#################################################### MUKTABODHA INDOLOGICAL RESEARCH INSTITUTE Use of this material (e-texts) is covered by Creative Commons license BY-NC 4.0 Catalog number: M00254 Uniform title: śaivasiddhāntaparibhāṣāmañjarī Author : vedajñāna Manuscript : IFP/EFEO transcript T0171 Description: Transcribed from IFP transcript T0171 which is copied from a manuscript belonging to śiva śri elukarai nātthu namabi sadāśivapaṇḍita sivācāryar maṭhādhipati ṭirueehengodu. See Muktabodha IFP/EFEO on-line catalog for bibliographic details at www.muktabodha.org . Notes: Data-entered by the staff of Muktabodha under the direction of Mark S. G. Dyczkowski. Revision 0: April 4, 2012 Internet publisher : Muktabodha Indological Research Institute Publication year : Publication city : Publication country : India #################################################### || śivamayam || śubhamastu || śaivasiddhāntaparibhāṣāmañjarī nigamajñāna śivācāryaviracitā śaivasiddhāntaparibhāṣāmañjarī upodghātaḥ | vande kalpakavighneśaṃ śritapaścimagopuram | phalopahārasantuṣṭamiṣṭānāṃ tuṣṭikāraṇam || 1 || śrīmattillavanādhīśaṃ sātakuṃbhasamācare | bhajāmi bhūmibhṛtkanyāṃ lālitānandanṛttanam || 2 || vyāghrapādaṃ tathā śeṣaṃ svarṇavarmāṇameva ca | śrīmadvyāghrapurādhīśaṃ bhaktānetān bhajāmyaham || 3 || śrīmadvyāghrapurāvāsaṃ pūjitaṃ śivayogibhiḥ | āgamagrantharatnodaiḥ apūrṇamaṭhamandiram || 4 || vedajñānaguruśceti bhuvi vighnāntamākhyayā | sarvāgamarahasyajñaṃ smarāmi śivayoginam || 5 || p. 2) lakṣite śaka bhūtābde mandabhāgyeti saṃkhyayā | viṣyanti me hāyane ca tārtīyīkahṛtau sudhīḥ || 6 || devajñānābhidhāno'sau śaivaṃ śāstrābdhipāragaḥ | kālahastīśvareṇātra praviṣṭhāṃ prāpitaḥ param || 7 || tannāmadhāriṇaṃ tasya śiṣyeṇa guṇaśālinaḥ | ekadvitricatuḥpañcaṣaṭsaptāṣṭanavādibhiḥ || 8 || saṃkhyābhiḥ kathyate bhāṣāmañjarī mañjuloktinā | anugṛhṇantu tāmetāṃ santaḥ saṃśritavatsalāḥ || 9 || kvaciduddeśaḥ proktaḥ kvacillakṣaṇayā saha | ghanadṛṣṭaṃ śivajñāne tadanyatra na vidyate || 10 || ityupodghātaḥ || atha paribhāṣā mañjarī brūmaḥ | ādimadhyāntanirmukta svabhāvavimala prabhuḥ | sarvajñaḥ paripūrṇaśca śivo jñeya śivāgame || 1 || aprameyamanirdeśyamanaupamyamanāmayam | sūkṣmaṃ sarvagataṃ nityaṃ dhruvamavyayamīśvaram || 2 || p. 3) śivatatvamiti proktaṃ sarvādhvopari saṃsthitam | ekaiva khalu cicchaktiḥ śivasya samavāyinī || 3 || saiva muktikriyābhedāt sadāśivatanurmatā | tayā dhṛtaṃ jagatsarvaṃ ekayā'nekarūpayā || 4 || eka eva śivastadvat śaktirapyavikāriṇī | layabhogādhikāreṣu tau na tanmātrarūpiṇī || 5 || ekohyaneka śaktī ca dṛkkriyoścādakomalaḥ | puṃsāntuṣakaṃbukavatjñeyā tāmrāśritakālimā || 6 || ? aṅkuraṃ vāstuyāgañca paryagnikaraṇaṃ tathā | maṇṭapasyārcanaṃ caiva samitparidhi viṣṭaram || 7 || praṇītā prokṣaṇaṃ pātraṃ ādhārapariṣecanam | paristṛṇādimantrāntaṃ eka eva samācaret || 8 || ekācāryeṇa kartavyaṃ mūrtihomādikaṃ vinā | ekena vartamānāyāṃ kriyāyāṃ karaṇaṃ vinā || 9 || sācānena kṛtaṃ cettu tatsyādācārya saṅkaram | vaiguṇyātkaraṇasyaiva virodhe sati yatra tu || 10 || sā kriyā tasya śiṣyeṇa kartavyaṃ tena śāstrataḥ | athānyena kṛtaṃ cettu kartā nāśo na saṃśayaḥ || 11 || p. 4) adhunā sakalādīnāṃ sthāpanakramamucyate | sahitasthāpanaṃ yatra ekadeśikamācaret || 12 || aṅkurādi pratiṣṭhāntaṃ ekācāryeṇa kārayet | anyathā cenna kartavyaṃ rājā rāṣṭraṃ vinaśyati || 13 || iti prathama vargaḥ || atha dvitīya vargaḥ || brahmadvayaṃ samuddiṣṭaṃ śabdabrahma parañca yat | paraṃ tācchivamuddiṣṭaṃ brahmaśabdena śabditam || 1 || śabdabrahmamayaṃ yattat sadāśivamiti smṛtam | sadā śivamanuḥ sākṣāt praṇavaṃ syājjanārdana || 2 || sarvakāraṇa bhūto'sau devadevaḥ sadāśivaḥ | tasyāpi kāraṇatvena saṃsthitassa paraśśivaḥ || 3 || vāṅmano'tīta rūpatvāt paratvena sa kathyate | tasmātkāraṇabhūto yassa evā'tra śivasmṛtaḥ || 4 || eka evādvayaṃ brahma dvividhaṃ paripāṭhyate | parāpara vibhāgena parantu dvividhaṃ punaḥ || 5 || p. 5) laukikaṃ vaidikañcaiva śabdabrahma praśasyate | parañca dvividhaṃ proktaṃ sa guṇaṃ śuddhamityapi || 6 || brahmāṅgaṃ sthūlarūpañca sūkṣmamoṅkārarūpakam | sūkṣmarūpaṃ śivaṃ proktaṃ sthūlarūpaṃ sadāśivam || 7 || kartṛtvaṃ dvividhā viprāḥ saṅkalpātkaraṇādapi | na saṅkalpena mātreṇa kulālaiḥ kriyate ghaṭaḥ || 8 || śivasaṅkalpamātreṇa bindukṣobhakarassadā | karaṇañca na śaktyasya śaktinnācetanā tathā || 9 || viṣayā niyamādekaṃ boddhā itye ca tattadā | jñānaśakti kriyāśakti śaktidvayamiti smṛtam || 10 || jñānaśaktyā vijānāti kriyāyaḥ kurute jagat | śivasṛṣṭi tathā pūrvā paśusṛṣṭidvitīyakā || 11 || śuddhadeha samāyuktā śivasṛṣṭirudīritā | malairāvṛtaśuddhātmā paśusṛṣṭiḥ prakīrtitā || 12 || māyāto dvividhā sṛṣṭiḥ sthūla sūkṣmā ca kīrtitā | dṛkkriyā vyañjikā tātvī sāmānyaṃ bhuvanātmikā || 13 || kālastu dvividho jñeya sthūla sūkṣmopalakṣitaḥ | laukika sthūla evokta sūkṣmaścitrātmayoginām || 14 || p. 6) jñānadvividhamākhyātaṃ paraṃ vācā paraṃ smṛtam | parañcaivāvabodhākhyaṃ aparaṃ śāstramuttamam || 15 || ādyāvabhūdvidhājñānaṃ adhikāradvibhedataḥ | parāparavibhāgena patipaśvarthadarśakam || 16 || śivaprakāśakaṃ jñānaṃ śivajñānaṃ paraṃ smṛtam | vedādyaṃ paravijñānaṃ paśupaśvarthadarśakam || 17 || yathā vilakṣaṇaṃ cakṣuḥ kṣapāyāṃ nṛbiḍālayoḥ | tathā vilakṣaṇaṃ jñānaṃ parāpara vibhedataḥ || 18 || parokṣañcāparokṣañca dvividhaṃ jñānamiṣyate | parokṣaṃ sthāvaraṃ prāhuḥ aparokṣantu susthiram || 19 || maheśapāde gamyaṃ yat parokṣañca pravartate | aparokṣaṃ muniśreṣṭhāt anuṣṭhānādbhaviṣyati || 20 || dvividhaṃ karmabhojyārthaṃ dharmādharmātmakaṃ paśoḥ | ābhogasthāyi yadvidyāt phaladvayavirodhi ca || 21 || taccarīradvidhā proktaṃ sthūlasūkṣmaṃ tathaiva ca | sūkṣmasya golakāṃ viddhi tacchubhāśubhasādhanam || 22 || jananaṃ maraṇañcaiva janmanā jāyate yataḥ | evaṃ sthūlaśarīrañca saṃkṣepādvarṇitaṃ mayā || 23 || p. 7) sūkṣmasya lakṣaṇaṃ vakṣye samāsācchṛṇu tatvataḥ | pratipuṃśca niyataṃ tatvaṃ kalādyavani paścimam || 24 || jīvaṃ tṛṇajalūkeva dehāddehaṃ viśetkramāt | saṃprāpyottaramaṃśena dehaṃ tyajati paurvikam || 25 || paśūnāṃ sthūlasūkṣmāṃśca pannagāṃścāṇḍajātivat | yonibhedāśca yogīnāṃ parakāyapraveśayet || 26 || sūkṣmadehe paśu sthitvā tataḥ sthūlasvarūpayuk | jāgratādiyudo'vasthaḥ karmaṇā bhogabhuk sthitaḥ || 27 || evaṃ yoniṣu sarvāsu parikramya krameṇa tu | kālāntaravaśādyāti mānuṣyamati durlabham || 28 || mānuṣye'pi ca vipratvaṃ yassaṃprāpta sudurlabham | śarīraṃ dvividhaṃ proktaṃ puṃstvañca strītvameva ca || 29 || liṅgena lāñchitaṃ puṃstvaṃ strītvaṃ yonyābhilāñchitam | liṅgamīśamayaṃ proktaṃ yoniḥ śaktimayaṃ smṛtam || 30 || tasmādvai śivaśaktistu sarvametaccarācaram | sthūlañca sūkṣmakañcaiva dvividhaṃ samayaṃ bhavet || 31 || sthūlaṃ bāhyamiti proktaṃ sūkṣmamabhyantaraṃ smṛtam | sādhārā'tha nirādhārā sādhārā sākalasya tu || 32 || p. 8) nirādhārāhvayā teṣāṃ evaṃ dīkṣā dvidhā matā | kuryānnirodhāpekṣeṇa dvidhā śaktinipātanāt || 33 || śiva evā'nugṛhṇāti vijñānā pralayā kalau | yā kriyā kriyate sādhu nirādhāreti kīrtitā || 34 || gurumūrti samāsthāya mandatīvrāti bhedataḥ | śaktyā śaṃbhuśca kurute sā dīkṣā sādhikāriṇī || 35 || kriyāvatī dvidhā jñeyā nirbījā'tha sa bījikā | tatra nirbījikā yā sā yojyā sa madhi puttrayoḥ || 36 || sa bījā'tha bhaveddīkṣā sādhakā cāryayoratha | atha nirbījikā dīkṣā proktā sā dviprakārikā || 37 || ekanirvāṇadā sadyo dvitīyā dehapātataḥ | prārabdhasañcitā gāmī karmajālaṃ viśodhyati || 38 || yathāṃ tyantaviraktānāṃ sadyo nirvāṇado bhavet | sa bījā ca dvidhā bhinnā prathamā śivadharmiṇī || 39 || śikhākhaṇḍana saṃyuktā dīkṣā sā śivadharmiṇī | adharmamātra saṃśuddhā dvitīyā lokadharmiṇī || 40 || gṛhīṇāṃ laukikī jñeyā liṅgīnāṃ śivadharmiṇī | śikhācchedo na cā trāsti dīkṣā sā lokadharmiṇī || 41 || p. 9) viśeṣadvividhaṃ proktaṃ bāhyamabhyantaraṃ tathā | janma vai dvividhaṃ proktaṃ dīkṣā praṇavasaṃjñakau || 42 || naiṣṭhiko naiṣṭhikāṃścaiva gṛhastho dīkṣayet kramāt | bhautikastu gṛhasthaśca nānyadīkṣāṃ samācaret || 43 || brahmacārī gṛhasthaśca dvividho deśikottamaḥ | dīkṣā pratiṣṭhayoretā ubhāvapyadhikāriṇau || 44 || kintu mokṣaiva yuktānāṃ vibhūtivikalātmanām | brahmacārī gurujñeyo gṛhasthaśca dvayārthinām || 45 || lokānugrahakartāre paribrāḍ tāpasau na hi | samatvaṃ karmaṇāṃ nātra nimittaṃ tadanugrahe || 46 || paripākomalaikyeva kintvanugrahakāriṇam | yāvatsonmalinī śaktiḥ śivarāgeṇa saṃyutā || 47 || nava tadyatite jāḍhyā nityānugrāha śālinī | yathā pumān vibhuṃ nityo viniṣṭaḥ śivatāṃ gataḥ (vataḥ) iti || 48 | evaṃ śakti nipāto'pi procyate sopacārataḥ | dvividho'pi tirobhāvo sthānaprāpti kvacidbhavet || 49 || tatra sthitasya tasyeha vāsanā saiva jāyate | tadyuktasya vimokṣasya ātmanāda vikalpikaḥ || 50 || p. 10) anena kramayogena tirobhāvaṃ gato bhavet | jñānābhivyaktaye vyaktaṃ vyaktaṃ tatvamaṇaṃ prati || 51 || vyakto'sau śivavadbhāti śivaṃ eva tanukṣaye | śivarudrātmakaṃ tatra dvividhaṃ parikīrtitam || 52 || kāmikādīni daśakaṃ śivabhedaṃ prakīrtitam | vijayādyaṣṭadaśakaṃ rudrabhedaṃ prakīrtitam || 53 || śivarudrātmakaṃ tantraṃ aṣṭāviṃśati saṃhitā | saṃhitā syāccatuṣpādaṃ yuktā kāmikapūrvikā || 54 || ātmaśuddhi tataḥ kuryāt dvividhaṃ parikīrtitam | ātmanastu śarīraṃ syāt ātmasaṃjñā'tra kathyate || 55 || tayostu śuddhirityātmā śuddhireṣā prakīrtitā | pañcabhūta samālabdhaṃ śarīraṃ sarvadehinām || 56 || tasmātteṣu kṛtā śuddhiḥ dehaśuddhiriti smṛtā | bhūtāṃśeṣu śarīre'smin mitrabhāvā sthitāvapi || 57 || vyacchedasthitaṃ teṣāṃ śuddhyarthaṃ parikalpayet | śuddhirmantrātmikā yasmāt tasmānmantreṇa śodhayet || 58 || mantro dvirūpo vijñeyo vācyavācakabhedataḥ | vāgrūpo vācakaḥ prokto vācyastvarthātmakasmṛtaḥ || 59 || p. 11) vācyavācakayoścaiva tadarthakaṃ vidiṣyate | kheṭake bhūtale vāpi saurapūjāṃ samārabhet || 60 || sṛṣṭyarthaṃ caiva muktyarthaṃ pūjā ca dvividhā bhavet | dvividhaṃ pūjanaṃ proktaṃ sthāvaraṃ jaṃgamaṃ tathā || 61 || nāgarādi vimāneṣu sthāpitaṃ tat parārthakam | jaṃgamaṃ pūjayennityaṃ ātmārthe tu viśeṣataḥ || 62 || sāpekṣaṃ nirapekṣañca dvividhaṃ śivapūjanam | calaliṅge tu sā pekṣā sthaṇḍile nirapekṣakaḥ || 63 || calañca dvividhaṃ proktamaṃgaprādhānikaṃttviti | citrādi pratimādīnāmarcanaṃ tattadagrake || 64 || pūjitaṃ cāṃgamityuktamanyatprādhānikaṃ matam | vahnikāryaṃ dvidhā jñeyaṃ kuṇḍaṃ vā sthaṇḍilepi vā || 65 || agrākṛtiryathā kuṇḍaṃ sarvakāmārthasādhanam | sthaṇḍilaṃ sarvakāmārthaṃ siddhyarthañca viśeṣataḥ || 66 || sthāvaraṃ jaṃgamaṃ caiva dvividhaṃ liṅgamucyate | sthāvaraṃ sthāpitaṃ liṅgaṃ jaṅgamaṃ dīkṣitaṃ viduḥ || 67 || jaṃgamasyāvamānena sthāvaraṃ niṣphalaṃ bhavet | tasmālliṅgadvayaṃ prājño nāvamānyeta sarvadā || 68 || p. 12) kṛtvāvamānato mohāt anyastu nātra saṃśayaḥ | maṇḍūkaṃ paramaśāyīti padaṃ tadvividhaṃ bhavet || 69 || maṇḍūkaṃ devamānañca vāstunāntu śivaṃ bhavet | devīnāñcaiva vāstunāṃ śubhaṃ paramaśāyikam || 70 || viparītakṛtaṃ cettu rājārāṣṭraṃ vinaśyati | dvidhā bālālayaṃ proktaṃ prathamañca dvitīyakam || 71 || grāme vā nagarevā'pi pattane rājadhānike | eteṣvanyadeśeṣu mūlasthānasya yatpurā || 72 || vāstunirdeśanasyānte kalpitaṃ prathamaṃ bhavet | punaḥ prāsādakaraṇe bhinne chinne navīkṛte || 73 || viśleṣe ca tathā pīṭhe liṅge ca pratimāsu ca | yatkṛtaṃ tadvitīyākhyaṃ taruṇālayamuttamam || 74 || anye tu sarvakarmāṇi sāmānyamiti bhāṣitam | dvitīyākhyaṃ prakartavyaṃ māsapakṣādibhirvinā || 75 || dvitīyamiti vijñeyaṃ tadbhedaṃ daśadhā viduḥ | khaḍge ca mūlabimbe ca darpaṇe pratibimbake || 76 || kuṃbhe ca sthaṇḍile caiva maṇḍale pāduke tathā | paṭe vā bhitticitre vā bālabiṃbārthakaṃ gṛhet || 77 || p. 13) svayamudbhūtaliṅge vā daivike cārṣake'pi vā | gāṇave lohaje caiva nadīprasravaṇādiṣu || 78 || evamādiṣu liṅgeṣu naiva kāryaghaṭasthitiḥ | saptāhantañca pakṣāhaṃ māsāntañcedghaṭasthitiḥ || 79 || tadūrdhvaṃ kuṃbhasaṃsthañcet deveśaḥ sarvadoṣakṛt | pañcāhamuttamaṃ proktaṃ saptāhaṃ madhyamaṃ bhavet || 80 || māsaṃ kanīyasaṃ proktaṃ ghaṭasthaṃ caiva buddhimān | nityaṃ navajalaṃ yojya pūjayetpūrvavatkramāt || 81 || kāmakoṣṭhāgrake vāpi gaurībālagṛhaṃ nayet | devabālagṛhe vā'pi sthāpayedbālarūpiṇīm || 82 || vedoktamakhilaṃ karma devyāścāpi samācaret | mantrabhedo bhavettatra kriyābhedena vidyate || 83 || saṃpūjya śivapūjāṃte balihomādikaṃ vinā | pṛthak bālagṛhaṃ cettu devapūrvoktamārgataḥ || 84 || samabhyarcya mahādevīṃ maṃtreṇaiva tu deśikaḥ | devī bālapratiṣṭhā ceddevasya taruṇālaye || 85 || devālayaṃ samāpādya gaurīṃ saṃsthāpayedbudhaḥ | devīṃ vihāya devo vā devī vā kevalā yadā || 86 || p. 14) śatṛbhiḥ saṃgṛhītā cet sthitasyaivānurūpataḥ | samāpādyetaraṃ tasya pratiṣṭhāṃ ca samāpya ca || 87 || kalyāṇaṃ kārayedaṃte vidhinā deśikottamaḥ | bālasthānaṃ vinā yatra putrapautravināśanam || 88 || tasmātsarvaprayatnena bālaliṅgaṃ prakalpayet | yāgahomamatho vakṣye devyā saṃsthāpanottaram || 89 || sthāpanaṃ dvividhaṃ proktaṃ kriyākhyaṃ yogabhedakaḥ | kramāddevantu nirmāya saha devīṃ vidhānataḥ || 90 || sthāpyate yatra tatprokto kramākhyaṃ sthāpanaṃ hareḥ | pūrvaṃ devantu nirmāya devyā saha vidhānataḥ || 91 || sthāpya devaṃ tato devīṃ kṛtvā kālāntare'pi ca | sthāpyate vidhinā śakti sthāpanoktena yatra tu || 92 || sthāpanaṃ tadbhavedyogaṃ sthāpanānantaro yataḥ | gaurīsaṃsthāpanātpūrvaṃ śivasaṃprokṣaṇaṃ bhavet || 93 || tadā bālālayādgaurīṃ samākṛṣya śivālaye | devāgre maṇṭape sthāpya pūrvamārgeṇa deśikaḥ || 94 || pūjayitvā vidhānena paścātkalyāṇamācaret | nityāgamaṃtukaṃ nityaṃ dvividhaṃ saṃprakalpitam || 95 || p. 15) dinaṃ pratyarcayennityaṃ yajenmāsaṃ prati prati | viśeṣaṃ yajanaṃ yattat āgamaṃ nityamucyate || 96 || naimittikaṃ dvidhā jñeyaṃ naimityāṃgantukaṃ tathā | karṣaṇādi pratiṣṭhāntaṃ naimittikamiti smṛtam || 97 || anyāni sarvakarmāṇi naimityāṃgantukaṃ smṛtam | kāmyañca dvividhaṃ proktaṃ bāhyamābhyantaraṃ tathā || 98 || bāhyaṃ siddhipradaṃ karma ātmārthañcāntara smṛtam | abdaṃ prati viśeṣeṇa mārgaśīrṣe tu māsake || 99 || siddhidvayaṃ yathā kāmi tatkāle śivamarcayet | tatpūjā dvividhā jñeyā nityanaimittiketi ca || 100 || vaidikaṃ śaivamityevaṃ vrataṃ hi dvividhā bhavet | traivarṇikānāṃ kartavyaṃ upavītāni vaidikam || 101 || śivadīkṣā pradhānantu śivamityuktamuttamam | vāgdeviyonijātatvāt śivaputrastu kāraṇāt || 102 || viprādi daśavarṇānāṃ yogatvamupajātaye | svaśāstroktaprakartavyaṃ paraśāstraṃ vivarjayet || 103 || vratapūjādikaṃ yacca paroktaṃ parivarjayet | pratitaṃtravirodhena yo'rthassaṃgṛhya tatra tu || 104 || p. 16) tadguro yuktidaurbalyāt vijñeyaṃ vāgviḍambanam | yatra yatra yathānyāyaṃ yena yena ca vartmanā || 105 || yadatra śakyate netuṃ tattathaiva vicāryatām | yathā virodhataḥ sarvaṃ yadi tantraṃ śivātmakam || 106 || tathā cāryeṇa kartavyaṃ nānyathā munipuṃgava | kartavyaṃ cedanuṣṭheyaṃ śaivadharma virodhi yat || 107 || viruddhaṃ cetparityājyaṃ natu śaivaṃ parityajet | saṃgrāhya vaidikaṃ śaivaṃ śaivavākyavirodhi yat || 108 || brahmacārī dvidhājñeya bhautiko naiṣṭhikaḥ param | vidyāvrata samāpte tu gṛhītvā tasya vartmanā || 109 || dvitīyo naiṣṭhikaḥ prokto dehāntaṃ tasya vartmanā | udāsīnassādhakaśca gṛhastho dvividho bhavet || 110 || kuḍuṃbabharaṇāyuktassādhako'sau sukhī bhavet | ṛṇāni trīṇyapākṛtya tyaktvā bhāryā dhanādikam || 111 || ekākī vicaredyastu udāsīnassa mokṣakaḥ | trayāṇāmāśramāṇāntu gṛhastho yonirucyate || 112 || anye tamupajīvanti tasmācchreyān gṛhāśramī | aputrasya jagacchūnyaṃ aputrasya kutassukham || 113 || p. 17) putreṇa lokāṃ jayati śrutireṣā sanātanī | apatnīkassapatnīko dvividhaśśivatoṣaṇe || 114 || vane vāso'gni civanaṃ kaṃdamūlaphalāśanam | gṛhasthasya vrataṃ yattat sapatnīkastathaiva ca || 115 || brahmacaryañcarennityaṃ pratigrahavivarjitaḥ | subhūmau vacane vāpi kuśe vā śayane'thavā || 116 || sarveṣu cendriyārtheṣu saṅgamantu vivarjayet | kṛtvā snānaṃ trikāleṣu devāgnigurupūjanam || 117 || vane tu vāsayennityaṃ phalamūlādi bhakṣaṇam | avasthā dvividhā proktā śuddhāśuddhavibhedataḥ || 118 || jāgrādi dvividhā jñeya bhavamokṣa gatipradā | bhavapradā'dhomukhī syāt ūrdhvā mokṣapradāyinī || 119 || aparādho dvidhā jñeya svakṛtaiśca paraiḥ kṛtaḥ | ekaikantu dvidhā jñeya akāmākāma bhedataḥ || 120 || sveṣṭaliṅge sādhakaistu pareṇaiva kṛto yadā | dviguṇaṃ svakṛte prāhuḥ prāyaścitta viśuddhaye || 121 || sādhakebhyo deśikasya śodhanadviguṇaṃ matam | bhautikājjanmādhvarīṇāṃ śodhanadviguṇaṃ matam || 122 || p. 18) prakāśaṃ timiraṃ caiva sthūlasūkṣmaṃ tathaiva ca | antikañca tathādūraṃ heyopādānameva ca || 123 || nityanaimittikañcaiva parañcāparameva ca | saṃhṛtañca prakīrṇañca satyañcāsatyameva ca || 124 || sañcāsañca suraśreṣṭha kartṛhartṛ tathaiva ca | (saccāsacca suraśreṣṭha kartṛhartṛ tathaiva ca) | iti pāṭhaḥ | hṛdyaṃ caiva tathā hṛdyaṃ adyaśvañca tathaiva ca || 125 || vācyaṃ ca vācakaṃ yattat ādhārādheyameva ca | śītamuṣṇañca yatproktaṃ sukhaduḥkhaṃ tathaiva ca || 126 || pavitrañcāpavitrañca mṛdutīkṣṇaṃ tathaiva ca | rāgadveṣañca jantūnāṃ yatnālasyaṃ tathaiva ca || 127 || unnatañcānatañcaiva saṃpaccāsaṃpade tathā | susthitaṃ dusthitañcaiva calañcācalameva ca || 128 || sarvametatsa eveśa tasmādanyaṃ na vidyate || 128 || iti dvitīyavargaḥ samāptaḥ || atha tṛtīyavargaḥ || paśuḥpaśaḥ patiścaiva tripadārtha udāhṛtaḥ | paśurātmā svatantraśca cinmātro maladūṣitaḥ || 1 || sa mūḍho nityasaṃsārī kiñcijño niśvaro kriyaḥ | ātmano vyāpiko'nantā cidrūpā śava smṛtāḥ || 2 || sakalākalabhedena ekadvitrimalāḥ kramāt | māyā karmamalacchinnassakalasso'bhidhīyate || 3 || sāṣṭau kalādiyogo yeta eva sakalā matā | mala kāmāvṛto yastu sa bhavetpralayākalaḥ || 4 || malaikabandhasaṃbaddho vijñānakala ucyate | kalātatvodhva bhuvane kaivalyaṃ saṃbhavetpaśoḥ || 5 || mahāmāyā ca māyā ca prakṛtiśca viśeṣataḥ | upādānatrayaṃ etat kāraṇaṃ tamudāhṛtam || 6 || sā ca kuṇḍalinī śaṃbhośśaktiśśuddhā jaḍātmikā | sthūla sūkṣmā paretyeva mahāmāyā bhavettridhā || 7 || bhujyādi bhojyajananī prakṛtiḥ puruṣasya sā | sūkṣmakālādi tattvānāṃ avibhāga svarūpiṇī || 8 || jananī mohinī māyā sarvaśuddhādhvakāraṇā | maṃtrayoniḥ parā māyā nityā kuṇḍalinī tu yā || 9 || p. 20) upādānaṃ śarīrāṇāṃ vidyā vidyeśvarātmanām | śuddhedhvani śivaḥ kartā prokto'nanto site prabhuḥ || 10 || aśuddhe'dhvani rudrastu karttāṃ trividha iṣyate | sadāśivo maheśaśca rudraśceti tridhā matā || 11 || śivadeha iti prokto vidyādehassa ucyate | nimittamīśvarākhyaṃ yat taddṛṣṭaṃ saha kāraṇam || 12 || upādānañca yatsūkṣmaṃ sarvakāryeṣu saṃhitaḥ | tatkāryakārikā śaktiḥ kriyākhyā sūkṣmarūpiṇī || 13 || sthūlakāryasya sūkṣmābhiḥ sthitā nyagrodhabījavat | sūkṣmā śuddhādhvanigarāṃ sthūlamiśrādhvasaṃsthitā || 14 || aśuddhādhvani tāpā ca sthitā sthūlatarā sthirā | tatra śabdāstriyodvānaḥ trayaścārtha samīritāḥ || 15 || mantrādhvā ca padādhvā ca varṇādhvāśceti śabditāḥ | bhuvanādhvā ca tatvādhva kalādhvārthataḥ kramāt || 16 || jñātvetāstu kalā samyak sthūlasūkṣmavimiśrakāḥ | sthūlātpañca bhūtāya adhiṣṭhātrī yathā tathā || 17 || sarvādhvā vyāpikā pūrvā(sūkṣmā) sādākhyabhuvanātparaḥ | samiśrakā nivṛtyādyā loke śaktiḥ kalātmikāḥ || p. 21) śarīraṃ trividhaṃ proktaṃ sthūlaliṅgaparaṃ smṛtam | sthūlaṃ bhūtaśarīrañca sūkṣmaṃ puryaṣṭakaṃ bhavet || 19 || paraṃ bindusamutpannaṃ trividhaṃ samudāhṛtam | āṇavaṃ caiva māyeyaṃ karmeyaṃ syāt malatrayam || 20 || āṇavaṃ sahajaṃ proktaṃ tuṣakaṃbukavatkramāt | sahajaṃ malasaṃbaddhaṃ kevalaṃ tamudāhṛtam || 21 || śaktikācana badhnāti kalādyavani lakṣitām | māyeyaṃ tadvijānīyā puṇyapāpākhyakarmajam || 22 || māyeyamāṇavaṃ karma etāvadanubandhanam | karmeyaṃ trividhaṃ dṛṣṭvā dṛṣṭajanmopabhogyakam || 23 || āyuryogagalūcyādi siddhamantraprabhāvataḥ | tajjanmanyeva phalado dṛṣṭabhogaṃ na mucyate || 24 || svarājyavīcibhogye yau dehānte puṇyapāpmanām | adṛṣṭavedanīyaṃ tat karmoktaṃ śivadarśane || 25 || tathā niyati kālopabhogyaṃ ceti samāsataḥ | adyātmamadhibhūtañca ādidaivikameva ca || 26 || trividhaṃ duḥkhamāpnoti teṣāṃ bhedamanekadhā | adharmo bhedavijñeyā cittavṛttiprabhedataḥ || 27 || p. 22) sthūlasūkṃā susūkṣmā ca koṭibhedairanekadhā | svāpe vibhāgamabhyeti tatsṛṣṭāvupayujyate || 28 || māyāyāṃ vartate cāṃte nā muktaṃ kṣīyateti ca | prārabdhaṃ sañcitaṃ karma āgāmi ca tridhā bhavet || 29 || icchānicchā parecchā ca prārabdhaṃ trividhaṃ bhavet | kañcukatrividhaṃ viddhaṃ kālena kalitaṃ śanaiḥ || 30 || niyatyā liṅgitaṃ yāti prāṅmanāvopavartmanā | sṛṣṭikālaḥ sthiteḥ kāla saṃhāraśca tridhā matā || 31 || triṣu kāleṣu vartante atītānāgataṃ tataḥ | (vartamānākhye kā kālamucyate pṛthak ||) prati yadā śeṣasamāptantu tadāditamiti smṛtam || 32 || sāpekṣakañca yatkāle tadānāgamucyate | asamāptaṃ yadārabdhaṃ vartamānamudāhṛtam || 33 || satvaṃ rajastamaścaiva guṇatrayamudāhṛtam | samyak jñānaṃ tapo maunaṃ smṛtirmedhā dhṛti kṣamāḥ || 34 || utsāho niścayaṃ dairghyaṃ evaṃ vai sātviko guṇāḥ | darpaṃ mahadahaṃkāraṃ viṣādā priyavācakam || 35 || p. 23) udvegaṃ mātsaraṃ proktaṃ rājasaṃ guṇamucyate | ālasyaṃ mohanidrā ca cāpalyaṃ hīnavṛttikam || 36 || pāpiṣṭhaṃ paranindā ca tāmasaṃ guṇamucyate | prakṛte guṇatatvantu bhidyate na ca tatvataḥ || 37 || avyaktaguṇasāmyantu pradhānaṃ paripaṭhyate | vibhaktaguṇasāmyantu guṇatatvamihocyate || 38 || devatvaṃ sātvikātyādi manuṣyatvaṃ hi rājasāt | tiryaktvaṃ tāmasaḥ prāyāt ityeṣā trividhā gatiḥ || 39 || satvaṃ rajaḥ kriyā hetuḥ tamastvāvaraṇātmakam | ahaṃkāratridhā proktaṃ jīvasaṃraṃbhagarvakam || 40 || saṃraṃbho'haṅkṛtirvyakti anyortha pratyayo paraḥ | pañcakarmakṛto vāyo jīvanāya pravartakaḥ || 41 || na devagrāmasāmānya vṛttiḥ saṃraṃbha iṣyate | kaḥ kartā kriyate tasya yatkṛtaṃ jagato mayā || 42 || sa evāhaṃ vibhaktātmā tatvajñānāṃga ucyate | sa ca trividhamuddiṣṭaḥ prathamastatra tejasaḥ || 43 || vaikārikā dvitīyaṃ syāt tathā bhūtādhikaḥ paraḥ | satvenotkṛṣṭabhāvo ya svatejasa ihocyate || 44 || p. 24) vaikṛto rājasotkṛṣṭo bhūtādhistamasādhikaḥ | bhūtānāmādi bhūtatvāt bhūtādiriti kathyate || 45 || kevalassakalaśśuddha tryavasthaḥ puruṣasmṛtaḥ | śuddhāvasthānamātmānaṃ śivavaktuṃ na saṃśayaḥ || 46 || tīṇyavasthādayo jñātvā punarjanma na vidyate | acetanasya māyādeḥ pravartakatayā patiḥ || 47 || siddhiḥ sarvārthakṛtkartā vyāpakassatato ditaḥ | sādhakānāṃ hitārthāya svecchayā gṛhyate tanum || 48 || taccharīraṃ tridhā jñeyaṃ niṣkalañcobhayātmakam | sakalañca tathā śāstro tribhedaṃ vidyate kramāt || 49 || paraṃ niṣkalamityuktamaparaṃ sakalaṃ smṛtam | parāparaṃ tathā proktaṃ bhavetsakalaniṣkalam || 50 || parāparaṃ yathā dhyātvā sa muktaḥ pāśahā bhavet | layabhogādhikārañca tribhedaṃ vidyate kramāt || 51 || śatodyuktapravṛttiśca kartā trividha iṣyate | śakto pravṛttibhedena bhedastasyopacārataḥ || 52 || īśassadāśivaśśānta iti nāmnā traya smṛtaḥ | śivassadāśivaścaiva maheśaśca tridhā smṛtaḥ || 53 || tattvamūrtiprabhāvaśca tribhedo vidyate kramāt | śivādi tatvamityuktaṃ mūrtissadāśivādayaḥ || 54 || tayoryogena yadrūpaṃ tadrūpaṃ bhāvamucyate | hariṇī jananī caiva rodhayantrī tridhā matā || 55 || hariṇī yā śivasyoktā sarvābharaṇaśālinī | athavā'parasaṃsthānaṃ nayedāhṛtya pudgalam || 56 || yasmādasmādiyaṃ śaktirhariṇītyucyate budhaiḥ | jananī jagatorjanma svabhāvasyāditi dyutiḥ || 57 || rodhayitryaṇa saṅghasya pralaye niyamasthitam | bhogeṣvapi ca tasyāpi vidadhāti yatastathā || 58 || etāstu śaktayastisra śarīrakaraṇātmikāḥ | nityasiddhi vibhorviprā yata eva svakaṃ balam || 59 || icchā jñānakriyā caiva śaktitrayamudāhṛtam | jñānaśaktyā vijānāti kriyāyā kurute jagat || 60 || śive ca sarvajajñānaṃ akāruṇye tadā hṛtam | tisrastu śaktayo jñeyāḥ kāraṇasyāvyayātmanā || 61 || vāmajyeṣṭhā ca raudrī ca śaktayassamudāhṛtaḥ | raudrī śaktiḥ samāveśāt brahmaviṣṇvādi pūrvakaḥ || 62 || p. 26) sarvakṛtyeṣu yat jñānaṃ vyāpitvaṃ yena sānvayam | nikhilajñānayogitvāt sarvajñaḥ parameśvaraḥ || 63 || āgamenāpi sarvajño guṇamāhātmya darśanāt | yathā vikāsayatyeva ravipadmāni bhānubhiḥ || 64 || samantavikasatyeva svasvakarmānurūpataḥ | acetanatvāt prakṛte rājñatvātpuruṣasya ca || 65 || jagacca kartā sāpekṣa sarvañcāvayava smṛtaḥ | mameva jagataḥ kartā mahādevo maheśvaraḥ || 66 || pāśyapāśayitā pāśatrayameva vyavasthitam | sādhyasādhana bhāvoktyā yathāvatprakaṭaṃ bhavet || 67 || paśavastrividhā jñeyā parāparavibhedataḥ | śivassadāśivaśśānto guravāḥ paramā matāḥ || 68 || anantaśrī śivaścomāskando viṣṇusvadhistuṣāt | parāpare vare devā munayo triguruttamāḥ || 69 || brahmā śivaścograjyoti sadyo jyoti vṛhaspatiḥ | pādāntairākaṇṭhādyā śivaśāstrapravartakaḥ || 70 || apare ca svagurvantagṛhastho brahmacāriṇaḥ | codako bodhakaścaiva mokṣadañca tṛtīyakaḥ || 71 || p. 27) śivavat pūjayetsarvān yataste mokṣadā nṛṇām | yā prerayati ca jñānaṃ śive paramakāraṇe || 72 || preraṇātprerakaṃ prāhuḥ gurudvauteya uttamaḥ | dīkṣāgururmokṣadastu bodhakaḥ śāstradarśakaḥ || 73 || bodhakastu prayatnena pūjitavyastathaiva hi | codakādi vibhedena yathā gurvādi bhedataḥ || 74 || dīkṣāmātro guruḥ kartā vyākhyātā caiva deśikaḥ | ācāryaśca pratiṣṭhādau paraśiṣyāvabodhane || 75 || ācāryassadguruḥ svāmī trividhaṃ gururūpakam | ācāryo bālaśikṣārthamantrabodhana sadguruḥ || 76 || mokṣopadeśaṃ kurvanti sa svāmī ceti kathyate | śāṃbhavī caiva śāktī ca mantrī ceti śivāgame || 77 || dīkṣopadiśyate tredhā śivena paramātmanā | gururālokamātreṇa sparśanādbhāṣaṇādapi || 78 || sadyaḥ sañjāyate jñānaṃ sā dīkṣā śāṃbhavī smṛtā | śaktijñānavatī dīkṣā śiṣyadehaṃ praviśya ca || 79 || guruṇā yogamārgeṇa kriyate jñānacakṣuṣā | maṃtrī kriyāvatī dīkṣā kuṇḍamaṇḍalapūrvikā || 80 || p. 28) mānaṃ pramāṇamunmānaṃ trividhaṃ parikīrtitam | mānamayāmamityuktaṃ pramāṇaṃ vistaraṃ bhavet || 81 || unmānaṃ nāhamityuktaṃ tridhā mānamudāhṛtam | mānāṅgulantu prathamaṃ mātrāṅgulyadvitīyakam || 82 || dehalabdha tṛtīyantu aṅgulaṃ trividhaṃ bhavet | paramāṇuradhaścaiva piśukeśāgra eva ca || 83 || likṣāyukā yavāstatra kramaśo'ṣṭaguṇairyutam | mānāṃgulamiti proktaṃ tato mātrāṅgulaṃ śṛṇu || 84 || ācāryadakṣiṇe haste madhyamāṅgulimadhyame | parvadīrghasamaṃ nāhaṃ nāhaṃ trividhamucyate || 85 || prāsādamaṇṭapādau tu prākārāṇāntu gopure | grāmādyakṣetragaṇyeṣu mānāṅgulavidhānataḥ || 86 || mātrāṅgulena kartavyaṃ grahāśca sruk sruvādikam | anyamānaṃ na kartavyaṃ kartavyaṃ cettu niṣphalam || 87 || dehalabdhāṅgulenaiva pratimādīni kārayet | uttamādi vibhedena dehalabdhaṃ tridhā bhavet || 88 || aṅguṣṭhatarjanīyuktaṃ prādeśamiti kīrtitam | aṅguṣṭhānāmikā yuktaṃ vidhastiriti cocyate || 89 || p. 29) kaniṣṭhāṅguṣṭhayoryuktaṃ gokarṇamiti saṃjñakam | prādeśaśca vidhastiśca gokarṇaśca ime trayaḥ || 90 || yajñādike prayoktavyaṃ prāsādādau na dāpayet | madhyamāṅguṣṭhasaṃyuktaṃ tattālamiti kathyate || 91 || prāsādādau prayoktavyaṃ tālagaṇyena buddhimān | pratimāyāstu dutsedhaṃ tālagaṇyena bhājayet || 92 || caturviṃśat śatañcaiva uttamaṃ daśatālakam | viṃśacchataṃ madhyamantu kanyasaṃ ṣoḍaśādikam || 93 || dvādaśādhikaśataṃ yāvat tālottamaṃ bhavet | aṣṭāśataṃ catuśśataṃ madhyamaṃ kanyasaṃ tathā || 94 || śataṃ ṣaṇṇavatiścaiva navadyuttarakaṃ dvayam | aṣṭatālamidaṃ proktaṃ trividhaṃ pūrvavattataḥ || 95 || ityevaṃ bhāgahīnaṃ syādekatālāntameva hi | trividhaṃ daśatālena trimūrtīnāṃ prakīrtitaḥ || 96 || trividhaṃ navatālena devānāṃ yoṣitāmapi | aṣṭatālena martyānāṃ saptatālena rakṣatām || 97 || ṣaṭtālena tu gaṃdharvān pañcatālaṃ gaṇādhipaḥ | vāmanasya tathaiva syāt catustālantu bhūtakān || 98 || p. 30) tritālaṃ kīnarāṇāntu yakṣāṇāṃ tu dvitālakam | aṇḍajātaṃ tathaikasya piśācānāṃ viśeṣataḥ || 99 || bhaktā vitānusāreṇa kuryātprāsādasañcayam | alpe mahati vā tulyaṃ phalamāḍhya daridrayoḥ || 100 || tasmāttribhāgaṃ vittasya jīvanārthamathātmanaḥ | bhāgadvayañca dharmārthaṃ yato nityaṃ hi jīvitam || 101 || bhaktyā vittānusāreṇa alpavittopi mānavaḥ | vittaśāṭhyena yaḥ kuryāt dharmaśāṭhyena vā naraḥ || 102 || na tatphalamavāpnoti pralābhākrāntamānasaḥ | prāsādaṃ trividhaṃ proktaṃ nāgarādi vibhedataḥ || 103 || nāgaraṃ drāviḍaṃ caiva vesarañca tridhā matam | kaṇṭhādārabhya vṛttaṃ yat tadvesaramiti smṛtam || 104 || grīvādārabhya cāṣṭāśraṃ vimānaṃ drāviḍākhyakam | sarvaṃ vai caturaśraṃ yat prāsādaṃ nāgaraṃ tvidam || 105 || liṅgamānavaśādgehaṃ trividhaṃ vakṣyate'dhunā | nāgare nāgaraṃ liṅgaṃ vesare vesaraṃ tathā || 106 || drāviḍe drāviḍaṃ caiva tridhā liṅgamudāhṛtam | dvijasya nāgaraṃ proktaṃ drāviḍaṃ kṣatriyasya tu || 107 || p. 31) vesaraṃ vaiśyaśūdrāṇāṃ jātibhedamiti smṛtam | īśaḥ pitāmahaścaiva viṣṇustatrādhidaivatam || 108 || nāgaraṃ puṃvimānañca drāviḍaṃ strītvameva ca | napuṃsakaṃ vesarañca tridhā prāsādamucyate || 109 || pādavyavasthitaṃ proktaṃ pratibandhāsanaṃ bhavet | vartamānasya liṅgasya sthitaṃ prāsādakaṃ kuru || 110 || pādavyavasthitaṃ liṅgaṃ pratibandhāsanaṃ bhavet | śivādhikānāṃ liṅgānāṃ āsīnaṃ tatra kārayet || 111 || trairāśikasya liṅgasya śayanaṃ prāsādamucyate | pādaṃ vyavasthitaṃ proktaṃ pratibandhāsanaṃ bhavet || 112 || padmabandhantu śayanaṃ jñeyaḥ pādavibhedataḥ | ārṣakaṃ sthānakaṃ caiva svāyaṃbhuvamathārhatam || 113 || mānuṣaṃ rākṣasaṃ bāṇaṃ gāṇavaṃ śayanaṃ bhavet | daivikaṃ yānavaṃ proktamevaṃ lakṣaṇamucyate || 114 || caturaśrasya pīṭhasya sthitaliṅgamihocyate | suvṛttamānasaṃproktamaṣṭāśraṃ śayanaṃ bhavet || 115 || ekadravyakṛtaṃ śuddhaṃ miśraṃ dvidravya nirmitam | tridravyanirmitaṃ yattu saṅkīrṇaṃ tatprakīrtitam || 116 || p. 32) ekadravyeṇa nirmāṇaṃ dhāma svāyaṃbhuvādiṣu | tasyaiva jīrṇatā kāle tameva bandhayeddṛḍham || 117 || anyadravyakṛtaṃ cettu rājā rāṣṭraṃ vinaśyati | śirasthūpi galaṃ mañjaṃ pādādhiṣṭhānamaṃśakam || 118 || upāṃgaṃ kūṭaśālau ca pratyaṃgaṃ nāsi pañcaram | hemādi sthūpiparyantaṃ sthūlaliṅgamiti smṛtam || 119 || sthūlaliṅgaṃ vimānaṃ syāt sūkṣmaliṅgaṃ sadāśivam | balipīṭhaṃ bhadraliṅgaṃ liṅgatrayamudāhṛtam || 120 || dehaṃ prāsādamityuktaṃ dehī liṅgamiti smṛtam | ubhayorantaraṃ nāsti tasmāditthaṃ prabhāvayet || 121 || athavā'nya prakāreṇa sthūlaliṅgaṃ sadāśivam | antarliṅge śivaṃ jñeyaṃ bhāvayeddeśikottamaḥ || 122 || vvyāpakaṃ vyāptirūpeṇa liṅgameva vimānakam | vimānahīne yatkarmaṃ tatkarma niṣphalaṃ bhavet || 123 || tasmātsarva prayatnena vimānasthāpanānvitam | yathā tu vihitaṃ karma harmyamaṇṭapagopuram || 124 || prākārādi vyavasthānamiti liṅgavaśātkuru | svāyaṃbhuvaṃ bāṇaliṅga daivikaṃ cārṣakaṃ tathā || 125 || p. 33) siddhavidyādharaścāpi sthāpitaṃ yanmahātmabhiḥ | teṣāṃ liṅgavaśādvidvān prāsādaṃ parikalpayet || 126 || ataḥ paurṣaliṅgasya prāsādaṃ kathyate mayā | pūrvasmin sthāpite tasmin ajñāte pūrvamandire || 127 || liṅgamānavaśenaiva prāsādaṃ parikalpayet | trividhaṃ liṅgamityuktaṃ vyaktāvyaktobhayātmakam || 128 || vyaktaṃ tatsakalaṃ jñeyamavyaktaṃ niṣkalaṃ matam | jñānajyotirmayaṃ liṅgaṃ vyaktāvyaktamiti smṛtam || 129 || calaṃ calācalañcaiva acalañca tridhā bhavet | calaṃ nijātmani pūjyaṃ bāṇaliṅgaṃ calācalam || 130 || gopurādīni yattatra acalaṃ tatpraśasyate | anantasya śiraḥ kaṃpāt kālāgneḥ kopamucyate || 131 || tatkopāt visphuliṅgānāṃ tridhā svāyaṃbhuvaṃ bhavet | nirmūlañca samūlañca supūrvakamiti smṛtam || 132 || nirmūlañca jale magnaṃ samūlaṃ parvatāśrayam | āptavākyaṃ supūrvaṃ syāt svāyambhuvamiti stridhā || 133 || nānā cihna samāyuktaṃ nānāvarṇa samāyutam | karkaśaṃ suṣirādyaiśca niyataṃ dṛśyate bhuvi || 134 || p. 34) nāgeṣvāpi ca sarvatra evameva hi kīrtitam | śirasodvartanaṃ tadvat sūtravartanameva ca || 135 || nāhotsadādimānañca na kadācitpradṛśyate | pīṭhaprāsādikaṃ tastu liṅgamānādvidhīyate || 136 || svayaṃ bhūtamiti proktaṃ sarvalokasukhāvaham | dṛśyabhāgamadhastāttu mūlaliṅgaṃ na śodhayet || 137 || mohādajñānato vāpi rudraṃ khātvā nirīkṣate | kartṛśca grāmavāsīnāṃ rājñasyānnāśayettu tat || 138 || tasmānmūlaṃ na vīkṣeta pūrvāṃśasya vaśātkuru | citraṃ citrārdhakaṃ caiva citrābhāsamiti stridhā || 139 || sarvāvayavasaṃpūrṇaṃ citraṃ taddṛśyamucyate | ardhāvayava saṃdṛśyaṃ madhyacitramihocyate || 140 || pāde bhittau ca dho likhyaṃ citrābhāsamiti smṛtam | āsanaṃ saṃpravakṣyāmi śṛṇu cāruvanānala || 141 || akhaṇḍakhaṇḍatuṇḍaṃ hi trividhaṃ bhedamucyate | pātālādi parāṃtaṃ syāttadakhaṇḍaṃ praśasyate || 142 || vasudādi vanāntaṃ syāt etatkhaṇḍamiti smṛtam | śaktyādīni śivāntā syāt tattuṇḍamiti kīrtitam || 143 || p. 35) akhaṇḍaṃ niṣkale kalpyaṃ khaṇḍatuṇḍau tu bimbake | kṣaṇike calaliṅge ca tuṇḍamevaṃ prakalpayet || 144 || akhaṇḍaṃ sthāpitaṃ liṅgaṃ khaṇḍantu pratimā bhavet | bhitticitrādikaṃ caiva tuṇḍaliṅgaṃ praśasyate || 145 || sarvamaṃtraṃ samuccāryopāṃśurvācaka mānasa | upāṃśuyajane proktaṃ vācikaṃ homakarmaṇi || 146 || mānasaṃ mantrajapte tu sarvamantramudā smṛtam | yajanaṃ trividhaṃ proktamuttamaṃ madhyamādhamam || 147 || kevalaṃ śivamaṃtraistu yajanaṃ cottamaṃ bhavet | vaidikaiśśivamaṃtraistu yajanaṃ madhyamaṃ bhavet || 148 || kevalaṃ vaidikairmantraiḥ yajanañcādhamaṃ bhavet | tasmāttu śaivikairmantraiḥ yajedātmārthamuttamam || 149 || uttamaṃ madhyamañcaiva adhamañcārcanaṃ bhavet | kevalaiśśuddhaśaivoktai mantrairuttamamucyate || 150 || madhyamañcaiva vedārthairadhamaṃ vaidikairmatam | śaivamantrasamaṃ maṃtraṃ nāstīti bhuvanatraye || 151 || tatrāpi mūlamantrantu bījātmā śreṣṭha ucyate | vaidikaṃ miśrakaṃ śaivamagnikāryaṃ tridhāmatam || 152 || p. 36) kevalaṃ vihitairmantrairvihite vaidiko bhavet | maṃtrairvaidikaśaivastu vihito miśra ucyate || 153 || kevalaṃ śivamantraistu vihitaṃ śaiva ucyate | vaidikaṃ brāhmaṇānāntu rājñāṃ vaidikatantrikaḥ || 154 || tāntrīkaṃ vaiśyaśūdrāṇāṃ sarveṣāṃ tāntrikantu vā | mantrantu trividhaṃ jñeyaṃ mālābījaṃ padakramāt || 155 || śuddhaṃ miśrañca saṅkīrṇaṃ mantrarūpaṃ tridhā bhavet | śuddhamekākṣaraṃ mantraṃ miśramekākṣaraṃ bhavet || 156 || saṅkīrṇamantraṃ bahudhā mantrarūpaṃ tridhā bhavet | hrasvadīrghaplutā mātra ekadvitri kramādviduḥ || 157 || ekamātre bhaveddhrasvo dvimātro dīrgha ucyate | trimātrastu pluto jñeyo vyañjanaṃttvardhamātrakam || 158 || hrasvaṃ bindugataṃ dīrghaṃ brahmarandhragataṃ plutam | dvādaśāntasamāyuktaṃ prāsādaṃ mantraśuddhaye || 159 || hrasvo dahati pāpāni dīrgho mokṣaprado bhavet | āpyāyate plutañcaiva bindunā mūrdhni bhūṣitam || 160 || sthūladehāstrayaḥ proktavaśyoccāṭanamāraṇe | plutaṃ hi sadā vaśyaṃ kurute nātra saṃśayaḥ || 161 || p. 37) dīrghaścoccāṭayetkṣipraṃ ṣaṭkāreṇa niyojitaḥ | ādāvaṃte va hrasvasya ṣaṭkāro māraṇe hitaḥ || 162 || ādāvaṃteva hṛdayaṃ akarṣassaṃprakīrtitaḥ | brāhmaṇī hrasvanī proktaṃ dīrghasyāṃgāni ṣaṇmukha || 163 || anusvaro bhavenmantraṃ sarveṣāñcopari sthitam | sthūlasūkṣmaparaṃ jñatvā karma kuryādyathepsitam || 164 || sthūlaṃ śabdamayaṃ proktaṃ sūkṣmaṃ cintāmayaṃ bhavet | cintāyā sahitaṃ yattu tatparaṃ parikīrtitam || 165 || sthūlasūkṣmaparaśceti prāsādaḥ kathito mayā | prāsādaṃ yena budhyanti tena budhyanti śaṅkaraḥ || 166 || prāsādaṃ yena jānanti pañcamantramahātanum | aṣṭattriṃśatkalāyuktaṃ na sa ācārya ucyate || 167 || prāsādaṃ samyagajñātvā ye dīkṣā kurute guruḥ | adhasthācchiṣyamātmānaṃ na dagdhe nātra saṃśayaḥ || 168 || prāsādābjaśivāntasthairyastu dīkṣāṃ karoti hi | ācāryassaha śiṣyaistu śivasāyujyatāṃ vrajet || 169 || karṣaṇādi kriyāssarvā mantreṇaiva prakīrtitāḥ | tasmānmantrakriyārthatvāt mantraṃ hitvā kriyā na hi || 170 || p. 38) maṃtreṇa devatāṃ sthāpyaṃ mantreṇa yajanādayaḥ | snānamācamanaṃ mantraiḥ mantreṇāhutirtarpaṇam || 171 || prāyaścittādimaṃtreṇa dīkṣāmaṃtreṇa caiva hi | mantreṇa tu aṇimādīni sālokādi ca saṃbhavet || 172 || mantreṇa pādakādīni sarvapāpavinirgataḥ | mānanaṃ sarvaveditvāt trāṇasaṃsārasāgarāt || 173 || mānanattrāṇadharmatvāt mantramityabhidhīyate | śuddhaṃ kevalasaṃmiśraṃ ātmārthaṃ trividhaṃ bhavet || 174 || śuddhaṃ vā śaktirahitaṃ kevalaṃ śaktisaṃyuktam | saurādi caṇḍaparyantaṃ miśraṃ cettu prakīrtitam || 175 || kevalaṃ sahajaṃ miśraṃ yajanaṃ trividhaṃ kvacit | kevalaṃ liṅgamekaṃ syāt sahajaṃ pañcaberakam || 176 || maheśvarādiberāṇāṃ sahitaṃ miśramucyate | gaṇeśa skandaberañca śaktiśca vṛṣabhaṃ tathā || 177 || liṅgenaiva samāyuktaṃ sahajaṃ ceti kīrtitam | sahajena samāyuktaṃ maheśaṃ nṛttamūrtinam || 178 || kāmyārthaṃ yāni berāṇi sahitaṃ miśra ucyate | jitendriyārcitaṃ śuddhaṃ śaivaṃ kevalamarcayet || 179 || p. 39) ācāryo miśrakañcaiva kevalaṃ śuddhamarcayet | sthiraliṅge sadākāryaṃ siddhikāmaiḥ prayatnataḥ || 180 || bhuktimuktipradaṃ puṃsāṃ calaliṅge śivārcanam | śuddhaṃ miśrā ca saṃkīrṇā parārthe tu tridhā matā || 181 || śuddhā haviḥ pradānāntamiśrā nityotsavāntakā | saṅkīrṇā śuddhanṛttāntaṃ pūjāttrividhamucyate || 182 || prātaḥ madhyāhnasāyeṣu yā pūjā kriyate janaiḥ | śuddhamiśrā prakūrvīta saṅkīrṇeva viśeṣataḥ || 183 || saṃpatsthā patha sarvāsu copasaṃdhyāsu sarvathā |? miśrasaṅkīrṇayoḥ prāptiḥ neṣyate tatra jānanaḥ || 184 || tā saṃdhyā caiva pūjā syāditi śāstrasya niścayaḥ | śuddhaṃ miśrañca saṅkīrṇaṃ pūjā ca trividhaṃ bhavet || 185 || śuddhaṃ svāyaṃbhuvaṃ liṅgaṃ miśraṃ mānuṣakepi ca | saṅkīrṇaṃ pañcamūrtīnāṃ parārthaṃ trividhā matā || 186 || sa deśapūjanaṃ mokṣaṃ dhanārthaṃ viṣṇupūjanam | durgāśatṛjayārthañca viśeṣātputrakāmyadam || 187 || kāmyadaṃ skandapūjā ca pañcaberārcanātphalam | ātmārthaṃ pūjayedvidvān yathā śaktyānurodhatāṃ || 188 || p. 40) dīpāntañca haviṣyāntamātmārthe tu parārthake | dīpāntamarcanaṃ proktaṃ naivedyāntantu pūjanam || 189 || balyantaṃ śāntikaṃ proktaṃ pūjā ca trividhaṃ bhavet | sāvaśyaṃ dīpatoyāntaṃ saubhāgyaṃ haviṣāntakam || 190 || saumyaṃ nityotsavāntantu pūjā ca trividhā bhavet | dīpāntamarcanaṃ proktaṃ phalaṃ vai kanyasatrayam || 191 || homāntaṃ bījayaṃ proktaṃ utsavāntantu śāntikam | stotrāntaṃ pauṣṭikaṃ proktaṃ phalaṃ vai kanyasatrayam || 192 || saukhyantu muktivṛddhiṃ syāt culukāntaṃ śriyāvaham | prāṇāgnihotrasaphalaṃ navadhā caiva tatphalam || 193 || dīpāntañca nivedyāntaṃ balyantaṃ kanyasatrayam | homāntamutsavāntañca stotrāntaṃ madhyamatrayam || 194 || saukhyañca culukodāntaṃ prāṇāgnihotrameva ca | uttamatrayamākhyātaṃ pūjāphalamaharddhidam || 195 || śuddhañca vikaṭañcāpi bahucārī tathaiva ca | trividhā nṛttabhedāstu kathitā nṛttavedibhiḥ || 196 || pūjāṃte śuddhanṛttantu sarvalakṣaṇasaṃyutam | rudrakanyā prakartavyā nānyeṣāntu kadācana || 197 || p. 41) dhvajāṅkurantu prathamaṃ dvitīyaṃ cotsavāṅkuram | tīrthāṃkuratṛtīyantu tṛtīyañcotsavāṅkuram || 198 || prathamañca dvitīyañca maṅgalāṅkuramucyate | tṛtīyaṃ cotsavāṅgaṃ syāt aṅkuraṃ trividhaṃ bhavet || 199 || utsavaṃ trividhaṃ proktaṃ keturohaṇapūrvakam | bherītāḍanapūrvañca aṅkurārpaṇapūrvakam || 200 || dhvajārohaṇapūrvaṃ syāt utsavaṃ triguṇe dine | bherītāḍanapūrvantu taddine dviguṇaṃ matam || 201 || aṅkurārpaṇapūrvantu navāhantu vidhīyate | śivotsavāraṃbhakāle tu neṣṭamanyotsavaṃ guha || 202 || anyadevotsave kāle mahādevotsavaṃ kṛtam | purārabdhānyadevānāṃ utsavaṃ na ca doṣabhāk || 203 || tasmin śivotsave madhyettvārabdhassarvadoṣabhāk | śivāṅgañcānyayāgañca ekakāle kṛtaṃ yadi || 204 || viphalaṃ tadavāpnoti utsavaṃ caikavāstuni | dhvajañcānyaṃ na kartavyaṃ kartavyaṃ vṛṣabhadhvajam || 205 || devakalyāṇakāle tu nṛkalyāṇaṃ na kārayet | kārayedyadi mohena vyādhiroga bhayaṃ bhavet || 206 || p. 42) nityanaimittikañcaiva kāmyañceti tridhā | divasaṃ pratyanuṣṭheyaṃ taṃ nityamiha kathyate || 207 || snapanotsavaśāntyādi karma naimittikaṃ matam | dīkṣā caiva pratiṣṭhā ca naimittikamidaṃ bhavet || 208 || aṇimādi prasiddhyarthaṃ kāmyaṃ vaiśyādikaṃ bhavet | kāmyañca siddhayo jñeyā siddhayo bahudhā smṛtāḥ || 209 || kanyasaṃ bhūpatistvaṃ ca madhyamaṃ balisiddhayaḥ | uttamaṃ khesaratvañca śreṣṭhadevasamānataḥ || 210 || vidyate bahudhairkaikaṃ vidyeśatvādi bhedataḥ | vidyeśatvañca rudratvaṃ brahmatvaṃ vaiṣṇavaṃ padam || 211 || yā kārye amareśādi rudrasthāneṣu yatsukham | aparaṃ tatparaṃ vidyādanantādi padasthitaḥ || 212 || nityanaimittikaṃ kāmyaṃ trividhaṃ snapanaṃ matam | nityanaimittike kuryāt pratyavāyajigāṃkṣayā || 213 || kāmyārtha kāmyakarmeṣṭaṃ niṣiddhaṃ na samācaret | kartavyaṃ vā na kartavyaṃ iti saṃdehasaṃgatau || 214 || karaṇe'bhyudaye jñeyo karaṇe doṣa ityate | tasmāttāvattu śaivoktaṃ kartavyamanyaśāstrataḥ || 215 || p. 43) praśastaṃ noditaṃ tatra śāstrāntaramathāśrayet | tadvitānupapanne ca tatrā pṛṣṭha vidhīyate || 216 || prāyaścittādikenukte svaśāstre paraśāstrataḥ | vartamāne tu śāstrārthe tadaṅgaṃ sruk sruvādikam || 217 || svaśāstrasiddha vā grāhyaṃ atha śāstrāntaroditam | evamādikamālocya kārayedye nṛpottamāḥ || 218 || sā'cireṇa tu kālena sakalādhipatirjayet | tasyāpyāyuṣamārogyaṃ manasā kalpitaṃ ca yat || 219 || sarvaṃ tasya bhavettasya śive bhaktiśca jāyate | viparītakriyāṃ dṛṣṭvāpyaudāsīnyaṃ karoti yaḥ || 220 || sa rājā kṣayamāpnoti nātrakāryā vicāraṇā | tasmādācārya yuktañca pañcagocaravartmanā || 221 || śaivāṃgaṃ parivijñāna parāgeṇa kriyāvatā | kriyā nṛvṛttanīyā syāt svasvarāṣṭrābhivṛddhaye || 222 || gurorgurutarorgrāhya śivaśāstra viśāradaḥ | tenaiva snapanādyantu kārayet munisattamaḥ || 223 || nityanaimittikaṃ kāmyamācāryasyoditaṃ trayam | guruṇāpi trayaṃ kāryaṃ sthāpanena vinā sutam || 224 || p. 44) nityādi tritayaṃ kāryaṃ vyākhyānaṃ deśikena tu | nityaṃ kāmyaṃ sādhakasya svaśāstroktaṃ ṣaḍānana || 225 || samayī putrakābhyāntu nityamevaṃ prakīrtitam | prāksandhyā saṃyutastasya viśiṣṭasyāhnikaṃ dvayam || 226 || nirvāṇaṃ dīkṣitasyātra saṃdhyātrayamudāhṛtam | ācāryasya viśeṣeṇa arddharātrau vidhīyate || 227 || parāparaparañcaiva aparañca tridhā matā | ekaiva vastuta śaivī yā śaktī nirmalā parā || 228 || avinā bhāvinī śaṃbhoḥ śuceruṣṇamilaṃ prabhoḥ | tayātmaśivayossandhi śivabodhaparāparā || 229 || saṃdhyettvudīritā seyaṃ punaścaiva tridhā matā | yāstu kriyā dṛgiścākhyaśaktayaśśuddhavartmani || 230 || tābhirātmasvasādākhyo śivānāṃ śaktibhissaha | sā saṃdhyā bindunādāntaṃ śamanā śaktikāminī || 231 || etā karmavaśātprokta saṃdhyaḥ tisraḥ parātpara | nirvāṇadīkṣitairdhyāyahṛtphālakapileṣu ca || 232 || parākhyā yā samākhyātā sā turyo janāntakā | guṇatrayānvitā brāhmī vaiṣṇavī śāṃkarī tathā || 233 || p. 45) etāśca śaktayastrisrassaṃdhyā jñeyā manīṣibhiḥ | apare vai samākhyāta samaścaiva putrakaiḥ || 234 || hṛdbindu brahmarandhreṣu bhāvanīyā ime kramāt | evaṃ saṃdhyāstadāścaṇḍa ca sākṣiṇaḥ sarvakarmaṇām || 235 || uttamaṃ madhyamañcaiva adhamañca guṇastrayaḥ | ādityā vasavorudrā sādhyāśca marutastathā || 236 || viśvedevāśca pitaramātaro grahadevatāḥ | aṃgirāścāśvinī devāstathā stridevatā gaṇāḥ || 237 || loke nakṣatrāṇi cā * * * * * ca pakṣadā | tatvānāṃ patayaścaiva uttamāḥ parikīrtitāḥ || 238 || siddhāśca meṣayo nāga asurā rākṣasā api | yakṣa vidyādharaścaiva prajānāṃ patayastathā || 239 || martyāścaiva rohiṇyā gaṇāste madhyamā smṛtāḥ | bhūtā pretā piśācāśca kuśmāṇḍā prathamā api || 240 || skandabālagrahaścaiva traihalāścaiva bhairavaḥ | kinnarāścaiva vetālā apasmāragṛhādayaḥ || 241 || yoginyaiścaiva ḍākinyāśśākinyāścaiva kālikā | lihinyāścaiva sarveṣu jaghanyāḥ parikīrtitaḥ || 242 || uttamā madhyamāścāpi parivāreṣu saṃmitaḥ | rudrālayondadā proktā parivāreṣu kīrtitāḥ || 243 || śāntiṃ saumyañca raudrañca trividhaṃ snānakaṃ smṛtam | jarjopsu saṃpadasya tryaṅgulaṃ caraṇā smṛtam || 244 || tadvai viṣamapādasya agraṃ navāṅgulaṃ matam | tatpārti dvayamadhyāttu parijñeya vibhāgakam || 245 || ṛjvākhyaṃ vidhi vaiśāntaṃ saumyavāmaprasāritaḥ | raudraṃ tadvatyayā jñeyā manayorlakṣaṇaṃ samam || 246 || tatrādyamokṣadaṃ proktaṃ dvitīyaṃ bhogamokṣadam | raudraṃ nivṛttiṃ rāgāṇāṃ sthānamārgapradarśitam || 247 || ānandaṃ trividhaṃ jñeyaṃ paraṃ caivāparaṃ tathā | parātparatarañcaiva trividhaṃ parikīrtitam || 248 || vāmadakṣiṇa siddhāntaṃ trividhāśśuddhaśaivakam | mūlāvatārataṃtrāṇi śāstraṃ yat vāmaśaivakam || 249 || svacchandādibhi śāstrāṇi dakṣiṇaṃ śaivamucyate | kāmikādīni tantrāṇi siddhāntaṃ śaivamucyate || 250 || vibhaktayastathā sapta pratyekañca tridhā matā | ekadvibahusaṃkhyānaḥ prayoktavyāḥ krameṇa tu || 251 || p. 47) puliṅgaṃ caiva strīliṅgaṃ napuṃsakaṃ tṛtīyakam | liṅgārthamātre prathamā tathā ca mantraṇoditā || 252 || śeṣāḥ karmāṇi kāreṇa saṃpradhāne prakalpayet | apadāne ca saṃbandhe tathā nirddharuno hitāḥ ? || 253 || viṣaye saptamī yojya jñātvā cārthasya saṅgatim | ṣaṣṭhyarthe saptamī yojya saptamyarthe tu sā punaḥ || 254 || anena kramayogena vyavahāraṃ samācaret | arthānusārato yojyaḥ kārakāssapta karmabhiḥ || 255 || śrutenānumitenaiva tathādyāharatassadā | vyākhyā kāryā prayatnena pade vākye samāhitaḥ || 256 || yathārthahīnaṃ loke'smin vacanaṃ saṃpravartate | apaśabdastu tat jñeyaṃ saṃskṛtaṃ prākṛtepi ca || 257 || gamakāścaiva saptāśca ṛṣikaṃ devabhāṣitaḥ | āgamādyapaśabdāni varṇayanti vidurbudhaḥ || 258 || saṃskṛte vikṛtenānena mṛdunā lalitena ca | avidyārāgavākyena saṃsārakleśahetunā || 259 || yat śrutvā jāyate puṇyaṃ pāpādīnāṃ parikṣayaḥ | viśiṣṭamapi tadvākyaṃ vijñeyamatiśobhanam || 260 || p. 48) prathamo madhyamaścaiva cottamaḥ puruṣastridhā | vacanatrayayogena pratyekaṃ kavayo viduḥ || 261 || nāmaprayoge prathamā tato yugmādi madhyamaḥ | asmaduttamaśabde tu dhātumādau nirupayet || 262 || arthataḥ pratipadikaṃ karṇikaṃ vasphuṭāntikam | vartamānādi kāryeṣu prayogaṃ cātra nirdiśet || 263 || ātmane padanirdeśaṃ parasmai ubhayātmakam | vyañjanāni svarāścaiva saṃdhayo'tha vibhaktayaḥ || 264 || nāmā khyātopasargāśca pādatastaddhitastathā | tairaṅgaṃ vividhānaistu nānā dhātuvivakṣitam || 265 || pādabandhā prakartavya vṛttabandhantu cūrṇikā | vibhaktyantapadaṃ jñeyaṃ śabdaśāstraviśāradaiḥ || 266 || nirbandhākṣara saṃyuktaṃ padaccheda samanvitam | nirbandhantu padaṃ jñeyaṃ pramāṇaṃ niyatātmakam || 267 || ṣaḍviṃśati padānīha padaicchandāṃsi saṃkhyayā | samaṃ cārdhasamañcaiva tathā viṣayameva ca || 268 || chandoyuktaṃ samāsena trividhaṃ vṛttamiṣyate | aṅghayoryastu catvārastulyalakṣaṇalakṣitaḥ || 269 || p. 49) tacchaṃdaśāstratatvajñā samavṛttaṃ pracakṣyate | prathamāṅghrisamo yasya tṛtīyaścaraṇo bhavet || 270 || tṛtīyastu yavadvṛttaṃ tadardhaṃ samamucyate | yasya pādacatuṣkepi lakṣmabhinnaṃ parasparam || 271 || tadāhurviṣamaṃ vṛttaṃ chandaśāstraviśāradāḥ | atibandhapadaśchedaṃ tadā cāniyatākṣaram || 272 || arthāpekṣākṣarapadaṃ jñeyacūrṇapadaṃ budhaḥ | padyaṃ gadyañca miśrañca tattridhaiva vyavasthitam || 273 || padyaṃ catuṣpadī tacca vṛttaṃ jātīriti dvidhā | apādaṃ padasandarbhaṃ jñātvā tatkriyate kaviḥ || 274 || gadyapadyātmikā vāṇī caṃpurityabhidhīyate | strīpuṃnapuṃsakaṃ kāvyaṃ teṣāṃ bhedamudāhṛtam || 275 || puṃkavitvaṃ praśastañca madhyamaṃ ramaṇīyakam | klībaṃ caivādhamaṃ jñātvā tatkriyate kaviḥ || 276 || mano kavitvaṃ puṃjñeyaṃ bhayau strī bhayahāriṇau | anye gaṇāśca te sarve klībāste te prakīrtitāḥ || 277 || atha cendriyasāpekṣaṃ nirapekṣaṃ tathaiva ca | antaḥkaraṇa sāpekṣaṃ pratyakṣaṃ trividhaṃ bhavet || 278 || p. 50) tatrendriyānapekṣañca sarvathā tyaktabandhaya | cicchaktyāssarvabhāvānāṃ yogasvābhiviko mataḥ || 279 || anyadvendriya saṃpekṣaṃ syācchāṭananivṛttaye | indriyāpekṣayā śaktyā tadvāreṇārthavīkṣaṇam || 280 || antaḥkaraṇasāpekṣaṃ cicchakteḥ dhyeyasaṃgatiḥ | anvayavyatireke ca kevalavyatireki ca || 281 || kevalānvatha cetyetat krameṇa parilakṣyate | pakṣidharmasapakṣāsadvyāvṛttaśca vipakṣitaḥ || 282 || apāyo sa pratipakṣo vyatirekyānvayātmakaḥ | sādhyadharmayutaḥ pakṣassapakṣassamadharmayuk || 283 || tadvidharmo vipakṣa syāt sādhyamānāntarodbhavam | sandhyānvayo strī rūpatvaṃ pretā satpratipakṣatā || 284 || nirpāpakṣonvayī hetuḥ nissapakṣastathā paraḥ |? sāṃ nirdeśaḥ samūdhūtvādanyo rasapatiryathā || 285 || kopyadhiṣṭhitaṃ viśvaṃ kāryasyādvamantu bhāvatā | yatayastrividhā jñeya tapasvī vivarṣastathā || 286 || vidvāniti tridhā proktāsteṣāṃ lakṣaṇamucyate | taponiṣṭhāstapasvīti tasya vṛttistu saṃvṛta || 287 || p. 51) nādhyetavyaṃ na saṅkalpo na śrotavyaṃ kadācana | śiṣyāṇāṃ saṃgrahaṃ caiva naiva vidyāprakāśanam || 288 || na vadetsaṃskṛtāṃ bhāṣāṃ na daṇḍī na kamaṇḍaluḥ | liṅgaṃ kṣaṇikamabhyarcya bhaktimātreṇa saṃyutaḥ || 289 || ekākī vṛkṣamūle vā maune vā maunavarjitā | anādbhīti samāyukte vasedbāhūpadhānakaḥ || 290 || vasanaṃ yena kenāpi tathaivāśanapāśanam | pāṇipātrota pātre vā yācitānena jīvanam || 291 || ityuktastu tapasvī syāt sādhako yati mānavān | viduṣośca yateścāpi vartanaṃ nandikeśvara || 292 || adhyāpanañcādhyayanaṃ śravaṇaṃ cintanaṃ tathā | etaccatuṣṭayaṃ tasya viduṣośca viśeṣataḥ || 293 || vidvadyaterviśeṣosti vyākhyānaṃ cintanaṃ bhavet | sadācāryābhiṣekeṇa na muktodyatsamākhyakaḥ || 294 || yatīnāṃ trividhaṃ jñeyaṃ śaivānāṃ caturāśrame | āśramāṇāntu bhedosti niṣṭhā bhedo na vidyate || 295 || eka phaladvayaṃ bhuṅkte mokṣārthadhāraṇastayoḥ || 295 || || iti tṛtīyavargaḥ || p. 52) || atha carthavargaḥ || sarveṣveva hi śāstreṣu jñeyaṃ vastu catuṣṭayam | paśuḥ pāśaḥ patiścaiva śivaśceti yathākramam || 1 || paśurātmā svatantraśca cinmātrāmaladūṣitaḥ | samūḍho nityasaṃsārī kiñcijño'niśvaro kriyaḥ || 2 || guṇabhūtā smṛtā pāśa dharmā dharmau malasmṛtau | sahajā sarvajantūnāṃ tāmrakālikavatsthitau || 3 || īśvaro vyañjakasteṣāṃ bhavetkarmānurūpataḥ | patissadāśivo jñeyo mantrātmā mantravigrahaḥ || 4 || śivaṃ tastu paraṃ tasmānmantrātīto nirañjanaḥ | vaikharī madhyamācānyā paśyantī sūkṣmasaṃjñakā || 5 || vaikharī śrotraviṣaya savikalpā tu madhyamā | nirvikalpā tṛtīyā ca ādyāṃ karaṇamantimā || 6 || vaikharyāḥ karaṇaṃ madhya paśyantī madhyamāṃ prati | paśyantyāḥ karaṇaṃ sūkṣmā nirvikalpā svarūpiṇī || 7 || p. 53) mātrāśca vṛttayosūnāṃ catasraḥ pratyayātmakaḥ | antarāvasthitāstisro bahiranyā vyavasthitāḥ || 8 || nādassūkṣmo bhavedbinduḥ paśyantī madhyamākṣaram | saṅghoṣaṃ ghoṣarahitaṃ bindukṣobhayaṃ catuṣṭayam || 9 || mātṛkā vaikharī jñeya nādādyā suśivādayaḥ | saiṣā caturvidhā vṛtti nivṛtyādi kalāśrayaḥ || 10 || pañcadhā bhidyate bhūyaḥ kalādyā binduvṛttayaḥ | ṛgyajussāmātharvaṇa vedāścatvāra īritāḥ || 11 || mīmāṃsanyāya śāstrañca purāṇasmṛtirityapi | catvāryetānyupāṅgāni bahiraṅgāni tāni vai || 12 || āyurvedo'rthavedaiśca dhanurvedaistathaiva ca | gāṃdharvavedaścetyevaṃ upavedāścaturvidhāḥ || 13 || mīmāṃsā sarvavedārtha puruṣārtha pravartakam | dharmaśramānurūpeṇa dharmādharmavibhāgataḥ || 14 || dharmaśāstramanuṣṭheyaṃ dharmāṇāntu niyāmakam | hetu liṅgauṣadhaskandhairāyurārogya darśakam || 15 || āyurvedohyanuṣṭhānaṃ sarveṣāṃ tena vartanam | arthavedonnapānādi pradhānamuta tatparaḥ || 16 || p. 54) dakṣiṇājyapuroḍāśaṃ carusaṃpādanādibhiḥ | tatpālanāt caturvaktra puruṣārtha prasādakam || 17 || dhanurvedo bhavettatra paribandhinirāsakaḥ | saptasvaraprayogaṃ hi sāmagandharvavedayoḥ || 18 || upāṅgānyupavedāśca pratyekaṃ pravadanti hi | bauddhamārhatanañcaiva pāñcarātrañca śaivakam || 19 || samayaṃ caturvidhaṃ syāttu tattadbhedamanekadhā | śāstraṃ caturvidhaṃ jñeyaṃ vāmadakṣiṇamiśrakam || 20 || siddhāntena samāyuktaṃ caturthaivaṃ prakīrtitam | vāmādi śāstrabhedeṣu ye dīkṣāṃ vartite kramāt || 21 || vāmī ca dakṣiṇī miśrī siddhāntī ceti kīrtitā | vāmāṃ hi śāṃbhavaṃ śāstraṃ dakṣiṇaṃ bhairavātmikam || 22 || miśraṃ yāmalamityuktaṃ saptamātrapradhānakam | siddhāntaṃ sarvasāraṃ hi śuddhaśaivamiti smṛtam || 23 || vāmañca dakṣiṇañcaiva miśrakañca tridhā amī | śaivabāhyāssamākhyātāste tu śaivepyapūjitāḥ || 24 || śaivaṃ caturvidhaṃ proktaṃ siddhāntaṃ dvividhaṃ bhavet | karmāntamevaṃ jñānāntaṃ śaivamūrdhvaṃ paraṃ smṛtam || 25 || caryā caiva kriyā caiva karmaṇāṃ sādhanaṃ bhavet | caryā kriyā yogayuktaṃ jñāninaśca bhavettadā || 26 || śaivaṃ parātparaṃ jñeyaṃ sarvatantraikanāyakam | sarvatantramayaṃ jñeyaṃ sarvamantramayaṃ bhavet || 27 || janmāntaratapobhiśca sanmārgajñānasaṃbhavam | deśiko maṃtravṛttiśca putrakaḥ samayī ca saḥ || 28 || catvāra ete śaivāsyuḥ yatino vṛttino'pi vā | sarveṣāmeva varṇānāṃ śivamantraniṣevaṇam || 29 || śivadharme śivenokta dharmakāmārthamuktaye | brahmaṇakṣatriyo vaiśyo strīśūdrovāśramī tathā || 30 || gṛhastho bhikṣukaścaiva brahmacārī tathaiva ca | vānaprasthaśca ityete āśramāśca udāhṛtāḥ || 31 || catvāro gocarāśśaṃbhoḥ sākṣānmūrtisamudbhavāḥ | śivagotraṃ śikhāgotraṃ jyotirgotraṃ tṛtīyakam || 32 || sāvitrīgotramityete śaivagotraṃ catuṣṭayam | lokānugrahakartāro śaivā jñeyā na cetare || 33 || śuddhādikāraṇodbhūtastena jñānakriyānvitāḥ | dadhīcī sthāpitaṃ sthānaṃ govidāramiti smṛtam || 34 || p. 56) sthānamāmardakaṃ nāma śrīdūrvāsaniṣevitam | tasmādvinirgataṃ sthānaṃ raṇabhadrañca golakam || 35 || etatsthāna samudbhūtāḥ śaivāste ca caturvidhāḥ | brahmacārī gṛhasthaśca vānaprastho yatistathā || 36 || eteṣāmapi sanyāso yogyamukhye vidhīyate | sanyāsāśramamatyantamuttamaṃ dīkṣito bhavet || 37 || tasmādbratamuktistu nāsti kaivalyakāriṇam | dīkṣākhya jñānasaṃsparśāt loke muktimukhā dvijāḥ || 38 || nityanaimittikaṃ kāmyaṃ vimalañca caturvidham | dānaṃ pātre pradātavyaṃ na pātrepyaṇumātrakam || 39 || dānaṃ phalamanuddiśya sarvadā yatpradīyate | taddānaṃ nityamityuktaṃ devadevena śaṃbhunā || 40 || dānaṃ pāpaviśuddhyarthaṃ śraddhayā yatpradīyate | proktaṃ naimittikaṃ dānaṃ ṛṣibhirvedavādibhiḥ || 41 || putrārthaṃ sādhanārthaṃ vā svargārthaṃ vā yato vinā | yaddānaṃ dīyate bhaktyā kāmyamityabhidhīyate || 42 || harasya prīṇārthañca śivabhaktyā pradīyate | dānaṃ tadvimaṃ proktaṃ kevalaṃ mokṣasādhanam || 43 || p. 57) sthapatigrahiṇaṃ sūtra pakṣakiṃ takṣakiṃ tathā | sthāpakenoditaṃ (sarvaṃ) śivaśāstreṇa nirdiśet || 44 || viśvakarmākhya nāmā ca putrasthapatirucyate | mayasya tanayastasya sūtragrāhīti kīrtitaḥ || 45 || aṣṭā deva-ṛṣeḥ putro vardhakīti prakathyate | mānoḥ putrastakṣakākhyo stapatyādi catuṣṭayaḥ || 46 || prāsādādi prakartavya sopīha sthapati smṛtaḥ | sūtragrāhī ca mānajño dravyayāñco ca vardhakī || 47 || tanukaraṇayogyo yastvasau dakṣaka ucyate | chedye ca chedayetsarvān bhedye tu dravyabhedakaḥ || 48 || madhyaistu vedaye dravya śilpikarmastridhā bhavet | sthapatissūtragrāhī ca prāsādātpratimādikān || 49 || kuryāttadakṣimokṣādīn dakṣakena samācaret | śeṣe tu varjayettatra mantrakarmasu sarvadā || 50 || śeṣā tu śilpikārye tu sthapanaistu niyogataḥ | sthavire te śilpikārye sthāpakasyānusārataḥ || 51 || sthapatiḥ śāstrakarmajño kṛtakarmābhijātyavān | na hīnāṅgo'tiraktāṅgo dharmiṣṭhaḥ satyavācakaḥ || 52 || p. 58) phalajñānānvitaḥ sādhu dṛḍhabandhuratadrutaḥ | īdṛśaṃ śilpinaṃ grāhyaṃ prārabhetsarvakantakam || 53 || liṅgaṃ caturvidhaṃ jñeyaṃ sthāvaraṃ śāstracoditam | daivikaṃ cārṣakaṃ caiva gāṇavaṃ mānuṣaṃ tathā || 54 || evaṃ caturvidhaṃ liṅgaṃ daivike lakṣaṇaṃ śṛṇu | dīrghākāraṃ bhavelliṅgaṃ nimnonnatasamanvitam || 55 || rekhakoṭarasaṃyuktaṃ mukhe dhārā yathonnatam | parvatāgraṃ kṛtaṃ randhaṃ bahugranthiśikhāyutam || 56 || karābhyāṃ saṃpuṭākāraṃ brahmasūtravivarjitam | ityete lakṣaṇairyuktaṃ daivikaṃ liṅgamucyate || 57 || mūlasthūlaṃ bhavelliṅgamagrasthūlaṃ tathaiva ca | madhyasthūlantu liṅgantu nālikeraphalākṛtim || 58 || kadalīphalasaṅkāśaṃ bilvavṛkṣaphalākṛtim | talliṅgamārṣamākhyātaṃ brahmasūtravivarjitam || 59 || kuśmāṇḍaphalasaṃkāśaṃ mātuluṅgaphalākṛtim | urvārukaphalākāraṃ kapitthaphalasannibham || 60 || tathā tālaphalākāraṃ gāṇavaṃ liṅgamucyate | dvāraṃ vā garbhamānaṃ vā hastamānaṃ yathāpi vā || 61 || p. 59) śilpiśāstroktamānaṃ vā chatrākāraśirodayam | etadvarṇaṃ śiro snigdhaṃ brahmasūtrasamanvitam || 62 || ityete lakṣaṇairyuktaṃ liṅgaṃ mānuṣamucyate | prathamaṃ sarvato bhadraṃ dvitīyaṃ vartamānakam || 63 || śaivādhikyaṃ tṛtīyantu trairāśikaṃ caturvidham | evaṃ caturvidhaṃ liṅgaṃ mahāliṅgamitīritam || 64 || ekaikantu caturbhedaṃ ekaikantu caturvidham | catuṣṣaṣṭividhaṃ liṅgaṃ samāsātparikīrtitam || 65 || sahasradhārāliṅgantu caturmūrtyādi liṅgakam | mahāliṅgamiti proktaṃ dhārāliṅgaṃ sahasrakam || 66 || nāgaraṃ sarvato bhadraṃ drāviḍaṃ vartamānakam | śivādhikyaṃ vesarañca trairāśikantu miśrakam || 67 || kramāccaturvidhaṃ liṅgaṃ sthāpayedvidhipūrvakam | dhārāliṅgasahasrāṇi miśrake sthāpayedbudhaḥ || 68 || āsanaṃ śayanaṃ sthānaṃ yānakañca caturvidham | yānantu devikādīnāṃ mātuṣyaṃ sthānakaṃ viduḥ || 69 || svāyambhuvamathāsīnamanyeṣāṃ śayanaṃ bhavet | vartamānasthitaṃ liṅgamāsanañca śivādhikam || 70 || p. 60) yānaṃ trairāśikaṃ jñeyaṃ śayanaṃ samakhaṇḍakam | śirasodvartanaṃ tatra caturvidhamidaṃ bhavet || 71 || kukkuṭāṇḍasamaṃ caiva chatrākāraṃ tathaiva ca | khaṇḍendu sadṛśākāraṃ budbudākārameva ca || 72 || viprāṇāṃ budbudākāraṃ citrākarantu bhūbhṛtām | viśāṃ khaṇḍendusadṛśaṃ śūdrāṇāṃ kukkuṭāṇḍavat || 73 || chatrākārantu sarveṣāṃ bhajelliṅgaṃ śiro nṛṇām | sarvaviprasya nirdiṣṭaṃ chatrākāratrayaṃ nṛpe || 74 || viśāṃ khaṇḍendusadṛśa dvayamevaṃ prakīrtitāḥ | śūdrāṇāmekamevoktaṃ kukkuṭāṇḍanibhaṃ hare || 75 || dīpāntañca haviṣyantaṃ balyantaṃ tāṇḍavāntakam | daśopacāradīpāntaṃ haviṣyantañca ṣoḍaśam || 76 || balyantaṃ pañcaviṃśacca ṣaṭtṛṃśattāṇḍavāntakam | āvāhanādi pādyādi tathaivācamārghyakam || 77 || snānaṃ gandhañca puṣpañca dhūpadīpavisarjanam | daśopacāramityevaṃ dīpāntantu śivārcanam || 78 || āvāhanaṃ tathā sthāpya pādyamācamanārghyakam | snānaṃ vastropavītañca bhūṣaṇaṃ gandhapuṣpakam || 79 || p. 61) dhūpadīpanivedyañca namaskāravisarjanam | ṣoḍaśaivopacārañca haviṣyantantu pūjanam || 80 || āvāhanaṃ tathā sthāpya svāgatañcānumānyakam | pādyamācamanīyārghyaṃ navavastrottarīyakam || 81 || bhūṣaṇaṃ gandhapuṣpañca dhūpadīpaṃ tathaiva ca | nīrāñjanañca bhasmā ca cāmaraṃ tālavṛntakam || 82 || darśanaṃ daśamudrāṇāṃ pañcāvaraṇapūjanam | naivedyaṃ homakarmañca balidānañca pañcadhā || 83 || japastotrapramāṇañca nṛttagītañca tālakam | udakañcāpyamudvāhaṃ ṣaṭtriṃśadupacārakam || 84 || aṅgapratyaṅga sāṅgañca upāṃgaṃ caturo bhavet | śirovaktañca hṛdayamaṅgañceti prakīrtitam || 85 || vakṣaḥ kaṇṭhastanau bāhūn nābhiguhyodarastathā | ūrujānudvayañcaiva pratyaṃgaṃ ceti kīrtitam || 86 || netranāsāgrakarṇau ca pāṇipādatalāṅgulī | jaṭāmakuṭakañcaiva sāṅgaṃ ceti prakīrtitam || 87 || āsanābharaṇādīni upāṅgamiti kīrtitam | sakalānāntu sarveṣāṃ kartavyo bālabiṃbake || 88 || p. 62) taruṇā pratimāṃ vāpi pīṭhaṃ vā ceṣṭakā mayam | jānvantaṃ kanyasaṃproktaṃ vāhvantaṃ madhyamaṃ bhavet || 89 || tanmānamuttamaṃ proktaṃ bālabiṃbasya lakṣaṇam | pratimāṃ vāpi pīṭhaṃ vā devāgre sthāpayedbudhaḥ || 90 || mantrabhedo bhavedatra kriyābhedo na vidyate | pratyaṅgādīni sarveṣāṃ chinnabhinne ca saṃbhave || 91 || pūrvalakṣaṇayanmānaṃ tanmānaṃ yojapottataḥ | rahasyaṃ kalpayettatra punassandhānamācaret || 92 || umāskandādidevānāṃ śaktyāyudhavihīnake | pūrvavat śaktisahitaṃ kalyāṇaṃ kārayedbudhaḥ || 93 || pramādāt jīrṇite kāle pūjā naivedyakādibhiḥ | utsavādīni sarvāṇi kṛtañcedrākṣasāspadam || 94 || jīrṇaṃ yathā ca dehīti tyaktvā'nyaṃ parigṛhyate | tasmātsarvaprayatnena jīrṇamuddhṛtya kārayet || 95 || sāvanaṃ cāndranakṣatraṃ sauraṃ caiva catuṣṭayam | darśāntaḥ paurṇamānte ca cāndramāsaḥ prakīrtitaḥ || 96 || sauraṃ rāśyantakaṃ mānaṃ sāvanaṃ triṃśaddinaṃ matam | aśvinyādi ca paurṇāntaṃ māsanakṣatramīritam || 97 || p. 63) āyurdāya vipākau ca prāyaścittādikā kriyāḥ | sāvanenaiva kartavya bhṛtyānāṃ vedanaṃ tathā || 98 || sauramāse vidheyaṃ syāt sālyaṃ pāvanotsavam | sāvanaṃ cāndranakṣatraṃ māseṣu śaktimaṃgalau || 99 || etā caturvidhā māsatīrthoddiśyaṃ śivotsavam | muktidaṃ cāndramāse tu nakṣatraṃ pāpanāśanam || 100 || prajāvṛddhikaraṃ sauraṃ sāvanaṃ śāntikaṃ smṛtam | tithipradhānatīrthāntaṃ cāndramāsoktamuttamam || 101 || māsarkṣa pūrṇacandreṇa saṃyuktaṃ pratimāsake | sāvane cotsavaṃ jñeyaṃ sā pratiṣṭhotsavaṃ guha || 102 || māse māse tathā nyūnaṃ māsarkṣaṃ samameva tu | jñātvā pariharettadvat sa tīrtharkṣeścedvijottamaḥ || 103 || tīrtharkṣe dve tu saṃprāpte caikamāse paraṃ varam | neṣṭaṃ prathamarkṣe tu anyarkṣe tīrthamācaret || 104 || kṛtaṃ cetpūrva ṛkṣe tu tatkartā ca vinaśyati | tasmātsarvaprayatnena tīrthamanyarkṣamācaret || 105 || caturvidhaṃ bhavedvādya mātodyamiti kīrtitam | tatañca vitatañcaiva ghanaṃ suṣirameva ca || 106 || p. 64) tataṃ vīṇādikaṃ proktaṃ vitataṃ mukhādikam | ghanañca kāṃsyatālādyaṃ vaṃśādisuṣiraṃ tathā || 107 || manaścaturvidhaṃ proktaṃ tasya bhedamidaṃ śṛṇu | saṃsṛṣṭañca balimnaśca vikṣipecca gatāgatiḥ || 108 || viṣayān gṛhamāno'pi vijñeyatvamadhigacchati | na ca tairyujyate jñānaṃ tatsaṃsṛṣṭimudāhṛtam || 109 || na mano nāpi mantavyo na mantā ca vibhāvyate | svalīno viṣayairmukta ekībhūta suṣuptivat || 110 || jñāno viśiṣyate yasmāt indriyārthaparāyaṇaḥ | trikālamākulo nityaṃ sa tu vikṣipta ucyate || 111 || ajñānāt gacchati jñānaṃ jñānādajñānameva ca | calate yasya dorbalyāt tasyāsau ca gatāgatiḥ || 112 || svalīnaścottamastatra guṇātīto nirāmayaḥ | madhyamassa tu vijñeyassaṃhṛṣṭassātviko mataḥ || 113 || madhyamaścādhamaścaiva rājaso gatirāgatiḥ | tāmasassa tu vikṣipta caturtho hyadhamo yataḥ || 114 || dhyātā dhyānaṃ tato dhyayaṃ yadvā dhyānaprayojanam | etaccatuṣṭayaṃ jñātvā yogaṃ yuñjīta yogavat || 115 || p. 65) jñānavairāgya saṃpattau śraddhadhānakṣamānvitaḥ | śivabhaktassadotsāhī dhyātoyaṃ puruṣasmṛtaḥ || 116 || dhyācintāyāṃ smṛtodhyātu śivacintā muhurmuhuḥ | jñānena pariśuddhena jñānadhyānamiti smṛtiḥ || 117 || sakalassa tanuśśāntassarvajñassarvagaḥ prabhuḥ | nānārūpavikalpena dhyeyassiddhyarthamīśvaraḥ || 118 || vimuktiḥ pratyayaṃ pūrvaṃ aiśvaryañcāṇimādikam | ityete dvividhaṃ jñeyaṃ śivadhyānaprayojanam || 119 || sanmārgādi krameṇāpi caturvidhamihocyate | sanmārgassaha mārgañca pitṛmārgaṃ tathā paraḥ || 120 || dāsamārgī caturthe ca kramādvai śiṣyamucyate | caryāmārgaṃ dāsamārgaṃ putramārgaṃ kramādviduḥ || 121 || sahamārgaṃ yogapādaṃ sanmārgaṃ jñānameva ca | dāsamārgaṃ śivo dhyānaṃ liṅgabiṃbālayādi kṛt || 122 || śaivanṛttanaṭī stotra gānakṛdrohimardakaḥ | putramārgī śivārcādi japahomaparāyaṇaḥ || 123 || praveśakaḥ śivajñānīttvaupadeśika eva vā | sahamārgī bhavetsaiva śaivāgamaviśāradāḥ || 124 || p. 66) putrīkṛtajanaścaiva cāryāssāntānikāśca saḥ | sanmārgītyukta saṃsārī samatvaśucimatvayuk || 125 || sadṛkī nirahaṃkārī śivajñānakṛtaśśramaḥ | etaccaturvidhaṃ mārgaṃ sālokyādi phalapradam || 126 || sālokyaṃ caiva sāmipyaṃ sārūpyaṃ sāyujyakaṃ tathā | dhyānāllokantu saṃprāpya sālokyaṃ tadvidhīyate || 127 || taddeśasya samīpasthaṃ sāmīpyamiti cocyate | tattaddrūpasya saṃprāptiḥ tatsārūpyamiti smṛtam || 128 || śive saṃyojite rūpaṃ sāyujyamiti gadyate | galite sarvadā bandhe vimukte cāṇave bale || 129 || sarvatra dyotikāśakti śivasyeva vijṛṃbhate || 129 || || iti caturtha vargaḥ || || atha pañcamavargaḥ || sakalo niṣkalaścaiva tathā sakalaniṣkalaḥ | sūkṣmabhinne (kala) kalaśceti pañcadhāvasthitaśśivaḥ || 1 || p. 67) kalaiśśāntyādibhiryukto sakalaḥ paripaṭhyate | niṣkalaḥ kevalo bindoradhyāpi sakala niṣkalaḥ || 2 || jvālinyādi samāyuktaḥ sūkṣmosau bindurucyate | svarairṣoḍaśabhirbhinno bhinnātmā bindurīritaḥ || 3 || vyāpayedbhuvanaṃ sarvaṃ vyāpayetsaha dehiṣu | avasthitañca sarvatra tenāsau sakalasmṛtaḥ || 4 || kālākālaparahitassarvatra samatāṃgataḥ | niṣprapañco nirābhāso vimalo niṣkalaśśivaḥ || 5 || vyomasthaniṣkalaṃ tatvaṃ vācyavācakavarjitam | nidānakalayātītaḥ sa vai niṣkala ucyate || 6 || yattat parataraṃ rūpaṃ mantradehamatīva tat | paraṃ tattu vijānīyāt rūpaṃ sakalaniṣkalam || 7 || paramāṇuḥ sa sūkṣmo'sau hṛdi madhye vyavasthitaḥ | prerate ca jagatsarvaṃ sa vai sūkṣmaḥ prakīrtitaḥ || 8 || akārādikṣakārāntaṃ rūpaṃ mantrakalātmakam | bhidyate yastu bahudhā sakalo bhinna ucyate || 9 || padārtha pañcakaṃ viddhi asmin jñāne parerite | paśuvāgīśvaro vidyayonimuktiribhāntima || 10 || p. 68) raurave ca tathā pañca padārthāssamudīritāḥ | prathamaṃ śivasādākhyaṃ amūrtintu dvitīyakam || 11 || tṛtīyaṃ mūrtisādākhyaṃ caturthaṃ kartṛnāmakam | pañcamaṃ karma sādākhyaṃ iti sādākhyapañcakam || 12 || liṅgapīṭhaprakāreṇa karmasādākhyalakṣaṇam | nādaṃ binduriti jñeyaṃ bindupīṭhamudāhṛtam || 13 || nādabinduyutaṃ rūpaṃ karmasādākhyamucyate | catvāri kartṛrūpādi kevalaṃ nādamucyate || 14 || pañcasādākhyaśeṣeṇa mūrtyādīnāṃ samāśritam | kartṛsādākhyarūpaṃ hi sa mūrtyādīn samāśritam || 15 || karmarūpaṃ krameṇaiva kartṛkādīn samāśritam | karmeśaṃ pūrvavaktraṃ syāt kartussavyānanaṃ bhavet || 16 || paścimānanamūrtiṃ syāt amūrtiṃ cottarānanam | ūrdhvantu śivasādākhyamevaṃ pañcānanaṃ viduḥ || 17 || santataṃ śivabhāvatvāt sādākhyamiti kīrtitam | svayambhuśśivasādākhyaṃ bāṇaliṅgamamūrtikam || 18 || mānuṣaṃ karmasādākhyaṃ daivikaṃ kartṛnāmakam | maheśaṃ mūrtisādākhyaṃ pañca sādākhyamucyate || 19 || p. 69) mūrtibrahmaṃ tathā pūrvaṃ tatvabrahmaṃ dvitīyakam | bhūtabrahmaṃ tṛtīyantu piṇḍabrahmaṃ caturthakam || 20 || pañcamantu kalābrahmaṃ pañcabrahmaṃ prakīrtitam | sākalyāditi yatpañca mūrtibrahmaṃ taducyate || 21 || sarveṣāñcaiva tatvānāṃ śivatatvaṃ prabhu smṛtam | tasmācchuddhādicātmānaṃ tatvabrahmaṃ prakīrtitam || 22 || prathamaṃ māṃsabījaṃ syāt dvitīyo medasodbhavam | tṛtīyo ṣaṣṭhabhedantu caturthaṃ saptamaṃ tathā || 23 || pañcamaṃ pañcamaṃ vidyāt pañcabhautikamucyate | māṃsaṃ vai pārthivaṃ bījaṃ medaso āpa ucyate || 24 || ṣaṣṭha tejo vinirdiṣṭaṃ saptamaṃ mārutātmakam | pañcamaṃ vyomabījaṃ syāt bhūtabrahma prakīrtitam || 25 || praṇavādi caturthyantaṃ svanāmapadamadhyagam | namaskārānta saṃyuktaṃ sadyādītyucyate kramāt || 26 || śivārṇe jīvavarṇāni saṃyogātpiṇḍamucyate | karmeśaṃ piṇḍarūpatvāt piṇḍabrahmepyudāhṛtam || 27 || īśānasya kalāḥ pañca puruṣasya catuṣkalā | aghorasya kalāścāṣṭau vāmadeve trayodaśa || 28 || p. 70) aṣṭau sadyakalā jñeya kalābrahma prakīrtitaḥ | mūrtitatvaṃ tathābhūtaṃ piṇḍaṃ ceti kalā tathā || 29 || pañca brahmāṇi caitāni sarvakāryeṣu yojayet | mantrabrahmaṃ kriyābrahmaṃ tatvabrahmeti ca smṛtam || 30 || bīja brahma mukhabrahma pañcabrahmeti kīrtitam | īśānaṃ puruṣaṃ caivāpyaghoraṃ vāmameva ca || 31 || sadyojātamiti proktaṃ mantrabrahmeti ca smṛtam | āvāhanasthāpanañca sānnidhyaṃ sannirodhanam || 32 || avakuṇṭhanamityuktaṃ kriyābrahma iti smṛtam | brahmaviṣṇuśca rudraśca īśvaraśca sadāśivaḥ || 33 || ete pañcavidhā proktā tatva brahma iti smṛtam | lakārañca vakārañca rakārañca yakārakam || 34 || hakāraṃ bījamityuktaṃ bījabrahma iti smṛtam | sadyaṃ vāmamaghorañca puruṣeśānameva ca || 35 || ete pañca vidhāḥproktā mukhabrahmamiti smṛtam | ityete pañca bhedatvāt pañcabrahmamudāhṛtam || 36 || śāntyātītāśca śāntyaśca vidyā sthiti nivṛttayaḥ | bhuvanāni mahattejo saṃjñā pañca labhecchivaḥ || 37 || p. 71) īśānaḥ puruṣoghora vāmajātārthikāṃ kramāt | etāssadāśivāvasthā bhogasthānassamāśritaḥ || 38 || pañcamūrtimayī śubhrā nityā sakalaniṣkalaḥ | mūrtissadāśivajñeya sarvakāryapravartikā || 39 || evaṃ mantrāstu pañcaite tairnibandhatanuśśivaḥ | vastutastu na bhinnāste yāto'nanya svaśaktitaḥ || 40 || śivāstraṃ kṣurikāstrañca tathā pāśupadāstrakam | vyomāstraṃ caivāghorāstraṃ pañcāstrañceti kīrtitam || 41 || ṣaḍakṣaraṃ śivāstraṃ syāt kṣurikāvarṇamaṣṭakam | navārṇaṃ pāśupadaṃ jñeyaṃ vyomāstrantu daśākṣaram || 42 || catvāriṃśadaghorāstra evaṃ pañcāstramucyate | mokṣadañcābhyavṛddhiñca kāmyaṃ śāntikapauṣṭikam || 43 || mokṣaṃ pañcākṣaraṃ vidyāt abhivṛddhiṣaḍakṣaram | kāmyamaṣṭākṣaraṃ vidyāt śāntikantu navākṣaram || 44 || pauṣṭikaṃ daśabījaṃ syāt mantraṃ pañcavidhaṃ smṛtam | ete pañca vidhāḥ proktāḥ mantrāḥ pañcākṣarādayaḥ || 45 || mantramevaṃ samākhyātaṃ mantranyāsamatha śṛṇu | liṅgasya sthāpane kāle tatvamantrāśca vinyaset || 46 || p. 72) kuṃbheṣvantargatān mantrān liṅgāt pūrṇāśca tāśca hi | tayoryogakriyāvasthā sā pratiṣṭhā prakīrtitā || 47 || prāṇaprakṛtiyogantu jñātvā sthāpanamārabhet | prāṇamantramiti proktaṃ prakṛtiṃ mūrtirucyate || 48 || mantramūrtisusaṃyogāt devasānnidhyakāraṇam | tasmādvai mantramūrtiśca liṅgamadhye tu vinyaset || 49 || mūrdhni pravinyasecchuddhaṃ mūlaṃ syāt sūtramadhyame | tatvaṃ savye tu vinyasya dādiṃ vāme tu vinyaset || 50 || ātmānaṃ sūtramūle tu vinyasettu vicakṣaṇaḥ | mantranyāsamiti proktaṃ tattvanyāsamihocyate || 51 || karmeśaṃ puratonya syāt kartṛsavye tu vinyaset | mūrtiścaivāparenyasyādamūrtiścottare nyaset || 52 || ūrdhve tu śivasādākhyaṃ pañcatatvāni vinyaset | pañcamūrtimayaṃ devaṃ sarvakāraṇakāraṇam || 53 || aṣṭattriṃśatkalopetaṃ madhye tu sakalīkṛtam | āvāhayettato devaṃ sa pañcākṣaramaṃtrataḥ || 54 || ṣaḍakṣareṇa maṃtreṇa sthāpayettu vicakṣaṇaḥ | aṣṭākṣareṇa mantreṇa sānnidhyakaraṇaṃ kuru || 55 || p. 73) rodhanantu navārṇena daśabījena pūraya | pādyaṃ gandhādikaṃ dadyāt brahmāṅgaissaha buddhimān || 56 || sakalasthāpane kāle tadbījaṃ hṛdi vinyaset | kriyāśarīramityuktaṃ mantraṃ jīvamiti smṛtam || 57 || kriyākramaprayogena śivasānnitya kāraṇam | tasmājjīvaśarīrañca jñātvā karma samācaret || 58 || prathamañcātmaśuddhiṃ syāt dvitīyaṃ sthāna śodhanam | tṛtīyaṃ dravyaśuddhiṃ syāt caturthaṃ mantraśodhanam || 59 || pañcamaṃ liṅgaśuddhiṃ syāt ucyate pañca śuddhayaḥ | anantākhyāsanaṃ pūrvaṃ siṃhāsanamataḥ param || 60 || yogāsanattṛtīyantu padmāsanamataḥ param | pañcamaṃ vimalaṃ proktaṃ kalpayedupari kramāt || 61 || aṣṭāsanasamāyuktamanantāsanamucyate | dharmajñānañca vairāgyamaiśvaryañca catuṣṭayam || 62 || rājavartinibhāssarve siṃhāsanamudāhṛtam | śuddhakarmavadākāraṃ yogāsanamiti smṛtam || 63 || vāmādi śaktinavakaṃ padmāsanamiti smṛtam | gaṇāṃbikāmuttare tu mahādevīñca pūrvataḥ || 64 || p. 74) tanno gaurī tu yāmye ca vāruṇīti pracodayāt | etābhiśśaktibhissārdhaṃ kalpayedvimalāsanam || 65 || caturaśrāvavṛttañca piṇḍikābhedamucyate | ekaikaṃ pañcadhā proktaṃ caturaśrādi bhedataḥ || 66 || bhadrā yakṣī ca vajrī ca śrīkarā vijayeti ca | padmā cakrā tathā vedī saumyā ramyā ca pañcamī || 67 || ātmā caivāntarātmā ca bāhyātmā caiva sundarī | nirātmā paramātmā ca kathayāmi yathārthataḥ || 68 || pradhāna samamāśritya sukhaduḥkhavivarjitaḥ | idaṃ tasmin sthito devī tadātmā saiva ucyate || 69 || puryaṣṭakasamāyogāt caryate sarvayoniṣu | antarātmā sa vijñeyo nirbandastu śubhāśubhaiḥ || 70 || buddhikarmendriyairyukto mahābhūta samāvṛtaḥ | bāhyātmā tu tadā devī niṣṭhayā bhogabhuk sadā || 71 || bhūtabhāvavinirmuktāstatvākarmamalonvitaḥ | malakarmaikayuktātmā māyādharmamatiḥ kṛtaḥ || 72 || nirātmā tu tadā devī procyate prabhukhyayaḥ | ātmānamantarātmānaṃ paramātmānameva hi || 73 || p. 75) tatvā caiva bhūtāmā ātmabhūtā prakīrtitaḥ | ātmānaṃ daṇḍamadhyasthaṃ antarātmā tadanantaram || 74 || paramātmā padmamadhyasthaṃ tatvātmā pārśvadakṣiṇam | bhūtātmā vāmapārśve tu pañcātmā sthānameva ca || 75 || bhūtātmā yonijaṃ vidvān antarātmā dahetpunaḥ | tatvātmā amṛtaṃ pūrvaṃ śuddhātmā cāntayetpunaḥ || 76 || sakalaḥ sūkṣmadehastu pralayākala eva hi | vijñānakevalaśśuddhaṃ pañcāvasthaḥ pumāṃsmṛtaḥ || 77 || pañcakañcukasaṃyuktaḥ puruṣaḥ parikīrtitaḥ | na vijñānakalāstena nāpi pralayakevalaḥ || 78 || puruṣārthān labhedyasmāt avidyādi vivarjitaḥ | tasmātsakala evāyaṃ labhate puruṣāhvayam || 79 || puṣṇanti prakṛtiṃ yasmāt tasmātpuruṣa ucyate | malakarma mahāmāyamāyorthamakhilaṃ jagat || 80 || tirodhānakarī śakti pāśatvenātha pañcakaḥ | ulkāvṛttiṃ tadanteṣu sthitvā sthitvā tadājñayā || 81 || lokatrayañca nimiṣāṃ ātmā kuryādgatau gatiḥ | nivṛttiśca pratiṣṭhā ca vidyāśāntiranantaram || 82 || p. 76) śāntyatīteti pañcaite nādadeśe samudbhavāḥ | kalā vidyā ca rāgaśca kālo niyatireva ca || 83 || pañcaitāni ca tatvāni māyeyāti dvijottamaḥ | annaprāṇamanojñāna mayā kośāstathātmanaḥ || 84 || ānandamayakośāśca pañcakośā itīritāḥ | annamādimayaṃ devīttyanyonyaṃ sūkṣmarūpakam || 85 || ātmayuktasya rūpasya māyopādānakāraṇam | ātmattvena bhramantyatra vādinaṃ kośapañcake || manovikāre vihitā ityānando mayo viduḥ | gṛhṇātyannamayātmānaṃ deho lokāyataḥ khalu || 87 || dehaiḥ pariṇataṃ prāṇaṃ mayamapyotahatā viduḥ | vijñānamayamātmānaṃ bandhā gṛhṇanti nāparam || 88 || ānandamayamātmānaṃ vaidikāḥ kecidūcire | ahaṅkārātmanātītaṃ prāhuḥ prāyo manomayaḥ || 89 || jñānasaṃskārasaṃjñānāṃ vedānāṃ rūpayorapi | samūhaskandhaśabdārthaṃ tattatsantati vācakaḥ || 90 || jñānasantatirevātra vijñānaskandha ucyate | saṃskāraskandha ityukto vāsanānantasantatiḥ || 91 || sukhaduḥkhātmikā buddhiḥ tadapekṣātmikaṃ tataḥ | vedānāṃ skandha ityukto saṃjñā syātskandhanāma yat || 92 || rūpaskandho bhavedyatra mūrtibhūtasya santatiḥ | āmapakvamalaṃ garbhaṃ mūtrāśayeti pañcakam || 93 || avasthā pañcakastasya malaruddha svadṛkkriyaḥ | vitanyakṣāṇi puṃsārdhāṃ na svayaṃ sopi śaṃbhunā || 94 || mukhe jāgramiti jñeyaṃ svapnantu hṛdayāntikam | hṛdayādi samārabhya nābhyāntantu suṣuptikam || 95 || tasmādadhastu turyantu turyātītantu liṅgakam | jāgrādi svapnamevaṃ hi pravartakamihocyate || 96 || pañcatriṃśati jāgre syāt svapnesmin pañcaviṃśatiḥ | suṣuptau mūrtisaṃjñasyātturye yugmaṃ yathā kramam || 97 || turyātīte bhavedekaṃ ātmānaṃ tatra saṃsmaret | kintu guhyamidaṃ vakṣye śṛṇutvaṃ nandikeśvara || 98 || sthūlaṃ sūkṣmaṃ susūkṣmañca atisūkṣmaṃ tato'dhikam | sthūlaṃ jāgramiti jñeyaṃ sūkṣmaṃ svapnamihocyate || 99 || suṣuptistu susūkṣmaṃ syāt atisūkṣmantu turyakam | tato'dhikamatītaṃ syā devaṃ pañcavidhaṃ smṛtam || 100 || p. 78) jāgrādi pañcāvasthāyāmatītaṃ jñānarūpakam | sadgurorūpadeśena prakāśenaiva niścayaḥ || 101 || brahmacaryajapo maunaṃ kṣāntirāhārasaṃgamaḥ | iti pāṭhabhedaḥ (kṣāntināharalāsavam |) ittyetattapaso rūpaṃ sughoraṃ pañcalakṣaṇam || 102 || ādiśaiva mahāśaivānu śaivāntaraśaivakāḥ | avāntaraśca pañcaite śaivaproktāssamāsataḥ || 103 || śivaśakti sadā śāntamīśvarastu tathaiva ca | anādisaṃjña śaivāste mahāśaivānatha śṛṇu || 104 || anantādi śikhaṇḍyāntāṣṭa vidyā maheśvarāḥ | mantreśvarāśca mantrāśca mahāśaivaissadeśajāḥ || 105 || māyādyavaniparyantaṃ tatvaprādeṣu saṃsthitāḥ | rudratvanantaśiṣyāste ādiśaivāḥ prakīrtitāḥ || 106 || brahmaviṣṇvādayo devāḥ daityāṃ kiṃ puruṣastathā | ṛṣayassiddhagaṃdharva yakṣo rakṣoragādayaḥ || 107 || śrīkaṇṭhaśiṣyāste sarve umādevyādi śaktayaḥ | anuśaivā ime proktā antarān śṛṇu tānvratam || 108 || p. 79) brāhmaṇādi caturvarṇāḥ parameśaprasādataḥ | dūrvāso'gastya ṛṣikāḥ dadhīcimunivaṃśajāḥ || 109 || avāntara ime proktāḥ śaivo śivapadānugāḥ | atha śaiva samākhyāta kāreṇa tu śivāgame || 110 || prathamo'nādi śaivastu sa evastu yadā śivaḥ | ādau sadāśivenaiva dīkṣitāstvādi śaivakāḥ || 111 || kauśikaḥ kāśyapaścaiva bhāradvājo'tha gautamaḥ | agastyaścaiva pañcaite pañcavaktreṣu dīkṣitāḥ || 112 || tṛtīyastu mahāśaivaḥ sa śaivo vipra ucyate | caturthastvanuśaivaśca nṛpo vaiśya iti smṛtaḥ || 113 || pañcamo'vāntaraścaiva sa śūdraśceti kathyate | laukikaṃ vaidikañcaiva tathādhyātmikameva ca || 114 || atimānañca mantrākhya tantrabhedastu pañcadhā | laukikaṃ jyotiṣaṃ jñeyaṃ vaidikaṃ nyāyameva ca || 115 || adhyātmavaidikaṃ proktamatimārgantu raudrakam | mantrākhyaṃ śuddhaśaivantu pañcavaktrasamudbhavāḥ || 116 || śāstranirṇayakanyāya kalāpamunipuṃgavaḥ | sūtraṃ bhāṣyaṃ vārtikañca vyākhyāprakaraṇaṃ tathā || 117 || p. 80) pañcagranthitva me dehī granthānāṃ tadvido viduḥ | alpākṣaramasaṃdigdhaṃ sāravadviśvato mukham || 118 || astobhamanavadyañca sūtraṃ sūtravido viduḥ | yatra bījamivārūḍho mahāmaṃtrārthapādapaḥ || 119 || ālāpa mūla sūtraṃ tadathaśabdādyalaṅkṛtam | sūtrārtho varṇyate yatra vākyaissūtrānusāribhiḥ || 120 || svīpadānī ca varṇyante bhāṣyaṃ bhāṣyavido viduḥ | (sthāpadā) iti pāṭhabhedaḥ | padacchedaḥ padārthoktiḥ vigraho vākyayojanā || 121 || ākṣepañca samādhānaṃ vyākhyānaṃ pañcalakṣaṇam | uktānuktadviruktādi cintā yatra pravartate || 122 || tadgranthaṃ vārtikaṃ prāhurvārtikajño manīṣiṇaḥ | śāstraikadeśa saṃsiddhaṃ śāstrakāryāntare sthitam || 123 || āhuḥ prakaraṇaṃ nāma śāstrabheda vicakṣaṇaḥ | sargaśca pratisargaśca vaṃśamanvantarāṇi ca || 124 || vaṃśānucaritañcaiva purāṇaṃ pañcalakṣaṇam | pāṭhakṛtvā tu kartavyāḥ padacchedastu dhīmatā || 125 || p. 81) padārthoktistataścaivamanvayārtha mataḥ param | samāsamiti vijñeyaṃ śravaṇaṃ pañcadhā smṛtam || 126 || sahāyassādhanopāyo vibhāgo deśakālayoḥ | vibhakte ca pratīkāra siddhaḥ pañcāṃgamityapi || 127 || paro mahāṃstathā divyo divyādivyastathaiva ca | adivyaśceti pañcaite saṃbandhāḥ parikīrtitāḥ || 128 || taccaiha pañcāvayavaṃ pratijño hetureva ca | dṛṣṭāntopanayāvetau nigamaścātha pañcamaḥ || 129 || iṣṭārthokti pratijñāstu hetustadvyāpti madvacaḥ | dṛṣṭāntastadvidhādyukta hetustadvatpratīkṣate || 130 || dṛṣṭāntapakṣayorvāpi prastāropanayo bhavet | punaḥ pratijñā niyamo nigamasya sa hetukaḥ || 131 || hetūnāṃ bhūṣaṇaṃ nyatra pañcoktāni śivāgame | asiddhaḥ prathamāhetoḥ viruddhaśca dvitīyakaḥ ||132 || anekāntastṛtīya syāt turyaṃ prakaraṇaṃ tathā | kālassatyapadiṣṭaistu pañcamaḥ parikīrtitaḥ || 133 || pratiṣṭhā sthāpanañcaiva sthiti sthāpanameva ca | āsthāpanaṃ caturthantu proktamutthāpanaṃ tathā || 134 || p. 82) pratiṣṭhā pañcadhājñeyaṃ procyate tadvinirṇayaḥ | yatra brahmaśilāmadhye liṅgamādau vidhāya ca || 135 || avyaktamukhaliṅgaṃ vā pīṭhabandhanapūrvakam | kriyate sā pratiṣṭhā syāt sthāpanaṃ kathyate punaḥ || 136 || dhāturatnamayaṃ liṅgaṃ bāṇaṃ lohamathāpi vā | sthāpyate piṇḍikā madhye sthāpanaṃ tadudīritam || 137 || abhinnapiṇḍikā liṅge sphāṭikādau vidhīyate | manasā yatra saṃskāra sthitasthāpanamucyate || 138 || caturhastādikaṃ liṅgaṃ vyaktaṃ liṅgamathāpi vā | saṃskāra kriyate yatra tadāsthāpanamīritam || 139 || vyaṅgyādi doṣaduṣṭaṃ yat liṅgamuddhṛtya yatnataḥ | anyasaṃsthāpite yatra tadutthāpanamucyate || 140 || aṇḍajaṃ muṇḍajaṃ caiva romajaṃ carmajaṃ tathā | vāmajaṃ śayane pañca talpastvete prakīrtitāḥ || 141 || aṇḍajaṃ cātra boddhavyaṃ pakṣīpañcasamudbhavam | kārpāsena kṛtaṃ yattu muṇḍajaṃ tatprakīrtitam || 142 || āvikādimṛgāṇāntu romajaṃ rojaṃ smṛtam | carmajaṃ vyāghrasihmādi kauśeyaṃ vāmajaṃ smṛtam || 143 || p. 83) somāskandantu pūrvaṃ syāt sukhāsanamataḥ param | kalyāṇasundarañcaiva candraśekharameva ca || 144 || gaṅgādharañca pañcaite sṛṣṭimūrtirudāhṛtāḥ | vṛṣabhavāhanañcaiva ardhanārīśvaraṃ tathā || 145 || kirātaścaiva vīreśaṃ bhikṣāṭanamataḥ param | ete vai pañcamūrtistu sthitimūrtirudāhṛtāḥ || 146 || irakṣaṇa virakṣaṇa dvirakṣaṇa vicakṣaṇam | hastamenena nāmāni sa lakṣaṇa samanvitam || 147 || irakṣaṇaṃ navahastaṃ syāt dvirakṣaṇaṃ daśahastakam | dvirakṣaṇaṃ rudrasaṃkhyāyāṃ vicakṣaṇaṃ ravisaṃkhyakam || 148 || salakṣaṇaṃ pañcasaṃkhyāyāṃ prākāraṃ pañcadhā bhavet | prākārāṃ paritaḥ kuryāt prāsādasya pramāṇataḥ || 149 || prāsādasya tu vistāraṃ taddaṇḍamiti kathyate | daṇḍārdhena kṛtaṃ yattadantarmaṇḍalameva ca || 150 || ekadaṇḍāntarhāre tu madhyahāre dvidaṇḍataḥ | caturdaṇḍapramāṇe tu kṛtamaryādikaṃ smṛtam || 151 || mahāmaryādibhitti syāt saptadaṇḍapramāṇataḥ | evaṃ prākāramākhyātaṃ gopurasya vidhīyate || 152 || p. 84) maṇḍale dvāraśobhā ca dvāraśālā ca hārake | prāsādamadhyahārāyāṃ maryādau harmyamucyate || 153 || gopurantu mahāmarye evaṃ pañcavidhaṃ smṛtam | jagajjanmasthiti dhvaṃsatirobhāvavimuktayaḥ || 154 || pañcakṛtyāni metāni tādṛśasya vimohitaḥ | idameva paraṃ divyaṃ tāṇḍavaṃ parikīrtitam || 155 || karmayajñastapo yajñajapañca dhyānameva ca | jñānayajñastataḥ prokta iti yajñasya pañcakam || 156 || atha pūjāgnikāryādyairbhedairbahuvidhaistataḥ | karmayajñassamākhyātaḥ tapaścāndrāyaṇādikam || 157 || svādhyāyaśca japaḥ proktaḥ śivamantrasya saṃjñayā | dhyānayajñassamākhyāta śivacintā muhurmuhuḥ || 158 || adhyāpanañcādhyayanaṃ vyākhyāśravaṇacintanam | iti pañcaprakāreṇa jñānayajñāḥ prakīrtitāḥ || 159 || variṣṭhassarvayajñānāṃ asaṃkhyātairmahāguṇaiḥ | yasmāttasmādviśuddhoyaṃ apavargaphalapradāḥ || 160 || mārjyamāṇo yadā nityaṃ darpaṇe nirmalo bhavet | jñānābhyāsāt tadā puṃsāṃ buddhirbhavati nirmalā || 161 || p. 85) yajñairdevatvamāpnoti tapobhiḥ brāhmaṇaḥ padam | dhyānena vividhān bhogān jñānānmuktimavāpnuyāt || 162 || ācāryassādhakaścaiva putrakassamayī ca | māheśvareṇa pañcaite pūrvaṃ pūrvaguṇādhikāḥ || 163 || brāhmaṇādi krameṇāpi jñātvā vai śiṣyamādarāt | pūjayeddevakalyāṇe pavitrārohaṇādike || 164 || sarveṣāmapi caiteṣāṃ deśiko mukhya īritaḥ | deśikohamiti prokto yena tena gururvaraḥ || 165 || deśikājñā mamājñā ca samaivoktaṃ śivāgame | tasmādādau tu sarveṣāṃ pūjanīyo yathārhakam || 166 || samayasthādviśeṣasya śreṣṭhaṃ tasmāttu putrakaḥ | putrakātsādhakaśśreṣṭhāt tasmādācārya sattamaḥ || 167 || rudrākṣamupavītañca uṣṇīṣañcottarīyakam | bhasmaṃ caivādiśaivānāṃ pañcamudrāḥ prakīrtitāḥ || 168 || siddhānte dīkṣitā ye tu vratasthā brāhmaṇādayaḥ | pañcamudradharāssarve bhavanti kvacidāgame || 169 || āsanaṃ yogapaṭṭañca veṇutaṇḍakamaṇḍaluḥ | akṣasūtrañca pañcaite yogīnāṃ yogapañcakam || 170 || p. 86) kuṇḍikākuṇḍalañcaiva uragaṃ ca śikhāmaṇiḥ | romayajñopavītañca pañcamudrā mahāvrate || 171 || hemāṅgulīyakaṭakaṃ keyūraṃ kuṇḍalaṃ tathā | hemayajñopavītañca pañcāṃgabhūṣaṇaṃ tathā || 172 || nartako mardakaścaiva gāyako vaṃśikastathā | tathā mauravikaścaiva pañcācāryāḥ prakīrtitāḥ || 173 || cāturvarṇānulomārthā nāṭyavedakramaśramāḥ | bhāvanāgeyanṛttādi vādyajñānaviśāradāḥ || 174 || navanāṭasasaṃjñāśca madbhaktā vītakalmaṣāḥ | teṣu śreṣṭha iti proktā nartako nartaśāstravit || 175 || svatantragānakṛdvīṇā mantragānāditatparāḥ | pañcācāryāśca matkanya devadāsyaśca vādakāḥ || 176 || krameṇaiṣāñca vaiśiṣyaṃ svasvakarma gadīritam | anuktānāmato'nyeṣāṃ tattatkarmānusārataḥ || 177 || nandā bhadrā ca surabhiḥ suśīlā sumanāstathā | iti gomātaḥ pañca śivalokavyavasthitāḥ || 178 || kṣīraṃ dadhighṛtaṃ caiva gomūtraṃ gomayaṃ tathā | pañcagavyamiti proktaṃ mahāpātakanāśanam || 179 || p. 87) alābhe ca dadhikṣīraṃ kṣīrālābhe bhaveddadhi | gomūtraṃ gomayālābhe tadalābhe tu gomayaḥ || 180 || pañcagavyeṣu yatna syāt alābhe yadghṛtaṃ bhavet | dīkṣānte ca pratiṣṭhānte pavitrānte ca kārayet || 181 || pañcagavyavidhānena brahmakūrcaṃ prakalpayet | yaḥ pibecca tato bhaktyā śivasāyujyatāṃ vrajet || 182 || aṣṭamyāñca caturdaśyāṃ kṛṣṇaparvaṇi cādarāt | śivapriyaṃ viśeṣeṇa śivapūjāṃ samācaret || 183 || kṣīraṃ dadhighṛtaṃ kṣaudraṃ śarkarādyairkuśodakaiḥ | pañcāmṛtamiti proktaṃ pañcapātakanāśanam || 184 || khaṇḍābhāvekṣusārañca madhvabhāve ghṛtaṃ pibet | koṣṭhaṃ pātrañca maṃtrāṇi pūrvavatparikalpayet || 185 || kadalīpanasaṃ caiva nālikeraphalaṃ tathā | āmrakaṃ mātuluṅgañca ete pañcaphalā smṛtāḥ || 186 || kananoddhāradahanā pūraṇāśuddhavālukaiḥ | goṣpadasparśanāntañca pañcaite sthānaśuddhayaḥ || 187 || gandhapuṣpañca dhūpañca dīpanaivedyameva ca | pañcopacāra ete syuḥ dīpāntaṃ vāpi saṃmatam || 188 || p. 88) garbhādānaṃ puṃsavanaṃ sīmantaṃ jātakarma ca | vahnestu nāmakaraṇaṃ pañcasaṃskārakaṃ bhavet || 189 || athātaḥ saṃpravakṣyāmi pañcapratyayakaṃ smṛtam | śubhaṃ pāśapratyayañca paśupratyayakaṃ tathā || 190 || pratyayantu tataḥ paścāt tālapatrasya lekhanam | kuṃbhasarpavidhiścaiva pañcapratyayamīritam || 191 || satyānṛtaviśuddhyarthaṃ pratyayaṃ kārayedbudhaḥ | aṅgāre sūryavāre ca kārayeddeśikassadā || 192 || satyamuddiśya yaddravyaṃ dharmārthāya nivedayet || 192 || || iti pañcamavargaḥ || || atha ṣaṣṭhavamavargaḥ || patirvidyā tathā vidyā paśupāśaśca kāraṇam | tannivṛttā iti prokta padārthaḥ ṣaṭsamācaret || 1 || paśūnāṃ bhuktimuktyarthaṃ āptaḥ paśupati smṛtaḥ | layabhogādhikārākhyaṃ stritatvokti nidarśanāt || 2 || p. 89) padārthaḥ patināmāsau prathamaḥ parikīrtitaḥ | bhogyabhoktṛtvasaṃbandha māyādhārasurañcite || 3 || kriyājñānātmikā ye ca ye ca dharma pathau sphuṭāḥ | śaktyākhyassaṃpadārthoyaḥ dvitīyaḥ paribhāṣyate || 4 || ye bhūtā bhāvatatvākhya māyātā kṣurikāssadā | sapadārthaṃ triparvoyaṃ tṛtīyaśśivasādhane || 5 || yo svatantrapaśurbhoktā kṣetrīpaśupumāṃsphuṭam | padārthapaśunāmāsau caturtho munipuṃgava || 6 || dharmādharma vipākākhyā sthitau bhoktumihāgatāḥ | sādhyasādhanabhāvena saṃsthitā ye parasparam || 7 || pañcamassa tu boddhavyo padārtho bhogasaṃjñakaḥ | ye mantraḥ śuddhamārgasthā śivabhaṭṭākarādayaḥ || 8 || muktāśca śaktipūrṇā syuḥ ye cārthā parivismṛtāḥ | pādatrayeṣu sopānaḥ saṃsāroddhārakāraṇam || 9 || ṣaṣṭhobhyabhihitastantre padārthaparameśvare | pratyakṣamanumānañca śabdaścopamayā saha || 10 || arthāpattirabhāvaśca ṣaṭpramāṇamiti smṛtam | akṣādikāraṇairdṛśyaṃ pratyakṣaṃ tadihocyate || 11 || p. 90) liṅgena liṅgavijñāna manumānamiti smṛtam | āptoktirvacanairgamyaṃ śabdaścettamudāhṛtam || 12 || tatsādṛśyādyathā gamyā hyupamā ceti kīrtitāḥ | divā bhojanamastīti rātrau nāstīti gamyate || 13 || bhrāntyābhāve svayaṃ jñānaṃ abhāvamiti kīrtitam | evamādi pramāṇaistu durlakṣyaṃ tacchiva smṛtam || 14 || aṅgaṣaḍbhedamityuktaṃ tasmāt ṣaḍaṅgamucyate | ṣaḍaṅgamaṅgabhedāni bhedāḥ ṣaṭtriṃśati smṛtaḥ || 15 || śivāṃgaṃ caiva bhūtāṅgaṃ kūṭāṅgañca tathaiva ca | vidyāṅgañcaiva śaktyāṃgaṃ sāmānyāṅgaṃ tathaiva ca || 16 || śivāṃge tu yajeddevaṃ sthāpanādīni sarvathā | bhūtāṅgaistu yajeddevaṃ sthāpanādi sarvaśaḥ || 17 || bhūtāṅgaistu ca vai vatsa pādādi bhūtaśodhanam | aṇunāmāni saṃyojya bhūtāṅgaiśca samācaret || 18 || kūṭāṅgaiścaiva vidyāṅgaiḥ prāyaścittantu kārayet | śaktīnāṃ sthāpane kāle śaktyaṅgaistu samācaret || 19 || anyeṣāṃ sarvadevānāṃ sāmānyāṅgaistu yojayet | namassvāhā tathā vauṣaṭ huṃ ṣaṭ phaṭ ca jāyataḥ || 20 || p. 91) krūrajāti yutā krūrāśśāntāsyuśśāntajātayaḥ | huṃ phaṭ jātiṣu krūre tu śeṣāśśāntā prakīrtitāḥ || 21 || bhūtātmāhyantarātmā ca tatvātmā jīvasaṃjñakaḥ | mantrātmā paramātmeti ṣaḍvidhena vyavasthitaḥ || 22 || bhūtātmā bhūtasaṃyogāt tatvātmā tatvasaṃsthitaḥ | mantrātmā mantrayo jñeyaṃ antarātmā girānvitaḥ || 23 || bhoktā tu sukhaduḥkhānāṃ prakṛtistho guṇānvitaḥ | jīvastu jīvanaṃ teṣāṃ ebhirmuktaḥ parasmṛtaḥ || 24 || sa svayaṃ manasā yukta indriyaissaha yujyate | indriyāṇi tato'rtheṣu nityameva pravartate || 25 || satvaṃ prakāśakaṃ bhāvaṃ rajo rāgātmakaṃ guha | tato mohātmakaṃ bhāvaṃ utpādayati dehinām || 26 || evaṃ vidhopabhūtātmā puruṣaṃ iti cocyate | yo'ntare vartate śabdaḥ tasya vāca (pra)vartakaḥ || 27 || prāṇāpānasamāyogāt sottarātmā prakīrtitaḥ | sūkṣmā vai pañca tanmātraṃ mano'haṅkārameva ca || 28 || buddhiraṣṭaguṇā jñeya guṇāvyaktañca pauruṣam | kalākālastathā māya vidyāvidyeśvaraśca yat || 29 || p. 92) sadāśivaṃ tathā tatvaṃ aṣṭāviṃśāntameva ca | eteṣāmeva saṃyogāt tattvātmā puruṣa smṛtaḥ || 30 || dehaṃ sarvagatassūkṣmaḥ purāṇo śāśvato dhruvaḥ | vyāpakassarvatatvānāṃ ajovyaktassanādinīm || 31 || aśvatantro nibaddhaśca cinmātro maladūṣitaḥ | samūḍho nityasañcārī kiñcitjño niśvaro kriyaḥ || 32 || yodhasyaiva bhavenmantro vācyavācakabhedataḥ | sthūlasūkṣmaparasyaiha mantrātmā puruṣasmṛtaḥ || 33 || sthūlaṃ śabda iti proktaṃ sūkṣmaṃ cintāmayaṃ bhavet | cintayā rahitaṃ yattu tatparaṃ parikīrtitam || 34 || sthūlañca vācikaṃ viddhi sūkṣmo yogañca gacchati | paraḥ paramanirvāṇi yaḥ prāpya na nirvate || 35 || iti mantrātmakaḥ puruṣaḥ proktassarvārtha sādhakaḥ | sarvajñassarvagaśśāntassarvātmā sarvatomukhaḥ || 36 || atīndriyo nirālaṃba sa sūkṣmaśśāśvato'vyayaḥ | suniṣkalo nirākāro nāvyayo vyāpako dhruvaḥ || 37 || niraupamyoprameyaśca paramātmā prakīrtitaḥ | sarvakāmaprado hyātmā hyekopi bahudhā sthitaḥ || 38 || p. 93) maraṇādīni kāryāṇi nirmitānīśvareṇa tu | āyuṣyaṃ vibhavaṃ karmaṃ vidyā ca nidhanaṃ sukham || 39 || ṣaṭkaṃ saṃprāpya tatraiva tato garbhāśayaṃ viśet | asthistu yugmamajjā ca pitṛkaṃ trayameva ca || 40 || ttvakmāṃsa śroṇitaṃ caiva mātṛkaṃ trikameva ca | idaṃ ṣaṭ kauśikaṃ proktaṃ śarīrānte tu jāyate || 41 || liṅgamīśamayaṃ proktaṃ yoniśśaktimayaṃ smṛtam | tasmādvai śivaśaktistu sarvametaccarācaram || 42 || boddhakṣapaṇa cārvākau sāṃkhyākekau tathaiva ca | mīmāṃsā ceti kathyante darśanāni ca ṣaḍbudhaiḥ || 43 || vāruṇañca tathāgneyaṃ maṃtraṃ mānasameva ca | vāyavyaṃ caiva māhendraṃ snānaṃ ṣaḍvidhamīritam || 44 || vāruṇaṃ vāriṇā snānamāgneyaṃ bhasmanā bhavet | sadyojātādibhirmantraiḥ aṃbhobhirabhiṣecanam || 45 || mantrasnānaṃ bhavedevaṃ vāruṇāgneyayorapi | manasā mūlamantreṇa prāṇāyāmapurassaram || 46 || kurvīta mānasaṃ snānaṃ sarvatra vihitaṃ hi tat | gosaṅghamadhyagaṃ kuryāt tatkhurodghātareṇubhiḥ || 47 || p. 94) pavamāneti mantreṇa snānaṃ tadvarmaṇā tathā | sūryāṃśuvarṣasaṃparko prāṅgukhenordhvabāhunā || 48 || māhendrasnānamīśena kāryaṃ saptapadāvidhiḥ | charditepyudite sūrye smaśrukarmaṇi maithune || 49 || dusvapne durjanasparśe snānaṃ ṣaṭsu vidhīyate | prātassandhyā japo homa svādhyāyapitṛtarpaṇam || 50 || vaiśvadevātitheḥ pūjā ṣaṭkarmāṇi dine dine | pūjākāle jape home malotsarge viśeṣataḥ || 51 || snānabhojanakāle ca maunaṃ ṣaṭsu vidhīyate | atha godehasaṃbhūta ṣaḍaṅgavidhinā śivaḥ || 52 || liṅge saṃpūjitaśśīghraṃ narāṇāṃ suprasīdati | gomayaṃ rocanaṃ mūtraṃ kṣīraṃ dadhighṛtaṃ gavām || 53 || ṣaḍaṅgāni pavitrāṇi sarvasiddhikarāṇi ca | gavāṃ mūrdhasi gaṅgādyāḥ vedayantyo sa mantrakāḥ || 54 || saṃsthitassarvadevāśca tāmasāṅgāni saṃśritaḥ | tasmādgodehajaiṣṣaḍbhiḥ mūtrādyai rocanāntakaiḥ || 55 || śivapriyairviśeṣeṇa śivapūjāṃ samācaret | madhurātrau tathā tikta kaṣāyau lavaṇastathā || 56 || p. 95) kaṭuścetiha kathyante bhūtajāstāṃ rasāsu ṣaṭ | sūryopasthānamātmejya liṅgāgnigurupustakam || 57 || iti nityaṃ samākhyātaṃ ṣaḍādhāraṃ śivārcanam | anantadharmajñānañca vairāgyaiśvaryakaṃ tathā || 58 || padmaṃ caiva ṣaḍetāni ṣaḍutthamidamāsanam | gomukhaṃ svastikañcaiva padmañcaivārdhacandrakam || 59 || vīraṃ yogāsanaṃ caiva proktaṃ ṣaḍvidhamāsanaṃ | svastikaṃ sarvato bhadraṃ gaurītilakameva ca || 60 || pārvatīkāntamapyevaṃ liṅgābjaṃ svastikaṃ tathā | latāliṅgodbhavañceti maṇḍalaṃ ṣaḍvidhaṃ smṛtam || 61 || prāgagramudagagrañca pañcasūtraṃ prasārayet | liṅgamekaṃ padaṃ viddhi tripadaṃ pīṭhameva hi || 62 || caturliṅgasamāyuktaṃ mukhaṃ varṇaiśca bhūṣayet | tanmadhye śvetavarṇantu bhogamokṣaphalapradam || 63 || evaṃ svastikamākhyātaṃ sarvato bhadra ucyate || 63 || aṣṭāṣṭāṃśe paṅkajaṃ vedabhāge bāhye vīthīṃ vyomataḥ vītayuktam | ṣaḍbhāgasyācāramindrādidikṣu koṇe ṣaṭ ṣaṭ sarvato bhadramīritam || 64 || p. 96) sarvato bhadrameva hi bhogamokṣaphalapradam || 65 || gaurītilakamamalaṃ sūtraissaptadaśātmakaiḥ | madhyavedapadaṃ śvetaṃ caturliṅgaṃ caturdiśi || 66 || liṅgapīṭhañca kamalaṃ karṇaṃ kamalapīṭhakam | catuṣṣaṣṭi yugānte'tra catuḥṣaḍbhiḥ padaiḥ kramāt || 67 || mukhe varṇaiśca saṃbhūṣya devīvedapadeḥ punaḥ | vidikṣu karṇapuṣpāṇi bhinnavarṇaiḥ prakalpayet || 68 || pratyekaṃ sarvakoṇeṣu pañcaviṃśatpadaiḥ kramāt | nānāvidhaiḥ prakartavya latāvarṇairmanoramaiḥ || 69 || gaurītilakamākhyātaṃ bhogamokṣaphalapradam | prāgagramudagagrañca dvāttriṃśatpadasaṃyutam || 70 || tasya madhye tu nalinaṃ aṣṭāṣṭapadasaṃyutam | tadbahiḥ trīdhaiḥ pīṭhaiḥ tadbāhyena vidhānataḥ || 71 || nirgamañca vivarṇaṃ syānnānācitrairvicakṣaṇaḥ | anyāni padmaparyantaṃ śvetavarṇaiśca bhūṣitam || 72 || liṅgāni kṛṣṇavarṇāni dvārāṇi mukhavarṇakaiḥ | etacca pārvatīkāntaṃ sarvakarmasu yogyakam || 73 || p. 97) ṣaḍviṃśat sūtravinyāsaṃ pūrvāgraṃ cottarāgrakam | nandanandapadaṃ madhye padmākāraṃ samālikhet || 74 || bāhye vīthisamāyuktaṃ padamekaṃ caturdiśi | madhyame śvetapadmaṃ syāt śyāmavarṇantu vīthikā || 75 || dvāre dvāre viśeṣeṇa nānāvarṇairvicitrayet | hemaṃ kṛṣṇaṃ suraktañca sitavarṇamayaṃ tathā || 76 || liṅge varṇe prakūrvita vicitreṇa samāhitaḥ | aṣṭaliṅgadviraṣṭau tu varṇabhedaṃ vidhīyate || 77 || koṇe koṇe vidhiḥ proktaṃ śvetābjantu vidhīyate | prokṣayetkuśatoyena śaṃkhasannibhamudrayā || 78 || maṇḍalasya tu nāmnā tu liṅgāmbujamiti smṛtam | śālipiṣṭādikārpāsa sūtreṇa ca padaṃ nyaset || 79 || pūrvādi paścimāntantu tryastriṃśatpadaṃ nyaset | dakṣiṇottara sūtrantu trayastriṃśadbhavetpunaḥ || 80 || punarviṃśati saṃyuktaṃ sahasrapadapaṅktikam | ṣaṭtriṃśaikapadastatra madhye padmaṃ prakalpayet || 81 || aṣṭapatrasamāyuktaṃ karṇikākesarojvalam | tattribhāgaikabhāgena kārayetkesarāṇi vai || 82 || p. 98) karṇikāpītavarṇena raktavarṇena kesarān | mūle tatra tadagre ca śvetavarṇena lekhayet || 83 || karṇikāvītasaṃyuktā śvetaraktasamanvitā | dalāṣṭakaṃ tathā raktā rekhā śvetena lekhayet || 84 || kṛṣṇenāsyāntakaṃ jñeyaṃ vṛttaṃ śvetamiti smṛtam | pūrve kuṃkumaliṅgantu dakṣiṇe kṛṣṇaliṅgakam || 85 || uttare hemaliṅgantu śvetaliṅgantu paścimam | āgneyādi tadvarṇa latayā kṛtabhāvayet || 86 || latā liṅgodbhavaṃ hyevaṃ maṇḍalaṃ parikalpitam | viprāṇāṃ sarvato bhadraṃ gaurīlatā nṛpasya tu || 87 || vaiśyānāntu latāliṅgaṃ śūdrāṇāṃ svastikaṃ bhavet | maṇḍalaṃ māsapūjā ca vasantādi ca ṣaḍru tu || 88 || vasantaśca tathā grīṣma tataḥ prāvṛṭ ca tatparaḥ | hemantaḥ śiśiraśceti kathitā ṛtavaśca ṣaṭ || 89 || vasante svastikābjañca griṣme syātsarvabhadrakam | prāvṛḍbhadramākhyātaṃ liṅgābjaṃ svastikaṃ tathā || 90 || śaradeva tu hemaṃte pārvatī kāntamaṇḍalam | padmaṃ svastikamākhyātaṃ śaśire tu viśeṣataḥ || 91 || p. 99) meṣādi mīnaparyantaṃ ekāhe sati pūjanam | ṣaṭkamaṇḍalamārādhya dravyāṇyapyadhivāsayet || 92 || mahāmaṇḍalasaṃjñantu śivasya hṛdayaṅgamam | pavitrārohaṇe śastaṃ dīkṣāyāñca viśeṣataḥ || 93 || sarvān kāmānavāpnoti mahāmaṇḍalapūjanāt | liṅgābjantu yajeddhīmān vratānāñca samarpaṇe || 94 || liṅgoddhāre ca kartavyaṃ prāyaścitte viśeṣataḥ | athācāryābhiṣekārthaṃ navanābhaṃ prakalpayet || 95 || kāmyānāmapi sarveṣāṃ navanābhaṃ phalapradam || 95 || candrāśvinyau sthāṇuśitāṃśuyugmaṃ śaivaṃ kuṃbhe mūrdhni karṇe ca kaṇṭhe | pādau pādādhārake'ṣṭāṃśakuṃbhe- ṣve * * * sargasyāccaikabhūmim || 96 || || iti ṣaṣṭhamassargaḥ || || atha saptamassargaḥ || svayaṃbhurdaivikaṃ caiva divyaṃ mānuṣamārṣakam | rākṣasaṃ bāṇaliṅgañca saptadhā liṅgamucyate || 1 || p. 100) malo'pi saptadhā jñeyo mohāścāpi madastathā | rāgo'nyaśca viṣādākhyastāpaśśeṣastathaiva ca || 2 || vaicitryamapi sarveṣāṃ malinānāṃ prakīrtitam | moho nāma malaṃ puṃsāṃ sahajo'nādimāniha || 3 || yo niṣaṇṇamadādīnāṃ pradhānatvādvijottamaḥ | yasmin syādātmano moho jāyatepyaṅganādiṣu || 4 || sa moha iti vikhyāto varjyāvarjyavibhāgataḥ | prāptāmapi striyāṃ yena sthitinā syātparāṅganā || 5 || divyāṅganeyameveti sā madaḥ paṭhyate budhaiḥ | yena nirbharsyamānopi tasya mānopi bhūriśa || 6 || prāptāmaśaktasantyantu sa rāgaṃ paripaṭhyate | tadabhāve viṣaṇṇatvaṃ vāṣpalocanatā yataḥ || 7 || sa viṣādamalonāma prāṇināmati duḥkhataḥ | yatistāpo bhavedantaḥ pralāpātmani vistaraḥ || 8 || sa tāpa iti vikhyāto malaśśeṣā bhavettataḥ | madhyātmā tu yadā yasyāṃ malāditva sudustaram || 9 || eṣabandhariyaṃ bhārya mṛṣā cedrathanaṃ mahat | kṛtārthohamato yadvā kastrātā māmakasya ca || 10 || p. 101) kuṭuṃbasyaivamādyā tu cintā yena nṛṇāṃ bhavet | nānābhrāntikaraiḥ soyaṃ malo vai citrasannṛtaḥ || 11 || saptaite sahajā prokta malaṃ malavatā nṛṇām | satsveteṣvapi ye pāśa māyātāḥ kṣayitāḥ kalāḥ || 12 || tadudbalitavīryeṇa bhuṅkte prakṛtijān guṇān | prathamaṃ prāṇaviṣuvaṃ mantrasya viṣuvaṃ tathā || 13 || nāḍikā viṣuvaṃ paścāt praśāntaviṣuvaṃ tathā | pañcamaṃ śāntiviṣuvaṃ kālasya viṣuvaṃ tathā || 14 || saptamaṃ śivacaitanyaṃ layākhyaṃ viṣuvaṃ viduḥ | praṇavaṃ hṛdayaṃ mantra viṣuvaṃ brahmarandhrakam || 15 || nāḍyāntadvādaśāntantu prasāntaṃ kuṇḍalī tathā | śaktyantaṃ samanā śaktī kālaścaivonmanāntakam || 16 || tatvantu viṣuvaṃ proktaṃ nāḍyasaṃjñamataḥ param | śiṣyātmaprāṇamanasāṃ saṃyogāḥ prāṇasaṃjñakam || 17 || ātmanodaramadhye tu layaṃ sañcintyayā hitaḥ | tatkārokāravarṇādīn saṃyogañca viyogatā || 18 || hṛdayādi bilāntantu viṣuvaṃ mantrasaṃjñakam | meḍhrordhve kandhanābhiśca hṛdayaṃ kaṇṭhakūpataḥ || 19 || p. 102) kaṇṭhasyāgraṃ bhruvormadhyaṃ lalāṭaṃ brahmaṇo bilam | śaktiśca dvādaśāntañca daśagranthimanukramāt || 20 || mūlamantraṃ triśuddhena hitvā nādaṃ pravartate | nādanāḍī samāyogāt tannāḍīviṣuvaṃ matam || 21 || akārokāravarṇau ca makāraṃ bindusaṃjñakam | nādanādāntasaṃjñau vā tyaktvā brahmādiṣu kramāt || 22 || saptame śaktimadhye tu śiṣyātmānaṃ layaṃ nayet | praśāntaṃ tadvijānīyāt praśānte kriyagocaram || 23 || śaktimadhye gate nāda samānāntaṃ prasarpati | tacchaktiviṣuvaṃ proktaṃ unmanyakālasaṃjñakam || 24 || sādhikāre paro dhāmni viṣuvaṃ tatvasaṃjñakam | idaṃ saptavidhaṃ dhyātvā viṣuvaṃ deśikottamaḥ || 25 || tadūrdhve cidghanā śakternitye sarvaguṇānvite | manasaḥ kāraṇātīte punarāvṛttivarjite || 26 || ātmānaṃ vilayaṃ nītvā śanaiḥ pūrṇāni pātayet | sadāśivasya dehasya krīḍato yāḥ puroditāḥ || 27 || catastro mūrtayassekā snānavācyamumukṣavaḥ | yogavīryabalopeta dīkṣayā vā niyojitāḥ || 28 || ramantī sūkṣmavibhava yathā viddhi munīśvarāḥ | sadāśivasamāssarve na caite kāraṇeśvarāḥ || 29 || na śivatvamanuprāptāsteṣāṃ dharmocyate'dhunā | sāmīpyāśśāntinilayāḥ jñānakevalino matāḥ || 30 || kāmyāścaiva nivṛttiśca mūrtikevalina smṛtāḥ | sādākhye caiva ye tatve saṃsthitāḥ paramāṇavaḥ || 31 || mūrtikevalinaste'pi roṣā rudrāḥ prakīrtitāḥ | mokṣaḥ saptaprakāroyaṃ vibhāgenopavarṇitāḥ || 32 || ebhyaḥ ekaḥ parassūkṣmaḥ kāryakāraṇagocaraḥ | atītaḥ paripūrṇaśca svatantraḥ sarvato mukhaḥ || 33 || eko nirīśvarasvastha ṣaḍanyeśesvarā matāḥ | pañcakṛtyāni kurvanti patyurājñā niyogataḥ || 34 || tasmin sṛṣṭyādi saṅkalpa samaṃ teṣāṃ tathā bhavet | naica saṅkalpya vaiṣamyaṃ teṣāṃ tatvedhva bhāvataḥ || 35 || ye'pi tatpadamāpannāśśaivassāddhanayogataḥ | te'pi sthityantamāhlādaṃ prāpya yānti paraṃ padam || 36 || mahendro malayassahya śaktimān rakṣāparvataḥ | vindhyaśca pāriyātrāśca saptaite kulaparvatāḥ || 37 || p. 104) lavaṇekṣu surāsarpi dadhidugdhajalaiḥ kramāt | samudrāssapta vikhyāta dviguṇācottarottarāḥ || 38 || jaṃbuśākakuśakrauñca śālmalīrhemapuṣpakarān | saptadvīpāssamākhyātā samudrāntaritā mahat || 39 || śāke śākāgramastuṅge śākassaṃjñanibandhanaḥ | kuśe hṛtkāñcanaṃ kośe svayaṃbhuvidhi yakṣati || 40 || krauñce krauñcahato datyaḥ krauñcādrau hemakundare | krauñcena yudhvā suciraṃ citramāyīṃ sumāyinā || 41 || sa cailastasya daityasya khātacitreṇa karmaṇā | ketu nāmāgamuktasya nāmnā krauñcaṃtamucyate || 42 || śālmale śālmalīvṛkṣo haimastaṃbha sahastrikaḥ | priyomarāṇāṃ tatketuḥ satadākhyā nibandhanaḥ || 43 || gomede gomatiṃ nāma rājabhṛdgo savedyataḥ | yājyo bhadvahnikalpānāṃ maunadhyānamanokule || 44 || eteṣu hariyajñāya pravṛtteṣu bhraśūn gurūn | vavre taṃ gautamaḥ kopāt asapat somamakṣayam || 45 || yajñavāṭe syatā gāvo dagdhā kopāgninā muneḥ | tanmedasā mahicchinnā gomedassantato bhavet || 46 || p. 105) nadī puṣkariṇī nāma hemapuṣkaramaṇḍitāḥ | tatpā sa puṣkaradvīpaḥ khyāpitassurasevitaḥ || 47 || agnidhṛtasamākhyāto jaṃbūdvīpe varānane | śāke medhātithirnāma vasuśca kuśa saṃjñite || 48 || krauñce ca rājā jyotiṣmān sālmalyāṃ duṃdumān smṛtaḥ | gomedhe havyavāhastu vasavaḥ puṣkaro tathā || 49 || tretāyugasamaṃ kālaṃ śākagomedhavāsinām | ādityasyāśvanāmāni pratyekaṃ vacmi sāṃpratam || 50 || gāyatrī ca vṛhatyuṣṇik bṛhatī paṅktireva ca | anuṣṭup tṛṣṭupityuktaṃ chandāṃsi harayo hare || 51 || śvetaśca haritaścaiva jīmūto lohitastathā | vaidyuto mānasaścaiva suprabhobhrāṇi sapta vai || 52 || āvāha pravahaścaiva tathaivānuvahaḥ paraḥ | saṃvāho vivahastasmāt ūrdhvaṃ syāttu parāvahaḥ || 53 || tathopari vahaścordhvaṃ vāyorvai sapta nemayaḥ | mṛgapakṣīva paśavaḥ caturthasya sarīsṛpaḥ || 54 || sthāvarānmānuṣaṃ devaṃ saptaiveti hi yonayaḥ | ūrdhvapucchantu yaddhrasvaṃ mṛgaṃ vidyādvināyakam || 55 || p. 106) adho dīrghaśca ye pucchā paśujātirudīritāḥ | dvipakṣaḥ pakṣamityāhuḥ sarīsṛpamuraplavam || 56 || vācā vadanti ye varṇāsteṃ narāstīti kīrtitāḥ | sthāvaraṃ sthāpitaṃ proktaṃ devayonyajagaṃ tathā || 57 || māgadhyavantikā prācya śūrasainyasya māgadhiḥ | bāhvikā dākṣiṇātyāśca saptabhāṣā prakīrtitāḥ || 58 || khananoddhāradahanaṃ pūraṇaṃ gonivāsinam | viprocchiṣṭañca gavyañca saptaite sthānaśuddhayaḥ || 59 || śilāyāntu śilāgharṣe bhūmirvā sapta śuddhaye | iṣṭikā ca sudhā caiva prādeśamavaṭaṃ tyajet || 60 || āvāhanārghyapātreṣu snāne cācamane tathā | nivedya visarjane caiva vārisaptasu yojayet || 61 || pūjācakraṃ pravakṣyāmi yathāvadanupūrvaśaḥ | snānācāryo phaṇīkarmī samayī samayādhipaḥ || 62 || deśādhipasvadeśī ca saptaite cakranāyakaḥ | pañcavaktrasamāyuktaṃ saptajihvā virājitam || 63 || hiraṇyā kanakā raktā kṛṣṇā tadanu suprabhā | atiraktā bahurūpā saptajihvāḥ prakīrtitāḥ || 64 || p. 107) ūrdhve stisrasthitāstisraḥ śeṣāḥ prāgāditaḥ kramāt | vratāṃgān saṃpravakṣyāmi yathāvadanupūrvaśaḥ || 65 || mekhalā dantakāṣṭhañca ajinaṃtryāyuṣaṃ tathā | saṃdhyāmagne rūpāsañca bhikṣāṃ vai saptamaṃ viduḥ || 66 || mekhalādīni saptaite brahmacārī samācaret | niyantṛkāṇi dṛṣṭāṇi dīkṣākāle varānane || 67 || bhūteśaṃ pāśupatyañca gaṇāṃścaiva gaṇeśvaram | unmattakosidhānañca vrateśaṃ saptamaṃ smṛtam || 68 || saptaitāni ca dṛṣṭāṇi vratāni brahmacāriṇām | aṣṭakā parvaṇi śrāddhaṃ śrāvaṇyāṃ śrāvaṇī tathā || 69 || caitrī cāśvayujī jñeya saptaite pākayajñakāḥ | ādheyañcāgnihotrañca darśaṃ caiva tataḥ param || 70 || paurṇamāsi tathā jñeya cāturmāsyaṃ tathaiva ca | paśubandhaḥ samuddiṣṭa sautrāmāṇiritaḥ param || 71 || haviryajñaḥ samākhyātaḥ saptaite pāvana smṛtāḥ | agniṣṭomamamānyāgni kārye ṣoḍaśakaṃ smṛtaḥ || 72 || vājapeyātirātrañca aptoryāmastu saptamaḥ | somayajñāḥ samākhyāta dīkṣākāle viśodhayet || 73 || iha sapta padārthā syuḥ jīvājīvastrayastrayaḥ | saṃvare nirjaraścaiva bandhamokṣāvubhāvapi || 74 || syādvādalāñchitaścaiva sarvenaikānti tatvataḥ || 74 || || iti saptama vargaḥ || || atha aṣṭamavargaḥ || samaliṃgaṃ vartamānañca śaivādhikyañca svastikam | sarvato bhadraliṅgañca sarvadeśikameva ca || 1 || dhārāliṅgaṃ mukhaliṅgañca liṅgamaṣṭavidhaṃ bhavet | pīṭhanāmāni vakṣyaṃte sāṃpṛtaṃ te śacīpate || 2 || prathamā tu kalānāma dvitīyā ca payodharam | tṛtīyā tu bhavedvāpi caturthī vajrasaṃjñitā || 3 || indrākhyaḥ pañcamī khyāta ṣaṣṭhā caivāmṛtā bhavet | saṃvartaḥ saptamī keśa nāndikākhyā tu cāṣṭamī || 4 || liṅgamānañca garbhañca dvārastambhañca tālakam | hastāṅgulañca kartārastvaṣṭadhā dīrghamucyate || 5 || ācāryaḥ śilpikartṝṇāṃ iṣṭamānena kārayet | p. 109) sarvāvayavadṛśyatvāt pratimāṇiti cocyate || 6 || yatra yā sthāpitā dhāmni pratimāstatra kalpitāḥ | dvārataḥ pādato vāpi mānārthā parikalpayet || 7 || berotsedhaguṇāṃśe tu vyomāṃśamidamāsanam | ratnaliṅgeṣṭhabhedaṃ syāt lohajaṃ ca tathaiva ca || 8 || māṇikkañca pravālañca vaiḍūryaṃ sphaṭikaṃ tathā | vajraṃ maratakaṃ nīlaṃ puṣyarāgantu ratnajam || 9 || māṇikkaṃ śrīpradaṃ jñeyaṃ pravālaṃ vaśyadaṃ bhavet | vaiḍūryaṃ putrasaṃsidhyai sphaṭikaṃ sarvasiddhidam || 10 || dhanadhānyapradaṃ nīlaṃ puṣyarāgantu bhogadam | ākarṣaṇaṃ syānvajrākhyaṃ puṣṭiṃ syānmaratakaṃ tathā || 11 || mauktikaṃ sarvasiddhiḥ syāt ratnajānāṃ phalaṃ bhavet | aṃgulādividhastyantaṃ kuryālliṅgantu ratnajam || 12 || āyāmasadṛśaṃ nāhaṃ śirodvartana saṃyutam | svapramāṇena kartavyaṃ ratnaliṅgasya pīṭhikā || 13 || evaṃ ratnajamākhyātaṃ lohajaṃ liṅgamucyate | sauvarṇaṃ rajataṃ tāmraṃ kāṃsyaṃ caivārakūṭakam || 14 || p. 110) ayasaṃ sīsakañcaiva trapukaṃ caiva lohajam | sauvarṇaṃ śrīpradaṃ jñeyaṃ rajataṃ rājasiddhidam || 15 || tāmraṃ putrapradaṃ caiva vidveṣaṃ kāṃsyameva ca | uccāṭanaṃ dvārakūṭaṃ kṣapākaramathāyasam || 16 || sīsakaṃ rogaharaṇaṃ tripurāyuṣyavardhanam | anantaścaiva sūkṣmaśca śivoktamekanetrakaḥ || 17 || ekarudrastrimūrtiśca śrīkaṇṭhaśca śikhaṇḍinaḥ | anantādi śikhaṇḍyantā naṣṭavidyeśvarānyajet || 18 || bhavaśśarva tatheśānaḥ paśupatyugrakau yathā | rudrabhīmo mahādevaḥ kīrtitāstvaṣṭamūrtayaḥ || 19 || sthāneṣveteṣu ye rudrā pyāyanti praṇamaṃti ca | teṣāmaṣṭatanurdevo dadāti paramaṃ padam || 20 || sūryo jalaṃ dahī vāyurvahnirākāśameva ca | dīkṣito brāhmaṇaścandra ityete cāṣṭamūrtayaḥ || 21 || śabdasparśaśca rūpaśca raso gandhaśca pañcamaḥ | buddhirmanastvahaṅkāraḥ puryaṣṭakamudāhṛtam || 22 || purī mūrtau bhūtamātre khentaśca guṇakāraṇam | kalādikañca māyedve tanuvargāṣṭakāmikā || 23 || p. 111) athātmaikaguṇānaṣṭau pravakṣyāmi samāsataḥ | dayā vai sarvabhūteṣu kṣāntiśca anasūyatā || 24 || śaucaṃ caiva anāyāso maṅgalyañca tataḥ param | akārpaṇyā spṛhāścaiva aṣṭāvātmaguṇā smṛtāḥ || 25 || śiṣyān susamayānbrūyāt devadevasya cāgrataḥ | śivaśāstramapi tvaṃ hi dīkṣito praviśetsadā || 26 || ācārya jyeṣṭhayeścchāyāṃ liṅgacchāyāṃ na laṅghayet | tatheśvaravimānasya chāyāṃ caiva na laṃghayet || 27 || nāryā dīkṣā vinā bhāryo yoṣidbhirnaiva saṃgamam | nirmālyantu na bhuñjīta śivabhaktānna nindayet || 28 || ityaṣṭau samayānetān dīkṣitasya prakāśayet | atha buddhervikāso'tha sudharmeṇānudīyate || 29 || yat jñānañca vairāgyaṃ aiśvaryañca tathā param | adharmaśca tathā jñānamavairāgyamanaiśvaram || 30 || bhoktuṃ bhogābhilāṣeṇa buddhiraṣṭaguṇeritāḥ | aṇoradhyavasāyena prayuktā'dhyavasāyinī || 31 || lokasya vyavahārārthaṃ mṛtasthālyādayoratha | vastuniścāpya bhedopi vyaktibhedātpṛthak pṛthak || 32 || p. 112) amareśaśca prabhāsaśca naimiśaḥ puṣkarastathā | āṣāḍhī daṇḍimuṇḍī ca bhārabhautī bhavāntikaḥ || 33 || lakulīśaśca vikhyāta guhyāṣṭakamudāhṛtam | śrīparvato hariścandro japyaścārdrāti keśvaraḥ || 24 || madhyameśo mahākālo kedāro bhairavastathā | etadguhyādi guhyañcāpyaṣṭakaṃ parikīrtitam || 35 || gayā caiva tu kurukṣetraṃ nakhālaṃ nakhalaṃ tathā | vimalaścāṣṭahāsañca māhendraṃ bhīmamaṣṭakam || 36 || ati guhyāṣṭakaṃ nāma sarvapāpapramocanam | chagalaṇḍadviraṇḍañca mākoṭamaṇḍaleśvaram || 37 || kālāñjaraśśaṃkukarṇa sthūleśvara sthaleśvaraḥ | pavitrāṣṭakamityete mahapuṇyavivardhanam || 38 || vastrapādo rudrakoṭi ravimukto mahālayaḥ | gokarṇo bhadrakarṇaśca svarṇākṣaścātha dīptimān || 39 || sthāṇvīśvarañca vikhyātā triṣu lokeṣu viśrutaḥ | sthānāṣṭakamidaṃ jñeyaṃ rudrakṣetraṃ mahodayam || 40 || atiguhyāṣṭakā rudrāstviti guhyāṣṭakāstathā | guhyādguhyāṣṭakaścaiva pavitrāṣṭaka eva ca || 41 || sthāṇ.vaṣṭakāśca pañcaite niyodbhūmi vāsinaḥ |? anugrahāya lokānāṃ liṅgabhūtāṃ pratiṣṭhitāḥ || 42 || teṣāmeva samīpasthaṃ yadyattoyaṃ ṣaḍānana | tattīrthaṃ paramaṃ puṇyaṃ tatra snātvā śivaṃ vrajet || 43 || rudrāvatārasthānāni puṇyakṣetrāṇi nirdiśet | atra yānti mṛtāssarve rudrasya paramaṃ padam || 44 || pañcāṣṭakamidaṃ jñeyaṃ rudrakṣetrasya lakṣaṇam | dyānādyāpathaṃ kūpaṃ udyānaṃ daivatālayam || 45 || sthāneṣveteṣu yaḥ kuryāt so'kṣayaṃ phalamāpnuyāt | aṣṭā ṣaṣṭimahākṣetraṃ svayaṃbhūsthānaṃ vidhīyate || 46 || devālayaṃ prabhāñcaiva sabhāsthāne maṭhaṃ tathā | tapassamādhijapatāṃ devānāmarcantu yat || 47 || akṣayyaṃ phalamāpnoti nātrakāryā vicāraṇā | vivāhamaṣṭadhā proktaṃ śivena paramātmanā || 48 || brāhmañca daivikañcaiva prājāpatyaṃ tathārṣakam | pañcamaṃ ttvāsuraṃ proktaṃ gāndharvaṃ rākṣasaṃ tathā || 49 || paiśācaṃ cāṣṭadhā jñeyaṃ ucyante tāni vai budhāḥ | vayaso vṛttisapanna vṛttārupāhi (saṃpadāṃ) jānyajāṃ || 50 || p. 114) kanyāṃ datvā samāhūya gobhūmi sa hiraṇyakām | tadbrahmamiti nirdiṣṭaṃ vivāheṣūttamaṃ smṛtam || 51 || yajñeṣu ṛtvijaścaiva kanyādānantu daivikam | viprasya vasuśīlasya vivāhāpekṣitasya ca || 52 || homakarma svayaṃ kṛtvā vastrābharaṇakannikām | vidhipūrvantu yaddattaṃ prājāpatyamiti smṛtam || 53 || svarūpaṃ kanyakāṃ caiva datvā gomithunadvayam | atha gomithunaikaṃ vā vivāhamārṣakaṃ smṛtam || 54 || āropyā bharaṇaṃ kanyāṃ yācya mātā muhurmuhuḥ | dhanaṃ datvā tu bandhubhyaḥ kanyāsaṃgrahaṇantu yat || 55 || tathā suramiti jñeyaṃ vidvadbhiruditaṃ matam | ubhayorapi saṃvāde strīpuṃsau yadi rāgataḥ || 56 || dānaṃ tasyaivamityuktaṃ gāndharvamiti paṭhyate | kṛtvā yuddhamahadghoraṃ vayavandanatāṭanaiḥ || 57 || apahṛtya balātkanyāṃ rudantīṃ rākṣasaṃtvidam | kanyāṃ suptāṃ pramattāñca cauryādapahṛtantu yat || 58 || paiśācamiti (vijñeyaṃ) prāk pañcodakapūrvakam (khyātaṃ) | teṣāṃ pūrvacatuṣkantu brāhmaṇasya mahātmanaḥ || 59 || p. 115) kartavyamāsuraṃ vāpi trīṇi cānyāni varjayet | garbhaṃ puṃsavanaṃ caiva sīmantaṃ jātakarma ca || 60 || nāmaniṣkramaṇaṃ caiva annaṃprāśanacaulakau | etairnivṛttito devī tatasvaṃ jāyate dvijaḥ || 61 || pṛthak tantreṇa vā kāryaṃ aṣṭāṅgaṃ deśikottamaḥ | medinī saṃgrahaṃ bālasthāpanaṃ prathameṣṭikā || 62 || garbhamūrdheṣṭakā dhāma liṅgasaṃsthāpanaṃ tathā | saṃprokṣaṇaṃ krameṇaiva cāṣṭāṅgamiti kīrtitam || 63 || pādyamācamanaṃ cārghyaṃ gandhapuṣpañca dhūpakam | dīpañcātha nivedyañca aṣṭāṅgaṃ saṃprakīrtitam || 64 || aṣṭāṅgena samāyuktaṃ pūjayetparameśvaram | āpakṣīra kuśāgrāṇi taṇḍulāssamanastilāḥ || 65 || arghyoṣṭāṅgamiti proktaṃ yavaissiddharthakaissaha | āvāhanārghya pātreṣu snāne dhūpe vilepane || 66 || naivedye ca visarge ca puṣpamaṣṭasu yojayet | arkapaṅkajavilvañca naṃdyāvartañca pāṭalī || 67 || karavīraṃ caṃpakañcaiva nīlotpalamaṭhāṣṭakam | makuṭe mūrdhni kaṇṭhe ca hṛdaye nābhiguhyake || 68 || p. 116) jānuke pāduke caiva aṣṭapuṣpaṃ tathārcayet | āsanaṃ mūrtimūlāṅgaiḥ netrahīnāṣṭapuṣpikā || 69 || daridrāṇāmanāthānāṃ bālastrīvāliśeṣu ca | bhogīnāṃ vyādhituṣṭānāṃ tathā dhyānārpitātmanām || 70 || śivaśāstrānuraktānāṃ nānāsiddhihitātmanām | anuraktaviraktānāṃ kathitā'ṣṭapuṣpikā || 71 || nirmālyo vāsanārambhe snānārambhe tadantake | dhūpakāle haviṣyādau haviṣyānte tathaiva ca || 72 || nṛttotsavānte nṛttānte ghaṇṭāmaṣṭasu tāḍayet | rudrakṣetre hṛdā nadyāṃ kulire tu sa kehale || 73 || vṛṣasyaiva tu śṛṅge tu gajadante'ṣṭamṛdbhavet | ghoṣo khasvanaśśabda sphoṭo nādo dhvanistathā || 74 || jhaṃkārordhvakṛtiścaiva śabda evāṣṭamasmṛtaḥ | pratyayānāṃ tulādīnāṃ aṣṭakaṃ parikīrtitam || 75 || tulānāpo viṣaṃ kośaṃ taptamāṣastataḥ param | taṇḍulānupadaśceti divyānāmaṣṭakaṃ kramāt || 76 || śivālayeṣu sarveṣu durgāsūryālayeṣu ca | vināyakaguhasthāna nadīmadhyeṣu tīrayoḥ || 77 || p. 117) taṭākatīre vā kuryāt nṛpabrāhmaṇasannidhau | sarveṣāmapi kālasya dvārasūryādi vārayoḥ || 78 || yamaniyamāsanaṃ caiva prāṇāyāmamataḥ param | pratyāhārastato dhyānaṃ dhāraṇā ca samādhikam || 79 || aṣṭāṃgamiti vijñeyaṃ yogīnāṃ yogasādhanam | ahiṃsā satyamasteyaṃ brahmacaryamakalmatā || 80 || śaucasantodakaṃ tatra tapasvādhyāyameva ca | īśvarapraṇidhānañca niyamaṃ pañcadhā bhavet || 81 || gomukhaṃ svastikādīni āsīnaṃ parikīrtitam | kṛtvā caivakameteṣāṃ tato yogaṃ samācaret || 82 || yogārthaṃ tasya pūrve tu prāṇāyāmatrayaṃ kuru | recanādrecakaṃ proktaṃ pūraṇātpūrakaṃ tathā || 83 || kuṃbhakantu nirodhena praṇavenābhyase trayam | indriyāṇīndriyārtheṣu pratisthāne vyavasthitaḥ || 84 || yāvattāvatsthitirbhūtaḥ pratyāhārassa ucyate | ādhāreṣu ca saṃkalpya yathā vastu svarūpakam || 85 || ādhāre dhāraṇaṃ proktaṃ ādheyantu samādhikam | yogāṣṭāṅgo vijānīyāt sarvaduḥkhanivāraṇam || 86 || p. 118) aṇimā mahimā caiva laghimā garimāstathā | prākāmyañca tatheśitvaṃ vaśitvaṃ śivatatvataḥ || 87 || yathestayatyajetsthūlaṃ aṇumātraṃ śarīrataḥ | aṇumātraṃ labhedyasmāt aṇimetyabhidhīyate || 88 || sahastraiva yathā gatvā mūlavarṇapradeśakam | svecchayā labhate yasmāt tasmātsā laghimā smṛtāḥ || 89 || bhūmau vanopamī kṛtya pūjyate stotravāsibhiḥ | sarvatra pūjyate yasmāt tasmātsā mahimā bhavet || 90 || sarvadravyāṇi saṃprāptiḥ prāptireṣāmudāhṛtā | prākāmyantu śarīreṣu prākāmyantu praveśitā || 91 || sūryādibhavanaprāptiḥ tadīśitvamudāhṛtam | yadīśatvā tu tatraiva tadvīśitvaṃ vidhīyate || 92 || śivasāyujyasāmīpyāt tacchivatvamiti smṛtam | aṇimādyaṣṭamāsiddhiṃ labhedyogī viśeṣataḥ || 93 || sarvajñatvaṃ vibhutvañca jagatkartṛtvameva ca | nirmalatvañca nityatvaṃ sarvānugrāhakaṃ tathā || 94 || aiśvaryatvaṃ prabhutvañca śivasyāṣṭaguṇāstathā || 94 || || iti aṣṭamavargaḥ || p. 119) || atha navamavargaḥ || niṣkalantu caturbhedaṃ sakalantu tathā bhavet | kalākaladvimiśraṃ yat tasmātsakala niṣkalam || 1 || puṣpantu sakalaṃ vidyāt gandhastatra tu niṣkalam | paraṃ niṣkalamityuktaṃ aparaṃ sakalaṃ bhavet || 2 || parāparaṃ tathā proktaṃ sakalaṃ niṣkalaṃ bhavet | niṣkalantu layasthānaṃ sakalaṃtvadhikārakam || 3 || ubhayaṃ bhogamevaṃ syāllayabhogādhikāravān | parātparaṃ yathā jñātvā sa muktāḥ pāśahā bhavet || 4 || navatatvamidaṃ proktaṃ bhaktānāṃ muktidāyakam | śivaśśaktirnādabinduḥ sādākhyeśvararudrakāḥ || 5 || viṣṇurpitāmahasteṣāṃ ekaikodbhavamucyate | śivatatvātsahasrāṃśāt śaktitatvasamudbhavaḥ || 6 || tasmāccaiva sahasrāṃśāt nādatatvasamudbhavaḥ | tasmāccaiva sahasrāṃśāt bindutatvasamudbhavaḥ || 7 || tasmāddaśaikabhāgena tatvaṃ sādākhyamudbhavam | tasmāddaśaikabhāgena īśvarasya samudbhavam || 8 || p. 120) īśvarasya sahasrāṃśāt rudrasyodbhavamucyate | īśvarasya tu koṭyaṃśāt viṣṇoścaiva samudbhuvaḥ || 9 || īśvarasya tu koṭyaṃśāt brahmaṇaśca samudbhavaḥ | īśvarassṛṣṭisaṃhāra rakṣaṇeṣu prabhusmṛtaḥ || 10 || brahmaṇassarvamutpannaṃ viṣṇunā sarvapālanam | jagatāṃ sarvasaṃhāraṃ śivena parameṣṭhinaḥ || 11 || yadvat śaṃbhoḥ samutpannā tadvat śakteḥ samudbhavaḥ | ādhāraṃ prathamaṃ proktaṃ svādhiṣṭhāṃ dvitīyakam || 12 || tṛtīyaṃ maṇipūraṃ syāt caturthantu anāhakam | pañcamantu viśuddhākhyaṃ kaṇṭhamūle tu yojayet || 13 || kriyā padmaṃ tālumūle divyāmṛtayutaḥ param | kodaṇḍadvayamadhyasyāt saptamaṃ jñānabiṃbakam || 14 || lalāṭaṃ cāṣṭamaṃ proktaṃ candrabiṃbe dvayānvitam | tadūrdhve brahmarandhraṃ syāt navādhāramihocyate || 15 || navādhārasthitān devān yāvadāvanupūrvaśaḥ | nivṛttiśca pratiṣṭhā ca vidyāśāntistathaiva ca || 16 || śāntyatītā kriyāśakti jñānaśaktistathaiva ca | icchāśaktiḥ parāśakti navadhāreṣu bhāvayet || 17 || p. 121) ātmatatvañca vidyāñca śivatatvamanantaram | maheśvarañca sādākhyaṃ binduñca tadanantaram || 18 || nādantu śaktidāntantu kramādetāni bhāvayet | marīcī bhṛgvaṃgirasaḥ pulastya pulahakratuḥ || 19 || dakṣaścāttrivasiṣṭhaśca so sṛjadyogavidyayā | navabrāhmaṇa ityetān purāṇeṣu vadanti hi || 20 || atha pūrvokta saṃkhyānāṃ pāvakānāṃ viśeṣataḥ | nāmarūpañca vai teṣāṃ payogāsanameva ca || 21 || kramādvakṣye mahāsena navadhā tu prajā(ya)pate | śivāgniṃ prathamaṃ vidyāt vṛddhyāgniñca dvitīyakam || 22 || tṛtīyaṃ gārhapatyantu turyamāhavanīyakam | pañcamaṃ dakṣiṇāgnintu yauvanāgnintu ṣaṣṭhamam || 23 || saptamaṃ kevalāgnintu bālāgniñcāṣṭamo bhavet | sāmānyāgniñca navamaṃ agnibhedāḥ prakīrtitāḥ || 24 || nāmabhedaṃ samākāryamaṃśurūpaṃ yathākramam | sadāśivasya hṛdayaṃ śivaśakti svarūpakam || 25 || ubhayorantaraṃ nāsti vāyuraṃbarayoriva | śivaśaktiparā yogāt mātāśaktipitāmahaḥ || 26 || p. 122) tasmātsarvaprayatnena agnirudbhavamucyate | pratiṣṭhotsavakāleṣu dīkṣākāle tathaiva ca || 27 || bālāgnirutsavārthantu pratiṣṭhārthantu yauvanam | nityāgniṃ yojayedvṛddhamanyatrāpi yajedbudhaḥ || 28 || vivāhādi śubhe kārye gārhapatyamudāhṛtam | pitṛyukteṣu kṛtyeṣu dakṣiṇāgniṃ prakalpayet || 29 || devakāryeṣu sarveṣu bhavedāhavanīyakam | śaivāgniṃ kalpayedvipra śṛṇu tasmin samāhitaḥ || 30 || pañcavaktrayutaṃ raktaṃ sapta jihvā virājitam | daśahastaṃ triṇetrañca sarvābharaṇabhūṣitam || 31 || raktavastraparīdhānaṃ paṃkajopari saṃsthitam | baddhapadmāsanāsīnaṃ daśāyudha samanvitam || 32 || kanakā bahurupā ca atiriktā tataḥ param | suprabhā caiva kṛṣṇā ca raktā cānyā hiraṇmayī || 33 || ūrdhvavaktre sthitastisro śeṣā prāgādi dik sthitāḥ | devako pitṛyā gārhapatyaṃ syāddakṣiṇānalam || 34 || tatassvāhavanīyaṃ hi teṣāṃ mantraprakīrtitāḥ | raktavarṇadvinetrañca ekavaktraṃ caturbhujam || 35 || p. 123) śuklavastrasamāyuktaṃ sarvābharaṇabhūṣitam | tripādayuktaṃ teṣvekaṃ kuñcitordhva vyavasthitam || 36 || dakṣiṇābhayahastañca vāme varadasaṃyutam | sṛksruvau dvitayaṃ haste dhāraṇantu praśasyate || 37 || meṣārūḍhograrūpaṃ syāt sasūktisahitāstathā | evaṃ gārhapatyāgneḥ svarūpaṃ kathyate budhaḥ || 38 || vakṣyetvāhavanīyāgni rūpamudbhavapūrvakam | dakṣiṇāgne sahasrāṃśāt udbhūtasya caturmukha || 39 || dvimukhañca tripādañca nāsikādvayasaṃyutam | trimekhalasamāyuktaṃ ṣaṇṇetraṃ piṅgalaprabham || 40 || catuḥśṛṅgavṛṣārūḍhaṃ bālārkasamakeśayuk | saptajihvā samāyuktaṃ dakṣavāmakrameṇa tu || 41 || savyavaktre caturjihva vāmavaktre trayaṃ tathā | savyabhāge vedahastaṃ agnijihvāpasavyake || 42 || sṛksruvaṃ cākṣamālā ca sa śaktiḥ savyahastake | tomaraṃ vyajanañcaiva ghṛtapātrantu vāmake || 43 || evaṃttvāhavanīyāgneḥ dakṣiṇāgnerathocyate | dvimukhaṃ ṣaḍbhujaṃ sūtraṃ sitañcāsitavaktrakam || 44 || p. 124) jaṭāmakuṭasaṃyuktaṃ ṣaṇṇetraṃ piṅgalaprabham | raudradṛṣṭaṃ mahākāyaṃ kiñcitprahasitānanam || 45 || savye'bhayaṃ sṛjaṃ khaḍge dhāritañcābhayaṅkaram | varadaṃ kūrcakāpālaṃ vāmāṃśe dhāriṇaṃ punaḥ || 46 || ukṣārūḍhaṃ tripādantu svāhāsahitarūpakam | gārhapatyo gṛhasthānāṃ pitṝṇāṃ dakṣiṇānalam || 47 || daivaistvāhanīyantu cānyeṣāmapi saṃsthitam | bālaśca yauvano vṛddhaḥ krameṇa parikīrtitāḥ || 48 || dakṣiṇāgnisvarūpantu yauvanāgnimathocyate | dakṣiṇāgneḥ sahasrāṃśāt kevalāgnisamudbhavaḥ || 49 || dvinetraṃ dvibhujaṃ daṇḍo varadābhayasaṃyutam | śuklavastraparīdhānaṃ śvetavarṇasamadyutiḥ || 50 || kevalāgniriti khyāto bālāgniścātha kathyate | kevalāgne sahasrāṃśāt mahānasa samudbhavaḥ || 51 || ekavaktro dvibāhuśca meṣārūḍhavṛṣantu vā | raktāṃbarasamāyukta striśikhā ca samanvitaḥ || 52 || catuśṛṅgaṃ triṇetrañca sruvaṃ syāddakṣiṇe kare | prasāritakaropetā sitāṅgo darvihastakaḥ || 53 || p. 125) mahānasamiti khyāto vyaktarūpaṃ pitāmaha | śṛṅgārahāsakaruṇa vīraraudrabhayānakaḥ || 54 || bībhatsāhutaśāntāśca navanāṭyarasāstathā | śṛṅgāro jāyate hāsye raudrāśca karuṇārasaḥ || 55 || vīrāccaivodbhuto jñeyo bībhatsā ca bhayānakaḥ | śāntā svatantra ityukto rasabhāvastu nartakaiḥ || 56 || vibhāvairanubhāvaiśca sātvikairvyabhicāribhiḥ | ānīyamānasvādyatvaṃ sthāyībhāvo rasasmṛtaḥ || 57 || ānandatāṇḍavaṃ pūrvaṃ kālīnṛttamataḥ param | saṃdhyātāṇḍavasaṃjñantu munigrahaṇamataḥ param || 58 || gaurītāṇḍavasaṃjñantu tataḥ saṃhāratāṇḍavam | tripuratāṇḍavaṃ paścāt bhujaṅgalalitaṃ tathā || 59 || bhikṣāṭanaṃ tataḥ paścāt ityete nava tāṇḍavam | nirmālyodvāsanārambhe snānāraṃbhe tadantake || 60 || dhūpakāle haviṣyādau antye nityotsavāntike | nṛttānte ca mahāghaṇṭāṃ navakāle tu tāḍayet || 61 || || iti navamaḥ sargaḥ || p. 126) || atha daśama vargaḥ || damidājyacaruṃ lājān sarṣapāṃśca yavastilān | veṇumudgaśca śāliśca daśadravyamihocyate || 1 || śamī vā sadyamantreṇa ājyaṃ vāmena (jū)yate (bhū) i pā | aghoreṇa caruṃ hutvā lājaṃ ca puruṣeṇa tu || 2 || sarṣapantvīśamantreṇa yavaṃ hṛdayamantrataḥ | tilānvai śikhayā hutvā vaiṇavaṃ kavacena tu || 3 || mudgantu netramantreṇa śālimastreṇa homayet | aṣṭottaraśataṃ vāpi pañcāśatpañcaviṃśatiḥ || 4 || hutvā caiva samāyuktaṃ dravyaṃ prati viśeṣataḥ | dravyānte caiva mantrānte vyāhṛtiṃ juhuyādbudhaḥ || 5 || kuryādadhyayanaṃ tatra catvāro vedapāragaḥ | prāsādamantraṃ japtvā tu stotraṃ japtvā viśeṣataḥ || 6 || samidarkāṅgulīnaśca kanyāṅgulantu madhyamam | kalāṅgulottamaṃ proktaṃ samidāyāmalakṣaṇam || 7 || katvaṃ karṣārdhakaṃ caiva karṣadvitrayameva ca | uttamādi krameṇaiva ghṛtāhutimathācaret || 8 || p. 127) sruvapūrṇapramāṇena vyāhṛtiṃ juhuyāttataḥ | srugāvaṭena saṃpūrṇaṃ pūrṇāhutimathācaret || 9 || tataḥ pūrṇāhutiṃ dadyāt śivamantreṇa deśikaḥ | tato vahniṃ samabhyarcya pariṣicyārthamāpayet || 10 || pradhānahomasvācāryo vidhinā homamācaret | tasya putrāstu śiṣyo vā kuryādanyatra homayet || 11 || homānte tu havirdadhyāt homādāhutibhirbhavet | prāṇopānaśca vyānaśca udānassamanāya ca || 12 || nāgaḥ kūrmaḥ kṛkaścaiva devadattadhanañjayaḥ | daśa vāyuriti jñeya tathā nāḍī daśa śṛṇu || 13 || iḍā ca piṅgalā caiva suṣumnā ca tathaiva ca | gāndhārī hastijihvā ca pūṣā caiva yaśasvinī || 14 || alaṃpūṣā kuhuścaiva śaṅkhinī daśanāḍikā | ityete sarvanāḍīnāṃ pradhānā daśa nāḍayaḥ || 15 || iḍādināḍyastatra śarīre vyāvṛtastathā | nāḍimadhye tato vāyuḥ sañcāre kramaśastathā || 16 || kuṇḍalyākhyā mahānāḍī nābhimadhye prakīrtitaḥ | aṣṭavartulamevantu kuṇḍalī nāgasuptavat || 17 || p. 128) nābherūrdhvaṃ bhavetpadmaṃ taṭākābjantu pūrvavat | tasya madhye sthito jīvaḥ sūryakoṭisamaprabhaḥ || 18 || tasyāntasthaṃ samākhyātaṃ sūryasomāgnimaṇḍalam | teṣāṃ madhye sthito devaḥ sūryāyutasamaprabhaḥ || 19 || vāmapārśve iḍānāḍī piṅgalā dakṣanāḍikā | suṣumnā madhyame nāḍyāṃ yāvadaṅguṣṭhakāstathā || 20 || gāndhārī dakṣiṇe netre hastijihvā ca vāmake | pūṣā vai dakṣiṇe karṇe yaśasvī vāmakarṇake || 21 || alaṃpūṣā tu meḍhrāntaṃ kuhuścaiva gude sthitaḥ | śaṅkhinī nāḍimadhye tu daśanāḍī vyavasthitaḥ || 22 || aśeṣā nāḍyassarva cakravadvyāvṛtāstanum | cakravadvyāvṛto yasmāt nāḍī cakrī mihocyate || 23 || śūlaṃ paraśuhastañca khaḍgapāśaṃ tathotpalam | ghaṇṭānāgañca vahniñca kṣurikā ca daśāyudhaḥ || 24 || ekatālapramāṇantu bhūtānāmupari sthitam | bhūtāvabhūtamānena kārayetsarvamānakaiḥ || 25 || yadvarṇamāyudhasyoktaṃ tadvarṇaṃ nāma tadbhavet | evaṃ daśāyudhaṃ proktaṃ sadāśivakare dhṛtam || 26 || p. 129) sarvamaṃgalakāryeṣu utsave yānakarmaṇi | pūjayettu viśeṣeṇa lokapālāyudhaṃ tathā || 27 || athā hiṃ sādayā satyaṃ tisraścendriyanigraham | dānamityātapo dhyānaṃ daśakaṃ dharma lakṣaṇam || 28 || dehapāśanato vakṣye * * * * * * * * | * * * * * * * * * * * * * * * * || ahiṃsā satyamasteyaṃ brahmacaryamakalmatā | akrodhe guruśuśrūṣa śaucaṃ santoṣamārjavam || 29 || evaṃ daśavidho dharma yenokto dharmakṛttamaiḥ | gobhūtilahiraṇyājya vāsodhānyagulāni ca || 30 || raupyaṃ lavaṇamityāhurdaśadhānyānanukramāt | jñānavairāgyamaiśvaryaṃ tapassatyaṃ kṣamā dhṛtiḥ || 31 || sraṣṭatvamātmasaṃyojya adhiṣṭhātṛtvameva ca | avyayāni daśaitāni nityaṃ tiṣṭhati śaṃkare || 32 || daśa dīkṣāvidhānena śikṣāṇāmakṣasaṃbhavaḥ | snānabhūtiprakāśena sākṣānmokṣaprakāśakam || 33 || p. 130) prathamaṃ tatvarūpāṇi dvitīyaṃ tatvadarśanam | tṛtīyaṃ tatvaśuddhiñca caturthaṃ tatvarūpakam || 34 || pañcamamātmasaṃdarśaṃ ṣaṣṭhamañcātmaśodhanam | saptamaṃ śivarūpāṇi aṣṭamaṃ śivadarśanam || 35 || navamaṃ śivayogañca daśamaṃ śivarūpakam || 36 || || iti daśamassargaḥ || puṇḍarīkapuravāsi nigamajñānaśivayogiśiṣyaḥ nigamajñānadeva viracitāyāṃ paryāyamañjaryākhyā nighaṇḍuḥ saṃpūrṇaḥ || ########### END OF FILE #######