#################################################### MUKTABODHA INDOLOGICAL RESEARCH INSTITUTE Use of this material (e-texts) is covered by Creative Commons license BY-NC 4.0 Catalog number: M00078 Uniform title: śataratnasaṃgraha Author : umāpatiśivācārya Description: Transcribed from theTantrik Texts Series volume 22 of John Woodroffe. Notes: Transcribed by the staff of Muktabodha under the supervision of Mark S. G. Dyczkowski. Revision 0: November 30, 2005 Publisher : Luzac and Co. Publication year : 1944 Publication city : Calcutta Publication country : India #################################################### śrīḥ śrī-umāpatiśivācāryakṛta śataratnasaṃgraham vande kundendudhavala-dantabhinnāntarāyakam | dānadhārāpatadbhṛṅga-saṃgītaṃ kuñjarānanam || śrīmadabhrasabhāmadhye nityamānandatāṇḍavam | kurvāṇamumayā devyā sevyamānaṃ śivaṃ bhaje || kālāditattva-pariṇāmadhurīṇamāyā-vikṣobhaka-sphuradanantaniyogadhuryaḥ | śuddhādhvajanmapaṭubinduvijṛmbhakāri-pāśān vimocayatu naḥ parameśvaro'yam || cidambare kḷptamaṭhaḥ śivaśrīrumāpatirnāma śivāgamajñaḥ | svayambhuniśvāsamataṅgadevyāmataṃ mṛgendraṃ kiraṇaṃ parākhyam || śrīdevīkālottaraviśvasāraṃ jñānottaraṃ vīkṣya daśāpi caikam | sārāṇi sūtrāṇi śataṃ gṛhītvā cakāra bandhaṃ śataratnarūpam || karṇabhūṣaṇayogyānāmāgamajñānaśālinām | amīṣāṃ śataratnānāmullekhaḥ kriyate mayā || eṣāṃ ca sūtrāṇāṃ ratnatvaṃ rājanādbhukti-mukti-rāgotpādakatvāt iṣṭavidhānācca | yathā ratnatraye- rājanāt sarvatattveṣu rāgādebhyo'dhikārayoḥ | ratnānīṣṭavidhānācca bindvādyāḥ śivaśāsane || iti || ratnatraye tvevamuktam:- rājanāt sarvatattveṣu rāgādevyo'dhikārayoḥ | īśvarāṇāṃ śivānāñca dhāraṇīyatayā dhiyā || 4 puṃsāmapratighodāramarīcinicayena ca | ratnānīṣṭavidhānācca bindvādyāḥ śivaśāsane ||-ratnatrayam || 5 iha jagati kalikālāveśāt āgamārthe lupte pāṣaṇḍamatābhivṛddhau satyāṃ guruśiṣyakrame ca saṅkīṇeṃ svaśiṣyān anugrahītukāmaḥ paramakāruṇikomāpatiśivācāryastāvadakhilāgamajñānakāṇḍasārabhūtaṃ saṃsārapāśasandānitānāṃ paśūnāṃ paśutvanivṛtti-śivatvābhivyakti-hetu- jñāna-dīkṣāsvarūpa-vivecaka-siddhāntanirṇayaṃ sūtraratnaśataṃ saṃjagrāha | tasya saṃgrahasya sadyo-jyotiḥ pāda-rāmakaṇṭha- nārāyaṇakaṇṭhāghoraśivādivyākhyānusāreṇa asmadgurusampradāyānusāreṇa ca vyākhyā kriyate | sā ca vyākhyā kā ? padacchedaḥ padārthoktirvigraho vākyayojanā | ākṣepoktisamādhānaṃ vyākhyānaṃ pañcalakṣaṇam || iti | tatra prathamaṃ granthādāvabhīṣṭadevatā-namaskārasya vastu-nirdeśasya ca vaktavyatayā'yaṃ saṃgrahakārastādarthyena svāyambhuvasūtraṃ prathamaṃ gṛhṇāti- śivaṃ praṇamya paramaṃ nidhaneśamataḥ param | jñāna-dīkṣe pravakṣyāmi te śṛṇudhvaṃ samāhitāḥ || 1 atra śivaśabdena savārthajñānakarttṛtvalakṣaṇo vighnanināśaheturaśivāpahaḥ paśūnāṃ ca śivapradaḥ aprameyatvādirūpaḥ śāntyatītaḥ parameśvaraḥ pratipādyate | yathā tatraiva - aprameyamanirdeśyamanaupamyamanāmayam | sūkṣmaṃ sarvagataṃ nityaṃ dhruvamavyayamīśvaram || aprameyamanantatvādanirdeśyamalakṣyataḥ | anaupamyamasādṛśyād vimalatvādanāmayam || sūkṣmaṃ cānupalabhyatvād vyāpakatvācca sarvagam | nityaṃ kāraṇaśūnyatvādacalatvācca tad dhruvam || oṃkārātmatayā bhāti śāntyatītaḥ paraḥ śivaḥ | iti | ratnāni yathā loke rājante mahārghatayā prakāśante | samīpavarttināñca rāgamutpādayanti | puruṣaiścāvayavairdhāryante | dauptimantīṣṭavidhāyīni ca bhavanti | tathā bindvādayaḥ padārthāḥ sarveṣu śaktyādiṣu tattveṣu upādānatayā'dhiṣṭhātṛtvena ca prakāśante īśvarāṇāmanantādīnāṃ śivānāṃ ca sadāśivādipadasthānāmātmanāmebhyo hetubhūtebhyo yathāsvamadhikārayoranugrāhyānugrāhakatvarūpayoḥ sadā rāgo bhavati | puruṣāṇāṃ caite dhiyā dhyeyatayā dhāryante | apratihata-vilakṣaṇatejaso bhuktimuktyākhyābhauṣṭapradāyinaśca bhavanti | tasmādete'pi śivaśāstre ratnāni procyanta dūtyadhyāhāraḥ | apratihatavilakṣaṇatejastvayā caiṣāmatiśayaṃ darśitam |-ratnatrayollekhinī pṛ0 3 muktātmanāmapyetallakṣaṇa-lakṣitatvāt teṣāmapi namaskāryatvaṃ syāt, tanmā bhūditi tasya viśeṣaṇatayā paramapadamuktam | paramaḥ anādisiddha ityarthaḥ | muktātmanāṃ tu tatprasādalabdha-śivatvayogitayā tato vaiṣamyam | taduktamācāryaiḥ - muktātmāno'pi śivāḥ kintvete tatprasādato muktāḥ | so'nādimukta eko vijñeya----------iti | [tattvaprakāśaḥ - 6] tādṛśaṃ śivaṃ namaskṛtya | ataḥ paraṃ śivaprasāda-vidhūta- bandhanamāvirbhūtasarvārthajñānakriyaṃ sarvānugrāhakaṃ svaguruṃ nidhaneśa-nāmānaṃ tantrāvatārakaṃ rudraṃ ca praṇamyeti sambandhaḥ | taduktaṃ kāmike- nidhaneśāt svayaṃbhūtaṃ trikoṭyardhena sammitam | nidhaneśāt svayambhūtaṃ śrutavān nalinodbhavaḥ || iti | (1/59) atra svayambhūtaśabdena svāyambhūva āgama ucyate | jñānadīkṣe pravakṣyāmīti | jñānaṃ ca dīkṣā ca jñānadīkṣe iti dvandvasamāsaḥ | pravakṣyāmi prakarṣeṇa vakṣyāmīti pratijñāvacanamidam | anayā jñānapratijñayā patyādipadārthānāmapi tajjñeyānāmarthāt pratijñāsiddhiḥ | dvandvanirdeśaśca dvayorapi prādhānyajñāpanārthaḥ | kasyacij jñānaṃ pradhānaṃ, kasyacid dīkṣeti dīkṣāvyākhyā | tayoḥ karturācāryasya jñānaṃ pradhānam, mumukṣostu dīkṣeti | jñānadīkṣayoḥ patipadārthe'ntarbhāveṇa tantrārthasāratayā pravakṣyāmīti pratijñā kṛtā | tataḥ svayaṃ śivaśaktinipātācchivadīkṣayā saṃskṛtān jñānārthino'dhikārayogyān bālakhilyān ṣaṣṭisāhasrasaṃkhyākān ṛṣīn samādhāyāvasthāpayati-te śṛṇudhvaṃ samāhitā iti | te prakṛte jñānadīkṣe samāhitamanaso bhūtvā śṛṇudhvamityarthaḥ | anena prathamasūtrasaṃgraheṇa saṃgrahakāreṇa'pyanena devagurunamaskriyā -pratijñā- svaśiṣyasāvadhānāvasthāpanāni kṛtānīti bodhyam | adhyāpakasya bodhyabodhakalakṣaṇaḥ parādikaḥ pañcavidhaḥ sambandhaḥ | tatra śiva-sadā- śivayoḥ sambandhaḥ paraḥ, sadāśiva-nidhaneśayormahān, nidhaneśa- svayambhuvordivyaḥ, svayambhu-bālakhilyānāṃ divyādivyaḥ, bālakhilya- manuṣyāṇāmadivya iti pañcavidhaḥ sambandhaḥ parādiko boddhavyaḥ | tathoktam- paro mahāṃstathā divyo divyādivyastathaiva ca | adivyaśceti pañcaite sambandhāḥ parikīrtitāḥ || asya saṃgrahasya tu jñānādirviṣayaḥ | tajjñānaṃ phalam | jñāna-dīkṣayorasya ca pratipādya-pratipādakabhāvaḥ sambandhaḥ | dīkṣitāstvadhikāriṇa iti viṣaya-prayojana-sambandhādhikāriṇo jñeyāḥ || 1 || athātma pratijñātayorjñānadīkṣayoḥ pratipādya-pratipādakabhāva-sambandha- prayojana-nirdeśaka-tayā rauravasvāyambhuvasyādimaṃ sūtraṃ saṃgṛhṇāti - athā''tma-malamāyākhya-karmabandha-vimuktaye | vyaktaye ca śivatvasya śivāj jñānaṃ pravartate || 2 atha cicchaktisaṃnirodha-kartradhikārakṣayābhimukhabhāvādanantaram | ātmamalamāyākhyakarmabandhavimuktaye-ātmanāmaṇūnāṃ malarūpo māyārūpaḥ karmarūpo yastrividho?bandhastadvimocanāya | śivatvasya vyaktaye ca śivabhāvaprakāśanāya ca | śivāt paramaśivāt jñānaṃ pravarttate utpadyat ityarthaḥ | idañca mūlasūtraṃ, tantrārtha-nirūpakatvādatha- śabdādyalaṅkṛtatvācca | tathā mṛgendre- yatra bījamivārūḍho mahātantrārthapādapaḥ | ābhāti mūlasūtraṃ tadatha śabdādyalaṅkṛtam || iti ? atrātmano vyāpakasya śivatvasannirodhako malaḥ | tena pratibaddhaśivatvo'sau nopāyaṃ binā jñeyaṃ kṛtyaṃ vā jñātuṃ karttu vā śaknoti | tasya hi bhogopāyāpekṣasya māyākhyo bandhaḥ kalādikaḥ pratipādyate | māyā jagadyoniḥ | tadākhyo bandho yaḥ sa tathākhyāyate | bhogasādhanopetasya bhogābhipretasya bhogyaṃ karma dharmādharmasamākhyātamiti | ayamātmano malādikastrividho bandhaḥ | yato hi anena yuktasya na sarvatra yugapat śivatvaṃ prakāśate | tasyātmanosmāt trividhād bandhād vimuktaye śivatvavyaktaye ca śivādnujidhṛkṣorjñānaṃ pravarttate | paśubhyaḥ pāśebhyaśca yaj jñānaṃ pravarttate, tat paśurūpavyañjakatvāt pāśarūpatvācca pratyuta pāśānāṃ draḍhimānaṃ janayati | ? tattvaprakāśādiṣu grantheṣu 'arthapañcakaṃ pāśa' dūtyādinā mala- karma-sthūlasūkṣmamāyā-pāśānugrāhakaśivaśaktīnāṃ pañcānāmarthānāṃ bandhatvamabhihitam, atra tu traividhyamiti kathaṃ na virodha iti nāśaṅkanīyam | malakarmamāyākhyātāṃ * *?nāṃ jaḍānāṃ svakāryakaraṇāsāṃmarthyāt tadanugrāhakatayā svīkṛtāyāḥ parameśvaraśakteḥ gauṇapāśatvāt sthūlasūkṣmabhedabhinnāyā māyāyā ekatvavivakṣayā ca bandhatraividhyopapakteḥ | ? mudritabhāge mṛgendre śloko'yaṃ nopalabhyate | śivastu paśupāśavilakṣaṇaḥ pāśapratipakṣabhūtaḥ sakalasāmarthyopacitaḥ, tasmādyaj jñānaṃ pravarttate, tat pāśānāṃ nivṛttaye paryāptaṃ dṛḍhaṃ ca | samānajātīyasya pratibaddhaśaktikasya samānajātīyamevāpratibaddhaśaktikaṃ śaktivyañjakam | śivaścātmanaḥ samānajātīyaḥ tasya pratibaddhaśivatvasyāpratibaddhaśivatvo'sau śivatvavyaktaye sat jñānaṃ pravarttayatīti yuktam | atra ca jñānapadena śivaśaktivācakena avabodharūpaṃ dīkṣārūpaṃ ca dvividhamapi saṃgṛhītam | nanu dīkṣāyāṃ kathaṃ jñānarūpatvamiti cet ? ucyate | yathā saviturgabhastirarthaprakāśako dāhamapi kurvan prakāśarūpatāṃ na jahāti ubhayarūpo'pi prakāśa ityucyate | tatrāpi jñānarūpatāṃ na jahāti | tenobhayarūpaṃ jñānamityuktaṃ | mala-māyākhya-karmabandhayuktatvam anugrāhyalakṣaṇam | etad vyastaṃ samastaṃ ? ca vivakṣitam | keṣāñcinmalayuktānāmanugrahaḥ | keṣāñcinmalakarmayutānām | keṣāñcinmalamāyākhyayutānām | keṣāñcinmalamāyākarmayutānāmanugrahaḥ | kuta etad vyastaṃ samastaṃ ca vivakṣitamiti | yataḥ akalānāmapi śodhyatvaṃ bodhyatvaṃ ca vakṣyati | te ca akalā dvirūpā vijñānākalāḥ pralayākalāśca | teṣāmubhayeṣāmapi māyākhyastāvannāsti | vijñānākalāḥ kṣīṇakarmāṇaḥ | teṣāmapi ye niradhikāreṇānugraheṇānugṛhītāste śivatulyā bhavanti | ye sādhikāreṇā'nugṛhītāste māyātītā vidyāvidyeśvarā bhavanti | malamāyākhyayuktānāmapi anugrahaḥ sambhaviṣyati | kutaścidupāyāt kṣīṇe karmaṇi māyākhyo bandhaḥ svakāraṇe pralayaṃ yāti | tasya ca pralayābhimukhyakāla eva kadācit parameśvaraśakteranugrahaḥ, pravṛttikālasyāniyatatvāt; ātmano'pi cicchaktisaṃnirodhakartradhikārakṣayābhimukhyakālasya niyatatvāt tadanugraho bhavatyeva | asmadādīnāṃ māyādimaṇḍalasthānāṃ ca vidyāvidyeśvarāṇāṃ ca malamāyākhyakarmabandhaprahāṇamanugrahaḥ, yatasteṣāmapi māyādimaṇḍalasthānāṃ vidyāvidyeśvarāṇāṃ kalādiyuktānāṃ bhogabhujāṃ satāmanugrahaḥ | idaṃ tarhi śivājjñānaṃ pravarttata iti anugrahopāyalakṣaṇamavyāpakaṃ, icchāmātreṇāpi keṣāṃcidanugraha iṣyate | sā cecchā jñāne avyāpteti cet ? na | icchāpi śivaśaktireva | sā ca dānakṣapaṇalakṣaṇatvāt dīkṣāntaḥ patatīti bodharūpatvātyāgācca jñānamityanena vyāpyata eveti | ? vyastaṃ samastamiti | tathācīktaṃ tattvaprakāśe - paśavastrividhā jñeyā vijñānapralayākalāḥ sakalāḥ | malayuktastavādyo malakarmayuto dvitīyaśca || 1 | 8 malamāyākarmayutaḥ sakala.......| iti | nanvevaṃ jñānasyaiva nivṛtti-tattvābhivyaktihetutayā kriyādi- yogacaryāṇāmānarthakyaṃ prāptamiti ced | vāḍham | tathāpi caryā-kriyā- yogānāṃ vidyātattvādikrameṇa śiva-sālokya-sāmīpya-sārūpya- sampādanadvārā śivasāyujyadāyakajñānahetutvena vaiyarthādyabhāvāt | yathā devī-kālottare- jñānotpattinimittaṃ tu kriyācaryāḥ prakīrttitāḥ | tathāca suprabhede-yogābhyāsaṃ tataḥ kṛtvā jñānaṃ tatra tadābhyaset | tadā'jñānāndhakāraṃ ca jñānadīpena nāśayet || śivajñānabodhasaṃgrahe- athacaryā-kriyā-pādaṃ yogapādaṃ tathaiva ca | jñānapādaṃ kramāccaiva śivena paribhāṣitam || etaccaturvidhaṃ mārgaṃ sālokyādi-phalapradam | suprabhede- sālokyaṃ caiva sāmīpyaṃ sārūpyaṃ sāyujyakaṃ tathā | atra caryādi-catuṣṭaye'pi dīkṣāyāḥ adhikārasampādakatayā sāmye'pi jñānaphalasāyujyarūpordhvagatisampādakatayā jñānena samaprādhānyamuktam | tathā vakṣyati saṃgrahakāraḥ - yasmāt pravitatād bandhāt parasaṃsthānirodhakāt | dīkṣaiva mocayatyūrdhvaṃ śaivaṃ dhāma nayatyapi || iti | atra ca dīkṣābhedaḥ kriyākaraṇamaṇḍane pradarśitaḥ - nirvī(rvi)śeṣakṛtā tūṣādhikaraṇācāryasthitenā'munā sādhārā tu caturvidhā saha binā bījādhikārakramāt | dvedhādyā śivalokadhamabhajanāt tatrādimā bhautikī naiṣṭhikyapyaparā tu jāticaritā tyāgāt kṛtā saṃskriyā || nirbījā dvividhā nṛṇāmamṛtadā sadyaścireṇāpi yā nityādyāśrayavajanāt tu sadadhikārādhikārojjhitā | sādhāreti caturvidhā punariyaṃ jñānakriyābhyāṃ dvidhā jñānī jñānavatāṃ kriyā tvaviduṣāṃ yā cakṣuṣīpūrvikā || iti || 2 atha jñānapadopāttadīkṣārūpād vyatiriktajñānasya dvaividhyaṃ devyāmatasūtreṇa saṃgṛhṇāti - jñānaṃ dvividhamākhyātaṃ paraṃ caivāparaṃ smṛtam | paraṃ caivāvabodhākhyamaparaṃ śāstramuttamam || 3 || tatra parāparabhedena jñānaṃ dvividham | paramavabodharūpam | aparaṃ kāmikādi-tantrarūpamityarthaḥ | tathā sātvatasaṃhitāyām | jñānaṃ śivaṃ paraṃ bodhamaparaṃ tantrasaṃjñitam | iti | avabodharūpaṃ jñānaṃ ca śivasya śaktireva | sā ca dvividhā samavāyavarttinī parigrahavarttinī ceti | tatra samavāyavarttinyapi dvividhā bodharūpā kriyārūpā ceti | tatra bodharūpā sarvārthaparicchettrī | kriyārūpāpi dvividhā | anugrahaparūpā tirobhāvarūpā ceti | tathā coktam - anugraha-tirobhāvau dvau dharmau hi sadāśive | iti | atra parāvabodharūpaṃ jñānamaparajñānarūpaśabdārūḍhamevārtheṣu pravarttate | nanvidaṃ jñānaṃ dīkṣāyāḥ phalam, ataḥ kathaṃ jñānadīkṣayonugrahopāyatāsāmyamuktam ? satyam | kintu jñānamācāryaṃ sādhyaṃ sādhanaṃ ca jñāpayati | sa ca tasmād viditasādhyasādhano'nugrāhyāṇāṃ sādhyasiddhaye sādhanaṃ prayoktuṃ śaknoti | sarvatra ca muktivādino muktisiddhaye jñānameva pratijānīte | na cānuṣṭhānaṃ viṃnāsau bhavitumarhati | yatrāpi ca jñānādeveti, tatrāpi ca sādhanānuṣṭhānamavaśyambhāvīti | tasmād jñānadīkṣayorubhayorapi samānatayā'nugrahopāyatvaṃ pūrvasūtroktamupapannam || 3 || athāvabodharūpasya parajñānasya darśanātmatāprāptikramaṃ mṛgendrasūtreṇadarśayati - sṛṣṭikāle maheśānaḥ puruṣārtha-prasiddhaye | vidhatte vimalaṃ jñānaṃ pañcasroto'bhilakṣitam || 4 || sṛṣṭikāle sargārambhe maheśānaḥ parameśvaraḥ puruṣārthaprasiddhaye puruṣārthasya parāparamuktibhuktyātmanaḥ saṃprāptyartham | vimalamiti | avabodhātmano nādarūpatvena prathamaṃ prasṛtatvādgṛhītopādhibhedam | pañcasrotobhilakṣitaṃ pañca ca tāni srotāṃsi pañcasrotāṃsi ūrdhva-pūrva- dakṣiṇottara-paścimānanāni abhitaḥ samantāt lakṣitaṃ prasṛtatvena lakṣitam | sadāśivarūpeṇa kāmikādibhinnadarśanātmatāṃ prāptamiti yāvat | tādṛśaṃ jñānaṃ śāstrarūpaṃ vidhatte nirmimīte | niṣkalācchivāt avabodharūpaṃ jñānameva prathamaṃ nādarūpatvena prasṛtam | paścāt sadāśivarūpāt tantrākāratāṃ prāptamityarthaḥ | taduktaṃ pauṣkare - adṛṣṭavibhavācchāntācchivāt paramakāraṇāt | nādarūpaṃ viniṣkrāntaṃ śāstram ...... || iti || tatraiva- sadāśivo'pi bhagavān nādarūpatayāgatam | ṣaṭpadārthamayaṃ jñānamanekacchanda eva tat || nanu niṣkalaśivasya vāgindriyādirahitasya kathaṃ nādotpādakatvamiti cet ? na | indriyādi-rahitasyāpi ayaskāntasya lohākarṣaṇasāmarthyavacchivasyāpi tatsamarthyopapatteḥ | taduktaṃ parākhye- sannidhānena yasyā'smin sarvakāryasya sambhavaḥ | akṣahīne'pi samarthyaṃ dṛṣṭaṃtatkarṣaṇātmani || sāmarthyaṃ tadvadīśasya sarvakṛtye nisargajam | iti | pauṣkare ca - vāgīndriyānapekṣasya śaktiḥ sarvatra niḥsṛtā | atyantavimalatvena tayā vakti kimadbhutam | iti | tathā kiraṇe - niṣkalaḥ kinna kalyo'sau yadvākalyaḥ kathaṃ jagat | yathā'tra kurute śaktyā tathā śāstraṃ na kiṃ prabhuḥ || iti | atra śāstraśabdanirvacanam - śuddhātmanāṃ hitaṃ śāstraṃ trāyate yad bhavārṇavāt | tacchāsanaparitrāṇācchāstramityabhidhīyate || tatra laukika-vaidikādhyātmikātimārgika-māntrikabhedena sadāśivasya pratimukhaṃ pañcavidhabhinnāni pañcaviṃśatisrotāṃsi bhavanti | teṣvevāntargataṃ sakalaṃ vāṅmayaṃ śāstrajālam | tathā kāmike- laukikaṃ vaidikaṃ caiva tathādhyātmikameva ca | atimārgaṃ ca mantrākhyaṃ tantrabhedamanekadhā || sadyovāma-mahāghora-puruṣeśānamūrttayaḥ | pratyekaṃ pañcavaktrāḥ syustairuktaṃ laukikādikam || pañcaviṃśatibhedena srotobhedaḥ prakīrttitaḥ | eṣvevāntargataṃ vastu vāṅmayaṃ vastuvācakam || tathā somasiddhānte - pañcadhā laukikaṃ tantraṃ tathā tantraṃ ca vaidikam | tantramādhyātmikaṃ tadvadatimārgaṃ tathaiva ca || tathaiva mantratantrākhyaṃ teṣu yad bahudheritam | iti | etallaukikādisvarūpaṃ sarvātmaśambhukṛta-siddhāntadīpikāyāṃ prapañcitamiha grantha-gaurava-bhayānna likhitam | tatraivā'vadhāryatām | tatra māntrikaṃ pañcavidhamapi krameṇa ūrdhvapūrva-kubera-varuṇa-yāmya- sambandhāt muktipradasiddhānta-sarvaviṣaharaṇagāruḍa-sarvavaśīkaraṇa-vāma- bhūtagrahanivārakabhūtatantra-śatrukṣayakarabhairava-saṃjñakam | tathā kāmike- tathaiva mantratantrākhyaṃ sadāśivamukhodbhavam | siddhāntaṃ gāruḍaṃ vāmaṃ bhūtatantrañca bhairavam || ūrdhva-pūrva-kuberā-pya-yāmya vaktrād yathākramam | etāni siddhāntādīni kāmike yathā- sāmānyañca viśeṣañca śaivaṃ vaiśiṣṭikaṃ vacaḥ | atra ca śāstrarūpajñāne vedādijñānamaparam | siddhāntajñānaṃ param | siddhāntajñāne'pi śivajñānaṃ param | rudrajñānamaparam | śivajñānamapi pravaktṛkramādādyajanakakramācca parāparatvamādadhyāt | evaṃ rudrajñānamapi | tathā upabhedānāmapi parāparatvamiti parāparabhedā bodhyāḥ | evaṃ śabdarūpajñānavat avabodharūpajñānasyāpi śuddhamārgā'śuddhamārga-śiva-sadāśiva-paśu-māyā- prakāśakatvādibhiḥ parāparabhedā mantavyāḥ | tathā dīkṣārūpajñānasyāpi naiṣṭhika-bhautika-nirbīja-sabīja-śivadharmi- lokadharmyādibhiḥ parāparabhedā ūhanīyāḥ | uktaṃ svāyambhuve- tadekamapyanekatvaṃ śivavaktrāmbujodbhavam | parāpareṇa bhedena gacchatyarthapratiśrayāt || tathā kāmike- ādāvabhūd dvidhā jñānamadhikārivibhedataḥ | parāpareṇa bhedena patipaśvarthadarśakam || śivaprakāśakaṃ jñānaṃ śivajñānaṃ paraṃ smṛtam | vedādyaparavijñānaṃ paśupāśārthadarśakam || yathā vilakṣaṇaṃ cakṣuḥ kṣapāyāṃ śvabiḍālayoḥ | tathā vilakṣaṇaṃ jñānamevametat parāparam | iti | siddhāntajñānaṃ kāmikādīni praṇavādyaṃśuparyantāni praṇītāni yāni tāni śivabhedābhidheyāni śivādhikaraṇajñānaṃ śivabheda ityucyate | vijayādīnyaṣṭādaśasaṃkhyātāni tantrāṇyanādirudrādirudrāṇāṃ yānyabhihitāni tāni rudrabhedābhidheyāni rudrādhikaraṇajñānaṃ rudrabheda iti | ata eva rudrātmabhinnamaṣṭādaśasaṃkhyakamiti śivarudrātmakaṃ tantramaṣṭāviṃśatisaṃkhyakam | svāyambhuve- cintāmaṇirivātrā'sau sthitaḥ sarvasya kāraṇam | ekameva śivajñānaṃ vibhinnaṃ daśadhā punaḥ || tathāṣṭādaśadhābhinnaṃ bhedāntaravisarpitam | śrotṛbhedo mukuṭatantre varṇitaḥ - śrotāraḥ śivabhedānāṃ pāramparyāstrayastrayaḥ | dvau dvau tu rudrabhedānāṃ ṣaṣṭiruktā ṣaḍuttarā || tadbhedaḥ kiraṇe prapañcitaḥ - sṛṣṭyanantarameveśaḥ śivān sṛṣṭvā daśātmajān | jñānamevaṃ vibhajyaikaṃ teṣāṃ tatsaṃkhyayā'vadat || kāmikaṃ praṇavākhyasya sudhākhyasya tu yogajam | dīptākhyasyāpi cintyaṃ tu kāraṇākhyasya kāraṇam || ajitaṃ suśivākhyasya īśasyāpi sudīptakam | sūkṣmaṃ tu sūkṣmasaṃjñasya kālasyāpi sahasrakam || suprabhedaṃ gaṇeśasya hyaṃśusaṃjñasya cāṃśumān | evaṃ prāthamikaṃ proktaṃ punaranyo gurukramaḥ || praṇavāt trikalaḥ prāptaḥ kāmikaṃ trikalāddharaḥ | sudhākhyād yogajaṃ tantraṃ bhasmasaṃjñastataḥ prabhuḥ || dīptādrudrāt tu cintyaṃ ca gopatiśca tato'mbikā | kāraṇaṃ kāraṇāccharvastataḥ prāptaḥ prajāpatiḥ || ajitaṃ suśivāt prāpta umeśo'pyacyutastataḥ | īśād dīptaṃ trimūrttistu tataḥ prāpto hutāśanaḥ || sūkṣmaṃ sūkṣmād bhavaḥ prāptastasmāt prāptaḥ prabhañjanaḥ | kālasaṃjñāt sahasrākhyaṃ bhīmo dharmastataḥ khagaḥ || gaṇeśāt suprabhedākhyaṃ tvavighneśastataḥ śaśī | aṃśumaccāṃśujñāt tu prāpto hyagrastato raviḥ || evamete śivāḥ khyātāḥ śivabhedā daśādyake | daśāṣṭasaṃkhyayā'pyanyo rudrabhedaḥ paro mataḥ || daśāṣṭasaṃkhyayā rudrān pūrvamutpādya buddhimān | śivastatsaṃkhyayaiveha punastān bodhayat khagaḥ || rudrasyā'nādisaṃjñasya vijayaṃ tantramuttamam | pārameśaṃ mahātantraṃ śrīrūpasya prabhāṣitam || niśvāsaṃ yad daśārṇasya prodgītaṃ nāma śūlinaḥ | mukhabimbaṃ praśāntasya bindoḥ siddhamato matam || śivaniṣṭhasya santānaṃ siṃhaṃ saumasya coditam | candrahāsamanantasya bhadraṃ sarvātmato matam || nidhanasya svayambhūtaṃ virajaṃ tejasaḥ smṛtam | kauravyaṃ brahmaṇeśasya śivākhyasya ca mākuṭam || kiraṇaṃ devapituḥ khyātaṃ lalitaṃ cālayasya tu | āgneyaṃ yacca tad vyomnaḥ śivasyāpi punaḥ param | ete jātāḥ sahajñāne śivadehāt punaḥ śṛṇu || prāptaścānādisaṃjñāt tu vijayaṃ parameśvaraḥ | śrīrūpāt pārameśaṃ tu prāpto'smāduśanā muniḥ || daśākṣarācca niśvāsaṃ saṃprāptā śailasambhavā | prodgītaṃ rudrasaṃjñāt tu kacākhyo munisattamaḥ || praśānto mukhabimbantu dadhīcirnāma yo muniḥ | bindusaṃjñācca yat siddhaṃ prāptaścaṇḍeśvaro gaṇaḥ || śivaniṣṭhācca santānaṃ saṃprāpto haṃsavāhanaḥ | nārasiṃhaṃ tu yat saumyān nṛsiṃhaḥ prāptavān mahān || anantāccandrahāsaṃ tu prāpto devapurohitaḥ | bhadraṃ sarvātmadevāt tu vīrabhadro mahāgaṇaḥ || svāyambhuvaṃ tu nidhanāt saṃprāptaḥ padmasambhavaḥ | virajaṃ tejasaḥ prāptaḥ prajārakṣaṇatatparaḥ || kauravyaṃ brahmaṇeśāt tu samprāpto nandikeśvaraḥ | īśānāt mukuṭaṃ prāpto mahādevo dhvajāśrayaḥ || kiraṇaṃ devapitṛtaḥ prāptaḥ saṃvartako muniḥ | ālayāllalitaṃ prāpto rudro bhairavarūpavān || āgneyaṃ vyomasaṃjñāt tu samprāpto hutabhuk punaḥ | tantrabhedo mayā proktaścātra saṃkṣiptalakṣaṇaḥ || yeṣu bhedeṣu yo bheda upabhedaḥ sa ucyate | bhedo'yamupacāreṇa kalpitaḥ sa yatastataḥ || phalabhedo na kalpyo'tra jñānabhedaḥ prakalpyate | idaṃ jñānaṃ krameṇa sadāśivānanta-śrīkaṇṭhamunigaṇa-paramparayā bhūmau pravarttate | tathā- anuṣṭupchandasā pūrvaṃ nibaddhaṃ bahukoṭibhiḥ | sadāśevena devena tato'nantena dhīmatā || ? pauṣkare- tenoktaṃ parameśena śrīkaṇṭhāya mahātmane | śrīkaṇṭhādṛṣayo labdhāstebhyo labdhāḥ sumānavāḥ || etanmahātantraṃ catuṣpādātmakaṃ bhavati | tathā mṛgendre- tripadārthaṃ ? catuṣpādaṃ mahātantraṃ jagatpatiḥ || iti || 4 || anyaśabdarūpasya jñānasyonmukhe virasatve'pi pariṇāmasukhatayā bheṣajavat tasya grāhyatvamiti pratipādayituṃ parākhyasūtreṇa tasya bheṣajatvanirūpaṇaṃ karoti- jñānametacchivakṣmotthaṃ saṃgṛhāṇātmabheṣajam | pariṇāmasukhaṃ svādu viśeṣaguṇadarśakam || 5 || ātmabheṣajametaj jñānaṃ saṃgṛhāṇa | gṛhyatāmityarthaḥ | auṣadhasya sarvasya bhūmyudbhavatvāt asya jñānarūpauṣadhasyāpi utpattibhūmiṃ darśayati-śivakṣmotthamiti | śiva eva kṣmā bhūmiḥ, tadutthaṃ tadutpannamityarthaḥ | ? mātaṅgapārameśvare tvevamuktam- anuṣṭupchandasā pūrvaṃ nibaddhaṃ koṭisaṃkhyayā | sadāśivena devena tato'nantena dhīmatā || -mātaṅgapārameśvaram | 1/31 ? tripadārthamiti | pati-paśu-pāśarūpa-padārthatrayapratipādakam, padārthāntarāṇāmatraivā'ntarbhāvāt | catuṣpādamiti | kriyā-caryā-yoga- vidyāpādairvibhaktamityarthaḥ | punaḥ kīdṛśam ? pariṇāmasukham | pariṇāmaḥ udarkaḥ ? uttarakālasukhakaram | svādu amṛtasamānatvāt | viśeṣaguṇadarśakaṃ sarvajñatvādiguṇānāmabhivyañjakam | auṣadhapakṣe viśeṣaguṇasya svāsthyasyadarśakam | anena viśeṣaṇatrayeṇā'pi jñānasyā'sya agrāhyatāśaṅkā nirastā | loke udarkasukhakarāṇāmamṛtarūpāṇāṃ viśeṣaguṇasaṃpādakānāṃ padārthānāṃ sarvairapi grāhyatvāditi | ātmabheṣajamityasyā'bhiprāyaḥ - yathā cakṣuṣaḥ prakāśanaśaktiḥ vartamānā paśutvamalaruddhā gururūpeṇa paramaśivavaidyena paramakṛpālunā tadbheṣajajñānaprayogeṇa paśutvanirasanadvārā punarabhivyajyata iti | taduktaṃ śivadharmottare- vyādhīnāṃ bheṣajaṃ yadvat pratipakṣaḥ svabhāvataḥ | tadvat saṃsāradoṣāṇāṃ pratipakṣaḥ śivaḥ smṛtaḥ || auṣadhasya ca sāmarthyād yathā doṣaṃ visarjayet | tathātmajñānabhaiṣajyād doṣaṃ ca vinivartate || tasmāt sa paṇḍitaḥ śāntastapasvī vijitendriyaḥ | śivajñānasya sambandhād bhāvamālocya mucyate || 5 || iyatā prabandhena jñānasya vaktavyatāṃ pratijñāya tasya prayojanamupavarṇya taddvaividhyamabhidhāya tasya bahutantrabhedākāritāṃ prasādhya sarvairavaśyagrāhyatvaṃ ca samarthitam | idānīmanena śivajñānena pratipādyānāṃ pati-paśu-pāśarūpāṇāṃ trayāṇāmapi padārthānāṃ sadbhāvāvedakatayā anumānaṃ pramāṇayituṃ prathamamanumānasvarūpacatuṣṭayaṃ mataṅgasūtreṇa gṛhṇāti- dharmeṇa sādhyate dharmī kvacit kāryeṇa kāraṇam | kāraṇena kvacit kāryaṃ kvacidāmnāyadarśanāt || 6 || atra prathamapādena sāmānyamiti anubhayātmakamiti labdhasaṃjñādvayamanumānamuktam | dharmeṇa gandhādirūpeṇa adhiṣṭheyapadārthena dharmī pṛthivyādirūpaḥ ādhārarūpaḥ padārthaḥ sādhyate jñāyate | kāryakāraṇarūpavyatirekeṇa dharmadharmisvabhāvamātrapratibandhamūlatvādidamanubhayātmakaṃ sāmānyamityucyate | tathā yogapāde- śeṣavat pūrvavaccānyat sāmānyamaparaṃ smṛtam | ? udarkaḥ phalamuttaramityamaraḥ | etenā'numānena kvacit patipadārthaprakaraṇe śaktirūpadharmeṇa śaktipatirdharmīsādhyate | yathā vā paśupadārthaprakaraṇādau jñānakriyālakṣaṇena dharmeṇa paśupadārthalakṣaṇo dharmī sādhyate | yathā gandhādeḥ kastūrikādiḥ | tathā dvitīyapādena kāryaliṅgamiti viśeṣavaditi ca labdhasaṃjñādvayamanumānamuktam | kvacit kāryeṇa kāraṇaṃ tadvat padārthaprakaraṇe pṛthivyādirūpa-kāryeṇa tanmātrādi-māyāntaṃ kāraṇaṃ sādhyate | yathā madagandhādibhirmattagajānumānam | tathā- yogapāde- sthūlāvṛttaśakṛtpuñjabhūpṛṣṭhaṃ madagandhi ca | stambhaśayyādibhiścihnairatrāsīnmattavāraṇaḥ || atīto hyanumānena sādhyaḥ śeṣavatā budhaiḥ | iti | tṛtīyapādena kāraṇaliṅgamiti pūrvavaditi ca labdhasaṃjñādvayamanumānamuktam | kvacid bhogapadārthaprakaraṇe sukṛtaduṣkṛtānuṣṭhānena āgamasiddhakāraṇabhāvena kāryam āmuṣmikabhogapadārthaḥ sukhātmako duḥkharūpo vā'numīyate | upeyapadārthānuṣṭhānena siddhimuktilakṣaṇaṃ ca phalamanumīyate | yathā viśiṣṭaghanādibhiḥ kāraṇairvaṣṭyādikāryamanumīyate | yathā'traiva yogapāde- kṛṣṇāñjananibhairuccaiḥ sāgopairniviḍairghanaiḥ | nirvighnairvipulaiḥ snigdhaistaḍinnirghoṣasaṅkulaiḥ || pravṛṭsamayasamprāptairdṛṣṭairvṛṣṭiḥ pramīyate | evaṃ pūrvavatā sādhyamanumānena vṛṭ sadā || iti | caturthena pādena āgamānumānamuktam | kvacit=yatra tu trividhasyāpi kāryakāraṇadharmasvarūpapratibandhasyā'pagamaḥ, tatra viṣaye | āmnāyasya darśanāt āgamasiddhenānumānena sādhyate yathā mantramantreśvarādīnāṃ baindavaśarīrādirityanumīyate | nanu dharmaḥ śauklayādiranekatra vartamāno niyatadharmiṇaṃ vyabhicaratīti kathaṃ tato viśiṣṭadharmisiddhiḥ | tathā kāryamapi vahneścakramūrdhāderdhūmādi dṛśyate | kāraṇamapi dhanādi kāyaṃ vṛṣṭyādikaṃ kadācit karoti kadācinnetyanaikāntikatvāt kathaṃ tābhyāṃ kāraṇa-kārye sādhayituṃ śakyete iti | atrocyate | na dharmamātrasyā'sya hetutvamiṣyate | apitu avyabhicāraviśiṣṭadharmiṇaḥ kasyacideva viśiṣṭadharmasya, tathāsvabhāvatvena niścayāt | na tu tasya vyabhicāraḥ sambhavati | yasya vyabhicāraḥ pāṇḍutvāderna tasya hetutvam | tasya cābhyāsato niyatadharmigata-viśeṣagrahaṇena vyabhicārābhāvāddhetutvameva | taduktam - na suṣṭhu vivecito dharmiṇaṃ vyabhicaratīti | tathā kāraṇamapi meghādi | yadvaśyaṃ kāryajanakasvabhāvaṃ na tad brahmaṇāpi pratibaddhuṃ śakyam | yat tu ajanakasvabhāvaṃ na tadindreṇāpi janakaṃ śakyaṃ kartumiti na suṣṭuṃ vivecitaṃ kāraṇaṃ kāryaṃ vyabhicaratīti taduktam - yadabhāvi na tad bhāvi yadbhāvi na tadanyathā | iti cintāviṣaghno'yamagadaḥ kinna pīyate || iti | evaṃ vakṣyamāṇa-patyādipadārthanirūpaṇopodghātatayā ṣaṭsūtrāṇi gṛhītāni | yathā - cintāṃ prakṛtisiddhyarthāmupodghātaṃ pracakṣate || 6 || iti upodghātaprakaraṇam | evaṃ padārthasiddhaye anumānacatuṣṭayaṃ pramāṇatayopanyasya prathamaṃ tāvat patipadārtho viśeṣavatā'numānena sādhayituṃ viśvasārottaraṃ gṛhṇāti - acetanasya māyādeḥ pravarttakatayā patiḥ | siddhaḥ sarvārthavit karttā vyāpakaḥ satatoditaḥ || 7 || sarvārthavit sarvajñaḥ | kartā sarvakartā | vyāpakaḥ sarvavyāpī | satatoditaḥ nityamuktaḥ patiḥ acetanasya jaḍasya | māyādeḥ māyā-mahāmāyāpramukhasya jagataḥ pravṛttijanakatayā siddhaḥ parijñātaḥ | etadutkaṃ bhavati- māyāderacetanasya pravṛttiḥ cetanādhiṣṭhānapūrvikā, acetanapravṛttitvāt, rathādipravṛttivaditi pravṛttirūpa-kāryaliṅgānumānena tatkāraṇatayā patisiddhiriti | evaṃ kṣityādikaṃ sakartṛkaṃ kāryatvāt ghaṭavadityādyanumānena niruddhajñānakriyāśaktikapaśuvilakṣaṇatayā sarvajñapatisiddhirūhanīyā vāyavīye - asti kaścidparyanta-ramaṇīya guṇāśrayaḥ | patirviśvasya nirmātā paśupāśavilakṣaṇaḥ || iti | pauṣkare - acetanaṃ jagad viprāścetanapreraṇaṃ vinā | pravṛttau vā nivṛtau vā na svatantraṃ rathādivat || yo'tra pravartakaḥ śaktaḥ sa patiḥ paripaṭhyate | (1 pa0) vivādādhyāsitaṃ viśvaṃ viśvavit-kartṛpūrvakam | kāryatvādāvayoḥ siddhaṃ kāryaṃ kumbhādikaṃ yathā || (1 pa0) iti | mataṅge - evaṃ hi paratantratvāj jagato'syā'khilasya tu | pravṛttirdṛśyate yasmāt tasmāt kartā maheśvaraḥ || iti | patiḥ śivabhaṭṭārakaḥ | kathamavasīyate? pātīti patirityanena śabdena kāraṇamātramevā'vagamyate | sa viśiṣṭa eveti || 7 || evaṃ lakṣaṇa-pramāṇābhyāṃ vastusiddhiriti nyāyena pramāṇasiddhasya paterasādhāraṇadhamarūpaṃ lakṣaṇaṃ parākhyasūtreṇāha - dṛkkriyātmakamaiśvaryaṃ yasya tad dātrapūrvakam | īśvaraḥ so'tra mantavyaḥ śaktidvayayutaḥ prabhuḥ || 8 || yasya dṛkkriyātmakaṃ jñānakriyāsvarūpam aiśvaryam īśvaratvaṃ dātrapūrvakaṃ pūrvaṃ na vidyate dātā yasya tad dātrapūrvakaṃ, pūrvaṃ kenāpi na dattaṃ, svābhāvikamityarthaḥ | sa śaktidvayayutaḥ jñānakriyā- śaktiyuktaḥ | jñānaśakteḥ prayojanaṃ jagadviṣayajñānam, kriyāśaktistu jagatkāraṇam | taduktaṃ ratnatraye - jñānaśaktyā vijānāti kriyayā kurute jagat | iti | prabhuḥ svatantraḥ anīśvaraḥ īśvaraḥ atra asmin śāstre mantavyaḥ jñātavyaḥ | atra svabhāvanirmaladṛkkriyālakṣaṇaśaktimattvaṃ patilakṣaṇamityuktaṃ bhavati | tatra śaktimattvamityukte male ativyāptiḥ, tadartha - dṛkkriyālakṣaṇeti | etāvatyukte baddhātmanyativyāptiḥ, tadartha - nirmaleti | tāvatyukte prasādamukte'tivyāptiḥ, tadarthaṃ - svabhāveti | teṣāṃ śaktinairmalyasya śivaprasādādhīnatayā svābhāvikatvābhāvāt | taduktaṃ parākhye - cidrūpamātmano rūpaṃ dṛkkriyāguṇalakṣitam | jñānarūpasthitasyāpi svarūpaṃ dṛkkriyātmakam || vakṣyati ca - kartṛśaktiraṇornityā vibhvīceśvaraśaktivat | tamaśchannatayā'rtheṣu nābhāti niranugrahā || pauṣkare - jñāna-kriye śive prokte sarvārthe nirmale pare | iti ca || 8 || nanu lakṣaṇa-pramāṇābhyāṃ sarvajñatvena sarvakartṛtvena ca patiḥ sādhitaḥ | tatra kartṛtvaṃ mūrttimantareṇā'nupapannamityāśaṅkya tasya mūrttirapi svaśaktireveti pratipādayituṃ sārdhadvayamataṅgasūtraṃ (3/1-3) gṛhṇāti - atha patyuradhiṣṭhānaṃ svaśakti-kiraṇātmakam | tasyāṃ divi sudīptātmā niṣkampo'calamūrttimān || 9 || atha śabdaḥ paṭalādau maṅgalārthaḥ | patyuḥ parameśvarasya patipadārthatvena saṃgṛhītasya adhiṣṭhānam adhikyena sarvakāryavyāptyā'dhiṣṭhīyate yattadadhiṣṭhānaṃ viśiṣṭasthānameva, procyata ityanuṣaṅgaḥ | tacca tasya vidyāvidyeśvarādīnāmiva na vyatiriktam, api tu svaśaktikiraṇātmakaṃ svaśaktireva jñānakriyātmikā kiraṇāstadātmakaṃ tatsvarūpam | savitṛruciriva dāhaprakāśādikartṛtvāt tadātmikāḥ śaktaya eva tatrādhiṣṭheyatvenopacaryante iti | ye tāvat tatrāpi vidyātmakaṃ baindavaṃ vā bhuvanaṃ 'bindurūpaḥ śivo dhyeya' ityādanyārthaśrutijanitabhrāntyā kalpayanti, anena te pratikṣiptāḥ | yathā cāsyāṃ divi savitā dāhakaprakāśakasvabhāva eva, tathā tasyāṃ śaktikiraṇātmikāyāṃ parasyāṃ divi krīḍāsthāne suddiptātmā suṣṭhu dīptaḥ sarvaviṣayajñānaiśvaryadīptibhirātmā svabhāvo yasya saḥ tatsvarūpa eva patirityarthaḥ | natu manaḥsaṃyogānnaiyāyikādi- siddheśvarasyeva buddhisaṃyogāt pātañjalasiddhasyeva vā tasya saṃjñānaṃ dīptiḥ ? | kiñca niṣkampaḥ nirgataḥ kampaḥ pariṇāmo yasmāt sa niṣkampaḥ | bindusadāśivātmabhedena vā mantramantreśvarabhedena vā māyādipṛthivyantabhedena vā pariṇāminī prakṛtirupādānam, anyathā mṛdādivadacaitanyaprasaṅgādityarthaḥ | tataśca yaiḥ kaulādiśāstravāsanāvāsitaiḥ vivarta-pariṇāmapakṣayoranyatarābhyupagame patyuradvaitavādaḥ samāropyate | anena te pratikṣepyāḥ anyaistu pāñcarātrādibhiḥ - aśarīro hyadhiṣṭhātā nātmā muktātmavad bhavet | ityetaddoṣabhayāt patiḥ śarīrayukta evābhyupagataḥ | tadvyāvartanāyāha - acala-mūrtimāniti | ? pracalitanyāyādi-nibandheṣu matamidaṃ naiva samupalabhyate | teṣu sarvatra īśvarasya nityajñānābhyupagamāt | acalā mūrtiryasya sa acalamūrtimān | dvidhā hi ātmanāṃ mūrttiḥ calā acalā ceti | tatra calā tu tattvabhauvanaśarīrātmikā, acalā tu jñānakriyā-svabhāvā | ayaṃ ca patiracalamūrttimān | natu bhauvana-śarīrayukta ityarthaḥ | kāṣṭhā saiva parā sūkṣmā sarvadikkā'mṛtātmikā | pradhvastāvaraṇā śāntā vastumātrā'tilālasā || 10 ādyantoparatā sādhvī mūrttitvenopacaryate | asyārthaḥ - saivā'calamūrttilakṣaṇā śaktiḥ parā prakṛṣṭā kāṣṭhā niṣṭhā sarvotkṛṣṭetyarthaḥ | etenā'smadādibhyaścalamūrttimadbhyo'tiśayito'calamūrtimānadhiṣṭhāteti darśitam | tathāca parameśvarādadhiko mokṣa iti ye vadanti te nirastāḥ | nahi sarvajñatva-sarvakartṛtva-prāpteranyaḥ prakarṣastasyāpi prakṛṣṭatarāvasthetyādi-taratamādi-pratyaya-pratipādya- mokṣabhedāvasthiteranavasthaiva muktau bhavet | natu parameśvarādādhikyameva | kalpita-vyapadeśamātrabhedasya na kvacidapyapasṛtiḥ | sūkṣmā paramāṇvāderapyatisūkṣmā | sarvadikkā sarvadiggatā | vakṣyamāṇatatttkāryavyāpterityarthaḥ | atra sūkṣmapadena sthūlamūrttiyukta- hiraṇyagarbharūpa-vikāreśvara-vādino nirastāḥ | sarvadikketi padena avyāpakaśarīra-prakṛtijanya- pradyumnādīśvaratvasthāpakapāñcarātravādo'pi nirastaḥ | amṛtātmikā amṛto maraṇarahitaḥ ātmā svabhāvo yasyāḥ sā amṛtātmikā | anena mīmāṃsakasiddha-puruṣeśvaravādo'pi nirastaḥ | tasya puruṣasya mūrtermṛtisvabhāvatvāditi | tasya sukṛtādyarjanamātrasāmarthye'pi tanukiraṇa- bhuvananirmāṇādau sāmarthyādṛṣṭeranīśvaratvameveti bhāvaḥ | pradhvastāvaraṇā-pradhvastaṃ vinivṛttamāvaraṇaṃ samastabandhanaṃ yasyāḥ sā pradhvastāvaraṇā | etena sadāśivasyā'pyanugraha-tirobhāvarūpa- pāśasaṃsargapratipādanena paśutvaṃ vadantaḥ prakṣiptāḥ | sadāśivasya pāśasaṃbandhe jagatkarttṛtvānupapatteḥ | na cānugraha-tirobhāvayośca pāśatvam | vimatau na pāśabhūtau tatkṛtyaviśeṣātmakatvāt sṛṣṭyādivat ityanumānena pāśatvanirākaraṇāt | ata eva na tasya paśutvamiti | śāntā rāgadveṣarahitā | anena bhagavataḥ sarveśvaratve'pi ārādhana- tadabhāvābhyāmiṣṭāniṣṭaphalapradatvena nṛpatyāderivarāgadveṣābhyupagamavādo nirastaḥ | tadārādhanasya coditatve sati śreyaḥsādhanatvena jyotiṣṭomāderiva viśiṣṭeṣṭaphalapradatvāt nṛpatyādisādharmyābhāvāditi | ata evā'tilālasā | lālasā tṛṣṇātirekaḥ, sā'tīva vidyate yasyāḥ sā'tilālasā | rāga-dveṣābhāve'pi piteva putrādīn yogyatānusāreṇa sarvaṃ jagat pātītyarthaḥ | vastumātrā | patilakṣaṇavastumātrā, tasyāstu layabhogādiko bhedo nātra vivakṣitaḥ | nanvasau vidyeśvara-mukta-śivasambandhi- pravāhanityeśvaravādivadaṅgīkriyatāmityata āha-ādyanto-parateti | ādyantaśūnyetyarthaḥ | vidyeśvarāṇāṃ tvādyantayuktā mūrttiḥ | muktaśivānāṃ tvādiyuktā | ubhayatrāpyādyanta-rahitatvamasiddhamityarthaḥ | na ca pravāhanityeśvarapakṣo'pi sambhavati | īśvarabhāvasya svarūpavyaktilābhātmakatvena vināśāsambhavāt | tatsambhave hi bhavet pravāhanityeśvarapakṣaḥ | yadyevaṃ muktaśivānāmapi patisamatvena īśvarāṇāṃ bahutvāccātulyamatitvena sarvakāryānirvāha iti cet | na | sarvajñatvād yathārthadarśanapravṛttatvena teṣāmatulyamatitvāsiddheḥ, rāgadveṣātulyajñānādiyuktānāmeva nṝṇāṃ doṣadarśanāt | yadyevaṃ prāptaprāpaṇīyatvena prayojanābhāvādasyā mūrtterna nisarga-nirmāṇapravṛttirupapadyate | 'prayojanamanuddiśya na mando'pi pravarttata' iti nyāyādityata āha-sādhvīti | sādhvī karuṇāyuktā svaprayojanābhāve'pi karuṇāvantaḥ parārtha pravartamānā dṛśyanta iti nātra prayojanābhāvadoṣaḥ | nanu patyuḥ sudīptātma-svabhāvatvenoktatvāt kathaṃ sā tasya mūrtiḥ ? vyatiriktā hi mūrtiḥ sarvatra kathyata ityata āha-mūrttitvenopacaryata iti | mūrttitvena śarīratvenopacaryate | natu mukhyatayā pati-vyatiriktā sā mūrttirityarthaḥ | proktaṃ ca śrīmatpauṣkare - jñāna-kriye śive prokte sarvārthe nirmale pare | iti | saivetyavadhāraṇapradhānādatra ca mantramantreśvarāṇāṃ muktātmanāṃ vā dīkṣayābindu-sadāśivatvayojitānāmapi mūrttirupacaryata iti vyāvartate | tataśca teṣāṃ mukhyaiva śuddhamāyopādānā mūrttirityuktaṃ bhavati | taduktaṃ ratnatraye - bindūpādānajatve(nye)na eṣāṃ baindavamucyate | vidyāśca vidyādhīśāśca nādākhyamabhidevatāḥ || layabhogādhikāreṇa tanubhogendriyāṇi ca | ? | iti | tathā kiraṇe - śuddha-yonimayaṃ tasya vapuruktamakalmaṣa(rmaja)m | iti | atra vidyāvidyeśvarādīnāṃ vāstavaśarīrayogatve asarvajñatvaprasaṅga ityādyanumānā-vaskarāṇāmanaikāntikatvādibhirnirāsaḥ sādhanīyaḥ | tannirasanaprakārastu rāmakaṇṭhaviracitāyāṃ mataṅgavṛtau vistāreṇa pratipāditaḥ | ? mudrite ratnatraye'yamaṃśo na dṛśyate | tatraiva draṣṭavyaḥ | iha tu granthagauravabhayānnalikhyate | ata eva sadāśivādyākāra-kalpanamapyasya dhyānārthameva | pauṣkare - sādhakasya tu lakṣyārthaṃ tasya rūpamidaṃ smṛtam | tattvaprakāśe'pi - cidacidanugrahaheto rūpāṇyetāni sa prabhuḥ kṛtvā | kurute citāmanugrahamanādimalaruddhaśaktīnām || (2/14) iti || 10 || nanu jñānakriyā-lakṣaṇā śaktiḥ patyuravyatirekādaupacārikī mūrttirastu | tathāpi kṛtyānāṃ karaṇe mukhyamūrttivyatirekeṇa kathaṃ hetutā ? ityāśaṅkya tasya tādṛśaṃ vapurapi tattatkṛtyādhikāri-śarīrameva natu pāramārthikamiti mṛgendrasūtramudāharati - vapuṣo'vidyamānatvād yad yat kṛtyaṃ karoti saḥ | tatra tatrā'sya tatkarttṛvapuṣā'nu kṛtaṃ vapuḥ || 11 || sa patiḥ vapuṣo hastapādādiśarīrasya avidyamānatvādasambhavāt yad yat kṛtyaṃ sṛṣṭyādi karoti | tatra tasmin kṛtye asya patyuḥ vapuḥ śarīraṃ tatkartṛvapuṣā tattatkṛtyādhikāriśarīreṇa anu sadṛśatayā kṛtaṃ kalpitam | adhikāri-śarīrameva tattatkṛtyeṣu mukhyaṃ śarīramityarthaḥ | athavā tatkarttavapuṣā tatkartṝṇāṃ pañcakṛtyopayogināṃ vapuṣā pañcabrahmarūpeṇa śāktena śarīreṇa kalpitamityarthaḥ | taduktaṃ śrīmanmṛgendre eva - tadvapuḥ pañcabhirmantraiḥ pañcakṛtyopayogibhiḥ | īśatatpuruṣāghora-vāmājairmastakādikam || (vi0 3/8) iti | ? vastutastu parmārthasvabhāvena mūrttitve bhagavataḥsvaśaktimahimnaiva ghaṭate | tathāpi aśarīrasya ca kāryaniṣpattyadarśanāt yad yat kiñcit kāryaṃ vidhatte, tatra tatra tatkarttṝśarīramasya vapuḥ prasādādau prasannarūpaṃ krodhādau sakrodhamāpyāyanādāvāpyāyitarūpa- mityarthibhiścintanīyamityarthaḥ | yathoktaṃ sarvasrotaḥsaṃgrahasāre - yena yena hi rūpeṇa sādhakaḥ saṃsmaret sadā | tasya tanmayatāṃ yāti cintāmaṇiriveśvaraḥ || iti | vapuṣā na kṛtaṃ vapuriti pāṭhe ayamarthaḥ - sa patiryad yat kṛtyaṃ karoti, tatra sthale tat kṛtyaṃ patyuḥ karttṛvapuṣā bhavatīti śeṣaḥ | ? yathākramam anugraha-tirībhāvādāna rakṣaṇītpattilakṣaṇe kṛtyapañcake'vaśyamupayogo yeṣāṃ tairīśānādibhiḥ pañcabhirmantraistat mūrdhādivapuḥ 'devasyocyate' dūtyadhyāhāraḥ | bhaktānugrahāya tattadākāragrahaṇasya āgameṣupadiṣṭatvāt | tathācoktaṃ śrīmatpauskare- sādhakasya tu lakṣyārthaṃ tasya rūpamidaṃ smṛtam | iti (rāmakaṇṭhavṛttiḥ) karotīti karttṛ, tadrūpaṃ vapuḥ kriyāśaktisvarūpaṃ śarīraṃ, tena sarvamapi kṛtyaṃ ghaṭata ityarthaḥ | kṛtaṃ vapurna, kattṛrūpa-kriyāśakti vyatirekeṇa kṛtamutpāditamanyad vapurnāstīti bhāvaḥ | atra hetuḥ-' vapuṣo'vidyamānatvādi'ti | kāraṇatrayābhāvena śaktivyatiriktasya kāryaśarīrasyā'smādādivacchivasyā'sambhavādityarthaḥ | ayamabhiprāyaḥ -patyuḥ śarīrābhyupagame tasya śuddhasya bhautikadehāyogād baindavadehaṃ vaktavyam | tasya bindurūpādānaṃ vaktavyam | taccātra na sambhavati tathāhi -sarvatra kṣubdhabindorevopādānatvam | tatkṣobhaḥ svato vā? śivato vā ? nādyaḥ | ātmāśrayadoṣāpatteḥ | dvitīye śivasya tatkṣobhakriyāyāṃ vapurasti tadvapuṣaḥsādhakabindukṣobhārthaṃ punarvapurantarakalpanāyāmanavasthāpatteḥ | yadi tatrā'calamūrttimātreṇaiva bindukṣobhaḥ, tarhi tasya sṛṣṭyādi-kriyāsu kiṃ śarīrāntarakalpanayā | evameva śarīrādhīna-sahakāriṇoradṛṣṭa-nimitta-kāraṇayornirāsaḥ | tasmācchivasya kāraṇatrayābhāvena kṛtaśarīrābhāve'pi svadehaspandādāvātmanaḥ kartṛtvavat sṛṣṭyādi-kriyākarttṛtvopapattiriti | taduktaṃ śrīmat pauṣkare - adehasyāpi karttṛtvaṃ svadehapreraṇe yathā | (1/34) iti || 11 || nanu jagat-sṛṣṭi-sthityādirūpāḥ patyuḥ kriyā nā'karaṇikā kriyātvāt chittikriyāvat, atastasyāpi karaṇena bhavitavyamityāśaṅkya tatkaraṇaṃ mṛgendrasūtreṇa darśayati- karaṇaṃ ca na śaktyanyacchaktirnācetanā citaḥ | viṣayāniyamādekaṃ bodhe kṛtye ca tattathā || 12 || (vi0 3/4) (12) śivasya śaktyanyat śakteranyat itarad vastu karaṇaṃ na bhavati | atra niṣedhamukhena vidhirucyate | śaktireva karaṇaṃ, tathaiva tattatkriyāniṣpādanādityarthaḥ | citaḥ-cidrūpasya | sambandhe ṣaṣṭhī | citsambandhinī sā śaktiśca acetanasvarūpā na bhavati, citsvabhāvāyāḥ śakteracidrūpatvāyogādityarthaḥ | yasmāt jñeyānāṃ karaṇīyānāṃ cānantyaṃ, tasmāccāsya karaṇairanantairbhavitavyam | aparimitaviṣayaṃ ca parameśvarasya jñānaṃ kṛtyaṃ ca | taduktaṃ tatraiva - tadekaṃ viṣayānantyād bhedānantyaṃ prapadyate | karttṛtvaṃ tadabhinnatvāt tadvadevopacārataḥ || (5/17) iti | tasmād viṣayasya karaṇīyasya ca aniyatatvāt anavacchinnatvāddhetorekamapi tat śaktirūpaṃ karaṇaṃ bodhe kṛtye ca jñānaviṣaye kāryaviṣaye ca tathā aniyatam anavacchinnam anantamevetyarthaḥ | tathā siddhāntasārāvalyām - śaktiścittanurīśvarasya karaṇaṃ jñeyeṣu kāryeṣu tad bhedaiḥ sopahitā prayāti guṇato bhedaṃ kriyājñānataḥ | nityaṃ tat sakalānyakarttṛnihitā vartmanyaśuddhe site kṛtyaṃ saiva karoti patyanugatā vāmādiśaktyātmikā || iti || 12 || atha jñānakriyārūpa-śakteḥ īśvarasya mūrttitvenoktavāt kathaṃ tasya kāraṇatvamityākāṅkṣāyāmicchāśaktereva karaṇatvam, amūrttitve'pi karttṛtvamaviruddhamiti pratipādayituṃ kiraṇasūtraṃ gṛhṇāti - yathā kālo hyamūrtto'pi dṛśyate phalasādhakaḥ | evaṃ śivo hyamūrtto'pi kurute kāryamicchayā || 13 || (2) yathā loke kālaḥ kṣaṇa-muhūrttādikaḥ ṣaḍṛturūpaḥ phalaṃ kāryaṃ tasya sādhakaḥ, amūrtto'pi aśarīro'pi kālaḥ svasvocitapuṣpaphalādīnāṃ pratikṣaṇaṃ dravyaparipākasya bālyayauvanādeśca sādhakaḥ kartā dṛśyate prakhyāyate | evamamūrtto'pi śivaḥ kārya kṣityādikaṃ jagat kurute hi | anena śivasya śarīrābhāve'pi karttṛtvābhāvaḥ parihṛtaḥ | tasya karaṇasvarūpamāha - icchayā | icchāśaktyā kuruta ityarthaḥ | tathāca yogina iva śivasya sarvāsu kriyāsu icchaiva karaṇamityabhiprāyaḥ | taduktamatraiva - icchaiva karaṇaṃ tasya yathā tad yogināṃ matā | iti | nacendriyādi-karaṇābhāve karttṛtvāsiddhirityapi vācyam | akṣahīnasyāpyayaskāntasya lohākarṣaṇakarttṛtvavat tadupapatteḥ | yathā śrīmatkiraṇe - śalyākṛṣṭikaro dṛṣṭo hyakṣahīno'pi karṣakaḥ | iti | śrīpauṣkare ca - anādirūpo bhagavānicchayā'syāvatārakaḥ | iti || 13 || itthaṃ svaśaktyātmaka-śarīrakaraṇasya vāstava-śarīrakaraṇa-rahitasya kartuḥ patipadārthasya tryaividhyaṃ mṛgendrasūtreṇāha- śaktodyuktapravṛttaśca kartā trividha iṣyate | śakteḥ pravṛttibhedena bhedastasyopacārataḥ || 14 || (6) atra kartā patiḥ śaktodyuktapravṛttaḥ śaktaśca udyuktaśca pravṛttaśca śaktodyuktapravṛttaḥ | dvandvaikavadbhāvaḥ | napuṃsakaliṅgābhāvaśchāndasaḥ | samānādhikaraṇastatpuruṣo vā | śakta iti udyukta iti pravṛtta iti ca trividhastriprakāra iṣyate | tasya ptyurbhedaḥ śaktādibhedaḥ śakteḥ cicchakteḥ pravṛttibhedena vyāpārabhedena audāsinyodyogapravṛttirūpavyāpārairityarthaḥ | upacārata iti | bhavatīti śeṣaḥ | tathācāyamarthaḥ - atra yacchaktatvaṃ kāryaṃ prati yogyatvam asau niṣkalāvasthā, tadvān śānta ityucyate | yad udyuktatvaṃ sakalaniṣkalāvasthā sadāśiva kathyate | pravṛttakriyatvaṃ tu sthūlatvāt īśvara iti | kṛtyaviṣayo'yamavathābhedaḥ, tenopacārat etat tattvatrayaṃ bhinnamityucyate; na paramārthatvāditi | tathā kiraṇe- proktaḥ sa niṣkalaḥ sthūlastathā sakalaniṣkalaḥ | īśaḥ sadāśivaḥ śānta iti nāmnā sthitistviha || icchānugrahakarttṛtvāllayabhogādhikāravān | trividhaḥ kṛtyabhedena kathito nāmabhedataḥ || iti | mataṅge - śāntyatītaṃ paraṃ tattvamavināśyavyayā(śivā)tmakam | yononmīlitasadbhāvāḥ (sāmarthyāt) paśavaḥ śivatāṃ gatāḥ || sadāśivasya deha(va)sya layastattve'tiniṣkale | caturmūrttimayaṃ śubhraṃ yat tat sakalaniṣkalam || tasmin bhogaḥ samuddiṣṭaḥ patyurviśvasya sarvadā | (3 | 32 | 1) athā'dhikāriṇaḥ patyuḥ krīḍataḥ paramaṃ padam | svatantrasyāpi vaktavyaṃ svabhāvo'sya yataḥ purā | (4 | 1) tathā śivaikarūpaṃ ca syānnaṭe bahurūpavat || iti || pauṣkare - layabhogādhikārāṇāṃ na bhedo vāstavaḥ śive | kintu bindoraṇūnāṃ ca vāstavā eva te matāḥ || iti || tatra kāryopasaṃhāra-kāryodyoga-kāryasampattirūpā'vasthā laya- bhogādhikārātmā | bindurapi trividhaḥ | tadyathā | vāstavabindubhedā layabhogādhikāra -tattvādhikaraṇavaśena | śivasyāpi layabhogādhikāreṇa tryaividhyam | niṣkalādirūpeṇa tryaividhyam | parameśvaraśiva-sadāśivāhvayena ca tryaividhyam | aupacārikaṃ sarvam | śaktodyuktapravṛttaścetyanena cakāreṇa saṃgṛhītam | nanu śiva-sadāśivayostarhi bhedo yadi śivānnādābhivyaktaṃ sadāśivena cet padādiniyamena sthāpitam | tadā anayostattvayorbhedaḥ syād, bhede śāstravirodhaḥ | ekameva hi tat tattvaṃ paramaṃ śuddhamavyayam | īśaḥ sadāśivaḥ śāntaḥ paryāyāstasya saṃsthitāḥ || ityucyate | satyam-ekameva tat tattvaṃ kintu kṛtyabhedād bhedavyapadeśo maṇivaditi | yathā maṇidravyamupadhānavaśādanekapratyayabhāg bhavati | evaṃ śivatattvaṃ layādhikārabhogadātṛtvāt nānāvyapadeśabhāg bhavatīti sakala- niṣkalatvādibhedena bhedaścātmavaditi | yathā ātmā śarīra-yogāt sakalaḥ, pralayāvasthāyāmakalaḥ, kuktyavasthāyāṃ para ityucyate | śivo'pyevaṃ sakala- niṣkalabhedād bhinna ityupacaryate || 14 || evambhūtasya kartturīśvarasya prapañcaṃ prati nimittatvamupādānatvaṃ cāsti | abhinnanimittopādānatvāṅgīkārāditi kecid vadanti | tān nirākarttuṃ sarvasyā'pi kāryasya pṛthaktayā kāraṇatraya-sadbhāvaṃ parākhyasūtreṇa darśayati- nimittamīśvarākhyaṃ tad yad dṛṣṭaṃ sahakāraṇam | upādānaṃ ca yat sūkṣmaṃ sarvakāryeṣu saṃhitam || 15 || īśvarākhyaṃ jñāna-kriyā-śaktirūpaiśvaryeṇa īśvara ityākhyā yasya tadīśvarākhyaṃ yannimittaṃ nimittakāraṇam, yacca dṛṣṭaṃ daṇḍa-cakrādi sahakāraṇaṃ sahakārikāraṇaṃ, yacca sūkṣmaṃ mṛdādi upādānakāraṇaṃ, tat tritayamapi sarvakāryeṣu saṃhitaṃ sambaddham | tathāca kāraṇatrayaṃ 'sarvakāryeṣu saṃhitami'tyetaduttaravacanena sarvakāryasya pṛthaktayā kāraṇatrayavyāpti-pratipādanena prapañcasyā'pi kāryasya pṛthak kāraṇatrayāvaśyakatayā abhinnanimittopādānatvaṃ nirastam | nanu ūrṇanābhi-jantorlūtātantuṃ prati nimittatvamupādānatvaṃ ca dṛṣṭamiti cet | na | tatrāpi tadāsyagata-lālāyā eva tatra upādānatvāt | kiñca īśvarasyopādānatve tasya pariṇāmitvamacidrūpatvaṃ ca prasajyet | tadupādeyasya sarvasya prapañcasyā'pi cidrūpatvāpattiśca | ata eva tatsamavāyiśakterapi nopādānatvam | cidvivarttatvāṅgīkāre jagadasatyatāpattiḥ | na ceṣṭāpattiḥ | sarvapramāṇa-siddhasya jagato'pahnotumaśakyatvāt | taduktaṃ pauṣkare - nāsti śaktirupādānaṃ cidrūpatvād yathā śivaḥ | pariṇāmo'citaḥ proktaścetanasya na yujyate || cito vivartta evoktastathātve kāryaśūnyatā | sarvapramāṇa-saṃsiddhaṃ cidvivarttaḥ kathaṃ jagat || (2 | 4-5) iti atra ca prapañcasya īśvaro nimitta-kāraṇam | śaktayaḥ sahakāri-kāraṇam | bindurupādāna-kāraṇam | yathā'traiva (pauṣkare 8 | 17) - nimittamīśvarasteṣāmupādānaṃ sa bindurāṭ | anyatra- tapane dīdhitiścandre candrikauṣṇyamivā'nale | samavetā śive śaktiḥ kāraṇaṃ sahakāraṇam || svaśaktiśceśvaro māyā mṛccakraka-kulālavat | tatrāpi śuddhe'dhvani śivasya nimittatvaṃ, bindorupādānatvam | aśuddhe'dhvani tu ananteśasya nimittatvaṃ māyāyā upādānatvaṃ veditavyam | tathā ca kiraṇe - śuddhe'dhavani śivaḥ karttā prokto'nanto'site prabhuḥ | śuddhe'dhvanīti śuddhāśuddhayorbindu-māyayoḥ śuddhāśuddha- kāryavyatyāsa-kāraṇatvamucitam uktam | śrīpauṣkare (2 | 6) - māyāpi nātropādānaṃ mohakatvāt svatejasā | atra śuddhe'dhvanītyarthaḥ | naca - māyā-kāla-karmādīnāmeva jagannimittatvaṃ, neśvarasyeti vācyam | teṣāmacetanānāṃ cetanapreraṇaṃ vinā kāryakārakatvānupapattyā tatpreraka-cetanāvaśyambhāve sati asmadādīnāṃ niruddhadṛkkriyatayā tatprerakatvābhāvena sarvajñasya sarvakartturīśvarasyaiva tatsambhavena sakalaprapañcaṃ prati tasyaiva nimittakāraṇatvaucityāt | nimittamīśvarākhyaṃ yadadṛṣṭaṃ sahakāraṇamiti pāṭhe - adṛṣṭaśabdavācya-karmaṇaḥ sahakārikāraṇatvamuktam | yathā'traivāraṇeyapaṭale (pauṣkare 8 | 18 ) - nimittamiśvarasteṣāmupādānaṃ sa bindurāṭ | nṛkarma sahakāri syāt kāryametat trihetukam || tasmāt prapañcakāryasya nimittādi-kāraṇatrayarūpatvamīśvarāditrayasyeti sarvairabhyupeyamiti || 15 atha ' na kadācidanīdṛśaṃ jagadi'ti nyāyena prapañcanityatvavādinaṃ nirākarttuṃ prapañcasya kāryatvaṃ parākhyasūtrāntareṇa sādhayati - mūrttāḥ sāvayavā ye'rthā nānārūpa-paricchadāḥ | sthūlāvayava-śiṣṭatvād buddhimaddhetupūrvakāḥ || ato'sti buddhimān kaścidīśvaraḥ samavasthitaḥ || 16 || mūrttāḥ ākṛtimantaḥ | sāvayavāḥ avayava-sahitāḥ | nānārūpa- paricchadāḥ nānā bahuvidhaiḥ rūpaiḥ saṃsthāna-viśeṣaiḥ paricchadaḥ āvaraṇaṃ yeṣāṃ te nānārūpa-parichadāḥ | evambhūtā ye arthāḥ pṛthivyādayaḥ ete pakṣatvenopāttāḥ | mūrttādīni pakṣaviśeṣaṇāni kāryatvasādhane pratyekaṃ hetutvasūcakatayā upāttāni | na tu bādhādi- nivārakāṇi | tasya pratijñāmāha-buddhimaddhetupūrvakāḥ | buddhiryasyāsti sa buddhimān | sa cāsau hetuśca so'yaṃ buddhimaddhetuḥ pūrvaḥpūrvāvadhiryeṣāṃ te tathāvidhāḥ | upādānādi- gocarāparokṣajñānavat-karttṛkā ityarthaḥ | hetupūrvakatva-sādhanamātreṇa kāryatvasiddhāvapi karttṛviśeṣasiddhi-vivakṣayā buddhimatpadaṃ prayuktam | tatra hetumāha - sthūlāvayava-śiṣṭatvāditi | sthūlairasmadādibāhyendriyagrāhyairavayavaiḥ śiṣṭatvāt sambaddhatvāt | atra cāvayavānāmapratyakṣatayā avayavayuktatvahetorasiddhiparihārasūcakatayaiva sthūlapadamupāttaṃ, natu vyabhicāravārakatayā | atra ghaṭādivadityudāharaṇamadhyāharttavyam | nigamanamāha-ataḥ sāvayavatvādeva buddhimān samavasthitaḥ pramāṇasiddhaḥ kaścidīśvaraḥ karttāsti | pṛthivyādīnāmiti śeṣaḥ | tathā vāyavīye- pradhāna-paramāṇvādi yāvat kiñcidacetanam | na tat karttṛ svayaṃ dṛṣṭaṃ buddhimat kāraṇaṃ binā || jagacca karttṛsāpekṣaṃ kāryaṃ sāvayavaṃ yataḥ | tasmāt kāryasya karttṛtvaṃ patyurna paśu-pāśayoḥ || anena ca sakarttṛkatva-sādhanena pṛthivyādīnāṃ kāryatvaṃ siddham, ataḥ kāryatvasādhanasya sulabhatve'pi sakarttṛkatva-sādhanadvāreṇa tatsādhanamīśvarasiddhi-nāntarīyakatayā nirīśvaravādanirākaraṇārthamiti | idañca pañcarūpopapannatvādanvayavyatirekyanumānam | taduktaṃ śrīmatpauṣkare (7 | 40) - pakṣadharmaḥ sapakṣe sad vyāvṛttaśca vipakṣataḥ | abodho'satpratipakṣo vyatirekānvayātmakaḥ || iti || 16 || idānīmīśvarakṛtyasyaiva iyattayā paricchedaṃ sādhana-prayojanavatvaṃ ca mṛgendrasūtreṇāha - jagajjanma-sthiti-dhvaṃsa-tirobhāva-vimuktayaḥ | kṛtyaṃ sakāraka-phalaṃ jñeyamasyaitadeva hi || 17 || (2 | 3 ) janma ca sthitiśca dhvaṃsaśca tirobhāvaśca vimuktiśceti dvandvaḥ | jagato janmetyādi ṣaṣṭhītatpuruṣaḥ | ete jagajjanmādayaḥ pañca | etat pañcavidham asyaiva parameśvarasyaiva sambadhi kṛtyam | sakārakaphalaṃ kārakaiḥ śaktyādibhiḥ phalena bhuktimuktyātmanā ca sahitaṃ jñeyam avaboddhavyam | atra jagacchabdena janmavaj-jantucakramucyate | tasya janma śivasyaikaṃ kṛtyam | sākṣācchivasṛṣṭiḥ śuddhādhvaviṣaye bindvātmakādupādānāt śuddhatattva-bhuvanādyutpādana pūrvaṃ tadbhuvana-vāsināṃ vidyāvidyeśvarāṇāṃ ca baindavaśarīra-yojanānnādādikrameṇa śabdotpādanam | anantādidvārakasṛṣṭiḥ aśuddhādhvaviṣaye māyākhyādupādānāt aśuddhatattvabhuvanādyutpādanapūrvaṃ bhogopayogi- parikarasahitasya paunaḥpunyena tattadvividhayoniṣu udbhāvanaṃ ca janmaśabdena gṛhītam | tatraivoktam | tatrādau kevalāṇūnāṃ yogyānāṃ kurute'ṣṭakam | vāmādi-śaktibhiryuktaṃ saptakoṭiparicchadam || teṣāmanantaḥ sūkṣmaśca tathā caiva śivottamaḥ | ekanetraikarudrau ca trimūrttiścāmitadyutiḥ || śrīkaṇṭhaśca śikhaṇḍī ca rājarājeśvareśvarāḥ |-mṛgendre 2 | 3-4 atra rājāno lokeśā-indrādayasteṣāṃ rājānaḥ śatarudrāḥ, tadīśvarāṇāṃ maṇḍaliprabhṛtīnāmapyete īśvarāḥ prabhavaḥ, vidyāmaheśvarā iti yāvat | ete ca sarve śivapreryā na svatantrāḥ | tathā - īṣadaprāptayogitvānniyojyāḥ parameṣṭhinaḥ || sarvajñatvādiyoge'pi niyojyatvaṃ malāṃśataḥ | parasparaṃ viśiṣyante mantrāścaivamadhaḥ sthitāḥ || te ca mantreśvaravyakta-śivaśaktipracoditāḥ | kurvantyanugrahaṃ puṃsāṃ yadā yeṣāṃ sa yujyate ||-mṛgendre 2 | 4-6 te ca mantrāḥ parāparamantreśvaravyaktayā śivaśaktyā vyapāritāḥ yogyatānurūpeṇa kadācit keṣāñcidanugrahaṃ kurvanti | natu yogyatānapekṣam | prayoktṛ-dehasāpekṣaṃ tadardhamakhile'dhvani | kṛtvādhikāraṃ sthityante śivaṃ viśati seśvaram || vinādhikaraṇenānyat pradhānavikṛteradhaḥ | kṛtvā'dhikāramīśeṣṭamapaiti sādhvarāṃhṛtau || tato'nantādyabhivyaktaḥ patīnāṃ granthitattvataḥ | kalādyārabdhadehānāṃ karotyaṣṭādaśaṃ śatam || tānapyāviśya bhagavān sāñjanān bhuvanādhipān | yebhyaḥ sarvamidaṃ yeṣāṃ śaktiḥ karmanibandhanā || praṇetṝn paśuśāstrāṇāṃ paśūṃstadanuvartakān | svasādhyakārakopetān kāladhāmāvadhisthitān || iti |-mṛ0 4 | 4-11 sthitiḥ tadicchāniruddhasya svadṛṣṭasya sarvalokasya puruṣārthasiddhaye vyāpāraprasiddhaye niyojanaṃ sthāpanaṃ dvitīyaṃ kṛtyam | yathā tatraiva - sthitau sakārakānetān samākramya svatejasā | yunakti svārthasiddhyarthaṃ bhūtairanabhilakṣitaḥ || iti || mṛ0 4-12 dhvaṃsaḥ sthityante śuddhāśuddhādhva-bhogasādhana-tanukaraṇa- bhuvanādīnāṃ bindumāyātmaka-kāraṇe saśaktyātmanāṃ vilayanadvārā'ntarnihitāṇusaṃghakādhiṣṭhānena bhavādhvabhramaṇaśrāntānāṃ saṃsāriṇāṃ viśramāyā'vasthāpanaṃ tṛtīyakṛtyam | yathā tatreva - bhogasādhanamākṣipya kṛtvā kāraṇasaṃśrayam | tacca sātmakamā(śritya)kramya viśramāyā'vatiṣṭhate || bhavināṃ bhavakhinnānāṃ sarvabhūtahito yataḥ |-mṛ0 4 | 13-14 ayameva ca dhvaṃsaḥ pralaya ityuktaḥ | sa ca trividhaḥ adhama- madhyamottamabhedena | brahmaṇo dināntasvāpekālāgnirudrordhvāvalokanavahninā bhūrbhuvaḥ svarlokānāṃ trayāṇāṃ layo'dhamaḥ pralayaḥ | śrīkaṇṭhasya dināntasvāpe bhūtatattvādi- guṇatattvānta-layo madhyamaḥ pralayaḥ | kālāgni-bhuvanādi-nādānta-layaḥ uttamaḥ pralayaḥ | etat sarvaṃ mataṅge vistareṇa pradarśitam | granthavistarabhayānneha pratanyate | asmin mahāpralaye māyā-puruṣa-śiva- vyatirekeṇa sarveṣāmupasaṃhāra eva | tathā'cintyaviśve - mahārtha saṃhārakāle māyā''tmānaśca sarvaśaḥ | śivaścā'śuddhamāyābhistiṣṭhantyanyaśca līyate || ātmanā mupabhogārthamete tiṣṭhanti sarvataḥ || iti | tathācācāryaiḥ- māyā puruṣaḥ śiva ityetat tritayaṃ mahārthasaṃhāre | avaśiṣyate punastat pravarttate pūrvavat sṛṣṭau || iti |-tattvapra0 69 tirobhāvaḥ pāśānugraheṇa paśūnāṃ yathānurūpād bhogādapracyutiścaturthaṃ kṛtyam | ayameva saṃrakṣaṇākhyatayā anyatroktaḥ | yadāhuḥ śrīvārttikakāraḥ - svasaṃskārocitād bhogādapracyāvaḥ śarīriṇām | proktaṃ saṃrakṣaṇaṃ nāma nyāyena paripālitam || vimuktiśca anudhyānamanugrahaḥ pāśa-tirodhānenā'ṇūnāṃ parāparamokṣadānam | tatrā'paramokṣaḥ ṣaḍvidhaḥ | parastvekavidhaḥ | tathā mataṅge - mokṣaḥ saptaprakāro'yaṃ vibhāgenopavarṇitaḥ | ebhyo hyekaḥ paraḥ sūkṣmaḥ kāryakāraṇagocaraḥ || atītaḥ paripūrṇaśca svatantraḥ sarvatomukhaḥ | eko nirīśvaraḥ svasthaḥ ṣaḍanye seśvarā matāḥ || saṃruddhaśaktayaścānye sthūlabhedāḥ prakīrttitāḥ | iti | idamanugraharūpaṃ kṛtyaṃ śivaḥ sṛṣṭikāle saṃhārakāle'pi karoti | taduktamatraiva- yān vimocayati svāpe śivāḥ sadyo bhavanti te | saṃhṛtau vā samudbhūtāvaṇavaḥ patayo'thavā || rudramantrapatīśānapadabhājo bhavanti te | sthitau yānanuhṛhṇāti gurumāsthāya cidvataḥ ||-mṛgendre vi0 5 | 2-3 svāyambhuve kṛtyasya prayojanamuktam - evamākhyamidaṃ kṛtyaṃ kiṃkāraṇamudāhṛtam | paśūnāṃ dehasaṃyogo bhogamokṣāya kathyate || tathāpi saha cetyāhuranādimalamocakaḥ | iti | atra evakāreṇa śivasyaiva etat pañcakṛtyaṃ vidyāvidyeśvarādīnāṃ tatpreraṇayeti darśayati | tathā śrīmadraurave - adhikāraṃ prakurvanti śivecchā-vidhicoditāḥ | iti | etacca kṛtyaṃ na māyādibhiḥ karmabhirvā nirvarttayituṃ śakyam, acetanatvāt | nāpi puruṣeṇa, tasya malaniruddha-śaktikatvāt | sakārakamityanena sādhanāpekṣā ca śivasya darśitāḥ | anyathā nirhetuko mokṣaḥ syāt | anyānapekṣaṇāt sarvasyaiva myāt, kasyāpi vā na syāt | yathāhuḥ - nityaṃ sattvamasattvaṃ vā hetoranyānapekṣaṇāt | apekṣāto hi bhāvānāṃ kādācitkatvasambhavaḥ || iti || 16 || parameśvarasya svāpe vikriyādiśaktayastattatkāryaniṣpādanodyuktaṃ bhavantīti mṛgendra sūtrāntareṇāha - svāpe'pyāste bodhayan bodhayogyān rodhyān rundhan pācayan karmikarma | māyāśaktīrvyaktiyogyāḥ prakurvan paśyan sarvaṃ yad yathāvastujātam || svāpe jāgradavasthāyāmiva svāpāvasthāyāmapi bodhayogyān malaparipākatāratamyādyapekṣayā prabodhanārhān bodhayan teṣāṃ bodhanaṃ kurvan rodhyān rodhanārhān rodhaśaktyā nirundhan | karmiṇāṃ karmavatāṃ karma śarīrendriyajātyāyurbhogakāraṇamiti | sūkṣmarūpaṃ karma pācayan phaladānonmukhamāpādayan | tathā vakṣyati - tathā bījaṃ śarīrādeḥ pācayatyāniveśanāt |-mṛgendre vi0 5 | 11 iti bhāvaḥ | uktamatraiva - na yogyatāṅgamabhajat sadyaḥ syādauṣadhādivat | iti |-mṛgendre vi 5 | 11 pākayogyamapi tat svayamātmanātmānaṃ na pācayitumīśam | sarvasya hi pariṇāmino vastunaḥ kṣīrāderayaṃ sādhāraṇo dharmaḥ yat kimapyapekṣya pariṇāmitvaṃ nānyatheti | tasmāt pariṇāmitvāt karmaṇo'pi anyāpekṣaḥ pāka iti | tathā - pākārhamapi tat paktuṃ neśatyātmānamātmanā | dharma-sāmānya evāyaṃ sarvasya pariṇāminaḥ ||-mṛgendre vi0 5 | 12 iti | māyāśaktīḥ śuddhāśuddhamāyayoḥ śaktīḥ tattatkāryajanakaśaktīḥ vyaktiyogyāḥ prasavābhimukhīḥ prakurvan prakarṣeṇa kurvan | atrāpi pariṇāmi- karmikarmavanmāyāśaktīnāmapi svata eva prasavābhimukhyāpādanaṃ na ghaṭata iti bhāvaḥ | sarvaṃ cidcit-tattvabhāvabhūtabhuvanātmakaṃ vastujātaṃ vastusamūhaṃ yat yathāsthitaṃ tat tathā paśyan avalokayan bhūtvā āste | śiva iti śeṣaḥ | yathāvat paśyan ityanena śivasyāsmadādivadayathāvat- sthitavastubhāsonirastaḥ bodhayan rundhan pācayan prakurvannityanena śivasya sarvakarttṛtvaṃ, paśyannityanena sarvajñatvaṃ ca darśitam | sarvaviṣayajñānaṃ vinā sarvakarttṛtvānupapatteḥ | yo hi yadyatkriyāsiddhiṃ tadaṅgāni tatphalāni ca jānāti tasyaiva vicitratattatkārakopayogābhisandhānavatastattat-kartṛtvaṃ ghaṭate, kuvindāderiva paṭādikṛtau | ato yastu tatrā'jñaḥ, sa tatkāryakaraṇāya nālam | bāliśa iva nyāyavidyādyupanyāse iti | taduktamatraiva (mṛgendre 5/13)- sarvajñaḥ sarvakarttṛtvāt sādhanāṅgaphalaiḥ saha | yo yaj jānāti kurute sa ta deveti susthitam || iti | āsta ityanena mahāpralaye śivasya sadbhāvaśca bodhayogyānityādinā ca puruṣasadbhāvaśca māyāśaktīrityanena bindumāyātmanoḥ sadbhāvaśca pradarśitaḥ | pralayakāle'pi śivasya pañcakṛtyāni darśitāni | tad yathā pauṣkare- pralaye'pyanugṛhṇāti sṛjatyavati hanti ca | tirodadhāti bhagavān na kālāpekṣayā sadā || iti | evamacetana ityādi-trayodaśaślokaiḥ patilakṣaṇa-pramāṇa- dhiṣṭhānamūrti-kāraṇadehādyana-pekṣakartṛtvaupādhika- sahakāryupādānāpekṣa-sarvajñatva-pañcakṛtyāni pratipāditāni | evaṃ- prakāreṇa patisvarūpavedanayaiva saṃsāramuktā bhavanti | natu pāśarūpatayā īśvaravedinām taduktaṃ mṛgendre (5|18)- sattā-svarūpa-karaṇārtha-vidheya-dṛgbhirleśoditābhiriti ye vidurīsatattvam | te mocayanti bhavinobhavapaṅkamagnān no vistareṇa puruṣāḥ paśupāśarūpam || ? iti || atrā'pyacetanasya māyāderityanena īśvarasya sattā sādhitā | atha patyuradhiṣṭhānamityanena tatsvarūpaṃ varṇitam | karaṇaṃ cetyanena karaṇaṃ kathitam | svāpe'pyāsta ityanena tasyārthaḥ prayojanaṃ bhuktimuktirūpaṃ varṇitam | jagajjanmasthitidhvaṃsetyanena pañcakṛtyarūpa-vidheyamuktam | paśyan sarvaṃ yad yathā vastujātamityanena dṛkpadavācya-tattvajñāna- svarūpamuktaṃ veditavyam | brahmaṇo jīvaikyaṃ sārvātmyaṃ ca vadanto vedāntinaḥ ? acetanasya māyāderityādinā paśyan sarvaṃ yad yathāvastujāta mityantena granthenoktābhiḥ sattā-svarūpakaraṇārtha-vidheyadṛgbhirīśvaratattvaṃ ye viduste eva saṃsāramuktāḥ puruṣāḥ saṃsārapaṅkamagnān saṃsāriṇaḥ puruṣān mocayanti | ye tu ātmaivedaṃ sarvaṃ puruṣa evedaṃ sarvamiti paśupāśarūpamīśvaraṃ manvante, na te saṃsāramuktā bhavantītyarthaḥ | paśupāśarūpeśvaravādinaḥ | kālakarmeśvaravādinaḥ pāśarūpatāmīśvarasya bruvate || 17 itthaṃ patilakṣaṇamuktvā'nte cidvilakṣaṇatayā paśusvarūpaṃ parākhyasūtreṇa pratipādayati- dehānyo'naśvaro vyāpīvibhinnaḥ samalo'jaḍaḥ | svakarmaphala-bhuk kartā kiñcijjñaḥ seśvaraḥ paśuḥ || 18 || ātmā dehānyaḥ śarīra-vyaktiriktaḥ | anena cārvākasya nirāsaḥ | itthaṃ hi cārvākā vadanti-kṛśo'haṃ sthūlo'hamiti śarīra evā'haṃpratyayasya dṛṣṭerna tadvyatirikta ātmā upalakṣyate | atha-parārthāścakṣurādayaḥ, saṃghātatvāt śayanādyaṅgavadityādinā karaṇānāṃ karttṛprayojyatvādityanena vānumānenātmā prasādhyate | naitad yuktam | tasyātmā palāpinaścārvākān pratyasiddheḥ | na hyeṣāṃ pratyakṣādanyat kiñcit pramāṇam | siddhāvapi anumeyasyātmano devadattādivat paratvaṃ prasajyeta | yat kila svayaṃ prakāśate, sa evātmā | tatprakāśyastu para iti viviktatayātmaparabhāvasya prakāśamānasyaiva saṅkaro'navasthā ca syāt | taduktam- ātmā yadi bhavenmeyastasya mātā bhavet paraḥ | para ātmā tadānīṃ syāt sa paro yastu mīyate || tathā- prakāśate saṃvidekā tadanyat tu prakāśyate | prakāśyaṃ ca bhavet karma tacca kartrā vinā katham || iti | tasmānnā'numāne dehavyatirikta ātmā upalakṣyate | naca dehasya caitanyābhāvena kathamātmatvamiti vācyam | kiṇvādi-dravyavikāre madaśaktyutpattivat caturbhūtavikāre dehe'pi sambidudbhavāt | apica yasminnupacite yasyopacayaḥ, yadapacaye vā apacayaḥ, tat tadātmakam | yathā vahnyupacayāpacayāvanugacchadauṣṇyam | tathā yauvana-sthāvira- bhojana-tadabhāvahetukau ca dehasambandhināvupacayāvanukurvad vijñānaṃ dehātmakameva | ato deha eva cetana ātmeti | tadayuktam | tathāhi-dehaścetanaḥ kadācinna bhavati, bhogyatvāt vikāritvācca | ye ye kecana vikāriṇaḥ pariṇāmiṇo bhogyāśca, te te hyacetanā dṛṣṭāḥ | yathā paṭādayaḥ | sa deho'pyevaṃvidhastasmānna cetanaḥ | nanu aṅganādibhirbhogyatvamanaikāntikam | bhogyatve'pi tatrā'caitanyābhāvāt | nā'nai- kāntikam | tadīyasyadehasyaiva bhogyatvāt | yadyevaṃ nirjīvasya dehasya kathaṃ no-pabhogaḥ ? bhavatyeva tadavasthocita upabhogaḥ kravyādādeḥ, na punaḥ kāntādeḥ | kāminyādyavasthāyā anyāvasthāntarāpattervikāritvena vībhatsarasahetutvāt | taduktiratraiva kvaitat tad vaktramatra kva tadadharamadhu kvā''yatākṣyāḥ kaṭākṣāḥ | ? ityādi || evaṃ gajāśvādāvapi jñeyam | tasmāt sthitametad vikāritvād bhogyatvācca dehasyā'caitanyam, acetanatvācca pārārthyamiti | na cātmano dehānyatve kṛśo'hamityādipratyayabādhaḥ | tasya 'deha' iti bhedagrāhi-pratyayena bādhāt | na cātmano'numeyatve paratvaṃ syāditi vācyam | tasya svasaṃvedana- siddhasyā''tmanaḥ vipratipannaṃ prati pratipādanārthamevā'numānaprayogāt | na cānumāna-prāmāṇya-nirāsastena śakyaḥ karttum | tadanumāna-prāmāṇya- nirāsaka-yukterevā'numānatayā svavyāghātāpatteḥ | naca caitanyasya dehānuvidhāyitvaṃ, śavaśarīre vyabhicārāt | tasmādanubhava- smaraṇayorekāṃdhikaraṇyāt cetano dehānya evātmeti | atra ca dehānyatva-vacanena tatsambandhināmindriyādīnām ātmatvaṃ nirastam | tathāhi-bahirgṛhītārtha-dhāraka-manaḥ-prerita-vāgindriyajanya- śabdaprapañcasya vyavaharttṛpuruṣāśaya-prakaṭakatayā darpaṇa-sthānīyatvena acetanānāmindriyāṇāṃ karaṇatvameva samucitam | tathā ca mataṅge - vāgindriyeṇa spaṣṭena manasānta[pū]ritena tu | yaḥ prapañco'numānākhyaḥ sāmānyo vyavaharttṛṣu || tenā'numīyate hyātmā dṛk-darpaṇa-nidarśanāt |-6-16/17 apica - yo yaḥ saṃhataḥ, sa bhoktrarthaḥ, yathā śayanādi | saṃhataścāyaṃ cakṣurādīndriyavargaḥ atastasyāpi bhoktrā bhavitavyamiti indriyaṃ-vyatirikta-bhokttṛsiddhiḥ | anaśvaraḥ nityaḥ | tasya hi saugatādivat kṣaṇikatve vināśitve vā'bhyupagamyamāne karmānuṣṭhāna-phalabhogādikaṃ pūrvānubhūta- smaraṇādikaṃ ca nopapadyate | tathā'traiva- kṣaṇabhaṅge sthite jñāne na ca karmārjanaṃ bhavet | na tatkarmaphalaṃ bhogyaṃ jñānanāśe niranvaye || śihṇanakṛte śāntiśatake caivaṃ dṛśyate-kvaitad-vatkāravindaṃ kva tadadharamadhu kvā''yatāste kaṭākṣāḥ, kvālāpāḥ komalāste kvaca madanadhanurbhaṅgurī bhruvilāsaḥ |-śā0 27 | sthiratvaṃ tadgatigamyaṃ smṛtirnā'nubhavādṛte | smartā'nubhavitā sthairyāt tena jñātā sthiro bhuvi || iti || vyāpīvyāpakaḥ | kṣapaṇakavat tasyā'vyāpakatve kāśmīrakasya dakṣiṇāpathe paridṛśyamānabhoga iva deśāntaraphalabhogo nopapadyeta, tasyā mūrtte rākaśasyevācetanena karmaṇā vā deśāntara-nayanāsambhavāt; śarīra- parimitatve saṃkoca-vikāśa-dharmitve vā pariṇāmitvācetanatvādi- doṣaprasaṅgācca | tathā tatraiva- deśāntaraphalāyat syāt avimukto'pi yogatiḥ (?) | mūrtatve na phalaṃ bhogyaṃ yato mūrtirvinaśvarā || amūrtā niyate vyāpe kenacit karmaṇā'thavā (?) | atainaṃ yat tat kathaṃ nayate paṭu (?) tat phalaṃ bhinnadeśasthaṃ vibhutvāt tanuyogajam | iti | vibhinnaḥ anekaḥ | natu vedāntavādināmiva ekaḥ, tasya paramārthata ekatve bandha-mokṣa-sādhaka-vidyā'vidyā vibhāgena dvaitāpatteḥ, ekamuktau sarvabhavoccheda-prasaṅgāt bhogasāmyādidoṣaprasaṅgācca tathā tatraiva- cidrūpatvāt tadekatvaṃ tadbhedo bhinnabhogataḥ | sa ca tasya svakarmotthaḥ sā'vidyā bandhalakṣaṇā || tacchedikā bhaved vidyā dvayamasti yadā tava | vidyāvidyā-vibhāgenāgato dvaitaparigrahaḥ || sthitāyāṃ sarvato muktau bhavocchedaḥ prasajyate | nacā'sti sa bhavocchedastena te bahavo matāḥ || śrīmatpauṣkare - yadyabhinnaṃ tu sarveṣāṃ bhoktumicchaikadā bhavet | bhoktumicchāyadaikasya gantumicchā parasya ca || tadaivatasmāccaitanyaṃ bhinnarūpamiti smṛtam | samalaḥ malena sahitaḥ | malaśabdena jñānāvārakaṃ karmabhinnaṃ rāgakāraṇamajñānamucyate | tathā tatraiva- tena tatkarmaṇo bhinnamajñānaṃ rāgakāraṇam | prāvṛṇoti tadajñānamamūrttaṃ viṣaśaktivat || tenā'śuddhaḥ paśurasāvanupātiguṇāśrayaḥ | ajaḍaḥ jaḍo na bhavatītyajaḍaḥ, jñānakriyā-svabhāva ityarthaḥ | caitanyābhāve karttuḥ pravṛttyayogāt | tathā pauṣkare (6/186)- pravartamāno dehādiścetanādhiṣṭhitaḥ sadā | svataḥ pravṛttiśūnyatvāj jaḍatvena pa(gha)ṭādivat || yastu pravarttakaḥ so'yamātmeti paripaṭhyate | tathā tatraiva - sarvakārye yataḥ kartturbhāvamālocya vastugam | pravṛttirdṛśyate yasmāt sa bhāvaḥ sattvavācakaḥ || tena tatprāk citerbhāvaḥ karmavat kiṃ na manyase | iti | svakarmaphalabhuk | svasya karma svakarma dharmādharmātmakaṃ, tasya phalaṃ bhuṅkta iti svakarmaphalabhuk | yugapat sevā-kṛṣyādi-pravṛttayordvayoḥ puruṣayorekasya phalasiddheritarasyādarśanācca | tathā - sevāpravṛttayordvayoḥ samānaguṇaśīlayoḥ | ekasya phalasampattistena tat-kāraṇapadam || adṛṣṭaṃ sūkṣmahetutvād gamyate kāryayogataḥ | kāraṇaṃ karmasaṃjñaṃ tad dharmādharmātmakaṃ sthitam || pauṣkare (3/40)- ubhayoḥ kṛṣisāmye'pi kaścid dhānyāni gacchati | na kiñcidaparastasya karma kāraṇakaṃ dvijāḥ || iti kartā pūrvoktasya karmaṇaḥ sampādayitā, acetanasya śarīrādeḥ karttṛtvāyogāt karmaṇaḥ karaṇasāpekṣatve'pi kuṭharādivadapraśasyatayā puruṣasyaiva prādhānyācca | tathā tatraiva- tatkartttā puruṣaḥ prokto na śarīrasya karttṛtā | acetanaṃ yatastasmāt karttṛtvamamṛte tataḥ || karttṛtvaṃ karaṇe saddhi tathāpyasya pradhānatā | vṛkṣacchede yathā loko na kuṭhāraṃ praśaṃsati || sa karttā kāraṇaistena prādhānyāt puruṣaḥ smṛtaḥ | iti | kiñcijjñaḥ kiñcidalpaṃ jānātīti kiñcijjñaḥ | etat kiñcijjñatvaṃ vibhuḥ san ityādinā uttaratra granthakāra eva vakṣyati | seśvaraḥ īśvareṇa prerakeṇa sahitaḥ | na sāṃkhyānāmiva svatantra ityarthaḥ | karmaṇā dehetyādinā uttaratra vakṣyati | paśuḥ paśutvamalayuktaḥ, muktasya paśutvāsambhavāt | tathā pauṣkare (4/1)- paśuḥ paśutvasaṃyogānna muktaḥ paśurucyate | ayaṃ ca paśuḥ vijñānakala-pralayākala-sakala-bhedena trividhaḥ | te ca krameṇaika-dvi-tri-malā bhavanti | yasmāt svadṛkkriyāśāli-kalāhīnopyanīśvaraḥ | vyāpakaścinmayaḥ sūkṣmaḥ śivavat saṃvyavasthitaḥ || iti | (-pauṣkare 4/2) kiñcijjñatvaṃ ca uttaratra sūtrakāreṇa pradarśitam || 18 || itthaṃ paśulakṣaṇamukvā tad-vilakṣaṇeṣu pañcasu pāśeṣu pṛthagbhūtamāṇavaṃ malaṃ svāyambhuvasūtreṇa nirūpayati- athā'nādimalaḥ puṃsāṃ paśutvaṃ parikīrttitam | tuṣa-kambukavad jñeyaṃ māyāvāpāṅkurasya tat || 19 || atha paśu-lakṣaṇānantaraṃ malādayo vyākriyanta iti śeṣaḥ | anādiścāsau malaścānādimalaḥ, malinīkaroti dṛkkriyātmakaṃ tejaḥ pracchādayatīti malaḥ | malaśabda ācchādakaparyāyaḥ kṛt-pratyayāntaḥ | na vidyate ādiryasya saḥ anādiḥ | atra pācaka-viśeṣaṇībhūta-śobhanapadavad āchādakājñānaviśeṣaṇānādipadena ācchādanakriyāsambandhasyā'nāditvapratipādana-dvārā tatsambandhino malasyāpyanāditvamuktam | ayaṃ malaḥ pusāṃ puruṣāṇāṃ paśutvamiti kīrttitam | tatra malasvarūpe dṛṣṭāntamāha-tuṣakambukavadityādi | tat malarūpaṃ paṅkam | māyāvāpāṅkurasya āvāpaścāṅkuraśca āvāpāṅkuraḥ, dvandvaikavadbhāvaḥ | māyāyā āvāpāṅkuraṃ māyāvāpāṅkuraṃ tasya, tuṣa-kambukavat tuṣa-kambukamiva jñeyam | yathā hi tuṣa-kambukaḥ śālitaṇḍulānāmāvāpasya ucchūnatāyāḥ prasavābhimukhabhāvasya aṅkuropatternimittam | evaṃ māyāyā śivecchāvaśādāvāpasya prasavābhimukhabhāvasya kalādikāryādeśca tannimittamiti | etaduktaṃ bhavati-yasyedamasti, taṃ prati māyā prasavābhimukhī bhavati kalādīṃścotpādayatīti | nanu ātmani tuṣakambukasthānīyo malo varttate | māyāyāṃ ca kalādyaṅkurajanmeti bhinnādhikaraṇatvāt kathamekādhikaraṇo dṛṣṭānta iti cet | satyam | nāyaṃ sarvathā dṛṣṭāntaḥ, kintu nimittanimittībhāvamātra ityadoṣaḥ | atra tuṣa-kambukadṛṣṭāntena śāstrāntarokta- tāmrakālikādṛṣṭānto'pyupalakṣaṇīya iti | taduktaṃ śrīmanmataṅge (puṃpradhāneśvarasādhanapaṭale 80)- tāmrakālikavad yogāt sahajaḥ parikīrtitaḥ | iti | atrāpi yathā tāmrasya kālikā rasaśaktyā nivarttate | tathā malaḥ śivaśaktyā nirvarttata ityetāvati dṛṣṭāntatvam | natu sarvathā sādharmyāditibodhyam | asya ca paryāya-nāmāni mṛgendre darśitāni | yathā- paśutva-paśunīhāra-mṛtyu-mūrcchā-malāñjanaiḥ | avidyāvṛtirugglāni pāpamūlakṣayādibhiḥ ||-mṛ0 1/7/7 suprabhede ca - malo'jñānaṃ tamo'jñatvaṃ tiraskārakarastathā | patiḥ paśuravidyeti malaparyāyavacakaḥ || iti || 19 || atra puṃsāmiti bahuvacana-nirdeśād mala ityekavacananirdeśācca malasyaikasyaiva bahupuruṣa-kriyāvāraka-śaktivaicitryamastīti dhvanitamarthaṃ mṛgendrasūtreṇa (1/7/8) mukhato darśayati- tadekaṃ sarvabhūtānāmanādi niviḍaṃ mahat | pratyātmastha-svakālāntā-pāyiśaktisamūhavat || 20 || tad āvaraṇaṃ sarvabhūtānāṃ caturdaśavidhānāmapi prāṇanāmekameva | kasmādityatra viśeṣaṇadvāreṇa hetumāha-anādīti | anādi na māyīyabandhanavadāgantukam | ata evaikam | anekatve hi tasyā'cetanatvāt kāraṇāntara-pūrvakatvenā'nāditvānupapatīḥ | naca kāraṇāntara- pūrvakatve'pi kalādinā pāramparyeṇa bandhakatvāt anāditvaṃ bhavatīti vācyam | tasya pravāhānāditvānaṅgīkārāt | tadaṅgīkāre tu puṃsāṃ malābhāvā vasthāvasyakatayā tadānīṃ śivasyeva punarbandhābhāvaprasaṅgāt | tasmānna karmavat pravāhānāditvaṃ malasya | kintu kāraṇābhāvādevā'nāditvaṃ māyāvat | niviḍaṃ ghanam, abhedyamityarthaḥ | vyāpakānāmātma- nāmāvārakatvāt mahat | nanu malasyaikatve ekamuktau sarvamuktiprasaṅga ityatra āha-pratyātmastha-svakālānnāpāyi śaktisamūhavaditi | pratyātmasthāḥ prati puruṣaṃ varttamānāḥ svakālāntā pāyinyaḥ svasvapariṇāma-kālāpasāriṇyaḥ yā śaktayastāsāṃ samūhaḥ so'syāstīti tadvat | tathoktaṃ tattvatraya nirṇaye- malaśaktayo vibhinnāḥ pratyātmaṃ caiva tadguṇāvarikāḥ | iti | evañca sati malasyaikatve'pi tadīyāvāraka-śaktīnāmānantyāt tadāvāryāṇāmapi bhedād naikamuktau sarvamuktiprasaṅgaḥ | anena sutreṇa malasyaikatvādi-pratipādakena tatsvarūpa-lakṣaṇamuktam | tatra pramāṇaṃ tu mohādilakṣaṇa-kāryaliṅgaṃ śeṣavadanumānaṃ draṣṭavyam | tad yathā-mohādikaṃ kāryaṃ sakāraṇakaṃ kāryatvād ghaṭavat | atra ca māyādīnāṃ prakāśakatayā mohakāraṇatvāsiddheḥ pariśeṣāt mohakāraṇatayā malasya siddhiḥ | tathā kiraṇe- prakāśo vyaktiśabdena malaśabdena cāvṛtiḥ | vyaktiryā'ṇomalaḥ proktaḥ sphuṭaṃ dīpāndhakāravat | iti mataṅge ca - tasmād dvayaṃ malo māyā sadā dipāndhakāravat | dvayoḥ svabhāvabhedaśca tvayā''khyātamidaṃ mune || iti | mohādīni malakāryāṇi saptavidhāni bhavanti | tad yathā tatraiva (mātaṅgapārameśvare (6/103)- moho madaśca rāgaśca viṣādaḥ śopa eva ca | vaicittyaṃ caiva harṣākhyaḥ saptaite sahajā malāḥ || eteṣāṃ svarūpaṃ mataṅgādau draṣṭavyam || 20 || nacaitā malasya śaktayaḥ svātantryeṇa rundhanti apasaranti vā, kintu parameśvara-rodhaśaktyadhīnāḥ | sā'pi rodhaśaktirupacārāt pāśa iti [mṛgendra]sūtradvayena [7/11] pratipādayati | tāsāṃ māheśvarī śaktiḥ sarvānugrāhikā śivā | dharmānuvarttanādeva pāśa ityupacaryate || 21 || māheśvarī śaivīśaktiḥ tāsāṃ malaśaktīnāṃ dharmānuvarttanāt dharmasya dṛkkriyā-sannirodhakatva-lakṣaṇasya anuvartanāt anusaraṇādeya | hetupañcamīyam | pāśatayā pāśatvena upacaryate | nacātra mukhyaṃ pāśatvaṃ | tatra hetutayā rodhaśaktiṃ viśinaṣṭi- sarvānugrāhikā śiveti | sā sarvānugrāhikā sakala-jagadanugraha-svabhāvā śivā tacchreyaḥ prasādhikā yataḥ, tato na mukhyatvamityarthaḥ || 21 || nanvasyā rodhaśakteḥ rodhanaikasvabhāvāyāḥ kathamanugrahakāritvamityāśaṅkyāha- pariṇāmayatyetāśca rodhāntaṃ kārkacittviṣā | yadonmīlanamādhatte tadānugrāhikocyate || 22 || (mṛ0 7/12) etāśca sarvabhūtagatāḥ malasambandhinī āvaraṇaśaktiḥ rodhāntaṃ tadadhikāra-kālaṃ yāvat tāvat pariṇāmayati pariṇāmena yojayati | pariṇāmaśabdāt prātipadikāddhātvarthe iti ṇici kṛte pariṇāmayatīti rūpam | atra ṇauhrasvābhāva śchāndasaḥ | sā patiśaktiḥ kārka cittviṣā | ka evārka kārkaḥ cittviṣā cidrūpa-tviṣā tayā kārkacittviṣā | ka śabdena mūrdhā sadānugrahaikavyāpāra īśāna uktaḥ, īśāno mūrddheti mantraliṅgāt | sa eva sakalajagadanugrahe nityodyuktatvāt arkeṇādityenopamitaḥ | tataḥ pravṛttayā paraśreyaḥ-prakāśikayā cittviṣā jñānabhāsā hetubhūtayā yadā yasminkāle unmīlanam anunmīlita-svarūpāṇāmaṇuvargāṇām āśayavikāśanamādhatte karoti, tadā tasmin kāle anugrāhikā anugrahakarī ucyate bhaṇyate | yadyapi rodhaśaktermalaparipākāntameva nirodhānaikasvabhāvatvaṃ, tathāpi tadanantaramaṇuvargāṇāmāśayavikāsanahetutvādanugrāhakatvamityarthaḥ | tathā ca iyameva etiśaktiryāvanmalaparipākamacidrūpāṇi mala-karma- māyātatkāryāṇyanugṛhṇāti, cidrūpatāmātmanastirodadhāti | pākānantaramātmano'nugṛhṇāti | pāśaṃ tirodadhātīti cidacitāṃ sarveṣāmanugrahakāritvāt sarvānugraha-kāriketyapi siddham | tad yathā- śivasya śaktiḥ sarveṣāṃ sadā'nugrahakāriṇī | pāśadharma-nirodhena pāśānāṃ pāśahetunā || nivṛttiyogyatāṃ teṣāṃ karotīti yatastataḥ | pāśadharmanirodhācca vidhatte paśvanugraham || tādātmikena rodhena rodhiketyupacaryate iti || 22 || evaṃ mala-tirodhānaśaktirūpa-pāśadvayamabhidhāya avaśiṣṭa-pāśeṣu māyopari mahāmāye tyuktatvāt māyāderabhyarhitaṃ mahāmāyārūpaṃ viśvasārottarasūtreṇa darśayati vāgīśvarī ca śuddhādhva-mūlopādānakāraṇam | nopādānaṃ vinā kāryaṃ kadācidupalabhyate || 23 || śuddhasyā'dhvano mūlabhūtamupādānakāraṇam | caśabdo vadhāraṇārthaḥ | saiva vāgīśvarī mahāmāyā | taduktaṃ śrīmatpauṣkare- parā vāgīśvarī vidyā māyā'vidyā'parā smṛtā | iti | mahāmāyāyā nādādīni bahūni paryāyanāmāni | tathā nādakārikāyām- siddhonādaḥ parasumaṅgalā (?) mālinī mahāmāyā | samanānāhata binduradhoṣā vāg brahmakuṇḍalinītattvam (?) || vidyākhyaṃ cetyuktastaistaiḥ śabdaistadāgameṣvitthamiti | anena mahāmāyāyā śuddhādhvopādānatvarūpaṃ lakṣaṇaṃ pradarśitaṃ | tena ca kāryaliṅgakamanumānaṃ tatsadbhāva-sādhakaṃ pramāṇamākṣiptam | tathāhi-śuddhadhvā'yaṃ sopādānaḥ kāryatvāt ghaṭavat | nacātra samavetaśakterevopādānatvena siddhiritvati vācyam | tasyā upādānakāraṇatve'cetanatvāpattyā cetanaśiva-samavāyāyogāt | yathā śrūyate pauṣkare (2/11)- śive karttari tādātmyān neyaṃ kuṇḍalinī sthitā | pādānatvato hetoḥ kulāle mṛttikā yathā || iti | atra māyāprakṛtyormohakatvena prabuddhapuruṣa-kāyakaraṇarūpa- śuddhādhva-kāraṇatvāyogena pariśeṣāt tadanukāri-kāraṇatayā mahāmāyāsiddhiḥ | tathā pauṣkare (2/6-7/10)- māyāpi nātropādānaṃ mohakatvāt svatejasā | yataḥ prabuddhapuṃskāyakaraṇānāṃ na kāraṇam || śuddhādhvavarttinaḥ sarve prabuddhāḥ śivatejasā | tasmācchuddhādhvanaścā (sta)sya svānukāryeva kāraṇam || iṣyatāṃ kuṇḍalinyākhyaṃ śuddhametad dvijottamāḥ | iti nanu kāryasya sopādānatvamasiddham | pradhvaṃse vyabhicārādityāśaṅkyāha-upādāna mityādi | upādānaṃ upādānakāraṇaṃ vinā antareṇa kāryaṃ kadācidapi nopalabhyate na dṛśyate | kāryatvahetorbhāvatva-viśeṣaṇadānena vyabhicāraḥ pariharaṇīya iti bhāvaḥ | asmādapi śuddhādhvavāsināṃ paramokṣaṃ prati bandhakatvāt pāśatvameva | yathā śrīmatpauṣkare (2/2-3) kiñca rudrāṇavo yena badhyante yatra vā sthitāḥ | vimucyante yato vā'yaṃ sa binduriti gamyatām || 23 || atha [svatantratantrīya-] sūtrāntareṇa tasya sakalajagadutpattihetubhūtaṃ śuddhādhvakāryaṃ darśayati- yā'tha kuṇḍalinī śaktirmāyākarmānusāriṇī | nādabindvādikaṃ kāryaṃ tasyā iti jagat sthitiḥ || 24 || atrā'tha-śabdaḥ śivasamavāya-śaktyapekṣaḥ, samavāyiśakteḥ śivasya ca māyordhvatva-pratipādanāt | tathā sarvajñānottare śrūyate- niṣkalā paramā śaktiracintyā sarvatomukhī | saṃsūkṣmānirmalā nityānandā varvāṇadāyinī || yā vijṛmbhati tattveṣu ....caiva hi (?) | tayā dhṛtaṃ jagat sarvamekayā'nekarūpayā || asyā ūrdhvaṃ nirālambaṃ nirādhāraṃ nirāmayam | acintyaṃ vyāpakaṃ śāntaṃ sṛṣṭi-saṃhāra-varjitam || iti | evaṃ samavāyiśakteradho vartamānā māyākarmānusāriṇī māyā ca karma ca māyākarmaṇī, māyākarmaṇo'nusāraḥ māyākarmānusāraḥ, so'syā'stīti māyākarmānusāriṇī | nivṛttyādi-kalārūpeṇa māyākārya- pṛthivyādi-tattvādhārabhūtā tadvarttināṃ karmānuguṇa vākśaktirūpā cetyarthaḥ | yadvā māyākṣobhakānantadeva-śarīrotpādakatvena tasyā māyānukūlatvam | karmajanya-bhāvapratyayānuvedhaśabdotpādakatvāt karmānukūlatvam | kuṇḍalinī kuṇḍalinyākhyā yā śaktiḥ śivasya parigrahaśaktiḥ | taduktaṃ ratnatraye (166)- mantrayonirmahāmāyā yā parigrahavarttinī | iti | yathā sarvajñānottaravṛttau-atra kuṇḍalinī-śabdavācyā tu bhujaṅgakuṭilākāreṇa nādātmanā svakāryeṇa pratipuruṣaṃ bhedenā'vasthitā, natu svarūpeṇa pratipuruṣa mavasthitetyartha iti | śrīmattrayodaśaśaktikāyām-bhujaṅgakuṭilākāreti | tasyāḥ mahāmāyāyāḥ kāryabhūtaṃ nādabindvādikaṃ nādaśca binduśca nādabindū, tau ādiryasya tannādabindvādikaṃ jagatprapañcaḥ śuddhādhvā, iti itthaṃ sthitiḥ siddhāntaḥ | atra cādiśabdena nādākhyeśvara-tattvānāṃ nādādipañcatattvavarti- bhuvanatanukaraṇādīnāṃ kāmikādīnāṃ tantrāṇāṃ ca grahaṇam | athavādiśabdena śuddhetarāṇyapi tattvāni gṛhyante, kuṇḍalinyāḥ sākṣāt paramparayā ca sakalaprapañcakāraṇatvāt | yathā cāhuḥ kālottare- pañcatriṃśatitattvaṃ hi śivatattvād vinirgatam | tatra sthitiśca vṛddhiśca tatraiva ca layo bhavet || atra śivena samavāyiśaktyā kṣubdhāyā mahāmāyāyāḥ sakāśānnādābhidhānaṃ tattvaṃ prathamamutpadyate | iyameva śivādhārakatayā śivatattvamityapi vadanti | tataḥ sakāśād bindusaṃjñakaṃ tattvamutpadyate | idañca tattvaṃ śaktyādhārakatayā śaktitattvam | tataḥ śaktitattvāt sadākhyaṃ tattvam | tataḥ sadākhyādīśākhyaṃ tattvam | īśākhyād vidyākhyaṃ tattvamiti krameṇa śuddhāni pañcatattvāni jāyante | tatra vidyātattve vidyātattvādhipatiśca, bhṛguṇyādayaḥ sapta vidyārājñyaśca, tadadhīnāḥ saptakoṭimahāmantrāśca, vācakaśabdā vyomavyāpyakṣarādayaśca, vaikharyādayaśca kāmikādyaṣṭāviṃśati- tantrāṇi ca varttante | yathā mṛgendre (13/156)- bhṛguṇī brahmavetālī sthāṇumatyambikā parā | rūpiṇī nandinī jvālā sapta saptārvudeśvarāḥ || 19 || śrīmataṅge - prādhānyena sthitā hyetā vidyā mantrāśca suvrata | ekāśītipadā devī yā sā śaktiḥ śivātmikā || śā[ntau]ntād vinirgatā pūrvaṃ sthānaṃ tasyāstadātmakam | laye ca śivatattvākhyaṃ vyaktau bindvā[tmakaṃ] hvayaṃ param || bho[gaḥ]ge sadāśivasthā[ne]naṃ īśvarā[khye]khyaṃ ca śāsa[naṃ]ne | vidyātattve'dhikāraḥ syād yonirjñeyā sadaiva hi || ta[a]syāmeva sthitā mantrā vidyāśca vividhā mune ! | iyaṃ tāvanmahāśaktiḥ śivasya paramātmanaḥ || iti || (mā0 7/30-34) atra layabhogādhikārapradasya śivasya ātmanāṃ bhauvanaśarīrapradasyāpi vyomavyāpyakṣarasamūhasyā'bhivyaktisthāna- śarīratayā layabhogādhikāra-sambandha uktaḥ | natu svābhāvikaḥ, sādhikaraṇanāśākārakorakośāvaśānāyānāmakṣarāṇāmivā'cetanatvena tadayogāt (?) tasmādasyā vidyātattve evā'kṣarayonau mukhyaḥ sambandha iti | īśvaratattve'nantādayo'ṣṭau vidyeśāḥ, tadadhiṣṭhātryastvaṣṭau vāmādiśaktayaḥ, tadvilāsinyaḥ śaktayo'ṣṭau bhānumatyādayaḥ, ucchuṣmādayaśca pañca rudrāḥ siddhāntaśāstraiḥ prapūjitāḥ nandyādyaṣṭau gaṇeśvarāḥ, indrādayo lokapālāsteṣāmāyudhāni ca śivāsanabhūtā dharmādayo'ṣṭau ca sthitāḥ | tadāha mṛgendre (13/158)- ucchuṣmāḥ śāmbarāścaṇḍā mahāvīryāḥ padadruhaḥ | rudrā gaṇāḥ sadikpālāḥ śāstrāṇi patayastataḥ || iti | śrīmataṅge - vidyā bhānumatī nāma bhāsurapratimā tu sā | tato'nyāpi mahābhāgā raudrī rudreṇa karmaṇā || viśvā ca kālī kāpālī vidyā'nyāpi mahodayā | sukhodayā'nyā vikhyātā tathā vajrīti kīrtitā || aṣṭāvetā yaśasvinyo vidyeśānāṃ mahātmanām | kriḍanārthaṃ vilāsinyaḥ paśūnāṃ pāśamocikāḥ || iti (mā0 7/19-22) sadāśivatattve tu tadadhikārāvasthaḥ sadāśivaḥ, praṇavādyā daśa aṇavaḥ, sadāśivaśca pañca brahma, ṣaḍaṅgāni ca, akṣarabindusthūladhvanirūpo nādaśca varttate | taduktaṃ svacchande- oṃkāreśaḥ śivo dīptaḥ kāraṇeśo daśeśakāḥ | suśivaścaiva kālaśca sūkṣmarūpoṃ'śutejasaḥ || iti | śrīmataṅge (vidyātattvapaṭale 25)- brahmāṇyaṅgāni yāni syustāni sādākhya gocare | nādo binduḥ sakalaḥ sādākhyaṃ tattvamāśritau kathitau | etat sadāśiva-tattvaṃ prāptāḥ sarve'pi tatsamā bhavanti | yathā mataṅge (4/55)- merupṛṣṭhaṃ yathā prāptāstṛṇaloṣṭādayo bhṛśam | pāpnuvanti suvarṇatvaṃ tadvat sādāśive pade || iti | bindutattve tu bhuvanarūponivṛttimadādisaṃjñaḥ sadyojātādi-saṃjñaḥ sakalaniṣkalākhyaḥ śivaścākṣarabinduhetusvarūpa-sūkṣmanādaśca varttate | mṛgendre (13/161) bindau nivṛttyādikaleśvarāḥ | iti | tattvaprakāśavṛttau-sūkṣmanādasya śaktitattvāntarbhāvatvena coktatvāditi vākyena sūkṣmanādasya bindutattvāvasthānaṃ prakaṭitam | sarvātma śambhukṛtasiddhāntadīpikāyāmayamarthaḥ | nādatattve tu dhvanipatirindhikā vā dīpikā vā recikā vā nivṛttyādibhuvanapatisaṃjñaḥ śivo varttate | cicchaktau śaktimad-variṣṭhaḥ parameśvaraḥ sakalajagatparamakāraṇaṃ kuṇḍalinī ca vāgīśāṃ patayaśca | tadurdhvaṃ kevalaḥ paraḥ śiva iti | taduktaṃ mṛgendre (13/162) nāde dhvanipatiḥ śaktau sarvaśaktimatāṃ varaḥ | yonirviśvasya vāgīśāḥ patayaḥ parataḥ śivaḥ || iti | śrīmatsvatantre- tatra kuṇḍalinī śaktirmāyā karmānusāriṇī | bhuvanādhipatīnāṃ ca hetustadvāsināṃ priye ! || tadatītaṃ varārohe paraṃ tattvaṃ nirāmayam | iti | suprabhede ca- tadūrdhvaṃ bindutattvaṃ tu tadūrdhve nāda eva tu | tadūrdhvaṃ śaktitattvaṃ hi tattvaṃ tattve tadūrdhvataḥ (?) | atordhve śivatattvaṃ syāt sarvatattvoparisthitam || śivādyavaniparyantaṃ vyāpakaṃ tena tejasā | idaṃ nādatattvameva paramakāraṇaṃ nityam | tadeva mahāmāyeti kecidācāryā vadanti | teṣāṃ pakṣe catvāryeva kāryāṇi śuddhatattvāni | yathā- śuddhāni pañcatattvānyādyanteṣu smaranti śivatattvam | śakti-sadāśivatattve īśvara-vidyākhyatattve ca || asya vyākhyā-teṣu madhyācchivatattvaṃ bindvātmakamādyaṃ pradhānamupādānaṃ smaranti pūrvācāryāḥ, paramopādānatvenaiva cāsya māyāvannityatvaṃ siddham | ataścānyāni catvāri tattvāni tatkāryāṇīti bhāva iti | śrīmatpauṣkare tu-nādābhidhānaṃ śivatattvamapi kāryameva, kintu tatra śaktitattvāntarbhāveṇa catvāryeva kāryāṇi śuddhānītyuktam | tad yathā- vṛttistattvātmikā cāsya caturthī saṃvyavasthitā | śivatattvaṃ sadeśākhyamīśaṃ vidyāhvayaṃ tathā || śuddhānyetāni tattvāni rudrāṇūnāṃ mahātmanām | iti | sarvajñānottare tu-śaktyabhidhānaṃ bindutattvameva paramakāraṇamityuktam | tadyathā- atordhvaṃ baindavaṃ tattvaṃ vimalaṃ sarvato mukham | paramaṃ sarvatattvānāmanantajyotirūpakam || 24 || atha sūtrāntareṇa catasro'pi vāgvṛttayo mahāmāyākāryāṇīti śabdasṛṣṭimuddiśati- tasyāścatasro vāgrūpā vṛttayo vaikharyādayaḥ | vaikharī madhyamā cānyā paśyantī sūkṣmasaṃjñitā || 25 || vāgūpā vaikharyādayaścatasraḥ tasyā mahāmāyāyā vṛttayaḥ kāryāṇi | catasṝṇāmapi krameṇa nāmānyāha-vaikharītyādi | ekā vṛttirnāmnā vaikharītyucyate | anyā vṛttirnāmnā madhyamā | aparā nāmnā paśyantī | aparā sūkṣmasaṃjñitā | etāsāṃ svarūpamuttaratra saṃgrahakāraḥ svayameva vakṣyati | anena śabdasṛṣṭirapi bindūpādānetyuktā bhavati | atrā'yaṃ sṛṣṭikramaḥ-śivecchayā prathamaṃ kṣubdhāyā mahāmāyāyāḥ sakāśānnāda utpadyate | nādād binduḥ | bindorakṣaram | akṣarānmātṛketi | tathā parākhye- binduḥ kṣubdhastadicchātaḥ śabdarāśirabhūt tadā | iti | mṛgendre- śakternādo bhaved bindurakṣaraṃ mātṛkā tataḥ | iti | ākāśavāyuprabhavaḥ śarīrāt samuccaran vaktramupaiti nādaḥ | sthānāntareṣu pravibhajyamāno varṇatvamāgacchati yaḥ sa śabdaḥ || iti | svāyambhuve- navaparvaśatārthātma-yonirbījātmakaḥ paraḥ | akārādi-visargāntaṃ bījaṃ tat ṣoḍaśākṣaram || śeṣā yoniścatustriṃśadavyayā hyakṣarātmikā | sā śaktirdevadevasya tayā vyāptamidaṃ jagat || iti | āsāṃ catasṝṇāmapi vṛttīnāmāśrayabhūtā nivṛttyādayaḥ, kalāḥ pañca ca bindoreva kāryāṇi | tathoktaṃ ratnatraye (85)- saiṣā caturvidhā vṛttirnivṛttyādi kalāśrayāt | pañcadhā bhidyate bhūyaḥ kalāstā binduvṛttayaḥ || iti | mūlatantre'pi-pūrvoktabindumadhyasthāḥ kalāḥ pañca samudbhavāḥ | iti | iyaṃ mahāmāyā śabda-vastūbhayātmikā bhavati; sūkṣmādīnāṃ śabdānāṃ varṇapadamantrātmakānāñca vastūnāṃ cotpādanāt | tathā pauṣkare- śabdavastūbhayātmānau bindurnānyatarātmakaḥ | iti | mantrādhvā ca padādhvā ca varṇādhvā ceti śabdataḥ | bhuvanādhvā ca tattvādhvā kalādhvā cārthataḥ kramāt | iti || atra śabdabrahmavādinaḥ ātmana eva nādādikrameṇā'vasthānamiti vadanti | tadayuktam | avikāriṇastasya nādādyākāreṇa pariṇāmānupapatteḥ | nāpi tacchakteḥ, tasyā api pariṇāmāyogāt | dvayorapi vikāritvā bhyupagame acetanatvaprasaṅgāt | tasmāt śabdopādānatvaṃ bindorevābhyupagantavyamiti | tathā nādakārikāsu (16)- avikāryatrātmoktastacchaktiścāpyato na yogyau tau | bahudhā sthātuṃ yadvā caitanyavinākṛtau vikāritvāt | iti || 25 || evaṃ śuddha-māyālakṣaṇaṃ pāśaṃ nirūpya svāyambhuva- sūtreṇā'śuddhamāyālakṣaṇaṃ nirūpayati- māyātattvaṃ jagadbījamavināśyaśivātmakam | vimvekamakalaṃ sūkṣmamanādyavyayamīśvaram || mātyasyāṃ pralaye sarvajagat, mayati annāt jagaditi vā māyā | tathā pauṣkare- mayatyasmād jagat sarvaṃ tena māyā samīritā | iti | māyārūpaṃ tattvaṃ māyātattvam | idameva tattvaṃ granthyādi nāmabhirbahubhirgīyate | jagadbījam jagataḥ sarvasya kalāderbījamupādānakāraṇam | anena viśeṣaṇena-jagadidaṃ sopādānam utpattidharmakatvāt yathā paṭādiriti māyāsiddhiruktā | yathā mṛgendre (9/3)- karttā'numīyate yena jagaddharmeṇa hetunā | tenopādānamapyasti na paṭastantubhirvinā || iti || avināśi nityam | jagat-saṃhāre yadyupādāna-kāraṇasya māyākhyasyāpi vināśaḥ syāt, tat punaḥ sargādau kasmādupādānāj jagadutpadyeta | ato nāsyā anityatvam | athocyeta-sargādau upādānamapi devaḥ srakṣyatīti | naitad yuktam | evaṃ sati tatkāryasyeva asyāpyupādānaṃ vinā'nutpatterupādānāntaraṃ kalpyam | tasyāpyanyaditya- navasthā syāt | vyaktyupasaṃhāreṇa śaktirūpatayā'vasthāne na kaścid doṣaḥ tadidamuktaṃ- yadyanityamidaṃ kāryaṃ kasmādutpadyate punaḥ | iti |-mṛgendre (9/5) aśivātmakam aśuddhaṃ, śivātmakaṃ cetanaṃ na bhavatītyaśivātmakam | acetanamiti yāvat | acetanasyaiva tatkāryasya kalāderupalambhāt | acetana- tatkāryopalambhe'pi tatkāraṇasya cetanatvābhyupagame kāraṇāniyamalakṣaṇaḥ sakalānumānocchedaḥ sarvavyavahāra-lopo'pi doṣaḥ syāt | taduktaṃ (mṛgendre 9/4)- tadacetanameva syāt kāryasyā'cittvadarśanāt | prāptaḥ sarvaharo doṣaḥ kāraṇāniyamo'nyathā || iti | vibhu vyāpi | puruṣasya bhogāya tiryagūrdhvādho madhyasthita-srotobhiḥ sarvatomukhatayā sarvakāryotpādakatvāt | taduktam- avyāpi cet kutastat syāt sarveṣāṃ sarvatomukham iti |-(mṛgendre 9/5) evaṃ pakṣatuṇḍādibhedānāmapi bhogādhiṣṭhānatvavat kalādi- kāryabhedānāmapi bhogādhiṣṭhānatayā bhedarahitam | bhinnatve anekatve satyacetanasya ghaṭapaṭādivadutpattimattvaprasaṅgāt | idaṃ tu notpattimat na kāraṇajanyam, paramakāraṇatvāt | nahi paramakāraṇāni bahūni bhavanti | yathā mṛgendre (9/7-) yadanekamacit tat tu dṛṣṭamutpattidharmakam | na tadutpattimat tasmādekamabhyupagamyatām || iti | nanu jagadutpattau paraparikalpita-paramāṇvādivadupādānakāraṇa- bahulatvamastu ; bahubhyo'pi tantubhyaḥ paṭasyaikasyotpattidṛṣṭeḥ, tadvad jagat sarvamanekasmāt kāraṇādutapadyatām kiṃ granthyātmaka paramakāraṇa- kalpanayeti cet | na | yadanekatantvātmakaṃ kāraṇaṃ paṭasyoktaṃ, tadanekamapi ekasmād dukūla-kārpāsādi-dravyādupannatvādekam | yathā ca ekasmād dukūla-kārpāsādi-dravyād anekākāra-paṭādyutpattiḥ ; evaṃ paramakāraṇāt sarga-sthiti-layādhārāt sargādau māyātattvāj jagadutpattiriti na kaścid doṣaḥ | tadūktam- paṭastantugaṇād dṛṣṭaḥ sarvamekamanekataḥ | tadapyanekamekasmādeva bījāt prajāyate || iti |-mṛgendre (9/7) | evamanekatve satyacetanānāmanityatvaprasaṅgena paramakāraṇatvabhaṅgamajānānāṃ paramāṇugaṇakāraṇatvavādināṃ vaiśeṣikādīnāṃ dravyādiṣaṭpadārtha-ṣoḍaśapadārthānyatarajñānasya niḥśreyasa hetutāvarṇanena prakaṭitaprabodhataikṣṇyānāmapi upekṣaṇīya [tva]m | taduktam (mṛgendre)- bhūtāvadhi jagad yeṣāṃ kāraṇaṃ paramāṇavaḥ | teṣāṃ pūrvoditāddhetorjñātaiva jñānasūkṣmatā iti | akalaṃ kalārahitam | kalā nāma hāvṛtavādyuktāḥ (?) purādisanniveśānekarudrabhogyatvādayo viśeṣāḥ, tadrahitam | nātra kvacit purāṇi nityāni dṛśyante | nāpi tat sanniveśāḥ | nāpi bhogyatvam | nanu tatra viśeṣābhāve maṇḍaleśānāmavasthānapratipādikāyāṃ māyāyāṃ maṇḍaleśānāḥ kramato'ṣṭau vyavasthitā iti śruteranupapattiriti cet | na | māyāyāḥ śaktirūpatvena bhuvanāsambhavena tatra sthityanupapatteḥ tatsamānadeśakalāmastakasthitānāmupacāreṇa tatrāvasthānaśrutyupapatteḥ | taduktaṃ śrīmanmṛgendre (13/3)- māyāyāmapi paṭhyante gahaneśādayo'dhipāḥ | tattvaśuddhiśca dīkṣāyāṃ sarvaṃ tatkṛtimastake || iti | māyāgarbhādhikārye tadīśvaratvaṃ, na tu pañcāṣṭakādivanniyatabhuvaneśvaratvamityetad jñāpayitumatropacārābhidhānamiti bhāvaḥ | sūkṣmam | na sthūlam | avyakta buddhyādivat sthūlaṃ na bhavatītyarthaḥ | sūkṣmatāratamyaviśrāntabhūbhitvādapi idameva sūkṣmam | tathā | pauṣkare- tanmātrāṇi pṛthivyādeḥ sūkṣmāṇyebhyastvahaṅkṛtiḥ | tasyāḥ sūkṣmatarā buddhistasyāḥ prakṛtireva ca || tasyāḥ kalādivargaśca māyā sūkṣmatarā tataḥ | yatra saukṣmyaparākāṣṭhā sā māyetyabhidhīyate || iti | asyāḥ sūkṣmatvamantargūḍhapaṭasya kaṭāderivābhipretam | natu sarvathā vikārarāhityam | yathā mṛgendre (9/21)- yathā kaṭādigūḍhasya paṭādestadvyudāsataḥ nāsataḥ kriyate vyaktiḥ kalādergranthistathā || iti | anādi paramakāraṇatvāt yaccānādi, na tat sarvātmanā pariṇamate | kintu śaktyātmanāvasthitāyāstasyā ekadeśato māyātmakādupadyate vyaktimāsādayati | yeṣāṃ sarvātmanā jagadbījaṃ pariṇamate, teṣāṃ tadanityamiti anādi-padena ekadeśapariṇāma-siddhiḥ | evaṃ sati asmin siddhānte kāryatvaṃ na paṭakuṭīvat vṛttitayā, paṭadaśāyāṃ kuṭīkṛtyasyā'nupapatteḥ | nāpi sāṃkhyavad dadhi- kṣīranyāyena pariṇāmatayā, tathātve kṣīranāśavat sarvātmanā upādāna- nāśaprasaṅgāt | ata eva na bauddhavad bījāntarāṅkuranyāyaḥ, tatrāpi sarvātmanā bījanāśāt | nāpi māyāvādivat śuktirajata-nyāyena vivarttatayā, kāryasyā'satyatvaprasaṅgāt | tasmādasmin mate ghṛtakīṭa-nyāyena ekadeśa- pariṇāmatayaiva kāryatvaṃ siddham | taduktam- bindu-māyā-pradhānānāṃ vikṛtirghṛta kīṭavat | iti | siddhāntadīpikāyām- śivecchāpreritā nandanātha-vikṣobhitā punaḥ | ghṛtakīṭanayādekadeśena pariṇāmatā || śaktyātmaka-kalādīni prayānti sthūlarūpatām | nā'sato vidyate bhāvo nā'bhāvo vidyate sataḥ || iti | atra tanukaraṇādīni kāryāṇi saṃhṛtau bindvādyupādāneṣu śaktyātmanā'vasthāya sṛṣṭau bandhātmaka-prayojanāya punarvyaktātmakāni bhavanti | tathā mṛgendre (9/13)- tadādhārāṇi kāryāṇi śaktirūpāṇi saṃhṛtau | vikṛtau vyaktirūpāṇi vyāpriyante'rthasiddhaye || iti | avyayaṃ na tasyāḥ vikāraśaktayo vyayaṃ vināśaṃ gacchantīti avyayam, śaktivyayarahitamityarthaḥ | avyayapadena asatkāryavādibhyo'syātra viśeṣaḥ sūcitaḥ | teṣāṃ hi viśiṣṭa-kāryotpādana-sambhavādityuktaṃ mokṣakārikāsu | itthaṃ sarvavikārāṇāmupādānatayā''pūrakatvena īśvaravat puruṣārthasādhakatvādīśvaratvamiti || 26 || asya māyātattvasya ekatve'pi anekākāra-kāryotpādakatvaṃ sahakārisāpekṣatvaṃ ca mṛgendrasūtreṇa (9/2) pratipādayati- tadekamaśivaṃ bījaṃ jagataścitraśaktimat | sahakāryadhikārānta-saṃrodhi vyāpyanaśvaram || 27 || tat māyātattvam ekam | aśivam aśuddhaṃ mohakatvāt | jagato bījam | citraśaktimat citrā vicitrāḥ śaktayo yasya tat tathoktam | tathācā'sya ekatve'pi tacchaktīnāmanekatvād vicitrakārya-janakatvamaviruddhamityarthaḥ | kiṃca sahakāryadhikārānta-saṃrodhi ? | tācchīlye ṇinipratyayaḥ | anena karma sahakārītyuktam, karmābhāve granthitattvasyā'pravṛtteḥ | vyāpi anaśvaram | padadvayametat pūrvameva vyākhyātam | atra ekatvādi-viśeṣaṇānāṃ punarupādānaṃ pratipādayituṃ (?) vicitraśaktimat- sahakāryadhikārāntasaṃrodhi-rūpa-viśeṣaṇadvaya-sahavarttitayaiveti na paunaruktyam | asya māyātattvasya rūpamācāryairapyuktam- māyākhyaṃ citraśaktyā parigatamakalaṃ kṛṣṇavartmaikabījaṃ nityaṃ karmāntarodhi svakṛtinivasanaṃ tatkṛtivyāpakaṃ ca | kāryācittvaprakāśya ----- daśivakaraṃ (?) mohakaṃ svāpakāle sattvātmā ca sa evaṃ paramapi ca sitaṃ kāraṇaṃ bodhakaṃ tat || iti || 27 || atha kiraṇasūtrārdhena śuddhāśuddhayorupādānayormāyayor- adhiṣṭhāturnimittakāraṇasya bhedaṃ darśayati- śuddhe'dhvani śivaḥ kartā prokto'nanto'site prabhuḥ || 28 || śivaḥ śuddhaḥ parameśvaraḥ śuddhe aśuddhirahite adhvani vidyātattvabhuvanādyātmake mantre mantreśādyātmake ca kartā nimittaṃ proktaḥ uditaḥ | tatkṛtaṃ tattvabhuvanādikaṃ ca samasta mityarthaḥ | anantaḥ anantādiko vargaḥ asite aśuddhamāyātmake prabhuḥ sṛṣṭyādikartā prokta ityanuṣaṅgaḥ | atrā'nantādīnāmīśvarapreraṇayaiva kartṛtvamabhimatam | taduktamatraiva- īśvaro'dhasta-vidyānāṃ patīn sa prerayatyaṇūn | tena preritamātrāste kurvantyadhastanaṃ jagat || iti || tathā kailāsasaṃhitāyāṃ- māyā-vikṣobhako'nanto maheśvara-samanvayāt | iti | yadyevaṃ śivasya sarvakartṛtvaṃ na ghaṭata iti cet | na | antaraṅgāmātya- purohitādiprakṛtivargaṃ svayameva kurvato nṛpaterbahirātmakalpā 'mātyādi- preraṇena sarvakartṛtvavat anantādīn svayameva kurvatastat-preraṇayā ca bahiḥ karttuḥ śivasya sarvakartṛtvāvirodhāt | taduktamatraiva- ? sahakāriṇāṃ karmaṇāmadhikārāntaṃ yāvat saṃruṇaddhi aṇūn badhnāti tacchīlamiti sahakāryadhikārāntasaṃrodhi, karmaṇāmabhāve māyātattvasyāpravṛtterityarthaḥ | yathā bhūmaṇḍaleśena niyuktaḥ sarvataḥ prabhuḥ | tathā'sau kurute sarva tacchakti-pratibodhitaḥ || iti | atra śivapreritasyā'nantasya kalādi-pradhānaparyanta-tattvānāmeva karttṛtvam | anantapreritasya śrīkaṇṭhasyaiva guṇādi-kṣityanta-tattvānāṃ karttṛtvam | bhautikasṛṣṭestu śrīkaṇṭhapreritasya brahmaṇaḥ kartṛtvamiti vivekaḥ | tad yathā pauṣkare- kṣobhako'tra mahātejāḥ śrīkaṇṭho'nantavikramaḥ || (pau0 6/30) pravṛddhaḥ parameśāna ! śaktisamparka-mātrataḥ || (pau0 6/31) guṇādi-kṣitiparyanta-tattvajātaṃ yato bhavet || iti (pau0 6/18) śrīmataṅge- sthitaye sarvabhūtānāṃ śarīrāṇyasṛjat purā | sthūlāni tadviśiṣṭāni sṛṣṭavān bhūtanāyakaḥ || iti | (mā0 19/2-4) tathā svāyambhuve- tatho(yo)dvalitasāmarthyāḥ sarvasya prabhaviṣṇavaḥ | ananteśādi-vidyeśā babhūvuḥ kāraṇecchayā || tebhyo'mitabalāścānye tebhyaścānye niyoginaḥ (?) | bhavanti vimalātmānaḥ sitāsitaphalapradāḥ || tebhyo'pi sāñjanāścānye patīcchānuvidhāyinaḥ | yebhyo nikhilamutpannaṃ jagat sthāvarajaṅgamam || iti || 28 || evamanantakṣobhyasya māyātattvasya kāryāṇyaśuddha-svarūpāṇi mṛgendrasūtreṇa (10/1) darśayati- granthijanya-kalā-kāla vidyā-rāga-nṛmātaraḥ | guṇa-dhī-garva-cittākṣa-mātrābhūtānyanukramāt || 29 || yathāyogyakramād grantheḥ māyāyāḥ anantakṣubdhāyāḥ janyāni sākṣāt paramparayā ca kāryāṇi | śrīmataṅge (kalātattvapaṭale 2)- kṣobhito'nantanāthena granthirmāyātmako yadā | tadā svena vikāreṇa tano(karo)ti vipulaṃ jagat || atrā'yamutpattikramaḥ-māyātattvāt prathamataḥ kalāśabdasyā'rthabhūtayoḥ kalā-niyati-nāmnostattvayoḥ kālatattvasya ca nṛśabdenoktasya ca puṃsaḥ puṃpratyayahetostattvaviśeṣasya caturṇāṃ tattvānāṃ sākṣādabhivyaktiḥ | kalātattvāt tu vidyā-rāgatattvayormātṛ śabdārthabhūtasya pradhānatattvasya trayāṇāṃ tattvānāmabhivyaktiḥ | śrīkaṇṭha-kṣobhitāt pradhāna-tattvād guṇaśabdārthānāṃ sattvarajastamasāmabhivyaktiḥ | tebhyo dhī-śabdārthasya buddhi- tattvasyā'bhivyaktiḥ | buddhitattvācca garvaśabdavācyasya taijasa- vaikārikabhūtādirūpeṇa trividhasyā'haṅkāra-tattvasyā'bhivyaktiḥ | taijasādahaṅkārāt cittaśabdavācyasya manasaśca akṣaraśabda-vācyānāṃ jñānendriyāṇāṃ ca samudbhavaḥ | vaikārikādahaṅkārāt karmendriyāṇāmutpattiḥ | bhūtādiśabdavācyādahaṅkārāt mātrāśabdoddiṣṭānāṃ tanmātrāṇāṃ tattvānāmudbhavaḥ | tanmātrebhyaḥ sakāśād bhūtānāṃ pañcatattvānāmutpattiḥ | amādanukramāt etānyekatriṃśattattvāni ananteśādibhirgranthitattvataḥ sākṣāt paramparayā ca abhivyaktānīti | atra saṃmatayo bahulatvānna likhitāḥ | asyā'śuddhasyā'dhvanaḥ paraśakti-nāda-bindu-sadāśiva-vidyā-rūpaḥ pañcaskandhaḥ śuddho vyāpakatvena saṃsthitaḥ | tatra paramakāraṇaṃ mahāmāyārūpaḥ sūkṣmo nādaḥ kalāṃ vyāpnoti | indhikādi-pañcakalopetaḥ sthūlo nādaḥ kāla-niyati-vidyā-rāga-puruṣa-rūpāṇi tattvāni vyāpnoti | nivṛttyādikalā-catuṣṭaya-sahito binduścatugranthirūpa-pradhāna-guṇa- buddhyahaṅkāratattvāni-vyāpnoti | etadantargatamahaṅkāratattvaṃ manasā saha jñānendriya-karmendriyātmakaṃ karaṇadaśakaṃ vyāpnoti | tadbindvantargataṃ buddhitattvaṃ dharmādharmādibhāvāṃstadupādānāni pratyayāṃśca vyāpnoti | sadāśivanāthaḥ pṛthivyādi-tanmātrapañcakādhiṣṭhātṛ- sadyojātādi-pañcamantratanurbhūtvā tanmātrapañcakaṃ vyāpnoti | mantreśāstu sūkṣma dehārambhaka-bhūtaviśeṣān vyāpnuvanti | mantrāstu sthūlapṛthivyādīni vyāpnuvanti | tathāca vidyāvidyaśvaro-bhayātmako vidyāskandha ekaḥ | sadāśivaskandho dvitīyaḥ | binduskandhastṛtīyaḥ | nādaskandhaścaturthaḥ | kāraṇaskandhaḥ pañcama iti pañcaskandhaḥ śuddhāddhā iti mantavyamiti | tathā mṛgendre ( 13/196-197-198-195 )- nādaḥ sūkṣmaḥ kalākāla-rāgayugme sapūruṣe | sthūlaḥ pañcakalo nādaḥ pañcatattvāśrayo mune ! || pradhānādi-caturgranthi-nidhirbinduśvatuṣkalaḥ | garve manomukhā devā buddhau bhāvādayaḥ sthitāḥ || pañcamantratanurdevaḥ sthitastanmātrapañcake | sūkṣmabhūteṣu mantreśā mantrāḥ sthūleṣu saṃsthitāḥ || vidyā pañcāṇudehaśca bindurnādo'tha kāraṇam | pañcaskandhaḥ paro māgaḥ || iti asya ca prerakakāṇḍatvena bhogya(ka)bhojaka-kāṇḍayorvyāptiryujyate | acintye- caturviṃśatisaṃkhyātamaśuddhaṃ bhogyakāṇḍakam | tato hi miśratattvaṃ ca bhoktṛkāṇḍaṃ tu saptakam || prerakaṃ śuddhatattvaṃ ca svatantraṃ tacchivasya tu | prerakakāṇḍaṃ śuddham ; nādādipañcatattvena vaikharyādiprerakatvācca tadbhuvanavāsināṃ sarvajñatva- sarvakartṛtvoddhalanahetutvāccidrūpatayā cidrūpakāritayā ca (kha) | atra preritaprakāraḥ sūkṣmā vṛttirnādaḥ, paśyantī vṛttirbinduḥ, madhyamā vṛttirakṣaraṃ, vaikharī vṛttirmātṛkā ityucyate | sā ca vaikharī dvidhā- svaśrotragrāhyā, paraśrotragrāhyā ceti | etā vṛttayaḥ krameṇa śivādipañcatattvasambandhinyaḥ | āsāṃ sthānāni krameṇa vasti-nābhi-hṛd- grīvāsyāni pañca | taduktaṃ siddhāntarahasyasāre- vidyādi-pañcatattvānāṃ vāgindriyasahāyatā | vaikharyādivibhedaśca bhogakāle nṝṇāṃ bhavet || nādaḥ sūkṣmo bhaved binduḥ paśyantī madhyamā'kṣaram | mātṛkā vaikharī jñeyā nādādyāstu śivādayaḥ || kaṇṭhoṣṭhyamīśvarītattve vidyāyāṃ vaikharī sthitā | sukṣmādayo vasti-nābhi-hṛd-grīvāsyeṣu saṃsthitāḥ || vaikharyanyaśrotragatā kaṇṭhoṣṭhyaṃ svaśrutiṃ gatā | savikalpā madhyamā syāt paśyantī nirvikalpayuk || āsāṃ sūkṣmā kāraṇaṃ syād brahmaghoṣaṃ taducyate | bhoktṛkāṇḍaṃ śuddhāśuddham | tadvāsināṃ puṃmalāvṛtānāṃ kiñcijjñatvādyupodvalana-hetutvāt śuddham | cidrūpakāritayā aśuddhaṃ bhogyakāṇḍakam | tato hi miśratattvaṃ ca bhoktṛkāṇḍaṃ tu saptakam | prerakaṃ śuddhatattvaṃ ca svatantraṃ tu śivasya tu || tathā-bhoktā bhogyaṃ bhojayitā mantavyaṃ trividhaṃ tvidam | iti | atra prerakakāṇḍaṃ śuddham; nādādipañcakena vakharyādiprerakatvācca, tadbhuvanavāsināṃ sarvajñatvāt sarvakarttṛtvād duḥkhādi-rahitatvācca | bhoktṛkāṇḍaṃ śuddhāśuddham ; tadvāsināṃ kiñcit- sarvajñatvena śuddhatvaṃ, duḥkhādi-yogenā'śuddhatvaṃ ca | bhogyakāṇḍamaśuddham | tadvāsināṃ sadā kiñcijjñatvād duḥkhādi- yuktatvācca | tad yathā- aśuddhaṃ tu catuviṃśacchuddhāśuddhaṃ ca saptadhā | nityaśuddhaṃ ca pañcaite ṣaṭtriṃśat tattvarūpakam || iti || 29 || evaṃ māyā-pāśa-lakṣaṇānantaraṃ karmarūpaṃ prañcamaṃ pāśaṃ viśvasārottara-sūtreṇa nirūpayati- dharmādharmātmakaṃ karma tacca trividhamarthataḥ | jātyāyurbhogadaṃ yena nāmiśraṃ pacyate kvacit || 30 || karma dharmādharmātmakaṃ dharmaścādharmaśca dharmādharmau, tau ātmā svarūpaṃ yasya tad dharmādharmātmakam | tacca karma arthataḥ phalataḥ trividhaṃ triprakāram | tadevāha-jātyāyurbhogadamiti | jātirdevatvādiḥ | āyuḥ śatavarṣeṣvapi jīvanādi | bhogaḥ sukhaduḥkhānubhavaḥ | tāni dadātīti jātyāyurbhogadam | yena hetunā tato hetoḥ jātipradamāyuḥ pradaṃ bhogapradamiti trividhaṃ phaladamityarthaḥ | tathā yogapātañjalasūtra- sati mūle tad-vipāko jātyāyurbhogā iti | ete jātyādayo'pyuttamādi- krameṇa trividhā bhavanti | tathā śrīmataṅge (dharmādharmanirṇayapaṭale 6-8)- jātibhedād rūpabhedācchaurya vijñānabhedataḥ | saubhāgyabhedataścāpi daurbhāgyena ca lakṣyate || evaṃ madhyottamād bhogāt kaniṣṭhāccaiva bhedataḥ | nyūnaṃ nyūnatamāni syuḥ śreṣṭhaṃ śreṣṭhatamāni ca || paśūnāmupasarpanti vibhāgāṃsteṣvathocyate || iti | tacca trividhamapi karma amiśraṃ parasparasambandha-rahitaṃ kvacidapi sthale na pacyate na pakvaṃ kriyate | phaladānaṃ pāka-śabdārthaḥ | jātyāyurbhoga-pradatvena taddeśavarttināmapi vicitrāṇāṃ vinaśvarāṇāṃ pratyātmaniyatānāṃ bhavāntarabhāvināṃ ca tattajjātidehendriyārthānāṃ ca kāraṇatayā dṛk-guṇa-karmasiddhiruktā ; kāraṇāsaṃbhavināṃ guṇānāṃ kāryeṣvanupalabdheḥ | yathā mṛgendre ( 8/2)- tasya pradeśavarttitvād vaicitryāt kṣaṇikatvataḥ | pratipuṃniyatatvācca santatatvācca tadguṇam || iti | jātivaicitryaṃ tāvat prasiddham | indriyavaicitryam-yathā parāvṛtta- jihvāvattvaṃ gajādīnām, cakṣuḥśravatvaṃ bhujaṅgānām, anālokālokitvamulūkānām | puruṣāṇāṃ ca keṣāñcit vipuladṛśāmapi adarśanam, andhaprāyāṇāmapi sūkṣmārthadarśitvamiti | viṣayavaicitryaṃ tu yathā-jaladharanipatita-jalakaṇopajīvitvaṃ cātakānāṃ mayūrāṇāṃ ca | avakarāhāratvaṃ kukkuṭādīnām | avakaraḥ saṃkaraḥ, saṃkaro'vakarastathā ityamaraḥ | kamalakiñjala rasāsvādanaṃ madhukara-sārasānāmityādyahanīyam || 30 || atha mṛgendra sūtreṇa (8/3-4) sārdhaślokadvayena karmaṇo'pi viśeṣānāha- karma vyāpārajanyatvādadṛṣṭaṃ sūkṣmabhāvataḥ | janakaṃ dhārakaṃ bhogyamadhyātmādi-trisādhanam || 31 || vyāpāra-janyatvāt vyāpāreṇa yat janyaṃ tat vyāpārajanyaṃ tasya bhāvaḥ tattvaṃ, tasmādvetoḥ, karma kriyata iti karma sūkṣmabhāvataḥ sūkṣmasya bhāvaḥ tasmāt saukṣmyādadṛṣṭaṃ dṛṣṭaṃ na bhavatītyadṛṣṭam, atīndriyamityarthaḥ | tathā mataṅge (vidyātattvapaṭale 61/62)- loke'pi supratītaṃ syād dvividhaṃ karma karmiṇām | kriyāvasānikaṃ dṛṣṭamadṛṣṭaṃ tatra saṃkṣaye || iti | janakaṃ nimittatayā dehendriyabhuvanādeḥ, yataḥ karmaphalopabhogāyaiva tattat-tanukaraṇādiyogotpādaḥ | dhārakaṃ ca tasyaiva pratiniyatakālasya dātṛtvena | -bhogyaṃ ca tatphaladvāreṇa | kiṃca-adhyātmādi-trisādhanam | adhyātmādīni trīṇi sādhanāni yasya tat tathā | tatrā'dhyātmaśabdenā'ntaḥkaraṇa-sannikarṣeṇa ātmānamadhikṛtya yad varttate tanmatirityucyate | ādigrahaṇāt vāk-kāyakriye ca gṛhyete | evaṃ ca mano vāk kāyakriyā ca sādhanaṃ yasya tad yathākramam iṣṭadevatānudhyāna-namaskāra- stotrapāṭha-yajanādirūpaṃ dharmātmakaṃ karma | parasvaharaṇecchā- tatpravāda-tadupaghātādayo yathāsaṃkhyaṃ mano vāk kāya-kriyā sādhanaṃ yasya tat adharmātmakaṃ karma | yathā'cintye- jāyate puṇyapāpau tau manovāk-kāyakarmabhiḥ | tanmanaḥ-karma cetyāhuḥ puṃsaścittā parādhataḥ || satyajñānopadeśaśca priyamapriyamanyataḥ | anityamajñānaratametad vākkarma cocyate | dānāhiṃsāparaścaiva hiṃsācaryā-surāvaśaḥ || viṣaye sakti-ratyādi kāyikaṃ samudāhṛtam | iti | yadvā-adhyātma-bhūta-daivāni trīṇi hetutayā adhikṛtya adhyātmamadhibhūtamadhidaivataṃ ca yat sukha-duḥkhamutpadyate tasya trividhasyāpi sādhanam | karmavaśāddhi cetaḥ-prasādādyudvegādi vā ādhyātmikaṃ sukhaduḥkhamutpadyata iti | ādhibhautikaṃ ca aṅganāsambhoga gaja-siṃhādyamibhavarūpam | ādhidaivikaṃ ca abhimatānabhimata- varṣātapādikṛtam | tathā suprabhede- adhyātmamadhibhūtaṃ ca ādhidaivikameva ca | trividhaṃ duḥkhamāpnoti teṣāmādhyātmikaṃ śṛṇu || adhyātmikaṃ dvidhā proktaṃ śarīraṃ mānasaṃ tathā | gulmo'rśamatisāraṃ ca jvaraśūlādyanekadhā || nara-mṛga-piśācaiśca go-yakṣa-cora-rākṣasaiḥ | proktaṃ śarīrajaṃ duḥkhaṃ mānasaṃ śṛṇu suvrata ! || śokāsūyāvamānerṣyā-mātsaryādibhireva ca | evaṃ mānasamākhyātamādhibhautikamucyate || śītoṣṇavātavarṣaiśca vidyudaśanimārutaiḥ | etairbhūtaistu yad duḥkhamādhidaivikamucyate || garbhajanmajarā'jñānamṛtyunarakajaṃ tathā | proktaṃ duḥkha-trayaṃ hyevameṣu sthāneṣu bhujyate || iti || 31 || tat satyānṛtayonitvād dharmādharmasvarūpakam | svāpe vipākamabhyeti tat sṛṣṭāvupayujyate || 32 || māyāyāṃ vartate cānte nābhuktaṃ kṣayameti ca || 33 || tat karma satyānṛta-yonitvāt satyaṃ ca anṛtaṃ satyānṛte, te yoniḥ prakṛtiryayostayorbhāvastattvaṃ tasmād dharmādharmasvarūpakam | satya-prakṛti karma dharmarūpam, asatya-prakṛti karma adharmarūpamityarthaḥ | tādṛśaṃ karmasvāpe sarvabhūta-saṃhārakāle vipākaṃ pariṇatim abhitaḥ samantāt eti prāpnoti | tat tādṛśaṃ karma tadvipākā nuguṇaṃ pakvaṃ karma sṛṣṭau sṛṣṭikāle upayujyate upayogameti | sṛṣṭisamanantaramevā'sya yathāyogyaṃ kalādi-kṣityantaṃ bhogaḥ pravarttata ityarthaḥ | taduktamatraiva- iti māyādikālānta-pravartakamanādimad | (mṛ0 8/6) ante saṃhārakāle ca māyāyāṃ māyātattve varttate | dahejanmajanakaṃ (? 14) manovākkāyarūpeṇa sthūlakarmetyucyate | anena karma-traividhyamuktam | tathā siddhāntasārāvalyāṃ- vāgdhīkāyātmasādhyaṃ phalajananakaraṃ karma dharmādibhogyam | svāpe cāyāti pākaṃ sthitimati-sahitaṃ bhogadaṃ syāt kalāntam | iti || śivadharme- adharmabhedā vijñeyāścittavṛtti-prabhedataḥ | sthūlāḥ sūkṣmāḥ susukṣmāśca koṭibhedairanekadhā || iti | abhuktaṃ bhuktaṃ na bhavatītyabhuktaṃ karma kṣayaṃ vināśaṃ naiti | pauṣkare'pyevamuktam- nābhuktaṃ kṣīyate karma kalpakoṭiśatairapi | iti | cakārād dīkṣājñānādau nāśake'sati | prāyaścitte'thavā bhoge yugapada vā krameṇa vā | vinaśvaraṃ ca vijñeyam || iti | evaṃ krameṇoktāni mala-tirodhānaśakti-mahāmāyā-māyā-karmāṇi pañcāpi puruṣabandhakatayā asmin śāstre pāśapañcakatvena prasiddhāni | yathā śrūyate- malaḥ karma mahāmāyā-māyotthamakhilaṃ jagat | tirodhānakarī śaktiḥ pāśatvenā'rthapañcakam || iti || 32-33 || itthaṃ caturdaśaślokaiḥ pāśānāṃ svarūpamuktvā tadadhīnaṃ paśoravasthātraya-svarūpaṃ svāyambhuva-sūtreṇa darśayati- athātmā'vimalo baddhaḥ punarmuktaśca dīkṣayā | vijñeyaḥ sa tridhāvasthaḥ kevalaḥ sakalo'malaḥ || 34 || atrātmaśabdena ata sātatyagamane iti dhātuniṣpannena jīvātmā ucyate | sa ātmā kevala iti sakala iti vimala iti ca tryavasthaḥ avasthātraya-yuktaḥ | avimalaḥ vimalo na bhavatītyarthaḥ, atyanta-malina ityarthaḥ | ayaṃ tu kevalāvasthaḥ | baddhaḥ karmānuraktaḥ kalādibandhena baddhaḥ | ayaṃ tu sakalāvasthaḥ | punaśca dīkṣayā dīkṣākhyena sādhanena muktaḥ kalādibandhānmuktaḥ | ayaṃ ca amalaḥ śuddhāvastha iti vijñeyaḥ boddhavyaḥ | tathā suprabhede- tryavasthaḥ puruṣaḥ proktaḥ śuddhaḥ sakalaḥ kevalaḥ | śuddhāvasthānamātmānaṃ śivarūpamiti smṛtam || iti || 34 || pūrvatra kevalaḥ sakalo'mala ityuktam | tatra kevalasya prathamamuddiṣṭatvāt tadanusāreṇa prathamaṃ kevalasya svarūpaṃ sūtrāntareṇa darśayati- acetano vibhurnityo guṇahīno'kriyo'prabhuḥ | vyāghātabhāgaśaktaśca śodhyo bodhyo'kalaḥ paśuḥ || 35 || atra acetanaḥ cetanārahitaḥ, acetanatvaṃ kevalasya prakṛti-caitanyaṃ jñānakriyārūpamātmano nāstīti | atra tu jñānamātraṃ vivakṣitam, uttaratra kriyāniṣedhāt | taccaitanyaṃ malena sanniruddhatvāt parārtheṣu na pravarttata ityacetana ityarthaḥ | na punarayaṃ loṣṭavad acetanaḥ, bhogāvasthāyāṃ tasya caitanyābhivyaktiśruteḥ, sata evā'bhivyakterasato'bhivyaktyasambhavāt | caitanyamatra bhogyārthā (?-11) vabhāsātmakamevā'bhivyajyate ; natu svabhāvātmakamapi, tasya maloparodhāsaṃbhavāt | nityavyāpaka-svayaṃjyotiḥ- svarūpatvāt | etacca prapañcitaṃ tattvasaṃgrahavṛhaṭṭīkāyām | yadyevaṃ viṣaya-prakāśāt pūrvamapi kasmānna prakāśate ? ka evamāha ? kintu paraprakāśa-svabhāvātmakatvāt asati paraprakāśe suṣuptyavasthāyāmivā'kiñcitkarasvarūpamātraniṣṭhatvena vyavaharttumaśakyamasatkalpameva | sarvajñatvādyabhivyaktau tu saṃprāpta- citkriyā-prasaraṃ sarvārtha-dyotanāt prakāśata eva | yadyevaṃ svaprakāśātmanastatsvarūpasyā'nāvaraṇāt kimasya pratibaddhamarthaviṣayaṃ jñānaṃ, bahalāndhakāra-netrasyaiva puṃsa iti cet ? satyam | tadapyarthasya jñānaṃ tasya svarūpameva; tasya cāvṛtatvānna doṣa iti | vibhurvyāpakaḥ | yatra yatra vyañjakaṃ kārya-karaṇādi, tatra tatrā'sya caitanyābhivyakteḥ vyāpakatvam | nityaḥ utpatti-rahitaḥ | avasthāviśiṣṭasyā'nityatve'pi svakāraṇotpannatva- rūpasyā'nityatvasyā'bhāvādasya nityatvam | guṇahīnaḥ bhogasiddharthamasyāṅgāniguṇāḥ kalādayaḥ, tairhīno guṇahīnaḥ | akriyaḥ kriyārahitaḥ | karaṇa-vyāpāraḥ kriyā, neyamātmanaḥ sambhavati | tasyā anā (tadā)tmakatvena jaḍavastudharmatvāt, atastat-kriyāyāṃ śaktatvaṃ kartṛtvamasya niruddha-kriyāśaktitvāt nāstītyakriyaḥ | aprabhuḥ prabhutvaṃ sakalakārakavaśitvamaiśvaryam, tadasya malaniruddhatvānnāstītyaprabhuḥ | nacā'kriyatvenā'sya paunaruktyam ; tatra (ka) svatantrakartṛtvasya niṣedhaḥ, atra (kha) hetukartṛtvasya niṣedha iti bheda-sambhavāt | vyāghātabhāk śivaśakti- tiraskāro vyāghātaḥ tirobhāvaḥ, taṃ bhajata iti vyāghātabhāk | aśaktaḥ svayaṃ malaniruddhatvāt indriyamartheṣu pravarttayituṃ na śaknotītyaśaktaḥ | śodhyaḥ etasyāmapyavasthāyāṃ śivena malataḥ śodhyaḥ | bodhyaḥ malena mukulīkṛta-śaktijālaḥ san vikasita-śaktijālaḥ kāryaḥ | ka evaṃ vyākhyāyata ityatrāha-akalaḥ | kalādinā'paribhūtatvādakalaḥ | paśuḥ paśutvayogāt pāśavattvācca paśuḥ | nanu vyāghātabhāktva-śodhyatvādayo viruddhāḥ kathamekasminnātmani saṃbhavatīti cet | na | bhāvitvāt śodhyatvādīnā mapyavirodhāt | atra vibhutvādikaṃ kevalāvasthā-varṇane na vivakṣitam, vibhutva- nityatvayormuktasyāpi sambhavāt | śodhyatva-bodhyatvayoḥ sakalāvasthasyāpi sambhavācca | tasmādatra viśeṣaṇatayā vibhutvādikamuktam | suprabhede ca- kevalāvasthāsvarūpame (ga)vamuktam | tad yathā | amūrttaḥ sa paśurnityo nirguṇo niṣkiyo'prabhuḥ | māyodaragato vyāpī bhogopāyeṣvaśaktitaḥ || sa kevalastviti proktaḥ svāpavān malabandhanāt || 35 || malādhīnamidam avasthāntaram ātmano vācyam, tacca na sambhavati | malasya śaśaviṣāṇaprāyatvādityāśaṅkya sūtrāntarāt sādhayati- yadyaśuddhirna puṃso'sti saktirbhogeṣu kiṃ-kṛtā | śuddhe puṃsi na tadbhogo jāghaṭīti vipaścitaḥ || 36 || puṃsaḥ puruṣasya aśuddhiḥ malaḥ yadi nāsti tadā aśuddhyā vinā śuddhasya puṃso'pi viṣayeṣu anityāśuci-duḥkha svabhāvakeṣu bhogeṣu yā saktiḥ sā kiṃ-kṛtā kena kāraṇena kṛtā ? nahi śuddhasya nirañjanasyā'śuddheṣu saktirbhavati | aśuddhivādināpi rāgābhyupa-gamāt rāgeṇaiva saktirastu kimaśuddhyeti cet ? satyam | rāgasyā'śuddhi-sahitasyaiva sukhaduḥkhādi-bhogāsakti-kāryajanakatvāt, sāmagryā eva kāryajanakatvāt | rāgamātrasya sāmagrītvābhāvāt | tarhi bhogābhyāsa eva saktiheturastu, kimaśuddhyeti | taduktam- na jātu kāmaḥ kāmānāmupabhogena śāmyati | haviṣā kṛṣṇavartmeva bhūya evā'bhivarddhate | iti | (manusaṃhitā 2/94) ata āha-śuddhe puṃsīti | puṃsi puruṣe śuddhe sati tadbhoga evaṃ na saṃjāghaṭīti yuktyā na yujyate, kimu tadabhyāsaḥ | kasmācca saktiriti | vipaścitaḥ vidvāṃsa iti ṛṣīṇāṃ sambodhanametat | ayaṃ bhāvaḥ-bhogo hi saṃjñānarūpā cicchaktivyaktirindriyajanyā ca (?-12) śuddhagocaroparaktatvāt aśuddhāyā asyāḥ (?-13) śuddhatvābhivyakteḥ (?-14) śuddhenaiva sambandho vaktavyaḥ | nahi śuddhasya nirañjanasya śaktivyaktiraśuddhā dṛṣṭā, śivenaikāntikatvāt | tasmād bhogāsakti-kāraṇatayā aśuddhabhogaghaṭakatayā cānādyaśuddhe-rāvaśyakatvāt tadadhīnamavasthānirūpaṇāmātmano nānupapannamiti || 36 || nanu ātmanaścaitanyameva nāsti, yannirodhādasya avasthābhedasiddhirityāśaṅkya taccaitanya-mātmanyastīti mṛgendrasūtradvayena (2/5) sādhayati- caitanyaṃ dṛkkriyārūpaṃ tadasyātmani sarvadā | sarvataśca yato muktau śrūyate sarvatomukham || 37 || sadapyabhāsamānatvāt tannirūddhaṃ pratīyate | vaśyo'nāvṛtavīryasya srota evā'vimokṣaṇāt || 38 || vinā sambhavatītyāha vidyā-darśita-gocaraḥ | rāgeṇa rañjitasyā'pi buddhyādikaraṇairyutaḥ ? || 39 || vidyayā darśitaḥ phalabhūto gocaro yasya sa vidyādarśita-gocaraḥ, paramparā-gocara iti yāvat | atra sākṣādavyavadhānāt puruṣasya śabdādyanurañjitāḥ sukhaduḥkha-moharūpā phalabhūtāḥ sākṣād-gocarāḥ, pāramparyeṇa gocarāḥ śabdādayaḥ | anenātmano viṣayāvabhāsakatvāṃśe vidyāyā upakāro darśitaḥ | mṛgendre (10/10)- tena prakāśarūpeṇa jñānaśakti-prarocinā | sarvakāraka-niṣpādyamavaiti viṣayaṃ param || iti | nanu evamupalabdha-gocaro'pi na rāgaṃ vinā tadupādānāya pravarttata iti | ata āha-rāgeṇa rañjitasyā'pīti | rāgeṇa rāgatattvena rañjitaḥ, duḥkhamohātmakamapi (ka) bhogyaṃ sukhatvena prapadyata ityarthaḥ | sakti- janakatvaṃ ca rāgatattvasyaiva saṃbhavati | vītarāgasyā'timalīmase viṣaye bhogānupapatteḥ | taduktaṃ tattvasaṃgrahe- yajjanitābhiṣvaṅge bhogyāya narikriyā sa rāgo'tra | iti | anenātmana saktimattvāṃśe rāgatattvasyopakāro darśitaḥ | evamanena tattvatrayeṇa janita-pravṛttiḥ pumān punarbuddhyādibhiḥ karaṇairbhogyaṃ niṣpādayatītyāha-buddhyādi-karaṇairyuta iti | buddhyādibhiḥ karaṇairyutaḥ sahitaśca | bhavatīti śeṣaḥ | ayamarthaḥ-pradhānasya guṇānāṃ cā''pūrakatvena buddhyādyupakārakatvam | tanmātrāṇāṃ bhūtānāṃ cādhiṣṭhānatvena kālaniyatyośca pravṛttiṃ prati prayojakatvam | kālo hi pravṛttameva puruṣaṃ tryuṭyādibhiḥ kalayati | niyatirapi pravṛttameva puruṣaṃ yatra karmaphalaṃ tatra rāgaṃ janayaṃstanniyamayatīti | taduktaṃ tattvasaṃgrahe (4)- avibhutvāt karaṇāni tu kāryamadhiṣṭhāya ceṣṭante | iti || 37-39 || evamarjita-bhogyasyā''tmano bhogasthānaṃ sūtrāntareṇā''ha- māyādyavani-paryante tattvabhūtātma-vartmani || 19 || ? pūrvoktamṛgendra-sūtradvayasya vyākhyā mātṛkāyāṃ nopalabhyate | asya ca sūtrasya pādadvayaṃ naiva dṛśyate | parantu vyākhyā- darśanenā'numīyate'va pādadvayaṃ lipikara-pramādāt patitamiti | atī'tra cihnita-pādadvayaṃ sūtratvena niveśitam | bhuṅkte tatra sthitān bhogān bhogaikarasikaḥ pumān || 40 || māyādikaṃ ca tat āvani-paryantaṃ ca māyādyavaniparyantaṃ tasmin | vartmano viśeṣaṇamidam | māyā ādiryasyeti atadguṇasaṃjñāno bahuvrīhiḥ | tathāca kalādikasyaiva grahaṇam | na tu māyāyāḥ ; tatra bhuvanābhāvena bhogāsambhavāt | tattva-bhūtātma-vartmani tattvānāṃ bhūtānām ātmanāṃ ca vartma tattvabhūta pañcakaṃ tasmin | atra tattvaśabdena tattvasya bhuvanāni lakṣaṇayā ucyante | kaloccalita- caitanya ityatraiva tattvavartmanaḥ proktatvād bhūtaśabdena sthūlaguṇa-yogato gauṇyā vṛttyā'tra kalādi-kṣityantāni bhuvanajāni bhogasādhanāni bhauvana- sthūlaśarīrāṇyucyante | ātmaśabdena ātmanaḥ sākṣādupakārakatvād gaṅgāyāṃ ghoṣa itivad atyantasannikarṣalakṣaṇayā bhāvapratyaya-santāna ucyate | bhāvā aṣṭau dharmādayaḥ | pratyayāstu catvāraḥ siddhyādayaḥ | bhuvana-bhauvana-dehabhāva-pratyayātmake trividhe'pi vartmanītyarthaḥ | bhāvapratyayārtha uktaḥ- bhāvayanti yato liṅgaṃ tena bhāvāḥ prakīrtitāḥ | pratyāyayanti kṣetrajñaṃ tena te pratyayāḥ smṛtāḥ || iti | tatra trividhe'pi vartmani sthitaḥ bhogyabhoktṛtvena sthito bhūtvāpyasmin pumān puruṣaḥ bhogān bhuṅkte prāpnotītyarthaḥ | ata evā'yamīśvareṇa balād bhoge niyuktaḥ san anichannapi kadācit paśubhogaṃ bhuṅkte | tathā- yena yatra ca bhoktavyaṃ kṛtaṃ karma śubhāśubham | sa tatra rajjvā baddhvaiva balād daivena niyate || iti | api cāsya bhogecchāviraha eva nāstītyāha-bhogaikarasika iti | bhogeṣvekeṣu rasastanniṣṭho'bhilāṣo yasya sa tathā | malimasamapi bhogaṃ bhuñjāno na virajyati, na ca tṛpyatītyarthaḥ | anena ca rāgasya bhogakāle'pi vyāpāro'stīti sūcayati | vidyāyāśca karaṇatvād bhoga-niṣpattau vyāpāro labdha eva, karttuḥ karaṇaṃ vinā karmaṇi vyāpārāyogāt | vidyā-vyatiriktasya viṣaye vyāpārāyogāditi | etat trividha-vartmanyapi bhoktṛtvaṃ mataṅge (puṃpradhāneśvarasādhanapaṭale 104)'pyuktam- tadudvalitavīryeṇa bhuṅkte prakṛtijān guṇān || iti | tattvasaṃgrahe'pi- paryaṭati karmavaśato bhuvanaja-deheṣvayaṃ ca sarveṣu | iti || 40 || atha ko (ka) bhogaḥ kutaśca vā bhoga iti praśnadvayasyottaraṃ sūtrāntareṇāha- bhogo'sya vedanā puṃsaḥ sukhaduḥkhādilakṣaṇaḥ | tāṃ samarthitacaitanyaḥ pumānabhyeti karmataḥ || 41 || asya puṃsaḥ puruṣasya bhogaḥ bhogo nāma vedanā saṃvittiranubhavaḥ | sa ca bhogaḥ sukhaduḥkhādi-lakṣaṇaḥ | ādiśabdena moho gṛhītaḥ | sukhādayo lakṣaṇāni yasya sa sukha-duḥkhādi-lakṣaṇaḥ, sukhaduḥkhādibhirviṣayairuparaktatvāt | sukha-vedanā duḥkha-vedanā moha- vedanā ceti triprakāro bhoga ityarthaḥ | bhogasvarūpa-praśnasyottaramuktvā nimittapraśnasyottaramāha-tāmiti | tāṃ triprakārāmapi bhogarūpāṃ vedanāṃ samarthita-caitanyaḥ kalābhivyakta-caitanyaḥ pumān ātmā karmataḥ karmavaśād abhyeti prāpnoti, sukha-duḥkhamohabhāvena vipakvaṃ karmaiva puruṣavedanāyā ālambanaṃ bhavatītyarthaḥ || 41 || śarīrādīnāmapi bhāvābhāvau karma-nimittakau, śarīrādi vinā karmaṇo bhogasādhanatvānupapattereva tadākṣepakatayā tatra tasya hetutvau cityāditi sūtrāntareṇāha- karmataśca śarīrāṇi viṣayāḥ karaṇāni ca | bhogasaṃsiddhaye bhokturbhavanti na bhavanti ca || 42 || śarīrāṇi sthūlarūpāṇi, viṣayāḥ śabdādayaḥ, karaṇāni buddhyādīni- etāni ca sarvāṇi bhoktuḥ bhuñjānasya puruṣasya bhogasaṃsiddhaye bhogasādhanāya karmataḥ karmanimittāt bhavanti ca utpadyante ca tat-karmābhāve na bhavanti ca na jāyante ca | atra cakāreṇa sarvathā yat kiñcid-bhogasya nimittaṃ vastu tat sarvaṃ karma iti sūcitam | atrodāharaṇam-sukhabhoga-nimittam ahikaṇṭakādyabhāvaḥ | duḥkhabhoga-nimittaṃ putrānnādyabhāvaḥ | duḥkha- moha-bhoga nimittaṃ srakcandanādyabhāvaḥ | duḥkhabhoga-nimittaṃ ahikaṇṭakādibhāvaḥ | sukhabhoganimittaṃ putrādyannādi-bhāvaḥ | sukhamoha- bhoganimittaṃ srakcandanādibhāva iti | atra karmaṇāṃ yathā śarīrādi- janakatvaṃ tathā śarīrādīnāmapi karmajanakatvāt (ka) bījāṅkurasantānasyeva karma-śarīra- santānasyāpi pravāhānāditvamavaseyam | taduktaṃ sarvajñānottare- karmaṇā tu śarīrāṇi bhāvāt karmodayo bhavet | pūrvopārjita-karmaṇāṃ bhāvaḥ saṃyogakārakaḥ || iti | anyatra- nityadvandva-samāyuktamanyonyaṃ vaṭa-bījavat | iti || 42 || evaṃ baddhātmanaḥ (kha) paśudarśanamātrayuktāṃ śivādidarśana-rahitāṃ paramāvasthāṃ sūtrāntareṇāha- evaṃ māyāñjanastho'ṇurnijadoṣa-tiraskṛtaḥ | yāti tanmayatāṃ teṣu māyābhogeṣu rañjitaḥ || 43 || evam uktakrameṇa kalayā pravarttitaḥ vidyayā vivecya buddhyādibhirupaskṛtyetyarthaḥ | māyāñjanasthaḥ māyāñjanapadena māyāyāṃ yāni tattvāni, tāni parigṛhyante | tāni ca kalādīni (ga) ātmasaṃsargād viśuddha-sphaṭika-prakhyamapyaṇuṃ japākusumādyupādhivat svanirbhāsaṃ kurvanti buddhyā ātmānamañjayantītyañjanānyucyante, teṣu tiṣṭhati atiramaṇīya-buddhyā ca varttata iti māyāñjanasthaḥ, tādṛśaḥ aṇuḥ ātmā nijadoṣa-tiraskṛtaḥ nijena sahajena doṣeṇa malena tiraskṛtaḥ | adho niyamitaḥ nordhvaṃ śivādikaṃ paśyatītyarthaḥ | tādṛśaḥ san rañjitaḥ tairmāyātmakairbhogakriyā-viṣayai rañjitaḥ san teṣu māyābhogeṣu tanmayatāṃ yāti | tadavyatiriktaṃ tadabhinnamātmānaṃ manyate, tadanugraheṇā'nugṛhītaṃ tadupaghātena copahatamātmānaṃ manyata ityarthaḥ || 43 || evaṃ sakalāvasthasya bandhātmanaḥ ucitārthakāni nāmāni sūtrāntareṇāha- saṃsārī viṣayī bhoktā kṣetrī kṣetrajña eva ca | śarīrī ceti bandhātmā sakalaḥ socyate budhaiḥ || 44 || bandhātmā sakalaḥ bandha ātmā svarūpaṃ yasya sa bandhātmā | kalādibhiḥ saha varttata iti sakalaḥ | tādṛśaḥ sakala eva ātmaiva saṃsārī śarīrādyādāna-hānena saṃsaratīti saṃsārī | viṣayī viṣayo'sya bhogyatvena vidyata iti viṣayī | bhoktā bhogaṃ bhuṅkte iti bhoktā | kṣetrī kṣetramasya svaśakti-vyaktikara-madhikaraṇamastīti kṣetrī | kṣetrajñaḥ kṣetraṃ pāśajālaṃ bhogyatvenopasthitaṃ jānātīti kṣetrajñaḥ | śarīramasya bhogāyatanatvena vidyata iti śarīrī iti ca budhairucyate | tattannimittāśrayeṇa śāstra-vyavahārādeva tāḥ saṃjñā ityarthaḥ | suprabhede tu- trimalairbadhyate cātmā sakalaḥ parivāritaḥ (ka) | sakalaśceti baddhātmā saṃsārī viṣayī tathā || kṣetrī kṣetrajño bhoktā ca paśurjñānī tathaiva ca | bhogī caiva śarīrī ca ātmaparyāya-vācakaḥ || iti || 44 || itthaṃ sakalāvasthamātmānaṃ nirūpya śuddhāvasthaṃ nirūpayituṃ tadupādānabhūtaṃ prathamaṃ śaktipātaṃ mṛgendrasūtra-sārdva-dvayena (5/1) darśayati- tamaḥ-śaktyadhikārasya nivṛttestat-paricyutau | vyanakti dṛk-kriyānantyaṃ jagadbandhuraṇoḥ śivaḥ || 45 || tamaḥśaktyadhiārasya tamaśca śaktiśca tamaḥ-śaktī, tayoradhikārastamaḥśaktyadhikārastasya tamaso malasya śakteḥ bhagavat- sambandhinyāstirodhānaśakteśca yo'dhikāraḥ nyagbhāvana-vyāpṛtatvaṃ tasyetyarthaḥ | nivṛtteḥ nivṛttirvirāmaḥ tasmāddhetoḥ tat-paricyutau tasyāstirodhānād darśana-śakteḥ paricyutiḥ kaivalyābhimukhībhāvaḥ, tasyāṃ satyāṃ jagad-bandhuḥ jagato bandhuḥ jagaduddharaṇa-pravaṇaḥ śivaḥ parameśvaraḥ aṇorātmanaḥ dṛkkriyānantyaṃ dṛk ca kriyā ca dṛk-kriye dṛk- kriyayorānantyaṃ paripūrṇatvaṃ vyanaktiprakaṭīkaroti | satyorevā'nantayordṛk- kriyayormalāvacchinnatvāt āvṛtānantyayormalaparipākena āvaraṇāpagamād abhivyaktiḥ kriyate, natvapūrvatayā utpāda ityarthaḥ | anena karmanāśe malaparipāke ca sati bhagavato'nugrāhikā śaktiḥ paśuṣu patatītyuktaṃ bhavati | taduktaṃ pauṣkare- karmanāśān malasyāpi vipāke sahakāriṇī | patatyunmīlanī śaktistadānugraha-rūpiṇī || iti || (pau0 vi0 4/37) śaktipātasya durjñeyatayā tasya jñāpakāni darśayati (mṛ0 5/4)- yeṣāṃ śarīriṇāṃ śaktiḥ patatyavinivṛttaye | teṣāṃ talliṅgamautsukyaṃ muktau dveṣo bhava-sthitau || 46 || bhaktiśca śiva-bhakteṣu śraddhā tacchāsake vidhau || 47 || śarīriṇāṃ śarīramasyā'stīti śarīrī teṣāṃ śarīriṇāṃ śaktiḥ pārameśvarī śaktiḥ avinivṛttaye punarnāvirbhāvaḥ avinivṛttiḥ avinivṛttaye apunarāvirbhāvāya patati (ka) | atrā'śarīriṇāṃ tāvad gurubhiḥ śaktipātasya durlakṣyatvāt śarīriṇāmityuktam | teṣāṃ śarīriṇāṃ muktau mokṣe autsukyaṃ utkaṇṭhā, bhava-sthitau bhave saṃsāre sthitirvarttanaṃ tasyāṃ dveṣaḥ vairāgyaṃ, śiva- bhakteṣu śivabhakti-pareṣu bhaktiśca, tacchāsake saḥ śivaḥ śāsako yasya tasmin tacchāsake vidhau śāstre śivāgameṣvityarthaḥ | tatra śrāddhā ca taliṅgaṃ śaktipātasya liṅgaṃ cihnam | ebhirliṅgairmanda-dhiyo'pi śarīriṇāṃ śaktipātamanuminvantīti bhāvaḥ | śrīmatsvāyambhuve- kṣīṇe tasmin dhiyā sā syāt paraṃ niḥśreyasaṃ prati || iti || etacchaktipātasya prayojanaṃ mataṅgasūtra-(4/45-49) catuṣṭayenāha- tannipātācca tasyetthamajñasyāpyabhilāṣiṇaḥ | buddhirutpadyate'kasmād vivekenātmavarttinā || 48 || ittham evaṃ prakāreṇa ajñasya anātmanyātmābhimāna-yuktasya abhilāṣiṇaḥ abhilāṣa icchā yasya tādṛśasyāpi tasya sakalātmanastannipātāt tasyāḥ śakteḥ nipātāt nipātanāddhetoḥ ātmavarttinā ātma-viṣayeṇa vivekena anityāśuci-duḥkhānātmabhūtāyāḥ prakṛteranyo'haṃ cetanātmakaḥ puruṣaḥ svato'vabhāsamānaḥ parameśvarādhīna ityevaṃvidhena vivekenetyarthaḥ | tena yukteti śeṣaḥ | buddhirmatiḥ akasmād akāraṇād utpadyate jāyate | tatra śaktipāta-vyatirekeṇa hetvantaraṃ nāstītyarthaḥ || itthaṃ vivekānantaram utpadyamānaṃ kāryamāha- vivekino viraktasya jijñāsā copajāyate | jijñāsopeta-caitanyaṃ paśuṃ saṃsāra-sāgarāt || 49 || jighṛkṣayā yunaktyenaṃ yuktaṃ prerayati prabhuḥ || 50 || vivekinaḥ pūrvokta-viveka-buddhi-yuktasya viraktasya saṃsāra- vairāgyavataśca jijñāsā jñātumicchā jijñāsā pradhānātmaka- saṃsāranivṛtti-heturīśvara-puruṣa-viṣaya-jñānecchetyarthaḥ | sā upajāyate | jijñāsopeta-caitanyaṃ jijñāsayā upetaṃ sahitaṃ caitanyaṃ yasya taṃ paśum ātmānaṃ saṃsāra-sāgarāt saṃsāra eva sāgaraḥ samudrastasmāt jighṛkṣayā gṛhītum uddharttum icchayā yunakti yojayati | bhagavāniti śeṣaḥ | punaḥ kiṃ karotītyata āha-enaṃ yuktaṃ prerayati prabhuriti | yuktam enaṃ paśuṃ prabhuḥ parameśvaraḥ prerayati ācāryaṃ prati prerayatītyarthaḥ || ācārya-śiṣyayorubhayorapi sambandha-sampādaka īśvara evetyāha- preraṇe prerakaḥ śrīmān dvayorapi sa mantrarāṭ | anugrāhyasya vinaye tathā'nugrāhakasya ca || 51 || kāruṇye tvanayoryasmāt tayoryogaḥ sudurlabhaḥ || 52 || -mā0 pā0 vi0 4/48-49 śrīmān sarvajñatvādyaiśvarya-yuktaḥ mantrāṇāṃ rāṭ mantranāyakaḥ sa prabhuḥ preraṇe prerakakarma-viṣaye dvayorapi śiṣyācāryayorubhayorapi prerakaḥ | tayoḥ preraṇāṃśe viśeṣāmāha-anvityādi | anayoḥ śiṣyācāryayormadhye anugrāhyasya anugraha-yogyasya vinaye viśiṣṭo nayo vinayaḥ guru-śuśrūṣātmakaḥ tasmin, preraka ityanuṣaṅgaḥ | tathaiva anugrāhakasya anugrahakartturācāryasya ca kāruṇye karuṇaiva kāruṇyaṃ, cāturvarṇyāditvāt ṣyanpratyayaḥ tasmin | tu-śabdādanugrahecchāyāmapi preraka ityanuṣaṅgaḥ | tathā ca prerakaḥ śiva eva anugrāhyānugrāhakayoḥ sambandhaṃ karotītyarthaḥ | tatra hetumāha-yasmāditi | yasmād kāraṇāt tayoḥ śiṣyācāryayoryogaḥ sambandhaḥ sudurlabhaḥ īśvaraṃ vinā sudurghaṭaḥ, tasmāt īśvara eva sambandha-janaka ityarthaḥ | tathā pauṣkare- vairāgyaṃ jāyate kṣipraṃ saṃsārād duḥkha-sāgarāt | didṛkṣā jāyate śambhoḥ pāda-paṅkajayorapi || kadā drakṣyāmi deveśaṃ mokṣye'haṃ bandhataḥ kadā | ko vā darśayitā śambhoriti saṃjāyate matiḥ || evaṃ saṃsārato bhītamanugṛhṇāti ceśvaraḥ || iti | (vi0 pā0 4pa0 39/41) nanu śakteḥ kathaṃ nipātaḥ ? tasyā vyāpakatvāt, vyāpakasya vastunaścyuti-lakṣaṇa-nipātāyogāt ; agneruṣṇatvavat śiva- samavāyinyāstasyāḥ śivāt cyutyayogācca | kiñca nitya-vyāpaka-śakteḥ sarvathā sarvakālaṃ paśvātmasu sthitatvād yugapanmukti-prasaṅgaḥ | naca sā śaktiḥ kasmiṃścid viśiṣṭa-kāla evā'nugraha-kāriṇīti vācyam | tarhi kālasyaiva mokṣakarttṛtvāpatteḥ, śivena prayojanābhāva-prasaṃgāt | ataḥ kathaṃ śaktipāta iti cet ? maivam | dvidhā śabda pravṛttirgauṇī mukhyeti | atra pātaśabda-pravṛttirgauṇī | yathā loke asya dṛṣṭirasyāṃ kāminyāṃ patitā ityukte na sā puruṣād vicyutā kāminyāṃ patitā dṛśyate, kintu dṛśya-darśaka-sambandhamātreṇa sambandhād dṛṣṭiḥ patitā ityupacaryate | tadvadiha asmin puṃsyapi anugrāhyānugrāhakatva-lakṣaṇa- sambandhena sambandhāt śaktiḥ patitā ityupacāreṇa uktā, na mukhyata ityadoṣaḥ | ayamevā'rthaḥ śaṅkottaratayā kiraṇāgame spaṣṭaṃ pratipāditaḥ | tad yathā- garuḍa uvāca- śaktipātād bhaved dīkṣā nipāto na vibhutvataḥ | śivasya sarvasthitā paśoḥ (?) || sthitatvāt sarvadā śakterbhavocchittirna kiṃ bhavet (ka) | kālo vā (kha) sacivaḥ prokto yadi kālaḥ śivena kim || īśvara uvāca- upacāreṇa śabdānāṃ (ga) pravṛttiriti dṛśyate | yathā pumān vibhurnityo vinaṣṭaḥ śivatāṃ gataḥ || evaṃ śakti-nipāto'pi procyate copacārataḥ (gha) | siddhānte'pi- yathā'rkasya prabhāḥ sadyo meghajālena vāritāḥ | tadvad jñānātmikā śaktiḥ pāśajālaiḥ samāvṛtā || pakva-pāśeṣu suvyaktā patitetyupacaryate (ṅa) | iti | śaktisaṃvidānaṃ naramadri-pātabhītavat saṃsārād bhītaḥ śiṣyo deśikaṃ gacchati | kiraṇe- nipāta-bhayato yadvad vastunaḥ sahasā bhavet | tasmādanyatra yātyeva tathātmā deśikaṃ prati || ityādi || evaṃ śaktipātamuktvā tadanantara-bhāvinyā dīkṣayā prāptaṃ śuddhāvasthā-svarūpalābhaṃ svāyambhuvasūtreṇāha- sa deśikamanuprāpya dīkṣā-vicchinna-bandhanaḥ | prayāti śiva-sāyujyaṃ nirmalo nirupaplavaḥ || 53 || sa niḥśreyasa-prāptikāmaḥ (ca) śaktipātavān puruṣaḥ diśikaṃ śivecchayā'dhigatameva gurum anuprāpya adhigamya dīkṣā-vicchinna-bandhanaḥ dīkṣayā vichinnāni bandhanāni yasya sa dīkṣā-vicchinna-bandhanaḥ, gurordīkṣāmāsādya dīkṣitasya tri-malabandhanāni vichinnānītyarthaḥ | tathā varuṇapaddhatyāṃ- kriyayā vā'tha śaktyā vā dīkṣā sā sarvato matā | dīkṣayā mucyate(???) dehī trividhād bhavabandhanāt || iti | evambhūtaḥ san | ata eva nirmalo mala-rahitastathāvidho bhūtvā śivasāyujyaṃ mokṣaṃ śiva-tulyatvaṃ tat prayāti prāpnoti | tathā cintya-viśve- dīkṣayitvā vidhānena ṣaṭtriṃśat-tattvakopari | niṣkale nirmale tattve yojayatyeva niścayaḥ || iti | atra nirmala ityanena śuddhāvasthāyā akevalāvasthāto bhedo darśitaḥ | nirupaplava ityanena bandhāvasthāto viśeṣa iti | itthambhūtadīkṣāyā eva mokṣahetutvaṃ, natu jñānādīnāmiti sarvajñānottarasūtraṃ darśayati- tattvairebhirnibaddhātmā sarvadharmaiśca saṃyutaḥ | nā'nena śakyate moktuṃ varjya dīkṣāṃ śivātmikām || 54 || ebhiḥ tattvaiḥ kalādibhiḥ ? sarvadharmaiḥ sarvaiśca tattattattvadharmairbhuvanādibhiśca saṃyutaḥ sahitaḥ nibaddhātmā anādi-malena pravāha-rūpeṇa karmaṇā ca nitarāṃ baddho nibaddhaḥ sa cāsau ātmā ca nibaddhātmā sambaddha ātmā śivātmikāṃ śiva-svarūpāṃ dīkṣāṃ deśika- vyāpārarūpāṃ varjya varjayitvā anena jñānādinopāyena moktuṃ mocayituṃ na śakyate | tathā- jñānādibhirna mokṣo'sti tasmād dīkṣaiva mocanī | sarvasyā'nugrahakaraḥ śivo devaḥ svabhāvataḥ || dīkṣayā cātra muktiḥ syāt sarveṣāṃ prāṇināmiha | tasmāt tu śiva-sāmarthyān muktiḥ sarvatra sidhyati || tathā niśvāse- snānena nirmalo mantra-japāt siddhirna saṃśayaḥ | pūjāyāṃ sannidhānaṃ (ka) na homo naiva phalapradaḥ || dhyānena sarvagaṃ devaṃ yogairyogitvamāpnuyāt | vratena kāya-śuddhiḥ syād dīkṣayā muktiriṣyate || iti | tathā purāṇe saurasaṃhitāyām- kṛtvā tu naiṣṭhikoṃ dīkṣāṃ vimuktā nivasanti ye | teṣāṃ tat paramaṃ jñānaṃ dadyādante paraṃ padam || iti | skānde bhṛguśāpe ca- nātrāśrama-kṛtaḥ kaścidutkarṣo vidyate nṛṇām | parāṃ dīkṣāṃ vinā śaivīṃ bandhatraya-vimocanīm | tasmānmuktirdīkṣayaiva nāśramairnānya-karmabhiḥ || tathā jñānatilake- na dānai rna tapo-yajñai rniyamai rna vrataiḥ śubhaiḥ | na snāna-tīrtha-saṃghātairlabhyate paramaṃ padam || nānekaiḥ tapasāṃ vrātairlabhyate puṇyasañcayaiḥ | badhnanti sarvathātmānaṃ kośakāraṃ kṛmiryathā | ayaṃ malapāka-vaśāt śaktipāta-krameṇa dīkṣayā mokṣaṃ yāti, natu jñānādibhirūpāyaiḥ ; teṣāṃ dīkṣāṅgatvena śravaṇāt, yogādeḥ śiva- viṣayasya dīkṣayā vinā'nupapatteḥ, malasya ca dravyatvena cakṣuḥpaṭalādivat jñānamātreṇa nivṛttyabhāvāt, cakṣurvaidya vyāpāreṇeva dīkṣākhyeneśvara- vyāpāreṇaiva nivṛttisiddheśca | uktaṃ śrīmatpauṣkare- dīkṣaiva mocayet pāśān śivatvaṃ ca dadātyaṇoḥ | (pau0 jñā0 174) ṣaṭsahasrikāyāmapi- dīkṣaiva mokṣadā puṃsāṃ cidabhivyakti-kāriṇī || iti || dīkṣā-vyāpāreṇā'bhivyajyamānā-(ka)tmacaitanya-svarūpaṃ mṛgendra-(10/3) sūtreṇāha- karttṛśaktiraṇornityā vibhvī ceśvara-śaktivat | tama-śchannatayā'rtheṣu nābhāti niranugrahā || 55 || aṇorātmanaḥ karttṛśaktiḥ jñāna-kriyātmikā śaktiḥ īśvaraḥ-śaktivat īśvarasya śaktistadvat nityā ādyanta-rahitā vibhvī vyāpikā ca | yadyevaṃ nityatvād vibhutvācca sarvadā māna-prasaṃgaḥ | tathā- vyañjikā yatra yatrā'sya śarīraṃ tatra tatra tu | bhogārthaṃ (kha) syād guṇavyaktirvyāpitvaṃ tena gamyate || iti || ata āha-artheṣu viṣayeṣu karaṇīya svarūpeṣu tamaśchannatayā tamasā'nādimalena channatayā āvṛtatvāt niranugrahā anugraho vyañjakaḥ tadrahitā satī nābhāti na bhāsate | taduktaṃ ratnatraye (252)- galite sarvathā bandhe vimukte cāṇave male | sarvārtha-dyotikā śaktiḥ śivasyeva vijṛmbhate || iti || ātma-śaktervibhutve'pi tad-bhānasya vyañjakādhīnatvāt sarvajñatāpi nāstīti parākhyasūtreṇa darśayati- vibhuḥ san jñāna-rūpo'pi pradeśe vetti yena tat | kiñcijjñastena saḥ prokto vyavadhānānidarśanāt || 56 || jñāna-rūpaḥ jñānameva rūpaṃ svarūpaṃ yasya saḥ jñāna-rūpaḥ vibhuḥ vyāpakaḥ san api pradeśe kalādi-vyañjaka-pradeśe yena kāraṇena tad jñeyaṃ vetti jānāti, tena kāraṇena saḥ ātmā kiñcijjñaḥ kiñcij jānātīti kiñcij-jñaḥ proktaḥ pratipāditaḥ | tatra hetumāha-vyavadhānānidarśanāt | vyavadhāne vyañjaka-rahita-sthale anidarśanāt nidarśanābhāvāt, jñānābhāvādityarthaḥ || yadyātmano vyañjaka-vaśāt kiñcijjñatvaṃ, tarhi dīkṣārūpa-vyañjake satyapi sarvajñatvamātmano na syāt ; vyañjakatvāviśeṣādityāśaṅkāṃ dṛṣṭāntapūrvaṃ vyañjaka-tāratamya-pratipādakena sūtrāntareṇa nirasyati- svalpe'pi vyañjake svalpaṃ mahanmahati tat sthitam | yādṛk tādṛk bhavet tasya pradīpastimire yathā || 57 || tat mala-ruddhaṃ caitanyaṃ svalpe vyañjake svalpe sati svalpaṃ svayamabhivyajyate | mahati vyañjake mahati sati mahat abhivyajyate | tatra dṛṣṭāntamāha-yathā timire andhakāre pradīpaḥ artha-vyañjaka-pradīpaḥ yādṛk svalpa vyañjako (ka) vā mahāvyañjako (kha) vā bhavet | tathā tasya caitanyasya vyañjakamityadhyāhāraḥ | tādṛk tathāvidham alpaṃ vā mahad vā sthitaṃ vyañjakatayā sthitamiti | tathāca kalādi-rūpādalpād vyañjakād dīkṣā- rūpasya mahāvyañjakatvam | tathāca nātmanaḥ sarvajñatvānupapattirityarthaḥ | ātmanaścetanatvaṃ ca svaśakti-yogāta acetanatvaṃ ca tadabhāvādityetat niśvāsakārikāsūtreṇa dṛṣṭāntamukhena darśayati- sa cetanaḥ smṛto jīvo yadā śaktyā tu yujyate | anyathā niṣkalo hyātmā viṣa-suptyeva lakṣyate || 58 || jīva ātmā yadā tu yasmin kāle śaktyā abhivyaktayā sva-śaktyā yujyate sambadhyate, tadā sa jīvaścetanaḥ caitanya-yuktaḥ iti smṛtaḥ | āgamajñairiti śeṣaḥ | anyathā hi abhivyaktaśaktyabhāve ātmā jīvaḥ niṣkalaḥ kalā caitanyaṃ tadrahito niṣkalaḥ acetana iti | tatra dṛṣṭāntamāha-viṣa-suptyeva viṣeṇa suptiḥ mūrcchā tayeva tayā yukta iva lakṣyate dṛśyate | yathā viṣa- mūrcchāvasthāyām ātmanaścaitanyābhivyaktyabhāvādeva acetanatvaṃ, natu caitanya-rāhityāt ; tathā'syāpi caitanya-vyaktya-bhāvādevā'cetanatvaṃ, na tu sarvathā loṣṭavat caitanyābhāvādityarthaḥ || athā'tītāvasthasyātmano jñānaśaktyā prabodhanaṃ dṛṣṭānta-mukhena kiraṇasūtreṇa nirasyati- gururyathā'grataḥ śiṣyān suptān daṇḍena bodhayet | śivo'pi moha-nidrāyāṃ suptāṃcchaktyā prabodhayet || 59 || yathā guruḥ ācāryaḥ | atra guru-śabdārthaḥ- gu-śabdastvandhakāraśca ru-śabdastannirodhakaḥ | andhakāra-nirodhitvād (ka) gururityabhidhīyate || agrataḥ purataḥ suptān nidrā-paravaśān śiṣyān śāsanārhān daṇḍena vetrādinā karaṇena bodhayet prabodhayet | agresthitatvāviśeṣe'pi śāsanārhān malaparipāka-yogyatvena gururdaṇḍena bodhayati, na tvaśiṣyānityarthaḥ | tathā śivo'pi parameśvaro'pi mohanidrāyāṃ mohaḥ malaḥ tasya nidrā kāryaṃ pratyasāmarthyaṃ paripāka-viśeṣaḥ, tasyāṃ satyāmapi suptān tannivṛttyupāya-saṃvid-rahitān paśūn śaktyā karaṇabhūtayā jyeṣṭhā- śaktyā bodhayediti || ātmaśakterabhivyakti-prakāraṃ dṛṣṭāntamukhena sūtrāntareṇa pratipādayati- yathā bheṣajasāmarthyā daśaktāṃnāṃ balaṃ param | tena tacchakti-yogena sāmarthyamamitaṃ bhavet || 60 || aśaktānāṃ vyādhinā sāmarthya-hīnānāṃ bheṣaja-sāmarthyād bheṣajasya auṣadhasya sāmarthyād vīryād yathā yena prakāreṇa paramutkṛṣṭaṃ balaṃ prāgvidyamānarūpaṃ sāmarthyaṃ, bhavediti śeṣaḥ | tathā tena tacchakti-yogena tasya śivasya śaktiḥ raudrī anugrāhaka-śaktiḥ tasyā yogena samparkeṇa mitaṃ na bhavatyamitaṃ deśakāla-pariccheda-śūnyaṃ sāmarthyaṃ prāksiddharūpaṃ jñānakriyātmakaṃ sāmarthyaṃ bhavet abhivyaktaṃ bhavediti || 60 || parākhya-sārdha sūtreṇa na kevalamasyātmano mokṣa eva śivaśaktyapekṣā kintu dehabhoga-yogayorapītyāha- śivatvād yujyate mokṣe paśutvād yujyate tanau | bhogeṣvapi ca sāmarthyāt karmaṇo munisattama ! || 61 || īśvarādhiṣṭhitātmā'sāvasvatantro yatastu saḥ || 62 || yataḥ yasmāt kāraṇāt asvatantraḥ iṣṭaprāptya-niṣṭa-parihārayoḥ svātantryarahitaḥ, tataḥ tasmāt kāraṇāt īśvarādhiṣṭhitātmā īśvareṇa parameśvareṇa adhiṣṭhitaḥ ātmā svarūpaṃ jñānakriyātmakaṃ yasya asau ātmā śivatvāt śivatvaṃ paśutva-nivṛttiḥ malaparipākaḥ tasmānnimittāt mokṣe yujyate sambadhyate | paśutvāt paśutvaṃ malaparipākābhāvaḥ tasmāt tanau dehe yujyate | karmaṇāṃ sāmarthyād bhogeṣvapi sukhaduḥkhātmakeṣvapi yujyate | munisattameti śrotuḥ saṃbodhanam || 61-62 || athātmano bhoga-mokṣayoḥ paraspara-bhinna-kāraṇamapekṣitamiti mṛgendrasūtreṇa (7/5) pratipādayati- nitya-vyāpaka-cicchakti-nidhirapyartha-siddhaye | pāśavaṃ śāṃbhavaṃ vāpi balamanveṣṭi nānyathā || 63 || nitya-vyāpaka-cicchakti-nidhiḥ nityā ca vyāpikā ceyaṃ cicchaktiḥ nitya- vyāpaka-cicchaktiḥ tasyāḥ nidhiḥ āspadamapi artha-siddhaye arthau bhoga-mokṣau tayoḥ siddhaye mudrite mṛgendre tu atrāyaṃ pāṭhaḥ nānviṣyatyandhathā balam | -mṛ0 7\5 bhavāvasthāyāṃ bhoga-lakṣaṇasyā'rthasya niṣpattaye pāśavaṃ paśoridaṃ pāśavaṃ paśu-sambandhi balaṃ sāmarthyaṃ paśūcitaṃ kalādyuttejanam anveṣṭi apekṣate | mukti-nimittaṃ ca śāmbhavaṃ śambhu-sambandhi dīkṣārūpaṃ balam anveṣṭītyanuṣaṅgaḥ | bhoga-mokṣāvasthā-dvaye'pi ayamātmā pāśavaṃ vā pārameśvaraṃ vā svasāmarthyottejanamapekṣata ityarthaḥ | anyathā balottejanābhāve na arthasiddhirityadhyāhāraḥ | bhoga mokṣau na sidhyata iti || 63 || atha bhogamokṣāpekṣaṇīyasya jñānasya svarūpaṃ kālottarasūtreṇa darśayati- viśvasyā'nekarūpasya jñānamekaṃ śivātmakam | vyāpakaṃ vimalaṃ śāntaṃ bhukti-muktīti yena tat || 64 || aneka-rūpasya caturdaśa-(caturvidha)bhūtarūpasya viśvasya jagataḥ yena jñānena bhuktimuktī bhuktirmuktiśca | bhavata iti śeṣaḥ | tat śivātmakaṃ śivasya rūpaṃ jñānaṃ parajñānam ekam advitīyaṃ vyāpakaṃ sarvagataṃ vimalaṃ śāntaṃ rāgadveṣa-rahitamiti || 64 || tasyā eva jñānaśakteḥ śiva-samavāyitvaṃ cātma-śiva-yojakatvaṃ ca niśvāsa-sārdha-sūtreṇa darśayati- ekaiva vastutaḥ śaivī yā śaktirnimalā parā | avinābhāvinī śambhoḥ śuceruṣṇamiva prabhoḥ || 65 || tayā''tmaśivayoḥ sandhiḥ śivabodha-parāparā || 66 || nirmalā mala-rahitā parā utkṛṣṭā śaivī śiva-sambandhinī yā śaktiḥ, sā vastutaḥ paramārthataḥ ekā bheda-rahitaiva | niśvāsottare- eka eva śivaḥ śaktistathākāryāṇi bhedataḥ | tasmācchivātmikā śaktirbhoga-mokṣau śivecchayā || iti | punaḥ kīdṛśī ? ata āha-śuceḥ agneḥ uṣṇam uṣṇatvamiva prabhoḥ prabhavana-śīlasya śambhoḥ śaṃ bhavatyasmāditi śambhuḥ tasya parameśvarasya avinābhāvinī avinābhāvaḥ samavāyaḥ so'syā'stītyavinābhāvinī samavāyinī | tathā pauṣkare (vi0 1/8)- śivasya samavetā yā śaktirjñānātmikā'malā | saiva jñānamiti proktaṃ śāstraṃ tadanumāpakam || iti | punaḥ kīdṛśī ? ata āha-śivabodha-parāparā | śivasya bodhaḥ śivajñānaṃ tadviṣaye parā ca aparā ca, parāparabhinnetyarthaḥ | tathāca ādāvevoktaṃ-jñānaṃ dvividhamākhyātamiti | evaṃ-vidhayā tayā jñāna- śaktyā ātma-śivayoḥ ātmā ca śivaśca ātma-śivau, tayoḥ sandhiḥ sandhānam anugrāhyānugrāhakatva-lakṣaṇa-sambandho bhavediti śeṣaḥ || 65-66 || idaṃ śāmbhavaṃ jñānam adhyakṣādi-vilakṣaṇam, aparokṣeṇa prakāśaṃ, sarvārtha-viṣayaṃ ceti mṛgendra-sūtreṇa (5/16) darśayati- nādhyakṣaṃ nāpi tallaiṅgaṃ na śābdamapi śāṃkaram | jñānamābhāti vimalaṃ sarvadā sarvavastuṣu || 67 || tat śāṅkaraṃ śaṅkara-sambandhi jñānam adhyakṣaṃ na pratyakṣaṃ na bhavati | akṣa-savyapekṣaṃ hi jñānaṃ pratyakṣaṃ | na ceśvarasyā'kṣavyāpāro'sti, ato na pratyakṣam | na laiṅgaṃ liṅga-janyam ānumānikamapi na bhavati, tasya pratyakṣādhīna-vṛttitvāt | na śābdamapi śabdajanyaṃ jñānamapi na bhavati, tasyā'tyanta-parokṣārtha-viṣayatvāt | naca kiñcid bhagavataḥ parokṣam | ataḥ vimalam anādyāvaraṇa-śūnyaṃ sarvadā sarvasmin kāle sarvavastuṣu samasta-viṣayeṣu ābhāti prakāśate | nanu pañcavaktrastripañcadṛk ityādinā śrūyata evāgameṣvapi īśvarasya śarīrendriya-yogaḥ | tatsadbhāve'pi kasmānna tatsavyapekṣe īśvarasya jñāna- kriye iti cet | na | īśvarasya jñāna-kriyopayogi-śarīrendriya-yogābhāvāt, svabhāvata eva sarvārtha-dṛk kriyā-śaktimattvāt icchāmātreṇaiva sarga- sthityādi-karaṇakṣamattvāt | bhaktānugrahāya tanugrahaṇam, anyathā nirākāre dhyāna-pūjayorayogāt | uktaṃ hi pauṣkare- sādhakasyaṃ tu lakṣyā(rakṣā)rthaṃ tasya rūpamidaṃ smṛtam | sarvataḥ pāṇipādaṃ tat sarvato'kṣiśiromukham || iti | atra tu vimala mityāvaraṇa-rāhitya-pratipādanena śivajñānaṃ na vyañjakāpekṣaṃ, nāpi saṃsāri-jñānamiva saṃśaya-viparyayānadhyavasāya yuktamityuktaṃ bhavati | yāni kila jñānāni malaśaktyā āvṛtāni bhoga- niṣpādanāya vyañjakaṃ kalādi apekṣante, tāni tu vyañjakasya kalādeḥ svalpa-prakāśa-kāraṇāt tathāvidha-vyañjana-bhāñji jñeyaviṣaye (ka) vyāghātavantyapi bhavanti | na caiśvaraṃ jñānamevaṃvidham, anādyāvaraṇa-śūnyatvāt | uktaṃ kiraṇe-anādimala-muktatvāt sarvajño'sau tataḥ śivaḥ | mṛgendre (5/14-15) ca-taccā'syāvṛti-śūnyatvānna vyañjakamapekṣate | tanna sāṃśayikaṃ tasmād viparītaṃ na jātucit || yāni vyañjakamīkṣante vṛtatvānmalaśaktibhiḥ | vyañjakasyā'nurodhena tāni syurvyāhatānyapi || iti || 67 || idānīṃ trividhaṃ bandhamanūdya tasya ca bandhatvam asyā'ṇośca tad- vimuktaye śivatva-vyaktaye ca śivāt pravṛttamupāyaṃ svāyambhuvasūtreṇāha- asmāt pravitatād bandhāt parasaṃsthā-nirodhakāt | dīkṣaiva mocayatyurdhvaṃ śaivaṃ dhāma nayatyapi || 68 || parasaṃsthā-nirodhakāt parasaṃsthā kaivalyaṃ tasyā nirodhakāt vighātakāt pravitatāt prakarṣeṇa vitatāt vistṛtāt mala-karma-māyārūpeṇa trividhādityarthaḥ | taduktaṃ tatraiva- māyeya-māṇavaṃ kama caitāvadaṇubandhanam | etaccoktaṃ mayā sarvaṃ saṃsārātmaka-kāṇḍajam || 13 || asmād bandhāt amuṃ dīkṣaiva mocayati | atra dīkṣaivetyavadhāraṇaṃ matāntarokta-bodhādi-nivṛtyartham | tathāhi-ye tāvat paśumata-proktā bodhādyupāyāste pāśavyañjakatvāt pāśa-rūpatvācca na puruṣārtha- sādhakā bhavanti | yathā tatraiva- pāśa-jñānānna muktiḥ syāt paśu-jñānāt tathaiva ca | sarvataśca yato muktiḥ patijñānena gamyate || iti | pāśa-jñānādi-svarūpaṃ cintye pratipāditam- śāstrajālāni nādāntaṃ pāśajñānaṃ varānane | paśujñānamiti proktaṃ hyahaṃ brahmābhimānataḥ || śivavastuparaṃ tasmānmantrātīto nirañjanaḥ | sarvajñaḥ sarvagaḥ śāntaḥ sarvātmā sarvatomukhaḥ || iti | ye asmin śāstre proktā vijñāna-yogādayaste dīkṣāṅgatvāt tatsiddhyarthaṃ pratipādyanta ityetāvatā'vadhāritam | tathā śrīmatparākhye- jñānādīnāmupāyānāṃ dīkṣā kāraṇamiṣyate | caturṇāmaṅgatā proktā tatsvarūpa-vibhāgataḥ || kāraṇaṃ prayojanamityarthaḥ | yāvanna tadgato bhāvastāvat syānna kriyā-kramaḥ | ataḥ kriyāpi tasyāṅgaṃ pūjā-homādi-lakṣaṇā | bhasmacaryā vratādyāpi caryā'ṅgatvamupāgatā (ka) || pratyāhārādi-yogo'pi dhāraṇā-dhyāna-saṃyutaḥ | nirdagdhe prākṛte dehe kṛte sati tato bhavet || kriyābhogaḥ śive bhāvaḥ śivabhāvopabṛṃhitaḥ | tasya tena tadaṅgatvād dīkṣā sā tvaṅginī bhavet || eṣā dīkṣā ūrdhvaṃ sarvotkarṣeṇa varttamānamabhivyanaktītyarthaḥ | śaivaṃ śivasambandhi dhāma prabhāvaḥ | dhāma deśe śubhe sthāne janma- prabhāvayorapīti viśvaḥ | śivatulyaṃ śivasamānatā-rūpamiti yāvat | tadapi nayati prāpayaṃtīti | atra bubhukṣuścet śaivaṃ padaṃ, mumukṣuścet paśvatītaṃ śiva-sāyujyaṃ ca dehānte prāpnotītyarthaḥ | atra bandhatattvastha- nivṛttyādi-bhuvanacatuṣṭayaṃ yoga-balena prāptā dīkṣayā niyojitā vā krameṇa mūrti-kevali-yoga-kevali-jñānakevali-śaktikevalino bhavanti | tathā mataṅge- yoga-vīrya-balopetā dīkṣayā vā niyojitāḥ | sadāśiva-samāḥ sarve nacaikaṃ kāraṇeśvarāḥ || na śivatvamanuprāptāsteṣāṃ karmocyate'dhunā | sāmīpāḥ śānti-nilayā jñāna-kevalino matāḥ || sālokyāścaiva vidyāyāṃ ye'pyadhaḥ paripiṇḍitāḥ ? | yogakevalinaste'pi tantre'smin paribhāṣitāḥ || sānnidhyāt tu pratiṣṭhāyāṃ śaktikevalino matāḥ | kāmyāścaiva nivṛttisthā mūrttikevalinaḥ smṛtāḥ || tad yathā- nādākhye caiva ye tattve saṃsthitāḥ paramāṇavaḥ | mūrttikevalinaste'pi śeṣā rudrāḥ prakīrtitāḥ | sarvajñānottare kevala-śabdasya artha uktaḥ | tad yathā- kalānāṃ nilayo yasmāt tenā'sau kevalaḥ smṛtaḥ | iti | atra ṣaṭsahasrikāyāṃ viśeṣaḥ pradarśitaḥ- saparyā putrakāścaiva sādhakācāryakāstathā (?) | sarveṣāṃ yojanā kāryā śaktitattve tu putraka ! || māyātattve tuṃ samadhi vidyātattve tu putraka ! (?) | īśvare sādhako bhoge ācāryaḥ sakale sthitaḥ || evaṃ jñātvā prayatnena laya-bhogau prakalpayet | ajñātvā laya-bhogau tu yo dīkṣāṃ kurute guruḥ || ācāryaḥ saha śiṣyaistu narake raurave pacet | deśikastu prayatnāt tu jñātvā dīkṣāṃ samācaret || iti | tataḥ paramaniṣkalaṃ śivatattvameva param ? | muktisthānaṃ bhavedekaṃ vimalaṃ sarvatomukham || acalaṃ vyāpakaṃ śāntaṃ liṅgāśrama-vivarjitam | iti | ebhyaḥ eka paraḥ sūkṣma-kāryakāraṇagocaraḥ | atītaḥ paripūrṇaśca svatantraḥ sarvatomukhaḥ | eko nirīśvaraḥ svasthaḥ ṣaḍanye seścarā matāḥ || 68 || atha mataṅgasūtradvayena dīkṣāśabdārthaṃ nirūpayati- anayoḥ śāsane siddhā dīkṣā kṣapaṇa-dānayoḥ | kṣapaṇaṃ ca dānaṃ ca kṣapaṇa-dāne tayoḥ | kṣapaṇa-śabdena paśutvasya nāśanam | dānaśabdena śivatvasya dānaṃ cocyate | anayorarthayoḥ siddhā utpannā śāsane'smin śaivaśāstre dīkṣā dīkṣetyucyate | paśūnāṃ paśutva-kṣayakarī śivatva-dāyikā śivaśaktireva dīkṣetyarthaḥ | tathā- dīyate jñānasadbhāvaḥ kṣīyate ca malatrayam | dīyate kṣīyate ceti dīkṣāśabdo dvidhocyate || iti || nanu śivasya svaśakti-dānena śakti-dāridryamāpadyeta | tatra (mātaṅga- pārameśvare vidyā pāde 4/59-60) āha- dānaṃ nāma svasattaiva yā sā jñāna-kriyātmikā || 69 || sā śaktistasya saṃsparśād vyaktībhūtā sunirmalā | patyurdānaṃ tadevoktaṃ na svayaṃ vyajyate paśoḥ || 70 || jñānakriyātmikā jñāna-kriyā-svarūpā yā svasya sattā svasattā sāmarthyaṃ sadrūpakaṃ saiva dānaṃ deyavastviti nāma prasiddham | tathāca ātmano vidyamānāyāḥ sattāyā eva deyatvāt svaśakti-vyayābhāvena na śakti- dāridrayaṃ śivasyeti bhāvaḥ | tarhi dānaśabdārthānupapattirityata-āha-sā śaktirityādi | sā svasattā-rūpā śaktiḥ tasya parameśvarasya saṃsparśāt anugrāhaka-śaktyā sparśanāt sunirmalā arkakiraṇa-yogāt pakkaṃ padmamiva tathā ca tatraiva- yathārka-raśmisaṃsparśāt padmaṃ pakvaṃ bhavet tathā | vyaktībhūtā | tat abhivyañjanameva patyuḥ parameśvarasya dānamityuktam | sakalā varaṇa-nivṛttyā svasattāyā sarvajñatvādi-rūpāyā evā'bhivyaktiḥ | puṃsāṃ parameśvarāt śivatvasya abhivyaktiḥ (ka) dānamupacārāducyate, na mukhyata ityarthaḥ | nanu nartte prayojanādiṣṭaṃ mukhyaśabdārtha-laṅghanamiti | tatrāha-netyādi | paśoḥ svasattā svayaṃ svātmanā na vyajyate vyaktā na bhavati | ayaṃ bhāvaḥ-nahi sattā sārthā sarvadātmanā svayameva vyajyate, āvṛtatvāt kālikāvṛta-tāmravat; na tu puruṣo jñānāt tannivarttakaḥ siddhaḥ, apitu sātiśayaḥ ; cakṣurvaidya iveti | ihāpi īśvara eva mokṣakarttā natu svayameva puruṣa iti | tathā pauṣkare (vi0 1/94)- na mokṣaṃ yāti puruṣaḥ svasāmarthyāt kadācana | muktvā prasādaṃ devasya śivasyā'śivahāriṇaḥ || iti || 69-70 || śiva-dīkṣayā śuddhāvasthasyātmano darśana-prakāraṃ devyāmatasūtreṇa darśayati- aśarīraṃ yadātmānaṃ paśyati jñānacakṣuṣā | tadā bhavati śāntātmā sarvato vigataspṛhaḥ || 71 || yadā yasmin kāle jñāna-cakṣuṣā jñānam unmīlanaśaktyabhivyakta- caitanyameva cakṣurnetraṃ tena | aśarīraṃ śarīrādanyaṃ śarīretaraṃ sthūlasūkṣma-dehānyam ātmānaṃ paraprakāśa saṃvinmātrarūpa-svaprakāśaṃ paśyati aparokṣīkaroti | tadā tasmin kāle sarvataḥ pṛthivyādiśivānta-ṣaṭtriṃśat-tattvarūpa-samasta- heyapadārthebhyaḥ vigataspṛhaḥ vigatā nivṛtā spṛhā icchā yasya saḥ tādṛśaḥ san śāntātmā śāntaḥ adhomukhatvādi-kāluṣya-rahita ātmā tādṛśo bhavatīti | rāgadveṣādirahita ityarthaḥ || 71 || ātmaikya-prasannasya darśanāntara-muktavat punarāvṛttirnāstīti śrīnmataṅga- sūtreṇāha- dīkṣānalapluṣṭamalasya jantoḥ svākyaṃ balaṃ vyaktimupaiti yogāt | śaktyā vibhoścumbitahṛtpradeśo nānyena puṃso vinivṛttimeti || 72 || dīkṣānala-pluṣṭamalasya dīkṣaiva analaḥ dīkṣānalaḥ dīkṣārūpeṇa vahninā pluṣṭa dagdhaḥ ātyantika-nivṛttiṃ prāpito malaścaitanyāvarako yasya sa dīkṣānala pluṣṭamalaḥ tādṛśasya jantoḥ ātmanaḥ svākyaṃ svakīyaṃ balaṃ dṛkkriyārūpa-sāmarthyaṃ yogāt śivaśakti samparkāt | taduktaṃ mataṅge (4/5)- yogo'sya śaktayaḥ svākyā visphuranti samantataḥ | iti | vyaktiṃ punarvyaktyantara-śūnyābhivyaktim upaiti, vibhoḥ parameśvarasya anugrāhikayā śaktyā puṃsaḥ puruṣasya cumbita-hṛtpradeśaḥ sparśito hṛtpradeśaḥ muktacaitanyaṃ anyena bandhaviśeṣeṇa punarvyaktiṃ punarāgamanaṃ na eti na gacchati | yathā rasaviddhaṃ tāmraṃ hematvamāpadya punastāmratāṃ na yāti, tadvat ayamātmāpi śivatva-māpadya bhūyaḥ paśutvaṃ na prāpnotītyarthaḥ | taduktaṃ svacchande- rasavahni-samāyogāt tāmraṃ kālikayā yutam | viśodhitaṃ tu tattvajñairhematvaṃ pratipadyate || na bhūyastāmratāṃ yāti tathātmā tu kathañcana | guruṇā tantraviduṣā yasmād vai nirmalaḥ kṛtaḥ | na bhūyo malatāṃ yāti śivatvaṃ yāti nirmalaḥ || darśanāntareṣu muktānāṃ punarāvṛttirastyeva tattat-prāpyasya tattvātītatvābhāvāt taduktaṃ vātulottare- ta(ci ?)nmayo(ka)'ntarbahiścaiva ṣaṭtriṃśat-tattvamuktiyuk | yathārthataḥ sa devo hi tattvātītaḥ paraḥ śivaḥ || tathā mṛgendre ca-yat kaivalyaṃ puṃprakṛtyorvivekād yo vā sarvaṃ brahma mattvā virāmaḥ | yā vā kāścin muktayaḥ pāśajanyā stāstāḥ sarvā bhedamāyānti sṛṣṭau ||-mṛ0 2/28 śaive siddhe bhāti mūrddhnītareṣāṃ muktaḥ sṛṣṭau puṃvaro'bhyeti nādhaḥ | viśvānarthān svena viṣṭabhya dhāmnā sarveśānānīritāḥ sarvadāste || iti |-mṛ0 2/29 || 72 || iha śāstre punarāvṛtti-rahita-muktirūpaṃ nirūpya tatkramopasaṃhāra- pūrvakaṃ muktātmanaḥ kāraṇapūrvakāpunarbhavaṃ svāyambhuvasūtreṇa nirūpayati | athavā muktikramopa-saṃhārapūrvakaṃ muktasyā'punarbhavaṃ kāraṇapūrvaṃ svāyambhuvasūtreṇa darśayati- anena krama-yogena parāṃ kevalatāṃ gataḥ | anādyaśuddhi-śūnyatvāt prāpnoti na bhavāntaram || 73 || anena kramayogena krameṇa yogaḥ tena pūrvaṃ śivasya śaktyā saha yogaḥ | tato malakṣaraṇena phalena saha yogaḥ | tato niḥśreyasādikamiṣadhā yogaḥ | tato diśikena yogaḥ | punardīkṣayā yogaḥ | tato bandhavicchedena phalena yoga iti | evaṃ vidhena kramayogena parām utkṛṣṭāṃ kevalatām ekākitāṃ śivasāyujya-lakṣaṇāṃ, pūrvaṃ kevalāvasthitaḥ, kevalatā hi ekākitā, nāsau parā yatastasyāmapyavasthāyām ātmano dvitīyo malo'sti | śivasāyujya- lakṣaṇā tu parā kevalatā | yatastasyāṃ na kiñcidapi dvitīyamasti | tāṃ gataḥ prāptaḥ san anādyaśuddhi-śūnyatvāt anādyaśuddhirāṇavamalaḥ tacchūnyatvāt | tadrahitatvād bhavāntaraṃ janmāntaraṃ na prāpnoti | nahi kāraṇaṃ vinā kāryamutpadyate, satyapi karmaṇi punarbhavabījamaśuddhiḥ tacchunyatvāt kuto bhavāntara-prāptirityarthaḥ | māyīya-malasyādimataḥ pralaye'pi nāśe'pi punarbhavāntara-hetutvaṃ dṛṣṭamiti tanniṣedhāya anādigrahaṇaṃ kṛtamiti | raurave- yathā pradīpta-jvalane tularāśiḥ samarpitaḥ | dagdho nirvāti sa tatra na bhūyaḥ sthūlatāṃ vrajet || evaṃ vai maṇḍalaṃ prāpya dīkṣāmantra-samudbhavam | na punarjanmatāṃ yāti dīkṣito manujottamaḥ || 73 || idānīmabhivyaktātma-svarūpasya puṃsaḥ jñānaparyāptyavasthā niśvāsakārikā-sūtreṇa darśayati- yasya jāgre pralīyante sarve bhāvāḥ suṣuptavat | paryāptaṃ tasya vijñānaṃ tripadaṃ tena laṅghitam || 74 || yasya puruṣasya sarve samastā (ka) bhāvāḥ cittavṛttayaḥ suṣuptavat suṣuptaṃ suṣuptiḥ bhāve ktapratyayaḥ suṣuptyavasthāyāmiva jāgre jāgradavasthāyāṃ pralīyante prakarṣeṇa layaṃ gacchanti, tasya puruṣasya vijñānaṃ vikalpajñānaṃ paryāptaṃ samāptaṃ nirvikalpaka- jñānamudetītyarthaḥ (kha) | tena nirvikalpajñānayuktena puṃsā tripadamadhikāra-bhoga-layākhyaṃ padatrayamapi laṅghittamatikrāntamiti | tathā sarvajñānottare- yastu jāgradavasthāyāṃ niyamya sakalendriyān | turyāvasthā-guṇopetastāṃ vinā bhāvayet punaḥ || sa jīvanmukta ityukto dehānte mukta ucyate | iti | tathā- na hṛṣyatyupakāreṇa nāpakāreṇa tapyati | yaḥ samaḥ sarvabhūteṣu jīvanmuktaḥ sa kathyate || 74 || atha sūtrāntareṇā'sau śuddhātmā śivasamarthitayā svaśaktyātmakayā dṛṣṭyā śivaṃ dhyāyati paśyatītyāha- śivārka-śakti-dīdhityā samarthīkṛta-ciddṛśā | śivaṃ śaktyādibhiḥ sārddhaṃ paśyatyātmā gatāvṛtiḥ || 75 || gatā āvṛtiḥ āvidyāvaraṇaṃ yasya sa ātmā śivārka-śakti-dīdhityā śiva evā'rkaḥ tasya śakti-dīdhitiḥ śaktiravidyātamo-nivarttikā saṃvicchaktiḥ , saiva dīdhitiḥ kiraṇaḥ tayā samarthīkṛta-ciddṛśā samarthīkṛtā śivadarśane samarthatayā kṛtā yā cit saiva dṛk netraṃ tayā, karaṇe tṛtīyā | śaktyādibhiḥ śaktiḥ icchādyaneka-śakti samaṣṭi-rūpiṇī śivasamavāyi śaktiḥ ādiryeṣāṃ taiḥ sārdhaṃ saha śivaṃ parameśvaraṃ paśyati | aparokṣīkaroti | tathā (tattvasaṃgrahe-29 )- paśyati śivaṃ svaśaktyā dhyāyati cāsau śivo(veddha)tthayā dṛṣṭyā | iti | ādi śabdena śivaśaktyā'dhiṣṭhīyamāna cidacidrūpasamūha-tattat- kṛtyapañcaka-tatsādhya-bhoga-mokṣādayo gṛhyante | ata eva pātañjalādyuktavad buddhyādi-viṣayatvaṃ śivasya na sambhavati, tasya pāśāgocaratvāt | taduktaṃ tattvasaṃgrahe ?- antaḥkaraṇavṛttiryā bodhākhyā sā maheśvaram | na prakāśayituṃ śaktā pāśatvānnigalādivat || tatra śivasya cidabhinna-svarūpasya ghaṭādivat karmatayā na dṛśyatvaṃ draṣṭṭa-draṣṭavyayo-rātma-śivayo rviśuddhacit-svarūpatvena vyāpakatvena tathādarśanāsaṃbhavāt | mokṣakārikā-vṛttāvapyevamuktam || 75 || atha sūtrāntareṇa śivāparokṣa-jñānānantaraṃ sādhanībhūta- parokṣajñāna-hetubhūtaṃ kāmikādi-śivajñānamanapekṣaṇīyamityetat sadṛṣṭāntamāha- ulkāhasto yathā kaścid dravyamālokya tāṃ tyajet | jñānena jñeyamālokya paścājjñānaṃ parityajet || 76 || ulkā prajvālitāgra-kāṣṭhaviśeṣaḥ | ulkā syān nigata-jvālā ityamaraḥ | sa haste yasya saḥ kaścit puruṣaḥ yathā dravyaṃ svāpekṣita-padārthamālokya dṛṣṭvā tāmulkāṃ tyajet | tathā jñānena jñāyate'neneti jñānaṃ kāmikādi- śivajñānaṃ tena jñeyaṃ svaparaprakāśa-sambidrūpaṃ paraśivarūpaṃ jñeyamālokya aparokṣīkṛtya paścāt anantaraṃ jñānaṃ parokṣajñānasādhanaṃ śāstraṃ parityajet | sambhāvanāyāṃ liṅ || 76 || atha niśvāsasūtradvayena jñeyasvarūpa-nimagnatāvasthāmāha- yadā manaḥ pare tattve labdhalakṣyaṃ nilīyate | tadā hyaśeṣa-vijñānaṃ vināśamupagacchati || 77 || ? mudrite tattvasaṃgrahe śloko'yaṃ nopalabhyate, naiva sambhāvyate ca | parantu mokṣakārikāyāṃ ṣaḍadhikaśata-saṃkhyakatvena śloko'yamupalabhyate | yadā yasmin kāle manaḥ labdhalakṣyaṃ labdhaṃ punaḥ punaścintanena sphuṭīkṛtaṃ lakṣyam anādyupādhi-rahita-paraśiva-tattvaṃ yasya tat tādṛśaṃ sat pare sarvatattvātīte tattve layātīta ityarthaḥ | tathā niśvāse- layātītaḥ paro devo nirūpākhyo nirāmayaḥ | jñātvaivamucyate jñānī bhuñjāno viṣayānapi || iti || tasmin nilīyate layaṃ gachati | tadā tasmin kāle aśeṣa-vijñānam aśeṣaṃ samastaṃ vijñānaṃ vikalpajñānaṃ vināśaṃ layam upagacchati prāpnoti | atra manaḥ-śabdena caturvidhamanomadhye svalīnāvasthaṃ mana ucyate | tathā niśvāse- saṃsṛṣṭaśca svalīnaśca vikṣipto gatirāgatiḥ | manaścaturvidhaṃ proktaṃ tasya bhedamimaṃ śṛṇu || na mano nāpi mantavyo na mantā ca vibhāvyate | svalīno viṣayairmukta ekībhūtaḥ suṣuptivat || viṣayān gṛhyamāṇo'pi jñeyatvamadhigachati | na ca tai ryujyate jñāne (ka) saṃśliṣṭaḥ sa tu ucyate || ajñānād gachati jñānaṃ jñānādajñānameva ca | calate yasya daurvalyāt tasyā'sau gatirāgatiḥ || jñānena śliṣyate yasmādindriyārtha-parāyaṇaḥ | trikālamākulo nityaṃ sa tu vikṣipta ucyate || svalīnaścottamastatra guṇātīto nirāmayaḥ | madhyamaḥ sa tu vijñeyaḥ saṃśliṣṭaḥ sāttvikaḥ smṛtaḥ || adhamaścapalaḥ kṣudro rājaso gatirāgatiḥ | tāmasaḥ sa tu vikṣiptaścaturtho hyadhamādhamaḥ || guṇātmakaḥ samuddiṣṭo malaprāyaśca dehinām | nirguṇaṃ tvadhikatvena yatra līno bhaviṣyati || manasaśca svalīnasya yat sukhaṃ hyātma-sākṣikam | yogāvasthā parā hyeṣā prāhuryogavido janāḥ || etadviṣayo niśvāsakārikāyāṃ prapañcitaḥ, tatrāvadhāryatām || 77 || anena śivasāyujyaṃ prāpnotīti sūtrāntareṇa kathayati- anākhye tu nirālambe agrāhye mānavarjite | nastattve yojito mukta iti śāstrasya niścayaḥ || 78 || anākhye ākhyāḥ śaktodyuktādi-nāmāni tadrahite nirālambe nāda-bindu- vyomamantrādyādhāra-rahite agrāhye buddhyādikaraṇai-raśakya-grahaṇe | nirālambe agrāhye iti prakṛtibhāvañchāndasaḥ | mānavarjitaṃ saṃśliṣṭādirahite guṇatrayānātmake nistatve sarvatattvātīte paratattve yojitaḥ | atra yogārtho yujidhātu rgṛhyate, na tu yuji samādhāviti samādhyarthaḥ | tathāca prasiddhaṃ sājujyamātmalābharūpaṃ prāpita ityarthaḥ | yathā suprabhede- śivaṃ saṃyojitaṃ rūpaṃ sāyujyamiti kathyate | evambhūtasāyujyaṃ prāptaḥ mukta iti śāstrasya śivāgamasya niścayaḥ siddhāntaḥ | atra sāyujya-śabdena śiva-sādṛśyamucyate | natu tādātmyādi- sambandhaḥ | taduktaṃ cintye- anyathā bahumuktyuktiḥ śāstre caiva varānane | śivatvasulabhā muktiridānīṃ kathyate mayā || iti | tathoktamabhiryuktairapi- nātmacchedo'pavargo na ca paśu-śivayoraikyamatrā'pavargo nāvidyā-grāsa-hānirnaca guṇavilayo nāpi pāṣāṇamuktiḥ | yadbodhānandarūpaṃ trimalavigamane vyaktamātmasvarūpaṃ tat sāyujyena vācyaṃ śivasadṛśavibhoścaiṣa (ka) tantrāpavargaḥ || devīkālottare- nidrāyā bodhayeccitaṃ vikṣiptaṃ śamayet punaḥ | pakṣadvaya-parityāge saṃprāpte naiva cālayet || nirāśrayaṃ sadā cittaṃ sarvālambana-varjitam | mano'vasthā-vinirmuktaṃ vijñānaṃ muktilakṣaṇam || iti || 78 || idānīmātmalābharūpaṃ prāptasyā'sya avasthānaṃ svāyambhuvasūtreṇa darśayati- bhavodbhava-padātīto niṣkampārcciriva sthitaḥ | muktau vyakta-śivatvo'sau kṛtakṛtyo yatastataḥ || 79 || [yataḥ yasmāt kāraṇāt asau kṛtakṛtyaḥ śivasāyujyaṃ prāptastataḥ] tasmāt kāraṇād bhavodbhava-padātītaḥ san bhavaḥ saṃsāraḥ tasmin udbhavapadāni janma- sthānāni yadvā bhavapadaṃ bhavatīti bhavo'haṃ-padaṃ sakala-pralayākala- vijñānākalānāṃ padam, udbhavapadaṃ tasmādūrdhvaṃ bhavatīti udbhavapadam anantādipadaṃ tadatītaḥ atikramya varttamānaḥ san niṣkampārcciriva niṣkampaḥ kamparahita arcciriva jvāleva sthitaḥ | athavā aparamokṣasya ṣaṭ padāni santi bhavodbhavapadaṃ śāntyatītaṃ śāntitattvaṃ nādākhyamaiśaṃ vidyākhyamiti | tatra sarvottaraṃ ṣaṣṭhaṃ bhavodbhavapadam atikramya varttamāno yaḥ, saḥ pradīpārcciriva tiṣṭhatītyarthaḥ | taduktaṃ śivatattva-vilāse- bhavodbhavapadaṃ tvekaṃ śāntyātīta mataḥ param | śāntitattvaṃ ca nādākhyamaiśaṃ vidyākhyameva ca || udāhṛtāni muktānāṃ padānyevaṃ krameṇa ṣaṭ | etat sarvaṃ sadyojyotiṣṭīkāyāṃ (ka) prapañcitam, tatrā'vadhāryatām || 79 || atha devīkālottarasūtreṇa kṛtakṛtyasya nityādi-kṛtyāntaraṃ nāstīti nirūpayati- nātra pūjā namaskāro na japo dhyānameva ca | kevalaṃ jñeyamityuktaṃ veditavyaṃ na kiñcana || 80 || atra jīvanmukta-daśāyāṃ pūjā arcanā na, namaskāraḥ satkāraśca na, japo'pi na, dhyānaṃ (ka) cintanaṃ na | ataḥ kimasti nitya-naimittikādi, ata āha- kevalaṃ jñeyamiti uktam | jñeyamiti jñeyabhāvamātrāvasthā neti sūcitam | veditavyaṃ jñātavyaṃ kiṃcana kimapi na nāstīti | tathā na bāhyeṣu karmasu prītiṃ badhnātītyarthaḥ | tathā- niyamo'pi na tasyā'sti nopavāso vidhīyate | pravṛttiśca nivṛttiśca brahmacarya-vratāni ca || tatraivācāraprakaraṇe- na dhyānaṃ na japaḥ pūjā na homo naiva sādhanam | agnikāryādhikāraśca naitasyā'sti maheśvara ! || iti || 80 || evaṃ jīvanmukto vāsanāvaśena viṣayajñānayukto'pi śivaśaktyā svarūpa-jñānaniṣṭha eva bhavatīti niśvāsakārikāsūtreṇāha- yathā vāyuḥ suśīghro'pi muktvākāśaṃ na gacchati | jñeye nikṣiptacittastu viṣayastho na muñcati || 81 || vāyuḥ suśīghraḥ atyantaśīghra-gamano'pi yathā ākāśaṃ paripūrṇaṃ vyoma muktvā visṛjya na gacchati na sañcarati | tathā jñeye śive nikṣiptacittaḥ nikṣiptam avasthāpitaṃ cittaṃ caitanyaṃ yasya saḥ tādṛśastu pumān viṣayasthaḥ viṣaye tiṣṭhatīti viṣayasthaḥ tādṛśo'pi na muñcati jñeyaṃ na tyajati | tatraiva- bhuṅkte tu viṣayān sarvānasau lepyasyālepakaḥ | yasya sarvagato bhāvo śaṃbhāvastho nirantaraḥ || iti | ayaṃ sākṣātkṛta-śivasvarūpatayā tajjñānātmakam amṛtaṃ sarvadā'nubhavatītyarthaḥ | tathā sarvajñānottare- śivajñānāmṛtaṃ pītvā vicarasvaṃ yathāsukham || iti || 81 || atha sūtrāntareṇa asyādhva-darśitatvameva svabhāva iti dṛṣṭāntapūrvamāha ?- indriyārthe yathā cittaṃ nityaṃ gachati dehinām | tathā caivendriyātīte tasya nairākṛte pade || 82 || dehināṃ śarīriṇāṃ cittaṃ manaḥ indriyārthe indriyaviṣaye yathā nityaṃ śaśvat gachati pravarttate, tathā tasya jīvanmuktasya cicchaktiśca indriyātīte indriyāgocare nairākṛte pade sthāna eva gachati | ayaṃ bhāvaḥ- puruṣasya cittam indriyārthe viṣaye yathā nirāvādhaṃ pratikṣaṇaṃ varttate, manaso niścalatvaṃ tu sarvajñeyābhyāse na bhavati (ka) tadvad jīvanmuktacittamapi atīndriye nirmale kevale sadā prāpnotītyarthaḥ || 82 || kṣīrakṣayād yathā vatsaḥ stanānmāturnivarttate | rāgakṣayāt tathā puṃsāṃ manaḥ śīghraṃ nivarttate || 83 || mātuḥ stanyaṃ yāvat tāvat vatsastat-stanyaṃ svīkaroti tatkṣaye sati yathā nivarttate, tadvanmano'pi nivartata iti | tathā tatraiva- ? atra dṛṣṭāntapūrvamāhetyanantaraṃ-indriyārtha ityādi-na bhavatyantaḥ pāṭhastataḥ mātuḥ stanya mityādi kiṃ kariṣyatyantaḥ pāṭhastataḥ kṣīrakṣayādityādi-nairākṛte pade ityantaḥ pāṭhastato dehināṃ virāgīṇamiti pāṭho dṛśyate | ṭīkānurodhena prakṛtopayogitvena cātra parivarttanaṃ kṛtamiti mantavyam | kāyānubandha-calane nāsau calati niścalaḥ | yasya jñeyamidaṃ sarvaṃ manastasya suniścalam || evaṃ yo nirjito dhīraiḥ sa tvā kiṃ kariṣyati || 83 || tādṛk-padāvasthitasya puruṣasya kāla-mahimānau nirūpayati | athavā sūtrāntareṇā (tīta) sarvādhvasthānasthānasya kālaṃ ca mahimānaṃ ca darśayati- godohamiṣupātaṃ vā nayanonmīlanamātrakam | sakṛt parapade yukto na punarbhavamāpnuyāt || 84 || godohaḥ gauryāvatā kālena duhyate, so'yaṃ kālo godohaḥ tanmātraṃ vā ; nayanonmīlanamātrakaṃ nayanasya cakṣuṣaḥ unmīlana-kālamātrakaṃ vā | kālādhvanoratyanta saṃyoge dvitīyeti dvitīyā vibhaktirbhavati | sakṛt kadācit parapade sarvādhvātīte nirupādhike śivapade yuktaḥ yojitaḥ kṛta-samādhikaḥ punarbhavaṃ punarjanma nāpnuyāt na prayāyādīti || 84 || atha sūtrāntareṇa tasya śivatvasadṛśa-svakīya-śivatvāvāptireva prāptiḥ | na cādvaitavādavat tadaikyam, indrādi-prāptivat taddeśa-gamanaṃ veti pratipādayati- paśubhāvād yadātītya patibhāvena tiṣṭhati | tat tasya gamanaṃ nāma sarvage gamanaṃ kutaḥ | yadā yasmin kāle paśubhāvāt paśutvāt atītya atikramya patibhāvena śivabhāvena tiṣṭhati varttate | tadā tasya muktasya tatpatitvena vartanaṃ gamanaṃ nāma prasiddham | taduktaṃ svāyambhuve- dagdha-saṃsāra-bījasya yā puṃsaḥ paścimārthataḥ | sā gatistasya vijñeyā na deśāntara-saṃsthitiḥ || pūrvāvasthāntaravyaktau satyāṃ loke gataṃ yathā | procyate paṭavarṇādi vastu tadvat pumānapi || iti | atra gamana-śabdasya mukhyārtho na ghaṭata ityāha-sarvage vyāpake vastuni gamanaṃ kutaḥ ? ātma-śivayorubhayorapi vyāpakatvāt anayoḥ prāpya- prāptabhāvo na ghaṭata ityarthaḥ | ayaṃ bhāvaḥ-ātmanaḥ śivatvaprāptiḥ śivena saṃyogo vā tādātmyaṃ vā || 85 || atha svāyambhuvasūtreṇa bhoktṛtvādikamapi (ka) tasya nāstītyāha (kha)- śivadhāmārpitasyā'sya bhogabhokturna jātucit | bhoktṛtvamadhikāritvaṃ patikṛtyānukāritā || 86 || śivadhāmārpitasya śivasya dhāma tatsamatvam arpitam abhivyañjitam asyeti śivadhāmārpitaḥ tādṛśasya bhogabhoktuḥ asya puruṣasya jātucit kadācidapi na bhoktṛtvaṃ bhogakriyā-kartṛtvaṃ yat sakalasya dṛṣṭaṃ tad nāsti | adhikāritvaṃ māyāgarbhādhikāritvaṃ yat pralayākalasya dṛṣṭaṃ, tadapi nāsti, patikṛtyānukāritā patikṛtyāt anu paścāt kāritvam anukāritā | idaṃ kurviti patyuricchāmātra-pravṛtte sati ye pravarttante, te patikṛtyānukāriṇaḥ teṣāṃ bhāvaḥ patikṛtyānukāritā, patīchā-praṇihita-vyavahāritvamiti yāvat | sā'pi sakala-pralayākala-vijñānakaleṣu triṣvapi dṛṣṭā patikṛtyānukāritā tasya nāsti | tasya svatantratvena parapreryatvaṃ nāstītyarthaḥ | evaṃ sarvajñānottare- śivavacchāśvataḥ śuddhaḥ sṛṣṭidharma-vivarjitaḥ || satyaṃ satyaṃ punaḥ satyaṃ trisatyaṃ samayaḥ kṛtaḥ | ataḥ parataraṃ nāsti vijñeyaṃ kutracid guha ! || 86 || atha kiraṇasūtreṇa tadavasthāyāmapi malasyāvasthānamānumānikaṃ sadṛṣṭāntamāha- viṣasambandhinī śaktiryathā mantrairnirudhyate | tadā na tadviṣaṃ kṣīṇamevaṃ puṃso malakṣayaḥ || 87 || viṣasambandhinī viṣasya sambandhinī yā śaktiḥ mohamaraṇādi- kāryajanikā śaktiḥ, sā yathā mantraiḥ gāruḍādibhirmantrairnirudhyate (ka) nirodhaṃ tatkārya-pravṛttivighātaṃ nīyate | tadviṣaṃ ca tadā tasmin kāle na kṣīṇaṃ varṇākṛtyādi-svarūpa-nirodharūpaṃ kṣayaṃ na prāptam, evaṃ etena prakāreṇa puṃsaḥ dīkṣayā śuddhasyātmanaḥ malakṣayaḥ svasahabhāvino malasya kṣayaḥ tadā kārakatva-śakteḥ kārya-pravṛtti-vighāta eva kṣayaḥ | na svarūpato malasya kṣaya ityarthaḥ | atredaṃ vicāryate-dīkṣādibhirupāyai kiṃ malasya viśleṣaḥ kriyate ? atha vināśaḥ ? atha tirobhāvo vā ? nādyaḥ | tayormalātmanoḥ sambandhasyā'nāditvena viśleṣāyogāt | api ca prāpti-pūrvako vibhāgaḥ | naca prāptirmalātmanorasti, dvayorapi vibhutvena tadayogāt | nahi yad vyāpakaṃ vastu tad vivicyamānaṃ dṛṣṭam, vibhāgo'pi vā jāyamāno'nyatarādi-karmanimittād bhavati | karma copajāyamānaṃ parimita- parimāṇa-sambandhavati dravye bhavati | vibhudravye tadabhāvānna tayorviśleṣa iti | atha vināśaḥ ? so'pyanupapannaḥ, sahajasya malasya (ka) prakṣaye ātmano'pi taddharmiṇo vināśa-prasaṃgāt | dharmadharmiṇorananyatvāt | apica sakala-pudgala-balāvarodhako malo'yamabhyupagamyate | yadyasyocchedaḥ syāt, tadā'sya sakala-pudgala-sādhāraṇatvādekasya (kha) puruṣasyā'nugrahe savaprāṇibrāto vimalaḥ syāt | tasmād vināśo'pi na yujyate | atha tirobhāvaḥ ? so'pi na yujyate | yasyā'rthasya tirobhāvo bhavati, tasyā'vaśyaṃ punarāvirbhāvo'pi kālāntare'bhyupagantavyaḥ, anyathā'sau tirohita ityeva na śakyate vaktum | tataḥ ko doṣa iti cet ? atyantamuktaḥ saṃsārīti ca vyavahārasiddhi-prasaṃgāt | tasmāt tirobhāvo'pi na yujyate | nacānyā gatirasti | tasmāt aneka-doṣāpatteḥ kathamasya malasyā'pāyabhāva iti | atrocyate-satyam, asmin śāstre dīkṣādibhirupāyairvyāpakasya malasya vibhāgo vā vināśo vā tirobhāvo vā nābhyupagamyate | api tu yathā agneruṣṇasparśasya dāhikā-śaktirmantreṇa nirudhyate | tathā malasyāpi vyāpārikā śaktirupāyairnirudhyate | yathā ca loke stambhitaśaktiragniḥ stambhito nigadyate | tadvat mala-śaktiviyogāt sa malo viyukta iti upacāreṇā'bhidhīyate | taduktamatraiva-vibhurapi yathāgnirdāhakārye sakalapudgala-sādhāraṇastathāpi tacchaktayo'nantā ityuktam | tathāca yasya puruṣasya prasanno guruḥ tasyāgnerdāhikāṃ śaktiṃ sanniruddhya himaśītalamagniṃ-karoti | itareṣāṃ ca sa vahnirapratibandhatvād dāhalakṣaṇaṃ kāryaṃ karotyeva | tathā malo'pi, yasya tacchaktiḥ pratibaddhā (ga) tasya saṃsāraṃ na pratanoti; anyeṣāṃ bhavo bhavatyeva pratibandhābhāvāt | tasmānnāyaṃ doṣaḥ | yadanyat sahaja (gha)malakṣaye ātmano vināśaḥ syāditi dūṣaṇamuktam | tadapi na | dharma-vināśe'pi dharmiṇo vināśābhāvāt | kutraitad dṛṣṭamiti cet ? ucyate | yathā tāmra-sahabhāvinī kālikā amlasaṃsparśāt kṣayamupayāti, na tāmraṃ kṣīyate ; kintu avasthitasya tasyaiva guṇāntaraṃ prādurbhavati | sthitasyaiva dharmāntaraṃ bhavati | natu vinaṣṭasya | tasmāt tāmrakālikā-kṣayavad asyāpi puṃso malakṣaya ityatrāpi nānupapattiḥ | uktamatraiva- sahajā kālikā tāmre tatkṣaye na ca tatkṣayaḥ | jāyate tadvadasya syāt puruṣasya malakṣayaḥ || iti || 87 || sahajamalakṣayamuktvā karmakṣayaṃ sūtrāntareṇa darśayati- anekabhavikaṃ karma dagdhaṃ (ka) bījamivā'ṇubhiḥ | bhaviṣyadapi saṃruddhaṃ yenedaṃ taddhi bhogataḥ || 88 || anekeṣu bhaveṣu janmasu arjitaṃ sañcitamanekabhavikaṃ tat saṃcitaṃ karma (kha) aṇubhirmantrairbījamiva dagdhaṃ, yathā vahnidagdhaṃ bījamupahata- sāmarthyaṃ sat aṅkuradānāya na bhavati | yathā suprabhede- agnidagdhāni bījāni na prarohanti bhūtale | iti | tathā mantropahata-śaktikaṃ karma phaladānāya na bhavatītyarthaḥ | bhaviṣyat āgāmi karmā'pi saṃruddhaṃ samyak mantraśaktyā ruddhaṃ pratibaddham | nanu tasyā'nutpannatvāt kathaṃ pratibandha iti | naitat satyam | anutpāda evā'sya pratibandhaḥ | yat tasyotpādakaṃ sahakāri karmāntaraṃ, tad dagdhabījamivetyuktam (ga) | ataḥ pratibaddhatvādāgāmi-karmaṇo'nutpāda ityarthaḥ | yena karmaṇā punaḥ idaṃ śarīraṃ niṣpāditamiti śeṣaḥ | tat prārabdha-karma bhogataḥ upabhogādevoparamamupayāti, nānyathā | suprabhede- śarīrārabdha-karmāṇi bhujyante svayameva tu | iti | tathā prārabdhakarma-vyatirikta-karmaṇāmeva dīkṣayā nirodhaḥ ityarthaḥ | etacca prārabdhaṃ trividham-icchāprārabdham anicchāprarabdhaṃ parecchāprārabdhamiti | tathā- icchā'nicchā parecchā ca prārabdhaṃ trividhaṃ smṛtam | apathyasevinaścaurā rāja-dāra-ratā api | jānanta eva svānartha micchantyārabdhakarmataḥ | (pañcadaśī 7-152/153) idamicchāprārabdham | svabhāvajena kaunteya ! nibaddhaḥ svena karmaṇā | kartuṃ necchasi yanmohāt kariṣyasyavaśo'pi tat || (bhavadgītā-18/60) idamanicchāprārabdham | nānicchanto na cecchantaḥ paradākṣiṇya-saṃyutāḥ | sukhaduḥkhe bhajantyetat parecchāpūrvakarma hi || (pañcadaśī-7/162) idaṃ parecchāprārabdham || 88 || nanu aśeṣapāśa-vināśikā dīkṣā abhyupagatā, tayā ca svasattābhivyaktau jātāyāṃ tasminneva kāle śarīrasya pātaḥ prāpnotiḥ | taduktamatraiva- aśeṣapāśa-viśleṣo yadi devasya dīkṣayā | jātāyāmartha kathaṃ syād vapuṣaḥ sthitiḥ || ityāśaṅkya tāṃ sūtrāntareṇa nirasyati- jātāyāṃ ghaṭaniṣpattau yathā cakraṃ bhramatyapi | pūrvasaṃskāra-saṃsiddhaṃ tathā vapuridaṃ smṛtam || 89 || ghaṭasya niṣpattirabhivyaktiḥ, tasyāṃ jātāyām utpannāyāmapi yathā cakraṃ bhramati bhramaṇaṃ bhajate | tathā idaṃ dṛśyamānaṃ vapuḥ ātmanaḥ śarīraṃ pūrvasaṃskāra-saṃsiddhaṃ pūrvasaṃskāreṇa dharmādharmalakṣaṇa-kāraṇajanya-saṃskāra-viśeṣeṇa saṃsiddhaṃ dhṛtaṃ sat sthitaṃ tiṣṭhati | ayamarthaḥ-ghaṭaphalābhivyaktaye tāvat kumbhakāraścakraṃ bhrāmayet, ghaṭa-niṣpattau jātāyāmapi pūrvavad yathā taccakraṃ bhramatyeva | pūrvasaṃskārānubiddhamidaṃ śarīram arthaniṣpattau jātāyāmātmavadavatiṣṭhate | nanu vegāt tatra cakre bhramaṇakriyā bhavati, tacca niṣpanne'pi phale yujyate | evaṃ śarīre punarna kiṃcidanyanimittaṃ vidyate | yena tasyā'vasthānaṃ syāditi | maivam | aśeṣa-karma-prakṣayo'tra mayā nā'bhyupagamyate | yathā avasthita-vegākhya-saṃskārād bhramaṇaṃ kāryaṃ ca bhavati | tathā dharmādharma-lakṣaṇāt kāraṇāt sādhāraṇa-lakṣaṇa-saṃskāraviśeṣo bhavati | tasmāt saṃskāra-viśeṣādidaṃ śarīramavatiṣṭhata iti | yathā suprabhede- hiṅg-tyakte tu tatpātre gandha statra na naśyati | kulālacakraṃ karmānte yathā bhramati vai tathā || iti || 89 || atha devyā matasūtreṇa jīvanmuktasya dehāvasānasthitiṃ darśayati- bhagne ghaṭe yathā dīpaḥ sarvataḥ saṃprakāśate | dehapāte tathā cātmā bhāti sarvatra sarvadā || 90 || yathā dīpaḥ bhagne ghaṭe sati bhinne sati sarvataḥ sarvāsu dikṣu saṃprakāśate samyak prakāśate, saṃkocaṃ vihāya sarvatra svataḥ-prakāśo bhavatītyarthaḥ | tathā ātmā muktātmā ca dehapāte dehānte dehasya caitanya- saṃkocaka-śarīrasya nāśe sati sarvatra sarvadeśe sarvadā sarvakāle bhāti prakāśate | deśataśca kālataśca aparicchinna-prakāśo bhavatītyarthaḥ | yathā suprabhede- ghaṭagupto yathā dīpo ghaṭanāśe tu dīpyate | ghaṭāgupto yathā bhānurmuktau cāpi tathā bhavet || svabhāvajñānato muktiḥ sa jīvanmukta eva hi | dehanāśe parā vyāptirghaṭanāśe tu dīpavat || iti || 90 || itthaṃ pati-paśu-pāśa-svarūpa-nirūpaṇa-dvāreṇa ātmanaḥ kevalaśuddhāvasthātrayaṃ pratipādya (ka) asya jñānaśāstrasyā'dhikāryanadhikāri-vivekaṃ niśvāsakārikayā (kha) pradarśayati- prakaṭayasvedaṃ jñānaṃ madbhaktānāṃ varānane ! | rakṣaṇīyaṃ prayatnena taskarebhyo ghanaṃ yathā || 91 || iti umāpatiśivācārya-saṃgṛhītaśataratnasaṃgrahaḥ samāptaḥ he varānane ! devīsaṃbodhanametat | idaṃ jñānaṃ jñāyante patyādayo'neneti jñānaṃ śāstram | tathā ca vāyavye- jñānaṃ vastu paricchedo vastu ca trividhaṃ smṛtam | iti | madbhaktānāṃ madbhajanavatāṃ prakaṭayasva prakāśaya | dayā śānti- yuktānāṃ devāgni-guru-bhaktānām asmin jñāna-śāstre adhikāra ityarthaḥ | tathāca tantre (ga)- deyaṃ śāntāya dāntāya śivabhakti-ratāya ca | śivavanmanyate yastu ācāryaṃ tattvapāragam || śivād gurutarā bhaktiryasya nityaṃ gurau sadā | tasya deyamidaṃ jñānamanyathā na kadācana || kālottare- yasya deve parā bhakti ryathā deve tathā gurau | nānyaśāstre yadāsaktirjñānaṃ tasminnu dāpayet || tathā sarvajñānottare- guru-devāgni-bhaktāya nityaṃ bhaktiyutāya ca | pradātavyamidaṃ śāstraṃ netarebhyaḥ pradāpayet || iti | asya jñānasyā'nadhikārilakṣaṇamāha-rakṣaṇīyamityādi | yathā-loke janāḥ taskarebhyaḥ corebhyaḥ sakaśāt ghanaṃ nikṣepādīn prayatnena prayāsena pālayanti, tathā jñānasādhanaṃ corebhyaḥ abhaktādibhyaḥ sakāśāditi | prayāsena gopanīyamityarthaḥ | tathāca tantre- idaṃ devi ! na dātavyaṃ jñānasadbhāvamuttamam | duvirdagdhe śaṭhe krūre anyāya-pathavarttine iti || sarvajñānottare- etatte śivasadbhāvaṃ śivavaktrād vinirgatam | guhyād guhyatamaṃ guhyamūhanīyaṃ prayatnataḥ || nāśiṣyāya pradātavyaṃ nāputrāya kadācana || 91 || iti umāpatiśivācārya-saṃgṛhīta-śataratnollekhanī samāptā | || oṃ || || vināyakāya namaḥ || || cidambareśvaraśiva-kāmasundarībhyāṃ namaḥ || ########### END OF FILE #######