalābhiḥ ṣoḍaśabhiryuktā akārādayaḥ ṣoḍaśa svarāḥ, evamete pañcāśadvarṇā vigraho yasyāḥ sā tathā | vidyā saubhāgyavidyā | svaravyañjanabhedena.....ṣaṭtriṃśattattvarūpiṇī (2/33) iti pūrvoktarītyā ṣaṭtriṃśattattvāvayavavatpañcāśadakṣaramayī vaikharyātmikā kuṇḍalinīrūpā tasya madhye vahniśikhā aṇīyordhvā vyavasthitā || nīlatoyadamadhyasthā vidyullekheva bhāsvarā | nīvāraśūkavat tanvī pītā bhāsvatyaṇūpamā || (tai. ā. 10/11/11-12) iti śrutyuktarītyā bhujaṅgabhogasadṛśī jyotirlatā | maṇḍalatrayabhedinī, maṇḍalatrayaṃ mūlahṛdayabhrūmadhyasthitānāṃ vahnisūryasomamaṇḍalānāṃ trayam, tadbhedinī | maṇḍalatrayaṃ bhitvā tanmadhyamārgeṇākulaṃ praveṣṭumudyatetyarthaḥ | taḍitkoṭinibhaprakhyā taḍitkoṭīnāṃ nibhā sadṛśī prakhyā kāntiryasyāḥ sā | bisatantunibhākṛtiḥ bisatantuvat sūkṣmarūpā | vyomendumaṇḍalāsaktā lalāṭordhvaṃ samārabhya kapālordhvāvasānakam | tryaṅgulordhve śirodeśe paraṃ vyoma prakīrtitam || iti svacchandasaṃgrahoktarītyā pare vyomni yadindumaṇḍalaṃ ciccandrabimbam, tatrāsaktā | sudhāsrotaḥsvarūpiṇī tadvigalitāmṛtapravāharūpā | sadā vyāptajagatkṛtsnā sadā kālatraye'pi ṣaṭtriṃśattattvātmakaṃ jagat kṛtsnaṃ vyāptaṃ yayeti śeṣaḥ | sadānandasvarūpiṇī sadānandaḥ paraśivaḥ svarūpaṃ yasyāḥ sā sadānandasvarūpiṇī | eṣā cinmayī kuṇḍalinīśaktiḥ svātmeti buddhistadātmatayā samāveśo rahasyārtha ityarthaḥ | taduktaṃ catuḥśatīśāstre - yadollasati śṛṅgāṭapīṭhāt kuṇḍalarūpiṇī || śivārkamaṇḍalaṃ bhitvā drāvayantīndumaṇḍalam | tadudbhavāmṛtasyandaparamānandananditā || kulayoṣit kulaṃ tyaktvā paraṃ puruṣameti sā | nirlakṣaṇaṃ nirguṇaṃ ca kularūpavivarjitam || tataḥ svacchandarūpā tu parigṛhya jagatpatim | tena mārgeṇa santuṣṭā punarekākinī satī || ramate svayamavyaktā tripurā vyaktimāgatā | iti || 2/69 -72 ||(ni. ṣo. 4/12-16) atha kramaprāptaṃ mahātattvārthaṃ vaktuṃ pratijānīte - mahātattvārtha iti yat tacca devi vadāmi te | spaṣṭam || 73 || mahātattvārthamevāha - niṣkale parame sūkṣme nirlakṣye bhāvavarjite || 2/73 || vyomātīte pare tattve prakāśānandavigrahe | viśvottīrṇe viśvamaye tattve svātmani yojanam || 2/74 || niṣkale niravayave, kalā avayavāḥ | parame mahadbhyo'pi mahīyasi | sūkṣme aṇorapyaṇīyasi | nirlakṣye karaṇendriyādyagocare | bhāvavarjite bhāvanāgamamatīndriyaṃ ca yallakṣyamuktam (ślo. 13) iti cidgaganacandrikoktarītyā bhāvanāgamye | vyomātīte vyoma pūrvokta (2/71) lakṣaṇaṃ tadatīte | pare tattve sakalatattvātīte paramārthe | prakāśānandavigrahe, prakāśo jyotiṣāṃ jyotiranuttaram, ānandaḥ sakalavaiṣayikānandasamaṣṭi-bhūtaḥ paramānandaḥ, tau prakāśānandau vigraho yasya, tasmin | viśvottīrṇe vimuktasakalajagaduttīrṇe | viśvamaye deśakālapadārthātma yadyadvastu yathā tathā | tattadrūpeṇa yā bhāti tāṃ śraye sāṃvidīṃkalām || (sau. hṛ. 4) iti prāmāṇikoktavacanarītyā tattadātmanā'vabhāsamāne, tattve tattvamasi (ch. u. 3/8/7) ityupaniṣadvākyaparamārthaparavidyāpradāyaka-paraśivarūpe nijaguruprabodhitanirmalasvabhāve svātmani yojanaṃ tadekatānupraveśo mahātattvārtha ityarthaḥ || 2/73-74 || nanvevaṃvidhalakṣaṇaṃ svātmatattvaṃ kena pramāṇenāvasīyata ityata āha - tadā prakāśamānatvaṃ tejasāṃ tamasāmapi | avinābhāvarūpatvaṃ tasmād viśvasya sarvataḥ || 2/75 || yadā śivaḥ sarvaprāṇināṃ citte parisphurati, tadā ātmā manasā saṃyujyate, mana indriyeṇa, indriyamarthena (nyā. bhā. 1/1/4) iti tantrāntaroktarītyā tejasāṃ sūryādīnāṃ tamasāṃ ghaṭādīnāṃ jaḍānāmapi prakāśamānatvam | citte cidātmani paramaśive prathamaṃ parisphurati satyeva tattadindriyadvārā tattadarthānāṃ parisphuraṇam | atra śrutiḥ - tameva bhāntamanubhāti sarvaṃ tasya bhāsā sarvamidaṃ vibhāti (ka. u. 5/15) iti | tasmāt sarvataḥ sarvasya viśvasya ukta 1/41) lakṣaṇasya avinābhāvarūpatvam, vinā na bhavatītyavinābhāvaḥ | ko'rthaḥ ? viśvamidaṃ draṣṭṛsāpekṣapratītikaṃ dṛśyatvāt, yadyad dṛśyaṃ tattad draṣṭṛsāpekṣapratītikam, yathā sampratipanno ghaṭaḥ, yad draṣṭṛasāpekṣapratītikaṃ na bhavati tad dṛśyamapi na bhavati, yathā śaśaviṣāṇam; ityādyanvayavyatirekasiddhenānumānapramāṇenāvasīyata ityarthaḥ || 2/75 || athavā alaṃ pramāṇacintayā, pramāṇānāmapi cidanupraveśenaiva pramāṇatvāt teṣāmapi svarūpametatsadbhāvaṃ sādhayitumalam, tasya prakāśarūpatvādityāha - prakāśate mahātattvaṃ divyakrīḍārasojjvale | mahātattvaṃ deśakālākārairniravacchinnaṃ tattvaṃ prakāśate svayameva, tena vinā na tatkimapi prakāśayitumalam, tasyaiva prakāśena sarvatra prakāśāt | atra śrutismṛtī - tasya bhāsā sarvamidaṃ vibhāti (ka. u. 5/15) iti, na tad bhāsayate sūryo na śaśāṅko na pāvakaḥ (bha. gī. 15/6) iti ca | abhiyuktavaco'pi - avadhānaikatānānāṃ matirevātra sākṣiṇī | kiṃ pramāṇairvarākaistaiścidanuprāṇitātmabhiḥ || nahi vaikartanaṃ jyotirdīpālokamapekṣate (pa. pa. 11-12) iti | divyakrīḍārasojjvale | devyāḥ saṃbuddhiḥ | divi bhavo divyaḥ paramaśivaḥ, tasya krīḍā viśvasarjanādivyavahārakriyātmikā cicchaktiḥ, tayoḥ rasaḥ sāmarasyam, tenojjvale nityaṃ śivaśaktisāmarasyaparāyaṇapratīte devi ityarthaḥ || 2/76 || nanu mahātattvārthajñānasya phalaṃ yāgādikarmaṇāmiva dehāntaradeśāntarakālāntarabhāvipratyayaḥ kim ? netyāha - nirastasarvasaṃkalpavikalpasthitipūrvakaḥ || 2/76 || rahasyārtho mahāguptaḥ sadyaḥ pratyayakārakaḥ | idamahaṃ kariṣyāmīti mānasaṃ karma saṃkalpaḥ, evaṃ mayā kartavyaṃ na veti koṭidvayāvalambi jñānaṃ vikalpaḥ | śivasvātantryabhāve tu tau nirastau yatparijñānamātrataḥ, tadubhayanirāsādeva manaḥsthairyaṃ sthitirjāyate | tatpūrvako rahasyārtha ākarṇanayogyo na bhavati | ata eva mahāguptaḥ, na kasyāpi kathitaḥ, atyantayatnena rakṣitaḥ | sadyaḥ pratyayakārakaḥ etadākarṇanena śivo'hamasmīti pratyayaḥ sadya eva samudetītyarthaḥ || 2/76-77 || nanvayamarthaḥ kutra sthitaḥ ? kutra vā dṛṣṭastvayā ? kiṃ vā tasya phalam ? ityata āha - mahājñānārṇave dṛṣṭaḥ śaṅkā tatra na pārvati || 2/77 || vidyāpīṭhanibandheṣu saṃsthito divyasiddhidaḥ | vidyaiva pīṭhaṃ vidyāpīṭham, śivayorviśrāntisthānatvāt | tannibaddhyate yeṣu tāni tadavayavabhūtāni vāgbhavakāmarājaśaktyākhyāni bījāni teṣu vidyāpīṭhanibandheṣu, akule viṣusaṃjñe ca (1/25) ityatroktarītyā bījatrayaśikharavartibindvardhacandrarodhinīnādanādāntaśaktivyāpikāsamanon- manākrameṇānusandhīyamāneṣu unmanyantadeśakālānavacchinnavastupara- cidātmakamahātattvārthaḥ saṃsthita ityarthaḥ | taduktaṃ svacchandasaṃgrahe - yā ceyaṃ samanāśaktistadūrdhve unmanā smṛtā | nātra kālakalābhānaṃ na tattvaṃ na ca devatā || sunirvāṇaṃ paraṃ śuddhaṃ rudravaktraṃ taducyate | śivaśktiriti khyātaṃ nirvikalpaṃ nirañjanam || tattvātītaṃ varārohe vāṅmanotītagocaram | aniṣkalaṃ cāsakalaṃ nīrūpaṃ nirvikalpakam || nirdvandvaṃ paramaṃ tattvaṃ śivākhyaṃ paramaṃ padam | iti | divyasiddhidaḥ | divi unmanyante nirastanikhilaprapañcamahāśūnye bhavatīti divyaḥ paramaśivaḥ pūrvoktaḥ (2/76), tasya siddhiḥ svābhedena parijñānam, tallakṣaṇaṃ paramaprayojanaṃ dadātīti divyasiddhidaḥ | mahājñānārṇave dṛṣṭaḥ | tādṛśaparamaśivasāmarasyasamādhireva mahājñānam, tadevārṇavaḥ, nistaraṅgapārāvārabhūtaparamāmṛta-paripūrṇatvāt, tasmin dṛṣṭaḥ svātmāhaṃbhāvabhāvanayā bhāvitaḥ | ko'rthaḥ ? ayaṃ paramaḥ śivaparaprāptilakṣaṇo mahātattvārthaḥ saubhāgyavidyābījatrayaśikharavartinyunmanyavasānabhūmāvavasthitastathā-vidhaphalado mayā nityaṃ samādhidaśāyāṃ nirīkṣyata ityarthaḥ | śaṅkā tatra na pārvati | śaṅkā tatra tvayā na kāryā | yathārthadarśī yathādṛṣṭārthavādī tavāhamāptaḥ, tena madukte'rthe'pi viśvāsaḥ kārya ityarthaḥ || 2/77 -78 || nanvayaṃ mahātattvārtho mahāgupta ityuktam, tarhi kīdṛśairlabhyata ityata āha - kaulācāraparairdevi pādukābhāvanāparaiḥ || 2/78 || yoginīmelanodyuktaiḥ prāptadivyābhiṣecanaiḥ | śaṅkākalaṅkavigataiḥ sadā muditamānasaiḥ || 2/79 || pāramparyeṇa vijñātarahasyārthaviśāradaiḥ | labhyate kulaṃ śarīraṃ mahāprayojanahetutayā jñeyaṃ yeṣāṃ te kaulāḥ | taduktaṃ svacchandasaṃgrahe - kulajñānamatho vakṣye kaulikānāṃ hitāya vai | yasya vijñānamātreṇa yogopāyāśca yoginām || suguptāḥ siddhayaḥ sarvā bhavanti sulabhāḥ priye | śarīraṃ kulamityuktam .......................... || teṣāmācāraḥ, sarveṣāmeva śiṣyāṇāṃ dīkṣitānāṃ kulānvaye | sarvāvasthāgatānāṃ ca sādhāraṇamataṃ śṛṇu || gurubhaktiśca śāntiśca pūjā śraddhā kṣamā dhṛtiḥ | iti svacchandasaṃgrahoktarītyā samayācāraparaiḥ | pādukābhāvanāparaiḥ, svaprakāśaśivamūrtirekikā tadvimarśatanurekikā tayoḥ | sāmarasyavapuriṣyate parā pādukā paraśivātmano guroḥ || (ci. 1) ityasmaduktarītyā prakāśavimarśatatsamaṣṭitayā śrīgurupādukātrayabhāvanāparaiḥ | yoginīmelanodyuktaiḥ, yatra yatra militā marīcayastatra tatra vibhureva jṛmbhate | tatsatāṃ hi niyamāvalambanaṃ dhyānapūjanakathā viḍambanā || iti prāmāṇikavacanoktarītyā mātṛmānameyasaṃvido yoginyaḥ, tāsāṃ melanam antarmukhībhāvena parapramātṛviśrāntiḥ, athavā brāhmyādyaṣṭakārcanārthaṃ sāmayikaśakticakramelanaṃ yoginīmelanam, tatrodyuktaiḥ | prāptadivyābhiṣecanaiḥ labdhaparamaśivaprāyaguruvarābhi-mantritacidrasamayakalaśasalilasekaistataḥ prakṣālitamalamayapāśaiḥ | ata eva śaṅkākalaṅkavigataiḥ | idamitthaṃ bhavenna bhavedityanavadhāraṇa-jñānaṃ śaṅkā, saiva kalaṅkaḥ, mālinyahetutvāt, tasmādvigataiḥ | ata eva sadā muditamānasaiḥ, meghāvaraṇavigamād yathā raveḥ svarūpaṃ sphurati, tathā malapāśavigamāt sadā yeṣāṃ manasi pramodalakṣaṇaṃ paraśiva-svarūpaṃ prakāśate, tairityarthaḥ | pāramparyeṇa vijñātarahasyārtha-viśāradairlabhyate śivādisvaguruparyantagurupāramparyakramasamāsādita- sakalarahasyārthaparyālocanapaṭutaramatibhirayaṃ mahātattvārtho labhyata ityarthaḥ || 2/78 - 80 || kaulācāraparairityādyuktaguṇavihīnairayamartho na labhyata iti śapathapūrvakamāha - nānyathā devī tvāṃ śape kulasundari || 2/80 || spaṣṭam || 2/80 || nanu māstu gurupāramparyakramaḥ, pustakapāṭhādinā vyutpattibalenāpi kiñcinmātra parijñānaṃ sampādayituṃ śakyata ityāha - pāramparyavihīnā ye jñānamātreṇa garvitāḥ | teṣāṃ samayalopena vikurvanti marīcayaḥ || 2/81 || anyathā kaulācāravyatirekeṇa jñānamātreṇa pustakapāṭhotpanna-jñānamātreṇa tasya sādhakasya siddhirna bhavatīti ye pāramparyavihīnāḥ śabdavyutpattibalena kiñcinmātraparijñānena garvitāḥ, teṣāṃ samayalopena, mādanaṃ tadadhaḥ śaktiḥ (ni. ṣo. 1/111) ityādyāgamaśāstravihitasakala- mantrākṣarasaṃketaparijñānādyuccāraṇādikramalopena vikurvanti marīcayaḥ sarvapīṭhanivāsinyaḥ sarvagāścinmarīcayaḥ | bhairavyo bharitākārā rakṣantu kulamātaraḥ || iti prāmāṇikavacanoktarītyā brāhmyādyā ḍākinyādyāstvagādidhātu- devatāḥ, vikurvanti vikāraṃ janayanti, svasvadhātūdrekarūpavikārajananena teṣāṃ dehaṃ nāśayantītyarthaḥ || 2/81 || 2/ nanu kasmin dine kasminnakṣatre kasmin vāsare kaulācārakrameṇa yoginīmelanaṃ kāryamityata āha - yastu divyarasāsvādamodamānavimarśanaḥ | devatātithinakṣatre vāre'pi ca vivasvataḥ || 2/82 || marīcīn prīṇayatyeva madirānandaghūrṇitaḥ | sarvadā ca viśeṣeṇa yastu kaulācāraparo yogī divyarasāsvādamodamānavimarśanaḥ, divi paravyomni bhavatīti divyaḥ paraśivaḥ, tena rasaḥ sāmarasyam, tasyāsvādo'nubhavaḥ, tena modamānaṃ vimarśanaṃ manovṛttiryasya saḥ | prathamaṃ paraśivaikyaparāmarśaparisphuradakṛtrimānandakevalaḥ paścānmadirānandaghūrṇito vakṣyamāṇā (3/98-103) rghyaśuddhiṃ vidhāya parāmṛtabhūtayā madirayā sampāditānando yogī devatātithinakṣatre, catudaśyaṣṭamyau devatātithī, puṣyanakṣatraṃ devatānakṣatram | atraiva vakṣyati - puṣyabhena tu vāre ca saure ca parameśvari || gurordine svanakṣatre caturdaśyaṣṭamīṣu ca | cakrapūjāṃ viśeṣeṇa yoginīnāṃ samācaret || (3/191-192) iti | marīcīn prīṇayatyeva | evakāro'yogavyavacchedaparaḥ | uktakāleṣu sarvadā yoginīprīṇanaṃ kuryāt, anyathā pratyavāyo bhavedityarthaḥ | kālaviśeṣakathanaṃ naimittikaviśeṣapūjādyotanārtham | sarvadā pratyahaṃ ca marīciprīṇanaṃ kuryādeva, evakāreṇāpyanvayaḥ | nityārcanākaraṇe pratyavāyo'stīti tātparyam, nityārcanāyāṃ luptāyāṃ sāsanāṃ sāvṛtiṃ kramāt iti svacchandasaṃgrahoktarītyā prāyaścittasya kartavyatvāt || 2/82 - 83 || akaraṇe pratyavāya eva bhavati, karaṇe tu phalamastītyāha - labhate pūrṇabodhatām || 2/83 || yatra nirviṣayabodhalakṣaṇaḥ svātmaśambhuravatiṣṭhate-'niśam (ci. 10) ityasmaduktarītyā nirāvaraṇacidrūpasvātmaśambhutvaṃ prāpnotītyarthaḥ || 2/83 || nanu pūrṇabodhabhāvaḥ kena vā kiyatā kālena kairvā samprāpyata ityata āha - evaṃbhāvastu deveśi deśikendraprasādataḥ | mahājñānamayo devi sadyaḥ samprāpyate naraiḥ || 2/84 || evaṃbhāvaḥ pūrṇabodhatvam | deśikendraprasādataḥ, yasya karuṇākaṭākṣapātamātreṇa pāśajālaṃ chidyate, sa paramaśivaḥ kevalo deśikendraḥ, tatprasādataḥ svaprakāśavapuṣā guruḥ śivo yaḥ prasīdati padārthamastake | taprasādamiha tattvaśodhanaṃ prāpya modamupayāti bhāvukaḥ (ci. 31) ityasmaduktarītyā tatpādagrahaṇena, mahājñānamayo nirāvaraṇa-cinmayaḥ | naraiḥ kaulācāraparaiḥ (2/78) ityādipūrvoktaviśeṣaṇaviśeṣitaiḥ | sadyaḥ deśikendraprasādasamavāptisamaya eva samprāpyate || 2/84 || mantrasaṃketamupasaṃharati - evametatpradaṃ jñānaṃ vidyārṇāgamagocaram | devi guhyaṃ priyeṇaiva vyākhyātaṃ durgi ṣaḍvidham || sadyo yasya prabodhena vīracakreśvaro bhavet | evam uktaprakāreṇa, etatpradaṃ paripūrṇabodhalakṣaṇaparaśivatattva-pradaṃ jñānam | vidyārṇāgamagocaram, vidyāyā arṇāḥ pañcadaśa varṇāḥ, ta evāgamā mahārthabodhakatvāt, tadgocaraṃ tadarthatayā vyākhyātam, yadvettā tripurākāro vīracakreśvaro bhavet (2/1) ityārabhya evametatpradam (2/85) ityantaślokajālena | ṣaḍvidhaṃ bhāvārthaḥ sampradāyārthaḥ (2/15) ityādinā pratipāditaṣaṭprakāram | devi prakāśavimarśasāmarasyarūpe pare | durgi durge deśikendrakaṭākṣapātavihīnairaprāpyasvarūpe | sadyo yasya prabodhena ṣaḍvidhārthasya prabodhena | vīracakreśvaro bhavet | idantāriporahami samarāṅgaṇe pralayapratipādanaparā vīrāḥ, teṣāṃ cakraṃ samūhaḥ, tasyeśvaraḥ paraśivaḥ | pūrvoktaṣaḍvidhārthavijñānasamaya eva paraśivo bhavedityarthaḥ || 2/85 || iti śrīmatparamahaṃsaparivrājakācāryaśrīpuṇyānandaśiṣyāmṛtānandayogi- pravaraviracitāyāṃ yoginīhṛdayadīpikāyāṃ mantrasaṃketo nāma dvitīyaḥ | pūjāsaṃketastṛtīyaḥ atha kramaprāptaṃ pūjāsaṃketaṃ vaktuṃ pratijānīte - pūjāsaṃketamadhunā kathayāmi tavānaghe | spaṣṭam || śrotṛjanapravṛttaye phalamāha - yasya prabodhamātreṇa jīvanmuktaḥ pramodate || 3/1 || yasya pūjāsaṃketasya | prabodhamātreṇa vakṣyamāṇaparāditrividha-bhedavataḥ kevalaparijñānenaiva | jīvankuktaḥ jīvanneva muktaḥ san śivo'hamasmīti matimān | pramodate paraśivāhantāmatireva pramodahetuḥ || 3/1 || pūjāsaṃketamārabhate - tava nityoditā pūjā tribhirbhedairvyavasthitā | prakāśātmano mama vimarśaśaktervimarśarupiṇyāstava | nityoditā pūjā nityaṃ pratyaham uditā vihitā pūjā, tribhirbhedairvyavasthitā || pūjānāmānyāha - parā cāpyarā gauri tṛtīyā ca parāparā || 3/2 || prathamā pūjā parā uttamocyate | paramaśivādvaitaprathāprāpakatvādi- tarapūjābhyāmuttamatvam | taduktaṃ saṃketapaddhatyām - na pūjā bāhyapuṣpādidravyairyā vihitā'niśam | sve mahatyadvaye dhāmni sā pūjā yā parā sthitiḥ || iti | aparā dvitīyā pūjā bhedaprathāmātrasārā bāhyacakrāvaraṇārcana- rūpā'dhamā, na pūjā bāhyapuṣpādidravyairyā vihitā'niśam iti pūrvoktavacanāt | tṛtīyā pūjā parāparā bāhyasyāntare dhāmnyadvaye cillayabhāvanāmayī madhyamā, parāparātmakatvāt || 3/2 || tāsāṃ lakṣaṇāni krameṇāha - prathamā'dvaitabhāvasthā sarvaprasaragocarā | ātmā manasā saṃyujyate, mana indriyeṇa, indriyamarthena (nyā. bhā. 1/1/4) iti pūrvokta (2/2-4) paripāṭyā sarveṣāmindriyāṇāṃ ye prasarā vyāpārāsteṣāṃ gocarībhūtā | ko'rthaḥ ? yatra yatra mano yāti bāhye vā'bhyantare priye | tatra tatra parāvasthā vyāpakatvāt kva yāsyati || 3/(ślo. 113) yatra yatrākṣamārgeṇa caitanyaṃ vyajyate prabhoḥ | tasya tanmātradharmitvāccillayād bharitā matiḥ || 3/(ślo. 114) iti vijñānabhairavabhaṭṭārakoktarītyā bāhyasya cillayalakṣaṇā'dvaita-prathā parā pūjetyarthaḥ || dvitīyā cakrapūjā ca sadā niṣpādyate mayā || 3/3 || dvitīyā cakrapūjā aparā pūjā, caturasrādibaindavāntaśrīcakrasadanā- varaṇadevatārcanamaparā pūjetyarthaḥ | sadā niṣpādyate mayā | sadā pratyaham, mayā sarvajñenāpi, niṣpādyate kriyate, abhedapratītibodhakatvāt | abhedapratītyarthamaparā pūjā sarvairapi jñānibhiḥ kāryetyarthaḥ | anyathā'dvaitamityaprasaktapratiṣedhaḥ syāt, na ca tathā yuktam | taduktaṃ tantrāntare - labdharūpaṃ kvacit kiñcit tādṛgeva niṣiddhyate | vidhānamantareṇāto na niṣedhasya saṃbhavaḥ || iti || 3/3 || (bra. si. 2/2) parāparāpūjāmāha- evaṃ jñānamaye devi tṛtīyā svaprathāmayī | evaṃ jñānamaye pūrvoktādvaitabhāvanāmaye dhāmni svaprathāmayī bāhyasya pṛthagātmakāvaraṇārcanarūpasya karmaṇo jñānamayatāviśrāntis-tṛtīyā parāparā pūjā | taduktamabhiyuktaiḥ - prakāśaikaghane dhāmni vikalpaprasarādikān | nikṣipāmyarcanadvārā vahnāviva ghṛtāhutīḥ || iti || (su. vā. 37) pūjāvidhānamāha- uttamā sā parā jñeyā vidhānaṃ śṛṇu sāmpratam || 3/4 || uttamā sā parā pūjā | parāpūjāyā uttamatvakathanāditarayoraparā- parāparapūjayoradhamatvaṃ madhyamatvaṃ copalakṣayati | sā jñeyā yathā-jñānaṃ kāryā | aparā pūjā paścād vakṣyate | asyā jñeyatvāt paratvamata evottamatvaṃ cetyarthaḥ | sāmprataṃ jñeyāyāḥ pūjāyā vidhānaṃ śṛṇu || 3/4 || vidhānameva vivṛṇoti - mahāpadmavanāntasthe vāgbhave gurupādukām | āpyāyitajagadrūpāṃ paramāmṛtavarṣiṇīm || 3/5 || saṃcintya mahāpadmavanaṃ brahmarandhrādhomukhasitasahasradalākulakamalaṃ padmadalerākulatvād vanamiva vanam | taduktam svacchandasaṃgrahe - yāvadūrdhvākulaṃ padmaṃ sahasrāramadhomukham | śvetaṃ ca niṣkalāśaktimadhyaṃ cāsaṃkhyaśaktikam || vyāpinī kevalā śaśvadamṛtaughapravarṣiṇī | mahāpadmavanaṃ caiva samanā tasya copari || tasyāntaḥ karṇikāmadhye tatsthe vāgbhavarūpiṇī | iti | pūrvokta (2/69) rītyā vācaḥ parāpaśyantīmadhyamāvaikharyo bhavantyasmāditi vāgbhavaṃ trikoṇam | tatra gurupādukām, gṛṇīte tattvamātmīyamātmīkṛtajatattrayam | upāyopeyarūpāya śivāya gurave namaḥ || ityabhiyuktavacanoktarītyā viśvaguroḥ paramaśivasya pādukām, svaprakāśaśivamūrtirekikā tadvimarśatanurekikā tayoḥ | sāmarasyavapuriṣyate parā pādukā paraśivātmano guroḥ || (ci. 1) ityasmaduktarītyā tribhedavatīm | āpyāyitajagadrūpāṃ śiśirataranijaraśminiphālanāt prasāraṇādāpyāyitacarācarām | paramāmṛtavarṣiṇīṃ niratantaranibiḍacidrasāsāravarṣiṇīm | saṃcintya svātmatayā vimṛśya || 3/5-6 || gurupādukāparāmarśānantarameva prasādasvīkāramāha - paramādvaitabhāvanāmadaghūrṇitaḥ | paramaḥ paramaśivaḥ, tenādvaitabhāvanā sa evāhamasmīti samāveśa-rūpā, saiva mada ityucyate, madahetutvāt | tatkṛtena madena ghūrṇito muditaḥ | svaprakāśavapuṣā guruḥ śivo yaḥ prasīdati padārthamastake | tatprasādamiha tattvaśodhanaṃ prāpya modamupayāti bhāvukaḥ || (ci. 31) ityasmaduktarītyā paramaśivādvaitabhāvanālakṣaṇaguruprasādasvīkāra- samullasatparamānandaparavaśa ityarthaḥ || 3/6 || prasādasvīkārānantaramāntarajapamevāha - daharāntarasaṃsarpannādālokanatatparaḥ || 3/6 || vikalparūpasaṃjalpavimukhaḥ daharaṃ vipāpmaṃ paraveśmabhūtaṃ hṛtpuṇḍarīkaṃ puramadhyasaṃstham (ma. nā. 8/16) iti, daharo'sminnantarākāśaḥ (chā. u. 8/1/1) iti ca śrūtyā hṛdayābjamadhyagatamākāśaṃ daharamityucyate | daharamiva daharam | tadantare saṃsarpannādo daharāntarasaṃsarpannādaḥ, tasyāvalokanaṃ vibhāvanam, tatparaḥ | taduktamabhiyuktaiḥ - ānandalakṣaṇamanāhatanāmni deśe nādātmanā pariṇataṃ tava rūpamīśe | pratyaṅgamukhena manasā paricīyamānaṃ śaṃsanti netrasalilaiḥ pulakaiśca dhanyāḥ || iti | saṃyamyendriyasaṃcāraṃ proccarennādamāntaram | eṣa eva japaḥ prokto na tu bāhyajapo japaḥ || ityabhiyuktavacanoktarītyā''ntaraṃ nādānusandhānalakṣaṇaṃ japaṃ kuryāt, na tu nānāvodhoccāralakṣaṇaṃ bāhyajapaṃ kuryāt | vikalparūpa-saṃjalpavimukhaḥ | vikalparūpāṇāṃ nānāvidharūpāṇām-akṣarāṇām, saṃjalpa uccāraḥ, tallakṣaṇabāhyajapavimukhaḥ | taduktaṃ vijñānabhairavabhaṭṭārakaiḥ - bhūyo bhūyaḥ pare bhāve bhāvanā bhāvyate hi yā | japato'ntaḥ svayaṃ nādo mantrātmā japa īdṛśaḥ || (ślo. 152) || 3/6-7 || tādṛśameva dhyānamapi kuryādityāha - antarmukhaḥ sadā | citkalollāsadalitasaṃkocastvatisundaraḥ || 3/7 || tatra pratyayaikatānatā dhyānam (3/2) iti yogaśāstroktarītyā vijātīyapratyayānantaritasajātīyapratyayapravāhalakṣaṇadhyenena sadā'ntaḥśabdasūcitenāntarmukhaḥ paramaśivādvaitabhāvanāparo bhūyādityarthaḥ | taduktaṃ vijñānabhairavabhaṭṭārakaiḥ - dhyānaṃ yā niṣkalā cintā nirākārā nirāśrayā | na tu dhyānaṃ śarīrasya mukhahastādikalpanā || (ślo. 143) iti | citkalollāsadalitasaṃkocastvatisundara iti | cidambudhimahābhaṅga- bhinnasaṃkocasaṃkaṭaḥ ityasmaduktarītyā parikalpitaparipūrṇāhambhāvaḥ, ata evāti sundaraḥ | mahātripurasundarīnāmadheyaparacitkalollāsāspadaparama- sundaraparamapremāspadaparamaśivābhinna ityarthaḥ || 3/7 || pūjāmapyetādṛśīmeva kuryādityāha - indriyaprīṇanairdravyairvihitasvātmapūjanaḥ | indriyāṇi śrotrādīni, teṣāṃ prīṇanāni dravyāṇi viśiṣṭaśabdasparśa- rūparasagandhavanti, tairvihitaṃ svātmadevatāyāḥ pūjanaṃ yena sa tathāvidhaḥ | taduktaṃ mukhyāmnāyarahasyavidhau - indriyadvārasaṃgrāhyairgandhādyaiḥ svātmadevatā | svabhāvena samārādhyā jñātuḥ so'yaṃ mahāmakhaḥ || iti | jagdhipānakṛtollāsarasānandavijṛmbhaṇāt | bhāvayed bharitāvasthāṃ mahānandastato bhavet || (ślo. 71) iti vijñānabhairavabhaṭṭārakoktarītyā śrotrādīndriyaviṣayaśabdād- yanubhavajanitānandānāṃ mahānandena samarasīkaraṇaṃ parā pūjetyarthaḥ || athāparāṃ pūjāṃ vaktuṃ tadaṅgabhūtaṃ bāhyanyāsamāha - nyāsaṃ nirvartayed dehe ṣoḍhānyāsapuraḥsaram || 3/8 || ṣoḍhānyāso gaṇeśa (ni. ṣo. 1/1) ityādyasūtre sūcitaḥ | dehe, svasyeti śeṣaḥ | ṣoḍhā ṣaṭprakārako nyāsaḥ || 3/8 || tatprakārāṇāṃ gaṇanāmāha - gaṇeśaiḥ prathamo nyāso dvitīyastu grahairmataḥ | nakṣatraiśca tṛtīyaḥ syād yoginībhiścaturthakaḥ || 3/9 || rāśibhiḥ pañcamo nyāsaḥ ṣaṣṭhaḥ pīṭhairnigadyate | sugamam | nyāsaṃ nyāsajātam, jātāvekavacanam | nirvartayediti śeṣaḥ || 3/9-10 || ṣoḍhā ṣaṭprakāranyāsa eka eva, tatprakāraṃ ṣoḍhānyāsamāhātmyaṃ phalaṃ cāha - ṣoḍhānyāsastvayaṃ proktaḥ sarvatraivāparājitaḥ || 3/10 || evaṃ yo nyastagātrastu sa pūjyaḥ sarvayogibhiḥ | nāstyasya pūjyo lokeṣu pitṛmātṛmukho janaḥ || 3/11 || sa eva pūjyaḥ sarveṣāṃ sa svayaṃ parameśvaraḥ | ṣoḍhānyāsavihīnaṃ yaṃ praṇamedeṣa pārvati || 3/12 || so'cirānmṛtyumāpnoti narakaṃ ca prapadyate | prokto'yaṃ ṣoḍhā nyāsaḥ, sarvatra sarvalokeṣvapi, aparājitaḥ apratihatasāma- [rthyaḥ, evaṃ vakṣyamāṇakrameṇa yo nyastagātraḥ ṣoḍhānyāsasāma]rthyaśchinnapāśatvāt svayameva parameśvaraḥ | ata eva lokeṣu janeṣu sa eva yogibhiḥ pūjyaḥ | kiṃ bahunā, sarveṣāmapi pūjyaḥ, nāstyasya pūjyaḥ ko'pi loke | yadyeṣa balādanyasmai praṇamati, sa mṛto bhavet, narakaṃ ca prayātītyarthaḥ || 3/10 -13 || ṣoḍhānyāsaprakāraṃ vaktuṃ pratijānīte - ṣoḍhānyāsaprakāraṃ ca kathayāmi tavānaghe || 3/13 || spaṣṭam || 3/13 || tatprakāramāha - vighneśo vighnarājaśca vināyakaśivottamau | vighnakṛd vighnahartā ca gaṇarāḍ gaṇanāyakaḥ || 3/14 || ekadanto dvidantaśca gajavaktro nirañjanaḥ | kapardavān dīrghamukhaḥ śaṅkukarṇo vṛṣadhvajaḥ || 3/15 || gaṇanātho gajendraśca śūrpakarṇastrilocanaḥ | lambodaro mahānādaścaturmūrtiḥ sadāśivaḥ || 3/16 || āmodo durmukhaścaiva sumukhaśca pramodakaḥ | ekapādo dvijihvaśca śūro vīraśca ṣaṇmukhaḥ || 3/17 || varado vāmadevaśca vakratuṇḍo dvituṇḍakaḥ | senānīrgrāmaṇīrmatto vimatto mattavāhanaḥ || 3/18 || jaṭī muṇḍī tathā khaḍgī vareṇyo vṛṣaketanaḥ | bhakṣyapriyo gaṇeśaśca meghanādo gaṇeśvaraḥ || 3/19 || [granthāntare - e(te? tā) gaṇeśavarṇānāmekapañcāśataḥ kramāt | śrīśca hrīścaiva tuṣṭiśca śāntiḥ puṣṭiḥ sarasvatī || ramā meghā tathā kāntiḥ kāminī mohinī balā | tīvrā ca jvālinī nandā surasā kāmarūpiṇī || ugrā ca jayinī satyā vighneśānī surūpiṇī | kāmadā madajihvā ca vikaṭā ghūrṇitānanā || bhūtirbhūmiḥ satī ramyā mānuṣī makaradhvajā | vikarṇā bhrukuṭī lajjā dīrghaghoṇā dhanurdharā || tathaiva yāminī rātriścandrakāntā śaśiprabhā | lolākṣī capalā ṛddhirdurbhagā subhgā śivā || durgā guhapriyā kālī lalajjihvā ca śaktayaḥ |] nāmānyetāni nātra vyākhyeyānīti || 3/14-19 || teṣāṃ dhyānamāha- taruṇāruṇasaṃkāśān gajavaktrān trilocanān | pāśāṅkuśavarābhītihastān śaktisamanvitān || 3/20 || taruṇāruṇasaṃkāśān taruṇāruṇasavarṇān | gajasya vaktramiva vaktraṃ yeṣāṃ te gajavaktrāstān | ūrdhvakarayoḥ pāśāṅkuśau, adhaḥkarayor-varābhaye dadhānān | puṣṭyādibhiḥ samanvitān | atra sūcitānāṃ nāmnāmāgamāntarapaddhatiṣu coktatvānna vadāmaḥ || 3/20 || nyāsasthānānyāha - etāṃstu vinyased dehe mātṛkānyāsavat priye | etān gaṇeśān | mātṛkānyāsavat mātṛkāvaikharīnyāsasthāneṣu nyasedityarthaḥ || 3/21 || grahanyāsamāha - svaraistu sahitaṃ sūryaṃ hṛdayādhaḥ pravinyaset || 3/21 || bindusthāne sudhāsūtiṃ yādivarṇacatuṣṭayaiḥ | bhūputraṃ locanadvandve kavargādhipatiṃ priye || 3/22 || hṛdaye vinyasecchukraṃ cavargādhipatiṃ punaḥ | hṛdayopari vinyasyet ṭavargādhipatiṃ budham || 3/23 || bṛhaspatiṃ kaṇṭhadeśe tavargādhipatiṃ priye | nābhau śanaiścaraṃ caiva pavargeśaṃ sureśvari || 3/24 || vaktre śādicaturvarṇaiḥ sahitaṃ rāhumeva ca | kṣakārasahitaṃ ketuṃ pāyau deveśi vinyaset || 3/25 || svaraiḥ akārādivisargāntaiḥ ṣoḍaśabhiḥ sahitam, nāmna ādau, sūrya hṛdayādho vinyaset | bindusthāne lalāṭe | atraivoktam - dīpākāro'rdha-mātraśca lalāṭe vṛtta iṣyate (1/28) ityādinā | sudhāsūtiṃ candramasam | yādivarṇacatuṣṭayaiḥ yaralavaiścaturbhirvinyasedityarthaḥ | bhūputram aṅgārakam | locanadvandve kavargasyopari sthitamadhipatiṃ vinyaset | hṛdaye vakṣasi | spaṣṭamanyat pāyau deveśi vinyasedityantam || 3/21-25 || nakṣatrāṇāṃ sthānāni nyāsaṃ cāha - lalāṭe dakṣanetre ca vāme karṇadvaye punaḥ | puṭayornāsikāyāśca kaṇṭhe skandhadvaye punaḥ || 3/26 || paścāt kūrparayugme ca maṇibandhadvaye tathā | stanayornābhideśe ca kaṭibandhe tataḥ param || 3/27 || ūruyugme tathā jānvorjaṅghayośca padadvaye | jvalatkālānalaprakhyā varadābhayapāṇayaḥ || 3/28 || natipāṇyo'śvinīpūrvāḥ sarvābharaṇabhūṣitāḥ | etāstu vinyased devi sthāneṣveṣu surārcite || 3/29 || kaṭibandha iti kaṭibandhayoriti dvandvaparam | anyathā saptaviṃśati-saṃkhyā na ghaṭate | karṇadvaya iti dakṣiṇāditaḥ, dakṣanetre ca vāme ca (3/26) iti kramasyopakrāntatvāt | varadābhayapāṇayo natipāṇya ityuktyā bāhucatuṣṭayaṃ gamyate | śeṣaṃ sugamam || 3/26 -29 || yoginīnyāsamāha - viśuddhau hṛdaye nābhau svādhiṣṭhāne ca mūlake | ājñāyāṃ dhātunāthāśca nyastavyā ḍādidevatāḥ || 3/30 || amṛtādiyutāḥ samyag dhyātavyāśca sureśvari | pāde liṅge ca kukṣau ca hṛdaye bāhumūlayoḥ || 3/31 || viśuddhau tālumūle ṣoḍaśadalakamale | hṛdaye'nāhate dvādaśadalakamale | nābhau maṇipūrake daśadalakamale | svādhiṣṭhāne ṣaḍdalakamale | mūlake caturdalakamale | ājñāyāṃ dvidalakamale | dhātavastvagasṛṅmāṃsamedomajjāśukrāṇi, teṣāṃ nāthāḥ svāminyaḥ | ḍādidevatāḥ ḍākinīrākinīlākinīkākinīsākinīhākinyaḥ | amṛtādiyutāḥ svacchandasaṃgrahoktāḥ | yathā - amṛtā prathamā devī dvitīyākarṣiṇī matā | indrāṇī ca tṛtīyā syādīśānī tu caturthikā || pañcamī syādumā devī ṣaṣṭhī caivordhvakeśinī | saptamī ṛddhidā proktā ṛṣā cāṣṭamikī matā || ḷkā navamikā proktā ḹṣā syād daśamī tathā | ekādaśī yathā caikapādā dvādaśikā śive || aiśvaryābhiratā paścādoṅkārī tu trayodaśī | caturdaśī cauṣadhātmā pañcādhikadaśā'mbikā || ṣoḍaśī tvaḥkṣarā devī proktāḥ ṣoḍaśa kaṇṭhagāḥ | kālarātriśca khātītā gāyatrī ca tataḥ param || ghaṇṭādhārī ca ṅārṇātmā caṇḍā chāyā jayā'pi ca | jhaṅkārī jñānarūpā ca ṭaṅkahastā tataḥ param || ṭhaṅkārī dvādaśa hyetā dvādaśāre samarcayet | ḍāmarīṃ caiva ḍhaṅkārīṃ ṇāminīṃ tāmasīṃ tathā || thāntāṃ dākṣāyaṇīṃ caiva dhātrīṃ nandāṃ ca pārvatīm | phaṭkārīṃ daśapatreṣu pūrvādīśāntimaṃ yajet || bandhi (ndi)nīṃ bhadrakālīṃ ca mahāmāyāṃ yaśasvinīm | raktāṃ lamboṣṭhikāṃ caiva pūjayet kramaśaḥ priye || catuṣpatre ca deveśi varadāṃ ca śriyaṃ tathā | ṣaṇḍhāṃ sarasvatīṃ caiva pūjayet kramaśaḥ śive || kṣamāṃ haṃsavatīṃ caiva pūjayecca dvipatrake | etābhiḥ śaktibhiryuktā dhyātavyāśca sureśvari || (iti) | nyāsaṃ | nirvartayet (3/8) ityayamāntaro nyāsaḥ | dhyānaṃ tvāgamāntarādavagantavyam || 3/30 - 31 || rāśinyāsamāha - dakṣiṇaṃ pādamārabhya vāmapādāvasānakam | meṣādirāśayo varṇairnyastavyā saha pārvati || 3/32 || pādādisthāneṣu dakṣiṇādito vāmāntam | meṣādirāśayaḥ meṣavṛṣamithunakarkasiṃhakanyātulāvṛścikadhanurmakarakumbhamīnāḥ | varṇairmātṛkākṣaraiḥ saha nyastavyāḥ | rāśīnāṃ varṇā āgamāntara- saṃvādānmayocyate - ādyaiścaturbhiḥ sahito meṣo dakṣapade'kṣaraiḥ | ukārādyaistribhirvarṇairvṛṣabho liṅgadakṣiṇe || ṛkārādyaistribhirvarṇairmithunaṃ kukṣidakṣiṇe | e-aibhyāṃ karkaṭo rāśiryukto vakṣasi dakṣiṇe || o-aubhyāṃ sahitaḥ siṃho dakṣiṇabāhumūlake | aṃ-aḥśavargakaiḥ kanyā śirodakṣiṇabhāgataḥ || kavargeṇa tulā mūrdhni vāme tadbāhumūlake | vṛścikaśca cavargeṇa ṭavargeṇa dhanurhṛdi || vāme tavargasaṃyukto makaraḥ kukṣivāmataḥ | pavargeṇa punaḥ kumbho liṅgavāmapradeśataḥ || yavargaḥ kṣārṇasaṃyukto mīnākhyo vāmapādake | iti || 3/32 || pīṭhanyāsamāha - pīṭhāni vinyased devi mātṛkāsthānake punaḥ | mātṛkāsthānaka iti jātāvekavacanam | vaikharīvarṇasthāneṣvityarthaḥ || nanu kāni tāni pīṭhānītyata āha - teṣāṃ nāmāni kathyante śṛṇuṣvāvahitā priye || 3/33 || bahutvāt pīṭhānāṃ pīṭhanāmnāṃ dhartumaśakyatvādatyanta-sāvadhānā bhavetyarthaḥ || 3/33 || tannāmānyāha - kāmarūpaṃ vārāṇasīṃ nepālaṃ pauṇḍravardhanam | purasthiraṃ kānyakubjaṃ pūrṇaśailaṃ tathārbudam || 3/34 || āmrātakeśvaraikāmre trisrotaḥ kāmakoṭakam | kailāśaṃ bhṛgunagaraṃ kedārapūrṇacandrake || 3/35 || śrīpīṭhamoṅkārapīṭhaṃ jālandhraṃ mālavotkale | kulāntaṃ devikoṭṭaṃ ca gokarṇaṃ māruteśvaram || 3/36 || aṭṭahāsaṃ ca virajaṃ rājagṛhaṃ mahāpatham | kolāpuramelāpuraṃ kāleśaṃ tu jayantikā || 3/37 || ujjayinī vicitraṃ ca kṣīrakaṃ hastināpuram | oḍḍīśaṃ ca prayāgākhyaṃ ṣaṣṭhī māyāpurī tathā || 3/38 || jaleśaṃ malayaṃ śailaṃ meruṃ girivaraṃ tathā | māhendraṃ vāmanaṃ caiva hiraṇyapurameva ca || 3/39 || mahālakṣmīpuroḍyāṇe chāyāchatramataḥ param | ete pīṭhāḥ samuddiṣṭā mātṛkārūpakāḥ sthitāḥ || 3/40 || ete pīṭhāḥ samuddiṣṭā gṛhītanāmānaḥ pīṭhāḥ | mātṛkārūpakāḥ sthitāḥ mātṛkā rūpaṃ yeṣāṃ te mātṛkārūpakāḥ | krameṇādikṣāntā-nāmekaikaṃ varṇamekaikasyādāvuktvā tattadvarṇasthāneṣu pīṭhānāṃ nyāsaṃ kuryādityarthaḥ | [pīṭhānāṃ mātṛkāmayatākathanaṃ gaṇeśā-dīnāmapyupalakṣaṇam | vargavarṇānāmādau vaikharyakṣarāṇyāgamāntara-saṃvādād vibhajya yojyānītyarthaḥ] || 3/34 - 40 || ṣoḍhānyāsānantaraṃ śrīcakranyāsasyā'vaśyaṃbhāvitvāt tadidānīṃ śrīcakranyāsamāha - evaṃ ṣoḍhā purā kṛtvā śrīcakranyāsamācaret | evaṃ uktaprakāreṇa, ṣoḍhā ṣaṭprakāraṃ nyāsam, purā kṛtvā, paścāt śrīcakranyāsamācaredityarthaḥ || 3/41 || śrīcakranyāsasya mahāprayojanatvādananyakathitamapyadya priyāyai kathayāmītyāha - śrīmattripurasundaryāścakranyāsaṃ śṛṇu priye || 3/41 || yanna kasyacidākhyātaṃ tanuśuddhikaraṃ param | ānandakaṇabhikṣārthaṃ śabdasparśādipakkaṇe | aṭatyavirataṃ yena taddāridryaṃ vidurbudhāḥ || ityabhiyuktavacanoktarītyā saṃkocalakṣaṇadāridryavighātinī paripūrṇaparānandarūpā sampat śrīrityucyate | tadvatī tripurasundarī | tripurā turīyarūpatvāt, sundarī bhedalakṣaṇaprapañcāparaparyāyaparama- daurbhāgyaparipanthiparamādvaitasaubhāgyapadādhirūḍhā sarvaprāṇiṣvātma-tayā paramapremāspadībhūtā paracitkalā | tasyāścakraṃ śivādikṣiti-paryantatattvamayam, tadāvirbhāva (bhūmiḥ?mim) ta(syā?sya) nyāsaṃ śṛṇu priye | priyāyai madekarasyalālasāyai kathayāmi | yanna kasyacidākhyātam, atirahasyatvāt | śrīcakranyāsasya mahāprayojanatvādananyakathitamapi priyāyai te kathayāmītyarthaḥ | tanuśuddhikaraṃ param | tanoḥ ṣaṭtriṃśattattvātmanaḥ śuddhiṃ paracitparyavasānalakṣaṇāṃ karoti | ata eva paramutkṛṣṭamitara-nyāsebhyaḥ || 3/41 - 42 || śrīcakranyāsaprakāramāha - caturasrādyarekhāyai nama ityādito nyaset || 3/42 || dakṣāṃsapṛṣṭhapāṇyagrasphikkapādāṅgulīṣvatha | vāmāṅghyraṅguliṣu sphikke pāṇyagre cāṃsapṛṣṭhake || 3/43 || sacūlīmūlapṛṣṭheṣu vyāpakatvena sundari | caturasrādyarekhāyai namaḥ iti mantreṇa ādito dakṣāṃsapṛṣṭhādicūlīpṛṭhāntasthāneṣu daśasu vyāpakatvena nyaset | dakṣāṃsasya pṛṣṭhaṃ paścādbhāgaḥ | sacūlīmūleti | mūlaṃ śirasaḥ purastādbhāgaḥ | pṛṣṭhaṃ śirasaḥ paścādbhāgaḥ | sphigeva sphikkam ūrusandhiḥ | spaṣṭamanyat || 3/42 -44 || eṣu sthāneṣu nyastavyāḥ śaktīrāha - atraiva sthānadaśake'ṇimādyā daśa nyaset || 3/44 || siddhīḥ aṇimālaghimāmahimeśitāvaśitvaprākāmyabhuktīcchāprāptisarva-kāmākhyāḥ siddhayo'ṇimādyā daśa || 3/44 - 45 || caturasramadhyarekhāyāṃ vyāpakamāha - tadantaśca tanuvyāpakatvena sundari | caturasramadhyarekhāyai nama ityapi vallabhe || 3/45 || vinyaset tadantaḥ siddhisthānānāmantardeśe caturasramadhyarekhāyai namaḥ iti mantreṇa tanuvyāpakatvena vinyasedityanvayaḥ || 3/45 -46 || caturasramadhyarekhāyāṃ nyastavyāḥ śaktīrāha - tasyāḥ sthāneṣu brahmāṇyādyāstathā'ṣṭasu | tasyāḥ caturasramadhyarekhāyāḥ | aṣṭasu sthāneṣu | brahmāṇyādyā brahmāṇīmāheśvarīkaumārīvaiṣṇavīvārāhīndrāṇīcāmuṇḍāmahā-lakṣmīḥ | tathā vinyasedityanvayaḥ || 3/46 || tāsāṃ sthānāṣṭakamāha - pādāṅguṣṭhadvaye pārśve dakṣe mūrdhno'nyapārśvake || 3/46 || vāmadakṣiṇajānvośca bahiraṃsadvaye tathā | spaṣṭam || 3/46 - 47 || caturasrāntyarekhāyāṃ vyāpakamāha - nyastavyāścaturasrāntyarekhāyai nama ityapi || 3/47 || vinyased vyāpakatvena pūrvoktāntaśca vigrahe | caturasrāntyarekhāyai namaḥ iti mantreṇa | vigrahe dehe | pūrvoktāntaḥ pūrvoktānāṃ brāhmyādisthānānāmantardeśeṣu vyāpakatvena nyastavyāḥ | nyāsayogye vinyaset || 3/47-48 || tasyāṃ caturasrāntyarekhāyāṃ nyastavyāḥ śaktīrāha - tasyāḥ sthāneṣu daśasu mudrāṇāṃ daśakaṃ nyaset || 3/48 || tasyāḥ caturasrāntyarekhāyāḥ | daśasu sthāneṣu trikhaṇḍāmudrā-sahitānāṃ saṃkṣobhiṇyādimudrāṇāṃ daśakaṃ nyaset || 3/48 || tāsāṃ sthānānyāha - brahmāṇyādyaṣṭasthānāntastāsāmaṣṭau nyaset tataḥ | śiṣṭe dve dvādaśānte ca pādāṅguṣṭhe ca vinyaset || 3/49 || tāsāṃ mudrāṇāṃ madhye, aṣṭau mudrā brahmāṇyādyaṣṭa- sthānānāmantardeśeṣvaṣṭasu vinyaset | śiṣṭe dve mudre dvādaśānte pādāṅguṣṭhe ca vinyaset | dvādaśāntaṃ ṣoḍaśāntendumaṇḍalādadhaḥ sūryamaṇḍalasthānam taduktaṃ svacchandasaṃgrahe - ṣoḍaśāntamiti khyātaṃ vyomasthānendumaṇḍalam | tadadhaḥsthānagaṃ sūryabimbaṃ dvādaśaśaktikam || dvādaśāntamiti khyātaṃ sthitaṃ vyomapradeśakam | iti tena bindutattvaṃ catuṣpatrāmbujaṃ ca tat || suryabimbamadhaścordhvaṃ sārdhaikāṅgulideśataḥ | iti rītyā lalāṭasthānabindutattvopari sthitaṃ sūryamaṇḍalasthānaṃ lalāṭordhvaṃ dvādaśāntapadena lakṣyate || 3/49 || ṣoḍaśadalapadmavyāpakamāha - tadantaḥ ṣoḍaśadalapadmāya nama ityapi | vinyasya teṣāṃ caturasrāṇām, antardeśe ṣoḍaśadalapadmāya namaḥ iti mantreṇa dakṣiṇaśrotrapṛṣṭhādisthānāni saṃspṛśya vyāpakaṃ vinyased-ityarthaḥ || 3/50 || taddaleṣu nyastavyāḥ śaktīrāha - taddale kāmākarṣiṇyādyāśca vinyaset || 3/50 || taddale, jātāvekavacanam, taddaleṣu | kāmākarṣiṇyādyāḥ kāmabuddhyahaṅkāraśabdasparśarūparasagandhacittadhairyasmṛtināma- bījātmāmṛtaśarīrākarṣiṇyaḥ, tā vinyaset || 3/50 || taddalasthānānyāha - dalāni dakṣiṇaśrotrapṛṣṭhamaṃsaṃ ca kūrparam | karapṛṣṭhaṃ corujānugulphapādatalaṃ tathā || 3/51 || vāmapādatalādyevametadevāṣṭakaṃ matam | dalanītyādi tathetyantaṃ spaṣṭam | evamuktaprakāreṇa | vāmapādatalādivāmaśrotrapṛṣṭhāntametadevāṣṭakaṃ matam | sthānāṣṭakadvayaṃ ṣoḍaśadalānītyarthaḥ || 3/51 - 52 || aṣṭadalavyāpakamāha - tadantare cāṣṭadalapadmāya nama ityapi || 3/52 || vinyasya tadantare ṣoḍaśadalapadmāntare | aṣṭadalapadmāya namaḥ iti mantreṇa dakṣaśaṅkhādisthānāni saṃspṛśya vyāpakaṃ nyasedityarthaḥ || 3/52 - 53 || taddalānyāha - taddaleṣveṣu dakṣaśaṅkhe ca jatruke | ūrvantargulphagulphorujatruśaṅkhe ca vāmataḥ || 3/53 || śaṅkhajatrvādiśabdānāṃ śarīrāvayavāvacchinnānāmaṅgeṣu nighaṇṭuṣu suprasiddhatvādavagatiḥ || 3/53 || tattaddaleṣu nyastavyāḥ śaktīrāha - anaṅgakusumādyāstu śaktīraṣṭau ca vinyaset | anaṅgakusumādyāḥ anaṅgakusumā'naṅgamekhalā'naṅgamadanā- 'naṅgamadanāturā'naṅgarekhā'naṅgaveginyanaṅgāṅkuśā'naṅga-mālinyaḥ | śeṣaṃ sugamam || 3/54 || caturdaśāracakravyāpakamāha - tadantaścaturdaśāracakrāya nama ityapi || 3/54 || vinyasya tadantaḥ aṣṭadalapadmasyāntaḥ caturdaśāracakrāya namaḥ iti mantreṇa caturdaśakoṇasthānāni lalāṭādīni saṃspṛśya vyāpakaṃ vinyasya || 3/54 - 55 || caturdaśakoṇeṣu nyastavyāḥ śaktīrāha - tasya koṇeṣu nyasecchaktīścaturdaśa | sarvasaṃkṣobhiṇyādyāstu sarvasaṃkṣobhiṇyādyāḥ sarvasaṃkṣobhiṇīsarvavidrāviṇīsarvā- karṣiṇīsarvāhlādinīsarvasaṃmohinīsarvastambhinīsarvajṛmbhiṇīsarva- vaśaṅkarīsarvarañjanīsarvonmādinīsarvārthasādhinīsarvasampattipūraṇī- sarvamantramayīsarvadvandvakṣayaṅkaryaḥ | śiṣṭaṃ spaṣṭam || 3/55 || tatkoṇāni pratijñāpūrvakamāha - tasya koṇāni vacmyaham || 3/55 || lalāṭe dakṣabhāge ca dakṣagaṇḍāṃsamadhyataḥ | pārśvāntarūrujaṅghāntarvāmajaṅghādi pārvati || 3/56 || vāmorau vāmapārśve ca vāmāṃse vāmagaṇḍake | lalāṭavāmabhāge ca tathā vai pṛṣṭha ityapi || 3/57 || dakṣabhāge lalāṭasyaiva | lalāṭa iti prakṛtatvād dakṣagaṇḍadakṣāṃsa-madhyata ityarthaḥ | pārśvāntarūrujaṅghāntariti tribhirapi dakṣaśabdo yujyate | vāmajaṅghādi ityādiśabdaḥ śiṣṭārthārambhadyotakaḥ | vāmāṃsa ityatrāpi madhya iti yojyam | pṛṣṭhamiti śirasaḥ pṛṣṭhameva jñeyam, dakṣavāmayoḥ prathamaṃ lalāṭopādānāt | lalāṭaṃ śirasaḥ purastādbhāgaḥ || 3/55 - 57 || bahirdaśāracakravyāpakamāha - tato daśāracakrāya nama ityapi pārvati | tat caturdaśārakoṇanyāsānantaram, daśāracakrāya namaḥ iti mantreṇa dakṣākṣyādidaśakoṇāni saṃspṛśya vyāpakam, apiśabdādvinyasediti yojyam || daśāracakrasya koṇānyāha - tasya koṇāni dakṣākṣināsikāmūlanetrake || 3/58 || kukṣīśavāyukoṇeṣu jānudvayagudeṣu ca | kukṣinair-ṛtivahnyākhyakoṇeṣveṣu tasya daśāracakrasya koṇāni da/śā'pi , daśasu dakṣākṣyādisthāneṣu, bhāvanīyānīti śeṣaḥ | kukṣīśavāyukoṇeṣu | chāndasatvād dvitve bahuvacanam | bāhudvayamārabhyorudvayaparyantaṃ kukṣiśabdena lakṣyate | tena kukṣeruparibhāgaḥ prācī, adhobhāgaḥ pratīcī, dakṣiṇavāmapārśve dakṣiṇodīcyau | koṇaśabdena bāhū ūrū ca lakṣyete | tena vāmabāhumūlam-īśakoṇaḥ, vāmorumūlaṃ vāyukoṇaḥ, dakṣiṇorumūlaṃ nairṛtikoṇaḥ, dakṣiṇabāhumūlamagnikoṇaḥ | sugamamanyat || 3/58 - 59 || daśakoṇeṣu nyastavyāḥ śaktīrāha - nyaset punaḥ || 3/59 || sarvasiddhipradādīnāṃ śaktīnāṃ daśakaṃ priye || sarvasiddhipradādyāḥ sarvasiddhipradāsarvasampatpradāsarvapriyaṅkarī- sarvamaṅgalakāriṇīsarvakāmapradāsarvaduḥkhavimocanīsarvamṛtyupraśamanī- sarvavighnanivāriṇīsarvāṅgasundarīsarvasaubhāgyadāyinyaḥ | śeṣaṃ spaṣṭam || 3/59 - 60 || antardaśāracakravyāpakamāha - tadantaśca daśārādicakrāya nama ityapi || 3/60 || vinyasya tadantaḥ bāhyadaśārāntaḥ, antardaśāracakrāya namaḥ iti mantreṇa dakṣiṇanāsādidaśakoṇāni saṃspṛśya vyāpakaṃ vinyasya || 3/60 -61 || daśakoṇeṣu nyastavyāḥ śaktīrāha - tasya koṇeṣu sarvajñādyāśca vinyaset | sarvajñādyāḥ sarvajñāsarvaśaktisarvaiśvaryapradāsarvajñānamayī- sarvavyādhivināśinīsarvādhārasvarūpāsarvapāpaharāsarvānandamayīsarva- rakṣāsvarūpiṇīsarvepsitaphalapradāḥ | spaṣṭamanyat || 3/60 || tasya koṇānyāha - dakṣanāsā sṛkkiṇī ca stanaṃ vṛṣaṇameva ca || 3/61 || sīvanī vāmamuṣkaṃ ca stanaṃ sṛkkiṇināsike | nāsāgraṃ caiva vijñeyaṃ koṇānāṃ daśakaṃ tathā || 3/62 || spaṣṭam || 3/61 -62 || aṣṭakoṇacakravyāpakamāha - tadantaraṣṭakoṇādicakrāya nama ityapi | vinyasya tadantaḥ daśārāntaḥ, aṣṭakoṇādicakrāya namaḥ iti mantreṇa cibukādyaṣṭakoṇāni saṃspṛśya vyāpakaṃ vinyasya | aṣṭakoṇacakrasyāditvaṃ trikoṇā (dī? di) tara cakrebhyaḥ prathamamutpannatvāt || 3/63 || aṣṭakoṇeṣu nyastavyāḥ śaktīrāha - tasya koṇeṣu vaśinyādyaṣṭakaṃ nyaset || 3/63 || tasya aṣṭāracakrasya, koṇeṣu | vaśinyādyaṣṭakaṃ vaśinīkāmeśvarī- modinīvimalā'ruṇājayinīsarveśvarīkaulinyaḥ || 3/63 || tasya koṇāṣṭakamāha - cibhukaṃ kaṇṭhahṛdayanābhīnāṃ caiva dakṣiṇam | jñeyaṃ pārśvacatuṣkaṃ ca maṇipūrādi vāmakam || 3/64 || catuṣṭayaṃ ca pārśvānāmetat koṇāṣṭakaṃ punaḥ | cibukādīnāṃ pārśvacatuṣkaṃ dakṣiṇam | maṇipūrādi, maṇipūrakaṃ nābhisthānam, nābhihṛdayakaṇṭhacibukānāṃ vāmakaṃ pārśvacatuṣkaṃ caitatkoṇāṣṭakam || 3/64 -65 || anantaramāyudhāvaraṇanyāsamāha - hṛdayasthatrikoṇasya caturdikṣu bahirnyaset || 3/65 || śaracāpau pāśasṛṇī hṛdaye vakṣasi tiṣṭhatīti hṛdayasthaṃ stanadvayamadhyanimna-trikoṇākāraṃ hṛdayasthatrikoṇamityucyate | tasya bahiścaturdikṣu prāgādiṣu kāmeśvarīkāmeśvarayoḥ śaracāpau pāśasṛṇī cetyāyudhacatuṣṭayaṃ militaṃ nyaset | śaracāpau pāśasṛṇī iti puṃstrībhedena pratyekaṃ dvandvamityaṣṭau | atraiva vakṣyati - bāṇān netre bhruvoścāpau karṇe pāśadvayaṃ nyaset | sṛṇidvayaṃ ca nāsāgre dakṣiṇāgraṃ tu vinyased || (3/70-71) iti || 3/65 - 66 || tatastrikoṇacakravyāpakamāha - trikoṇāya namastathā | vinyasya trikoṇāya namaḥ iti mantreṇa rekhātrayaṃ saṃspṛśya vyāpakaṃ vinyasya || trikoṇe nyastavyā devīrāha - tasya koṇeṣu agradakṣāntareṣu ca || 3/66 || kāmeśvaryādidevīnāṃ madhye devīṃ ca vinyaset | tasya trikoṇasya, agradakṣottrareṣu kāmeśvarīvajreśvarībhagamālinyaḥ, tāsāṃ kāmeśvaryādidevīnāṃ madhye devīṃ ca vinyasediti | madhye baindave śrīcakre | devīṃ prakāśavimarśasāmarasyarūpāṃ tripurasundarīṃ ca vinyasedityarthaḥ || 3/66 - 67 || śrīcakranyāsasamupasaṃharati - evaṃ mayodito devi nyāso gṛhyatamakramaḥ || 3/67 || spaṣṭam || 3/67 || atastvayā'pyetannyāsajātaṃ gopyamityāha - etad guhyatamaṃ kāryaṃ tvayā vai vīravandite | spaṣṭam || nanu kimetanna kasmaicidapi kathanīyamityata āha - samayasthāya dātavyaṃ samayasthāya kaulikāya samayācāraniṣṭhāya deyam | paśusamayācāra- niṣṭhāya na deyamityarthaḥ || nanu kaulikasamayasthāyā'pi sarvasmaideyam ? netyāha - nāśiṣyāya kadācana || 3/68 || samayasthāyāpi aśiṣyāya na deyam || 3/68 || mayā'pyetat tvadanyasya kasyāpi na purā prakaṭīkṛtamityāha - guptād guptataraṃ caitat tavā'dya prakaṭīkṛtam | guptādapi guptataram, rahasyādapyatyantarahasyatvāt | etat tava madaṃśabhūtavimarśātmikāyāḥ priyatamāyā api yato mayā'dya prakaṭīkṛtam | purā'nyasmai na prakaṭīkṛtamiti tātparyam || 3/69 || asyaiva nyāsasya punaḥ prakārāntaramāha - mūladevyādikaṃ nyāsamaṇimāntaṃ punarnyaset || 3/69 || pūrvamaṇimādimūladevyantaṃ śrīcakrāvaraṇadevatānyā (samuktvā?saṃ kṛtvā) idānīṃ mūladevyādyaṇimāntaṃ punaḥ śrīcakrāvaraṇadevatānyāsaṃ kuryādityarthaḥ || 3/68 || mūladevyādinyāsaprakāramevāha - śirastrikoṇe pūrvādi kāmeśvaryādikā nyaset | mūladevyādikāmityanenaiva śirastrikoṇamadhye mūladevyāḥ prathamanyāso jñeyaḥ | paścāt śirastrikoṇe śiraḥkapālamadhye nimnaṃ trikoṇākāramasti, tad bālye mṛdutaraṃ dṛśyate, tatra | pūrvādi, ādiśabdād dakṣiṇottarakoṇayorgrahaṇam | kāmeśvaryādikāḥ, ādiśabdād vajreśvarobhagamālinyau gṛhyete | śirastrikoṇāgradakṣavāmakoṇeṣu kāmeśvarīvajreśvarībhagamālinīrvinyasedityarthaḥ || 3/70 || āyudhāvaraṇanyāsamāha - bāṇānnetre bhruvoścāpau karṇe pāśadvayaṃ nyaset || 3/70 || sṛṇidvayaṃ ca nāsāgre dakṣiṇāgraṃ tu vinyaset | bāṇān kāmeśvarakāmeśvaryoḥ | netre netrayoḥ | cāpau bhruvoḥ | pāśadvayaṃ karṇe karṇayoḥ | sṛṇidvayaṃ nāsāgrobhayapārśvayoḥ | netre, karṇe, nāsāgra iti caikavacanaprayogo dvivacanopalakṣaṇam, dakṣiṇāgramiti kathanāt | eṣu sthāneṣu dakṣiṇe kāmeśvarasya, vāme kāmeśvaryāś-cāyudhāni vinyasedityarthaḥ || 3/70 - 71 || vaśinyādyāvaraṇanyāsamāha - muṇḍamūlakrameṇaiva nyased vāgdevatāṣṭakam || 3/71 || muṇḍaṃ śiraḥ, tasya mūlakrameṇāṣṭadikṣu parito vāgdevatānāṃ vaikharyaṣṭavargādhiṣṭhātrīṇāṃ vaśinyādīnāṃ devatānāmaṣṭakaṃ nyaset || 3/61 || nanu baindavacakrādupari ardhacandrādyunmanyantānāṃ sūkṣmā-vayavānāṃ nyāsaḥ kimiti noktaḥ ? ityata āha - baindavādīni cakrāṇi nyastavyāni varānane | baindavādīni cakrāṇi caturasrāntāni nava cakrāṇi nyastavyāni, sthūlatvāt | ardhacandrādyunmanyantāni bhāvanīyānītyarthaḥ | ataḥ sthūlanyāsaprasaṅge sthūlānāmeva nyāso nigadyata iti bhāvaḥ || 3/72 || sarvajñādyāvaraṇanyāsamāha - netramūle tvapāṅge ca karṇapūrvottare punaḥ || 3/72 || cūḍādike'rdhanimne'rdhaṃ śeṣārdhaṃ karṇapṛṣṭhake | karṇapūrve tvapāṅge ca tasya mūle ca vinyaset || 3/73 || karṇottaraṃ karṇasya paścādbhāgaḥ | cūḍādike cūḍāyā ādirlalāṭam | ardhanimne karṇottarānantaraṃ nyasediti sampradāyaḥ | nimnaṃ śiraḥpaścān-nimnasthalam avaṭureva | ko'rthaḥ ? cūḍādinetramūlāpāṅgakarṇapūrva-pṛṣṭheṣu sarvajñādīnāṃ daśānāmardhaṃ vinyaset | atha tāsāmevārdham- avaṭvantarakarṇapṛṣṭhapūrvānyanetrāpāṅgamūleṣu vinyasedityarthaḥ | nanu sarvajñādīnāṃ nāma na kīrtitam, kathamatra tā eva nyastavyāḥ kathyante ? ucyate - pūrvacakre vaśinyādyā nyastavyāḥ kathitāḥ, anantaroparicakre sarvasiddhyādyā nyastavyāḥ kathyante | atastayorapi madhyadaśasthāneṣu pāriśeṣyāt sarvajñādyā nyastavyā iti gṛhyante || 3/72 -73 || sarvasiddhyādyāvaraṇanyāsamāha - sarvasiddhyādikaṃ kaṇṭhe prādakṣiṇyena vinyaset | spaṣṭam || 3/74 || sarvasaṃkṣobhiṇyādyāvaraṇanyāsamāha - hṛdaye manukoṇasthāḥ śātayo'pi ca pūrvavat || 3/74 || hṛdaye vakṣasi | pūrvavat prādakṣiṇyena | manukoṇasthāḥ śaktayaś- caturdaśakoṇanivāsinyaḥ sarvasaṃkṣobhiṇyādyāḥ, nyastavyā iti śeṣaḥ || 3/74 || anaṅgakusumādyāvaraṇanyāsamāha - nābhāvaṣṭadalaṃ tattu vaṃśe vāme ca pārśvake | udare savyapārśve ca nyasedādicatuṣṭayam || 3/75 || vaṃśavāmāntarālādi nyasedanyaccatuṣṭayam | nābhau nābhideśe, aṣṭadalaṃ padmam | tattviti tat pūrvoktānaṅgakusumādyaṣṭakaṃ parāmṛśyate | tadādicatuṣṭayam anaṅgakusumā'naṅgamekhalā'naṅgamadanā'naṅgamadanāturāṇāṃ catuṣṭayam | vaṃśaḥ pṛṣṭhāsthi | savyapārśvaṃ dakṣiṇapārśvam | vaṃśavāmāntarālādi vaṃśavāmapārśvayorantarālam | ādiśabdād vāmapārśvapurobhāgayorantarālaṃ purobhāgadakṣiṇapārśvayorantarālaṃ dakṣapārśvapṛṣṭhavaṃśayoścāntarālaṃ gṛhyate | anyaccatuṣṭayam anaṅgarekhā'naṅgaveginyanaṅgāṅkuśā'naṅgamālinīnāṃ catuṣṭayam | nābhideśasya paścimādidakṣiṇapārśvāntamanaṅgakusumādīnāṃ catuṣṭayaṃ vāyvādinairṛtāntamanaṅgarekhādīnāṃ catuṣṭayaṃ nyasedityarthaḥ || 3/75 - 76 || kāmākarṣiṇyādyāvaraṇanyāsamāha - svādhiṣṭhāne nyaset svasya pūrvāddakṣāvasānakam || 3/76 || catasrastu catasrastu caturdikṣu kramānnyaset | svādhiṣṭhānakamalapradeśe, svasya pūrvāt pūrvadigādimārabhya, dakṣāvasānakaṃ dakṣiṇadigavasānaparyantam, caturdikṣu pratidiśaṃ catasraścatasraḥ śaktayaḥ kāmākarṣiṇyādyāḥ krameṇa nyastavyāḥ | nanu kāmākarṣiṇyādyā iti kathamanumīyante ? iti ceducyate - pūrvavadeva pūrvottaracakrayoḥ śaktīnāṃ nāmagrahaṇād madhyacakraśaktīnāṃ pāriśeṣyānnāmānyanuktānyapyavasīyanta iti || 3/76 -77 || sarvasaṃkṣobhiṇyādimudrāśaktyāvaraṇanyāsamāha - mūlādhāre nyasenmudrādaśakaṃ sādhakottamaḥ || 3/77 || mūlādhāre mūlādhārapradeśe | śeṣaṃ spaṣṭam || 3/77 || nanu kiṃ mūlādhāre mudrādaśakaṃ dhyānena nyastavyam ? ityāśaṅkāyāmāha - punarvaṃśe ca savye ca vāme caivāntarālake | ūrdhvādho daśamudrāśca punaḥśabdāt nābhāvaṣṭadalaṃ tattu (3/75) ityaṣṭadalanyāsokta-sthānānyucyante | vaṃśe pṛṣṭhavaṃśe | savye ca pārśve | cakārādūttaradakṣiṇayoḥ pārśvayorgrahaṇam | vāme caivāntarālake pṛṣṭhavaṃśavāmapārśvāntarāle | cakārād vāmapārśvādyantarālāni gṛhyante ko'rthaḥ ? pṛṣṭhavaṃśādidikṣu vāyavyādyantarāleṣu ca, ūrdhvādhaśca daśa mudrā nyaset | nanu ūrdhvādha iti kimāntaraṃ sthānadvayam ? netyāha ūrdhvādha iti (ā? nā)ntarordhvādhaḥ sthānadvayam, indreśānadiśormadhye sthānamanyat prakīrtitam | nairṛtāmbudiśormadhye sthānamanyat prakīrtitam || iti tattvavimarśinyāmasmaduktarītyā daśalokapālārcanarītyaiva sthānadvayaṃ śiṣṭamudrādvayasya kalpanīyam || 3/78 || brahmāṇyādyāvaraṇanyāsamāha - ūrdhvādhovarjitaṃ punaḥ || 3/78 || brahmāṇyāṣṭakaṃ dakṣajaṅghāyāṃ vinyasedityanuṣaṅgaḥ | śiṣṭaṃ spaṣṭam || 3/78 -79 || nanu dakṣajaṅghāyāṃ vinyasedityuktam, tatra tāsāṃ kāni sthānānītyata āha - tāstu pūrvavat | tāḥ brahmāṇyādyāḥ | pūrvavat punarvaṃśe ca savye ca (3/78) ityuktasthāneṣu | atra pṛṣṭhavaṃśabdena paścādbhāgo lakṣyate | dakṣajaṅghāyāḥ paścimādicaturdikṣu vāyavyādividikṣu ca tā brahmāṇyādyā nyastavyā ityarthaḥ || 3/79 || aṇimādyāvaraṇanyāsamāha - vāmajaṅghāṃ samārabhya vāmādikramato'pi ca || 3/79 || siddhyaṣṭakaṃ nyaset teṣu dvayaṃ pādatale nyaset | vāmajaṅghāṃ samārabhya vāmajaṅghāyāḥ paścimabhāgamārabhya | vāmādikramato'pi ca vāmāntarālakrameṇa | teṣa pūrvokteṣu sthāneṣu | siddhyaṣṭakaṃ nyaset | śiṣṭadvayaṃ pādatale pādatalayornyasedityarthaḥ || 3/79 - 80 || uktanyāsasyotkarṣaṃ darśayannupasaṃhṛtya phalabhūtāṃ vāsanāṃ vidhatte - kāraṇāt prasṛtaṃ nyāsaṃ dīpād dīpamivoditam || 3/80 || evaṃ vinyasya deveśi svābhedena vicintayet | kāraṇāt prakāśavimarśasāmarasyarūpānnikhilajagadrūpāt | dīpād dīpamiva prasṛtaṃ mahābhāsaṃ kāraṇānurūpam | evamuktaprakāreṇa | uditaṃ kathitaṃ | nyāsaṃ vinyasya | svātmano'bhedena cintayet | śrīcakrāvayavān saśaktikān svadehāvayavairapṛthaktvena vibhāvya tadadhiṣṭhātryā parayā ca svātmano'bhedaṃ bhāvayedityarthaḥ || 3/80 -81 || uktaistribhiḥ ṣoḍhādinyāsaiḥ paracidānandalakṣaṇaṃ bhāvayan paripakvahṛdayo bāhyapūjākriyāyogyatāyai karaśuddhyādinyāsaṃ kuryādityāha - tataśca karaśuddhyādinyāsaṃ kuryāt samāhitaḥ || 3/81 || tataḥ trividhanyāsānantaram | karaśuddhyādinyāsam | kāraṇātmaparāmṛṣṭakāryarūpā'ṅgulisthitām | karomi cinmayīṃ śuddhiṃ karayoḥ sparśaśodhinīm || (su. vā. 24) ityabhiyuktavacanoktarītyā karaśuddhinyāsa ādiryasya nyāsasya | jātāvekavacanam | samāhitaḥ sāvahitaḥ | karaśuddhyādinyāsaścatuḥśatī-śāstroktaḥ (1/126-129) | ato nātrocyate, kevalaṃ nāmnaiva gṛhyate || 3/81 || tatrānuktaṃ vidyānyāsamāha - mūrdhni guhye ca hṛdaye netratritaya eva ca | śrotrayoryugale devi mukhe ca bhujayoḥ punaḥ || 3/82 || pṛṣṭhe jānvośca nābhau ca vidyānyāsaṃ samācaret | vidyāyā bījatrayeṇa nyāso vidyānyāsaḥ | mūrdhni vāgbhavabījam, guhye kāmarājabījam, hṛdaye śaktibījam | evaṃ sarvatra sthānatraye bījatrayamuccaran nyasedityarthaḥ | śiṣṭaṃ spaṣṭam || 3/82 -83 || karaśuddhyādīnāṃ nāmānyāha - karaśuddhiṃ punaścaiva āsanāni ṣaḍaṅgakam || 3/83 || śrīkaṇṭhādīṃśca vāgdevīḥ vāgdevyo vaśinyādyāḥ | śrīkaṇṭhādinyāsaḥ svacchandasaṃgrahoktaḥ | tantrāntare prasiddhatvādiha noktaḥ | śiṣṭaṃ spaṣṭam || 3/83 - 84 || kāmeśvaryādidevīnāṃ nyāsamāha - ādhāre hṛdaye punaḥ | śikhāyāṃ baindavasthāne tvagnicakrādikā nyaset || 3/84 || baindavasthāne śikhāyāmiti vyatyayena kramo jñeyaḥ | baindavasthānam dīpākāro'rdhamātraśca lalāṭe vṛtta iṣyate (1/28) iti pūrvoktaṃ lalāṭam | śikhā nāma kuṇḍalinyā agraṃ śivasya viśrāntisthānam | atra śrutiḥ - tasyāḥ śikhāyā madhye paramātmā vyavasthitaḥ (tai. ā. 1/12/12) iti | tena śikhāśabdena tadvyāptisthānaṃ brahmarandhraṃ lakṣyate | agnicakrādikāḥ - agnicakre kāmagiryālaye mitrīśanāthātmake śrīkāmeśvarīdevīrudrātmaśaktiśrīpādukāṃ pūjayāmi, sūryacakre jālandhaspīṭhe ṣaṣṭīśanāthātmake vajreśvarīdevīviṣṇvātmaśaktiśrīpādukāṃ pūjayāmi, p. 271) somacakre pūrṇagiripīṭhe oḍḍīśanāthātmake bhagamālinīdevībrahmātmaśaktiśrīpādukāṃ pūjayāmi, brahmacakre oḍyāṇapīṭhe caryānāthātmake śrīmahātripurasundarīdevīparabrahmātmaśaktiśrīpādukāṃ pūjayāmi iti mantrairnyastavyāḥ | śaktayo'gnisūryasomabrahmacakrātmikāḥ | ko'rthaḥ ? ādhārahṛdayabhrūmadhyabrahmarandheṣu vahnisūryasomabrahmacakreṣu kāmagirijālandharapūrṇagiryoḍyāṇapīṭheṣu rudraviṣṇubrahmaparabrahmātmakaśaktīḥ kāmeśvarīvajreśvarībhagamālinī-mahātripurasundarīrnyasedityarthaḥ | ayamevārthaḥ sampradāyavidbhirdeśikendraiḥ paddhatiṣu prapañcitaḥ || 3/84 || tattvanyāsamāha - tattvatrayaṃ samastaṃ ca vidyābījatrayānvitam | pādādinābhiparyantamāgalaṃ śirasastathā || 3/85 || vyāpaka.ṃ caiva vinyasya tattvatrayam ātmavidyāśivākhyatattvānāṃ trayam | samastaṃ ca tattvatrayasamaṣṭirūpaṃ turīyaṃ tattvam | taduktaṃ svacchandasaṃgrahe - dharādimāyāntamātmatattvasyāntargataṃ smṛtam | śuddhavidyeśvarasadāśivā vidyākhyatattvagāḥ || śivaśaktidvayaṃ caiva śivatattvaṃ prakīrtitam | pramātṛmeyapramitirūpametattrayātmakam || etat tattvaṃ śivatattvaṃ sarvatattvamayaṃ śubham | iti | vidyābījatrayānvitam | vidyāyā bījāni bāgbhavakāmarājaśaktibījāni, etadbījasamudāyarūpaṃ turyabījam, taiścaturbhirbījairanvitam | pādādinābhi-paryantam | paryantapadasāmarthyānnābhyādyāgalaṃ lakṣyate, śirasa iti pañcamīsāmarthyād galāditi ca labhyate | ko'rthaḥ ? ātmavidyāśivaturīya-tattvāni mūlavidyāvāgbhavakāmarājaśaktiturīyabījādikāni caturthyanta-namo'ntānyuccārya pādādinābhi paryantam, nābhyādigalāntam, galādiśiro'ntaṃ samupaspṛśya vyāpakaṃ nyasedityarthaḥ || 3/85 - 86 || bhūyo'pi parāhantābhāvanāmāha - svātmīkṛtya paraṃ punaḥ | paraṃ viśvottīrṇaṃ tejaḥ, punaḥ svātmīkṛtya | pūrvaṃ śrīcakranyāsā-nantaraṃ svābhedena vicintayet (3/81) iti pareṇaikyamuktam, idānīṃ karaśuddhyādinyāsānantaramapi punaḥ parajyotirmāyāvaśāt svabhinnamiva pratīyamānaṃ svābhedena vicintayediti svātmīkṛtya paraṃ punaḥ karaśuddhyādinyāsasāmarthyānmāyāpagame śrīmahātripurasundarīṃ svātmatayā vibhāvyetyarthaḥ || 3/86 || amṛtaplāvanamāha - santarpayet punardevīṃ saumyāgneyāmṛtadravaiḥ || 3/86 || saumyaṃ brahmarandhrādhomukhasahasradalakamalakarṇikāmadhyagata- pūrṇasomamaṇḍalamadhyasthitatrikoṇāntarasthitamanackānuttarātma hārdha-kalātmakaṃ saumyam | mūlādhāracaturdalakamalakarṇikāmadhyagatapūrṇa- vahnimaṇḍalamadhyagatatrikoṇāntarasthitamanackānuttarātmasaparārdhakalā-rūpamāgneyam | dvayoramṛtānalakuṇḍalinīrūpayoradha-ūrdhvaṃ prasaratoryoniliṅgākārayoḥ sāmarasyāt prasaradamṛtadravāsāraiḥ santarpayet āplāvayet | ayameva sampradāyavidbhirdeśikaiḥ paddhatiṣu parānyāsa ityucyate || 3/86 || uktacaturvidhanyāsamanuvādapuraḥsaramupasaṃharati - evaṃ caturvidho nyāsaḥ kartavyo vīravandite | ṣoḍhānyāso'ṇimādyaśca mūladevyādikaḥ priye || 3/87 || karaśuddhyādikaścaiva sādhakena susiddhaye | evamuktaprakāreṇa | ṣoḍhānyāsādiḥ susiddhaye sukhena nyāsasāmarthyānnirākṛtapratyūhatayā paramaniḥśreyasaprāptaye | sādhakena mumukṣuṇā kartavyaḥ, na tu siddhena, tasya muktatvāt | taduktaṃ vijñānabhairavabhaṭṭārakaiḥ - yaireva pūjyate dravyaistarpyate vā parāparaḥ | yaścaiva pūjakaḥ sarvaḥ sa evaikaḥ kva pūjanam || iti || 3/87 -88 || (vi. bhai., ślo. 150) nyāsacatuṣṭayasya kālabhedena viniyogamāha - prātaḥkāle tathā pūjāsamaye homakarmaṇi || 3/88 || japakāle tathā teṣāṃ viniyogaḥ pṛthak pṛthak | pūjākāle samastaṃ vā kṛtvā sādhakapuṅgavaḥ || 3/89 || prātaḥkāle ṣoḍhānyāsam, pūjāsamaye'ṇimādinyāsam, homasamaye mūladevyādikanyāsam, japakāle karaśuddhyādinyāsaṃ kuryādityayaṃ pṛthak pṛthag viniyogaḥ | athavā pūjākāle samasta caturvidhaṃ nyāsaṃ kṛtvā sādhakapuṅgavaḥ sādhakaśreṣṭhaḥ, caturvidhanyāsakaraṇasāmarthyād viśīryamāṇapāśapaṭalatvāt pratyāsannamokṣatvāt kṛtakṛtya eva || 3/88 - 89 || ṣaṭtriṃśattattvaparyantamāsanaṃ parikalpya ca | guptādiyoginīnāṃ ca mantreṇā'tha baliṃ dadet || 3/90 || ṣaṭtriṃśattattvaparyantaṃ kṣityādiśivāntaṃ tattvasamudāya-rūpamāsanaṃ parikalpya cinmarīcīnāmādhāratvādāsanaṃ śrīcakraṃ parikalpya | taduktaṃ śrīparākrame - hṛtsarojāntaredhyāyan pṛthivyādiśivāntakam | guptāditaptakusumakṣepeṇā''sanatāṃ nayet || 3/iti | guptādiyoginīnāmityatra ādau samastaprakaṭapadamadhyāhāryam | ādipadena guptatarasampradāyakulakaulanigarbharahasyātirahasyaparāpararahasya-yoginyo gṛhyante | baliḥ pūjā | tatra nighaṇṭuḥ - baliḥ pūjopahāre'pi iti | mahākavibhirapyuktam - avacitabalipuṣpā (ku. saṃ. 1/60) iti | ko'rthaḥ ? bhāvitātmā bāhyapūjākāraṇāt pūrvam yadyad bāhyaṃ vakṣyamāṇaṃ tattadāntaramācaret ityasmaduktarītyā''ntaryāgārthaṃ svaśarīraṃ tattvasamudāyarūpaṃ śrīcakraṃ vibhāvya samastaprakaṭaguptaguptatara - saṃpradāyakulakaulanigarbharahasyātirahasyaparāpararahasyayoginī-śrīpādukābhyo namaḥ iti yoginīmūlamantreṇa svaśirasi pūjāṃ kuryādityarthaḥ | etena bāhyapūjāṃ sarvāmapyādāvantaḥ kuryāditi sūcyate || 3/90 || āntaravighnanirāsamāha - piṇḍarupapadagranthibhedanād vighnabhedanam | guhyahṛnmukhamūrdhasu vidyānyāsena sundari || 3/91 || guhyahṛnmukhamūrdhasu | guhyaśabdena gudameḍhrāntarālaṃ lakṣyate | mukhaśabdena mukhāvayavo lalāṭaṃ lakṣyate | guhyahṛnmukhamūrdhasu caturṣuṃ sthāneṣu vidyānyāsena, vidyāyāḥ saubhāgyavidyāyā bījacatuṣṭayanyāsena | piṇḍaṃ kuṇḍalinī | piṇḍaśabdena kuṇḍalinīsthānaṃ gudameḍhrāntaraṃ kandaṃ lakṣyate | rūpapadeti vyatyayo jñeyaḥ | padaṃ haṃsaḥ | padaśabdena haṃsasthānaṃ hṛdayaṃ lakṣyate | rūpaṃ binduḥ | rūpaśabdena bindusthānaṃ lalāṭaṃ lakṣyate | granthiśabdena yatra viśvaṃ sūtre maṇiriva grathyate tad viśvamūlaṃ brahmarandhaṃ cinmayaṃ lakṣyate | etaccatuṣṭayabhedanād vighnabhedanam | ko'rthaḥ ? guhyādisthānacatuṣṭaye vidyābījacatuṣṭayanyāsena pātālādiṣu lokeṣu ye vighnā bhedalakṣaṇāḥ (su. vā. 23) ityabhiyuktavacanoktarītyā pātālādirūpāṇi piṇḍapadarūpagranthi-sthāni gudahṛdayalalāṭabrahmarandhrāṇi bhedalakṣaṇāni bhittvā tadūrdhvaṃ tadatītacinmayādvayapadaviśrāntirāntaro vighnanirāsa ityarthaḥ | etena sarvamapi bāhyapūjāntamantaḥ kuryādityupalakṣyate || 3/91 || antaryāge dehasyaiva yāgagṛhatvāt tadantarvighnānnirasya bahiryāga- mandiragatānāṃ vighnānāmutsāraṇaṃ kuryādityāha - yāgamandiragāṃścaiva vighnānutsārya mantravit | apasarpantu te bhūtā ye bhūtā bhuvi saṃsthitāḥ | ye bhūtā vighnakartāraste naśyantu śivājñayā || hū/ astrāya phaṭ iti mantreṇa mantravit sādhakaḥ, nirgacchatāṃ vighnānāṃ nijavāmāṅgasaṃkocād mārgaṃ dattvā utsārya | bhūmigatān nabhogatān divyāṃśca vighnānutsārayedityāha - pārṣṇighātena bhaumāṃśca tālena ca nabhogatān || 3/92 || astramantreṇa dṛṣṭyā ca divyān vighnānapohayet | pārṣṇighātena pārṣṇighātatrayeṇa | bhaumān bhūmiṣṭhān vighnān | astramantreṇeti sarvatrānuvartate | tālena karatālatrayeṇa | nabhogatān antarikṣagatān vighnān | dṛṣṭyā vīkṣaṇena divyāṃśca vighnān | apohayet niḥsārayet || 3/92-93 || nirgatānāṃ vighnānāṃ punarapraveśāya vahniprākāra-bhāvanāmāha - dikṣvadhordhvaṃ mahāvahniprākāraṃ paribhāvayet || 3/93 || saṃvidagnau mahāsāre vimarśaikaśarīriṇi | bhedābhāsamidaṃ havyaṃ juhomyapunarudbhavam || (su. vā. 64) ityabhiyuktavacanoktarītyā sarvataḥ sphuritaparasaṃvideva mahāvahniḥ, sa eva prākāraḥ, durlaṅghyatvāt | sarvato dikṣu parisphuradadvayaparasaṃvidātma- kamahāvahniprākāraparikalpanabhāvanayā bhedapratītilakṣaṇānāṃ vighnānāmapraveśa ityarthaḥ || 3/93 || sūryapūjāmāha - sāmānyārghyeṇa deveśi mārtaṇḍaṃ paripūjayet | prakāśaśaktisahitam sāmānyārghyaṃ viśeṣārghyaṃ ca vakṣyate (3/98-103) | prakāśaśakti-sahitaḥ prakāśaḥ paramaḥ śivaḥ, śaktirvimarśākhyā, tayā sahito nitya-samavetaḥ | svaprakāśaśiva eva bhāskarastadvimarśavibhavā marīcayaḥ | yaiḥ sa bhāsayati vedyamaṇḍalaṃ tasya pūjanamahantayā matiḥ || (ci. sta. 5) ityasmaduktarītyā sarvaṃ sāmānyārghyeṇa svātmāhambhāvanā-lakṣaṇayā pūjayā bhāvayedityarthaḥ | bāhyārthastu spaṣṭa eva || 3/94 || asyaiva guṇādhikyamāha - aruṇākalpamujjvalam || 3/94 || grahādiparivāraṃ ca viśvatejo'vabhāsakam | svasaṃvit tripurā devī lauhityaṃ tadvimarśanam iti prāmāṇika-vacanoktarītyā vimarśavibhavavidhāruṇabhūṣaṇam | ujjvalam, udayāstamaya-rahitatvāt | grahādiparivāraṃ ca | viṣayān gṛhṇantīti grahā indriyāṇi, teṣām-ādi manaḥ, tatparivāraṃ ca vividhaviṣayagrahaṇalakṣaṇasaṃkalpa-pratyayapravāhapravartakamityarthaḥ | atropaniṣat - dhiyo yo naḥ pracodayāt (ṛ. 3/4/10) iti | viśvatejo'vabhāsakam | tadeva jyotiṣāṃ jyotiḥ (mu. u. 2/2/9) ityupaniṣaduktarītyā bāhyatejogaṇapratītikāraṇanijasphuraṇam | bāhyārthastu - somādayo'tra grahāḥ, sūryasya pradhānatvāt | ādiśabdena ṣaḍaṅgāni gṛhyante | spaṣṭamanyat || 3/94 -95 || bāhyacakroddhāramāha - saumyāgneyayutairdevi rocanāgurukuṅkumaiḥ || 3/95 || mūlamuccārayan samyag bhāvayeccakrarājakam | saumyaṃ karpūram, somanāmavācyatvāt | āgneyaṃ kāśmīram, agniśikhāsaṃjñakatvāt | kāśmīrajanmāgniśikham (2/6/124) ityamaraḥ | rocanā gorocanā, aguruḥ kālāguruḥ, kuṅkumaṃ ghusṛṇam, etaiḥ sudhayā paṅkīkṛtya, tena svarṇādimaye paṭṭe hemasūcyā vilikhya | mūlaṃ saubhāgya-vidyām | uccārayan, pareṇa ceccakraṃ lekhayati | svayaṃ cellikhati tadoccaran | cakrarājaṃ caturāmnāyamayatvāt sarvapūjācakrebhyo'pyuttamam | samyak samatrikoṇaśaktyagraṃ samarekhaṃ manoharam ityabhiyuktavacanoktarītyā, bhāvayet likhet, lekhayed vā | taduktamabhiyuktaiḥ - kastūrīghṛsṛṇendu-candanasudhābhiścakrarājaṃ likhet iti || 3/95 - 96 || yoginīmūlamantreṇa kṣipet puṣpāñjaliṃ tataḥ || 3/96 || yoginīnāṃ prakaṭādīnām, mūlamantreṇa samastaprakaṭa ityādinā pūrvoktena puṣpāñjaliṃ tataḥ tatra śrīcakre nikṣipet || 3/96 || puṣpāṇāmabhāve'pi kāryatāmaha - maṇimuktāpravālairvā vilomaṃ mūlavidyayā | aśūnyaṃ sarvadā kuryāt vilomaṃ pratilomam | uccaritayā mūlavidyayā saubhāgyavidyayā | vā-śabdaḥ kākākṣivadubhayatrāpi saṃbaddhyate | aśūnyam avirahitam | sarvadā yena kena prakāreṇa kuryāt | puṣpāṇāmabhāve maṇyādibhirvā yoginīmūlamantreṇa saubhāgyavidyayā vā sarvadā aśūnyaṃ cakraṃ kuryāt, pūjayedityarthaḥ || 3/97 || tathā'karaṇe niṣphalatāmāha - śūnye vighnāstvanekaśaḥ || 3/97 || maṇyādibhiḥ śūnye sati śrīcakre'nekaśaḥ bahuśaḥ, vighnāḥ saparyāntarāyāḥ saṃbhaveyuḥ || 3/97 || sāmānyārghyavidhānamāha - śrīcakrasyātmanaściva madhye tvarghyaṃ pratiṣṭhayet | śrīcakrasya pūrvoktarītyā uddhṛtasya, sādhakasya ca madhye, arghyaṃ vakṣyamāṇarītyā pratiṣṭhayet pratiṣṭhāpayet || 3/97 || arghyapratiṣṭhāprakāramāha- caturasrāntarālasthakoṇaṣṭke sureśvari || 3/98 || ṣaḍāsanāni sampūjya trikoṇasyāntare punaḥ | pīṭhāni caturo devi kāpūjā-o iti kramāt || 3/99 || arcayitvā'rghyapāde tu vahnerdaśa kalā yajet | caturasrāntarālasya koṇaṣaṭke ādau caturasraṃ likhitvā tadantarvṛttaṃ tadantaḥ ṣaṭkoṇaṃ tanmadhye trikoṇamiti maṇḍalaṃ gomayopaliptabhūtale matsyamudrayā vilikhediti sāmarthyalabhyam | taduktaṃ śrīparākrame - tato gomayasaṃlipte caturasre bhuvaḥ sthale | pravahacchvāsahastena kṛtayā matsyamudrayā || divyagandhaṃ tulyayuktaṃ vilikhedarghyamaṇḍalam | vedāsravṛttaṣaṭkoṇatrikoṇābhyantare'ntare || 3/iti | evaṃ caturasravṛttāntarālakoṇaṣaṭke ṣaḍāsanāni sampūjya amṛtārṇavapotāmbujātmacakrasarvamantrasādhyasiddhāsanāni sampūjya ṣaṭkoṇāntarasthatrikoṇamadhye kā kāmagiripīṭham, pū pūrṇagiripīṭham, jā jālandhrapīṭham, o oḍyāṇapīṭhaṃ ca kramāt trikoṇakoṇeṣu trayaṃ madhye caikamarcayitvā arghyapāde ādhāre tatra pātraṃ pratiṣṭhāpyā'bhyarcya tanmadhye vahnibimbamabhyarcya tatparitaḥ kalāścābhyarcayet | taduktaṃ svacchandasaṃgrahe - ṣaṭkoṇāntastrikoṇe tu vahnibimbaṃ kalāyutam | āvāhyādhārato devi pūjayenmantravittamaḥ || iti | kramād yādikṣāntadaśavarṇapūrvāstasya vahnerdaśakalā dhūmrārcirādyā yajet taduktaṃ svacchandasaṃgrahe - yādikṣāntāni varṇāni kalā vahnermaheśvari | etāḥ kalāḥ samabhyarcya svasvarṇairyathāvidhi || svabījādyāścaturthyantanāmamadhyā namo'ntimāḥ | proktā vahnikalāmantrā nāmāni śṛṇu sāmpratam || dhūmrārcirnīlaraktā ca kapilā visphuliṅginī | jvālāmālinyarciṣmatī tadūrdhvaṃ havyavāhinī || aṣṭamī kavyavāhā ca raudrī saṃhāriṇī tataḥ || iti | [dhūmrārciru(ṣṭyā? ṣmā) jvalinī jvālinī visphuliṅginī | suśrīḥ surūpā kapilā havyakavyavaheśvarī || (śā. ti. 2/15) ti tantrāntare] || 3/98 - 110 || arghyapātraṃ pratiṣṭhāpya tatra sūryakalā yajet || 3/100 || pātre sūryakalāścaiva kabhādi dvādaśārcayet | pātre arghyapātramadhye, sūryabimbamabhyarcya | taduktaṃ svacchandasaṃgrahe - astraprakṣālitaṃ śaṅkhaṃ sthāpayitvā tathopari | hṛdayāt sūryabimbaṃ ca samāvāhya svamantrataḥ || iti | atra sūryakalāḥ pūjayet | kādiṭhāntaṃ bhādiḍāntaṃ varṇajātaṃ kramotkramāt | dvayaṃ dvayaṃ prayoktavyaṃ kalāśca tadanantaram || ityasmaduktarītyā kabhādi kakārādibhakārādi varṇayugalayukta- dvādaśādityakalāḥ kramāt tapinyādyā dvādaśa arcayet | taduktaṃ svacchandasaṃgrahe - kādiṭhāntākṣarā devi mūrtināmnā samīritāḥ | tapinī tāpinī caiva śodhanī śoṣaṇī tathā || bhrāmaṇī kledinī caiva vareṇyākarṣaṇī tathā | suṣumnā vṛṣṭivāhā ca jyeṣṭhā caiva hiraṇyadā || etāḥ saurakalāścaiva yutkramād bhādiḍāntimāḥ | iti | kabhādikathanād yakārādayo daśa vahnikalāḥ, akārādayaḥ ṣoḍaśaḥ svarāḥ somakalā iti gamyate | tatra pātre lavaṅgādibhiḥ sugandhikusumaiśca vāsitaṃ salilamāpūrya tasminnindumaṇḍalamabhyarcya | taduktaṃ svacchanda-saṃgrahe - elālavaṅgakaṅkolān jātīphalasusaṃyutān | sugandhikusumairdravyaiḥ saha tasmin jale kṣipet || iti | navayoniṃ samālikhya pūrvavajjalamadhyataḥ | viśuddhitaḥ samāvāhya candramaṇḍalamarcayet || iti (ca) || 3/100 - 101 || vidhṛte tu punardravye ṣoḍaśendukalā yajet || 3/101 || tasmin vidhṛte dravye drave | dravātmakaṃ dravyaṃ viśeṣārghyam | madyaṃ dravamayameva hi | taduktaṃ svacchandasaṃgrahe - ato hi viśeṣārghyasya sādhanaṃ procyate'dhunā | ādhārapātrayoścaiva tayorvahnyarkapūjanam || sāmānyārghyoktamārgeṇa kṛtapūjitapūjyake | pātre tvāsavamāpūrya śiromantreṇa pūrvavat || iti | ṣoḍaśendukalāḥ kramādakārādiṣoḍaśasvarādikā amṛtādyāḥ ṣoḍaśa kalāḥ yajet | taduktaṃ svacchandasaṃgrahe - ādikādyantagāḥ saumyāḥ kalā ṣoḍaśa kīrtitāḥ | tāsāṃ nāmāni vakṣyāmi śṛṇu sarvāṅgasundari || amṛtā mānadā pūṣā puṣṭiḥ prītirmaheśvari | revatī hrīmatī caiva śrīḥ kāntiśca sudhā tataḥ || jyotsnā haimavatī caiva chāyā sampūriṇī tathā | vāmā rāmā kalānāṃ ca nāmānyetāni vallabhe || iti || 3/101 || amṛteśīṃ ca tanmadhye bhāvayecca navātmanā | navātmanā tato devi tarpayeddhātudevatāḥ || 3/102 || ānandabhairavaṃ caiva vauṣaḍantena tarpayet | lakulīśaṃ samuddhṛtya bhṛguṃ saṃvartakaṃ tathā | pinākinaṃ ca khaḍgīśaṃ bhujaṅgaṃ bālinaṃ tathā || yojayitvā krameṇaiva kāryakāraṇamastakam | arghīśaṃ yojayedante navātmā'yaṃ samuddhṛtaḥ || iti svacchandasaṃgrahoddhṛtaṃ navātmānam | tanmadhye tena mantreṇa amṛteśīm prasṛtāmṛtaraśmyaughasantarpitacarācarām | bhavāni ! bhavaśāntyai tvāṃ bhāvayāmyamṛteśvarīm || (sau. hṛ. 7) ityabhiyuktavacanoktarītyā'mṛtasrāviṇīṃ bhāvayet | navātmanā tato devi dhātudevatā ḍākinyādyāḥ | atraivoktam - viśuddhau hṛdaye nābhau svādhiṣṭhāne ca mūlake | ājñāyāṃ dhātunāthāśca nyastavyā ḍādidevatāḥ || (3/30) iti | navātmanā pūrvoktena tarpayet | ānandabhairavaṃ caivetyevakāreṇa navātmanaiva ānandabhairavaṃ tarpayediti | navātmānamuccāryaṃ ānanda-bhairavāya vauṣaṭ iti tarpayedityarthaḥ || 3/102 - 103 || sāmānyārghyaprakāraṃ viśeṣārghye'pyatidiśati - tathaivārghyaṃ viśeṣeṇa sādhayet sādhakottamaḥ || 3/103 || spaṣṭam || 3/103 || evamarghyaśuddhiṃ kṛtvā tadanantaraṃ gurun pūjayedityāha - gurupādālimāpūjya bhairavāya dadet punaḥ | guruṇāṃ paramaśivādisvaguruparyantānām, pādāliṃ pādukā-paramparāṃ divyasiddhamānavaughatrayavatīm, āpūjya svaśirasyarghyodaka-akṣatakusumairabhyarcya | śodhitamarghyamālalāṭaṃ triruddhṛtya mahāpadma-vanāntasthaśṛṅgāṭodaravāsine gururūpiṇe pūrvokta- (1/1) nirvacanāya bhairavāya, dadet nivedayet || 3/104 || tat punaḥ - tadājñāpreritaṃ tacca gurupaṅkau nivedayet || 3/104 || tasya gururūpiṇo bhairavasya, ājñāpreritam anujñātam, tacca dravyaṃ punaśca gurupaṅktau nivedayet || 3/104 || prasādagrahaṇamāha - tadīyaṃ śeṣamādāya kāmāgnau viśvatastviṣi | pādukāṃ mūlavidyāṃ ca japan homaṃ samācaret || 3/105 || tadīyaṃ śeṣaṃ gurudevatayorniveditaṃ śeṣaṃ dravyamādāya tattvacatuṣṭayaśodhanamantraiḥ kāmo devaḥ sa kāmyatvāt (sau. su. 4/3) ityasmaduktarītyā viśvaghasmarakalājāle kāmeśvarākhye sarvaprāṇi-ṣvātmanyagnau | viśvatastviṣi viśvagrasanaśīlaṃ tadrūpaṃ tejomayaṃ tataḥ ityājñāvatāroktarītyā viśvaghasmarakalājāle | pādukāṃ svaguruśrīpādukām, mūlavidyāṃ saubhāgyavidyāṃ ca japan | homaṃ bhedendhanaprakṣepalakṣaṇaṃ samācaret | taduktaṃ śrīparākrame - nivedya mastakasthāya gurave'rghyaṃ tadājñayā | kalpāntahutabhukkalpacidagnau viśvaghasmare || meyarāśimayaṃ havyaṃ vāsanātmopadaṃśakam | vyatiṣaṅgeṇa sa juhvan japedātmānamāmṛśan || iti || 3/105 || nanu kaḥ kāmāgniḥ ? sa kutra vā nivasati ? kiṃ vā havirityata āha - māhāprakāśe viśvasya saṃsāravamanodyate | marīcivṛtīrjuhuyānmanasā kuṇḍalīmukhe || 3/106 || kuṇḍalīmukhe, vyavasthite iti śeṣaḥ | atra śrūtiḥ - tasyāḥ śikhāyā madhye paramātmā vyavasthitaḥ (tai. ā. 10/11/12) iti | mahāprakāśe nirindhanadīpte nirvāṇarahite pramātari vahnau | viśvasya saṃhāravamanodyate | viśvasya śivādibhūmyantasya, saṃhāre nijakāraṇatāvanmātrā'vasthitau, vamane sarjane codyate | viśvādyaiva śaktiḥ | taduktamājñāvatāre - svecchayaiva jagatsarvaṃ nigirityudgiratyapi iti | manasā sārdhaṃ marīcivṛttīrjuhuyāt | āntarasya cidanalasya marīcayo'kṣāṇi, bahirartheṣu teṣāṃ saṃcārā vṛttayaḥ | taduktaṃ vijñānabhairavabhaṭṭārakaiḥ - yatra yatrākṣamārgeṇa caitanyaṃ vyajyate prabhoḥ (ślo. 114) iti | ko'rthaḥ ? kuṇḍalinyāḥ śikhāyāṃ mahāśūnye vyavasthite sarvaprāṇiṣvātmani prakāśalakṣaṇe kāmāgnau ātmā manasā saṃyujyate, mana indriyeṇa, indriyamarthena ( nyā. bhā. 1/1/4) iti tantrāntaroktarītyā bahirartheṣu pasṛtacinmarīcirūpākṣavṛttilakṣaṇaṃ havistenaiva mārgeṇāntarmukhatayā manasā saha juhuyādityarthaḥ | taduktaṃ vijñānabhairavabhaṭṭārakaiḥ - mahāśūnyālaye vahnau bhūtākṣaviṣayādikam | hūyate manasā sārdhaṃ sa homaścetanāsrucā || iti | (ślo. 146) ayamevāntaro homaḥ | taduktaṃ paddhatiṣu - dharmādharmahavirdīpte ātmāgnau manasā srucā | suṣumnāvartmanā nityamakṣavṛttīrjuhomyaham || iti || 3/106 || āntarāmeva pūrṇāhutimāha - ahantedantayoraikyamunmanyāṃ sruci kalpitam | mathanodrekasambhūtaṃ vasturūpaṃ mahāhaviḥ || 3/107 || hutvā hutvā svayaṃ caivaṃ sahajānandavigrahaḥ | pradānaistarpaṇaiḥ samyagviśuddhairamṛtātmabhiḥ | mahāhantīkaromīdaṃ viśvaṃ havyavapurdharam || (su. vā. 39) ityabhiyuktavacanoktarītyā ahantedantayoraikyam, ahantā pramātā, idantā prameyam, tayoraikyaṃ pramāṇam, tattritayasāmarasyātmakam | viśvakṣiptapadaprameyasubhagāṃ brāhmīṃ mahāvāgbhave viśvottīrṇamahāprakāśavapuṣaṃ śaktiṃ ca naisargikīm | prāmāṇya pravaṇatriśaktikhacitā madhyuṣṭacāturdaśīṃ saṃvittyarkasamiddhavastubharito mathnāmi mantrāraṇim || ityabhiyuktavacanoktarītyā mantrāraṇimathanodrekasambhūtaṃ tattritayasamaṣṭirūpam | vasturūpam, vastu dravyam, tadrūpam | taduktaṃ mukhyāmnāyakrame - svīkuryāt satataṃ vastu yadānandasukhaṃ bhavet iti | mahāhaviḥ | yasmin hute svaprameyalakṣaṇe haviṣi pramātṛlakṣaṇaṃ jyotiranavarataṃ prajvalati, tanmahāhaviḥ | pūrṇāhutihime unmanyāṃ sruci kalpitam | unmanī nāma pūrvokta (1/34) lakṣaṇā, sā srugicyute, tasyāṃ sruci, tanmayenāmṛtenāpūrya pūrṇāhutiṃ juhuyāt | evaṃrūpaṃ havirhutvā | ānandaṃ brahmaṇo rūpaṃ tacca dehe pratiṣṭhitam | tasyābhivyañjakaṃ dravyaṃ yogibhistena pīyate || iti prāmāṇikavacanoktarītyā yāvadānandāvirbhāvo bhavati tāvaditi vīpsārthaḥ | svayaṃ caiva sahajānandavigrahaḥ | madyādyanubhavena kṛtrimānandajṛmbhaṇānmahānandānusandhānāt tanmayo bhavediti | taduktaṃ vijñānabhairavabhaṭṭārakaiḥ - jagdhipānakṛtollāsarasānandavijṛbhaṇāt | bhāvayed bharitāvasthāṃ mahānandastato bhavet || iti | (vi. bhai. ślo 71) ko'rthaḥ ? mantrāraṇimathanasaṃbhūtamidantāhantāsāmarasya- mayavasturūpaghṛtapūrṇāhutīṃ bahuśo hutvā parisphuratparamānando bhavedityāntarapūrṇāhutiḥ || 3/107-108 || ata eva - praviṣṭe'ntaḥ sīdhurase bhedanirharaṇātmake | sthairyameti camatkāro vinā viṣayasaṃgatim || iti kramodayoktarītyā manasi sthirībhūte bāhyacakrārcanaṃ kuryādityāha - svaprathāprasarākāraṃ śrīcakraṃ pūjayed sudhīḥ || 3/108 || sudhīḥ sīdhurasapānenānanyaviṣayāsaktaḥ svasaṃvinmātrasthiramanāḥ | manasi sthire sati dhāraṇā sthirā, tasyāṃ sthirāyāṃ tatra pratyayaikatānatā dhyānam (3/2) iti yogapātañjalaśāstroktarītyā pratyayaikatānatālakṣaṇaṃ dhyānaṃ bhavati | vinā dhyānaṃ pūjā niṣphalā bhavati | athādāvamṛtīkṛtam-āsavaṃ śivādibhyo gurubhyo nivedya svātmāgnau hutvā prajvalatparamānanda-sthiradhīrbhūyādityarthaḥ | svaprathāprasarākāraḥ svaprathā svasaṃvit tasyā bahirartheṣvindriyadvārā prasaro vyāpāraḥ, tadātmanā sphuraṇam | tatas-tadākāraṃ śrīcakraṃ pūjayet | śrīcakraṃ nāma nānyat kiñcit, api tu svasaṃviddevatāyāḥ prasararūpā'ntaḥ karaṇacatuṣṭayāvyaktamahadahaṅkṛti- tanmātradaśendriyatadvṛttitadviṣayatatpuryaṣṭakaṣoḍaśavikāradhātuprapañca eva śrīcakrātmanā sphuratyetāvat || 3/108 || śrīcakrapūjāmāha gaṇeśam ityādinā cakrapūjāṃ vidhāya (3/168) ityantena - gaṇeśaṃ dūtarīṃ caiva kṣetreśaṃ dūtikāṃ tathā | bāhyadvāre yajed devi devīśca svastikādikāḥ || 3/109 || śrīcakradvāraśākhayorgaṇeśaṃ tacchaktiṃ dūtarīṃ kṣetreśaṃ baṭukākhyaṃ tacchaktiṃ dūtikāṃ ca yajet | taduktaṃ saṃketapaddhatyām - dvaitādvaitamahāmohaśarvarīkṣapaṇakṣamaḥ | bhāsvāniva jayatyeko gaṇeśo dūtarīyutaḥ || pratibhāyāḥ parollāso niśākara ivāparaḥ | dūtīyuktaḥ sa jayati baṭukastāṇḍavānvitaḥ || iti | bāhyadvāre śrīcakradvārabāhyapradeśe, svastikādikā devīḥ sarasvatīśrīdurgābhadrakālyaścatasraḥ | svastikā ādiryāsāmiti samāsaḥ | svahāśubhaṅkarīgaurīlokadhātrīvāgīśvaryaśca pañca | etāstāśca devīrgāyikā yajet | tatprasiddhaṃ paddhatiṣu || 3/109 || tataścāntastrikoṇe'pi gurupaṅktiṃ tridhā sthitām | tatastasya śrīcakrasya antastrikoṇe tridhā sthitāṃ divyasiddhamānavaugha-trayavatīṃ gurupaṅktiṃ śivādisvaguruparyantānāṃ guruṇāṃ paṅktiḥ paramparā tām | apiśabdād yajedityanuṣaṅgaḥ | guruparamparā gurumukhādeva jñātavyā, na lokataḥ | na ca pustake likhitā, atyantarahasyatvāt || tadantaśca mahādevīṃ tāmāvāhya yajet punaḥ || 3/110 || mahāpadmavanāntasthāṃ kāraṇānandavigrahām | madaṅkopāśrayāṃ devīmicchākāmaphalapradām || 3/111 || bhavatīṃ tadantaḥ śrīcakrasya madhye baindavākhye cakre | tāṃ mahāpadma- vanāntasthām mahāpadmavanāntasthe vāgbhave gurupādukām (3/5) ityatropapāditarūpām | akulādhomukhasahasradalaṃ kamalaṃ mahāpadmavanam | madaṅkopāśrayām anāśritasya svaprakāśātmano mamā'ṅkasthām | kāraṇānandavigrahām | kāraṇam nāma hetudravyam | atraiva vakṣyati - kṣetrāṇāṃ pataye mahyaṃ baliṃ kurvīta hetunā (3/199) iti | dravyapānena tena ya ānandaḥ, sa eva vigraha ākāro yasyāstām | ko'rthaḥ ? śodhitāmṛtī-bhūtadravyapānaparisphuratparamānandamātraśarīrāmityarthaḥ | bhavatīm anāśritāṃ [mama devīṃ vimarśātmikām | icchākāmaphalapradām icchayā yat kāmyate phala tasya sarvasya dātrīm | mahāpadmavanāntasthe kāraṇānandavigrahe | sarvabhūtahite mātarehyehi parameśvari || iti mantreṇa āvāhya yajet | nanu mahāpadmavanāntasthāmityanenaivānāśrito devo'nāśritā devī cā'tra cakre samāvāhya kāmeśvarīkāmeśvararūpeṇa pūjyāviti katham-avasīyata iti ceducyate - mahāpadmavanāntasthaḥ sakalāgamaśāstrāṇāṃ vaktā devo'pyanāśrita eva, tacchaktiranāśritā'ta eva | anyathā mahāpadma-vanāntasthāṃ madaṅkopāśrayāṃ bhavatīmiti vacanaṃ kathaṃ ghaṭate ? sadāśivādīnāṃ tu yadyapyāgamaśāstravaktṛtvamasti, tathāpi mahāpadma-vanāntasthatvaṃ nāsti | taduktaṃ svacchandasaṃgrahe - anāśritasya madhyasthaṃ vyomapadmaṃ suvistaram | asaṃkhyayojanāyāmaṃ tatra siṃhāsanasthitaḥ || sūryakoṭyarbudaprakhyaḥ śaśāṅkakṛtaśekharaḥ | pañcavaktro daśabhujastripañcanayanaḥ prabhuḥ || sarvāvayavasampūrṇo brahmamūrtiḥ sanātanaḥ | sarvajñaḥ sarvakartā ca sarvānugrahaṇe rataḥ || sarvaratnasamākīrṇaḥ sarvāvayavabhūṣaṇaḥ |] anāśritakalā devī tasyotsaṅge sadā sthitā || pañcavaktrā trinetrā ca daśabāhvīnduśekharā | vyāpinyādicatuṣkaṃ ca tādṛśaṃ parikīrtitam || pūrvādyuttaraparyantaṃ diggataiḥ sevakaiḥ śivaḥ | rudrakoṭyarbudānīkaiḥ svasārūpyaiḥsvaśaktibhiḥ || sevito lokanāthaistaiḥ sṛṣṭyādīni karoti saḥ | anāśrito'yaṃ bhagavān pañcavaktrastridṛk tathā || daśabāhuścaturbāhurdvibāhuścaikavaktrakaḥ | kaulāgamādivaktā'sau devadevaḥ sadāśivaḥ || parāparavibhāgena provācāsaṃkhyamāgamam | iti | uttarapade'pyuktam - vyomāmbuje sahasrāre sitakesarasaṃkule | tatrāsīnaṃ mahādevamapṛcchat kulanāyikā || (1/1) iti || 3/110 - 112 || tvanmayaireva naivedyādibhirarcayet | bhavatīm ityatrāpyanveti | bhavatīṃ svasaṃvillakṣaṇām | tvanmayaireva pañcabhūtamayaṃ viśvaṃ tanmayī sā sadā'naghe | tanmayī mūlavidyā ca tattathā kathayāmi te || (2/28) iti pūrvoktarītyā pañcabhūtāni bhavadicchāvijṛmbhitāni tvadrūpāṇi, pañcarūpiṇamātmānaṃ divyaiḥ pañcopacārakaiḥ | arpayet saha gandhena pṛthivīṃ kusumena kham || dhūpena vāyuṃ dīpena tejo'nnena rasaṃ punaḥ | iti prāmāṇikavacanoktarītyā taireva naivedyādibhirarcayet | naivedyābhir-ityādipadena gandhapuṣpadhūpadīpanaivedyāni gṛhyante | sugandhavatpadārthā-nubhavena pratyaṅmukhatayā pramātari viśrāntirgandhasamarpaṇam | suśabdavat-padārthānubhavena pratyaṅmukhatayā pramātari viśrāntiḥ puṣpasamarpaṇam | susparśavatpadārthānubhavena pratyaṅmukhatayā pramātari viśrāntirdhūpa-samarpaṇam | surūpavatpadārthānubhavena pratyaṅmukhatayā pramātari viśrāntirdīpasamarpaṇam | svādurasavatpadārthānubhavena pratyaṅmukhatayā pramātari viśrāntirnaivedyasamarpaṇamityarthaḥ | taduktaṃ mukhyāmnāyarahasye - indriyadvārasaṃgrāhyairgandhādyaiḥ svātmadevatā | svabhāvena samārādhyā jñātuḥ so'yaṃ mahāmakhaḥ || iti | bahirapi gandhapuṣpadhūpadīpanaivedyāni pṛthivyākāśavāyutejaḥsalila-bhāvanayā devyai samarpayedityupacāropaniṣat || 3/112 || trikoṇe tatsphurattāyāḥ pratibimbākṛtīḥ punaḥ || 3/112 || tattattithimayīrnityāḥ kāmyamarmānurūpiṇīḥ || trikoṇe śrīcakrasya trikoṇe rekhātraye, tatsphurattāyāḥ pratibimbākṛtīḥ, guṇāḥ pañcadaśa proktā bhūtānāṃ tanmayī śivā (2/30) ityatraiva pūrvoktarītyā bhūtaguṇātmikāyāḥ pañcadaśākṣaraśarīriṇyāḥ śrīvidyāyāstatra sphuraṇāt pañcadaśapratibimbarūpāḥ, tattattithimayīḥ tatsaṃkhyākapratipadāditithyātmikāḥ, kāmya - karmānurūpiṇīḥ navacakrakramo yo'sau mahāvaśyādisiddhidaḥ iti saṃketapaddhatyuktarītyā bāhyacakrārcanaṃ kāmyaṃ karma, tadanurūpakaracaraṇādimadrūpadhāriṇīḥ | utpattivināśarahitatvānnityāḥ, tataḥ kāmeśvarī nityā nityā ca bhagamālinī | nityaklinnā'pi ca tathā bheruṇḍā vahnivāsinī || mahāvidyeśvarī dūtī tvaritā kulasundarī | nityā nīlapatākā ca vijayā sarvamaṅgalā || jvālāmālinī citrā cetyevaṃ nityāstu ṣoḍaśa | (1/26-28) iti catuḥśatośāstroktāḥ | punaḥ śabdādarcayedityanuṣaṅgaḥ || 3/112- 113 || tatra prakaṭayoginyaścakre trailokyamohane || 3/113 || tatra śrīcakre | trailokyamohane cakre pūrvokta (1/82)nirvacane caturasratraya- lakṣaṇe | prakaṭayoginyaḥ, yaṣṭavyā ityuttaratra (1/116) sthitenānvayaḥ || 3/113 || prakaṭaśabdanirvacanamāha - mātṛkāsthularūpatvāt tvagādivyāpakatvataḥ | yoginyaḥ prakaṭā jñeyāḥ sthūlaviśvapradhātmani || 3/114 || mātṛkāḥ parāpaśyantīmadhyamāvaikharyaḥ, tāsu sthūlamakārādi-kṣakārāntaṃ pañcāśadvarṇamayaṃ vaikharīrūpam | taduktaṃ svacchanda-saṃgrahe - sthūlaṃ pañcāśadākāram iti | tadrūpatvāt mātṛkāsthūla-rūpavaikharīvarṇavargāṣṭakamayatvāt siddhīnāṃ brāhmyādīnāṃ ca | taduktaṃ catuḥśatyām - vargānukramayegena yasyāṃ mātraṣṭakaṃ sthitam | vande tāmaṣṭavargotthamahāsiddhyaṣṭakeśvarīm || (1/11) iti | tvagādivyāpakatvataḥ tvagasṛṅmāṃsamedo'sthimajjāśukraujasa ādiśabdena gṛhyante | tadvyāpakatvāt tvagādhārabhrūmadhya-raktanitamba-māṃsanābhi-medohṛdaya- asthikaṇṭha-majjāsya-śukranāsāpuṭa-(krodha ? ojo)lalāṭacakreṣu sthitatvād brāhmyādīnām | sthūlaviśvapradhātmani (iti) sthūlatvakathanam | ata eva viśvaṃ prakarṣeṇa dhatta iti viśvapradhā viśvambharā, tadātmani bhūgṛhatrayātmake trailokyamohane cakre sthitatvāt | mātṛkāsthūlarūpatvād vaikharyavayavatvācca tvagādidhātūnāṃ sthūlaśarīrāvayavatayā tadvyāpakatvāt trailokyamohanacakrasya sthūlaviśvambharātmakatvācca tadantargatāḥ siddhayo brāhmyādyāśca prakaṭā jñeyā ityarthaḥ || 3/114 || antyabhūgṛhanivāsinīnāṃ nāmagrahaṇapūrvakaṃ dhyānamāha - aṇimādyā mahādevi siddhayo'ṣṭau vyavasthitāḥ | tāstu raktatarā varṇairvarābhayakarāstathā || 3/115 || dhṛtacintāmahāratnā manīṣitaphalapradāḥ | aṇimādyāḥ aṇimāṃ paścimadvāre (1/153) ityādi catuḥśatī-śāstroktāḥ | laghimāmahimeśitāvaśitāprākāmyabhuktīcchāprāptisarva-kāmākhyāḥ siddhayastatrādiśabdena gṛhyante | aṣṭau vyavasthitā aṣṭasiddhayo nighaṇṭuprasiddhāḥ | atra tu daśeti tātparyam - vāmajaṅghāṃ samārabhya vāmādikramato'pi ca | siddhyaṣṭakaṃ nyaset teṣu dvayaṃ pādatale nyaset || (3/79-80) ityatraivoktatvāt | mahāratnaṃ cintāmaṇiḥ | śeṣaṃ spaṣṭam || 3/115 -116 || brāhmyādyā api tatraiva yaṣṭavyāḥ kramaśaḥ priye || 3/116 || brāhmyādyāḥ brahmāṇīṃ paścimadvāre (1/156) iti catuḥśatī-śāstroktāḥ | tatraiva madhyacaturasre yaṣṭavyāḥ | kramaśaḥ krameṇa || 3/116 || tāsāṃ pratyekaṃ dhyānamāha - brahmāṇī pītavarṇā ca caturbhiḥ śobhitā mukhaiḥ | varadā'bhayahastā ca kuṇḍikākṣasragujjvalā || 3/117 || karairiti śeṣaḥ | śiṣṭaṃ spaṣṭaṃ || 3/117 || māheśvarī śvetavarṇā trinetrā śūladhāriṇī | kapālameṇaṃ paraśuṃ dadhānā pāṇibhiḥ priye || 3/118 || ekena pāṇinā śūladhāriṇī, tribhiḥ kapālameṇaṃ paraśuṃ dadhānā || 3/118 || kaumārī pītavarṇā ca śaktitomaradhāriṇī | varadābhayahastā ca dhyātavyā parameśvarī || 3/119 || spaṣṭam ||119 || vaiṣṇavī śyāmavarṇā ca śaṅkhacakragadābjakān | hastapadmaiśca vibhrāṇā bhūṣitā divyabhūṣaṇaiḥ || 3/120 || vārāhī śyāmalacchāyā potrivaktrasamujjvalā | halaṃ ca musalaṃ khaḍgaṃ kheṭakaṃ dadhatī bhujaiḥ || 3/121 || spaṣṭam || 3/120 -121 || aindrī śyāmalavarṇā ca vajrotpalalasatkarā | spaṣṭam || 3/122 || cāmuṇḍā kṛṣṇavarṇā ca śūlaṃ ḍamarukaṃ tathā || 3/122 || khaḍgaṃ vetālakaṃ caiva dadhānā dakṣiṇairbhujaiḥ | nāgakheṭakaghaṇṭākhyān dadhānānyaiḥ kapālakam || 3/123 || vetālaḥ piśācaviśeṣaḥ | śūlaḍamarukhaḍgavetālān dakṣiṇaiḥ karaiḥ, nāgakheṭakaghaṇṭākapālāni vāmakarairdadhānetyarthaḥ || 3/122- 123 || mahālakṣmīstu pītābhā padmau darpaṇameva ca | mātuluṅgaphalaṃ caiva dadhānā parameśvarī || 3/124 || spaṣṭam | nanu mudrādaśakaṃ kimityantaścaturasre pūjyatvena noktam ? satyam, catuḥśatīśāstre'nuktatvādatrāpi prādhānyena nākhyātāḥ, kintu śrīcakranyāse mūlādhāre nyasenmudrādaśakaṃ sādhakottamaḥ (3/77) iti sūcitāḥ | ato'ntaścaturasre mudrādaśakamapi pūjayet || 3/124 || evaṃ dhyātvā yajedetāścakreśīṃ tripurāṃ tataḥ | evaṃ uktaprakāreṇa | etāḥ prakaṭayoginīrdhyātvā, cakreśīṃ trailokyamohanacakreśīṃ tripurāṃ yajet || 3/125 || vidyādevatayorabhedavivakṣayā ca trailokyamohanacakreśīvidyā-nirvacanamāha - karmendriyāṇāṃ vaimalyāt karaśuddhikarī smṛtā || 3/125 || ātmatattvagatayoraśuddhayoratra karmakaraṇātmanordvayoḥ | śuddhatattvalayabhāvanāmayī śuddhirātmakarayoḥ parā matā || (ci. sta. 11) ityasmaduktarītyā''tmatattvasyāśuddhatvāt karmendriyāṇāmātma- tattvāntaḥpātitvāt karayośca karmendriyatvādaśuddhayoḥ kāryakaraṇātmanoḥ karayoḥ kāryayoḥ, svakāraṇe śuddhatattve śivādvaitalayabhāvanā kara-śuddhiḥ, tatkarīyam | smṛtā niruktā || 3/125 || kāryaśuddhibhavā siddhiraṇimā cātra saṃsthitā | kāraṇātmaparāmṛṣṭakāyarūpā'ṅgulisthitām | karomi cinmayīṃ śuddhiṃ karayoḥ sparśaśodhinīm || (su. vā. 24) ityabhiyuktavacanoktarītyā kāryasya śuddhirnāma kāraṇatāvan-mātratayā paryavasānam | aṇoraṇīyān (ka. u. 2/20) iti śrutyuktāṇīyasi kāraṇe vidyamānasyātmano'ṇimā sidhyatītyaṇimāsiddhiḥ | sā cātra tralokyamohane cakre sthiteti tātparyam || 3/126 || dvitīyacakre pūjāṃ savāsanāmāha - ṣoḍaśaspandasandohe camatkṛtimayīḥ kalāḥ || 3/126 || prāṇādiṣoḍaśānāṃ tu vāyūnāṃ prāṇanātmikāḥ | bījabhūtāḥ svarātmatvāt kalanād bījarūpakāḥ || 3/127 || antaraṅgatayā guptā yoginyaṃ saṃvyavasthitāḥ | kāmākarṣaṇarūpādyāḥ sṛṣṭeḥ prādhānyataḥ priye || 3/128 || sarvāśāpūraṇākhye tu cakre vāmena pūjayet | spando nāma parāyāstattvarūpeṇa prasāraḥ | taduktaṃ parāpañcā-śikāyām - sisṛkṣoḥ prathamaspandaḥ śivatattvaṃ prabhoḥ smṛtam (ślo. 18) iti | tena ṣoḍaśa spandāḥ ṣoḍaśavikārā bhūtendriyamanāṃsi, teṣāṃ sandohaḥ | camatkāro nāma tasmin cidatiśayodayaḥ | taduktaṃ kramodaye - sthairyameti camatkāro vinā viṣayasaṃgatim iti | tanmayyo bhūtendriyamanaḥsu cidanupraviṣṭāḥ kalāḥ ṣoḍaśa sphuranti, tadātmikā ityarthaḥ | kalāḥ ṣoḍaśa-saṃkhyākāḥ kalābhidhānāśca | prāṇa ādiryeṣāṃ te'pānodānasamāna-vyānanāgakūrmakṛkaradevadattadhanañjayā daśa prasiddhā vāyavaḥ | anye ṣaḍāgamāntareṣu mṛgyāḥ, teṣāṃ prāṇanātmikāḥ, sarveṣāṃ prāṇanā (tmikāḥ?tmakāḥ) prāṇādayo hi, (ete tu ? etāstu) teṣāṃ prāṇādīnām-api prāṇanātmikā ityarthaḥ | bījabhūtā binduyuktatvāt | svarāḥ ṣoḍaśa akārādivisargāntāḥ, tadātmakatvāt | kalanāt prakramāt | sabindukasvara-prāptatvāt kalanād bījarūpakāḥ [svasvabījasvarūpāḥ | antaraṅgayā ṣoḍaśa-vikārāṇāṃ tvagādidhātuvat tatrāprakaṭatvāt tanmayyaḥ |] tanmayā yoginyo guptāḥ saṃvyavasthitāḥ | antaraṅgatayā antaraṅgam antarindriyaṃ buddhiḥ, taccamatkāramayatvādetā apyantaraṅgāḥ, ata eva guptāḥ, sarvāśā-pūraṇākhye tu cakre, yoginya ityatra chāndasatvād dvitīyārthe prathamā | kāmākarṣaṇarūpādyā kāmākarṣaṇarūpāṃ ca (1/158) ityādi catuḥśatī- śāstroktāḥ | sṛṣṭeḥ prādhānyataḥ sṛṣṭau vāmacakrasyaiva pradhānatvāt, asyaiva cakrasya sṛṣṭirūpatvāt | atastā yoginīrvāmena pūjayed vāmāvarta-krameṇa pūjayet | vikārāḥ ṣoḍaśa vilāsabhūtāḥ | prāṇādiṣoḍaśa-vāyūnāṃ jagatprāṇanādiśaktyātmikāḥ sabinduṣoḍaśasvarairākalitāḥ pratyekaṃ tanmayīrantaraṅgacidanupraviṣṭaṣoḍaśavikāratayā guptāḥ kāmā-karṣiṇyādyāḥ kalāḥ sarvāśāparipūrake cakre vāmamārgeṇa pūjayed-ityarthaḥ || 3/126-129 || etāsāṃ dhyānamāha- pāśāṅkuśadharā hyetā raktā raktāmbarāvṛtāḥ || 3/129 || spaṣṭam || 3/129 || taccakradevatārcane siddhimāha - prāṇaśuddhimayī siddhirlaghimā bhokturātmanaḥ || ānīdavātaṃ svadhayā tadekam (ṛ. 10/129/2) iti śrutyuktarītyā viśvaprāṇanarūpayā svadhayā saha yadekarasamayaṃ prāṇiti, tasmin svakāraṇe layaḥ prāṇādīnāṃ vāyūnāṃ śuddhirnāma | atra prāṇaśabdo vāyumātropalakṣaṇaparaḥ | tena vāyulayalakṣaṇāyāṃ śuddhau manolaya-lakṣaṇaḥ samādhirbhavati | tatastadekarasabhūtasya bhokturātmano jīvasya yaṣṣtustadguṇo laghimā siddhirbhavati || 3/130 || tripureśī ca cakreśī pūjyā sarvopacārakaiḥ || 3/130 || yādṛśairupacāraiḥ sarvairgandhādibhirmūladevī pūjitā, tādṛśairevopacāraiḥ sarvāśāparipūraṇacakre cakreśī tripureśī pūjanīye-tyarthaḥ || 3/130 || tṛtīyacakre pūjāṃ savāsanāmāha - kaulikānubhavāviṣṭabhogapuryaṣṭakāśritāḥ | vāgbhavāṣṭakasaṃbaddhāḥ sūkṣmā vargasvarūpataḥ || 3/131 || tāstu guptatarāḥ sarvāḥ sarvasaṃkṣobhaṇātmake | anaṅgakusumādyāstu kulaṃ ṣaṭtriṃśattattvātmakaṃ śarīram, tadviṣayānubhavaḥ kṛśo'haṃ sthūlo'hamityādi, tenāviṣṭo jīvastadāśritatayā, tasya bhogapuryaṣṭakam citiścittaṃ ca caitanyaṃ cetanā dvayakarma ca | jīvaḥ kalā śarīraṃ ca sūkṣmaṃ puryaṣṭakaṃ matam | iti svacchandasaṃgrahoktarītyā sūkṣmapuryaṣṭakam, tadāśritāḥ | tanmayatayā vāgbhavānā maikārāṇāmaṣṭakena saṃbaddhāḥ | sūkṣma-vargaṃ vaikharī- varṇāṣṭakavargam | taduktaṃ svacchandasaṃgrahe -sthūlaṃ pañcāśadākāraṃ sūkṣmamaṣṭāṣṭakaṃ smṛtam iti | tatsvarūpatvāt tadātmakatvāt | guptatarāḥ sūkṣmavaikharīvarṇavargāṣṭaka-mayatvādetā api sūkṣmāḥ ato'tyantaraṅgatayā guptatarā ityarthaḥ | tāḥ sarvā anaṅgakusumādyāḥ anaṅgakusumāṃ pūrve (1/163) ityādicatuḥśatī-śāstroktāḥ sarvasaṃkṣobhaṇāhvaye tṛtīye cakre'ṣṭadalakamale, pūjyā iti yojyam || 3/131- 132 || tāsāṃ dhyānamāha - raktakañcukaśobhitāḥ || 3/132 || veṇīkṛtalasatkeśāścāpabāṇadharāḥ śubhāḥ | spaṣṭam || 3/132- 133 || tattadākārabuddhyātmabhogyabhokturmahīśituḥ || 3/133 || piṇḍādipadaviśrāntisaundaryaguṇasaṃyutā | cakreśvarī buddhiśuddhirūpā ca parameśvarī || 3/134 || mahimāsiddhirūpā ca pūjyā sarvopacārakaiḥ | indriyadvārā bahirnirgatya tattadākārā tattadindriyārhtā-kārākāritā buddhirantaḥ karaṇapariṇatiḥ, tadātmāno bhogyāḥ śabdasparśa-rūparasagandhāḥ, teṣāṃ bhoktā pramātā, sa eva mahīśitā bhūpatiḥ, kṣetrajña iti yāvat, tasya | piṇḍādīnāṃ piṇḍapadarūparūpātītānāṃ sthānānāṃ viśrāntiḥ rūpātīte turīyapade muktiḥ | atra prāmāṇikavacanam - piṇḍe muktāḥ pade muktā rūpe muktāḥ ṣaḍānana | rūpātīte tu ye muktāste muktā nātra saṃśayaḥ || (jñā. kā. 1/4-5) iti | saiva saundaryam anityāśucisaṃsāralakṣaṇaparamadaurbhāgya- vidāraṇanityaśuddhaparamapremāspadasarvaspṛhaṇīyaparamaśivasvarūpa-prakāśanameva saundaryam, tadeva guṇaḥ, tena saṃyutā | tadekarasatayā cakreśvarī sarvasaṃkṣobhaṇākhyatṛtīyacakreśvarī | ko'rthaḥ ? cinmayaśabdādiviṣayapramātuḥ kṣetrajñasya piṇḍapadarūpātītaviśrānti-rūpalakṣaṇā tattritayapurātanī tadaikarasyasaundaryaśālinī tripurasundarī tṛtīyacakreśvarītyarthaḥ | buddhiśuddhirūpā buddhiśuddhirnāma viṣaya-saṃsargaṃ vihāya nirvikalpacidātmalayaḥ, tadrūpā | ata eva mahimāsiddhirūpā | buddheraviṣayoparāgāt cidātmano mahimā mahimatvaṃ siddhyati | tatsiddhi-rūpā cakreśvarī sarvopacārakaiḥ pūrvoktairgandhādibhiḥ pūjyā || 3/133 - 135 || caturthacakre savāsanāṃ pūjāmāha - dvādaśagranthibhedena samullasitasaṃvidaḥ || 3/135 || visargāntadaśāveśācchāktānubhavapūrvakam | granthiḥ ṣaṭcakrāṇāṃ pratyekamūrdhvādho granthidvayamiti dvādaśa granthayaḥ | atraiva vakṣyati - dvādaśagranthibhedena varṇān nāḍyantare priye (3/184) iti | yadollasati śṛṅgāṭapīṭhāt kuṭilarūpiṇī (4/12) iti catuḥśatīśāstroktarītyā samullasitāyā udgacchantyāḥ saṃvidaḥ kuṇḍalinyā dvādaśagranthibhedena visargāntadaśāveśāt | visargaḥ ṣoḍaśaḥ svaraḥ | tena visargaśabdena ṣoḍaśasaṃkhyā gṛhyate | ato visargāntaṃ ṣoḍaśāntam yat ṣoḍaśakalākāraṃ bhūtāntaṃ vyomagaṃ ca yat | ṣoḍaśāntamiti khyātaṃ vyomasthānendumaṇḍalam || iti svacchandasaṃgrahoktarītyā, tadeva daśāveśaściddipākāratvāt tadāveśaḥ, tatrāsaktiḥ | taduktamatraiva - vyomendumaṇḍalāsaktā sudhāsrotaḥ svarūpiṇī (2/71) iti | śāktānubhavapūrvakam | mūlotthitāyāḥ kuṇḍalinyāḥ ṣaṭcakragranthisaṃcayabhedakrameṇa vyomendumaṇḍalāsakti-parikalanameva śāktānubhavaḥ, tatpūrvakam | bhāvivarṇotpattiriti kriyāviśeṣaṇam || 3/135 - 136 || trailokyamohanādicakratraye vaikharīmayatāvāsanāmuktvā sarva- saubhāgyadāyakādicakratraye būtalipimadhyamāmayavāsanāmāha - unmeṣaśaktiprasarairicchāśaktipradhānakaiḥ || 3/136 || tathaivākulasaṃghaṭṭarūpairvarṇacatuṣṭayaiḥ | vedyoṣmarūpasādyarṇairmiśrecchābhāvitairapi || 3/137 || kulaśaktisamāveśarūpavarṇadvayānvitaiḥ | akulasaṃghaṭṭarūpaiḥ | akulaṃ brahmarandhrādhomukhasita-sahasradalakamalam, tatrastho'kāraḥ akāraḥ sarvavarṇāgryaḥ prakāśaḥ paramaḥ śivaḥ iti saṃketapaddhatyukto'kāraḥ paramaśivātmako'kulaśabdena lakṣyate | tena saṃghaṭṭaḥ saṃbandhaḥ, tadrūpaiḥ | icchāśaktipradhānakaiḥ | icchāśaktirikāraḥ | unmeṣaśaktiprasaraiḥ | unmeṣaśaktirukāraḥ | taduktaṃ parāpañcāśikāyām - anuttarecche unmeṣa ānandeśanamūnatā | kriyecchājñānaśaktīnāṃ sattā cocchūnatā ca ṣaṭ || (ślo. 32) iti | ko'rthaḥ ? mūlotthitāyā icchāśakteḥ kulakuṇḍalinyā akulasthena akāreṇa saṃghaṭṭe satyekāro jāyate | tasyaivonmeṣaśaktisaṃghaṭṭe satyokāro jāyate | tayorevā'kulasaṃghaṭṭe sayaikāraukārau jāyete ityarthaḥ | taduktaṃ parāpañcāśikāyām - anuttarānandaśaktī icchāśaktau niyojite | trikoṇamaya ṣaṭkoṇamicchāyāṃ rūḍhimāgate | (ślo. 24) iti, te evonmeṣayogena kriyāśaktisphuṭaṃ vapuḥ | uktaṃ śaktitrisaṃghaṭṭatriśūlaṃ dvaitaghasmaram || (ślo. 35 -36) iti ca | miśrecchābhāvitairapi iccheśanāntarārūḍhāḥ sphuṭāsphuṭajaganmayāḥ | catvāraḥ parato varṇāḥ ṣaṇḍhātmānaḥ pracoditāḥ || (ślo. 33) iti parāpañcāśikoktarītyā'kuleśanābhyāṃ miśreṇa bhāvitāḥ ṣaṇḍhātmānaḥ sthūlavarṇāḥ, tairapi | tatra hrasvadvayameva grāhyam | ata evā'kula eko varṇaḥ, icchātmako dvitīyaḥ, unmeṣo'paraḥ, paraṃ ṣaṇḍhaṃ hrasvadvayaṃ ca, ekāra-aikāra- okāra-aukārāściti nava svarā bhavanti | vedyoṣmarūpasādyarṇaiḥ sattāvācini bīje tu sādimāyāntimaṃ jagat | viluptapratyayākāramevaitat pariśiṣyate || (ślo. 44) iti parāpañcāśikoktarītyā vedyasya ṣaṭtriṃśattattvātmanaḥ saṃkalpa-rūpā uṣmāṇaḥ, śaṣasahā ūṣmāṇaḥ iti tantrāntaravacanāt | evambhūtaḥ sa ādiryasya hakārasya sa eva vedyoṣmarūpasādirhakāraḥ, tadādyavarṇaiḥ | atraika ādiśabdo'dhyāhāryaḥ | kulaśaktisamāveśarūpavarṇadvayānvitaiḥ kulaśaktiḥ kuṇḍalinī, tasyāḥ samāveśa udayaviśrāntisthānadvayam ādhāra-brahmarandhramayam, tadrūpaṃ varṇadvayaṃ lakāravakārātmakam | ādhārapaṅkajaṃ pītaṃ catuṣpatraṃ sukesaram ityādinā pārthivaṃ paṅkajaṃ hyetat ityantena svacchandasaṃgrahoktarītyā''dhārapaṅkajasya pārthivātmakatayā lakāraḥ | brahmarandhre yavādūrdhvaṃ kulapadmaṃ maheśvari | śvetaṃ sukesaropetaṃ sahasrāramadhomukham || ityādinā vyāpinī kevalā śaktiramṛtaughapravarṣiṇī | ityantena svacchandasaṃgrahoktarītyā'mṛtamayo vakāraḥ | etadvarṇa-dvayānvitaiḥ | ko'rthaḥ ? kulaśaktericchātmikāyāḥ kuṇḍalinyā unmeṣāt ṣaṭcakrapañcagaganadvādaśagranthibhedakrameṇākulasamāveśād a i u ṛ ḷ e ai o au ha ya ra va la iti varṇacaturdaśakamutpadyate | taduktamāgamāntare bhūtalipyuddhāraprasaṅge- pañca hṛsvāḥ sandhivarṇā vyomerāgni-jalaṃ dharā (śā. ti, 7/2) | iti tanmayaṃ caturdaśāracakramityarthaḥ || 3/136 -138 || sampradāyakramāyātasaubhāgyadāyakaśabdayorvāsanāmāha - śakteḥ sāramayatvena prasṛtatvānmaheśvari || 3/138 || sampradāyakramāyātāścakre saubhāgyadāyake | śaktericchāśakteḥ kuṇḍalinyāḥ, sāraḥ prasāraḥ, pūrvoktarītyā'kula- sthānasthā'nuttaraśivasaṃsargaḥ, tanmayatvena tadutpannatvāt, eteṣāṃ varṇānāṃ tairvarṇaiḥ prasṛtatvāt sarvasaṃkṣobhiṇyādiśaktīnāṃ sampradāyakramāyātatvam, sampradāyo mahābodharūpo gurumukhe sthitaḥ (2/36) iti pūrvoktarītyā gurumukhādadhigatvād varṇotpatteḥ | āsāṃ ca tanmayatvam | ata eva tāḥ sampradāyakramāyātā ityarthaḥ || 3/138- 139 || nirantaraprathārūpasaubhāgyabalayogataḥ || 3/139 || anvarthasaṃjñake devi aṇimāsadṛśāḥ śubhāḥ | sarvasaṃkṣobhiṇīpūrvā dehākṣādiviśuddhidā || 3/140 || īśitvasiddhirapi ca proktarūpe puratraye | yogādikleśabhedena siddhā tripuravāsinī || 3/141 || etāḥ sampūjayed devi sarvāḥ sarvopacārakaiḥ | aṇimāsadṛśāḥ tāstu raktatarā varṇaiḥ (3/115) ityādipūrvoktā aṇimāsiddhisadṛśarūpāḥ | sarvasaṃkṣobhiṇīpūrvāḥ sarvasaṃkṣobhiṇī śaktiḥ (1/165) ityādicatuḥśatīśāstroktāḥ | nirantaraprathā śivādvaita-bhāvanā, saiva saubhāgyam, paramasubhagaparamapremāspadaparaśivābheda-gocaratvāt, tadeva balaṃ śaktiḥ, tadyogataḥ anityāśucirūpaparamadurbhagasarva- jugupsābhedalakṣaṇasaṃsāraparipanthiparamapremāspadasarvaspṛhaṇīyaparama- subhagaparamaśivāhantālakṣaṇasaubhāgyapratipādakaśaktisaṃyogāt | anvartha- saṃjñake'nukūlārthākṣaraśālini saṃjñāvati saubhāgyadāyake cakre, sampūjayedityanuṣaṅgaḥ | dehaḥ ṣaṭtriṃśattattvasamudāyalakṣaṇaḥ | tacchabdena tadahantābhi-mānī pramātā lakṣyate | akṣāṇi indriyāṇi pramāṇāni | ādiśabdād viṣayāḥ prameyarūpā gṛhyante | teṣāṃ viśuddhiścidekaviśrāntiḥ, tatpradā | tasyāṃ viśuddhau yaṣṭurīśvaratvaṃ svātantryaṃ siddhyati | sā cātra proktarūpe pramātṛpramāṇaprameyalakṣaṇe puratraye cinnivāsasthānatvāt | atraiva vakṣyati - mātṛmānaprameyāṇāṃ purāṇāṃ paripoṣiṇī (3/150) iti | yogādikleśa-bhedena | ātmā manasā saṃyujyate, mana indriyeṇa, indriyamarthena, indriyāṇāṃ prāpyakāritvaniyamāt tato'pyarthasannikṛṣṭenendriyeṇa iti tantrāntaroktarītyā mātṛmānameyeṣu tattadrūpeṇa cinmarīcīnāṃ prasarastat-samavāyo yogaḥ, sa evādikleśaḥ | asaṅgādvayāparicchinnasaṃvidātmano mānasendriyaviṣayātmanā bahirūparāga eva hi kleśaḥ kliṣṭatvam, tadbhedena | pratyaṅmukhatayā tadaikarasyena parapramātṛviśrāntirbhedaḥ | taduktaṃ parā-pañcāśikāyām - sarvasaṃvinnadībhedabhinnaviśrāntibhūmaye | namaḥ pramātṛvapuṣe śivacaitanyasindhave || iti | stotrāvalyāmapi - yatra yatra militā marīcayastatra tatra vibhureva jṛmbhate iti | siddhā tripuravāsinī | pūrvoktapuratrayaviśrāntirūpiṇī caturthacakreśvarī | etāḥ pūjyā āvaraṇadevatāḥ siddhicakreśvarīyutāḥ | sarvāḥ sarvopacārair-gandhādibhiḥ pūjayet || 3/139 - 142 || pañcamacakrapūjāṃ savāsanāmāha - sadātanānāṃ nādānāṃ navarandhrasthitātmanām || 3/142 || mahāsāmānyarūpeṇa vyāvṛttadhvanirūpiṇī | asthirasthiravedyānāṃ chāyārūpairdaśārṇakaiḥ || 3/143 || kulakaulikayoginyaḥ sarvasiddhipradāyikāḥ | sadātanānāṃ yāvaccharīrabhāvitānām | nādānām avikṛta- śūnyasparśanādadhvanibinduśaktibījākṣarākhyānām | navarandhra-sthitātmanām | navarandhrāṇi navādhārāṇi suṣumnāntargatagaganabhāga-rūpāṇi ādhārasvādhiṣṭhānamaṇipūrānāhatatadūrdhvavajrapadma- kaṇṭhalambikāviśuddhājñākhyāni | taduktaṃ svacchandasaṃgrahe - ādhāraṃ svādhiṣṭhānaṃ ca maṇipūramanāhatam | madhyamaṃ vajrakaṇṭhaṃ ca lambikāṃ ca viśuddhikām || ājñāṃ ca navakaṃ viddhi ṣaṭcakrāṇi trihīnakam | iti | teṣu sthitātmanāṃ teṣām | mahāsāmānyarūpeṇa | mahad ādyantarahitaṃ nirviśeṣadhvanilakṣaṇaṃ sāmānyaṃ samaṣṭiḥ, tarūpeṇa | vyāvṛttadhvanirūpiṇī | evaṃ vyāvṛtto vibhakto daśadhā dhvaniḥ, tadrūpiṇī, avikṛtādinādamayasūkṣmamadhyamārūpiṇītyarthaḥ | asthirasthiravedyānām | asthiravedyāni karmendriyagocaratayā kriyārūpāṇi vacanādānagamanavisargā-nandākhyāni, sthiravedyāni jñānendriyagocarāḥ śabdasparśarūparasa-gandhāḥ, teṣāmasthirasthiravedyānām | cchāyārūpaiḥ pratibimbabhūtaiḥ | daśārṇakaiḥ ṭatavargadvayadaśārṇaiḥ, āviṣkṛtā iti śeṣaḥ | kulakaulika-yoginyaḥ | ata eva kulasya dehasyāvayavabhūtāni daśendriyāṇi kulaśabde-nocyante, tatsaṃbandhāt tadvāhyadaśaviṣayāḥ kaulikā ityucyante, tairyogaḥ saṃbandhaḥ kāryakāraṇabhāvalakṣaṇo yāsāṃ tāḥ kulakaulikayoginyaḥ | nanu bhūtalipyuddhārakarmeṇa kramaprāptau kavargacavargau, kathaṃ ṭatavargau tasmin daśāre vyutkrameṇa kathyete ? ucyate - caturdaśāradaśāra-dvayacakrāṇāṃ sthitirūpatvād bhūtalipermadhyamāvayavatvānmadhya-māyāśca sthitirūpatvāt sthitikramo'yaṃ vargavyatyayaḥ | ata eva ca tatkāraṇabhūtasūkṣmamadhyamātmanā nādamayatvasaṃjñākathanamasya cakrasya | sarvasiddhipradāyikāḥ | sarvasya pūrvoktasya jñānakarmendriyaviṣaya-jātasya, siddhiḥ pratītiḥ pramātṛviśrāntiḥ, tallakṣaṇāyāḥ siddheḥ pradāyikāḥ || 3/142 -144 || tāsāṃ dhyānamāha - śvetāmbaradharāḥ śvetāḥ śvetābharaṇabhūṣitāḥ || 3/144 || spaṣṭam || 3/144 || sarvārthasādhakacakravyutpattimāha - mantrāṇāṃ svaprathārūpayogādanvarthasaṃjñake | sarvasiddhipradādyāstu cakre sarvārthasādhake || 3/145 || sarvasiddhipradādyāḥ sarvasiddhipradā devī (1/161) ityādi-catuḥśatīśāstroktāḥ | mantrāṇāṃ pūrvokta (2/1) nirvacanānāṃ manana-trāṇavatām, svaprathārūpayogāt, svasya śivātmanaḥ sādhakasya, prathā śivāhambhāvabhāvanā, tadeva mananatrāṇanam, tadyogāt | anvarthasaṃjñake sarvārthasādhakapadānukūlārthavatsaṃjñāśālini śivāhambhāvabhāvanā-lakṣaṇamananāt sarveṣāṃ svasādhakānāmarthaṃ paramaprayojanaṃ mokṣaṃ sādhayatīti viśeṣāt sarvārthasādhakacakre, saṃsthitā iti śeṣaḥ || 3/145 || svanāmapadārthavyutpattipuraḥsarametaccakreśvarīmāha - lokatrayasamṛddhīnāṃ hetutvāccakranāyikā | tripurāśrīrmaheśāni mantraśuddhibhavā punaḥ || 3/146 || vaśitvasiddhirākhyātā etāḥ sarvāḥ samarcayet | lokayatīti lokaḥ, lokanaṃ lokaḥ, lokyata iti loka iti vyutpattyā lokatrayasya mātṛmānameyalakṣaṇasya samṛddhīnāṃ paripūrṇapramātṛviśrāntilakṣaṇā-nāṃ hetutvāt tripurāśrīḥ pañcamacakreśvarī pūjyetyarthaḥ | mantāṇāṃ śuddhirnāma akule viṣusaṃjñe ca (1/25) ityādipūrvoktarītyā unmanyantakālalayalakṣaṇoccāraṇena cinmayatābhāvanā | tādṛśamantra-śuddhyā svasādhakasya vaśitvaṃ sakalajagatsarjane rakṣaṇe saṃhāre ca svātantryaṃ siddhyatīti tādṛśī paraśivatāprāptiḥ | sā cāsmin cakre vaśitva-siddhiriti | etāḥ sarvā āvaraṇadevatāścakreśvarīsiddhisaṃyutāḥ samarcayet || 3/146 -147 || ṣaṣṭhacakrapūjāṃ savāsanāmāha - ūrdhvādhomukhayā devi kuṇḍalinyā prakāśitāḥ || 3/147 || kulecchayā bahirbhāvāt kādivarṇaprathāmayāḥ | nigarbhayoginīvācyāḥ svarūpāveśarūpake || 3/148 || sarvāveśakare cakre sarvarakṣākare parāḥ | sarvajñādyāḥ sthitāḥ ūrdhvādhomukhayā yadollasati (4/12) ityādicatuḥśatīśāstrokta- rītyā'kulasthaparapuruṣaprāptaye ūrdhvamukhayā, punaradhomukhayā viśva-sṛṣṭaye mūlādhāraṃ praviśantyā kuṇḍalinyā, prakāśitā abhivyajñjitāḥ, kāraṇe sattvāt | kulecchayā kulamuktalakṣaṇaṃ mātṛmānameyarūpam, tatre-cchayā tannirmāṇecchayā | bahirbhāvāt kādivarṇaprathāmayāḥ | ṣaṭtriṃśat- tattvasaṃkalanarūpatattvatrayamayamātṛmānameyalakṣaṇakulanirmāṇecchayā akulasthaparaśivād bahiḥ prasṛtayā samastatattvavarṇagarbhiṇyā kuṇḍalinyā kakārādidaśavarṇaprathārūpā nirmitetyarthaḥ | nigarbhayoginīvācyā nigarbha-yoginya iti vacanāḥ, nigarbho'pi mahādevi śivagurvātmagocaraḥ (2/48) iti pūrvoktarītyā'dvaita prathālakṣaṇaparapramāturyogo yāsāṃ tā yoginyo viṣayendriyasaṃsargalakṣaṇadaśendriyavṛttayaścinmarīcayo nigarbhayoginyaḥ | svarūpāveśarūpake svarūpasya sādhakasyātmanaḥ pramāturāveśaḥ para-śivo'hamiti matiḥ | āveśo hi loke brahmarākṣaso'hamitivat parāhantāprathā, tadrūpake tannirūpake | ata eva sarvāveśakare | yatra yatra mano yāti (ślo. 113), yatra yatrākṣamārgeṇa caitanyaṃ vyajyate prabhoḥ (ślo. 114) iti vijñānabhairavabhaṭṭārakoktarītyā sarvatra tadāveśatadabhedena sphuraṇaṃ karotīti sarvāveśakare cakre ṣaṣṭhe cakre sarvarakṣākare | kākebhyo dadhi rakṣatāmitivat pratukūlapadārthādupahatiparihāro rakṣā nāma | sarvasmād bhedaprapañcalakṣaṇāt paripanthino rakṣā paraśivābhedapratītirūpā, tatkare parāḥ paraśivādvaitapratipādanaparatvādutkṛṣṭāḥ | sarvajñādyā sarvajñā sarvaśaktiśca (1/173) ityādicatuḥśatīśāstroktāḥ sthitāḥ || 3/147-149 || tāsāṃ dhyānamāha - etāḥ saha pustākṣamālikāḥ || 3/149 || pustaṃ pustakam | śiṣṭaṃ spaṣṭam || 3/149 || nāmavyutpattipuraḥsaraṃ cakreśīmāha - mātṛmānaprameyāṇāṃ purāṇāṃ paripoṣiṇī | tripurāmālinī khyātā cakreśī sarvamohinī || 3/150 || parasaṃvitspandarūpatvānmātṛmānameyānyeva purāṇi, teṣāṃ purāṇāṃ paripoṣiṇī pradhānenopabṛṃhiṇī | ata eva tripurāmālinī khyātā niruktā | cakreśī ṣaṭhacakreśī sarvamohinī | etatkṛtamohavaśādeva hi mātṛ-mānaprameyarūpā prathā | taduktaṃ parāpañcāśikāyām -svāṅgarūpeṣu bhāveṣu māyātattvaṃ vibhedadhīḥ (ślo. 21) iti || 3/150 || vidyāśaktiviśuddhiṃ ca siddhiṃ prākāmyasaṃjñitām | etāḥ sarvopacāreṇa pūjayed devatāḥ kramāt || 3/151 || mantrāḥ purupavācyādhiṣṭhitāḥ, vidyāḥ strīrūpavācyādhiṣṭhitāḥ | ata eva vidyāśakteḥ saubhāgyavidyāvarṇavācyāyāḥ ṣaṭtriṃśattattva-mayyā viśuddhistadatotaparacillakṣaṇā, tadrūpām | prākāmyasaṃjñitāṃ siddhiṃ kāmanānurūpalakṣaṇām taduktaṃ mahākavibhiḥ - dravaḥ saṃghātakaṭhinaḥ sthūlaḥ sūkṣmo laghurguruḥ | vyakto vyaktetaraścāsi prākāmyaṃ te vibhūtiṣu || iti | (ku. sa. 2/11) etā devatāḥ, kramāt prathamam āvaraṇadevatāḥ, paścāccakreśīm, tataḥ siddhimiti kramāt | sarvopacāreṇa | jātā vekavacanam | sarvopacāraiḥ pūjayed-ityarthaḥ || 3/151 || saptamacakre pūjāṃ savāsanāmāha - niruddhavāyusaṃghaṭṭasphuṭitagranthimūlataḥ | hṛdayāntarasaṃvittiśūnyapuryaṣṭakātmanā || 3/152 || bījarūpasvarakalāspṛṣṭavargānusārataḥ | rahasyayoginīrdevīḥ saṃsāradalanojjvale || 3/153 || sarvarogahare cakre saṃsthitā vīravandite | vaiśinyādyāḥ niruddhayoḥ parihṛtasvairācārayoḥ, vāyvoḥ prāṇāpānayoḥ, saṃghaṭṭāt gudamākuñcya bahuśaṃ prāṇāpānau niruddhya ca | saṃyojya te ityabhiyuktavacanoktarītyā saṃyogāt, sphuṭito granthiḥ suṣumnān- taragatamūlādhārakamalaparyantaṃ vasan, tādṛśaṃ mūlaṃ mūlādhāram | tato hṛdayāntarasaṃvittiśūnyapuryaṣṭakātmanā | dhyāyan bhujagākṛtiṃ huṅkāravihvalajyotiḥ pavanakṣepamanobhirgamayedūrdhvam ityabhiyukta-vacanoktarītyā mūlādutthitāyāṃ kuṇḍalinīrūpāyāḥ tato hṛdaya-padmāntaḥ sphurantīṃ sāṃvidīṃ kalām (su. 34) ityabhiyuktavacanoktarītyā hṛdayāntare sphurantyāḥ saṃvitteścidātmanaḥ, citiścittaṃ ca caitanyaṃ cetanā dvayakarma ca | jīvaḥ kalā śarīraṃ ca sūkṣmaṃ puryaṣṭakaṃ matam || iti svacchandasaṃgrahoktarītyā sūkṣmapuryaṣṭakānāṃ sūkṣmatayā durlakṣyatvācchūnya[tva]miti | hṛtpuṇḍarīkaṃ puramadhya-saṃstham (ma. nā. 8/16) iti śrutyuktarītyā puraṃ śarīraṃ cidaṣṭakarūpaṃ śūnyaśarīraṃ śūnyapuryaṣṭakam, tadātmanā tadrūpeṇa, saṃsthitā ityanuṣaṅgaḥ | dvidheyaṃ mātṛkā devī bījayonyātmanā sthitā (ślo. 40) iti parāpañcāśikoktarītyā bījarūpāḥ svarā akārādivisargāntāḥ kalāḥ ṣoḍaśa, tābhiḥ spṛṣṭā avargeṇa yutā vargāḥ kacaṭatapayaśāḥ, teṣām anusārataḥ avargaḥ prathamo devi vaśinī tatra saṃsthitā (1/77- 80) ityādi-catuḥśatīśāstroktāḥ, uddharet prathamaṃ repham (1/81-86) ityādicatuḥśatī- śāstroddhṛtasvasvabījānusārataḥ kramāt svasvavargānte svasvabījamuccārya pūjayedityarthaḥ | nanu caturgaśakoṇādiṣu pūrvacakreṣu devatānāṃ bhūtalipimātṛkāvarṇasvaranavakahādipañcakaṭatakacavargamayatvamuktam, aṣṭakoṇādidevatānāṃ kimiti śiṣṭapavargaśaṣasamayatvaṃ noktamiti cet, satyam, aṣṭakoṇadevatābījamanuktamapyavagantavyam | bījarūpasvarakalā-spṛṣṭavargānusārata iti tu vaśinyādidevatāpūjāmantrakathanam | rahasya-yoginīḥ | sūkṣmamantrarahasyaṃ puryaṣṭakam, tena saha yogaḥ saṃbandhaḥ kāryakāraṇalakṣaṇo yāsāṃ tā vaśinyādyā yoginyaḥ sūkṣmatayā durlakṣyapuryaṣṭakamayatvād gopanīyāḥ | saṃsāradalanojjvale | anityāśuci-kleśarūpaḥ saṃsāraḥ, tasya dalane haraṇe, ujjvale paraprakāśatāvanmātre | ata eva sarvarogahare cakre, sarva evānityāśucikleśarūpasaṃsāro rogaḥ, tasya haraṇe paṭuprabhāvaśālini saptamacakre saṃsthitā vaśinyādyāḥ avargaḥ prathamo devi vaśinī tatra saṃsthitā (1/77) iti catuḥśatīśāstroktāḥ, pūjayed-ityanuṣaṅgaḥ || 3/153 - 154 || tāsāṃ dhyānamāha - raktavarṇā varadābhayamudritāḥ || 3/154 || pustakaṃ japamālāṃ ca dadhānāḥ siddhayoginīḥ | siddhaḥ paramaśivaḥ, tena yogaḥ saṃbandhaḥ puryaṣṭakātmakatayā tasya jīvatvāpādanalakṣaṇaḥ, tadvatīḥ | śiṣṭaṃ spaṣṭam || 3/154 - 155 || śuddhavidyāviśuddhiṃ ca bhuktisiddhiṃ maheśvari || 3/155 || īśvarīṃ tripuāsiddhiṃ pūjayed bindutarpaṇaiḥ | ahantedantayoraikyamatirvidyā nigadyate (ślo. 21) iti parāpañcāśiko-ktarītyā śivādvaitaprathālakṣaṇāyāḥ śuddhavidyāyā viśuddhiḥ jñānena jñeyamālokya paścājjñānaṃ parityajet ( ta. dhā. 3/41) iti pratipāditarītyā jñātṛjñānajñeyavibhāgaśūnyanirvikalpabodhalakṣaṇaparaśivasamāveśaḥ, tadrūpiṇīm, ata eva bhuktisiddhim viśvaṃ śivādibhūmyantaṃ camatkārarasāśrayam | mahīyase mahābhoktre maheśāya nivedaye || (ga. sto.) ityabhiyuktavacanoktarītyā mahābhuktiṃ viśvaviṣayiṇīṃ svasādhakasya sādhayati, tāṃ cakreśvarīṃ saptamacakreśvarīm, tripurasiddhiṃ mātṛmāna-meyarūpāṇāṃ tripurāṇām uttīrṇaparamaśivalayalakṣaṇāṃ siddhim, bindu- tarpaṇairanāmāṅguṣṭhayogaśivaśaktimelanamudrayā dravyabindutarpaṇaiḥ sākṣatakusumaiḥ pūjayediti || 3/155 -157 || aṣṭamacakrapūjāṃ savāsanāmāha - śaktitrayātmikā devi ciddhāmaprasarāḥ śivāḥ || 3/156 || saṃvartāgnikalārūpāḥ paramātirahasyakāḥ | pūrṇāpūrṇasvarūpāyāḥ siddherhetuḥ sureśvari || 3/157 || sarvasiddhimayākhye tu cakre tvāyudhabhūṣite | sthitāḥ kāmeśvarīpūrvāścatasraḥ pīṭhadevatāḥ || 3/158 || śaktitrayātmikā icchājñānakriyātmikāḥ | ciddhāmaprasarāḥ citaḥ saṃvido'mbikākhyāyā dhāmnāṃ kiraṇānāṃ vāmājyeṣṭhāraudryātma-kānām oḍḍīśaṣaṣṭhīśamitreśākhyānāṃ prasarāḥ spandabhūtāḥ, sarvā-varaṇapradhānabhūtatvāt | saṃvartāgnikalārūpāḥ saṃvartāgnirviśva-ghasmaraḥ paramaśivo'svaraḥ, tasya kalā hakāraḥ, tadrūpāstadātmikāḥ, śāntāśaktyavayavabhūtatvāt | paramātirahasyakāḥ paramāḥ sarvāvaraṇa-devatābhyo'tirahasyakā manobuddhyahaṅkārarūpopādhitrayaparisphuratpara- cidādhārarūpatvādatyantagopanīyāḥ | pūrṇāpūrṇasvarūpāyāḥ pūrṇā paraśivasamāveśarūpatvāt, [a]pūrṇasvarūpā viśvaviṣayatvāt, tādṛśāyāḥ siddher ubhayātmikāyāḥ | sarvasya kṣityādiśivāntasya paraśivaviśrānti-lakṣaṇāyāḥ siddherjīvanmukterhetutayā, sarvasiddhimayākhye nirukta (1/84) sarvasiddhimayanāmni, āyudhabhūṣite kāmeśvarīkāmeśvarayorā- yudhaiḥ śaracāpapāśāṅkuśairaṣṭabhirmithunīkṛtaiḥ paścimottarapaurastya-dakṣiṇāśākrameṇa tu (1/179) ityādicatuḥśatīśāstroktarītyā'laṅkṛte | tena āyudhāṃnāṃ kāmeśvaryāvaraṇāntaḥpātitvaṃ siddham cakre'ṣṭame sthitāḥ kāmeśvarīpūrvāḥ kāmeśvarīmagrakāṇe (1/182) iti catuḥśatī- śāstroktarītyā, catasraḥ pīṭhadevatāḥ, pīṭhāni kā pūjā o iti kramāt (1/41) iti pūrvoktāni manobuddhyahaṅkāracittalakṣaṇāni, teṣu saṃkrāntā devatāḥ paraprakāśāvayavabhūtavāmājyeṣṭhāraudryambikāmayamitreśaṣ aṣṭhīśa- oḍḍīśacaryānāthaśivāṅkasthāstadvimarśaśaktyaṃśabhūteccha ajñāna- kriyāśāntāmayakāmeśvarīvajreśvarībhagamālinīmahātripurasund aryaśca-tasra iti navamacakradevatayā saha saṃkalanāt | aṣṭamacakre tu tisra eva kāme-śvaryādyāḥ sāyudhāḥ || 3/156-158 || āyudhadevatānāṃ dhyānamāha - āyudhāstvatiraktābhāḥ svāyudhojjvalamastakāḥ | varadābhayahastāśca pūjyā dhyātṛphalapradāḥ || 3/159 || tvadīyāśca madīyāśca puṃstrīvaśyavidhāyinaḥ | āyudhā āyudhadevatāḥ, chāndasatvāt pulliṅgaprayogaḥ | svāyudhoj-jvalamastakāḥ svādhiṣṭhitāyudhaparikalitamastakāḥ | mahāpadmavanāntasthāṃ kāraṇānandavigrahām | madaṅkopāśrayāṃ devīmicchākāmaphalapradām || bhavatīm (3/111-112) iti pūrvoktarītyā mahāpadmavanāntasthānāśriteśvarasya viśvaguror-mamāṅkasthāyā anāśritakalāyāstava saṃbandhino bāṇadhanuḥ-pāśāṅkuśāḥ puṃvaśyavidhāyinaḥ, tādṛśasya mama saṃbandhino bāṇa-dhanuḥpāśāṅkuśāḥ strīvaśyavidhāyina ityarthaḥ | taduktaṃ catuḥśatī-śāstre - mādanairmadano bhūtvā pāśāṅkuśadhanuḥśaraiḥ | kṣobhayet svargabhūlokapātālatalayoṣitaḥ || tathaiva śāktairdeveśi tripurīkṛtavigrahaḥ | kṣobhayed devagandharvasiddhavidyādharānapi || (4/ 60-61) spaṣṭamanyat || 3/159-160 || catuḥśatīśāstre'nuddhṛtatvācchaktibāṇātmabījānyuddhara ti - tvagasṛṅmāṃsamedo'sthimajjārṇāntāḥ sureśvari || 3/160 || dvitīyasvarasaṃyuktā ete bāṇāstvadīyakāḥ | śrīkaṇṭhādinyāsaparipāṭyā tvagādīnāṃ dhātūnāṃ yavarṇādayaḥ pañca, ete dvitīyasvarasaṃyuktā bāṇāḥ | ākāro dvitīyaḥ svaraḥ, sāmarthyād bindurapi lakṣyate | tvadīyakā bāṇāḥ tvatsaṃbandhibāṇabījāni | tatra yakāras-tvagātmakaḥ, repho'sṛgātmakaḥ, lakāro māṃsātmakaḥ, vakāro medasvarūpaḥ | asthimajjārṇāntaśabdo'sthimajjayorupari sthitaṃ śukrātmakaṃ sakāraṃ lakṣayati | catuḥśatīśāstre'pyanuktānāṃ kāmeśvarabāṇabījānām - ādau pādāvareṇyākhyāṃ saṃyujen-nalarakrame iti svacchandasaṃgrahoddhṛtatvādāgamāntareṣu prasiddhatvān- nātroddhāraḥ kriyate || 3/160 -161 || vāmādīnāṃ purāṇāṃ tu jananī tripurāmbikā | parasvātantryarūpatvādicchāsiddhirmaheśvari | etāḥ sarvopacāreṇa pūjayet tu varānante || 3/162 || vāmādīnāṃ vāmājyeṣṭhāraudryākhyānāṃ mitreśādirūpāṇā- micchājñānakriyātmakavimarśaśaktyaṃśakāmeśvaryādyadhiṣṭh ānatvāt puraśabdavācyatvam, teṣāṃ tripurāṇāṃ jananī samaṣṭirūpatvādambikā-śaktireva tripurāmbikā, niruktā cakreśvarīti śeṣaḥ | svecchayaiva jagatsarvaṃ nigiratyudgiratyapi ityājñāvatāroktarītyā paraśivasya viśvasarjanasaṃhāra- lakṣaṇasvātantryalakṣaṇecchāsiddhiretaccakrārcakasya siddhyati, seyam-icchāsiddhirasmin cakre sthitetyarthaḥ | etā āyudhadevatāḥ kāmeśvaryādyāś-cakreśvarīsiddhiyutāḥ sarvopacārairgandhādibhirupacāraiḥ pūjayet || 3/161 -162 || navamacakrapūjāṃ savāsanāmāha - sarvānandamaye devi parabrahmātmake pare | cakre saṃvittirūpā ca mahātripurasundarī || 3/163 || svairācāreṇa sampūjyā tvahantedantayoḥ samā | mahākāmakalārūpā ānando brahmeti vyajānāt (tai. u. 3/6), etasyaivānandasyānyāni bhūtāni mātāmupajīvanti (bṛ. u. 4/3/32) iti śrutyuktarītyā sarvānanda- samaṣṭibhūtaparamānandamayatvāt parabrahmātmake | ata eva pare viśvottīrṇe | paramaśivaspandamayatvāccakre navame saṃvittirūpā, svasaṃvit tripurā devī lauhityaṃ tadvimarśanam ityabhiyuktavacanoktarītyā vedakavedyayorahante-dantayoḥ samā madhyasthā saṃvittirmahātripurasundarī pūrvokta (1/85) nirvacanā | mahākāmakalārūpā prakāśavimarśasāmarasyamahābindutraya- mayahārdhakalā mahākāmakalā, tadrūpā binduṃ saṃkalpya vaktraṃ tu (1/185) ityādicatuḥśatīśāstroktarītyā | svairācāreṇa sampūjyā, yatra yatra manastuṣṭirmanastatraiva dhārayet | tatra tatra parānandasvarūpaṃ saṃprakāśate || (ślo. 73) iti vijñānabhairavabhaṭṭārakoktarītyā nijecchānurūpairindriyaprīṇanair-dravyaiḥ parisphuratparamānusandhānalakṣaṇena svairācāreṇa sampūjyā, svasaṃviddevatā bhavanīyetyarthaḥ || 3/163-164 || prāptisiddhimāha- pīṭhavidyādisiddhidā || 3/164 || mahāmudrāmayī devīpūjyā kā pū jā o iti kramāt (1/41) iti pūrvoktāḥ pīṭhāścatvāraḥ | vidyāḥ vāgbhavakāmarājaśaktiturīyabījātmikāḥ | ādiśabdād devatāḥ kāmeśvaryādyāścatasraḥ | teṣāṃ turīyātītapadaparaśivaviśrānti-layalakṣaṇāṃ siddhiṃ dadāti prāpayatīti prāptisiddhiḥ | mahāmudrāmayī mahāmudrā sarvamudrāsamaṣṭibhūtatvād yonimudrā, tanmayī pūjyetyarthaḥ || 3/164 - 165 || pañcadaśātmikā | tattattithimayī nityā navamī bhairavī parā || 3/165 || praticakraṃ samudrāstu cakrasaṃketakoditāḥ | pañcadaśātmikā pañcadaśākṣaryā vidyāyā vācyabhūtā pañca-daśabhūtaguṇātmikā | tattattithimayī pratipadādipañcadaśatithirūpā | nityā nijasukhamayanityanirupamākārā | navamī bhairavī parā | mūlavidyā tathā proktā (2/5) iti pūrvoktarītyā mūlavidyārūpanavamacakreśvarī vidyā ṣoḍaśakalātmikā mūladevī navamacakreśvarī pūjyetyarthaḥ | praticakraṃ trailokyamohanādiṣvekaikasmin cakre | cakrasaṃketakoditāḥ yoni- prācuryataḥ saiṣā sarvasaṃkṣobhiṇī punaḥ (1/59) ityādinā cakrasaṃkete cakre vihitāḥ sarvamudrāḥ sarvasaṃkṣobhiṇyādyāstattaccakramudrāstattac-cakreṣu pūjyā iti yojyam || 3/165 - 166 || nityaklinnādikāścaiva kāmyakarmānusārataḥ || 3/166 || caturasrāntarāle vā trikoṇe vā yajet sudhīḥ | māmeśvarībhagamālinyorāvaṇāntaḥpātitvāttayārmadhyatr ikoṇāgra-vāmakoṇayoḥ sthitiruktā | śiṣṭāḥ - nityaklinnā tathā nityā bheruṇḍā vahnivāsinī || mahāvidyeśvarī dūtī tvaritā kulasundarī | nityā nīlapatākā ca vijayā sarvamaṅgalā || jvālāmālinī citrā ca (1/26-28) iti catuḥśatīśāstroktāstrayodaśanityāstrikoṇe vā, śrīcakramadhyatrikoṇe vā, caturasrāntarāle vā ṣoḍaśadalacaturasrāntarāle vā kāmyakarmānusārataḥ vaśyādikāmyakarmānurūpavarṇadhyānapuṣpādibhiḥ | sudhīḥ tattatkāmya-karmavidhānaviṣayajño yajet || 3/166 - 167 || cakrapūjāmupasaṃharan kuladīpanivedanamāha - alinā piśitairgandhairdhūpairārādhya devatāḥ || 3/167 || cakrapūjāṃ vidhāyetthaṃ kuladīpaṃ nivedayet | antarbahirbhāsamānaṃ svaprakāśojjvalaṃ priye || 3/168 || alinā hetunā | piśitagandhadhūpaśabdāḥ spaṣṭārthāḥ | devatāḥ trailokyamohanādibaindavāntanavacakragatāḥ, alipiśitagandhadhūpairārādhya, ittha pūrvoktarītyā cakrapūjāṃ vidhāya kuladīpam, kulaṃ ṣaṭtriṃśattattva-samudāyarūpaṃ śarīram, tatra bhavaṃ dīpam, tato hṛdayapadmāntaḥ sphurantīṃ sāṃvidīṃ kalām (su. 34) ityabhiyuktavacanoktarītyā hṛdayāntar- bhāsamānaṃ saṃvitkalārūpaṃ dīpam, indriyadvārā bahirartheṣu tadrūpeṇa bhāsamānam, ata eva svaprakāśojjvalaṃ tatra pramāṇanirapekṣapratītikaṃ nirvāṇarahitaṃ ca kuladīpaṃ nivedayet | punaḥ pratyaṅmukhatayā tenaiva dvāreṇāntaḥ saṃvidviśrāntistannivedanaṃ nāma || 3/167 - 168 || puṣpāñjaliṃ tataḥ kṛtvā japaṃ kuryāt samāhitaḥ | saṃyamyendriyasaṃcāraṃ proccarennādamāntaram | eṣa eva japaḥ prokto na tu bāhyajapo japaḥ || iti prāmāṇikavacanoktarītyā samāhitaḥ niyatendriyaḥ, nādarūpamantro-ccāraṇalakṣaṇaṃ japaṃ kuryāt | śiṣṭaṃ spaṣṭam || 3/169 || japaprakāramāha - kūṭatraye mahādevi kuṇḍalītritaye'pi ca || 3/169 || cakrāṇāṃ pūrvapūrveṣāṃ nādarūpeṇa yojanam | kūṭatraye kūṭānāṃ vāgbhavakāmarājaśaktibījākhyānāṃ traye | kuṇḍalītritaye'pi ca | kuṇḍalīnāṃ tritayaṃ kuṇḍalītrayam, ādhāraṃ hṛdayaṃ bindusthānaṃ ca parikīrtitam iti svacchandasaṃgrahokteṣu ādhāra- hṛdayabhrūmadhyeṣu sthitānāṃ bījatrayaśikharavartikāmakalāntargata-saparārdhakalārūpāṇāṃ vahnisūryasomakuṇḍalinīnāṃ traye | cakrāṇāṃ pūrvapūrveṣām | akule viṣusaṃjñe ca (1/25) ityatroktā'kulādibindvanta-sthāneṣu navasu bhāvitānāṃ trailokyamohanādinavacakrāṇāmekaikasmin bīje kuṇḍalinyāṃ ca triśastriśo vibhajya yojitānāṃ nādarūpeṇa yojanam | trailokya- mohanādinavacakrasthāditrayasyādhārasthavahnimaṇḍalasthitavāgbh avaśikhara- vartikāmakalāntargatahārdhakalārūpavahnikuṇḍalinyutthānoditahṛd gatakāma-rājabījaparyantavyāpinādamayatābhāvanaṃ vāgbhavabījajapaḥ | sarva-saubhāgyadāyakādicakratrayasya hṛdayasthasūryamaṇḍalasthitakāmarāja- śikharavartikāmakalāntargatahārdhakalārūpasūryakuṇḍalinyutthān oditabindu-sthānagataśaktibījaparyantavyāpinādamayatābhāvanaṃ kāmarājabījajapaḥ | sarvarogaharādicakratrayasya bindusthānendumaṇḍalāntargataśaktibījaśikhara- vartikāmakalāntargatahārdhakalārūpasomakuṇḍalinyutthānoditabrah marandhro-paristhitaśivatattvātītasamanāsomaparyantavyāpinā nādena sahonmanyāṃ layabhāvanaṃ śaktibījajapa ityarthaḥ | taduktamabhiyuktaiḥ - piṇḍo vācakavistarasya mahataḥ saṃskāraśeṣā sthitir- nādo'sau tava devi mūrdhni samanāsīmānamullaṅghayan | ghaṇṭākvāṇa iva krameṇa viramannanyāmaṇīyastanī- mājighran paraciddaśāmanubhavan mūrti purāṇīmume || iti || 3/169 - 170 || nanu dīpākāro'rdhamātraśca lalāṭe vṛtta iṣyate (1/28) ityādi triṣvapi bījeṣu unmanīparyantamuccāraḥ kimiti noktaḥ ? prāṇādīnām-unmanyatānāṃ dvādaśāṃśānāṃ sarvatra sādhāraṇyena vaktuṃ śaktyatvādityata āha - teṣu prāṇāgnimāyārṇakalābindvardhacandrakāḥ || 3/170 || rodhinīnādanādāntāḥ śaktirvyāpikayānvitā | samanā conmanā ceti dvādaśānte sthitā priye || 3/171 || mūlakuṇḍalinīrūpe madhyame ca tataḥ punaḥ | sṛṣṭyunmukhe ca viśvasya sthitirūpe maheśvari || 3/172 || kevalaṃ nādarūpeṇa uttarottarayojanam | śabalākārake devi tṛtīye dvādaśī kalā || 3/173 || teṣu triṣvapi bījeṣu | prāṇo hakāraḥ, agnī rephaḥ, māyārṇa īkāraḥ, sa eva kalā | taduktaṃ kāmakalāvilāse - bindurahaṅkārātmā raviretanmithunasamarasākāraḥ | kāmaḥ kamanīyatayā kalā ca dahanenduvigrahau bindū || (ślo. 7) iti | bindvādaya unmanyantāḥ pūrvokta (1/28-34) lakṣaṇāḥ | ete prāṇādaya unmanyantā dvādaśānte sthitāḥ | mūlakuṇḍalinīrūpe vāgbhavabīje, yā mātrā trapusīlatātanulasattantūtthitispardhinī vāgbīje prathame sthitā tava sadā tāṃ manmahe te vayam | śaktiḥ kuṇḍalinīti viśvajananavyāpārabaddhodyamā jñātvetthaṃ na punaḥ spṛśanti jananīgarbhe'rbhakatvaṃ narāḥ || (ślo. 2) iti laghustotroktarītyā viśvasya sṛṣṭyunmukhe, madhyame kāmarājabīje viśvasya sthitirūpe, saṃhārasṛṣṭyormadhyasthitatvāt | kevalaṃ nādarūpeṇa nādādyun-manyantāvayavoccāravarjaṃ nādamātrarūpeṇa | uttarottarayojanam, uccāra-kriyāviśeṣaṇam | vāgbhavabījaśikharavartinaṃ nādaṃ hṛdgatakāmarājabīja- paryantamuccaret, kāmarājabījaśikharavartinaṃ nāda bindusthānagataśaktibīja-paryantamuccaredityarthaḥ | śabalākārake etadbījadvayanādadvayayogānmiśra-rūpe tṛtīye śaktibīje dvādaśī kalā unmanā sthitetyanuṣaṅgaḥ | tena prāṇā-dayo dvādaśakalā api tṛtīyabījaśikhare sthitā uccāryā iti labhyate | ko'rthaḥ ? yadyapi vāgbhavakāmarājaśaktibījatrayāṇāmapyante prāṇāgnimāyābindva- rdhacandrarodhinīnādanādāntaśaktivyāpikāsamanonmanākhyā dvādaśakalā vaktuṃ śakyante, tathāpi vāgbhavakāmarājabījayoḥ sṛṣṭisthitirupatvānna viśvātītonmanāparyantamuccāraḥ | ato na virodha ityarthaḥ || 3/170 -173 || japakāle bhāvyānāha - śūnyaṣaṭkaṃ tathā devi hyavasthāpañcakaṃ punaḥ | viṣuvaṃ saptarūpaṃ ca bhāvayan manasā japet || 3/174 || japakāle etāni vidyāvayaveṣu bhāvyāni | śikhipakṣacitrarūpairmaṇḍalaiḥ śūnyapañcakam | dhyāyato'nuttare śūnye paraṃ vyomatanurbhavet || (ślo. 32) iti vijñānabhairavabhaṭṭārakoktarītyā śūnyaṣaṭkasya rūpaṃ jñeyam | avasthāpañcakaṃ jāgratsvapnasuṣuptituryaturyātītātmakam | eṣāṃ jāgrad-ādīnāṃ svarūpaṃ vakṣyati (3/176-181), viṣuvaṃ saptarūpaṃ ca vakṣyati (3/181-187) || 3/174 || śūnyādīnāṃ sthānāni svarūpāṇi ca krameṇāha - agnyādidvādaśānteṣu trīṃstrīn tyaktvā varānane | śūnyatrayaṃ vijānīyādekaikāntarataḥ priye || 3/175 || śūnyatrayāt pare sthāne mahāśūnyaṃ vibhāvayet | ekaśca ekaśca dvayordvayorantarata ityarthaḥ | agnyādi agniḥ rephaḥ, tadādīn trīn trīn ṣaṭ tyaktvā, śūnyatrayaṃ ṣaṭ śūnyāni, vijānīyāt | ko'rthaḥ ? hakāramāyākṣarayormadhye repham, māyārdhacandrayormadhye bindum, ardhacandranādayormadhye rodhinīm, nādaśaktyormadhye nādāntam, śaktisamanayormadhye vyāpikām, samanordhve conmanāmiti ṣaṭ tyaktvā | tatra rephabindurodhinīnādāntavyāpikāsthāneṣu pañcasu śikhipakṣacitrarūpaiḥ (ślo. 32) ityādipūrvoktarītyā barhibarhagatacandrakasadṛśarūpāṇi pañca śūnyāni bhāvanīyānītyarthaḥ | ṣaṣṭhonmanāsthāne tu pañcavyomatanur- bhavet (ślo. 32) iti vijñānabhairavabhaṭṭārakoktarītyaiva vyomatanu śūnyaṃ jñeyamityanyaśca viśeṣaḥ | śūnyatrayāt pare sthāne mahāśūnyaṃ nirā-kāraṃ vibhāvayedityarthaḥ || 3/175 - 176 || idānīmavasthāpañcakabhāvanāṃ krameṇa vivakṣannādau jāgaritāvasthābhāvanāmāha - prabodhakaraṇasyā'tha jāgaratvena bhāvanam || 3/176 || vahnau devi mahājāgradavasthā tvindriyadvayaiḥ | indriyadvayaiḥ jñānakarmendriyadvayaiḥ daśendriyaiḥ, pramātur-vyavahāro jāgaraṇaṃ prabodho jāgara ityucyate | tatkaraṇasya prakāśasya jāgaratvena bhāvanam | antaḥprakāśake vahnau tārtīyabījaśikharavartini rephe mahājāgradavasthā sārvakālikanidrākṣayalakṣaṇā paraprabodhadaśā bhāvanīyetyarthaḥ || 3/176 -177 || svapnabhāvanāmāha - āntaraiḥ karaṇaireva svapno māyāvabodhanaḥ || 3/177 || galadeśe bāhyendriyarahitairāntaraiḥ karaṇairmanobuddhyahaṅkāracittākhyaireva vyavahāraḥ pramātuḥ svapnaḥ | sa māyayā tārtīyabījasthena caturthasvareṇa, avagatabodhanaḥ, tadvācya ityarthaḥ | galadeśe svapnasya sthānam || 3/177 - 178 || suṣuptibhāvanāmāha - suṣuptistu līnapūrvasya vedanam | antaḥkaraṇavṛttīnāṃ layato viṣayasya tu || 3/178 || pūrvārṇānāṃ vilomena bhrūmadhye bindusaṃsthitā | svapne vidyamānānāmantaḥkaraṇavṛttīnāṃ layataḥ sarvendriyoparatiḥ suṣuptiriti hi lakṣaṇam | ato līnapūrvasya dehākṣādiṣu kroḍīkṛtasya līnasthita-syaiva svātmano vedanaṃ prakāśanaṃ bhavati | sukhamahamasvāpsam iti hi paścāt sukhamayaṃ svātmarūpaṃ parāmṛśyate | seyaṃ suṣuptiḥ | viṣayasya tu | viṣayaṃ tārtīyaṃ bījam, viśvavyāptisthānatvāt | tasya pūrvārṇānāṃ bindupūrvasthitānāṃ varṇānām, vilomena - māyābījaṃ maheśāni mādanaṃ śakrasaṃyutam | candrabījaṃ kevalaṃ tu (1/116-117) ityādi, saṃhārakramayogena śaktibījaṃ samuddharet (1/118) ityantena catuḥ-śatīśāstre saṃhārakramoddhṛtānāṃ śaktibījavarṇānāṃ vilomakrameṇa paripāṭyā, bhrūmadhye bindusaṃsthitā bhrūmadhyasthānasthitahṛllekhordhva-bindau sthitā, bhāvanīyetyarthaḥ || 3/178 - 179 || turīyabhāvanāmāha - turyarūpaṃ tasya cātra vṛttārdhādestu saṃgrahaḥ || 3/179 || caitanyavyaktihetostu nādarūpasya vedanam | caitanyasya saṃvido vyakteḥ parāmarśasya hetoḥ, nādarūpasya pūrvokta (1/33) lakṣaṇanādasya, vedanam abhivyaktiḥ, turyarūpam | tasya turyarūpasya | atra tārtīyabīje, vṛttārdhādeḥ, vṛttārdham ardhacandraḥ, ādiśabdenarodhinīnādau gṛhyete, teṣāṃ saṃgrahaḥ | tārtīyabījaśikharavartyardhacandrarodhinī-nādeṣu svātmacaitanyābhivyaktikāraṇanādakalanātmakaṃ turyaṃ turīyaṃ bhāvanīyamityarthaḥ || 3/179 - 180 || turyātītabhāvanāmāha - turyātītaṃ sukhasthānaṃ nādāntādisthitaṃ priye || 3/180 || atraiva japakāle tu pañcāvasthāḥ smared budhaḥ | turyātītam - yato vāco nivartante aprāpya manasā saha | ānandaṃ brahmaṇo vidvān ( tai. u. 2/4) ityupaniṣaduktarītyā manovāgatītaparamānanda-svarūpaṃ sukhasthānaṃ nādāntādisthitaṃ nādāntaśaktivyāpikāsamanon-manāsu sthitaṃ turyātītaṃ bhāvanīyamityarthaḥ | atraiva śaktibīja eva, pañcā- vasthā jāgaritādyāḥ pūrvoktāḥ, japakāle smared budhaḥ pañcāvasthā-nusandhānapuraḥsaraṃ vidyājapakaraṇāvadhānanipuṇaḥ idānīṃ saptaviṣuvabhāvanāṃ vivakṣannādau prāṇaviṣuvabhāvanāmāha - yogaḥ prāṇātmamanasāṃ viṣuvaṃ prāṇasaṃjñakam || 3/181 || prāṇasya hakārātmano vāyoḥ, ātmano yaṣṭuḥ, manasaśca saṃyogaḥ prāṇaviṣuvamityucyate | taduktaṃ śaivatantre - śiṣyātmaprāṇamanasāṃ saṃyogaṃ prāṇakaṃ viduḥ iti || 3/181 || mantraviṣuvabhāvanāmāha - ādhārotthitanāde tu līnaṃ buddhvātmarūpakam | saṃyogena viyogena mantrārṇānāṃ maheśvari || 3/182 || anāhatādyādhārāntaṃ nādātmatvavicintanam | viṣuvaṃ ādhārād mūlādhārāt, utthitena vāyunā, saṃbhūte nāde vidyā-śikharavartini, ātmarūpakam ātmano yad rūpaṃ saṃvidātmakamānandaikarasī-bhūtam, vidyāmantrārṇānāṃ vāgbhavakāmarājaśaktibījānām, viyogena vyāsarūpeṇa, saṃyogena samaṣṭirūpeṇa turīyabījena, anāhatādyā-dhārāntam, anāhataṃ hṛdayasthānam, ādhārāṇāṃ sarveṣāmantasthānaṃ brahmarandhram, tatparyantam | atrāntaśabdastantreṇoccāritaḥ | anāhatādyā-dhārāntamiti yāvat | nādātmatvavicintanaṃ nādasya yaṣṭṛrūpatvavibhāvanaṃ viṣuvam, mantrasaṃjñakamiti śeṣaḥ | ko'rthaḥ ? mūlādhārashitavāgbhava-śikharavartinaṃ nādaṃ hṛdayaparyantamuccārya tatra svayaṃ līno bhūtvā svātmanastanmayatānusandhānaṃ mantraviṣuvamityarthaḥ | taduktaṃ śaivatantre - ātmano nādamadhye tu layaṃ saṃcārya tattvataḥ | akārokāravarṇādisaṃyogena viyogataḥ || hṛdayādibilāntaṃ ca viṣuvaṃ mantrasaṃjñakam | iti || 3/182 - 183 || nāḍīviṣuvabhāvanāmāha - nādasaṃsparśānnāḍīviṣuvamucyate || 3/183 || dvādaśagranthibhedena varṇād nāḍyantare priye | varṇād bījatrayaśikharavartikāmakalākṣarāt, dvādaśagranthibhedena mūlādiṣaṭcakradvādaśagranthīn bhīttvā tena, nāḍyantare suṣumnāmadhya-mārge, nādasaṃsparśāt tribījaśikharavartino nādasya mūlādibrahma-randhrāntamuccārataḥ saṃsparśāt, nāḍīviṣuvamucyate | taduktaṃ śaivatantre - mūlamantratriśūlena bhittvā granthīnanukramāt | nādanāḍīsamāyogānnāḍīviṣuvabhāvanam | iti || 3/183 - 184 || praśāntaviṣuvabhāvanāmāha - nādayogaḥ praśāntaṃ tu praśāntendriyagocaram || 3/184 || vahniṃ māyāṃ kalāṃ caiva cetanāmardhacandrakam | rodhinīnādanādāntān śaktau līnān vibhāvayet || 3/185 || vahniṃ repham, māyām īkāram, kalāṃ tanmadhyavarti- saparārdhakalāṃ rekhārūpām, cetanāṃ [bindum], bunduścaitanyasya saṃskāraḥ, vedanarūpatvāt | taduktaṃ parāpañcāśikāyām - bundurvedyasya saṃskāro visargaḥ sarga ityasau (ślo. 37) iti | ardhacandrarodhinīnāda-nādāntāṃśca pūrvokta (1/31) lakṣaṇāyāṃ śaktau līnān vibhāvayet | yato'yaṃ nādo yaṣṭustadatītaśaktilakṣaṇaḥ, ataḥ praśāntendriyagocaraṃ sakalendriyātītaviṣayaṃ tat praśāntaviṣuvamityanuṣaṅgaḥ | taduktaṃ śaivatantre - ākārokāravrṇau ca makāraṃ bindumeva ca | nādanādāntasaṃjñe ca tyaktvā brahmādibhiḥ kramāt || saptame śaktimadhye tu śiṣyātmānaṃ vicintayet | praśāntaṃ tadvijānīyāt praśāntendriyagocaram || iti || 3/184 - 185 || śaktikālaviṣuvayorbhāvanāmāha - viṣuvaṃ śaktisaṃjñaṃ tu tadūrdhvaṃ nādacintanam | tadūrdhvaṃ kālaviṣuvamunmanāntaṃ maheśvari || 3/186 || tadūrdhvaṃ śakterūrdhvaṃ samānāntam, nādasya cintanaṃ śakti-viṣuvam | tadūrdhvaṃ samanāyā apyūrdhvam, nātra kālakalāmānam, iti svacchandasaṃgrahoktarītyā kālātītonmanāntaṃ nādasya cintanaṃ kāla-viṣuvam | taduktaṃ śaivatantre - śaktimadhyagato nādaḥ samanāntaṃ prasarpati | tacchaktiviṣuvaṃ proktamunmanyāṃ kālasaṃjñitam || iti || 3/186 || nanu kiyatā kālena nādastattvaṃ vedayatītyāha - municandrāṣṭadaśabhistuṭibhirnādavedanam | svasthe nare samāsīne yāvat spandati locanam | tasya triṃśattamo bhāgastatparaḥ parikīrtitaḥ || tatparasya śatāṃśastu tuṭirityabhidhīyate | iti tantrāntaroktarītyā nimeṣasya trisahasratamo bhāgastuṭiḥ | munayaḥ sapta, candra ekaḥ, aṣṭa daśa saṃkhye prasiddhe | tena hakārādyunmanyantānāṃ vidyāvayavānāṃ saptadaśādhikāṣṭaśatottaradaśasahasratuṭibhiruccāre akule viṣusaṃjñe ca (1/25) ityuktarītyā kṛte sati nādasyānte tattvasya vedanam-ityarthaḥ | tattvaviṣuvabhāvanāmāha - caitanyavyaktihetuśca viṣuvaṃ tattvasaṃjñakam || 3/187 || caitanyasya svātmatattvasya, vyakteḥ prakāśasya, hetustattvaviṣuvam | ko'rthaḥ ? unmanordhve'nantaroktasaṃkhyātatuṭibhirnādalayāt svātmā- nusandhānaṃ tattvaviṣuvamityarthaḥ | taduktaṃ śaivatantre - svādhikāre pare dhāmni viṣuvaṃ tattvasaṃjñakam iti || 3/187 || paraṃ sthānaṃ mahādevi nisargānandasundaram | paraṃ śūnyaṣaṭkāvasthāpañcakasaptaviṣuvakolāhalātītaṃ sthānam, viśvaviśrāntibhūmitvād nisargānandasundaram | sarvaviṣayānanda- samaṣṭibhūtaḥ paramānando nisargānandaḥ | ata evānityāśucikleśadurbhaga-bhedaprapañcaparipanthī parākāraṇarūpatvāt paramānandalakṣaṇaparama- premāspadaparamasundaraparaśivarūpaṃ nisargānandasundaramityarthaḥ || 3/188 || pūrvoktabhāvanāyāḥ phalamāha - evaṃ cintayamānasya japakāleṣu pārvati || 3/188 || siddhayaḥ sakalāstūrṇaṃ siddhyanti tvatprasādataḥ | evaṃ pūrvoktaprakāreṇa, japakāleṣu | japāḥ ājñāntaṃ sakalaṃ proktam (1/27-28) ityādipūrvoktarītyā sakala - sakalaniṣkala-kevalaniṣkalarūpās-trividhāḥ, teṣāṃ kālāḥ dīpākāro'rdhamātraśca (1/28-34) ityādinā pūrvoktavidyāvayavānāmuccāraṇakālāḥ, teṣu śūnyaṣaṭkādikaṃ cintaya-mānasya, sakalāḥ siddhayo'ṇimādyāḥ pūrvoktāḥ (3/44), tvat-prasādataḥ siddhyanti | prakāśātmano mama vimarśaśaktau tvayi prasannāyām - tatra tatrākṣamārgeṇa caitanyaṃ vyajyate prabhoḥ (ślo. 114) iti vijñāna- bhairavabhaṭṭārakoktarītyā sarvapratyayamayatā[yā]mupagatāyāṃ tava prasādāt svāyattā bhavantītyarthaḥ || 3/188 -189 || evaṃ kṛtvā japaṃ devyā vāmahaste nivedayet || 3/189 || evam uktabhāvanāpuraḥsaram, japam uktalakṣaṇaṃ kṛtvā prakāśa-vimarśasāmarasyarūpāyā vāmahaste viśvakavalīkārapare vimarśamaye nivedayet || 3/189 || pūjāvidhimuktvā tarpaṇavidhimāha - anāmāṅguṣṭhayogena tarpayeccakradevatāḥ | anāmā śaktiḥ, aṅguṣṭhaḥ śivaḥ, tayoryogena melanena, śivaśakti-melāpanamudrayetyarthaḥ | cakradevatāḥ caturasrādibaindavāntanavacakra-nivāsinīḥ prakāśavimarśasamarasībhūtāḥ, tarpayet, (ityarthaḥ) | pradānaistarpaṇaiḥ samyag viśuddhairamṛtātmabhiḥ | mahāhantīkaromīdaṃ viśvaṃ havyavapurdharam || (su. vā. 39) ityabhiyuktavacanoktarītyā parasmin layaṃ bhāvayedityarthaḥ || 3/190 || tarpaṇasādhanāni vastūnyāha - madyaṃ māṃsaṃ tathā matsyaṃ devyai tu vinivedayet || 3/190 || śivaśaktimelanamudrayā samastamadyasya māṃsasya matsyasya ca nivedanameva tarpaṇamiti bhāvaḥ || 3/190 || samayasthaireva saha pūjayedityāha - kaulācārasamāyuktairvīraistu saha pūjayet | kulamukta(1/50, 3/131) lakṣaṇaṃ heyatayā jñeyaṃ yeṣāṃ te kaulā dakṣiṇādisrotaḥsu dīkṣitāḥ, teṣāmācāraḥ gurubhaktiśca śāntiśca pūjā śraddhā kṣamā dhṛtiḥ ityādisvacchandasaṃgrahādiśāstreṣu vihitaḥ, tadyuktaiḥ | vīraiḥ, ahami pralayaṃ kurvannidamaḥ pratiyoginaḥ | parākramaparo bhuṅkte svābhāvamaśivāpaham || (ślo 50) iti parāpañcāśikoktarītyā bhedapratītisādhanasya idantāriporahami samarāṅgaṇe pralayapratipādanaparā vīrāḥ, taiḥ saha pūjayet | tantrācāraparibhraṣṭaiḥ prapañcavrataśālibhiḥ | paśubhiḥ kṣudrakarmasthairna kuryād dravyamelanam || ityādivacanasiddhaiḥ saha na pūjayedityarthaḥ || 3/191 || nanu kasminnakṣatre kasmin vāre kasmin vā dine pūjeyaṃ kāryetyata āha - puṣyabhena tu vāre ca saure ca parameśvari || 3/191 || gurordine svanakṣatre caturdaśyaṣṭamīṣu ca || cakrapūjāṃ viśeṣeṇa yoginīnāṃ samācaret || 3/192 || nityaṃ sampūjayed devīṃ sāsanāṃ sāvṛttiṃ kramāt iti svacchandasaṃgrahādiśāstreṣu yadyapi pratidinaṃ pūjā vihitā, tathāpi puṣyabhena puṣyanakṣatreṇa saha saure vāre, gurorudayavyāptyordine, svanakṣatre ca, caturdaśyaṣṭamīṣu tithiṣu ca, cakrapūjāṃ caturasrādibaindavāntacakra-gatānāṃ devatānāṃ pūjāṃ viśeṣeṇa samācaret | nityapūjāvanna bhavati, kintu naimittikatayā aṣṭāṣṭakādiyoginīgaṇaprīṇanapuraḥsaraṃ pūjayed- ityarthaḥ || 3/191 - 192 || nanu cakre'ṣṭāṣṭakapūjanaṃ kathaṃ saṃgacchata iti śaṅkāmapanudan viśeṣapūjāmeva vivṛṇoti - catuḥṣaṣṭiryataḥ koṭyo yoginīnāṃ mahaujasām | cakrametat samāśritya saṃsthitā vīravandite || 3/193 || aṣṭāṣṭakaṃ tu kartavyaṃ vittaśāṭhyavivarjitam | tralokyamohanacakranivāsinīnāṃ brāhmyādīnāmaṃśabhūtā akṣobhyādyāścatuḥṣaṣṭiyoginyaḥ, tāsāṃ pratyekamaṃśabhūtānāṃ koṭisaṃkhyākānām, mahaujasāṃ mahāprabhāvaśālinīnām, yoginīnāmukta (1/2,2/17,2/79)lakṣaṇānāṃ militvā catuḥṣaṣṭikoṭyo yataścakrametat samāśritya saṃsthitāḥ | madhyamabhūgṛhāntaścatuḥṣaṣṭikoṭiyoginīsamaṣṭi- bhūtānāmakṣobhyādīnām, aṣṭāṣṭakam aṣṭakānāmaṣṭakam, vittaśāṭhya-vivarjitaṃ svasvavibhavavañcanāhīnaṃ yathā bhavati tathā kartavyam | atra kṛtirnāma pūjanakriyāyogo'bhipretaḥ || 3/193 - 194 || nanu tāsāṃ pūjane kimāyātaṃ mametyata āha - tvameva tāsāṃ rūpeṇa krīḍase viśvamohinī || 3/194 || prakāśātmano viśvabodhakasya mamāṃśabhūtā vimarśa- rūpiṇī tvameva baindavacakragatā, viśvamohinī saṃsāritvopapādanakāriṇī, tāsāṃ brāhmyādīnāmakṣobhyādīnāṃ ca rūpeṇa krīḍase, ekā satī bhagavatī paramārthato'pi saṃdṛśyase bahuvidhā nanu nartakīva | (a. sta. 18) ityabhiyuktoktarītyā tattadrūpeṇa pariṇamase | atastvadaṃśabhūtayoginī-yajanena tvameva prīṇāsītyarthaḥ || 3/194 || nanu vyutpattibalādevāgamārthamavagamya tattattantroditapūjādiṣu pravṛtīḥ syāt kiṃ gurupadeśenetyāśaṅkyāha - ajñātvā tu kulācāramayaṣṭvā gurupādukām | yo'smin śāstre pravarteta taṃ tvaṃ pīḍayasi dhruvam || 3/195 || svaprakāśaśivamūrtirekikā tadvimarśatanurekikā tayoḥ | sāmarasyavapuriṣyate parā pādukā paraśivātmano guroḥ || (ci. 1) ityasmaduktarītyā tridhāmaguroḥ | aviditvā kulācāraṃ kulaṃ kaulikadarśanam | tatrācāraḥ svacchandasaṃgrahādiśāstre vihitaḥ, taṃ guru-mukhādavijñāya yo'smin śāstre pravarteta yo'smin sādhane pravarteta, tadukta-arthācaraṇaparo bhavet, taṃ cumbakaṃ sādhakādhamam, tva ḍākinīkrūra-yoginīrūpeṇa sādhakamāṃsamajjādiśoṣaṇādirūpeṇa pīḍayasi gṛhṇāsi, dhruvaṃ nātra śaṅkā ato gurumukhādevākhilāgamārthānavagamyāsmin śāstre pravartitavyam, anyathā niṣphalaṃ syādityarthaḥ || 3/195 || evaṃ jñātvā varārohe kaulācāraparaḥ sadā | āvayoḥ śabalākāraṃ madyaṃ māṃsaṃ nivedya ca || 3/196 || tvatprathāprasarākārastvāmeva paribhāvayet | varārohe varārohā mattakāśinyuttamā varavarṇinī (a. ko. 2/6/4) iti nighaṇṭuḥ | evam uktaprakāreṇa, jñātvā gurumukhādeva | kaulācāra-paraḥ, kaulikāḥ pūrvokta (3/144, 191)lakṣaṇāḥ, teṣāṃ vihitāḥ svacchanda- saṃgrahādiśāstreṣvācārāḥ, sadā tadanuṣṭhānaparaḥ | āvayoḥ prakāśa-vimarśātmanoḥ, śabalākāram surā śaktiḥ śivo māṃsamānando mokṣa ucyate ityabhiyuktavacanoktarītyā sāmarasyāpādanarūpa tatpūrvokta (3/98-103) rītyā śodhitamamṛtīkṛtaṃ madyaṃ māṃsaṃ nivedya | āvayorityeva yojyam | tvatprathāprasārākārāḥ | tava vimarśaśakteḥ, prathā spandaḥ, tatprasarāḥ tadudbhūtāḥ, ākārā yāsāmāvaraṇadevatānām, tāstathāvidhāḥ, tvāmeva tvadanyato na prathāyātāḥ paribhāvayet, mūlodbhavaṃ śakticakraṃ yatastanmayatāṃ gatam | tasminnevāvyaye dhāmni vilīnaṃ paribhāvayet || (su. 67) ityabhiyuktavacanoktarītyā vimarśaśaktervilāsabhūtādyākārāyāstā āvaraṇadevatāstatraiva vilīnā vibhāvayedityarthaḥ || 3/196 - 197 || tvāmicchāvigrahāṃ devīṃ gururūpāṃ vibhāvayet || 3/197 || tvanmayasya guroḥ śeṣaṃ nivedyātmani yojayet | devīṃ viśvarūpiṇīṃ viśvānujighṛkṣayā gṛhītalīlāvigrahām, icchā-vigrahāmityarthaḥ | tvāmeva gururūpāṃ vibhāvayet | tvanmayasya tvadrūpasya, gurostaddhetuṃ nivedya, śeṣaṃ devatāguruniveditaśeṣam, ātmani yojayet | yāvat sādhakastābhyāṃ samarasībhavati, tāvaccheṣaṃ svayamupayuñjītetyarthaḥ || 3/197 - 198 || balinivedanamāha - yoginīnāṃ mahādevi baṭukāyātmarūpiṇe || 3/198 || kṣetrāṇāṃ pataye mahyaṃ baliṃ kurvīta hetunā | yoginīnāṃ pūrvokta (2/79) rītyā mātṛmānameyamarīcīnām | ātma-rūpiṇe paramānandaspandarūpiṇe baṭukāya | kṣetrāṇāṃ pataye, kṣetrāṇi śarīrāṇi, teṣāṃ patirjīvātmā, tasmai | mahyaṃ madahantāviṣṭāya | hetunā madyena sadvitīyena | baliṃ kurvīta | śvāsadvayanirodhena kuṇḍalītrayamelanāt | yajjīvaśivayoraikyaṃ tenāsāvāntaro baliḥ || ityasmaduktarītyā sadvitīyamadyasvīkāreṇollasite manasi, svataḥ prāṇāpānayoḥ saṃcāre śānte, niraste tritvalakṣaṇe bhede, śivo'hamasmīti svāntaro balirityarthaḥ || 3/198 - 199 || tataḥ svairācāraparo bhūyādityāha - nityaṃ piban vaman khādan svecchācāraparaḥ svayam || 3/199 || ahantedantayoraikyaṃ bhāvayan viharet sukham | nityaṃ pratyaham, piban devatāguruniveditaśeṣaṃ hetum khādan tac-cheṣaṃ khādyam, vaman dvayamapīti sāmarthyāllabhyam | svecchācāraparaḥ yatra yatra manastuṣṭirmanastatraiva dhārayet | tatra tatra parānandasvarūpaṃ samprakāśate || (ślo. 73) iti vijñānabhairavabhaṭṭārakoktarītyā svasya yatra yatrecchā jāyate tata tadeva śāstravihitam, yatra yatrecchā na jāyate tattadeva śāstra-niṣiddham | ataḥ svecchānukūlapadārthānanubhavet, tatpratikūlapadārthān parityajedityarthaḥ | ahantedantayoraikyaṃ bhāvayan | ahantā jñātṛdharmaḥ, idantā jñeyadharmaḥ, tayoraikyam yatra yatra militā marīcayastatra tatra vibhureva jṛbhate ityādipūrvaṃ (2/79, 3/141) pratipāditarītyā jñātṛjñeya- caitanyayoḥ samarasīkaraṇalakṣaṇaṃ jñānam, tadevāhamiti bhāvayan sukhaṃ viharet | paripūrṇajñānānando bhavedityarthaḥ | taduktaṃ vijñānabhairava-bhaṭṭārakaiḥ - jagdhipānakṛtollāsarasānandavijṛmbhaṇāt | bhāvayed bharitāvasthāṃ mahānandastato bhavet || (ślo. 71) iti || 3/199 -200 || paramaprakṛtamupasaṃharati - etat te kathitaṃ divyaṃ saṃketatrayamuttamam || 3/200 || spaṣṭam || 3/200 || sarvajñānottamatvādatyantagopanīyamityāha - gopanīyaṃ prayatnena svagṛhyamiva suvrate | yathā svaguhyaṃ yoniṃ parapuruṣebhyo gopāyasi prayatnena, tathaitadapi saṃketatrayamanarhebhyo gopanīyamityarthaḥ || 3/201 || nanu ke'narhā yebhyo gopanīyamityata āha - cumbake jñānalubdhe ca na prakāśyaṃ tvayānaghe || 3/201 || bhaktihīno'nekatrāsaktastattattantrāntareṣu vidyāmātrapīṭho cimbakaḥ | jñānalubdhaḥ vidyāsādhāraṇyāt kāvyanāṭakādividyāvadatrāpi jñānaṃ sampādyamiti manvānaḥ | tayordvayorapīdaṃ rahasyaṃ tvayā na prakaṭī-karaṇīyamityarthaḥ || 3/201 || vidhyatikramaṇādanyāyo na karaṇīya ityata āha - anyāyena na dātavyaṃ nāstikānāṃ maheśvari | vidhyatikrama evānyāyaḥ | nāsti paraloka iti ye manyante cumbakā bauddhādayaḥ, te nāstikāḥ | nanvatra ko vidhirityata āha - evaṃ tvayā'hamājñapto madicchārūpayā prabho || 3/202 || prabho ! jagatpravṛttiniyamaprabhāvaśālini ! ata eva - śaktyā vinā śive sūkṣme nāma dhāma na vidyate (4/7) iti catuḥśatīśāstroktarītyā tvayā vinā'haṃ kimapi kartuṃ na śaktaḥ, vaktuṃ na samarthaḥ | tanmadicchārūpayā mamā'khileśvarasyā'khilāgamaśāstravakturicchārūpayā vivakṣārūpayā-'nāśritakalayā | ājñaptaḥ preritaḥ | jñānamevamuktalakṣaṇaṃ proktavānasmi | tatastvadājñaiva vidhirityarthaḥ || 3/202 || atastadatikrame mahadaniṣṭaṃ syādityāha - anyāyena tu yo dadyāt sa pareto bhaviṣyati | atastvadājñāvidhimullaṅghya cumbakādibhyo ya etajjñānaṃ dadyāt sa pareto bhaviṣyati || etatparijñānaphalamāha - saṃketaṃ yo vijānāti yoginīnāṃ bhavet priyaḥ || 3/203 || etat saṃketatrayam | gurumukhādeva yo vijānāti, sa yoginīnām, yogaḥ paramaśivasamavāyaḥ, tadvatyaḥ paramacinmarīcibhūtāḥ śaktayastāsām, priyaḥ paramaśiva, tasyānantaśaktimattvāt | taduktaṃ tantrāntare - śaktayo'sya jagatsarvaṃ śaktimāṃstu maheśvaraḥ iti | paramaśiva eva bhaved-ityarthaḥ || 3/203 || nanu paraśivatādātmye kaḥ puruṣārtha ityata āha - sarvepsitaphalāvāptiḥ sarvakāmaphalāśrayaḥ | yataḥ sarveṣāṃ janānāṃ kāmyānāṃ kāmyamānānāṃ phalānām-āśrayaḥ paramaśivaḥ, ataḥ sarvepsitaphalāvāptiḥ sarveṣāṃ yānīpsināni spṛhaṇīyāni phalāni, teṣāṃ prāptiḥ paramaśivatādātmyaparijñānād bhavati | sa paramapuruṣārtha ityarthaḥ || nanu sa kutra dṛśyate ? ityata āha - yato'pi dṛśyate devi ! yato'pi yatra kvāpi bahirantarvā manaḥ prasarati, tatra tadanubhavarūpeṇa sa eva dṛśyate, tasya sarvagatatvāt | taduktaṃ vijñānabhairavabhaṭṭārakaiḥ - yatra yatra mano yāti bāhye vā'bhyantare priye | tatra tatra śivāvasthā vyāpakatvāt kva yāsyati || (ślo 113) iti, tatra tatrākṣamārgeṇa caitanyaṃ vyajate prabhoḥ || (ślo. 114) iti ca | nanu kiṃ sarveṣāmapi tathā dṛśyate ? ityata āha - kathaṃ vidvānna cintayet || 3/204 || satyaṃ dṛśyate, tathāpi na paśyanti, na māṃ paśyati kaścana ityupaniṣaduktarītyā, pratyakṣagocaraṃ devaṃ lokaṃ cābdhipramāthinam | dṛṣṭvā śrutiśiraḥ sāndramanukrośati duḥkhitaḥ || iti tantrāntaroktarītyā dṛśyamānamapyupadeśahīnā na paśyanti | niṣkalatvaṃ śive buddhvā (2/50) iti niṣkalaparaśivatādātmyāparokṣānu-bhavaśālī gurukaṭākṣavīkṣaṇāt truṭitasamastapāśajālaḥ parisphuratparama- śivāhantāvijñāna idaṃ kathaṃ na cintayet, sarvatra samabhāvaṃ kathaṃ na paśyedityarthaḥ || 3/204 || śivenāmba ! rahasyatvādaviṣpaṣṭatayoditam | tvadrūpaṃ nāthavacanād vivṛtaṃ no kṣamasva tat || iti śrīmatparamayogīndrapuṇyānandaśiṣyāmṛtānandayogipravaraviraci tāyāṃ yoginīhṛdayadīpikāyāṃ pūjāsa.ketastṛtīyaḥ || || samāptaścāyaṃ granthaḥ || ########### END OF FILE #######