#################################################### MUKTABODHA INDOLOGICAL RESEARCH INSTITUTE Use of this material (e-texts) is covered by Creative Commons license BY-NC 4.0 Catalog number: M00113 Uniform title: śāṇḍilyopaniṣat Main title: yoga upaniṣads with the commentary of śrī upaniṣad brahmayogin Secondary title: śāṇḍilya upaniṣat Commentator : brahmayogin Alternate name : śrī upaniṣad brahmayogin Editor : śāstrī mahādeva Description: Notes: Transcribed by the staff of Muktabodha under the supervision of Mark S. G. Dyczkowski. Revision 0: January 28, 2007 Publisher : Adyar library and research centre Publication year : 1920 Publication city : Madras Publication country : India #################################################### śāṇḍilyopaniṣat bhadraṃ karṇebhiḥ- iti śāntiḥ prathamo'dhyāyaḥ yogāṣṭāṅganirdeśaḥ śāṇḍilyo ha vā atharvāṇaṃ papracchātmalābhopāyabhūtamaṣṭāṅgayogamanubrūhīti || 1 || sa hovācātharvā- yamaniyamāsanaprāṇāyāmapratyāhāradhāraṇā- dhyānasamādhayo'ṣṭāṅgāni || 2 || tatra daśa yamāḥ | tathā niyamāḥ | āsanānyaṣṭau | triḥ prāṇāyāmaḥ | pañca pratyāhārāḥ | tathā dhāraṇāḥ | dviprakāraṃ dhyānam | samādhistvekarūpaḥ || 3 || śāṇḍilyopaniṣatproktayamādyaṣṭāṅgayoginaḥ | yadbodhādyānti kaivalyaṃ sa rāmo me parā gatiḥ || iha khalu atharvaṇavedapravibhakteyaṃ śāṇḍilyopaniṣat yamādyaṣṭāṅgayogatadgauṇamukhyasiddhiprakāśanavyagrā niṣpratiyogikabrahmamātraparyavasannā vijṛmbhate | asyāḥ p. 519) svalpagranthato vivaraṇamārabhyate | śāṇḍilyātharvapraśnaprativacanarūpeyamākhyāyikā vidyāstutyarthā | ākhyāyikāmavatārayati- śāṇḍilya iti | kimiti ? ātmeti || 1 || evaṃ śāṇḍilyena pṛṣṭaḥ sa hovāca | kiṃ tat ? yogo'ṣṭāṅga ucyate- yameti || 2- 14 || daśavidhayamanirūpaṇam tatrāhiṃsāsatyāsteyabrahmacaryadayārjavakṣamādhṛtimitāhāra- śaucāni ceti yamā daśa || 4 || tatrāhiṃsā nāma manovākkāyakarmabhiḥ sarvabhūteṣu sarvadākleśajananam || 5 || satyaṃ nāma manovākkāyakarmabhirbhūtahitayathārthābhibhāṣaṇam || 6 || asteyaṃ nāma manovākkāyakarmabhiḥ paradravyeṣu niḥspṛhā || 7 || brahmacaryaṃ nāma sarvāvasthāsu manovākkāyakarmabhiḥ sarvatra maithunatyāgaḥ || 8 || dayā nāma sarvabhūteṣu sarvatrānugrahaḥ || 9 || ārjavaṃ nāma manovākkāyakarmaṇāṃ vihitāvihiteṣu janeṣu pravṛttau nivṛttau vā ekarūpatvam || 10 || kṣamā nāma priyāpriyeṣu sarveṣu tāḍanapūjaneṣu sahanam || 11 || ghṛtirnāmārthahānau sveṣṭabandhuyoge tatprāptau sarvatra cetaḥsthāpanam || 12 || mitāhāro nāma caturthāṃśāvaśeṣakasusnigdhamadhurāhāraḥ || 13 || śaucaṃ nāma dvividhaṃ bāhyamāntaraṃ ceti | tatra mṛjjalābhyāṃ bāhyam | manaḥśuddhirāntaram | tadadhyātmavidyayā labhyam || 14 || iti prathamaḥ khaṇḍaḥ daśavidhaniyamanirūpaṇam tapaḥsaṃtoṣāstikyadāneśvarapūjanasiddhāntaśravaṇahrīmatijapa- vratāni daśa niyamāḥ || 1 || tatra tapo nāma vidhyuktakṛcchracāndrāyaṇādibhiḥ śarīraśoṣaṇam || 2 || saṃtoṣo nāma yadṛcchālābhatuṣṭiḥ || 3 || āstikyaṃ nāma vedoktadharmādharmeṣu viśvāsaḥ || 4 || dānaṃ nāma nyāyārjitadhanadhānyādeḥ śraddhayārthibhyaḥ pradānam || 5 || īśvarapūjanaṃ nāma prasannasvabhāvena yathāśakti viṣṇurudrādipūjanam || 6 || siddhāntaśravaṇaṃ nāma vedāntārthavicāraḥ || 7 || hrīrnāma vedalaukikamārgakutsitakarmaṇi lajjā || 8 || matirnāma vedavihitakarmamārgeṣu śraddhā || 9 || japo nāma vidhivadgurūpadiṣṭavedāviruddhamantrābhyāsaḥ | taddvividhaṃ vācikaṃ mānasaṃ ceti | mānasaṃ tu manasā dhyānayuktam | vācikaṃ dvividhamuccairupāṃśubhedena | uccairuccāraṇaṃ yathoktaphalam | upāṃśu sahasraguṇam | mānasaṃ koṭiguṇam || 10 || vrataṃ nāma vedoktavidhiniṣedhānuṣṭhānanaiyatyam || 11 || daśadhā bhinnayamasvarūpamuktvā tathā niyamasvarūpamāha- tapa iti || 1-9 || mantrārthānusaṃdhānaṃ mānasamityarthaḥ || 10-11 || iti dvitīyaḥ khaṇḍaḥ aṣṭavidhāsananirūpaṇam svastikagomukhapadmavīrasiṃhabhadramuktamayūrākhyānyāsanā- nyaṣṭau | svastikaṃ nāma- jānūrvorantare samyakkṛtvā pādatale ubhe | ṛjukāyaḥ samāsīnaḥ svastikaṃ tatpracakṣate || 1 || savye dakṣiṇagulphaṃ tu pṛṣṭhapārśve niyojayet | dakṣiṇe'pi tathā savyaṃ gomukhaṃ gomukhaṃ yathā || 2 || aṅguṣṭhena nibadhnīyāddhastābhyāṃ vyutkrameṇa ca | ūrvorupari śāṇḍilya kṛtvā pādatale ubhe | padmāsanaṃ bhavedetat sarveṣāmapi pūjitam || 3 || ekaṃ pādamathaikasmin vinyasyoruṇi saṃsthitaḥ | itarasmiṃstathā coruṃ vīrāsanamudīritam || 4 || dakṣiṇaṃ savyagulphena dakṣiṇena tathetaram | hastau ca jānvoḥ saṃsthāpya svāṅgulīśca prasārya ca || 5 || vyāttavaktro nirīkṣeta nāsāgraṃ susamāhitaḥ | siṃhāsanaṃ bhavedetat pūjitaṃ yogibhiḥ sadā || 6 || yoniṃ vāmena saṃpīḍya meḍhrādupari dakṣiṇam | bhrūmadhye ca manolakṣyaṃ siddhāsanamidaṃ bhavet || 7 || gulphau tu vṛṣaṇasyādhaḥ sīvanyāḥ pārśvayoḥ kṣipet | pādapārśve tu pāṇibhyāṃ dṛḍhaṃ baddhvā suniścalam | bhadrāsanaṃ bhavedetat sarvavyādhiviṣāpaham || 8 || p. 522) saṃpīḍya sīvinīṃ sūkṣmāṃ gulphenaiva tu savyataḥ | savyaṃ dakṣiṇagulphena muktāsanamidaṃ bhavet || 9 || avaṣṭabhya dharāṃ samyak talābhyāṃ tu karadvayoḥ | hastayoḥ kūrparau cāpi sthāpayennābhipārśvayoḥ || 10 || samunnataśiraḥpādo daṇḍavadvyomni saṃsthitaḥ | mayūrāsanametattu sarvapāpapraṇāśanam || 11 || śarīrāntargatāḥ sarvarogā vinaśyanti | viṣāṇi jīryante || 12 || yena kenāsanena sukhadhāraṇaṃ bhavatyaśaktastatsamācaret || 13 || svastikādyaṣṭāsanaprakāramāha- svastiketi || 1 || gomukhāsanamāha- savya iti || 2 || padmāsanamācaṣṭe- aṅguṣṭheneti || 3 || vīrāsanalakṣaṇamāha- ekamiti || 4 || siṃhāsanaprakāramāha- dakṣiṇamiti || 5-6 || siddhāsanasvarūpamāha- yonimiti || 7 || bhadrāsanamāha- gulphāviti || 8 || muktāsanaprakāramāha- saṃpīḍyeti || 9 || mayūrāsanamāha- avaṣṭabhyeti || 10-13 || āsanajayaphalam yenāsanaṃ vijitaṃ jagattrayaṃ tena vijitaṃ bhavati || 14 || yamaniyamāsanābhyāsayuktaḥ puruṣaḥ prāṇāyāmaṃ caret | tena nāḍayaḥ śuddhā bhavanti || 15 || āsanajayaphalamāha- yeneti || 14 || tataḥ kimityata āha- yameti || 15 || iti tṛtīyaḥ khaṇḍaḥ nāḍīsaṃkhyādijijñāsā atha hainamatharvāṇaṃ śāṇḍilyaḥ papraccha kenopāyena nāḍayaḥ śuddhāḥ syuḥ | nāḍayaḥ katisaṃkhyākāḥ tāsāmutpattiḥ kīdṛśī | tāsu kati vāyavastiṣṭhanti | teṣāṃ kāni sthānāni | tatkarmāṇi kāni | dehe yāni yāni vijñātavyāni tatsarvaṃ me brūhīti || 1 || śāṇḍilyaḥ praśnabījamavaṣṭabhyātharvāṇaṃ pṛcchatītyāha- atheti || 1 || śarīraprāṇapramāṇam sa hovācātharvā | athedaṃ śarīraṃ ṣaṇṇavatyaṅgulātmakaṃ bhavati | śarīrāt prāṇo dvādaśāṅgulādhiko bhavati || 2 || śāṇḍilyena evaṃ pṛṣṭaḥ saḥ | svasvāṅgulimānena ṣaṇṇavatīti || 2 || kumbhakavidhiḥ śarīrasthaṃ prāṇamagninā saha yogābhyāsena samaṃ nyūnaṃ vā yaḥ karoti sa yogipuṅgavo bhavati || 3 || samanyūnaśabdābhyāṃ kumbhakadīrghakumbhakāvucyete ityarthaḥ || 3 || manuṣyādīnāmagnisthānam dehamadhye śikhisthānaṃ trikoṇaṃ taptajāmbūnadaprabhaṃ manuṣyāṇām | catuṣpadāṃ caturaśram | vihagānāṃ vṛttākāram | tanmadhye śubhā tanvī pāvakī śikhā tiṣṭhati || 4 || p. 524) manuṣyādīnāmagnisthānamāha- deheti || 4 || manuṣyādidehamadhyalakṣaṇam guhād dvyaṅgulādūrdhvaṃ meḍhrād dvyaṅgulādadho dehamadhyaṃ manuṣyāṇāṃ bhavati | catuṣpadāṃ hṛnmadhyam | vihagānāṃ tundamadhyam | dehamadhyaṃ navāṅgulaṃ caturaṅgulamutsedhāyatamaṇḍākṛti || 5 || manuṣyādidehamadhyalakṣaṇamāha- gudāditi || 5-7 || nābhicakre jīvabhramaṇam tanmadhye nābhiḥ | tatra dvādaśārayutaṃ cakram | taccakramadhye puṇyapāpapracoditā jīvo bhramati || 6 || tantupañjaramadhyasthaḷtikā yathā bhramati tathā cāsau tatra prāṇaścarati | dehe'smin jīvaḥ prāṇārūḍho bhavet || 7 || kuṇḍalinīsvarūpaceṣṭāḥ nābhestiryagadhordhvaṃ kuṇḍalinīsthānam | aṣṭaprakṛtirūpāṣṭadhā kuṇḍalīkṛtā kuṇḍalinī śaktirbhavati | yathāvadvāyusaṃcāraṃ jalānnādīni paritaḥ skandhapārśveṣu nirudhyainaṃ mukhenaiṣa samāveṣṭya brahmarandhraṃ yogakāle'pānenāgninā ca sphurati hṛdayākāśaṃ mahojjvalā jñānarūpā bhavati || 8 || tatsvarūpaṃ tacceṣṭāṃ cāha- aṣṭeti | brahmarandhraṃ pucchena ca || 8 || p. 525) caturdaśanāḍhyaḥ madhyasthakuṇḍalinīmāśritya mukhyā nāḍyaścaturdaśa bhavanti | iḍā piṅgalā suṣumnā sarasvatī vāruṇā pūṣā hastijihvā yaśasvinī viśvodarā kuhūḥ śaṅkhinī payasvinī alambusā gāndhārīti nāḍyaścaturdaśa bhavanti || 9 || dehamadhyastheti | kāstā ityatra iḍeti || 9 || suṣumnānāḍī tatra suṣumnā viśvadhāriṇī mokṣamārgeti cācakṣate | gudasya pṛṣṭhabhāge vīṇādaṇḍāśritā mūrdhaparyantaṃ brahmarandhreti vijñeyā vyaktā sūkṣmā vaiṣṇavī bhavati || 10 || suṣumnāsvarūpamāha- gudasyeti || 10 || suṣumnāparitaḥ itaranāḍīsthānāni suṣumnāyāḥ savyabhāge iḍā tiṣṭhati | dakṣiṇabhāge piṅgalā | iḍāyāṃ candraścarati | piṅgalāyāṃ raviḥ | tamorūpaścandraḥ | rajorūpo raviḥ | viṣabhāgo raviḥ amṛtabhāgaścandramāḥ | tāveva sarvakālaṃ dhatte | suṣumnā kālabhoktrī bhavati | suṣumnāpṛṣṭhapārśvayoḥ sarasvatīkuhū bhavataḥ | yaśasvinīkuhūmadhye vāruṇī pratiṣṭhitā bhavati | pūṣāsarasvatīmadhye payasvinī bhavati | gāndhārīsarasvatīmadhye yaśasvinī p. 526) bhavati | kandamadhye'lambusā bhavati | suṣumnāpūrvabhāge meḍhrāntaṃ kuhūrbhavati | kuṇḍalinyā adhaścordhvaṃ vāruṇī sarvagāminī bhavati | yaśasvinī saumyā ca pādāṅguṣṭhāntamiṣyate | piṅgalā cordhvagā yāmyanāsāntaṃ bhavati | piṅgalāyāḥ pṛṣṭhato yāmyanetrāntaṃ pūṣā bhavati | yāmyakarṇāntaṃ yaśasvinī bhavati | jihvāyā ūrdhvāntaṃ sarasvatī bhavati | āsavyakarṇāntamūrdhvagā śaṅkhinī bhavati | iḍāpṛṣṭhabhāgāt savyanetrāntagā gāndhārī bhavati | pāyumūlādadhordhvagālambusā bhavati | etāsu caturdaśanāḍīṣvanyā nāḍyaḥ saṃbhavanti | tāsvanyāstāsvanyā bhavantīti vijñeyāḥ | yathāśvatthādipatraṃ sirābhirvyāptamevaṃ śarīraṃ nāḍībhirvyāptam || 11 || suṣumnāyāḥ paritaḥ iḍādināḍyastiṣṭhantītyāha- suṣumnāyā iti || 11 || prāṇādidaśavāyusthānaceṣṭāḥ prāṇāpānasamānodānavyānā nāgakūrmakṛkaradevadatta- dhanaṃjayā ete daśa vāyavaḥ sarvāsu nāḍīṣu caranti || 12 || āsyanāsikākaṇṭhanābhipādāṅguṣṭhadvayakuṇḍalyadhaścordhva- bhāgeṣu prāṇaḥ saṃcarati | śrotrākṣikaṭigulphaghrāṇagalasphigdeśeṣu vyānaḥ saṃcarati | gudameḍhrorujānūdaravṛṣaṇakaṭijaṅghānābhi- gudāgnyagāreṣvapānaḥ saṃcarati | sarvasaṃdhistha udānaḥ | pādahastayorapi sarvagātreṣu sarvavyāpī samānaḥ | bhuktānnarasādikaṃ gātre'gninā saha vyāpayan dvisaptatisahasreṣu nāḍīmārgeṣu p. 527) caran samānavāyuragninā saha sāṅgopāṅgakalevaraṃ vyāpya- nāgādivāyavaḥ pañca tvagasthyādisaṃbhavāḥ tundasthaṃ jalamannaṃ ca rasādiṣu samīritaṃ- tundamadhyagataḥ prāṇastāni pṛthakkuryāt | agnerupari jalaṃ sthāpya jaloparyannādīni saṃsthāpya svayamapānaṃ saṃprāpya tenaiva saha mārutaḥ prayāti dehamadhyagataṃ jvalanam | vāyunā patito vahnirapānena śanairdehamadhye jvalati | jvalano jvālābhiḥ prāṇena koṣṭhamadhyagataṃ jalamatyuṣṇamakarot | jalopari samarpitaṃ vyañjanasaṃyuktamannaṃ vahnisaṃyuktavāriṇā pakvamakarot | tena svedamūtrajalaraktavīryarūparasapurīṣādikaṃ prāṇaḥ pṛthakkuryāt | samānavāyunā saha sarvāsu nāḍīṣu rasaṃ vyāpayan śvāsarūpeṇa dehe vāyuścarati | navabhirvyomarandhraiḥ śarīrasya vāyavaḥ kurvanti viṇmūtrādivisarjanam | niśvāsocchvāsakāsaśca prāṇakarmocyate | viṇmūtrādivisarjanamapānavāyukarma | hānopādānaceṣṭādi vyānakarma | dehasyonnayanādikamudānakarma | śarīrapoṣaṇādikaṃ samānakarma | udgārādi nāgakarma nimīlanādi kūrmakarma | kṣutkaraṇaṃ kṛkarakarma | tandrī devadattakarma | śleṣmādi dhanaṃjayakarma || 13 || nāḍībhedamuktvā vāyubhedamāha- prāṇeti || 12 || prāṇādiceṣṭāmācaṣṭe- āsyeti || 13-14 || nāḍīśodhanavidhiḥ evaṃ nāḍīsthānaṃ vāyusthānaṃ tatkarma ca samyajjñātvā nāḍīsaṃśodhanaṃ kuryāt || 14 || iti caturthaḥ khaṇḍaḥ yogādhikāriyogamaṭhayoḥ lakṣaṇam yamaniyamayutaḥ puruṣaḥ sarvasaṅgavivarjitaḥ kṛtavidyaḥ satyadharmarato jitakrodho guruśuśrūṣānirataḥ pitṛmātṛvidheyaḥ svāśramoktasadācāravidvacchikṣitaḥ phalamūlodakānvitaṃ tapovanaṃ prāpya ramyadeśe brahmaghoṣasamanvite svadharmaniratabrahmavitsamāvṛte phalamūlapuṣpavāribhiḥ susaṃpūrṇe devāyatane nadītīre grāme nagare vāpi suśobhanamaṭhaṃ nātyuccanīcāyatamalpadvāraṃ gomayādiliptaṃ sarvarakṣāsamanvitaṃ kṛtvā tatra vedāntaśravaṇaṃ kurvan yogaṃ samārabhet || 1 || saprakāraṃ sopāyaṃ sāmānyaviśeṣaprāṇāyāmalakṣaṇamāha- yameti | yogādhikārilakṣaṇamuktvā yogamaṭhalakṣaṇamāha- phaleti | tatra yogamaṭhe || 1 || prāṇāyāmārambhaprakāraḥ ādau vināyakaṃ saṃpūjya sveṣṭadevatāṃ natvā pūrvoktāsane sthitvā prāṅmukha udaṅmukho vāpi mṛdvāsaneṣu jitāsanagato vidvān samagrīvaśironāsāgradṛgbhrūmadhye śaśabhṛdbimbaṃ paśyan netrābhyāsamṛtaṃ dvādaśamātrayā iḍayā vāyumāpūryodare sthitaṃ jvālāvalīyutaṃ rephabinduyuktamagnimaṇḍalayutaṃ dhyāyedrecayet piṅgalayā | punaḥ piṅgalayāpūrya kumbhitvā recayediḍayā || 2 || yogārambhaprakāramāha- ādāviti | amṛtaṃ sravantaṃ candramaṇḍalaṃ paśyan || 2 || p. 529) nāḍīśodhakaprāṇāyāmābhyāsakālāvadhiḥ tricatustricatuḥ saptatricaturmāsaparyantaṃ trisaṃdhiṣu tadantarāle ca ṣaṭkṛtva ācarennāḍīśuddhirbhavati || 3 || kiyantaṃ kālaṃ kartavyamityatra avadhimāha- tricaturiti | tricatustricatvāriṃśaddinaparyantaṃ vā, tricatustrimāsaṃ caturmāsaṃ saptamāsaṃ vā, tricaturmāsaparyantaṃ saṃvatsaraparyantaṃ vā, evaṃ ṣaṭkālaṃ prāṇāyāmaṃ kurvato nāḍīśuddhiḥ bhavati || 3 || nāḍīśuddhicihnāni tataḥ śarīralaghudīptivahnivṛddhinādābhivyaktirbhavati || 4 || tataḥ kimityata āha- tata iti | yoginaḥ śarīrasya laghutvaṃ dīptimattvaṃ saundaryādiḥ jāyate ityarthaḥ || 4 || iti pañcamaḥ khaṇḍaḥ praṇavātmakaprāṇāyāmaḥ prāṇāpānasamāyogaḥ prāṇāyāmo bhavati | recakapūrakakumbhakabhedena sa trividhaḥ || 1 || te varṇātmakāḥ | tasmāt praṇava eva prāṇāyāmaḥ || 2 || praṇavātmakaprāṇāyāmasvarūpamāha- prāṇeti || 1 || recakādayaḥ te | yasmāt recakādayaḥ akārokāramakārātmakāḥ tasmāt || 2 || p. 530) praṇavavarṇadhyānaprakāraḥ padmādyāsanasthaḥ pumānnāsāgraśaśabhṛdbimbajyotsnājālavitānitākāramūrti raktāṅgī haṃsavāhinī daṇḍahastā bālā gāyatrī bhavati | ukāramūrtiḥ śvetāṅgī tārkṣyavāhinī yuvatī cakrahastā sāvitrī bhavati | makāramūrtiḥ kṛṣṇāṅgī vṛṣabhavāhinī vṛddhā triśūladhāriṇī sarasvatī bhavatī || 3 || akārāditrayāṇāṃ sarvakāraṇamekākṣaraṃ paraṃjyotiḥ praṇavaṃ bhavati || 4 || yathoktasādhanasaṃpanno yogī akārādivarṇatrayavācyagāyatryādimūrtitrayadhyānapūrvakaṃ yathāvidhi prāṇāyāmaṃ kuryādityāha- padmeti || 3 || akārādimātrātrayasamaṣṭiḥ praṇavo bhavatītyāha- akārādīti | praṇavaṃ praṇavasvarūpam || 4 || prāṇābhyāsaprakāraḥ iḍayā bāhyādvāyumāpūrya ṣoḍaśamātrābhirakāraṃ cintayan pūritaṃ vāyuṃ catuḥṣaṣṭimātrābhiḥ kumbhayitvoṃkāraṃ dhyāyan pūritaṃ piṅgalayā dvātriṃśanmātrayā makāramūrtidhyānenaivaṃ krameṇa punaḥ punaḥ kuryāt || 5 || prāṇābhyāsaprakāramāha- iḍayeti || 5 || iti ṣaṣṭhaḥ khaṇḍaḥ p. 531) suṣumnāmalaśodhanārthaprāṇāyāmaḥ athāsanadṛḍho yogī vaśī mitahitāśanaḥ suṣumnānāḍīsthamalaśoṣārthaṃ yogī baddhapadmāsano vāyuṃ candreṇāpūrya yathāśakti kumbhayitvā sūryeṇa recayitvā punaḥ sūryeṇāpūrya kumbhayitvā candreṇa virecya yayā tyajet tayā saṃpūrya dhārayet | tadete ślokā bhavanti- prāṇaṃ prāgiḍayā pibenniyamitaṃ bhūyo'nyayā recayet pītvā piṅgalayā samīraṇamatho baddhvā tyajedvāmayā | sūryācandramasoranena vidhinābhyāsaṃ sadā tanvatāṃ śuddhā nāḍigaṇā bhavanti yamināṃ māsatrayādūrdhvataḥ || 1 || yogī suṣumnāntargatamalaśodhanārthaṃ puroktarītyā prāṇāyāmaṃ kuryādityāha- atheti | uktārthe vakṣyamāṇāḥ ślokāḥ mantrā bhavantītyāha- taditi || 1 || aharahaḥ kartavyaprāṇāyāmasaṃkhyā prātarmadhyaṃdine sāyamardharātre tu kumbhakān | śanairaśītiparyantaṃ caturvāraṃ samabhyaset || 2 || aharahaḥ kati prāṇāyāmāḥ kartavyāḥ ityata āha- prātariti || 2 || abhyāsocitasiddhibhedaḥ kanīyasi bhavet svedaḥ kampo bhavati madhyame | uttiṣṭhatyuttame prāṇarodhe padmāsanaṃ bhavet || 3 || p. 532) jalena śramajātena gātramardanamācaret | dṛḍhatā laghutā cāpi tasya gātrasya jāyate || 4 || abhyāsocitasiddhibhedamācaṣṭe- kanīyasīti || 3 || tena kiṃ syādityatra jaleneti || 4 || abhyāsakāle āhāraniyamaḥ abhyāsakāle prathamaṃ śastaṃ kṣīrājyabhojanam | tato'bhyāse sthirībhūte na tāvanniyamagrahaḥ || 5 || āhāraniyamamāha- abhyāseti || 5 || abhyāse sāvadhānatāvidhiḥ yathā siṃho gajo vyāghro bhavedvaśyaḥ śanaiḥ śanaiḥ | tathaiva sevito vāyuranyathā hanti sādhakam || 6 || yuktaṃyuktaṃ tyajedvāyuṃ yuktaṃyuktaṃ ca pūrayet | yuktaṃ yuktena badhnīyādevaṃ siddhimavāpnuyāt || 7 || yāvat suṣumnāpraveśaḥ tāvat sāvadhānatayā abhyāsaḥ kāryaḥ ityata āha- yatheti || 6 || tatropāyastu yuktamiti | evam abhyāsaṃ kurvato nāḍīśuddhiḥ bhavati || 7 || nāḍīśuddhito manonmanyavasthāprāptiḥ yatheṣṭadhāraṇaṃ vāyoranalasya pradīpanam | nādābhivyaktirārogyaṃ jāyate nāḍiśodhanāt || 8 || p. 533) vidhivat prāṇasaṃyāmairnāḍīcakre viśodhite | suṣumnāvadanaṃ bhittvā sukhādviśati mārutaḥ || 9 || mārute madhyasaṃcāre manaḥsthairyaṃ prajāyate | yo manaḥsusthirībhāvaḥ saivāvasthā manonmanī || 10 || tato vāyuḥ suṣumnāṃ praviśya yoginaṃ manonmanyavasthārūḍhaṃ kuryādityāha- yatheṣṭeti || 8-9 || tena kiṃ syādityatra- māruta iti || 10 || bandhatrayasya kartavyatā pūrakānte tu kartavyo bandho jālaṃdharābhidhaḥ | kumbhakānte recakādau bandho jālaṃdharābhidhaḥ || 11 || adhastātkuñcanenāśu kaṇṭhasaṃkocane kṛte | madhye paścimatānena syāt prāṇo brahmanāḍigaḥ || 12 || bandhatrayapūrvakābhyāsa eva phalavānityāha- pūrakānta iti || 11-12 || prāṇāpānayogaphalam apānamūrdhvamutthāpya prāṇaṃ kaṇṭhādadho nayan | yogī jarāvinirmuktaṃ ṣoḍaśo vayasā bhavet || 13 || prāṇāpānayogaphalamāha- apānamiti || 13 || kapālaśodhanopāyaḥ sukhāsanastho dakṣanāḍyā bahisthaṃ pavanaṃ samākṛṣyākeśamānakhāgraṃ kumbhayitvā savyanāḍyā recayet | tena kapālaśodhanaṃ vātanāḍīgatasarvarogavināśanaṃ bhavati || 13-1 || p. 534) kapālaśodhanopāyamāha- sukheti | yogī sukhāsanasthaḥ | kapālaśodhanaṃ bhavati | tena kiṃ bhavatītyatra- vāteti || 13-1 || ujjāyīprāṇāyāmaḥ hṛdayādikaṇṭhaparyantaṃ sasvanaṃ nāsābhyāṃ śanaiḥ pavanamākṛṣya yathāśakti kumbhayitvā iḍayā virecya gacchaṃstiṣṭhan kuryāt | tena śleṣmaharaṃ jāṭharāgnivardhanaṃ bhavati || 13-2 || śleṣmaharojjāyīlakṣaṇamāha- hṛdayādīti | tiṣṭhan ujjāyīnāmakaṃ prāṇāyāmaṃ kuryāt || 13-2 || sītkāraprāṇāyāmaḥ vaktreṇa sītkārapūrvakaṃ vāyuṃ gṛhītvā yathāśakti kumbhayitvā nāsābhyāṃ recayet | tena kṣuttṛṣṇālasyanidrā na jāyante || 13-3 || sītkāraprāṇāyāmamāha- vaktreṇeti || 13-3 || śītalaprāṇāyāmaḥ jihvayā vāyuṃ gṛhītvā yathāśakti kumbhayitvā nāsābhyāṃ recayet | tena gulmaplīhajvarapittakṣudhādi naśyati || 13-4 || śītalī tu jihvayā || 13-4 || upāyopeyakumbhakadvayam kumbhakaḥ sa dvividhaḥ sahitaḥ kevalaśceti | recakapūrakayuktaḥ sahitaḥ | tadvivarjitaḥ kevalaḥ | kevalasiddhiparyantaṃ sahitamabhyaset | p. 535) kevalakumbhake siddhe triṣu lokeṣu na tasya durlabhaṃ bhavati | kevalakumbhakāt kuṇḍalinībodho jāyate || 13-5 || upāyopeyakumbhakadvayamāha- kumbhaka iti | tataḥ kiṃ jāyata ityatra- kevaleti || 13-5 || kumbhakābhyāsaphalam tataḥ kṛśavapuḥ prasannavadano nirmalalocano'bhivyaktanādo nirmuktarogajālo jitabinduḥ paṭvagnirbhavati || 13-6 || tataḥ kiṃ syādityatra tataḥ iti || 13-6 || vaiṣṇavīmudrāprāptiḥ antarlakṣyaṃ bahirdṛṣṭirnimeṣonmeṣavarjitā | eṣā sā vaiṣṇavī mudrā sarvatantreṣu gopitā || 14 || tena kimityākāṅkṣāyām anena yogī vaiṣṇavīmudrārūḍho bhavatītyāha- antarlakṣyamiti | mūlādhārānāhatājñāsahasrāreṣu yathākramaṃ virāṭ sūtraṃ bījaṃ turīyaṃ vā antarlakṣyaṃ tadekatānaṃ manaḥ bahirdṛṣṭistu antardṛṣṭirbhūtvā yadā nimeṣonmeṣavarjitā bhavati tadā dṛṣṭiriyaṃ vaiṣṇavīmudrā bhavatītyarthaḥ || 14 || khecarīprāptyā brahmadarśanam antarlakṣyavilīnacittapavano yogī sadā vartate dṛṣṭyā niścalatārayā bahiradhaḥ paśyannapaśyannapi | mudreyaṃ khalu khecarī bhavati sā lakṣyaikatānā śivā śūnyāśūnyavivarjitaṃ sphurati sā tattvaṃ padaṃ vaiṣṇavī || p. 536) ardhonmīlitalocanaḥ sthiramanā nāsāgradattekṣaṇa- ścandrārkāvapi līnatāmupanayanniṣyandabhāvottaram | jyotīrūpamaśeṣabāhyarahitaṃ dedīpyamānaṃ paraṃ tattvaṃ tatparamasti vastu viṣayaṃ śāṇḍilya viddhīha tat || yadā yogī vaiṣṇavīmudrārūḍho bhavati tadā iyaṃ vaiṣṇavīmudrā khecarīpadavīmetya tattvaṃpadalakṣyaikyapratyagabhinnabrahmagocarā bhavatītyāha- antariti | antardṛṣṭibhāvamāpannaniścalabahirdṛṣṭireva mudreyam | śūnyaṃ suṣuptiḥ aśūnyaṃ svapnādikaṃ tadubhayavarjitaṃ yathā bhavati tathā lakṣyaikatānā vaiṣṇavī sphuratītyarthaḥ || 15 || khecarīmudrārūḍhayoginaḥ sthitiṃ taddhyeyasvarūpaṃ cāha- ardheti | ardhonmīlitalocanaḥ ityādiviśeṣaṇaviśiṣṭo yogī candrārkau iḍāpiṅgalāgocaravāyū manodṛṣṭyagnibhiḥ saha suṣumnāyāṃ līnatāṃ layabhāvaṃ upanayan yadā tiṣṭhati tadā svāntarbāhyavismārakabrahmānandanadī pravahati | tato niṣyandabhāvottaraṃ nitarāṃ sravadānandabhāvānubhavānantaraṃ tadanubhūtyasaṃgatayā yadvastu pratyagjyotīrūpam aśeṣabāhyāntaḥkalanāviralaṃ paramātmābhedena dedīpyamānaṃ paro divo jyotirdīpyate iti śrutisiddhaṃ paraṃ tattvamasti he śāṇḍilya tadviṣayaṃ tadbhāvāpannaṃ vastu brahmāhamiti viddhi || 16 || khecaryā unmanībhāvāpattiḥ tāraṃ jyotiṣi saṃyojya kiṃcidunnamaya bhruvau | pūrvābhyāsasya mārgo'yamunmanīkārakaḥ kṣaṇāt || 17 || tasmāt khecarīmudrāmabhyaset | tatonmanī bhavati | tato yoganidrā bhavati | labdhayoganidrasya yoginaḥ kālo nāsti || 17-1 || kathamevaṃ jñātuṃ śakyate ityatropāyamāha- tāramiti | bhrūmadhyavilasajjyotiṣi samabhāvamāpannakṛṣṇatārayugalaṃ dṛḍhaṃ saṃyojya avalokya kiṃcit p. 537) bhruvau ūrdhvamunnamayya urdhvotkṣepaṇaṃ kṛtvā atha sahasrāravilasitaturīyaṃ tatkalanāviralaturīyātītaṃ vā svāvaśeṣadhiyā paśyediti śeṣaḥ | tāraṃ jyotiṣi saṃyojya iti yo darśitaḥ antarlakṣyam ityādipūrvābhyāsasya ayameva mārgaḥ kṣaṇādunmanīkārakaḥ nirvikalpakabrahmabhāvāpattiheturityarthaḥ || 17 || yasmādevaṃ tasmāt | tatonmanībhavati nirvyāpāraṃ mano bhavatītyarthaḥ | tataḥ kimityata āha- tata iti | yoganidrā nirvikalpabhāvāpattiḥ tato vyutthānaśaṅkāṃ vārayati- labdheti | evaṃ labdhayoganidrasya yoginaḥ nirvikalpakato vyutthāpakakālo nāsti || 17-1 || kālāparicchinnabrahmaprāptisādhanam śaktimadhye manaḥ kṛtvā śaktiṃ ca manamadhyagām | manasā mana ālokya śāṇḍilyaṃ tvaṃ sukhī bhava || 18 || khamadhye kuru cātmānamātmamadhye ca khaṃ kuru | sarvaṃ ca khamayaṃ kṛtvā na kiṃcidapi cintaya || 19 || kālāparicchinnanirvikalpakabrahmabhāvāpattyupāyamāha- kuṇḍalinīśaktimadhye manaḥ kṛtvā manolayaṃ kṛtvā tataḥ kuṇḍalinīśaktiṃ, caśabdāt dṛṣṭiṃ, manamadhyagāṃ manaḥpravṛttinimittapratyakcaitanyaparyavasannāṃ kṛtvā pratyagbhāvāpannena manasā manaḥ manovṛttisahasrabhāvābhāvaprakāśakapratyagabhinnaṃ brahma ahabhasmītyālokya he śāṇḍilya tvaṃ tanmātrāvasthānalakṣaṇakaivalyasukhī bhavetyarthaḥ || 18 || prakārāntaramāha- khamadhya iti | citkhamadhye ātmānamantaḥkaraṇaṃ kuru ātmāntaḥkaraṇamadhye ca khaṃ kuru | eva vyatihāreṇa sarvaṃ citkhamayaṃ kṛtvā cidākāśātiriktaṃ na kiṃcidasti iti cintaya || 19 || p. 538) manovilāpanena kaivalyaprāptiḥ bāhyacintā na kartavyā tathaivāntaracintikā | sarvacintāṃ parityajya cinmātraparamo bhava || 20 || karpūramanale yadvat saindhavaṃ salile yathā | tathā ca līyamānaṃ ca manastattve vilīyate || 21 || jñeyaṃ sarvapratītaṃ ca tajjñānaṃ mana ucyate | jñānaṃ jñeyaṃ samaṃ naṣṭaṃ nānyaḥ panthā dvitīyakaḥ || 22 || jñeyavastuparityāge vilayaṃ yāti mānasam | mānase vilayaṃ yāte kaivalyamavaśiṣyate || 23 || bāhyāntarvṛttyāvṛtasya kathaṃ cidākāśadṛṣṭiḥ udetītyata āha- bāhyeti || 20 || niṣpratiyogikacinmātrāvagateḥ antarbāhyavibhāgakalanāpahnavapūrvakatvāt jñeyasāmānyāsaṃbhavaprabodhasamakālaṃ yogī kaivalyarūpeṇa avaśiṣyate ityāha- karpūramiti | dagdhakarpūravat jalagatasaindhavapiṇḍavacca jāgradādyavasthātrayalīyamānaṃ manaḥ svarūpadhyānasaṃskṛtaṃ satprapañcavimukhaṃ bhūtvā svatattve brahmaṇi līyate || 21 || prapañcatadgocarajñeyajñānasattvāt kathaṃ manaḥ svatattve vilīyata ityata āha- jñeyamiti | sarvatra svātirekeṇa pratīyata iti sarvapratītam | avidyāpadaśabdāt jāgradāditatkāryaprapañca ucyate | tat sarvaṃ jñeyaśabdārthaḥ tadgocaraṃ manaḥ jñānamucyate | brahmātiriktaṃ na kiṃcidasti iti yajjñānasamakālaṃ jñānaṃ jñeyaṃ samaṃ yugapannaṣṭaṃ bhavati ayameva advitīyabrahmaprāpakaḥ panthāḥ nāto'nyaḥ kaścidastītyarthaḥ || 22 || yugapat kathaṃ līyate ityata āha- jñeyeti || 23 || p. 539) yogajñānābhyāṃ manolayaḥ dvau kramau cittanāśasya yogo jñānaṃ munīśvara | yogastu vṛttirodho hi jñānaṃ samyagavekṣaṇam || 24 || tasminnirodhite nūnamupaśāntaṃ mano bhavet | manaḥspandopaśāntyāyāṃ saṃsāraḥ pravilīyate || 25 || sūryālokaparispandaśāntau vyavahṛtiryathā | kathaṃ punaḥ mānasaṃ vilīyate ityāśaṅkya pratyagabhinnabrahmagocarayogajñānābhyāṃ mānasaṃ vilīyata iti sadṛṣṭāntamāha- dvāviti | yogastu svātiriktāstitvagocarataccittavṛttirodhaḥ, jñānaṃ brahmātiriktaṃ na kiṃcidastīti samyagavekṣaṇam || 24 || yaḥ svātiriktamastīti bhrama udeti tasmin | saṃsāre sati kathaṃ manaḥ śāmyatītyatra- mana iti | manaḥspandopaśāntyāyāmityasya manaḥspandopaśāntāvityarthaḥ | manaḥspandopaśāntyāyam ityakaṃ pāṭhāntaramapi vartate | saṃsāraḥ pravilīyate, saṃsārasya manaḥkalpitatvāt kalpakābhāve kalpyābhāvo yujyate ityarthaḥ || 25 || atra dṛṣṭāntaḥ- sūryeti || manolayāt prāṇaspandanirodhaḥ śāstrasajjanasaṃparkavairāgyābhyāsayogataḥ || 26 || anāsthāyāṃ kṛtāsthāyāṃ pūrvaṃ saṃsāravṛttiṣu | yathābhivāñchitadhyānācciramekatayoditāt || 27 || ekatattvadṛḍhābhyāsāt prāṇaspando nirudhyate | svājñānavikalpitamanaḥspandasya prāṇaspandanapūrvakatvāt | yata evamataḥ tacchāntāvupāya ucyate- śāstreti || 26 || anāsthāyāṃ nivṛttimārge p. 540) kṛtāsthāyāṃ satyāṃ brahma satyaṃ jagat mithyeti jñānamudeti | tataḥ yatheti || 27 || prāṇaspandanirodhāt manaḥspandanirodhaḥ pūrakādyanilāyāmād dṛḍhābhyāsādakhedajāt || 28 || ekāntadhyānayogācca manaḥspando nirudhyate | manaḥspandaśāntiḥ kathamityatra- pūraketi || 28 || prāṇaspandaśāntisamakālaṃ mana iti || prāṇaspandanirodhavividhopāyāḥ oṃkāroccāraṇaprāntaśabdatattvānubhāvanāt | suṣupte saṃvido jāte prāṇaspando nirudhyate || 29 || tālumūlagatāṃ yatnājjihvayākramya ghaṇṭikām | ūrdhvarandhraṃ gate prāṇe prāṇaspando nirudhyate || 30 || prāṇe galitasaṃvittau tālūrdhvadvādaśāntage | abhyāsādūrdhvarandhreṇa prāṇaspando nirudhyate || 31 || dvādaśāṅgulaparyante nāsāgre vimalāmbare | saṃviddṛśi prāśāmyantyāṃ prāṇaspando nirudhyate || 32 || bhrūmadhye tārakālokaśāntāvantamupāgate | caitanaikatane baddhe prāṇaspando nirudhyate || 33 || omityeva yadudbhūtaṃ jñānaṃ jñeyātmakaṃ śivam | asaṃspṛṣṭavikārāṃśaṃ prāṇaspando nirudhyate || 34 || p. 541) cirakālaṃ hṛdekāntavyomasaṃvedanānmune | avāsanamanodhyānāt prāṇaspando nirudhyate || 35 || ebhiḥ kramaistathānyaiśca nānāsaṃkalpakalpitaiḥ | nānādeśikavaktrasthaiḥ prāṇaspando nirudyate || 36 || plutapraṇavānusaṃdhānenāpi prāṇaspando nirudhyata ityāha- oṃkāreti | oṃkāra - - - bhavanāt kāṃsyaghaṇṭāninādavat praṇavanādānusaṃdhānāt | bāhyāntarbhavasaṃvido viṣayajñānatateḥ suṣupte jāte sati atha prāṇeti || 29 || lambikayāpi prāṇaspandaśāntiḥ syādityāha- tālviti | tadupāyataḥ ūrdhvarandhraṃ gate || 30 || rājayogābhyāsapāṭavataḥ prāṇa iti | ṣaṇmukhīmudrayā galitasaṃvittau vigalitabāhyāntaḥ saṃvitkalanāyāṃ satyām abhyāsāt tālūrdhvarandhreṇa prāṇe tālūrdhvavilasitadvādaśāntaṃ sahasrāracakraṃ gate sati atha prāṇeti || 31 || bahiḥkumbhakenāpi prāṇajayaḥ syādityāha- dvādaśeti | saṃviddṛśi prāśāmyantyāṃ svātiriktaviṣayavṛttau nāṣṭāyām || 32 || tārakānusaṃdhānato'pi bhrūmadhye | tārakālokanaśāntau satyām | tārakālokanaṃ kartavyamiti saṃkalpe antamupāgate atha manasi cetanaikatāne, cetane pratīci ekatāne baddhe ekatānatayā baddhe manonmanībhāvaṃ gate sati, atha prāṇeti || 33 || brahmajñānenāpi prāṇaspandaśāntiḥ syādityāha- omiti | tadeva cāhaṃ sakalaṃ vimukta omiti oṃkārārthavicāraṇasaṃjātāsaṃspṛṣṭavikārāṃśajñānasamakālaṃ prāṇeti || 34 || dhyānāt vāsanākṣayācca prāṇaspandaśāntiḥ syādityāha- cireti | hṛdā ekāntavyomasaṃvedanāt cidvyomātiriktaṃ na kiṃcidasti iti jñānāt vāsanā kṣīyate | tato dhyeyaikagocaraṃ mano bhavati | prāṇaspandaśāntiḥ bhavedityarthaḥ || 35 || uktairanuktairvā upāyaiḥ cirānuṣṭitaiḥ prāṇaspandaśāntiḥ syādityāha- ebhiriti || 36 || p. 542) kumbhakena suṣumnābhedanadvārā paramapadagamanam ākuñcanena kuṇḍalinyāḥ kavāṭamudghāṭya mokṣadvāraṃ vibhedayet || 36-1 || yena mārgeṇa gantavyaṃ taddvāraṃ mukhenācchādya prasuptā kuṇḍalinī kuṭilākārā sarpavadveṣṭitā bhavati || 36-2 || sā śaktiryena cālitā syāt sa tu mukto bhavati | sā kuṇḍalinī kaṇṭhordhvabhāge suptā cedyogināṃ muktaye bhavati | bandhanāyādho mūḍhānām || 36-3 || iḍādimārgadvayaṃ vihāya suṣumnāmārgeṇa gacchet tadviṣṇoḥ paramaṃ padam || 36-4 || prāṇaspandanirodhalakṣaṇakevalakumbhakato yogī kuṇḍalinyā suṣumnāvadanaṃ bhedayedityāha- ākuñcaneneti | suṣumnākavāṭam | mokṣadvāraṃ brahmarandhraṃ vibhedayet || 36-1 || mokṣadvārabhedakakuṇḍalinīsvarūpaṃ taccālanaphalaṃ cāha- yeneti || 36-2,3 || yat evam ataḥ iḍādīti | suṣumnāyāḥ viṣṇupadāptidvāratvāt || 36- 4 || manoyuktaprāṇasya susumnāpraveśanavidhiḥ marudabhyasanaṃ sarvaṃ manoyuktaṃ samabhyaset | itaratra na kartavyā manovṛttirmanīṣiṇā || 37 || divā na pūjayedviṣṇuṃ rātrau naiva prapūjayet | satataṃ pūjayedviṣṇuṃ divārātraṃ na pūjayet || 38 || manoyogābhyāsaḥ phalavānityarthaḥ || 37 || manoyuktaprāṇam iḍādimārgadvayamaprāpayitvā mahāpathavyāpṛtaṃ kuryādityāha- diveti | manoyogato viṣṇuṃ prāṇaṃ p. 543) divā sūryanāḍyāṃ na pūjayet na vyāpārayet | tathā candranāḍyāṃ rātrau naiva prapūjayet | tataḥ avyākṛtākāśaṃ tena pūritaṃ satataṃ suṣumnākhyaṃ mahāpathaṃ prati viṣṇuṃ pūjayet | kadāpi divārātraṃ na pūjayedityarthaḥ || 38 || khecarīmudrāprāptiḥ suṣiro jñānajanakaḥ pañcasrotaḥsamanvitaḥ | tiṣṭhate khecarī mudrā tvaṃ hi śāṇḍilya tāṃ bhaja || 39 || savyadakṣiṇanāḍīstho madhye carati mārutaḥ | tiṣṭhate khecarī mudrā tasmin sthāne na saṃśayaḥ || 40 || iḍāpiṅgalayormadhye śūnyaṃ caivālinaṃ graset | tiṣṭhantī khecarī mudrā tatra satyaṃ pratiṣṭhitam || 41 || somasūryadvayormadhye nirālambatale punaḥ | saṃsthitā vyomacakre sā mudrā nāma ca khecarī || 42 || suṣumnāpraveśataḥ kiṃ syādityāśaṅkya tatra khecarīmudrā vartate tatsākṣātkārāt kṛtakṛtyo bhavasītyāha- suṣira iti | yatra suṣumnāmadhye suṣiraḥ virāḍāditurīyātītāntapañcasrotassamanvitaḥ san mūlādhārānāhatājñāsahasrāreṣu yoginaḥ krameṇa virāḍādijñānajanako bhavati tatraiva khecarīmudrā nirvikalpakarūpiṇī vartate | matprasādataḥ tāṃ tvaṃ bhajetyarthaḥ || 39 || uktārthameva punaḥ punaḥ śabdāntareṇa viśadayati- savyeti || 40 || śūnyaśabdena avyākṛtamākāśamucyate, ākāśasya vāyugrāsatvāt || 41 || vyomacakrasya nirālambatvāt || 42 || p. 544) bāhyakhecarīsiddhyupāyaḥ chedanacālanadohaiḥ kalāṃ parāṃ jihvāṃ kṛtvā dṛṣṭiṃ bhrūmadhye sthāpya kapālakuhare jihvā viparītagā yadā bhavati tadā khecarī mudrā jāyate | jihvā cittaṃ ca khecarati | tenordhvajihraḥ pumānamṛto bhavati || 42-1 || bāhyakhecarīsiddhyupāyamāha- chedaneti | pratibhānuvāsaraṃ ṣaṇmāsāvadhi snuhipatranibhaśastreṇa romamātraṃ jihvāsirācchedanena pratibrāhme muhūrte jihvācālanataḥ prātaḥ saindhavapathyācūrṇato dohaiḥ kalāṃ parāṃ sūkṣmāṃ jihvāṃ kṛtvā dṛṣṭiyugmaṃ bhrūmadhye sthāpya ghaṇṭikārandhreṇa kapālakuhare jihvā viparītagā yadā bhavati tadā khecarīmudrā udeti | sahasrārajihvāpraveśato yogī kṛtakṛtyo bhavatītyarthaḥ || 42-1 || abhyāsakāle prāṇajayopāyaḥ vāmapādamūlena yoniṃ saṃpīḍya dakṣiṇapādaṃ prasārya taṃ karābhyāṃ dhṛtvā nāsābhyāṃ vāyumāpūrya kaṇṭhabandhaṃ samāropyordhvato vāyuṃ dhārayet | tena sarvakleśahāniḥ | tataḥ pīyūṣamiva viṣaṃ jīryate | kṣayagulmagudāvartajīrṇatvagādidoṣā naśyanti | eṣa prāṇajayopāyaḥ sarvamṛtyūpaghātakaḥ || 42-2 || abhyāsakāle prāṇajayopāyamāha- vāmeti | mahāmudrābhyāsena tena || 42-2 || p. 545) svātmāparokṣasiddhyupāyaḥ vāmapādapārṣṇi yonisthāne niyojya dakṣiṇacaraṇaṃ vāmorupari saṃsthāpya vāyumāpūrya hṛdaye cubukaṃ nidhāya yonimākuñcya manomadhye yathāśakti dhārayitvā svātmānaṃ bhāvayet | tenāparokṣasiddhiḥ || 42-3 || svātmāparokṣasiddhyupāyamāha- vāmeti | svātmānaṃ brahmāhamasmīti bhāvayet | siddhiḥ bhavati || 42-3 || sarvarogavinirmokasādhanaṃ dhāraṇāviśeṣaḥ bāhyāt prāṇaṃ samākṛṣya pūrayitvodare sthitam | nābhimadhye ca nāsāgre pādāṅguṣṭhe ca yatnataḥ || 43 || dhārayenmanasā prāṇaṃ saṃdhyākāleṣu vā sadā | sarvarogavinirmukto bhavedyogī gataklamaḥ || 44 || dhāraṇāviśeṣamāha- bāhyāditi || 43-44 || nāsāgrādiṣu saṃyamena vividhasiddhayaḥ nāsāgre vāyuvijayaṃ bhavati | nābhimadhye sarvarogavināśaḥ | pādāṅguṣṭhadhāraṇāccharīralaghutā bhavati || 44-1 || rasanādvāyumākṛṣya yaḥ pibet satataṃ naraḥ | śramadāhau tu na syātāṃ naśyanti vyādhayastathā || 45 || saṃdhyayorbrāhmaṇaḥ kāle vāyumākṛṣya yaḥ pibet | trimāsāt tasya kalyāṇī jāyate vāk sarasvatī || 46 || p. 546) evaṃ ṣaṇmāsābhyāsāt sarvaroganivṛttiḥ | jihvayā vāyumānīya jihvāmūle nirodhayet | yaḥ pibedamṛtaṃ vidvān sakalaṃ bhadramaśnute || 47 || ātmanyātmānamiḍayā dhārayitvā bhruvo'ntare | vibhedya tridaśāhāraṃ vyādhistho'pi vimucyate || 48 || nāḍībhyāṃ vāyumāropya nābhau tundasya pārśvayoḥ | ghaṭikaikāṃ bahedyastu vyādhibhiḥ sa vimucyate || 49 || māsamekaṃ trisaṃdhyaṃ tu jihvayāropya mārutam | vibhedya tridaśāhāraṃ dhārayettundamadhyame || 50 || jvarāḥ sarve vinaśyanti viṣāṇi vividhāni ca | muhūrtamapi yo nityaṃ nāsāgre manasā saha || 51 || sarvaṃ tarati pāṣmānaṃ tasya janmaśatārjitam | tārasaṃyamāt sakalaviṣayajñānaṃ bhavati | nāsāgre cittasaṃyamādindralokajñānam | tadadhaścittasaṃyamādagnilokajñānam | cakṣuṣi cittasaṃyamāt sarvalokajñānam | śrotre cittasya saṃyamādyamalokajñānam | tatpārśve saṃyamānnir-ṛtilokajñānam | pṛṣṭhabhāge saṃyamādvaruṇalokajñānam | vāmakarṇe saṃyamādvāyulokajñānam | kaṇṭhe saṃyamāt somalokajñānam | vāmacakṣuṣi saṃyamācchivalokajñānam | mūrdhni saṃyamādbrahmalokajñānam | pādādhobhāge saṃyamādatalalokajñānam | pāde saṃyamādvitalalokajñānam | pādasaṃdhau saṃyamānnitalalokajñānam | jaṅghe saṃyamātsutalalokajñānam | jānau saṃyamānmahātalalokajñānam | ūrau cittasaṃyamādrasātalalokajñānam | p. 547) kaṭau cittasaṃyamāttalātalalokajñānam | nābhau cittasaṃyamādbhūlokajñānam | kukṣau saṃyamādbhuvarlokajñānam | hṛdi cittasaṃyamāt svarlokajñānam | hṛdayordhvabhāge cittasaṃyamānmaharlokajñānam | kaṇṭhe cittasaṃyamājjanolokajñānam | bhrūmadhye cittasaṃyamāttapolokajñānam | mūrdhni cittasaṃyamāt satyalokajñānam | dharmādharmasaṃyamādatītānāgatajñānam | tattajantudhvanau cittasaṃyamāt sarvajanturutajñānam | saṃcitakarmaṇi cittasaṃyamāt pūrvajātijñānam | paracitte cittasaṃyamāt paracittajñānam | kāyarūpe cittasaṃyamādanyādṛśyarūpam | bale cittasaṃyamāddhanumadādibalam | sūrye cittasaṃyamādbhuvanajñānam | candre cittasaṃyamāttāravyūhajñānam | dhruve tadgatidarśanam | svārthasaṃyamāt puruṣajñānam | nābhicakre kāyavyūhajñānam | kaṇṭhakūpe kṣutpipāsānivṛttiḥ | kūrmanāḍyāṃ sthairyam | tāre siddhadarśanam | kāyākāśasaṃyamādākāśagamanam | tattatsthāne saṃyamāttattatsiddhayo bhavanti || 52 || nāsāgrādikāyākāśāntasaṃyamādvicitrasiddhayo bhavantītyāha- nāsāgra iti | nāsāgre vāyudhāraṇāt || 44-1 || rasanāt rasanayā || 45-47 || candramaṇḍalaṃ vibhedya | tridaśāhāram amṛtaṃ pītvā || 48-50 || manasā saha yo lakṣyaṃ paśyati || 51 || tārasaṃyamāt tārakacittasaṃyamāt bhavatīti sarvatrānuvartate | jaṅghe jaṅghāyām | itthaṃbhūtasiddhiḥ puruṣārthasādhanamiti cenna, siddheḥ puruṣārthaparipanthitvāt | na hi svātirekeṇa svaparaśarīracaturdaśalokatadviṣayakajñānaṃ vāsti | tasmāt mumukṣubhiḥ siddhimārgo nādartavyaḥ ityarthaḥ || 52 || iti saptamaḥ khaṇḍaḥ pañcavidhapratyāhāraḥ atha pratyāhāraḥ | sa pañcavidhaḥ | viṣayeṣu vicaratāmindriyāṇāṃ balādāharaṇaṃ pratyāhāraḥ | yadyat paśyati tat sarvamātmeti pratyāhāraḥ | nityavihitakarmaphalatyāgaḥ pratyāhāraḥ | sarvaviṣayaparāṅmukhatvaṃ pratyāhāraḥ | aṣṭādaśasu marmasthāneṣu kramāddhāraṇaṃ pratyāhāraḥ || 1 || pādāṅguṣṭhagulphajaṅghājānū- rupāyumeḍhranābhihṛdayakaṇṭhakūpatālunāsākṣibhrūmadhyalalāṭa- mūrdhni sthānāni | teṣu kramādārohāvarohakrameṇa pratyāharet || 2 || yamaniyamāsanaprāṇāyāmaprāsaṅgikaparamārthopadeśatatprati- panthinānāvidhasiddhīḥ pratipādya atha yogāṅgaprakṛtapratyāhāramācaṣṭe- atheti | svasvaviṣayato balāt | kramāddhāraṇaṃ, dhāraṇaṃ hāraṇaṃ saṃkramaṇaṃ pratyāhāraḥ || 1 || marmasthānāni kānītyatra pādeti || 2 || ityaṣṭamaḥ khaṇḍaḥ pañcavidhāḥ dhāraṇāḥ atha dhāraṇāḥ | sa pañcavidhaḥ | ātmani manodhāraṇaṃ daharākāśe bāhyākāśadhāraṇaṃ pṛthivyaptejovāyvākāśeṣu pañcamūrtidhāraṇaṃ ceti || sa pañcavidhaḥ tāḥ pañcavidhāḥ | pañcabrahma- pañcamūrtidhāraṇam || iti navamaḥ khaṇḍaḥ dvividhaṃ dhyānam atha dhyānam | taddvividhaṃ saguṇaṃ nirguṇaṃ ceti | saguṇaṃ mūrtidhyānam | nirguṇamātmayāthātmyam || anātmāpahnavasiddhātmamātrāvaśeṣo hi ātmayāthātmyam || iti daśamaḥ khaṇḍaḥ samādhisvarūpam atha samādhiḥ | jīvātmaparamātmaikyāvasthā tripuṭīrahitā paramānandasvarūpā śuddhacaitanyātmikā bhavati || tūlāvidyopādhiko jīvaḥ mūlāvidyopādhikaḥ paramātmā tayoraupādhikaviśeṣāṃśāpāyāt pratyakparaikyaṃ yasyāmābhāti seyaṃ jīvātmaparamātmaikyāvasthā nirvikalpakarūpiṇītyarthaḥ | tripuṭyāṃ satyāṃ nirvikalpatā kuta ityata āha- tripuṭīti | nirvikalpakaprakṛteḥ tripuṭyādivikṛtigrāsatvāt tripuṭyabhāve duḥkharūpā syādityata āha- paramānandeti | tripuṭīduḥkhagrāsanirvikalpakasthiteḥ paramānandasvarūpatvāt aikyāvasthāyā jaḍatvaṃ syādityāśaṅkya asya asaṃprajñātasamādhirūpatayā śuddhacaitanyatāmāha- śuddheti | atra jīvātmaparamātmaikyāvasthāśabdena asaṃprajñātasamādhirucyate ityarthaḥ || ityekādaśaḥ khaṇḍaḥ iti prathamo'dhyāyaḥ dvitīyo'dhyāyaḥ nirviśeṣabrahmasvarūpam atha ha śāṇḍilyo ha vai brahma-ṛṣiścaturṣu vedeṣu brahmavidyāmalabhamānaḥ kiṃ nāmetyatharvāṇaṃ bhagavantamupasannaḥ papraccha adhīhi bhagavan brahmavidyāṃ yena śreyo'vāpsyāmīti || 1 || sa hovācātharvā śāṇḍilya satyaṃ vijñānamanantaṃ brahma || 2 || aṣṭāṅgayogacchalena svātmatattvaṃ śrutvāpi yathāvadanadhigata- tayā niṣpratiyogikanirviśeṣabrahmamātrajñānabubhutsayā śāṇḍilyaḥ punaḥ atharvāṇaṃ pṛcchatītyāha- atheti | vedeṣu arthato'vadhāriteṣvapi niṣpratiyogikabrahmamātravidyām | kiṃ nāma brahma | papraccha- kimiti ? adhīhi | yena tvadupadeśena || 1 || śāṇḍilyenaivaṃ pṛṣṭaḥ sa hovāca | kiṃ nāma brahmeti praśnottaraṃ- śāṇḍilyeti | satyaṃ vijñānamanantaṃ brahma iti taittirīyake samyak vyākhātametat || 2 || brahmaṇaḥ anirdeśyatvam yasminnidamotaṃ ca protaṃ ca yasminnidaṃ saṃca vicaiti sarvaṃ yasmin vijñāte sarvamidaṃ vijñātaṃ bhavati tadapāṇipādamacakṣuḥ- śrotramajihvamaśarīramagrāhyamanirdeśyam || 3 || yat sarvādhikaraṇaṃ tadanirdeśyamityāha- yasminniti | idam avidyāpadatatkāryajātaṃ yatra otaprotabhāvametya saṃca vicaiti saṃkocavikāsatāṃ bhajati, yanmātrajñānataḥ idaṃ svātiriktaṃ neti vijñātaṃ bhavati, tadetatpāṇipādādimadvyaṣṭisamaṣṭyātmakaśarīrā- pahnavasiddhaṃ tattvena nirdeṣṭumaśakyatvāt anirdeśyam || 3 || p. 551) brahmaṇaḥ āvāṅmānasagocaratvam yato vāco nivartante aprāpya manasā saha | yatkevalaṃ jñānagamyam | prajñā ca yasmāt prasṛtā purāṇī | yadekamadvitīyam | ākāśavat sarvagataṃ susūkṣmaṃ nirañjanaṃ niṣkriyaṃ sanmātraṃ cidānandaikarasaṃ śivaṃ praśāntamamṛtaṃ tat paraṃ ca brahma | tattvamasi tajjñānena hi vijānīhi || 4 || tasyāvāṅmānasagocaratvaṃ jñānaikagamyatvaṃ prajñājanakatvam advitīyatvaṃ vastutaḥ saccidānandamātratvaṃ cāha- yata iti | kevalaṃ jñānagamyaṃ jñānetarasādhanairagamyamityarthaḥ, nānyaḥ panthā vidyate'yanāya iti śruteḥ | nirvikalpā ca cinmātrā vṛttiḥ prajñeti kathyate iti śrutisiddhā prajñā purāṇī, ākaivalyabhāvasthāyitvāt | sā yasmāt prasṛtā vijṛmbhitā | yaccaitanyamātraṃ dvaitādivikṛtiprasaktau advitīyamityādiviśeṣaṇavat tadabhāve sanmātram asadanyat iti śruteḥ yatsarvāsadapahnavasiddhaniṣpratiyogikasanmātramavaśiṣyate tat | tadeva sarvaṃ tadatiriktaṃ nāstīti budhyasvetyarthaḥ || 4 || sarvasya paramātmatvam ya eko deva ātmaśaktipradhānaḥ sarvajñaḥ sarveśvaraḥ sarvabhūtāntarātmā sarvabhūtādhivāsaḥ sarvabhūtanigūḍho bhūtayoniryogaikagamyaḥ | yaśca viśvaṃ sṛjati viśvaṃ bibharti viśvaṃ bhuṅkte sa ātmā | ātmani taṃ taṃ lokaṃ vijānīhi || 5 || kathaṃ punastaddhiyā sarvaṃ jñātuṃ śakyate tadbrahmātirekeṇa viśvakṛdīśvarasattvādityāśaṅkya yaḥ svājñadṛṣṭyā svātirikteśvaravat bhātaḥ sa eva svajñadṛṣṭyā p. 552) paramātmatayā avaśiṣyate ityāha- ya iti | yasyānātmāpahnavasiddhātmamātraśaktiḥ prakṛtiḥ pradhānā mukhyā bhavati sākṣitveśvaratvādiśaktistu upasarjanabhūtā ca bhavati so'yam ātmaśaktipradhānaḥ | upasarjanaśaktimavaṣṭabhya sarvajña ityādi | īśvarasākṣātkārasya yogaikasādhyatvāt īśvarasadbhāvaliṅgamāha- yaśceti | yasya liṅgaṃ prapañcaṃ vā sa ma ātmā na saṃśayaḥ iti śrutisiddhataṭasthalakṣaṇeneśvarāstitvamavagamya tasmin svājñasamarpitaviśeṣāpāye yo ya īśvaraḥ sākṣī jīvo jagaditi ca vyapadiṣṭaḥ taṃ taṃ lokaṃ niṣpratiyogikabrahmamātramiti vijānīhi || 5 || gurūpadeśataḥ sarvātmatvajñānaprāptiḥ mā śocīrātmavijñānī śokasyāntaṃ gamiṣyasi || 6 || katham evaṃ jñātuṃ śakyamiti mā śucaḥ madupadeśamahimnā svātiriktāstitāprabhavaśokāntabrahma bhavasītyāha- mā śocīriti || 6 || iti dvitīyo'dhyāyaḥ tṛtīyo'dhyāyaḥ brahmaṇo vastutaḥ niṣpratiyogikasvamātratvam atha hainaṃ śāṇḍilyo'tharvāṇaṃ papraccha yadekamakṣaraṃ niṣkriyaṃ śivaṃ sanmātraṃ paraṃ brahma | tasmāt kathamidaṃ viśvaṃ jāyate kathaṃ sthīyate kathamasmiṃllīyate | tanme saṃśayaṃ chettumarhasīti || 1 || sa hovācātharvā satyaṃ śāṇḍilya parabrahma niṣkriyamakṣaramiti || 2 || p. 553) brahmaṇo niṣpratiyogikasvamātratvamuktaṃ, tato viśvaṃ jāyate iti ca | niṣpratiyogikasvamātratve viśvahetutvaṃ na saṃbhavati, viśvahetutve niṣpratiyogikatvaṃ ca na saṃbhavatīti brahmātirikteyattābubhutsayā śāṇḍilyo'tharvāṇaṃ pṛcchatītyāha- atheti || 1 || brahma tu sanmātraprakṛtikaṃ tanniṣpratiyogikasvaprakṛtiṃ vinā jagajjanamsthitibhaṅgavikṛtitāṃ naiti | vatuyāthātmyājñānato niratāṃ saṃśayāviṣṭaśāṇḍilyapraśnottaraṃ sa hovāca | he śāṇḍilya yanmayoktaṃ sanmātraṃ paraṃ brahma niṣpratiyogikaṃ svātirekeṇa astīti viśvasanīyaviśvotpādasthitibhaṅgakāryakāraṇavikriyāpahnavasiddhaṃ paramākṣaramiti tadeva satyam | tasya niṣpratiyogikatve na hi saṃśayo'sti svājñādidṛṣṭimohe satyasati svasyaikarūpatayā sthitatvāt || 2 || brahmaṇo rūpatrayam athāpyasyārūpasya brahmaṇastrīṇi rūpāṇi bhavanti niṣkalaṃ sakalaṃ sakalaniṣkalaṃ ceti || 3 || tathā cedviśvakāraṇatā kuta ityāśaṅkya pāramārthikasvajñasvājñadṛṣṭivaicitryāt niṣpratiyogikaniṣkalamapi brahma sapratiyogikaniṣkalavat sakalavat sakalaniṣkalavacca bhātītyāha- atheti || 3 || niṣkalaṃ brahma yatsatyaṃ vijñānamānandaṃ viṣkriyaṃ nirañjanaṃ sarvagataṃ susūkṣmaṃ sarvatomukhamanirdeśyamamṛtamasti tadidaṃ niṣkalaṃ rūpam || 4 || paramārthadṛṣṭyā yat niṣpratiyogikaniṣkalamityuktaṃ tat tiṣṭhatu, tadavagateḥ sapratiyogikakalanāpahnavapūrvakatvāt, cinmātrameva cinmātramakhaṇḍaikarasaṃ rasam | sarvavarjitacinmātraṃ brahmamātramasanna hi || p. 554) ityādi śruteḥ | tatra ādau svajñadṛṣṭimavaṣṭabhya sapratiyogikaniṣkalasvarūpaṃ viśadayati- yaditi | satyajñānānandādyuktaviśeṣaṇānāmanṛtajaḍaduḥkhādipratiṣedhakatve sapratiyogikatvaṃ yujyate, niṣpratiyogikapakṣe tu taddṛṣṭyā apahnotavyaviṣayasāmānyamasti nāstīti vibhramasyāpyapahnavaṃ gatatvāt || 4 || sakalaṃ brahma athāsya yā sahajāsti vidyā mūlaprakṛtirmāyā lohitaśuklakṛṣṇā tayā sahajavān devaḥ kṛṣṇapiṅgalo maheśvara īṣṭe | tadidamasya sakalaṃ rūpam || 5 || sapratiyogikasakalarūpaṃ spaṣṭayati- atheti | ya eṣa niṣpratiyogika- niṣkalatayā avaśiṣṭaḥ sa eva svājñadṛṣṭyā sapratiyogikaniṣkala iti khyātaḥ | sa evātha svājñadṛṣṭyā vikalpānantaraṃ sarveśvaro bhavati | asyeśvaratvahetuḥ ketyata āha- yeti | svājñadṛṣṭisahajā yā mūlaprakṛtitvena prakṛtā triguṇātmikā māyāsti tayā sahajavān devaḥ triguṇayogataḥ kṛṣṇapiṅgalo maheśvaraḥ sarveśvaratvamavalambya svājñadṛṣṭiprasaktasvāvidyāpadatatkāryajātam īṣṭe | tadidamasya sakalaṃ rūpam, īśvarasya nirāvṛtakriyājñānecchāśaktimattvena svadṛṣṭyeśitavyasvāvidyāpadatatkāryavairalyāt svasyaiva niṣpratiyogika- niṣkalatvāt asya sakalatvaṃ svājñadṛṣṭiniṣṭhamevetyarthaḥ || 5 || sakalaniṣkalaṃ brahma athaiṣa jñānamayena tapasā cīyamāno'kāmayata bahu syāṃ prajāyeyeti | athaitasmāt tapyamānāt trīṇyakṣarāṇyajāyanta | p. 555) tisro vyāhṛtayastripadā gāyatrī trayo vedāstrayo devāstrayo varṇāstrayo'gnayaśca jāyante | yo'sau devo bhagavān sarvaiśvaryasaṃpannaḥ sarvavyāpī sarvabhūtānāṃ hṛdaye saṃniviṣṭo māyāvī māyayākṛtiḥ sa brahmā sa viṣṇuḥ sa rudraḥ sa indraḥ sa sarve devāḥ sarvāṇi bhūtāni sa eva purastāt sa eva paścāt sa evottarataḥ sa eva dakṣiṇataḥ sa evādhastāt sa evopariṣṭāt sa eva sarvam | athāsya devasyātmaśaktikrīḍasya bhaktānukampino dattātreyarūpā surūpā tanūravāsā indīvaradalaprākhyā caturbāhuraghorāpāpakāśinī | tadidamasya sakalaniṣkalaṃ rūpam || 6 || ardhasvajñadṛṣṭimavaṣṭabhya sakalasvarūpaprapañcanapūrvakaṃ sakalaniṣkalasvarūpamācaṣṭe- atheti | ādyantayoḥ sakalaṃ madhye niṣkalaṃ yatra dṛśyate tat sakalaniṣkalasvarūpam | tatrādau īśvara eko'pi tapasā cīyamāno vardhamānaḥ san bahu syāṃ prajāyeya iti bahubhu[bha]vanasaṃkalpaṃ kṛtavān | evaṃ satyasaṃkalpāttasmādīśvarāt akārokāramakārabhedena trīṇyakṣarāṇyajāyanta- iti sarvatra vacanānurodhena ūhyam | bhūrādi bhedena tisro vyāhṛtayaḥ, padatrayātmikā gāyatrī, ṛgādibhedena trayo vedāḥ, brahmādibhedena trayo devāḥ, brāhmaṇādibhedena trayo varṇāḥ, gārhapatyādibhedena trayo'gnayaśca jāyante | so'yamīśvaro niravadhikavibhūtisaṃpannaḥ svena antaryāmirūpeṇa sarvavyāpī sarvabhūtahṛdāsanaḥ | tasyākṛtimatvaṃ māyayā, na svataḥ, svato nirākṛtitvāt | brahmādirūpeṇāpi sa eva vartate | digvidikadhaścordhvaṃ cāpi sa eva | dattātreyarūpeṇāpi sa eva vartate | surūpā tanū avāsāḥ iti viśeṣaṇato'syā avadhūtatvamavagamyate, jaḍabharataddattātreyaraivataka- ṛbhunidāgha iti śruteḥ | evaṃ ardhasvajñadṛṣṭyanurodhena sakalaniṣkalasvarūpaṃ pratipāditamityarthaḥ || 6 || iti prathamaḥ khaṇḍaḥ sanmātrasya parabrahmatvanirvacanam atha hainamatharvāṇaṃ śāṇḍilyaḥ papraccha bhagavan sanmātraṃ cidānandaikarasaṃ kasmāducyate paraṃ brahmeti || 1 || sa hovācātharvā yasmācca bṛhati bṛṃhayati ca sarvaṃ tasmāducyate paraṃ brahmeti || 2 || brahmaṇaḥ sanmātratvaṃ parabrahmatvam ātmatvaṃ maheśvaratvaṃ ca kathamiti śāṇḍilyo'tharvāṇaṃ pṛcchati, bhagavānatharvāpi tatpraśnapūraṇaṃ kṛtavānityāha- atheti | niṣpratiyogikasaccidānandamātraṃ kasmāt || 1-8 || sanmātrasya ātmatvanirvacanam atha kasmāducyate ātmeti || 3 || yasmāt sarvamāpnoti sarvamādatte sarvamatti ca tasmāducyate ātmeti || 4 || sanmātrasya maheśvaratvanirvacanam atha kasmāducyate iti || 5 || yasmānmahata īśaḥ śabdadhvanyā cātmaśaktyā tasmāducyate maheśvara iti || 6 || sanmātrasya dattātreyatvanirvacanam atha kasmāducyate dattātreya iti || 7 || yasmāt suduścaraṃ tapastapyamānāyātraye putrakāmāyātitarāṃ tuṣṭena jyotirmayenātmaiva p. 557) datto yasmāccānasūyāyāmatrestanayo'bhavat tasmāducyate dattātreya iti || 8 || niruktivedanaphalam atha yo'sya niruktāni veda sa sarvaṃ veda || 9 || atha yo ha vai vidyainaṃ paramupāste so'hamiti sa brahmavidbhavati || 10 || atraite ślokā bhavanti- dattātreyaṃ śivaṃ śāntamindranīlanibhaṃ prabhum | ātmamāyārataṃ devamavadhūtaṃ digambaram || 11 || bhasmoddhūlitasarvāṅgaṃ jaṭājūṭadharaṃ vibhum | caturbāhumudārāṅgaṃ praphullakamalekṣaṇam || 12 || jñānayoganidhiṃ viśvaguruṃ yogijanapriyam | bhaktānukampinaṃ sarvasākṣiṇaṃ siddhasevitam || 13 || evaṃ yaḥ satataṃ dhyāyeddevadevaṃ sanātanam | sa muktaḥ sarvapāpebhyo niḥśreyasamavāpnuyāt || 14 || ityoṃ satyamityupaniṣat || 15 || uktaniruktatrayavedanaphalamāha- atheti | brahmaṇaḥ sarvavyāpakatvena brahmavedanataḥ sarvavittvaṃ syādityarthaḥ || 9 || ya etadbrahma viditvopāste sa tadeva bhavatītyāha- atheti | vidya viditvetyarthaḥ || 10-13 || ya evamuktaprakāreṇa sadā devadevaṃ paramātmānam ayamahamasmīti viditvā dhyāyet sa niḥśreyasaṃ p. 558) tatpadamāpnuyāt || 14 || yat satyamoṃkārāgravidyotamānaṃ tadeva bhavatītyarthaḥ || ityupaniṣacchabdaḥ śāṇḍilyopaniṣatsamāptyarthaḥ || 15 || iti dvitīyaḥ khaṇḍaḥ samāptaḥ, tṛtīyo'dhyāyaśca || śrīvāsudevendraśiṣyopaniṣadbrahmayoginā | śāṇḍilyopaniṣadvyākhyā likhitā brahmagocarā | śāṇḍilyopaniṣadvyākhyāgranthastu triśataṃ smṛtaḥ || iti śrīmadīśādyaṣṭottaraśatopaniṣacchāstravivaraṇe aṣṭapañcāśatsaṃkhyāpūrakaṃ śāṇḍilyopaniṣadvivaraṇaṃ saṃpūrṇam ########### END OF FILE #######