#################################################### MUKTABODHA INDOLOGICAL RESEARCH INSTITUTE Use of this material (e-texts) is covered by Creative Commons license BY-NC 4.0 Catalog number: M00349 Uniform title: śivasūtravimarśinī text version Secondary title: śivasūtra Commentator : kṣemarāja Author : vasugupta author śivasūtra Editor : Chatterji J C Description: E-text transcribed from volume 1 of the Kashmir Series of Texts and Studies. Notes: Transcribed by the staff of Muktabodha under the supervision of Mark S.G. Dyczkowski. Revision 0: jUNE 26, 2016 Publisher : Research Department, Jammu and Kashmir State Publication year : 1911 Publication city : Srinagar Publication country : India #################################################### oṃ namaḥ saccidānandātmane atha śivasūtravimarśinī | prathama unmeṣaḥ | rudrakṣetrajñavargaḥ [rudreti pramātṛprameyamayasya jagataḥ sṛṣṭisthitisaṃhārakāriṇo rudrāḥ patirūpāḥ | kṣetrajñāḥ paśavo brahmādayaḥ |] samudayati yato yatra viśrāntimṛcched yattattvaṃ yasya viśvaṃ sphuritamayamiyadyanmayaṃ viśvametat | svācchandyānandavṛndocchaladamṛtamayānuttaraspandatattvaṃ [svācchandyena svātantryeṇa yat ānandavṛndaṃ sarvaśaktikāraṇabhūtā akārādi-kṣakārāntā raśmikalāḥ śaktimātrasamūhaḥ ucchalat atiśayena nirgacchat yasmāt iti bahuvrīhiṇā vimarśarūpaṃ viśeṣaṇam uktvā prakāśarūpaviśeṣaṇam āha amṛteti | etādṛśānandasvabhāvaśca asau anuttaraḥ anirvacanīyaśca asau spandaḥ kāraṇakāraṇam ādyaḥ kiñciccalattātmā tattvaṃ svarūpaṃ yasya tat caitanyaṃ jayati |] [spandakārikārtham avalambya etat nirūpitam iti vyajyate |] caitanyaṃ śāṅkaraṃ tajjayati yadakhilaṃ dvaitabhāsādvayātma [vastuta iti śeṣaḥ |] || āsamañjasyamālocya vṛttīnāmiha [śivasūtravṛttiriti granthāntaramasti | ] tattvataḥ | śivasūtraṃ vyākaromi gurvāmnāyavigānataḥ [gurorvacanasya viśeṣaṇa gānaṃ vigānaṃ tasmāt | athavā viruddhatvena gānaṃ jñānaṃ vigānaṃ | nindā vā vigānaṃ vacanīyatvam iti kośāt | tasmādeva āsamañjasyam iti saṃbandhaḥ | ata eva aham etat vyākaromi | vacana iti vaktavye āmnāyagrahaṇaṃ prāmāṇyārtham |] || p. 2) iha kaścit [kaściditi maheśvarānugrahaviśeṣaprāptamahaddaśākaḥ ata eva apūrvaḥ | ] śaktipātavaśonmiṣanmāheśvarabhaktyatiśayāt anaṅgīkṛtādharadarśanastha-nāga[nāgabodhī bauddhācāryaḥ | ]-bodhyādi-siddhādeśanaḥ śivārādhanaparaḥ pārameśvara##- ]satsaṃpradāya-pavitritahṛdayaḥ śrīmahādevagirau mahāmāheśvaraḥ [īśasya aikyena vimarśanāt mahān] śrīmān vasuguptanāmā gururabhavat | kadācicca asau dvaitadarśanādhivāsitaprāye jīvaloke rahasyasaṃpradāyo [saṃpradāyo hi paramparopadeśaḥ so'pi karṇātkarṇanyāyena ata eva mā vicchedi |] mā vicchedi ityāśayataḥ anujighṛkṣāpareṇa paramaśivena svapne anugṛhya unmiṣitapratibhaḥ [svapne unmiṣitapratibhaḥ kṛta ityasya agnimeṇa iti-śabdena anvayaḥ | ] kṛtaḥ yathā atra mahībhṛti mahati śilātale rahasyam asti tat adhigamya anugrahayogyeṣu prakāśaya iti | p. 3) prabuddhaśca asau anviṣyan tāṃ mahatīṃ śilāṃ karasparśanamātraparivartanataḥ saṃvādīkṛtasvapnāṃ [pramāṇīkṛtasvapnām |] pratyakṣīkṛtya imāni śivopaniṣatsaṃgraharūpāṇi [śivarahasyāgamaśāstrasaṃgraharūpāṇi |] śivasūtrāṇi tataḥ samāsasāda [tathā ca vārtikam śrīmanmahādevagirau vasuguptaguroḥ purā | siddhādeśātprādurāsañśivasūtrāṇi tasya hi || iti |] | etāni ca samyak adhigamya bhaṭṭaśrīkallaṭādyeṣu sacchiṣyeṣu prakāśitavān spandakārikābhiśca saṃgṛhītavān | tatpāramparya[tasmāt vasuguptāt guruparamparayā yathāyathaṃ prāptāni |]-prāptāni spandasūtrāṇi asmābhiḥ spandanirṇaye samyak nirṇītāni | śivasūtrāṇi tu nirṇīyante || tatra prathamaṃ nareśvarabhedavādi[narā ātmānaḥ pṛthak īśvaraśca pṛthak iti vādināṃ prātipakṣyeṇa vaiparītyena |]-prātipakṣyeṇa caitanyaparamārthataḥ śiva eva viśvasya ātmā iti ādiśati- p. 4) caitanyamātmā [atra vārtikam caitanyamātmano rūpaṃ siddhaṃ jñānakriyātmakam | tasyānāvṛtarūpatvācchivatvaṃ kena vāryate || iti] || 1 || iha acetitasya [acetitasya aprakāśitasya | prakāśāt bāhyaṃ yat tat avastu |] kasyāpi sattvābhāvāt citikriyā sarvasāmānyarūpā [sarvatra asti ityarthaḥ | ] iti cetayate iti cetanaḥ sarvajñānakriyāsvatantraḥ tasya bhāvaḥ caitanyaṃ [caitanyaṃ citiḥ cetana ātmā iti rāhoḥ śira itivat kālpanikam vastutaḥ ekameva sarvam | citikriyā prakāśābhimarśaḥ tasya bhāvaḥ svātantryam |] sarvajñānakriyāsaṃbandhamayaṃ [citikriyāsaṃbandhamayam | saṃbandhasya saṃbandhiviśrāntasya pratīteḥ citikriyāsaṃbandhamayaṃ caitanyamiti vyañā niṣkṛṣṭam |] paripūrṇaṃ svātantryam ucyate | tacca paramaśivasyaiva bhagavataḥ asti anāśritāntānāṃ [sakalādīnāṃ śivatattvāntānāṃ nāsti tat | śivatattvamapi vastutaḥ tato nyūnaṃ sṛjyamānam anāśritasaṃjñam acchedyākledyāśoṣyādidharmakam |] tatparatantravṛttitvāt | sa ca yadyapi nityatva-vyāpakatvāmūrtatvādyanantadharmātmā tathāpi nityatvādīnām anyatrāpi [ākāśaparamāṇvādau |] p. 5) saṃbhāvyatvāt anyāsaṃbhavinaḥ svātantryasyaiva uddhurīkārapradarśanamidam | itthaṃ dharmāntarapratikṣepataśca caitanyamiti bhāvapratyayena darśitam [itthamiti svātantryasya uddhurīkārapradarśanataḥ | tathā ca ācāryābhinavaguptapādāḥ caitanyamiti bhāvāntaḥ śabdaḥ svātantryamātrakam | anākṣiptaviśeṣaṃ sad āha sūtre purātane || iti | mātraśabdasya arthamāha anākṣipteti | bhāvapratyayānto hi śabdaḥ sahacāridharmāntaranivṛttimeva brūte | yadāhuḥ dharmāntarapratikṣepāpratikṣepau tayordvayoḥ || saṃketabhedasya padaṃ jñātṛvāñchānurodhataḥ | bhedo'yameva sarvatra dravyabhāvābhidhāyinoḥ || iti | citiḥ pratyavamarśātmā .............| iti śrīpratyabhijñāyām | cetayate ityatra yā citiḥ citikriyā tasyāḥ pratyavamarśaḥ svātmacamatkāralakṣaṇaḥ ātmā svabhāvaḥ | tathā hi ghaṭena svātmani na camatkriyate svātmā na parāmṛśyate na svātmani tena prakāśyate na aparicchinnatayā bhāsyate tato na cetyate ityucyate | caitreṇa tu svātmani ahamiti saṃrambhodyogollāsa-vibhūtiyogāt camatkriyate svātmā parāmṛśyate svātmanyeva prakāśyate idam iti yaḥ paricchedaḥ etāvadrūpatayātadvilakṣaṇībhāvena nīla-pīta-sukha-duḥkha##- ityucyate|] | tadetat [etat caitanyaṃ svātantryameva ātmā |] ātmāḥ na punaranyaḥ ko'pi bhedavādyabhyupagato p. 6) bhinnabhinnasvabhāvaḥ | tasya [tasya bhinnabhinnasvabhāvasya |] acaitanye jaḍatayā anātmatvāt | cidātmatve bhedānupapatteḥ cito deśakālākāraiḥ cidvyatirekāt acetyamānatvena [aprakāśyamānatvena |] asadbhiḥ cetyamānatvena tu cidātmabhiḥ [cidavyatirekāttu na bhinnabhinnasvabhāvaiḥ | ] bhedasya [karmaṇi ṣaṣṭhī | bhedasya ādhātum ityatra bhedaṃ kartum ityarthaḥ |] ādhātum aśakyatvāt cinmātratve tu ātmanāṃ svabhāvabhedasya aghaṭanāt vakṣyamāṇanītyā [malasthiterdṛśyatvāt bhedaśaṅkāyāṃ prāptāyāṃ tasya avyatiriktatvena vakṣyamāṇatvāt na bhedāvasthitiḥ ityarthaḥ | ] avyatiriktamalasaṃbandhayogenāpi bhedasya anupapatteḥ prāk [mukteḥ prāk |] malasya sattve'pi muktidaśāyāṃ tadupaśamanāt nānātmavādasya vaktum aśakatvāt malasaṃskārasaṃbhave [malaśāntāvapi |] vā anādiśivāt kathaṃcit apakarṣe [nyūnatāyāṃ vā | muktidaśāyāṃ malasaṃskārasaṃbhavo vā īdṛśī nyūnatā yā bhavituṃ nārhati | tadaṅgīkāre muktireva na syāt kintu saṃsāra eva ityarthaḥ |] vā muktaśivāḥ saṃsāriṇa eva syuriti | yathoktam caitanyameka evātmā ...................... p. 7) iti nānātmavādasya anupapattiḥ sūcitā [ātmanāṃ bhedo nāsti iti kathitam | ] | atha ca ātmā [laukikāḥ śarīraṃ cārvākāśca vaidikāḥ prāṇam yogācārā bauddhāśca buddhim mādhyamikāḥ śūnyam ātmānam abhyupagacchanti | teṣāṃ matanirākaraṇāya atheti praśnapūrvakam upadiśati |] ka iti jijñāsūn upadeśyān prati bodhayituṃ na śarīra-prāṇa-buddhi-śūnyāni laukika-cārvāka-vaidika-yogācāra-mādhyamikādyabhyupagatāni ātmā api tu yathoktaṃ caitanyameva [ātmā iti śeṣaḥ |] | tasyaiva śarīrādi [śarīrādayaśca prakāśamānatvenaiva gṛhītāḥ |] kalpitapramātṛpade'pi akalpitāhaṃvimarśamaya-satyapramātṛtvena sphuraṇāt | taduktaṃ śrīmṛtyujidbhaṭṭārake paramātmasvarūpaṃ tu sarvopādhivivarjitam | caitanyamātmano [dehādimataḥ | yogavāsiṣṭhe'pi yadyajjñeyamidaṃ tattvaṃ saṃtyajya yuktibhiḥ | prapyāvaśiṣṭaṃ cinmātraṃ so'sm so'smīti bhāvaya || aṣṭāvakroktau ca prakāśo me nijaṃ rūpaṃ nātirikto'smyahaṃ taḥ | yadā prakāśate viśvaṃ tadāhaṃ bhāsa eva hi ||] rūpaṃ sarvaśāstreṣu paṭhyate || iti | śrīvijñānabhairave'pi p. 8) ciddharmā [ciddharmā ātmā | viśeṣaḥ bhedaḥ |] sarvadeheṣu viśeṣo nāsti kutracit | ataśca tanmayaṃ sarvaṃ bhāvayan bhavajijjanaḥ || iti | etadeva yataḥ karaṇavargo'yaṃ ......................... | iti kārikādvayena saṃgṛhya upadeśyān prati sābhijñānaṃ [iyameva cit sarvadeheṣu sphuratīti sābhijñānam |] guruṇā upadiṣṭaṃ śrīspande | kiṃca yadetat caitanyam uktaṃ sa eva ātmā svabhāvaḥ viśeṣācodanāt [asyaiva ātmā iti viśeṣo na coditaḥ (asyaiva ātmā iti viśeṣācodanāt viśvasya iti kathyate) |] bhāvābhāvarūpasya viśvasya jagataḥ | nahi acetyamānaḥ [acetyamāna iti svabhāva ityanena saṃbadhyate | acetyamānaḥ aprakāśyamānaḥ | avimṛṣṭaṃ hi yat tat āstu iti ]] ko'pi kasyāpi kadācidapi svabhāvo bhavati | cetyamānastu svaprakāśacidekībhūtatvāt caitanyātmaiva [caitanyasvabhāva eva svabhāvaḥ |] | taduktaṃ śrīmaducchuṣmabhairave yāvanna vedakā ete tāvadvedyāḥ kathaṃ priye | vedakaṃ vedyamekaṃ tu tattvaṃ nāstyaśucistataḥ [tataḥ tasmādeva hetoḥ | ] || iti | etadeva p. 9) yasmātsarvamayo jīvaḥ .................. | iti kārikādvayena saṃgṛhītam | yataḥ caitanyaṃ viśvasya svabhāvaḥ tata eva tatsādhanāya pramāṇādi varākam anupayuktam [anupayuktamiti prakāśo nāma yaścāyaṃ sarvatraiva prakāśate | anapahnavanīyatvātkiṃ tasminmānakalpanaiḥ || ityabhinavaguptapādaistantrāloke pramāṇānupapatterāmnātatvāt |] tasyāpi [pramāṇavarākasyāpi pramāṇānyapi vastūnāṃ jīvitaṃ yāni tanvate | teṣāmapi paro jīvaḥ sa eva parameśvaraḥ || ityabhinavaguptapādaiścaitanyādhīnaiva siddhirnirdiṣṭāsti |] svaprakāśacaitanyādhīnasiddhikatvāt caitanyasya ca proktayuktyā kenāpi āvarītum aśakyatvāt sadā prakāśamānatvāt | yaduktaṃ śrītrikahṛdaye svapadā svaśiraśchāyāṃ yadvallaṅghitumīhate | pādoddeśe śiro na syāttatheyaṃ baindavī kalā || iti | yo laṅghitum īhate tasya yathā pādoddeśe śiro na syāt tathā iyamiti atra saṃbandhaḥ | anenaiva āśayena spande p. 10) yatra sthitam ....................... | ityādi upakramya ................. tadasti paramārthataḥ || ityantena mahatā granthena śaṅkarātmaka-spanda-tattvarūpaṃ caitanyaṃ sarvadā svaprakāśaṃ paramārthasat asti iti pramāṇīkṛtam || 1 || yadi jīvajaḍātmano viśvasya paramaśivarūpaṃ caitanyameva svabhāvaḥ tat katham ayaṃ bandha ityāśaṅkāśāntaye saṃhitayā itarathā [paraḥ saṃnikarṣaḥ saṃhitā iti śliṣṭasaṃdhikāreṇa caitanyamātmājñānaṃ bandhaḥ ityakārapraśleṣapāṭhena ekaṃ sūtram | itaratheti pṛthak sūtradvayena akārāpraśleṣāt saṃhtāyā abhāvāt ityārohāvarohakrameṇa atra jñānam ātmani anātmābhimānalakṣaṇam anātmani ātmābhimānalakṣaṇaṃ ca malam viyuktasaṃyuktapāṭhatayā darśitam | tathā ca ācāryābhinavaguptapādāḥ caitanyamātmā jñānaṃ ca bandha ityatra sūtrayoḥ | saṃśleṣetaraygoābhyāmayamarthaḥ pradarśitaḥ || caitanyamiti bhāvāntaḥ śabdaḥ svātantryamātrakam | anākṣiptaviśeṣaṃ sad āha sūtre purātane || dvitīyena tu sūtreṇa kriyāṃ vā karaṇaṃ ca vā | bruvatā tasya cinmātrarūpasya dvaitamucyate || dvaitaprathā tadajñānaṃ tucchatvādbandha ucyate | tata eva samucchedyamityāvṛttyā nirūpitam || iti |] ca akārapraśleṣāpraśleṣapāṭhataḥ sūtram āha - p. 11) jñānaṃ bandhaḥ || 2 || iha uktayuktyā citprakāśavyatiriktaṃ na kiñcid upapadyata iti [iyamuktiḥ siddhāntivādānusāreṇa bhedavādinaḥ |] malasyāpi kā sattā kīdṛg vā tannirodhakatvaṃ [malāvārakatvaṃ malācchādakatvaṃ citsvarūpasya |] syāditi bhedavādoktaprakriyāparihāreṇa [bhedavādenoktasiddhāntānusārameva yā uktā codyaprakriyā tatparihāreṇa siddhāntī vakti |] malamajñānamicchanti [malamiti ajñānaṃ timiraṃ pārameśvarasvātantryamātrasamullasitasvarūpagopanāsatattvam ātmānātmanoranyathābhimānasvabhāvamapūrṇaṃ jñānaṃ tadāṇavaṃ malam saṃsāreti saṃsārasya bhinnavedyaprathātraiva māyākhyaṃ ....... ityādyukta svarūpasya māyīyasya malasya saṃsārakāraṇaṃ karma saṃsārāṅkura ucyate iti nītyā aṅkuraḥ kāraṇaṃ kārmamalaṃ tasya kāraṇam | māyīyasya kārmamalaṃ tasya cāṇavaṃ kāraṇamiti bhāvaḥ | ajñānasya pauruṣabauddhātmakatvena dvaividhye'pi iha pauruṣameva vivakṣitaṃ nānyaditi saṃsārāṅkurakāraṇamiti viśeṣaṇena sūcitam | tathā cācāryābhinavaguptapādāḥ viśeṣaṇena buddhisthe saṃsārottarakālike | saṃbhāvanāṃ nirasyaitadabhāve mokṣamabravīt || iti |] saṃsārāṅkurakāraṇam || iti | ajñānādbadhyate lokastataḥ sṛṣṭiśca saṃhṛtiḥ || iti śrīmālinīvijaya-śrīsarvācāroktasthityā p. 12) yaḥ parameśvareṇa svasvātantryaśaktyābhāsitasvarūpagopanārūpayā mahāmāyāśaktyā [mahāmāyāśaktyeti māyopari mahāmāyā ityāmnāyanītyā māyā śivatattvamekaṃ parityajya sarvatra kṛtavyāptiḥ anyathā māyopari vartamānatvātkathamavasthābhedaḥ syāditi bhaṭṭotpalamatam |] svātmanyākāśa[svātmana ākāśasāmyaṃ svacchatvāt māyāmeghāvṛtyasaṃkocāt |]kalpe'nāśritāt[śivatattvāt | ]prabhṛti māyāpramātrantaṃ saṃkoco'vabhāsitaḥ sa eva śivābhedākhyātyātmakā[śivābhedasya akhyātiraprathanaṃ svātantryahānirūpam |]##- bandhaḥ | yathā ca vyatiriktasya malasyānupapannatvaṃ tathā asmābhiḥ śrīsvacchandoddyote pañcamapaṭalānte dīkṣāvicāre vitatya darśitam | eṣa ca sūtrārthaḥ nijāśuddyāsamarthasya ....................... | iti kārikābhāgena saṃgṛhītaḥ | evamātmani [evamiti uktaprakāreṇa ātmani paramātmani |] anātmatābhimānarūpākhyāti[svātantryahānirbodhasya...... ityanena svarūpagopanā vijñānākaleṣu pratyabhijñāyāmuktā |]##- p. 13) jñānaṃ na kevalaṃ bandho yāvad anātmani śarīrādau ātmatābhimānātmakam ajñānamūlaṃ [svātantryābhimāne ca svātantryasyāpyabodhatā ityevaṃ rūpam |] jñānamapi bandha eva | etacca parāmṛtarasāpāya........................ | iti kārikayā saṃgṛhītam | evaṃ caitanyaśabdenoktaṃ yatkiñcit svātantryātmakaṃ rūpaṃ tatra cidātmanyapi svātantryāprathātmavijñānākalavad apūrṇammanyatāmātrātmanā rūpeṇa svātantrye'pi dehādau [dehādau yatsvātantryaṃ tatra |] abodharūpeṇa anātmanyātmatābhimānātmanā rūpeṇa dviprakāramāṇavamalam anena sūtreṇa sūtritam | taduktaṃ śrīpratyabhijñāyām | svātantryahānirbodhasya svātantryasyāpyabodhatā | dvidhāṇavaṃ malamidaṃ svasvarūpāpahānitaḥ || iti || 2 || kim īdṛgāṇavamalātmaiva bandhaḥ ? na ityāha - yonivargaḥ [yonivargaḥ māyāmalam kalā kārmamalam |] kalāśarīram || 3 || p. 14) bandha ityanuvartate yo'yaṃ yonerviśvakāraṇasya māyāyāḥ saṃbandhī vargaḥ sākṣāt pāramparyeṇa ca taddhetuko dehabhuvanādyārambhī kiñcitkartṛtādyātmakakalādikṣityantastattvasamūhaḥ tadrūpaṃ [sa eva māyāmūla iti malabandhaḥ |] māyīyam tathā kalayati [kalayati svarūpamāveśayati |] svasvarūpāveśena tattad vastu paricchinattīti kalā [vastuni vā tatra tatra pramātari svakalanameva kalā |] vyāpāraḥ śarīraṃ svarūpaṃ yasya tat kalāśarīraṃ kārmaṃ malamapi bandha ityarthaḥ | etadapi nijāśuddhyāsamarthasya kartavyeṣvabhilāṣiṇaḥ | ityanenaiva saṃgṛhītam | yathā caitat tathā asmadīyāt spandanirṇayādavaboddhavyam | eṣāṃ ca kalādīnāṃ [tattvānām ādinā vidyākālarāganiyatyādīni gṛhyante |] kiñcitkartṛtvādilakṣaṇaṃ svarūpamāṇavamalābhittilagnaṃ [vastutaḥ āṇavamevetarayormalayormūlabhūtamityarthaḥ |] puṃsāmāvarakatayā malatvena [kalādīni tattvāni ca malānyevetyāśayaḥ |] siddhameva | yaduktaṃ śrīmatsvacchande p. 15) malapradhvastacaitanyaṃ [svātantryahānirbodhasya ityādyuktalakṣaṇenāṇavamalenaiva prathamaṃ caitanyasaṃkocaḥ saṃjāyate |] kalāvidyāsamāśritam | rāgeṇa rañjitātmānaṃ kālena kalitaṃ [kalitaṃ paricchinnam | yamitaṃ niyamitam | puṃbhāvena puruṣatattvena | guṇeti guṇatrayavibhāgena | buddhikarmeti buddhīndriyaiḥ karmendriyaiśca | tanmātraiḥ śabdādibhiḥ | sthūlabhūtakaiḥ kṣityantaiḥ |] tathā || niyatyā yamitaṃ bhūyaḥ puṃbhāvenopabṛṃhitam | pradhānāśayasaṃpannaṃ guṇatrayasamanvitam || buddhitattvasamāsīnamahaṅkārasamāvṛtam | manasā buddhikarmākṣaistanmātraiḥ sthūlabhūtakaiḥ || iti | kārma[iyatparyantamāṇavamāyīyamaladvayameva proktaṃ bhavatītyāśayenāha kārmeti yataḥ gopitasvamahimno'sya saṃmohādvismṛtātmanaḥ | yaḥ saṃkocaḥ sa evāsya āṇavo mala ucyate || tataḥ ṣaṭkañcukavyāptivilopitanijasthiteḥ | bhūtadehe sthitiryāsau māyīyo mala ucyate || yadantaḥkaraṇādhīnārabdhikarmendriyādibhiḥ | bahirvyāpriyate kārmaṃ malametasya tanmatam || ityadhyātmanaye |]malasyāpyāvarakatvaṃ [jyotiṣṭomayājyahaṃ svargagantā aśubhakārī narakagantā iti dvirūpaṃ kārmamāvarakameva |] śrīmālinīvijaye pradarśitam dharmādharmātmakaṃ karma sukhaduḥkhādilakṣaṇam | iti | tadetat māyīyaṃ kārmaṃ ca malam p. 16) bhinnavedyaprathātraiva [atra āṇave |] māyākhyaṃ janmabhogadam | kartaryabodhe kārmaṃ ca .............................. || iti śrīpratyabhijñāyām āṇavamalabhittikaṃ saṃkucitaviśiṣṭajñānatayaivoktam [sarve malā hi saṃkucitaviśiṣṭajñānarūpā eva |] || 3 || atha kathamasyājñānātmakajñāna-yonivarga-kalāśarīrarūpasya trividhasya malasya bandhakatvamityāha - jñānādhiṣṭhānaṃ mātṛkā || 4 || yadetat trividhamalasvarūpam apūrṇammanyatābhinnavedyaprathā##- [akārādikṣakārāntarūpā |] ajñātā mātā mātṛkā [ajñātā mātā mātṛkā ajñāte kaḥ pratyayaḥ | iyameva bandhayitrī jñātā cet siddhyupapādikā | ] viśvajananī tattatsaṃkucitavedyābhāsātmano jñānasya apūrṇo'smi [apūrṇo'smi ityādinā āṇavamāyīyakārmamalānyudāhriyante |] kṣāmaḥ sthūlo vāsmi agniṣṭomayājyasmi ityāditattadavikalpakasavikalpakāvabhāsaparāmarśamayasya [sthūlasūkṣmaśabdaparāmarśamayasya jñānasya |] tatta- p. 17) dvācakaśabdānuvedhadvāreṇa [na so'sti pratyayo loke yaḥ śabdānugamādṛte | iti-sthityā śabdasaṃbhinnameva jñānam |] śoka-smaya-harṣa-rāgādirūpatāmādadhānā karandhracitimadhyastha [ke vyomni cidgagane yā citiḥ tanmadhyasthāḥ cicchaktirūpā eva | vastutaḥ brahmapāśa eva durgranthirabhedyatvāt | brāhmyādyā ghoratarāḥ |] brahmapāśāvalambikāḥ | pīṭheśvaryo mahāghorā mohayanti muhurmuhuḥ || iti śrītimirodghāṭaproktanītyā varga[vargāḥ aṣṭau kalā nivṛttyādayaḥ | ādinā ṣaḍadhvānaḥ |]##- śrīsarvavīrādyāgamaprasiddhalipikramasaṃniveśotthāpikā ambā-jyeṣṭhā##- mātṛkāśaktirityarthaḥ |] śaktiradhiṣṭhātrī tadadhiṣṭhānādeva hi antara'bhedānusaṃdhivandhyatvāt [antaḥ pūrṇāhantāyāṃ yo'bhedānusaṃdhiścidabhedaparāmarśastacchūnyatvāt |] kṣaṇamapi alabdhaviśrāntīni bahirmukhānyeva jñānāni iti yuktaiva eṣāṃ [jñānānām | ] bandhakatvoktiḥ | etacca p. 18) śabdarāśisamutthasya ..................... | iti kārikayā svarūpāvaraṇe cāsya śaktayaḥ satatotthitāḥ | iti ca kārikayā saṃgṛhītam || 4 || atha etadbandhapraśamopāyamupeyaviśrāntisatattvamādiśati [satattvaṃ saparamārtham |] - udyamo bhairavaḥ || 5 || yo'yaṃ prasaradrūpāyā [viśvamayaḥ prasaraḥ viśvottīrṇaśca saṃvidaḥ ityanena anuttararūpasya yo'yaṃ vimarśa ānandarūpaḥ sa unmeṣaḥ svarūpavikāsa ityevaṃ-rūpo vimarśaḥ |] vimarśamayyāḥ saṃvido jhagiti ucchalanātmakaparapratibhonmajjanarūpa [śaktipātavaśādākasmikī sphurattātmakasvarūpaprathā navanavā |] udyamaḥ sa eva sarvaśaktisāmarasyena [samarasatāpādanena kroḍīkāreṇaikātmyena mayūrāṇḍarasavat |] aśeṣaviśvabharitatvāt sakalakalpanākulālaṃkavalanamayatvācca [saṃskāraśeṣasyāpi |] bhairavo [ghṛtamāyuritivat udyamasya bhairavasvarūpāvabhāsahetutvāt udyama eva bhairava iti | bhairava iti bharaṇavaṇavamanarūpaḥ bhīruṇāmabhayamiti vyutpattyā saṃsāriṇāmabhayadaḥ | bhīrbhayaṃ saṃsāratrāsaḥ tayā janito rava ākrandaḥ bhīravaḥ tato jātaḥ tadākrandavatāṃ sphuritaḥ asyaiva bhīravasya saṃsārabhayavimarśanasya ayaṃ śaktipātavaśena utthāpakaḥ | bhāni nakṣatrāṇi īrayatīti bhīraḥ kālaḥ taṃ vāyantīti bhīravāḥ kālagrāsasamādhirasikā yoginasteṣāmayamityāntaraḥ svabhāvaḥ | bhiye paśujanatrāsāya ravaḥ śabdarāśisamutthākārādikalāvimarśo yāsāṃ khecaryādisaṃviddevīnāṃ tā bhīravaḥ tāsāmayaṃ svāmī bhairavaḥ | tathā bhairavo bhīṣaṇaḥ saṃsāravṛttavighaṭanapara evamāgameṣu niruktatvāt śrībṛhaspatipādaiḥ śivatanāvanvarthavyākhyātasvarūpatvācca |] bhairavātmakasvasvarūpābhivyaktihe- p. 19) tutvāt bhaktibhājām antarmukhaitattattvāvadhānadhanānāṃ jāyate ityupadiṣṭaṃ bhavati | uktaṃ ca śrīmālinīvijaye akiṃciccintakasyaiva [yadāhurācāryābhinavaguptapādāḥ akiñciccintakasyeti vikalpānupayogitā | tathā ca jhaṭiti jñeyasamāpattirnirūpyate || sa kathaṃ bhavatītyāha guruṇātigarīyasā | jñeyābhimukhabodhena drākprarūḍhatvaśālinā || tṛtīyārthe tasi vyākhyā vā vaiyadhikaraṇyataḥ | āveśaścāsvatantrasya svatadrūpanimajjanāt || paratadrūpatā śambhorādyā śakyavibhāginaḥ | tenāyamatra vākyārtho vijñeyaṃ pronmiṣatsvayam || na vinā niścayena drāṅ mātṛdarpaṇabimbitam | mātāramadharīkurvan svāṃ vibhūtiṃ pradarśayan | āste hṛdayanairmalyātiśaye tāratamyataḥ || iti |] guruṇā pratibodhataḥ | jāyate yaḥ samāveśaḥ śāmbhavo'sāvudīritaḥ || iti | atra hi guruṇā pratibodhataḥ ityatra p. 20) gurutaḥ svasmāt pratibodhataḥ ityasyārtho gurubhirādiṣṭaḥ | śrīsvacchande'pi uktam ātmano bhairavaṃ rūpaṃ bhāvayedyastu [bhramarakīṭanyāyena tanmaya eva pariśiṣyate iti |] pūruṣaḥ | tasya mantrāḥ prasiddhyanti nityayuktasya sundari || iti | bhāvanaṃ hi atra antarmukhodyantṛtāpadavimarśanameva [udyanturbhāvaḥ udyantṛtā tasya padamudyamakartṛtvam |] | etacca ekacintāprasaktasya yataḥ syādaparodayaḥ | unmeṣaḥ sa tu vijñeyaḥ svayaṃ tamupalakṣayet || ityanena saṃgṛhītam || 5 || evaṃ jhagiti parapratibhonmeṣāvaṣṭambhopāyikāṃ bhairavasamāpattim ajñānabandhapraśamaikahetuṃ pradarśya etatparāmarśaprakarṣād [parapratibhābhyāsadārḍhyāt |] vyutthānamapi praśāntabhedāvabhāsaṃ bhavatītyāha - śakticakrasaṃdhāne viśvasaṃhāraḥ || 6 || yo'yaṃ parapratibhonmajjanātmodyantṛtāsvabhāvo bhairava uktaḥ asyaiva antarlakṣyabahirdṛṣṭyātmatayā niḥśeṣaśakticakrakramākramākrāmiṇī [kramaḥ sṛṣṭisthitisaṃhārāṇāmābhāsavicchedanasvabhāvaḥ akramaḥ yugapatteṣāmavabhāsaḥ tau kramākramāvākrāmatīti kramākramākrāmiṇī | yaduktaṃ jñānagarbhe kramatrayasamāśrayavyatikareṇa yā saṃtataṃ kramatritayalaṅghanaṃ vidadhatī vibhātyuccakaiḥ | kramaikavapurakramaprakrṭireva yā śobhate karomi hṛdi tāmahaṃ bhagavatīṃ parāṃ saṃvidam || iti sṛṣṭyādikramatrayarūpatāmavabhāsayantyapi tadativartanena parisphurantī kramākramavapuḥ paraiva anākhyā pārameśvarī saṃvitparāmṛṣṭā bhavatyatretyarthaḥ |] atikrā- p. 21) ntakramākramātiriktāriktatadubhayātmatayāpi [ubhayātmatā kṛśapūrṇarūpatā |] abhidhīyamānāpi anetadrūpā anuttarā parā svātantryaśaktiḥ kāpyasti | yayā svabhittau mahyullāsāt prabhṛti parapramātṛviśrāntyantaṃ śrīmatsṛṣṭyādiśakticakrasphāraṇātmā [sṛṣṭyādiśakticakrasya parāśaktirūpatvamevāstītyarthaḥ |] krīḍeyamādarśitā | tasyaitadābhāsitasya śakticakrasya rahasyāmnāyāmnātanītyā yatsaṃdhānaṃ yathocitakramavimarśanaṃ [prakāśavimarśāntargata eva kramo yatra |] tasmin satiḥ kālāgnyādeścaramakalāntasya viśvasya saṃhāro dehātmatayā bāhyatayā ca avasthitasyāpi sataḥ parasaṃvidagnisādbhāvo bhavatītyarthaḥ | uktaṃ ca śrībhargaśikhāyām mṛtyuṃ ca kālaṃ ca kalākalāpaṃ vikārajālaṃ pratipattisātmyam | p. 22) aikātmyanānātmyavikalpajātaṃ [bhinnānāmātmanāmaikātmyam |] tadā sa sarvaṃ kavalīkaroti || iti | śrīmadvīrāvalāvapi yatra sarve [sarve tattvasaṃcayāḥ saṃskāraśeṣatayāpi līyante iti | citiṃ mahāśmaśānam |] layaṃ yānti dahyante tattvasaṃcayāḥ | tāṃ citiṃ paśya kāyasthāṃ kālānalasamatviṣam || iti | śrīmanmālinīvijaye'pi uccārarahitaṃ vastu [vastu parāvāgrūpam ata evānuccāram uccārāspadaṃ hi vaikharī | vicintayanniti śakticakravedyaprakāśasamanantarameva jhagiti vimṛśan tādṛgvedyavimarśanameva śākta upāya ityarthaḥ |] cetasaiva vicintayan | yaṃ samāveśamāpnoti śāktaḥ so'trābhidhīyate || ityuktyā etadeva bhaṅgyā nirūpitam | etacca sadgurucaraṇopāsanayā [yathoktaṃ kenāpi jñeyatvamapyupagatā hṛdaye na roḍhuṃ śaktāḥ pramūḍhamanasāmupadeśavācaḥ | ārdratvamādadhatiṃ kiṃ nalinīdalānāṃ śliṣṭā nirantaratayāpi nabho'mbudhārāḥ || ityato'yamupāyaḥ sadgurūpāsayaivābhivyaktimāyātītyalamāyāsadāyinā vistareṇa |] abhivyaktimāyātīti nādhikamunmīlitam [śakticakrānusaṃdhānaṃ nādhikyena prakāśitamiti bhāvaḥ |] | p. 23) etadeva yasyonmeṣanimeṣābhyāṃ ................... | iti yadā tvekatra saṃrūḍhaḥ .................... | iti ca prathamacaramaślokābhyāṃ saṃgṛhītam || 6 || evamupasaṃhṛtaviśvasya na samādhivyutthānabhedaḥ ko'pi ityāha - jāgratsvapnasuṣuptabhede turyābhogasaṃbhavaḥ || 7 || samanantaranirūpayiṣyamāṇānāṃ jāgratsvapnasuṣuptānāṃ bhede nānārūpe pṛthaktvāvabhāse udyamo bhairavaḥ (1-5) iti lakṣitasya [lakṣaṇaparyālocitasya |] sphurattātmanaḥ sarvadaśānusyūtasya turyasya ya ābhogaścamatkāraḥ tasya saṃbhavo nityameva turyacamatkāramayatvaṃ proktamahāyogayuktasya bhavatītyarthaḥ | kecit saṃbhava ityatra [turyābhogasaṃviditi |] saṃviditi spaṣṭārthaṃ paṭhanti | etacca yathenduḥ [avīcau vāso'stu śivapade vā na tasya prakāśānandavicchedaḥ turyābhogamayatvāt yathendostucchātucchajagadāhlādanaṃ sarvatra samatayāhlādanāt jagadāhlādanaṃ ca bāhyacandravat svarūpasphūrtivibhavātmakaṃ sphuṭamevetīyān artho'tra vivakṣitaḥ |] puṣpasaṃkāśaḥ samantādavabhāsate | āhlādanasamūhena jagadāhlādayetkṣaṇāt || p. 24) tadvaddevi mahāyogī yadā paryaṭate mahīm | jñānendukiraṇaiḥ sarvairjagaccitraṃ samastakam || āhlādayetsamantāttadavīcyādiśivāntakam | ityādinā śrīcandrajñāne jāgarādau turyābhogamayatvaṃ mahāyogino darśitam | spande tu jāgarādivibhede'pi ........................ | iti kārikayā saṃgṛhītam || 7 || etajjāgradāditrayaṃ sūtratrayeṇa lakṣayati - jñānaṃ jāgrat || 8 || svapno vikalpāḥ || 9 || aviveko māyāsauṣuptam || 10 || sarvasādhāraṇārthaviṣayaṃ [ekasyaiva ghaṭasya nirvikalpasavikalpakatayā pramitiviṣayībhavanaṃ jāgratsvapnau tatraiva svarūpānabhijñānaṃ sauṣuptam | anyatra tu akṣairyo'rthagrahaḥ puṃsāṃ tajjāgraditi kathyate | yattairvinārthasmaraṇaṃ manasā svapnasaṃjñitam | yatrārthasmaraṇe na stastatsauṣuptamudāhṛtam || iti |] bāhyendriyajaṃ jñānaṃ lokasya jāgrat jāgarāvasthā | ye tu manomā- p. 25) trajanyā asādhāraṇārthaviṣayā vikalpāḥ sa eva svapnaḥ svapnāvasthā tasya evaṃ-vidhavikalpapradhānatvāt | yastu aviveko vivecanābhāvo'khyātiḥ etadeva māyārūpaṃ mohamayaṃ sauṣuptam | sauṣuptaṃ lakṣayatā prasaṅgāt ucchedyāyā māyāyā api svarūpamuktam [māyāsvarūpaṃ tu sarvatra mukhyatayā mohamayatvena nirūpitam |] | itthamapi ca īdṛśenāpyanena lakṣaṇena tisṛṣvapi jāgarādidaśāsu trairūpyamastīti darśitam | tathā cātra yadyat svapnadaśocitaṃ prathamamavikalpakaṃ jñānaṃ sā jāgarā | ye tu tatra vikalpāḥ sa svapnaḥ | tattvāvivecanaṃ sauṣuptam | sauṣupte yadyapi vikalpā na saṃcetyante tathāpi tatpravivikṣāyāṃ [tatra sauṣupte praveṣṭumicchāyām |] tathocitajāgrajjñānamiva tadanantaraṃ saṃskārakalpavikalparūpastaducitaḥ svapno'pyastyeva | kiṃ ca yogyabhiprāyeṇa prathamaṃ tattaddhāraṇārūpaṃ [dhāraṇā jñānapravāharūpāḥ ahaṃ vāyurahaṃ śūnya ityādipratyayarūpaḥ pravāhaḥ | ] jñānaṃ jāgrat tataḥ tatpratyayapravāharūpā vikalpāḥ p. 26) svapnaḥ grāhyagrāhakabhedāsaṃcetanarūpaśca samādhiḥ sauṣuptam ityapyanayā vacoyuktyā darśitam | ata eva śrīpūrvaśāstre jāgarādīnāṃ parasparānuvedhakṛto [jāgrati trairūpyaṃ svapne trairūpyaṃ sauṣupte trairūpyamityanuvedhanam | yathā jāgare'pi jāgratsvapnasuṣuptāni evaṃ svapne'pi jāgratsvapnasuṣuptāni suṣupte ca jāgratsvapnasuṣuptāni kiṃtu suṣuptarūpamanatikrāntāni tādṛśānītyarthaḥ |] yogyabhiprāyeṇāpi .................'buddhaṃ buddhameva ca | prabuddhaṃ suprabuddhaṃ ca .......... || ityādinā [abuddhamityādinā jāgratsvapnasuṣuptaturyāṇi kathyante |] bhedo nirūpitaḥ || 8 || 9 || 10 || evaṃ lokayogyanusāreṇa vyākhyāte jāgarāditraye śakticakrasaṃdhānādviśvasaṃhāreṇa yasya turyābhogamayatvamabhedavyāptyātmakaṃ sphurati sa taddhārādhiroheṇa turyātītaṃ pūrvoktaṃ caitanyamāviśan - tritayabhoktā vīreśaḥ || 11 || etajjāgarāditrayaṃ śakticakrānusaṃdhānayuktyā turyānandācchuritaṃ yaḥ tatparāmarśānupraveśaprakarṣādvigalitabhedasaṃskāramānandarasapravāhamaya meva paśyati sa tritayasyāsya bhoktā camatkartā | p. 27) tata eva triṣu [triṣu dhāmasu jāgarādiṣu grāhyagrāhkayugalaṃ parāmṛśati yaḥ sa bhoganirato'pi karmabhirna lipyate jalasthapadmapatravadityarthaḥ |] dhāmasu yadbhogyaṃ bhoktā yaśca prakīrtitaḥ | vedaitadubhayaṃ yastu sa bhuñjāno na lipyate || iti nītyā niḥsapatnasvātmasāmrājyo'yaṃ paramānandaparipūrṇo bhavabhedagrasanapravaṇānāṃ vīrāṇāmindriyāṇāmīśvaraḥ svāmī śrīmanthānabhairavasattānupraviṣṭo [mathnāti tattadvedyaṃ svātmāntarlīnaṃ kṛtvā piṇḍīkṛtya utthāpayatīti manthānābhidhānaḥ svacchandabhairavaṃ ityarthaḥ |] mahāmnāyeṣūcyate | yastu evaṃ-vidho na bhavati sa jāgarādyavasthābhirbhujyamāno laukikaḥ paśureva | yogyapi imāṃ dhārāmanadhirūḍho na vīreśvaraḥ api tu mūḍha evetyuktaṃ [yadāhuḥ vinā svabhāvānubhavena puṃsaḥ kaivalyamutkrāntibalādyadi syāt | atrāpi pakṣe nanu mokṣabhāksa udbandhanaṃ yatkurute pramūḍhaḥ || tathā videhā api badhyante pralaye guṇavāsitāḥ | śarīriṇo'pi mucyante viśuddhajñānasaṃśrayāt || jñānagarbhe'pi mayi sthitamidaṃ jagat sakalameva sarvatra vā sthito'hamiti dhāraṇādvitayabhāvanāveśataḥ | jagattritayanāthatānaticireṇa saṃprāpyate nṛbhistava saparyayā dalitakilviṣopaplavaiḥ || iti] bhavati | p. 28) etacca yogī svacchandayogena svacchandagaticāriṇā [paratattvavṛttyavasthityātmanā svātmapratiṣṭhayā svacchandagatyā caratyavaśyaṃ yo'yaṃ paratattvaikyapratītimayatvāt svacchandaśabdavācyo mahāyogaḥ tena śrīsvacchandabhairavasya pade dhāmni yukto'bhiniviṣṭaḥ syāt sa tatsāmyameti |] | sa svacchandapade yuktaḥ svacchandasamatāṃ vrajet || ityādinā śrīsvacchandādiśāstreṣu vitatya darśitam | spande'pi tasyopalabdhiḥ [tasya tattvasya upalabdhiḥ jñānam satataṃ sarvāvasthāsu yaduktaṃ jñānagarbhe bahiṣkaraṇabuddhyahaṃkṛtimanaḥsuṣumnāśrayāc- caturdaśasu caṇḍike pathiṣu yena yena vrajet | kalā śivaniketanaṃ janani tatra sā tādṛśī daśodayati durlabhā jagati yā surairapyaho || iti | śivaniketanaṃ śivasya vedyasya niketanamāśrayaḥ |] satataṃ tripadāvyabhicāriṇī [triṣu padeṣu jāgarādiṣu bhoktṛrūpeṇa na vyabhicaratīti turye tu nirbhrāntaiva | uktaṃ ca kāpyavasthā na te sāsti yasyāṃ saṃvinna vartate | tena ciddhanameva tvāṃ yoginaḥ paryupāsate || iti |] | iti kārikayā saṃgṛhītametat || 11 || p. 29) kimasya mahāyoginaḥ kāścit tattvādhirohapratyāsannā [adhirohaṇasya bhūmikāḥ sthānāni yābhiḥ ṣaṭtriṃśattattvopariṣṭhaṃ sthānaṃ lakṣyate iti vākyārthaḥ |] bhūmikāḥ santi ? yāhbistattvordhvavartinī bhūmirlakṣyate | santi ityāha - vismayo yogabhūmikāḥ || 12 || yathā sātiśayavastudarśane kasyacit vismayo bhavati tathā asya mahāyogino nityaṃ tattadvedyāvabhāsāmarśābhogeṣu [etadrūpacarvaṇeṣu sāmānyāhantāviśramaṇeṣu |] niḥsāmānyātiśayanavanavacamatkāraciddhanasvātmāveśavaśāt smerasmerastimitavikasitasamastakaraṇacakrasya [smerasmereti sāścaryaniḥspandam |] yo vismayo'navacchinnānande svātmani aparitṛptatvena muhurmuhurāścaryāyamāṇatā tā eva yogasya paratattvaikyasya saṃbandhinyo bhūmikāḥ tadadhyārohaviśrāntisūcikāḥ parimitā bhūmayo na tu kandabindvādyanubhavavṛttayaḥ [kandaḥ mūlādhāraḥ bindurbhrūmadhyasthānam |] | taduktaṃ śrīkulayuktau p. 30) ātmā caivatmanā jñāto yadā bhavati sādhakaiḥ | tadā vismayamātmā vai ātmanyeva prapaśyati || iti | etacca tamadhiṣṭhātṛbhāvena svabhāvamavalokayan | smayamāna ivāste yastasyeyaṃ kusṛtiḥ kutaḥ || iti kārikayā saṃgṛhītam || 12 || īdṛgyogabhūmikāsamāpannasyāsya yoginaḥ [īdṛśīṃ bhūmikāṃ prāptasya yoginaḥ ]]- icchā śaktirumā kumārī || 13 || yoginaḥ parabhairavatāṃ samāpannasya yā icchā sā śaktirumā paraiva pārameśvarī svātantryarūpā sā ca kumārī viśvasargasaṃhārakrīḍāparā kumāra krīḍāyām iti pāṭhāt | atha ca kuṃ bhedotthāpikāṃ māyābhūmiṃ mārayati anudbhinnaprasarāṃ karoti tacchīlā | kumārī ca parānupabhogyā bhoktrikātmyena [bhartāraṃ kadā prāpsye ityabhiprāyeṇa |] sphurantī | athavā yathā umā [giritanayā pārvatī |] kumārī parihṛtasarvāsaṅgā maheśvaraikātmyasādhanārādhanāya nityodyuktā p. 31) tathaiva asyecchā ityasmadgurubhiritthameva pāṭho dṛṣṭo vyākhyātaśca | anyaistu śaktitamā [icchā śaktitamā kumārī iti |] iti paṭhitvā jñānakriyāpekṣo'syāḥ [icchāśakteḥ |] prakarṣo vyākhyātaḥ | evaṃ na laukikavat asya yoginaḥ sthūlecchā api tu parā śaktirūpaiva sarvatrāpratihatā | taduktaṃ śrīmatsvacchande sā [yogātparatattvaikyādutthitā yā māyā svarūpagopanā tayā praticchannā sthagitaparasvarūpā sarvadevīnāṃ saṃbandhināmarūpaprapañcena sthitetyarthaḥ | kiṃ caiṣā brahmāṇḍamavatīrṇā satī bhagavacchaktiḥ pareṣāmanupabhogyatvātkumārītvamāśritya sthitā tādṛśī cāsau lokānbhāvayati abhīṣṭaphalena saphalānsaṃpādayati iti |] devī sarvadevīnāṃ nāmarūpaiśca tiṣṭhati | yogamāyāpraticchannā kumārī lokabhāvinī || iti | śrīmṛtyuñjayabhaṭṭārake'pi sā mamecchā parā śaktiraviyuktā [yadevaṃ bhūtaṃ vīryaṃ pūrvoktaṃ sā mama saṃbandhinī parā śaktiricchā icchārūpatāṃ prāptā kīdṛśī svabhāvajā sahajā śaktiyuktā garbhīkṛtāśeṣaviśvaśaktyabhedavimarśeti yāvat svabhāvajeti sphuṭayati vahneriti śaktiyukteti ca vyanakti sarvasyetyanena kāraṇātmikā nirmātrī svā ātmīyā cidānandasvarūpasaṃbandhinī śaktiḥ na tu vyatiriktā iti kṣemarājapādāḥ śaktiyuktā svā śaktiḥ iti pāṭhāntarāṇyanūdya vyācakṣate |] svabhāvajā | p. 32) vahnerūṣmeva vijñeyā raśmirūpā raveriva || sarvasya jagato vāpi sā śaktiḥ kāraṇātmikā | iti | tadetat nahīcchānodanasyāyaṃ prerakatvena vartate | api tvātmabalasparśātpuruṣastatsamo bhavet || iti kārikayā bhaṅgyā pratipāditam || 13 || īdṛśasya mahecchasya [mahecchasya yoginaḥ |] - dṛśyaṃ śarīram [śarīraṃ svāṅgakalpamityarthaḥ |] || 14 || yadyad dṛśyaṃ bāhyamābhyantaraṃ vā tattat sarvam ahamidam iti##- svāṅgakalpaṃ viśvaṃ svaśaktipracayo'sya viśvam (3-30) iti vakṣyamāṇanītyā svasvabhāvāvyatiriktameva parāmṛśataḥ |] sphurati na bhedena | śarīraṃ ca dehadhīprāṇaśūnyarūpaṃ nīlādivad dṛśyaṃ na tu paśuvaddraṣṭṛtayā [śarīre ahaṃ-bhāvaḥ draṣṭṛtā |] bhāti | evaṃ dehe bāhye ca sarvatrāsya mayūrāṇḍarasavadavibhaktaiva pratipattirbhavati [pratipattirjñānam |] | yathoktaṃ śrīvijñānabhairave p. 33) jalasyevormayo vahnerjvālābhaṅgyaḥ [samudrakalpasya cidātmana īśvarasya viśvaṃ taraṅgakalpam abhinnaṃ bhinnamivābhāsamānaṃ tatraivodayavyayāvāpnoti iti dhyāyediti śeṣaḥ |] prabhā raveḥ | mamaiva bhairavasyaitā viśvabhaṅgyo vinirgatāḥ || iti | etacca bhaktaiva bhogyabhāvena sadā sarvatra saṃsthitaḥ [bhogyaṃ hi nāma prameyamucyate na ca prameyaṃ tadupasarjanavṛttitvāt pramāṇadatiricyate | tacca evaṃ-vidhaṃ bhogyaṃ bhokturatiriktaṃ na bhavet vastutaḥ sarvavastūnāṃ pramātaryeva viśrānteḥ ataśca bhoktaiva tadubhayātmanā rūpeṇa prasphurati iti bhāvaḥ |] | ityanena saṃgṛhītam || 14 || yaccedaṃ sarvasya dṛśyasya śarīratayā śūnyāntasya ca dṛśyatayā ekarūpaṃ prakāśanamuktaṃ naitat durghaṭam api tu- hṛdaye cittasaṃghaṭṭāddṛśyasvāpadarśanam || 15 || viśvapratiṣṭhāsthānatvāt citprakāśo hṛdayaṃ tatra cittasaṃghaṭṭāt [samantāt ghaṭanāt calataḥ cittasyaikāgrabhāvanādityanvayaḥ | citireva saṃkocavatī cittaśabdenocyate tasya citprakāśe samantādviṣayajātaṃ parihṛtya samavadhānatā iti vākyārthaḥ |] calataścalataḥ tadekāgrabhāvanāt dṛśyasya nīladehaprāṇabuddhyātmanaḥ svāpasya p. 34) ca etadabhāvarūpasya [nīlādyabhāvarūpasya |] śūnyasya darśanaṃ tyaktagrāhyagrāhakavibhedena yathāvastu svāṅgakalpatayā prakāśanaṃ bhavati | citprakāśatāmabhiniviśamānaṃ hi cittaṃ tadācchuritameva viśvaṃ paśyati | taduktaṃ śrīvijñānabhairave hṛdyākāśe [cittattve vedye dhṛtadhīndriyaḥ pramāṇaprameyayormadhyagaḥ saubhāgyaṃ svātantryamupaitītyarthaḥ | atha vā ūrdhvādharapadmasaṃpuṭamadhyaṃ gato bhāvanayānupraviṣṭaḥ ata eva hṛdayākāśe nilīnamakṣaṃ manaḥ taddvāreṇa ca anyendriyacakraṃ yasya saḥ | ] nilīnākṣaḥ padmasaṃpuṭamadhyagaḥ | ananyacetāḥ subhage paraṃ saubhāgyamāpnuyāt || iti | paraṃ hi atra saubhāgyaṃ viśveśvaratāpattiḥ | tattvavṛttisamāpannaṃ mahāyoginamuddiśya śrīmatsvacchande'pi sa ca [sa ceti sa eva prāptaparasāmarasya eva sthāvaramacetanaṃ jaṅgamaṃ sacetanaṃ ca iti saṃkṣepeṇa dvidhā sthitaṃ ṣaḍvidhamadhvānaṃ vyāpya ṣoḍhā hi vācyavācakarūpo'dhvā tadantarvartiṣu sarveṣu devayonyādiṣu caturdaśasu bhūteṣu bhāveṣu dharmādiṣu ghaṭādiṣu ca tattveṣu pṛthivyādiṣu bhogasādhaneṣu ca karaṇeṣu sāmarasyena sthitaḥ sarvāsvavasthāsu aviluptaparabhairavasamāpattiḥ | eṣaiva ca nirvyutthānasamādhyātmā mahārahasyabhūriti |] sarveṣu bhūteṣu bhāvatattvendriyeṣu ca | sthāvaraṃ jaṅgamaṃ caiva cetanācetanaṃ sthitam || adhvānaṃ vyāpya sarvaṃ tu sāmarasyena saṃsthitaḥ | p. 35) iti [atra dṛṣṭapratyayo yathā janaḥ svadehakaṇḍūtiṃ vijānāti yathā tathā | parabrahmasvarūpī ca vetti viśvaviceṣṭitam || iti |] | spande tu tathā svātmanyadhiṣṭhānātsarvatraivaṃ bhaviṣyati || ityanenaiva etatsaṃgṛhītam || 15 || atraiva upāyāntaramāha - śuddhatattvasaṃdhānādvā'paśuśaktiḥ || 16 || śuddhaṃ [śuddhamiti māyopari mahāmāyā iti rahasyāmnāyadṛśā sarvatra māyāśaktiḥ kṛtavyāptiḥ ityataḥ śuddhaṃ tattvaṃ paramaśivākhyameva | tatra tattvanirdeśa upadeśyajanāpekṣayā |] tattvaṃ paramaśivākhyaṃ tatra yadā viśvamanusaṃdhatte [śivamayamevaitadviśvam iti vimṛśati |] tanmayameva etat iti tadā avidyamānā paśvākhyā bandhaśaktiryasya tādṛgayaṃ sadāśivavat viśvasya jagataḥ patirbhavati | taduktaṃ śrīmallakṣmīkaulārṇave dīkṣāsiddhau tu ye proktāḥ pratyayāḥ stobhapūrvakāḥ [pratyayāḥ deśādivyavahitaviprakṛṣṭavastujñānāni stobhaḥ cittattvāvaraṇam | saṃdhānasya śuddhatattvavimarśasya ṣoḍaśāṃśamapi aiśvaryaprakaṭanaṃ nārhati yatastasya bhūmikāvighnasamākrāntatvam |] | saṃdhānasyaiva te devi kalāṃ nārhanti ṣoḍaśīm || p. 36) iti | śrīvijñānabhairave tu sarvaṃ [āpādātkeśāntaṃ sarvaṃ dehaṃ pratyaṃśaṃ cidekarūpam yugapat akrameṇa jagadvā sphuracciccamatkāravyāptyā antarbahiḥ prakāśamānaṃ na pṛthak prakāśāt anyathā cetyamānatvānupapatteḥ iti nyāyāt prakāśaḥ prakāśate iti bhāvayet |] dehaṃ cinmayaṃ hi jagadvā paribhāvayet | yugapannirvikalpena manasā paramodbhavaḥ || iti | tadetat iti vā yasya saṃvittiḥ krīḍātvenākhilaṃ jagat | sa paśyansatataṃ yukto jīvanmukto na saṃśayaḥ || iti kārikayā saṃgṛhītam || 16 || īdṛgjñānarūpasya asya yoginaḥ - vitarka ātmajñānam || 17 || viśvātmā śiva evāsmi iti yo vitarko vicāraḥ etadeva asya ātmajñānam | taduktaṃ śrīvijñānabhairave sarvajñaḥ sarvakartā ca vyāpakaḥ parameśvaraḥ | sa evāhaṃ śaivadharmā iti dārḍhyācchivo bhavet [śivasyāyaṃ śaivo dharmaḥ svacchasvātantryādiḥ sa evāhamahameva sa ityasaṃdigdhatvena bhāvanācchivatā iyaṃ śāktī bhūḥ |] || iti | spande'pi .................. ayamevātmano grahaḥ | p. 37) ityanena etaduktam | tatra hi ātmano grahaṇaṃ graho jñānam etadeva yadviśvātmakaśivābhinnatvam eṣo'pi artho vivakṣitaḥ || 17 || kiṃ ca asya - lokānandaḥ samādhisukham || 18 || lokyate iti loko vastugrāmaḥ lokayati iti ca loko grāhakavargaḥ tasminsphurati [grāhyagrāhakavarge sāmānyalokaparikalpite sphuratyapi yoginaḥ ahamidam iti vikalpābhāvāt ya ānadaḥ tadeva samādhisukham | avikārobhayapārśve cāṣapicchasadṛśe'rthe | antarmukho yogī bahirmukha iti kalanā kutaḥ || ahantedantātmabhāgayorvikārarahite svātmarūpe arthe ityarthaḥ |] sati grāhyagrāhakasaṃvittiḥ sāmānyā sarvadehinām | yogināṃ tu viśeṣo'yaṃ saṃbandhe [sarvadehināṃ sakalapramātṛṇāṃ vedyavedakasaṃvedanaṃ nirviśeṣam | yogināṃ tu tatra ādyantamadhyadaśāvagāhipramātṛsvarūpāvismaraṇarūpā samādhānateti | ] sāvadhānatā || iti śrīvijñānabhaṭṭārakanirūpitanītyā pramātṛpadaviśrāntyavadhānāntaścamatkāramayo ya ānanda etadeva asya samādhisukham | taduktaṃ tatraiva sarvaṃ [svānandabharitaṃ tyaktaviṣayātmānandaṃ svāmṛtena svānandena bharitaṃ svakīyacidānandapūrṇaṃ sarvaṃ cintayet | atra āśyānacidrasarūpasya jagato'pi bhāsanamanyadhāraṇāto viśeṣādhāyakamiti |] jagatsvadehaṃ vā svānandabharitaṃ smaret | yugaptsvāmṛtenaiva parānandamayo bhavet || p. 38) iti | etacca iyamevāmṛtaprāptiḥ ................... | ityanena saṃgṛhītam | atha ca yat asya svātmārāmasya samādhisukhaṃ tadeva [yogisaṃbandhi svānandamayaṃ samādhisukhaṃ svānubhavagocaram |] tattādṛśam avalokayatāṃ lokānām ānandasaṃkramaṇayuktyā svānandābhivyaktiparyavasāyi [tallokān paryavasāyayati paryavasyataḥ prayojayati | teṣāṃ svānandābhivyaktau viśrāntipradamityarthaḥ |] bhavati | etadapi śrīcandrajñānagranthena prāguktena (23 pṛ0 sū0 7) susaṃvādam || 18 || atha īdṛśasya asya yogino vibhūtiyogaṃ [aṇimādyaiśvaryeṇa yatheṣṭanirmāṇavaicitryasaṃpādanasāmarthyam |] darśayati - śaktisaṃdhāne śarīrotpattiḥ || 19 || icchā śaktirumā kumārī (1-13) iti sūtreṇa yā asya śaktiruktā tāmeva yadā anusaṃdhatte dārḍhyena [rudraśaktiparyāya##- ] tanmayībhavati tadā tadvaśena p. 39) asya yathābhimataṃ śarīramutpadyate | taduktaṃ śrīmṛtyuñjayabhaṭṭārake tataḥ pravartate śaktirlakṣyahīnā [lakṣyahīnā vedyarahitā parasphurattātmā niṣkrānta āmayo mahāmāyā yasyāḥ tādṛśī mahāmāyādyullāsikā parāśaktiḥ | tata eva dvādaśāntadhāmnaḥ pravartate samunmiṣati icchā##- icchā sā tu vinirdiṣṭā jñānarūpā kriyātmikā || ityupakramya sā yoniḥ sarvadevānāṃ śaktīnāṃ cāpyanekadhā | agnīṣomātmikā yonistasyāṃ sarvaṃ [prāptaparatattvābhedasya yogino yā unmiṣantī parāśaktiruktā sā yataḥ sarvadevānāmanāśritasadāśiveśvarānantarudrādīnāṃ śaktīnāṃ vāmājyeṣṭhādīnāṃ brāhmyādīnāṃ ca agnīṣomātmikā yoniḥ tata eva somapradhānā yatastasyāḥ sarvaṃ pravartate ata eva agnīṣomātmaprakṛti viśvam agnīṣomamayamiva | tathā ca agnirapi āhlādayati himamapi ca dahatīti tattvavida āhuḥ iti sṛṣṭisthitisaṃhartṛtvaṃ śakteḥ pradarśitam |] pravartate || iti | śaktisaṃdhānamāhātmyaṃ lakṣmīkaulārṇave na [yadi mantrādināpi yathābhimataśarīrotpattirdṛśyate tathāpi na svābhāvikī vyabhicārāt kṛtrimatvāt | ataḥ saṃdhānameva śarīrāntarotpattau kāraṇamityarthaḥ |] saṃdhānaṃ vinā dīkṣā na siddhīnāṃ ca sādhanam | na mantro mantrayuktiśca na yogākarṣaṇaṃ tathā || ityādinā pratipāditam | etacca p. 40) yathecchābhyarthito dhātā jāgrato'rthānhṛdi sthitān | somasūryodayaṃ kṛtvā saṃpādayati dehinaḥ [dehābhimānavataḥ |] || ityanena saṃgṛhītam | dehinaḥ atyaktadehavāsanasya yogino hṛdi sthitān arthān tattadapūrvanirmāṇādirūpān dhātā maheśvaraḥ prakāśānandātmatayā somasūryarūpavāhonmīlanena [prāṇāpānavikāsanena |] somasūryasāmarasyātmanaśca śakterudayaṃ [samānaśakteḥ prāṇanarūpiṇyā dehavyāpinyāḥ |] kṛtvā bahirmukhavāhitvena tāmāsādya saṃpādayati iti hi asyārthaḥ tathā svapne'pyabhīṣṭārthān...................... | ityetacchlokapratipāditasvapnasvātantryaṃ prati dṛṣṭānte yojitaḥ iti spandanirṇaye mayaiva darśitam || 19 || anyā api asya yathābhilaṣitāḥ siddhaya etanmāhātmyenaiva ghaṭante ityāha - bhūtasaṃdhānabhūtapṛthaktvaviśvasaṃghaṭṭāḥ || 20 || bhūtāni śarīraprāṇabhāvādyātmakāni teṣāṃ p. 41) kvacit āpyāyanādau saṃdhānaṃ paripoṣaṇaṃ vyādhyādyupaśamādau pṛthaktvaṃ śarīrāderviśleṣaṇaṃ [bhūtānāṃvyādhyādeḥ sakāśāt |] deśakālādiviprakṛṣṭasya [nitya-vibhu-svatantra##- tadāveśasadbhāvāt na tadvyavahitaṃ kiṃcit iti bhāvaḥ |] ca viśvasya saṃghaṭṭo jñānaviṣayīkāryatvādikaḥ asya pūrvoktaśaktisaṃdhāne sati jāyate | etacca sarvāgameṣu sādhanādhikāreṣu asti | tadeva spande durbalo'pi [durbalaḥ kṣīṇadhātuḥ tat spandatattvam bubhukṣānivṛttirapi siddhiṣu gaṇiteti bhāvaḥ |] tadākramya yataḥ kārye pravartate | ācchādayedbubhukṣāṃ ca tathā yo'tibubhukṣitaḥ || iti | glānirviluṇṭhikā dehe tasyāścājñānataḥ sṛtiḥ | tadunmeṣaviluptaṃ [tat ajñānam sā glāniḥ tasyā hi heturajñānam | ataśca yogināṃ valīpalitādyabhāvaḥ śarīradārḍhyaṃ cāsti | glānirvilumpikā dehe iti mūlapāṭhaḥ |] cetkutaḥ sā syādahetukā || iti | yathā hyartho'sphuṭo dṛṣṭaḥ sāvadhāne'pi cetasi | bhūyaḥ sphuṭataro bhāti svabalodyogabhāvitaḥ [svabalodyogaḥ saṃvidbalaprayatnaḥ |] || p. 42) tathā [tatheti tena saṃvidbalaprayatnena yadvastu prātisvikarūpeṇa deśakālaviśiṣṭena saṃsthitaṃ tadvastu saṃvidbalamāśritavato janasya āśu pratibhātīti | ato'tra deśakālavyavahitavastuno jñānaviṣayībhavanaṃ no durghaṭamiti bhāvaḥ |] yatparamārthena yena yatra yathā sthitam | tattathā balamākramya na cirātsaṃpravartate || ityādinā vibhūtispande sopapattikaṃ darśitam || 20 || yadā tu mitasiddhiranabhilaṣyan viśvātmaprathāmicchati tadā asya - śuddhavidyodayāccakreśatvasiddhiḥ || 21 || vaiśvātmyaprathāvāñchayā yadā śaktiṃ saṃdhatte tadā ahameva sarvam iti śuddhavidyāyā udayāt viśvātmakasvaśakticakreśatvarūpaṃ māheśvaryamasya siddhyati | taduktaṃ svacchande tasmātsā [māyāntāvadhikātmatattvordhvastha##- parā vidyā yasmādanyā [anyetyaparā īdṛśī ityarthāt etayaivāśeṣaviśvakroḍīkārāt |] na vidyate | vindate hyatra yugaptsārvajñyādiguṇānparān [parāniti abhedarūpān sārvajñyādīn yato yugapt atra unmanāyāṃ yogivaro labhate tata iyaṃ parā vidyā vidḷ lābhe iti dhātvarthānugamāt | yadāhuḥ sarvajñatā tṛptiranādibodhaḥ svatantratā nityamaluptaśaktiḥ | anantaśaktiśca vibhorvidhijñāḥ ṣaḍāhuraṅgāni maheśvarasya || iti |] || p. 43) vedanānādidharmasya [anādidharmaḥ svātantryaśaktyātmā svabhāvaḥ tasya vedanā vicāraṇā ātmanaśca yatparamātmatvaṃ śivarūpatvamasti tasya bodhanā avagamahetuḥ ata eva aparamātmatve atadviṣaye iyaṃ varjanā saṃpadyate tasmāt vida vicāraṇe vida jñāne iti dhātvarthānugamāt iyaṃ vidyocyate iti kṣemarājapādāḥ |] paramātmatvabodhanā | varjanāparamātmatve tasmādvidyeti socyate || tatrastho [tatreti unmanākhyāyāṃ vidyāyāṃ vyañjayet ātmīyamevonmīlayet pratyabhijānīyāt tejaḥ cijjyotiḥ param asaṃkucitaṃ paramakāraṇaṃ paramaśivarūpam ataśca śivatāṃ vrajet tadaikātmyamiyāt iti śrīkṣemarājapādāḥ |] vyañjayettejaḥ paraṃ paramakāraṇam | parasmiṃstejasi vyakte tatrasthaḥ śivatāṃ vrajet || iti | tadetat didṛkṣayeva sarvārthānyadā vyāpyāvatiṣṭhate | tadā kiṃ bahunoktena svayamevāvabhotsyate || ityanenaiva saṃgṛhītam || 21 || yadā tu svātmārāmatāmeva [svātmani ā samantāt ramate iti svātmārāmaḥ | ] icchati tadā asya - p. 44) mahāhradānusaṃdhānānmantravīryānubhavaḥ || 22 || parā bhaṭṭārikā saṃvit icchāśaktipramukhaṃ sthūlameyaparyantaṃ viśvaṃ vamantī khecarīcakrādyaśeṣavāhapravartakatva-svacchatvānāvṛtatva##- [khecarīgocaryādyaśeṣapravāhapravartakatvāt viśvapratibimbasahatvena svacchatvāt pratibimbasahatvepi viśvānāvṛtatvāt durlakṣatayā gabhīratvāt saṃvido mahāhradasādharmyamuddiśyate |] tasyānusaṃdhānāt antarmukhatayā anārataṃ tattādātmyavimarśanāt vakṣyamāṇasya śabdarāśisphārātmakaparāhantāvimarśamayasya [śabdānāṃ padavākyādyātmanā vibhaktānāṃ sthūlānāmavibhāgasvabhāvaḥ kāraṇātmā yo rāśiḥ tasya sphāraḥ nāma sphuraṇakartṛtā tattadāmarśātmanā svabhittau viśvarūpatāvabibhāsayiṣā iti |] mantravīryasyānubhavaḥ [mantrāṇāṃ vīryabhūtasya mahāmantrasya pūrṇāhantāyāḥ |] svātmarūpatayā sphuraṇaṃ bhavati | ata eva śrīmālinīvijaye yā sā śaktirjagaddhātuḥ ..................... | ityupakramya icchādipramukhapañcāśadbhedarūpatayā [ādikṣāntapañcāśadvarṇarūpeṇa |] p. 45) mātṛkā-mālinīrūpatām [parapramātraviyuktatvāt tadanatiriktā akṣubdhaiva parāśaktiḥ paśubhiḥ sarvamantravidyānāṃ yonitvena ajñātā mātṛkā ityuktā | kṣubdhā tu bījayoniṣu parasparasaṃghaṭṭātmalolībhāvāt nādi-phāntarūpā mālinī iti-saṃjñā malate viśvamantardarpaṇavat dhatte iti viśvasvarūpiṇī ityarthaḥ |] aśeṣaviśvamayīṃ śakteḥ pradarśya tata eva mantroddhāro darśitaḥ iti paraiva śaktirmahāhradaḥ tataḥ tadanusaṃdhānāt [anusaṃdhānaṃ vimarśanam |] mātṛkā##- tadākramya balaṃ mantrāḥ .................... | ityādyuktyā bhaṅgyā pratipāditam | tadevaṃ caitanyamātmā (1-1) ityupakramya tatsvātantryāvabhāsitatadakhyātimayaṃ [caitanyākhyātimayam āṇavamalasvarūpamityarthaḥ |] sarvameva bandhaṃ yathoktodyamātmakabhairavasamāpattiḥ praśamayantī viśvaṃ svānandāmṛtamayaṃ karoti sarvāśca siddhiḥ mantravīryānupraveśāntā dadāti | iti śāmbhavopāyaprathanātmā [śambhau prakāśarūpe bhavaḥ śāmbhavaḥ tata āgata iti vā |] ayaṃ prathama unmeṣa uktaḥ | atra tu madhye śaktisvarūpamuktaṃ tat śāmbhavarūpasya p. 46) śaktimattāpradarśanābhiprāyeṇa [śaktimattā svātantryasāratā |] iti śiva || 22 || iti śrīmanmahāmāheśvarācāryābhinavaguptapādapadmopajīvi##- nāma prathama unmeṣaḥ || 1 || śivasūtravimarśinī | atha dvitīya unmeṣaḥ | idānīṃ śāktopāyaḥ pradarśyate | tatra śaktiḥ [parā saṃvicchaktiḥ pūrṇāhantā yā viśvasphuraṇakartṛtārūpā |] mantravīryasphārarūpā iti prathamonmeṣāntasūtritatatsvarūpavivecanapuraḥsaramunmeṣāntaramārabha##- cittaṃ mantraḥ || 1 || cetyate vimṛśyate anena paraṃ tattvam iti cittaṃ pūrṇasphurattāsattvaprāsāda##- tṝ pālane ityetābhyāṃ niruktatayā nirvacanīyatvena nirṇītatayā ucyate |] guptam antar abhedena vimṛśyate parameśvararūpam anena iti kṛtvā mantraḥ | ata eva ca parasphurattātmakamananadharmātmatā bhedamayasaṃsārapraśamanātmaka-trāṇadharmatā ca asya nirucyate | atha ca mantradevatāvimarśaparatvena prāptatatsā- p. 48) marasyam [mantrādhidevatābhiḥ saha prāptaikyam |] ārādhakacittameva mantraḥ na tu vicitravarṇasaṃghaṭṭanāmātrakam | yaduktaṃ śrīmatsarvajñānottare uccāryamāṇā ye mantrā na mantrāṃścāpi tānviduḥ | mohitā devagandharvā mithyājñānena garvitāḥ || iti | śrītantrasadbhāve'pi mantrāṇāṃ jīvabhūtā tu yā smṛtā śaktiravyayā [pūrṇāhaṃvimarśanātmikā saṃvicchaktiḥ |] | tayā hīnā varārohe niṣphalāḥ śaradabhravat || iti | śrīśrīkaṇṭhīyasaṃhitāyāṃ tu pṛthaṅmantraḥ pṛthaṅmantrī na siddhyati kadācana | jñānamūlamidaṃ sarvamanyathā naiva siddhyati [vācyavācakayorabhedopacārāt mantro mantradevatā | evaṃ mantrimantradevatāsu ārādhyārādhakabhāvena pṛthagdhīḥ siddhiṃ naiti | mananatrāṇadharmakatvāt tu mantrāḥ jñānaśaktau sthitāḥ prāptajñānaśaktyātmamahāvīryāḥ sarvasiddhidāḥ pratiniyatakāryasaṃpādanasamarthā bhavanti ityarthaḥ |] || ityuktam | etacca spande sahārādhakacittena tenaite śivadharmiṇaḥ [śivasya parameśvarasya ananyasādharaṇaḥ sarvajñatvādirguṇo dharmo vidyate yeṣāṃ te mantrāḥ mananatrāṇarūpāḥ śivādabhinnasvarūpā ityarthaḥ |] || iti bhaṅgyā pratipāditam || 1 || asya ca - prayatnaḥ sādhakaḥ || 2 || p. 49) yathoktarūpasya mantrasya anusaṃdhitsāprathamonmeṣāvaṣṭambhaprayatanātmā [anusaṃdhātumicchā anusaṃdhitsā tasyāḥ prathamaṃ parapratibhonmajjane yo nirodhaḥ tatra prayatanasvabhāvaḥ |] akrṭako yaḥ prayatnaḥ sa eva sādhako mantrayiturmantradevatātādātmyapradaḥ | taduktaṃ śrītantrasadbhāve āmiṣaṃ tu yathā svasthaḥ saṃpaśyañśakuniḥ priye | kṣipramākarṣayedyadvadvegena sahajena tu || tadvadeva hi yogīndro mano binduṃ vikarṣayet [vikarṣayet iti dvikarmakaṃ kriyāpadam | binduḥ avibhaktaprakāśarūpaḥ | yaduktam uditāyāṃ kriyāśaktau somasūryāgnidhāmani | avibhāgaḥ prakāśo yaḥ sa binduḥ paramo hi naḥ || iti |] | yathā śaro dhanuḥsaṃstho yatnenātāḍya dhāvati || tathā bindurvarārohe uccāreṇaiva dhāvati || iti | anyatrāpi tadgraho [tajjñānameva mantrasadbhāvaḥ mantravīryamityarthaḥ |] mantrasadbhāvaḥ ..................... | iti | atra hi tadvat iti akṛtakanijodyogabalena yogīndro manaḥ karma binduṃ vikarṣayet paraprakāśātmatāṃ prāpayet iti | tathā binduḥ p. 50) paraprakāśaḥ akṛtakodyantṛtātmanā uccāreṇa [uccāreṇa vimarśarūpeṇa na tu sthāna-karaṇa prayatnarūpabījākṣaroccāreṇa tasyāṇavopāyaparyavasāyitvāt parapramātṛviśrāntyarthaṃ sahajodmamanakartṛtātmanā vimarśena sphurati iti |] dhāvati prasarati ityarthaḥ | etacca spande ayamevodayastasya dhyeyasya dhyāyicetasi | tadātmatāsamāpattiricchataḥ sādhakasya yā [tadātmatāsamāpattiḥ mantradevatātmatāyāḥ samāpattiḥ | idamatra tātparyam | nyāsādihetoḥ mantraruddhānyadevatākārāyāṃ mantroccāraṇavasthāyāṃ sādhakacetasaḥ svayamaprayatnena saṃpadyamānaṃ yadabhinnarūpatvaṃ sa eva parāmarśakṣamasaṃvido dhyātuḥ ārādhyadevatāyāḥ pratyakṣadarśanarūpo mukhya udayaḥ na tu vyatirekavibhāvyamānākāratā iti anayaiva saṃvidā śivarūpatāpatteḥ śivo bhūtvā śivaṃ yajet ityasya vidheḥ caritārthatvam |] || ityanenoktam || 2 || īdṛśasādhakasādhyasya mantrasya pūrvopakṣiptaṃ vīryaṃ lakṣayati - vidyāśarīrasattā mantrarahasyam || 3 || vidyā parādvayaprathā śarīraṃ svarūpaṃ yasya sa vidyāśarīro bhagavān śabdarāśiḥ tasya yā sattā aśeṣaviśvābhedamayapūrṇāhaṃvimarśanātmā sphurattā sā mantrāṇāṃ rahasyam [vīryamityarthaḥ |] upaniṣat | p. 51) yaduktaṃ śrītantrasadbhāve sarve varṇātmakā mantrāste ca śaktyātmakāḥ priye | śaktistu mātṛkā jñeyā sā ca jñeyā śivātmikā || iti | tatraiva [śrītantrasadbhāve |] ca ayamarthaḥ atirahasyo'pi vitatya sphuṭīkṛtaḥ [vakṣyamāṇāgamena |] | tathā ca na jānanti guruṃ devaṃ śāstroktānsamayāṃstathā | dambhakauṭilyaniratā laulyārthāḥ [lolā rasanā tasyā idaṃ rasāsvādanaṃ laulyaṃ tadeva artho yeṣāṃ te rasāsvādāsaktāḥ | upalakṣaṇametat śabdādiviṣayacamatkāraniratā ityarthaḥ |] kriyayojjhitāḥ || asmāttu kāraṇāddevi mayā vīryaṃ pragopitam | tena guptena te guptāḥ śeṣā varṇāstu kevalāḥ || iti-pīṭhākābandhaṃ [pīṭhikābandho mūlabandhaḥ śāstrādau saṃkṣepeṇa saṃbandhādikathanarūpaḥ |] kṛtvā yā sā tu mātṛkā devi paratejaḥsamanvitā [paratejaḥ parāhantā |] | tayā vyāptamidaṃ viśvaṃ sabrahmabhuvanāntakam [anāśritaśivādārabhya sthūlameyaparyantam |] || tatrasthaṃ [tatrasthamiti mātṛkāsthaṃ paraṃ tejaḥ | avarṇastha iti anuttarasthitaḥ |] ca yadā devi vyāpitaṃ ca surārcite | avarṇastho yathā varṇaḥ sthitaḥ sarvagataḥ priye || tathāhaṃ kathayiṣyāmi nirṇayārthaṃ sphuṭaṃ tava | p. 52) ityupakramya yā sā śaktiḥ parā sūkṣmā nirācāreti kīrtitā | hṛdbinduṃ veṣṭayitvāntaḥ suṣuptabhujagākṛtiḥ [anuttaraśaktiḥ svasvātantryāt grāhyagrāhyakātmabhāvajātasya iyattāparicchedanena svarūpagopanātmasaṃkocāvalambanāt svātmānaṃ sarvodyatatayā avasthiteḥ prakaṭaṃ kurvāṇāpi bindusvarūpiṇī | vettīti vinduḥ vidikriyāyāṃ svatantraḥ pramātā tasya rūpamavibhāgaḥ prakāśaḥ tatsvabhāvaiva ata eva parā saṃvidrūpā sūkṣmā prāṇanārūpā niyatātmadhyānapūjādikāt ācārāt niṣkrāntā nirācārā hṛdbinduṃ hṛtpadmamaṇḍalāntaḥsthaṃ saṃkucitātmatāprādhānyāt bahīrūpatayā bhedabhūmāveva prāptaprarohaṃ narātmakaṃ bindum antarveṣṭayitvā svātmāntarlīnaṃ vidhāya suṣuptabhujagākṛtiḥ bahirbhāvaunmukhyavirahitatvāt svātmamātraviśrāntā ityarthaḥ | idamatra tātparyam | vinduḥ paraprakāśātmā svātantryāt viśvamavavibhāsayiṣuḥ dvādaśānta-bhrūmadhya-hṛdayalakṣaṇeṣu sthāneṣu viśrāntibhedāt naraśakti śivatmako bodhyaḥ icchādyātmaka-śiva-vidyā##- atra prakāśamātraṃ yatsthite dhāmatraye sati | uktaṃ vindutayā śāstre śivavindurasau mataḥ || iti |] | tatra suptā mahābhāge na kiñcinmanyate ume || candrāgniravinakṣatrairbhuvanāni caturdaśa [pramā-pramāṇa##- svātmasātkṛtya viṣeṇa mohitā iva saṃbhavantī svātmānamapi ajānatī bhavati ityarthaḥ |] | kṣiptvodare tu yā devī viṣamūḍheva sā gatā || p. 53) prabuddhā sā ninādena [vindureva tattatparāmarśatāmullilāsayiṣuḥ nādātmakaśabdarūpatayā sphurita śabdayati svābhedena viśvaṃ parāmṛśati iti śabdaḥ parāvāgrūpo vimarśaḥ sa eva nadati sarveṣāmeva jīvakalātvena sphurati iti nādātmā | yaduktam yo'sau nādātmakaḥ śabdaḥ sarvaprāṇiṣvavasthitaḥ | iti |] pareṇa jñānarūpiṇā | mathitā codarasthena bindunā varavarṇini || tāvadvai bhramavegena mathanaṃ śaktivigrahe | bhedāttu prathamotpannā vindavaste'tivarcasaḥ || utthitā [paraiva sūkṣmā amākalārūpā kuṇḍalinī śaktiḥ śivena saha parasparasāmarasyarūpamathyamanthakabhāvātmakaṃ saṃghaṭṭamāsādya utthitā satī icchā jñāna-kriyārūpatāmāśritya raudrītvamunmudrayantī śṛṅgāṭakākāratāmambikātvamavalambamānā ukārātmakaśaśāṅkaśakalākāratāṃ jyeṣṭhātvamadhitiṣṭhantī ca śivavindūditakālāgnirūparephātmakavinduviśrāntaspaṣṭarekhākāratāmā##- ekaivetthamityantasya ślokapañcakasya tātparyārtho nirūpitaḥ |] tu yadā tena kalā sūkṣmā tu kuṇḍalī | catuṣkalamayo vinduḥ śakterudaragaḥ prabhuḥ || mathyamanthanayogena ṛjutvaṃ jāyate priye | jyeṣṭhāśaktiḥ smṛtā sā tu vindudvayasumadhyagā || vindunā kṣobhamāyātā rekhaivāmṛtakuṇḍalī | rekhiṇī nāma sā jñeyā ubhau vindū yadantagau || tripathā sā samākhyātā raudrī nāmnā tu gīyate | rodhinī sā samuddiṣṭā mokṣamārganirodhanāt || p. 54) śaśāṅkaśakalākārā ambikā cārdhacandrikā | ekaivetthaṃ parā śaktistridhā [anuttarecchonmeṣarūpā |] sā tu prajāyate || ābhyo yuktaviyuktābhyaḥ saṃjāto navavargakaḥ | navadhā ca smṛtā sā tu navavargopalakṣitā || pañcamantragatā devi sadya[sadyojāta-vāmadeva-īśāna##- tena pañcavidhā proktā jñātavyā suranāyike || svaradvādaśagā devi dvādaśasthā udāhṛtā | akārādikṣakārāntā sthitā pañcāśatā bhidā || hṛtsthā [parāvāgrūpasya ahamātmanaḥ parāmarśasya hi ananyāpekṣaṃ paratvamiti parāvāgrūpaiva parameśvarī svasvātantryāt bahīrūpatāmullilāsayiṣuḥ vācyavācakakramānudayāt vibhāgasya asphuṭatvāt cijjyotiṣa eva prādhānyāt draṣṭṛrūpatayā paśyantīśabdavyapadeśyā | tadanu vācyavācakakramasya āsūtritavibhāgatve'pi sphuṭāsphuṭarūpatvena buddhimātraniṣṭhatayā darśanaprādhānyāt draṣṭṛdṛśyayorantarālavartitvena madhyamāpadavācyā | tato'pi sthānakaraṇaprayatnabalāt tattadvarṇakramopagrahāt vibhāgasya sphuṭatvāt dṛśyasyaiva prādhānyāt vikhare śarīre bhavatvāt vaikharīśabdavyapadeśyā | iti viśvarūpatāvabhāsane para sūkṣma-sthūlarūpatayā traividhyam iti hṛtsthetyādiślokadvayasyāyaṃ tātparyārtho nirūpitaḥ |] ekāṇavā proktā kaṇṭhe proktā dvitīyakā | trirāṇavā tu jñātavyā jihvāmūle sadā sthitā || jihvāgre varṇaniṣpattirbhavatyatra na saṃśayaḥ | evaṃ śabdasya niṣpattiḥ śabdavyāptaṃ carācaram || ityādinā granthena parabhairavīyaparāvākśaktyātmakamātṛkā ata eva jyeṣṭhā-raudrī-ambā- p. 55) khyaśaktiprasarasaṃbhedavaicitryeṇa sarvavarṇodayasya uktatvāt varṇasaṃghaṭṭanāśarīrāṇāṃ mantrāṇāṃ saiva bhagavatī vyākhyātarūpā vidyāśarīrasattā rahasyam - iti pradarśitam | pratyāgamaṃ ca mātṛkāmālinīprastārapūrvakaṃ mantroddhārakathanasya ayameva āśayaḥ | rahasyāgamasārasaṃgraharūpatvāt śivasūtrāṇām āgamasaṃvāde bharaḥ asmābhiḥ kṛta iti nāsmabhyam asūyitavyam | evamapi saṃvādite āgame yadi rahasyārtho na buddhyate tasmāt sadgurusaparyā kāryā | eṣa ca sūtrārthaḥ tadākramya [taditi nirāvaraṇacidrūpabalamadhiṣṭhāya mantrāḥ anugrahādau adhikāre dehināṃ karaṇāni iva svādhikāre pravartante | nivṛttādhikārāṇāṃ tu teṣām ārādhakacittena saha svasvabhāvavyomni saṃlīnatayā māyākāluṣyarāhityāt śivadharmitāsamāpattiḥ |] balaṃ mantrāḥ ................ | ityanena kārikādvayena spande darśitaḥ || 3 || yeṣāṃ tu evaṃ-vidhametanmantravīryaṃ proktamahāhradānusaṃdhānaupayikamapi parameśvarecchāta eva na hṛdayaṅgamībhavati api tu ānuṣaṅgikamātravindunādādikalājanitāsu mitasiddhiṣu cittaṃ rohati teṣām - p. 56) garbhe cittavikāso'viśiṣṭavidyāsvapnaḥ || 4 || garbhaḥ akhyātirmahāmāyā tatra tadātmake mitamantrasiddhiprapañce yaścittasya vikāsaḥ tāvanmātre prapañce saṃtoṣaḥ asāveva aviśiṣṭā sarvajanasādhāraṇarūpā vidyā kiñcijjñatvarūpā aśuddhavidyā saiva svapno bhedaniṣṭho vicitro vikalpātmā bhramaḥ | taduktaṃ pātañjale te [te prātibhādayaḥ samāhitacittasya utpadyamānā upasargāḥ taddarśanapratyanīkatvāt vyutthitacittasya utpadyamānāḥ siddhaya ityanumīyate | tatra yogajadharmānugṛhītebhyo manaḥ-śrotra-tvak-cakṣuḥ##- sūkṣmavyavahitaviprakṛṣṭātītānāgatajñānam śrāvaṇāt divyaśabdajñānam vedanāt divyasparśādhigamaḥ ādarśāt divyarūpadarśanam āsvādāt divyarasasaṃvit vārtāt divyagandhajñānam | idamatra sūtrabhāṣyayoḥ prayojanam | vyutthitacitto hi tāḥ siddhīrabhimanyate janmadurgata iva dravyakaṇikāmapi draviṇasaṃbhāram yoginā tu samāhitacittena upanatābhyo'pi tābhyo viraktavyam | abhisaṃhita tāpatrayautpattikopaśamarūpaparamapuruṣārthaḥ sa khalu ayaṃ tatpratyanīkāsu siddhiṣu virajyeta iti |] samādhāvupasargā vyutthāne siddhayaḥ || (3-37) iti | tadetat p. 57) ato vindurato [vinduḥ bhrūmadhyādau pradeśe dhyānābhyāsaprakarṣapravardhamānottarottaraprasādaḥ tejoviśeṣaḥ yo vindubhedābhyāsāt dharātattvadhyāyināmabhivyajyate | tathā nādo vegavannadyoghanirghoṣaghanopakramaḥ kramasūkṣmībhāvābhivyajyamānamadhumatta-madhukaradhvanitānukārī svoccarito dhvaniviśeṣaḥ yaṃ vyomatattvābhyāsinaḥ śṛṇvanti | tathā rūpaṃ saṃtamasādyāvaraṇe'pi sati tattaddṛśyavastvākāradarśanaṃ yat tejastattve nyakṣanikṣaptamatibhiḥ nirīkṣyate | tathā raso rasavadbhogyavastuvirahe'pi amṛtāsvādo mukhe yo lolāgralambikādidhāraṇānirataiḥ aptattvadhyāyibhirupalabhyate | pavanatattvadhyāyināṃ sparśasukhaviśeṣo'pi asmādeva pravartate iti draṣṭavyam | unmeṣābhyāsayoginā nātra saṃtoṣiṇā bhāvyam niruttarapadārohapratyūhabhūtatvāt |] nādo rūpamasmādato rasaḥ | pravartante'cireṇaiva kṣobhakatvena dehinaḥ || ityanena darśitam || 4 || yadā tu āgatāmapi mitasiddhiṃ khilīkṛtya parāmeva sthitimavaṣṭabhnāti yogī tataḥ - vidyāsamutthāne svābhāvike khecarī śivāvasthā || 5 || prāṅnirdiṣṭasatattvāyā vidyāyāḥ svābhāvike samutthāne parameśecchāmātraghaṭite mitasiddhinyagbhāvini sahaje samunmajjane khe bodhagagane carati iti khecarī mudrā abhivyajyate | kīdṛśī p. 58) khecarī śivasya cinnāthasya avasthātuḥ saṃbandhinī avasthā svānandocchalattārūpā | na tu baddhvā padmāsanaṃ yogī nābhāvakṣeśvaraṃ nyaset | daṇḍākāraṃ tu tāvattannayedyāvatkakhatrayam [ke śirasi khatrayaṃ śakti##- brahmarandhraṃ saṃsthitam | tatra tat manaḥ avaṣṭabhya khatrayeṇa ūrdhvagamanāya prerayediti |] || nigṛhya tatra tattūrṇaṃ prerayet khatrayeṇa tu | etāṃ baddhvā mahāyogī khe gatiṃ pratipadyate || ityevaṃ saṃsthānaviśeṣānusaraṇarūpāḥ api tu ............................... parām | gatimetyarthabhāvena kulamārgeṇa [kulamārgeṇa akṣakuladvāreṇetyarthaḥ | ] nityaśaḥ || carate sarvajantūnāṃ khecarī nāma sā smṛtā | iti-śrītantrasadbhāvanirūpitaparasaṃvittisvarūpā | evamiha bhedātmakamāyīyasamastakṣobhapraśāntyā cidātmakasvarūponmajjanaikarūpaṃ mantravīryaṃ mudrāvīryaṃ ca ādiṣṭam | taduktaṃ kulacūḍāmaṇau ekaṃ sṛṣṭimayaṃ [sṛṣṭimayaṃ bījamiti mantravīryarūpam ahamiti bījam | mudrā parabhairavīyātmā |] bījamekā mudrā ca khecarī | dvāvetau yasya jāyete so'tiśāntapade sthitaḥ || p. 59) iti | spande tu mantravīryasvarūpanirūpaṇenaiva mudrāvīryaṃ saṃgṛhītam | yadā kṣobhaḥ pralīyeta tadā syātparamaṃ padam | ityardhena anyapareṇāpi cūḍāmaṇyuktaṃ khecarīsvarūpaṃ bhaṅgyā sūcitam || 5 || tadatra mudrāmantravīryāsādane'pi - gururupāyaḥ || 6 || gṛṇāti upadiśati tāttvikamarthamiti guruḥ so'tra vyāptipradarśakatvena [vyāptiratra mudrāvīrya-mantravīryasvarūpā |] upāyaḥ | taduktaṃ śrīmālinīvijaye sa gururmatsamaḥ prokto mantravīryaprakāśakaḥ | iti | spande tu evamādiprasiddhatvāt [gurvādiprasiddherityarthaḥ | tathā anyatrāpi yo guruḥ sa śivaḥ prokto yaḥ śivaḥ sa guruḥ smṛtaḥ | ubhayorantaraṃ nāsti gurorapi śivasya ca || iti |] na saṃgṛhītam | agādhasaṃśayāmbhodhisamuttaraṇatāriṇīm | vande vicitrārthapadāṃ citrāṃ tāṃ gurubhāratīm || iti-pāryantikoktyā ca etadapi saṃgṛhītameva | p. 60) gururvā pārameśvarī anugrāhikā śaktiḥ | yathoktaṃ śrīmālinīvijaye śakticakraṃ tadevoktaṃ guruvaktraṃ taducyate | iti | śrīmantriśirobhairave'pi gurorgurutarā śaktirguruvaktragatā bhavet | iti | saiva avakāśaṃ dadatī upāyaḥ || 6 || tasmādguroḥ prasannāt - mātṛkācakrasaṃbodhaḥ || 7 || śiṣyasya bhavatīti śeṣaḥ | śrīparātriṃśakādinirdiṣṭanītyā ahaṃvimarśaprathamakalā [iha khalu anākhyaparāmarśātmā anuttaraḥ śivaśaktyādipratiniyatavyapadeśāsahiṣṇuḥ paraprakāśa eva paraṃ tattvaṃ sa eva ca svātantryāt viśvamavabibhāsayiṣuḥ svātmani śivaśaktirūpatāmavabhāsayati tasya śivalakṣaṇasya tattvasya avyabhicaritasvabhāvā pūrṇāhantātmā anuttarā kulasvarūpā śaktirastīti | evaṃ ca akāralakṣaṇaṃ kulaṃ śarīramasya - iti ādyavarṇo'bhihitaḥ |] anuttarākulasvarūpā prasarantī ānandasvarūpā [ākārarūpā |] satī iccheśanabhūmikābhāsanapuraḥsaraṃ [irūpām īrūpāṃ ca | icchāntaṃ tāvat ahaṃ-vimarśa eva prathamakalārūpa ityarthaḥ | ] jñānātmikāmunmeṣadaśāṃ jñeyābhāsāsūtraṇādhikyena ca ūnatāṃ [unmeṣadaśām ukārarūpām ūnatām ūkārarūpām |] p. 61) pradarśya icchāmeva dvirūpāṃ [yathā vidyotanaṃ tasyā eva manāk ādhikyam tathā saiva icchā ṛkāratāmāpanna vidyudiva tasyā eva vidyotanaṃ manāgādhikyaṃ ca ṛ iti ra-śrutiśca vahnibījaṃ tejorūpam | evaṃ vidyutkalpā eva icchā ḷ iti tasyā vidyotanakalpaṃ ḷ iti manāgadhikaṃ la##- icchāyā rañjitatvāt ṣaṇḍhasvarāṇāṃ caturṇāṃ tejomātrarūpe ra-śrutau sthairyarūpe la-śrutau vā sāmarthyaṃ dvitaya eva nānyatra iti |] vidyudvidyotanakalpatejomātrarūpeṇa sthairyātmanā ca eṣaṇīyena rañjitatvāt ra##- amṛtarūpeṇa meyābhāsārūṣaṇamātrataśca bījāntaraprasavāsamarthatayā ṣaṇḍhākhyabījacatuṣṭayātmanā rūpeṇa prapañcya proktānuttarānandecchāsaṃghaṭṭena trikoṇabījam [trikoṇabījam ekāraḥ sa eva yonibījamiti |] anuttarānandonmeṣayojanayā ca kriyāśaktyupagamarūpamokāraṃ [nirmāṇaśaktyaṅgīkārarūpam |] proktaitadbījadvayasaṃghaṭṭena [e-o ityetadbījadvayam |] ṣaṭkoṇaṃ śūlabījaṃ [triśūlabījam ai-au ityevamātmakamityarthaḥ |] ca icchājñānaśaktivyāptapūrṇakriyāśaktipradhānatvāt śaktitrayasaṃghaṭṭanamayaṃ pradarśya iyatparyantaviśvaikavedanarūpaṃ vindumunmīlya p. 62) yugapadantarbahirvisarjanamayavindudvayātmānaṃ visargabhūmimuddarśitavatī ata eva antarvimarśanena anuttare eva etadviśvaṃ viśrāntaṃ darśayati bahirvimarśena tu kādi-māntaṃ pañcakapañcakaṃ a-i-u-ṛ##- varṇasaṃniveśollāsikā ityarthaḥ |] puruṣāntaṃ samastaṃ prapañcayati | ekaikasyāśca śakteḥ pañcaśaktitvamasti ityekaikataḥ pañcakodayaḥ | ābhya eva śaktibhyaḥ [uktacidādibhyaḥ sarvavarṇamūlabhūtābhyaḥ ityarthaḥ |] śikṣoktasaṃjñānusāreṇa [vyākaraṇādi-śikṣoktakrameṇa pramātṛbhūmau niyati-kalā-vidyā-rāga-ityādibhiḥ antaravatiṣṭhamānatvāt antaḥsthasaṃjñāmupalabhamānān ya-ra-la##- antaḥpuṃbhūmau niyatyādikañcukatvena avasthānāt antasthākhyānpramātṛbhūmidhāraṇena viśvadhāraṇāt dhāraṇāśabdena āmnāyeṣu uktān tadupari bhedavigalanena abhedāpattyā unmiṣitatvāt ūṣmābhidhānān caturo varṇānābhāsitavatī | atra [atreti ūṣmākṣareṣu śa##- paripūrṇamamṛtavarṇaṃ [meyarūpaṃ bhogyam |] p. 63) pradarśya tadante prāṇabījapradarśanaṃ kṛtam tat anuttaraśaktyāpyāyitānāhatamayam [ha-kalātmakam |] iyadvācyavācakarūpaṃ [vācakaṃ mantra-varṇa-padādhvarūpaṃ vācyaṃ kalā-tattva-bhuvanādhvarūpam |] ṣaḍadhvasphāramayaṃ viśvam iti pratyabhijñāpayitum | ata eva pratyāhārayuktyā anuttarānāhatābhyāmeva śivaśaktibhyāṃ garbhīkṛtam etadātmakameva viśvam iti mahāmantravīryātmano'haṃvimarśasya tattvam | yathoktamasmatparameṣṭhiśrīmadutpaladevapādaiḥ prakāśasyātmaviśrāntirahaṃbhāvo hi kīrtitaḥ | uktā saiva ca viśrāntiḥ sarvāpekṣānirodhataḥ || svātantryamatha kartṛtvaṃ mukhyamīśvaratāpi ca | iti | tadiyatparyantaṃ yanmātṛkāyāstattvaṃ tadeva kakāra [anuttarātmakaḥ kakāraḥ visargātmakaḥ sakāraḥ tatsaṃghaṭṭātmā kṣa-iti kūṭavarṇaḥ |] sakārapratyāhāreṇa anuttaravisargasaṃghaṭṭasāreṇa kūṭabījena pradarśitamante ityalaṃ rahasyaprakaṭanena | evaṃ-vidhāyāḥ ........................ na vidyā mātṛkāparā | ityāmnāyasūcitaprabhāvāyā mātṛkāyāḥ saṃbandhinaścakrasya p. 64) proktānuttarānandecchādiśaktisamūhasya cidānandaghanasvasvarūpasamāveśamayaḥ samyak bodho bhavati | etacceha diṅmātreṇoṭṭaṅkitam [uṭṭaṅkitaṃ sūcitam | tathā ca ayamatra sphuṭo varṇanirṇayaḥ | a-iti anuttaraprathamakalā akulasvarūpā pūrṇāhantā | ā##- | ī-iti saiva īśitrī satī svātmaviśrānteva ata eva ikāra-dvitayasaṃdhirūpatā | u iti icchāyāṃ bahiraunmukhye sati viśvonmeṣarūpā jñānaśaktiḥ | ū iti tasyāṃ darpaṇanagaravat abhinnāyāṃ satyāṃ jñeyasyādhikyāt saṃvittattvasya ūnatāvabhāsitvam | ṛ-ṛ-iti icchāyāḥ khalu dviprakārāyāḥ śūnyabhuvamadhiśayānāyā jñānaśaktisācivyena tejaḥsparśitvāt ra##- atyantaṃ śūnyabhuvi prasarantyāḥ kiṃcit jñānaśaktirāhityena kāṣṭhapāṣāṇarūpatāmiva ādadānāyā la-śrutyā sthairyātmakatvena vidyudvidyotanakalpamavabhāsanam ata eva svātmamātraviśrāntitvena eṣāmamṛtātmakatvam bahiraunmukhyābhāvāt bījāntaraprasavāsamarthatvena napuṃsakatāvyapadeśaḥ | e-iti anuttarānandayoricchāyāṃ prasaratoḥ anuttaraprādhānyāt trikoṇabījam icchājñānakriyāṇāṃ sāmyāt | ai-iti tayoreva icchāyāmīśitryāṃ ca atyantaprasaraṇāt dīrghībhavanaṃ mātrādhikyāt | o-iti anuttarānandayoḥ bahirullasitumicchayā jñānaśaktau viśvonmeṣāvasthāyāṃ prasaraṇarūpam | au-iti asyaiva atyantaṃ dairghyāt icchājñānakriyāṇāṃ sphuṭatayā triśūlabījatvam | aṃ-iti evamiyatparyantasya viśvasya vedanātmakatvena vindutayā prathamaṃ śaktimatparāmarśaḥ | aḥ-iti pūrvoktasya anuttarasyaiva ānandaśaktyavibhaktasya visargarūpatayā śaktiprādhānyaparāmarśaḥ | parameśvarasya śaktayaḥ pañca | tāsāmekaikasyāḥ api śakteḥ pañcakayogaḥ | tena anuttarāt prasṛtasya kavargasya icchāyāḥ svarūpasthāyā jātasya cavargasya alubdhalubdhātmadviprakārāyā icchāyā udbhūtasya ṭavargasya tavargasya ca unmeṣāt utpannasya pavargasya pañcakatvam | tatra avargasya adhiṣṭhātrī brāhmī | kavargasya māheśvarī pṛthvī-jala-tejo-vāyu-ākāśāni iti bhūtapañcakasvabhāvatā ca | cavargasya vārāhī adhiṣṭhātrī kaumārī upasthapāyu-pāda-pāṇi-vācaḥ iti karmendriyapañcakatā ca | tavargasya adhiṣṭhātrī cāmuṇḍā ghrāṇa-jihvā-cakṣuḥ-tvak##- mano-buddhi-ahaṃkāra-prakṛti-puruṣatattvāni iti pañcakatvaṃ ca | antasthānāṃ niyati-rāga-kalā-vidyātattvacatuṣkatvam māyākālayoratraiva antarbhāvaḥ | śa-ṣa-sakārāṇāmīśvara##- tadevamanuttara-hakārayoḥ pratyāhāre nikhilaṃ vācyavācakamayaṃ ṣaḍadhvarūpaṃ viśvam anuttara eva viśrāmyati iti- darśayitum anuttarātmakasya kakārasya sakārasya ca śaktimayasya saṃghaṭṭātmatayā kūṭabījasya ante pradarśanaṃ kṛtamiti varṇanirṇayaḥ |] | vitataṃ tu asmatprabhupādaiḥ śrīparātriṃ- p. 65) śakāvivaraṇa-tantrālokādau prakāśitam | uktaṃ ca śrīsiddhāmṛte sātra [sā pārameśvarī saṃvinmātrarūpā visargaśaktireva garbhīkṛtanikhilaviśvatvāt kuṇḍalinīśabdavyapadeśyā anackakalārūpā vācyavācakātmani atra viśvatra avidyādeḥ tatkāraṇatve dūrāpāstatvāt bījabhūtā tattve'pi saṃvinniṣṭhatvāt sarvavyavasthitīnāṃ jīvabhūtā nahi saṃvidamantareṇa kiṃcidapi sphurediti bhāvaḥ | tadevaṃ-vidhāyāśca tasyāḥ sakāśāt anuttarecchājñānākhyaṃ parāmarśatrayaṃ jātam tataśca parāmarśatrayāt uktanītyā nikhilaparāmarśāntarodayaḥ |] kuṇḍalinī bījajīvabhūtā cidātmikā | tajjaṃ dhruvecchonmeṣākhyaṃ trikaṃ varṇāstataḥ punaḥ || p. 66) ā ityavarṇādityādi [ekaḥ iti śabdaḥ svarūpaparāmarśakaḥ aparaḥ prakāre tena anuttarāt ānando yathā jātaḥ evamicchātaḥ īśitrī unmeṣādūnatā yāvat kakārādiḥ sakarānto yasyāḥ evaṃ-vidhā hakārātmikā vaisargikī kalā jātā nikhilameva varṇajātamuditamityarthaḥ | makārānteti vaktavye kakārādi##- janmāpi dyotayitumuktam | a-ku-ha-visarjanīyānāṃ kaṇṭhaḥ ityādinītyā kavargahakāravisarjanīyānāmakārādeva utpattiḥ | vaisargikī kalā iti sāmānyokteḥ parāparo hi visarjanīyātmā visargaḥ kaṭākṣitaḥ | etacca sarvaṃ visargādutpannaṃ visarga eva tattadāmarśātmanā sphurita ityarthaḥ | sa eva hi parapramātrekarūpa'śeṣaviśvakroḍīkāreṇa anuttarahakārātmanā prasphuran antarbahīrūpatayā nara-śakti-śivātmatāmābhāsayet ata āha pañcadhā sa ca iti | co hetau yataḥ sa visarga eva binduḥ vidikriyāyāṃ svatantraḥ pramātā bahīrūpatayā hṛdaye nararūpatayā bahīrūpatve'pi antārūpatāyāmeva viśrānteḥ nāde śaktitayā antārūpatayā parame pade dvādaśānte śivatayā prasphuran pañcaprakāraḥ | ata eva śarīre'pi hṛdayāt mūrdhāntaṃ hṛtkaṇṭha##- pañcadhātve'pi asya vastutaḥ trairūpye eva paryavasānamiti na pūrvāparavyāhatatvaṃ kiṃcidāśaṅknīyam | nanu eka eva asau kathaṃ hṛdādau vartate ? ityata āha vyāpako hi saḥ iti | ā ityavarṇeti padyadvayasyārtho nirdiṣṭaḥ |] yāvadvaisargikī kalā | kakārādisakārāntādvisargātpañcadhā sa ca || bahiścāntaśca hṛdaye nāde'tha parame pade | vindurātmani mūrdhānte hṛdayādvyāpako hi saḥ || ādimāntyavihīnāstu [na kevalaṃ mātṛkāyā eva paramantravīryātmatvena ajñātāyā naiṣphalyaṃ yāvat mananatrāṇadharmāṇāṃ mantrāṇāmapi ityāha ādimeti tuśabdaḥ cārthe | ādimaḥ anuttaraḥ antyo hakāraḥ tena mantrāḥ ahaṃparāmarśarūpādimāntyavihīnāḥ tadrūpatvena aparijñāyamānāḥ śaradabhravat syuḥ akiṃcitkarā eva ityarthaḥ | anyathā punaḥ ahaṃ##- tattatsvakāryakāriṇo bhaveyuḥ iti tātparyārthaḥ |] mantrāḥ syuḥ śaradabhravat | p. 67) gururlakṣaṇametāvadādimāntyaṃ [etatparijñānameva gurormukhyaṃ lakṣaṇamityāha guroriti | evaṃ-jñānitvādiyogāt dyotanasvabhāvo viśvanirbharaḥ ahamiva sarveṣāṃ pūjyaḥ iti bhagavaduktiḥ |] ca vedayet || pūjyaḥ so'hamiva jñānī bhairavo devatātmakaḥ | ślokagāthādi [evaṃ-vidho guruḥ na kevalaṃ svabhāvata eva parisphuratparaśaktivīryātmano mantrāneva vetti yāvat kiṃcana laukikamapi ślokādi ityāha śloketi | sa khalu guruḥ tasmāt niratiśayajñānayogāt sarvaṃ yatkiṃcana bāhyaṃ ślokādi tathā ahaṃ-parāmarśatvena parāmṛśan mantratvenaiva sarvavettṛtvātmakamanana-saṃsāryanugrahātmaka##- ahaṃparāmarśarūpameva ityarthaḥ | nahi prakāśātmaparapramātṛrūpatāmantareṇa kiṃcidapi sphurediti bhāvaḥ |] yatkiñcidādimāntyayutaṃ yataḥ || tasmādvidaṃstathā sarvaṃ mantratvenaiva paśyati | iti | etacca spande seyaṃ [mātṛkātattvaparijñānavatāmeva yoginām iyaṃ śaktiḥ bhuktimuktilakṣaṇāṃ siddhiṃ yacchet anyathā tattadvācakānuvedhadvāreṇa harṣaśokādirūpatāmādadhānā bandhakāriṇī eva paśūnām iti bhuktimuktilakṣaṇaphalāyogāt niṣphalaiva bhavediti piṇḍārthaḥ |] kriyātmikā śaktiḥ śivasya paśuvartinī | bandhayitrī svamārgasthā jñātā siddhyupapādikā || ityanenaiva bhaṅgyā sūcitam || 7 || p. 68) īdṛśasya asya mātṛkācakrasaṃbodhavataḥ - śarīraṃ haviḥ || 8 || sarvairyatpramātṛtvena abhiṣikaṃ sthūlasūkṣmādisvarūpaṃ śarīraṃ tat mahāyoginaḥ parasmin cidagnau hūyamānaṃ haviḥ śarīrapramātṛtāpraśamanena sadaiva cinmātṛtābhiniviṣṭatvāt | yaduktaṃ śrīvijñānabhairave mahāśūnyālaye vahnau bhūtākṣaviṣayādikam | hūyate manasā sākaṃ sa homaḥ srukca cetanā [mahāśūnyasya śūnyātiśūnyapadasya ā samantāt layo yatra paratattvātmani vahnau tatra bhūtendriya-viṣaya-bhuvana-tattvādirūpaṃ jagat tadvibhāgakalpanāhetunā manasā saha cetanā viśvānusaṃdhātrī śaktireva sruk tayā hūyate yat sa homaḥ agnau havirdānamityarthaḥ | cittiḥ sruk cittamājyam ityādi śruteḥ |] || iti | śrītimirodghāṭe'pi yaḥ priyo yaḥ suhṛdbandhuryo dātā yo'tivallabhaḥ | tadaṅgabhakṣaṇāddevi [svātmārthānukūlyasya āśrayabhūteṣu priya##- bhakṣaṇāt tadahantādipraśamanāt yogī pratyayasṛṣṭiṃ bhuṅkte ityarthaḥ | ] hyutpatedgaganāṅganā || iti | atra hi dehapramātṛtāpraśamanameva piṇḍārthaḥ | śrīmadbhagavadgītāsvapi p. 69) sarvāṇīndriyakarmāṇi prāṇakarmāṇi cāpare | ātmasaṃyamayogāgnau juhvati jñānadīpite [sarvān indriyavyāpārān mānasān mukhanāsikānirgamanādīn vāyavīyān vyāpārān ca ātmano manasaḥ saṃyamahetau yoganāmni aikāgrya vahnau samyak jñānaparidīpite niveśayanti gṛhyamāṇaṃ viṣayaṃ saṃkalpyamānaṃ yā tadekāgratayaiva parityaktānyavyāpāratayā buddhyā gṛhṇanti iti tātparyam |] || iti | spande tu yadā kṣobhaḥ pralīyeta tadā syātparamaṃ padam | ityanenaiva saṃgṛhītam | kṣobho dehādyahaṃpratyayarūpaḥ iti hi tadvṛttau bhaṭṭaśrīkallaṭaḥ || 8 || asya ca - jñānamannam || 9 || yatpūrvaṃ jñānaṃ bandhaḥ (1-2) ityuktaṃ tat adyamānatvāt grasyamānatvāt yogināmannam | yatsaṃvāditaṃ prāk mṛtyuṃ ca kālaṃ ca kalākalāpaṃ vikārajātaṃ pratipattisātmyam | aikātmya-nānātmyavitarkajātaṃ tadā sa sarvaṃ kavalīkaroti || iti | atha [uktārthaviṣaye arthāntaramādiśati |] ca yatsvarūpavimarśātmakaṃ jñānaṃ tat p. 70) asya annaṃ pūrṇaparitṛptikāritayā svātmaviśrāntihetuḥ | taduktaṃ śrīvijñānabhairave atraikatamayuktisthe [dvādaśottaraśatabhūmikāsu ekatamasyāṃ bhūmikāyāṃ samāhitamanaso yogino yā viśvabharitātma-bhairavāvasthā sā tṛptirityarthaḥ |] yotpadyeta dināddinam | bharitākāritā sātra tṛptiratyantapūrṇatā || iti | yuktirhi [śāmbhava-śāktāṇavākhyopāyatrayasya bhinnatayā nirdiṣṭatvāt iyatsaṃkhyāka-bhūmikāpratyayātmikā |] tatra dvādaśottaraśatabhūmikājñānarūpaiva | etacca spande prabuddhaḥ [asaṃkucitasvātantryaśaktirityarthaḥ |] sarvadā tiṣṭhet ...................... | ityanayā kārikayā saṃgṛhītam || 9 || yadā tu evaṃ satatāvahito na bhavati tadā jñānavato'pi asya avadhānāvalepāt - vidyāsaṃhāre tadutthasvapna- darśanam || 10 || proktajñānasphārarūpāyāḥ śuddhavidyāyāḥ saṃhāre nimajjane tadutthasya kramātkramanyakkṛtavidyāsaṃskārasya svapnasya bhedamayasya vikalpaprapañcarūpasya darśanaṃ sphuṭam unmajjanaṃ bhavati | taduktaṃ śrīmālinīvijaye p. 71) na caitadaprasannena śaṅkareṇopadiśyate | kathañcidupadiṣṭe'pi vāsanā naiva jāyate || ityupakramya vāsanāmātralābhe'pi yo'pramatto na jāyate | tamanityeṣu bhogeṣu yojayanti vināyakāḥ [vināyakāḥ tattaddivyagaṇa##- ṛtambharāprajñāvato brāhmaṇasya sattvaśuddhimanupaśyantaḥ sthānairupanimantrayante | bho ihāsyatāṃ kamanīyo'yaṃ bhogaḥ kamanīyeyaṃ kantā rasāyanamidaṃ jarāmṛtyū bādhate vaihāyasamidaṃ yānaṃ amī kalpadrumāḥ puṇyā mandākinī siddhā maharṣayaḥ uttamā anukūlā apsarasaḥ divye śrotracakṣuṣī vajropamaḥ kāyaḥ svaguṇaiḥ sarvamidamupārjitamāyuṣmatā pratipadyatāmidamakṣayyamajaramamarasthānaṃ devānāṃ priyam iti pātañjaladarśanoktaprakāreṇa savinayādarapūrvaṃ divyavastuguṇānukīrtanatatpradarśanena yoginamanityabhogeṣu pralobhayante | tasmāt parasiddhiprāptau pratyūhabhūtatvāt bhogebhyo virajyeteti bhāvaḥ |] || iti | tadetat anyathā tu svatantrā syātsṛṣṭistaddharmakatvataḥ | satataṃ laukikasyeva jāgratsvapnapadadvaye [ekasya svatantraparameśituḥ mamaiva idaṃ viśvam - iti viśvabharitasaṃvitsvarūpasamādhānaparityāgena yoginaḥ padadvaye prasaraddṛkkriyātmakatayā vicitrabhramadānasamarthaṃ nānābhāvavaicitryanirmāṇaṃ paśoriva durnivāraprasaramasti nīlasukhādisṛṣṭyaiva ayaṃ svāyattīkriyate ityarthaḥ | samāhitacetasastu tatra jñānajñeyātmabhāvena sphurantī pārameśvarī śaktiḥ cinmayasvarūpāvaraṇapratibandhāya na pragalbhate iti bhāvaḥ |] || ityanena spande saṃgṛhītam | ataśca nityaṃ śuddhavidyāvimarśanapareṇaiva yoginā bhāvyam ityupadiṣṭaṃ bhavati | yathoktam p. 72) tasmānna teṣu saṃsaktiṃ kurvītottamavāñchayā | iti-śrīpūrve | śrīspande'pi ataḥ satatamudyuktaḥ spandatattvaviviktaye | jāgradeva nijaṃ bhāvamacireṇādhigacchati [śāktatattvasya svarūpāvirbhāvāya satatamudyuñjāno jāgarāvasthāyāmeva nirāvaraṇacidrasaghanabhairavaparamārthasattāṃ saṃvedayate iti |] || iti | evaṃ cittaṃ mantraḥ (2-1) ityataḥ prabhṛti mantravīrya##- uccārarahitaṃ vastu cetasaiva vicintayan [dṛḍhaikāgryeṇa vimarśanaviṣayīkurvan |] | yaṃ samāveśamāpnoti śāktaḥ so'trābhidhīyate || ityāmnātaṃ śāktopāyaṃ vivicya avadhānāvaliptaṃ prati vidyāsaṃhāre tadutthasvapnadarśanam (2-10) iti sūtreṇa etadanuṣaṅgeṇa [bhedamayaprapañcadarśanasya nimajjane ka upāya iti prasaṃgena |] āṇavopāyapratipādanasya avakāśo dattaḥ | iti śivam || 10 || āditaḥ sūtrasaṃkhyā || 32 || iti śrīmanmāheśvarācāryābhinavaguptapādapadmopajīvi##- nāma dvitīya unmeṣaḥ || 2 || śivasūtravimarśinī | atha tṛtīyonmeṣārambhaḥ | idānīmāṇavopāyaṃ [āṇavopāyo nāma pāśavyāpāraḥ | yadā tu aṃsau vikalpaḥ svasaṃskārārthamupāyāntaramapekṣate tadā buddhiprāṇādikān parimitarūpān upāyatvena gṛhṇan aṇutvaṃ prāpta āṇavaṃ jñānamāvirbhāvayati | tat hi cittaviśrāntyātmakam | yaduktam pūrvaṃ visṛjya sakalaṃ kartavyaṃ śūnyatānale | cittaviśrāntisaṃjño'yamāṇavaḥ parikīrtitaḥ ||] pratipipādayiṣuḥ aṇoḥ tāvatsvarūpaṃ darśayati - ātmā cittam || 1 || yadetat viṣayavāsanācchuritatvāt nityaṃ tadadhyavasāyādivyāpārabuddhyahaṅkṛnmanorūpaṃ [taditi teṣāṃ viṣayāṇāṃ niścayābhimānavikalpāḥ |] cittaṃ tadeva atati [ata sātatyagamane iti pāṭhāt |] cidātmakasvasvarūpākhyātyā sattvādivṛttyavalambanena [prakāśacāñcalyāvaraṇādīnāṃ sattvādiguṇakāryāṇāṃ vṛttyāśrayeṇa prakāśo buddhivyāpāraḥ cāñcalyaṃ manasaḥ āvaraṇamahaṃkṛteḥ |] yonīḥ saṃcarati iti p. 74) ātmā aṇurityarthaḥ | na tu cidekarūpasya asya atanamasti [nahi vastuto nityavibhubuddhasvarūpasya ātmanaḥ kvacit deśādyantare gatirityarthaḥ |] | ata eva caitanyamātmā (1-1) iti##- idānīṃ tu etadīyasaṃkocāvabhāsapradhānāṇavadaśaucityena iti na pūrvāparavaiṣamyam || 1 || asya cittasvarūpasya aṇvātmanaḥ - jñānaṃ bandhaḥ || 2 || sukhaduḥkhamohamayādhyavasāyādivṛttirūpaṃ [adhyavasāyo niścayaḥ ādinā vikalpanābhimānādi gṛhyate |] taducitabhedāvabhāsanātmakaṃ yat jñānaṃ tat bandhaḥ | tatpāśitatvādeva hi ayaṃ saṃsarati | taduktaṃ śrītantrasadbhāve sattvastho rājasasthaśca tamastho guṇavedakaḥ | evaṃ paryaṭate dehī sthānātsthānāntaraṃ vrajan || iti | etadeva tanmātrodayarūpeṇa [tanmātrāṇi sthūlabhūtakāraṇabhāvena īśvarecchayaiva avabhāsitāḥ sūkṣmā śabdādayaḥ teṣāmudayaḥ sthūlaśarīrabhāvapariṇatākāśādyātmanā abhivyaktiḥ tathā ca yadyat nāḍyādi suṣiraṃ tadākāśaṃ śabdatanmātrodayaḥ | yadyat sakriyaṃ prāṇādi sa vāyuḥ sparśatanmātrodayaḥ | yadyat uṣṇabhāsvarādirūpamagnyādi tattejoṃ rūpatanmātrodayaḥ | yadyat dravarūpaṃ rudhirādi tā āpaḥ rasatanmātrodayaḥ | yadyat kaṭhinaṃ māṃsāsthisnāyvādi sā pṛthivī gandhatanmātrodayaḥ iti tanmātrodayo rūpamākāro yasya tena mano'haṃbuddhivartinā anubhūyamānasya ātmalābho'nubhavaśca antaḥkaraṇaniviṣṭaḥ iti manasi rajoguṇodaye ahaṃkāre tamoguṇodaye buddhau ca sattvaguṇodayarūpāyāṃ vṛttirvartanaṃ yasya tādṛśena puryāṃ sūkṣmaśarīre tanmātrapañcakaṃ guṇatrayamiti sthūlaśarīrakāraṇabhūtamaṣṭakaṃ yat saṃniviṣṭaṃ tanmukhyaṃ puryaṣṭakaṃ tatkāryatvāt sthūlamapi śarīraṃ tena saṃruddhaḥ tāvanmātrameva ātmatvenābhinayamāno vismṛtasarvātmakatvādisvasāmarthyavaśāt baddhaḥ ata eva paravaśaḥ sarvaśaktisvabhāvavyatirikta##- māyābhāsitānādinijakarmpacita-vāsanānuguṇa##- puryaṣṭakodbhūtaṃ dehabandhe bhoganirvṛtteḥ hetutaḥ pratyayodbhavaṃ niyatasvaviṣayajñānotpādarūpaṃ yataḥ ayaṃ paśurbhuṅkte anubhavati svaviṣayamātrabhoktṛtābhimānapratyayotpādasya bhogasadbhāvāt ataḥ tasya sthūlasūkṣmātmapuryaṣṭakasya vidyamānatvāt aprabodhe sati anucchedāt saṃsaret anavarataṃ nānāśarīrabhogavāsanā-karmacakrabhramamanubhavet ā prabodhapratyudayāt |] mano'haṃbuddhivartinā | p. 75) puryaṣṭakena saṃruddhastadutthaṃ pratyayodbhavam || bhuṅkte paravaśo bhogaṃ tadbhāvātsaṃsaret........ | ityanenānūditam | ............................................ ataḥ | saṃsṛtipralayasyāsya [aho hetoḥ asya paśoḥ saṃsṛtikṣayasya kāraṇamiti vaiyadhikaraṇyena ṣaṣṭhyau vyākhyeye |] kāraṇaṃ saṃpracakṣmahe || ityetatpratibidhānāya [etaditi bhoktṛtvābhimānātmasaṃsṛtikāraṇasya nirākaraṇāya |] spandaśāstre || 2 || p. 76) nanu ca jñānaṃ prakāśakaṃ loke ātmā caiva prakāśakaḥ | anayorapṛthagbhāvājjñāne jñānī prakāśate [jñāna iti nīlādyupalambhādhyavasāyādipade jñānī prakāśātmā ātmaiva prasphurati anayoḥ jñānijñānayorekasvabhāvāt | yaduktam prakāśamānaṃ na pṛthak prakāśāt sa ca prakāśo na pṛthagvimarśāt | nānyo vimarśo'hamiti-svarūpād ahaṃsvarūpo'smi cidekarūpaḥ || iti | punaśca | prakāśamāne paramārthabhānau naśyatyavidyātimire samaste | tadā budhā nirmaladṛṣṭayo'pi kiṃcinna paśyanti bhavaprapañcam || iti | jñānaṃ na bhavato bhinnaṃ jñeyaṃ jñānātpṭhaṅ nahi | ato na tvitaratkiṃcittasmādbhedo na vāstavaḥ || iti ca |] || iti-śrīvijñānabhairavoktadṛṣṭyā jñānamapi prakāśamayameva iti##- pratyabhijñāyeta yadā tu tanmāyāśaktito naivaṃ vimarśastadā - kalādīnāṃ tattvānāmaviveko māyā || 3 || kiñcitkartṛtādirūpakalādikṣityantānāṃ tattvānāṃ kañcuka-puryaṣṭaka##- p. 77) tānāṃ yo'yamavivekaḥ [paramārthasvarūpasya apathanasvabhāvaḥ |] pṛthaktvābhimatānāmeva apṛthagātmatvena pratipattiḥ sā māyā tattvākhyātimayaḥ prapañcaḥ | taduktaṃ śrītantrasadbhāve kalodvalitacaitanyo [kalayā kiṃcitkartṛtvalakṣaṇena kalātattvena udvalitamapūrṇatāṃ prāptaṃ caitanyaṃ sarvakartṛtvalakṣaṇaṃ yasya saḥ | vidyayā alpajñatātmakena vidyātattvena darśitāḥ kamanīyatayā prameyabhūmikāṃ nītā gocarā indriyārthāḥ | rāgeṇa rāgatattvena rañjito viṣayeṣu sābhilāṣīkṛta ātmā yasya | tasya paśoḥ darātmako mitāhantātmamāyīyamalasvarūpo bandhaḥ | tadāśrayeti māyīyabandhāśrayaḥ śubhāśubhakarmavāsanāsvabhāvaḥ | tatraiva ubhayarūpe male asau badhyate ityarthaḥ |] vidyādarśitagocaraḥ | rāgeṇa rañjitātmāsau buddhyādikaraṇairyutaḥ || evaṃ māyātmako bandhaḥ proktastasyo(sya da-)darātmakaḥ | tadāśrayaguṇo dharmo'dharmaścaiva samāsataḥ || tatrāsau saṃsthitaḥ pāśyaḥ pāśitastaistu tiṣṭhati | iti | spande tu aprabuddhadhiyastvete [aprabuddhā parameśvaraparānugrahavirahāt avigalitagāḍhājñānanidrā dhīḥ yeṣāṃ tān guṇādispandaniḥṣyandāḥ svasmin paramātmani sāmānyaspandamātrakarmake sthitiḥ nirvikalpapratipattiprabhavā suthirā pratiṣṭhā tasyāḥ sthagane sadya eva ācchādane gṛhītodyogāḥ pratipakṣabhūtasya prabodhasya abhāvāt labdaprasaratvat evamupacaritāḥ dāruṇe durlaṅghye janmādiprabandhamārge pātayanti ityuttareṇānvayaḥ | ayamāśayaḥ yathā kāṃścit rājādīn pramāditvādyavasthāsattvāt sadapi sainyādisvasāmarthyaṃ sattvena apratipadyamānān antaraprekṣiṇo vipakṣāḥ svapadavyaparopaṇabaddhābhiyogā mahati vyasane pātayanti ā svasāmarthyasadbhāvapratipatteḥ | evamaprabuddhasya sarvakartṛtvādilakṣaṃ nijaṃ mahimānaṃ sāmānyaspandarūpaṃ vidyamānamapi apratibuddhyamānasya sarvakāryaparatantraṃ dehādisargameva ātmatvena avagacchataḥ ete labdhaprasarāḥ sukhito'hamityādayo guṇapradhānāḥ pratyayapravāhāḥ satye svātmani sthitiḥ vyavadhāya saṃsārameva āsādayanti ā prabodhaprāpteḥ iti prabuddhā eva asyopadeśasya viṣayā na aprabuddhāḥ ||] svasthitisthaganodyatāḥ | ityanena etat bhaṅgyā uktam || 3 || p. 78) ataśca etatpraśamāya [etaditi māyābandhanivṛttyai |] - śarīre saṃhāraḥ kalānām || 4 || mahābhūtātmakaṃ puryaṣṭakarūpaṃ samanāntaṃ yat sthūlaṃ sūkṣmaṃ paraṃ śarīraṃ tatra yāḥ pṛthivyādiśivāntatattvarūpāḥ kalā bhāgāḥ tāsāṃ saṃhāraḥ svakāraṇe layabhāvanayā [yathā upaniṣadi tasmādvā etasmādātmana ākāśaḥ saṃbhūta ākāśādvāyurvāyoragniragnerāpa adbhyaḥ pṛthivī pṛthivyāḥ puruṣaḥ puruṣa evedaṃ sarvam iti yathākramaṃ yathāsvakāraṇamutpadyante | evaṃ vyutkramaṃ tattvānāṃ pṛthivyādiśivāntānāṃ svakāraṇe layo bhāvyate ārohaṇakrameṇa |] dāhādicintanayuktyā [nijāpasavyāpādāṅguṣṭhāt bhāvanayā utthāpitena kālāgnirudreṇa racitavapuḥploṣaṇādiyuktiḥ |] vā dhyātavyaḥ iti śeṣaḥ | yaduktaṃ śrīvijñānabhairave p. 79) bhuvanādhvādirūpeṇa [bheda-bhedābheda-abhedasthityā vā bhuvana-tattva-kalādhvasthityā anta iti bhāvanāvasāne nirvikalpapadaviśrāntiḥ | dhyānākhyo'yamāṇavopāyaḥ |] cintayetkamaśo'khilam | sthūlasūkṣmaparasthityā yāvadante manolayaḥ || iti | tathā kālāgninā kālapadādutthitena [dakṣapādāṅguṣṭhāt puramiti śarīram ābhāsaḥ parimitaprameyādijñānam |] svakaṃ puram | pluṣṭaṃ vicintayedante śāntābhāsaḥ prajāyate || iti | evamādi ca sarvāgameṣvasti | ata eva uccārakaraṇadhyānavarṇasthānaprakalpanaiḥ [uccāraḥ sthūlasūkṣmobhayarūpeṇa prāṇavyāpāraḥ karaṇaṃ dehasaṃniveśaviśeṣātmā mudrādivyāpāraḥ dhyānaṃ buddhivyāpāraḥ yadetat sarvatattvāntarbhūtaṃ svaprakāśaṃ paratattvaṃ tasyaiva nijahṛdayabodhe vibhāvanam varṇaḥ sūkṣmaprāṇoccāre sphuran avyaktānukṛtiprāyo dhvaniḥ sṛṣṭisaṃhārabījātmā sthānaṃ trikoṇakandahṛdādi etadabhyāsāt parasaṃvittilābho bhavati |] | yo bhavetsa samāveśaḥ samyagāṇava ucyate || iti-śrīpūrvaśāstre dhyānādi eva āṇavatvena uktam | etacca sthūlatvāt śāktopāyaprakāśātmani spandaśāstre na saṃgṛhītam | yattu atra paryavasānabhaṅgyā [vikalpasaṃskāreṇa sphuṭatamavikalponmukhaprekṣiṇi cittasaṃbodhalakṣaṇe śāktopāye cittaviśrāntilakṣaṇasya āṇavopāyasya paryavasānam ityarthaḥ |] śāktādi asti tat asmābhiḥ p. 80) atrāpi spandagranthāt saṃvāditaṃ saṃvādayiṣyate ca kiṃcit || 4 || evaṃ dhyānākhyamāṇavamupāyaṃ pradarśya tadekayogakṣemān [aprāptasya prāptirnāma yogaḥ prāptasya parirakṣaṇaṃ nāma kṣemaḥ |] prāṇāyāma##- nāḍīsaṃhāra-bhūtajaya-bhūtakaivalya- bhūtapṛthaktvāni || 5 || yoginā bhāvanīyāni iti śeṣaḥ | nāḍīnāṃ prāṇāpānādivāhinīnāṃ suṣīṇāṃ saṃhāraḥ prāṇāpānayuktyā [pūrakādipariśīlanena bāhyāntaraprasaradrūpatāparivarjaṃ saṃmelanam |] ekatra udānavahnyātmani madhyanāḍyāṃ vilīnatāpādānam [cirakālaṃ kumbhakābhyasanena sarvanāḍīṣu visaraṇaḥ prāṇavāyurudāne vilīyate tadvāhitvāt tāsāṃ nāḍisaṃhāra ityupacaryate ityarthaḥ |] | yaduktaṃ śrīmatsvacchande apasavyena [savyena dakṣanāśāpathena recakaṃ kuryāt apasavyena vāmena pūryet vāyupūraṇaṃ kuryāt evamanavarataṃ kriyamāṇametat nāḍīnāṃ mokṣamārgapathasya vā madhyadhāmnaḥ śodhanaṃ mārutapraśamanaṃ bhavati | ] recyeta savyenaiva tu pūrayet | nāḍīnāṃ śodhanaṃ hyetanmokṣamārgapathasya ca || p. 81) recanātpūraṇādrodhātprāṇāyāmāstridhā [prāṇāyāma iti prāṇasya yathāsthitavāhavijayena svāyattatānayanam | ete trayaḥ prāṇāyāmāḥ sarvasādhāraṇyena nāsikāpathe krameṇa nirvartyamānāḥ sādhāraṇā bāhyāścetyarthaḥ |] smṛtāḥ | sāmānyā bahirete tu punaścābhyantare trayaḥ || ābhyantareṇa [madhyapathena atra rocanaṃ dvādaśānte pūraṇaṃ hṛdi niṣkampaṃ kumbhakamiti nirāyāsaṃ praśāntakumbhakamityarthaḥ kāryā iti nirvartanīyā bhavanti |] recyeta pūryetābhyantareṇa tu | niḥspandaṃ kumbhakaṃ kṛtvā kāryāścābhyantarāstrayaḥ || iti | bhūtānāṃ pṛthivyādīnāṃ jayo dhāraṇābhirvaśīkāraḥ | yathoktaṃ tatraiva vāyavī [pādadeśe tiryaggateḥ nābhau jāṭharāgneḥ kaṇṭhe sthitipade dharaṇyāḥ ghaṇṭikāyāṃ rasasya brahmarandhre ca vyomnaḥ sadbhāvāt tathaiva ca dhāraṇā uktāḥ | atra ca varṇamaṇḍalalāñchanākṣarātmakatvaṃ dhāraṇādhyeyam prathamaṃ kaṇṭhe pārthivīṃ dhāraṇāṃ baddhvā hṛdayāt udghātapañcakena pañcaguṇaṃ pārthivaṃ tattvaṃ bhindyāt | tato'nenaiva krameṇa hṛdayādeva caturbhirudghātaiḥ caturguṇamasattvaṃ tato hṛdayādeva nābhikṣetre tribhiḥ triguṇamagnim anantaraṃ hṛdayādeva dvābhyāṃ pādāṅguṣṭhagataṃ vāyuṃ tato'pi aṅguṣṭhāt saṃkocayuktyā prāṇaśaktimūrdhvamudbodhya hṛdayādeva ekodghātayuktyā śaravat brahmarandhrasthamekaguṇaṃ vyomagranthiṃ bhittvā dvādaśānte sarvāḥ siddhayo bhavanti |] dhāraṇāṅguṣṭhe āgneyī nābhimadhyataḥ | māheyī kaṇṭhadeśe tu vāruṇī ghaṇṭikāśritā || ākāśadhāraṇā mūrdhni sarvasiddhikarī smṛtā | iti | bhūtebhyaḥ kaivalyaṃ cittasya tataḥ pratyāharaṇam | yaduktaṃ tatraiva p. 82) nābhyāṃ [niṣkampakumbhakānantaraṃ śanaiḥ śanaiḥ hṛdayādadhaḥ saṃcārayuktyā prāṇaṃ nābhyāmeva niyamyetyarthāt tathā indriyagocarāt tatpratyāhārayuktyā nābhyāmeva mano niyamya manoniyamapūrvakaṃ prāṇaṃ nābhau niyacchato yoginaḥ supraśāntaḥ prāṇāyāmo bhavati tadanu niruddhavāyuprakopaharaṇāya nābhito vāmanāsāpuṭena mandaṃ mandaṃ virecayet iti bhāvaḥ |] hṛdayasaṃcārānmanaścendriyagocarāt | prāṇāyāmaścaturthastu supraśānta iti smṛtaḥ || iti | hṛdayānnābhau prāṇasya viṣayebhyo manasaśca tatraiva saṃcāraṇādityarthaḥ | bhūtebhyaḥ pṛthaktvaṃ tadanuparaktasvacchasvacchandacidātmatā | yaduktaṃ tatraiva bhittvā [hṛtkaṇṭhādīni sarvāṇi udgataṃ mano yasmāt unmanā tatparyantāni sthānāni pūrvoktalakṣaṇaiḥ pañcapraṇavādhikāroktaiḥ bhittvā atha etatsarvaṃ tyaktvā svacchandatāmeti gāḍhagāḍhonmanāpadaviśrāntiprakarṣāt turyātītadaśālābhāt cidānandaghanaparabhairavasamāveśamanubhavati yogīndra ityarthaḥ |] krameṇa sarvāṇi unmanāntāni yāni ca | pūrvoktalakṣaṇairdevi tyaktvā svacchandatāṃ vrajet || iti | bhūtasaṃdhānabhūtapṛthaktvaviśvasaṃghaṭṭāḥ (1-20) iti yat pūrvamuktam tat śāmbhavopāyasamāviṣṭasya ayatnato bhavati | idaṃ tu āṇavopāyaprayatnasādhyamiti viśeṣaḥ || 5 || evaṃ dehaśuddhi [svakāraṇe layabhāvanayā kālāgninā dagdhadehādibhāvanayā vā dehaśodhanamabhihitamasti |] bhūtaśuddhi##- p. 83) ra-dhāraṇā-dhyāna-samādhibhiryā tattattattvarūpā siddhirbhavati sā mohāvaraṇāt na tu tattvajñānādityāha - mohāvaraṇātsiddhiḥ || 6 || mohayati iti moha māyā tatkṛtādāvaraṇāt proktadhāraṇādikramasamāsāditā [ādipadena dhyānasamādhī grāhyau |] tattattattvabhogarūpā siddhirbhavati | na tu paratattvaprakāśaḥ | yaduktaṃ śrīmallakṣmīkaulārṇave svayambhūrbhagavāndevo [ananyonmukhaprekṣitvātmasvātantryaśaktisamaveto bhagavān viśvodayavilayādikrīḍanaśīlo dyotanādisatattvaśca devaḥ cidghanaḥ parameśvara eva svayaṃ svecchayaiva na tu prayojanāntarāpekṣayā tattadrudrakṣetrajñādyanantapramātṛrūpavaicitryeṇa bhavanaśīlaḥ sphuran māyāpramātṛtāṃ samullāsya vismṛtasvatantracidghanasvabhāvo vicitrapaśu-pakṣi-nṛ-sarisṛpādijanmanāṃ saṃskāreṇa vāsanayā varjitaḥ svāyattīkṛtya asvatantratāṃ prāpitaḥ ata eva mohito bhinnavedyaprathātmamāyīyapāśena malinitaḥ sarvajantūnāṃ śivaprakāśamantareṇa sattāsphurattānupapatteḥ pratyakṣaṃ citprakāśasvabhāvaṃ svātmānaṃ na paśyati na ca parāmṛśati iti vākyārthaḥ | ] janmasaṃskāravarjitaḥ | nirvikalpaṃ paraṃ dhāma anādinidhanaṃ śivam || pratyakṣaṃ sarvajantūnāṃ na ca paśyati mohitaḥ | iti | vigalitamohasya tu p. 84) madhyamaṃ [udānarūpaṃ jñānaśaktirūpam udānasya prāṇīyabhāvanimajjanena cidvyāptyunmajjanāt jñānaśaktirūpatvam | na ca bhramitavyaṃ buddhyabhāve kathaṃ jñānaṃ ? iti tasya sadoditatvāt | yadāhuḥ akhyātyullasiteṣu bhinneṣu bhāveṣu buddhirucyate abhede cinmaye bodha iti | śrīsomānandapādā api buddhiṃ vinā kathaṃ bodhaḥ sā buddhiḥ prakṛteḥ prajā | na ca tasya tayā yoga iti cedaparasthitau || sā buddhiryatpunaḥ sūkṣmaṃ sarvadikkaṃ vyavasthitam | jñānaṃ bodhamayaṃ tasya śivasya sahajaṃ sadā || iti | tāṃ jñānaśaktim unmiṣatsphurattārūpāṃ saṃvidamālambya tatsthameva āsanaṃ yogī labhate nijajñānaśaktyāsīnaḥ cinmaheśarūpo bhavati |] prāṇamāśritya prāṇāpānapathāntaram | ālambya jñānaśaktiṃ ca tatsthaṃ caivāsanaṃ labhet || prāṇādisthūlabhāvaṃ [prāṇāpānasamāneṣu yaḥ sthūlo recakapūrakādisvabhāvaḥ taṃ tyaktvā atheti etatsthūlaprāṇāyāmānantarabhāvinaṃ sūkṣmam āntaraṃ madhyapathena recanācamanādirūpaṃ ca tamujjhitvā yasmāt sūkṣmamapi atītaṃ paramam aprāṇādyacitsphurattātma spandanaṃ labhyate tasmāt tadeva paraṃ spandanaṃ yat sa eva sthūlasūkṣmabhedabhājāṃ prāṇānām āyāmaḥ praśamitaprādhānyāvabhāsātmā niyamaḥ nirdiṣṭa utkṛṣṭatayā nirūpitaḥ | yasmāditi yaṃ prāṇāyāmamāsādya na punaḥ cyavate citpramātṛmayatāṃ na kadācit jahātīti |] tu tyaktvā sūkṣmamathāntaram | sūkṣmātītaṃ tu paramaṃ spandanaṃ labhyate yataḥ || prāṇāyāmaḥ sa nirdiṣṭo yasmānna cyavate punaḥ | śabdādiguṇavṛttiryā [śabdasparśādīnāṃ guṇānāṃ sattvādirūpāṇāṃ yā kācit vṛttirdaśā cetasā saṃvidā anubhūyate tāmanādareṇa apahastya svacetasā avikalpasaṃvitparāmarśanenaiva paraciddhāmapraveśaḥ hi iti yasmāt bhūmeḥ prasṛtasya cittasya tatpratīpaprāpaṇātmā pratyāhāraḥ ataśca bhavapāśānāṃ nikṛntakaḥ ityarthaḥ |] cetasā hyanubhūyate || p. 85) tyaktvā tāṃ paramaṃ dhāma praviśettatsvacetasā | pratyāhāra iti prokto bhavapāśanikṛntanaḥ || dhīguṇānsamatikramya [buddheḥ satvādiguṇān samāveśena praśamayya nirdhyeyaṃ dhyeyebhyo niyatyākṛtyādirūpebhyo niṣkrāntaṃ niṣkrāntāni ca tāni yasmāt taṃ vibhuṃ vyāpakamavyayaṃ nityaṃ svasaṃvedyaṃ svaprakāśaṃ dhyeyaṃ dhyānārham | atha ca adhyeyam adhyetavyaṃ vimraṣṭavyam smartavyaṃ ca arthāt cidānandaghanaṃ parameśvaraṃ dhyātvā vimṛśya tattvajñāḥ tadvimarśāmaiva dhyānam avicchinnena pāramparyeṇa jānanti ca evārthe |] nirdhyeyaṃ paramaṃ vibhum | dhyātvā dhyeyaṃ svasaṃvedyaṃ dhyānaṃ tacca vidurbudhāḥ || dhāraṇā [yena yoginā sarvadā paramātmatvaṃ caitanyaṃ samāveśena avalambyate tasya yā dhāraṇā caitanyavimarśanātmā vṛttiḥ sā bhavabandhavināśe hetuḥ dhāraṇā anyadhāraṇāvailakṣyeṇa vinirdiṣṭā | atha ca yathā cidghanānandaparamātmaprakāśopacayo bhūyiṣṭho bhavati sā dhāraṇā na tu bhūtānāmadhikaraṇeṣu tattattryasracaturasrādisvarūpānubhavanam |] paramātmatvaṃ dhāryate yena sarvadā | dhāraṇā sā vinirdiṣṭā bhavapāśanivāriṇī || svaparastheṣu bhūteṣu jagatyasminsamānadhīḥ | śivo'hamadvitīyo'haṃ samādhiḥ sa paraḥ smṛtaḥ [grāhya##- ityahantedantāsāmānādhikaraṇyātmaka-śuddhavidyotthādhyavasāyarūpaḥ samādhiḥ |] || iti śrīmanmṛtyujidbhaṭṭārakanirūpitanītyā dhāraṇādibhirapi paratattvasamāveśa eva bhavati na tu mitasiddhiḥ || 6 || p. 86) tadāha - mohajayādanantābhogātsahaja- vidyājayaḥ || 7 || mohasya akhyātyātmakasamanāntapāśātmano māyāyā jayād abhibhavāt | kīdṛśāt ? anantaḥ saṃskārapraśamaparyantaḥ ābhogo vistāro yasya tādṛśāt vedanānādidharmasya........................... | ityādinā nirūpitarūpāyāḥ sahajavidyāyā jayo lābho bhavati | āṇavopāyasyāpi śāktopāyaparyavasānādityuktatvāt [dhyānaupayikasya āṇavasamādhānasya śuddhavikalpopāye śākte pariviśramaṇāt ityarthaḥ |] | tathā ca śrīsvacchande samanāntaṃ [ekādaśavidho māntro dhvaniḥ yathā akāraḥ ukāro makāro binduḥ ardhacandro nirodhī nādo nādāntaḥ śaktiḥ vyāpinī samanā iti etadavadheḥ sakāraṇaṣaṭkasya bhedaprathātmatayā pāśajālakalpasya heyatā ata ūrdhvam abhedavimarśātmatayā upādeyatā | varāroha iti vara utkṛṣṭa ārohaḥ śaktidvādaśānte viśramaṇaṃ yasyāḥ tatsaṃbuddhiḥ |] varārohe pāśajālamanantakam | ityupakramya p. 87) pāśāvalokanaṃ [pāśānāṃ samanāntānām avalokanam ātmatvena abhimananam svarūpaṃ pāśottīrṇacinmātratvaṃ yat etāvatparyantā ātmavyāpitḥ | ] tyaktvā svarūpālokanaṃ hi yat | ātmavyāptirbhavatyeṣā śivavyāptistato'nyathā || sārvajñādiguṇā [ye sarvajñatva-sarvakartṛtvādirūpā guṇā dharmāḥ paramopādeyatvena arthyamānatvāt arthāḥ tān vyāpakān aśeṣamantarabhedena kroḍīkurvato yadā svān bhāvayet tadā tadbhāvanāpariniṣpattiḥ ātmanaḥ śivavyāptiḥ sā ca bhāvakasya caitanye heturūpiṇī prayojikā tatprasādādeva śuddhātmanaḥ tadbhāvanāprarūḍheḥ |] ye'rthā vyāpakānbhāvayedyadā | śivavyāptirbhavatyeṣā caitanye heturūpiṇī || iti-granthena ātmavyāptyantasya mohasya jayāt unmanāśivavyāptyātmanaḥ sahajavidyāyāḥ prāptiruktā | yaduktaṃ tatraiva ātmatattvaṃ tatastyaktvā vidyātattve niyojayet | unmanā sā tu vijñeyā manaḥ saṃkalpa ucyate || saṃkalpātkramato jñānamunmanaṃ yugapatsthitam [yojayet ātmānamityadhyāhāraḥ sā vidyā saṃkalpa icchā sā ca īśitavyaviśvakramāsūtraṇātmatvāt kramato jñānam ityuktam | unmanam utkrāntam utkarṣaṃ ca manaḥ prāptaṃ yatra tat unmanam yugapat iti viśvasya āsūtraṇāvabhāsananirmāṇādyanantaśākhāśatabhinnasyāpi atra nityoditānandaghanasvātantryaśaktyābhāsātmatvena avasthānāt ata īdṛk unmanaṃ jñānameva unmanāśaktiḥ |] | tasmātsā ca parā vidyā yasmādanyā na vidyate || p. 88) vedanānādidharmasya paramātmatvabodhanā | varjanāparamātmatve tasmādvidyeti cocyate || tatrastho [tatrastho vidyāstho'saṃkucitaparamaśivarūpaṃ pratyabhijānīyāt | ] vyañjayettejaḥ paraṃ paramakāraṇam | iti || 7 || evamayamāsāditasahajavidyaḥ - jāgraddvitīyakaraḥ || 8 || labdhvāpi śuddhavidyāṃ tadaikadhyavyāptau [tasyāṃ vidyāyām ekadhābhāva aikadhyaṃ tadaikāgryam |] jāgarūkaḥ pūrṇavimarśātmakasvāhantāpekṣayā yat dvitīyamidantāvamṛśyaṃ [svānubhūtiprakāśāpekṣayā dvitīyaṃ śaktirūpam |] vedyāvabhāsātmakaṃ jagat tat karo raśmiryasya tathāvidho bhavati | viśvamasya svadīdhitikalpaṃ sphurati ityarthaḥ | yathoktaṃ śrīvijñānabhairave yatra [yatra yatra nīlasukhādau akṣamārgeṇa cakṣurādisuṣiramārgeṇa vibhoḥ parabhairavasya ātmanaḥ caitanyaṃ citprakāśo vyajyate sphurati tasya nīlādeḥ tanmātradharmitvāt caitanyavyatireke cetyatvābhāvāpatteḥ darpaṇamātrātmakavicitrapratibimbavat caitanyamātrasvabhāvatvaṃ vimṛśya viśvabhittibhūtāyāṃ citāveva yo līyate tasya parabhairavataiva yathā ghanībhūtaḥ prakāśa eva sūryamaṇḍalaṃ jātaṃ tathā cideva hi āśyānībhūtā jagadātmanā bhāti ityāmnāyaḥ |] yatrākṣamārgeṇa caitanyaṃ vyajyate vibhoḥ | tasya tanmātradharmitvāccillayādbharitātmatā || p. 89) iti | śrīsarvamaṅgalāyāmapi śaktiśca śaktimāṃścaiva padārthadvayamucyate | śaktayo'sya jagatkṛtsnaṃ śaktimāṃstu maheśvaraḥ || iti || 8 || īdṛśaścāyaṃ sarvadā svasvarūpavimarśāviṣṭaḥ - nartaka ātmā || 9 || nṛtyati antarvigūhitasvasvarūpāvaṣṭambhamūlaṃ tattajjāgarādinānābhūmikāprapañcaṃ [ādinā svapnasuṣupte grāhye | icchādiśaktivijṛmbhaṇapūrvaṃ nirupādānahetunicayaṃ nānābhūmīḥ cidbhittāveva unmīlayatītyarthaḥ |] svaparispandalīlayaiva svabhittau prakaṭayati iti nartaka ātmā | taduktaṃ śrīnaiśvāsadevīmaheśvaranartakākhye saptamapaṭale devīkṛtastave tvamekāṃśenāntarātmā [ātmaiva puryaṣṭakasaṃbandhāt vāsanārūpaiḥ śubhāśubhaiḥ nibaddhaḥ san yoneryonyantaraṃ paryaṭan ātma bāhyātmanorantaḥ vyavaśitatvāt antarātmā jñeyaḥ kośarakṣiteti svasvarūpaparamātmatvarakṣitetyarthaḥ |] nartakaḥ kośarakṣitā || iti | bhaṭṭaśrīnārāyaṇenāpi visṛṣṭāśeṣasadbījagarbhaṃ [visṛṣṭamaśeṣaṃ satāṃ bhāvānāṃ bījaṃ māyāprakṛtyādi garbhe yasya tat nāṭakapakṣe bījādisaṃjñā tacchāstraprasiddhā saṃhartuṃ praśamayituṃ mukhasaṃdhinā prastotuṃ nirvahaṇasaṃdhinā nirvāhayituṃ ca bhavantamṛte anyaḥ kaviḥ kavayitā kaḥ prajāpatiśca kṣamaḥ na ko'pi ityarthaḥ |] trailokyanāṭakam | prastāvya hara saṃhartuṃ tvattaḥ ko'nyaḥ kaviḥ kṣamaḥ || p. 90) iti | sarvāgamopaniṣadi śrīpratyabhijñāyām saṃsāranāṭyapravartayitā supte jagati jāgarūka eka eva parameśvaraḥ || iti || 9 || evaṃ-vidhasya asya jagannāṭyanartakasya bhūmikāgrahaṇa##- raṅgo'ntarātmā || 10 || rajyate'smin jagannāṭyakrīḍāpradarśanāśayenātmanā iti raṅgaḥ tattadbhūmikāgrahaṇasthānam antarātmā saṃkocāvabhāsasatattvaḥ śūnyapradhānaḥ prāṇapradhāno vā puryaṣṭakarūpo dehāpekṣayā antaro [prāṇapuryaṣṭakaniyantrito jīvaḥ jīvabhāvasya puryaṣṭakaprāṇa eva mukhyatvāt |] jīvaḥ | tatra hi ayaṃ kṛtapadaḥ svakaraṇaparispandakrameṇa [sahajasvātantryaśaktivisphuraṇātmā āntarendriyaspandaḥ |] jagannāṭyamābhāsayati | uktaṃ ca śrīsvacchande p. 91) puryaṣṭakasamāveśādvicaransarvayoniṣu [ya eṣa kañcukamātraśarīraḥ prakṛtilīna ātmā ayameva āntarasūkṣmaśarīrārambhaka##- saṃbandhāt vāsanāvalito yonyantaragāmī ityarthaḥ |] | antarātmā sa vijñeyaḥ .......................... || iti || 10 || itthaṃ antarātmaraṅge nṛtyato'sya- prekṣakāṇīndriyāṇi || 11 || yoginaścakṣurādīni indriyāṇi hi saṃsāranāṭyaprakaṭanapramodanirbharaṃ svasvarūpam antarmukhatayā sākṣātkurvanti tatprayogaprarūḍhyā vigalitavibhāgaṃ camatkārarasasaṃpūrṇatāmāpādayanti [ahantārasacamatkārapariśīlanadārḍhyāt ahamidaṃ camatkaromi iti vibhāgaparivarjaṃ svātmānaṃ śivo'hamasmi iti parāmṛśan camatkurute ityarthaḥ |] | yacchrutiḥ kaściddhīraḥ pratyagātmānamaikṣad āvṛttacakṣuramṛtatvamaśnan || (kaṭhopaniṣadi a0 2| va0 4 | maṃ0 1) | iti || 11 || asya ca - dhīvaśātsattvasiddhiḥ || 12 || dhīḥ tāttvikasvarūpavimarśanaviśāradā (viśadā) p. 92) dhiṣaṇā tadvaśāt sattvasya sphurattātmanaḥ sūkṣmasya āntaraparispandasya siddhirabhivyaktirbhavati | nāṭye ca sāttvikābhinayasiddhirbuddhikauśalādeva [sāttvikarūpasya abhinayasya siddhirityanvayaḥ | sāttvikaḥ stambhasveda##- rāmayudhiṣṭhirādīnāmavasthānukaraṇam | sāttviketyupalakṣaṇaṃ vācika##- evaṃ sphurattātmakasattvāsādanādeva [svātantryaśaktivisphuraṇātmanaḥ sattvasya prāpterityarthaḥ |] asya yoginaḥ - siddhaḥ svatantrabhāvaḥ || 13 || siddhaḥ saṃpannaḥ svatantrabhāvaḥ sahajajñatva-kartṛtvātmakam aśeṣaviśvavaśīkāri svātantryam | yaduktaṃ śrīśrīnāthapādaiḥ śrayetsvātantryaśaktiṃ [puruṣe ṣoḍaśakale tāmāhuramṛtāṃ kalām | ityuktasvarūpā svātantryaśaktiḥ kalayati parāmṛśati kṣipati visṛjati saṃharati ca gaṇayati jānīte ca iti-kālī viśvasya antarbahīrūpatayā pālana##- iti | śrīsvacchande'pi p. 93) sarvatattvāni [sarvavedyollāsasya śivābhinnasvātmaikyena parāmarśanāt jalāgnyādīni tattvāni bhūtāni hiṃsrādijantavaḥ varṇāḥ śabdarāśiśarīrasthāḥ nityaṃ vaśe tiṣṭhanti |] bhūtāni mantravarṇāśca ye smṛtāḥ | nityaṃ tasya vaśāste vai śivabhāvanayā sadā || iti || 13 || eṣa svatantrabhāvo'sya - yathā tatra tathānyatra || 14 || yatra dehe yoginaḥ svābhivyaktirjātā tatra yathā tathā anyatra sarvatra sadāvahitasya sā bhavati [avahitasya yoginaḥ śarīrāntarasaṃkrānti samutkrāntyādiṣu api svātantryāvirbhāvāt ityarthaḥ |] | yathoktaṃ śrīsvacchande svacchandaścaiva svacchandaḥ svacchando vicaretsadā [yogaprakarṣāt tu nityam ādimadhyāntakoṭiṣu ayaṃ śrīsvacchandabhairava eva sphuran sthita iti yāvat |] | iti | śrīspande'pi labhate tatprayatnena [ayamāśayaḥ prākṛtaṃ jaḍamapi etat bāhyābhyantaramindriyacakraṃ pravṛttyādicetanavyāpārasamarthaṃ yatsaṃsparśabalāt bhavati tat tattvamātmatvena sphuṭīkṛtaṃ sat indriyacaitanyāpādanasvātantryavat sarvaviṣayasvātantryalābhāya kalpate eva ataḥ parīkṣyaṃ yena abhyāsadaśāyāmeva abhivyajyamāne svātantrye paraśarīrāveśādikrīḍā upapadyate |] parīkṣyaṃ tattvamādarāt | yataḥ svatantratā tasya sarvatreyamakṛtrimā || iti || 14 || p. 94) na caivamapi udāsīnena anena bhāvyam api tu - bījāvadhānam || 15 || kartavyamiti śeṣaḥ | bījaṃ viśvakāraṇaṃ sphurattātmā parā śaktiḥ | yaduktaṃ śrīmṛtyujidbhaṭṭārake sā yoniḥ sarvadevānāṃ śaktīnāṃ cāpyanekadhā | agnīṣomātmikā yonistataḥ [saṃharasṛṣṭi-pramāṇaprameya##- ityādi | tatra paraśaktyātmani bīje avadhānaṃ bhūyo bhūyaścittaniveśanaṃ kāryam || 15 || evaṃ hi sati asau yogī - āsanasthaḥ sukhaṃ hrade nima- jjati || 16 || āsyate nityamaikātmyena sthīyate asmin iti āsanaṃ paraṃ śāktaṃ balam yastatra tiṣṭhati parihṛtaparāparadhyānadhāraṇādisarvakriyāprayāso [śākta##- p. 95) nityamantarmukhatayā tadeva parāmṛśati yaḥ sa sukhamanāyāsatayā hrade viśvapravāhaprasarahetau svacchocchalattādiyogini [viśvapratibimbopagrahaṇe śaktatvaṃ svacchatā deśakālākārāstūpādānasāmagrīnirapekṣaṃ tattadvasturūpeṇa avabhāsanakāritvamucchalattā |] parāmṛtasamudre nimajjati dehādisaṃkocasaṃskārabroḍanena tanmayībhavati | yaduktaṃ śrīmṛtyujidbhaṭṭārake eva nordhve [ūrdhve dvādaśānte adhaḥ kandādau madhyato madhye hṛdayādau agrataḥ pṛṣṭhataḥ pārśvayoḥ tatpuruṣa-sadyojātādirūpam |] dhyānaṃ prayuñjīta nādhastānna ca madhyataḥ | nāgrataḥ pṛṣṭhataḥ kiñcinna pārśve nobhayorapi || nāntaḥ śarīrasaṃsthaṃ [nāntaḥ śarīreti ā mūlātkiraṇābhāsāṃ sūkṣmātsūkṣmatarātmikām | cintayettāṃ dviṣaṭkānte śāmyantīṃ bhairavodayaḥ || iti-vat | na bāhya iti vastvantare vedyamāne sarvavedyeṣu śūnyatā | tāmeva manasā dhyāyanvidite'pi praśāmyati || iti-vat | nākāśa iti tejasā sūryadīpāderākāśe śabalīkṛte | dṛṣṭiṃ niveśya tatraiva svātmarūpaṃ prakāśate || iti-vat | nādha iti kūpādike mahāgarte sthitvopari nirīkṣaṇāt | avikalpamateḥ samyaksadyaścittalayaḥ sphuṭam || iti-vat |] tu na bāhye bhāvayetkvacit | nākāśe bandhayellakṣyaṃ nādho dṛṣṭiṃ niveśayet || p. 96) na cakṣurmīlanaṃ [na cakṣurmīlanamiti evameva nimīlyādau netre kṛṣṇābhamagrataḥ | prasārya bhairavaṃ rūpaṃ bhāvayaṃstanmayo bhavet || iti-vat | dṛṣṭibandhanam iti nirvṛkṣagiribhittyādau deśe dṛṣṭiṃ vinikṣipet | nilīne mānase bhāve vṛttikṣīṇaḥ prajāyate || iti-vat | avalambyate ityavalambo dhyeya ākāraḥ tamiti bhāve tyakte niruddhā cinnaiva bhāvāntaraṃ vrajet | tadā tanmadhyabhāvena vikasatyatibhāvanā || iti-vat | nirālambamiti ubhayorbhāvayorjñāne jñātvā madhyaṃ samāśrayet | yugapacca dvayaṃ tyaktvā madhye tattvaṃ prakāśate || iti-vat | saha ālambena vartate iti sālambaṃ sākārajñānam icchāyāmatha vā jñāne jāte cittaṃ niveśayet | tatra buddhyānanyacetāstataḥ syādātmadarśanam || iti-vat |] kiñcinna kiṃciddṛṣṭibandhanam | avalambaṃ nirālambaṃ sālambaṃ naiva bhāvayet || nendriyāṇi [nendriyāṇīti tattaddhāraṇāpaṭaloktanītyā sarvaṃ tyaktvā samādhistha akiṃciccintakatvena svasvarūpavimarśapravaṇaḥ tanmayaḥ ānandapadasaṃlīnaḥ samarasajñānamayaḥ |] na bhūtāni śabdasparśarasādayaḥ | evaṃ tyaktvā samādhisthaḥ kevalaṃ tanmayībhavet || p. 97) sāvasthā [yā ca evaṃ-bhūtā daśā sā śaivī muktāvasthā vedyollāsānāmātyantikānavabhāsanapadam vinivartate iti sāṃsārikīṃ sthitimujjhati ityarthaḥ |] paramā proktā śivasya paramātmanaḥ | nirābhāsaṃ padaṃ tattu tatprāpya vinivartate || iti || 16 || tadevaṃ nāḍīsaṃhārādyāṇavopāyakramāsāditamohajayonmajjacchuddhavidyātmaka##- yogī- svamātrānirmāṇamāpādayati || 17 || svasya caitanyasya saṃbandhinī mātrā cidrasāśyānatātmā aṃśaḥ tadrūpaṃ yatheṣṭavedyavedakāvabhāsātmakaṃ nirmāṇamāpādayati nirmitatvena darśayati | yaduktaṃ śrīsvacchande tadeva [mahāprakāśātmanaḥ śrīsvatantranāthasya svacchandabhairavasyaiva svasvātantryeṇa sthūlābhāsatayā sphuraṇāt sa eva vicitravedyasphūrtyā upādhiyate vyāpakaḥ prakāśo hi vyāpyātmanā sphurati na tu vyāpyaṃ nāma tasmādbhinnam ataḥ sa upādhiḥ cittattvāt nātiricyate iti bhāvaḥ |] bhavati sthūlaṃ sthūlopādhivaśātpriye | sthūlasūkṣmavibhedena tadekaṃ saṃvyavasthitam || iti | pratyabhijñāyāmapi p. 98) ātmānamata [etādṛśaśuddhasvātantryavaśāt naiṣa tadā pṛthageva labdhapratiṣṭhaṃ vastu avaiti api tu ajñeyamātmānam aniyantritaprabhāvatayā jñeyīkaroti bhinnajñeyasāpekṣatve jñānakartṛtā mlāyet jñātṛtvaṃ hīyeta iti tātparyam |] evāyaṃ jñeyīkuryātpṛthaksthiti | jñeyaṃ na tu .......................................... || iti | āgame'pi jalaṃ [yathā jalahimayoḥ rasa-tadāśyānatābhāvaḥ evaṃ śiva tacchaktyātmajagatoḥ cidrasa-tadāśyānatāsaṃvedanāt paraśāktasphārapūtahṛdayānāṃ paścimaṃ janmāntaraṃ nāsti vartamāne jīvanmktatayā sthitasyāpi dehasya ārabdha karmabhogakṣaye nivartiṣyamāṇatvāt | ] himaṃ ca yo veda guruvaktrāgamātpriye | nāstyeva tasya kartavyaṃ tasyāpaścimajanmatā || iti anenaiva āśayena uktam | etadeva iti vā yasya saṃvittiḥ krīḍātvenākhilaṃ jagat | sa paśyansatataṃ yukto jīvanmukto na saṃśayaḥ || iti-anena spande pratipāditam || 17 || na caivaṃ svaśaktinirmitabhūtabhāvaśarīravato'sya [dvividhaṃ śarīraṃ bhūtātmakaṃ bhāvātmakaṃ ca | tatra māyāśaktivaibhavavismāritatāttvikasvabhāvatayā vastusaṃvedanāvasare svarūpāparāmarśamukulitasāmarthyo'yaṃ jīvaḥ avacchinnāhaṃkārāspadatayā śiraḥpāṇyādimaccharīratvena yat parāmṛśati tat asya sṛṣṭyādimayatvāt bhūtātmakam | yattu vyatiriktaṃ śabdādiviṣayatvena parāmṛśati tat bhāvātmakam | paramārthe tu vicāryamāṇe dvayameva bhinnaṃ svasmāt asya śarīraṃ saṃvedyamānatvāviśeṣāt |] janmādibandhaḥ kaścidityāha - p. 99) vidyā'vināśe janmavināśaḥ || 18 || proktāyāḥ sahajavidyāyā avināśe satatonmagnatayā sphuraṇe janmanaḥ ajñānasahakārikarmahetukasya [ajñānapadena apūrṇammanyatā##- sahakāri upodbalakam ityarthaḥ |] duḥkhamayasya dehendriyādisamudāyasya nāśo vidhvaṃsaḥ saṃpanna eva | yaduktaṃ śrīkaṇṭhyām saprapañcaṃ parityajya heyopādeyalakṣaṇam | tṛṇādikaṃ tathā parṇaṃ pāṣāṇaṃ sacarācaram || śivādyavaniparyantaṃ bhāvābhāvopabṛṃhitam | sarvaṃ śivamayaṃ [prameyavikāsaunmukhyaparivarjanameva viśvamayānuttaraśivamayīkaraṇam prāk sṛṣṭeḥ viśvasya cidrasasvabhāvaikātmyena avasthānāt ityarthaḥ |] dhyātvā bhūyo janma na prāpnuyāt || iti | śrīsvacchande svanirvāṇaṃ [svanirvāṇaṃ mokṣamārgaḥ parādvayamayatvāt ata eva paraṃ śuddhaṃ śuddhāśuddhasadāśivādipadāt api prakṛṣṭam gurūṇāṃ paramparaiva pāramparaṃ parabhairava-tacchakti-sadāśiva-īśāna##- vimuktaḥ syāt dehānte gatvā tadaikātmyameti |] paraṃ śuddhaṃ gurupāramparāgatam | tadviditvā vimucyeta gatvā bhūyo na jāyate || iti | śrīmṛtyujityapi p. 100) tattvatrayavinirmuktaṃ [tattvatrayaṃ nara-śakti-śivākhyam śāśvatamavivartaṃ vivartavāda iva na asatyavibhaktānyarūpopagrāhi acalamapariṇāmi dhruvaṃ nityam divyena yogamārgeṇa vikalpahānonmiṣadavikalpavimarśāvaṣṭambhopāyena sākṣātkṛtya punarjanma naiti |] śāśvataṃ tvacalaṃ dhruvam | divyena yogamārgeṇa dṛṣṭvā bhūyo na jāyate || iti || 18 || yadā tu śuddhavidyāsvarūpam asya nimajjati tadā - kavargādiṣu māheśvaryādyāḥ paśu- mātaraḥ || 19 || adhiṣṭhatryo [paratattvadhāmādhirūḍhāvapi pramādyataḥ paśūn parāparamayaśabdapratyayotpādanena aviśrāntaṃ parasvarūpāvṛtau ādhipatyabhājo mātṛkā mohayanti iti tātparyam |] bhavanti iti śeṣaḥ | yā sā [śaktirvimarśātmikā samavāyinī parapramātraviyuktatvāt tadātmabhūtā tasyāḥ ādyocchalattātmakatvena bahirullilasiṣāsvabhāvavaśāt icchātvaprāptiḥ |] śaktirjagaddhātuḥ kathitā samavāyinī | icchātvaṃ tasya sā devi sisṛkṣoḥ pratipadyate | saikāpi satyanekatvaṃ yathā gacchati tacchṛṇu || evametaditi jñeyaṃ nānyatheti suniścitam | jñāpayantī jagatyatra jñānaśaktirnigadyate [idametat##- kalpitamāyīyaśūnyādipramātrapekṣayā bhedena jñāpanāt jñānaśaktirucyate | ] || p. 101) evaṃ bhūtamidaṃ vastu bhavatviti yadā punaḥ | jātā tadaiva tattadvatkurvatyatra kriyocyate [nigūhitasvasvarūpāvaṣṭambhamūlaṃ tattadvaicitryabhūmikāprapañcaṃ vitanvataḥ parameśvarasya asau pārameśvarī svātantryaśaktiḥ tattatpramātṛ##- ] || evaṃ saiṣā dvirūpāpi punarbhedairanantatām | arthopādhivaśātprāptā cintāmaṇiriveśvarī || tatra tāvatsamāpannamātṛbhāvā [vācya-vācakātmajagajjananāt mātā | ] vibhidyate | dvidhā ca navadhā [kūṭabījasyāpi vargāntarātmatayā abhyupagamāt navadhātvam |] caiva pañcāśaddhā ca mālinī || bījayonyātmakādbhedād dvidhā bījaṃ svarā matāḥ | kādibhiśca smṛtā yonirnavadhā vargabhedataḥ || bījamatra śivaḥ śaktiryonirityabhidhīyate | vargāṣṭakavibhedena māheśvaryādi cāṣṭakam || prativarṇavibhedena śatārdhakiraṇojjvalā [śatārdheti pañcāśacchaktibhāsvarā rudrāṇāṃ pañcāśato vācyātmanām vācakatvena pariniṣṭhitā |] | rudrāṇāṃ vācakatvena tatsaṃkhyānāṃ niveśitā || iti-śrīmālinīvijayanirūpitanītyā pārameśvarī parāvāk prasarantī icchā##- śiva-śakti-māheśvaryādivācaka-ādi-kṣāntarūpāṃ mātṛkātmatāṃ śritvā sarvapramātṛṣu avikalpa- p. 102) ka-savikalpaka-tattatsaṃvedanadaśāsu antaḥ parāmarśātmanā sthūlasūkṣmaśabdānuvedhanaṃ vidadhānā varga##- asaṃkucitasvatantraciddhanasvasvarūpamāvṛṇvānā saṃkucitaparatantradehādimayatvamāpādayati | taduktaṃ śrītimirodghāṭepi karandhracitimadhyasthā [brahmākhyasuṣirasthe cidgagane saṃvidantaḥsthā māheśvaryādyā bhedamayajñānāvabhāsanaprāvaṇyāt ghorataryabhidhāḥ paśumātaro durucchedabrahmagranthyāśrayāḥ paśujanam adhaḥ pātayantītyarthaḥ | yaduktam viṣayeṣveva saṃlīnānadho'dhaḥ pātayantyaṇūn | rudrāṇūnyāḥ samāliṅgya ghorataryo'parāḥ smṛtāḥ || iti | ghoreti pāśajālākhyaṃ pāpayuktaṃ bhayānakam | iti ca |] brahmapāśāvalambikāḥ | pīṭheśvaryo mahāghorā mohayantyo muhurmuhuḥ || iti pūrvamapi saṃvāditam | jñānādhiṣṭhānaṃ mātṛkā (1-4-) iti sāmānyena uktam idaṃ tu prāptatattvo'pi pramādyan māheśyādibhiḥ paśujanādhiṣṭhātṛbhūtābhirapi śabdānuvedhadvāreṇa mohyate ityāśayena iti viśeṣaḥ || 19 || p. 103) yata evam ataḥ śuddhavidyāsvarūpamuktayuktibhirāsāditamapi yathā na naśyati tathā sarvadaśāsu yoginā sāvadhānena bhavitavyam ityāha - triṣu caturthaṃ tailavadāsecyam || 20 || triṣu jāgarādiṣu padeṣu caturthaṃ śuddhavidyāprakāśarūpaṃ turyānandarasātmakaṃ dhāma tailavaditi yathā tailaṃ krameṇa adhikamadhikaṃ prasarad āśrayaṃ vyāpnoti tathā āsecyam | triṣvapi padeṣu unmeṣopaśāntyātmakādyantakoṭyoḥ parisphuratā turyarasena madhyadaśāmapi avaṣṭambhayuktyā vyāpnuyāt yena tamayībhāvamāpnuyāt [viśvasṛṣṭyāvirbhavanātmakasya unmeṣasya jāgarādidaśānām ādyantakoṭiṣu praśamāt pariśiṣṭasya vyāpinaḥ turyaprakāśasyaiva rasaḥ āsvādyate ataḥ sṛṣṭirūponmeṣo'pi tadavadhānadṛḍhābhyāsāt turyarasamayīkāryaḥ ityarthaḥ |] | jāgratsvapnasuṣupteṣu turyābhogasaṃbhavaḥ (1-7) ityanena udyama-śakticakrānusaṃdhyavaṣṭambhabhājaḥ svarasaprasarajjāgarādipadeṣu sattāmātraṃ turyasyoktam | tritayabhoktā vīreśaḥ (1-11) iti p. 104) śāmbhavopāyānuguṇahaṭhapākayuktyā [haṭhapākakramaḥ haṭhena kramātikramarūpeṇa sakṛdupadeśādyātmanā balātkāreṇa yaḥ pākaḥ cidagnisātkāraḥ tasya krameṇa sṛṣṭyādyupādhīnāṃ vigalanam iyaṃ yuktiḥ tīvrataraśaktipātādhikāreṇa śāṃbhavopāyaviśeṣānuguṇā ityarthaḥ |] jāgarādisaṃhāro darśitaḥ | anena tu sūtreṇa āṇavocitāvaṣṭambhayuktyā dalakalpaṃ [dalaḥ khaḍgakośaḥ sa yathā khaḍgādvibhinnaḥ tadvat pṛthagavabhāsamānamityarthaḥ |] jāgarāditrayaṃ turyarasāsiktaṃ kāryam ityuktam iti viśeṣaḥ || atropāyamāha- [atreti jāgarādidaśāsu tailavat āsecane |] magnaḥ svacittena praviśet || 21 || prāṇādisthūlabhāvaṃ [sthūlo recakapūrakādisvabhāvaḥ tadanantarabhāvi sūkṣmam āntaraṃ madhyapathena recanācamanādirūpam tadatītam prāṇavyatiriktapūrvatanacitsphurattātma spandanam |] tu tyaktvā sūkṣmamathāntaram | sūkṣmātītaṃ tu paramaṃ spandanaṃ labhyate yataḥ || ityupakramya ....................... praviśettatsvacetasā || iti-śrīmṛtyujidbhaṭṭārakanirūpitanītyā prāṇāyāma-dhyāna##- p. 105) svacittena [cetyasaṃkocaunmukhyahānapūrvamasaṃkucitacitirūpeṇa ityarthaḥ | tatsaṃvedanarūpaṇa tādātmyapratipattitaḥ | iti-spandadṛśā ādau śiṣyātmānaṃ svātmani samarasīkṛtya samanāntamatikramya śuddhātmani sthitiṃ baddhvā bodharūpeṇa avikalpasaṃvitsaprśenaiva unmanāśaktyanupraveśapramukhaṃ śive yojayet |] avikalpakarūpeṇa antarmukhāntaravimarśacamatkārātmanā saṃvedana praviśet samāviśet | kīdṛk san ? magnaḥ śarīraprāṇādipramātṛtāṃ tatraiva ciccamatkārarase majjanena praśamayan | taduktaṃ śrīsvacchande vyāpāraṃ mānasaṃ tyaktvā bodharūpeṇa yojayet | tadā śivatvamabhyeti paśurmukto bhavārṇavāt || iti | śrīvijñānabhaṭṭārake'pi mānasaṃ cetanā śaktirātmā ceti catuṣṭayam | yadā priye parikṣīṇaṃ tadā tadbhairavaṃ vapuḥ [mānasaṃ saṃkalpātmakam cetanā buddhiḥ śaktiḥ prāṇākhyā ātmā etadupahitaḥ parimitapramātā etaccatuṣṭayaṃ yadā parikṣīṇaṃ ciccamatkāratāmāpannaṃ tadā tat pūrvoktaṃ bhairavaṃ vapurbhavati |] || iti | etadea jñānagarbhe stotre vihāya sakalāḥ kriyā janani mānasīḥ sarvato vimuktakaraṇakriyānusṛtipāratantryojjvalam | p. 106) sthitaistvadanubhāvataḥ sapadi vedyate sā parā daśā nṛbhiratandritāsamasukhāmṛtasyandinī [mānasīḥ vikalpasmṛtyādirūpāḥ karaṇaṃ divyakaraṇākhyamūrdhvarecakādimudrābandhanam itthaṃ śāṃbhavopāyasamāviṣṭairyogibhiḥ anuttarānandadaśā anubhūyate |] || ityanena mahāgurubhirnibaddham || 21 || itthaṃ ca paramapadapraviṣṭasya asya vastusvābhāvyāt [visargadhāmnaḥ cidarkabimbasya bahiḥ vicitraviśvapadārthollilasiṣātmamarīcinicayaprasāraṇaunmukhyaṃ svabhāvaḥ pratyavamraṣṭṛsvarūpatvāt |] yadā punaḥ prasaraṇaṃ bhavati tadā - prāṇasamācāre samadarśanam || 22 || parasphurattātmakaśāktaparimalasaṃskṛtasya prāṇasya samyak iti viakasitasamagragranthyātmakāntarāvaṣṭambhabalāt [yatra viśve pāśātmagranthayaḥ svātmasātkriyante tādṛśasya āntarasvarūpasya ālambanabalāt |] ā īṣat bahirmandamandaṃ cāre prasaraṇe samaṃ cidānandaghanātmatayā ekarūpaṃ darśanaṃ saṃvedanam [yeyaṃ jīvanasvabhāvā cidrūpasya sthitiḥ saiva sāmānyaspandarūpā acetanaprāṇādeḥ cetanāyamānatāsaṃpādayitrī ahamiti-vikalpaparāmarśamayī prāṇādiviśiṣṭarūpeṇa pāñcavidhyaṃ bhajate tasmāt prāṇādiprasaraṇamupajīvya vartamānā jāgarādituryātītā daśā anyathā turyatadatītayoḥ vyutthānānupapatteḥ prāṇavṛttisadbhāvādeva vyutthīyate yogibhiḥ ato heyāsu prāthamikīṣu tisṛṣu avasthāsu cidātmatayā saṃvedyate vedyam iti tātparyam |] arthāt sarvadaśāsu asya bhavati ityarthaḥ | uktaṃ ca śrīmadānandabhairave p. 107) utsṛjya laukikācāramadvaitaṃ muktidaṃ śrayet | sa samaṃ sarvadevānāṃ [devānām anāśrita-sadāśiva-īśvara##- dravyāṇāṃ kṣīramadyādīnāṃ cidātmaikyatāparāmarśī ityarthaḥ |] tathā varṇāśramādike || dravyāṇāṃ samatādarśī sa muktaḥ sarvabandhanaiḥ | iti | ata eva śrīpratyabhijñāyām buddhiprāṇaprasare'pi bāhyadeśādyupādānānāhitasaṃkocānāṃ [anāhitasaṃkocānāmiti akṛtacitsvarūpāvṛtīnām |] viśvātmasvarūpalābha eva || ityuktam || 22 || yadā tu antarmukhaturyāvadhānāvaṣṭambhaprakarṣalabhyaṃ turyātītapadam evamayaṃ na samāviśati api tu pūrvāparakoṭisaṃvedyaturyacamatkāramātre eva saṃtuṣyannāste tadā asya - madhye'varaprasavaḥ || 23 || pūrvāparakoṭyosturyarasamāsvādayato madhye madhyadaśāyām [avaraprasavao bhedaprathanātmā madhyadaśāyāmeva bhavati na sarvatra | ] avaraḥ aśreṣṭhaḥ prasavo vyutthā- p. 108) nātmā kutsitaḥ sargo jāyate | na tu vidyāsaṃhāre tadutthasvapnadarśanam (2-10) ityuktasūtrārthanītyā sadā vyāmuhyati ityarthaḥ | uktaṃ śrīmālinīvijaye vāsanāmātralābhe'pi yo'pramatto [cidānandaghanasvasvarūpāmṛtarasāsvādane samādhānasaṃskārasya prāptau pramādyato māheśvaryādibhiḥ vighnadbhiḥ siddhaiśca anityadivyabhogeṣu vilobhanāt turyātītapadasamāveśāya teṣ ratiḥ na vidheyā ityarthaḥ |] na jāyate | tamanityeṣu bhogeṣu yojayanti vināyakāḥ || tasmānna teṣu saṃsaktiṃ kurvītottamavāñchayā | iti prāgapi (71 pṛ0) saṃvāditam || 23 || evameva prasave'pi pravṛtte yadi turyarasāvaṣṭambhena madhyapadaṃ siñcati punarapi tadā - mātrāsvapratyayasaṃdhāne naṣṭasya punarutthānam || 24 || mātrāsu [mīyante iti mātrāḥ rūpādayo viṣayāḥ pañcasveva viṣayeṣu viśvapadārthānāṃ parisamāpteḥ |] padārtheṣu svapratyayasaṃdhānam | cakṣuṣā yacca saṃdhānaṃ [saṃdhānaṃ rūpajñānam vācā paśyantyādirūpiṇyā yāni sukhādīni |] vācā vā yaśca gocaraḥ | manaścintayate yāni buddhiścaivādhyavasyati || p. 109) ahaṅkṛtāni yānyeva yacca vedyatayā sthitam [kalpitapramātrapekṣayā bhinnāvabhāsaprāṇitam idantāspadam avalambayatā grāhyabhāvena sthitam sa iti citprakāśaḥ paramaśivo bhāvābhāvamaye viśvasmin jagati citprakāśaikātmyena prakāśamāne anveṣṭavya pratyabhijñeyaḥ | yathā ayaṃ sa cidātmā prakāśo maheśvaraḥ yatprakāśābhedena viśvamidaṃ prakāśate prakāśabāhyasya kasyāpi prakāśanānupapatteḥ yastu ayaṃ viśvaprakāśātmā svaprakāśaḥ prakāśaḥ prakāśate sa evāhamiti tātparyam |] | yaśca nāsti sa tatraiva tvanveṣṭavyaḥ prayatnataḥ || iti-śrīsvacchandanirūpitanītyā viśvamidam aham iti cidghanātmarūpatāṃ sarvatra anusaṃdadhataḥ [paunaḥ-punyena āveśasadbhāvāt avahitatvena vimṛśataḥ |] pūrvoktāvaraprasavāt naṣṭasya apahāritaturyaikaghanacamatkāramayasvabhāvasya punarutthānam unmajjanaṃ tadaikyasaṃpatsaṃpūrṇatvaṃ yogino bhavati ityarthaḥ | taduktaṃ śrīsvacchande prasahya cañcalītyeva [kuṭilaṃ calati bhogābhilāṣeṇa vyutthānameva dhāvati na abhīṣṭaṃ padamavaṣṭabhnāti yasmāt |] yogināmapi yanmanaḥ | ityupakramya yasya [tata iti adhyāhāryam pūrvapadyasāpekṣatvāt jñeyaṃ paratattvaṃ bhāva āśayaḥ cintyaturyātītapadamayaḥ sthiro niścalaḥ pūrṇo nirākāṅkṣaḥ samantataḥ sarvaṃsarvikayā tuḥ apyarthe |] jñeyamayo bhāvaḥ sthiraḥ pūrṇaḥ samantataḥ | mano na calitaṃ tasya sarvāvasthāgatasya tu || p. 110) yatra yatra mano [īdṛśasya mahāyogino mana eva paratattvikyabhāvanāvāsitaṃ kartṛ turyātītapadaṃ jñeyaṃ sarvatra cintayatyeva | taduktaṃ mahāgurubhiḥ śivabhāvanayauṣadhyā baddhe manasi saṃsṛteḥ | kāṣṭhakuḍyādiṣi kṣipte rasavacchivahematā || iti |] yāti jñeyaṃ tatraiva cintayet | calitvā yāsyate kutra sarvaṃ śivamayaṃ yataḥ | iti | viṣayeṣu ca sarveṣu indriyārtheṣu [indriyāṇi ca arthaśca aindriyikaṃ prayojanaṃ ca viṣayopabhogaḥ teṣu sthito yogivaro yo nirūpyeta vicāryeta yatra kutrāpi nāsya aśivamasti sarvasya asya prakāśamānatayā prakāśaghanaśivaikātmyāt |] ca sthitam | yatra yatra nirūpyeta nāśivaṃ vidyate kvacit || iti ca || 24 || itthamāsāditaprakarṣo yogī- śivatulyo jāyate || 25 || turyapariśīlanaprakarṣāt [punaḥ punaḥ turyapadaparāmarśanadārḍhyāt madhyadhāmni procchaladahantācamatkṛtiprarūḍheḥ |] prāptaturyātītapadaḥ paripūrṇasvacchasvacchandacidānandaghanena śivena bhagavatā tuloyo dehakalayā avigalanāt tatsamo jāyate [mukhenduriti-vat īṣat nyūnatayā sāmyam |] | tadvigalanena sākṣācchiva eva asau ityarthaḥ | tathā ca śrīkālikākrame p. 111) tasmānnityamasaṃdigdhaṃ buddhvā yogaṃ gurormukhāt | avikalpena [vikalpahānyā unmiṣadavikalpavimarśāvaṣṭambhena śivamayabhāvena turyātītākhyaṃ padaṃ bhāvayet śivamayabhāvanāyā bhairavasvarūpasāmyaprāptyavadhitvāt |] bhāvena bhāvayettanmayatvataḥ || yāvattatsamatāṃ yāti bhagavānbhairavo'bravīt | iti || 25 || evamapi ca yenedaṃ taddhi bhogataḥ ityādyuktarītyā upanatabhogātivāhanamātraprayojanāt dehasthitiḥ asya na atikramaṇīyā ityāha [āgāmisaṃcitayoḥ karmaṇoḥ jñānāgninā bhasmasādbhāve'pi prārabdhasya bhogamantareṇa nāśayitumaśakyatvāt jīvanmuktasya ā prārabdhabhogaparisamāpteḥ dehasthitiḥ cakrabhramiriva ā vegāvasānāt na ativartanīyāḥ dehapāteḥ apunarāvartanāt |] - śarīravṛttirvratam || 26 || proktadṛśā śivatulyasya yoginaṇ śivāhaṃbhāvena vartamānasya śarīre vṛttirvartanaṃ yat tadeva vratam svasvarūpavimarśātmakanityoditaparapūjātatparasya niyamena anuṣṭheyam asya | tathā ca śrīsvacchande p. 112) supradīpte [deha-mantra-prāṇa-ātma-śivapadānām aucityāt kāṣṭha-araṇi-vahni-tacchikhā-ambarāṇi dṛṣṭāntaḥ tena araṇimanthanayuktyā supradīpte prajvālite vahnau sati yathā śikhā jvālā dāhyaṃ dagdhvā ambare dṛśyate tatra layāt tadātmabhāvaṃ prāptā avalokyate tadvaddivyakraṇamantrāraṇisamuttejanena dehe yaḥ prāṇaḥ tasmin supradīpte madhyordhvavāhyudānāgnitāmāyāti dehe sthito ya ātmā proktaśuddhavijñānakevalarūpo vahniśikhātulyaḥ samanāntaṃ samastaṃ dehadāru dagdhvā tasmin turyātīte pade līyate nirupādhi##- cāmbare | dehaprāṇasthito'pyātmā tadvalliyeta tatpade || ityuktyā dehaprāṇādyavasthitasyaiva śivasamāviṣṭatvamuktam | na punastasya dehasthitivyatiriktaṃ vratamupayuktam | yaduktaṃ śrītrikasāre dehotthitābhirmudrābhiryaḥ sadā mudrito budhaḥ | sa tu mudrādharaḥ [antarlakṣyabahirdṛṣṭiḥ ityādyuktanītyā śāṃbhavīyamudrāmudraṇāt mudrādharaḥ na tu kāya##- iti | śrīkulapañcāśikāyāmapi avyaktaliṅginaṃ dṛṣṭvā saṃbhāṣante marīcayaḥ [nigūḍhabhairavīyamudrācihnitasya sarvāḥ śaktayaḥ upasṛtā āvirbhavanti | vyaktasthūlamudrādhṛto'nupasaraṇāt |] | liṅginaṃ nopasarpanti atiguptatarā yataḥ || iti || 26 || p. 113) evaṃ-vidhasya asya - kathā japaḥ || 27 || ahameva paro haṃsaḥ śivaḥ paramakāraṇam | iti-śrīsvacchandanirūpitanītyā nityameva parāhaṃbhāvanāmayatvāt | tasya devātidevasya parabodhasvarūpiṇaḥ | vimarśaḥ paramā śaktiḥ sarvajñāḥ jñānaśālinī || iti-śrīkālikākramanirūpitanītyā mahāmntrātmakākṛtakāhaṃvimarśārūḍhasya yadyadālāpādi tattadasya svātmadevatāvimarśānavaratāvartanātmā japo jāyate [anuttarajñānaśālitvāt yogino yatkiṃcana ālāpādi laukikavyavahṛtyanusāri tadasya japaḥ ahaṃparāmarśasāra-svātmadevatābhāvanātātparyāt nahi prakāśātmaparapramātṛrūpatāṃ vinā kiṃcidapi prasphuredityarthaḥ |] | yaduktaṃ śrīvijñānabhairave bhūyo bhūyaḥ pare bhāve bhāvanā bhāvyate hi yā | japaḥ so'tra svayaṃ nādo mantrātmā japya īdṛśaḥ [viśvapūraṇāt pare bhāve svasvabhāve yā bhāvanā vimarśanā ahameva paro haṃsaḥ śivaḥ paramakāraṇam | ityādirūpā bhāvyate saṃpādyate sa japaḥ nādo'kṛtakāhaṃvimarśātmā japyo japanīyo svātmadevaḥ | yaduktam nāsyoccārayitā kaścitpratihantā na vidyate | svayamuccarate devi prāṇināmurasi sthitaḥ || iti |] || iti | tathā p. 114) sakāreṇa bahiryāti hakāreṇa viśetpunaḥ | haṃsa-haṃsetyamuṃ mantraṃ jīvo japati nityaśaḥ || ṣaṭśatāni divārātrau sahasrāṇyekaviṃśatiḥ | japo devyā vinirdiṣṭaḥ sulabho durlabho jaḍaiḥ || iti || 27 || īdṛgjapavratavato'sya caryāmāha [caryā svarūpasākṣātkāropāyasthitiḥ kartavyaṃ vā |] - dānamātmajñānam || 28 || proktacaitanyarūpasya ātmano yat jñānaṃ sākṣātkāraḥ tat asya dānam dīyate paripūrṇaṃ svarūpam dīyate khaṇḍyate viśvabhedaḥ [viśvarūpo dharaṇyādiśivāntaṃ ṣaṭtriṃśattattvalakṣaṇo bhedaḥ |] dāyate śodhyate māyāsvarūpam dīyate rakṣyate labdhaḥ śivātmā svabhāvaśca anena iti kṛtvā [ḍudāñ dāne do avakhaṇḍane dīṅ rakṣaṇe daip śodhane ete atra ghātavaḥ | ] | atha ca dīyate iti dānam ātmajñānameva anena antevāsibhyo dīyate | taduktam p. 115) darśanātsparśanādvāpi vitatādbhavasāgarāt | tārayiṣyanti yogīndrāḥ [yogīndrāṇāṃ yoginīsiddhādīnāṃ darśana##- tīvraśaktipātavatsu anugrāhyeṣu upakartavyatvam ityarthaḥ | kulānāṃ dehākṣabhuvanādīnāmācaraṇam ācāraḥ sṛṣṭisaṃhārākhyaḥ tatra avahitāḥ | ] kulācārapratiṣṭhitāḥ || iti || 28 || yathoktanītyā śivatulyatayā nityamevaṃ vratajapacaryāniṣṭhatvāt nijaśakticakrārūḍhaḥ [svaśaktivikāsamayaṃ viśvamadhyāsīnaḥ |] sa eva tattvata upadeśyānāṃ pratibodhaka [svasvarūpapratyabhijñāpakaḥ |] ityāha - yo'vipastho jñāhetuśca || 29 || avīn paśūn pāti iti avipaṃ kavargādiṣu māheśvaryādyāḥ paśumātaraḥ (3-19) ityabhihitadṛśā māheśvaryādiśakticakraṃ tatra tiṣṭhati viditasvamāhātmyatvāt [sarvo'yaṃ madvibhava iti pratyabhijñātasātmaiśvaryatvāt |] prabhutvena yaḥ pratapati sa jñāhetuḥ jānāti iti jñā jñānaśaktiḥ tasyā hetuḥ upadeśsyān jñānaśaktyā pratibodhayituṃ [svātmānaṃ pratyabhijñāpayitumityarthaḥ |] p. 116) kṣamaḥ | anyastu śakticakraparatantrīkṛtatvāt svātmani aprabhaviṣṇuḥ [māheśvaryādiśaktibhiḥ pāratantryādhānāt paśubhāvamāpitaḥ |] kathamanyān prabodhayet | yacchabdāpekṣayā sūtre'tra tacchabdo'dhyāhāryaḥ | ca śabdo hyarthe | yo'yamavipasthaḥ sa yasmāt jñānaprabodhanahetustasmādyuktamuktam dānamātmajñānam (3##- anye tu akṣarasārūpyāt [aśnoterauṇādikasaran-pratyaye aśnute pratiśabdamiṣṭārthaprakāśitayā vedāṅgāni vyāpnotītyakṣaram tatsārūpyāt pratiśabdamakṣarasamarūpasaṃgataśabdairnirvacanaṃ vidheyamityarthaḥ |] prabrūyāt iti niruktasthityā yo iti yogīndra vi iti vijñānam pa iti padam stha iti padasthaḥ ityasya antyamakṣaram | jña iti jñātā he iti heyaḥ tu iti tucchatā visarjanīyena visargaśaktiḥ [ūrdhvādhaḥsṛṣṭirūpā |] cakāreṇa anuktasamuccayārthena kartā parāmṛśyate ityāśritya yo yogīndro vimarśaśaktyā svarūpātmavijñānapadasthaḥ sa jñātā kartā ca avagantavyaḥ tadā ca asya heyatāṃ tucchatāṃ niḥsāratāṃ na tu upādeyatāmā- p. 117) sādayati iti vyācakṣate | etacca na naḥ pratibhāti padārthasaṅgaternāticārutvāt pratisūtraṃ ca īdṛśavyākhyākramasya sahasraśo darśayituṃ śakyatvāt || 29 || asya ca - svaśaktipracayo'sya viśvam || 30 || yato'yaṃ śivatulya uktastato yathā śaktayo'sya jagatkṛtsnam .................... | ityādyāmnāyadṛṣṭyā śivasya viśvaṃ svaśaktimayaṃ tathā asyāpi svasyāḥ saṃvidātmanaḥ śakteḥ pracayaḥ kriyāśaktisphuraṇarūpo [viśvanirmāṇasāmarthyaṃ kriyāśaktirityarthaḥ |] vikāso viśvam | yaduktaṃ śrīmṛtyujiti yato jñānamayo [devaḥ parameśvaro jñānamayaḥ cinmātraparamārthaḥ tacca jñānaṃ bahudhā svātantryāt saṃkocamābhāsya nānātvamāśritya sthitam ataśca saṃkocābhāsabhājo ye nigūhitasvarūpatayā niyantritā ābhāsitā devena tata eva baddhāḥ teṣāṃ nānādarśanopāsābhiḥ svasvarūpaprathāhetutayā yato devaḥ trāṇaṃ tasmāt niruktadṛśā netramucyate na tu cakṣurgolakatayā |] devo jñānaṃ ca bahudhā sthitam | niyantritānāṃ baddhānāṃ trāṇaṃ tannetramucyate || kālikākrame'pi p. 118) tattadrūpatayā [nīlasukhādirūpatayā bahirantaḥprakāśamānānāṃ bhāvānāṃ prakāśasāratvāt tadanvayavyatirekānuvidhāyitvena pṛthak sattā nāsti ityarthaḥ |] jñānaṃ bahirantaḥ prakāśate | jñānādṛte nārthasattā jñānarūpaṃ tato jagat || na hi jñānādṛte bhāvāḥ kenacidviṣayīkṛtāḥ | jñānaṃ tadātmatāṃ yātametasmādavasīyate [yo yamanupajīvya nopalabhyate sa tasmāt avyatirekī yathā mṛdaṃ vinā ghaṭaḥ tasmāt jñānasyaiva jñeyabhāvātmatayā pariniṣṭhaniścaya ityarthaḥ |] || astināstivibhāgena niṣedhavidhiyogataḥ | jñānātmatā jñeyaniṣṭhā bhāvānāṃ bhāvanābalāt || yugapadvedanājjñānajñeyayorekarūpatā [bhāvābhāvarūpāṇāṃ nīlasukhādibhāvānāṃ bhāvanābalāt svātmasākṣātkārabalāt ubhayoḥ jñānajñeyayoḥ ekatamasāṃnidhyavirahe sattāyā asaṃbhavāt aikarūpyābhyupagamaḥ |] | iti || 30 || na kevalaṃ sṛṣṭidaśāyāṃ nijaśaktivikāso'sya viśvaṃ yat tatpṛṣṭhapātinau - sthitilayau || 31 || svaśaktipracayaḥ ityanuvartate | kriyāśaktyābhāsitasya viśvasya tattatpramātrapekṣaṃ kaṃcitkālaṃ bahirmukhatvāvabhāsanarūpā yā sthitiḥ cinma- p. 119) yapramātṛviśrāntyātmā ca yo layaḥ tāvetau etasya svaśaktipracaya eva tattadvedyaṃ hi ābhāsamānaṃ vilīyamānaṃ ca nijasaṃvicchaktyātmakameva anyathā asya saṃvedanānupapatteḥ [kalpitaśūnyamāyīyādipramātuḥ apekṣayā viśvasya bāhyatāvabhāsamayī sthitiḥ kalpitapramātṛbhāvanimajjane tadapekṣiviśvabāhyatānavabhāsanāt cinmayasvarūpaviśrāntiḥ vilayaḥ ubhayasya asya svasaṃvicchaktimayatvāt tadanabhyupagame dvayorapi anayoḥ upalabdhyanupapatteḥ iti tātparyam |] | ata eva śrīkālikākrame astināstivibhāgena .......................... | ityādi sthitilayaparatvenoktam | tathā sarvaṃ śuddhaṃ nirālambaṃ [ālambāt vedyāt niṣkrāntaṃ kroḍīkṛtāśeṣavedyam svapratyayātmakaṃ svāhantātmakam |] jñānaṃ svapratyayātmakam | yaḥ paśyati sa muktātmā jīvanneva na saṃśayaḥ || iti || 31 || nanvevaṃ sṛṣṭisthitilayāvasthāsu anyonyabhedāvabhāsamayīṣu asya svarūpānyathātvamāyātam ! [vedyaparāmarśanaunmukhye tadatiriktasvātmavimarśananirāso'nyathātvam |] ityāśaṅkāśāntyarthamāha - p. 120) tatpravṛttāvapyanirāsaḥ saṃve- ttṛbhāvāt || 32 || teṣāṃ sṛṣṭyādīnāṃ pravṛttāvapi unmajjane'pi nāsya yoginaḥ saṃvettṛbhāvāt turyacamatkārātmakavimarśamayāt upalabdhṛtvāt nirāsaścalanam tannirāse kasyacidapyaprakāśanāt | yaduktaṃ tatraiva nāśe'vidyāprapañcasya [māyodbhāsitadehākṣatattvabhuvanādivilaye'pi sadoditasphuraṇadharmiṇaḥ saṃvitsvabhāvasya udayāstamayābhāvāt avināśitā vyavahāradaśāyāmapi dhvaṃsotpattyoḥ prakāśamānatayā tadabhinnayoḥ prakāśāntarviśrāntyā upacaryamāṇatvam ityarthaḥ |] svabhāvo na vinaśyati | utpattidhvaṃsavirahāttasmānnāśo na vāstavaḥ || yato'vidyā samutpattidhvaṃsābhyāmupacaryate | yatsvabhāvena naṣṭaṃ na tannaṣṭaṃ kathamucyate || iti | etadeva spande avasthāyugalaṃ [grāhyagrāhakabhāvabhinnayoḥ bhogyabhoktṛtayoḥ madhye bhogyātmamāyāprapañco bhedaniṣṭho vilīyate udayate ca bhoktuḥ punaḥ cinmayasya akālakalitatayā na kathaṃcit vilayodayaśaṅkā |] cātra kāryakartṛtvaśabditam | kāryatā kṣayiṇī tatra kartṛtvaṃ punarakṣayam || tathā | p. 121) kāryonmukhaḥ prayatno yaḥ kevalaṃ so'tra lupyate | tasmiṁlupte vilupto'smītyabudhaḥ pratipadyate [yathā kaścit devadatto gṛhādyavasthitaḥ kenāpi āhūto bhoḥ devadatta ? iti sa ātmānamapahnotukāmaḥ pratyāha nāhamasmi iti | evamukte pratyuta sthito'hamasmīti pratipāditaṃ bhavati na tu asaṃnidhānam ityevaṃ prakāro'prabuddhaviṣaye tasmāt abhāvasamādhyavasthāsu kāryābhāvāt karaṇavyāpāraviratimātreṇa ātmābhāvapratyayo bhrāntireva ityāśayaḥ |] || na tu yo'ntarmukho bhāvaḥ sarvajñatvaguṇāspadam | tasya lopaḥ kadācitsyādanyasyānupalambhanāt [antarmukhasvarūpavināśitāyāṃ viśvamanīlamūkaprāyaṃ syādityarthaḥ | ] || ityanenoktam || 32 || asya yoginaḥ - sukhaduḥkhayorbahirmananam || 33 || vedyasparśajātayoḥ sukhaduḥkhayorbahiriva nīlādivat idantābhāsatayā mananaṃ saṃvedanaṃ na tu laukikavat ahantāsparśanena asya hi svaśaktipracayo'sya viśvam (3-30) ityuktasūtrārthanītyā sarvam ahantācchāditatvena sphurati na tu niyataṃ sukhaduḥkhādyeva ityevaṃparametat | yogī hi praśāntapuryaṣṭakapramātṛbhāvaḥ kathaṃ p. 122) sukhaduḥkhābhyāṃ spṛśyate | tathā ca śrīpratyabhijñāsūtravimarśinyām | grāhakabhūmikottīrṇānāṃ vāstavapramātṛdaśāprapannānāṃ tattatsvahetūpasthāpitasukhaduḥkhasākṣātkāre'pi [vicitrasrakcandanavanitādayaḥ sukhahetuḥ dveṣyopagamo duḥkhahetuḥ |] na teṣāṃ sukhaduḥkhādi notpadyata eva vā sukhādi hetuvaikalyāt [sukhādihetūnāṃ citprakāśāntarbruḍitatayā camatkaraṇāt tadabhāvaḥ |] sahajānandāvirbhāvastu tadā syāt || ityuktam | ata eva na duḥkhaṃ na sukhaṃ yatra na grāhyaṃ grāhako na ca | na cāsti mūḍhabhāvo'pi tadasti paramārthataḥ [sukhaduḥkhādyāśrayāvasthādvayena vinaśyatsvabhāvena aspṛṣṭasya saṃvittattvasya tadanākalitatvāt sauṣuptapadasyāpi saṃvedyatvāt saṃvedakasattā tatra abhyupagamyate anyathā tadauttarakālikasmṛtyanupapatteḥ |] || iti spande nirūpitam || 33 || yataśca uttirṇapuryaṣṭakapramātṛbhāvasya yogino nāntaḥ sukhaduḥkhasaṃsparśaḥ ata evāsau - tadvimuktastu kevalī || 34 || tābhyāṃ sukhaduḥkhābhyāṃ viśeṣeṇa muktaḥ saṃskāramātreṇāpi antar asaṃspṛṣṭaḥ kevalī p. 123) kevalaṃ cinmātrapramātṛtārūpaṃ yasya | taduktaṃ śrīkālikākrame sukhaduḥkhādivijñānavikalpānalpakalpitam | bhittvā dvaitamahāmohaṃ yogī yogaphalaṃ labhet || iti | tu-śabdo vakṣyamāṇāpekṣayā viśeṣadyotakaḥ evamuttarasūtragato'pi etatsūtrāpekṣayā || 34 || yadāha - mohapratisaṃhatastu karmātmā || 35 || mohena ajñānena pratisaṃhataḥ tadekaghanaḥ tata eva sukhaduḥkhāśrayo yaḥ sa punaḥ karmātmā nityaṃ śubhāśubhakalaṅkitaḥ | taduktaṃ tatraiva yadavidyāvṛtatayā vikalpavidhiyogataḥ | śivādīnnaiva jhaṭiti samudbhāvayate'khilān || tataḥ śubhāśubhā bhāvā lakṣyante tadvaśatvataḥ | aśubhebhyaśca bhāvebhyaḥ paraṃ duḥkhaṃ prajāyate [ajñajanasya ghaṭapaṭādivividhavikalpajālakalpanāmāsthitasya śivāditattvānām anuttaracidghanasvabhāvatayā aparāmarśanāt māyīyamalamalinatāṃ prāpya śubhāśubhakārmamalasamutthaduḥkhānubhavaḥ | tajjñasya tu viśvasya bhāvapaṭale svātmavilasitamidam iti praviviñcānasya sahajasukhāvirbhāva ityarthaḥ |] || iti || 35 || p. 124) evamīdṛśasyāpi karmātmano yadā anargalamāheśaśaktipātavaśonmiṣitasahajasvātantryayogo bhavati tadā asya - bhedatiraskāre sargāntarakarma- tvam || 36 || śarīraprāṇādyahantābhimānātmanaḥ sakalapralayākalādipramātrucitasya [māyāpade śūnyapramātṛrūpāḥ pralayākalāḥ teṣāṃ pralīnakalpaṃ viśvaṃ prameyam svaucityāt sakalā brahmādikīṭāntāḥ kṣetrajñā bhinnabhinnaprāyaṃ viśvaṃ paśyantaḥ teṣāṃ tathābhūtameva sarvato bhinnaṃ parimitaṃ prameyam | itthaṃ pramātṝṇāṃ yathā-svasvabhāvaṃ bhedābhāsa ityarthaḥ |] bhedasya tiraskāre sthitasyāpi cidghanasvabhāvonmajjanād apahastane sati krameṇa mantra-mantreśvara##- yathābhilaṣitanirmeyanirmātṛtvaṃ bhavati | tathā ca śrīsvacchande triguṇena [traiguṇyamanekaguṇatopalakṣaṇam | mahāmantrātmakaparipūrṇāhaṃbhāvena svasvabhāvaparāmarśane avahitatvāt svacchandasādṛśyam |] tu japtena svacchandasadṛśo bhavet | iti svacchandasādṛśyena bhedatiraskāramasya uktvā p. 125) brahmaviṣṇvindradevānāṃ siddhadaityorageśinām [uragānāmīśate tacchīlā iti urageśinaḥ śeṣādayaḥ śāpānugrahādikṛttvāt siddhādīn prati asya bhayadātṛbhayahartṛtvam |] || bhayadātā ca hartā ca śāpānugrahakṛdbhavet | darpaṃ harati kālasya pātayedbhūdharānapi || ityuktam || 36 || na ca etadasya asaṃbhāvyam yataḥ- karaṇaśaktiḥ svato'nubhavāt || 37 || svataḥ svasmādevānubhavāt saṃkalpasvapnādau karaṇaśaktiḥ [viśvavaicitryanirmāṇaśaktiḥ |] tattadasādhāraṇārthanirmātṛtvam ātmanaḥ siddhameva | anenaiva āśayena śrīpratyabhijñāyām ata eva yathābhīṣṭasamullekhāvabhāsanāt [yathābhimatavastūnāṃ bahirasattvāt ananubhūtānāmapi samyagullekhanāt prakāśanācca hetoḥ yasya kasyacit brahmādikīṭāntasya prāṇinaḥ ullekhanātmikā kriyāśaktiḥ avabhāsanātmikā jñānaśaktiśca svābhāvikī iti siddhati tasmāt kalpitapramātṛbhūmikāyāmapi vyatirikteśvaropakḷptaprācyasṛṣṭimanupajīvyaiva yathābhimatollekhanādivyāpārasaṃbhāvanābhāvāt jñānakriyālakṣaṇasyaiśvaryasyaiva sphuṭaṃ pratyabhijñeyatāvaśyaṃbhāvaḥ | ] | jñānakriye sphuṭe eva siddhe sarvasya jīvataḥ || ityuktam | tathāsaṃbhavāt yadi caitat gāḍhā- p. 126) bhiniveśena vimṛśati tadā sarvasādhāraṇā [vimarśātiśayavaśāt sarvajanaiḥ tannirmitiḥ draṣṭuṃ śakyate prasiddhaviśvāmitrādimuniracitanūtanasvargasṛṣṭigāthāvat ityarthaḥ |] abhīṣṭārthanirmātṛtāpi bhavati | taduktaṃ tattvagarbhe yadā [yadā te yoginaḥ susphuṭaṃ svakīyajñākriyāśaktiśālinaḥ tadā teṣāṃ abhīṣṭapadārthanirmite dārḍhyadīnatā asthairyaṃ dṛḍhataraṃ yathā tathā adūramacirāya dāritā khaṇḍitā bhavati tatsaṃkalpasya ca kalpataruvat cintitāśudāyitvāt ityarthaḥ |] tu te'pi suvyaktasvasāmarthyaguṇojjvalāḥ | bhaveddṛḍhatarādūradāritā dārḍhyadīnatā | tadā ca teṣāṃ saṃkalpaḥ kalpapādapatāṃ vrajet || iti || 37 || yataśca karaṇaśaktiśabdoktyā turyātmā svātantryaśaktireva bodharūpasya pramātuḥ sāram [anyathā svātantryasāratāvirahe nirvimarśasya saṃvitprakāśasya tattadbhāvajātapratiphalitatāyāmapi sphaṭikādivat jāḍyāpatteḥ viśvavyavahāravipralopaḥ syādityarthaḥ |] ato māyāśaktyapahastitatatsvarūpottejanāya - tripadādyanuprāṇanam || 38 || trayāṇāṃ bhāvaunmukhyatadabhiṣvaṅgatadantarmukhībhāvanāmayānāṃ sṛṣṭisthitilayaśabdoktānāṃ pa- p. 127) dānāmavasthānāṃ yad ādi pradhānaṃ tricamatkṛtitvena ānandaghanaṃ turyākhyaṃ padaṃ māyāśaktyācchāditamapi tattadviṣayopabhogādyavasareṣu vidyudvadābhāsamānaṃ tena tattadavasareṣu kṣaṇamātroditenāpi anuprāṇanam antarmukhatadvimarśāvasthititāratamyena anugatatayā prāṇanam ātmanastenaiva jīvitenāpi jīvitasya uttejanaṃ kuryāt [vanitādiviṣayopabhogeṣu vigalitavedyāntarasaṃvedanaṃ turyapadamudyadapi paśujanaiḥ pratyakṣastrayādiviṣayavyavahitaṃ saṃvedyate nirāvaraṇaṃ tu tadavahitaiḥ etena jīvitātmaturyapadena jīvatsvarūpasya ātmanaḥ tasmin eva avahitīkaraṇamuttejanam ityarthaḥ |] | taduktaṃ śrīvijñānabhairave antaḥ svānubhavānandā [antaḥ pūrṇāhantāyāṃ svānubhavaḥ svaprakāśa ānanda eva rūpaṃ yasyāḥ sā akiṃciccintanamayī avasthātuḥ bhairavarūpasya ātmano mama avyatiriktā śaktiravasthā bharito'śeṣaviśvābhedacamatkāramaya ākāraḥ svarūpaṃ yasyāḥ sā tādṛśī tadeva ca tattvataḥ paramārthato vimalaṃ svabhittyābhāsitajagadanācchāditaṃ viśvapūramaśeṣāvabhāsakaṃ vapuḥ svarūpaṃ jñeyam na tu bhūtamayam |] vikalponmuktagocarā | yāvasthā bharitākārā bhairavī bhairavātmanaḥ || tadvapustattvato jñeyaṃ vimalaṃ viśvapūraṇam | ityādyupakramya p. 128) śaktisaṃgamasaṃkṣubdhaśaktyāveśāvasānikam [vyaktastrīsaṃgamaṃ vinā tatsaṃgamopajanitānandavṛttismaraṇenaiva ya ānandodgamaḥ sa svīyo brahmānando'vaseyaḥ | yaduktam jāyayā saṃpariṣvakto na bāhyaṃ veda nāntaram | nidarśanaṃ śrutiḥ prāha mūrkhastaṃ manyate vidhim || na sṛṣṭirjāyate liṅgānna bhagānnāpiretasaḥ | ānandocchalitā śaktiḥ sṛjatyātmānamātmanā || ityādyuktyā strīsaṃgānandāvirbhūtāyām ānandaśaktau samāveśasya ante stryādisaṃparkādyabhāvena svātmamātraniṣṭhaṃ brahmasaṃbandhyeva bhāvanīyam yadvā viśvasphuraṇaśaktisaṃgamasaṃkṣubdhāyāṃ cicchaktau ya āveśaḥ tasya avasāne bhavaṃ sukhaṃ svarūpasyaiva |] | yatsukhaṃ brahmatattvasya tatsukhaṃ svākyamucyate || lehanāmanthanākoṭaiḥ [lehanamadharāsavāsvādanam āmanthanaṃ pradhānāṅgaviloḍanam āliṅganaṃ vā ākoṭanamāghāta nakhakṣatādi vā ityādyuddīpanādivibhāvairuddīpitasya ānandasya atiśayasmaraṇāt ullasadānandamayaḥ svātmaiva vibhāvyaḥ |] strīsukhasya bharātsmṛteḥ | śaktyabhāve'pi deveśi bhavedānandasaṃplavaḥ || ānande mahati prāpte dṛṣṭe vā bāndhave cirāt | ānandamudgataṃ dhyātvā tanmayastallayībhavet || jagdhipānakṛtollāsarasānandavijṛmbhaṇāt | bhāvayedbhairavaṃ bhāvaṃ mahānandamayo [miṣṭānnabhojanakṣīrapānādirasāsvādanāt vijṛmbhitānandotkarṣasya ānandabharitāvasthāṃ vibhāvayato'nanyavṛttitayā anuttarasukhāvāptiḥ |] bhavet || p. 129) gītādiviṣayāsvādāsamasaukhyaikatātmanaḥ [gītamādi yeṣāṃ vaṃśavīṇākalaravādīnāṃ viṣayāṇāṃ camatkaraṇena upajanitānupamasukhe samāhitacittasya śāktasparśāveśena brahmasukhāvāptiḥ |] | yoginastanmayatvena manorūḍhestadātmatā || ityādinā upāyapradarśanena prapañcitam | etacca atikruddhaḥ [atikrodhādinā prakāratrayeṇa duḥkhasukhamohātmaviṣayagrahaṇarūpāntaḥkaraṇavyāpāramayena tathā dhāvacchabdopalakṣitena karmendriyavyāpāreṇa ca jāgradavasthāviṣayāṇi anyāni evaṃ vidhāni prakārāntarāṇi saṃgrāhyāṇi | itthaṃ vicitrāvasthāsu nirālambanacittavṛttiḥ yāṃ bhūmikāmadhitiṣṭhet tatra pade svabhāvamātrādhārasya pratyastamitasamastaviśeṣaśakticakraparamātmadharmasya pratiṣṭhitaspandasya upalabdhirityarthaḥ |] prahṛṣṭo vā kiṃ karomīti vā mṛśan | dhāvanvā yatpadaṃ gacchettatra spandaḥ pratiṣṭhitaḥ || ityādinā ..................... prabuddhaḥ syādanāvṛtaḥ || ityantena pradarśitam | etat spandanirṇaye nirākāṅkṣaṃ [asaṃdehanirṇayāt prabuddhaviṣayajijñāsāyā asaṃbhavāt ityarthaḥ |] mayaiva nirṇītam | triṣu caturtham........... (3-20) iti sūtreṇa jāgarādau turyānuprāṇanamuktam | anena sarvadaśānugatādimadhyānteṣu sṛṣṭisthitisaṃhāranirūpitayā bhaṅgyā nirūpiteṣu iti viśeṣaḥ [paurvāparyeṇa proktayoranayoḥ sūtrayoḥ arthaikyatāsvīkaraṇepi sāmānyaviśiṣṭārtharūparacanāsadbhāvāt paunaruktyavirodhaparihāraḥ |] || 38 || p. 130) etacca tripadādyanuprāṇanamantarmukhatvāvaṣṭambhatvadaśāyāmevāsādya na saṃtuṣyet api tu - cittasthitivaccharīrakaraṇa- bāhyeṣu || 39 || tripadādyanuprāṇanam ityeva | yathā antarmukharūpāyāṃ cittasthitau turyeṇānuprāṇanaṃ kuryāt tathā śarīrakaraṇabāhyābhāsātmikāyāṃ bahirmukhatāyāmpi āntaravimarśāvaṣṭambhabalāt kramātkramaṃ tāratamyabhājā tena anuprāṇanaṃ kuryāt [kādācitkasvarūpaviśrāntyātmikāyāṃ daśāyāṃ vidyutprakāśamiva kṣaṇamātrasthāyinaṃ turyacamatkāramāsādya ānandabharitatayā yathā saṃtoṣa evaṃ bahiraunmukhye'pi saṃtatamānandamayaparamārthāmṛtarasaparyavasekāt tadvimarśānandavikasitatvam iti tātparyam |] | yaduktaṃ śrīvijñānabhairave sarvaṃ jagatsvadehaṃ vā svānandabharitaṃ smaret | yugaptsvāmṛtenaiva parānandamayo bhavet [sarvatra bahirabhimate vastujāte cidānandaghanarasakaṇikācchuritatayā paripūrṇāṃ śivatāṃ vibhāvayato janasya anuttarānandamayasvarūpasamāveśa ityarthaḥ |] || iti | evaṃ hi ānandātmā svātantryaśaktiḥ sarvadaśāsu sphuṭībhūtā satī yatheṣṭanirmāṇakāriṇī bhavati || 39 || p. 131) yadā tu ayameva āntarīṃ turyadaśām [anuttarānandamayīmavasthāmityarthaḥ | ] ātmatvena na vimṛśati tadā dehādipramātṛtābhāvād apūrṇaṃmanyatātmakāṇavamalarūpāt - abhilāṣādbahirgatiḥ saṃvā- hyasya || 40 || śakticakrādhiṣṭhitaiḥ kañcukāntaḥkaraṇabahiṣkaraṇatanmātrabhūtaiḥ [kañcukaiḥ māyāsahitaiḥ kalāvidyādibhiḥ |] saha saṃvāhyate yoneryonyantaraṃ nīyate iti saṃvāhyaḥ karmātmarūpaḥ paśuḥ tasya ..................... abhilāṣo [abhilāṣaḥ apūrṇammanyatātmā laulikārūpaḥ na tu kiṃcit me syāt iti īdṛk rāgatattvasya evamātmakatvāt | atra tu etasmin āṇave male bhittibhūte anyat maladvayamādheyamasti ityarthaḥ |] malo'tra tu | iti śrīsvacchandoktanītyā apūrṇaṃmanyatātmakāvidyākhyāṇavamalarūpāda abhilāṣāddhetorbahirgatiḥ viṣayonmukhatvameva bhavati na tu antarmukharūpāvahitatvaṃ jātucit | yaduktaṃ kālikākrame p. 132) yadavidyāvṛtatayā vikalpavidhiyogataḥ | śivādīnnaiva jhaṭiti samudbhāvayatekhilān || tataḥ śubhāśubhā bhāvā lakṣyante tadvaśatvataḥ | aśubhebhyaśca bhāvebhyaḥ paraṃ duḥkhaṃ prajāyate [avidyāvṛtasya paśoḥ saṃtataprasaratsvārasikavikalpakṣubdhatayā cittattvamaparāmṛśataḥ puṇyāpuṇyakalaṅkaspṛṣṭatvāt tattannikṛṣṭaduṣphalapariṇāmaḥ |] || atathyāṃ kalpanāṃ kṛtvā pacyante narakādiṣu | svotthairdoṣaiśca dahyante veṇavo vahninā yathā || māyāmayaiḥ sadā bhāvairavidyāṃ paribhuñjate | māyāmayīṃ tanuṃ yānti te janāḥ kleśabhājanam [mithyākalpanopakḷptipūrvaṃ svasaṃghaṭṭajāgnidagdhaveṇuvat svotpannakāmādidoṣaiḥ nirayavyathānubhavanānantaram asatyakalpabhogyasaṃbhogāya bhogāyatanaparigrahaḥ punarapyevam itthaṃ kleśāt kleśāntaragatiraviratā bhavati ā anuttaraśivajñānāvāpteḥ ityāśayaḥ |] || iti || 40 || yadā tu pārameśaśaktipātavaśonmiṣitaṃ svaṃ svabhāvameva vimṛśati tadā abhilāṣābhāvād na asya bahirgatiḥ api tu ātmārāmataiva [apūrṇamanyatātmaka āṇavamalarūpābhilāṣākalitāśayasya bahirantaraṃ svaṃ cidānandaghanasvarūpaṃ paśyataḥ citpramātṛtvasphuraṇacamatkṛtikaraṇaṃ svātmāramaṇam |] nityamityāha - p. 133) tadārūḍhapramitestatkṣyājjiva- saṃkṣayaḥ || 41 || taditi pūrvanirdiṣṭasaṃventrātmani turyapade ārūḍhā tadvimarśanaparā pramitiḥ saṃvit yasya yoginastasya | taditi abhilāṣakṣayāt jīvasya saṃvāhyātmanaḥ puryaṣṭakapramātṛbhāvasya kṣayaḥ praśamaḥ citpramātṛtayaiva sphurati ityarthaḥ | yaduktaṃ tatraiva yathā svapnānubhūtārthānprabuddho [yathā svāpāvasthāyāṃ hṛdi atyantālpapradeśe anubhūyamānānyapi vicitropavananadīparvatapurādīni vastuto'santi tadātvaprakāśanāni prabuddho janaḥ cidātmanaḥ svātantryavilasitamabhimanyate evaṃ jāgarāyāṃ svātantryavijṛmbhitaṃ cidanatiriktatayā anavabhāsanāt cidabhinnaṃ śivamayameva viśvaṃ bhāvanāpariniṣpattyā paryālocayato yoginaḥ saṃsāradṛṣṭivilopaḥ | saṃvit kila viśvavaicitryāvabhāsanecchayā grāhakatāmāśritya grāhyarūpeṇa sphurati iti saṃvitsphuraṇasyaiva viparītabhāvanayā saṃsāradṛṣṭiḥ avaiparītyena bhāvanātiśayāt tadvinaṣṭau punaḥ svātmaiśvaryacamatkāra ityarthaḥ |] naiva paśyati | tathā bhāvanayā yogī saṃsāraṃ naiva paśyati || iti | tathā nirasya sadasadvṛttiḥ saṃśritya padamāntaram | vihāya kalpanājālamadvaitena parāparam || p. 134) yaḥ svātmanirato nityaṃ kālagrāsaikatatparaḥ | kaivalyapadabhāgyogī sa nirvāṇapadaṃ labhet [nīlasukhādyātmasadasadvṛttinām avikalpaparāmarśena parāparakalanānāṃ ca prasaranirasanapuraḥsaraṃ pūrṇāhantāpadamavaṣṭabhya svātmanibhālanaprakarṣāt kalanātmano jīvāmi iti kalāmārabhya kṣityantamāsthitasya sthūlasya kālasya naibiḍyena grasanapravaṇatvāt nirvāṇapadalabdhiḥ ityarthaḥ |] || iti | kaivalyapadabhāgiti indriyatanmātrābhirasaṃvāhyaḥ || 41 || natvevaṃ jīvasaṃkṣaye sati asya dehapātaḥ prāptaḥ na ca asau suprabuddhasyāpi dehinaḥ sadya eva dṛśyate tatkathamayaṃ tadārūḍhapramitiḥ [dehasadbhāve turyapadārūḍhivirodhādityarthaḥ |] ? ityāśaṅkyāha - bhūtakañcukī tadā vimukto bhūyaḥ patisamaḥ paraḥ || 42 || tadeti abhilāṣakṣayāt jīvasaṃkṣaye puryaṣṭakapramātṛtābhimānavigalane sati ayaṃ bhūtakañcukī śarīrārambhīṇi bhūtāni kañcukamiva vyatiriktaṃ prāvaraṇamiva na tu ahantāpadaspa- p. 135) rśīni [kalpitapuryaṣṭakādiśarīre paśujanavat parimitāhaṃbhāvavigalanādityarthaḥ |] yasya tathābhūtaḥ san vimukto nirvāṇabhāk yato bhūyo bāhulyena patisamaḥ cidghanapārameśvarasvarūpāviṣṭaḥ tata eva paraḥ pūrṇaḥ śarīravṛttirvratam (3-26) ityuktasūtrārthanītyā dalakalpe [dalaḥ jīrṇanirmokaḥ | idaṃ tātparyam yathā muktāyāṃ tvaci sarpasya ahantābhimānāgrahaṇam evaṃ śivajñānābhyasanena pṛthaktayā parāmṛṣṭe dehādau pramātṛtābhimānābhāvaḥ | yadvā dalaḥ khaḍgapidhānam yathā khaḍgādvyatiriktaḥ tathā vyatirikte dehe tatpramātṛbhāvena nāyaṃ spṛśyate | ] dehādau sthito'pi na tatpramātṛtāsaṃskāreṇāpi spṛṣṭaḥ | taduktaṃ śrīkularatnamālāyāṃ yadā guruvaraḥ samyak kathayettanna saṃśayaḥ | muktastenaiva kālena yantrastiṣṭhati kevalam || kiṃ punaścaikatānastu [ekatāno'nanyavṛttirityarthaḥ |] pare brahmaṇi yaḥ sudhīḥ | kṣaṇamātrasthito yogī sa mukto mocayetprajāḥ || iti | śrīmṛtyujityapi nimeṣonmeṣamātraṃ tu tattvaṃ yadyupalabhyate | tadaiva kila mukto'sau na punarjanma cāpnuyāt || iti | kulasāre'pi p. 136) aho tattvasya māhātmyaṃ jñātamātrasya sundari | śrotrāntaraṃ tu saṃprāpte tatkṣaṇādeva mucyate || iti || 42 || nanu bhūtakañcukitvamapi asya kasmāt tadaiva na nivartate ! ityāha - naisargikaḥ prāṇasaṃbandhaḥ || 43 || nisargāt svātantryātmanaḥ svabhāvāt āyāto naisargikaḥ prāṇasaṃbandhaḥ saṃvit kila bhagavatī viśvavaicitryam avabibhāsayiṣuḥ saṃkocāvabhāsapūrvakaṃ saṃkucadaśeṣaviśvasphurattātmakaprāṇanārūpagrāhakabhūmikāṃ śritvā grāhyarūpajagadābhāsātmanā sphuratīti naisargikaḥ svātantryāt prathamamudbhāsito'syāḥ prāṇasaṃbandhaḥ [naisargikaprāṇasaṃbandhāt tadavasthityavadhiḥ kañcukāvasthitiḥ tayoḥ sāhacaryaṃ mitapramātṛniṣpāditakārmapāśādhīnam | ataśca prāktanasaṃcitamiśrakarmotpannaṃ bhogāyatanaṃ prārabdhopanatabhogyabhogādeva kṣīyate nānyathā tasmāt tattvavido vapuṣaḥ cakrabhramivat avasthānamārabdhabhogātivāhanaprayojanam ityarthaḥ |] | tathā ca śrīvājasaneyāyām yā sā śaktiḥ parā sūkṣmā vyāpinī nirmalā śivā | śakticakrasya jananī parānandāmṛtātmikā || p. 137) mahāghoreśvarī caṇḍā sṛṣṭisaṃhārakārikā | trivahaṃ trividhaṃ tristhaṃ balātkālaṃ prakarṣati [prāṇapariṇatā jīvanarūpā parā śaktiḥ ghorātighorādiśakticakrajananāt tadīśitrī svarūpagopanonmukhatvāt caṇḍarūpā tasyā eva truṭyādiśaktikālaparimitiparyantaṃ kālakarṣaṇāt tatsṛṣṭisaṃhartṛtvam | trivahamiti triṣu iḍāpiṅgalāsuṣumnāmārgeṣu vahati iti trividhaṃ somasūryāgnirūpam tristham atītādiṣu sthitam |] || iti saṃvida eva bhagavatyāḥ prāṇakrameṇa nāḍitrayavāhisomasūryavahnyātmāvasthitātītānāgatavartamānarūpabāhyakālollā sanavilāpanakāritvamuktam [ullāsanaṃ bahiḥsṛṣṭiḥ vilāpanam antaḥ saṃharaṇam |] | taduktaṃ svacchande'pi prāṇaḥ [hakārastu smṛtaḥ prāṇa iti yo'śeṣavācyavācakāvibhāgavimarśamayo halākṛtiḥ prāṇa uktaḥ sa eva svātantryāvabhāsitasaṃkocapuraḥsaramavarohaṇakrameṇa prakṛtaṃ rūpaṃ yasya prāṇanarūpasāmānyaprāṇasya sa visargāpūraṇaṃ prati sarvaireva suṣirabhāgaiḥ bahiḥ tattadbhāvāvabhāsasṛṣṭirūpavisargārthaṃ tadavabhāsapuraḥsaraṃ praveśayuktyā tadāharaṇena antaḥ āpūraṇārthaṃ prakarṣeṇa ananāt dhvananāt arthajighṛkṣāgrahaṇaviśrāntidaśocitāt vimarśāt prāṇa ityarthaḥ | etadeva sphuṭayati nityamiti | sarvadehagato'pi ayaṃ prāṇināmurasi sphuṭamupalabhyamānatvena avasthito nityamāpūrayan arthāt prāṇino'rthān ca praveśanirgamābhyāṃ vimarśamayaṃ jīvanaṃ kurute ityuttareṇa saṃbandhaḥ | ] prāṇamayaḥ prāṇo visargāpūraṇaṃ prati | nityamāpūrayatyeṣa prāṇināmurasi sthitaḥ || iti | prāṇasya p. 138) hakārastu [yo'yaṃ hal ākṛtiḥ yasya sa anacko'nāhatadhvanyātmā svayamuccarate devi prāṇināmurasi sthitaḥ | iti nītyā svapravṛttaḥ nādākhyaṃ yatparaṃ bījam ................. iti tantrāntaroktasthityā sarvasya svataḥ sphuran sa eṣa prāṇaḥ prāṇanāparaparyāyo jīvaḥ smṛto gurupāraṃparyeṇa avicchedena adhītaḥ | atha ca dhūlibhedānusāreṇa halākṛtiḥ aśeṣaṃ viśvaṃ garbhīkṛtya kuṇḍalinyākāraḥ prasuptabhujagarūpaḥ svapravṛttaḥ svayameva nādāmarśarūpatāṃ nimajjya prāṇātmakaṃ rūpamāviśya sthitaḥ yataḥ pārameśī bodhākhyā śaktiḥ viśvaṃ garbhīkṛtya parā kuṇḍalikā satī vimarśarūpatayā nādātmavarṇakuṇḍalikātmatayā bhāti ityāmnāyaḥ | evaṃ ca vyākhyātarūpaḥ prāṇa eva haṃsaḥ ūrdhvamadhaśca svarasena vahan hānasamādānadharmakahakārasakāravimarśarūpatayā sphuraṇāt |] smṛtaḥ prāṇaḥ supravṛtto halākṛtiḥ | ityuktanītyā śrīsvacchandabhaṭṭārakarūpaprāṇamayatvāt visargāpūratayā sṛṣṭisaṃhārakāritvamabhihitam iti yuktamuktam naisargikaḥ prāṇasaṃbandhaḥ iti | ata eva śrībhaṭṭakallaṭena prāṇākhyanimittadārḍhyam prāk saṃvit prāṇe pariṇatā | iti tattvārthacintāmaṇāvuktam || 43 || ataśca sthite'pi naisargike prāṇasaṃbandhe yastadārūḍha [tadārūḍha iti prāṇanārūpagrāhakabhūmikāmāśrita ityarthaḥ |] āntarīṃ kalāṃ vimṛśannāste sa lokottara eva ityāha - p. 139) nāsikāntarmadhyasaṃyamāt kimatra savyāpasavyasauṣumneṣu || 44 || sarvanāḍīcakrapradhānarūpeṣu savyāpasavyasauṣumneṣu dakṣiṇavāmamadhyanāḍīpadeṣu yā nāsikā nasate kauṭilyena vahati iti kṛtvā kuṭilavāhinī prāṇaśaktiḥ tasyāḥ antariti āntarī saṃvit tasyāḥ api madhyaṃ sarvāntaratamatayā pradhānam | tasya devātidevasya parabodhasvarūpiṇaḥ | vimarśaḥ paramā śaktiḥ sarvajñā jñānaśālinī || iti śrīkālikākramoktanītyā yat vimarśamayaṃ rūpaṃ tatsaṃyamāt antarnibhālanaprakarṣāt [bhūyobhūyaḥ antarmukhasvarūpe dārḍhyena avahitatvāt cittadhāraṇaṃ nibhālanam bhala dhāraṇe iti dhātvarthāt |] kimatra ucyate ayaṃ hi sarvadaśāsu dedīpyamāno nirvyutthānaḥ paraḥ samādhiḥ | taduktaṃ śrīvijñānabhairave grāhyagrāhakasaṃvittiḥ sāmānyā sarvadehinām | yogināṃ tu viśeṣo'yaṃ saṃbandhe sāvadhānatā [prāṇāpānagatyātmagrāhyagrāhakavijñānaṃ sarvapramātṛsādhāraṇam yogināṃ tu tatsaṃcāre parapramātrāveśāvahitatvam |] || iti || 44 || p. 140) evamīdṛśasya yogaphalaṃ darśayan prakaraṇamupasaṃharati - bhūyaḥ [bhūyaḥśabdasya bāhulyapunastvarūpadvaiyarthyam |] syātpratimīlanam || 45 || caitanyātmanaḥ svarūpāt uditasya asya viśvasya bhūyaḥ punaḥ vigalitabhedasaṃskārātmanā bāhulyena ca pratimīlanam caitanyābhimukhyena nimīlanaṃ punarapi caitanyātmasvasvarūponmīlanarūpaṃ parayogābhiniviṣṭasya yogino bhavati | taduktaṃ śrīsvacchande unmanāparato [samanāśakteḥ parato ya ātmana unmanāśaktiyogaḥ sa tādātmyarūpaḥ tatra aunmanase paramaśivadhāmni nirvikalpavimarśo'pi nāsti vedyatvābhāvāt | vedyatāyā samanāvadheḥ pāśajālamayatayā savikalparūpatvāt | ] devi tatrātmānaṃ niyojayet | tasminyuktastato hyātmā tanmayaśca prajāyate || iti | tathā ca udbodhito yathā vahnirnirmalo'tīva bhāsvaraḥ | na bhūyaḥ praviśetkāṣṭhe tathātmādhvana [ṣaḍadhvātmanaḥ pāśajālādityarthaḥ |] uddhṛtaḥ || malakarmakalādyaistu nirmalo vigataklamaḥ | tatrastho'pi na bādhyeta yato'tīva sunirmalaḥ || p. 141) iti | bhūyaḥ syādityabhidadhato'yamāśayaḥ yat śivatvamasya yogino na apūrvam api tu svabhāva eva kevalaṃ māyāśaktyutthāpitasvavikalpadaurātmyāt bhāsamānamapi tat nāyaṃ pratyavamraṣṭuṃ kṣamaḥ ityasya uktopāyapradarśanakrameṇa tadeva abhivyajyate iti śivam || 45 || seyamāgamasaṃvādaspandasaṃgaisundarā | vṛttiḥ śaivarahasyārthe śivasūtreṣu darśitā || 1 || śivarahasyanidarśanasaṃsravan - navanavāmṛtasārarasolbaṇām | sukṛtino rasayantu bhavacchide sphuṭamimāṃ śivasūtravimarśinīm || 2 || iyamarocakināṃ rucivardhinī pariṇatiṃ tanute paramāṃ mateḥ | rasanamātrata eva sudhaughavat- mṛtijarājananādibhayāpahṛt || 3 || dehaprāṇasukhādibhiḥ parimitāhantāspadaiḥ saṃvṛta- ścaitanyaṃ cinute nijaṃ na sumahanmāheśvaraṃ svaṃ janaḥ | madhye bodhasudhābdhi viśvamabhitastatphenapiṇḍopamaṃ yaḥ paśyedupadeśatastu kathitaḥ sākṣātsa ekaḥ śivaḥ || 4 || p. 142) tarata tarasā saṃsārābdhiṃ vidhatta pare pade padamavicalaṃ nityālokapramodasunirbhare | vimṛśata śivaproktaṃ sūtraṃ rahasyasamujjvalaṃ prasabhavilasatsadyuktyāntaḥ samutplavadāyi tat || 5 || iti śrīmanmahāmāheśvarācāryavaryābhinavaguptapādapadmopajīvi##- nāma tṛtīya unmeṣaḥ || 3 || samāptā ceyaṃ śivasūtravimarśinī || kṛtiḥ śrīkṣemarājasya kṣemāyāstu vimarśinām | śivasvātmaikyabodhārthā śivasūtravimarśinī || ########### END OF FILE #######