#################################################### MUKTABODHA INDOLOGICAL RESEARCH INSTITUTE Use of this material (e-texts) is covered by Creative Commons license BY-NC 4.0 Catalog number: M00346 Uniform title: śrīkarabhāsya Main title: śrīkarabhāsya vedāntasūtrāṇām vīraśaivabhāṣyam Secondary title: Being the Virashaiva Commentary on the Vedantasutras by Shreepati Author : śrīpati Editor : C. Hayavadana Rao Description: The Vīraśaiva Commentary on the Vedāntasūtras by śrīpati Notes: Data entered by the staff of Muktabodha under the supervision of Mark S. G. Dyczkowski. Revision 0: June 26, 2016 Publisher : Bangalore Press Publication year : 1936 Publication city : Bangalore Publication country : India #################################################### śrīkarabhāṣyam vedāntasūtrāṇāṃ vīraśaivabhāṣyam ṣrīpatipaṇḍitācāryaiḥ praṇītam si. hayavadana rāv beṃngalūra siṭi beṃgalūr presa iti khyāpita mudrākṣaraśwālāyāṃ mudritam 1936 atha śrīkarabhāṣye pañcapādikāyā viṣayānukramaṇī prathamādhyāye prathamaḥ pādaḥ ānandamayādhikaraṇam (avatārikā) sūtrārthavicāraḥ pūrvapakṣaḥ siddhāntaḥ - śivasya parabrahmaṇaḥ ānandamayaśabdavācyatvapratipādanapūrvakaṃ śārīrasya jagatkāraṇatvanirākaraṇam | antaradhikaraṇam (ṣaḍliṅgasthalanirūpaṇam) śivastha parabrahmaṇaḥ mahāliṅgātmakatvapratipādanam prābhākaramukhyaśarīrātmakasya paraśivabrahmaṇaḥ sarvāntaratvena mahāliṅgātmakatvakathanam kapyāsapadasya arthanirṇayaḥ akāśādhikaraṇam paramaśivasya brahmaṇaḥ prasādaliṅgātmakatvapratipādanam prāṇādhikaraṇam śivasya caraliṅgātmakatvanirūpaṇam jyotiradhikaraṇam paramaśivasya śivaliṅgātmakatvapratipādanam śivasya guruliṅgātmakatvanirūpaṇam gāyatryāḥ guruliṅgātmakatvanirūpaṇam śivasya ācāraliṅgātmakatvanirūpaṇa puruṣasūktasya śivaparatvapratipādanam hari-harayoḥ prakṛtipuruṣatvakathanam prāṇādhikaraṇam śivasya bāhyeṣṭa(prāṇa)liṅgātmakatvapratipādanam śivasya iṣṭa-prāṇa-bhāvaliṅgātmakatrividhopāsyatvapratipādanam prathamādhyāye dvitīyaḥ pādaḥ sarvatraprasidhyadhikaraṇam bāhyaliṅgadhāraṇasiddhāntapratipādanam antarliṅgadhāranapratipādanam paraśivasya brahmaṇaḥ daśavidhaliṅgātmakatvapratipādanam liṅgadhāraṇasya vaidikatvanirūpaṇam vīraśaivāṣṭāvaraṇāni śūdrāṇāṃ brahmavidyādhikāranirākaraṇam rudrāhutyavasare rudrasya amaṅgalārthatvanirasanam śivasya parabrahmaṇaḥ upāsyatvaṃ nārāyaṇasyopāsakatvakathanam brāhmaṇalakṣaṇam liṅgadarśanadhāraṇayoḥ sarvotkṛṣṭatvapratipādanam gautamasmṛtyuktabrāhmaṇalakṣaṇam liṅgāṅgināṃ liṅgārcane sūtakanirākaraṇam pañcabrahmamantrāṇāṃ ṣaṭtriṃśattatvarūpatvapratipādanam vāmapāṇyadhikaraṇakaliṅgapūjādeḥ śrautatvapratipādanam parameśvarasya sthūlasūkṣmakāraṇaśarīrādyupādhivaśāt iṣṭādiliṅgaśrayātmanā paricchinnatva nirūpaṇam bhasmadhāraṇasya śrautatvapratipādanam rudrākṣadhāraṇasya śrautatvanirūpaṇam pādodakaprasādasvīkārasya vaidikatvakathanam śivaprasādasvīkārasya śrautatvapratipādanam pādodakavidhiḥ viṣṇuprasādasvīkarasyāśrautatva nirūpaṇam paramaśivasya brahmaṇaḥ bhaktānugrahārthaṃ śarīraparigrahatvakathanam jīvabrahmaṇoḥ bhedābhedatvapradarśanam atṛtvādhikaraṇam paraśivasya sarvasaṃhartṛtvakathanam guhādhikaraṇam - parameśvarasya guhāhitatvanirvacanam jīvabrahmaṇoḥ bimba-pratibimbabhāvanirākaraṇam antarādhikaraṇam paramaśivasya cakṣurmadhyopāsyatvapratipādanam parameśvarasya akṣipuruṣatvakathanam paramaśivasya brahmaṇaḥ śaktivaiśiṣṭyanirūpaṇe śrutiprāmāṇyaṃ pradarśanam antayāmyādhikaraṇam paramaśivasya sarvāntaropāsyatvapratipādanam maheśvarasyaiva sarvāntaryāmitvanirūpaṇam adṛśyatvādhikaraṇam parameśvarasya sarvādhikatvavyavasthāpanam vaiśvanarādhikaraṇam paramaśivasya jāṭharāgnirūpeṇa sarvopāsyatvanirūpaṇam prathamādhyāye tṛtīyaḥ pādaḥ dyubhvādyadhikaraṇam paramaśivasya brahmaṇaḥ dyubhvādyāyatanatvapratipādanam muktasvarūpanirūpaṇam viśiṣṭādvaitāt viśeṣādvaitasya vaiśiṣṭyam jīvaparimāṇatvakathanam bhedābhedātmakaviśeṣādvaitasya sarvottaratvanirūpaṇam viśeṣādvaitaśabdanirvacanam jagataḥ satyatvapratipādanam bhūmādhikaraṇam parameśvarasya bhūmaśabdavācyatvapratipādatam akṣarādhikaraṇam cicchaktiviśiṣṭasya paramaśivasya akṣaraśabdavācyatvanirūpaṇam paramaśivasya śaktiviśiṣṭatvapratipādanam īkṣatikarmādhikaraṇam paramaśivasya kṛṣṇapiṅgalatvakathanam daharādhikaraṇam maheśvarasya bhaktasasāratāṇārtha daharātmakatvakathanam nārāyaṇoktabhedābhedaśaktiviśiṣṭaśivādvaitaprasaṅgaḥ anukṛtyadhikaraṇam daharātmakasya parameśvarasya svayamprakāśakatvasthūlasūkṣmacidacitprakāśakatvapradarśanam ṣaḍvidhatātparyaliṅgaiḥ bhagavadgītāyāḥ śivaparatvapratipādanam pramitādhikaraṇam parameśvarasya rūpopanyāsatvanirūpaṇam brahmavidyādhikāranirūpaṇam devatādhikaraṇam devānāṃ brahmavidyādhikāravicāraḥ brahmavidyādhikāre ācāryāntarakṛtākṣepa nirāsapūrvakasvamatakathanam apaśūdrādhikaraṇam śūdrāṇāṃ brahmavidyādhikāranirākaraṇam kampanādhikaraṇam śivasya parabrahmaṇaḥ sādhākānugrahāya manuṣyahṛdayapramitatvanirūpaṇam jyotiradhikaraṇam daharādiṣu upāsyatvena pratipāditasya parabrahmaṇaḥ śivasya prāpyatvakathanam śivasya brahmaṇaḥ puruṣottamatvapratipādanam arthāntaratvādivyapadeśādhikaraṇam suṣuptyadhikaraṇam prathamādhyāye caturthaḥ pādaḥ ānumānikādhikaraṇam pradhānajagatkāraṇatvanirākaraṇapūrvakaṃ paramaśivasya sarvopāsyatvapratipādanam camasādhikaraṇam saṃkhyopasaṃgrahādhikaraṇam pañcaviśatitatvāpekṣayā ṣaṭtriṃśattattvagrahaṇasya yuktatāniṣkarṣaḥ ṣaṭtriṃśattatvānāṃ nāmato grahaṇam kāraṇatvādhikaraṇam paramaśivasya pañcamahābhūtakāraṇatvakathanam bālākyadhikaraṇam śuddhādvaitamatanirākaraṇam jīvamukhyaprāṇaliṅgāditrividhopāsanasmaraṇam vākyānvayādhikaraṇam paramatanirākaraṇapūrvakasvasiddhāntasthirīkaraṇam saṃyuktabhedamatanirūpaṇam advaitavādimatanirūpaṇam sarvaśrutyabhipretavedāntasiddhāntasammataviśeṣādvaitarāddhāntaḥ prakṛtyadhikaraṇam jagadbrahmaṇoḥ bhedābhedatvapratipādanam śaktiviśeṣaviśiṣṭaśivādvaitapadanirdeśaḥ brahmaṇaḥ nirviśeṣatva saviśeṣatvanirūpaṇam paramaśivasya ubhayakāraṇatvapratipādanam sarvavyākhyānādhikaraṇam bhedābhedapradhānaviśeṣādvaitamatasya paramaśive samanvayaḥ dvitīyādhyāyasya prathamaḥ pādaḥ smṛtyanavakāśādhikaraṇam sāṃkhyasmṛtinirākaraṇam yogapratyuktyadhikaraṇam yogasmṛtinirākaraṇam na vilakṣaṇatvādhikaraṇam paraśivabrahmaṇaḥ sarvavilakṣaṇatvādipratipādanam jagajjīveśvaramithyāvādapradhānasmārtaikadeśādvaitamatanirāsaḥ śākyolūkyākṣapādakāpilāditarkāṇāṃ tatvārthaniścayābhāvapradarśanam jñānakarmaṇoḥ samasamuccayatvapratipādanam śiṣṭāparigrahādhikaraṇam jaiminīyamithyādvaitādi avaidikavādanirasanam bhoktāpatyādhikaraṇam parabrahmaṇaḥ viśvādhikatvapratipādanam ārambhaṇādhikaraṇam kāryakāraṇayorananyatvapratipādanam jagatsatyasvapratipādanam itaravyapadeśādhikaraṇam jīvabrahmavādimatanirākaraṇam śrīkaṇṭhopajñaviśiṣṭādvaitamatanirākaraṇam upasaṃhāradarśanādhikaraṇam parameśvarasya aghaṭiaghaṭanāsāmarthyapradarśanam kṛtsnaprasaktyadhikaraṇam paramaśivasya brahmaṇaḥ mūrtāmūrtobhayātmakatvapratipādanam niravamavasyāpi brahmaṇaḥ jagatkāraṇatvapratipādanam niravayavasyāpi brahmaṇaḥ jagatkāraṇatvapratipādanam brahmaṇaḥ sarvaśaktiviṣṭatvapratipādanam brahmaṇaḥ nirviśeṣatvavādanirasanam parameśvaraḥ svalīlārthameva jagatsṛjati vaiṣamyanairghṛṇyādhikaraṇam paramakāruṇikasya parameśvarasya vaiṣamyanairghṛṇyādidoṣanirākaraṇam jaganmithyātvavādanirasanam sarvadharmopapatyadhikaraṇam dvitīyādhyāyasya dvitīyaḥ pādaḥ dvitīyapādāvatārikā 1 racanānupapatyadhikaraṇam 2 anumānasādhyaṃ pradhānaṃ na jagatkāraṇam 2 mahaddīrghādhikaraṇam 13 vaiśeṣikanaiyāyikamatanirākaraṇam 13 paramāṇujagatkāraṇatvādhikaraṇam 15 paramāṇujagatkāraṇatvavādanirākaraṇam 15 samudāyādhikaraṇam 19 bauddhamatanirākaraṇam 19 nābhāvādhikaraṇam 29 nirviśeṣādvaitavāsiṣṭhamatanirākaraṇam 29 svapnaprapañcasya satyatvapratipādanam 32 sarvathānupapatyadhikaraṇam 33 śūnyādvaitākhyasāndīpanamatanirākaraṇam 33 ekasminnasambhavādhikaraṇam 37 jainamatanirākaraṇam 37 patyadhikaraṇam 42 śaivamatābhāsaka-miśra-raudra-pāśupata-gāṇāpatya-saura-śākta##- śivasya jagadubhayakāraṇatvapratipādanam 45 utpatyasambhavādhikaraṇam 57 pāñcarātrāgamoktaviśiṣṭādvaitamatanirākaraṇam 57 rudrasya tāmasatvāmaṅgalatvanirākaraṇam 59 śivasya brāhmaṇatvapratipādanam 60 viṣṇoḥ kṣatriyatvanirūpaṇam 62 vīreśvarasya rāmānujakalpitaveṅkaṭeśvaratvapratipādam | veṅkaṭeśvarasyābhāsaviṣṇutvam | 62 vyāsabhujastambhanavicāraḥ 67 brāhmaṇalakṣaṇam 70 viṣṇoḥ śivaliṅgārādhakatvapratipādanam 73 rudrahomānantaraṃ apa upspṛśye tyakteḥ nā'maṅgalātmakatvamapi tu tadantardhānārthakatvamiti pratipādanam 74 śivadīkṣāvatāṃ avasānekhananameva na dahanaṃ iti pratipādanam 76 vedamayasya vīraśaivasya samutkṛṣṭatvapratipādanam 80 liṅgadhāribrāhmaṇānāṃ dānapātratvasamarthanam 81 dvitīyādhyāyasya tṛtīyaḥ pādaḥ viyadadhikaraṇam 86 ākāśasya brahmakāraṇakatvapratipādanam 86 mātariśvādhikaraṇam 91 vāyoḥ brahmakāraṇakatvapratipādanam 91 tejo'dhikaraṇam 93 vahnyādīnāṃ brahmajanyatvapratipādanam 93 avadhikaraṇam 94 jalasya brahmajanyatvanirūpaṇam 94 pṛthivyadhikaraṇam 95 pṛthivyāḥ brahmajayatvaṃ darśayati 95 tadabhidhyānādhikaraṇam 97 viparyayādhikaraṇam 98 pañcānāmapi bhūtānāṃ brahmavilīnatvaṃ darśayati 98 antarāvijñānādhikaraṇam 100 carācaravyapāśrayādhikaraṇam 101 ātmādhikaraṇam 103 ātmā notpadyate śrutyabhāvāt 103 jñādhikaraṇam 107 cetanatvājjīvasyājanyatvapratipādanam 107 utkrāntigatyadhikaraṇam 109 jīvasya aṇutvasamarthanam 109 kartradhikaraṇam 116 jīvātmanaḥ kartṛtvasamarthanam 116 parāyattādhikaraṇam 121 jīvasya puṇyāpuṇyakartṛtvaṃ paraśivapreraṇayā sambhavati 121 nārāyaṇapadasya śivaparatvapratipādanam 122 aṃśādhikaraṇam 127 jīvasya śivāṃśatvapratipādanam 127 jīvabahutvasamarthanam 130 śivasya viṣṇuvallabhatvapratipādanam 131 dvitīyādhyāyasya caturthaḥ pādaḥ prāṇo'tpatyadhikaraṇam 139 saptagatyadhikaraṇam 143 prāṇāṇutvādhikaraṇam 147 vāyukriyādhikraṇam 149 jyotirādyadhikaraṇam 154 maheśvarasyaiva jīvakṛtakarmānusāreṇa indriyaprerakatvapratipādanam 154 ta indriyāṇi tadvyapadeśādhikaraṇam 157 prāṇa-manasoḥ indriyādadhikatvapratipādanam 157 saṃjñāmūrtikḷptyadhikaraṇam 159 trivṛtkaraṇakartu paramātmanaḥ śivasya carācarasṛṣṭihetutvasamarthanam 159 trivṛtkaraṇasvarūpanirūpaṇam 163 tṛtīyādhyāyasya prathamaḥ pādaḥ tadantarapratipatyadhikaraṇam 169 jīvasya lokāntaragamanāgamanavicāraḥ 169 pañcāgnikrameṇa garbhotpattiprakāraḥ 172 bhaktādiśaraṇāntapañcasthaleṣu dvaitasiddhiḥ aikyasthale'dvaitasiddhiśca 176 kṛtātyayādhikaraṇam 178 karmāvaśeṣassan jīvo mṛtyulokaṃ pratyavarohati 178 caraṇaśabdārthavicāraḥ 180 ācāraprāśastyam 181 sukṛtaduṣkṛte eva caraṇaśabdābhidheye 182 aniṣṭādikāryādhikaraṇam 184 duṣkṛtinaḥ narake mahadduḥkhamanubhūya karmaviśeṣeṇa pāpayoniṃ labhante 184 jīvānāṃ yamājñādhārakatvavyapadeśāt na jaḍasya karmaṇaḥ svātantryam 185 śivasya parabrahmaṇaḥ vaivasvatādi-kartṛtvapratipādanam 185 tatsvābhāvyāpatyādhikaraṇam 193 puṇyakarmiṇāṃ svargāt punarāgamanaprakāraḥ 193 nāticirādhikaraṇam 194 vyomādau satvaratvaṃ vrīhyādau kiñcitkālavilambanam 194 ananyādhiṣṭhitādhikaraṇam 195 brīhyādiṣu duṣkṛtalabdha-jaḍaśarīreṇa tadbhogamanubhūya punaḥ sukṛtaviśeṣeṇa puṇyayoniparigrahaḥ 195 chāgapaśupratyāmnāyatvena piṣṭapaśugrahaṇasyāvirodhatā 197 tṛtīyādhyāyasya dvitīyaḥ pādaḥ svapnaprapañcadṛṣṭāntena jaganmithyātvavādinirākaraṇam 202 sandhyādhikraṇam 202 svapnasya bhaviṣyacchubhāśubhaphalasūcakatvadarśanāt svapnasyāpi satyatvapratipādanam 202 jīvāntaryāmitayā svapnaprapañcasya kartṛtvamīśvarasya 204 jaḍapradhānasya paramaśivābhinnaśaktirūpasya tadviśiṣṭasya baddhajīvasya ca svapnaprapañcakartṛtvam 205 jīvasya pāśamāyātirohitatvapāśamokṣayośca parameśvarāyattatvāt svapnakartṛtvamapi netarasya 206 śivācāryakṛpālabdhaśaktipātamahimnā jīvasya śivājñānanirodhakāt mamatvādikaṃ utpāṭyate 207 śaktipātasvarūpaḥ 207 śaktipātastu tīvramandādibhedena bhaktādyaikyānteṣu sthaleṣu ṣaḍvidho'bhūt 208 mithyātvasamarthanaparatve śrutiḥ sūtra virodho durnivāraḥ 209 tadabhāvādhikaraṇam 213 suptigamanahetutvaṃ śivasyaiva 213 jīvasya rājasādṛśyapratipādanam 213 karmānusmṛtiśabdavidhyadhikaraṇam 218 suṣuptau saṃsaran jīvaḥ paraśivāraṇyaṃ jyotirliṅgaṃ upasaṃpadya āśvastaḥ punarbhogāyottiṣṭhati 218 mugdhādhikaraṇam 220 suṣuptyavasthā-mūrchāvasthayoḥ parasparavailakṣaṇyakathanam 220 ubhayaliṅgādhikaraṇam 222 parabrahmaṇaḥ śivasya mūrtāmūrtobhayaliṅgatvapratipādanam 222 antarliṅgadhāraṇam 223 liṅgadhāribrāhmaṇalakṣaṇam 223 bāhyaliṅgadhāraṇam 223 parameśvarasya daharopāsyatvasamarthanam 223 ubhayātmakatvapratipādanam 223 liṅgadhāraṇasthānāni nirūpyante 225 prakṛtaitāvatvādhikaraṇam 236 paramaśivasya brahmaṇaḥ ubhayaliṅgatvasamarthanam 236 ārādhakaḥ ārādhyaśabdārthanirvacanam 238 svānubhavajñānasya phalahetutvapradarśanam 241 upāsanasya sarvādhikyapratipādanam 241 ahikuṇḍalādhikaraṇam 243 jīvabrahmaṇoḥ bhedābhedasvarūpapratipādanam 243 parādhikaraṇam 248 jīvabrahmaṇoḥ bhedābhedasamarthanam 248 tathānyapratiṣedhādhikaraṇam 253 jīvabrahmaṇoḥ prāpya-prāpakatvanirṇayaḥ 253 viṣṇoḥ śivaśaktyaṃśatvapratipādanam 254 phalādhikaraṇam 257 jaiminimatanirākaraṇam 257 sarvavedāntapratipatyadhikaraṇam 262 paramaśivopāsanaguṇāḥ upanyasyante 262 sarvaśākhāpratipādyasajātīyaśivapradhānadaharādyupāsananirūpaṇaṃ 262 śirovratam 263 śirovratasvarūpanirūpaṇam 264 paramaśivasya daharādisakalavidyopāsyatvapratipādanam 265 upāsanāyāḥ prayojanaṃ darśayati 266 anyathātvādhikaraṇam 268 phalaikatvādatrāpi vidyaikyaṃ darśayati 268 daharādividyānāṃ phalaikyāt vidyaikyaṃ 271 niṣkāmanayā śivārpitadhiyā kṛtānāṃ jyotiṣṭomādīnāṃ paramparayā brahmaprāptiḥ daharādyupāsakānāṃ tu sākṣāt brahmaprāptihetutvam 272 puṇyakarmaṇāmāvaśyakatvam 274 sarvābhedādhikaraṇa 276 na cātra vidyābhedaḥ śivādhiṣṭhānatvāt sarvatra 276 ānandādyadhikaraṇam 278 paramaśivasya brahmaṇaḥ anantakalyāṇaguṇaviśiṣṭatvapratipādanam 278 sarveṣāṃ mumukṣūṇāṃ śivopāsanasyaiva kartavyatānirṇayaḥ 283 kāryākhyānādhikaraṇam 284 saguṇopāsakānāṃ sarveṣāṃ nirguṇabrahmaprāptyupāyasādhanaparatvaniṣkarṣaḥ 284 samānādhikaraṇam 288 brahmasākṣātkāraikaphalakaśāṇḍilyādisarvavidyānāṃ vidyaikyatvasamarthanam 288 sambandhādhikaraṇam 291 parasparāṅgāṅgisambaddhasaguṇanirguṇopāsanaikyādvidyaikyatvanirṇayaḥ 291 sambhṛtyadhikaraṇam 294 sakalaguṇaviśiṣṭabrahmopāsanasya paraśivabrahmalokaprāptisādhanatvasamarthanam 294 puruṣavidyādhikaraṇam 296 mānasa-kriyāmaya-jyotiṣṭomayoḥ cittaśuddhidvārā paramparayā mokṣahetutvanirṇayaḥ 296 vedādyadhikaraṇam 298 śaṃ no mitraḥ śukraṃ pravidhya ityādimantradvayapārāyaṇaprāpyaśivalokakāmyaphalāvāptyoḥ nirṇayaḥ 298 hānyadhikaraṇam 300 hānyadhikaraṇam 300 saguṇaparaśivabrahmopāsanālabhyotkṛṣṭaphalanirṇayaḥ 300 sāmparāyādhikaraṇam 303 vīraśaivadīkṣākāle śivadīkṣāpūrvakālikapuṇyāpuṇyakarmavināśaḥ prāṇotkramaṇānantaraṃ dīkṣānantarakālikasvābhāvikasukṛta-duṣkṛtavināśavicāraḥ 303 śivaikaniṣṭhānāṃ puṇyanirākaraṇapūrvakaśivalokaprāptiḥ śivatvaprāptiśca 307 aniyamādhikaraṇam 310 mūrtāprākṛtadivyaparaśivabrahmopāsakaprāpyacidvilāsānandānubhavavicāraḥ 310 akṣarādyadhikaraṇam 312 niravayavabrahmasākṣātkāravatāṃ videhakaivalyaprāptinirṇayaḥ 312 antaratvādhikaraṇam 316 paraśivasya brahmaṇa eva sarvāntarupāsyatvanirṇayaḥ 316 kāmādyādhikaraṇam 322 paraśivasyaiva praṇavāyatanatvādisamarthanam 322 śakti-śivayoḥ viṣṇu-īśvarayoḥ tādātmyasāmarasyapratipādanam 324 sāmarasyamukti sārūpyamuktivivekaḥ 328 pariśeṣaśabdārthaḥ 328 tannirdhāraṇāniyamādhikaraṇam 330 paraśive bhayayuktamuktitrayavilakṣaṇasāyujyamuktiprārthanāvidhiḥ 330 pradānādhikaraṇam 334 paraśive brahmaṇi īṣaṇātrayatyāgapūrvaka-sarvasamarpaṇayukta##- prājñādhikārilakṣaṇam 336 mandaprajñādhikārilakṣaṇam 337 ṛju-kuṭilena vā mārgeṇa sarvāsāṃ vidyānāṃ brahmaprāptiparatvam 337 liṅgabhūyastvādhikaraṇam 339 liṅgadharmapracuraḥ paraśivabrahmaṇaḥ sarvavidyopāsyatvasamarthanam 339 pūrvavikalpādhikaraṇam 342 sālokyādicaturvidhamuktīnāṃ ekakāle paraśivopāsakaprāpyatvasamarthanam 342 mānasasyāpyagnicayanasya svātantryeṇa paraśivabrahmalokaprāptisādhanatvavicāraḥ 346 eka ātmādhikaraṇam 346 pāramārthikabhedābhedavajjīva brahmaṇormadhye jīvasya brahmopāsanāyuktatānirākaraṇam 348 mumukṣvanuṣṭheyanairantaryānanyabhāvayuktaparaśivabrahmopāsanasya sarvavidyābhipretatvanirṇayaḥ 350 aṅgāvabaddhādhikaraṇam 351 sarveṣāmupāsakānāṃ sarvavidyādhikārayuktatānirṇayaḥ 351 sarveṣāṃ brahmopāsakānāṃ sarvaśākhāgatabrahmavidyopāsanādhikāraucityavivaraṇam 352 bhūmnaḥ kratuvajjyāyastvādhikaraṇam 353 samastopāsanasyaiva nyāyyatā bhūmākhyabrahmopāsanādhikyavicāraḥ 353 nānāśabdādibhedādhikaraṇam 356 mokṣaphalaikagamyasarvopāsanānāṃ sarvavidyāsamanvayasamarthanam 356 vidyāprabhedāḥ 356 vikalpādhikaraṇam 358 daharādyupāsanāsu madhye sveṣṭānusāreṇekaikapuruṣasya ekaikopāsanamavicchedenopāsanatvakartavyanirṇayaḥ 358 aṅgeṣu yathāśrayabhāvādhikaraṇam 360 brahmaprāptyaṅgabhūtānnamayādyupāsaneṣu puruṣāṇāṃ jyotiṣṭomādivat paramparayā muktihetutva nirṇayaḥ 360 samāhārādhikaraṇam 362 dṛḍhacittānāṃ mumukṣūṇāmeva śivayogena śivasākṣātkārasamarthanam 362 na vā tatsahabhāvādhikaraṇam 367 aṅgāvabaddhopāsanānāmapi daharādipratīkopāsanānāmiva samuccayasya anupapannatānirṇayaḥ 367 tṛtīyādhyāyasya caturthaḥ pādaḥ puruṣārthādhikaraṇam 370 brahmacaryādyāśramacatuṣṭayadharmanirūpaṇam 370 brahmavidyāyā karmāṅgatvānupapattiḥ 370 liṅgāṅgināṃ niṣkāmakarmāṇi vihitāni 380 ūrdhvaretaskādhikaraṇam 384 śaivāgamavihitaśaivacaturāśrami liṅgadhāraṇanirṇayaḥ 384 śaivaḥ pañcavivarjayet 385 na vidyā karmāṅgam 385 caturvidhāstu vijñeyā mikṣavo vṛttibhedataḥ 385 śaivānāṃ caturāśramiṇāṃ liṅgadhāraṇopadeśavidhānam 389 ekorāmaśabdarthanirvacanam 389 ūrdhvaretaskānāṃ brahmacāriṇāmeva saṃnyāsāśramānuṣṭheyatānirṇayaḥ 390 liṅgadhārisaṃnyāsisvarūpakathanam 391 mumukṣūṇāṃ iṣṭaliṅgadhāraṇavat brahmadaṇḍadhāryatānirdeśaḥ 392 gururapi gṛhasthāśramāvaśyāśrayaṇīyatānirṇayaḥ 394 stutimātrādhikaraṇam 395 karmāṅgabrahmacaryādivat saṃnyāsāśramasya vidheyatā 395 pariplavārthādhikaraṇam 398 brahmavidyāprakaraṇapaṭhitānāṃ upākhyānānāmapi brahmavidyānukūlatvapratipādanam 398 agnīndhanādyadhikaraṇam 400 brahmasākṣātkāre ādhānādikarmaṇāṃ mukhyahetutāyāḥ asaṅgatatā 400 sarvāpekṣādhikaraṇam 402 cittaśuddhi vairāgya-bhakti-jīvakāruṇyaṃ śravaṇa mannādiparamparayā svāśramavihitakarmaṇāṃ paraśivabrahmasākṣātkārahetutvapratipādanam 402 śamādyadhikaraṇam 404 sarvāśramiṇāṃ brahmavidyāṅgatvena śamadamādīnāmavaśyānuṣṭheyatānirṇayaḥ 404 sarvānnānumatyadhikaraṇam 406 brahmavidāmapi prāṇasaṃśaya eva sarvānnānumatiḥ vihitā 406 vihitatvādhikaraṇam 409 jñānakarmasamuccayānuṣṭhānaṃ sarveṣāmāśramiṇāṃ vidheyam 409 sadācāraniṣṭhānāṃ sarvāśramiṇāṃ bāhyābhyantaraliṅgadhāraṇa pūjādikamanavadyam 410 vidhurādhikaraṇam 412 āśrama anāśramasādhāraṇyena sarveṣāṃ mumukṣūṇāṃ brahmavidyādhikāranirṇayaḥ 412 tadbhūtādhikaraṇam 415 kṛtaprāyaścittānāṃ jaiminyabhimataḥ brahmavidyādhikāraviṣayaḥ 415 yatikṛtānāṃ mānasika-svāpnikapāpānāṃ prāyaścitasya taireva kṛtānāṃ āhāṅkārikasthūladehaja pāpānāṃ prāyaścittavirateśca śāstrīyatānirṇayaḥ 417 vratabhraṣṭānāṃ yatīnāṃ brahmavidyādhikāraniṣedhaḥ 417 svāmyadhikaraṇam 419 śivasyaiva karma-brahmopāsanāphaladātṛtvapratipādanam 419 sahakāryantaravidhyaṃdhikaraṇam 422 āśramadharmavat pāṇḍityamaunādīnāṃ vidyāsahakāritānirṇayaḥ 422 brahmacaryādyāśramiṇāmapi brahmavidyādhikārasya avirodhitānirṇayaḥ guruśabdārtha nirvacanañca 424 sarvāśramiṇāṃ brahmavidyādhikārasya yuktatā 425 maunādhikaraṇam 427 atyāśramilakṣaṇam 427 pūrvāpāśupata-mahāpāśupatasvarupam 427 nirābhāravīraśaivalakṣaṇam 428 anāviṣkārādhikaraṇam 429 śivayogināṃ bālādivadguptaśivajñānavaibhavatvaṃ svābhāvikam 429 aihikādhikaraṇam 432 jagadvāsanāyuktānāṃ jaḍabharatādivat kālāṃtareṇa mukti nirvāsanāyuktaśivaikaniṣṭhānāṃ vāmadevādivat iha janmanyeva mokṣaḥ 432 muktiphalādhikaraṇam 434 brahmavidyopāsakānāṃ svecchānusāreṇa saśarīrāśarīramuktidvayaprāptinirūpaṇam 434 caturthādhyāyasya prathamaḥ pādaḥ āvṛtyadhikaraṇam 439 sarvavidyāphalanirūpaṇam 439 niraṃntaramatanyabhāvānugataśravaṇamananādisādhakatadupāsanakartavyatānirṇayaḥ 439 ātmādhikaraṇam 443 santataśivabhāvanājanyaśivatvasākṣātkāra tatprāptivicāraśca 443 upāsanātraividhyapradarśanam 443 pratīkādhikaraṇam 447 śivotpannacetaneṣu śivadṛṣṭyupāsanasya śivasākṣātkārahetutvam 447 ādityādimatyadhikaraṇam 450 āsīnādhikaraṇam 452 āsanopaviṣṭasyaiva śivaisadhyānārhatānirṇayaḥ 452 tadadhigamādhikaraṇam 456 jagadvāsanāyuktānāṃ viduṣāṃ āgāmi-sañcita-karmakṣayāt anubhavena prārabdhanāśaḥ nirjagadvāsanāyuktānāṃ tu caturvidhakarmakṣayavicāraśca 456 itarādhikaraṇam 460 śaktipātamahimāphalabhūta-śivajñānotarakālika-puṇyā'puṇyakarmasaṃsmṛṣṭatā jīvasya 460 anārabdhakāryādhikaraṇam 462 śāstrāvyāyatajanya-śivajñānaprāpya-kālāntarabhāvi muktiphala nirvāsanājanyaśivajñānaprāpya-saśarīraparaśivasvarūpaphalāvāptyoḥ vistāraḥ 462 agnihotrādhikaraṇam 464 nirvāsanāvāsitāntaḥkaraṇaparipūritaḥ nirābhāraparamaviraktadharmāśramiṇāṃ karmatyāgaucityasya tadbhinnānāṃ śivopāsakānāmapi tattvajñānaucityasya vinirṇayaḥ 464 śatarudrīyajapamāhātmyam 465 bhogādhikaraṇam 468 mukteḥ puṇyapāpaphalānubhogasamanantaraprāpyatānirṇayaḥ 468 caturthādhyāyasya dvitīya pādaḥ vāgadhikaraṇam 470 tvaṃpadārthabhūtajīvotkrāntidaśāviśeṣaphalapradarśanam 470 sarvasādhāraṇamaraṇāvasthānirūpaṇam 470 mano'dhikaraṇam 473 bhasanaḥ prāṇe layavicāraḥ 473 adhyakṣādhikaraṇam 475 prāṇasya jīve layasampattivicāraḥ 475 bhūtādhikaraṇam 477 jīvasya sarvabhūtātmake śive layasampattiḥ 477 āsṛtyupakramādhikaraṇam 479 mūrtabrahmopāsakaliṅgaśarīrotkrānta-muktajīvalabhya-niratiśayasālokyādi##- sarvasampatyadhikaraṇam 485 jīva-brahmaṇoḥ svarūpaikyasthānanavadhānatā 485avibhāgādhikaraṇam 488 amūrtaśivajñānaniṣṭhajīva-paraśivayoḥ jale jalavadapṛthaktatānirṇayaḥ488 tadikograjvalanādhikaraṇam 490 śivasya sarvajīvahṛdayapuṇḍarīke sthititva-mumukṣujanadhyeyatvaniścayaḥ 490 raśmyanusārādhikaraṇam 494 akhaṇḍajyotirmayaraśmyanusāriṇaḥ śivopāsakasya śivaprakāśadvārā śivalokāvāptivivaraṇam 494 niśādhikaraṇam 496 ahorātra-raśmināḍyorapṛthagbhāvatāpratipādanam 496 dakṣiṇāyanādhikaraṇam 498 niśi mṛtasyeva dakṣiṇāyanamṛtasyā'pi paraśivabrahmalokāvāptivicāraḥ 498 caturthādhyāyasya tṛtīyaḥ pādaḥ arcirādhikaraṇam 502 arcirādigatiphalam 502 viduṣāmarcirādi mārgeṇaivaparaśivabrahmalokāvāptinriṇayaḥ 502 vāyvadhikaraṇam 505 saṃvatsarādūrdhva ātmanaḥ vāyulokapraveśavicāraḥ 505 varuṇādhikaraṇam 507 vāyulokājjivasya taṭillokapraveśavicāraḥ 507 ātivāhikādhikaraṇam 509 paraśivapreritātivāhikajīvaiḥ daharādisarvavidyopāsakapuruṣasya mahākailāsānayanakramavicāraḥ 509 kāryādhikaraṇam 512 parabrahmopāsanālabdha-muktimārgagāmino jīvasya bādarerapyanumataḥ śivalokagamanakāryavicāraḥ 512 paraśivasyaivopāsyatānirṇayaḥ 518 caturthādhyāyasya caturthaḥ pādaḥ sampadyāvirbhūtādhikaraṇam 519 avibhāgādhikaraṇam 527 amūrtaparaśivopāsakānāṃ brahmābhinnatvasthitivicāraḥ 527 saṅkalpādhikaraṇam 533 mūrtaparaśivabrahmopāsakānāṃ niratiśayānandavaibhavaprakāśaḥ 533 bādareḥ kevalādvaitamatopanyāsaḥ 535 jaimineḥ jagatsatyatva parasparabhedavatvayoḥ upanyāsaḥ 536 bādarāyaṇānumata-śrutisiddhajñāna karmobhayātmakamubhayavidha##- sandhyādhikaraṇam 539 bhedā'bhedadṛṣṭāntena śivasya jagatkāraṇatvapratipādanam 539 parameśvaravat muktasyāpi nānālokanirmātṛtva##- jagadvyāpārādhikaraṇam 547 muktapāpyaṃ jagatsṛṣṭyādi pañcakṛtyavarja##- anāvṛttiśśabdādhikaraṇam 554 mūrtabrahmopāsakānāṃ amūrtabrahmopāsakānāṃ ca apunarāvṛttiniścayaḥ 554 śropatipaṇḍitabhagavatpādāśāryaviracitaṃ - brahmamīmāṃsāsūtra - śrīkarabhāṣyam prathamāadhyāye prathamapādaḥ oṃ namo liṅgarūpāya jagajjanmādihetave | nigamāgamavedyāya bhaktasiddhipradāyine || 1 || yat sandarśanamātrajarjaritabhaktānīkapuryaṣṭakaṃ dvaitādvaitaviśiṣṭabauddhamatamattebhendrakaṇṭhīravaḥ | śaivādvaitavivekasāravilasatsiddhāntapakṣapradaṃ śambhostaccaraṇaṃ bhavābdhitaraṇaṃ manye jagatpoṣaṇam || 2 || śiva tvaddāsadāso yastaddāso'smīti yā sudhīḥ | tāṃ datvā kṛpayā pāhi janmajanmāntare'pi mām || 3 || śivasya tattvaṃ śiva eva vetti nandī ca viṣṇurnagajākumāraḥ | śivaprasādācchivatattvamāpustebhyo namaḥ śaṅkaratattvavidbhyaḥ || 4 || natvā nandīśamukhyādīn śivatattvopadeśakān | śivāgamāttavijñānānpāraṃparyamihocyate || 5 || sadāśivaṃ śaktidharaṃ sukeśaṃ caṇḍīśvaraṃ bhṛṅgiriṭiṃ śilādam | kumbhodbhavaṃ cinmayavāmadevaṃ śrīrevaṇāsiddhaguruṃ prapadye || 6 || śrīmacchivācāravicāradīkṣaṃ svaśiṣyasatprīṇanapūrṇapakṣam | durvārakāmādividāradakṣaṃ bhajāmyahaṃ revaṇakalpavṛkṣam || 7 || śrīmatsarvakalāsu kovidatamaḥ prāleyaśailātmajājāneḥ pūrṇakṛpāviśeṣanicayaprajñānadhīryo babhau | samyagrevaṇadeśikendradhṛtaṣaḍliṅgāvadhānojjvalaṃ siddhāryaṃ marulaprabhuṃ budhanutaṃ taṃ manmahe śreyase || 8 || ekorāmākhyasiddhaṃ prathitaguṇagaṇāgaṇyapuṇyodayaśrīsamyak saṃsevyamānaṃ budhanutacaritaṃ dvāparācāryavaryam | udyadvdāntaśāstrobhayagatavilasacchaivasaṃsthāpanāḍhyaṃ pūrvācāryapraśiṣyaṃ śaraṇamahamimaṃ deśikendraṃ prapadye || 9 || vātūlāntimakāmikādiśivaśāstrajñānaṣāṇmāturo mīmāṃsādvayatattvabodhakavacassaṃrambhaṇāmbhojajaḥ | tarkavyākaraṇādiśāstranicaye sākṣādbhavānīpatistasmai śrīgurumūrtaye śivamatācāryāya tubhyaṃ namaḥ || 10 || śrīmaddaṇḍaśikhopavītavilasatkanthājinālaṅkṛtaḥ kāṣāyāmbarakuṇḍikāpraṇavapātracchatramauñjīdharaḥ | vedāntobhayavākprabodhitalasacchrībhasmaghuṇṭīyutaścaikorāmayatīndra##- śrīvaiyāsikasūtravarṇapadamukhyārthaṃ śivānugrahādbhāṣyaṃ śrīkaranāmakaṃ bhavaharaṃ durvādigarvāpaham | sarvānarthavināśakaṃ budhanutaṃ tattvārthabodhākaraṃ śrīmacchrīpatipaṇḍitendrayatinā vyātanyate sāmpratam || 12 || aśeṣopaniṣatsāraviśeṣādvaitamaṇḍanam | śivajñānapradaṃ sūtrabhāṣyaṃ jayatu sarvadā || 13 || vedāgamārthatattvajñaśaivānāṃ mokṣakāṅkṣiṇām | vaidikānāṃ viśuddhānāmetadbhāṣyaṃ hi kalpakam || 14 || śrutyekadeśaprāmāṇyaṃ dvaitādvaitamatādiṣu | dvaitādvaitamate śuddhe viśeṣādvaitasaṃjñake | vīraśaivaikasiddhānte sarvaśrutisamanvayaḥ || 15 || viśabdenocyate śambhurhaṃsahaṃsetimantrataḥ | śeṣaśabdena śārīro yathāgne riti mantrataḥ | advaitena bhavedyogo yathānadya iti śruteḥ || 16 || agastyamunicandreṇa kṛtāṃ vaiyāsikīṃ śubhām | sūtravṛttiṃ samālokya kṛtaṃ bhāṣyaṃ śivaṃkaram || 17 || jijñāsādhikaraṇam athopaniṣadbrahmamīmāṃsāṃ darśayiṣyāmaḥ - viṣaya-saṃśaya-pūrvapakṣa-siddhānta-prayojana##- sūtrānukūlaśrutyādisahalikhitapadapariṣkṛtasūtrapadādhiṣṭhānatve sati upakramopasaṃhārādiṣaḍvidhatātparyaliṅgaprakāśakatvaṃ bhāṣyatvam | garbhāṣṭamaprayuktaśivadīkṣāsaṃskārasiddhaśrutyarthopadeṣṭṭadeśikamukhodita##- dharmajijñāsādarśane svabhāvaniyamaniyataprayojakatayā yat pūrvabhāvitvaṃ vidhīyate yatpuruṣavyāpāratantrābhyudayaphalaṃ yadasandigdhamaprayojanaṃ ghaṭavanna tatprekṣāviṣayaḥ aprayojakatvāt karaṭadantavat | viṣayassopādhiko nirupādhiko vā prasiddho'prasiddho vā yuṣmadasmatpratyayaviṣayārādhyārādhakayoḥ śivajīvayorbhedo vā na vā bhede yathā nadyaḥ ityādi śrutiśatavirodhāpattiḥ abhede dvāsuparṇā ityādi śrutivaiyyarthyaprasaṅgaḥ | mukhyatvena prāmāṇyam yāvacchrutīnāṃ yatkiñcicchrutīnāṃ vā yanniyamaniyatapūrvavṛttadharmaviśiṣṭo hyadhikārī yadavacchinnaviśeṣārthitvādayo dharmāḥ yadanantarametadārambhaḥ ityādyanekasaṃśayaviśiṣṭamumukṣusvāntacintāśūkavidhvaṃsanārthaṃ paramakāruṇikena sarvaśāstravijñānaśikhāmaṇinā mahāpāśupatadīkṣāviśiṣṭena pārāśaryeṇa punarāvṛttirahitacaramaśāśvatapuruṣārthaphalapradarśakamidaṃ sūtraṃ nirūpitam | athāto brahmajijñāsā || 1 || iti | atra jijñāsāpadena saṃśayaprayojane darśayati | saṃśayaśca sūtrapratipāditaṃ brahma asti vā na vā iti | brahma vā idamagra āsīt asadvā idamagra āsīt ityādibhiḥ sattvāsattvapratipādanāt | atra pūrvapaksaḥ - brahma nāsti | ghaṭādivaccākṣuṣādiviṣayatvāyogāt jīvānāṃ janmāntarajñānādarśanāt paralokagatapuruṣapunarāgatyanubhavābhāvāt bhasmībhūtasya dehasya punarāgamanaṃ kṛtaḥ | tasmātsarvaprayatnena ṛṇaṃ krtvā ghṛtaṃ pibet || iti śāstradarśanācca | sudhāharidrācūrṇavaiśiṣṭyenāruṇarūpotpattivat gomayādiṣu kīṭotpattivacca pṛthivyādi bhūtavaiśiṣṭyena cetanācetanotpattiḥ tadviyogo nāśaḥ na tasmājjīvaḥ śarīrabhinnaḥ | kiñca - matāntaravaidikavāde śarīrabhinnajīvasattvapakṣe'pi tajjīvaniyāmakeśvaro nāsti | tathāhi - vidhimantrārthavādabhdena śrutistrividhā | tatra - jyotiṣṭomena svargakāmo yajeta iti vidhivādo mukhyaḥ mantravādohyanuṣṭheyārthaprakāśanaviṣayaḥ arthavādaḥ stutiviṣayaḥ | jīvāna svakarmānusāreṇa sukhaduḥkhādikamapūrvameva dāsyati | tasmānna brahmajijñāsā sambhavati | kiñca - upaniṣacchāstramanārambhaṇīyaṃ saṃśayaprayojanasadbhāvābhāvāt | sandhigdhaṃ hi vicaraviṣayaḥ sandhigdhe nyāyaḥ pravartate iti nyāyāt | saṃśayastu paraśivātmani śarīrātmani vā nādyaḥ - satyaṃ jñānamanantaṃ brahma eko hi rudro na dvitīyāya tasthuḥ rudramekatvamāhuḥ śāśvataṃ vai purāṇaṃ ityādi śrutiśatena paraśivātma svarūpasya niścitatvāt | ahampratyayena śārīrātmadyotanānna dvitīyaḥ | kiñca - tadvicārasya tadviṣayajñānaṃ hi phalaṃ jñeyaparicchedo hi jñānaṃ tadā anena brahma paricchedyaṃ na vā paricchede hi aparicchedyatvavidhāyakaśrutiśatavirodhaḥ ghaṭavadanityatvaprasaṅgaśca | aparicchede yathārthasākṣātkārābhāvenāprasiddhiprasaṅga | na ca prayojanaṃ - ajāmekāṃ lohitaśuklakṛṣṇāṃ jñājñau dvāvajāvīśanīśau ityādibhiḥ svābhāvikaśārīraprakṛtyoravināśitvāvagamena brahmajñānenāpi mukterasambhavāt | nanu - ayamātmā brahma tattvamasi ityādibhirjīvabrahmaṇorekatvapratipādanāt ahampratyayena bhedapratipādanācca saṃśayaḥ kiṃ syāt iti cenna - abādhitāhampratyayavirodhenaikyaśrutīnāmupacaritārthatvāt na ca paramātmaviṣaye'pyahampratyayasya durbalatvaṃ svayaṃprakāśe'pi brahmaṇyanādyavidyāvaśādahampratyayena manuṣyo'haṃ ityādyadhyāsānubhavadarśanāt | na hi dṛṣṭe'nupapannaṃ nāma iti nyāyāt ādhyāsānupapattāvanirmokṣaprasaṅgaḥ | kiñca - tamaḥprakāśavadbhedābhedayoḥ parasparaviruddhasvabhāvatvādekapakṣāvalambanaṃ yuktam | ataḥ - yato vāco nivartante ityādinā brahmaṇo'viṣayatvadarśanācca vedāntaśāstramanārambhaṇīyam | iti prāpte brūmaḥ - sarvopaniṣatsiddhaddhaitādvaitavidhāyakabrahmamīmāṃsāśāstrārambho yuktaḥ | brahmasatve pratyakṣānumānāgamapramāṇadarśanāt | tathā hi - eko hi rudro na dvitīyāya tasthuḥ ityādi bahvāgamadarśanādāgamapramāṇam | sūryacandrartusamudrakālādīnāmīśvarāpekṣāvaśāt svadharmapravṛttidyotanāt loke dhanadhānyavidyādipūrṇasahāyasampannānāmapi svābhīṣṭasarvakāryasiddhyadarśanāt tatsahāyarahitānāmapi kadācitkāle durghaṭakāryasiddherdṛṣṭatvācā sarvajñeśvarasatve jīvānāṃ janmasatve cedameva pratyakṣaṃ pramāṇam | loke rathagopuraprāsādaprākārādikāryajātasya cetanakartrapekṣādarśanāt tadvadviyadādijaḍāja'prapañcasyāpi kartā parameśvaro'stīti vivekibhiranumīyate | sudhāniśācūrṇasaṃyoge lohitarūpaprāptivat pṛthivyādibhūtacatuṣṭayasaṃyogenaiva cetanācetanasṛṣṭiḥ svato bhaviṣyati iti yaduktaṃ tadayuktaṃ | kevalapṛthivyādibhūtasaṃyogena paśupakṣimṛgādyutpatyadarśanāt ekaśarīrāvacchedena paśumanuṣyādidharmaviśiṣṭabhūtoptattiśca kiṃ na syāt gomayādiṣu guptajīvasya īśvareṇa sthāpitatvāt sarvasahāyasampannasya mahārājasyāpi anapekṣitādhivyādhijarāmaraṇadaridratvādiprātidarśanāt jīvānāṃ janmāntarakṛtapuṇyāpuṇyakarmānusāreṇa prabhuvat phalapradāyakeśvaro'stīti niścīyate | jaḍasyāpūrvasya jīvakṛtapuṇyāpuṇyakarmānukūlaphaladātṛtvāyogāt jāracorādikarmaṇāmeva tattatkarmānusāreṇa phaladātṛtvādarśanācca dharmamīmāṃsāvādo'pyavicāritaramaṇīyaḥ | etena kapilakaṇādādīnāṃ jaḍajagatkāraṇavādo'pi nirastaḥ | asadvā idamadra āsīt iti śrutāvasacchabdena sūkṣmatvamupadiṣṭam | no cet tato vai sadajāyata ityuttaravākyāvirodho durnivāraḥ | atrāsacchabdena svapuṣpaśaśaśṛṅgādivacchūnyatvāṅgīkāre vandhyāputreṇa satpuruṣotpattiḥ kiṃ na syāt ataḥ pūrvoktameva yuktaṃ asaditi cenna pratiṣedhamātratvāt iti sūtre vādarāyaṇenaivāyamartho bahudhā prapañcitaḥ | kiñca - saṃśayaprayojanasadbhāvādapi śāstrārambho yuktaḥ vedāgamobhayavedāntapratipāditasvābhāvikānantaśaktiviśiṣṭajagadubhayakāraṇa##- anādisvābhāvikamāyāpāśabaddhaghorāpāranissārasaṃsāravyāpāratāpatrayānaladanda hyamānanānāśarīrapraveśanirgamanavarṇāśramābhimānaviśiṣṭakāma##- parasparaviruddhasvabhāvayorajanyayoravināśisvabhāvayoretayoḥ tattvamasi ahaṃ brahmāsmi | brahma veda brahmaiva bhavati ityādibhirabhedavyapadeśāt sandehaḥ | brahmaṇassaviśeṣatve paricchedyatvamiti yaduktaṃ tadayuktam | ghaṭavatparicchedyatvābhāve'pi neti neti asthūlamanaṇvahrasvamadīghaṃ ityādi vyāvartakalakṣaṇena paricchedaḥ yogyatvāt | lakṣyaviṣayatvāllakṣaṇaparicchedasya tadalakṣaṇasajātīyavijātīyasthūlasūkṣmaprapañcavyāvṛttatayā brahma vedāntavākyairnirūpyate | tasmāttadvicāro yuktaḥ | brahmavidāpnoti param jñātvā śivaṃ śāntimatyantameti īśaṃ taṃ jñātvā amṛtā bhavanti jñānanirmathanābhyāsātpāśaṃ dahati paṇḍitaḥ śiva eko dhyeyaḥ śivaṅkarassarvamanyatparityajya kṣaraṃ pradhānamamṛtākṣaraṃ haraḥ kṣarātmānāvīśate deva ekaḥ | tasyābhidhyānādyojanāttattvabhāvādbhūyaścānte viśvamāyānivṛttiḥ tamakratuṃ paśyati vītaśoko dhātuḥ prasādānmahimānamīśaṃ jñātvā devaṃ mucyate sarvapāśaiḥ ityādiṣvdvitīyaṣaṭsthalaparaśivabrahmajñānena svābhāvikamalatrayātmakamāyāpāśaduḥkhanivṛttipūrvakaparamapuruṣārtha##- bhramarakīṭaloharasādiṣu svābhāvikabhedanivṛttidarśanāt tattvamasyādyabhedaśrutiṣu sukhyārthavādhābhāvānna gauṇārthalakṣaṇārthasvīkāraḥ | yathā nadyaḥ syandamānāssamudre astaṃ gacchanti nāmarūpe vihāya | tathā vidvānnāmarūpādvimuktaḥ parātparaṃ puruṣamupaiti divyam ityādi śrutāvasandigdhatayā prāpyaprāpakatvopadeśāt na caitacchrūterupacaritārthatvam | upakramādi ṣaḍvidhatātparyaliṅgasahakṛtānekaśrutīnāmupacaritārthatyasya vaktumayuktatvāt | mukhyārthaparityāge īkṣatyādhikaraṇavirodhaḥ | na cādhyāsānupapattāvanirmokṣaprasaṅgaḥ | tadvidhāyakaprātyakṣikaśrutyadarśanāt | ahamajñaḥ ityanubhavasya śarīrendriyādiviśiṣṭamāyāpāśabaddhajīvalakṣaṇatvāt | nirviśeṣacinmātrabrahmaṇastadbhinnamāyopādhitvaṃ kathamupapadyate yassarvajñassarvavit prajñānaṃ brahma ityādi śrutiṣu tasya sarvajñatvaprajñānatvādidharmopadeśānna jīvavadajñatvādidharmaprasaṅgaḥ | tasyā'vidyāṅgīkāre brahmatvabhaṅgaprasaṅgaḥ | tasyāvidyāsatve avidyaiva mānamiti cet anyenyāśrayadoṣaḥ | kiñca - aprāṇo hyamanāśśubhraḥ iti śrutau tasya manaḥprāṇasambandhābhāvadarśanāttadvihīnasya bhramaḥ kathamupapadyate kiñca jīvavattasyājñatvasvīkāre tadajñānanivrtakabrahmāntaramavaśya maṅgīkartavyam | tathā cedamanavaśāprasaṅgaḥ | brahmaṇaḥ munirgacchati bhūtayoniṃ samastasākṣiṃ tamasaḥ parastāt tameva viditvā'timṛtyumeti brahmavidāpnoti paraṃ ityādi śrutiṣu tasya tamaḥparatvaṃ tadjñānasya jīvānāṃ muktihetutvaṃ copadiśyata iti na tadyuktam | śuktirajatavattasya jīvatvaṃ bhrāntimātramiti cenna sarvatra padārthacatuṣṭayasadbhāve bhrāntiḥ sambhavati | atra brahmetaravastvabhāvānna bhrāntyupapattiḥ vastvantarāṅgīkāre hyadvaitahāniḥ | anaṅgīkāre bhrāntyanupapattiḥ | na svapnavat prapañcasya mithyātvaṃ arthasiddhikriyāsiddhidarśanāt | vidhiniṣedharūpaśāstrārthācāryopadeśādīnāṃ kartavyatvāyogena buddhamatapraveśāpatteśca | nābhāva upalabdheḥ vaidharmyācca na svapnādivat iti dvitīye'dhyāye svapnendrajālavat prapañcamithyātvavādo bahudhā nirastaḥ | asatyamapratiṣṭhante jagadāhuranīśvaram | aparasparasambhūtaṃ kimanyatkāmahetukam || 8 || etāṃ dṛṣṭimavaṣṭabhya naṣṭātmāno'lpabuddhayaḥ | prabhavantyugrakarmāṇaḥ kṣayāya jagato'hitāḥ || 9 || ityādinā kṛṣṇagītāyāṃ caitanmataṃ bahudhā nirastam | kiñca - lakṣaṇapramāṇādhīnā hi vastusiddhiḥ | iti nyāyena nirviśeṣabrahmasatve kiṃ mānaṃ śrutirasticet tasyā jagadantaḥpātitvena mithyātvāt tatpratipādyasya brahmaṇo'pi mithyātvaṃ syāt | vedasatyatvāṅgīkāre advaitahāniḥ asatyatve tu brahmasatve satpramāṇāntaraḥ bhāvāt vandhyāputrāderiva brahmaṇo'pi mithyātvaṃ syāt | kiñca - adhyāsānaṅgīkāre mukterbādhakābhāvaḥ tadaṅgīkāre svābhāvikatvena sarvaśrutīnāṃ samanvayāyogaḥ | na cādhyāse avidyaiva mānaṃ svaprakāśakatvabhaṅgaprasaṅgāt | na ca avidyāviśiṣṭaṃ caitanyamiti vācyaṃ anyonyāśrayaprasaṅgāt | jīvo'haṃ manuṣyo'ham ityādi bhramapratyayasyāpi parameśvarādhīnatvāt eṣa eva sādhu karma kārayati ityādiṣu parameśvarasyaiva sarvakarmakārayitṛtvopadeśāt | īśvarassarvabhūtānāṃ hṛddeśe'rjuna tiṣṭhati | bhrāmayan sarvabhūtāni yantrārūḍhāni māyayā || iti kṛṣṇagītāyāṃ tathaivopadeśāt | vācārambhaṇaṃ vikāro nāmadheyaṃ mṛttiketyeva satyaṃ iti śrutāvapavādadarśanādadhyāso grāhya iti cenna vācārambhaṇādiśrutīnāṃ śivopādānatvāt prapañcasya tattādātmyabodhakatvaṃ vidhīyate na mithyātvabodhakatvam | vācārambhaṇavākyāni tadananyatvabodhanāt | na mithyātvāya kalpante jagataśśivarūpataḥ || iti smṛteśca | ata eva bhagavatā vyāsena jaganmithyātvavāraṇāya tadananyatvamārambhaṇaśabdādibhyaḥ iti sūtre tajjanyaprapañcasya tatsvarūpatvaṃ nirdiṣṭam | adhyāropastu tasya tadanyasya vā nādyaḥ - brahmaṇaśśarīrendriyādiśūnyatvāt | na dvitīyaḥ - sadeva somyedamagra āsīt ityādau sṛṣṭeḥ prāk dvitīyavastuniṣedhadarśanāt tadanyasvīkāre śuddhādvaitabhaṅgaprasaṅgācca | tamaḥprakāśavadvirodhābhāvādbhedābhedo yuktaḥ | dvaitā dvaitātmakaśarīraśārīraparamātmanāṃ tādātmyabhāve vyavahārāyogādadvaitināmadhyāsāsambhavāt | na ca brahmajñānaparyantameva prapañcasya satyatvaṃ tadūrdhvamapi kṣuptipāsādidvaitakarmadyotanāt | na caikapakṣo yuktaḥ - abhedasvīkāre dvā suparṇā ityādi bhedaśrutivirodhaḥ bhedasvīkāre tattvamasi ityādyabhedaśrutivirodhaḥ | dvaitādvaitasyaiva svābhāvikatvena sarvaśrutisamanvayāt tattvamasi ityādyabhedaśrutivirodhaḥ | dvaitādvaitasyaiva svābhāvikatvena sarvaśrutisamanvayāt śrutisaṅkoce mānābhāvāt yatkiñcicchrutiprāmāṇyāṅgīkāre bauddhādivadvedabāhyatvaprasaṅgāt yato vā ityādinā dvaitādvaitātmakaprapañcabrahmaṇoḥ kāryakāraṇatvadarśanāt pratijñāsiddherliṅgamāśmarathyaḥ ityādi sūtratrayeṇa bhedādimatatrayasyaivātra vivakṣitatvāt | ubhayavyapadeśāttvahikuṃḍalavat iti sūtreṇa bhedābhedasyaivāvirodhitvena nirdiṣṭatvāt bhedābhedastathā'bhedo bheda ete matāstrayaḥ iti sūtasaṃhitāyāṃ dhruvaṃ kaścit brūte sakalamaparasttvadhruvamidaṃ paro dhrauvyādhrauvye iti mahimnastavādiṣu ca bhedādimatatrayasyaiva nirdeśācca | yato vāco nivartante ityādiśrutīnāṃ gurukaṭākṣarahitaprākṛtajīvaparatvaṃ no cet - ānandaṃ brahmaṇo vidvān na bibheti kutaścaneti ityuttaravākyavirodhaḥ tanmāhātmyajñāpanaparatvaṃ vā anyārthatve brahmavidāpnoti paraṃ brahma veda brahmaiva bhavati ityādibrahmānubhavavidhāyakabahuśrutivirodhaśca | kiñca - nāvedavinmanute taṃ bṛhantaṃ naiṣā tarkeṇa matirāpaneyā taṃ tvauṣaniṣadaṃ puruṣaṃ pṛcchāmi śāstrayonitvāt ityādiśrutisūtreṣu brahmaṇo mānāntaranipedhadarśanācca sarvaśrutisamanvitabhedābhedabrahmamīmāṃsārambho yuktaḥ | atrāthaśabdenānantaryārtho vivakṣitaḥ | atha śabdānuśāsanaṃ atha yogānuśāsanaṃ athaiṣa jyotirathaiṣa viśvajyotiḥ ityādāvivāthaśabdasya nādhikārārthatvam | jijñāsāyā anadhikāryatvāt | nanu jijñāsāpadasya vicāralakṣakatvāt vicārasya ca pratyadhikaraṇaṃ vartiṣyamāṇatvena kariṣyamāṇatvena (kha, gha, ja)] adhikṛtatvasambhava iti cenna - ānantaryābhidhānamukhena vidhyapekṣitādhikāriviśeṣasamarpakatvena sādhakatvaṃ vidhīyate tadanapekṣitādhikārārthakatvasyāyogāt | atha śabdānuśāsanaṃ ityādervidhimūlakatvābhāvāt nādhikāryapekṣitṛtvam | maṅgalasya jijñāsāyāmanvayāsambhavānna pūrvācāryānucārasthāpanārthaṃ varṇadhvanimātreṇa maṅgalārthakatvam | oṃkāraścāthaśabdaśca dvāvetau brahmaṇaḥ purā | kaṇṭhaṃ bhitvā viniryātau tasmānmāṅgalikāvubhau || iti smṛteḥ | athātaśśeṣalakṣaṇaṃ itivanna pakṣāntaraṃ pūrvamekasyāprakṛtatvāt | adīkṣitasya malatrayavidhvaṃsābhāvānna sādhanacatuṣṭayānantaryam | na ca aniyatabhojanagamanādivat yatkiñcitpūrvavṛttatvaṃ niyamavidhidarśanāt yatpūrvabhāvitvaṃ niyamaniyataprayojakatayā mumukṣūṇāṃ malatrayavidhvaṃsane vidhīyate tatpūrvakatvaṃ brahmavicāraśāstrāsyeti nirṇīyate | asya viṣayaḥ śrūyate taittirīyaśākhāyām - brahmamedhākāmasya tatprāptisādhanaṃ kimityākāṅkṣāyāmāha - yaśchandasāmṛṣabho viśvarūpaḥ | chandobhyo'dhyamṛtāt sambabhūva | sa mendro medhayā spṛṇotu | amṛtasya devādharaṇo bhūyāsaṃ | śarīraṃ me vicarṣaṇam | jihvā me madhumattamā | karṇābhyāṃ bhūri viśruvaṃ | brahmaṇaḥ kośo'si medhayā pihitaḥ | śrutaṃ me gopāya iti | asyārthaḥ - yaḥ - śivaḥ chandasāmṛṣabhaḥ - sarvavidyāprabhuḥ īśānassarvavidyānāṃ iti śruteḥ | viśvarūpaḥ - prapañcamayaḥ sarvo hyeṣa rudraḥ iti śruteḥ | yaḥ - chandobhyaḥ - āmnāyebhyaḥ amṛtāt adhisambabhūva - vedopaniṣadāgamādītāmamṛtarūpatvāt tatpratipādyaḥ vacanavyatyayaśchāndasaḥ sa indraḥ - paramaiśvaryaśālī śivaḥ mā - māṃ medhayā - prajñayā spṛṇoti - prīṇayatu balayatu vā | tadvijñānārthaṃ prajñābalaṃ hi prārthyate | amṛtasya - mokṣāya devadhāraṇaḥ - devasya - liṅgarūpaśivasya dhāraṇaṃ yasya so'haṃ devadhāraṇaḥ bhūyāsaṃ - bhaveyaṃ | cicchaktiprakaṭīkṛtaparaśiveṣṭaliṅgadhārī bhūyāsamityarthaḥ | ataḥ me śarīraṃ vicarṣaṇaṃ kilviṣarahitaṃ bhūyādityarthaḥ | me jihvā madhumattamā - madhumatī atiśayena madhurasaṃbhāṣiṇī bhūyāt karṇābhyāṃ - śotrābhyāṃ bhūri viśrutaṃ - śivajñānayogyakāryakāraṇasaṅgātarūpo bhūyāsamityarthaḥ | tanmedhā ca tadarthameva prārthyate | brahmaṇaḥ - śivasya kośo'si - aserivopalabdhyadhiṣṭhānamityarthaḥ | medhayā - laukikaprajñayā pihitaḥ - ācchāditaḥ sāmānyaprajñayā aviditasatva ityarthaḥ | nāvedavinmanute taṃ bṛhantaṃ naiṣā tarkeṇa matirāpaneyā iti śruteḥ śrutaṃ - śravaṇapūrvakaṃ bhaktijñānādikaṃ me - mama gopāya - rakṣa tatprāptyavismaraṇādikaṃ kurviti bhāvaḥ | devadhāraṇo bhūyāsamityatra bāhyaliṅgadhāraṇaṃ antarliṅgadhāraṇaṃ praṇavadhāraṇaṃ vā iti sandehaḥ | taṃ daivatānāṃ paramaṃ ca daivataṃ tasmāddevaśśivaḥ smṛtaḥ devyā yutaṃ devatanuṃ yuvānaṃ ityādau devaśabdasya paraśivaparatvena bahuśaḥ prayogadarśanāt anyadevadhāraṇa kartavyatāvidhāyakaśāstrādarśanādācārābhāvācca | dhāraṇaśabdasya kartari lyuḍantatvena devaṃ dharatītyarthesiddhe sati amṛtasya - muktyarthaṃ devadhāraṇo bhūyāsaṃ tasmāt māṃ medhayā spṛṇotu - saṃyojayatu ityādinā liṅgadhāraṇapratīteḥ bhūyāsamityatra liṅgo'pi satvena vidhyarthopapateśca brahmamedhākāmasya liṅgadhāraṇāvaśyakatvaṃ pratīyate | kiñca yaśchandasāmṛṣabho viśvarūpaḥ ityādinā praṇavaparatvamapi sūcitam | yo vedādau svaraḥ proktaḥ ityanena chandovṛṣabhatvaṃ oṃ tatsarvaṃ ityādinā viśvarūpatvādikaṃ brahmaṇaḥ kośo'si ityatra parabrahmādhiṣṭhānatvaṃ ca tasyaivopapannamiti antardhāṇavidhāyakatvaparatvamapi sūcitam | yamādyaṣṭāṅgayogeṣu vaidikānāmantardhāraṇasya vidheyatvācca | pūrvapakṣastu - viśvarūpa iti brahmaliṅgasya nirupapadabrahmapadasya ca paricchinnaliṅgaparatvāyogāt devadhāraṇa ityatra deva iti padacchedābhāve gopāyetyanvayasyāsambhavāt bhūyāsamityatra āśīrliṅtvena vidhyarthakatvāsambhavāt liṅginaṃ cakriṇaṃ dṛṣṭvā ityādinā bāhyaliṅgadhāraṇasya niṣiddhatvāt liṅgamadhye jagatsarvaṃ prāṇeṣvantarmanaso liṅgamāhuḥ jyotirliṅgaḥ bhruvormadhye nityaṃ dhyāyetsadā yatiḥ liṅgaṃ brahmaiva kevalaṃ ityādiṣu śivasya parabrahmaṇaḥ liṅgarūpatvopadeśāt taittirīyakaivalyādiṣu daharaṃ vipāpmaṃ paraveśmabhūtaṃ hṛtpuṇḍarīkaṃ virajaṃ viśuddham ityādināntarliṅgadhāraṇasyaiva nirdiṣṭatvāt śākhāntareṣvapi bāhyaliṅgadhāraṇā'darśanāt na bāhyaliṅgadhāraṇasya vaidikatvaṃ sidhyati | nanu - viśvādhiko rudro maharṣiḥ tvaṃ deveṣu brāhmaṇaḥ tvaṃ devīnāṃ brāhmaṇānāmadhipatiḥ kṣatriyāṇāmadhipatirviṣṇuḥ ityādiśrutiṣvadvitīyasya śivatya viśvādhikatvabrāhmaṇatva-brāhmaṇādhipatitvadarśanāt tatpraṇītakāmikādivātūlāntāgamaviruddhamanvādismṛtipurāṇānām mānatvābhāvāt yajurvedasaṃhitāyāṃ tripurasaṃhāre - teṣāmasurāṇāṃ tisraḥ pura āsan ityārabhya so'bravīdvaraṃ vṛṇā ahameva paśūnāmadhipatirasāni ityādinā brahmaviṣṇvādideveṣu paśutvasya śive paśupatitvasya teṣu śivaliṅgabhasmarudrākṣādiśaivalāñchanadhāraṇasya ca śrūyamāṇatvāt loke ārādhyārādhakaprabhubhṛtyayostathādarśanāt sarvaliṅgaṃ sthāpayati ityādibhiśca bāhyaliṅgadhāraṇasya vidheyatvadarśanāt rāgadveṣādipāśabaddhānāṃ paśubhāvamāpannānāṃ mumukṣūṇāṃ bhaktānāmasmākaṃ patilāñchanātmakaparaśiveṣṭaliṅgadhāraṇaṃ kimu vaktavyam iti cenna | śivoktakāmikādyāgamānāṃ yāvajjīvaliṅgadhāraṇavidhāyakatvāt na hi karmaṇi##- niravakāśatvāt dīkṣitasya sūtakādiniṣedhadarśanena sāpiṇḍyādyuttarakarmaṇāṃ vaiyarthyaprasaṅgāt śaivadīkṣānantaraṃ jīvatvapretatvābhāvena svajātyāśramadharmāṇāṃ prayojanābhāvāt na kuryānniṣphalaṃ karma iti nyāyena vidhiniṣedhaniravakāśatvena vedabāhyamatapraveśāpātāt variṣṭhādibrahmaniṣṭhānāṃ muktātmanāmapi jyotiṣṭomādisarvakarmārambhaśravaṇāt yadvai kiñca manuravadattadbheṣajaṃ ityādi śrutau manvādismṛtīnāmauṣadhavadvidheyatvadarśanāt brahmādīnāṃ liṅgadhāraṇadīkṣāvidhāyakaśrutismṛtyāgamapurāṇopabṛṃhaṇābhāvāt śraddhābhaktidhyānayogādavehi iti kaivalye śraddhābhaktyavacchinnadhyānayogasyaiva mokṣasādhanatvenopadeśāt tameva viditvā'timṛtyumeti nānyaḥ panthā vidyate'yanāya jñātvā taṃ mṛtyumatyeti nānyaḥ panthā vimuktaye ityādiśrutiṣu mokṣasya jñānahetukatvopadeśāt aiśvaryamīśvarādicchenmokṣamicchejjanārdanāt ityādinā janārdanasyaiva mokṣapradātṛtvaśravaṇāt sarvaliṅgaṃ sthāpayati ityatra laḍantatvena vidhyabhāvāt anekavidhāne vākyabhedadoṣācca | sthāpayatīti dhātvarthena sthāvaraliṅgasthāpanaparatvadyotanāt tacca liṅgaṃ pāṇinā abhimantritaṃ pāṇimantraṃ ityarthalābhācca nirmalāntaḥkaraṇasya bāhyakarmācaraṇe prayojanābhāvāt rājaniṣṭhaśvetacchatrādilāñchanānāṃ bhṛtyeṣvadarśanāt parameśvaraniṣṭhagaralabhakṣaṇabhujagabhūṣaṇādidharmāṇāṃ bhayahetutvena dhartumaśakyatvāt maṅgalācaraṇavanmānābhāve'pi nikhilavaidikaśiṣṭācārābhāvāt saguṇopāsanasya nirguṇasākṣicaitanyaprāpakatvābhāvāt kāmikādīnāmālayotsavapratiṣṭhādyaṃśeṣveva pramāṇatvāt prātyakṣikaśrutismṛtyācāraviruddhasya liṅgadhāraṇasya smṛtyanavakāśanyāyena sāṅkhyasmṛtivanna vidheyatvaṃ iti cet | atra brūmaḥ - liṅgadhāraṇasiddhāntastu - prātyakṣikaśrutismṛtyāgamapurāṇetihāsavihitatvena liṅgadhāraṇasyāgnihotrādivadvaidikatvaṃ siddham | tasmāddīkṣānantaraṃ brahmajijñāsā vidhīyate | yaśchandasāmṛṣabho viśvarūpaḥ ityatra śivasya bhaktopāsanārthaṃ paricchinnatvaṃ yuktam | nārāyaṇīye nidhanapataye namaḥ ityādinā liṅgasya sarvātmakatvamuktvā sarvaliṅgaṃ sthāpayati ityanena tasyaiva paricchinnaliṅgadhāraṇavidhāyakatvadarśanāt | sarvānanaśirogrīvassarvabhūtaguhāśayaḥ | sarvavyāpī sa bhagavāṃstasmātsarvagataśśivaḥ || prāñcaḥ pratyañco'haṃ ityādi śvetā"ṣvatarātharvaśiraḥprabhṛtiṣu śravaṇācca prāṇeṣvantarmanaso liṅgamāhuḥ liṅge suṣuptiḥ liṅgaṃ brahma sanātanam ityatharvaśirohaṃsopaniṣalliṅgapurāṇādiṣu nirupapadabrahmapadasya hasta-kara##- śrutaṃ me gopāya iti vākye deveti padavibhāge aparimitādhikaraṇanyāyena sannidhiśrutadhāraṇaśabdānvayaṃ parityajya vyavahite sopāyetyatra anvayāyogāt brahmaṇaḥ kośo'sīti sannihitabrahmapadasyaiva vibhaktivipariṇāmenānvayasambhavāt dhāraṇaśabdasya saṃyogārthakatvena amṛtapadavācyasya mokṣasya anyathāyogāt | liṅgāṅgasaṅgino vatsa ! punarjanma na vidyate | yugapad-jñānasiddhissyāttato mokṣamavāpnuyāt || iti śaṅkarasaṃhitāvacanena tasyaiva mokṣopadeśāt śarīraṃ me vicarṣaṇaṃ ityādinā bāhyapadārthaphalaviśeṣavidhānāt atyāśramasthassakalendriyāṇi atyāśramī sarvadā sakṛdvā japet vratametatpāśupataṃ paśupāśavimokṣāya vratametacchāmbhavaṃ sarveṣu vedeṣu vedavādibhiruktaṃ bhavati tasmāt tatsamācarenmumukṣurna punarbhavāya teṣāmevaitāṃ brahmavidyāṃ vadeta tasyaite kathitā hyarthāḥ prakāśante mahātmanaḥ iti kaivalyātharvaśiraḥkālāgnirudramuṇḍakaśvetāśvatarādiṣu pāśupatavratasthasyaiva brahmavidyādhikāritvopadeśācca liṅgadhāraṇadīkṣitasyaiva brahmavidyādhikāritvaṃ siddham | nanu - kaivalyaśvetāśvatarādyupaniṣatsu liṅgadhāraṇavidhāyakavākyādarśanāt pāśupatavratasya bhasmadhāraṇaparatvameva iti cenna | pāśupatadīkṣitasyaiva liṅginastadaṅgatvena bhasmadhāraṇavidhāyakatvopadeśāt - liṅgāṅgasaṅgināṃ caiva punarjanma na vidyate | eṣa pāśupato yogaḥ paśupāśanivṛttaye || sarva vedāntasāro'yamatyāśrama iti śrutiḥ | parabrahmābhidhaṃ liṅgaṃ paśupāśavimocakam || yo dhārayati sadbhaktyā sa pāśupata ucyate | śarīratritaye bhaktyā liṅgaṃ paraśivātmakam || yo dhṛtvā vicaredbhūmau sa pāśupata ucyate | liṅgaṃ śivo bhavet kṣetramaṅgaṃ saṃyoga āśrayaḥ || tasmālliṅgāṅgasaṃyukto yastu so'tyāśramī bhavet | brahmacārī gṛhastho vā vānaprastho yatistu vā | yastu liṅgāṅgasaṃyuktaḥ sa evātyāśramī bhavet || ityādityalaiṅgaskandakūrmapurāṇeṣu pāśupatātyāśramiśabdayorliṅgadhāriparyāyatvena nirdeśāt tatparatvameveti siddham | kiñca - sāmajaigīṣīyaśākhāyāṃ sadānandoaniṣadi - antardhāraṇaśakto vā hyaśakto vā dvijottamaḥ | saṃskṛtya guruṇā dattaṃ śaivaṃ liṅgamurasthale || dhāryaṃ vipreṇa muktyarthamevaṃ vedavido viduḥ || atharvaṇe aiśvaryaśākhāyāṃ - yo vāmahastārcitaliṅgamekaṃ parātparaṃ dhārayate satataṃ vipraḥ kṣatriyo vā | tasyaiva labhyaḥ parameśvaro'sau nirañjanaḥ paramaṃ sāmyamupaiti divyam || ityādimantreṣu parameśvaradhyānadhāraṇameva mumukṣūṇāṃ vidheyamiti śrūyate | rudrādhyāye - adhyavocadadhivaktā prathamo daivyo bhiṣak ityanena paraśivasyaiva jananamaraṇapravāharūpasaṃsāraroganivartakatvaṃ sūcitam | ata eva vedapuruṣeṇāpi liṅgadhāraṇasyaiva paśupāśavimocakatvaṃ ṛgyajussāmādiṣūpadiśyate | ṛgvede - ayaṃ me hasto bhagavānayaṃ me bhagavattaraḥ | ayamme viśvabheṣajo'yaṃ śivābhimarśanaḥ || ayaṃ mātā'yaṃ pitā'yaṃ jīvāturāgamat | idaṃ tava prasarpaṇaṃ subandhavehi nirīhi || ityanena vedapuruṣasya prāṇaliṅgadhāraṇaṃ nirdiṣṭam | śivābhimarśanaḥ ityatra sthāvaraliṅgasparśo vivakṣita iti cet - śivamabhitassarvadā spṛśatītyarthalābhāt sārvakālikasparśānupapatyā nānyārtho yuktaḥ | etadeva vātūle śrūyate - dhārayedyastu hastena liṅgākāraṃ śivaṃ sadā | tasya hastasthitaṃ viddhi matpadaṃ sampadāṃ padam || iti | agnyavacchinnāyaḥpiṇḍasya tanniṣṭhadāhakatvaprakāśakatvopadeśāt liṅgadhāraṇenaiva tatkarasya bhagavattaratvaviśvabheṣajatvādiparameśvaradharmāḥ pratipādyante | tathā kāmike - ayaṃ me hasto bhagavāniti mantreṇa sarvadā | pāṇiliṅgadhṛtirvedapuruṣasya samīritā || iti | yajurvede - yā te rudra śivā tanūraghorā'pāpakāśinī | tayā nastanuvā śantamayā giriśantābhicākaśīhi || tryambakaṃ yajāmahe sugandhiṃ puṣṭivardhanam | urvārukamiva bandhanānmṛtyormukṣīya māmṛtāt || somārudrā yuvametānyasme viśvā tanūṣu bheṣajāni dhattam | avaśyataṃ muñcataṃ yanno asti tanūṣu baddhaṃ kṛtameno asmat || ityādimantrāṇāmupabṛṃhaṇaṃ śrūyate laiṅge - yā te śivā tanū rudra liṅgaṃ maṅgaladāyakam | liṅgaṃ śivā tanūḥ proktā mūrtirghorā tanuḥ smṛtā || apāpeṣu ca bhakteṣu tayormadhye śivā tanūḥ | kāśate parameśasya śiṣṭāste liṅgadhāriṇaḥ || tayā śaṃtamayā saukhyakāriṇyā liṅgarūpayā | abhicākaśīhi tanvā giriśantābhirakṣa mām || triyambakaṃ virūpākṣaṃ liṅgaṃ brahma sanātanam | yajāmahe dhārayāmaḥ sugandhiṃ puṣṭivardhanam | urvārukaṃ yathā bandhānmṛtyormukṣīyamāmṛtāt || prathamāṣṭe yajurvede praśne caramasaṃjñake | liṅgadhāraṇamākhyātaṃ vedapuṃsāṃ mahātmanām || somārudrā yuvametānyasme asmabhyameva hi | viśvāni bheṣajānīṣṭaprāṇabhāvātmakāni ca || tanūṣu dehatritaye baddhaṃ māyāmalātmakam | kṛtaṃ yadeno duritaṃ manovākkāyakarmajam || tadasmadasmattastūrṇaṃ mukhyato'vasyataṃ yuvām | muñcataṃ kṛpayā samyak prabhocayatamīśvarau || iti || somārudrā - somārudau devatādvandve ca iti pūrvapadasya dīrghaḥ supāṃ suluk ityādinā ātpratyayaḥ | tatraiva parameśvarasya mūrtidvayaṃ śrūyate | rudro vā eṣa yadagnistasyaite tanuvai ghorā'nyā śivānyā iti | tasmātsomarudraśabdābhyāṃ ghorāghoramūrtidvayamuktam | yuvaṃ - yuvāmityarthaḥ | viśve - viśveti ṭābantametat viśvānītyarthaḥ | etāni bheṣajāniḥ bhavarogaharāṇi iṣṭa-prāṇa##- tanūṣu - śarīratritaye dhattaṃ - dhārayataṃ naḥ tanūṣu baddhaṃ - anādyavidyāvāsitaṃ ata eva kṛtaṃ enaḥ - duritaṃ yadasti tat asmat - asmattaḥ yuvāṃ avasyataṃ mukhyataḥ muñcataṃ - mocayatam | umāsahāyaṃ parameśvaraṃ prabhuṃ trilocanaṃ nīlakaṇṭhaṃ praśāntam ityādiṣvadvitīyasya śivasya parabrahmaṇo mūrtidvayapratipādanādatra somārudrā iti mantre tadvadubhayaṃ nirūpitam | umayā sahitaḥ somaḥ - pañcopaniṣanmayadivyamaṅgalavigrahaḥ rudram - bhaktasaṃsāraduḥkhaṃ drāvayatīti rudraḥ yuvāmetāvubhau asmaccharīreṣu iṣṭādiliṅgasvarūpāṇi dhārayitvā asmaccharīrāvacchinnamalatrayātmakakilviṣaṃ nāśayatamityarthaḥ | viśve devaṃ viduṣā veditavyaṃ śaivaṃ liṅgaṃ pradhṛtaṃ sarvadevaiḥ | tadātmasiddhermunibhirmuktikāmaiḥ kaṇṭhe haste mastake vā bhavatu dhāryam iti sāmavede'pi | ata eva bhavabheṣajātmakaśivaliṅgadhāraṇādikaṃ mumukṣūṇāmāvaśyakam | pavitraṃ te iti ṛgvedamantrasya - ṛgityāha pavitraṃ te vitataṃ brahmaṇaspate | tasmāt pavitraṃ talliṅgaṃ dhāryaṃ śaivamanāmayam || brahmeti liṅgamākhyātaṃ brahmaṇaspatirīśvaraḥ | pavitraṃ taddhi vikhyātaṃ tatsamparkāttanuḥ śuciḥ || ataptatanurajño vai hyāmasaṃskāravarjitaḥ | dīkṣayā rahitaḥ sākṣānnāpnuyālliṅgamuttamam || (si-śi. pari-6) iti siddhāntaśikhāmaṇau śrīreṇukācāryeṇa liṅgadhāreṇavasvena nirdeśāt | bhaktasyāvibhrato liṅgaṃ yāvatprāṇavidhāraṇam | śvamāṃsabhakṣaṇaṃ tāvadannena racitaṃ bhavet || liṅgasya dhāraṇaṃ yasya sthūladehe na vidyate | taddehaṃ niṣphalaṃ jñeyaṃ jīvatyaktaśarīravat || tasmāttaddhāraṇaṃ proktaṃ yāvajjīvāgnihotravat | yathā śmaśānagaṃ kāṣṭhamanarhaṃ sarvakarmasu | tathā liṅgavihīnastu sarvakarmabahiṣkṛtaḥ || iti vātūlaskāndalaiṅgādiṣu sandhyāvandanādivadakaraṇe pratyavāyadarśanācca liṅgadhāraṇasya nityatvaṃ siddham | kiñca - bhūyāsamityatrāpi medhāvī bhūyāsam brahmavarcasvī bhūyāsam ahamekaḥ prathamamāsaṃ ityādiṣviva vidhyarthopapatteḥ devatāntaradhāraṇavidhāyakapramāṇācārādarśanāt dīkṣā'karaṇe śarīratrayagatāṇavādimalatrayadhvaṃsābhāvāt | vaidikatvaṃ yathā vahneḥ sarvavedapramāṇataḥ | tathā vedaikasiddhatvādvaidikaṃ liṅgadhāraṇam || vedavedāntaśāstreṣu purāṇeṣvāgameṣu ca | brāhmaṇasya samākhyātaṃ liṅgadhāraṇamuttamam || ityārabhya vedottame yajurvede taittirīye viśeṣataḥ | mokṣārthināṃ muktiheturliṅgadhāraṇamīryate || chandobhyassarvavedebhyo hyamṛtātsambabhūva hi | indrastu paramaiśvaryaśālī sāmvastrilocanaḥ || māṃ medhayā prajñayā ca spṛṇotu prīṇayatvatha | amṛtasya mokṣalābhāya sarvadeheṣu sarvadā || devasya liṅgarūpasya śivasya paramātmanaḥ | dhāraṇaṃ taddhṛtiryasya devadhāraṇa iṣyate || tasmāccharīraṃ me loke vicarṣaṇamakilviṣam | jihvā me rasanā bhūyānmadhurālāpabhāṣiṇī || karṇābhyāṃ śrotrayugmena bhūri vyaśruvamasmyaham | brahmaṇaḥ pārvatīśasya kośo'dhiṣṭhānameva hi || aseriva yathā loke prajñayā medhayā vṛtaḥ | śrutaṃ tacchravaṇādīni me goṣāya prayatnataḥ || ityādinā laiṃṅge etadupabṛṃhaṇaśravaṇāt bibhetyalpaśrutādvedo māmayaṃ praha (ta) rediti | itihāsapurāṇābhyāṃ vedārthamupabṛṃhayet || vedārtho yaḥ svayaṃ jñātastatrājñānaṃ bhavedapi | ṛṣibhirniścite tasmin kā śaṅkā syānmahātmanām || ityādismṛtau svatantratayā vedārthanirūpaṇaniṣedhadarśanācca nānyārtho yuktaḥ | liṅginaṃ cakriṇaṃ dṛṣṭvā ityādi niṣedhakasmṛtīnāṃ prātyakṣikavedamūlakatvābhāvāt sāṃkhyasmṛtivanna vidhāyakatvaṃ śrautavidherbalīyastvāt | udite juhoti - anudite juhoti iti vacanadvayavirodhe śākhāntaraviṣayavanmūlānuṭṭaṅkitadhūrtasmārtamāyāvādikalpitaniṣedha##- grāhyam cakripadasāmānādhikaraṇyadarśanāt | śrautaliṅgaviṣayatve liṅgadhāryuttamādhikārivyavasthāpakaśrutismṛtipurāṇāgamādīnāṃ dattajalāñjalitvaprasaktyā vedabāhyamatapraveśaḥ syāt | śrautāśrautavibhedena dvidhā liṅgasya dhāraṇam | ṣaḍadhvaśuddhaliṅgantu śrautamityabhidhīyate | aśrautaṃ taptaliṅgādidhāraṇaṃ procyate śive || śrautānāṃ vīraśaivānāṃ vedamārgaikavartinām | taptaliṅgaparigrāhe pratyavāyo mahān bhavet || iti siddhāntāgame darśanāt | yāvajjīvāgnihotradīkṣitasya taditaraśrautayāgadīkṣāvirodhābhāvavalliṅgadhāraṇadīkṣāyā api nityavidhiprāptatvena nahi karmaṇi karmāntarārambhaḥ iti niyamasya sāvakāśadīkṣāviṣayatvam | śaivadīkṣāyā agniṣṭomādidīkṣāvat pratiprayogāpavargitvābhāvāt tayā saha virodhābhāvāt samuccayopapatteḥ śaivānāṃ ṛtvanuṣṭhānamāvaśyakameva ubhayoḥ śrautatvāt | niṣedhasya pratiprayogāpavargiyāvajjīvaniṣiddhadīkṣāntaraniṣedhaparatvādavaidika##- jātāśaucamṛtāśaucādau svakartṛkayāvajjīvāgnihotradīkṣitasya svanityopāsanādhikāravat śaivadīkṣitasya jātāśaucādāvapi liṅgapūjāmātrādhikāravattvam | ata eva sarvaliṅga sthāpayati ityatra pavitraśabdena dhṛtaliṅgasya sarvakāladhāraṇapūjādhikārayogyatvaṃ sūcitam | śaivaṃ devārcanaṃ yasya yasya cāgniparigrahaḥ | brahmacāriyatīnāñca śarīre nāsti sūtakam || liṅgārcanaratā nārī sūtikā vā rajasvalā | raviragniryathā vāyustathā koṭiguṇojvalā | jātake mṛtake vā'pi na tyājyaṃ śivapūjanam || ityādi pārāśarasmṛtisiddhāntaśikhāmaṇyādau liṅgāṅgidehasya pavitratvavyapadeśālliṅgadhāraṇapūjāderna virodhaḥ | nanu pramāṇācārasatve'pi pratyakṣaviruddhatvāt rajassūtakādikālakṛtapūjādhāraṇādikamanupapannam iti cenna - jyotiṣṭomātirātrapauṇḍarīkādiyāgīyapaśuviśasanamāṃsabhakṣaṇasurāpāna##- nanu - śaivanāṃ pañcasūtakābhāve varṇacatuṣṭayātītatvaprasaṅgāt tatkṛtapākādiparigrahaprasakteśca vaidikānāṃ liṅgadhāraṇamanarhamiti cenna | sveṣṭaliṅgaikapūjāyāṃ naivāśaucaṃ vidhīyate | pauṇḍarīke rajaḥ strīṇāṃ svāgnihotre yathā tathā || akarasparśayogyā'pi yathā jihvā maheśvari | mantroccāraṇamātrasya pūnā bhavati bhūtale || tathā sūtakinaḥ śaivāḥ pūjāmātrasunirmalāḥ | nānyasparśānukūlāḥ syuriti vedānuśāsanam || iti siddhāntāgamādiṣu śivapūjāmātrayogyatāśravaṇāt śaivadīkṣānantaraṃ pretatvajīvatvābhāve'pi śivāgameṣu śaivānāṃ svavarṇāśramocitapūrvāparakarmakartavyatāyā vidheyatvādakaraṇe pratyavāyadarśanācca vidhivihitayāvatkarmānuṣṭhānamāvaśyakameva | svajātivihitaṃ dharma kurvantaḥ pūjayanti ye | bhaktyā śrīkaṇṭhamaniśaṃ te vai māheśvarā smṛtāḥ || karma vidhyuktamutsṛjya svajātivihitannarāḥ | ye'rcayanti śivaṃ teṣāṃ pūjāṃ gṛhṇāti neśvaraḥ || varṇāśramasadācāraḥ śivena kathitāḥ purā | ye tānullaṅghya vartante śivasyājñāpalāpinaḥ || rājājñābhaṅgakṛnnṝṇāṃ yathā daṇḍo bhaviṣyati | śivājñābhaṅgakṛnnṝṇāndaṇḍo hi narakastathā || sāmbena śambhunā''jñaptaṃ dharma tyaktvārcayecchivam | yastasmai kupyati sthāṇuḥ svājñābhaṅgavidhāyine || codanālakṣaṇaṃ dharmaṃ śivenājñaptamatyajan | śaṅkaraṃ pūjayedyastu tasmai sāmyaḥ prasīdati || (śaṅkarasaṃ a - 185, 78-83) andhapaṅguvadanyonyasāpekṣe jñānakarmaṇī | phalotpattau viraktastu tasmāttaddvayamācaret || jñāne siddhe'pi viduṣāṃ karmāpi viniyujyate | phalābhisandhirahitaṃ tasmāt karma na santyajet || ācāra eva sarveṣāmalaṅkārāya kalpate | ācārahīnaḥ puruṣo loke bhavati ninditaḥ || jñānenācārayuktena prasīdati maheśvaraḥ | tasmādācāravān jñānī bhavedādehapātanam || (si. śi. pari - 16) iti śaṅkarasaṃhitāsiddhāntaśikhāmaṇyādau karmakartavyatādarśanāt svaprayojanābhāve'pi bhṛtyānāṃ rājājñābhaṅgabhayāt tadudīritakarmācaraṇavat śaivadīkṣitānāṃ karmakaraṇe prayojanābhāve'pi śivājñāpālanārthamavaśyaṃ tatkartavyameva | bhīṣā'smādvātaḥ pavate | bhīṣodeti sūryaḥ ityādiśrutau pavanaprabhākarādidevānāṃ śivajñānādhikānāmapi parameśvarājñābhaṅgabhayena sakalajagadanukūlamvocitakarmānuṣṭhānaśravaṇāt kiṃ vaktavyamalpajñānināṃ manuṣyāṇām | kiñca laiṅge - vayaṃ brahmādayassarve paśavaḥparikīrtitāḥ | tvamasmākaṃ patiryasmāttasmātpāśupatiḥ śivaḥ || ityuktvā devatāḥ sarvāḥ śivaliṅgādidhāraṇam | kṛtvā pāśupatāḥ sarve tasmātpaśupatiḥ śivaḥ | ato brahmādidevānāmupāsyaḥ śiva eva hi || tathā vibhūtirudrākṣaliṅgadhāraṇadehinaḥ | śuddhasphaṭikamālābhirbaddhahastāmbujānapi || brahmaviṣṇvādidevāṃśca dṛṣṭvā sāmbastrilocanaḥ | tripurāsurasaṃhāramakarodbhaktavatsalaḥ || brahmaviṣṇvādidevāśca munayo gautāmādayaḥ | dhārayanti sadā liṅgamuttamāṅge viśeṣataḥ || kiñca skānde śaṅkarasaṃhitāyāṃ - urasthale harirliṅgaṃ dhṛtvā mūrdhni pitāmahaḥ | liṅgasthammāṃ samārādhya svaṃ svaṃ padamavāpatuḥ || ityādyupabṛṃhaṇavākye brahmādīnāṃ śivaliṅgādidhāraṇadarśanāt loke anantapadmanābhaviṭhaleśvarādikṣetreṣu nārāyaṇasyāpi pāṇi-śirodeśeṣu pratyakṣaśivaliṅgadhāraṇadarśanācca na sandehakalaṅkaprasaṅgaḥ | śraddhābhaktidhyānayogādavehi ityādiṣu dhyānajñānayoreva mokṣahetutvavyapadeśāt bāhyaliṅgadhāraṇādinā na kiñcitprayojanamiti cenna - tasyābhidhyānādyojanāttattvabhāvādbhūyaścānte viśvamāyānivṛttiḥ iti śrutau tasya - harasya abhidhyānāt - antaranusandhānāt yojanāt - saṃyogāt bāhyadhāraṇāt tattvabhāvāt - tattvasākṣātkārāt sakalamāyānivṛttirbhavatīti śravaṇāt śrutisaṅkoce mānābhāvāt jīvamukhyaprāṇaliṅgānneti cennopāsātraividhyādaśritatvādiha tadyogāt ityādau bhagavatā vyāsenāpi trividhopāsanāvyapadeśāt | tathā skānde - mānasopāsanaṃ kuryāt hṛdaye dahare'pi vā | pañcākṣaryā ca gāyatryā rudrasūktādibhistathā || vācikopāsanaṃ proktaṃ dhṛtaliṅge śivātmake || pāṇipīṭhe tathā vahnau sthaṇḍile vā vidhānataḥ | kāyikopāsanaṃ kuryāt śraddhābhaktisamanvitaḥ || evaṃ trikaraṇairnityamīśvaropāsanaṃ dvijaḥ | kurvanmuktimavāpnoti vaidiko nānyahetunā || ityādinā manasyekaṃ vacasyekaṃ karmaṇyekaṃ mahātmanāṃ iti nyāyena ca mānasayajñasaṃnyāsādīnāṃ pravartakatvadarśanāt antardhāraṇamātratve bāhyāṅgasya niṣphalatvāt tadgatakārmikamaladhvaṃsābhāvaprasaṅgācca | kiñca - prāgupanayanadīkṣitasyaiva svādhyāyo'dhyetavyaḥ aharahassandhyāmupāsīta ityādivākyavihitasvā yāyādikarmādhikāravat liṅgadhāraṇadīkṣitasyaiva śivadhyāna##- vahnivat mokṣasya liṅgadīkṣāyā mukhyasādhanatvāt tadasvīkāre pūrvodāhṛtaśrutismṛtyāgamapurāṇavairidhyena vedabāhyatvaprasaṅgāt | śivadhyānaparo bhūtvā śivaliṅgāṅgasaṃyutaḥ | śivetaraparityāgī dhyānayogī sa ucyate || mukhe mantro hṛdi dhyānaṃ mastake liṅgadhāraṇam | śikhā sūtraṃ tathā bhasma caitadbrāhmaṇalakṣaṇam || iti manugautamādismṛtiṣu śivaliṅgadhāraṇasya vedavihitatvena dṛṣṭatvācca vaidikānāmavirodhaḥ | mokṣamicchejjanārdanāt iti nārāyaṇasyaiva mokṣapradātṛtvopadeśāttasyopāsanameva mumukṣūṇāmāvaśyakamiti cenna - tathāvidhaśrutyabhāvāt śiva eko dhyeyaśśivaṅkarassarvamanyaptarityajaya jñātvā śivaṃ śāṃtimatyantameti īśaṃ taṃ jñātvā amṛtā bhavanti kṣaraṃ pradhānamamṛtākṣaraṃ haraḥ kṣarātmānāvīśate deva ekaḥ tasyābhidhyānādyojanāttattvabhāvādbhūyaścānte viśvamāyāanivṛttiḥ eko hi rudro na dvitīyāya tasthuḥ yo devānāṃ prathamaṃ purastādviśvādhiko rudro maharṣiḥ tamakratuṃ paśyati vītaśoko dhātuḥ prasādānmahimānamīśam ityādi śrautavidherbalīyastvāt nārāyaṇasya brāhmaṇadevatātvābhāvāt śrutiviruddhasmṛteḥ prāmāṇyābhāvāt tādṛśasmṛtīnāṃ samakṣajalanyāyena paramparayā śivopāsanādvārā mokṣahetutāparatvasya siddhatvāt | sāṅkhyayogasahasreṇa janmanā dvaitago bhavet | tanmatasya sahasreṇa saurammatamupāśnute || tatsahasrasamabhyāsādgāṇāpatyamatī bhavet | tatsahasraṇa bhūloke vaiṣṇavaṃ matamīryate || tadvaiṣṇavasahasreṇa śākto bhavati sarvadā | tatsahasrānmahābhāga śaivasāmānya ucyate || tatsahasreṇa viprendra vīraśaivamatībhavet | tenaiva muktimāpnoti nānyathā bahuyatnataḥ || iti skānde darśanācca | viṣṇulokaṃ prāptānāṃ viṣṇusārūpyamāpannānāṃ śivaśarmādīnāṃ śivopāsanadvārā mokṣaprāptiḥ kāśīkhaṇḍe śrūyate | vyāso'pi svabhujastambhanānantaraṃ śiṣyaissaha śāmbhavadīkṣāṃ labdhvā mokṣādhikāryabhūditi tatraiva śrūyate | mahimnastave'pi trayī sākhyaṃ ityārabhya tvamasi payasāmarṇava iva ityantena ṛjukuṭilatvena svamatamanyamatāni ca nirūpya śiva eva sarveṣāṃ prāpyasthānamityupadiṣṭam | sarvaliṅgaṃ sthāpayati ityatra laḍantatve'pi vrīhīn prokṣati vrīhīnavahanti ityādivadvidhyarthatvopapattiḥ | na cānekavidhāne vākyabhedadoṣaḥ yadāgneyo'ṣṭākapālaḥ itivat sarveṣāmaprāptatvena vidheyatvāt aprāpte tu vidhīyante bahavo'pyekayatnataḥ iti smṛtidarśanāt sthāpayatītyatra bhūmāveveti vinigamakābhāvāt śruteḥ saṅkocāsahiṣṇutvādubhayathā pramāṇācāradarśanācca | na ca pāṇinā mananātpūjanāttrāyata ityarthasambhavena liṅgadhāraṇāsiddhiriti vācyam - mānasādīnāṃ pūjākaraṇatvadarśanena pāṇiśabdasya vaiyyarthyaprasaṅgāt pāṇinā abhimantritaṃ pāṇimantramityapyasaṅgataṃ mantraśabdasya gauṇārthasvīkāre īkṣatyadhikaraṇavirodhaprasaṅgaḥ etanmantrārthastu laiṅgottarabhāge ekaviṃśādhyāye bhagavatā vedavyāsena spaṣṭamuktaḥ | yajurapyāha sarva vai liṅgaṃ sthāpayatīti ca | tasmāddhārya mahāliṅgaṃ pāṇimantreti mantrataḥ || pāṇau liṅgaṃ vinikṣipya dīkṣākāle guruḥ śivam | yena smarati tanmantraṃ pāṇimantraṃ vadanti hi || pavitratvānmaheśasya śivasya pratipādanāt | pavitrīkaraṇāt puṃsāṃ pavitramiti kathyate || atassarveṣu kāleṣu dhārayelliṅgamuttamam | gacchaṃstiṣṭhan svapan jāgradunmiṣannimiṣannapi | śucirvāpyaśucirvāpi liṅgaṃ sarvatra dhārayet || liṅgadhārī sadā śuddho nijaliṅgaṃ manoharaṃ | ārcayedgandhapuṣpādyaiḥ karapīṭhe samāhitāḥ || nityāni karmavṛndāni tathā naimitīkāni ca | śivārpaṇadhiyā kuryātsamyagjñānābhivṛddhaye || iti (liṃ. pu. u. bhā - a. 21) nanu vṛścikādiviṣamātreṇa mriyamāṇasya kālakūṭabhakṣaṇe śaktyabhāvāt rajjudarśanena sarpabhrāntyā palāyamānasya bhujagadhāraṇe śaktyabhāvāt yatkiñcillāñchanadhāraṇe pramāṇābhāvācca śivaliṅgabhasmarudrākṣadhāraṇaṃ mumukṣūṇāṃ rājabhṛtyavannāṅgīkartavyamiti ceducyate - bhaktānāṃ svasāyujyasidhyarthaṃ svaniṣṭhabhasmarudrākṣaśivaliṅgacihnāmakaraṇe pratyavāyajanakanityavidhiviṣayatvena parameśvaropadiṣṭatvāt loke rājājñāvihitarājacihnānāmeva bhṛtyaiḥ svīkāradarśanāt pūrvoktavedaśāstrapurāṇāgamādiṣu śivaliṅgabhasmarudrākṣadhāraṇavidhāyakavidhyupadeśāt bhujagadhāraṇaviṣabhakṣaṇavidhyadarśanāt brahmaviṣṇvādīnāṃ sarveṣāṃ pūrvabhaktānāṃ śivaliṅga-bhasma-rudrākṣa-dhāraṇasyaiva darśanāt śivājñāpālanārthāya śivabhaktaḥ śivavratī | liṅgarudrākṣabhasmāni śivacihnāni dhārayet || rājājñollaṅghanālloke yathā daṇḍo vidhīyate | śivājñollaṅghanāddaṇḍo rauravaṃ narakaṃ tathā || iti laiṅge darśanācca | saguṇasya mithyābhūtatvāt kathaṃ tadupāsanasya nirguṇacaitanyaprāpakatvamiti cenna ##- munirgacchati bhūtayoniṃ samastasākṣiṃ tamasaḥ parastāt iti kaivalyaśvetāśvatarādyupaniṣatsu saguṇopāsanasyaiva heyaguṇarahitasarvasākṣicaitanyaprāpakatvopadeśāt sthirebhiraṅgaiḥ purūrupa ugraḥ iti rudrasūktādiṣu parameśvaraśarīrasya nityatvopadeśācca | na cāgamānāmālayotsavapratiṣṭhāṃśa eva prāmāṇyamiti vācyam | gāyatryādisarvamantrāṅganyāsakaranyāsadhyānamudrākuṇḍamaṇṭapādīnāmā##- brahmavidyāyāṃ śāmbhavadīkṣitasyaivādhikāritvamiti nirṇīyate | nanu - yasyaite catvāriśatsaṃskārā na cāṣṭāvātmaguṇā na sa brahmaṇassāyujyaṃ sālokyaṃ ca gacchati ityādinā garbhādhānādisakalakarmaṇāṃ duritakṣayadvārā parameśvaraprāpakatvopadeśāt vidyāṃ cāvidyāṃ ca yastadvedobhayaṃ saha tenaiti brahmavitpuṇyakṛtttaijasaśca satyena labhyastapasāhyeṣa ātmā samyagjñānena brahmacaryeṇa nityaṃ ityādi jñānakarmasamuccayaśrutidarśanācca dharmajijñāsānantaryaṃ yuktam | kiñca - tadyatheha karmacito lokaḥ kṣīyata evamevāmutra puṇyacito lokaḥ kṣīyate ityādinā karmaphalānāmanityatvaṃ parīkṣya lokān karmacitān brāhmaṇo nirvedamāyānnāstyakṛtaḥ kṛtena ityādinā karmaphaleṣu vairāgyaṃ śānto dāntaḥ ityādinā śāntyādikaṃ na sa punarāvartate ityādinā mokṣasya nityatvaṃ cāagamyate | atastatrecchāsaṃbhavānmumukṣutvaṃ sūcitam | tasmādetatsādhanacatuṣṭayānantaraṃ vā brahmajijñāsā kartavyā | liṅgadhāraṇasyāpi karmatvena mokṣopayogitvābhāva iti cenna | nāstyakṛtaḥ kṛtena iti vākyena prākṛtasyaiva karmaṇo niṣiddhatvāt amṛtasya devadhāraṇo bhūyāsaṃ tasyābhidhyānādyojanāttattvabhāvādbhūyaścānte viśvamāyānivṛttiḥ vratametacchāmbhavaṃ sarveṣu vedeṣu vedavādibhiruktaṃ bhavati | tasmāt tatsamācarenmumukṣurna punarbhavāya sarvaliṅgaṃ sthāpayati pāṇimantraṃ pavitram iti taittirīya-śvetāśvatara-kālāgnirudrādiṣu śivaliṅgadhyānadhāraṇādīnāmaprākṛtakarmaṇāṃ mokṣahetutvopadeśāt | garbhādhānādiprākṛtakarmaṇāṃ mokṣasādhanatvavidhāyakaśrutismṛtīnāṃ sādhanacatuṣṭayānantaryabrahmavidyādhikāritvopadeśakavākyānāṃ ca annaṃ brahma ityādivākyānāmiva sthūlārundhatīnyāyena ca paramparayā sādhantvaṃ yuktam | sandigdheṣu vākyaśeṣāt iti nyāyena amṛtasya devadhāraṇo bhūyāsaṃ iti vākye asandigdhatvena brahmavidyādhikāritvanirūpaṇāt pūrvodāhṛtajñānakarmasamuccayasādhanacatuṣṭayapratipādakaśrutīnāṃ sandigdhatvaṃ siddham | śaṅkarasaṃhitāyāṃ bhagavatā vyāsena##- na tyaja prāṇaliṅgaṃ tvaṃ yāvajjīvaṃ pratijñayā | punarbhavo na te vatsa ! vidyate mātṛyoniṣu || ityantena sādhanacatuṣṭayasampadviśiṣṭasya liṅgadhāraṇamuktvā tato brahmajñānopadeśavidhirnirdiṣṭaḥ | reṇukabhagavatpādācāryeṇāpi piṇḍatā piṇḍavijñānaṃ ityārabhya etāni śivabhaktasya kartavyāni prayatnataḥ ityantena siddhāntaśikhāmaṇau tathaivopadiṣṭam | na ca liṅgadhāraṇamātreṇa muktisambhave tadevālaṃ kimaupaniṣadaśāstravicāraprayāsena iti vācyaṃ ātmā vā are draṣṭavyāḥ śrotavyo mantavyo nididhyāsitavyaḥ vedāntaśravaṇaṃ kuryāt ityādinā māyāpāśavimuktānāmapi prārabdhapratibhāsanāśaparyantaṃ parameśvarājñāpālanasya kartavyaśravaṇāt tadabhāve liṅgāṅgajñānadṛḍhapratyayābhāvāt punaḥ kāmakrodhādīnāmantaḥkaraṇapraveśāvakāśahetutvāt āsutperāmṛteḥ kālaṃ nayedvedāntacintayā | kāmādiparihārāya śivajñānābhivṛddhaye || iti smṛteśca | kāraṇatayā svatantravidhyantararahitasautrāmaṇībṛhaspatisavāderagnicayanavājapeyādyaṅgatvena ubhayavidhivalādubhayasiddhivat liṅgadhāraṇabrahmajijñāsayorna virodhaḥ | na ca jyotiṣṭomādivalliṅgadhāraṇasyāpi karmatvena paramparayā muktihetutvamiti vācyam pūrvodāhṛtaprātyakṣikaśrutivirodhāt | śravaṇādīnāmapi karmatvena teṣāmapi muktihetutvaṃ na syāt | tatsvīkāre māyāpāśanivṛttau mukhyakāraṇābhāvāt brahmajijñāsāśāstrasya prasaktyasambhavaprasaṅgaḥ | tathā cenmūlacchedī tava pāṇḍityaprakarṣaḥ | brīhiprokṣaṇādikaṃ darśapūrṇamāsotpattyapūrvahetutayā svarge yathā samuccīyate tathā parameśvarārpitapurākṛtajyotiṣṭomādisarvakarmāṇi sādhanacatuṣṭayādikaṃ ca śivajñānaśivaliṅgadhāraṇaprayojakatayā mokṣe samuccīyante | nanu - liṅgadhāraṇa-brahmavicāraśāstrayoḥ kartraikyābhāvāt kathaṃ kramaniyamaḥ kartraikyamiha ādhāradarśapūrṇamāsavadaṅgāṅgitvena vā pañcaprayājavadekāṅgiprayuktānekāṅgatvena vā godohanādivadadhikārāntaraprayuktyupajīvitvena vā ṣaḍyāgavadauṣadhyādivacca phalaikyena vā bhavati iti ceducyate - pūrvoktataittirīyaśvetāśvatarakaivalyajābālakaṭhavalyādiśrutismṛtipurāṇāgama##- nanau - liṅgadhāraṇasya nityatvamastu jaiminisūtravihitavidhitraye ko vidhirāśriyate apūrvavidhiḥ niyamavidhiḥ parisaṅkhyāvidhirva vrīhīn prokṣati iti vannāpūrvavidhiḥ liṅgadhāraṇasya pavitraṃ te vitataṃ brahmaṇaspate ityādibahuśrutivihitatvāt vrīhīnavahanti itivanna niyamavidhiḥ śivaliṅgetaraśikhāyajñopavītabhasmarudrākṣadhāraṇasya satvāt pañca pañcanakhā bhakṣyāḥ itivanna parisaṅkhyāvidhiḥ liṅgadhāraṇādikartavyatvākartavyatvayorekadā samuccayaprasaktyasambhavāt | ato liṅgadhāraṇasya na vaidikatvamiticennavidhitrayeṇāpi siddhatvāt | amṛtasya devadhāraṇo bhūyāsaṃ ityatrāpūrvavidhiḥ | liṅgadhāraṇasya sarvaliṅgaṃ sthāpayati ityādi bahuśrutivihitatvena nāpūrvavidhiriti cet - upajīvyopajīvakabhāvanyāyena sarvaliṅgaṃ sthāpayati ityādivākyānāṃ phaladhāraṇaśabdāyogena upajīvitvaṃ amṛtasya devadhāraṇo bhūyāsaṃ ityatra mokṣaphaladhāraṇavidhāyakatvaśravaṇādupajīvyatvaṃ ato na doṣaḥ | niyamavidhiśca - tāntrikataptaliṅgaśūlaḍamarugaśaṅkhacakrāṅkananiṣedhapūrvakaśrautabhasmarudrā liṅgadhāraṇādividhānaśravaṇāt | parisaṅkhyāvidhirapi - tāntrikataptaliṅgaśūlaḍamaruśaṅkhacakrāṅkananiṣedhapūrvakaśrautaśikhāsūtra##- bhasmarudrākṣādivacchivasyaiva śikhāsūtradhāraṇaśravaṇācchivalāñchanamiti siddham | yaśchandasāṃ ityādi liṅgadhāraṇavidhāyakaśrutīnāṃ parameśvarānugrahalabdhasarvavedārthavedibhiḥ sarvajñavyāsadūrvāsoreṇukaśvetopamanyudadhīcikumbhasambhavādi##- śrutiyuktyanubhūtivādinaḥ bauddhādivanna yuktimātrāvalambinaḥ | nigamāgamobhayavedāntapratipāditabhaktikriyā##- atrānantaryābhidhānamukhenāthaśabdenaiva hetutvārthasiddheḥ kuto'taḥśabdaḥ iti cenna apāmasomamamṛtā abhūma ityādau prākṛtakarmaphalasyāpi nityatvaśravaṇāt omityekāksaraṃ brahma asāvādityo brahma nārāyaṇaparaṃ brahma annaṃ brahmeti vyajānāt ityādau nānāvidhopāsanadarśanāt kathaṃ paraśiveṣṭaliṅgadhāraṇānmuktissambhavatīti śaṅkānirāsāya hetutvadṛḍīkaranārthamataḥśabdo nirdiṣṭaḥ | prākṛtakarmaphalasyānityatve puṇyacito lokaḥ kṣīyate ityādi bahuśrutīnāṃ vidyamānatvāt karmaprakaraṇapaṭhitaśrutyapekṣayā brahmaprakaraṇapaṭhitāyā amṛtasya devadhāraṇo bhūyāsaṃ ityādiśruterbalavattvāt śiva eko dhyeyaśśivaṅkarassarvamanyatparityajya eko hi rudro na dvitīyāya tasthuḥ asaṅkhyātāssahasrāṇi smaryate na ca dṛśyate tvaṃ devānāṃ brāhmaṇānāmadhipatirviṣṇuḥ kṣatriyāṇāmadhipatirbrāhmaṇānāṃ brāhmanairāśrayata ityādiśrutiṣu śivopāsanasyaiva vidheyatvāt yo vai svāṃ devatāmatiyajate prasvāyai devatāyai cyavate na parāṃ prāpnoti pāpīyān bhavati iti śrutau svadevatāparityāge pratyavāyaśravaṇāt | brāhmaṇānāṃ śivo devaḥ kṣatriyāṇāṃ tu mādhavaḥ | vaiśyānāṃ tu tathā brahmā śūdrāṇāṃ suranāyakaḥ || brāhmaṇo bhagavān rudraḥ kṣattriyaḥ paramo hariḥ | pitāmahastathā vaiśyo vṛṣalastu puraṃdaraḥ || ityādipārāśaryapurāṇādiṣu vaidikabrāhmaṇānā śivadevatvaśravaṇāt apāmetyādiśruteḥ abhūtasamlavaṃ sthānamamṛtatvaṃ hi bhāṣyate ityādismṛtyā bhūtapralayāvadhyapekṣitāmṛtatvapratipādanatātparyāvadhāraṇācca | yato'sādhāraṇakāraṇatvena amṛtasya devadhāraṇaṃ vidhīyate ataḥ paśupatisvarūpabrahmajñānāya vedāntavākyavicāraḥ kartavyaḥ | satyakāmaḥ satyasaṅkalpaḥ so'nveṣṭavyaḥ sa vijijñāsitavyaḥ ātmā vā are draṣṭavyaḥ śrotavyo mantavyo nididhyāsitavyaḥ ityādiṣu brahmajijñāsāvidhiḥ śrūyate | prapañcopaśamaṃ śāntaṃ śivamadvaitaṃ caturthaṃ manyante sa ātmā sa vijñeyaḥ ityādiśrutiṣvātman śabdasya paraśivapratipādakatvadarśanānnānyārthakatvam | atra - brahmaṇo jijñāsā brahmajijñāseti karmaṇi saṣṭhī na śeṣaṣaṣṭhī | jijñāsāyā jijñāsyāpekṣatvāt | śeṣaṣaṣṭhīparigrahaṇe'pi brahmaṇo jijñāsākarmatvamupadiśyate | sambandhasāmānyasya viśeṣaniṣṭhatvāt | evamapi brahmaṇaḥ pratyakṣaṃ karmatvamutsṛjya sāmānyadvāreṇa parokṣaṃ karmatvaṃ kalpayato vyarthaḥ prayāsaḥ syāt pradhānaparigrahe tadapekṣitānāmapyarthāt siddhatvāt | atra sūtre kartavyoti padādhyāhāro nāṅgīkartavyaḥ viṣayaprayojanajñānādeva puruṣavyāpārasambhavāt siddhānte kāryānvite padaśaktyanaṅgīkārācca | nahyanuvādadoṣaḥ aprāptānuvāde doṣābhāvāt | kartavyapadādhyāhāramātreṇa kathamanuvādadoṣaparihāraḥ viṣṇurupāṃśuyaṣṭavyo'jāmitvāya ityādau tavyapratyaye'pyanuvādadarśanāt aprāptasyānuvādasya kartavyapadādhyāhāraṃ vināpi tattvamasi ayamātmā brahma ityādivadanuvādatvasambhavānnānuvādaparihārāyādhyāhāraḥ | na ca śravaṇavidhyapekṣitanyāyavicārārthatvādasya sūtrasya śrutisūtrayoraikarūpyāthamadhyāhāraḥ śravaṇavidheranaṅgīkārāt | vidhitvaprayojakarūpasampattyabhāvena na tāvadapūrvavidhiḥ | vicārasya nirṇayahetutvasya tātparyagrāhakasya lokasiddhavāt | na ca brahmasākṣātkārahetutvaṃ na prāptamiti vācyam | vicāramātrasya vicāryanirṇayahetutvasya brahmapramāṇasya tatsākṣātkārahetutvasya ca prāptau vicāritavedantijñānarūpaśravaṇasya taddhetutvaprāpteḥ | nāpi niyamavidhiḥ vyāvartyābhāvāt | na ca guruvirahitavicāro vyāvartyaḥ parīkṣya lokān karmacitān brāhmaṇo nirvedamāyānnāstyakṛtaḥ kṛtena | tadvijñānārthaṃ sa gurumevābhigacchetsamitpāṇiḥ śrotriyaṃ brahmaniṣṭhaṃ iti vijñānārthaṃ vidhīyamānagurūpasadanadṛṣṭadvārasambhave adṛṣṭakalanāyogāt | vedāntavicāreṇaiva vijñānārthaḥ paryavasyatīti svatantravicāravyāvṛtterupagama vidhinaiva siddhatvāt | na parisaṅkhyāvidhiḥ sādhanāntarasya samuccitya prāptyabhāvāt | na ca vyāpārāntarasya nivṛttyarthaṃ yāvajjīvaṃ vedāntavicāraḥ kartavyaḥ | na ca vyāpārantaranivṛttissambhavatīti vācyaṃ tatraiva doṣāpātāt | kiñca - sanyāsino'saṃnyāsino vā vyāpārāntaranivṛttiḥ nāntyaḥ aśakyatvāt | nādyaḥ - sanyāsavidhāyakavākyenaiva siddhatvāt | brahmasaṃstho'mṛtatvameti iti chāndogye'pyananyavyāpārasyaiva muktisādhakatvaśravaṇāt sampūrvakatiṣṭhatessamāptivācakatvasya agniṣṭomasaṃsthā ityādau darśanāt brahmasaṃsthaśabditāyā brahmaṇi samāpterananyavyāpārarūpatvāt tamevaikaṃ jānathātmānamanyā vāco vimuñcatha ityāthavarṇike kaṇṭhata eva vyāpārāntaraniṣedhācca āsupterāmṛteḥ kālaṃ nayedvedāntacintayā iti smṛteśca | tasmādvidhyantarasiddhasya vyāpārāntaraniṣedhasya nātra traidoṣyamaṅgīkṛtyavidhānamaṅgīkartavyam | ata eva sahakāryantaravidhiḥ pakṣeṇa tṛtīyaṃ tadvato vidyādivat ityadhikaraṇe kaivalyacandrodaye paramārādhyāḥ - na cāpūrvavidhiḥ prāpterananyopāyato na ca | niyamaḥ parisaṃkhyā vā śravaṇādiṣu sambhavet || ityāhuḥ | tasmācchravaṇavidhyabhāvānna tadaikarūpyāya lakṣaṇādhyāhārau | astu vā śravaṇavidhiḥ tathāpi na lakṣaṇātyāhārau | sarvatra śrutisūtrayoraikarūpyasyānumānikatvāt | tasmādviṣayaprayojanapratipādanārthamidaṃ sūtraṃ brahmajñānasya iṣyamāṇatayā prayojanatvaṃ brahmaṇaśca viṣayatvaṃ śrautam | iṣyanāṇaṃ brahmajñānaṃ na vicāramantareṇeti vicāraḥ kartavya ityupadiśyate | sadā brahmaṇo na nirviśeṣatvaṃ - parāsya śaktirvivihaiva śrūyate svābhāvikī jñānabalakriyā ca iti śrutidarśanāt jijñāsyabrahmaṇaḥ sadā mūrtāmūrtatvam | dvevāva brahmaṇo rūpe tamādimadhyāntavihīnamekaṃ vibhuṃ cidānandamarūpamadbhutaṃ | umāsahāyaṃ parameśvaraṃ prabhuṃ trilocanaṃ nīlakaṇṭhaṃ praśāntaṃ | dhyātvā munirgacchati bhūtayoniṃ samastasākṣiṃ tamasaḥ parastāt ityādiṣū yavyapadeśāt śṛtusaṃkoce mānābhāvāt | nanau - nirviśeṣabrahmajñānasyaiva tattvajñānatvāt tadeva paśupāśamocakaṃ na tu saguṇajñānam |dharmāṇāṃ bādhyatvāt athāta ādeśo neti netīti etadvai tadakṣaraṃ gāgiṃ brāhmaṇa abhivadantyasthūlamaṇaṇvahrasvaṃ ityādinā sarvadharmaniṣedhaśravaṇāt ekamevādvitīyaṃ neha nānāsti kiñcana ityādinā'dvitīyatvabodhanāt sākṣī cetā kevalo nirguṇaśca iti śrutau guṇaniṣedhācca | iti cenna - neti netīti vākyasya pūrvavākyaprāptamūrtāmūrtobhayaprapañcaniṣedhaparatvāt brahmadharmāṇāmaniṣiddhatvācca | tathā ca sūtraṃ - prakṛtaitāvatvaṃ hi pratiṣedhati tato bravīti ca bhūyaḥ iti | anyathā ānandādīnāmapi niṣedhaḥ syāt | advitīyādivākyānāṃ ca sadeva saumyedamagra āsīt iti pūrvavākyaikavākyatayā sṛṣṭeḥ pūrvakāle advitīyatvaparatvapratīteḥ nirguṇaśruterapi satvādiguṇatrayābhāvaparatvāt anyathā yassarvajñassarvavit ityādivākyavirodhācca | revaṇasiddhamarulasiddhādipūrvācāryāṇāṃ vaidikānāṃ sṛṣṭeḥ pūrvakāle vyaktāvyaktobhayaprapañcotpatterabhāvādadvaitabrahmavākyāni tadviṣayāṇīti tātparyam | tathā ca śvetāśvatare - yadā tamastanna divā na rātrirna sanna cāsacchiva eva kevalaḥ atharvaśirasi ca - ahamekaḥ prathamamāsaṃ vartāmi ca bhaviṣyāmi ca nānyaḥ kaścinmatto vyatiriktaḥ aitareyake - ātmā vā idameka evāgra āsīnnānyatkiñcana miṣat iti | sarvavedānteṣu gatisāmānyanyāyena brahmaṇi sṛṣṭipūrvakāla evādvaitatvamavagantavyam sṛṣṭyunmukhasya brahmaṇaḥ kāmanayā bahubhāvaśravaṇāt | tathā ca śrutiḥ - so'kāmayata bahusyāṃ prajāyeyeti iti | nirbhedavākyānyapi sṛṣṭeḥ pūrvakāle pratiyogisāpekṣabhedasyābhāvāttadviṣayāṇyeva | abhedavākyānyapi aitadātmyamidaṃ sarvaṃ sarvohyeṣa rudrāḥ ātmaivedaṃ sarvaṃ ityādīni svecchayā bahubhāvamāpannasya brahmaṇo viśvābhedaparāṇi | kāryakāraṇayorabhedaśca mṛdādidṛṣṭāntena ekavijñānena sarvavijñānapratijñayā ca | yo māṃ veda sa sarvān devān veda ityatharvaśirasi śivatattvajñānena sarvavijñānasiddhiriti siddham | sṛṣṭeḥ pūrvakāle jagadupādānakāraṇaprakṛtessatvāt kathamadvaitamiti cenna | tasyā īśvaraśaktitvena tadabhinnatvāt | ayaskāntasya lohākarṣaṇaśaktivat | vahnerdāhaśaktivacca prakṛtistato'bhinnā dṛśyate | tathā ca śrutiḥ - devātmaśaktiṃ svaguṇairnigūḍhāṃ iti | parā'tya śaktirvividhaiva śrūyate svābhāvikī jñānabalakriyā ca iti ca parāśaktiśca śivasyaivāsādhāraṇīti śrutyāgamapurāṇādiṣu prasiddhiḥ | ato mumukṣubhiravaidikajaganmithyātvādvaitavādo nāṅgīkartavyaḥ | neti neti ityādi śutīnāṃ na kevalaṃ niṣedhamukhena niravayavabrahmamātranityatvabodhakatvaṃ sthirebhiraṅgaiḥ pururūpa ugraḥ ityādi śrutiṣvaprākṛtaparamaśivalīlādivyamaṅgalavigrahāṇāmapi nityatvaśravaṇāt | sadā śeṣaśeṣitvavyavasthāpakasaṃyuktādvaitapāñcarātrādivat na cāṅgāṅgitvena vayaṃ sāvayavatvavādinaḥ | jīvavatsukhaduḥkhabhoktṛtvaprasaṅgāt ākāśavatsarvagataśca pūrṇaḥ ityādi śrutiśatabhaṅgaprasaṅgācca | sadā ghaṭapaṭavannātyantabhedavādinaḥ yenāśrutaṃ śrutaṃ bhavati ityādipratijñādṛṣṭānta śrutibhaṅgaprasaṅgāt | na ca rajjusarpavadekataramithyātvavādinaḥ | satyakāmaḥ satyasaṅkalpaḥ iti śrutisiddhasvābhāvikānantakalyāṇaguṇabhaṅgaprasaṅgāt yato vā imāni bhūtāni jāyante ityādi śrutivihitajagajjanmādikāraṇatvabhaṅgaprasaṅgāt ekavijñānena sarvavijñānapratijñāvidhāyakaśrutivirodhāt mūrtāmūrtobhayabrahmopāsanāvaiphalyaprasaṅgācca | tasmādvayaṃ svābhāvikasarvaśrutisamanvayasiddhabhedābhedavādina iti rāddhāntaḥ | jñājñau dvāvajāvīśanīśau pradhānakṣetrajñapatirguṇeśaḥ ityādi śrutiṣvadvitīyasya śivasya parabrahmaṇaḥ sarvajñatvādyasādhāraṇadharmoṃpadeśācchuddhacidrūpatvam | svābhāvikāvidyāpāśabaddhatvājjīvasya kiñcijjñatvaṃ sarvānubhavasiddhaṃ mahadādijagadupādānakāraṇatvādguṇatrayātmakaprakṛteracidrūpatvam | sarvādhiṣṭhānasya sarvavyāpakasya paramaśivasya kathaṃ mūrtāmūrtatvamiti cenna | mūrtatvena pavanasya digekadeśavartitvaṃ amūrtatvena nikhilalokavyāpakatvaṃ pradhānasya mahadahaṅkārakalākāśavāyurūpeṇāmūrtatvaṃ tejassalilapṛthivīrūpeṇa mūrtatvaṃ ca dṛśyata iti | anantaśaktiviśiṣṭasya aghaṭitaghaṭanāsamarthasya paraśivasya kimu vaktavyam ? virūpebhyo viśvarūpebhyaśca vo namo namaḥ ityādi bahuśrutivākyadarśanāt | śakteḥ saṅkocabhāvena sṛṣṭeḥ pūrvaṃ maheśvaraḥ | niraṃśo nirguṇaśceti vedānteṣu pragīyate || śaktervikāsabhāvena hyanantaguṇavāniti | procyate bhagavān rudraḥ paśupāśavimocakaḥ || mūrtāmūrtasvarūpeṇa yathā vāyurvirājate | sadāśivastathā bhāti sarvānugrahakārakaḥ || mūrtāmūrtajagadrapā yathā māyā tathā śivaḥ | mūrtāmūrtasvarūpaṃ syāditi vedāntaḍiṇḍimaḥ || etadvedāntahṛdayamajñātvā mohitāḥ pare | śruterapārthaṃ kurvanti loke panḍitamāninaḥ || ityādinā śaivāgameṣu vedaikadeśamatanindāśravaṇānna tadvidvatparigrāhyam | na ca tamaḥ prakāśavadbhedābhedo viruddhaḥ - kiṃ tadekakālena vā divārātravatkālabhedena vā nādyaḥ rūpajāti-śabdārtha-guṇaguṇi##- ghaṭaḥ priyaḥ ityatra nāmarūpāstibhātipriyāṇāmekatra dyotanāt cidānandādyātmakādvaitabrahmaṇyanṛtajaḍaduḥkhasvabhāvaprakṛteḥ kāryakāraṇatvena darśanāt tadambīkāre na hi dṛṣṭe'nupapannaṃ nāma iti nyāyavirodhāt marumarīcikādivadbhrāntimātratve hyarthasiddhikriyāsiddhivirodhācca | na dvitīyaḥ dvāsuparṇā ityādiśrutyanubhavadarśanāt | saṃsāradaśāyāṃ jīvabrahmaṇorbhedaḥ tattvamasi ityādyanekaśrutyanubhavadarśanāmnokṣadaśāyāmabhedaśca yukta eva | satyakāmaḥ iti śrutau śivasya parabrahmaṇaḥ sṛṣṭisthitipralayatirodhānānugraharūpakāmasya satyatvena vyavasthāpanāt aindrajālaśuktirajatavatprapañcasya na vyavahāragātrasatyatvam | na cādhyāsopapattiḥ kāraṇasatyatvena kāryastyatvamiti niyamāt | nirviśeṣasya niṣkriyasya brahmaṇo jijñāsyatvāyogāt | tatrāropitapradhānasattvaguṇapratibimbitamithyābhūteśvaraśabalabrahmaṇo jijñāsyatvaṃ yuktamiti cenna - yanmanasā na manute yenāhurmano mataḥ | tadeva brahma tvaṃ viddhi nedaṃ yadidamupāsate ityādiśruteḥ pūrvavākyopāttavāgindriyādyagrāhyatvapratipādanadvārā pradhānavākyaikavākyatayā sarvendriyasākṣibhūtabrahmastutiparatvāt saguṇopāsanasyāṣyupakramādisiddhatvāt anyathā gāruḍamāntrikayorapyasambhavaprasaṅgācca | saguṇabrahmatveśvaratvādikaṃ kalpitamiticet - tadvidhāyakaprātyakṣikavedavedāntetihāsapurāṇāgamādīnāṃ bhaktikriyājñānaśāstrāṇāṃ dattajalāñjalitvaprasaktiḥ syāt | asati kalpite avidyakeśvare kṛtrimasālagrāma iva bhaktiśraddhāviśvāsāḥ kasya vā bhaveyuḥ kathaṃ kalpiteśvaro nānāvidhakarmārādhitassan vicitraphaladātā bhavet mātṛdevo bhava pitṛdevo bhava ācāryadevo bhava ityādividhayo'pi parityaktā ityasaṃbhāṣyatvamāyātam | evaṃ caitanye adhyasteśvaratvaviśiṣṭeśvarādrajjusarpādivadbhayamapi na syāt | śrūyate cāparokṣavidyāvatāmapi sūryādīnāṃ bhayaṃ bhīṣā'smādvātaḥ pavate | bhīṣodeti sūryaḥ ityādau | jñājñau dvāvajāvīśanīśau ajo hyeko juṣamāṇo'nuśete jahātyenāṃ bhuktabhogāmajonyaḥ ityādiśrutiṣu jīvabrahmaṇorajanyatvapradarśanena kalpitatvavādo hyavaidikaḥ | kiñca - nirviśeṣabrahmaṇi kiṃ pramāṇaṃ pravartate na tāvacchabdaḥ śabdasya śakyatāvacchedakalakṣyatāvacchedakapurassaraṃ śaktilakṣaṇayoḥ pravṛtteḥ | nāpyanumānaṃ anumānasya pakṣatāvacchedakavyāpakatāvacchedakādipurassaraṃ pravṛtteḥ | tadanukūlatarkāṇāṃ ca vyāptimūlatvena vyāpyatāvacchedakādipurassaraṃ pravṛtteḥ | nirviśeṣajñānasya saṃśayaviparyayādinivartakatvābhāvāt | samānaprakārakasamānaviṣayakaniścayasyaivaviparyayādinivartakatvāt | anyathā dravyatvena ghaṭaniścaye gehe ghaṭo'sti na vā iti saṃśayo na syāt | īśvaraḥ svaniṣṭhavādhyadharmātiriktadharmāśrayaḥ svajñānābādhyadharmāśrayo vā dharmitvāt - ghaṭavat ātmatvāt - devadattavat satyakāmatvādayaḥ na brahmasākṣātkārabādhyāḥ īśvaretarāvṛttitvāt īśvaratvavat | na cāprayojakatvaṃ nirdharmake vastuni sādhakapramāṇasatvāsatvābhyāṃ mama mātā vandhyā itivadvacanavyāghātena sarvavyavahārocchedaprasaṅgasyaiva vipakṣabādhakatvāt | ātmā vā are draṣṭavyaḥ iti śrutau paramātmasākṣātkāraphalamanūdya tatsādhanatvena śravaṇaṃ vidhīyata ityanupapannaṃ śru - śravaṇe - iti dhātośśabdakarmatayā śrāvaṇajñānārthakatvāttasya cāvidheyatvādadhyayanavidhyavacchinnavedādhyanādeva śrāvaṇajñānasya vṛttatvāt na ca - vedārthaṃ śruṇoti ityādi prayogadarśanāt arthajñāne'pi dhātośśaktiriti vācyaṃ tatra lakṣaṇayaivopapattau śaktidvayākalpanāt | vīṇānādaṃ śṛṇoti ityādāvarthajñānābhāvena vaiparītyaśaṅkānavakāśāt | astu vā arthajñāne'pi śaktiḥ - tathāpi tadapi ca na vidheyaṃ adhītasā"gādhyayanasya viditapadapadārthasaṅgateḥ satyaṃ jñānamanantaṃ brahma ityādi vākyenaiva jñātatvāt | nanu - āpātapratipattissā avadhāraṇātmakaṃ tu jñānamadhyayanamātrānna prāṣyate iti cenna - tasyāpi bhramarakīṭavat svābhāvikāvidyānivṛttipūrvakagurukaruṇākaṭākṣaprāptatvena vidhyanarhatvāt | na ca ata eva vicāraḥ śravaṇaśabdena vivakṣita itivācyaṃ - vidhau lakṣaṇāpattaiḥ | atrāhuḥ - na vā are patyuḥ kāmāya patiḥ priyo bhavati ityārabhya ātmanastu kāmāya srvaṃ priyaṃ bhavati ityantena ātmana eva niratiśayasukhasvarūpatvena paramapuruṣārthatvamuktvā ātmani khalvare dṛṣṭe śrute mate vijñāta idaṃ sarvaṃ viditaṃ etāvadare khalvamṛtatvaṃ ityupasaṃhārādātmajñānameva tatprāptyupāya iti niścīyate tathā ca tādṛśamātmajñānaṃ draṣṭavyaḥ ityanūdya tatsādhanākāṃkṣāyāṃ śrotavyaḥ ityādinā sādhanavidhiriti niścīyate | śabdajñāne hyasādhāraṇakāraṇatayā vicāra eva lakṣaṇayā vidheyo hyavagamyate | taṃ tvaupaniṣadaṃ puruṣaṃ pṛcchāmi nāvedavinmanute taṃ bṛhantaṃ naiṣā tarkaṇa matirāpaneyā ityādinā śrutimātravedyatvena pratipādite brahmaṇi mānāntarābhāvāt draṣṭavya ityatra darśanasādhanākāṅkṣāyāṃ vedāntavākyameva tatsādhanam | taccāvicāritaṃ na niścayādhāyakam | manananididhyāsanasahakṛtaṃ vicāritavedāntavākyamātmasākṣātkāraheturityayamarthaḥ sampadyate | na ca vidhau lakṣaṇā kvāṣyadṛṣṭacarī ardhamantarvedi mitotyardhaṃ bahirvedi ityatra deśaviśeṣalakṣaṇāyāḥ jātaputraḥ kṛṣṇakeśo'gnīnādadhīta ityatra vayośeṣalakṣaṇāyāḥ uccai ṛcā kriyate ityādau ṛgādipadena vedalakṣaṇāyāḥ yāvato'śvān pratigṛhṇīyat ityatra ṇijarthalakṣaṇāyāḥ nekṣetodyantamādityaṃ nārṣeyaṃ vṛṇīte ityādau paryudāsalakṣaṇāyāḥ na kalañjaṃ bhakṣayet ityādipuruṣārthaniṣedheṣu balavadaniṣṭasādhanatālakṣaṇāyāśca bahuśa upalabdheḥ | tasmāllakṣaṇāyā vicāravidhiryuktaḥ | nanu - vicāro'pi vicāryanirṇayahetutvena lokasiddhatvāt kathaṃ vidheya iti cenna | apūrvavidhyasambhave'pi niyamavidheravakāśāt | tathāhi vidhistrividhaḥ - apūrvavidhiḥ niyamavidhiḥ parisaṃṅkyāvidhiśceti | tatra kālatraye'pi mānāntarāprāptasya prāptiphalo vidhirādyaḥ yathā vrīhīn prokṣati ityatra vidhivyatirekeṇa prokṣaṇaṃ kenāpi na prāptam | pakṣaprāptasya aprāptāṃśaparipūraṇaphalo vidhirdvitīyaḥ yathā vrīhīnavahanti ityatra vidhyabhāve'pi puroḍāśaprakṛtidravyāṇāṃ vīhīṇāṃ taṇḍulahoṣyākṣepādevāvahananaṃ prāpyata iti nāpūrvavidhiḥ kintvākṣepānnakhavidalanamapi prāṣnuyāditi tadānīmapyavahananaprāptyarthaḥ | dvayorekatra nityaprāptāvitaranivṛttiphalakavidhistṛtīyaḥ yathā imāmagṛbhṇan raśanāmṛtasyetyaśvābhidhānīmādatte ityatra liṅgādeva mantro raśanāgrahaṇe nityaṃ prāpnotīti nāpūrvaniyamavidhī kintu liṅgāviśeṣādaśvābhidhānyāmiva gardabhābhidhānyāmapi mantraḥ prāpnayāditi tannivṛtyarthaḥ | evaṃ ca vrīhīnavahanti itivat śrotavyaḥ iti niyamavidhiḥ | na ca vyāvartyābhāvaḥ śārīrātmavicārasya vyāvartyatvāt | na ca tasya mokṣasādhanajñāne prāptyabhāvaḥ - dvā suparṇā dve brahmaṇī ityādivākyādāpātapratipattidaśāyāṃ tasyāpi prāptisaṃbhavāt | na ca vastutassādhanāntaraprāptāveva niyamavidhiḥ apūrvīyavrīhiṣu nakhavidalanasyāprāpterniyamo na syāt | kathañcittaṇḍulībhāvamātre tatprāptyā niyabho'trāṣyātmajñānatvena jīvātmavicāratvaprāptyā paramātmavicāre niyamavidhirastu | ihātman śabdasya idaṃ sarvaṃ yadayamātmā ātmani khalvare dṛṣṭe śrute mate vijñāta idaṃ sarvaṃ viditaṃ ityādiprakaraṇaparyālocanayā paramātmaparatvāvagamāt samanvayasūtre ekoāmasiddhabhagavatpādācāryaiḥ śrotavyaḥ ityatrātmajñānavidhirnirākṛtaḥ | na tu jñāno ddeśena vicāravidhiriti tadavirodha iti nirṇīyate | tasmādvicāravidhau na kiñcidbādhakamityevaṃ sthite śravaṇavidherapekṣitādhikāriviṣayaphalatrayaparamityāgamikanyāyena nirṇītamidaṃ sūtraṃ athāto brahmajijñāsā iti | atrānuvādaparihārāya śāstreṣu puruṣapravṛttisiddhaye ca kartavyeti padamadhyāhartavyam | jijñāsāpadena vicāro lakṣaṇīyaḥ | nanu jijñāsāpadena lakṣaṇā yuktā prakṛtipratyayasamudāyasyāśaktatayā samudāyalakṣaṇānupapatteḥ iti cenna | sanpratyayena jahallakṣaṇayā vicāro bodhyate prakṛtyā ca sādhyajñānamajahallakṣaṇayocyate | kaiścit - prakṛtessiddhajñānamātraparatvamaṅgīkṛtya sādhyajñāne'pi jahallakṣaṇaivetyuktam | siddhatayopasthitau sādhanānvayāyogena sādhyatayopasthiterāvaśyakatvāt prakṛtilakṣaṇā''vaśyakīti lakṣaṇādvayameva śāmbhavānandaśivārādhyābhipretam | atra kecit - prakṛtipratyayasamudāye ekaiva lakṣaṇā na ca vākye lakṣaṇā na dṛṣṭacarī ardhamantarvedi ityatra viṣaṃ bhuṅkṣva ityādau ca dṛṣṭatvāt | na ca śakyasaṃbandhābhāvaḥ samudāyaśaktyabhāve'pi samudāyiśakyasaṃmbandhādeva tadupapatteḥ | sā cājahatīti | na ca ekarūpeṇaikakriyānvayābhāvānna caikasya lakṣaṇeti vācyaṃ - tasyā aprāmāṇikatvāt | chatriṇo gacchanti ityatrāpi chatritvenācchatritvena caikānvayitvaṃ na gamanakartṛtvena gantāro gacchanti iti prasaṅgāt | śābdadhiyo'vacchedakaprakāratāniyamāt | gantṛtvasyāvacchedakatve mukhyārthasyāpi lakṣyatvaprasaṅgāt | na ceṣṭāpattiḥ | mukhyārthasambandhābhāvādetadatirekeṇa mukhyārthakalpanāprasaṅgāt | ato naikarūpeṇaikakriyānvayitvam | kintu chatritvenācchatritvena ca nānārūpeṇaiva | ata eva kākebhyo dadhi rakṣyatāṃ ityatrāpi kākatvādyākāreṇaiva kriyānvayaḥ na dadhyupaghātakatvādyākāreṇa | na ca ekavṛtyupasthāpināṃ parasparamananvayāt vicārajñānayorananvayaḥ syāditi vācyam | tayorbhinnavṛtyupasthāpyatvāt | mukhyārthasya lakṣyatvābhāvenājahallakṣaṇāsthale sarvatra vṛttidvayāṅgīkārāt | na ca sakṛduccaritasya vṛttidvayamavyutpannaṃ gaṅgāyāṃ ghoṣamatsyau ityatra dṛṣṭatvāt | na ca tīrasya bodhane gaṅgāpadasya na vyāpāraḥ - tātparyaparyavasānāt | tātparyaparyavasānasyaiva bodhakatā | tasmātsamudāye ajahallakṣaṇāyāṃ na kiñcibdādhakam | vastutastu - jijñāsāpadaṃ tantreṇopāttaṃ tatraikena jahallakṣaṇayā vicāro bodhyate | itareṇa iṣyamāṇaṃ jñānamabhidhayā bodhyata iti na kiñcidanupapannam | evamekalakṣaṇayaivopapattau na lakṣaṇādvayaṃ gauravāt | pratyayalakṣaṇāyāḥ kvāpyadṛṣṭacaratvācca | kiñca - iṣyamāṇajñānatyāgena tasyaiva punasvīkārāt vāntabhojananyāyaprasaṅgaḥ | jñānasya phalavatvācca | anupapattau hi sādhyatvaṃ lakṣyaṃ tatra mokṣasādhanasyaiva saphalatvamiti | tadaṃśo'pi lakṣyate | na ceṣṭāpattiḥ - tasyārthikatvakathanavirodhāt | pratyayānāṃ prakṛtyarthānvitasvārthābhidhāyakatvaniścayācca | jijñāsāpadeneti granthavirodhāccāhuḥ | vākye tāvannaikalakṣaṇā sambhavati | śakyasambandhasya lakṣaṇātvāt śakyānvayabādhe śabdopasthitasyaiva viṣayatvaprasaktyā sarvaśaktikalpane gauravāt | anayalabhyasya śabdārthatvāt | śakyasabandhenopasthitasyāpi tātparyavaśādviṣayatvamaṅgīkriyata iti śakyabhede tatsambandhānāmapi bhedānna lakṣaṇāyā ekatvam | evaṃ cārthavādādisthale'pi pādānāmeva vākyārthadvārā prāśastyādilakṣakatvaṃ pratyekameva | na tu vākye kadācidvyāsajyavṛttilakṣaṇā | padānāṃ tadarthānāṃ tatsambandhānāṃ ca nānātve lakṣaṇāyā ekatvāsambhavāt | evañca - vākyārthasambandhena yatra vastvantaraṃ padairlakṣyate tatra vākyalakṣaṇā | yathā ardhamantarvedi ityādau tadbhinnā padalakṣaṇeti śāstre vyavahāraḥ | evaṃ sthite prakṛte'pi samudāye naikalakṣaṇā | sāmudāyiśakyasambandhādeva tadupapattiriti vadatāṃ ca kathamekatvam samudāyināṃ bhedena tatsambandhasyāpi bhedāt | na ca ekapratītijanakatvena lakṣaṇānāmekatvaṃ iṣṭāpatteḥ | tathā satyanyataralakṣaṇayaiva vicāropasthitau lakṣaṇādvayenāpi tadupasthityaṅgīkāre vaiyyarthyāt | yattu - chatriṇo gacchanti ityatra chatritvādinaivānvayabodha iti taccintyaṃ - prāṇabhṛta upadadhāti sṛṣṭerupadadhāti ityatreva samudāyasya lakṣyatvāt | chatriṇo gacchanti iti ca chatryacchannisamudāyo gacchatītyarthaḥ na ca bahuvacanānupapatiḥ gaṅgāyāṃ ghoṣamatsyau ityatra vṛttidvayavacanānāmekavacanasyaiva sādhutvopapateḥ | aditiḥ pāśān ityatrevāvayavabahutvena vā sādhutvāt | na ca śakyasambandhābhāvaḥ - samudāyasamudāyinorabhedasambandhāt - tayorabhede'pi pratyayayorvaicitryasya sarvasampratipatteḥ | śakyatāvacchedakabhinnadharmeṇopasthitereva lakṣyatvaprayojakatvāt | na ca jahallakṣaṇāto bhedaprasaṅgaḥ - rūpāntareṇopasthitasyāpi svārthasya kriyānvayāt | kākebhyo dadhi rakṣyatāṃ ityatra dadhyupaghātakatvaprakārakabodhasyānubhavikasya anyathopapādayitumaśakyatvācca | vastutastu - yatra chatryacchatrisamudāyatvena rūpeṇa gamanānvayapratipattyarthaṃ chatriṇo gacchanti iti vākyaprayogaḥ tatrājahallakṣaṇayā śakyāśakyopasthitirdurvārā | ata eva guhādhikaraṇe mañcanapaṇḍitīye ṛtaṃ pibantau ityatra pibadapibatsamudāyalakṣaṇāyā ajahallakṣaṇatā pratipāditā | evaṃ ca liṅgasamavāyādhikaraṇe upādhānayogitayā gaṇe svārtho'ṣyantarbhūt iti na vṛttidvayavirodha ityuktaṃ kaivalyaprakāśe vyākhyātaṃ ca paramaśivārādhyabhaṭṭācāryeṇa | upadhānayogitayā gaṇasya lakṣyatā iti | yadi ca vṛtidvayamapi tātparyavaśātsakṛduccaritasyāṣyaṅgīkṛtya chatritvācchatritvaprakārakabodhecchayā chatriṇo gacchantīti vākyamaṅgīkṛta gaṅgāyāṃ ghoṣamartsyau ityatreva vṛtidvayavyāpāro'pyaṅgīkriyate aṅgīkriyatām | na caitāvatā uktasthale lakṣaṇayā śakyāśakyopasthitirvārayituṃ śakyetyavaśyābhyupeyatvāt | ajahallakṣaṇādirāsāyāsavaiphalyamiti dik | evaṃ sthite prakṛte'jahallakṣaṇāṅgīkāre ekavṛtyupasthitayorvicārajñānayoḥ vaṣaṭkartuḥ prathamabhakṣaḥ ityatreva uddeśyavidheyabhāvenānvayo na syāt | darśitaśca tādṛśānvayaḥ jñānāya vicāraḥ kartavyaḥ iti paramaśivānandārādhya svāminā śivajñānacandrodaye | na ca prakṛte vṛttidvayamevāṅgīkriyate nājahallakṣaṇeti vācyam | tathā satyajahallakṣaṇoktivirodhāt | gaṅgāyāṃ ghoṣamatsyau ityādau vṛttidvayasthale ajahallakṣaṇāvyavahārābhāvāt | āstāṃ tāvajrahasttvājahatvavicāraḥ vṛttidvayāṅgīkāre'pi prakṛternaikalakṣaṇayā nirvāhaḥ - tathāhi - jñānasya sādhyatvopasthtirvyatirekeṇa tāvanna sādhyatayānvayaḥ na cecchāviṣayatvamātraṃ sādhyatvam | anicchāviṣayasyāpi duḥkhasya sādhyatvāt | asādhyasyāpi icchāviṣayatvāt | vidhurasyātītabhāryāyāmicchautkaṭyadarśanāt | iṣṭasādhyaśabdayoraparyāyatvācca | ata eveṣṭatvena sādhyatvānumānaṃ nirastam | vyabhicārasyoktatvāt | astu vā sādhyatvānumānaṃ tathāpi prakṛte nāpyuayogaḥ - vṛtyupasthitasyaiva śābdānvayabodhaviṣyatvaniyamāt | anyathā vicāre'pi lakṣaṇā na syāt | iṣyamāṇajñānasādhyatvana anumānādinopasthitasya anvayāddhīviṣayatvasambhavāt | kiñca - pratyayārthaviśeṣaṇatvenopasthitasya jñānasya svātantryeṇaiva tadupasthitirnāsti | gaurnityā ityādau gotvasya svatantropasthitaye lakṣaṇayā aṅgīkārāt | tasmāt prakṛtyā sādhyāvasthaṃ jñānaṃ lakṣaṇīyameveti lakṣaṇādvayasyāvaśyakatvāt pratyaya eva vicāralakṣaṇā yuktā na tu samudāye etena tatkalpanāpi nirastā | ekena vicāralakṣaṇāyā itareṇāpi sādhyāvasthajñānalakṣaṇāyā apyuktakrameṇāvaśyakatvena padadvayaṃ kalpayitvā padadvaye'pi lakṣaṇāṅgīkāyapekṣayā ekasmin śrutapade prakṛtipratyayalakṣaṇādvayakalpanāt dvayoreva laghutaratvāt | vicāralakṣaṇāpi na samudāye yuktā | uktayukteḥ prakṛteḥ pratyayasya vā tallakṣakatvādanyataravaiyarthyāditi | yattu sanpratyayasya lakṣakatvaṃ na dṛṣṭamiti tanna | saktūn juhoti ityatra dvitīyāyāḥ karaṇatvalakṣakatvasya prayājaśeṣeṇa havīṃṣyabhighārayati ityatra tṛtīyādvitīyayoḥ karmacādhāratvalakṣakatvasya ākhyātasya kṛtyarthakatvavādināṃ ratho gacchati ityatra vyāpāralakṣakatvasya phalānukūlavyāpārārthakatvavādināmapi jānāti - icchati##- jñānādyāśrayatvapratīteḥ naśyati ityādau ca nāśapratiyogitvapratīterāśrayatvapratiyogitvalakṣakatvasya ca bahulamupalabdheḥ | guhādhikaraṇapūrvapakṣe ṛtaṃ pibantau ityatra buddhikṣetrajñasādhāraṇārthaśatṛpratyayasyakatṛtvaśaktasya kārakatvamātralakṣaṇāyā dūrvāsīme pratipādanācca | na ca pratyayāntarasya lakṣakatve'pi sanpratyaye kvāpi lakṣaṇā na dṛṣṭeti vācyam | śvā mumūrṣati kūlaṃ pipatiṣati ityādau vyāpāramātre lakṣaṇāyā dṛṣṭatvāt | ata eva dhātoḥ karmaṇassamānakartṛkādicchāyāṃ vā iti sūtre āśaṅkāyāmacetaneṣūpasaṅkyānaṃ ityupasaṃṅkhyānaṃ codayitvā na vā tulyakāraṇatvādicchayā vā pravṛttita upalabdheḥ iti vātikena icchākārye vyāpāre lakṣaṇayā prayoga ityukteracetane icchāvattadicchākāryasyāpyabhāvāt | tatra kracā - upamānādvā iti vārtikena icchāsadṛśe vyāpāre gauṇaḥ prayoga iti patañjalibhāṣye prapañcitam | kaiyaṭaśca - tathā sati gauṇamukhyayormukhye kāryasampratyayaḥ iti nyāyena icchāsadṛśe prayogo na syādityāśaṅkya gauṇamukhyanyāyaśca kvacillakṣyānurodhenāpyaṅgīkriyata iti samādadhe | īkṣatyadhikaraṇe kūlaṃ pipatiṣati ityatra dūrvāsabhagavatpādācāryairlakṣaṇāyā aṅgīkārācca | tasmāt sanpratyaye lakṣaṇā nāstīti vacoriktam | yadapi vāntabhojananyāya iti tanna | pratyayasya vicāralakṣakatvena na bodhyate sādhyatā kintu lakṣaṇayā prakṛtyaiveti bodhakabhedasvīkāramātreṇa vāntabhojananyāyāsambhavāt | sādhyatvasyātyāgena tyakta punaḥsvīkārābhāvāt | yadatrārthikatvakathanaṃ viruddhamiti tadapi na | jñānāya vicāraḥ kartavyaḥ iti jñānaṃ sādhyatvenoddiśya sādhanaṃ vicāro vidhīyate | tatra siddhatvenopasthitau sādhanākāṅkṣā neti sādhyatāmātraṃ lakṣyate | yāvatā vinā śabdānvayāparyavasānaṃ tāvanmātraṃ lakṣaṇīyam | tasmin paryavasite vidheḥ puruṣapravṛttiparyavasitatvāttasyāśca niṣphalāyā asambhavāt phalavatvasiddhaye mokṣasādhanatvaṃ jñānasya kalpyata ityārthikatvam | tatra bhavatāmeva tu taddṛṣṭyā duruttaram | jñānasya pratyayārthecchayāṃ viṣayatvenānvaye jñānamātrasya niṣpramāṇatvena viṣayatvāsanbhavānmokṣasādhanabrahmajñānasyaiveṣyamāṇatvena śrautatvaprasaṅgāt | evañca - idamapyaparaṃ pratyaye vicāralakṣaṇāyāṃ bījam | yadācāryāṇāṃ mokṣasādhanatvasyārthikatvakathanaṃ anyathā uktarītyā śrautatvaprasaṅgāt | yadapi pratyayānāmityādi tadapi na | apeks.itavicārasya prakṛtyarthajñānaṃ prati sādhanatvenānvayāt | icchāyā viṣayaviṣayibhāvenānvayaḥ vicārasya tu sādhyasādhanabhāveneti prakṛtyarthānvitasvārthābhidhāne na kaścidviśeṣaḥ | yadapi jijñāsāpadena virodha iti tanna | prakṛtipratyayayordvayorapi lakṣakatve padasya sakalasya lakṣakatvāttadabhidhātopapatteḥ | jñānasya prakṛtyarthasya sādhyatvalakṣaṇāyāvicāralakṣaṇākathanenaiva kathitaprāyatvāt tāmanabhidhāya vicāramanapekṣyati vicāralakṣaṇābhidhānopapatteśca | tasmāllakṣaṇādvayameva paramānandārādhyena nirṇītam | ekorāmasiddhārādhyabhagavatpādācāryādibhiḥ svīkṛtatvādetadeva samyagupādeyam | śivasya parabrahmatvakathanam nanu - asadvā idamagra āsīt tato vai sadajāyata amūlamanādhāramimāḥ prajāḥ prajāyante na kadācidanīdṛśaṃ jagat ityādinā jagataḥ asatkaraṇatvānāditve pratipādite tasmāttasya na kartrapekṣitā samucitā | jyotiṣṭomena svargakāmo yajeta ityādau yāgādikarmaṇāṃ jīvakartṛkatvaphaladātṛtvadarśanāt cetanaśārīravyatirikteśvarasadbhāve mānābhāvāt tena prayojanādarśanāt adṛṣṭadvārā jīvānāmeva kartṛtvāṅgīkārāt loke sukhaduḥkhabhoktṛtvadarśanāt parameśvarakartṛkatve vaiṣamyanairghṛṇyāpatyā īśvaratvabhaṅgaprasaṅgācca īśvareṇa na kiñcitprayojanaṃ sidhyati | kiñca - jaḍakarmaṇāṃ jīvānāṃ ca phaladātṛtvāsaṃbhavāt sarvajñeśvarasadbhāve kṣityaṅkurādikaṃ sakartṛkaṃ kāryatvāt ghaṭavat ityanumānea īśvarasyāṅgīkāre ātmā vā idameka evāgra āsīt brahma vā idamagra āsīt hiraṇyagarbhassamavartatāgre bhūtasya jātaḥ patireka āsīt omityekākṣaraṃ brahma asāvādityo brahma namaste vāyo tvameva pratyakṣaṃ brahmāsi gaṇānāṃ tvā gaṇapatiṃ havāmahe viśvasmādindra uttaraḥ eko ha vai nārāyaṇa āsīt na brahmā neśāno nāpo nāgniṣṭomau neme dyāvāpṛthavī atha puruṣo ha vai nārāyaṇo'kāmayata prajāssṛjeyeti nārāyaṇādbrahmā jāyate nārāyaṇādrudro jāyate sadeva saumyedamagra āsīdekamevādvitīyaṃ mano vai brahmeti cakṣurvai brahmeti śrotraṃ vai brahmeti prāṇo brahma kaṃ brahma khaṃ brahma annaṃ brahma ityādinā bahuvipratipattidarśanāt śivasyaikasyaiva kathaṃ brahmatvaṃ iti cenna | agnīṣomīyaṃ paśumālabheta ityatra dvipadāścatuṣpadāśca paśavaḥ iti śrutyā dvipadāṃ catuṣpadāṃ ca paśuśabdavācyatvena nirdeśāt sandehe chāgasya vapāyāṃ medasaḥ iti śrutyantareṇa chāgapaśutvanirṇayavat śivasya brahmatvaṃ grāhyam | ataḥ - yato vā imāni bhūtāni jāyante ityādiṣu jagañjanmādikāraṇatvaṃ brahmalakṣaṇamuktaṃ parameśvarasya | triguṇātmakaśaktyavacchinnahiraṇyagarbhanārāyaṇakālarudrādīnāṃ neśvaratvam | teṣāmekaikakartṛtvena jagajjanmādikartṛtvābhāvāt | ata eva sūtrakāreṇa janmādyasya yataḥ iti nirdiṣṭam | brahmottarakhaṇḍe - yasyājñayā jagatsṛṣṭā viriñciḥ pālako hariḥ | saṃhartā kālarudrākhyo namastasmai pinākine || iti jagadutpattyādīnāṃ prayojakakartṛśśivasyaiveśvaratvaṃ nirdiṣṭam | kiñca - māyāṃ tu prakṛtiṃ vidyānmāyinaṃ tu maheśvaraṃ | tasyāvayavabhūtaistu vyāptaṃ sarvamidaṃ jagat iti | māyāṃ - prakṛtiṃ kāraṇaṃ vidyāt māyinaṃ tu maheśvaraṃ vidyāt ityanena māyāyāḥ parameśvarādhīnatvamuktam | ata eva vaśīkṛtamāyatvāt svatantra iti tasyāṃśabhūtaiḥ brahmaviṣṇukālarudrādibhiścaitadvyāptaṃ sarvamidaṃ jagadityuktam | tathā atharvaśirasi - devā ha vai svargaṃ lokamagaman te devā rudramapṛcchan ko bhavāniti | so'travīdahamekaḥ prathamamāsaṃ vartāmi ca bhaviṣyāmi ca nānyaḥ kaścana matto vyatiriktaḥ ityādinā śivasyaiva traikālikābādhyatvaṃ sarvāntaryāmitvaṃ sarvakāraṇatvaṃ sarvaśabdavācyatvaṃ sarveśvaratvaṃ sarvātmakatvaṃ brahmatvaṃ ca pratipāditam | kāṇvaśākhāyāṃ - yaḥ ṛthivyāṃ tiṣṭhan ityādinā pṛthivyādyaṣṭamūrtisvarūpasyaiva brahmatvakathanānnānyasyāśśaṅkhacakraviśiṣṭadevatāyā bhūtabhautikasṛṣṭikartṛtveneśvaratvam | na cāvayavavyutpantyā viṣṇorapi pṛthivyādiśarīratvamantaryāmitvaṃ ca sambhavatīti vācyam | aṣṭamūrtitvaṃ hi śivasyaiva prasiddhatvāt viṣṇorantaryāmitvāprasiddheḥ | na cobhayoḥ śivakeśavayorantaryāmitvamaṣṭamūritvaṃ ca vaktuṃ yuktaṃ ubhayorekaśarīrābhāvāt | svatantrayorubhayorapi niyantṛtve jagatāmutpattisthitisaṃhārāṇāṃ yugapatsaṃbhave viśvavilayāpatteḥ | sontarādantaraṃ prāviśat diśaścāntaraṃ prāviśat yo rudro'gnau yo apsu ya oṣadhīṣu yo rudro viśvā bhuvanā''viveśa tasmai rudrāya namo astu ityādi śrutiśateṣu śivasyaiva sarvātmakatvasarvāntaryāmitvadarśanāt | yo vedādau svaraḥ proktaḥ ityārabhya yaḥ parassamaheśvaraḥ ityantena akārokāramakāravācyabrahmaviṣṇurudrāṇāṃ maheśvare vilayaḥ pratipāditaḥ tasmānnetareṣāṃ brahmatvam | kiñca - īśānaḥ sarvavidyānāṃ ityārabhya sadāśivo ityantena tasyaiva brahmatvaṃ praṇavapartipādyatvaṃ coktam | tamīśvarāṇāṃ paramaṃ maheśvaraṃ taṃ devatānāṃ paramaṃ ca devatam | patiṃ patīnāṃ prathamaṃ parastādvidāma devaṃ bhuvaneśamīḍyam iti śvetāśvatare brahmaviṣṇurudrādidevānāṃ niyantṛtveneśvaraṃ vidāmo - jānīmaḥ nānyatheśvaraṃ jānīma iti nirṇīyate | somaḥ pavate janitā matīnāṃ janitā divo janitā pṛthivyāḥ | janitāgnerjanitā sūryasya janitendrasya janitota viṣṇoḥ iti ṛgvede budhyādiviṣṇvantarjanitā sūryasya janitendrasya janitota viṣṇoḥ iti ṛgvede budhyādiviṣṇvantajagatkāraṇatvaṃ tasyaivopapāditam | somaprakaraṇapaṭhitatvānna somalatāparatvam acetanasomalatāyāssarvakāraṇatvāsambhavāt | atharvaśikhāyāṃ ca - dhyāyīteśānaṃ pradhyāyitavyaṃ sarvamidaṃ brahmaviṣṇurudrendrāste samprasūyante sarvāṇi cendriyāṇi saha bhūtairna kāraṇaṃ kāraṇānāṃ dhyātā kāraṇaṃ tu dhyeyassarvaiśvaryasampannassarveśvaraśśambhurākāśamadhye dhruvaṃ sarvādhikaṃ ityupakramya śiva eko dhyeyaśśivaṅkarassarvamanyatparityajya ityantena mumukṣūṇāmitaraniṣedhapūrvakaṃ śivopāsanameva vihitam | utāmṛtatvasyeśānaḥ sarvamidaṃ śiva eva vijānīmahi śuddho nirañjano vibhuradvayaṃ śivamekaṃ śivamadvaitaṃ caturthaṃ manyante sa ātmā sa vijñeyaḥ śivo'dvaitaḥ eko hi rudro na dvitīyāya tasthuḥ na sanna cāsacchiva eva kevalaḥ viśvādhiko rudro maharṣi ityādiśrutibhiśśivasyādvitīyatvapratipādanācchiva eva para iti niścīyate | kiñca - ṛtaṃ satyaṃ paraṃ brahma puruṣaṃ kṛṣṇapiṅgalam | ūrdhvaretaṃ virūpākṣaṃ viśvarūpāya vai namaḥ || ityādinā nīlalohitasya śivasya parabrahmatvamuktam | prapañcopaśamaṃ śāntaṃ śivamadvaitaṃ caturthaṃ manyate umāsahāyaṃ parameśvaraṃ prabhuṃ trilocanaṃ nīlakaṇṭhaṃ praśāntaṃ dhyātvā munirgacchati bhūtayoniṃ samastasākṣiṃ tamasaḥ parastāt sa brahmā sa śivassaharissendrassokṣaraḥ paramaḥ svarāṭ ityādinā śivasya mūrtitrayātītaparabrahmatvapratipādanāt tadanyeṣāṃ kāraṇatvābhāvānnānyeṣāṃ brahmatvaṃ yuktam | annaṃ brahma ityādi tu stutimātrameva | kiñca - sarvo vai rudraḥ sarvaṃ khalvidaṃ brahma triṣu dhāmasu yadbhojyaṃ bhoktā bhogaśca yadbhavet tebhyo vilakṣaṇassākṣī cinmātro'haṃ sadāśivaḥ || mayyeva sakalaṃ jātaṃ mayi sarvaṃ pratiṣṭhitam mayi sarvaṃ layaṃ yāti tadbrahmādvayamasmyaham ityādinā hastakarapāṇiśabdavat brahmātmaśivaśabdānāṃ paryāyatvaśravaṇāt māṇḍūkyopaniṣadi upakrame - sarvaṃ hyetadbrahma ayamātmā brahma so'yamātmā ityuktvā ante śivamadvaitaṃ caturthaṃ manyante sa ātmā sa vijñeyaḥ ityuktvā advitīyabrahmaprakaraṇe upakramopasaṃhārayorekārthapratipādakatvādupakrāntasya brahmaṇa upasaṃhāragatādvaitaśivasya cābhinnatvopadeśācca jagajjanmādikāraṇatvena parabrahmatvaṃ tasyaiva siddham | anyathā śivabrahmātmādīnāṃ śrutyā jagatkāranatvapratipādanātteṣāṃ pratyekamīśvaratvāṅgīkāre īśvaranānātvaprasaktyā sakalamatavirodhaḥ sakalaśrutivirodhaśca syāt | evaṃ sarvavedāntārthajñairjaiminyācāryaiḥ svakṛtavedapādastave sakalavedavākyānāṃ śivaparatvamuktam | tathā ca caturvedapāraṅgataiḥ jyotirnāthaghaṇṭānāthabhīmanāthabhaṭṭabhāskarādibhirvaidikairvedamārgapratiṣṭhāpan ācāryairapi pāṣaṇḍapāñcarātrabauddhādvaitādidurmatanirākaraṇānantaraṃ - mahādevo devaḥ sakalajagadārādhyacaraṇastrayīmārgo mārgaḥ kumatimatavṛttipramathanaḥ | tayoryo vā brūte vṛjinamanayostasya nidadhe śirasyaghriṃ vādipralayadahano'haṃ nṛpasabhe ! || ityādinā śivasyaiva parabrahmatvaṃ vyavasthāpitam | tasmācchāstre brahmajijñāsetyatra śivasyaiva svarūpajijñāseti nirdiṣṭam | evaṃ brahmaṇo yajjagatkāraṇatvaṃ tacchivasyaiveti sūtrasandarbharūpe brahmeti vyavahāraḥ | brahmavidāpnoti paraṃ brahma veda brahmaiva bhavati śiva eko dhyeyaśśivaṅkarassarvamanyatparityajya ityatra śivaṅkarotīti śivaṅkaraḥ - bhāvapradhāno nirdeśaḥ tasmādātyantikapāśanivṛttipūrvakaśivatvaprāptireva muktirityupadiśyate | na ca āgantukatvenānityatvāt kathaṃ śivatvaprāptireva muktiriti vācyam | bhramarakīṭanyāyena satyakrimeḥ satyabhramaratvaprāptidarśanāt | satyātmakasya jalasya svabhāvanivṛttipūrvakasatyamauktikatvaprāptidarśanāt kimarthaṃ bandhamithyātvakalpanamiti vivekibhirboddhavyam | nanu - marumarīcikāyāṃ bhāsamānasyāsatyasya toyajñānasya satyaṃ marīcikājñānaṃ nivartakamiti vyāptibalāt jñānena satyasya kathaṃ nivṛttiḥ iti cenna | satyasya pūrvajñānasyottarajñānena smṛtvā saṃskārasya śivasmaraṇena pāpasya priyasmaraṇena duḥkhasya pratyadhikaraṇaṃ saṃśayasya - pūrvapakṣanirṇayena pūrvapakṣasya ca siddhāntena nivṛttidarśanāt | nanu - ajāmekāṃ lohitaśuklakṛṣṇāṃ ityādau pradhānasya jagatkāraṇatvanirdeśāt brahmaṇo jagatkāraṇatve vikāritvaprasaṅgācca | atha-ataḥ - abrahmajijñāsā iti abrahmaṇaḥ pradhānasya jijñāsā kartavyeti - cenna - tajjijñāsāvidhāyakaśrutyadarśanāt nopāsyau prakṛtijīvau iti śrutau tadupāsanānirākaraṇadarśanāt pradhānavanniradhiṣṭhānaśakterabhāvācca | pradhānasya jagatkāraṇatvapratipādakaśrutīnāṃ śastraṃ chinatti śrotraṃ śruṇoti iti vākyānāmiva tadanyakartutvaṃ sūcitam | jaḍasya jagatkāraṇatvāsambhavāt māyāṃ tu prakṛtiṃ vidyānmāyinaṃ tu maheśvaraṃ ityādau māyāyāḥ śivādhīnatvadarśanāt | iti śrīkarabhāṣye ādyaṃ jijñāsādhikāraṇam janmādyadhikaraṇam lakṣaṇapramāṇādhīnā hi vastusiddhiḥ iti nyāyena prathamaṃ brahmaṇaḥ prādhānyalakṣaṇārthamidaṃ sūtraṃ pradarśya nirviśeṣatvasaviśeṣatvasaṃśayaviparyayanirākaraṇārthaṃ jijñāsya brahmaṇo lakṣaṇamāha - janmādyasya yataḥ || 2 || iti - yato vā imāni bhūtāni jāyante | yena jātāni jīvanti | yatprayantyabhisaṃviśanti | tadvijijñāsasva | tadbrahmeti iti | taittirīye śrūyate'sya viṣayaḥ prayanti mriyamāṇāni santi abhisaṃviśantīti vākyārthaḥ | ataḥ pūrvādhikaraṇe sandigghatvena brahmaṇo vicāryatvasambhavādākṣepasaṅgatiḥ | sarvatra dṛṣṭāntaprayudāharaṇasaṅgatī ca sambhavataḥ | yathā sandigdhatvahetunā brahma vicāryaṃ tathā janmādīnāṃ jaganniṣṭhatvena hetunā na brahmaṇo lakṣaṇamiti dṛṣṭāntasaṅgatiḥ | atra taṭasthalakṣaṇatvena na tathā sambhavatīti pratyudāharaṇasaṅgatiḥ | janma ādiryasyeti tadguṇasaṃvijñānabahuvrīhiḥ | atra brahmeti padamanuvartate tacchabdasyādhyāhāraḥ | janmādi - asya - yataḥ - iti padavibhāgaḥ | janmādi - sṛṣṭisthitilayatirodhānānugrahātmakakṛtyapañcakaṃ asya cidacitprapañcavilāsasya yato - yasmāt svābhāvikānantaśaktiviśiṣṭabrahmaṇaḥ sambhavati tadbrahmeti sūtrārthaḥ | asyetyanena cākṣuṣapratyakṣaviṣayībhūtacetanācetanaprapañcasya kāryatvaṃ yata ityanena brahmaṇo janmādipañcakṛtyakāraṇatvaṃ ca nirdiṣṭam | paraśivasya brahmaṇo jagajjanmādipañcakṛtyānāṃ śrutisiddhatvājjīvānāṃ tadupāsakatvaṃ vidhīyate | kāraṇasya brahmaṇah kartṛmakartuṃ ca śakyameva | atra - yato veti śrutāvabhisaṃviśantītyanena āvirbhāvatirodhāne sūcite | vijñāte brahmaṇi taṭasthādilakṣaṇānupapattiḥ avijñāte pravṛttireva na syāt | atastatra kathaṃ lakṣyalakṣaṇapravṛttiriti na śaṅkanīyam | gurūpadiṣṭaśāmbhavadīkṣitasyāpātajñānasambhavāt | tanniścayārthaṃ lakṣyalakṣaṇavicārapravṛttirna virudhyate | viśayastu - kāraṇatvaṃ sarvādhiṣṭhānasya brahmaṇaḥ tatrāropitapradhānasatvaguṇapratibimbitakalpiteśvarasya vā sarvādhiṣṭhānasya brahmaṇo nirguṇatvājjagataśca nityatvāttanna sambhavati | sāvayavasya kalpitasya mithyābhūtasya sutarāṃ na sambhavati | kiñca - jñājñau dvāvajāvīśanīśau na kadācidanīdṛśaṃ jagat ityādinā jagajjīvayorajātatvanityatvavyapadeśāt kathaṃ parameśvarasya kāraṇatvam kāraṇatve utpattyasambhavāt iti sūtre bhagavatā sūtrakāreṇa śrutismṛtiviruddhatvena jīvotpattipradhānavaiṣṇavamatasya nirākṛtatvāt tanna sambhavati | akāraṇatve - yato vā imāni ityādiśutivirodhaḥ syāt | asadvā idamagra āsīt | tato vai sadajāyata sadeva somyedamagra āsīt na sanna cāsacchiva eva kevalaḥ ityādiśrutiṣu asatkāraṇatvasatkāraṇatvasadasadvyatiriktaparaśivakāraṇatvaśravaṇāt bahuvipratipattirdṛśyate | pūrvapakṣastu - na ca parameśvarasya jagatkāraṇatvaṃ nirguṇatvāt | tathātve jagadvilakṣaṇatvena tadantaryāmitvena vā sākārasya nirākārasya vā nādyaḥ - sarvavyāpakatvabhaṅgaprasaṅgāt nirupādhikatvena nirādhāratvena ca kulālakuvindādibhyo ghaṭapaṭādyutpatterasambhavācca | na dvitīyaḥ - ghaṭādivatparicchinnatvaprasaṅgāt ādheyatvaprasaktaiśca | na tṛtīyaḥ - sāvayavasya brahmaṇaḥ niravayavākāśādikalpanāyogāt pūrvavatparicchinnatvaprasaṅgācca | nāpi caturthaḥ - niravayavasya sāvayavaprapañcakalpanāsambhavāt niṣkalaṃ niṣkriyaṃ śāntaṃ niravadyaṃ niñjanaṃ ityādi śrutivirodhaprasaṅgācca | kiñca - satyajñānānandātmakaparaśivajanyatvāṅgīkāre jagato'pi saccidānandātmakatvaṃ syāt | tadaṅgīkāre jagato janmādikaṃ anṛtajaḍaduḥkhātmakatvaṃ ca na syāt mṛdādivadvikāritvaprasaṅgaśca | kiñca ##- kiñca - taddvividhakāraṇatvaṃ brahmaṇaḥ pradhānasya vā nādyaḥ - nimittatve sarvaṃ khalvidaṃ brahma sarvo vai rudraḥ ityādyadvaitaśrutibhaṅgaprasaṅgāt | na dvitīyaḥ - eko hi rudro na dvitīyāya tasthuḥ ekamevādvitīyaṃ ityādiśrutisiddhādhiṣṭhātrantaranirāsāsambhavāt | na tṛtīyaḥ - tamaḥprakāśavatparasparaviruddhasvabhāvatvāt | pradhānasyāṅgīkāre acetanatvādasatvācca | kulālādivannimittopādānatvāsambhavaḥ viruddhatvāttadubhayatvāsambhavaḥ | kiñca - ānando brahmeti vyajānāt ānandāddhyeva khalvimāni bhūtāni jāyante sadeva somyedamagra āsīt na sannacāsacchiva eva kevalaḥ ityadiśrutisiddhānandādīnāṃ brahmatve vikalpassasmuccayo vā vikalpatve kṛtahānākṛtābhyāgamaprasaṅgo'vyavasthā ca | vyavasthāvikalpe anekabrahmatvaprasaṅgaśca | samuccaye teṣāmānandādīnāṃ dharmarūpatvāt jagajjanmādikāraṇatvāsambhavaḥ | kiñca - kṣīrādivatpariṇāmyupādānatvāṅgīkāre brahmaniṣṭhānandādibhaṅgaprasaṅgaḥ | suvarṇakuṇḍalādivadārambhopādānatve pūrvavadvikāritvaprasaṅgaḥ | prāgasadrūpapradhānādiprapañcasya rajjusarpavadvivartatvāṅgīkāre śaśaśṛṅgādīnāṃ kiṃ na syāt ataḥ prapañcasya notpattirvidhīyate | tathāi adhyāropāpavādābhyāṃ niṣprapañcaṃ prapañcyate iti pūrvācāryoktanyāyamanusṛtya śiṣyabodhārthaṃ vedaprāmāṇyasiddhyarthaṃ ca ajāmekāṃ lohitaśuklakṛṣṇāṃ ityādiśrutāvacetanamāyāyā jagatkāraṇatvopadeśāttasyā evopāānakāraṇatvaṃ vaktuṃ śakyam | brahmādhyastaprakṛtisattvaguṇapratibimbitakalpiteśvarasya vā tatkāraṇatvaṃ iti cedbrūmaḥ | siddhāntastu - sarvādhiṣṭhānasaccidānandaṣaṭsthalaparaśivabrahmaṇa eva jagajjanmādikāraṇatvaṃ yuktam | apāṇipādo'hamacintyaśaktiḥ paśyāmyacakṣuḥ sa śṛṇomyakarṇaḥ | ahaṃ vijānābhi viviktarūpo na cāsti vettā mama citsadāham ākāśaśarīraṃ brahma | satyātmaprāṇārāmaṃ mana ānandam sarvāṇi ha vā imāni bhūtānyākāśādeva samutpadyante | ākāśaṃ pratyastaṃ yanti ākāśo ha vai nāmarūpayornirvahitā te yadantarā tadbrahma tadamṛtaṃ sa ātmā ityādiśrutikadambena niravayavasyāpi brahmaṇo bāhyakaraṇanirapekṣatayā sarvakartṛtvaṃ sūcitam | ākāśaśarīraṃ brahma ityatra ākāśaśabdena tatsvābhāvikacicchaktirucyate na bhūtākāśa jaḍasya tasya kāraṇatvāsambhavāt | satyātmā - satyasvarūpaḥ ṛtaṃ satyaṃ iti śruteḥ prāṇaśabdena sakalajagadadhiṣṭhānacicchaktirvyapadiśyate | tasyāṃ ramate yaḥ sa prāṇārāmaḥ | manaśśabdena parāśaktirucyate tasyāmānando yasya | anena bāhyakaraṇanirapekṣatā sūcitā | niravayavasya vāyorvṛkṣādikampanaśaktidarśanāt niravayavasya jīvasya svāpnikaprapañcotpattidarśanācca | anantaśaktiviśiṣṭasyāghaṭitaghaṭanāsāmarthyaṃ kimu vaktavyam mūrtasya prabhākarasya hyamūrtakālakalpanadarśanāt | bhaktānugrahārthaṃ ghṛtakāṭhinyavaddivyamaṅgalavigrahadharasya maheśvarasya mūrtāmūrtaprapañcakalpane'pyadoṣaḥ | sarvaṃ khaldiṃ brahma tajjalāniti śānta upāsīta iti śrutau samudrotpannaphenataraṅgādivat sarvajagatastadutpattisthitilayakarmatayā tadātmakatvamiti śrūyate | jagadupādānaparameśvaraśaktestu tadekadeśavṛttitvaṃ pādo'sya viśvā bhūtāni tripādasyāmṛtaṃ divi iti śrutyā pradarśitam | tasmānmahākāśāntarbhūtapavanādīnāmiva parameśvarāntarbhūtajagatāṃ parameśvarakāraṇatvam | liṅgamadhye jagatsarvaṃ liṅgavāhyātparaṃ nahi iti śrutyāpi tathā sūcitam | yato vā imāni bhūtāni jāyante ityanena śivasya brahmaṇo nimittakāraṇatvaṃ yatprayanti ityanena nopādānakāraṇatvaṃ copadiśysate | tasmādaviruddhamabhinnanimittopādānakāraṇatvam | na tvekakāraṇatvaṃ nādhyāropatvaṃ na mithyātvaṃ ca vidhīyate | nanu - jñājñau dvāvajāvīśanīśau ityādinā parameśvaravajjīvasyāvyajatvopadeśāt yato vā imāni bhūtāni jāyante ityādiśrutyā parameśvarasya pañcamahābhūtamātrakāraṇatvamiti cenna | sṛṣṭeḥ prāk svātmani kusūladhānyavadvartamānajīvānāṃ bahirnirgamanādikartṛtvadarśanāt janyatvājanyatvavidhāyakaśrutīnāṃ na virodhaḥ | māyāṃ tu prakṛtiṃ vidyānmāyinaṃ tu maheśvaraṃ | tasyāvayavabhūtaistu vyāptaṃ sarvamidaṃ jagat mamaivāṃśo jīvaloke jīvabhūtassanātanaḥ ityādiśrutismṛtidarśanāt | śaktisaṃkocatayā sṛṣṭeḥ prāk parameśvarasya nirguṇatvāt niṣkalaṃ niṣkriyaṃ śāntaṃ ityādi nirguṇaśrutītaṃ tatkālaparatvam | sa īkṣāṃ cakre ityādi saguṇaśrutīnāṃ sṛṣṭayunmukhaparameśvaraśaktivikāsakālaparatvam | satyaj`nānānandasarūpasya śivasya brahmaṇo jagatkāraṇatve mṛdādivadvikārtivaṃ syāditi cet - māyāṃ tu prakṛtiṃ vidyāt ityādiśrutiṣu māyāyā jagadupādānatvaṃ parameśvarasya nimittatvaṃ copadiśyata iti na virodhaḥ | cidātmakaparaśive kathaṃ jaḍaprapañcakalpanamiti cenna - yathorṇanābhissṛjate gṛhṇate ca ityādiśruatau cetanorṇanābheracetanatantūtpattidarśanāt | aghaṭitaghaṭanāśaktiviśiṣṭaparameśvarasya kimu vaktavyam tasmājjaḍacetanayoḥ prapañcaparaśivayoḥ kāryakāraṇabhāvasya aikyasya ca pūrvodāhṛtaiḥ sarva svalvidaṃ brahma tajjalāniti śānta upāsīta ityādiśrutivacanaiḥ pratipāditatvāt sa eva vaidikasiddhānta iti ghaṇṭāghoṣaḥ | adhyāropāpavādāṅgīkāre - sadeva somyedamagra āsīdekamevādvitīyaṃ tadaikṣata bahusyāṃ prajāyeyeti eko'haṃ bahusyāṃ prajāyeya dyāvāpṛthivī janayan deva ekaḥ dvā suparṇā sayujā sakhāyā pradhānakṣetrajñapatirguṇeśaḥ saṃsāramokṣasthitibandhahetuḥ tathā vidvānnāmarūpādvimuktaḥ parātparaṃ puruṣamupaiti divyam sarvo vai rudraḥ ityādi bahuśrutivirodhāt bauddhadivadvedabāhyamatapraveśaḥ syāt | jaḍājaḍayorekattvāsambhavātprapañcasyādhyāsikatvena mithyātvaṃ sambhavatīti yat tattuccham | tathā hi - anyatrānyadharmāropaḥ khalvadhyāsaḥ | tatra ātmanyanātmaprapañcāropo vā anātmanyātmāropo vā nādyaḥ - pūrvadṛṣṭasatyasarpasaṃskāreṇa rajjusarpabhrāntirupapadyate | tadvadātmavyatiriktasatyaprapañcānaṅgīkārāt tadatiriktapradeśābhāvācca | na dvitīyaḥ - anātmanyātmārope āropitātmasvarūpasya brahmaṇe mithyātvāpatteḥ jaḍatvādibahudoṣaprasakteśca | na ca pūrvadṛṣṭatvameva niyāmakamiti vācyam | bījāṅkuranyāyavatpūrvatpūrvādhyāsasyottarottarādhyāsahetutvāt adhyāsassambhavati iti cet tarhyanavasthāprasaṅgaḥ | kiñca yatra yaddṛṣṭaṃ tatra na tasyāropaḥ iti niyamāt taddṛṣṭaprapañcasyatasminnāropaḥ kathamupapadyate sarpe sarpatvāropāsambhavādeanupapattirdurvārā | api ca brahmaprapañcayoranāditve - yato vā imāni bhūtāni jāyante ityādibahuśrutivirodhāt kāryakāraṇatvaprayuktapaurvāparyaniyamapratipādakayuktibhaṅgaprasaṅgaśca | dṛśyatvena prapañcasya mithyātvāṅgīkāre brahmaṇo'pi mithyātvāpattiḥ dṛśyatvāviśeṣāt | dṛśyatvānaṅgīkārānnoktadoṣaḥ iti cet - loke brahmānubhūtirna syāt | kiñca - asmatpratyayaviṣayatvādaparokṣatvācca | pratyagātmaprasiddheḥ ityuktivirodhāt nāhampratyayaviṣayo brahma iti cenna | jīvabrahmaṇoḥ bhedānaṅgīkārāt | kaściddhīraḥ pratyagātmānamaikṣat tarati śokamātmavit | ātmā vā are draṣṭavyaḥ dṛśyate tvagryayā buddhyā paśya me yogabhaiśvaraṃ śivātmakamidaṃ sarvaṃ sadā paśyanti sūrayaḥ ityādiśrutismṛtipurāṇavacanairbrahmadṛśyatvapratipādanācca | brahmaṇo vyāvahārikadṛśyatvāṅgīkāre niradhiṣṭhānabhramaprasaṅgaḥ | tasmānnādhyāso'ṅgīkaraṇīyaḥ | nanu - māyābhāsena jīveśau karoti iti kalpitaśrutyā jagato mithyātvamaṅgīkriyate iti cenna | jñājñau dvāvajāvīśanīśau mamaivāṃśo jīvaloke jīvabhūtassanātanaḥ ityadi śrutismṛtivirodhaprasaṅgāt acetanasya pradhānasya cetanajīveśvarakartṛtvāsamvācca | antavatvamasarvajñatā vā iti sūtravirodhaḥ kṛtanāśākṛtābhyāgamaprasaṅgaśca | parameśvarasattāvaśātpradhānasya jagatkāraṇatvamiti cenna - īkṣatyadhikaraṇe tadaikṣata ityādi śrutiprāmāṇyamaṅgīkṛtya vedabāhyatvena pradhānajagatkāraṇatvamatasya nirākṛtatvāt | kiñca - mithyātvaṃ nāma - asatvaṃ anirvacanīyatvaṃ bādhyatvaṃ vā nādyaḥ - vedāprāmāṇyaprasaṅgāt | na dvitīyaḥ - maunatvāpatteḥ | na tṛtīyaḥ - kimidaṃ bādhyatvaṃ traikālikaniṣedhapratiyogitvaṃ jñānanivrtyatvaṃ vā nādyaḥ ##- pūrvakālaniṣedhaḥ anubhujyamānatvānna vartamānakālaniṣedhaḥ saṅkocarūpeṇa vedarāśeḥ pralaye'pi parameśvare satvānna bhaviṣyatkālaniṣedhaḥ na dvitīyaḥ - jñānināṃ pūrvavatprapañcasya bhāsamānatvāt teṣāṃ kṣuptipāsādikasya dṛṣṭatvācca | na ca - dagdhapaṭanyāyena jīvanmuktasya dehendriyādibhedajñānasambandha iti vācyam | marumarīcikādau bhrāntināśe'pi jalatvena pratīyamānatvamiva | prakṛte na vaktuṃ śakyaṃ yathā dagdhapaṭo'pi paṭavadbhāsate śītanivārakatvādi - kriyāsiddhyabhāvāt loke marumarīcikā jalavadbhāsate pipāsāśāntyādi - dharmāṇāmayogyatvāt tadvajjīvanmuktānāṃ bhedajñānasattve'pi śarīrakampanakṣutpipāsādikaṃ na sambadhyeta | loke daṇḍanāśe'pi tajjanyabhramaṇavadavidyānāśe'pi tatkāryaprārabdhaśarīrādebhogaikanāśyatvamiti cenna | tantupaṭādivadavidyāyā upādānakāraṇatvāt tasmāttathā na yuktam | tathā dūrvāsīye - anādyavidyayā baddhaṃ brahma tatkālakāraṇam | svāvidyayā saṃsarati muktiḥ kalpitavākyataḥ || evaṃ pratāraṇaṃ śāstraṃ sarvamāhātmyanāśakam | upekṣyaṃ śivabhaktaistu śrutismṛtivirodhataḥ || phalanāśādidaṃ tasya phalaṃ vai mukhyatastamaḥ | jñānanāśyatva sidhyarthaṃ tadeva hi nirūpitam || tadanyathaiva saṃsiddhaṃ vidyā'vidyānirūpaṇaiḥ | tanmāyikatvakathanaṃ purāṇeṣu pradṛśyate | tathendrajālapakṣe'pi matāntaramidaṃ dhruvam || nāsti śrutiṣu tadvārtā dṛśyamānāsu kutracit | vācārambhaṇavākyāni tadananyatvabodhanāt | na mithyātvāya kalpante śivopādānakāraṇāt || jñānārthamarthavādaścejjagatsṛṣṭyādikāriṇi | śakteranaṅgīkaraṇādvidhimāhātmyayorna tat || apavādārthamevaitadāropo vastuto na hi | dṛḍhapratīti sidhyarthamiti cettanna yujyate || mukhyārthabādhakaṃ nāsti kāryadarśanataśśruteḥ | aindrajālikapakṣe'pi tatkartṛtvaṃ tadīritam || māyādīnāṃ ca kartṛtvaṃ śrutisūtrairna bodhyate | akartṛtvaṃ ca yattasya māhātmyajñāpanāya vai || viruddhamadhyāropādi na yuktistasya kāraṇam | māyikatvaṃ purāṇeṣu mohārthamupapadyate | tasmādavidyāmāyātvakathanaṃ mohanāya vai || asatyamapratiṣṭhaṃ te jagadāhuranīśvaram | aparasparasambhūtaṃ kimanyatkāmahetukam || (bha. gī. 16-8) seśvarādvaitabhāve tu sarvaṃ śivamayaṃ jagat | jñānādvikalpabuddhistu līyate na svarūpataḥ || bhinnatvaṃ naiva yuñjīta śivopādānataḥ kvacit | evaṃ vaidikasiddhāntaḥ sevyo nānya iti śrutiḥ || iti | evamavidyāmāyāpratibimbitajīveśvaravādo'pi na yuktaḥ | tathā hi - asmatpratyayagocaraśśārīrastu avidyāpratibimbitaḥ antaḥkaraṇapratibimbito vā avidyāvacchinnacaitanyaṃ anataḥkaranāvacchinnacaitanyaṃ vā īśvarastu māyāpratibimbitaḥ māyāvacchinno vā ubhayossvābhāvikatvaṃ aupādhikatvaṃ vā tadupādhistu māyā avidyā antaḥkaraṇaṃ vā na tu sthūlopādhiḥ paralokagamanānupapatteḥ | kāryopādhirayaṃ jīvaḥ kāraṇopādhirīśvaraḥ ityukteḥ tatpratibimbapakṣo'pi na yuktaḥ | brahmaṇo nīrūpatvena māyāyā asatpadārthatvena tatpratibimbo na syāt | na ca jalākāśapratibimbavat iti vācyam | dṛṣṭānusāriṇī kalpanā iti nyāyena nīrūpasyākāśasya pratibimbāsambhavāt | tatpratibimbapratītistu bhrāntireva | jalādau mūrtātmakasūryādipratibimbadarśanāt | anyathā vāyorapi pratibimbāpatteḥ | darpaṇarekhāvadyatra yadasti tatra tatpratibimo nāstīti niyamātsarvagatasya brahmaṇassarvagatamāyāyāṃ pratibimbaḥ kathamupapadyate na ca vibhupadārthayossaṃyogāsambhavātpratibimbābhāvo'yukta iti vācyam | saṃyuktasyāpi prabhāmaṇḍalasya tathā taddarśanāt | guhāṃ praviṣṭau parame parārdhe guhāṃ praviṣṭāvātmānau hi taddarśanāt ityādiśrutisūtrābhyāṃ jīveśvarayorekatra sthiternirṇītatvāt bimbapratibimbayorekatra niveśāsambhavāttatpakṣo na yuktaḥ | kiñca - māyā'vidyāyorbrahmapratibimbau jīveśvarau | māyā'vidyānāśastayormokṣaḥ khalu tadaṅgīkāre jīveśvaranāśa eva mokṣa iti sampadyate | ataḥ pāṣaṇḍabauddhamatapraveśa ātmahannamapuruṣārtha iti mokṣasyāpuruṣārthatvamāpadyeta | jīveśvarayoralīkatvaṃ syāt | tathātve pāralaukikaprayatnaṃ ko'pi na kuryāt | mumukṣuhi mokṣārthaṃ na yetata | ubhayasvarūpasya mithyātvāt sarvasya hyaihikapravṛttireva syāt | sarvāpravṛttau pravṛttimātrocchedaḥ syāt | sarve'pi vidhiniṣedhayormithyātvāviśeṣāt kutrāpi na pravartaran | tathā sati sanmārgocchedaśca syāt | jīvasya pratibimbatvenālīkatvāt aitadātmyam ityārabhya sa ātmā ityantena tattvampadārthaṃ nirūpya na tattvamasi ityeva vadet | darpaṇapratiphalitavahnyādivadarthakriyākāritvaṃ na sambhavatyeva | kiñca - yo vijñāne tiṣṭhan ityādyantaryāmibrāhmaṇavirodhaḥ | nikhilopādhau pratibimbasyaikatvena jīvaikyādbandhamokṣasukhaduḥkhādivyavasthānupapatteḥ tasmātpratibimbapakṣo'pyanupapannaḥ | jaḍāntaḥkaraṇāvacchinnacaitanyasya jīvatvāṅgīkāre ghaṭapaṭāvacchinnacaitanyasyāpi jīvatvamupapadyeta | tasmādavacchedapakṣo'pi pūrvoktadūṣaṇagrastatvānna yuktaḥ | ekadhā bahudhā caiva dṛśyate jalacandravat iti śrutirasādhureva | pūrvodāhṛtaśrutīnāṃ baliṣṭhatvāt | na hi dṛṣṭānte sarvasambhavaḥ iti nyāyena brahmaṇaḥ sarvagatatve dṛṣṭānta upalabhyate | māyābhāsena jīveśau karoti iti vākyena na jīveśayoḥ kalpitatvamupapadyate jñājñau dvāvajāvīśanīśau ityādi bahuśrutiyuktyanubhavavirodhāt | maṃ - śivaṃ ayatīti māyā aya-paya-gatau iti dhātoḥ prāptyarthakatvāt maḥ śambhau dhātṛcandrayoḥ iti nighaṇṭuśravaṇāt praṇavārthavivaraṇe akāro brahmā ukāro viṣṇuḥ makāro rudraḥ iti śruteśca | māyā-paraśivaśaktiḥ ābhāsena - parameśvarasamaprakāśena jīveśau karoti - prakaṭīkarotītyarthaḥ | anyathā sarvaśrutibhaṅgaprasaṅgaḥ | pūrvoktasatyānandādīnāṃ jagatkāraṇatve na doṣaḥ | teṣāṃ parameśvarasvarūpatvāttaddharmātvācca | agnerlauhityauṣṇyaprakāśavat | tasmātprapañcasya kartṛjanyatvaṃ ghaṭādivadvaktuṃ śakyam | yadyapi janmādikaṃ jaganniṣṭhaṃ vyadhikaraṇatvānna tadbrahmasvarūpalakṣaṇam | tathāpi jagatkāraṇatvaṃ parameśvarasyopadeśāttaṭasthalakṣaṇam | svarūpabhinnatve sati vyāvartakatvaṃ taṭasthalakṣaṇam | yadyapyavyabhicārājjagajjanmādikaṃ pratyekaṃ lakṣaṇaṃ sambhavati tathāpyutpādakatvamātraṃ nimitte ata utpattisthitigrahaṇaṃ na layagrahaṇam | kadācidapi nimittakāraṇe na kāryasya layassambhavati | na ca tāvataivopādānatvalābhādutpattisthitigrahaṇaṃ vyarthamiti vācyam | na hyupādānatvaṃ sakaladharmitayocyate | kintu prakṛtivikāranyāyenābhedapratipattyai | bhavatu brahma jagadupādānaṃ utpattisthityoranya evādhiṣṭhātā syāt kumbhakāra iva kumbhotpattau rājyavacca rājāvasthānamiti | prāśaṃsikamutpattisthitigrahaṇamiti | svarūpalakṣaṇaṃ tu satyaṃ jñānamanantaṃ brahma iti śrutipratipāditaṃ satyādisvarūpatvam | nanu satyatvādeḥ paramaśivasvarūpādbhedena paramaśivasvarūpalakṣaṇatvaṃ abhede vākyārthasiddhiḥ guṇapradhānabhāvāpannapadārthasaṃsargo hi sarvatra vākyārthaḥ na cābhede tatsambhavati iti tatsambhavati iti cenna | yatra padārthapramitiḥ tatra saṃyogo vākyārthaḥ | yatra padārthapramitiparaḥ tatra saṃyogo vākyārthaḥ | yatra padārthapramitiparaḥ padasandarbhaḥ tatrākhaṇḍapadārtha eva vākyapratipādyaḥ | yathā - asmin jyotirmaṇḍale kaścandraḥ iti praśne prakṛṣṭaprakāśaścandraḥ iti vākyamakhaṇḍacandrasvarūpapratipattiparam | na ca prakṛṣṭaprakāśavaiśiṣyaṃ vākyapratipāṣṭadyaṃ prameyaṃ mānāntarasiddhatvāt | nāpi candratvavaiśiṣṭyaṃ ekavyaktikatayā candratvajāterabhāvāt | na ca candraśabdavācyatvavaiśiṣṭyaṃ tasyāpyadṛṣṭatvāt | svarūpamātrapraśne tasyābhidhānānaucityāt | vastutastu - vākyānāṃ sarvatra śrūyamāṇapadārthasaṃsargaparatvaniyamotsādanāya padārthamātraniṣṭhatvamapi kvacidastīti vyutpādyat | tacca lakṣaṇāvācyam | tatra loke padānāṃ viśiṣṭaśaktitvena padārthaḥ sarvo'pi sakhaṇḍa eva tathāpi na dṛṣṭāntāsiddhiḥ | padārthamātraniṣṭatve vākyam dṛṣṭāntatvasambhavāt | evaṃ cāpi satyādipadānyekabrahmapadārthaniṣṭhāni brahmapadārthaśca na viśiṣṭaḥ abhedaśrutisahasrāt | nanu viśiṣṭavācakaissatyādipadaiḥ kathamakhaṇḍabodhaḥ iti cet tallakṣaṇayeti gṛhāṇa | uktañca śivādvaitaprakāśe - upāyastu vaiśiṣṭyaṃ akhaṇḍacandrapratipattau tacca virodhāccandre na jñāyate satyādivākye tvanantādipadairvaiśiṣṭyaṃ bādhyate iti etena senāvanādilakṣaṇasya nākhaṇḍārthakatvam senāvanādīnāṃ samudāyarūpatvenākhaṇḍārthatvābhāvāditi na lakṣaṇāmātrasyākhaṇḍārthatvam iti nirastam | tatrāpi padārthamātraniṣṭhatvasyāvivādāt | nanu lakṣaṇayaikatvaparatve satyādivākyānāmekenaiva tādṛgarthabodhātpadāntaravaiyyarthyaṃ paryāyatvaprasaṅgaśca iti cenna | viśiṣṭaśaktānāṃ śakyārthe'paryāyāṇāmeva lakṣaṇayaikārthaparatvasyārthavādānāṃprāśastyaparatvasyevāvirodhāt | na ca vaiyyarthyaṃ vyāvṛttibhedāt | satyapadenāsatyavyāvṛttiḥ jñānapadena jaḍavyāvṛttiḥ anantapadena paricchinnavyāvṛttiriti | sarvatra vyāvṛttibhedāt na paunaruktyam | nanu kiṃ vyāvṛttayo'pi brahmabhinnā abhinnā vā ādye hyaikyaśrutyanupapattiḥ dvitīye tadeva padāntaravaiyyarthyaṃ iti cenna | ekasmin pratiyogyanuyogikāraṇavyāpakādiśabdavadavaiyyarthyopapatteḥ | na hi kāraṇatādikaṃ dharmāntaram | evaṃ vyāvṛttīnāṃ brahmābhede'pi pratiyogibhedādavaiyyartham | etadabhiprāyeṇaiva śivādvaitaprakāśe saṅgrahaḥ - aviśiṣṭamaparyāyānekaśabdaprakāśitam | ekaṃ vedāntaniṣṭhitamakhaṇḍaṃ pratipedire || iti tasmātsatyatvādikaṃ svarūpalakṣaṇamiti siddham | nanu ādyasya brahmaṇaḥ caturmukhasya | yato janma tadbrahma iti cenna | śrutiyuktyanubhavavirodhāt | caturmukhasyādyatvaṃ nāma sarvakāryapekṣayā cetanāpekṣayā vā nādyaḥ - ātmana ākāśassambhūtaḥ iti bhūtasṛṣṭeḥ prathamamabhidhānāt | na ca hiraṇyagarbhajananāntarameva bhūtasṛṣṭiriti vācyam | samaṣṭiliṅgaśarīrābhimānino hiraṇyagarbhasya bhūtasṛṣṭyanantaraṃ jananāvaśyaktvena tataḥ pūrvamutpattau mānābhāvāt | tathāpi janakatve'sya jñeyabrahmalakṣaṇatvāsiddheḥ rāmakṛṣṇāderiva caturmukhasyaiva janakāpekṣayā utkṛṣṭatāpatteśca | viṣṇoreva hiraṇyagarbhotpattiriti vinigamakābhāvāt | yo devānāṃ prathamaṃ purastādviśvādhiko rudro maharṣiḥ | hiraṇyagarbhaṃ paśyata jāyamānaṃ sa no devaḥ śubhayā smṛtyā saṃyunaktu || asyārthaḥ - maharṣiḥ - vedakartā yaḥ - sarvajñatvādinā viśvasmāt - cidacitprapañcāt adhiko rudraḥ - paramaśśivaḥ sarveṣāṃ devanāmindrādīnāṃ prathamaṃ hiraṇyagarbhaṃ - caturmukhaṃ svasaṅkalpena prakṛtirūpātmanā jāyamānaṃ sakalavedopadeśārthamanugrahadṛṣṭyā paśyan sa śivaḥ naḥ - asmānapi śubhayā - saṃsārapāśamocikayā paramānandasvarūpayā vedavedāntāgamasiddhayā smṛtyā - dīkṣayā saṃyunaktu - saṃyojayatviti tātparyam | yo devānāṃ prabhavaścodbhavaśca viśvādhiko rudro maharṣiḥ | hiraṇyagarbhaṃ janayāmāsa pūrvaṃ sa no buddhyā śubhayā saṃyunaktu ityādinā maheśvarotpannatvaṃ hiraṇyagarbhasyāvagamyate tasmāttadartho na vidhīyate | nanu eko ha vai nārāyaṇa āsīt na brahmā neśāno nāpo nāgnīṣomau neme dyāvāpṛthivī iti mahopaniṣadi nārāyaṇasyaiva sarvātiśāyitvasya sṛṣṭeḥ prāk sattāyā darśanāt nārāyaṇādbrahmā jāyate nārāyaṇādrudro jāyate ityādinā sarvakāraṇatvadarśanāt atha kasmāducyate brahmabṛhanto hasmin guṇāḥ ityādinā tasyaiva pūrṇaguṇatvāvagamāt tadeva brahma paramaṃ kavīnāṃ antassamudre manasā carantaṃ ityādinā samudraśāyitvādidharmāṇāṃ vidvadrūḍhyā tasyaiva mukhyatvāt na sannacā sacchiva eva kevalaḥ brahmaviṣṇurudrendrāste samprasūyante sadeva somyedamagra āsīt ityādivākyānāṃ chāgapaśunyāyena sāmānyaviśeṣayorekatvasiddhivattatparatvasyaiva yuktatvāt gacchatīti gauḥ iti vyutpatyā nānārthabodhakatve'pi gavi rūḍhivat brahmaśabdasyāpi caturmukhabrahmapraṇavabrāhmaṇādiṣu pravṛttatve'pi anantakalyānaguṇaviśiṣṭe nārāyaṇa eva yogarūḍhatvācca jagajjanmādikāraṇatvaṃ tasyaiva samucitaṃ - iti cedbrūmaḥ | viṣṇorjagatkāraṇatve'pi na tadbrahmalakṣaṇaṃ sūkṣmasṛṣṭyanantarabhāvidevādisṛṣṭeḥ pūrvaṃ tajjanmaśravaṇāt | viṣṇorutpattiḥ ṛgvede śrūyate viṣṇuritthā paramasya vidvān jāto bṛhannabhipāti tṛtīyam iti | asyārthaḥ - asya - maheśvarasya itthā - itthambhāvena vidvān - vettā bṛhan - viṣṇuḥ ādiviṣṇuḥ jātassan tṛtīyaṃ - kailāsaṃ abhipāti - rakṣati | bṛhacchabdena ādiviṣṇureva vyapadiśyate | namo viṣṇave bṛhate karomi bṛhatte viṣṇo sumatiṃ bhajāmahe ityādiṣu darśanāt ajātaparameśvaramevamupasthitaṃ parityajya anupasthitakalpane mānābhāvāt ajāta ityevaṃ kaścidbhīruḥ pratipadyate | rudra yatte dakṣiṇaṃ mukhaṃ tena māṃ pāhi nityam iti śvetāśvataropaniṣadi maheśvarasyaivājātatvaśravaṇācca śambhorādiviṣṇujanakatvaṃ yuktameva | ṛgvede somaḥ pavate janitā matīnāṃ janitā divo janitā pṛthivyāḥ | janitā'gnerjanitā sūryasya janitendrasya janito'ta viṣṇoḥ iti | dhyāyīteśānaṃ pradhyāyitavyaṃ sarvamidaṃ brahmaviṣṇurudrendrāste samprasūyante ityādiṣu śivasyaiva sarvakāraṇatvaṃ śrūyate śiva eva kevalaḥ iti vākyasya sanātanasṛṣṭiparatvaṃ nārāyaṇādbrahmā jāyate iti vākyasyāvāntarasṛṣṭiparatvamiti | taduktaṃ vāyavīyasaṃhitāyāṃ - trayaste kāraṇātmāno jātāssākṣānmaheśvarāt | carācarasya viśvasya sargasthityantahetavaḥ || pitrā niyamitāḥ pūrvaṃ trayo'pi triṣu karmasu | brahmā sarge haristrāṇe rudrassaṃhāraṇe punaḥ || tathāpyanyonyamātsaryādanyonyātiśayārthinaḥ | tapasā toṣayitvā svaṃ pitaraṃ candraśekharam || labdhā sarvātmanā tasya prasādātparameṣṭhinaḥ | brahmanārāyaṇau pūrvaṃ rudraḥ kalpāntare'sṛjat || kalpāntare punarbrahmā rudraviṣṇū jaganmayaḥ | viṣṇuśca bhagavān rudraṃ brahmāṇamasṛjatpunaḥ | nārāyaṇaṃ punarbrahmā brahmāṇaṃ ca punarbhavaḥ || sa brahmā sa śivassendrasso'kṣaraḥ paramaḥ svarāṭ ityādiśrutiśatena mūrtitrayavyatiriktasyaiva brahmatvopadeśāt nārāyaṇādyupaniṣatsu mūrtitrayātītatvena nārāyaṇasya vyapadeśābhāvāt prapañcopaśamaṃ śāntaṃ śivamadvaitaṃ caturthaṃ manyante sa ātmā sa vijñeyaśśivo'dvaitaṃ dhyāyīteśānaṃ pradhyāyitavyaṃ sarvamidaṃ brahmaviṣṇuradrendrāste samprasūyante ityādiṣu śivasyaiva trimūrtyatītatvena vyavasthāpanācca tasyaiva brahmatvam | ānuśāsanike'pi - so'sṛjaddakṣiṇādaṅgādbrahmāṇaṃ lokasambhavam | vāmapārśvāttathā viṣṇuṃ lokarakṣārthamīśvaraḥ || hṛdayātkālarudrākhyaṃ || ityupadeśāt rudrotpatteḥ kālarudrotpattiparatvam anyathā ajāta ityevaṃ kaścidbhīruḥ pratipadyate iti śrutivirodhāt | na ca viṣṇorutpattiravatāraparā | viṣṇuritthā iti pūrvoktaśrutivirodhāt | kiñca - atharvaśikhāyāṃ akāraṇaṃ kāraṇaṃ tu dhyeyaḥ iti tu śabdena pūrvoktavailakṣaṇyaṃ pratipādya śambhoḥ paramakāraṇatvopadeśāt nārāyaṇa āsīt iti laḍantena anadyatanabhūtabhavanakriyāvācinā bhagavato nārāyaṇasya prathamotpatimātraṃ pratipādyate | śakterāsītparāśaraḥ ityādivat chāgapaśunyāyenaiva sadātmādiśabdānāṃ nārāyaṇādiśabdānāmapi śivaparatvameva | sarvo vai rudrāḥ iti śruteḥ sa eva viṣṇussaprā'ḥ sa kālo'gnissa candramāḥ iti kaivalyokteḥ ahamekaḥ prathamamāsaṃ vartāmi ca bhaviṣyāmi ca | nānyaḥ kaścinmatto vyatiriktaḥ ityatharvaśirovacanāt yāni nāmāni govinda tava loke mahānti vai | tānyeva mama nāmāni nātra kāryā vicāraṇā || iti harivaṃśe kṛṣṇaṃ prati śivavacanāt jaiminibhaṭṭabhāskarācāryādibhirvaidikaiścaturvedatātparyānusāreṇa śivasyaiva parabrahmatvavyavasthāpanāt | bhagavatā vyāsenāpi sūtasaṃhitāyāṃ sartavedāntatātparyeṇa śive parabrahmatvanirdeśāt | dhyāyīteśānaṃ pradhyāyitavyaṃ sarvamidaṃ brahmaviṣṇurudrendrāste samprasūyante somaḥ pavate janitā matīnāṃ kṣaraṃ pradhānamamṛtākṣaraṃ haraḥ kṣarātmānāvīśate deva ekaḥ īśānassarvavidyānāmīśvarassarvabhūtānāṃ brahmādhipatirbrahmaṇodhipatirbrahmā śivo me astu sadāśivom eko hi rudro na dvitīyāya tasthuḥ ya imāṁllokānīśata īśanībhiḥ yeṣāmīśe paśupatiḥ paśūnāṃ catuṣpadāmuta ca dvipadām prapañcopaśamaṃ śāntaṃ śivamadvaitaṃ caturthaṃ manyante nidhanapataye namaḥ | nidhanapatāntikāya namaḥ sarvabhūtadamanāya namo manonmanāya namaḥ ityādiśrutikadambena paramaśivasyaiva jagajjanmādihetutvavyapadeśācca brahmalakṣaṇaṃ jagajjanmādikāraṇatvaṃ śivasya niṣpratyūham | svaśaktyavacchinnarājasaguṇaviśiṣṭena bhavābhidhānena sarvajagannirmāṇaṃ sāttvikaguṇāspadamṛḍābhidhānena pālanaṃ tāmasāvacchinnaharābhidhānena sarvasaṃhāraṃ ca kurvan śivaḥ triguṇātmakaprakṛteḥ svacicchaktau layaṃ kṛtvā svayaṃ svabhāvacicchaktyā eka eva bhāsate | taduktaṃ mahinmastave'pi - vipularajase viśvotpattau bhavāya namo namaḥ iti | ata eva śaivāgame - sarvajñatā tṛptiranādibodhaḥ svatantratā nityamaluptaśaktiḥ | anantaśaktiśca vibhorvidhijñāḥ ṣaḍāhuraṅgāni maheśvarasya || yadbhaktasthalamityāhustatsarvajñatvamucyate | yanmāheśvaraṃ nāma sā tṛptirmama śāṅkari || yatprasādāmidaṃ nāma tadbodho me niraṃkuśaḥ | yatprāṇaliṅgakaṃ nāma tatsvātantryamudāhṛtam || yadasti śaraṇaṃ nāma hyaluptā śaktirucyate | yadaikyasthalamūrdhvasthaṃ hyanantāśaktirucyate || etadaṅgasthalaṃ devī guhyādguhyataraṃ param | iti | sarvajñatvādidharmāṇāṃ śivasyaiva sambhavānnetareṣāṃ jagajjanmādikāraṇamiti siddham | iti janmādyadhikaraṇam || śāstrayonitvādhikaraṇam || jijñāsyabrahmaṇo lakṣaṇaṃ pasādhya pramāṇamāha - śāstrayonitvāt || 3 || asya mahatobhūtasya niśvasitametadyadṛgvedo yajurvedassāmaveda ityādivākyamasya sūtrasya viṣayaḥ | śāstraṃ - ṛgvedādi | tasya yoniḥ - kāraṇaṃ śivaḥ | śivomāveva pitarau iti śruteḥ | ata eva nigamāgamānāṃ prāmāṇyam | ato jagajjanmādihetuḥ śiva eva | atra śrautapratijñāsaṅgatiḥ | śivomāveva pitarau ityādau vedānāṃ parameśvarakāraṇatvaṃ vācā virūpanityayā ityādau nityatvaṃ ca darśitam | paraśivasya brahamṇo nigamāgamakāraṇatvaṃ yuktaṃ na veti sandihyate - anādinidhanā nityā vāgutsṛṣṭā svayambhuvā | ādau vedamayī divyā yatassarvāḥ pravṛttayaḥ || ityādismṛtau vedasya nityatvaśravaṇāt parameśvarajanyatve pauruṣeyatvenāprāmāṇyānityatvaprasaṅgācca | tasmāt parameśvaravadvedānāmajanyatvam traikālikābādhyatvaṃ ceti prāpte brūmaḥ - vedānāṃ svayambhavatve śivomāveva pitarau iti śrutivirodhāt sāmaśākhāgatacaraṇavyūhe teṣāṃ śarīragotravarṇādinirūpaṇāt pūrvapūrvasyottarottarajñānaviṣayahetutvāt teṣāṃ śabdātmakaguṇatvena vyomakāraṇatvāt ātmana ākāśassambhūtaḥ ityādinā ākāśādipañcabhūtānāṃ parameśvarakāraṇatvanirdeśācca kathaṃ vedānāṃ svayambhavatvam tathā ca smṛtiḥ - aṣṭādaśānāmetāsāṃ vidyānāṃ brahmavartmanām | ādikartā śivassākṣācchūlapāṇiriti śrutiḥ || sadyojātena ṛgvedaṃ vāmadevena yājuṣam | aghoreṇa tathā sāma puruṣeṇa tvatharvaṇam || īśānena mukhenaiva kāmikādyāgamāṃstathā | janayāmāsa viśveśaḥ sarvasiddhipradāyakaḥ || vimarśarūpiṇī śaktiḥ śivasya paramātmanaḥ | nigamāgamarūpā syāt sarvatattvaprakāśinī || tasmādvedāgamārtheṣu yaḥ kuryādbhedabhāvanām | sa sahasrakulaṃ ghore narake patati dhruvam || iti parameśvarasya igamāgamādisarvavidyākartṛtvapratipādanāt sṛṣṭeḥ prāk svātmavilīnabhūtasvaśaktyātmakavedāgamādīn niśvasitavadayatnena pūrvapūrvānupūrvīvarṇarūparacanayā bahirāviṣkaroti | tasmānnigamāgamādīnāmapauruṣeyatvamīśvarakāraṇakatvaṃ ca yuktameva | janyatvājanyatvavidhāyakaśrutīnāmato na virodhaḥ | nanu na sannacāsacchiva eva kevalaḥ nānyat kiñcanamiṣat neha nānāsti kiñcana na tu tatdvitīyamasti ityādiśrutiṣu dvitīyavastuniṣedhavyapadeśātkathaṃ vedānāṃ nityatvaṃ iti cenna | sarvaṃ khalvidaṃ brahma sarvo vai rudraḥ ityādiśrutiṣu carācaraprapañcasya brahmopādānatvena brahmatvavyapadeśāt pūrvoktaśrutīnāṃ na jaganmithyātvaparatvam | sṛṣṭeḥ prāgapi saṅkucitarūpeṇa nigamāgamātmakavimarśarūpaparāśakterbījāṅkuravatparameśvare sthitatvāt śaktiśaktimatorabhedācca | parāsya śaktirvividhaivaśrūyate svābhāvikī jñānabalakriyā ca iti śrutyā parameśvarasya svābhāvikatvena śakterupadeśāt jaganmithyātve śrutyabhāvāttadayuktam | nanu - śabdabuddhikarmaṇāṃ trikṣaṇāvasthāyitvena śabdātmakasya vedasya kathaṃ nityatvaṃ iti cenna | kāraṇanityatve kāryanityatvaṃ iti nyāyena kāraṇarūpasarvavedātmakavimarśaśakternityatvāt kāryarūpavedasyāpi nityatvaṃ niṣpratyūhameva | kiñca - nityamuktabuddhaśuddhasvabhāvasya svataḥpramāṇabhūtasya paramāptasya maheśvarasya vacanaṃ pramāṇameva | yat pauruṣeyaṃ tadapramāṇaṃ iti niyamastu rāgadveṣādipāśabaddhamānuṣaviṣayaka eva | kiñca - vedā api śāmbhavadīkṣāṃ labdhvā śivaprasādamahimnā parameśvarānantakalyāṇaguṇastutipāṭhakakavaya iva tanmahimātiśayaṃ vidhilakṣaṇamukhena stuvanti jagatāṃ pataye namaḥ namo hiraṇyabāhave ityādinā stutiṃ ca kurvanti | tasmāt parameśvaravimarśātmakaśaktitayā vedāgamānāṃ paraśivaprāmāṇye mukhyatvamupapadyate | nanu - ṣaḍḍhotā vai bhūtvā prajāpatiridaṃ sarvamasṛjata | ṛco yajūṃṣi sāmāni ityādinā caturmukhāderapi vedakartṛtvāvagamātkathaṃ maheśvarasyaiva tatkartṛtvam iti cenna | yo brahmāṇaṃ vidadhāti pūrvaṃ yo vai vedāṃśca prahiṇoti tasmai ityādiśrutau hiraṇyagarbhotpatteḥ prāgeva vedasadbhāvāvagamāt hiraṇyagarbhāya sarvavedopadeśakatvaṃ parameśvarasyaiveti darśanācca sa eva sarvādhika ityucyate | tatha ca śrutiḥ - yo devānāṃ prathamaṃ purastādviśvādhiko rudro maharṣiḥ | hiraṇyagarbhaṃ paśyata jāyamānaṃ sa no devaḥ śubhayā smṛtyā saṃyunaktu ityādinā cidacitprapañcādhikatvaṃ hiraṇyagarbhotpādakatvaṃ ca parameśvarasyaiva nirdiśati | nanu - sarvavedavedāntoktasakalapadārthābhijñatvarūpaṃ hi sarvajñatvam upamanyudadhīcigautamadūrvāsādīnāmapi taddarśanāt kathaṃ parameśvarasyaikasyaiva iti cenna - parameśvaropāsanāvaśāt tatkṛpālabdhayaktiñcitsarvajñatvasya teṣāṃ satvānna virodhaḥ | khadyotaprabhākarayostejastvenaikatve'pi prakāśavailakṣaṇyavat sarvavasttvavabhāsakaśrutīnāṃ parameśvarakartṛkatayā tasyaiva sarvādhikajñānamupapadyate | śāstrapravartakāpekṣayā śāstrapraṇetṝṇāṃ viśeṣajñānadarśanāt | kiñca - sakalajagadvyāpakatvena sarvāntaryāmitvena sarvajñatvaṃ nānyeṣāṃ sambhavati | sarvajñatvādiṣaḍvidhadharmāṇāmananyasādhāraṇatvāt | nanu - pūrvasūtreṇaiva jagajjanmādikāraṇatvena śāstrakāraṇatvasarvajñatvādīnāmapi siddhatvāt kimasya sūtrasya prayojanam ? iti cenna | pūrvasūtreṇa aṅkurādikaṃ sakartṛkaṃ kāryatvāt ghaṭavat ityanumānena brahmaprāmāṇyadyotanāt tacchaṅkānirāsārthametatsūtrapravṛttessambhavāt bhagavatā vyāsena śāstrayonitvāt iti sūtraṃ nirdiṣṭam | śāstraṃ - nigamāgamādikaṃ yoniḥ - pramāṇaṃ yasya tathātvāt | na ca punaradhikaraṇāntaranirūpaṇe vākyabhedādidoṣa iti vācyam | sūtrasya sūcanātmakatvena ślokakāvyavat vākyabhedādidoṣābhāvāt punaradhikaraṇāntaraṃ yuktam | taṃ tvaupaniṣadaṃ puruṣaṃ pṛcchāmi nāvedavinmanute taṃ bṛhantaṃ naiṣā tarkeṇa matirāpaneyā ṛtaṃ satyaṃ paraṃ brahma puruṣaṃ kṛṣṇapiṅgalam | ūrdhvaretaṃ virupākṣaṃ viśvarūpāya vai namo namaḥ pradhānakṣetrajñapatirguṇeśaḥ saṃsāramokṣasthitibandhahetuḥ satyaṃ jñānamanantaṃ brahma ityādivākyānyasya viṣayaḥ | na cakṣuṣā gṛhyate nāpi vācā taṃtvaupaniṣadaṃ puruṣaṃ pṛcchāmi yato vāco nivartante iti viṣayatvāviṣayatvavidhāyakaśrutidarśanādbrahmaṇo vedāntavedyatvaṃ yuktaṃ na veti saṃśayaḥ | pūrvapakṣastu - na brahmaṇo vedāntavedyatvaṃ na cakṣuṣā gṛhyate nāpi vācā yanmanasā na manute yenāhurmano mataṃ yato vāco nivartante | aprāpya manasā saha | ānandaṃ brahmaṇo vidvān | na bibheti kutaścaneti ityādiśrutidarśanāt | prapañcaḥ sakartṛkaḥ kāryatvāt ghaṭavadityanumānena sarvajñatvādiṣaḍvidhadharmāvacchinnaḥ parameśvarassādhyate tasya pramāṇāntaraviṣayatvadarśanānna vedāntaśāstraikavedyaṃ paraṃ brahma iti prāpte brūmaḥ | siddhāntastu - jagajjanmādikāraṇaṃ brahma upaniṣacchāstrapratipādyameva | nāveda vinmanute taṃ bṛhantaṃ naiṣā tarkeṇa matirāpaneyā ityādinā brahmaṇo mānāntaraniṣedhadarśanāt taṃ tvaupaniṣadaṃ pṛcchāmi iti śrutyā upaniṣanmātravedyatvasāsanācca vedāntaśāstrānukūlatvena anumānasya prāmāṇyaṃ na tu svātantryeṇa rathamaṇṭapagopuraprāsādādinirmāṇe nānākartṛkatvadarśanāt na cānumānena kartrekatvasiddhiḥ | brahmaniṣṭhasatyasaṅkalpasatyajñānānandādi svarūpadharmajñānāsambhavaprasaṅgāt jagadubhayakāraṇatvāsambhavācca brahmaṇo vedāntavedyatvaṃ niṣpratyūham | yato vāco nivartante ityādi vākyānāṃ tanmāhātmyajñāpanārthaṃ vivakṣitam | anyathā brahmavidāpnoti param ityādivākyānāṃ vaiyarthyaprasaṅgaḥ | nanu - agneśśivasya māhātmyaṃ tāmaseṣu prakalpyate | rājaseṣu ca māhātmyamādhikaṃ brahmaṇo viduḥ || sāttvikeṣu ca kalpeṣu māhātmyamadhikaṃ hareḥ | teṣveva yogasaṃsiddhā gamiṣyanti parāṃ gatim || iti mātsye śivapurāṇānāṃ tāmasatvapratipādanāt sattvātsaṃjāyate jñānaṃ ityārabhya bandhaṃ mokṣaṃ ca yā vetti buddhissā pārtha sāttvikī ityantena sāttvikabuddhereva muktihetutvadarśanāt | agneśśivasya māhātmyaṃ tāmasaṃ mohakārakam | tayorupāsanādeva pratyavāyo bhaveddhruvam || iti pāñcarātrāgamavacanadarśanācca śivatattvapratipādakapurāṇānāṃ tāmasatvaṃ siddham | atastatpurāṇānāmaprāmāṇyāt tatpratipādyasya parameśvarasya vedāntavedyatvaṃ kathamupapadyate iti cenna | śivapurāṇānāṃ tāmasatve prātyakṣikaśrutyabhāvāt kalpitapracchannabauddhavākyānāṃ prāmāṇyābhāvācca | kiñca - tamoguṇaviśiṣṭadevatāviṣayakatvena tamoguṇaviśiṣṭavyāsakartṛkatvena tamoguṇāvasarajanyatvena vā śivapurāṇānāṃ tāmasatvam nādyaḥ - ṛgādisarvavedavedāntānāmapi rudrāgnipratipādakatvena teṣāmapi tāmasatvāpatyā aprāmāṇyaprasaktisambhavāt bauddhāgamatvaprasaṅgassyāt | na dvitīyaḥ - vyāsaproktaviṣṇupurāṇādīnāmapi tāmasatvaṃ syāt | na tṛtīyaḥ - sāttvikena viṣṇurāṇakalpane tāmasena śivapurāṇakalpane ca mānābhāvāt sarvavedavedāntasārasyaiva purāṇarūpeṇa vyāsena prapañcitatvācca | nanu matsye - mātsyaṃ kaurmaṃ tathā laiṅgaṃ śaivaṃ skāndaṃ tathaiva ca | āgneyaṃ ca ṣaḍetāni tāmasāni nibodha me || agneśśivasya māhātmyaṃ tāmasaṃ mohakārakam iti | yatra yatra jagannāthaṃ mukundaṃ viṣṇumavyayam | vadanti tāni śāstrāṇi sāttvikāni matāni vai || yatra yatra hyumānāthaṃ śaṅkaraṃ bhairavaṃ yamaṃ | durgāṃ gaṇapatiṃ kālaṃ vadanti yāni tāni ca | tāmasāni muniśreṣṭha vividhāni phalāni vai || pañca pūjāṃśca devāṃśca tathā devīṃ sarasvatīm | vadanti yāni śāstrāṇi rājasāni matāni vai || ityādimātsya-hārīta-pāñcarātrāgamādivacaneṣu śivapurāṇānāṃ tāmasatvavyapadeśāt kathaṃ tatpratipādyasya parameśvarasya parabrahmatvam saṃhārasya rudradharmatvena tāmasatvaṃ tasya niṣpratyūhamiti cenna | agneśśivasya māhātmyaṃ tāmasaṃ mohakārakaṃ | ityādivacanānāṃ mātsyapurāṇoktatvena matsyapurāṇasya tāmasapurāṇaprakaraṇapaṭitatvena tadvākyānāmaprāmāṇyāt | brahmendrasūryacandrāgniparā rājasasambhavāḥ ityādinā pāñcarātrāgame agneḥ rājasatvanirūpaṇāt mātsyapāñcarātrāgamavacanānāṃ parasparavirodhadarśanācca dvayorapyaprāmāṇyaṃ siddham | kiñca - brāhmaṇānāṃ agniragre prathamo devatānāṃ yāvajjīvamagnihotraṃ juhoti arcata prārcata tryambakaṃ yajāmahe antaricchanti taṃ jane rudraṃ paro manīṣayā gṛbhṇantī jihvayā yo vai svāṃ devatāmatiyajate ityādinā rudravaiśvānaropāsanameva kartavyamiti codanādarśanāt akaraṇe pratyavāyadarśanāt tvaṃ devānāṃ brāhmaṇānāmadhipatirviṣṇuḥ kṣatriyāṇāmadhipatiḥ ityādinā svadevatopāsanātikrameṇa narakaprāptyupadeśāt rudravai"ṣvānaropāsanāparityāge varṇacatuṣṭayātītatvaprasaṅgācca | etatkalpitavākyānāṃ vedaviruddhatvena vedavādibhistāni nāṅgīkaraṇīyāni | yasya brahma ca kṣatraṃ ca ubhe bhavata odanaḥ attā carācaragrahaṇāt ityādiśrutisūtreṣu saṃhārasya parabrahmadharmatvena nirdeśāt tadanaṅgīkāre viṣṇorabrahmatvaprasaṅgācca | rudro vā eṣa yadagniḥ tasyaite tanuvau ghorā'nthā śivānyā aghorebhyo'tha ghorebhyaḥ ityādinā tasyaivāghoramukhena sṛṣṭisthitikartṛtvasya ghoramukhena saṃhārakartṛtvasya copadeśāt tasyaiva jagajjanmādikāraṇatvena parabrahmatvaṃ siddham | kiñca - yā te rudra śivā tanūraghorā'pāpakāśinī ityādinā parameśvarasya śuddhasāttvikaśivaśarīraprārthanādarśanāt prapañcopaśamaṃ śāntaṃ śivamadvaitaṃ caturthaṃ manyante umāsahāyaṃ parameśvaraṃ prabhuṃ trilocanaṃ nīlakaṇṭhaṃ praśāntaṃ ityādinā śivasyaiva paramaśāntatvopadeśācca kevalatāmasatvapratipādakavākyānāṃ kālarudraparatvameva | kālarudrasyāpi śivāṃśatvena viṣṇoradhikatvaṃ vedaśāstreṣu prasiddham | tathā ca śrutiḥ - parātparataro brahma yatparātparato hariḥ | tatparātparato'dhīśastanme manaśśivasaṅkalpamastu || iti | ajāmekāṃ lohitaśuklakṛṣṇāṃ vahvīṃ ityādiśrutau parameśvaraprākṛtaśakterguṇatrayātmakatvaṃ nirdiṣṭaṃ | atassattvaguṇāvalambanena nārāyaṇasya brahmatve ayuktatvaprasaṅgāt aprākṛtabrahmatvavidhāyakasarvavaidikaśāstrabhaṅgaprasaṅgaḥ syāt | śukladhyānaparāyaṇaḥ iti jābālopaniṣadi śuklaśarīrarudradhyānasyaiva mumukṣūṇāṃ vidheyatvena darśanāt | sūtasaṃhitāyāṃ sūtagītāsu - asti rudrasya viprendrā antassatvaṃ bahistamaḥ | viṣṇorantastamassatvaṃ bahirasti rajoguṇaḥ || antarbahiśca viprendrā asti tasya prajāpateḥ | rajasā tamasā''krāntau brahmanārāyaṇau khalu || 3-41 || śivadharmaśāstre - antassatvaguṇopeto bahistāmasasaṃyutaḥ | śuddhasāttvika ityuktaśśaṅkaro lokaśaṅkaraḥ || antastāmasasaṃyukto bahissattvaguṇānvitaḥ | śuddhatāmasa ityukto viṣṇussākṣācchriyaḥpatiḥ || iti nirdeśāttasyaiva brahmaviṣṇvāderapyadhikatvam | śaṅkarasaṃhitāyāṃ śivarahasyakhaṇḍe - daśa śaivapurāṇāni sāttvikāni vidurbudhāḥ | śraddheyāni dvijavaraisteṣāṃ dharmāstu tatra yat || sattvaṃ śuddhaṃ samādiṣṭaṃ sukhajñānāspadaṃ tu yat | vidyopadeṣṭā yogibhyaḥ śuddhaḥ sphaṭikasannibhaḥ || na nidrāti śivaḥ kvāpi brāhmaṇādhipatiḥ śivaḥ | bruvantyevaṃ purāṇāni brāhmaṇānāṃ kathāḥ śubhāḥ || daśa śaivapurāṇāni hiṃsādoṣaparāṇi ca | vaiṣṇavāni ca catvāri tāmasāni munīśvarāḥ || kṣattriyāṇāṃ śrutā dharmāsteṣu taddevatā hariḥ | tamaḥ kṛṣṇa udāsīnaḥ kūṭakarmaviśāradaḥ || nidrālasyapramādādyāstadguṇāḥ parikīrtitāḥ | kṛṣṇo viṣṇuḥ smṛtaḥ śeṣaśāyī bhaktavimohakaḥ || brāhme tu rājase vaiśyadharmaissarvatra sammate | duḥkhāspadaṃ raktavarṇaṃ cañcalaṃ ca rajaḥ smṛtam || guṇatrayasamāyuktamāgneyaṃ saurameva ca | tasmācchaivāni viprāṇāṃ purāṇāni hitāni vai || iti śivapurāṇāmeva sāttvikatvokteḥ | kiñca - śivapurāṇāṃ kalpāntaraprasaktiriti cet tadasaṅgatameva | mātsye - purāṇaṃ sarvaśāstrāṇāṃ prathamaṃ brahmaṇā kṛtam | anantarantu vaktrebhyo vedāstasya vinirgatāḥ | purāṇamekamevāsīcchatakoṭipravistaram || ityādinā brahmakṛtabrāhmapurāṇameva dvāparānte vedavyāsena saṅkocya caturlakṣātmanā saṃkṣepitamiti pratipādanāt | dharmasaṃhitāyām - brāhmameva kṛte cādye purāṇaṃ śrutisammatam | aṣṭādaśavidhaṃ tasya kṛtaṃ koṭiprabhedataḥ || df 186, p. 78) iti darśanācca | ata eva śaivapurāṇānāṃ kalpāntaraviṣayatvamityasaṅgatam | nanu nārāyaṇasyaiva matsyakūrmavarāhādirūpeṇa sakalabhūbhāranivartakatvadarśanātparamasāttvikatvaṃ tasyaivopapannamiti cenna | kaurme - ekādaśyāṃ tu madhyāhne māghamāse mahānaṭaḥ | sarvalokahitārthāya viṣaṃ bhuktvā tataḥ śivaḥ || śivayogena tadrātrau sthitvā candrakalādharaḥ | pariveṣṭitaviṣṇvādīn dṛṣṭvā tatpādasevakān || upoṣitamahābhaktān dvādaśyāṃ nīlalohitaḥ | samudramaṃthanodbhūtasudhāpānārthamādarāt | ājñāṃ cakre mahādevassarvalokabhayāvahaḥ || ityādinā parameśvarasya ananyasādhāraṇakālakūṭabhakṣaṇāndhakāsurajalandharāsuratripurāsura##- śaivavaiṣṇavānāmekādaśīvratāvaśyakatvaṃ dṛśyate | taduktaṃ śivadharmaśāstre - śaivavaiṣṇavayorgrāhyamekādaśyāmupoṣaṇam | nandīśaviṣṇupramukhā yato vratamathācaran || śeṣaṃ pradhānaṃ smārtānāmekādaśyāmupoṣaṇam | sāyaṃ pradhānaṃ śaivānāṃ vedamārgaikavartinām || iti | tathā siddhāntāgame - pradoṣavyāpinī śaivī samyagekādaśī smṛtā | nānyā śaivaiḥ parigrāhyā śaivaśāstraikaśāsanāt || iti | vīrāgame ca - sarveṣāṃ vīraśaivānāṃ śrautasmārtānuvartinām | pradoṣavyāpinī grāhyā samyagekādaśī śive || śaivavratānāṃ sarveṣāṃ sāyaṃ prādhānyameva hi | anyathācaraṇe devi pratyavāyo mahān bhavet || iti | kiñca - padmapurāṇādīnāṃ viṣṇupradhānatve'pi tatrāpi śivāmāhātmyakathanātteṣāmai tāmasatvaṃ kiṃ na syāt | traiguṇyaviṣayā vedā nistraiguṇyo bhavārjuna iti gītāvākyena vedānāmapi triguṇātmakatvadarśanānmūrtitrayapratipādakaśrutīnāṃ guṇatrayātmakatvamupapannamiti cenna | vācā virūpanityayā iti śrutidarśanānnityarūpasya vedasya guṇatrayātmakatvamayuktaṃ śrautavidherbalavatvāt | śivaṃ praśāntamamṛtaṃ brahmayoniṃ ityādinā śivasya vedeṣu paramasāttvikatvopadeśāt | vedānāṃ guṇatrayātmakatvakathanamadhikāribhedena sthūlasūkṣmakāraṇātmakaparameśvaropāsanāparatvena sāṃkhyayogaśāstreṣu vivakṣitatvādanyārtho na yuktaḥ | kiñca - kimidaṃ tāmasatvaṃ (1) tamoguṇajanyatvaṃ (2) svetaraguṇāsaṃsṛṣṭatamoguṇajanyatvaṃ vā (3) itarānabhibhūtatamoguṇajanyatvaṃ (4) tamoguṇajanyatvaviśiṣṭatvaṃ (5) tamoviśiṣṭakartṛkatvaṃ (6) tamoguṇaviśiṣṭapratipādyatvaṃ (7) tamoguṇapradhānapratipādakatvaṃ anyadvā nādyaḥ - guṇatrayātītaparameśvaraniśvasitarūpāṇāṃ vedānāṃ anityatvamohakatvapauruṣeyatvādiprasaṅgāt | sarvacidacitprapañcasya guṇatrayātmakapradhānajanyatvena viṣṇupurāṇādīnāmapi tāmasatvaprasaṅgāt | na ca tamomātrajanyatvaṃ | ekasya anārambhakatvenāsiddheḥ | na dvitīyaḥ - sarvasya guṇasya guṇāntarayuktasyaiva janakatvena itarāsaṃsṛṣṭatamoguṇajanyatvasyāprasiddhatvāt | na tṛtīyaḥ - yadā tamastanna divā na patrirna sanna casacchiva eva kevalaḥ ityādiśrutisiddhasya śivasya nityaśuddhatvena prakṛterasiddheḥ | na caturthaḥ - aṣṭādaśapurāṇānāṃ kartā satyavatīsutaḥ | ākhyānaiścāpyupākhyānairgāthābhiḥ kalpaśuddhibhiḥ || purāṇasaṃhitāṃ cakre purāṇārthaviśāradaḥ | iti viṣṇupurāṇavacanādvyāsakṛtānāṃ sarveṣāṃ purāṇānāmapi tāmasatvābhāvāt anyathā tvadabhimatānāmapi tāmasatvaprasaṅgāt tulyanyāyatvācca | na pañcamaḥ - rudrasya saṃhārakartṛtvena saṃhārasya tamoguṇakāryatvena sarvaśāstraprasiddhatvāditi cenmaivam | viṣṇoḥ saṃhārakatvābhāvenānīśvaratvaprasaṅgāt yā te rudra śivā tanūḥ iti śrutyā śivaśarīrasya tāmasatvaniṣedhācca | traiguṇyaviṣayā vedāḥ ityanena triguṇātmakapravṛttidharmapratipādakatvena guṇavaiśiṣṭyaṃ na yuktam | nanu - tamoguṇapracureṣu kalpeṣu tadviśiṣṭatvena brahmakṛtapurāṇāni tāmasāni tatpratipādyatvācchivasyāpi tāmasatvaṃ iti cenna | tāmaseṣu kalpeṣu caturmukhakṛtānāṃ purāṇānāmasmin vartamāne śvetavarāhakalpe anuvartamānatve pramāṇābhāvāt asminnapi kalpe aṣṭāviṃśatitamena vyāsena idānīṃ purāṇakaraṇasya śrūyamāṇatvācca | taduktaṃ viṣṇupurāṇe - vaivasvatāntare tasmin dvāpareṣu punaḥ punaḥ | vedavyāso'vatīrṇo'bhūdaṣṭāviṃśatisattamaḥ || iti | vartamānasya parāśarātmajasya vyāsasya pravartamānasarvapurāṇakartṛtvaṃ ca tatraiva śrutaṃ purāṇasaṃhitāṃ cakre purāṇārthaviśāradaḥ iti | tānyaṣṭādaśapurāṇāni tatraiva gamayitvā utpattikramāpekṣayā kramaḥ uktaḥ - etadvaiṣṇavasaṃjñaṃ vai pādmasya samanantaraṃ iti | eaṃ samastā api vartamānakalpasthā rāmakṛṣṇādyavatārā raghuvaṃśādisambhavatvāt dakṣādhvaradhvaṃsādīnāmetatkalpamadhyasthatvāt etatkalpasyaśaivavaiśṇavapratipādakānāmetatkalpajātenāṣṭāviṃśatitamena vedavyāsena kṛtānāṃ purāṇānāṃ parasparaṃ balābalacintāyāṃ bahukālavyavahitānāṃ tāmasādibrahmakalpanopanyāso nirarthakaḥ | nanu - purāṇakarāṇāṃ purāṇakartṛtvaṃ brahmaṇassakāśātpuruṣārthānadhigamyaiva ityuktaṃ satyam | tatrātītakalpasthāḥ purāṇārthā brahmaṇā purāṇakāraśca tathaiva pratipādyante yathā padmakalpe mārkaṇḍeyasya parameśvarānugrahaḥ | ye tu vartamānakalpasthāḥ purāṇārthā rāmakṛṣṇavarāhāvatāraprabhṛtayaḥ tathā kālakūṭabhakṣaṇadakṣādhvaradhvaṃsādayaḥ te'pi etatkalpasthatvenaiva brahmaṇopadiśyante purāṇakārairapi tathaiva pratipādyante | teṣāṃ parasparavirodhe svābhimatapurāṇādhikyanirṇayahetutvaṃ nirarthakam | bahukālavyavahitānāmatītakalpānāṃ sātvikatāmasatvadyupanyāsaḥ kutra kena saṅgata iti na jānīmaḥ | nāpi ṣaṣṭhaḥ - rudrasambandhino ghoraśarīrasya saṃhārakatvena tamoviśiṣṭatve'pi taccharīriṇaḥ parameśvarasya tamo'tītatvāt | tathā ca kaivalye - umāsahāyaṃ parameśvaraṃ prabhuṃ trilocanaṃ nīlakaṇṭhaṃ praśāntam | dhyātvā munirgacchati bhūtayoniṃ samastasākṣiṃ tamasaḥ parastāt iti | yadyapi devadattādau tamoguṇapradhānaśarīrādiviśiṣṭe tāmasatvavyavahāro dṛṣṭaḥ tathāpi tatra tanmātraviśiṣṭatvena tathā vyavahāraḥ | prakṛte tu parameśvarasambandhināṃ tamo'tītānāmalaukikaprakāśasvarūpāṇāmanekeṣāṃ vigrahāṇām pramāṇasiddhatvānna tathā | sthirebhiraṅgaiḥ pururūpa ugro babhruḥ śuklebhiḥ pipiśe hiraṇyaiḥ ityatra śuklebhiriti śuklaśabdena satvamayatvamucyate lohitaśuklakṛṣṇāṃ ityādivat | anyathā viṣṇvādhikyavādināṃ mate tamoviśiṣṭaviṣṇupratipādakatvena vaiṣṇavādipurānānāmapi tāmasatvaprasaṅgaḥ | kathamanyathā viṣṇorbhūbhāraharaṇāya yādavakauravadaityādisaṃhārakatvam kathaṃ vā daityavyāmohanāya mahāmohāravyapuruṣarūpeṇa daityavyāmohakabuddha-jinādiśāstrapraṇetṛtvam taduktaṃ viṣṇupurāṇe - ityuktvā bhagavāṃstebhyo mahāmohaśarīrataḥ | samutpādya dadau viṣṇuḥ prāha cedaṃ surottamāḥ || māyāmoho'yamakhilān daityāṃstān mohayiṣyati | tato badhyā bhaviṣyanti vedamārgabahiṣkṛtāḥ || iti | na hi svasya tāmasatvābhāve mahāmohākhyaṃ prati upādānatvamupapadyate svasya mohinīśarīrasya tāmasatvāt | nanu - viṣṇoḥ kāryārthaṃ tamoguṇasāhitye'pi tasya sattvenābhibhūtatvānna prādhānyam | rudrasya tu tamasābhibhūtatvāttadviśiṣṭatayā saṃhārakartṛtvena pratipādyatvamiti | saptamaḥ pakṣaḥ kakṣīkriyatāṃ - iti cenmaivam - śatrusaṃhāramātraprayojanapravṛtteṣu nṛsiṃhādyavatāreṣu tatprādhānyena tāmasatvaprasaṅgāt śivasya nirastatamaskatvādvipakṣe bādhakasatvācca | nāntyaḥ - yassaṃhārakartā sa tāmasaḥ - tasyāpi kaścitsaṃhārako'sti na vā asti cettāmasatve'pi sa eva sarvādhikaḥ sarvasaṃhārakaḥ svatantratvāt | nāsti cedayameva tāmasassarvādhika iti tāmasatvaṃ sarvasaṃhārakartṛtvaṃ sarvādhikatvena vyāptamiti viruddho hetuḥ | tasmāt rudraḥ sarvādhikaḥ sarvasaṃhartṛtvāt | vyatirekeṇa jīvavat | na cāprayojako hetuḥ | prabaladurbalabhāvaṃ vinā bādhyabādhakabhāvasyaivāsambhavāt | sāttvikasya bādhyatve prāpte saṃhāraṃ prati viruddhatvāt | mṛduḥ sarvatra bādhyate iti nyāyena ca sādhyāprasiddhiḥ viśvādhiko rudraḥ iti pakṣe prasiddheḥ | tadanugrāhakatvādanumānasya na siddhasādhanatvam | evaṃ sāttvikatvamuktaprakāreṇa vikalpya dūṣaṇīyam | kiñca - viṣṇvādhikyapratipādakānāṃ mārkaṇḍeyādipurāṇānāṃ sāttvikatvaprasaṅgaḥ syāt rudrādhikyapratipādakānāṃ padmapurāṇādīnāṃ tāmasatvaprasaṅgaḥ syāt | padmapurāṇe pūrvottarakhaṇḍābhyāṃ hariharayorādhikyavarṇanāt tadaṃśe tāmasatvamiṣṭamiti ced rāmāyaṇabhāgavatādāvapi tadaṃśe tāmasatvaprasaṅgāt | rāmāyaṇabālakāṇḍe - tvāṃ vai dhārayituṃ vīra nānyaṃ paśyāmi śūlinaḥ iti umāpatiḥ paśupatiḥ sarvalokanamaskṛtaḥ iti yuddhakaṇḍe etadastrabalaṃ ghoraṃ mama vā tryambakasya vā ityuttarakaṇḍe ca | kailāsayātrārāvaṇanigrahendrajidanugrahādivarṇanasya bahutaratvāt rāvaṇavināśārthasya rudrāgninimittatvavarnanāttasyāpi tāmasatvapratīteḥ | tasmācchivapurāṇānāṃ tāmasatvakalpane vedabāhyabauddhaprasaṅgaḥ syādityalamativistareṇa | atra prathamādhikaraṇe śaivadīkṣitānāṃ paramaikāntinā bhaktānāṃ jijñāseti padena jīvabrahmaṇorbhedābhedo nirūpitaḥ | brahma veda brahmaiva bhavati īśaṃ jñātvā tatraikībhavanti ityādiśrutāvupāsyopāsakayorabhedasiddhivyapadeśāt | dvitīyādhikaraṇe - brahmaṇassaviśeṣatvaṃ jagadbrahmaṇoḥ sṛṣṭisthityavasare bhinnatvaṃ layāvasare nadīsamudravadabhinnatvaṃ nirūpitam | tṛtīyādhikaraṇe - parameśvarāvirbhūtabhedābhedabodhakavedavedāntāgamaśāstrameva brahmasatve pramāṇamiti darśitam | iti tṛtīyaṃ śāstrayonitvādhikaraṇam | samanvayādhikaraṇam ṣaṭsthalaparaśivabrahmāvirbhūtavedavedāntānāmindropendracandrādinānādevatā##- tadativyāptinivāraṇāya sarvasya tatraiva sindhupravāhanyāyena samanvayādavyabhicāra iti caturthādhikaraṇamārabhyate - tattu samanvayāt || 4 || tacchabdena - sarvādhiṣṭhānaṃ sarvakāraṇaṃ vedāntavedyaṃ pūrvanirdiṣṭaṃ ṣaṭsthalaparaśivabrahmaiva vyapadiśyate | tu śabdena pratyakṣādipramāṇāntaraṃ nirasyate | samanvayaśabdena tadantarbhūtacandropendradinendrādipratipādakavākyānāṃ sthūlārundhatīnyāyena upakramopasaṃhārādiṣaḍvidhatātparyaliṅgaiḥ tatraiva tātparyamupadiśyate | tadbrahma pratyakṣādi pramāṇāntaranirākaraṇapūrvakaṃ sarvavedāntaiḥ ṣaḍvidhatātparyaliṅgopetaiḥ pratipādyata iti sūtrārthaḥ | atra sarvavedavedāntāgamavākyānyasya viṣayaḥ - sadeva somyedamagra āsīdekamevādvitīyaṃ eko hi rudro na dvitīyāya tasthuḥ asaṅkhyātā sahasrāṇi smaryate na ca dṛśyate devā ha vai svargaṃ lokamagaman te devā rudramapṛcchan ko bhavāniti so'bravīt - ahamekaḥ prathamamāsaṃ vartāmi ca bhaviṣyāmi ca nānyaḥ kaścinmatto vyatirikta iti sontarādantaraṃ prāviśat ṛtaṃ satyaṃ paraṃ brahma puruṣaṃ kṛṣṇapiṅgalaṃ | ūrdhvaretaṃ virūpākṣaṃ viśvarūpāya vai namo namaḥ sarve vedā yatpadamāmananti iti | bhedābhedavidhāyakasarvavedāntavākyānāṃ sarvajagadubhayakāraṇaṣaṭsthalaparaśivabrahmaparatvaṃ karmaśeṣabhūtendropendrādinānādevatopāsanaparatvaṃ vā tadupādānabhūtapradhānādipratipādakatvaṃ vā iti bahudhā sandihyate | pūrvapakṣastu - na sarvathā brahmaṇaḥ paraśivasya sarvavedāntapratipādyatvaṃ sambhavati teṣāṃ vidhiparatvāt | ubhayaparatve vākyabhedāpattiḥ | jagadbrahmaṇoḥ kāryakāraṇatvadarśanādanumānena brahmasiddhirupapadyate | tasmānna vedāntaikapratipādyatvam | kiñca - nānādevatopāsanāparatvamapi yuktam | agniragre prathamo devatānāṃ asāvādityo brahma nārāyaṇaparaṃ brahma ityādiśrutidarśanāt | api ca - saiṣā vicitrā sudṛḍhā bahvaṅkurā svayaṃ guṇabhinnā aṃkureṣvapi guṇabhinnā sarvatra brahmaviṣṇuśivarūpiṇī ajāmekāṃ lohitaśuklakṛṣṇāṃ vahnīṃ prajāṃ janayantīṃ sarūpām ityādinā sarvadevatāmayatvasya sarvakāraṇatvasya ca pradhānasyaiva nirdeśāttatparatvamapi yuktam | kiñca - ayaṃ ghaṭaḥ ayaṃ 'ṭaḥ ityādilokavyavahārasya paramparāvṛddhavyavahārajñānasāpekṣatvāt nirastasamastopadravasarvamaṅgalādhārasiddhabrahmaparatve niṣprayojanatvasāpekṣatvayoḥ prasaṅgāttadubhayadoṣavāraṇāya vedāntānāṃ vidhyupāsanaparatvaṃ vidhīyate | athavā kartṛdevatāpratipādanadvārā karmaparatvaṃ siddham | iti prāpte brūmaḥ - siddhāntastu - vedāntānāṃ brahmaparatvaṃ brahmanyānavidhiparatvaṃ copapadyate | ato na vākyabhedadoṣaprasaṅgaḥ | tadubhayavidherdarśanāt | tathā hi - upakramādiṣaḍvidhatātparyaliṅgena brahmaparatvam ātmā vā are draṣṭavyaḥ ityādiṣu tadhyānavidhiparatvaṃ ca dṛśyate | upakramopasaṃhārāvabhyāso'pūrṇatā phalam | arthavādopapattī ca liṅgaṃ tātparyanirṇaye || iti smṛtāvupakramopasaṃhārādibhirvedāntatātparyanirṇayaśravaṇamityabhidhīyate | ajñānaprabhavaṃ duḥkhaṃ jñānaṃ tasya nivartakam | sarvavedāntavākyānāṃ śravaṇaṃ tatpravrtakam || śravaṇaṃ nāma vākyānāṃ vaidikānāṃ parātpare | upakramādibhirliṅge kṛtastātparya nirṇayaḥ || ityupakramopasaṃhārāvekaṃ liṅgam sadeva somyedamagra āsīt ityupakramaḥ | sa ya eṣo'ṇimaitadātmyamidaṃ sarvaṃ tatsatyaṃ sa ātmā tattvamasi śvetaketo ityupasaṃhāraḥ | punaḥ tattvamasi ityabhyāsaḥ | taṃ tvaupaniṣadaṃ puruṣaṃ pṛcchāmi iti mānāntarāgamyatvenāpūrvatvam | yenāśrutaṃ śrutaṃ bhavati ityādinā ekavijñānena sarvavijñānaṃ phalam | seyaṃ devataikṣata hantāhamimāstisro devatā | anena jīvenātmanā'nupraviśya nāmarūpe vyākaravāṇīti ityādisṛṣṭisthitisaṃhāratirodhānānugrahādipañcakṛtyānyarthavādāḥ | yathā somyaikena mṛtpiṇḍena sarvaṃ mṛṇmayaṃ vijñātaṃ syāt iti mṛdādidṛṣṭāntā upapattayaḥ | evamanyatrāpi | nārāyaṇabīje - aṇoraṇīyān mahato mahīyān ityupakramaḥ | sarvo hyeṣa rudraḥ ityupasaṃhāraḥ | yaḥ parassamaheśvaraḥ ambikāpataya umāpataye paśupataye namo namaḥ ityādyabhyāsaḥ | viśvādhiko rudro maharṣiḥ ityādau viśvādhikatvādermānāntarāprāptatvādapūrvatā | parāmṛtātparimucyanti sarve iti phalam | sahasraśīrṣaṃ ityarthavādaḥ | yasmātparaṃ nāparamasti kiñcit ityupapattiḥ | evaṃ sarvavedānteṣu draṣṭavyam | tasmāt svarūpavyāvartakataṭasthalakṣaṇatrayeṇa sarvavedāntānāṃ brahmapratipādakatvaṃ yuktam | rūpapratyakṣakāraṇasya netrasya dravyasiddhivat vidhiparatvena vedāntānāṃ sarvāsidhiṣṭhānaparaśivabrahmasiddhiḥ | tasmānnobhayaparatvavirodhaḥ | naiṣā tarkeṇa matirāpaneyā iti śrutyā'numānapramāṇasya nirastatvāt anumānena kartraikatasidhyebhāvācca brahmaprāmāṇyenānumānaṃ vidhīyate | viśvaṃ bhūtaṃ bhuvanaṃ citraṃ bahudhā jātaṃ jāyamānaṃ ca yat | sarvo hyeṣa rudrastasmai rudrāya namo astu ityādinā sarvajagadupādānakāraṇatvājjaganmayatvam | umāsahāyaṃ parameśvaraṃ prabhuṃ ityārabhya sa eva viṣṇussa prāṇassa kālo'gnissa candramāḥ sa eva sarvaṃ yadbhūtaṃ yacca bhavyaṃ sanātanam | jñātvā taṃ mṛtyumatyeti nānyaḥ panthā vimuktaye ityantena paraśivasya brahmaṇaḥ sarvadevatāmayatva muktvā tadupāsanasyaiva mokṣahetutvopadeśadarśanāt yo rudro agnau ityādinā śivasyaiva sarvāntaryāmitvopadeśācca sarvadevatāmayatvādikaṃ tasyaiva siddham | uttamamadhyamādhamādhikāribhedena nānādevatopāsanaṃ na viruddham | bhedābhedātmikā śaktirbrahmaniṣṭhā sanātanī iti smṛtau śaktervahniśakteriva brahmādhiṣṭhānatvopadeśāt niradhiṣṭhānaśakterabhāvāt śaktiśaktimatorabhedācca tatkartṛtvaṃ tadātmakatvaṃ ca tasyaivopapannamiti na pradhānasya sarvakartṛtvam | putrādikuśalavārtāśravaṇavat siddhajñānasyāpi pravṛttihetutvadarśanāt na vṛddhavyāpārasyaiva pravṛttihetutvam | bālānāṃ mātṛpitrādibhiḥ ayaṃ ghaṭaḥ ayaṃ paṭaḥ iti nirdeśena siddhārthajñānotpattessambhavāt kāvyālaṅkārajñaistacchiṣyāṇāṃ tadupadeśena sarvārthajñānadarśanāt | tasmādvedāntavākyānāṃ brahmāṇi prāmāṇyamiti siddham | nanu - siddhabrahmaviṣaye śāstrāṇāṃ prayojanādarśanādvedāntānāṃ karmavidhiśeṣatvaṃ yuktam na ca pāśanivṛttiḥ phalam | sa ca pāśaḥ tadbhinno vā tadabhinno vā punassa satyo vā mithyā vā nādyaḥ - śaktiviśiṣṭaśivādvaitahāneḥ | na dvitīyaḥ - māyāpāśasya satyatvātsarvadā saṃsārāpatyā mukterasambhavāt | māyānivṛttau na ko'pi yatnaṃ kuryāt | ata eva na tṛtīyaḥ | nāntyaḥ - parameśvarasya nityasiddhatvena mumukṣupravṛtyasambhavāt badhamokṣadaśāyāṃ vaiṣamyābhāvācca sarvathā vedāntaśāstrapravṛttirna sambhavati iti cenna | guṇatrayātmakapāśastu parameśvarādbhinna eva | tasmāttannivṛttau svābhāvikacicchaktyavacchinnaśivādvaitahānirna sambhavati | māyāpāśasya satyatve'pi nānirmokṣaprasaṅgaḥ | dvaitādvaitamatāṅgīkārāt | na ca tatra mānābhāvaḥ - bahma veda brahmaiva bhavati brahmabhavanakāmo brahmavedanaṃ kuryāt ityādiśrutipramāṇasadbhāvāt | avidyāyā mohakāritvena cicchakterbhinnatvāttannivṛttiśśivopāsanenaiva sambhavatyeva | nivṛttirnāma tatkāraṇībhūtacicchaktau layaḥ nāśaḥ kāraṇalayaḥ iti nyāyāt | carācaraprapañcasyopādānakāraṇatvādavidyāyāstannivṛttiḥ kadāpi na sambhavati | ataḥ brahmavidāmapi saṃsārapravṛttissambhavati - iti cenmaivam | anīśayā śocati muhyamānaḥ brahma veda brahmaiva bhavati na ca punarāvartate na ca punarāvartate ityādiśrutiśateṣu brahmavidāṃ tadātmakatvasya punarāvṛttirahitatvasya copadeśāt | na ca brahmavācakapadena tadajñānasambhavānna vidheḥ prayojanamiti vācyam | mantrādhyayanamātreṇa hotavyadravyadevatājñāne siddhe'pi taddhomāvasare mantrairanusmartavyaṃ iti prayogavidhidarśanāt | tathātra vedāntavākyavidherna virodhaḥ | nanvatra utpattiviniyogādhikāravidhīnāmadarśanātkathaṃ prayogavidhissambhavati iti cenna | amṛtasya devadhāraṇo bhūyāsaṃ ityādau prakaraṇādaparihāreṇotpattividhessiddhatvāt paraśivaliṅgadhāraṇadīkṣāṃ labdhvā paramātmānaṃ paśyediti viniyogavidhirupapadyate | tasyābhidhyānādyojanāttattvabhāvādbhūyaścānte viśvamāyānivṛttiḥ jñātvā devaṃ mucyate sarvapāśaiḥ ityādau paraśivadhyānadhāraṇayukto mokṣādhikārī vidhīyate | tasmānmokṣakāmo bhasmarudrākṣaśivaliṅgadhāraṇātmakaśāmbhavadīkṣāṃ labdhvā ṣaṭsthalaparaśivabrahmajñānaṃ sampādayediti rātrisatranyāyena prayogavidhirupapadyate | nanu - ātmā vā are draṣṭavyaḥ ityādau brahmajñānasya vidhirna sambhavati | nirvikārasya brahmaṇaḥ karmakārakatvaprasaṅgāt | vidhisambhave'pi utpattiprāptivikṛtisaṃskārabhāvo na yujyate | kiñca saktunyāyena svatantraphalāya saktubhirjuhoti itivat - ātmanā paśyet iti kāraṇatvavipariṇāmena vaktumayuktam | nirvikārasya brahmaṇo'vaiṣamyānna brahmajñānavidhirupapannaḥ - iti cenna | sarvādhiṣṭhānasya paramātmanaḥ utpattiviniyogādhikāravidhitrayāsambhave'pi mumukṣormokṣaphalāya vidhirna virudhyate | atra ko vidhirāśrīyata iti cet - vidhitrayamapyūhanīyam | nanu - cakṣuṣā ghaṭasiddhivat vedāntānāṃ na tathā brahmasiddhiḥ nirapekṣatayā cakṣussaṃyogena ayaṃ ghaṭaḥ iti vastujñānamupapadyate | śabdānāṃ tātparyaparyavasānena prāmāṇyama | ato vedāntavākyānāṃ brahmajñānavidhāyakatvaṃ brahmapramāpakatvaṃ cāyuktamiti cenmaivam | samidho yajati ityādivākyānāṃ pañcaprayājavidhāyakatvatadanuṣṭhānavidhāyaka tvayorubhayorapi vidhibalātsiddhivadvedāntānāmapi brahmapramākatvaṃ mokṣopakārakabrahmajñānaṃ prati vidhāyakatvaṃ ca sambhavatyeva | nanu - vedāntavākyādeva brahmajñānasiddhidarśanāttadvidhinā na kiñcitprayojanaṃ tadajñānādeva vidhiprayojanasambhavāt iti cenna | vedāntavākyaiḥ parokṣatvena tadjñāne siddhe'pi tadaparokṣajñānāya tadvidhyupapatteḥ | vedāntaśabdajanyajñānādeva na brahmasākṣātkāro vidhīyate | sadgurukaruṇākaṭākṣalabdha tadupāsanātmakajñānādeva tatsākṣātkārasiddhiḥ | ayameva śrautamārgaḥ | dhyātvā munirgacchati bhūtayoniṃ samastasākṣiṃ tamasaḥ parastāt tasyābhidhyānādyojanāttattvabhāvādbhūyaścānte viśvamāyānivṛttiḥ śraddhābhaktidhyānayogādavehi brahmaveda brahmaiva bhavati jñānanirmathanābhyāsātpāśaṃ dahati paṇḍitaḥ jñātvā devaṃ mucyate sarvapāśaiḥ īśaṃ taṃ jñātvā amṛtā bhavanti ātmanyevātmānaṃ paśyet śambhurākāśamadhye dhyeyaḥ tajjalāniti śānta upāsīta iti prācīnayogyopāsva ityādiṣu mokṣaphalāya parameśvaropāsanātmakajñānaṃ mukhyakāraṇatvena vidhīyate | tathā ca smṛtiḥ - śrotavyaśśrutivākyebhyo mantavyaścopapattibhiḥ | dhyātvā ca satataṃ dhyeyametaddarśana hetutaḥ || jñānaṃ vastuparicchittirdhyānaṃ tadbhāvakāraṇam | tasmājjīvo bhavecchambhuḥ krimivātkīṭacintanāt || ityādinā śravaṇamananaviśiṣṭadhyānānugatanididhyāsanaṃ ṣaṭsthalaparaśivasākṣātkāre tattādātmye ca paramakāraṇamiti nirdiśati | tasmāt sarvakāmyakarmaniṣedhapūrvakaśivamukhodgatanigamāgamobhayavedānta##- śivāpitasakalakarmānuṣṭhānasampannacittaśuddhilabdhāvyabhicāraparama##- sarvopaniṣatpratipādyasakalajagadubhayakāraṇaṣaṭsthalaparaśivopāsanasya vidheyatvāt tadupāsva ityādiśrutibhirjñānopāsanāvidhisteṣāmevopapadyate | śiva eko dhyeyaśśivaṅkarassarvamanyatparityajya ityatharvaśikhāyāṃ mumukṣūṇāṃ śivātiriktopāsanaṃ nirastam | tasmānnānyathā saṃsāramāyāpāśanivṛttissambhavati | kṣaraṃ pradhānamamṛtākṣaraṃ haraḥ kṣarātmanāvīśate deva ekaḥ tasyābhidhyānādyojanāttattvabhāvādbhūyaścānte viśvamāyānivṛttiḥ yadā carmavadākāśaṃ veṣṭayiṣyanti mānavāḥ | tadā śivamavijñāya duḥkhasyānto bhaviṣyati || ityādiśrutiṣu śivadhyānadhāraṇajñānādeva mokṣarūpaphalaṃ vidhīyate | tasmācchiva eva parabrahma mokṣakāmairdhāraṇīyo jñātavyo dhyātavyaḥ śrotavyo mantavyo'rcanīya iti ṣaḍvidhaliṅgatātparyeṇa brahmaparā vedāntāstadupāsanaparāśceti nirṇayaḥ | nanu - brahma satyaṃ jaganmithyā iti nyāyena sarvavedāntavicāralabdhajaganmithyātvajñānapūrvakasvasvarūpajñānameva muktiriti cenna - sarvavedavedāntabāhyatvaprasaṅgāt | kiṃ nāma jaganmithyātvaṃ brahmajñānabādhyatvaṃ traikālikaniṣedho vā nādyaḥ - bādhyabādhakabhāvasyaiva tayorasambhavāt na brahmajñānena prapañcaniṣedho vidhīyate | sarvo vai rudraḥ sarvaṃ khalvidaṃ brahma ityādinā sarvaprapañcasya śivātmakatvopadeśāt | kiñca - yatra nānyatpaśyati nānyacchṛṇoti ityādiśrutyā muktātmanāṃ idantārūpaghaṭapaṭātmakaprapañcatvena vyavahṛtamāyāpāśa eva sarvaśivātmakatājñānena tirodhīyate | śivo dātā śivo bhoktā śivassarvamidaṃ jagat ityādiśāstroktasarvaśivātmakatāsampūrṇajñānena ghaṭapaṭādau ghaṭatvādibuddhirnivartate na tu ghaṭādiḥ tasya śivātmakatvāt | tasmānna brahmajñānanivartyatvaṃ prapañcasya | ato mithyātvamayuktam | tatsvīkāre ekavijñānena sarvavijñānapratijñāśruterdattajalāñjalitvaprasaṅgaḥ | brahmopādānakāraṇakatvātprapañcasyaikavijñānena sarvavijñānapratijñā śrūyate | ata eva - sarvaṃ khalvidaṃ brahma aitadātmyamidaṃ sarvaṃ sarvo vai rudraḥ ityādiśrutiḥ sarvasya śivātmakatvamupadiśati | tasmānna brahmajñānena prapañcabādhaḥ | janakādibrahmāvidāmapi pūrvavadeva vyavahāro dṛśyate | teṣāṃ na prapañcabādhaḥ | jīvanmuktānāṃ śarīradhāraṇādivyavahārānupapattiśca | kiñca ##- akhaṇḍādvaitabhāve tu sarvaṃ brahmaiva nānyathā | jñānādvikalpabuddhistu līyate na svarūpataḥ || bhinnatvaṃ naiva yuñjīta brahmopādānataḥ kvacit | vācārambhaṇamātratvādbhedaḥ kenopajāyate | tasmādavidyāmātratvakathanaṃ mohanāya hi || iti jaganmithyātvavādināṃ nindā śrūyate | asatyamapratiṣṭhaṃ te jagadāhuranīśvaram iti gītāyāṃ ca śrūyate | na dvitīyaḥ - amūlamanādhāramimāḥ prajāḥ prajāyante na kadācidanīdṛśaṃ jagat ityādinā jagato nityatvapratipādanāt | nanu - asadvā idamagra āsīt tato vai sadajāyata sadeva somyedamagra āsīdekamevādvitīyaṃ brahma ityādiśrutiśatena sṛṣṭeḥ pūrvaṃ prapañcasyāsatvopadeśāt kathaṃ tasya traikālikasatyatvaṃ iti cenna - asadvā idamagra āsīt ityatra sṛṣṭeḥ pūrvaṃ prapañcasya nāmarūpavibhāgānarhatvena brahmaṇi sūkṣmarūpeṇa sthitatvādasatvaṃ tato vai sadajāyata ityanena nāmarūpavibhāgārhatvena prapañcasya janyatvaṃ copadiśyate | kiñca - asatpadena gaganāravindavadabhāvatvāṅgīkāre vandhyāputrādīnāmapi jagatkāraṇatvaṃ kiṃ na syāt sadevetyavadhāraṇena na saviśeṣatvaniṣedhaḥ | kintu asato bhrāntiprasaktatvāttatkāraṇatvaniṣedhaḥ | kiñca - sadeva somyedamagra āsīt iti śrutau kathaṃ saviśeṣatvaniṣedhaḥ agre iti kālaviśeṣaḥ āsīt iti kriyāviśeṣaśca dṛśyate | ekamevetyavadhāraṇenādhiṣṭātrantaraniṣedhaḥ advitīya padena brahmaṇo jagadubhayakāraṇatvaṃ vidhīyate | eko hi rudro na dvitīyāya tasthuḥ || ityādāvapyevaṃ boddhavyam | ata eva viśvādhiko rudro maharṣiḥ iti śrūyate | tasmānna traikālikaniṣedha iti rahasyam | jagadvyāvahārikatvakhaṇḍanam nanu prapañcasya vyāvahārikamātrasatyatvaṃ na tu pāramārthikatvamiti cenna | kimidaṃ vyavahārasatyatvaṃ 1) vyavahāramātragamyatvaṃ 2) bādhitavyavahāragamyatvaṃ 3) tricaturakakṣyāsvabādhyatvaṃ vā 4) tattvāvedakapramāṇaviruddhatvaṃ 5) arthakriyāśūnyapratītigocaratvaṃ 6) karaṇadoṣopahitajñānaviṣayatvaṃ vā nādyaḥ - brahmaṇo'pi vyahāragamyatvenātivyāpteḥ | anyathā guruśiṣyayormaunamauḍhyāpatteḥ | athāto brahmajijñāsā sadeva somyedamagra āsīt satyaṃ jñānamanantaṃ brahma ityādirūpeṇa pravṛttāyāḥ śrutisūtraphakkikāyā abhitticitrakarmatāpātācca | sarvāpīyaṃ phakvikā saviśeṣaviṣayā nirviśeṣa na kasyāpi vyavahārasya gocaraṃ iti cedavyāhatametat | na gocaraḥ iti vyavahāraṃ pratyeva gocaratvāt | vedāntānāṃ nirviśeṣaviṣayatvābhāvasamarthanena asmadanukūlaṃ ca teṣāmapi vyavahārarūpatvāt | nāpi bādhitavyavahāragamyatvamiti dvitīyaḥ - brahmaṇyatiyāpterdurvāratvāt | sarvo'pi vyavahāro bādhita eva prapañcāntargatatvāt | na ca bādhitvaṃ vyavahāragamyatvasya viśeṣaṇamiti śaṅkyam | tarhi bādhitatvasyaiva lakṣaṇatve śeṣavaiyarthyāt | na ceṣṭāpattiḥ | prātibhāsike'tivyāpteḥ | na ca brahmātiriktaviṣayakajñānābādhitatve sati bādhitatvamiti pariṣkārassādhuḥ jñānābādhitatvasya jñānajanyadhvaṃsāpratiyogitvarūpatve uttarajñānajanyadhvaṃsapratiyogiṣu pūrvajñāneṣu lakṣaṇāvyāpteḥ | jñānānapahṛtadhīviṣayatvarūpatve tu ghaṭo nāsti paṭo nāsti iti jñānāpahṛtadhīviṣayeṣu ghaṭapaṭādiṣvavyāptiḥ | teṣāṃ jñānānāṃ brahmātiriktaviṣayakatvāt | vistareṇa copariṣṭānnirākariṣyāmaḥ | kiñca - nīlapṛṣṭhatvādisattāyā api brahmarūpatayā tadviṣayakajñānabādhyeṣu rajatādiṣvativyāptirdurvāraiva | teṣāmapi jñānānāṃ brahmātiriktaviṣayatvābhāvāt | na ca nīlapṛṣṭhatvādīnāmabrahmarūpāṇāṃ tadjñānaviṣayatvānnātiprasaṅgaḥ iti vācyam | tarhi nirviśeṣatvaprapañcamithyātvādibrahmātiriktaviṣayakajñānasyaiva prapañcanivartakatayā vyāvahārikamātre lakṣaṇāsambhavaprasaṅgāt | nirviśeṣatvādīnāṃ sapratiyogikānāṃ niṣpratiyogikabrahmasvarūpamātratvaṃ dussādhyam | svarūpamātrajñānasyādhyāsasahasvaprakāśānatiriktaviṣayatayā nivartakatvāsambhavenāsambhavāpādakaṃ ca | anatiriktaviṣyavijñāne vṛttitvaṃ nivartakatāvacchedakamityabhyupagame jaḍāyā vṛtternirvatyatve jñānabādhyatvasiddhāntavyāhatiḥ | kathaṃcit jñānatvāṅgīkāre'pi svasvarūpajñānasādhāraṇasya jñānanivartakatānavacchedakatvādapasiddhāntaścetyāstāṃ vistaraḥ | nāpi tricaturakakṣyā svabādhyatvamiti tṛtīyaḥ - brahmaṇyevātivyāpteḥ | abādhyaṃ hi brahma tricaturakakṣyā'bādhyameva | na ca tricaturakakṣyāsvabādhyatvaṃ tathā sati prātibhāsikaviśeṣe'tivyāpteḥ | sambhavanti hi dīrghakālānuvṛttabhramaviṣayāṇi prātibhāsikāni vastūnyalātacakragandharvanagarādīni | kiñca - kakṣyāśabdo'yaṃ yuktiparaḥ kālaparaḥ viparītapramāparo vā nādyaḥ - prapañco mithyā dṛśyatvāt ityekayaiva | kakṣyayā prapañcasya bādhenāsambhavāt | tatparatvāparatvācca nirdoṣatvācca vaidikam | pūrvasya bādhakam ityekayuktyanusandhānenāpi bādhena tadāpatteśca | na dvitīyaḥ - dīrghakālabhramaviṣaye prātibhāsike'tivyāpteḥ | na tṛtīyaḥ - viparītapramāviṣayaśca bhavatyabādhitaśceti | vyāghātāt | na ca bādhaḥ padārthanivṛttiriti yuktam | mudgarādinivartyeṣu ghaṭādiṣu tricaturaviparītajñānānivartyatve sati viparītajñānanivartyatvasvabhāvenāvyāpteḥ | api ca - tricaturayuktyabādhyatve sati bādhyatvamiti prathamakalpaṃ brahmaṇyativyāptiḥ tasyāpi yuktipādhitatvāt | jñānājñānayorekaviṣayatvena yadviṣayakamajñānaṃ tadviṣayakameva jñānaṃ tādṛśajñānanivartakam | prakṛte brahmaviṣayakājñānasya brahmaviṣayakajñānenaiva nivṛttiḥ | tathā hi - brahma dṛśyamadṛśyaṃ vā dṛśyatve mithyātvamavarjanīyam | adṛśyatve brahmavyavahāramātrocchedaḥ tasya dṛgekasādhyatvāt | avidyānivṛttiśca na syāt samānaviṣayakadṛgabhāvāt | na ca jñānatvāropamātreṇa vṛttiḥ jñānakāryāṇi kartumarhati | guñjādhiṣṭhānavahnerapi dāhakatvaprasaṅgāt | na ca jñānāvacchedakatayā mukhyameva jñānatvamiti śaṅkyam | avacchedyāvacchedakabhāvena jñānabhedasyaiva samarthanena vyāghātāt ghaṭe'pyavacchedakatāpatteśca | ghaṭavadjñānaṃ ityatra ghaṭo'pyavacchedakaḥ | kiñca - vṛtterjñānapadamukhyārthatve brahmaṇo jñānabhinnataiva syāt | na ca brahmavṛtyoranugataṃ kiñcitpravṛttinimittamasti | yenobhayatra mukhyaṃ syāt | na ca jñānatvaṃ asiddherityukteḥ | na hi jñānājñānapariṇāmānugataṃ jñānatvaṃ prāmāṇikam | svavyāpakasvaprakāśatvanivṛtyā jñānatvanivṛtteśca | nirviśeṣe cinmātre tadabhāve ajñānatvaprasaṅgācca | nāpyavidyānivartakatvaṃ jñānatvasya svavyāpakasya nivṛtyā svasyāpi nivṛtteḥ | adhyāsasahe cinmātre tadabhāvenāvyāpteśca | nāpi pravṛttinivṛttidvayenobhayamukhyatvaṃ anekārthatvakalpanāprasaṅgāt | vṛtyavacchinnacaitanyasya jagadābha sakalpanāvaiyarthyāt | brahmaṇo dṛśyatvena mithyātvāpādanasya vajralepatvāpātācca | jñānājñānayorjñānapadamukhyārthatvasamarthanāya pravṛttinivṛttidvayakalpane ghaṭapaṭayorghaṭapadamukhyārthatvāpatteśca | evañca vṛtterjñānatvābhāvena brahmaṇo nirviṣayatvasvarūpaprakāśasyāpi svaviṣayatvādbrahmaṇastucchatvaṃ sarveṣāṃ caitanyānāṃ svāviṣayabrahmābhinnatayā mitho vyavahārānupapatteśca | vṛttermukhyajñānatve svaprakāśasvaviṣayatve vā brahmaṇo mithyātvamavarjanīyam | kalpitabhedamādāya devadattādīnāṃ mitho vyavahāre caitanyasya caitanyaviṣayatayā mithyātvamavarjanīyam | na ca - mithyābhūtabhedavaccaitanyaviṣayatvaṃ na mithyātvaprayojakaṃ prapañce'pi tadasiddheḥ | jīvasya viśiṣṭarūpeṇa mithyātvamiṣṭaṃ niṣkṛṣṭarūpaṃ tu na cidviṣayaṃ iti vācyam | tarhi vṛttiviśiṣṭamapi jñānaṃ mithyātvānna mukhyā dṛgiti na prapañce'pi dṛśyatvamiti jitamasmābhiḥ | viśiṣṭānyatve tasyāpi vṛttiviṣayatvānmithyātvaṃ ananyatve viśiṣṭasya mithyātvāttasya śuddhābhinnatvātprapañcasya satyatvaṃ brahmaṇo mithyātvamiti viparītavṛttiḥ | tasmādviśiṣṭānanyatvānyatvābhyāṃ prapañcabrahmaṇoḥ satyatvamithyātvaviparītavṛttirdurvāraiva | kiñca - nirviśeṣaṃ brahma kimasti uta nāsti dvitīye - mādhyamikamatapraveśaḥ | prathame - brahmāstīti pratijñāyāṃ pravṛttinimittabhede nirviśeṣatvavyāhatiḥ | na ca pratijñā pravṛttinimittayoḥ | kalpitatvena parihāraḥ nirviśeṣaṃ brahmāstīti pratijñāyāssaviśeṣaviṣayakatvākathanasya unmattapralāpatvāt asti śabdapravṛttinimittabhūtāyāḥ sattāyāstvanmate mithyātvāyogācca | brahmatvasya kalpitatve nirviśeṣasyābrahmatāpātācca | yatra brahmatvaṃ prakalpitaṃ tadeva brahmetyuktervyāhatatvācca | nirviśeṣasya kalpitasambandhāyogācca | pravṛttinimittābhede tu sāmānādhikaraṇyāyogaḥ | bhinnapravṛttinimittānāṃ śabdānāmekasminnarthe vṛttissāmānādhikaraṇyaṃ iti vṛddhāḥ | abhāvarūpadharmapravṛttinimittakatāyāmapyayameva doṣaḥ | abhāvānāṃ svarūpānatireke sāmānādhikaraṇyahāneḥ atireke siddhāntahāneḥ | etena nirviśeṣaḥ pratijñādīnāmaviṣayo'pi svatassidhyatīti nirastam | dussādhyeṣu sarveṣvartheṣu svatassiddherdurvāratvāpātāt | etena śrutyā nirviśeṣasiddhirapāstā | prakṛtipratyayabhedabhinnāyāḥ śrutestatra prāmāṇyāsambhavāt | pūrvoktadṛśyatvānumānagrāsācca | api ca - mithyārthabrahmaṇorbhedaḥ paramārthaḥ utāparamārthaḥ prathamavikalpe bhedasatyatvāṅgīkārātsiddhāntahāniḥ | dvitīye satyasya brahmaṇo'pi mithyātvaṃ durvāram | yayorbhedo mithyā tayoraikyamiti vyāpteḥ | ghaṭasya svasmādbhede mithyābhūte hyabhedaḥ paramārthaḥ | na ca bhedābhedayormithyātvānna doṣa ityapi sādhu parasparavirodhe prakārāntarānavathiteḥ | yadyevaṃ syāttarhi bhedābhedayorapakṣapātinā bhavatā jīvabrahmaṇostadubhayamithyātvaṃ kiṃ na svīkriyeta na cābhedaśrutiprābalyāttadasambhavaḥ | sarvaṃ khalvidaṃ brahma ityādīnāmeva prapañcabrahmābhedaśrutīnāmatrāpi sattvāt | kiñca - nirviśeṣaṃ brahmajñānamajñānaṃ vā dvitīye apasiddhāntaḥ | prathame tu saviṣayaṃ nirviṣayaṃ vā nirviṣayatve tvadabhimatajñānatvavyāghātaḥ | saviṣayatve viṣayanityatāprasaṅgaḥ | nityajñānasya nityaviṣayāvaśyaṃbhāvāt | tathā na muktāvapi saprapañcatāprasaṅgaḥ | tadā viṣayāṇāṃ nivṛttatvānnirviṣayamiti cet tarhi jñānatvameva na syāt | nirālambanatvajñānatvayorvyāghātāt | na ca - atītādiviṣayajñānavadviṣayanityatvaparihāraḥ | tadvadatītatvādikiñcitprakārakatvena kiñcidālambanatvena vā nirviśeṣatvavyāghātāt | viṣayasambandhanityatāyā evāpādyatvena doṣāpātācca | nirviṣayā nirāśrayā ca saṃvidanubhavasiddheti tuccham | ghaṭamahaṃ jānāmi ayaṃ ghaṭaḥ iti sānubandhatvenaivopalambhāt | anyā tu saṃvit tvadabhimatā gaganakusumādisiddhikālaṃ vinā na sidhyatīti dik | api ca - dravyamadravyaṃ vā dravyaṃ cedguṇāśrayatvaprasaṅgaḥ | utpattikālāvacchinnaghaṭavadupapattiriti phalgu | ādyakṣaṇasaṃyogasya tatrāpi sattvāt | tadvatkadācidguṇāśrayatve'pi aguṇāśrayatvavyāhateḥ | guṇānāṃ kalpitatve'pi nirviśeṣatvavyāhatiḥ | avidyopādānaṃ vinā buddhestadasiddheḥ | adravyaṃ ceddravyāśritatvaprasaṅgaḥ | tathā ca sve mahimni ityādiśrutivirodhaḥ | āśrayasambandhānnirviśeṣatvabhaṅgācca | tasmādevaṃvidhābhiḥ khaṇḍanayuktibhiḥ prathamadvitīyakakṣyāntarāla evābādhitasya brahmaṇo'pi taduparitanakakṣyāsu bādhyatvasambhavāttadativyāptirdurvāraiveti dik | nāpi tattvāvedakapramāṇaviruddhatvamiti turīyaḥ - tālvādiṣu śrotrādiṣu ca tattvāvedakaprāmāṇyavyañjiteṣu tatsvarūpavirodhādarśanāt | atha tatprameyaviruddhatvamityapi na vedatvenaiva tattvāvedakatve neha nānāsti ityādīnāmapi yasmin dyauḥ ityāditattvāvedakapramāṇaviruddhārthakatayā tadarthaprapañcābhāve'pi vyāvahārikatvaprasaṅgāt | prapañcābhāvasyātiriktasya satyatve dvaitaprasaṅgena mithyātve tadbodhakapramāṇasya tattvāvedakatvavyāghātena ca brahmabhedasyāṅgīkāryatayā brahmanyativyāpteśca | kiñca - atra tattvāvedakatadanyayorbhedaḥ siddho vā'siddho vā asiddhau svoktivyāvātaḥ siddhau tu apramāṇena viṣayāsiddhau pramāṇagocarasya bhedasya satyatvaprasaṅgena prapañcavyāvahārikatvabhaṅgaḥ | tadasatve tu sa eva tattvāvedakābhedāduktitryāghātaḥ | yadbhedasya mithyātvaṃ tadabhedassatya iti hyuktaṃ prāk | nāpi - arthakriyāśūnyapratītiviṣayatvamiti pañcamaḥ - tathā sati tvadīyāyāḥ pravṛtterlokavedagocarāyāḥ sarvasyā api gaganakusumāyamānatvaprasaṅgena svakriyāsvavacanavyāghātadaṇḍa eva duṣṭaphaṇinamiva tvāṃ nartanānnivartayiṣyati | athāyamabhiprāyaḥ - nañaḥ praśleṣeṇa arthakriyāśūnyatvaṃ arthakriyāśūnyatvābhāvaḥ iti | tathāsati sarvārthamūlakande brahmaṇyativyāptiḥ | na ca avidyāvacchinnasya brahmaṇo'rthakriyākāritvaṃ na śuddhasyeti avicchinnasya ca vyāvahārikatvamiṣṭamiti vācyam | viśiṣṭasya jñānena nivrtyatvaṃ tarhi prasajyeteti viśeṣasyāpi nivṛttau śūnyavādasāmrājyaprasaṅgaḥ | na hi viśiṣṭaṃ viśeṣaṇaviśeṣyasambandhebhyo'tiricyate | api cāvidyānivṛttirūpārthakriyāhetau caramāntaḥkaraṇavṛttiviṣayaśuddhabrahmaṇyativyāpteḥ | prakāśatvenāvidyānivṛttitvena kāryakāraṇabhāvaḥ | anātmaviṣayaprakāśatvena anātmaviṣayāvidyānivṛttitvena cāparaḥ | tathā ca sati svaviṣayatāṃ vināpi brahmaṇaḥ svarūpaprakāśaḥ avidyāṃ nivartayatīti tvatsiddhāntaḥ | kiñca - prātibhāsike rajvadhiṣṭhānasarpādau bhayakampādyarthakriyākāriṇyativyāptiḥ | utpanna pradhvasteṣu ghaṭādiṣu cāvyāptiḥ | pracayāvyavahitapūrvakṣaṇotpanneṣu teṣu ca kṣaṇeṣvavyāptiḥ | arthakriyāyāsteṣvadarśanāt | svapneṣu ca śubhāśubhasūcakeṣu tatkālīnārthakriyāhetuṣvativyāptiḥ | vyāvahārikārthakriyāvivakṣāyāṃ tvātmāśrayadoṣa eva | na ca kaṭakamukuṭādipariṇāmo'rthakriyādipadārtha ityuktāvapi doṣaparihāraḥ | svāpneṣvativyāpterutpannadhvasteṣu cāvyāpterduṣpariharatvāt | atha - kāraṇatāvacchedakajātīyatvenātivyāptiparihāraḥ | tathā sati prātibhāsike'tivyāpteḥ | na ca tatra tādṛśajātyabhāvaḥ | tathā sati tatra tvadīyarajatādivyavahārasyākasmikatvaprasaṅgāt | svapneṣvarthakriyāyā abhāvaprasaṅgāccetyanyatra vistaraḥ | nāpi karaṇadoṣopahitajñānaviṣayatvamiti ṣaṣṭhaḥ - śuktirajatādiṣvativyāpteḥ abādhitasarvajanapratītiviṣayeṣvaduṣṭendriyagocareṣu ghaṭādiṣvasambhavāt | yato vā imāni bhūtāni jāyante ātmana ākāśassambhūtaḥ yasmin dyauḥ pṛthivī ityādyaduṣṭaśrutijanyajñānaviṣayatvācca prapañce lakṣaṇāsambhavaḥ | atha avidyādoṣamūlā śrutirapi tasmānnāsambhavaḥ iti manuṣe tarhi brahmaṇyati vyāptiḥ tādṛśaśrutijanyajñānaviṣayatvāttasya | na ca brahmaṇaḥ pramāṇāntarairabādhānna tadviṣayaśrutijanyajñātaṃ karaṇadoṣopahitamiti vācyam | athāta ādeśo neti neti nāsadāsīnno sadāsīttadānīṃ na sannāsanna sadasat ityādiśrutibhiḥ pūrvaprapañcitakartranugṛhītābhirbrahmaṇo'pi bādhāt | śrutīnāṃ brahmaniṣedhaṃ vinā'rthāntaravarṇanaṃ prapañcacaniṣedhaṃ vinā'rthāntarasya tatrāpi varṇanādakiñcitkaram | kiṃ ca - adhiṣṭhānasattārūpe sarvapratyayavedye brahmaṇyativyāptiḥ | na ca jñānaprakāratvamiti vivakṣituṃ śakyaṃ ghaṭādiṣvavyāpteḥ | teṣāṃ jñānaviśeṣyatvāt | sadrūpasyapi brahmaṇaḥ ghaṭassan ityādi pratītau prakāritvāt | brahmaṇi prapañcaḥ iti jñāne prakāratvācca | na cādhyastatvaṃ viṣayaviśeṣaṇamiti yuktam | tāvanmātrasyaiva samyaktve śeṣavaiyarthyāt | prātibhāsike ativyāptyavāraṇācca | tasmādvyāvahārikameva viśvasya satyatvamiti yat - tasya śrutiyuktyanubhavaviruddhatvāt pracchannabauddhavān evāyaṃ māyāvāda iti śrautaśaivaghaṇṭāghoṣaḥ | kiṃ ca - tattvamasyādimahāvākyeṣu ca na nirviśeṣabrahmaikyamupadiśyate | tvantatpadayossaviśeṣajīvabrahmaparatvavyapadeśāt | tadaikṣata bahusyāṃ ityādiṣu tacchabdavāccasya jagatkāraṇasya parameśvarasya brahmaṇaḥ saviśeṣatvopadeśācca | nanu māyā'vidyāvacchinnasarvajñatvakiñcidjñatvadharmānugateśvarajīvayorgośunoriva ekatvāsambhavāt jahadajahallakṣaṇoktatyāgātyāgavidhāyakaso'yaṃdevadattavanmāyāvidyopādhi##- brahma veda brahmaiva bhavati brahma kāmo brahmavedanaṃ kuryāt parañjyotirupasampadya svena rupeṇābhiniṣpadyate śiva eko dhyeyaḥ śivaṅkarassarvamanyat parityajya dhyātvā munirgacchati bhūtayāni samastasākṣiṃ tamasaḥ parastāt śraddhābhaktidhyānayogādavehi ityādau bhramarakīṭavaptarameśvaropāsanātmakadhyānajñānavaśāt jīvasya śivatvaprāptyupadeśāt | eṣa eva sādhu karma kārayati ityādiśrutiṣu sarvakarmakārayitṛtvasālokyādicaturvidhamuktipradāyaktvayoḥ parameśvarasyaivābhidhānāt | tadaikṣata bahusyām ityupakramavākyavirodhāt ekavijñānena sarvavijñānapratijñābhaṅgaprasaṅgācca | nanu - upāsanāvidhinā parameśvarasākṣātkāro nopapadyate | yaddṛśyaṃ tannaśyaṃ iti nyāyena ghaṭavannāśaprasaṅgāt | tadabhāve dhyānasya niṣprayojanatvāt kiñca sarvajñatvādiṣaḍvidhadharmāvacchinnasya paraśivasya brahmaṇaḥ śivaśarvaśaṅkarānandajñānānantādiśabdānāṃ hastakarapāṇyādiśabdavaptaryāyatvāt akhaṇḍajñānasvarūpaparamaśivāvalokī śuddhajīvastu tadbhinnastadabhinno vā nādyaḥ - prabhākaraprabhābhāsamānasya ghaṭapaṭādiprapañcasya svabhāsakaprabhākaraprakāśakatvāsambhavavat paramaśivapreritasya tadvettṛtvāsambhavāt | na dvitīyaḥ - cakṣurindriyavat svasākṣāktārāsambhavāt | jīvasya tadbhinnajñānasvarūpatvena tatsākṣātkārasiddhiriti cenna | jīvasya tatsākṣātkārakartṛtvaṃ tadutkṛṣṭajñānātmakatvena tatsamānajñānātmakatvena tadapakṛṣṭajñānātmakatvena vā nādyaḥ śrutiyuktyanubhavavirodhāt | na dvitīyaḥ - tadupāsanāsambhavāt | pūrvoktadoṣāpatteśca | na tṛtīyaḥ - jñājñau dvāvajāvīśānīśau pradhānakṣetrajñapatirguṇeśaḥ īśānassarvavidyānāmīśvarassarvabhūtānāṃ ityādiśrutiyuktyanubhavasiddhatvena tadapakṛṣṭatvaṃ sambhavati | tathāpi prabhākaraprabhāmadhyasthadīpavat tatsākṣātkārāsambhavāt | tasmādupāsanājñānena na brahmasākṣātkārasiddhiriti cenna | prabhākarāṃśacakṣurmātreṇaiva prabhākarasākṣātkārasiddhivat gurudīkṣāśuddhasya jīvasyaiva parameśvarānugrahāttatsākṣātkārasiddheravirodhāt | no cet jñātvā śivaṃ śāntimatyantameti brahma veda brahmaiva bhavati eṣo'ṇurātmā cetasā veditavyaḥ ityādiśrutiśatabhaṅgaprasaṅgaḥ | loke guruśiṣyavodhapracāro'pi na syāt | tasmātpūrvoktārtha eva sarvavedāntatātparyamiti siddhāntaḥ | iti caturthaṃ samanvayādhikaraṇam | īkṣatyadhikaraṇam || 5 || na cādhyāyacatuṣṭayatātparyaṃ tu sūtracatuṣṭayena dyotanāt kathamanyeṣāṃ sūtrāṇāṃ prayojanamiti vācyam | uktabrahmalakṣaṇasya pradhānādāvativyāptimāśaṃkya bhagavān bādarāyaṇaḥ pariśeṣasūtrāṇāṃ prayojanaṃ darśayati | nirvikārasya brahmaṇaḥ jagajjanmādikāraṇatvāsambhavāt ayaskāntasūcīnyāyena brahmasattāvaśāttatpradhānasya jagajjanmādikāraṇatvaṃ samucitam uta svatantreṇa vā pradhānasyeti sāṅkhyādvaitamatapūrvapakṣamāśaṅkya tanmataṃ irākaroti - īkṣaternāśabdam || 5 || aśabdaṃ - sāṅkhyādvaitakalpitaṃ jaḍaṃ pradhānaṃ jagatkāraṇaṃ na bhavati | kutaḥ - īkṣateḥ - īkṣaṇapūrvakajagajjanmādikāraṇatvasya sacchabdavācye parameśvare eva darśanāditi sūtrārthaḥ | chāndogye śrūyate'sya vipayaḥ | sadeva somyedamagra āsīdekamevādvitīyaṃ - brahma tadaikṣata bahu syāṃ prajāyeyeti ityādi | anyatra - ātmā vā idameka evāgra āsīnnānyatkiñcana miṣat | tadaikṣata lokānnusṛjā iti sa imān lokānasṛjata iti | tathā - saiṣā lokānasṛjata iti | tathā ṣoḍaśakalaṃ puruṣaṃ prakṛtyā kvacit sa īkṣāṃ cakre sa prāṇamasṛjata ityādiśrutikadambe parameśvarasya vīkṣaṇapūrvakajagajjanmādikāraṇatvadarśanāt | atra jagatkāraṇatvaṃ sacchabdavācyatvaṃ ca pradhānasya vā brahmaṇo veti saṃśayaḥ | pūrvapakṣastu - niṣkalaṃ niṣkriyaṃ śāntaṃ niravadyaṃ nirañjanam ityādiṣu parameśvarasya niṣkriyasya nirvikāratvopadeśāt | jagajjanmāderīkṣitṛtvasya ca vikāradharmarūpatvāt | ajāmekāṃ lohitaśuklakṛṣṇāṃ vahnīṃ prajāṃ janayantīṃ sarūpām | ajo hyeko juṣamāṇo'nuśete jahātyenāṃ bhuktabhogāmajo'nyaḥ | saiṣā vicitrā sudṛḍhā vahvaṅkurā svayaṃ guṇabhinnā aṅkureṣvapi guṇabhinnā sarvatra brahmaviṣṇuśivarūpiṇī ityādiśrutiṣu padhānasya bahuprajājanakatvopadeśāt svata eva vā tatsattāprādhānyena vā pradhānasya jagatkāraṇatvamupapadyate | sattvarajastamoguṇātmake jñānakriyāśaktisambandhāvacchinnaṃ sarvajñatvaṃ vidhīyate | sattvātsañjāyate jñānaṃ iti smṛtyā jñānahetutvaṃ tasyaiva sūcitam | mṛdādiva tpariṇāmasyācetanapradhānadharmatvāt | cetanasya tadasambhavācca | jagatpradhānayoḥ kāryakāraṇatvaṃ yujyate | tasmāt sadeva somyedamagra āsīt ityatra sacchabdavācyatvena tadeva vyavahriyate | kāryakāraṇayoranananyatvamata eva satyam | ekavijñānena sarvavijñānapratijñopapattiśca | kiñca - yathā somyekena mṛtpiṇḍena sarvaṃ mṛṇmayaṃ vijñātaṃ syādvācārambhaṇaṃ vikāro nāmadheyaṃ mṛttiketyeva satyam ityādinā satyamṛtpiṇḍāditatkāryadṛṣṭāntadārṣṭāntikayorekarūpatvaṃ pratipādyate | ata eva kapilauḍulomyādayaḥ pradhānasya pratijñādṛṣṭāntaśrutyupapatyā jagatkāraṇatvaṃ vyavasthāpayanti | tasmāttadbhinnasya sacchabdavācyatvaṃ jagatkāraṇatvaṃ ca nopapadyate iti prāpte brūmaḥ | siddhāntastu - ikṣaternāśabdam sadeva somyedamagra āsīdekamevādvitīyaṃ tadaikṣata bahusyāṃ prajāyeyeti iti śrutisūtrābhyāṃ sacchabdavācyasya parabrahmaṇaśśivasyaiva īkṣatidhātoḥ śravaṇādacetanasya pradhānasyekṣitṛtvāsambhavāt | ṛtaṁ satyaṃ paraṃ brahma puruṣaṃ kṛṣṇapiṅgalam | urdhvaretaṃ virūpākṣaṃ viśvarūpāya vai namaḥ | satyaṃ jñānamanantaṃ brahma satyātmaprāṇārāmaṃ mana anandaṃ ityādiśrutiṣu sarvajñasya paramaśivasya brahmaṇassacchabdavācyatvaṃ sakalajagadupādānnimittakāraṇatvaṃ ca śrūyate | guṇatrayasāmyāvasthātmakasya pradhānasya satpadavācyatvaṃ jagatkāraṇatvaṃ ca nopapadyate | yanmohātmakamacetanaṃ tadeva pradhānamiti tadeva jaḍaṃ mohātmakaṃ pradhānamiti ca tāpanīyādiṣu pradhānasya jaḍatvavyapadeśāt | pradhānakṣetrajñapatirguṇeśaḥ saṃsāramokṣasthitibandhahetuḥ māyāṃ tu prakṛtiṃ vidyānmāyinaṃ tu maheśvaram | tasyāvayavabhūtaistu vyāptaṃ sarvamidaṃ jagat ityādi śrutiśayena pradhānaparameśvarayoniyāmyaniyāmakatvakathanāt | kiṃ ca - upakrame tadaikṣata ityanena upādānasya cetanatvaṃ bahusyāṃ ityanena tasya jagadupādānatvaṃ ca nirdiśyate | parāsya śaktirvividhaiva śrūyate svābhāvikī jñānabalakriyā ca iti śrutidarśanātsarvajñasya parameśvarasya jñānakriyādisarvaśaktivaiśiṣṭyaṃ svabhāvasiddhameva | ato jagatkāraṇavākyāni na pradhānaparāṇi | pratijñādṛṣṭantayogātpradhānasya jagatkāraṇatvamiti yaduktaṃ tattuccham īkṣaṇasya cetanaikadharmatvāt | sarvaṃ khalvidaṃ brahma tajjalāniti śānta upāsīta | iti vākye sarvaṃ brahmetyupadeśāt netarasya kāraṇatvam | guṇatrayasāmyāvasthāyāṃ prakṛteḥ sarvajñānaśaktimatvena satvadharmāvacchinnaṃ sarvajñatvaṃ sambhavatīti cet tadasaṃgataṃ guṇatrayasāmyātmakasya pradhānasya tamaḥpṛthaktvena rajassattvaguṇasambandhābhāvāt | guṇatrayasāmyāvasthā prakṛtiḥ ityaṅgīkārācca | jagadupādānakāraṇatve paramaśivasya brahmaṇo vikāritvāpattiriti yaduktaṃ tanna ramaṇīyam | paramaśivacicchaktyaṃśabhūtasya māyāpāśasya kāryatvaṃ cicchaktyavacchinnaparamaśivasya kāraṇatvaṃ ceti nirdeśānna vikāritvaśaṃkākalaṅkaḥ | sṛṣṭikāmasya rajastamovyapāśrayatvāt kiñcijjñatvaṃ prasajyeta iti cet - yathāgnisiddhasya taddāhakatvabhayābhāvaḥ tadvadvaśīkṛtamāyāśakteḥ paraśivatya tatkṛtadoṣānupapattiḥ | nanu - aprāṇohyamanāśśubhraḥ ityādinā paramaśivasya brahmaṇaśśarīrendriyamanaḥprāṇasaṃbandhasya nirastatrvātkathamīkṣitṛtvaṃ sambhavati iti cenna | sādhanāntaranirapekṣatayā prabhākarasya svayaṃ prakāśatvavacchivasya brahmaṇaśśarīrendriyādisādhanāntaranairapekṣyeṇa sarvekṣitṛtvasambhavāt | tathā ca śrutiḥ - apāṇipādo javano grahītā paśyatyacakṣussaśṛṇotyakarṇaḥ | sa vetti vedyaṃ na ca tasyāsti vettā tamāhuragryaṃ puruṣaṃ mahāntam apāṇipādo'hamacintyaśaktiḥ | paśyāmyacakṣussa śṛṇomyakarṇaḥ | ahaṃ vijānāmi viviktarūpo na cāsti vettā mama citsadā'ham iti śvetāśvatarakaivalyādyupaniṣatsu śrūyate | na ca - nānyo'nosti draṣṭā nānyo'tosti śrotā ityādiśrutidarśanātparameśvarātiriktaśārīrasadbhāve pramāṇābhāva iti vācyam | dvā suparṇā sayujā sakhāyā jñājñau dvāvajāvīśanīśau ityādiśrutiṣu jīvabrahmaṇorbhedavyapadeśāt nānyo'to'ritadraṣṭā iti śrutau tadvyatiriktabrahmaviṣṇvādijīvānāṃ tatsamānadraṣṭṛtvaśrotṛtvādiniṣedhamātramevopadiśyate | anyathā pūrvoktaśivajīvabhedapratipādakaśrutibhaṅgaprasaṅgaḥ syāt | ata etadeva ramaṇīyam | tattejaḥ aikṣata tā āpa aikṣanta ityādiśrutiṣu acetanayoraptejasorīkṣitṛtvaśravaṇāt tadvadeva pradhānasyāpi gauṇekṣitṛtvamaṅgīkṛtya jagajjanmādikāraṇatvaṃ yuktaṃ ityāśaṅkya nirākaroti - gauṇaścennātmaśabdāt || 6 || pradhānasyāptejasoriva īkṣaṇaṃ gauṇamiti cenna | kutaḥ ātmaśabdāt | sadeva somyedamagra āsīt ityupakramya tadaikṣata tattejo'sṛjata ityādinā tejaḥ prabhṛti cetanācetanakāraṇatvaṃ nirdiśya aitadātmyamidaṃ sarvaṃ tatsatyaṃ sa ātmā iti sacchabdapratipāditasyātmaśabdena vyapadeśāt | kiñca - aitadātmyamidaṃ sarvaṃ tatsatyaṃ sa ātmā iti jaḍājaḍaprapaṃcātmakatvena svata ātmaopadeśājjaḍapradhāne tadasaṃbhavācca gauṇārtho'pi na saṃgacchate | atpejaḥprabhṛtīnāṃ śabdānāmaṣṭamūrtyātmakaparamaśivavācakatvamevopadiśyate | ato na virodhaḥ | nanvātmaśabdasya cetane jīve mukhyatvāttasyaivekṣitṛtvapūrvakaṃ jagatkāraṇatvaṃ iti cenna | seyaṃ devataikṣata hantāhamimāstisro devatā anena jīvenātmanānupraviśya nāmarūpe vyākaravāṇīti iti śrutāvātmanā sahānupraveśadarśanāt | sa ātmā tattvamasi śvetaketo ityatra cetanācetanaprapañcātmakaparamaśive jīvānāmaikyopadeśācca | na jīvasya jagatkāraṇatvaṃ sarvekṣitṛtvaṃ copapadyate | ekavijñānena sarvavijñānabhaṅgaprasaṅgaśca | nāmarūpe vyākaravāṇi ityatra parameśvarakartṛtvadarśanāt | na ca - cetanatvājjīvasya ātmaśabdaprayogadarśanādyatkiṃcinmukhyakāraṇatvaṃ iti vācyam | pradhānakṣetrajñapatirguṇeśassaṃsāramokṣasthitibandhahetuḥ ityādiśrutau - īśvarassarvabhūtānāṃ hṛddeśe'rjuna tiṣṭhati | bhrāmayan sarvabhūtāni yantrārūḍhāni māyayā || iti smṛtāvapi ca jīvasya parameśvaramāyāpāśaparādhīnatvavyapadeśāt | nanu - acetanendriyabhūtaśarīrādāvātmaśabdaprayogadarśanāt kūlaṃ pipatiṣati ityatra cetanadharmapatanecchāyāḥ kūle sambhavācca mukhye'kṣaṇapūrvakajagatkartṛtvaṃ jaḍapradhānasyāpi sambhavati iti cenna | mamātmā somabhadraḥ ityādāvātmaśabdaprayoge'pi bhṛtyasya na yathā sarvasvātantryaṃ tathā pradhānasyātmaśabdaprayoge'pi na svātantryam | kūlaṃ pipatiṣati ityatrāpi patanaunmukhyamātrātpratītimātrameva kūlasya patanecchāyā na pāramārthikatvam | atra cetanasya paraśivasya mukhyekṣaṇapūrvakajagatkāraṇatvopadeśādgauṇārthatvamapi na sambhavati | kiñca - śrotraṃ śruṇoti śastraṃ chinatti ityādiprayogāṇāṃ yathā cetanaviṣayatvaṃ tathā pradhānakartṛtvapratipādikānāṃ ajāmekāṃ ityādiśrutīnāṃ parameśvarakartṛtvaparatvameva | jyotiśśabdasya ṛtujvalanādiviṣaye mukhyatvavat ātmaśabdasyāpi cetanācetanaviṣayatve'pi paramātmani mukhyatvameva | punarhetvantaramāha - tanniṣṭhasya mokṣopadeśāt || 7 || sa ya eṣo'ṇimaitadātmyamidaṃ sarvaṃ tatsatyaṃ sa ātmā tattvamasi śvetaketo ityatra sadaṇimānamādāya tattvamasi śvetaketo iti cetaneśvetaketoreva brahmatādātmyamupadiśya tasya tāvadeva ciraṃ yāvanna vimokṣye atha sampāsya iti iti śarīrapātānantaraṃ bhramarakīṭanyāyavat brahmaprāptilakṣaṇo mokṣa ityupadeśāt na pradhānaśārīrayoḥ tattvamasi iti vākye tādātmyanirdeśaḥ | yathā kraturasmin loke puruṣo bhavati tadetaḥ pretya bhavati iti śrutyā jaḍapradhānaniṣṭhasya tatsampattireva syāt | brahmātmyaikyopadeśaśāstrasya sarvasya vairudhyaṃ syāt | nanu - āgnīdhraśālānyāyena śālāsthitaṛtvigādīnāmapyāgnīdhraśabdavat pradhānepyātmaśabdaprayogadarśanāt sthūlārundhatīnyāyena tadhyānānantarameva paraśivadhyānānmuktiḥ | iti cenna - nopāsyau prakṛtijīvau jñātvā śivaṃ śāntimatyantameti tasyābhidhyānādyojanāttattvabhāvādbhūyaścānte viśvamāyānivṛttiḥ śiva eko dhyeyaśśivaṅkarassarvamanyatparityajya ityādinā śivetaradhyānasya mumukṣūṇāṃ niṣiddhatvāt śivadhyānaniṣṭhasyaiva māyāpāśanivṛttipūrvakamuktyupadeśāt | viśvaprakāśakavibhākarāvalokanasya yathā na dīpikāsāpekṣatvaṃ tadvat sthūlārundhatīnyāyenāpi paraśivadhyānasākṣātkārasya na pradhānadhyānāpekṣā yuktā | athavā - jaḍapradhānasya sacchabdavācyatve tattvamasi śvetaketo | iti cetanaśvetaketoracetanatvasiddhissyāt | tathātve pāśanivṛttipūrvakaśivatvaprāptirūpamuktirhanyeta | śāstrasyānarthakyaṃ unmattapralapitatvaṃ cāniṣṭaṃ syāt | tasmādatrātmaśabda"ṣcetanaparaśivavācaka eva | nanu - svābhāvikajīvatvasya nivṛttyasambhavāt tattvamasi iti vākye tasmāttvamasi iti tatprakārako'si iti jñātavyam athavā sthūlasūkṣmacidacitprapañcaviśiṣṭakāryakāraṇayorabheda iti vā vaktavyam | iti cenna - mokṣadaśāyāmapi pāratantryasadbhāvātpāratantryasya duḥkhahetutvāt | abhayaṃ vai janaka prāpto'si na bibheti kutaścaneti ityādinā muktasyāmayatvopadeśāt muktisaṃsārayorvailakṣaṇyābhāvācca | aitadātmyamidaṃ sarvaṃ ityupakramya jaḍaprapañcasya brahmātmakatvamuktvā tattvamasi iti tacchabdena pūrvaparāmarśinā pūrvanirdiṣṭaṃ brahma Page ṇo. 106, 107 missing pūrvadale puṇye matiḥ āgneye nidrālatyādayo bhavanti yāmye krūre matiḥ nairute pāpe manīṣā vāruṇyāṃ krīḍā vāyavye gamanādau buddhiḥ saumye ratiprītiḥ īśāne dravyādānaṃ madhye vairāgyaṃ kesare jāgradavasthā karṇikāyāṃ svapnaḥ liṅge suṣuptiḥ padmatyāge turīyam iti hṛdayapuṇḍarīkāvacchinnāntaraprāṇaliṅge sarveṣāṃ jīvānāṃ suṣuptau laya iti spaṣṭamuktam | suṣuptau śaṅkare layaḥ iti smṛtirapi śrūyate | kiñca - yathā suṣuptaḥ svapnaṃ na kathaṃ cana paśyati athāsmin prāṇa avaikadhā bhavati tasmādvā ātmanaḥ prāṇā yathā''yatanaṃ saṃpratiṣṭhante yathā ta iha vyāghro vā siṃho vā vṛko vā varāho vā daṃśo vā maśako vā yadyadbhavanti tathā bhavanti iti | tathā suṣupto jīvaḥ prājñenātmanā sampariṣvakta iti ca sacchabdavācyatvaṃ sarvajīvalayādhiṣṭhānatvaṃ ca tasyaiva nirdiṣṭam sarvātītaṃ parānandaṃ sattāmātrantu cinmayam ityādiśrutyantareṣvapi pradhānādīnāṃ satassatvaṃ pratijñātam | yathorṇanābhissṛjate gṛhṇate ca iti śrutau paraśivasya brahmaṇo'pi sthūlasūkṣmacidacitprapañcdāvirbhāvatirodhānayordarśanāt | kiñca - prājñenātmanā sampariṣvakto na bāhyaṃ kiñcana veda nāntaraṃ iti śrutyantare ca suṣuptidaśāyāṃ jīvānāṃ svāntaḥkaraṇena saha paraśivabrahmānupraveśadar"ṣanātsacchabdavācyaḥ sarvātītaḥ sarvajñaḥ sarvaniyantā paraśiva iti siddham | tataḥ rajjusarpavat jagajjīvamithyātvabodhakaṃ śuddhādvaitaṃ jaḍapradhānasya jagatkāraṇatvabodhakaṃ sāṅkhyamapi ca pūrvoktaśrutismṛtiviruddhatvānmumukṣubhirnāṅgīkaraṇīyam | pradhānasya jagatkāranatvābhāve tadguṇatrayāvacchinnabrahmendropendrādīnāṃ jagatkāraṇatvavidhāyakaśrutīnāṃ kā gatiḥ ityāśaṅkāyāmāha - gatisāmānyāt || 11 || gatiḥ - sarveṣāṃ brahmendropendracandradinendrādijagatkāraṇatvapratipādakavedāntānāṃ bhedābhedabodhakānāṃ mūrtitrayātītasadrūpaparamaśive brahmaṇi paryavasānam | tasya sāmānyāt - samanvayādityarthaḥ | tasmānna kvacidapi pradhānakāraṇatvavidhāyakaśrutīnāṃ brahmādinānādevatākāraṇatvapratipādakaśrutīnāṃ ca virodhaḥ | yathā'gnerjvalatassarvā diśo visphuliṅgāḥ pratiṣṭheran evamevaitasmādātmanassarve prāṇāḥ yathāyatanaṃ saṃpratiṣṭhante prāṇebhyo devā devebhyo lokāḥ ātmā vā idamevāgra āsīnnānyatkiñcana bhiṣat | sa īkṣata lokānnu sṛjā iti sa imān lokānasṛjata tasmādvā etasmādātmana ākāśassambhūtaḥ etasmājjāyate prāṇo manassarvendriyāṇi ca ajāmekāṃ lohitaśuklakṛṣṇāṃ vahvīṃ prajāṃ janayaṃtīṃ sarūpām prajāpatirvā idameka - evāgra āsīt nārāyaṇādbrahmā jāyate eko ha vai nārāyaṇa āsīnna brahmā neśāno nāpo nāgnīṣomau neme dyāvāpṛthivī atha puruṣo ha vai nārāyaṇo'kāmayata prajāssṛjeyeti puruṣo ha vai nārāyaṇaḥ - amūlamanādhāramimāḥ prajāḥ prajāyante eṣa sarvabhūtāntarātmā'pahatapātmā divyo deva eko nārāyaṇaḥ ityādiśrutīnāṃ sacchabdavācye paraśive brahmaṇyeva samanvayo hyaviruddhaḥ | viśvaṃ bhūtaṃ bhuvanaṃ citraṃ bahudhā jātaṃ jāyamānaṃ ca yat | sarvo hyeṣa rudrastasmai rudrāya namo astu | devā ha vai svargaṃ lokamāyan te rudramapṛcchan ko bhavāniti so'bravīt ahamekaḥ prathamamāsaṃ vartāmi ca bhaviṣyāmi ca nānyaḥ kaścinmatto vyatirikta iti | so'ntarādantaraṃ prāviśat ityārabhya yo vai rudrassabhagavān yaśca brahmā tasmai vai namo namaḥ | yo vai rudrassabhagavān yaśca viṣṇustasmai vai namo namaḥ | ityādinā atharvaśirasi brahmaviṣṇurudrendracandradinendrādiśabdānāṃ paraśivavācakatvena vyavasthāpanāt | kaivalye - umāsahāyaṃ parameśvaraṃ prabhuṃ ityārabhya sa brahmā sa śivassendrasso'kṣaraḥ paramasvarāṭ | sa eva viṣṇussa prāṇasya kālo'gnissa candramāḥ | sa eva sarvaṃ yadbhūtaṃ yacca bhavyaṃ sanātanam || ityādinā śivasyaiva sarvātmakatvopadeśācca | śivo'dvaitaḥ prapañcopaśamaṃ śāntaṃ śivamadvaitaṃ caturthaṃ manyante sa ātmā sa vijñeyaḥ dhyāyīteśānaṃ pradhyāyitavyaṃ sarvamidaṃ brahmaviṣṇurudrendrāste samprasūyante ityādiśrutiṣu mūrtitrayātītatvaṃ kāraṇatvaṃ ca tasyaivopadiśyata iti netarasya tadvidhīyate | nanu - kvacidavāntarapralaye caturmukhādīnāṃ jagatkāraṇatvapratipādakapurāṇavacanānāṃ kā gatiriti cenna | anena jīvenātmanānupraviśya nāmarūpe vyākaravāṇi īśvarassarvabhūtānāṃ hṛddeśe'rjuna tiṣṭhati | bhrāmayan sarvabhūtāni yantrārūḍhāni māyayā || iti śrutismṛtiṣu sarvabhūtānupraviṣṭatayā sarvaniyāmakatvaṃ tasyaiva dṛśyata iti tatkartṛtvaṃ tadantaryāmitayāvasthitasya paraśivaparameśvarasyaiva | kiñca - viśvāmitrādivat paraśivopāsanālabdha sṛṣṭyādiśaktimatvānna virodhaḥ | tasmātsarvadevatājagatkāraṇatvabodhakaśrutīnāṃ paraśivabodhakatvaṃ siddham | tathāpi bhavaśarveśānapaśupatirudrograbhīmamahādevābhidhānāni śivasya parabrahmaṇo mukhyāni | tathāhi - ṛtuṁ satyaṃ paraṃ brahma puruṣaṃ kṛṣṇapiṅgalam satyaṃ jñānamanantaṃ brahma sadeva somyedamagra āsīt ityādinā bhavaśabdavācyatvaṃ bhūdhātossattārthakatvāt sarvatra sadā bhavatīti - bhavaḥ | paraśivasyaiva sarvopādānatvāt ghaṭassan paṭassan iti carācaraprapañce sadātmakatvaṃ dṛśyate namassarvabhūtadamanāya namo manonmanāya namaḥ * * * * * * * * * * * mahāgrāsāya namaḥ yasya brahma ca kṣatraṃ ca ubhe bhavata odanaḥ ityādinā sarvasaṃhartṛtvaṃ ca tasyaivopadiśyata iti śarvaśabdābhidheyatvam | śṝ - hiṃsāyāṃ iti dhātoḥ | imān lokānīśata īśanībhiḥ īśānassarvavidyānāmīśvarassarvabhūtānām ityādinā sarvaniyāmakatvaśravaṇādīśānaśabdavācyatvam | īśadhātoḥ śikṣārthakatvāt | yeṣāmīśe paśupatiḥ paśūnāṃ catuṣpadāmuta ca dvipadām vṛkṣebhyo harikeśebhyaḥ paśūnāṃ pataye namo namaḥ umāpataye paśupataye namo namaḥ ityādinā māyāpāśabaddhabrahmaviṣṇvindrādipaśūnāmadhipatitvena paśupatiśabdavācyatvam | kṣaraṃ pradhānamamṛtākṣaraṃ haraḥ kṣarātmānāvīśate deva ekaḥ | tasyābhidhyānādyojanāttattvabhāvādbhūyaścānte viśvamāyānivṛttiḥ pradhānekṣetrajñapatirguṇeśassaṃsārabandhasthitimokṣahetuḥ tamakratuṃ paśyati vītaśoko dhātuḥ prasādānmahimānamīśam ityādinā paraśivopāsanayaiva sarvamāyāpāśanivṛttidarśanāt brahmaviṣṇvindrādibhaktapaśutvahetubhūtamāyāpāśātmaka rudraṃ drāvayatīti rudraśabdavācyatvam | na tatra sūryo bhāti na candratārakaṃ nemā vidyuto bhānti kuto'yamagniḥ taṃ devā jyotiṣāṃ jyotiḥ ityādinā taditaratejonabhibhūtatvapratipādanādugraśabdavācyatvam | bhīṣāsmādvātaḥ pavate ityādinā sakalabhayahetutvopadeśādbhīmaśabdavācyatvam | atha kasmāducyate bhagavānmaheśvaraḥ yasmādbhaktā jñānena bhajanti anugṛhṇāti ca vācaṃ saṃsṛjati visṛjati ca sarvān bhāvān parityajyātmajñānena yogaiśvaryeṇa mahati mahīyate tasmāducyate bhagavānmaheśvaraḥ ityatharvaśirasā jñānaiśvaryamahimātiśayitatvena nirdeśānmahādevaśabdavācyatvam | tasmādaṣṭābhidhānāni paraśivasyaiva mukhyāni ataśśiva eva jagajjanmādikāraṇam | punarhetvatantaramāha - śrutatvācca || 12 || yaccāsyehāsti yacca nāsti sarvaṃ tadasmin samāhitam asmin kāmāssamāhitāḥ eṣa ātmā'pahatapāpmā vijaro vimṛtyurviśoko vijighitso'pipāsassatyakāmassatyasaṅkalpaḥ so'nveṣitavyassa jijñāsitavya iti | śvetāśvatare - na tasya kaścitpatirasti loke na ceśitā naiva ca tasya liṅgam | sa kāraṇaṃ karaṇādhipādhipo na cāsya kaścijjanitā na cādhipaḥ tamīśvarāṇāṃ paramaṃ maheśvaraṃ taṃ devatānāṃ paramaṃ ca daivatam || patiṃ patīnāṃ prathamaṃ parastādvidāma devaṃ bhuvaneśamīḍyam ityādinā sarvajñatvasarvaniyāmakatvasarvādhiṣṭhānatvasarvopāsyatvāni maheśvarasya parabrahmaṇaśśrūyante | athāto brahma jijñāsā ityārabhya jijñāsyasya brahmaṇaḥ sarvaśaktimatvena sarvakāraṇatvādidharmānnirdiśya īkṣaternāśabdam ityādinā pradhānasya jagatkāraṇatvavādimataṃ nirasya brahmaṇaśśivasyaiva svaśaktisaṅkocena nirguṇatvaṃ śaktivikāsena saguṇatvaṃ ca prasādhitam | gatisāmānyopanyāsena sakalaniṣkalapratipādakayāvadvedāntavākyāni paramakāraṇaparāṇyeveti vyākhyātam | tasmātpariśiṣṭabrahmamīmāṃsāyāṃ sarvādhiṣṭhānasya sarvakāraṇasya paraśivasya sāvayavatvaniravayavatvopāsanaṃ phalaṃ ca nirṇīyate | nanu - tamaḥ prakāśavatparasparaviruddhasvabhāvasāvayavatvaniravayavatvapratipādanaṃ kathamekasya paraśivasya sambhavati iti cenna - saccatyaccābhavat - niruktaṃ cāniruktaṃ ca nilayanaṃ cānilayanaṃ ca vijñānaṃ cāvijñānaṃ ca satyaṃ cānṛtaṃ ca satyamabhavat ṛtaṁ satyaṃ paraṃ brahma puruṣaṃ kṛṣṇapiṅgalam | ūrdhvaretaṃ virūpākṣaṃ viśvarūpāya vai namaḥ tamādimadhyāntavihīnamekaṃ vibhuṃ cidānandamarūpamadbhutam | umāsahāyaṃ parameśvaraṃ prabhuṃ trilocanaṃ nīlakaṇṭhaṃ praśāntam dvāvetau brahmaṇo rūpe mūrtaṃ cāmūrtameva ca ityādinā parabrahmaṇaśśivasya pavanavanmūrtāmūrtatvavyapadeśāttadubhayaṃ yuktameva | vayaṃ śrutipramāṇavādinaḥ na yuktiṃ bahu manmahe iti pūrvācāryokteḥ | nāmarūpavibhāgārhatvaṃ sattvam | nāmarūpavibhāgānarhatve sati sadgurukaruṇākaṭākṣalabdhasūkṣmadṛṣṭigocaratvaṃ asattvamiti | asadvā idamagra āsīt tato vai sadajāyata ityādiṣu veditavyam | sāmavedaprathamamantre tapaśca te ityupakramya karmādhipataye namaḥ ityantena virūpākṣo'si iti stutvā tvāṃ prapadye tvayā sūta idaṃ kariṣyāmi tasyai samṛdhyatāṃ tasmādupapadyatāṃ ityādinā sarvavaidikakarmāṇi rudrājñāvaśenaiva kuryādityupadeśādvaidikaissarvakarmārambhe tadvadeva kartavyam | anyatra ca eko devassarvabhūteṣu gūḍhassarvavyāpī sarvabhūtāntarātmā | karmādhyakṣassarvabhūtādhivāsassākṣī cetā kevalo nirguṇaśca sa paryagācchukramakāyamavraṇamasnāviraṁ śuddhamapāpaviddham iti mūrtāmūrtatvaṃ karmādhyakṣatvaṃ ityādīni parameśvaradharmā iti śrūyate | kiñca - sarvānanaśirogrīvassarvabhūtaguhāśayaḥ | sarvavyāpī sa bhagavāṃstasmātsarvagataśśivaḥ || umāsahāyaṃ parameśvaraṃ prabhuṃ trilocanaṃ nīlakaṇṭhaṃ praśāntaṃ | dhyātvā munirgacchati būtayoniṃ samastasākṣiṃ tamasaḥ parastāt | ityādi śrutiṣu tamaḥparatvasākṣitvasarvagatatvasarvāntaryāmitvādiliṅgānāṃ paraśivāsādhāraṇadharmatvāvagamānnānyaparatvam | tathā smṛtirapi - vaidikassarvakarmāṇi śivamuddiśya kārayet | tāntrikassarvakarmāṇi viṣṇūddeśena kārayet || iti | tasmādbhedābhedavidhāyakasarvavedāntavākyānāṃ ārādhyārādhakalakṣaṇo vyavahāraḥ | teṣu sthūlārundhatīnyāyena kānicidvākyāni sālokyasāmīpyādimuktipradarśakāni | kānicicchivopāsanāparāṇi | kānicitparamaśivasthūlopāsanātmakajyotiṣṭomādikarmaparāṇi | kānicitparameśvarasūkṣmārādhanātmakadaharaśāṇḍilyādividyāvidhāyakāni | tāsāmadhikāribhedena phalaviśeṣopādhibhedādbhedaḥ | pravāhasamudranyāyena sarvāṇi vedāntavākyāni ṛju kuṭilamārgeṇa paraśivaprati pādakānyeva | tathāpi śivopāsakānāmeva sadyomuktiḥ | tadaṃśabhūtendropendrādyupāsakānāṃ niṣkāmānāmanekajanmārjitapuṇyaphalena śivopāsanadvārā muktiḥ | tathā śivagītāyāṃ - koṭijanmārjitaiḥ puṇyaiśśive bhaktiḥ prajāyate | tenaiva muktimāpnoti nānyathā janmakoṭibhiḥ || iti | tathā mahimnastave - trayī sāṅkhyaṃ yogaḥ paśupatimataṃ vaiṣṇavamiti prabhinne prasthāne paramidamadaḥ pathyamiti ca | rucīnāṃ vaicitryādṛjukuṭilanānāpathajuṣāṃ nṛṇāmeko gamyastvamasi payasāmarṇava iva || iti | sauragāṇāpatyavaiṣṇavādinānādevatopāsakānāṃ tattaddevatāntaryāmitvena tattatphalāni śiva eva dāsyati | tathā ca śaivapurāṇe - ahaṃ hi sarvahaviṣāṃ bhoktā sarvaphalapradaḥ | sarvadevatanurbhūtvā sarvātmā sarvasaṃsthitaḥ || iti | tasmānnirviśeṣacinmātrabrahmavādimataṃ śrutisūtraviruddhatvānna mumukṣugrāhyam | jijñāsyabrahmaṇaḥ pāramārthikamukhyekṣaṇapūrvakajagatkāraṇatvādidharmopadeśāttanmate upaniṣatpratipādyasarvasākṣitvamapyapāramārthikam | tathāpi cetanamiti vadanti tadapyavicāritaramaṇīyam | cetanatvaṃ nāma caitanyaguṇaviśiṣṭatvam | tasmādīkṣaṇaguṇarahitatvena pradhānavajraḍatvamupapadyate | kiñca - nirviśeṣaprakāśamātrabrahmavādakasya prakāśatvaṃ ca na sambhavati | prakāśastu svaparavyavahārānukūlatāsampādakapadārthaviśeṣaḥ | nirviśeṣasya vastunaḥ svaparaprakāśakatvāsambhavādghaṭādivajjaḍatvameva | tadubhayatvābhāvepi tasya prakāśatvamastīti cenna - tatprakāśatvaṃ hi tatsāmarthyameva | sāmarthyavato'pi saguṇatvena nirviśeṣavādabhaṅgaprasaṅgah | vedaprāmāṇyādyaśca kaścana guṇo'ṅgīkriyata iti cet tarhi sarvajñatvasarvaśaktimattvasarveśvaratvasatyasaṅkalpatvādidharmāṇāmapi śrutivihitatvena sarvepyaṅgīkartavyāḥ | kāraṇatvaṃ hi kāryaviśeṣānukūlaśaktiviśiṣṭatvam | tacca kāryaikanirūpaṇīyam | kāryaviśeṣasya prapañcasya mithyātve kāraṇatvamapi niṣpramāṇameva | kiñca - pratyakṣānumānopamānaśabdānubhavānāṃ saviśeṣagocaratvena vastuvādino vastutvamapi niṣpramāṇakam | tasmājjagadubhayakāraṇamaheśvara eva jijñāsyaṃ brahmeti siddham | iti īkṣatyadhikaraṇaṃ samāptam | uttamādhikāriṇaṃ prati īkṣatyantaiva brahmavidyā (śivādvaitamañarī) ānandamayādhikaraṇam || 6 || avāntarasṛṣṭikartṛbrahmādīnāṃ jagajjanmādihetutvaṃ māstu | samaṣṭisthūlasūkṣmakāraṇaśarīrāvacchinnavirāḍḍhiraṇyagarbhāvyākṛtānāṃ jagajjanmādihetutvaṃ bhavet - ityāśaṅkāyāṃ adhikaraṇāntareṇa nirākaroti - ānandamayobhyāsāt || 13 || tasmādvā etasmādātmana ākāśassambhūtaḥ ityārabhya tasmādvā etasmādvijñānamayāt anyontara ātmāa'nandamayaḥ iti taittirīye śrūyate'sya viṣayaḥ | atrānandamayaśabdena kiṃ śārīro'bhidhīyate uta paraśiva eveti sandihyate | tadubhayadharmavāhulyadyotanāt | adhīhi bhagavo brahmeti iti bhṛgorevātra brahmajñānāya praśnaprativacananirūpaṇāt | yato vā imāni ityārabhya tadvijijñāsasvatadbrahmeti iti jagajjanmādikāraṇatvasya brahmalakṣaṇatayā'tropadeśācca | pṛthivyā oṣadhayaḥ oṣadhībhyo'nnaṃ annātpuruṣaḥ sa vā eṣa puruṣo'nnarasamayaḥ ityādinā sāvayavatvopadeśāt annamayādipañcakośāntarvartitvena pañcakośamayatvasya jīve eva samucitattvācceti | pūrvapakṣastu - atrānandamayaśśārīra eva | tasyaiva eva śārīra ātmā ityānandamayasya śārīratvadyotanāt | ānandamayasyāpyannamayādyamukhyātmaprakaraṇapaṭhitatvāt | annamayaprāṇamayamanomayavijñānamayānandamayā me śudhyantām iti śuddhiprārthanādarśanācca | mayaṭpratyayasya vikārārthakatvāt tyāgabhogayogāṅgāvacchinnamāyāpāśabaddhasya śārīrasya saṃsāriṇo niratiśayānandāsambhavāt | ānando brahma iti śrutau parameśvarasya niratiśayānandaśravaṇāt ānandamayastatkāryabhūtaśśārīra eva ānandamaya iti vyācakṣate | aśarīraṃ vā vasantaṃ na priyāpriye spṛśataḥ iti śrutau priyāpriyavilakṣaṇatvamaśarīratvaṃ ca paraśivabrahmaṇo vyapadiśyata iti tasyānandamayatvaṃ na sambhavati | nanu - jagatkāraṇasya paraśivasyaiva sulabhapratipatyarthaṃ annaṃ brahma ityupakramya ānando brahmeti vyajanāt ityantena ānandamayatvaṃ viśvakāraṇatvaṃ copadiśati | tasmānna jīvaprakaraṇam iti cenna - jīvavyatirikteśvarasyāprāmāṇikatvāt | anena jīvenātmanānupraviśya nāmarūpe vyākaravāṇīti tattvamasi śvetaketo ityādinā jīvabrahmaṇoḥ so'yaṃ devadattaḥ itivadabhedanirdeśāt tadaikṣata iti śrutinirdiṣṭekṣaṇapūrvakaṃ jagatkāraṇatvaṃ cetanasya jīvasya samucitameva | satyaṃ jñānamanantaṃ brahma iti acidvyatiriktasvarūpalakṣaṇamucyate | tasmāt brahmavidāpnoti paraṃ iti śrutau jīvasya svasvarūpajñānameva mokṣa ityupadiśyate | kiñca - śākhācandranyāyena ātmasvarūpanirdeśārthaṃ annamayaḥ puruṣaḥ iti sthūlaśarīraṃ nirdiśya anyo'ntara ātmā prāṇamayaḥ anyontara ātmā manomayaḥ anyontara ātmā vijñānamayaḥ iti sthūlaśarīrādhāraprāṇakośaṃ tadantarbhūtatvena nirdiśya tasyāntarbhūtaṃ manastadantargataṃ vijñānaṃ buddhiṃ niśśreṇīnyāyena nirūpya sarvāntarbhūtaṃ jīvātmānaṃ anyontara ātmāṅandamayaḥ iti nirdiśya tasyaivopasaṃhārāt brahmavidāpnoti paraṃ ityupakrāntaṃ brahma jīva eva tatsvarūpajñānameva muktiḥ sa evānandamaya ityupadiṣṭam | nanu - brahma pucchaṃ pratiṣṭhā ityatra tasya pucchatvopadeśāt niravayavasya pucchatvāsambhavāt ānandamayavyatiriktasyaiva brahmatvam | iti cenna - brahmavidāpnoti param ityupakramya brahmapucchaṃ pratiṣṭhā ityupasaṃhṛtatvāt upakramopasaṃhārayorekaliṅgatvāt puruṣavidhatvaṃ brahmaṇassvabhāvasiddham | ataḥ śiraḥpakṣapucchātmanā vyapadeśo yuktaḥ | annamayaśarīrāvayavavat brahmāpi svasmādanatiriktapriyamodapramodāvayavānāmakhaṇḍāśrayatayā ānandamayaṃ pucchaṃ pratiṣṭheti smaryate | brahmavidāpnoti paraṃ ityupakrāntaṃ brahma satyaṃ jñānamanantaṃ brahma itītaravyāvartakalakṣaṇadvārā prasādhya tasmādvā etasmādātmanaḥ ityātmaśabdena vyapadiśya tasya sarvātmakatvena ātmatvaṃ pratipādya anyo'ntara ātmāṅandamayaḥ ityātmaśabdena nirdiśyamānasyānandamaye upasaṃhṛtatvādāndamayaśbdena jīvādanatiriktaṃ brahmaivānandamaya ityucyata iti prāpte pracakṣmahe ānandamayo'bhyāsāt iti | siddhāntaḥ - atrānandamayaśśiva eva | kasmāt abhyāsāt | punaḥ punaḥ śravaṇamabhyāsaḥ | śivasya parabrahmaṇaḥ eva bahuśo vedānteṣvānandaśabdaprayogadarśanāt netara ānandamayaśabdavācya iti sūtrārthaḥ | ānandamayaṃ prastutya raso vai saḥ iti rasatvavyapaeśāt rasaṁ hyevāyaṃ labdhvāṅandī bhavati ko hyevānyātkaḥ prāṇyāt yadeṣa ākāśa ānando na syāt eṣa hyevānandayāti saiṣāṅandasya mīmāṁsā bhavati etamānandamayamātmānamupasaṃkrāmati ānandaṃ brahmaṇo vidvān ānando brahmeti vyajānāt iti | śrutyantare ca - ānandamayo hyānandabhuk ānandaṃ brahmaiva iti brahmaṇaśśivasyaivānandaśabdo nirṇītaḥ | kiñca - saiṣānandasya mīmāṁsā bhavati ityupakrabhya mānuṣādiprajāpatiparyantaṃ śataguṇitamānandātiśayamupadiśya sa eko brahmaṇa ānandaḥ iti paramānandātiśāyitvaṃ brahmaṇaśśivasyaiveti vyavasthāpanāt | malatrayaviśiṣṭatanutrayāvacchinnasya śārīrasya niratiśayānandaśiraskatvāsambhavādānandamayaśśiva eva | ānandamayasya brahmaṇaśśiraḥprabhṛtyavayavanirūpaṇaṃ bhaktopāsanārthameva | haṃsa haṃseti yo brūyāt haṃso nāma sadāśivaḥ | yāvatpaśyetkhagākāraṃ tadākāraṃ vicintayet || ityādiśrutismṛtiṣu parabrahmaṇaśśivasya haṃsarūpatvavyapadeśācca avayavakalpanamaviruddham | śrotṛbudhyanusāreṇānnamayādisarvāntaratvādānandamayasya uttarottaramātmatvenānandamayāntamupadeśāt annamayādyamukhyātmavijñānābhāve ānandamayamukhyātmavivekāsambhavācca sthūlārundhatīnyāyena samakṣapravāhanyāyena ca mukhyātmaprabodhārthamamukhyātmaviveko'viruddhaḥ | jaḍatvādannamayaprāṇamayamanomayaparyantameva mayaṭpratyayasya vikārārthakatvam | cetanatvādvijñānamayo vijñānapracuro jīvaḥ | ānandamaya ānandapracuraḥ parameśvaraḥ | gośvāgnibrāhmaṇān spṛṣṭvā apasspṛśet ityāpastambasūtre - rajasvalāgnigoviprān pātivratyastriyaṃ tathā | śavāmedhyabrahmabandhūn spṛṣṭvā snānaṃ samācaret || iti vṛddhaśātātape ca pavitrāpavitrapadārthānāṃ sāhacaryopadeśānna prakaraṇaikatvaṃ doṣaḥ | suṣuptikāle sakale vilīne tamo'bhibhūtassukharūpameti ityādiśrutau suṣuptāvānandamayaparameśvare tatsākṣātkārapratibandhakatamorūpapāśena saha śārīrasya vilīnatvāttannivṛttirūpaprārthanāyāssamucitatvānna virodhaḥ | jñājñau dvāvajāvīśanīśau ityādi śrutidarśanāt mṛnmayo ghaṭaḥ ityādivadānandamaya-ānandavikāro jīva iti vādo na śrautaḥ | vidyāvidye īśate yastu so'nyaḥ kṣarātmānāvīśate deva ekaḥ pṛthagātmānaṃ preritāraṃ ca matvā dvāsuparṇā sayujā sakhāyā dve brahmaṇī veditavye paraṃ cāparaṃ ca nityo nityānāṃ cetanaścetanānāṃ antaḥ praviṣṭaśśāstā janānāṃ asmānmāyī sṛjate viśvametattasmiṃścānyo māyayā saṃniruddhaḥ juṣṭaṃ yadā paśyatyanyamīśam pradhānakṣetrajñapatirguṇeśaḥ īśānassarvavidyānāmīśvarassarvabhūtānāṃ yeṣāmīśe paśupatiḥ paśūnāṃ yaḥ ātmani tiṣṭhan yasyātmā śarīraṃ ityādiśrutiśateṣu jīvabrahmaṇoḥ parasparavailakṣaṇyavyavasthāpanāt nānāśarīrapraveśanirgamanavyāpāraḥ sāṃsārikasya śārīrasyaiva na brahmatvamupapadyate | kintu - brahma veda brahmaiva bhavati tattvamasi ityādiśrutiṣu svabhāvasiddhajīvasya bhramarakīṭanyāyena parameśvaropāsanayā tadātmatvamupadiśyate no cet śrutiyuktyanubhavavirodhaprasaṅgaḥ | kiñca - nopāsyau prakṛtijīvau ityādiśrutiṣu śārīropāsanāyā nindāśravaṇāt na jīvasya svasvarūpajñānena muktiḥ | jñātvā śivaṃ śāntimatyantameti brahmavidāpnoti paraṃ tamevaṃ viditvā'timṛtyumeti nānyaḥ panthāvidyate'yanāya ityādiśrutau jīvasya parameśvaropāsanayaiva muktivyapadeśāt pradhānasya brahmatvavādavat jīvasya brahmatvavādo'pyavaidikaḥ | vijñānaṃ yajñaṃ tanute karmāṇi tanute'pi ca iti ślokavaśāt vijñānaśabdena na buddhirucyate | acetanāyā buddheḥ karmakartṛtvāsaṃbhavāt | dharmavācakaśabdo hi gavādiśabdavat dharmigrāhako'pi bhavati | ato vijñānaśabdasya dharmigrāhakatvājjīvavācakatvam | kiñca - vijñānaṃ cāvijñānaṃ ca iti vijñānaśabdena vijñānaguṇakaṃ cetanamupadiśati | tathā'ntaryāmibrāhmaṇe - yo vijñāne tiṣṭhan iti kāṇvapāṭhagatasya paryāyasya sthāne mādhyaṃdināḥ - ya ātmani tiṣṭhan iti kāṇvaśākhāpāṭhagatavijñānaśabdanirdiṣṭaṃ jīvātmeti sphuṭīkurvanti | vijñānamiti ca napuṃsakaliṅgatvaṃ vastutvāmiprāyakam | tadevaṃ vijñānamayājjīvādanyastadantargataḥ paramātmāṅandamayaḥ kṛtyalyuṭo bahulaṃ iti kartari lyuḍāśrīyate | ata eva vijñānaṃ yajñaṃ tanute karmāṇi tanute'pi ca iti yajñādikartṛtvaṃ vijñānasyaiva śrūyate | tasmānna bhāvalyuṭo'ṅgīkāraḥ | nanu - jīvasya cetanatvāt tadaikṣata bahu syāṃ prajāyeyeti ityādi śrutinirdiṣṭajagatkāraṇatvasyopapatteḥ kāraṇasya parameśvarasya jīvātmatvāsambhave anena jīvenātmanānupraviśya nāmarūpe vyākaravāṇīti ityādiśrutivirodhaḥ - iti cenna | satyakāmassatyasaṅkalpaḥ ityādiśrutisiddhānāṃ satyakāmatvādidharmāṇāṃ tāpatrayabaddhe kiñcijjñe jīve asambhavānna tasya jagatkāraṇatvaṃ sadeva somyedamagra āsīt ityādinā sṛṣṭeḥ pūrvakāle nāmarūpavibhāgaśūnyatvaṃ bahusyāṃ ityādinā viśvotpattau jagadubhayakāraṇatvaṃ ca sacchabdavācyasya parameśvarasyaiva nirdiṣṭam | pralaye svāntarguptabaddhajīvānāṃ svāṃśatvāt svātmanānupraveśena nāmarūpavyākaraṇakartṛtvaṃ ca yuktameva | nirviśeṣasyopāsanā'saṃbhavāt | brahmapucchaṃ pratiṣṭhā idaṃ pucchaṃ pratiṣṭhā atharvāṅgirasaḥ pucchaṃ pratiṣṭhā mahaḥ pucchaṃ pratiṣṭhā ityādau parameśvarasyopāsanārthamadhikāribhedena sāvayavatvamupadiśyate | sāvayavopāsanāyā api niravayavaprāptireva phalam | tathā kaivalye - umāsahāyaṃ ityārabhya dhyāvā munirgacchati bhūtayoniṃ samastasākṣiṃ tamasaḥ parastāt ityantena sāvayavopāsakasya niravayavopāsanaphalasiddhimācakṣate | ato na virodhaḥ | annamayādimayaṭpratyayapravāhaprakaraṇapaṭhitatvādānandamayasyāpi mṛnmayo ghaṭaḥ ityāivat vikārārthakatvamevetyāśaṅkāyāmāha - vikāraśabdānneticenna prācuryāt || 14 || annamayādau mayaṭpratyayasya vikārārthakatvādānandamaya ityatrāpi vikārārthakatvameva samucitamiti cenna | kutaḥ prācuryāt | brahmaṇa ānandaprācuryāt | annamayo yajñaḥ aṃśumayassūryaḥ vipramayo grāmaḥ vihaṅgamamayo vṛkṣaḥ ityādau prācuryārthe'pi mayaṭpratyasya darśanādatrānandamayaśabdenānandapracuraḥ parameśvara evocyate saiṣānandasya mīmāṁsā bhavati ityupakramya mānuṣaviśeṣādiprajāpatiparyantamuttarotarānandasya śataguṇamatiśayitānandatvamabhidhāya sa eko brahmaṇ ānandaḥ iti brahmānando niratiśayatvenābhyasyate | tasmātprācuryārthe mayaḍiti siddham | nanu - mayaṭpratyayasya annamayo yajñaḥ ityādivat prācuryārthakatvāṅgīkāre'pi na jīvādanyatvamupapadyate | ānandapracuratve duḥkhālpatvasyārthasiddhatvāt jīvasyaiva sukhaduḥkhāśrayatvāt | tasmādvikārārthakatvameva samucitam | annamayaḥ ityupakrame vikārārthakatvadarśanāt loke mṛnmayaḥ dārumayaḥ rajatamayaḥ tāmramayaḥ ityādiṣu vede parṇamayī juhūḥ śamīmayyassrucaḥ darbhamayī raśanā ityādiṣvapi mayaṭo vikārārthatvārśanāt jīvasyaivātrānandamayatvamubhayathāpi sambhavati - iti cenna - ānandapracuratvaṃ hi prabhūtānandatvam | tacca traikālikaduḥkhātyantābhāvavattvaṃ tāpatrayaviśiṣṭasya jīvasya tadasambhavānnānandamayatvam | cetanasya mṛdādivat pariṇāmitvāṅgīkāre śrutismṛtivirodhaprasaṅgaḥ syāt | ato na vikārārthatvaṃ mayaṭaḥ | punarhetvantaramāha - taddhetuvyapadeśācca || 15 || ko hyevānyātkaḥ prāṇyāt yadeṣa ākāśa ānando na syāt eṣa hyevānandayāti it sarvajīvānandahetutvenānandamayo hyākhyāyate | loke vidvāneva vidvāṃsaṃ karoti dhanavāneva dhanavantaṃ karoti svayaṃprakāśassūryādireva svānyān prakāśayati tadvadānandamayaḥ parameśvarasarvajīvān suṣuptau svakīyānandaṃ datvā ānandayati | tasmādānandamayo netaraḥ | tasya jīvānandasya ānandamayaḥ parameśvaro heturiti vyapadeśācca kīrtanācca | jīvānandaṃ pati tasya prakṛtyānandasya hetutvavyapadeśādvā | yadā saḥ ānandamayaḥ hetuḥ yajjīvānandasya saḥ taddheturiti sūtrārthaḥ | nanu - brahmaṇo nirviśeṣatvādānandamayatvamānandapradāyakatvaṃ cānupapannam | adhyāropāpavādābhyāṃ niṣprapañcaṃ prapañcitam iti pūrvācāryoktanyāyamanusṛtya prapañcasya vyavahāramātrasatyatvāṅgīkārādaupacārikatvenānandamayatvamaṅgīkartavyam - iti cenna - vyāvahārikasatyatvaṃ nāma kālāntarānavasthāyivastutvaṃ sadasadvilakṣaṇatvaṃ vā sattvāsattvābhyāṃ nirvaktuśakyatvaṃ vā nādyaḥ - yatkiñcitkālāntarānavasthāyivastutvasya ghaṭapaṭādāvasmābhiraṅgīkārādaṃśatassiddhasādhanāt gauranādyantavatī ityuktāyāḥ prakṛtessarvakālāvasthāyitayā avyāpteśca | kālāntarāvasthāyitvāvacchinnasāmānyābhāvavivakṣāyāṃ dvitīyakṣaṇasyāpi kālāntaratayā tadanavasthāyitvasādhanena vaibhāṣikāṅgīkṛtaṃ kṣaṇikatvameva sādhitaṃ syāt | na tu svadeśakālaniṣṭhātyantābhāvapratiyogitvarūpaṃ mithyātvamiti svasiddhāntavirodhaḥ prātibhāsike ativyāptiśca | na dvitīyaḥ - sadasadātmakasya pratiyogino'prasiddhyā tadvilakṣaṇasyāprasiddheḥ | nāpi sattvāvacchinnāsattvāvacchinnābhyāṃ bhinnatvaṃ sati asati cātivyāpteḥ | eko na dvau iti pratītyā sadasadbhyāṃ bhinnatvāt | nāpi sattvāvacchinnabhinnatve sati asatvāvacchinnabhinnatvam | sattvāvacchinnasya kasyacit sattvāvacchinnakiñcidbhinnatvenātivyāpteḥ | nāpi sattvāvacchinnapratiyogitākabhedavatve satītyādivivakṣā yuktā | tathāpi nirdharmake brahmaṇyativyāpteḥ | na ca nirdharmakatvādeva nātivyātpiriti vācyam | hetusādhyayorapakṣadharmatvaprasaṅgāt | atha sadrūpabhinnatvam tadapi na | sadantaramādāya siddhasādhanāt | yāvatsadrūpānyatvavivakṣāyāmapyekaikasya yāvatsadrūpānyatvena saiva siddhasādhanatā | atha sadrūpāvacchinnasāmānyonyābhāvo vivakṣitaḥ - iti matam tadapi brahmaṇyativyāptereva duṣṭam | atha yāvantassadrūpāstāvatpartiyogikatattaddharmāvacchinnānyonyābhāvakūṭā##- yāvatāṃ sadrūpāṇāṃ bhavanmate aprasidhyā tatpratiyogikabhedakūṭāprasiddheḥ | brahmaṇi rātibhāsike cātivyāpteśca | na ca brahmānyatve sati asadvilakṣaṇatvam | siddhasādhanatāyā durvāratvāt | kiñca san ghaṭaḥ ityādipratītyā ghaṭādīnāṃ na sadvilakṣaṇatvaṃ yuktamityasambhavo lakṣaṇasya | na ca - neha nānāsti kiñcana iti śutyā pratyakṣabādhaḥ | yajamānaḥ prastaraḥ ādityo yūpaḥ somena yajeta kṛṣṇalaṃ yajamāna ekakapālaḥ tattvamasi ityādiṣu śataśaḥ pratyakṣaviruddhānāṃ śrutīnāmeva pratijñātārthabādhadarśanāt | nanu - sadghaṭayorabhede ghaṭe kalaśavat sāmānādhikaraṇyāsambhavaḥ bhede'pi ghaṭaḥ paṭaḥ itivatsāmānādhikaraṇyāsaṃbhava eva | tasmāttādātmyameva sadghaṭayoḥ pratītiriyaṃ viṣayīkaroti | tacca - bhinnatve satyabhinnasattākatvam | tasmātsadbheda eva ghaṭādīnāṃ pratītisiddhaḥ iti cet atra brūmaḥ - yadi bhinnatve satyabhinnasattākatvaṃ tādātmyam tarhi nedaṃ rajataṃ iti bādhānantaraṃ idaṃ rajataṃ iti pratītyāpattiḥ viśeṣaṇapratīterviśiṣṭapratītiṃ pratyabādhakatvāt | nanu - idaṃ rajataṃ ityatra yattādātmyaṃ pratītaṃ tasya neti niṣedhe sati kathaṃ punastādātmyapratītiḥ iti cet - tyaja tarhi bhedasya tādātmyaśabdārthe praveśam | na hi idaṃ rajataṃ iti buddhessamsparśatayā tādātmyaviṣayatve nedaṃ rajataṃ ityasya prakāratayā tādātmyaikadeśaviṣayatve'pi bādhyabādhakabhāvo'sti | pratyuta mānāntarasaṃvādarūpatayā bhrāntidārḍhyāpādakatvameva | anyathā - rūpavān rūpasamavāyavān ityādi pratītīnāṃ mitho bādhyabādhakabhāvaprasaṅgāt | na ceṣṭāpattiḥ apasiddhāntāt tādātmyavyāghātācca | adhiṣṭhānabhinnasattākapratiyogika evābhāvo'dhiṣṭhānādbhidyate anyastu na bhidyate | tasmāt rajatasyābhāvo'dhiṣṭhānānna bhidyate ityuktivyāhatiśca neaṃ rajataṃ iti śābdabuddhau śabdādupasthitābhinnasattākatvaniṣedhābhāvena pratyakṣabuddhāvapi tanniṣedhāyogācca | na ca padadvayasāmānādhikaraṇyabalāttatrāpi tadupasthitiriti vācyam | nirviśeṣaṃ brahmetyatrāpi tadāpatteḥ | kiñca - atyantābhāvapratītiriyaṃ nānyonyābhāvapratītirapi - idaṃ rajataṃ na iti pratīteḥ | abhinnasattākatvaniṣedharūpatve rūpaṃ ghaṭo na iti buddherapi tathā syāt | tadā ca tanmate tasyāṃ daśāyāṃ nīlo ghaṭaḥ iti buddhirna syāt | kiñca - abhinnasattākatvaniṣedhe'pi purovartiniṣṭhābhedasya iṣṭatāvacchedakasaṃsargasya vā niṣedhābhāvāt bhrāntiprayuktaṃ kāryaṃ durvāraṃ syāt | nahīṣṭatāvacchedakavaiśiṣṭyādikaṃ abādhitatvātpravṛttiṃ niroddhuṃ śaknoti | na ca - abhinnasattākatvaniṣedha evābhedaniṣedhakaḥ | tarhyabhinnasattākatvamabheda eva syāditi bhinnatve satīti viśeṣaṇavirodhaḥ | abhinnasattākatvamityatra kimabhinnasattākatvam sattāvatsattākatvam matvarthe bahuvīhividhānena matvarthasya daṇḍavān puruṣaḥ daṇḍī ityanurodhena bhedarūpatayā svabhinnasattākatvasya tatrābādhāt | nāpi tādātmyaṃ matvartha iti vaktuṃ yuktam | atrāśrayadūṣaṇatallakṣaṇe tatpraveśāyogāt | sattāntarādhyāsaṃ vinā prathamasattāyāstādātmyānupapattyā ghaṭādhiṣṭhānasattāyāḥ mithyātve apasiddhāntaśca | na hi padārthāntareṇa sambadhyamānādhiṣṭhānatā tāṃ vyabhicarati na ca - sattāvattvaṃ sattayā sākamabhedaḥ | matvarthasyābhedatvāyogāt | anyathā daṇḍapuruṣayorabhedāpatteḥ | ghaṭākāśe paṭabhedasya sattāsambandharūpatve jaḍājaḍayoraikyaprasaṅgācca | na ca - ata eva sattāyāmabhedasattāsambandho ghaṭabheda iti vācyam | vairūpyaprasaṅgāt | tādātmyasya ghaṭe sattāsambaṃdhatvaparityāgena ghaṭṭakuṭīprabhātanyāyācca | abhinnasattākatvaghaṭakaṃ sattāvattvaṃ kvacidabhedena kvacidadhiṣṭhānatayeti pratipādane'pyananugamācca | abhedasya matvarthatvāyogena bahuvrīhyanupapatteruktatvācca | tādātmyāvagāhinyoḥ nīlo ghaṭaḥ san paṭaḥ iti pratītyostādātmyāśraya eva vairūpyakalpanāyogācca | api caivaṃ ghaṭaḥ paṭaḥ raso ghaṭaḥ ityādiprayogāstvanmate durvārāssyuḥ | abhinnatve satyabhinnasattākayostayā pratītyabhāvānupapatteḥ | na hi - yattattve'pi yanna jñāyate tadeva tasya niyāmakamityasmatto bravīṣi na ca ghaṭaḥ paṭaḥ ityādipratītyabhāvāstādātmyameva neti vācyam | ghaṭapayorbhedasya brahmasattāsattākatvasya tvayāpahnotumaśakyatvāt | yadyevamapyapahnavaḥ tarhi lāghavādbhinnatvamātrameva samānādhikaraṇapratītiniyāmakam ghaṭaḥ paṭaḥ ityādipratītyabhāvastu bhedasya kathaṃcidapyabhāvādityeva kimiti nocyate yadi tu pratyakṣādisiddhāpalāpāyogena na bhedamātrasya pratītiniyāmakatvam tarhi siddhāntasya tvadīyasya tvayaiva tyāgāyogena tādātmyasya vihnivaṃ parityajaya tasya sāmānādhikaraṇyapratītiniyāmakatvameva tyajyatām | atha anvayavyabhicāro niyāmyaniyāmakayorayutasidhyādiniyāmakāntarakalpanenoddhriyeta tarhi tyajyatāmajāgalastanāyamānaṃ tādātmyarūpaṃ niyāmakam | tata eva tādṛkpratītyupapatteḥ | atha - adhyasyamānābhyāṃ ghaṭapaṭābhyāmadhiṣṭhānasattā bhidyeta tarhi bhidyeta guṇaguṇibhyāmapīti | kiñca - san paṭaḥ ityatra tādātmyabhāne idaṃ rajataṃ ityatrāpi bhāsetaiva tat | tathā ca iṣṭabhedaghaṭite tādātmye jñāte kasyāpi rajatārthinaśśuktau pravṛttirna syāt | iṣṭabhedajñānasya pravṛttipratibandhakatvāt | na ca abhinnasattākatvajñānaṃ pṛthageva pravartakamiti vācyam | pravṛttinivṛttyoryaugapadyasya viruddhakāraṇayaugapadyena parasparaprativandhe kāryamātrānupapatterdurvāratvāt | abhinnasattākatvajñānasya pravartakatve ghaṭapaṭayostaddaśāyāṃ ghaṭārthinaḥ paṭapravṛttiprasaṅgācca | atha abhinnasattākatvaviśeṣaṇāntaradāne tatparihārasyāpyajñātasya tasya pravartakatve'tiprasaṅgāt | jñāta(na)sya pravṛttidaśāyāmavarjanīyatvaṃ syāt | api ca iṣṭapurovartiviśiṣṭajñāne bhedāgrahaḥ kāraṇamiti nirvivādam | sākṣirūpabhramavādināmapi imāviṣṭapurovartinau bhinnau iti jñāne sati pravṛttidarśanena kaścidupayogo'sya vaktavyaḥ | tathācāpekṣitabhedāgrahavirodhinā bhrameṇa kathaṃ bhavanmate pravṛttirnivṛttirvā syāt | api caivaṃ vahnivyāpyadhūmavān parvataḥ parvate vahnivyāpyo dhūmaḥ iti pratītirapi samānādhikaraṇapratītitvena tādātmyamavagāhamānā vahnivyāpyadhūmayorbhedaṃ viṣayīkuryāt | tathā ca nānumitirjāyate kintu pratibadhyata eva | api ca idaṃ rajatatayā jānāmi ityanuvyavasāyavat idaṃ rajatabhinnatayā jānāmi idaṃ rajatabhinnasattākatayā jānāmi ityapi kadācidanuvyavasāyassyāt | na hi jñātaṃ kadācidapi nānusandhīyate | etāvantaṃ kālaṃ rajatabhedajñānaṃ vṛttaṃ idānīṃ bādhena nivṛttaṃ ityapi pratīyeta | idaṃ rajataṃ iti vākyāt śābdabodho'pi na syāt ayogyajñānāditi dik | tasmānna ghaṭa iti pratītibalātsadasadvilakṣaṇatvasiddhiḥ | nāpi - saccenna bādhyeta asaccenna pratīyeta iti khyātibādhānyathānupapatyā tasyā viparītasādhakatvāt | bādho hi nāstīti pratītiḥ | sā tu asattāmeva sādhayet | khyātirapyastīkārā sāpi sattāmeva sādhayet | tataśca sadasadātmakaṃ vastu sidhyet na sadasadvilakṣaṇam | nanu - sadasadātmakatvaṃ virodhātsādhayitumaśaktā arthāt sadasadvilakṣaṇatvaṃ sādhayiṣyati iti cet - tarhīdamami virodhādeva na sādhayet | sadasadātmakatvasyeva sadasadvilakṣaṇatvasyāpi viruddhatvāt | parasparavirodhe hi na prakārāntarasthitiḥ iti hi nītividaḥ | na hi ghaṭāghaṭobhayavilakṣaṇaṃ vastūyalabhyate | ghaṭabhinnasya sarvasya aghaṭatvena kroḍīkārāt | koṭidvayavinirmuktānupalambha iti cet sadbhinnasya sarvasyāsattvena kroḍīkārātkoṭidvayavinirmuktāsambhavaḥ prakṛte'pi tulyaḥ | atha sacchabdastadviśeṣapara iti śaṅkyeta tarhi kiñcitsadvilakṣaṇatvaṃ satyasadvilakṣaṇatvaṃ sadantare'pyupapannamityasmadiṣṭasiddhireva | nanu - bādhena asatvaṃ sidhyatīti bhavadbhirevābhyadhāyi tadeva sadvilakṣaṇatvam | sadarthāsaṃsparśataulyāt | ravyātirapi sattāṃ sādhayantī sattāyā evāsadvailakṣaṇyarūpatayā tadvyāpaktayā tucchādvailakṣaṇyaṃ sādhayati | tathā ca pramāṇasiddhe'rthe virodho'pi kathaṃcitsamādhīyate iti cet bhrāntipralapitametat | bādhenādhikaraṇāntare sattvavirahiṇo'pi vastuno'dhikaraṇāntare sattāyā niṣpratyūhatvāt | siddharūpe kvacitkiñcittādṛgeva niṣidhyate iti sārvajanīnam | ato bādhassattāmeva sādhayet | pratītirapi khyātipadābhidheyatayā tāmeva prathayati | saṃvideva hi bhagavatī viṣayasattvopagame śaraṇam ityukteḥ | tathā ca sadasadvilakṣaṇe pramāṇānupalambhāttadbalena sadvilakṣaṇatvāsadvilakṣaṇatvayorvirodhaśāntiprayatnaḥ ajāgalastanopalambhajanitaḥ kṣīrābhipātasambhramaḥ | yadatroktam - sattvāsattve padārthadharmau svarūpaṃ vā nādyaḥ - asatvakāle padārthasadbhāvaprasaṅgāt | anityadharmasya āśrayādṛte anavasthānāt | nityadharmatve sattvavyāghātāt | na dvitīyaḥ - ekasya sadasadātmakatvavirodhāt | nanu kālabhedādavirodhe iti cenna | dharmasya hetusamājādvyatyato na tu svarūpasya | na cābhāvaḥ kālabhedena bhāvo bhavati | itaḥ pūrvamasadityasato'pyanupapatteśca | tasya nissvabhāvasya avacchedakakālāsambhavāt | tasmāt yattiñcitkālamasatsarvadā asadeva yatsat tat sadā sadeva iti | tadapyasat | pakṣadvaye'pi doṣābhāvāt | na ca - anityadharmasyāśrayaṃ vinā'navasthānādasattākāle'pi sattārūpasya dharmasyāśrayākṣepakatvaprasaṅgaḥ | tadānīṃ sattārūpadharmasyāpya bhāvena āśrayaṃ vinā'nupapatyabhāvāt | anyathā svāśrayadhvaṃsaśabdasya dhvaṃsapratiyogināṃ rūpādīnāṃ ghaṭe satta''pādakatāprasaṅgāt | tvanmate'pi muktikāle avidyamānānāṃ antaḥkaraṇādīnāmavidyākṣepakatvaprasaṃgācca | atha - avidyamānānāmāśrayaṃ vinānupapattirhīyate tarhi prakṛte'pi dīyatāṃ dṛṣṭiḥ | etena sattvadharmitve asattvavyāghāto nirastaprāyaḥ | sattvasya tadānīmabhāvena taddharmatvābhāvāt | anyathā śyāmadharmiṇaḥ tadviruddharaktadharmaguṇadhamitvābhāvena śyāmaraktayordharmidvayagatatvaprasaṅgāt | yadi śyāmanāśakālaghaṭitaṃ taddharmatvaṃ tulyamitaratrāpi satvadharmitvamanyatha neti suvacatvāt | nanu sattavadasattvamapi dharmaḥ | asāvapyāśrayaṃ vinā kathamavatiṣṭhate tathā ca asattvadaśāyāmāśrayasattāprasaṅga iti cet - syādevaṃ yadyasattvamabhāvātiriktaṃ na tu tattathā | tathācābhāva eva sa ca kāladeśādyadhikaraṇa eveti śāntāyāmāśrayākāṃkṣāyāṃ kathaṃ pratiyogisattāṃ tadarthamākṣipet | anyathā tvadabhimatayorvidyamānatvāvidyamānatvayoḥ kā gatiḥ tāvapi sattvāsattvarūpāveva dvividhasattāyāmiti dhātvarthānusmṛteḥ | uktaṃ hi tvayā vyāghātamajānatā sattāśūnyasyāpi pratiyogino vidyamānatāmātreṇābhāvasatyatvopapattiriti | etena - pratiyogitvasyāśrayaṃ vinā kathamavasthānamityapi śaṅkā galahastitā | avidyamānatvapratiyogitāyāmāśrayaṃ vinānupapatteḥ | pūrvakāle vidyamānatāmātreṇa cettasyā upapattiḥ tarhi saivopapattiriti | vastutastu - atītatvabhaviṣyatvādikaṃ svabhāvādavidyamānapadārthāśrayameva na vidyamānāśrayaṃ anubhavānurodhitvātkalpanāyāḥ | virodhāvirodhāvapyanubhavānurodhenaiva vyavasthāpyau | tathā ca yadā'vidyamanatvādanāśrayatvamatītatvādīnāṃ tadā jñānaviṣayatā na syācca jñānakarmatvam | evamutpatyādiṣu karmabhūtānāṃ ghaṭādīnāṃ kāraṇatā na syāccāvidyānivṛttipratiyogitvamavidyāyāḥ nirāśrayasya pratiyogitvasyānavasthānāt | vastutastu - asattvātpratiyogitāṃ pratyanāśrayatve jagata eva sarvadeśakālaniṣṭhātyantābhāvapratiyoginosatvātpadārthamātreṇāśrayatvaprasaṅga ityalaṃ āstāṃ vistareṇa | tasmānna prapañcasya vyāvahārikamātrasatyatvam | ataḥ parameśvarasyānandamayatvaṃ svābhāvikameva | tathāpi - brahma pucchaṃ pratiṣṭhā iti śloke brahmādhāratvena śārīrasya nirdeśāt tadbhinnatvena tasyāssvātantryājjagajjanmādihetutvavirodhaḥ tasmācchārīra evāyamānandamaya ityāśaṅkyāha - māntravarṇikameva ca gīyate || 16 || atrānandamayaḥ parameśvara eva | brahmavidāpnoti paraṃ ityupakramya satyaṃ jñānamanantaṃ brahma yo veda nihitaṃ guhāyāṃ parame vyoman | so'śnute sarvān kāmāṃtsaha brahmaṇā vipaściteti ityantena brahmavidāmeva sarvakāmāvāptiṃ pradarśya tasmādvā etasmādātmana ākāśassambhūtaḥ ityādinā tasya sthūlasūkṣmacidacitprapañcakāraṇatvamabhidhāya tatsṛṣṭva tadevānuprāviśat ityādinā tadantaryāmitvamupadiśya anyo'ntara ātmā prāṇamayaḥ ityādikośapañcakāntaratvaṃ vyavasthāpya tatrāpyānandamayasya mukhyātmatvopadeśādupakramopasaṃhārayorekaliṅgatvena satyaṃ jñānamanantaṃ brahma iti mantravarṇopakāntaḥ paraśiva evānandamaya iti anyontara ātmāṅandamayaḥ ityatra ca vyācakṣate | mantrabrāhmaṇayorupajīvyopajīvakatvādekārthatvaṃ yuktam | brahma pucchaṃ pratiṣṭhā iti vākye brahmapadasya praṇavārthakatvena tadādhāratvaṃ tatpratipādyatvaṃ tadātmakatvaṃ ca parameśvarasyopadiśyate | nanu - oṃ tadbrahma ityādinā praṇavasyaiva sarvātmakatvena parabrahmatvopadeśāttadādhāratvādikaṃ tasya kathamupadiśyata iti cenna - īśānassarvavidyānāṃ ityupakramya sadāśivom ityantena parameśvarasyaiva praṇavātmakatvopadeśāt yo vedādau svaraḥ proktaḥ ityārabhya yaḥ parassa maheśvaraḥ ityantena śivasyaiva praṇavapratipādyatvāvagamāt | tasmātparameśvaraścicchaktyātmakaḥ paramākāśarūpo hyānandamaya iti nirdiśyate | ko hyevānyātkaḥ prāṇyāt yadeṣa ākāśa ānando na syāt ityādinā paramākāśarūpatvamānandamayasyāvagamyate | tasmāt sa eko brahmaṇaḥ iti niratiśayānandasya brahmāśrayatvadarśanāt ānando brahmeti vyajānāt ityanenānandasya brahmātmakatva jagadubhayakāraṇatvopadeśācca ānandabrahmaṇorbhedābhāvāt ānandamayo'bhyāsāt iti sūtraṃ vyāsena nirdiṣṭam | nanu - ānandaśabdasya brahmaṇyeva bahuśaḥ prayogadarśanādyuktaṃ tatparatvam | ānandamayaśabdasya brahmaṇyabhyāsādarśanāt kathaṃ tatparatvam iti cenna - vasante vasante jyotiṣā yajeta ityatra jyotiśabdasya jyotiṣṭomaparatvavadānandapadasyāpyānandamayaparatvānna doṣaḥ | kiñca - saiṣā bhārgavī vāruṇī vidyā | parame vyoman pratiṣṭhitā ityupasaṃhāre paramākāśarūpacicchaktyaparaparyāye brahmadharmasvarūpe vāruṇavidyāsamāptidarśanādānandamayaḥ parameśvara iti niṣpratyūham | nanu - asmāllokātpretya etamannamayamātmānamupasaṃkramya ityādāvannamayādīnāṃ pṛthakcetanavācakaśrutibalāddehotkrāntasya tadupāsakasya kramamukterdyotanānmumukṣūṇāṃ svānnamayakośādyupāsanamevātra vidhīyate | iti cenna - nopāsyau prakṛtijīvau ityādiśutiśateṣu jīvasya svopāsananiṣedhāt | kintu annamayādikośapañcakādhiṣṭhānadevatātmakabrahmaviṣṇurudreśvarasadāśiva##- paramaśivakailāsaniśśreṇimārgātmakasadyojātādipañcavyūhātītaparaśivākhye brahmaṇi jīvānāṃ sāyujyamuktyupadeśānna virodhaḥ | tasmādannamayādyātmādhārasya sadāśivasyānandamayasyāpi kāraṇaṃ paramaśivākhyaṃ brahma tatpratiṣṭhā ityupadiśyate | sadāśivaparaśivayorekatvādānandamayasya brahmatvavyapadeśaḥ | ata ānandamayo netara iti siddham | sahasraśīrṣā puruṣaḥ ityādinā virāṭpuruṣasya sarvasthūlaśarīrātmakatvopadeśāttasyaiva jagajjanmādihetutvaṃ kiṃ na syādityāśaṃkya nirākaroti - netaro'nupapatteḥ || 17 || itaraḥ - paramaśivādanyaḥ virāṭpuruṣaḥ nānandamayaḥ kasmāt anupapatteḥ so'kāmayata bahu syāṃ prajāyeyeti sa tapo'tapyata sa tapastaptvā idaṁ sarvamasṛjata ityādinā sṛṣṭeḥ pūrvaṃ īkṣaṇasṛṣṭyātmakasṛṣṭihetutvadharmāṇāṃ sthūlaprapañcātmakavirāṭpuruṣasyāsambhavāditi sūtrārthaḥ | kiñca - tasmādvirāḍajāyata ityādau virāṭpuruṣasya paramaśivādutpannatvadarśanāt virāṭpuruṣasya śarīrasādhyatvācca sṛṣṭeḥ prāgīkṣaṇānupapattirbodhyā | śrutau tapaśśabda īkṣaṇaparaḥ | tasmādānandamayaḥ paraśiva eva netara iti siddham | yataḥ prasūtā jagataḥ prasūtī toyena jīvān vyasasarja bhūmyām | yadoṣadhībhiḥ puruṣān paśūṁśra viveśa bhūtāni carācaraṇāni || iti mahānārāyaṇīyopaniṣadvākye jagatkāraṇatvaṃ hiraṇyagarbhasyaiva vyapadiśyate | kiñca - antaḥ samudre kavayo nicikyuḥ prajāpatiścarati garbhe antaḥ ityupakrame tasyaiva sarvānupraviṣṭatvamavagamyate | tadupasaṃhāre sūryācandramasau dhātā yathāpūrvamakalpayat divaṃ ca pṛthivīṃ cāntarikṣamatho suvaḥ ityādinā tasyaiva viśvakāraṇatvavyavasthāpanāt | hiraṇyagarbhassamavartatāgre bhūtasya jātaḥ patireka āsīt ityādinā sṛṣṭeḥ prāgavasthānadarśanācca tasyaivānandamayatvaṃ ityāśaṅkya nirākaroti - bhedavyapadeśācca || 18 || yo devānāṃ prathamaṃ purastādviśvādhiko rudro maharṣiḥ hiraṇyagarbhaṃ paśyata jāyamānaṁ sa no devaśśubhayā smṛtyā saṃyunaktu yasmātparaṃ nāparamarita kiñcit iti mahānārāyaṇīye yo devānāṃ prathamaścodbhavaśca viśvādhiko rudro maharṣiḥ | hiraṇyagarbhaṃ janayāmāsa pūrvaṃ iti śvetāśvatare ca hiraṇyagarbhakāraṇatvaṃ śivasyaivopadiśyate | ajāta ityevaṃ kaścidbhīruḥ prapadyate rudra yatte dakṣiṇaṃ mukhaṃ tena māṃ pāhi nityam eka eva rudro na dvitīyāya tasthe ityādinā śvetāśvatare ajanyatvādvitīyatvādidharmāṇāṃ parameśvarasyaiva śravaṇāt pūrvoktaśrutiniviṣṭaprajāpatyādi śabdapratipādyatvaṃ paraśivasyaiva samucitam | taddharmabāhulyāt | bhedena vyāpadeśo bhedavyapadeśaḥ jīvasamaṣṭirūpahiraṇyagarbhaparaśivayoḥ janyatvājanyatvabhedanirdeśādatrānandamayo na hiraṇyagarbhaḥ | kiñca - raso vai saḥ - rasaṁ hyevāyaṃlabdhvāṅandī bhavati iti sakalajīvasamaṣṭyātmakahiraṇyagarbhaparameśvarayorbhedamupadiśati | nanu - anyo'ntara ātma prāṇamayaḥ ityādivākyaniviṣṭānyaśabdānāṃ kathaṃ hiraṇyagarbhādanyatvapratipādakatvam ānandamayādanyasya brahmatvaṃ kathaṃ nopapadyate | iti cenna - jīvasamaṣṭirūpahiraṇyagarbhātmakavijñānamayādanyatvasyānandamayasyaivopa##- brahmatvavyavasthāpanādarśanāt | tadanyatvāṃgīkāre anavasthādoṣaprasaṅgāccānandamayassākṣāt paraśiva eveti siddham | nirdharmakasya parameśvarasya jagajjanmādihetutvāsaṃbhavādavaskāntasūcīnyāyena tatrāropitapradhānasyaiva tatsattāvaśatkāraṇatvaṃ sambhavatītyāśaṅkāyāmāha - kāmācca nānumānāpekṣā || 19 || ajāmekāṃ lohitaśuklakṛṣṇāṃ prajāpatirakāmayata prajāssṛjeyeti eko ha vai nārāyaṇa āsīt nārāyaṇādbrahmā jāyate nārāyaṇādrudro jāyate ityādiśrutiṣu pradhānasya tatraiguṇyātmakacaturmukhādīnāṃ ca jagatkāraṇatvāvagame'pi parameśvarasya jagatkāraṇatve anumānāpekṣā yuktyapekṣā nāsti | tatpradhānādikāmasya avāntarasṛṣṭiviṣayatvāt śivasya parabrahmaṇaḥ pradhānahiraṇyagarbhādisarvātmanā'vāntarasṛṣṭikartṛtvamapyupadriśyate | saṃjñāmūrtikḷptistu trivṛtkurvata upadeśāt ityatra anena jīvenātmanānupraviśya nāmarūpe vyākaravāṇīti iti pradhānahiraṇyagarbhādisarvātmanā jagadanusyūtasya paraśivasya namarūpakartṛtvaśravaṇāt | kiñca - so'kāmayata bahu syāṃ prajāyeyeti tatsṛṣṭvā tadevānuprāviśat māyāṃ tu prakṛtiṃ vidyānmāyinantu maheśvaraṃ tasyāvayavabhūtaistu vyāptaṃ sarvamidaṃ jagat pradhānakṣetrajñapratirguṇeśassaṃsāramokṣasthitibandhahetuḥ eka eva rudro na dvitīyāya tasthuḥ turīyamimāṃ lokamīśata īśanīyaṃ janayeyuryassarvān lokānīśata īśanībhiḥ paramaśaktibhiḥ īśānassarvavidyānāmīśvarassarvabhūtānāṃ ityādiśrutiśateṣu parabrahmaṇaśśivasyaiva nirapekṣatayā sarvakartṛtvāsarvaniyāmakatva sarvāntaryāmitvāsarvajñatvādidharmāṇāmananyasādharaṇatvena vyapadeśātsa evānandamaya iti siddham | pradhānādikāraṇatvamīkṣatyadhikaraṇanirākṛtamapi pradhānaprasaṅgāt gatisāmānyaprapañcanārthaṃ punanirākṛtamiti veditavyam | asminnarthe punarhetvantaramāha - asminnasya ca tadyotaṃ śāsti || 20 || asminnānandamaye paraśive asya jīvasya ca śabdena pradhānaprapañcayorapi tadyogaṃ - sindhusaindhavavadaikyaṃ śāsti - śāstraṃ pratipādayatīti bhāvaḥ | yathā nadyassyandamānāssamudre astaṃ gacchanti nāmarūpe vihāya | tathā vidvānnāmarūpādvimuktaḥ parātparaṃ puruṣamupaiti divyam || brahma veda brahmaiva bhavati tattvamasi ahaṃ brahmāsmi ityādi śrutiṣu tadbhāvāpattirmuktirityupadiśyate | ihopaniṣadi brahmavidāpnoti paraṃ ityupakrame brahmaṇo vedyatvaṃ prāpyatvaṃ ca jīvasya veditavyatvaṃ prāptṛtvaṃ copadiśyate tasmāt jīvabrahmaṇobhinnatvārādhyārādhakatvavyāpakatvālpatvakiñcijñatva##- tadbhāvāpattissambhavatīti siddhāntaḥ | nanu - svābhāvikasya nimbakaṣāyanyāyavannivṛttissarvadā na sambhavati | tadaṅgīkāre'pi jalauṣṇyavadāgantukatvasyānityatvameva syāt | tasmānmokṣasyāpyanityatvameva syāt iti cenna - bhramarakīṭa-śuktisalilādiṣu svābhāvikasya sarvathā nivṛttidarśanat bhedābhedamatameva vaidikamiti siddham | kiñca - yadāhyevaiṣa etasminnadṛśye'nātmye'nirukte'nilayane'bhayaṃ pratiṣṭhāṃ vindate - atha so bhayaṃ gato bhavati - yadā hyevaiṣa etasminnudaramantaraṃ kurute - atha tasya bhayaṃ bhavati iti muktadaśayāṃ yadā etasminnānandamaye paraśive anyamantaraṃ atādātmyarūpaṃ paśyati tadājanmabhayānna nivartate yadā hyetasminnānandamaye upāsanākāle tādātmyo napaśyati tadā saṃsārabhyādvimucyate | nanu - ānandamayasya brahmatve ardhajaratīnyāyena annamayādīnāmapi brahmatvaṃ kiṃ na syāt iti cenna - sa vā eṣa puruṣo'nnamayaḥ | tasmādvā etasmādannarasamayāt | anyo'ntara ātmā prāṇamayaḥ | tasmādvā etasmātprāṇamayāt | anyontara ātmā manomayaḥ | tasmādvā etasmānmanomayāt anyo'ntara ātmā vijñānamayaḥ | tasmādvā etasmādvijñānamayāt anyontara ātmānandamayaḥ iti sarvāntaratvena niratiśayatvna cānandamayasyaiva vyapadeśat netaratvabrahmatvaṃ sidhyati | kecidbhrāntāḥ rajvāropitasarpavat brahmaṇi jīvatvabhrāntimāropayanti | muktidaśāyāṃ jīvabhāvamāpannasya brahmaṇaḥ kaṇṭhābharaṇadarṣanavivekasandhānādivat svasvarūpajñānameva mokṣa iti vadanti | śrutyuktyanubhavaviruddhatvena tanmataṃ śrautairmumukṣubhirnā"gīkaraṇīyam | smārtān sarvamatabhraṣṭhān jaganmithyātvasādhakān gaṇikāmārgasañcārān pāṣaṇḍān parivarjayet | durvāsogautāvyāsadadhīcyādimaharṣibhiḥ śaptān śaivaikavidveṣān pāṣaṇḍān parivarjayet || iti pūrvācāryokaiḥ | kiñca - brahmavidāpnoti paraṃ ityādyupakramādisiddha vedyatvaprāpyatvādivirodhaḥ | so'śnute sarvān kāmān saha iti tadupāsakānāmavāptasakalakāmatvavairudhyaṃ ca | sarvajñasya brahmaṇaḥ bhrāntyāropaṇe sarvajñasya brahmaṇaḥ bhrāntyāropaṇe sarvajñatvādibhaṅaprasaṅgaśca | jñājñau dvāvajāvīśanīśau ityādiśrutiśatavirodhaśca syāditi na vidvadramaṇīyam | atra kecit - asminnānandamaye brahmaṇi jīvasyāsya tadyogaṃ śeṣatvasabandhaṃ śāstiśāstraṃ pratipādayatīti viśiṣṭādvaitameva mukhyamiti jalpanti tat avaidikatvānnamumukṣugrāhyam | vaidikamīmāṃsākartṛbhirbhaṭṭabhāskarādipūrvācāryaiḥ svasiddhāntasthāpanāvasare pūrvapakṣasyāttyayogyatvenopekṣitatvāt | viśiṣṭamadvaitamityuktivirodhāt | viśiṣṭasya durnirūpatvena mithyātvācca | viśiṣṭaṃ nāma viśeṣaṇaviśeṣyasambandha eva vā tadatiriktaṃ vā nādyaḥ trayāṇāmanekatvena advayatvāsambhavāt | ete daṇḍapuruṣasambandhāḥ iti samūhālambanasya daṇḍīti viśiṣṭapratyayatvānatiriktaviṣayatvāt | na dvitīyaḥ - viśeṣyarūpaparamātmano'pyanyatvena viśiṣṭābhimataparamātmano viśiṣṭādvaitāsiddhiḥ kevalapuruṣāddaṇḍipuruṣasyānyatvāṅgīkārāt | anyathā kevalapuruṣe daṇḍīti pratyayasya vā daṇḍini puruṣe kevalapuruṣā iti pratyayasya vā prasaṅgāt | tritayātiriktasya viśiṣṭasya etaddaṇḍaviśiṣṭatvaṃ vā etadatiriktadaṇḍa viśiṣṭatvaṃ vā nādyaḥ - tritayātiriktatvāsiddheḥ | viśeṣaṇasyāpi viśiṣṭaśarīratvāt | na dvitīyaḥ ##- kiñca - daṇḍipuruṣasyānyatve kluptaśuklaśoṇitādisāmagrīṃ vinā jātasya sthāṇupuruṣavanmithyātvāpatteḥ | ajanyatve ca tasya nityatvena daṇḍāpanayane'pi daṇḍīpuruṣa iti pratītiprasaṅgācca | viśiṣṭasya nityatvāt viśiṣṭasya tritayādanyatvena dehādiviśiṣṭasyaivātmanassukhaduḥkhādikāraṇatvena kevalasyātmanassukhaduḥkhādiguṇakatvaṃ na sidhyet | tritayādanyasya viśiṣṭasyānupalabdhiparāhatatvācca | upalabdhau vā tasya sthāṇupuruṣatulyatvācca | viśiṣṭasya tritayābhede ca daṇḍapuruṣayorabhedaprasaṅgācca | tadabhinnābhinnasya tadabhinnatvaniyamāt | dūrasthavanaspatitritayagocaraikatvabuddhivat tritayagocaraikatvabuddherapi bhrāntitvena viśiṣṭasyāpyaprāmāṇikatvāpatteḥ | tasmādviśiṣṭasya viśeṣaṇaviśeṣyasambandhebhyaḥ sattvāsattvābhyāṃ durnirūpakatvena mithyātvāt tacchivādvaitameva grāhyam | ata eva mukhyavedāntibhiḥ jagadubhayakāraṇatvaṃ parameśvarasyāṅgīkṛtam | ata evārambhaṇādhikaraṇe bhagavatā vyāsena vācārambhaṇaśrutīnāṃ kāraṇādanyatvaṃ kāryasya tadananyatvamārambhaṇaśabdādibhyaḥ iti sūtre nirdiṣṭam | tasmāt śūdrabrāhmaṇaḥ itivat viśiṣṭādvaitaṃ iti matamaviduṣāmeva śobhate | kiñca - viśeṣaṇaviśeṣyatvāderapi durnirūpatvaṃ ca | na tāvadvyāvṛttibuddhijanakatvaṃ viśeṣaṇatvaṃ viśeṣyādāvapi tatasmbhavāt | anekakāraṇasya daṇḍādestanmātrāsādhāraṇakāraṇatvāsambhavācca | atra hi kiṃ viśeṣaṇam kiṃ viśeṣyam ko vā sambandha iti vivecanīyam | na tāvajjīvo viśeṣaṇam paramātmāviśeṣyamiti śakyaṃ vaktum | tanmate aṇujīvānāmekatve ekajīvabhāvaprasaṅgaḥ anekatve anekajīvaviśiṣṭasya paramātmano daṇḍakuṇḍalādiviśiṣṭasyādvayānupapatteḥ | na hi danḍaviśiṣṭa eva kuṇḍalaviśiṣṭaḥ | daṇḍakuṇḍalaviśiṣṭatvākāreṇa bhedāt | tayorabhede ca kuṇḍalābhāve daṇḍini kuṇḍalītyapi viśiṣṭapratītiprasaṅgāt | viśeṣaṇabhedādviśiṣṭabhedāṃgīkāre ca anantajīvaviśiṣṭasya paramātmanaḥ kathaṃ viśiṣṭādvaitatvam kiñca - viśeṣaṇaviśeṣyayossambandho vaktavyaḥ | asambaddhasya viśeṣaṇatvānupapatteḥ | na tāvajjīvaparamayossamavāyasambandhaḥ yutasiddhatvāt | nāpi svarūpasambandhaḥ svarūpadvayātmakasya svarūpasambandhasya sambandhirūpatvātsambandhasambandhinorekatvānupapatteḥ | svarūpadvayātmakasambandhasya svavṛttitve ātmāśrayaprasaṅgāt | svarūpadvayasya svavṛttitvāsambhavāt anyavṛttitvāsambhavācca | tasmānna jīvaparayoḥ svarūpasambandhaḥ | nāpi saṃyogasambandhaḥ | vyāpyavṛttisaṃyogāṃgīkāre tādātmyāpattyā jīvaparayorabhedaprasaṅgāt | niṣpradeśayostayoravyāpyavṛttisaṃyogasyāsambhavāt | tatraupādhikapradeśāṅgīkāre upādhisambandhasyāpyupādhyantarasambandhāpekṣatayā'navasthāpātāt | ātmatvāvacchedenāpi saṃyogatadabhāvayoḥ vṛtyaṅgīkāre ca bhāvābhāvavirodhasya dattajalāñjalitvaprasaṅgāt saṃyogasya mithyātvāpatteśca | tasmājjīvaparamayoḥ sambandhānirūpaṇādviśeṣaṇaviśeṣyabhāvapreryaprerakabhāvāsambandhena jīvaviśiṣṭasya parasyādvaitaprasaktireva nāsti | tasmātsarvaśrutisiddhaviśeṣādvaitameva punarāvṛttirahitamuktipradāyakamiti siddham | kecittu - brahma pucchaṃ pratiṣṭhā ityatra pucchavat pucchaṃ - pratiṣṭhā parāyaṇaṃ - laukikasarvānandānāmadhiṣṭhānamiti vadanti | sa eko brahmaṇa ānandaḥ iti brahmānandasyaiva sarvādhikatvena vyapadeśāt rājamārge viśeṣādvaitapakṣe madīyasiddhānte na virodhaḥ | ityānandamayādhikaraṇaṃ samāptam || atha ṣaḍli"ṇgasthalanirūpaṇam antaradhikaraṇam || 7 || jagajjanmādihetubhūtasya sarvajñatvādiṣaḍvidhadharmāvacchinnasya sarvavyāpakasya pavanādivanmūrtāmūrtasya śivasya parabrahmaṇaḥ ānandamayatvaṃ prasādhya nikhilabhaktatāraṇārthamasya sarvabrahmāṇḍātītamahākailāsavāsasya pañco'paniṣanmayāprākṛtadivyamaṅgalavigrahasya bhaktapariveṣṭitasya hiraṇmayasya sadāśivasya prakāramukhyaśarīratvaṃ prasādhayitumadhikaraṇāntaramārabhate - atha śivasya parabrahmaṇaḥ mahāliṅgātmakatvapratipādanam antastaddharmopadeśāt || 21 || chāndogye dṛśyate asya viṣayaḥ - atha ya eṣo'ntarāditye hiraṇmayaḥ puruṣo dṛśyate hiraṇyaśmaśrurhiraṇyakeśa āpraṇakhātsarva eva suvarṇaḥ tasya yathā kapyāsaṃ puṇḍarīkamevamakṣiṇī tasyoditi nāma sa eṣa sarvebhyaḥ pāpmabhya udita udeti havai sarvebhyaḥ pāpmabhyo ya evaṃ veda tasyarkasāma ca geṣṇau tasmādudgīthastasmātvevodgītaitasya hi gātā sa eṣa yecāmuṣmātprāñco lokāsteṣāṃ ceṣṭe devakāmānāṃ cetyadhidaivataṃ athādhyātmam atha ya eṣo'ntarakṣiṇi puruṣo dṛśyate saivarkasāma taduktaṃ tadyajustadbrahma tasyaitasya tadeva rūpaṃ yadumuṣyarūpaṃ yāvadamuṣyageṣṇau tau geṣṇai yannāma tannāma iti | atra saṃśayaḥ - vidyātiśayakarmotkṛṣṭatvaprāptātiśayaḥ kaściddevatāviśeṣo vā nārāyaṇo vā sākṣātparaśivoveti | pūrvapakṣastu - prabhākaramaṇḍale cakṣuṣi ca sarvopāsyatvena vyapadiṣṭaḥ puruṣo na maheśvaraḥ | kasmāt hiraṇyaśmaśrurityādinā saśarīratvaśravaṇāt | apāṇipādo'hamacintyaśaktiḥ paśyāmyacakṣussaśṛṇotyakarṇaḥ aśabdamasparśamarūpamavyayam ākāśavatsarvagataśca pūrṇaḥ khaṃ vāyurjyotirāpaḥ pṛthivī viśvasya dhāriṇī ityādiśrutiśateṣu parameśvarasya śivasya svādhiṣṭhānatvasāvayavatvaniṣedho dṛśyate | ya eṣontarāditye ya eṣontarakṣiṇī iti tasyādityādhāratvopadeśāt | devatāntaraparatvameva yuktam | parameśvarasya bhaktopāsanārthaṃ rūpavatvāṅgīkāre svecchayā jīvavaccharīravatvena duḥkhānubhūtirvyapadisyate | kiñca - ādityamaṇḍale cakṣuṣi ca upāsyaḥ puruṣo nārāyaṇa eva | puṇḍarīkākṣatvalocanadvayavatvādidharmaṇāṃ tasyaiva samucitatvāt | sāṅkhyasmṛtau - dhyeyassadā savitṛmaṇḍalamadhyavartī nārāyaṇassarasijāsanasanniviṣṭaḥ | keyūravānmakarakuṇḍalavān kirīṭī hārī hiraṇmayavapurdhṛtaśaṅkhacakraḥ || ityādinā bhagavatā kapilācāryeṇa maharṣiṇā sauramaṇḍalāntarvartitvahiraṇmayatvādidharmāṇāṃ nārāyaṇasyaiva vyapadepāt | parameśvaraparatve akṣiṇī iti dvivacanabādhāpi dṛśyate | api ca - kapyāsaṃ puṇḍarīkamevamakṣiṇī iti tasya nikṛṣṭamarkaṭāsanatulyapuṇḍarīkasādṛśyasyākṣṇorvyapadeśātsarvathā na parameśvaraparatvaṃ iti prāpte brūmaḥ - siddhāntastu - antastaddharmopadeśāt antaḥ - ya eṣo'ntarāditye ya eṣontarakṣiṇi ityādityākṣṇorantaḥ śrūyamāṇaḥ puruṣaḥ sākṣātparaśiva eva | kutaḥ taddharmopadeśāt | tasya maheśvarasya ye dharmāḥ ihopadiṣṭāḥ teṣāmasmin vākye upadeśāt | tadyathā tasyoditi nāma - sa eṣa sarvebhyaḥ pāpmabhyaḥ uditaḥ udeti havai sarvebhyaḥ pāpmabhyo ya evaṃ veda iti vākye tasyoditināmeti darśayitvā sarvakilviṣarahitatvena taddharmaśravaṇāt tasmāttadeva nirvacanamakṣipuruṣasyāpyupadiśati | ya ātmā'pahatapāpmā ityādau ca sarvakilviṣaśūnyatvaṃ parameśvarasyaiva śrūyate | tathākṣipuruṣe saivarkasāma taduktaṃ tadyajustadbrahma iti vākye tasyaiva ṛksāmādyātmakatvaṃ vyapadiśati | j kiñca - eṣa sarveśvara eṣa bhūtādhipatireṣa bhūtapāla eṣa seturvidharaṇa eṣāṃ lokānāmasaṃbhedāya ityādāvanitarasādhāraṇāḥ parameśvaradharmā bahavo nirdiṣṭāḥ | bhaktānugrahārthaṃ sarvavyāpakasya śivasya parabrahmaṇo hiraṇyaśmaśrutvādidharmaviśiṣṭadivyamaṅgalavigrahātmakatvena duḥkhaleśaprasaṅgaḥ triguṇātītaśuddhasattvapradhānacicchaktyātmakatvāt | jalāgnistambhanaśaktimatāṃ tatpratibandhakatvādarśanācca sarvaśaktiviśiṣṭasya vaśīkṛtamāyāśakteḥ parameśvarasya kimuvaktavyam tasmāccharīrasambandhe'pi sarvapāparāhityaṃ bhagavatī śrutireva pratipādayati | nārāyaṇasya prabhākarākṣyantarvartitvaṃ na sambhavati | sūryasya aṣṭamūrteśśivasya mukhyaśarīratvena śrutismṛtiprasiddhatvāt | rudrādhyāye - asau yo'vasarpati nīlagrīvo vilohitaḥ utainaṃ gopā adṛśaṃ na dṛśannudahāryaḥ ityādinā yo vilohitassan rudraḥ arkamaṇḍalavartī bhūtvā avasarpati - udayāstamaye sampādayituṃ pravartate | tatrābhivyaktaṃ puruṣaṃ rudraṃ śrutipāragā upāsate | tathā ca smṛtiḥ - sauramaṇḍalamadhyasthaṃ sāmbaṃ saṃsārabheṣajam | nīlagrīvaṃ virūpākṣaṃ namāmi śivamavyayam || sūryo mukhyaśarīraṃsyācchivasya paramātmanaḥ | tasmāttadantare nityaṃ dhyāyedyogī sadāśivam || sūryākṣidahareṣveva sāmbaṃ candrakalādharam | phullābjanayanadvandvaṃ dhyāyedyogī nirantaram || ityādi gautamabṛhacchātātapādiṣu sūryamaṇḍalāntarvartitvasya parameśvarasyaiva nirdeśānnānyārthoṃ yuktaḥ | kiñca - sūtasaṃhitāyāṃ jñānayogakhaṇḍe bhagavatā vyāsena parameśvaraparatvaṃ spaṣṭamuktam | vedārtho'yaṃ svayaṃ jñātvā tatrājñānaṃ pracakṣate | śrutismṛtipurāṇebhyo vedārthamupabṛṃhayet || ityādismṛtiṣu vedārthasya svayaṃ vettṛtvaniṣedhavyavasthāpanāt | athavā''kāśamadhyasthe bhrājamāne suśobhane | ādityamaṇḍale pūrṇe lakṣayojanaviśrute || sarvalokavidhātāramīśvaraṃ hemarūpiṇam | hiraṇmayaśmaśrukeśaṃ hiraṇmayanakhaṃ tathā || kapyādyāsanavannetraṃ nīlagrīvaṃ trilocanam | āgopādiprasiddhāntamambikārdhaśarīriṇam || so'hamityādareṇaiva dhyāyedyogī maheśvaram || iti vṛddhaśātātape - sauramaṇḍalamadhyasthaṃ viṣṇuvallabhamavyayam | ūrdhvaretaṃ virūpākṣaṃ sarvakāraṇakāraṇam || hiraṇmayaśmaśrukeśaṃ hiraṇmayanakhānvitam | kaṃ jalaṃ kiraṇaissamyakpibatīti prabhākaraḥ || kapiśabdena nirdiṣṭo vedavedāntapāragaiḥ | āsaṃ vikasanaṃ proktaṃ yogibhiḥ pāramārthikaiḥ || tasmādutphullavanajanayanadvayaśobhitam | cidacidviśvarakṣārthaṃ kṛpayā padmakośavat || mukulīkṛtasadvahninetraṃ śūladharaṃ vibhum | dhyāyedyogī mahādevaṃ jagajjanmādikaraṇam || ityādinā śivasyaiva sauramaṇḍalāntarvartitvadarśanāt | nīlakaṇṭhabhagavatpāda##- - kapyāsaṃ puṇḍarīkamevamakṣiṇī iti vākye tasya parameśvarasya lokānugrahārthaṃ sūryacandrātmakanetradvayaṃ vikasitaṃ mukulīkṛtaṃ tṛtīyalocanamiti vyākhyātam | tadyathā - kaṃ - jalaṃ raśmibhiḥ pibatīti kapiḥ - sūryaḥ tena āsaṃ - āsitaṃ - vikasitamityarthaḥ | puṇḍarīkaṃ yathā sphurati tathā maheśvarasya locanadvayam | tṛtīyalocanantu mukulīkṛtasvabhāvaṃ vikasitapuṇḍarīkasadṛśaṃ na bhavati kintu mukulīkṛtapuṇḍarīkasadṛśamityabhiprāyeṇa akṣiṇī iti dvivacanasya na tṛtīyalocanābhāvaparatvam | putratritayavantaṃ brāhmaṇaṃ prati dvau putrāvasyāgnikalpau ityukte dviputrasaṅkhyāgrahaṇaṃ na śeṣaputraniṣedhaparam kintu putradvayasyāgnisādṛśyaparaṃ evaṃ loke bahuśo veditavyam | paramaśivāsādhāraṇānāṃ hiraṇmayatvādiliṅgānāṃ nārāyaṇasyānupapatteḥ | sandhigdheṣu vākyaśeṣāt iti nyāyena sūtraviṣayasya sandigdhatvādatra vākyaśeṣoṅgīkriyata iti cet - mahopaniṣadi spaṣṭamuktam - ādityo vā eṣa etanmaṇḍalaṃ tapati ityanuvādavākyena prabhākaramaṇḍalaṃ nirdiśya ya eṣa etasmin maṇḍale'rcirdīpyate ityādinā''dityamaṇḍalaprabhāmupadiśya ya eṣa etasmin maṇḍalerciṣi puruṣaḥ iti maṇḍalābhimāniprabhākaraṃ pradarśya ya eṣo'ntarāditye hiraṇyamayaḥ puruṣaḥ ityādināntaryāmiṇaṃ nirdiśya punaḥ ādityo vai teja ojo balaṃ yaśaḥ ityādinā tasya prabhākarasya vibhūtimabhidhāya ya eṣa puruṣa eṣa bhūtānāmādhipatiḥ iti bhūtapatitvena vyapadiśya punaḥ kīdṛśaḥ puruṣaḥ ityākāṅkṣāyāṃ namo hiraṇyabāhave hiraṇyavarṇāya hiraṇyarūpāya hiraṇyapataye'mbikāpataya umāpataye paśupataye namo namaḥ ityupasaṃhṛtam | śatarudrīye - namo hiraṇyavāhatve senānye ityādiśrutisiddhahiraṇmayatvomāvepatitvapaśupatitvādidahrmāṇāmananya##- kamalalocanā nārī kamalākṣaḥ puruṣaḥ iti loke prayogadarśanāt sāmānyaviśeṣaliṅgayoḥ parasparavirodhe viśeṣaliṅgānusāreṇa vyākhyānaṃ nirṇetavyamiti nyāyāt śrutiviruddhasmṛteḥ prāmāṇyābhāvāt sāṅkhyasmṛteravaidikatvena smṛtyanavakāśādhikaraṇe bhagavatā vyāsena nirastatvācca atrodgīthavidyopāsyo hiraṇmayaḥ puruṣaḥ paramaśiva eveti siddham | mṛtyuñjayaṃ parityajya ye'nyadaivamupāsate | te mṛtyumukhamāviśya jāyante ca punaḥ punaḥ || kadannamapyanannasya pāyasānnamitīryate | adṛṣṭaśivapādasya tadviṣṇoḥ paramaṃ padam || ityādismṛtiṣu śivānyadevatopāsanasyaiva nirastatvāt sarvadā sūryamaṇḍalākṣyādisthāneṣu sākṣātcchiva eva mumukṣūṇāṃ dhyeya iti rāddhāntaḥ | asāvādityo brahma ityādiśrutau prabhākarasyāpi brahmatvopadeśādādityamakhaṇḍalāntarvartī hiraṇmayaḥ puruṣo hlāditya evetyāśaṅkāyāmāha - bhedavyapadeśāccānyaḥ || 22 || prabhākaracakṣurantaśśrūyamāṇaḥ puruṣo hyādityaśarīrābhimānijīvādanya eva | kasmāt bhedavyapadeśāt | antaryāmibrāhmaṇe ādityaparameśvarayorbhaidena vyapadeśāt | ādityahiraṇyagarbhanārāyaṇādipaśupāśabaddhajīvānāṃ sadā parabrahmatvaṃ nopapadyate | ya āditye tiṣṭhannādityādantaro yamādityo na veda yasyādityaśśarīraṃ ya ādityamantaro yamayatyeṣa ta ātmā'ntaryāmyamṛtaḥ ityādinā sarvāntaryāmitvenātra paramaśiva eva vyapadiśyate | yaḥ pṛthivyāṃ tiṣṭhan pṛthivyā antaro yaṃ pṛthivī na veda yasya pṛthivī śarīraṃ yaḥ pṛthivīmantaro yamayati yopsu tiṣṭhanadbhyo'ntaro yamāpo na viduryasyāpaśśarīraṃ yo'pontaro yamayati ityādinā pṛthivyādyaṣṭamūrtyantaryāmitvamaṣṭamūrtyātmakatvaṃ netareṣāṃ asambhavāt | kiñca - ahamekaḥ prathamamāsaṃ vartāmi ca bhaviṣyāmi ca nānyaḥ kaścinmattovyatiriktaḥ so'ntarādantaraṃ prāviśat diśaścāntaraṃ prāviśat so'haṃ nityānityo'haṃ vyaktāvyakto brahmābrahmāhaṃ prāñcaḥ pratyañco'haṃ ityādinā ātharvaṇaśrutau rudrasya parabrahmaṇaḥ brahmaviṣṇukālarudrādisarvātmakatvasya sarvāntaryāmitvasya ca vyavasthāpanāt yo rudro agnau yo apsu ya oṣadhīṣu yo rudro viśvā bhuvanānyāviveśa tasmai rudrāya namo astu ityādau ca tathā vyapadeśāt paramaśivāsādhāraṇāmṛtatvādiliṅgānāmanitarasādhāraṇatvāt śatarudrīyapraśaṃsāparajābālopaniṣadi etāni vā amṛtasya nāmadheyāni ityamṛtapadasya śivaparatvena nirdeśācca akṣyādityāntaḥ puruṣaḥ paramaśiva eveti siddham | asāvādityo brahma ityādiśrutīnāṃ annaṃ brahmeti vyajanāt ityādivadaupacārikatvam | loke śarīravācakapadānāṃ śarīribodhakatvānna doṣaḥ | na tatra sūryo bhāti na candratārakaṃ nemā vidyuto bhānti kuto'yamagniḥ | tameva bhāntamanubhāti sarvaṃ tasya bhāsā sarvamidaṃ vibhāti ityādiśrutiṣu sūryādīnāṃ parameśvaraprakāśena prakāśyatvaṃ spaṣṭamuktam | bhīṣā'smādvātaḥ pavate ityādau pavanasūryāgnīndramṛtyuprabhṛtīnāṃ parameśvarājñābhayāt svasvavyāpārapravṛttidarśanāt sūryādīnāṃ jīvānāṃ svato brahmatvaṃ nopadiśyate | nanu - subālopaniṣadi yasyātmā śarīraṃ yasyāpaśśarīraṃ yasyāvyaktaṃ śarīraṃ ityārabhya eṣa sarvabhūtāntarātmā'pahatapāpmā divyo deva eko | nārāyaṇaḥ ityādinā nārāyaṇasya sarvātmakatvāvagamāt rudreśvaramaheśvaraparameśvaraśivādiśabdānāṃ nārāyaṇaparatvenaiva samañjasatvāt nārāyaṇoaniṣadi tasyaiva paramakāraṇatvavyadeśācca netarasya parabrahmatvam | yajñadatta utpanno ghaṭo naṣṭaḥ ityādivadatiprasaṅga iti cet na prakaraṇādivaśenānyārthakatvāt | śarīravācakānāṃ śarīrivācakatvavyāptau śarīrapade vyabhicāra iti cet niṣkarṣaketarapadatvena viśeṣaṇāt | kiñca - ayutasiddhaprakāravācakānāṃ śuklaḥ paṭaḥ nīlamutpala ityādīnāṃ padānāṃ prakaraṇe mukhyatvāvagamāt agatprakāśakaṃ brahma sarvapadavācyaṃ iti cetanācetanasarvajagadupādānasya brahmaṇaḥ sarvapadavācyatvam ghaṭādyupādānapṛthivyādivācakatvavat iti cet - atra brūmaḥ - yo yaccharīravācakatvena saṅketitaḥ sa śarīravācakaḥ iti viśeṣavyāptirvivakṣitā uta sāmānyavyāptirvā nādyaḥ - śarīrapade vyabhicārāt | na ca niṣkarṣaketarapadatve satīti viśeṣaṇaṃ deyam | niṣkarṣaketaratvasya vaktumaśakyatvāt | tatkiṃ viśeṣavācakabhinnatvaṃ vā śarīravācakabhinnatvaṃ vā viśeṣaṇamātravācakatvaṃ vā nādyaḥ - śarīrapadasyāpi śarīratvaviśiṣṭaśarīravācakatvāt | na dvitīyaḥ aprasiddheḥ | śarīraśabdasyāpi tava mate sarvaśabdavācceśvaravācakatvāt | ata eva na tṛtīyaḥ - śarīrapadasyāpi śarīratvaviśiṣṭaśarīravācakatvena viśeṣaṇamātravācakatvāsambhavena vyabhicāratādavasthyāt | nāpi sāmānyavyāptiḥ sandhikāśarīravācakāśarīravācaka iti vyāptau śarīrapadasya śarīrāntyāvayaviceṣṭā bhogendriyāśrayaḥ iti nyāyaśāstroktaśarīralakṣaṇānusāreṇa ghaṭādāvapravṛtterīśvaraśarīratvāsiddhiḥ | na ca niyamyatvameva śarīratvaṃ vaktavyam | svāminiyamyabhṛtyavācakabhṛtyādipade svāmivācakatvābhāvena vyabhicārāt | na cāntaḥpraviśya niyamyatvaṃ śarīratvaṃ antaḥpraviṣṭena śilpinā niyamye dārupratimādau vyabhicārāt | na cāpṛthaksiddhatvaṃ niyāmakaviśeṣaṇaṃ antaḥpadavaiyarthyāt | na ca tāvadevāstu sādhakamiti vācyam | apṛthaksiddhadevadattaniyamyahastādi vācakeṣu hastādipadeṣu vyabhicārāt | na cāpṛthaksiddhaprakāratvaṃ rūpādipade ghaṭādivācakatvābhāvena vyabhicārāt | etena apṛthaksiddhaprakāravācakānāṃ prakārivācakatvaṃ iti vyāptiḥ pratyuktā | prakāratvasya nirvaktumaśakyatvāt | ghaṭādidharmavācakeṣu vyabhicārāt | aniṣkarṣapadatvasyātrāpi viśeṣaṇatve pūrvoktadoṣāpatteśca | nanu ghaṭādipadānāṃ pakṣatvāt devamanuṣyādipadānāṃ dṛṣṭāntatvāt śarīravācakatvasādhyatāyāṃ sāmānyavyāptau kathaṃ vyabhicāraḥ śarīrādipadānāmapi īśvaravācakatvena pakṣatulyatvāt | iti cenmaivam - vyāptigrahaṇaṃ pratyeva vyabhicārajñānasya pratibandhakatvāt | anyathā kāryatvena śarīrajanyatve sādhye ghaṭādau vyāptigrahe sati aṅkurādāvapi śarīrajanyatvasiddhiḥ syāt aṅkurādivyabhicārasthalasya pakṣatulyatvena atīndriyaśarīrasya kalpayituṃ śakyatvāt | vyabhicārahetutvābhāsamātrocchedāpatteḥ | vyāptau vyāptabhāge śarīrapadavaiyarthyāt vyāpyatvāsiddhiḥ sarvapadānāṃ bhagavadvācakatvena vyabhicārasthalābhāvāt | etena tadvāraṇāya śarīrapadasyāprayojakatvaṃ ca syāt | pṛthivyādipadānāṃ śarīravācakatve'pi śarīriparyantatve vipakṣabādhakatvābhāvāt | na ca brahmaṇi mukhyatvānupapattirvipakṣabādhikā nānārthagavādipadānāmiva svatantraśaktyantarakalpane'pi mukhyatvopapattau viśiṣṭaśakyasiddhiḥ | na ceṣṭāpattiḥ apasiddhāntāt | kiñca - padārthamātraśaktivādinā tvayā yathā vyavahārakāle bhāvna gṛhītāpi kāryānvite śaktiḥ anyalabhyatvapratisandhāne sati parityaktā | yathā tvayā gṛhītāpi sarvapadānāṃ śarīraviśiṣṭātmaśaktirgauravānyalabhyatvābhyāṃ parityājyā | anyathā kāryānvite śaktirapi na tyājyā syāt | kiñca - yathā śarīravācakānāṃ śarīriparyantatvaṃ kalpitaṃ evaṃ śarīrivācakānāmapi śarīravācakatvaṃ kuto na kalpyate devamanuṣyādipadeṣu tathātvadarśanāt | abhedavākyeṣu mukhyasamānādhikaraṇyopapādānarūpaphalasya tulyatvāt | nanu - viṣṇossarvapadavācyatvaṃ purāṇeṣu śrutaṃ iti cenna | yato vāco nivartante iti brahmaṇi vācyatvanivṛtterapi pratyakṣaśrutisiddhatvāt | etaireva doṣaiḥ prakāravācakānāṃ prakāriparyantatvamiti vyāptirnirastā veditavyā | kiñca - antaryāmibrāhmaṇe yasyātmā śarīraṃ iti vākyaṃ na śarīratvavidhāyakam | yacchabdayogaḥ prāthamyamityādyuddeśyalakṣaṇam | tacchabda evakāraśca syādupādeyalakṣaṇam iti nyāyena vidhiśaktipratibandhāt | na ca - yadāgneyo'ṣṭākapālaḥ itivadvidhāyakatvaṃ yuktam tasya lokaprāptārthatvāt | anyasya vidheyasyābhāvācca | iha tu eṣa ta ātmā'ntaryāmyamṛtaḥ iti vidhibhāgasya vidyamānatvāt daladvayenāpi svapratipādane anekārthavidhāne vākyabhedāpatteḥ | jāmitārthavādayogena upāṃśuyājamantarā yajati ityasya vidhitvavat taccetvaṃ yājñavalkya sūtramavidvān taṃ cāntaryāmiṇaṃ brahmagavīrudajase mūrdhā te vipatiṣyatīti ityarthavādayogādantaryāmitvasya jñeyatayā vidheyatvāt | tathā cānyataḥ prāptaṃ śarīratvamanuvādyam tacca na lokaprasiddham bhogāyatanatvaṃ pṛthivyādau tadabhāvāt | kintu niyamyatvamātram | tacca vyabhicāritvādasāramityuktam | vastutastu - antaryāmibrāhmaṇe antaryāmitvavidhānamamṛtapadavācyasya śivasyaiva na tu viṣṇorityuktam prāk | etāni ha vā amṛtasya nāmadheyāni iti śatarudrīyaviṣayakajābālavākyena amṛtapadasya rudravācakatvāvadharaṇāt kiṃ japyenāmṛtatvaṃ brūhīti sahovāca yājñavalkyaśśatarudrīyeṇeti ityupakramāt | nanu - eṣa sarvabhūtāntarātmā iti viṣṇorevāntaryāmitvaṃ vidhīyata iti cenna | so'ntarādantaraṃ prāviśat yo rudro agnau ityādinā rudrasyaiva parabrahmaṇaḥ antaryāmitvapratipādanāt | tasya bahuśrutisaṃvāditvāt | viṣṇorapi rudraśarīratvāt | tathā hi - brahmavādino vadanti yanna devatāyai juhoti | vasordhāreti agnirvaivasustasyaiṣā dhārā viṣṇurvasustasyaiṣā dhārā āgnāvaiṣṇavayarcā vasordhārāṃ juhoti bhāgadheyenaivainau samarthayati adho etāmevāhutimāyatanavatīṃ karoti yatkāma enāṃ juhoti tadevāvarundhe prāpnoti | rudro vā eṣa yadagnistasyaite tanuvau ghorānyā śivānyā | yacchatarudrīyaṃ juhoti yaivā'sya ghorā tanustāṃ tena śamayati yadvasordhārāṃ juhoti yaivāsya śivā tanūstāṃ tena prīṇati iti | yajussaṃhitāyāṃ śrūyate | tatra prītivācakena samarthayati | atrāgnerviṣṇośca rudraśarīratvābhāge tadubhayadevatākavasudhārāhutyā rudratanuḥ kathaṃ prītā bhavati viniyuktaviniyogavirodhāt | taduktaṃ śaivapurāṇe - ghorā tanūstava brahmannāpo dharmaśca candramāḥ | śivā tanūṃstava brahman sūryo viṣṇurhutāśanaḥ || iti | kaivalye - umāsahāyaṃ parameśvaraṃ prabhuṃ ityārabhya sa eva viṣṇussaprāṇassa kālo'gnissa candramāḥ | sa eva sarvaṃ yadbhūtaṃ yacca bhavyaṃ sanātanam ityantena sarvātmakatvaṃ śivasyaiva vyavasthāpitam | viśvaṃ bhūtaṃ bhuvanaṃ citraṃ bahudhā jātaṃ jāyamānaṃ ca yat | sarvo hyeṣa rudrastasmai rudrāya namo astu ityādiśrutyantareṣvapi spaṣṭamuktam | nanu - śivātanūriti śabdāntarāllokavyavahārasiddhanāmadheyabhedācca | agniviṣṇubhyāṃ śivātanūrbhinnā iti cenmaivam tābhyāṃ saha śivā tanūrbhinnetyaṅgīkāre vasudhārā''hutyā rudratanuprītiḥ kathamupapadyate viniyuktaviniyogavirodhāt nirākāṅkṣatvāt mantraliṅgvirodhāt vākyabhedāpatteśca | abhedāṅgīkāre na kaściddoṣaḥ | anyathā tapte payasi dadhyānayati sā vaiśvadevyāmikṣā vājibhyo vājinaṃ ityatra dravyarūpaguṇātkarmabhedavat devatārūpaguṇādapi karmabhedāpatyā vasudhārāhomabhedo'pi syāt | apūrvārdhatvāt dravyadevatayoḥ karmasvarūpatvāviśeṣāt | rudro vā eṣa yadagniḥ ityādervasudhārārthavādatve'pi devatādhikaraṇanyāyena mānāntarasaṃvādapratisaṃvādayorabhāve mantrārthavādayoḥ svārthe prāmāṇyāṅgīkārāt | atyantaparokṣārthatvaparihārāya nirālambanastutyayogācca sarvotkṛṣṭarudraśarīratvenaivāgniviṣṇustutisambhavāttaddvārā vasudhārāhutistutiriti siddhaṃ | viṣṇorapi rudraśarīratvam | kaurme īśvaragītāsūktam - yo hi nārāyaṇo'nanto lokānāṃ prabhuravyayaḥ | mamaiṣā paramā mūrtiḥ karoti paripālanam || iti | tatraiva ca viṣṇuvākyam - asyaiva cāparāṃ mūrtiṃ viśvayoniṃ sanātanīm | vāsudevābhidhānāṃ tāṃ māmavehi pitāmaha || iti | tasmādviṣṇurna sarvaśabdavācyaḥ | tathā ca prayogaḥ - vivādādhyāsitāssarve śabdāste viṣṇuvācakāḥ ityubhyavādisiddhaviṣṇuvācakaśabdatvāvacchinnabhinnatvāt ghaṭavat | na cāprayojakatvaṃ sarveṣāṃ viṣṇuvācakatve sarveṣāṃ śabdānāṃ paryāyatvaprasaṅgāt | na ca viśiṣṭaśaktibhedena aparyāyatvaṃ viśiṣṭaśaktyasaṃbhavasyoktatvāt ityalamativistareṇa | tasmādakṣyādityāntarvatitvaṃ netarasya sambhavati | iti saptamaṃ antaradhikaraṇam atha paramaśivasya prasādaliṅgātmakatvapratipādanam | evaṃ paramaśivasya brahmaṇaḥ nāmarūpādivaśādanyatrātivyāptimāśaṅkyāha - ākāśādhikaraṇam || 8 || ākāśastalliṅgāt || 23 || chāndogye śrūyate'sya viṣayaḥ - asya lokasya kā gatirityākāśa iti hovāca - sarvāṇi ha vā imāni bhūtānyākāśādeva samutpadyante ākāśaṃ pratyastaṃ yanti ākāśo hyevaibhyo jyāyān ākāśaḥ parāyaṇam iti | atrākāśaśabdena bhūtākāśaḥ paramaśivo vā vivakṣita iti sandihyate | kutaḥ ubhayorapi śrutinirdeśāt | tathāpi bhūtākāśe loke vedeṣu cākāśaśabdasya paṅkajādivadūḍhatvāt | paramaśivaikaparatve vinigamakābhāvāt | mukhyārthaparityāge īkṣatyadhikaraṇavirodhāpatteśca mānābhāvācca | ākāsādvāyuḥ ityādau ākāśasyaiva jagatkāraṇatvavyapadeśāt | khaṃ brahma ākāśa ātmā yadeśa ākāśa ānando na syāt ityādāvakāśasyaiva brahmatvopadeśāt | yato vā imāni bhūtāni jāyante ityādi śrutivihitajagajjanmādikaraṇatvamākāśasyaivāvagamyate | sarvāṇi ha vā imāni bhūtānyākāśādeva samutpadyante ityādinā tasyaiva spaṣṭamuktatvāt | sadeva somyedamagra āsīt ātmā vā edameka evāgra āsīt ityādiśrutisiddhasadātmaśabdavācyatvaṃ tasyaiveti ātmana ākāśassambhūta ityādinā''kāśasyātmajanyatvakathanamaupacārikameva | āpnotītyātmeti vyutpatyā tasyaivātmaśabdavācyatvaṃ niṣpratyūham | tasmādākāśaeva sarvakāraṇaṃ paraṃ brahmeti prāpte brūmaḥ - ākāsastalliṅgāt atra ākāśassākṣācchiva eva kṛtaḥ talliṅgāt - tasya parameśvarasya liṅgāt jagajjanmādikāraṇatvaliṅgāt na bhūtākāśa ityarthaḥ | tasmādvā etasmādātmana ākāśassambhūtaḥ ityādau parameśvarajanyatvanirdeśādākāśasya khaṃ vāyujyotirāpaḥ pṛthivī viśvasya dhāriṇī yatparaṃ brahma sarvātmā viśvasyāyatanaṃ mahat na bhūmirāpo na ca vahnirasti na cānilo me'sti na cāmbaraṃ ca ityādinā pañcamahābhūtavilakṣaṇatvanirdeśādātmanaḥ paraśivasya acetanabhūtākāśe īkṣaṇapūrvakajagatkāraṇatvādicetanadharmāsambhavāt | ākāśādvāyu ityādi śrutāvapi tadanupraviṣṭa-īśā nādisadyojātāntapañcabrahmātmakaparaśivakāraṇatvaṃ śrūyate | kiñca - sarvāṇi ha vā imāni bhūtānyākāśādeva samutpadyante ityanena nimittakāraṇatvaṃ ākāśaṃ pratyastaṃ yanti ityanenopādānakāraṇatvaṃ cābhidhīyate | ato jaḍabhūtākāśe jagadubhayakāraṇatvarūpaparameśvaraliṅgāsambhavāt jyāyān pṛthivyājyāyānantarikṣājjyāyān divo jyāyānebhyo lokebhyaḥ iti śrutau parabrahmaṇaśivasyetarānapekṣatayā sarvakāraṇatvaparāyaṇatvavyapadeśāt upakrame sadeva somyedamagra-āsīdekamevādvitīyaṃ tadaikṣata bahu syāṃ prajāyeyeti so'kāmayata bahusyāṃ prajāyeyeti ityādivākyagata satyasaṃkalpatvādiliṅgānāṃ bhūtākāśe samanvayāsaṃbhavāt | paramaśiva evākāśaśabdavācya iti siddham | ityaṣṭamamākāśādhikaraṇam atha śivasya caraliṅgātmakatvanirūpaṇam atha prāṇādhikaraṇam || 9 || nanu ākāśasya parabrahmatve upakramopasaṃhāravirodhāt māstu brahmatvamākāśasya prāṇasya jagajjanmādikāraṇatvavyapadeśādbrahmatvamastu ityāśaṅkāyāmāha - ata eva prāṇaḥ || 24 || chāndogye paṭhyate'sya viṣayaḥ prastotaryā devatā prastāvamanvāyattā iti prastutya - katamā sā devateti prāṇa iti hovāca sarvāṇi havā imāni bhūtāni prāṇamevābhisaṃviśanti prāṇamabhyujjihate saiṣā devatā prastāvamanvāyattā tāṃ cedavidvān prāstoṣyaḥ mūrdhā te vipatiṣyati iti | atrodgīthavidyoktaprāṇaśabdasya prāṇavāyuḥ parameśvaro vā vācya iti saṃśayaḥ | tadubhayavidhaliṅgadarjanāt | prāṇabandhanaṃ hi saumyamanaḥ prāṇasya prāṇaḥ sarvāṇi ha vā imāni bhūtāni prāṇamevābhisaṃviśanti prāṇamabhyujjihate prāṇāddhyeva khalvimāni bhūtāni jāyante prāṇena jātāni jīvanti prāṇaṃ prayantyabhisaṃviśaṃtīti namaste vāyo tvameva pratyakṣaṃ brahmāsi vijijñāsīta vaktāraṃ vidyāt prāṇa eva prajñātmedaṃ śarīraṃ parigṛhyotthāpayati yadā vai puruṣassvapiti tatprāṇastarhi vāgapyeti prāṇaścakṣuḥ prāṇaśśrotraṃ prāṇo manaḥ sa yadā budhyate jīvaḥ prāṇādevātha punarjjāyate iti prātyakṣikaśrutiśatena bhūtaprāṇavāyoreva sarvakāraṇatva sarvādhikatvavyavasthāpanāt śrutismṛtipurāṇaśateṣu prāṇaśabdasya bhūtavāyuparatvanirdeśadarśanāttasyaiva sākṣātparabrahmatvam | iti ceducyate - prāṇaśabdenātra ṣaṭsthalātmakaparaśiva eva vyapadiśyate pūrvavadatrāpi paramaśivaliṅgabāhulyadarśanāt | paramaśivadharmāvacchinnabhūtasaṃveśanodgamanakarmatvaṃ vākyaśeṣe dṛśyate | yadā vai puruṣassvapiti prāṇaṃ tarhi vāgapyeti iti vākye sarvavyāpāraśūnyasuṣuptidaśāyāṃ prāṇavyāpārasadbhāve'pi puruṣavyāpāradarjanāt acetanasya prāṇasya jāgradavasthāyāṃ sarvendriyaniyāmakatvaṃ suṣuptau kāraṇaśarīrānupraveśitvaṃ sarvathā na sambhavati tasmātprāṇaśabdasya paramaśivaparatvaṃ niṣpratyūham | tathā kaivalye - umāsahāyaṃ parameśvaraṃ prabhuṃ ityārabhya sa eva viṣṇussa prāṇassa kāle'gnissa candramāḥ ityādinā paramaśivasyaiva sarvātmakatvanirdeśātprāṇaśabdenātra netaro'bhidhīyate | iti navamaṃ prāṇādhikaraṇam atha paramaśivasya śivaliṅgātmakatvapratipādanam jyotiradhikaraṇam || 10 || antastaddharmopadeśāt ityanena paraśivasya brahmaṇassarvāṃtaratvena mahāliṅgātmakatvaṃ prasādhya ākāśastalliṅgāt ityanena tasyaivākāśāntaratvena prasādaliṅgatvaṃ nirdiśya atha eva prāṇaḥ iti sūtre tasyaiva prāṇaprakṛtika caraliṅgatvamupadiśya punassūtratrayeṇa śivaliṅga-guruliṅgācāraliṅgāni darśayati - jyotiścaraṇābhidhānāt || 25 || chāṃndogye śrūyate'sya viṣayaḥ - atha yadataḥ paro divo jyotirdīpyate viśvataḥ pṛṣṭheṣu sarvataḥ pṛṣṭheṣvanuttameṣu lokeṣvidaṃ vāva tat yadidamasminnantaḥ puruṣe jyotiḥ iti | atra jyotiśśabdena vaiśvānara-sūryacandrādidevatāntaraṃ nirdiśyate uta prabhākarādisthūla-sūkṣmacidacitprapañcaprakāśakaḥ parameśvaraḥ iti viśayaḥ | tadubhayavidhaliṅgabāhulyāt | tathāpi sūryacandrādijyotiṣāṃ jyotiṣṭvaṃ yuktam | tamonivārakatvadarśatādādityādijyotiṣaḥ | tahā dīpyate jyotiśabdena prabhākārāditejonirdeśācca | nirviśeṣasya śivaliṅgātmakasya parabrahmaṇaḥ na mukhyatvena dīpyamānatvaṃ saṃbhvati | śrutyuktadyumaryādāyāsteṣāmeva siddhatvāt | sarvātmakasya sarvādhiṣṭhānasya sarvakāraṇasva sarvathā dyumaryādāvirodhāt pūrvoktameva samaṃjasam | nanu paro divo jyotirdīpyate iti vākyena parajyotirvyapadeśāt kāryabhūtajyotiṣāṃ tathātvābhāvāt sarvavyāpakatayā brahmaṇa eva dyumaryādāvatvaṃ samañjasatvādbhaktopāsanāprayojanatvācca vyapadiśyate na tu trivṛtkṛtajyotiḥparatvam - iti cenna - agniragre prathamo devatānāṃ asāvādityo brahma ityādiśrutiṣu vaiśvānarādyupāsanasya saprayojanatvadarśanāt tāsāṃ trivṛtaṃ trivṛtamekaikāṃ karavāṇīti iti śrutau trivṛtjyotiṣo jhakhaṇḍatvadarśanālloke vyomāntaratvam | tasyaiva mukhyatvāt nānyārthakatvam | sarvatra prakāśamānasya vaiśvānarādijyotiḥ paradivyaśabdau mumukṣūpāsanārthamupadiṣṭau | tasmānnāntaraviśeṣavirodhaḥ | sarvādhiṣṭhānasya śivasiṅgātmakasya parabrahmaṇaḥ prādeśamātraviśeṣakalpanāyogāt | sarvataḥ pṛṣṭheṣvanuttameṣūttameṣu lokeṣu iti pradeśaviśeṣakalpānāśrutiḥ kāryarūpavaiśvānarādijyotiḥparatvameva nirdiśati | nanu idaṃ vāva tadyadidamasminnantaḥ puruṣe jyotiḥ iti kaukṣeyajyotiṣiparajyotiṣṭvaparamātmatvopadeśādatrāpi jyotiśśabdaḥ paramātmaparaḥ iti cenna | sārūpyamātraṃ hyatropadiśyate | kiñca - yathā tasya bhūriti śiraḥ ekaṁ hi śiraḥ ekametadakṣaraṃ iti śrutau sāvayavatvopadeśāt kaukṣeyasya tejasaḥ prākṛtatejaḥparatvaṃ niṣpratyūham | tasyaiṣā dṛṣṭiryatraitadasmin śarīre saṃsparśenoṣṇimānaṃ vijānāti tasyaiṣā śrutiryatraitatkarṇāvapi gṛhya ninadamitra nadadhurivāgnerjvalata upaśṛṇoti | tadetadṛṣṭaṃ ca śrutaṃ cetyupāsīta cakṣuṣyaśśruto bhavati ya evaṃ veda ya evaṃ veda iti auṣṇyaghoṣa darśanaśravaṇādidharmāṇāṃ paramaśivaparatvāsambhavāt | athavā paro divo jyotiḥ iti vākye puruṣāntarvartitvena nirdiśyamāno jāṭharāgnirvā syāt | sarvathā parameśvarapakṣo na vidhīyate | iti cet - atrocyate - jyotiścaraṇābhidhānāt atra jyotiśśabdena śivaliṅgātmakaṣaṭsthalabrahmaiva vyapadiśyate | kasmāt caraṇābhidhānāt | pādābhidhānādityarthaḥ | etāvānasya mahimā ato jyāyāṁśca pūruṣaḥ pādo'sya viśvā bhūtāni tripādasyāmṛtaṃ divi iti pūrvasmin vākye pādo'sya viśvā bhūtāni ityanena jyotiṣaḥ paramaśivasya ekāṃśatayā viśvabhūtātmakakāryavibhūtirvyapadiśyate | tripadisyāmṛtaṃ divi ityanena catuṣpādasyetyatra tripādamṛtaṃ dyusaṃbandhirūpaṃ nityaiśvaryaṃ kāraṇavibhūtirnirdiśyate | dyuśabdasyākāśavācitvāt paro divo jyotirityākāśāntarvartitvasya sūryādīnāṃ sambhave'pi niratiśayadīptimatvasyāsaṃbhavāt tatparigrahe prakṛtahānāprakṛtaprakriyādoṣaprasaṅgāt jyotiśśabdena brahmaiva nirdiśyate | na tatra sūryo bhāti na candratārakaṃ nemā vidyuto bhānti kuto'yamagniḥ | tameva bhāntamanubhāti sarvaṃ | tasya bhāsā sarvamidaṃ vibhāti hiraṇmaye pare kośe virajaṃ brahmaniṣkalaṃ tacchubhraṃ jyotiṣāṃ jyotiryattadātmavido viduḥ taṃ devā jyotiṣāṃ jyotirāyurhopāsate'mṛtam ityādiśrutiśatena paramaśivasyaiva parajyotiṣṭvavyavasthāpanāt | kiñca - śāṇḍilyavidyāyāṃ parajyotissvarūpatvaṃ parameśvarasyaivopadiśyate | kāryajyotiṣi dyumaryādatvasambhave'pi asya brahmaprakaraṇatvāt jāṭharāgnisūryādipiricchinnakāryajyotiṣāṃ sarvadyusambandhitvaṃ sarvāntaratvaṃ ca sarvathā na sambhavati | nanu yena sūryastapati tejaseddhaḥ iti śrutyā cakṣurgrāhyapratyakṣajyotiṣyeva jyotiśśabdo hyanuvartate | iti cenna - tathā vinigamakābhāvāt | vā caivāyaṃ jyotiṣāśte mano jyotirjuṣatāṃ ityādau tato'nyatrāpi prayogadarśanāt | yt sthūla sūkṣmacidacitprapañcāvabhāsakaṃ tat jyotirvāpayena bodhyate | niravayavasyāpi parabrahmaṇo bhaktopāsanārthaṃ hṛdayādipradeśeṣu sāvayavatvopāsanaṃ na virudhyate | tadubhayasyāpi brahmaṇasvābhāvikatvāt | dvevāvo brahmaṇo rūpe iti | śrutidarśanāt | kiñca - hṛtpuṇḍarīkaṁ virajaṃ viśuddhaṃ ityādinā hṛdayapuṇḍarīkaṃ pradarśya umāsahāyaṃ parameśvaraṃ prabhuṃ trilocanaṃ nīlakaṇṭhaṃ praṣāntaṃ | dhyātvā munirgacchati bhūtayoniṃ samastasākṣiṃ tamasaḥ parastāt ityantena sāvayavaparameśvaropāsanasya niravayavasākṣicaitanyaprāpakatvopadeśāt kaukṣeyaśrutivihitajyotiḥ pratīkopāsanamapyaviruddham | jāṭharāgnisūryādīnāṃ pādacatuṣṭayavatvādarśanāt parameśvaraparatve śrutyuktayāvaddharmasaṃbhavāt jyotiśśabdasya tatpraratvaṃ niṣpratyūham | atha śivasya guruliṅgātmakatvanirūpaṇam gāyatrī vā idaṃ sarvaṃ iti śrutau sarvātmakatmapādacatuṣṭayavattvayorgāyatrīdevatāyāṃ darjanātsaivātra jyotiśśabdena vyapadiśyate ityāśaṃkyāha - chandobhidhānānneticenna tathā cetorpaṇanigamāttathā hi darśanam || 26 || pūrvasūtre jyoniśśabdena śivaliṅgākhyaṃ paraṃ brahma prasādhya paramaśivavimarśaśaktyātmakagāyatrīvākyadvārā guruliṅgamupadiśati | gāyatrī vā idaṃ sarvaṃ iti gāyatrīmupakramya tāmeva bhūtapṛthivīśarīra-hṛdaya##- tadetadṛcāmyanūktaṃ tāvānasya mahimā ityādinā tasyāssarvātmakatvādidharmānnirdiśya yadvai tadbrahma iti candaso brahmaśabdavyavasthāpanāt pūrvasūtroktaḥ paramaśiva evātra na vyapadiśyayate iti tenna - tathāceterpaṇanigamāt ceto'rpaṇasya citāvikṣepasya nigamāt kathanāt gāyatrīśabdenātra na hi chandomātragāyatryupadiśyate | chandomātragāyatryāḥ sarvātmakatvāsambhavāt paramaśivasyaiva gāyatrīcetorpaṇamiha nigamyate | brahmaṇaḥ paraśivasya gāyatrīsādṛśyānusandhānaṃ phalāyopadiśyata ityarthaḥ | sambhavati ca pādosya viśvā bhūtāni tripādasyāmṛtaṃ divi iti catuṣpado brahmaṇaścatuṣpadayā gāyatryā sādṛśyam | catuṣpādā gāyatrī ca kvaciddṛśyate tadyathā tathāhi darśanaṃ anyatrāpi bāhyābhyāntareṣu daharapuṇḍarīkasūryākṣyādisthāneṣu sāvayavatvena liṅgarūpeṇa aṇvādirūpeṇa ca parabrahmopāsanaṃ dṛśyata iti darśanaṃ dṛṣṭamiti bhāvaḥ | kaivalye - hṛtpuṇḍarīkaṃ virajaṃ viśuddham ityārabhya hṛdayapuṇḍarīkaṃ paramātmasthānatvena nirūpya umāsahāyaṃ parameśvaraṃ prabhuṃ trilocanaṃ nīlakaṇṭhaṃ praśāntaṃ | dhyātvā munirgacchati ityādinā parameśvarasya sāvayavātmakaṃ rūpaṃ mumukṣūṇāṃ dhyeyamiti nirūpitam | yajuśśākhāyāṃ nidhanapataye namaḥ ityārabhya etatsomasya sūryasya sarvaliṅgaṃ sthāpayati pāṇimantraṃ pavitram ityantaṃ liṅgasya parabrahmātmakatvena sarvairupāsyatvaprakaṭanāya pratipadaṃ namaskārapūrvakaṃ śrutirhi pratipādayati | ataḥśivaliṅgārādhanamapi śrotriyairvaidikairbrāhmaṇairavaśyaṃ kartavyam | aṇoraṇīyān mahatomahīyānātmā guhāyāṃ nihito'sya jantoḥ | tamakratuṃ paśyati vītaśoko dhātuḥ prasādānmahimānamīśaṃ ityanenāṇurūpopāsanamapi parameśvarasya bahudhānyatra dṛṣṭam | tasmāt gāyatrī vā idaṁ sarvam iti śrutau nākṣarāvacchinnamātragāyatryāḥ sarvātmakatvamupadiśyate kintu gāyatryavacchinnajagatkāraṇaṃ brahmaiveha sarvaṃ iti vyapadiśyate | atha gāyatryāḥ guruliṅgātmaktvanirūpaṇam | nanu - yo devassavitāsmākaṃ dhiyo dharmārthagocarāḥ | prerayedasya yadbhargastadvareṇyamupāsmahe || iti smṛtau tasyāssūryapratipādakatvadarśanāt kathaṃ śivapratipādakatvam iti cenna ##- nighaṇṭuvaśādbhargapadasya śive rūḍhatvāt saviturvareṇyamiti sūryādidevatātvasya āsatyena agniṃ dūtaṃ kadrudrāya ityādergrahayajñe bodhāyanoktasya vivakṣitatvāt | vareṇyapadasya sasambandhikatvena sambandhisākāṅkṣatvāt sannihetena savitṛpadena janitānvayabodhakatvāt | yacchabdasyāpi viśeṣaṇapadatvena samānaliṅgavibhaktivacanaviśeṣyasākāṅkṣatvāt bhargapadasya tādṛśatvena tadanvayayogyatvāt | tatra napuṃsakatvasya yo bhargaḥ - saḥ dhiyaḥ dharmādigocarāḥ prerayet | saviturvareṇyaṃ taddhīmahīti vākyānvayasambhavāt | anyathā yacchabdasya viśeṣyādhyāhāraṃ vināṅanvayādadhyāhārasya ca jaghanyatvādasya mantrasya sūryatejaḥparatve brahmavidyātvābhāvāt vareṇyapadena brahmatejo lābhe ṣaṣṭhyantasavitṛpadavirodhāt adhiṣṭhānatvavivakṣāyāṃ adhikaraṇatvasyopayuktatvādanyatvābhāvena śeṣaṣaṣṭhyāpi saṃgrahābhāvāt saptamyantena savitṛpado na sammataḥ kintu tadadhidevaśivapraḥ | tasyaivānādiprajñāprerakatvāt | taduktaṃ mantropaniṣadi - yadā tamastaṃ na divā na rātrirna sannacāsacchiva eka kevalaḥ | tadakṣaraṃ tatsaviturvareṇyaṃ prajñā ca tasmātprasṛtā purāṇī iti | gītāsu ca - tameva cādyaṃ puruṣaṃ prapadye yataḥ pravṛttiḥ prasṛtā purāṇī iti - smṛtivākyārthastu savitā - pūñ - prāṇiprasave iti dhātoḥ sakalaprāṇijanakaḥ dīvyatīti devaḥ sakalapāpabhañjakatvādbhargo haraḥ asmākaṃ dhiyaḥ - buddhīḥ dharmādigocarāḥ prerayatu | yasya bhargasya vareṇyaṃ viśvādhikaṃ yatsvarūpaṃ hiraṇmayaṃ ya eṣontarāditye hiraṇmayaḥ puruṣaḥ asau yo'vasarpati nīlagrīvo vilohitaḥ iti śruteśca nīlagrīvatvādiviśiṣṭamupāsmahe iti | taduktaṃ kūrme vyāsagītāsu vyāsena - prapadyetatparaṃ tattvaṃ vareṇyaṃ savituśśivam | prapadye tvāṃ virūpākṣaṃ bhūrbhuvassvassvarūpiṇam || iti | na ca savitṛpadarūḍhityāgadoṣaḥ | mantrapadarūḍhityāgāpekṣayā smṛtivākyasya padarūḍhityāgasya ślādhyatvāt | tatpakṣe mantrasthasavitṛpadarūḍhilakṣaṇe brahmavidyātvānupapatteruktatvāt | sasambandhikavareṇyapadasyāvivakṣitārthatvaṃ tvaptakṣe śrutismṛtyossamānamityevaiko doṣaḥ | atra kecit - gāyatrīmantrasthapadānāmevaṃ padayojanāṃ kurvanti | devasya dīpyamānasya savitussūryasya madhye yo bhargaḥ paramaśivaḥ saḥ asmākaṃ dhiyaḥ dharmādigocarāḥ buddhīḥ pracodayāt - prerayati vareṇyaṃ varaṇīyaṃ upāsyamityarthaḥ | brahma dhīmahi dhyāyemetyanvayo bodhyaḥ atra saviturmadhye it madhyapadamadhyāhartavyam | śrutyantare tathā darśanāt | ya eṣo'ntarāditye hiraṇmayaḥ puruṣo dṛśyate ityādi | apare - prābhākarasyāpi śivopāsakatvamataṃ mantre vyācakṣate | yo bhargaḥ paramaśivaḥ no'smākaṃ dhiyaḥ dharmādigocarāḥ śemuṣīḥ pracodayāt prerayati tat tamityarthaḥ chāndasatvānnadoṣaḥ savitussūryasya vareṇyaṃ varaṇīyaṃ upāsyamityarthaḥ | paramaśivaṃ dhīmahi dhyāyema | ātmavān ko jitakrodho dyutimān ko'nasūyakaḥ | kasya vibhyati devāśca jātaroṣasya saṃyuge || etadicchāmyahaṃ śrotuṃ (rāmā bāla. 1, 4) iti rāmāyaṇādiṣu loṅgavyatyayasya dṛṣṭatvāt prabhusaṃmite vede liṅgavyatyayavacanavyatyayādīnāṃ kimu vaktavyam iti | anye kecit - rūḍhiryogamapaharatīti nyāyamullaṃbya rūḍhyā akuṇṭhitaśaktikaṃ mūkaśabdatulyaṃ yogamāśritya śivaparamiva īśvare rūḍhaṃ bhargapadaṃ aśive aparameśvare varṇayanti gopaṅkajādiśabdanāṃ kharaśaivālādivācakatvavat | anyathā arthāntarakalpane gāyatryupāsanāyā viparītaphalāpatteḥ | kiñca - yathendraśatrussvarato'parādhāt itivat svarabhaṅgaprasaṅgastyāt | taduktaṃ caturvedavedāntabhāṣyakāreṇa haradattācāryeṇa - śrīkaṇṭhabhargapadamapyanaghaṃ tavādyaṃ tejaḥ paraṃ bhavati cedhruvamādyudāttam | tasmādadanta iti kośavaśādavaimi mārtāṇḍamaṇḍalagataśśiva eva nānyaḥ || iti | he śrīkaṇṭha ! tava anaghaṃ pāparahitaṃ ādyaṃ bhargapadamapi tejaḥ paraṃ bhavati cet bhargo devasya ityādyudāttaṃ dhruvaṃ kila tatprerakatvodāttatve sati śiṣṭasvareṇa gakārātparasyākārasyānudāttatve ca śrūyamāṇasvarabhaṅgāpatteḥ | bhargaśabdasyākārantatve tu bhakārātparākārasya anudāttatve sati śiṣṭasvareṇa anudāttatve udāttasya parānudāttasya svaritatve ca śrūyamāṇassvarassiddhaḥ | tasmādadanta iti | tasmāt udāttatvakāraṇāt adanta iti kośavaśāt abhidhānaśāstrādavaimi | ato mārtāṇḍamaṇḍalagataśśiva eva | kiñca maitrāvaruṇaśākhāyāṃ - bhargo devasya dhīmahi savitā vai devaḥ - yasya bhargākhyā taṃ cintayāmi iti | tathaiva eṣarudra bhargākhyo brahmavādino vadanti iti śrutyantarepi kassavitā kā sā gāyatrī iti praśnamupakramya tasyaiva prathamaḥ pādaḥ dvitīyaḥ pādo bhargamayaḥ ityatrāpyadanta eva bodhyate | tasmātprātyakṣikasarvaśrutiviruddhā yodevassavitā'smākaṃ iti | sāṃkhyasmṛtistu sūryaparatve'pi mukhyavṛtyā paraśivabodhiketi na doṣaḥ | tathāpi sāṃkhyasmṛtittvāttāntrikaparigrāhyaiva | kiñca - bhargo devasya rudrātmane śikhāyai vaṣaṭ ityādau tatprakaraṇe paraśivaparatvaṃ spaṣṭamuktam nanu - ākāśāptatitaṃ toyaṃ yathā gacchati sāgaram | sarvadevanamaskāraḥ keśavaṃ prati gacchati || ityādau nārāyaṇasya sarvadevatādhipatitvadarśanāt bhargapadavācyatve tasyaiveti cenna | pañcaśīrṣopanayane viniyogaḥ iti sandhyāvandanasya pañcaśīrṣaviśiṣṭe upanayane upari nayanaṃ yasya tasmin trilocane paramaśive viniyogadarśanāt tadupakrame parameśvaraprītyarthamiti taduddeśavinyāsācca | kiñca - gāyatryātmakaśakteḥ paramaśivābhinnaśaktitvātparameśvaradharmāṇāmatra bhūyastvācca bhargaśabdavācyo netaraḥ | kiñca - sarvadevanamaskāraḥ keśavaṃ prati gacchati iti smṛtirapi sāṃkhyasmṛtiprakaraṇapaṭhitatvānnāṅgīkaraṇīyā | smṛtyanavakāśādhikaraṇe bhagavatā vyāsena nirākṛtatvāt viniyogānusāreṇārthagauravaṃ yuktam | tadbhinnadevatāntaraparatve - muktāvidumanīlahemadhavalacchāyairmukhaistrīkṣaṇairyuktābinndunibaddha##- gāyatrīṃ varadābhayāṃkuśakaśāśśubhraṃ kāpālaṃ gadāṃ śaṅkhaṃ cakramahāravindayugalaṃ hastairvahantīṃ bhaje || iti gāyatrīdhyānaśokavirodho durnivāraḥ | gāyatryāḥ bhargapadavācyatve sāvitrīte kutaḥ prasiddhiḥ iti cet - savitṛpadaprayogāt prabhākarasyāpi śivātmakatvaṃ asau yo'vasarpati ityādinā pūrvamevoktam stomaṃ vo adya rudrāya sikvase kṣayadvīrāya namasā vidhiṣṭanā iti sāmaśrutau sarvadevatānamaskārastotrayoḥ paraśivaparatvena nirdeśāt sa eva viṣṇussa prāṇaḥ iti kaivalye tasyaiva sarvātmakatvopadeśācca na namaskārādhipatitvaṃ nārāyaṇasya | nocecchṛtivirodhaprasaṅgaḥ | śrautavidherbalīyastvāt | loke amātyādisamapitadravyādhipatitvaṃ śivasyaiva niṣpratyūham | upanayane viniyogaḥ ityatra kecit upasṛtyaṃ nayati prāpayatītyarthāntaraṃ kalpayanti | tadasaṅgataṃ pūrvavākye pañcaśīrṣa iti taduttaratra ca netratrayāya vauṣaṭ ityananyasādhāraṇadharmaśravaṇāt | gāyatrīprakaraṇe bhargaśabdasya rudravācakatvaṃ adantatvaṃ ca śrutisaṃmatam | tasmādgāyatrīpratipādyatvaṃ dyusambandhitvaṃ ca tasyaiveti siddham | atha śivasya acāraliṅgātmakatvanirūpaṇam evaṃ gāyatrīpratipādyatvena guruliṅgātmakatvaṃ parameśvarasya prasādhya tadvadācāraliṅgātmakatvaṃ sūtrāntareṇāha - bhūtādipādavyapadeśopapatteścaivam || 27 || atra gāyatrīvākyopadiṣṭaguruliṅgātmakaparaśiva evācāraliṅgātmatvena vyavahniyate | kutaḥ bhūtādipādavyapadeśopapatteḥ | na hyakṣarasanniveśātmakagāyatryāḥ bhūtādipādavyapadeśopapattirupapadyate | etā ete pañcabrahmapuruṣāḥ iti śrutiḥ - pūrvaṃ parabrahmaṇaśśivasyaprakaraṇatvena saṅgacchate | tadyathā gāyatryātmakasya paraśivasya hṛdayapuṇḍarīkāvacchinnopāsanāṅgatvena sadyojātādipañcabrahmavyūhavidhyarthaṃ tasya vā etasya hṛdayasya pañca devasuṣayaḥ ityādivākyaṃ tatra te vā ete pañca brahmapuruṣāḥ | iti śrutam | tathācopāsanāṅgāna sadyojātādipañcabrahmapuruṣāṇāṃ daharapuṇḍarīkasuṣireṣu sthitānāṃ pañcabrahmatvokteḥ | daharacchidreṣvapi teṣāṃ parabrahmasambandho'vagamyate | pañcaprāṇapañcabhūtādhidaivasadyojātādipañcabrahmavyūhebhyaḥ paraṃ brahma paraśiva ityucyate | sa eva paśupāśavimocanassarvopāsyaḥ | gāyatrīmātraparatve tadaṅgānāṃ pañcabrahmapuruṣāṇāṃ brahmātmakatvavirodho durnivāraḥ | tasmāddaharasuṣireṣu pañcabrahmasambadhāttatrasthāpañcabrahmaṇāṃ paramaśivasambandhasadbhāvāt pañcabrahmapuruṣaśrutyupapattiḥ | hṛdayapuṇḍarīkasya prāgdakṣiṇapaścimottarordhvamukhasthāssadyojātādipañcabrahmapuraṣāḥ | tasmādgāyatrīvākye brahmaiva pratipādyate | jyotirvākye dyusaṃbandhāttadeva pratyabhijñāyata iti siddham | bhūtādīnāṃ pādānāmavayavānāṃ vyapadeśasya brahmaṇyopapatteḥ upapannatvācca | evaṃ gāyatrīśabdena gāyatryavacchinnaṃ brahmaivocyata iti sūtrārthaḥ | nanu - pādo'sya viśvā bhūtāni tripādasyāmṛtaṃ divi iti puruṣasūkte'pi bhūtādipādacatuṣṭayavattvaṃ nārāyaṇasyaiva vyapadiśyata iti tasminnapi dyusambandhitvadyotanāt vedāhametaṃ puruṣaṃ mahāntam ityādinā tasyaiva tamaḥparatvanirdeśāt nānyaḥ panthā vidyate'yanāya ityādinā tajjñānasyaiva mokṣakāraṇatvopadeśācca tatparatvameva yuktam | nanu - puruṣo vai rudraḥ ityādau rudrasyāpi puruṣaśabdavyapadeśāttatparatvaṃ kiṃ na syāditi cenna | hrīścate lakṣmīśca patnyau aho rātre pārśve iti vākye anitarasādhāraṇalakṣmīpatitvaliṅgadarśanāt | chāndogyabrāhmaṇe idaṃ viṣuḥ pakṣaḥ saviṣṇuḥ prakāvyamuśaneva bruvāṇaḥ iti vārāhamantyaṃ puruṣaṃ vratetat iti ca | eṣā vaiṣṇāvī nāma saṃhitā etāṃ prayuñjan viṣṇuḥ prīṇāti iti vaiṣṇavasaṃhitātvanirdeśena ātharvaṇāṣṭādaśamahāśāntiṣu tattaddaivatvamantraviniyojanāvasare vaiṣṇavyāṃ puruṣasūktam iti vaiṣṇavyāṃ śāntau viniyojanena śaunakabodhāyanādismṛtiṣu bahudhā nārāyaṇasamārādhane viniyojanena viṣṇupurāṇādiṣu puruṣasūktārthaprakriyayā nārāyaṇastutidarśanena ca tadarthaprakāśakallāndogyasyāpi tatparatvameva yuktaṃ iti cet | atha puruṣasūktam śivaparatvapratipādanam atrocyate - upakramopasaṃhārādiṣaḍvidhatāptaryaliṅgaiḥ puruṣasūktamapi śivaikaparatvena nirdiśyate | puruṣo vai rudraḥ puruṣaṃ kṛṣṇapiṅgalaṃ purātano'haṃ puruṣo'hamīśaḥ ityādiśrutiśatena puruṣaśabdasya śivaparatvena vyavasthāpanāt tatreśānapadasya śive rūḍhatvācca | kiñca - śivakeśavayoḥ puruṣatvaprakṛtitve śrutismṛtipurāṇāgāmasiddhe sāmānnāyarudrasūkte ekaiva śaktiḥ parameśvarasya prayojanārthāya caturvidhā'bhūt | bhoge bhavānī puruṣeṣu viṣṇuḥ krodhe ca kālī samareca durgā || iti ādityapurāṇe viṣṇuṃ prati śivavacanam - prakṛtistvaṃ suraśreṣṭha puruṣo'haṃ na saṃśayaḥ | tvanmayaṃ manmayaṃ sarvamavyaktapuruṣātmakam || iti skānde - puruṣo nāma sampūrṇassāmbamūrtissanātanaḥ | vāsudevaḥ parāśaktiriti vede prapañcitam || iti gītāyāṃ - vāsudevaḥ parā prakṛtiḥ iti prakṛtiḥ paramo viṣṇuḥ puruṣaḥ paramaḥ śivaḥ iti kūrme | kiñca - śivarahasyakhaṇḍāntarbhūtāsurakāṇḍādiṣu nārāyaṇasya strīrūpatvaṃ śivasya puruṣatvaṃ tayoḥ śāstṛbhairavavidhātṝṇāmutpattiśca bahudhā prapañcitā | ataḥ sahasraśīrṣā puruṣaḥ ityupakramavākyasya puruṣaśabdasya śivaparatvam | yajñena yajñamayajanta devā iti madhyagatavākyenāpi tatparatvamevāvagamyate | yajño vai viṣṇuḥ iti śrutau nārāyaṇasya yajñātmakatvanirdeśāt | yajñena - yajñaśabdavācyaviṣṇvātmakapaśvādyupakaraṇena yajñaṃ - paraśivārādhanā##- āvorājānamadhvarasya hotāraṃ rudraṃ iti śrutau yajñeśvaratvaṃ parameśvarasyaiva spaṣṭam darśitam | ṛgvede'pi gādhapatiṃ medhapatiṃ rudraṃ jalāmiṣaṃ ityādinā spaṣṭamuktam | tathā sūtasaṃhitāyām - yajñarūpaṃ mahāviṣṇuṃ yajñe paśyanti ye dvijāḥ | prādhānyena mahādevo yajñadevo na cāparaḥ || iti jñātvā yajante ye te vai vijñānamāpnuyuḥ || iti | ata eva parameśvarāṣṭamūrtīnāṃ madhye yajvana ekamūrtitvaṃ nirdiṣṭam | nṛsiṃhapurāṇe - viyajvalanabhūvāyucandrasūryodakāni ca | dīkṣitaśceti gaurīśa tavāṣṭatanavaḥ kramāt || iti | kiñca - yajñakartṛtvayajñabhoktṛtvayajñapatitvādikaṃ tasyaiva | yāvadvaidikāgnihotrādikarmaṇāṃ rudraśeṣatvenaiva darśanāt | aṣṭamūrteḥ parameśvarasya vehnerekāṅgatvāt | antaryāmitvena vahnimaṇḍale parameśvarasadbhāvānnetarasyāgnihotrādisarvakarmaśeṣitvam | yajurvede - rudro vā eṣa yadagnistasyaite tanuvau ghorānyā śivānyā iti | yo rudro agnau yo'psu ya oṣadhīṣu iti tathā ca smṛtau - agnau jvālāvṛtaṃ rudraṃ vahnimaṇḍalamadhyagam | dhyāyetkalādaśayutaṃ śaktisvastikadhāriṇam || iti rudrasya vahnyātmāatvavahnimaṇḍalāntaryāmitvadarśanāt | kiñca - yāgīyapuroḍāśādidravyāṇi devāśśivānujñayā paśvālambanaṃ kṛtvā śivātpariśeṣameva bhuñjanti | tathā yajurvede - imaṃ paśuṃ paśupate te adya badhnāmyagre sukṛtasya madhye | anumanyasva suyajā yajāma juṣṭaṃ devānāmidamastu havyam || iti | ayaṃ somaḥ kapardinaḥ ityādiṣu bahuśaḥ smaraṇāt | kiñca - sāmavedaprathamamantre tapaścate japaśca te ityupakramya karmādhipataye namaḥ ityante tatra virūpākṣo'si iti sarvavaidikakarmādhidaivatvaṃ parabrahmaṇaśśivasya prasādhya stutvā tvāṃ prapadye tvayā syūtamidaṃ kariṣyāmi tasyai samṛdhyatāṃ tasmādupapadyatām ityādau sakalavaidikakarmaṇāṃ rudrānujñayā kartavyatvena vidhiśravaṇāt yajñādisakalavaidikakarmaṇāṃ mukhyadaivatvaṃ parameśvarasyaiveti siddham | kiñca - śrutyantare ākhuste rudra paśustaṃ juṣasvaiṣate rudra bhāgassaha svasrāmbikayā iti asyārthaḥ - ākhuḥ āsamantāt khanatītyākhuḥ - mahāvarāharūpo viṣṇuḥ he rudra te - tubhyaṃ paśuḥ yāgīyamaśurūpa abhūt | taṃ paśuṃ svastrā - prāgabhāvābhāvasahajasiddhānusyūtayā ambikayā - pārvatyā saha juṣasva - bhuṅkṣva | te - tubhyaṃ bhāgaḥ - yāgabhāga ityarthaḥ | tathā vṛddhaśātātape - ākhurūpaṃ mahātmānaṃ hiraṇyākṣaprabhañjanaṃ | yāgīyapaśurūpaṃ taṃ mayāyajñavarāhakam || pārvatyā saha deveśa viśvanātha sadāśiva juṣasva kṛpayā viṣṇuṃ śaṃkhacakragadādharam || iti śramaṇāt | eva evābhyāsaḥ taṃ yajñaṃ barhiṣi praukṣan puruṣaṃ jātamagrataḥ tena devā ayajanta sādhyā ṛṣayaśca ye ityarthavādaḥ | asyārthaḥ - yajñaṃ - yajñapa"ṣvātmakaṃ viṣṇuṃ barhiṣi savane praukṣan ālambhanārthaṃ asiṃcana agrataḥ - sṛṣṭeḥ pūrvakāle jātaṃ vidyamāne puruṣaṃ-rudrāṃtena paśunā devāḥ brahmādayaḥ sādhyāḥ ṛṣayaśca - ayajanta yajante ityarthaḥ | skānde - tameva puruṣaṃ yajñaṃ tenaivāyajamīśvaram iti | tathā bhāgavata dvitīyaskandhe tadvadupadiṣṭam | ata eva loke ādivarāha iti prasiddham | ādityavarṇaṃ tamasaḥ parastāt ityapūrvatā | ādityavarṇatvaṃ hiraṇmayatvaṃ taddhiṇmayatvaṃ antaradhikaraṇe spaṣṭamuktaṃ | kaivalye'pi umāsahāyaṃ ityārabhya tamasaḥ parastāt ityantena tasyaiva tamaḥparatvasya vivakṣitatvāt tamevaṃ vidvānamṛta iha bhavati iti vākya phahamupadiṣṭam | atrāmṛtaśabdaḥ jābālādyupaniṣatsu paraśivaparatvena nirdiṣṭaḥ | tasmādgatisāmānyanyāyena ṣaḍvidhaliṅgaiḥ puruṣasūktasya paraśivaparatvameva jñeyam | kiñca - sarvātmakasya śivasya sahasraśīṣatvaṃ sahasrākṣatvaṃ sahasrapādatvaṃ sahasrabāhutvaṃ ca yuktam | sahasrākṣāya mīḍuṣe sahasrāṇi sahasradhā vāhvostava hetayaḥ iti rudrasūktyā sahasrākṣatvasahasrabāhutvādikaṃ rudrasyaiva nirdiṣṭam | nanu - prajāpatiścaratigarbhe antaḥ iti śrutau nārāyaṇasyaiva brahmajanakatvavyapadeśāt | mokṣamicchejjanārdanāt iti mokṣapradatvasyā'pi tasyaiva samucitatvāt kathaṃ puruṣasūktapratipādyatvaṃ śivasya iti cenna - viśvādhiko rudro maharṣiḥ hiraṇyagarbhaṃ janayāmāsa pūrvaṃ ityādi śrutyantareṣvapi mukhyavṛtyā hiraṇgarbhajanakatvaṃ śivasyaiva vyapadiśyate | atharvaśikhāyāṃ ca śiva eko dhyeyaśśivaṅkarassarvamanyatparityajya iti śivaṅkaratvaṃ muktipradatvameva | tacca tasyaiva nānyasya aśivatvāt | tadā śivamavijñāya duḥkhasyānto bhaviṣyati dhyātvā munirgacchati bhūtayoniṃ samastasākṣiṃ tamasaḥ parastāt jñātvā taṃ mṛtyumatyeti nānyaḥ panthā vimuktaye | tamīśānaṃ puruṣamīḍyaṃ nicāyyottāraṃ śāntimatyantameti || tamātmasthaṃ ye'nupaśyanti dhīrāsteṣāṃ śāntiḥ śāśvatī netareṣām | ityādiśrutiṣu śivasyaiva mokṣapradatvapratipādanāt gātuṃ yajñāya gātuṃ yajñapataye iti yajñeśvare paramaśive upasaṃhārāt puruṣasūktaṃ śivasyoktamityavagamyate rudraṃ puruṣasūktaṃ ca japettiryak tripuṇḍrakaḥ | rudraprītyarthamaniśaṃ vaidiko vedapāragaḥ || iti rudrasūktasahapāṭhāt | nanu - hrīśca te lakṣmīśca patnyau iti vākye lakṣmīpatitvāsādhāraṇaliṅgasyopasaṃhāre darśanādupakramavākyasthapuruṣaśabdasyāpi viṣṇuparatvameva iti cenna | sāmānyaśaktyaiva prayogopapatteḥ | hrīścate lakṣmīśca patnyau ahorātre pārśve iti vākyadvayasiddhaṃ gaṅgāpatitvaṃ pārvatīpatitvaṃ ca śivasyaiva ghaṭate | taduktaṃ skānde - himādrerapatanmaulau gaṅgā rudrasya vegataḥ | tadīyabhārasaṃbhrānto hyavādīttāṃ sadāśivaḥ || hrīmatī bhava nātyuccairvartasva prāpya māmiha | puruṣaṃ puruṣaśreṣṭhaṃ brahmaviṣṇādikāraṇam | sā taṃ natvā mahādevaṃ tadā prabhṛtibhaktitaḥ | hriyā jaṭāsu militā hrīriti procyate budhaiḥ || iti | rudrayāmile - tasyāṅkamaṇḍalārūḍhā śaktirmāheśvarī parā | mahālakṣmīti vikhyātā śyāmā sarvamanoharā | tasmāttejaḥkaṇājjātā lakṣmīvākkoṭayaḥ purā || śivatejassamudbhūtā haribrahmādikoṭayaḥ || kṣīyante punarevaite tatra ye'nugatāssadā || iti | kūrme - hrīśabdena bhavedgaṅgā sarvapāpaprabhañjinī | lakṣmīrgaurīti vikhyātā mahālakṣmīrmaheśvarī || gaṅgālakṣmīpatitvaṃ ca śivasya paramātmanaḥ | sādhāraṇaṃ trilokeṣu prasiddhaṃ vedacodanāt || tasmāttaddakṣiṇaḥ pāśśvau hyahassāmyaṃ prapadyate | vāmabhāgastu tasyaiva devī pārśvautayā sadā | rātrisādṛśyamāpnoti mahādevasya śūlinaḥ || iti | tathā skānde - hrīrabhragā saridubhe śivadharmapatnyau gaṅgā ca śailatanayeti himādrikanyā | gaṅgāpatitvamapi sādhayituṃ samarthaiḥ dvaimāturādigaṇanāthapadena śāstraiḥ || iti | nanu - vājasaneyake hrīścate lakṣmīśca patnyau iti paṭhyate iti cet - kiṃ tataḥ śrīśabdasyāpi samānaprakaraṇāmnātahṛllekhātvena paryavasānāt | na ca vaiparītyaṃ śakyam | hrī śabdasya kamalāyāṃ prayogasyādṛṣṭatvāt | śrīśabdasya śriyaṃ lakṣmīṃmaupalāmambikāṃ māṃ ṣaṣṭhīṃ jayāmindrasenetyudāhuḥ ityāyuṣyasūkte gauryā dṛṣṭaprayogatvāt hrīśca te iti mantrasya grahayajñe sāmādyadhītāyāḥ gauryāḥ pūjāyāṃ viniyogasya samṛtparṇavādiṣūktatvena hrīśabdasya gaurīparatvāśyaṃbhāvācca | tasmāt prathamaśrutānuguṇyena lakṣmīśca patnyau ityasya tasyāṅkamaṇḍalārūḍhā śaktirmāheśvarī parā | mahālakṣmīriti khyātā śyāmā sarvamanoharā | iti śivapurāṇoktaśivāṅkasthitāmbikātmakalakṣmīparatvameva | sūktasya nārāyaṇaparatvena tatpūjādau viniyoge'pi śivaparatve bādhakaṃ nāstyeva | agnirmūrdhā divaḥ kakutpatiḥ ityādimantrāṇāmabhidhānaśrutibalādāgneyādīnāmeva satāṃ grahayajñe tatratyārādhane tattaddevatyamantraviniyogāvasare bhaumādipūjāyāṃ viniyogasya bahuśastatprīṇanajapādau viniyogasya ca saṃpratipatteḥ | anyathā - yajetpuruṣasūktena dhanadaṃ viśvarūpiṇam | atha nārayaṇābhyāṃ vā pūjayedbhaktimānnaraḥ || ityādau viniyogāntareṇāpyanyataratvaupapatteḥ liṅgapurāṇe'pi - dyaurmūrdhā tu vibhostasya khaṃ nābhiḥ parameṣṭhitaḥ | candrasūryāgnayo netraṃ diśaśśrotaṃ pinākinaḥ || tadā lokā mukhādvedā prāṇādvāyurajāyata | vaktrādvai brahmaṇā jātā brahmā ca bhagavān prabhuḥ || indraviṣṇū bhujābhyāṃ ca kṣatriyāśca mahātmanaḥ | vaiśyāścorupradeśe tu śūdrāḥ pādātpinākinaḥ || iti bhagavatā vādarāyaṇena śivaparatvena vyākhyānāt | tadvacchāndogye'pi parameśvaraliṅgabāhulyāttatparatvameva nirṇīyate | nanu - pādo'sya viśvā bhūtāni tripādasyāmṛtaṃ divi ityatra dyusambadhitvapratyabhijñānāt paro divo jyotirdīpyate ityatra divaḥparatvanirdeśātkathamubhayorvākyayoḥ parameśvaraparatvaṃ ityāśaṅkāyāmāha - upadeśabhedānneticennobhayasminnapyavirodhāt || 28 || yatpūrvamantre - pādo'sya viśvābhūtāni tripādasyāmṛtaṃ divi iti saptamyā dyauradhiṣṭhānatvena nirdiśyate tatpunaḥ yadataḥ paro divo jyotirdīpyate iti pañcamyā vyomātītatvamupadiśyate kiñca - yadataḥ paro divo jyotiḥ iti vākye jagadantaryāmitvajagadvilakṣaṇatvopadeśāt jyotirvākyena parameśvarapratyabhijñānaṃ na sambhavati iti cenna | kasmāt - ubhayasminnapyavirodhāt | vibhaktivyatyayārthavyatyayobhayasambhave'pi parameśvarapratyabhijñāyā avirodhāt pūrvāparamadhyaparārśavirodhābhāvādityarthaḥ | saudhāgre mayūraḥ saudhāgrātparato mayūraḥ ityādau yathā tadvadvākyadvayena divaḥ paratvameva pratyabhijñāyate | kiñca - jagadvilakṣaṇatvaṃ jagadantaratvamapi vyomavadvyāpakasya parameśvarasyaivopapadyate | aṇoraṇīyān mahato mahīyānātmā guhāyāṃ nihito'sya jantoḥ sarvānanaśirogrīvassarvabhūtaguhāyaḥ | sarvavyāpī sa bhagavāṃstasmātsarvagataśśivaḥ || khaṃ vāyurjyotirāpaḥ pṛthivī viśvasya dhāriṇī ityādau paraśivasya jagadvilakṣaṇatvaṃ jagadantaryāmitvaṃ ca ghaṇṭāghoṣeṇa spaṣṭamuktam | tasmādvyāpakasya paraśivasya mahāliṅgādyācāraliṅgāntaṣaḍvidhaliṅgātmakatvaṃ caramaśarīrakabhaktopāsanārthaṃ samucitam | tasmānnijaikāṃśaviśiṣṭasthūlasūkṣmacidacitprapañcaprakāśakaṃ sādhanāntaranirapekṣasvayaṃprakāśaparaṃjyotiḥ paraśiva eva | iti daśamaṃ jyotiradhikaram || atha śivasya bāhyeṣṭa (prāṇa) liṅgātmakatvapratipādanam prāṇādhikaraṇam || 11 || pūrvaṃ jagajjanmādihetubhūtasya sarvavedāntapratipādyasya niratiśayānandātmakasya śivasya ṣaḍvidhaliṅgātmakatvaṃ pūrvatra prasādhya tasyaiva sarvamumukṣūpāsyabāhyaprāṇa (iṣṭa) liṅgātmakatvamadhikaraṇāntareṇa darśayati - prāṇastathā'nugamāt || 29 || kauṣītakībrāhmaṇopaniṣadi indrapratardanākhyāyikāyāṃ śrūyate'sya viṣayaḥ - pratardano ha vai daivodāsirindrasya priyaṃ dhāmopajagāma yuddhena pauruṣeṇa ca ityāmnātāḥ tasyāṃ śrūyate | sahovāca prāṇo'smi prajñātmā taṃ māmāyuramṛtamityupāsva iti | tathottaratra - atha khalu prāṇa eva prajñātmedaṃ śarīraṃ parigṛhyotthāpayati iti | tathā - na vācaṃ vijijñāsīta vaktāraṃ vidyāt iti | anteca - sa eṣa prāṇa eva prajñātmāṅando'jaro'mṛtaḥ iti | atra pratardanavidyāyāmupāsyaḥ prāṇo vā indraśabdābhidheyaśśārīro vā uta parameśvaro vā iti sandihyate | māmeva vijānīhi itīndrasya vacanaṃ devatātvaliṅgaṃ jīvaviṣayam | idaṃ śarīraṃ parigṛhyotthāpayati iti prāṇāsādhāraṇaliṅgātprāṇaviṣayam | ānando'jaro'mṛtaḥ ityādiparaśivaliṅgadharmabāhulyaśravaṇāt gurukaruṇādattaparamaśivakalādhiṣṭitabāhyaprāṇa (iṣṭa) liṅgameveti sūcyate | pūrvapakṣastu - nātra sarvathā parameśvaro nirdiśyate | prāṇo'smi prajñātmā taṃ māmāyuramṛtaṃ iti | prāṇa eva prajñātmedaṃ śarīraṃ parigṛhyotthāpayati iti ca bhūtavāyvasādhāraṇadharmaśravaṇāt loke vedeṣu ca śarīrāntargatasya vāyoreva prāṇatvasya mukhyatvena vyavasthāpanāt prāṇaśabdena prāṇavāyurevātrābhidhīyate | athavā indraśabdasya jīvaviśeṣa eva prasiddheḥ tatsamānādhikaraṇasya prāṇaśabdasyāpi tatraiva pravṛtteḥ prāṇaśabdenendra evātrābhidhīyate | ayamindrābhidhāno jīvaḥ pratardanena tvameva varaṃ vṛṇīṣya yaṃ tvaṃ manuṣyāya hitatamaṃ manyase ityukto māmupāsva iti svātmopāsanaṃ hitatamamupadideśa | tasmādbhūtaprāṇajīvayoranyatarasyaiva pratardanavidyo pāsyatvam - iti cet - atrabrūmaḥ - prāṇastathānugamāt - atra prāṇaḥ paramaśivakalādhiṣṭhitabāhyaprāṇaliṅgameva | kutaḥ tathānugamāt | yathā jyotirvākye brahmaiva nirdiṣṭaṃ tathā prāṇapadasyāpi paraśivaparatve anugamāt avagamādityarthaḥ | upakrame prāṇo'smi prajñātmā taṃ māmāyuramṛtamityupāsva iti madhye ca sa yo māṃ vijānīyāt nāsya kena ca karmaṇā loko mīyate na mātṛvadhena na pitṛvadhena na steyena na bhrūṅhatyayā ityādinā paramaśivavijñāne hi sukṛtaduṣkṛtasarvakarmasaṃkṣayo dṛśyate | tathopasaṃhāre'pi ānando'jaro'mṛtaḥ ityānandādīni brahmātmakaparaśivadharmaliṅgāni śrūyante | tasmādacetanamārutasya prajñātvānandatvādidharmāsambhavāt prāṇaśabdena paramaśivakalādhiṣṭhitasthūlaśarīrāvacchinnabāhyaprāṇāliṅgamevopadiśyate | na sarvavyāpakapūrṇabrahmaparatvam | uttaravākye vāvadasmim śarīre prāṇo vasati tāvadāyuḥ ityāyuśśabdasāmānādhikaraṇyavyapadeśāt | kevalabhūtavāyuparatve pūrvoktaśrutisiddhasarvapāpabhaṃjanānandatvāmṛtatvājaratvādidharmavairudhya##- hyevainaṃ sādhukarma kārayati taṃ yamanvānuneṣatyeṣa evainamasādhu karma kārayati taṃ yamebhyo lokebhyo nunutsata eṣa lokapāla eṣa lokādhipatireṣa sarveśvaraḥ ityādiśrutisiddhadharmāṇāṃ paramaśivasyaiva saṃbhavācca | tathā śrutyantareca - yaścandasāṃ vṛṣabho viśvarūpaḥ chandobhyo'dhyamṛtātsaṃbabhūva samendro medhayā spṛṇotu amṛtasya devadhāraṇo bhūyāsaṃ śarīraṃ me vicarṣaṇaṃ jihvā me madhumattamā karṇābhyāṃ bhūriviśruvaṃ brahmaṇaḥ kośo'si medhayā pihitaḥ śṛtaṃ me gopāya itīndrātmakaparamaśivaliṅgadhāraṇena mokṣodiśāt | bhadraṃ karṇebhiḥ śṛṇuyāma devāḥ bhadraṃ paśyemākṣamiryajatrāḥ | sthirairaṅgaistuṣṭuvāṁsastanūbhiḥ | vyaśema devahitaṃ yadāyuḥ iti śrutāvāyuḥ parimāṇaparyantaṃ sthūlaśarīre paramaśivaliṅgavyavasthāpanavyapadeśātprāṇaśabdasya sākṣātparamaśivaliṅgaparatvameva | nanu pratardanavidyāyāṃ māmeva vijānīhi itīndraśabdasāmānādhikaraṇyena jīvaviśeṣaparatvamevopadiśyate ānando'jaraḥ ityādinā sarvavyāpakabrahmadharmāṇāṃ nirdeśātkathaṃ sthūlaśarīrāvacchinnaprāṇaliṅgameva grāhyam iti cenna | māmeva vijānīhi ityādinā na hīndraśarīramevopadiśyate | kintu tajjīvādhiṣṭhānāṃtaraprāṇaliṅgameva bhaktopāsanārthaṃ nirdiśyate | eṣa lokādhipatireṣa lokapāla eṣa lokeśaḥ ityādinā sarvavyāpakajagadubhayakāraṇabhāvaliṅgaparatvam | prāṇo'smi prajñātmā taṃ māmāyuramṛtamityupāsva ityādinā iṣṭaliṅgātmakabāhyaprāṇaliṅgāratvaṃ ca nirṇīyate | indraśarīrendraprāṇendrajīvānāṃ sarvathā na mumukṣūpāsyatvaṃ parabrahmatvaṃ ca sambhavati | idaṃ ca etadadhikaraṇopasaṃhārasūtre spaṣṭamuktaṃ vādarāyaṇena | asminnarthe hetvantaramāha - navakturātmopadeśāditi cedadhyātmasambandhabhūmā hyasmin || 30 || māmeva vijānīhi prāṇo'smi prajñātmā taṃ māmāyuramṛtamityupāsva ityupakrame jīvaviśeṣaliṅgasyaivātra dyotanāt ānando'jaro'mṛtaḥ ityādyupasaṃhāre'pyānandādidharmāṇāṃ jīve samucitatvāt upakramopasaṃhārayorekaliṅgatvāt atra vakturindrasya svātmatvenopadeśādindra eva prāṇaśabdenocyate - iti cenna - kasmāt adhyātmasambandhabhūmā hyasmin hi - yasmāt asmin vākye adhyātmasaṃbandhasya paramaśivasambandhasya bhūmā bāhulyaṃ vidyata ityarthaḥ | tathāhyupakrame yaṃ tvaṃ manuṣyāya hitatamaṃ manyase ityādinā tadupāsanasyaiva mokṣasādhanatvena hitatamatvopadeśāt śrutyantareṣvapi īśaṃ jñātvā amṛtā bhavanti jñātvā śivaṃ śāntimatyantameti śiva eko dhyeyaśśivaṃkarassarvamanyatparityajya tameva viditvā'timṛtyumeti nanyaḥ panthā vidyate'yanāya ityādiṣu mokṣasya paramaśivopāsanālabdhatvopadeśāt manuṣyāṇāṃ hitatamatvenopāsyaṃ parameśvaraliṅgameva | madhyepi eṣa eva sādhu karma kārayati taṃ yamebhyo lokebhya unninīṣate eṣa evāsādhu karma kārayati taṃ yamadho nimīṣate iti sarvakarmakārayitṛtvaṃ parameśvaraliṅgameva śrayate | upasaṃhāre ca tadyathā rathasyāreṣu nemirarpitā nābhāvarā arpitā evamevaitā bhūtamātrāḥ prajñāmātrāsvarpitāḥ prajñāmātrāḥ prāṇe arpitāḥ sa eṣa prāṇa eva prajñātmāṅando'jaro'mṛtaḥ iti paramaśivadharmāḥ pratipādyante | eṣa lokādhipatireṣa sarveśvaraḥ iti ca paramaśiva eva bodhyate | nanu triśīrṣāṇaṃ tvāṣṭramahanaṃ iti prāṇo vai balaṃ iti indro vai rājā jagato ya īśate iti ca prāṇatvamindrasya balavatvādupadiśyate | vṛṣṭyā cetanācetanaprapañcapoṣakatvāttasyaiva prāṇatvaṃ vyavahriyate | tasmāddhitatamatvādivacanāni tatparatvena yojanīyānīit pratardanaṃ prati māmeva vijānīhi ityuktatvāt svaviṣayakopāsanamevātropadiśyate | ityāśaṃkāyāmāha - śāstradṛṣṭyātūpadeśo vāmadevavat || 31 || anena jīvenātmanānupraviśya nāmarūpe vyākaravāṇi iti śāstrādṛṣṭyā sarvātmakatvātsarvaśabdavācyaṃ parameśvaraṃ māmeva vijānīhītyapadiṣṭavānindraḥ | yathā vāmadevaḥ ahaṃ manurabhavaṃ sūryaśca ityādinā sarvātmakatvaṃ svasyopadiṣṭavān tadvadityarthaḥ | kiñca yatra nānyatpaśyati nānyacchruṇoti nānyadvijānāti iti śrutau bhramarakīṭavacchivopāsanayā śivatvāpannabhaktānāṃ śivātiriktaśūnyatvaṃ dṛśyate | tasmāddaṇḍakāraṇye bhagavatā paramaśivena śrīrāmaḥ sarvo vai rudraḥ eko hi eva rudro na dvitīyāya tasthuḥ śiva eko dhyeyaśśivaṃkarassarvamanyatparityajya māyāṃ tu prakṛtiṃ vidyānmāyinantu maheśvaraṃ tasyāvayavabhūtaistu vyāptaṃ sarvamidaṃ jagat sarvadharmān parityajya māmekaṃ śaraṇaṃ vraja | ahaṃ tvā sarvapāpebhyo mokṣayiṣyāmi mā śucaḥ || ityādisarvavedāntasāraśivajñānenopadiṣṭassan kṛṣṇāvatāre arjunaṃ prati vāsudevassarvamiti sa mahātmā sudurlabhaḥ mamaivāṃśo jīvaloke jīvabhūtassanātanaḥ ityādivākyāni śivātmadṛṣṭyā yathopadideśa tadvadindropadeśo'pīndrasya paraśivabrahmatvena na virudhyate | tacca brahma veda brahmaiva bhavati ityādau spaṣṭamuktam | ata eva prāṇo'smi prajñātmā iti vākye paramaśivakalānusyūtabāhyaprāṇaliṅgamevopadiśyate svakīyārcanayā bhaktānāṃ prāṇanahetutvāttasyaiva prāṇaśabdo nigamāgameṣu nirṇīyate | prāṇo'smi prajñātmā taṃ māmāyuramṛtamityuyāsva ityādau bāhyaprāṇaliṅganirdeśātkimanyopāsanam ityāśaṃkyāha - atha śivasya iṣṭa-prāṇa-bhāvaliṅgātmakatrividhopāsyatvapratipādanam - jīvamukhyaprāṇaliṅgānneti cennopāsātraividhyādāśritatvādiha tadyogāt || 32 || prāṇo'smi prajñātmā taṃ māmāyuramṛtamityupārava | yāvadasmin śarīre prāṇo vasati tāvadāyuḥ prāṇo vai balam ityādivākyeṣu sthūlaśarīrāvacchinnaparicchinnajīvamukhyaprāṇaliṅgasyaivātropadeśāt nirdeśāt jagadubhayakāraṇasarvavyāpakaparaśivopāsanaṃ neti cenna | iṣṭāpatteḥ kutaḥ upāsātraividhyāt | iṣṭa-prāṇa-bhāva##- upāsātrayasya sthūlārūndhatīnyāyena pratyagabhinnaparipūrṇaṣaṭsthalapara"ṣivasākṣātkārasādhanatvena āśritatvāt upayuktatvādityarthaḥ | upakramavākye prāṇo'smi prajñātmā taṃ māmāyuramṛtam ityādinā sthūlaśarīrāvacchinnamukhyeṣṭaliṅgadharmabāhulyādiṣṭaliṅgopāsanaṃ madhye - eṣa eva sādhu karma kārayati iti sarvakarmakārayitṛtvādiprāṇaliṅgadharmabāhulyāt prāṇaliṅgopāsanaṃ upasaṃhāre - tadyathā rathasyāreṣu nemirarpitā nābhāvarā arpitā evamevaitā bhūtamātrāḥ prajñāmātrāsvarpitāḥ prajñāmātrāḥ prāṇe arpitāḥ sa eṣa prāṇa eva prajñātmā ityādinā bhāvaliṅgadharmabhūyastvāt bhāvaliṅgopāsanaṃ ca vidhīyate | paramaśivādanyaparatve pūrvāparamadhyavākyaparāmarśavirodhaprasaṅgaḥ | tasmānnānyo'rtho yuktaḥ | atra kecit - upāsātraividhyādityatra prāṇajīvanirviśeṣabrahmopāsanāparatvaṃ iti vadanti | tadyathā atha khalu prāṇa eva prajñātmā idaṃ śarīraṃ parigṛhyotthāpayati iti prāṇadharma evātropadiśyate | śarīradhāraṇasya mukhyaprāṇadharmatvāt | prāṇasaṃvāde vāgādīn prāṇān prakṛtyā tān variṣṭhaḥ prāṇa uvāca ityādinā prāṇasya cetanatvaṃ sarvopāsyatvaṃ copadiśyate | kiñca - na vācaṃ vijijñāsīta vaktāraṃ vidyāt ityatra vaktṛtvādikāryakāraṇadharmāṇāṃ jīvaparatvātsa evopadiśyate | caitanyātmakatvājjīve prajñātmakatvamapyupapadyate | ānando'jaraḥ ityādinā nirviśeṣabrahmaparatvaṃ sūcyata iti | tathāpi jīvaprāṇanirviśeṣopāsanātraividhyamatra na ghaṭate | saviśeṣabrahmaprakaraṇatvāt | māmeva vijānīhi ityupakramya prāṇo'si prajñātmā taṃ māmāyuramṛtamityupāsva ityuktvā sa eṣa prāṇa eva prajñātmāṅando'jaro'mṛtaḥ ityupakramopasaṃhārābhyāṃ paraśivāsādhāraṇānandatvādidharmāṇāṃ śive rūḍhatvāt bhūtātmakaprāṇātmakadaśānāṃ ca parameśvarādanyatrārpaṇānupapatteḥ | sa eva viṣṇussa prāṇaḥ ityādinā kaivalye viṣṇuprāṇādiśabdānāṃ paraśivaparyāyatvena nirdeśāt | yiñca - nopāsyau prakṛtijīvau ityādau jīvādyupāsanasya nirastatvāt nirviśeṣabrahmaṇa upāsanā'saṃbhavāt saviśeṣaparaśivabrahmopāsanaparameva trividhopāsanamiti nirṇīyate | kṣaraṃ pradhānamamṛtākṣaraṃ haraḥ kṣarātmānāvīśate deva ekaḥ | tasyābhidhyānādyojanāttattvabhāvādbhūyaścānte viśvamāyānivṛttiḥ ityādāvabhidhyānādityanena prāṇaliṅgopāsanaṃ yojanādityaneneṣṭaliṅgopāsanaṃ tattvabhāvādityanena bhāvaliṅgopāsanaṃ ca spaṣṭamuktam | idaṃ śarīraṃ parigṛhyotthāpayati iti vākyena prāṇadharma upadiśyate | prāṇavyāpārasyāpi paramaśivādhīnatvāt | kutaḥ na prāṇena nāpānena martyo jīvati kaścana | itareṇa tu jīvanti yasminnetāvupāśritau iti śruteḥ | na vācaṃ vijijñāsīta vaktāraṃ vidyāt iti vākyena jīvadharmo darśitaḥ | yadvācā'nabhyuditaṃ yena vāgabhyudyate tadeva brahmatvaṃ viddhi nedaṃ yadidamupāsate eṣa eva sādhu karma kārayati ityādau vāgādivyāvṛttasya śārīrasya brahmādhīnatvena dhāraṇārcanārpaṇātmakopāsanā##- jīvamukhyeṣṭaśabdayoḥ ghaṭakumbhakalaśādiśabdavat paryāyatvam | yo vāmahastārpitaliṅgamiṣṭaṃ parātparaṃ dhārayate satataṃ vipraḥ kṣatriyo vā | tasyaiva labhyaḥ parameśvaro'sau nirañjanaḥ paramaṃ sāmyamuṣaiti divyam || tyakte tasminna bhuñjīta prāṇāneva parityajet iti sāmajaigīṣīyaśākhāyāṃ sadānandopaniṣadi jīvasya prāṇaliṅgamukhyatvaṃ sūcitam | tathā śaṅkarasaṃhitāyāṃ bhagavatā vyāsenāpi nirdiṣṭam - śiṣyadehe tataśśaktipātaṃ kṛtvā svavidyayā | pīṭhasyaśivaliṅge tu śiṣyaprāṇaṃ nidhāya ca | liṅgaṃ saṃsthāpya tatprāṇe prāṇaliṅgaṃ bhavettataḥ || datvā śiṣyāya talliṅgaṃ śraddhābhaktiyutāya saḥ | na tyaja prāṇaliṅgaṃ tvaṃ yāvajjīvaṃ pratijñayā | punarbhavo na te vatsa vidyate mātṛyoniṣu || iti | tathā siddhāntāgame - siddhāntaśikhāmaṇau ca - śiṣyasya prāṇamādāya liṅge tatra nidhāpayet || 22 || talliṅgantu sutaprāṇe sthāpayedekabhāvataḥ || evaṃ kṛtvā gururliṅgaṃ śiṣyahaste nidhāpayet || 23 || prāṇabaddhāraṇīyantu prāṇaliṅgamidaṃ tava || kadācit kutracidvāpi na viyojaya dehataḥ || 24 || yadi pramādātpatite liṅge dehānmahītale || prāṇān vimuñca sahasā prāptaye mokṣasampadām || 25 || iti | sa u prāṇasya prāṇaḥ iti śrutyantare'pi tathā nirdiṣṭam | śrutyantare'pi parameśvarasya liṅgatrayātmakatvamupadiṣṭam | sarvānanaśirogrīvassarvabhūtaguhāśayāḥ | sarvavyāpī sa bhagavāṃstasmātsarvagataśśivaḥ || iṣṭamūrjaṃ tu tapasāmanuyacchati sarvadā | tatprāṇeṣvantarmanaso liṅgamāhuḥ || bhāvagrāhyamanīḍākhyaṃ bhāvābhāvakaraṃ śivam | kalāsargakaraṃ devaṃ ye viduste jahustanum || ityādi śrutiśatena iṣṭaprāṇabhāvātmakaliṅgatrayopāsanasya vyavasthāpanādihāpyupakramopasaṃhāramadhyaparāmarśena paramaśivaikaparatvanirṇayāditareṣāṃ muktipradatvādarśanāt paramaśivaprakaraṇācca nānyārtho vidhīyate | tasmādatra prāṇaśabdena paraśivabrahmaivābhidhīyata iti rāddhāntaḥ | ityekādaśaṃ prāṇādhikaraṇam || iti śrīmannirābhāravīraśaivayativrajaparivṛḍha##- śrīkarabhāṣye samanvayābhidhānasya prathamādhyāyasya prathamaḥ pādaḥ prathamādhyāye dvitīyaḥ pādaḥ sarvatraprasidhyadhikaraṇam || 1 || prathame pāde paraśivasya brahmaṇo jagadubhayakāraṇatvasarvavedāntapratipādyatvasarvajñatvasarvaśaktimatvanityatṛpta##- paramaśivaparatvaṃ ca prasādhya punaḥ keṣāṃcidaspaṣṭaliṅgānāṃ padānāṃ brahmapratipādakatvaṃ arthāntarabodhakatvaṃ veti sandehe tanmukhyārthāvabodhārthaṃ dvitīyaḥ pādo hyārabhyate | || 33 || sarvatra prasiddhopadeśāt || 1 || yajurāraṇyakanārāyaṇānuvāke - daharaṃ vipāpmaṃ parameśmabhūtaṃ yatpuṇḍarīkaṃ puramadhyasaṁsthaṃ tatrāpi dahraṃ gaganaṃ viśokastasmin yadantastadupāsitavyam || iti jyotirliṅgānusandhānvidhiṃ nirdiśya tadvastusvarūpaṃ yo vedādau svaraḥ prokto vedānte ca pratiṣṭhitaḥ | tasya prakṛtilīnasya yaḥ parassa maheśvaraḥ ityādinā spaṣṭamuktvā nidhanapataye namaḥ ityādinā liṅgasya parabrahmaṇassarvātmakatvamupadiśya etatsomasya sūryasya sarvaliṅgaṃ sthāpayati pāṇimantraṃ pavitram || iti śrūyate'sya viṣayaḥ | nanu - prathamādhikaraṇe prāṇādhikaraṇe bāhyaliṅgopāsanasya prasādhitatvāt punaḥ kimarthamidaṃ iti cenna - prathamādhikaraṇe ādhikārinirūpaṇaprastāvadvārā kiñcinnirūpitam | prāṇādhikaraṇe trividhaliṅgopāsanāvidhireva sādhitaḥ | atra punarapi spaṣṭārthaṃ īkṣatyādhikaraṇe pradhānajagatkāraṇatvasya nirastatve'pi camasavadaviśeṣāt ityādinā punarnirākaraṇavat bāhyaliṅgadhāraṇaṃ sādhayiṣyāmaḥ | bāhyaliṅgadhāraṇasiddhāntapratipādanam etatsomasya sūryasya ityatra somasūryaśabdayoścandraprabhākaravācakatvātpūrvānuvāke prabhākarapraśaṃsādarśanāt uttaratra paraśivaikapratipādakapañcabrahmapuruṣapraśaṃsādyotanādatropāsyaḥ prabhākaraḥ paraśivo veti saṃśayaḥ | pūrvapakṣastu - śrutipathagalitānāṃ tantramārge praveśaḥ iti sūtasaṃhitāyāṃ tāntrikavaidikavibhāge vedamūlakatvābhāvena pāñcarātrādivat pāśupatādyāgamānāṃ nirastatvāt dharmasya codanātmakapramāṇaśabdaikamūlakatvāt tatprāmāṇyasvīkāre deva pavitraṃ vā etattaṃ yo'nūtsṛjatyabhāgo vāci bhavatyabhāgo nāke tadeṣā'bhyuktā | yastityāja sakhivadaṁ sasvāyaṃ | na tasya vācyapi bhāgo asti yadīṁśṛṇotyalakaṁ śṛṇoti | na hi praveda sukṛtasya panthānamiti ityādiśrutivirodhāt śāstrayonitvāt nāvedavinmanute taṃ vṛhantam naiṣā tarkeṇa matirāpaneyā ityādiśrutisūtrābhyāṃ brahmaṇaṃ vedāntapratipādyatvavyavasthāpanācca | atastantrāgamānāṃ dharmabrahmavyavasthāpane naiva kiñcitprāmāṇyam | tasmāt sarvaliṅgaṃ sthāpayati ityatra na sveṣṭaliṅgadhāraṇamupapadyate | kintu pūrvaprakaraṇavaśādatra - prātaḥ kāle svayaṃ brahmā madhyāhne tu maheśvaraḥ | sāyaṃkāle tvayaṃ viṣṇustrayīmūrtirdivākaraḥ || iti smṛtau prabhākarasya mūrtitrayātmakatvavyavasthāpanāt | etatsomasya sūryasya ityatra somasya śivātmakasya sūryasya prabhākarasya sarvaprapañce liṅgaṃ tallāṃchanaṃ pāṇinā abhimantritaṃ pāṇimantraṃ sthāpayati ityarthalābhāt sarveṣāṃ vaidikānāṃ prabhākaropāsanasyaiva mukhyatvāt pūrvānuvākagatānāṃ sahasraśīrṣaṃ ityādīnāṃ nārāyaṇapratipādakavākyānāṃ uttaramantrānuvākagatānāṃ sadyojātādivākyānāṃ ca prabhākaraparatvameva vyapadiśyate | tasmāt tatparatvameva yuktam | kiñca - nidhanapataye namaḥ ityādinā śivaliṅgātmakasya sarvātmakatvopadeśena etatsomasya sūryasya iti etacchabdena prakṛtasomasūryanamaskāraparāmarśakaśabdāyogāt namassvastisvāhāsvadhālaṃvaṣaḍyogācca iti caturthyantatvābhāvena ṣaṣṭhyantapadanirdeśāt sarvaliṅgaṃ sthāpayati iti śabdasvārasyena bhūnikṣepaṇaliṅgaparatvamevātra vivakṣitam | pāṇimantraṃ pavitraṃ pāṇinā abhimantritaṃ pāṇimantraṃ ityarthasamanvayāt bāhyaliṅgadhāraṇaṃ sarvathā na ghaṭate iti cenna | siddhāntaḥ - sarvatra prasiddhopadeśāt sarvatra vedavedāntāgamasmṛtipurāṇeti hāsādiṣu yatprasiddhaṃ ṣaṭsthalaparaśivātmakaṃ brahma tasyaivātra daharaṃ vipāpmaṃ ityārabhya sarvaliṅgaṃ sthāpayati ityantena bāhyābhyantaradhāraṇopāsyatvena upadeśāt vyavasthāpanādityarthaḥ | vibhūtirudrākṣaśivaliṅgadhāraṇavidhāyakaṃ śaivamataṃ tantrāgamamūlakatvena na vaidikaparigrāhyamiti yat tadavicāritaramaṇīyam kutaḥ vedavedāntasmṛtipurāṇetihāsaprasiddhatvāt | kartraikatvena vedamūlakatvena vā kāmikādiśivāgamānāṃ vedavatpramāṇatvācca | tadubhayapratipādyatvena śaivamataṃ vaidikameva | taduktaṃ siddhāntāgame - sāṃkhyaṃ yogaḥ pāñcarātraṃ vedāḥ pāśupataṃ tathā | etāni mānabhūtāni nopahanyāni yuktibhiḥ || vedaḥ pradhānaṃ sarveṣāṃ sāṃkhyādīnāṃ mahāmune | vedānusaraṇādeṣāṃ prāmāṇyamiti niścitam || pāñcarātrasya sāṃkhyasya yogasya ca mahāmune | vedaikadeśavartitvaṃ śaivaṃ vedamayaṃ matam || vedakadeśavartibhyassāṃkhyādibhyo mahāmune | sarvavedānusāritvācchaivaṃ tantraṃ viśiṣyate | sarvavedānusāritvātpramāṇaṃ vedavatsadā || iti | kiñca - sūtasaṃhitāyām - aṣṭādaśapurāṇānāṃ kartā satyavatīsutaḥ | kāmikādiprabhedānāṃ yathā devo maheśvaraḥ || ityādinā kāmikādiśivāgamānāmiva vyāsoktapurāṇānāṃ prāmāṇyaṃ maharṣiṇā sūtena sādhitam | tasmāttatraiva - dvipadārthaṃ catuṣpādaṃ mahātantraṃ jagatpatiḥ | proktavān himavatputtryai dharmamokṣaikasādhanam || iti śivāgamānāṃ dharmabrahmasādhanatvaṃ nirdiṣṭam | api ca vedavedāntavat kecana śaivāgamāḥ pati-pāśa##- jyotiṣṭomādyaṅgakuṇḍa-maṇṭapavidhāyakāḥ kecana śivapūjāpratipādakāḥ kecana bhasmarudrākṣa-śivaliṅgadhāraṇapratipādakāḥ kecanālayotsavapratiṣṭhāpratipādakāḥ | tathā hi - etāvanto vai paśava uta dvipādaścatuṣpādaśca iti yeṣāmīśe paśupatiḥ paśūnāṃ catuṣpadāmuta ca dvipadāṃ iti | tasmāt rudraḥ paśūnāmadhipatiḥ jñātvā devaṃ sarvapāśāpahāniḥ dhyānanirmathanābhyāsātpāśaṃ dahati paṇḍitaḥ ityādivākyānāṃ prātyakṣikavedavedānteṣu darśanātpatipāśapaśupadārthatrayapratipādakaśaivāgamānāṃ vaidikatvaghaṇṭāghoṣaḥ | cidacidīśvarapadārthatrayaparibhāṣāśrayapāñcarātrāgamasya vaidikaparibhāṣāmūlatvābhāvādavaidikatvam | kiñca - muṇḍaka-māṇḍūkya-chāndogya-bṛhadāraṇyaka##- ṣaḍakṣaratryambakagāyatryādisarvamantrāṇāṃ karāṅganyāsadhyānavidhāyakatvena gautamabhāradvāja-śaunakādyācāraviṣayasyāvaraliṅgānāṃ karṣaṇādipratiṣṭhāntotsavādividhāyakatvena bhūtyai na pramaditavyaṃ agniriti bhasma ityādiyajurātharvaṇa-bṛhañjābāla##- yajurāṇyāntargatasadyojātādipaṃcabrahmamantrapratipādakatvena yā te rudra śivā tanūraghorā pāpakāśinī yaśchandasāmṛṣabho viśvarūpaḥ somārudrā ityādiśrutisiddhaśivaliṅgadhāraṇavidhāyakatvena arcā prārcata tamuṣṇuhi iti mantrārthāvabodhakabodhāyanasmṛtimūlakaśivapūjāvidhāyakatvena ca śrutyāgamānāṃ samānārthatvāt sākṣādvaidikatvamāgamānāṃ niṣpratyūhameva | tasmāttatpratipāditaliṅgadhāraṇasyāpi tathātvaṃ siddham | tathā kūrme - nirmitaṃ hi mayā pūrvaṃ vrataṃ pāśupataṃ śubham | guhyādguhyatamaṃ sūkṣmaṃ vedasāraṃ vimuktaye || eṣa pāśupatācārassevanīyo mumukṣubhiḥ | tāntrikaṃ vaidikaṃ miśraṃ tridhā pāśupataṃ smṛtam || tapta liṅgāṅkaśūlādidhāraṇaṃ tāntrikaṃ matam | liṅgarudrākṣabhasmādidhāraṇaṃ vaidikaṃ bhavet || raviṃ śambhuṃ tathā śaktiṃ vighneśaṃ ca janārdanam | yajanti samabhāvena miśrapāśupataṃ hi tat || vedamārgaikaniṣṭhānāṃ mumukṣūṇāṃ nirantaram | śrautaṃ pāśupataṃ grāhyaṃ na grāhye miśratāntrike || iti | tathā ca smṛtau - yāni śāstrāṇi dṛśyante yuge'smin vidihāni tu | vedamārgaviruddhāni teṣāṃ niṣṭhā hi tāmasī || viprāṇāṃ śivadaivatvaṃ śrutismṛtiṣu gīyate | śivaikopāsanaṃ tasmātkartavyaṃ jīvitāvadhi || iti śravaṇānnānyopāsanaṃ vedāgamānāmaṅgāṅgitvena nigamāgamatvaṃ cobhayossamañjasam | antarliṅgadhāraṇapratipādanam - nārāyaṇānuvāke daharaṃ vipāpmaṃ ityādinā bhāvaliṅga##- ityādinā prasādhya ūrdhvāya namaḥ ityādinā liṅgasya sarvātmakatvaṃ nirdiśya sarvaliṅgavākyena bāhyaliṅgadhāraṇaṃ nirdiṣṭham | nidhanapataye namaḥ ityaprabhya itatsomasya sūryasya ityantamarthavādaḥ | tatra samuccayavidhāyakacakārābhāvāt namaskāravidhāyakacaturthyantapadābhāvāt upakramopasaṃhārayoḥ paramaśivaparatvena madhyagatasomasūryaparatve sāmañjasyāsambhavāt sūryasya sūryamaṇḍalāntarvartinassomasya śivasya liṅgaṃ paraśiveṣṭarūpaṃ pañcasūtraghaṭitaṃ sadgurukaruṇākaṭākṣalabdhaṃ sarvaṃ sarvajana ityarthaḥ | sthāpayati dhārayatīti sarvaliṅgaṁ sthāpayati ityanena vākyena liṅgasthāpanaṃ nirdiśya tasya liṅgasthāpanasya adhikaraṇaṃ kimityāśaṃkāyāṃ pāṇimantraṃ pavitram iti liṅgaviśeṣātpāṇyādau taddhāraṇaṃ vidhīyate | pāṇau mananātpūjanāttrāyata iti pāṇimantraṃ pavitramityanena yajñopavītaṃ paramaṃ pavitraṃ itivat śaucācamanādyapāvitryaprasaktikāle pavitratvavidhānādyajñopavītavatsarvadā dhāryatvaṃ pratipādyate | yadāgne yo'ṣṭākapālaḥ itivannacātra vākyabhedadoṣaḥ | taduktaṃ - dhārayedyastu hastena liṅgākāraṃ śivaṃ sadā | tasya hastasthitaṃ siddhaṃ matpadaṃ sampadāṃ padam || iti vātūle | tatha laiṅge bhagavatā vyāsenaitanmantrārthaḥ spaṣṭamuktaḥ | vedeṣu śāstrasaṃdheṣu purāṇeṣvāgameṣu ca | brāhmaṇasya samākhyātaṃ liṅgadhāraṇamuttamam || ityupakramya - yajurapyāha liṅgaṃ vai sarvaṃ sthāpayatīti ca | tasmāddhāryaṃ mahāliṅgaṃ pāṇimantreti mantrataḥ || pāṇau liṅgaṃ vinikṣipya dīkṣākāle guruśśivam | yena smarati tanmatraṃ pāṇimantraṃ vadanti hi || pavitratvānmaheśasya śivasya pratipādanāt | pavitrīkaraṇātpuṃsāṃ pavitramiti kathyate || tasmātsarveṣu kāleṣu dhārayelliṅgamuttamam | gacchaṃstiṣṭhan svapan jāgradunmiṣannimiṣannapi || śucirvāpyaśucirvāpi liṅgaṃ sarvatra dhārayet | liṅgadhārī sadā śuddho nijaliṅgaṃ manoharam || arcayedgandhapuṣpādyaiḥ karapīṭhe samāhitaḥ | nityāni karmabṛndāni tathā naimittikāni ca | śivārpaṇadhiyā kuryātsamyag-jñānābhivṛddhaye || iti | paraśivasya brahmaṇaḥ daśavidhaliṅgātmakatvapratipādanam - kiñca - nidhanapataye namaḥ ityatra nidhanasya carācaraprapañcasaṃhārasya patiḥ kartā - sarvalayādhiṣṭhānamiti yāvat | tasmai nāma ityucyate | prapañcopaśam śāntaṃ śivamadvaitaṃ caturthaṃ manyante sa ātmā sa vijñeyaḥ - śivo'dvaitaḥ iti māṇḍūkyaśruteḥ | etat syiterapyupalakṣaṇam | etena jagajjanmasthitilayakāraṇaniṣkalaśivatattvamupadiśyate | nidhanapatāṃtikāya namaḥ iti vākyena avāntarakalpasaṃhārakāraṇakālarudrādīnāṃ saṃhārakartṛtvaṃ nirdiśyate | sarvabhūtadamanāya namo manonmanāya namaḥ ityuttaratra viṣṇvādisarvabhūtasaṃhārakatvaṃ śrūyate | eko viṣṇurmahadbhūtaṃ ityādinā viṣṇubrahmendrādīnāṃ bhūtatvaṃ hariṁ harantamanuyanti devāḥ | viśvasyeśānaṃ vṛṣabhaṃ matīnāṃ ityādau viṣṇvādibhūtasaṃhārakatvaṃ īśānassarvavidyānāmīśvarassarvabhūtānāṃ ityādau sarvavidyādhipatitvaṃ sarvabhūtādhipatitvaṃ ca tasyaiva nirdiṣṭam | 1) ūrdhvāya namaḥ ūrdhvaliṅgāya namaḥ ityatra mahadādisarvātītaśuddhamāyāśaktyātmakatvaviśiṣṭaḥ sadāśiva evopadiśyate | 2) hiraṇyāya namaḥ hiraṇyaliṅgāya namaḥ ityatra paścimacakrasthitaguṇatrayasamaṣṭyātmakamahātamorūpāvidyāśaktyavacchinna##- 3) suvarṇāya namaḥ suvarṇaliṅgāya namaḥ ityatra śikhācakānugatarajaśśktyavacchinnacitkalātmakaprāṇaliṅgaṃ nirṇīyate | 4) divyāya namaḥ divyaliṅgāya namaḥ ityatra sahasrāracakapraviṣṭaguṇatrayaprācuryātmakamahāśaktyavacchinnasveṣṭaliṅga##- 5) bhavāya namaḥ bhavaliṅgāya namaḥ ityatrājñācakrasthitaśuddhāntaḥkaraṇātmakacicchaktyavacchinnamahāliṅgaṃ śrūyate | 6) śarvāya namaḥ śarvaliṅgāya namaḥ ityatra viśuddhacakrasthitavyomatattvānugataparāśaktyavacchinna prasādaliṅgaṃ nirūpyate | 7) śivāya namaḥ śivaliṅgāya namaḥ ityatra anāhatacakrasthitapavanatattvātmakādiśaktyavacchinnacaraliṅgaṃ kathyate | 8) jvalāya namaḥ jvalaliṅgāya namaḥ ityatra maṇipūrakacakrasthitatejastatvātmakecchāśaktyanugāśivaliṅgaṃ vyavahriyate | 9) ātmāya namaḥ ātmaliṅgāya namaḥ ityatra svādhiṣṭhānacakrasthitajalatattvātmakajñānaśaktyavacchinnaguruliṅgaṃ vyākhyāyate | 10) paramāya namaḥ paramaliṅgāya namaḥ ityatrādhāracakrasthitakṣityātmakakriyāśaktiviśiṣṭācāraliṅgaṃ ucyate | etatsomasya sūryasya sarvaliṅgaṃ sthāpayati ityanena etaddaśavidhaliṅgātmakasya sūryasya sūryamaṇḍalāntarvartinaḥ somasya śivasya liṅgarūpaśarīraṃ sthāpayatīti bhūmi##- tasmāddaśavidhaliṅgātmakapāṇyadhikaraṇakasveṣṭaliṅgasya pañcabrahmātmakatvaṃ ṣaṭtriṃśattattvātmakatvaṃ ca nirūpyate | liṅgadhāraṇasya vaidikatvanirūpaṇam kiñca - vedavaidāntasmṛtipurāṇetihāsāgamādiṣu śivaliṅgadhāraṇaṃ śrūyate | yajurvede - bhadraṃ karṇebhiḥ śṛṇuyāma devāḥ bhadraṃ paśyemākṣabhiryajatrāḥ | sthirairaṅgaistuṣṭuvāṁsastanūbhiḥ vyaśema devahitaṃ yadāyuḥ || caraṇaṃ pavitraṃ vitataṃ purāṇam | yena pūtastarati duṣkṛtāni tena pavitreṇa śuddhena pūtāḥ atipāpmānamarātiṃ tarema | lokasya dvāramarcimatpavitraṃ jyotiṣmadbhrājamānaṃ mahassvat amṛtasya dhārā bahudhā dohamānam | caraṇaṃ no loke sudhitāṃ dadhātu hiraṇyaśṛṅgaṃ varuṇaṃ prapadye pavamānassuvarjanaḥ pavitreṇa vicarṣaṇiḥ | yaḥ potā sa punātu mā | punantu mā deva janāḥ ityādinā sarvadevānāṃ liṅgadhāraṇamupadiśyate | sāmavede ca - viśvedevaṃ viduṣā veditavyaṃ śraddhābhaktyā śaivaliṅgaṃ pradhṛtaṃ sarvadevaiḥ tadātmasidhyai munibhirmuktikāmaiḥ kaṇṭhe haste mastake vā bhavatu dhāryam liṅgaṃ bibharti vapuṣā paramaṃ pavitraṃ virajaṃ viśokaṃ devānāmamitarasa śambhoḥ | sa yāti muktiṃ caramaṃ vedavedyaṃ śaivaṃ divyaṃ śāśvataṃ vai purāṇam ātharvaṇe ca - parātmasidhyai paramaṃ kālakālaṃ tanūṣu liṅgaṃ śāmbhavaṃ bibhṛyānmuktikāmaḥ | mahāmahadbhirmaunibhiryogibhirvā dhāryaṃ bhavetsarvadā śāṅkaraṃ devadevam | śivaliṅgaṃ bhṛtvā brahmaṇassāyujyaṃ salokatāmāpnoti tena sarvān kāmānabhiyāti na sa punarāvartate na sa punarāvarvata iti iti | tathā vedānteṣu - āpyāyantu mamāṅgāni vāk-prāṇaścakṣuśśrotramatho balamindriyāṇi ca sarvāṇi sarvaṃ brahmopaniṣadaṃ māhaṃ brahma nirākuryāṃ mā mā brahma nirākarodanirākaraṇamatsvanirākaraṇaṃ me'stu tadātmani nirate ya upaniṣatsu dharmāste mayi santu te mayi santu yaścchandasāmṛṣabho viśvarūpaḥ ityādi | antardhāraṇaśaktairvā hyaśaktairvā dvijottamaiḥ | saṃskṛtya guruṇā dattaṃ śaivaṃ liṅgamurasthale || dhāryaṃ viprairvimuktyarthamevaṃ vedavido viduḥ || kaṇṭhe kare mastake sanniveśya cobhe tatpāṇimantraṃ pavitram | yo vāmahastārcitaliṅgamekaṃ parātparaṃ satataṃ dharate vipraḥ kṣatriyo vā | tasyaiva labhyaḥ parameśvaro'sau nirañjanaḥ paramaṃ sāmyamupaiti divyam ityetānyupabṛṃhaṇavākyāni laiṅge bhagavatā vādarāyaṇena nirdiṣṭāni | sauvarṇaṃ rājataṃ śailaṃ kṛtvā tāmramayantu vā | pañcasūtrakṛtaṃ liṅgamakhaṇḍaṃ dhārayeddvijaḥ || ityupakramya ayaṃ me hasto bhagavāniti mantreṇa sarvadā | pāṇau liṅgadhṛtiḥ proktā ṛgityāha sanātanī || bhadraṃ paraśivaṃ bhaktyā śṛṇuyāma surarṣabhāḥ | bhadraṃ netraiḥ prapaśyāmo liṅgarūpaṃ sadāśivam || bhadraṃ yajāmassatataṃ tuṣṭavāṃso yathāvidhi | yāvadāyuḥ pravarteta tāvaddevahitaṃ śivam || tanūbhissatataṃ bhaktyā sthāpayāmo yathāvidhi | svastyākhyaṃ śāmbhavaṃ liṅgamindro vṛddhaśravāstathā || pūṣā ca viśvedevāśca tārkṣyoviṣṇustathaiva ca | bṛhaspatistathāliṅgaṃ dadhātu paramaiśvaram || caraṇaṃ liṅgamākhyātaṃ pavitraṃ pāpanāśanam | caraṃ jīvaṃ parātmānaṃ nayati prāpayatyataḥ | vitataṃ vyāpakaṃ nityaṃ purāṇaṃ brahma śāśvatam | yena liṅgena pūtassan pāpān sarvāstariṣyati || tena liṅgena śuddhena pūtāḥ pāpmānamāṇavam | māyāmalaṃ kārmikaṃ cāpyarātiṃ te tarema hi || lokasya bhaktalokasya dvāraṃ tatprāptisādhanam | arcimatsvaprakāśaṃ hi pavitraṃ lokapāvanam || jyotiṣmaddīptimadbhrājamānaṃ cidrūpabhāvataḥ | mahattvaguṇasaṃyuktaṃ mahatsvatparikīrtitam || caraṇaṃ liṅgamākhyātaṃ jagatsaṃhārahetutaḥ | amṛtasya dhārā mokṣasya sālokyādivibhedataḥ || bahudhā dohamānaṃ yattanno'smākaṃ viśeṣataḥ | loke dehe sadā devāssudhitāṃ vāsamanvaham || dadhātu kurutātprītyā bhavarogaikabheṣajam | pavamānānuvākena sarveṣāṃ liṅgadhāraṇam || yajuṣā gīyate yasmāttasmātpāśupataṃ śubham | pavamāno'nilassamyagvarjanaḥ pāpavarjitaḥ || sapavitreṇa liṅgena śaivajñānavicakṣaṇaḥ | vartate triṣu lokeṣu pūtā sa punātu mām || pāvanātsarvajīvānāṃ pavitraṃ liṅgamucyate | hiraṇyaṃ liṅgamākhyātaṃ viśvarūpaṃ maheśvaram || śṛṅge śirasi talliṅgaṃ dhṛtaṃ varuṇamavyayam | prapadye manasā vācā śivabhaktaṃ sanātanam || tīrthaṃ dehīti vacasā prārthitaṃ vedapūruṣaiḥ | sarvaṃ sarvātmakaṃ brahma liṅgarūpaṃ sanātanam || tadaupaniṣadaṃ divyaṃ mamāṅgāni viśeṣataḥ | sthūlasūkṣmādidehāni jñānakarmendriyāṇi ca || bhāvādiliṅgarūpeṇa sthitvā sarvatra sarvadā | āpyāyayantu satataṃ paramānandasampadā || tadahaṃ mā nirākuryāṃ na yajāmi kadācana | mā māṃ brahma sadāliṅgaṃ na tyajenmā nirākarot || me mamātmani dehe tu tadbrahmāstu nirantaram | anirākaraṇaṃ samyaganirakaraṇaṃ bhavet || upaniṣatsu ye dharmā bhasmarudrākṣasaṃjñakāḥ | mayi te santu te nityaṃ santu te mayi sarvadā || ityādikāni | tatraivākaraṇe pratyavāyajanakatvaṃ ca dṛśyate - liṅgasya dhāraṇaṃ yasya sthūladehe na vidyate | taddehaṃ niṣphalaṃ jñeyaṃ jīvatyaktaśarīravat || yathā śmaśānagaṃ kāṣṭhamanarhaṃ sarvakarmasu | tathā liṅgavihīnastu sarvakarmabahiṣkṛtaḥ || yasya vakṣasthale liṅgaṃ kaṇṭhe rudrākṣamālikā | na phāle bhūtirekhāśca taṃ tyajedantyajaṃ yathā || liṅgasya dhāraṇaṃ vipro manasāpi na laṃghayet | śrutyā vidhīyate yasmāttattyāgī patito bhavet || brāhmaṇānāṃ śivo devastasmāttalliṅgadhāraṇam | kartavyaṃ brāhmaṇānāntu vedavedāntaśāsanāt || bhṛtyasya prabhucihnantu yathā dhāryaṃ mahītale | tathā bhaktasya liṅgādidhāraṇaṃ procyate sadā || anantapadmanābhasya haste liṅgasya dhāraṇam | pāṇḍuraṅge tathā viṣṇośśīrṣaṃ liṅgasya dhāraṇam || suprasiddhatayā dṛṣṭaṃ kiṃ vaktavyaṃ nṛṇāṃ sadā || ityādinā ṣaṭsthalaparaśivātmakaparabrahmāsvarūpaliṅgadhāraṇasya dṛṣṭatvātsarvaliṅgavākyena taddhāraṇameva vidhīyate | asminnarthe hetvantaramāha - || 34 || vivakṣitaguṇopapatteśca || 2 || atra vivakṣitāḥ upāsanāyāmupādeyatvena ye guṇāḥ satyatvādayaḥ teṣāṃ paraśivabrahmaṇyupapatteḥ upapannatvādityarthaḥ | ṛtaṁ satyaṃ paraṃ brama puruṣaṃ kṛṣṇapiṅgalam | ūrdhvaretaṃ virūpākṣaṃ viśvrūpāya vai namaḥ ityādinā taddharmaśravaṇāt | śrutyantare ca - sarvaṃ khalvidaṃ brahma tajjalāniti śānta upāsīta | atha khalu kratumayaḥ puruṣo yatha kraturasmin loke puruṣo bhavati tathetaḥ pretya bhavati | sa kratuṃ kurvīta manomayaḥ prāṇaśarīro bhārūpaḥ satyasaṅkalpa ākāśātmā sarvakartā sarvakāmaḥ ityādau srvātmakasya parameśvarasya bhaktopāsanārthaṃ prāṇaśarīratvena paricchinnatvasya satyasaṅkalpatvādeśca vivakṣitatvāt | atra nidhanapataye namaḥ ityādinā sarvātmakatvamupadiśya pāṇimantraṃ pavitraṃ iti pāṇyadhikaraṇakatvena paricchinnatvasyāpi tasyaiva nirdeśānnetaropāsanamatra vidhīyate | nanu purāṇāntareṣu liṅgasya parameśvaranikṛṣṭāṅgatvena nirdeśāt caraṇaṃ pavitra ityādiśrutīnāmaṃdhriparatvena rūḍhatvāt vedabāhyasaṅkarajāterapi bhasmarudrākṣaśivaliṅgādicihnānāṃ dṛṣṭatvātkathaṃ teṣāṃ śrautatvam iti cenna - liṅgapurāṇe jyotirliṅgotpatyanantaraṃ - tataḥ prahṛṣṭamanasā praṇipatyamaheśvaram | prāha nārāyaṇo nāthaṃ liṅgasthaṃ liṅgadhāriṇam || yadi prītissamutpannā yadi deyo paraśca nau | liṅgādhaḥpīṭhavadbhāti kuṇḍalīkṛtapannagaḥ || tadūrdhvapīṭhavadbhāti dharā'śvatthadalākṛtiḥ | tasyāṃ sthitaṃ mahādevajyotīrūpaṃ mahattaram || āvayorgarvanirmūlakāraṇaṃ liṅgamīdṛśam | bhavadīyaṃ mahādeva datvā dīkṣāṃ hi nau kuru || taddhāraṇācca tadhyānāttadarcanavidhānataḥ | aihikāmuṣmikaṃ saukhyaṃ prāpnuvāma iti dhruvam || evaṃ tadvacanaṃ śrutvā viśvanāthassanātanaḥ | indranīlamayaṃ liṅgaṃ viṣṇave brahmaṇo mama || padmarāgamayaṃ liṅgaṃ datvā dīkṣāmakārayat | tataḥ pradattavān devo bhaktimavyabhicāriṇīm || vakṣasthale hariliṅgaṃ mūrdhni cāhaṃ pitāmahaḥ | dhṛtvā prahṛṣṭamanasā śraddhayā parayā mudā || ityādinā parameśvarasyaiva liṅgarūpatvadarśanāt | kiñca - siddhāntāgame - brahmaṇā viṣṇunā pūrvaṃ yalliṅgaṃ jyotirātmakam | aparicchedyamabhavatkena vā paribodhyate || pīṭhikā paramā śaktirliṅgaṃ sākṣātparaśśivaḥ | śivaśaktisamāyogādviśvaṃ liṅgaṃ taducyate || viśvādhikatvamīśasya liṅgamūrtessvabhāvajam | ananyadevasādṛśyaṃ śrutirāha sanātanī || līyante yatra gamyante brahmaviṣṇvādinirjarāḥ | talliṅgaṃ paramaṃ brahma saccidānandalakṣaṇam || pratimākāraśūnyasya liṅgasya paramātmanaḥ | pratimākāradevānāṃ sādṛśyaṃ kathamīryate || ityādinā tathā darśanācca | vyāsa gautama - dadhīci śāpada dhadhūrtakalpitavākyānā śrutiviruddhatvena na cātra prāmāṇyam | tathā cetpāṇḍuraṅga-rāmeśvara-śrīśailādiṣu viṣṇupratiṣṭhitaliṅgānāṃ tadviṣṇorapi na sarvotkṛṣṭatvamupapadyate | tadaṅgīkāre bauddhapāṣaṇḍamatassyāt | caraṇaśabdasyāṃdhriparatve caraṇaśrutiniṣṭhavyāpakatvasvayaṃprakāśatvādidharmāṇāṃ virodhaprasaṅgassyāt | parameśvaradharmabāhulyādākāśaprāṇādiśabdavattasya parameśvaraparatvameva | caryate bhakṣyate jagat yeneti caraṇam idaṃ sthiterapyupalakṣaṇam caraṃ jīvaṃ mokṣaṃ nayatīti vā eṣa eva sādhu karma kārayati iti śruteḥ | utpattisthitilayakāraṇamiti yāvat | tādarthyālliṅgaṃ caraṇaśabdavācyam | līyate gamyate yatra yena sarvaṃ carācaram ityādinā liṅgacaraṇaśabdayoḥ paryāyatvaṃ sustham | atha vīraśaivāṣṭāvaraṇāni - bhasma rudrākṣakaṃ liṅgaṃ gururmantraṃ tathā caraḥ | pādodakaṃ prasādaśca śaivāṣṭāvaraṇāni hi || ityādivaidikaśivāgamasaṃskārābhāvādbrahmavidyāṅgaśaivāṣṭāvaraṇāni sarvathā teṣāṃ na sambhavanti | avaidikānāṃ śaivāgnisaṃskārābhāvāt | jābālādyupaniṣatsiddhaśaivāgnibhasmadhāraṇaṃ nopadiśyate | śikhāyāmekamekāsyam ityādinā teṣāṃ vidhyuktaśikhāśūnyatvādrudrākṣadhāraṇaṃ na sambhavati | pañcākṣarīmantrasya śrautaprakaraṇapaṭhitattvātteṣāṃ vedoktacaturvidhavarṇāntarbhūtatvābhāvāt smṛtyuktāṣṭādaśavarṇabāhyatvācca vyatyāsakrameṇāpi tanmantropadeśānarhatvācca so'pi na sambhavati | upanayana saṃskāraśūnyānāṃ vedabāhyānāṃ prāṇapratiṣṭhādivaidikasaṃskāravidhiḥ kathamupapadyate tadabhāve liṅgasyāpyabhāvāttaddhāraṇapūjādinā sakalapāpakṣayapūrvakaparaśivatvaprāptiḥ kathamupapadyate brāhmaṇo vai sarvā devatāḥ varṇānāṃ brāhmaṇo guruḥ ityādiśrutismṛtisiddhabrāhmaṇācāryatvānaṅgīkārāt gurucaraṇatīrthaprasādacatuṣṭayamapi na sambhavati | ghṛtakośātakī##- pratīyate | tathā siddhāntāgame - āgamaṃ śivaliṅgasya śarīramiti kathyate | śrutirliṅgasya caitanyaṃ vedāntaḥ prāṇamīryate || tatsaṃskāravihīnatvālliṅgitvaṃ na hi sarvadā iti | śūdrāṇāṃ brahmavidyādhikāranirākaraṇam - kiñca - tattvamasyādi mahāvākyārthapratipāditaliṅgāṅgaikyaṃ kathaṃ bhavedvedabāhyānām apaśūdrādhikaraṇe - saṃskāraparāmarśāttadabhāvāmilāpācca iti sūtre brāhmaṇa-kṣatriya##- śūdrāṇāṃ śrutismṛtipurāṇetihāsasiddhānāmapi brahmavidyādhikārasya niṣiddhatvātkimanyeṣāṃ vaktavyam tasmātpūrvoktameva samīcīnam | nanu - rudrasya parabrahmatvaṃ katham āpastambasūtre niṛrutyādivat rudrāhutyanantaraṃ apa upaspṛśya ityamaṅgaladevatātvanirdeśāt iti cenna - tathātve mānābhāvāt śrautaśuṇṭhatvaprasaṅgāt | tamīśvarāṇāṃ paramaṃ maheśvaraṃ taṃ devatānāṃ paramaṃ ca daivatam | patiṃ patīnāṃ prathamaṃ purastādvidāma devaṃ bhuvaneśamīḍyam eka eva rudro na dvitīyāya tasthe asaṃkhyātāssahasrāṇi smaryate na ca dṛśyate viśvādhiko rudro maharṣiḥ śivo'dvaita ityādi śrutiśateṣu parabrahmaṇaśśivasya ananyasāmānyadevatātvopadeśāt | sarvadevatādhipatitvādidharmāṇāṃ tasyaiva nirdeśācca | tatsamīpe tadbhṛtyānāṃ brahmaviṣṇvādīnāṃ pūjārhatvāsaṃbhavāt rudrāntardhānārthamapāpariṣecanaṃ vidhīyate | taduktaṃ yajurvede - apaḥ pariṣiñcati rudrasyāntarhityai iti na ca niṛrutyādiprakaraṇapaṭhitatena nikṛṣṭatvam gośvagnibrāhmaṇān spṛṣṭvā apa upaspṛśet ityāpastambasūtre prakaraṇaikatvena utkṛṣṭāpakṛṣṭagośvāgnīnāmupadeśāt | śvayuvamaghavanśabdānāmutkṛṣṭāpakṛṣṭavācakānāṃ ekasūtre nirdeśāt | kiñca - rajasvalāgnigoviprān pātivratyasriyaṃ tathā | śavāmedhyabrahmabandhūn spṛṣṭvā snānaṃ samācaret || iti | vṛddhaśātātape'pi rajasvalāsāhacaryeṇa goviprāṇāṃ nirdeśacca na prakaraṇadoṣaḥ | tasmāntasyaiva brahmatvam | atha śivasya parabrahmaṇaḥ upāsyatvaṃ nārāyaṇasya upāsakatvaṃ ca | atrokta brahmalakṣaṇasya nārāyaṇe'tivyāptimāśaṅkya nirākaroti - || 35 || anupapattestu na śārīraḥ || 3 || atra tu śabdo niścayārthaḥ pūrvoktaśivaliṅgadhāraṇameva śrotriyāṇāṃ brahmavidyopāsa kānāmavaśyaṃ kartavyam | na śārīraḥ - pūrvānuvāke sahasraśīrṣaṃ ityārabhya sahasraśīrṣatvādiviśiṣṭasya nārāyaṇasya mūrtyātmakatvena vyapadeśāt | samudre'ntaṃ viśvaśambhuvaṃ ityādinā samudraśāyitvādiliṅgānāṃ tasyaiva samucitatvāt tadvācakācyuta hariśabdaprayogācca mūrtyātmakanārāyaṇātmakaśśārīra evātropāsyo na bhavati kutaḥ anupapatteḥ - nidhanapataye namaḥ ityārabhya sarvaliṅgaṃ sthāpayati ityantaṃ śivaliṅgasya parabrahmatvena dhyānadhāraṇātmakasarvopāsanaviṣayatvaprakaṭanāya pratipadanamaskārapūrvakaṃ sarvātmakatvapratipādanāt | mūrtyātmakasya viṣṇostaddharmāṇāmasambhavāt | apratimākārasya liṅgasyaiva sarvopāsyatvaṃ siddham | śaive - śivaśaktyātmakaṃ liṅgaṃ cidrūpaṃ pāramaiśvaram | brahmaviṣṇvādidevānāṃ dhyeyaṃ dhāryaṃ sanātanam || līyate'smin jagatsarvaṃ jaṅgamasthāvarātmakam | gamyate sṛṣṭikāle tu talliṅghaṃ brahmaśāśvatam || iti vyutpatyā caraliṅgasya mahatvaṃ brahmalakṣaṇamuktam | śrutismṛtipurāṇāgamasiddhattvāttaddhāraṇopāsanādikaṃ vaidikam | viṣṇuvigrahasālagrāmādyupāsanasya śrautavidhyabhāvāttāntrikatvaṃ siddham | kiñca tatprakaraṇapaṭhitaviśvapatitvādiparameśvaradharmāṇāṃ nārāyaṇe asambhavāt paśūnāṃ pataye vṛkṣāṇāṃ pataye jagatāṃ pataye ityādiśrutiśateṣu śivasyaiva sakalabhuvanādhipatitvavyavasthāpanāt eko hi rudro na dvitīyāya tasthurya imān lokānīśata īśanībhiḥ iti rudravyatiriktasya jagadīśvaratvasya nirastatvāt viśvādhiko rudro maharṣiḥ iti tasyaiva viśvādhikatvaśravaṇācca na viṣṇvādīnāṃ śārīrāṇāṃ sarvopāsyatvam | nanvevaṃ - nārāyaṇopāsanāvidhāyakavākyānāṃ kā gatiḥ iti cet ucyate - tattvamasi śvetaketo ityādiśrutiṣu brahmopāsakānāṃ śvaitaketvādīnāṃ brahmatvopadeśavat nārāyaṇasya brahmatvamupadiśya padmakośapratīkāśaṃ ityādinā taddhṛdayapuṇḍarīkamupadiśya tasya madhye vahniśśikhā ityādinā jīvasvarūpaṃ nirdiśya tasyāśśikhāyāmadhye paramātmā vyavasthitaḥ iti jīvāntaryāmitvena ca tasyopāsyatvaṃ vidhīyate sa brahmā sa śivassendraḥ ityādinā tadvibhūtirūpabrahmaviṣṇurudrendrādi sarvaśabdavācyatvaṃ nirṇīyate | tathā śrutyantareṣvapi brahmaṇo rudrasya brahmaviṣṇukālarudrātītatvaṃ tatkāraṇatvaṃ tacchabdavācyatvaṃ ca śrūyate | prapañcopaśamaṃ śāntaṃ śivamadvaitaṃ caturthaṃ manyante sa ātmā sa vijñeyaḥ iti māṇḍūkye sarvātītatvaṃ dhyāyīteśānaṃ pradhyāyitavyaṃ sarvamidaṃ brahmaviṣṇurudrendrāste sarve samprasūyante ityatharvaśikhāyāṃ umāsahāyaṃ parameśvaraṃ prabhuṃ trilocanaṃ nīlakaṇṭhaṃ praśāntam ityārabhya sa brahmā sa śivassa harissendrasso'kṣaraḥ paramassvarāṭ sa eva viṣṇussa prāṇassa kālo'gnissacandramāḥ | sa eva sarvaṃ yadbhūtaṃ yacca bhavyaṃ sanātanam ityādinā sarvaśabdavācyatvavyavasthāpanāt nānyasyātropāsyatvaṃ sidhyati | athavāhaṃ harissākṣātsarvajñaḥ puruṣottamaḥ | sahasraśīrṣā puruṣassahasrākṣassahasrapāt || ityārabhya - ūrdhvaretaṃ virūpākṣaṃ viśvarūpaṃ maheśvaram | nīlagrīvaṃ mahātmānaṃ paśyantaṃ pāpanāśanam || ityādinā bhagavatā vādarāyaṇena sūtasaṃhitāyāṃ dhyānayogaprakaraṇe vyāhṛtattvānnānyārtho vaidikaḥ | smṛtyantare'pi - evamuktvā mahābāhurmahāyogīśvaro hariḥ | darśayāmāsa pārthāya paramaṃ rūpamaiśvaram || iti | vāmanapurāṇe tato'vyayātmā sa hariḥ svahṛtpaṃkajaśāyinam | darśayāmāsa devānāṃ murārirliṅgamaiśvaram || iti | gītāyāmapi īśvarassarvabhūtānāṃ hṛddeśe'rjuna tiṣṭhati || iti | śrutismṛtipurāṇeṣu nārāyaṇasyopāsakatvaṃ śivasyopasyatvaṃ ca ghaṇṭāghoṣeṇa śrutam | punarhetvantara māha - || 36 || karmakartṛvyapadeśācca || 4 || nātropāsyo nārāyaṇaḥ - kutaḥ karmakartṛvyapadeśāt | namo brahmaṇe dhāraṇaṃ me asttvanirākaraṇaṃ dhārayitā bhūyāsaṃ karṇayoḥ śrutaṃ mācyoḍhvam mamāmuṣya om iti pūrvoktanārāyaṇamantre oṃkāravācyaśivaliṅgadhāraṇātmakopāsanakarmakartṛnārāyaṇasya vyapadeśāt | paramaśivaliṅgabāhyābhyantaradhāraṇārcanārpaṇāvadhānātmakopāsanameva mumukṣūṇāṃ śrautānāmāvaśyakam | yacchandasāmṛṣabho viśvarūpaḥ ityārabhya śrutaṃ me gopāya ityantaṃ tathā śrūyate | kiñca - padmakośapratīkāśaṃ ityanena prakṛtasya nārāyaṇasya daharapuṇḍarīkamupadiśya paramātmā vyavasthitaḥ ityantena tadantarvartitvena parameśvarasya nirdeśāt dhyātṛtvena nārāyaṇasya dhyeyatvena ca paramaśivasya karmakartṛtvaṃ nirdiśyate | ato nārāyaṇasya śivo pāsakatvaṃ siddham | nanu - namo brahmaṇe dhāraṇaṃ me astu it śrutau devatāntaradhāraṇavidhāyakapramāṇācārābhāve'pi nārāyaṇapratinidhitvena śaṃkhacakradhāraṇasya pāñcarātramatasiddhatvena taddhāraṇaparatvaṃ kiṃ na syāt iti cenna - anirākaraṇaṃ ityanena nirākaraṇaṃ heyaprapañcaḥ tannabhavatītyanirākaraṇam | upādeyaṃ brahmetyarthalābhāt brahmaliṅgaśabdayoḥ paryāyatvācca | arthālliṅgadhāraṇasiddhirniṣpratyūhā | tadvacchaṃkhadhāraṇaṃ na vidheyam kliṣṭārthakalpane mānābhāvāt | atha brāhmaṇalakṣaṇam mukhe mantro hṛdi dhyānaṃ mastake liṅgadhāraṇam | śikhā sūtraṃ tathā bhasma iti brāhmaṇalakṣaṇam || vibhūtiryasya no phāle kaṇṭhe rudrākṣamālikā | mukhe ṣaḍakṣarīmantrastaṃ tyajedantyajaṃ yathā || uddhūlanaṃ tripuṇḍraṃ ca manasā'pi na laṃghayet | śrutyā vidhīyate yasmāttattyāgī patito bhavet || iti gautama-śātātapa-gāruḍādismṛtiṣu liṅgatripuṇḍrādikasya brāhmalakṣaṇatvena tadatikramaṇe pratyavāyajanakatvena ca śravaṇāt | kiñca - liṅgadhāraṇasya śrutyā sarvotkṛṣṭatvapratipādanāt tāntrikavidhinā śrautānāṃ prayojanābhāvācca tadubhayavidhyaṅgīkāro na yuktaḥ | tripuṇḍraṃ ye vinindanti nindanti śivameva te | dhārayanti tu ye bhaktyā dhārayanti tameva te || iti jābāle tathā kālāgnirudropaniṣadi | athavā bhagavāṃstripuṇḍravidhibhiḥ ityādisanatkumārapraśnottarabhūtāt tiryaktisro rekhāḥ prakurvīta iti vākyādanantaraṃ trirekhānāṃ trivedātmakākārokāramakārātmakatvasya rudramaheśvarasadāśivātmakatvasya ca pratipādanālliṅgadhāraṇasyāvaśyakatvamatyantapuṇyahetutvaṃ ca vidheyamiti niścitam | nanu - liṅginaṃ cakriṇaṃ dṛṣṭvā ityādau cakradhāraṇavalliṅgadhāraṇasyāpi niṣedhadarśanātkathaṃ śrautaparigrāhyatvaṃ iti cenna - prabhākaraprabhāyāṃ dīpādiprakāśavat tāntrika vidhiniṣedhayoḥ śrautavidhau aprakāśakatvāt | niṣedhānāṃ vedamūlakatvābhāvātprāmāṇyaṃ nāśaṅkanīyam | kiñca - niṣedhasya tāntrikatvāt taptacakrāṅkanaprakaraṇapaṭhitatvācca tāntrikataptaliṅgadhāraṇaniṣedhaparatvamiti pūrvamevoktam | dhyāyīteśānaṃ pradhyāyitavyaṃ sarvamidaṃ brahmaviṣṇurudrendrāste sarve saṃprasūyante tvaṃ devānāṃ brahmaṇānāmadhipatiḥ viṣṇuḥ kṣatriyāṇāmadhipatiḥ tvaṃ deveṣu brāhmaṇo hyahaṃ manuṣyeṣu brāhmaṇaḥ brāhmaṇo vai brāhmaṇamupadhāvati yo vai svāṃ devatāmatiyajate ityādi śrutiṣu brāhmāṇāṃ śivadevatvasya anyathā pratyavāyasya ca śravaṇāt | smṛtirapi - brāhmaṇānāṃ śivo devantasmāttatpiṇḍasambhavaḥ | brāhmaṇasyeti vijñeyo no cedabrāhmaṇo bhavet || rudrapiṇḍasamudbhūto rudrabhūmilayaṃ gataḥ | pitaraṃ nābhijānāti tātaṃ veśyāsuto yathā || brāhmaṇo bhagavān rudrastasmāttatpiṇḍasambhavaḥ | brāhmaṇaśceti vijñeyo nātra kāryā vicāraṇā || ataḥ saṃnyāsināṃ vāpi putraḥ pārvaṇamācaret | mātāpitrormṛtāhe tu na kuryātpārvaṇaṃ yadi || bauddhamlecchādivattyājyassvaloke patito bhavet | ityādinā brāhmaṇotpatteḥ rudrapiṇḍahetukatvaṃ rudradevatātvaṃ ca nirdiṣṭam | tasmāditaradevatādilāṃchanādikaṃ brāhmaṇānāṃ na vidheyam | cakrāṅkitatanuryatra na tatra divasaṃ vaset | yadi tiṣṭhenmahāpāpī sahasrabrahmahā bhavet || ajñānādathavā mohādrāmato vā sudarśanam | dhatte kulaghnaṃ taṃ dṛṣṭvā sacelaḥ snānamācaret || yathā śmaśānagaṃ kāṣṭhamanarhaṃ sarvakarmasu | tathā cakrāṅkito viprassarvakarmabahiṣkṛtaḥ || ityādinā śātātapa-gāruḍa-śaṃkha-viṣṇusmṛtyādiṣu tanniṣedhadarśanālliṅgadhāraṇaparatvameva yuktam | taduktaṃ brahmāṇḍapurāṇe - namo'stu brahmaṇe tubhyaṃ ācaryāya mahātmane | tannirākaraṇaṃ viśvaṃ janyatvānmṛtyunaiva hi || anirākaraṇaṃ brahma kāraṇatvāccirantanam | anirākaraṇaṃ yattu dhāraṇaṃ deśikottamaḥ || vedaśāstrapurāṇeṣu prasiddhaṃ karṇayośśrutam | ahaṃ dhārayitā devaṃ bhūyāsaṃ sarvakāraṇam || brahmaviṣṇvādayo devāḥ prasiddhāśca tathā smṛtāḥ | te nirākaraṇāssarve mṛtyunā sarvaśatruṇā || me nirākaraṇāstvete na hi dhāryāḥ kadācana | nāhaṃ dhārayitā devān bhūyāsaṃ majjatassuran || na śaknuvanti māṃ tatu majjantaṃ mṛtyusāgare | ūrdhvaṃ mamedamoṃ liṅgaṃ māṃ cāmuṣya samāśraya || iti anirākaraṇapade bhūtirudrākṣayoḥ omiti liṅgasya ca trayāṇāmapi dhāraṇasya prādhānyaṃ svayaṃ sambhavati | medhāvī bhūyāsaṃ ahamekaḥ prathamamāsaṃ ityatreva bhūyāsamityatrāpi vidhyarthe āśīrliṅvidhīyate | jābālakālāgnirudrādyupaniṣatsu śivadhāraṇadyotanāttatpratimādhāraṇaṃ kiṃ syādityāśaṃkyāha - atha liṅgadarśanadhāraṇayoḥ sarvotkṛṣṭatvapratipādam | || 37 || śabdaviśeṣāt || 5 || ūrdhvāya namaḥ ityārabhya sarvaliṅgaṁ sthāpayati pāṇimantraṃ pavitraṃ ityantena liṅgasyaivātra sarvātmakatvapratipādanānnārāyaṇādidevatāvigrahopāsanaṃ na kartavyam | kutaḥ śabdaviśeṣāt | jijñāsyabrahmalakṣaṇavidhāyakena janmādyasya yataḥ yato vā imāni bhūtāni jāyante ityādinā śrutisūtrapramāṇenoktasya jagajjanmādikāraṇatvasya liṅgaśbdenaiva dyotanāt | līyate gamyate yatra yena sarvaṃ carācaram | tasmālliṅgaṃ paraṃ brahma kāraṇaṃ sarvamavyayam || iti smṛteśca | yasmin carācaraprapañcaḥ prayuṅkte vilīyate punassṛṣṭikāle yasmādbahirgacchatīti talliṅgaṃ prapañcotpattisthitilayādhāraṃ paraṃ brahmetyabhidhīyate | purāṇeṣvapi liṅgadhāraṇapūjādikameva bahudhā śrūyate | skanade-śaṃkarasaṃhitāyāṃ - rudro bhūtvā yajedrudraṃ nārudro rudramarcayet | prāṇaliṅgena sambadhī sa rudro nātra saṃśayaḥ || krimikīṭapataṅgebhyaḥ paśavaḥ prajñayādhikāḥ | paśubhyo'pi narāḥ śreṣṭhāsteṣu śreṣṭhā dvijātayaḥ || brāhmaṇeṣu ca vidvāṃso vidvatsu kratubuddhayaḥ | kratubuddhiṣu kartārastebhyassaṃnyāsino'dhikāḥ || teṣu vijñāninaḥ śreṣṭhāsteṣu śaṅkarapūjakāḥ | teṣu śreṣṭhā mahābhāga mama liṅgāṅgasaṃginaḥ || liṅgāṅgasaṅgiṣvadhikaṣṣaṭsthalajñānavān pumān | tasmādabhyadhiko nāsti sa evāhaṃ na saṃśayaḥ || brahmaviṣṇvādayo devā munayo gautamādayaḥ | dhārayanti sadā liṅgamuttamāṅge viśeṣataḥ || urasthale harirliṅgaṃ dhṛtvā mūrdhni pitāmahaḥ | liṅgasthaṃ māṃ samārādhya svaṃ svaṃ padamavāpatuḥ || yatra tiṣṭhati liṅgāṅgasaṅgī śivaparāyaṇaḥ | nimiṣaṃ nimiṣārdhaṃ vā tacchivakṣetramucyate || liṅgāṅgasaṅginaḥ puṃso ye durviṣayavāsinaḥ | te sarvapāpanirmuktā yāsyanti paramāṃ gatim || liṅgāṅgasaṅginaṃ martyaṃ liṅgadhyānaparāyaṇam | anuvrajati yo martyasso'pi muktimavāpnuyāt || dhṛtaliṅgasya martyasya pādaprakṣālanodakam | pāpaśudhyarthamajñānaṃ taddhāryaṃ śikhivāhana || prāṇaliṅgaikaniṣṭhasya dehaṃ spṛṣṭvā samīraṇaḥ | yatra gacchati tatrasthā martyā muktā na saṃśayaḥ || yugavacchivaliṅgaikyapādaspṛṣṭarajāṃsi ca | patanti mastake yasya sa mukto nātra saṃśayaḥ || annaṃ vā jalamātraṃ vā yaddattaṃ liṅgadhāriṇe | tadannaṃ merusadṛśaṃ tajjalaṃ sāgaropamam || liṅgāṅgasaṅgaṃ kurvantaṃ dṛṣṭvā dvijavaraṃ raviḥ | sthānāccalatyayaṃ bhitvā maṇḍalaṃ me vrajecchivam || śivaliṅgāṅgasambandhabhājāṃ darśanamātrataḥ | muktiṃ gacchanti manujāḥ paśupakṣimrgādayaḥ || ityādinā liṅgadarśanadhāraṇayossarvotkṛṣṭatvapratipādanānna vigrahadhāraṇaṃ vidhīyate | kiñca - nārāyaṇaparaṃ brahma iti vākye nārāyaṇātparaṃ brahmetyupadiśyate | samidho yajati ityādidarśapūrṇamāsaprakaraṇapaṭhitavākyāvagatānāṃ prayājānāṃ darśapūrṇamāsāṅgatvavat nārāyaṇaprakaraṇapaṭhitasya hṛdayasya nārāyaṇasaṃbandhitvamucyate | aṇoraṇīyān mahato mahīyānātmā guhāyāṃ nihito'sya jantoḥ | tamakratuṃ paśyati vītaśoko dhātuḥ prasādānmahimānamīśam ityupakrame śivaikabodhakānāmīśādiśabdānāṃ mukhyatvena vyapadeśāt | utpattiśiṣṭaśivapraśaṃsāyāstatparatvaṃ vidhīyate | viśvādhiko rudro maharṣiḥ yaḥ paraḥ sa maheśvaraḥ iti madhye'pi śivaprācuryaṃ ūrdhvaretaṃ virūpākṣaṃ viśvarūpāya vai namaḥ ityante'pi pracuraśivapraśaṃsākathanādabhyāsatātparyamiti gīyate | viśvādhikatvādilakṣaṇānāmananyasādhāraṇatvāttadevāpūrvamityucyate | parāmṛtātparimucyante sarve ityantena phalaṃ vyapadiśyate | sahasraśīrṣaṃ ityanuvāke nārāyaṇapraśaṃsā hyarthavādatātparyamityavagamyate | yasmātparaṃ nāparamasti kiñcit ityanenopapatiḥ | evaṃ sāṅgatātparyeṇa śivaparatvāvagamānnānyaparatvam | na ca sahasraśīrṣānuvāka evātropakramaḥ | upasaṃhārānuvākagatomāpatitvādidharmāṇāṃ nārāyaṇe asamañjasatvāt | kiñcopakrame aṇoraṇīyān iti mantre sarvacetanaguhāśayatvamīśvarasya prasādhya tadanugrahādeva sarveṣāṃ duḥkhanirmuktatvamupadiśya sapta prāṇāḥ prabhavanti ityārabhya pūrṇaṃ puruṣeṇa sarvaṃ ityantena sṛṣṭyādipravṛttidharmātmakatvaṃ tasya pradarśya na karmaṇā na prajayā dhanena ityādinā nivṛttilakṣaṇadharmapraśaṃsāmupakramya pareṇa nākaṃ nihitaṃ guhāyāṃ ityādinā tadupāsanādhikāritvaṃ yatīnāṃ nirūpya parāmṛtātparimucyanti sarve ityanena tadupāsakasya mokṣaphalaṃ vidhāya daharaṃ vipāpmaṃ ityādinā tadupāsanasthānamabhidhāya yo vedādau svaraḥ proktaḥ ityādinā tatropāsyatvaṃ maheśvarasya nirdiśya ṛtaṁ satya ityanenopāsanāyā guṇaviṣayatvena paramaśivadharmāṇāmasādhāraṇānāmatiśāyitatvaṃ pradarśya tadarthavādapraśaṃsāyāṃ viśeṣopāsakatvena yatīndratvena śivabhaktāgragraṇyatvena sahasraśīrṣānuvāke nārāyaṇasyaiva mukhyādhikāritvaṃ nirūpya tatra nārāyaṇaṃ mahājñeyaṃ ityādinā nārāyaṇaṃ prastutya padmakośapratīkāśaṃ ityādinā tadhdṛdayapuṇḍarīkaṃ vyapadiśya tasyāśśikhāyā madhye paramātmā vyavasthitaḥ ityanena parameśvarasya tadhdṛdayapuṇḍarīkāntarvartitvamupadiśya ādityo vā eṣa etanmaṇḍalaṃ tapati ityanena prabhākaramaṇḍalastutiṃ kṛtvā ya eṣontarāditye hiraṇmayaḥ puruṣaḥ ityanena rudrasya parabrahmaṇaḥ tanmaṇḍalasthitiṃ prasādhya tataḥ pañcabrahmamantrairupāsyasya maheśvarasya sarveśvaratvādidharmān darśayitvā namo hiraṇyavāhave ityādinā pavanādivanmūrtāmūrtatvaṃ vyapadiśyate | tathā ca smṛtiḥ - nārāyaṇena yatinā padmagarbho mahāmuniḥ | jñātvā śivaikavijñānaṃ vasiṣṭhāyopadiṣṭhavān || iti | tathā skānde śivavacanam - nārāyaṇātparo bhakto mama nāsti varānane | bhāryātvaṃ vṛṣabhatvaṃ ca bāṇatvamagamatpurā || iti | aśvatthāmānaṃ prati śivavacanam - ahaṃ yathā varārādhyaḥ kṛṣṇenākliṣṭakarmaṇā | tasmādiṣṭamataḥ kṛṣṇādanyo mama na vidyate || iti | saurasaṃhitāyāṃ ca - śivasya paratattvārthaṃ svayaṃ jñātvā śivastathā | uvāca viṣṇave viṣṇuḥ padmagarbhāya proktavān || caturmukho vasiṣṭhāya vasiṣṭaśśaktaye tathā | parāśarāya śaktiśca vyāsāya ca parāśaraḥ || ityādinā nārāyaṇa-parameśvarayoḥ upāsakopāsyatva-śiṣyatva##- nārāyaṇasya anitarasādhāraṇadaharāvacchinnajyotirliṅgānusaṃdhānasāmarthyaliṅgena yacca kiṃcijjagatyasmin dṛśyate śrūyate'pi vā | antarbahiśca tatsarvaṃ vyāpya nārāyanaḥ sthitaḥ | iti parameśvaraniṣṭhavyāpakatvādidharmāṇāṃ tattvamasi śvetaketo tvaṃ brahmāsi ityādivannārāyaṇaparatvena stutiryuktā | sarvopādānatvātsarvāntaryāmitvācca sarvātmakatvaṃ sarvaśabdavācyatvaṃ na parameśvarasyaiva samucitam | devā ha vai svargaṃ lokamagaman te devā rudramapṛcchan ko bhavāniti so'bravīdahamekaḥ prathamamāsaṃ vartāmi ca bhaviṣyāmi ca | nānyaḥ kaścinmatto vyatiriktaḥ ityārabhya yo vai rudrassa bhagavān yaśca brahmā yaśca viṣṇuryaśca maheśvaraḥ ityādinā atharvaśirasi sa eva viṣṇuḥ sa prāṇaḥ iti kaivalyaśrutau ca tasyaivāntaryāmitvanirdeśāt | muṇḍaka-māṇḍūkya-chāndogya-kaivalya-taittirīyādiṣu paraśivasya daharopāsyatvakathanāttasyaiva tatsamucitamastu | pavitrasya parameśvarasya apavitravāmahastasthitivirodhātsarvaliṅgavādhaye śarīre liṅgadhāraṇaṃ na vidhīyata ityāśaṅkāyāmāha - || 38 || smṛteśca || 6 || sarvaliṅgaṁsthāpayati pāṇimantraṃ pavitraṃ iti vākye pāṇiliṅgadhṛtissarvathā na vyapadiśyata iti cenna - kutaḥ smṛteśca | kṛte tu mānavo dharmastretāyāṃ gautamasmṛtiḥ | dvāpare śaṃkhalikhitau kalau pārāśarasmṛtiḥ || ityādismṛtinirdiṣṭakṛtādiyugacatuṣṭayaprasiddhamanvādismṛtiṣu brāhmaṇānāṃ śivaliṅgadhāraṇavidhāyakasmṛteśca na devatāntaradhāraṇopāsanaṃ vaidikānāmaṅgīkartavyamityarthaḥ | tathā hi manusmṛtau - akṣapādādayassarve śaktayaḥ parayā mudā | dhārayantyalikāgneṣu śivaliṅgamaharniśam || iti | tatraiva dhyānayoginirūpaṇe - śivadhyānaparo bhūtvā śivaliṅgāṅgasaṃyutaḥ | śivetaraparityāgī dhyānayogī sa ucyate || iti | gautamasmṛtau - mukhe mantraṃ hṛdi dhyānaṃ mastake liṅgadhāraṇam | rudrākṣaṃ ca tathā bhasma etadbrāhmaṅlakṣaṇam || antardhārayituṃ liṅgaṃ aśaktaśśakta eva vā | bāhyantu dhārayelliṅgaṃ tadrūpamiti niścayāt || iti | śaṃkhasmṛtau - kīṭo bhramarayogena bhramaro bhavati dhruvam | mānavaśśivayogena śivo bhavati sarvadā || vāmahastasthitaṃ liṅgaṃ sāvadhānena pūjayet | mastake hṛdaye kaṇṭhe dhārayetsarvadā dvijaḥ || iti | pārāśarasmṛtau - kāśyāṃ mṛtānāṃ jantūnāṃ yatīnāṃ liṅgadhāriṇām | brahmatvameva bhavati pretatvaṃ na hi vidyate || śaivaliṅgārcanaṃ yasya yasya cāgniparigrahaḥ | vānaprasthayatīnāṃ ca śarīre nāsti sūtakam || pūjayedyastu hastādau śivaliṅgaṃ śivātmakam | tasya hastasthitā muktiśśaṅkarasya prasādataḥ || iti | ānuśāsanikaparvaṇi ca - kimāhurbharataśreṣṭha pātraṃ viprāssanātanam | abrāhmaṇaṃ liṅginaṃ ca brāhmaṇaṃ cāpyaliṅginam || iti yudhiṣṭhirapraśne ##- sadvṛttimapi vijñāya liṅgine cetarāya ca | deyamāhurmahārāja ubhāvetau tapasvinau || iti bhīṣmavacanam | laiṃge - vedeṣu śāstrasaṃgheṣu purāṇeṣvāgameṣu ca | brāhmaṇasya samākhyātaṃ liṅgadhāraṇamuttamam || ityārabhya - yajurapyāha sarvaṃ vai liṅgaṃ sthāpayatīti ca | tasmāddhāryaṃ mahāliṅgaṃ pānimantreti mantrataḥ || ityādiśrūyate | atha paraśivasya brahmaṇaḥ aikyādiṣaṭsthaleṣu ṣaḍliṅgātmakatvapratipādanam - siddhāntāgame - śrutismṛtipurāṇeṣu vaidikānāṃ varānane | liṅgadhāraṇamākhyātaṃ sarvasiddhipradāyakam || cicchaktirnidhanākhyātā layādhiṣṭhānatattvataḥ | tadaṅgatvānmaheśasya tatpatitvaṃ vidhīyate || nidhanādhipatiḥ kālarudro viśvalayādhipaḥ | tasyāntakatvaṃ haṃtṛtvaṃ śivasyaiva nirūpyate || tattvānāṃ mahadādīnāmūrdhvadeśapracārataḥ | tadordhvāyeti vākyena pradhānaṃ parigīyate || ūrdhvaliṅgāyeti vākye sadāśiva itīryate | kāraṇāṅgaṃ tathā proktaṃ hiraṇyāyeti vākyataḥ || hiraṇyaliṅgavākyena bhāvaliṅgaṃ pracakṣate | suvarṇāyeti vākyena sūkṣmadehaḥ prabodhyate || suvarṇaliṅgavākyena prāṇaliṅgaṃ pracakṣate | namo divyāyeti vākye sthūladehaḥ pratīyate || divyaliṅgāyeti vākye sveṣṭaliṅgaṃ vidhīyate | aikyasthalaṃ tathā proktaṃ bhavāyeti padena hi || bhavaliṅgāyeti vākye mahāliṅgaṃ bhavettathā | namaśśarvāyeti vākye śaraṇasthalamīritam || prasādaliṅgamākhyātaṃ śarvaliṅgapade śive | prāṇaliṅgisthalaṃ proktaṃ śivāyeti padena hi || śivaliṅgāyeti vākye caraliṅgaṃ pradarśitam | namo jvalāyeti vākye prasādasthalamucyate || jvalaliṅgāyeti vākye śivaliṅgaṃ tathā smṛtam | nama ātmāyeti vākye māheśvarapadaṃ tathā || ātmaliṅgāyeti vākye guruliṅgaṃ taducyate | bhaktasthalaṃ samākhyātaṃ paramāyeti vākyataḥ || ācāraliṅgamākhyātaṃ paramaliṅgapadena vai | etatsomasya mitrasya maṇḍalāntaravartinaḥ || somasya pārvatīśasya liṅgaṃ bhavabhayāpaham | sarveṣu bhaktadeheṣu sthāpyaṃ vai guruṇā sadā || pavitrāṇāṃ pavitratvātpavitramiti kathyate | tasmāddhāryaṃ sadā liṅgaṃ pānimātreti mantrataḥ || pāṇau liṅgaṃ samāsādya dīkṣākāle guruśśivam | mananātpūjanādbhaktān trāyatīti niruktitaḥ | pāṇimantramiti proktaṃ talliṅgaṃ brahma śāśvatam || pañcabrahmamantrāṇāṃ ṣaṭtriṃśattattvarūpatvapratipādanam - ṣaṭtriṃśattattvarūpatvaṃ talliṅgasyaiva sarvadā | pañcabrahmābhidhairmantraiḥ procyate paramārthataḥ || sadyojātasvarūpāya bhūtattvāya namo'stu te | sadyojātāya śarvāya jalatattvāya te namaḥ || bhave bhave mahāliṅgarūpiṇe vahnimūrtaye | tathā nātibhave vāyutattvarūpāya te namaḥ || namo bhavasva māṃ vyomarūpiṇe śūlapāṇaye | bhavodbhavāya somāya gandhatattvāya te namaḥ || vāmadevāya rudrāya rasatattvāya te namaḥ | jyeṣṭhāya śivarūpāya rūpatattvāya te namaḥ || śreṣṭhāya hararūpāya sparśatattvāya te namaḥ | rudrāya vāmadevāya śabdatattvāya te namaḥ || namaḥ kālāya śarvāya pāyutattvātmane namaḥ | guhyatattvāya kalavikaraṇādya namo'stu te || pādatattvāya balavikaraṇāya namo'stu te | namo balāya śāntāya pāṇitattvāya te namaḥ || namo vāktattvarūpāya balapramathanāya te | nāsātmane sarvabhūtadamanāya namo'stu te || mamonmanāya bhīmāya jihvātattvātmane namaḥ | aghorebhyo namaścāstu cakṣustattvāya te namaḥ || namaścāstvatha ghorebhyastvaktattvāya namostu te | ghoraghoratarebhyastu śrotratattvāya te namaḥ || sarvebhyaśca namaścāhaṃkāratattvāya te namaḥ | namaśca sarvaśevebhyaścittatattvāya te namaḥ || namaste rudrarūpebhyo buddhitattvāya te namaḥ | tatpūruṣāya namaścāstu manastattvāya te namaḥ || mahādevāya somāya jīvatattvāya te namaḥ | tanno rudrāya bhīmāya namaḥ prakṛtirūpiṇe || īśānāya maheśāya rāgatattvāya te namaḥ | sarvavidyāsvarūpāya vidyātattvātmane namaḥ || īśvarayā namaścāstu kalātattvātmane namaḥ | sarvabhūtādhipataye namo niyatirūpiṇe || brahmādhipataye tubhyaṃ kālatattvāya te namaḥ | brahmaṇo'dhipataye tubhyaṃ māyātattvāya te namaḥ || maheśvarātmane tubhyaṃ brahmaṇe ca namo namaḥ | śivarūpāya sāmbāya sadāśiva vapurdhṛte || sadāśivasvarūpāya śaktitattvātmane namaḥ | śivatattvātmane tubhyamoṅkārāya namo namaḥ || ṣaṭtriṃśattattvarūpasya liṅgasya paramātmanaḥ | sakalatvaṃ niṣkalatvaṃ proktamuttarataḥ śruteḥ || tasmālliṅgaṃ sadā dhāryaṃ yāvajjīvāgnihotravat || iti | tasmātpāṇyādau liṅgadhāraṇaṃ na viruddham | kiñca - karaṇatayā svatantravidhyantararahitasya sautrāmaṇīvṛhaspatisavanāderagnicayanavājapeyādyaṅgatvena tadubhayabalādubhayasiddhivat atra nārāṇānuvāke daharaṃ vipāpyaṃ ityupakramya jyotirliṅgānusandhānarūpāntarliṅgadhāraṇaṃ prasādhya nidhanayataye namaḥ ityārabhya pāṇimantraṃ pavitraṃ ityantena parabrahmaṇaśśivasya bāhyadhāraṇasyāpi vyavasthāpanādubhayabalādubhayasiddhirghaṇṭāghoṣaḥ | vāmapāṇyadhikaranakaliṃgapūjādeḥ śrotatvapratipādanam - vāmakarasya nikṛṣṭatvāttatra parameśvarasya dhāraṇapūjādividhāyakatvaṃ śrautānāṃ na sambhavatīti yaduktaṃ tattucchat | śrautaśuṇṭhatvaprasaṃṅgāt | añjalinā vā pibedakharveṇa pātreṇa iti śrutau pāṇyavacchinnāñjalividhāyakatvena brahmayajñapitṛtarpaṇāṅgatvena namaskārāṅgatvena ca vāmahastasya śrautāṅgatvadarśanānnatvapāvitryaprasaṅgaḥ | tasmācchrutismṛtyādisiddhatvātpāṇiliṅgadhāraṇapūjādikaṃ śrautānāṃ siddhameva | ata eva laiṅge - liṅgasya dhāraṇādeva paśutvaṃ vinivāryate | nānyathā bahuyatnena janmakoṭiśatairapi || ye liṅgadhāriṇo loke te bhaktā iti kīrtitāḥ | tadanye paśavaḥ proktāstasmātpāśupataṃ caret || brahmaviṣṇvādidevāśca munayo gautamādayaḥ | liṅgasya dhāraṇādeva paśutvavinivāritāḥ || ityuktam | atha parameśvarasya sthūlasūkṣmakāraṇaśarīrādyupādhivaśādiṣṭāliṅgatrayātmanā paricchinnatvanirūpaṇam - sarvagatasya parameśvarasyālpapradeśaviśeṣakalpanāyogādatra daharādyupāsanaṃ devatāntaraviṣayamityāśaṃkāyāmāha - || 39 || arbhakaukastvāttadvyapadeśācca neti cenna nicāyyatvādevaṃ vyomavacca || 7 || arbhakaṃ alpaṃ okaḥ sthānaṃ yasya tasya bhāvastasmāt arbhakaukastvāt | padmakośapratīkāśaṃ iti sarvaliṅgaṁ sthāpayati pāṇimantraṃ pavitram iti ca bāhyābhyantareṣvalpapradeśaviśeṣanirdeśāt tadvyapadeśācca | tasya paricchinnatvavyapadeśācca | nīvāraśūkavattanvī pītābhāsvatyaṇūpamā | pāṇimantraṃ pavitraṃ ityādinā vahniśikhāntarvartitvena pāṇyadhikaraṇakaliṅgarūpatvena ca paricchinnatvavyapadeśācca na sarvagataḥ parameśvara ihopadiśyata iti cenna - evaṃ bhaktānugrahārhaṃ sūkṣmajyotirliṅgātmanā guhārūpadaharapuṇḍarīke pañcasūtrakṛtasthūlaliṅgarūpeṇa hastatale ca niccāyyatvāt sthūlasūkṣmaliṅgarūpeṇa dhyātuṃśakyatvāt vyāpakasya śivasya brahmaṇaḥ dhyānadhāraṇādyupāsanāyāśśakyatvāt tatra dṛṣṭāntamāha - vyomavacca | yathā sarvagatamapi vyoma jālikāsūcikārandhrādyavacchedena paricchinnaṃ tathā parameśvaro'pi sthūlasūkṣmakāraṇaśarīrādyupādhivaśādiṣṭāliṅgatrayātmanā paricchinnaḥ svato vyāpaka ityarthaḥ | naitāvatā sarvagatatvahāniḥ tathā śrutyantareṣvapi śrūyate - aṅguṣṭhamātraḥ puruṣo hyaṅguṣṭhaṃ ca samāśritaḥ | īśassarvasya jagataḥ prabhuḥ prīṇati viśvabhuk || hṛtpuṇḍarīkaṃ virajaṃ viśuddhaṃ vicintya madhye viśadaṃ viśokam | acintyamavyaktamanantarūpaṃ śivaṃ praśāntamamṛtaṃ brahmayonim || bālāgramātraṃ hṛdayasya madhye viśvedevaṃ jātavedasaṃ vareṇyam | tamātmasthaṃ ye'nupaśyanti dhīrāsteṣāṃ śāntiśśāśvatī netareṣām || antarbahirdhāritaṃ liṅgaṃ parabrahmābhidheyaṃ śāmbhavaṃ antardhāraṇaśakto vā hyaśakto vā dvijottamaḥ | saṃskṛtya guruṇā dattaṃ śaivaṃ liṅgamurasthale || dhāryaṃ vipreṇa muktyarthamevaṃ vedavido viduḥ || kaṇṭhe kare mastake sanniveśya come tatpāṇimantraṃ pavitram ayaṃ me hasto bhagavānayaṃ me bhagavattaraḥ | ayaṃ me viśvabheṣajo'yaṃ śivābhimarśanaḥ || ayaṃ mātā'yaṃ pitā'yaṃ jīvāturāgamat | idaṃ tava prasarpaṇaṃ subandhavehi nirīhi || iti | ato vyāpakasya paricchinnatvaṃ na virudhyate | bhasmadhāraṇasya śrautatvapratipādanam nanu - parameśvaradhāraṇopāsanāprathamāṅgabhasmadhāraṇasya śrutismṛtividhyadarśanānna tasya śrautatvam | śiṣṭācāramātraviṣayatve andhaparaṃparāprasaṅgaḥ | pramāṇaparigrahe nityam naimittikaṃ kāmyam vā nādyaḥ - akaraṇe pratyavāyādarśanāt | na dvitīyaḥ nimittāśravaṇāt | na tṛtīyaḥ paśukāmaḥ putrakāmo bhasma dhārayet ityadhikāriviśeṣavidhyabhāvāt | asti vidhānamiti cet kathaṃ tasya niṣedha upapadyeta vihite niṣedhāsambhavāt | vidhiniṣedhayostamaḥprakāśavatparasparaviruddhasvabhāvatvāttayostulyavabalatvaṃ na sambhavati | smṛti sūtraniṣedhavākyabāhulyāttanniṣedhasyaivādhikabalatvaṃ siddham | tathā hi - saccaritradīkṣāyāṃ gautamavacanam - bhasmatuṣakapālāmedhyāni nādhitiṣṭhet iti | bhasmatuṣādhiṣṭhāne pādasya prakṣālanaṃ iti āpastambasūtre - dhūpāgniṃ dīpatailaṃ ca bhasma cāsthi rajasvalām | etāni brāhmaṇasspṛṣṭvā savāsā jalamāviśet || iti śaṃkhasmṛtau ca niṣedhadarśanāt | āgneyaṃ bhasmanā snānaṃ vāyavyaṃ gorajaḥsmṛtam | iti snānakaraṇatayā nirdeśāktasya vidhiriti cet | snānamātre tasya śucitvaṃ anyathā niṣedhavākyānāṃ durnivāratvāt | agniḥ ityādinā bhasma gṛhītvā vimṛjyāṅgāni saṃspṛśet ityantena samantrakabhasmadhāraṇasyātharvaśirasi vyapadeśātsarvathā vihitameveti cet tadapi vratametatpāśupataṃ paśupāśavimokṣāya iti tatra vidhīyamānapāśupatavratāṅgatvadarśanānna sārvatrikabhasmadhāraṇamupadiśyate tasmānna śrautaparigrāhyam - iti cet - atra brūmaḥ - ṛgvede - triyāyuṣaṃ uamadagneḥ kaśyapasya triyāyuṣam | yaddevānāṃ triyāyuṣaṃ tanme astu triyāyuṣam iti | jābālopaniṣadi sa eṣa bhasma jyotiḥ tripuṇḍraṃ ye vinindanti nindanti śivameva hi | dhārayanti tu ye bhaktyā dhārayanti tameva te || iti | śvetāśvataropaniṣadi - mānastoke'pi mantreṇa mantritaṃ bhasma dhārayet | ūrdhvapuṇḍraṃ bhavetsāma madhyapuṇḍraṃ yajūṃṣi ca | adhaḥ puṇḍramṛcassākṣāttasmātpuṇḍraṃ triyāyuṣam || iti | bhūtyai na pramaditavyam iti - yajurvede - virajā vipāpmā iti nārāyaṇānuvāke śrūyate | bhūtyai na pramaditavyaṃ ityatra na caiśvaryaparatvam | ācaryāya priyaṃ dhanamāhṛtya prajātantuṃ mā vyavacchetsīḥ iti pūrvavākye prākṛtaiśvaryalakṣaṇāvabodhakadhanāharaṇavidhānadarśanādbhūtiśabdasya bhasmaparatvameva | bodhāyanasūtre - athātastripuṇḍravidhiṃ vyākhyāsyāmaḥ bhūtyai na pramaditavyamiti hi vijñāyate iti | mānavapurāṇe - bhūtyaivāgniṃ samutthāya tvayā dehāvakuṇṭhanam | lalāṭe hṛdi dordvandve tripuṇḍrasya ca dhāraṇam || naiva pramaditavyaṃ ca tathā lokākṣarasmṛtiḥ || ityādi śrūyate | sāmaśāṇḍilyaśākhāyāṃ - vibhūtiṃ vāmahastena parigṛhya dakṣiṇahastena raudramudrayā samyagācchādya sadyojātādipañcabrahmamantraiḥ pañcavāramekavāraṃ vā'bhimantrya īśāna iti mastake tatpuruṣāyeti mukhe aghorebhya iti hṛdaye vāmadevāyeti kaṭyāṃ sadyojātamiti pādayoḥ praṇavena sarvāṅgamabhiṣicya ityādinā tadvidhirbahudhā śrūyate - sāmamaitreyaśākhāyāṃ ca - madyaṃ pītvā gurudārāṃśca gatvā steyaṃ kṛtvā brahmahatyāṃ ca kṛtvā || bhasmacchanno bhasmaśayyā śayāno rudrādhyāyī mucyate sarvapāpaiḥ || iti surāpānādimahāpātakānāmapi prāyaścittaṃ bhasmadhāraṇameveti pratipāditam | atharvaśirasi - agniriti bhasma ityarabhya mana etāni cakṣūṁṣi bhasma ityantena bhasmanassarvātmakatvamupadiśyata tataḥ agnirityādinā bhasma gṛhītvā vimṛjyāṅgāni saṃspṛśet iti | vṛddhaśātātape tadakaraṇe pratyavāyaśca śrūyate - vibhūtiryasya no phāle kaṇṭhe rudrākṣamālikā | mukhe pañcākṣaro mantrastaṃ tyajedantyajaṃ yathā || iti | māruḍasmṛtau ca - tripuṇḍraṃ suraviprāṇāṃ vartulaṃ nṛpavaiśyayoḥ | ardhacandrantu śūdrāṇāṃ anyeṣāmūrdhvapuṇḍrakam || iti | śātātape - ūrdhvapuṇḍraṃ mṛdā kuryāllīlayāpi kadācana | tadākāreṇa śastreṇa pīḍyate yamakiṅkaraiḥ || ūrdhvapuṇḍrāṅkuśāśvatthapatravartularūpadhṛt | tripuṇḍradhāraṇādeva bhasmanā pūyate naraḥ || iti | aṅkitaśśaṃkhacakrādyaiśśarīre devatāyudhaiḥ | tripuṇḍradhāraṇādeva bhasmanā pūyate naraḥ || ityādinā śaṃkhacakrordhvapuṇḍradhāriṇāṃ brāhmaṇādhamānāṃ bhasmadhāraṇameva prāyaścittaṃ nānyaditi gautamasmṛtau pratipāditam | jābāle - athācāraṃ śṛṇuṣṇvāvahitaḥ agnirityādinā bhasma gṛhītvā vimṛjyāṅgāni saṃspṛśet tatropari tripuṇḍraṃ dhārayedbrāhmaṇānāmayaṃ dharmaḥ iti | vṛddhaśātātape - tripuṇḍreṇa vinā sandhyā tripuṇḍreṇa vinā japaḥ | tripuṇḍreṇa vinā śrāddhaṃ rākṣasaṃ parikīrtitam || tripuṇḍraṃ brāhmaṇo vidvān manasāpi na laṃghayet | śrutyā vidhīyate yasmāttatyāgī patito bhavet || iti | tadevaṃ bahuśrutismṛtipurāṇāgamasiddhatvena bhasmadhāraṇasya śrautavidhiviṣayatvaṃ niṣpratyūham | nanu kālāgnirudraṃ bhagavantaṃ sanatkumāraḥ papraccha ityādinā bhasmadhāraṇavidhirbahudhā prtipādya kālāgnirudropaniṣada upasaṃhāre - tripuṇḍraṃ bhasmanā karoti yo vidvān brahmacārī gṛhī vānaprastho yatirvā sa samastapātakopapātakebhyaḥ pūto bhavati sa sarvān devān dhyāto bhavati sa sarveṣu tīrtheṣu snāto bhavati ityādinā bhasmadhāraṇasya phalavyapadeśāt akaraṇe pratyavāyānudeśācca na nityavidhiviṣayatvam iti cenna - agnihotraṃ juhuyātsvargakāmaḥ jyotiṣṭomena svargakāmo yajeta ityādau nityāgnihotrajyotiṣṭomādīnāmapi phalavyapadeśāt teṣāmapi nityavidhiviṣayatvaṃ na syāt | agnihotrādikarmaṇāṃ eṣa devānāṃ yo'gnimudvāsayati ityādāvakaraṇe pratyavāyaśravaṇānnityavidhiviṣayatvaṃ niṣpratyūham iti cet - yeṣāṃ na jāyate śraddhā śraute bhasmani sarvadā | garbhādhānādisaṃskārasteṣāṃ nāstīti niścayaḥ || iti | jābāle tadakaraṇe pratyavāyadarśanāttadvannityavidhiviṣayatvaṃ siddham | tasmāt pūrvoktasmṛtisiddhabhasmaniṣedho hyasthikapālādyupasthitabhasmaviṣayaḥ | nādhitiṣṭhet iti niṣedhasya na bhasmanā tripuṇḍradhāraṇaniṣedhaparatvam | bhasmadhāraṇasya ṛgyajussāmātharva-jābāla##- manuyājñavalkyagautamaśātāpādibahusmṛtivihitatvāt skāndalaiṅgaśaivakūrmādi bahupurāṇetihāsasiddhatvācca śrautatvaṃ siddham | rudrākṣadhāraṇasya śrautatvanirūpaṇam - kātyāyanaśākhāyāṃ - tāni ha vā etāni rudrākṣāṇi yatra yo vedā dhārayanti tasmāddevā dhārayanti yastāni dhārayan gacchaṃritaṣṭhan khādan svapannunmiṣan sarvāṇyenāṃsi tarati rudro bhūtvā rudravadbhavati iti | vṛhajjāvāle saptamabrāhmaṇe - rudrākṣaṇāṃ tu bhadrāṇāṃ dhāraṇe syānmahābalam | dhātrīphalapramāṇaṃ yacchreṣṭhametadudāhṛtam || iti | saṃvartasmṛtau - snāne dāne jape home vaiśvadeve surārcane | prāyaścitte tathā śrāddhe dīkṣākāle viśeṣataḥ || arudrākṣadharo bhūtvā yatkiñcitkarma vaidikam | kuryādviprastu yo mohānnāsāvāpnoti tatpalam || iti | purā tripuravādhāyonmīlitākṣo'haṃ tebhyo jalabindavo bhūmau patitāste rudrākṣā jātāstaddarśanasparśanābhyāṃ daśaśatagodānaphalaṃ bhavati taddhāraṇādbrahmaghnagoghnasvarṇasteyādimahāpātakopapātakobhyaḥ pūto bhavati iti kramāmnāyāntargataśāṇḍilyaśākhāyāṃ rudrākṣadhāraṇavidhānadarśanāt skāndalaiṅgapurāṇetihāsādiṣu tanmāhatmyaśravaṇācca śrautatve niścīyate | pādodaka-prasādasvīkārasya vaidikatvakathanam nanu - anarhaṃ mama naivedyaṃ nirmālyamudakaṃ tathā ityādinā śivapurāṇeṣvapi śivena svakīyapādodakaprasādaniṣedhakathanāt śivapūjāyāḥ prasādaikaphalatvena tanniṣedhe pūjāniṣedhopyarthāsiddhaḥ - viṣṇorniveditaṃ śuddhaṃ munibhirbhojyamucyate | nirmālyamitareṣāntu bhuktvā cāndrāyaṇaṃ caret || akālamṛtyuharaṇaṃ sarvavyādhivināśanam | sarvapāpapraśamanaṃ viṣṇoḥ pādodakaṃ śubham || sālagrāmaśilāvāri pāpahāri viśeṣataḥ | ājanmakṛtapāpānāṃ prāyaścitaṃ dine dine || ityādismṛtiṣu viṣṇupādodakaprasādagrahaṇavidhidarśanāt sarveṣāṃ vaidikānāṃ viṣṇupūjādikameva vidhīyate iti cet - ucyate - agnihotrādivacchivapūjāśivapādodaka-śivprasādānāṃ vedavedāntāgamasmṛtipurāṇetihāsādibhirvidhīyamānatvāt śrautatvaṃ śrautaparigrāhyatvaṃ ca | tāntrikavidhidarśanādviṣṇupūjādikaṃ tāntrikādhikārikameva | śivasya brāhmaṇatvāt brahmaṇopāsyatvam | taduktaṃ chāndogye prapadabrāhmaṇe ##- brāhmaṇamupadhāvati iti | yajurvede - viśvādhiko rudro maharṣiḥ iti | brahmādhipatibrahmaṇo'dhipatirbrahmā śivo me astu sadāśivom iti | śrutyantare ca - eṣa nityo mahimā brāhmaṇasya tasmātsomarājāno brāhmaṇāḥ somo'smākaṃ brāhmaṇānāṃ rājā soma eva no rājetyāhurbrāhmaṇīḥ prajāḥ ityādiśrutiṣu mahādevasya brāhmaṇaparyāyatva brāhmaṇādhipatitva vyavasthāpanāt | brāhmaṇānāṃ brāhmaṇairāśritatayā mahādeva eka eva upadhāvanasyārādhanasya yogyaḥ | kaurme ##- anulomavilomānāṃ varṇānāṃ brāhmaṇo guruḥ | viśeṣādbrāhmaṇaṃ rudramīśānaṃ śaraṇaṃ vrajet || iti | manusmṛtau ca - brāhmaṇānāṃ śivo devaḥ kṣatriyāṇāntu mādhavaḥ | vaiśyānāntu tathā brahmā śūdrāṇāṃ suranāyakaḥ || iti | pārāśaryapurāṇe - sarveṣāmeva devānāṃ variṣṭhaḥ parameśvaraḥ | variṣṭhayorhi sambandho yujyate na parasya tu | tato viprasya sambandhaśśivenaiva hi yujyate || saṅkarāssarvadevāśca vṛṣalastu purandaraḥ | pitāmahastu vaiśyasyāt kṣatriyaḥ paramo hariḥ || brāhmaṇo bhagavān rudrassarveṣāmuttamottamaḥ | brahmabhūtasya rudrasya brāhmaṇyaṃ naiva hetujam || brāhmaṇo vai sadā loke brāhmaṇantūpadhāvati | netaraḥ kṣatriyo vaiśyaśśūdro'pi ca na saṃṅkaraḥ || tasmāt vedena mārgeṇa dvijāto brāhmaṇassadā | mahābrāhmaṇamīśānamupagacchennacetaram || sarvātmabhūtamātmānaṃ virūpākṣaṃ dvijottamam | yastu nopaiti sāṅkaryaṃ tasyāstīha na saṃśayaḥ || iti | śrutirapi - yo vai svāṃ devatāmatiyajate prasvāyai devatāyai cyavate na parāṃ prāpnoti pāpīyān bhavati iti | skānde - svadevatāṃ parityajya ye'nyadaivamupāsate | te pāṣaṇḍā iti jñeyāssarvakarmabahiṣkṛtāḥ || nādevāṃśo dadātyannaṃ nāviṣṇuḥ pṛthivīpatiḥ | nānṛṣiḥ kurute kāvyaṃ nārudraḥ kramapāṭhakaḥ || iti | dharmaśāstre vedapāṭhakasya brāhmaṇasya rudrāṃśatvamuktam | tasmānmumukṣūṇāṃ vaidikānāṃ tatpūjaiva kartavyā | nidhanapataye namaḥ ityādiśrutismṛtipurāṇasiddhatvācchivaliṅgasyaiva vaidikatvam tāntrikapradhānatvādviṣṇvātmakasālagrāmādīnāṃ tāntrikatvameva | talliṅgapūjādikamapi sarvavedasiddham | ṛgvede - tava śriye maruto arcayanta rudra yatte janima cāru citraṃ | padaṃ yadviṣṇorupamanyadhāyi tena pāsi guhyaṃ nāma gonām iti | asyārthaḥ - he rudra cāru citraṃ - ratnahemarajataśilāpravālādibahuvidhaṃ janima - liṅgaṃ yat prādurbhūtamityarthaḥ | maruto - devā te - tava śriye ##- upamaṃ - upa - samīpe mā - lakṣmīḥ yasmin tat upamaṃ sarvadānapāyilakṣmīkaṃ viṣṇoḥ padaṃ ādhipatyaṃ nyadhāyi | gonā - vedānāṃ guhyaṃ - rahasyabhūtaṃ nāma abhidhānavān tvaṃ pāsi - rakṣāsi | etasyopabṛṃhmaṇaṃ parāśarapurāṇe - raudraliṅgaṃ mahāviṣṇurbhaktyā śuddhaśilāmayam | cārucitraṃ samabhyarcya labdhavān paramaṃ padam || sā ca lakṣmīssamākhyātā mahāviṣṇo'stu vallabhā | yasya liṅgaṃ samabhyarcya saṃpūjyaṃ sarvacetanaiḥ || brahmā sarvajagatkartā yasya liṅgārcanena vai || iti | tathā yajurvede - triyambakaṃ yajāmahe sugandhiṃ puṣṭivardhanam | urvārukamiva bandhanānmṛtyormukṣīyamāmṛtāt iti | śrutyantare - arcata prārcata priyamedhāso arcatārcantu putrakā uta punarna dhṛṣṇvarcata arcataprārcata ityādiśrutiṣu parameśvarasvārādhyatvaṃ devānāmārādhakatvaṃ ca śrūyate | ataśśivapūjāyā nityavidhiviṣayatvaṃ siddham | puraḥ tripurāṇi nāśayatīti punarnaṃ sadāśiva ityarthaḥ | tadakaraṇe pratyavāyaśca ṛgvedeśrūyate - antaricchanti taṃ jane rudraṃ paro manīṣayā gṛbhṇanti jihvayāsasam iti | jane - janeṣu sthitaṃ jātāvekavacanaṃ paraḥpadaṃ - utkṛṣṭaṃ rudraṃ - tatravacanavyatya yacchāndasaḥ antaḥ - daharākāśe manīṣayā - buddhipūrvakamicchanti ye upāsakā bhavanti te janāḥ sasaṃ - sasyavikāraṃ annaṃ jihvayā gṛbhṇanti - bhakṣayantītyarthaḥ | ye rudrārādhanamantareṇa bhuñjate te purīṣameva jihvayā bhakṣayantīti bhāvaḥ | taduktaṃ vṛddhaśātātape - antarnecchanti ye rudraṃ bhavānīsahitaṃ śivam | purīṣameva gṛbhṇanti jihvayā te na saṃśayaḥ || tasmācchivaṃ mahādevaṃ pūjayedbhaktisaṃyutaḥ || iti | nanu - antaricchantītyatra mānasakriyāmātradarśanātkathaṃ bāhyapūjāparatvaṃ iti cenna | yaddhi manasā dhyāyati tadvācā vadati tatkarmaṇā karoti iti | manasyekaṃ vacasyekaṃ karmaṇyekaṃ mahātmanāṃ iti ca śrutismṛtipurāṇāgamaiḥ manovākkāyakarmabhiḥ śivapūjopadeśāt | antaricchantītivākyena bāhyaśivapūjāpyarthātsiddhā | āpastambasūtre ca - adhīmahe tasmādyajñopavītyevādhīyīta yajāmahe saumanasāya rudram iti | yajñopavītavat paramaśivaliṅgavyavasthāpanāt | tatpūjādikamapyarthātsiddham | sūtasaṃhitāyām - vedasiddhaṃ mahādevaṃ sāmbaṃ candrārdhaśekharam | liṅge dinedine devaṃ śivarudrādisaṃjñikam | nārcayiṣyanti mohena pāṣabḍopahatājanāḥ || ityādyanekaśrutismṛtipurāṇetihāseṣu prasiddhatvācchivaliṅgārādhanameva śrautānāṃ vidheyam | yo vaidikamanādṛtya karma smārtavidhāyakam | mohādācarate kiñcinna sa puṇyena lipyate || iti | manusmṛtyā prātyakṣikaśrutiviruddham | ādityamambikāṃ viṣṇuṃ gaṇanāthaṃ maheśvaraṃ ityādismṛtisiddhapañcapūjādikamaśrautaparigrāhyam | taduktaṃ pārāśarye - vihāya sāmbamīśānaṃ yajante devatāntaram | te mahāghoranarake patantyeva na saṃśayaḥ || iti | śivagītāyām - taṃ tyaktvā tādṛśaṃ devaṃ yassevetānyadevatām | sa vai bhāgīrathīṃ tyaktvā kāṃkṣate mṛgatṛṣṇikām || iti | śivaprasādasvīkārasya śrautatvapratipādanam śiva eko dhyeyaśśivaṃkarassarvamanyatparityajya ityādinā śivaliṅgapūjāyā vaidikatvaṃ sarvaparigrāhyatvaṃ ca śrutisiddhameva | tasmācchivaprasādasya tāntrikaniṣedhavidhisatve'pi tatsvīkāro yuktaḥ śrautavidherbalīyastvāt | kiñca - saurasaṃhitāyāṃ bhagavatā vyāsena jaimini saṃvāde spaṣṭamuktam - anarhaṃ mama nirmālyaṃ pādāmbu kusumaṃ dalam | itīśvareṇa kathitamiti kecinmaharṣayaḥ || vadanti yatkathaṃ svāmin yathārthaṃ kathayasva me || iti jaimininā pṛṣṭasya prāha - devadevasya vacaso viṣayo yatra jaimine | ye vīrabhadraśapitāśśivabhaktiparāṅmukhāḥ || śambhoranyatradeveṣu ye bhaktā ye na dīkṣitāḥ | ye'śuddhakarmiṇaśśambosnyatra matabuddhayaḥ || teṣāmanarhamīśasya tatprasādacatuṣṭayam || iti | tatraiveśvaravacanam - madīyabhuktanirmālyaṃ pādāmbu kusumaṃ dalam | dharmamarthaṃ ca kāmaṃ ca mokṣaṃ ca tanute kramāt || ekādaśīsahasreṣu dehaśoṣaṇakoṭiṣu | tatpadaṃ labhate devi mama naivedyasevanāt || ityādnā tatraiva prasādasvīkāravidhidarśanācchivabhaktānāṃ śivaprasādassvīkārya eva niṣedhasyābhaktaviṣayatvena vidhiniṣedhayorna virodhaḥ | kāmike - śivānubhūtamākhilaṃ nirmālyaṃ paribhāṣyate | bhojyaṃ dhāryamiti dvedhā ṣaḍvidhaṃ ca tadiṣyate || devasvaṃ devatādravyaṃ naivedyaṃ ca niveditam | caṇḍadravyaṃ bahiḥ kṣiptaṃ nirmālyaṃ ṣaḍvidhaṃ smṛtam || devasvaṃ grāmabhūmyādi dāsīdāsacatuṣṭayam | hemaraupyakaratnādi devadravyamiti smṛtam || manasā yacchivoddiṣṭaṃ dravyaṃ naivedyamucyate | śivopabhuktaṃ sraggandhamannapānādikaṃ tathā || niveditamiti proktaṃ surairvā munibhirnaraiḥ | pratiṣṭhitasya liṅgasya naivedyaṃ yatsamarpitam || taccaṇḍadravyamityuktaṃ pūrvasandhyāsamarpitam | patraṃ puṣpaṃ bahiḥ kṣiptamiti ṣaḍvidhamucyate || bāṇaliṅge svayaṃbhūte candrakānte hṛdi sthite | puṇyaṃ kratuśatasyoktaṃ śambhornirmālyabhakṣaṇāt || iti | dharmaśāstre ca - liṅge svayaṃbhave vāṇe ratne rajatanirmite | siddhapratiṣṭhite liṅge na caṇḍādhikṛtirbhavet || śambhornirmālyakaṃ śuddhaṃ bhuñjītaivāpramādataḥ | tathetarasya nirmālyaṃ bhuktvā cāndrāyaṇaṃ caret || eka eveti yo rudrassarvavedeṣu gīyate | tasmācchivaikabhuktānnaṃ sadā bhuñjīta vaidikaḥ || iti | ṛgvede - tvādatte bhī rudra śantamebhistaṃ hi mo-āśīya bheṣajebhiḥ | vyasmadveṣo pitaraṃ vyaṁha ityādi | asyārthaḥ - he rudra tvayā āsīya bhuktvā dattebhiḥ - dattaiḥ śantamebhiḥ - sukhatamaiḥ bheṣajebhiḥ - saṃsārabhayabheṣajaiḥ tatparihārahetubhiriti yojanā | yo'haṃ pitaraṃ tvāmupāsya vyasmadveṣaḥ - vigatāhaṃkāraḥ ataeva vyagaṁhaḥniṣpāpo'bhavam | taṃ māmanugṛhāṇetyarthaḥ | śivo māmeva pitaraḥ iti śruteḥ | ṛgvedopaniṣadi - īśāvāsyamidaṁ sarvaṃ yatkiṃcajagatyāṃ jagat | tena tyaktena bhuñjīthā ma gṛdhaḥ kasyasviddhanam || iti | asyārthaḥ - idaṃ sarvaṃ sthāvarātmakaṃ jagat jagatyāṃ yatkiñcit jaṅgamātmakaṃ prāṇijātaṃ ca sarvaṃ īśāvāsyaṃ-īśena-śivaliṅge āvāsyaṃ##- iti śruteḥ | tasmāttena śivaliṅgena tyaktena bhuktaśeṣaprasādena bhuñjīthāḥ bhuji##- gṛdhaḥ kasyasviddhanam iti parameśvaretaradvatāprasādaniṣedhaḥ śrautānāṃ vidhīyate | tathā yajurvede - yacchaṃ ca yośca manurāyaje pitā tadasyāma tava rudra praṇītau he rudra tava praṇīto pūjāyāṃ pitā jagajjanmādikaraṇaṃ ca yaḥ manuḥ mantrātmako bhavān yat śaṃ ca sukhakaraṃ yośca tatpṛthaktvena nirūpitaṃ apakvādikaṃ prasādaṃ āyaje sampāditavān tat pakvamapakvaṃ ca prasādaṃ asyāma tvayopabhuktaṃ prasādaṃ bhuñjīmahi | sāmaśākhāgatajābālopaniṣadi rudrabhuktaṃ bhuñjīta rudrapītaṃ pibedrudrādrātaṃ jighredrudreṇāttamaśnīyāttasmādbrāhmaṇāḥ praśāntamanaso nirmālyameva bhakṣayanti nirmālyameva niṣevante iti | tathā skānde - śiṣṭāśśāntāśca rudreṇa bhuktameva hi bhuñjate | ghrātameva hi jighranti pītameva pibanti ca || iti | yajurvede pradeśāntare - rudreṇānnamamṛtaṃ devā vai bhoktkukāmā vedāśca kāmayante rudreṇa īśvareṇa annaṃ adyata ityannaṃ amṛtaṃ prasādaṃ kāmayantītyarthaḥ kāṇvaśākhāyāṃ - atrigupsātamaśnīyādyadi pāpmānamaśnitam | bhuṃkṣvāmalaṃ bhuṃkṣvāghaṃ bhuṃkṣvādho gacchati it | trīṇi tistro gāvo yasya saḥ triguḥ trilocanaḥ tena psātaṃ bhakṣitaṃ psā bhakṣaṇe atrigupsātaṃ anīśvarāpitaṃ aśnīyādyadi saḥ pāpabhuk malabhuk adho gacchati narakaṃ prāpnotītyarthaḥ | tathā kaurme - asamarpyānnakaṃ śambhorbhuṅkte khādati pāti ca | śvamāṃsamatti sūtraṃ ca bhuṅkte khādati pāti ca || iti | atha pādodakavidhiḥ bodhāyanaśākhāyāṃ - athā'to mahādevapādokavidhaṃ vyākhyāsyāmaḥ | śrīrudreṇa pavitreṇa śatadhāreṇa sahasradhāreṇācchidradhāramanantamajamabhīṣṭaṃ śivaṃ pavitraṃ bhagavantaṃ mahādevaṃ sthāpayitvā sarvo vai rudraḥ iti dvābhyāmabhimantrya śirasi saṃprokṣya ṛta satyamiti prāśayet iti | tatra jābālaḥ - bhagavataḥ pādau prakṣālya śaṃkhaṃ prapūrya gandhapuṣpākṣatairabhyarcya caruṃ nivedya imaṃ me gaṅge ityabhimantrya kadrudrāyeti śirasi saṃmārjanaṃ kṛtvā ṛtaṃ satyamiti nirmālyaṃ pibet iti | vāyavīyasaṃhitāyām - śivasya pūjanaṃ kāryamagnipūjātvanantaram | tatassvayaṃ tu bhuñjīta śuddhamannaṃ śivārpitam || iti | śivadhavaśāstre - patraṃ puṣpaṃ phalaṃ toyamannapānādyamauṣadham | śivārpitaṃ vinā bhuṅkte sadyo bhavati kilviṣī || iti | śātātapasmṛtau ghoramūrtirbhavedvahniraghorā liṅgamucyate | tasmālliṅgaṃ purābhyarcya tato vahniṃ samarcayet || iti | śaivapurāṇe - prāṇāgnihotraṃ yaḥ kuryācchivasyaiva prasādataḥ | aśvamedhāyutaṃ puṇyaṃ labhate nātra saṃśayaḥ || kavale kavale kurvan śaṅkarasyānukīrtanam | sadopavāsī vijñeyo jīvanmukto na saṃśayaḥ || brāhmaṇānāṃ śivo deva iti śrutiṣu gīyate | tasmātprāṇāgnihotre ca somayāgādikeṣvapi || pārvaṇe vaiśvadeve ca śivāgnau karaṇe tathā | śivaprasādavidhinā kuryātkarmāṇi nānyathā || iti | kaurme - yaḥ śrāddhakāle śivabhuktaśeṣaṃ dadāti bhaktyā pitṛdevatānām | tenaiva piṇḍena tilairbimiśramākalpakoṭiṃ pitarassutṛtpāḥ || iti | laiṅge - vasurudrārkarūpebhyo madhyapiṇḍantu putradam | vedoktaṃ rudranirmālyaṃ kiṃ punarbahubhāṣaṇaiḥ || iti | yajurvede - imaṃ paśuṃ paśupate te adya badhnāmyagre sukṛtasya madhye | anmanyasva suyajā yajāma juṣṭaṃ devānāmidamastu havyam ityādiśrutiṣu yāgīyapaśurūpādikasya sarvasya śivaprasādatvena nirdeśāt - ādatta pitaro garbha. kumāraṃ puṣkarasrajam | yadeha puruṣo saditi taṃ patnī prāśnāti || ityāpastambasūtre brāhmaṇotpatteḥ rudrapiṇḍahetukatvopadeśācca | laiṅge - eṣṭavyā bahavaḥ putrāśśivamantrānusāriṇaḥ | samuddharanti te gotraṃ rajjuḥ kūpādghaṭaṃ yathā || ityādiśrutismṛtipurāṇāgamādisiddhatvācchivaprasādodakasevanaṃ śrautānāṃ vidheyam | niṣedhavākyānaṃ caṇḍadravyaparatvamaśaivadīkṣitaparatvaṃ veti śaivasiddhāntaghaṇṭāghoṣaḥ | śivaprasādaniṣedhakatāntrikasmṛtividhimātrasvīkāre pūrvoktavedavedāntasmṛtyāgamapurāṇetihāsādīnāṃ dattajalāñjalitvaṃ prasajyeta | ato vedabāhyatvaprasaṅgāt pūrvoktameva samīcīnam | kiṃca - bhāgavate caturthaskandhe - tatkiṃ śivākhyamaśivaṃ na vidustvadanye brahmādayastamavakīrya jaṭāśmaśāne | tanmālyabhasmanṛkapālyavaratpiśācairyanmūrdhabhiddadhati taccaraṇātrasṛṣṭam || iti | rāmāyaṇe - tatra devarṣigandharvā vasudhātalavāsinaḥ | bhavāṅgapatitaṃ toyaṃ pavitramiti paspṛśuḥ || iti | viṣṇupurāṇe - śambhorjaṭākalāpātsā viniṣkrāntāsthiśarkarān | plāvayitvā divaṃ ninye yān pāpān sagarātmajān || ityādi bhāgavatarāmāyaṇaviṣṇupurāṇeṣvapi śivaprasādasvīkāravidheḥ bhāgavate ekādaśaskandhe api dīpāvalokaṃ me nopayujyānniveditaṃ ityādivacanairviṣṇuprasādaniṣedhavidheśca darśanāt śivaprasāda eva vaidikaparigrāhyaḥ | nanu - bhāgavatacaturthaskandhe - tvayopabhuktasraggandhavāso'laṃkāracarcitāḥ | ucchiṣṭabhojino dāsāstava māyāṃ taremahi || ityādi vākyeṣu viṣṇuprasādasvīkāravidhirapi dṛśyate iti cet - ucyate - tadviṣṇuprasādasvīkāre vaidikavidhyabhāvādetadvacanena ucchiṣṭabhojinodāsāḥ iti viśeṣaṇena ca chidrordhvapuṇḍrataptacakrāṅkitādikaṃ pāñcarātrāditāntrikaparigrāhyameva | na vaidikabhojyam | nocetpūrvopabṛmhitānāṃ nopayujyānniveditaṃ mā gṛdhaḥ kasyasviddhanam ityādyekādaśaskandheśāvāsyopaniṣadvākyānāṃ vaiyarthyaprasaṅgasyāt | skānde - nirmālyaṃ śambhunā bhuktaṃ gṛṇhīyādvaidikassadā | na tathā viṣṇubhuktānnaṃ prāṇaiḥ kaṇṭhagatairapi || iti | yājñavalkyasmṛtau - mādhavānnaṃ na bhoktavyaṃ sarvathā vaidikottamaiḥ | sadāśivopabhuktānnaṃ bhuñjīyādapramādataḥ || iti | śāṇḍilyasmṛtau - na bhojyaṃ mādhavasyānnaṃ śrautānāṃ mokṣakāṃkṣiṇām | śivopabhuktaṃ bhoktavyaṃ śrautavidhyekaśāsanāt || iti | śātātape - vipro vā kṣatriyo vāpi vaiśyo vā mohacetasā | viṣṇugehasthitasyānnaṃ bhuktvā cāndrāyaṇaṃ caret || ityādinā viṣṇuprasādaniṣedhavākyāni śrautaparāṇi śivaprasādaniṣedhavacanāni śrautetaraparāṇīti nirṇīyate | kiñca - śruti smṛti virodhe tu śrutireva valīyasī | śrutiśrutivirodhe tu viśeṣavidhirucyate || iti nyāyena śivaprasādasvīkāravacanabāhulyānnānyārtho yuktaḥ | kiṃ niṣedhasattvamātreṇa śivanirmālyasyottamādhikārinirūpakavacanānāmaprāmāṇyam uta teṣāmananyathāsiddhatvena nādyaḥ - tathā satyāśramabhedena varṇabhedena yugabhedena śākhābhedena deśakālapuruṣabhedena vastusāmānyaviśeṣabhedānusāreṇa vyavasthitaśāstrasya parasparavairudhyadarśanātsarvaṃ śāstramapramāṇaṃ prasajyeta | āpastambādikṛtasaṃnyāsaniṣedhakānāṃ strīśūdravedapāṭhaniṣedhakānāṃ sāmānyato'hiṃsāniṣedhakānāṃ kṛṣivāṇijyagorakṣādiniṣedhakānāṃ ekahastakṛtatarpaṇaniṣedhakānāṃ mātulakanyāpariṇayanādiniṣedhakānāṃ ca vacanānāṃ sadbhāvāt kiñcicchāstrasya prāmāṇyamiti cet sarvavaidikabāhyatvaprasaṅgaḥ | nadvitīyaḥ - udinuditahomasthala iva na hi nindānyāyena tattacchṛtismṛtyādipaṭhita śivaprasādaniṣedhavacanānāmagnihotrādikarmastutiparatvenānyathā siddhatvāt | tathāhi agnihotrādikarmāvaśyakatāṃ pratipādayadbhiḥ tatsutiṃ kariṣyadbhiḥ smṛtikārādibhiḥ tannindāpurassaraṃ karmābhimukhyaṃ pratipāditameva | śivaprasādasvīkārāvaśyakatāṃ nirūpayadbhiśśivādibhiḥ purāṇakārādibhiśca śivaprasādātiriktānnabhojane śvamāṃsādivatprāyaścittādipurassaraṃ bhavisparśarāhitya pratipādanapurassaraṃ aliṅgadhāraṇādi nindā kṛtā | tathācobhayatrāpi nindāyāṃ tātparyaṃ nāstyeva | kintu stutāveva | tasmādavaśyamevaṃ vyavasthāśrayaṇīyā | anyathā parasparavirodhaprasaṅgaḥ | ataḥ pūrvokta nahi nindānyāyena niṣedhavacanānāṃ tatra tātparyābhāvāt pūrvoktaviśeṣaṇaviśiṣṭādhikāribhedena sarvaṃ śāstraṃ pramāṇameva | nanu - tarhi - bauddhaśāstrasyāpi prāmāṇyaprasaṅgaḥ iti cenna | vedabāhyatvāt | śivapūjāśivopāsanā - śivatattvavicāraśivaprasādodakānāṃ vedavedāntapratipāditatvācchaivaśāstrasya vedamayatvam | svāmipretārthānusāreṇa pāñcarātrādayo'pi śrutyarthavarṇanarūpatvātprātibhāsikavaidikā ityucyante | tasmāt bauddhaśāstre vailakṣaṇyam | vedāprāmāṇya bauddhaśāstrasya surāpānavanniṣedha eva tātparyaṃ pradoṣakālaviṣṇudarśanavat | brahmāṇḍapurāṇe ##- na pradoṣe hariṃ paśyettrayodaśyāṃ viśeṣataḥ | yadi pramādātpaśyettu dvādaśābdavṛṣakṣayaḥ || skānde ca - na pradoṣe hariṃ paśyedyadi paśyetpramādataḥ | catvāri tasya naśyanti āyuḥ prajñā yaśo balam || iti | pradoṣakālaviṣṇudarśanatadārādhanasmaraṇapādodakaprasādādikasya śrautetaraparigrāhyatvaṃ aśrautatvādityalaṃ vistareṇa | paramaśivasyā brahmaṇaḥ bhaktānugrahārthaṃ śarīraparigrahatvakathanam sarvagatasya parabrahmaṇaśśivasya bhaktānugahārthaṃ śarīraparigrahe nārāyaṇādiśārīravat sukhaduḥkhavyāptissyādityāśaṃkya nirākaroti - 40 sambhogaprāptiriti cenna vaiśeṣyāt || 8 || bhaktakalpadrumasya svecchāsvīkṛtalīlādivyamaṅgalavigrahasya parameśvarasya jīvavatsukhaduḥkhasambhogaprāptiriticenna | kutaḥ vaiśeṣyāt | aṇoraṇīyān mahato mahīyānātmā guhāyāṃ nihito'sya jantoḥ | tamakratuṃ paśyati vītaśoko dhātuḥ prasādānmahimānamīśaṃ ityatra aṇutva-mahatva-sarvajīvāntaryāmitva##- ityādau praṇavātītatva-sarvahṛdayapuṇḍarīkopāsyatvopadeśāt | īśānassarvavidyānāṃ ityādau sarvavidyādhipatitvādyasādhāraṇadharmopadeśāt namo hiraṇyabāhave ityādinā jyotirmayaśarīratvādidharmāṇāmupadeśācca jīva##- tasmādviśeṣātiśayadyotanājjīvaparamātmanościttaikatve'pi vibhutvāṇutva##- śarīrāśrayatve'pi parameśvarasya jīvavatsukhaduḥkhabhoktṛtvaṃ sarvathāpi na sambhavati | agnistambhanavidyāśrayasya dāhabhayābhāvavat vaśīkṛtamāyasya māyākṛtasukhaduḥkhabhoktṛtvaṃ kathaṃ ghaṭate | atassūtrakāreṇa vaiśeṣyapadamupadiṣṭam | viśeṣa eva vaiśeṣyam svārthe aṇ | dvāsuparṇā iti mantrāntare ca jīvasya saṃsārabhoktṛtvaṃ parameśvarasya tadabhāvaśca nirdiśyata ityubhaoḥ parasparavilakṣaṇatvaṃ susthameva | kiñca - svecchāgṛhītaśarīrasambandhitvaṃ karmajanyaśarīrasaṃmbandhitvaṃ na vaiśeṣyam | tasmāt aṇoraṇīyān ityādyupakramādiṣaḍvidhatātparyaliṅgena nārāyaṇo'paniṣado'pi paraśivapratipādakatvādatra nārāyaṇasyopāsakatvaṃ paraśivasyopāsyatvaṃ ca nirdiśyate | jīva-brahmaṇorbhedābhedatvapradarśanam nanu - sadeva saumyedamagra-āsīdekamevādvitīyaṃ tattvamasi ahaṃ brahmāsmi ayamātmā brahma ityādau jīvabrahmaṇorekatvopadeśādghaṭapaṭavatparasparaviruddhasvabhāvasvābhāvika##- svābhāvikabhedanivṛttiśca na kadācitsambhavati iti cenna - jīvabrahmaṇorbhedābhāve śrutyanubhavayuktivirodhaprasaṅgāt | śāstrapravṛttirapi na syāt | dvāsuparṇā sayujā sakhāyā jñājñau dvāvajāvīśānīśau ityādau jīvabrahmaṇorbhedavyapadeśāt | tattvamasi ityādi mahāvākyeṣu tayorekatvopadeśādabhedo yuktaḥ | śrutyekadeśaprāmāṇye bauddhādivadvedabāhyatvaprasaṃgāttathā mānābhāvātparasparaśrutivirodhācca | kuṇḍalībhūtasarpasya dīrghībhūtasarpasya ca prabhākaraprabhāyāstanmaṇḍalasya ca hrasvatva-dīrghatva-vyāpakatva-paricchinnatvavat jīveśvarayościttvaikatve'pyaṇutvavibhutvāpmekaviruddhasvabhāvatvādbhedābhedo hyaviruddhaḥ | tasmājjīveśvarayossaṃsāradaśāyāṃ bhedo mokṣadaśāyāmabhedaśca bhramarakīṭavadupadiśyate | tathā ca śrutiḥ - brahmavidbrahmaiva bhavati yathā nadyassyandamānāssamudre astaṃ gacchanti nāmarūpe vihāya | tathā vidvānnāmarūpādvimuktaḥ parātparaṃ puruṣamupaiti divyam || ityādinā bhedābhedaṃ spaṣṭamupadiśati | idameva sarvavedāntasamanvayātsūtrakāramatamiti ghaṇṭāghoṣaḥ | attṛtvādhikāṇam || 2 || śivasya parabrahma nārāyaṇādyupāsyatvatatkāraṇatva-tatpoṣakatva##- darśayati - || 41 || attā carācaragrahaṇāt || 9 || kaṭavallīṣu dṛśyate'sya viṣayaḥ - yasya brahma ca kṣatraṃ ca ubhe bhavata odanaḥ | mṛtyuryasyopasecanaṃ ka itthāveda yatra saḥ || iti | atra mṛtyūpasecanaviśiṣṭabrahmakṣatrādyupalakṣitasakalacarācaraprapacaudanasūcitaḥ kaścidattā vyapadiśyate | sa kimagniḥ pradhānaṃ pṛthivī jīvaḥ parameśvaroveti sandihyate agnirannādastapasoranyaḥ ajāmekāṃ lohitaśuklakṛṣṇāṃ annādhyeva khalvimāni bhūtāni jāyante jātānyannena vardhante | adyate'tti ca bhūtāni tayoranyaḥ pippalaṃ svādvatti sarvaṃ khalvidaṃ brahma tajjalāniti śānta ūpāsīta iti śrutidarśanāt | tasmājjāyata iti tajjaṃ tasmin līyata iti tallaṃ tasmin aniti ceṣṭata iti tadanaṃ tajjaṃ ca tallaṃ ca tadanaṃ ca tajjalāni avayavalopacchāndasaḥ iti śabdo hetau sṛṣṭisthitilayādhiṣṭhānaṃ sarvaṃ cidacidātmakaṃ prapañcaṃ brahmeti śānta upāsītetyarthaḥ | pūrvapakṣastu - anaśnannanyo abhicākaśīti niṣkalaṃ niṣkriyaṃ śāntaṃ niravadyaṃ nirañcanaṃ samastasākṣiṃ tamasaḥ parastāt ityādiśrutiśateṣu kṛpāsamudrasya sarvamaṅgalāśrayasya śivasya parabrahmaṇaḥ saṃsārabhoktṛtva-niṣkalatva##- saṃhartṛtvaṃ hi jīva-prāṇagrāhakatvaṃ tasya krodha eva mūlaṃ krodhasya hi heyaguṇasya moha evālavālaṃ tasya tama eva prakṛtiḥ tamasaḥ ajñānāvṛtatvāt ajñāna-tamo-moha##- sambhavati | jīvasāmānyalakṣaṇatāmasatvādiguṇānāṃ tadvilakṣaṇaparameśvare kalpane mānābhāvāt | niṣkalaṃ ityādi pūrvokta-śrutibhaṅgaprasaṅgācca śārīrātmakaviṣṇvādīnāmeva tadyuktam | tasya viṣṇostamoguṇapradhānanidrāśīlatva##- skāndādipurāṇakathāsu mohātiśayena vṛndāśmaśāne bahukālaviluṇṭhanādadyāpi kṛṣṇatulasīrūpeṇa bṛndāvanasthitatvācca | amaṅgalaguṇasampannānāṃ tatsaṃhartṛtvaṃ bhavatu taduktaṃ sūta-gītāsu - asti rudrasya viprendra antassatvaṃ bahistamaḥ | viṣṇorantastamassatvaṃ bahirasti rajoguṇaḥ || antarvahiśca viprendra hyasti tasya prajāpateḥ | rajasā tamasā''krāntau brahmanārāyaṇau khalu || iti | śivadharmaśāstre - antassattvaguṇopeto bahistāmasasaṃyutaḥ | śuddhasāttvikasaṃyuktaśśaṅkaro lokaśaṅkaraḥ || antasāmasasaṃyukto bahissattvaguṇānvitaḥ | śuddhatāmasasaṃyukto viṣṇussākṣācchriyaḥ patiḥ || bāhyābhyantarayornityaṃ brahmā rājasasaṃyutaḥ | trimūrtyatītassarvajñaśśivaśśuddho nirañjanaḥ || iti | prapañcopaśamaṃ śāntaṃ śivamadvaitaṃ caturthaṃ manyante sa ātmā sa vijñeyaḥ ityādinā viṣṇoḥ prabalatamo vaiśiṣṭyaṃ śivasya guṇatrayātītakāraṇakāraṇatvaṃ copadiśyata iti sarvathā tasya jagatsaṃhartṛtvaṃ na saṃbhavatīti viṣṇvādīnāmeva tat iti | siddhāntaḥ - atra brūmaḥ - attā carācaragrahaṇāt atra attā sākṣātparaśiva eva kutaḥ carācaragrahaṇāt carācaraṃ cidacidātmakaṃ yat jagat tasya adyatvena grahaṇāt śravaṇādityarthaḥ | mṛtyūpasecanatvena sarvaprāṇimātrasya adyatvena pratīyamānatvāt brahmakṣatragrahaṇamupalakṣaṇārtham | jananamaraṇasaṃsāranimagnakiṃcijñanārāyaṇādijīvānāṃ carācaraprapañcasaṃhartṛtvāsaṃbhavāt atrāttā paraśiva eva | prapañcopaśamaṃ śāntaṃ śivamadvaitaṃ caturthaṃ manyante sa ātmā sa vijñeyaḥ nidhanapataye namaḥ mahāgrāsāya namaḥ yathorṇanābhissṛjate gṛṇhate ca ya imā viśvā bhuvanāni jihvati yato vā imāni bhūtāni jāyante ityādiśrutiśateṣu carācaraprapañcajanmasthitilayakāraṇatvaṃ parameśvarasyaiva dṛśyata iti na vandyādidevatānāṃ tatsaṃbhavati | anaśnannanyo abhicākaśīti iti śrutiḥ karmaphalabhoktṛtvaniṣedhamātrameva nirdiśati | tato na virodhaḥ | māyāṃ tu prakṛtiṃ vidyānmāyinaṃ tu maheśvaram ityādau vaśīkṛtamāyakatvasya umāsahāyaṃ ityārabhya tamasaḥ parastāt ityantena tamaḥ paratvasya ca nirdeśāt yadā tamastanna divā na rātrirna sanna cāsacchiva eva kevalaḥ ityādau pralaye'pi tatsākṣitayā pariśeṣatvaṃ ca dṛśyate | na sanna cāsacchiva eva kevalaḥ ityanena paśupāśātmakasadasatorna svarūpasattā niṣidhyate | amūlamanādhāramimāḥ prajāḥ prajāyante na kadācidanīdṛśaṃ jagat ityādiśrutyā jagato'nāditvavyapadeśāt | tathā ca smṛtiḥ - cidātmaiva hi dovontaḥ sthitamicchāvaśādbahiḥ | yogivannirupādānamarthajātaṃ prakāśayet || iti | nirupādānamityanena jagadubhayakāraṇatvamūrṇanābhivattasyaiva sūcitam | tasmātsvātmasaṃkucitaprapañcatvena śivaḥ kevala ityupadiśyate | tasmāttasyaiva sarvasaṃhartṛtvamucitam - punarhetvantaramāha - 42. prakaraṇācca || 10 || na jāyate mriyate vā vipaścit ityādyananyasādhāraṇadharmāvacchinna brahma prakaraṇāt - ka itthāveda yatra saḥ iti vākye durvijñānatvaṃ mahāntaṃ vibhumātmānaṃ matvā dhīro na śocati ityādinā parameśvaradharmabāhulyadarśanāt prakṛtaparityāgāprakṛtasvīkāre mānābhāvācca | parameśvaraprakaraṇapaṭhitasarvasaṃhartṛtvaṃ netarasyopapadyate | sṛṣṭisthitikartṛtvavatsaṃhārakartṛtvānaṅgīkāre eka eva rudro na dvitīyāya tasthe ityādiśrutivirodhaprasaṃgācca | brahmaṇo mahimātiśayabhaṅgaprasaṅgo'pi syāt | yato vā imānibhūtāni jāyante ityādau saṃhārasyāpi tadadhīnatvenopadeśāt na sandehakalaṃkaprasaṅgaḥ | tasmādattā paraśiva eveti siddham | iti dvitīyaṃ attṛtvādhikaraṇam | guhādhikaraṇam || 3 || evaṃ śivasya parabrahmaṇaḥ sarvasaṃhartṛtvaṃ prasādhya jīvabrahmaṇorbimbapratibimbabhāvavādimatamadhikaraṇāntareṇa nirākaroti - || 43 || guhāṃ praviṣṭāvātmānau hi taddarśanāt || 11 || ṛtaṃ pibantau sukṛtasya loke guhāṃ praviṣṭau parame parārdhye | chāyātapau brahmavido vadanti pañcāgnayo ye ca triṇāciketāḥ iti kaṭhavallīṣu vidyate'sya viṣayaḥ ##- pūrapakṣaḥ - anaśnannanyo abhicākaśīti iti śrutau parameśvarasya bhoktṛtvaniṣedhāt | ṛtaṃ pibantau ityatra bhoktṛtvavyapadeśādbuddhijīvayorevātra bhoktṛtvamavagamyate | cetanatvājjīvabrahmaṇorekatvācchāyātapavatparasparavairudhyaṃ nāsti | cijjaḍayorjīvabudhyoḥ parasparaviruddhasvabhāvatvena tayoreva sarvabhūtaguhāpraviṣṭaṃ samucitam | kāryakāraṇabhāvasya buddhipradhānatvāttadhinnatvena śārīro vidhīyate | nanu - ye yaṃ prete vicikitsā manuṣye astītyeke nāyamastīti caike | etadvidyāmanuśiṣṭastvayā'haṃ iti śravaṇādbuddhijīvāviti pakṣaikasvīkāro na yuktaḥ | dvāsuparṇā iti mantre jīveśvarayossāhacarye'pi anaśnannanyo abhicākaśīti ityatra##- bhavyāśca yattatpaśyasi anyatra dharmādanyatrādharmādanyatrāsmātkṛtākṛtāt | ṛtaṃ pibantau ityanena parameśvarasyaiva karmaphalabhoktṛtvopadeśāt sukṛtasya loke iti prādeśikatvaliṅgadarśanācca | ṛtaṃ pibantau iti dvivacanena tayoḥ pānamupadiśyate | acetanātmakabuddhestadasaṃbhavānna buddhikṣetrajñapakṣo yuktaḥ | iti cenna | chatriṇo gacchanti iti vākye chatryacchatrimanuṣyāṇāṃ chatritvābhyupagamāt tadvadihāpi pibadapibantau dvau pibantau iti nirdiśyete | sarvagateśvarasya ekadeśavṛttitvaṃ nopapadyate sukṛtasya loke iti ca karmavīkṣaṇānatikramaṇaṃ pratipādayati | na karmaṇā vardhate no kanīyāt ityatra parameśvarasya sukṛtadṛṣkṛtakarmasākṣitvavyapadeśādatrabuddhijīvāveva pratipādyete - iti cet - siddhāntaḥ - atrabrūmaḥ - guhāṃ praviṣṭāvātmānau hi taddarśanāt guhāṃ praviṣṭau śivajīvau veditavyau kutaḥ ātmānau hi hi - yasmāt dvāvapyātmānāvityarthaḥ ṛtaṃ pibantau iti karmaphalabhogaśravaṇādekastāvadātmā dvitīyopyātmaiva nyāyyaḥ | tatra yuktimāhataddarśanāt iti | saṃkhyāśravaṇe tatra samānapratyayasyaiva loke darśanādityarthaḥ | loke hi - asya gordvitīyo'nveṣṭavyaḥ ityukte gaureva dvitīyo'nviṣyate nāśvo na puruṣaḥ | evamihāpyātmatvasāmyājjīvaparamātmānau veditavyau | prādeśamātrasarvabhūtaguhāpraviṣṭatvaṃ parameśvarasya na virudhyate | śrutyantare - sarvānanaśirogrīvassarvabhūtaguhāśayaḥ | sarvavyāpī sa bhagavāṃstasmātsarvagataśśivaḥ || aṇoraṇīyānmahato mahīyānātmā guhāyāṃ nihito'sya jantoḥ evaṃ viditvā paramātmarūpaṃ guhāśayaṃ niṣkalamadvitīyam guhāhitaṃ gahvareṣṭhaṃ purāṇaṃ yo veda nihitaṃ guhāyāṃ parame vyoman ātmānamanviccha guhāṃ praviṣṭaṃ ityādiśrutiśateṣu sarvagatasya parameśvarasya bhaktopāsanārthaṃ prādeśaviśeṣamātraguhāpraviṣṭatvopadeśānna virodhaḥ | sukrtalokapravartakatvaṃ ca chatritvadekadeśavartitvepyubhayoryuktam | chāyātapavatparasparavailakṣaṇyaṃ jīveśvarayorna virudhyate | ānandamayo hyānandabhuk - satyātmaprāṇārāmaṃ mana ānandaṃ ityādi śrutiṣvātmārāmasya manomātragrāhyasvarūpānandānubhavaśravaṇāt anaśnannanyo abhicākaśīti iti vākye karmaphalabhoktṛtvaniṣedhopyupapadyate | tasmāttayorbhogasāmyena bhoktṛviśeṣātprabhubhṛtyanyāyena bhojyaviśeṣo'pi yujyate | yataḥ - nityo nityānāṃ cetanaścetanānāṃ jñā jñau dvāvajāvīśanīśau samāne vṛkṣe puruṣo nimagno'nīśayā śocati muhyamānaḥ | juṣṭaṃ yadā paśyatyanya mīśasya mahimānamiti vītaśokaḥ ityādi śrutiṣu parameśvarasya nityamuktatva-prajñātṛtva##- anādyavidyākṛtamohaśokabaddhatvādidharmāṇāṃ ca darśanādubhayorvailakṣaṇyamupapadyate | tathāpi jīvaparameśvarayościtvenaikatvāt tattvamasyādi śrutiṣvabhedadarśanācca | jīvaparameśvarau guhāpraviṣṭāviti gṛhyete - yenekṣate śṛṇoti - ityādivākyeṣvantaḥkaraṇātmaka buddhisāhacaryeṇa prajñātasya parameśvarasya īkṣitṛtvādi dharmavyapadeśādguhāśayatvaṃ buddhiparameśvarayorevetyāśaṃkāyāṃ hetvantareṇa-nirākaroti - || 44 || viśeṣaṇācca || 12 || ātmānaṃ rathinaṃ viddhi śarīraṃ rathameva tu | so'dhvanaḥ pāramāpnoti tadviṣṇoḥ paramaṃ padam taṃ durdarśaṃ gūḍhamanupraviṣṭaṃ guhāhitaṃ gahvareṣṭhaṃ purāṇam | adhyātmayogādhigamena devaṃ matvā dhīro harṣaśokau jahāti iti rathi-ratharūpavivakṣayā śiva-jīvayorviśeṣaṇopadeśāt na jāyate mriyate vā vipaścit itvādau bahuśarīrapraveśanirgamanavyāpārāvyāpāraviśeṣaṇāt parameśvarasvarūpajñānājjīvasya harṣāmarṣapramocakatva darśanācca guhāṃ praviṣṭau jīvaparameśvarāvityucyete | bimba-pratibimbhayorekatrāvasthānābhāvācchiva-jīvayobimba##- iti guhādhikaraṇam | antarādhikaraṇam || 4 || paramaśivasya cakṣurmadhyopāśyatvapratipādanam sarvagatasya parameśvarasya guhāhitatvamupadiśya tasyaiva pradeśāntaramadhikaraṇāntareṇa darśayati - 45 antara upapatteḥ || 13 || chāndogye śrūyate'sya viṣayaḥ ya eṣo'kṣiṇi puruṣo dṛśyate eṣa ātmeti hovāca etadamṛtametadabhayametadbrahmeti tadyadyapyasmin sarpirvodakaṃ vā siñcanti vartmanī eva gacchati ityādi | kimatrākṣyantaḥpuruṣo'yaṃ chāyāpuruṣaḥ kṣetrajño vā hṛṣīkādhiṣṭhātā vā parameśvaro vā iti saṃśayaḥ | kutaḥ chāyātmā puruṣaḥ pratirūpāḥ iti ya eṣo'kṣiṇi puruṣo dṛśyate iti ca tasya prasiddhatvena dṛśyamānatvopadeśāt | sa hi cakṣuṣā rūpaṃ paśyan cakṣuṣi sannihito bhavatīti anena kṣetrajño'pi labhyate | amṛtamabhayametadbrahma iti vākyaśeṣeṇa parameśvarassūcitaḥ | ya eṣokṣiṇi puruṣo dṛśyate iti cakṣuradhiṣṭhātṛdevatātmakassūryo'pi dṛśyata iti | pūrvapakṣastu - kṣetrajñasya śārīrasya jagadanubhave cakṣurindriyapraviṣṭatvadarśanādātmaśabdavācyatvāccetassambandhātsa evopadiśyate | raśmibhire'ṣo'smin pratiṣṭhitaḥ iti vākyadarśanādādityo vā vidhīyate | amṛtatvādiliṅgānāṃ locanādhiṣṭhānadevatāviṣaye asambhavāt pradeśaviśeṣapradarśanānnātra parameśvara upāsyaḥ iti | atra brūmaḥ - antara upapatteḥ antaraḥ akṣyantargataḥ puruṣaḥ paramātmaiva | kutaḥ upapatteḥ | paraśive brahmaṇi ātmatvāmṛtatvābhayatvādidharmāṇāṃ vyapadeśādihāpyakṣi sthānapuruṣasyāpi taddharmaśravaṇānnetara ityupadiśyate | prapañcopaśamaṃ śāntaṃ śivamadvaitaṃ caturthaṃ manyante sa ātmā sa vijñeyaḥ śivo'dvataḥ ṛtagaṁ satyaṃ paraṃ brahma etasya vā amṛtasya nāmadheyāni ityādi taittirīya-māṇḍūkya##- śivasyevopadeśāt | śiva-brahma-paramātmaśabdānāṃ ghaṭa-kalaśa##- vidhīyate | śiva eko dhyeyaśśivaṅkarassarvamanyatparityajya eka eva rudro na dvitīyāya tasthe asaṃkhyātāssahasrāṇi | smaryate na ca dṛśyate viśvādhiko rudro maharṣi ityādiśrutibhiḥ sarvādhikatva-sarvopāsyatvādidharmāṇāṃ tasyaiva nirdeśāt cakṣurantaḥpuruṣo mahādeva eva | yadyapyasmin sarpirvodakaṃ vā siṃcanti-vartmanī eva gacchati iti śravaṇādakṣisthānaṃ nirastasamastadoṣakalaṅkam |etaṃ saṃyadvāma ityācakṣate etaṃ ha sarvāṇi kāmānyabhisaṃyanti sarvāṇyenaṃ vāmānyabhisaṃyanti ya evaṃ veda eṣa u eva vāmanīreṣa hi sarvāṇi vāmāni nayati sarvāṇi vāmāni nayati ya evaṃ veda | eṣa u eva bhāmanīreṣa hi sarveṣu lokeṣu bhāti sarveṣu lokeṣu bhāti ya evaṃ veda iti saṃyadvāmatvādidharmāṇāṃ asmin vyapadeśātparameśvara eva cakṣurmadhyopāsya ityucyate | sarvātītasya sarvagatasya śivasya kathamakṣipuruṣatvamityāśaṃkāyāmāha - 46. sthānādivyapadeśācca || 14 || yaḥ pṛthivyāṃ tiṣṭhan ityādinā kṣityādiśārīrakāntāṣṭamūrtitvaṃ parameśvarasya prasādhya yaścakṣuṣi tiṣṭhaṃścakṣuṣontaro yaṃ cakṣurna veda yasya cakṣuśśarīraṃ yaścakṣurantaro yamayati eṣa ta ātmāntaryāmyamṛtaḥ iti śrutau cakṣusthānamapi nirdiṣṭaṃ tasmāt hṛdayopāsanādivadakṣyupāsanamapyupapannam | nanu upāsanāyāḥ nāmarūpaguṇavaiśiṣṭyā ākāśavatsarvagatasya tadabhāvātkathaṃ tasyopāsanam iti cenna | tasyoditi nāma hiraṇyaśpraśruḥ ityādinā prākṛtaguṇātītasya maheśvarasya nāmarūpaguṇavyapadeśāt abhyudayaniśśreyasaphalapradatvena sarvaśaktiviśiṣṭasya śivasya brahmaṇo dvividhaṃ rūpaṃ vaktuṃ śakyam | kaivalye hṛtpuṇḍarīkaṃ virajaṃ viśuddhaṃ ityādinā hṛdayapuṇḍarīkaṃ praparśya | tamādimadhyāntavihīnamekaṃ vibhuṃ cidānandamarūpamadbhutam | umāsahāyaṃ parameśvaraṃ prabhuṃ trilocanaṃ nīlakaṇṭhaṃ praśāntam || ityādinā pavanādivat ekasyava niravayavatvasāvayavatvavyapadeśāt | paramaśivasya brahmaṇaḥ śaktivaiśiṣṭyanirūpaṇe śrutiprāmāṇyaṃ darśayati taittirīye ca - ṛtagaṁ satyaṃ paraṃ brahma puruṣaṃ kṛṣṇapi"galam | ūrdhvaretaṃ virūpākṣaṃ viśvarūpāya vai namaḥ ṛtaṃ - manotītaṃ satyaṃ vāgatītaṃ paraṃ - guṇatrayātmakamūrtitrayātparaṃ brahma iti vākyena paraśivasya niṣkalatvaniravayavatvādikamupadiśya puruṣaṃ puri##- kṛṣṇapiṅgalaṃ kṛśānuretaskatayā ūrdhvaretasaṃ trilocanatayā virūpākṣaṃ jagadubhayakāraṇatayā viśvarūpaṃ ityanena sakalatvasāvayavatvādikaṃ nirūpitam | ataḥ dve ete brahmaṇo rūpe ityādiśrutisiddhamūrtāmūrtatvādikaṃ parabrahmaṇaśśivasyaiva siddham | tasmādaṅgāṅgitvena tadubhayopāsanaṃ vidheyam | sādhanaṃ vinā sādhyāniṣpattestatprāptyarthaṃ akṣisthānapradeśādyupāsananvyapadeśo yuktaḥ | punarhetvantaramāha - || 47 || sukhaviśiṣṭābhidhānādeva ca || 15 || akṣyantaḥ puruṣassākṣācchiva eva | kutaḥ sukhaviśiṣṭābhidhānādeva ca | evakāreṇa nātra saṃśayaḥ kārya iti sūcyate | sukhaviśiṣṭaṃ śivābhidhānaṃ brahma vākyopakrame śrūyate | tasyaivehābhidhānādityarthaḥ | prāṇo brahma kaṃ brahma khaṃ brahma ityupakrame brahmaṇassukhaviśiṣṭatvapradarśanāt | nanu - ācāryastu te gatiṃ vaktā iti vākye brahmaprakaraṇatvādarśanāt | kaṃ śabdasya vaiṣayikasukhe rūḍhatvāt khaśabdasyākāśe prasiddhatvāt vākyepakrame sukhaviśiṣṭatvaṃ brahmaṇaḥ kathamupapadyate iti cet - ucyate - prāṇo brahma kaṃ brahma khaṃ brahma iti grārhapatyādyagnīnāṃ vacanaṃ śrutvopakosala uvāca - vijānāmyahaṃ yatprāṇo brahmeti kaṃ ca tu khaṃ ca na vijānāmi ityatraitaduktam | yadvāva kaṃ tadeva khaṃ yadeva khaṃ tadeva kaṃ iti vākye kaśabdakhaśabdayorviśeṣaṇa-viśeṣyabhāvena vyapadeśāt kaśabdo'trānande rūḍhaḥ tathāpyadhiṣṭhitapratīkatvena bhūtākāśe brahmaśabdo'bhihitaḥ | kaṃśabdassadā hṛṣīkaviṣayavaiśeṣikasukhe rūḍhatve'pi itaretarabodhakau kaśabda khaśabdau sukhātmakabrahmaṇyevāvagamyete | tatra kaṃ brahma khaṃ brahma khaṃ brahma kaṃ brahma iti dvirāvṛtyā brahmaśabdena vidhīyamāna kaśabda##- sukhasyāpi guṇasya guṇivat dhyeyatvam | tasmāt śrutyupakrame sukhaviśiṣṭatvena brahma nirdiṣṭam | gārhapatyādayognayaḥ svaṃ svaṃ mahimānamuddiśya te hocurupakosalaiṣā so'mya te'smādvidyā''tmavidyā ca ityupasaṃhṛtya pūrvatra parameśvaraparatvamupadiśati | ācāryastu te gatiṃ vaktā iti vākye gatimātrābhidhānapratijñānamarthāntaravivakṣāṃ nirasyati | yathā puṣkarapalāśa āpo na śliṣyate evamevaṃvidi pāpaṃ karma na śliṣyate iti cakṣurvyavahitapuruṣavijñānena nirastapāpapaṅkatvaṃ nirūpya tasyaiva brahmatvaṃ nirdiśati | tassātprakṛtasyaiva parameśvarasya akṣisthānagatatvaṃ saṃyadvāmatvādi guṇakatvaṃ ca nirūpya arcirādikāntadvido gatiṃ vakṣyāmītyārabhya ya eṣo'kṣiṇi puruṣo dṛśyate eṣa ta ātmeti hovāca ityasaṃkucitatvena vyapadeśādakṣyantaḥ puruṣaḥ parameśvara iti siddham | ihopadiṣṭānāṃ dharmāṇāṃ chāyābrahmaṇyativyāptimāśaṃkya hetvantareṇa nirākaroti - || 48 || śrutopaniṣtkagatyabhidhānācca || 16 || itaścākṣyantaraḥ puruṣaśśiva eva kutaḥ śrutopaniṣatkagatyabhidhānāt | śrutā abhyastā upaniṣat brahmavidyā yena saḥ śrutopaniṣatkaḥ tasya yā gatiḥ arcirādirūpā tasyāḥ prakṛteḥ abhidhānādityarthaḥ | tadya itthaṃ vidurye ceme'raṇye śraddhā tapa ityupāsate te'rciṣamevābhisambhavantyarciṣo'harahna āpūryamāṇapakṣaṃ athottareṇa tapasā brahmacaryeṇa śraddhayā vidyayātmānamanviṣyādityamabhijāyanta etadvai prāṇānāmāyatanametadamṛtametadabhayametatparāyaṇametasmānna punarāvartante iti saivehākṣipuruṣavidyābhidhīyate | atha yaducaivāsmin śavyaṃ kurvanti yadu ca nārciṣamevābhisaṃbhavanti ityupakramya ādityāccandramasaṃ candramaso vidyutaṃ tatpuruṣo'mānavassa enān brahma gamayatyeṣa deva patho brahmapatha etena pratipadyamānā imaṃ mānavamāvartaṃ nāvartante ityevaṃ parayā gatyā akṣipuruṣasya brahmatvamupadiśyate | agnirjyotirahaśśuklaḥ ṣaṇmāsā uttarāyaṇam | tatraprayātāgacchanti brahmabrahmavido janāḥ || iti smṛtau ca brahmagatirgīyate | tasmādakṣyantaḥ puraṣo na chāyāpuruṣaḥ | asmin arthe hetvantaramāha - 49 anavasthiterasambhavācca netaraḥ || 17 || atra itaracchāyāpuruṣādiḥ akṣyantaḥpuruṣo na bhavati kutaḥ anavasthiterasambhavācca | anavasthiteḥ upāsakasya sarvatrākṣiṇichāyāsaṃpādakapuruṣāntarasyāsannidhānāt chāyāpuruṣe amṛtatvādiguṇānāmasambhavāccetyarthaḥ | nanu - yadaiva hi kaścitpuruṣaścakṣurāsīdati tadā cakṣuṣi puruṣacchāyā dṛśyate apagate sati tasminnadṛśyate ca | ya eṣo'kṣiṇi puruṣaḥ iti śrutau svacakṣuṣi dṛśyamānapuruṣopāsanopadeśāt tadupāsane tadgrīvāpradeśaṃ pravīkṣya kaṃcitpuruṣaṃ cakṣussamīpe paśyati tasyāt chāyāpuruṣasyaiva cakṣuḥ pradeśaviśeṣe upāsanaṃ iti cenna amṛtatvādīnāṃ paramaśivadharmāṇāṃ chāyāpuruṣe asaṃbhavāt | cakṣurvyavasthita puruṣadharmāṇāṃ sargasthitilayādīnāṃ devatātmanyasaṃbhavācca | bhīṣāsmādvātaḥ pavate bhīṣodeti sūryaḥ ityādau sūryādīnāṃ parameśvarādhīnatvamupadiṣṭam | mahānārāyaṇīye - aṅguṣṭhamātraḥ puruṣo'ṅguṣṭhaṃ ca samāśritaḥ | īśassarvasya jagataḥ prabhuḥ prīṇati viśvabhukaṃ iti śrutāvaṃguṣṭhamātracakṣuḥsthitatvaṃ parameśvarasyaiva vyapadiśyate | atastadantaropāsyatvaṃ netarasya sarvathā sambhavati | nanu - āpaśca pṛthivī cānnamattārau vahnimarutau ityādau vāyorapi bhoktṛtvāvagamāt prāṇāgnihotraprakaraṇopadiṣṭāṅguṣṭhamātrapradeśopāsyatvaṃ prāṇavāyoreva sambhavati | tasya pañcāhutibhoktṛtvaṃ cāvagamyate | tasmānna parameśvara evātropāsyaḥ iti cenna - prāṇavāyorbhoktṛtvāvagame'pi sakalajagadīśitṛtvacarācaraprapañcabhoktṛtvādidharmāṇāmacetane prāṇavāyāvasambhavāt | prāṇānāṃ granthirasi rudro mā viśāntaḥ ityādau prāṇādhāratvena pañcāhutibhoktṛtvagapi maheśvarādhīnamityupadeśādaṅgaṣṭhamātrapradeśaviśeṣopāsyatvamaṅguṣṭha##- prasiddhopāsanamācāryakaṭākṣalabhyaṃ mumukṣuviṣayaṃ ceti jñeyam | iti caturthaṃ antaradhikaraṇam | antaryāmyadhikaraṇam || 5 || sarvagatasya śivaysa parabrahmaṇaḥ cakṣurantaropasyatvamupadiśya sarvāntaropāsyatvamadhikaraṇāntareṇa darśayati - 50 antaryāmyadhidaivādhilokādiṣu taddharmavyapedaśāt || 18 || antaryāmibrāhmaṇe kathyate'sya viṣayaḥ - vettha nu tvaṃ kāpya tamantaryāmiṇaṃ ya imaṃ ca lokaṃ paraṃ ca lokaṃ sarvāṇi ca bhūtāni yo'ntaro yamayati ityupakramya yaḥ pṛthivyāṃ tiṣṭhan pṛthivyā antaro yaṃ pṛthivī na veda yasya pṛthivī śarīraṃ yaḥ pṛthivīmantaro yamayatyeṣa ta ātmā'ntaryāmyamṛtaḥ ityādyadhidaivatānantaraṃ yassarveṣu lokeṣu ityadhilokaṃ yassarveṣu vedeṣu ityadhidaivataṃ yassarveṣu yajñeṣu ityadhiyajñaṃ yassarveṣu bhūteṣu ityadhibhūtaṃ yaḥ prāṇeṣvityādi ya ātmani ityantamadhyātmaṃ ca kaścidantaravasthito yamayitā'ntaryāmī śrūyate sa kimatrapṛthivyādyadhiṣṭhātṛdevatāviśeṣo'vagamyate uttāṇimādivibhūtyupapannaḥ kaścidyogī atha vā parameśvaraḥ sa kimarthāntaraṃ uta neti sandihyate | pṛthivyeṣu yasyāyatanamagnirloko mano jyotiḥ ityādinā kāryakāraṇasaṃghātasya devatāyāṃ śrutatvena tasyāḥ niyantṛtvopapatteḥ | aśarīrasya śivasya niyantṛtvāsambhavāt devatātmapakṣo yuktaḥ | kasyacitsiddhasya yogino vā hyaṇimādyaṣṭaiśvaryayogena sarvānupraviṣṭatvaṃ yamayitṛtvaṃ ca syāt | svakarmaphalabhogāya sarvabhūtendriyānupraviṣṭatvaṃ jīvasya na virudhyate | mahadahaṃkārādirūpeṇa pariṇāmitvātpradhānasya vyāpakatvaṃ siddham | sarvacetanopādānakāraṇatayā virāṭpuruṣasya sarvabhūtānupraveśitvamucitam | viśvādhiko rudraḥ ityādau parameśvarasya viśvadhikatvanirdeśādvikārātmakacetanācetanarūpaprapañcānupraviṣṭatvaṃ sarvathā na saṃbhavati | tasmāttadvinnasyaiva sarvātmakatvasarvaniyantṛtvādikamupapannam | iti prāpta brūmaḥ - antaryāmyadhidaivādhilokādiṣu taddharmavyapadeśāt yo'dhidaivādiṣvantaryāmī vyapadiśyate sa paramaśiva eva kutaḥ taddharmavyapadeśāt | tasya parameśvarasya pṛthivyādyadhidevatābhinnatva sthūlasūkṣmaprapañcānupraveśitvaniyantṛtvakāraṇatvāmṛtatvādidharmāṇāṃ vyapadeśāt upadeśādityarthaḥ | nanu - nirvikārasya brahmaṇo yamayitṛtvādyasambhavāt nirguṇabrahmādhyastamithyābhūtapradhānasatvaguṇapratibimbiteśvarasyaiva sarvaniyantṛtvādikaṃ iti cenna | eṣa ta ātmā'ntaryāmyamṛtaḥ iti vākye kālatrayābādhyasya amṛtaśabdhābhidheyasya śivasyaiva niyantṛtvādidharmanirdeśāt | mithyābhūtasya sarvaniyāmakatvāsambhavāt | loke pratibimbasya kartṛtvādarśanācca pratibimbiteśvarasya sarvaniyantṛtvādikaṃ nopapadyate | tasmāt śivasyaiva sarvāntaryāmitvasarvaniyantṛtvādikaṃ siddham | nanu - niyāmakatvādidharmānavacchinnasya parameśvarādanyasyaiva parabrahmatvaṃ kiṃ na syāt iti cenna | anavasthādoṣaprasaṅgāt | tatsatve pramāṇābhāvāt | tena lokasya prayojanā bhāvācca | guṇaśūnyasya brahmatvāṅgīkāre pāṣāṇādivajjaḍatvāpatteḥ | tasmāttasyaiva saguṇatvaṃ nirguṇatvaṃ ca | śaktisaṃkocakāle nirguṇatvam | tadvikāsakāle saguṇatvam | atassarvajagadubhayakāraṇatvasarvātmakatvasarvapraviṣṭatva sarvaniyāmakatvādike mahādevasya maheśvarasyaivopapannam | tathā śrutyantare - yo rudro agnau yo apsu ya oṣadhīṣu yo rudro viśvā bhuvanā viveśa tasmai rudrāya namo astu viśvaṃ bhūtaṃ bhuvanaṃ citraṃ bahudhā jātaṃ jāyamānaṃ ca yat sarvohyeṣa rudrastasmai rudrāya namo astu iti taittirīye | atharvaśirasi ca - devā ha vai svargaṃ lokamagaman te devā rudramapṛcchan ko bhavāniti so'bravīt ahamekaḥ prathamamāsaṃ vartāmi ca bhaviṣyāmi ca nānyaḥ kaścinmatto vyatiriktassontarādantaraṃ prāvi'sat ityādinā śivasya parabrahmaṇassarvāntaryāmitvādidharmāṇāṃ darśanānnānyasya parabrahmatva sarvāntaryāmitvasarvātmatvādikaṃ sarvathā sambhavati | anyathā prakaraṇavirodho'pi syāt | vyomavatparipūrṇasya maheśvarasya viśvādhikatvaṃ viśvānupraviṣṭatvamapyaviruddham | antaryāmyamṛtaḥ iti śiva evāmṛtaśabdena nirdiśyate | etāni ha vā amṛtasya nāmadheyāni iti jāvāleśravaṇāt tatra pratiparyāyamamṛtaśabdaprayogo hyabhyāsaḥ | atharvaśirasi - yo vai rudrasya bhagavān yaśca brahmā ityādinā sarvātmakatvaprasādhane anantadivyamaṅgalaguṇaratnākare śive punaḥ punarbhagavacchabdaprayogavat jābāle bhūyobhūyaḥ paramaśive amṛtaśabdaprayogābhyāso rūḍhyarthe nirdiṣṭaḥ | adhyastasya mithyābhūtasya pradhānasya sarvāntaryāmitvamupapannamityāśaṃkāyāṃ tanmataṃ nirākaroti | maheśvarasyaiva sarvāntaryāmitva nirūpaṇam 51. na ca smārtamataddharmābhilāpāt || 19 || smārtaṃ - guṇatrayasamaṣṭyātmakaṃ pradhānam | tat sattvaguṇapratiphalitaṃ ca nāntaryāmiśabdavācyaṃ bhavitumarhati | kasmāt ataddharmābhilāpāt | adṛṣṭo draṣṭā aśrutaśśrotā amato mantā avijñāto vijñātā iti vākyaśeṣadarśanādātmatvadraṣṭṭatvādidharmāsambhavādityarthaḥ | tacchabdena pradhānamucyate na tat atat pradhānabhinnaḥ paramaśivaḥ tasyaiva ye dharmāḥ amṛtatvādayaḥ teṣamabhilāpāt abhidhānādityarthaḥ pradhānadharmāṇāmabhilāpābhāvātsāṃkhyādvaitakalpitaṃ pradhānaṃ nāntaryāmīti bhāvaḥ | nanu - apratarkyamavijñeyaṃ prasuptamiva sarvataḥ iti smṛtau | ajāmekāṃ ityādiśrutai ca pradhānasya sarvaprapañcakāraṇatvopadeśāt ayaskāntasūcīnyāyena brahmasattāvaśāttatkāraṇatvāntaryāmitvādikaṃ tasyaivopapadyate iti cenna | so'kāmayata bahusyāṃ prajāyeyeti tatsṛṣṭvā tadevānuprāviśat ityādau parabrahmaṇaśśivasya pradhānanirapekṣatayā jagajjanmādihetutvaśravaṇāt māyāntu prakṛtiṃ vidyānmāyinantu maheśvaraṃ kṣaraṃ pradhānamamṛtākṣaraṃ haraḥ kṣarātmanāvīśate deva ekaḥ pradhānakṣetrajñapatirguṇeśaḥ saṃsāramokṣasthitibandhahetuḥ ityādau ca parameśvarasya pradhānajīvaniyāmakatvanirdeśācca | tatpratibiṃbiteśvarasyāpi nāntaryāmitvam | pratiphalitasya jaḍatvādalīkatvācca nīrūpayorbrahmapradhānayombimbapratibimbabhāvakalpanāśāstraṃ gaganabhitticitravadavicāramanoramam | tasmādadvayavādimatamadvayavādimatameva | tathā ca smṛtiḥ - anādyavidyayā baddhaṃ brahmatatkālakāraṇam | svāvidyayā saṃsarati muktiḥ kalpitavākyataḥ || evaṃ pratāraṇaṃ śāstraṃ sarvamāhātmyanāśakam | upekṣyaṃ śivabhaktaistu śrutismṛtivirodhataḥ || kalāpagādayaṃ mukhyaḥ phalaṃ vai mukhyatastamaḥ | jñānanāśitvasidhyartha tadeva hi nirūpitam || tadanyathaiva saṃsiddhaṃ vidyāvidyānirūpaṇe | ayaskāntasya pakṣe tu tatkartṛtvaṃ tadīritam || tadaikṣateti śrutibhirmukhyakartṛtvadarśanāt | tatsānnidhyātpradhānasya kartṛtvaṃ nopapadyate || aindrajālikapakṣe'pi matāntaramidaṃ dhruvam | nāsti śrutiṣu tadvārtā dṛśyamānāsu kutracit || vācārambhaṇavākyāni tadananyatvabodhanāt | na mithyātvāya kalpante jagataśśivarūpataḥ || jñānārthamarthavādaścejjagatsṛṣṭyādirūpiṇī | anaṅgīkaraṇādyuktaṃ vidhimāhātmyayorna tat || apavādārthamiti cedāropo vastuto na hi | dṛḍhapratītisidhyarthamiti cettanna yujyate || mukhyārthabādhakaṃ nāsti kāryadarśanataśśruteḥ | aindrajālikapakṣe tu kartṛtvaṃ brahmaṇi sthitam || māyādīnāṃ ca kartṛtvaṃ śrutisūtrairna bodhyate | akartṛtvaṃ ca yattasya māhātmyajñāpanāya vai || viruddhamarthabodhāya na yukteḥ kasya kāraṇam māyikatvaṃ purāṇeṣu mohārthamupadyate || asatyamapratiṣṭhamte jagadāhuranīśvaram | aparasparasambhūtaṃ kimanyatkāryahetukam || akhaṇḍādvaitabhāne tu sarvaṃ śivamayaṃ jagat | jñānādvikalpabuddhistu līyate na svarūpataḥ || bhinnatvaṃ naiva yuñjīta śivopādānataḥ kvacit | bhedābhedamate loke sarvaśrutisamanvayāt | tadeva vaidikaṃ proktamiti vedāntaḍiṇḍimaḥ | iti | atassarvāntaryāmī maheśvara iti rāddhāntaḥ | jīvasya cetanatvāddraṣṭṭatvādidharmāṇāṃ tasyaivopapattimāśaṃkya pariharati - 52. śārīraścobhaye'pi hi bhedenainamadhīyate || 20 || atrāpi netyanuvartate | śārīraśca jīvo'pi nāntaryāmītyācakṣate | kutaḥ ubhaye'pi hi bhedenainamadhīyate | ubhaye'pi hi kāṇvā mādhyandināśca enaṃ kṣetrajñaṃ antaryāmibhinnatayā adhīyate | yo vijñāne tiṣṭhan iti kāṇvāḥ yaḥ ātmani niṣṭhan iti mādhyandināḥ vijñānātmaśabdayorjīvaparyāyatvāt | jīvādanyaḥ paramaśiva evāntaryāmītyupadiśyate | tasmājjīvavirāṭpuruṣapradhānādīnāmantaryāmitvaṃ na ghaṭata iti siddham | nanu - nānyoto'rita draṣṭā iti śruteḥ parameśvarādanyaṃ draṣṭāraṃ śrotāraṃ mantāraṃ vijñātāraṃ cātmānaṃ nirasyati | tasmādraṣṭṭadvayaṃ śarīre nopapadyate | iticenna | dvasuparṇā iti mantre jīvabrahmaṇossāhacaryavyapadeśāt | nānyoto'sti draṣṭā iti śrutāvadhiṣṭhātrantaraniṣedho yujyate | yatra hi dvaitamiva bhavati ityanena jīvabrahmaṇorādau saṃsāradaśāyāṃ bhedaḥ yatratvasya sarvamātmyaivābhūttatkena kaṃ paśyet kena kaṃ vadet ityanena mokṣadaśāyāṃ sarvasya śivātmakatvajñānātsaṃsārapratiṣedho'vagamyate tasmājjīvabrahmaṇorbhedābhedo yuktaḥ | tasmātsarvaniyāmakaḥ sarvāntaryāmī parameśvara eva evocyate iti pañcamaṃ antaryāmyadhikaraṇam | adṛśyatvādhikaraṇam || 6 || atha parameśvarasya sarvādhikatvavyavaśāpanam jīvādīnāṃ brahmatvasvapravartakatvavāraṇāya paramaśivasya sarvāntaryāmitvaṃ prasādhya tasyaiva sarvādhikatvavyavasthāpanārthaṃ adṛśyatvādiguṇakatvamadhikaraṇāntareṇa darśayati - 53. adṛśyatvādiguṇako dharmokteḥ || 21 || ātharvaṇe dṛśyate'sya viṣayaḥ | atha parā yayā tadakṣaramadhigamyate | yattadadreśyamagrāhyamagotramavarṇamacakṣuśśrotraṃ tadapāṇipādam | nityaṃ vibhuṃ sarvagataṃ susūkṣmaṃ tadavyayaṃ yadbhūtayoniṃ paripaśyanti dhīrāḥ ityādi | kimatrādṛśyatvādi guṇako bhūtayoniḥ śārīraḥ prakṛtiḥ paraśivo vā iti saṃśayaḥ - ajāmekāṃ lohitaśuklakṛṣṇāṃ vahvīṃ prajāṃ janayantīṃ sarūpām ityādau pradhānasya guṇatrayātmakasya bahuprajājanakatvena bhūtayonitvopapatteḥ yoniśabdasya nimittavācakatvādbhūtayonirvijñānātmā syāt | cidrūpasya niṣkalaṅkasya paramaśivasya pṛthivyādirūpeṇa mṛdādivatpariṇāmitvaṃ na sambhavati yathorṇanābhismṛjate iti śrutau cetanorṇanābhāvacetanatantucakranirmāṇopasaṃhāradarśanāccidrūpasya cetanācetanaprapañcakāraṇatvamupapadyata iti cenna | na hi kevalacetanorṇanābhestantupaṭahetutvaṃ taccharīrasyaiva tadupādānakāraṇatvadarśanāt | tathā puruṣaśarīrasyaiva lomanakhādihetutvam | tasmādihādṛśyatvādidharmāḥ pradhāne yujyante | yassarvajñassarvavit ityādivāmyaśeṣe paramaśivadharmabāhulyadyotanātkathaṃ prakṛterbhūtayonitvaṃ iti cet - abhidhīyate | atha parā yayā tadakṣaramadhigamyate yattadadreśyam ityādāvakṣaraśabdenādṛśyatvādi dharmāvacchinnaṃ pradhanaṃ śrāvayitvā akṣarātparataḥ paraḥ ityatra yokṣarātparaśśrutaḥ sa sarvajñassarvavicca bhaviṣyati | tasmādakṣaraśabdavācyaṃ pradhānaṃ bhūtayoniḥ iti prāpte - brūmaḥ - atrādṛśyatvādiguṇako bhūtayonirmaheśvara eva kutaḥ dharmokteḥ | yaḥ sarvajñassarvavit ityādi parameśvaradharmabāhulyavacanādityarthaḥ | na pradhānasyākṣaraśabdavācyatvaṃ jagatkāraṇatvaṃ copadiśyate | yathorṇanābhissṛjate gṛhṇato ca | yathā pṛthivyāmoṣadhayassambhavanti yathā saptaḥ puruṣātkeśalomāni tathā kṣarātsaṃbhavatīha viśvam ityupakrāntasya jagatkāraṇasyaiva yassarvajñassarvavidyasya jñānamayaṃ tapaḥ tasmādetadbrahma nāma rūpamannaṃ ca jāyate ityatra pratyabhijñāyamānatvādacetanapradhāne sarvajñatvādidharmāṇāmasaṃbhavāt | akṣarātparataḥ paraḥ ityaena prakaraṇādbhūtayonerakṣarātparo na kaścidupadiśyate | yenākṣaraṃ puruṣaṃ veda satyaṃ provāca tāṃ tattvato brahmavidyāṃ iti prakṛtasyākṣarasya bhūtayonitvavyapadeśāt śrutyantare'pi - umāsahāyaṃ parameśvaraṃ prabhuṃ trilocanaṃ nīlakaṇṭhaṃ praśāntaṃ dhyātvā munirgacchati bhūtayoniṃ samastasāṣiṃ tamasaḥ parastāt ityādinā śivasyaiva bhūtayonitvādidharmopadeśādbhūtayonirnetaraḥ | kiñca - dve vidye veditavye iti hasma yadbrahmavido vadanti parā caivāparā ca vākye ṛgvedādilakṣaṇāmaparāṃ vidyāṃ nirdiśya atha parā yayā tadakṣaramadhigamyate ityādinā paravidyāviṣayatvaṃ brahmaṇaḥ paramaśivasyopadiśyate | tayorubhayorvidyayoḥ parāparavibhāgatvena abhyudayaniśśreyasaphalakatvaṃ nirdiśyate | tisraśca vidyāḥ pratijñāyeran ityādinā bhūtayonitvaṃ parameśvarasyaiva prasādhitam | (dve ye tu vidhe iha veditavye nirdiṣṭe) kasminnu bhagavo vijñāte sarvamidaṃ vijñātaṃ bhavatīti ityādāvekavijñānena sarvavijñānapratijñā | paramaśivabrahmaṇyevopapadyate | jaḍapradhāne tatpratijñā'sambhavāt | kiñca - sa brahmavidyāṃ sarvavidyāpratiṣṭhāmatharvāya jyeṣṭhaputrāya prāha iti prādhānyena brahmavidyāmupakramya parāparavibhāgena parāṃ vidyāmakṣarādhigabhanīṃ pradarśya tasyāḥ brahmavidyātvaṃ nidiśati | aparā hi ṛgvedādi lakṣaṇā karmavidyā brahmavidyopakramamupadiśati | brahmavidyā praśaṃsāyai - plavā hyete adṛḍhā yajñarūpā aṣṭādaśoktamavaraṃ yeṣu karma etacchreyo ye'bhinandanti mūḍhā jarā mṛtyuṃ te punarevāpi yanti ityevamādinā nindāṃ kṛtvā tato viraktasya paravidyādhikāritvam | parīkṣya lokān karmacitān brāhmaṇo nirvedamāyānnāstyakṛtaḥ kṛtena | tadvijñānārthaṃ sa gurumevābhigacchetsamitpāṇiśśrotriyaṃ brahmaniṣṭham ityādinopadiśati | tasmādadṛśyatvādiguṇako bhūtayonirmaheśvara iti siddham | asminnarthe hetvantaramāha - 54. viśeṣaṇabhedavyapadeśābhyāṃ ca netarau || 22 || atrāpi bhūtayoniśśiva eva netarau prakṛtijīvau kutaḥ viśeṣaṇabhedavyapadeśābhyāṃ ca | viśeṣaṇaṃ ca bhedavyapadeśaśca tābhyāmityarthaḥ divyo hyamūrtaḥ puruṣassa bāhyābhyantaro hyajaḥ | aprāṇo hyamanāśśubhro hyakṣarātparataḥ paraḥ || ityādinā viśe'ṇamupadiśyate | divyatvādidharmāṇāṃ parameśvarādanyayorjīvapradhānayorasambhavāt | bhedavyapadeśo'pi - akṣarātparataḥ paraḥ hati akṣaramavyākṛtaṃ pāśarūpaṃ tasmātsarvasmādvikārātparaṃ tasmātparataḥ para iti pāśaparameśvarayorbhodena vyapadeśaḥ | tasmānnetaro bhūtayoniḥ | athavā akṣarātpara iti jīvātparaḥ paraśivo vā syāt | parataḥ parama iti vailakṣaṇyena vyapadeśāt parameśvara evātrāvagamyate | punarhetvantaramāha - 55. rūpopanyāsācca || 23 || atrāpi bhūtayoniśśiva eva | kutaḥ rūpopanyāsācca | rūpaṃ - avayavātmakaṃśarīraṃ tasyopanyāsādityarthaḥ | akṣarātparataḥ paraḥ ityanena śivasya parabrahmaṇaḥ jīvapradhānavailakṣaṇyamupadiśya tataḥ - etasmājjāyate prāṇaḥ iti prāṇādisarvakāraṇatvaṃ parameśvarasya pradarśya agnirmūrdhā cakṣuṣīcandrasūryau diśaśścotre vāgvivṛtāśca vedā | vāyuḥ prāṇo hṛdayaṃ viśvamasya padbhyāṃ pṛthivī hyeṣa sarvabhūtāntarātmā ityādinā tasyaiva viśvarūpatvaṃ darśayati | jīvapradhānayossarvakāraṇatvasarvāntaryāmitvādidharmāṇāmasaṃbhavāt rūpopansāso na sambhavati | nanvadṛśyatvādiguṇakasya parameśvarasya kathaṃ rūpopanyāsa iti cenna | prakaraṇāt eṣa iti ca prakṛtākarṣaṇāt etasmājjāyate prāṇaḥ eṣa sarvabhūtāntarātmā iti śrutirbhūtayoniparatvamevopadiśati pavanādivanmūrtāmūrtatvaṃ tasya svābhāvikameva | kiṃ ca etasmājjāyate prāṇaḥ ityādinā prāṇādipṛthivyantakāraṇatvaṃ pūrvatropadiśya tasmādagnissamidho yasya sūryaḥ ityevamādi ataśca sarvā oṣadhayo rasāśca ityevamantaṃ samidādikāraṇatvaṃ nirdiśya puruṣa-evedaṃ viśvaṃ karma ityādinā bhūtayonessarvātmakatvamupadiśati | hiraṇyagarbhassamavartatāgre bhūtasya jātaḥ patireka āsīt | sadādhāra pṛthivīṃ dyāmute māṃ kasmai devāya haviṣā vidhema iti śrutau trijagaccharīrasya mahādevasya samavartatāgre iti padena ajātatvaṃ nirdiṣṭaṃ prāṇassvarūpeṇa sarvabhūtāntasthitatvāt | puruṣa evedaṃ viśvaṃ karma ityevamādi sarvarūpopanyāsaḥ paramaśivapratipattiheturiti rāddhāntaḥ | tasmādbhūtayoniḥ akṣaraśabdavācyaḥ parameśvara eva | iti ṣaṣṭhaṃ adṛśyatvādhikaraṇam | vaiśvānarādhikaraṇam || 7 || viśvādhikasya maheśvarasya viśvakāraṇatvaṃ viśvādhikatvādikaṃ nirdiśya tasyaiva jāṭarāgnirūpeṇa sarvopāsyatvamadhikaraṇāntareṇa darśayati - 56. vaiśvānarassādhāraṇaśabdaviśeṣāt || 24 || chāndogyo paṭhyate'sya viṣayaḥ - ko na ātmā kiṃ brahmeti ātmānamevemaṃ vaiśvānaraṃ saṃpratyadhyeṣi tameva no brūhi ityārabhya ākāśādityādīnāṃ guṇayogaṃ ekaikopāsanatiraskāreṇa ca mūrdhādibhāvamupanyasya ācakṣate - yastvetamevaṃ prādeśamātramamivimānamātmānaṃ vaiśvānaramupāste sa sarveṣu lokeṣu sarveṣu bhūteṣu sarveṣvātmasvannamatti tasya ha vā etasyātmano vaiśvānarasya mūrdhaiva sutejāḥ cakṣurviśvarūpaḥ prāṇaḥ pṛthagvartmā sandeho bahulo vastireva rayiḥ pṛthivyeva pādāvura eva vedirlomāni bahirhṛdayaṃ gārhapatyo mano'nvāhārya pacana āsyamāhavanīyaḥ ityādi | kimiha vaiśvānaraśabdena jāṭharāgnirbhūtāgnistadabhimānidevatā parameśvaro veti bahvyo vipratipattayaḥ saṃdṛśyante | ayamagnirvaiśvānaro yo'yamantaḥ puruṣe yenedamannaṃ pacyate yadidamadyate tasyaiṣaghoṣo bhavati yametatkarṇāvapidhāya śruṇoti sa yadotkramiṣyan bhavati nainaṃ ghoṣagaṁ śṛṇoti ityādinā bhūtāgnirvyapadiśyate | tatsādhāraṇaśabdaprayogaśravaṇāt | viśvasmā agniṃ bhuvanāya devā vaiśvānaraṃ ketumahnāmakṛṇvan ityādāvagnidevatā dṛśyate | vai'svānarasya sumatau syāma rājā hi kaṃ bhuvanānāmabhiśrīḥ ityādistuteraiśvaryāvagatataddevatāyāṃ prayogasambhavāt | kiñca vaiśvānaraṃ dvādaśakapālaṃ nirvapetputre jāte ityādāviṣṭidevatātvena phaladātṛtvaśravaṇāt ātmaśabdavaiśeṣyāt | upakrame ca ko na ātmā kiṃ brahma ityātmaśabdaśravaṇāt | ātmaśabdena vaiśvānaro hyupadiśyate | vaiśvānarasannidhānena tadbhoktṛtvadarśanājjīvātmāpyupadiśyate | vaiśvānaraśabdasya bhūtāgnau rūḍhatvāt prādeśamātramabhivimānamātmānaṃ vaiśvānaramupāste iti vākye prādeśamātraparicchinnapradeśaviśeṣavyavasthāpanātsarvavyāpakasya parabrahmaṇaśśivasya sarvathā na vaiśvānaraśabdavācyatvaṃ iti cet - vakṣyāmaḥ - vaiśvānarassādhāraṇaśabdaviśeṣāt atra vaiśvānarassākṣānmaheśvara eva kasmat sādhāraṇaśabdaviśeṣāt | sādhāraṇaśabdānāṃ madhye viśeṣaśabdāt | upakrame ko na ātmā kiṃ brahmeti ātmānamevemaṃ vaiśvānaraṃ sampratyadhyeṣi tameva no brūhi ityādiṣu paramaśivāsādharaṇabrahmaśabdaprayogāt | bhūtāgnyādīnāṃ tadasambhavādvaiśvānarassākṣācchivaḥ | kiñca - ātmaśabdastu jīvabrahmaṇoḥ vaiśvānaraśabdaśca jāṭharādīnāṃ trayāṇāṃ sādhāraṇaḥ | tathāpi viśeṣo dṛśyate | tasya ha vā etasyātmano vaiśvānarasya mūrdhaiva sutejāḥ ityādi vākyairātmavaiśvānaraśabdayoḥ parameśvaraparatvaṃ pratipādyate | parabrahmaṇaśśivasyaivātra dyumūrdhatvādidharmāṇāṃ sambhavāt | sarveṣu lokeṣu sarveṣu bhūteṣu sarveṣvātmasvannamatti ityādau sarvavyāpakasya parameśvarasya sarvalokāśrayaphalabhokttṛtvasya yuktatvāt | evaṃ hāsya sarve pāpmānaḥ pradūyante ityādau sarvapāpapraṇāśakatvaṃ parameśvarasyaiva samucitamiti | upakramopasaṃhārādau brahmadharmabāhulyānnetaro vaiśvānara iti siddham | asminnarthe hetvantaraṃ darśayati - 57. smaryamāṇamanumānaṃ syāditi || 25 || ihāpi paramaśiva eva vaiśvānara ityucyate | agnirmūrdhā cakṣuṣī candrasūryau iti | agnirāsyaṃ dyaurmūrdhā ityādiṣu yataḥ parameśvarasya sarvātmakatvaṃ syaryate tato vaiśvānaro na parameśvarādbhinnaḥ tasya ha vā etasyātmano vaiśvānarasya mūrdhaiva sutejāścakṣurviśvarūpaḥ prāṇaḥ pṛthagvartmā sandeho bahulo vastireva rayiḥ pṛthivyeva pādāvura eva vedirlomāni bahirhṛdayaṃ gārhapatyo mano'nvāhārya pacana āsyamāhavanīyaḥ ityādau vaiśvanaraśabdasya paramaśivaparatvena vyavasthāpanāt | yasyāgnirāsyaṃ dyaurmūrdhā khaṃ nābhiścaraṇau kṣitiḥ | sūryaścakṣurdiśaśśotraṃ tasmai lokātmane namaḥ || iti smṛtirapi paramesvaraparatvamupadiśati | smaryamāṇaṃ smṛtyuktaṃ rūpamanumānaṃ gamakaṃ syāt | iti śabdo hetvarthaḥ yasmādevaṃ gamakaṃ tasmādvaiśvānaraḥ parameśvara iti nirṇīyate | asminnarthe punarhetvantaramāha - 58. śabdādibhyo'ntaḥ pratiṣṭhānācca neti cenna tathādṛśṭyupadeśādasambhavātpuruṣamapi cainamadhīyate || 26 || nanu - vaiśvānaro na parameśvaraḥ kutaḥ śabdādibhyontaḥ pratiṣṭhānācca | śabdastāvan vaiśvānaraśabdo na parameśvaraparaḥ | jāṭharāgnau mukhyatvāt | ādiśabdāt hṛdayaṃ gārhapatyaḥ ityagnitrayaṃ sūcitam | tadyadbhaktaṃ prathamamāgacchettaddhomīyaṃ ityādinā prāṇāhutyādhāratā saṃkīrtanaṃ ca gṛhyate | etebhyo hetubhyo jāṭhara eva vaiśvānaraḥ | kiñca - antaḥ pratiṣṭhānāt | puruṣontaḥ pratiṣṭhitaṃ veda iti vaiśvānarasyāntaḥ pratiṣṭhitattvaśravaṇāt | idaṃ ca jāṭhare sambhavati | iti cenna - tathā jāṭharāgnyayavacchinne maheśvare dṛṣṭyupadeśāt dhyānopadeśāt | asambhavāt | dyumūrdhatvādidharmāṇāṃ kevalajāṭharāgnāvasambhavādityarthaḥ | puruṣamapi cainamadhīyate vājasaneyinaḥ enaṃ vaiśvānaraṃ puruṣamadhīyate puruṣaṃ vadanti | sa epo'gnirvaiśvānaro yatpuruṣaḥ sayo ha vaitamevamagni vaiśvānaraṃ puruṣavidhaṃ puruṣentaḥ pratiṣṭhitaṃ veda iti parameśvarasya sarvātmakatvātpuruṣavidhatvaṃ puruṣentaḥpraṣṭhitatvaṃ ca sarvamupapadyate | kaiścit - puruṣavidhamabhidhīyate iti pāṭhepyayamevārthaḥ sūcitaḥ | jāṭharasya puruṣavidhatvaṃ na saṃbhavati | sarvātmakatvātparamaśivasya bhaktopāsanārthaṃ sarvamaviruddham | nanu - jāṭharāgnetrailokyātmakatvāsambhave'pi bāhyābhyantarasthitasya bhūtāgnerdyulokasambhandhadarśanātrailokyātmakatvaṃ sambhavati | yo bhānunā pṛthivīṃ dyāmutemāmātatāna rodasī antarikṣam ityādāvaiśvayayogāttaccharīradevatāyāḥ dyulokāvayavatvāmupapadyate | tasmānna parameśvaraḥ iti cenna - yo rudro'gnau ityādi śrutiśateṣu paraśivasyaiva vaiśvānarādyupādhikatvanirdeśādatra jāṭharavaiśvānaropādhirnetaraḥ | parameśvarapakṣe punarhetvantaramupadiśati - 59. ata eva na devatā bhūtaṃ ca || 27 || mantravarṇe tṛtīyabhūtāgnerlokatrayātmakatvadarśanāt - mūrdhaiva sutejāḥ ityādyavayavasambadhitvaṃ tasyaivopapannam | taccharīradevatāyā aiśvaryayogātsamañjasaṃ iti cet - brūmaḥ - devatā ca bhūtaṃ ca devatābhūtamityekavadbhāvaḥ | dvayamapi na vaiśvānaraśabdābhidheyam | ata eva pūrvoktehetubhyaḥ dyumūrdhatvāderubhayatrāsamañjasatvādityarthaḥ | kiñca - lohitoṣṇaprakāśātmakabhūtāgnestadadhiṣṭhānadevatāyāśca paraśivopāsanāprātpaiśvaryatvādātma"abdābhāvātsarveśvaratva##- parabrahmaṇaśśivasya siddhatvādvaiśvānaraśabdavācyatvaṃ tasyaiva pratipattavyam | asminnarthe punarācāryamataṃ darśayati - 60. sākṣādapyavirodhaṃ jaiminiḥ || 28 || rudro vā eṣa yadagnistasyaite tanuvau ghorānyā śivānyā iti śrutāvagnessākṣātparameśvarātmakatvena vyapadeśādvaiśvānaraśabdavācyatvaṃ paramaśivasya brahmaṇaḥ aviruddhaṃ jaiminirmanyate | pūrvatra jāṭharāgnyavacchinnatayā paramaśivopāsanaṃ nirdiṣṭaṃ antaḥ pratiṣṭhitatvādyanurodhena | idānīṃ pratīkopāsanaṃ vinaiva sākṣādapi parameśvaratvenopāsane avirodhitvaṃ sūcitam | kiñca - puruṣavidhaṃ puruṣe'ntaḥ pratiṣṭhitam ityatra tasya parameśvarasya puruṣaśabdenāvayavatvaṃ antaḥpratiṣṭhitamityanena niravayavatvaṃ ca sūcitam | pūrvāparasandarbheṇa parameśvara eva vaiśvānara ityupadiśyate | viśvaśvāsau naraśceti viśveṣāṃ nara iti viśve narā yasyeti vā viśvanaraḥ viśvanara eva vaiśvānaraḥ | taddhitonanyārthe rākṣasavāyasādivat | agniśabdo'pyagraṇītvādiguṇayogāśrayeṇa parameśvaraparatva eva bhaviṣyati | gārhapatyādikalpanaṃ prāṇāhutyadhikaraṇatvaṃ ca sarvātmakatvātparameśvarasyaiva nirṇīyate | vyāpakasya parameśvarasya kathaṃ prādeśamātravākyamupapadyata ityāśaṃkāyāmācāryāntaraṃ darjayati - 61. abhivyakterityāśmarathyaḥ || 27 || sarvavyāpakasya śivasya parabrahmaṇaḥ prādeśamātraparimāṇamupadiśyate | kutaḥ abhivyakteḥ | paramaśiva eva bhaktopāsanārthaṃ hṛdayacakṣurādipradeśaviśeṣeṣu prādeśamātraparimāṇo'bhivyajyate- sarvānanaśirogrīvassarvabhūtaguhāśayaḥ | sarvavyāpī ca (sa) bhagavāṃstasmātsarvagataḥ śivaḥ || ityādiśvetāśvatarādyupaniṣatsu vyāpakasya bhaktopāsanārthaṃ paricchinnatvavyapadeśādatrāpi prādeśamātraśrutirupapadyata ityāśmarathyo vyācaṣṭe | asminnarthe punarācāryāntaraṃ darśayati - 62. anusmṛterbādariḥ || 30 || daharaṃ viṣāpmaṃ paraveśmabhūtam ityārabhya padmakośaṃ ityādinā sarvagatasya śivasya brahmaṇaḥ daharaguhāśayatva vahniśikhātmakatva-sarvaśabdavācyatva##- svecchayā lokatāraṇārthaṃ hṛdayādiprādeśamātrapradeśasthitatvena prādeśamātra iti manasā vādarirmanyate | yathā āḍhakaparimitataṇḍulādikamāḍhaka ityucyate | tathā prādeśamātrapradeśāvagataḥ parameśvaraḥ prādeśa iti nirṇīyate | tasmādvyāpakasya paricchinnatvamaviruddham | yastvetamevaṃ prādeśamātramabhivimānaṃ vaiśvānaramupāste sa sarveṣu lokeṣu sarveṣu bhūteṣu sarveṣvātmasvannamatti ityādau mūrdhādicubukāntaprādeśamātra vaiśvānaropāsakatvavyapadeśātparamaśivabrahmaṇaḥ prādeśamātratvamaviruddham | tasmātprādeśamātrasampatteḥ prādeśamātraśrutirupapanneti jaiminirāha | sūtrakārastathādarśayati - 63. sampatteriti jaiministathā hi darśayati || 31 || vaiśvānarasya prādeśamātratve śrutyantaraṃ darśayatītyarthaḥ | vājasaneyabrāhmaṇe - prādeśamātramiha vai devāssuviditābhisampannāstathā - enān vakṣyāmi tathā prādeśamātramevābhisampādayiṣyāmīti sa hovāca - mūrdhānamupadiśannuvāca eṣa evāvatiṣṭhate vaiśvānara iti cakṣuṣyupadiśannuvācaiṣa vai sutejā vaiśvānara iti nāsike upadiśannuvācaiṣa vai pṛthagvartmā vaiśvānara iti | mukhyamākāśamupadiśannuvācaiṣa vai bahulo vaiśvānara iti | mukhyā apa upadiśannuvācaiṣa vai rayirvaiśvānara iti - cubukamupadiśannuvācaiṣa vai pratiṣṭhā vaiśvānara iti | cubukaśabdenātra mukhaphalakamadharamupadiśyate | ādityaśca sutejastvaguṇa ityādinā lokatrayātmakasya vaiśvānarasya dyuprabhṛtipṛthivyantāvayavān adhyātmamūrdhaprabhṛticubukāntaśarīrāvayaveṣu prādeśamātrasampatiṃ parameśvarasyopadiśati | chāndogye - dyaussutejastvaguṇaḥ iti prabhākarasya viśvarūpatvaguṇaviśeṣeṇaitāvatā kiñcidviśeṣaṇamupadiśyate - ura eva vedirlomāni bahirhṛdayaṃ gārhapatyo mano'nvāhāryapacana āsyamāhavanīyaḥ ityārabhya - evaṃ vidvānagnihotraṃ juhoti ityupāsakasya uraḥ prabhṛtīnāṃ vedyāditvanirūpaṇaṃ sarvaśākhāsampattinimittaprādeśamātraśrutirupadiśati | tasmādvyāpakasya paricchinnatvaṃ samucitameva | punarhetvantaramāha - 64. āmananti cainamasmin || 32 || kiñcāsmin śarīre enaṃ sarvavyāpakaṃ parameśvaraṃ nārāyaṇajābālādayaḥ āmananti prāṇānāṃ granthirasi rudromāviśāntakastenānnenāpyāyasva iti | śivo mā viśā pradāhāya iti īśassarvasya jagataḥ prabhuḥ prīṇāti viśvabhuk ityādāvupāsakajāṭharāgnyavacchinnatayā parameśvarasya bhoktṛtvaṃ prādeśamātraparimitatvaṃ ca manyanta ityarthaḥ | kiñca - ya eṣonanto'vyakto'nanta ātmā so'vimuktaḥ pratiṣṭhita iti so'vimuktaḥ kasmin pratiṣṭhita iti varuṇāyāṃ nāsyāṃ ca pratiṣṭhita iti kā vai varuṇā kā ca nāsīti tatra cemāṃ vāruṇāṃ nāsī ca sarvāṇīndriyagatāni pāpāni vārayati | nāśayati ca iti nirucya punarapyāmananti katamaccāsya sthānaṃ bhavatīti bhruvorghrāṇasya ca yassandhissa eva dyulokasya parasya ca sandhirbhavatīti jābāle'pi parameśvarasya prādeśamātrapradeśaparimitatvavyapadeśājjāṭharāgnyavacchinnaprādeśamātrapratipā ditaḥ vaiśvānaraśśiva eveti siddham | iti saptamaṃ vaiśvānarādhikaraṇam iti śrīmannirābhāravīraśaivayativrajaparivṛḍha##- -##sthāpaka-vaiyāsikabrahmamīmāṃsāsūtrārthaprakāśake śrīkarabhāṣye samanvayābhidhānasya prathamādhyāyasya dvitīyaḥ pādaḥ atha śrīkarabhāṣye prathamādhyāye tṛtīyaḥ pādaḥ dyumvādyadhikaraṇam || 1 || anantakalyāṇaguṇaratnākarasya sarvajñatvādiṣadvidhadharmāvacchinnasya jagadabhinnanimittopadānakāraṇasya paramakāruṇikasya paraśivabrahmaṇaḥ pūrvoktapādadvaye upakramādiṣaḍvidhaliṅgatātparyeṇa - kāsāṃcit śrutīnāṃ samanvayaṃ prasādhya ihāpi aspaṣṭaśrutivākyasandehaśūkanirmūlanāya bhagavatā vyāsena tṛtīyapāda ārabhyate | atha paramaśivasya brāhmaṇaḥ dyubhvādyāyatanatvapratipādanam | 65. dyubhvādyāyatanaṃ svaśabdāt || 1 || muṇḍopaniṣadi paṭhyate'sya viṣayaḥ | yasmin dyauḥ pṛthivī cāntarikṣamotaṃ manaḥ saha prāṇaiśca sarvaiḥ | tamevaikaṃ jānatha ātmānamanyā vāco vimuñcatha amṛtasyaiṣa setuḥ iti | atra dyubhvādyadhiṣṭhānatvena śrūyamāṇaṃ vastu parameśvaro vā tadanyo veti sandihyate | pradhānakṣetrajñabhūtavāyuparatvamevātra yuktam pradhānasya mahadahaṃkārahetutvāt | anantamapāraṃ vijñānaghana eva iti śrutau pradhānasya vyāpakatvavyapadeśāt | ātmānamanyā vāco vimuñcathāmṛtasyaiṣa setuḥ iti śrutāvātmaśabdavyapadeśāt śārīrasya bhojyāyatanatvadarśanācca kṣetrajñasyāpi sarvādhāratvamanavadyam | vāyurvai gautama tatsūtraṃ vāyunā vai gautamasūtreṇāyaṃ ca lokaḥ paraśca lokaḥ sarvāṇi ca bhūtāni saṃdṛbdhāni bhavanti | iti śrutau vāyoḥ sarvādhiṣṭhānatvavyavasthāpanāt | vāyośca dyubhvādyāyatanatvaṃ viśvādhiko rudra ityādiśrutiṣu parameśvarasya viśvādhikatvanirdeśāt dyubhyādyāyatanatvaṃ sarvathā na sambhavatīti prāpte - brūmaḥ - dyubhvādyāyatanaṃ svaśabdāt dvauśca bhūśca dyubhuvau dyubhuvāvādiryasya tat dyubhvādi | dyupṛthivyantarikṣamanaḥprāṇādi | tasyāyatanaṃ sthānaṃ parameśvara ityarthaḥ | kutaḥ svaśabdāt | svasya brahmaṇaḥ pratipādako yaḥ śabdaḥ ātmaśabdastasmāt tamevaikaṃ jānatha ātmānaṃ ityātmaśabdaśravaṇādityarthaḥ | prapañcopaśamaṃ śāntaṃ śivamadvaitaṃ caturthaṃ manyante sa ātmā sa vijñeyaḥ ityatrāpyātmaśabdasya śivaparatvamavagamyate | tasmāt dyubhvādyāyatanaṃ netaraḥ | kiñca - sanmūlāḥ somyemāḥ sarvāḥ prajāḥ sadāyatanāḥ satpratiṣṭhāḥ iti | puruṣa evedaṁ viśvaṃ karma tapo brahma parāmṛtam brahmaivedamamṛtaṃ purastādbrahma paścād brahma dakṣiṇataścottareṇa khaṃ vāyurjyotirāpaḥ pṛthivī viśvasya dhāriṇī yatparaṃ brahmasarvātmā viśvasyāyatanaṃ mahat ityādi śrutiśateṣu śivasya parabrahmaṇa eva sarvātītatvasarvādhiṣṭhānatvavyapadeśādatra dyubhvādyāyatanaṃ maheśvara iti siddham | setośca pāravatvopapatteḥ parameśvarād bhinnaṃ dyubhvādyāyatanatvaṃ bhaviṣyatītyāśaṅkāyāṃ hetvantaramāha - 66. muktopasṛpyavyapadeśāt || 2 || setuśrutyā sarvādhiṣṭhānamātramupadiśyate | na pāravatvādilakṣaṇam | atrāpi dyubhvādyāyatanatvaṃ paramaśivasyaiva | kutaḥ muktopasṛpyavyapadeśāt muktairupasṛpyaṃ prāpyaṃ muktopasṛṣyam | bhāvapradhāno nirdeśaḥ | muktopasṛṣyatvasya vyapadeśaḥ tasmādityarthaḥ | yadvā - muktopasṛṣyaṃ prāpyaṃ yatastasyātra nirdeśāt muktopasṛṣyatvavyapadeśāditi pāṭhe na kaścitprayāsaḥ | yadā paśyaḥ paśyate rukmavarṇaṃ kartāramīśaṃ puruṣaṃ brahmayoniṃ | tadā vidvān puṇyapāpe vidhūya nirañjanaḥ paramaṃ sāmyamupaiti ityatra paramaśivopāsakānāṃ śivasārūpyamupadiśya gatāḥ kalāḥ pañcadaśapratiṣṭhā devāśca sarve pratidevatāsu | karmāṇi vijñānamayaśca ātmā pare'vyaye sarva ekībhavanti || yathā nadyaḥ yitvātha rudre | page no. 270 ṁ 271 is missing rudravatsamamāhuḥ ityādinā liṅgaśarīravilayapūrvakaśivatvaprāptireva muktirityupadiśyate | na hi nindā ninditumīṣṭe stutyaṃ stotuṃ pravṛttā iti nyāyenātra paramatanindāyā na pratyavāyajanakatvaṃ jalpavitaṇḍābhyāṃ śivajñānādhikya sthāpanasya parapakṣapratikṣepaṃ vinā'saṃmbhavāt | pāṣaṇḍanindāyāśca tattvasthāpanānukūlatvena vihitatvāt | niṣedhasya vihitetaraviṣayatvācca | jīvānāṃ na cicchaktyaṃśatvaṃ tadaikṣata bahusyāṃ ityādau pitṛputrādivatsvāṃśabhūta svāntarlīnajīvakāraṇatvadarśanāt | yadā sarve pramucyante kāmā ye'sya hṛdi sthitāḥ | atha martyo'mṛto bhavatyatra brahmasamaśnute | bhidyate hṛdayagranthicchidyante sarva saṃśayāḥ | kṣīyante cāsyakarmāṇi tasmin dṛṣṭe parāvare ityādinā paramaśivaprasādena tadupāsakānāṃ ātyantikapāśanivṛttipūrvakaśivatvaprāptirūpā muktirbhavatīti vyapadeśāt dyubhvādyāyatanaṃ maheśvara eveti simdha | 67. nānumānamatacchabdāt || 3 || anumīyata ityanumānaṃ sāṃkhyasmṛtipratipāditaṃ pradhānaṃ na dyubhvādyāyatanaṃ | kutaḥ atacchabdāt | yassarvajñaḥ sarvavidyasya ityādau pradhānapratipādakaśabdābhāvādacetanasya pradhānasya sarvajñatvādi dharmāṇāmasaṃbhavātsarvakāraṇatvena sarvādhiṣṭhānatvena ca paramaśiva evātraparigṛhyate | acetanatvātpradhānasya dyusvādyāyatanatvā'sambhave'pi cetanatvājjīvasya tadāśaṃkyāha - 68. prāṇabhṛcca || 4 || prāṇabhṛñjīvo'pi na dyubhvādyāyatanaḥ | kutaḥ etacchabdādeva | prāṇabhūto jīvasya cidrūpatvamātmaśabdatvaṃ ca dṛśyate | tathāpi eṣo'ṇurātmā cetasā veditavyaḥ | vālāgraśatabhāgasya śatadhā kalpitasya ca | jīvo bhāgassavijñeyaḥ jñā'jñau dvāvajāvīśanīśau ityādi śrutiśateṣu jīvasya kiñcijñatva paricchinnatvādivyapadeśāt dyubhvādyāyatanatvaṃ na sambhavatītyatacchabdatvam | tasmātsarvavyāpakasya sarvaśaktiviśiṣṭaśivasyaiva dyubhvādyāyatanatvam || punarhetvantaramāha - 69. bhedavyapaheśāt || 5 || ataḥ prāṇabhṛṅna dyubhvādyāyatanam | kutaḥ bhedavyapadeśāt | bhedena vyāpadeśaḥ tasmāt | tamevaikaṃ jānathātmānaṃ anyā vāco vimuñcayāmṛtasyaiva setuḥ samāne vṛkṣe puruṣo nimagno anīśayā śocati guhyamānaḥ juṣṭaṃ vadā paśyatyanyamīśastadāsya mahimānameti vītaśokaḥ dvā suparṇā sayujā sakhāyau ityādau jīvabrahmaṇoḥ jñātṛjñeyatvādidharmaiḥ svābhāvikabhedavyapadeśāt kiñcijñasya jīvasya na dyubhvādyāyatanatvamupapadyate | parameśvarapakṣe hetvantaramāha - 70 prakaraṇāt || 6 || kasminnu bhagavo vijñāte sarvamidaṃ vijñātaṃ bhavati ityanenaikavijñānena sarvavijñānapratijñāśrutyupakramapradarśanāt | sarvajagadupādānabhūtaparaśivajñānena sarvavijñānasaṃbhavāt | jīva##- darśapūrṇamāsaprakaraṇapaṭhitānāṃ samidho yajati iti vākyānāmiva parameśvaraprakaraṇapaṭhitabhedābhedabodhakasarvavedāntavākyānāṃ pāmeśvaraparatvam | neha nānāsti kiñcana ityādiśrutiṣu sarvaniṣedhapūrvakaniṣprapañcabrahmāvagamāt sarvavedāntopakramopasaṃhārādiṣaḍvidhatātparyaliṅgaiḥ tatparatvameveti cenna | sadeva saumyedamagra āsīt jñājñau dvāvajau ityādi bahuśrutivirodhāt | sarvabhedaniṣedhasya sarvaśivātmakatvajñānasūcakatvācca | niṣprapañcanirviśeṣajñānasya māyāpāśamocakatvābhāvāt na viñcitprayojanaṃ paśyāmaḥ | asyāmupaniṣadi sa brahmavidyāṃ sarvavidyāpratiṣṭhām iti brahmavidyāmupakramya ekasminnu bhagavo vijñāte sarvamidaṃ vijñātaṃ bhavati iti praśnottaratvena śivaikajñāna##- pravṛttipratipādakaparāparavidyābhedena vidyādvayamupanyasya ādau caturdaśavidyānāmaparavidyātvamuktvā atha parā yayā tadakṣaramadhigamyate ityupakramya akṣarātsambhavatīha viśvaṃ ityanta tallakṣaṇatvena jagajjanmādikāraṇatvaṃ prasādhya yaḥ sarvajñaḥ ityādinā tasyaiva svarūpamuktvā plavā hyete'dṛḍhā ityādinā pravṛttimārganindāṃ vidhāya tapaḥśraddhe yetyupavasantyaraṇye śāntā vidrāṃso bhaikṣacaryā carantaḥ sūryadvāreṇa te virajāḥ prayanti yatrāmṛtaḥ puruṣo hyavyayātmā ityatra amṛtapuruṣaśabdau asādhāraṇyena śivavācakāvityupapāditam | kṣaraṃ pradhānamamṛtākṣaraṃ hara. iti paraśivaparatvenākṣaraśabdo nirṇītaḥ | yenākṣaraṃ puruṣaṃ veda satyam ityādinā jīvasṛṣṭihetutvamuktvā tadboddhavyaṃ saumyaviddhi iti tasya jñeyatvaṃ nirdiśya dhanurgṛhītvaupaniṣadaṃ ityādinā vedāntavedyatvamuktvā yadā paśyaḥ paśyate rukmavarṇaṃ kartāramīśaṃ puruṣaṃ brahmayoniṃ ityādina hiraṇyātmakaparamaśivajñānena puṇyapāpanivṛttipūrvakaparamaśivasārūpyamupadiśya yāthā nadyaḥ ityārabhya brahma veda brahmaiva bhavati ityantaṃ ṣaḍvidhaliṅgaiḥ paramaśivaprakaraṇamiti pratīyate jñeyavācakeśvarapadasya śive rūḍhatvāt | rukmavarṇasyāpi namo hiraṇyabāhave ityādiṣu tatparatvena darśanācca | viśvakāraṇaviśvādhikaviśvaniyāmakaśivajñānasyaiva bhavapāśanāśahetutvaṃ siddham | tasmādrajjusarpavadavidyākalpitavādapradhāna niṣprapañcabrahmādvaitavādastvavaidika iti veditavyaḥ tadvidhāyakaśrutyadarśanāt | kiñca - śrutyantare ca śiva eko dhyeyaḥ śivaṃkaraḥ iti śivetaradhyānaparityāgadarśanāt | jñātvā śivaṃ śāntimatyantameti iti śivajñānasyaiva atyantaśāntihetutvavyapadeśāt | īśaṃ jñātvā amṛtā bhavanti iti śivajñānādeva mokṣaśravaṇāt | jñānanirmathanābhyāsātpāśaṃ dahati paṇḍitaḥ iti śivajñānaikaniratānāṃ sarvapāpanivṛttivyavasthāpanāttadupāsanādeva muktiriti ghaṇṭāghoṣaḥ | ihopaniṣadi paramaśivadharmabāhulyaprakaraṇāt dyubhvādyāyatanaṃ paramaśiva eveti siddham | parameśvaraparatve hetvantaramāha - bhedābhedātmakaviśeṣādvaitasya sarvottaratvanirūpaṇam 71. sthityadanābhyāṃ ca || 7 || ito'pi na prāṇabhṛt dyubhvādyāyatanam kutaḥ sthityadanābhyāṃ ca | sthitiśca adanaṃ ca sthityadane | tābhyāṃ (pañcamīdvivacanaṃ) dvā suparṇā sayujā sakhāyā samānaṃ vṛkṣaṃ pariṣasvajāte | tayoranyaḥ pippalaṃ svādvatyanaśnannanyo abhicākaśīti ityatra jīvasya karmaphalabhoktṛtvaṃ anaśnannanyaḥ iti parameśvarasya audāsīnyena sthitirupadiśyate | tasmāt dyubhvādyāyatanaṃ maheśvara eva | nanu - eka eva rudro na dvitīyāya tasye ityādi śrutiśateṣu sarvaprapañcaniṣedhapūrvakādvaitavyavasthāpanāt dvāsuparṇā ityādi mantragatajīvabrahmaṇorbheda aupacārika eveti cenna - advitīyatvapratipādakaśrutīnāṃ nirguṇatvapratipādakaśrutīnāṃ ca sṛṣṭeḥ pūrvaṃ mūrtāmūrtobhayaprapañcābhāvāt kālaparatvam | bhedaśrutīnāṃ sarvāsāṃ sṛṣtyuttarakālaparatvam | yadā tamastanna divā na rātriḥ na sanna cāsacchiva eva kevalaḥ ahamekaḥ prathamamāsaṃ ātmā vā idamekamevāgra āsīt sadeva saumya iti gatisāmānyanyāyena sarvavedānteṣu sṛṣṭeḥ pūrvameva brahmaṇaḥ advitīyatvavyavasthāpanāt | so'kāmayata ityādiṣu sṛṣṭyunmukhasya brahmaṇaḥ kāmanayā bahubhāvaśravaṇāt | sṛṣṭyuttarakāle brahmaṇassaguṇatvadarśanānnānyārtho yuktaḥ | tathā ca smṛtiḥ - sṛṣṭeḥ pūrvaṃ mahādevaśśaktisaṃkocahetunā | niguṇatvena śāstreṣu gīyate tatvavedibhiḥ || sṛṣṭyādau parameśasya śakteḥ prācuryavaibhavāt | sarvajñatvādikalyāṇaguṇavāniti kīrtyate || tasmādvaitaśrutīnāstu sṛṣṭyuttarasamanvayaḥ | advaitaśrutibodhastu sṛṣṭeḥ prāgeva kathyate || atha satvādivaiśiṣṭhyāt saguṇatvaṃ sadāśive | tatsākṣikatvāt cicchaktyā nirguṇatvaṃ vidhīyate || sakalo niṣkalaśceti tasmādvedeṣu gīyate || iti | kaivalye - umāsahāyaṃ parameśvaraṃ prabhuṃ ityādinā brahmaṇaḥ mūrtatvaṃ praśāntattvaṃ saguṇatvaṃ copadiṣṭam | tadupasaṃhāre tasyaiva samastasākṣiṃ tamasaḥ parastāt ityādiā niravayavatvaṃ nirguṇatvādikaṃ copadiṣṭaṃ | na sākṣitvasya guṇatvaṃ sākṣī cetā nirguṇaśca iti śruteḥ | nanu maheśvarasṛṣṭeḥ pūrvaṃ jagatkāraṇaprakṛtisadbhāvāt kathamadvaitamiti cenna - devātmaśaktiṃ svaguṇairnigūḍhāṃ parasya śaktirvividhaiva śrūyate svābhāvikī jñānabalakriyā ca ityādiśrutiśateṣu tacchaktestadabhinnatvadarśanāt | na śaktiśaktimatossvābhāvikapṛthaktvam | tasmāt sakalaprapañcaparamakāraṇībhūtacicchaktyadhiṣṭhānatve sati tadapṛthaksiddhatvena paramaśivasyābhinnanimittopādānakāraṇatvavyavasthāpakabhedābheda##- nanvadvaitaśabdena jīvabrahmaṇorekatvabodhanāt dvaitābhāve advaitapratītyasambhavācca viśeṣapadasya na kiñcit prayojanamiti cenna | advaitapadasya bhedaniṣedhamātrabodhakatvāt bhedasya satyatvāsatyatvādarśanācca viśeṣapadaṃ nirdiṣṭam | etena jīvabrahmaṇorjātyaikatve'pi jaḍajātāvaśmaloṣṭhakāṣṭhādīnāṃ svābhāvikabhedavaccijjātau citvennaikatve'pi aṇutvavibhutvakiñcijjñatvasarvajñatvādiparasparaviruddhadharmāṇāṃ pṛthakdarśanāt pāramārthikabheda ubhayorupadiśyate | viśeṣādvaitaśabdanirvacanam viśva śeṣaśca viśeṣau tadoradvaitaṃ viśeṣādvaitam iti niraktiḥ | tatrādvaitapadena bhramarakīṭavajjīvasya svābhāvikabhedanivṛttirupadiśyate | haṃsa haṃseti yo brūyāt ityādi śrutiṣu viśvakṣuṣi vyomni vāte paramātmani pakṣiṇi iti naighaṇṭukeṣu viśabdasya paramātmavācakatvena spaṣṭopadeśāt | vātyutpādayatīti vyutpatyā ca viśabdena jagatkāraṇatvaṃ brahmalakṣaṇaṃ sūcitam | śeṣaśabdena yathāgnervisphuliṅgā iti śrutiṣu parameśvarāṃśatvasya jīvānāṃ vyapadeśāt jovo'bhidhīyate | advaitapadena yathā nadyaḥ ityādi śrutisiddhasāyujyaṃ jīvabrahmaṇorupadiṣṭam | atha jagataḥ satyatvapratipādanam rajvāropitasarvavajjagajjīvānāṃ mithyātve niṣedhavidhāyakavedaśāstrapurāṇādīnāṃ tathātvena vedabāhyatvaprasaṅgaḥ syāt | asmanmate sarvajñānaṃ satyameva | tatrāpi sādṛśyajñānasya pāramārthikatvādrajjusarvajñānamapi satyam | sādṛśyaṃ vinā tadajñānāsambhavācca | pañjīkaraṇaprakriyayā atrāpi tadaṃśānāṃ satvāt śuktirajatajñānamapi satyam | śuktyaṃśānāṃ bhūyastvānna tathā vyavahāraḥ | aṅgulyādināvaṣṭhabdhanetrodgīrṇacandradvayagrāhakadṛksāmagrīdvayasyāpi satyatvāt dvicandrajñānamapi satyam nimittasya satyatvena naimitikasyāpi satyatvam | svanayanagatapitthadoṣācchāditatvena śakhagataśuklimā gṛhyate suvarṇāṃnulitpaśaṅkhavat svanayananiṣkāntaraśmayaḥ paramasūkṣmatayā svenaiva gṛhyante | tasmāt pītaḥ śaṅkaḥ ityākārakajñānamapi satyameva | tattaddeśasaṃyogāttattat jñānaṃ jāyate | paramaśīghratayā nāntarālajñānamasti | tasmādalātacakrajñānamapi satyam | pañcīkaraṇaprakriyayā ekasmin bhūte tadanyeṣāmaṃśānāṃ satvāt vyomāṃśabhūyastvānna jalārthasiddhiḥ | tasmāt marumarīcikājñānamapi satyam | svapnakāraṇībhūta vidyāyā satyatvāt svapnajñānasyāpi satyatvam | bījāṅkuranyāyāt kāraṇasatve kāryasatyatvam | kiñca - śubhāśubhaphalasūcakatvāt prabodhe'pi svapnānubhūtajñānasya siddhatvāt na svāpnikajñānasya mithyātvam | jāgratprapañcavattasyāpi parameśvarādhīnatvāt | aindrajālikajñānamapi satyaṃ tatkāraṇībhūtamaṇimantrauṣadhādītāṃ satyatvāt tatrāpi jñānasyābādhitatvāt | budhyupasthitasarvapadārthajñānasya pāramārthikatvāt bhrāntikāraṇībhūtatattatpadārthānāṃ satyatvācca sarvaṃ jñānaṃ satyameva | yaddṛśyaṃ tannaṣṭam iti vyāptibalāt anādyavidyākalpitaprapañcasthitapadārthānāṃ mithyātvena pūrvoktadṛṣṭāntapadārthānāmapi mithyatvaṃ kiṃ nasyāditi cenna brahmānubhūtirna syāt | kiñca prapañcavadbrahmaṇo'pi mithyātvaṃ syāt | brahmamithyā'satyahetujanyajñānaviṣayatvāt prapañcavat iti | tasmāt pūrvoktameva samucitam | yā mā sā māyā na vidyate sā avidyeti vyutpatyā jagadupādānakāraṇamapyāyāḥ mithyātvāt tatkāryaprapañcasya kathaṃ satyatvamiti cenmaivaṃ - māyāṃ tu prakṛtiṃ vindyānmāyinantu maheśvaraṃ parāsya śaktirvividhaiva śrūyate - ityādiśrutiśateṣu māyāyāḥ brahmaśaktitvena vyapadeśāt candracandrikāvacchaktiśaktimatorabhedāt śaktināśe śaktiviśiṣṭabrahmaṇo'pi nāśaprasaṅgena nirīśvaramatapraveśassyāt | tasmāt svaśeṣabhūtadyubhvādiprapañcādhiṣṭhānaṃ parameśvara eva | bhūmādhikaraṇam || 2 || atha parameśvarasya bhūmaśabdavācyatvapratipādanam - anantakalyāṇaguṇaratnākaraparamaśivajñānavato jīvanmuktasya nirvaiṣayikaparamānandapradarśanārthamāha - 72. bhūmā samprasādādadhyupadeśāt || 8 || chāndogye vidyate'sya viṣayaḥ | bhūmātveva vijijñāsitavya iti bhūmānaṃ bhagavo vijijñāsa iti yatra nānyatpaśyati nānyat śruṇoti nānyadvijānāti sa bhūmā'tha yatrānyatpaśyanyat śruṇotyanyadvijānāti tadalpam atra bhūmeti padena pratipādyaḥ prāṇo vā parameśvaro veti saṃśayaḥ | bahorlopo bhū ca bahoḥ iti bhūmā śabdasya bhāvapratyayāntatā śravaṇāt bahutvaṃ sūcitam | kimātmakaṃ punastadbahutvamiti viśeṣākāṃkṣāyāṃ prāṇo vā āśāyā bhūyān iti pūrvaṃ prāṇasya sannidhānāt prāṇo bhūmeti pratibhāti | tathā śrutagṁ hyeva me bhagavaddṛśebhyastarati śokamātmavaditi so'haṃ bhagavaḥ śocāmi taṃ mā bhagavān śokasya pāraṃ tārayatu iti brahmaliṅgabāhulyātparameśvaro veti bhāti | tasmādatra sandihyate | pūrvapakṣastu - bhūmā śabdenātra prāṇa eva parigṛhyate | prāṇo brahma iti nāradasanatkumārapraśnaprativacanadyotanāt | yathā asti bhagavo nāmno bhūyaḥ iti | vāgvādhanāmno bhūyasī tathā asti bhagavo vāco bhūyaḥ iti | mano vāva vāco bhūyaḥ iti ca bhūyo nāmādibhyo hi āprāṇāt iti praśnaprativacanābhyāṃ prāṇa evātra parigṛhyate | prāṇātparaṃ punaḥ praśnaprativacanaṃ na śrūyate | asti bhagavaḥ prāṇāt bhūya iti adovāva prāṇādbhūya iti prāṇameva tu nāmādibhyaḥ āśāntebhyo bhūyāsaṃ prāṇo vā āśayā bhūyān ityādinā saprapañcamupadiśya prāṇadarśinaścātivāditvam ativādyasītyativādyasmīti brūyānnāpahnuvīta ityabhyanujñāyaiva eṣa tu vā ativadatti yassatyenātivadati iti prāṇavratasya ativāditvamupadiśya tasyaiva satyādi paraṃparayā prāṇa eva bhūmānaṃ manyate ityādi | tasyaiva bhūmatvopadeśāt prāṇasyaiva bhūmāśabdavācyatvaṃ yuktam | yatra nānyat paśyati iti vākyavihitabhūmalakṣaṇaṃ tasyaiva nirdiṣṭam | suṣuptyavasthāyāmapi prāṇavyāpāradarśanāt nānyatpaśyati iti lakṣaṇaṃ samucitam | tathā ca śrutiḥ - na śruṇoti na paśyati ityādinā sarvakāraṇavyāpāraśūnyasuṣuptyavasthāṃ pradarśya prāṇā'gnaya evaitasmin pure jāgrati iti suṣuptyavasthāyāmapi vṛttipañcakaviśiṣṭasya prāṇasya jāgradavasthāṃ prasādhya prāṇapradhānā suptiriti nirdiśyate yo vai bhūmā tatsukham iti vākyanirdiṣṭasukhaṃ tasyāpyaviruddham | prāṇo vā amṛtam iti śravaṇāt yacca yo vai bhūmā tadamṛtam iti amṛtaśabdavācyatvam tasyaivopapannam | prāṇo hi pitā prāṇo mātā prāṇo bhrātā prāṇaḥ sakhā prāṇa ācāryaḥ prāṇo brāhmaṇaḥ ityādinā prāṇasyaiva sarvātmakatvopadeśāt | prāṇameva sarvātmānaṃ karoti iti prāṇasyaiva jagatkāraṇatvamupa diśati | tasmāt tarati śokamātmavit ityātmavividiṣayā na prakaraṇavirodhaḥ | ataḥ sarvathā ṣaḍvidhaliṅgatātparyeṇa prāṇa eva bhūmā na parameśvara iti cet | ucyate - bhūmā samprasādādadhyupadeśāt bhūmā parameśvara eva | kutaḥ samprasādādadhyupadeśāt | samyak prasīdatyasmin jīvasvarūpamiti samprasādaḥ suṣuptyavasthā | tasyāṃ cāvasthāyāṃ prāṇo jagartīti samprasādaśabdena prāṇa ucyate | tasmādadhiprāṇādūrdhvaṃ upadeśādityarthaḥ | kecit - samprasādo jīvaḥ tasmādupari iti vadanti | prāṇopadeśānantaraṃ eva tu vā ativadati yassatyenātivadati iti tu śabdena prāṇavādasyānativādatvamuktvā satyaśabdavācyaparamātmavādasyātivādatvaṃ vadan bhūmānamupadiśati | kiñca - tarati śokamātmavit ityādinā ātmajñānena mokṣopadeśāt jaḍasya prāṇavāyoḥ mokṣapradāyakatvāsambhavāt ātman śabdasya paramaśive bahuśrutirūḍhatvāt jñātvā śivaṃ śāntimatyantameti brahmavidāpnoti paraṃ ityādibahuśrutiṣu paraśivajñānenaiva mokṣopadeśāt athāta ātmādeśa ityātmatvenāgre varṇanāt | yatra nānyatpaśyati ityādivākyagatadharmāṇāṃ prāṇavāyorasambhavāt | so'haṃ bhagavaśśocāmi taṃ mā bhagavān śokasya pāraṃ tārayatu iti prakaraṇaliṅgabāhulyāt bhūmāśabdavācyaḥ sākṣātparameśvara eva | parameśvarapakṣe hetvantaramāha - 73. dharmopapatteśca || 9 || yatra nānyatpaśyati nānyat śṛṇoti nānyadvijānāti ityādinā sṛṣṭeḥ prāk sarvavyavahārābhāvādidharmāṇāṃ paramaśive upapatteḥ | idameva muktātmanāṃ jñāpakam | pūrvoktādhikaraṇe tathā vidvān nāmarūpādvimuktaḥ parātparaṃ puruṣamupaiti divyam ityādinā brahmopāsakasya śuddhajīvasyātyantikapāśanivṛttipūrvakaśivasāyujyaṃ nadīsamudradṛṣṭāntena prasādhitam | tasmāt śivatvāpannajīvānāṃ jīvanmukti-videhamuktyoḥ sarvaśivātmakatvajñānena prapañcaniṣedho yuktaḥ | nanu - yāvanna vimokṣye atha sampatsye iti vākye jīvanmuktasya videhamuktiparyantaṃ prapañcabhogavyapadeśāt kathaṃ śivajñānavatāṃ jīvanmuktānāṃ prapañcaniṣedhaḥ upapadyata iti cet śivopāsakajīvanmuktānāṃ pracaṇḍātapamadhyanikṣiptakarpūradīpavadantaḥkaraṇasadbhāve'pi sarvaśivātmakajñānasadbhāvāt saccidānandasvarūpaparamaśiva eva viśvātmanā darśanaviṣayo bhavati | etattato bhavati ityādiśrutirapi tathā śrūyate | tasmājjīvanmuktānāṃ ahaṃ brahmāsmi iti brahmavidāmanubhavo dṛśyate | na hi dṛṣṭeranupapannaṃ nāma iti nyāyānnānyārtho yuktaḥ | brahmaṇaḥ prapañcasyābhinnanimittopādānakāraṇatvāt tasya tadabhedadṛṣṭissamucitaiva | yatra tvasya sarvamātmaivābhūttatkena kaṃ paśyet ityādi śrutyantare sarvaśivātmakajñānavidāṃ pūrvavatprākṛtaprapañcavyavahārābhāvasya muktajīvadharmatvenāvagamāt | yo vai bhūmā tat sukham bhūmnaḥ sukhatvaṃ darśitam | yo vai bhūmā tadamṛtam iti śrūyamāṇamamṛtatvaṃ paraśivāsādhāraṇadharmaḥ | kiñca - sa bhagavaḥ kasmin pratiṣṭhita iti sve mahimni iti ātmaivedaṃ sarvaṃ ātmataḥ prāṇaḥ - ātmana ākāśaḥ ityādinā tasyaiva paramaśivasya svamahimni pratiṣṭhitatvasarvakāraṇatvādidharmāṇāṃ vyapadeśāt | bhūmapadavācyaḥ paramaśiva eveti siddham | nandhekasya paramaśivasya vyavahārabhāvābhāvatvaṃ kathamupapadyata iti cet - lokavattulīlākaivalyam iti sūtre bhagavatā vyāsenaivottaratra spaṣṭaṃ vakṣyate | akṣarādhikaraṇam || 3 || atha cicchaktiviśiṣṭasya paramaśivasya akṣaraśabdavācyatvanirūpaṇam brahmaṇaḥ paramaśivasya sarvādhikyamupadiśya akṣaraśabdavācyatvamadhikaraṇāntarenāha - 74. akṣaramambarāntadhṛteḥ || 10 || bṛhadāraṇye śrūyate'sya viṣayaḥ | kasminnu khalvākāśa otaśca protaśceti sa hovāca etadvai tadakṣaraṃ gārgi brahmaṇā abhivadanti | asthūlamanaṇvamahrasvamadīrghamalohitamasnehamacchāyam iti | atra akṣaraśabdena praṇavo jīvaḥ parameśvaroveti saṃśayaḥ | oṃkāra evedaṁ sarvam ityādau praṇavasya sarvātmakatvapradarśanāt | akṣarasamāmnāya ityādāvakṣaraśabdasya varṇe prasiddhatvāt omityekākṣaraṃ brahma iti śrutyantare'pi praṇavasya brahmātmakatvavyapadeśāt akṣaraśabdavācyatvaṃ tasyaivopapannam | puruṣo'kṣara ucyate iti śravaṇādakṣaraśabdavācyatvaṃ jīvasyāpyupapannam | tasmāt parameśvarasyākṣaraśabdavācyatvaṃ nopapannamiti cet - brūmaḥ - akṣaramambarāntadhṛteḥ atra akṣaraśabdavācyaḥ śiva eva | kasmādambarāntadhṛteḥ | pṛthivyādyākāśāntasya svaśaktyudbhūtasya prapañcasya dhṛteḥ dhāraṇādityarthaḥ | yadūrdhvaṃ gārgiṃ divo yadarvāk pṛthivyā yadantarā dyāvā pṛthivī ime yadbhūtaṃ bhavyaṃ bhaviṣyaṃ cetyācakṣate ākāśa eva tadotaṃ protañca ityādisarvavikāraprapañcādhiṣṭhānatayā nirdiṣṭa ākāśaḥ kasminnotaśca protaśca iti gārgipṛṣṭe etadvai tadakṣaraṃ gārgi brāhmaṇā abhivadanti ityādinā etasmin khalvakṣare gārgi ākāśa otaśca protaśca ityantena yājñavalkyavacanena nirdiṣṭasyākṣarasyāmbarāntaradhṛtirnirṇīyate kṣaraṃ pradhānamamṛtākṣaraṃ haraḥ kṣarātmānā viśate deva ekaḥ khaṃ vāyurjyotirāpaḥ pṛthivī viśvasya dhāriṇī yatparaṃ brahma sarvātmā viśvasyāyatanaṃ mahat ityādiśrutyantareṣvapi parameśvarasya mukhyatayā akṣaraśabdavācyatvasyāmbarāntadhṛteścopadeśāt nānyasya sambhavati | yadapi oṃkāra evedaṁ sarvam iti | tadapi śrutau praṇavasya brahmapratipādakatvena stutyarthaṃ sarvātmakatvaṃ varṇitam | tatra parameśvaradharmabāhulyātparameśvaraprakaraṇāttasyaivākṣaraśabdavācyatvaṃ siddham | paramaśivasya śaktiviśiṣṭatvapratipādanam | ambarāntadhṛteḥ pradhāne ativyāptimāśaṃkya nirākaroti - 75. sā ca praśāsanāt || 11 || sā dhṛtiḥ parabrahmaṇaḥ śivasyaiva sambhavati | kutaḥ praśāsanāt etasya vā akṣarasya praśāsane gārgi sūryācandramasau vidhṛtau tiṣṭhataḥ ityādinā paramaśivasyaiva praśāsanaṃ śrūyate | jaḍasya pradhānasya praśāsanāsambhavāt | śrutyantare'pi īśānaḥ sarvavidyānāṃ ityādinā sarvaniyāmakatvasya paramaśivadharmatvena vyapadeśāt | pradhānasya sarvadā (thā ) praśāsanamayuktam | etena sarvādhiṣṭhānabrahmaṇaḥ saviśeṣatvamupadiṣṭam | nirviśeṣasya dhṛtyasambhavāt | parāsya śaktirvividhaiva śrūyate iti śrutau śakteḥ svābhāvikatvaśravaṇānnirviśeṣatvaṃ kadācidapi brahmaṇo na sambhavati | vahnirdahatīti śakti-śakti matorapṛthaksiddhatve'pi bhedavyavahārāt śakti##- nityatvaṃ veti santi dharmāḥ iti apṛthaktve'pyabādhitapṛthaktvavyavahāradarśanānna virodhaḥ | taduktaṃ kūrme - cidrūpastu śivassākṣāt satyānandamayī śivā iti | kiñca - eka eva rudro na dvitīyāya tasthe jagacchāsane parameśvarasyādvitīyatvavyavasthāpanāt cicchaktiviśiṣṭasya paramaśivasyaivākṣaraśabdavācyatvaṃ niṣpratyūham | punarhetvantaramāha - 76. anyabhāvavyāvṛtteśca || 12 || itopyambarāntadhṛtiḥ parameśvarasyaiva na pradhānādeḥ | kutaḥ anyabhāvavyāvṛtteḥ | anyasya pradhānādeḥ bhāvo dharmaḥ tadvyāvṛtteḥ tadviparītaśravaṇādityarthaḥ | tadvā etadakṣaraṃ gārgyadṛṣṭaṃ dṛṣṭamaśrutaṃ śrotramataṃ mantravijñātaṃ vijñātaṃ ityatra draṣṭratvādikaṃ parameśvaralakṣaṇamacetanatvāt pradhānasya na sambhavati | tasmādakṣarapadavācyaḥ parameśvaraḥ | īkṣatikarmādhikaraṇam || 4 || pratyakṣādipramāṇātītasya sarvānugrāhakasya śivasya parabrahmaṇaḥ kṛpātiśayenopāsakasya pratyakṣatvamupapādayitumadhikaraṇāntaraṃ darśayati | 77. īkṣatikarmavyapadeśātsaḥ || 13 || atharvaṇe praśnopaniṣadi śrūyate'sya viṣayaḥ | etadvai satyakāma paraṃ cāparaṃ ca brahma yadoṃkārastasmādvidvānetenaivāyatane naikataramanveti ityārabhya yaḥ punaretaṃ trimātreṇomityetenaivākṣareṇa paraṃ puruṣamabhidhyāyīta sa tejasi sūrye sampannaḥ | yathā pādodarastvacā vinirmucyata evaṃ ha vai sa pāpmanā vinirmuktaḥ sa sāmabhirunnīyate brahmalokam iti | atra dhyātavyatvena śrūyamāṇaḥ puruṣaḥ parameśvaro'nyo veti saṃśayaḥ | na tatropāsyaḥ paramaśivaḥ kintu hiraṇyagarbhaḥ eva | sa sāmabhirunnīyate brahmalokam iti tallokaprāpterevātra darśanāt | jīvotkṛṣṭe tasmin paramaśabdasambhavāt puruṣaśabdavācyatvācca | nārāyaṇo vā syāt | tadviṣṇoḥ paramaṃ padaṃ sadā paśyanti sūrayaḥ iti tatpadasyaiva vidvadanubhavatvena vyavasthāpanāt | praṇavaśabdasyāpi mukhyavṛtyā tadvācakatvāt sarvajīvasamaṣṭyātmakahiraṇyagarbho vātra sarvopāsyatvena vidhīyate | tasmātsarvathātra paramaśivopāsanaṃ na vidhīyate iti cet brūmaḥ - īkṣati karmavyapadeśātsaḥ atropāsyaḥ puruṣaśśiva eva | kasmāt - īkṣatikarmavyapadeśāt sa etasmājjīvaghanātparātparaṃ puri śayaṃ puruṣamīkṣate iti vākyaśeṣe dhyātavyasya kṣatikarmatvena vyapadeśātsaḥ paramaśiva evetyarthaḥ | nanu sa sāmabhirunnīyate brahmalokamiti vākye brahmaśabdasya caturmukhe rūḍhatvāt atra tadupāsanaṃ kiṃ nasyāditi cenna | sa etasmājjīvaghanāt parātparaṃ puri śayaṃ puruṣamīkṣate iti śrutau jīvaghanaśabdena sakalajīvābhimānī hiraṇyagarbha ucyate | tasmātparo yaḥ paramātmā īkṣaṇe karmabhūtaḥ sa evābhidhyāne'pi karmabhūta ityupadiśyate | paraṃ puruṣamiti viśeṣaṇaṃ paramaśivaparigraha eva sambhavati yasmātparaṃ nāparamasti kiñcit puruṣānna paraṃ kiñcitsā kāṣṭhā sā parā gatiḥ ityādau puruṣaśabdena tadatiriktavastuśūnyatvavyapadeśāt | athavā tamoṃkāreṇānveti vidvānyattacchānta majaramamṛtamabhayaṃ paraṃ ca iti śrutinirdiṣṭaparamaśivāsādhāraṇadharmāṇāṃ hiraṇyagarbhāderasambhavāt | brahmalokaṃ ityatra brahmaṇaḥ paramaśivasya lokaḥ tadupāsakānāṃ prāpyatayā nirdiśyate | paraṃ cāparaṃ ca brahma yadoṃkāraḥ iti vibhajyānantaraṃ paramapuruṣamabhidhyāyīta iti dhyātavyatvena vyapadeśātparamaśiva evātra nirṇīyate brahmādhipatirbrahmaṇo'dhipatirbrahmā śivo me astu sadāśivom akāro brahmā ukāro viṣṇurmakāraḥ kālakālastasmādoṃkāraṃ liṅgamāhuḥ namastārāya ityādiśrutiśateṣu paramaśivasya brahmaṇaḥ praṇavātmakatvaṃ yo vedādoṃ svaraḥ prokto vedānte ca pratiṣṭhitaḥ tasya prakṛtilīnasya yaḥ paraḥ sa maheśvaraḥ ityādau praṇavaparatvaṃ ca nirdiśyate | ataḥ praṇavātmakatvaṃ praṇavaparatvaṃ ca tasyaiva samucitam | yathā pādodarastvacā vinirmucyate evaṃ hyeva sa pāpmanā vinirmucyate ityanena paramaśivopāsakānāṃ sarvapāpanivṛttipūrvakasālokyādikramamuktiḥ vyācakṣate | etasmājjīvaghanātparātparaṃ iti vākye jīvaghanāt jīvasamaṣṭyātmakahiraṇyagarbhātparaṃ dhyeyamityupadeśāddhiraṇyagarbhapakṣo'tra na vyapadiśyate nārāyaṇapakṣa evātreti ceducyate | brahmaviṣṇurudrendrāste samprasūyante iti śrutau brahmaviṣṇukālarudrādīnāṃ prathamajīvatvaparamaśivajanyatvavyapadeśātteṣāmamṛtatvābhayatvajagadubhaya##- viśvātmānaṃ parāyaṇaṃ ityādau nārāyaṇasya viśvātmakatvavyapadeśāt kathamasyopāsyatvaṃ na ghaṭata iti cet - ucyate - etasmājjīvaghanāt iti vākye jīvaghanājjīvasamaṣṭyātmakahiraṇyagarbhātparādutkṛṣṭāt nārāyaṇātparamutkṛṣṭaṃ puri śayaṃ puri daharapuṇḍarīke antaryāmitayā sthitaṃ ata eva puruṣaṃ paraṃ brahma tadupāsakaḥ sākṣātpa'syatiti nirdeśānna nārāyaṇo'tropāsyaḥ nārāyaṇaparaṃ brahma tattvaṃ nārāyaṇaḥ paraḥ ityādau paramaśivopāsakasya nārāyaṇasya śvetaketvādivadaupacārikatvena brahmadharmamuktvā nārāyaṇāt yatparaṃ tatparaṃ brahmetyupadiśyate | śrutyantare ca parātparataraṃ brahma tatparātparato hariḥ | yatparātparato'dhīśaḥ tanme manaḥ śivasaṃkalpamastu iti brahmaviṣṇvatītaparamaśive madīyamanassaṅkalpamastviti vedapuruṣaiḥ prārthyate | tadviṣṇoḥ paramaṃ padaṃ iti vākye yadviṣṇornārāyaṇātparamutkṛṣṭaṃ padaṃ śivābhidheyaṃ parabrahma tatpadaṃ sūrayaḥ paramaśivopāsakāḥ vidvāṃsaḥ sadā paśyanti sākṣātkurvantīti bodhyate | tathā ca smṛtiḥ - viṣṇornārāyaṇādūrdhvaṃ paramaṃ pariśeṣitam | padaṃ śivābhidhaṃ nityaṃ sadā paśyanti sūrayaḥ || tasmānnārāyaṇādadhikaṃ śivapadameva mumukṣubhirveditavyam | atha paramaśivasya kṛṣṇapiṅgalatvakathanam kiñca - nārāyaṇasya viśvātmakatvaṃ parameśvaromāśaktyaṃśatvātsamucitam | puruṣo vai rudraḥ vāsudevaḥ parā prakṛtiḥ ekaiva śaktiḥ parameśvarasya bhinnā caturdhā viniyogakāle | bhoge bhavānī puruṣeṣu viṣṇuḥ krodhe ca kālī samare ca durgāṃ || ityādau tasya parāśaktyaṃśatvaṃ spaṣṭamuktam | ata eva ṛtaṃ satyaṃ ityatra ṛtaṃ satyaṃ avāṅmānasagocaraṃ trilocanatvena virūpākṣaṃ umārūpapraṇavaśaktyā śabalātmakatvena kṛṣṇapiṅgalam | praṇavākhyā parā śaktiśśivasvābhāvikī smṛtā | tatparaḥ paramaṃ brahma viśvātīto maheśvaraḥ || iti smṛtau praṇavasya parāśaktyātmakatvaśravaṇāt | paraṃ sarvātiśāyi brahma puri śayaṃ puruṣamīkṣate ityupadeśādatrekṣati karmatvena nirdiśyamānaḥ puruṣaḥ sākṣācchiva eveti siddham | daharādhikaraṇam || 5 || brahmaviṣṇvādicarācaraprapañcātītasya maheśvarasya bhaktasaṃsāratāraṇārthaṃ adhikaraṇāntaraṃ darśayati - 78. dahara uttarebhyaḥ || 14 || chāndogye dṛśyate'sya viṣayaḥ atha yadidamasmin brahmapure daharaṃ puṇḍarīkaṃ veśma daharo'sminnantarākāśastasminyadantastadanveṣṭavyaṃ tadvāva vijijñāsitavyam ityādi | atra daharaśabdavācyatvena śrūyamāṇaṃ vastu bhūtākāśo jīvaḥ parameśvaro veti saṃśayaḥ | atra bhūtākāśa eva daharaśabdavācyaḥ tasyaiva prasiddhatvāt | sūcīrandhrāntargatavyomavattasya daharāyatanāpekṣayā daharatvam | yāvānyā'yamākāśastāvāneṣo'ntarhṛdaya ākāśa ubhe asmin dyāvāpṛthivī antareva samāhite ityādau bāhyābhyantarabhāvakṛta bhedena avakāśātmanā ākāśasyaikatvena ca ākāśopamānatvadyāvāpṛthivyādhiṣṭhānatvavyapadeśaḥ | sarvavyāpakasyākāśasya antaḥpraviṣṭatvena daharaśabdavācyatvamaviruddham | kiñca - jīvasyāpi daharaśabdavācyatvamaviruddham | atha yadidamasmin brahmapure daharaṃ ityādau brahmaṇaḥ paramaśivasya puraṃ śarīraṃ brahmapuraṃ jīvaḥ yasyātmā śarīraṃ iti śrutidarśanāt | bālāgraśatabhāgasya śatadhā kalpitasya ca | jīvo bhāgassa vijñeyo hṛdaye sarvadehinām || evo'purātmā cetasā veditavyaḥ ityādau jīvasya alpaparimāṇatvavyapadeśāt daharapadavācyatvaṃ vyavahriyate | viyadupamādikamapi paraśivāpekṣayā jīvasya | bhedamupadiśati | tasmājjīvabhūtākāśayoḥ daharaśabdavācyatvaṃ sarvānupraviṣṭhatvaṃ sambhavatīti cet - brūmaḥ - dahara uttarebhyaḥ atra daharākāśassākṣātparameśvara eva kasmāduttarebhyaḥ vākyaśeṣagatahetubhyaḥ | tathāhi - jijñāsyatvenābhihitasya daharākāśasya taṃ cedvrūyuḥ ityupakramya kiṃ tadatra vidyate yadanveṣṭavyaṃ yadvāva vijijñāsitavyam ityāpekṣapūrvakaṃ samādhānavākyaṃ upadiśya sa brūyādyāvānvā ayamākāśastāvāneṣo'ntarhṛdaya ākāśaḥ ityādinā ākāśopamānatvāt dyāvāpṛthivyādyadhiṣṭhānatvena nirdeśāt bhūtākāśasya sarvopāsyatvaṃ na sambhavati | eva ta ātmā'pahatapāpmā vijaro vimṛtyurviśoko vijighatso'pipāsaḥ satyakāmaḥ satyasaṃkalpaḥ ityādivākyanirdiṣṭāpahatapāpmatvādayo guṇāḥ na bhūtākāśajīvayoḥ sambhavanti | kiñca - tadyatheha karmacito lokaḥ kṣīyata evamevāmutra puṇyacito lokaḥ kṣīyate iti karmaṇāmanityaphalamupadiśya atha ya ihātmānamananuvidya vrajantyetāgaṁśca satyān kāmāṁsteṣāṃ sarveṣu lokeṣyasya kāmacāro bhavati iti prakṛtadaharākāśasyānandaphalatvavyavasthāpanāt parameśvaratvamasya nirdiṣṭam | tasmāt dyāvāpṛthivyadhiṣṭhānā kāśopamitadaharākāśaḥ pūrvoktahetubhyaḥ paramaśiva iti siddham | asminnarthe hetvantaramāha - 79. gatiśabdābhyāṃ tathāhi dṛṣṭaṃ liṅgaṃ ca || 15 || uttarebhyaḥ ityasya prapañco'yam | kiñca - imāḥ sarvāḥ prajā aharahargacchantya etaṃ brahmalokaṃ na vindanti iti daharavākye prakṛtaṃ parameśvaraṃ brahmalokaśabdena abhidhāya prajāśabdavācyānāṃ jīvānāṃ pratyahaṃ tadviṣayā gatirucyamānā gantavyasya baharākāśasya brahmatāṃ gamayati | gatiṃ brahmalokaśabdaṃ cābhipretya gatiśabdābhyāṃ iti dvivacanamuktaṃ sūtrakāraiḥ | pratyahaṃ suṣuptyavasthāyāṃ jīvasya paramaśivagamanaṃ tathā hi dṛṣṭam | haṃsopaniṣadi - eṣo'sau paramahaṃso bhānukoṭipratīkāśo yenedaṃ sarvaṃ vyāptaṃ tasyā'ṣṭadhā vṛttirbhavati pūrvadale puṇyamatiḥ āgneye nidrālasyādayo bhavanti yāmye krauryamatiḥ naiṛtye pāpe manīṣā vāruṇyāṃ krīḍā vāyavyāṃ gamanādau buddhiḥ saumye ratiprītiḥ īśānye dravyādānaṃ madhye vairāgyaṃ kesare jāgradavasthā karṇikāyāṃ svapno liṅge suṣuptiḥ iti hṛdayāntarvartidaharākāśātmakaparaśivaliṅgagamanameveti dṛḍhīkṛtam | liṅgabrahmaśabdayoḥ ghaṭa-kumbha-kalaśādi śabdavatparyāyatvam | dṛṣṭamityanena pratyahamanantaratnaprabhābhāsamānamahākailāsābhidhānabrahmaloka##- eva grāhyaḥ | asminnarthe aharaharbrahmalokagamanameva liṅgamityanenoktam | ca śabdena niṣādasthapati nyāyo'pi karmadhārayasamāsagrahaṇe sūcitaḥ | suṣuptau tadbhāvācca jīvaśśaṅkaratāṃ gataḥ iti śivagītāyāmapyupadiśyate | tasmāddaharākāśaḥ paramaśiva iti siddham | asminnarthe punarhetvantaramāha - 80. dhṛteśca mahimno'syāsminnupalabdheḥ || 16 || eṣa seturvidharaṇaḥ iti śrutau dhṛtirūpamahimnaḥ asmin vākye daharākāśasyopalabdheśca daharākāśaḥ parameśvara eva | kiñca - daharo'sminnantara ākāśaḥ ityārabhya vyomasādṛśyena tasmin sarvasamādhānamupadiśya tatraivātman śabdamuktvā apahatapāpmatvādiguṇavaiśiṣṭyaṃ pradarśyaṃ anatikrāntaprakaraṇe tasyaiva dhṛtimāha - atha ya ātmā sa seturvidhṛtireṣāṃ lokānāmasaṃbhedāya iti | vidhṛtirityātmaśabdasāhacaryātparabrahmaṇaśśivasya tattvādidhāraṇamupadiśyate | tasmātparameśvarādanyasya viśvadhṛtirna saṃbhavati | yathā salilasantānasyasetuvidhārayitā kṣetrasampadāmasambhedāyaivamayamātmaiṣāmadhyātmādibhedabhinnānāṃ lokānāṃ varṇāśramāṇāñca vidhārayitā seturasambhedāyāsaṅkarāyeti | evamatra prakaraṇe daharasya vidhāraṇalakṣaṇamahimānaṃ nirdiśati | śrutyantare carācaraprapañcadhāraṇaṃ paraśivaliṅgasyaiva śrūyate | etasya vā akṣarasya praśāsane gārgi sūryācandramasau vidhṛtau tiṣṭhataḥ iti | tathā eṣa sarveśvara eṣa bhūtādhipatireṣa bhūtapālaḥ eṣa seturvidharaṇa eṣāṃ lokānāmasambhedāya iti ca | tasmāt parameśvarādanyo na daharaśabdavācyaḥ | nārāyaṇokta bhedābhedaśaktiviśiṣṭaśivādvaitaprasaṅgaḥ punarhetvantaraṃ darśayati - 81. prasiddheśca || 17 || daharaśabdaḥ parameśvara eva prasiddhaḥ | ākāśo ha vai nāmarūpayornirvahitā sarvāṇi ha vā imāni bhūtānyākāśādeva samutpadyante ityādiṣu parameśvarasya ākāśaśabdavācyatvadarśanāt atra daharākāśaḥ parameśvaraḥ | yadyapyākāśaśabdasya bhūtākāśe prasiddhiḥ tathāpi yāvānvā ayamākāśastāvāneṣo'ntarhṛdaya ākāśaḥ ityupamānatvena grahaṇāt nopameyadaharākāśatvaṃ sambhavati | tasmāddaharapadavācyo netaraḥ | nanu - dahraṃ vipāpaṃ parameśmabhūtaṃ yatpunṇḍarīkaṃ puramadhyasaṁsthaṃ | tatrāpi dahraṃ gaganaṃ viśokastasminyadantastadupāsitavyam | kaivalye ca - hṛtpuṇḍarīkaṃ virajaṃ viśuddhaṃ iti dahaspuṇḍarīkamupadiśya tanmadhye umāsahāyaṃ parameśvaraṃ prabhuṃ trilocanaṃ nīlakaṇṭhaṃ praśāntaṃ ityādinā paramātmopāsanaṃ sūcitam | atra daharākāśatvena parameśvaropadeśātparasparaśrutivirodhaprasaṅga iti cenna | bhūtākāśasya apahatapāpmatvādi parameśvaradharmāṇāṃ masambhavāt | daharākāśaśabdena cidambaraprakṛtiḥ ucyate | śakti-śaktimatorabhedānna parasparaśrutivirodhaḥ | ākāśaśarīraṃ brahma satyātmaprāṇārāmaṃ mana ānandam ityādinā parameśvarasya cidambaraśarīratvopadeśāt | kiñca kūrme vṛṣabhaḥ - kaiṣā bhagavatī devī śaṅkarārdhaśarīriṇī | śivā satī haimavatī yathāvadbrūhi pṛcchatām || kūrmaḥ - rahasyametadvijñānaṃ jantūnāmeva mocanam | vyomasaṃjñā parākāṣṭhā jñānarūpātilālasā || svābhāvikī ca tanmūlā prabhā bhānorivāmalā | ekā māheśvarī śaktiranekopādhiyogataḥ || parāpareṇa rūpeṇa krīḍate tasya sannidhau | seyaṃ karoti sakalaṃ paśya kāryamidaṃ jagat || na kāryaṃ nāpi karaṇaṃ īśvarasyeti sūrayaḥ | anayā parayā devaḥ svātmānandaṃ samaśnute || tayā sarvamidaṃ protabhotaṃ caivākhilaṃ jagat | ekā śaktiśśivo hyekaḥ śaktimānucyate śivaḥ || śakti-śaktimatorbhedaṃ vadanti paramārthataḥ | abhedaṃ cānupaśyanti yoginastatvacintakāḥ || tatraiva devīvākyam - māṃ viddhi parayāṃ śaktiṃ maheśvarasamāśrayām | ananyāmavyayāmekāṃ yāṃ paśyanti mumukṣavaḥ || ahaṃ vai sarvabhūtānāṃ ātmā sarvāntarā śivā | śāśvataiśvaryavijñānamūrtissarvapravṛttikā || anantānantamahimā saṃsārārṇavatāriṇī || ityādinā bhedābhedaśaktiviśiṣṭaśivādvaitaprasaṅgasya nārāyaṇena kūrmapurāṇe vyākhyānāt daharātmakatvaṃ daharamadhyavartitvaṃ ca parameśvarasya na viruddham | punarhetvantaramāha - 82. itaraparāmarśātsa iti cennāsambhavāt || 18 || itaraparāmarśāt atha yadidamasmin brahmapure iti vākye brahmaśabdenetarasya jīvasya parāmarśātpratipādanāddaharākāśajīva iti cenna asambhavāt | satyasaṅkalpādidharmāṇāṃ jīve asambhavādityarthaḥ | kiñca - atha ya eṣa samprasādo'smāccharīrātsamutthāya paraṃ jyotirupasampadya svena rūpeṇābhiniṣpadyate eṣa ātmeti iti vākyaśeṣabalāt jīva evātra parigṛhyate | śrutyantare - suṣuptyavasthāyāṃ samprasādaśabdanirdeśāttadavacchinnaśārīra evātra vyapadi'syate | uta śarīrātsamutthānamapi jīvaliṅgam tasmādatra jīva eva daharākāśaśabdavācya iti cet - ucyate dehendriyamanaḥprāṇādyavacchinnasya jīvasya daharākāśavartitvena tadākāśopamānaṃ virudhyate | jīvasya śarīrātsamutthānapūrvakaparameśvaraprāptyupadeśānnātra jīvaprakaraṇam | ataḥ parameśvaraprakaraṇatvāt parameśvara evātra daharapadavācya iti siddham | hetvantaramāha - 83. uttarāccedāvirbhūtasvarūpastu || 19 || uttarāccet uttaratra prajāpativākye ya ātmāpahatapāpmā vijaro vimṛtyurviśoko vijighatso'pipāsaḥ satyakāmaḥ satyasaṅkalpaḥ so'nveṣṭavyaḥ sa vijijñāsitavyaḥ ityatra jīvaśabdavācyasyātmanaḥ satyasaṅkalpatvādidharmānupadi'sya so'nveṣṭavyaḥ sa vijijñāsitavyaḥ ityādinā jijñāsānveṣaṇādīnāṃ tasyaiva nirdeśāt | kiñca - daharavidyāyāmupari prajāpatividyāyāṃ eṣo'kṣiṇi puruṣo dṛśyate eṣa ātmā ya eṣa svapne mahīyamānaścarati eṣa ātmā tadyatraitatsuptassapnastaḥ samprasannaḥ svapnaṃ na vijānātyeṣa ātmā ityādau jāgratsvapnasuṣuptigrastajīvasyaivātra pratipādanāttasyaivātrāpahatapāpmatvādidharmopadeśācca | etadamṛtamabhayametadbrahmeti iti vākyasiddhāmṛtatvādidharmāṇāṃ tasyaivopadeśāddaharākāśo jīva iti cenna | āvirsūtasvarūpastu ityatra tu śabdena pūrvapakṣavyāvṛttiḥ | uttarātprajāpativākyādapi na jīvaśaṅkā yuktā āvirbhūtasvarūpo'tra jīvo vivakṣitaḥ | paraṃ jyotirupasampadya svena rūpeṇāmi | niṣpadyate ityupasaṃhāravākye muktajīvasya brahmabhāvāvirbhāvenāpahatapāpmanvādidharmapratipādyaḥ parameśara eva | muktajīvasya brahmatvena jīvatvābhāvāt brahmadharmopadeśo yukta eva | tathā vidvānnāmarūpādvimuktaḥ parātparaṃ puruṣamupaiti divyam brahmavit brahmaiva bhavati ityādiśrutiṣu muktajīvānāṃ brahmātmakatvaṃ sūcitam | tathā ca smṛtiḥ - antarbahiścatatsarvaṃ paripūrṇaṃ maheśvaram | bhāvayetparamānandalabdhaye paṇḍitottamaḥ || śivo'hamiti bhāvo hi śivatāpattikāraṇam | na jñānamātraṃ nācāro bhāvayuktaśśivo bhavet || jñānaṃ vastuparicchedo dhyānaṃ tadbhāvakāraṇam | tasmāt jñāte mahādeve dhyānayukto bhavetsudhīḥ || nairantaryeṇa sampanno bhaveddhyātuṃ śivaṃ prati | tadbhāvo jāyate yadvatkrimeḥ kīṭasya cintanāt || guroḥ kaṭākṣavedhena śivo bhavati mānavaḥ | rasavedhādyathā loho hematāṃ pratipadyate || iti | nanu daharākāśasyeśvaratve atha ya eṣa samprasādaḥ ityādinā jīvaparāmarśo vyartha ityāśaṅkāyāmāha - 84. anyārthaśca parāmarśaḥ || 20 || parāmarśaḥ jīvaparāmarśaḥ anyārthaśca - brahmabhedapratipādanārthaḥ paraṃ jyotissvarūpaṃtmpadya svena rūpeṇābhiniṣpadyata iti vākyaśeṣāvagatajīvaparāmarccodyupasampattavyaḥ parameśvara para eva | jīvaparāmarśaṃ vinā tadasambhavāt jīvaparāmarśo na jīvapratipādanārthaḥ | 85. alpaśruteriti cettaduktam || 21 || daharo'sminnantarhṛdaya ākāśaḥ ityādau parabrahmaṇaśśivasya alpatvaśravaṇāt vyāpakasyālpadaharatvāsambhavāddaharapadavācyatvaṃ jīvasyaiva samucitamiti cenna | arbhakaukastvāt iti sūtre vyomadṛṣṭāntena bhaktopāsanārthaṃ parameśvarasya paricchinnatvaṃ pūrvamevoktam | nanu eṣo'kṣiṇi puruṣo dṛśyate iti śrutau jāgradavasthāpannajīvopakramaśravaṇāt jāgradādyanubhavasya jīve samucitatvāt sa evātra daharapadavācya iti cenna | ayamātmāpahatapāpmā vijaro naitaṁ setumahorātre tarato na jarā na mṛtyurna śoko na sukṛtaṃ na duṣkṛtaṃ sarve pāpmāno'to nivartante'pahatapāpmā hyeṣa brahmalokaḥ tasmādvā etaṃ setuṃ tīrtvā'ndhassannanandho bhavati viddhassannaviddho bhavatyupatāpī sannanupatāpī bhavati tasmādvā etaṁ setuṃ tīrtvā'pi naktamaharevābhiniṣpadyate | sakṛdvibhāto hyevaiṣa brahmalokaḥ iti vākyaśeṣe brahmātmiṅgabāhulyānnānyaprakaraṇamityabhidhīyate | avasthātrayapratipādanasyāpi śākhācandranyāyena paramātmapratipādakatayopapatteḥ | śrutyantare'pi - ātmanyevātmānaṃ paśyecchambhurākāśamadhye śiva eko dhyeyaḥ ityādiṣūpāsanājñānasya mokṣaphalaṃ vidhīyate | tasmānniṣkāmanijadharmopetaniṣiddhakāmyakarmatyāgapūrvakaśrutismṛticodita##- apahṛtapāpmatvādiguṇaviśiṣṭaṃ śivatattvamupāsanīyam | nanu chandogye - śivatattvapratipādakamukhyaliṅgādarśanātkathaṃ tatparatvamiti ceducyate - taittirīye daharaṃ vipāpmaṃ ityārabhya yaḥ paraḥ sa maheśvaraḥ ityantena kaivalye - hṛtpuṇḍarīkaṃ virajaṃ viśuddhaṃ ityārabhya umāsahāyaṃ ityādinā paramaśivopāsanāyā asandigdhatayā vyavasthāpanānnānyaviṣayatvam | tathā gītāsu ##- īśvarassarvabhūtānāṃ hṛddeśe'rjuna tiṣṭhati | bhrāmayan sarvabhūtāni yantrārūḍhāni māyayā || 18-61 || tameva śaraṇaṃ gaccha sarvabhāvena bhārata | tatprasādātparāṃ śāntiṃ sthānaṃ prāpsyasi śāśvatam || 18-62 || iti pratipāditam | anukṛtyadhikaraṇam || 6 || sarvavyāpakasya parameśvarasya daharātmakatvaṃ prādhya tasyaiva sādhanāntaranirapekṣasvayamprakāśatvaṃ sthūlasūkṣmacidacitprakāśakatvaṃ cādhikaraṇāntareṇa darśayati - 86. anukṛtestasya ca || 22 || muṇḍakopaniṣadi śrūyate - na tatra sūryo bhāti na candratārakaṃ nemāvidyuto bhānti kuto'yamagniḥ | tameva bhāntamanubhāti sarvaṃ tasya bhāsā sarvamidaṃ vibhāti iti | atra sarvaprapañcaprakāśakatvena śrūyamāṇaṃ vastu tejoviśeṣaḥ parameśvaro veti saṃśayaḥ | tejoviśeṣa evātropadiśyate | tejasa eva prabalaprakāśakatvena prasiddheḥ | prakṛṣṭatejasā durbalasyābhibhavadarśanācca | ato na parameśvara iti cet - brūmaḥ - anukṛtestasya ca atra pratipādyastejoviśeṣaḥ parameśvara eva | kutaḥ anukṛteḥ anukṛtiranukaraṇaṃ yat tameva bhāntamanubhāti sarvaṃ ityanubhātaṃ taducyate | na hi tejastejo'ntare bhāsamāne bhāsate | tataḥprakāśatvena bhāsamānaṃ śivatatvaṃ anu sarvaṃ prabhākaracandranakṣatrādikaṃ bhāsata iti yuktam | sūtre tasyaceti padena tasya bhāsā sarvamidaṃ vibhāti iti viṣayavākyodāhṛtacaturthacaraṇābhipretaṃ sarvāvabhāsakatvaṃ svayaṃ prakāśamānatvaṃ śivasyaivopapannam | tadeva jyotiṣāṃ jyotiḥ ityādau prasiddhaṃ ca | na tatra iti tacchabde ca - hiraṇmaye pare kośe virajaṃ brahma niṣkalam | tacchubhraṃ jyotiṣāṃ jyotiryattadātmavido viduḥ || iti prakṛtaparaśivabrahmagrahaṇameva yuktamiti bodhyate | hiraṇmayo jyotirmayo hyānandamayaḥ paramaśiva ityarthaḥ | hiraṇyāya namaḥ hiraṇyaliṅgāya namaḥ namo hiraṇyavāhave hiraṇyavarṇāya hiraṇyarūpāya ityādau paramaśivasyaiva prasiddham | tasminnannamayādyapekṣayā pare kośe daharākāśe brahmapucchaṃ pratiṣṭhā iti yatpratiṣṭhābhūtaṃ brahma tatpratiṣṭhitaṃ tacca virajaṃ malatrayaśūnyaṃ niṣkalaṃ pāśarahitaṃ śubraṃ naisargikadoṣaśūnyaṃ jyotiṣāṃ sūryādīnāṃ jyotiravabhāsakaṃ tacca viduṣāmanubhavasiddhamityarthaḥ | parameśvarapakṣe hetvantaramāha - 87. api ca smaryate || 23 || aṇoraṇīyānahameva tadvanmahānahaṃ viśvamidaṃ vicitram | purātano'haṃ puruṣo'hamīśo hiraṇmayo'haṃ śivarūpamasmi || iti kaivalyādyupaniṣatsu jyotirmayatvaṃ paramaśivasyaiva smaryate | api ceti samuccaye | tathā gītāsu ca - na tadbhāsayate sūryo na śaśāṅko na pāvakaḥ | yadgatvā na nivartante taddhāma paramaṃ mama || yadādityagataṃ tejo jagadbhāsayate'khilam | yaccandramasi yaccāgnau tattejo viddhi māmakam || iti śivasya parabrahmaṇaḥ sādhanāntaranirapekṣasvayaṃprakāśakatve svānusyūtasthūlasūkṣmacidacitprapañcaprakāśakatvamupadiśyate | tasmānnānyaviṣayatvam | ṣaḍvidhatātparyaliṅgaiḥ bhagavadgītāyāḥ śivaparatvapratipādanam nanu gītāsu tattejo viddhi māmakam iti sarvaprakāśakatvena nārāyaṇasyaiva parabrahmatvopadeśāt īśvarassarvabhūtānāṃ hṛddeśe'rjuna tiṣṭhati iti vākyavihitadaharāntarvartitvaṃ tasyaivopapannam na tu śivaparatvaṃ prakaraṇavirodho'tra dṛśyate | tasmānnārāyaṇa evātropadiśyate iti cenna | upakramopasaṃhārādiṣaḍvidhatātparyaliṅgaiḥ gītārthasyāpi paramaśivabodhakatvāt | īśvarassarvabhūtānāṃ ityupakramya tameva śaraṇaṃ gaccha ityantena śivaparatvam | sarvadharmān parityajya bhāmekaṃ śaraṇaṃ vraja ityādinā viṣṇuparatvameva sūcitamiti na śaṅkanīyam | daharopāsanasya viṣṇuparatve pūrvoktataittirīyakaivalyādibahuśrutivirodhāt | agrimavākyena phalaviṣayakaprakārasahitasya viṣṇūśasanasya pṛthagvidhānācca | taduktaṃ - sarvaguhyatamaṃ bhūyaḥ śṛṇu me paramaṃ vacaḥ | nanmanā bhava madbhakto madyājī māṃ namaskuru | māmevaiṣyasi satyaṃ te pratijāne priyo'si me || sarvadharmān parityajya māmekaṃ śaraṇaṃ vraja | ahaṃ tvā sarvapāpebhyo mokṣayiṣyāmi mā śucaḥ || ityādau anayośśivakeśavayorupāsyopāsakayorabhedaḥ śāstradṛṣṭyā tūpadeśo vāmadevavat iti sūtranyāyena veditavyaḥ | kiñca - viṣṇorapi śivāṃśatvādviṣṇūpāsanāyāśśivaprītikaratvācca viṣṇūpāsanayā mokṣavidhāyakavākyānāṃ sthūlārundhatīnyāyena śivabhaktijananadvārā mokṣahetutvamupadiṣṭam | kūrmapurāṇe īśvaragītāsu śrūyate - śivaḥ - mamaiṣā paramā mūrtiḥ nārāyaṇasamāhvayā | sarvabhūtātmabhūtasthā śāntā cākṣarasaṃjñakā || tasmādeṣa mahāyogī madbhaktaḥ puruṣottamaḥ | arcanīyo namaskāryo matprītijananāya hi || iti | gītāśāstramavīśvarāllabdhvā tadājñāvaśādeva kṛṣṇenārjunāyopadiṣṭam | tatraiva śivaḥ - mayaitadbhāṣitaṃ jñānaṃ hitārthaṃ brahmapādinām | dātavyaṃ śāntacittebhyo śiṣyebhyo bhavatā sadā || nārāyaṇo'pi bhagavān devakītanayo hariḥ | arjunāya svayaṃ sākṣāddattavānidamuttamam || iti | tasmātparameśvara evātropāsyaḥ | pramitādhikaraṇam || 7 || cidacitprapañcaprakāśakasya parabrahmaṇaśśivasya rūpopanyāsamadhikaraṇāntareṇa darśayati - 88. śabdādeva pramitaḥ || 24 || kaṭhavalyāṃ śrūyate'sya viṣayaḥ - aṅguṣṭhamātraḥ puruṣo madhya ātmani tiṣṭhati | īśāno bhūtabhavyasya sa tato vijugupsate iti | aṅguṣṭhamātaḥ puruṣo jyotirivādhūmakaḥ | īśāno bhūtabhavyasya sa evādya sa u śvaḥ etadvaitat iti | atrāṅguṣṭhamātratvena śrūyamāṇaḥ puruṣo jīvaḥ parameśvaro veti sandehaḥ | atrāṅguṣṭhamātraparimāṇopadeśājjīva ityūhanīyam sopādhikatvāt | kiñca - sa viśvarūpastriguṇastrivartmā viśvādhipassaṃcarati svakarmabhiḥ | aṅguṣṭhamātro ravitulyarūpassaṅkalpāhaṃkārasamanvito yaḥ | atha satyavataḥ kāyātpāśabandhavaśaṃ gatam | aṅguṣṭhamātraṃ puruṣaṃ niśkarṣa yamo balāt || ityādiśrutismṛtiṣu śarīrasyaivāṅguṣṭhamātropadeśāt | madhya ātmani tiṣṭhati iti dehāntarvartitvena nirdeśātsarvathā jīvasyaivāṅguṣṭhamātratvamupapadyata iti ceducyate - ihāṅguṣṭhamātraḥ puruṣo maheśvaraḥ eva | kutaḥ śabdādeva - īśānaśabdādena sākṣānmaheśvaraḥ pramitaḥ niścita ityarthaḥ | itaravyavacchedārtha evakāraḥ | īśānassarvavidyānāṃ ityādiśrutyantareṣvapi paramaśivasyaiveśānaśabdaśravaṇāt na hi śarirasyeśvaratvam | bhūtabhavyasya iti śrutyupadiṣṭasarveśvaratvasya jīve'nupapannatvāt | yadbhūtaṃ yacca bhavyaṃ utāmṛtatvasyeśānaḥ iti śrutyantare ca tasyaiva śravaṇāt | etadvai tat iti prakaraṇasya parameśvarādanyatra sāmañjasyābhāvāt | sarvo vai rudraḥ ityādau tasyaiva carācarātmakatvaśravaṇācca | pṛṣṭaṃ ceha brahma ##- anyatra bhūtācca bhavyācca yattatpaśyati tadvada || iti | śabdādevetyabhidhānaśrutereva prakṛte mukhyatayā parameśvarasyaiva vyapadiṣṭatvāt | namaste'stu bhagavanviśveśvarāya ityupakramya sarveśvarāya sadāśivāya śrīmanmahādevāya namaḥ ityantena yajussāmasu - sarvaiśvaryasampannassarveśvaraśśambhurākāśamadhye ityatharvaṇe ca tasyaiva sarveśvaratvavyavasthāpanāt | aṅguṣṭhamātraḥ puruṣo hyaṅguṣṭhantu samāśritaḥ | īśassarvasya jagataḥ prabhuḥ prīṇāti viśvabhuk || ityādimahopaniṣadi parameśvarasyaiva aṅguṣṭhamātratvanirdeśānnetaraḥ | atha brahmavidyādhikāranirūpaṇam vyāpakasya śivasya parabrahmaṇaḥ kathamaṅguṣṭhamātratvamityāśaṅkāyāmāha ##- 89. hṛdyapekṣayā tu manuṣyādhikāratvāt || 25 || tu śabdo'tra śaṅkānirāsārthakaḥ | hṛdyapekṣayā hṛdayasthānāpekṣayā vyomavatsarvavyāpakasya paraśivasya sādhakānugrahārthaṃ jyotirmayaliṅgarūpeṇāṅguṣṭhaparimāṇahṛdayāvacchinnatayā aṅguṣṭhamātratvamupapannam | aṅguṣṭhamātraḥ puruṣo'ṅguṣṭhañca samāśritaḥ iti śrūyate | hastimaśakādi śarīreṣu hṛdayapuṇḍarīkasyāniyataparimāṇatvātkathamaṅguṣṭhamātraniyamaḥ iti cedatrāha - manuṣyādhikāratvācchāstrasyeti śeṣaḥ | pūrvatantre ṣaṣṭhe phalārthe karmaṇi ityadhikaraṇe tiryagāderapi svargakāmasyādhikāraḥ svargakāmaśrūteradhikārāt ityāśaṅkya tiryagādessāmarthyābhāvena svargakāmapadaṃ saṅkocya manuṣyādhikāratve sthite cāturvarṇyamadhikaroti śāstramiti prāpayya vasante vasante brāhmaṇo'gnīnādadhīta grīṣme rājanyaśśaradi vaiśyaḥ iti trayāṇāmeva agnisambandhaśravaṇāt trayāṇāmevādhikāra iti rāddhāntitam | kiñca - parīkṣya lokān karmacitān brāhmaṇo nirvedamāyānnāstyakṛtaḥ kṛtena | tadvijñānārthaṃ sa gurumevāmigacchetsamitpāṇiḥ śrotriyaṃ brahmaniṣṭham || arthī samartho vidvān śāstreṇāparyudasto vaidike karmaṇyadhikārī iti śrutisūtranirdiṣṭaśaktatvārthitvādyupanayanādiśāstrasya manuṣyaniyatādhikāralakṣaṇaviṣayatvāt | yaṃ tvaṃ manuṣyāya hitatamaṃ manyase ityādau manuṣyāṇāmeva hitatamatvopadeśārttiyagādāvarthitvādidharmāṇāmasambhavāt śarīrātiśayena manuṣyāṇāmevāṅguṣṭhamātrahṛdayapuṇḍarīkasambhavācca teṣāmeva brahmavidyādhikāritvam | tasmādupāsanāśāstravidhermanuṣyahṛdayaṃ yatparimāṇaṃ tadavacchittasvarūpaṃ paramakāruṇikaḥ paramaśivaḥ prāpnoti | ghaṭāvacchinnākāśasya ghaṭaparimāṇavadaṅguṣṭhamātradaharākāśāvacchinnasya parameśvarasya tatparimāṇatvaṃ na viruddham | aṅguṣṭhamātrajīvapratipādakavākyānāṃ muktajīvaparatvānna doṣaḥ | brahma veda brahmaiva bhavati ityādiśrutiṣu muktajīvasya brahmātmakatayā brahmadharmopadeśo yuktaḥ | kiñca - aṅguṣṭhamātraḥ puruṣo'ntarātmā sadā janānāṃ hṛdaye sanniviṣṭaḥ taṃ svāccharīrātpravṛhenmujjādivaiṣikāṃ dhairyeṇa | taṃ vidyācchukramamṛtam ityaṅguṣṭhamātratve na kaścidvirodhaḥ | devatādhikaraṇam || 8 || devānāṃ brahmavidyādhikāravicāraḥ evaṃ brahmavidyādhikāraṃ prasādhya devānāṃ brahmavidyādhikāritvamāha - 90. taduparyupari vādarāyaṇassambhavāt || 26 || bṛhadāraṇyakatṛtīyādhyāye śrūyate'sya viṣayaḥ | tadyo devānāṃ pratyabudhyata sa eva tadabhavattayā ṛṣīṇāṃ tathā manuṣyāṇāṃ iti manuṣyādhikāratvādityetalāsaṅgādāgatamidanadhikaraṇam | iha devānāṃ brahmavidyādhikāritvaṃ asti na veti saṃśayaḥ | atra brahmavidyāyāṃ na devānāmadhikāraḥ | yaṃ tvaṃ manuṣyāya hitatamaṃ manyase ityādau manuṣyāṇāmeva paraśivopāsanasya hitatamatvena vyapadeśādarthitvādiśāstrasya manuṣyādhikāratvāt devānāṃ pañcīkṛtavigrahābhāvāt | sthūlaśarīraviśiṣṭasyaiva stutidhyānādikarmādhikārārśanācca | indro vṛtrāya vajramudayacchat ityādau devānāṃ śarīritvaṃ vyapadiśyata iti cenna | vidhyaikavākyaviṣayāṇāmanvatra samanvayābhāvāt | śarīravatve'pi arthī samartho vidvāṃśchāsreṇāparyudasto vaidike karmaṇyadhikārī ityādi śāstranirdiṣṭatvādikaṃ na teṣāṃ sambhavati | devaparameśvarayoḥ sthityaikatvopadeśāt | devāha vai svargaṃ lokamagaman te devā rudramapṛcchan ityādau svarga eva loko rudrasya paramātmanaḥ padaṃ devānāmapi padamityācakṣate | kiñca - āpnoti svārājyam ityādiṣu muktānāmapi svārājyaprāptiḥ śrūyate | uta ##- nāvedavinmanute taṃ bṛhantam ityādau mānāntarābhāva upadiśyate | devānāṃ brahmavidyādhikārahetubhūtopanayanasaṃskārasya vedaśāstreṣvadṛṣṭatvāt sādhanaṃ vinā sādhyāniṣpatteriti nyāyādupanayanādikarmaśūnyānāṃ devānāṃ na sarvathā brahmavidyādhikāritvaṃ sambhavatīti prāpte brūmaḥ - brūmaḥ - taduparyupari bādarāyaṇassambhavāt teṣāṃ manuṣyāṇāmuparyupariṣṭāt svargalokasthitānāṃ devānāmapi brahmavidyāyāmadhikāro'stīti vādarāyaṇo manyate | kutaḥ sambhavāt | devārudramapṛcchan ko bhavāniti so'bravīdahamekaḥ prathamamāsaṃ ityādināyarvaśirasi devānāmarthitvasya parameśvarakartṛkabrahmavidyopadeśasya ca dṛṣṭatvāt | tatraiva pradeśāntare tato devā rudraṃ nāpaśyaṃste devā rudraṃ dhyāyanti ityādau devānāṃ parameśvaraviṣayamupāsanaṃ śrūyate | tadyo yo devānāṃ pratyabudhyata ityādinā devānāmapi brahmavidyākāmanayā brahmasvarūpatvopadeśāt brahmavidyādhikāritvaṃ na viruddham | devā ha vai svargaṃ lokamagaman ityatra svargapadena prakṛtaprakaraṇāddhiraṇyagarbhādi devalokādutkṛṣṭaṃ brahmaṇaḥ śivasya lokaviśeṣatvaṃ vyapadiśyate | devādīnāṃ sadā bhogaśālitve'pi bhogavastuṣvanityatvādidoṣadarśanādvairāgyādikaṃ niratiśayānandamokṣārthitvaṃ ca sambhavati | indro vṛtrāya vajramudayacchat ityādimantrārthavādasmṛtipurāṇāgamādiṣu devānāṃ vigrahavatvavyapadeśāt teṣāṃ svatastiddhāvādhitabrahmasūtrasaṃskārasiddhatvāt svayaṃbhātavedavedāntārthatvācca upanayanasaṃskāraśāstrasya mānuṣakiñcijjñānaviṣayatvameveti nirṇīyate | uta - ekaśataṃ ha vai varṣāṇi maghavān prajāpatau brahmacaryamuvāsa ! bṛgṛrvai vāruṇiḥ varuṇaṃ pitaramupasasāra adhīhi bhagavo brahmeti ityādau brahmavidyāgrahaṇārthaṃ brahmacaryādikaṃ dṛṣṭam | uta bhṛgvādisagotratvena svata udbhūtayajñasūtraviśiṣṭatvena svatassiddhavedavedāṅgajñānavatvena ca brahmavidyādhikārahetubhūtādhitvādikaṃ ca sambhavatyeva | vedānāṃ arthavādaprāmāṇyāt devānāṃ śarīritvena tatsāmarthyaṃ sidhyati | ādityo yūpaḥ agnihiṃmasya bheṣajam ityādiguṇavādānāṃ svārthe samanvayavirodho'pi indro vṛtrāya vajramudayacchat ityādīnāmarthavādānāṃ virodhasya mānāntaraprāpteścābhāvena svārthe samanvayasambhavāt | aṅguṣṭha mātraśrutessvāṅguṣṭhāpekṣayā virodhābhāvāprāmāṇyaṃ yuktam | nanu cturthyantaśabdānāmeva devatvātteṣāmacetanatvātkathaṃ brahmavidyāyāmadhikāra iti cenna | caturthyantaśabdavācyānāṃ vigrahavatāṃ devānāṃ pratipāditatvena brahmavidyāyāmadhikāra sambhavāt | devānāṃ vigrahavatve vādhakamāśaṅkya nirākaroti - 91. virodhaḥ karmaṇīti cennānekapravṛtterdarśanāt || 27 || nanu - devānāṃ vigrahavatvaṃ vinā brahmavidyāyāmanadhikārāttadaṅgīkaraṇīyam | tathā sati karmaṇyapi śarīritayā ṛtvigādivatsannidhānenaivopakārakatvaṃ syāttacca na sambhavati | ekasya śarīrasyānekatra yugapatsannidhānāsambhavāttasmādvigrahavatvāṅgīkāre karmaṇi devatāyā upakārakatvavirodhaḥ prasajyeteti cennaiṣa doṣaḥ | kutaḥ anekapravṛtterdarśanāt vigrahavato'pi saubharyāderiva devānāmekaikaśarīritve'pi ekasya devasyānekeṣāṃ śarīrāṇāṃ yugapadvyāpteḥ śrutau darśanāt | tathā hi - bṛhadāraṇyake śākalyabrāhmaṇe - athainaṃ vidagdhaḥ śākalyaḥ papraccha kati devā yājñavalkya ityupakramya trayaśca trī ca śatā trayaśca trī ca sahasraṃ ityuktvā katamete iti pṛcchāyāṃ mahimāna evaiṣāmete trayastriṁ śattveva devā iti sahasraṣaḍadhikatriśatadevānāṃ trayastriṃśaddeveṣvantarbhāvamuktvā | trayastriṃśattve'pi ṣaṭsu ṣaṇṇāṃ triṣu trayāṇāṃ dvayordvayorekasminvāyvātmake deve antarbhāvaṃ bruvatī śrutiḥ ekasya vāyoranekātmakatvaṃ darśayati | tasmādvigrahavatve'pi devānāṃ karmāṅgabhāvacodanādanekavidhatve na kaścidvirodhaḥ | smṛtāvapi - ātmano vai śarīrāṇi bahūni bharatarṣabha | yogī kuryātphalaṃ prāpya taiśca sarvairmahrīṃ caret || prāpnuyādviṣayān kaiścit kaiścidugraṃ tapaścaret | ityādinā aṇimādyaiśvaryeṇa yogīśvarāṇāmapi yogaprabhāvādyugapadanekaśarīradhāraṇasya pratipāditatvāt taijasaśarīrāṇāmājanmasiddhadevānāmanekapratipattiḥ kutaśśaṅkanīyā | anekairbhojayadbhirbhojyaṃ yugapadeko na bhojyate | bahubhirnamaskurvāṇaistu yugapadeko na vandyate || evaṃ vigrahavatīmekāṃ devatāmuddiśya bahavaḥ svaṃ svaṃ dravyaṃ yugapatparityakṣyantīti tatkarmaṇi na virodhaḥ | brahmādidevānāṃ vigrahavatvāṅgīkāre vigrahāṇāmanityatvāttatpratipādakavedasyāpyanityatvaṃ syādityāśaṅkyāha - 92. śabda iti cennātaḥ prabhavātpratyakṣānumānābhyām || 28 || nanu māstu karmaṇi virodhaḥ | śabde vede virodho dṛśyate | asmadādivaddevānāṃ vigrahavatvāṅgīkāre janmavināśaḥ prasajyeta | ato'nityavigrahavaddevatāyāḥ nityavedārthatvāṅgīkāre śabdasyārthena saha nityasambandhābhāvānnityānityasaṃyogavirodhaḥ | kiñca - śrutipratipāditendrādidevānāmanityatvāṅgīkāre tatpratipādakavedasyāpi tathāpauruṣeyatvamanityatvaṃ ca syāt | tasmādvedacodanārthavādāderdattajalāṃjalitāprasaṅgaḥ | taccodita karmaṇāṃ cāsiddhirityanekārthavirodhaḥ iti cet na tadvirodhaḥ kutaḥ ataḥ prabhavāt | devādiniṣṭhanityākṛtivācakādvedarāśereva devatādiprapañcasya prabhavādutpannatvaśravaṇādityarthaḥ | kathamevamavagamyate - pratyakṣānumānābhyām | pratyakṣaṃ śrutiḥ | anumānaṃ smṛtiḥ | yathākramaṃ śrutiḥ śabdapūrvā sṛṣṭiṃ nirdiśati | tathā ca śrutiḥ - eta iti vai prajāpatirdevānasṛjata asṛgramiti manuṣyān indava-iti pitṝn tiraḥ pavitramiti grahānāśava iti stotraṃ viśvānīti śāstraṃ abhisaubhagetyanyāḥ prajāḥ iti | tathā sa manasā vācaṃ mithunaṃ samabhavat ityādinā tatra tatra śabdapūrvikā sṛṣṭirupadiśyate | smṛtirapi - anādinidhanā nityā vāgutsṛṣṭā svayaṃbhuvā | ādau vedamayī divyā yataḥ sarvāḥ pravṛttayaḥ || iti | nāma rūpaṃ ca bhūtānāṃ karmaṇāṃ ca pravartanam | vedaśabdebhyo evādau nirmame sa maheśvaraḥ || iti | tasmādvedasya nityatvaṃ devādīnāmanityatvaṃ codāhṛtavākyaiḥ pratīyata iti na virodhaḥ | vyaktīnāmanityatve'pyākṛtinityatayā tasyā eva śabdārthatvena gavādivatsambandhasyautpattikatvasiddheḥ na śabde virodhaḥ | kiñca - yadvi manasā dhyāyate tadvācā vadati tatkarmaṇā karoti iti nyāyena yathā guruśśiṣyapāṭhārthaṃ prāṅmanogataśāstraṃ smṛtvā paścāttadarthaṃ chātrāṇāmupadiśati | ghaṭanirmāṇakāle yathā kulālo ghaṭaśabdādākṛtiviśeṣaṃ manogataṃ dhyātvā ghaṭādikaṃ sṛjati tadvatparameśvaro'pi sṛṣṭikāle svahṛdayasthitavaidikendrādiśabdādākṛtiviśeṣān smṛtvā paścādindradinendrādikaṃ sṛjatīti na śabdavirodhaḥ | asminnarthe hetvantaramāha - 93. ata eva ca nityatvam || 29 || kartṛsmaraṇādinā siddhameva vedasya nityatvam | anityasaṃyogenānityatvāmāṃśaṅkya vedā devākṛtiviśeṣāvacchinnadevādisṛṣṭipratipādanādākṛteśśabdārthatvāttasyāśca nityatvānnānityasaṃyoganibandhanamanityatvamityupasaṃharati | atra evākṛteḥ śabdārthatvādeva vedasya nityatvamaviruddham | kecidvedeśvarayornityatvamavāntarapralayāvasthāyitvamityūcuḥ | vācā virūpanityayā ityādiśrutivirodhaprasaṅgāttadasaṅgatam | kiñca - vedānāṃ parameśvaravimarśaśaktitvena nityatvāt tanmithyātve vedabāhyapāṣaṇḍamatapraveśaḥ prasajyeta | api ca - mantrakṛto vṛṇīte iti viśvāmitrasya sūktaṃ bhavati iti viśvamitrādīnāṃ mantrakṛtve'pi viśvāmitrādiśabdānāmākṛtiviśeṣān smṛtvā tattadvaidikaśabdairmantrabrāhmaṇātmakasya vedasya nityatvamupadiśyate | yasmādbrahmā vaidikendrādiśabdārthān smṛtvā sṛjati anadhītamantrārthavijñānasamarthatvāt dainandinapralayānantaraṃ punaviśvāmitrādicarācaraprapañcaṃ sṛjati | tasmānmantrādikartṛtvaṃ vedanityatvaṃ ca siddham | indrādīnāṃ pratikalpaṃ vilakṣaṇanāmarūpatvādvedasya kathaṃ tatpratipādakatvamityāśaṅkyāha - 94. samānanāmarūpatvāccāvṛttāvapyavirodho darśanāt smṛteśca || 30 || samānanāmarūpatvātsarveṣāmindrāṇāṃ sarveṣu kalpeṣu samānanāmarūpatvādāvṛttāvapīndraparaṃparāyāmāṅgīkriyamāṇāyāmapya##- evamagnivāyuvaruṇādiṣvapi draṣṭavyam | nanvākṛtipadārthatve'pi pralaye sarvākṛtivyaktināśe punastadākṛtikavyaktyutpattau mānābhāvāt nityānityasaṃyogavirohastadavastha iti cenna | saṃsārasyānāditvātpratisṛṣṭistadākṛtikameva janyate na vilakṣaṇam | pralaye sarvaṃ vastu saṃskārāvaśeṣameva naśyati na tu niranvayadhvaṃsaḥ | jñānasyevārthasyāpi tatsaṃjñitapadārthopapattidarśanena saṃskārāṅgīkārāt saṃskārācca samānanāmarūpaiva sṛṣṭirna vai lakṣaṇyam | samānanāmarūpatvasya śrutau darśanātsmṛteścā | bhyupagantavyam | sūryācandramasau dhātā yathāpūrvamakalpayat | divaṃ ca pṛthivīṃ cāntarikṣamatho suraḥ yo brahmāṇaṃ vidadhāti pūrvaṃ yo vai vedāṃśca prahiṇoti tasmai | taṃ hi devamātmabuddhiprakāśam | mumukṣurvai śaraṇamahaṃ prapadye ityādikā śrutiḥ | smṛtirapi - apa eva sasarjādau tāsu vīryamapāviśat | tadaṇḍamabhavaddhaimaṃ sahasrārkasamaprabham || brahmāṇaṃ vidadhe pūrvaṃ vedāṃścāsmai prayacchati || ityādi | kiñca - yathā suptaḥ svapnaṃ na kañcana paśyatyathāsminprāṇa evaikadhā bhavati tathainaṃ vāk sarvairnāmabhissahāpyeti cakṣussarvairūpaissahāpyeti śrotraṃ sarvaiśśabdaissahāpyeti manassarvairdhyātaissahāṣyeti sa yadā pratibudhyate yathāgnervisphuliṅgā vipratiṣṭherannevamevaitasmādātmanaḥ prāṇā yathāyatanaṃ vipratiṣṭhante prāṇebhyo devā devebhyo lokāḥ itiśrutāvapi mṛdi maṇḍūkādivatpūrvakalpaprapañcasamānanāmarūpatvamuttarottaraprapañcasya varṇitam | suptau svapnajāgratprapañcavyavahārapralaye'pi punaḥ pūrvaprabodhavyavahāravaduttarottarakalpāntare sṛṣṭipralayayorapyevamūhanīyam | pūrvapakṣasaṅgatyā matāntaramāha - 95. madhvādiṣvasambhavādanadhikāraṃ jaiminiḥ || 31 || devānāmanadhikāraṃ brahmavidyāyāṃ jaiminirmanyate | kutaḥ madhuvidyādiṣvadhikārāsambhavāt | asāvādityo devamadhu devānāmodanānmadhvīva madhu tasya madhuno dyuloka eva tiraścīmavaṃśaḥ | antarikṣamapūpaḥ ādityasya hi madhuno'vasthānātadeva madhvapūṣamityāropaḥ | rohitaṃ śuklaṃ kṛṣṇaṃ gopyaṃ ca ityādinā ādityamaṇḍalaprāptiphalakeṣu madhuvidyādīnāmadhikāraḥ ādityādyantarābhāvāt | svasyaivopāsyatvopāsakatvābhāvāt | tathā ca brahmavidyāyāmadhikārāṅgīkāre vidyātvā'viśeṣāttatrāpi syāt | tatra cādhikārāsambhavādbrahmavidyāyāmapi na sambhavati | kiñca - kamanyatamādityamupāsīta punaśca ādityavyapāśrayāṇi pañca rohitādīnyamṛtāni ityupakramya vasavo rudrā ādityā marutaḥ sādhyāśca pañcadevagaṇāḥ krameṇa tattadamṛtamupajīvati ityupadiśya sa ya etadevamamṛtaṃ veda vasūnāmevaiko bhūtvāgninaiva mukhenaita devāmṛtaṃ dṛṣṭvā tṛpyati ityādinā vasvādyupajīvyānyamṛtāni vijānatāṃ vasvādimahimaprāptiṃ darśayati | vasvādayastu svātiriktavasvādīn kānamṛtopajīvino vijānīyuḥ svavyatiriktavasvādimahimānaṃ kaṃ vā prepseyuḥ tathāgniḥ pādo vāyuḥ pādaḥ ādityaḥ pādo diśaḥ pādo vāyurvāvasaṃvarga ādityo brahmetyādeśaḥ ityādiṣu devatātmopāsaneṣu na caiṣāmadhikāraḥ | tathemāveva gautamabharadvājau bharadvājau ayameva gautamo'yaṃ bharadvāja imāveva viśvāmitrajamadagnī ayameva viśvāmitro'yaṃ jamadagnirimāveva vasiṣṭhakaśyapau ayameva vāsiṣṭho'yam kaśyapo vāgevātriḥ ityādinā ṛṣyupāsyavidyāsu na teṣāmeva ṛṣīṇāmadhikāraḥ | tasmāt devatānāṃ sarvathā madhuvidyāyāmadhikārāsambhavāt brahmavidyādhikāro na sambhavatīti vijñāyate | tatra hetvantaramāha - 96. jyotiṣi bhāvācca || 32 || ta devā jyotiṣāṃ jyotirāyurhopāsate'mṛtam iti jyotiṣi paramaśive'sādhāraṇatayā devānāmupāsanepyadhikārabhāvavākyadarśanāt itaratra madhvādyupāsane anadhikāro nyāyasiddha ityavagamyate | kiñca - paridṛśyamānajyotirmaṇḍala eva sūryacandrādidevatāśabdānāṃ lokavyavahārasadbhāvānmaṇḍalasya mṛtpiṇḍavadacetanatvena vigrahābhāvādagnivāyvādīnāmapi tattulyatā | mantrārthavādānāṃ cānyaparatvena svārthe prāmāṇyābhāvānna devānāṃ vigrahavatvam | tasmādapi devānāmanadhikāra iti jaiminirmanyate | evaṃ devānāṃ brahmavidyādhikāre jaiminyācāryakṛtākṣepaṃ nirākaroti - 97. bhāvantu bādarāyaṇo'sti hi || 33 || tu śabdaśśaṅkānirāsārthaḥ | madhuvidyādiṣu devānāmadhikārābhāve'pi brahmavidyāyāmadhikāraṃ vādarāyaṇācāryo manyate | asti hi maṇḍalābhimāninī maṇḍalātiriktā vigrahavatī cetanadevatā | astīti purāṇeṣu pratipādyata ityarthaḥ | madhuvidyāyāmanadhikāre'pi vasvādidevānāṃ svahṛdayapuṇḍarīkasthabrahmopāsanādhikāro na virudhyate | kalpāntare vasvāderbrahmatvaprāptisambhavāt | saguṇanirguṇātmakaṃ śivābhidhānaṃ paraṃ brahma devānāmupāsyaṃ vidhīyate | asāvādityo devamadhu ityārabhya ādityavasvādināmarūpaviśiṣṭakāryaviśeṣāvasthaṃ brahma upāsyaṃ upadiśyate | atha tata ūrdhvaṃ udetyanenaivodetā nāstametā ityādinā sūkṣmādityāntarātmatvena praviṣṭaṃ kāraṇātmakaṃ brahma upāsyamupadiśyate | tatra sa ya etadevamamṛtaṃ vasūnāmevaiko bhūtvāgninava mukhenaitadevāmṛtaṃ dṛṣṭvā tṛpyati iti vasvāditvarūpaṃ phalamucyate | na ha vā asmā udeti na nimlocati sakṛddivā haivāsmai bhavati ya etāmevaṃ brahmopaniṣadaṃ veda iti brahmaprāptiphalamupadiśyate | tasmānmadhvādiṣvapi devānāmadhikārassambhavati | kiñca - yadyapi devānāṃ devatāmiśropāsanānadhikārastathāpi brahmavidyāyāṃ teṣāpapyadhikārassambhavati hi | nahyekannānadhikāre sarvatrānadhikāraḥ | rājasūyādyanadhikṛtānāṃ brāhmaṇādīnāṃ jyotiṣṭomānadhikāraprasaṅgāt | yaduktaṃ jyotiṣi bhāvācceti tasyottaramasti hi | yadyapi ādityādayaḥ śabdā jyotiṣi prayujyante tathāpi tadabhimānidevatāparā eva taṃ taṃ devatātmānaṃ pratipādayanti | asti hyaiśvaryayogāddevānāṃ jyotīrūpeṇāvasthātuṃ taṃ taṃ vigrahaṃ gṛhītvā ca vyavahartuṃ sāmarthyam | | tathāhi śrūyate - medhātithemeṣeti medhātithiṃ hi kāṇvāyanamindro meṣo bhūtvā jahāra (vāṣkamamantropaniṣat ) iti | smaryate ca ādityaḥ puruṣo bhūtvā kuntīmupajagāma ha iti | mṛdādiṣvadhiṣṭhātāro'bhyupagamyante | mṛdabravīdāpoṛbṛvan ityādau darśanāt | nanu - mantrārthavādānāṃ svārthatātparyābhāvāt tanmūletihāsapurāṇānāmapi tathātvātkathaṃ vigrahasiddhiriti cenna | atrāpyasti hyevottaraṃ teṣāmapyabādhite'rthe prāmāṇyamastītyarthaḥ | arthavādeṣvapi śabdaśaktibalājjātasyārthapratyayasya bādhābhāve prāmāṇyamapratihatameva | tanmātreṇa prayojanānavāpteḥ | vidheyastāvakayā vidhyekavākyatvakalpanaṃ iti cet na caitāvatā avāntaravākyārthavāthassambhavati | tasyābhāse stutirapi na syāt ata eva vāyavyastavanādyarthavādeṣvapi anuvādenāvādhitamarthamaṅgīkṛtyaiva stutiparatvamaṅgīkriyate | vastutastu yathāsvargāryavādānāṃ codanāpekṣitaphalapratipādakatayā prāmāṇyamevaṃ devatāvigrahapratipādakānāmapi | tathā hi - tṛpta evainamindraḥ prajayā paśubhistarpayati ityādiparyālocanayā rātrisatranyāyena devatāprītireva karmaṇāṃ vyāpāratvena kalpyate | na tvātmasamametamapūrvākhyaṃ mānāntarāgocaraṃ kalpanārham | na ca pradattaṃ havirdevatā bhuṅkte pratyakṣavirodhāt | bhogābhāve kathaṃ tṛptiḥ tṛptyabhāvācca kathaṃ prasīdatīti vācyam | abhuñjānāyā api taduddeśena tyāgamātreṇāpi prītisambhavāt | yathā kasmiṃścit pūjyatame asannihite'pi sannihitānāṃ pūjāprasaṅge taduddeśena pūrvaṃ kiñcittāmbūlādikaṃ vibhajyāsmai datvā sannihitapūjāyāṃ kṛtāyāṃ tacchrutvā so'pi kiñcidalabhamāno'pi prathamaṃ svoddeśatyāgamātreṇātmānaṃ pūjitaṃ manvānaḥ prasīdati | tathā devānāmapi taduddeśena āhavanīyaprakṣepe tena prītiraviruddhā | evaṃ namaskārādikaraṇā prītirudāhartavyā | na ca grahādīnāmacetanānāmapi devatāprītyasambhavaḥ tadadhiṣṭhātṛdevatāsambhavāt sambhavāt | vastutassarvāntaryāmīśvara eva sarvaphalaprada iti tasyaiva prītiḥ kalpyate | ata eva gītāsu - yo yo yāṃ yāṃ tanuṃ bhaktaḥ śraddhayārcitumicchati | tasya tasyācalāṃ śraddhāṃ tāmeva vidadhāmyaham || sa tayā śraddhayā yuktastasyārādhanamīhate | labhate ca tataḥ kāmānmayaiva vihitān hi tān || iti | tasmāccetanavatvādvigrahavattvāddevatānāṃ brahmavidyādhikāro'stīti siddham | 9. apaśūdrādhikaraṇam atha śūdrāṇā brahmavidyādhikāranirākaraṇam aha hā re tvā śūdra iti śrutau śūdraśabdaśravaṇātpūrvatra brahmavidyāyāssāmānyena manuṣyādhikāravyapadeśātteṣāmaṅguṣṭhamātrahṛdayapradeśaviśeṣadarśanācca śūdrāṇāmapi tadadhikāro'stītyāśaṅkyāha - 98. śugasya tadanādaraśravaṇāttadā dravaṇātsūcyate hi || 34 || chāndogye caturthādhyāye upākhyāyate'sya viṣayaḥ | ahaḥ hā re tvā śūdra tayaiva saha gobhirastu iti | ājahāremāḥ śūdrānenaiva mukhenālāpayiṣyathāḥ iti | iha śiṣyasya guruṇā aha hā re tvā śūdra iti śūdraśabdena sambodhanamupapadyate | tasmādatra śūdraśabdasya brahmavidyāyāmadhikāro'sti na veti sañcintyate | śūdrāṇāṃ brahmavidyāyāmadhikāro'sti śrutāvapi śūdraśabdasyāmantraṇadarśanāt | vasante brāhmaṇo'gnī nādadhīta grīṣme rājanyaḥ śaradi vaiśyaḥ iti traivarṇikānāmevātrāgnisambandhadarśanātteṣāmevātra brahmavidyādhikāritvameveti cenna | arthitvādikasya śūdrāṇāmapi sambhavāt | manuṣyādhikāramapahāya devānāmadhikāravyapadeśāt | tadvatraivarṇikādhikāra iva śūdrasyāpyadhikāra iti prāsam | āhavanīyābhāvenāgnisādhyakarmānadhikāre'pi devādivadvidyāyāmadhikārasambhavāt | upanayanādyabhāve'pi devādipadbrahmavidyādhikāraḥ | nanu svayaṃbhātavedavedārthatvātteṣāmevādhikāra iti cenna - śūdrāṇāmapi purāṇaśravaṇādinā jñānopapatteḥ | niṣādasthapatinyāyena mahāvākyagrahaṇādhikārasambhavācca | tasmādatra śūdraśabdasya mukhyārthatayā brahmavidyādhikārassambhavatīti cet - ucyate - na śūdrasya brahmavidyādhikāraḥ devānāmupanayanābhāve'pi sukṛtaviśeṣaprāptavedavedārthatvāt svabhāvasiddhābādhyabrahmasūtratvāttejaśśarīritvādyulokasambadhāñca nādhikāravirodhaḥ | vedādhikārahetubhūtopanayanasya traiyarṇikaviṣayatvādaupaniṣacchāstrasya vedāṅgatvāt | śūdro yajñe'navaklaptaḥ iti niṣedhācca | chāndogye caturthyādhyāye saṃvargavidyāyāṃ śūdraśravaṇasya nyāyābhāvācca na liṅgaṃ sādhakam | liṅgasyādhikṛtaviṣayatvavyākhyānārthamidaṃ sūtram - śugasya tadanādaraśravaṇāttadā dravaṇātsūcyate hi iti | asya jānaśruteḥ kṣatriyasya tadanādaraśravaṇāt tasya haṃsasya anādaraśravaṇāt yā śugutpannā sā śūdraśabdena sūcyate | aikvena svasya sarvajñatvajñāpanārthaṃ tadā dravaṇāt tayā śucā raikvaṃ prati jānaśrutiḥ śucamabhidudrāveti śūdro jānaśrutiḥ | mukhyārthāsambhavādyogo gṛhyate | atra jānaśrutiṃ pautrāvaṇaṃ rājānaṃ prāsādasthaṃ kadāciddhaṃsānāṃ taduparimālārūpeṇa gacchatāṃ eko haṃsaḥ ekaṃ pratyuvāca ayaṃ jānaśrutirmahābhāga iti | tamitaraḥ pratyuvāca | ko'yaṃ varākaḥ etasmādapyutkṛṣṭo raikvaḥ iti | tacchrutvā jānaśruteśśoka utpannastenaiva śokenānītaṃ rathagosuvarṇādyupāyanamavalokya rakva āha - he jānaśrute śūdra ānītamupāyanaṃ tavaivāstu naitenālpopāyanena ahamupadekṣyāmi ityākhyāyikārthassaṃkṣepato jñeyaḥ | api ca vedādhyayanābhāvena tatsādhopalabdhatadjñānasidhyabhāvāt smṛtipurāṇetihāsādīni śrutyarthamupapādayanti tasmāttachravaṇādhikāro'pi na svātantryeṇa śūdrāṇāṃ vidhīyate | tacchravaṇajanyajñānaṃ tu sarvapāpāpanayanaphalam | vidura-dharmavyādhādīnāṃ devāṃśasambhūtatvātpurāṇaśravaṇajanyajñānadvārā mokṣādhikāritvaṃ na virudhyate | nanu mukhya eva śūdro jānaśrutirastu | kiṃ jaghanyena yogenetyāha - 99. kṣatriyatvagateścottaratra caitrarathena liṅgāt || 35 || na cātrāpi jānaśruteśśūdrajātitvam prakṛtaprakaraṇāduttaratra saṃvargavidyāyāmeva caitrarathena prasiddhakṣatriyeṇa abhipratāriṇā saha samabhivyavahārātmakaliṅgāt samānānāmeva prāyeṇa samabhivyavahāro bhavati | jānaśrutyupāsanopakrame hi pautrāyaṇaḥ śraddhādeyo bahudāyī bahupākya āsa | sa ha sarvatra āvasathān māṣayāṃcakre sarvata eva me'tsyantīti iti | dānaśīlatve nānāvidhapakvānnapradāyitvaṃ copadiśya tanmadhye sa saṃjihāna eva kṣattārayūṣe iti tṛpreraṇamupadiśyate | tadupasaṃhāre iyaṃ jāyā'yaṃ grāmo yasmin āste iti | te haite raikvaparṇā nāma mahāvṛṣeṣu yatrāsmā ubāsa iti bahugrāmadātṛtvamupadiśyate | tasmādetaddharmairjānaśśruteḥ kṣatriyatvamevāvabodhyate | atha ha śaunakaṃ ca kāpeyamabhipratāriṇaṃ ca kākṣaseniṃ pariviṣyamāṇau brahmacārī vibhikṣe iti kāpeyākhya yājakayogādabhipratārī caitrarathaḥ kṣatriya ityupadiśyate | caitrarathapurohitatvaṃ ca kāpeyānāṃ śrautaprasiddham | etena vai citrarathaṃ kāpeyā ayājayan iti etena dvirātreṇa | samānānvayānāṃ hi prāyeṇa samānānvayā eva yājakā bhavanti | nanu citrarathapurohitakāpeyayogādabhipratāriṇaścaitrarathatvaṃ bhavati tasmānna kṣatriyatvamiti cenna | caitrarathirnāmaikaḥ kṣatrapatirajāyata iti vākyaśeṣe citrarathavaṃśajatvena kṣatriyapatitvena ca kṣatriyatvavyapadeśāttadvaduttaratra brāhmaṇena kāveyena yuktābhipratāri kṣatriya ityupadiśyate | tadvadekena brāhmaṇena yukto jānaśrutirapi kṣatriya ityavagamyate | tasmāt kṣatriyasyaiva śūdreti sambodhanamupapadyate | niṣādasthapatinyāyena śūdrasya copaniṣadbrahmavākyaśravaṇādhikāro'stītyāśaṃvaya nirā karoti | 100. saṃskāraparāmarśāttadabhāvābhilāṣācca || 36 || atrāpi na śūdrāṇāṃ brahmavidyādhikāraḥ kutaḥ brahmavidyopadeśaprakaraṇe upanayanādi saṃskāraparāmarśāt | taṃ hopaninye adhīhi bhagava iti hopasasāda brahmaparā brahmaniṣṭhā brahmānveśamāṇāḥ eṣa ha vai tatsarvaṃ vakṣyatīti te ha sramitpāṇayo bhagavantaṃ pippalādamupasannā ityādinā upanayanasya brahmaviśvāṅgatvopadeśāt | ataśca na śūdrasyādhikāraḥ | nanu tān hānupanīyaiva ityādāvanupanītānāṃ adīkṣitānāmapi vaiśvānaravidhāyāmadhikāritvavyapadeśādaniyatamupanayanamiti cenna | niṣedhasya prāptipūrvakatvāt prāptopanayanānāṃ śivadīkṣitānāṃ prācīnaśālādīnāṃ dvijānāmevādhikārāt niṣedhastu svavidyopadeṣṭuraśvapaterājño nyūnavarṇatvāddraṣṭavyaḥ | tānprācīnaśālādīn ṛṣīnanupanīyaiva aśvapatīrājovāceti śrutyarthaḥ | nanu tarhi śūdrasyāpyupanayanaṃ kalpyatāmityata āha - tadabhāvābhilāṣācceti | na śūdre pātakaṃ kicinna ca saṃskāramarhati | śūdraścaturtho varṇa syādekajātiriti smṛtiḥ || ityādinopanayanādisaṃskārābhāvābhilāpādityarthaḥ | pātakaṃ bhakṣyābhakṣavibhāgābhāvakṛtam | ekajātirupanayanarahita iti bhāvaḥ | niṣādasthapattiṃ yājayet iti vidhirastīti cenna | upanayanasaṃskāraviśiṣṭatraivarṇikānāmeva śrutismṛtiṣu mahāvākyaśravaṇopadeśānna śūdrasya brahmavidyādhikāritvaṃ sarvadā sambhavatīti siddham | atra hetvantaramāha - 101. tadabhāvanirdhāraṇe ca pravṛtteḥ || 37 || ito'pi na śūdrasyādhikāraḥ śūdratvābhāvanirdhāraṇe satyevopadeśapravṛttervyapadeśāt | naitadabrāhmaṇo vivattkumarhati samidhaṁ saumyāharopatvānepye satyādagāḥ iti liṅgātsatyakāmo jābālaḥ pramītapitṛko gautamasamīpaṃ gatvā brahmacaryamupeyamityuvāca | taṃ gaitamaḥ papraccha kiṃ gotro'si iti | jābāla uvāca - mātāpi na jānātyahamapi na jānāmi iti | tacchrutvā gautamaḥ nābrahmaṇasyetādṛśayathārthavāditvaṃ sambhavati iti śūdratvābhāvaṃ niścitya śuśrūṣāmaṅgīkṛtavān ityākhyāyikādarśanācca na śūdrasyādhikāra iti siddham | nanūpanayanāsambhave brahmoccāraṇanirāsaḥ kādācitkassārvatriko vā na sarvadā sambhavati | ḍimbhasyopanayanāsambhave'pi na brahma abhivyāhārayet - anyatra svadhāninayanaditi svadhāninayane brahmoccāraṇavidhānāttasmātkādacitka iti yujyate | tato'nupanītasya śūdrasya pākayaśādiṣu brahmoccāraṇanirāsaḥ syāt | na brahmavidyādhikāraniṣedha ityaśakyāha - 102. śravaṇādhyayanapratiṣedhātsmṛteśca || 38 || itaśca na śūdrasyādhikāraḥ | kasmāt smṛteśca | smṛtito vedaśravaṇasya tadadhyayanasya tatprayojanayorarthajñānānuṣṭhānarūpayorarthayoḥ pratiṣedhānniṣedhādityarthaḥ | atha hāsya vedamupaśṛṣvataḥ trapujatubhyāṃ śrotrapūraṇaṃ udāharaṇe jihvācchedaḥ dhāraṇe śarīracchedaḥ ityatra śūdrasya vedādhyanādau śikṣā śrūyate | śūdrasya vedaśravaṇe tacchotre taptamādarāt | trapuṃ prapūrayedrājā taduccāraṇa mātrataḥ || tajjihvāṃ chedayettūrṇaṃ taddhāraṇavaśāttadā | śarīrabhedanaṃ kuryādvidhireṣo'yamucyae || iti smṛtirapi dṛśyate | tasmādupanayanādisaṃskāraviśiṣṭatraivarṇikānāmeva vedaśravaṇavedādhyayanavedārthānuṣṭhānavidhisambhavātteṣāmeva brahmavidyādhikāra iti rāddhāntaḥ | nanu vidura-dharmavyādhaprabhṛtīnāṃ brahmajñānadarśanānna śūdrāṇāṃ brahmavidyādhikāraniṣedha iti cenna teṣāṃ devāṃśatvāt | devāṃśasambhavānāṃ tu jātibheda. na kārayet | svabhāvasiddhavijñānādvāmadevādivatsadā | tatputrabāndhavādīnāṃ jātibhedaḥ prakalpyate || ityādau kāraṇapuruṣatvena nirgatajātibhedavyapadeśādvidurādīnāmapi śūdratvamaupacārikameva | tathāpi teṣāṃ gurusamīpe traivarṇikaissaha purāṇetihāsaśravaṇādhikāramātrameveti vidhīyate | na pratyakṣavedavedāntavidyādhikāritvam | kampanādhikaraṇam || 10 || prāsaṅgikādhikāracintānivṛttā | prakṛtavākyārthasandhānamadya darśayati - 103. kampanāt || 39 || sarvagatasya śivasya parabrahmaṇaḥ sādhakānugrahāya manuṣyahṛdayapramitatvaṃ kaṭhavalyupakrame pradarśya - yadidaṃ kiñca jagatsarvaṃ prāṇa ejati nissṛtam | mahadbhayaṃ vajramudyataṃ ya etadviduramṛtāste bhavanti || iti kaṭhavallīṣaṣṭhādhyāye paṭhyate'sya viṣayaḥ | atra jagatkampanahetuḥ prāṇo vā aśanirvā parameśvaroveti saṃśayaḥ | prāṇa ejati nissṛtaṃ iti vākye nisṛtamutpannaṃ yadidaṃ jagatsarvaṃ prāṇe nimitte ejati iti śrūyate | prāṇaśabdasya prāṇavāyau prasiddhatvājjagadāptasya parameśvarasya viśvakampanahetutvāsambhavāt namaste vāyo tvameva pratyakṣaṃ brahmāsi ityādau tasyaiva brahmatvavyapadeśācca atra prāṇopāsanasyaiva mokṣopadeśe na virodhaḥ | kiñca - apa punarmutyuṃ jayati ya evaṃ veda iti śrutau vāyuvijñānasya mokṣaphalaṃ spaṣṭamuktaṃ athavā mahadbhayaṃ vajramudyataṃ ityatra mahābhayahetutvasya vajra eva vāyau parjanyabhāvena vivartamāne vidyunmeghavṛṣṭayo jāyante iti śravaṇāt aśanihetuvāyulakṣakatvaṃ vajrasyāpi yuktam | tasmātsarvathātra parameśvaramukhyaliṅgā darśanānna parameśvara evopadiśyata iti cet - ucyate kalpanāt | atra jagatkampanahetuḥ parameśvara eva | ejṛ - kampana iti dhātoḥ kampanārthatvādityarthaḥ | parameśvare prāṇaśabdaḥ śrūyate parameśvarasya sakalajagatkampanahetutvaṃ śāsakatvādbhavati | yasya śāsanabhayena sarve vayaṃ niṣiddhavimukhā vihiteṣu pravartāmahe | bhīṣāsmādvātaḥ vavate bhīṣodeti sūryaḥ | bhīṣāsmādagniścendraśca mṛtyurdhāvati pañcamaḥ iti ityādau ca pavanādīnāṃ bhayahetutvaṃ parameśvarasyaivopadiśyate | īśānassarvavidyāmāmīśvarassarvabhūtānāṃ ityādau jaganniyāmakatvasya tasminneva darśanājjagadbhayahetutvaṃ samucitam | tasmādrājamukhaṃ bhīṣmaṃ bhāvukaṃ iti śravaṇāt kalyāṇamūrterapi jagacchāsakatayā bhayahetutvam | sarvopādānatvāttasya prāṇaśabdavācyatvaṃ yuktam | sa eva viṣṇussa prāṇaḥ prāṇasya prāṇaṃ ityadiṣu śrūyate | kiñcopakramopasaṃhāramadhyaparāmarśatayā parameśvaraprakaraṇatvāvagamānnānyaviṣayatvam | tadeva śukraṃ tadbrahma tadevāmṛtamucyate | tasmin lokāḥ śritāssarve tadu nātyeti kaścana || ityupakramavākye parameśvara evopadiśyate | jagatsarvaṃ prāṇa ejati ityejayitṛtvamapīdaṃ parameśvarasyaivopapadyate na vāyumātrasya | tathā hi śrutyantare prasiddhaṃ - na prāṇena nāpānena martyo jīvati kaścana | itareṇa tu jīvanti yasminnetāvupāśritau || iti | uttaratrāpi - bhayādasvāgnistavati bhayāttapati sūryaḥ | bhayādindraścāgniśca mṛtyurdhāvati pañcamaḥ || ityādinā parameśvaradharmabāhulyāttatprakaraṇamiti niścīyate | vajraśabdavācyatvaṃ sādhvasakāraṇatvasāmānyātsamucitaṃ parameśvarasyaiva | ya etadviduramṛtā bhavanti ityādāvamṛtaphalavyapadeśo'pi parameśvaraviṣayaka eva | īśaṃ jñātvā'mṛtā bhavanti jñātvāśivaṃ śāntimatyantameti sampaśyanbrahma paramaṃ yāti nānyena hetunā ityādau śivajñānasyaiva mokṣahetutvanirdeśāt na vāyuvijñānādamṛtatvaṃ kvacidapi vidhīyate | tatropasaṃhāre anyatra bhūtācca bhavyācca yattatpaśyasi tadvada iti parameśvarasyaivoktatvājjagatkampanahetutvaṃ netarasyeti siddham || jyotiradhikaraṇam || 11 || daharapuṇḍarīkādipradeśaviśeṣopāsyatvena pratipāditasya parabrahmaṇaḥ śivasya prāpyatvamadhikaraṇāntareṇopapādayati - 104. jyotirdarśanāt || 40 || chāndogye - pañcamādhyāye prajāpatividyāyāmāmnāyate - eva samprasādo'smāccharīrātsamutthāya parañjyotirupasampadya iti sa uttamaḥ puruṣa iti | iha jyotiśśabdena prasiddhaṃ sūryādijyotirnārāyaṇaḥ paraśivo veti saṃśayaḥ | nātra jyotiśśabdena paramaśivaḥ pratipādyaḥ tasya tejaḥparatvena mukhyatvāt | jyotiścaraṇāmidhānāt ityatra caraṇahetutvena jyotiśśabdasya svārthaparityāgadarśanāttadvadatra parameśvaraparatvaṃ nopapadyate | kutaḥ kāraṇābhāvāt | na muktiprāptihetutvamapi parameśvarasya sambhavati | akṣayā etā hṛdayasya nāḍyaḥ ityādi nāḍīkhaṇḍe atha yatraitasmāccharīrādutkrāmatyathaitaireva raśmibhirūrdhvamākramate ityādiśrutau prabhākarasyaiva muktiprāpyattvavyapadeśāt | kiṃ ca - nārāyaṇasyāpi samucitam | uttamaḥ puruṣastvanyaḥ paramātmetyudāhṛtaḥ ityādau muktaprāpyasya parañjyotiṣaḥ puruṣottamaśabdavācyatvena nirdeśāt | puruṣottamaśabdasya tatraiva rūḍhatvāt | tasmāttasyaiva puruṣottamaśabdasamānādhikaraṇaparañjyotiśśabdavācyatvaṃ sambhavatīti prāpte ##- atha śivasya brahmaṇaḥ puruṣottamatvapratipādanam brūmaḥ - jyotirdarśanāt | atra parañjyotiśśiva eva kasmāddarśanāt | ya ātmā'pahatapāpmā ityupakramya paramaśivasyaiva pratipādyatvenānuvṛttidarśanāt atra paraṃ jyotiśśabdavācyatvaṃ uttamapuruṣatvaṃ muktaprāpyatvaṃ ca parameśvare na viruddham | apahatapāpmatvādidharmaviśiṣṭaparameśvarasyaivātra anveṣṭavyaḥ iti pratijñānāt | etaṃ tvevaṃ te bhūyo'nuvyākhyāsyāmi ityanusandhānāt aśarīraṃ vā vasantaṃ na priyāpriye spṛśataḥ ityādau aśarīratvena jyotissampatyupadeśāt | kiñcottamapuruṣaviśeṣaṇātparamapuruṣa evātra nirdiśyate | brahmaprakaraṇānna muktaprāpyatvaṃ prabhākarasyopapadyate | atra brahma samaśnute vidvān parātparaṃ puruṣamupaiti divyam ityādāvapunarāvṛttatayā mumukṣūṇāṃ paramaśivaprāptidarśanāt na nārāyaṇasyāpi muktaprāpyatvaṃ sambhavati | jñātvā śivaṃ śāntimatyantameti īśaṃ jñātvā amṛtā bhavanti ityādau muktānāṃ paramaśivaprāptidarśanāt | puruṣottamaśabdo'pi parameśvare sambhavati puruṣebhyaḥ śārīrebhyaḥ paramaḥ utkṛṣṭatvāt | brahmamedhakalpe'pi veṣṭituṃ puruṣottamam iti prāpyasya paramaśivasya brahmaṇaḥ paryāyatvena hasta-kara-pāṇiśabdavat puruṣottamaśabdasya yogadarśanāt | īśānaḥ sarvavidyānāṃ ityādau vedādisarvavidyāniyāmakatvasarvanaprabhūtātmakapuruṣanivāmakatvādi##- jyotiḥ paraśiva eva | parātparataraṃ brahma tatparātparato hariḥ | yatparātparato'dhīśastanme manaśśivasaṃkalpamastu || śivamadvaitaṃ caturthaṃ manyante viśvādhiko rudro maharṣiḥ ityādau puruṣaśabdavācyanārāyaṇādijīvebhyo'dhikatvavyapadeśāt paramaśiva eva puruṣottama iti rāddhāntaḥ | puruṣottamaśabdasya viṣṇvāveva rūḍhiriti cet harivaṃśe kṛṣṇaṃ prati parameśvaravacanam - yāni nāmāni govinda tava loke mahānti vai | tānyeva mama nāmāni nātra kāryā vicāraṇā || iti vākyadarśanātpuruṣottamaśabdavācyatvaṃ tasyaiva siddham | arthāntaratvādivyapadeśādhikaraṇam || 12 || 105. ākāśo'rthāntaratvādivyapadeśāt || 41 || chāndogyasyāṣṭamādhyāye paṭhyate'sya viṣayaḥ | ākāśo ha vai nāma nāmarūpayornirvahitā te yadantarā tadbrahma tadamṛtaṁ sa ātmā itīha nāmarūpanirboddhṛtvenopadiṣṭa ākāśaḥ kiṃ bhūtākāśaḥ ki jīvaḥ uta parameśvaro veti saṃśayaḥ | viyatyākāśaśabdasya rūḍhatvādavakāśapradātṛtvena tasya nāmarūpavibhāgayonyatvasambhavāt | sarvāṇi ha vā imāni bhūtāni ākāśādeva samutpadyante ityādau jagatkāraṇatvasya tatraiva vyapadeśāttadeva yuktam | uta jīvo'pi syāt | anena jīvenātmanānupraviśya nāmarūpe vyākarapāṇi iti vikārajātasya nāmarūpavyākṛtatvānnirvikārasya parameśvarasya tadasambhavāt | tasya nāmarūpavyākaraṇadarśanāt cidākāśarūpatvācca | tasmāttayoreva ākāśaśabdavācyatvamucyata iti cet - brūmaḥ - atrākāśaśabdavācyaḥ śiva eva kasmāt arthāntaratvādivyapadeśāt | arthānāṃ padārthānāṃ antaratvavyapadeśāt nāmarūpātmakasthūlasūkṣmacidacitprapañcāntarātmavyapadeśānnirdeśādi##- draṣṭavyaḥ | parameśvarādbhinnasya bhūtākāśāderātmatvāmṛtatvādidharmāṇāmasambhavāt prakaraṇavirodhācca brahmaliṅgabhūyastvānnetara iti siddham | iti arthāntaratvādiṣyapadeśādhikaraṇam suṣuptyadhikaraṇam || 13 || 106. suṣuptyutkrāntyorbhedena || 42 || vyapadeśādityanuvartate | bṛhadāraṇyake ṣaṣṭhādhyāye dṛśyate'sya viṣayaḥ | yo'yaṃ vijñānamayaḥ prāṇeṣu hṛdyantarjyotiḥ puruṣassamānassannubhau lokāvanusañcarati iti | atra vijñānamayaḥ liṅgaśarīrāvacchinnaśārīraḥ parameśvaro veti saṃśayaḥ | atra jīva evābhidhīyate | upakramopasaṃhārābhyāsaparāmarśādibhirjīvasyaiva pravṛttatvāt | yo'yaṃ vijñānamayaḥ prāṇeṣu iti śārīraprakaraṇāt | sa vā eṣa mahānaja ātmāyaṃ ityupasaṃhāre'pi tadanirākaraṇadarśanāt | madhye'pi eṣo'ntarhṛdaya ākāśaḥ iti hṛdayāntare vyavasthānavyapadeśādatra pūrvāparamadhyaparāmarśeṣu parameśvaraparatvavidhāyakaśabdādarśanādavasthātrayānugatajīvasyaiva vidyamānasvātsa evātra pratipādyata iti cet - ucyateḥ - katama ātmā yo'yaṃ vijñānamayaḥ iti śrutau bhramarakīṭavanmuktajīvaḥ pratipādyate na tu baddhajīvaḥ | kutaḥ suṣuptyavasthāyāṃ utkrāntyavasthāyāṃ ca jīvabrahmabhedasya bhedena dvivāraṃ pratipāditatvādityarthaḥ | suṣuptau tāvadayaṃ puruṣaḥ prājñenātmano saṃpariṣvaktaḥ na bāhyaṃ kiñcana veda nāntaraṃ iti jīvapṛthaktvena prājñaśabdena paramaśivo nirdiśyate | nanvatra jīvaḥ puruṣo bhavati tasya śarīre bāhyābhyantaravijñānavatvasambhavāt śarīrādhipatitvāt upakramopasaṃhārādiṣaḍvidhaliṅgaistaddharmadarśanācca jīva evātra prājñaśabda vācya iti cenna | prājñaśabdenātra paramaśiva eva pratipādyate | ya eṣo'ntarhṛdaya ākāśastasmin śete sarvasya vaśī sarvasyeśānassarvapatiḥ ityādiśrutinirdiṣṭasarvajñatvasarveśvaratvādidharmāṇāmanyatrāsambhavāt | tathotkrāntyavasthāyāṃ śārīra ātmā prājñenātmanānvārūḍha utsarjanyāti śārīrādvyatiriktatayā parameśvara upadiśyate | tatropakrame tāvadyo'yaṃ vijñānamayaḥ prāṇeṣviti śārīradharmāṇāṃ anupadeśāt | kiñca - śārīradharmānanūdya tasya bhramarakīṭavat śivaikabhāvatvaṃ nirdiśyate | tathopasaṃhāre'pi sa vā mahānaja ātmā iti parameśvara evātrājatvādidharmanirdiṣṭaḥ | tato madhye yadata ūrdhvaṃ mokṣāyaiva brūhi iti pade pade praśnaḥ | ananvāgatastena bhavatyasaṅgo hyayaṃ puruṣaḥ iti punaḥ punaḥ prativacanaṃ ca | vākyabhedau'syābhedaparatvaṃ jñāpayati | ananvāgataṃ puṇyenānanvāgataṃ pāpena tīrṇo hi tadā sarvān śokān iti śarīrendriyavilakṣaṇaparameśvarapratipādanaparatvavyapadeśānna śārīraparatvamiti siddham | parameśvarapakṣe hetvantaramāha - 107. patyādi śabdebhyaḥ || 43 || itaśca paramaśiva pratipādanamevaitat | yato'smin sandarbhe parameśvarapratipādakā patyādayaḥ śabdā dṛśyante | sarvasyeśānassarvādhipatiḥ bhūtādhipatireṣa bhūtapālaḥ ityādikaṃ śrūyate | brahmādhipatirbrahmaṇo'dhipatiḥ paśūnāṃ pataye vṛkṣāṇāṃ pataye jagatāṃ pataye ityādiṣu sarvādhipatitvaṃ parameśvarasyaiva prasiddham | evaṃ sarveśvaratvādijātīyakāḥ dharmāḥ na kutrāpi jīvasya dṛṣṭatvādatra paramaśiva eva pratipādyata iti rāddhāntaḥ | iti suṣuptyadhikaraṇam iti śrīmannirābhāravīraśaivayativrajaparivṛḍha##- śrīkarabhāṣye samanvayābhidhānasya prathamādhyāyasya tṛtīyaḥ pādaḥ atha śrīkarabhāṣye prathamādhyāye caturthaḥpādaḥ | ānumānikādhikaraṇam || 1 || śāstrārambhe mumukṣūṇāṃ punārāvṛttirahitaphalasidhyarthaṃ brahmajijñāsāmupadiśya tadbrahmaṇo nirviśeṣatva##- vastusiddhiḥ iti nyāyena vastusidhyarthaṃ jagajjanmādilakṣaṇaṃ śāstrapramāṇakamuktvā parasparaviruddhasvabhāvabhedābhedaśrutīnāmavirodhatayā caturthasūtre brahmaṇi samanvayaṃ pradarśayitvā uktabrahmalakṣaṇasya pradhāne ativyāptimāśaṃkya īkṣaternāśabdaṃ ityārabhya gatisāmānyāt itvantaṃ aśabdatvena pradhānajagatkāraṇatvaṃ prathamapāde vedāntavākyainivāritam | dvitīyatṛtīyapādayoraspaṣṭa-spaṣṭāspaṣṭabrahmaliṅgānāmupāsanadvārā brahmaṇi samanvayamupapādya kvacicchākhāsu pradhānajagatkāraṇatvapratipādakaśabdānāṃ dṛṣṭatvādaśabdatvaṃ kathaṃ tasyopapadyata ityāśaṅkāyāṃ caturthapādohyārabhyate - paramaśivasya sarvopāsyatvapratipādanam 108. ānumānikamapyekeṣāmiti cenna śarīrarūpakavinyastagṛhīterdarśayati ca || 1 || kaṭhabalyāmupadi'syate'sya viṣayaḥ - indriyebhyaḥ parāhyarthāḥ arthebhyaśca paraṃ manaḥ | manasastu parā buddhirbuddherātmā mahānparaḥ | mahataḥ paramavyaktamavyaktātpuruṣaḥ paraḥ | puruṣānnaparaṃ kiñcitsā kāṣṭhā sā parā gatiḥ || iti | iha mahatparatvenopadiśyamānamavyaktaśabdanirdiṣṭaṃ sāṅkhyapradhānamuta śārīro veti sandehaḥ | pūrvāparavāvayasandarbheṇa pradhānamevātra pratijñāyate | sāṅkhyaśāstre mahadavyaktapuruṣaśabdānāṃ tattvatraye prasiddhatvāttepāmevāta pratyabhijñānāt nāśabdatvaṃ tasyopapannam | avyakaprakṛtipradhānamāyādiśabdānāṃ prātyakṣikavede darśanācca | brahmaṇyeva vedāntānāṃ samanvayaḥ iti niyamābhāvāt kāpilasmṛtyādiṣu pradhānasya jagatkāraṇatvasya śruti-smṛti-nyāyasiddhatvāttadevātra pratipādyata iti cet - vakṣyāmaḥ ānumānikamityādinā | ānumānikamityanumānaganyatvātpradhānam | tadapyekeṣāṃ śākhināṃ prasiddham | avyaktaśabdena pradhānaṃ pratipādyā ityaśabdatvamasiddhamiti cenna | śarīrasya pūrvavākye ratharūpakeṇa vinyastasya pratipāditasya atra vākye avyaktaśabdena gṛhītergrahaṇāt | nanvavyaktaśabdasya kathaṃ śarīraparatvamityata āha - darśayaticeti | pūrvoktavākyasandarbhaḥ paryāllocyamānaḥ aucityenāvyaktaśabdena śarīragrahaṇaṃ darśayati | ātmānaṃ rathinaṃ viddhi śarīraṃ rathameva tu | buddhiṃ ca sārathiṃ viddhi manaḥ pragrahameva ca | indriyāṇi hayānāhurviṣayāsteṣu gocarān | ātmendriyamanoyuktaṃ bhoktetyāhurmanīṣiṇaḥ || ityupakramya so'dhvanaḥ pāramāpnoti tadviṣṇoḥ paramaṃ padam iti śrāvayitvā kiṃ tadviṣṇoḥ padamityākāṃkṣāyāṃ indriyebhyaḥ parāḥ ityārabhya sā kāṣṭhā sā parā gatiḥ ityantena prakṛtendriyebhyaḥ parāṃ gatiṃ darśayati | atra pūrvaprakṛtānāmindriyārthamanobuddhīnāmasmin vākye svaśabdairevopādānam | pūrvatrātmā ātmaśabdenopadiṣṭaḥ uttaratra puruṣaśabdena uttaravākye mahacchabdenoktā buddhiḥ pūrvavākye buddhiśabdenaiva gṛhītā | buddhirdvividhā hiraṇyagarbhabuddhirassadādibuddhiśca | yo brahmaṇāṃ vidadhāti pūrvam iti śrutidarśanāt prathamotpannahiraṇyagarbhabuddhirasmadādibuddhīnāṃ parā | tasmādasyāḥ mahatvam | pūrvatra dvayamekīkṛtya nirdiṣṭam | iha pṛthaktavamiti vivekaḥ | pūrvatra śarīrapadamuttaratrāvyaktapadam | tayoḥ pariśeṣādekārthatvamityavagantavyam | tadviṣṇoḥ paramaṃ ityatra pañcabhyartha eva niścīyate | tathā brahmamīttāsu - padaṃ yatparamaṃ viṣṇostadevākhiladehinām | ṛte sāmbaṃ mahādevaṃ kiṃ bhavetparamaṃ padam || iti darśanāt | vedārtho'yaṃ svayaṃ jñātaḥ tatrājñānaṃ pracakṣate | itihāsapurāṇābhyāṃ vedārthamupabṛṃhayet || iti upabṛṃhaṇādipuraskāreṇaiva vedārthavijñānavyapadeśāt netaro'tra pratipādyaḥ | kiñca - eṣa sarveṣu bhūteṣu gūḍhātmā na prakāśate | dṛśyate tvagryayā budhyā sūkṣmayā sūkṣmadarśibhiḥ || iti vākye nārāyaṇātparasya śivasya duravagāhitvamupadiśya tadupalabdhyarthaṃ yoga##- yacchedvāṅmanasi prājñastadyacched jñāna ātmani | jñānamātmani mahati niyacchettadyacchecchānta ātmani || ityetadupadiśyate | vācaṃ manasi saṃyacchet-vāgādibāhyendriyavyāpāraṃ parityajya manomātreṇāvatiṣṭhet | manoveṣayakalpanābhimukhaṃ vikalpadoṣavarjanena jñānaśabdoktāyāṃ buddhau adhyavasāyasvabhāvāyāṃ dhārayet | tāmapi buddhiṃ mahatyātmani bhoktari agryāyāṃ vā buddhau sūkṣmatāpādanena nigacchet | mahāntaṃ cātmānaṃ śānta ātmani parasmin puruṣe śivāparaparyāye parasyāṃ kāṣṭāyāṃ pratiṣṭhāpayet | tasmādupakramopasaṃhāramadhyaparāmarśena sāṅkhyapradhānasya niravakāśatvātparamaśiva eva sarvopāsyatvena vidhīyata iti rāddhāntaḥ | nanu sthūlaśarīrasya vyaktaśabdārhasya kathamavyaktaśabdavācyatvamityāśaṅkāyāmāha - 109. sūkṣmaṃ tu tadarhatvāt || 2 || tu śabdena śaṅkānirāsaḥ | darśayatītyanuṣaṅgaḥ | sthūlaśarīrārambhakaṃ bhūtānāṃ sūkṣmakāraṇaṃ avyaktaśabdena darśayati | kutaḥ tadarhatvādavyaktaśabdārhatvāt | gobhirbhiśritasomam itivat prakṛtiśabdena vikṛtyabhidhānaṃ yuktam | paraśivaparatve hetvantaraṃ darśayati - 110. tadadhīnatvāttadarthavat || 3 || nanu jagatsūkṣmāvasthāyāmeva sāṃkhyaiḥ pradhānatvāṅgīkāreṇa naiṣa doṣa iti cenna | kutaḥ tadadhīnatvāt - īśvarādhīnatvāt | svatantramavyaktaṃ jagatkāraṇam ityetanmataṃ sāṅkhyānām | siddhānte tu īśvarādhiṣṭhitaṃ māyāvidyādiśabdavācyaṃ pradhānaṃ kāraṇamityatyantabhedāt | nanu sūkṣmaprapañcasyānabhivyaktanāmarūpabījasya pāgavasthāyāmavyaktaśabdayogyatvamupapadyeta tadātmā ca dehasyāvayktaśabdayogyatvamavagamyeta tarhi sāṅkhyavāda evopadiśyeta | sūkṣmacidacidātmakasya prapañcasyaiva prāgavasthāprakṛtitvena vidhīyata iti ceducyate | parameśvaraśaktitayā jaḍapradhānasya jagatkāraṇatvaṃ vaktuṃ śakyam | pradhānādhiṣṭhāna parameśvarādeva jagadutpattessambhavādavyaktaśabdavaiyarthyamityāśaṅkyoktamarthavaditi | prayojanavadityarthaḥ | īśvarasya sahakārirūpamavyaktamāvaśyakam | māyāṃ tu prakṛtiṃ vindyānmāyinantu maheśvaram iti māyāyāḥ parameśvarādhīnatvaṃ śrūyate | māyāpratipāditajagajjanmādikāraṇatvaṃ vaśīkṛtamāyikaparameśvarādhīnameva | vāyavyaṃ śvetamālabhena bhūtikāmaḥ ityatatra vidhyuddeśavartināṃ vāyavyādīnāṃ śabdānāṃ vidhinā saṃbandha eva vāyurvai kṣepiṣṭhā devatā vāyumeva svena bhāgadheyenopadhāvati | sa evainaṃ bhūtiṃ gamayati ityeteṣāmarthavādaviśiṣṭānāṃ vākyānāṃ na mukhyaṃ prāmāṇyam | vāyuḥ kṣepiṣṭhā devatā ityādeḥ vāyusvabhāvastutitvenāvāntaravākyasamanvayavat māyājagatkāraṇatvavānavānāṃ stutiparatvam tadadhiṣṭhānaparameśvarabodhakatvamaviruddham | na caivamavyaktaśadbasya avidyāparatve tadvikāratayendriyādīnāmapi tacchabdenopādānasambhavātkathaṃ śarīrasyaiva grahaṇamiti vācyam | teṣāṃ svaśabdairevopapādanāt pariśeṣatastatsiddheḥ | sūtradvayasyāparā vyākhyā | śarīraṃ dvividhaṃ jñeyaṃ sthūlañca | pūrvavākye dvayamapi śarīragrahaṇe na gṛhītam | sūkṣmaṃ yaduttaratra sūkṣmamevāvyaktaśabdenoktaṃ tadarhatvāt | taccāvaśyamabhyupeyam | sakalajīvāśrayamahāsuṣuptyātmakamavyaktaṃ kecidākāśa iti kecinmāyeti kecidakṣaramiti vadanti | etasmin khalvakṣare gārgyākāśa otaśca protaśca | iti śrutāvākāśa iti māyāntu prakatiṃ vindyāt iti mantre māyeti akṣarātparata iti śrutāvakṣara iti nirdiṣṭam | tadeva mahataḥ paramavyaktaṃ ityucyate | tatra sthūlaṃ yadidamupalabhyate | sūkṣmaṃ yaduttaratra vakṣyate - tadantarapratipattau raṃhata saṃmpariṣvakta iti | tadubhayamapi śarīramaviśeṣāt pūrvatra rathatvena varṇitamatra tu sūkṣmamavyaktaśabdena vyācakṣyate | sūkṣmaśarīrasyāvyaktaśabdārhatvāt | tadadhīnatvena ca jīvaniṣṭhabandhamokṣayoḥ jīvātparatvaṃ tasyopadiśyate | tasmādavyaktādhikatvaṃ paramaśivasya nirdiṣṭam | pradhānakṣetrajñapatiḥ eṣāmīśe paśupatiḥ māyīsṛjate viśvametat nānye brahmaṇi veditavye vidyāvidye īśate yastu so'nyaḥ kṣarātmanāvīśate deva ekaḥ ityādau tathā śrūyate | tasmātparameśvara prakaraṇamiti siddham | parameśvarapakṣe hetvantaramāha - 111. jñeyatvāvacanācca || 4 || kiñca sāṃkhyaiḥ prakṛtipuruṣavivekānmokṣamaṅgīkṛtya prakṛtirapi tadarthaṃ jñeyetyuktam | na ca tādṛśaprajñānopayuktaṃ kiñcidatroktaṃ avyaktamātraśabdaśravaṇāt | tasmādapi nā'vyaktaṃ pradhānaṃ prājño hi vadatīti cenna prātyakṣikaprakaraṇāt | nanu jñeyatvāvacanādityasaṅgataṃ avyaktaśabdavācyasyaivottaratra jñeyatvavacanāt | aśabdamasparśamarūpamavyayaṃ tathā rasaṃ nityamagandhavacca yat | anādyanantaṃ mahataḥ paraṃ dhruvaṃ nicāyya taṃ mṛtyumukhātpramucyate || iti | iha tu icchādirahitapradhānaṃ mahatparaṃ kāpilaśāstre nirṇītam | tadeva nicāyvatvena vyapadiśyate | ataḥ pradhānamevāvyaktamiti ceducyate - puruṣānna paraṃ kiñcit iti śrutau sarvādhikyatvenātra parameśvarasyaiva vyapadeśānnicāyyatvaṃ netarasyopadiśyate | parameśvarapakṣe punarhetvantaraṃ darśayati - 112. vadatīti cenna prājño hi prakaraṇāt || 5 || ajāmekāṃ lohitaśuklakṛṣṇāṃ ityādau guṇatrayātmakapradhānasyaupacārikatvena jagatkāraṇatvaśravaṇādatra nicāyyatvena pradhānagevopadiśyata iti cenna | prājño hyatra parameśvaraḥ nicāyyatvena nirṇīyate | kasmāt - prakaraṇāt | prājñasya hi prakaraṇamihopakramopasaṃhārābhyāṃ dṛśyate | iśāno bhūtabhavyasya aṅguṣṭhamātraḥ puruṣo jyotirivādhūmakaḥ aṅguṣṭhamātraḥ puruṣo madhya ātmani tiṣṭhati iti puruṣānna paraṃ kiñcit eṣa sarveṣu bhūteṣu hṛdayāvacchinnasya puruṣasya devatānyatvabhrāntivāraṇāya paramaśivāsādhāraṇeśānaśabdamuddiśya puruṣānna paraṃ kiñcitsā kāṣṭhā sā parā gatiḥ iti tasyaiva sarvādhikatvavyapadeśāt | eṣa sarveṣu bhūteṣu gūḍhātmā na prakāśate iti tasya dṛgādyaviṣayatvātmatvanirdeśāt | yacchedvāṅmanasi prājñaḥ ityañjanādarthastabhavattadvijñānāya yogopadeśāt mṛtyumusvātpramucyate iti tadviduṣāṃ mṛtyumocanaphalaśravaṇāccedaṃ paramaśivaprakaraṇamiti siddham | kāpilaśāstre'pi na kevalapradhānavijñānena nirvāṇavyapadeśaḥ | jaḍājaḍaprakṛtipuruṣavijñānena taddarśanāt | nedaṃ paramātmaprakaraṇamiti cenna iha cetanācetanātmakavijñānādeva mṛtyumukhamocakatanirdeśāt | tamevaṃ viditvā'timṛtyumeti saṃpaśyan brahma paramaṃ yāti iti sarvopaniṣatsu śabdādidharmavattvaṃ prājñasya śivasyaiva vivakṣyate | ato hyatra jñeyatvamavyaktaśabdavācyatvaṃ ca pradhānasya vaktuṃ na śakyamiti siddham | hetvantaramāha - 113. trayāṇāmeva caivamupanyāsaḥ praśnaśca || 6 || ato'pi na pradhānasyāvyaktaśabdavācyatvam | jñeyatvaṃ na bhavati | yatastrayāṇāmagniśārīraparameśvarāṇāmeva kaṭhavallīṣu varadātṛtvaprabhāvādavyaktatvenopanyāsaśca praśnasya tatparatvena gīyate na pradhānāde tatra tāvat sa tvamagniṃ svargyamadhyeṣi mṛtyo prabrūhi taṃ śraddhadhānāpa mahyam ityagniviṣayaḥ praśnaḥ | yo'yaṃ prete vicikitsā manuṣye'stityeke nāyamastīti caike | etadvidyāmanuśiṣṭastvayāham iti jīvaviṣayaḥ | anyatra dharmāt yattatpaśyasi tadvada iti parameśvaraviṣayaḥ | pratyuttaramapi lokādimagniṃ tamuvāca tasmai vā iṣṭakā yāvatirvā yathā vā ityagniviṣayam | hanta ta idaṃ pravakṣyāmi guhyaṃ brahma sanātanam | yathā ca maraṇaṃ prāpya ātmā bhavati gautama || yonimanye prapadyante śarīratvāya dehinaḥ | sthāṇumanye'nusaṃyanti yahā karma yathā śrutam || iti | iti jīvaviṣayam | na jāyate mriyate vā vipaścit ityādau paramātmaviṣayaṃ dṛṣṭam | na hyevaṃ pradhānasya praśnottare dṛśyate | nanvapṛṣṭatvāttasya nopanyāsa iti ceducyate - yoyamātmaviṣaya praśnaḥ ye yaṃ prete vicikitsā manuṣye'stīti kiṃ sa evāyaṃ anyatra dharmāt iti punaranukṛṣyate kiṃ vā tato'nyo'yamapūrvaḥ praśnaḥ utthāpyata iti ātmaviṣayo'yaṃ praśnaḥ | bhūyo'nukṛṣyate iti yadyucyet ātmaparameśvaraviṣayapraśnadvayorabhedasambhavāt | vaiśvānarātmaviṣayapraśnadvayamevātra vaktuṃ śakyam na tu trayāṇāṃ praśnopanyāsāviti tathānyo'yamapūrvaḥ praśna utthāpyata iti vyācakṣeta | ato yathaiva dātṛtvātirekeṇa praśnakalpanāyāmadoṣaḥ tadvat praśnābhāve'pi pradhānopanyāsopapattau adoṣa iti cedbrūmaḥ | vākyārambhaprabhāvādatra varapradānabhedena na kañcit praśnaṃ kalpayāmaḥ | varapradānopakramāt mṛtyunaciketasaṃvādātmakavākyapravṛttiḥ kaṭhavalyāmāsamāpti dṛśyate | mṛtyuḥ kila naciketase pitrā prahitāya trīn varān dadau naciketāḥ kila teṣāṃ prathamena vareṇa pitussaumanasyaṃ bavre dvitīyenāgnividyāṃ tṛtīyenātmavidyāṃ ye yaṃ prete iti | vareṣvayaṃ tṛtīyaḥ ityātmavidyopanyāsādatra | yadi anyatra dharmāt ityapūrvo'yamanyaḥ praśna utthāptyeta tadā varadātṛtvabhedenāpi praśnakalpanopanyāsaḥ asaṃbhāvyaḥ | nanvapūrvo'yaṃ praśnaḥ praṣṭavyavyatirekāditi vaktuṃ śakyam prāgeva tu jīvaviṣayaḥ praśnaḥ varāṇāmeṣa varastṛtīyaḥ iti tatra saṃśayadarśanāt | śārīrasya dharmādigocaratvāt | na anyatra dharmāt ityatra praśnaḥ upayuktaḥ | prājñasya dharmātiriktatvāt anyatra dharmāditi praśnaḥ abhihitaḥ | praśnachāyā ca na samānā dṛśyate pūrvasya bhāvatvābhāvatvaparatvāt uttarasya ca dharmātiriktavastuparatvāt | ataḥ pratyabhijñānābhāvātpaśnabhedo na pūrvasyaivottaratrānukarṣaṇaṃ iti cenna baddhadaśāyāṃ jīvabrahmaṇorbhede'pi muktadaśāyāṃ bhramarakīṭavadekatvopadeśāt na praṣṭavyabhedātpraśnabhedo draṣṭavyaḥ | atrāpi anyatra dharmāt ityasya praśnasya pratyuttaraṃ na jāyate mriyate vā vipaścit ityutpattipralayapratiṣedhena procyamānaṃ jīvaśivayorabhedamupadiśati | tathā - svapnāntaṃ jāgaritāntaṃ cobhau yenānupaśyati | mahāntaṃ vibhumātmānaṃ matvā dhīro na śocati || iti jāgratsvapnaprapañcānubhavavato jīvasyaiva mahattvavibhutvaviśeṣaṇavedanena śokanivṛttiṃ pratipādya brahmānugatasya jīvasya parameśvarānanyabhāva upadiśyate | prājñavijñānāddhi śokavicchedaḥ iti vedāntasiddhāntaḥ | tathottaratra yadeveha tadamutra yadamutratadanviha | mṛtyossa mṛtyumāpnoti ya iha nāneva paśyati iti muktajīvaprājñayo raikyamupadiśyate | tathā śārīraviṣayakabhāvābhāvapraśātparaṃ anyaṃ varaṃ naciketo vṛṇīṣva ityupakramya mṛtyunā taistai kāmaiḥ pralobhyamāno'pi naciketāḥ yadā na cacāla tadainaṃ mṛtyurabhyudayaniḥśreyasaphalavibhāgapradarśanena jñānājñānavibhāgasandarśanena ca vidyā'bhīpsinaṃ naciketasaṃ manye na tvā kāmā bahavo'lolupanta iti praśnamapi tadīyaṃ praśaṃsannidamuvāca - taṃ durdarśaṃ gūḍhamanupraviṣṭaṃ guhāhitaṃ gahvareṣṭaṃ purāṇam | adhyātmayogādhigamena devaṃ matvā dhīro harṣaśokau jahāti || iti atrāpi śārīraparamātmanormuktidaśāyāmabheda iti vyācakṣate | na cāsyāmupaniṣadi pradhānasya praśnottare staḥ iti na pradhānamavyaktam | punarhetvantaramāha - 114. mahadvacca || 7 || yathā mahacchabdasya vede sarvatra buddherātmā mahānparaḥ mahāntaṃ vibhumātmānaṃ matvā vedāhametaṃ puruṣaṃ mahāntaṃ ityādau budhyākhyadvitīyatattvamiti nāṅgīkriyate sāṃkhyaistathā vaidikāvyaktaśabdairnāprakṛtapradhānamaṅgīkriyate | tasmātprakṛtaśarīraparamevāvyaktapadamityaśabdatvaṃ pradhānasyeti siddham | nanu idaṃ tacchira eṣa hyarvāgvilaścamasa ūrdhvabudhna iti vākyaśeṣāt śiraścamasa nirṇaya iha kathamata āha - 116. jyotirupakramāttathāhyadhīyata eke || 9 || yadagnerlohitaṃ rūpaṃ ityādiśruterjyotirupakramāt tejo'bannātmikāvāntaraprakṛtirajāśabdena pratipādyate | eke śākhinaḥ tathā lohitaśuklakṛṣṇatvaṃ tejo'bannānamadhīyate | ajāśabdasya janmarahitavastuvācakatvāt paramaśivavācakatvaṃ yuktam | hi śabdo'vadhāraṇārthaḥ | nanu jyotirvākyopakrame prakṛtiḥ svedajādicaturvidhabhūtagrāmātmikā | iha ajāśabdenavivakṣitā guṇatrayātmikā jagatkāraṇatvena pratipattavyeti cenna na kāpilatraiguṇyātmakaprakṛterjagatkāraṇatvam | yadagnerlohitaṃ rūpaṃ tejasastadrūpaṃ yacchuklaṃ tadapāṃ yatkṛṣṇaṃ tadannasya iti sarvavedāntapratyayanyāyāt śākhāntaraprasiddhalohitādipratyabhijñānāt tejobbannānābhevātra grahaṇam | lohitādiśabdasāmyādrohitādīnāṃ ca śabdānāṃ rūpaviśeṣeṣu rūḍhatvāt bhāktatvācca triguṇaparatvasya | sandendehābhavena ca sandigdhasya nigamananyāyānna pradhānamaṃtravicāryate | asminneva prakaraṇe brahmavādino vadanti kiṃ kāraṇaṃ brahma ityupakramya te dhyānayogānugatā apaśyan devātmaśaktiṃ svaguṇairnigūḍhām iti vākyopakrame paramaśivaśaktermāyāyāḥ jagajjanakatvamavagamyate | vākyaśeṣe'pi māyāntu prakṛtiṃ vindyāt iti yo yoniṃ yonimadhitiṣṭhatyekaḥ iti ca tasyā evāvagamāt na kadācidapi svātantryam | paramaśivakāraṇikeyamajā prakṛtirucyate | saiva maheśvaraśaktiravyākṛtanāmarūpā nāmarupayoḥ prāgavasthānena anena mantreṇāmnāyate | tasyāḥ vikāraviṣaye trividharūpeṇa trividhātmakatvamuktam | kathaṃ punaḥ tejo'vannānā prakṛtiḥ trividharūpeṇa rūpatrayātmikā ajeti vaktuṃ śakyate | tathāpi parameśvarānugṛhītāyā eva taittirīyake'pi svātantryamāmnāyate | aṇoraṇīyānmahato mahīyān ityupakramya saptaprāṇāḥ prabhavanti tasmāt ityādinā jagatkāraṇatvaṃ parameśvarasya prasādhya tajjanyatvena tadātma katvopadeśakāle ajāmekāṃ iti nirdiśati | tataḥ pūrvāparaparyālocanayā tejo'vannātmikāyāḥ kāryaprakṛteḥ kāraṇatvaṃ parameśvarānugraheṇeti vidhīyate | tasmānna svatantrasiddha iti kāpilavādo yuktaḥ | nanu tejo'vannānāṃ utpattiśravaṇādyogarūḍherasambhavātkathamajāśabdena teṣāṃ grahaṇamityata āha - 117. kalpanopadeśācca madhvādivadavirodhaḥ || 10 || ca śabdaścodyanirāse | na ajāśabdānupapattiḥ kutaḥ kalpanopadeśāt | tejo'vannātmikāyā ajātvaṃ kalpyate | yathā loke prasiddhāmajāṃ bhuktabhogāṃ eka ajastyajati | anyastāmanuvartate | evaṃ tyāgabhogayoḥ kāryakāraṇasaṅghātādyupādānabhūtāyāstejo'vannātmikāyāḥ prakṛtessāmyapratipatyartham | madhvādivat yathā asau vā ādityo devā madhu vācaṃ dhenumupāsīta ityādāvādityādermadhvādikalpanā tadvadajātvakalpanāyāmavirodhaḥ | nanvatra svātantryeṇa prakṛteḥ prapañcakāraṇatvamupadiśyata iti cenna - chandāṃsi yajñāḥ ṛtavo vratāni bhūtaṃ bhavyaṃ ca devā vadanti | asmānmāyī sṛjate viśvametat tasmiṃścānyo māyayā sanniruddhaḥ || iti sṛṣṭyupakrame māyāviśiṣṭasya parameśvarasyaiva kāraṇatvopadeśāt | uta jaḍaprakṛtereva parameśvarādbhinnatvaṃ mokṣadaśāyāṃ paramaśive vilīnatvaṃ ca yuktam na tu cicchakteḥ | tathā ca smṛtiḥ - śaktirasya jagatkṛtsnaṃ śaktimāṃstu maheśvaraḥ | śaktistu śaktimadrūpā vyatiriktā hi na kvacit || tādātmyamanayoniṃtyaṃ vahnidāhakaśaktivat | śaktiśaktimatoryasmādabhedassarvadā sthitaḥ || iti | atra parameśvarādapṛthaksiddhatvena parameśvaraniṣṭhakāraṇatvamajāśabdavācyakāraṇaprakṛteriti na virodhaḥ | nanu ajohyeko juṣamāṇo'nuśete ityādau svātantryeṇaikasya jīvasya māyānupraviṣṭatvasya ekasya jīvasya svātantryeṇa māyāmocakatvasya ca vyapadeśānna parameśvarasya bandhamokṣahetutvamastīti cenna | kṣarātmānāvīśate deva ekaḥ | tasyābhidhyānādyojanāttattvabhāvadbhūyaścānte viśvamāyānivṛttiḥ ityaneneṣṭādiliṅgatrayadhāraṇadvārā jīvānāṃ māyāmocakatvavyavasthāpanānnānyatheti siddham | saṃkhyopasaṃgrahādhikaraṇam || 3 || pañcaviṃśatitattvāpekṣaya ṣaṭtriṃśattattvagrahaṇameva yuktam | evaṃ pradhānasya svātantryeṇa jagatkāraṇatvaṃ nirasya pañcaviṃśatitattvāni nirākaroti - 118. na saṅkhyopagrahaṇādapi nānābhāvādatirekācca || 11 || bṛhadāraṇyake ṣaṣṭhādhyāye paṭhyate'sya viṣayaḥ | tadeva jyotiṣāṃ jyotirāyurihopāsrate'mṛtaṃ ityanantaraṃ yasmin pañca pañcajanā ākāśaśca pratiṣṭhitaḥ tameva manye hyātmānaṃ vidvānbrahmāmṛto'mṛtam iti prāṇasya prāṇamuta cakṣuṣaścakṣuruta śrotrasya śrotraṃ manaso yo mano vidustena cikhyurbrahma purāṇamagryam iti | asmin mantre pañca pañca janā ākāśaścayasmin āśritāḥ tamāśrayabhūtamātmānaṃ amṛtaṃ manye | evaṃ brahma vidvān amṛtaṃ syāt ahamamṛto bhavāmi iti | atra pañca pañcajanā iti sāṅkhyasiddhāni - mūlaprakṛtiravikṛtirmahadādyāḥ prakṛtivikṛtayassapta | ṣoḍaśakastu vikāro na prakṛtirna vikṛtiḥ puruṣaḥ || iti saṃgṛhītāni pañcaviṃśati tatvāni kiṃ vā prāṇādayaḥ pañcapadārthāḥ śrutisiddhāḥ iti saṃśaye tattvānīti prāptam | pañcapañcetyanena pañcaviṃśatisaṃkhyākāḥ padārthāṃ ucyante | janaśabdasya tattvopalakṣaṇārthatvāt prāṇādiṣvapyamukhyatvācca na pradhānamaśabdamiti prāpte - brūmaḥ - udāhṛtaśrutau pañcaviṃśatisaṅkhyāśravaṇāt pradhānasya śabdavatvaityapi na sambhavati | kutaḥ nānābhāvāt | nānātvādavāntarasaṅkhyāyā anugamakadharmābhāvena pañcapañcakānāṃ pratipādayitumaśakyatvāt | nānātve'pi kiñcitvasya pañcaviṃśatisaṅkhyāpratipādakatvāṅgīkāre bādhakāntaramāha - atirekācceti | pañcajanāpekṣayā ākāśa-puruṣa-kālādīnāmatiriktatvāt ṣaṭtriṃśatsaṅkhyopapatterna pañcaviṃśati saṅkhyāpratipattirityupadiśyate | tathāhi - pañcajanaśabdasya saviśeṣaṇaukapadyaniścayāttadekadeśasya pañcaśabdasya pañcaśabdenānvayāyogāt na pañcaviṃśatisaṅkhyāpratītiḥ | nanvatra kālāditatvānāmadarśanāt kathaṃ ṣaṭtriṃśattattvasaṅkhyāpratipattiriticet vṛddhajābālopaniṣadi prathamaṃ paśu-pāśa-patipadārthatrayaṃ nirūpya tataśśivasya parabrahmaṇaḥ pañcakṛtyakartṛtvaṃ prasādhya sa punastagaṁ hovāca kāni ṣaṭtriṃśattattvānīti sa tasmā āha śiva-śakti-sadāśiva īśvara##- guṇatrayānnāmarūpakriyāspadāni parasparavibhinnāni dharaṇyādīni viṃśatitattvāni | vṛddhajābālopāniṣadi dṛgvilakṣaṇāṃ śaktiṃ parameśvaro yadā saṃkramate tadā prājñataijasamiśrākhyā āgacchanti iti ṣaṭtriṃśattatvānāmasaṃṅkucitatvena vyapadeśāt | śvetāśvataranārāyaṇādyupaniṣatsu ativispaṣṭatayā taddarśanāt śrutyāgamānusāreṇa dvitīyapādaprathamādhikaraṇe bahudhā prapañcitam | tasmāt ṣaṭtriṃśattatvagrahaṇamevātra yuktam | evaṃ saṅkhyāntarapratītau nirastāyāṃ pañcajanaśabdena kiṃ vivakṣyata ityāha - 119. prāṇādayo vākyaviśeṣāt || 12 || prāṇaścakṣuśśrotrānnamanāṃsi pañcajanaśabdenocyante | kasmādvākyaśeṣāt uttaramantre prāṇasya prāṇamuta cakṣuṣaścakṣuruta | śrotrasya śrotramannasyānnaṃ manaso yo mano viduḥ || iti prāṇādīnāṃ pañcānāmanukramāt pañcajanā ityucyante | tarhi prāṇādīnāṃ kathaṃ janaḥ śabdaprayogaḥ sāṃkhyamate tattvādīnāṃ ca janaśabdaprayogaḥ kathaṃ sambhavati samāne tu prasidhyati krame sannidhānavākyaviśeṣāt prāṇapañcakamevopadiśyate | puruṣavācakatvena prasiddhasyāpi pañcajanaśabdasya prakṛte tatsambandhiprāṇādau lakṣaṇayā vṛttiraviruddhā | mānuṣaśabdaparyāyaḥ puruṣaśabdastu prāṇeṣu parigṛhyate | te vā ete pañca brahmapuruṣāḥ ityatra prāṇo hi pitā prāṇo mātā ityādi ca brāhmaṇam | samāsabalācca samudāyasyarūḍhatvamaviruddham | kathamasati prathamaprayoge rūḍhiḥ śakyāśrayituṃ iti ceducyate - mukhyārthasamakṣe hyamukhyārthaśabdaḥ praviṣṭassamabhivyāhārāttadviṣayo vijñāyate | yathā udbhidā yajeta yūpa. chinatti vediṃ karoti ityādivadatrāpi pañcajanaśabdasya samāsādvyākhyānādavagataḥ saṃjñābhāvaḥ vākyaśeṣasamabhivyāhṛteṣu saṃjñākāṃkṣi prāṇādiṣu vartiṣyate | kaiścit devapitṛgandharvāsurarakṣāṃsi pañcapañcajanāḥ vyākhyātāḥ | anyaiścatvāro varṇāṃ niṣādapañcamāḥ parigṛhītāḥ | kvacicca yatpāñcajanyayā viśā iti prajāparaprayogaḥ pañcajanaśabdasya śrūyate | tatsaṃgrahaṇe'pyatra na bādhaḥ | sūtrakārastu pañcaviṃśatisaṅkyāmatra na parigṛṇhāti | tadvilakṣaṇatvena prāṇādīnāṃ vākyaśeṣe darśanāt mādhyandinānāmannasya prāṇādiṣvāmnāne'pi kāṇvānāṃ prāṇādiṣvannasyānāmnāyāt kathaṃ prāṇādayaḥ pañcajanā isyata āha ##- 120. jyotiṣaikeṣāmasatyanne || 13 || ekeṣāṃ kāṇvānāmasatyanne jyotiṣā pañcatvaṃ pūryate | tadeva jyotiṣāṃ jyotiḥ iti pūrvavākye jyotiṣaḥ prakṛtatvāt kathaṃ punaḥ dvayorapi samānatvena idaṃ jyotiḥ paṭhyamānaṃ sadṛśamantragatapañcasaṅkhyāpūrvakatvena keṣāñcidavagamyeta na keṣāṃciditi | icchābhedādityāha - mādhyandinānāṃ tulyamantrapaṭhitaprāṇādipañcajanaparigrahāt | na mantrāntarapaṭhite jyotiṣyapekṣā bhavati | kāṇvānāṃ tadabhāvādicchā bhavati | icchābhedācca tulye'pi mantre jyotiṣaḥ svīkārāsvīkārau | evaṃ na tāvacchrutiprasiddhiḥ | tasmāt pradhānasyāśabdatvaṃ siddham - evopadeśānnānyasya kāraṇatvam | taittirīyake ākāśādisṛṣṭiḥ chāndogye teja ādiketyevaṃ kāryaparavikalpaḥ jñāyate | kāryaparavikalpena jagaddhetubhūtaṃ brahmāpi sakalopaniṣatsu avigītamadhigamyamānaṃ sadvivakṣitaṃ iti vaktuṃ śakyamiti vijñāyate | kāraṇaviṣayaṃ vigānaṃ parihartuṃ sūtrakāro'tra samādhānamabhāṣata | kāryaparavikalpe satyapyākāśādisṛṣṭeravivakṣitatvāt | na hyatrākāśādisṛṣṭiprapañcaḥ pratipādayiṣitaḥ | tasmānna tadvirodhaḥ | na hi sṛṣṭipratibaddhaḥ kaścit - puruṣārtho dṛśyate śrūyate vā na kalpayitumapi śakyate | pūrvāparamadhyaparāmarśatayā parameśvaraparatvasya darśanāt | annena saumya śuṅgenāpo mūlamanvicchādbhissaumya śuṅgena tejo mūlamanviccha tejasā saumya śuṅgena sanmūlamanviccha iti mṛdādidṛṣṭāntaiśca kāryakāraṇayorabhedaṃ vaktuṃ janmādiviśiṣṭaṃ jagacchrāvyata iti gamyate | parameśvarasya jagatkāraṇatve asadvā idamagra āsīt ityādiṣu virodhamāśaṅkya pariharati - 122. samākarṣāt || 15 || asadvā idamagra ityatra pūrvaprakṛtasya satvasyākarṣaṇānnāsatkāraṇatāparamidam | tathāhi - asanneva sa bhavati ityasadvādaṃ nirākṛtya asti brahmeti cedveda iti sadātmānaṃ nirdhārya so'kāmayata iti tatsakāśātsṛṣṭimupadiśya tatsatyamityācakṣate ityupasaṃhṛtam | tadapyeṣa śloko bhavati iti prakṛtiviṣayaśloka udāhṛtaḥ | tatra na asatśabdena śūnyavādaḥ parigrahītuṃ śakyate prakṛtahānāprakṛtakalpanāprasaṅgāt | satyepyasacchabdasya nāmarūpavyākaraṇābhāvena prāk satopyaupacārikaprayogasambhavādevaṃ sarvatra yathā vyapadiṣṭokterūhyate | taddhīdaṃ tarhyavyākṛtamāsīt tannāmarūpābhyāmevaṃ vyākriyata ityatrāpi sa eṣa iha praviṣṭa ānakhāgrebhyaḥ ityadhyakṣasya prapañcapraviṣṭatvena samākarṣāt | niradhyakṣasya vyākaraṇābhyupalabdhau tu tataḥ paraṃ prakaraṇānuṣaṅgiṇā sa ityanena sarvanāmnā kaḥ prapañcānuṣaṅge saṃgṛhyeta cidrūpasya parameśvarasyānupraveśaḥ śrūyate | dehapraviṣṭasya cidrūpatvavyapadeśāt | paśyaṃścakṣuḥ śṛṇvan śrotraṃ manvāno manaḥ iti | kiñca paridṛśyamānamidaṃ sakartṛkaṃ vijñāyate | evaṃ prathamasṛṣṭāvapīti gamyate na hi dṛṣṭe'nupapannaṃ nāma iti nyāyāt | anena jīvenātmanānupraviśya nāmarūpe vyākarapāṇi tatsṛṣṭvā tadevānuprāviśat itvādiṣvapi sādhipatitvamupadiśyate | vyākriyata ityatra karmakartari lakāraḥ sthite paramātmani vyākaraṇasauṣṭavamapekṣya draṣṭavyaḥ | kedāraḥ svayameva lūyate itivat satyapi pṛthakkartari na virudhyate | yadvā karmaṇyevāyaṃ lakāraḥ gamyate grāmaḥ ityādivaddraṣṭavyaḥ | evaṃ parameśvarasya sarvakāraṇatve na kaścidvirodhaḥ | nāpi sṛṣṭivirodhātkāraṇe paraśivabrahmaṇi virodhaḥ | bālākyadhikaraṇam || 5 || atha śuddhādvaitamatanirākaraṇam evaṃ pradhānajagatkāraṇavādisāṅkhyamataṃ nirasya nirviśeṣabrahmasānnidhyena pradhānasya jagatkāraṇatvavyavasthāpakaṃ sarvadā jīvabrahmābhedapradhānaśuddhādvaitamataṃ nirākaroti - 123. jagadvācitvāt || 16 || brahma te bravāṇi ityupakramya yo vai bālāka eteṣāṃ puruṣāṇāṃ kartā yasya vai tatkarma sa vai veditavyaḥ iti kauṣītakī brāhmaṇe bālākājātaśatrusaṃvāde dṛśyate | atra veditavyaḥ prāṇaḥ jīvaḥ parameśvaro veti sandehaḥ | atra prāṇa evābhidhīyate | kasmāt yasya vai tatkarma iti darśanāt | karmaṇaścalanātmakasya prāṇāśrayatvāt | vākyaśeṣe ca athāsmin prāṇa evaikadhā bhavati iti prāṇaśabdaśravaṇāt | prāṇasya hi mukhyaprāṇe prāṇavāyau rūḍhatvāt | ye caite purastādbālākinā āditye puruṣaścandramasi puruṣaḥ ityevamādayo jīvā nirūpitāḥ | teṣāmapi prāṇo'styadhiṣṭhātā prāṇāvasthāviśeṣatvāt | ādityādidevatātmanāṃ katama eko deva iti prāṇa iti sa brahma sa āditya ityācakṣate iti śrutyantarasiddheḥ | uta śārīro vā nirṇīyate | yasya caitatkarmeti dharmādharmalakṣaṇakarmopadeśasambhavāt pūrvaṃ prakṛtānāmādityaḥ puruṣaḥ ityādīnāṃ bhoktṛjīvasya kartṛtvasambhavenaiteṣāṃ puruṣāṇāṃ karteti nirdeśopapatteḥ jīvaliṅgamapyatra dṛśyate | tadyathā śreṣṭhī svairbhuṅkte yathaite śreṣṭhinaṃ bhuñjate evamevaiṣa prajñātmā tairātmabhirbhuṅkte evamevaita ātmāna etamātmānaṃ bhuñjanti iti | veditavyapuruṣonmukhaṃ bālākiṃ pratyajātaśatruṇā suptapuruṣamāmantraṇena sambodhya tato'nutthitaṃ pāṇidhātenotthitaṃ pradarśya prāṇādivyatiriktajīvasya pratipādanāt nirākṛtasarvakarmabandhaparameśvare tadasambhavāt parameśvaraviṣayakaliṅgānāmatrādarśanācca prāṇajīvayoreka evātra nirṇetavya iti ceducyate | atra parameśvara eva jīvādhiṣṭhātṛtvena veditavyaḥ | brahma te bravāṇi iti parabrahmapratipādanamupakramya ādityādiṣu puruṣopanyāse bālākinā kṛte mṛṣā vai khalu mā saṃvadiṣṭhāḥ ityādinā tannirākṛte svayamajātaśatrureteṣāṃ puruṣāṇāṃ kartā yasya caitatkarmetyuktavān | tatraitassamukhyabrahmaparatvaṃ yuktimat puruṣakartṛtvaṃ ca svātantryeṇeśvarasyaivopapannam | īśānassarvavidyānāṃ eṣāmīśe paśupatiḥ paśūnāṃ ityādiṣvapi sarvaniyantṛtvasya parabrahmāṇi śiva eva vyavasthāpanāt | na ca tatra karmaśabdānupapattiḥ jagadvācitvāt karmaśabdasya kriyata iti karmeti jagatkṛtvoktyaiva puruṣakartṛtvasyāpi prāptau bālākinā veditavyatvenopadiṣṭānāṃ puruṣāṇāmabrahmatvajñāpanārthaṃ brāhmaṇaparivrājakanyāyena puruṣāṇāmapi pṛthaṅnirdeśaḥ | nanu viśrāntisthitajīvasya cetanatvāt svātantryeṇa sarvakartṛtvamupadiśyata iti cenna | gārgyeṇa brahmatvenoktapuruṣāṇāṃ brahmātiriktatvadyotanāya gobalīvardhanyāyena pṛthak vyapadeśānnetaraḥ | punarāśaṅkya pariharati - 124. jīvamukhyaprāṇaliṅgānneti cettadvyākhyātam || 17 || yathaite śreṣṭhinaṃ bhuñjanti iti athāsmin prāṇa evaikadhā bhavati iti vākyaśeṣe paricchinnajīvamukhyaprāṇaliṅgasyaivātra dyotanānna sarvavyāpakabrahmopāsanamātraparamiti cettadvyākhyātam | pūrvatra prāṇādhikaraṇe pratardanavidyāyāṃ iṣṭādiliṅgatrayopāsanaṃ vyākhyā tam | tadvadihāpi upakramopasaṃhāramadhyaparāmarśatayā veditavyam | brahma te bravāṇi ityupakrame parabrahmopakramadarśanāt | yasya vai tatkarma iti madhye ca sarvajagatkartṛtvasya tasminneva nirdeśāt | sarvānyāpmano'pahṛtya sarveṣāṃ bhūtānāṃ śraiṣṭhyaṃ svārājyamādhipatyaṃ paryeti ya evaṃ veda ityupasaṃhāre niratiśayaphalaśravaṇācca nānyaparatvaṃ yuktam | prāṇabandhanaṃ hi saumya manaḥ ityatra prāṇaśabdasya brahmaparatvamupadiśyate | tasmādatra tadabhedena liṅgatrayopāsanaṃ draṣṭavyam | na caivaṃ pratardanavicāraṇena gatārthatā | karmaśabdasya jagadvācitvasya tatrāpratipādanādanyaparatvamastītyāśaṅkāyāḥ sambhavāt punarhetvantaramāha - 125. anyārthaṃ tu jaiminiḥ praśnavyākhyānābhyāmapi caivameke || 18 || jaiminyācāryo jīvaparāmarśamasmin prakaraṇe anyārtha brahmapratipatyarthaṃ manyate | kasmāt praśnaprativacanābhyām praśnastāvatsuptapratibodhanena prāṇādiprabhinnaśārīre buddhe punaśśārīrādbhinnaviṣayaḥ śrūyate | kvaiṣa etadbālāke puruṣo'śayiṣṭa kva vā vai etadabhūtkuta etadagāt iti | praśnaprativacanamapi | yadā supto na kañcana svapnaṃ paśyatyathāsmin prāṇa evaikadhā bhavati | satā saumya sada sampanno bhavati etasmādātmanaḥ sarve prāṇā yathāyatanaṃ pratiṣṭhante iti ca jīvasya suptau śivaprāptirbrahmaṇaḥ prāṇādikaṃ jagajjāyata iti jagatkāraṇatvaṃ ca śrūyate | tasmāt parameśvaravijñānena jīvasya tadātmakatvamupadiśyate | api caivameke vājasaneyino bālākyajātaśatrusaṃvāde hyasandigdhatayā vijñānamayaṃ jīvaṃ tadbhinnaṃ parameśvaraṃ cāmananti | ya eṣa vijñānamayaḥ puruṣaḥ kveṣa tadābhūtkuta etadagāt iti praśne ya eṣo'ntarhṛdaya ākāśastasmin śete ityuttare ca ākāśaśabdo brahmaṇi prasiddhaḥ sarvavedāntapratyayatvācca | atrāpi sa eva niścayaḥ | ataḥ parameśvarasyaiva veditavyatvam | vākyānvayādhikaraṇam || 6 || paramatanirākaraṇapūrvakasvasiddhānasthirīkaraṇam jīvabrahmaṇoḥ maitreyībrāhmaṇe svasvaśabdaikaparatvena vidhānātkathaṃ sāmānādhikaraṇyamityāśaṅkyāha - 126. vākyānvayāt || 19 || bṛhadāraṇyake maitreyībrāhmaṇe dṛśyate'sya viṣayaḥ sa hovāca na vā're patyuḥ kāmāya patiḥ priyo bhavatyātmanastu kāmāya patiḥ priyo bhavati ityārabhya na vā're sarvasya kāmāya sarva. priyaṃ bhavatyātmanastu kāmāya sarvaṃ priyaṃ bhavatyātmā vā're draṣṭavyaḥ śrotavyo mantavyo nididhyāsitavyo maitreyyātmano vā're darśanena śravaṇena matyā vijñānenedaṃ sarvaṃ viditam iti | atra kiṃ draṣṭavyatvādinā nirdiṣṭo'yaṃ jīvaḥ parameśvaro veti sandihyate | vijñānātmā jīva evātra vyavahriyate | kutaḥ upakramasāmarthyāt patijāyāputrapaśuvittādiprapañcasyātmārthatvena priyatvavyapadeśāt | kiñca - tatraiva na vā're patyuḥ ityādinā bhoktṛjīvopakramāt madhye'pi idaṃ mahadbhūtamanantamapāraṃ vijñānaghara evaitebhyo bhūtebhyassamutthāya tānyevānuvinaśyati na pretya saṃjñāsti iti svabhūtebhyaḥ samutthānasya śārīre upadeśāt tasyaiva draṣṭavyatvaṃ nirdiśati | tathā vijñātāramare kena vijānīyāt iti kartṛpratipādakavākyenopasaṃhārāt śārīra evopadiṣṭa | tasmādupakrame vittasādhyena karmaṇā kimamṛtatvamastīti maitreyīpraśnadarśanādetatprakaraṇaṃ netarasyopadiśyata iti prāpte - abhidhīyate - atra draṣṭavyatvena upadiśyamānaḥ puruṣaḥ parameśvara eva | kutaḥ - vākyānvayāt | vākyasya tu upakramopasaṃhāramadhyaparāmarśatayā parabrahmaṇi śiva eva samanvadyāt | amṛtatvasya tu nāśāsti vittena iti vittasādhyena karmaṇā mokṣaṃ pratyāśā nāstīti yājñavalkayādupaśrutyā maitreyī mokṣasādhanaṃ pṛcchati | yenāhaṃ nāmṛtāsyāṃ kimahaṃ tena kuryām | yadeva bhagavānveda tadeva me brūhi iti praśnānantaraṃ ātmajñānamupadiśyate ātmā vā're draṣṭavyaḥ ityādinā | na hi jīvajñānānmokṣa iti kaścidabhyupaiti | ato draṣṭavyaḥ parameśvarastathā ātmano vā're darśanena iti yadātmaśravaṇāt jñānātsarvajñānaṃ pratijñātaṃ bhavati | upakrame vittasādhyena karmaṇā kimamṛtatvamastīti maitreyīpraśnadarśanāt etāvadare khalvamṛtatvaṃ ityupasaṃhāradarśanācca | ataḥ ātmani khalvare dṛṣṭe śrute mate vijñāte idaṃ sarvaṃ vijñāyate atra tattvena vijānīyādityavasāne kṛcchravākyamapi parameśvaraṃ gamayati | ataḥ amṛtatvasya sādhanamātmamātropadeśaḥ paramātmaviṣaya eva na jīva viṣayaḥ | atha saṃyuktabhedamatanirūpaṇam na vā're patyuḥ ityādinā jīvopakramadarśanāt kathaṃ vātmajñānena sarvavijñānapratipādakavākyasya brahmaviṣayatvaṃ jñā'jñau dvāvajau iti śārīrasyājanyatvapratipādanāt brahmajanyatvaṃ na sambhavati | tasmādbrahmajñānena jīvajñānamanupapannamityāśaṃṅkyāha - 127. pratijñāsiddherliṅgamāśmarathyaḥ || 20 || ātmani vijñāte sarvamidaṃ vijñātaṃ bhavati idaṃ sarvaṃ yadayamātmā iti iti caikavijñānena sarvavijñānapratijñāyāstiddheḥ liṅgaṃ sūcakraṃ jīvaparamātmanoratyantavilakṣaṇatvādekavijñānena sarvavijñānavākyaṃ na virudhyate | yato vā imāni bhūtāni jāyante ityādau bhūtapañcakavatteṣāṃ jīvānāmapi brahmajanyatvāvagamāt kāryakāraṇayoḥ parasparabhedāṅgīkārācca tayorabhedo na sambhavati | tasmāddadhikṣīravadekavijñānena sarvavijñānapratijñāvākyamupapannam | atastayorbhedāṃśapratipatyarthaṃ jīvopakramaṇamiti āśmarathyo manyate | uta yasyātmā śarīram ityādinā sarvavijñānapratijñāsiddhissambhavati | loke kṛśo'haṃ śveto'haṃ ityādyanubhūtau parasparavailakṣye'pi dharbhaikatvadarśanādaṅgāṅgivatsaṃyuktāsaṃyuktabhedadyotanārthaṃ vā jīvopakramaṇamiti saḥ bhedavādī manyate | athādvaitavādimatanirūpaṇam evaṃ ghaṭapaṭavajjīvabrahmaṇorasaṃyuktabhedavādimataṃ aṅgāṅgivatsaṃyuktabhedamataṃ copadiśya śuddhā dvaitamatamāha - 128. utkramiṣyata evaṃ bhāvādityauḍulobhiḥ || 21 || utkramiṣyataḥ svāvidyopādhiṃ tyajato jīvasya ghaṭākāśe mahākāśavadbrahmābhinnatvātsarvadā brahmābhinnatayā jīvopakramaṇaṃ tasmādbrahmajñānena sarvavijñānamuamannamiti auḍulomyācāryo manyate | athavā rajvāropitasarpabhrāntinivṛttau rajjumātrapariśeṣavat svātmāropitajīvabhrāntinivṛtyanantaraṃ svātmā pariśiṣyata ityauḍulomirmanyate | tattvamasyādiśrutiśateṣu jīvabrahmaṇorekatvopadeśābdimbapratibimbabhāvavadghaṭākāśamahākāśavada##- jīvatvasyāroitatvādadhiṣṭhānavyatirekeṇādhyāsādarśanāñca | vastutastu bhrāntinirmuktatayā brahmaiva siddhamityabhedabudhyā jīvopakramaṇamityadvaitānusāriṇaḥ kecinmanyante | sarvaśrutyabhipretavedāntasiddhāntasammataviśeṣādvaitarāddhāntaḥ tasmādevaṃ śrutyekadeśaprāmāṇyamatadvayasupapādya sarvaśrutyabhipretamukhyavedāntasiddhāntamataṃ darśayati - 129. avasthiteriti kāśākṛtsnaḥ || 22 || idameva sūtrakāramatam | dvāsuparṇā ityādibhedaśrutīnāṃ tattvamasyādyabhedaśrutīnāṃ cāvirodhatayā bhedābhedamate avasthiteravasthānāt jīvabrahmaṇorbhedābhedapradarśanārthamatra jīvopakramaṇamiti sarvaśrutitātparyavedī mukhyasiddhāntī kāśakṛtsno manyate | tasmātsarvaśruti siddhatṛtīyamataṃ pāramārthikamiti veditavyam | eṣa samprasādo'smāccharīrātsamutthāya paraṃ jyotirupasampadya svena rūpeṇābhiniṣpadyate yathā nadyaḥ dhyātvā munirgacchati bhūtayoniṃ śraddhābhaktidhyānayogādavehi brahmavidāpnoti camasādhikaraṇam || 2 || nanvatra pradhānasya jagatkāraṇatvopadeśāt prakṛtaprakaraṇarahitasya tasya trividhatvānugatatvādatrāpi prastāvo'stītyāśaṅkya nirākaroti - 115. camasavadaviśeṣāt || 7 || bhūyo'pi kāpilavādī prakṛteraśabdatvaṃ na sambhavatītyāha | kutaḥ mantravarṇāt | ajāmekāṃ lohitaśuklakṛṣṇāṃ ityatra kimajāśabdena pradhānamupadiśyate uta tejo'vannātmikā chāndogyasiddhā avāntaraprakṛtirathavā cicchaktirveti sandihyate | iha na jāyata ityajā sāṃkhyasiddhaprakṛtireva sattvarajastamoguṇātmakatvena lohitaśuklakṛṣṇā ca bhavati | etadguṇasāmyāvasthā prakṛtirevātropadiśyate | nanvajāśabdasya chāge mukhyatvāttatparatvaṃ kiṃ na syāditi cenna vidyāprakaraṇāt | vahvīṃ prajāṃ janayantīṃ ityādibahuprajājanakatvasya lohitaśuklakṛṣṇavartātmakatvasya ca tasyā asambhavāt | uta ajo hyeko juṣamāṇo'nuśete jahātyenāṃ bhuktabhogāmajo'nyaḥ | ityatra baddhajīvasya jananamaraṇapravāhasaṃsārabhogaviśiṣṭatvena sukhaduḥkhānubhūtimatvasya tadatiriktasya muktajīvasya kṛtabhogavivekena māyāpāśanivṛtteśca darśanāt jīvātiriktavyapadeśādajā pradhānamevātropapadyate | tasmānnāśabdaṃ pradhānam | ataḥ pradhāna jagatkāraṇatvasya śrutisiddhatvena kāpilaṃ vaidikamiti prāpte - brūmaḥ - na pradhānasāpekṣatvena pratipattirasti kasmāt aviśeṣāt | na jāyata ityajā ityanyatrāpi yojayituṃ śakyam | lohitatvādirūpasyānyatrāpyarthe samavetatvāt yena kenacit kalpanena sarveṣvapyajātvādisaṃgrahaṇopapatteḥ kāpilavāda evātropadiśyata iti viśeṣāvadhāraṇahetvabhāvācca | camasavat yathā hi arvāgvilaścamasa ūrdhvabudhnaḥ ityasmin mantre ayaṃ camasa iti jñātuṃ na śakyate | yathākathaṃcidarvāgbilatvāderanyatrāpi sambhavāt | evamajāmantre'pi na pradhānanirṇayaḥ | tasmādaśabdaṃ pradhānam | kāraṇatvādhikaraṇam || 4 || atha paramaśivasya pañcamahābhūtakāraṇatvanirūpaṇam ātmana ākāśa iti śrutau ākāśamātrasya brahmajanyatvapratipādanādbrahmaṇaḥ pañcamahābhūtakāraṇatvamanupapannamityāśaṃkyāha - 121. kāraṇatvena cākāśādiṣu tathā vyapadiṣṭokteḥ || 14 || pādatrayeṇa pratipāditasya paraśivabrahmasamanvayasyākṣeṣasamādhānārthamidamārabhate | nanu uktasamanvayo na sambhavati | vedānteṣu parasparavirodhena prāmāṇyasyaiva dustaratvāt | tathā hi ātmana ākāśaḥ sambhūtaḥ iti taittirīye | tattejo'sṛjata iti | chāndogye | sa imān lokānasṛjata | ambhomarīcīrmaramāpo etasmājjāyate prāṇaḥ iti muṇḍake | evaṃ parasparavirodhaḥ | kāraṇasvarūpe'pi sadeva saumyedamagra āsīt iti | ātmā vā idameka evāgra āsīt ityaitareye | tasmānna yuktassamanvayaḥ iti prāpte - brūmaḥ - kāryaviṣayaṃ vigānamakramādi prayuktaṃ na viyadaśruteḥ ityādinā kramadvārakaṃ parihariṣyati sūtrakāraḥ | atra tu na kāraṇe tāvadvigānamastītyucyate | ca śabdastu samānārthakaḥ śaṅkānirāsaṃ vakti | ākāśādiṣu parameśvarakāryatve virodho nāsti kasmāt yathāvyapadiṣṭokteḥ | ākāśādiṣu yathābhūta īśvaraḥ ekasmin vedānte sarvajñaḥ sarveśvaraḥ kāraṇatvena vyapadiṣṭaḥ tathābhūtasyaiva śākhāntare'pyukterna vigānamityuṣadiśyate | bahusyāṃ iti cetanasya paramātmanaḥ sarvavikārakāraṇatvamabhāṇi | tadidaṃ sarvamasṛjata yadidaṃ kiñca iti viśvakāraṇatvena sṛṣṭeḥ pūrvaṃ sraṣṭāramupadiśati | yadā tamaḥ - śiva eva kevalaḥ iti śivaśabdavācyaṃ vastu kāraṇatvena jagatpūrvabhāvi brahmetyācakṣyate | yallakṣaṇaṃ brahma hetutvena vijñātam tallakṣaṇamva brahma upaniṣadantare'pi śrūyate | ekamevādvitīyaṃ ātmā vā idameka eva ityādyupaniṣatsu sarvakāraṇatvasya parameśvara param brahma veda brahmaiva bhavati ityādiṣu saṃsāradaśāyāṃ jīvabrahmaṇorbhedaḥ mokṣadaśāyāmabhedaśca pratipādyate | nanu bhedābhedayostamaḥprakāśavatparasparaviruddhasvabhāvatvāttayorekaḥ pakṣaḥ siddhāntatvena nirṇetavyaḥ iti cenna śrutyekadeśaprāmāṇye mānābhāvāt | ekapakṣasvīkāre parasparaśrutyaprāmāṇyaprasaṅgācca | suptiprabodhavattamassattvavadvahnisalilavattamaḥprakāśavadvirodho na vibhāvyaḥ | bhedābhedayoḥ parasparavirodhāṅgīkārastu vastuvirodhādvā kāraṇābhāvādvā ayuktatvādvā abhāvādvā amānādvā aphalādvā amatādvā aviśeṣādvā śrutyekatvābhāvādvā nādyaḥ - yatparaṃ brahma sarvātmā viśvasyāyatanaṃ mahat ityādau dvaitādvaitātmakaprapañcabrahmaṇorādhārādheyatvam tameva bhāntamanubhāti sarvam ityādau bhāsyabhāsakatvam | samastasākṣiṃ tamasaḥ parastāt ityādau sākṣyasākṣitvam tatsṛṣṭvā tadevānuprāviśat ityādau jagatkāraṇatvaṃ tadanupraviṣṭatvaṃ ca dṛṣṭam uta jīve jñānājñānānubhavavatvam prakṛtau guṇatrayātmakatvam vikṛtau lokatrayāvasthātrayātmakatvam kāṇāde prapañcasya nityā'nityatvam pṛthivīvāyvoranuṣṇāśītatvam maheśvarasyārdhanārīśvaratvam lakṣaṇāyāṃ jahadajahattvam sāṃkhyādvaitamateṣu sākṣirūpasya saguṇanirguṇātmakatvam mānuṣe puṇyapāpobhayaviśiṣṭatvam khadyotasya prakāśāprakāśatvaṃ ityeteṣāṃ darśanāt | na dvitīyaḥ - yadā tamaḥ ityādiṣu sṛṣṭeḥ prāgapi svaprakāśasya parameśvarasya tamaḥprakṛtiviśiṣṭatvam yato vā imāni ityādau advaitasya śivasya dvaitajagajjanmādihetutvam | parāsya śaktirvividhaiva ityādinā dharmadharmiṇoriva maṇiprakāśayoriva svābhāvikaśaktivaiśiṣṭyaṃ tadabhāve sṛṣṭyabhāvaḥ sūcyate | gaganāravindaśaśaśṛṅgavanmāyāprapañcayormithyātvāṅgīkāre mama mātā vandhyā itivat pratyakṣavirodho durnivāraḥ | uta dvāsuparṇā ityādau jīvabrahmaṇorbhedavyapadeśāt tattvamasyādiśrutiśateṣu abhedavyapadeśācca bhedābhedasvīkāro yuktaḥ | ekapakṣasvīkāre śrutisaṅkocāpattiḥ | na tṛtīyaḥ - eṣo'ṇurātmā cetasā veditavyaḥ eṣo'ṇujīvo hṛdaye sanniviṣṭaḥ vālāgraśatabhāgasya śatadhā kalpitasya ca | jīvo bhāgaḥ ākāśavatsarvagato niraṃśaḥ mahāntaṃ vibhumātmānaṃ matvā dhīro na śocati antaḥpūrṇo vahiḥpūrṇaḥ pūrṇakumbha ivāmbhasi | antaḥśūnyo bahiśśūnyaḥ śūnyakumbha ivāmbare || tadādimadhyāntavihīnamekaṃ vibhuṃ vidānandamarūpamadbhutaṃ ityādau jīvabrahmaṇościdekatthavyapadeśe'pi aṇutvavibhutvātmakaparasparaviruddhaparimāṇa##- sarpatvenaikatve'pi hrasvatvadīrghatvātmakaparasparaviruddhaparimāṇavatvam yathā sūryaprabhāyā prabhāśrayasūryamaṇḍalasya ca tejastvāt tejastvenaikatve'pi vyāpakatvaparicchinnatvātmakaparasparaviruddhadharmavatvaṃ evaṃ saṅkucitavistṛtapaṭādidṛṣṭāntānurodhenāpi bhedābhedasya siddhatvāt | na caturthaḥ - vācārambhaṇaṃ vikāro nāmadheyaṃ mṛttiketyeva satyam sarvaṃ khalvidaṃ brahma tajjalāniti śānta upāsīta tadananyatvamārambhaṇaśabdādibhyaḥ iti śrutisūtreṣvanyonyavilakṣaṇabrahmaprapañcayoḥ kāryakāraṇayoḥ mṛttikādidṛṣṭāntena bhedābhedavyapadeśāt tathā atharvaśirasi nānyaḥ kaścinmatto vyatiriktaḥ ityārabhya jyotirityahamekassarve cāhameva māṃ yo veda sa sarvānveda iti prathamakhaṇḍe yo vai rudraḥ sa bhagavān yaśca brahmā yaśca viṣṇuḥ ityupakramya brahmaviṣṇukālarudrādikāryajātasya prapañcasya kāraṇaśivādabhinnatvaṃ dvitīyakhaṇḍe nirṇītam | sa brahmā sa śivaḥ sa harissendraḥ sa eva viṣṇuḥ sa prāṇassakālo'gniḥ sa eva sarvaṃ yadbhūtaṃ yacca bhavyam ṛtaṃ satyaṃ iti kaivalyataittirīyādau ca kāryaprapañcasya kāraṇaparaśivābhinnatvavyapadeśāt | na pañcamaḥ - brahma veda brahmaiva bhavati ityādau brahmaṇaḥ pṛthagbhūtasya jīvasya tadupāsanadvārā tadātmakatvadarśanādbhedābhedayoḥ prāmāṇyamaviruddham | na ṣaṣṭhaḥ - māyāntu prakṛtiṃ vindyānmāyinantu maheśvaram etasmājjāyate prāṇo manassarvendriyāṇi ca vidyāvidye īśate yastu yo'nyaḥ ityādiṣu dvaitādvaitātmakaprapañcaparamātmanorniyānyaniyāmakatvasyāvirodhatayā darśanāt | na saptamaḥ - dhyānanirmathanābhyāsāt pāśaṃ dahati paṇḍitaḥ satyena labhyastapasā hyeṣa ātmā samyagjñānena brahmacaryeṇa nityam ityādiṣu dhyānadhāraṇādidvaitakarmānuṣṭhānadvārā paramādvaitaparamaśivatvaprāptiphaladarśanāt | nanu dvaitakarmaṇāmadvaitabrahmaprāptihetutve kimanena nigamāntaśāstravicāraprayāseneti cenna phalābhilāṣārahitakarmaṇāṃ duritakṣayadvārā sthūlārundhatīnyāyena brahmaprāptihetutvāt | tathā ca smṛtiḥ - yasyaite'ṣṭācatvāriṃśatsaṃskārā ityārabhya sa brahmaṇassāyujyaṃ sālokyaṃ gacchati ityanteta garbhādhānādikarmaṇāṃ pāpakṣayadvārā brahmaprāpakatvopadeśāt | ata ārādhanarūpakarmaṇāṃ ārādhyarūpaparameśvarasya ca prāpyaprāpakatve avirodhaḥ | na ca sarva ete puṇyalokā bhavanti | iti śrutyuktāśramaphalavirodhaḥ | sakāmānuṣṭhitakarmaṇāṃ phalasvātantrye'pi niṣkāmānuṣṭhitakarmaṇāmāṇavādimalatrayanirmuktaparamapruṣārthopapatteḥ | no cetkarmānuṣṭhānābhāve cittaśudhyabhāvaḥ | tadabhāve jñānānutpattiḥ | tadabhāve'nirmokṣaprasaṅgaḥ | tasmātpūrvoktameva vidvadramaṇīyam | natvaṣṭamaḥ - sāṅgavedavedāntavimukhakutarkakarkaśavādavāraṇāya sarvajñaśikhāmaṇinā bhagavatā vyāsena caturthādhyāyacaturthapāde abhāvaṃ vādariḥ bhāvaṃ jaiminiḥ iti sūtradvayena dvaitādvaitātmakamatadvayaṃ śrutyekadeśaprāmāṇyātparamatattvena pradarśya dvādaśāhavadubhayavidhaṃ bādarāyaṇo'taḥ ityanena sarvaśāstrārthasārabhūtasvābhipretasya bhedābhedamatatvena vyapadeśāt | na ca navamaḥ - dvaitamate nadīsamudravatpunarāvṛttirahitabrahmaikatvaprāptyasaṃbhavāt | advaitamate saguṇabrahmatvamīśvaratvaṃ ca rajjusarpavatkalpitamiti siddhāntena bhaktiśāstrāṇāṃ vidhiniṣedhavyavasthāpakavedaśāstrāṇāṃ purāṇāgamādīnāṃ ca dattajalāñjalitvaprasaṅgātpūrvoktamatadvayaṃ na vidheyam | anīśayā śocati muhyamānaḥ brahmavit brahmaiva bhavati ityādau māyābaddhatvena jīvasya duḥkhabhoktṛtvaṃ paramaśivajñānena tasya tadātmakatvaṃ ca nirṇīyate | tathā kaivalye - umāsahāyaṃ ityārabhya tamasaḥ parastāt ityantena saguṇeśvarabhaktidhyānopāsanadvārā nirguṇasākṣibrahmaprāptyupadeśātsarvamatāpekṣayā asmin mate bhaktikriyājñānātmakakāṇḍatrayasamagrasadbhāvena saritsāgaravatsāyujyanirdeśādubhayaśrutyanugamācca bhedābhedayoravirodhaḥ | na cādvaitamate'pi bhaktikriyājñānādayo dṛśyanta iti vācyam | asati kalpite avidyeśvare kṛtrimasālagrāma iva bhaktiśraddhāviśvāsāḥ kasya vā bhaveyuḥ rajvāropitasarpavatkalpiteśvaraḥ sarvakarmārādhitatvena kathaṃ vā sarvābhīṣṭaphalapradātā bhavet nāpi daśamaḥ - yathā vrīhiprokṣaṇaṃ darśapūrṇamāsotpattyapūrvakāraṇatvena svarge samuccīyate tathā dhyānadhāraṇādisarvakarmāṇi muktiprayojakatvena saviśeṣādvaitabrahmaṇi samuccīyante | tasmādāghāradarśapūrṇabhāsavadaṅgāṅgitvena pañcaprayājavadekāṅgiprayuktānekāṅgatvena godohanādivadadhikārāntaraprayuktyupajīvitvena ṣaḍyāgavatphalaikyena vā sarvathānirbādhakatvena bhedābhedasamanvayaḥ siddhaḥ | dvāsuparṇā iti mantre vidyā'vidyāvacchinnaśivajīvayoḥ sāhacaryaśravaṇāt śuddhā'dvaitamatasthānāmavirodhitayā advaitabrahmaṇi dvaitaprapañcasvīkārādbhedābhedayorna caikatra virodhaḥ | na cobhayaparatve virodhaḥ | samidho yajatīti vākyānāṃ pañcaprayājatadanuṣṭhānayoḥ vidhāyakatvāt karaṇatayā svatantravidhyantararahitasya sautrāmaṇibṛhaspatisavāderagnicayanavājapeyādyaṅgatvena tadubhayabalādubhayasiddhivat ātmā vāre draṣṭavyaḥ ityādau vedāntānāṃ brahmapramāpakatvabrahmajñānavidhāyakatvayorubhayorapi sambhavācca | athāto brahmajijñāsā ityādipratyadhikaraṇaṃ pūrvākṣasiddhāntavadbhedā'bhedobhayadyotanāt | kiñca - dvādaśāhayajñadṛṣṭāntena tadubhayaṃ vidheyamiti svamataṃ pradarśya sandhyavadupapatteḥ ityatra sandhikāladṛṣṭāntena tadubhayasiddhāntasthāpanādbhedābhedapradhānakāśakṛtsnamatameva mukhyasiddhānta iti ghaṇṭāghoṣaḥ | ya ātmani tiṣṭan ityādau vijñānātmani paramātmāvasthānavyapadeśājjīvabrahmaṇorbhedassiddha iti madhyavākyapramāṇamādāya āśmarathyaḥ tattvamasyādyabhedaśrutivirodhaṃ sādṛśyena vārayati | auḍulomistu nehanānāstikiñcana ityādi vākyapramāṇamādādaya rajjusarpavadadvaitabrahmaṇyavirodhatayā dvaitaprapañcabhānamupadiśati | kāśakṛtsnastu sarvavedāntapūrvāparamadhyaparāmarśavicārabudhyā ṣaḍvidhatātparyaliṅgaiḥ bhedābhedameva manute | etadeva mukhyavedāntimatamiti veditavyam | prakṛtyadhikaraṇam || 7 || jagadbrahmaṇoḥ bhedābhedatvapratipādanam evaṃ jīvabrahmaṇoraviruddhatayā bhedābhedaṃ pratipādya jagadbrahmaṇorbhedābhedamāha - 130. prakṛtiśca pratijñādṛṣṭāntānuparodhāt || 23 || tasmādvā etasmādātmana ākāśassambhūtaḥ dyāvāpṛthivī janayandeva ekaḥ brahmaviṣṇurudrendrāste samprasūyante sa īkṣata bahu syāṃ ityādivākyānyasya viṣayaḥ | janmādyasya yataḥ iti sūtre jagatkāraṇatvaṃ brahmaṇo lakṣaṇamityuktaṃ tatra vicāryate | yadyapi - janmādisūtrānantarametasya pratipādanaṃ yuktam tathāpi ṣaḍvidhatātparyaliṅgabodhakairvedāntairnimittatvamātrasādhakānumitevirodhotteḥ suvacatvāt samanvayāvasāne likhitamidamadhikaraṇamiti bodhyam | na ca janmādhikaraṇasya vaiyyarthyam | atra brahmaṇaḥ kulālādibannimittatvamevopadiśyate | sa īkṣāñcakre ityādāvīkṣaṇapūrvakajagatkartṛtvadarśanāt mṛtpiṇḍakulālāderanyonyavailakṣaṇyadyotanāt parameśvarasyopādānakāraṇatve mṛdādivadvikāritvaprasaṅgācca na caikasvobhayakāraṇatvaṃ sambhavati | ghaṭapaṭādinirmā.e kulālakuvindādīnāṃ tatpariṇāmitvādarśanāt loke kāryānātmakahetumūlā ca kriyāphalasiddhiḥ pratibhāti | jagatkāraṇasya mṛdādivatparisaṃkrameṇa īśvaratvabhaṅga niṣprayojanatvaṃ ca | ataḥ parameśvarasya nimittakāraṇatvaṃ vijñāyate | uta - niṣkalaṃ niṣkriyaṃ śāntaṃ niravadyaṃ nirañjanaṃ ityādau nirguṇasya parabrahmaṇaḥ kāryakāraṇatvaniṣedhāt rajjusarpavatsvasvarūpāparityāgapūrvakaparasvarūpabhāvātmakavivartakāraṇatvaṃ vā bhāvyate nocetkāraṇasya paraśivabrahmaṇaḥ kāryātmakajaganniṣṭhasāvayavatvamapariśuddhatvamacetanatvaṃ ca sambhavet | tasmādekavijñānena sarvavijñānapratijñāyāḥ gauṇatvam | jagatkāraṇatvavidhāyakaśrutīnāṃ nimittamātratvaṃ vivartakāraṇatvaṃ vābhyupagantavyamiti prāpte'bhidhīyate - atra paraśivasya jagadubhayakāraṇatvamevābhihitam | yathorṇanābhiḥ ityādiśrutiśateṣvabhinnanimittopādānakāraṇatvasya dṛṣṭāntamukhena darśanāt | kevalanimittatvāṅgīkāre kāraṇavyavasthāpanaṃ jagadadhiṣṭhānatvaṃ ca nopadiśyeta | prakṛtiśca brahma cakārānnimittasvamapi sūcitam | kutaḥ pratijñādṛṣṭāntānuparodhāt abhinnanimittopādānakāraṇatvenaiva pratijñādṛṣṭāntaśrutisamanvayāt | pratijñādṛṣṭāntayoranuparodho'virodhaḥ sāmañjasyaṃ tasmādityarthaḥ | uta tamādeśamaprākṣyo yenāśrutaṃ śrutaṃ bhavatyamataṃ matamavijñātaṃ vijñātaṃ iti pratijñā | atra caikavijñānena sarvavijñānamupadiśyate | taccopādānatva eva sambhavati | upādānopādeyayoravyatirekāt upādānātmakajñānena sarvajñānasambhavāt nimittopādānayorbhede sati rathagopuraprāsādādivadekavijñānena sarvavijñānavirodhāt | dṛṣṭāntastu - yathā saumyaikena mṛtpiṇḍena sarvaṃ mṛṇmayaṃ vijñātaṃ syādvācārambhaṇaṃ vikāro nāmadheyaṃ mṛttiketyeva satyam ityupādānaviṣaya eva dṛśyate yathaikena lohamaṇinā sarvaṃ lohamayaṃ vijñātaṃ syāt ekena nakhanikṛntanena sarvaṃ kārṣṇāyasaṃ vijñātaṃ syāditi tathaivānyatrāpi kasminnu bhagavo vijñāte sarvamidaṃ vijñātaṃ bhavati iti pratijñā | yathā pṛthivyāmoṣadhayassambhavanti iti dṛṣṭāntaḥ | ātmani svalvare dṛṣṭe śrute mate vijñāte idaṃ sarvaṃ viditam iti pratijñāya sa yathā dundubherhanyamānasya na bāhyān śabdān śaknuyādgrahaṇāya dundubhestu grahaṇena dundubhyāghātasya vā iti dṛṣṭāntaḥ | śaktiviśeṣaviśiṣṭaśivādvaitapadanirdeśaḥ kiñca - yato vā imāni bhūtāni jāyante ityādiśrutyanugatajanmādhikaraṇe śaktiviśeṣaviśiṣṭaśivādvaitaṃ sūtrakāreṇa sūcitam nirviśeṣasya brahmaṇaḥ kāryakāraṇatvāsambhavāt | vivartopādānakāraṇatvaṃ tadvidhāyakaprātyakṣikaśrutyadarśanāt pratijñādṛṣṭāntaśrutivirodhācca mumukṣubhirna parigrāhyam | yato vā imāni ityatra parameśvaraśaktereva jagadupādānakāraṇatvaṃ parameśvarasya nimittatvaṃ ca sūcitam tathāpi mṛtpiṇḍakulālayoriva na pṛthaktvam | parā'sya śaktirvividhaiva śrūyate iti śrutau parameśvaraniṣṭhamāyāśaktervahnau dāhaśaktivatsvābhāvikatvanirdeśāt | tasmātsarvadā na nirviśeṣaṃ brahmeti niścitam | brahmaṇaḥ - nirviśeṣatva-saviśeṣatvanirūpaṇam nirviśeṣatva-kevalanimittatve nirākaroti - 131. abhidhyopadeśācca || 24 || paraśive brahmaṇi kartṛtvasyopādānatvasya ca nirdeśāt so'kāmayata iti kāmanayā brahmaṇi kartṛtvena nimittatvam bahusyāṃ ityanenopādānatvaṃ ca gamyae | tasmāt brahmaṇaḥ nirviśeṣatvaṃ nimittamātratvaṃ ca na sambhavati | atha paramaśivasya ubhayakāraṇatvapratipādanam 132. sākṣāccobhayāmnāyāt || 25 || nanu viśvādhiko rudro maharṣiḥ hiraṇyagarbhaṃ paśyata jāyamānaṃ iti śrutau parameśvaraḥ svecchayā jagatsṛṣṭikartāraṃ hiraṇyagarbhaṃ sṛṣṭvā kṛpayā paśyatīti śravaṇātkathaṃ tasya viśvopādānatvamupapadyate ! māyāntu prakṛtiṃ vindyāt ityādau pradhānasyopādānatvamāmnāyate tasmādvirāḍajāyata | virājo adhipuruṣaḥ || ityādau prakṛtitvaṃ dṛśyate | prakṛtivācakatvena viśvopādānatvaṃ pradhānasyaivetyāśaṅkya nirākaroti - sākṣātprātyakṣikavedānteṣu śivasya brahmaṇaḥ jagadubhayakāṇatvamāmnāyate | sarvāṇi ha vā imāni bhūtānyākāśādeva samutpadyante ākāśaṃ pratyastaṃ yanti iti prabhavapralayahetutvena nimittopādānakāraṇatvaṃ tasya prasiddham | śrutyantare'pi īśānaḥ sarvavidyānāṃ ityādau nimittatvam | sarvo vai rudraḥ ityādinā prakṛtitvātprapañcasvarūpatvena upādānatvaṃ ca smaryate | tathā śatarudrīye namo hiraṇyabāhave ityārabhya kuluñcānāṃ pataye ityantena jagadīśvaratvam | tataḥ namaḥ parṇyāya ca parṇaśadyāya ca ityantena viśvātmakatvaṃ ca vyapadiśyate | śrutyantare ca - brahmavanaṃ brahma sa vṛkṣa āsīt brahmādhyatiṣṭhadbhuvanāni dhārayan ityubhayapratītiḥ | atharvaśirasi ahamekaḥ prathamamāsaṃ ityārabhya prathamadvitīyakhaṇḍayossarvajagadātmakatvasya viśvādhipatitvasya ca pratyakṣeṇobhayānmānāt jagadubhayakāraṇatvaṃ parameśvarasya siddham | punarhetvantaramāha - 133. ātmakṛteḥ pariṇāmāt || 26 || itaśca nimittopādānatve brahmaṇaḥ | ātmanaḥ sambandhinī kṛtirātmakṛtiḥ kartṛtvasādhāraṇyenātmakṛterdarśanāt tadātmānaṃ svayamakuruta ityātmaśabdavācyasya parameśvarasya svayamiti kartṛtvaṃ ātmānamiti karmatvaṃ ceti karmatvenopādānasiddhiḥ | nanu pūrvasiddhasya śivasyātmanaḥ kathaṃ kṛtikarmatvamityāśaṅkyāha - pariṇāmāt niratiśayānandasvabhāvasya nirlepasyānantakalyāṇaguṇākarasya nimittakāraṇabhūtasya maheśvarasya prakṛtitvena viśvātmakatvaṃ na virudhyate cetanācetanātmakaprapañcākāreṇa pariṇādimāt | nanu dadhikṣīravatsvasvarūpaparityāgapūrvakarūpāntaraprāptireva pariṇāmaḥ | nityaśuddhasya maheśvarasya pariṇāmitvena svarūpanāśitvaṃ vikāraguṇaprasaṅgaśca syāditi cenna nimittabhūtasyopādānatve'pi na vikārādisparśaḥ parameśvaramāyāśakteḥ jagadrūpeṇa pariṇāmittaiva parameśvarasya nimittakāranatvasya ca pratipādanāt māyāṃ tu prakṛtiṃ vindyāt ityādau svābhinnamāyāyāḥ niyamyatvasya parameśvarasya niyāmakatvasya ca śravaṇāt viśvobhayakāraṇatvaṃ nānyasyeti siddham | punarhetvantaramāha - 134. yoniśca hi gīyate || 27 || ito'pi parameśvara eva prakṛtiḥ | hi yasmādyoniriti paṭhyate yadbhūtayoniṃ paripaśyanti dhīrāḥ kartāramīśaṃ puruṣaṃ brahmayoniṃ dhyātvā munirgacchati bhūtayonim ityādau prakṛtiparyāyayoniśabdena parameśvaro'bhidhīyate | tasmādupādānatvaṃ nimittatvaṃ ca parameśvarasyaiva siddham | yoniśabdasya prakṛtiparyāyatvaṃ loke dṛśyate | pṛthivī yoniroṣadhivanaspatīnāṃ iti | strīyonerapyastyevāvayavadvāreṇa garbhaṃ pratyupādānatvam anyatra yoniśabdena sthityadhikaraṇamapi dṛśyate | yoniṣṭa inda niṣade akāri iti | vākyaśeṣādatra prakṛtiparyāyatvam jñāyate tathāpi yathorṇanāmissṛjate gṛhṇate ca ityādāvupādānakāraṇatvaṃ śivasyaiva dṛśyate | tasmādavirodhaḥ | sarvavyākhyānādhikaraṇam || 8 || atha bhedābhedapradhānaviśeṣādvaitamatasya paramaśive samanvayaḥ 135. etena sarve vyākhyātā vyākhyātāḥ || 28 || chāndogye ṣaṣṭhe śvetaketuṃ pratyuddhālakavākyamasya viṣayaḥ | nyagrodhaphalaṃ āhareti idaṃ bhagava iti mindhīti bhinnaṃ bhagava iti kimatra paśyasīti aṇvya ivemādhānā bhagava iti āsāmaṅgaikāṃ bhindhīti bhinnā bhagava iti kimatra paśyasīti na kiñcana bhagava iti | etasyaiva somyaiṣo'ṇimno mahānnyagrodhastiṣṭhati iti karmabrahmabodhakavedavedāntānāṃ ṣaḍvidhatātparyaliṅgaiḥ ṣaṭsthalaparaśivapratipādakatvamuta śārīrapratipādakatvaṃ vā paramāṇuvādaparatvaṃ veti saṃndihyate | viśvādhiko draru ityādau parameśvarasyaiva viśvādhikatvopadeśāttasya viśvānugatavedānta pramāṇaviṣayatvaṃ na sambhavati | pūrvokta karmaprakaraṇapaṭhitaśatarudrīyādīnāṃ jīvaviṣayatvameva yuktam parameśvaraparatve prakaraṇaprayojanavirodhāt | smṛtyāgamādīnāṃ tu nānādevatāviṣayatvācca | uta - īkṣaternā śabdam ityādinā pradhānavādasya nirākṛtatve'pi punaḥchāndogye sūkṣmatattve sthūlajagadantarbhāvapratipādakavacanadarśanādaṇusvabhāvāsatkāryavādo yuktaḥ | nyagrodhaphalamata āhara ityārabhya nyagrodhastiṣṭhati ityantena viśvaprāgavasthādṛṣṭāntaḥ śrūyate | tatra dṛṣṭānte na kiñcana ityaṇuśabdaśravaṇācchūnyasvabhāvāṇuvādo dārṣṭāntikatvena pratibhāti | tasmātsarvathā vedāntānāṃ brahmaparatvaṃ na sambhavatīti prāpte - brūmaḥ - nānādevatāparatve'pi vedāntānāṃ mukhyavṛtyā lakṣaṇāyā atadvyāvṛtyā ca paraśivabrahmapramāpakatvaṃ bhavati | taṃ tvaupaniṣadaṃ puruṣaṃ pṛcchāmi sarve vedā yatpadamāmananti nāvedavinmanute taṃ bṛhantaṃ ityādiśrutiśateṣu gatisāmānyanyāyena sarvavedāntānāṃ brahmapratipādakatvavyavasthāpanāt | karmaprakaraṇapaṭhitatve'pi puruṣasūktaśatarudrīyādīnāṃ nānyaparatvam | liṅgena prakaraṇabādho na vāryata iti nyāyena liṅgena prakaraṇabādho yukta eva | paśūnāṃ pataye vṛkṣāṇāṃ pataye jagatāṃ pataye tamevaṃ vidvānamṛta iha bhavati nānyaḥ panthā vidyate'yanāya ityādibrahmaliṅgabhūyastvāt nānyaviṣayatvamatra | kiñca - vedavedāntasmṛtipurāṇetihāsādiṣu yatra yatra jagatkāraṇatvādidharmāḥ pratipādyante tatra tatra ṣaṭsthalaparaśivabrahmaparatvameveti rāddhāttaḥ | kiñca - śrutismṛtyāgamapurāṇādīnāmapi nānādevatāparatve'pi ṣaḍvidhatātparyali"gānusāreṇa paramaśive samanvayātsarvaṃ samañjasameva | etenetyātmavijñānena svasvarūpābhivyaktyā sarvavijñānena sarvaṃ viditaṃ syāditi sarvavijñānapratijñāviodhenaiva paramāṇvādipakṣāḥ nirastatayā vyākhyātāḥ | paramāṇvādeḥ kāraṇatve cātmavijñāne'pi na sarvaṃ viditaṃ syādanupādānatvāt | tasmāt na kiñcana ityanena nāmarūpānabhivyaktipratipādakena na virodhaḥ | sūkṣmatvāccāṇutvaṃ brahmaṇyupacaritam | tasmādvedānteṣu brahmaiva jagatkāraṇaṃ pratīyate | vyākhyātā vyākhyātā iti padadvayena adhyāya parisamāptiḥ sūcitā | etena saviśeṣasya brahmaṇaḥ prapañcābhinnanimittopādānakāraṇatvavyavasthāpanena nyāyavaiśeṣikapāñcarātrādiśrutyekadeśaprāmāṇyavādabhedāssarve ekataramithyātvavādasarvamithyātvavādapradhānābhedavādāśca vyākhyātā vyākhyātā nirākṛtā ityarthaḥ | pratijñādṛṣṭāntalakṣaṇadṛṣṭānta##- samanvayaḥ | tasmāttadeva vaidikaṃ nānyaditi siddham | ityaṣṭamaṃ sarvavyākhyānādhikaraṇam iti śrīmannirābhāravīraśaivayativrajaparivṛḍha##- śrīkarabhāṣye samanvayābhidhānasya prathamādhyāyasya caturthaḥ pādaḥ prathamādhyāyassamāptaḥ atha śrīpatipaṇḍitabhagavatpādācāryaviracite brahmamīmāṃsāsūtra - śrīkarabhāṣye dvitīyādhyāyasya prathamaḥ pādaḥ smṛtyanavakāśādhikaraṇam || 1 || sāṃkhyasmatinirākaraṇam prathamādhyāye svābhāvikasarvaśaktatva-sarvajñatva-sarvakāraṇatva##- sarvavedāntāvirodhitvena prasādhya vedāntaviruddhasmṛtitarkādinirākaraṇapūrvakaṃ jagajjanmādikāraṇatvaṃ tasyaiva darśayituṃ dvitīyādhyāyaṃ ārabhate | aśabdatayā jagajjanmādihetutvamīkṣatyadhikaraṇe pradhānasya nirākṛtamapi tajjagatkāraṇatve smṛtipramāṇamastītyāśaṃṅkyāha - smṛtyanavakāśadoṣaprasaṅga iti cennānyatsmṛtyanavakāśadoṣaprasaṃgāt || 1 || pradhānasya jagatkāraṇatvānaṅgīkāreṇa smṛtyanavakāśadoṣaprasaṅgaḥ - sāṃkhyādismṛtīnāmaprāmāṇyadoṣaprasaṅga iti cenna | śivasya brahmaṇaḥ jagatkāraṇatvānaṅgīkāre anyasmṛtīnāṃ manvādīnāṃ aprāmāṇyadoṣaprasaṅgāt | na ca vinigamakābhāvaḥ | vedamūlakamanvādismṛtīnāṃ prabalatvāt prāmāṇyam | vedaviruddhasāṅkhyādīnāṃ durbalatvāt aprāmāṇyamityarthaḥ | etadadhyāyasya prathamapāde smṛtitarkādivirodho nirākriyate | dvitīye tanmatānāṃ duṣṭatvaṃ pratipādyate | tṛtīye pṛthivyādikāra'tve śrutivirodhaḥ caturthe jīvaliṅgaśarīrabodhakaśrutivirodhaśca nirākriyate | ṛṣiṃ prasūtaṃ kapilaṃ yastamagre jñānairbibharti jāyamānaṃ ca paśyeta iti vākye kapilasya jñānātiśayitvena sarvotkṛṣṭatvadarśanāt | yadvai kiñca manuravadat tadbheṣajam iti śrutāvauṣadhavanmanuvākyasya mukhyavidheyatvanirdeśācca tayoḥ parasparavirodhadyotanāt | sāṅkhyādīnāṃ vā manvādīnāṃ vā prādhānyam upaniṣadvākyānāṃ sāṅkhyādismṛtyanusaraṇaṃ manvādismṛtyanusaraṇaṃ vā iti sandihyate | jagatkāraṇatvaparavedāntavākyāni pradhānasyaivopannāni - vedārtho yaḥ svayaṃ jñātaḥ tatrājñānaṃ bhavedapi | smṛtyāgamapurāṇaiśca vedārthaṃ grāhayedbudhaḥ || iti niyamāt | śrutismṛtipurāṇeṣvabhyudayaphalajanakadar"aspūrṇamāsa-soma##- paramāptakapilamaharṣikṛtaniśrayesaphalasādhanabhūtasāṃkhyasmṛtyanapekṣata##- maharṣipraṇītapradhānakāraṇatvaparasāṅkhyasmṛtīnāmeva prādhānyamiti prāpte ##- brūmaḥ - ṛṣiṃ prasūtaṃ kapilaṃ iti śrutau kapilasya jñānādhikatvena paramāptatvavyapadeśāt tatsmṛtyanurodhena vedāntārthabodho nyāyya iti yattadayuktam | tadviṣṇorekamuttamam ityādiṣu viṣṇorapi sarvātiśāyityasaṅkīrtanāttatpraṇītabuddhapāñcarātrāgamānusāreṇa vedāntārthaniścayasya prasaṃgāt | kiñca - śrutismṛtipurāṇeṣvapratihatajñānaniṣṭhatvena bṛhaspatessarvādhikatvakathanāttatpraṇītalokāyatasmṛtyanusāreṇa śrutyarthaniścayaprasaktiḥ syāt | kiñca - nānyatsmṛtyanavakāśadoṣaprasaṅgāt | āsīdidaṃ tamobhūtamaprajñātamalakṣaṇam | apratarkyamavijñeyaṃ prasuptamiva sarvataḥ || tataḥ svayaṃbhūrbhagavānavyakto vyañjayannidam | mahābhūtādivṛttaujāḥ prādurāsīttamonudaḥ || yo'sāvatīndriyagrāhyassūkṣmo'vyaktassanātanaḥ | sarvabhūtamayo'cintyassa eva svayamudbabhau || so'bhidhyāya śarīrātsvātsisṛkṣurvividhāḥ prajāḥ | apa eva sasarjādau tāsu vīryamavāsṛjat || ityantena tamorūpamāyāśaktyā kālarudrasya brahmādisarvakāraṇatvamupanyastam | yadā tamastanna divā na rātrirna sannacāsacchiva eva kevalaḥ | tadakṣaraṃ tatsaviturvareṇyaṃ prajñā ca tasmātprasṛtā purāṇī || māyāntu prakṛtiṃ vindyāt māyinantu maheśvaram | tasyāvayavabhūtotthaṃ vyāptaṃ sarvamidaṃ jagat || yo brahmāṇaṃ vidadhāti pūrvaṃ yo vai vedāṃśca prahiṇoti tasmai taṁhi devamātmabuddhiprakāśaṃ mumukṣurvai śaraṇamahaṃ prapadye | hiraṇyagarbhaṃ paśyati jāyamānaṃ sa no devaḥ śubhayā smṛtyā saṃyunaktu | viśvaṃ bhūtaṃ bhuvanaṃ citraṃ bahudhā jātaṃ jāyamānaṃ ca yat | sarvo hyeṣa rudraḥ ityādipratyakṣaśrutisiddhaparaśivakāraṇatvadarśanānnānumeyavedamūlakasāṅkhyasm ṛteḥ prāmāṇyam | kiñca - sarve vedā yatpadamāmananti dhyāyīteśānaṃ pradhyāyitavyam sarvamidaṃ brahma viṣṇurudrendrāste samprasūyante sarvāṇi cendriyāṇi na kāraṇaṃ kāraṇānāṃ dhyātā dhyātā kāraṇantu dhyeyaḥ | sarvaiśvaryasampannassarveśvaraśśambhurākāśamadhye śiva eko dhyeyaśśivaṅkaraḥ sarvamanyatparityajya ityādi śrutiṣu | koṭijanmārjitaiḥ puṇyaiḥ śive bhaktiḥ prajāyate | iṣṭāpūrtāni karmāṇi yenācarati mānavaḥ || śivārpaṇadhiyā kāmān parityajya yathāvidhi | anugrahāttena śambhorjāyate sudṛḍho naraḥ || tato bhītāḥ palāyante vighnaṃ hitvā sureśvarāḥ | jāyate tena śuśrūṣācarite candramaulinaḥ || śṛṇvato jāyate jñānaṃ jñānādeva vimucyate | bahunātra kimuktena yasya bhaktiśśive dṛḍhā || mahāpāpopapāpaudhairapi grasto vimucyate | ityādiśivagītādibahussmṛtiṣvapi paramapuruṣasya śivasyārādhyatvaṃ śrautasmārtanityanaimittikādisarveṣāṃ karmaṇāṃ tadārādhanabhūtatvaṃ ca pradarśitam | api ca pradhānakṣetrajñapatirguṇeśaḥ kṣaraṃ pradhānamamṛtākṣaraṃ haraḥ tasyābhidhyānādyojanāttattvabhāvādbhūyaścānte viśvamāyānivṛttiḥ ityādiśrutiṣu tasmādavyaktamutpannaṃ triguṇaṃ dvijasattama iti smṛtiṣvapi pradhānaniyāmakatvaṃ ca tasyaiva smaryate | śrutismṛtivirodhe tu śrutireva balīyasī | smṛtismṛtyorvirodhe tu vedānusaraṇaṃ varam || ityādimīmāṃsānyāyadarśanāt smṛtyanusārimanvādismṛtīnāmeva prādhānyamiti nirdiṣṭam | guṇatrayātmakasya jaḍasya pradhānasya cetanajīvāvirbhāvahetutvāyoge'pi tatsānnidhyavaśātkāpilasmṛtiprasiddhamahadahaṃkārādīnāṃ kāraṇatvamupapannamityāśaṅkya nirākaroti - itareṣāñcānupalabdheḥ || 2 || itareṣāmacetanamahadahaṃkārādīnāṃ cānupalabdheḥ ātmana ākāśassambhūtaḥ etasmājjāyate prāṇaḥ akṣarātsambhavatīha viśvam ityādiśrutismṛtyāgameṣvapi mahadahaṅkārakāraṇatvasya paramaśiva eva darśanādghaṭādivadacetanasya pradhānasya mahadādikāraṇatvaṃ sarvathā na sambhavati | yadvai kiñca manuravadattadbheṣajam iti śrutiprasiddhānāṃ manvādīnāṃ jagadbheṣajabhūtasvavākyānāmeva vedāntopayogitvaṃ yuktam | yogapratyuktyadhikaraṇam || 2 || yogasmṛtinirākaraṇam svataḥ pradhānasya jagadupādānatvā'sambhave'pi īśvaraniyogena sambhavatītyāśaṅkya tadvidhāyakayogamataṃ nirākareti - etena yogaḥpratyuktaḥ || 3 || sāṅkhyayogayoḥ svātantryāsvātantryabhede'pi hiraṇyagarbhasmṛtāvapi pradhānopādānaprādhānyanirdeśāt | etena sāṃkhyasmṛtinirākaraṇenaiva yogasmṛtirapi pratyuktaḥ tiraskṛtaḥ iti sūtrāvayavārthaḥ | sarvo vai rudraḥ sarvaṃ khalvidaṃ brahma aitadātmyamidaṃ sarvaṃ ekasmin bhagavo vijñāte sarvamidaṃ vijñātaṃ bhavati ityādiṣu jagadātmakatvaṃ brahmaṇo nirdiṣṭam | tadupādānatvāyoge tadātmakatvāyogāt hiraṇyagarbhaḥ samavartatāgre ityādiṣu hiraṇyagarbhasya sarvātiśayatvasmaraṇāt trirunnataṃ prāpya samaṃ śarīraṃ ityādinā śvetāśvatarādiśrutiśateṣu abhyudayaniḥśreyasaphalasādhanatvena yogavidyāyāḥ prapañcitatvāt yogasmṛtyanusāreṇa pradhānasya prapañcopādānatvaṃ uta brahmaṇa iti saṃśayaḥ | mṛtkulālavatpradhānasyopādānatvamīśvarasya nimittatvaṃ yuktam | parameśvarasya jagadupādānatve mṛdādivadvikāritvavināśitvādinānādoṣabhūyastvaṃ durnivāram | nanu - abhyudayaniḥśreyasaphalahetutvena smṛtipurāṇeṣu yogabhūyastvadarśanāt | śrutyarthaprakāśakakāmikādiśaivāgameṣvapi prākṛtavaikṛtātmaka mantra##- kavāṭamudghāṭya mokṣadvāraṃ vicchedayet - maruto madhyasañcāre manaḥ sthairyaṃ prajāyate | sarvacintāṃ parityajya sāvadhānena cetasā || nirvikalpaprasannātmā prāṇāyāmaṃ samabhyaset || marunnirodhābhyasanaṃ manīṣiṇā ityādyupaniṣatsu yogaścittavṛttinirodhaḥ ityādismṛtiṣu | yatsākhyaiḥ prāpyate sthānaṃ tadyogairapi gamyate | sāṃkhyayogau pṛthagbālāḥ pravadanti na paṇḍitāḥ || iti bhagavadgītāyāṃ ca cittavṛttinirodhakatva-pāpamocakatva##- nirdeśāttadvidhāyakahiraṇyagarbhasmṛtyānuguṇyena vedāntārthaniścayo yukta iti cet - ucyate - yogasya śrutyāgamādiṣu dharmabrahmasādhanatvena manonirodhakatvena śiṣṭairācaritatvena ca prādhānye'pi tanniṣṭhapradhānopādānakatvaṃ nopapannam | saumya ekena mṛtpiṇḍena sarvaṃ mṛṇmayaṃ vijñātaṃ syādvācārambhaṇaṃ vikāro nāmadheyaṃ mṛttiketyeva satyaṃ ityekavijñānena sarvavijñānapratijñādṛṣṭāntasthāpakasarvavedāntavirodhāt | smṛtyāgamapurāṇeṣu yo'rthaḥ smṛtyā virudhyate | tantrārthassa tu vijñeyaḥ garhitaṃ vedavādibhiḥ | iti mīmāṃsānyāyadarśanāt | māyāntu prakṛtiṃ vindyāt māyinantu maheśvaraṃ | tasyāvayavabhūtotthaṃ vyātpaṃ sarvamidaṃ jagat || parāsyaśaktirvividhaiva śrūyate yatho'rṇanābhiḥ ityādiṣu abhinnanimittopādānakāraṇatvasya parameśvare nirdeśāt | parameśvarasyopādānatve mṛdādivadvikāritvādidoṣasaktiriti yaduktaṃ tadasat | jīvaśaktivatparameśvaraśakterupādānavikāritvāṅgīkārāt śaktasya parameśvarasyapariṇāmavikāritvādikaṃ nopapannam | kulālavannimittatvāṅgīkāre yatprayantyamisaṃviśanti ityādiśrutivirodho durnivāraḥ | tasmāt sāṃkhyasmṛtivat yogo nirākṛtaḥ | tadā sāṃkhyayogaśāstrayoḥ kā gatiriti cedvedāntāvirodhena sāṃkhyayogaśāstrasamanvayo yuktaḥ | na vilakṣaṇatvādhikaraṇam || 3 || paraśivabrahmaṇaḥ sarvavilakṣaṇatvādipratipādanam triguṇātītasyeśvarasya katha triguṇātmakajagatkāraṇatvamupapannamityāśaṅkyāha ##- na vilakṣaṇatvādasya tathātvaṃ ca śabdāt || 4 || nirguṇasya brahmaṇaḥ guṇatrayātmakasya pradhānasya ca vilakṣaṇatvādasya pradhānasyaiva triguṇātmakacetanācetanajagadupādanatvaṃ sambhavatīti cenna tathātvaṃ ca śabdāt tathātvamupādānatvaṃ ca śabdena nimittakāraṇatvaṃ ca yathorṇanābhisṛjate gṛhyate ca | yathā pṛthivyāmoṣadhayaḥ sambhavanti | tathākṣarātsambhavatīha viśvam ityādi vedaśabdātparameśvarasyaiva jagadubhayakāraṇatvaṃ saṃbhavati | ajāmekāṃ iti śrutau parameśvarasya jagatkāraṇatvānavagamātsandehaḥ | asyāṃ śrutau asaṃdigdhatayā guṇatrayaviśiṣṭapradhānasya cetanācetanakāraṇatvaṃ sūcyate | loke cetanāccetanotpatteracetanādacetanotpatteśca svadharmatvena darśanāt | viśvādiko rudro maharṣiḥ pradhānakṣetrajñapatiḥ ityādiṣu jaganniyāmakatve'pi tadvilakṣaṇatvaṃ ca pracakṣyate | manunāpi - āsīdidaṃ tamobhūtamaprajñātamalakṣaṇam | apratarkyamavijñeyaṃ prasuptamiva sarvataḥ || tatassvayaṃbhūrbhagavānavyakto vyañjayannidam | iti caturmukhādīnāmapi tamobhūtapradhānahetutvaṃ pradarśitam | tasmātparameśvaranimittakāraṇatvamātrapratipādakayogasmṛtyanusāreṇaiva vedāntārthaniścayo yukta iti cet - brūmaḥ - yathorṇanabhiḥsṛjate gṛhyate ca iti śrutyā cetanorṇanābhau acetanatantupaṭotpantiḥ cetanapuruṣādacetanalomanakhotpattiścopadarśitā | ajāmekāṃ iti śrutiniṣṭhapradhānakāraṇatvasya brahmaṇyupapatteḥ | māyāntu prakṛtiṃ pradhānakṣetrapatiḥ ityādiṣu pradhānaniyāmakatvaṃ śivasyaivopadiṣṭam | tasmādacetanatvamalinatvānīśvaratvaduḥkhātmakatvacidacidātmakatvavatprapañca##- manusmṛtyuktapradhānaprakṛtikacaturmukhādikāraṇatvaṃ tajjaḍapradhānādhiṣṭhāneśvarasyaiva nirdiṣṭaṃ iti jñeyam | nanu nārāyaṇādbrahmā jāyate nārāyaṇādrudro jāyate ityādi śrutipurāṇeṣu caturmukhakāraṇatvasya nārāyaṇe upadeśāt | kiñca - āpo nārā iti proktā āpo vai narasūnavaḥ | tā yadasyāyanaṃ pūrvaṃ tena nārāyaṇaḥ smṛtaḥ || iti taduttaratra nārāyaṇaśabdo vivakṣitaḥ | tadupasaṃhāre rukmābhaṃ svapradhīgamyaṃ vindyāttaṃ puruṣaṃ param iti hiraṇmayatvādidharmāṃśca tasyaivoktāḥ | dhyeyassadā savitṛmaṇḍalamadhyavartī nārāyaṇassarasijāsanasanniviṣṭaḥ | keyūravān makarakuṇḍalavān kirīṭī hārī hiraṇmayavapurdhṛtaśaṅkhacakraḥ || viṣṇossakāśādutpannaṃ jagadetaccarācaram | ahaṃ kṛtśnasya jagataḥ prabhavaḥ pralayastathā || ahaṃ sarvasya prabhavo mattassarvaṃ pravartate | nārāyaṇo jaganpūrtirananyātmā sanātanaḥ || iti viṣṇupurādiṣu jagajjāmmādikāraṇatvaṃ ca spaṣṭamupadiṣṭam | ata eva manusmṛtyabhihitahiraṇyagarbhādijanakatvaṃ nārāyaṇasyābhipretamiti cet - tadasat | yadā tamastanna divā na rātriḥ na sannacāsacchiva eva kevalaḥ | tadakṣarastaviturvareṇya prajñā ca tasmāt prasṛtā purāṇī || yo devānāṃ prathamaṃ purastāt viśvādhiko rudro mahaṣiḥ hiraṇyagarbhaṃ paśyata jāyamānaṁ yo brahmānaṃ vidadhāti pūrvaṃ yo vai vedāṃśca prahiṇoti tasmai | taṁ hi devamātmabuddhiprakāśaṃ mumukṣurvai śaraṇamahaṃ prapadye ityādiṣu mahānārāyaṇaśvetāśvatarādyupaniṣatsu hiraṇyagarbhādikāraṇatvamasandigdhatayā śivasyaiva sūcitatvāt | kiñca - dhyāyīteśānaṃ pradhyāyitavyam sarvamidaṃ brahmaviṣṇurudrendrāste samprasūyante ityādinā atharvaśira-atharvaṇaśikhādiṣu bahuṣudhā prapañcitam | tathā vedatulya bhārate - ānuśāsanikaparvaṇi - so'sṛjaddakṣiṇādaṅgādbrahmāṇaṃ lokasambhavam | vāmapārśvāttathā viṣṇuṃ lokarakṣārthamīśvaraḥ || hṛdaye kālarudrākhyaṃ jagadvilayakāraṇam | iti | tathā śaivapurāṇeṣu bahudhā prapañcitam | prapañcopaśamaṃ śāntaṃ śivamadviataṃ caturthaṃ manyante sa ātmā sa vijñeyaḥ ityādi | māṇḍūkyādiṣvapi mūrtitrayātītatvaṃ kāraṇakāraṇatvaṃ tasyaiva pratipāditam | nārāyaṇādbrahmā jāyate ityādiṣu mūrtitrayakāraṇatvasya nārāyaṇe'ddarśanāt tadavāntarasṛṣṭiviṣayaṃ iti veditavyam | trayaste kāraṇātmāno jātāssākṣānmaheśvarāt | carācarasya viśvasya sargasthityantahetave || pitrā niyamitāḥ pūrvaṃ trayo'pi triṣu karmasu | brahmā sarge haristrāṇe rudrassaṃharaṇe punaḥ || tathāpyanyonyamātsaryādanyonyātiśapārthinaḥ | tapasā toṣayitvā taṃ pitaraṃ parameśvaram || brahmanārāyaṇau pūrvaṃ rudraḥ kalpāntare'sṛjat | kalpāntare punarbrahmā rudraviṣṇūjaganmayaḥ || viṣṇuśca bhagavāṃstadbrahmāṇamasṛjatpunaḥ | nārāyaṇaṃ punarbrahmā brahmāṇaṃ ca punarbhavaḥ || iti śaive vāyavīyasaṃhitāyāṃ avāntarakalpabhedasṛṣṭiḥ pradarśitā | manusmṛtyupasaṃhāre - manasīnduṃ diśaśśrotre krānte viṣṇuṃ bale haram | vācyagnimindramutsarge prajane ca prajāpatim || praśāsitāraṃ sarveṣāmaṇīyāṃsamaṇorapi | rukmābhaṃ svapnadhīgamyaṃ vidyāttaṃ puruṣaṃ param || ityupadiṣṭam | aṇoraṇīyānahameva tadvān | mahānahaṃ viśvamidaṃ vicitram | purātano'haṃ puruṣo'hamīśo hiraṇmayo'haṃ śivarūpamasmi || namau hiraṇyavāhave senānye diśāñca pataye namaḥ hiraṇyāya namaḥ hiraṇyaliṅgāya namaḥ suvarṇāya namaḥ suvargaliṅgāya namaḥ namo hiraṇyabāhave hiraṇyavarṇāya hiraṇyarūpāya hiraṇyapataye'mbhikāpataye umāpataye paśupataye namo namaḥ ṛtaṃ satyaṃ puruṣo vai rudraḥ tatpuruṣāya vidmahe mahādevāya dhīmahi | tanno rudraḥ pracodayāt ityādiśrutiśateṣu śivasyaiva hiraṇmayatva puruṣaśabdavācyatvādi darśanāt | śrutiviruddhaviṣṇupurāṇavacanānāṃ bauddhādyāgamādivadbhrāntimūlakatvādvedopabṛṃhaṇaṃ na nyāyyamiti veditavyam | manupraṇītatamaśśabdasya - asti rudrasya viprendrā antassatvaṃ bahistamaḥ | ityādipurāṇasiddhavahistamoguṇaviśiṣṭakālarudraparatvamiti vyavahriyate | te he me prāṇāḥ śabdaṃ ahaṃ śreyase vivadamānāḥ mṛdabavīt āpo'bruvan ityādiṣu acetanapṛthivyādīnāṃ caitanyayogaḥ śrāvyate | saritsamudraparvatavṛkṣādīnāṃ acetanānāmapi purāṇeṣu cetanatvaṃ paṭhyate | ato brahmapradhānayorna vailakṣyaṇyamityāśaṅkyāha - abhimānivyapadeśastu viśeṣānugatibhyām || 5 || tu śabdaśśaṅkānirāsārthaḥ | pṛthivyabravīt ityādi śrutisiddhavacanapravartakatvaṃ pṛthivyādyabhimānidevatānāmevopadiṣṭam | kutaḥ viśeṣānugatibhyām | kauṣītakī brāhmaṇe haṃntāhamimāstisro devatāḥ sarvāha vai devatā ahaṃ śreyase vivadamānāḥ te devāprā.e niḥśreyasaṃ viditvā agnirvāgbhūtvā mukhaṃ prāviśat | ādityaścakṣurbhūtvā'kṣiprāviśat | vāyuḥ prāṇo bhūtvā nāsike prāviśat | ityādi bahuśrutiṣu vāgādyabhimānidevatānāmeva pavacanīyatvaṃ gamyate | tasmādacetanapradhānādi vailakṣaṇavyam | kiñca - yo rudro'gnau yo apsu ityādiṣu pṛthivyādīnāṃ tadadhiṣṭhānadevatānāmantaryāmitvaṃ rudrasyaivoktam | atassarvātmakatva-sarvavilakṣaṇatva-sarvaniyāmakatva-sarvakāraṇatvādikaṃ netarasyopapannam | asminnarthe hetvantaramāha - dṛśyate tu || 6 || tu śabdohyavaidikatarkanirāsārthaḥ | etasmājjāyate prāṇo yato vā imāni bhūtāni jāyante bhīṣāsmādvāntaḥ pavate vijñānaṃ cāvijñānaṃ ca evamevaitā bhūtamātrāḥ pajñāmātraprāṇeṣvarpitāḥ samāne vṛkṣe puruṣo nimagnaḥ anīśayā śocati muhyamānaḥ tarati śokamātmavit parā'sya śaktirvividhaiva śrūyate ityādiṣu sarvakāraṇatvādikaṃ śivasyaiva dṛśyate | vicitranānāśaktiviśiṣṭatvena sarvāttaryāmitayā cetanapuruṣeṣyacetanalomanakhadantādyutpattiḥ | acetana gomayakāṣṭhādiṣu cetanavṛścikādikrimikīṭotpattiḥ | madhumākṣikeṣu krimyādyutpattiḥ | krimīnāṃ kīṭakavaśāt bhramararūpatvaprāptiścāvagamyate | tasmāttasya jagadubhayakāraṇatvaṃ siddham | jagajjīveśvaramithyāvādapradhānasmārtaikadeśā'dvaitamatanirāsaḥ evaṃ jagajjīveśvarabhedasiddhānta-sāṃkhya-yogātmakasmārtamatadvayaṃ nirasya jagajjīveśvaramithyāvādapradhanasmārtaikadeśā'dvaitamataṃ nirasyate | asaditi cenna pratiṣedhamātratvāt || 7 || na tu tadvitīyamasti ne ha nānāsti kiñcana śaśaśṛṅgaiṇa nāgendro mṛtaścedastvidaṃ jagat | jvālāgnimaṇḍale padmavṛddhiścedastvidaṃ jagat || māyākāryādikaṃ nāsti māyā nāsti bhayaṃ na hi | gagane nīlimā satve jagatsatyaṃ bhaviṣyati | ityādiśrutismṛtiṣu śaśaśṛṅgavatprapañcasyāsatyatvapratipādakavākyābhāsadarśanāt cetanācetanātmakaṃ jagadasaditi cet mithyābhūtamiticenna - kutaḥ pratiṣedhamātratvāt | pralaye'pi prāñcasya sthūlāvasthāniṣedhamātratvāt pralaye'pi bījāṅkuravat sūkṣmarūpeṇa parameśvare prapañcasya sattvāttallīlayā sṛṣṭikāle punarutpadyate iti sūtrārthaḥ | dhātā yathā pūrvamakalpayat karmacito lokaḥ kṣīyate | puṇyacito lokaḥ kṣīyate dvāsuparṇā sayujā sakhāyau jñā'jñau dvāvajāvīśānīśau ityādiśrutiṣu prapañcasya satyatvavyapadeśāt | na kadācidanīdṛśaṃ jagat | nānyatkācanamiṣat neha nānāsti kiñcana sadeva saumyedamagra āsīt | ekamevādvitīyaṃ brahma ityādiṣu prapañcasya mithyātvaśravaṇāt cidacidātmakaprapañcasya sarvadā satvamasatvaṃ vetisaṃśayaḥ | neha nānasti kiñcana athāta ādeśo neti neti ādāvante ca yannāsti vartamāne'pi tattathā brahma saṃtyaṃ jaganmithyā jīvo brahmaiva netaraḥ kāryopādhirayaṃ jīvaḥ kāraṇopādhirīśvaraḥ | kāryakāraṇatāṃ tyaktvā pūrṇabodho'vaśiṣyate || adhyāropāpavādābhyāṃ niṣprapaṃcaṃ prapañcyate | śiṣyāṇāṃ bodhanāyārthastatvajñaiḥ kalpitaḥ kramāt || iti śrutismṛtipūrvācāryanyāyadarśanājjaganmithyātvaṃ yuktam | nocetpūrvoktaśrutismṛtisamanvayavirodho durnivāraḥ iti prāpte - tatrottaraṃ vadāma - adhyāropāpavādābhyāṃ niṣprapaṃcaṃ prapaṃcate iti pūrvācāryakalpitanyāyena jagadasatyatvaṃ na śrāvaṇīyam | tadadhyāropāpavādavidhāyakaprātyakṣikaśrutismṛtivākyādarśanāt | yato vā imāni bhūtāni ityādi-sṛṣṭi-stiti-pralaya##- asadvā idamagra āsīt iti pralayāvasthāyāmapi cetanācetanātmaka prapañcasya prajñānaghanaparamaśive grīṣmakāladharitrīvilīna tṛṇādibījavatsūkṣmarūpeṇāvasthānaṃ nirdiśyate | tatau vai sadajāyata ityuttaravākye punassṛṣṭyupadeśāt | tathā ca smṛtiḥ - satyajñānadhanānande śive paramakāraṇe | carācarajagajjālaṃ grīṣme kṣmālīnabījavat || sūkṣmarūpeṇa saṃsthitya punaḥ svasvacikīrṣayā | sthūlatvena vahiryāti muktātmā na punarbhavaḥ || sadeva saumya neha nānāsti ityādijagadabhāvabodhakavākyānāṃ pralayāvasthāviṣayakatvamiti veditavyam | sa aikṣata lokānnusṛja ityuttaravākye sṛṣṭyupadeśāt | dvāsuparṇā ityādibhedabodhakavākyānāṃ saṃsāradakṣāviṣayatvaṃ sarvamātmaivābhūt - kena kaṃ paśyet ityādīnāṃ paramaśivānandānubhavapūrṇasamādhidaśāviśeṣaviśiṣṭavidvadanubhava##- śrutisūtrādiviruddhatadadhyāropavidhāyakādvaitamatamupekṣaṇīyam | ato brahma##- rajjusarpavajjīveśvarādijagataḥ avidyāvaśāt saṃsāradaśāyāṃ bhāsamānatve'pi daśamavivekasandhānapūrvakasvasvarūpasākṣātkārajñānānubhavāt##- apītau tadvatprasaṅgādasamañjasam || 8 || apītau pralayakāale tadvatprasaṅgāt maṇḍūkādiśarīrāṇāṃ pṛthivyāmekabhūtānāṃ yathā varṣākāle punarutpattistadvadbrahmaṇyekabhūtasya saṃskārasvarūpeṇa vidyamānasya cetanācetanātmakaprapañcasyotpatteḥ sa īkṣata ityādiṣu prasaṅgāt pratipādanāt pratipādanāt asamañjasam jagajjīveśvaramithyāvāda ayuktaḥ | nanu ekamevādvitīyaṃ brahma ātmā vā idamagra āsīt ityatra sṛṣṭeḥ prāgbrahmaṇa evāvagamāt yatra nānyatpaśyati sarvamātmaivābhūt ityatrāpi sarvatra bhedanirāsopadeśācca tadeta yuktam | yathā sudītpātpāvakādvisphuliṅgāssahasraśaḥ prabhavante sarūpāḥ tathākṣarādvividhāssaumyabhāvāḥ eṣa samprasādo'smāccharīrātsamutthāya paraṃjyotirupasampadya svena rūpeṇābhisampadyate brahmavidāpnoti param tattvamasi ahaṃ brahmāsmi brahma veda brahmaiva bhavati yathā nadyaḥ syandapānāḥ ityādiśrutiṣu prāpyaprāpakatvena muktajīvasya svābhāvikajīvabhāvanivṛttipūrvakabrahmatāpattilakṣaṇātmakamukterākāśavada##- sarvavedāntaśrutismṛtisūtrapurāṇādimukhyasiddhāntābhipretamiti cettadasaṅgatam svābhāvikabhedabhāvamāpannasya jīvasya brahmabhāvāsambhavāt | śaityasvabhāvasya jalasya jvalanāduṣṇatvasambhave'pi yāmātpūrvameva punaśśaityasya bhāvadarśanācca jīvasya bhedasvarūpāvacchinnatvena sattvāt jīvātmano brahmatvasambhave'pi tanna sthāyi āgantukatvāt | bhedo na naṣṭaḥ | tasmādbheda aupādhikaḥ abhedaḥ svābhāvika iti veditavyam | bimbatvaṃ patibhimbatvaṃ yathā pūṣaṇi kalpitam | jīvatvamīmaśvaratvaṃ ca tathā brahmaṇi kalpitam || kāryopādhirayaṃ jīvaḥ kāraṇopādhirīśvaraḥ | kāryakāraṇatāṃ tyaktvā pūrṇabodho viśiṣyate || iti śāstre jīveśvarayoḥ māyākalpitatvamalīkatvaṃ copadiṣṭam | tasmāt eṣa samprasādo'smāccharīrātsamutthāya paraṃjyotirupasampadya svena rupeṇābhisampadyate ityādi dvaitādvaitavidhāyaka prāpyaprāpakaśrutīnāṃ svābhāvikabhedanivṛtyayogena so'yaṃ devadattavākyasiddhajahadajahallakṣaṇopadiṣṭamāyāvidyānivṛttipūrvakajīveśvara##- āśrāvaya - svābhāvikabhedanivṛttirbhramarakīṭa-loharasa##- spaṣṭamupadiṣṭā | jñājñaudvāvajā ajo hyeko juṣamāṇo'nuśete jahātyenāṃ bhuktabhogāmajo'nyaḥ yato vā imāni bhūtāni jāyante na jāyate mriyate vā vipaścit ityādiṣu jīvasya prācīnakarmaphalabhogānusāreṇa sargopadeśāt | anyathā viṣamasṛṣṭyanupapatteḥ | brahmaprāptyupayabhūtakarma-bhakti-vairāgya##- kiñca - tadupāsanavidhāyakānāṃ vedavedāntāgamādīnāṃ niravakāśatvaprasaktirdurnivārā bimbapratibimbabhāvatayā jīvādīnāṃ māyākalpitatvavyapadeśe ghaṭādivannaṣṭatvaprasaṅgāt muktera | puruṣārthatpāpatteḥ jñājñau ityādi jīveśvarayorajanyatva vidhāyakaśrutivirodhācca | prāgapi śārīrasya brahmatve paraṃjyotirupasampadya iti vākyavirodhaḥ prasajyate | nirañjanasya nityamuktasya niravayavasya niratiśayasya svaprakāśasya brahmaṇaḥ māyopādhikalpanasvīkāre tadadvaitahāniḥ | prāgapi brahmabhedasya rajjusarpavadapāramārthikatve jīvabrahmaprāptividhāyakatattvamasyādimahāvākyaprāmāṇyaṃ kathamupapadyate guruśiṣyayormaunaprasaktiśca | brahmaṇaḥ brahmatvaprāptiḥ piṣṭapeṣaṇavadaviśeṣāttacchravaṇamananādīnāṃ vaiphalyam | chinne pucche lūne karṇe śvā śvā eva bhavati nāśvo na gardabhaḥ iti nyāyāt jñānānandasvabhāvasya nityamuktasya svaprakāśasya paramātmanaḥ svāvidyātirohitatve svaprakāśatva##- rāddhāntaḥ | yathā jāgratsvapnayordvaitasiddhiḥ suptāvadvaitañca sarvānubhavasiddhaṃ durnivāraṃ tathā śivatvaprāptiparyantaṃ bhedaḥ tato nadīsamudravajjīvabrahmaṇorabhede na virodhaḥ | adhyāropāpavādābhyāṃ niṣprapañcaṃ prapañcate etanyāyātikramaṇe jñānotpatyabhāvataḥ muktyabhāvaprasaṅgāt ahamajñaḥ ityātmanyavidyānubhavadarśanācca jīveśvarayormāyākalpitatvena bimbapratibimbavadalīkatvam | māyāyāḥ yā mā sā māyā iti vyutpatyā vicāryamāṇe sadasadbhāva-cidacidbhāvādiviruddhatayā mithyātvāṅgīkārāttaktṛtajagajjanmādikaṃ svapnendrajālavadbhrāntimātramevetyāśaṅkāyāmāha - na ca dṛṣṭāntābhāvāt || 9 || māyāyāḥ mithyātvasya jīveśvarayoralīkatvasya ca prātyakṣikavedānteṣu manu##- pūrvapakṣasyāpyayogyatvena yatrakutrāpi dṛṣṭāntavārtāyā adarśanāt jaganmithyātvavādo na sarvathā yuktaḥ | yato vā imāni yatho'rṇanābhissṛjate ityādi śrutiṣu asandigdhatayā brahmaṇaḥ jagajjanmādikāraṇatvanirdeśena vaidikānāṃ tadeva grāhyam | svapnendrajālasadṛśamacintyaracanātmakam ityādyadvaitaśāstrānusāreṇa jagatsvapnendrajāladṛṣṭāntāṅgīkāre'pi māyāyā ajaḍātmakatvāt brahmaṇaḥ kartṛtvaṃ sūcitam | tena nirguṇatva-nirviśeṣatvādividhāyakasvaśāstravirodhaḥ | yā mā sā māyā iti vyutpatyā māyāyāḥ mithyātvaṃ na yuktam | maṃ śivaṃ ayati prāpnoti iti vyutpratyā - māyāyāḥ paramaśivaniṣṭhasvābhāvikaśaktitvena parā'sya śaktirvividhaiva śrūyate māyāntu prakṛtiṃ ityādi śrutidarśanāt | kiñca - yattatkāraṇamavyaktaṃ nityaṃ sadasadātmakam | dviśiṣṭassa puruṣo loke brahmeti kīrtyate || iti manusmṛtau maṃ śivaṃ paramaṃ brahma prāpnotīti svabhāvataḥ | māyeti procyate loke brahmaniṣṭhā sanātanī || iti śivāgame ca śivaśaktisāmarasyaṃ niścitam | svapnaprapañcadravyaṃ punarjāgratsvapnayorapyadṛṣṭam | atra tu pūrvadinadṛṣṭapadārthasyottaradine'pi satvāt jyotiṣṭomena svargakāmo yajeta karma cito lokaḥ kṣīyate iti śrutinirdiṣṭehaparalokakarmaphalabhoktṛtvasya ca śrutismṛtipurāṇādiṣu dṛṣṭatvāt | svapnakṛtajyotiṣṭomabrahmahatyādi dharmādharmakarmaṇoḥ svarganarakaprāptividhāyakaśāstrādarśanācca tacchāstramavicāritaramaṇīyam | loke cetananara-mṛga-sūrya-candrādipratibimbasya cetanatvāyogāt mṛtpāṣāṇagomayādikalpitagajāśvādīnāṃ svasāmarthyena gamanādikāryābhāvāt śrutyuktyanubhavaiḥ jīveśvarayoḥ svabhāvacitvāvagamācca jīveśvarayościdābhāsatvavidhāyakatanmohaśāstraṃ pāramārthikairanaṅgīkaraṇīyam | tathā śaivapurāṇe dūrvāsasaṃ prati vyāsavacanam - anādyavidyayā baddhaṃ brahmatatkālakāraṇam | svāvidyayā saṃsaranti muktiḥ kalpitavākyataḥ || evaṃ pratāraṇaṃ śāstraṃ sarvamāhātmanāśakam | upekṣyaṃ śivabhaktaiśca śrutismṛtiviruddhataḥ || kalāpagādayaṃ mukhyaḥ phalaṃ vaimukhyatastamaḥ | jñānanāśatvasidhyarthaṃ tadevahi nirūpitam || aindrajālikapakṣe'pi tatkartutvaṃ tadīritam | nāsti śrutiṣu tadvārtā dṛśyamānāsu kutracit || tasmāt parameśvarakāraṇatvāt jagatassatyatvamapratihatam | yāvadutpadyate jñānaṃ tāvadanuṣṭheyāni karmāṇi | tāvatsatyaṃ jagadbhāsi śuktikārajataṃ yathā || yāvanna jāyate brahma sarvādhiṣṭhānamadvayam | iti śrutipūrvācāryavākyeṣvapi svarūpajñānānubhūtyantaṃ śuktirajatavadajñānena jagadbhānāṅgīkārāt tāvatparyantameva vedaśāstrakarmasatyatvapravṛttissambhavatītyāśaṅkya nirākaroti - svapakṣadoṣācca || 10 || śuktirajatavat jñānadaśāyāmeva jagadbhānāṅgīkāre tadadvaitaśastrācāryaparamparā'sambhavadoṣapravṛtteḥ tadūrdhvaṃ kṣutpipāsādidvaitakarmāvalambanedoṣāpattaiśca sambhavāt | jaganmithyātvavādo na yuktaḥ | śuktirajatavadbrahmaṇyadhyāsāṅgīkāro brahmaṇaḥ pradhānasya cidābhāsasya vā nādyaḥ nirvikāratvāt | na dvitīyaḥ jaḍatvāt | na tṛtīyaḥ kalpitatvāt | uta sarvavyāpakasya nirayayavasya brahmaṇaḥ pratibimbatvamupapannaṃ vyomapratiphalanavaditi cettadayuktam | sābhranakṣatrādyavacchinnākāśasyaiva loke pratiphalanaṃ dṛṣṭam | tamaḥ prakāśavailakṣaṇyena vyomādarśanāt | amūrtasya pratiphalane pavanakālādīnāmapi kiṃ na syāt ataḥ pūrvoktameva yuktam | śuka##- muktiprasaṅgaḥ syāt | tathā cedahamagna ityavidyānubhavo na syāt | kiñca - cetanācetanaśarīrotpattirna sambhavet | tasmānna jīvaikatvavādo yuktaḥ | śākyolūkyākṣapādakāpilāditarkāṇāṃ tattvārthaniścayābhāvapradarśanam prātyakṣikaśrutiṣvadhyāsādarśane'pi vācārambhaṇaśrutāvapavādadyotanādadhyāso grāhya iti cedāha - tarkāpratiṣṭhānādapyanyathānumeyamiti cedevamapyanirmokṣaprasaṅgaḥ || 11 || tarkāṇāṃ śākyolūkyākṣapādakapilādipramukhatarkāṇām apratiṣṭhānāt - anyonyavyāghātadoṣaduṣṭatvena tattvārthaniścayābhāvādapyanyathānumeyamiti cet mṛttiketyeva satyam iti vākyābhāsatayā jagajjīveśvaramithyātvaṃ parvato vahnimān dhūmāt ityādinyāyenānumeyamiti cet evamapi śākyolūkyabauddhādivat anirmok,saprasaṅga yathā nadyaḥ ityādibahuśrutisiddhaśivajīvaikyātmakamokṣābhāvaprasaṅgaḥ | tasmāt yato vā eṣa samprasādaḥ na sa punarārktate ityādi brahmajagatkāraṇatva##- mityatra jaganmithyātvāvagamāt | yatsatve yatsattvaṃ itinyāyena adhyāso grāhya - iti cettadasat | nāvedavinmanute taṃ bṛhyantam naiṣā tarkeṇa matirāpaneyā ityādi śrutiṣu - vedārtho yaḥ svayaṃ jñātaṃ tatrājñānaṃ pracakṣate | itihāsapurāṇābhyāṃ vedārthamupabṛṃhayet || ārṣaṃ dharmopadeśaṃ ca vedaśāstrāvirodhinā | yastarkeṇānusandhatte sa dharmaṃ veda netaraḥ | ityādismṛtipurāṇādiṣvapi rucivaicitryasvamatipariṇāmakutarkanirākaraṇasyopadiṣṭatvāt | puruṣabuddhmūlakatarkānusāraṇe kālāntaradeśāntareṣu tadadhikakutarkakuśalapuruṣekṣitatarkadūpyatvasaṃbhāvanayā vyavasthā darśanāt | mithyādvaitaśūnyādvaitasāṅkhya-yoga-nyāya-vaiśeṣika-bauddha##- bhagavatā vyāsena śāstrāyonitvāt iti sūtre veśātmakaśāstrapramāṇamevopadiṣṭam | brahmopādānasya prapañcasya mithyātvsāṅgīkāre sarvaṃ svalvidaṃ brahma sarvo vai rudraḥ ityādi jagadbrahmātmakatvavidhāyakaśrutivirodhaprasaṅgaḥ | uttaratra bhagavatāvādarāyaṇena tadananyatvamāambhaṇaśabdādibhyaḥ iti sūtre vācārambhaṇaśrutīnāṃ brahmakāraṇakasya prapaṃcasya brahmātmakatvaṃ jaganmithyāvādanirāsārthakamiti spaṣṭamupadiṣṭam | ato na sandehakalaṅkaḥ | vārcārambhaṇavākyānāṃ tadananyatvabodhanāt | na mithyātvāya kalpyante jagataśśivarūpataḥ || iti skānde tathā nirdiṣṭam | brahmavidāpnoti paraṃ jñātvā śivaṃ śāntamatyantameti brahma veda brahmaiva bhavati ityādiṣu jñānasyaiva mokṣahetutvavyapadeśāt | daśamastvamasi iti daśamīvivekasandhānavaśāt svasvarūpajñānasyaiva mokṣakāraṇatvamiti cettadasaṅgatam | kṣaraṃ pradhānamamṛtākṣaraṃ haraḥ tasyābhidhyānādyojanāttattvabhāvadbhūmāyaścānte viśvamāyānivṛttiḥ || uposahāyaṃ parameśvaraṃ prabhuṃ dhyātvā munirgacchati bhūtayoniṃ śraddhābhaktirjñānayogādavehi dhyānanirmayanābhyāsātpāśaṃ dahati paṇḍitaḥ ityādiśrutiśatadarśanāt | brahmavidāpnoti paraṃ ityādivākyaiḥ upāsanājanyajñānasyaiva mokṣahetutvaṃ niścīyate | kevalajñānasya vaidyaśāstrādijñānavadapuruṣārthakatvameva | yāvadutpadyate jñānaṃ tāvadanuṣṭheyaṃ karma iti jñānotpattiparyantameva dvaitajagadbhāsanātkarmānuṣṭhānamiti yaduktaṃ tadavicāritaramaṇīyam | jñānakarmaṇoḥ samasamuccayatvapratipādanam evaṃ vidvānagnihotraṃ juhoti ityādiśrutiṣu | saktāḥ karmaṇyavidvāṃso yathā kurvanti bhārata | kuryādvidvāṃstathāsaktaścikīrṣurlokasaṅgraham || ācārahīnaḥ puruṣo loke bhavati ninditaḥ | tasmādācāravān jñānī bhavedādehapātanāt || apaśyannandhako dagdhaḥ paśyan paṅguśca dahyate | andhapaṅguvadanyonyaṃ sāpekṣe jñānakarmaṇī || pakṣaikena yathā pakṣī na gacchati nabhasthalam | tathā jñānaikamārgeṇa na mokṣo'pi vidhīyate || ityādiśrutismṛtyāgameṣu jñānasidhyanantaramapi dvaitakarmānuṣṭhānavidhirupadiṣṭā | tasmācchuktirajatanyāyavat brahmajñānena jaganmithyātvajñānamayuktam | advaite'pyahamadvaita iti vākyapravṛttirnopapadyate | teṣāṃ snānasandhyordhvapuṇḍratiryakpuṇḍravarṇāśramācāravidhāyakaśrutismṛti##- dṛṣṭatvāt nāstītivāde mama mātā vandhyā itivat pratyakṣāpalāpaprasaṅgaḥ | brahmādvaitapakṣe tatsaguṇam nirguṇam ubhayātmakaṃ vā nādyaḥ saguṇatvacaturmukhasvīkāre tallāñchanakamaṇḍalvādidhāraṇameva yuktam | na cordhvapuṇḍra-tiryakpuṇḍra-śiva-keśavādipūjāvaśyakatvamupapadyeta | tathāpyadvaitabhaṅgaprasaṅgo durnivāraḥ | nadvitīyaḥ - tadupāsanā'sambhavāt | na tṛtīyaḥ svamatabhaṅgaprasaṅgāt | kiñcādvaite pratipādyapratipādakatvaṃ nopapadyate | mṛtasyāhaṃ mṛta iti vārtādarśanāt | advaitasyāhamadvaitaṃ iti pratītiḥ kathaṃ nirṇīyate | dvaitasyaiva vyavahāropapattiḥ | vyāvahārikamātratvāṅgīkāre vyāvayārikadvaitamiti vyavahartavyam | advaitasya vyavahārāsambhavāt brahmadvaitāṅgīkāre tasya dharmatvātsaguṇabrahmavādo durnivāraḥ | ataḥ pūrvoktameva samīcīnam | śiṣṭāparigrahādhikaraṇam || 4 || jaiminīya - mithyādvaitādi avaidikavādanirasanam ākāśavatsarvagataścapūrṇaḥ niṣkalaṃ niṣkriyaṃ śāntaṃ ityādiṣu brahmaṇaḥ pūrṇatvanirviśeṣatvāvagamāt tadanusāreṇa jagatkāraṇatvaṃ pradhānasya uta paramāṇvādīnāṃ yuktam - ityāśaṅkāyāmāha - etena śiṣṭāparigrahā api vyākhyātā || 12 || etena - pūrvoktamithyādvaita-śūnyādvaita-kapila-kāṇādādi matanirākaraṇena śiṣṭāparigrahā api śiṣṭāśca aparigrahāśca śiṣṭāparigrahāḥ śiṣṭāḥ caturthyantadevatāpradhānajaiminīyaśāstrācāranipuṇāḥ saṃyuktāsaṃyuktābhedavādinaḥ | aparidrahāḥ vedajagajjīveśvaramithyāvādatatparāḥ mithyādvaita-śūnyādvaita-jaina-bauddha-lokāyatādi avaidikāścāpi vyākhyātāḥ vedāntasmṛtyāgamapurāṇādibhiḥ vedavedāntaniṣṭhāgariṣṭha##- vibhutvādākāśavannirviśeṣatvāccinmayatvāccetyādinyāya##- karmacitolokaḥ kṣīyate ityādiṣu lokajīvayoḥ karmahetutvāvagamāt karmaṇo jagatkartṛtvaṃ darśitam | ajāmekāṃ māyābhāsena jīveśau karoti ityādau māyāyāḥ jīveśvarādiprapañcakāraṇatvaṃ bhāsate | tasmāt sandehaḥ | acakṣuśrotramapāṇipādaṃ ityādiṣu brahmaṇo vyāpakatva-niravayavatva##- jagadupādānatvaṃ yuktam | athavā parīkṣya lokāni tyatra lokānāṃ karmahetutvāvagamāt karmaṇā jāyate jantuḥ karmaṇā ca pravardhate | karmaṇā pravilīyante tasmātkarmātmakaṃ jagat || māyayā jāyate viśvaṃ māyayā parivardhate | māyavā līyate yasmāttasmānmāyāmayaṃ jagat || ityādinā karmātmakatvaṃ māyāmayatvaṃ ca prapañcasya pracakṣate | tasmāttadapi yuktam | na tasya kāryaṃ karaṇaṃ ca vidyate na tatsamaścābhyadhikaśca dṛśyate ityādiṣu brahmaṇaḥ kāryakāraṇatvādiśūnyatayā nirviśeṣatvāvagamāt | sarvathā śivasya parabrahmaṇaḥ na prapañcobhayakāraṇatvamiti prāpte - atidiśati - yanmanasā na manute yenāhurmano mataṃ tadeva brahmatvaṃ viddhi ityādi śrutiṣvanumānanirākaraṇamupadiṣṭam | yatho'rṇanābhisṛjate gṛhyate ca ityādibhirduṣṭāntānusāreṇa śrutau jagadubhayakāraṇatvanirdeśāt jaḍakarmapradhānaparamāṇvādīnāṃ na jagadubhayahetutvamavatiṣṭhate | pradhānakṣetrajñamiti ityādiṣu veda-jīva-karma-pradhānādīnāṃ parameśvarādhīnatvaṃ śrūyate | lokaśāstrayoścoratvādiduṣṭakarmaviśiṣṭānāṃ prabhudaṇḍanavidhireva darśitaḥ na tatkarmaṇām | api ca - yannimittakṛtaṃ dharmamadharmaṃ dharmatāṃ vrajet ityādipurāṇeṣu pitṛhananādipāpakarmakṛtkāṭakoṭādīnāṃ yajñādipuṇyakarmakṛddakṣādīnāṃ ca viparītakarmaphalānubhavo dṛṣṭaḥ | yato vāco nivartante aprāpya manasā saha ityādi śrutayaḥ sarvā māhātmyajñāpanāya vai | tasmāt śivasya māhātmyaṃ brahmaṇāpi na budhyate || atītaḥ panthānaṃ tava ca mahimā vāṅmanasayoratadvyāvṛtyāyaṃ cakitamabhidhatte śrutirapi ityādyacintyamahimāviśiṣṭatvamupadiṣṭam | ataḥ na tasya kāryaṃ karaṇaṃ ca vidyate ityādi śrutīnāṃ mahādevasya parabrahmaṇaḥ śivasya mahimājñāpanārthatvamiti veditavyam | etena śūnyātmakatvāśūnyātmakatva##- bhoktrāpatyadhikaraṇam || 5 || parabrahmaṇaḥ viśvādhikatvapratipadanam yaḥ pṛthivyāṃ tiṣṭhanyasya pṛthivī śarīram ityārabhya yo vijñāne tiṣṭhan ya ātmani tiṣṭhan yasyātmāśarīram ityantena kāṇvaśākhāyāmantaryāmibrāhmaṇe paramātmanaśśivasyāṣṭamūrtitvavyapadeśāccharīra-śarīriṇoriva jīvaśarīraviśiṣṭaparameśvarasya jīvaniṣṭhasukhaduḥkhamoktṛtvādikaṃ sambhavatītyāśaṅkāyāmāha - bhoktrāpatteravibhāgaścetsyāllokavat || 13 || yasyātmā śarīramiti jīveśvarayoḥ śarīra-śarīrivyapadeśāt | bhoktāpatteḥ jīvaniṣṭhasaṃsārasukhaduḥkhāpatteḥ | avibhāgaścet tayoranyaḥ pippalaṃ svādvatyanaśnan anyo'bhicākaśīti ityādiśrutisiddhajīveśvarayoḥ baddhatva##- yathākāśasyasarvagatatve'pi sarvakāraṇatve'pi svasṛṣṭasarvajagaddoṣakalaṅkanirmuktatayā vyavasthitaḥ tathā parameśvaraḥ sarvakāraṇatva-sarvaśarīratvasarvāntaryāmitvena vyavasthito'pi sarvadoṣakalaṅkavilakṣaṇaḥ | yasya pṛthivī śarīraṃ ityārabhya yasyātmā śarīram ityantena cetanācetanaśarīraviśiṣṭatvaṃ śrūyate | acakṣuḥ śrotraṃ tadapāṇipādaṃ aśarīraṃ vā vasantaṃ na priyāpriye spṛśataḥ aprāṇo hyamanāḥ śubhraḥ ityādiśrutiṣu tasya aśarīratvamupadiṣṭam | tasmātsandehaḥ | parameśvarasya śarīrādyabhāve sarveśvaratva-sarvajñatva##- yuktam | dvāsuparṇāṃ ityādiśrutisiddhajīveśvaradharmavibhāgavatvamaupacārikaṃ śarīra-śarīrivat jīvaniṣṭhasukhaduḥkhādikaṃ parameśvasyaiva siddhamato jīvasyārādhakatvaṃ-parameśvarasyārādhyatvaṃ na sambhavati | vigrahaṃ pārvatīśasya jagadetaccarācaram | etadarthaṃ na jānanti paśavaḥ pāśagauvāt || ityādi śaivaskāndādipurāṇeṣvapi tasyaiva jagaccharīratvamupadiṣṭam | tasmādīśvarasya vilakṣaṇatvena nirdehānirviśeṣaparamātmāvalambanaṃ na yuktamiti prāpte - brūmaḥ - dvevāva brahmaṇo rūpe mūrtañcāmūrtameva ca ityādiśrutiṣu pavanādi vanmūrtāmūrtatvamupadiṣṭam | amūrtasya pavanasya vṛkṣakampanotpāṭanādisāmarthyaṃ dṛṣṭam | tathā apāṇipādo javano grahītā iti śvetāśvatare paśyāmyacakṣuḥ sa śṛṇomyakarṇaḥ na cāsti vettā ma citsadāham vedaiśca sarvairahameva vedyo vedāntakṛdvedavideva cāham na puṇyapāpe mama nāsti nāśo na janmadehendriyabuddhirasti | iti kaivalye ca śivasya śarīrendriyanirapekṣatayā sarvajñatva-sarvaśaktitva-sarvakāraṇatva-sarvā niyantṛtva##- ato na śaṅkākalaṅkaḥ parāsya śaktirvividhaiva śrūyate ityatra brahmaṇassvābhāvikaśaktimatvopadeśāt na nirviśeṣabrahmavādo yuktaḥ | ataḥ athāto brahmajijñāsā ityārabhya anāvṛttiśśabdāt ityantaṃ vedāntaśāstre saviśeṣatvameva dṛśyate | athāto brahmajijñāsoti sūtre brahmaṇaḥ puruṣaviśeṣasya jijñāsāviṣayatvavyapadeśāt janmādyasya yataḥ iti sūtre jagajjanma-sthiti-laya##- śāstrakāraṇatvaśāstrapratipādakatvopadeśāt | tattu samanvayādityatra tasyaiva sarvavedāntasamanvayatvena prasādhitatvācca tasya saviśeṣatvameva yuktam | nirviśeṣe jijñāsādidharmāṇāmasambhavāt | vācaṃ dhenumupāsīta tasya yajureva śiraḥ ṛgdakṣiṇaḥ pakṣaḥ sāmottaraḥ pakṣaḥ || annaṃ brahma ityādivat tasya śarīratvamaupacārikam tadupāsanāmātraviṣayameva | parameśvarasya śarīraparigrahavāde'pi na sukhaduḥkhādiprāptiḥ taccharīrasya karmajanyatvābhāvāt svatantratvācca | brahmeśvaraśivamahādeva śaṅkarādiśabdānāṃ ghaṭakumbhakalaśādiśabdavatparyāyatvameveti veditavyam | jñā'jñau dvāvajāvīśāanīśau ityādau jīveśvayoḥ ajanyatvaśravaṇāt māyābhāsena jīveśau karoti ityābhāsaśruteḥ parameśvarasya śaktyātmakatayā māyayā sṛṣṭikāle parameśvaraḥ svecchayā jīveśvarabhāvaṃ prakaṭīkārotītyabhiprāyaḥ | tasmātkatṛtvaṃ tasyaivopadiṣṭam | śaktyapṛthaktvena śakterasatvāt | ataḥ pūrvoktameva samīcīnam | etadvaitādvaitamatameva kecidviśeṣādvaitamiti seśvarādvaitamiti śivādvaitamiti sarvaśrutisāramatamiti paryāyatvena pravadanti | ārambhaṇādhikaraṇam || 6 || kāryakāraṇayorananyatvapratipādanam nityonityānāṃ cetanaścetanānāṃ sanmūlāssomyemāḥ prajāḥ prajāyante jñā'jñau dvājāvīśānīśau ityādiśrutiṣu jīveśvarayorajanyatvadarśanāt tanmithyātvābhāve'pi jagatsatyatvaśrutyadarśanāt vācārambhaṇaśrutau jaganmithyātvāvagamāt tadeva yuktamityāśaṅkyāha - tadananyatvamārambhaṇaśabdādibhyaḥ || 14 || tadananyatvaṃ - śaktiśaktimatorabhedaḥ itinyāya siddhaśivaśaktisāmarasyena tayoḥ svaśaktyaṃśaprapañcasya śaktasya paramaśivasya ca ananyatvaṃ mṛdghaṭādivatkāryakāraṇayorabhinnatvamaṅgīkartavyam | kutaḥ ārambhaṇaśabdādibhyaḥ vācārambhaṇaṃ vikāro nāmadheyaṃ mṛttiketyeva satyam sarvo vai rudraḥ ṛtaṃ satyaṃ paraṃ brahma yathorṇanābhiḥ tajjalānīti śānta ityādiśrutibhyaḥ brahmaśaktyupādānasya prapañcasya brahmātmakatvamupadiṣṭam | etena rajjusarpavatprapañcasya brahmaṇyadhyastatvānmithyātvamityadvaitamataṃ ghaṭapaṭavat prapañca brahmaṇorbhedāṅgīkāri dvaitamataṃ śarīriśarīrayoriva saṃyuktabhedāṅgīkāri viśiṣṭamataṃ ca nirastamiti sūtrasūcitārtho veditavyaḥ | khaṃ vāyurjotirāpaḥ pṛthivī viśvasya dhāriṇī yatparaṃ brahma ityādiṣu brahmaṇaḥ mūrtā'mūrtajagadvilakṣaṇatvam | aitadātmyamidaṃ sarvaṃ brahmaivedaṃ sarvam | ityādinā tasya cidacidātmakajagadātmakatvaṃ ca śrutam | ataḥ kāraṇa##- na veti śaṅkotpadyate | jñā'jñau dvāvajāvīśānīśau ityatra jīveśvarayoḥ parasparavailakṣaṇyam | ātmana ākāśaḥ sambhūtaḥ ityādinā jagadbrahmaṇoḥ kāryakāraṇātmakatvena parasparabhinnatvaṃ ca darśitam | satyajñānānandātmakabrahmaṇaḥ anṛtajaḍaduḥkhātmakaprapañcasya ca kathaṃ ananyatvam mākṣikādiṣu krimyādyutpattidarśanānna kāryakāraṇayorananyatvam | tantupaṭādiṣvarthasiddhikriyāsiddhivailakṣyena bhedopapattiḥ | kāryakāraṇayorananyatve jagadbrahmaṇorabhedenaihikāmuṣmikasukhaduḥkhaphalabhogavyavahāro na syādato jagadbrahmaṇorananyatvaṃ nopapadyata iti cet | pracakṣmahe | stabdho'syuta tamādeśamaprākṣyo yena śrutaṃ śrutaṃ bhavatyamataṃ matamavijñātaṃ vijñātam iti kṛtsnasya prapañcasya paramaśivaikakāraṇatvaṃ (uktam) kāraṇātkāryasyānanyatvaṃ ca manasi nidhāya kāraṇātmaka paraśivavijñānena kāryabhūtasarvaprapañcavijñāne pratijñāte sati kṛtsnasya śivaikakāraṇatāmajānatā śiṣyeṇa kathaṃ nu bhagavan sa ādeśaḥ ityātmajñānenānyajñātatāsambhavaścoditaḥ | prapañcasya paramātmaikakāraṇatāmudaikṣyan guruḥ laukikapratītisiddhaṃ kāraṇātkāryasyānanyatvaṃ tāvat yathā saumyekenamṛtpiṇḍena sarvaṃ mṛṇmayaṃ syādvācārambhaṇaṃ vikāro nāmadheyaṃ mṛttiketyeva satyan ityupadiśati | yathaikamṛtpiṇḍārabdhāḥ ghaṭaśarāvādayaḥ tadanatiriktadravyatayā tadjñānena jñāyante tathā śivopādānakaṃ jagat śivajñānena jñāyata iti ārambhaṇaśruterāśayaḥ | atra kāraṇādādimatena kāraṇātkāryasya dravyāntaratvamāśaṅkya lokavyavahāreṇaiva kārya kāraṇayorananyatvaṃ darśayati vācārambhaṇamityādinā | ārabhyate ālabhyate spṛśyata ityārambhaṇaṃ kṛtyalyuṭo bahulaṃ iti karmāṇi lyuṭ | vācā vākpūrvakeṇa vyavahāreṇa hetunetyarthaḥ | ghaṭenodakamāharedityādivākpūrvakodakaharaṇādivyavahāraḥ | tadvyavahārasidhyarthaṃ tanmṛdravyeṇa pṛthubudhnodarādilakṣaṇo vikāraḥ saṃsthānaviśeṣaḥ tatprayuktaṃ ca ghaṭa ityādināmadheyaṃ spṛśyate | jalāharaṇādivyavahāraviśeṣasidhyarthaṃ mṛdravyamevāvasthāntaraṃ saṃjñāntaraṃ ca prāpnoti tasmāddhaṭādyapi mṛttikādravyameva satyaṃ ityupadiśyate | mṛttiketyeva satya mityatra kāryakāraṇayorananyatvam | rajjusarpavatkāryasya mithyātvamiti yattadasat | tayokāryakāraṇayorananyatvaṃ sidhyati satyamithyāpadārthayoḥ aikyānupapatteḥ | tathā sati brahmaṇaḥ mithyātvaṃ jagatsatyatvaṃ vā syāt | ye ca kāryamapi pāramarthikamabhyupayanta eva jīvabrahmaṇoraupādhikamanyatvaṃ svābhāvikañcānanyatvaṃ acidbrahmaṇostu dvayamapi svābhāvikamiti vadanti | teṣāmupādherbrahmavyatiriktavasttvantarābhāvānniravayavasya paripūrṇasya paramaśivasyaivopādhisambandhādbrahmasvarūpasyaiva heyākārapariṇāmatvaṃ syāt | jīvāśrayā'vidyāyāstatvajñānena nāśe sati jīvo naśyedvā na vā yadi naśyetsvarūpocchedalakṣaṇo mokṣasyāt | no cet avidyānāśe'sya nirmekṣaprasaṅgaḥ brahmasvarūpavyatiriktajīvatvāvasthānāt | ato'vidyābhrāntirbrahmaṇo vā tadanyasya vā nādyaḥ tamaḥprakāśavatparasparaviruddhatvāt | ajñasya brahmatvābhāvācca | na dvitīyaḥ caitanyāntarāyogāt | dvitīyacaitanyāṅgīkāre svaśāstravirodhāt | ataḥ yathorṇanāmijantussvakāryaṃ tantucakraṃ kāraṇāvasthāyāṃ nāmarūpavibhāgānarhasūkṣmarūpeṇa svasminnidhāya kāryāvasthāyāṃ nāmarūpavibhāgārhasthūlarūpeṇa prakaṭīkaroti tathā parameśvaraścidacidātmakaṃ prapañcaṃ pralayāvasthāyāṃ sūkṣmarūpeṇa svasmin saṃsthāpya sṛṣṭikāle sthūlātmakatvena prakāśayati | ataḥ kāryakāraṇayorananyatvaṃ siddham | jagatsatvapratipādanam ghaṭapaṭavatkāryakāraṇayorarthasiddhikriyāsiddhibhedādananyatvaṃ nopapadyate | ataḥ prapañcasya brahmaṇyadhyastatvamaṅgīkṛtyādhiṣṭhānādhyastayorananyatvamaṅgīkartavyamityā# bhāve copalabdheḥ || 15 || bhāvapadaṃ kāraṇasattāvācakam | upalabdhipadaṃ kāryasattāvācakam | ca padaṃ tadubhayasāmarasyasattābodhakamupadiṣṭam | sanmūlāssaumyemāḥ sarvāḥ prajāssadāyatanāssatpratiṣṭhitāḥ aitadātmyamidaṃ sarvaṃ tatsatyaṃ sa ātmā tattvamasi ityādau jagataḥ brahmādhīnasṛṣṭi sthiti-layāvirbhāvānugrahātmakatvadarśanāt nādhyāsopapattiḥ | aitadātmyamiti brahmakāryaprapañcasya brahmātmakatvasya jīvānāmapi satyabrahmaprāpyatvasya ca darśanāt | kiñca - loke ghaṭādikāryasadbhāve ca kāraṇabhūtamṛtpiṇḍopalabdheḥ ayaṃ ghaṭaḥ mṛdeva iti mṛdātmakatvena pratyabhijñānācca kāryakāraṇayorananyatvaṃ yuktam | jagatsatyatve hutūn darśayati - sattvāccāparasya || 16 || sadeva saumyedamagra āsīt ātmā vā idamagra āsīt brahmā vā idamagra āsīt ityadiṣu aparasya kāryasya cetanā'cetanātmakaprapañcasya kāraṇe paraśivabrahmaṇi sattvācca kāraṇātkāryasyānanyatvaṃ sidhyati | loke sarvamidaṃ ghaṭaśarāvādikaṃ pūrvāvasthāyāṃ mṛdātmakameva bhāti ato jagatsatyatve na virodhaḥ | jagatsatyatve punarhetvantaramāha - asadvyapadeśānneti cenna dharmāntareṇa vākyaśeṣāt || 17 || asadvyapadeśāt asadvā idamagra āsīt iti śrutau śaśaśṛṅgavatsṛṣṭeḥ pūrvaṃ prapañcasyāsatvanirdeśāt vartamānakāle rajjusarpavadbrahmaṇyavabhāsamāno'pi sarvadā cidacidātmakaprapañco nāstīti cenna dharmāntareṇa sūkṣmatvarūpadharmāntaraviśiṣṭatvamātreṇāsattvavyapadeśaḥ kutaḥ vākyaśeṣāt | tato vai sadajāyata ityuttaravākye sṛṣṭyanantarasthūlāvasthābhidhānāt asādvā idamagra āsīt ityatra sṛṣṭeḥ prāgidaṃ jagadasadāsīt sūkṣmāvasthāpannamāsīt | ataḥ sṛṣṭyanantaraṃ tataḥ sadajāyata sthūlāvasthāviśiṣṭamāsīt iti bhāvaḥ | svasvarūpāparityāgapūrvakaparasvarūpabhāvatvaṃ vivartamitinyāyena rajjusarpavadbrahmaṇi prapañcasya vivartopādānatvaṃ prasādhya jaganmithyātvaṃ kiṃ na yuktam iti cettadasat | asadevedamagra āsīt idaṃ vā agre naiva kiñcanāsīt iti śrutiṣu loke ca ghaṭaśarāvādikaṃ sarvaṃ prākmṛdi nāsīditi jñāyate | tasmāt prapañcasya śaśaśṛṅgavadasatvaṃ yuktamiti cenna | ekasyaiva śarīrasya bālatva-yuvatva-sthavitvavatprapañcasya sūkṣmatva-sthūlatva-vyavasthā kālabhedena nirdiṣṭā | ato'sacchabdena sūkṣmātmakatvaṃ tadbhinnasacchabdena sthūlātmakatvaṃ nirdiṣṭam | tasmātprapañcasya satyatvaṃ brahmābhinnatvaṃ ca samañjasam | mithyātvanirākaraṇe hetvaṃtaramāha - yukteśśabdāntarācca || 18 || yukteḥ - yathā kūrmaḥ svaśaktyā svapādādyavayavān svecchayā bahirgatān kṛtvā punaḥsvātmaniveśanaṃ karoti tathā paramaśivaḥ sṛṣṭikāle nāmarūpavibhāgavatvena bahiḥ prakaṭīkṛtya pralaye svatmani svabhinnaṃ cidacidātmakaṃ prapañcaṃ gopayatītyādiyukte śabdāntarācca idaṃ vā agre naiva kiñcidāsīt tadasadeva sanmanokuruta syāṃ taddhīdaṃtarhyavyākṛtamāsīttannāmarūpābhyāṃ vyākriyata ityādiśrutiṣvasacchabdavyākṛtādiśabdācca | pralyāvasthāyāṃ prapañcasya saṅkucitatvaṃ sṛṣṭikāle vikāsayatvaṃ ca spaṣṭamupadiṣṭam | evaṃ jagatsatyatvaṃ prasādhyedānīṃ kāryakāraṇayorananyatve nidarśanaṃ sūtradvayena darśayati - paṭavacca || 19 || yathā paṭasya kadācitsaṅkucitāvasthā kadācit vikāsāvasthā ca vilakṣaṇapratītiviṣayatvena dṛśyate tadvatparamaśivaśaktisaṅkucitāvasthākāraṇaṃ śaktiprasāritāvasthā kāryam | yathā paṭasya veṣṭitaprasāritabhede'pyabhedaḥ tathā kāryākāraṇayormṛdghaṭādivadabhedaḥ | nanu - mṛdghaṭādidṛṣṭānte mṛdghaṭau bhinnau vilakṣaṇapratītiviṣayatvāt | tasmādghaṭapaṭavattasya hetorvyabhicāra iti cenna mṛddravyasya pṛthubudhnodarādyākāro ghaṭa iti vyavahārahetuḥ | tasyaiva tatpratiyogyavasthāntarayogo ghaṭābhāvavyavahārahetuḥ tatra kapāladvayāvasthāyāḥ tatpratiyogitvena saiva ghaṭāvasthā asya nāstīti vyavahārahetuḥ | na ca tadvyatirikto ghaṭābhāvo nāma kaścidupalabhyate na cāpi kalpyate tāvataivābhāvasya vyavahāropapatteḥ | tasmādyathā mṛdātmanāsatve'pi mṛdekāṃśena ghaṭaśarāvātmakatvena pariṇāme'pi mṛdātmakatvaṃ na virudhyate tathā śivasya svaśaktyekāṃśatvena jagadātmanā pariṇāme'pi jagadananyatvaṃ na virudhyate | parasparavilakṣaṇayoḥ kāryakāraṇayorabhede vyavahārātaṅkamāśaṅkyāha - yathā ca prāṇādi || 20 || yathā vāyurekaḥ prāṇāpānādivṛttibhedena nāmarūpātmakakāryabhedaṃ bhajate tadvatparaśiva eva svaśaktimahimnā cidacidātmakaprapañcarūpeṇa bhāsamānopyananya eva | kiñca - yathā śivayogī paramaśivadhyānakāle prāṇāyāmādinā prāṇāpānādivāyusaṅkocanaṃ karoti vyavahārakāle prasāraṇādikāryaṃ karoti tadvatparameśvarassṛṣṭikāle jagatprasāraṇaṃ pralayakāle tadākuñcanaṃ karoti | tasmātparamakāraṇaparaśivātkāryarūpaṃ jagadananyamiti siddham | tadananyatvāccaikavijñānātsarvavijñānapratijñā siddhā bhavati | itakhyapadeśādhikaraṇam || 7 || jīvabrahmavādimatanirākaraṇam evaṃ jagadīśvarabhedavādasya jaganmithyātvavādasya ca nirastatvena bhedābhedamatameva svābhipretamiti pradarśya jīvabrahmavādimatamadya nirākarotiḥ | itaravyapadeśāt hitākaraṇādidoṣaprasaktiḥ || 21 || itakhyapadeśāt brahmetarasya jīvasya brahmatvena vyapadeśāt hitākaraṇādidoṣaprasaktiḥ | hitānāṃ iṣṭasādhakānāṃ srakcandanādīnāmakaraṇamasaṃpādanaṃ ādiśabdenāniṣṭasādhakavyāghrādīnāṃ sampādanam | etādṛśadoṣaprasaktiḥ | tasmājjīva eva brahmeti vādo na yuktaḥ | dvāsuparṇetyādiṣu jīvarbrahmaṇorbheda vyapadeśāt | ayamātmā brahma ityādiśrutiṣu tayorabhedanirdeśāt | tayorbhedo na veti saṃśayaḥ | jīvabrahmabhedabodhakaśrutīnāṃ upādhiparatvāt yo'nyāṃ devatāmupāste'nyo'sāvanyo'hamasmīti na sa veda yathā paśuḥ mṛtyossa mṛtyumāpnoti ya iha nāneva paśyati ityādiṣu jīvabrahmaṇorabhedaśravaṇāt | bimbatvaṃ pratibimbatvaṃ yathā pūṣaṇi kalpitam | jīvatvamīśvaratvaṃ ca brahmaṇyekatra kalpitam || ityatra bimbapratibimbavajjīvabrahmaṇorabhedanirdhāraṇāt yato vā imāni bhūtāni jāyante ityādau tayoḥ kāryakāraṇatvopadeśāt vācārambhaṇaśrutau kāryakāraṇayorekatvanirdeśācca jīvātirikta īśvaro nāstīti prāpte - abhidhīyate - annaṃ brahma prāṇo brahma asāvādityo brahma ityādivajjīvasyāpi brahmatvamaupacārikam | jīvasya brahmatvapratipādane jīvānāmiṣṭasampādanamaniṣṭasādhanaṃ ca yattatsarvaṃ brahmaṇa evāṅgīkartavyam | tathā cediṣṭaprapañcanirmātṛtvaṃ svatantrabrahmaṇassambhavatīti aniṣṭaprapañcanirmāṇamanupapannaṃ syāt | yaccoktaṃ maṇi-kṛpāṇa-darpaṇādiṣūpalabhyamānamukhamalinatva##- vimarśanīyam | alpatvānalinatvādayaḥ aupādhikadoṣāḥ kadā naśyeyuriti | kṛpāṇādyupādhyapagama iti cet | kiṃ tadalpatvādyāśrayaḥ pratibimbastiṣṭhati vā na vā tiṣṭhati cettasthānīyasya jīvasya sthitatvādanirmokṣaprasaṅgaḥ naśyatīti cettadvadeva jīvanāśātsvarūpocchedalakṣaṇo mokṣassyāt | kiñca - jīvasya brahmatve tasmin sarvajñatva-sarveśvaratva-sarvaniyāmakatva##- śrīkaṇṭhopajñaviśiṣṭādvaitamatanirākaraṇam jīvabrahmaṇorjñānātmakatvenaikatve'pyavidyopādhibhedena bhedadarśanāttayorbhedavidhāyakaśrutīnāmaupādhikaṃ bhedaviṣayatvamevetyāśaṅkyāha - adhikantu bhedanirdeśāt || 22 || tu śabdo niścayārthaḥ | ādhyātmikādhibhautikādhidaivikādiduḥkhākarātpratyagātmanaḥ jīvādadhikamarthāntarabhūtaṃ brahma | kutaḥ bhedanirdeśāt | ātmā vāre draṣṭavyaḥ śrotavyo mantavyo nididhyāsitavyaḥ satā saumya tadā sampanno bhavati ityādinā pratyagātmabhūtasya jīvasya ca paramātmanaśśivasya parasparabhedavyapadeśājjīva eva brahmeti yādo na yuktaḥ | jīvabrahmabhedasatyatvabodhakānāṃ śrutīnāmaupādhikabhedaviṣayatvaṃ vā uta āropitabhedaviṣayatvaṃ vā nādyaḥ svabhāvataḥ svasmādabhinnasya jīvasya tadupāsanāsambhavāt | tathāpi brahma taṃ jānāti vā na vā na jānāti cetsarvajñatvahāniḥ jaḍatvaprasaṅgaśca | jānāti cet svasmādabhinnasya jīvasyādhyātmikādiduḥkhaṃ svaduḥkhamiti jānīyāt | evaṃ cet brahmaṇaḥ hitākaraṇāhitakaraṇākhyadoṣaprasaktiranivāryā | na dvitīyaḥ - tatrāpi jīvājñānapakṣe pūrvoktavikalpasthaphalatādavasthyāt | brahmājñānapakṣe svaprakāśasvarūpasya brahmaṇaḥ ajñānasākṣitvaṃ tatkṛtajagatsṛṣṭyādikaṃ ca na sambhavati | ajñānena prakāśastirohita iti cet tirodhānasya prakāśanivṛttikaratvena svaprakāśasyaiva svarūpatvātsvarūpanivṛttireveti svarūpanāśādidoṣasahasraṃ prāgevāveditam | tasmājjaḍajātilohādau tāmrasuvarṇādivaccijjātau jīva-brahmaṇoḥ svabhāvikabhedo nirdiṣṭaḥ | tathāpyacetanarasasaṃyogena tāmrasvabhāvanivṛttipūrvakābādhitasuvarṇatvaprāptivaccetanajīvasyāpi parameśvaro pāsanayā tadanugrahavaśādabādhitaśivatvaṃ sidhyati | tasmājjīveśvaraikyavidhāyakānāṃ tattvamasyādivākyānāmavirodhaḥ | kiñca - ādhikantu bheda iti sūtre jīvabrahmaṇossvābhāvikabhedanirdeśāt tadananyatvaṃ iti sūtre abhedavyapadeśācca bhedābhedamatameva sūtrakārasammatamiti bālānāmapi vijñāyate | nanu bhedābhedayorvastuvirodhāt svābhāvikabhedasya nivṛtyasambhavācca bhedābhedakalpakaṃ viśiṣṭādvaitaṃ caturthamatameva samajjasam | bhedābhedamatavadatrāpyaṅgāṅgitvena sarvaśrutisamanvayadarśanāt sūryātapavaccandracandrikāvaddharmadharmivadguṇaguṇivaddaṇḍadaṇḍivadviśiṣṭamup apannam | atra śaivāgragaṇya śrīkaṇṭhaśivārādhyakṛta brahmamīmāṃsābhāṣye viśiṣṭādvaitaṃ svābhipretatvena prasādhitam | tatra muktātmanāṃ gaurīpatitva jagatkāraṇatvasarvāntaryāmitvādidharmanirākaraṇapūrvakatatsāmyapañcopa##- prapañcitā | yathā nadyaḥ syandamānā ityādi śrutiniṣṭhatripādvibhūtyadhikakaivalyavibhūtyātmaka śivasāyujyalakṣaṇāmuktirnāṅgīkriyate | tasmādidameva yuktamiti prāpte - brūmaḥ - bhedābhedayorvastuvirodha iti yattadavicāritaramaṇīyam | śrutismṛtipurāṇāgamasūtrādiṣu bhedābhedapradarśanāt | jāgratsvapnāvasthayorbhedasya suṣuptyavasthāyāmabhedasya sarvānubhavasiddhatvācca tathā śivāgame - suptireva hi duṣṭāntassṛṣṭipralayayorapi | sṛṣṭikāle bhavedbhedaḥ abhedaḥ pralaye smṛtaḥ || iti jīvasya jñānājñānobhayaviśiṣṭhatvadarśanānna vastuvirodhaḥ | merumandiramāsādya kāko'pi kanakāyate | tathā bhaktyā śivaṃ prāpya jīvo bhavati śaṅkaraḥ || iti vacanāt padārthānāṃ pūrvāvasthā na dṛśyate | śivadhyānāttathā jīvo na punarbhavamaśnute | śuktilabdhajalaṃ loke mauktikaṃ bhavati dhruvam || bhaktisaṃyuktajīvo hi śivo bhavati nānyathā | rasavedhādyathā tāmraṃ kāñcanaṃ bhavati dhruvam || guroḥ kaṭākṣavedhena jīvo bhavati śaṅkaraḥ || ityādibahudṛṣṭāntaśāstrānubhavadarśanāt svābhāvikabhedanivṛtterna virodhaḥ | antaryāmibrāhmaṇe yaḥ pṛthivyāṃ tiṣṭhan ya ātmani tiṣṭhan yasyātmā śarīraṃ ityādivākyānāṃ parameśvarasyāṣṭamūrtitva##- aprāṇohyamanāś'subhraḥ aśarīraṃ vā vasantaṃ ityādi bahuśrutivirodhaḥ | apāṇipādo javano grahītā paśyāmyacakṣuḥ sa śṛṇotyakarṇaḥ ityatra śarīrendriyanirapekṣatayā parabrahmaṇaśśivasya sarvaśaktatvāvagamāt viśiṣṭādvaitavidhāyakaśrutisūtrādyadarśanāt | aṅgāṅgitvasvīkāre jīvatparicchinnatvaprasaktirdurvārā | antaḥpūrṇo bahiḥ pūrṇaḥ pūrṇakumbha##- tadbhinnasthaleṣu ca brahmaṇaḥ pūrṇatvamupadiṣṭam | atastanmatamupekṣaṇīyam | kiñca - dvevāva brahmaṇo rūpe sarvānanaśirogrīvāḥ ityādinā upāsanārthaṃ brahmaṇaḥ pavanavanmūrtāmūrtatvavyapadeśāt jīvamukhyaprāṇaliṅgasūtre bhaktopāsanārthaṃ parameśvarasyopāsanātrayamupadiṣṭamiti tatra bahudhāprapañcitam | te brahmaloke tu parāntakāle parāmṛtātparimucyanti sarve yo veda nihitaṃ paramevyoman so'śnute sarvān kāmān saha niraṃjanaḥ paramaṃ sāmyamupaiti ityādibahuśrutiṣu paramaśivatripādvibhūtyātmaka sālokya-sāmīpya##- svābhāvikajīvabhāvanivṛttipūrvakaśivatvaprāptirūpakaivalyavibhūteśca darśanāccaturvidhamuktipratipādakaṃ sarvaṃ śāstraṃ pramāṇameva | jyotiṣṭomena svargakāmo yajeta ityādisiddhendrādyaiśvaryātmakakāryavibhūtiḥ haṭhayogasiddhacaturmukhabrahmalokaiśvaryātmakakāraṇavibhūtiścetyadhikāri##- śamadamādisahakṛtagurucareśvarakaiṅkuryātmakabahujanmatapassiddhāvyabhicāra##- śraddhābhaktijñānayogādavehi ityādiśrutidarśanāt | nanu eṣa sarvaṃ bhūtāntarātmāpahatapāpmā divyo deva eko nārāyaṇaḥ iti subālopaniṣadi nārāyaṇasyaiva sarvaśarīrātmakatva-sarvāntaryāmitva##- paramaśivapara eva | sarvo vai rudraḥ sa eva viṣṇussa prāṇaḥ yorudro'gno yo apsu so'nta rādantaraṃ prāviśat ityādiśrutiṣu ī'svarassarvabhūtānāṃ hṛddeśe'rjuna tiṣṭhati ityādi smṛtiṣvapi sarvāntaryāmitvaṃ śivasyaivopadiṣṭam | aṣṭamūrtitvasya nārāyaṇe yatrakṛtrāpyadarśanāt subālavākyātkaṇva-mādhyandina##- jīvabrahmaṇoḥ svabhāvabhinnatve dṛṣṭāntamāha - aśmādivacca tadanupapattiḥ || 23 || aśmādivacca-aśmādivijātīyadṛṣṭāntena tadanupapattiḥ tat ayamātmā brahma ityādiśrutisiddhapūrvoktabrahmatvaṃ jīvasyānupapannamasaṃbhavi ityarthaḥ | tasmātsarvadā svabhāvasiddhatayā jīvabrahmaṇorvijātīyāśmādidṛṣṭāntavatsajātīyabhedassiddhaḥ | yathā lohāśmakāṣṭhatarugulmādīnāmacetanānāṃ svabhāvasiddhaparasparabhedaḥ tadvatsajātīyacetanayoḥ jīveśvarayoḥ parasparaṃ svābhāviko bhedaḥ yathā bhūmyāṃ vajra-vaiḍhūrya-gomedhika-puṣyarāga-marakata##- dṛśyante tathā jīveśvarayorapi bhedo dṛśyate | pṛthagātmānaṃ preritāraṃ ca matvā juṣṭastenāmṛtatvameti || kṣaraṃ pradhānamamṛtākṣaraṃ haraḥ tasyāmidhyānādyojanāttattvabhāvāt bhūyaścānte viśvamāyānivṛttiḥ jñājñau dvāvajāvīśānīśau prājñenātmanā sampariṣvaktaḥ nityonityānāṃ cetanaścetanānāṃ eko bahūnāṃ yo vidadhāti kāmān dve vāva brahmaṇī veditavye paraṃ cāparaṃ ca juṣṭaṃ yadā paśyatyanyamī'saṃ eṣāmīśe paśupatiḥ paśūnāṃ | viśvādhiko rudro maharṣiḥ īśānassarvavidyānāṃ triyambakaṃ yajāmahe etatsomasya rudrasya sarvaliṅgagaṁ sthāpayati pāṇimantraṃ pavitram | amṛtasya devadhāraṇo bhūyāsam ityādiśrutibhiḥ jīvabrahmaṇoḥ parasparasvabhāvavailaṣaṇyaṃ darśitam | tayorabhede pūrvoktahitāhitarūpajagatkāraṇatvamanupapannaṃ ityādayo doṣāḥ prasajyeran upasaṃhāra darśanādhikaraṇam || 8 || parameśvarasya aghaṭitaghaṭanasāmarthyapradarśanam tattvamasītyupasaṃhāre'pi jīvābhedabrahmanirdeśāt jīvabrahmaṇoraśmaloṣṭhakāṣṭhavatsvabhāvabhinnatve tannivṛtyasambhavācca brahmaṇa eva jīvatvaṃ śuktirajatavadāropitamātramevetyāśaṅkāyāmāha - upasaṃhāradarśanānneti cenna kṣīravaddhi || 24 || ekameṣādvitīyaṃ brahma ityupakrame tattvamasi ityupasaṃhāre'pi jīvabrahmaṇorabhedadarśanāt madhyasthavākye aśmaloṣṭhakāṣṭhādivattayosvābhāvikabhedāṅgīkāre svābhāvikabhedasya jalādivannivṛttirnasasbhavatīti cenna | kṣīravaddhi - takrādisamparkavaśāt kṣīrasya dadhirūpe' svabhāvanivṛtyā pariṇāmastathā jīvasya śravaṇamananādisahakṛtabhaktibhāvena svābhāvikajīvatvanivṛttipūrvakaśivatvaprāptirnavirudhyata eva | dvāsuparṇā ityādiṣu jīvabrahmanorbhedāvagamāt tattvamasītyādiṣu tayorabhedavyavasthāpanācca tadbhedassvābhāvikaḥ āgantuko veti sandihyate | sa bheda āgantuka eva svabhāvatve nivṛtyayogāt | jalādau pākādinā svabhāvatirohitatve'pi kālāntareṇa svabhāvasyaiva sthitatvāt | abhedaśrutyanaṅgīkāre ardhajaratīnyāyavadavaidikatvaprasaṅgāt parameśvaramahimnā svabhāvanivṛttissambhavatīti cenna mānuṣānmānuṣotpattestiryagādibhyastiryagutpatteśca darśanāt śuktirajatavadāgantukatvameva samañjasamiti prāpte - abhidhīyate - yathā loke kṣīrasya takrādisaṃyogena svabhāvasiddhakṣīratvanivṛttipūrvakadadhitvapariṇāmasiddhidyotanāt kīṭajātyutpannabhṛṅgasya svajātyatiriktakrimijantossvabhāvakrimitvanivṛttipūrvakasvasamānarūpaprāpti##- tathā ghaṭanāghaṭanasamarthasya sarvaśaktiviśiṣṭasya bhaktavatsalasya bhaktābhīṣṭaphalapradāyakasya sarvavidyāśrayasya satyakāmasya satyasaṃṅkalpasya paraśivasya svabhaktasvābhāvikajīvabhāvanivṛttipūrvakapunarāvṛttirahitasvasvarūpaprāpti##- kiñca - dyāvāpṛthivī janayandeva eva ityādiśrutiṣu śivasya upakaraṇanirapekṣakatayā gagana-pavanānala jalādivicitrajagajjanmādikāraṇatvaṃ śrūyate cetanapuruṣādacetanaloma-nakhādyutpattiracetanagomaye cetanavṛścikādyutpattiśca dṛśyate | atastasya parameśvarasya aghaṭitaghaṭanasāmarthyaṃ siddham | tatra dṛṣṭāntaṃ darśayati - devādivadapi loke || 25 || yathā loke paricchinnaśaktyavacchinnānāṃ devarṣisiddhādīnāṃ svānugraheṇa svāśrayapuruṣaniṣṭhamauḍhya-daridratvādinirākaraṇapūrvakavidyādhana##- svabhaktasvābhāvikajīvatvanirākaraṇapūrvakasvaprāptirūpakaivalyavibhūti##- ityādiśrutiṣu śiva eva hi devontassthitamicchāvaśādbahiḥ | yogīva nirupādānamarthajātaṃ prakāśayet || iti smṛtau parameśvarasyāghaṭitaghaṭanākarmasandhānavicitrāanantaśaktimatvaṃ śrūyate | tasmāttanmahimātiśayitve na śaṅkākalaṅkaḥ | kṛtsnaprasaktyadhikaraṇam || 9 || paraśivasya brahmaṇaḥ mūrtāmūrtobhayātmakatvapratipādanam evaṃ parameśvarasya svābhāvikajīvatvanivṛttipūrvakasvātmaprāptipradāyakaśaktimatvaṃ prasādhya tasyaiva mūrtāmūrtobhayātmakatvaṃ darśayati | kṛtsnaprasaktirniravayavatvaśabdakopo vā || 26 || vedānteṣu brahma niravayaṃ sāvayavaṃ vā niravayavaṃ cet kṛtsnaprasaktiḥ vyāpakasya brahmaṇaḥ jagannirmāṇe paricchinnatvaprasaṅgaḥ | sāvayavaṃ cet niravayavatvaśabdakoo vā | niravayavatvapratipādakaśrutyaprāmāṇyaprasaṅgaḥ | tasmātparameśvarasya svatantratvāt mūrtāmūrtobhayatvamaṅgīkartavyam | satyātmaprāṇārāmaṃ mana ānandam aprāṇo acakṣuḥ ākāśa acintyamavyaktamanantabodhaṃ śivaṃ praśāntamamṛtaṃ brahmayonim umāsahāyaṃ parameśvaraṃ prabhuṃ nīlakaṇṭhaṃ praśāntaṃ | dhyātvā munirgacchati bhūtayonim ityādiśrutiśateṣu śivasya parabrahmaṇaḥ mūrtāmūrtātmakatvasya mūrtaśivopāsanayā sarvābhīṣṭasiddhipūrvakaniravayavasākṣiprāpakatvasya ca darśanāt jagatkāraṇatvaṃ niravayavasya sāvayavasya veti sandehaḥ | niravayavabrahmapratipādakānāṃ sāvayavabrahmapratipādakānāṃ ca tamaḥprakāśavatparasparavirodhāttadubhayamapramāṇameva | tadubhayaśrutisvīkāre vyavasthocchedaprasaṅgaḥ | tasmātpradhānasya paramāṇvādīnāṃ vā jagatkāraṇatvamupapannamiti prāpte - pracakṣmahe - svatantratvācchivasya mūrtāmūrtatvamupapannam | udite juhoti | anudite juhoti yadairvā yajeta vrīhibhirvā yajeta ityādiśruti prāmāṇyāt ubhayasiddhiriti nyāyena tayubhayasvīkāravadatrāpi mūrtāmūrtobhayavidhāyaka śrutidarśanāttadubhayaṃ vidheyameva | tadubhayorekāṃśaprādhānye'pi ardhajaratīnyāyena śrutyaprāmāṇatāprasaṅgo durnivāraḥ | śivasyāvayavitvena mahākailāsādyaprākṛtadivyavaibhavasthāneṣu sthitvā tadupāsakānāṃ bhaktānāṃ sālokyāditrividhanityakalyāṇavibhūtiṃ datvā svaniravayavacidghanopāsakānāṃ nirastasamastadoṣādikalaṅkānāṃ kaivalyavibhūtyātmakasvaprāptiṃ vidadhāti | tasmāttadubhayopāanamapyuktam | yatsatve yatsatvaṃ iti nyāyena śarīraparigraheṇa devādīnāṃ purāṇeṣu duḥkhitvadarśanāt sālokyāditrividhamuktiprāptānāṃ bhaktānāṃ ca tadā śarīraparigrahe duḥkhaprāptiranivāryeticenna teṣāṃ kāraṇaśarīratvāt | puṇyapāpakarmaśarīriṇāmeva prākṛtaduḥkhādiprāptiḥ | aprākṛtānāṃ svecchā kṛtavigrahāṇāṃ tanniyamo nāsti | yadā paśyaḥ paśyate rukmavarṇaṃ kartāramīśaṃ puruṣaṃ brahmayoniṃ | tadā vidvān puṇyapāpe vidhūya nirañjanaṃ sāmyamupaiti iti śrutidarśanāt | na cakṣuṣā gṛhyate nāpi vācā yato vāco nivartante aprāpyamanasā saha ityādi vacanaiḥ śivasya manovācāmagocaratvavyavasthāpanāttasya śarīritvāṅgīkāro na vidheya ityāśaṅkāyāmāha - śrutestu śabdamūlatvāt || 27 || tu śabdaḥ pūrvapakṣanirāsārthaḥ | taṃ tvaupaniṣadaṃ puruṣaṃ pṛcchāmi ṛtaṃ satyaṃ paraṃ brahma aṇoraṇīyān triyambakaṃ yajāmahe nāvedavinmanute taṃ bṛhantaṃ ātmā guhāyāṃ nihito'sya jantoḥ ityādi śrutiṣu śivasya parabrahmaṇaḥ śabdamūlatvāt vedapramāṇakatvāt śruteḥ tadubhayavidhāyakaśrutibalācca tasya niravayavatva-sarvopāsyatva-vilakṣaṇatva-sarvādhāratva##- nanvekasya bhedābhedavatvaṃ mūrtāmūrtatvaṃ satyāsatyatvaṃ jñānājñānatvaṃ kāryakāraṇatvaṃ vyāpakatvāvyāpakatvaṃ vyāpyatvāvyāpyatvaṃ ca vastuvirodhādayuktamiti cettadavicāritaramaṇīyam | lokavedasiddhatvāt | loke mṛdghaṭayordīpa-prabhayoścandra-candrikayoḥ prabhākara-ātapayoḥ śakti-śaktyośca bhedābhedavatvam | pradhānasya kāraṇāvasthāyāmamūrtatvaṃ kāryāvasthāyāṃ mūrtatvam | pavanasva sāvayavatvena digekadeśavartitvaṃ niravayavatvena nikhilajajadvayāpakatvaṃ | prātyakṣikasarpasya satyatvaṃ rajvāropitasarpasyānityatvam | ghaṭādīnāṃ mṛdātmakatvena satyatvam kambugrīvādi rūpeṇāsatyatvam | citrasthitaparvatādīnāmasatyatvam arthakriyānugataparvatādīnāmeva satyatvam khadyotasya prakāśāprakāśatvam | jīvasya jñānā'jñānavatvaṃ puruṣaikaśarīre śarīrasya cetanatvaṃ nakharomadantānāmacetanatvam devādīnāṃ yogīśvarādīnāñcaikakāle sakalalokavartitvam vyomnastatkāryapavanānala-jala-bhūmyādiṣu pūrṇatvamapūrṇatvaṃ ca dṛṣṭam | vede ca - vijñānaṃ cāvijñānaṃ ca satyaṃ cānṛtaṃ ja satyamabhavat iti darśitam | atastasya sarvaśaktatvāt svatantratvātsarvamavirodham | apāṇipādo'hamacintyaśaktiḥ paśyāmyacakṣuḥ sa śṛṇomyakarṇaḥ ahaṃ vijānāmi viviktarūpo na cāsti vettā mama ityādinā kaivalye'pi śarīrendriyādyanapekṣatayā tasya sarvaśaktatvaṃ śrūyate | ataḥ sāvayavasya brahmaṇa eva vicitrajagannirmāṇādihetutvam | niravayavasyāpi brahmaṇaḥ jagatkāraṇatvapratipādanam niravayavasya brahmaṇaḥ kathaṃ sāvayavatvaṃ prapañcakāraṇatvamityāśaṅkāyāmāha - ātmani caivaṃ vicitrāśca hi || 28 || paricchinnaśaktiviśiṣṭe niravayave jīvātmanyeva svamanaśśaktyā jāgratprapañcavatsvapnakāle gajaturagādinānāvidhaprapañcakalpanāvicitrāḥ dṛṣṭāḥ | evaṃ sarvaśaktiviśiṣṭe niravayave paramātmani paraśive svamāyāśaktyā vicitranānāvidha brahmāṇḍakalpanamupapannam | kiñca - cetanapuruṣe'cetanakeśanasvādivicitrāḥ jalānalādīnāmanyonyavijātīyānāṃ auṣṇyādiśaktayaśca vijātīyāḥ dṛśyante | tamaḥ prakāśavadviruddhasvabhāvavahnisalilayoravirodhitvena samudre dṛṣṭatvāt puruṣaśarīre jāṭharāgnidarśanācca lokātītasya sarvamahimātiśayasya śivasya na kiñcidanupapannam taduktaṃ bhagavatā vādarāyaṇena - nirguṇasyāprameyasya śuddhasyāpyamalātmanaḥ | kathaṃ sargādikartṛtvaṃ brahmaṇo'bhyupagamyate || iti praśne - śaktayassarvabhāvānāṃ acintyajñānagocarāḥ | yatastato brahmaṇastāḥ sargādyā bhāvaśaktayaḥ || bhavanti tapasāṃ śreṣṭha pāvakasya yathoṣṇatā || iti | śrutiśca kiṃsvidvanaṃ ka u sa vṛkṣa āśīdyato dyāvāpṛthivīniṣṭataṣṭuḥ manīṣiṇo manasā pṛcchate brahmavanaṃ brahma sa vṛkṣa āsīt manīṣiṇo manaso vibravīmi vo brahmādhyatiṣṭhadbhuvanāni dhārayan iti śrutismṛtiṣvapi niravayavasya paramaśivasyaiva kartusvadarśanāttadeva yuktam | niravayavasya nirguṇasya brahmaṇaḥ jagatkāraṇatve jīvavanmāyāvaśatvamastīti āśaṅkāyāmāhā - svapakṣadoṣācca || 29 || svapakṣehyayaskānasūcīnyāyena nirguṇasya brahmaṇaḥ sattāvaśāt prakṛtijagatkāraṇapratipādakādvaitapakṣe doṣācca niravayavaprakṛtijagatkāraṇadoṣācca uta kevalajaḍasya jagatkāraṇatvāyogena tatsānnidhyāt pradhānasyāyaskāntasūcīdṛṣṭāntena jagatkāraṇatvāṅgīkāre'pi brahmaṇaḥ nirviśeṣatvabhaṅgaḥ | tacchakteḥ tadadhīnatvāt tasya saguṇatvamanivāryam | niravayavasya pradhānasya mahadādivicitraviśvākārapariṇāmavatvaṃ sāṃkhyairapyaṅgīkṛtam | kaṇādādibhirapi tathaiva niravayavaniraṃśaniṣpradeśajaḍaparamāṇusaṃyojanena jagadākārapariṇāmatvamaṅgīkṛtam | tathāpi jaḍasya svātantryāyogena tatkāraṇatvaṃ brahmaṇyarthātsiddham | tasmātsvapakṣadoṣo durvāraḥ | yā mā sā māyā iti vyutpatyā māyāyāḥ śaśaśṛṅgatvāvagamāt jaḍājaḍayormāyābrahmaṇoḥ satyatvāsatyatvasvabhāvayoḥ ghaṭapaṭavatparasparavilakṣaṇatvāttadayoge tasya jagatkāraṇatvāyogāt nirvikārasya māyikatvāsambhavācca rajjusarpavadbrahmaṇi māyādhyastatvavādassamucita ityāśaṅkāyāmāha - sarvopetā ca taddarśanāt || 30 || sarvepetā - jagajjanmādisarvaśaktiviśiṣṭā parā śaktiḥ | taddarśanāt - tasmin brahmaṇi paraśive darśanāt śrutipratipāditatvādityarthaḥ | parā'sya śaktirvividhaiva śrūyate svābhāvikī jñānabalakriyā ca māyāntu prakṛtiṃ vindyāt māyinantu maheśvaram | indro māyābhiḥ pururūpa īyate ityādiśrutiṣu sarvagatasya niravayavasya parameśvarasya svābhāvikasarvaśaktimatvaṃ pratipādyate | tasmānna kadācidapi nirviśeṣaṃ brahma triguṇātmakajagadupādānakāraṇaṃ bhavet | tasya śaktidvayaviśiṣṭatayā māyā bhinnaśaktiḥ cicchaktirabhinnaśaktiḥ | evaṃ svatantro'ghaṭitaghaṭanasamartho'dvitīyaśśivaḥ kālatrayepyekarūpatayā sthitaḥ | tasya nirviśeṣatve jagatkāraṇatvaṃ na sambhavati | evaṃ tasya svābhāvikaśaktimatva sarvakāraṇatvādidarśanena tadadhyastamithyāvādo na yuktaḥ | brahmaṇaḥ sarvaśaktiviśiṣṭatvapratipādanam sarvaśaktimatvena brahmaṇaḥ jagatkāraṇatvāṅgīkāre mṛdādivatpariṇāmitvavikāritvādidoṣaḥ prasajyeta ityāśaṅkāyāmāha - vikaraṇatvānneti cettaduktam || 31 || vikaraṇatvāt acakṣuḥ śrotraṃ tadapāṇipādam ityādau vikaraṇatvāt - śarīrendriyādisādhanarahitatvāt neticet - brahmaṇaḥ jagatkāraṇatvaṃ na sambhavatīti cetta duktam | tatrottaraṃ - śabdamūlatvāt vicitrāśca hi ityadinā | vedaikapramāṇasya brahmaṇaḥ śarīrendriyādyabhāve hi sarvakāryasamarthattvamupapannam | tathā ca - apāṇipādo javano grahītā paśyatyacakṣuḥ sa śṛṇotyakarṇaḥ iti śrutirbhagavataḥ pramāṇabhūtā | parā'sya śaktiḥ pādo'sya viśvā bhūtāni ityādiṣu vicitrānantaśaktikarasya paraśivasya svaśaktyekāṃśena jagadātmakatvaṃ svato jagadvilakṣaṇatvaṃ ca vyapadiśyate | śaivapurāṇe ca - viśvottarottaravicitramanorathasya yasyaikaśaktiśakale sakalassamāptaḥ | adhvānamadhvapatimadhvavido vadanti tasmai namassakalalokavilakṣaṇāya || iti darśitam | ataḥ sarvaśaktiviśiṣṭassarveśvaraḥ paramaśiva eva sarvadā mumukṣubhirāśrayaṇīyaḥ | brahmaṇaḥ nirviśeṣatvavādanirasanam nirviśeṣasya nirvikārasya brahmaṇaḥ jagatkāraṇatve vikāritvaṃ prasajyeta tasmānmāyā śabalitabrahmaṇa eva jagatkāraṇatvamityāśaṅkya nirākaroti - na prayojanavatvāt || 32 || parā'sya śaktirvividhaiva śrūyate svābhāvikī jñānabalakriyā ca iti śrutidarśanāt brahmaṇaḥ kadācidapi nirviśeṣatvaṃ na sambhavati prayojanavatvāt yato vā imāni bhūtāni ityādau jagajjanmādiprayojanasya brahaṇyeva darśanāt pradhānakṣetrajñapatirguṇeśaḥ saṃsāramokṣasthitibandhahetuḥ ityādau brahmaṇaḥ prayojanavatvāvagamāt | amṛtasya devadhāraṇo bhūyāsam sarvaliṅgagaṁ sthāpayati pāṇimantraṃ pavitram ityādau bhaktatāraṇārthaṃ sthūla-sūkṣmakāraṇaśarīreṣu iṣṭa-prāṇa-bhāvasaṃjñakaliṅgarūpeṇa dhāraṇaprayojana vyapadeśāt | prakarṣeṇa yojanamasthāstīti prayojanavān | tadbhāvāt prakarṣeṇa paramapremāspadatvena yojanaṃ prayojanaṃ saṃyojanaṃ sthūlādiśarīreṣu iṣṭādiliṅgarūpeṇa dhāraṇaṃ sambhavati |prayojanamanuddiśya na mando'pi pravartate iti nyāyena mumukṣūṇāṃ prayojanābhāve taṃ na koyāśrayeta | sarveṣāṃ ca bhaktānāṃ aihikāmuṣmikaphalaprayojanaṃ phalaprāptinirviśeṣe nopapadyate | ataḥ rajjusarpavanmāyāśabalitabrahmakāraṇatvavādo hyavicāritaramaṇīyaḥ | jalādi pratibimbavadalīkasya jaḍasya māyāpratiphalitasya jagatkāraṇatvāyogāt niṣkalaṃ niṣkriyaṃ śāntaṃ etasmājjāyate prāṇaḥ ityādiṣu niṣkriyatvasya ca dyotanāt jagajjanmādi kāraṇatvaṃ nirviśeṣabrahmaṇaḥ saviśeṣaśabalasya veti sandihyate | nirviśeṣacinmātrabrahmaṇi na kadācidapi jagajjanmādihetutvaṃ sambhavati nirvikāratvānniṣkriyatvānniśśaktikatvācca | atastatrāropitamāyākalpitaśabaleśvarasya jagatkāraṇatvamupapannamiti prāpte siddhāntamāha - na prayojanavatvāditi | parā'sya śaktirvividhaiva śrūyate iti śrutidarśanādbrahmaṇassaviśeṣatvaṃ sambhavati kutaḥ prayojanavatvāt | saviśeṣabrahmaṇyeva sarvavedāntapratipādyasya devamanuṣyāṇāṃ sarvābhīṣṭapradānāsya prapojanatvasya sambhavāt | tanmāyāvādimatamadhyātmavādibhiranādaraṇīyam | tathāhi - nirviśeṣavastuvādibhirnirviśeṣe vastuni idaṃ pramāṇamiti kathaṃ vaktuṃ śakyate saviśeṣavastuviṣayatvāt sarvapramāṇānām | yastu svānubhavasiddha iti svagoṣṭhīniṣṭhaḥ samayaḥ so'pyātmasākṣikasaviśeṣānubhavena nirastaḥ | idamahamadarśaṃ iti yatkiñcidviśeṣaviśiṣṭaviṣayatvāt sarveṣāmanubhavānām | saviśeṣamanubhūyamāno'nubhavaḥ kenaciduktyābhāsena nirviśeṣa iti niṣkṛṣyamāṇaḥ niṣkarṣahetubhūtaissattātirittaissvāsādhāraṇairasvabhāvaviśeṣaissaviśeṣa evāvatiṣṭhate | tataḥ kaiścidviśeṣairviśiṣṭasyaiva vastuno'nye viśeṣāṇirasyanta iti na kvacinnirviśeṣavastu siddhiḥ | dhiyo hi sopādhikatvasya svaprakāśatvasya ca jñāturviṣayaprakāśanasvabhāvatayopalabdheḥ svāpa-mada-mūrcchāsu ca saviśeṣānubhava iti svāvasare nipuṇataramupapādayiṣyāmaḥ | svābhyupagatāśca nityatvādayo hyanekaviśeṣāssantyeva | te ca na vastumātramiti śakyopapādanāḥ | vastumātrābhyupagame satyapi tatprakārabhedavivādadarśanāt svābhimatatatprakārabhedaiśca svamatopapāda nāt prāmāṇikaissaviśeṣameva vastviti vaktavyam | śabdasya tu viśeṣeṇa saviśeṣa eva vastunyabhidhānasāmarthyaṃ padavākyarūpeṇa pravṛtteḥ | prakṛtipratyayayogena hi padatvam | prakṛtipratyapayorarthabhedena padasyaiva viśiṣṭārthapratipādanamavarjanīyam | padabhedaścārthabhedanibandhanaḥ | padasaṃghātarūpasya vākyasyānekapadārthasaṃsargaviśeṣābhidhāyitvena nirviśeṣavastupratipādanā'sāmarthyāt na nirviśeṣavastuni śabdaḥ pramāṇam | pratyakṣasya nirvikalpakasavikalpakabhedabhinnasya na nirviśeṣavastuni prāmāṇyam | savikalpakaṃ jātyādyanekapadārthaviśiṣṭaviṣayatvādeva saviśeṣaviṣayam | nirvikalpakamapi saviśeṣaviṣayameva | savikalpake svasminnanubhūtapadārthaviśiṣṭapratisandhānahetutvāt | nirvikalpakaṃ nāma kenācidviśeṣeṇa viyuktasya grahaṇam na sarvaviśeṣa rahitasya | tathābhūtasya kadācidapi grahaṇādarśanādanupapatteśca | kenacidviśeṣeṇedamitthamiti hi sarvā pratītirupajāyate | tasmāt pūrvoktameva samañjasam | parameśvaraḥ svalīlārthameva jagatsṛjati nanu paramānandasvabhāvasya niravayavasya śivasya kimarthaṃ jagajjanmādihetutvamityāśaṅkyāha - lokavattu līlākaivalyam || 33 || śivasya parabrahmaṇaḥ kadācillīlāvilāsaḥ kadācitkaivalyaṃ svayamevāvasthānaṃ ca nirṇīyate | yathā loke sarvaiśvarya-dhairya-vīryaparākramadhuryasya saptadvīpaparivṛtasarvamaṇḍalādhīśvarasya mahārājasya kadācidvilāsena kāryārambhakatvaṃ kadācittūṣṇīmavasthānaṃ ca dṛśyate kiñca sarveṣāṃ cetanānāṃ yathā svābhāvikatvena prāṇāpānādivāyusañcāraḥ tathā paramānandakandasya paramaśivasya svabhāvena jagajjanmādikāryānusaraṇaṃ vā syāt | samprāptasarvakāmasya paramānandasvabhāvasya śivasya svalīlayā jagajjanmādikāryārambhavyāpārakatvaṃ pralayādūrdhvaṃ punaḥ sṛṣṭiparyantaṃ svayamevāvāsthānaṃ ca niravadyam | vaiṣamyanairdhṛṇyādhikaraṇam || 10 || paramakāruṇikasya parameśvarasya vaiṣamyanairdhṛṇyādidoṣanirākaraṇam | nirguṇasya nirliptasya paraśivasya jagatkāraṇatvāṅgīkāre rogārogādidharmānusāreṇadevatiryaṅmanuṣyādyuttamādhama-madhyamasṛṣṭyā baddhajīvavadvaiṣamyanairdhṛṇyādidoṣo durvāra ityāśaṅkyāha - vaiṣamyanerdhṛṇyena sāpekṣatvāttathā hi darśayati || 34 || loke jīvānāṃ sukhaduḥkhabhogadarśanātparameśvarasya vaiṣamyanairdhṛṇyādiprasaktirnopapadyate kutaḥ sāpekṣatvāt jīvakṛtapuṇyapāpasāpekṣatvāt | tathā hi darśayati śrutidyotanāt | yadyapiparamapuruṣasya śivasya svābhāvikacicchaktisattvena niravayasyāpi vicitranānāvidhajagajjanmādihetutvaṃ saṃbhāvyeta tathāpi devatiryaṅmanuṣyādyuttama-madhyamādhamasṛṣṭyā baddhajīvavatpakṣapātaḥ prasajyeta | svarganarakasukhaduḥkhādidharmāṇāṃ cetaneṣu dyotanāt paraśivasya nairdhṛṇyādidoṣo na varjanīya iti cenna tatrottaraṃ sāpekṣatvāditi | sṛjyamānadevādiśarīrāṇāṃ jīvakarmasāpekṣatvādviṣamasṛṣṭiranivāryā | devāditattajjīvanāṃ tattatkarmasāpekṣatvaṃ darśayanti hi śrutayaḥ - sādhukārī sādhurbhavati pāpakārī pāpī bhavati puṇyaḥ puṇyena karmaṇā bhavati | pāpaḥ pāpena karmaṇā bhavati iti | tathā ca vyāsoktaḥ - nimittamātramevāsau sṛjyānāṃ sargakarmaṇi | pradhānakāraṇībhūtāḥ yato vai sṛjyaśaktayaḥ || nimittamātramuktaiva nānyatkiñcidapekṣyate | nīyate tapasāṃ śreṣṭha svaśaktyā vastu vastutām || ityādinā devādivaicitryahetuḥ sṛjyamānakṣetrajña-prācīnakarma śaktirevetyuktam | jaganmithyātvavādanirasanam avāntarasṛṣṭau puṇyapāpasāpekṣatvaṃ śivasyopapadyate | prāthamikasṛṣṭau jīvanāṃ puṇyapāpakarmaṇāmabhāvānnirguṇabrahmakartṛtve vaiṣamyanairdhṛṇyādidoṣo hyavarjanīyaḥ | tasmānmithyābhūtasya jagataḥ mithyābhūtaśabalabrahmakāraṇatvameva yuktamityāśaṅkyāha - na karmāvibhāgāditi cennānāditvādupapadyate cāpyupalabhyate ca || 35 || sṛṣṭeḥ prāk jīvānāṃ karmanāstyeva kutaḥ avibhāgāt | cetanācetanaprapañcasya pralaye vināśena karmaṇāmapi naṣṭatvāditi cenna anāditvāt | pravāhataraṅganyāyena sṛṣṭipralayaparamparāyāḥ avicchinnatayā sattvena prapañcasyānāditvāt | pūrvasṛṣṭikṛta jīvakarmaṇāṃ pralaye'pi suptivatsaṃskārarūpeṇa sthitatvāt | upapadyate punaḥ sṛṣṭikāle jīvakṛta puṇyapāpakarmasāpekṣatvāt yujyeta | api ca punaḥ pralayakola upalabhyate ca | parameśvarecchayā sūkṣmarūpatvamāpnoti | ataḥ prapañcasya satyanvamanivāryam | sṛṣṭeḥ prāgjīvānāṃ brahmaṇi sūkṣmātmakatvena sthitiḥ kathamupapadyate kathaṃ jīvakṛtapūrvakarmasāpekṣatvaṃ sṛṣṭivaiṣamyaṃ cocyata iti cenna anāditvāt pravāhataraṅkhanyāyena jīvānāṃ tatkṛtakarmaṇāṃ ca tadanāditvenāpyavibhāga upapadyate | yatastadānīṃ jīvānāṃ grīṣmakāle kṣitau bījānāmivasūkṣmarūpeṇa stitirupapadyate | tathā tatkarmaṇāmapyevamaṅgīkriyate | tadanaṅgīkāre kṛtanāśākṛtābhyāgamadoṣaḥ prasajyeta | tasmāt kṣetrajñānāṃ tattatkarmaṇāṃ cānāditvamanivāryam | ataḥ sṛṣṭeḥ pravāharūpeṇa satyatvamupadiśyate - jñā'jñau ityatra kṣetrajñānāmanāditvavyavasthāpanāt tattatkarmaṇāmapyarthātsiddhamanāditvam | nanu jīvānāṃ tattatkarmaṇāṃ ca anāditvamastu tathāpi paraśivasya jīvadehakalpanādeva tattatkarmopapadyate | acetanakarmaṇāṃ cetanaprayojanatvena sāmarthyādīśvarasyaiva tattatkarmakāraṇatvamarthātprasajyeta | suptivatsvātmalayasukhānubhavājjīvānāṃ sarvakleśāyatanaśarīre kuto bhūyaḥ praveśātmakasṛṣṭirupapaydate | tasmāttasya nirdayatvam | jīvānāṃ śarīrapraveśābhāve tadaśeṣakleśanirmuktasvānugrahasvaprāptyabhāvāt sṛṣṭiriti cedyuktam | tathāpi sarveṣāṃ kṣetrajñānāmekakāle svānugraheṇa sarvakarmapāśanirmukttayā kalyāṇa kaivalyātmakasvavibhūtiḥ kuto na dīyate iti cenna śivaḥ paramakāruṇiko'pi sarvakṣetrajñaikakālamuktipradānasamartho'pi yathā pṛthivīśvaravat svaśāsanānusāreṇa jīvakarmaparipākānusāreṇa tatpāśavicchedaṃ karoti | loke prabhurapi svājñollaṃghinaṃ putramapi svadaṇḍanaṃ vinā svānugrahaprāptibhājanaṃ na karoti | tathā parameśvaraḥ jīvakṛtapuṇyapāpapālanaṃ vinā svaprāpti nānugṛhṇāti | prabhākaraḥ svaprabhāprasāraṇena vikasanānukūlapaṅkajānyeva vikāsayati tadvadīśvaraḥ śama##- nanu eṣa eva sādhukarma kārayati taṃ ya ūrdhvalokaṃ ninīṣayati ityādiśrutiṣu parameśvarasyaiva jīvaniyāmakatvaśravaṇānna kiñcijjīvasya kartavyam | tasmāttasya vaiṣamyanairvṛṇyadoṣassambhavatīti cettadayuktam | jīvānāṃ parameśvaravat sarvakartṛtvasarvajñatvādyabhāve'pi cetanatvāt kiñcijñatvaṃ kiñcitkartṛtvaṃ svecchayā sambhavati | atasvecchākṛta karmānubhūtirjīvānāmaivāryā | yathā loke manuṣyādayaḥ prabhākaraprabhānusāreṇa svasvavyāpāreṣu pravartante tadvat kṣetrajñāḥ svakarmānusāreṇa parameśvarasattāvaśāt tattatkarma kurvanti | dhyātvā munirgacchati bhūtayoni. samastasākṣiṃ tamasaḥ parastāt iti bhagavatī śrutistasya sūryavatsarvasākṣitvaṃ darśayati | atastasya na doṣakalaṅkaḥ | tasmājjīvajagatkarmaṇāṃ anāditvaṃ parameśvarādhīnatvaṃ ca siddham | sūryācandramasau dhātā yathā pūrvamakalpayat na jāyate na mriyate vā vipaścit | ityādiśrutiṣu - satyajñānātmako'nanto vibhurātmā maheśvaraḥ | tasyaivāṃśo jīvaloke prāṇināṃ hṛdaye sthitaḥ || visphuliṅgā yathā vahnau jāyante kāṣṭhayogataḥ | anādikarmasambhandhāt tadaṃśāścamaheśituḥ || anādivāsanāyuktaḥ kṣetrajña iti kīrtitaḥ | śivabhaktiśca sarveṣāṃ sarvadā sarvatomukhī || tasyāntu vidyamānāyāṃ yastu martyaḥ pramucyate | śivabhaktimatiryasya so'ntyajo'pi vimucyate || iti śivagītopaniṣatsu prakṛtiṃ puruṣaṃ caiva vidhyanādī ubhāvapi iti kṛṣṇagītāsu ca nirdiṣṭam | atastasya na kalaṅkalepaḥ | sarvadharmopapattyadhikaraṇam || 11 || niṣkalaṃ niṣkriyaṃ śāntaṃ ityādi niṣkriyatvavidhāyakaśrutīnāmadhiṣṭhānabrahmaviṣayatvam | satyakāmassatyasaṃkalpaḥ ityādiśrutīnāṃ māyāpratiphalitaśabalabrahmaparatvamevāṅgīkartavyam | nocetparasparavirodhena vedāntānāṃ sarveṣāmaprāmāṇyaprasaktirdurvāretyāśaṅkāyāmāha - sarvadharmopapatteśca || 36 || lokavattu līlākaivalyami tyatra kadācitkāle brahmaṇaḥ līlāprayojanatvasya kadācitkāle svayamevāvasthānasya ca vyavasthāpanāt yassarvajñassasarvavit vāmadevāya namo na tasya kārya karaṇaṃ ca vidyate ityādiśrutisiddhasarvajñatvādi dharmāṇāṃ parameśvaralīlākālaparatvaṃ niṣkriyatvādidharmāṇāṃ svaśaktisaṃkocāvasthāparatvaṃ ca tasmātsarveṣāṃ saguṇatva-nirguṇatva-dharmāṇāṃ ekasyaiva paraśivasyopapattiḥ | eka eva rudro na dvitīyāya tasye ekamevādvitīyaṃ brahma ityādiśrutiṣu brahmaikatvavyapadeśāt svamukhapratibimbavatkalpitasya māyāśabalitasya sattāyogāt vyāpakasya niravayavasya pratiphalanābhāvāt svamukhapratibimbaniṣṭhanetronmīlanādidharmāṇāṃ svasyaiva sambhavācca prātyakṣikaśrutismṛtiviruddhagautamadadhīci-vyāsādiśāpānukūlaśiva##- śivabhaktānāṃ anādaraṇīyānyanāśrayaṇīyānīti siddham | kecidadvaitamāśritya viḍālapratimā narāḥ | rudreṇasāmyamanyeṣāṃ pravadanti vimohitāḥ || dadhīcinā gautamena ye śaptāḥ brāhmaṇādhamāḥ | kalāvavatariṣyanti nindakāste bahirnarāḥ || dadhīcivyāsadūrvāsaśaptā loke dvijādhamāḥ | jaganmithyātvamāśritya patanti narakārṇave || jagajjīveśvarāṇāṃ ca mithyātvapratipādanāt | bhaktibhāvaṃ parityajya gamiṣyanti yamālayam || ahaṃ brahmeti vādena devatābhaktivarjitaḥ | naro yāti mahāghoranarakaṃ kālamakṣayam || ityādiskānda-laiṅgya-kūrmādipurāṇeṣu jaganmityātvavādasya nirastatvāt parabrahmaṇa śśivasya jagajjanmādikāraṇavedāntavādo mumukṣubhirāśrayaṇīya iti niṣpratyūham || iti śrīmadyativrajaparivṛḍhaśrīpatipaṇḍitabhagavatpādācāryakṛtabhedābhedātmaka##- śrīkarabhāṣye virodhaparihāraparābhidhānasya dvitīyādhyāyasya ekādaśādhikaraṇāvacchinnasmṛtyanavakāśādiṣaṭtriṃśatsūtrātmakaḥ prathamaḥ pādaḥ samāptaḥ | pañcapādikā samāptā madhyamādhikāriṇaṃ prati pañcapādikā śivādvaitamañjarī ṭhe "ṣrīkara Bhāṣya atha śrīkarabhāṣye dvitīyādhyāyasya dvitīyaḥ pādaḥ | dvitīyapādāvatārikā atra prathamapāde vipakṣāḥ sāṃkhya-yoga-kāṇādādvaitādi vādāḥ sarvavedāntasiddha dvaitādvaitamatasiddhāntasvapakṣasidhyarthaṃ nirākṛtāḥ | īkṣatyadhikaraṇe vedāpratipādyatvena prādhānajagatkāraṇatvaṃ nirasya brahmakāraṇatvaṃ sādhitam iha tu kevalayuktyābhāsaprādhānyena pradhānasya jagatkāraṇatvaṃ yuktamityākṣepe yuktiyuktatvena punarnirastatvādapaunaruktyadoṣaḥ | sāṃkhyādi durvādanirāsena mumukṣūṇāṃ śuddhavaidikamārganiṣṭhādṛḍhīkaraṇādasya pādasya śrutyavirodhādhyāyasaṅgatiḥ | sarvavedāntasamanvayavirodhaparihārapūrvakasvapakṣasthāpanasya pūrvapāde'pi siddhatvādubhayoḥ pūrvāparapādayorupajīvyopajīvakabhāvasaṅgatiḥ | parapakṣapratikṣepābhāve svapakṣasiddhāntajñānāyogāt svapakṣasthāpanahetutvena pūrvapādasyopajīvyatvaṃ vyācakṣyate | parapakṣanirāsaparatvādeve sarveṣāmadhikaraṇānāṃ sārasaṅgatirupadiṣṭā | racanānupapatyadhikaraṇam || 1 || sarvadharmopapatteśca iti pūrvapādāntyasūtre nirguṇasaṇagutvādidharmāṇāṃ paramaśivaśaktisaṅkocavikāsatvena upapattiriti siddhānte teṣāṃ dharmāṇāṃ saṅkocavikāsahetutvaṃ pradhānasyāpi sambhavatītyākṣepe tannirākāraṇārthamadhikaraṇārambhakatvādeṣā avāntarasaṅgatiḥ | tatra phalamupakramopasaṃhārābhyāṃ vedaviruddhayuktyābhāsanirāsapūrvakasarvavedāntasiddhabhedābhedamatasamanvaya##- racanānupapatteśca nānumānaṃ pravṛtteśca || 1 || ānumānaṃ anumānasādhyaṃ pradhānaṃ jagatkāraṇaṃ na bhavati | kutaḥ racanānupapatteḥ - svaparajñānaśūnyasya jaḍasya pradhānasya jagatsṛṣṭihetutvānupepatteśca | kiñca - jaḍasya pravṛtteḥ - prayatnasyāpyanupapatteśca | tasmātpradhānaṃ jagatkāraṇaṃ na bhavati | svecchābhāvāt | sāṃkhyasya vedāntānukūlatvena śiṣṭairādṛtatvāt tatroktapradhānajagadupādānatvaṃ pramāmūlaṃ bhrāntimūlaṃ veti sandihyate | pradhānajagadupādānatvaṃ pramāṇamūlameva | mūlaprakṛtiravikṛtirmahadādyāḥ prakṛtivikṛtayassapta | ṣoḍaśakaśca vikāro na prakṛtirna vikṛtiḥ puruṣaḥ || iti tattvasaṃgrahaḥ | mūlaprakṛtirnāma - sukhaduḥkhamohātmakāni lāghavaprakāśacalanopaṣṭambhagauravāvaraṇakāryāṇyatyantātīndriyāṇi kāryaikanirūpaṇavivekānyanyūnānatirekāṇi samatāmupetāni sattvarajastamāṃsi dravyāṇi | sa ca sattvarajastamasāṃ sāmyarūpā prakṛtirekā svayamacetanā anekacetanabhogāpavargārthāṃ nityā sarvagatā satatavikriyā na kasyacidvikṛtiḥ api tu paramakāraṇameva | mahadādyāstadvikṛtayo'nyeṣāṃ ca prakṛtayassapta mahānahaṅkāraḥ śabda##- vaikārikastaijaso bhūtādiśca kramātsātviko rājasastāmasaśca | tatra vaikārikāssāttvika-indriyādi bhūtādistāmaso mahābhūtahetubhūtatanmātrahetuḥ | taijaso rājasastūbhayoranugrāhakaḥ | ākāśādīni pañcamahābhūtāni śrotrādīni pañcajñānendriyāṇi vāgādīni pañcakarmendriyāṇi mana iti kevalavikārāḥ ṣoḍaśa | puruṣastu niṣparimāṇatvena na kasyacitprakṛtiḥ na kasyacidvikṛtiścaḥ ata eva nirdharmakaścaitanyamātravapurnityo niṣkriyassarvagataḥ pratiśarīraṃ bhinnaśca | nirvikāratvānniṣkriyatvācca tasya kartutvaṃ bhoktṛtvaṃ ca na sambhavati | evaṃbhūte'pi tatve mūḍhāḥ prakṛti-paruṣasannidhimātreṇa puruṣasya caitanyaṃ prakṛtāvadhyasya prakṛteśca kartṛtvaṃ sphaṭikamaṇāviva jākusumasvāruṇimānaṃ puruṣe adhyasya ahaṃ kartā bhoktā iti manyante | evamajñānādbhogaḥ tattvajñānādapavargaḥ tadetatpratyakṣānumānāgamaiḥ sādhayanti | tatra pratyakṣasiddheṣu padārtheṣu na tava vivādapadamasti | āgamo'pi kapilādisarvajñajñānamūlamiti pratipādanātprāmāṇyam | kiñca - ādhyātmikāditāpatrayaduḥkhamohātmakaprakṛtisāmānyadharmāṇāmeva papañce darśanāt pradhānasyaiva jagadupādānatvaṃ samucitaṃ danvitatvāt | yadyatrānvitaṃ tattatropādānaṃ ghaṭādivat | kāraṇadharmāḥ kārye parisaṃkrāmantītinyāyena pradhānaniṣṭhajaḍaduḥkhamohādidharmāṇāṃ prapañce dyotanācca tadeva jagadupādānamiti prāpte - samādhīyate - smṛtyanavakāśādhikaraṇe kāpilaśāstraṃ nirastam | racanānupapatteśce tyatra anumīyata ityanumānamiti tvadudīritapradhānasya jaḍatvena cetanācetanātmakavicitranānāvidhaprapañcahetutvaṃ na sambhavati | kutaḥ racanānupapatteḥ | acetanatvāt parasparabhāvābhijñānaśūnyatvena vicitranānāvidhajagadracanānupapatteḥ | tadyathā loke maṇḍapa-gopuraprākāra##- tattanmaṇṭapādikalpanādarśanāt cetanādhiṣṭhitatvena tatkāryārambhadyotanācca na jaḍasya pradhānasya svātantryeṇa jagadupādānatvamupadiśyate | cakāradvayamanaikāntyaṃ samuccinoti na hyanvitaṃ śaukalyaṃ gotvādikāraṇatvavyāptamiti | mābhūdanvitānāmapi śauklyādidharmāṇāṃ kāraṇatvam | dravyasya tu hemādeḥ kāryānvitasya kāraṇatvavyāptirastyeva | sattvādīnyapi dravyāṇi kārye anvitāni kāraṇatvavyātpānīti na ca vācyam | yatastatvādayo dravyadharmāḥ na tu dravyasvarūpaṃ sattvādayo'pi pṛthivyādidravyagatalaghutvaprakāśādihetubhūtāstatsvabhāvaviśeṣā eva | na tu mṛddhiraṇyādidravyatayā kāryānvitā upalabhyante | guṇā ityeva ca sattvādīnāṃ prasiddhiḥ yacca kāraṇavyavasthāsiddhaye jagata ekamūlatvamuktam | tadapi satvādīnāmanekatvānnopapadyate | ata eva kāraṇavyavasthā ca na sidhyati | sāmyāvasthāssattvādaya eva hi pradhānamiti tanmatam | ataḥ karāṇabahutvādanavasthā tadavasthaiva | na ca teṣāmaparimitatvena vyavasthāsiddhiḥ | aparimitatve hi trayāṇāmapi sarvagatatvena nyūnādhikatvābhāvādvaiṣamyāsiddheḥ kāryārambhāsambhavāt kāryārambhāyaiva parimitatvamavaśyāśrayaṇīyam | nanu rathādiṣu spaṣṭaṃ cetanādhiṣṭhitatvaṃ dṛṣṭaṃ tadvyatiriktaṃ sarvaṃ pakṣīkṛtamityāśaṅkyāha - payombuvaccettatrāpi || 2 || payasaḥ kṣīrasya staneṣu vidyamānasya yathā svātantryeṇa calanaṃ tadvadacetanasya pradhānasya svātantryeṇa mahadahaṃkārādijagaddhetutvamiti cettatrāpi kṣīrajalayorapi parameśvara preritatvena svātantryābhāvāt iti sūtrasūcitārthaḥ | atra anyo'pyarthaḥ - acetanapradhānasya vicitrajagadracanānupapattiriti yaduktaṃ tanna yataḥ payombuvatpravṛttirdṛśyate | payasastāvaddadhibhāvena pariṇamamānasyānyānapekṣasyādyaparispandaprabhṛti pariṇāmaparamparā svata evopapadyate | yathā ca vāridavimuktasyāmbuna ekarasatya nārikelatāla-cūta##- dṛśyate | tathā pradhānasyāpi pariṇāmasvabhāvasyānyānadhiṣṭhitasyaiva pratisargāvasthāyāṃ sadṛśapariṇāme'vasthitasya sargāvasthāyāṃ guṇavaiṣamyanimittavicitrapariṇāma upapadyate | yathoktaṃ - pariṇāmatassalilavatpratipratiguṇāśrayaviśeṣāditi | tadevāvyaktamananyāpekṣaṃ pravartata iti cet - vadāmaḥ tatrāpīti | yattu kṣīrajalādidṛṣṭāntatayā nidarśitaṃ tatrāpi prājñānadhiṣṭhāne pravṛttirnopapadyate | tadapi pūrvatra pakṣīkṛtamityabhiprāyaḥ | yo rudro agnau yo apsu ityādiṣu sarvāntaryāmitvena sarvaprerakatvasya parameśvara eva vyavasthāpanāt payombusrāvacalanapariṇāmādikamapi parameśvarādhīnamiti nirṇīyate jaḍasya svātantryābhāvāt | hevantaramāha - vyatirekānavasthiteścānapekṣatvāt || 3 || kāpilamate vyatirekānavasthiteḥ pradhānavyatirikta prerakeśvarasyānavasthiteranaṅgīkārāt anapekṣatvāt svātantryān sarvakāleṣvapi prakṛteḥ prapañcasṛṣṭiḥ syāt | tasyāśca tadupādānakāraṇatvena cetanācetanaprapañcapralayāsambhavaprasaṅgāt | paraśivasya sarvajñatvena kālajñānadarśanāt | kadācijjagannirmāpakatvalīlā tūṣṇīṃ bhūtāvasthāyāṃ kadācit kevalāvasthā ca yuktā | prajñāhīnasya pradhānasya andhasandhyānyāyavatkālajñānāyogānna kadācidapi jagatkāraṇatvamupapadyate | satyasaṃkalpeśvarādhiṣṭānānapekṣapariṇāmitve sargavyatirekeṇa pratisargāvasthāyā anavasthitiriti prasaṅgācca na prājñādhiṣṭhitaṃ pradhānaṃ kāraṇam | prājñādhiṣṭhitatve tasya satyasaṅkalpatvena sargapratisargavicitrasṛṣṭhi vyavasthāsiddhiḥ | prājñādhiṣṭhitatve'pi tasyāvāptasamastakāmasya paripūrṇasyānavadhikātiśayānandasya niravadyasya nirañjanasya sargapratisargavyavasthāhetvabhāvāt viṣamasṛṣṭau nirdayatvaprasaṅgācca samāno'yaṃ doṣa iti na ca vācyam | paripūrṇasyāpi līlārthaḥ pravṛttisambhavāt sarvajñasya tasya pariṇāmaviśeṣāpannaprakṛtidarśanarūpasargapratisargaviśeṣahetosambhavāt kṣetrajñakarmaṇāmeva viṣamasṛṣṭivyavasthāpakatvācca | nanvevaṃ kṣetrajñapuṇyapāparūpakarmabhireva sarvāvasthāssidhyantīti kṛtamīśvareṇādhiṣṭhātrā | puṇyāpuṇyarūpānuṣṭhitakarmasaṃskṛtā prakṛtireva puruṣārthānurūpaṃ tathā tathā vyavasthayā pariṇaṃsyate tathā viṣādidūṣitānāmannapānādīnāmauṣadhaviśeṣāpyāyitānāṃ ca sukhaduḥkhahetubhūtaḥ pariṇāmaviśeṣe deśakālāṇyayavasthayā dṛśyate | kiñca sargapratisargavyavasthā devādiviṣamasṛṣṭikaivalya vyavasthā ca sarvaprakārapariṇāmaśaktiyuktasya pradhānasyaivopapadyata iti cet ana bhijño bhavān puṇyāpuṇyakarmasvarūpayoḥ | puṇyā-puṇyasvarūpe hi śāstraikasamadhigamye | śāstraṃ cānādinidhāavicchinnapāṭhavedākhyākṣararāśiḥ | tacca sampradāyānāghrātapramādādidoṣagandhān na sahate | tacca paramapuruṣārādhanatadviparyayarūpe karmaṇī puṇyāpuṇye tadanugrahanigrahāyatte tatphale ca sukhaduḥkhe iti vadati | tadāha bhaṭṭācāryaḥ | phalasaṃbibhatsayā iti karmabhirātmānaṃ piprīṣanti sa prīto'laṃ phalāyeti śāstramaryādā iti | tathā ca śrutiḥ - iṣṭāpūrtaṃ bahudhā jātaṃ jāyamānaṃ viśvaṃ bibharti bhuvanasya nābhiḥ iti | tathā ca bhagavatā svayamevoktam - yataḥ pravṛttirbhūtānāṃ yena sarvamidaṃ tataḥ | svakarmaṇā tamabhyarcya siddhiṃ vindati mānavaḥ || iti | tānahaṃ dviṣataḥ krūrān saṃsāreṣu narādhamān | kṣipāmvajasramaśubhānāsurīṣveva yoniṣu || iti ca | sa bhagavānmahādevo'vāptasamastakāmassarvajñassarveśvarassatyasaṃkalpaḥ svamāhātmyānuguṇalīlāpravṛttaḥ etāni karmāṇi samīcīnānyetānyasamīcīnānīti karmadvaividhyaṃ saṃvidhāya tadupāsanocitadehendriyādikaṃ tanniyamanaśaktiṃ ca sarveṣāṃ kṣetrajñānāṃ sāmānyataḥ pradiśya svaśāsanāvabodhiśāstraṃ pradarśya tadupasaṃhārārthaṃ cāntarātmatayānupraviśyānumantṛtayā ca niyacchaṃstiṣṭhati | kṣetrajñāstu tadāhitaśaktayaḥ tatpradiṣṭakāraṇakalevarādikāstadādhārāśca svayameva svecchānuguṇyena puṇyāpuṇyarūpe karmaṇī upādadāte | tataśca puṇyarūpakarmakāriṇaṃ svaśāsanānuvartitaṃ jñātvā dharmārthakāmamokṣairvardhayate śāsanātivatinaṃ ca tadviparyayairyojayati | atassvātantryādivaikalpacodyāni nāvakāśaṃ labhante | dayā hi nāma svārthanirapekṣā paraduḥkhāsahiṣṇutā sā ca svaśāsanātivṛttivyavasāyinyapi pravartamānā na guṇāyāvakalpate | pratyuta apuṃstvamevāvahati tannigraha eva tatra guṇaḥ | anyathā śatrunigrahādīnāmaguṇatvaprasaṅgāt | svaśāsanānivṛttivyavasāyanivṛttimātreṇa anādyanantakalpipacitadurviṣayānantāparādhānaṅgīkāreṇa saḥ niratiśayasukhasaṃvṛddhaye svayameva pravartate | yathoktaṃ - teṣāṃ satatayuktānāṃ bhajatāṃ prītipūrvakam | dadāmi buddhiyogaṃ taṃ yena māmupayānti te || teṣāmevānukampārthamahamajñānajaṃ tamaḥ | nāśayāmyātmabhāvastho jñānadīpena bhāsvatā || iti | na tasmāt pradhānaṃ jagatkāraṇam | gobhakṣitatṛṇādipadārthānāṃ kṣīrādyākāreṇa pariṇāmadarśanādacetanapradhānasya svātantryeṇa prapañcopādānatvamāśaṃkyāha - anyatrābhāvācca na tṛṇādivat || 4 || tṛṇādipadārthānāṃ - nimittāntarānapekṣatayā kṣīrādyākāreṇa pariṇāmitvāttadvadacetanapradhānasyāpi mahadahaṃkārādiprapañcākāreṇa pariṇāmitvaṃ sambhavatīti cenna | tṛṇasyāpi svātantryeṇa pariṇāmitvaṃ yujyate kutaḥ anyatrābhāvācca | vṛṣabhodaravidyamānatṛṇādīnāṃ kṣīrākāreṇa pariṇāmāyogāt svātantryeṇa pariṇāmitvāṅgīkāre sarvapaśubhakṣitatṛṇādīnāṃ kṣīrā kāreṇa pariṇāmaḥ prasajyeta tasmāt paramaśivapreraṇenaiva tṛṇādīnāṃ kṣīrākāreṇa pariṇāmitvaṃ vyapadiśyate | pradhānasya svataḥ pariṇāmitvābhyupagame puruṣāpekṣābhāvaḥ prasajyeta acenanasya pradhānasya svataḥ puruṣārthasādhanatve ghaṭādīnāṃ svato jalākarṣaṇasiddhirāpadyeta | prajñādhiṣṭhitatve'pi pradhānaṃ cetanapuruṣārthaṃ sādhayatīti cet tadīśvarāyattameva | acetanasya cetanānukūlaprayojanecchāpariṇāmitvāyogāt na pradhānasya tattvato jagadupādānatvam | punarhetvantaraṃ darśayati - puruṣāśmavaditi cettathāpi || 5 || puruṣāśmavaditi - cedyathā loke kṣetrajñasannidhānādindriyāṇāṃ viṣayeṣu vyāpāraḥ yathāśmanāṃ ayaskāntamaṇīnāṃ sannidhānādayassūcyādicalanaṃ tadvatparamaśivasānnidhyātpradhānasyāpi mahadādijagadākāreṇa pariṇāmassambhavatīti cet tathāpi - doṣāṇāmanirmokṣaprasaṅgaḥ | tathāhi - pradhānasya puruṣapreritatve pradhānaṃ svatantramiti svābhyupagamavirodhaḥ | kūṭasthasya pravartakatve kūṭasthatvahāniḥ svavyāpāraṃ vinā pravartakatvāyogāt | paṅgorapi vāgvyāpārasya sattvāt | ayaskāntasyāyassannidhireva vyāpāraḥ | pradhāna-puruṣasannidhernityatvena vyāpāratvāyogaḥ | nityasyāpi vyāpāratve pradhānapravṛttyanucchedādayo doṣāḥ draṣṭavyāḥ | tasmātpradhānasya tatsannidhānātsvātantryamapi na sambhavati | yadyapi caitanyamātravapuḥ puruṣo niṣkriyaḥ pradhānamapi dṛkchaktivikalaṃ tathāpi puruṣasannidhānādacetanaṃ pradhānaṃ pravartate tathā darśanāt | gamanaśaktivikaladṛkchaktiyuktapaṅgusannidhānāt taccaitanyopakṛto dṛkchaktivikalaḥ pravṛttiśakto'ndhaḥ pravartate | ayaskāntasannidhānāccayaḥ pravartate | evaṃ prakṛtipuruṣasaṃyogakṛto jagatsargaḥ pravartate | yathoktam - puruṣasya darśanārthaṃ kaivalyārthaṃ tathā pradhānasya pagbandhavadubhayorapi saṃyogastatkṛtaḥ sargaḥ iti cet - atrettaraṃ tathāpīti | evamapi pradhānasya pravṛtyasambhavastadavastha eva | paṅgorgamanaśaktivikalasyāpi mārgadarśanatadupadeśādayaḥ kādācitkāḥ viśeṣāssahasraśaḥ santi | andho'pi cetanassaṃstadupadeśāvagamena pravartate | tathāyaskāntamaṇerapyayassamīpāgamanādayassantiḥ | puruṣasya tu niṣkriyasya na tādṛśā vikārāssambhavanti | sannidhānamātrasya nityatvena nityasargaprasaṅgaḥ nityamuktasvena bandhābhāvo'pavargābhāvaśca | ataḥ pradhānaṃ kāraṇaṃ na bhavati | punarhetvantaramāha - aṅgitvānupapatteḥ || 6 || pralaye guṇatrayasāmyāvasthārūpeṇa vidyamānānāṃ guṇatrayāṇāṃ īśvarapreraṇaṃ vinā parasparamaṅgāṅgibhāvānupapatteśca sāttvikarājasatāmasaprapañcasṛṣṭirna sambhavati | guṇatrayāṇāmutkarṣanikarṣanibandhanādaṅgāṅgibhāvāddhi jagatpravṛttiḥ prati prati guṇāśramaviśeṣāditi vadadbhirbhavadbhirupagamyate | pratisargāvasthāyāntu sāmyāvasthānāṃ satva-rajastamasāṃ anyonyādhikyanyūnatvābhāvādaṅgāṅgibhāvānpapatterna jagatsara upapadyate | tathāpi vaiṣamyāmyupagame nityasargaprasaṅgaḥ | tasmānna pradhānaṃ jagadupādānam | guṇatrayāṇāmapi samaprādhānyena pravṛtyayogaḥ | kintu sāttvikasṛṣṭau satvaguṇasya prādhānyam | taditarayorupasarjanatvam | evaṃ rājasatāmasayorapi kālabhedena nānāvidhasvabhāvaviśiṣṭapradhānamevānumīyata ityāśaṅkya nirasyati ##- anyathānumitau ca jñānaśaktiviyogāt || 7 || anyathā - nānāsvabhāvaviśiṣṭatvena pradhānasyānumitāvaṅgīkriyamāṇāyāmapyacetanasya jñānaśaktiviyogāt jñānaśaktyabhāvāt | kālaviśeṣajñānāyogātsarvadā tasya jagadupādānakāraṇatvaṃ na sambhavati | punarhetvantaramāha - abhyupagame'pyarthābhāvāt || 8 || abhyupagame'pi - prājñānādhiṣṭhitasya svātantryeṇa pariṇāmāṅgīkāre'pi jaḍasya pradhānasya prapaṃcanirmāṇena arthābhāvādbhogamokṣādiprayojanābhāvāt prapañcajanakatvamanupapannam | anumānena pradhānasidhyabhyupagame'pi pradhānena prayojanābhāvānna tadanumātavyam | puruṣasya darśanārthaṃ kaivalyārthaṃ tathā pradhānasya iti pradhānasya prayojanaṃ puruṣabhogāpavargāvabhimatau | tau ca na sambhavataḥ | puruṣasya caitanyamātravapuṣo niṣkriyasya nirvikārasya nirmalasya tata eva nityamuktasvarūpasya prakṛti darśanarūpau bhogastadviyogarūpo'pavargaśca na sambhavati | evaṃ rūpasyaiva prakṛtisannidhānāt pariṇāmaviśeṣasukhadarśanarūpabhogasambhāvanāyāṃ prakṛtisannidhānasya nityatvena kadācidapyapavargo na sidhyati | prayojanarahitasyāpi śivasya parabrahmaṇaḥ līlayā jagajjanakatvamupapannam | acetanasya pradhānasya līlā'sambhavāt jagatkāraṇatvamayuktam | punarhetvantaramāha - vipratiṣedhāccāsamañjasam || 9 || vipratiṣedhācca - sakalavedāntaviruddhatvācca sāṃkhyamatamasamañjasamanupapannam | vipratiṣiddhaṃ cedaṃ sāṃkhyānāṃ darśanam | tathāhi - prakṛteḥ padārthatvena dṛśyatvena bhogyatvena ca prakṛterbhoktāramadhiṣṭhātāraṃ draṣṭāraṃ sākṣiṇaṃ ca puruṣamabhyupagamya prakṛtyaiva sādhanabhūtayā tasya kaivalyamapi prāpyaṃ vadanta eva tasya nityanirvikāracaitanyamātrasvarūpatayā akartṛtvaṃ kaivalyaṃ ca svarūpamevāhuḥ | tata eva badhamokṣasādhanānuṣṭhānaṃ mokṣaṃ ca prakṛterevetyāhuḥ | evambhūtanirvikārodāsīnapuruṣasannidhānāt prakṛteritaretarādhyāsena sargādipravṛttiṃ puruṣabhogāpavargārthatvaṃ cāhuḥ | saṃghātaparārthatvāt triguṇādiviparyayāt adhiṣṭhānāt | puruṣo'sti bhoktṛbhāvāt kaivalyārthaṃ pravṛtteśca || tasmācca viparyayātsiddhaṃ sākṣitvamasya puruṣasya | kaivalyaṃ mādhyasthyaṃ draṣṭatvaṃ akartubhāvācca || puruṣavimokṣanimittaṃ tathā pravṛttiḥ pradhānasya || ityuktvā evamāhuḥ | tasmānna badhyate nāpi mucyate nāpi saṃsarati kaścit | saṃsarati badhyate mucyate nānāśrayā prakṛtiriti || tasmāt tattatsaṃyogādacetanaṃ cetanāvadiva liṅgam | guṇakartṛtve ca tathā karteva bhavatyudāsīnaḥ || puruṣasya darśanārthaṃ kaivalyārthaṃ tathā pradhānasya | paṃgbandhavadubhayorapi saṃyogastatkṛtassargaḥ || iti | sākṣitva-draṣṭṛtva-bhoktṛtvādayo nityanirvikārasya akartṛtadāsīnasya kaivalyaikasvarūpasya na sambhavati | evaṃ rūpasya tasya adhyāsamūlabhramo'pi na sambhavati adhyāsabhramayorapi vikāritvāt prakṛteśca tau na sambhavata tayoścetanadharmatvāt | adhyāso nāma anyasminnanyadharmānusandhānam | sa ca cetanadharmo vikāraśca | na ca puruṣasya prakṛtisannidhimātreṇādhyāsādayassambhavanti | nirvikāratvādeva sambhavanti cet nityaṃ prasajyeran | sannidherakiñcitkāraṇatvaṃ ca na vilakṣaṇatvādityatra pratipāditam | prakṛtireva saṃsarati badhyate mucyate cetkathaṃ nityamuktasya puruṣasyopakāriṇī setyucyate vadanti hi - nānāvidhairupāyairupakāriṇyanupakāriṇaḥ puṃsaḥ | guṇavatyaguṇasya satastasyārthamapārthakaṃ carati || tathā - prakṛtiryena puruṣeṇa yathāsvabhāvā dṛṣṭā | tasmātpuruṣāttadānīmeva nivartate || iti cāhuḥ | raṅgasya darśayitvā nivartate nartakī yathā nṛttāt | puruṣasya tathātmānaṃ prakāśya nirvate prakṛtiḥ || prakṛtessukumārataraṃ na kiñcidastīti me matirbhavati | yā dṛṣṭāsmīti punarna darśanamupaiti puruṣasya || iti yattadasa"ṇgatam | puruṣau hi nityamuktatvāt nirvikāratvāt na tāṃ kadācidapi paśyati nādhyasyati ca svayaṃ ca svātmānaṃ na paśyatyacetanatvāt | puruṣasya svātmadarśanaṃ svadarśanamiti nādhyasyati ca svayamacetanatvāt puruṣasya darśanarūpavikārā sambhavāt | atassannidhimātrameva darśanamityuccate | sannidhernityatvena nityadarśanaprasaṅga ityuktam | svarūpātiriktakādācitkasannidhirapi nityanirvikārasya nopapadyate | kiñca mokṣahetustu svasannidhānarūpameva darśanaṃ cedbandhaheturapi tadeveti nityavadbandho mokṣaśca syātām | ayathārthadarśanaṃ bandhahetuḥ yathāvatsvarūpadarśanaṃ mokṣaheturiti cedubhayavidhasyāpi darśanasya sannidhānarūpatānatirekāt sadobhayaprasaṅga eva | sannidheranityatve tasya heturanveṣaṇīyaḥ tasyāpītyanavasthā | athaitaddoṣaparijihīrṣayā svarūpasadbhāva eṣa sannidhiriti tadā svarūpasya nityatvena nityavadbandhamokṣau | ataḥ evamādervipratiṣedhāt sāṃkhyānāṃ darśanamasamañjasam | ye'pi kūṭasthanityanirviśeṣasvaprakāśacinmātraṃ brahma avidyāsākṣitvena apāramārthikabandhamokṣabhāgiti vadanti teṣāyapyuktarītyā avidyāsākṣitvādhyāsādyasambhavāt asāmañjasyameva | iyāṃstu viśeṣaḥ - sāṃkhyāḥ janana-mara'pratiniyamādivyavasthāsidhyarthaṃ puruṣabahutvamicchanti | te tu tadapi necchantīti sutarāmasāmāñjasyam | yattu prakṛteḥ pāramārthyāpāramārthyavibhāgena vaiṣamyamuktaṃ tadayuktam | pāramārthikatve'pyapāramārthikatve'pi nityanirvikārasvaprakāśaikarasacinmātrasya vyatiriktasākṣitvādyanupapatteḥ pāramārthikatve tu tasyāḥ dṛśyatvabādhyatvādyupagamātsutarāmasaṅgatam | aupādhikabhedābhedavāde'pyupādhisaṃbandhino brahmaṇo'yameva svabhāva ityupādhi saṃbaṃdhādyanupapatterasāmañjasyaṃ prāgevoktam | mahaddīrghādhikaraṇam || 2 || evaṃ smārtamataṃ nirākṛtya vaiśeṣikanaiyāyikamataṃ nirākaroti - mahaddīrghavadvā hrasvaparimaṇḍalābhyām || 10 || kāraṇaguṇā hi kāryaguṇārambhakāḥ iti nyāyāt jñānānandātmakeśvaropādānatve jagatastaddharmātmakatvaṃ syāditi cet hrasvaparimaṇḍalābhyāṃ hrasvābhyāṃ parimaṇḍalābhyāṃ paramāṇubhyāṃ mahatparamāṇyapekṣayā adhika pariṇāmaviśiṣṭaṃ dīrghaṃ ca dvayaguṇaṃ yathotpadyate tathā jñānānandātmakeśvarasya jaḍaduḥkhātmakacetanācetanaprapañckāraṇatvaṃ samucitam | cetanācetanātmakatvena prapañcasyopapannatvāt jagataḥ paramāṇukāraṇatvaṃ brahmakāraṇatvaṃ veti saṃśayaḥ | kāraṇaguṇāḥ kārye svasamānajātīyaguṇārambhakāḥ iti nyāyena jaḍaduḥkhātmakasya prapañcasya prajñānandātmakasya brahmaṇaḥ pariṇāmatvaṃ nopapadyate | paramāṇvādīnāmacetanatvena cetanakṣetrajñakarmānuguṇyeneśvarapreraṇayā dvyaṇukatryaṇukādikrameṇa paramāṇūnāmeva jagatkāraṇatvaṃ samañjasamiti prāpte | vadāmaḥ - pradhānakāraṇavādavadyuktyābhāsapradhānaparamāṇukāraṇavaiśeṣikavādopya##- dvayaṇukaparamāṇubhyāṃ mahaddīrghavatyaṇukotpattivādavadanyacca tadabhyupagataṃ sarvamasamañjasam | paramāṇubhyo dvayaṇukādikrameṇa jagadutpattivādavadasyāpyasāmañjasyamityarthaḥ | tathāhi - tantuprabhṛtayohyavayavāssvāṃśaiḥ taistaiḥ pārśvaissaṃyujyamānā avayavinamutpādayanti | paramāṇavo'pi svakīyaistaistaiḥ pārśvaissaṃyujyamānāḥ dvayaṇukādīnāmutpādakā bhaveyuḥ | anyathā paramāṇūnāṃ pradeśabhedābhāve sati sahasraparamāṇusaṃyogepyekasmātparamāṇoratatiriktaparimāṇatayā aṇutva##- paramāṇavo'pi sāṃśāssvakīyairaṃśaiḥ te ca svakīyairaṃśairityanavastheti na ca vācyam | avayavālpatva-mahattvābhyāṃ hi sarṣapa-mahīdharayorvaiṣamyam | paramāṇorapyanantāvayavatve avayavānantyasāmyātsarṣapa##- paramāṇūnāṃ pradeśabhedābhāve satyekaparamāṇuparimāṇātirekaprathimā na jāyate | sarṣapa-mahīdharayorantarasyaivāsiddheḥ kiṃ kurma iti cedvaidikaṃ pakṣaḥ parigṛhyatām | yattu parairbrahmakāraṇavādadūṣaṇaparihāraparamidaṃ vyākhyātaṃ tadasaṅgataṃ kevalaṃ na paunaruktyaṃ ca | brahmakāraṇavāde paroktān doṣān pūrvasmin pāde parihṛtya parapakṣapratiṣepo hyasmin pāde kriyate | cetanādbrahmaṇo jagadutpattisambhavaśca na vilakṣaṇatvā dityatra prapañcitaḥ | ato hrasvaparimaṇḍalābhyāṃ mahaddīrghāṇuhrasvautpattivadanyacca tadabhyugataṃ sarvaṃ asamañjasaṃ iti sūtratātparyārthaḥ | paramāṇujagadakāraṇatvādhikaraṇam || 3 || kimatrānpadasamañjasamityāha - ubhayathāpi na karmātastadabhāvaḥ || 11 || parabrahmaṇaśśivasya kṣetrajñānāṃ vā paramāṇuprerakatvam | ubhayathāpi - pakṣadvaye'pi paramāṇūnāṃ karma calanaṃ na sambhavatīti kṣetrajñaparameśvarayorubhayorapi niravayavatvena niravayakṣetrajñānāṃ niravayavaparamāṇubhissaha saṃyogasambandhābhāvādasambandhayoḥ kṣetrajñaparameśvarayoḥ prerakatvābhāvāt atastadabhāvaḥ - ataścalanābhāvāt tadabhāvaḥ paramāṇūnāmanyonyasaṃyogābhāvaḥ | tathā ca dvyaṇukatryaṇukādijagadudbhavo na sambhavati | paramāṇukāraṇavāde hi paramāṇugatakarmajanita tatsaṃyogapūrvakadvyaṇukādikrameṇa jagadutpattiriṣyate | tatra nikhilajagadutpattikāraṇabhūtaparamāṇugatamādyaṃ karmādṛṣṭakāritamityabhyupagamyate | agnerūrdhvajvalanaṃ vāyostiryaggamanaṃ aṇumanasoścādyaṃ karmetyadṛṣṭakāritāni iti | tadidaṃ paramāṇugataṃ karma svagatādṛṣṭakāritam ātmagatādṛṣṭakāritaṃ vā ubhayathāpi na sambhavati | kṣetrajñapuṇyapāpānuṣṭhānajanitasyādṛṣṭasya paramāṇutatvāsambhavāt | saṃbhave ca sadotpādakatvaprasaṅgaḥ | ātmagatasyādṛṣṭasya paramāṇugatotpattihetutvaṃ na sambhavati | athādṛṣṭavadātmasaṃyogādaṇuṣu karmotpattiḥ tadā tasyādṛṣṭapravāhasya nityatvena nityasargaprasaṅgaḥ | nanvadṛṣṭaṃ vipākāpekṣaṃ phalāya alam - kānicidadṛṣṭāni tadānīmeva vipacyante kānicijjanmāntare kānicitkālāntare ato vipākāpek'tvānna sarvadotpādakatvaprasaṅga iti | naitat anantairātmabhirasaṅketapūrvakamayugapadanuṣṭhitānekavidhakarmajanitānāma##- yugapatsarvasaṃhāro dviparārdhakālaṃ avipākenāvasthānaṃ na ca saṃgacchate | na ceśvarecchāhitaviśeṣādṛṣṭasaṃyogādaṇuṣu karma ānumānikeśvarāsiddheḥ śāstrayonitvādityatropapāditatvāt | ato jagadutpatteḥ paramāṇugatakarmapūrvakatvābhāvaḥ | punarhetvantaramāha - samavāyābhyupagamācca sāmyādanavasthiteḥ || 12 || kiṃ ca - naiyāyikamate tantupaṭayossamavāyaparigrahāt sāmyāt - samavāyasambandhasyāpi saṃyogasambandhatulyatvāt ghaṭapaṭasaṃyogasya yathā sambandhāntaramaṅgīkṛtamevaṃ tantupaṭasamavāyasyāpi sambandhāntaraṃ vaktavyam | evaṃ tasyāpi tṛtīyasambandhāntaraṃ vivakṣitavyam | tathā cānavasthiteḥ - anavasthāprasaṅgāt | kecit naiyāyikamatamayuktaṃ sayavāyābhyupagamāccāsamañjasam | kutaḥ sāmyādanavasthiteḥ samavāyasyāpyavayavijātiguṇavadupapādakāntarāpekṣāsāmyādupapādakāntarasyāpi tathetyanavasthiterasamañjasameva | etaduktaṃ bhavati - ayutasiddhānāmādhārādheyabhūtānāmiha pratyayahetuḥ yaḥ sambandhaḥ sa samavāya ityabhyupagāmyate | apṛthaksthityupalabdhīnāṃ jātyādīnāṃ tadabhāvasya nirvāhakatvena cetsamavāyo'bhyupagamyate samavāyasyāpi tatsāmyāttathābhāvaheturanveṣaṇīyaḥ | tasyāpi tathetyanavasthitiḥ | samavāyasya tadapṛthaksiddhatvaṃ svabhāva iti parikalpyate cejjātigu.ānāmevaiṣa svabhāvaḥ parikalpanīyaḥ na punaradṛṣṭacaraṃ samavāyamabhyupagamya tasyaiṣa svabhāva iti kalpayituṃ yuktamiti vyācakṣyate | samavāyasya nityatve cānityatve ca doṣassamāno'yam | nityatve doṣāntaramāha - nityameva ca bhāvāt || 13 || samavāyasya sambandhatvātsambandhasya nityatve sambandhino jagataśca nityatvameva nityameva bhāvāt asamañjasam | api ca paramāṇūnāṃ nityatvam | sarvadāsya bhāvāt dṛṣṭatvāt pralaye'pi sṛṣṭiprasaṅgaḥ | na ceśvarapreraṇavaśātkadācideva sṛṣṭirna sarvadeti vācyam | niravayaveśvarasya niravayavaparamāṇubhissaha sa.yogasambandhābhāvena prerakatvameva na sambhavatīti prāguktam | punarhetvantaramāha - rūpādimatvācca viparyayo darśanāt || 14 || kiṃ ca - naiyāyikamate pṛthivyaptejovāyuparamāṇūnāṃ rūparasagandhasparśaviśiṣṭatvāṅgīkārāt viparyayaḥ - anityatvasāvayavatvādidoṣaprasaṅgassyāt | kutaḥ darśanāt - rūpādimatāṃ ghaṭādīnāṃ anityatvasāvayavatvadarśanāt | tathā ca paramāṇūnāmanityatve dvyaṇukādijagatkāra'tvaṃ na sambhavati | paramāṇūnāṃ pārthivāpyataijasavāyavīyānāṃ caturvidhānāṃ rūpa-rasa-gandha##- rūpādimatāṃ ghaṭādīnāmanitvatva-tathāvidhakāraṇāntarārabdhatvādidarśanāt | na hi darśanānuguṇyenādṛṣṭārthaḥ kalpyamānaḥ svābhimataviśeṣe'pyavasthāpayituṃ śakyaḥ | darśanānuguṇyena vā paramāṇūnāṃ rūpādimatvaṃ kalpyate | ato'pyasamañjasam | athaitaddoṣaparijihīrṣayā paramāṇūnāṃ rūpādimatvaṃ nābhyupagamyate | atasteṣāṃ jagatkāraṇatvaṃ na yuktam | atra hetvantaramāha - ubhayathā ca doṣāt || 15 || na kevalaṃ paramāṇūnāṃ rūpādimatvābhyupagama eva doṣaḥ | rūpādivirahite'pi kāraṇaguṇapūrvakatvāt kāryaguṇānāṃ pṛthivyādayo rūpādiśūnyāssyuḥ | tatparijihīrṣayā rūpādimatvābhyupagame pūrvoktadoṣa iti ubhayathā doṣāt asamañjasam | ato vaiśeṣikamatamayuktam | punarhetvantaramāha - aparigrahāccātyantamanapekṣā || 16 || kāpila-yogādipakṣasya śrutinyāyavirodhaparityaktasyāpi satkāryavādināṃ kvacidaṃśe vaidikaiḥ manvādibhiśca parigrāhyatā asti | kaṇādapakṣasya pūrvapakṣasthiterapyayogyatvena manvādiśiṣṭaiḥ aparigrahatvāt anupapannatvācca atyantamanapekṣaiva mokṣārthibhiriti veditavyam | samudāyādhikaraṇam || 4 || bauddhamataṃ nirākaroti - samudāya ubhayahetuke'pi tadaprāptiḥ || 17 || bauddhāstatra caturvidhāḥ - jñānārthobhayāstitvavādinaḥ tadubhayanāstitvavādinaḥ jñānamātrāstitvavādinaḥ tannāstitvavādina iti | prathamamubhyāstitvavādināṃ mataṃ nirasyate | tanmatamevaṃ darśitam - gandhaparamāṇusamaṣṭireva kṣitiḥ | rasaparamāṇukadambakaṃ salilam | rūpaparamāṇubṛndaḥ agniḥ | sparśaparamāṇusamudāyo vāyuriti vyavahriyate | tajjātīyāni cetanācetanagātrāṇi ghaṭapaṭādayaśca paramāṇupuñjā eva | gaganāravindavat ākāśassarvadātyantābhāvaḥ | sopadravajñānasantānātmako jīvaḥ | nirupadravajñānasantānarūpavān īśvara iti | kiñca - bāhyābhyantarabhedena samudāyo dvividhaḥ | bāhyaḥ pṛthivyādiḥ | āntaraḥ cittacaityātmakaḥ samudāyadvayameva sarvaṃ jagaditi | tathā hi - bāhyasamudāyasya paramāṇavaḥ kāraṇam | te ca caturvidhāḥ pārthivāpyataijasa##- āntarasamudāyasya skandhapañcakaṃ kāraṇam | rūpa-vijñāna-vedanā##- nirūpyamāṇāśśabdasparśādayaḥ rūpaskandhāḥ | tadabhivyaktirvijñānaskandhaḥ | tajjanyaduḥkhaṃ vedanāskandhaḥ | devadattādināma saṃjñāskandhaḥ | teṣāṃ vāsanā saṃskāraskandhaḥ | tebhyaḥ puñjitebhyaḥ samudāyo jāyata iti vadanti | tanmatasiddhabhūtacatuṣṭayavādo nirasyate | ubhayahetuke bhūtabhautikātmake paramāṇupuñje parigrāhyamāṇe'pi tadaprāptiḥ tasya samudāyasyāprāptiḥ anupapattiḥ | tanmate kṣetrajñānāmīśvarasya ca kṣaṇikajñānasantānātmakatvenānityatayā kṣaṇikaparamāṇumelanakartṛtvāsambhavāt | atra vaiśeṣikaḥ paramāṇubhedena śarīrāderāśutaradhvaṃsavyavasthāpanādātmanaḥ sthāyitvāṅgī kārāñcārdhavaināśikaḥ sarvakṣaṇikavādī tu pūrṇavaināśikaḥ iti nirṇīyate | ataḥ ardhavaināśika vaiśeṣikamatanirākaraṇātparaṃ pūrṇavaināśikamataṃ buddhisthamidānīṃ nirākriyate | tasmādeṣāvāntarasaṅgatirūhyā | tatra tāvadbuddhamunisiddhāgamastu - vaibhāṣika-sautrāntika-yaugācāra##- vaibhāṣika-sautrāntikayorhi jñānaṃ tadatiriktapadārthāśca sarve kṣaṇikāssatyabhūtāssanti | paramiyān bhedaḥ - vaibhāṣikasya ghaṭādipadārthāḥ pratyakṣāḥ | sautrāntikasya tu jñānameva ghaṭapaṭādyākāreṇotpādmam | tenākāreṇa pratyakṣeṇāpratyakṣaghaṭādayo gamyanta iti vadanti | tatrādau vaibhāṣika-sautrāntikayoḥ bāhyārthāstitvāviśeṣāttayormatamekīkṛtya tanmataṃ pramāṇamūlaṃ bhrāntimūlaṃ veti sandihyate tadubhayadharmāṇāmapi dyotanāt vedaviruddhapratyakṣasiddhatvācca | pūrvapakṣaḥ - pārthivādiparamāṇusaṃghātātmakabhūtabhautikabāhyān cittacaityarūpābhyantarān pratyakṣānumānasiddhānabhyupayanti te | anye tu bāhyārthān sarvān pṛthivyādīnvijñānānumeyān vadanti | aparetvarthaśūnyaṃ vijñānameva paramārthaṃ sat bāhyārthastu svapnārthakalpa ityāhuḥ | trayopyetat svābhyupagataṃ vastu kṣaṇikamācakṣate | uktabhūtabhautikacittacaityavyatiriktamātmākāśādikaṃ svarūpeṇaiva nānumanyate | anye tu sarvaśūnyatvameva saṅgirante | tatra ye bāhyārthāstitvavādinaḥ te tāvannirasyante | te caivaṃ manyante | rūpa-rasa-gandha-sparśasvabhāvāḥ pārthivāḥ paramāṇavaḥ | rūpa##- sparśasvabhāvāśca vāyavīyāḥ | te ca pṛthivyatpejovāyurūpeṇa saṃhanyante | tebhyaśca pṛthivyādibhyaḥ śarīrendriyaviṣayasaṅghātā bhavanti | tatra ca śarīrāntarvartigrāhakābhimānārūḍho vijñānasantāna evātmatvenāvatiṣṭhate | tata eva sarvo laukiko vyavahāraḥ pravartata iti prāpte tatrābhidhīyate - samudāya ubhayahetuko'pi tadaprāptiḥ iti | siddhāntaḥ - samudāyavādinā yo'yamaṇuhetukaḥ pṛthivyādibhūtātmakassamudāyaḥ yaśca pṛthivyādihetukaḥ | śarīrendriyaviṣayarūpassamudāyaḥ svīkṛtaḥ tasminnubhayahetuke'pi samudāye tatprāptirnopapadyate | jagadātmakasamudāyotpattirnopapadyate ityarthaḥ | paramāṇūnāṃ pṛthivyādibhūtānāṃ ca kṣaṇikatvābhyupagamāt kṣaṇadhvaṃsinaḥ paramāṇavaḥ bhūtāni ca kadā saṃhatā vyāpriyante kadā vā saṃhanyante kadā vijñānaviṣayabhūtāḥ kadā ca hānopādānādi vyavahārāspadatāṃ bhajante ko vā vijñānātmā kaṃ ca viṣayaṃ spṛśati kaṃ ca vijñānātmakamarthaṃ kadā vedayet kaṃ vā viditamarthaṃ kaśca kadopādatte sraṣṭā hi naṣṭaḥ sṛṣṭaśca naṣṭaḥ | tathā veditā viditaśca naṣṭaḥ | kathaṃ cānyena dṛṣṭamanyo vedayate kathaṃ cānyena viditamarthaṃ anya upādatte 9##? vastvantaratvānabhyupagamānna tannibandhanaṃ vyavahārādikamupapadyate | ahamartha evātmā sa ca jñātaiveti copapāditaṃ parastāt | tasmāt tanmataṃ bhrāntimūlam | atra hetvantaramāha - itaretarapratyayatvādupapannamiti cenna saṃghātabhāvānimittatvāt || 18 || avidyānāmitaretarahetutvenopapannaṃ saṃghātabhāvādikamiti cedetaduktaṃ bhavati | yadyapi kṣaṇikāssarve bhāvāḥ tathāpyavidyayaitatsarvamupapadyate | avidyā hi nāma viparītabuddhiḥ kṣaṇikādiṣu sthiratvādigocarā | tayā saṃskārākhyāḥ rāgadveṣādayo jāyante | tataścittābhijvalanavijñānam tataśca nāmākhyāścittacaityā pṛthivyādikaṃ ca rūpidravyam tataḥ ṣaḍāyatanākhyamindriyaṣaṭkam tataḥ sparśākhyaḥ kāyaḥ tato vedanādayaḥ tataśca punarapyavidyādayo yathoktāḥ ityanādiriyamavidyādikānyonyamūlā cakraparivṛttiḥ | evaṃ ca sarvaṃ pṛthivyadibhūtabhautikasaṃghātamantareṇa nopapadyate | tasmāt saṃghātabhāvādikamupapannamiti prāpte - tatrottaraṃ na saṃghātabhāvānimittatvāditi | naitadupapadyate eṣāmavidyādīnāṃ pṛthivyādibhūtabhautikasaṃghātabhāvaṃ pratyanimittatvāt | na khalvasthirādiṣu sthiratvādibudhyātmikā avidyā tannimittarāgadveṣādayo vārthāntarasya kṣaṇikasya saṃhatihetutāṃ pratipadyante | śuktikārajatādibuddhirhi na śuktyādyarthasaṃhatiheturbhavati | kiñca - yasya kṣaṇike sthiratvabuddhiḥ sa tadaiva naṣṭa iti kasya rāgādaya utpadyante saṃskārāśrayaṃ sthiramekaṃ dravyamanabhyupagacchatāṃ saṃskārānuvṛttirapi na śakāya kalpayitumiti siddham | punarhetyantaramāha - uttarotpāde ca pūrvanirodhāt || 19 || itaśca kṣaṇikatvapakṣe jagadutpattirnopapadyate uttarakṣaṇotpattikāle pūrvakṣaṇasya vinaṣṭatvāt | tasyottarakṣaṇaṃ prati hetutvānupapatteḥ | abhāvasya hetutve sarvaṃ sarvatra sarvadotpadyeta | atha pūrvakṣaṇavṛttitvameva hetutvamityucyate evaṃ tahi kaścideva ghaṭakṣaṇastaduttarakālabhāvināṃ sarveṣāmeva go-mahiṣyaśva-kuḍya##- athaikajātīyasyaiva pūrvakṣaṇavartino hetutvamiṣyate tathāpi sarvadeśavartināmuttarakṣaṇabhāvināṃ ghaṭānāmeka eva pūrvakṣaṇavatiṃ ghaṭo hetussyāt | athaikasyaiva hetureka iti manuṣe tathāpi kasyaikasya ko heturiti na jñāyate | atha yasmin deśe yo ghaṭakṣaṇassthitaḥ taddeśasaṃbandhina evottaraghaṭakṣaṇasya sa heturiti cetkiṃ deśasya sthiratvaṃ manuṣe kiñca - cakṣurādisaṃprayuktasyārthasya jñānotpattikāle'navasthitatvānna kasyacidarthasya jñānaviṣayatvaṃ sambhavatīti veditavyam | punarhetvantareṇa nirākaroti - asati pratijñoparodho yaugapadyamanyathā || 20 || asatyapi hetau kāryamutpadyate cetsarvaṃ sarvatra sarvadotpadyetetyuktam | na kevalamutpattivirodha eva pratijñā ca bhavatāmuparudhyeta | adhipatisahakāryavalambanasamanantarapratyayāścatvāro vijñānotpattau hetavaḥ iti ca pratijñā | adhipatirindriyam | atha pratijñānuparodhāya ghaṭakṣaṇe sthita eva ghaṭakṣaṇāntarotpattiriṣyate | tathā ca sati dvayoḥ kāryakāraṇayoḥ ghaṭakṣaṇayoryaugapadyena upalabdhiḥ prasajyeta | na ca tathopalabhyate | kṣaṇikatvapratijñā caivaṃ hīyeta | kṣaṇikatvaṃ sthitameveti cet indriyasamprayogajñānayoryaugapadye prasajyeta | punarhetvantaraṃ darśayati - pratisaṅkhyā'pratisaṅkhyānirodhāprāptiravicchedāt || 21 || pratisaṅkhyānirodho nāma pāṣāṇaprakṣepādinā buddhipūrvakaghaṭapaṭādibhautikapadārthanāśaḥ | apratisaṅkhyānirodho nāma kālavaśātsvata eva pṛthivyādimahābhūtanāśaḥ | tayoḥ nirodhayoḥ aprāptiranupapattiḥ | kutaḥ avicchedāat | bauddhamate pūrvapūrvaparamāṇūnāmuttarottaraparamāṇūn prati svātantryeṇa kāraṇatvāṅgīkārājjaḍānāṃ paramāṇūnāṃ kālaviśeṣaparijñānābhāvāt paramāṇusantānānāṃ kadāpi vicchedānupapatteḥ | tathā ca bauddhamate sṛṣṭipralayāvubhāvapyanupapannau | evaṃ tāvadasata utpattirnirastā | sato niranvayavināśo'pi nopapadyata ityucyeta kṣaṇikatvavādibhirmudgarādyabhighātādyanantarabhāvitayā upalabdhiyogyassadṛśasantānāvasānarūpaḥ | sthūlo yassadṛśasantānavināśaḥ pratikṣaṇabhāvī copalabdhyanarhassūkṣmaśca yo niranvayo vināśaśca dvāvapi pratisaṃṅkhyāpratisaṅkhyānirodhaśabdābhyāṃ abhidhīyate | tau na sambhavataḥ kutaḥ avicchedāt | sato niranvayavicchedāsambhavāt asambhavaśca sata utpattivināśau nāmāvasthāntarāpattireva | avasthāyogi tu dravyamekameva sthiramiti kāraṇādananyatvaṃ kāryasyopapādayadbhirasmābhiḥ tadananyatvami tyatra pratipāditam | nirvāṇasya dīpasya niranvayavināśadarśanādanyatrāpi vināśo niranvayo'numīyata iti cenna ghaṭaśarāvādau mṛdādidravyānuvṛtyupalabdhyā sato dravyasyāvasthāntarāpattireva vināśa iti niścite sati pradīpādau sūkṣmadaśāpatyāpyanupalambhopapattestatrāpyavasthāntarāpattikalpanasyaiva yuktatvāditi niścīyate | punarhetvantaraṃ darśayati - ubhayathā ca doṣāt || 22 || kiṃ ca - ghaṭapaṭādiparamāṇusantānānāṃ kaṃcitkālaṃ sthiratvaṃ kṣaṇikatvaṃ vā ubhayathā ca pakṣadvaye'pi doṣāt | sthiratvapakṣe bauddhamate kṣaṇikatvāṅgīkārātsvamatabhaṅgadoṣaḥ | kṣaṇikatvapakṣe ghaṭādīnāṃ jalāharaṇādikāryakāritvaṃ na syāt | tasmāt pakṣadvaye'pi doṣapradarśanāt bauddhamatamasamañjasam | kṣaṇikatvavādibhirabhyupetā tucchādutpattirutpannasya tucchatāpattiśca sambhavatītyuktam | tadubhayaprakārābhyupagatau doṣaśca bhavati | tucchādutpattau tucchātmakameva kāryaṃ syāt | yaddhi yasmādutpadyate tattadātmakaṃ dṛṣṭam yathā mṛtsuvarṇāderutpannaṃ maṇikaṭakamakuṭādimṛtsuvarṇādyātmakaṃ dṛṣṭam | na ca jagattucchātmakaṃ bhavadbhirabhyupagamyate | na ca pratīyate | sato niranvayavināśe satyekakṣaṇādūrdhvaṃ kṛnasya jagatastu cchatāpattireva syāt | paścāttucchājjagadutpattau anantaroktaṃ tucchātmakameva syāt | tasmādubhayathāpi doṣānna bhavaduktaprakārādutpattinirodhau bhavataḥ | nanu bauddhamate kṣaṇikatvaṃ paramāṇūnām | tatsantānātmakānāṃ ghaṭapaṭādīnāṃ tu sthiratvameva | tathāpi jalāharaṇādikāryakāritvaṃ ghaṭādīnāmupapadyata iti cettarhi paramāṇvapekṣayā tatsantānānāṃ pṛthakatvāṅgīkāre ghaṭapaṭādipadārthānāṃ dvyaṇukādikrameṇa paramāṇujanyatvamevāṅgīkartavyam | tathācennaiyāyikamatapraveśāpatteḥ bauddhānāmapasiddhāntassyāt | bauddhānāmabhipretabhūtacatuṣṭayasya paramāṇupuñjatvaṃ nirasyākāśasya śūnyatvaṃ nirākaroti - ākāśe cāviśeṣāt || 23 || ākāśe ca sarveṣāṃ kṣetrajñānāmastitvapratīteḥ aviśeṣāt tulyatvāt bhūtacatuṣṭayasya pratyakṣaparamāṇupuñjarūpatvavat jānudaghnajalanyāyenākāśasyāpyatīndriyapuñjarūpatvamevāṅgīkartavyam | tathā ca śūnyatvaṅgīkāro hyayuktaḥ | bāhyābhyantaravastunaḥ sthiratvapratipādanāya pratisaṃkhyā'pratisaṃkhyānirodhayostucchatvarūpatā nirākṛtā | tatprasaṅgena tābhyāṃ saha tucchatvena saugataiḥ parigaṇitasyākāśāśasyāpi tucchatā pratikṣipyate | ākāśe ca nirūpākhyatā na yuktā | bhāvarūpatvenābhyupagatapṛthivyādivadākāśasyāpyavādhitapratītisiddhatvā##- na ca pṛthivyādyabhāvamātra ākāśa iti vaktuṃ śakyam vikalpāsahatvāt | pṛthivyādeḥ prāgabhāvaḥ pradhvaṃsābhāva itaretarābhāva atyantābhāvo vā ākāśaḥ tathāpyākāśa pratītyanupapattiḥ syāt | prāgabhāvapradhvaṃsābhāvayorākāśatve pṛthivyādiṣu vartamāneṣu ākāśapratītyayogānnirākāśaṃ jagatsthāt | itaretarābhāvasyākāśatve'pi itaretarābhāvasya tattadvastugatatvena teṣāmantarāle ākāśapratītirna syāt | atyantābhāvastu pṛthivyādīnāṃ na sambhavati | abhāvasya vidyamānapadārthāvasthāviśeṣatvopapādanāccākāśasyābhāvarūpatve'pi na nirūpākhyatvaṃ aṇvantarvartina ākaśasya trivṛtkaraṇopadeśapradarśitapañcīkaraṇena rūpavatvāccākṣuṣatve'pyavirodhaḥ | tasmādākāśa śūnyatvavādo hyavicāritaramaṇīyaḥ | parābhimatapañcabhūtāni nirākṛtyedānīṃ kṣaṇikajñānasantānarūpatvameva jīvānāmityevaṃ rūpaṃ buddhamatasiddhāntamadhunā nirākaroti - anusmṛteśca || 24 || pūrvavāsarānubhūtapadārthānāmuttaradineṣvanusmṛteḥ smaraṇānubhavadarśanājjīvānāṃ nityatvamabādhyam | jñānasantānarūpatvāṅgīkāre pūrvavāsarānubhūtajñānasantānānāṃ suṣuptikāleṣu naṣṭatvena smartṛtvābhāvāt | na cottaradineṣūtpannānāṃ jñānasantānānāṃ smartṛtvaṃ bhaviṣyatīti vācyam anyenānubhūtapadārthānāmanyena smaraṇāsambhavāt | tasmāt kṣetrajñānāṃ jñānasantānātmakatvamayuktam | pūrvaprastutaṃ vastunaḥ sthiratvameva upapādyate | anusmaraṇaṃ - pūrvānubhūtavastuviṣayajñānaṃ viṣayajñānaṃ pratyabhijñānaṃ tadevedamiti sarvaṃ vastujātaṃ atītakālānubhūtaṃ pratyabhijñāyate | na ca bhavadbhirjvālādiṣviva seyaṃ dīpajvālā itivat nahyanubhūtamekatvaṃ sādṛśyanibandhano'yamekatvavyāmoha iti vaktum. śakyam vyāmuhyato jñāturekasyānabhyupagamāt | na hyanubhūtamekatvaṃ sādṛśyaṃ vā anyo'nusandhatte | tasmāt bhinnakālavastvāśrayasādṛśyānu bhavanibandhanamekatvavyāmohaṃ vadadbhirjñāturekatvamavaśyāśrayaṇīyam | na ca jñeyeṣvapi ghaṭādiṣu jvālādiṣviva bhedasādhanapramāṇamupalabhāmahe yena sādṛśyanibandhanāṃ pratyabhijñāṃ kalpayema | yadapi cedamucyate pratyakṣānumānābhyāṃ ghaṭādeḥ kṣaṇikatvaṃ sidhyati | pratyakṣaṃ tāvadvartamānārthaviṣayamavartamānādvastuno vyāvṛttaṃ svaviṣayamavagamayati nīlamiva pītāt | evaṃ ca bhūtabhaviṣyadbhyāṃ vartamānasya vastvaṃntaratvameva gataṃ bhavati | atrānumānamapi arthakriyākāritvātsatvācca ghaṭādiḥ kṣaṇikaḥ yadakṣaṇikaṃ śaśaviṣaṇādi tadanarthakriyākāri asacca | tathāntyaghaṭakṣaṇasatvāt | pūrvaghaṭakṣaṇasatvāni vinaṣṭāni ghaṭakṣaṇasatvādantyaghaṭakṣaṇasattvavat iti tacca kāryakāraṇabhāvānupapatyādibhiḥ purvameva nirastam | kiñca - pratyakṣagamyavartamānasyāvartamānādvyāvṛttirna vartamānasya vastvaṃtaratvamavagamayati api tu vartamānakālayogitāmātram | na ca tāvatā vastvantaratvaṃ sidhyati tasyaiva kālāntarayogasambhavāt | yattu sattvādarthakriyākāritvācceti kṣaṇikate hetudvayamuktaṃ tadabhimataviparītasādhanatvādviruddham | sattvādarthakriyākāritvādvā ghaṭādisthāsnu yadasyāsnu tadasadanarthakriyākāri ca yathā śaśaviṣāṇamityapi hi vaktuṃ śakyam | kiñcārthakriyākāritvamakṣaṇikatvameva sādhayet | kṣaṇadhvaṃsino hi vyāpārāsambhavādarthakriyākāritvaṃ na sambhavatītyuktam | tathāntyaghaṭakṣaṇasya hetuto nāśadarśanāditare'pi ghaṭakṣaṇāḥ hetūpanipātāt sthāsnutvameva | na ca vācya na mudgarādayo vināśahetavaḥ api tu kāpālādivisadṛśasantānotpattihetavaḥ iti kapālatvāvasthāpattireva ghaṭādīnāṃ vināśa ityupapāditatvāt | kapālotpattivyatiriktatvābhyupagame'pi mudgarādeḥ vināśahetutvameva | mudgarādeḥ kapālehtutvamiti yattadayuktam | ataḥ pratyabhijñayā sthiratvamavagamyamānaṃ na kenāpi prakāreṇāpahnotuṃ śakyaṃ | yena pūrvāparakālasambandhyarthaikyaviṣayāyāḥ pratyabhijñāyā anyaviṣayatvaṃ bruvannīlādijñānānāmapi nīlāderarthāntaraviṣayatvaṃ brūyāt | kiñca - pramātṛprameyayoḥ kṣaṇikatvaṃ vadadbhirvyāptyavadhāraṇa##- kṣaṇikamityādipratijñāpūrvakahetūpanyāsādikamapi nopapadyate bhavatām pratijñopakramakṣaṇa eva vakturvinaṣṭatvāt | na hyanyenopakrāntamajānadbhiranyaissamāpayituṃ śakyam | tasmādvaidikaśāstra yuktam | punarhetvantareṇa nirākaroti - nāsato'dṛṣṭatvāt || 25 || asatassuptikāle naṣṭātpūrvapūrvajñānasantānāduttarottarajñānasantānānāmutpattirna sambhavati kutaḥ adṛṣṭatvāt | naṣṭamṛtpiṇḍāderghaṭādijanakatvābhāvāt | evaṃ tāvadvaibhāṣika-sautrāntikayorbāhyārthāstitvavādinossādhāraṇāni dūṣaṇānyuktāni tatra yaduktaṃ samprayuktasyārthasya jñānotpattikāle'navasthitatvānna kasyacidarthasya jñānaviṣayatvaṃ sambhavatīti tatra sautrāntikaḥ pratyavatiṣṭhate | na jñānakālevasthānamarthasya jñānāviṣayatvahetuḥ | jñānotpattihetutvameva hi jñānaviṣayatvam | na caitāvatā cakṣurāderjñānaviṣayatvaprasaṅgaḥ svākārasamarpaṇena jñānahetoreva jñānaviṣayatvābhyapagamāt | jñāne svākāraṃ samarpya vinaṣṭo'pyarthaḥ jñānagatena nīlādyākāreṇānumīyate | na ca pūrvapūrvajñānena uttarottarajñānākārasiddhiḥ nīlajñānasatve tadanyajñānānutpattiprasaṅgāt | tato arthakṛtameva jñānavaicitryamiti cedannocyate - nāsatodṛṣṭatvāt iti | yo'yaṃ jñāne nīlādirākāra upalabhyate sa vinaṣṭasyāsato'rthasyākāro bhavituṃ nārhati kutaḥ adṛṣṭatvāt | na khalu dharmiṇi vinaṣṭe taddharmasyārthāntare saṃkramaṇaṃ dṛṣṭam | pratibimbādikamapi sthirasyaiva bhavati | tatrāpi na dharmamātrasya | ato'rthavaicitryakṛtaṃ jñānavaicitryaṃ arthasya jñānakāle'vasthānādeva bhavati | tasmāt bauddhasamayaḥ asamañjasa iti veditavyam | naṣṭapadārthasyāpi kāryajanakatvāṅgīkāre bādhakamāśaṅkyāha - udāsīnānāmapi caivaṃ siddhiḥ || 26 || evamapi naṣṭasyāpi kāryajanakatve sati udāsīnānāṃ nirvyāpāriṇāmapi jīvānāṃ sakalakāryasiddhissyāt | tasmādetadasamīcīnam | evaṃ kṣaṇikatvādasadutpatyahetukavināśādyabhyupagame udāsīnānāṃ anudyuktānāmapi sarvārthasiddhissyāt | iṣṭaprāptiraniṣṭanivṛttirvā prayatnādibhissādhyate | kṣaṇadhvaṃse hi sarveṣāṃ bhāvānāṃ pūrvapūrva vastu tadgato vā viśe'ḥ saṃskārādiko vidyādirvā uttaratra na kaścidanuvartata iti prayatnādisādhyaṃ na kiñcidasti | evaṃ satyahetusādhyatvātsarvasiddhīnāmudāsīnānāmapyaihikāmuṣmikaphalaṃ mokṣaśca sidhyet | tasmādasuramohakalpakaviṣṇvatārakṛtabuddhamataṃ vaidikaissarvathānaṅgīkaraṇīyam | nābhāvādhikaraṇam || 5 || evaṃ buddhamataṃ nirasya pracchannabauddhābhidhāna-jīveśvara##- nirākaroti | nābhāva upalabdheḥ || 27 || jīveśvarāvacchinnapañcamahābhūtātmakacetanārthaprpañcasya asatvaṃ nāma śaśaśṛṅgaga-ganāra-vinda-vandhyāputravat śūnyatvaṃ svapnaprapañcavanmithyātvaṃ vā nādyaḥ - nābhāvaḥ - jīveśvarātmakacetanācetanaprapañcasyābhāvaḥ tasya śūnyatvaṃ na sambhavati kutaḥ upalabdheḥ pratyakṣapramāṇārthasiddhi##- vandhyāputrādivacchūnyatvāṅgikāre pratyakṣopalabdhirna syāt | evaṃ vijñānābhidhānabudhyātmavādibuddhamataṃ nirākṛtya tannirākāraṇapūrvakaprajñānābhidhānajīvabrahmavādivāsiṣṭhamataṃ nirasyati | tadvijñānamataprajñānamatayorupajīvyopajīvakabhāvasaṅgatiḥ | prajñānajīvabrahmavādino yo'yaṃ nirviśeṣādvaitasiddhāntaḥ brahma satyaṃ jaganmithyā jīvo brahmaiva netaraḥ iti tanmatanyāyena svāsmātiriktavastvabhāva iti so'yamadhikaraṇasya viṣayaḥ | pūrvapāde śrutyādisahakṛtatvena svasiddhāntapratiyogitayā nirākṛtatvepi punaryuktiprādhānyena nirākaraṇānna paunaruktyadoṣaḥ | śrutyaikadeśaprāmāṇyatayā tacchāstrasya vidyamānatvāt tanmataṃ bhrāntimūlaṃ pramāṇamūlaṃ veti sandihyate | pūrvaḥ pakṣaḥ - sarvamātmaivābhūttattkena kaṃ paśyettkena kaṃ vadeta neha nānāsti kiñcana ityādiṣu vandhyāputrādivat prapañcābhāvapradarśanāt | gagananīlima-marumarīcikā rajjusarpādau bhrāntyā nīlimādibhāne'pi vicāryamāṇe traikālikābhāvāvatprapañcasya svāvidyaya mūḍhānāṃ bhāsamānatve'pi vivekadṛṣṭyā kālatraye'pi śuktirajatādivadabhāva eveti prāpte pracakṣmahe - siddhāntaḥ - jīvo brahmaiva netaraḥ iti yattadasat nābhāva upalabdheḥ | svātmātiriktasyārthasyābhāvo vaktuṃ na śakyate | kutaḥ upalabdheḥ jñāturātmano'rthaviśeṣaḥ vyavahārayogyatāpādanarūpeṇa jñānasyopalabdheḥ | evameva hi sarve laukikāḥ pratiyanti | ghaṭamahaṃ jānāmīti evaṃ rūpeṇa sakarmakeṇa sakartṛkeṇa jñādhātvarthena sarvalokasākṣikamaparokṣamavabhāsamānenaiva jñānamātrameva paramārtha iti sādhayantassarvalokopahāsopakaraṇaṃ bhavanti iti vyācakṣate | sarvamātmaivābhūt ityādiśrutīnāṃ śivasya kevalāvasthāparatvamiti pūrvamevoktam | nocedarthakriyāsidhyātmakatayā prapañcasya vidyamānatvāt dvāsuparṇā ityādibahuśrutivirodhāt mama mātā vandhyā itivatprātyakṣikavirodhaprasaṅgācca loke purākṛtapuṇyapāpakarmavaśādvidyā dhana-dhānya-putra-pautra##- durnivāraḥ | puṇyātsvargaḥ pāpānnarakaḥ ata eva puṇyakṛto lokaḥ kṣīyate karmacito lokaḥ kṣīyate ityādiṣu jagatsatyatvamupadiṣṭam | kiñca - jagadabhāve prāgabhāvaḥ pradhvaṃsābhāvo'tyantābhāvonyonyābhāvo vā nādyaḥ - asadvā idamagra āsīt tato vai sadajāyata ityādiṣu bālyayauvanādivatpralaye prapañcasūkṣmatvasya punaḥ sṛṣṭikāle sthūlatvasya ca vyapadeśāt | na dvitīyaḥ - sadeva saumyedamagra āsīt ityādiṣu nāśaḥ kāraṇe layaḥ iti nyāyena pralaye'pi prapañcasya sadātmakatvena sthityupadeśāt | na tṛtīyaḥ - arthasiddhikriyāsidhyātmakatvena prapañcasya dṛṣṭatvāt | na caturthaḥ - ākāśe bhūtacatuṣṭayavat yatparaṃ brahma sarvātmā viśvasyāyatanaṃ mahat ityādiṣu brahmaprapañcayorādhārādheyatvanirdeśāt | tasmāt prapañcasya vandhyāputra##- sarvānubhavasiddhatvena prapañcasya sattve'pi svapnavanmithyātvaṃ tasyopapadyata ityāśaṅkāyāmāha - vaidharmyācca na svapnādivat || 28 || svapnendrajālādidṛṣṭāntena jāgratprapañcasya mithyātvaṃ vaktuṃ na śakyeta | kutaḥ vadharmyāt svapnendrajālaprapañca-jāgratprapañcarvailakṣaṇyasya vidyamānatvāt | svapnendrajālaprapañcasya prabodhānantaraṃ pratyakṣeṇa bādhyamānatvānmithyātvamupapannam | jāgratprapañcasya tu bādhādarśanānmithyātvaṃ nopapadyate | kiñca - svapnakṛtajyotiṣṭomabrahmahatyādipuṇyāpuṇyakarmaṇāṃ svarganarakādiprāptyabhāvāt jāgratprapañcakṛtasukṛtaduṣkṛtānāmiha paralokeṣu tatphalaprāptidarśanācca tatsādṛśyaṃ sarvathā asya prapañcasya nopapannam | svapnajñānavaidharmyājjāgaritajñānānāmarthaśūnyatvaṃ na yujyate vaktum | svapnajñānādi hi nidrādidoṣaduṣṭakaraṇajanyāni bādhitāni ca | jāgaritajñānāni tu tadviparītānīti teṣāṃ na tatsāmyam | sarveṣāṃ ca jñānānāmarthaśūnyatve bhavadbhissādhyo'pyatho na sidhyati | nirālambanānumānasyāpyarthaśūnyatvāt | tasyārthavattve jñānavatvasyānaikāntyātsutarāmarthaśūnyatvāsiddhiḥ | kiñca - yasya sarvamātmaivābhūt iti śrutyā jāgratprapañcasyāpi brahmajñānabādhyatvaṃ pratipādyata iti cettadayuktam | prapañcasya satyatve'pi suptasya puruṣasya prapañcajñānaśūnyatvavat brahmavilīnasya vṛttiśūnyatvena prapañcasya sattve'pi svajñānaprapañcajñānaśūnyatvaṃ yujyate | na tena prapañcasya bādho'bhidhīyate | jīvanmuktasya tu samādhikāle suptimūrchādivatparamātmānandānubhavattayā svaparajñānaśūnyatvam | punarutthānakāle vyavahāradarśanāt brahmajñānabādhyatvaṃ na sambhavati | cakāreṇa rajjusarpādivadadhyāropāpavādaḥ ādiśabdena gandharvanagarendrajālāditacchāsradṛṣṭāntamapi nirastam | no cetprapañcasya svapnādivanmithyātvāṅgīkāre kṛtanāśākṛtābhyāgamadoṣaprasaṅgena bauddhamatapraveśāpattirduvāreti vivekibhirveditavyam | punarhetvantareṇa nirākaroti - na bhāvo'nupalabdheḥ || 29 || nirviśeṣādvaitaśāstre svapnaśuktirajatādi dṛṣṭāntena prapañcasya mithyātvāṅgīkāre nirviśeṣabrahmaṇaḥ bhāvo vidyamānatvaṃ nāsti kutaḥ anupalabdheḥ | tanmate apāramārthikatvena vedavedāntānāṃ pramāṇatvābhāvāt tanmataṃ niśśreyasārthibhirnāṅgīkaraṇīyam | na kevalaṃ nirviśeṣasya brahmaṇo bhāvassambhavati | kutaḥ kvacidapyanupalabdheḥ | na hyakartṛkasyākarmakasya jñānātmakasya brahmaṇaḥ astitvaṃ sambhavati | vedavedānteṣu tathānupalabdheḥ mithyatvavādivākyāni mithyeti parigīyante iti nyāyena tanmate vedavedāntānāṃ mithyābhūtatvāṅgīkārāt tanmithyābhūtavedavedāntapratipādyabrahmaṇassatyatvaṃ kathamupapadyate nirviśeṣa vedavedāntapratipādyatvāyogāt brahmasatve tadatiriktapramāṇābhāvācca | tasmāttacchāstroktajagajjīveśvarādiprapañcavattannirviśeṣabrahmaṇaḥ mithyātvaṃ durnivāram | tasmādvijñānātmaka buddhamatavadadvaitamatamapyavicāritaramaṇīyam | tadubhayorapi jagajjīveśvaraprapañcamithyātvasyādvayavādasya cāṅgikārāttadubhayaṃ tulyamiti niścitam | svapnaprapañcasya satyatvapratipādanam uta svapnasyāpi satyatvamanivāryam svapnaprapañcasya satyatvāt svapnasyāpi parameśvara hetukatvāt jāgradavasthāyāmapi tadvāsanānāṃ vidyamānatvāt jāgradvāsanāyuktaḥ svapnaḥ iti nyāyena svapnasyāpi jāgradvāsanāhetutvopadeśāt | jāgradadṛṣṭapadārthadarśane'pi pūrvabhavavāsanāsiddhatvācca | kiñca - yassvapne puruṣaṃ kṛṣṇaṃ paśyati sa ṣāṇmāsajīvī bhavati svapne tu kālapuruṣaṃ raktavastradharaṃ tathā | gandharvanagaraṃ caiva yaḥ paśyati viśeṣataḥ || sa ṣāṇmāsādyamalokaṃ prāpyate nātra saṃśayaḥ || ityādi bahuśrutyāgamadarśanāt svapnādhyāyaprakāreṇa sarveṣāmanubhavadyotanācca tatsatyatvaṃ siddham | sarvathānupapattyadhikaraṇam || 6 || evaṃ niḥśreyasavirodhena śuṣkavedāntanirviśeṣādvaitapratipādaka vāsiṣṭayamataṃ nirākṛtya svātmahananasiddhānta-śūnyādvaitākhya-sāṃdīpanamatamadya nirākaroti - atha śūnyādvaitākhyasāndīpanamatanirākaraṇam | sarvathānupapatteśca || 30 || jñānārthobhayamithyātmakasya sarvaśūnyavādimatasya pratyakṣānumānaśrutismṛtyāgamādisakalapramāṇaviruddhatvāt sarvathānupapatteśca tanmatamatyantamasaṅgatam | vijñāna-prajñānavādayoḥ śrutyuktyanubhavavirodhāttadubhayamanaṅgīkaraṇīyaṃ mūlābhāvāt | prajñānasya prapañcasya ca śūnyatvaṃ kiṃ na syādityāśaṅgāyāṃ tanmatanirākaraṇārthamasyārambhāt mithyādvaita##- tadubhayaśāstrayoraṅgāṅgitvena pūrvottarādhikaraṇayoḥ upajīvyupajīvakatvasaṅgatiḥ | kaṃ brahma khaṃ brahma ākāśa ātmā iti śrutidarśanāttanmataṃ pramāṇamūlaṃ bhrāntimūlaṃveti saṃśayaḥ | sarvaśūnyavāda eva hi sugatamatatulyaṃ sāndīpanakāṣṭhā | śiṣyabuddhiyogyatānuguṇyenābhyupagamādinā kṣaṇikatvādaya uktāḥ | vijñānaṃ bāhyārthāśca sarve na santi | śūnyameva tattvam abhāvāpattireva ca mokṣaḥ ityeva buddhādivat sāndīpābhiprāyaḥ tadeva hi yuktam | śūnyasyāhetusādhyatayā svatassideḥ svata eva hi heturanveṣaṇīyaḥ | tacca sadbhāvādabhāvācca notpadyate | bhāvāt tāvanna kasyacidutpattirdṛṣṭā | na hi ghaṭādiranupamṛdite piṇḍādike jāyate | nāpyabhāvādutpattissambhavati | naṣṭe piṇḍādike hyabhāvādutpadyamānaṃ ghaṭādikamabhāvātmakameva syāt | tathā svataḥ parataścotpattirna sambhavati | svatastvasyotpattāvātmāśrayadoṣaprasaṅgātprayojanābhāvācca | parataḥ parotpattau paratvāviśeṣāt sarveṣāṃ sarvebhya utpattiprasaṅgaḥ | janmābhāvādeva vināśasyāpyabhāvaḥ ataḥ śūnyameva tattvam | ato janmavināśasadasadātyo bhrāntimātram | na ca niradhiṣṭhānabhramāsambhavādbhramādhiṣṭhānaṃ kiñcitpāramārthikaṃ tattvamāśrayitavyam | doṣa-doṣāśrayatvajñātṛtva | dyapāramārthikatve'pi bhramopapativat adhiṣṭhānāpāramārthye'pi bhramopapatteḥ śūnyameva tattvamiti prāpte - pracakṣmahe - sarvathānupapatteśceti | sarvaśūnyatvaṃ bhavadabhipretaṃ na sambhavati | kiṃ bhavān sarvaṃ saditi pratijānīte asaditi vā anyathā vā sarvathā tavābhipretaṃ tucchatvaṃ na sambhavati loke bhāvābhāvaśabdayostatpratītyośca vidyamānasyaiva vastuno'vasthāviśeṣagocaratvasya pratipāditatvāt | ataḥ sarvaṃ śūnyamiti yaḥ pratijānāti tena sarvaṃ sadityeva pratijānātyeva | sarvasya vidyamānasyāvasthāviśeṣayogitaiva pratijñātā bhavatīti bhavadabhimatā tucchatā na kutaścidapi sidhyati | kiñca - kutaścit pramāṇāt śūnyatvamupalabhya tadeva siṣādhayiṣatā tasya pramāṇasya satyatvamabhyupeyam | tasyāsatyatve sarvaṃ satyaṃ syāditi sarvathā sarvaśūnyatvaṃ cānupapannam | tasmāt svātmahananatva jaḍatattvātmakatvavādisāndīpamataṃ bauddhā raparyāyaṃ niḥśraiyasārthibhirna mantavyam | āsminnarthe punaḥ hetvantaramāha - kṣaṇikatvācca || 31 || sāndīpamate jñānātmanaḥ pāṣāṇāgnivatsaudāminīlatikavadbhūtākāśamadhye svātantryeṇa mūlaṃ vinaiva cidutpatteḥ kṣaṇikatvāṅgīkārāttanmataṃ nāṅgīkartavyam | mūlaṃ vinā yathā svayameva svata utpadyate kṣaṇena tathā svayameva kṣaṇikatvādvinaśyati | tathācet tadajñānasya svataḥ sāmarthyaṃ vā śarīrānusāreṇa vā kāraṇābhāve kāryaṃ nāstīti nyāyena kāryabhūtasya jñānasya svakīyotpattau svasāmarthyaṃ nāsti loke yatra kutrāpi kāraṇābhāve kāryotpatyadarśanāt | tvacchāstre śarīrendriyādinirapekṣatayā jñānasthityanaṅgīkārācca | śarīrānusaraṇena sāmarthyamiti cet svajñānavyatiriktatayā jagatkāraṇeśvarasyānaṅgīkārāt śarīrendriyādikaṃ kasmādutpadyate jñānārthobhayoptatyanaṅgīkāre ahaṃ pratyayavirodhena mama mātā vandhyā itivat pratyakṣavirodhaprasaṅgaḥ | tanmatānusāraṇena jñānaśarīrayorekatvāṅgīkāre sarveṣāṃ śarīrapatane suptau ca jñānaśarīrayoḥ pṛthaktvadarśanāt śrutiyukyanubhavavirodho durnivāraḥ | rajjusarpavadātmānaṃ jīvaṃ jñātvā bhayaṃ vahet | nāhaṃ jīvaḥ parātmeti jñātaścennirbhayo bhavet || iti | vāsiṣṭhamatānukūlaśuṣkādvaitānusaraṇena rajjusarpavadbrahmaivāhaṃ jīvaḥ iti vyākopadeśakṣaṇena dhyānadhāraṇādinirapekṣatayā yathā muktirityadvaitavādinaḥ pravadanti tathā aśarīraṃ sarvadāsti śarīrarahitaṃ sadā | ivameva sadā muktiranyathā bhramakāraṇam || iti vedabāhyatantrapradhānabṛhadvāsiṣṭhānusareṇa sāndīpamatānusāriṇaḥ | sarvadā śarīrābhidhānabhūtākāśo'sti mūlābhāvāt śarīrātmakajñānaśūnyatvaniścayamātrameva kṣaṇikatvānmuktiḥ iti pralapanti | kāraṇābhāve kāryābhāva iti nyāyena mūlābhāvatayā brahmātmakajñānasya sadā śūnyatvāṅgīkāreṇa tadvedya prapañcaśūnyatvamarthāt siddham | śuddhe suṣuptidṛṣṭāntaṃ tasmānnāhaṃ kadācana iti tacchāstrasya niścayena vaktṛtva-kartṛtva-bhoktṛtva-jñātṛtva-smartṛtvādinā ahaṃ pratyayasya vidyamānatve'pi gajasiṃhasvapnaprabodhādidṛṣṭāntena gurusūcanayā kṣaṇena sadā sarvaṃ ahampratyayādikaṃ śūnyamiti rāddhāntitam | kiñcaitanmate śarīrātmanorekatvaṃ ātmanaḥ pūrvottarajanmaśūnyatvam | gomayena kīṭotpattivat śuklaśoṇitasaṃyogena jīvajanyatvaṃ coktam | tasmādetanmatabauddhamatayorvaiṣamyābhāvāt śreyaḥ kāmairvaidikairetacchāstramupekṣaṇīyam | pāṣāṇavajjaḍākāśasya niṣprayojakatvāttadupāsanatayā tadastitvaniścaye na kiñcitphalamupapadyate | kiñca - tanmatajñānaśūnyānāṃ punarāvṛttirasti dhvā'natvāḥ nādyaḥ - vidyudabhravat jñānasya svataḥ utpannatvāṅgīkārāt svayameva vinaśyati | atastacchāstrapravṛttirnopapadyate | svajanyatvavastvavināśasya ca svasyaiva dharmatvātsvatantratvācca | śarīrātmanorekatvāṅgīkārāt śuklaśoṇitamelanena jīvotpatyaṅgīkārāt svaśarīranāśa eva svamokṣa ityarthasiddhatvāt svavacanavyāghāto durnivāraḥ | nadvitīyaḥ - punarāvṛtyabhāve tvacchāstre guruśiṣyayoḥ pravṛtyasambhavāt | tathācet paśvādivanmūḍhatvaprasaṅgācca śrutiyuktyanubhavavirodhitvenaitanmatamavicāritaramaṇīyam | ākāśastaliṅgādhikaraṇe āsramantātprakāśata ityākāśa iti vyutpatyā ākāśaśabdasya jagatkāraṇatvādibrahmaliṅgatvena vāyvākāśajyotissūryādiśabdānāṃ tatparatvasādhanāt kaṃ brahma ityādivākyānāṃ nānyaviṣayatvamiti veditavyam | ekasminnasambhavādhikaraṇam || 7 || evaṃ sarvaśūnyatāvādisāndīpamataṃ nirasya tattulyajainamataṃ nirākaroti - atha jainamatanirākaraṇam | naikasminnasambhavāt || 32 || jaināḥ prapañcasyaikakāle satvamasatvaṃ sadasadātmakatvaṃ sadasadbhinnatvaṃ ca vadanti | tanna sambhavati | ekasmin prapañce ekakāle sattvāsattvādīnāṃ vāstavānāṃ viruddhadharmāṇāmasambhavāt | kālabhedenāṅgīkāre na virodhaḥ | vedaviruddhadharmāśrayatvāt pūrvottaramatanirākaraṇānukūlādhikaraṇayorupajīvyopajīvakatvasaṅgatiḥ | digasvaramatamatra pramāṇamūlaṃ bhrāntimūlaṃ veti sandihyate tasyāpi bahudeśīyajanānāmaṅgīkārāt | te kila manyante jīvājīvātmakaṃ sarvaṃ jagadetannirīśvaram | tacca ṣaḍdravyātmakam | tāni ca dravyāṇi jīva-dharmādharma-pudgala-kālākāśākhyāni | tatra jīvāḥ baddhāḥ yogasiddhāḥ muktāśceti trividhāḥ | dharmo nāma gatimatāṃ gatihetubhūto dravyaviśeṣo jagadvyāpī | adharmaśca sthitihetubhūto vyāpī | pudgalo nāma varṇagaṃdha-rasa-sparśavad dravyam | tacca dvividham-paramāṇurūpaṃ tatsaṅghātarūpaśca pavana-jvalana-salila-dharaṇī-tanu##- dravyaviśeṣaḥ | ākāśo'pyekonantapradeśaśca | teṣu cāṇuvyatiriktāni dravyāṇi pañca astikāyā iti ca saṃgṛhyante | jīvāstikāyo dharmāstikāyo'dharmāstikāyaḥ pudgalāstikāya-ākāśāstikāya iti | anekadeśavartini dravye astikāyāśabdaḥ prayujyate | jīvānāṃ mokṣopayoginamaparamapi saṃgrahaṃ kurvanti - jīvājīvāsrava##- gṛhītaḥ | sa ca samyajñāna-darśana-cāritrarūpaḥ | tatra jīvastu jñānadarśanasukhavīryaguṇaḥ | ajīvaśca jīvabhogyavastujātam | āsravaḥ tadbhogopakaraṇabhūtamindriyādikam | bandhaścāṣṭavidhaḥ ghātikarmacatuṣṭayamaghātikarmacatuṣṭayaṃ ceti | tatrādyaṃ - jīvaguṇānāṃ svābhāvikānāṃ jñānadarśanavīryasukhānāṃ pratighātakam aparaṃ śarīrasaṃsthānatadabhimāna-tatsthiti-tatprayuktasukhaduḥkhopekṣāhetubhūtam | nirjaraṃ mokṣasādhanam arhadupadeśāvagataṃ tapaḥ | saṃvaro nāma - indriyanirodhaḥ samādhirūpaḥ | mokṣastu - nivṛttarāgādikleśasya svābhāvikātmasvarūpāvirbhāvaḥ | pṛthivyādihetubhūtāścāṇavo vaiśeṣikādīnāmiva na caturvidhāḥ api tvekasvabhāvāḥ | pṛthivyādibhedastu pariṇāmakṛtaḥ sarvaṃ ca vastujātaṃ sattvasattva-nityattvā##- syādasti syānnāsti syādasti ca nāsti ca syādavaktavyam syādasticāvaktavyaṃ ca syānnāsticāvaktavyaṃ ca syādasti ca nāsti cāvaktavyaṃ ca iti sarvatra satpabhaṅgīnayāvatārāt | sarvaṃ vastujātaṃ dravyaparyāyātmakamiti dravyātmanā sattvaikatvanityatvādyupapādayanti paryāyātmanā ca tadviparītam | paryāyāśca dravyasyāvasthāviśeṣāḥ | teṣāṃ ca bhāvābhāvarūpatvāt sattvāsattadikaṃ sarvamupapannamiti | atrābhidhīyate - naikasminnasambhavāditi | naitadupapadyate kutaḥ ekasminnasambhavāt ekasmin vastuni astitvanāstitvāderviruddhasya chāyātapavat yugapadasambhavāt | etaduktaṃ bhavati - dravyasya tattadviśeṣaṇabhūtaparyāyaśabdābhidheyāvasthāviśeṣasya ca pṛthakpadārthatvāt naikasmin viruddhadharmasamāveśaḥ sambhavati | tathā hi - ekenāstitvādinā avasthāviśeṣeṇa viśiṣṭasya tadānīmeva na tadviparītanāstitvādiviśiṣṭatvaṃ sambhavati | utpattivināśākhyapariṇāmaviśeṣāspadaṃ ca dravyasyānityatvam tadviparītaṃ ca nityatvaṃ tasmin kathaṃ samavaiti virodhidharmāśrayatvaṃ ca bhinnatvam tadviparītaṃ cābhinnatvam kathaṃ vā tasmin samavaiti yathā'śvatva##- ayamarthaḥ - pūrvamevoktaḥ kālabhedena bhedābhedāṅgīkāre svamatabhaṅgaprasaṅgaḥ | loke'sti nāstīti vyavahāro vyavahartṝṇāṃ jātyādyastitva##- pūrvamevoktam | kathaṃ punarekameva śivātmakaṃ parabrahma sarvātmakamiti śrotriyairucyate iti cet cetanācetanaprapañcahetubhūtasarvajñatvādyananyasādhāraṇadharmāvaccinnasatyasaṅ kalpatvāt maheśvarasyetyuktam | svabhāvataḥ kṣetrajñānāṃ bhinnatve'pi bhramarakīṭavat śivadhyānadhāraṇopāsanayā svabhāvajīvatvanivṛttipūrvakanityamaṅgalātmakaśivatvaprāptireva muktiriti sarvavedāntasiddhāntaḥ | kiñca - jīvādīnāṃ ṣaṇṇāṃ dravyāṇāmekadravyaparyāyatvābhāvāt teṣu dravyaikatvena paryāyātmanā caikatvānekatvādayo durupapādāḥ | athocyeta-ṣaḍetāni dravyāṇi svakīyaiḥ paryāyaiḥ svena svena cātmanā tathā bhavantīti | evamapi sarvamanaikāntikamityabhyupagamavirodhaḥ anyonyatādātmyābhāvāt | ato na yuktamidaṃ jainamatam | īśvarānadhiṣṭhitaparamāṇukāraṇavāde pūrvoktadoṣāstathaivāvatiṣṭante | kṣetrajñānāṃ kṣapaṇakāḥ śarīraparimāṇatulyaparimāṇatvaṃ sādhayanti | tadapi nirākaroti - evaṃ cātmākārtsnyam || 33 || evaṃ bhavadabhyupagame sati ātmanaścākātsnyaṃ prasajyate | jīvo'saṃṅkhyātapradeśo dehaparimāṇa iti hi bhavatāṃ sthitiḥ | tatra hastyādiśarīre'vsthitasyātmanastato nyūnaparimāṇe pipīlikāśarīre praviśato alpadeśavyāpitvenākārtsnyaṃ prasajyate | kiñca - jīvasya śarīratulyaparimāṇatvāṅgīkāre śarīrānnirgamanāsambhavāt śarīreṇa saha paralokaprāptirāpadyate | tasmājjīvasya sūkṣmatvamaṅgīkartavyam | śarīrāṇāṃ cānavasthitaparimāṇatvāt || 34 || maśakādiśarīravartināṃ sūkṣmajīvānāṃ karmavaśādgajādiśarīraprāptau satyāṃ gajādiśarīravyāpitvaṃ na syāt jīvasyālpatvāt | tathā gajādiśarīrarvārtanāṃ sthūlajīvānāṃ karmavaśānmaśakādiśarīraprāptau satyāṃ maśakādiśarīrasya svalpatvenānavakāśāt | tūlapiṇḍavajjīvānāmapi sāvayavatvāṅgīkārānmaśakādiśarīreṣu saṅkucitatvaṃ gajādiśarīreṣu vikāsāvasthā ca bhaviṣyatītyāśaṅkya nirākaroti - na ca paryāyādapyavirodho vikārādibhyaḥ || 35 || paryāyāt - śarīrakrameṇa saṅkocavikāsāṅgīkārāt avirodhaḥ | gajaturagaputraputrikāmaśaṃkādiśarīrapraveśavirodho nāstīti cenna tathāpi jīvānāṃ sāvayavatvena ghaṭapaṭādivadvikāritvavināśitvādidoṣaprasaṅgaḥ ityupadiśyate | tanmatanirākaraṇe punarhetvantaramāha - antyāvasthiteścobhayanityatvādaviśeṣaḥ || 36 || jīvasya yadantyaṃ parimāṇaṃ mokṣāvasthāgataṃ tasya paścāddehāntaraparigrahābhāvādavasthitatvādātmanaśca mokṣāvasthasya tatparimāṇasya cobhayornityatvāttadevātmanassvābhāvikaṃ parimāṇamiti pūrvamapi tasmādaviśeṣaḥ syāt | ato dehaparimāṇatvamātmano na syādityasaṅgatameveti vedabāhyamidaṃ mataṃ vivekimirveditavyam | patyadhikaraṇam || 8 || ānumānikapradhānakāraṇatāvādikapila##- nirasya śrutyekadeśaprāmāṇyamiśra-raudra-tantra-pāśupata##- paśupateśśivasya parabrahmaṇaḥ cidacidbhūtātmakajagadubhayakāraṇatvasyānaṅgīkṛtatvāttanmatānyadya nirākaroti ##- śaivamatābhāsakamiśra-raudra-pāśupata-gāṇāpatya-saura##- patyurasāmañjasyāt || 37 || pūrvādhikaraṇe kṣapaṇakamate sattvāsattvādyoryugapadekatra virodhādasamañjasamityuktau tadvadupādātatva-kartṛtvayorekatra virodhādayuktamiti dṛṣṭāntasaṅgatyā pūrvapakṣe sarvaśaktiviśiṣṭasya svatantrasya śivasya jagadubhayakāraṇatvaṃ sambhavatīti sādhanārthamadhikaraṇārambhakatvādvirodhaparihārasaṅgatyā siddhāntasaṅgatirupapadadyate | patyuḥ - paśupateśśivasya parabrahmaṇaḥ jagadupādānapradhānādiprerakatvena nimittakāraṇamātratvaṃ na sambhavati kutaḥ asāmañjasyāt parameśvarasya jagadubhayakāraṇatvavidhāyakānaṃ yathorṇanābhissṛjate gṛhyate ca ityādivedāntānāṃ samanvayābhāvāt bhūtapateśśivasya jagadubhayakāraṇatvavidhāyaka śuddhasāttvikaśaivamatasya prādhānyaṃ uta śaivamatābhāsakamiśra-raudra-pāśupata-gāṇāpatya-saura##- saiṣā vicitrā sudṛḍhā bahvaṅkurā svayaṃ guṇābhinnā parāśaktiḥ ityādiṣu śakteḥ mūrtitrayakāraṇatvopadeśāt nārāyaṇaṃ paraṃ brahma tattvaṃ nārāyaṇaḥ paraḥ ityādinā nārāyaṇasya asāvādityo brahma ityādinā sūryasya ca brahmatvadarśanāt | gaṇānāṃ tvā gaṇapatiṃ havāmahe kaviṃ kavīnāṃ ityatra brahma-viṣṇurudrādīnāṃ patiḥ gaṇapatiriti tacchāstre sarvādhikyasya vighneśvare nirdeśāt kiñca purāṇeṣu tripura saṃhārādikāleṣu tasya mūrtitrayārcitatvavyapadeśācca jagatkāraṇatvaṃ pūrvoktānāṃ śaktyādīnāmevopapannamiti prāpte pracakṣmahe - brahmaviṣṇurudrendrāste samprasūyante dhyāyīteśānaṃ pradhyāyitavyam īśānassarvavidyānāṃ sarvabhūtadamanāya namaḥ ityādiṣu śrutiṣu tajjanakatvena tasya nimittatvasya tasmin tallayena tasyopādānatvasya ca vyavasthāpanāt śaktyādīnāṃ jagatkāraṇatvamavāntarasṛṣṭiviṣayam | kiñca - niradhiṣṭhānāśakterabhāvāt śaktiniṣṭhakāraṇatvaṃ śaktasyaivārthātsiddham | śaivavāyavīyasaṃhitāyāṃ trayaste kāraṇātmāno jātāssākṣānmaheśvarāt | carācarasya viśvasya sargasthityantahetave || pitrā niyamitāssarve trayo'pi triṣu karmasu | brahmā sarge harisrāṇe rudraḥ saṃharaṇe punaḥ | tathāpyanyonyamātsaryādanyonyātiśayārthinaḥ || tapasā toṣayitvā taṃ pitaraṃ parameśvaram | brahmanārāyaṇau pūrvaṃ rudraḥ kalpāntare'sṛjat || kalpāntare punarbrahmā rudraviṣṇū jaganmayaḥ | viṣṇuśca bhagavāṃstadvat brahmāṇamasṛjatpunaḥ || nārāyaṇaṃ punarbrahmā brahmāṇaṃ ca punarbhavaḥ || iti darśanāt nārāyaṇādīnāṃ jagatkāraṇatvaṃ na anādisiddhamiti jñāyate | annaṃ brahma ityādivatteṣāṃ brahmatvaṃ aupacārikamiti janmādhikaraṇe bahudhā prapañcitam | tathāpi mūrtitraye rudrasyaivādhikyamanivāryam viśvādhiko rudro maharṣiḥ parātparataro brahma tatparātparato hariḥ yatparātparato'dhīśaḥ ityādi śrutiṣu asti rudrasya viprendrāḥ antassatvaṃ bahistamaḥ | rajasā tamasākrāntau brahma-nārāyaṇau khalu || ptyādinā sūtasaṃhitāyāṃ ca mūrtitrayatāratamyopadeśāt | śātātape - vedeṣu ca purāṇeṣu yatra śaktiṃ janārdanam | māhātmyaṃ kalpyate mohāttattāmasamudīritam || iti | gautamasmṛtau ca - śaivadharmapurāṇāni vedāśca smṛtayastathā | antassāttvikarūpāṇi prāmāṇyaṃ vedavatsadā || vaiṣṇavāni purāṇāni śrutayasmṛtayastathā | antastāmasarūpāṇi mehanārthāni sarvadā || tasmādviṣṇupurāṇāni na sedhyāni mumukṣubhiḥ | iti nirdiṣṭatvāt | rudrasya brāhmaṇadaivatvāt brāhmaṇatvācca sarvadevatātvamanivāryam | kiñca - rudro vā eṣa yadagnistasyaite tanuvau ghorānyāśivānyā iti yā te rudra abhicākaśīhi taittirīye śivasya śāntāśāntātmakamūrtidvayasya aghoraśarīreṇa bhaktarakṣaṇasya ca vyapadeśāt taptaliṅgamudrāṅkitaraudramatāt taptaśūlaḍamarugamudrāṅkitatantrapāśupatamatācca śrautaśivaliṅgadhāraṇāvacchinnaśaivamatasya sarvādhikatvamanivāryam | kaivalye ##- umāsahāyaṃ parameśvaraṃ prabhuṃ trilocanaṃ nīlakaṇṭhaṃ praśāntam | dhyātvā munirgacchati bhūtayoniṃ samastasākṣiṃ tamasaḥ parastāt || iti śivasya praśāntatva-tamaḥparatva-mūrtitrayavilakṣaṇatva-nirdeśāt śivamatasya śuddhasattvaprādhānyamupadiṣṭam | prapañcopaśamaṃ śivamadvaitaṃ caturthaṃ manyante sa ātmā sa vijñeyaḥ iti māṇḍūkye tathā nidarśanāt | siddhāntāgame - siddhāntaśikhāmaṇau ca - agastya muniśārdūla samastāgamapāraga | śivajñānakaraṃ vakṣye siddhāntaṃ śṛṇu sādaram || agastya bahudhā khyātā siddhāntā rucibhedataḥ | bhinnācārasamāyuktā bhinnārthapratipādakāḥ || sāṃkhyaṃ yogaḥ pāñcarātraṃ vedāḥ pāśupataṃ tathā | etāni mānabhūtāni na hantavyāni yuktibhiḥ || vedaḥ pradhānaṃ sarveṣāṃ sāṃkhyādīnāṃ mahāmune | vedānusaraṇadeṣāṃ pramāṇamiti niścitam || pāñcarātrasya sāṃkhyasya yogasya ca tathā mune | vedaikadeśavartibhyassāṃkhyādibhyo mahāmate | sarvavedānusāritvācchaivatantraṃ viśiṣyate || śaivatantramiti proktaṃ siddhāntākhyaṃ śivoditam | sarvavedārtharūpatvāt pramāṇaṃ vedavatsadā || āgamā bahudhā proktāḥ śivena paramātmanā | śaivaṃ pāśupataṃ somaṃ lākulaṃ ceti bhedataḥ || teṣu śaivaṃ caturbhedaṃ tantraṃ sarvaviniścitam | vāmaṃ ca dakṣiṇaṃ caiva miśraṃ siddhāntasaṃjñikam || śaktipradhānaṃ vāmākhyaṃ dakṣiṇaṃ bhairavātmakam | saptamātṛparaṃ miśraṃ siddhāntaṃ vedasammatam || ityādinā sarvavedadharmānukūlakāmikādyaṣṭāviṃśatyāgamasiddhasiddhāntābhidhāna##- kāmike - śiva eva hi devontaḥsthitamicchāvaśādbahiḥ | yogīva nirupādānamarthajātaṃ prakāśayet || iti | siddhāntāgame ca - patrapuṣpādirūpeṇa yathā tiṣṭhati pādapaḥ | tathā bhūmyādirūpeṇa śiva eko virājate || yathā tantubhirutpannaḥ paṭastantumayaḥ smṛtaḥ | tathā śivātsamutpannaṃ śiva eva carācaram || ātmaśaktivikāsena śivo viśvātmanā sthitaḥ | kuṭībhāvādyathā bhāti paṭasvasya prasāraṇāt || ityādinā śivasya jagadubhayakāraṇatvasya bhṛṅgadhyānādyathā kīṭo bhṛṅgarūpo bhavetsadā | śivadhyānāttathā jīvaḥ śivo bhavati nānyathā || iti dvaitādvaitasiddhāntasya ca vyavasthāpanāt vedavat kāmikādyaṣṭāviṃśatiśivāgamānāṃ prāmāṇyam | aṣṭādaśapurāṇānāṃ kartā satyavatīsutaḥ | kāmikādiprabhedānāṃ yathā devo maheśvaraḥ || iti sūtasaṃhitāyāṃ bhagavatā vyāsena kāmikādyāgamadṛṣṭāntena purāṇānāṃ prāmāṇyavyavasthāpanāt smṛtyanavakāśādhikaraṇe vedānukūlamanvādismṛtiviruddhasāṃkhyādismṛtinirākaraṇavadvedānukūla##- evaṃ revaṇasiddha-marulasiddhaikorāmasiddhodbhaṭārādhyavemanārādhyādibhiḥ śrautaśaivācāryairvyapadeśāt namohiraṇyabāhave hiraṇyavarṇāya hiraṇyarūpāya hiraṇyapataye'mbikāpataya umāpataye paśupataye namo namaḥ sabhābhyassabhāpatibhyaśca vo namaḥ jagatāṃ pataye paśupataye namaḥ ityādiṣu śivasyaiva sarvapatitvopadeśāt patyādiśabdebhyaḥ ityasmin sūtre paśupatitvādidharmāṇāṃ śivasyaiva mukhyapratipādanāt patyurasāmañjasyāt ityatra patyuḥ paśupateḥ śivasyātiriktasya jagadubhayakāraṇatvamasamañjasaṃ vedavirodhādapramāṇamiti kecidvadanti tadapyaviruddham | asminnarthe hetvantaramāha - sambandhānupapatteśca || 38 || śivetara-nārāyaṇādīnāṃ jagatkāraṇatva-paśupatitvāṅgīkāre nabho hiraṇyabāhare paśupataye namo namaḥ īśānassarvavidyānāṃ brahmādhipatirbrahmā śivo me astu sarvo vai rudraḥ ityādi śrutisiddha hiraṇmayatvomāpatitva##- asambhavācca paśupatitvaṃ jagajjanmādikāraṇatvañca śivetarāṇāṃ nopapadyate | tasmacchrutyekadeśamiśrādimatāni vaidikairanādaraṇīyāni | ādityamambikāṃ viṣṇuṃ gaṇanāthaṃ maheśvaram | pūjayedekabhāvena madhye sveṣṭaṃ vinikṣipet || iti vacanadarśanāt tanmatamevāvaśyakamiti cettadasat tadvidhāyaka prātyakṣikaśrutismṛtyadarśanāt bhaktairvyabhicaritatvāt tanmate jagajjanmādikāraṇeśvarasya mithyāttvāṅgīkārāt adhiṣṭhānabrahmaṇo nirviśeṣatvavyapadeśāt vedaviruddhādhyāsasvīkārādibahudoṣaprasaṅgācca tanmatamanupādeyam | sṛṣṭyādau śāmbhavīśaktyāṃ aṇḍatrayamajāyata | śuddhasphaṭikasaṃkāśe sāttvikāṇḍe mahāmate || vāṇī-rudrau samudbhūtau tasmātsatvaguṇānvitau | rājasāṇḍe raktamaye śrī-brahmāṇau samudbhūtau || atastau raktavarṇāṅgau rajoguṇasamanvitau | kālāmbudasamākāre tamo'ṇḍe tamasāvṛtau || umā-viṣṇū samudbhūtau tasmādetau tamoguṇau | guṇātītā parāśaktissaccidānandarūpiṇī || śivātmikā śivādhīnā cidacidviśvakāśinī | iti śaktipurāṇe nārāyaṇābdhikayostamoṇḍasambhavatva vyapadeśāt rākṣasādivat śāktāgama-pāñcarātrāgamayoḥ madyapāna-māṃsaniṣevaṇa##- śivakeśavasambhūtaṃ kalaye kālabhairavam | śaṅkaraśśūlapāṇiśca khaṭvāṅgī viṣṇuvallabhaḥ || ityādinā kāraṇaguṇāḥ kārye saṅkrāmanti iti nyāyena bhairavasya śivavīryotpannasyāpi viṣṇūpādānatvena nīlavarṇatva-surāpāna-māṃsapriyatvādi##- pravṛttirupapadyate | tasmāttadapi na vidheyam | vedaviruddharaktacandanocchiṣṭabhakṣaṇādidharmāṅgīkāreṇa saura##- sāvayavamātrasvīkārāt nimittakāraṇatvavyapadeśācca | teṣāṃ nirākaraṇe punarhetvantaramāha - adhiṣṭhānānupapatteśca || 39 || adhiṣṭhānabrahmātiriktamāyāpratibimbiteśvarasya jagajjanmādikāraṇatvāṅgīkāre adhiṣṭhānānupapattestanmate hyadhiṣṭhānabrahmaṇo nirviśeṣatvāṅgīkāreṇa tasmin vedavedāntānāmanupapatteśca pravṛtyasambhavāt brahmaṇaḥ śaśaśṛṅgavanmithyātvamarthāt siddham | tanmate jīvabrahmeśvarānaṅgīkāre svadhiṣṭhānānupapatteḥ | so'ntarādantaraṃ prāviśat uta yo rudro agnau ityādiśrutisiddhacetanācetanaprapañcādhiṣṭhānatvasya parameśvare anupapatterasambhavāt | kiñca - tanmate - jagajjīveśvarādiprapañcasyādhiṣṭhānabrahmaṇyāropitatvādanuṣṭhānānupapatteḥ | tanmate caitanyadvayāṅgīkārāt brahmaṇaḥ ajñatvasambhavāttatsarvajñatvavidhāyakavedāntānāmanupapatteḥ pravṛtyasambhavāt | api ca - pāñcarātramate yasya pṛthivī śarīraṃ | yasyātmā śarīram ityādi śrutyā jagajjāveśvarayoraṅgāṅgitvāṅgīkāre aṅginassūkṣmatvamaṅgasya sthūlatvamiti vyavahāradarśanāt svaṃ vāyurjyotiṣaḥ pṛthivī viśvasya dhāriṇī yatparaṃ brahma sarvātmā viśvasyāyatanaṃ mahat ityādiśrutisiddhasarvādhiṣṭhānatvānupapattirupapadyate | kiñcāṅginyaṅgasya nimittopādānakāraṇatvāyogāt aṅgāṅgitvasvīkāre jīvasvarūpāṅganiṣṭharāgadveṣasukhaduḥkhādikamaṅginaḥ parameśvarasyānivāryam | tadaṅgīkāre sarvaśrutivirodhaḥ | ata eva vedabāhyapāñcarātramataṃ sutarāmanupapannam | etena dvaitanirāsa arthātsiddhaḥ ubhayorvaiṣṇavatvāt | jagatkāraṇasya śarīrāṅgīkārācca dvaitabhāgavatapāñcarātrādivaiṣṇavamate jagatkāraṇasya nārāyaṇasya sāvayavatvaṃ jīvānāṃ muktadaśāyāmapi bhaktipratipattisādhanatvena tatsamānakiñcidbhedaśarīraprāptatvaṃ iti vyapadeśāt vaidikānāṃ tadasaṅgatamiti nirākaroti - karaṇavaccenna bhogādibhyaḥ || 40 || jīvavajjagatprayojanatve nārāyaṇasya śarīrendriyavatvamiti cenna kutaḥ bhogādibhyaḥ | apāṇipādo javano gṛhītā ityādiṣu śarīrendriyanirapekṣatayā jagatkāraṇeśvarasya svatantrasya sarvakartṛtvopadeśāt jīvavatparameśvarasya svagatkalpanādiprayojane śarīrendriyādisāpekṣatvamanaṅgīkartavyam | atra parameśvarasya śarīrendriyanirāsena dvaitaviśiṣṭādibhedamatanirākaraṇaṃ bhogādibhyaḥ iti bhogopadeśāt parameśvarasya nirviśeṣatvavyavasthāpakamithyādvaita-śūnyādvaitanirākaraṇaṃ copadiṣṭam | ataḥ vedavedāntānusaraṇavivekibhiḥ mumukṣubhiḥ dvaitādvaitapratipāditavīraśaivamatameva aṅgīkartavyamiti sūtrakāramukhyābhiprāyaḥ | siddhāntāgame - dvaitā'dvaitamataṃ vīraśaivaṃ mokṣaikakalpakat | sarvavedāntasiddhāntasāraṃ sarvārthasiddhidam || iti nirdiṣṭatvāttadeva paramiti ghaṇṭādoṣaḥ | kiñca - jagatkāraṇeśvarasya śarīratvavyavasthāpane ghaṭādivatparicchinnatvamūrtatvaprasaktyā mūrtapradhānajīvavāyvākāśāntaryāmitvaṃ nopapadyate | tattvamev tvameva tat na tatra prāṇā utkrāmante tatraiva samavalīyante ityādiśrutivirodhāt mūrtāmūrtatvayorekatrāyogāt tasyeśvaratvaṃ na ghaṭate | nanu śivasya parabrahmaṇaḥ ṛtagaṁ satyaṃ paraṃ brahma puruṣaṃ kṛṣṇapiṅgalam ityādau śarīritvavyapadeśāt tadvadasamañjastvaprasaṅga iti cettadayuktam | śivasya līlāmaṅgalavigrahatvāt | śarīrādyabhāve'pi apāṇipādo javano gṛhītā ityādiśrutyā sarvakāraṇatvanirdeśāt nārāyaṇavajjananadharmāsambhavāt kāryārthaśarīrāyogācca līlāmaṅgalavigrahasya śivasya na doṣaśaṅkākalaṅkaḥ | nanu - ādityamambikāṃ viṣṇuṃ gaṇanāthaṃ maheśvaraṃ iti pañcapūjāvidhāne sarvasya śaivatvadyotanāt kutastasya nirāsaḥ sūryo mukhyaśarīraṃ syācchivasya paramātmanaḥ | ādityahṛdaye rudro bhāti tasya niyāmakaḥ || sauramaṇḍalamadhyasthaṃ sāmbaṃ saṃsārabheṣajam || iti | skāndalaiṅga kūrmādiṣu darśanāt | kiñca - vande sūryaśaśāṅkavahninayanaṃ vande mukundapriyam ityatra tasya tallocanatvanirdeśāt sūryasya śaivatvam | ambikāyāḥ tatpatnītvena vighneśvarasya tatputratvena viṣṇostu tadbhaktatvena śaivatvamanivāryam | viṣṇośśivabhaktatvaṃ skānde - bāṇatvaṃ vṛṣabhatvaṃ ca bhāryātvaṃ ghoṇarūpatām | arcakatvaṃ sakhitvaṃ ca śivasya paramātmanaḥ || prāpa nārāyaṇastasmādbhaktavarya itīryate || iti | śaive - gopālakaśśirasi liṅgamuvāha bhaktyā liṅgasya dhāraṇamaho kimu saṃśayaste | bho pāṇḍuraṅgamamṛtasya manoḥ prabhāvān paśyantu ye vimatanirmitabhāvabodhāḥ || iti | śaṅkarasaṃhitāyāmāpi - urassthale harirliṅgaṃ dhṛtvā mūrdhni pitāmahaḥ | liṅgasthaṃ māṃ samārādhya svaṃ svaṃ padamavāpatuḥ || iti darśanāt viṣṇośśivabhaktatvaṃ siddham | vīrāgame daśavidhaśaivanirūpaṇe - sāmānyaśaivaṃ deveśi vaiṣṇavaṃ parikīrtitam | śikhāpañcakasaṃskarādgāyatrī bhargacodanāt || medhāvī bhasmasandhānādrudrapiṇḍasamudbhavāt | pūrvaśaivaṃ mahādevi sauraṃ tu parikīrtitam || sauramaṇḍalamadhyasthasāmbamūrtivyavasthiteḥ | tasyāṣṭasūrteraṅgatvātūrvakarmaniṣevaṇāt || pañcapūjāvidhānantu miśraśaivāmitīryate || ityādinā saurādimatānāṃ śaivamatāntarbhūtatvena vyavasthāpanāt śaivānāṃ tannirāsaḥ kathamupapadyata iti cenna | śiva eko dhyeyaḥ śivaṅkaraḥ sarvamanyatparityajya eka eva rudro na dvitīyāya tasthe ityādinā śaivānāṃ śrutau śivopāsanavidhereva darśanat saurādīnāṃ śivādhikyaniṣṭhābhāvāt paśupateḥ jagadubhayakāraṇatvā'svīkārāt samaṣṭipūjāvidhāyakaśrutyabhāvācca tannirākaraṇamanivāryam | trilocana śivācāryābhimatataptaliṅgāṅkasya pāñcarātrādivadavaidikatvāt śaivatvānācāratvādyabhāve'pi hiraṇyagarbhādimatavacchivasya nimittakāraṇatvamātrasvīkārādavaidikapāñcarātrādivadaṅgāṅgityaparigrahācca prāṇaliṅgadhāraṇaviśiṣṭavīraśaivatulyatvaṃ na sambhavati | taduktaṃ skānde - liṅgāṅkañca bhagāṅkañca śaivavaiṣṇavayorapi | grāhyaṃ tathāpi raudrantu sarvādhikamitīryate || iti darśanāt | bhagātmakacakrāṅkāt liṅgāṅkanamutkṛṣṭam | śrīcakrasya bhagākāratvāt bhagasya svādhiṣṭhānacakratvena sarvavedāntadarśanācca cakrasya bhagābhidheyatvamanivāryam | tasmātpūrvoktameva yuktam | paśupateśśivādatiriktasya jagatkāraṇatvāyoge paśupatimatavyatiriktamatanirākaraṇe ca hetvantaramāha - antavattvamasarvajñatā vā || 41 || eko viṣṇurmahadbhūtaṃ pṛthagbhūtānyanekaśaḥ ityādiṣu viṣṇorbhūtatvaṃ īśvarassarvabhūtānāṃ ityādiṣu śivasya bhūtaniyāmakatvena tatpatitvavyavasthāpanāt | vā śabdaścārye | paśupativyatiriktanārāyaṇādīnāṃ jīvavadantavatvā'sarvaśatyayośca darśanātteṣāṃ jagajjanmādikāraṇatvaṃ nopapadyate | ajāta ityeva kaścidbhīruḥ prapadyate yassarvajñaḥ ityādi śrutiṣu śivasyaivājātatva-satyatva##- ityādi śabdebhyaḥ iti prathamādhyāye paraśive patyādiśabdā upadiṣṭāḥ | tanmatavyatiriktaśrutyekadeśaprāmāṇyakavaiṣṇavādimatānāṃ nirāsārthaṃ patyurasāmañjasyāt iti punaradhikaraṇāntaramārabdham | kaiścinmiśraśaiva##- miśraśaivānāmadvaitamatāśritatvena kvacitkāle śivakeśavasāmyasya jagatkāraṇeśvaramithyātvasya ca pratipādanāttadayuktam | kecidadvaitamāśritya biḍālapratimā narāḥ | rudreṇa sāmyamanyeṣāṃ pravadanti vimohitāḥ || iti sūtasaṃhitāyāṃ sūtagītāyāmapi tannindā dṛṣṭā | rudrapiṇḍasamudbhūtāḥ rudrabhūmau layaṃ gatāḥ | pitaraṃ nābhijānanti tātaṃ veśyāmutā iva || vedāstu draviḍī gāthā ṛṣayastoṇḍalādayaḥ | śivanindā harerbhakticāraḥ pākacāturī || dadhīcibhṛguśāpena viṣṇubhaktā mahītale | śivanindāparā bhūtvā durācārasamanvitāḥ || pāṣaṇḍatvaṃ samāviśya narakān praviśanti hi | śivaṃ viśvādhikaṃ brāhmyaṃ kuladaivaṃ parātparam || nidanti mūḍamanasā vaiṣṇavāḥ pāpakarmiṇaḥ | vedasiddhaṃ mahādevaṃ sāmbaṃ candrārdhaśekharam || liṅge dine dine devaṃ śivaṃ rudrādisaṃjñikam | nārcayiṣyanti mohena pāṣāṇḍopahatā janāḥ || śaṃkhacakragadāpadmādyaṅkanaṃ vigrahe svake | mohenaiva kariṣyanti pāṣaṇḍopahatā janāḥ || ityādinā śaivalaiṅgaskāndādiṣu dadhīci-bhṛguśāpavaśāt vaiṣṇavānāṃ pāṣaṇḍatvopadeśāt tanmatamupekṣyam | kiñcaitatsūtre śrutyekadeśaprāmāṇyāt dvaitanirāsaḥ advaitanirāsaśca vyavahriyate | bhāgavata-pāñcarātrādivaiṣṇavamateṣu jagatkāraṇeśvarasya śarīraparigrahāt ghaṭapaṭādivadantavatvaṃ vināśivatvam | advaitavādināṃ brahmaṇo nirviśeṣatāṅgīkārāt rajjusarpavadadhyāsapūrvakānādyavidyāsvīkārāt asarvajñatvasya ca nirdeśāt śrutivākyapūrvāparaparāmarśaśūnyayuktyābhāsaprāmāṇyakapūrvoktamata##- nanu eka eva nārāyaṇa āsīt na brahmā neśānaḥ nārāyaṇaparaṃ brahma vedāhametaṃ puruṣaṃ mahāntaṃ | ādityavarṇaṃ tamasastu pāre tamevaṃ vidvānamṛta iha bhavati nānyaḥ panthā vidyate'yanāya ityādinā mahānārāyaṇapuruṣasūktādiṣu vāsudevaḥ sarvaṃ iti bhgavadgītāyāṃ ca darśanāt brahmabhūtanārāyaṇavedanasyaiva mokṣasādhanatvena jagajjanmādikāraṇatvaṃ tasyaivopapannamiti cenna | dhyāyīteśānaṃ pradhyāyitavyam sarvamidaṃ brahma viṣṇurudrendrāste samprasūyante sarvāṇi cendriyāṇi na kāraṇaṃ kāraṇānāṃ dhyātā kāraṇantu dhyeyaḥ sarvaiśvaryasampannassarveśvaraśśambhurākāśamadhye śiva eko dhyeyaśśivaṃkaraḥ ityādiśrutiśateṣu mūrtitrayavilakṣaṇatvakāraṇakāraṇatvādeḥ śiva eva nirdeśānnetarasya jagajjanmādikāṇatvamucitam nārāyaṇaparaṃ brahma ityādi śrutīnāṃ annaṃ brahma ityādivadaupacārikatvam | prathamādhyāyadvitīyapāde sarvatraprasidhyadhikaraṛe mahānārāyaṇatātparyaṃ tatprathamapāde jyotiścaraṇādhikaraṇe puruṣasūktatātparyam | śāstradṛṣṭyā tūpadeśo vāmadevavat iti sūtre ṣaṅvidhatārparyaliṅgaiḥ bhagavadgītātātparyaṃ ca paraśivabrahmaparatvena spaṣṭamuktam | tadaikṣata bahusyāṃ tadātmānaṃ svayamakuruta sarvo vai rudraḥ īśāvāsyamidaṃ sarvaṃ yatkiñcajagatyāṃ jagat ityādiṣu śivasyaiva jagadubhayakāraṇatvavyapadeśānna caikapakṣo yuktaḥ | nārāyaṇajagatkāraṇatvavidhāyakapāñcarātrādīnāṃ virodhaprasaṅgaḥ iti cettadasat | skānde - yadā sānandamunirnārakānudatārayat | tadā bhānututaḥ krodhātkailāsagirimāyayau || tatra sarveśvaraṃ sāmbaṃ dṛṣṭvā natvā punaḥ punaḥ | sānandakṛtavṛttāntamabravīdduḥkhasaṃyutaḥ || tacchrutvā bhagavān rudro nārāyaṇamapṛcchat | āvāṃ yamasya lokasya punaḥ pūraṇahetave || mannindakāni śāstrāṇi kurutāṃ mohasiddhaye | tacchrutvā sa haristadvat kṛtavān buddhaśāstrakam || pāñcarātraṃ ca cārvākamaghoraṃ kṣapaṇaṃ tathā | tadvadrudro mahādevaḥ yamalokasya pūraṇe || śāktaṃ kāpālikaṃ miśraṃ tantraṃ pāśupataṃ tathā | cakāra mohaśāstrāṇi vedabāhyāni sādarāt || iti | kiñca kūrme - purā dānavamohārthaṃ keśavena śivena ca | pāñcarātraṃ ca kāpālaṃ yāmyaṃ lokāyataṃ tathā || buddhaṃ jainaṃ ca cārvākaṃ kṛtaṃ śāstramanantakam | tasmāttatpāñcarātrādivedabāhyātmakāni vai || śāstrāṇi na spṛśet kvāpi prāṇaiḥ kaṇṭhagatairapi || iti śravaṇāt | śamanalokapūraṇārthaṃ danujamohakṛtapāñcarātrādyāgamānāṃ na ca prāmāṇyam | uta skānde-śivarahasyakhaṇḍe - daśa śaivapurāṇāni sāttvikāni vidurbudhāḥ | śraddheyāni dvijavaraiḥ teṣāṃ dharmāstu tatra yat || sattvaṃ śuddhaṃ samādiṣṭaṃ sukhajñānāspadaṃ tu yat | vidyopadiṣṭā yogibhyaśśuddhasphaṭikasannibhaḥ || na nidrāti śivaḥ kvāpi brāhmaṇādhipatiśśivaḥ | bruvantyevaṃ purāṇāni brāhmaṇānāṃ kathāśśubhāḥ || daśa śaivapurāṇāni hiṃsādoṣaparāṇi ca | vaiṣṇavāni ca catvāri tāmasāni munīśvarāḥ || kṣatriyāṇāṃ śrutā dharmāsteṣu taddevatā hariḥ | tamaḥ kṛṣṇamudāsīnaṃ kūṭakṛtyaviśāradam || nidrālasyapramādādipañcadhāsyāstu tāmasāḥ | nidrālasyapramādādyāstadguṇāḥ parikīrtitāḥ || kṛṣṇo viṣṇussmṛtaśśeṣaśāyī bhaktavimohakaḥ | eteṣāṃ kṣatriyāṇāñca dharmā viprā udāhṛtāḥ || iti darśanāt brāhmaṇānāṃ śivoktanigamāgamaśāstrānusaraṇaliṅgabhasmaśikhāmantradhyānasphaṭikākṣa##- śivaliṅgaṃ śikhāmantraṃ dhyānaṃ rudrākṣameva ca | vibhūtidhāraṇaṃ caiva mudrāṣaṭkaṃ pracakṣate || iti vyavasthāpanāttadeva yuktam | uta - antavatvamasarvajñatā vā ityatra hariṁ haraṃ tamanuyanti devāḥ viśvasyeśānaṃ vṛṣabhaṃ matīnām iti śrutau - matsyakūrmavarāhāṅgaiḥ nṛsiṃhamanujādibhiḥ | jātena nidhanaṃ prāptaṃ viṣṇunāpi mahātmanā || iti smṛtau ca śivetaranārāyaṇādīnāṃ antavatvaṃ ca rajasā tamasā krāntau brahmanārāyaṇau khalu iti sūtasaṃhitā sūtagītāsu tamasādvṛtatvavyapadeśānnārāyaṇasya sarvajñatā bhāvaḥ arthātsiddha iti kecidvadanti | tadapi tamasāvṛtajananamaraṇaviśiṣṭānāṃ paśupativyatiriktanārāyaṇādīnāṃ jagadubhayakāraṇatvaniṣedhādaviruddham iti siddham | utpatyasambhavādhikaraṇam || 9 || pāñcarātrādīnāṃ vedaikadeśaprāmāṇyamavalambatvena nirasane tadviṣṇorekamuttamam nārāyaṇaparaṃ brahma ityādiśrutisiddhasarvādhikabhagavannārāyaṇena kūtaḥ pāñcarātrāgamaḥ kathaṃ vedaviruddha ityāśaṅkya nirākaroti - utpatterasambhavāt || 42 || utpatteḥ paramapuruṣanārarayaṇāt kṣetrajñotpatteḥ jananasya sambhavāt | śrutyuktyanubhavavirodhāt jīvotpattividhāyakapāñcarātrāgamaśāstraṃ sarvathā vaidikairnāṅgīkaraṇīyam | pañcamahābhūtavat kṣetrajñānāṃ paramātmasakāśādutpatyaṅgīkāre tadvajjīvānāṃ nāśaprasaṅgāt tacchāstroktakiñcidbhedanārāyaṇasārūpyātmakamuktirna syāt | jīvajanyatvavyapadeśakapāñcarātraśāstraṃ pramāṇamūlaṃ bhrāntimūlaṃ veti saṃśayaḥ | pūrvaḥ pakṣaḥ - parabrahmabhūtavāsudevapraṇītattvāt tatparatvāt niḥśreyasasādhanāvabodhakatvānmanvāderadhikatvāt taduktapāñcarātrāgamasya vedavatprāmāṇyam | tatprakriyā ca - paramakāraṇabhūtavāsudevāt saṅkarṣaṇo nāma īvo jāyate | saṅkarṣaṇāt pradyumnasaṃjñaṃ mana utpadyate | tasmādaniruddhasaṃjñakāhaṃkāraḥ prabhavati | ete catvāro vyūhāssarveśvarasya | iti | tasmāttacchāstramanivāryam | kiñca - sarveṣāṃ brāhmaṇānāṃ yāga-śrāddha-dānādikarmasu kṛṣṇārpaṇaviniyogadarśanāt - prāyaścittānyaśeṣāṇi tapaḥkarmātmakāni vai | yāni teṣāmaśeṣāṇāṃ kṛṣṇānusmaraṇaṃ param || kāyena vācā manasendriyai rvā badhyātmanā vā prakṛteḥ svabhāvāt | karomi yadyatsakalaṃ parasmai nārāyaṇāyeti samarpayāmi || ityādivacaneṣu sarvakarmasu viṣṇusmaraṇapūrvakatvasya teṣāṃ viṣṇvārādhanarūpatvasya ca upadeśāt sarvakriyāsaṃkalpe śrīgovindagovindeti vyavahāradarśanāt śrāddhe ca viṣṇormukhyadevatvābhidhānāt gayāyāṃ śrīviṣṇupāde dattamastu iti | anena śrījanārdanaḥ prīyatāmiti ca viṣṇusamarpaṇasyaiva dyotanāt acyutānantagovinda ityādinā śarīraśuddhisampādanārthaṃ keśavādidvādaśanāmoccāraṇavidhānasya smṛtiṣu bahudhā prapañcitatvāt sandhyāvandanopasthāne - dhyeyassadāsavitṛmaṇḍalamadhyavartī nārāyaṇassarasijāsanasanniviṣṭaḥ | keyūravān makarakuṇḍalavān kirīṭī hārī hiraṇmayavapurdhṛtaśaṅkhacakraḥ || śaṅkhacakragadāpāṇe dvārakānilayācyuta | govinda puṇḍarīkākṣa rakṣa māṃ śaraṇāgatam || iti sauramaṇḍale nārāyaṇaprārthanādarśanāt namo brāhmaṇyadevāya gobrāhmaṇahitāya ca | jagaddhitāya kṛṣṇāya govindāya namo namaḥ || iti govindasmṛtiṃ kṛtvā ākāśātpatitaṃ toyaṃ yathā gacchati sāgaram | sarvaṃ devanamaskāraḥ keśavaṃ prati gacchati || iti vākyena taditarasakaladevatākarmakanamaskārādīnāṃ keśavasyaiva mukhyoddeśyatvavyavasthāpanāt vaiṣṇavalāñchanamṛdūrdhvapuṇḍrasyaiva sarveṣāṃ prātarvidheyatvadarśanātsālagrāmaṃ vinā liṅgatīrthaprasādāsvīkārāt || kiñca - smārtavaiṣṇavādimateṣvai rāmāyaṇasyaivopadeśagrahaṇāt viṣṇusahasranāmoccāraṇasyaiva sarveṣāṃ mukhyānusandheyatvācca sarveṣāṃ brāhmaṇānāṃ viṣṇuparatvamevābhihitam | rudro vai krūra iti yajuśśrutau rudrasya tāmasatvavyapadeśāt tatpraṇītaśivāgamānāṃ tatpratipādakaśrutismṛtipurāṇānāṃ ca tāmasatvādaprāmāṇyamarthāt siddham | tathā śāṇḍilyasmṛtau - yāni sarvaparaṃ viṣṇuṃ vadanti parameśvaram | tāni sarvāṇi śāstrāṇi sāttvikāni matāni vai || prajāpatiṃ kṛśānuṃ ca tathā devīṃ sarasvatīm | paratvena vadecchāstraṃ rājasaṃ ca pracakṣate || yacchāstre liṅgapāramyaṃ vāmadevamumāpatim | paratvena vadecchāstraṃ tattāmasamudāhṛtam || iti spaṣṭamuktam | kiñca - sarvayajñakriyādiṣu rudrāhutyanantaraṃ - apa upaspṛśya iti śravaṇāttadeva śivasya tāmasatvāmaṅgalatvapradarśane mukhyadṛṣṭāntaḥ | nārāyaṇādrudro jāyate ityādau nārāyaṇasya jagajjanmādikāraṇatvopadeśācca tatpraṇītapāñcarātrāgamasya samutkṛṣṭatvā sarveṣāṃ brāhmaṇānāṃ tadeva grāhyamiti prāpte pracakṣmakṣe - siddhāntaḥ - vaidikānāṃ pāñcarātrāgamapratipāditavaiṣṇavamataṃ na vidheyam | kutaḥ tantrapradhānatvāt | jñājñau dvāvajāvīśānīśau na jāyate mriyate vā vipaścit ityādismṛtiṣu jīvānāmanāditvanirdeśāt jīvotpatyādiśrutibāhyadharmaprakāśakapāñcarātrāgamamatamavaidika##- buddhamatavadāpadyeta | pāñcarātrāgamānāṃ prādhānyaṃ nārāyaṇapraṇītvena uta vaiṣṇavagūḍhācāradharmaprakāśakatvena nādyaḥ buddhāgamādiṣvativyāpteḥ | na dvitīyaḥ kūcimārādi granthaprāmāṇyaprasaṃgāt | tathā cet smṛtitantrapurāṇeṣu yo'rthaḥ śrutyā virudhyate | tantrārthassa tu vijñeyo garhito brāhmaṇādibhiḥ || iti pārāśara vyavasthādarśanāt | tadaṅgīkāre varṇacatuṣṭayātītatvaprasaṅgo durnivāraḥ | kvacit smṛtipurāṇeṣu sarvakarmārambhe viṣṇunāmasmaraṇāt viṣṇorutkṛṣṭatvaṃ parabrahmatvaṃ vaidikadevatāpradhānatvaṃ vā nādyaḥ viśvādhiko rudro maharṣiḥ rudro vai śāśvataṃ vai purāṇam eka eva rudro na dvitīyāya tasthe rudra ekatvamāhuḥ ityādi śrutiśateṣu śivasyaiva sarvādhikyavyavasthāpanānnetarasya sarvādhikyam | kiñca - tvaṃ deveṣu brāhmaṇo'si ahaṃ manuṣyeṣu brāhmaṇaḥ brāhmaṇo vai brāhmaṇamupadhāvati tvaṃ devānāṃ brāhmaṇānāmadhipatirviṣṇuḥ kṣatriyāṇāmadhipatiḥ brāhmaṇānāṃ brāhmaṇairāptatayā mahādeva eka evopāsyaḥ ityādinā yajussāmaśrutiṣu śivasya brāhmaṇatvaṃ brāhmaṇo'pāsyatvaṃ copadiṣṭam | eṣa nityo mahimā brāhmaṇasya tasmātsomarājāno brāhmaṇāḥ | somo'smākaṃ brāhmaṇānāṃ rājā soma eva no rājetyāhurbrāhmaṇāḥ prajāḥ ityādiṣu śivasya brāhmaṇatvaṃ brāhmaṇādhipatitvaṃ copadiṣṭam | kūrme anulomavilomānāṃ varṇānāṃ brāhmaṇo guruḥ | viśeṣāt brāhmaṇaṃ rudramīśānaṃ śaraṇaṃ vrajet || pārāśarapurāṇe - sarveṣāmeva varṇānāṃ variṣṭaḥ parameśvaraḥ | variṣṭayorhi sambandho yujyate na parasya tu || tato viprasya sambandhaśśivenaiva hi yujyate | saṅkarāssarvadevāśca vṛṣalastu purandaraḥ || pitāmahaśca vaiśyaśca kṣatriyaḥ paramo hariḥ | brāhmaṇo bhagavān rudraḥ sarveṣāmuttamottamaḥ || brahmabhūtasya rudrasya brāhmaṇyaṃ naiva hetujam | brāhmaṇo vai sadā loke brāhmaṇantūpadhāvati || netaraḥ kṣatriyo vaiśyaḥ na śūdro na ca saṅkaraḥ | tasmādvedaikamārgeṇa dvijāto brāhmaṇassadā || mahābrāhmaṇamīśānamavagacchennacetaram | sarvātmabhūtamātmānaṃ virūpākṣaṃ dvijottamam | yastu nopaiti sāṅkaryaṃ tasyāstyaṃho na saṃśayaḥ || iti | tathā yajurvede - yo vai svāṃ devatāmatiyajate prasvāyai devatāyai cyavate | na parāṃ prāpnoti pāpīyān bhavati || iti | yastu svāṃ devatāmatikramya devatāntaraṃ yajate saḥ parāṃ devatāṃ na prāpnoti pāpīyān bhavatīti śrutyarthaḥ | antarnecchanti taṃ jane rudraṃ paro manīṣayā gṛbhṇanti jihvayāsasaṃ ityetat śrutyupaṣṭambhakatayā kūrme - antarnecchanti ye rudraṃ bhavānīsahitaṃ śivam | purīṣameva gṛbhṇanti jihvayā te na saṃśayaḥ || śrautasmārtasadācārairbrāhmaṇaḥ parameśvaram | mahābrāhmaṇamīśānamupagacchetsadaiva tu || tacchevatvena viṣṇādīn sarveṣāṃ hyāstikottamaḥ | apagacchetsadā vipro na pradhānatayā sadā || janmanā labdhajātīnāmāśramāṇāṃ tathaiva ca | prādhānyena mahādevaḥ pūjyo nānyo'sti siddhaye || tatprāptyarthaṃ mahāviṣṇussarvaiḥ pūjyaḥ sanātanaḥ | ityādinā skānde śivasyaiva brāhmaṇatvamavagamyate | nādevāṃśo dadātyannaṃ nāviṣṇuḥ pṛthvīpatiḥ | nānṛṣiḥ kurute kāvyaṃ nārudraḥ kramapāṭhakaḥ || iti skānde rudrāṃśasyaiva brāhmaṇasya vedakramapāṭhakatvena brāhmaṇyamuktam | nāviṣṇuḥ pṛthivīpatiḥ iti viṣṇoḥ pṛthivīpatitvena kṣatriyatvamuktam | alaṃkārapriyo viṣṇurabhiṣekapriyaśśivaḥ | iti rāmakṛṣṇādyavatārāṇāṃ kṣatriyakule janmaśravaṇāt loke viṣṇuvigraheṣu govindarāja-varadarāja-raṅgarājādi śabdaprayogadarśanāt kiñca pāñcarātrāgamoktakalyāṇotsavādiṣu varmaśabda prayogācca viṣṇoḥ kṣatriyatvamanivāryam | brāhmaṇānāṃ śivo devaḥ kṣatriyāṇāṃ tu mādhavaḥ | vaiśyānāṃ tu tathā brahmā śūdrāṇāṃ suranāyakaḥ || iti manusmṛtau ca viṣṇoḥ kṣatriyadevatvaṃ spaṣṭamuktam | nanu veṅkaṭeśvara-viṭaleśvarasthāne viṣṇorīśvaraśabdaśravaṇāt paraśurāmāvatāre tasya brāhmaṇakulasambhavaśramaṇāt kathaṃ kṣatriyatvamupadiśyata iti cenna - veṅkaṭeśvarasyābhāsaviṣṇutvaṃ tadaṅge nāgabhūṣaṇādidharmāṇāṃ dyotanāt mūlavigrahe śaṅkha##- rajjusarpavadābhāsamātrameva | kiñca - tatpāṇyadhodeśe śivaliṅgasya darśanāt īśvaraśabdo vyavahriyate | viṭhaleśvarasya viṣṇośśirasi śivaliṅgadhāraṇadarśanāt tatra ṣaṣṭhītatpuruṣasamāseneśvaraśabdo nirṇītaḥ | rudrāṃśasambhūtasya viśvāmitrasya kṣatriyotpannasyāpi tapasā brāhmaṇatvaṃ nārāyaṇāṃśasaṃbhūtasya paraśurāmasya brāhmaṇotpannasyāpi vyāpāreṇa kṣatriyakāryakāraṇatvaṃ dṛṣṭam | tacca rudradaivatyacaruvyatyāsahetukamiti harivaṃśe pratipāditam - bhṛgoścaruviparyāse śaivavaiṣṇavayoḥ purā | jagatyāṃ vaiṣṇavāṃśaśca jāmadagnyo hyajāyata || viśvamitrastu śaivāṃśairgādhiḥ kuśikanandanaḥ | janayāmāsa putrantu tapovidyāśamātmakam || prāpya brahmarṣisamatāṃ gataḥ || iti | tasmācchivasya brāhmaṇtvaṃ brāhmaṇādhipatitvaṃ ata eva sarvotkṛṣṭatvaṃ ceti - rudrapiṇḍodbhavo vipro rudraṃ sarveśvaraṃ vibhum | mohenaiva na jānāti tātaṃ veśyāsuto yathā || yaḥ putraḥ pitaraṃ dveṣṭi taṃ vidyādanyaretasam | yo viprān satataṃ dveṣṭi taṃ vidyādantyaretasam || ityādinā skānde dṛśyate | ataḥ rudrasya brāhmaṇatvāt brāhmaṇotpattihetutvācca rudradveṣiṇāṃ brāhmaṇebhyo bahiṣkāra iti ghaṇṭāghoṣaḥ | ādatta pitaro garbhaṃ kumāraṃ puṣkarasrajam | yadeha puruṣassaditi taṃ patnī prāśnāti pumāṁsaṃ samājānukā bhavati iti āpastambagṛhyasūtre brāhmaṇasya rudrapiṇḍahetutvaṃ śrūyate | nanu vasvādipāṭhena ekādaśarudrāṇāmeva atra nirdeśa iti cenna teṣāmīśvarāṃśatvenaiva rudratvavyapadeśo yuktaḥ aṃśāṃśinorabhedāt | prakṛtivikṛtinyāyena śrāddhādau tadvadutpattiḥ | tasmādviṣṇvādyapekṣayā rudrasyaiva sarvotkṛṣṭatvam siddham | na dvitīyaḥ - eka eva nārāyaṇa āsīt na brahmā neśānaḥ nārāyaṇāt brahmā jāyate nārāyaṇādrudro jāyate ityādau śivavannārāyaṇasya kāraṇakāraṇatvādarśanāt eka eva nārāyaṇa āsīt ityatra śakterāsītparāśaraḥ itivat ādiviṣṇoḥ paramaśivajanyatvamupadiśyate | tathā ṛgvede - viṣṇuritthā paramasya vidvān jāto bṛhannabhipāti tṛtīyam iti | asyārthaḥ - paramasya maheśvarasya itthaṃ bhavena vidvān vettā viṣṇuḥ viṣṇoḥ paramaśivavettṛtvaṃ mantrāntare prasiddham - viṣṇo devatvaṃ paramasya vitse iti | evambhūto bṛhadviṣṇuḥ bṛhaditi viśeṣaṇaṃ viṣṇoḥ vyūhāvatārāt iti rūpāntarātītādiviṣṇu param | mantrāntare'pi - namo viṣṇave bṛhate karomi | bṛhatte viṣṇo sumatiṃ bhajāmahe ityādiṣu sa viṣṇujātassan brahmaviṣṇulokādūrdhvaṃ tṛtīyaṃ kailāsaṃ sākṣādādiviṣṇureva saṃrakṣati tasmādajātamaheśvarādādiviṣṇorjanyatvaṃ siddham | ajāta ityevaṃ kaścidbhīruḥ prapadyate | rudra yatte dakṣiṇaṃ mukhaṃ tena māṃ pāhi nityam iti śvetāśvataramantreṇa śambhorevājātatvavyavasthāpanāt tasyaiva kāraṇakāraṇatvaṃ siddham | nārāyaṇādrudro jāyate ityādivākyānāmavāntarakālarudraviṣayatvam | trayaste kāraṇātmāno jātāssākṣānmaheśvarāt ityārabhya - viṣṇośca bhagavāṃstadvat brahmāṇamasṛjatpunaḥ nārāyaṇaṃ punarbrahmā brahmāṇaṃ ca punarbhavaḥ ityādinā kalpāntareṣu paramaśivānugrahādavāntarabhedāḥ bahudhā prapañcitāḥ iti vāyusaṃhitāyāṃ dṛṣṭam | eka eva nārāyaṇa āsīt iti kriyayā tasya parameśvarajanyatvamupadiṣṭam | tatra tasya mūrtitrayakāraṇatvādarśanāt | śrutyantareṣu jagatkāraṇatvaṃ mūrtitrayakāraṇatvaṃ ca śivasyaiva nirdiṣṭam | śvetāśvatare - brahmavādino vadanti | kiṃ kāraṇaṃ brahma | kutaḥ sma jātāḥ ityupakramya praśnottarapuskāreṇa śivasyaiva parabrahmatvaṃ prasādhya - yadā tasmanna divā na rātrirna sanna cāsacchiva eva kevalaḥ | tadakṣaraṃ tatsaviturvareṇyaṃ prajñā ca tasmāt prasṛtā purāṇī || ityādinā sakalajagatpūrvabhāvitvena gāyatrīmantravācyatvena śivasyaiva pratipāditatvāt yo devānāṃ prathamaṃ purastādviśvādhiko rudro maharṣiḥ ityādinā tasyaiva viśvādhikatvamupadiṣṭam | atharvaśirasi - dhyāyīteśānaṃ pradhyāyitavyam | sarvamidaṃ brahma-viṣṇu-rudrendrāste samprasūyante | sarvāṇi cendriyāṇi saha bhūtairna kāraṇaṃ kāraṇānāṃ dhyātā kāraṇantu dhyeyaḥ sarvaiśvaryasampannassarveśvaraśśambhurākāśamadhye śiva eko dhyeyaśśivaṅkarassarvamanyatparityajya ityādiśrutiṣu tasyaiva kāraṇakāraṇatvanirdeśāt nārāyaṇasya kāraṇakāraṇatve viśvādhikatve ca śrutyadarśanāt na sarvathā nārāyaṇasya parabrahmatvamupapadyate | īśānaḥ sarvavidyānāṃ ityādinā śivasya pālakatvaṃ nidhanapataye namaḥ sarvabhūtadamanāya namaḥ mahāgrāsāya namaḥ ityādiśrutiṣu tasyaiva sarvalayakāraṇatvaṃ dṛṣṭam | tasmāttasyaiva parabrahmatvaṃ nispratyūham | janmādyasya yataḥ yato vā imāni bhūtāni jāyante ityādau ca jagajjanmādikāraṇatvaṃ brahmalakṣaṇamityuktam | na tṛtīyaḥ sāmavedaprathamamantre tapaśca te japaśca te ityupakramya karmādhipataye namaḥ ityantena sakalakarmādhidaivatvena virūpākṣo'sīti tatra nirdeśāt vaidikānāṃ sarvakarmārambhe śivasmaraṇameva yuktam | tathā śaivapurāṇe - vaidikassarvakarmāṇi śivamuddiśyakārayet iti apavitraḥ pavitro vā sarvāvasthāṃ gato'pi vā | yaḥ smaredvai virūpākṣaṃ sa bāhyābhyābhyantaraḥ śuciḥ || iti ca śrūyate | skānde - śucirvāpyaśucirvāpi sarvāvasthāsu sarvadā | yaḥ smaredvai virūpākṣaṃ sa vaiśvānaravacchuciḥ || iti śrūyate | manvādiśrutīnāmiva śrutimūlakatvena sarvakarmārambhe śivasmaraṇavidhāyakavacananānāṃ vidheyatvam (grāhyatvam) | vedamūlakatvābhāvātkarmārambhe viṣṇūddeśapratipādakasmṛtīnāṃ sāṅkhyādismṛtivat durbalatvam | dinaṃ vāraṃ ca nakṣatraṃ yogaṃ karaṇameva ca | sarvaṃ śivamayaṃ smṛtvā vaidikaḥ karma kārayet || iti smṛtau dinavāranakṣatrādikaṃ śivamayamiti śrūyate | tathā ca śrutiḥ - viśvaṃ bhūtaṃ bhuvanaṃ citraṃ bahudhā jātaṃ jāyamānaṃ ca yat | sarvo hyeṣa rudraḥ tasmai rudrāya namo astu || ityādi śrutiśateṣu sarvaṃ śivātmakamiti śrūyate | kiñca - śrāddhaprārambhe - īśānaḥ pitṛrūpeṇa mahādevo maheśvaraḥ | prīyatāṃ bhagavānīśaḥ paramātmā sadāśivaḥ || iti śivaprītikaratvena śivārādhanatvena śrāddhakarmakartavyatvamupadiṣṭam | tathopasaṃhāre - vāmadevāya namaḥ ityādinā śivasmaraṇapūrvakabrāhmaṇavisarjanaśravaṇādupakramopasaṃhārayoḥ śivaparatvadarśanāttanmadhyabhāgasyāpi tatparatvameva | tathā śaṅkarasaṃhitāyāṃ - naimittikāni śrāddhāni śivatuṣṭyarthamādarāt | kuryātsarvaiḥ svagṛhoktaṃ śivārādhanabuddhitaḥ || iti | laiṅge - gayārudrapade piṇḍaṃ yo dadāti subhaktitaḥ | sa saptakulamuddhṛtya śivaloke mahīyate || īśānaviṣṇukamalāsanakārtikeya-vahnitrayārkarajanīśa ityādinā tatra prathamaṃmīśānapādasyaivopadeśāt | gayāyāṃ śrīrudrapādādisamastapādeṣu dattamastu iti bodhāyanasūtravacanāt śrāddhaṃ sarvaṃ śivaprītikarameva | nanu śrāddhasaṃrakṣakaśrīmahāviṣṇoriti vacane tasyaiva śrāddhasaṃrakṣakatvenopadeśāt śrāddhaphaladātā sa eveti cenna | viśvedevādigaṇādhikāritvena viṣṇunirdeśaḥ kṛtaḥ | rājabhāṇḍāgāre bhṛtyanirdeśavat viṣṇostatsaṃrakṣakatvaṃ nirdiṣṭam | skānde - vyāsabhujastambhanānantaraṃ vyāsaṃ prati viṣṇuvacanam - yajñakartā ca devendro vedakartā ca vākpatiḥ | ahameva jagatkartā mama kartā maheśvaraḥ || iti | anena vacanena śivasyaiva sarvādhikatvamupadiśyate | yo rudro'gnau yo'psu ya oṣadhīṣu yo rudro viśvā bhuvanāviveśa iti śrutau jalādhiṣṭhānatayā rudrasyaiva sthityupadeśāt | snānakāle'pi - vāsadevamantreṇa jalādhiṣṭhānarudraṃ smṛtvā snānaṃ kuryāt | tathā śātātape - vāmadeveti mantreṇa jalādhyakṣaṃ sadāśivam | smṛtvā snānaṃ sadā kuryātsarvapāpanivṛttaye || ityādinā snānakāle śivaprārthanādarśanāttadeva yuktam | sauramaṇḍalamadhyasthaṃ sāmbaṃ saṃsārabheṣajam | nīlagrīvaṃ virūpākṣaṃ namāmi śivamavyayam || iti gautamasmṛtau - sūryo mukhyaśarīraṃ syācchivasya paramātmanaḥ iti śaṅkarasaṃhitāyāṃ - sūryamaṇḍalāntarvartitvaṃ sūryasya mukhyaśarīratvaṃ copadiṣṭam | tasmācchivasyaiva parabrahmatvaṃ siddham | nanu eṣo'ntarāditye hiraṇmayaḥ puruṣaḥ ityārabhya kapyāsaṃ puṇḍarīka mivākṣiṇī ityādinā chāndogye - sūryamaṇḍalābhivyaktapuruṣasyākṣidvayopadeśāt dhyeyassadā savitṛmaṇḍalamadhyavartī ityādinā nārāyaṇasya sūryamaṇḍalāntarvartitvanirdeśāt bhargaśabdavācyatvaṃ tasyaiveti cenna - antastaddharmopadeśāt ityadhikaraṇe tannirākṛtam | nīlakaṇṭhabhāṣye sūtasaṃhitādhyānayogakhaṇḍe ca śivasya sūryamaṇḍalāntarvartitvena tanmantrārthasyopadeśāt kapyāsaṃ puṇḍarīkamivākṣiṇī iti vākye kaṃ udakaṃ kiraṇaiḥ pibatīti kapiḥ sūryaḥ tenāsitaṃ vikasitaṃ puṇḍarīkamivetyanena tṛtīyalocanasya mukulīkṛtatvamarthātsiddhamiti bahudhā nirūpitam | śatarudrīye - asau yo'vasarpati nīlagrīvo vilohitaḥ ityādinā sūryamaṇḍalāntarvartitvaṃ śivasyaiva prasādhitam | stomaṃ vo adya rudrāya sikvase | kṣayadvīrāya namasā vidhema iti śrutau sarvadevatānamaskārastotrādīnāṃ śivasamarpaṇāvidhiśravaṇāt sarvadevanamaskāraḥ keśavaṃ pratigacchati iti vākyānāṃ vedaviruddhatvāt sāṃkhyasmṛtivacanavanna vidheyatvam | kiñca - pañcaśīrṣopanayena iti vākye śiraḥpañcakaviśiṣṭatrilocanamaheśvare sandhyāvandanaviniyogavyavasthāpanāt viniyogānusāreṇa sarvavākyānvayo yuktaḥ | tatprakaraṇe tu bhargo devasya rudrātmana iti padena bhargapadasya rudraparatvasya spaṣṭamuktatvāt śrutismṛti-virodhe tu śrutireva balīyasī iti nyāyena śrutyarthānuguṇyena vākyārtho yojanīyaḥ | atra kecit - śramātyasamarpitadravyāṇāṃ yathā rājādhīnatvaṃ tathā viṣṇusamarpitanamaskārādīnāṃ śivādhīnatvamiti vadanti | yathā corasamānītaṃ kirīṭādivibhūṣaṇam | corairyathā na dhāryaṃ syāttathā devanamaskṛtiḥ || yathā nadyādayaḥ sarve samudre praviśanti hi | sarvadevanamaskāraḥ mahādeve tathā dhruvam || na śakyate dvayaṃ dhartuṃ brahmaviṣṇvādibhissadā | iti skānde śrūyate | ato na kaścidvirodhaḥ | nanu viṣṇudharmottare smārtācamanalakṣaṇānantaraṃ - atha keśavādibhirityādinā purāṇācamanaṃ vaidikānāṃ vidheyatvena pratipāditamiti cenna | śrautamācamanaṃ proktaṃ yajyādīnāṃ nirantaram | smārtamācamanaṃ jñeyaṃ smārtakarmāvalambinām || iti gautamasmṛtau smaraṇāt keśavādināmabhirācamanaṃ tāntrikamevti vedyam | vaidikānāṃ smārtānāmapi mūtrotsarjanādikāleṣu keśavādibhirācamanaṃ kathamakartavyamiti cenna - brāhmaṇānāṃ śivadevatvāt śivanāmabhirācamanameva kartavyam | brahmayajñādikāleṣu śrutyācamanamiṣyate | somayāgādikāleṣu śrautācamanamīryate || sandhyādismārtakṛtyeṣu smṛtyācanamīritam || mūtrādyutsarjane kāle purāṇācamanaṃ smṛtam | śivanāmādibhiḥ pañca viṃśatyā kurutādbudhaḥ || iti vṛddhaśātātapasmṛtidarśanāt tadeva yuktam | ūrdhvapuṇḍrādikaṃ na vaidikaparigrāhyaṃ tāntrikatvāt | taduktaṃ pārāśarapurāṇe - śrautaliṅgantu vijñeyaṃ tripuṇḍroddhūlanādikam | aśrautantūrdhvapuṇḍrādi naiva tiryak-tripuṇḍrakam || śātātape - ūrdhvapuṇḍraṃ mṛdā kuryāllīlayāpi kadācana | tadākāreṇa śastreṇa pīḍyate yamakiṅkaraiḥ || gāruḍasmṛtau ca - tripuṇḍraṃ suraviprāṇāṃ vartulaṃ nṛpavaiśyayoḥ | ardhacandrantu śūdrāṇāṃ anyeṣāmūrdhvapuṇḍrakam || sūtasaṃhitā-brahmagītāsu ca - ūrdhvapuṇḍraṃ lalāṭe tu vartulaṃ vārdhacandrakam | mohenaiva prakurvanti pāṣaṇḍopahatā janāḥ || śaṅkhacakragadāpadmādyaṅkanaṃ vigrahe svake | mohenaiva kariṣyanti pāṣaṇḍopahatā janāḥ || viṣṇusmṛtau - yathā śmaśānagaṃ kāṣṭhamanarhaṃ sarvakarmasu | tathā cakrāṅkito vipraḥ sarvakarmabahiṣkṛtaḥ || vibhūtiryasya no phāle kaṇṭhe rudrākṣamālikā | mukhe pañcākṣaro mantrastaṃ tyajedantyajaṃ yathā || gautamasmṛtau - mukhe mantraṃ hṛdi dhyānaṃ mastake liṅgadhāraṇam | śikhā rudrākṣabhasmāni iti brāhmaṇalakṣaṇam || brāhmaṇaḥ kulajo vidvānūrdhvapuṇḍradharo yadi | taṃ gārdabhaṃ samāropya rājā rāṣṭrātpravāsayet || kulīno brāhmaṇo vidvānūrdhvapuṇḍradharo yadi | varjayettādṛśaṃ vipraṃ madyocchiṣṭaghaṭaṃ yathā || kiñca - gautame tatprāyaścittavidhirapi śrūyate - ūrdhvapuṇḍraṃ mṛdāśvitya patravartulacihnadhṛt | tripuṇḍradharaṇādeva bhasmanā pūyate naraḥ || aṅkite śaṅkhacakrādyaiḥ śarīre devatāyudhaiḥ | tripuṇḍradhāraṇādeva bhasmanā pūyate naraḥ || agninā dahyate gātraṃ yaḥ pumān vyādhivarjitaḥ | rudrākṣadhāraṇādeva bhasmanā pūyate dvijaḥ || iti | sāmaśākhāyāṃ - madyaṃ pītvā gurudārāṃśca gatvā svarṇasteyaṃ brahmahatyāṃ ca kṛtvā || bhasmacchanno bhasmaśayyāṃ śayāno rudrādhyāyī mucyate sarvapāpaiḥ || ityādinā bahuśrutismṛtibhirbhasmarudrākṣaliṅgadhāraṇādimāhātmyaṃ sarvādhikaraṇe bahudhā prapañcitam | nanu vedopabṛṃhakasmṛtipurāṇānāmavaidikatantramārgapratipādakatvābhāvāt ūrdhvapuṇḍrādikaṃ tiryagbhasmatripuṇḍravadvaidikamiti cenna - taduktaṃ pārāśare - purāṇe dharmaśāstre vā yo'rthaḥ śrutyā virudhyate | tantrārthassa tu vijñeyo mānasena manīṣibhiḥ || iti śravaṇāt vedaviruddho'rdhvapuṇḍrādikasya smṛtipurāṇapaṭhitatve'pi vedamūlakatvābhāvānna vaidikaparigrāhyatvam | gauḍe vidyā tapaścole dayā kāśmīramaṇḍale | āryadeśe sadācāro mantrasiddhistu kerale || iti pārāśarapurāṇavacane hyāryāvartadeśācārasya sarvotkṛṣṭatvapratipādanāt taddeśe keśavanāmordhvapunḍrasālagrāmapūjādikasya bahuśo'dṛṣṭatvāttadācāra eva vidvadramaṇīya iti cettadayuktam | tatraiva - madhyadeśādisaṃsiddhasadācāraṃ samācaret | smṛtimantraviruddhantu tatrāpi na samācaret || sarvadeśeṣu yatsmṛtyā śrutyā vā vihitaṃ yathā | ācāro'pratiṣiddhaśca sa pramāṇaṃ na saṃśayaḥ || nanu keśavādināmnāṃ vedoktatvābhāve'pi yajñopavītavadācaraṇīyamiti cettadasat | yajño'pavītavidhānasya gṛhyapariśeṣe - yajñopavītaṃ paramaṃ pavitraṃ iti mantrapratipādanāt śrutivirodhābhāvāt brahmopaniṣaddarśanācca | tadvatkeśavādināmnāṃ śrutipratipādyanvābhāvāttāntrikatvamanivāryam | śivaliṅgasya śrutisiddhatvāt vaidikapūjārhatvamupapadyate | yajuśśākhāyāṃ nidhanapataye namaḥ ityārabhya etatsomasya sūryasya sarvaliṅgagaṁ sthāpayati pāṇimantraṃ pavitraṃ ityantena śivaliṅgasya parabrahmatvena sarvopāsyatvaprakaṭanāya pratipadaṃ namaskārapūrvakaṃ sarvātmakatvaṃ śrūyate | līyate'sminnantyakāle jagatsarvaṃ carācaram | sṛṣṭikāle bahiryāti tasmālliṅgaṃ parātparam || iti laiṅga vyutpatyā liṅgasya mahāmahimātiśayitva niścitam | tasmācchrutipurāṇasiddhatvāt liṅgaṃ vaidikameva | vedamūlakatvābhāvādviṣṇuvigrahasālagrāmadevatāpūjanasya tāntrikatvameva | kiñca - viśṇośśivaliṅgārādhakatvaṃ ṛgvede śrūyate - tava śriye maruto arcayanta rudra yatte janima cāru citram | padaṃ yadviṣṇorupamaṃ nidhāya tena pāsi guhyaṃ nāma gonām iti | brahmakaivarte - raudraṃ samabhyarcya hi liṅgamādau śilāmayaṃ cāru haristu bhaktyā | sudurlabhaṃ vaiṣṇavamādyamagryamavāptavāneṣa parātparaṃ tat || iti tathā parāśarapurāṇe - raudraṃ liṅgaṃ mahāviṣṇurbhaktyā śuddhaśilāmayam | cāru citraṃ samabhyarcya labdhavān paramaṃ padam || sā ca lakṣmīssamākhyātā mahāviṣṇo'stu durlabhā | yaśca liṅgaṃ samabhyaryca sampūjyaṃ sarvacetanaiḥ | ityādinā ca sarvatraprasiddhopadeśādhikaraṇe bahudhā prapañcitam | nanu rudrasya tatpraṇītatatpratipādakāgamapurāṇānāṃ tāmasatvamiti yaduktaṃ tadasamañjasam | rudro vā eṣa yadagnistasyaite tanuvau ghorānyā śivānyā iti śrutau - rudrasya parabrahmaṇaḥ ghoraśarīratvena jagatsaṃhārakatvaṃ aghoraśarīratvena jagatkāraṇatvaṃ jagatpoṣakatvaṃ ca pratipādyate | saṃhārasya krūradharmatvādrudrasya saṃhārakartṛtvāttāmasatvaṃ viṣṇośca prapañcapoṣakatvena sāttvikatvamiti cenna | saṃhārakartṛtvābhāve nirīśvaratvaprasaṅgāt yato vā imāni bhūtāni jāyante yasya brahma ca kṣatraṃ cobhe bhavata odanaṃ ityādiśrutiṣu saṃhārasya brahmadharmatvena vivakṣitatvāt na śaṅkanīyam | asti rudrasya viprendrā iti sūtasaṃhitāyāṃ sūtagītāsu kālarudrasyāpi brahmaviṣṇvādibhyo'dhikatvamupadiṣṭam | viṣṇorantastamassatvaṃ bahirastīti daśa śaivapurāṇāni ityārabhya - vaiṣṇvāni ca catvāri tāmasāni munīśvarāḥ | kṣatriyāṇāṃ śrutādharmāsteṣu taddevatā hariḥ || tamaḥ kṛṣṇamudāsīnaṃ kūṭakṛtyaviśāradam | nidrālayasyapramādādipañcadhā syāttu tāmasam || nidrālasyapramādādyāstadguṇāḥ parikīrtitāḥ | kṛṣṇo viṣṇussmṛtaḥ śeṣaśāyī bhaktavimohakaḥ || ityantaṃ śivarahasyakhaṇḍasambhavakāṇḍaprathamādhyāye darśitam | śrutirapi - umāsahāyaṃ parameśvaraṃ prabhuṃ trilocanaṃ nīlakaṇṭhaṃ praśāntaṃ iti kaivalye | prapañcopaśamaṃ śāntaṃ śivamadvaitaṃ iti māṇḍūkye'pi śivasyāpi paramsātvikatvavyapadeśāt sarvādhikatvaṃ śrūyate | ato na tāmasatvakalaṃkaprasaṅgaḥ | etacchāstrayonitvādhikaṇe bahudhā prapañcitatvādatra saṃkṣiptam | yāgakriyāsu rudrahomānantaramapa upaspṛśyetyanena tāmasadevatātve hyamāṅgalyadevatātveceyameva mukhyadṛṣṭāntaḥ iti yaduktaṃ tadasamañjasam | śrautaśuṇṭhaprasaṅgāt | apaḥ pariṣiñcati | rudrasyāntarhityai iti yajuśśrutau āpaḥ pariṣecanasya rudrāntardhānārthakatvena kaṇṭhoktyā nirdiṣṭatvāt | skānde vyāsa##- devatānāñca sarveṣāṃ prabhuḥ sāmbastrilocanaḥ | tasmānmahādeva iti procyate vedavedibhiḥ || ata evādvitīṃyatvameka eveti vai śruteḥ || tadbhṛtyairbrahmaviṣṇvādyairnāhutiḥ parigṛhyate | tadvailakṣaṇyasidhyarthaṃ rudrasya parapātmanaḥ || sarvayāgeṣu homeṣu rudrāntardhānasiddhaye | jalopasparśanaṃ proktaṃ nīlakaṇṭasya śūlinaḥ || iti | tathā kūrme - yathākramaṃ samabhyarcya bhojayitvā prabhuṃ bhuvi | preṣayitvātha bhṛtyānāṃ yathā pūjāvidhīyate || tathā rudraṃ mahādevaṃ sarvayajñaphalapradam | datvāhutiṃ tato bhaktyā tadantardhānasiddhaye || jalopasparśanaṃ proktaṃ tato devasamarcanam || iti | kiñca - śivasyetaradevatāsāmānādhikaraṇyarāhityaṃ mantropaniṣadi śrūyate - na tasya kāryaṃ karaṇañca vidyate na tatsamaścābhyadhikaśca dṛśyate ityārabhya eka eva rudro na dvitīyāya tastha ityādinā advitīyatvādikaṃ tasyaivopadiṣṭam | nanu naiṛtarākṣasādiprakaraṇapāṭhāt śivasyāpyapakṛṣṭatvamiti cettadayuktam | tadāpastambasūtre ca agnergavāṃ brāhmaṇasya ityādinā agnigobrāhmaṇādisparśasya patitāmedhyarajasvalāsparśasyeva snānavidhiśravaṇāt ekavākyapāṭhācca na prakaraṇaikyadoṣaḥ | tathā ca smṛtirapi - gāmagniṃ śrotriyaṃ caiva patitaṃ ca rajasvalām | brahmabandhuṃ tathā spṛṣṭvā savāsā jalamāviśet || iti darśanātsarveṣāṃ aśucitvamahetukam | tasmāt śivasyaiva sarvādhikatvaṃ niṣpratyaham | kiñca - sūtasaṃhitāyām - bhedābhedastathābhedo bheda etanmatatrayam iti dhruvaṃ kaścit brūte sakalamaparastvadhruvamiti paro dhrauvyādhrauvye iti mahimnastave pratijñāsiddherliṅgamāśmarathyaḥ ityārabhya bhagavatā vyāsena matatrayasyaiva bhedābhedakrameṇa vyapadeśāt jaiminyādivaidikairapi pūrvapakṣasyāpyayogyatvena viśiṣṭamatasyopekṣaṇīyatvāt tathā bhaṭṭabhāskarādivaidikarapi bhedābhedamatasyaiva pāramārthikatvena vyavasthāpanāt bhedādivedasiddhamatatrayānantarbhāvāt viśiṣṭamatasya tāntrikatvaṃ durvārameva | uta - etāvanto vai paśavo dvidhā dvipādaścatuṣpādaśca tasmādrudraḥ paśūnāmadhipatiḥ eṣāmīśe paśupatiḥ paśūnāṃ catuṣpādamuta dvipadāmiti brahmādayaḥ paśavaḥ ityādau brahmādīnāṃ paśutvaṃ jñātvā devaṃ sarvapāśāpahāniḥ kṣīṇaiḥ kleśaiḥ sarvamṛtyuprahāṇiḥ jñānanirmathanābhyāsāt pāśaṃ dahati paṇḍitaḥ ityādinā māyāyāḥ pāśatvaṃ paśūnāṃ pataye namo namaḥ ityādau parameśvarasya paśupatitvasya spaṣṭamupadiṣṭatvāt paśupatipāśapadārthatrayapratipādakaśaivaśāstrasya vedamūlakatvādvaidikatvam | cidacidīśvaraparibhāṣāpradhānarāmānujaśāstraṃ vedamūlakatvābhāvādavaidikamiti ghaṇṭāghoṣaḥ | rudreṇānnamamṛtaṃ devā vai bhoktukāmā vedāśca kāmayante rudrabhaktaṃ bhuñjīthāḥ ityādiśrutisiddhatvāt śivaprasādasya vaidikaparigrāhyatvaṃ tantrapradhānatvādviṣṇuprasādasya tāntrikaparigrāhyatvaṃ niṣpratyūham | dagdhadehānāṃ punardahanamayuktaṃ dagdhasya dahanaṃ nāsti pakvasya pacanaṃ na hi ityādau dagdhasya punardahananiṣedhadarśanāt tadaṅgīkāre dīkṣāyāḥ vaiphalyameva | kiñca - dahanāṅgīkāre smārtāgnirvā śakradhāraṇadīkṣānugatavaiṣṇavāgnirvā nādyaḥ - smārtāgninā dahanāṅgīkāre vaiṣṇavadīkṣitasya baddhajīvavatpretatvaṃ tadanantaramapi pitrādīnāṃ vasurudrādityalokānupraviṣṭatvaṃ caturthapuruṣasyāpi svargalokaprāptisambhavāt vaiṣṇavadīkṣitānāṃ viṣṇusārūpyavidhāyakaśāstrāṇāṃ vaiyarthyāpattiḥ | dīkṣāyāḥ niṣphalatvaṃ cakradhāraṇasamāgatavaiṣṇavāgnerviniyogābhāvācca | na dvitīyaḥ - vaiṣṇavāgneḥ pāñcarātrāgamaprakaraṇapaṭhitatvāttaddahanasyāpi tāntrikatvaṃ durvārameva | kūrme - kāpālaṃ pāñcarātraṃ ca yāmalaṃ vā mamārhatam | evaṃ vidhāni cānyāni mohanārthāni tāni tu || iti | tathā brahmāṇḍe - kāpālaṃ lākulaṃ vāmaṃ pāñcarātraṃ tathaiva ca | mumukṣubhirna sevyāni vedamārgavirodhataḥ || pārāśarapurāṇe - dharmādharmādivijñāne hyāgamāḥ puruṣoditāḥ | pāñcarātrādayaḥ sarve na pramāṇamiti sthitiḥ || skāndapurāṇe - pāñcarātrādimārgāṇāṃ vedamūlatvamasti cet | pramāṇaṃ tantravijñeyaṃ na svatantrāḥ kadācana || iti śrutipathagalitānāṃ tantramārgapraveśaḥ iti ca sūtasaṃhitāyāṃ bahuśo darśanāt tanmatamupekṣyam | nanu padmapurāṇottarabhāge idaṃ mahopaniṣadi proktaṃ cakrādidhāraṇaṃ iti vākye śaṅkhacakrādidhāraṇasya bahuśrutipratipāditatvaśravaṇāt pāñcarātrāgamādyanusāripurāṇavākyānāṃ mānabhāvāt | tathā pārāśarapurāṇe ##- yattu tantrānurodhena kathitaṃ tatparityajet | purāṇe dharmaśātre vā yatnato vaidiko dvijaḥ || ityuktvā tantrānurodhitvaṃ kathaṃ jñātavyamityāśaṅkyāha - purāṇe dharmaśāstre vā yo'rthaśśrutyā virudhyate | tantrārthassa tu vijñeyaḥ sarvadā vaidikottamaiḥ || smṛtayaśca purāṇāni bhāratapramukhāni ca | vedānusaraṇatvena prāmāṇyāmiti niścitam || iti darśanācca cakrādilāñchanastha pratyakṣavidhāyakaśrutyabhāvāt caraṇaṃ pavitraṃ iti śrutau anyathā viniyogadarśanāt gandhadvārādimantrāṇāmanyathā viniyogadarśane'pi prakaraṇānukūlāṅgīkārāt caraṇapadasya cakraparatve mānābhāvācca | pavitraṃ caraṇaṃ cakraṃ lokadvāraṃ sudarśanam ityādi naighaṇṭukavākyānāmamūlatvānmānābhāvaḥ tāpaḥ puṇḍrastathā nāma mantro yāgaśca pañcamaḥ ityādi tāntrikapañcasaṃskāravidhāyakapāñcarātrāgamavākyānāṃ vedamūlakatvābhāvādvaiṣṇavamataṃ tāntrikamiti niṣpratyūham | taduktaṃ śaivapurāṇe - rudraḥ sviṣṭakṛdagnirityanudinaṃ mucanti homakriyāṃ necchante paśubandhanasya ca vidhiṃ rudraḥ paśūnāṃ patiḥ | śrīrudrapratipādikāṃ bhagavatīṃ tāṃ bhargaśabdānvitāṃ gāyatrīmapi santyajanti vibudhāḥ viprāḥ kathaṃ vaiṣṇavāḥ || iti vyapadeśāt | ato jīvotpattividhāyakapāñcarātrāgamaviśiṣṭādvaitavaiṣṇavamataṃ vaidikairanaṅgīkaraṇīyam | tanmatasya vedabāhyatve hetvantaramāha - tacca kartuḥ karaṇam || 43 || saṅkarṣaṇātpradyumnasaṃjñi mano'jāyata iti karturjīvāt karaṇasya manaso janyatvaṃ na sambhavati kutaḥ ajñasya jīvasyāntaḥkaraṇanirmāṇasāmarthyābhāvāt etasmājjāyate prāṇo manaḥ iti parabrahmaṇa eva mānasotpattiḥ śrūyate | tasmāt śrutiviruddhārthapratipādanādasyāpi tantrasya prāmāṇyaṃ pratiṣidhyata iti vyācakṣate uta kṣetrajñasya antaḥkaraṇavaiśiṣṭyena vā mānasajanakatvamavaiśiṣṭyena nādyaḥ - tanmate tadantaḥkaraṇasyāpi jīvajanyatvāṅgīkārāt antaḥkaraṇasya jīvasya ca śarīrendriyādyabhāvena svasāmarthyābhāvācca jīvāntaḥkaraṇapravṛttau śarīrādyaṅgīkāre bahutvādanavasthādoṣaprasaṅgaḥ | na dvitīyaḥ - svasāmarthyena mānasajanyatvāṅgīkāre śarīrendriyādijagajjanmādikāraṇatvaṃ kiṃ na syāt tasya jagajjanmādihetutve jagadīśvarasya na kiñcitprayojanam | jīvasya ahamajñaḥ ityādyavidyānubhavadarśanāt jñā'jñau dvāvajau iti śrutivirodhaprasaṅgāt tasmin satyasaṅkalpādidharmāṇāṃ adṛṣṭatvācca | tasmānmānasasya jīvajanyatvavyavasthāpakapāñcarātramatamayuktam | nanu saṅkarṣaṇādayastrayo na jīvarūpāḥ kintu vāsudevavadvijñānasvarūpā īśvarā evetyāśaṅkāyāmāha - vijñānādibhāve vā tadapratiṣedhaḥ || 44 || vāśabdātpūrvapakṣo viparivartate | vijñānaṃ ca ādiśceti paraṃ brahma vijñānādi saṅkarṣaṇapradyumnāniruddhānāmapi parabrahmabhāve sati tadapratiṣedhaḥ tayoḥ matavirodhaśrutivirodhayorapratiṣedhaḥ virodho na pratiṣidhyata ityarthaḥ | yatra kutrāpi śrutiṣu brahmaṇo ghaṭapaṭādivajjīvotpattestajjīve manaḥ kāraṇatvasya cādarśanādvedabāhyapāñcarātrāgamaniṣedho'pyabādhita iti veditavyam | pāñcarātrāgame'pi viṣṇusārūpyāpannānāṃ muktātmanāṃ manaḥkāraṇatvamabhidhīyate | tasmānnārāyaṇabhāvāpannatve'pi saṅkarṣaṇāditrayāṇāṃ paramātmavanmanaḥkāraṇatvaṃ na vyapadiśyate | tadaṅgīgāre hyananteśvaraprasaṅgādanavasthā ca | vāsudevādhikyabodhakavākyānāmaprāmāṇyaṃ prasajyeta | sāṃkhya-yoga##- tadvatkāraṇatvābhāvāt saṃkarṣaṇāditrayāṇāmīśvaratvāṅgīkāre vāsudevasya na kiñcitprayojanaṃ ekenaiva kāryasiddheḥ | bhagavāneka eva vāsudevaḥ paramārthatattvam iti pratipādakapāñcarātrāgamasiddhāntahāniḥ anīśvarāṇāṃ saṅkarṣaṇādīnāṃ vāsudevatulyatvavyapadeśe vāsudevādutpattirnabhyupagamyate | tasmātsaṅkarṣaṇādijanyatvavidhāyakapāñcarātrāgamavirodho durnivāraḥ | ākāśaprāṇādivatsaṅkarṣaṇādīnāṃ brahmatvavidhāyakaśrutyadarśanāt tatprakriyāyāḥ vedabāhyatvamucitam | madbhakto hi mamādhikaḥ iti tāntrikanyāyānusaraṇena saṅkarṣaṇādīnāṃ tadadhikatvavyavasthāpane tajjanyatvata-drupāsakatvavirodhaḥ | tadapakṛṣṭe manaḥkāraṇatvaṃ nopapadyate | tasmātsarvathā śrutiyuktyanubhavavirodhātpāñcarātramataṃ vivekibhirnādaraṇīyam | nanu - sāṃkhyaṃ yogaḥ pāñcarātraṃ vedāḥ pāśupataṃ tathā | jñānānyetāni rājarṣe viddhi nānāmatāni vai || etāni mānabhūtāni nopahanyāni yuktibhiḥ | iti bhārata-siddhāntāgama-pārāśarasmṛtiṣu sāṃkhyādimatānāṃ vidheyatvam | pāśupatasya tattulyatvopadeśātkathaṃ śaivaṃ tasmādadhikamiti cenna ##- tathā pāśupataśabdasyāpi daśavidhavaidikatāntrikaśaivaparatve'pi prakaraṇānukūlārtho nirdiśyate | kiñca - siddhāntaśikhāmaṇau bhārate ca śaivapāśupatamatayorvailakṣaṇyaṃ śaivamatasya pāñcarātrapāśupatādibhyassamutkṛṣṭatvaṃ ca samyagupadiṣṭam | āgamā bahudhā proktāśśivena paramātmanā | śaivaṃ pāśupataṃ somaṃ lākulaṃ ceti bhedataḥ || iti | ghaṭapaṭayoriva śaiva-pāśupatayoḥ parasparavailakṣaṇyaṃ vidhīyate | kiñca - vedaikadeśavartibhyassaṃkhyādibhyo mahāmune | sarvavedānusāritvāt śaivatantraṃ viśiṣyate || iti tatraiva sāṃkhyayogapāñcarātrapāśupatādīnāṃ vedaikadeśavartitvenāpakṛṣṭatvaṃ śaivamatasya sarva vedamayatvena samutkṛṣṭatvaṃ ca vyācakṣate | mahimnastave'pi trayī sāṃkhyaṃ yogaḥ paśupatimataṃ vaiṣṇavamiti | prabhinne prasthāne paramidamadaḥ pathyamiti ca || rucīnāṃ vaicitryādṛjukuṭilanānāpathajuṣāṃ | nṛṇāmeko gammastvamasi payasāmarṇava iva || iti paricchinnasāṃkhya-yoga-pāñcarātra-pāśupatādimatānāṃ ṛjukuṭilamārgeṇa sarveṣāṃ samudra-nadī-nyāyavacchive'pyekatvopadeśāt śaivamatasya sarvamatādhikyamiti ghaṇṭāghoṣaḥ | kiñca - vedatulyabhārate ānuśāsanikaparvaṇi kimāhurbharataśreṣṭha pātraṃ viprāssanāanam | liṅginaṃ brāhmaṇaṃ cāpi brāhmaṇaṃ cāpyaliṅginam || iti yudhiṣṭhirapraśne - sadvṛttimapi vijñāya liṅgena cetarāya ca | deyamāhurmahārāja ubhāvetau tapasvinau || iti bhīṣmaprativacanena liṅgadhāribrāhmaṇānāṃ mukhyadānapātratāyāḥ vā pakṣe tadbhinna brāhmaṇānāṃ dānapātratvasya ca nirdeśāt liṅgadhāraṇāvacchinnaśaivamatasya sarvādhikatvamarthātsiddham | ata eva sarvavedamayaśaivamataviruddhatvena sāṃkhyādayo'tra bhagavatā pārāśaryeṇa nirastāḥ | tathāpi sāṃkhyayogapāñcarātrāṇāṃ kapila-hiraṇyagarbhanārāyaṇakartṛkatvena pauruṣeyatvaṃ parabrahmābhidhānapaśupattipraṇītatvena pāśupatāgamānāmapauruṣeyatvaṃ vedavatprāmāṇyaṃ ca | tatraikadeśāgamānāṃ nimittamātradyotakatvena vedavirodha iti cet vedaikadeśe - so'kāmayata sa īkṣāṃ cakre ityādau nimittakāraṇamātradarśanāt teṣāmaprāmāṇyaṃ prasajyeta | uta - kimetānyekaniṣṭhāni pṛthaṅniṣṭhāni vā mune | ityādinā kiṃ sāṃkhyayoga-pāśupata-veda-pāñcarātrāṇyekatattvaparāṇi pṛthak tattvapratipādanaparāṇi vā yadyekatattvapratipādakāni kiṃ tadekatattvam yadā tu pṛthak tattvapratipādakāni tadeṣāṃ parasparaviruddhārthapratipādanaparatvāt vastuni vikalpāsaṃbhavāccaikameva pramāṇamaṅgīkaraṇīyam | pauruṣeyāṇāṃ hi parasparaviruddhavstuvāditvena āpauruṣeyatvena nirastapramādādinikhiladoṣa##- prāmāṇyaṃ durlabham | vedavedyaśca parabrahmabhūtaśśiva eva | sarvaṃ khalvidaṃ brahma sarvo vai rudraḥ ityādinā vedāntavedyaḥsarvātmakaḥ parabrahmābhidhānaśśiva eka eva vastviti niścīyate | kiñca - śivoktanigamāgameṣu mahādevābhidhānasya parabrahmaṇaḥ mūrtā'mūrtasya ṣaḍguṇaiśvarya pūrṇasya hiraṇmayasūkṣmavyūhavibhavabhedabhinnatvamupadiṣṭam | vīrāgame - brāhmaṇānāṃ hi tadbrahma mahādevākhyayājinām | śivajñānakaraṃ śāstraṃ sarvopaniṣadaṃ mahat || yathādhikāraṃ bhaktaistu jñānapūrveṇa karmaṇā | abhyarcitaṃ mahādevaṃ saṃsārāmayabheṣajam || prāpyate hi paraṃ sūkṣma vibhavavyūhakāraṇam | ardhanārīśvaratvādi līlāvibhavasajñikāḥ || sadyojātādayaḥ pañca vyūhāḥ proktāssanātanāḥ | teṣāmeva vibhaktādi sthalapañcakamīritam || sakalaṃ niṣkalaṃ sūkṣmaṃ hiraṇmayamanāmayam | vyomavatsarvasampūrṇaṃ sarvaiśvaryasamanvitam || svatantraṃ jagadādhāraṃ śivarudrādisaṃjñikam | nityasaṃvetacicchaktiyuktaṃ sāmbaṃ maheśvaram || ityādinā ṛtaṃ satyaṃ paraṃ brahma puruṣaṃ kṛṣṇapiṅgalaṃ ityādi śrutisiddhārdhanārīśvaratvādilīlāmaṅgalavigrahā vibhavābhidhānāḥ sadyojātādipañcabrahmamantreṣu sadyojātādivyūhapañcakatayopadiṣṭāḥ | namo hiraṇyabāhave hiraṇyavarṇāya iti mantreṇa ṣaḍguṇaiśvaryasampannasvabhāvajyotirmayavigrahaṃ mahādevākhyaṃ parabrahma vyācakṣyate | sarvānanaśirogrīvaḥ sarvabhūtaguhāśayaḥ | sarvavyāpī ca bhagavāṃstasmātsarvagataḥ śivaḥ || ityatra paramaśivasyaiva sarvamayatvaṃ sarvāntaryāmitvaṃ sarvavyāpakatvaṃ cābhyupagamyate | tasmādvedāgamayorna kiñcidbhedaḥ ato vedaviruddhajīvotpatyādividhāyaka-pāñcarātramataṃ niḥśreyasakāṃkṣibhirna śrotavyam | punarhetvantaramāha - vipratiṣedhācca || 45 || viśeṣeṇa virodhācca | sāṅkhyādimatānāṃ pradhānajagatkāraṇatvādinā kiñcidvedāntavirodhāt pāñcarātramatasya tu jñā'jñau dvāvajāvīśānīśau - acetanā parārthā ca nityā satatavikriyā | triguṇā karmiṇāṃ kṣetraṃ prakṛteḥ rūpamucyate || vyāptirūpeṇa sambandhastasyāśca puruṣasya ca | sahyanādiranantaśca paramārthena niścitaḥ || iti vedāgameṣu ca sarvatra jīvasya nityatvapratipādanāt jīvotpatyādividhāyakapāñcarātramataṃ sarvavedāntaviruddhatvāt bhrāntimūlamatamiti veditavyam | vāsudevaḥ paraṃ tattvaṃ sarvakāraṇamavyayam | saṅkarṣaṇākhya jīvastu tatsakāśātprajāyate || saṃkarṣaṇācca pradyumna saṃjñaṃ saṃkalparūpakam | mānasaṃ jāyate tasmāt aniruddhābhidhānakam || haṃkāraṃ jāyateceti vyūhatrayamudāhṛtam | iti pāñcarātrāgame tatprakriyā śrūyate | tasmācchāstramavicāritaramaṇīyam | ajātasya jīvasya ghaṭādivajjanyatvaṃ kiñcijñasya jīvasya manaḥkāraṇatvaṃ jaḍībhūtamanaso'haṃkartutvamiti pāñcarātraprakriyāyāḥ na jāyate mriyate vā ityādi śrutiṣu virodhaprasaṅgo durnivāraḥ | nanu pāñcarātre puṣkarasaṃhitāyāṃ - kartavyatvena vai yatra cāturātmyamupāsate | kramāgataissvasaṃjñābhiḥ brāhmaṇairāgamañca tat || yasmāt sāmyaṃ paraṃ brahma vāsudevākhyamadvayam | asmādavāpyate śāstrāt jñānapūrveṇa karmaṇā || ityādinā saṅkarṣaṇādīnāmapi parabrahmasvecchāvigraharūpatvavyapadeśāt | śaivāgamavadatrāpi vibhavārcanānnyūhaṃ prāpya - vyūhātparaṃ vāsudevākhyaṃ prāpyata iti vyācakṣate | vibhavo rāmakṛṣṇādiprādurbhāvagaṇaḥ vāsudevasaṅkarṣaṇapradyumnāniruddhasaṃjñiko vyūhaḥ | sūkṣmaṃ ṣaḍguṇaiśvaryavigrahaṃ vāsudevākhyaṃ parabrahmeti nirūpitam | tasmāt jīvamano'haṃkāratattvānāmadhiṣṭhātāraḥ teṣāṃ jīvādiśabdairabhidhānamaviruddham | yathākāśaprāṇādiśabdairbrahmaṇa abhidhānaṃ tadvaditi cenna - śaivamatavadvāsudevādivyūhānāṃ pratyakṣaśrutimūlakatvābhāvāt | saṃkarṣaṇādīnāmīśvaratve tajjanyatvavidhāyakasvaśāstrāvirodhaprasaṅgaḥ | svaśāstrānuguṇyena teṣāmīśvaratvāṅgīkārapūrvakakāraṇatvāṅgīkāre vedabāhyaprasaṃgenānavasthā ca dṛśyate | ajāyamāno bahudhā vijāyate iti śrutau parameśvarasya svasaṃkalpatvena svecchākṛtavigrahatvaśravaṇāt vāsudevātsaṃkarṣaṇādijanyatve na virodhaḥ iti cettadasat | so'kāmayata bahu syāṃ ityādivacchruterapi brahmaṇo jagadubhayakāraṇatvaparatvāt tatra saṃkarṣaṇādiśabdādarśanācca tadaṃgīkāre pūrvāparavākyasamanvayābhāvācca ākāśaprāṇādivacchrutau saṃkarṣaṇādiśabdānāṃ brahmaparatvaṃ na vyapadiśyate | evaṃ tacchāstraprāmāṇyaṃ gaganabhitticitrāyamānavadavabhāsate | tripurāsuramohārthaṃ keśavena śivena ca | buddhaṃ jainaṃ ca cārvākaṃ pāñcarātraṃ ca mudgalam || kṛtaṃ tasmādasacchāstraṃ na śrāvyaṃ mokṣakāṃkṣibhiḥ | iti skānde - pāñcarātre ca bauddhe ca tathā kaulamukheṣu ca | śraddhayā dīkṣitā ye ca te loke brāhmaṇādhamāḥ || śaive vāyusaṃhitāyām - buddhe jine pāñcarātre tathā lokāyate'pi ca | yo dīkṣitassa sadyobhūtpatito nātra saṃśayaḥ || ityādinā buddhapāñcarātraśāstrāṇāṃ rākṣasamohanārthaṃ kalpanopadeśāt | gṛhastho brahmacārī vā vānaprastho'tha bhikṣukaḥ | ya icchet siddhimāsthātuṃ devatāṅkāyatejase || ityādi pāñcarātraprabandhaṃ mumukṣubhirnopādeyam | atassarvavedāntāgamādipūrvāparamadhyaparāmarśadṛṣṭyā dvaitādvaitamatameva mukhyavedāntasiddhānta ityavagamyate | janmādisūtre jagadubhayakāraṇatvaṃvyavasthāpanāt nimittakāraṇatvena jagadīśvarayordvaitatatvaṃ upādānatvavyapadeśenādvaitatatvaṃ ca darśitam | kiñca - muktopasṛṣyabyapadeśāt ityatra mukhyajīvaparabrahmaṇoḥ prāpyaprāpakatvanirdeśāt jīvabrahmaṇorbhedābhedavatvamarthāt siddham | brahmavidāpnoti param tattvamasi ahaṃ brahmāsmi tat tvameva tvameva tat brahma veda brahmaiva bhavati yathā nadyaḥ syandamānāssamudre astaṃ gacchanti nāmarūpe vihāya tathā vidvānnāmarūpādvimuktaḥ parātparaṃ puruṣamupaiti divyam ityādi śrutiṣu jīvabrahmaṇorbhedābhedavatvanirdeśāt tadevāṃgīkaraṇīyam | iti śrīmadyativrajaparivṛḍha śrīpatipaṇḍitabhagavatpādācāryasvāmikṛta bhedā'bhedātmaka viśeṣādvaitasiddhāntavyavasthāpakavaiyāsikabrahmamīmāṃsāsūtrārthaprakāśake śrīkarabhāṣye virodhaparihārābhidhānasya dvitīyādhyāyasya aṣṭādhikaraṇāvacchinnaracanānupapatteśca nānumānamityādi pañcacatvāriṃśatsūtrātmakadvitīyaḥpādassamāptaḥ atha śrīkarabhāṣye dvitīyādhyāyasya tṛtīyaḥ pādaḥ viyadadhikaraṇam || 1 || pūrvapāde śrutiviruddhāni sāṃkhya-yoga-tārkikādvaitādimatāni adhiṣṭhānabrahmaṇo jagadubhayahetutvānaṅgīkārānnirastāni | śrutīnāmanyonyaviruddhatvadyotanāt jagato brahmakāraṇakatvamasaṅgatamityāśaṅkākāyāṃ tannirākāraṇārthaṃ tṛtīyapāda ārabhyate | || 81 || na viyadaśruteḥ || 1 || pūrvoktapādadvaye śrutyābhāsamatānāṃ yuktimātrapradhānavādimatānāñca tiraskṛtatvena brahmaṇi sarveṣāṃ vedāntānāmaviruddhatvaṃ pradarśitam | etatpādadvaye śrutiparasparavirodhaparihārāt adhyāyasaṅgatiḥ | idānīṃ parasparavikṣepādidoṣagandhābhāvakhyāpanāya brahmakāryatvenabhimatacetanācetanaprāñcasya kāryatvaprakāro viśodhyate | sadeva saumyedamagra āsīt ekamevādvitīyaṃ brahma tadaikṣata bahusyāṃ prajāyeya tattejo'sṛjata iti sṛṣṭiprakaraṇe tejaḥprabhṛtīnāmevotpattirāmnāyate | tasmādvā etasmādātmana ākāśaḥ sambhūtaḥ etasmājjāyate prāṇo ityādiṣyākāśavāyvoḥ janyatvaśravaṇādatra viyadutpadyate vā naveti saṃśīyyate | khaṃ brahma ākāśa ātmā ityādiśrutiṣvākāśasyaiva brahmatvavyavasthāpanāt ākāśoha vai nāmarūpayornirvahitā te yadantarā sa ātmā ityādiṣu tasyaiva sarvāntaryāmitvasyātmatvopadeśasya ca nirdeśāt chāndogye - tejaḥprabhṛtīnāmeva sṛṣṭyupadeśāt niravayavatva##- sambhavati | tadutpattividhāyakataittirīyādivākyānāṃ bhramamātratvameveti prāpte pracakṣmahe | na viyadaśruteḥ - viyat - ākāśaṃ niravayavatvāt brahmavadajanyamiti cenna | kutaḥ aśruteḥ | yatra kutrāpi śrutiṣu tasyājanyatvāśravaṇāt ākāśasya ajanyatvaṃ parabrahmatvaṃ ca sarvathā na vidhīyate | khaṃ brahma ākāśa ātmā ityādi śrutīnāṃ annaṃ brahma prāṇo brahma mano brahma vijñānaṃ brahma ānandaṃ brahma omityekākṣaraṃ brahma asāvādityo brahma ityādivadaupacārikatvameva | khaṃ vāyurjyotirāpaḥ pṛthivī viśvasya dhāriṇī yatparaṃ brahma sarvātmā viśvasyāyasanaṃ mahat ityādiśrutiṣu ākāśavyatiriktatvasya brahmaṇaśśivasyopadiṣṭatvāt nānyārtho yuktaḥ | kiñca - ākāśo ha vai nāmarūpayornirvahitā ityādāvākāśaśabdasya āsamantātkāśate prakāśata iti vyutpatyā brahmaparatvam | sthānaprakaraṇa##- śrutissatyārthavādinī iti smṛtidarśanāt annaṃ brahma ityādīnāṃ kathamaupacārikatvamiti cet yo rudro'gnau yo apsu ya oṣadhīṣu ityādau śivasya brahmaṇaḥ aṣṭamūrtyātmakatvena sarvāntaryāmitvena ca sarvaśabdavācyatvaṃ vyācakṣate | sa eva viṣṇussa prāṇassa kālo'gnissa candramāḥ sa eva sarvaṃ yadbhūtaṃ yacca bhavyaṃ sanātanam sarvo vai rudraḥ ityādiṣu sarvasya brahmakāryatvena brahmātmakatvaṃ tadananyatvamārambhaṇaśabdādibhyaḥ ityatra spaṣṭamupadiṣṭam | kiñca - pūrvādhyāye ākāśastalliṅgāt ityatra brahmaliṅgavatvādākāśādiśabdānāṃ brahmaparatvamiti pūrvamevoktam | yato vā imāni bhūtāni jāyante yathā sudīptātpāvakāt visphuliṅgāḥ sahasraśaḥ prabhavante tatra caivāpi yanti ityādau jīvānāṃ brahmajanyatvaśravaṇe'pi teṣāṃ niravayavatvena yathotpatteraupacārikatvaṃ nirdiṣṭaṃ tadvat ātmana ākāśaḥ sambhūtaḥ ityatrākāśotpattiraupacārika aivetyāśaṅkāyāmāha - || 47 || asti tu || 2 || tu śabdo niścayārthaḥ | astitvākāśotpattiḥ | tasmādvā etasmādātmana ākāśassambhūtaḥ ityādiśrutau ghaṭādivadākāśtopattiḥ śrūyate | jīvavattadatīndriyatve'pi jaḍatvāttadayuktam na jāyate mriyate vā vipaścit jñājñau dvāvajāvīśānīśau ityādau jīvat śrutyantarapramāṇābhāvāt ākāśājanyatvapratipādakatvādarśanāt niravayavatve'pi manaḥprāṇādivat tajjanyatvamanivāritam | vāyorantarikṣaṃ cettadamṛtaṃ iti srutau pavanākāśayoramṛtatvanirdeśāt ākāśotpattividhāyakaśrutīnāṃ gauṇatvamevetyāśaṃkya nirākaroti - || 48 || gauṇyasambhavācchabdācca || 3 || chāndogye tattejo'sṛjata ityatra tejaḥprabhṛtīnāmeva sṛṣṭyupadeśāt ātmana ākāśassambhūtaḥ ityatrākāśotpattipradarśakānāṃ śrutīnāṃ mukhyatvāsambhavāt gauṇatvaṃ kalpayituṃ yuktameveti cenna | kutaḥ asaṃbhavācchabdācca | ātmana ākāśaḥ sambhūtaḥ iti śrutergauṇatvāsambhavāt śabdācca | yadā tamastanna divā na rātriḥ - śiva eva kevalaḥ eka eva rudro na dvitīyāya tasthe ekamevādvitīyam sadeva saumyedamagra āsīt ityādiśrutiśatadarśanāt ghaṭādivadākāśotpattirmukhyaiveti siddham | kṣaraṃ pradhānaṃ amṛtākṣaraṃ haraḥ kṣarātmānāvīśate deva ekaḥ ityādāvamṛtaśabdasya brahmaliṅgatvavyavasthāpanāt vāyorantarikṣaṃ cettadamṛtam iti śrutiniṣṭhāmṛtaśabdasyāpi brahmaliṅgatvena brahmaparatvaṃ ākāśastaliṅgāt ata eva prāṇaḥ ityatra pūrvādhyāye brahmaliṅgavidhāyakavākyānāṃ brahmaparatvamiti bahudhā prapañcitatvānna sandehakalaṅkaḥ | no cet sadeva saumyedamagra āsīt ityādiśrutivirodho durnivāraḥ | khaṃ brahma ityādāvākāśasya brahmatvavyapadeśāt ātmana ākāśassaṃbhūtaḥ iti śrutiniṣṭhākāśotpatteḥ kathaṃ mukhyatvamityāśaṃkya tatrāha - || 49 || syāccaikasya brahmaśabdavat || 4 || khaṃ brahma ityādāvākāśasya brahmatvapratipādane'pi ātmana ākāśassambhūtaḥ ityatra ākāśotpattirmukhyaiva | kutaḥ brahmaśabdavat | asāvādityo brahma annaṃ brahma ityādau kāryabhūtaprabhākarādau yathā brahmaśabdasya gauṇatvaṃ kāraṇabhūte brahmaṇi yathā mukhyatvaṃ tadvat kāryabhūtasya caikasyākāśasyāpi khaṃ brahme ityādibrahmaśabdavācyatvaṃ gauṇameva niravayavatvenājanyatvāṅgīkāre paramāṇvādīnāmapi nityatvaṃ syāt | tasmādākāśotpattirna nivāryate | viyajjanyatve hetvantaramāha - || 50 || pratijñāhānirvyatirekācchabdebhyaḥ || 5 || chāndogye tettejo'sṛjata ityatra tejaḥprabhṛtīnāmeva sṛṣṭyupadeśāt taditaraśrutyāpi viyadutpatyaṅgīkāre tadvirodha iti cet - ākāśasya brahmakāryatvābhāvāt vyatirekāt brahmavilakṣaṇatvāt pratijñāhāniḥ | yenāśrutaṃ śrutaṃ bhavati ityādinā brahmajñānena sarvavijñānapratijñā virodhassambhavati | tasmāt brahmajanyatvamaṅgīkartavyam | kiñca - aitadātmyamidaṃ sarvaṃ sarvo va rudraḥ sarvaṃ khalvidaṃ brahma ūrdhvaretaṃ virūpākṣaṃ viśvarūpāya vai namo namaḥ ityādiśrutiśatebhyaḥ brahmaṇaḥ sarvātmakatvopadeśāt viyataḥ tadbhinnatvaṃ vaktuṃ śakyam | nanvevaṃ utpattimatve siddhe pūrvoktavirodhaparihāraḥ kathaṃ sidhyatīti ceducyate - chāndogye hi tejasaḥ utpattimātraṃ śrūyate nādyatvamapi | taittirīyake tu ākāśādvāyuḥ vāyoragniḥ iti tejasastṛtīyatvaṃ śrūyate | tathā ca tayorvākyayoḥ ekavākyatvābhāvāt taittirīyaśrutyanusāreṇākāśaṃ vāyuṃ ca sṛṣṭvā tadbrahma tejo'sṛjata iti chāndogyaśrutiḥ pariṇamyata iti vyavahrīyate | ato nānayorvākyayoḥ virodhaḥ | yaduktaṃ taittirīyakaviyadutpattiśrutigauṇī sāmagryabhāvena vā vibhutvena nityatvānumānācceti - tanna śrautasya brahmaṇa eva viyatsāmagrītvādityabhipretya pratyanumānenaiva dūṣayati - || 51 || yāvadvikārantu vibhāgo lokavat || 6 || tuśabda"ṣcākāśotpatyasambhavaśaṅkāvyāvṛtyarthaḥ | yato yāvadvikārajātaṃ vibhāge dṛśyate tadvadvikāre brahmaṇi vibhāgādarśanāt | lokavat yathā loke ete sarve devadattaputrāḥ ityabhidhāya teṣu keṣāṃcidutpattivacanena sarveṣāmutpattiruktā syāt tadvat | evaṃ ca sati vāyuścāntarikṣaṃ cettadamṛtaṃ iti surāṇāmiva cirakālasthāyitvābhiprāyameva nirdiṣṭam | kiñcākāśadikkālamanaḥparamāṇavaḥ parādhīnasattākāḥ svasamānasattākavibhāgavatvāt ghaṭaśarāvādivat ityākāśotpattivādinaṃ prati vibhutvahetoḥ paroktasyāsiddhirapi bodhyā | nanu chāndogye vāyorutpattirna śrūyate taittirīyake tu śrūyate - tathā ca pūrvavadanayorvākyayorvirodhaparihārārthaṃ vāyūtpattirgauṇīti vācm | mātariśvadhikaraṇam || 2 || kiñca saiṣānastamitā devatā yadvāyuḥ iti vāyorlīyamānatvapratiṣedhācca nityatvamityāśaṅkāmatideśena nirākaroti - || 52 || etena mātariśvā vyākhyātaḥ || 7 || etena viyadutpattivyākhyānena vāyurapi viyadavacchinnabrahmajanyatvena vyākhyāta ityarthaḥ | vāyornityatve'pi ekavijñānena pratijñāhānyādessamānatvādityarthaḥ | vāyorlayapratiṣedhaścāpekṣikaḥ atideśatvānna pṛthaksaṅgatyapekṣeti mantavyam | viyanmātariśvanoḥ pṛthagyogakaraṇam tejo'tastathā hyāha iti mātariśvaparāmarśārthaṃ chāndogye vāyo'rutpattidarśane'pi sandehe vākyaśeṣāt iti nyāyena guṇopasaṃhāranyāyena ca ākāśādvāyuḥ iti taittirīyaśrutyupasaṃhāre sati bṛhadāraṇyake saiṣānastamitā devatā yadvāyuḥ iti stutiparā tadupāsanā prakaraṇāt | ato vāyorjanyatvamanivaritameva | ākāśavāyubadbrahmaṇo'pi kenacitkāraṇenotpattirasti ityāśaṅkya tatrāha - || 53 || asambhavastu sato'nupapatteḥ || 8 || tuśabdo hyavadhāraṇārthaḥ | sataḥ brahmaṇaḥ asambhavaḥ - utpatterasambhavaḥ | kutaḥ anupapatteḥ | brahmaṇaḥ kāraṇāntarā bhāveno'tpatyasambhava ityupadiśyate | sadeva saumya yadā tamastanna divā na rātrirna sanna cāsacchiva eva kevalaḥ ityādiṣu prāk sṛṣṭereka evetyavadhāraṇaśravaṇāt tadvyatiriktasya kasyacidapyanuvṛttirna sambhavati | kiñca - dhyāyīteśānaṃ pradhyāyitavyam | sarvamidaṃ brahmaviṣṇurudrendrāste samprasūyante | sarvāṇi cendriyāṇi sahabhūtaissakāraṇaṃ kāraṇānāṃ dhyātā kāraṇantu dhyeyaḥ | sarvaiśvaryasampannassarveśvaraśśambhurākāśamadhye śiva eko dhyeyaśśivaṅkarassarvamanyatparityajya ityādāvakāraṇatvasya kāraṇakāraṇatvasya ca parabrahmaṇi śive vyapadeśāt vyomavāyusāmyavatvaṃ nopapadyate | yadvā avyaktamahadahaṅkāratanmātrendriyaviyatpavanādīnāṃ brahmahetutvaṃ śrūyate tathā tasyāpi kiṃ kāraṇāntaramavagamyate asadvā idamagra āsīt tato vai sadajāyata iti śrutau asatassadutpattiriti cettadasat | kathaṃ sadutpadyate asataḥ sata evotpattau ātmāśrayāpatteḥ | paramakāraṇasya śivasyaiva ekavijñānena sarvavijñānapratijñāsambhavāt tadvilakṣaṇasya kṛtsnasya prapañcasya tadadarśanācca brahmotpattirnopapadyata iti siddham | tejo'dhikaraṇam || 3 || evamākāśavāvyorbrahmajanyatvaṃ prasādhya vahnyādīnāmapi brahmakāraṇakatvaṃ darśayati - || 54 || tejo'tastathā hyāha || 9 || chāndogye tattejo'sṛjata ityatra vahnerbrahmakāraṇatvasyopadiṣṭatvāt vāyoragniḥ iti taittirīyake vahnervāyujanyatvopadeśāt chāndogya##- svasvapūrvakāraṇakatvaṃ brahmahetukatvaṃ veti sandihyate | ākāśādvāyuḥ vāyoragniḥ agnerāpaḥ adbhyaḥpṛthivī ityatra pāramparyeṇa hetutvopadeśāt na brahmajanyatvaṃ vahnyāderupapadyata iti ceducyate - etasmājjāyate prāṇo ityatra prāṇādisarvakāraṇatvasya sarvādhāratvasya sarvavilakṣaṇatvasya ca brahmaṇyeva darśanāt jaḍabhūtasya vāyoḥ brahmakāraṇatvamanupapannam | vāyoragniḥ ityatra pavanāvacchinnabrahmakāraṇatvamevāvagamyate | yo rudro'gnau ityādiṣu sarvāntaryāmitvasya tasminneva nirdeśāt sarvakāraṇatvaṃ tasyaiveti siddham | na tasmāt chāndogya-taittirīyayorvirodhaḥ | na ceyaṃ pañcamī kramārthā | vāyvanantaraṃ tejaḥ iti anantarapadakalpanāprasaṅgāt | kiñca - ātmana ākāśassabhūtaḥ ityādau pṛthivyā oṣadhayaḥ ityante ca hetupañcamyāḥ darśanāt madhye kasmātkramārthe pañcamītyasaṅgatameva | na caivaṃ kvacit brahmajanyatvaṃ kvacidvāyujanyatvamiti virodhaḥ | vāyorbrahmajanyatvena vāyubhāvāpannabrahmajanyatvasya chāndogyavākyārthatvena vāyoragniḥ iti vākyasyāpyetadarthatve avirodhāditi | avadhikaraṇam || 4 || evamagnerapi brahmajanyatvaṃ pradarśayaṃ jalasyāpi brahmajanyatvaṃ adhikaraṇāntareṇāha - || 55 || āpaḥ || 10 || āpaḥ atastathāhyāhetyanuvartate | tejo'nantarabhāvitvādap-pṛthivyoḥ tejaso vāyujanyatvakathanānantaraṃ tayorap pṛthivyoḥ buddhisthatvāt buddhisannidhilakṣaṇasaṅgatikrameṇādhikaraṇadvayamārabhyate | tadyo'sṛjata ityādivākyasya brahmajanyatvapratipādakasya agnerāpaḥ iti vākyena virodho'sti na veti sandehe pūrvavadvirodho'stīti pūrvapakṣe apāmagninivārakavāttajjanyatvaṃ tatra nāstyevetyavirodha ityekadeśasiddhāntaṃ dūṣayati - āpa iti | āpastejaso jāyante | hi yasmāt tathā tejojanyatvaṃ agnerāpa iti śrutirāhetyarthaḥ | trivṛtkṛtayoraptejasordāhyadāhakabhāve'pyatrivṛtkṛtayorna virodhaḥ | pūrvavadvirodhaparihārau bodhyau | pṛthivyadhikārādhikaraṇam || 5 || evaṃ jalasya brahmakāraṇatvamabhidhāya pṛthivyāstajjanyatvaṃ darśayati - || 56 || pṛthivyadhikārarūpaśabdāntarebhyaḥ || 11 || tā āpa aikṣanta bahusyāṃ prajāyemahi tā annamasṛjanta iti śrūyate | tatra saṃśayaḥ ##- prasiddhatvādodanādikamevānnaśabdenocyate | tathā ca brīhiyavādestajjanyaudanasya yogena ca rūḍhyā ca annaśabdavācyasya kvacidannajanyatvaṃ kvacit pṛthivya oṣadhayaḥ oṣadhībhyo'nnaṃ ityatra pṛthivyādijanyatvamityanayoḥ śrutyorvirodhaḥ iti prāpte brūmaḥ - pṛthivyevātrānnaśabdenocyate na brīhyādiḥ kutaḥ adhikārarūpaśabdāntarebhyaḥ tattejo'sṛjata ityādimahābhūtotpatyadhikārāt yatkṛṣṇaṃ tadannasya iti kṛṣṇarūpasya pṛthivyanuguṇasya pṛthivītvajñāpakasya śravaṇācca | samānaprakaraṇe adbhyaḥ pṛthivī iti ca tadyadapāṃ śara āsīt | tatsamahanyata sā pṛthivyabhavat iti ca pṛthivyā eva janyatvapratipādakaśabdāntarasatvāccetyarthaḥ tat tatra sṛṣṭikāle yadapāṃ śaro ghanībhāva āsīt samahanyata sa ghanībhāvassambhūtātmanā pariṇata āsīt | saivāpāṃ kaṭhinākārapariṇāmarūpapṛthivyabhavaditi śrutyarthaḥ | tathā ca vrīhyādyannasya nāmbūpādānakatvaṃ kintu pṛthivyādyupādānakatvamevetyavirodha iti siddham | evaṃ tāvatsṛṣṭikrameṇa mahābhūtaśrutīnāmavirodhaḥ pratipāditaḥ | yaḥ pṛthivyāṃ tiṣṭhan yasya pṛthivī śarīram ityādinā kāṇvamādhyandinādiśākhāsu śivasya parabrahmaṇaḥ pṛthivyādisarvabhūtaśarīratvopadeśāt svasya svaśarīrakāraṇatvāyogāt svaśarīrasyānnityatve jīvatulyatvaprasaṅgāt tadanyasya sarvakāraṇatvāsambhavācca pṛthivyādīnāṃ pūrvapūrvasyotarottarakāraṇatvaṃ brahmahetukatvaṃ ca na sambhavatīti cenna | yo rudro agnau ityādiṣu śivasya sarvāntaryāmitvapradarśanāt yaḥ pṛthivyāṃ tiṣṭhan ityādivākyānāṃ annaṃ brahma ityādivat tasya sarvāntaryāmitvapradarśanārthameva śarīratvopadeśaḥ na tu sākṣāccharīratvakalpanam | kutaḥ pṛthivyādīnāmapi paṭasaṃkocavikāsanyāyena pralaye'pi brahmātmakatvena sthitatvānna cāṣṭamūrtitvahāniḥ | taduktaṃ śaive - maheśvarānmahāśaktyāśceśānākhyakhagātmakaḥ | sambhūtaḥ puruṣastasmātpavanākhyo mahābalaḥ || tasmādaghorassambhūtaḥ jvalanassarvabhakṣakaḥ | jalātmako vāmadevastasmājjātaḥ kṛpānidhiḥ || tasmādbhūmyātmakassadyojātamūrtiśśubhapradaḥ | tasmādoṣadhayatsarve tato'nnaṃ jāyate kramāt || tasmātprajā bahirbhūtāścetanācetanātmakāḥ | sarvāntaryāmirūpeṇa sarvakartā sadāśivaḥ || prathamaṃ sūkṣmarūpeṇa sadyojātādipañcakam | janayāmāsa deveśastathā sthūlaprapañcakam || iti darśanājjagajjanmādikāraṇatvaṃ netarasyeti nirdiṣṭam | tadabhidhyānādhikaraṇam || 6 || ākāśādvāyuḥ ityādau jaḍānāṃ bhūtānāṃ paramparākāraṇatvaṃ māstu tadadhiṣṭhānadevatānāmastu ityāśaṅkāyāmadhikaraṇāntaraṃ darśayati - || 57 || tadabhidhyānādeva tu talliṅgātsaḥ || 12 || idānīṃ tāni bhūtānyāśrityāśrayāśrayibhāvasaṅgatyā anyadvicāryate - kiṃ mahābhūtābhimāninyo devatāḥ svātantrā eva bhautikotpādane pravartante uteśvarādhiṣṭhitā iti viśayaḥ | ākāśādvāyuḥ ityādinā svasvakāryotpattau svātantryaśravaṇāt svatantrā eveti brahmaṇassarvasṛṣṭikartṛṃtvapratipādakaśrutyā bhūtasṛṣṭiśrutīnāṃ virodha iti prāpte brūmaḥ - sa paramātmā tattatkāryagocarekṣaṇātmakābhidhyānādevekṣitā tattatkāraṇādhiṣṭhānatayā sarvaṃ kāryaṃ sṛjati kasmāt talliṅgān tasya paramātmanaḥ sarvaniyantūtvarūpaliṅgasya yaḥ pṛthivyāṃ tiṣṭhan ityādinā śrutatvādityarthaḥ | pṛthivyāṃ - tadabhimānidevatāyām | ayaṃ bhāvaḥ - ākāśādipadānāṃ bhūtamātrarūḍhatvāt devatāparatve lakṣaṇāpatteḥ bhūtābhimānidevatānāṃ svātantryam ākāśādvāyurityādau śrutam | na ca tā āpa aikṣanta iti tadavādipadānāṃ devatāparatve liṅgam tasyekṣaṇasya tadavacchinnabrahmaniṣṭhatvāditi na devatānāṃ svātantrye kiñcinmānamiti | viparyayādhikaraṇam || 7 || evaṃ pañcamahābhūtānāṃ brahmakāraṇatvamabhidhāya teṣāṃ brahmaṇyeva vilīnatvaṃ pradarśayati - || 58 || viparyayeṇa tu kramota upapadyate ca || 13 || evaṃ bhūtānāmutpattikramavicāraṇe layakramo buddhisthaḥ prasaṅgasaṅgatyā vicāryate | etadvicārasya prayojanaṃ jagadbrahmaṇorbhedābhedavijñānam | prāsaṅgikatvādeva asmin pāde jagadvilayakramo nirdiṣṭaḥ | tatra kiṃ bhūtānāṃ śrutotpattikrameṇaiva layakramaḥ tadvyatirekeṇa veti saṃśayaḥ | muṇḍakopaniṣadi - etasmājjāyate prāṇaḥ manassarvendriyāṇi ca iti prāṇādīnāṃ viyadādibhyaḥ pūrvamutpattiḥ śrūyate | atharvaṇaśikhāyāntu brahma-viṣṇu##- bhūtendriyāṇāṃ cāmnānādākāśādeḥ pūrvoktasṛṣṭikramo nopapadyate iti prāpte pracakṣmahe | pūrvoktasṛṣṭikramaḥ upapannaḥ | annamayaṃ hi saumyaṃ manaḥ āpomayaḥ prāṇaḥ tejomayī vāk iti prāṇādīnāṃ bhautaikatvaśravaṇāt bhūteṣvantarbhāvāt na pṛthak kramāpekṣā | brahmādīnāṃ sahotpattirbhūtaistadrūpatvāt tejomayairbhūtaistadrūpatvāt teṣvantarbhāvāt | tataḥ pūrvakrame na virodhaḥ | kiñca - tadaikṣata bahusyāṃ prajāyeya iti darśanāt sarvabhūtotpādakassākṣācchiva eva | cetanajīvotpādanapradarśanena acetanakāraṇatvanarthāt siddham | atharvaśikhāyāṃ brahmaviṣṇurudrendrāste samprasūyante sarvāṇi cendriyāṇi ityādinā brahmādicetanācetanakāraṇatvadarśanāt | skānde - sadāśivaśśabdamūrtiḥ sparśamūrtirmaheśvaraḥ | rudrastejomayassākṣādrasamūrtirjanārdanaḥ || gandhamūrtiścaturvaktra ityete pañcamūrtayaḥ | sadāśivādayo hyete pañcabrahmapade sthitāḥ || teṣāṃ sṛṣṭyādayo noktāstadantaryāmirūpataḥ | jagajjanmādikaṃ sarvaṃ śivasyaiva hi niścitam || tasmāttadicchayā teṣāṃ punaḥ paramakāraṇe | paṭasaṃkocavallīnaṃ paṭavistṛtivattathā || punastadicchayā samyak prādurbhāvaṃ pracakṣate || iti śravaṇāt śiva eva pralaye prapañcaṃ svāntarlīnaṃ karotīti rāddhāntaḥ | antarāvijñānādhikaraṇam || 8 || etasmājjāyate prāṇaḥ iti śrutau brahmaṇaḥ paramaśivāt prāṇendriyādi sṛṣṭerevātra prathamopadeśāt ātmana ākāśassambhūtaḥ iti śrutiniṣṭhabhūtapañcakotpattiprāthamikopadeśakataittirīyakavākyavirodho'stītyā##- || 59 || antarā vijñānamanasī krameṇa talliṅgāditi cennāviśeṣāt || 14 || antarā - brahmākāśayormadhye vijñānamanasī-indriyāntaḥkaraṇe utpadyete krameṇa talliṅgāt etasmāt jāyate prāṇaḥ iti śrutau prāṇādisṛṣṭyanantaraṃ bhūtapañcakasṛṣṭipratipādanāditi cenna aviśeṣāt tasyāḥ śruterutpattimātrapratipādakatvena kramapratiādakatvābhāvāt | tathā ca prāṇendriyāntaḥkaraṇānāṃ bhautikatvātpañcamahābhūtotpatyanantarameveti sūtrasūcitasūkṣmārthaḥ | vijñānasādhanatvādindriyāṇi vijñānamityucyante | yaduktaṃ - etasmājjāyate prāṇaḥ ityādinā sarvasya brahmaṇo'nantarakāryatvaṃ śrāvyate | ataścānena vākyena sarvasya sākṣādbrahmaṇa utpattirabhidhyānaliṅgavagātā uttabhyata iti tannopapadyate | kramaviśeṣaparatvādasya vākyasyātrāpi sarveṣāṃ kramapratīteḥ khādiṣu tāvacchrutyantarasiddhaḥ kramo'trāpi pratīyate | taissaha pāṭhaliṅgādbhūtaprāṇayorantarāle vijñānamanasī api krameṇotpadyete iti pratīyate | atassarvasya sājñādbrahmaṇa eva sambhavasyottambhanamidaṃ na bhavatīti cettanna - aviśeṣāt | etasmājjāyate prāṇaḥ ityanenāviśeṣāt vijñānamanasoḥ khādīnāṃ ca etasmājjāyate ityanena sākṣātsambhavarūpatsambandhasyābhidheyasya sarveṣāṃ prāṇādipṛthivyantānāmaviśiṣṭatvātsa eva vidheyaḥ na kramaḥ | śrutyantarasiddhakramavirodhācca nedaṃ kramaparam | pṛthivyapsu pralīyate ityārabhya tama ekī bhavati ityantena kramāntarapratīteḥ | pūrvoktabhūtotpattilayakrama indroyotpattikrameṇa na virudhyate | tasyānna kenāpi vākyena bhūtasṛṣṭivākyānāṃ virodha iti siddham | carācaravyapāśrayādhikaraṇam || 9 || ākāśādvāyuḥ ityādau ākāśādīnāmeva pāraṃparyakāraṇatvamavagamyate | tadāśrayatvena tasya tacchabdābhāvādityāśaṅkāyāmāha - || 59 || carācaravyapāśrayastu syāttadvyapadeśo bhāktastadbhāvabhāvitvāt || 15 || tu śabdaḥ śaṅkānirāsārthaḥ | nikhilajaṅgamasthāvaravyapāśrayastattacchabdavyapadeśaḥ bhāktaḥ vācyaikadeśe bhajyata ityarthaḥ | samastavastuprakāriṇo brahmaṇaḥ prakārabhūtavastugrāhipratyakṣādipramāṇāviṣayatvādvedāntaśravaṇāt prāk prakāryapratīteḥ prakāripratītibhāvabhāvitvācca tatpayavasānasya loke tattadvastumātre vācyaikadeśe te te śabdāḥ bhāṅktābhāṅktāḥ vyapadiśyante | athavā tejaḥprabhṛtibhiḥ śabdaistattadvastumātravācitayā vyutpannairbrahmaṇo vyapadeśo bhāktaḥ syāt - amukhyaḥ - syādityāśaṅkya carācaravyapāśrayastu ityucyate | carācaravyapāśrayaḥ tadvyapadeśastadvāciśabdaḥ carācaravāciśabdaḥ brahmaṇyabhākto mukhya eva kutaḥ brahmabhāvabhāvitvāt sarvaśabdānāṃ vācakabhāvasya nāmarūpavyākaraṇaśrutyā hi tadbhāvabhavitvāt | tadyathā - se'yaṃ devataikṣata hantāhamimāstisro devatāḥ | anena jīvenātmanā anupraviśya nāmarūpe vyākaraṇavāṇi || iti sarvavastuno nāmarūpavibhāgāya tadātmakatayā brahmaṇo'nupraveśabhāvabhāvitvāt ādityo vā yūyaḥ yajamānaḥ prastaraḥ ityādiṣu yūpādīnāṃ ādityādiśabdavācyatvamanupapatyā na mukhyam | mañcāḥ krośanti ityatra mañcādiṣu puruṣāṇāmavasthānamātratvātteṣāmapi tacchabdavācyatvamamukhyam | ihātmatayā prapañcānupraveśāt brahmaṇastacchabdavācyatvaṃ mukhyameva yathātmano brāhmaṇādiśarīrāviṣṭasya brāhmaṇādiśabdavācyatvaṃ mukhyam | anyathā upanayanādisaṃskārādeśśarīramātraparyavasānādātmanassaṃskāratvābhāva##- ātmasaṃskāravataḥ phalaśrutiḥ parārthāṃ bhavet brāhmaṇo yajeta ityādividhivaiyyarthyamāpadyeta | tasmāt sthāvarajaṅgamātmakaprapañcāvacchinnaparamaśivasya brahmaṇastacchabdavācyatvaṃ mukhyamiti ghaṇṭāghoṣaḥ | ātmādhikaraṇam || 10 || yato vā imāni bhūtāni jāyante ityādiśrutiṣu jīvotpattinirdeśādākāśādivattasmin tadutpattirastvityāśaṅkāṃ nirākaroti - || 61 || nātmā śruternityatvācca tābhyaḥ || 16 || ātmā śārīro notpadyate | kutah aśruteḥ sṛṣṭiśrutiṣu jīvānāmutpatteraśravaṇāt | jñā'jñau ityādibhyastābhyaḥ śrutibhyaḥ nityatvavyapadeśāt iti sūkṣmārthaḥ | viyadādeḥ kṛtsnasya parasmāt brahmaṇa utpattiruktā | idānīṃ jīvasyāpyutpattirasti naveti saṃśīyyate | kiṃ yuktaṃ astīti kutaḥ ekavijñānena sarvavijñānapratijñopapatteḥ prāk sṛṣṭerekatvāvadhāraṇācca | viyadāderiva jīvasyāpyutpattivādinyaḥ śrutayaśca santi | yataḥ prasūtā jagataḥ prasūtī toyena jīvān visasarja bhūmyām prajāpatiḥ prajā asṛjata sanmūlā saumyemāḥ sarvāḥ prajāḥ sadāyatanāssatpratiṣṭhāḥ iti | evaṃ sacetanasya jagataḥ utpattivacanājjīvasyāpyutpattiḥ pratīyate | na ca vācyaṃ-brahmaṇo nityatvāt tattvamasyādibhiśca jīvasya brahmatvāvagamājjīvasya nityatvamiti | aitadātmyabhidaṃ sarvaṃ sarvaṃ khalvidaṃ brahma ityevamādibhirviyadāderapi brahmatvāvagamāt tasyāpi nityatvaprasakteḥ | ato jīvo'pi viyadādivadutpadyata ityevaṃ prāpte'bhidhīyate | nātmā śruteriti | nātmotpadyate kutaḥ aśruteḥ | na jāyate mriyate vā vipaścit jñā'jñau ityādibhirjīvasyotpattipratiṣedho hi śrūyate | ātmano nityatvaṃ ca tābhyaḥ śrutibhya evāvagamyate | nityo nityānāṃ cetanaścetanānāmeko bahūnāṃ yo vidadhāti kāmān ajo nityaśśāśvato'yaṃ purāṇo na hanyate hanyamāne śarīre ityādibhyaḥ | ataśca nātmotpadyate | kathaṃ tarhi ekavijñānena sarvavijñānapratijñopapadyate itthamupapadyate - jīvasyāpi kāryatvāt kāryakāraṇayorananyatvācca | evaṃ tarhi vimadādivadutpattimattvamaṅgīkṛtaṃ syāt | netyucyate | kāryatvaṃ hi nāmaikasya dravyasyāvasthāntarāpattiḥ | tajjīvasyāpyastyeva | iyāṃstu viśeṣaḥ | viyadāderacetanasya yādṛś'nyathābhāvo na tādṛśo jīvasya | jñānasaṅkocavikāsalakṣaṇo jīvasyānyathābhāvaḥ | viyadādestu svarūpānyathābhāvalakṣaṇaḥ | se'yaṃ svarūpānyathābhāvalakṣaṇā utpattirjīve pratiṣidhyate | etaduktaṃ bhavati - bhogyabhoktṛniyantan viviktasvabhāvān pratipādya bhogyagatamutpatyādikaṃ bhoktari pratiṣidhya tasya nityatāṃ ca pratipādya bogyagatamutpatyādikaṃ bhoktṛgataṃ cāpuruṣārthāśrayatvaṃ niyantari pratiṣidhya tasya nityatvaṃ niravadyatvaṃ sarvadā sarvajñatvaṃ satyasaṅkalpatvaṃ karaṇādhipādhipatitvaṃ viśvapatitvaṃ ca pratipādya sarvāvasthayościdacitostaṃ prati niyamyatvaṃ tasya niyāmakatvaṃ ca pratipāditam | ataḥ sarvadā cidacidvastuprakāśakatayā sarvaparipūrṇaṃ brahma | tatkadācidapi taddharma prāptuṃ nārhati | sūkṣmadaśāyāmapi svāntarlīnacidacidvastuprakāśakatvena tiṣṭhati | tasmāt dvaitasya nityatvam | mokṣadaśāyāṃ bhramarakīṭanyāyena svābhāvikajīvatvanivṛttipūrvakaśivatvaprāptiḥ brahma veda brahmaiva bhavati ityādiṣu spaṣṭamupadiṣṭā | ato baddhadaśāyāṃ jīvabrahmaṇorbhedasya muktadaśāyāṃ abhedasya cāṅgīkārāt sarvaśrutisamanvayo bhavati | tadyathā - śivassvābhāvikasvaśaktivikāsataya yathorṇanābhiḥ sṛjate gṛhyate ca ityādivajjagadubhayakāraṇatvena vyapadeśāt dvaitādvaitameva sambhavati | kāryatvena bhedaḥ upādānatvena abhedaśca sidhyati | kāryāvasthā kāraṇāvasthayorapi jagadīśvarayorbhedābhedaṃ ca pracakṣate | kāryāvasthāyāntu svaśaktipariṇāmitve abhinnatvaṃ svaniyāmakatvena svabhinnatvam | kāraṇāvasthāyāmapi svāntarlīnatvenābhinnatvaṃ svakarmanusyūtatvena grīṣmakāle bhūtṛṇādivat sūkṣmarūpeṇa sthitatvāt svabhinnatvaṃ sarvavedāntasiddham | sadeva saumya ityatra cidacidātmakaprapañcasya pralaye brahmātmakatvena sthitatvaṃ tadanantarasṛṣṭividhāyakatvena tadbhinnatvaṃ ca nirdiśyate | asadvā idamagra āsīttato vai sadajāyata ityatrāsatpadena pralaye cidacidātmakaprapañcasya sūkṣmarūpeṇa sthitatvam | tato vai sadajāyata ityanena sūkṣmarūpaprapañcānusyūtatayā brahmaṇaḥ sthūlaprapañcakāraṇatvaṃ ca vyapadiśyate | tatra kāraṇāvasthasya kāryāvasthāpattau aciṃdaśasya kāraṇāvasthāyāṃ śabdādivihīnasya bhogāya śabdādimattayā svarūpānyathābhāvarūpavikāro bhavati | cidaṃśasya ca karmaphalaviśeṣabhoktṛtvāya tadanurūpajñānavikāsarūpo vikāro bhavati | ubhayaprakāraviśiṣṭe niyantari tadavasthatadubhayaviśiṣṭatārūpavikāro bhavati | kāraṇāvasthāyā avasthāntarāpattirūpo vikāraḥ prakāradvaye prakāriṇi ca samānaḥ | ata evaikasyāvasthāntarāpattirūpavikārāpekṣayā yenāśrutaṃ śrutaṃ iti ekavijñānena sarvavijñānaṃ pratijñāya mṛdādidṛṣṭāntaḥ yathā saumya ityādinā nirdiṣṭaḥ | īdṛśajñānasaṅkocavikāsakaratattaddehasambandhaviyogābhiprāyāḥ jīvasyotpattimaraṇavādinya prajāpatiḥ prajā asṛjata ityādyāḥ śrutayaḥ | acidaṃśavatsvarūpānyathātvābhāvābhiprāyā##- nityānāṃ cetanaścetanānāṃ ityādyāśca śrutayaḥ svarūpānyathātvajñānasaṃkocavikāsarūpobhayavidhāniṣṭavikārābhiprāyāḥ | sa vā eṣa mahānaja ātmā'jaro'maro'mṛto brahma ityādyā paraviṣayāḥ śrutayaḥ | evaṃ sarvadā cidacidvastupūrṇasya paraśivabrahmaṇaḥ prāksṛṣṭeḥ rekatvāvadhāraṇaṃ ca nāmarūpavibhāgābhāvādupapadyate | taditthaṃ tarhyavyākṛtamāsīttannāmarūpābhyāṃ vyākriyata iti hi nāmarūpa vibhāgabhāvābhāvābhyāṃ nānātvaikatve vadantīti | ya tu avidyopādhikaṃ jīvatvaṃ vadanti ye ca pāramārthikopādhikṛtaṃ ye ca sanmātrasvarūpaṃ brahma svayameva bhoktṛbhogyaniyantṛrūpeṇa tridhāvasthitaṃ vadanti | sarvepyete'vidyāśakterupādhiśakterbhoktṛbhogyaniyantṛśaktīnāṃ ca pralayakāle'vasthāne'pi tadānīmekatvāvadhāraṇaṃ nāmarūpavibhāgābhāvādevopapādayanti | vaiṣamyanaighṛṇye na sāpekṣatvāt na karmāvibhāgāt iti sūtrābhyāṃ jīvabhedasya tattatkarmapravāhasya cānāditvābhyupagamācca | iyān viśeṣaḥ - ekasyānādyavidyayā brahma svayameva muhyati anyasya pāramārthikānādyupādhinā brahma svayameva badhyate | upādhibrahmavyatiriktavastvantarābhāvādaparasya brahmaiva vicitrākāreṇa pariṇamate | karmaphalāni cāniṣṭāni bhuṃkte niyantraṃśasya bhoktṛtvābhāve'pi sarvajñatvāt svātmābhinna bhoktāramanusandadhātīti svayameva bhuṅkte | asmākantu svaśaktisaṅkocavikāsātmakatayā nama kāryakāraṇobhayāvasthāsthitamapi sarvadā nirastanikhiladoṣagandhaṃ satyasaṅkalpādyaparimitodāraguṇasāgarabhavatiṣṭhate prakārabhūtacidacidvastugatā apuruṣārthāḥ svarūpānyathābhāvācceti sarvaṃsamañjasamiti rāddhāntaḥ | jñādhikaraṇam || 11 || ākāśādīnāṃ janyatve jīvānāmajanyatve ca ko heturityāśaṅkāyāmāha - || 62 || jño'ta eva || 17 || jñā eva jīvaḥ jñātṛsvarūpaḥ nācetanasvarūpaḥ | tasmāt janyatvaṃ na sambhavati | jaḍānāmeva janyatvaṃ kumbhādīnāṃ ca sammsataṃ iti smṛtidarśanājjaḍatvāt ākāśādīnāmevotpattiḥ ajaḍatvājjīvotpattiranaṅgīkaraṇīyeti sūkṣmārthaḥ | viyadādivajjīvo notpadyata ityuktam | tatprasaṅgena jīvasvarūpaṃ nirūpyate | kiṃ sugata##- pāṣāṇakalpasvarūpamacitsvabhāvamevāgantukacaitanyaguṇakam | atha jñātṛtvamevāsya svarūpamiti | kiṃ yuktam cinmātramiti kutaḥ tathā śrutaḥ antaryāmibrāhmaṇe hi ya ātmani tiṣṭhan iti mādhyandinīyaparyāyasya sthāne yo vijñāne tiṣṭhan iti kāṇvā adhīyate | tathā vijñānaṃ yajñaṃ tanute karmāṇi tanute'pi ca iti karturātmano jñānasvarūpatvaṃ pratīyate | aparastu - jīvātmano jñānatve jñātṛtve ca svābhāvike'bhyupagamyamāne tasya sarvagatasya sarvadā sarvatropalabdhiprasaṅgāt karmaṇāṃ ca vaiyarthyāt suṣuptimūrchādiṣu sato'pyātmanaścaitanyānupalabdheḥ jāgratassāmagryāṃ satyāṃ jñāno'tpattidarśanādasya na jñānaṃ svarūpam nāpi jñātṛtvam āgantukameva caitanyaṃ sarvagatvaṃ cātmano'vaśyābhyupeyam sarvatra kāryopalabdheḥ sarvatrātmanassannidhānābhyugamāt śarīragamanenaiva kāryasambhave sati gatikalpanāyāṃ pramāṇābhāvācca | śrutirapi suṣuptivelāyāṃ jñānābhāvaṃ darśayati - nāhaṃ khalvaṣamevaṃ sampratyātmānaṃ jānātyayamahamasmi no evemāni bhūtāni iti | tathā mokṣadaśāyāṃ jñānābhāvaṃ darśayati - na pretya saṃjñā'sti iti | jñānasvarūpamityādiprayogastu jñānasya tadasādhāraṇaguṇatvena lākṣaṇikamityevaṃ prāpte pracakṣmahe - jño'ta eva ayamātmā jñātṛtvasvarūpaṃ eva na jñānamātram nāpi jaḍasvarūpaḥ kutaḥ ata eva śruterevetyarthaḥ | nātmā śruteḥ iti prakṛtā śrutiḥ ataḥ śabdena parāmṛśyate | tathā chāndogye prajāpativākye muktāmuktātmasvarūpakathane atha yo vededaṃ jighrāṇīti sa ātmā manasaivaitān kāmān paśyan ramate ya ete brahmaloke satyakāmatsatyasaṅkalpaḥ nopajanaṃ smarannidaṃ śarīram anyatrāpi - na paśyo mṛtyuṃ paśyati iti | tathā vājasaneyake katama ātmā iti pṛṣṭvā yo'yaṃ vijñānamayaḥ prāṇeṣu hṛdyantarjyotiḥ puruṣaḥ iti | tathā vijñātāramare kena vijānīyāt jānātyevāyaṃ puruṣaḥ tathā eṣa hi draṣṭā śrotā ghrātā rasayitā mantā boddhā kartā vijñānātmā puruṣaḥ evamevāsya paridraṣṭurimāḥ ṣoḍaśa kalāḥ iti | utkrāntigatyadhikaraṇam || 12 || yattūktaṃ jñātṛtve svābhāvāvike sati sarvagatasya tasya sarvadā sarvatropalabdhiḥ prasajyata iti tatrocyate - || 63 || utkrāntirgatyā gatīnām || 18 || karmacito lokaḥ kṣīyate | puṇyacito lokaḥ kṣīyate jyotiṣṭomena svargakāmo yajeta kṣīṇe puṇye martyalokaṃ viśanti ityādiśrutiṣu jīvānāṃ utkrāntiḥ dehānnirgamanaṃ gatiḥ svarganarakalokagamanaṃ āgatiḥ puṇyapāpaphalabhogānantaraṃ bhūlokaṃ pratyāgamanam | etāsāṃ śravaṇāt jīvo'ṇureva | vibhutve gamanāsambhavāt iti sūtrasūcitasūkṣmārthaḥ | dvaitakṣapaṇakatārkikādibhiḥ jīvānāṃ vibhutvāṅgīkārāttannirāsārthametadadhikaraṇaprārambhaḥ | eṣo'ṇurātmā cetasā veditavyaḥ iti sa vā eṣa mahānaja ātmā iti ca pūrvoktajñātṛtvena vyapadiśyamānasya jīvasya aṇutvavibhutvavyavasthāpanāt sandehaḥ | eṣaḥ mahānaja ātmā ityādiṣu kṣetrajñasya vibhutvanirdeśāt anyatra viśvaṃ bhuvanamabhyabhavān iti kṣetrajñasya sakalalokavyāpakatvavyapadeśācca tasya nāṇutvaṃ sambhavatīti prāpte pracakṣmahe - nāyaṃ sarvagataḥ apitvaṇurevāyamātmā kutaḥ utkrāntigatyā gatīnāṃ śruteḥ | utkrāntistāvat śrūyate | tena pradyotenaiva ātmā niṣkrāmati cakṣuṣo vā mūrdhno vānyebhyo vā śarīradeśebhyaḥ iti | gatirapi yevaike cāsmāllokātprayanti candramasameva te sarve gacchanti iti āgatirapi - yasmāllokātpunaretyasmai lokāya karmaṇe iti jīvasya paralokagamanapradarśanāt vibhutve śarīraviyogāsambhavācca yaṣo'ṇurātmā iti śrutinirdiṣṭāguṇatvameva jīvasyāṅgīkaraṇīyam | sa evā eṣa mahānajaḥ ityādivibhutvavācakaśrutīnāṃ paramātmaparatvamiti veditavyam | aṇoraṇīyānmahato mahīyānātmā guhāyāṃ nihito'sya jantoḥ yatparaṃ brahma sarvātmā viśvasyāyatanaṃ mahat ityādi śrutiśatadarśanāt | uta - nīlatopadamadhyasthā vidyullekheva bhāsvarā | nīvāraśūkavattanvī pītā bhāsvatyaṇūpamā | tasyāśśikhāyā madhye (tu) paramātmā vyavasthitaḥ || ityatra paśu-pati-pāśātmakatattvatrayasvarūpaṃ spaṣṭamupadiṣṭam | nīlatoyadapadavyapadeśena guṇatrayātmakapāśarūpā prakṛtirupadiśyate | vidyullekheva bhāsvarā aṇūpamā ityantaṃ paśuśabdavācyasya jīvasya nīvāraśūkopamānāṇutvaṃ tastvarūpamupadiṣṭam | tasyāḥ śikhāyā-vyavasthitaḥ ityanena jīvavilakṣaṇapatyātmakaṃ śivatattvamupadiṣṭam | sa brahmā sa śivassa harissendrasso'kṣaraḥ paramaḥ svarāṭ ityanena jīvavilakṣaṇasya śivasya sarvaśabdavācyatvaṃ mūrtitrayātītatvaṃ ca nirūpitam | tathā māṇḍūkye'pi prapañcopaśamaṃ śāntaṃ śivamadvaitaṃ caturthaṃ manyante sa ātmā sa vijñeyaḥ iti | dhyāyīteśānaṃ pradhyāyitavyaṃ sarvamidaṃ brahma sa eva viṣṇussa prāṇassa kālo'gnissa candramāḥ sa eva sarvaṃ padbhūtaṃ yacca bhavyaṃ sanātanam dhyātvā taṃ mṛtyumatyeti nānyaḥ panthā vimuktaye sarvo vai rudraḥ ityādiṣu śivasya parabrahmaṇaḥ mūrtitrayavilakṣaṇatva-sarvaśabdavācyatvayoḥ tanniṣṭhasya mokṣopadeśasya ca nirdeśāt netarasya vibhutvādikaṃ sambhavati | jīvavibhutvanirākaraṇe hetvantaramāha - || 64 || svātmanā cottarayoḥ || 19 || ca śabdo'vadhāraṇe | yadyapi śarīraviyogarūpatvena utkrāntiḥ sthirasyāpyātmamanḥ kathañcidupapadyate | gatyāgatī tu na kathañcidupapadyate tasmāttasyāṇutvamevopapannam | atra punarhetumāha - 65 nāṇuratacchruteriti cennetarādhikārā || 20 || yo'yaṃ vijñānamayaḥ prāṇeṣu iti jīvaṃ prastutya sa vā eṣa mahānajaṃ ātmā iti mahattvaśruternāṇurjīva iti cenna itarādhikārājjīvāditarasya prāajñasya tatrādhikārāt | yadyapyupakrame jīvaḥ prastutaḥ tathāpi yasyānuvittaḥ pratibuddhassa-ātmā iti madhye paraḥ pratipādyata iti satsambandhīdaṃ mahatvaṃ na jīvasya | punarhetvantaramāha - 66 svaśabdonmānābhyāṃ ca 21 sākṣādaṇuśabda eva śrūyate | eṣo'ṇurātmā yasmin prāṇah pañcadhā saṃviveśa iti | uddhṛtya mānamunmānam | aṇusadṛśaṃ vastūddhṛtya tanmānatvaṃ jīvasya śrūyate | vālāgraśatabhāgasya śatadhā kalpitasya ca | * * * * * * * * bhāgo jīvassa vijñeyaḥ || iti vālāgramātravyavahāro'pi dṛṣṭa iti ca | ato aṇure'vāyamātmā | atha syādātmano'ṇutve sakalaśarīravyāpinī vedanā nopapadyataṃ ityāśaṅkāyāmāha - 67 avirodhaścandanavat 22 yathā candanasyaikadeśasthitasya sakalaśarīraśaityajanakatvaṃ evaṃ kṣetrajñasyaikasmin pradeśe sthitasyāpi sarvāṅgasukhaduḥkhabhoktṛtvamupapannaṃ candanasyaikasmin pradeśo'vasthānaṃ ca pratyakṣadṛṣṭaṃ tadvajjīvasya kasminnaṃśe'vasthānamityāśaṃkāyāṃ sthānaviśeṣamāha - || 68 || avasthitivaiśeṣyāditi cennā'bhyupagamāddhṛdi hi || 23 || haricandanabindvāderdehadeśaviśeṣāvasthitiviśeṣāttathābhāvaḥ ātmanastu tanna iti cenna | ātmano'pi hi dehadeśaviśeṣe sthityabhyupagamāt hṛdayadeśe hyātmanaḥ sthitiḥ śrūyate | hṛdi hyamātmā tatraikaśataṃ nāḍīnāṃ iti | tathā katama ātmā iti prakṛtyā yo'yaṃ vijñānamayaḥ prāṇeṣu hṛdyantarjyotiḥ iti | ātmano deśaviśeṣasthitikhyāpanāya ca candanadṛṣṭāntaḥ pradarśitaḥ na tu candanasya deśaviśeṣāpekṣā | ekadeśavartinassakaladehavyāpikāryakaratvaprakāraṃ punarhetvantareṇāha - || 69 || guṇādvā lokavat || 24 || vā śabdo matāntaravyāvṛtyarthaḥ | ātmā svaguṇena jñānena sakaladehaṃ vyāpyāvasthitaḥ | ataḥ ālokavat yathā maṇidyumaṇiprabhṛtīnāṃ ekadeśavartināmāloko'nekadesavyāpī dṛśyate tadvat hṛdayasyātmano jñānaṃ sakaladehaṃ vyāpya pravartate | jñātuḥ prabhāsthānīyasya jñānasya svāśrayādanyatra vṛttirmaṇiprabhāvadupapadyata iti niścīyate | nanūktaṃ jñānamātramevātmeti tatkathaṃ jñānasya svarūpavyatiriktaguṇatvamucyata ityāśaṅkya tatrāha - || 70 || vyatireko gandhavat tathā ca darśayati || 25 || yathā pṛthivyāḥ gandhasya guṇatvenopalabhyamānasya tato vyatirekaḥ tathā jānāmīti jñātṛguṇatvena pratīyamānasya jñānasyātmano vyatirekasiddhiṃ darśayati ca śrutiḥ | ālomabhya ānakhāgrebhyaḥ jānātyevāyaṃ puruṣaḥ iti jīvasya hṛdyāyatanatvaṃ aṇuparimāṇatvaṃ ca vyapadiśya dehavyāpitvamapi vyavahriyate | tattvamasi ityādau jīvabrahmaṇorekatvopadeśāt brahmavajjīvasyāpi vibhutvaṃ kiṃ na syādityāśaṅkyāha - || 71 || pṛthagupadeśāt || 26 || īśvarassarvabhūtānāṃ viśvādhiko rudro maharṣiḥ pradhānakṣetrajñapatirguṇeśaḥ saṃsāramokṣasthitibandhahetuḥ dvāsuparṇā ityādiṣu jīvabrahmaṇorniyamyaniyāmakatvaṃ jagajjīvavilakṣaṇatvaṃ jīvabandhamokṣahetutvaṃ saṃsārabhoktṛtvābhoktṛtvamityādinā pṛthagupadeśāt jīvavyatiriktasyaiva vibhutvaṃ siddham | nanu yo vijñāne tiṣṭhan ityādau jñānamevātmeti vyapadiśyata ityāśaṅkyāha - || 72 || tadguṇasāratvāttu tadvyapadeśaḥ prājñavat || 27 || tu śabdaścodyaṃ vyāvartayati | tadguṇasāratvāt vijñānaguṇasāratvāt ātmano vijñānamiti vyapadeśaḥ | vijñānamevāsya sārabhūto guṇaḥ | yathā prājñasyānandaḥ sārabhūto guṇaḥ iti prājña ānandaśabdena vyavahriyate | yadeṣa ākāśa ānando na syāt ānando brahmeti vyajānāt iti | prājñasya hyānandasārabhūto guṇaḥ | sa eko brahmaṇa ānandaḥ ānandaṃ brahmaṇo vidvanna bibheti kutaścana iti | yatha vā satyaṃ jñānamanantaṃ brahma iti vipaścitaḥ prājñasya jñānaśabdena vyapadeśaḥ | saha brahmaṇā vipaścitā yassarvajñaḥ ityādiṣu prājñasya jñāna saṃskārabhūto guṇaḥ iti vijñāyate | punarupapattimāha - || 73 || yāvadātmabhāvitvācca na doṣastaddarśanāt || 28 || yo'yaṃ vijñānamayaḥ prāṇeṣu hṛdyantarjyotiḥ puruṣassamānassannubhau lokāvanusañcarati iti śrutidarśanāt vijñānamayasya jīvasya yāvadātmabhāvitvāttena tadvyapadeśo na doṣaḥ | taddarśanāt yathā nadyaḥ spandamānāssamudre'staṃ gacchanti nāmarūpe vihāya tathā divyam | gatāḥ kalāḥ pañcadaśa pratiṣṭhā devāśca sarve pratidevatāsu | karmāṇi vijñānamayaśca ātmā pare'vyaye sarva ekī bhavanti || eṣa samprasādo'smāccharīrātsamutthāya paraṃjyotirupasampadya svena rūpeṇābhiniṣpadyate ityādiśrutiśateṣu svābhāvikajīvatvanivṛttipūrvakaśivatvaprāptirūpavidehamuktiparyantaṃ śivayogaśivadhyāna-śivajñānaniṣṭhasya jīvanmuktasya śivadhyānasamādhikāleṣvapi pracaṇḍātapamadhyanikṣiptakarpūradīpavat śuddhajīvatvasya vidyamānatvādaṇutvavyapadeśo na viruddhaḥ | prārabdhāvasānaparyantaṃ suptapuruṣavat jñānaniṣṭhānāṃ samādhyanantaraṃ punarutthānadarśanāditi bhāvaḥ | jīvasya vibhutvāṅgīkāre aṇutvavibhutvayorekatvāsambhavānnadīsamudravajjīvabrahmaṇoḥ prāpyaprāpakatvavidhāyakaśrutīnāṃ virodho durnivāraḥ | kiñceśvarasyāntaryāmitvādikamapi na sambhavet | jīvasyāṇutvamantaḥ karaṇopādhimātramiti cettadasaṅgatam | jñā'jñau dvāvajāvīśānīśau ityādiṣu bhūtasṛṣṭeḥ prāgapyajātatvena jīvasthityupadeśāt | tasmājjīvasyāṇutvaṃ svābhāvikamiti niścīyate | yaccoktaṃ suṣuptyādiṣu jñānābhāvāt jñānasya na svarūpānubandhidharmatvamiti tatrāha - || 74 || puṃstvādivatvasya sato'bhivyaktiyogāt || 29 || tu śabdaścātra śaṅkānirāsārthaḥ | svajñānasya suṣuptyādiṣvapi vidyamānasya jāgaryādiṣvabhivyaktessambhavāt svarūpānubandhidharmatvopapattiḥ puṃstvādivat yathā puṃstvādyasādhāraṇasya dhātorbālyāvasthāyāṃ satopyanabhivyaktasya yuvatve'bhivyaktau puṃsastadvatvaṃ na kādācitkaṃ bhavati | saptadhātumayatvaṃ hi śarīrasya svarūpānubandhi | tat saptadhātu trimalaṃ dviyoni caturvidhāhārāmayaṃ śarīram iti śarīrasvarūpavyapadeśāt | suṣuptyādiṣvapyahamarthaḥ prakāśata iti prāgevoktam | tasya vidyamānasya jñānasya viṣayagocaratvaṃ jāgaryādānupalabhyate | ete cātmano jñātṛtvādayo dharmāḥ prāgevopapāditāḥ | ataḥ prājñātpūrvameva jīvātmanaḥ svarūpam | sa cāyamātmāṇuparimāṇaḥ | na pretyasaṃjñāsti ityapi na muktasya jñānābhāva ucyate | api tu etebhyo bhūtebhyassamutthāya tānyevānu vinaśyati iti saṃsāradaśāyāṃ yadbhūtānuvidhāyitvaprayuktaṃ janmanāśādidarśanaṃ tanmuktasya na vidyata iti yathā nadyaḥ spandamānāḥ ityādi jale jalavanmuktadaśāyāṃ śuddhajīvasya tatprāptitvadarśanāt | na paśyo mṛtyuṃ paśyati na rogaṃ no tadduḥkhatām | sarvaṃ ha paśyaḥ paśyati sarvamāpnoti sarvaśaḥ | nopajana smarannidaṃ śarīram manasaitān kāmān paśyan ramate ityādi śrutyaikārthyācca tasmājjīvasyāṇutvaṃ jñātṛsvarūpatvaṃ cāvirodham | samprati jñānātmavāde tasya sarvagatatve dūṣṇamāha - || 75 || nityopalabdhyanupalabdhiprasaṅgo'nyataraniyamo vā'nyathā || 30 || anyathā sarvagatatvapakṣe tasya jñānamātratvapakṣe ca nityamupalabdhyanupalabdhī sahaiva prasajyeyātām anyataraniyamo vā | upalabdhireva nityaṃ syāt anupalabdhireva vā etaduktaṃ bhavati - loke tāvadvartamānayorātmopalabdhyanupalabdhyorayaṃ jñānātmā sarvagato hetuḥ syāt | upalabdhereva vā anupalabdhereva vā ubhayahetutve sarvadā sarvatrobhayaṃ prasajyeta | yadyupalabdhereva sarvasya sarvadā sarvatrānupalambho na syāt | athānupalabdhereva sarvadā sarvatropalabdhirna syāt | asmākaṃ śarīrasyāntarevāvasthitatvādātmanastatraivopalabdhiḥ nānyatreti vyavasthāsiddhiḥ | kāraṇāyattopalabdherapi sarveṣāmātmanāṃ sarvagatatvena sarvaiḥ karaṇaissarvadā saṃyuktatvādadṛṣṭāderapi aniyamāduktadoṣassamānaḥ | tasmāt pūrvoktameva yuktam | kartradhikaraṇam || 13 || ayamātmā brahma ityādiśrutiṣu kṣetrajñasyaiva brahmatvopadeśāttasya kartṛtvādikamanupapannaṃ tadupādhibhūtāntaḥkaraṇasyaiva kartṛtvādikamupapannaṃ ityāśaṅkāyāṃ tajjīvabrahmavādakādvaitamatanirākaraṇārthamāha - || 76 || kartā śāstrārthavatvāt || 31 || ayamātmā jñātā sa cāṇuparimāṇa ityuktam | idānīṃ kiṃ sa eva kartā uta svayamakartaiva san acetanānāṃ guṇānāṃ kartṛtvamātmanyadhyavasyatīti cintyate | kimatra yuktam akartaivātmeti | kutaḥ ātmanohyakartṛtvaṃ guṇānāmeva ca kartṛtvaṃ adhyātmaśāstreṣu śrūyate | tathā hi - kaṭhavallīṣu jīvasya na jāyate mriyate vā ityādinā janma-jarāmaraṇādikaṃ sarvaṃ prakṛtidharmaṃ pratiṣidhya hananādiṣu kriyāsu kartṛtvamapi pratiṣidhyate | hantā cenmanyate hantuṃ hataścenmanyate hatam | ubhau tau na vijānīto nāyaṃ hanti na hanyate || iti | hantāramātmānaṃ jānan na jānātyātmānamityarthaḥ | tathā ca bhagavatā svayameva jīvasyākartutvaṃ svarūpam kartutvābhimānastu vyāmohaḥ ityucyate | prakṛteḥ kriyamāṇāni guṇaiḥ karmāṇi sarvaśaḥ | ahaṅkāravimūḍhātmā kartāhamiti manyate || nānyaṃ guṇebhyaḥ kartāraṃ yadā draṣṭānupaśyate | kāryakāraṇakartṛtve hetuḥ prakṛtirucyate || puruṣaḥ sukhaduḥkhānāṃ bhoktṛtve heturucyate || iti | ataḥ puruṣasya bhoktṛtvameva prakṛtereva tu kartṛtvam | evaṃ prāpte pracakṣmahe ##- kartā śāstrārthavatvāt - iti | ātmeva kartā na guṇāḥ kasmāt śāstrārthavatvāt | śāstrāṇi hi yajeta svargakāmaḥ mumukṣurbrahmopāsīta ityevamādīni svargamokṣādiphalasya bhoktārameva kartṛtve niyuñjate | na hyacetanasya kartṛtve'nyo niyujyate | śāsanācca śāstram | śāsanaṃ ca pravartanam | śāstrasya ca pravartakatvaṃ bodhajananadvāreṇa | acetanaṃ ca pradhānaṃ na bodhayituṃ śakyam | ataḥ śāstrāṇāmarthavatvaṃ bhoktṛścetanasyaiva kartṛtve sambhavet | taduktaṃ śāstraphalaṃ prayoktarīti | yaduktaṃ - hantā cenmanyate ityādinā hananakriyāyāmakartṛtvamātmanaḥ śrūyata iti tadātmano nityatvena hantanyatvābhāvāducyate | yacca prakṛteḥ kriyamāṇāni ityādinā guṇānāmeva kartṛtvaṃ smaryata iti tat sāṃsārikapravṛttiṣvasya kartṛtā sattvarajastamoguṇasaṃsargakṛtā na svarūpaprayukteti prāptāprāptavivekena guṇānāmeva kartṛtā ityucyate | tathā ca tatraivocyate - kāraṇaṃ guṇasaṅgo'sya sadasadyonijanmasu iti | tathā tatraivātmanaśca kartṛtvamabhyupetyocyate - tatraivaṃ sati kartāramātmānaṃ kevalaṃ tu yaḥ | paśyatyakṛtabuddhitvāt na sa paśyati durmatiḥ || iti | adhiṣṭhānaṃ tathā kartā karaṇaṃ ca pṛthagvidham | vividhā ca pṛthak ceṣṭā daivaṃ caivātra pañcamam || ityadhiṣṭhānādidaivaparyantaṃ sāpekṣe satyātmanaḥ kartṛtve ya ātmānameva kevalaṃ kartāraṃ manyate na sa paśyati | mūḍha ityarthaḥ | asminnarthe hetvantaramāha - || 77 || upadānādvihāropadeśācca || 32 || sa yathā mahārājaḥ iti prakṛtya yamevaiṣa etān prāṇān gṛhītvā svaśarīre yathā kāmaṃ parivartata iti prāṇānāṃ upādāne vihāre ca kartṛtvamupadiśyate | yaduktaṃ buddhiprakṛtyoreva kartṛtvamiti tatra buddheḥ kartṛtvaṃ nirākaroti - 78 vyapadeśācca kriyāyāṃ na cennirdeśaviparyayaḥ || 33 || vijñānaṃ yajñaṃ tanute karmāṇi tanute'pi ca iti laukikavaidikakriyāsu kartṛtvavyapadeśācca kartāṃ vijñānaśabdena vyapadiśyate | atra nātmano vyapadeśaḥ api tvantaḥkaraṇasya buddheriti cet evaṃ sati nirdeśaviparyayassyāt | buddheḥ - karaṇatvādvijñāneneti karaṇavibhaktinirdeśaḥ syāt | tadeṣāṃ pramāṇānāṃ vijñānena vijñānamādadāti ityatra buddheḥ karaṇatvaṃ kartṛtvaṃ ca na pratipadyate | kṣetrajñasya kartṛtvavyapadeśe suṣuptimūrdhādāvapi tatsaṃbhavet tasmādbrahmarūpasya jīvasya tadasambhavāttadantaḥkaraṇasyaiva kartṛtvamupapannaṃ ityāśaṅkāyāmāha - 79 upalabdhivadaniyamaḥ || 34 || yathādvaitamate jīvasya jñānātmakabrahmarūpatvenāntaḥkaraṇasyaiva kartṛtvamupapannam | tatkartṛtve tu suṣuptyādau tasya tadadarśanāt niṣkartṛtvamiti yattadasaṅgatam | upalabdhivat yathā sarvaśāstrapravacanaśīlasya paṇḍitasya śiṣyasānnidhyābhāve tadvidyāpravacanīyakartṛtvaśaktisaṃkocaḥ | tathā jīvasya jaḍāntaḥkaraṇādisamāyogena sarvakartṛtvaṃ tadabhāve tacchaktisaṃkocaśca aviruddhaḥ | tāvanmātreṇa niṣkriyatvamayuktam | tasmātsarvakālakartṛtvaniyamo na sambhavati | tathāpi kartṛtvamanivāryam | kiñca - ratha-prāsāda##- tatsādhanāṅgavatsvabhāve tatkartṛśaktisaṃkocavatvepi teṣāṃ tatkartṛtvaśaktisattvavat śarīrendriyamanaḥprāṇādyayoge jīvānāṃ svaniṣṭhakartṛtvaśaktiprakāśakatvābhāve'pi tatkartṛtvaśaktirnivāryate jīvasyaiva tadanaṅgīkāre tayoranyaḥ pippalaṃ svādvattyanaśnannanyo'bhicākaśīti ityādi jīvakartṛtvavidhāyakabahuśrutivirodho durnivāraḥ | ato jaḍasyāntaḥkaraṇasya kartṛtvamayuktamiti veditavyam | jīvasya suṣuptyādiṣvapi kartṛtvaśaktisatve svatantratvaprasaṅgāt suptāvapi svajñānaparajñānavatvaṃ ca kiṃ na syādityāśaṅkāyāmāha - || 80 || śaktiviparyayāt || 35 || suṣuptau budhyabhāvājjavasya svaparajñānaśaktisaṅkocadarśanāditaśca buddhereva kartṛtvamiti cenna | kutaḥ śaktiviparyayāt | suṣuptikāle sakale vilīne tamobhibhūtassukharūpameti ityādiśrutiṣu suptau parameśvaramāyārūpajaḍatamaśśaktyā jīvaśaktiviparyayāt - tirodhānāt buddheḥ kartṛtvamanupapannam | yathā loke vaiśvānarasvabhāvaśaktermaṇimantrādibhiḥ kiñcitkālaṃ tirohitatvaṃ śaityasvabhāvasya jalasya bhānuvaiśvānarādisparśena svaniṣṭhaśaityasya tirohitatvaṃ parjanyācchādanena prabhākarasya prabhāyāḥ tirohitatvaṃ tadvajjīvasya paraśivapāśaśaktyā svaśaktisaṃkocena svaparajñānayoḥ tirohitatvam upapadyate | tāvanmātreṇa svaniṣṭhadharmāṇāmananyasādhāraṇatvaṃ vaktuṃ yuktam | kiñca buddheḥ kartṛtve karturanyasya bhoktṛtvānupapatterbhoktṛtvaśaktirapi tasyaiva syādityātmano bhoktṛtvaśaktirhīyeta | bhoktṛtvaṃ ca buddhereva sampadyata iti cedātmasadbhāve pramāṇābhāvaśca syāt puruṣo'sti bhoktṛbhāvāt iti hi teṣāmabhyupagamaḥ | uta buddheḥ kartṛtve karaṇaśaktiviparyayāt karaṇaśaktiḥ vāryeta na ceṣṭāpattiḥ | karaṇasahitasyaiva karturloke kāryakāritvadarśanāt buddherapi karaṇāntaraṃ kalpanīyaṃ syāt | tathā ca nāmamātre vivādo na vaktuni karaṇavyatiriktasyaiva tvayāpi kartṛtvābhyupagamāt iti | buddheḥ kartṛtvanirākaraṇe punarhetvantaramāha - || 81 || samādhyabhāvācca || 36 || buddheḥ kartṛtve mokṣasādhanabhūtasamādhāvapi saiva kartrī syāt | sa ca samādhiḥ prakṛteranyo'smi ityevaṃ prakṛtiṃ samādhātumalam | atopyātmaiva kartā | samādhirnāma śivaprasādāt śivayogenāvidyāpāśavicchedakaparamaśivasvaprakāśasākṣātkārānubhavakāle śarīrendriyamanaḥprāṇādiceṣṭānirmuktajāgratsvapnasuṣuptivyavasthāmatikramya niṣprapañcanirāmayaparamatejaḥ-prakāśakaparamākāśaśivatattvamanusṛtya nirbharānandasamudre nimajya jñānājñānātītaturyātītāvasthāyāmapi tadavismaraṇena pracaṇḍātapamadhyanikṣiptakarpūradīpavatsaṅkalpavikalpavihīnaśivākārita##- niratiśayatvaṃ sarvaśrutisiddham | jīvasya puṇyapāpakartṛtvādyabhāve samādhyabhāvāt tadabhāve śraddhābhaktidhyānayogādavehi tasyābhidhyānādyojanāttattvabhāvādbhūyaścānte viśvamāyānivṛttiḥ - ātmānamaraṇiṃ kṛtvā praṇavaṃ cottarāraṇiṃ | dhyānanirmathanābhyāsāt pāśaṃ dahati paṇḍitaḥ || ātmā vā are draṣṭavyaḥ śrotavyo mantavyo nididhyāsitavyaḥ || ityādibahuśrutisiddharevaṇasiddha-marulasiddhekorāmasiddha##- vācyam | tattvamasi ityādiśrutisiddhajīvabrahmaikyarūpamokṣanirdeśo na syāt | buddhermokṣakāle jaḍatvena naṣṭatvādātmahananaprasaṅgaḥ | nanu cātmanaḥ kartṛtve'bhyupagamyamāne sadā kartṛtvaṃ noparamedityatrāha - || 82 || yathā ca takṣobhayathā || 37 || vāgādikaraṇasampanno'pyātmā yadecchati tadā karoti yaddhi manasā dhyāyate tadvācā vadati tatkarmaṇā karoti iti śrutirapi tathā vyapadiśati | yadā tu necchati tadā na karoti yathā takṣā vaśyādikaraṇasannidhāne'pi svecchānuguṇyena karoti na karoti ca tathā | buddhestvacetanāyāḥ kartṛtve tasyāḥ bhogavāñchādiniyamakāraṇābhāvāt sarvadā kartṛtvameva syat | tasmātkartṛtvaṃ na buddherna pradhānasyeti vyācakṣate | icchāyāḥ cetanadharmatvāt cetanasyaiva jīvasya sarvakartṛtvaṃ takṣādivadupapannam | yathā takṣā vyāpārakartā ubhayathā ubhayarūpeṇa tiṣṭhati evaṃ jīvo'pi svecchayā jāgratsvapnakālayoḥ sthūlasūkṣmaśarīraviśiṣṭassan laukikavaidikavyāpārān kurvan vaiṣayikasukhaduḥkhamanubhavati | suṣuptikāle śarīrendriyavyāpāśūnyatayā paramaśivatamorūpapāśaśaktiniṣṭhaparamānandamanubhavati | ataścetanasya jīvasyaiva kartṛtvamupapannamiti siddham | parāyattādhikaraṇam || 14 || jīvasyaiva kartṛtvāṅgīkāre parameśvaravatsvatantratvamarthāt siddham | tasmāttayorvailakṣaṇyaṃ kathamityāśaṅkāyāṃ tattāratamyamāha - || 83 || parāttu tacchruteḥ || 38 || tatrājñasya puṇyāpuṇyakartṛtvaṃ parāttu paraśivapreraṇātsambhavati | kasmāt tat śruteḥ | eṣahyeva sādhu karma kārayati iti śruteḥ | tasmāt jīvasya na svātantryam | atra kṣetrajñasya kartṛtvaṃ svātantryeṇa uta paramātmāyattam sa paramātmā śivo vā nārāyaṇo veti sandihyate | paramātmāyattatve hi vidhiniṣedhaśāstrānarthakyaṃ prasajyeta | yo hi svabudhyā pravṛttinivṛtyārambhaśaktaḥ sa eva niyojyo bhavati | atassvātantryeṇāsya kartṛtvam | kiñca - nārāyaṇaṃ mahājñeyaṃ viśvātmānaṃ parāyaṇam | nārāyaṇaparaṃ jyotirātmā nārāyaṇaḥ paraḥ || ityārabhya antarbahiśca tatsarvaṃ vyāpya nārāyaṇasthitaḥ | ityantaṃ nārāyaṇasya sarvātmakatvasarvāntaryāmitva-sarvavyāpakatvādiparamātmadharmāṇāṃ vyavasthāpanāt sarvasya cāhaṃ hṛdi sanniviṣṭo mattassmṛtirjñānamapohanañca iti gītāyāmapi tathā vyapadeśāt | nārāyaṇaśabdasya śive rūḍhyabhāvāt gauṇavyapadeśe ṇatvabādho durnivāraḥ | tasmājjīvasya nārāyanasya vā kartṛtvamupapannamiti prāpte'bhidhīyate - parāttu ityatra tu śabdaḥ pakṣaṃ vyavartayati | tatkartṛtvamasya parāttu jīvabhinneśvarādevahetorbhavati kutaḥ śruteḥ | kṣaraṃ pradhāna kṣarātmanāvīśate deva ekaḥ īśvaraḥ sarvabhūtānāṃ antaḥ praviṣṭaḥ śāstā janānāṃ eṣa hyeva sādhu karma kārayati taṃ yamadho lokesya unninīṣate eṣa hyeva sādhukarma kārayati taṃ yamadho ninīṣate iti | ya ātmani tiṣṭhannātmanontaraḥ yamātmā na veda yasyātmā śarīraṃ ya ātmānamantaro yamayati sa ta ātmāntaryāmyamṛtaḥ ityādi śrutiṣu śivasya sarvaniyāmakatvaśravaṇāt na jīvanārāyaṇayoḥ kartṛtvamupapadyate | sahasraśīrṣaṃ devaṃ ityupakramya antarbahiśca tatsarvaṃ vyāvya nārāyaṇaḥ sthitaḥ ityantena nārāyaṇasyaiva sarvāntaryāmitvādikamupadiśyata iti yaduktaṃ tadamuktam | atha nārāyaṇapadasya śivatvapratipādanam sarvādhikaraṇe ṣaḍvidhatātparyaliṅgaiḥ pūrvaṃ tadbahudhā prapañcitam | śive nārāyaṇaśabdarūḍhyabhāve - sarvamaṅgalamāṅgalye śive sarvārthasādhike | śaraṇye tryambake devi nārāyaṇi namo'stu te || nārāyaṇī nādarūpā ityādiṣu pārvatyāḥ nārāyaṇīti cettadasat yatra kutrāpi tadvatprayogādarśanāt rudrasya patnī rudrāṇī indrasya patnī indrāṇī ityādiṣu patnīparatvasyaiva dyotanācca | narāṇāṃ samūhaḥ nāraṃ nāraṃ ayanaṃ sthānaṃ yasya saḥ nārāyaṇaḥ ityādi vyutpatyā nasya ṇatvabādha iti cettanna viṣṇoriva śivasyāpi rūḍhatvāt | bādarāyaṇaḥ uttarāyaṇaṃ rāmāyaṇaṃ ityādiṣu yogarūḍhyāpi sambhavādrūḍheḥ kiṃ vaktavyam | sa eva viṣṇuḥ sa prāṇassakālo'gnissa candramāḥ sa eva sarvaṃ yadbhūtaṃ yacca bhavyaṃ sanātanaṃ iti kaivalyaśruteḥ - yāni nāmāni govinda tava loke mahanti vai | tānyeva mama nāmāni nātra kāryā vicāraṇā || iti harivaṃśe viṣṇuṃ prati śivavacanāt mamaiṣā paramā mūrtirnārāyaṇasamāhvayā iti kūrme īśvaragītāyāṃ ca darśanāt kāraṇaguṇāḥ kārye saṃkrāmantīti nyāyena ātmā vai putra nāmāsi iti śrutinirdeśāt śive nārāyaṇapadarūḍhatve'pi tadaṃśatvena viṣṇo'rapi samucitam | kiṃ ca skānde - ārāstu nirdhano jñeyaḥ nārāḥ kila dhanādhipaḥ | tadyaṇaṃ sallaṣaṃ sakhyātsa vai nārāyaṇaḥ śivaḥ || iti ṇatvaṃ vyatiriktatayā śive prayogadarśanāt sarvathā ṇatvabādhavādo hyavicāritaramaṇīyaḥ | gītāyāmapi īśvarassarvabhūtānāṃ māyayā | tameva śaraṇaṃ gaccha bhārata ityādinā sarvabhūtaniyāmakatvaṃ śivasyaiva nirdiṣṭam nirupapadeśvarapadasya nānyeṣāṃ siddhatvāt | sarvasya cāhaṃ hṛdi sanniviṣṭaḥ ityādinā svasyaiva svatantratayā kṛṣṇena sarvāntaryāmitvādiparamaśivadharmopadeśāt tasyaivopapannamiti cet śāstradṛṣṭyā tūpadeśo vāmadevavat iti sūtre śāstradṛṣṭyā vāmadevavatkṛṣṇasya brahmadharmopadeśaḥ aviruddha iti pūrvameva nirdiṣṭam | nanvevaṃ vidhiniṣedhaśāstrānarthakyaṃ prasajyetetyuktam | tatrāha - || 84 || kṛtaprayatnāpekṣastu vihitapratiṣiddhāvaiyarthyādibhyaḥ || 39 || īśvaraḥ kṣetrajñakṛtakarmāpekṣassanneva teṣā. sukhaṃ duḥkhaṃ ca dadāti vihitānāṃ pratiṣiddhānāṃ ca karmaṇāṃ-avaiyyarthyādibhyaḥ avirodhādibhya ityarthaḥ | anyathā vidhiniṣedhaśāstrasyāprāmāṇyaṃ syāt | sarvāsu kriyāsu puruṣeṇa kṛtaṃ prayatnamudyogamapekṣyāntaryāmī paramātmā tadanumatidānena pravartayati | paramātmānumatimantareṇāsya pravṛttirnopapadyate | kuta etat vihitapratiṣiddhāvaiyarthyādibhyaḥ | atrādiśabdenānugrahanigrahādayo gṛhyante | yathā dvayoḥ sādhāraṇe dhane parasvatvāpādanamanyatarānumatimantareṇa nopapadyate athāpītarānumatiḥ svenaiva kṛteti tathalaṃ tasyaiva bhavati | pāpakarmasu nivartanaśaktasyāpyanumantṛtvaṃ nirdayatvamāvahatīti pūrvameva pratipāditam | nanvevaṃ eṣa hyeva sādhukarma kārayati | taṃ yamebhyo lokebhya unninīṣati | eṣa evāsādhukarma kārayati taṃ yamadho ninīṣati ityunninīṣayā'dhoninīṣayā ca svayameva sādhvasādhunī karmaṇīṃ kārayatītyetannopapadyata iti ceducyate - etanna sarvasādhāraṇam | yastvatimātraparamapuruṣānukūlye vyavasthitaḥ pravartate tamanuguṇhan bhagavān śivassvayameva svaprāptyupāyeṣu atikalyāṇeṣu karmasveva ruciṃ janayati | yaścāttimātraprātikūlye vyavasthitaḥ pravartate taṃ nigṛṇhan svaprāptivirodhiṣvadhogatisādhaneṣu karmasu ruciṃ janayati | taduktaṃ kṛṣṇagītāyāmapi - ahaṃ sarvasya prabhavo mattaḥ sarvaṃ pravartate | iti matvā bhajante māṃ budhā bhāvasamanvitāḥ || ityārabhya - teṣāṃ satatayuktānāṃ bhajatāṃ prītipūrvakam | dadāmi buddhiyogaṃ taṃ yena māmupayānti te || teṣāmevānukampārthamahamajñānajaṃ tamaḥ | nāśayāmyātmabhāvastho jñānadīpena bhāsvatā || iti | tathā - asatyamapratiṣṭhante jagadāhuranīśvaram | ityādi māmātmaparadeheṣu vidviṣanto'bhyasūyakāḥ || ityantamuktvā - tānahaṃ dviṣataṃ krūrān saṃsāreṣu narādhamān | kṣipāmyajasramaśubhān āsurīṣveva yoniṣu || iti ca | tathoktaṃ bhagavatā svayameva śivagītāsu - atha kiṃ bahunoktena mayaivotpāditaṃ jagat | mayaiva pālyate nityaṃ mayā saṃhriyate'pi ca || ityupakramya vālāgramātraṃ hṛdayasya madhye viśve devaṃ jātavedasaṃ vareṇyam | tamātmānaṃ ye'nupaśyanti dhīrāḥ teṣāṃ śāntiśśāśvatī netareṣām || ahaṃ yoniṃ yonimadhitiṣṭhāmyeko mayedaṃ pūrvaṃ pañcavidhaṃ ca sarvam | māmīśānaṃ puruṣaṃ devamīḍyaṃ nicāyya māṃ śāntimatyantameti || yenākāreṇa ye martyā mamevaikamupāsate | tenākāreṇa tebhyo'haṃ prasanno vāñchitaṃ dade || vidhinā'vidhinā vāpi bhaktyā ye māmupāsate | tebhyaḥ phalaṃ prayacchāmi prasanno'haṃ na saṃśayaḥ || api cetsudurācāro bhajate māmananyabhāk | sādhureva sa mantavyaḥ samyagvyavasitohi saḥ || sūryo yathā sarvalokasya cakṣuḥ na lipyate cākṣuṣaissarvadoṣaiḥ | ekastathā sarvabhūtāntarātmā na lipyate lokaduḥkhena sarvaiḥ || daivī hyeṣā guṇamayī mama māyā duratyayā | māmeva ye prapadyante māyāmetāṃ taranti te || abhaktā ye mahābāho mayi śraddhāvivarjitāḥ | phalaṃ kāmayamānāste hyaihikāmuṣmikādikam || kṣayiṣṇvalpaṃ sātiśayaṃ yataḥ karmaphalaṃ matam || tadavijñāya karmāṇi ye kurvanti narādhamāḥ | mātuḥ pataṅgagarbheṣu mṛtyuvaktre punaḥ punaḥ || nānāyoniṣu jātasya dehino yasya kasyacit || koṭijanmārjitaiḥ puṇyairmayi bhaktiḥ prajāyate | sa eva labhate jñānaṃ madbhaktaḥ śraddhayānvitaḥ || nānākarmāṇi kurvāṇo janmakoṭiśatairapi | tatassarvaṃ parityajya macchaktiṃ samupāhara || sarvadharmān parityajya māmekaṃ śaraṇaṃ vraja | ahaṃ tvā sarvapāpebhyo mokṣayiṣyāmi mā śucaḥ || yatkaroṣi yadaśnāsi yajjuhoṣi dadāsi yat | yattapasyasi rāma tvaṃ tatkuruṣva madarpaṇam || tataḥ paratarā nāsti bhaktirmayi raghūttama || iti | aṃśādhikaraṇam || 15 || atha jīvasya śivāṃśatvapratipādanam evaṃ jīvasya brahmapreritatvahetunā ca sākṣāttasyaiva brahmatvasādhakādvaitamataṃ nirasya tadantarbhūtajīvālīkatva-jīvaikatva-pratibimbatvādivādaṃ nirākaroti - || 85 || aṃśo nānāvyapadeśādanyathā cāpi dāśakitavāditvamadhīyata eke || 40 || pūrvatra jīvasyāṇutva-jñātṛtva-paramaśivāyattakartṛtvādikaṃ prasādhyedānīṃ jīvaikatva jīvabrahmatva-jīvālīkatva-jīvapratibimbatvādikaṃ anupapannamavaidikatvāditi pracakṣate | yathā sudīptātpāvakāt visphuliṅgāssahasraśaḥ prabhavante sarūpāḥ | tathākṣarādvividhāssaumyabhāvāḥ prajāyante tatra caivāpi yanti || māyāntu prakṛtiṃ vindyāt ityādi śrutiśatairjīvānāṃ brahmāṃśatvaśravaṇāt na jīvaikatvādivādo yuktaḥ nānāvyapadeśāt | dvāsuparṇetyādau jīvabrahmaṇorbhedavyapadeśāt anyathā cāpi tattvamasyādiśrutāvabhedavyapaeśācca jīvabrahmaṇorbhedābheda evāṅgīkartavyaḥ | jīvāḥ brahmaṇa aṃśā eva natvitare śruterdṛṣṭatvāt | tathāpi dāśakitavāditvamadhīyata eke eke śākhinaḥ ātharvaṇikāḥ brahmaṇaḥ dāśakitavatvaṃ dāsyadāsakatvena sadā jīvabrahmaṇoḥ bhedamadhīyate - vadanti | brahmadāśā brahmadāsā brahmaiveme kitavāḥ ityādiśrutyā mokṣadaśāyāmapi muktajīvānāṃ brahmasārūpyasiddhānāmapi dāsatve kaiṅkaryapāratantryādikamavirodhena sādhayanti sūtrakāreṇa eke śākhina iti tanmatasya vedaikadeśavartitvena nirdeśāt | saṃsāradaśāyāṃ baddhaśuddhajīvānāṃ parameśvaraśeṣa-śeṣitvādikamupapannamapi mokṣadaśāyā pāratantryādikaṃ bhayahetutvena muktajīvānāṃ nāṅgīkaraṇīyam | yathā nadyaḥ ityādiśrutiṣu jīvabrahmaṇossvarūpaikyopadeśāt | na ca bhedābhedayorvirodha iti vācyam | vayaṃ śrutipramāṇavādinaḥ na yuktiṃ bahunanmahe iti pūrvamevoktatvāt śrutiyuktyanubhavavatvena jijñāsādyādhikaraṇeṣu pūrvameva bahudhā prasādhitatvācca | advaita-viśiṣṭādvaitamatayorapi śrutisamanvayābhāvena bhedābhedamatacchāyāvalambanāt gauṇatvena sarvaśrutisamanvayo nirdiṣṭaḥ | tārkikādikevalabhedavādināṃ bauddhādivatsarvaśutisamanvayābhāvāt tanmataṃ sutarāmasaṅgatam | idānīṃ kimayaṃ jīvaḥ parasmāatyantabhinnaḥ uta parameva brahma bhrāntam uta brahmaivopādhyavacchinnam atha brahmāṃśaḥ iti saṃśīyyate | śrutivipratipatteḥ saṃśayaḥ | nanu tadananyatvaṃ adhikantu bhedanirdeśāt ityatraivāyamartho nirṇītaḥ | satyam ! sa eva nānātvaikatvaśrutivipratipatyā ākṣipya jīvasya brahmāṃśatvopapādanena viśeṣato nirṇīyate | yāvaddhi jīvasya brahmāṃśatvaṃ na nirṇītaṃ tāvajjīvasya brahmaṇo'nanyatvaṃ brahmaṇastasmādadhikatvaṃ ca na pratitiṣṭhati | kiṃ tāvatprāptam atyantabhinna iti | kutaḥ jñā'jñau dvāvajāvīśanīśau ityādinā bhedanirdeśāt | jñā'jñayorabhedaśrutayastu agninā siñceditivat viruddhārthapratipādanādaupacārikyaḥ | brahmaṇoṃśo jīva ityapi na sādhīyaḥ | ekavatsvekadeśavācī hyaṃsaśabdaḥ | jīvasya brahmaikadeśatve tadgatā doṣā brahmaṇi bhaveyuḥ | na ca brahmakhaṇḍo jīva ityaṃśatvopapattiḥ | khaṇḍanānarhatvādbrahmaṇaḥ prāguktadoṣaprasaṅgācca | tasmādatyantabhinnasya ca tadaṃśatvaṃ durupapādam | yadvā bhrāntaṃ brahmaiva jīvaḥ | kutaḥ tattvamasi ayamātmā brahma ityādau brahmātmabhāvopadeśāt | nānātvavādinyastu pratyakṣādisiddhārthānuvāditvādananyathāsiddhādvaitopadeśaparābhiḥ śrutibhiḥ pratyakṣādaya iva avidyāntargatāḥ khyāpyante | athavā brahmaivānādyupādhyavacchinnaṃ jīvaḥ | kutaḥ tata eva brahmātmabhāvopadeśāt | na cāyamupādhirbhrāntinarikalpita iti vaktuṃ śakyam bandhamokṣādivyavasthānupapatteriti prāpte'bhidhīyate brahmāṃśa iti - kutaḥ nānāvyapadeśāt anyathā ca ekatvena vyapadeśāt | ubhayathā hi vyapadeśo dṛśyate | nānātvavyapadeśastāvat sraṣṭṛtva-sṛjyatva-niyantṛtva##- brahma ityādibhirdṛśyate | api dāśakitavāditvamadhīyata eke | brahmadāśā brahmadāsā brahmeme kitavāḥ ityātharvaṇikā brahmaṇo dāśakitavāditvamapyadhīyate | tataśca sarvajīvavyāpitvenābhedo vyapadiśyata ityarthaḥ | evamubhayavyapadeśamukhyatvasiddhaye jīvo'yaṃ brahmaṇoṃśa ityabhyuṣagantavyaḥ | na ca bhedavyapadeśānāṃ pratyakṣādiprasiddhārthatvenānyathāsiddhatvam | brahmasṛjyatvatanniyāmyatva-tatprakāśakatva-taccheṣatva##- pratyakṣādyagocaratvenānanyathāsiddhaḥ | ato na jagatsṛṣṭyādivādinīnāṃ pramāṇāntarasiddhabhedānuvādenamithyārthopadeśaparatvam | na cākhaṇḍaikarasacinmātrasvarūpeṇa brahmaṇā ātmano'tadbhāvānusandhāne bahubhavanasaṅkalpapūrvakaviyadādisṛṣṭiṃ jīvabhāvena tatpraveśaṃ vicitranāmarūpavyākaraṇaṃ tatkṛtānantaviṣayānubhavanimittasukhaduḥkhabhāgitvaṃ abhoktṛtvena tatra sthitvā tanniyamanenāntaryāmitvaṃ jīvabhūtasya svasya kāraṇabrahmātmabhāvānusandhānaṃ saṃsāramokṣaṃ tadupadeśaśāstraṃ ca kurvāṇena bhramitavyamityupadiśyate tathā satyanmattapralāpitatvāpātāt | upādhyavacchinnaṃ brahma jīva ityapi na sādhīyaḥ pūrvanirdiṣṭaniyāmyatvādivyapadeśabādhādeva | na hi devadattāderekasyaiva gṛhyādyupādhibhedāt niyantṛniyāmyabhāvādisiddhaḥ | ataḥ ubhayavyapadeśopapattaye jīvo'yaṃ brahmaṇoṃśaṃ ityabhyupeyam | tasmādvedamārgāvalambinā mukhyatvena sarvaśrutisamanvayākhyaṃ dvaitādvaitamatamevāṅgīkartavyamiti niścīyate | smṛtāvapi - śivassatyaṃ jagatsatyaṃ jīvassatyaṃ svabhāvataḥ | teṣāmabhedaḥ satyo vā krimibhramarayoriva || iti smaraṇāttadeva ramaṇīyam | ayamātmā brahma ityādiśrutiṣu jīvasyaiva brahmatvopadeśāt brahmadāśā brahmadāsā ityādi bhedaśrutīnāṃ rajjusarpavatkalpitatvamevopadiśyata ityāśaṅkayāmāha - atha jīvabahutvasamarthanam || 86 || mantravarṇāt || 41 || māyāṃ tu prakṛtiṃ vindyāt māyinaṃ tu maheśvaram | tasyāvayavabhūtotthaṃ vyāptaṃ sarvamidaṃ jagat || pādo'sya viśvābhūtāni tripādasyāmṛtaṃ divi ityādi mantravarṇācca śivāṃśo jīvaḥ māyāyāḥ prakṛtitvaṃ tadavacchinna maheśvarasya tadavavayabhūtotthatvaṃ sarvasya jagato darśayati | tasmānmāyinaḥ paramaśivatyāvayavaleśaḥ puruṣo jīvaḥ | kiñca - aṃśavācī hi pādaśabdaḥ | viśvābhūtānīti jīvināṃ bahutvādbahuvacanam | mantre sūtre ca aṃśa ityekavacanaṃ jātyamiprāyam | ātmaśruterityatrāpyekavacanaṃ jātyabhiprāyan | nityo'nityānāṃ cetanaścetanānāṃ eko bahūnāṃ yo vidadhāti kāmān ityādi śrutibhyaḥ īśvarādbhedasya ātmanāṃ bahutva##- jñānasvarūpatvena sarveṣāmekatve'pi bhedakākāraḥ ātmāyāthātmyavedanakṣamairavagamyate | asantataiścāvyatikaraḥ ityanantarameva cātmabahutvaṃ vakṣyati | tasmādātmaikatvādvaitavāda ayuktaḥ | etadarthe punarhetvantaramāha - || 87 || api ca smaryate || 42 || satyajñānātmako'nanto vibhurātmā maheśvaraḥ | tasyaivāṃśo jīvaloko hṛdaye prāṇināṃ sthitaḥ || visphuliṅgā yathā vahnau jāyante kāṣṭhayogataḥ | anādivāsanāyuktāḥ kṣetrajñā iti te smṛtāḥ || iti śivagītāyāṃ mamaivāṃśo jīvaloke jīvabhūtassanātanaḥ īśvaraḥ sarvabhūtānāṃ hṛddeśe'rjuna tiṣṭhati | bhrāyayan sarvabhūtāni yantrārūḍhāni māyayā || iti kṛṣṇagītāyāṃ ca jīvānāṃ īśvarāṃśatvaṃ tadbahutvaṃ copadiṣṭam | yato vā imāni bhūtāni jāyante ityādinā taittirīyaśākhāyāmapi jīvabahutvaṃ dṛśyate | ataḥ jīvālīkatva-jīvaikatva-jīvabrahmatvavādo hyayuktaḥ | atha śivasya viṣṇuvallabhatvapratipādanam nanu pādo'sya viśvābhūtāni iti viṣṇuparatvavidhāyakapuruṣasūkte darśanāt mamaivāṃśo jivaloke iti kṛṣṇagītāyāṃ kṛṣṇasya svāṃśatvena jīvanirdeśāt hariḥ om iti vedavedāntoccāraṇe prāthamikatvena viṣṇusmaraṇavidhānāt vedavākyāni sarvāṇi harināmāni vai smṛtāḥ iti kapilasmṛtiśravaṇācca jīvānāṃ viṣṇvaṃśatvameveti cennapūrvoktabahuśrutismṛtivirodhāt prathamādhyāyaprathamapāde puruṣasūkta##- jīvapadavācyasya sarvajīvāṃśatva pratipādane sarvaśrutivirodhāt | eko viṣṇurmahadbhūtaṃ pṛthagbhūtānyanekaśaḥ iti śrutau viṣṇvādyuttamadehe'ṣu praviṣṭā devatā bhavet | manuṣyādyadhamadeheṣu praviṣṭo mānaṣo bhavet || iti śrutāvapi viṣṇoḥ jīvatvāvagamāt | śivavanmūrtitrayātītatvasya prātyakṣikaśrutiṣu viṣṇoradarśanāt śivasya sarvātmakatvena sarvaśabdavācyatvādviṣṇuśabdasyāpi paryāyatvena śivavācakatvāṅgīkāre śaṅkhacakrordhvapuṇḍrāvacchinnajaganmohakavigrahaparatvāyogācca jīvānāṃ śivāṃśatvamevābhidhīyate | hari oṃ ityatra prāthamikaviṣṇuśabdadyotanādvedasya viṣṇvātmakatvamiti yattadavicāritaramaṇīyam | sarvo vai rudraḥ śivomāveva pitaraḥ īśānaḥ sarvavidyānāṃ ityādi śrutiśateṣu vedaśśivo śivo vedaḥ vedādhyāyī sadāśivaḥ | nārudraḥ kramapāṭhakaḥ ityādismṛtiṣu ca sarvātmakatva-sarvaśrutijanakatva-sarvavedaniyāmakatvādeḥ śivasyaiva darśanānnānyeṣā tadvatvaṃ yuktam | tasmāt hariḥ o iti vākye hariśabdābhidhāna-viṣṇuviśiṣṭasya oṅkāravācyasya śivasyaivoccāraṇamupadiṣṭam | yo vedādau svaraḥ iti smṛtau nirupapadoṃkāramātrasyaiva vedādyantayoruccāraṇe śrautavidhiḥ śrūyate | omityetadakṣaramidaṃ sarvaṃ ityupakramya prapañcopaśamaśśivo'dvaita evamoṃkārassaṃviśatyātmanātmānaṃ ya evaṃ veda ityantena sarvavedāntaprādhānyamāṇḍūkyopaniṣadi śivasya praṇavātmakatvaṃ praṇavārthavācyatvaṃ praṇavātītatvaṃ ca nirdiṣṭam | tathā brahmādhipatirbrahmaṇo'dhipatirbrahmā śivo me astu sadāśivom iti taittirīye akāro brahmā ukāro viṣṇurmakāraḥ kālakālo hyardhamātraḥ paramaśivastasmāt okāraṃ liṅgamāhuḥ iti sāmaśrutāvapi praṇavātmakatvaṃ tasya spaṣṭamupadiṣṭam | parātparataro brahmā tatparātparato hariḥ | yatparātparato'dhīśaḥ tanme manaḥ śivasaṅkalpamastu || iti śrutidarśanāt viṣṇorupari praṇavātmakaśivoccāraṇaṃ yuktameva ardho vā patnī eṣātmano gṛheṣu iti śrutidarśanāt | namo bhagavate rudrāya viṣṇave mṛtyurme pāhi iti śrutinirdeśāt śivāya viṣṇurūpāya śivarūpāya viṣṇave iti smṛtidarśanāt mamaiṣā paramā mūrtirnārāyaṇasamāhvayā iti kūrme īśvaragītāyāṃ ca śravaṇāt viṣṇośśivaśarīratvamavirodham || śivasya śaktirviniyogakāle caturvidhā'bhūcchivasatprasādāt | bhoge bhavānī samare ca durgā krodhe ca kālī puruṣeṣu viṣṇuḥ || iti sāmaśākhāyāṃ viṣṇoḥ pārvatyaṃśatvopadeśāt śaṅkaraḥ śūlapāṇiśca khaṭvāṅgī viṣṇuvallabhaḥ iti śivāṣṭottaraśatanāmāvalyāṃ vande sūryaśaśāṅkavahninayanaṃ vande mukundapriyaṃ iti skānde viṣṇuvallabhatvaṃ tatpriyatvaṃ ca nirdiṣṭam | tasmāt candracandrikāvadviṣṇuśabdānusyūtatvaṃ praṇavātmakaśivasya samucitam | śivakeśavasambhūtaṃ kalaye kālabhairavaṃ iti vaiyāsikaskāndādi purāṇavacanaśravaṇādviṣṇuvallabhatvaṃ tasya niṣpratyūham | śivasya gaurīpatitvasyaiva mukhyatvena svīkārāt taduccāraṇameva vedādyantayorabhihitamiti cet | yoṣā jāramiva priyā iti loke vedeṣu strī-puruṣāṇāṃ parastrīpuruṣayoreva parasparaparamapremāspadatvasvabhāvadyotanāt yāgādiṣvindrāhvāne ahalyājāretīndrasya śacīpatitve'pi tadānandakatvena tadvyapadeśāt tadvadviṣṇuśabdānusyūtatvasya śivapremāspadatvāt viṣṇorgauryaṃśatvādaṃśāṃśinorabhedācca hariḥ om vedādyantayoruccāraṇaṃ samañjasam | jīvasyāṃśatve brahmaikadeśatvena jīvagatadoṣāḥ brahmaṇa evopapadyante ityāśaṅkāyāmāha - || 88 || prakāśādivattu naivaṃ paraḥ || 43 || tu śabdaścodyaṃ vyāvartayati | prakāśādivat jīva paramātmanoṃśa yathā##- gavāśvaśuklakṛṣṇādīnāṃ gotvādiviśiṣṭānāṃ vastūnāṃ gotvādīni viśeṣaṇānyaṃśā yathā vā dehino devamanuṣyāderdehoṃśaḥ tadvat | ekavastvekadeśatvaṃ hyaṃśatvam | viśiṣṭasyaikasya vastuno viśeṣaṇamaṃśa eva | tathā ca vivecakā viśiṣṭe vastuni viśeṣaṇāṃśo'yaṃ viśeṣyāṃśoyamiti vyapadiśanti | viśeṣaṇa-viśeṣyayoraṃśāṃśitve'pi svabhāvavailakṣaṇyaṃ dṛśyate | evaṃ jīva-paramayorviśeṣaṇa-viśeṣyayoraṃśāṃśitvaṃ svabhāvabhedaścopapadyate | tadidamucyate naivaṃ para iti | yathā bhūto jīvaḥ na tathā bhūtaḥ paraḥ | yathaiva hi prabhāyāḥ prabhāvān anyathābhūtaḥ tathā prabhāsthānīyāt svāṃśāt jīvādaṃśī śivaḥ paropyarthāntarabhūta ityarthaḥ | evaṃ jīvaparayorviṃśeṣaṇa-viśeṣyatvakṛtaṃ svabhāvavailakṣaṇyamāśritya bhedanirdeśāḥ pravartante | abhedanirdeśāstu pṛthak sidhyanarhaviśeṣaṇānāṃ viśeṣyaparyantatvamāśritya mukhyatvena upapadyante | tattvamasi ayamātmā brahma ityādiṣu tacchabda brahmaśabdavat ayamātmeti śabdā api jīvāntaryāmi##- jīvaduḥkheneśvaraduḥkhābhāve smṛtimapyāha - || 89 || smaranti ca || 44 || tatra yaḥ paramātmāsau sa satyo nirguṇaḥ smṛtaḥ | na lipyate phalaiścāpi padmapatramivāṃbhasā || karmātmātvaparo yo'sau mokṣabandhaitsa yujyate | vigrahaṃ devadevasya jagadetaccarācaraṃ | evamarthaṃ na jānanti paśavaḥ pāpagauravāt || iti prabhā-prabhāvadrūpeṇa śakti-śaktimadrūpeṇa cāṃśāṃśibhāvaṃ jīva##- ekadeśasthitasyāgnerjyotsnāvistariṇī yathā | parasya brahmaṇaśśaktistathedamakhilaṃ jagat || iti jīvaduḥkhenāduḥkhitvamīśvarasya smarantītyarthaḥ | ca śabdena tayoranyaḥ pippalaṃ svādvattyanaśnannanyo'bhicākaśīti ityadikā śrutissūcitā | evaṃ brahmāṃśatve brahmapravartyatve jñatve ca sarveṣāṃ samāne keṣāṃcidvedādhyayanatadarthānusandhānādyanujñā keṣāṃcitparihāraḥ keṣāṃciddarśanasparśanādyanujñā keṣāṃcitparihārāśca śāstreṣu kathamupapadyata ityāśaṅkyāha - || 90 || anujñāparihārau dehasambandhajyotirādivat || 45 || sarveṣāṃ brahmāṃśatvādinaikarūpatve satyapi brāhmaṇa-kṣatriya-vaiśya##- jyotirādivat - yatāgneragnitvenaikarūpatve'pi śrotriyāgārādagnirāhriyate śmaśānādestu parihriyate yathā cānnādiśrotriyāderanujñāyate abhiśastādestu parihriyate | nanu tathāpi sarvaśarīreṣu karmakartuścetanasyaikatvāddevadattaśarīrāvacchedena karmakāraṇadharmādikaṃ yajñadattaśarīrāvacchedena na jñāyate ityāśaṅkyāha ##- || 91 || asantateścāvyatikaraḥ || 46 || brahmāṃśatvādinaikarūpatve satyapi jīvānāmanyonyabhedāt aṇutvena pratiśarīraṃ bhinnatvācca bhogavyatikaro'pi na bhavati | bhrāntabrahmajīvavāde copahitabrahmajīvavāde ca jīvānāṃ bhogavyatikarābhāva uktaḥ | uta paricchinnasya devadattasyātmanaḥ kartuḥ yajñadattaśarīrāsantanteḥ sambandhadharmāderasaṅkaraḥ brahmajñānāpannānāṃ jīvanmuktānāṃ videhamuktiparyantaṃ dehādyupādhibhedena jīvānāmaṇurūpatvena paricchinnatvādavyatikaraḥ | baddhajīvavatsukhaduḥkhātmakaprārabdhabhogasatve'pi asāṅkaryaṃ śivajñānādhikyena ca sāṃsārikabaddhaśuddhavailakṣaṇyaṃ sambhavati | taduktaṃ śivāgame - baddhaśuddhādibhedena jīvatrayamidaṃ smṛtam | gurudīkṣāvihīnaśca śivabhaktivivarjitaḥ || svakartṛtvābhimānī tu baddhassa paśurucyate | gurudīkṣāṃ paraṃ labdhā kaiṅkaryatrayasaṃyutaḥ || śāntyādisadguṇopeto mumukṣū rāgavarjitaḥ | śivādhīnasudhīrbhaktaḥ śuddhajīva iti smṛtaḥ || śivayoga-śivajñānavibhavānandasaṃyutaḥ | pracaṇḍātapamadhyasthaśuddhakarpūradīpavat | śivākāre parākāre koṭisūryaprakāśake | vilīnacittavṛttistu muktajīva iti smṛtaḥ || sajīvanmukta ityukto rāgadveṣavivarjitaḥ | iti spaṣṭamupadiṣṭam | nanu bhrāntabrahmajīvavāde'pyavidyākṛtopādhibhedādbhogavyavasthādaya upapadyante na svataḥ sambhvantītyāśaṅkyāmāha - || 92 || ābhāsa eva ca || 47 || akhaṇḍaikarasaprakāśamātrarūpasya svarūpatirodhānapūrvakopādhibhedopapādanaheturābhāsa eva | prakāśaikasvarūpasya prakāśatirodhānaṃ prakāśanāśa eveti prāgevopapāditam | ābhāsa evetivā pāṭhaḥ | tathā sati hetava ābhāsāḥ | cakārāt pṛthagātmānaṃ preritāraṃ ca masvā jñā'jñau dvāvajāvīśānīśau tayoranyaḥ pippalaṃ svādvatti ityādiśrutivirodhaśca | avidyāpatiḥ kalpitopādhibhede hi sarvopādhibhirupahitasvarūpasyaikatvābhyupagamādbhogavyatikarastadavastha eva | kiñca jīvānāmantaḥkaraṇapratibimbatvāṅgīkāre bimbapratibimbabhāvayorekatrāvasthānādarśanāt | guhāṃ praviṣṭau parame parārdhe guhāṃ praviṣṭāvātmanau hi taddarśanāt ityādiśrutisūtraviśiṣṭaguhādhikaraṇavirodhācca tadavicāritaramaṇīyam | pāramārthikopādhupahitabrahmajīvavāde'pyupādhibhede hetubhūtānādyadṛṣṭavaśādvyavasthā bhaviṣyatītyāśaṅkyāha - || 93 || adṛṣṭāniyamāt || 48 || upādhi paramparāhetubhūtasyādṛṣṭasyāpi brahmasvarūpāśrayatvena niyamahetvabhāvādavyavasthaiva | upādhibhiradṛṣṭaiśca svasambandhena brahmasvarūpocchedasambhavāt | kiñca advaitamate jīvānāṃ vibhutvena sarveṣāṃ pratibimbabhūtasvaśarīreṣu vidyamānatvādadṛṣṭāniyamāt adṛṣṭānāṃ puṇyapāpānāmaniyamāt niyamābhāvāt keṣāṃciddāridryaṃ keṣāṃcidaiśvaryamiti vyavasthā na syāt | tasmājjīvānāmaṇutvaṃ bahutvaṃ pratiśarīrasvābhāvikabhinnatvaṃ cāṅgīkartavyam | nanu idaṃ phalaṃ prāpnuyāṃ idaṃ hariṣyāmi idaṃ kariṣyāmi idaṃ na kariṣye ityevaṃ rūpābhisandhyādayaḥ pratyātmaniyatāssantaḥ svayojyadṛṣṭaniyamahetavo bhaviṣyanti ityāśaṅkyāha - || 94 || abhisandhyādiṣvapi caivam || 49 || abhisandhyādiṣvapi rāgadveṣādisādhāraṇamanassaṃyogasādhyeṣvapyevamaniyamaḥ | tathā ca keṣāṃcijjīvānāṃ rāgavatvaṃ keṣāṃcit-dveṣavatvamiti vyavasthā na syāt | tasmāddṛṣṭahetubhūtābhisandhyādiṣvapyuktādeva hetoraniyama iti bhāvaḥ | nu eṣa eva sādhukarma kārayati ityādiśrutiṣu jīvānāṃ svātantryābhāvavyapadeśājjīvakṛtapuṇyāpuṇyaphalabhoktṛtvamīśvarasyaiva sambhavati | tasya karmādhīnaprerakatvaṃ karmaṇāmanāditvamiti cettasmāsvattantratvena karmajīvobhayaprerakatvena ca vihitāvihitaphalabhoktṛtvaṃ netarasyaiveti cenna - jīvānāmīśvaravatsarvajñatvābhāve'pi jñeyatvena ghaṭapaṭādivajjaḍatvābhāvāt rājabhṛtyavadīśvarādhīnatve'pi svecchākarmakartṛtvaṃ sambhavati | tasmātteṣāmeva puṇyāpuṇyaphalabhoktṛtvamanivāryam | jyotiṣṭomena svargakāmo yajet karmacito lokaḥ kṣīyate parīkṣya lokān karmacitān brāhmaṇo nirvedamāyāt satyaṃ vada dharmaṃ cara ityādiśrutiśateṣu kiṃcitkartā ca kiṃcijjño baddhānādiśarīravān | īkṣaṇādipraveśāntaṃ sṛṣṭirīśena kalpitā | jāgradādiprapañcasya sṛṣṭirjīvena kalpitā || ityādismṛtiṣvapi jīvakartṛtvaṃ spaṣṭamupadiṣṭam | kiñca - prabhākaraprabhānusyūtatvena paśupakṣimṛgakīṭādicetanavyavahārasambhave'pi na teṣāṃ kartṛtvahāniḥ | tadvadīśvaraniyāmakatve'pi cetanatvena jīvānāṃ kiñcitkartṛtvamavirodham | no cet pūrvodāhṛtaśrutyuktyanuhavavirodhaprasaṅgaḥ | tasmājjīveśvarayorubhayoḥ kartṛtvavidhāyakaśrutīnāmavirodhaḥ | jīvānāṃ brahmāṃśatvena paricchinnatvāt aṃśāṃśinorabhedāt tasyaiva sukhaduḥkhavyavasthopapadyata ityāśaṅkyāha - || 95 || pradeśabhedāditi cennāntarbhāvāt || 50 || yadyapi ekameva brahmasvarūpam tat chedānarhaṃ nānāvidhopādhibhiḥ sambadhyate ##- vyatikarastadavastha eva | pradeśabhedena sambandhe'pi sarvasya brahmapradeśatvāt tattatpradeśasaṃbandhaduḥkhaṃ brahmaṇa eva syāt | ato brahmaṇa upādhivaśena jīva iti vādo hyavicāritaramaṇīyaḥ | yato vā imāni bhūtāni jāyante jñā'jñau dvāvajāvīśānīśau iti śrautavidhinirodhena utpatyasambhavāt ityādisūtreṇa bhagavatā vādarāyaṇena pūrvameva jīvānāmajanyatvopadeśāt | atra aṃśo nānāvyapadeśāt ityādinā teṣāṃ brahmāṃśatvopadeśena ca pralaye brahmānupraviṣṭānāmakalpitānāṃ svabhāvabhinnānāṃ sṛṣṭikāle punarāvirbhūtatvamātreṇa brahmāṃśa tvamityaṅgīkārādavayavāvayavivadaṃśāṃśitvaṃ nopapadyate | yathā loke nānāvidhapūrvavāsanābaddhapuruṣaśarīrānupraviṣṭaśuklarūpeṇa strīgarbhānusyūtotpannaputrasya ātmā vai putranāmāsi iti svāṃśatvamupadiṣṭam | tathāsmanmate pralaye brahmānupraviṣṭajīvabahirbhūtamātratvena svāṃśatvāṅgīkārāt janyatvājanyatvabodhakaśrutisūtrabādho na saṃyujyate | tasmāt tayoranyaḥ pippalaṃ svādatti ityādiśrutisiddhajīvabhoktṛtvamaviruddham | ata eva pradeśaviśeṣeṇa aṃśāṃśinorabhedatayā brahmāṃśatvena jīvānāṃ sukhaduḥkhabhoktṛtve brahmaṇaḥ paramaśivasya bhoktṛtvavādo nirākṛtaḥ | so'ntarādantaraṃ prāviśat antaḥ praviṣṭaḥ śāstā janānām īśānaḥ sarvavidyānāṃ ityādiśrautavidhinā jīvāntaryāmitvena jīvaniyāmakatvāṅgīkārāt jīvakṛtakarmasiddheṣṭāniṣṭaphalabhoktṛtvaṃ neśvarasyeti nirṇīyate | iti śrīmadyativrajaparivṛḍha-śrīpatipaṇḍitabhagavatpādācāryasvāmikṛta##- viśeṣādvaitasiddhāntavyavasthāpakavaiyāsikabrahmamīmāṃsāsūtrārthaprakāśake śrīkarabhāṣye virodhaparihārābhidhānasya dvitīyādhyāyasya viyadāditrayodaśādhikaraṇāvacchinna pañcāśatsūtrātmakaḥ tṛtīyaḥ pādassamāptaḥ atha śrīkarabhāṣye dvitīyādhyāyasya caturthaḥpādaḥ prāṇo'tpatyadhikaraṇam || 1 || pūryapāde brahmakāryasya kṛtsnasya viyadāderbhūtapañcakasya janyatvājanyatvavidhāyakaśrutīnāṃ parasparavirodhaṃ parihṛtya jīvasya brahmakāryatve'pi cetanatvādajanyatvaṃ svābhāvikabhinnatvaṃ tatsvarūpaṃ ca pradarśyaṃ tasya talliṅgaśarīratvasya arthāt siddhatvāt tadvicāro'tra caramapāde kriyate | ākāśaśarīraṃ brahma satyātmaprāṇārāmaṃ mana ānandaṃ ityādau brahmaṇaḥ śivasya manaḥprāṇātmakasvābhāvikaliṅgaśarīratvāvagamāt jīvānāmapi liṅgaśarīraviśiṣṭatvaṃ janyatvaṃ niṣpratyūham | ato liṅgaśarīrabhaṅgapūrvakaṃ nadīsamudravajjīvabrahmaṇo svarūpaikyaṃ sarvathā na sambhavatītyāśaṅkāyāmāha ##- || 96 || tathā prāṇāḥ || 1 || yathā pañcamahābhūtānāṃ brahmajanyatvaṃ tathā prāṇendriyāṇāṃ brahmakāraṇatvamupapannaṃ etasmājjāyate prāṇo manaḥ sarvendriyāṇi ca ityādiśrutiśravaṇāt | asminnapi pāde pūrvapakṣe śrutīnāṃ mitho virodhenāprāmāṇyādbrahmasamanvayāsiddhiḥ siddhānte tāsāmavirodhena prāmāṇyātsamanvayasiddhiriti bodhyam | ātmana akāśassambhūtaḥ ityādipañcamahābhūtotpattiprakaraṇe prāṇendriyādyutpatyaśravaṇāt ṛṣaya ete'gre sadā sattva ete ṛṣayaḥ iti | prāṇā vā ṛṣayaḥ ityādau prāk sṛṣṭeḥ prāṇendriyasadbhāvadarśanāt ajanyatvamasandigdhatayā sūcyate | etasmājjāyate prāṇaḥ ityādau brahmakāryatvaṃ prāṇādīnāṃ pratibhāti | tasmātprāṇādyutpattiḥ yuktā vā na veti cintyate | vinigamakābhāvādasti virodhaḥ | jīvavadevetyāha pūrvapakṣī - yathā jīvo notpadyate tathendriyāṇyapi notpadyante | yathā jīvotpattiśrutirgauṇī tathā prānotpattiśrutirgauṇītyavagamyate | tathā prāṇā iti prāṇa evetyatidiśati | kā punaratra śrutiḥ asadvā idamagra āsīt ityatra tadāhuḥ ki tadāsīditi ṛṣayo vāva te agre sadāsīt | iti tadāhu ke te ṛṣaya iti prāṇā vā ṛṣaya iti | ato jagadutpatteḥ prāk indriyāṇāṃ sadbhāvaḥ śrūyate | praṇaśabde bahuvacanādindriyāṇyeveti niścīyate | na ce'yaṃ śrutiḥ vāyuścāntarikṣaṃ caitadamṛtam saiṣā'stamitā devatā yadvāyuḥ itivat cirakālāvasthāyitvena pariṇetuṃ śakyā | asadvā idamagra-āsīt iti kṛtsnaprapañcapralayavelāyāmapyavasthitatvaśravaṇāt | utpattivādinyastu jīvotpattivādinya iva netavyā iti | evaṃ prāpte'bhidhīyate - tathā prāṇāḥ || viyadādivadeva prāṇāścotpadyante | kutaḥ sadeva saumyedamagra āsīt ātmā vā idamagra āsīt eka eva rudro na dvitīyāya tasthe yadā tama śiva eva kevalaḥ ityādiṣu prāk sṛṣṭeḥ śivasyaiva sthityavadhāraṇāt etasmājjāyateprāṇaḥ itīndriyāṇāmutpattiśravaṇāt prāgavasthānā'sambhavāt | na cātmotpattivādavadindriyotpattivādāḥ pariṇetuṃ śakyāḥ | ātmotpattipratiṣedha śrutīnāṃ nityatvaśrutīnāṃ ca darśanāt | asadvā idamagra āsīt iti vākye'pi prāṇaśabdavācya paramātmaiva nirdiśyate | sarvāṇi ha vā imāni bhūtāni prāṇamevābhisamviśanti prāṇamabhyujjihate iti prāṇaśabdasya paramātmanyapi prasiddheḥ | prāṇastathānugamāt ityadhikaraṇe prathamādhyāye bahudhā prapañcitam | prāṇāvāva ṛṣayaḥ iti ṛṣi śabdaśca sarvajñe śive yujyate natvacetaneṣvindriyeṣūpapannaḥ | yo devānāṃ prathamaṃ purastādviśvādhiko rudro maharṣiḥ iti śvetāśvatare viśvādhiko rudro maharṣiḥ iti taittirīye darśanāt | ṛṣayaḥ prāṇāḥ iti bahuvacanaśrutiḥ kathamupapadyata ityāśaṅkāyāmāha - || 97 || gauṇyasambhavāt tatprāk śruteśca || 2 || bahuvacanaśrutirgauṇī bahvarthāsambhavāttasyaiva paramātmanaḥ śivasya sṛṣṭeḥ prāgavasthānaśrutereva darśanāt | kiñca - namo rudrebhyo ye pṛthivyāṃve'ntarikṣe ye divi eṣāmannaṃ vāto varṣabhiṣavastebhyo daśa prācīrdaśadakṣiṇā daśa pratīcīrdaśodīcīrdaśordhvāṃstebhyo namaste no mṛḍayantu te'yaṃ dviṣmo yaścāno dveṣṭi taṃ vo janme dadāmi iti śatarudrīye śivasya parabrahmaṇaḥ līlāmaṅgalavigrahavatvena pṛthivyādibhūteṣu prāgādidikṣvapi bahutvavyavasthāpanānna sandehakalaṅkaḥ | tatra tatra etasmājjāyate prāṇaḥ iti vākye teṣāṃ pañca mahābhūtānāṃ prāṇādīndriyāṇāṃ cotpattiśravaṇāt indriyāṇāmutpattirmukhyaiva | ekasmin vākye ekasya padasya kvacidgauṇatvaṃ kvacinmukhyatvamityasyāsambhava iti bhāvaḥ | prāṇānāṃ nityatve ekavijñānena sarvavijñāna na syāt ekasmin bhagavo vijñāte sarvamidaṃ vijñātaṃ bhavati ityādiśrutisiddhakāraṇarūpabrahmajñānena kāryarūpasarvavijñānapratijñāsidhyarthaṃ prāṇendriyāṇāmapi brahmajanyatvaṃ siddham | ātmana ākāśaḥ sambhūtaḥ tattejo'sṛjata ityādi-taittirīya##- tadutpattirityāśaṅkāyāṃ chāndogye teṣāmutpattidarśanāt brahmajanyatvaṃ mukhyamevetyāha - || 98 || tatpūrvakatvādvācaḥ || 3 || brahmaprakṛtitejo'vannāni tacchabdenocyante | prāṇena manasā ca sahitāyāḥ vācaḥ annamayaṃ hi saumyaṃ manaḥ āpomayaḥ prāṇaḥ tejomayī vāk ityanena tejo'vannatvābidhānādutpattiśrutirupadiṣṭā | tasmādutpattiśrutisadbhāvātsṛṣṭeḥ prāgindriyāṇāmabhāvāt teṣāṃ pañcamahābhūtavajjanyatvamanityatvaṃ cācakṣyate | ataḥ śrutīnāmavirodhaḥ | tat hi idaṃ tarhyavyākṛtamāsīttannāmarūpābhyāṃ vyākriyateti śrutau nāmarūpātmakavāgviṣayabhūtaviyadādisṛṣṭyabhāvasyaiva nirdeśāt tadānīṃ vāgindriyādi kāryābhāvācca yadā tamaḥ śiva eva kevalaḥ ityādi śrutiśateṣu prāk sṛṣṭeḥ śivasya tattvamātrasthiteḥ śravaṇāt etasmājjāyate prāṇo ityādiśrutiniṣṭhajanyatvaṃ prāṇādīnāmagauṇam | uta mokṣadaśāyāmapi karmavairāgya guru careśvaraśeṣatva-kaiṅkarya-pāratantrya-bhūtadayā##- videhamuktau - gatāḥ kalāḥ pañcadaśa pratiṣṭhā devāśca sarve pratidevatāsu | karmāṇi vijñānamayaśca ātmā pare'vyaye sarva ekī bhavanti || yathā nadyaḥ sa yo ha vai paramaṃ brahma veda brahmaiva bhavati nābrahmavit kule bhavati tarati śokaṃ tarati pāpmānaṃ guhāgranthibhyo vimukto'mṛto bhavati iti śrutau liṅgaśarīravilayapūrvakanadīsamudravacchivatattvaprāptyupadeśāt sāyujyamuktau liṅgaśarīrāsadbhāvāttato hyavaidikaḥ | ākāśaśarīraṃ brahma satyātmaprāṇārāmaṃ mana ānandam ityasya śivasya parabrahmaṇaḥ prāṇeṣvāsamantādramata iti prāṇārāmaḥ manasi ānando yasya saḥ mana ānandaḥ ityanena guṇatrayātmakakarmajanyaprakṛtipariṇāmakabāhyendriyānerapekṣatayā divyaprakṛtyātmakasatyajñānānandasvarūpalīlāmaṅgalavigrahavattvena tasya liṅgaśarīrasya nityatvamanivāryam | sthirairaṅgaiḥ pururūpa ugraḥ bhadraṃ karṇebhiḥ sthirairaṅgaiḥ stuṣṭuvāṃsastanūbhiḥ iti bhagavatī śrutirevātra pramāṇam | ato bhūtabhautikakarmajanyāsuraprakṛtikajīvaliṅgaśarīrāṇāmeva janyatvaṃ mokṣadaśāyāmapi vilaya iti veditavyam | saptagatyadhikaraṇam || 2 || evaṃ jīva-liṅgaśarīrayorbrahmajanyatvaprasādhane tadviśiṣṭāni tattvāni kānītyāśaṅkāyāṃ tadaṅgaśarīrasvarūpaṃ tadviśiṣṭāni tattvāni cādhikaraṇāntareṇāha - || 99 || saptagaterviśeṣitatvācca hastādayastu sthite'to naivam || 4 || indriyāṇi sapta kuaḥ sapta prāṇāḥ prabhavanti tasmāt iti śrutau saptendriyāvagateḥ paralokagamanasya viśeṣitatvādindriyāṇi saptaiva tasmāt śrotrādijñānendriyapañcakaṃ vāgindriyamekaṃ antaḥkaraṇamekaṃ etāni saptendriyāṇīti cet - hāstādayastu sthite'to naivam hastādayaḥ - pāṇipādapāyūpasthānyapi jīve sthite sati jīvena saha śarīre tiṣṭhanti jīve lokāntaragate sati tena saha lokāntaraṃ gacchanti tamutkrāmantaṃ prāṇo'nūtkrāmati prāṇamanūtkrāmantaṃ sarve prāṇā anūtkrāmanti iti śrutau sarveṣāmindriyāṇāṃ jīvena saha paralokagamana śravaṇāt | ataḥ asmāttu kāraṇānnaivaṃ saptendriyāṇi na bhavanti kintu ekādaśendriyāṇītyarthaḥ | ekamevāntaḥkaraṇaṃ saṃśayātmakatvātmana ityucyate niścādyātmakatvāt buddhiriti abhimānatattvādahaṅkāra iti smaraṇātmakatvāccittamityupadeśāt | tathā ca na saṅkhyādhikyam | sapta prāṇāḥ prabhavanti tasmāt iti saptendriyāṇi śrūyante | kvacit aṣṭau grahāḥ aṣṭāvatigrahāḥ ityaṣṭau grahāḥ | puruṣapaśubandhakāni indriyāṇi | rāgādyutpattidvārā indriyākarpakatvādiviṣayāḥ atigrahā ityarthaḥ | sapta vai śīrṣaṇyāḥ prāṇā dvāvavācau ityatra saha vācāpāyūpasthau iti nava navavai puruṣe prāṇāḥ nābhirdaśamī ityatra daśa daśa vai puruṣe prāṇāḥ ātmyaikādaśa ityatraikādaśātmā | evaṃ kvacittrayodaśendriyāṇi śrūyante | atha caikādaśendriyāṇītyatra cintyate tānīndriyāṇi kiṃ saptaiva syuḥ evaṃ śrutivipratipattau saṃśayaḥ - kiṃ prāptam sapteti kutaḥ sapta ime lokā yeṣu caranti iti gaterviśeṣitatvācca | gatistāvajjāyamānena mriyamāṇena ca jīvena saha lokeṣu sañcaraṇarūpā | ataḥ saptaiva śrūyante | sapta ime lokā eṣu caranti prāṇā guhāśayānnihitāssapta sapta iti vīpsā puruṣabhedābhiprāyā | viśeṣitatvācca te gatimantaḥ prāṇāḥ svarūpataḥ yadā pañcāvatiṣṭhante jñānāni manasā saha | buddhiśca na viceṣṭeta tamāhuḥ paramāṃ gatim || iti | śarīrāntaḥsañcaraṇaṃ vihāya mokṣārthagamanaṃ paramā gatiḥ | evaṃ jīvena saha janmamaraṇayo saptānāmeva gatiśravaṇāt yogadaśāyāṃ jñanānīti viśeṣitatvācca jīvasya karaṇāni śrotra-tvak-cakṣuḥ-rjihvā-ghrāṇa-buddhi##- sapta vai śīrṣaṇyāḥ vā prāṇāḥ dvāvavāñcau ityādiṣu caturdaśaparyantaprāṇapratipādakavākyeṣu vāk-pāṇi-pāda-pāyu##- gatiśravaṇābhāvāt jīvasyālpālpopakārakatvamātreṇaupacārikaḥ prāṇavyapadeśaḥ iti prāpte pracakṣmahe | hastādayastu sthite'to naivam | na saptendriyāṇi apitvekādaśa hastādīnāmapi śarīre sthitasya jīvasya bhogopakāraṇatvāt kāryabhedācca | dṛśyante hi śrotrādīnāmiva hastādīnāmapi kāryabheda ādānādiḥ | ataḥ te'pi santyeva | ato naivaṃ - hastādayo na santītyevaṃ na mantavyamityarthaḥ | adhyavasāyābhimānacintāvṛttibhedānmana eva | budhyahaṅkāracittaśabdairvyapadiśyata ityekādaśendriyāṇi | ataḥ daśeme puruṣe prāṇāḥ ātmaikādaśa iti ātmaśabdena mano'bhidhīyate - indriyāṇi daśaikaṃ ca pañca cendriyagocarāḥ | taijasānīndriyāṇyāhurdevā vaikārikā daśa || ekādaśaṃ manaścātra * * * * * * * * | ityādi śruti-smṛti-siddhendriyasaṅkhyā vyavasthitā | adhikasaṅkhyāvādā manovṛttibhedābhiprāyāḥ nyūnavyapadeśāstu tatra tatra vivakṣitagamanādikāryaviśeṣaprayuktāḥ | kiñcātra tu śabdena prāṇānāṃ saptatvanirāsaḥ | yato hasto vai grahaḥ ityādinā hastādivyatiritāḥ prāṇāḥ śrūyante saptatvasaṅkhyāyā sambhavitatve saptatvādi vyatireke sthitau ca saptatvaṃ indriyaniṣṭhaikādaśatvasaṅkhyāyāmapyantarbhāvayituṃ śakyate nyūnasaṅkhyayā adhikasaṅkhyāyāmantarbhāvasambhavādato naivaṃ mantavyam | saptaiva prāṇāḥ iti sūtrārthaḥ | yadyapi jñānendriyapañcakaṃ karmendriyapañcakaṃ manaścaikaṃ ityekādaśendriyāṇi vihāya hṛdayāhaṅkāraprāṇādīnāṃ trayodaśasaṅkhyāmālikā śrūyate | tathāpi tayorantaḥkaraṇaprabhedatvānnādhikasaṅkhyāpādakatvamityekādaśendriyāṇīti niravadyam | sapta vai śīrṣaṇyā prāṇā ityatra na saptopadeśena indriyatvavidhānam kintu prāṇopadeśena sthānabhedamātreṇa caturṇāmevendriyāṇāṃ saptatvamiti na tattvavirodhaḥ | nava vai puruṣe prāṇā nābhirdaśamī iti vākyaṃ puruṣākāradehābhiprāyaṃ na prāṇābhiprāyaṃ ityavirodhaḥ siddhaḥ | nanvasya sūtrasya pūrvottaravyākhyānamasaṅgatam | sapta prāṇāḥ prabhavanti iti ghrāṇa-rasanā-cakṣuḥ-śrotra-tvak-mano-vācāṃ saptatvāvagateḥ | śīrṣaṇyā iti viśeṣitatvāt iti hetu dvayavaiyyadhikaraṇyena sūtre cakārānupapatteḥ | ye vai śīrṣaṇyāssapta te prāṇāḥ netaraḥ parisaṅkhyā iti ca | ata eva taduttaravākyavyākhyānamapyasaṅgatamiti cettarhi anyathā pūrvottaravākyadvayaṃ vyākhyāsyāmaḥ | maraṇasamaye yeṣāṃ sahagamanaṃ teṣāmeva bhogasādhanatvādindriyatvam | tathā ca te mukhyaprāṇamanūtkrāmantassarve prāṇā anūtkrāmanti iti ghrāṇādīnāṃ saptānāmeva gatiḥ iti ca jīvena sahagamanaśravaṇātsaptaivendriyāṇi | nanu sarvaśabdaśravaṇāt kathaṃ saptānāmeva gatiśravaṇaṃ iti cettatrāha viśeṣita##- bhavatyeko bhavati tadā na paśyati na jighrati na śete na vadati na śṛṇoti na manute na spṛśatītyāhuriti cakṣurādīnāṃ saptānāmeva prākṛtānāṃ viśeṣitatvācca | sarvaśabdaḥ prākṛtānāṃ sarve brāhmaṇā bhojayitavyāḥ ityatra sarvaśabdo yathāvinimantritabrāhmaṇaparastadvaditi śaṅkānirāsārthaḥ yatra tvavasthāyāṃ cakṣuranuṣṭhātṛdeśaḥ sa eṣaścākṣuṣaśabdavācyaḥ | puruṣo yadā rūpādiviṣayavyāptiṃ vihāya vartate tadā nāmarūpajño bhavati | hṛdayacakṣuṣoreko bhavati pārśvasthāṃśca nāyaṃ paśyatītyāhuriti śrutyarthaḥ | taduttaravākyārthastu saptabhyotiriktā hastādayo'pi bandhakatvena śrūyante | hasto vai grahaḥ ityādinā grāhakatvaṃ bandhakatvaṃ ca hastādīnāṃ sahagamanaṃ vinā na sambhavati | sarve prāṇāḥ anūtkrāmanti iti viśeṣataḥ sarvendriyāṇāmutkrāntiśravaṇācca bhavantyekādaśotkrāntimantaḥ prāṇāḥ | na ca sarvaśabdasya prakṛtaviśeṣitasaptaprāṇaparatvaṃ kintu prakaraṇāt śruterbalīya stvāt sarvakaraṇaparatvam | sarve brāhmaṇāḥ bhojayitavyāḥ ityatra sarvabrāhmaṇabhojanāsambhavāt nimantrita brāhmaṇaparatvaṃ sarvaśabdaśruteriti nirdiśyate | pūrvavaditi || tasmādekādaśaivotkrāmantītyantaḥ prāṇā iti siddham | prāṇāṇutvādhikaraṇam || 3 || nanvindriyāṇāṃ utkrāṃtirna sambhavati teṣāṃ aparicchinnāhaṅkārajanyatvena vibhutvādityākṣepe tannirākaraṇamadhikaraṇāntareṇa karoti - || 100 || aṇavaśca || 5 || ime prāṇāḥ aṇavaḥ paricchinnā indriyāṇi ca iti śrutau prāṇendriyāṇāmaṇutvavyapadeśāt ta ete sarva eva samāssarve'nantāḥ ityānantyaśravaṇādvibhutvam | tasmādaṇutvaṃ vibhutvaṃ veti sandihyate | na cendriyāṇāmaṇutvamupapannam | indriyāṇāmaṇutve śarīragatasparśendriyasya sarvaśarīragataśītoṣṇamṛdutvādisparśagrāhakatvāyogāt pūrvoktaśrutivirodhācca vibhutvaṃ yuktamiti cedabhidhīyate - aṇavaśceti svabhāvataḥ indriyāṇāmaṇutve'pi cakāreṇa kāryāvasthāyāmapyaṇutvaṃ nirdiṣṭam | ātmā manasā saṃyujyate mana indriyeṇa indriyamarthena tataḥ pratyakṣaṃ iti savaṣāmindriyāṇāṃ sūkṣmatve'pi padārthasannikarṣatayā vyāpakatvamapi gamyate na tasmāt śrutivirodhaḥ | indriyāṇāṃ vibhutvamātratve kāśīsthaviśveśvaradarśanasparśau setuvāsināmapi syātām | uta - prāṇamanūtkrāmantaṃ sarve prāṇā anūtkrāmanti ityukrāntyādiśravaṇāt parimitatvena nirdeśādutkrāntyādiṣu pārśvasthairanupalabhyamānatvāt śrotrādīndriyāṇāṃ pradeśāntaraśabdagrahaṇasāmarthyābhāvāt śatapatrasūcīnyāyavat śabdādiviṣayeṣu kṣipragatyanubhavācca prāṇīndriyāṇāmaṇutvameveti niścīyate | ānantyuśrutistu atha yo ha vai tān anantānupāste ityupāsanaśravaṇāt upāsyaprāṇaviśeṣaṇabhūtakāryabāhulaghābhiprāyā | jīvasya bahuśarīrapraveśanirgamanavyāpāravidhāyakaśrutiṣvapi indriyagamanasyāpyupadeśāt mukhyatvena prāṇotkramaṇavidhāyakavākyamupapannamityāśaṅkāyāmāha - || 101 || śreṣṭhaśca || 6 || prāṇamanūtkrāmantaṃ sarve prāṇā anūtkrāmanti ityādi prāṇasaṃvāde śarīrasthitihetutvena sarvendriyādhāratvena ca śreṣṭhatayā nirṇīto mukhyaprāṇaḥ | kiñca - suptau sarvendriyo parame prāṇavāyuvyāpāradarśanāt etasmājjāyate prāṇaḥ iti śrutau ca sarvendriyāṇāṃ prāgeva prāṇotpattidarśanāt tatprāṇeṣvantarmanaso liṅgamāhuḥ iti śrutau sarvendriyādhāramānasendriyasyāpi prāṇādhāratvanirdeśāt indriyāṇāṃ mano nāthaḥ manonāthastu mārutaḥ iti smṛtāvapi prāṇātmakasya mārutasya sarvādhikyāvagamācca jīvavatprāṇasyāpi śreṣṭhatvamanivāryam | ataḥ prāṇotkramaṇamukhyatvavidhau na virodhaḥ | nanu ānīdavātaṃ svadhayā tadekaṃ iti pralayasamaye sarvādhāratayā prāṇasadbhāvaśravaṇāt etasmājjāyate prāṇaḥ iti janmaśravaṇasya jīvotpattivadaupacārikatvamiti cenna - na sannacāsacchiva eva kevalaḥ ityādiṣu prāk sṛṣṭeḥ śivasya sthityavadhāraṇa śrutivirodhāt etasmābjāyate prāṇaḥ ityatra prāṇasya pṛthivyāditulyotpattiśravaṇāt utpattiniṣedhābhāvācca | ānīdavātaṃ ityatra na caiva śreṣṭhaḥ prāṇo'bhipretyocyate api tu paraśivabrahmaṇa ekasyaiva vidyamānatvamucyate avāta iti tatraiva śravaṇāt | pūrveṇaiva tulyanyāyatve'pi pṛthagyogakaraṇamuttaracintārthamiti siddham | vāyukriyādhikaraṇam || 4 || prāṇasya sarvaśreṣṭhatve'pi sa vāyurvā tanniṣṭhasparśakriyā vā tatsvarūpamityāśaṅkāmavikaraṇāntareṇa pariharati - || 102 || na vāyukriye pṛthagupadeśāt || 7 || vāyuśca kriyā ca vāyukriye - prāṇo na bhavataḥ | tasmāt pṛthagupadeśāt etasmājjāyate prāṇo manassarvaindriyāṇi ca | khaṃ vāyurjyotirāpaḥ pṛthivī viśvasya dhāriṇī iti śrutau vāyuprāṇayoḥ pṛthagutpattivyapadeśāt tayorna caikatvamiti sūtrasūcitasūkṣmārthaḥ | so'yaṃ śreṣṭhaḥ prāṇaḥ kiṃ mahābhūtadvitīyavāyumātram tasya vā spandarūpā kriyā athavā vāyureva kañcanaviśeṣamāpanna iti viśaye vāyureveti prāptam yaḥ prāṇaḥ sa vāyuḥ iti vyapadeśāt yadvā vāyumātre prāṇatvaprasidhyabhāvāt ucchavāsaniśvāsādivāyukriyāyāṃ prāṇaśabdaprasiddheśca | kiñca - chāndogye - mano brahmetyupāsīta ityupakramya manorūpabrahmaṇo vāk-pāṇi-cakṣuḥ śrotra-catuṣpātvāt prāṇa eva brahmaṇaḥ caturthaḥ pādaḥ sa vāyunā jyotirṣā bhāti ca tapati ca ityatra bhāti abhivyakto bhavati tapati svavyāpāre udgaccahti iti vāyvapekṣayā prāṇāya bhinnatvakathanena nirdhārabhāvāditi cet tat śrutidvayasya mitho viruddhatayā indriyavyāpāraḥ prāṇo'stviti prāpte pracakṣmahe ##- prāṇo na vāyukriyā na vāyurnāpīndriyavyāpāra ityarthaḥ | ninvindriyebhyaḥ pṛthagupadeśeṣvindriyavyāpārāt prāṇo bhinna iti cet na vṛttivṛttimatorabhedāt | tarhi | yaḥ prāṇaḥ sa vāyuḥ iti śrutivirodhaḥ kathaṃ pariharaṇīya iti ceducyate - mahāvāyureva hi prāṇādipañcātmanā vartamānaḥ prāṇaḥ ityucyate | tathā ca vikāra##- vyācakṣate | uta - etasmājjāyate - khaṃ vāyuḥ iti vāyuprāṇayoḥ tata eva pṛthagvyapadeśāt vāyukriyā'pi na bhavati prāṇaḥ | na hi tejaḥ prabhṛtīnāṃ kriyā taiḥ saha pṛthak dravyatayopadiśyate | yaḥ prāṇaḥ sa vāyuḥ iti tu vāyurevāvasthāntaramāpannaḥ prāṇaḥ na tejaḥ prabhṛtivat tattvāntaramiti jñāpanārtham | ucchavāsaniśvāsādāvapi prāṇaḥ spandata iti kriyāvati dravya eva prāṇaśabdaprasiddhiḥ na kriyāmātre | iti siddham | kimayaṃ prāṇaḥ vāyorvikārassan agnivadbhūtāntaraṃ syāduta prāṇavāyvoḥ pṛthagvyapadeśātprāṇaḥ kenotpanna ityāśaṅkyāha - || 203 || cakṣurādivattu tatsahaśiṣṭyādibhyaḥ || 8 || nāyaṃ prāṇaḥ bhūtaviśeṣaḥ kintu cakṣurādivat jīvopakaraṇaviśeṣaḥ | sa copakaraṇairindriyaissaha śiṣyādibhyo'vagamyate | cakṣurādibhissahāyaṃ prāṇaḥ śiṣyate | prāṇasaṃvādādiṣu tatsajātīyatve hi taiḥ saha śāsanaṃ yujyate prāṇaśabdaparigṛhīteṣu karaṇeṣvasya viśiṣyābhidhānamādiśabdena gṛhyate | athavā ya evāyaṃ mukhyaḥ prāṇaḥ yo'yaṃ madhyaḥ prāṇaḥ ityādiṣu viśiṣyābhidhānāt | tejorūpatayā prāṇo hṛdaye tvanurūpataḥ | jīvādhīnatayā sthitvā prāṇāpānādivṛttibhiḥ | iḍāpiṅgalamārgeṇa niśvāsocchvāsarūpataḥ | bahirnirgatya nirgatya svāntargacchati ca kramāt || iti yogaśāstre prāṇasya svarūpaṃ spaṣṭamupadiṣṭam | tasmādīśvarecchayā bhūtapañcakarajoguṇodbhūtaḥ prāṇa iti veditavyaḥ | kiñca - sarvāsu śrutiṣu cakṣurādīndriyāṇāṃ prāṇasya paṭhitatvāt indriyasāhacaryācca cakṣurādivatprāṇasya bhautikatvaṃ iti vyavahriyate | bhartā sambhriyamāṇo vibharti eko devo bahudhā sanniviṣṭaḥ tvameko bahūnanupraviṣṭaḥ prāṇānāṃ grathirasi rudro mā viśāntakaḥ ityādiśrutibhyaḥ prāṇaḥ parameśvarādhāraḥ | tu śabdaḥ uktaśaṅkānirāsārthaḥ | prāṇasya jīvavanna svātantryaṃ kintu rājāpekṣayā mantriṇa iva sārayyapekṣayā aśvā iva indriyāpekṣayā samutkṛṣṭatvānnoktadoṣaḥ | prāṇasya bhūtapañcakarajoguṇajanyatvenāpi vāyūpādānakāraṇatvādvāyvantarbhūta iti ca vyavahriyate | tathā vātulāgame - ātmākāśamayo jñeyaḥ prāṇovāyumayastathā | tejomayo hyahaṅkārastathā jalamayaṃ manaḥ || iti samyagupadiṣṭam | cakṣurādivadasyāpi karaṇatve tadvadasyāpi jīvapratyupakārarūpakriyayā bhavitavyam | sā tu na dṛśyate | tasmānnāyaṃ cakṣurādivadbhavitumarhati ityāśaṅkāyāmāha - || 104 || akaraṇatvācca na doṣastathā hi darśayati || 9 || ākaraṇatvāt karaṇaṃ - kriyā tadabhāvāt - akriyatvāt | asya prāṇasya jīvapratyupakrārarūpaviśeṣarūpakriyārahitatvācca yo doṣaḥ udbhāvyate sa nāsti yata upakāraviśeṣarūpāṃ śarīrendriyadhāraṇādirūpāṃ kriyāṃ darśayati śrutiḥ yasminnutkrānte idaṃ śarīraṃ pāpiṣṭhataramiva dṛśyate sa vaḥ śreṣṭhaḥ ityuktvā vāgādyutkramaṇe'pi śarīrasyendriyāṇāṃ ca sthitiṃ darśayitvā prāṇotkramaṇe śarīrendriyaśaithilyāmidhānāt ataḥ prāṇāpānavyānodānasamānākāreṇa pañcadhāvasthito'yaṃ prāṇaḥ śarīrendriyadhāraṇādinā jīvasyopakarotīti cakṣurādivat upakaraṇatvaṃ siddham | kiñca - prāṇasya akaraṇatvādeva na kāryābhāvaḥ kathaṃ tarhyātmānaṃ prati dehadhāraṇena upakārabhāvaḥ indriyāntareṣvasambhāvitasyāsādhāraṇasya dehadhāraṇakāryasya kathaṃ nirvāhaḥ iti cedbrūmaḥ - tathāhi - śrutiruktakāryaṃ prāṇasyāsādhāraṇyaṃ darśayati | prāṇasaṃvāde mukhyaprāṇasya śreṣṭhatvaṃ nirdhārya tān variṣṭhaḥ prāṇa uvāca mā mohamāpadyathāḥ ahamevaitatpañcadhātmānaṃ pravibhajyetadvāṇamavaṣṭabhya vidhārayāmi iti bāṇaṃ śarīraṃ prāṇena rakṣannaparaṃ kulāyaṃ iti śutirapi dehasthitaṃ hi prāṇamevamāha - aparaṃ anekāśuci kulāyaṃ iti śrutirapi dehākhyaṃ gṛhaṃ prāṇaḥ sthityā rakṣati punassuptiṃ yātīti | uta prāṇa eva prajñātmā ida śarīraṃ parigṛhyodbhāsayati iti śrutiḥ | prāṇasya śarīrodbhāsakatvaṃ kāryāntaraṃ nirdiśati | tasmātprāṇasya mukhyatvamanivāryam | nanvevaṃ nāmabhedātkāryabhedācca prāṇādīnāṃ sattvāt prāṇa eka eveti vyavasthā kathamupapadyata iti āśaṅkya tatrāha - || 105 || pañcavṛttirmanovadvyapadiśyate || 10 || yathā kāmādivṛttibhede tatkāryabhede'pi na kāmādikaṃ manasastatvāntaram kāmassaṅkalpo vicikitsāśraddhā'śraddhādhṛtiradhṛtihrīrdhīrbhīrityetatsarvaṃ mana eva iti vacanāt | evaṃ prāṇo'pānovyāna udānassamānaḥ ana ityetatsarvaṃ prāṇa eva iti vacanādapānādayo'pi prāṇasyaiva vṛttiviśeṣāḥ na tattvāntaramityavagamyate | kiñca - prāṇasyocchāsa-niśvāsa-sarvaśarīrakriyotkrāntyākhyāni catvāri kāryāṇi | pañca pañcakāryabhakṣitānnādirasānāṃ samatvena sarvāṅgeṣu nayanamapekṣya pañcavidhakāryabhede'pi kāraṇarūpaprāṇavāyureka eva | jaḍasya prāṇasya kāryarūpapariṇāmasattvābhāve'pi tadviśiṣṭatayā prāṇaliṅgātmakasya paraśivasya sattvāt tasya kriyākāritvamavirodham | prāṇasya prāṇaḥ ityādiśrutiśravaṇāt tamutkrāmantaṃ iti śrutau prāṇasyotkrāntihetutvena sūkṣmatvamiti cetsarveṣāṃ sarvaśarīravyāpakatvena tasyaiva mahattvāvagamāt aṇurūpasya vyāpakatvāyogāt sama ebhistribhirlokaiḥ samo'nena sarveṇa iti śrutivyapadeśācca utkrāntiśrutyā aṇutvavādo hyasaṅgata ityāśaṅkyāha - || 106 || aṇuśca || 11 || prāṇe sarvaṃ pratiṣṭhitaṃ sarvaṃ hīdaṃ prāṇenāvṛtam ityādiśrutiśravaṇāt prāṇasya mahatparimāṇameveti yattadayuktam | prāṇastu hṛdaye jīvasūkṣmarūpeṇa sthitvā prāṇāpānādivṛtyā bṛhatparimāṇa ityaviruddham | tasya mahatve tamutkrāmantaṃ sarve prāṇā utkrāmanti ityādibahuśrutiyuktyanubhavapramāṇaiḥ prāṇotkramaṇasya darśanāt mahatvamātratve utkrāntyasambhavācca prāṇaḥ aṇuśceti niścīyate | sama ebhistribhirlokaiḥ iti śrutistu sarvavāyuparā nādhyātmikavāyuparetyavirodhaḥ | kiñca - ākāśaśarīraṃ brahma satyātmaprāṇārāmaṃ mana ānandam śāntisamṛddhamamṛtam iti śrutidarśanāt paraśivakalābhivyaktāprākṛtapañcabrahmamayasakalajīvaniyāmakacidākāśa##- mahatvaśrutiriti veditavyā | tasyāmṛtatvavyapadeśenotkrāntyasaṃbhavāt prākṛtarajoguṇajanyatvābhāvācca | jyotirādyadhikaraṇam || 5 || maheśvarasyaiva jīvakṛtakarmānusāreṇa indriyaprerakatvapratipādanam jaḍatvācca pradhānasya jagatkāraṇatvaṃ purā nirastamato hyacetanānāṃ prāṇendriyāṇāṃ svataḥ svavyāpārapravartakatvaṃ kathamupapadyata ityāśaṅkāyāmadhikaraṇāntareṇāha - || 107 || jyotirādyadhiṣṭhānantu tadāmananāt prāṇavatā śabdāt || 12 || tu śabdo'tra niścayārthakaḥ | cakṣurādīndriyāṇi jyotirādīnāṃ sūryādidevatānāmadhiṣṭhānāni nivāsasthānāni kutaḥ tadāmananāt | agnirvāgbhūtvā mukhaṃ prāviśat iti śrutau tāsāṃ sūryādidevatānāṃ āmananāt mukhādisthāneṣu praveśakathanāt prāṇavatā jīvena saha sūryādidevatānāṃ paraśivāntaryāmitayā indriyaprerakatvaṃ uta svātantryeṇa kasmāt śabdāt | ya ādityamantaro yamayati sa ta atmāntaryāmyamṛtaḥ eko viṣṇurmahadbhūtaṃ pṛthagbhūtānyanekaśaḥ īśvarassarvabhūtānāṃ ityādiśrutiṣu indriyāmimāniviṣṇvādisarvadevatāntaryāmitayā maheśvarasyaiva jīvakṛtakarmānusāreṇa indriyaprerakatvapratipādakaśrutibalādetadupapannamiti | sūkṣmārthaḥ | śreṣṭhānāṃ prāṇānāṃ brahmaṇa utpattiḥ yatpariṇāma iyattā uktasteṣāṃ prāṇānāmagnyādidevatādhiṣṭhitatvaṃ ca pūrvameva abhimānivyapadeśastu viśeṣānugatibhyāṃ ityanena sūtreṇa prasaṅgādupapāditam | jīvasya ca svabhogasādhanānāmeṣāmadhiṣṭhātṛtvaṃ lokaprasiddham | evamevaiṣa etān prāṇān gṛhītvā sve śarīre yathākāmaṃ parivartate ityādiśrutisiddhañca | evamiha ādityaścakṣurbhūtvā'kṣiṇī prāviśat tatra cakṣuṣā rūpāṇi paśyati ityādiśrutiṣu parameśvarāditarajīvasyāgnyādidevatānāṃ ca prāṇaviṣayamadhiṣṭhānaṃ kiṃ svāyattaṃ uta parāyattam iti viṣayaḥ | tatra cakṣuṣā rūpāṇi paśyati ādityaścakṣurbhūtvākṣiṇī prāviśat iti śrutidarśanājjīvasūryādīnāmeva prāṇendriyaprerakatvam | śivasya parabrahmaṇastatprerakatve bhoktṛtvaprasaṅgena jīvasya bhoktṛtvaṃ na syāt tathā cetpuṇyapāpakarmaphalabhūtasukhaduḥkhātmaka-svarga-naraka##- prāṇādiprerakatvamiti prāpte pracakṣmahe - jyotirādyadhiṣṭhānamiti prāṇavatā jīvena saha jyotirādīnāṃ sūryavahyūnyādidevatānāṃ prāṇādiviṣayamadhiṣṭhānaṃ tadāmananāt tasya paramātmanaḥ śivasya āmananādbhavati | āmananam - ābhimukhyena mananam | tacca paramātmanaḥ saṅkalpādeva sambhavati | oṃ tatsaviturvareṇyaṃ bhargo devasya dhīmahi dhiyo yo naḥ pracodayāt tadakṣaraṃ tatsaviturvareṇyaṃ prajñā ca tasmāt prasṛtā purāṇī ityādiśrutiṣu savituḥ - sūryasya vareṇyaṃ - varaṇīyamupāsanīyaṃ ityādinā sūryāntaryāmitayā parameśvarasya prerakatvadarśanāt tatsaṅkalpādeva sarveṣāṃ indriyādhiṣṭhānadevatānāṃ prayojakatvamityarthaḥ | kutaḥ śabdāt - pādādīndriyāṇāṃ viṣṇvādyabhimānidevatānāṃ jīvātmanaśca svakāryeṣu paramapuruṣaśivamananāyattattvaśāstrāt | yathā antaryāmibrāhmaṇe yo'gnau tiṣṭhannagnerantaraḥ yamagnirna veda yasyāgniśśarīraṃ yo'gnimantaro yamayati sa ta ātmāntaryāmyamṛtaḥ yo vāyau tiṣṭhan ya āditye tiṣṭhan ya ātmani tiṣṭhan yaścakṣuṣi tiṣṭhan ityādinā sarvāntaryāmitvaṃ sarvaniyāmakatvaṃ copadiṣṭam | yo rudro'gnau yo apsu bhīṣāsmādvātaḥ pavate bhīṣodeti sūryaḥ | bhīṣāsmādanniścendraśca mṛtyurdhāvati pañcamaḥ || na tatra sūryo bhāti na candratārakā nemā vidyuto bhānti kuto'yamagniḥ tameva bhāntamanubhāti sarvaṃ tasya bhāsā sarmamidaṃ vibhāti etasya vākṣarasya praśāsane gārgi sūryācandramasau vidhṛtau tiṣṭhataḥ ityādiṣu śivasya sarvāntaryāmitvaṃ sarvabhayahetutvaṃ sarvaprakāśakatvaṃ sarvādhāratvaṃ ca spaṣṭamupadiṣṭam | ato jīvaviṣṇvādibhūtānāṃ svātantryeṇa prāṇendriyaprerakatvamanupapannamiti nirdiṣṭam | nanu sa vai vācameva prathamāmātyavahatsā yadā mṛtyumatyamucyata so'gnirabhavat ityādinā vāgādīnāmagnyādibhāvāpattikathanāt agnyādibhāvasya tadadhiṣṭhātṛkatvameva syāt ataḥ prāṇadevatayoradhiṣṭhātradhiṣṭheyabhāva evopapanna ityāśaṅkāyāmāha - || 108 || tasya ca nityatvāt || 13 || sarveṣāṃ paraśivādhiṣtḥānatvena nityatvāt svarūpānubandhitvena niyatatvācca tatsaṅkalpādevaiṣāmadhiṣṭhātṛtvamavarjanīyam | tatsṛṣṭvā tadevānuprāviśat tadanupraviśya tacca tyaccā'bhavat ityādinā śivasya paramapuruṣasya svābhāvikacicchaktiviśiṣṭasya svatantrasya niyantṛtvena sarvacidacidvastupraveśasvarūpānubandhitvaṃ smaryate | tasmātprāṇendriyadevatāniyāmakatvaṃ tadantaryāmitvaṃ ca netarasyeti siddham | nanu śivasya parabrahmaṇaḥ jīvādiniyāmakatve tasyaiva kartṛtvāvagamāt jīvakṛtapuṇyāpuṇyaphalabhoktṛtvamapi tasyaiveti cenna | indriyādipreraṇe sarvadā jīvasyaiva svatantrābhimānitvena netarasya tadindriyajanyakarmaphalabhoktṛtvam | kiñca - tadindriyādyadhiṣṭhānaprabhākaraviṣṇvādidevatāntaryāmitayā śivasya jīvakṛtakarmānusāreṇa tadindriyaprerakatvasambhavāt na tatkṛtakarmaphalabhoktṛtvamīśvarasya | tayoranyaḥ pippalaṃ svādatti ajohyeko juṣamāṇo'nuśete jahātyenāṃ bhuktabhogāmajo'nyaḥ iti bhagavatī śrutirapi tathaivopadiśati | tasmānna śaṅkākalaṅkaḥ | ta indriyāṇi tadvyapadeśādhikaraṇam || 6 || prāṇamanasoḥ indriyādadhikatvapratipādanam hantāsyaiva sarvaṃ rūpanāma ta etasyaiva sarve rūpamabhavanvāgādaya etasyaiva prāṇasya rūpaṃ pañcadhā babhūvuḥ iti śrutau prāṇendriyayorekatvopadeśāt prāṇesyendriyatvaṃ syādityāśaṅkyāha - || 109 || ta indriyāṇi tadvyapadeśādanyatra śreṣṭhāt || 14 || etasmājjāyate prāṇo manaḥ sarvendriyāṇi ca ityatra prāṇendriyāṇāṃ tattvāntaratvaṃ pratīyate | hantāsyaiva sarve rūamasāmeti te etasyaiva sarve rūpamabhavat iti śrutau tu mukhyaprāṇatvamindriyāṇāṃ bodhyate | tasmāt prāṇendriyāṇāmekatvamuta pṛthaktvaṃ veti sandihyate | mukhyaprāṇasyendriyatvaṃ yuktam - etasmājjāyate prāṇaḥ ityatra mānasendriyāṇāṃ pṛthagvyapadeśe'pi tayorna tattvāntaratvam | hantāsyaiva sarve rūpamasāma iti śruterbalīyastvāt prāṇasya karaṇatvamupapannamiti prāpte'bhidhīyate | ta indriyāṇīti | prāṇastatvāntaramindriyebhya iti | tatra hetustadvyapadeśāduktahetumitareṇa sūtrabhāgena vivṛṇoti | śreṣṭhān mukhyaprāṇādanye te prakṛtāvāgādayaḥ prāṇendriyāṇītyucyante na prāṇaḥ etasmājjāyate prāṇaḥ ityādau vailakṣaṇyopadeśāt | nanvayaṃ bhedavyapadeśaḥ indriyamanasorapi samāna ityuktamiti cenna manaḥ ṣaṣṭhānīndriyāṇi iti smṛtyā mānasendriyayostatvāntaratvābhāvābhyupagamāt | na ca prakṛte'pi hantāsyaiva iti śruterindriyāṇāṃ prāṇāt tattvāntaratvābhāvābhyupagamaḥ | ta etasyaiva sarve rūpābhavan tasmādeta etānākhyāyante prāṇa iti vākyaśeṣeṇendriyeṣu prāṇaśabdasya lākṣaṇikatvapratipādanena prāṇendriyāṇāṃ tattvāntaratvābhyupagamāt | na hi indriyebhyastatvāntare cakṣurindriyaśabdo lākṣaṇiko dṛṣṭaḥ | tasmāt ta etasyaiva sarve rūpamabhavan ityanena prāṇādhīnaceṣṭatvaṃ indriyāṇāṃ dṛśyate na tadvyāpāratvam | kiñca - bhedaśruteḥ vāgādīndriyaprakaraṇamupasaṃhṛtam | atha hemamāsanyaṃ prāṇamūcuḥ iti bhinnaprakaraṇe prāṇasyendriyebhyo bhedaśravaṇāt prāṇavyāpāratvamindriyāṇāmityupadiśyate | atha ha āsye bhavamāsanyamimaṃ prāṇaṃ vāgādaya ūcuḥ iti prāṇendriyāṇāṃ tattvāntaratvamupadiṣṭam | kutaḥ vailakṣyānubhavadyotanāt | suptau prāṇasyendriyalaye'pi vyāpāradarśanādato nodāhṛtavākyavirodha iti siddham | api ca - śreṣṭhādanyeṣveva prāṇeṣu tadvyapadeśāt indriyāṇi daśaikañca pañca cendriyagocarāḥ ityādibhiścakṣurādiṣu samanaskeṣvevendriyaśabdo vyapadiśyate | tasmāt śreṣṭhavyatiriktā eva prāṇāstathāpi nendriyāntarbhūtatvam | asminnarthe hetvantaramāha - || 110 || bhedaśrutervailakṣaṇyācca || 15 || etasmājjāyate prāṇaḥ ityādibahuśrutibalāt suptāvindriyavatkāraṇaśarīre manaso layānubhave'pi manaḥ ṣaṣṭhānīndriyāṇi ityādismṛterdurbalatvāt manasa indriyatvaṃ na yujyate | indriyāṇāṃ mano nāthaḥ manonāthastu mārutaḥ indriyebhyaḥ paraṃ manaḥ ityādiśrutyanukūlabahusmṛtidarśanānmanaso vailakṣaṇyam | tatprāṇeṣvantarmanaso liṅgamāhuḥ annamayaprāṇamayamanomayavijñānamayānandamayā me śudhyantām ityādiśrutiśateṣu prāṇādadhikasthitatvopadeśāt | kiñca - sāṅkhyayogaśāstreṣu sūkṣmabhūtapañcakatattvārdhena mānasotpatteḥ tadbhinnārdhena jñānendriyotpatteśca nirdeśāt sūkṣmabhūtapañcakarajoguṇārdhena prāṇotpattestadbhinnārdhena karmendriyotpatteśca dyotanāt ātmā manasā saṃyujyate mana indriyeṇa indriyamarthena tataḥ pratyakṣaṃ iti nyāyena sarvendriyavyāpakatvena manasa indriyatvamaupacārikam | tasmātprāṇamanasorindriyādadhikatvaṃ niṣpratyūham | saṃjñāmūrtikḷptyadhikaraṇam || 7 || trivṛtkaraṇakartuḥ paramātmanaḥ śivasya carācarasṛṣṭihetutvasamarthanam hiraṇyagarbhassamavartatāgre bhūtasya jātaḥ patireka āsīt nārāyaṇādbrahmā jāyate ityādau hiraṇyagarbhanārāyaṇādīnāṃ jagatkāraṇatvāvagamāt etasmājjāyate prāṇaḥ ityādiśrutiniṣṭhajagajjanmādikāraṇatvaṃ parabrahmaṇaśśivasyaiva kathamupapadyata iti āśaṅkāyāmadhikaraṇāntareṇāha - || 111 || saṃjñāmūrtikḷptistu trivṛtkurvata upadeśāt || 16 || trivṛtkurvataḥ - trivṛtkaraṇakartuḥ paramātmanaḥ śivasya sakāśādeva saṃjñāmūrtikḷptināmarūpātmakacarācarasṛṣṭirbhavati | kasmāt upadeśāt | seyaṃ devataikṣata iti śrutau paramātmanaśśivasyaiva nāmarūpātmakaśarīrasṛṣṭikartṛtvopadeśāt hiraṇyagarbhaviṣṇvādikartṛtvavidhāyakānāṃ śrutismṛtipurāṇavākyānāṃ avāntarasṛṣṭiviṣayatvamiti vāyavīyasaṃhitādivākyānusāreṇa janmādhikaraṇe bahudhā prapañcitam | tatrāpi paramaśiva eva hiraṇyagarbha-viṣṇu-kālarudraśarīreṣu sthitvā sthāvarajaṅgamātmakajagajjanmādikaṃ karotīti sūtrasūcitasūkṣmārthaḥ | pūrvata vyomādyantaryāmitayā śivasya parabrahmaṇaḥ pavanādikāraṇatvamupadiṣṭam dhyāyīteśānaṃ pradhyāyitavyam ityādinā brahmādikāraṇatvaṃ tasyaiva vyapadiṣṭam | athāpi tadayāntarasṛṣṭau tadantaryāmitayāsthāvarajaṅgamātmaka jagatkāraṇatvaṃ tatrānuktam | tasmādatrādhikaraṇāntare nirṇītam - yo rudro'gnau yo apsu ahamekaḥ prathamamāsam | vartāmi ca nānyaḥ kañcinmatto | vyatiriktaḥ so'ntarādantaraṃ prāviśat ityādau śivasya sakalapūrvabhāvitvasarvāntaryāmitvādyananyasādhāraṇadharmopadeśāt | dhātā yathāpūrvamakalpayat divaṃ ca pṛthivīṃ cāntarikṣam | ityādinā hiraṇyagarbhasya jagatkāraṇatvāvagamāt nārāyaṇāt brahmā jāyate ityādau nārāyaṇasya caturmukhādikāraṇatvadarśanāt | tatteja aikṣata bahu syāṃ prajāyeya iti tadāpo'sṛjata tathā āpo aikṣanta tathānnamasṛjata ityādau ca vahnyādibhūtābhimānadevatānāṃ kāraṇatvanirdeśāt vijñānādhyeva svalvimāni bhūtāni jāyante ityādau jīvasya bhūtakartṛtvadyotanācca śivasya hiraṇyagarbhādīnāṃ vā sarvabhūtajagajjanmādikāraṇatvamiti sandihyate | hiraṇyagarbhassamavartatāgre ityādau prajāpatiśabdasya hiraṇyagarbhaṃ eva rūḍhatvāt nārāyaṇāt brahmā jāyate ityādau nārāyaṇasyaiva sarvakāraṇatvadyotanāt | kiñca - anena jīvenātmanā'nupraviśya nāmarūpe vyākaravāṇi iti jīvakartṛkatvaśravaṇāt na hi parā devatā svena rūpeṇa nāmarūpe vyākaravāṇītyaikṣata api tu svāṃśa bhūtena jīvarūpeṇa anena jīvenātmanā iti vacanāt hiraṇyagarbhādīnāmeva jagajjanmādikāraṇatvam | nanvevaṃ cāreṇānupraviśya parabalaṃ saṅkalayānītivat vyākaravāṇītyuttamapuruṣaḥ kartṛsthakriyaśca praviśatirlākṣaṇikaḥ syāt | naivam | tatra rājacārayoḥ svarūpabhedāllākṣaṇikatvam iha tu jīvasyāpi svāṃśatvena svarūpatvāt tena rūpeṇa praveśo vyākaraṇaṃ cātmana eveti na lākṣaṇikatvaprasaṅgaḥ | na ca sahayogalakṣaṇeyaṃ tṛtīyā kārakavibhaktau sambhavantyāmupapadavibhakteranyāyyatvāt | na ca karaṇe tṛtīyā brahmakartṛkayoḥ praveśavyākaraṇayorjīvasya sādhakatamatvābhāvāt | na ca jīvasya kartṛtvaṃ praveśamātre paryavasyati nāmarūpavyākaraṇantu brahmaṇa eva - iti śakyaṃ vaktum ktvāpratyayena samānakartṛkatvapratīteḥ | jīvasya svāṃśatvena svarūpatve'pi parasrūpavyāvṛtyarthaḥ anena jīvena iti parāktvena parāmarśaḥ | ato hiraṇyagarbhakartṛkeyaṃ nāmarūpavyākriyā tasmāt - nāma rūpañca bhūtānāṃ kṛtyānāñca prapañcanam | vedaśabdebhya evādau devādīnāṃ cakāra saḥ || ityādismṛtiṣu caturmukhakartṛkasṛṣṭiprakaraṇe nāmarūpavyākaraṇaṃ saṅkīrtyate | ata eva jīvasya vā samaṣṭirūpahiraṇyagarbhasya vā tatkāraṇabhūtanārāyaṇasya vā nāmarūpavyākaraṇaṃ samañjasamiti prāpte pracakṣmahe - || saṃjñāmūrtikḷptistivit || tu śabdaḥ pūrvapakṣaṃ vyāvartayati | saṃjñāmūrtikḷpti - nāmarūpavyākaraṇam | tattrivṛtkurvataḥ parabrahmaṇa eva tasyaiva nāmarūpavyākaraṇopadeśāt | sadeva saumyedamagra āsīt ityatra sacchabdavācyaḥ mahāpralayasākṣī sarvakāraṇaśśiva eva | kālatrayāvādhyatvena tasyaiva mukhyatvaṃ ṛtaṃ satyaṃ paraṃ brahma ityādiśrutidarśanāt | aghāntarasṛṣṭyādikāraṇatvamapi nānyasyopapannam | aṇḍaṃ hiraṇmayaṃ madhye samudraṃ rudrasya vīryātprathamaṃ babhūva tasmin brahmaviṣṇū jāyete jātavedāḥ iti śrutau trivṛtkaraṇena paramaśivastejo'ṇḍamutpādya tatra paścāccaturmukhādisṛṣṭyupadeśāt hiraṇyagarbhādīnāṃ trivṛtkaraṇakāraṇatvaṃ nopapannam | atharvaṇaśikhāyāmapi brahmaviṣṇurudrendrāste samprasūyante sarvāṇi cendriyāṇi saha bhūtaiḥ sarvaiśvaryasaṃpannaḥ sarveśvaraḥ śambhurākāśamadhye iti | atharvaśirasi prathamakhaṇḍe - so'bravīdahamekaḥ prathamamāsaṃ vartāmi ca bhaviṣyāmi ca | nānyaḥ kaścinmatto vyatiriktaḥ | so'ntarādantaraṃ prāviśat ityupakramya sarvañca māmeva yo veda sa sarvaṃ veda ityantena sarvacidacitprapañcānupraviṣṭatayā sarvaśabdavācyatvamupadiśya dvitīyakhaṇḍe ca pūrvānupraveśādeva yo rudraḥ sa bhagavān yacca brahma yasmai namo namaḥ yo vai rudraḥ sa bhagavān yaśca viṣṇustasmai namo namaḥ ityārabhya brahma-viṣṇu-maheśvarendra-vināyakādi##- sarvaśabdavācyatvaṃ tasyaivopapannam | manusmṛtau - apa eva sasarjādau tāsu vīryamavāsṛjat | tadaṇḍamabhavaddhaimaṃ sahasrārkasamaprabham || tasmin jajñe svayaṃ bramā sarvaloka pitāmahaḥ | āpo nārā iti proktā āpo vai narasūnavaḥ || tā evāyatanaṃ tasya tato nārāyaṇaḥ smṛtaḥ || nārāyaṇaḥ paro'vyaktādavyaktādaṇḍasambhavaḥ | aṇḍasyāntastrayo lokāḥ saptadvīpā ca medinī || iti | śaivapurāṇe - rudrasaṃjñasya devasya rūpe mūrtiḥ prajāyate | tena kṣiptaṃ rase vīryaṃ paramūrtyabhimāninā || tadaṇḍamabhavaddivyaṃ sahasrakiraṇaprabham | viṣṇustatrāviśatsākṣāt mama śaktestu vaibhavāt || punarnarāyaṇākhyaṃ me niyogātprāptavānasau | imaṃ codāharantyatra ślokaṃ nārāyaṇaṃ prati || āpassūkṣmo raso jñeyaḥ raso nāraḥ prakīrtitaḥ | narahetuḥ paro brahman naraḥ sākṣācchivo mataḥ || nāramasyāyatanaṃ proktaṃ tena nārāyaṇaḥ smṛtaḥ | brahmāpi naraśārdūla gandhamūrtissamāviśat || kiñca - śrutyantare'pi tejo'bhimānī rudraḥ apassṛjati | tāsu ca vīryaṃ nikṣipati | tāsu tattvasahito viṣṇurabhivartate āpo narā | naro rudraḥ iti rudrasambhūtajalatattvāyatanatvena viṣṇornārāyaṇasaṃjñā upadiṣṭā | vedānteṣu hiraṇyagarbhātpūrvameva sūkṣmabhūtodbhūtaliṅgaśarīrāntarameva trivṛtkṛtasthūlāṇḍe vṛttivyapaeśāt na sarvathā hiraṇyagarbhādīnāṃ trivṛtkṛtāṇḍahetutvaṃ nirdiśyate | uta trivṛtkaraṇaṃ kurvata eva vā nāmarūpavyākaraṇamupadiśyate | anena jīve nātmanānupraviśya nāmarūpe vyākaravāṇi tāsāṃ trivṛtaṃ trivṛtamekaikāṃ karavāṇi iti samānakartṛkatvapratīteḥ | trivṛtkaraṇantu caturmukhasyāṇḍāntarvartino na saṃbhavati | trivṛtkṛtaistejo'vannairhyaṇḍamutpadyate | caturmukhasya cāṇḍe sambhavaḥ smaryate | tasminnaṇḍe'bhavadbrahmā sarvalokapitāmahaḥ iti | ataḥ trivṛtkaraṇaṃ śivasyaiva | tatsamānakartṛkaṃ nāmarūpavyākaraṇaṃ ca tasyaiveti vijñāyate | kathaṃ tarhi anena jīveneti saṃgacchate ātmanā jīvena iti sāmānādhikaraṇyāt jīvaśarīrakaṃ parabrahmaiva jīvaśabdenābhidhīyate | yathā tatteja aikṣata apo'sṛjata tā āpa aikṣanta tā annamasṛjanta iti tejaḥprabhṛtiśarīrakaṃ parameva brahmābhidhīyate | yo rudro'gnau ityādinā sarvānnaryāmitvaṃ tasyaiva spaṣṭamupadiṣṭam | aṣṭamūrtitvaṃ vedaśāstrapurāṇeṣu tasyaiva prasiddham | tasmājjīvasamaṣṭibhūtahiraṇyagarbhaśarīrakasya parabrahmaṇa eva karmedaṃ nāmarūpavyākaraṇam | evañca praviśya nāmarūpe vyākaravāṇi praviśatiruttamapuruṣaścāpīha mukhvārthāveva bhavataḥ | praveśavyākaraṇayoḥ samānakartṛkatvamapyupapadyate | caturmukhakartṛkasṛṣṭiprakaraṇe nāmarūpavyākriyopadeśaścopapadyate | atha se'yaṃ devatā ityādivākyasyāyamarthaḥ ##- nāmarūpo vyākaravāṇi devādivicitrasṛṣṭiṃ tannāmadheyāni ca karavāṇi tadarthamanyonyasaṃsargamaprāptānāṃ eṣāṃ tejo'vannānāṃ viśeṣasṛṣṭyasamarthānāṃ tatsāmarthyāyaikaikāṃ trivṛtaṃ karavāṇi iti | tasmāt śivasyaiva parabrahmaṇaḥ karmedaṃ nāmarūpavyākaraṇam | atha syānnāmarūpavyākaraṇasya trivṛtkaraṇenaikakartṛkatvātparamātmakartṛkatvamiti na śakyate vaktu trivṛtkaraṇasyāpi jīvakartṛkatvasambhavāt | aṇḍasṛṣṭyuttarakāle hi caturmukhasṛṣṭajīveṣu trivṛtkaraṇaprakāra upadiśyate | yathā nu khalu saumyemāstisro devatāḥ puruṣaṃ prāpya trivṛtrivṛdekaikā bhavati tanme vijānīhi iti annamaśitaṃ tredhā vidhīyate | tasya yaḥ sthaviṣṭo bhāgastatpurīṣaṃ bhavati | yo madhyamastanmāṃsaṃ yo'ṇiṣṭhastanmanaḥ ityādinā tathā pūrvasminnapi vākye yadagne rohitaṃ rūpaṃ tejasastadrūpaṃ yacchuklaṃ tadapāṃ yatkṛṣṇaṃ tadannasya ityādinā caturmukhasṛṣṭāgnyāditya-candra-vidyutsu trivṛtkaraṇaṃ pradarśyate | nāmarūpavyākaraṇottarakālaṃ ca trivṛtkaraṇaṃ śrūyate | seyaṃ devatemāstisro devatāḥ anena jīvenātmanānupraviśya nāmarūpe vyākarottāsāṃ trivṛtam trivṛtamekaikāmakarot iti tatrāha - trivṛtkaraṇasvarūpanirūpaṇam || 112 || māṃsādibhaumaṃ yathā śabdamitarayośca || 17 || pūrvatra trivṛtkaraṇahetutvaṃ hiraṇyagarbhāṃdīnāmastītyāśaṅkāyāṃ tadativyāptivāraṇārthaṃ avāntarasṛṣṭyādiṣvapi anena jīvenātmanānupraviśya ityādinā hiraṇyagarbhaviṣṇvādijīvaśarīrānupraviṣṭatayā śivasya parabrahmaṇaḥ tatkartṛtvaṃ sādhitam | tattrivṛtkaraṇaṃ kimityākāṅkṣāyāṃ etatsūtrārambhaḥ ##- samāsassamudāya iti yāvaditi śrutyarthaḥ | imāstisrasrivṛtā devatāḥ puruṣaśarīraṃ prāpya trivṛtkāryatrayarūpeṇaikaikā devatā teja-ādilakṣaṇā avartata iti dvitīyaḥ śrutyarthaḥ | tathāhi - pṛthivyāḥ vrīhiyavādirūpāyāḥ puruṣeṇa aśitāyāḥ kāryatrayaṃ śarīre vartate | purīṣaṃ māṃsaṃ manaśceti | evaṃ pītānāmapāṃ mūtralohitaprāṇaśceti kāryatrayaṃ tejo'gnyādidīpitasya ghṛtādirūpasya kāryatrayaṃ asthi-majjā-vākceti | prāṇe jalādhīnasthitimatvamātreṇa jalakāryatvavyapadeśaḥ tasya vāyukāryatvena prasiddheḥ | evaṃ manasopyannabhakṣaṇe svāsthyamātreṇa tatkāryatvaṃ vāco'pi jñānānukūlatvasāmyena tejaḥkāryatvaṃ vyapadiśyate | evaṃ dehe kāryatrayarūpeṇa vartanamevādhyātmikaṃ trivṛtkaraṇamiti tadidamāha sūtrakāraḥ māṃsādīti - yaduktamaṇḍasṛṣṭyuttarakālaṃ caturmukhasṛṣṭadevatādiviṣayo'yaṃ tāsāṃ trivṛtaṃ trivṛtamekaikāmakarot iti trivṛtkaraṇopadeśa iti tannopapadyate annamaśitaṃ tredhā vidhīyate ityatra māṃsa-manasoḥ purīṣādaṇutvenāṇīyastvena ca vyapadiṣṭayoḥ kāraṇānuvidhāyitvena āpya tejasatvaprasaṅgāt āpaḥ pītāḥ ityatrāpi mūtraprāṇayoḥ sthaviṣṭhāṇīyasoḥ pārthivatvataijastvaprasaṅgācca na caivamiṣyate | māṃsāsi hi bhaumamiṣyate | purīṣavanmāṃsamanasī api bhaume - pārthive iṣyete | annamaśitaṃ tredhā iti prakramāt | yathā śabdamitarayośca itarayorapi āpaḥ pītāḥ tejo'śitaṃ iti paryāyayoryathāśabdaṃ vikārā iṣyante | āpaḥ pītāstredhā vidhīyante ityapāmeva tredhā pariṇāmaḥ śabdāt pratīyate | tathā tejo'śitaṃ tredhā vidhīyate ityapi tejasa eva tredhā pariṇāmaḥ śabdāt pratīyate | ataḥ purīṣa-māṃsa-manāṃsi pṛthivīvikārāḥ mūtra-lohita-prāṇāḥ abvikārāḥ asthi-majjā##- tejomayī vāk | iti vākyaśeṣavirodhācca | ataḥ tāsāṃ trivṛtaṃ trivṛtamekaikāmakarot ityuktaḥ trivṛtkaraṇaprakāraḥ annamaśitamityādinā na pradarśyate | tathā sati manaḥprāṇavācāṃ trayāṇāmapyaṇīyastvena taijasatvāt annamayaṃ hi somya manaḥ ityādivirudhyeta | prāgeva trivṛtkṛtānāṃ pṛthivyādīnāṃ puruṣaṃ prāptānāṃ annamaśitamityādinā ekaikasya tredhā pariṇāma ucyate | aṇḍasṛṣṭeḥ prāgeva ca tejo'vannānāṃ trivṛtkaraṇena bhavitavyam atrivṛtkṛtānāṃ teṣāṃ kāryārambhāsāmarthyāt | anyonyasaṃyuktānāmeva hi kāryārambhasāmarthyam | tadeva ca trivṛtkaraṇam | tathā ca smaryate | nānāvīryāḥ pṛthagbhūtāstataste saṃhatiṃ vinā | nāśaknuvan prajāḥ sraṣṭumasamāgamya kṛtsnaśaḥ || sametyānyonyasaṃyogaṃ parasparasamāśrayāḥ | mahadādyāviśeṣāntā hyaṇḍamutpādayanti te || iti | ata eva ca anena jīvenātmanā'nupraviśya nāmarūpe vyākarot tāsāṃ trivṛtaṃ trivṛtamekaikāmakarot iti pāṭhakramo arthakrameṇa bādhyate | aṇḍāntarvartiṣvagnyādityādiṣu trivṛtkaraṇapradarśanaṃ śvetaketoḥ śuśrūṣoraṇḍāntarvartitvena tasya bahiṣṭhavastuṣu trivatkaraṇapradarśanāyogāt trivṛtkṛtānāṃ kāryeṣvagnyādityādiṣu kriyate | syādetat annamaśitaṃ āpaḥ pītāḥ tejo'śitam iti trivṛtkṛtānāmannādīnāmekaikasya tejo'vannātmakatvena trirūpasya kathamannamāpasteja ityekaikarūpeṇa vyapadeśa upapadyata ityāśaṅkāyāmāha || 113 || vaiśeṣyāttu tadvādastadvādaḥ || 18 || vaiśeṣyaṃ viśeṣabhāvaḥ viśeṣaśabdo vikāraśabdavaddharmaparo dharmiparaśca | atra tu dharmiparaḥ viśeṣabhāvo vaiśeṣyamādhikyarūpam | trivṛtkaraṇena trirūpe'pyekaikasmin annādyādhikyāttatra tatrānnādivādaḥ dviruktirniścayātmakatvamadhyāyaparisamāptibhāvaṃ ca darśayati | kiñcātra gamanākuñcanaprasāraṇādirūpeṇa prāṇādirūpeṇa ca vāyukāryasya darśanāt tadbhinnabhūtacatuṣṭayasya avakāśapradānenākāśakāryasya sarvānubhavasiddhatvāt kathaṃ trivṛtkaraṇamātratvamupapannamiti cet bhūtatrayopadeśamātreṇa kaimutikanyāyena pariśeṣabhūtadvayamarthāt sūcitam | ataśśarīrasya pāñcabhautikatvenāpi virodhaḥ yathā liṅgaśarīrotpattinirūpaṇe hyapañcīkṛtasūkṣmabhūtodbhūtāntaḥkaraṇajñānendriyādyuktau sarvatra guṇatrayatrivṛtkaraṇasaṅkramasatve'pi sūkṣmabhūtasamaṣṭisāttvikārdhenāntaḥkaraṇaṃ tadbhinnārdhena jñānendriyapañckośotpattiḥ tadvatsūkṣmapañcabhūtasamaṣṭirajoguṇārdhena prāṇastaditarārdhena karmendriyapañcakotpattiḥ iti | guṇādhikyena tadātmakatvaśāstravyapadeśavadatra sthūlaśarīre bhūtatvādhikyena pṛthivītvavyavahāro na virudhyate | nanvantaḥkaraṇādyutpattau na guṇatrayasaṅkramaṇaṃ iti cenna | mānasendriyādau guṇatrayātmakatvasya kālabhedea sarvānubhavasiddhatvāt kāraṇaguṇāḥ kārye parisaṃkrāmanti iti nyāyācca | kecittu anena jīvenānupraviśya ityatra jīvasyānupraveśakartṛtvaṃ nāmarūpayākaraṇakartā tu parameśvaraḥ ityāhuḥ | tanmate śrutivirodhaḥ tatsṛṣṭvā tadevānuprāviśat tadanupraviśya sacca tyaccābhavat iti nāmarūpavyākaraṇasya tatsamabhivyāhṛtānupraveśasya ca paramātmakartṛkatvāvagamāt samānakartṛkatvaṃ na ghaṭate | jīvasyāpīśvarādvastuto'nanyatvena tadanupraveśo hyaupacārika iti advaitavādino yadanti | tadasamaṃjasam-prātyakṣikaśrutismṛtivirodhāt kalpitagajāśvayoriva jīveśvarayoḥ kalpitatve cetanatvāyogena kartṛtvāyogāt bimbapratibimbayorekatra vyavasthāpanāsambhavācca | yato vā imāni bhūtāni jāyante ityādiśrutiṣu cetanācetanotpatti-sthiti-layakāraṇatvaṃ parameśvarabhinnasya na sambhavati | pradhānakṣetrajñapatirguṇeśassaṃsāramokṣasthitibandhahetuḥ ityatra sarvajīvānāṃ tirodhānānugrahakartṛtvasya ca parameśvarādhīnatvāvagamāt bhaktānāṃ caramaśarīriṇāṃ sarvakālasarvāvasthāsu punarjanmahetubhūtaśarīrendriyādyabhimānakartṛtvanirākaraṇena śivādhīnatābuddhiprasaraṇena nirābhāratayā bhramarakīṭanyāyena svābhāvikajīvatvanivṛttipūrvakaśivatvaprāptissidhyatīti dvaitādvaitasiddhāntasthāpakasarvavedāntatātparyārthassaṅgṛhyate | iti śrīmadyativrajaparivṛḍha-śrīpatipaṇḍitabhagavatpādācāryasvāmikṛta##- śrīkarabhāṣye virodhaparihārābhidhānasya dvitīyādhyāyasya prāṇādisaptādhikaraṇāvacchinna tathā prāṇa ityaṣṭādaśasūtrātmakaḥ caturthaḥpādassamāptaḥ dvitīyādhyāyassamāptaḥ atha śrīpatipaṇḍitabhagavatpādācāryaviracite brahmamīmāṃsāsūtra - śrīkarabhāṣye tṛtīyādhyāyasya prathamaḥ pādaḥ tadantarapratipatyadhikaraṇam || 1 || pūrvādhyāye parabrahmaṇaḥ saccidānandasvarūpasya sarvaśaktimataḥ sarvavilakṣaṇasya carācaraprapañcakāraṇasya līlāmaṅgalavigrahasya śivasya jagajjanmādikāraṇatvavirodho nirākṛtaḥ | tatra prathamapāde sāṅkhya-yoga##- sṛṣṭyavārnbhūtataravirodhaparihārapūrvakaṃ jīvanityatvādidharmaḥ pradarśitaḥ | caturthe prāṇendriyāṇāṃ svarūpaṃ paramaśivasakāśāttajjanyatvaṃ copadiśya sarveṣāṃ nāmarūpavyākaraṇaṃ pradarśitam | etadadhyāyaprathamapāde jīvasya lokāntaragamanāgamanavicāro vyācakṣyate | dvitīye paramaśivasvarūpalakṣaṇādiprasaṅgaḥ | tṛtīye tadupāsanaviśeṣaguṇāḥ upanyasyante | caturthe brahmacaryādyāśramacatuṣṭayadharmāḥ nirūpyante | jīvasya lokāntaragamanāgamanavicāraḥ paramakāruṇikaḥ parameśvaraḥ sarvajīvavātsalyena tadādhārabhūtatrivṛtkṛtāṇḍotpattiṃ jīvānupraveśena nāmarūpavyākaraṇaṃ ca kṛtavāniti prastāve prathamaṃ jīvasya śarīrabhāvānnīrūpatvādīśvarānupraviṣṭatvādatīndriyatvādagocaratvāda##- kathamupapannamityāśaṅkāyāmāha - || 114 || tadantarapratipattaurahaṃtisampariṣvaktaḥ praśnanirūpaṇābhyām || 1 || tadantarapratipattau lokāntaraprāptikāle liṅgaśarīreṇa aṇurūpatayā jīvo'smin loke agnau hutairadṛṣṭaśabdavācyaiḥ samitpuroḍāśa-dadhi-kṣīra-somarasa##- dhūmādimārgeṇa svargalokaṃ rahati - gacchati kutaḥ praśnanirūpaṇābhyām | vettha yathā pañcamyāmāhutāvāpaḥ puruṣavacaso bhavanti | iti praśnaḥ | iti tu pañcamyāmāhutāvāpaḥ puruṣavacaso bhavanti iti prativacanam | ubhābhyāṃ praśna-prativacanābhyāṃ svābhimānena karmasu pravṛttānāṃ jīvānāṃ anekaśarīrapraveśa-nirgamanavyāpāravatvamupadiṣṭam | etatduṣkṛtināmapyupalakṣaṇam | eṣa eva sādhukarmakārayati ityādibahuśrutidarśanāt jīvakṛtakarmānusāreṇa parameśvarasya puṇyāpuṇyalokaprāpakatvamarthātsūcitam | tasmāt svābhimānapuṇyāpuṇyakṛtabaddhajīvānāṃ janana##- apunarāvṛttajīvattvanivṛttipūrvakaśivatvaprāptirūpakaivalyavibhūtiḥ sampādanīyeti sūtrasūcitabhāvārthaḥ | ayamātmā brahma ahaṃ brahmāsmi tattvamasi śvetaketo tattvameva tvameva tat ityādiṣu śārīrasya brahmatvavyavasthāpanāt jyotiṣṭomena svargakāmo yajeta puṇyacito lokaḥ kṣīyate karmacito lokaḥ kṣīyate ityādau tasya svargādigamanāgamanaprāptyupadeśāt paralokagamanāgamanamasti vā na vā iti cintyate | jīvasya paralokaprāptiranupapannā kutaḥ brahmarūpatvāt karkartṛtvasya antaḥkaraṇa eva satvāt supti-mūrchādau manorahitatvena niṣkriyatvabhāvasya siddhatvāt na jāyate mriyate vā iti śrutau acchedyoyamadāhyo'yaṃ ityādismṛtau ca tasya janmamaraṇaduḥkhādivilakṣaṇatvasyopadeśitatvāt | kiñca - śabdabuddhikarmaṇāṃ trikṣaṇāvasthāyitvamiti nyānena antaḥkaraṇakṛtakarmaṇāmapyadyaiva kṣaṇatrayeṇaiva naṣṭatvadarśanāt śarīranvaramaśvāsakāle tadviśiṣṭapṛthivyādibhūtānāṃ mahābhūteṣu vilayadyotanācca jīvasya sarvathā paralokagamanāgamanaśāstramayuktamiti prāpte pracakṣmahe - ayamātmā brahma ityatra māṇḍūkye paramaśivaprakaraṇe śivātmakapraṇavaparatvena vyapadeśāt jīvaparatvasādhane'pi na jīvabrahmatvavādo yuktaḥ | sarvo vai rudraḥ yasya pṛthivī śarīram yasya āpaḥ śarīraṃ yasya ātmā śarīraṃ ityādiṣvaṣṭamūrtau śive jīvasyaikamūrtitvopadeśāt asāvādityo brahma kaṃ brahma khaṃ brahma ityādivattasya brahmatvamavirodham | yathā ahaṃ brahmāsmi tattvamasi ityādiśrutayaḥ sarvavedāntamukhyārthaprakāśavadvaitādvaitavidhāyakatvenopāsakasya jīvasyopāsyaśivaprāptiṃ pratipādayanti tathānyatra dṛsṭāntānusāreṇa yathā nadyaḥ ityādiṣu jīvabrahmaṇoḥ prāpyaprāpakatvaṃ spaṣṭamupadiṣṭam | tayoranyaḥ pippalaṃ svādvatyanaśnannanyo'bhicākaśīti ityatra jīveśvarayoḥ saṃsārabhotkṛtvābhotkṛtvāvagamāt chātrābhāvenācārye vidyāprakāśakatvābhāve'pi na yathā tasya vidvattvabhaṅgaprasaṅgaḥ tadvatsuṣupti##- nopapadyate | jīvasya kartṛtve nānāditve'pīhāmutra gamanāgamanabodhakaśāstramavirodham | kṣaṇatrayeṇa karmaṇāṃ naṣṭatve'pyapūrvaphalotpādakatvādgamanāgamanaśāstramapyavirodham | vedavedānteṣu sūkṣmāvasthāpannadadhi##- dravyatvāddevaśarīrākāreṇa pariṇāmassambhavati | tasmāt pañcāgnividyāyāmevaṃ praśna-prativacane āmnāyete | śvetaketuṃ kilā''ruṇeyaṃ pāñcālaḥ prabāhaṇaḥ karmiṇāṃ gantavyadeśaṃ punarāvṛttiprakāraṃ ca devayāna##- papraccha - vettha yathā pañcamyāmāhutāvāpaḥ puruṣavacaso bhavanti iti | tata imaṃ paścimaṃ praśnaṃ pratibruvaṃśca dyulokamagnitvena rūpayitvā tasminnetasminnagnau devāḥ śraddhāṃ juhvati | tasyā āhuteḥ somo rājā sambhavati ityādinā - devākhyāḥ jīvasya prāṇāḥ agnitvena rūpite dyuloke śraddhākhyaṃ vastu prakṣipanti sā ca śraddhā somarājākhyāmṛtamayadeharūpeṇa pariṇamate taṃ cāmṛtamayaṃ dehaṃ dehānta eva prāṇāḥ parjanye'gnitvena rūpite prakṣipanti | sa ca dehastatra prakṣipto varṣaṃ bhavati tacca varṣaṃ ta eva prāṇāḥ pṛthivyāmagnitvarūpitāyāṃ prakṣipanti tacca tatra prakṣiptamannaṃ bhavati taccānnaṃ ta eva puruṣe'gnitvarūpite prakṣipanti tacca tatra reto bhavati tacca ta eva yoṣāyāmagnitvarūpitāyāṃ prakṣipanti tacca tatra prakṣiptaṃ garbho bhavati ityuktvā''ha iti tu pañcamyāmāhutāvāpaḥ puruṣavacaso bhavanti iti | evaṃ pañcamyāmāhutau hutāyāmāpaḥ puruṣaśabdābhilāpyāḥ bhavantītyarthaḥ | evamukte pūrvāsvapyāhutiṣu anuvartamānānāmevāpāṃ sūkṣmarūpāṇāmidānīṃ puruṣākāratvaṃ bhavatītyuktaṃ bhavati | ata eva praśnaprativacanābhyāṃ dehahetubhūtaiḥ bhūtasūkṣmaiḥ saha jīvaḥ tatra tatra yātīti gamyate | ataḥ yadeva jñānaphalaṃ tadeva karmaphalaṃ iti śrautavidhidaraśanāt śivārpaṇakṛtānāṃ jyotiṣṭomādikarmaṇāṃ cittaśuddhidvārā śivaprāptihetutvena mumukṣūṇāṃ phalābhilāṣārahitaṃ karma kartavyamiti vedānteṣu vyācakṣyate | nanu āpaḥ puruṣavacasaḥ ityukte apāṃ puruṣākārapariṇāmapratītergacchatā jīvena tāsāmeva pariṣvaṅgaḥ pratīyate tasmātkathaṃ sarveṣāṃ bhūtasūkṣmāṇāṃ pariṣvaṅga ityāśaṅkāyāmāha - || 115 || tryātmakatvāttu bhūyastvāt || 2 || tu śabdo'tra śaṅkānirāsārthaḥ | tāsāṃ trivṛtamekaikāmakarot iti trivṛtkaraṇena dehārambhakatvavyavasthāpanāt śarīrārambhakatvaṃ na kevalamapāmiti nirṇīyate | samitpuroḍāśādīnāṃ pārthivatvaṃ dadhi-kṣīrādīnāmāpyatvaṃ ghṛtasya taijasatvaṃ ityevaṃ rūpeṇa homadravyāṇāṃ tryātmakatvāttrividhatvāt āpaḥ puruṣavacaso bhavanti ityetadanupapannamiti cet bhūyastvāt homadravyāṇāṃ madhye hyapāṃ bāhulyamātreṇātra apśabdaprayogaḥ | tathā ca apśabdasya pārthivāpya##- tena ārambhakeṣvapāṃ bhūyastvam | tasmāt vettha yathā pañcamyāmāhutau āpaḥ puruṣavacaso bhavanti iti praśnaprativacanābhyāṃ spaṣṭamupadiṣṭam | asyāḥ śruterayamarthaḥ - pañcāgnikrameṇa garbhotpattiprakāraḥ pañcamyāmāhutau yoṣidrūpe pañcame'gnau hutāḥ āpaḥ dadhi-kṣīra##- bhavanti tathā vettha - jānāsi kim iti kenacit praśne kṛte iti tu pañcamyāmāhutau āpaḥ puruṣavacaso bhavantīti prativacanam | asyāyamarthaḥ - asmin loke yajamānena agnau hutāni samitpuroḍāśājya-dadhi##- yajamānena saha dhūmādimārgeṇātivāhikairdevaiḥ dyulokākhye agnau hūyante | hutāni tāni devaśarīrarūpeṇa pariṇamante | tacca devaśarīraṃ kiñcitkālaṃ svargabhogān bhuktvā puṇyakṣayānantaraṃ navanītavadravībhūtaṃ bhavati | tacca dravībhūtaśarīraṃ ātivāhikairdevaiḥ parjanyākhyavahnau hūyate | tacca jalātmakatvena pariṇamate | tajjalaṃ pṛthivyātmakāgnau ātivāhikarhūyate | tadoṣadhidvārā vrīhi-yavādidhānyarūpeṇa pariṇamate | taddhānyamannātmakatvena puruṣarūpāgnau hūyate | tadannaṃ retorūpeṇa parisaṅkramate | tadreto yoṣidrūpāgnau hūyate | tadreto garbhasthaśarīrākāreṇa vyāpyata iti dhuḥ-parjanya-pṛthivī-puruṣa-yoṣidrūpapañcāgnikrameṇa garbotpattirabhidhīyate | jīvasya cetanatvātparalokagamanāgamanayoḥ prāṇendriyāṇāṃ prayojanābhāvāt svakartṛkapuṇyāpuṇyakarmāṇi svayameva yāntītyāśaṅkya tatrāha - || 116 || prāṇagateśca || 3 || tamutkrāntaṃ prāṇo'nūtkrāmati ityādiśrutau bhūtasūkṣmapariṣvaktotkrāmakajīvasya dhūmādimāgaṇa prāṇādibhissaha svargalokagatirāmnāyate | tasmāddhomadravyāṇāmapi jīvena saha gamanamarthātsūcyate | svargādiṣvapi tasya prāṇādisādhanābhāve sādhyatattallokabhogāsambhavāt pūrvoktamabādhitam | loke karmaṇāṃ kṣaṇatrayeṇa vinaṣṭatve'pi vākyaśravaṇādivadadṛṣṭaphalajanakatvena paralokabhoga upapadyate | tathā smṛtirapi - trikṣaṇenaiva jīvasya kṛtakarmakṣaye sati | annādivadadṛṣṭākhyaṃ phalamutpadyate sadā || tena prāṇādibhirjīvo gatvā svargādikaṃ phalam | bhuktvā tatpañcadaśakān bhogān śubhāśubhān | ṣoḍaśāntena bhāgena punarbhūlokamaśnute || iti | anyatra - manaṣṣaṣṭhānīndriyāṇi prakṛtisthāni karṣati | śarīraṃ yadavāpnoti yaccāpyutkrāmatīśvaraḥ || gṛhītvaitāni saṃyāti vāyurgandhānivāśayāt || iti nirāśrayasya gatyasambhavāt svāśrayamanaḥprāṇendriyādibhissaha bhūtasya vaiśiṣṭyena paralokagatirabhyupagantavyeti siddham | agniṃ vāgapyeti sūryaṃ cakṣurapyeti manaścandramasamapyeti iti śrutau caramakāle prāṇendriyāvabhimānadevatāsu layaśravaṇādindriyādīnāṃ jīvena saha paralokagamanamanupapannamityāśaṅkya nirākaroti | || 117 || agnyādi gatiśruteriti cenna bhāktatvāt || 4 || yatrāsya puruṣasya mṛtasyāgniṃ vāgapyeti vātaṃ prāṇaḥ cakṣurādityaṃ manaścandraṃ ityādinā prāṇādīnāṃ jīvasthūlaśarīraviyogasamaye agnyāditadabhimānadevatāsu layavyapadeśānna teṣāṃ jīvena saha gamanamiti gatiśrutiranyathā neyeti cenna | bhāktatvāt pṛthagbodhakatvāt brahma veda brahmaiva bhavati | na tatra prāṇā utkrāmante tatraiva samavalīyante agnirme vāci śritaḥ vāk hṛdaye hṛdayaṃ mayi ahamamṛte amṛtaṃ brahmaṇi ityādiśrutisiddharāgadveṣādivinirmuktaśivayogividehamuktiviṣayatvāt | anyathā tamutkrāmantaṃ prāṇo'nūtkrāmati ityādibahuśrutivirodho durnivāraḥ | oṣadhīrlomāni vanaspatīnkeśāḥ ityanapiyadbhirlomādibhissaha vyapadeśāt cakṣurādyapyayaśrutiradhiṣṭhātṛdevatāvilayakramaṇapareti nirṇīyate | asminnetasminnagnau devāḥ śraddhāṃ juhvati iti śrutau dyulokākhyaprathamāgnau śraddhāyā eva hūyamānatvadarśanāt dadhi kṣīrādītāṃ dyulokākhyāgnihūyamānatvamasamañjasamityāśaṅkāyāmāha - || 118 || prathame'śravaṇāditi cenna tā eva hyupapatteḥ || 5 || yaduktaṃ adbhiḥ sūkṣmābhirbhūtāntarasaṃsṛṣṭābhiḥ pariṣvakto jīvo gacchatīti praśnaprativacanābhyāmavagamyata iti - tannopapadyate | dyulokāgniviṣaye prathame home'pāṃ homyatvāśravaṇāt | tasminnetasminnagnau devāḥ śraddhāṃ juhvati iti śraddhaiva hi homyatvena śrutā | śraddhā nāma jīvasya manovṛttiviśeṣatvena prasiddhā | ato nā''pastatra hotavyā iti cet - na yataḥ tāḥ - āpa eva śraddhāśabdena tatrābhidhīyante | kutaḥ praśna prativacanopapatteḥ | vettha yathā pañcamyāmāhutāvāpaḥ puruṣavacaso bhavanti iti praśnasya prativacane - upakrame hi śraddhā dyulokāgnau homyatvena śrutā | tatra yadi śraddhāśabdena āpo nocyeran tato'nyathā praśno'nyathā prativacanamityasaṅgataṃ syāt | iti tu pañcamyāmāhutāvāpaḥ puruṣavacasaḥ iti prativacananigabhanaṃ ca śraddhāyā aptvameva sūcayati | vettha yathā iti praśnagataḥ prakāraḥ iti tu pañcamyāṃ iti iti śabdena parihāro nigamyate | śraddhā-somarājavarṣa-anna-reto##- hi evamāpaḥ puruṣavacasaḥ iti nigamyate | śraddhāśabdasya cāpsu vaidikaprayogo dṛśyate apaḥ praṇayati | śraddhā vā āpaḥ iti | śraddhāṃ juhvati | tasyā āhuteḥ somo rājā sambhavati iti somākāreṇa pariṇāmaścāpāmevopapadyate | ato bhūtāntarasaṃsṛṣṭābhiradbhiḥ sampariṣvakto jīvo raṃhatītyupapannam | tasmādāya eva dadhikṣīrādirūpeṇa hotavyāssantaḥ śraddhāśabdena lakṣaṇayā pratipādyante | nanu praśnaprativacanayorapāmevātra vyapadiṣṭatvātkarmiṇāmeva svargagamanamaśrutam | taissaha homadravyāṇāṃ gamanaṃ kathamupapannamityatrāha - || 119 || aśrutatvāditi cenneṣṭādikāriṇāṃ pratīteḥ || 6 || yatpunaruktaṃ - adbhiḥ samṣariṣvakto jīvo yātītyayamarthaḥ etasmādvākyādavagamyata iti - tannopapadyate asminvākye jīvasyāśravaṇāt | atra hi śraddhādaya evamavavasthāviśeṣā homyatvena śrutāḥ na tu jīvastatpariṣvakta iti cet tanna - iṣṭādikāriṇāṃ pratīteḥ | uttaratra atha ya ime grāme iṣṭāpūrte dattamityupāsate te dhūmamabhisambhavanti dhūmādrātriṃ rātreraparapakṣaṃ aparapakṣāddakṣiṇāyanaṃ dakṣiṇāyanātsaṃvatsaramabhisamprāpnuvanti | māsebhyaḥ pitṛlokaṃ pitṛlokādādityamādityāccandramasaṃ eṣa somo rājā taddevānāmannaṃ taṃ devā bhakṣayanti | tasmin yāvatsampātamuṣitvā''thaitamevādhvānaṃ punarnivartante yathetamākāśamākāśādvāyuṃ vāyurbhūtvābhraṃ bhavati abhraṃ bhūtvāmegho bhavati megho bhūtvā varṣati ta iha vrīhi-yavā-oṣadhi-vanaspatayastila##- tadbhūya eva bhavati | iti śrutau brahmajñānaśūnyaphalābhilāṣīṣṭāpūrtakamiṇo dyuloke somarājāno bhavantītyamṛtamayaśarīreṇa sukṛtaphalaṃ prāpya tatphalabhogānantaraṃ ekabhāgāvaśeṣeṇa martyalokamāgatya garbhaṃ prāpnuvanti iti | atrāpi dyulokāgnau śraddhāṃ juhvati tasyā āhutessomo rājā sambhavati ityatra somarājaśabdena pratyabhijñānāt tatpraśnaprativacanayorapyadbhiḥ pariṣvaktaḥ tadātmakāṃśo jīva eva āpa ityupadiśyate | dehasya jīvaviśeṣaṇataikasvarūpasya vācakaśśabdo viśeṣye jīva eva paryavasyati | tasmāt sampariṣvakto jīvo yātītyupapadyate | nanvastu karmiṇāṃ svargalokagamanaṃ tathāpi talloke teṣāṃ tadbhogo na vidhīyate | taṃ devā bhakṣayanti iti śrutau amṛtamayadivyadehāvacchinnakarmaṇāṃ svargagatānāṃ devairbhakṣyamāṇatvavyavasthāpanāt vyāghrādibhiriva devaiḥ bhakṣitānāṃ karmiṇāṃ bhogāsambhavāt somo rājeti na jīva ucyate | jīvasyānandanīyatvāttannopapadyata ityāśaṅkāyāmāha - bhaktādiśaraṇāntapañcasthaleṣu dvaitasiddhiḥ - aikyasthale'dvaitasiddhiśca || 120 || bhāktaṃ vā nātmavittvāttathā vā darśayati || 7 || pāśabdaścodyaṃ vyāvartayati | eṣa somo rājā taddevānāmannaṃ taṃ devā bhakṣayanti iti somarājātmakasya devabhojyatvadarśanāt nāsau jīva iti cedetadbhāktameva bhakṣyamāṇatvaṃ anatmavitvena devopakaraṇabhāvitvamupadiṣṭam | kiñceṣṭādikāriṇo hyanātmavitvātsadevānāṃ bhogopakaraṇatvenehāmutra ca vartate | iheṣṭādinā tadārādhanaṃ kurvannupakarotyārādhanaprītairdevairdattamamuṃ lokaṃ prāpya tatra tatsamānabhogastadupakaraṇaṃ bhavati | yathā paśurevaṃ sa devānāṃ ityanātmavido devānāmupakaraṇatvaṃ darśayati śrutiḥ | smṛtirapyātmavidāṃ brahmaprāptimanātmavidāṃ ca devabhogyatvaṃ darśayati | devāndevayajo yānti madbhaktā yānti māmapi ityato jīvasya devānāṃ bhogoakaṇatvāmiprāyamannatvena bhakṣyatvavacanam | atastadbhāktam | tena tṛptireva ca devānāṃ bhakṣaṇamiti śrūyate | na ha vai devā aśnanti na pibanti etadevāmṛtaṃ dṛṣṭvā tṛpyanti iti vyācakṣyate | tasmācchivatattvajñānaśūnyānāṃ sukarmiṇāṃ devabhṛtyatvaṃ atha yo'nyāṃ devatāmupāste'nyo'sau anyo'hamasmīti na sa veda yathā paśurevaṃ sa devānāṃ iti śrutau vyapadiśyate | śrutyantare'pi - yo vai svāṃ devatāmatiyajate prasvāyai devatāyai cyavate na parāṃ prāpno'ti pāpīyān bhavati iti darśanāt yaḥ śivātiriktopendrādidevatāṃ yajñādikarmabhirupāste | asāvindrādimatto'nyaḥ ahaṃ candropendrāderanyaḥ iti pūjayati māyāṃ tu prakṛtiṃ vindyāt māyinaṃ tu maheśvaram | tasyāvayavabhūtotthaṃ vyāptaṃ sarvamidaṃ jagat | iti śrutisiddhabrahmopendrādijīvānāṃ śivāṃśabuddhiṃ vihāya yaḥ bhedabudhyā pūjayati saḥ śivatattvaṃ na veda | yathā paśuranaḍvān kṛṣyādinā upakarotyevaṃ karmaṭho'pi bhūloke indrādīnāṃ haviḥpradānaṃ kurvan paraloke'pi tatparicaryāṃ kurvan paśuvadupakaroti | tathā ca devapaśutvamātreṇa karmiṇāṃ devabhakṣyatvaṃ na tu vyāghrādivatkarmiṇāṃ māṃsarudhirādikaṃ devā bhakṣayanti | atastattalokeḥ teṣāmamṛtabhakṣakatvena māṃsabhakṣakatvābhāvaḥ | paryavasitārthastvatra phalāsaktakarmiṇāṃ tallokabhogaprāptiḥ śivārpaṇasukarmiṇāṃ pāpakṣayadvārā cittaśuddhiṃ labdhvā śraddhābhakti-vairāgyādisahakṛtaśravaṇa-manana##- śivatvaprāptiriti niścīyate śiva eko dhyeyaśśivaṅkarassarvamanyatparityajya ityādiśrutiṣu - ananyāścintayanto māṃ ye janāḥ paryupāsate | teṣāṃ nityābhiyuktānāṃ yogakṣemaṃ vahāmyaham || ityādismṛtiṣvananyabhaktyā śivānugrahahetunā śivābhinnatvamupadiṣṭam tathāpi bhaktiravaśyācaraṇīyā | tathā śaive śivaṃ prati vyāsavacanam - yadyapi bhedāpagame sāmba tavāhaṃ na māmakīnastvam | sāmudro hi taraṅgaḥ kvacana samudro na tāraṅgaḥ || iti samyagupadiṣṭam | ato bhaktānāṃ bhaktādiśaraṇāntapañcasthaleṣu jīvabhāvasatvena śiva-jīvayoḥ upāsyopāsakatvena svāmi##- ityādiśrutiśatasiddhanadīsamudravajjīvabrahmaikatvena advaitasiddhiśceti rāddhāntaḥ | tathāpi śivajīvayossamudra-taraṅganyāyavadbhedābhedabhāvo niṣpratyūhaḥ | tasmādātmavidāṃ parameśvaropakaraṇatvaṃ anātmavidāṃ devopakaraṇatvamiti phalitārtho darśitaḥ atassarvathā baddhajīvo bhūtasūkṣmaissampariṣvaktassan svargādikaṃ raṃhatīti siddham | kṛtātyayādhikaraṇam || 2 || karmāvaśeṣassan jīvo mṛtyulokaṃ pratyavarohati nanvevaṃ sukṛtināṃ svargalokagamanamastu tatra tadbhogānantaraṃ tatpunarāgamanaṃ kathamityāśaṅkāyāṃ tatprakāramadhikaraṇāntareṇa darśayati - || 121 || kṛtātyaye'nuśayavān dṛṣṭasmṛtibhyāṃ yathetamanevaṃ ca || 8 || kṛtātyaye svargoddeśena kṛtasya puṇyasya atyaye nāśe sati yathā yenamārgeṇa svargalokaṃ prati ito gataḥ tena mārgeṇa vā anevaṃ mārgāntareṇa vā | mārgāntareṇetyetadanāsthayeti prāptam | tennaiva mārgeṇeti rāddhāntaḥ | anuśayavān bhuktāvaśiṣṭasañcitakarmaṇā śiṣṭassan bhūlokamāgacchati karmānusāreṇa tadanuguṇayoni prāpnoti | kutaḥ dṛṣṭasmṛtibhyāṃ śruti-smṛtibhyāmityarthaḥ | kevaleṣṭāpūrtadattakarmiṇāṃ dhūmādipitṛyānamārgeṇa karma phalānuguṇyena svargabhogamanubhūya tatkṣaṇe punarāgamanamāghnātam | yāvatsampātamuṣitvāthaitamevādhvānaṃ punarnivartante ityādiśrutiṣu jīvasya bhogāvasāne punarāvartanavyapadeśāt sarvakarmakṣayeṇa karmaviśeṣeṇa vā pratyavarohatīti sandihyate | sarvakarmakṣayeṇa punarāgamanaṃ yuktam | upabhuktaśiṣṭakarma anuśayaḥ | sa ca kṛtsnahalabhoge sati nāvaśiṣyate | yāvatsaṃpātamupitvā'thaitamevādhvānaṃ punarnivartanta iti śrutyanantarañcāprāpyāntaṃ karmaṇastasyatkiñcehakarotyayam | tasmāllokātpunaretyasmai lokāya karmaṇa iti | kiñca - yathaitamākāśamākāśādvāyuḥ ityādiṣvapi karmāvaśeṣavārtā'śravaṇāt yāvatsampātaṃ iti śrutau - sampātaḥ karmasamaṣṭiḥ sampātamanatikramya yāvatsampātaṃ iti vyācakṣyate | tatroṣitvā tadanubhūyatvanirdeśācca sarvakarmaphalabhogāvasānenaiva jīvo'vataratīti prāpte pracakṣmahe - anuśayavān karmāvaśeṣassan jīvo martyalokaṃ pratyavarohati kutaḥ śrutismṛtibhyām | kṣīṇe puṇye martyalokaṃ viśanti karmāvaśeṣe sukṛte ca bhūyo bhūlokamāgatya punaśca karma | karoti mohātpunarantyakāle svargādilokān bhajate punaḥpunaḥ || kiñca - tadya iha ramaṇīyacaraṇā abhyāśo ha yatte ramaṇīyāṃ yonimāpadyeran brāhmaṇayoniṃ kṣatriyayoniṃ vaiśyayoniṃ vā atha ya iha kapuyacaraṇā abhyāśo ha yatte kapūyāṃ yonimāpadyeran śvayoniṃ vā sūkarayoniṃ vā caṇḍālayoniṃ vā iti pratyavarūḍhān prati śrūyate | amuṣmāllokāt pratyavarūḍheṣu ramaṇīyakarmāṇo ramaṇīyāṃ brāhmaṇādiyoniṃ pratipadyante kapūyacaraṇāḥ kutsitakarmāṇaḥ kutsitāṃ śva-sūkara-caṇḍālādiyoniṃ pratipadyanta iti pratyavarūḍhānāṃ puṇya##- smṛtirapi - varṇā āśramāśca svakarmaniṣṭhāḥ pretyakarmaphalamanubhūya tataḥ śeṣeṇa viśiṣṭadeśa-jāti-kula-rūpāyu-śruta-vitta-vṛtta##- parivṛttau karmaphalaśeṣeṇa jātiṃ rūpaṃ varṇaṃ balaṃ medhāṃ prajñāṃ dravyāṇi dharmānuṣṭhānamiti pratipadyate | tat cakravadubhayorlokayoḥ sukha eva vartate iti | yāvatsampātamiti phala-dāna-pravṛttakarmaviśeṣaviṣayam | yatkiñceha karotyayam itīdamapi tadviṣayameva | abhuktaphalānāmapakṛtaprāyaścittānāṃ ca karmaṇāṃ karmāntaraphalānubhavānnāśo'pyanupapannaḥ | ato'muṃ lokaṃ gatāḥ sānuśayā eva yathetamanevaṃ ca punarnivartante - ārohaṇaprakāreṇa prakārāntareṇa ca punarnivartanta ityarthaḥ | ārohaṇaṃ hi dhūma##- pitṛlokādyaprāpteścānevam | nocetsadyassamudbhūtasya sukhaduḥkhānubhavo na sambhavet | ato anuśayavān nivartata iti rāddhāntaḥ | caraṇaśabdārthavicāraḥ nanu ramaṇīyacaraṇāḥ iti śrutyanusāreṇa śrautakarmiṇāṃ punarāgamanamiti yaduktaṃ tadasamañjasam | yajñena dānena tapasānāśakena ityādiśrutiṣu jñānakarmasamuccayena apunarāvṛttimokṣasthityupadeśāt ramaṇīyacaraṇā ityatra smutyuktaśaucācamana-snāna-sandhyādiparatvamevetyāśaṅkya āha - || 122 || caraṇāditi cenna tadupalakṣaṇārtheti kārṣṇājiniḥ || 9 || ramaṇīyacaraṇaḥ kapūyacaraṇāḥ iti caraṇaśabdena puṇya##- tadupalakṣaṇārtheti kārṣṇājiniḥ | caraṇaśabdasya lokavedayoḥ śrautasmārtādisatkarmācāre prasiddheḥ | śrautasmārtasadācāraścaraṇa iti gīyate | tenaiva cittaśuddhissyāttato yānti paraṃ padam || iti śrutiḥ | vakṣyāmi dhṛtaliṅgasya caraṇaśrutisammatam | smṛtitantrapurāṇeṣu prasiddhaṃ te samāhitaḥ | śrutismṛtyuditaṃ dharmaṃ nityanaimittikāśrayam || kuryālliṅgāṅgasambandhī dvijanmā kāmavarjitaḥ | vidyuktakarmānuṣṭhānāccittaśuddhirbhaveddhruvam || cittaśudhyā bhavedbhaktirbhaktiravyabhicāriṇī | tayā sañjāyate jñānaṃ naśyatyajñānamātmanaḥ || tasmānmokṣastataḥ karma vidhyuktaṃ samyagācaret || ityādinā śaṅkarasaṃhitāyāmapi caraṇaśabdaḥ śrautasmārtasadācārapara iti spaṣṭamupadiṣṭam | laukikāḥ khalu caraṇamācāraśśīlaṃ vṛttaṃ iti paryāyānabhimanyante | vede ca - yānyanavadyāni karmāṇi tāni sevitavyāni no itarāṇi yānyasmākaṃ sucaritāni tāni tvayopāsyāni | satyaṃ vada dharmaṃ cara na surāṃ pibet na kalañjaṃ bhakṣayet na paradārān gacchet | nānṛtaṃ vadet sarvaliṅgaṃ sthāpayati pāṇimantraṃ pavitram triyambakaṃ yajāmahe sugandhiṃ puṣṭivardhanam amṛtasya devadhāraṇo bhūyāsam śarīraṃ me vicarṣaṇam ityādiśrutiṣu caraṇātmakasatkarmācaraṇaṃ paramaśivabhaktyādhārabhūtacittaśudhyarthaṃ vyapadiśyate | tasmāccaraṇāt śrautasmārtaśīlāt punarāvṛttirahitanityamaṅgalālayaniratiśayanirupamānaparamapadābhidhāna##- śrautasmārtakarmopalakṣaṇārthaṃ manyate | sadācāravācakacaraṇaśabdena hyajahallakṣaṇāyā śrautasmārtācārāṅgakaṃ karmavidhīyata iti rāddhāntaḥ | āthācāraprāśastyam nanu sukhaduḥkhahetubhūtasmārtakāmyādikarmācaraṇavatkevalaśrautācaraṇena punarāvṛttivyapadeśe sarveṣāṃ vedānāṃ pauruṣeyādivadānarthakyaṃ niṣprayūhamityāśaṅkya tatrāha - || 123 || ānarthakyamiti cenna tadapekṣatvāt || 10 || smārtakāmyakarmavat śrotakarmācaraṇasyāpi punarāvṛtyabhyudayaphalahetutve tadubhayossamānatvena śrautakarmaṇāmānarthakyamiti cenna - tadapekṣatvāt | rājājñānusāreṇa amātyājñāprakāśavat śruterivārthaṃ smṛtiranvagacchan iti nyāyena smṛtestadapekṣatvāt na vedādhikyabhaṅga | tatrāpi - svayaṃ vedārthavijñāne pratyavāyo mahān bhavet | smṛtitantrapurāṇebhyo vedārthaṃ grāhayedbudhaḥ || iti smṛtāveva vedārthavijñāne niyamavidhidarśanāt | api ca - ācārahīnaḥ puruṣo loke bhavati ninditaḥ | tasmādācāravān jñānī bhavedādehapātanāt || ācārahīnaṃ na punanti vedā hyācārahīnaṃ na punanti śāstram | ācārahīnaṃ na hi śrautakarma hyācārahīnaṃ na guruḥ punāti || ityādi vacanebhyaḥ smārtādhikāriṇa eva śrautakarmādhikāropadeśāt yatsatve yatsatvaṃ iti nyāyena tayoraṅgāṅgitvam | tasmāttayoruttama-madhyamādibhāvasattve'pi paramparayā mokṣahetutvamiti kārṣṇājinyācāryābhiprāyaḥ | tasmāccaraṇaśrutiḥ karmopalakṣaṇārtheti vyavahriyate | kiñca - śrautakarmaṇa eva sthūlārundhatīnyāyena cittaśuddhivadvedāntajñānakāraṇatvam | tadjānāsyapunarāvṛttiniratiśayaniśśreyasaphalakatvānaṅgīkāre - parīkṣaya lokān karmacitān brāhmaṇo nirvedamāyānnāstyakṛtaḥ kṛtena | tadvijñānārthaṃ sa gurumevābhigacchet samitpāṇiḥ śrotriyaṃ brahmaniṣṭham || na karmaṇā na prajayā dhanena tyāgenaike amṛtatvamānaśuḥ jyotiṣṭomena svargakāmo yajeta īśaṃ jñātvā amṛtā bhavanti tasyābhidhyānāt yojanāttattvabhāvādbhūyaścāntai viśvamāyānivṛttiḥ | tamevaṃ viditvāmṛtatvameti nānyaḥ panthā vidyate'yanāya ityādyapauruṣeyaśrutiśatavirodho durnivāraḥ | sveṣṭānusāreṇācāryāntarābhiprāyaṃ pradarśya svābhiprāyamāha - sukṛtaduṣkṛte eva caraṇaśabdābhidheye || 124 || sukṛtaduṣkṛte eveti tu bādariḥ || 11 || ramaṇīyacaraṇāḥ kapūyacaraṇāḥ ityatra caraṇaśabdena sukṛta-duṣkṛte eva śaktyā pratipādyate | puṇyaṃ karmācarati pāpaṃ karmācarati iti karmāṇi carateḥ prayogāt pṛthaṅnirdeśasya ca prātyakṣikaśrutisiddhācārānumitaśrutisiddhaviṣayatvena gobalīvardanyāyena upapatteḥ | mukhye sambhavati na lakṣaṇā nyāyyā iti sukṛta-duṣkṛte eva caraṇaśabdābhidheya iti vādarirācāryo manyate | atra bādarimatameva svamatam | ācārānumitaśrutivihitasandhyāvandanādeḥ karmāntarādhikārasampādanaṃ phalamiti tu svīkṛtam | uta - aṅgarahitasyāṅginaḥ phalajanakatvābhāvādācārasahitameva vaidikaṃ karma phalajanakam | ataścaraṇaśabdasyājahallakṣaṇaivāṅgīkartavyeti niścīyate | tasmātsanuśayā eva pratyavarohantīti siddham | aniṣṭādikāryadhikaraṇam || 3 || duṣkṛtinaḥ narake mahaduḥkhamanubhūya tattakarmaviśeṣeṇa pāpayoniṃ labhante evamiṣṭāpūrtadattakarmiṇāṃ sukṛtināṃ svargalokagamanaprasādhane duṣkṛtināṃ kā gatirityā śaṅkāyāmāha - || 125 || aniṣṭādikāriṇāmapi ca śrutam || 12 || aniṣṭādikāriṇāṃ duṣkṛtināṃ śrutamapi ca yathāśamanakiṅkarānusāreṇa vaivasvatadarśanaṃ tathā ye vaike cāsmāllokātprayanti candramasameva te sarve gacchanti iti śrutidarśanāt tadubhayorindumaṇḍaladvārā puṇyāpuṇyalokaprāptiḥ | tathā duṣkṛtināṃ nirayānubhavao na nivāryate | śrutau iṣṭāniṣṭādikāriṇāmapi śaśimaṇḍalagaterupadeśātsukṛtināmiva duṣkṛtināṃ svargānubhūtirasti na veti cintyate | ye vaike cāsmāllokātprayanti candramasameva te sarve gacchanti iti śrutau puṇyāpun.yakarmiṇāṃ sarveṣāṃ aviśeṣagatinirūpaṇāttadubhayorapi svargānubhūtirastīti prāpte pracakṣmahe - aniṣṭādikāriṇāmapi śṛtam candramasameva te sarve gacchanti iti śrutau aniṣṭādikāriṇāṃ candralokagamane śrute'pi svakarmānusāreṇa pāpināṃ narakaprāptireva nirṇīyate | śrutyantare'pi yamaśāsanāt duṣkṛtī phalamanubhūyaiva taccheṣeṇa martyalokaṃ aharahargacchati iti nānyathā duṣkṛtinām | yathā vai sukṛtī śamanabhaṭaiḥ tañca dṛṣṭvā tadājñayā svargalokaṃ prayāti sukarmaṇā sudhīścandraṃ prāpya vaivasvataṃ bhaṭaiḥ | dṛṣṭvā vaivasvataṃ pūrvaṃ tatassvargaṃ prayāti hi || durmatiḥ karmaṇā krūrairapi vaivasvatāntakaiḥ | candradvārā yamaṃ dṛṣṭvā svasya karmānusārataḥ || duḥkhātmakaṃ mahāghoranarakaṃ pratipadyate || iti skānde śrūyate | tasmāttadubhayorapi candraprāptisattve'pi svakarmānusārṇa duṣkṛtī yamaloke tadājñayā narake mahāghoraduḥkhamanubhūya tattatkarmaviśeṣeṇa kutsitayoniṃ labhate | jīvānāṃ yamājñādhārakatvavyapadeśāt na jaḍasya karmaṇaḥ svātantryam jyotiṣṭomena svargakāmo yajeta aharahassandhyāmupāsīta no cennarakaṃ vrajet puṇyātsvargo pāpānnarakaḥ ityādiṣu karmaṇa eva kartṛtvadarśanādyamasya jīvakṛtapuṇyāpuṇyānubhavapradāyakatvaṃ kathamupapannamityāśaṅkya tatrāha ##- || 126 || saṃyamane tvanubhūyetareṣāmārohāvarohau tadgatidarśanāt || 13 || yathā loke duṣkṛtināṃ tatkarmānusāreṇa prabhudaṇḍanaṃ tadvatsukṛtītarāṇāṃ saṃyamane narake svaduṣkṛtakarmānusāraṇena yamaśāsanāt | tadanubhūya punarārohāvarohau prathamaṃ narakaṃ prāpya tatkarmāvaśeṣeṇa punarāgamanaṃ cetyevaṃvidha - ārohāvarohau aṅgīkartavyau kasmāt tadgatidarśanāt | vaivasvataṃ saṃyamanaṃ janānāṃ yamaṃ rājānaṃ ityādiṣu jīvānāṃ yamājñādhārakatvavyapadeśāt na jaḍasya karmaṇa eva svatantratvam | tasmātkarmaikakāraṇatvapradhānapūrvamīmāṃsāvādaḥ śrutiyuktyanubhavaviruddha eva | śivasya parabrahmaṇaḥ vaivasvatādikartṛtvapratipādanam nanu vaivasvatasyaiva jīvakṛtapuṇyāpuṇyaniyāmakatvena parabrahmaṇo niṣprayojakatvaṃ syādityāśaṅkya tatrāha - || 127 || smaranti ca || 14 || īśānassarvavidyānāmīśvarassarvabhūtānāṃ eṣa eva sādhukarma kārayati ityādiśutiṣu brahmādisarvabhūtaniyāmakatvaṃ śivasyaiva smaranti | tasmāttajjīvānuguṇyena kartṛtvaṃ netarasyopapannam | ataḥ bhīṣāsmādvāyuḥ pavate bhīṣodeti sūryaḥ | bhīṣāsmādagniścendraśca mṛtyurdhāvati pañcamaḥ ityādiṣu pavanādisarvadevānāṃ bhayahetutvaṃ ca dṛṣṭam | yathā loke rājājñānusāreṇa sacivādīnāṃ lokakṛtakarmānuguṇyavicārakatvaṃ tatphalaprāpayitṛvayoḥ sambhave'pi tatkartṛtvaṃ rājñaḥ pratipadyate tadvadvaivasvatasyāpi śivājñayā sarvabhūtapuṇyāpuṇyavicārakatva-tathalapradāyakatvayośca sattve'pi tatkartṛtvaṃ śivasyaiva nirdiśyate | sa eva viṣṇussa prāṇassa kālo'gnissa candramāḥ | sa eva sarvaṃ yadbhūtaṃ yacca bhavyaṃ sanātanam || so'ntarādantaraṃ prāviśat yo rudro'gnau ityādiśrutiśateṣu sarvopādānatvasarva##- tadvadupadiśyate - śivājñayā haribrahmarudramṛtyuyamādinām | sarvakāryeṣu pravṛtyā'pi tatkartṛtvaṃ śivasya hi || rājājñākṛtabhṛtyasya karma tasya na yujyate | śivādhīnaikacittasya karma tasya na gamyate || iti darśanādvaivasvatādikartṛtvaṃ nānyasyeti siddham | asminnarthe hetvantaramāha - || 128 || api sapta || 15 || duṣkṛtināṃ gantavyatvena rauravādisaptanarakā api parameśvarakṛtā itiḥ śrutau spaṣṭamupadiṣṭam | ato yamāntaryāmitayā sukṛtiduṣkṛtināṃ sukhaduḥkhaphalapradāyaktvaṃ tasyaivopadiśyate | tathā ca smṛtiḥ - pāpināṃ vāsayogyāni narakāṇi bahūni ca | kalpayitvā mahādevasteṣu sapta pradhānataḥ || kṛtavān rauravādīni mahāduḥkhaparāṇi | iti darśanāt ananyādhikāratvaṃ śivasya niṣpatyūham | nanu vaivasvataṃ saṃyamanaṃ janānāṃ yamaṃ rājānaṃ ityādiṣu parameśvaranirapekṣatayā yamasya sarvajīvaśikṣādhikāravatvena vyavasthāpanāt śivasya tatkartṛtve tadvannirdhṛṇatvaṃ durnivāramityāśaṅkya tatrāha - || 129 || tatrāpi tadvyāpārādavirodhaḥ || 16 || tatrāpi yamasya sarvajīvapuṇyāpuṇyakarmavicārādhyakṣatve'pi tadvyāpārāt parameśvaranirṇītavyāpārāt paramaśivasya brahmaṇassarvādhikāravatvavidhāyakapūrvoktaśrutismṛtyāgamādīnāmavirodhaḥ | yathā dayāśīlasya prabhorapi svājñābhaṅgātputrādīnāṃ daṇḍanaṃ vihitaṃ tadvatparameśvarasyāpi tadājñārūpaśrutismṛtyāgamamārgātikramiṇāṃ aniṣṭādikāriṇāṃ yamaloke svakarmānuguṇayātanāpradāyakatvena na hi paramadayālutvahāniḥ | nanviṣṭāniṣṭādikāriṇāṃ svarganarakādiphalabhoktṛtvamastu śivajñānasiddhānāṃ bhaktānāṃ kā gatirityāśaṅkāyāmāha - || 130 || vidyākarmaṇoriti prakṛtatvāt || 17 || brahmavidāpnoti param tadeṣābhyuktā satyaṃ jñānamanantaṃ brahma yo veda nihitaṃ guhāyāṃ parame vyoman | so'śnute sarvān kāmān sahabrahmaṇā vipaściteti iti | umāsahāyaṃ parameśvaraṃ prabhuṃ trilocanaṃ nīlakaṇṭhaṃ praśāntam | dhyātvā munirgaccahti bhūtayoniṃ samastasākṣiṃ tamasaḥ parastāt || vedāntavijñānasuniścitārthāḥ parimucyanti sarve sarvaliṅgaṃ sthāpayati pāṇimantraṃ pavitraṃ dhyānanirmathanābhyāsāt pāśaṃ dahati paṇḍitaḥ tasyābhidhyānāt yojanāttattvabhāvādbhūyaścānte viśvamāyānivṛttiḥ ityādiśrutiśateṣu śivajñānaniṣṭhasya bāhyābhyantarayoḥ taddhyāna-dhāraṇa-pūjā##- brahmanāḍyabhidhānasuṣumnāmārgeṇa pratipāditatvān śoṣiteṣaṇātrayadoṣaśamadamādisahakṛtaśivajñānaniṣṭhāgāriṣṭhānāṃ kaivalyavibhūtyātmakaśivasāyujyaṃ tadbhaktiviśiṣṭānāṃ kalyāṇavibhūtyātmakasālokyādimuktitrayaṃ cādhikāribhedena vyapadiśyate | paramaśivājñārūpajyotiṣṭomādikarmāvalambināṃ devayānamārgeṇa svarlokasukhānubhūtiḥ taditarāṇāṃ śrutismṛtyāgamamārgātikramiṇāṃ duṣkṛtināṃ tattatkarmānusāreṇa yamaloke vā ghoraduḥkhānubhūtiśca nirṇīyate | nanu paramaśivājñārūpaśrautasmārtādikarmiṇāṃ taddhyānadhāraṇādyupāsanāhīnānāmapi sālokyādicaturvidhamuktissambhavatīti āśaṅkya tatrāha - || 131 || na tṛtīye tathopalabdheḥ || 18 || tṛtīye mokṣamārge gacchatāṃ śivaikaniṣṭhānāṃ puṇyāpuṇyalabdhasvarganarakaprāptirna sambhavati tadupalabdheḥ | yadā paśyaḥ paśyate rukmavarṇaṃ kartāramīśaṃ puruṣaṃ brahmayonim | tadā vidvān puṇyapāpe vidhūya nirañjanaḥ paramaṃ sāmyamupaiti || ityādiśrutiśateṣu puṇyāpuṇyavilakṣaṇaśivaikaprāpterbhaktānāmupadiṣṭatvāt śrutyantareṣvapi viṣṇuritthā paramasya vidvān jāto bṛhannabhipāti tṛtīyam ityādiṣu bṛhacchabdenādiviṣṇuḥ tṛtīyaṃ kailāsaṃ rakṣatītyupadiśyate | parātparataraṃ brahma tatparātparato hariḥ | yatparātparato'dhīśastanme manaḥ śivasaṅkalpamastu || ityādiṣu maheśvarasya brahmaviṣṇvapekṣayā tṛtīyasya sarvātiśayitvamupadiṣṭam | tathā smṛtau ca - ādiviṣṇurmahāvidvān mahādevātsadāśivāt | jātassan paramaṃ dhāma tṛtīyaṃ nityavaibhavam || kailāsaṃ bhaktakalyāṇavibhūtihpaladāyakam | śivabhaktyā sadā pāti gaurīśaktyaṃśasambhavaḥ || iti darśanāt sarvakāla-sarvāvasthāsu śivājñārūpaśrauta##- avena śarīrendriyamanaḥprāṇajīvādiṣvapi śivabhāvārūḍhassan śivabhaktassadā sthāpya ityupadiśyate | kecidatra - candramasameva te sarve gacchanti iti vākye sarva ityatra kṛtasaṅkocatvamaṅgīkṛtya sukṛtimātraparatvaṃ prasādhya tadya itthaṃ viduḥ ye ceme'raṇye śraddhāṃ tapaḥ ityupāsate te'rciṣamabhisambhavanti | atha ya ime grāma iṣṭāpūrte dattamityupāsate te dhūmamabhisambhavanti ityādinā devayānasya vidyāviṣayatvaṃ pitṛyānasya puṇyakarmaparatvaṃ iti vadanti | tathāpi nāsmanmatavirodhaḥ | tatpakṣe śrutessaṅkocaḥ pūrvoktasmṛtiniravakāśatvādidoṣaprasaṅgaśca durnivāraḥ | asminnarthe hetvantaramāha - || 132 || smaryate'pi ca loke || 19 || loke'pi ca bhaktāḥ puṇyapāpakarmaphalamanubhavantīti smaryate | pūrvaṃ śivārpitakarmiṇāmadya śivayoga-śivajñānaniratiśayānandānubhavena sadā saṃsāraduḥkhatāpatrayadāvānalavilakṣaṇasvabhāvena ca ayaṃ prāk śivasmaraṇena śivārpitasukarmavān iti smaryate | puṇyakarmiṇāṃ gajaturaga-rājya-dhana##- duṣkṛtināmandhatva-vadhiratva-mūkatva##- tasmāllokavyavahārabalādapi pāmarairapi trividhānubhavo nirdiśyate | asminnarthe hetvantaramāha - || 133 || darśanācca || 20 || sarveṣāmahaṃ bhāktikaḥ ayaṃ puṇyavān ayaṃ apuṇyavān iti tu pūrvānu bhūtisaṃskārajanyajñānaṃ smaraṇaṃ iti nyāyena suṣuptisukhānubhavasmaraṇādivanna smaraṇamātraṃ kintu śrutyuktyanubhavadarśanācca bhāktikānāṃ puṇyakarmiṇāṃ ca niḥśreyasābhyudayaphalabhoktṛtvam | pāpināṃ tu vettha yathā kenāsau loko na sampūryate ityasya praśnasya prativacane athaitayoḥ pathorna katareṇa ca tānīmāni kṣudrāṇyasakṛdāvartīni bhūtāni bhavanti jāyasva mriyasvetyetattṛtīyaṃ sthānaṃ tenāsau loko na sampūryate iti śrutau duṣkṛtināṃ ghorarauravādinarakeṣau mahāduḥkhamanubhūya pañcamāhutyapekṣayā punaśśarīrārambhakatvañca dṛśyate | yaśśivaṃ sāmbamīśānaṃ sarvalokaguruṃ param | cintāṃ visṛjya divasānīṣaṇatrayamohitaḥ || vṛthā yāpayate loke sa vai śamanakiṅkaraiḥ | sadā santāḍitoraskaḥ yātanākhyaśarīrakam || dhṛtvā tanmārgamadhye ca ghoraduḥkhākulānvitaḥ | yamadvārapurobhāga mahāvaitaraṇījale || vahnijvālākule ghore tapyamānakalevāḥ | yamaṃ prāpyājñayā tasya svakarmavidhinā tataḥ || rauravādiṣu sarveṣu narakeṣu punaḥ punaḥ | duḥkhaṃ prāpya punastadvatkarmaśeṣeṇa bhūtale || cakranemikrameṇaiva jāyate mriyate sadā | jarāyujāṇḍajādīni prāpyate nātra saṃśayaḥ || iti purāṇeṣvapi duṣkṛtināṃ yātanāśarīrayamalokamārgamadhye tatkiṅkarairdaṇḍyatvaṃ tato vaivasvatājñayā mahāghoranarakaprāptiśca tadanantaraṃ svakarmānusāreṇāṇḍajādi caturvidhabhūtagrāmaprāptiśceti prasiddham | kecittu jāyasva mriyasva ityetattṛtīyaṃ sthānaṃ iti śrutau tṛtīyasthānatvena narakasya prayogadarśanāt na tṛtīye tathopalabdheḥ iti sūtrasthatṛtīyaśabdasya narakaviṣayatvaṃ sādhayanti | viṣṇuritthā paramasya vidvān jāto bruhannabhipāti tṛtīyam tathā vidvān puṇyapāpe vidhūya nirañjanaḥ paramaṃ sāmyamupaiti ityādiśrutiṣu - anekajanmaśuddhānāṃ śrautasmārtānuvartinām | viraktānāṃ prabuddhānāṃ prasīdati maheśvaraḥ || prasanne sati muktassyāt muktaḥ śivasamo bhavet | alpabhāvo'pi yo martyastasya janmatrayātparam || ityādismṛtyāgamādiṣvapi pāpa-puṇyavilakṣaṇasya paramapadasya muktirūpaśivapadasya tṛtīyatvaṃ spaṣṭamupadiṣṭam | narakaparatve vidyākarmaṇoriti tu prakṛtatvāt iti tatpūrvasūtre vidyākarmaprasaṅgapradarśanāt sthānaprakaraṇaliṅgāt śruti-sūtrārthatātparyaṃ jñātavyamiti vidhivirodhāt purāṇādiṣvapunarāvṛttaniratiśayānandabrahmapadasya narakasvargalokādūrdhvavyavasthādarśanācca narakasya tṛtīyatvaśrutirgauṇīti niścīyate | nanu purāṇādiṣu pañcamāhutiśāstravirodhena kumbhasambhava##- aṇḍajaṃ jīvajaṃ udbhijaṃ iti śrutau aṇḍajāditrividhavyavasthopadeśācca pañcamāhutividhāyakasya bhūtagrāmacatuṣṭayanirdeśakasya ca śāstrasya parasparavirodho'stītyāśaṅkya tatrāha - || 134 || tṛtīyaśabdāvarodhaḥ saṃśokajasya || 21 || pañcamyāmāhutau āpaḥ puruṣavacaso bhavanti iti śrutiniṣṭhaśarīrārambhavidhāyakaśāstrasya kumbhasambhavādyutpattividhāyakapurāṇasya na hiṃsyātsarvabhūtāni iti śrutessarvatropayogitvena sāmānyatvam | yathā agnīṣomīyaṃ paśumālabheta iti śrutestanmātraparatvena viśeṣatvaṃ tadvat satyakāmassatyasaṅkalpaḥ candramā manaso jātaścakṣossūryo'jāyata viśeṣatvaṃ tadvat satyakāmassatyasaṅkalpaḥ candramā manaso jātaścakṣossūryo'jāyata ityādau parameśvarasya satyasaṅkalpatvaṃ upāsyopāsakayorabheda iti nyāyena tadbhaktānāṃ viśvāmitrādimahāpuruṣāṇāṃ satyasaṅkalpatvena jagadvicitrasṛṣṭidarśanāt | pañcamāhutividhāyakaśāstrasya kāraṇapuruṣātiriktapuṇyāpuṇyakarmiparatvamiti niścīyate | kiñca - parameśvarasṛṣṭāvapi bhūtagrāmacatuṣṭayeṣu aṇḍaja##- dyotanānna sandehakalaṅkaḥ | saṃśokajasya svedajasyāpi udbhijjeṣvantarbhāvāt trīṇyeva bījānīti śrutiniṣṭhatritvavyavasthā'virodhaḥ | vṛkṣa-latā-parvatādi##- arthā grāhyaḥ | tasmāt candramasameva te sarve gacchanti iti śrutessaṅkocāsahiṣṇutvena puṇyāpuṇyakarmiṇāṃ sarveṣāṃ aṇḍajatva-jarāyujatva-prāptānāṃ candraprāptipūrvakapañcamyāhutyupadeśo hyavirodhaḥ || tatsvābhāvyāpatyadhikaraṇam || 4 || puṇyakarmiṇāṃ svargātpunarāgamanaprakāraḥ pūrvatra duṣkṛtināṃ śamanaloke narakaprāpti paścādiha loke andhatva##- tatprasaṅge pāpināṃ vivekārthaṃ dṛṣṭāntānusāreṇa punarāvṛttirahitabhaktānāṃ puṇyakarmiṇāñca prasaṅgaḥ kṛtaḥ | tatra puṇyakarmiṇāṃ svargātpunarāgamanaṃ kathamityāśaṅkāyāṃ tatprapañcārthaṃ adhikaraṇāntaramāha - || 135 || tatsvābhāvyāpattirupapatteḥ || 22 || pūrvaṃ sukṛtātmanāṃ bhūtasūkṣmodbhūtaliṅgaśarīreṇa saha svakarmaviśeṣeṇa svargādavarohaṇamastītyuktam | tadavarohaṇaprakāro'tra pradarśayate | athaitamevādhvānaṃ punarnnivartante yathetamākāśaṃ ākāśādvāyuḥ vāyurbhūtvā dhūmo bhavati dhūmo bhūtvā abhraṃ bhavati abhraṃ bhūtvā megho bhavati megho bhūtvā pravarṣati iti śrutiśravaṇāt svargalokānpunarāgacchatāmiṣṭādikāriṇāṃ ākāśa##- ākāśādipratipattau devamanuṣyādibhāvavadākāśādibhāvastatsādṛśyāpattimātrameveti sandihyate | jyotiṣṭomena svargakāmo yajeta ityādau sukṛtātmanāṃ svargalokabhogāttanmadhye'pi tadātmakatvena tadbhogopyastīti prāpte pracakṣmahe - tatsvābhāvyāpattiḥ - tatsādṛśyāpattiḥ kasmādetat upapatteḥ | somabhāvamanuṣyabhāvādau hi sukhaduḥkhabhogāya tadbhāvaḥ | atra tvākāśādau sukhaduḥkhabhogopabhogābhāvāttadbhāvānupapattestayā prativacanaṃ tatsaṃsargakṛtatatsādṛśyāpatyabhiprāyam | kṣīṇasukṛtānāṃ teṣāṃ sambandhamātrasyaivopapannatvādbhogasya teṣu na copapattiḥ | idamupalakṣaṇam | teṣāṃ punaryoniprāptyantaṃ sthūlaśarīrābhāve'pi liṅgaśarīreṇa teṣāṃ tanmadhye bhogasāmarthyābhāvāditi niścīyate | nāticirādhikaraṇam || 5 || vyomādau satvaratvaṃ vrīhmādau kiñcitkālavilambanam nānvākāśādiṣvavasthānamapi teṣāmekaikasmin ekaikadinamātrameva na bahu saṃvatsarakāla mityāśaṅkāyāmadhikaraṇāntareṇāha - || 136 || nāticireṇa viśeṣāt || 23 || phalābhilāṣakṛteṣṭāpūrtādikarmiṇāṃ svargādavarohaṇe vyomādiṣu tara tatra bahukālasthitiniyamaḥ satvaraniyamo veti saṃśayaḥ | ākāśādvāyuḥ ityādinā vyomādibhūteṣu bahukālāvasthānaṃ tattadākāraprāptiścāvagamyate - kiñca - iha vrīhi-yava-oṣadhi-vanaspatayastila-māṣā iti jāyante iti śrutau pravarṣānantaraṃ vrīhiyavādibhāvo darśitaḥ | tasmājjīvasya tatra tatra bahukālasthitireveti prāpte procyate - || nāticireṇeti || kutaḥ || viśeṣāt || uttaratra vrīhiyavādiprāptau ato vai khalu durniṣprapataram iti viśiṣyakṛcchraniṣkramaṇatvābhidhānāt ākāśādiprāptau aciraniṣkramaṇaṃ gamyate | ato vai khalu durniṣprapataraṃ ityatra chāndasaḥ takāralopaḥ | durniṣprapataraṃ - duḥkhaniṣkramaṇataramityarthaḥ | ataḥ vyomādisambandhānantaraṃ vrīhiyavādyavasthāyāṃ karmiṇāṃ duḥkhena nirgamanaṃ kālavilambenānnadvārā puruṣasambandhaḥ | aṅkuramārabhya dhānyaniṣpattiparyantaṃ vilambaḥ | dhānyaniṣkramaṇānantaramapi kusūlādiprakṣepeṇa kiñcitkālavilambanaṃ iti tātparyārtho'gamyate | tasmāt vyomādau satvaratvaṃ vrīhyādau kiñcitkālavilambanamiti niścīyate | anyādhiṣṭhitādhikaraṇam || 6 || brīhyādiṣu duṣkṛtalabdhajaḍaśarīreṇa tadbhogamanubhūya punaḥ sukṛtaviśeṣeṇa puṇyayoniparigrahaḥ sukṛtināṃ sarvatra sukhānubhavavidhidarśanātteṣāṃ vrīhiyavādiṣvapi cirakālavyavasthānavyapadeśāttatra svargānandānubhavavadānandānubhogaḥ kiṃ ya syādityāśaṅkāyāmāha - || 137 || anyādhiṣṭhite pūrvavadabhilāpāt || 24 || anyādhiṣṭhite anyaḥ vrīhiyavādyoṣadhyabhimānibhiḥ jīvāntarairadhiṣṭhite sahakṛte brīhiyavādau sukṛtātmanāṃ cirakālāvasthānamātrameva bhogaḥ | kasmāt pūrvavadabhilāpāt - pūrvavadākāśādiṣviva vrīhiyavādiṣvapi saṃbandhamātrasyaiveha śrutau kathitatvāt | tathā ca vrīhiyavādisthāvaradehābhimānajīvānāmeva vātātapavarṣādijanmasukhaduḥkhānubhūtiḥ na pānthatulyatvādāśritasukṛtātmanām | avarohanto jīvāḥ vrīhiyavādibhāvena jāyante iti śrūyate | megho bhūtvā pravarṣati | ta iha vrīhiyavā oṣadhivanaspatayastilamāṣā iti jāyante te kimanyairbhoktṛbhiḥ vrīhyādiśarīrairadhiṣṭhitān vrīhyādīnākṣipanti uta te bhoktāro vrīhyādiśarīrā jāyanta iti sandihyate | ta iha vrīhiyavā iti jāyante iti śrutidarśanāt yato vā imāni bhūtāni jāyante somaḥ pavate janitā matīnāṃ ityādau devā jāyante manuṣyā jāyante itivadvrīhiyavādiśarīrā eva sukṛtino jāyanta iti prāpte pracakṣmahe - || anyādhiṣṭhita || iti | jīvāntareṇādhiṣṭhite vrīhyādiśarīre teṣāṃ saṃśleṣamātrameva | kutaḥ pūrvavadabhilāpāt | ākāśādimeghaparyantavat kevalatadbhāvābhilāpāt | yatra hi bhoktṛtvamabhipretaṃ tatra tatsādhanabhūtaṃ karmābhilapyate | ramaṇīyacaraṇāḥ kapūyacaraṇāḥ iti | iha cākāśādi vannābhilapyate karma karmaphalapradāne pravṛttasya svargopabhogyaphalasyeṣṭādeḥ karmaṇaḥ svargopabhogādeva samāptatvāt anārabdhasya ramaṇīyacaraṇāḥ kapūyacaraṇāḥ iti vakṣyamāṇatvāt madhye karmāntarābhāvācca ākāśādibhāvavacanavat vrīhyādibhāvena janmavacanamaupacārikam | nanu vedavihitajyotiṣṭomādisukṛtakarmasu paśuviśasanamāṃsabhakṣaṇādighorapāpakarmadarśanāt puṇyāpuṇyobhayātmakatvaṃ pratīyate | tasmātsukhālayasvarge duṣkṛtaduḥkhānubhavāyogāt teṣāṃ punarāgamena vrīhiyavādinuṣkṛtalabdhajaḍaśarīreṇa tadbhogamanubhūya punaḥ pūrvoktasvakṛtasukṛtaviśeṣeṇa brāhmaṇādimahadaiśvaryaviśeṣajanmaparigraha evetyāśaṅkāyāmāha - || 138 || aśuddhamiti cenna śabdāt || 25 || naitadasti - yat anyādhiṣṭhite vrīhyādiśarīre saṃśleṣamātraṃ bhoktṛtvahetvabhāvānna vrīhyādibhāvena janma - iti | bhoktṛtvahetusadbhāvāt svargopabhogyaphalaṃ iṣṭādikarmaiva aśuddhaṃ pāpamiśritam agnīṣomīyādi hiṃsāyuktatvāt | hiṃsā ca na hiṃsyāt sarvā bhūtāni iti niṣiddhatvāt pāpameva | na cātra padāhavanīyādivadutsargāpavādabhāvaḥ sambhavati bhinnaviṣayatvāt | agnīṣomiyahiṃsāvidhiḥ hiṃsāyāḥ kratūpakārakatvaṃ bodhayati na hiṃsyāt iti tu hiṃsāyāḥ pratyavāyaphalatvam | athocyate - agnīṣomīyādiṣu vidhitaḥ pravṛtterna tadviṣayaṃ niṣedhavidhirāskandati rāgaprāptaviṣayatvāttamyeti - naivam | ihāpi rāgaprāpteraviśeṣāt | svargakāmo yajeta ityevamādau hi pravartate | agnīṣomīyādiṣvapi teṣāṃ phalasādhanabhūtasya yāgāderupakārakatvaṃ śāstrādavagamya rāgādeva pravartate | laukikyāmapi hiṃsāyāṃ kenacit pramāṇena hiṃsāyāḥ svasamīhitasādhanatvamavagamya rāgāt pravartata iti na kaścana viśeṣaḥ | tathā nityeṣvapi karmasu sarvavarṇānāṃ svadharmānuṣṭhāne paraṃ aparimitaṃ sukham ityādivacanāt phalasādhanatvamavagamya rāgādeva pravṛttiriti teṣāmapyaśuddhiyuktatvam | ataḥ iṣṭādīnāṃ pāpamiśratvenāśuddhiyuktānāṃ svargo'nubhāvyaṃ phalaṃ tatrānubhūya hiṃsāṃśasya phalaṃ vrīhyādisthāvarabhāvenānubhūyate | sthāvarabhāvañca pāpaphalaṃ smaranti śarīrajaiḥ karmadoṣairyāti sthāvaratāṃ naraḥ iti | ato vrīhyādibhāvena bhogāya anuśayino jāyanta iti cet - tatra kutaḥ śabdāt - agnīṣomīyādeḥ saṃjñapanasya svargalokaprāptihetutayā hiṃsātvābhāvaśabdāt paśorhi saṃjñapananimittakāṃ svargalokaprāptiṃ vadantaṃ śabdamāmananti hiraṇyaśarīra ūrdhvaḥ svargaṃ lokameti ityādikam | atiśayitābhyudayasādhanabhūto vyāpāro'lpaduḥkhado'pi na hiṃsā pratyuta rakṣaṇameva | tathā ca mantravarṇaḥ - na vā u etanmriyase nariṣyasi devān idepi pathibhiḥ sugebhiḥ | yatra yanti sukṛto nāpi duṣkṛtaḥ tatra tvā devaḥ savitā dadhātu || iti | cikitsakañca tādātvikālpaduḥkhakāriṇamapi rakṣakameva vadanti pūjayanti ca tajjñāḥ | chāgapaśupratyāmnāyena piṣṭapaśugrahaṇamavirodham kiñca - vāyavyaṃ paśumālabheta ityādiśruticoditatvena tyāgīyahiṃsāyāḥ na pāpajanakatvam | tasmājjīvādhiṣṭhita-bīhiyavādiṣu sukṛtātmanāṃ sambandhamātrameva na bhoga iti niścīyate | nanu agnīṣomīyaṃ paśumālabheta ityādiśrutiṣu śrautakarmasu paśuviśasanamuktam | tannaramedhāśvamedhādivat prātyakṣikapaśuviśasanaṃ pitṛmedhādivat piṣṭapaśvādigrahaṇaṃ vā yuktam | mā hiṃsyātsarvā bhūtāni agnīṣimīyaṃ paśumālabheta chāgasya vapayā medhaso'nubrūhi ityādiśrutiṣu hiṃsāniṣedhāniṣedhavyapadeśāt piṣṭapaśuparigrahaḥ arthādupadiśyate | puruṣaṃ vai devāḥ paśumālabhanta tasmādālabdāt medha udakrāmat so'śvaṃ prāviśat tasmādaśvo medhyo'bhavadathainamutkrāntamedhamatyājyanta sa kiṃpuruṣo'bhavat te'śvamālabhanta so'śvādālabdhādudakrāmat sa gāṃ prāviśat athainamutkrāntamedhamatyajyanta sa śarano'bhavat te gāmālabhanta so'viṃ prāviśat tasmādavirmedhyo'bhavat athainamutkrāntamedhamatyājyanta sa gavayo'bhavat te'vimālabhantaḥ so'verālabdhādudakrāmat so'jaṃ prāviśat tasmādajo medhyo'bhavat athainamutkrāntamedhamatyājyanta sa vṛṣabho'bhavat te'jamālabhanta so'jādālabdhādudakrāmat | sa vrīhiṃ prāviśat iti | ṛgvede'pi vapāyāḥ pariśeṣapramāṇena vrīhyādyoṣadhipraveśakathanāt | manusmṛtāvapi - kuryāddhṛtapaśuṃ saṅge kuryātpiṣṭapaśuṃ tathā | na tveva tu vṛthā hantuṃ paśumicchetkadācana || yāvanti paśuromāṇi tāvatkṛtve'ha māraṇam | vṛthā paśughnaḥ prāpnoti pretya janmani janmani || yo bandhanavadhakleśān prāṇināṃ na cikīrṣati | sa sarvasahitaḥ prepsuḥ sukhamatyantamaśnute || iti | śātātape'pi - jyotiṣṭhomādikṛtyeṣu tanmantroccāraṇena vai | paśuprāṇān haredvipro na bandhanavidheḥ kvacit || yo mantrasidhyā yajñeṣu paśuprāṇānnihanti vai | sa tu pratyakṣapaśunā kuryādyajñaṃ suśobhanam || mantrasiddhivihīnānāṃ prākṛtānāṃ dvijanmanām | piṣṭākāreṇa chāgena jyotiṣṭomādikaṃ vidhiḥ || iti darśanācca | mantroccāraṇamātreṇa paśuprāṇākarṣaṇasamarthānāṃ vākśuddhiyutānāṃ cetanachāgapaśunā jyotiṣṭomādikaṃ nirdiśyate | tadvadasamarthānāṃ piṣṭapaśuyāga eva yuktaḥ | piṣṭapaśormantreṇa prānāvāhanasya tadvatprāṇotkramaṇasya ca sambhavena vaidikalaukikavirodho na bhavati | somalatāpratinidhitvena yathāmlalatāparigrahaṇaṃ tadvat chāgapaśupratyāmnāyena piṣṭapaśubrahmaṇamavirodham | nanu iha loke somalatā'darśanāt tatpratinidhisvenāmlalatāparigrahaṇamupapannam | chāgasyeha sambhavena tadvanna vidhīyata iti cenna | pitṛmedhakāmānāṃ aśvamedhādivatpitṛ medhe pratyakṣasvapitṛvadhaprasaṅgāt pitrātmakapinḍacchedanena pitṛmedhasya niṣphalatvadoṣācca pretatvanivṛttau tanḍula-go-vṛṣabhasaṃskārakarmaṇaḥ cāturmāsyā vai paśavaḥ ityatra piṣṭapaśugrahaṇavidheśca dattāñjalitvasambhavācca | kiñca - mantrasiddhipradhānabhūtavidhivihitopanayana##- tasmādyāgīyakarmasu piṣṭapaśuparigrahaṇaṃ yuktam | kiñca - tatsukṛtātmanaḥ tapo-vidyā-yaśo##- sambhavatītyāśaṅkāyāmāha - || 139 || retassigyogo'tha || 26 || sukṛtātmanāṃ vrīhyādijanmavacanamaupacārikam | vrīhyādipraveśānantaramevottamapuruṣaśarīre praviśya retorūpeṇa pariṇamyate yo yo hyannamatti yo yo retassiñcati tadbhūya eva bhavati iti retassigbhāvo'nuśāyināṃ śrūyamāṇo yathā tadyogamātramupadiṣṭaṃ | tadvat vrīhyādibhāvo'pi nirdiṣṭaḥ | puruṣahṛdayapraviṣṭānāṃ sukṛtakarmiṇāṃ śuklāvacchinnānāṃ kathaṃ śarīrotpattissambhavatītyāśaṅkāyāmāha - || 140 || yoneḥ śarīram || 27 || dyuloke devatvaṃ prāptānāṃ sukṛtātmanāṃ yadā retorūpeṇa yonipraveśastasya tadaiva śarīramutpadyate | tathāpi teṣāṃ garbhavedanādiduḥkhasadbhāyāt bālyādyavasthāsvapi tattatkleśānubhavadarśanācca janmamaraṇaduḥkhadūrīkṛtācāryakaṭākṣalabdhaśaktipātādivaśena nirdhūtapāśapaṭalassan prārabdhapratibhāsanāśaparyantaṃ śivatattvajñānadṛḍhaphalaka-dhyāna-dhāraṇa vairāgya-śama##- nirantaramananyabhāvenasampādanīyamiti bhāvaḥ | tathā siddhāntaśikhāmaṇau - asthire kṣaṇike saukhye putradārādisambhave | kṣayitvādiyute svarge kasya vāṁñchā vivekinaḥ || śive paramakalyāṇe bhaktābhīṣṭaphalaprade | saṃsthāpya sarvadā cittaṃ vicaredbhaktimānnaraḥ || iti | śaive - putramitrakalatrādīn bāndhavābhāsasaṃjñikān | mahāmohaikajanakan śivajñānanirodhakān || vihāya śaṅkare cittaṃ dātavyaṃ mokṣakāṃkṣibhiḥ || iti śravaṇānmumukṣūṇāṃ paralokagamanāgamanasādhakapuṇyapāpakarmakartṛtvaṃ vihāya nirantaraṃ śivajñānārthaṃ śivopāsanameva kartavyamiti veditavyam | tasmātsukṛtātmanāṃ prāṇākāśādiprāptiprabhṛtitadyogamātrameveti siddham | iti śrīmadyativrajaparivṛḍha-śrīpatipaṇḍitabhagavatpādācāryasvāmikṛta##- śrīkarabhāṣye upāsanābhidhānasya tṛtīyādhyāyasya tadantarapratipatyādiṣaṣṭhādhikaraṇāvacchinnatadantarapratipattāvityādi##- tṛtīyādhyāyasya prathamaḥ pādaḥ śrīkarabhāṣye tṛtīyādhyāyasya dvitīyaḥ pādaḥ svapnaprapañcadṛṣṭāntena jaganmithyātvavādimatanirākaraṇam parameśvarājñābhūtātivarṇāśramānukūlaśrutismṛtyuktaḥ puṇyakarmānuṣṭhānādduritakṣayaḥ | duritakṣayeṇa śrutismṛtyāgamādisacchāstraviśvāsaḥ | tadviśvāsavicāreṇa nityānityavastuvivekaḥ | tadvivekādihāmutra phalabhogavirāgaḥ | tadvirāgeṇa śamādiṣaṭkasamprāptiḥ | tatphalena mokṣaikaniṣṭhayā śivācāryānugrahaḥ | tato mokṣānukūlapati-paśu##- ataśśivasākṣātkāracittaikatvakāraṇaśivayogābhyāsaḥ | tadabhyāsena ahaṃ##- pāpabuddhinivṛttipūrvakapuṇyakarmānuṣṭhānahetunā varṇāśramācāraniṣṭhānāṃ sukṛtināmiha paralokeṣu sukhānubhūtiḥ | tadvyatiriktānāṃ pāpināṃ ghoranarakavedanā ca darśitā | iha tu kecit niṣprapañca-nirdharmika-nirguṇa-niravayava-nirbhedanitye brahmaṇi prapañcakāraṇatvāyogāt svapnaprapañcadṛṣṭāntena jāgratsvapnasuṣuptimūrchāvasthānāṃ catasṛṇāmapi mithyātva sādhayanti | tacchuddhādvaita-buddhādvaita-śuṣkādvaita##- sandhyādhikaraṇam || 1 || svapnasya bhaviṣyacchubhāśubhaphalasūcakatvadarśanāt svapnasyāpi satyatvapratipādanam nanu svapnendrajālasadṛśamacintyaracanātmakaṃ ityādi purāṇāgamādiṣu svapnavatprapañcasya mithyātvakathanātpūrvoktapuṇyāpuṇyakarmiṇāṃ svarganarakānubhavānāṃ asatyatvamarthātsiddham | ataḥ parameśvarārpaṇapūrvakasukṛtakarmānuṣṭhānasya na ki~citprayojanamityāśaṅkāyāmāha - || 141 || sandhye sṛṣṭirāha hi || 1 || sandhye svapnāvasthāyāṃ sṛṣṭiḥ sandhyāsvapnāvasthānugatacarācaraprapañcasṛṣṭiḥ pāramārthikī | kutaḥ āha hi | na tatra rathā na rathayogā na panthāno bhavanti | atha rathān rathayogānpathaḥ sṛjate ityādiśrutau svapnaprapañcasya pratipāditatvāt styatvam tasmāt svapnaprapañcadṛṣṭāntena jāgratprapañcasya mithyātvānumānapradhāna##- na tatra rathā na rathayogā na panthāno bhavanti | atha rathān rathayogān pathaḥ sṛjate | na tatrāṅandā mudaḥ prabhudo bhavanti athānandān mudaḥ pramudaḥ sṛjate | na tatra veśāntāḥ puṣkariṇyaḥ sravantyo bhavanti atha veśāntāḥ puṣkariṇyaḥ sravantyaḥ sṛjate | sa hi kartā iti śrutau svapnamadhikṛtya śrūyate | tasmādatra jāgratprapañcasṛṣṭivat svapnarapañcasṛṣtiḥ jīvakṛtā īśvarakṛtā vā tatsatyamasatyaṃ vā iti sandihyate | īkṣaṇādipraveśāntasṛṣṭirīśena kalpitā | jāgradādisuṣuptyantasṛṣṭirjīvena kalpitā || iti vākyadarśanāt sandhye sṛṣṭirjīveneti | kutaḥ svapnāvasthānamucyate sandhyaṃ tṛtīyaṃ svapnāvasthānam iti vacanāt | sā tu jīvenaiva sṛjate | sa hi kartā ityāha hi | svapnadṛgjīva evātra pratīyate | kiñca - svapnagatagajasyandanādiprapañcasya prabodhe mitthātvadarśanāt tadvajjāgratprapañcasyāpi rajjusarpādivanmithyātvamupapannamiti prāpte pracakṣmahe | sandhye svapne sṛṣṭiḥ gajaturagādinānācitrasṛṣṭiḥ āha hi jīvāntaryāmitayā vyāpakasya paraśivabrahmaṇaḥ iti śrutiḥ pratipādayati | īśvarassarvabhūtānāṃ pradhānakṣetrajñapatirguṇeśaḥ ityādibahuśrutiṣu sarvajīvaniyāmakatva-sarvajīvabandha-mokṣakartṛtva##- kiñca - svapnādhyāyānusāreṇa svapnasya bhaviṣyacchrubhāśubhaphalasūcakatvadarśanāt svapnasyāpi satyatvam | jīvāntaryāmitayā svapnaprapañcasya kartṛtvamīśvarasyaiva nanu - ya eṣa supteṣu jāgarti kāmaṃ kāmaṃ puruṣo nirmimāṇaḥ iti śrutau svagne putramitrakalatrādisṛṣṭeḥ svatantratayā jīvasyaiva kartṛtvavyapadeśāt kathamīśvarasya svapnādisṛṣṭissambhavati ityāśaṅkāyāmāha - || 142 || nirmātāraṃ caike putrādayaśca || 2 || ya eṣu supteṣu jāgarti kāmaṃ kāmaṃ puruṣo nirmimāṇaḥ ityevaṃ jīvaṃ svapne kāmānāṃ nirmātārameke śākhino vadanti | sarvān kāmān chandataḥ prārthayasva śatāyuṣaḥ putrapautrān vṛṇīṣva iti jīvasya ca satyasaṅkalpatvaṃ prajāpativākye śrutam | tasmājjāvasthaiva svāpnakartṛtvamiti cedayuktam - parameśvarasyāṣṭamūrtiṣu jīvasyaika mūrtitvāt svapnasraṣṭṛtvādidharmāḥ parameśvarasyopapannāḥ | ata eva khaṃ brahma kaṃ brahma asāvādityo brahma ayamādityo brahma ityādiśrutiṣu śivaikaniṣṭhabrahmaśabdasyākāśa-vāyu##- nirmātāraṃ sraṣṭāraṃ śrutiḥ pratipādayati | tathā ca karturicchānusāreṇotpādyamānatvādapi svapnakālikāḥ putramitrakalatrādayaḥ padārthāśca satyā evāṅgīkartavyāḥ | putrādayaśca tatra kāmyamānatayā kāmaśabdena nirdiśyante mithyātvapakṣe karturicchādhīnatvānupapatteḥ | na hi mithyābhūtasya śukti-rajata-rajju-sarpādeḥ karturicchādhīnatvaṃ loke dṛṣṭam | tathā ca jīvāntaryāmitayā svapnaprapañcasya kartṛtvamīśvarasyeti śrutestātparyam | etena ca svapnaprapañcasya tātparyeṇa śrutipratipādyatvamasti | na tatra rathā iti pūrvavākye pāramārthikarathādīnāṃ pratiṣiddhatvāt svapnaprapañcadṛṣṭāntena brahmaikyatvavādo'pyanupapanna iti siddham | jaḍapradhānasya paramaśivabhinnaśaktirūpasya tadviśiṣṭasya baddhajīvasya ca na svapnaprapañcakartṛtvam nanu ajāmekāṃ lohitaśuklakṛṣṇāṃ ityādiśrutiṣu jaḍasya pradhānasya jagatkāraṇatva nirdeśāccetanasya jīvasya kathaṃ svapnaprapañcakartṛtvamityāśaṅkāyāmāha - || 143 || māyāmātrantu kārtsnyenānabhivyaktasvarūpatvāt || 3 || tu śabdaḥ jīvakartṛtvaṃ vyāvartayati | svapne rathapuṣkariṇyādyarthajātaṃ māyāmātraṃ paramapuruṣaparaśivasṛṣṭāvityarthaḥ - māyāśabdo'hyāścaryavācī | janakasya kule jātā devamāyeti nirbhitā | himādritanayā gaurī māyā nāmnī maheśvarī || bhaktābhīṣṭapradā nityā śivādhīnā cidātmikā | ityādipurāṇeṣu māyāṃ tu prakṛtiṃ vindyāt māyinaṃ tu maheśvaram ityādiśrutiṣvapi darśanāt | atrāpi na tatra rathā rathayogā na enthānaḥ ityasya sakaletarapuruṣānubhāvitayā na bhavantītyarthaḥ | atha rathān rathayogāt pṛthak sṛjate | svapnadṛganubhāvyatayā tatkālamātrāvasānān sṛjate || ityāścaryarūpatvamevāha | evaṃvidhāścaryarūpā sṛṣṭissatyasaṅkalpasya paramapuruṣasya śivasyopapadyate na jīvasya | tasya satyasaṅkalpatvādiyuktasyāpi saṃsāradaśāyāṃ kartsnyenānabhivyaktasvarūpatvāt na jīvasya tathā vidhāścaryasṛṣṭirupapadyate | kāma kāmaṃ puruṣo nirmimāṇaḥ iti ca śrutiḥ paramapuruṣameva nirmātāramāha | ya eṣa supteṣu jāgarti tadeva śukraṃ tadbrahma tadevāmṛtamucyate | tasmin lokāḥ śritāssarve tadu nānyeti kaścana || ityupakramopasaṃhārayoḥ paramaśivāsādhāraṇasvabhāvapratīteḥ | atha veśāntān puṣkariṇyassravantyaḥ sṛjate sa hi kartā iti ca tathā śrutyā aikārthyātparamapuruṣameva kartāraṃ nirdiśati | tasmājjaḍapradhānasya paramaśivabhinnaśaktirūpasya guṇatrayātmakasya tadviśiṣṭasya kiñcijjñasya baddhajīvasya ca svapnaprapañcanirmātṛtvamanupapannam | jīvasya pāśamāyāmohitatva-pāśamokṣayośca parameśvarāyattattvāt svapnakartṛtvamapi netarasya kiñca - loke jīvecchānusāreṇa svapnaprapañcotpatyadarśanāt aniṣṭānāṃ dussvapnānāmai dyotanācca jīveśvarayoḥ cittvenaikatvānna tayorvailakṣaṇyamityāśaṅkāyāmāha - || 144 || parābhidhyānāttu tirohitam tato hyasya bandha-viparyayau || 4 || jñā'jñau dvāvajāvīśānīśau ityādiśrutiyuktyanubhavaiḥ divyamaṇivyarthapāṣāṇādivat śiva-jīvayoranyonyabhedasya siddhatvena parābhidhyānāt śivābhinnacicchaktivyatiriktatriguṇātmaka pāśarūpajaḍaparāprakṛtyabhidhyānāt dṛḍhaspṛṣṭatvāt jīvasya svajñānaṃ tirohitaṃ āvṛtam | tataḥ āvṛtatvāddhetoḥ asya bandha-mokṣaviparyayau | śarīrendriyamanaḥprāṇādiṣu ahaṃ-mametyabhimāno bandhaḥ | bahujanmakṛtapuṇyaparipākena svajñāna-śivajñānapūrvakaṃ##- tathā śaive śrūyate - śive sanātane sāmbe nityakalyāṇavaibhave | parāpareti bhedena tasya śaktiḥ prakāśitā || aparā saccidānandalakṣaṇā sarvamaṅgalā | guṇatrayavibhedena bhāsate sarvajantuṣu || śivārpaṇakṛtātpuṇyāt śivānugrāhako bhavet | tasmādguṇātmikā māyā pāśakhapā parābhidhā || vinaśyate tathā jīvaḥ śivo bhavati nānyathā | iti | īśaṃ jñātvā tasyābhidhyānāt jñātvā śivaṃ śraddhābhaktiḥ ityādi śrutāvapi yadā hyevaiṣa etasminnadṛśye'nātme'nirukte'nilayane'bhayaṃ pratiṣṭhāṃ vindate atha so'bhayaṃ gato bhavati yadā hyevaiṣa etasminnudaramantaraṃ kurute atha tasya bhayaṃ bhavati eṣa hyevānandayāti bhīṣāsmādvātaḥ pavate ityādi śrutiṣu ca tasya bandha##- kecijjīvasya satyasaṅkalpatvādikaṃ svābhāvikamapi parameśvaramāyayā tirohitamiti vadanti | tadayuktaṃ - satyasaṅkalpasvabhāvasya māyātirohitattvāsambhavāt amuktasya jīvasya svataḥ svābhāvikasatyasaṅkalpatve parameśvaraniṣṭhā'dvitīyasatyasaṅkalpatvāderativyāptiprasaṅgādidoṣācca | tasmāttasya pāśamāyātirohitatvam | pāśa-mokṣayośca parameśvarāyattatvāt | ataḥ svapnakartṛtvamapi netarasyeti siddham | śivācāryakṛpālabdhaśaktimahimnā jīvasya śivajñānanirodhakāhaṃ mamatvādikamutpāṭhyate śāmbhavamāyayā tirohitasvajñānasya jīvasya śivajñānanirodhakaṃ ahaṃmamatvādikaṃ kenekotpāṭyata ityāśaṅkāyāmāha - || 145 || dehayogādvā so'pi || 5 || pralayakāle jīvasya suṣuptivatpāśarūpaparābhidhyānādacicchaktiyogātsarvajñānaṃ tirohitam | sṛṣṭikālepyacicchaktiyogena sthūla-sūkṣma-śarīrasaṃyogāt ahaṃ-mamatvādikaṃ sambhavati vivekinām | ato'haṃ##- sādhanopāyaḥ adyaiva kartavya iti vedavedānteṣu gīyate | ācāryavān puruṣo veda iti | atyāśramasthassakalendriyāṇi nirudhya bhaktyā svaguruṃ praṇamya sa gurumevābhigacchetsamitpāṇiḥ śrotriyaṃ brahmaniṣṭham ityādiśrutiṣu śarīrasaṃyogājjīvasya paramaśivapratibimbabhūtaśivācāryakṛpālabdha śaktipātādivaśena mokṣa āmnāyate | śaktipātasvarūpaḥ śaktipātavidhānantu śivāgameṣu daśitaṃ yathā - paripakvamahāpa"amalavicchedahetukam | śaktipātaṃ śivācāryo kuryācchiṣyasya sādarāt || śaktipātena jīvo hi brahmarūpatvamaśnute | śaktipātañca sarveṣāṃ aparicchinnamavyayam || paramānandajananalakṣaṇaṃ vā prayojanam | tacchaktipātaṃ deveśi tīvramandādibhedataḥ || bhaktādyaikyāntabhedena ṣaḍvidhaṃ parikīrtitam | iti | tasmāt śaktipātalakṣaṇamāmnāyate | paripakvamalotpāṭanahetuśśaktipātaḥ | tena jīvasya paraśivabrahmarūpatayā niratiśayāparicchinnasukhāvirbhāvalakṣaṇaprayojanamupadiṣṭam | śaktipātastu tīvramandādibhedena bhaktādyaikyāntasthaleṣu ṣaḍvidho'bhūt pati-paśu pāśādiparamarahasyaprakāśakanigama-āgama##- akhaṇḍākāravākyajanyabuddhivṛttau niratiśayānandātmakamaheśvaratvāvirbhāvaḥ prathamo bhaktasthale nirdiṣṭaḥ | tadvadavidyāsampuṭoddhūlanalakṣaṇonmeṣaṇaprakaṭāmalasattvaciddhanasadāśiva##- kuṇḍalinyā suṣumnāmārgeṇa cakraṣaṭkaṃ bhittvā brahmarandhradeśe śivayogābhyāsavaśāt śiva-śaktisaṃyogalakṣaṇaḥ tṛtīyaḥ prasādisthale prapañcitaḥ | śiṣyānugrahātiśayena deśikaḥ svadehamutsṛjya chātraśarīre praviśya tadīyanāḍīśodhanadvārā tatkuṇḍalinyā saptacakreṣu sañcāraṇena śivavat sarvabhuvanagamanaparokṣapradarśanarūpaḥ caturthaḥ prāṇaliṅgisthale nirūpitaḥ | prāṇāpānapavanasaṃyogena suṣumnānāḍīmadhyaprakāśakacitkalāmayakalyāṇavibhūtiṃ labdhvā sadā aṇimādyaṣṭaiśvaryasampannaḥ pañcamaḥ śaraṇasthale kathitaḥ | vidyā'vidyāvilakṣaṇa-niratiśaya-nirañjana-nirvikāra-niravayava##- pracaṇḍātapamadhyanikṣiptanirvātaniścalakarpūradīpavat sthitiṃ vyapohya śarīrendriyamanaḥprāṇādibāhyābhyantaravastuparijñānaśūnyamano##- evaṃvidhaśaktipāteṣu pipīlikā-markaṭa-pakṣi-go-matsya##- ityupadiśyate | tasmājjīvasyeśvarādhīnatvamīśvarasya jāgratsvapnasuṣuptyavasthākalpakatvamanivāryam | tasmin lokāḥ sthitāssarve tadu nānyeti kaścana iti smṛtau sarveśvarasya sarveṣu supteṣu jāgaraṇaṃ sarvalokāśrayatvamityādyananyasādhāraṇadharmā hyupadiṣṭāḥ | jīvānāmalyālpakarmānugunaphalānubhavārthaṃ tāvanmātrakālāvasthānāt tadekānubhāvyānarthānutpādayatīti rāddhāntaḥ | mithyātvasamarthanaparatve śruti-sūtravirodho durnivāraḥ nanu nityanirvikārasvabhāvasya brahmaṇaḥ durvikāramithyābhūtaprapañcakartṛtvāyogāt svapnaprapañcakāraṇatvamanupapannam | tatra putramitrakalatrādivastujātasya jāgradavasthāyāmavidyamānatvāt mithyātvamanivāryam | tadvajjāgratprapañcasyāpi gandharvanagarādivadasatyatvamevetyāśaṅkāyāmāha - || 146 || sūcakaśca hi śruterācakṣate ca tadvidaḥ || 6 || yadā karmasu kāmyeṣu striyaṃ svapneṣu paśyati | samṛddhiṃ tatra jānīyāt tasmin svapnanidarśane || iti | atha svapnāḥ - puruṣaṃ kṛṣṇaṃ kṛṣṇadantaṃ paśyati | sa enaṃ hanti ityādeśca svapnādhyāyavidaśca svapnaṃ śubhāśubhayoḥ sūcakamācakṣate | sūcakatvañca svasaṅkalpāyattasya nopapadyate | tathā ca aśubhasyāniṣṭatvāt śubhasya sūcakameva sṛṣṭvā paśyet | ataḥ svapnasṛṣṭirīśvareṇaiva kṛtā iti niścīyate | jīvasya svapnasṛṣṭimātropayogisatyasaṅkalpatvādyāvirbhāvastadānīṃ syāditi śaṅkāvyāvṛtyarthamidaṃ sūtram | svapnādhyāyavidaḥ svapnavācivedavākyavidaḥ | śubhāśubhaphalaprāptivyapadeśānna svapnasya mithyātvam | ata eva prapañcasyāpi satyatvamarthātsiddham | atra pare tu svapnārthānāṃ īśvarasṛṣṭatayā viyadādivat pāramārthyaṃ pūrvapakṣīkṛtya deśakālanimitaiḥ durnirūpatayā mithyātvaṃ siddhāntayanti | eṣāṃ ca mate jīvakartṛkatvameva sṛjata iti yaducyate tadaupacārikam | sukhaduḥkhadarśananimittasukṛtaduṣkṛtakartṛtvanibandhanaḥ aupacārikaḥ svapnārthakartṛtvavyapadeśaḥ | bahiṣkulāyādamṛtaścaritvā iti svapnaviṣayā śrutiśca bahiriva caritvetyevaṃ parā tasmin prakaraṇe tadīśvarapratipādanaṃ jīvasya tadananyatvena satyasaṅkalpatayā sraṣṭṛtvaśaṅkāṃ vyudasyati | kṣaraṃ pradhānamamṛtākṣaraṃ haraḥ kṣarātmanāvīśate deva ekaḥ tasyābhidhyānādyojanāttattvabhāvāt bhūyaścānte viśvamāyānivṛttiḥ iti śrutau jīvasya jñānaiśvaryaśaktyādisarvamahimātiśayavatvaṃ pāśatirodhānanivṛttiḥ śivadhyānābhidhānāttu upadiṣṭam | ato'sya bandhamokṣau śivādhīnau | sa ca tirobhāvaḥ sūkṣmasthūladehayogāditi yojayanti | tatra tāvatpādānugatārthatatsaṃgatī anupapanne jīvatvāvasthānirūpaṇaṃ cet pādakṛtyaṃ phalādhikaraṇāsaṅgatiḥ | na ceśvaro jīvāvasthā tasya brahmaṇi kalpitasya jīvādhyastatvāt | paramātmanirūpaṇam pādakṛtyaṃ cet svapnārthānāṃ jīvakartṛkatayā mithyātvoktiriha na saṅgacchate | pūrvapakṣaścānupapannaḥ mithyātvasya siddhāntakaraṇāyogāt | mithyātvaṃ hyārambhaṇādhikaraṇe kṛtsnaprapañcasya samarthitam | yadā viyadāderapi mithyātvasiddhiḥ tadā kaimutyasiddhaṃ svapnārthamithyātvamityadhikaraṇavaiyarthyam | viyadādīnāṃ vyāvahārikasatvatvamasti svāpnārthānaṃ tadapi nāsti vyavahāravisaṃvādāt iti viyadādivailakṣaṇyapratipādanārtho'yamārambha iti cenna | vyavahāravisaṃvādasya prabodhasamaye sarvalokasampratipannatvāt | vaidharmyācca na svapnādivat ityatra tadvaiṣamyasyoktatvācca śrutivākyakṛtasatyatvaśaṅkāvyudasanārthaṃ ārambha iti cenna - sūtra##- sarvalokāśrayatvādibhiḥ svarasapratipannamīśvarasṛṣṭṛtvaṃ na bādhitavyam | īśvarasṛṣṭatvasya vyāvahārikasatyatvanivṛtyavirodhāt | upāsanāviśeṣapratiparāvaradevatāprasādalabdhānāṃ svapnānāṃ brahmadattopādhidṛṣṭānāmapi vyāvahārikasatyatvanivṛttestvadiṣṭatvāt | vyāvahārikasatyatvābhāvaḥ sādhyaścet jīvakartṛtvāśrayaṇamapi viruddham jīvakartṛkaghaṭādīnāmiva vyāvahārikasatvatvaprasaṅgāt | jīvasraṣṭṛtvasyāntimasūtradvayavyudastatvācca jīvasya mukhyaṃ sraṣṭṛtvaṃ vyudastam sukhādyavabhāsamūlādṛṣṭakartṛtvādaupacārikaṃ kartṛtvamiti na virodha iti cet jīvādṛṣṭamūlānāṃ dehendriyāsargādīnāmiva vyāvahārikasatyatvaprasaṅgāt jīvādṛṣṭamūlatve'pi dehasargādīnāmīśvarādhīnatvamasti iti cet tādṛśamīśvarādhīnatvaṃ svāpnārthānāmapyasti tadadhīnatvasya bhavadanumatatvācca | sarvadeha-sarvakālavarti-sarvajantudṛṣṭa##- paramaiśvaryamīśvarasya na syāt | ubhayavidhaprapañcasyāpi pratītisatvamaviśiṣṭam | bādhasyāśutaratvavilambau hi vaiṣamyam | evaṃ jīvānāṃ sākṣāt svapnārthakartṛtvābhāvasya mithyātvādupayuktasya sūtritatvādeva sūtrakāreṇa mithyātvasya niṣedhyatvamavagamyate | sūcakaśceti viruddhasūtrapraṇayanācca viruddhatvaṃ vakṣyāmaḥ | ato hyasmin sādhye sūtrāṇyupayuktāni syuḥ na tvanupayuktaviruddhāni | tadeva sādhyaṃ bhavitumarhati | īśvarasya sraṣṭṛtvaṃ pūrvapakṣayuktiścet putrādayaśceti sūtrāśo niṣphalaḥ | putrādisraṣṭṛtvasya jīveṣu sambhavataḥ īśvarasādhakatvāyogāt | māyāśabdasya mithyātvavācitvābhāvācca | akṣarānanuguṇatvaṃ sūdhakaśceti sūtraṃ ca viruddham | mithyātvavirodhitvādarthakriyāyāḥ sūcyasyeva pāramārthyaṃ na sūcakasyetyabhiprāya iti cenna - aśābdatvāt | utsūtrābhiprāyakalpane ca śrutiviruddhakalpanāyogāt parābhidhyānāttirodhānanivṛttiriti yojanāyāṃ adhyāhāravyutkramānvayau sphuṭatarau | so'pīti tirobhāvaparāmarśaścāyuktaḥ tirobhāvaśabdasyāprakṛtatvāt | tirohinamiti nirdiṣṭe tirodhānarūpadhātvarthamātrasya taditi parāmarṇārhasya sa iti parāmarśāyogyatvācca pulliṅgapadeṣu prayukteṣu kasyacidartha ucitaḥ parāmarśanīyaḥ | śrutivākyañca nirūpyam | na bhavantīti śrutirmukhyā | tadanurodhena sṛjatirbhākta iti vā bhavatāṃ nirvāhaḥ | sṛjaterbhāktatvaṃ sthitam | pūrvavākyamapi viphalaṃ lokaprasiddhatvāt svāpnamithyātvasya | aprāpte hi śāstramarthavat | ato vaiyarthya bhāktatvābhyāṃ vākyadvayamapi dustaram | mithyābhūtaṃ svapnārthajātamanūdya bhāktena sṛjātinā jīvādṛṣṭamūlatvaṃ pratipādyata iti vākyaikatvamiti cenna - uddeśyaviśeṣaṇabhūtamithyātvānurodhena upādeyavacanasvārasyabhaṅgasya nyāya - vidāmanamimatasvāt ubhayamukhyatvasambhave'nyatarāmukhyatvāśrayaṇānupapatteśca | na ca na bhavanti iti jāgaritānubhūtārthābhāvapraḥ prabodhe dṛśyānāṃ rathādīnāṃ svapnasamaye vidyamānatvāt | na ca svapnārthānāṃ prākkālīnābhāvaparaḥ | svapnakalpitānāṃ pūrvamabhāvasya lokasiddhatvāt | na ca na bhavantīti svapnajāgraddṛṣṭānāṃ anyonyābhāvoktaḥ lokaprasiddhatvādeva | ataḥ svāpnārthānāṃ prasiddharathādibhāvapratiṣedhena tadvaijātyaṃ pratipādyate | tena tadekānubhāvyatvatattatkālāvasthāyitvarūpaṃ vailakṣaṇyamuktaṃ syāt | ato vailakṣaṇyaviśiṣṭaṃ īśvarasṛṣṭatvaṃ pratipādayiṣitamiti vākyaikatvamavaiyarthaṃ abhāktatvaṃ nyāyavirodhaśca bhavati | tasmānmithyātvasamarthanaparatve śrutisūtravirodho durnivāraḥ | tadabhāvādhikaraṇam || 2 || suptigamanahetutvaṃ śivasyaiva nanu svapnakāraṇatvamīśvarasyāstu suptihetutvaṃ kasyopapadyate tatsuptau sthūla##- prapañcavismṛtiḥ keno'tpadyate iti śaṅkāyāmadhikaraṇāntaraṃ darśayati | jīvasya rājasādṛśya pratipādanam || 147 || tadabhāvo nāḍīṣu tacchruterātmani ca || 7 || pūrvamatra svapnāvasthāṃ vicāryaṃ tatkartṛtvaṃ tatkṛtakarmānusaraṇena paraśivasya brahmaṇaḥ prasādhya idānīṃ suṣuptyavasthākartṛtvaṃ tajjīvaniyāmakatvañca tasyaiveti nirṇīyate | jāgratsvapneṣvahaṃmamatvādinā śarīrendriyādyamimānavān śārīraḥ suptyavasthāyāṃ tadabhāvassan tasya śarīrendriyādyabhimānasyābhāvo yasya saḥ dehābhimānarahitassan nāḍīṣu cātmani ca cakārāt hṛtpuṇḍarīke śete | nāḍīhṛtpuṇḍarīkādiprākārapraveśadvārā tatpuṇḍarīkāvacchinnaśivacicchaktyaṃśabhūtaguṇatrayasamaṣṭyātmakatamaḥ##- nāḍīṣu supto bhavati | nāḍībhyaḥ pratyavasṛpya purītati śete | purītataḥ pratyavasṛpya sati śete | sati sampadya na viduḥ sati sampadyāmaha iti śrutau nāḍīpurītadvārā śārīrasya purītadavacchinne sarvādhiṣṭhānaparaśivabrahmaghoratamasvarūpapradhāne suṣuptyavasthāyāṃ śayanaśravaṇādityācakṣyate | tacchratyarthastu jīvākhyo rājā jāgratsvapnaprapañcayoḥ svarāṣṭrayoḥ sañcaran kāraṇaśarīrākhyasvapuraṃ kāraṇaśarīrākhyasvapuraṃ praviśya tato nāḍīḥ praviśati nāḍībhyo nirgatya hṛdayapuṇḍarīkaṃ praviśati tatpuṇḍarīkānnirgatya tadavacchinnabrahmasānnidhye tadghoraśaktyātmakatamaḥpradhānaprāsāde śete | atha yatraitatsuptaḥ samastaḥ samprasannaḥ svapnaṃ na vijānāti | āsu tadā nāḍīṣu supto bhavati iti | tathā atha yadā suṣupto bhavati yadā na kasyacana veda hitā nāma nāḍyo dvāsaptatisahasrāṇi hṛdayātpurītatamabhipratiṣṭhante tābhiḥ pratyavasṛpya purītati śete iti yatraitatpuruṣaḥ svapiti nāma satā saumya tadā sampanno bhavati | iti | suṣuptikāle sakale vilīne tamo'bhibhūtaḥ sukharūpameti karṇikāyāṃ svapnaḥ liṅge suṣuptiḥ padmatyāge turīyā - jāgratsvapneṣu jīvastu rāgadveṣādisaṅkulaḥ | suṣuptau tadabhāvācca jīvaśśaṅkaratāṃ gataḥ || ityādiśrutismṛtiṣu jīvasya suṣuptau dvāsahasrasaptatināḍīṣu tanmūlabhūtapurītannāḍyāṃ hṛdayapuṇḍarīke brahmaṇi tamaḥ pradhāne ca śayanopadeśāt yathā brīhibhiryajeta yavairvā yajeta ityādivat vikalpo vā samuccayo vā iti sandihyate | atha yadā suṣuptau bhavati iti śrutāvasya jīvasya svahṛdayapuṇḍarīkaprāsādaśāyitvavyapadeśāttasyaiva suptikartṛtvaṃ sūcitam | liṅge suṣuptiḥ satā saumya tadā sampanno bhavati ityādiśrutiśateṣu tasya tatra tadīśvaraprāptimattatvamigi yattadayuktam | brahmavidāpnoti param na sa punarāvartate ityādiṣu īśvaraprāptānāmapunarāvṛtti##- tadīśvarāvacchinnatamaśśaktivilīnatvamiti yatadanupapannam - tamaḥprakāśavatsvaprakāśasya jñānātmakasya brahmaṇastamorūpajñānaśakteḥ parasparavirodhasvabhāvatvāt ekamevādvitīyaṃ brahma eka eva rudro na dvitīyāya tasthe ityādibahuśrutivirodhācca | nanu āgamanaprayojanatve tulyakāryatayā yugapadanekasyānavṛttyayogāt kāryabhedāvagamakatvena prāsādakhaṭvāparyaṅkānāmiva kāryabhedāt samuccayavidhitvamāśritya vrīhibhiryajate ityatra puroḍāśaniṣpādanaprayojanavat suptiprayojanakatvena kadācinnāḍīṣu kadācit hṛdaya puṇḍarīke paramātmani ca tasya tatra śayanamiti cedasamañjasaṃ mukhyavidhyabhāvahetutvena anavasthāprasaṅgāt | ataḥ svahṛdayapuṇḍarīka eva suptau sthitiriti prāpte pracakṣmahe - || tadabhāva iti || suṣuptikāle sakale vilīne tamobhibhūtassukharūpameti | ityādi##- nāḍīṣu purītati ātmani ca bhavatītyeṣāṃ sthānānāṃ samuccayo nirṇīyate | kutaḥ tacchruteḥ tasya sthānatrayavidhāyakaśrutidarśanāt | tasmāttasya suptau hṛtpuṇḍarīkāvacchinnaśivatattvaprāptisambhave'pi tamorūpapāśaśaktiviśiṣṭatayā tatprāpteranupapannatvāt punaḥpunarāgamanamupapadyate | na sa punarāvartate iti śratīnāṃ parameśvaradhyānadhāraṇādyupāsanajñānadvārā pāśavicchedalakṣaṇapūrvakamuktajīvaparatvādavirodhaḥ | jīvasya gamanāgamanavelāyāṃ tatpāśaśaktyā svajñānatirohitatvasambhavāt suptigamanahetutvamapi śivasya spaṣṭamupadiṣṭam | ata eva pradhānakṣetrajñapatirguṇeśaḥ saṃsāramokṣasthitibandhahetuḥ yato vā imāni bhūtāni jāyante ityādau sṛṣṭi-sthitilayāvirbhāva-tirodhānātmaka##- tejastimiravatpāśaśaktiparameśvarayoḥ na parasparavirodhaḥ śrutiyuktyanuhavasiddhatvāt svādhīnaśaktatvāt svajanyatvācca | samastasākṣiṃ tamasaḥ parastāt vijñānaṃ cāvijñānaṃ ca | matyaṃ cānṛtaṃ ca satyamabhavat ityādiśrutiṣu avirodhatayā tamaḥparatva-tamodhiṣṭhānatva##- saudhapraveśavirodhavannāḍyādipraveśastu mūlājñānatamaśśaktiviśiṣṭatayā parameśvarasānnidhyapraveśāpratiyogīti siddham | atassuptau tūlājñānāpannasya jīvasya mūlājñānāvacchinnahetudvārā nāḍyādimārgeṇa jāgratsvapnāyāsaśamanāya śiva eva svasānnidhye niveśya svānandaniveśaṃ dadātīti niścīyate | nanu parameśvaro hi jīvasya svasānnidhye paramānandapradassyāttathāpi punaḥprabodhakāle puṇyāpuṇyaphalabhogārthaṃ śārīrasyaiva svātantryeṇa punarāgamanamastu ityāśaṅkāyāmāha - || 148 || ataḥ prabodho'smāt || 8 || yato brahmaiva sākṣātsuṣuptisthānaṃ ataḥ asmāt brahmaṇaḥ eṣāṃ jīvānāṃ prabodho nirdiṣṭaḥ | sa ta āgamya na vidussata āgacchāmahe iti ityādiśrutiśravaṇāt | tasmājjīvasya na svataḥ prabodhakartṛtvam | suptyavasthānantaraṃ hṛdayapuṇḍarīke prabhāsamānajyotirmayaliṅge parabrahmaṇi māyapāśāvacchinnaśayano jīvaḥ prabodhaḥ prakṛṣṭo bodho yasya saḥ - śarīrendriyādyabhimānaviśiṣṭassan punarutthāya jāgratprapañcākhyarāṣṭradarśanāya hṛdayapuṇḍarīkapurītannāḍīprākāradvārā śarīrākhyapurādbahirgacchati | sa yadā prabudhyate yathāgnerjvalataḥ sarvā diśo visphuliṅgāḥ pratiṣṭheran evameva tasmādātmanassarve prāṇā yathāpatanaṃ pratiṣṭante prāṇebhyo devāḥ devebho lokāḥ iti śrutireṣātra bhagavatā spaṣṭamupadiṣṭā | sa ta āgaya iti śrutyā samuccaya evāṅgīkartavyaḥ | vikalpapakṣe ca aṣṭau doṣāḥ iti śrīkaṇṭhaśivācāryaiḥ uktam | yadā jīvo nāḍīṣu śete tadā purītadbrahmavākyayoḥ prāptaṃ prāmāṇyaṃ parityajeta aprāptaṃ cāprāmāṇyaṃ svīkriyeta | yadā punaḥ purītadbrahmaṇoḥ śete tadā purītadbrahmavākyayoḥ pūrvaṃ tyaktaprāmāṇyaṃ svīkriyeta pūrvasvīkṛtaṃ cāprāmāṇyaṃ parityajyeta evaṃ prāpte - aṣṭau doṣāḥ parityāgaḥ aprāptasvīkāraḥ parityaktasvīkāraḥ svīkṛtaparityāgaśca iti doṣacatuṣṭayam | purītadbrahmavākyakoṭau tathā nāḍīvākyakoṭau ca doṣacatuṣṭaye yojite sati aṣṭau doṣāḥ bhavanti | ato na vikalpapakṣa iti siddham | nāḍyādīnāmekārthatvāt brīhiyavādīnāmiva vikalpa iti pūrvapakṣayuktiṃ pare vadanti | paramparayaikaprayojanatve samuccayassyāditi nirapekṣatvapratītireva vivakṣiteti tairapi vaktavyam | tāsu tathā bhavati | yathā suptaḥ svapnaṃ na kañcana paśyati | athāsmin prāṇa evaikadhā bhavati tābhiḥ pratyavasṛpya purītati śete iti nāḍyādisamuccayaśca śrutyā pradarśyata iti siddhāntayuktiruktā | tatra nāḍīnāṃ pratyavasarpaṇamārgatvamātraṃ pratipannamiti tāsāṃ suṣuptisthānatve samuccayāpratīteḥ tadanādaraḥ | nāḍīpurītatorjīvādhāratvavyapadeśaḥ | tadupādhyādhāratayā brahmādhāratvaṃ nāma brahmātmakatvamiti cāyuktam | suṣuptyutkrāntyorbhedena iti sūktitvāt vaiyadhikaraṇyaśrutīnāmasvārasyācca | nanu yatraiṣa etatsuptau ya eṣa vijñānamayaḥ puruṣastadaiṣa prāṇānāṃ vijñānena vijñānamādāya eṣo'ntarhṛdaya ākāśastasmin śete iti purītati śete iti ca śrutyoḥ kathaṃ na virodhaḥ atra ākāśe paramātmanīti pare tathāpi hṛdaya iti vacaḥ purītacchayanena viruddham | ataḥ ākāśaśabdavācyapurītadākhyadharmyaikyādavirodha iti vācyam | hṛdayaveṣṭanamānaṃ purītat | tacca hṛdayādhāraḥ | ato na virodha ityanye | taccāyuktam - hṛdayānnāḍībhiḥ pratyavasṛpya purītati śayanasya hṛdi śayanasya ca virodhāt | anye tu svape tāntaryāmikaḥ paramātmānaṃ upaiti iti vadanti | taccāyuktam - antaryāmiṇa īśvarādvyatiriktasyaiva paramātmanaḥ prāmāṇikatvāt prājñenātmanā sampariṣvaktaḥ iti śrutivirodhācca | tasmātpūrvoktaṃ samañjasam | karmānusmṛtiśabdavidhyadhikaraṇam || 3 || suṣuptau saṃsaran jīvaḥ paraśivākhyaṃ jyotirliṅgaṃ upasampadya āśvastaḥ punarbhogāyottiṣṭhati nanu pūrvadinīyā eva jīvāssuptidaśāyāṃ sūkṣmāvasthāpannāntaḥkaraṇaviśiṣṭatayā hṛtpuṇḍarīkāvacchinne jyotirliṅge līnāssantaḥ uttaradineṣu sthūlāvasthāpannāntaḥkaraṇāvacchinnatayā tadabhivyaktāḥ bhavanti vā uta pūrvadinīyāntaḥkaraṇāvagatajīvānāṃ sarvātmanā suṣuptyavasthāyāṃ brahmaṇyātyantikalaye satyabhimānāntaḥkaraṇayogāḥ tadabhimānajīvāḥ utpadyante vā ityāśaṅkāyāṃ adhikaraṇāntareṇa nirṇayamāha - || 149 || sa eva tu karmānusmṛtiśabdavidhibhyaḥ || 9 || yastu pūrvadine suptidaśāyāṃ hṛdayapuṇḍarīkāvacchinnajyotirliṅgātmakaparaśive līnaḥ sa evottaradine sthūlāntaḥkaraṇāpannatayābhivyakto bhavati | kutaḥ || karmānusmṛtiśabdavidhibhyaḥ || pūrvadine kṛtasya śrotriyasya cāśrotriyasya karmaṇaḥ asmin dine smaraṇāt tu iha vyāghro vā siṃho vā iti śrutiśravaṇāt jyotiṣṭomena svargakāmo yajeta ityādividhivākyāccetyetebhyo hetubhyaḥ ityucyate | pratidinaṃ bhinnabhinnajīvāṅgīkāre anyasya jyotiṣṭomakartṛtvaṃ anyasya tadbhokttṛtvamiti svargakāmasya jyotiṣṭomavidhāyakavākyaṃ apramāṇaṃ syāt | ta iva vyāghro vā siṃho vā ityārabhya yadyadbhavanti tattadā bhavanti iti vākyaṃ apramāṇaṃ syāt tasya vākyasya pūrvadinīyānāmeva jīvānāṃ suptidaśāyāṃ sūkṣmarūpāntahkaraṇaviśiṣṭānāṃ uttaradineṣu sthūlāntaḥkaraṇaviśiṣṭatayā abhivyaktiriti nirdiśyate | nocetpūrvadinānubhūtakarmaṇo'smindine smaraṇaṃ na syāt anyenānu bhūtasyānyena smaraṇāsambhavācca | yatraitatpuruṣasvapiti nāma satā saumya tadā sampanno bhavati iti śrutirevātra viṣayaḥ | kiṃ supta eva prabodhasamaye uttiṣṭhati uta anya iti sandihyate | brahma veda brahmaiva bhavati na sa punarāvartate yathā nadyaḥ ityādi śrutiśateṣu brahmabhāvāpannasya punarāvṛttipratiyogitvavyapadeśāt | satā saumya tadā sampanno bhavati ityatra brahmaprāptānāṃ suptānāṃ kathaṃ punarāvṛttirupapadyate sarveṣāṃ jīvānāṃ suptiprabodhadarśanāt utthito'nya eva tī prāpte'bhidhīyate | sa eva tvityatra tu śabdaḥ pakṣaṃ vyāvartayati | sa evottiṣṭhati | kutaḥ || karmānusmṛtiśabdavidhibhyaḥ || karma tāvat suṣuptena pūrvakṛtaṃ puṇyapāparūpaṃ tattvajñānāt prāk tenaiva bhoktavyam | anusmṛterapi | ya evāhaṃ suptaḥ sa eva prabuddho'smi iti śabdo'pi suptaprabuddha sa eveti darśayati | ta iha vyāghro vā siṃho vavṛko vā varāho vā kīṭo vā pataṅgo vā daṃśo vā maśako vā yadyadbhavanti tadā bhavanti iti vidhayaśca mokṣārthāḥ | suṣuptasya muktatve'narthakāsyuḥ | na cāsau sarvoṣādhivinirmuktaparaśivatvaṃ prāptaḥ tadyatraitatsuṣuptaḥ iti suṣuptaṃ prakṛtya nāhaṃ khalvayamevaṃ sampratyātmānaṃ jānātyayamahamasmīti no evemāni bhūtāni | vināśamevāṣīto bhavati nāhamatra bhogyaṃ paśyāmi iti śrutiśravaṇāt | muktasya ca parañjyotirupasampadya svena rūpeṇābhiniṣpadyate | sa tatra paryeti jakṣat krīḍan ramamāṇaḥ sa svarāḍ bhavati tasya sarveṣu lokeṣu kāmacāro bhavati sarvaṃ hyapaśyaḥ paśyati sarvamāpnoti sarvaśaḥ iti kalyāṇavibhūtiṃ prāptānāṃ kailāsavāsināṃ sālokya sāmīpya-sārūpyasiddhānāṃ sarvajñatvādiparameśvaradharmāḥ śrūyate | atassuṣuptaḥ saṃsaranneva āyastasarvakaraṇo jñānabhogādyaśakto viśramasthānaṃ paraśivākhyaṃ jyotiliṅgaṃ upasampadya āśvasvastaḥ punarbhogāyottiṣṭhati | mugdhādhikaraṇam || 4 || suṣuptyavasthā mūrchāvasthayoḥ parasparavailakṣaṇyakathanam śarīratrayeṣvasthātrayaṃ śrutiyuktyanubhavārūḍhamapi suṣuptisadṛśatayā mūrchāvasthā kācidadṛṣṭā | tasmātsā tadvilakṣaṇā tadantarbhūtā veti śaṅkāyāṃ adhikaraṇāntareṇa suṣuptyavasthāmūrchāvasthayoḥ parasparavailakṣaṇyamāha - || 150 || mugdhe'rdhasampattiḥ pariśeṣāt || 10 || mūrchāvasthāyāṃ hṛtpuṇḍarīkavacchinnajyotirliṅge brahmaṇi dehādyabhimānaviśiṣṭasya jīvasyārdhasampattirardhalaya eva | na tu suṣuptidaśāyāmiva sarvātmanā tadabhimānalayaḥ | mūrchitasya puruṣasya bāhyapadārthajñānābhāve'pyāntaraduḥkhānubhavasandhānasya vidyamānatvena dehādyabhimānasyāpi leśato hyaṅgīkartavyatvāt | tathā ca pariśeṣāt avasthātrayavilakṣaṇatvāt mūrchāvasthā bhinnaiva | pūrvatra suptajīvaprakāratvamabhidhāyedānīṃ mugdhamadhikṛtya cintyate | mūrchitaḥ puruṣa iti loke sarvānubhavadṛṣṭatvānmūrcheti kācidavasthā vidyate | tadavasthā suṣuptyādiṣvanyatamā na veti viśayaḥ | avasthāntarakalpane mānābhāvāt suṣuptyādīnāmanyatamāvasthāyāmeva mūrchāprasidhyupapatteḥ iyamanyatamāvasthā iti prāpte pracakṣmahe | mugdhe puruṣe yā avasthā sā maraṇāyārdhasampattiḥ kutaḥ || pariśeṣāt || na tāvatsvapnajāgarau jñānābhāvāt | nimittavairūpyādākāravairūpyācca na suṣuptimaraṇe | nimittaṃ hi mūrchāyā abhighātādiḥ | pāriśeṣyāt maraṇāyārdhasampattirmūrchā | maraṇaṃ hi sarvaprāṇadehasambandhoparatiḥ | kiñca - nimittavairūpyātsuṣuptivyāvṛttiḥ ākāravairūpyānmaraṇavyāvṛttiḥ na suṣuptimaraṇetyukterāsannatayā suṣuptimaraṇayormadhyasthatvātpāriśeṣyamuktam | paścānmaraṇāntarbhāvaśaṅkāyāmākāravairūpyaṃ vivṛtam | suṣuptau prāṇo bhūyiṣṭhamupapadyate mūrchāyāmalpaḥ kiñcidupalabhyate mṛtau na kiñcidapi | bāhyavāyunā bhūyiṣṭhamāpyāyitassuṣuptau mūrchāyāṃ kiñcidāpyāyita anāpyāyitasya prāṇasyopalambhānarhatvāt | anye tu mūrchitaḥ kiṃ maraṇāva paramātmānamabhisampannaḥ uta svāpne tasminvilīnaḥ uta prakārāntaragataḥ iti vicāramācakṣate | jāgradādiṣvanyatame tvekavicārāntarbhāvāt pṛthakkaraṇe phalābhāvāt dvedhā vicāra ucitaḥ | vicārasya paramātmaparyantatvañca vihitam | tasmātsūkṣmaprāṇadehasambandhāvasthitirmūrcheti nirṇīyate | ubhayaliṅgādhikaraṇam || 5 || parabrahmaṇaḥ śivasya mūrtāmūrtobhayaliṅgatvapratipādanam pūrvatra tvaṃpadārthavācyasya jīvasya paramātmajñānanirodhakamahāghorasaṃsārottāraṇahetubhūtavairāgyodayārthaṃ sūtrakāreṇa tasya jāgratsvapnasuṣuptimugdhotkrāntyavasthāṃ nirūpya tatkarmānusaraṇenaiva īśvarasya tatkartṛtvanirūpaṇāt tatpadārthaḥ paramātmā kīdṛśaḥ sāvayavo vā niravayavo vā ityāśaṅkāyāṃ tallakṣaṇamadhikaraṇāntareṇa nirūpayati - || 151 || na sthānato'pi parasyobhayaliṅgaṃ sarvatra hi || 11 || parasya jagatkāraṇasya śivasya ubhayaliṅgaṃ bhāvapradhāno nirdeśaḥ | ubhayaliṅgatvaṃ nāma liṅgarūpeṇa śivabhaktagātreṣu kāśī##- deva-manuṣyādisarvaśarīrāntaryāmitayā mūlādhāra-hṛdaya##- sālokyāditrividhāpavargātmakakalyāṇavibhūtyarthaṃ dharmārtha-kāma##- niravayavasvabhāvatayā nikhilajagadvyāpakatvañca nirdiṣṭam | atastasya tadubhayaṃ svābhāvikameva | kecit - parasya nirgu'niravayavatvamātraṃ svābhāvikaṃ satyasaṅkalpatvādisaguṇatvamāgantukaṃ ubhayorekatra virodhāt mandabuddhīnāmupāsanārthaṃ mithyābhūtasaguṇatvamaupādhikabhedenāṅgīkartavyam iti vadanti | tanmataṃ nirākaroti || na sthānata iti || upādhitaḥ saguṇatva##- pratipādanāttasyobhayaliṅgatvaṃ svābhāvikameveti nirdiśyate | rudro vā eva yadagnistasyaite tanuvau ghorānyā śivānyā iti yā te rudra śivā tanūraghorā pāpakāśinī | tayā nastanu vā śantamayā giriśantābhicākaśī hi | somā rudrā yuvametānyasmai viśvā tanūṣu bheṣajāni dhattam | avaśyataṃ muñcatam ityādinā vedeṣu ākāśaśarīraṃ brahma śāntisamṛddhamamṛtam ityādinā vedānteṣu antararliṅgadhāraṇam ādhāre kanakaprakhyaṃ hṛdaye vidrumaprabham | bhrūmadhye sphaṭikacchāyaṃ liṅgaṃ yogī vibhāvayet || liṅgadhāribrāhma'lakṣaṇam mukhe mantraṃ hṛdi dhyānaṃ mastake liṅgadhāraṇam | rudrākṣañca śikhā bhasma tadvai brāhmaṇalakṣaṇam || ityādiṣu smṛtiṣu bāhyaliṅgadhāraṇañcopadiṣṭam antardhāraṇaśakto vā hyaśakto vā dvijottamaḥ | saṃskṛtya guruṇā dattaṃ śaivaṃ liṅgamurasthale || dhāryaṃ vipreṇa muktyarthaṃ evaṃ vedeṣu gīyate | tasmātsthūle ca sūkṣme ca śivaliṅgaṃ cidātmakam | dhārayetsatataṃ bhaktyā bhavabandhavimuktaye || ityādinā śivāgameṣvapi tadubhayasya samānatvena svābhāvikatayā bahudhā prapañcitatvāt ardhajaratīnyāyavadaprasiddhatvāt pakṣaikatvamayuktam | ataḥ ubhayavidhivalādubhayasiddhiḥ iti nyāyena tasmobhayaliṅgatvaṃ niṣpratyūhameva | parameśvarasya daharopāsyatvasamarthanam taittirīye - daharaṃ vipāpmaṃ paraveśmabhūtaṃ yatpuṇḍarīkaṃ puramadhyasaṁstham | tatrāpi daharaṃ gaganaṃ viśokastasminyadantastadupāsitavyam || iti parameśvarasya daharopāsyatvaṃ vidhāya saḥ kaḥ ityāśaṅkāyā - yo vedādau svaraḥ prokto vedānte ca pratiṣṭhitaḥ | tasya prakṛtilīnasya yaḥ parassa maheśvaraḥ || iti tatropāsyo maheśvara iti spaṣṭamupadiśya tadbhaktavariṣṭhatvena dṛṣṭāntatayā sahasraśīrṣaṃ devaṃ ityanuvāke nārāyaṇahṛdayāvacchinnaśivopāsanaṃ pradarśya nidhanapataye namaḥ ityādinā tasya sarvātmakatvamabhidhāya etatsomasya sūryasya sarvaliṅgaṃ sthāpayati pāṇimantraṃ pavitram iti bāhyābhyantarabhedena tasya mūrtā'mūrtatvavyapadeśāt | kiñca - kaivalye hṛtpuṇḍarīkaṃ virajaṃ viśuddhaṃ ityārabhya umāsahāyaṃ parameśvaraṃ prabhuṃ dhyātvā munirgacchati bhūtayoniṃ iti vālāgramātraṃ hṛdayasya madhye viśvedevaṃ jātavedasaṃ vareṇyaṃ ityatharvaśirasi aṃguṣṭhamātraḥ puruṣo jyotirivādhūmakaḥ iti kaṭhavalyāṃ athāsmin brahmapure daharaṃ puṇḍarīkaṃ veśma daharo'sminnantara ākāśastasminyadantastadanveṣṭavyam iti chāndogye eṣo'sau paramo haṃso bhānukoṭiprakāśo yenedaṃ vyāptaṃ tasyāṣṭadhā vṛttirbhavati pūrvadale puṇye matiḥ liṅge suṣuptiḥ iti hṛdayāntarvrtinaḥ parabrahmaṇaśśivasya liṅgarūpatvaṃ spaṣṭamupadiṣṭam | jyotirliṅgaṃ bhruvormadhye nityaṃ dhyāyetsadā yatiḥ iti sāmaśākhāyāṃ liṅgaṃ brahmaiva kevalam iti sāmarudrasūkte darśanāt parasya sāvayavatvaṃ niravayavatvaṃ ubhayātmakatvaṃ vā kiñca - sarvajīvāntaryāmitvena jīvakṛtapuṇyāpuṇyaphalabhoktṛtvaṃ ca yuktaṃ na vā iti sandihyate | ubhayātmatvapratipādanam ubhayavidhibalādubhayasiddhaḥ iti nyāyena śivasya parabrahmaṇaḥ mūrtā'mūrtatvamaśrautamiti cettadayuktam | acakṣuḥ śrotraṃ tadapāṇipādaṃ nityaṃ sargavataṃ susūkṣmam aprāṇo hyamanāśśubhraḥ ākāśavatsarvagato nirañjanaḥ niṣkalaṃ nirguṇaṃ śāntaṃ niravadyaṃ nirañjanaṃ aśabdamasparśamarupamavyayaṃ ityādiśrutikadambeṣu tasya mūrtatvasya niṣiddhatvāt mūratve vyāpakatvābhāvāt jīvadrāga-dveṣa-sukha-duḥkhānubhāvaprasaṅgāt śīryata iti śarīraṃ iti vyavasthādarśanāt svecchādhīnavigrahatvepyapuruṣārthatvasambhavācca ardhajaratīnyāyavedakasya parasyobhayadharmatvaṃ sambhavati | yasyātmā śarīraṃ yo rudro'gnau ityādiṣu sarvāntaryāmitva sarvaśarīratvañcopapannamiti cettadanupapannam ##- tattatsambandharūpapuruṣārthadyotanācca neha nānāsti ityādiśrutiṣvadvitīyatvavyavasthāpanena brahmabhinnajīveśvarādiprapañcasya mithyātvasya arthātsiddhatvāt rajvāropitasarpavatkālatraye'pi pāramārthikatvena sāvayavatvasarvajñatvādidharmāvacchinneśvaro nāstīti prāpte pracakṣmahe - a sthānato'pīti | hikāreṇa pūrvapakṣaṃ nirasyati | na sthānato'pi parasya iti | na māheśvarādi##- granthaḥ sambhavati kutaḥ ubhayaliṅgaṃ sarvatrā yatassarvatra śrutismṛtyāgamapurāṇādiṣu tasyobhayaliṅgatvaṃ mūrtā'mūrtobhayātmakatvamupadiśyate | atastasya bāhye kāśī-śrīśaila##- mūlādhāra-hṛdaya-bhrūmadhya-brahmarandhrādisthaleṣu jagadekakāraṇabhūtacidākāśarūpeṇa amūrtatvaṃ copapannam | taittirīyake ca daharaṃ vipāpaṃ ityādinā jyotirliṅgānusandhānarūpāntarliṅgadhāraṇaṃ etatsomasya sūryasya sarvaliṅgaṃ sthāpayati pāṇimantraṃ pavitram ityanena bāhyasīṅgadhāraṇaṃ copadiṣṭam | yaśchandasāṃ ṛṣabho viśvarūpaḥ chandobhyo'dhyamṛtātsambabhūva | sa mendro medhayā spṛṇotu | amṛtasya devadhāraṇo bhūyāsaṃ śarīraṃ me vicarṣaṇaṃ jihvā me madhumattamā karṇābhyāṃ bhūriviśruvaṃ | brahmaṇaḥ kośo'si medhayā pihitaḥ śrutaṃ me gopāya iti bāhyaliṅgadhāraṇaṃ satyātmaprāṇārāmaṃ mana ānandaṃ ya eṣo'ntarhṛdaya ākāśaḥ tasminnayaṃ puruṣo manomayaḥ amṛto hiraṇmayaḥ | antareṇa tāluke ya eṣa stana evālambate sendrayoniḥ yatrāsau keśānto vivartate | vyapohya śīrṣakapāle ityādinā ābhyantaraliṅgadhāraṇañca dṛśyate | kiñca - saccatyaccābhāvāt niruktañcā'niruktañca vijñānaṃ cā'vijñānañca satyañcā'nṛtañca satyamabhavat iti mūrtā'mūrtatvamekasya tasyopadiṣṭam | tasyābhidhyānādyojanācattvabhāvādbhūyaścānte viśvamāyānivṛttiḥ iti śvetāśvatare tasyābhidhyānāt ityanenāntarliṅgānusandhānaṃ yojanāt ityanena bāhyaliṅgadhāraṇaṃ copadiṣṭam | liṅgadhāraṇasthānāni nirūpyante sarvānanaśirogrīvaḥ sarvabhūtaguhāśayaḥ | sarvavyāpī ca bhagavān tasmātsarvagataḥ śivaḥ || ityanena śvetāśvatare | mastake kandhare kakṣe kukṣau vakṣasthale'pi vā | tathā pāṇitale vāpi praṇaliṅgaṃ dharetsudhīḥ || iti vacanāt bāhyaliṅgadhāraṇam | sarvabhūtaguhāśayaḥ ityādinā asyāntare'pyupadiṣṭam | tripuṇḍraṃ ye vinindanti nindanti śivameva te | dhārayanti tu ye bhaktyā dhārayanti tameva te || iti bṛhajjābāle liṅgadhāraṇasya sarvātiśayatvaṃ manasi nidhāya tattulyatvaṃ tripuṇḍradhāraṇasyopadiśyate | kiñca - kaivalyaśākhāyāṃ umāsahāyaṃ tamasaḥ parastāt ityatra umāsahāyaṃ ityādinā saguṇatvaṃ samastasākṣiṃ tamasaḥ parastāt ityādinā nirguṇatvaṃ caikasyopapadyate | sākṣī cetā kevalo nirguṇaśca iti śrutyantarapratīteḥ sākṣyātmakasya parasya nirguṇatvamupadiṣṭam | tathā smṛtāvaṣi - śivaṃ praśāntamamṛtaṃ sarvajñaṃ sarvatomukham | satyasaṅkalpasaṃyuktaṃ satyakāmaṃ sanātanam || mūrtā'mūrtātmakaṃ śuddhaṃ bhaktābhīṣṭaphalapradam || maṇikaṅkaṇakeyūramakuṭādivibhūṣitam | nīlagrīvaṃ virūpākṣaṃ umāvāmāṅgabhāsitam || koṭipūryapratīkāśaṃ koṭikandarpasundaram | paśupāśavinirmuktaṃ pañcakṛtyaviśāradam || iti paurāṇike ca - tejobalaiśvaryamahāvabodhasuvīryaśaktyādiguṇaikarāśiḥ | paraḥ parāṇāṃ paripūrṇakāmaḥ nirastaheyo nikhileśvaraśśivaḥ || ityādisakalasaduṇopetaṃ śivākhyaṃ paramaṃ padaṃ parabrahmaiva śrutismṛtibhyastadubhayalakṣaṇamavagatam | kiñca - sadā sarvāntaryāmitayā vyavasthite'pi divyalīlāmaṅgalavigrahe'pi paramaśive svavaśīkṛtamāyikatvājjīvavanna kaścoddoṣakalaṅkaḥ | sambhogaprāptiriti cenna vaiśeṣyāt | sthityadanābhyāñca ityādiṣu parabrahmaṇaśśivasya akarmavaśyatvena doṣābhāve hyupadiṣṭaḥ eṣa ta ātmāpahatapāpmā vijaro vimṛtyurviśoko vijidhitso'pipāsussatyakāmassatyasaṅkalpasso'nveṣṭavyassa vijijñāsitavyaḥ ityādibahuśrutiṣu astikaścinmahādevo ramaṇīyaguṇākaraḥ | sarvalokasya nirmātā paśupāśavilakṣaṇaḥ || samastakalyāṇamuṇātmako'sau svaśaktileśāddhṛtabhūtasargaḥ | svabhāvasiddhobhayaliṅgasaṃjñaḥ pradhānakṣetrajñapatirmaheśaḥ || ityādiṣu tasya sarvāntaryāmitva-sarvamaṅgalaguṇākaratva##- prākṛtajīvaviṣavatvamiti veditavyam || nanu śivasya parabrahmaṇaḥ svābhāvikamūrtā'mūrtatvavyapadeśe ghaṭākāśayoriva tayoranyonyabhedasya arthātsiddhatvāt ekamevādvitīyaṃ brahma eka eva rudro ityādibahuśrutivirodhassambhavatītyāśaṅkya nirākaroti - || 152 || bhedāditi cenna pratyekamatadvacanāt || 12 || bimbatvaṃ pratibimbatvaṃ yathā pūṣaṇi kalpitam | jīvatvamīśvaratvaṃ ca brahmaṇyekatra kalpitam || ityādinā smṛtipurāṇeṣu jīveśvarayoraupādhikabhedavatvāvagamāt tasya mūrtā'mūrtatvavidhāyakaśrutīnāmaupādhikabhedamātraparatvamevopapannam nocenmūrtā'mūrtabrahmaṇoḥ parasparabhedāditi cenna - || pratyekamatadvacanāt || dvaivāva brahmaṇo rūpe mūrtañcāmūrtameva ca acintyamavyaktamanantabodhaṃ śivaṃ praśāntamamṛtaṃ brahmayonim | tamādimadhyāntavihīnamekaṃ vibhuṃ cidānandamarūpamadbhutam || ityādiśrutiśateṣvabhedatayā svābhāvikatvena tasya mūrtā'mūrtobhayaliṅgatvaṃ yato vyapadiśyate atastadviruddhasmṛtipurāṇasiddha-aupādhikabhedo nāṅgīkartavyaḥ | kiñca - yaḥ pṛthivyāṃ tiṣṭhan ityādiṣu pratiparyāyaṃ sa ta ātmāntaryāmyamṛtaḥ ityantaryāmiṇaśśivasya tadgatadharmavatvamiti cettadasat | pṛthivyādyaṣṭamūrtitve'pi tadvilakṣaṇatvamevābhidhīyate samastasākṣiṃ tamasaḥ parastāt viśvādhiko rudro maharṣiḥ ityādiśrutidarśanāt | nanu - sarvakarmā sarvakāmaḥ sarvagandhaḥ sarvarasaḥ ityādiśrutyā brahmaṇassāvayavatvaṃ saguṇatvameva mukhyamiti cet - aśabdamasparśamarūpamavyayam ityādinā tasya niravayavatvaṃ nirguṇatvameva svābhāvikamiti kecit kecicca nirguṇatva-saguṇatvayorekapakṣe parasparaśrutivirodhaprasaṅgāt tadubhayagrāhyamiti vadanti | tasmādavyavasthā dṛśyate vinigamakābhāvāt | atastrayāṇāṃ madhye kimupapannamityākāṃkṣāyāmāha - || 153 || api caivameke || 13 || api ca daivāṣa brahmaṇo rūpe mūrtañcā'mūrtameva ca iti sarvasaṃśayocchedakamukhyasiddhāntavidhāyakaśrutimātraṃ pramāṇamiti yat tanna | kutaḥ evameke evaṃ sarvaśruti virodhena eke mukhyavaidikāḥ vāmadevāgastyādayaḥ parabrahmaṇaḥ śivasyobhayaliṅgatvaṃ vadanti | atastadeva grāhyam | siddhāntaśikhāmaṇau - sāṅkhyaṃ yogaḥ pāñcarātraṃ vedāḥ pāśupataṃ tathā | etāni mānabhūtāni nopahanyāni yuktibhiḥ || vedāḥ pramāṇaṃ sarveṣāṃ sāṅkhyādīnāṃ mahāmate | vedānusaraṇādeṣāṃ prādhānyamiti niścitam || pāñcarātrasya yogasya sāṅkhyasya ca mahāmune | vedaikade"ṣavartitvaṃ śaivaṃ vedamayaṃ smṛtam || vedaikadeśavartibhyaḥ sāṅkhyādibhyo mahāmune | sarvavedānusāritvāt śaivatantraṃ viśiṣyate || iti | vāmadevasaṃhitāyāmapi - sarvātmakaśśivo'nantassarvavedāntasammataḥ | mūrtā'mūrtātmako nityo niravadyo nirañjanaḥ || iti darśanādubhayaliṅgatvaṃ tasya svābhāvikamiti siddham | aśarīraṃ vā vasantaṃ aprāṇo hyamanāḥ ityādiṣu brahmaṇaḥ nirguṇatvaniravayavatvayoreva prādhānyatayā bhūyaḥprapañcitatvātsaguṇatvaṃ aupādhikatvānmithyābhūtatvācca apradhānamityāśaṅkya nirākaroti - || 154 || arūpavadeva hi tatpradhānatvāt || 14 || acintyamavyaktamanantabodhaṃ śivaṃ praśāntamamṛtaṃ brahmayoniṃ ityādibahuśrutiṣu niravayavaśivatattvasyaiva prasādhitatvādarūpameva hi śivatattvamaṅgīkartavyam iti cet tatpradhānatvāt | namo hiran.yabāhave hiraṇyavarṇāya hiraṇyarūpāya hiraṇyapataye'mbikāpataya umāpataye paśupataye namo namaḥ ṛtaṃ satyaṃ paraṃ brahma puruṣaṃ kṛṣṇapiṅgalam | urdhvaretaṃ virūpākṣaṃ viśvarūpāya vai namaḥ || namaste rudra manyava uto'tra iyave namaḥ namaste astu dhānvane bāhubhyāmuta te namaḥ ityādiśrutiśateṣu tatsaguṇatva-sāvayavatva-dhyāna-pūjā##- mūrtā'mūrtobhayadharmavatvam | ubhayadharmabalādubhayadharmasiddhiriti nyāyāt tulyatvena svābhāvikatayā veditavyam | ākāśo ha vai nāmarūpayornirvahitā te yadetadantarā tadbrahma iti sarvanupraveśe'pi nāmarūpakāryasparśena nāmarūpayornirvāhasyaiva pratipādanāttasya tadubhayaliṅgatvamanivāryam | nanu satyaṃ jñānamantaṃ brahma ityādibhirnirviśeṣaprakāśaikasvarūpaṃ brahmāvagamyate | anyatra sarvajñatva-satyasaṅkalpatva-sāvayavatva##- mithyābhūtatvamityavagantavyam | ataḥ kalyāṇaguṇākarasāvayavatvaṃ kathamupapadyata ityāśaṅkya tatrāha - || 155 || prakāśavaccāvaiyarthyāt || 15 || yathāgneyakoṇādhipavaiśvānarasyāhavanīyādisarvadeśavaiśvānarasya ca svaprakāśatva-tamonivārakatva-śītāpahārakatvādidharmaikatvāt avaiyarthyaṃ tathā satyaṃ jñānamanantaṃ brahma ityādiśrutisiddhāmūrtasya namo hiraṇyabāhave hiraṇyavarṇāya ityādivākyasiddhahiraṇmayatvasatyasaṅkalpatva##- ubhayorapi svaprakāśasvarūpatvamabhyuypagamyate | tasmādubhayaliṅgatvamavirodhenaikasya brahmaṇaḥ bahudhā prapañcitam | niṣkalaṃ niṣkriyaṃ śāntaṃ niravadyaṃ nirañjanaṃ atha kasmāducyate mahādevaḥ yatsarvān parityajya ātmajñānayogaiśvaryeṇa ahati mahīyate tasmāducyate mahādevaḥ ityādiśrutiśateṣu mūrtā'mūrtabrahmaṇoravaiyarthyavyapadeśādubhayaliṅgatvaṃ tasya svābhāvikamityanavadyam | kiñca - sarvajñatva-sarveśvaratva-sarvakāraṇatva-sarvamayatva##- triyambakaṃ yajāmahe sugandhiṃ puṣṭivardhanam daharaṃ vipāpmaṃ paraveśmabhūtaṃ yatpuṇḍarīkaṃ puramadhyasaṁstham ityādiṣu śivalokaphalaprāptividhāyakabāhya antaraṅgaprasiddhadahara-śāṇḍilya-upakosala-vaiśvānara##- svakalpitanyāyena svaguṇamithyābhūteśvaralokaprāptyādiphalajanakaśrutīnāṃ mithyātvaṃ avirotamiti cet - yādṛśo yakṣastādṛśo baliḥ iti svakīyanyāyena ardhajaratīnyāyavat pakṣaikadeśāṅgīkārasyāyuktatvāt saguṇamithyābhūtavedapratipāditanirguṇabrahmaṇo'pi mithyātvasyārthasiddhatvāt kevalanirguṇasya vedapratipādakatvāsambhavācca tadavaidikavādo hyavicāritaramaṇīyaḥ | evaṃ vā are'yamātmānamantaro bāhyaḥ kṛtsnaḥ prajñānaghanaḥ iti śrutau nirguṇaśuddhacaitanyamātratvopadeśāt kathaṃ saguṇabrahmaprādhānyaṃ ityāśaṅkyāha - || 156 || āha ca tanmātram || 16 || dve vāva brahmaṇo rūpe ityādiśrutiṣu asandigdhatayā brahmaṇa mūrtā'mūrtatvavyavasthāpanāt śrutisaṅkoce mānābhāvāt athāta ādeśo neti neti ityādivākyānāṃ mūrtā'mūrtaprapañcaniṣedhapūrvakapratyagbodhamātraparatvāt sthirebhiraṅgaiḥ pururūpa ugraḥ ityādijagadekakāraṇabhūtaśivaikasvarūpanityamaṅgaladivyavigrahāṇāṃ nityatvāvagamācca satyaṃ jñānamananataṃ brahma ityādiśrutayaḥ paraśivasvaprakāśasvarūpatāmātrapratipādakāḥ na satyakaṅkalpatvādiviśiṣṭasiddhabrahmaśarīraniṣedhaparāḥ | ata eva tanmātraṃ tayormūrtā'mūrtabrahmaṇoḥ pratipādakatvamātrameva śrutiḥ || āha ca || pratipādayatītyarthaḥ | taittirīye ca sacca tyaccābhavat ityādinā mūrtāmūrtobhayatvaṃ dṛśyate | ato na sandehaḥ | nanu brahmaṇaśśivasyobhayaliṅgatvaṃ śrutisiddhatvāt prasiddhamastu | tathāpi yajñadatta-devadattādivadubhayoḥ parasparadharmavailaṇyadyotanātkathamekatvamityā"aṅkya tatrāha - || 157 || darśayati cātho api smaryate || 17 || sarvavedāntagaṇastadbrahmaṇaḥ kalyāṇaguṇākaratvaṃ divyamaṅgalavigrahatvaṃ nirastanikhiladoṣakalaṅkatvaṃ sarvavyāpakatvamamūrtatvañca sarvāntaryāmitvañca darśayati | cātho'pi ca smaryate | tathā smṛtāvapi mūrtā'mūrtatvaṃ svābhāvikatvena smaryate | sarvaśaktyātmakasya pavanādivadvyāpakasyā'mūrtasya sarvakāma##- parasparasvābhāvikabhedasattve'pyabheda anvadya iti smaryate | tamīśvarāṇāṃ paramaṃ maheśvaraṃ taṃ devatānāṃ paramañca daivatam | patiṃ paśūnāṃ prathamaṃ purastāt vidhāma devaṃ parameśamīḍyam || sa kāraṇaṃ kāraṇakāraṇādhipo na cāsya kaścijjanitā na cadhipaḥ | na tasya kāryaṃ karaṇañca vidyate na tatsamaścābhyadhikaśca dṛśyate niṣkalaṃ niṣkriyaṃ śāntam ityādiśrutiṣu mayādhyakṣeṇa prakṛtissūyate sacarācaram | hetunānena kaunteya jagaddhi parivartate || uttamaḥ puruṣastvanyaḥ paramātmetyudāhṛtaḥ | yo lokatrayamāviśya vibhartyavyaya īśvaraḥ || sarvajñaḥ sarvakṛtsarvaśaktijñānabalādivān | anyūnaścāpyavṛddhiśca svādhīno'nādimānvaśī || klamatandrābhayakrodhakāmādibhirasaṃyutaḥ | niravadyaḥ paraḥ prāpteḥ niradhiṣṭho'kṣaraḥ kramaḥ || ityādismrtiṣvapi brahmaṇaḥ śivasyobhaliṅgātmakavyapadeśānmūrtā'mūrtayorbhede sati abheda upapannaḥ | asminnarthe hetvantaramāha - || 158 || ata eva copamā sūryakādivat || 18 || niravayavasya vyāpakasya śivasyaiva sadāśiva-maheśvara-kālarudra##- jaladarpaṇādipratibimbitasūryādivadbhede satyapyabhedaśca dṛśyate | ata eva copamā - ākāśamekaṃ hi yathā ghaṭādiṣu pṛthagbhavet | tathaivaiko hyanekastho jalādhāreṣvivāṃśumān || eka eva hi bhūtātmā bhūte bhūte vyavasthitaḥ | ekadhā bahudhā caiva dṛśyate jalacandravat || ityādiśrutiṣu mūrtā'mūrtabrahmaṇorbhedā'bhedavatvenobhayaliṅgatvasya spaṣṭamupadiṣṭatvānna sandehakalaṅka prasaṅga | nanu dṛśyate jalacandravat ityādiṣu bimbapratibimbabhāvena mūrtā'mūrtabrahmaṇorbhedābhedaprasādhane'pi bhedasyaupādhikatvenāpāramārthikatayā mithyātvāt tayossarvadā bhedamātrameva śrutestātparyamityāśaṅkya nirākaroti - || 159 || ambuvadagrahaṇāttu na tathātvam || 19 || tu śabdaḥ śaṅkānirāsārthaḥ | ekadhā bahudhā caiva dṛśyate jalacandravat iti śrutau ambudarpaṇādiṣu aupādhikabhedena yathā sūryamukhādayo gṛhyante na tathā sadāśiyādimūrtisthāne mahādevo gṛhyate | ambvādiṣu hi sūryādayo bhrāntyā tatrasthā iva gṛhyante na paramārthatastatrasthāḥ | iha tu dve vāva brahmaṇo rūpe ityādiśrutiśateṣu ubhayorapi pāramārthikatvena tulyatvamucyate | ato dṛśyate jalacandravadityādiṣu tathātvameva gamyate | nanu yasya pṛthivī śarīraṃ yaḥ pṛthivyāṃ tiṣṭhan ityādiṣu parameśvarasya pṛthivyādyaṣṭamūrtitvatadantaryāmitvayorupadeśāt śivādimūrtānāmeva tanmūrtitvamiti vyavasthā kathamupapadyata ityatrāha - || 160 || bṛddhihrāsabhāktvamantarbhāvādubhayasāmañjasyādevaṃ darśanācca || 20 || antarbhāvāt - sadāśivādīnāmaprākṛtatsvābhāvikābhinnacicchaktyaṃśatvena śivāntarbhūtatvāt vṛddhihrāsabhāktaṃ triguṇātmakaśivabhinnaśaktyaṃśabhūtapṛthivyādyaṣṭamūrtīnāmiva janmanāśādidoṣāśrayatvaṃ na sambhavati kasmāt ubhayasāmañjasyāt ubhayomūrtāmūrtabrahmaṇorbhedā'bheda sāmañjasyāt | kutaḥ darśanācca | dvaivāva brahmaṇo rūpe ityādiśrutiśateṣu mūrtā'mūrtabrahmaṇorbhedatve satyabhedasāmarasyadyotanācca pāśarūpajaḍaprakṛtyāvṛtapṛthivyādyaṣṭamūrtīnāmiva sadāśivādīnāṃ na tadbhedatvaṃ niścīyate uta - ākāśaśarīraṃ brahma satyātmaprāṇārāmaṃ mana ānandaṃ iti ākāśata iti ākāśaḥ satyātmā-satyasvarūpaṃ prāṇārāmaṃ##- ityanena vākyena mūrtā'mūrtatvamupalakṣitam | ākāśaśarīraṃ brahma ityatra amūrtatvam prāṇārāmaṃ ityādiṣu manaḥprāṇātmakaliṅgaśarīropadeśāt talliṅgaśarīravyapadeśena sthūladehasyārthasiddhatvāt sthūlaṃ vinā sūkṣmasya pravṛtyasambhavācca mūrtatvamupadiṣṭam | etena jagadekakāraṇasya nityaniṣkalaṅkasya sarvajñasya mūrtā'mūrtasyaiva brahmatvamavagamyate | smṛtāvapi - mūrtā'mūrtātmako'nantaḥ prapañcātītavaibhavaḥ | niṣkalaṅko nirādhāro nirliptaḥ śiva ucyate || anantānantakalyāṇaguṇaikaghana īśvaraḥ | śiva ityucyate sadbhiḥ śivatattvārthavedibhiḥ || iti darśanāt śivaśabdavācyaṃ brahma ubhayaliṅgam iti vyācakṣate | tasya ha vā etasya puruṣasya rūpaṃ yathā mahārajanaṃ vāsa ityādinā ākāraviśeṣañcābhidhāya athāta ādeśo neti neti na hyetasmāditi netyanyatparamasti sarvaprakṛtaṃ brahmaṇaḥ prakāraṃ iti śabdena parāmṛśya tatsarvaṃ pratiṣidhya sarvaviśeṣādhiṣṭhānaṃ sanmātrameva brahma viśeṣāstvevaṃ vidhaṃ svasvarūpaṃ ajānatā brahmaṇā kalpitā iti darśayati | prakṛtaitāvatvadhikaraṇam || 6 || ataḥ kathamubhayaliṅgatvaṃ brahmaṇa ityatrāha - paramaśivasya brahmaṇaḥ ubhayaliṅgatvasamarthanam || 161 || prakṛtaitāvattvaṃ hi pratiṣedhati tato bravīti ca bhūyaḥ || 21 || naitadupapadyate - yadbrahmaṇaḥ prakṛtaviśeṣavatvaṃ neti neti iti pratiṣidhyata iti tathā sati brāntajalpitāyamānatvāt | na hi brahmaṇo viśeṣaṇatayā pramāṇāntarāprajñātaṃ sarvaṃ tadviśeṣaṇatvenopadiśya punastadevānunmattaḥ prasiḍedhati | yadyapi nirdiśyamāneṣu kecana padārthāḥ pramāṇāntaraprasiddhāstathā'pi teṣāṃ brahmaṇaḥ prakāratvaṃ aprajñātameva | itareṣāntu svarūpaṃ brahmaṇaḥ prakāratvañca ajñātam | atasteṣāmanuvādāsambhavādatraivopadiśyante | atastanniṣedho nopapdyae | yasmādevaṃ tasmāt prakṛtaitāvattvaṃ brahmaṇaḥ pratiṣedhatīdaṃ vākyam | ye brahmaṇo viśeṣāḥ prakṛtāḥ tadviśiṣṭatayā brahmaṇaḥ pratīyamānā iyattā neti neti iti pratiṣidhyate | neti neti naiva naivam uktaprakāramātraviśiṣṭaṃ na bhavati brahma uktaprakāraviśiṣṭatayā brahmaṇaḥ iyattā prakṛtā sātra iti śabdena parāmṛśyata ityarthaḥ | yataśca niṣedhānantaraṃ brahmaṇo bhūyo guṇajātaṃ bravīti ataśca prakṛtaviśeṣaṇayogitvamātraṃ brahmaṇaḥ pratiṣedhati | bravīti hi bhūyo guṇajātam na hyetasmāditi netyanyat paramasti | atha nāmadheyaṃ satyasya satyamiti | prāṇā vai satyaṃ teṣāmeṣa satyam iti | ayamarthaḥ - iti na iti yadbrahma pratipāditaṃ tasmādetasmādanyadvastu paraṃ na hyasti - brahmaṇo'nyat svarūpato guṇataścotkṛṣṭaṃ nāstītyarthaḥ | tasya ca brahmaṇaḥ satyasya satyamiti nāmadheyam | tasya ca nirvacanaṃ prāṇā vai satyaṃ teṣāmeṣa satyam iti | prāṇaśabdena prāṇasāhacaryājjīvāḥ parāmṛśyante | te tāvat satyaṃ viyadādivat svarūpānyathābhāvarūpapariṇāmābhāvāt | teṣāmeva satyaṃ - tebhyo'pyeṣa paramapuruṣassatyam jīvānāṃ karmānuguṇyena jñānasaṅkocavikāsau vidyete paramapuruṣasya tu apahatapāpmanastau na vidyete ataḥ tebhyo'pyeṣa satyam | ataścaivaṃ vākyaviśeṣoditaguṇajātayogāt netinetīti brahmaṇassaviśeṣatvaṃ na pratiṣidhyate api tu pūrvaprakṛteyattāmātram | ata ubhayaliṅgameva paraṃ brahma | brahmaṇaḥ pramāṇāntarāgocaratvena tatsambandhitayā mūrtā'mūrtādirūpānuvādena tanniṣedhāsambhavāt prakṛteyattāpratiṣedho uktaḥ tadeva pramāṇāntarāgocaratvaṃ draḍhayati ityāha - || 162 || tadavyaktamāha hi || 22 || tat - brahma pramāṇāntareṇa naiva vyajyate | āha hi - śāstram | na sandṛśe tiṣṭhati rūpamasya na cakṣuṣā paśyati kaścanainam na cakṣuṣā gṛhyate nāpi vācā nāvedavinmanute taṃ bṛhantam naiṣā tarkeṇa matirāpaneyā ityādiśrutiṣvabhaktāgocaratvaṃ spaṣṭamupadiṣṭam | mūrtā'mūrtasya śivasya parabrahmaṇassvarūpamaparicchedyaṃ svaprakāśañca kena vijñāyate ityāśaṅkāyāmāha - || 163 || api saṃrādhane pratyakṣānumānābhyām || 23 || api ca saṃrādhane samyagbāhyābhyantardhyāna dhraṇa-pūjā##- keṣāñcit svapne keṣāñcijjāgradavasthāyāñca mūrtāmūrtātmakobhayaliṅgasākṣātkāraḥ nānyatheti pratyakṣānumānābhyāṃ śrutismṛtibhyāmavagamyate | nāyamātmā pravacanena labhyo na medhayā na bahunā śrutena nṛṇute tena labhyastasyaiva ātmā vivṛṇute tanūṁ svām jñānaprasādena viśuddhasatvastatastu taṃ paśyati niṣkalaṃ dhyāyamānaḥ ityādiśrutiṣu smṛtiṣu tathā śātātapasmṛtau ca ##- ārādhaka-ārādhyaśabdārthanirvacanam bhaktyā sāmbaṃ mahādevamārādhyaṃ viśvatomukham | mūrtā'mūrtātmakaṃ nityaṃ dhyānapūjādimārgataḥ || ārādhakasya kartavyaṃ ārādhanavidhistadā | bāhyecābhyantare caiva śivānugrahasiddhaye || iti smṛtyantare'pi - umāsahāyamārādhyaṃ sarvajñaṃ prabhumavyayam | mūrtā'mūrtātmakaṃ divyaṃ koṭisūryasamaprabham || koṭicandrapratīkāśaṃ koṭividyullatāmayam | nityamārādhayeddhīmān śraddhābhaktyādisaṃyutaḥ || ābhyantare tathā bāhye liṅgarūṣaṃ maheśvaram | ārādhayati śāstreṇa sa ārādhyo mahītale || iti kṛṣṇagītāyāñca - nāhaṃ vedairna tapasā na dānena na cejyayā | bhaktyātvananyayā śakya ahamevaṃvidho'rjuna || jñātuṃ draṣṭuṃ ca tattvena praveṣṭuṃ ca paraṃtapa || iti vedapādastave - īśvaraṃ tamahaṃ vande yasya liṅgamaharniśam | yajante saha bhāryābhiḥ indrajyeṣṭhā marudgaṇāḥ || iti vedapādastave - īśvaraṃ tamahaṃ vande yasya liṅgamaharniśam | yajante saha bhāryābhirindrajyeṣṭhā marudgaṇāḥ || iti ca bahudhā prapañcitatvāt bhaktirūpāpanna dhyāna##- nanu yato vāco nivartante aprāpya manasā saha | yanmanasā na manute yenāhurmano matam | tadeva brahma tvaṃ viddhi nedaṃ yadidamupāsate || ityādiśrutiṣu brahmaṇo manovakkāyavedyatvādarśanāt kathaṃ tasyopāsanaviciriti cenna - yato vāco nivartante ityādiśrutiṣu śruteraviśuddhāntaḥkaraṇāgrāhyatvopadeśāt bhaktānāṃ brahma sākṣātkāra pratiṣidhyate | jñānaprasādena viśuddhasatvastatastu taṃ paśyati niṣkalaṃ dhyāyamānaḥ dṛśyate tvagryayā budhyā brahmavidāpnoti paraṃ ityādiśrutiśateṣu viśuddhāntaḥkaraṇagrāhyatvāt parameśvarasya iti upadeśādanayoḥ śrutyoravirodha iti bhāvaḥ | smṛtāvapi - yaṃ vinidrā jitaśvāsāḥ santuṣṭaniyatendriyāḥ | jyotiḥ paśyanti yuñjānāḥ tasmai yogātmane namaḥ || ityaviśuddhāntaḥkaraṇāgrāhyatvaṃ brahmaṇaḥ pradarśitam | ato yanmanasā na manute ityādi-vākyānāṃ tatparatvameveti niścīyate | tatpadārthaśibārādhanena tvampadārthabhūtasādhakasya tatpadārthasākṣātkāre'pi tvampadārthabhūta svābhāvikajīvatvaṃ kathaṃ nivartata ityāśaṅkāyāyāmāha - || 164 || prakāśādivaccāvaiśeṣyaṃ prakāśaśca karmaṇyabhyāsāt || 24 || itaśca - prakṛtaivāvatvameva pratiṣedhati na mūrtā'mūrtādiviśiṣṭatvaṃ yataḥ sākṣātkṛtaparaśivabrahmasvarūpāṇāṃ vāmadeva-agastya-upamanyu##- prakāśādivat jīvanmuktadaśāyāṃ jñānānandādisvarūpavat mūrtā'mūrtātmakatayāpi brahma prakāśate | taddhaitat paśyannṛṣirvāmadevaḥ pratipede ahaṃ manurabhavaṃ sūryaśca ityādibrahmasarūpabhūtaprakāśānandādiśca teṣāṃ vāmadevādīnāṃ saṃrādhanātmake dhyānadhāraṇapūjādyupāsanakarmaṇyabhyāsāt upalabhyate tadvadbāhyābhyantaraśivārādhakānāṃ teṣāmeva mūrtā'mūrtādibrahmasākṣātkāro'pyaviśeṣeṇa tadātmakatvena pratīyate | eṣa sanprasādo'smāccharīrāt samutthāya parañjyotirupasampadya svena rūpeṇābhiniṣpadyate sa uttamaḥ puruṣaḥ ityādiśrutyantareṣu paraśivadhyānadhāraṇapūjādupāsakānāmeva tadanugrahāt svābhāvikajīvatvanivṛttipūrvakaśivatvaprāptirvidehamuktau dṛśyate | nanu ātmā vā're draṣṭavyaḥ śrotavyo mantavyo nididhyāsitavyaḥ ityādiṣu śravaṇādinā brahmasākṣātkārāvagamāt bāhyābhyantarayostadārādhakānāmeva tatsākṣātkāra iti vyavasthā kathamupapadyata ityāśaṅkāyāmāha - || 165 || ato'nantena tathā hi liṅgam || 25 || ataḥ - śivadhyāna-dhāraṇādyārādhanādeva anantena - carācaraprapañcātmakatvena liṅgaṃ parabrahmaiva | tathāhi - yathā dhyāna##- mūrtā'mūrtātmakaparaśivabrahmasākṣātkāro bhavati tadanavacchinnābhyāsamāhātmyena tathā vyavahāradaśāyāṃ prapañcadarśanena tatprapañcassarvaḥ tadbrahmarūpeṇa tasya bhāti | atra hikāro niścayārtho nirṇīyate | ata eva kevalaśravaṇamananādīnāṃ dhyānadhāraṇādīnāmiva na tatsākṣātkārahetutvam | ātmā vā are draṣṭavyaḥ ityādinā tadupāsakānāṃ tacchravaṇamananādikaṃ sūcyate | no cet nyāya-vaiśeṣika##- tasmāttadārādhanaprayuktatacchravaṇa-mananādīnameva tatsākṣātkāraḥ phalamiti niścīyate | brahma vidāpnoti param ityādiśrutīnāmapi vedaśabdenopāsanājñānamevābhidhīyate na śāstrajñānamātratvam kevalaśāstrajñānasya jalpavitaṇḍāhetvābhāsādivādopayogamātratvamiti veditavyam | svānubhavajñānasya phalahetutvapradarśanam anubhūtiṃ vinā mūḍho vṛthā brahmaṇi modate | pratibimbitaśākhāgraphalāsvādanamodavat || ityādiśrutiṣu svānubhavajñānasyaiva phalahetutvavyapadeśāt | upāsanasya sarvādhikyapratipādanam kiñca - śivārādhanamahimāviśeṣeṇa viśvāmitra-agastya-sānanda##- dṛśyate | loke garuḍamantrādyupāsakānāṃ tatpratiyoginassarpādayaḥ garuḍādibhāvanayā mayāviṣṭāssantaḥ namrībhāvena tadājñāvaśavartino bhavanti | tasmādupāsanasya sarvādhikyamanavadyam | dvaivāva brahmaṇo rūpe ityādiśrutiniṣṭhabrahmobhayaliṅgopāranaṃ kṣūṇāṃ kartavyam | taduktaṃ skānde - urasthale harirliṅgaṃ dhṛtvā mūrdhni pitāmahaḥ | liṅgasthaṃ māṃ samārādhya svaṃ svaṃ padamavāpaḥ || tathā cābhyantare liṅgaṃ jñānarūpaṃ śivātmakam | dhṛtvā taddhyānayogena śivaṃ prāpnoti nānyathā || iti darśanācca tadubhayaliṅgaṃ brahmopapannamiti siddham | ahikuṇḍalādhikaraṇam || 7 || jīvabrahmaṇoḥ bheda bhedasvarūpapratipādanam prathamādhyāye pratijñāsiddherliṅgamāśmarayyaḥ ityārabhya bhedādimatatrayamuktvā tattrayāṇāṃ madhye bauddhādivacchrutyaikadeśaprāmāṇyamatadvayaṃ nirasya sarvaśrutisamanvayatvena bhedābhedamatasyaiva sarvādhikyaṃ anavasthiteriti kāśakṛtsna iti sūtreṇa rāddhāntitam | sa ca bhedā'bhedaḥ prapñca##- mṛddhaṭayoriva tadananyatvañca prasādhya taddhetubhūtābhinnanimittopādānakāraṇānaṅgīkāramatāni vedabāhyāni nirākṛtya etadadhyāyena sthānato'pi parasya ityubhayaliṅgādhikaraṇena bhedābhedatayā brahmaṇaśśivasyobhayaliṅgatvaprasādhane tvampada##- veti saṃśaye tayormokṣaparyantaṃ vāstavabhedā'bhedasattve'pi pariśuddhāntaḥkaraṇena mokṣadaśāyāṃ brahmasākṣātkāre tadbhedavināśapūrvakātyantābheda evopapanna ityadhikaraṇāntareṇāha - || 166 || ubhayavyapadeśāttvahikuṇḍalavat || 26 || ubhayavyapadeśāt - jñā'jñau dvāsuparṇā ityādiśrutiṣu jīva##- ityādiśrutiṣu abhedāvagamācca tayorbhedā'bhedau aṅgīkartavyau ahikuṇḍalavat | yathā kuṇḍalībhūtasarpasya dīrghībhūtasarpasya ca sarpatvenaikatve'pi dvaitapradhānasāṅkyamatasya abhedapradhānayogamatasya caikatvena nirdiṣṭatvāt kecit dvaitamekamatamiti advaitamekamatamiti vadanti | bhrāntyā tanna vidheyam tattu samanvayāt gatisāmānyāt ityādinā prathamādhyāye bhedaśrutīnāmabhedaśrutīnāñca brahmaṇyeva samanvayavyavasthāpanāt yathā nadyaḥ ityādiśrutiṣu bhedā'bhedasya spaṣṭamupadiṣṭatvāt sāṅkhya-yogau pṛthak bālāḥ pravadanti na paṇḍitāḥ iti kṛṣṇagītāyāṃ kṛṣṇena atra ca bhagavatā vyāsenāpi tatpadatvampadārthabhūtajīva-brahmaṇorbhedā'bhedanirdeśārthamidaṃ sūtraṃ nirdiṣṭam | yathā hrasvatva-dīrghatvātmakaviruddha-parimāṇavatvāt bhedā'bhedau aṅgīkriyete evaṃ jīva-brahmaṇorapi citvenaikatve'pi aṇutva##- nityo nityānāṃ cetanaścetanānāṃ pṛthagātmānaṃ preritārañca matvā asmānmāyī sṛjate viśvametat īśānassarvavidyānāṃ ityādiśrutiṣu ārādhyārādhakayoḥ jīva##- paśyet kena kaṃ vadet ityādiśrutiṣu brahmaikatvavyapadeśena sadā'dvaitanirdeśāt tattvamasi ahaṃ brahmāsmi śiva eko dhyeya ityādiśrutiṣu tayorbhedā'bhedavyavasthāpanācca jīva-brahmaṇorārādhakārādhyayorbhedo vā abhedo vā bhedā'bhedo vā iti sandihyate | vastuvirodhānna bhedā'bhedaḥ | tayoranyaḥ pippalaṃ svādvatti anaśnannanyo'bhicākaśīti jñā'jñau ityādiśrutiśateṣu ghaṭapaṭayoriva jīva##- nivṛtyasambhavāt tattvamasyādivākyānāṃ aupacārikatvena stutiparatvāt abhede upāsyopāsakatvavirodhāt athāta ādeśo neti neti iti śrutau mūrtā'mūrtacidacidvasturūpatayā brahmaṇa iyattāmātraniṣedhācca na kadācidapyupāsyopāsakayorabhedassidhyatīti prāpte pracakṣmahe - || ubhayavyapadeśāditi || yathā nadyaḥ syandamānāḥ eṣa samprasādaḥ svena rūpeṇābhiniṣpadyate ityādiśrutiṣu ārādhakārādhyajīva-brahmaṇornadī-samudravatparasparasvābhāvikabhedasatve'pi mokṣadaśāyā-prāpya-prāpakatvena bhedā'bhedavyapadeśāttadeva yuktam | ahikuṇḍalavat || kutaḥ ubhaya-vyapadeśāt || aitadātmyamidaṃ sarvaṃ tatsatyaṃ sa ātmā tattvamasi brahmaivedaṁ sarvam ātmaivedaṃ sarvaṃ ityādiṣu tādātmyatvena abhedavyapadeśāt anena jīvenātmanānupraviśya iti bhedavyapadeśācca aheḥ kuṇḍalabhāva-ṛjubhāvavat tayorjñānātmakatvenaikatve'pi parasparaviruddha##- mānābhāvāt ubhayaśrutyostulyabalatvācca bhedaśrutīnāṃ sarvāsāṃ saṃsāradaśāviṣayatvaṃ abhedaśrutīnāṃ mokṣadaśāparatvam | sthāna-prakaraṇa liṅgātsamanvayaḥ iti nyāyena prakaraṇānukūlārtho grāhya iti nirṇīyate | nocedanyonyavirodhātsarvaṃ śāstraṃ apramāṇaṃ syāditi veditavyam | nanu supti-prabodhādivatkālabhedena bhedā'bhedo'stu tamaḥprakāśavatparasparavirodhasvabhāvādekakāle tayostadasaṅgatamityāśaṅkāyāmāha - || 167 || prakāśāśrayavadvā tejastvāt || 27 || vāśabdaḥ pūrvapakṣanirāsārthaḥ | yathā prabhākaraprabhāyāḥ prabhāśrayaprabhākaramaṇḍalasya tejastvāt tejastvenaikatve'pi vyāpakatva##- saṅkucita-vistṛtapaṭādibahudṛṣṭāntānurodhenāpi jīva##- kiñca - brāhmaṇatvādijātiyogena sarveṣāṃ brāhmaṇādīnāṃ jātyaikasvabhāvatve siddhe'pi uttamādhamādibhāvena nīlapītādirūpeṇa ca parasparabhedadarśanāt tadvajjīva##- | tasmāttayorbhedā'bhedo vastuvirodhādayukta iti durvādo nirastaḥ | nanu prabhā-tadāśrayayoriva jīva-brahmaṇorjātiyogamātreṇa gaja-aśva##- deśakālabhedā'bhedassiddha iti yaduktaṃ tadasaṅgatam tasya saṃsāradaśāviṣayatvāt | brahmasākṣātkāre yathā nadyaḥ ityādiśrutiśatavihitatayā svarūpyaikyasyāpyaṅgīkārāt svābhāvikasya bhedasya nivṛtyayogācca ghaṭākāśādivajjīvatvamaupādhikabhedenāṅgīkartavyamityāśaṅkāyāmāha - || 168 || pūrvavadvā || 28 || vā śabdo'tra ekaikapakṣasvīkartṛmatadvayanirāsārthaḥ | || pūrvavat || pūrvādhikaraṇe dvevāva brahmaṇo rūpe ityādiśrutibalāt mūrtā'mūrtabrahmaṇoryathā nirdiṣṭaḥ tathātrāpi samsāradaśāyāṃ jīva-brahmaṇossvābhāvikabhedaḥ mokṣadaśāyāṃ tadvatsvābhāvikā'bhedo nirdiṣṭaḥ | kiñca saṃsāradaśāyāmapi citvaikatvena prabhākaraprabhādivat bhedā'bhedo hyaṅgīkartavyaḥ | uta - bhedavyapadeśāccānyaḥ adhikantu bhedanirdeśāt ityādinā yathā prapañca-brahmaṇoḥ kārya-kāraṇabhāvena adhikantu bhedanirdeśāt ityādinā yathā prapañca-brahmaṇoḥ kārya-kāraṇabhāvena parasparasvabhāvabhedaṃ pradarśya tadananyatvaṃ ityādinā pratijñā##- nivṛtyayogamāśaṅkya upasaṃhāradarśanāt ityatra takrādisamparkavaśena kṣīrasya svābhāvikakṣīratvanivṛttipūrvakadadhitvaprāptivajjīvabrahmaṇoḥ parasparapāramārthikabhedasatve'pi mokṣadaśāyāmabhedassiddha iti yathā pūrvādhyāye prapañcitaṃ tadvadatrāpi tayostadvivakṣitamiti veditavyam | atra pūrvavaditi sūtrābhipretastu pūrvasūtra pūrvādhikaraṇa-pūrvādhyāyanyāyena parasparaviruddhabhedā'bhedaśrutīnāṃ tātparyārtho grāhyaḥ | śrutyaikadeśaprāmāṇyena bheda eva mukhya iti durvādaḥ sugatādivadavaidikatvādagrāhya eva | nanu tattvamasyādibhedā'bhedavidhāyakaśrutivat dvāsuparṇā ityādiśrutiṣu dvaitasya neha nānāsti kiñcana ityādiṣu tadvadadvaitasya dyotanāt kathamubhayorbauddhādivannavidheyatvamityāśaṅkāyāmāha - || 169 || pratiṣedhādvā || 29 || dvāsuparṇā ityādibhedaśrutimātraprādhānye tattvamasi ityādyaikyaśrutipratiṣedhāt tattvamasyādyaikyaśrutimātraprādhānye dvāsuparṇetyādibhedavidhāyakaśrutipratiṣedhācca yathā nadyaḥ ityādiśrutiṣu asandigdhatayā dṛṣṭāntānusāreṇa prāpya-prāpakatvena jīva##- parasparaśrutivirodhāt boddhādivadavaidikatvamanivāryam | ataḥ pūrvādhikaraṇe mūrtā'mūrtabrahmaṇoḥ bhedā'bhedavadatra tvantatpadārthabhūtajīva-brahmaṇoḥ dvaitā'dvaitobhayavidhāyakaśrutinirvāhārthaṃ baddha muktadaśayoḥ pāramārthikaṃ dvaitamadvaitañca kālabhedena bhedā'bhedo hyaṅgīkartavyaḥ | kiñca - sāṃsārikadaśāyāmapi aṃśo nānāvyapadeśāt prakāśādivattu naivaṃ paraḥ ityādiṣu dvaitā'dvaitasyaiva spaṣṭamupadiṣṭatvāt prabhākara-maṇyādivat aṃśāṃśinyāyena tayorbhedā'rbhedo yuktaḥ | tasmāt yasminnu bhagavo vijñāte sarvamidaṃ vijñātaṃ bhavati saumyaikena mṛtpiṇḍena sarvaṃ mṛṇmayaṃ vijñātaṃ syādvācārambhaṇaṃ vikāro nāmadheyaṃ mṛttiketyeva satyam ityādiśrutiṣu kāraṇabhūtabrahmajñānena kāryabhūtavijñānapratijñāvidhāyakaṃ sarvaṃ śāstraṃ upapannam | atra satyapadasya vastumātraparatvaṃ bodhyam | parādhikaraṇam || 8 || jīvabrahmaṇoḥ bhedābhedasamarthanam neha nānāsti nānyo'to'sti draṣṭā mantā ityādiśrutiṣu jīvabrahmaṇorbhedanirāsāvagamātkathaṃ bhedā'bhedamatamupapannamityāśaṅkāyāmāha - || 170 || paramataḥ setūnmānasambandhabhedavyapadeśebhyaḥ || 30 || brahma ataḥ jīvāt paraṃ bhinnam | kutaḥ setūnmānasambandhabhedavyapadeśebhyaḥ hetubhyaḥ | eṣa seturvidhāraṇa eṣā lokānāmasaṃbhedāya ityādiśrutiṣu jīva##- bālāgraśatabhāgasya śatadhā kalpitasya ca | jīvo bhāgassa vijñeyaḥ ākāśassarvagataśca nityaḥ ityādi-śruteṣu jīva-brahmaṇoraṇutva##- ityādiśrutiṣu bhedavyavasthāpanāt nānyo'to'sti draṣṭā ityādivākyānāṃ tatsarvajñatvādyadvitīyamahimātiśayaviṣayatvācca sadā jīvabrahmaṇorabheda iti vādo'pyanaṅgīkaraṇīyaḥ iti sūtrasūcitasūkṣmārthaḥ | atha ya ātmā sa seturvidhṛtiḥ evaṃ setuṃ tīrtvā'tha sannaddho bhavati amṛtasya paraṃ setuḥ ityādiśrutirevāsya viṣayaḥ | ayamātmā brahma prajñānaṃ brahma tattvamasi ityādiśrutiṣu jīvabrahmaṇorekatvopadeśāt bhedo vā dvāsuparṇā eṣāmīśe paśupatirdvipadāṃ catuṣpadāṃ ityādiśrutiṣu tayoranyonyabhedavyavasthāpanādabhedo veti viśayaḥ | sadeva saumyeda brahma vā idamagra ātmā vā idamagra ekamevādvitīyam eka eva rudro na dvitīyāya tasthe ityādiśrutiṣu bhedanirāsadarśanāt eṣa seturvidhāraṇaḥ iti śrutau tayorbhedo vyavahriyata iti cettadasat yathā loke setūnāṃ vārimaryādāvyavasthāpakatvaṃ evaṃ brahmaṇo'pi varṇāśramamaryādāvyavasthāpakatvam | ato brahmaṇaḥ setutādṛśyam | tacca brahmasākṣātkāraparyantaṃ jīva-brahmaṇoḥ aupādhikamithyābhūtabheda evāṅgīkartavyaḥ | jīvabrahmaṇoraṇutva-vibhutvavyapadeśena bheda iti cettadapyuktam | pādo'sya viśvā bhūtāni tripādasyāmṛtaṃ divi iti śrutau brahmāṇḍāntarvartino jīvacaitanyasyaikapādatvaṃ brahmāṇḍādbahirvidyamānasya brahmacaitanyasya tripādatvañca tvaṃpadārtha-tatpadārtha-vivekārthamuktam | tattvapadārthayogbhedajñānasya tattvaṃpadārthajñānaṃ vinā'sambhavāt tattvaṃpadārthajñānārthaṃ sthūlārundhatīnyāyenāntaḥkaraṇa viśiṣṭasya jīvasyāṇutvaṃ māyāviśiṣṭabrahmaṇo vibhutvañcoktam | tasmāttacchruterna bhedatātparyam aṇuparimāṇa-vibhuparimāṇayormāyākalpitatvena mithyābhūtatvāt sarvathā'bheda eva vāstava iti prāpte pracakṣmahe - atha ya ātmā sa seturvidhṛtiḥ ityasya parasya setutvavyapadeśāt setuśabdasya ca loke kūlāntaraprāptihetau prasiddheḥ ito'nyadanena prāpyamastīti gamyate | tathā evaṃ setuṃ tīrtvādhaḥsannaddho bhavati iti taritavyañcāsyābhidhīyate | ataścānyatprāpyamasti unmitaṃ parimitamidaṃ paraṃ brahma catuṣpādbrahma ṣoḍaśakalamityunmānavyapadeśāt sa cāyamunmānavyapadeśastena setunā prāpyasyānunmitasyāsti tāṃ dyotayati | tathā sambandhavyapadeśaśca setu##- dagdhendhanamivānalam amṛtasyaiṣa setuḥ iti | ataśca parātparamasti bhedena ca parātparaṃ vyapadiśyate parātparaṃ puruṣamupaiti divyam parātparaṃ yanmahato mahāntam iti ca | tathā tenedaṃ pūrṇaṃ puruṣeṇa sarvam tato yaduttarataraṃ tadarūpamanāmayam ityādiśrutiṣu jīva-brahmaṇorghaṭapaṭavat anyonya##- ajo hyeko juṣamāṇo'nuśete jahātyenāṃ bhuktabhogāmajonyaḥ utpatterasambhavāt adhika tu bhedanirdeśāt ityādiśruti-sūtravirodhaprasaṅgāt | tasmāt jīva brahmaṇorādau rasa-lohavatparasparaṃ-svābhāvikabhedasatve'pi sadācāryakaṭākṣājjīvaśśivo bhavatīti niścīyate | nanu ayamātmā brahma ityādiṣu jīvasyaiva brahmatvopadeśāt svābhāvikabhedasya nivṛtyayogāt jīvatvamīśvaratvañca brahmaṇyekatra kalpitaṃ ityādiṣu tasya kalpitatvavyavasthāpanācca rajjusarpavadbhedasyopādhikatvena bhramaviṣayatvamevetyāśaṅkya tatrāha - || 171 || sāmānyāttu || 31 || tu śabdaḥ pakṣaṃ vyāvartayati | || sāmānyāt || samānasya bhāvaḥ sāmānyam tasmāt sāmānyāt | dvāsuparṇetyādibhedaśrutibhyaḥ jīvabrahmaṇorbhedasya tattvamasyādiśrutibhyaḥ tayorabhedasya ca tulyatvena vyapadeśāt tadubhayavidhāyakaśrutyoḥ kālabhedena samanvayāt tadubhayaśrutyoḥ gauṇatva##- kiñca - viśvādhiko rudro maharṣiḥ ityādiṣu śivasya cidacitprapañcādhikatva vyapadeśāt ahaṃ brahma iti jīva-brahmavādo na yuktaḥ | atha ya ātmā sa seturvidhṛtiḥ ityādinā setutva-taritavyatva-parimitatva-prāpakatvādibhedena tayorbhedavyapadeśāt tadevāvaśyakamiti cettadasaṅgatam | sarvaṃ khalvidaṃ brahma tajjalāni śānta upāsīta ityatra tasya abhinnanimittopādānakāraṇatvopadeśāt | etamitaḥ pretya abhisambhavitāsmi iti prāpyatvamucyate śrutyantare | umāsahāyaṃ dhyātvā muni samastasākṣiṃ tamasaḥ parastāt ityanena tamaḥ parasya śivasya muktajīvaprāpyatvaṃ darśitam | yathā nadyaḥ ityādiśrutiṣu nadī-samudradṛṣṭāntena jīvabhāvanivṛttipūrvakaśivatvaprāptereva spaṣṭamupadiṣṭatvāt ubhayaśrutyossamānatvena prāmāṇyaṃ niścīyate | nanu bhedā'bhedaśrutyoḥ kālabhedaviṣayatve'pi tayorbaddha-muktadaśābhedena vaiśeṣyātkathaṃ samānatvamityāśaṅkyāha - || 172 || budhyarthaḥ pādavat || 32 || yo'yaṃ catuṣpāt brahma ṣoḍaśakalaṃ pādo'sya tripādasyāmṛtaṃ divi iti yathaikasyaiva brahmaṇo brahmāṇḍātītatripādvibhūtyadhiṣṭhānatvena tripādavatvaṃ cidacitprapañcātmakabrahmāṇḍarūpaikapādvibhūtyadhiṣṭhānattvenaika##- parameśvarapraṇītatvāt tulyapramāṇatvam | budhyarthaḥ niścayārthaḥ | brahmavidāpnoti param ityatra brahmāṇḍātītatripādvibhūtyātmakaśivopāsakajñānena śivatvaprāptiśca satyaṃ jñānamanantaṃ brahma yo veda nihitaṃ guhāyāṃ parame vyoman so'śnute sarvān kāmān saha ityanena brahmāṇḍa-antarvartinī maheśvarasya upāsanājñānenaikapādavibhūtyātmakamaheśvareṇa saha sarvakāmaphalabhokttṛtvañca śrūyate | kiñca - brahmāṇḍāntaryartino maheśvarasya vāk pādaḥ prāṇaḥ pādaḥ cakṣuḥ pādo manaḥ pādaḥ ityādinā vāgādipādavyapadeśo'pi dṛśyate | kecit brahmaṇaḥ pādavyapadeśaṃ upāsanārthamityāhuḥ | tadasaṅgatam | mūrtā'mūrtabrahmaṇorekatvopadeśārthaṃ tasya sarvādhiṣṭhānatvaṃ sarvavilakṣaṇatvādimahimā prapañcita iti niścīyate | nanu mūrtā'mūrtabrahmaṇoḥ brahmāṇḍāntaryāmitvena tadvilakṣaṇatvena ca ghaṭapaṭādivadanyonyavailakṣaṇyābhāvadarśanāt tathā bhedā'bhedavidhāyakobhayaśrutīnāṃ parasparabhedārthabodhakatvāt ekasmin parabrahmaṇi samanvayaḥ kathamupapadyata iti āśaṅkāyāmāha - || 173 || sthānaviśeṣāt prakāśādivat || 33 || sthānaviśeṣāt - pādo'sya viśvā bhūtāni ityatra cidacitprapañcahṛdayapraviṣṭatvena ekapādavibhūtisthānasya tripādasyāmṛtaṃ divi ityanena prapañcātītatvena śivasya tripādvibhūtisthānasya ca viśeṣāt tayorbhedavyapadeśāt prakāśādivat yathā sūryasya tatprakāśasya ca parasparaviśeṣepyekatvaṃ tathā māyāviśiṣṭasya tadvilakṣaṇasya ca bhedavyapadeśakaguṇaprādhānyavācakaśrutīnāṃ nirguṇapratipādakābhedaśrutīnāñca sādhaka-sādhya-upāyabodhakatvenaikatve avirodhaḥ | bhedarūpadhyāna##- nirantarānusandhānāvacchinnadvaitānubhavasidhyupadeśāt pūrvottarasaudhavadubhayaśrutyoḥ sthānaviśeṣādapi maṇiprakāśādivadavirodhaḥ siddhaḥ | nanu dvaitā'dvaitobhayavidhāyakaśrutīnāṃ aṅgāṅginyāyena parasparasāpekṣatvamastu tathāpyubhayaśrutyoḥ parasparaphalabhedavyapadeśātkathamekatropapattirityāśaṅkyāha - || 174 || upapatteśca || 34 || amṛtasyaiṣa setuḥ ityādinā śiva-jīvayoḥ prāpya##- śivarūpamasmi ahaṃ brahmāsmi tattvamasi ityādiṣu tathā nirdeśācca bhedaśrutīnāmabhedaśrutīnāñca brahmaṇyupapatteśca parasparavirodho niṣidhyate | svasminneva daśamatvasya viṣekena sandhānādivat svaprāptiriti cenna | prāpyasya paramapuruṣasya svaprāptau na svasyopāyatvopapattiḥ | nāyamātmā pravacanena labhyaḥ na medhayā na bahunā śrutena | yamenaiva vṛṇute tena labhyastasyaiṣa ātmā vivṛṇute tanūṁ svām ityādi śrutiśateṣu jīvasya nirantarānavacchinnadhyāna##- ityādiśrutiṣu jñāna-karmasamuccayopapatteśca nirdeśāt bhedā'bhedaśrutīnāṃ sarvāsāmavirodhena brahmaṇyupapattiryuktā | tathānyapratiṣedhādhikaraṇam || 9 || jīva-brahmaṇoḥ prāpya-prāpakatvanirṇayaḥ nanu dvaitā'dvaitavidhāyakaśrutīnāṃ baddha-muktadaśābhedena sādhya##- vṛkṣe puruṣo nimagnaḥ dvāsuparṇā sayujau sakhāyau ityādiśrutiṣu jīva##- bhuktabhogāmajo'nyaḥ ityādiṣu tayorjñānātmakatvena janyatvanirdeśāt yasmātparaṃ nāparamasti kiñcit ityādiṣu śivādhikatvamātranirāsadarśanāñca tayossamānatvena prāpya-prāpakatvādikaṃ kathamupapannamityāśaṅkāyāmāha - || 175 || tathā'nyapratiṣedhāt || 35 || pūrvādhikaraṇe śrutyaikadeśavidhāyakadvaitā'dvaitamatadvayaṃ nirasya sarvaśrutipūrvāparamavyaparāmarśahetutvena dvaitā'dvaitamate mukhyavaidikasiddhānte sarvaśrutisamanvayaṃ prasādhya jīva brahmaṇoḥ śruti-smṛti-purāṇeṣu samānatvapratītimātreṇa samānatvamastītyāśaṅkāyāmatra jīvarūpanārāyaṇādīnāṃ śivatulyatvaṃ sarvathā na sambhavatīti tathānyapratiṣedhāt ityādinā darśitam | samāne vṛkṣe puruṣo nimagnaḥ eka eva rudraḥ ityādyabhayavidhividhāyakaśrutidarśanāt śivasamo'nyo jīvo'sti vā na vā iti cintyate | yasmātparaṃ nāparamasti kiñcit ityādi##- puruṣaḥ sahasrākṣaḥ sahasrapāt ityatra kasyacitpuruṣasya anantamukha-pādaviśiṣṭaṃ pādo'sya viśvā bhūtāni iti cetanā'cetanaprapañcāvacchinnatvaṃ tripādasyā'mṛtaṃ divi iti paramavyomārūḍhatvaṃ tasmādvirāḍajāyata | virājo adhipūruṣaḥ iti avyaktahiraṇyagarbhopādanahetutvaṃ ādityavarṇaṃ tamasastu pāre iti tamaḥparatvaṃ tamevaṃ vidvānamṛta iha bhavati iti tadupāsakānāṃ punarāvṛttirāhityahetutvañcopadiśyate | punastasya sahasraśīrsaṃ devaṃ ityārabhya patiṃ viśvasya iti viśvapatitvaṃ nārāyaṇaparaṃ brahma iti nārāyaṇaśabdavācyasyaiva parabrahmatvaṃ paramātmā vyavasthitaḥ iti daharākāśopāsyatvaṃ cāsya pratīyate | ete dharmāḥ śivasyāvagamyante | sarvānanaśirogrīvaḥ iti mantropaniṣadi viśvataścakṣuruta viśvato mukhaḥ iti mahopaniṣadi śivasaṅkalpe ca sarvataścakṣuruta sarvato mukhaḥityatharvaśirasi bahumukhapādādimatvaṃ parameśvarasyopadiśyate | māyāntu tasyāvayavabhūtotthaṃ vyāptaṃ sarvamidaṃ jagat iti jagadaṃśapraviṣṭatvaṃ viśvādhiko hiraṇyagarbhaṃ paśyata jāyamānaṃ iti hiraṇyagarbhajanakatvaṃ samastasākṣiṃ tamasaḥ parastāt ityādiṣu viśvasākṣitvaṃ tamaḥparatvañcopadiśyate | evaṃ viśvarūpatvādidharmasāmyaṃ anayornārāyaṇamaheśvarayoḥ śruti-smṛti-purāṇādiṣu tatpūjāvidhiḥ samānatayā śrūyate | loke ca aṣṭākṣara-pañcākṣara-mantrobhayasya sālagrāma-śivaliṅgobhayasya pūjā-tīrtha-prasādavidheśca tulasī bilva##- prāpte pracakṣmahe | || tathānyapratiṣedhāditi || yasmātparaṃ nāparamasti kiñcit ityādiśrutiṣu yathā paraśivādhiko nāsti tathā jagatkāraṇamaheśvarasya samo'pi nāsti | na tatsamaścāmyadhikaśca dṛśyate ityādau tadānyapratiṣedhāt uta eka eva rudro na dvitīya tasye śiva eko dhyeyaḥ śivaṅkaraḥ sarvamanyatparityajya ityādibhirjagatkāraṇamaheśvarādanyapuruṣanirāsa evāvagamyate | tasmāt śivasadṛśo na vidyate | viṣṇoḥ śivaśaktyaṃśatvapratipādanam uta - ekaiva śaktistu maheśvarasya bhinnā caturthā viniyogakāle | bhoge bhavānī puruṣeṣu viṣṇuḥ krodhe ca kālī samare ca durgā || iti sāmaśākhāyāṃ viṣṇoḥ śivaśattayaṃ"atvavyavasthāpanāt śakti-śaktimatoḥ bhedā'bhedāt nimittakāraṇabhūtaśivasya upādānabhūtanārāyaṇasya ca nāmarūpādibhedena bhedavyapadeśe'pi tayorabhedāt svāśrayātiriktābhāvāt sarvadharmopapattiḥ | ata eva tasmādvirāḍajāyata ityanena hi puruṣasyopādānatvaṃ hiraṇyagarbhaṃ paśyata jāyamānam dyāvāpṛthivī janayandeva ekaḥ iti parameśvarasya nimittatvaṃ copadiśyate | ata eva skānde - sarvaśaktimatassāmbāt śivātparamakāraṇāt | prādurbhavati sṛṣṭyādau parāśaktirmaheśvarī || sādibhokttṛtvakāle hi puruṣākhyena vartate | sahasraśīrṣā puruṣaḥ sahasrākṣassahasrapāt || iti sā śrūyate yasmāt tasmācchivamayaṃ jagat | ityanena śivaśaktyātmanā cidacitprapañcapariṇāmatvāt bhedā'bhedobhayavidhāyakaśrutīnāṃ samanvaya upadiśyate | ata eva sarvo vai rudraḥ iti śivasya sarvātmakatvamupakramya puruṣasya nārāyaṇasya upādānatvātkathaṃ sarvātmakatvamupapadyate ityāśaṅkāyāṃ - puruṣo vai rudraḥ puruṣasya vidma sahasrākṣasya mahādevasya dhīmahi ityanena puruṣo'pi parameśvaramahābhūtyā jagadākāra iti darśitam | sarvajña-sarvaśakta-sarvasvatantra-sarvādhika##- viśvanimittopādānakāraṇabhūtatvāt sarveṣāṃ vākyānāṃ samanvaya aviruddhaḥ | so'kāmayata bahu syāṃ iti śrutau sa eva svasaṅkalpena svātmanaḥ puruṣamutpādya svavibhakta-svāṃśabhūtena sakalajagadbhavatītyupadiśyate | tatsṛṣṭvā tadevānuprāviśat ityādinā tathā śrūyate | māyāṃ tu ityādinā tadvadgamyate | tasmādupādānadharmāḥ nimitte hyupadiśyante | tathāpyupādānānnimittasyādhikatvāt viṣṇvādyadhikatvaṃ śivasya siddham | vāsudevaḥ parā prakṛtiḥ prakṛtistvaṃ pumān rudraḥ ityādismṛtipurāṇeṣu viṣṇoḥ prakṛtitvaṃ śivasya puruṣatvaṃ spaṣṭaṃ upadiṣṭam | ataśśivasyādvitīyatvaṃ niṣpratyūham | nanvekasya śivasya sarvātmakatvaṃ sarvaniyāmakatvaṃ sarvāntaryāmitvaṃ sarvavilakṣaṇatvañca kathamupapadyata ityāśaṅkāyāmāha - || 176 || anena sarvagatatvamāyāmaśabdādibhyaḥ || 36 || anena brahmaṇaḥ sarvagatatvaṃ sarvajagato vyāpyatvaṃ āyāmaśabdādibhyaḥ sarvavyāptivāciśabdebhyo'vagamyamānamasmātparaṃ nāstītyavagamayati | āyāmaśabdastāvat viśvataścakṣuruta viśvato mukhaḥ aṇoraṇīyānmahato mahīyānātmā guhāyāṃ nihito'sya jantoḥ | tenedaṃ pūrṇaṃ puruṣeṇa sarvaṃ tamakratuṃ paśyati vītaśoko dhātuḥ prasādānmahimānamīśam viśvaṃ bhūtaṃ bhuvanaṃ citraṃ bahudhā jāyamānañca yat | sarvo hyeṣa rudrastasmai rudrāya namo astu ṛtaṁ satyaṃ paraṃ brahma sarvānana śirogrīvaḥ devā ha vai svargaṃ lokamagaman te devā rudramapṛcchan | ko bhavāniti so'bravīt ahamekaḥ prathamamāsaṁ | vahāmi ca bhaviṣyāmi ca nā'nyaḥ kaścinmatto vyatirktaḥ | tenedaṃ pūrṇaṃ puruṣeṇa sarvam nityaṃ vibhuṃ sarvagataṃ susūkṣmaṃ yadbhūtayoni paripaśyanti dhīrāḥ | sarvaṃ khalvidaṃ brahma brahma veda brahmaiva bhavati aitadātmyamidaṃ sarvaṃ ātmaivedaṃ sarvaṃ ityādayaḥ śrutayaḥ ādiśabdāt gṛhyante | tasmādyathākāśasya sarvāntaratvaṃ sarvavyāpakatvaṃ sarvavilakṣaṇatvaṃ pavanādikāraṇatvaṃ sarvādhiṣṭhānatvaṃ copapannaṃ tathaikasyaiva brahmaṇassarvagatatva-sarvamayatva##- phalādhikaraṇam || 10 || jaiminimatanirākaraṇam nanu jyotiṣṭomena svargakāmo yajeta ityādiśrutiṣu karmaṇa eva sarvaphaladātṛtvavyapadeśādīśvarasya na kiñcitprayojanam | tasmāt caturthyantadevatāpradhānapūrvamīmāṃsānyāyena karmaṇa eva sarvabhūtotpatti##- karmamātrapradhānanirīśvaramatāntarbhūtaṃ jaiminimataṃ nirākaroti - || 177 || phalamata upapatteḥ || 37 || ataḥ karmamirjyotiṣṭomādisarvakarmabhirārādhitādīśvarādeva jīvānāṃ tatphalasya upapatteḥ sambhavāt na kevalakarmaṇaḥ phaladātṛtam kutaḥ || upapatteḥ || cetanaptyeśvarasyaiva phalajanakatvasyopapannatvāt jaḍasya karmaṇaḥ svātantryeṇa phalajanakatvānupapatteḥ parameśvarātiriktasya karmaphaladātṛtvaṃ sarvathā na sambhavati | pūrvatra bhedā'bhedavidhāyakaśrutīnāṃ sarvāsāṃ asaṅkocena brahmaṇi samanvayaṃ prasādhya jīvānāmaihikāmuṣmikaphalabhogārthaṃ parameśvaropāsanaṃ vidhāya tatra niṣkāmopāsakānāṃ tiraskṛtamalinavāsanānāṃ yajña-dāna##- svābhāvikajīvatvanivṛttipūrvakaśivatvaprāptiṃ phalamabhidhāya iha tu karmaṇa eva sarvaphaladātṛtvaṃ kṣaṇadhvaṃsitvāt jaḍatvañcābhidhāya jaḍatvācca tanna sambhavatīti darśitam jyotiṣṭomena svargakāmo yajeta eṣa eva sādhu karma kārayati ityādiśrutiṣu karma-brahmaṇo-rubhayorapi svātantryāvagamāt karmaphaladātṛtvaṃ karmaṇaḥ parameśvarasya vā yuktamiti sindihyate | śabdabuddhikarmaṇāṃ trikṣaṇāvasthāyitvamiti nyāyena karmaṇaḥ kṣaṇadhvaṃsasvabhāvatve'i tajjanyāpūrvaphalena taduttarakāle phaladātṛtvaṃ sambhavati | svakarmasūtragrathito hi lokaḥ karmaṇā jāyate jantuḥ karmaṇaiva pravardhate | karmaṇā mriyate yasmāt tasmātkarmaiva devatā || ityādiśrutismṛtiṣu karmaṇaḥ kartṛtvadarśanāt | yānaśakaṭameghādicalanasya tadbhinnagiri-vṛkṣa-candrādiṣvāropavat karmaphaladātṛtvasya parameśvare bhrāntiprasaktatvāt tasyaiva tatsamucitamiti prāpte pracakṣmahe | jaḍatvāt trikṣaṇavinaṣṭatvāt janyatvācca yajña-dāna-homa-dhyāna##- eṣa hyeva sādhu karmakārayati taṃ yamebhyo lokebhya unninīṣate ityādiśrutiṣu - yathā loke sadā rājā puṇyāpuṇyakṛto janān | tattatkarmānusāreṇa phalaṃ dāsyati tādṛśam || tathā maheśvaro nityaṃ jīvakarmānusārataḥ | parāpareṣu lokeṣu phalabhogān pradāsyati || janakacchedako daṇḍaḥ śivaloke mahīyate | ṛtukarmakaro dakṣaḥ svaśiracchedanātmakam | labdhavān phalavairudhyaṃ karmakartṛtvabuddhitaḥ || ityādismṛtipurāṇeṣu ca sarvakarmaphaladātṛtvasya mahādeva eva vyavasthāpanāt tadārādhana budhyā vivekibhiḥ yajña-dāna-tapaḥ-pūjāditadājñārūpaṃ karma tadanugrahārthamācaritavyam | asminnarthe hetvantaramāha - || 178 || śrutatvācca || 38 || sa vā eṣa mahānaja ātmānnādaḥ āvo rājānamadhvarasya rudraṁ hotāraṁ satyayajaṁ rodasyoḥ gādhapatiṃ medhapatiṃ vājaśca me prasavaśca me dhātā ca me viṣṇuśca me ityādiśrutiṣu sarvakarmeśvarassāmbaḥ sarvakarmaphalapradaḥ | tasmāttaṃ pūjayennityaṃ sarvakāmārthasiddhaye || ityādismṛtiṣu nāśvamedhātparo yajñaḥ rudrasyārādhanaṃ prati | iti rāmāyaṇādiṣu ca sarvakarmārādhyatvasya sarvakarmaphaladātṛtvasya śrutatvācca śivasyaiva śravaṇācca na jaḍasya karmaṇassvātantryam | tasmātsarvakāla##- nanu jaiminyācāryakṛtaśāstreṣu yatra kutrāpi parameśvarārādhanaprasādhanābhāvāt tadārādhanaṃ vaidikānāṃ na vidheyamityāśaṅkāyāmāha - || 179 || dharmaṃ jaiminirata eva || 39 || yataḥ vedavedāntāgameṣu śivasya parabrahmaṇaḥ sarvakarmaphaladātṛtvena sarvādhikatvaṃ tadārādhanasya sarvakāmaphalahetutvañca sādhitaṃ ata eva jaiminyācāryo'pi - īśvaraṃ tamahaṃ vande yasya liṅgamaharniśam | yajante saha bhāryābhiḥ indrajyeṣṭhā marudgaṇāḥ || ityādinā svakṛtavedapādastave śivaliṅgārādhanasya paramapuruṣārthahetutvena taddharmānupadiśati ataḥ yajeta svargakāmaḥ ityādikarmaprādhānyaśrutīnāmapi karmaphaladātṛtvaṃ śivasyaiveti tātparyam | ata eva sarve vedā yatpadamāmananti iti śrutau svābhiprāyaḥ spaṣṭamupadiṣṭaḥ | tasmātkarmaṇaḥ phaladātṛtvaṃ sarvathā na sambhavatīti siddham | nanu svātantryeṇa karmaṇaḥ tatphaladātṛtvasya śrutitātparyābhāve sarvaśrutyarthavijñāninā vādarāyaṇenāpi kaṇṭhoktyā yatrakutrāpi parameśvarasya karmaphaladātṛtvavyavasthā'darśanāt kathaṃ tasya phaladātṛtvamupapannamityāśaṅkāyāmāha - || 180 || pūrvantu bādarāyaṇo hetuvyapadeśāt || 40 || tu śabdena niścayārtho nirṇīyate | pūrvoktaparabrahmaṇaśśivasyaiva phaladātṛtvaṃ bhagavān vādarāyaṇo manyate | kutaḥ || hetuvyapadeśāt || yaja devapūjāsaṅgatikaraṇadāneṣu iti devatārādhanabhūtayāgādyārādhyabhūtāgnivāyvādidevatānāmeva tattatphalahetutayā tasminstasminnapi vākyevyapadeśāt | vāyavyaṃ śvetamālabheta bhūtikāmo vāyurvai kṣeṣiṣṭhā devatā vāyumeva svena bhāgadheyenopadhāvati sa evainaṃ bhūtiṃ gamayati ityādiṣu kāminassiṣādhayiṣitaphalasādhanatvaprakāro'padeśo'pi vidhyapekṣita eveti na atatparatvaśaṅkā yuktā | evamapekṣite'pi phalasādhanatvaprakāre śabdādevāvagate sati tatparityāgaṃ aśrutāpūrvādiparikalpanañca prāmāṇikā na sahante | liṅgādayo'pi devatārādhanabhūtayāgādeḥ prakṛtyarthasya kartṛvyāpārasādhyatāṃ vyutpattisiddhāṃ śabdānuśāsanānumatāṃ abhidadhati nānyadalaukikamiti prāgevoktam | tadevaṃ vāyurvai kṣepiṣṭhā devatā ityādiśabdāt vāyvādīnāṃ phalapradatvamavagamyate | vāyvādyātmanā ca śiva evārādhyatayā phalapradāyitvena cāvatiṣṭhata iti śrūyate | iṣṭāpūrtaṃ bahudhā jātaṃ jāyamānaṃ viśvaṃ bibharti bhuvanasya nābhiḥ | tadevāgnistadvāyustatsūryatadu candramāḥ tadeva śukramamṛtaṃ tadbrahma sa āpassa prajāpatiḥ yo rudro'gnau yo apsu ya oṣadhīṣu yo rudro viśvā bhuvanāviveśa ityādiṣu sarvāntaryāmitvaṃ śivasyopadiṣṭam | ataḥ sarvakarmārādhyaḥ sarvakarmaphalapradātā nānya ityucyate | nanu kṣaṇikasya karmaṇaḥ phalasādhanatvavyavasthāpanārthaṃ apūrvaṃ prakalpya tadvākyaśeṣādanyaparatvamiti cenna | yo vai rudraḥ sa bhagavān ityādinā vāyvādisarvadevatātmakatvaṃ śivasyaiva artharvaśirasi śrūyate | yo māṃ veda sa sarvān devān veda iti svajñānāt svātmasakaladevatājñānaṃ tatraiva śivenopapāditam | atassarvaphaladātā sarvadevatārūpaḥ sarvakarmārādhyaḥ parabrahma śiva eva | tathā smṛtau - yassarvadevatābhaktyā yajate sarvamārgataḥ | tadantaryāmirūpeṇa phalaṃ sāmbaḥ prasīdati || iti | kṛṣṇagītāyāṃ - yo yo yāṃ yāṃ tanuṃ bhaktaḥ śraddhayārcitumicchati | tasya tasyācalāṃ śraddhāṃ tāmeva vidadhāmyaham || sa tayā śraddhayā yuktaḥ tasyārādhanamīhate | labhate ca tataḥ kāmān mayaiva vihitān hi tān || ahaṃ hi sarvayajñānāṃ - bhoktā ca prabhureva ca | ityādinā kṛṣṇo'pi vāmadevādivat śivabhaktatvena svāntaryāmitvenāhaṃpratyayasphuraṇarūpa pratyagātmākāraśivabhāvanayā sarvamahamevetyupadiṣṭavān | loke rājabhṛtyo'pi sarvajanadattadhanādikaṃ svadravyavatparigṛhya tadantaryāmirājasamarpaṇaṃ karotīti dṛṣṭam | tathā viṣṇvādinānādevatārādhanamapi tadantaryāmitvena śivaḥ parigṛhya tattatphalaṃ pradāsyatīti siddham | iti śrīmadyativrajaparivṛḍha-śrīpatipaṇḍitabhagavatpādācāryasvāmikṛta##- śrīkarabhāṣye upāsanābhidhānasya tṛtīyādhyāyasya sandhyādidaśādhikaraṇāvacchinna##- tṛtīyādhyāyasya dvitīyaḥ pādaḥ samāptaḥ atha śrīkarabhāṣye tṛtīyādhyāyasya tṛtīyaḥ pādaḥ sarvavedāntapratyayādhikaraṇam || 1 || paramaśivopāsanaguṇāḥ upanyasyante pūrvapāde tatpadārthabhūtaparaśivabrahmopāsanena tvaṃpadārthabhūtapaśurūpajīvasya pāśanivṛttipūrvakapaśupatiprāptirūpaparamapuruṣārthaphalaprapañcane tadupāsanaṃ kathamityākāṅkṣāyāṃ tṛtīyapāda ārabhyate kaiścidatra saguṇeśvarasya mithyābhūtatvāt tadupāsanena nitya-nirguṇa-niravayava##- sarvaparipūrṇa-nirguṇabrahmasākṣātkārahetubhūtatadvidhāyakavedāntaśravaṇa##- nirguṇa-brahmasākṣātkārāyogāt kevalavedāntaśravaṇādervaidyaśāstrādiśravaṇavadapuruṣārthatvāt śrutiniṣṭhasaguṇabrahmopāsanavidhāyaka-daharādyupāsanādeva niravayava##- etadadhikaraṇamāha - sarvaśākhāpratipādyasajātīyaśivapradhānadaharādyupāsananirūpaṇam || 181 || sarvavedāntapratyayaṃ codanādyaviśeṣāt || 1 || sarvavedāntapratyayaṃ sarvaśākhāgatasarvopaniṣatpratipādyaṃ daharopāsanamekameva | evaṃ sarvaśākhāprasiddhaṃ vaiśvānaropāsanamapyekameva | evaṃ śāṇḍilyopāsanamapyekameva | evaṃ upakomalopāsanamekameva | kutaḥ || codanādyaviśeṣāt || codyante vidhīyanta iti vyutpatyā codanāśabdena agnihotrādikarmāṇyucyante | tathā ca codanādyaviśeṣāt saguṇabrahmopāsanānāmapi codanādibhiragnihotrādikarmabhissaha aviśeṣāt tulyatvāt | tathāpi sarvaśākhāprasiddhāgnihotrākhyaṃ karma yathaikameva yathā jyotiṣṭomākhyaṃ karmaikaṃ yathā vājapeyākhyaṃ karma sarvaśākhāpratipādyamekameva evaṃ sarvaśākhāpratipādyaṃ sajātīyaśivapradhānadaharādyupāsanamekameveti sūtrasūcitasūkṣmārthaḥ | idānīṃ brahmopāsanānāṃ guṇopasaṃhāravikalpanirṇayāya vidyābhedā'bhedacintā prastūyate | prathamaṃ tāvadekasyāḥ vaiśvānaravidyādikāyāḥ anekaśākhāsu śrūyamāṇāyāḥ kimekavidyātvaṃ uta vidyābhedaḥ iti sandihyate | śākhābhedatayā prakaraṇabhedāt sarvaśākhāsu parabrahmaṇaḥ śivasya upāsanāyāṃ bheda eva | taittirīyake - daharaṃ vipāpmaṃ paraveśmabhūtaṃ yatpuṇḍarīkaṃ puramadhyasaṁstham | tatrāpi dahraṃ gaganaṃ viśokastasminyadantastadupāsitavyam | ityatra daharākāśe śivopāsanamupadiśyate | chāndogye - atha yadidamasmin brahmapure daharaṃ puṇḍarīkaṃ veśma daharo'sminnantara ākāśastasmin yadantastadanveṣṭavyam | tadvāva vijijñāsitavyam || ityādinā daharākāśasyaiva upāsitavyatvena vyapadeśādanyonya virodho dṛśyate | śirovratam kiñca - taittirīyake - ṛtaṁ satyaṃ paraṃ brahma puruṣaṃ kṛṣṇapiṅgalaṃ ityādinā daharopāsyaparabrahmaṇaḥ kṛṣṇapiṅgalatvādayo dharmāḥ chāndogye - eṣa ta ātmāpahatapāpmā ityādinā apahatapāpmatvādayo guṇāstasya śrūyante | tasmāttatra tatra guṇabhedadarśanādupāsanabhedo hyarthādupadiśyate | tathā - chāndogye - pañcāgni-śāṇḍilya-upakosala-udgītha##- - śirovratākhyo dharmaḥ śrūyate | teṣāmevaitāṃ brahmavidyāṃ vadeta śirovrataṃ vidhivadyaistu cīrṇam iti śirovratavatāṃ ātharvaṇikānāmeva vidyopadeśaniyama upapadyate | tasmāddharmabhedādupāsanābhedaḥ | tataḥ śākhādibhedādupāsanānābheda iti prāpte pracakṣmahe - sarvavedāntapratyayamekamupāsanamiti kutaḥ codanādyaviśeṣāt | codanā tāvat upasīta - vidyāt ityevaṃjātīyako dhātvarthaviśeṣavidhiḥ | ādiśabdena ekaṃ vā saṃyogarūpacodanākhyā'viśeṣāt iti karmakāṇḍaśākhāntarādhikaraṇa##- saiveyaṃ vidyeti śākhāntare pratyabhijñāyate | tathā hi - chāndogyavājasaneyakayoḥ vaiśvānaramupāste iti codanā tāvadekarūpā | tathā tasmin yadantastadanveṣṭitavyam iti chāndogye daharavidyāvidhiḥ tasmin yadantastadupāsitavyam iti taittirīyake | tatra sthānādya bhedāt upāsyabrahmaṇo'pyabhedāt ubhayatroktānāṃ dharmāṇāmavirodhāt vidyaikyameva | chāndogyabṛhadāraṇyaśākhayoḥ | dyuḥ-parjanya##- yāvatsvarūpamāmnātaṃ tadubhayatrāpi samānam | tasmānna vidyābheda iti siddham | śākhābheda guṇabhedasya śrūyamāṇatvāt nānāśākhāgatānāṃ sajātīyopāsanānāṃ aikyamanupapannamityāśaṅkāyāmāha - || 182 || bhedānneti caidekasyāmapi || 2 || aviśeṣapunaḥśrutyā prakaraṇāntarācca vidheyabhedānna vidhyaikyaṃ iti cet - ekasyāmapi vidyāyāṃ pratipattṛbhedāt punaḥ śrutiḥ prakaraṇāntarañca upapadyate | atra hyekasmin pratipattari punaḥ śrutiḥ prakaraṇantarañca vidyate tatrānyathānupapatyā vidheyabhedāt vidyābhedaḥ | pratipattṛbhede tu tatpratipatyarthatayā punaḥ śrutyādyupapattestatra na vidheyāṃtarasambhavaḥ | tasmādevaṃ nānāśākhāgatānāṃ sajātīyopāsanānāṃ paramaśivaviṣayāṇāṃ ekatvameva upadiśyata iti nirṇīyate yaccoktaṃ śirovratavatāmātharvaṇikānāmeva vidyopadeśaniyamadarśanāt vidyābhedaḥ pratīyata iti tatrāha - śirovratasvarūpanirūpaṇam svādhyāyasya tathātve hi samācāre'dhikārācca savavacca tanniyamaḥ || 3 || naitadanti - śirovratopadeśaniyamadarśanaṃ vidyābhedaṃ dyotayatīti śirovratasya vidyāṅgatvābhāvāt svādhyāyasya tathātvaṃ sidhyarthaṃ - tajjanyasaṃskārabhāktvasidhyarthaṃ hi śirovratopadeśaniyamaḥ na vidyāyāḥ | kuta etat naitadacīrṇavrato'dhīte iti tasya adhyayanasaṃyogāt samācāre adhikārācca samācārākhye granthe idamapi vedavratena vyākhyātaṃ ityatideśāt | teṣāmevaitāṃ brahmavidyāṃ vadet ityatra vedavidyāmityarthaḥ | savavacca tanniyamaḥ || yathā hi savahomāḥ saptasūryādayaḥ śataudanaparyantā ātharvaṇikaikāgnisambandhinaḥ tatraiva bhavanti na tretāgniṣi teṣāmevaitāṃ brahmavidyāṃ vadeta ityārtharvaṇe śirovratasyāpi tatparatvanirdeśānna vidyābhedo vyapadiśyate | nanu yadi yadi sakalaśākhāgatānāṃ paraśivabrahmasajātīyopāsanānāṃ aikyamaṅgīkriyate tarhyupasaṃhāro'rthābhedāt iti vakṣyamāṇasūtranyāyena sakalasajātīyopāsanāprakaraṇapratipādyānāṃ satyasaṅkalpatva-sarvajñatva##- nirṇetavyaḥ | evaṃ sthite sati ekaikasya puruṣasya sakalaśākhādhyayanasyāśakyatvāt kathaṃ sakalaśākhāpratipādyaguṇamelananirṇaya iti cenna | svādhyāyo'dhyetavyaḥ iti śrutau svasya adhyāyaḥ svādhyāya iti vyutpatyā svādhyāyaśabdena svaśākhā ucyate | tathā ca svādhyāyasya tathātvena hi samācāryādhiko nava iti nyāyena adhyayanavidhiprakaraṇe svādhikāropadeśādekasya puruṣasya sakalaśākhādhyayanābhāve'pi sakalaśākhādhyetṛbhiḥ bharadvāja-atri##- melananiścayaḥ tadvadupāsakānāṃ sakalaśākhādhyayanasāmarthyāsambhave'pi sakalaśākhādhyetṛbhiḥ vemārādhya-udbhaṭārādhya-marulasiddha##- sakalaśākhāgatānāṃ satyasaṅkalpatva-kṛṣṇapiṅgalatvādiguṇānāṃ ekatvaniścayo yukta ityupadiśyate | paramaśivasya daharādisakalavidyopāsyatvapratipādanam taittirīya-kaivalyādinānāśākhāgatānāṃ upāsanānāṃ sarvajñaiḥ agastyādimaharṣibhiḥ ekatvopadeśādapi parasparabhedadarśanāt kathamekatvamupapannamityāśaṅkāyāmāha - || 184 || darśayati ca || 4 || sarvavedānteṣu paraśivopāsanasya phalaikyādvidyaikyaṃ darśayati ca | kaivalye - hṛtpuṇḍarīkaṃ viśadaṃ viśokaṃ ityārabhya umāsahāyaṃ tamasaḥ parastāt iti taittirīyake - ṛtaṁ satyaṃ paraṃ brahma iti daharopāsyaparamapuruṣasya śivasya mūrtatvañca-udiṣṭam | atha yadidamasmin brahmapure daharaṃ puṇḍarīkaṃ veśma ityārabhya tasminyaddantastadanveṣṭamyam | ityuktvā kiṃ tatra vidyate yadanveṣṭitavyamiti praśnapūrvakaṃ apahatapāpmatvādiguṇāṣṭakaviśiṣṭaḥ parabrahma śivastasmin upāsya ityuktam | kiñca - taittirīyake ca chāndogyasthaṃ pratinirdeśamupajīvya tatrāpi daharaṃ tadupāsitavyam iti guṇāṣṭakaviśiṣṭasya parabrahmaṇaśśivasyopāsanamucyate | tasmātsarvatra vidyaikyaṃ guṇopasaṃhārādeva upapadyate | tadeva śākhāntarādhikaraṇanyāyasiddhaṃ vidyaikyaṃ sthirīkṛtya tatprayojanaṃ kimityākāṅkṣāyāṃ tatrāha - || 185 || upasaṃhāro'rthābhedāt vidhiśeṣavat samāne ca || 5 || evaṃ sarvavedānteṣu samāne satyupāsane vedāntāntarāmnātānāṃ guṇānāṃ vedāntāntare upasaṃhāraḥ kartavyaḥ | kutaḥ vidhiśeṣavat arthābhedāt | yathaikasmin vedānte śruto veśvānara-daharādividhiśeṣo guṇaḥ tadvidhāsambandhāt tadupakārarūpaprayojanasidhyarthamanuṣṭhīyate tathā vedāntāntarodito'pi tadvidyāsambandhitvena tadupakārāviśeṣāt upasaṃhartavya ityupadiśyate | ca śabdo'vadhāraṇe nirdiṣṭaḥ | upāsanāyāḥ prayojanaṃ darśayati nanu chāndogye daharavidyāyāṃ apahatapāpmatvādayo dharmāḥ śrūyante | tadvattaittirīyaśākhāyāmadarśanāt taittirīyaniṣṭhakṛṣṇapiṅgalatvādiguṇānāṃ chāndogye yatraktrāpyadarśanāt guṇopasaṃhāranyāyena sarveṣāṃ vedāntānāṃ samanvayaḥ kathamupapadyata iti cenna | sarvatra taittirīya##- tulyatvena vyapadeśādupasaṃhāranyāyo yuktaḥ | vidyopakārarūpasāmarthyādyaikatvāt yathaikavidhiśeṣatayā vihitānāmaṅgānāmagnihotrādiṣu tathaiva codanādibhissamāne daharādyupāsanaguṇānāṃ satvātsamañjasam | kiñca - nānāśakhāgataparameśvaropāsanaprakaraṇapratipādyānāṃ satyasaṅkalpatvādiguṇānāṃ sarvatra dyotanāt upasaṃhāro na virudhyate | arthabhedānnānāśākhāgataguṇaviśiṣṭasajātīyopāsanāyāḥ paraśivabrahmalokaprāptilakṣaṇaphalasya abhedāt ekatvamarthātsiddham | tathā ca paraśivabrahmalokaprāptilakṣaṇaikaphalasādhanabhūtānāṃ nānāśākhāgatasajātīyopāsanasambandhināṃ satyasaṅkalpatvādiguṇānāṃ melanarūpopasaṃhāraḥ kartavyaḥ | yadyapyasmin sūtre guṇopasaṃhārakathanāt ekasya puruṣasya sarvaśākhādhyayanāsambhavātkathaṃ nānāśākhāgataguṇopasaṃhāraśaṅkā paścātparihartavyā | tathāpyuttaratrasūtra vakṣyamāṇaṃ guṇopasaṃhāraṃ siddhavatkṛtya sakalaśākhādhyayanāyogāt guṇopasaṃhāro nopadiśyata iti śaṅkā pūrvaṃ nirastā | Page ṇo. 268 ṁ 269 is missing sauramaṇḍalamadhyasthaṃ sāmbaṃ saṃsārabheṣajam | nīlagrīvaṃ virūpākṣaṃ viṣṇuvallabhamavyayam || iti smṛtau ca tasya sadāśivaparatvaṃ nirdiṣṭam | tasmāt vidyaikyaṃ kadācinnopapadyata iti prāpte atrocyate | prathamādhyāyasya prathamapāde antastaddharmopadeśādhikaraṇe chāndogya##- kiñca - ubhayatrodgīthasyaivādhyastaprāṇabhāvasyopāsyatvaśravaṇāt codanādyaviśeṣāt phalasaṃyogastāvat śatruparibhavarūpo na viśiṣyate | rūpamapyadhyasta prāṇabhāvodgīthākhyopāsyaikatvādiviśiṣṭam | codanā ca vividhātvarthagatā'viśiṣṭā | ākhyā codgīthavidyetyaviśiṣṭā | atra rāddhāntitacchāyayā paricodya pariharati || anyathātvamityādinā || yaduktaṃ vidyaikyamiti tannopapadyate rūpabhedāt rūpānyathātvaṃ hi śabdādeva pratīyate | vājasaneyake hi - atha ha imamāsanya prāṇamūcustvaṃ na udgāyeti tatheti tebhya eva prāṇa udagāyat ityutthānasya kartari prāṇadṛṣṭyā asuraparābhavamuktvā ya evaṃ vedeti | kartaryeva prāṇadṛṣṭirevaṃ śabdādavagamyate | chāndogye - atha ha ya evāyaṃ mukhyaprāṇastamudgīthamupāsāṃcakrire ityudgānasya karmaṇyudgīthe prāṇadṛṣṭyā asurapagabhavamuktvā | ya evaṃ vidi pāpaṃ kāmayate ityevaṃśabdāt karmaṇyevodgīthe prāṇadṛṣṭirvihitā | ata ekatra kartari prāṇadṛṣṭiśabdāt anyatra karmaṇi prāṇadṛṣṭiśabdācca rūpānyathātvaṃ spaṣṭam | rūpānyathātve ca vidheyabhede sati kevalacodanādyaviśeṣo'tkiñcitkara iti vidyābheda iti cettanna | aviśeṣāt || aviśeṣeṇa hyubhayatra udgīthasādhanakaparaparibhava upakrame pratīyate | vājasaneyake - te ha devā ūcurhantā'surānyajña udgīthenātyayāma ityupakrame śrūyate | chāndogye'pi - taddhi devā udgīthamājuhvaranenainānabhihaniṣyāma iti | ata upakramāvirodhāya tebhya eṣa prāṇa udagāyat ityadhyastaprāṇabhāvodgīthodgānakarmabhūt eva pākādiṣvodanādivat saukaryātiśayavivakṣayā kartṛtvenocyate | anyathopakramagata udgīthaśabdaḥ kartari lākṣaṇikaḥ syāt | ato vidyaikyam | daharādividyānāṃ phalaikyāt vidyaikyam nanu tarhyekaśākhāgatānāṃ bhinnaśākhāgatānāmapi paraśivabrahmalokaprāptirūpaikaphalasādhyānāṃ dahara-śāṇḍilya##- manaḥpradhānabhūtāntaraṅgopāsanātmakakarmaṇāmapyabhedāṅgīkāre bāhyakarmaṇāmapi sarveṣāṃ manaḥprādhānyāt aharahaḥ sandhyāmupāsīta jyotiṣṭomena svargakāmo yajeta ityādikarmakāṇḍaprakaraṇapaṭhitajyotiṣṭomādikarmaṇāmapi paraśivabrahmalokaprāptiphalamupapadyeta | tathāccettattatkarmaphalavidhāyakaśāstravairudhyaṃ durvāramityāśaṅkāyāmāha - || 187 || na vā prakaraṇabhedāt parivarīyastvādivat || 7 || karmakāṇḍaprakaraṇapaṭhitavijātīyopāsanānāṃ aikyaṃ nāstyeva | kutaḥ prakaraṇabhedāt karma-brahmakāṇḍayoḥ prakaraṇayoḥ parasparabhinnatvāt | jyotiṣṭomena svargakāmo yajeta ityādiśrutīnāṃ abhyudayaphalaprāptyupadeśāt brahma veda brahmaiva bhavati ityāadiśrutiṣu brahmopāsanānāṃ apunarāvṛttaniḥśreyasaphalavyavasthāpanāt dahara-śāṇḍilya##- dṛṣṭāntamāha || paro varīyastvādivat || yathā agnihotra-jyotiṣṭoma##- taduttarottaramutkṛṣṭānāṃ bhedāvagabhāt dharmaprakaraṇapaṭhita##- kiṃ vaktavyam | atha yadataḥ paro divo jyotirdīpyate atha eṣo'ntarāditye hiraṇmayaḥ puruṣo dṛśyate atha yadidamasmin brahmapure daharapuṇḍarīkaṃ veśma ityādiṣu brahmaprakaraṇabhedadyotakaiḥ athaśabdādibhiḥ paraśivabrahmopāsanānāṃ anyonyanirapekṣatayā pratyekaṃ brahmaprāptisādhanatvāvagame'pi tadvadbhinnatvaṃ nopapadyate phalaikyāt yathā darśapūrṇamāsa jyotiṣṭoma-vājapeya##- tadvatsarvadā brahmaprakaraṇapaṭhitānāmeva sākṣāt brahmaprāptihetutvam | sarve vedā yatpadamāmananti iti śrutisatve'pi niṣkāmanayā parameśvarārpitajyotiṣṭomādi##- kiñca - omityetadakṣaramudgīthamupāsīta iti prakṛtamudgīthāvayavaṃ praṇavaṃ prastutya etasya vā akṣarasyopavyākhyānaṃ bhavati | devāsurā ha vai yatra saṃyetire ityārabhya atha ha ya evāyaṃ mukhyaprāṇastamudgīthamupāsāñcakrire ityudgīthāvayavabhūtapraṇavaviṣayamupāsanaṃ chāndogā adhīyate | vājinastu tādṛśaprācīnaprakaraṇābhāvāt hantāsurānyajña udgīthenātyayāma iti kṛtyamudgīthaṃ prastutya atha ha imāmāsanyaṃ prāṇamūcuratvaṃ na udgātha ityādikṛtyodgīthaviṣayamadhīyate | ataḥ prakaraṇabhedena vidheyabhedaḥ vidheyabhede ca rūpabheda iti na vidyaikyam | atha ha ya evāyaṃ mukhyaḥ prāṇastamudgīthamupāsāñcakrire iti pūrvaprakṛta-udgīthāvayavabhūtaḥ praṇava evādhyastaprāṇabhāvaṃ chāndogānāmupāsyaḥ | vājināṃ tu kṛtsnasyodgīthasya kartodgātā prāṇadṛṣṭyopāsyaḥ iti | atha hemamāsanyaṃ prāṇamūcustvaṃ na udgāyeti tatheti tebhya eṣa prāṇa udagāyata ityudgātari prāṇādhyāsaṃ nirdiśya ya evaṃ veda ityudgātaivādhyastaprāṇabhāva upāsyo vidhīyate | ataśca rūpabhedaḥ | na codgātarpupāsye vihite udgīthena atyayāma ityākhyāyikopakramavirodhaśśaṅkanīyaḥ udgāturupāsane udgīthasyodgānakarmabhūtasya avaśyāpekṣitatvāt tasyāpi paraparibhavākhyaphalaṃ prati hetutvāt | ato rūpabhedādvidyābheda iti codanādyaviśeṣe'pi na vidyaikyam | yadekasyāmapi śākhāyāṃ udgīthāavayavabhūte praṇave parātmadṛṣṭividhānasāmye'pi hiraṇmayapuruṣadṛṣṭividhānāt parovarīyastvādiguṇaviśiṣṭadṛṣṭividhāna marthāntarabhūtam | tasmāt vidyaikyamupapannamiti cet - ucyate | sarve vedā yatpadamāmananti vedairanekairahameva vedyaḥ vedāntakṛdvedavideva cāham taṃ tvaupaniṣadaṃ puruṣaṃ pṛcchāmi ityādiṣu sarveṣu vedānteṣu upāsyopāsakādibhedena saṃsāradaśāyāṃ bhedasādhanatve'pi ṣaḍvidhatātparyaliṅgaiḥ ṣaṭsthalaparaśivabrahmaṇyeva samanvayasambhavāt dahara-śāṇḍilyādividyānāṃ jīvabhāvanivṛttipūrvakaśivatvaprāptirūpaparamapuruṣārthaphalaikyāt##- niṣkāmanayā śivārpitadhiyā kṛtānāṃ jyotiṣṭomādīnāṃ paramparayā brahmaprāptiḥ daharādyupāsanānāṃ tu sākṣāt brahmaprāptihetutvam nanu dharmaprakaraṇapaṭhitapuruṣaniṣkāmakṛtajyotiṣṭomādipuṇyakarmaṇāṃ cittaśuddhidvārā śrutismṛtyādiṣu paramparayā mokṣahetutvavyapadeśāt daharādyupāsanānāṃ jyotiṣṭomādyupāsanānāñca mokṣaphalaikatvādabhinnatvaṃ kahamanupapannamityāśaṅkāyamāha - || 188 || saṃjñātaścettaduktam asti tu tadapi || 8 || saṃjñātaḥ bhinnabhinnasaṃjñābalāt vidyāṃ cāvidyāṃ ca yastadbhedobhayaṁ saḥ avidyayā mṛtyuṃ tīrtvā vidyayāmṛtamaśnute ityādiśrutiṣu varṇāśramocito dharmaḥ avidyeti nirūpyate | tayā prācīnakarmāṇi hitvā jñānaṃ samaśnute || jñānena muktimāpno'ti tasmātkarma samabhyaset | iyāja so'pi subahūn yajñān jñānavyapāśrayaḥ || bahmavidyāmadhiṣṭhāya tartuṃ mṛtyumavidyayā | svajātivihitaṃ dharmaṃ kuryādvedoditaṃ naraḥ || svajātivihitāt dharmāt vedasmṛtyuditātkṛtāt | puṃsaḥ pāpanivṛttissyāttayā śuddhistu cetasaḥ || cittaśudhyā tu viśvāsaḥ śrutismṛtiṣu jāyate | tasmādbhaktirbhavetpuṃsāṃ śive paramakāraṇe || bhaktyā jāyeta satataṃ saṃsṛterdoṣadarśanam | tasmādiha paratrāpi bhogeṣu viratirbhavet || tayā vedāntavākyārthe śivarūpaprakāśanam | samyak jñānaṃ bhavettena muktiḥ puṃso bhavet dhruvam || tasmānmāheśvaro vipraḥ śrutismṛtyāgamoditam | varṇāśramocitaṃ dharmaṃ prāṇatyāge'pi na tyajet || ityādismṛtipurāṇādiṣvapi dharmasya brahmajñānapūrvavṛttatvopadeśāt dahara##- cettadapyasti tu | satyaṃ jñānamanantaṃ brahma yo veda nihitaṃ guhāyāṃ parame vyoman | so'śnute sarvān kāmān saha || na karmaṇā na prajayā dhanena tyāgenaike amṛtatvamānaśuḥ | pareṇa nākaṃ nihitaṃ muhāyāṃ vibhrājate yadyatayo viśanti || vedāntavijñānasuniścitārthāḥ sanyāsayogādyatayaśśuddhasattvāḥ| te brahmaloke tu parāntakāle parāmṛtātparimucyanti sarve || ityādiśrutiṣu dahara-śāṇḍilyādividyānāmiva jyotiṣṭomādīnāṃ sākṣādbrahmaprāptivyapadeśa'darśanāt bahujanmakṛtapuṇyaphalena cittaśuddhidvārā bhakti-vairāgya-śama-damādiparamparayā daharādyupāsanāhetubhūtatve'pi daharādyupāsanānāmiva sākṣā hyaprāptihetutvā'sambhavāt vidyāṃ cāvidyāṃ ca iti śrutau nāmamātreṇa ghaṭapaṭavatparasparavailakṣaṇyopadeśātsarvadā vidyārūpadaharādyupāsanānāṃ avidyātmakajyotiṣṭomādikarmaṇāṃ ca abhedaḥ sarvathā anupapannaḥ | puṇyakarmaṇāmāvaśyakatvam nanu sandhyāvandana-jyotiṣṭomādikarmaṇāṃ brahmaprāptirūpaphalāyogāt daharādividyānāṃ tatphalahetutvadarśanāt viduṣāmaviduṣāmapi sandhyāvandanādikarmaṇāmaprasaktiḥ doṣaprasaktiśca prasajyetetyāśaṅkya tatrāha ##- || 189 || vyāpteśca samañjasam || 9 || || vyāpteśceti || dharmeṇa pāpamapanudati ityādiśrutismṛtyādiṣu niṣkāmanayā śivārpaṇakṛtasandhyāvandanādipuṇyakarmaṇāṃ pāpanivṛttidvārā paramparayā svābhāvikajīvatvanivṛtti pūrvakaśivatvaprāptirūpa-mokṣaphale vyāpakatvācca samañjasaṃ aviduṣāṃ cittaśuddhidvārā māyāpāśanivṛttipūrvakanityānandātmakasālokyādimokṣasidhyarthaṃ viduṣāṃ lokadūṣaṇanivṛttipūrvakamūḍhatāraṇārthañca sandhyāvandanādinityanaimittikādipuṇyakarmācaraṇaṃ śrutismṛtipurāṇāgameṣu saṃsthāpanāt samañjasam | evaṃ vidvānagnihotraṃ juhuyāt ityādiśrutiṣu nityanaimittikānyeva kurvato duritakṣayaḥ | saktāḥ karmaṇyavidvāṃso yathā kurvanti bhārata | kuryādvidvāṃstathā'saktaḥ cikīrṣurlokasaṃgrahaḥ || ācārahīnaḥ puruṣo loke bhavati ninditaḥ | tasmādācāravāna jñānī bhavedādehapātanāt || iti śrutismṛtipurāṇāgamādiṣu bahudhā prapañcitatvāt sarveṣāṃ sandhyāvandanādipuṇyakarmaṇāṃ āvaśyakatvaṃ siddham | sarvābhedādhikaraṇam || 3 || na cātra vidyābhedaḥ śivādhiṣṭhānatvāt sarvatraḥ pūrve mumukṣūṇāṃ nirupama-nityakalyāṇa-niratiśayānandakanda##- daharopāsanaṃ praṇavārthānusandhānasāmarasyodgīthādyupāsanañca prasādhya tatra sarveṣāṃ daharādyupāsanānāṃ guṇadharmaprakaraṇabhedāt bhinnabhinnatvena pratīyamānatve'pi tatprāptirūpaphalaikyādekatvasya dharmaprakaraṇapaṭhitasandhyāvandādīnāṃ sarveṣāṃ dharmāṇāṃ paramparayā tatprāptihetutvasya ca vyavasthāpane prāṇopāsanasya sarvādhikyena pratīyamānatvāttasya nānāśākhāsubhinnabhinnatvena dyotanāñca kathaṃ brahmaṇi samanvaya ityāśaṅkāyāṃ adhikaraṇāntaramāha - || 190 || sarvābhedādanyatreme || 10 || chāndogya vājasaneyakayoḥ prāṇavidyā prastūyate | yo ha vai jyeṣṭhañca śreṣṭhañca veda jyeṣṭhaśca śreṣṭhaśca bhavati prāṇo ha vai jyeṣṭhaśca śreṣṭhaśca ityādi |tatra jyaiṣṭhyaśraiṣṭhyaguṇakaṃ prāṇamupāsyaṃ pratipādya vākcakṣuḥśrotramanastu vaśiṣṭhatva-pratiṣṭhātva-sampattvāya tanatvākhyān guṇān pratipādya vāgādīnāṃ dehasya ca prāṇāyattasthititvena tadāyatta tattatkāryatvena ca prāṇasya śraiṣṭhyaṃ pratipādya vāgādisambandhitayā śrutān vasiṣṭhatvādīn guṇāṃśca prāṇasambandhitayā pratipādayati | evaṃ chāndogya##- pratīyate | kaupītakināntu prāṇavidyāyāṃ tathaiva jyaiṣṭhyaśraiṣṭhyaguṇakaḥ prāṇa upāsyaḥ pratipāditaḥ na punarvasiṣṭhatvādayo vāgādisambandhino guṇāḥ prāṇasambandhitayā pratipāditāḥ | tatra saṃśayaḥ - kimatra vidyā bhidyate uta na iti | kiṃ yuktam bhidyata iti | kutaḥ rūpabhedāt | yadyapyubhayatra prāṇa eva jyaiṣṭhayaśraiṣṭhyaguṇaka upāsyaḥ tathāpyekatra vasiṣṭhatvādibhirapi guṇairyuktaḥ prāṇa upāsyaḥ pratīyate itaratra tu tadvidhura ityupāsyarūpabhedāt vidyābhedaḥ | iti prāpte pracakṣmahe - || sarvābhedādanyatreme || nātra vidyābhedaḥ anyatra - kauṣītakināṃ prāṇavidyāyāmapi ime vasiṣṭhatvādayo guṇāḥ upāsyāḥ santi | kutaḥ sarvābhedāt - pratijñātaprāṇajyaiṣṭhyaśraiṣṭhyopapādanaprakārasya sarvasya tatrāpyabhedāt | tathā hi-chandogavājasaneyināṃ prāṇavidyāyāṃ etā ha vai devatāḥ ahaṃ śreyasi vyūdire ahaṃ śreyase vivadamānāḥ iti copakramyaṃ vāgādyekaikāpakramaṇe sarveṣāṃ saprāṇānāmindriyāṇāṃ śarīrasya ca sthitiṃ tattatkāryaṃ cāvikalaṃ pratipādya prāṇotkramaṇe sarveṣāṃ viśaraṇamakāryakaratvaṃ cābhidhāya sarveṣāṃ prāṇādhīnasthititva-tadadhīnakāryatvābhyāṃ prāṇasya jyaiṣṭhyamupāditam | evamupapāditaṃ vāgādikāryasya prāṇādhīnatvam atha hainaṃ vāguvāca yadahaṃ vasiṣṭhā'smi tvaṃ tadvasiṣṭho'smi ityādibhiranūdyate | kaupītakināṃ prāṇavidyāyāmapi prāṇajyaiṣṭhyaśraiṣṭhyapratipādanāya vāgādiṣu vasiṣṭhātvādayaḥ pratipāditāḥ | atha hemā devatāḥ prajāpatiṃ pitarametyābruvan ko vai naḥ śreṣṭhaḥ ityādinā vāgādigatā guṇāḥ vāgādayaśca dehaśca prāṇādhīnā iti prāṇasya jyaiṣṭhyamupapāditam | vāgādibhiḥ svasvaguṇānāṃ vasiṣṭhatvādīnāṃ prāṇādhīnatvānuvādamātrantu na kṛtam | naitāvatā rūpabhedaḥ vāgādīnāṃ vasiṣṭhatvādiguṇānvitānāṃ prāṇādhīnakāryatvopapādanenaiva prāṇasya vāgādivasiṣṭhatvādiguṇahetutvasya siddhatvāt | tadeva hi prāṇasya vasiṣṭhatvādiguṇayogitvam | ato'trāpi vasiṣṭhatvādiguṇayogāt prāṇe jyeṣṭhaḥ pratipanna iti nāsti vidyābhedaḥ | ānandādyadhikaraṇam || 4 || paramaśivasya brahmaṇaḥ anantakalyāṇaguṇaviśiṣṭatvapratipādanam prāṇānāṃ granthirasi rudro mā viśāntaḥ sa eva viṣṇussa prāṇaḥ sa kālogniḥ sa candramāḥ tatprāṇeṣvantarmanaso liṅgamāhuḥ prāṇo brahma prāṇa eva prajñātmā ityādiśrutiṣu asāvādityo brahma itivat śivādhiṣṭhānatvena śivātmakatvena prāṇopāsanopanyāsāt prāṇātmakatvena tadupāsanāvidhīyatām | athāpi prāṇātmakatvena vyapadeśasya sarvadevatāpradhānasya śivasya parabrahmaṇaḥ guṇāyoge tadupāsanāyogāt kimananyasādhāraṇaguṇāssantītyāśaṅkāyāṃ adhikaraṇāntareṇa tasyānantakalyāṇaguṇaprapañcaṃ darśayati - || 191 || ānandādayaḥ pradhānasya || 11 || pūrve prāṇavidyāṅgaviṣayamanyadapi nirūpaṇamanantarameva kariṣyate | yathā prāṇasya vasiṣṭhatvādyanusandhānena vinā jyaiṣṭhyaśraiṣṭhyānusandhānānupapatteranuktānāmapi vasiṣṭhatvādīnāṃ kauṣītakiprāṇavidyāyāṃ prāptiḥ tathā paraśivabrahmasvarūpānusandhānaṃ yairguṇairvinā nopapadyate te brahmavidyāsu sarvāsvapyanusandheyā ityayamarthaḥ pratipādyate | ānando brahmeti vyajānāt ṛtaṃ satyaṃ paraṃ brahma ityādyekaikaśākhāyāṃ śrūyamāṇāḥ guṇāḥ ānandādayaḥ ānandatva-satyatva-kṛṣṇapiṅgalatva##- mūrtā'mūrtātmakaikabrahmavidyāyāṃ upasaṃhartavyāḥ | kutaḥ || pradhānasya || yo devānāṃ prathamaṃ puruṣastadviśvādhiko rudro maharṣiḥ ityādi śrutisiddhasarvadevatāradhānasya śivasya parabrahmaṇaḥ sarvāsvapi śākhāsu mūrtā'mūrtātmakatvena bhedavyapadeśe'pi tadvadabhedopadeśāt guṇaikatvaṃ na virudhyate | dvevāva brahmaṇo rūpe ityādiśrutiṣu mūrtā'mūrtagatadharmāṇāmeva asyaiva śivasya nirdiṣṭatvāt sarvaśākhāgatānāṃ mūrtā'mūrtabrahmaviṣayāṇāṃ guṇānāṃ tasminnekasminneva samanvayo draṣṭavya iti sūtrasūcita sūkṣmārthaḥ | abhedāditi śeṣaḥ | ānando hyajaro hyamṛtyuḥ ānandamayo hyānandabhuk ityādiśrutiṣu ānandādayo guṇāḥ paravidyāsu pradhānasya brahmaṇaḥ śrūyante | tasmādatra brahmasvarūaguṇānāṃ sarvāsu paravidyāsūpasaṃhāro'sti vā na vā iti vicāryate | aprakaraṇādhītānāṃ upasaṃhāre pramāṇābhāvāt prakaraṇaśrutānāmevopasaṃhāraḥ kartavyaḥ | brahmaṇaśśivasyaikasya ānandādyanekaguṇavaiśiṣṭye nānātvaprasaṅgāt viśeṣaṇānāṃ viśeṣyabodhakatvāt athavā tatratatoktaguṇamātreṇatadupāsanasambhavāt iti prāpte'bhidhīyate | ānandādayaḥ pradhānasya abhedāt pradhānasya guṇino brahmaṇaḥ sarveṣu upāsaneṣu abhedāt guṇyapṛthagbhāvāt guṇānāṃ sarvatrānandādayastadguṇāḥ upasaṃhartavyāḥ | evaṃ tarhi guṇyapṛthagbhāvādevānandādivat priyaśirastvādayo'pi tasya priyameva śiraḥ ityādau brahmaguṇatvena śrutāssarvatra prasajyeran ityāha - || 192 || priyaśirastvādyaprāptirupacayāpacayau hi bhede || 12 || paraśivabrahmasvarūpaguṇānāṃ prāptau ucyamānāyāṃ priyaśirasttvādīnāmaprāptiḥ teṣāṃ abrahmaguṇatvāt | brahmaṇaḥ puruṣavidhatvarūpaṇamātrāntargatatvāt priyaśirastvādīnām | anyathā śiraḥpakṣapucchādyavayavabhede iti brahmaṇo'pyupacayāpacayau prasajyeyātām | tathā ca sati satyaṃ jñānamanantaṃ brahma ityupakramavākyaṃ virudhyate | tasya priyameva śiraḥ modo dakṣiṇaḥ pakṣaḥ | pramoda uttaraḥ pakṣaḥ ānanda ātmā brahmapucchaṃ pratiṣṭhā || iti taittirīyaśākhāyāṃ priyaśirastvādiguṇānāṃ asandigdhatayā vyapadeśāt guṇānāmupacayo bāhulyam guṇānāmapacayo hyalpatvam | evaṃ vidhau guṇopacayāpacayau hi bhede hyupāsye saguṇe brahmaṇyeva sambhavataḥ | nirguṇe nirviśeṣe brahmaṇi guṇabāhulyasya sutarāmasambhavāt saguṇabrahmaṇyevopāsyopāsakatvasya pratipādya##- nanvayameva brahmasambandhināṃ evaiśvarya-gāmbhīrya-audārya##- śrutīnāmapyupasaṃhāre sarve sarvatra prasajyeran ānantyādupasaṃhāraśaktiśca syāt | tatrāha - || 193 || itare tvarthasāmānyāt || 13 || tu śabdaścodyaṃ vyāvartayati | itare tu ānandādayaḥ arthasāmānyāt sarvatrānuvartante yetvarthasamānāḥ arthasvarūpanirūpaṇadharmatvena arthapratītyanubandhinaḥ te'rthasvarūpavat sarvatrānuvartante | te ca guṇāḥ satyajñānānandāmalatvānantatvāni | yato vā imāni ityādinā jagatkāraṇatayopalakṣitaṃ brahma satyaṃ jñānaṃ ānando brahma ityānandādibhirhi svarūpato nirūpyate | ataḥ upāsyabrahmaṇaśśivasya svarūpāvagamāya sarvāsu vidyāsu ānandādayo'nuvartante | ye tu nirūpitasvarūpasya brahmaṇaḥ kārunyādayo guṇāḥ pratipannāḥ teṣāṃ guṇyapṛthak-sthitatve'pi pratītyanubandhitvābhāvāt ye yatra śrutāste tatropasaṃhartavyā iti niravayam | nadyupacayāpacayaprasaṅgāt priyaśirastvādayo brahmaṇaśśivasya puruṣavidhatvanirūpaṇamātrārthāḥ na tu brahmaguṇāḥ tarhyathārūpasya brahmaṇaśśivasya tathātvena nirūpaṇaṃ kimarthaṃ kriyate atathānubhūtasya hi tathātvanirūpaṇe kenacitprayojanena bhavitavyam | yathā ātmānaṃ rathinaṃ viddhi ityādinopāsakasya tadupakaraṇānāñca rathirathāditvanirūpaṇaṃ upāsanopakaraṇabhūtaśarīrendriyādivaśīkaraṇārthaṃ kriyata ityuktam | na ceha tathāvidhaṃ kiñcitprayojanaṃ dṛśyata iti balādbrahmaguṁatvaṃ priyaśirastvādīnāmabhyupeyam || tatrāha - || 194 || ādhyānāya prayojanābhāvāt || 14 || prayojanāntarābhāvāt ādhyānāya ayaṃ rūpaguṇopadeśaḥ kriyate | ādhyānaṃ anucintanaṃ upāsanamucyate | dhyānanirmathanābhyāsāt pāśaṃ dahati paṇḍitaḥ śraddhā bhakti-dhyānayogādavehi ityatropadiṣṭādhyānarūpavedanasiddhaye hyānandamayabrahmapratipatyarthamānandamayaṃbrahmapriyamodādirūpeṇa vibhajya śiraḥpakṣāditvena nirūpayitvopadiśyate | yathā annamayaḥ puruṣaḥ ayaṃ dehaḥ tasyedameva śiraḥ ityādinā śiraḥpakṣādibhiḥ buddhau āropyate yathā ca prāṇamaya##- prāṇādyavayavairbuddhau āropyante | evamebhyo'rthāntarabhūtastadantarātmā ānandamayo'pi priyamodādibhirekadeśaiḥ śiraḥprabhṛtitvena rūpitaiḥ ādhyānāya buddhau āaropyate | evamānandamayopalakṣaṇatvāt priyaśirastvādīnāṃ na sarvadā ānandamayapratītau anuvartante | annaṃ brahma ityādāvānandasya brahmopadeśādekaprakaraṇapaṭhitasyānandamayasyaiva kathaṃ parabrahmatvamupapannamityāśaṅkāyāmāha - || 195 || ātmaśabdācca || 15 || taittirīye - tasmādvā etasmādātmana ākāśaḥ sambhūtaḥ ityādau ātmanaḥ jagadekakāraṇatvopadeśāt māṇḍūkye - prapañcopaśamaṃ śāntaṃ śivamadvaitaṃ caturthaṃ manyante sa ātmā ityatra śivasya parabrahmaṇaḥ prapañcahetubhūtasyātmaśabdaprayogāt | atharvaśikhāyāṃ - dhyāyīteśānaṃ pradhmāyitavyam ityārabhya śiva eko dhyeyaḥ śivaṅkaraḥ ityantena caramaśarīrināṃ mumukṣūṇāṃ paraśivabrahmetaradhyānaniṣedhāvagamācca | tasmāt nitya##- jagadubhayakāraṇaṃ parabrahmaiva śivaśabdena nirṇīyate | ataḥ ṛtaṃ satyaṃ ityatra kṛṣṇapiṅgala-virūpākṣa ityādinā brahmatattvānusandhānopāstirupadiṣṭā | tathā ca smṛtiḥ - śivaṃ bhajanti ye narāśśivaṃ vrajanti te narāḥ | śivetaraṃ bhajanti ye śivetaraṃ vrajanti te || iti śravaṇāt śivetaraniṣṭhānuṣṭhānaśīlānāṃ aśivatvaphalam | ata evānandamayo netaraḥ | anyontara ātmā ānandamayaḥ iti niratiśayaśiraskatvenānnamayādibhyo bhinnatvopadeśāt ānandamayaśśiva eka evānusandheya iti spaṣṭamupadiṣṭam | kiñca - anyontara ātmāṅandamayaḥ ityātmaśabdena nirdiṣṭasya paramātmanaśśivasya śiraḥ-pakṣa-pucchasadbhāvāt priyaśirastvādayastasya sukhapratipatyarthaṃ nirūpaṇamātramityupadiśyate | indriyebhyaḥ parāhyarthāḥ arthebhyaśca paraṃ manaḥ | manasastu parā buddhiḥ buddherātmā mahān paraḥ || mahataḥ paramavyaktaṃ avyaktātpuruṣaḥ paraḥ | puruṣānnaparaṃ kiñcit sā kāṣṭhā sā parā gatiḥ || iti śrutau arthamanobudhyātmādibhyaḥ puruṣasya sarvādhikatvo'padeśāt anyontara ātmā prāṇamayaḥ | anyontara ātmā manomayaḥ | anyontara ātmā vijñānamayaḥ ityātmaśabdasya anātmasvapi pūrvaprayuktatvāt anyontara ātmāṅandamayaḥ ityātmaśabdasyātmaviṣayatvaṃ kathaṃ niścīyate tatrāha - || 196 || ātmagṛhītiritaravaduttarāt || 16 || anyontara ātmāṅandamayaḥ ityatrā'tmaśabdena paramātmana eva grahaṇam | ||itaravat || yathā itaratra ātmā vā idameka evāgra āsīt sa īkṣata lokānnusṛja ityādiṣvātmaśabdena paramātmana eva grahaṇam | tat kuta etat || uttarāt || so'kāmayata bahusyāṃ prajāyeya ityānandamayaviṣayāt uttarāt vākyāt | asminnarthe hetvantaramāha - || 197 || anvayāditi cet syādavadhāraṇāt || 17 || pūrvatra prāṇamayādiṣvanātmasvātmaśabdānvayadarśanāt nottarāduttaravākyānniścetuṃ śakyata iti cet || syādavadhāraṇāt || syādeva niścayaḥ | kutaḥ avadhāraṇāt | pūrvatrāpi tasmādvā etasmādātmana ākāśaḥ sambhūtaḥ iti paramātmana eva budhyā'vadhāritatvāt | annamayādantare prāṇamaye prathamaṃ paramātmabuddhiravatīrṇā tadanantarañca prāṇamayādantare manomaye tato vijñānamaye | tata ānandamaye prakrāntā paramātmabuddhiḥ tadantarābhāvāt taduttarācca so'kāmayata iti vākyāt pratiṣṭhiteti upakrame'pyaparamātmani paramātmabudhyā yātmaśabdādanvaya iti niravadyam | sarveṣāṃ mumukṣūṇāṃ śivopāsanasyaiva kartavyatānirṇayaḥ kiñca - tadupakrame brahmavidāpnoti paraṃ iti anyatra ca jñātvā śivaṃ śāntimatyantameti tasyābhidhyānāt nivṛttiḥ umāsahāyaṃ praśāntam ityārabhya sarvabhūtasthamātmānaṃ sarvabhūtāni cātmani | sampaśyan brahmaparamaṃ yāti nānyena hetunā || ityantena śivadhyāna-jñānāvalambināmeva punarāvṛttirahita##- phalitārtho niścīyate | ṛtaṃ satyaṃ iti satyādi lakṣaṇalakṣitaparaśivopāsanena bhramara kīṭanvāyavat śivatādātmyasiddheḥ svaśākhānyaśākhāsvapi spaṣṭamupadiṣṭatvāt tatparamapuruṣārthasidhyarthaṃ śravaṇa-mananādinā tadvicāro nirantaraṃ kartavya-ityupadiśyate | kāryākyānādhikaraṇam || 5 || saguṇopāsanānāṃ sarveṣāṃ nirguṇabrahmaprāptyupāyasādhanaparatvaniṣkarṣaḥ upakosalavidyāprakaraṇe vidyamānamāhavanīya-gārhapatya##- evaṃ pratardanavidyāprakaraṇe vidyamānaṃ ca jīvamukhyaprāṇaliṅgaviṣayamupāsanadvayaṃ evaṃ sarvāsvapyupaniṣatsu saguṇabrahmopāsanasannidhau vidyamānāni brahmavyatirikta padārthaviṣayakāṇi prāṇādyupāsanāni evaṃ bhūmavidyāprakaraṇe pradarśitāni bhūmādyupāsanāni evaṃ vaiśvānaravidyāprakaraṇe vidyamānāti vaiśvānarasyaikaikasyāvayavaviśeṣopāsanāni vaiśvānaropāsanāṅgāni vā na vā evaṃ tattadupāsanāprakaraṇeṣu vidyamānāni brahmavyatiritapadārthaviṣayakānyupāsanāni cittaśuddhidvārā mūrtabrahmopāsanāṅgāni vā svātantryeṇa phalāntarasādhanāni vā syuḥ yaduddiśya yadvidhīyate tasya tadeva phalam iti nyāyena nāstyakṛtaḥ kṛtena iti śrutau kṛtakarmaṇāṃ akṛtamokṣaphalaniṣedhāt sarveṣāṃ karmarūpopasanānāṃ nirguṇabrahmatmākatvahetutvāyogāt puṇyacito lokaḥ kṣīyate itivatsakāmajyotiṣṭomādivat anityaphalatvamevetyāśaṅkāyāṃ adhikaraṇāntareṇāha - || 198 || kāryākhyānādapūrvam || 18 || pūrvaprastutaprāṇavidyāśeṣabhūtamidānīṃ cintyate | tattatsaguṇamūrtabrahmopāsanāsannidhau vihitāni agnivaya##- tattatsaguṇamūrtabrahmopāsanāṅgānyeva na tu svātantryeṇa phalāntarasādhanāni | tathā ca kāryākhyānāt kāryāṇāṃ kartavyānāṃ jīvamukhyaprāṇaliṅgādiviṣayakāṇāṃ aṅgopāsanānāṃ ākhyānāt anuṣṭhānādeva sāṅgātsaguṇamūrtabrahmopāsanāt apūrvaṃ adṛṣṭaṃ utpadyate | tena niravayavaniratiśayānandaparipūrṇāparicchinna##- manupapannam | tasmātsā"gopāsanādeva saguṇabrahmopasām | saguṇamūrtabrahmopāsanāṅgatvena anuṣṭhitaprāṇādyupāsanāt kṣudraphalamapyarthādutpadyate | yadeva jñānaphalaṃ tadeva karmaphalaṃ | ityādiśrutiṣu yādṛśī bhāvanā yatra siddhirbhavati tādṛśī iti smṛtiṣvapi darśanācca | brahmaṇaḥ sāyujyaṁ salokatāmāpno'ti ityādiśrutiṣu aṅgopāsanāsannidhividyamānānāṃ phalaśrutīnāṃ paraśivabrahmalokaprāptāveva tātparyāvagamāt kṣudrahaleṣvavāntaratātparyamityupadiśyate | umāsahāyaṃ parameśvaraṃ prabhuṃ ityādiśrutiṣu saguṇamūrtabrahmopāsanādva niravayavasākṣirūpaparaśivaprāpteḥ vyavasthāpanāt saguṇopāsanāni sarvāṇi nirguṇabrahmaprāptyupāyasādhanāni iti sūtrasūcitasūkṣmārthaḥ | chāndogya-vājasaneyayoḥ - jyeṣṭhaṃ ca śreṣṭhaṃ ca ityādinā prāṇādyupāsanāna sarveṣāṃ brahmaprāptisādhanatvenopadeśāt sarveṣāṃ teṣāṃ svātantryeṇa abhyudayaphalahetutvaṃ uta saguṇamūrtabrahmopāsanāṅgatvena tallokaprācuryakalyānavibhūtisādhanatvam api ca saguṇamūrtasadāśivabrahmopāsanāṅgatvena amūrta svayamprakāśaparaṃjyotirātmakanikhilasākṣika-niravayava-nityānanda svabhāva-kaivalyavibhūtyātmaka-śivatattvaprāptikāraṇaṃ veti sandihyate | sarvaṃ ete puṇyalokā bhavanti iti śrutau svecchānusāreṇa sarveṣāṃ upāsakānāṃ tattallokaprāptyupadeśāt karma cito lokaḥ kṣīyate ityādiśrutiṣu karmaphalānāmanityatvavyapaddeśāt bāhyābhyantarabhede'pi prāṇādyupāsanānāṃ antaraṅgatve'pi jyotiṣṭomādipuṇyakarmaṇāmiva guṇatrayaprakṛtikatvena niḥśreyasaphalakatvamanupapannam | yadeva jñānaphalaṁ tadeva karmaphalaṃ yasyaite'ṣṭācatvāriṃśatsaṃskārāḥ ityārabhya brahmaṇassāyujyaṃ sālokyaṃ ca gacchati ityantena niṣkāmakṛta-parameśvarārpita-garbhādhānādikarmaṇāṃ tadanugrahatvena niḥśreyasaphalaprāptyavagamāt puṇyalokābhisandhipūrvakakarmāṇāṃ svātantryeṇa tattallokavidhāyakatvamiti cet - tathāpyupāsanāyāḥ guṇaviṣayatvāt karmaṇāmanityatvasvabhāvācca saguṇa-sāvayava-nitya-sadāśiva brahmalokaprāptimātrameveti prāpte pracakṣmahe - karmacito lokaḥ kṣīyate ityādiśrutiṣu prākṛtakarmajanyapuṇyāpuṇyalokaviṣayatvam | sthirebhiraṅgaiḥ pururūpa ugraḥ ityādiṣu sāvayavasadāśivabrahmāṅgasya nityatvavyavasthāpanāt tallokasyāpi prākṛtaguṇadharmavailakṣaṇyatvāt pādo'sya viśvā bhūtāni tripādasyāmṛtaṃ divi iti saccitsukhātmakatripādvibhūtināmakasadāśivalokasya nityatvāvagamāt tasya tallokasya ca nityatvamanivāryam | eṣa samprasādo'smāt śarīrāt samutthāya paraṃ jyotirūpamupasampadya svena rūpeṇābhiniṣpadyate te brahmaloke tu parāntakāle parāmṛtātparimucyanti sarve iti taittirīya-kaivalyayoścca sarveṣāṃ sāvayava-sadāśivabrahmaopāsakānāṃ niṣkāmabhaktānāṃ tadanugrahadvāra tatra kalyāṇavibhūtvātmakanityaiśvaryavidhāyakasālokya-sāmīpya##- niratiśaya-nirāvaraṇa-nirañjana-nirupamāna-nirdeha-śivattva##- sarveṣāmupāsakānāṃ brahmaprāptiphalamarthātsiddham | kiñca - yadā sarve pramucyante kāmā ye'sya hṛdi sthitāḥ | atha martyo'mṛto bhavatyatra brahma samaśnute || ityādiśrutiṣu sarvakāmavinirmuktānāṃ daharādividyopāsakānāṃ ayaskāntasūcīnyāyena nirantarāvacchinnajñānaniṣṭhāgariṣṭhānuṣṭhānavaśiṣṭānāṃ caramaśarīriṇāṃ sarvadā sarvaśivaikyabhāvāpannānāṃ ihaloke tu nirūpamāna-nirañjana##- vyavasthita iti cet | tadananyatvamārambhaṇaśabdādibhyaḥ vācārambhaṇaṃ vikāro nāmadheyaṃ mṛttiketyeva satyaṃ ityādi dvaitā'dvaitavidhāyaka vaiyāsikasūtra##- nāmadheyaṃ ca vācārambhaṇaṃ vācā yaḥ abhilaṣitārthakriyārūpavyavahārasya niṣpādako bhavati | mṛddravyavasyaiva ghaṭāvasyā | ghaṭādināmadheyaṃ ca vikāraḥ | ghaṭo vācārambhaṇaṃ ghaṭo'yamiti vāgārambhaṇaviṣayamātram | mṛdanya eva vyavahārasidhyarthaṃ jāyamānamavasthāntaraṃ na tu mṛdo dravyāntaram | mṛttiketyeva nāmadheyaṃ satyam | ghaṭādikaṃ mṛttiketi kṛtvaiva tatra sarvaṃ mṛdghaṭādināmadheyaṃ satyam | sati pramāṇikārthe sādhanantu dravyāntaramiti kṛtvā yato ghaṭo mṛdevetyataḥ kāraṇādananyadeva kāryam | arthakriyādivyavahārabhedastu mṛdghaṭayorvyavasthābhedādbhavatyeva | tato mṛdghaṭayoriva brahmaprapañcayorapi vyāpyavyāpakabhāvādananyatvam | tathā ca smṛtiḥ - śaktyādi ca pṛthivyantaṃ śivatattvasamudbhavam | tenaikena ca tadvyāptaṃ mṛdā ghaṭādikaṃ yathā || iti darśanāt | iti darśanāt jīva-prapañca-brahmaṇāṃ sadā bheda iti naiyāyikādi durvādo nirastaḥ | yathā mṛdayaṃ ghaṭaḥ ityatra mṛdvyāptirghaṭe dṛśyate tathā brahmedaṃ jagat iti brahmavyāptirna dṛśyata iti cet ghaṭassan paṭassan iti sarvatra dṛśyata eva | sadrūpeṇa brahmaṇo vyāptiḥ sadrūpeṇa śivena yadi na vyāptaṃ jagat tadā sattāsphūrtibhyāṃ vinākṛtaṃ kathaṃ vā asti sphurati iti dṛśyate | ataścetanācetanaprapañca-brahmaṇoḥ bhedā'bheda eva ghaṇṭāghoṣaḥ | samānādhikaraṇam || 6 || brahmasākṣātkāraikaphalakaśāṇḍilyādisarvavidyānāṃ vidyaikyatrvasamarthanam agnirahasye bṛhadāraṇyake ca śāṇḍilyavidyā āmnāyate | ekatra ātmānamupāsīta manomayaṃ prāṇaśarīraṃ bhārūpaṃ satyasaṅkalpamākāśamātmānaṃ iti | itaratra mano'mayo'yaṃ puruṣo bhātyasminnantarhṛdaye vrīhirvāṃ yavo vā sa eṣa savasyeśānassarvasyādhipatissarvamidaṃ praśāsti ityādīnāṃ śāṇḍilyādisarvavidyānāṃ svātantryeṇa brahmaprāptiḥ uta vidyānāṃ sarvāsāṃ niḥśreṇīnyāyena paramparayā mokṣahetutvaṃ veti śaṅkāyāṃ adhikaraṇāntareṇāha - || 199 || samāna evaṃ cābhedāt || 19 || vājasaneyake agnirahasye śāṇḍilyavidyā āmnātā | satyaṃ brahmetyupāsīta | atha khalu kratumayo'yaṃ puruṣaḥ ityārabhya sa ātmānamupāsīta mano'mayaṃ prāṇaśarīraṃ bhārūpamākāśātmānaṃ satyasaṅkalpam iti ityādiṣu śāṇḍilya-dahara##- parasparabhinnatvamabhinnatvaṃ veti sandihyate | sarvāsāṃ vidyānāṃ anyonyabhedadarśanāt bṛhadāraṇyake punarapi śāṇḍilyavidyā āmnāyate manomayo'yaṃ puruṣo bhāḥ satyaḥ | tasminnantarhṛdaye yathā vrīhirvā yavo vā sa eṣaḥ sarvasya vaśī sarvasyeśānassarvasyādhipatissarvamidaṃ praśāsti iti | anyatra ca eṣo'smi devaḥ praviśo'nu sarvāḥ pūrvo'nujāto'smyahameva garbhe ayaṃ hi jātaśca janiṣyamāṇaḥ pratyaṅmukhāstiṣṭhati viśvato mukhaḥ | viśvataścakṣurutu viśvato mukho viśvato hasta uta viśvataḥ syāt | samyāhurayāṃ namati samyatatrairdyāva bhūmī janayan deva ekaḥ | bālāgraśatamātraṃ hṛdayasya madhye viśvaṃ devaṃ jātavedasaṃ vareṇyam | tamātmānaṃ ye'nupaśyanti dhīrāsteṣāṃ śāntiśśāśvatī netareṣāṃ || ahaṃ yoniṃ yonimamitiṣṭhāmyeko mayedaṃ pūrṇaṃ pañcavidhaṃ ca sarvam | māmīśānaṃ puruṣaṃ devamīḍyaṃ nicāyya māṃ śāntimatyantameti || prāṇeṣvantarmanaso liṅgamāhuryasmin krodho yā ca tṛṣṇā kṣamā ca | tṛṣṇāṃ chitvā hetujālasya mūlaṃ buddhyā cittaṃ sthāpayitvātha rudre || evaṃ ye māṃ dhyāyamānā bhajante teṣāṃ śāntiḥ śāśvatī netareṣām || yo vāco nivartante aprāpya manasā saha ānandaṃ brahmaṇo vidvān na vibheti kutaścana iti | aṇoraṇīyānmahato mahīyān ātmā guhāyaṃ nihito'sya jantoḥ | tamakratuṃ paśyati vītaśoko dhātuḥ prasādānmahimānamīśam || ādhāre dahare vāpi bhrūmadhye vā nirantaram | jyotirliṅgānusandhānaṃ tadantardhāraṇaṃ viduḥ || ādhāre kanakaprakhyaṃ hṛdaye vidrumaprabham | bhrūmadhye sphaṭikacchāyaṃ liṅgaṃ yogī vibhāvayet || jyotirliṅgaṃ bhruvormadhye nityaṃ dhyāyetsadā yatiḥ || ātmānamātmanā sākṣāt brahmabudhyā suniścitam | dehajātyādisambandhāt varṇāśramasamanvitān || vedaśāstrapurāṇāni padapāṃsumiva tyajet | bhidyate hṛdayagranthiḥ chidyante sarvasaṃśayāḥ || kṣīyante cāsya karmāṇi tasmin dṛṣṭe parāvare | draṣṭu-rdarśana-dṛśyānāṃ virāmo yatra vā bhavet | dṛṣṭistatraiva kartavyā na nāsāgrāvalokane || ātmānamaraṇiṃ kṛtvā pāśaṃ dahati paṇḍitaḥ || ityādiśrutiśateṣu nānādharmatvopadeśāt dahara-śāṇḍilyādisarvavidyānāṃ ūrdhvādhassopānabhedena brahmaṇi samanvayo yukta iti prāpte pracakṣmahe || samā evañcābhedāt || yathāgnirahasye manomaya-prāṇaśarīra-bhārūpa-satyasaṅkalpaguṇagaṇaḥ śrutaḥ evaṃ bṛhadāraṇyake manomayatvādike samāne satyādikasya vaśitvādeśca satyasaṅkalpatvaguṇabhedānna rūpabhedaḥ tasmādvidyaikyasya anyatrāpi sthānabhedaguṇabhedatvena bhedadarśane'pi cittaikāgratayā brahmasākṣātkāraphalasyaikatvena vidyaikyaṃ na virudhyate | sambandhadhikaraṇam || 7 || parasparāṅgāṅgisambaddhasaguṇaniguṇopāsanaikyādvidyaikyatvanirṇayaḥ śāṇḍilyādividyāsu vidyaikyatvasiddhāvapi vaiśvānaravidyāyāṃ anyonyavailakṣaṇyāvagamāt kathaṃ vidyaikyamityāśaṅkāyāṃ adhikaraṇāntareṇāha - || 200 || sambandhādevamanyatrāpi || 20 || anyatra pratardana-vaiśvānara-bhūmavidyādiṣvapyevaṃ jīvamukhyaprāṇaliṅgavaiśvānaraikāvayavanāmādiviṣayakāṅgopāsanasahakṛtāt saguṇaparaśivopāsanāt adṛṣṭotpattirna tu kevalasaguṇaparaśivopāsanāt | kutaḥ || sambandhāt || saguṇa-nirguṇayorupāsanayoraṅgāṅgitvena parasparasambandhāditi vidyaikyaṃ sambhavatīti sūtrasūcitasūkṣmārthaḥ | bṛhadāraṇyake śrūyate - tadyatsatyamasau sa ādityo ya eṣa etasmin maṇḍale puruṣo yaścāyaṃ dakṣiṇe'kṣan ityupakramya tasyopaniṣadahariti adhidaivatam | tasyopaniṣadahamiti adhyātmam ādityamaṇḍale akṣiṇi ca satyasya brahmaṇaḥ vyāhṛtiśarīratvenopāsyatvamuktvā dve upaniṣadau rahasyanāmanī upāsanā viśeṣatayā'mnāyete te kiṃ yathāśrutasthānaviśeṣaniyatatvena vyavasthite uta ubhayatra ubhe aniyamena iti saṃśaye - satyasya vyāvahṛtiśarīrasyaivopāsyasya brahmaṇo dvayoḥ sthānayoḥ sambadhādupāsyaikyena rūpabhedāt saṃyogādyabhedācca vidyaikyādaniyameneti prāptam | tatrocyate - || sambandhādevamanyatrāpi iti || yathā manomayatvādiguṇaviśiṣṭasyaikatvādupāsyaikyena rūpābhedādvidyaikyāt guṇopasaṃhāraḥ evaṃ anyatrākṣyādityasambandhinaḥ paraśivabrahmaṇaḥ satyasyaikatvena ubhayorubhayatropasaṃhāraḥ | kiñca - akṣi-sūryamaṇḍalādisthānabhedenopāsanabhedavyapadeśe'pi upāsyasya śivasyaikatvena vidyaikyamupapadyate | ādityākṣisthānādyupāsaneṣu sthānabhedādupāsanabhedādvidyāsu viśeṣabhedo dṛśyate | tasmātkathaṃ vidyaikyamityāśaṅkāyāṃ āha - || 201 || na vā viśeṣāt || 21 || na vai tadanti vidyābhedaḥ kutaḥ viśeṣāt upāsyarūpaviśeṣāt | paraśivabrahmaṇaḥ ekatve'pyekatrādityamaṇḍalasthatayā upāsyatvaṃ itaratrākṣyādhāratayopāsyatvaṃ iti sthānasambandhitvabhedena rūpabhedāt vidhābhedaḥ | tathāpi mokṣaphalaikaviśeṣāt vidyaikyamamihitam | śāṇḍilyavidyāyāṃ upāsyasthānabhedadarśane'pyubhayatra hṛdayādhāratvenopāsyatvādupāsanaikyam | tadvadannāpi | asminnarthe punarhetvantaramāha - || 202 || darśayati ca || 22 || taittirīye - tatrāpi daharaṃ gaganaṃ viśokastasmin yadantastadupāsitavyam iti parameśvaropāsanasthānaṃ daharapuṇḍarīkamityupadiśya tatropāsyaḥ paramātmā kaḥ ityāśaṅkāyāṃ yo vedādau svaraḥ prokto vedānte ca pratiṣṭhitaḥ maheśvaraḥ iti maheśvarasyaiva tatropāsyatvaṃ pradarśitam | kaivalye - hṛtpuṇḍarīkaṃ virajaṃ viśuddhaṃ ityādinā parameśvarasyopāsanasthānaṃ hṛdayakamalaṃ pradarśya tatra paramātmā kena rūpeṇopāsya ityākāṅkṣāyāṃ - umāsahāyaṃ parameśvaraṃ prabhuṃ ityādinomāsahāyatvādidharmāvacchinnamūrtabrahmaṇaśśivasyopāsyatvaṃ nirdiṣṭam | evaṃ taittirīya-kaivalyayoḥ ekatra daharaśabde maheśvaraśabdaśca | ekatra hṛdayaśabda umāsahāyaśabdaśceti parasparabhinnatvavyapadeśe'pi yadā vastvaikyāvagamāt upāsanaikatvaṃ tadvadakṣi##- vidyaikyamanivāryamiti darśayati | cakāro niścayārthaḥ | nanu taittirīya-chāndogya-kaivalyādiṣu ekatra eṣo'ntarāditye hiraṇmayaḥ puruṣo dṛśyate eṣa suvarṇaḥ ityādi śrūyate | anyatra ya eṣo'ntarāditye hiraṇmayaḥ puruṣaḥ iti maṇḍalāntarvartitayā hiraṇmayaṃ puruṣaṃ prastutya tatropasaṃhāre sarvo vai rudraḥ ityārabhya namo hiraṇyabāhave namaḥ ityantena sarvātmakatvaṃ hiraṇyabāhutvaṃ umāpatitvañcāmnāyate | tatraikatra sarvāṅgasuvarṇatvaṃ anyatra bahusuvarṇatvaṃ iti rūpabhedaḥ | ekatra sarvo vai rudraḥ iti sarvātmakatvaṃ anyatra sarveṣāṃ lokānāṃ īṣṭe iti sarvādhipatyamiti dharmabhedaḥ | tasmānna vidyaikyamiti cenna | antarādityaṃ iti sthānaikyameva vidyaikyaṃ darśayati | taittirīye - hiraṇmayaḥ puruṣaḥ ityupakrameṇa bāhugrahaṇasyopalakṣaṇatvādupasaṃhāre'pi sarvāṅgasuvarṇamayatvameva vivakṣitam | viśvādhikasya paraśivasya śaktyā jagadubhayakāraṇatvāt tadanupraveśācca tādātmyaṃ yuktam | atastadubhayatraikasya pratipāditatvādvidyaikyamapratihatam | sambhṛtyadhikaraṇam || 8 || sakalaguṇaviśiṣṭabrahmopāsanasya paraśivabrahmalokaprāptisādhanatvasamarthanam brahmajyeṣṭā vīryāsambhṛtāni iti śrutau bhinnaprakaraṇasthatvāt vyavahitatvāccāṃ sambhṛtidyuvyāptyādiguṇaviśiṣṭaparaśivabrahmopāsanamapi svātantryeṇa tallokaprāptisādhanaṃ kathamityāśaṅkāyāmadhikaraṇāntaramāha - || 203 || sambhṛtidyuvyāptyapi cātaḥ || 23 || taittirīyake rājāyaṇīyānāṃ khileṣu ca brahmajyeṣṭhā vīryā sambhṛtāni brahmāgre jyeṣṭhāṃ divamātatāna | brahmabhūtānāṃ prathamota jajñe tenārhati brahmaṇā spardhituṃ kaḥ iti brahmaṇi jyeṣṭhānāṃ vīryāṇāṃ sambhṛtiḥ | yāni loke tripurasaṃhāra-kālakūṭabhakṣaṇa-manmatha##- cānanyadharmasambhṛtāni paraṃ brahma ātatāna sampāditavān jyeṣṭhaṃ hari##- śivamadvaitaṃ caturthaṃ manyate sa ātmā sa vijñeyaḥ ityādiśrutiṣu siddhaṃ brahmetyagre teṣāṃapi spaṣṭaṃ dhyāyīteśānaṃ pradhyāyitavyaṃ samprasūyante ityādiśrutiṣu spaṣṭamupadiṣṭam prāgdivaṃ paramākāśapadamātatāna vyāptyā adhyāsteti teṣā mahatāṃ vīryāṇāṃ āsamantāt sambhṛtidyuvyāptiśca sarvāsu paravidyāsu upasaṃhāro naveti sandihyate | atha ya eṣontarāditye hiraṇmayaḥ puruṣo dṛśyate atha yadantaḥ paro divo jyordīpyate atha yadidamasmin brahmapure daharapuṇḍarīkaṃ veśmam ityādiśrutiṣu athaśabda eva prakaraṇabhedaṃ sūcayati | tathā ca tattadupāsanāprakaraṇe bhedavihitānyaṅgopāsanāni sannihitasaguṇabrahmopāsanāpratyaṅgāni tallokaprāptividhāyakamātrāṇi | brahmajyeṣṭhā vidyāsambhṛtāni brahmāgre jyeṣṭhaṃ divamātatāna ityasyāṃ khilasaṃhitāyāṃ vīryasaṃbhṛtidyulokavyāpakasarvabhūtakāraṇatvādayo bahavo guṇāḥ pratipāditāḥ | tathāpi upāsīta iti vidhivākyaṃ phalaṃ ca na śrutam | tasmāt khilasaṃhitāpratipāditānāṃ sarveṣāṃ guṇānāṃ dahara-śāṇḍilyādividyāvidhāyaka-saguṇa##- sambhṛtidyuvyāptīti samāhāradvandvādekavadbhāvaḥ | sambhṛtyādikamanārabhyādhītamāpi ata eva - sthānabhedādvyavasthāpyaṃ na sarvatropasaṃhartavyam | kathamanārabhyādhītānāṃ sthānaviśeṣaniyatatvam svasāmarthyāditi brūmaḥ | dyuvyāptistāvat hṛdayādyalpasthānagocarāsi vidyāsu nopahartuṃ śakyā | sambhṛtatvādayo'pi tatsahacāriṇastattulyadeśā ityalpasthānaviṣayāsu vidyāsu anupasaṃhāryā | śāṇḍilya##- ayamākāśastāāneṣontarhṛdaya ākāśaḥ ityādayastatra tatra śakyopasaṃhārāḥ manomayatvāpahatapāpmatvādi viśiṣṭhasyopāsyasya māhātmyapratipādanaparāḥ | kiñca - devā ha vai svargaṃ lokamagaman te devā rudramapṛcchan ko bhavāniti | paramānandasvabhāvatayā svargaśabdavācyaṃ hiraṇyagarbhādipadebhyo mahattaraṃ mahāsthānaṃ hi śrūyate | tataḥ svalpasthānavyatirekeṣu vaiśvānarādyupāsaneṣu dyuvyāptirupasaṃhāryeti tatsahacārāt mahāvīryasambhṛtirapi tatraivopasaṃhartavyā uta khilasaṃhitāyāṃ vidhiphalayoradarśane'pi upāsīta iti vidhiṃ paraśivabrahmalokaprāptirūpaṃ phalaṃ cādhyāhṛtya daharādyupāsanādivat khilasaṃhitāsu gatasakalaguṇaviśiṣṭabrahmopāsanasya paraśivabrahmalokaprāptisādhanatvāṅgīkāre'pyadoṣaḥ | puruṣavidyādhikaraṇam || 9 || mānasa-kriyāmaya-jyotiṣṭomayoḥ cittaśuddhidvārā paramparayā mokṣahetutvanirṇayaḥ tasyaivaṃ viduṣo yajñasyātmā yajamānaḥ śraddhā patnī ityādiśrutau upāsakasya karacaraṇādyavayaveṣu prasiddhajyotiṣṭhomāṅgarūpo mānaso jyotiṣṭomo vihitaḥ | tatra kiṃ mānasajyotiṣṭomasya karmakāṇḍasthajyotiṣṭomāṅgatvam uta svātantryeṇa paraśivabrahmalokaprāptisādhanatvaṃ vetyāśaṅkāyāṃ adhikaraṇāntareṇa tatrāha ##- || 204 || puruṣavidyāyāmapi cetareṣāmanāmnānāt || 24 || itareṣāṃ upāsakasya karacaraṇāvayaveṣu kalpitānāṃ samitkuśapuroḍāśādīnāṃ mānasānāmaṅgānāṃ puruṣavidyāyāmiva mānasajyotiṣṭoma iva karmakāṇḍasthakriyāmaye jyotiṣṭome tadanāmnānāt avihitatvādityarthaḥ | tathā ca mānasajyotiṣṭoma-kriyāmayajyotiṣṭomayoḥ parasparavilakṣaṇāṅga viśiṣṭatvāt manaḥkalpitāṅgaviśiṣṭamānasajyotiṣṭomasya vāstavāṅgaviśiṣṭakriyāmayajyotiṣṭomāṅgatvamanupapannam | kintu svātantryeṇa paraśivabrahmalokasādhanatvamiti sūtrasūcitasūkṣamārthaḥ | taittirīyake puruṣavidyā āmnāyate - tasyaivaṃ viduṣo yajñasyā'tmā yajamānaḥ śraddhā patnī śarīramidhmamuro vedirlomāni bahiḥ ityādikā | chāndogye'pi puruṣavidyā āmnāyate puruṣovāva yajñastasya yāni caturviṃśativarṣāṇi ityādikā | tatra saṃśayaḥ - kimatra vidyā bhidyate uta neti puruṣavidyeti nāmaikyāt puruṣāvayaveṣu yajñāvayavakalpanāsāmye rūpaikyāt taittirīyake phalasaṃyogāśravaṇāt prāha ṣoḍaśaṃ varṣaśataṃ jīvati iti chāndogye śrutasyaiva puruṣa vidyāphalatvāt phalasaṃyogasyāpyaviśeṣāt vidyaikyamiti prāpte ucyate - ubhayatrā''mnātayorvidyayoḥ puruṣavidyātve'pi vidyābhedo'styeva kṛtaḥ || itareṣāmanāmnānāt || ekasyāṃ śākhāyāṃ āmnātānāṃ guṇānāṃ anyatra anāmnānāt | tathā hi - yatsāyamprātarmadhyandinañca tāni savanāni ityādayaḥ taittirīyake āmnātāḥ | chāndogye savanatvena nāmnāyante | tredhā vibhaktaṃ puruṣāyuṣaṃ chāndogye savanatvena kalpyate | chāndogye śrutānāṃ āśiṣādīnāṃ dīkṣāditvakalpanaṃ taittirīyake na kṛtam | yajamānapatnyādiparikalpanaṃ cānyathā | ato rūpamubhayatra bhidyate tathā phalasaṃyogo'pi bhidyate | taittirīyake hi pūrvānuvāke brahmaṇe tvāmahaṃ sa omityātmānaṃ yuñjīta iti brahmavidyāmabhidhāya tatphalatvena brahmaṇo mahimānamāpnotītyuktvā | tasyaivaṃ viduṣaḥ ityādinā āmnātā puruṣavidyā | asyaiva brahmaviduṣo yajñatvakalpanamiti gamyate | ato brahmavidyāṅgatvāt brahmaprāptirevātra phalam phalavatsannidhāvaphalaṃ tadaṅgaṃ iti nyāyāt taittirīyakāmnātā puruṣavidyā brahmavidyāṅgamiti gamyate | chāndogye tvāyuḥprāptiphala puruṣavidyetyuktā | ato rūpasaṃyogayorbhedāt vidyābheda ityekatrāmnātānāṃ guṇānāmitaratrānupasaṃhāraḥ | tathāpi niṣkāmanayā parameśvarārpitabāhyajyotiṣṭomādivat chāndogyapuruṣavidyāyāḥ niṣkāmasya cittaśuddhidvārā paramparayā mokṣahetutvaṃ sidhyati | vedhādyadhikaraṇam || 10 || śaṃ no mitraḥ śukraṃ pravidhya ityādimantradvayapārāyaṇaprāpyaśivalokakāmyaphalāvāptyornirṇayaḥ nanu chāndogya-taittirīya-bṛhadāraṇyakādiśāsvādipaṭhitavidyānāṃ jyotiṣṭomādīnāñca kāsāñcitsākāṅkṣatvāt kāsāñcit paramparayā paraśivabrahmalokaprāptihetutvamuktam | tathā hi taittirīyakānāṃ upaniṣadārambhe śanno mitraśśaṃ varuṇaḥ sahanāvavatu ityādimantrāṇāṃ paṭhitvena teṣāmapi brahmavidyāṅgatvaṃ syāt śukraṃ pravidhya hṛdayaṃ pravidhya manaḥ pravidhya śibhiḥ pravṛjya tredhā vṛvṛttaṃ ityādīnāṃ ātharvaṇikānāṃ upaniṣatprārambhapaṭhitahṛdayavedhādhiprakaśanarūpaliṅgābhicārakarma##- na syādityāśaṅkāyāṃ adhikaraṇāntareṇāha - || 205 || vedhādyarthabhedāt || 25 || vedhādīnā śatrupīḍādīnāṃ arthānāṃ phalānāṃ bhedāt saguṇasāvayavaparaśivabrahmopāsanā'saṃbandhādeteṣāṃ mantrāṇāṃ tadbrahmopāsanāṅgatvamastītyarthaḥ | sarvaṃ khalvidaṃ brahma tajjalāni śānta upāsīta iti śrutau śāntasyaiva paraśivabrahmopāsanāyāṃ adhikārasya pratipāditatvena śatrumaraṇakāmasya mantrasya brahmopāsanāṅgatvāsambhavāt karmakāṇḍasthatvena yāgāṅgavatkāmyaphalameveti sūtrasūcitasūkṣmārthaḥ | ātharvaṇikā upaniṣadārambhe śukraṃ pravidhya hṛdayaṃ ityādīn mantrānadhīyate | sāmagāścaḥ rahasyabrāhmaṇārambhe deva savitaḥ prasuva ityādyāmananti kāṭhakāstaittirīyaśca śaṃ no mitraḥ śaṃ varuṇaḥ ityādikam śaṭhyāyaninaśca śveto'śvo harinīlo'si ityādikam aitareyiṇastu mahāvratabrāhmaṇamadhīyate | indro ha vai vṛtraṃ hatvā mahānabhavat ityādi kauṣītakino'pi mahāvratabrāhmaṇameva prajāpatirvai saṃvatsara stasyaiṣa ātmā yanmahāvratam iti vājasaneyinastu pravargyabrāhmaṇam devā ha vai satraṃ niṣeduḥ ityādi | tatra saṃśayaḥ - kumupaniṣadāmārambheṣvadhītāḥ śukraṃ pravidhya śano mitraḥ ityādayo mantrāḥ pravargyādīni ca karmāṇi vidyāṅgam uta neti kiṃ yuktam vidyāṅgamiti | kutaḥ sannidhisamāmnānāt vidyāṅgatvapratīteḥ | yadyapi śukraṃ pravidya ityādīnāṃ mantrāṇāṃ pravargyādeśca karmaṇaḥ śruti##- mitraḥ sahanāvavatu ityādermantrasya anyatra viniyogābhāvāt vidyādhikārācca vidyāṅgatvamavarjanīyamiti sarvāsu vidyāsu ime mantrāḥ upasaṃhartavyā ityevaṃ prāpte brūmaḥ | vedhādyarthabhedāt || śukraṃ pravidhya hṛdayaṃ pravidhya ṛtaṃ vadiṣyāmi satyaṃ vadiṣyāmi ṛtamavādiṣaṃ satyamavādiṣaṃ tejasvināvadhītamastu mā vidviṣāvahai ityādibhirliṅgaiḥ abhicārādhyayanādiṣveṣāṃ viniyogāvagamānna vidyāṅgatvam | etaduktaṃ bhavati - yathā hṛdayaṃ pravidhya ityādimantrasāmarthyāt śukraṃ pravidhya ityādīnāṃ abhicārādiśeṣatvamavagamyate evameva ṛtaṃ vadiṣyāmi tejasvināvadhītamastu ityādimantrasāmarthyādeva svādhyāyaśeṣatvaṃ śanno mitraḥ ityādimantrāṇāmavagamyate | ato na teṣāṃ vidyāṅgatvam | śukraṃ pravidhya ityādīnāṃ pravargyādibrāhmaṇānāṃ ceha pāṭho divākīrtyatvāraṇye'nuvākyatvakṛtaḥ | tasmāt - śanno mitraḥ ityādimantrapāṭhakānāṃ sandhyāvandanakāriṇāmiva cittaśuddhidvārā paramparayā śivalokasādhanatvam | śukraṃ pravidhya ityādimantrapāṭhakānāntu kāmyaphalakatvaṃ hyupadiṣṭam | hānyadhikaraṇam || 11 || saguṇaparaśivabrahmopāsanālamyotkṛṣṭaphalanirṇayaḥ śamadamādiyuktamādavirāgiṇāṃ śivaikaniṣṭhānāṃ śivatvaprāptiphalamastu mandavirāgiṇāṃ tadupāsakānāntu kā gatirityāśaṅkāyāṃ avāntaraphalopasaṃhāravidhirastītyadhikaraṇāntareṇāha - || 203 || hānau tūpāyanaśabdaśeṣatvāt kuśācchandastutyupagānavattaduktam || 26 || aśva iva romāṇi vidhūya pāpaṃ candra iva rāhormukhāt pramucya dhūtvā śarīramakṛtaṃ kṛtātmā brahmalokamabhisambhavāmi iti sāmaśrutau saguṇaparaśivabrahmopāsakānāṃ maraṇānantaraṃ sukṛtadṛṣkṛtavyāgamātramuktam tatsukṛtaduṣkṛte vidhūnute tasya putrā dāyamupayanti suhṛdaḥ sādhukṛtyāṃ dviṣantaḥ pāpakṛtyāṃ iti | śākhāntarīyaśrutau tu upāsakānāṃ sukṛtaduṣkṛtatyāgānantaraṃ upāsakamitrāṇāṃ upāsakadveṣiṇātra sukṛtaduṣkṛtasvīkāra uktaḥ | evaṃ sthite sati hānau sukṛtaduṣkṛtatyāgātmakahānanamātrapratipādakaśrutau upāsakasuhṛdā upāsakadveṣiṇāñca sukṛtaduṣkṛtasvīkārātmakamupāsanaṃ upasaṃhartavyam | kutaḥ || upāyanaśabdaśeṣatvāt || tatsukṛtaduṣkṛte vidhūnute iti śrutau hananapratipādakasya vidhūnanaśabdasya upāyanapratipādakaśabdasāhacaryādityarthaḥ | tatra dṛṣṭāntamāha - || kuśācchandastutyupagānavat || yathaikasyāṃ śākhāyāṃ saha paṭhitānāṃ karmāṅgānāṃ kuśācchandastutyupagānānāṃ madhye anyatarasyāṃ śākhāyāṃ ekaikāṅgasya śravaṇe satyanyeṣāmaṅgānāmupasaṃhāraḥ tadvadityarthaḥ | taduktam - ekaikāṅgaśravaṇe satyanyeṣāṃ aṅgānāmupasaṃharaṇaṃ pūrvamīmāṃsānyāyenātra yuktamiti sūtrasūcitasūkṣmārthaḥ | chandogā āmananti - aśva iva romāṇi iti | ātharvaṇikāśca tathā vidvān puṇyapāpe vidhūya nirañjanaḥ parasaṃ sāmyamupaiti iti | śāṭhyāyaninastu tasya putrā dāyamupayanti suhṛdaḥ - sādhukṛtyam dvṣantaḥ pāpakṛtyām ityādi | kauṣītakinastu tatsukṛtaduṣkṛte vidhūnute tasya priyā jñātayassukṛtamupayanti apriyā duṣkṛtam iti | evaṃ kvacit puṇyapāpayorhāniḥ kvacit priyā'priyeṣu tatprāpti kvacidubhayañca śrutam | tadubhayamekaikavidyāyāṃ śrutamapi sarvavidyāṅgamāstheyam sarvabrahmavidyāniṣṭhasyāpi brahma prāpnuvataḥ puṇyapāpapahāṇasyāvaśyambhāvitvāt prahīṇaviṣayatvāccopāyanasya | taccintanañca vidhīyamānaṃ sarvavidyāṅgaṃ bhavitumarhati | tatredaṃ vicāryate - hānicintanamupāyanacintanamubhayacintanañca vikalpyeran upasaṃhriyeran vā | kiṃ yuktam vikalpyeranniti | kutaḥ pṛthagāmnānasāmarthyāt | samuccaye hi sarvatrobhayānusaṃdhānaṃ syāt | tacca kauṣītakivākyenaiva siddhamiti anyatrāmnānamanarthakameva syāt | ato naikatrāmnātasya vikalpa eva prayojanam | na cādhyetṛbhedena parihartuṃ śakyamanekatrāmnānam | aviśeṣataḥ punaḥśravaṇaṃ hyadhyetṛbhedaparihāryam atra tu hānireva dvayośśākhayoḥ upāyanameva caikasyām | na ca vidyābhedenaiva vyavasthāpayituṃ śakyaṃ sarvaśeṣabhūtamidamanusandhānamityuktatvāt | atredamucyate - || hānau tūpāyanaśabdaśeṣatvāditi || tu śabdaḥ pakṣaṃ vyāvartayati hānāviti pradarśanārtham | kevalāyāṃ hānau kevale copāyane śrūyamāṇe tayoritaretarasamuccayo'vaśyambhāvī | kutaḥ upāyanavākyasya hānivākyaśeṣatvāt | upāyanavākyasya hi hānivākyaśeṣatvamevocitam viduṣā tyaktayoḥ puṇyapāpayoḥ praveśasthānavācitvāt upāyanavākyasya | pradeśāntarāmnātasya vākyasya pradeśāntarāmnātavākyaśeṣatve dṛṣṭāntā upanyasvante - kuśācchandaḥ stutyupagānavat - iti | kālāpinaḥ kuśā vānaspatyāḥ ityāmananti śāṭhyāyaninastu audumbaryaḥ kuśāḥ iti vākyaṃ sāmānyena vānaspatyatvenāvagatāḥ kuśāḥ audumbarya - iti viśiṣat tadvākyaśeṣatāmāpadyate | tathā devāsurāṇāṃ chandobhiḥ ityādinā aviśeṣeṇa devāsurāṇāṃ chandasā prasaṅge devacchandāṃsi pūrvam it vacanaṃ kramaviśeṣaṃ pratipādayan tadvākyaśeṣatāṃ gacchati | tathā hiraṇyena ṣoḍaśinaḥ stotramupākaroti ityaviśeṣeṇa prāpte samayāviṣite sūrye ṣoḍaśinaḥ stotramupākaroti iti viśe viṣayaṃ vākyaṃ tadvākyaśeṣatāṃ bhajate | tathā ṛtvija upagāyanti ityaviśeṣaprāptasya nādhvaryurupagāyet iti vākyamanadhvaryuviṣayatāmavagamayat tadvākyaśeṣatvamṛcchati evaṃ sāmānyenāvagatamarthaṃ viśeṣe vyavasthāpapituṃ kṣamasya vākyasya taccheṣatvamanabhyupagacchadbhiḥ tayorarthayorvikalpaḥ samāśrayitavyaḥ | sa ca sambhavantyāṃ gatau na yujyate taduktaṃ pūrvasmin kāṇḍe - api tu vākyaśeṣatvādanyāyyatvādvikalpasya vidhīnāmekadeśaḥ syāt iti | tadevaṃ kevalahānopāyanavākyayorekavākyatvāt kevalasya hānasya kevalasya copāyanasyābhāvāt vikalpo nopapadyate | kauṣītakināmubhayāmnānamaviśeṣapunaśśravaṇatvena pratipattṛbhedādaviruddham | nanu kathamarthavādaḥ pradeśāntarasthārthavādasāpekṣa iti cet nāmopāstistāyakatvena śrutasyaikaviṃśā vā iti ha vā ityarthavādasyaikaviṃśatyanirṇayāya taitirīyagatasatvaprakaraṇa sthānārthavādasāpekṣatvadarśanāt dvādaśamāsāḥ pañcartavastraya ime lokā asāvāditya ekaviṃśaḥ iti | tatra saṃkhyānirvāhamuktvā tato'rthavādatve'pyupāyanamupasaṃhāryam | hānopāyanayorekatrāpyavagatirasti | kauṣītakaśrutau tatsukṛtaduṣkṛte vidhūnute tasya priyā jñātayassukṛtamupayanti apriyā duṣkṛtam iti vyapadeśāt tasmāttayossāmañjasyam | sāmparāyādhikaraṇam || 12 || vīraśaivadīkṣākāle śivadīkṣāpūrvakālikapuṇyāpuṇyakarmavināśaḥ prāṇotkramaṇānantaraṃ dīkṣānantarakālikasvābhāvikasukṛta##- nanu mandavirāgiṇāmapi sarvavidyāsu paraśivopāsanāt puṇyāpuṇyaviyogapūrvakaṃ tattallokānubhūtirupadiṣṭā | tathāpi taccharīrajīvitakāle viyogakāle vā kiṃ sambhavatītyāśaṅkāyāṃ adhikaraṇāntareṇa kālanirṇayaṃ darśayati - || 207 || sāmparāye tartavyābhāvāt tathā hyanye || 27 || sāmparāye paraśivabrahmalokaprāptihetubhūtadevayānamārge virajānadyatikramaṇānantaraṃ śaivadīkṣāvacchinnadivyopāsakānāṃ sukṛta##- virajātaraṇānantaraṃ sukṛta-duṣkṛtakṣayaṃ pratipādayanti śrutayaḥ ityatra pramāṇamāha - || tathāhyanye || anye śākhinaḥ sa āgacchati virajāṃ nadīṃ tāṃ manasaivātyeti tatsukṛta-duṣkṛte vidhūnute | iti śrutau virajānadītaraṇānantaraṃ sukṛtaduṣkṛtakṣayaṃ pratipādayanti | tathāpi virajānadītaraṇānugataśaivadīkṣākāle tatpūrvabhāvikṛtapuṇyāpuṇyakarmaviyogāt dīkṣānantarakṛtaduṣkṛtakadambaṃ upāsakānāṃ prāṇotkramaṇakāle vinaśyatīti sūtrasūcitasūkṣmārthaḥ | sukṛta-duṣkṛtayorhānamupāyanañca sarvāsu vidyāsu cintanīyamityuktam | tacca hānaṃ kiṃ dehaviyogakāle dehādyutkrāntasyādhvani ca uta dehaviyogakāla eveti viśaye ubhayatreti yuktam | ubhayathā ca śrutatvāt | evaṃ hi kauṣītakinaḥ samāmananti | sa etaṃ devayānaṃ panthānamāpadyāgnilokamāgacchati ityupakramya sa āgacchati virajāṃ nadīm | tāṃ manasā'tyeti | tatsukṛta-duṣkṛte dhūnute iti | atra vākye adhvani sukṛtaduṣkṛtahāniḥ pratīyate | tāṇḍinastu - aśva iva romāṇi vidhūya pāpaṃ candra iva rāhormukhāt pramucya | dhūtvā śarīramakṛtaṃ kṛtātmā brahmalokamabhisambhavāmi iti | atra tu dehaviyogakāla iti pratīyate | śāṭhyāyanako'pi ##- putreṣu dāyasaṃkrāntisamakālaṃ sukṛta-duṣkṛtasaṃkramaṇaṃ śrūyamāṇaṃ dehaviyogakāla iti gamyate | ataḥ sukṛta-duṣkṛtayorekadeśo dehaviyogakāle hīyate | śeṣastvadhvani iti prāpte - ucyate - || sāmparāye iti || sāmparāye - dehādapakramaṇakāle eva viduṣaḥ sukṛta-duṣkṛte niravaśeṣaṃ hīyete | kutaḥ || tartavyābhāvāt || viduṣo dehaviyogātpaścāt sukṛta-duṣkṛtābhyāṃ taritavyabhogābhāvāt | vidyāphalabhūtabrahmaprāptivyatirekeṇa hi sukṛtaduṣkṛtābhyāṃ bhoktavye sukha##- priyāpriye spṛśataḥ | eṣa samprasādo'smāccharīrāt samutthāya paraṃ jyotirupasampadya svena rūpeṇābhiniṣpadyate tasya tāvadeva ciraṃ yāvanna vimokṣye atha sampatsye ityadiśrutiṣu lokāntaraprāptiṃ vinaiva sākṣāt brahmaprāptidarśanāt sarvaṃ śāstraṃ samañjasam | aśva iva romāṇi vidhūya pāpaṃ iti śrutau virajāvipāpmā iti śrutau ca pāpakṣayasyaiva upadeśāt na tu puṇyasyetyāśaṅkāyāmāha - || 208 || chandata ubhayāvirodhāt || 28 || || chandataḥ || icchātaḥ vipakṣabalādityarthaḥ | ajahallakṣaṇayā pāpaśabdena puṇyamapi pratipādyate | kutaḥ || ubhayāvirodhāt || yadā (thā) paśyaḥ paśyate rukmavarṇaṃ kartāramīśaṃ puruṣaṃ brahmayonim | tathā (thā) vidvān puṇyapāpe vidhūya nirañjanaḥ paramaṃ sāmyamupaiti || ityādipuṇya-pāpobhayavināśavidhāyakaśrutyantaradarśanāt | kiñca - virajānadītāraṇatvena śivalokaprāptividhāyakaśrutismṛtipurāṇānāṃ ihaiva dehāvasāne paraṃjyotirmayaparaśivaliṅgaprāptipratiādakānāñca parasparavirodho dṛśyata iti cetviraktāviraktaparameśvaraikaniṣṭhaphalavidhāyakamiti veditavyam | chandaso yatheṣṭaṃ padānāmanvayo varṇanīya iti nyāyāt śruterarthasya bhāvasya vicāro yuktaḥ | śarīratyāgakāle puṇyāpuṇyamocanaśruteḥ tadūrdhvaṃ paraśivabrahmalokaprāptiśruterubhayaśrutyavirodhāya kaupītakavākye tatsukṛta##- panthānamāpadya iti vākyakhaṇḍāt prāgupanetavya iti siddham | nanu ihaiva parañjyotirmayaliṅgavilīnānāṃ puṇyapāpakṣayavidhiryuktā | tadbhinnānāṃ mandavirāgiṇāṃ dehāvasāna-virajānadītaraṇānantarameva puṇya##- durnivāra ityāśaṅkāyāmāha - || 209 || gaterarthavatvamubhayathā'nyathā hi virodhaḥ || 29 || ubhayathā ubhayoḥ puṇyapāpayoḥ vināśāṅgīkāre sati gaterarcirādimārgeṇa brahmalokagamanasyārthavatvaṃ saphalatvaṃ bhavati | anyathā puṇyakarmakṣayānaṅgīkāre paraśivabrahmaloke kiñcitkālaṃ upāsanāphalabhogānantaraṃ puṇyaphalabhogārthaṃ svargalokaṃ prati punarāvṛtteravaśyamaṅgīkartavyatvāt virodhaḥ syāt | na sa punarāvartata iti śrutivirodhaśca syāt | etena pratipādyamānāyā imaṃ mānavamāvartaṃ nāvartanta iti śruteraprāmāṇyaṃ syāt | kiñca - śrutismṛtyāgameṣu nityanaimittikakāmyakarmaṇāmeva karmeti vyavahāravyavasthāpanāt bahujanmakṛtaniṣkāmakṛtaśivārpitanityanaimittikādikarmadvārā tatprasādodbhūtabhakteḥ karaṇatvavyavahārāyogāt | tadbhaktyā talloke sarvaiśvaryasampannaniratiśayānandakandakalyāṇavibhūtirviruddhā syāt | tathā śiagītāsu ca spaṣṭamupadiṣṭam - koṭijanmārjitaiḥ puṇyaiḥ śive bhaktiḥ prajāyate | iṣṭāpūrtādikarmā.i yenācarati mānavaḥ || śivārpaṇadhiyā kāmān parityajya yathāvidhi | ityādinā bhaktimahimāprapañcaṃ prasādhya tatraiva dharmārthakāmamokṣāṇāṃ pāraṃ yāsyatha yena vai | munayastatpravakṣyāmi vrataṃ pāśupatābhidham || kṛtvā tu virajādīkṣāṃ bhūtirudrākṣadhāriṇaḥ | japanto vedasārākhyaṃ śivanāmasahasrakam || santyajya tena martyatvaṃ śaivaṃ tanumavāpsyatha | tataḥ prasanno bhagavān śaṅkaro lokaśaṅkaraḥ || bhavatāṃ dṛśyatāmetya kaivalyaṃ vaḥ pradāsyati || rāmāya daṇḍakāraṇye yatprāha kumbhasambhavaḥ | tatsarvaṃ vaḥ pravakṣyāmi śruṇudhvaṃ bhaktiyoginaḥ || atastvāṃ dīkṣayiṣyāmi virajāmārgamāśritaḥ | tena mārgeṇa martyatvaṃ hitvā tejomayo bhavet || idaṃ vrataṃ pāśupataṃ kariṣyāmi samāsataḥ | atha rāmagirau rāmaḥ puṇye godāvarītaṭe || śivaliṅgaṃ pratiṣṭhāpya kṛtvā dīkṣā. yathāvidhi || bhūtibhūṣitasarvāṅgo rudrākṣābharaṇairyutaḥ || ityādinā kumbhasambhavena śrīrāmasya virajāparaparyāyavācakaśivadīkṣāvidhyupadeśāt | nanu dehatyāgavatāṃ bhaktānāṃ virajānadītaraṇakāle karmakṣaye satyeva devayānagateḥ prayojakatvaṃ anyathā dehaviyogakāla eva sarvakarmakṣaye tadanantaramevāsau mukta iti cenna - devayānagateḥ niṣprayojanatvāt | paraṃ jyotirupasampadya svena rūpeṇābhiniṣpadyata iti devayānena brahmaprāptyanantarameva tadākārākāritatvaśravaṇasya virodhaḥ syāt | evañca yadyapi vidyāsāmarthyādeva devayānagatistattaddeśavihāracandrasaṃvādādikaṃ agrimavihārāt evamupapadyate tathāpi yāvadbrahmaprāpti dhīsaṅkocarūpasaṃsārānuvṛttiḥ vidyāsāmarthyānnopapadyata iti tanmūlabhūtakarmaleśānuvṛttiravaśyameṣṭavyā | na ca parameśvarasaṅkalpaviśeṣādeva tadanuvṛttissyāditi vācyam | tasyaiva asmābhiḥ karmamūlatayocyamānatvāt | na hyasminmate vihitaniṣiddhācaraṇaprayuktaḥ parameśvarasaṅkalpaḥ kaścidasti | tatsaṅkalpamanapekṣyaiva puṇyapāpe staḥ | śivaikaniṣṭānāṃ puṇyanirākāraṇapūrvakaśivalokapraptiḥ śivattvaprāptiśca nanu brahmaprāptyanantaraṃ vikāsādivṛttirahitatatsvarūpaprāptiḥ śivalokagamanecchāpuruṣāṇāṃ dhīvikāsādidivyamaṅgalavigrahāvirbhāvaśca yukta iti cet tāvatparyantaṃ taddhīsaṅkocahetukarmavṛtyā bhāvyam | tathā virajānadītaraṇānantarameva karmakṣaya ucyate | prākṛtaprapañcasīmāvadhi##- parañjyotirupasampadyatetyanena brahmaprāptirvivakṣitā | viṣṇupadasambandhinī na virajānadī | prākṛtaprapañcasīmāvadhiḥtadanupraveśaḥ | prakṣīṇasarvakarmaleśayogino viṣṇupadādūrdhvamaprākṛtaṃ śivapadaṃ paramānandamayaṃ anupraviśanti | tathā hi śrutiḥ - so'dhvanah paramāpnoti tadviṣṇoḥ paramaṃ padam iti | smṛtiśca - parātparataraṃ brahmā tatparātparato hariḥ | tatparātparato hīśaḥ iti vedāntacodanāt || yaśśivaṃ paramātmānaṃ umāpatimaharniśam | dhyāyate viśvakartāraṃ puṇyāpuṇyanirākṛtāt || virajākhyāṃ nadīṃ tīrtvā viṣṇulokātparaṃ padam | nityaiśvaryasamāyuktaṃ manovācāmagocaram || sa tu kailāsamāpnoti śivānugrahavaibhavāt || iti darśanāt śivaikaniṣṭhānāṃ puṇyāpuṇyanirākaraṇapūrvakaśivalokaprāptiḥ śivatvaprāptiśca vajralepāyate | nanu dehaviyogakāle virajānadītaraṇānantaraṃ vā sarvakarmakṣayāṅgīkāre sūkṣmaśarīranāśaprasaṅgaḥ syāt | tathā sati kevalasyātmano gamanaṃ nopapadyate | tasmāt utkrāntisamaye viduṣo niḥśeṣakarmakṣayo nopapanna ityāśaṅkāyāmāha - || 210 || upapannastallaṇārthopalabdherlokavat || 30 || upapanna eva utkrāntikāle sarvakarmakṣayaḥ | katham tallakṣaṇārthopalabdheḥ - kṣīṇakarmaṇopyārvibhūtasvarūpasya dehasambandhalakṣaṇārthopalabdheḥ | paraṃ jyotirupasampadya svena rūpeṇāminiṣpadyate | sa tatra paryeti jakṣat krīḍan ramamāṇaḥ saḥ svarāḍ bhavati | tasya sarveṣu lokeṣu kāmacāro bhavati | sa ekadhā bhavati tridhā bhavati ityādiṣu dehasambandhākhyo'rtho hyupalabhyate | ataḥ kṣīṇakarmaṇo'pi sūkṣmaśarīrayuktasya devayānena gamanamupapadyate | kathaṃ sūkṣmaśarīramapyārambhakakarmavināśe'vatiṣṭhata iti cet - vidyāmāhātmyāditi brūmaḥ | vidyā hi svayaṃ sūkṣmaśarīrasyānārambhikā'pi prākṛtasukhaduḥkhopabhogasādhanasthūlaśarīrasya sarvakarmaṇāñca niravaśeṣakṣaye'pi svaphalabhūtaparaśivabrahmaprāptipradānāya devayānena pathainaṃ gamayutiṃ sūkṣmaśarīraṃ sthāpayati - lokavat yathā loke sasyādisamṛdhyarthamārabdhe taṭākādike taddhetuṣu tadicchādiṣu vinaṣṭeṣvapi tadva taṭākādikarmaśithilaṃ kurvantaḥ tatra pānīyapānādi kurvanti | tadvaditi siddham | atha syāt - jñānināṃ sākṣātkṛtaparaśivatattvānāṃ dehapātasamaye karmaṇo niravaśeṣakṣayāt dehapātādūrdhvaṃ sūkṣmaśarīramātraṃ gatyarthamanuvartate tathāpi sukhaduḥkhānubhavo na vidyata iti yaduktaṃ - tannopapadyate | vasiṣṭha##- sākṣātkṛtaśivatattvānāṃ dehapātādūrdhva. dehāntarasaṅgamaḥ putrajanmavipatyādinimittasukhaduḥkhānubhavaśca dṛśyata ityāśaṅkāyāmāha - || 211 || yāvadadhikāramavasthitirādhikārikāṇām || 31 || nāsmābhiḥ sarveṣāṃ jñānināṃ dehapātasamaye sukṛta-duṣkṛyorvināśa uktaḥ api tu yeṣāṃ jñānināṃ dehapātānantaraṃ arcirādikā gatiḥ prāptāḥ teṣāṃ dehapātasamaye sukṛtaduskṛtahāniruktā vasiṣṭhādīnāntu ādhikārikāṇāṃ na dehapātānantaraṃ arcirādigatiprāptiḥ prārabdhasyādhikārasyāsamāptatvāt | teṣāṃ karmaviśeṣeṇādhikāraviśeṣaṃ##- karmaṇo bhogādeva kṣayaḥ | ataḥ ādhikārikāṇāṃ tadārambhakaṃ karma yāvadadhikāramavatiṣṭhate | atasteṣāṃ na dehapātādanantaraṃ arcirādigatiprāptiḥ | aniyamādhikaraṇam || 13 || mūrtāprākṛtadivyarūpaparaśivabrahmopāsakaprāpyacidvilāsanandānu##- nanu upakosalādividyopāsakānāṃ brahmaprāptiruta tadbhinnānāṃ sarveṣāṃ brahmopāsakānāmeva brahmaprāptissambhavati ityāśaṅkāyāmadhikaraṇāntareṇāha - || 211 || aniyamaḥ sarveṣāmavirodhaḥ śabdānumānābhyām || 32 || upakosalādiṣu yeṣūpāsaneṣu arcirādigatiḥ śrūyateḥ kiṃ tanniṣṭhānāmeva tayā brahmaprāptiḥ uta sarveṣāṃ dahara-śāṇḍilya##- ceme araṇye śraddhā tapa ityupāsate śraddhāṃ satyamupāsate itītarasakalabrahmavidyopāsakatve pramāṇābhāvācca tanniṣṭhānāmeveti prāpte'bhidhīyate aniyama iti | sarveṣāṃ - sarvopāsananiṣṭhānāṃ tayaiva gantavyatvāt tanniṣṭhānāmeveti niyamo nāsti | sarveṣāṃ tayaiva hi sati śabdānumānābhyāṃ śrutismṛtibhyāṃ avirodhaḥ | anyathā virodha evetyarthaḥ | śrutistāvat - taittirīya-chandogya-vājasaneya-ātharvaṇaśikhā##- yaścchandasāmṛṣabho viśvarūpaḥ chando'bhyo'dhyamṛtātsambabhūva sa mendro medhayā spṛṇotu amṛtasya devadhāraṇo bhūyāsam etatsomasya sūryasya sarvaliṅgaṃ sthāpayati pāṇimantraṃ pavitram iti taittirīyake pāśupatavidyāṅgaśivaliṅgabāhyābhyantara-dhyānadhāraṇādyupāsakānāṃ amṛtatvamabhidhīyate ya evametadvidurye ceme araṇye śraddhāṃ satyamupāsate | te'rciṣamabhisambhavanti iti chāndogye pañcāgnividyāyāṃ arcirādimārgeṇa dahara##- gamanamupadiśyate | vājasaneyake - tadya itthaṃ vidurye ceme'raṇye śraddhāṃ tapa ityupāsate sate iti | ya itthaṃ viduḥ iti pañcāgnividyāniṣṭhān ye ceme ityādinā śraddhāpūrvakaṃ brahmopāsinaścoddiśya acirādikā gatirupadiśyate ṛtaṃ satyaṃ paraṃ brahma satyaṃ jñānamanantaṃ brahma satyaṃ tveva vijijñāsitavyam iti satyaśabdasya paraśivabrahmaṇi prasiddheḥ | tapaśśabdasyāpi tenaikārthyāt satya-tapaśśabdābhyāṃ brahmaivābhidhīyate - śraddhāpūrvakaṃ brahmopāsanaṃ anyatra śrutaṃ śraddhābhaktidhyanayogādavehi iti satyaṃ tveva vijijñāsitavyam ityupakramya śraddhā tveva vijijñāsitavyā iti vratametatpāśupataṃ tatsamācarenmumukṣunaṃ punarbhavāya ityādinā ca atharvaṇaśikhāśvetāśvetarabṛhañjāvālādiṣu pāśupatavidyāniṣṭhānāṃ punarāvṛttirahitaparaśivabrahmaprāptirupadiśyate | smṛtirapi - agnirjyotirahaśśuklaḥ ṣaṇmāsā uttarāyaṇam | tatra prayātā gacchanti brahma brahmavido janāḥ || iti liṅgāṅgasaṅgināṃ vatsa punarjanma na vidyate | yugapadjñānasiddhiḥ syāt tato mokṣamavāpnuyāt || iti darśanācca sarveṣāṃ brahmavidyopāsakānāṃ arcirādimārgeṇaiveti niyamo dṛśyate | evaṃ vijātīyakāḥ śrutismṛtayo bahavassanti | evaṃ sarvavidyāsādhāraṇīyā gatiḥ prāptaivopakosalavidyādau anūdyāte | nanu ādityacandrādigrahāṇāṃ aśvinyādinakṣatrāṇāṃ indrādidikpālaprabhṛtidevānāñca anenaiva śarīreṇa muktirupapadyate ataḥ manuṣyāṇāmiva sthūlasūkṣmaśarīraviyogapūrvakaśivatattvaprāptirna sambhavatīti cenna - gatāḥ kalāḥ pañcadaśa pratiṣṭhāḥ devāśca sarve pratidevatāsu | karmāṇi vijñānamayaśca ātmā pare'vyayae sarva ekībhavanti || iti śrutidarśanāt bhaktānāṃ jīvanmuktānāṃ sūryacandranakṣatrādīnāṃ indrādidevānāñca svādhikāradaśāviyogānantaraṃ sthūlasūkṣmaśarīraparityāgapūrvakaṃ paraśivabrahmaṇyekībhāvarūpaṃ videhakaivalyameva vyapadiśyate | akṣaradhyadhikaraṇam || 14 || niravayavaparaśivabrahmasākṣātkāravatāṃ videhakaivalyaprāptinirṇayaḥ nanu mūrtabrahmopāsakānāṃ daharādividyāniṣṭhānāṃ aprākṛtadivyamaṅgalavigrahaviśiṣṭatvena sarvaiśvaryasampannamahākailāse sālokyādinityamaṅgalavaibhavacidvilāsānandānubhavo'stu dve vāva brahmaṇo rūpe mūrtañcāmūrtamevaca iti śrutau paraśivabrahmaṇaḥ rūpadvayāvagamāt amūrtabrahmopāsakānāṃ kā gatirityāśaṅkāyāṃ adhikaraṇāntareṇāha - || 213 || akṣaradhiyāṃ tvavarodhaḥ sāmānyatadbhāvābhyāmaupasadavat taduktam || 33 || aniyamassarveṣāṃ iti sūtre mūrtaparaśivabrahmopāsakānāṃ sarveṣāmapi paraśivabrahmaloka prāptirityuktam | akṣaradhiyāṃ niravayavaparaśivabrahmasākṣātkāravatāṃ tu avarodhaḥ paralokagamanapratibandhaḥ paralokagamanābhāva evāṅgīkartavyaḥ kutaḥ sāmānyatadbhāvābhyām | amūrtabrahmasākṣātkāravatāṃ sarveṣāmapi liṅgaśarīranāśasya samānatvāt tadbhāvāt brahmaṇyekabhāvāt tādātmmāt ityarthaḥ | aupasadavat - yathā aupasadānāṃ yajñādikarmakartṝṇāṃ sarveṣāṃ svargalokaprāptiḥ tadvat | pūrvoktasaudhanyāyena mūrtā'mūrtabrahmasākṣātkāravatāṃ sarveṣāmapi liṅgaśarīreṇa saha brahmaṇyekībhāvasya ca tulyatvāt | tatra pramāṇamāha || taduktaṃ || na tasya prāṇā utkrāmante tatraiva samavalīyante pare'vyaye sarva ekībhavanti ityādiśrutiṣu paraśivabrahmasākṣātkāravatāṃ bhaktānāṃ liṅgaśarīreṇa saha paraśivabrahmaikyaṃ pratipādivamiti sūtrasūcitasūkṣmārthaḥ | etena muktānāmapi liṅgaśarīrapradhānasādhakadvaita-viśiṣṭādvaitamatadvayaṃ jaḍājaḍayorekatvāsambhavāt rajjusarpavajjīvasya mithyātvavyavasthāpaka##- sarvaśrutisamaprāmāṇyadvaitādvaitābhidhānamukhyavaidikamatena bauddhādivat śrutyekadeśaprāmāṇyāt nirastam | gārgibrāhmaṇe - bṛhadāraṇyake śrūyate ##- alohitaṃ asnehaṃ acchāyaṃ ata avāyvanākāśaṃ asaṅgaṃ arasaṃ agandhaṃ acakṣuṣkaṃ aśrotraṃ avāṅmansaṃ atejaskaṃ aprāṇaṃ asukhaṃ amātraṃ anantaraṃ abāhyaṃ na tadaśnāti kiñcana | etasya vā akṣarasya praśāsane gārgi sūryācandramasau vidhṛtau tiṣṭhataḥ || tathā ātharvaṇe - atha parā yayā tadakṣaramadhigamyate yattadadeśyamagrāhyamagotramavarṇamacakṣuśśotraṃ tadapāṇipādaṃ nityaṃ vibhuṃ sarvagataṃ susūkṣmaṃ tadavyayaṃ bhūtayoniṃ paripaśyanti dhīrāḥ yathorṇanābhiḥ sṛjate gṛhyate ca yathā pṛthivyāṃ oṣadhayaḥ sambhavanti | yathā sataḥ puruṣātkeśalomāni tathā kṣarātsambhavatīha viśvam iti | tatra saṃśayaḥ - kimime akṣaraśabdanirdiṣṭabrahmasaṃbandhitayā śrutāḥ asthūlatvādayaḥ prapañcapratyanīkatāsvarūpāḥ sarvāsu brahmavidyāsvanusandheyāḥ uta yatra śrūyante tatraiveti | kiṃ yuktam yatra śrutāstatraiveti kutaḥ vidyāntarasvarūpabhūtānāṃ guṇānāṃ vidyāntarasvarūpatve prāmāṇābhāvāt pratiṣedharūpāṇāmeṣāṃ ānandādivatsvarūpāvagamopāyatvābhāvācca ānandādihiravatasvarūpe hi brahmaṇi sthūlatvādayaḥ prapañcadharmāḥ pratiṣidhyante nirālambanapratiṣedhāyogāt | evaṃ prāpte pracakṣmahe - akṣaradhiyāṃ tvavarodhaḥ ityādinā akṣarabrahmasambandhināṃ asthūlatvādidhiyāṃ sarvabrahmavidyāsvavirodhaḥ saṃgatamityarthaḥ | ataḥ akṣaraparaśivabrahmasākṣātkāradhiyāṃ bhaktānāṃ lokāntaraprāptivirodho vā syāt kutaḥ sāmānyatadbhāvābhyāṃ | sarveṣūpāsaneṣu upāsyākṣarasya paraśivasya brahmaṇassamānatvādekatvāt tadbhāvāt nāśah kāraṇalayaḥ iti nyāyena liṅgaśarīravilayapūrvakaśivatvaprāptisadbhāvācca | asādhāraṇākāreṇa grahaṇaṃ hi vastuno grahaṇam | na ca kevalamānandādibrahmaṇo'sādhāraṇamākāramupasthāpayati pratyagātmanyapyānandādervidyamānatvāt heyapratyanīko hyanandādiḥ brahmaṇo'sādhāraṇaṃ rūpam | pratyagātmanastu svato heyavirahiṇo'pi heyasambandhayogyatā'sti | heyapratyanīkatvañca cidacidātmakaprapañcadharmabhūtasthūlatvādiviparītarūpam | ataḥ asādhāraṇākāreṇa brahmānusandadhatā | asthūlatvādiviśeṣitajñānānandādyākāraṃ brahmānusandheyamiti asthūlatvādīnā mānandādivadbrahmasvarūpapratītyantarbhāvāt sarvāsu brahmavidyāsu tathaiva brahmānusandheyamiti | guṇānāṃ pradhānānuvartitve dṛṣṭāntamāha - || aupasadavaditi || yathā jāmadagnyacatūrātrapuroḍāśyupasadguṇabhūtaḥ sāmayedapaṭhitaḥ - agnirvaihotram ityādimantrapradhānānuvartitayā yājurvedikenopāṃśutvena prayujyate | taduktaṃ prathame kāṇḍe - guṇamukhyavyatikrame tadarthatvānmukhyena vedasaṃyogaḥ ityucyate | akṣarapadavācyasya brahmaṇaḥ kevalanirguṇatvanirviśeṣatvāṅgīkāre tadupāsanavirodhaḥ | kiñca - atha parā yayā tadakṣaramadhigamyate ityādinā brahmaṇo varṇagātraśrotrādinirākaraṇapūrvakatvena niravayavatvaṃ prasādhya akṣarātsambhavatīha viśvam ityupasaṃhāre lūtavat jagadubhayakāraṇatvasyaiva akṣarapuruṣasyaiva vyavasthāpanāt saviśeṣatvaṃ saguṇatvañca vālānāmapi vijñāyate | bṛhadāraṇyake'pi etadvai tadakṣaraṃ gārgi ityādinā tadakṣarapuruṣasya prākṛtasarvadharmaniṣedhapūrvaka-niravayavatvaṃ prasādhya tadupasaṃhāre etasya vā akṣarasya praśāsane gārgi sūryācandramasau vidhṛtau tiṣṭhataḥ iti tasyaiva praśāsakatvādidharmavyapadeśāt saguṇatvaṃ saviśeṣatvañcārthātsiddham | nanvevaṃ sarvāsu brahmavidyāsu brahmaṇa eva guṇitvāt guṇānāñca pradhānānuvartitvāt sarvakarma-sarvagandha-sarvarasa ityāderguṇajātasya pratividyaṃ vyavasthitasyāpyavyavasthā syāt ityāśaṅkya tatrāha - || 214 || iyadāmananāt || 34 || āmananaṃ - ābhimukhyena mananaṃ - anucintanam | āmananāt hetoḥ iyat eva guṇajātaṃ sarvatrānusandheyatvena prāptam | yadasthūlatvādiviśeṣitamānandādikaṃ yena guṇajātena vinā brahmasvarūpasyetaravyāvṛttasyānusandhānaṃ na sambhavati tadeva sarvatrānuvartanīyam | tacca iyadevetyarthaḥ | itare tu sarvākrmetyānnyaḥ pradhānānuvartino'pi cintanīyatvena pratividyaṃ vyavasthitāḥ | atra pare tu sāmānyatadbhāvābhyāṃ pratiṣedhamukhena pratipādanaparasya samānatvādakṣarasya brahmābhinnatayā pratyabhijñānācceti yojayanti | tato'pi varaṃ uktārthaparatvam | nidarśanānu guṇyāt aṅgānāṃ pradhānānuvartitve hi tādṛśo'panyāsaḥ | bhāvābhāvarūpadharmaviṣayatvāt ānandādaya ityanena na paunaruktyamityāhuḥ | tadayuktam - satyādivākyānāṃ atadvyāvṛttiparatvābhyupagamāt tatrāpi svarūpātiriktavyāvṛttirūpadharmānabhyupagamāt sakaletaravyāvṛttasvarūpasya satyādivākyapratipannasya vyavacchedyaviśeṣavyāvṛttipratipattau prayojanābhāvācca | na hi pāṃsurāśerviviktasya ratnasya punaḥpunaḥ pratyekapāṃsuvyatirecane ki~citprayojanam | ṛtaṃ pibantau dvāsuparṇā iti vākyayorvidyābhedābhedaviṣayaṃ iyadāmananāditi sūtraṃ adhikaraṇāntaramāhuḥ | ubhayorbhoktṛtvaṃ ekatra ekasya bhoktṛtvamanyasya cābhoktṛtvamanyatra iti vidyābhedamuktvā chatrinyāyenāvirodhājjīvopādānasya tādātmyapratipādanārthatvācca rūpābhedādvidyaikyamityuktam | tadayuktam - chatrinyāyādibhirarthaikatvasya guhāṃ praviṣṭāvātmānau hi taddarśanāt ityatra siddhatvāt sūtrākṣarāṇāṃ tadasādhāraṇatvābhāvācca | iyacchabdo'pi deśakālasvarūpasaṅkhyeyatāsādhāraṇaḥ | kiñca - yadā paiṅgīśrutyanusāreṇa sattvadvitīyapratyagātmaparatvaṃ dvāsuparṇā iti vākyasyāmimataṃ tadā dvayo'rapi jīvasadvitīyaparamātmaparatvaṃ vyāhatam | jīvasadvitīyaparamātmaparatve'pi paunaruktyamuktam | nanu na paunaruktyaṃ - tatprapañcanārtho hyamārabhya iti cenna adhikaraṇāntaranirūpyārthānāmihāprapañcanāt asya tebhyo vaiṣamyābhāvācca | kiñca - iyaditi sautraṃ padaṃ na dvitvasaṅkhyāvyavacchedemekāntato'vagamayati | tataśca viśvamevedaṃ puruṣaḥ mahān prabhurvai puruṣaḥ ityādiṣu jagadākāravyavacchedena vidyaikyaparaṃ sūtraṃ kiṃ na syāt | yadi saṅkhyāvyavacchedakatvamevābhihitaṃ tarhi trividhaṃ brahmametat catuṣpāt brahma ityādisaṅkhyāntarāvacchinabrahmaparavākyaviṣayaṃ kiṃ na syāt sarvatra bhedābhedahetavaśca utprekṣituṃ śakyāḥ ato yathākathañcit nirvahaṇādapekṣitārthaḥ sidhyati | antaratvādhikaraṇam || 15 || paraśivasya brahmaṇa eva sarvāntarupāsyatvanirṇayaḥ ayamātmā brahma ityādiśrutiṣu kṣarāssarvāṇi bhūtāni kūṭastho'kṣara ucyate ityādismṛtiṣu ca brahmatvasyākṣaraśabdavācyatvasya ca jīve dyotanāt tasyaiva svajñānāya svasyopāsanameva yuktamityāśaṅkāyāmadhikaraṇāntareṇāha - || 216 || antarā bhūtagrāmavatsvātmano'nyathā bhedānupapattiriti cennopadeśavat || 35 || svātmano jīvasya antarā hṛdayakamalamadhye avasthitaḥ paramātmā śivo vyavasthaḥ kutaḥ bhūtagrāmavat bhūtagrāmavākyavadityarthaḥ | eko devassarvabhūteṣu gūḍhassarvavyāpī sarvabhūtāntarātmā ityādiśrutiṣu īśvarassarvabhūtānāṃ hṛddeśe'rjuna tiṣṭhati | bhrāmayan sarvabhūtāni yantrārūḍhāni māyayā || ityādismṛtiṣu ca sakalabhūtahṛdayāntarvatitvasya śive parabrahmaṇi vyapadeśāttadanusāreṇa yatsākṣādaparokṣādbrahmeti praśnadvayo'pi upāsyopāsakayorantye aikyanyāyāt jīvātmaparamātmānoraṃśāṃśibhāvena paramātmanassakalabhūtāntaryāmitvamucyate | nanu jīvahṛdayāntarvartitvaṃ jīvasyaia samucitam | ayamātmā brahma ityādiṣu jīvābhinnatvena brahmopadiśyata iti cenna - svāntaryāmitvasya svasminnasambhavāt | tathā cet ekodevassarvabhūteṣu mūḍha ityādiśrutismṛtiṣu sarvajīvāntaryāmitvavyapadeśakaparamātmaviṣayakavākyānāṃ apramāṇatvaprasaṅgo durnivāraḥ | brahmasākṣātkāravatāṃ uṣasti-kaholādīnā mṛṣīṇāṃ sarvalokopakārārthaṃ khalu praśnaḥ | tathācaikenaiva praśnena sarvalokopakārasya siddhatvāt praśnadvayaṃ vyarthamiti prāsaṅgikaśaṅkāyāmāha ##- anyathā draṣṭavyabhedaṃ vinā bhedānupapattiḥ praśnabhedānupapattirloke dṛṣṭa | tathā ca prakṛtepyupāsakasya draṣṭuḥ jīvasya draṣṭavyasyopāsyasya śivasya jīvabhedasya ca praśnadvaye'pi bhedābhedatvavyavasthāpanāt praśnadvayaṃ vyarthamiti cet || upadeśavadupapattiḥ || yathā śvetaketunā bhūya eva mā bhagavānvijñāpayatu iti navavāraṃ praśne kṛte śvetaketuṃ prati uddālakena tattvamasi iti navavāraṃ bhedābhedātmakasiddhāntadṛḍhīkaraṇārthamuttaraṃ dattam | evamatrāpyuṣarita##- dvāsuparṇā ityādimantreṣu śiva-jīvayoḥ ghaṭapaṭavatparasparavailakṣaṇyāvagamāt | ayamātmā brahma ityādiśrutiṣu jīvābhinnatvena brahmavyapadeśāt sarvavedāntavicāre parasparātyantāprāmāṇyaśaṅkādyotanāt upāsyopāsakayorbhedābhedassambhavediti nyāyena sarvavedāntasiddhadvaitādvaitasiddhāntasandhānasāmarasyavijñānasya durvijñeyatvācca tajjñānadārḍhyārthaṃ bahupraśnānāṃ bahuprativacanānāñca saphalatvamiti sūtrasūcitasūkṣmārthaḥ | bṛhadāraṇyake upastipraśne evamāmnāyate - yatsākṣādaparokṣaṃ brahma ya ātmāsarvāntaraḥ tanme vyācakṣa iti | tasya prativacanaṃ yaḥ prāṇena prāṇiti sa ta ātmā sarvāntaro yo'pānena apāniti sa ta ātmā ityādi | atuṣṭena tena punaḥ pṛṣṭa āha - na dṛṣṭerdraṣṭāraṃ paśyeḥ na śruteḥ śrotāraṃ śruṇuyāḥ na matermantāraṃ bhanvīthāḥ na vijñāte vijñātāraṃ vijānīthāḥ | eṣa ta ātmā sarvāntaro'to'nyadārtam iti | tathā tadanantaraṃ kaholapraśne caivamāmnāyate - yadeva sākṣādaparokṣāt brahma ya ātmā sarvāntarastanme vyācakṣa iti | prativacanañca - yo'śanāyāpipāse śokaṃ mohaṃ jarāṃ mṛtyumatyeti evaṃ haitamātmānaṃ viditvā brahmaṇaḥ purtraiṣaṇāyāśca vittaiṣaṇāyāśca ityādi ato'nyadārtamityantam | tatra saṃśīyyate kimanayorvidyābhedo'sti neti | kiṃ yuktam bheda iti | kutaḥ rūpabhedāt | prativacanabhedādrūpaṃ bhidyate | praśnasyaikarūpye'pi prativacanaprakāro hi bhedenopalabhyate | pūrvatra prāṇādīnāṃ kartā sarvāntarātmatvenocyate paratra aśanāyā pipāsādirahitaḥ | ataḥ pūrvatra prāṇitaddehendriyamanaḥprāṇavyatiriktaḥ pratyagātmocyate | paratra - tadatirikto'śanāyā pipāsādirahitaḥ paramātmā | ato rūpaṃ bhidyate bhūtagrāmavataśca pratyagātmanastasya bhūtagrāmasya sarvasyāntarātmatvena sarvāntaratvamapyupapannam | yadyapi pratyagātmanaḥ sarvāntaratvaṃ bhūtagrāmamātrāpekṣatvenāpekṣitam tathāpi tadeva grāhyam | anyathā mukhyāntarātmaparigrahalobhāt paramātmasvīkāre prativacanabhedo nopapadyate | prativacanaṃ hi sarvatra pratyagātmaviṣayaṃ paramātmanaḥ prāṇitṛtvā'prāṇitṛtvādyasambhavāt | parañca paramātmaviṣayam aśanāyādyatītatvāt tadidamāśaṅkyate - antarābhūtagrāmavaditi | antarā sarvāntaratvena prathamaprativacanaṃ bhūtagrāmavat svātmanaḥ bhūtagrābhavān tadantaraḥ svātmā pratyagātmā sarvāntara ityucyate | anyathā yaḥ prāṇena prāṇiti yo'śanāyā pipāsādyatītaḥ iti prativacanabhedānupapattiriti cedatrottaraṃ neti - na vidyābheda ityarthaḥ ubhayatraparaviṣayatvāt praśnaprativacanayoḥ | tathā hi - yatsākṣādaparokṣāt brahma ya ātmā sarvāntaraḥ iti praśnastāvat paramātmaviṣaya eva | brahmaśabdasya paramātmasādhāraṇatve'pi pratyagātmanyapi kadācidupacaritaprayogadarśanāt tadvyāvṛtyā paramātmapratipatyarthaṃ yatsākṣāt brahmeti viśeṣaṇaṃ kriyate | aparokṣatvamapi sarvadeha (śaḥ ) sarvakālasambandhitvam | satyaṃ jñānamanantaṃ brahma ityanantatvenāvagatasya paramātmana evopapadyate | sarvāntaratvamapi yo rudro'gnau yo apsu ya oṣadhīṣu yo rudro iti taittirīye | tathā atharvaśirasi - ahamekaḥ prathamamāsaṃ vartāmi ca bhaviṣyāmi ca | nānyaḥ kaścinmatto vyatiriktaḥ | so'ntarādantaraṃ prāviśat iti | kāṇvaśākhāyāṃ yaḥ pṛthivyāṃ tiṣṭhan pṛthivyā antaraḥ ityārabhya - ya ātmani tiṣṭhan ātmano'ntaraḥ iti sarvāntaryāmiṇaḥ paraśivasyaiva sambhavati | prativacanamapi tathaiva paramātmaviṣayam | yaḥ prāṇena prāṇiti iti nirupādhikaṃ prāṇanasya kartṛtvaṃ paramātmana eva pratyagātmanaḥ suṣuptau prāṇanaṃ prati kartṛtvābhāvāt | evamajānatoṣastinā prāṇanakartṛtvamātramukta. iti manvānena pratyagātmanassādhāraṇyaṃ prativacanasya matvā atuṣṭena punaḥ pṛṣṭastaṃ prati pratyagātmano vyāvṛttaṃ nirupādhikatvena prāṇanasya kartāraṃ paramātmānamāha - na dṛṣṭerdraṣṭāraṃ paśyeḥ ityādinā | indriyādhīnānāṃ darśana-śravaṇa-manana-vijñānānāṃ kartāraṃ pratyagātmānaṃ prāṇanasya kartṛtvenoktamiti na manvīthāḥ | tasya suṣuptimūrchādau prāṇanāderakartṛtvāt | ko hyevānyātkaḥ prāṇyāt - ya eṣa ākāśa ānando na syāt iti sarvaprāṇanahetutvaṃ hi paramātmana eva anyatra śrutam - ataḥ pūrvapraśnaprativacane paramātmaviṣayeḥ evamuttare api aśanāyādyatītatvasya paramātmāsādhāraṇatvāt ubhayatra ato'nyadārta mityupasaṃhāraścaikarūpaḥ | praśnaprativacanāvṛttistu kṛtsnaprāṇiprāṇanahetośśivasya parabrahmaṇaḥ aśanāyādyatītatvapratipādanāya | tatra dṛṣṭāntamāha - || upadeśavaditi || yathā sadvidyāyāṃ uta tamādeśamaprākṣīḥ iti prakrānte sadupadeśe bhagavāṃstvevametadbravītu iti bhūya eṣa mā bhagavānvijñāpayatu iti praśnasya sa eṣo'ṇimaitadātmyamidaṃ sarvaṃ tatsatyaṃ sa ātmātattvamasi śvetaketo it prativacanasya ca bhūyo bhūyaḥ āvṛttissato brahmaṇastattanmāhātmyaviśeṣapratipādanāya śiṣyasya sarvavedāntasiddhadvaitā'dvaitavijñānadṛḍhīkaraṇāya ca śrūyate | tadvadatra ekasyaiva sarvabhūtāntarasya śivasya parabrahmaṇaḥ sarvaprāṇiprāṇanahetutvāśayanādyatītattvavyavasthāpanena svarūpaikyādvidyaikyam | atha syādyadyapyubhe praśnaprativacane paraśivabrahmaviṣaye tathāpi vidyābhedo yuktaḥ ekatra sarvaprāṇiprāṇanahetutvenopāsyatvamitaratra anaśanādyatītatvena upasyaguṇabhedena rūpabhedāt praṣṭṭabhedācca | pūrvatra hyuvastiḥ praṣṭā uttaratra kahola ityāśaṅkya tatrāha - || 216 || vyatihāro viśiṃṣanti hītaravat || 36 || nātra vidyābhedaḥ praśnaprativacanābhyāṃ ekarūpārthaviṣayābhyāṃ ekena ca vidhipadena ekavākyatvapratīteḥ | praśnadvayaṃ tāvat sarvāntarātmatvaviśiṣṭaparaśivabrahmaviṣayam | dvitīyapraśne yadeva sākṣādaparokṣāt brahma ya ātmā sarvāntaraḥ ityevākāraśca pūrvatrovaktena pṛṣṭaguṇaviśiṣṭabrahmaviṣayatvaṃ kaholapraśnasyāvadhārayati | prativacanañcobhayatra sa ta ātmā sarvāntaraḥ iti sarvāntarātmatvaviśiṣṭaparaśivabrahmaviṣayamekarūpameva | vidhipratyayaścottaratraiva dṛśyate | tasmādbrāhmaṇaḥ pāṇḍitvaṃ nirvidya bālyena tiṣṭhāset iti | evaṃ sarvāntarātmatvaviśiṣṭaparaśivabrahmaikyaviṣayatve dvayoravadhṛte sati ekasminneva sarvāntarātmatvaviśiṣṭe paraśivabrahmaṇi upāsye uṣasti - kaholayaoḥ itaretarabuddhivyatihāraḥ kartavyaḥ | uṣastasya yā sarvāntarātmano brahmaṇaḥ sarvaprāṇiprāṇanahetutvaviṣayā buddhiḥ sā kaholenāpi praṣṭrā kāryā | yā ca kaholasya tasyaiva brahmaṇo'śanāyādyatītatvaviṣayā buddhiḥ sā uṣastināpi kāryā | evaṃ vyatihāre kṛte ubhābhyāṃ sarvāntarasya paraśivabrahmaṇo jīvavyāvṛttiravagatā bhavati | enaṃ sarvāntarātmānaṃ pratyagātmano vyāvṛttamavagamayituṃ sarvaprāṇiprāṇanahetutvāśanāyādyatītatvapratipādanena viśiṃṣanti hi yājñavalkyasya prativacanāni | ataḥ paraśivabrahmaṇassarvāntarātmatvamevopāsyaguṇaḥ | prāṇanahetutvādayastu tasyopapādakāḥ nopāsyāḥ | nanu upāsyaguṇaḥ sarvāntarātmatvameva cet prāṇanahetutvasya aśanāyādyatītatvasya ca praṣṭroḥ vyatihṛtyānusandhānaṃ kimarthaṃ taducyate - sarvaprāṇiprāṇanahetutvena sarvāntarātmani jīvādvyāvṛtte brahmaṇi upastināvadhṛte sati kaholena jīvasya sarvātmanā asambhāvitena svabhāvaviśeṣeṇa sarvāntarātmā jīvavyāvṛtto'nusandheyaḥ iti kṛtvā punaḥ praśnaḥ kṛtaḥ | yājñavalkyo'pi tadabhiprāyamabhijñāya pratyagātmano'sambhāvitamaśanāyādipratyanīkatvamuktavān | ataścopāsyasya vyāvṛttipratītisidhyarthaṃ ubhābhyāṃ parasparabuddhivyatihāraḥ kartavyaḥ | itaravat yathetaratra sadvidyāyāṃ bhūyo bhūyaḥ praśnaiḥ prativacanaiśca tadeva sadbrahma vyavacchidyate na punaḥ pūrvapratipannāt guṇāt guṇāntaraviśiṣṭatayopāsyaṃ pratipādyate tadvat | tatrāpi praśnaprativacanabhede sati kathamaikyaṃ avagamyata iti cettatrāha - || 217 || saiva hi satyādayaḥ || 37 || || saiva hi || sacchabdābhihitā paramakāraṇabhūtā parā daivataiva seyaṃ devataikṣata tejaḥ parasyāṃ devatāyāṃ iti prakṛtā yathā saumya madhu madhukṛto nistiṣṭhanti ityādiṣu paryayeṣu sarveṣūpapādyate - yataḥ aitadātmyamidaṃ sarva. tatsatyaṃ sa ātmā iti prathamaparyāyoditāḥ satyādayassarveṣu paryāyeṣūpapādyopasaṃhriyante | kecittu - vyatihāro viśiṃṣanti hītaravat saiva hi satyādayaḥ iti sūtradvayaṃ adhikaraṇadvayamiti varṇayanti | tatra pūrveṇa tvaṃ vā ahamasmi bhagavo devate ahaṃ vai tvamasi bhagavo devate tadyo'haṃ so'sau yo'sau so'ham iti vākye jīvaparamayorvyatihārānusandhānaṃ pratipādyata ityucyate - ityāhuḥ | tat sarvaṃ khalvidaṃ brahma aitadātmyamidaṃ sarvatra tattvamasi ityavagatasarvātmabhāvaviṣayatvādasya vākyasya nātra pratipādanīyamapūrvamastītyanādaraṇīyam | tattu vakṣyate ātmeti tūpagacchanti grāhayanti ca iti | na ca sarvātmatvānusandhānātirekeṇa parasmin brahmaṇi jīvatvānusandhānaṃ jīve ca parabrahmānusandhāyaṃ tathyaṃ sambhavati | uttareṇa ca sūtreṇa sa yo haitanmahat yakṣaṃ prathamajaṃ veda satyaṃ brahma ityādivākyapratipāditasya satyopāsanasya tadyat satyamasau sa ādityo ya eṣa etasmin maṇḍale puruṣo yaścāyaṃ dakṣiṇe'kṣan ityādivākyapratipāditopāsanasya caikyaṃ pratipādyata iti | tadapyayuktam | uttaravākye akṣyādityasthānabhedena vidyābhedasya pūrvameva na vā viśeṣāt ityanena pratipāditatvāt | na ca dvayoranayorvyāhṛtyādiśarīrakatvena rūpavatoḥ hanti pāpmānaṃ jahāti ca ya evaṃ veda iti pṛthak saṃyogacodanāvatordvayorupāsanayo sa yo haitanmahadyakṣaṃ prathamajaṃ veda satyaṃ brahmeti jayatīmāṃllokān iti saṃyogarūpādimattayā nirapekṣeṇa pūrveṇaikenopāsanenābhedaḥ sambhavati | na ca hanti vāpmānaṃ jahāti iti guṇaphalādhikāratvam pramāṇābhāvāt | pūrveṇakavidyātvaṃ pramāṇamiti cet - na itaretarāśrayatvāt | ekavidyātve niścite sati pūrvaphalasyaiva pradhānaphalattrenottarayoḥ phalayorguṇaphalatvaṃ tayorguṇaphalatve niścite sati saṃyogabhedābhāvāt pūrveṇa vidyaikyamitītaretarāśrayatvamiti | evamādibhiryathoktaprakārameva sūtradvayamiti niścīyate | kāmādyadhikaraṇam || 16 || paramaśivasyaiva praṇavāyatanatvādisamarthanam nanu omityetadakṣaramidaṃ sarvam ityādinā māṇḍūkye pranavasyaivākṣaratvaṃ sarvātmakatvaṃ sarvātītatvaṃ tathā taittirīye daharaṃ vipāpmaṃ ityārabhya daharavidyāṃ prapañcayitvā yo vedādau svaraḥ proktāḥ ityādinā praṇavopāsyatvaṃ pradeśāntare'pi omityekākṣaraṃ brahma oṃ tadbrahma oṃ tadvāyuḥ ityādinā praṇavasyaiva paratvavyavasthāpanāt vedavedāntopakramopasaṃhāre hariḥ oṃ iti prayogadarśanācca nārāyaṇasyaiva praṇavātmakatvaṃ arthāsiddham | ato daharaśāṇḍilyādisarvavidyopāsyatvaṃ tasyaiva samucitamityāśaṅkāyāṃ adhikaraṇāntareṇāha - || 218 || kāmādītaratra tatra cāyatanādibhyaḥ || 38 || māṇḍūkye śrūyate - omityekākṣaraṃ brahma tasyopavyakhyānam | bhūtaṃ bhavyaṃ bhaviṣyaditi sarvamoṅkāra eva yaccānyata trikālātītaṃ tadapyoṅkāra eva sarvaṃ hyetadbrahma ayamātmā brahma so'yamātmā catuṣpājjāgaritasthāno bahiḥ prajñaḥ saptāṅga ekonaviṃśatimukhaḥ sthūlabhuk vaiśvānaraḥ prathamaḥ pādaḥ | svapnāvasthāno'ntaḥprajñaḥ praviviktabhuk taijaso dvitīyaḥ pādaḥ | suṣuptisthāna ekībhūtaḥ prajñātaghana evānandamayo hyānandabhuk cetomukhaḥ prājñastṛtīyaḥ pādaḥ | eṣa sarveśvara eṣa sarvajñaḥ eṣo'ntaryāmyeṣa yoniḥ sarvasya prabhavāpyayau hi bhūtānāṃ | yo vedādau svaraḥ prokto vedānte ca pratiṣṭhitaḥ oṃ tadbrahma ityādi taittirīyake ca śrūyate | tatra saṃśayaḥ - kimoṅkāravidhāyāmupāsyaḥ oṅkāro vā tadadhiṣṭhānaparaśivo vā tadātmakanārāyaṇo vā iti | kiṃ yuktam vidyābheda iti | kutaḥ rūpabhedāt omityetadarakṣamidaṃ sarvam ityupakramya praṇavasyaiva ayamātmā brahma so'yamātmā ityādinā sarvātmakatvasya aparokṣabrahmatvasya ca vyavasthāpanāt | anyatra ca omityekākṣaraṃ brahma oṃ tadbrahma oṃ tadvāyuḥ oṃ tadātmā oṃ tatsatyaṃ oṃ tatsarvaṃ ityādinā taittirīye tasyaitaddarśanāt oṃ brahma devānāṃ prathamaṃ sambabhūva viśvasya kartā bhuvanasya goptā sa brahmavidyāṃ sarvavidyāpratiṣṭhāmatharvāya jyeṣṭhaputrāya prāha iti muṇḍake oṃ atha hainaṃ pippalāda āṅgīrasaḥ sanatkumāraścātharvaṇamuvāca - bhagavan kimādau prayuktaṃ dhyānaṃ dhyāyet catvāro vedāśca tapyaṃ kiṃ taddhyānam ko vā dhyātā kaśca dhyeyaḥ iti | sa ebhyo'tharvaṇaḥ pratyuvāca - omityetadakṣaramādau prayuktam | dhyānaṃ dhyātavyamityetadakṣaraṃ paraṃ brahma | asya pādāścatuṣpādikamakṣaraṃ paraṃ brahmā iti | atharvaṇaśikhopaniṣadi ca tathā tasyaiva sarvādhkatvanirdeśācca nādarūpa praṇavadhyānadhāraṇādyupāsanam uta hariḥ om iti darśanāt praṇavātmakaviṣṇudhyānaṃ vā mumukṣūṇā. vidheyam iti prāpte pracakṣmahe - || kāmāditaratreti || itaratra - taittirīyādiṣu śrūyamāṇānāṃ daharādividyāvidhāyakānāṃ parameśvaradharmāṇā ekatvena vidyaikyamupapannam | kutaḥ āvatanādibhyaḥ || praṇavāyatanasya upāsyasya paramaśiva sarvamayatva hṛtpuṇḍarīkasthānatvādyananyasādhāraṇaliṅgānāṃ sarvāsu śākhāsu tulyatvādityarthaḥ | tathā ca satyakāmassatvasaṅkalpasso'nvepitavyassa vijijñāsitavyaḥ ityādyekaikaśākhāyāṃ śrūyamāṇānāṃ guṇānā satyakāmatvādīnāṃ sarvāsu śākhātvapyupasaṃhāraḥ kartavyaḥ | tatraiva māṇḍūkye nāntaḥ prajñaṃ na bahiḥprajñaṃ nobhayataḥ prajñaṃ na prajñānadhanaṃ na prajñaṃ nāprajñaṃ adṛṣṭamavyavahāryamagrāhyamalakṣaṇamacintyamavyapadeśyamaikātmya##- ātmā sa vijñeya so'yamātmā'dhyakṣaramoṃkāro'dhimātram pādā mātrā mātrāśca pādāḥ akāra-ukāra-makāraśceti jāgaritasthāno vaiśvānaroṅkāraḥ prathamā mātrā | āpterādimatvādāpnotīha pd 189, p. 324) vai sarvān kāmān ādiśca bhavati ya evaṃ veda svapnasthānastaijasa-ukāro dvitīyāṃ mātrā | utkarṣādubhayatvāt | yā utkarṣatīha vai jñānasantatiṃ samānaśca bhavati nāsyā brahmavitkule bhavati ya evaṃ veda suṣuptisthānaḥ prājño makārastṛtīyā mātrā | miteraṣītervā minoti ha vā idaṃ sarvamaṣītiśca bhavati ya evaṃ veda amātraścaturtho'vyavahāryaḥ prapañcopaśamaśśivo'dvaita evamoṅkāra saṃviśatyātmanā-ātmaivatmānaṃ ya evaṃ veda ityantena praṇavātmakatvasya śivasyaiva nirdeśāt sarvātmakatvādisarveṣāṃ dharmāṇāṃ netarasyopapattiṃ | tathetaratra ca taittirīye - īśānaḥ sarvavidyānāṃ śivom ityanena praṇavātmakatvaṃ śivasyaiva pradarśitam | daharaṃ vipāpaṃ tadupāsitavyam iti daharavidyāṃ nirūpya tatrovāsyaḥ kaḥ ityākāṅkṣāyāṃ yo vedādau svaraḥ proktaḥ yaḥ parassa maheśvaraḥ | ityādi-praṇavaprakṛtikamūrtitrayātītamaheśvaraśabdavācyakṛṣṇapiṅgalatva##- atharvaṇaśikhopasaṃhāre brahmaviṣṇurudrendrāste kāraṇantu dhyeyaḥ sarvaiśvaraśśambhurākāśamadhye dhruvaṃ tattvādikaṃ kṣaṇamekakratuśatasyāpi catussaptatyā yatphalaṃ tadāpnoti kṛtyamoṅkāragatiṃ ca sarvajñānayogajñānānāṃ yatphalamoṅkāro veda para īśo vā śiva eko dhyeyaśśivaṅkarassarvamanyatparityajya ityantena praṇavātmakatvaṃ śivasyaiva nirdiśya mumukṣūṇāṃ śivetaradhyānanirākaraṇamuktam | hariḥ oṃ ityatra viṣṇoḥ praṇavātmakatvamiti yat tanna tadvidhāyakaprātyakṣikaśrutyadarśanāt | śakti-śivayoḥ viṣṇu-īśvarayoḥ tādātmya-sāmarasya pratipādanam kiñca - puruṣo vai rudraḥ tatpuruṣāya vidmahe ityādiśrutiṣu śivasya puruṣatvaṃ vāsudevaḥ parā prakṛtiḥ iti kṛṣṇagītāyāṃ viṣṇoḥ prakṛtitva prasiddham prakṛtistvaṃ pumān rudraḥ iti īśvaragītāyāṃ tathā spaṣṭamupadiṣṭam | śaṅkaraśśūlapāṇiśca khaṭvāṅgī viṣṇuvallabhaḥ iti śivakeśavasambhūta. kalaye kālabhairavaṃ iti skānda laiṅga kūrmādipurāṇeṣu tathā nirdiṣṭam | śivasya śaktirviniyogakāle caturvidhābhūcchivasatprasādāt | bhoge bhavānī puruṣeṣu viṣṇuḥ krodhe ca kālī samare ca durgāṃ || iti sāmaśākhāyāmapi darśitam | tasmāt hariḥ oṃ ityatra harirūpamāyāśaktiviśiṣṭatvamoṅkārātmakaśivasya vyapadiśati | śakti##- tādātmyasāmarasyamuktam | ataḥ namo rudrāya viṣṇave mṛtyurbhe pāhi ityādiśrutiṣu śivāya viṣṇurūpāya śivarūpāya viṣṇave ityādismṛtiṣu ca candra##- uta chāndogye atha yadidamasmin brahmapure daharaṃ puṇḍarīkaṃ veśma | daharo'sminnantara ākāśastasminyadantastadanveṣṭavyam ityādinā vājasaneyake ca sa vā eṣa ahānaja ātmā yo'yaṃ vijñānamayaḥ | prāṇeṣu ya eṣontarhṛdaya ākāśastasmin śete sarvasya vaśī sarvasyeśānaḥ ityādinā kaivalye ca - hṛtpuṇḍarīkaṃ virajaṃ viśuddhaṃ vicintyamadhye viśadaṃ viśokam | acintyamavyaktamanantabodhaṃ śivaṃ praśāntamamṛtaṃ brahmayonim || tamādimadhyāntavihīnamekaṃ vibhuṃ cidānandamarūpamadbhutam | umāsahāyaṃ parameśvaraṃ prabhuṃ trilocanaṃ nīlakaṇṭhaṃ praśāntam || ityādinā satyakāmatvādīnāṃ ātmadharmatvena nīlakaṇṭhatvādīnāṃ dehadharmatvena ca bhedāvagame'pi upāsyavastvekatvena vidhyaikyam | chāndogyagatāḥ apahatapāpmatvādayaḥ vājasaneyaśākhāgatāḥ vaśitvādayaḥ kaivalyagatāssaccidānandādayaśca sarve guṇāḥ paraśivabrahmaṇyevāvagamyante | atastadupāsakānāṃ abhayaṃ vai brahma bhavati iti paraṃjyotirupasampadya svena rūpeṇābhiniṣpadyate ityādiśrutiṣu paraśivabrahmaprāptirūpaphalaikatvena ca vidyaikyamanivāryam | atha syāt - yaduktaṃ vājasaneyake - vaśitvādibhissaha satyakāmatvādisadbhāvo'vagamyata iti tannopapadyate vaśitvādīnāmeva paramārthatastatra sadbhāvābhāvāt | tadabhāvācca manasaivānudraṣṭavyaṃ neha nānāsti kiñcana mṛtyossamṛtyumāpnoti ya iha nāneva paśyati | ekadhaivānudraṣṭavyametadaprameyaṃ dhruvam iti prakṛtena vākyena sa vā eṣa neti netyātmā ityuttareṇa copāsyasya brahmaṇo nirviśeṣatvapratītiravagamyate | ato vaśitvādayo'pi sthūlatvāṇutvavat niṣedhyā iti pratīyante | ata eva chāndogyo'pi satyakāmatvādayo na brahmaṇaḥ pāramarthikaguṇā ucyante | ato'pāramārthikatvādevaṃ jātīvyakānāṃ guṇānāṃ mokṣāryeṣūpāsaneṣu lopa ityāśaṅkya tatrāha - || 219 || ādarādalopaḥ || 39 || brahmaguṇatvena pramāṇāntarāprāptānāṃ guṇānāmeṣāṃ satyakāmatvādīnāṃ tasmin yadantaḥ eva-ātmā eṣa sarveśvara eṣa bhūtādhipatireṣabhūtapāla eṣa seturvidharaṇaḥ śāntaṃ śivamadvaitaṃ trilocanaṃ nīlakaṇṭhaṃ praśāntaṃ ityādibhiḥ namo hiraṇyabāhave hiraṇyavarṇāya namo nīlagrīvāya ca śitikaṇṭhāya ca iti taittirīye ca parabrahmaṇaśśivasya paramasattvapradhānatvomāpatitva-nīlakaṇṭhatvādīnāṃ vedavedānteṣvabyāsādalopa eva | tasmāt parā'sya śaktirvividhaiva śrūyate svābhāvikī jñānabalakriyā ca ityādinā svābhāvikatvena alutpaśaktimatvamabhihitam | chāndogye tāvat tadya-ihā''tmānamanuvidyavrajantyaitāṃśca satyān kāmān teṣāṃ sarveṣu lokeṣu kāmācāro bhavati iti satyakāmatvādiguṇaviśiṣṭasya brahmaṇo vedanamabhidhāya atha ya iha ātmānamananuvidya vrajantyetāṃśca satyān kāmān teṣāṃ sarveṣu lokeṣvakāmacāro bhavati iti atredanandinā kriyamāṇā guṇāviṣṭavedanasya ādaraṃ darśayati | tathā vājasanemake - sarvasya vaśī sarvasyeśānaḥ eṣa sarveśvara eṣa bhūtādhipatireṣa bhūtapālaḥ iti bhūyobhūyaśśivasya parabrahmaṇa aiśvaryopadeśāt guṇeṣvādaraḥ pratīyate | evamanyatrāpi | na ca mātāpitṛsahasrebhyo'pi vatsalataraṃ śāstraṃ pratārakavadapāramārthikān nirasanīyān guṇān pramāṇāntarāpratipannāt ādareṇopadiśya saṃsāracakraparivartanena pūrvameva vambhramyamāṇān mumukṣūn bhūyo'pi bhramayitumalam | neha nānāsti kiñcana ekadhaivānudraṣṭavyam iti tu sarvasya brahmakāryatvena tadātmakatvodeva tathānusandarśataṃ vidhāya sābrahmakatvena pūrvasiddhanānātvadarśanaṃ niṣedhayti | ayamarthaḥ prāgeva prapañcitaḥ | sa vā eṣa neti netyātmā ityatra ca itiśabdena pramāṇāntarapratipannaṃ prapañcākāraṃ parāmṛśya na tathāvidhaṃ brahma iti sarvātmabhūtasya parabrahmaṇaḥ śivasya prapañcavilakṣaṇatvaṃ pratipādyate | yo devānāṃ prthamaścodbhavaśca viśvādhiko rudro maharṣiḥ | hiraṇyagarbhaṃ janayāmāsa pūrvaṃ sa no budhyā śubhayā saṃyunaktu || iti śvetāśvatare viśvādhiko rudro maharṣiḥ iti taittirīyake ca viśvādhikatvaṃ śivasyāsādhāraṇaṃ lakṣaṇaṃ tadeva cānantaramupapādayati | agrāhyo na gṛhyate aśīryo na hi śīryate asaṅgo na hi sajjate avyathito na vyathate nariṣyati iti pramāṇāntaragrāhyavijātīyatvāt pramāṇāntareṇa na gṛhyate | viśaraṇīyavisajātīyatvānna viśīryate | evamuttaratrānusandheyam | chāndogye'pi nāsya jarayaitajjīryate na vadhenāsya hanyate etatsatyaṃ brahmapuramasmin kāmāssamāhitāḥ iti sarvavijātīyatva brahmaṇaḥ pratipādya tasmin satyakāmatvādayo vidhīyante | nanvedhamapi tadya ihātmānamanuvidya vrajantyetāṃśca satvān kāmān sa yadi pitṛlokakāmo bhavati ityādinā satyakāmādiguṇaviśiṣṭavedanasya sāṃsārikaphalasambandhaśravaṇānmumukṣoḥ brahmaprepsorna saguṇaṃ brahmopāsyaṃ paravidyāphalañca | paraṃ jyotirupasampadya svena rūpeṇābhiniṣpadyate itīdameva | atassatyakāmādayo brahmaprepsornopasaṃhāryā ityāśaṅkya tatrāha - sāmarasyamukti-sārūpyamuktivivekaḥ || 220 || upasthite'tastadvacanāt || 40 || upasthitiḥ - upasthānam brahmopasampattiḥ | upasthite - brahmopasampanne sarvavidyavinirmuktesvena rūpeṇābhiniṣpanne pratyagātmani ata eva upasampattereva hetoḥ sāyujyamuktau tadātmakatvam sārūpyamuktau śivaḥ sarveṣu lokeṣu kāmacāra ucyate | yathā nadyaḥ eva samprasādaḥ sa uttamaḥ puruṣaḥ sa tatra paryeti jakṣat krīḍan ramamāṇaḥ strībhirvā jñātibhirvā nopajanaṃ smarannidaṃ śarīraṃ sa svarāḍ bhavati tasya sarveṣu lokeṣu kāmacāro bhavati iti | tadetaccaturthe nipuṇataramupapādayiṣyate | ataḥ sālokyādimuktiṣu sarveṣu lokeṣu kāmacārasya muktopabhogyaphalatvāt mumukṣossayakāmatvādayo guṇā upasaṃhāryāḥ yassarvajñassarvavit ityādibahuśrutidarśanāt | niṣkalaṃ niṣkriyaṃ śāntaṃ ityādiśrutīnāṃ satyajñānānandādisvarūpaguṇadharminiṣedho na vyavahriyate kintu jīvavat prākṛtadharmavailakṣaṇyaguṇasampattirupapādyate | kiñca - kecit śrutīnāṃ sṛṣṭikālaparatvaṃ kecit sthitividhāyakatvaṃ kecinmahimāprakāśakatvaṃ kecitsaṃhāraparatvaṃ kecitpariśeṣaparatvañcavarṇayanti | pariśeṣaśabdārthaḥ pariśeṣo nāma brahmaṇassaṃhārānantaraṃ punassṛṣṭiparyantaṃ svaśaktisaṃkocatvena sthitatvāt tadavasyā pariśeṣa ityucyate | tasmānnirguṇaśrutīnāṃ sarvāsāṃ tatkālaparatvamiti veditavyam | ata eva lokayattu līlākaivalyaṃ iti sūtre parabrahmaṇaśśivasya svaśaktiprācuryatayā sṛṣṭyunmukhe līlāśrayatvaṃ saṃhārānantaraṃ punaḥ sṛṣṭiparyantaṃ svecchayā śaktisaṃṅkocatvena kevalatvamupadiṣṭam | atassarvavedāntamukhyārthavedibhiḥ revaṇasiddha##- śaktivikāsaparatvaṃ nirguṇaśrutīnāṃ śaktisaṃṅkocaviṣayaparatvamiti vyavasthā nirṇītā | hṛdayaṃ gārhapatyo manonvāhāryapacana ityādiśrutau prāṇāgnihotrātmakavaiśvānaropāsanamabhidhāya tadyadbhuktṃ prathamamāgacchettaddhomīyaṃ iti bhojanārthapakvānnasya prāṇāgnihotramātrasādhakavidhyupadeśāt ato tadvidyāyāḥ paraśivaprāptisādhakatvaṃ na sambhavatīti cenna | aṅguṣṭhamātraḥ puruṣo aṅguṣṭhañca samāśritaḥ īśassarvasya jagataḥ prabhuḥ prīṇāti viśvabhuk ahamannamahamannamahamannaṃ mannādaḥ || prāṇānāṃ granthirasi rudro mā viśāntakaḥ ityādiśrutiṣu jāṭharāgnyavacchinnatayā śivasyehānnabhotkṛtvanirdeśāt etaddharmamabhidhāya jaṭharāvacchinnaprāṇaliṅgasya vidhyuktena mārgeṇa tatkriyāvatāṃ puṃsāṃ paramparayā śivaprāptisādhanamupadiśyate | tasmādvidyaikyaṃ yuktam | tannirdhāraṇāniyamādhikaraṇam || 17 || paraśive bhayayuktamuktitrayavilakṣaṇasāyujyamuktiprārthanāvidhiḥ nanu so'śnute sarvān kāmān saha brahmaṇā vipaścitā ityatra vipaścitā sarvajñena brahmaṇā saha sarvānapi kāmān muktaḥ saha prāpnoti | sahaśabdo brahmānandabhogasya ca yaugapadyābhiprāyaḥ | tasmāt muktānāṃ sārūpyamuktireva phalamiti niścīyate brahmaṇassāyujyaṁ salokatāmāpnoti ityuttaratra darśanāt | evaṃ śivajīvaikyavidhāyakatattvamasyādi śrutīnāṃ sarvāsāṃ tātparyam | ato liṅgaśarīravilayapūrvakaniravayavaśivatvaprāptirna ghaṭata ityāśaṅkāyāmadhikaraṇāntareṇāha - || 221 || tannirdhāraṇāniyamastaddṛṣṭeḥ pṛthagdhyapratibandhaḥ phalam || 41 || || tannirdhāraṇāniyamaḥ || tannirdhāraṇā daharaśāṇḍilyādividyopāsakānāṃ bhaktānāṃ sālokyāditrividhamuktireveti vyavasthā tadaniyamaḥ śruti-smṛtyādiṣu tanniyamābhāvo dṛśyate | kutaḥ || taddṛṣṭeḥ || gatāḥ kalāḥ pañcadaśa pratiṣṭhā devāśca sarve pratidevatāsu | karmāṇi vijñānamayaśca ātmā pare'vyaye sarva ekībhavanti || ityādiśrutiniṣṭhaliṅgaśarīravilayapūrvakaśivatatvaprāptividhāyakadṛṣṭeḥ pṛthagdhyapratibandhaḥ phalam | pṛthaksūkṣmaśarīrāvacchinna sālokya##- rājājñāvat bhayapratibandhābhāvaḥ trividhamuktimuktivan śivājñābhayarāhityaṃ phalaṃ | jīvabhāvanivṛttipūrvakaśivatvaprāptirūpaniratiśayānandakaivalyamuktiḥ phalaṃ śivaikaniṣṭhānāṃ jīvanmuktānāṃ sidhyati | trividhamuktiviṣṭānāṃ reṇuka-dāruka-nandīśvarādīnāṃ jaya-vijaya śivaśarmādīnāñca śaiva-vaiṣṇavapurāṇeṣu kadāciddhetutayā martyalokabhavatvamabhidhīyate | abhayaṃ vai janaka prāpno'ṣi na vibheti kutaścana ityādiśrutiṣu paramabhakti varamajñānaviśiṣṭānāṃ kaivalyapadakāṅkṣijīvanmuktānāṃ nirbhayatvamācakṣyate | tasmādbhayayuktamuktitrayavilakṣaṇasāyujyamuktireva śivaṃ prati prārthanīyeti sūtrasūcitasūkṣmārthaḥ | taittirīyake śrūyate brahmavidāpnoti paraṃ ityādinā | tatra brahmavidāpno'ti ityupakrame brahmaṇo vedyatvasya prāpyatvasya ca jīvasya veditṛtvasya prāpttṛtvasya ca uktatvena jīvabrahmaṇoratra bhedohyabhedo bhedā'bheda iti sandihyate | so'śnute sarvān kāmān saha brahmaṇā ityatra sahapadaṃ abhedaṃ na sahate | na hi devadatto yajñadattena saha bhuṅkte ityatra advaitaṃ pratīyata iti | na ca brahmaṇā brahmasvarūpeṇa saha yugapadityartha iti vācyam | saheti yugapadityartha ityasya kutrāpyaprasiddhatvāt skānda-laiṅgādiṣu jīvabrahmaṇossvābhāvikabhedanivṛttipūrvakaśivatatvaprāpteḥ prasiddhatvāditi cenna tadvacanānāṃ prakṣiptatvāt sarvavādibhiḥ pramāṇatvenābhyupagatatvācca | tasmādvā etasmādvijñānamayāt anyo'ntara ātmānandamayaḥ ityatrāpi dvaitameva dyotitam | yo'yaṃ vijñānamayaḥ prāṇeṣvantarjyotiḥ puruṣaḥ ityādiśrutiṣu vijñānamayo jīva ityadvaitavādibhirapi vyākhyātatvāt ānandamayo'bhyāsāt iti sūtreṇānandamayo brahmeti vyavasthādarśanācca rasaṁ hyevāyaṃ labdhvānandī bhavati ityādiṣu ghaṇṭāghoṣo bhedavāhaḥ | yadā hyevaiṣa etasminnudaramantaraṃ kurute atha tasya bhayaṃ bhavati ityatra tu śabdo vākyālaṅkāre | kimiva hi madhurāṇāṃ maṇḍanaṃn nākṛtīnāṃ ityādikāvyeṣvapyavyayānāṃ vākyālaṅkāratvadarśanāt daramalpaṃ dahara##- daharaśabdasyālpārthakatvāt | eṣa jīva asmin brahmaṇi viṣaye yadā daramalpaṃ antaraṃ bhedaṃ paramātmano jīvasya ca alpabhedaṃ kiṃcidbhedaṃ yadi kurute tadā tasya bhayaṃ bhavati | paramātmā svāmī jīvastu bhṛtya iti sadā mahābhedaṃ yaḥ kurute tasya na bhayaṃ bhavatīti darśitam | etamānandamayamātmānamupasaṅkrāmati ityupasaṃhāre'pi brahma-jīvayoḥ prāpya prāptavyatvena bhidā nirdiṣṭā | prajñānaṃ brahma etena prajñānātmanā asmāllokādutkramya amuṣmin svarge loke sarvān kāmānāptvā amṛtassamabhavat ityādinigamāntagirāpi so'śnute sarvān ityādivākyena ca bheda eva pracakṣyate | tatsatyaṃ sa ātmā tattvamasi śvetaketo iti sāmavedānte bheda eva ghoṣyate | jahallakṣaṇayā jīva-brahmaṇoḥ bho mantrin rājā tvam ityatra rājapadena rājapriyatvamiva tattvamasītyatra tatpadena paramaśivapriyatvaṃ sūcyata ityasyaiva nyāyyatvāt dvāsuparṇā ityādituryavedaśirogirāpi bhedaḥ spaṣṭaṃ pratipāditaḥ | nanu tayoranyaḥ pippalaṃ kṣādvatti iti | satyam anaśnannanyo abhicākaśīti jñastadetatsatyaṃ yena svapnān paśyati yo'yaṃ śārīra upadraṣṭā sa kṣetrajñassaha vā evaṃ vidi kiñcana raja ādhvaṃsata iti | paiṅgirahasya brahmaṇavākyena antaḥkaraṇādātmā bhinnaḥ iti śrutyā pratyāyyate | kiñca - jīvabrahmaṇoḥ pāramārthikabhedamaṅgīkṛtya tadvadabhedasvīkāre sati abhedasya nivṛtyasambhavāt bheda eva sa sarvavedāntatātparyamiti prāpte pracakṣmahe - dvāsuparṇā iti bhedaśrutiprādhānyena tattvamasyādi bhedā'bhedapratipādakaśrutīnāṃ jahallakṣaṇānusāreṇa prabhumantrinyāyavat tattulyatvamātrasvīkāre śruteḥ kliṣṭārthā'sahiṣṇutvāt mukhyārthavyatireke mānābhāvāt brahma veda brahmaiva bhavati ityādiśrutiśateṣu liṅgaśarīraparityagena nadīsamudravat jīvabrahmaṇorekatvasyaiva spaṣṭamupadiṣṭatvāt śrutyaikadeśaḥ mukhyaprāmāṇye vaidiketaratvaprasaṅgācca atra brahmavidāpnoti ityupakrame brahmajñāninaḥ brahmaprāptyupadeśāt nadī##- so'śnute sarvān kāmān saha brahmaṇā vipaścitā iti vākyaṃ jīvanmuktviṣayam | satyajñānānandātmakaṃ brahma yaḥ bhaktaḥ śivayogamārgeṇa guhāyāṃ daharapuṇḍarīke nihitaṃ(sthitaṃ) veda sa bhaktaḥ parame vyoman taddaharapuṇḍarīkāvacchinnacidākāśe brahmaṇā saha parañjyotirmayaśivena saha prārabdhapratibhāsanāśaparyantaṃ ihaiva sarvān kāmān aśnute anantaraṃ videhamuktau liṅgaśarīreṇa saha tasmin paramaśive vilīno bhavatīti niścitārthaḥ | no cet - yāvanna vimokṣye atha sampatsye na tasya prāṇā utkrāmante tatraiva samavalīyante | yadā sarve pramucyante kāmā ye'sya hṛdi sthitāḥ | atha martyo'mṛto bhavatyatra brahma samaśnute || ityādividehamuktividhāyakasarvaśrutivirodho durnivāraḥ || viśiṣṭādvaitamatantu - muktopasṛṣyavyapadeśāt asminnasya ca tadyogaṃ śāsti ityādiṣu bahudhā nirastatvādatra saṅkṣiptam | ato vidyaikyamavirodham | pradānādhikaraṇam || 18 || paraśive brahmaṇi īṣaṇātrayatyāgapūrvaka-sarvasamarpaṇayukta##- brahmavidāpnoti paraṃ iti vākyasya sāyujyamuktiviṣayatvaṃ so'śnute sarvān kāmān saha iti vākyasya jīvanmuktividhāyakatvaṃ trividhamuktiparatvaṃ vā syāt tathāpi keṣāṃ sāyujyaṃ keṣāṃ sālokyāditrividhamuktiḥ ityāśaṅkya tatra adhikaraṇāntaramāha - || 222 || pradānavadeva taduktam || 42 || na karmaṇā na prajayā dhanena tyāgenaike amṛtatvamānaśuḥ | parimucyanti sarve || iti taittirīyaśākhāyāṃ śrūyate | kāmāsaktabrahmavidyopāsakānāṃ jīvabhāvanivṛttipūrvakaśivasāyujyaphalaṃ uta niṣkāmānāmevetyatra viṣayaḥ | daharavidyāyāṃ tadya ihātmānamanuvidya vrajantyetāṃśca sarvān kāmān ityādiṣu brahmajñānināmapi kāmavyapadeśāt kāmābhāve brahmavidyāyāḥ prayojanābhāvāt ihalokabhogasyā'pi kāmasyaiva pradhānatvāt yadeva jñānaphalaṃ tadeva karmaphalam ityādiśrutiṣu mana eva manuṣyāṇāṃ kāraṇaṃ bandhamokṣayoḥ ityādismṛtiṣu ca buddhereva sarvaphala mūlatvāvagamāt udāsīnasya abhyudayaśreyaḥphalādarśanācca kāmayuktānāmeva caturvidhamuktiḥ sambhavatīti prāpte'bhidhīyate - || pradānavadeva taduktam || iti | prakarṣeṇa dānaṃ tyāgaḥ pradānaṃ tadvat śarīrendriyādiviśiṣṭassan tadabhimānatyāgavat śarīrendriyādikaṃ tadaṅgabhūta dārādīṣaṇātrayañca parihṛtya svābhimānanivartakatvena śivotpannametatsarvaṃ śive smarpya nirābhārabhāvena pāratantryabudhyā śarīrendriyagataprārabdhānubhavo bhoktavyaḥ | evaṃ taduktam - yadyatpaśyati cakṣurbhyāṃ tattadātmeti bhāvayet | jihvayā yadrasaṃ hyatti tattadātmeti bhāvayet || labhate nāsayā yadvat tattadātmeti bhāvayet | tvacā yadyatspṛśedyogī tattadātmeti bhāvayet || yadyacchṛṇoti śrotrābhyāṃ tattadātmeti bhāvayet | dṛṣṭiṃ jñānamayīṃ kṛtvā paśyedbrahmamayaṃ jagat || draṣṭṭa-darśana-dṛśyānāṃ virāmo yatra vā bhavet | dṛṣṭistatraiva kartavyā na nāsāgrāvalokane || yasya strī tasya bhogecchā nistrīkasya kva bhogabhūḥ || striyaṃ tyaktvā jagattyaktaṃ jagattyaktvā sukhī bhavet | cittaṃ kāṇamarthānāṃ tasmin sati jagattrayam || tasmin kṣīṇe jagatkṣīṇaṃ taccikitsyaṃ prayatnataḥ | supterutthāya suptyantaṃ brahmaikaṃ pravicintyatām || gacchaṃstiṣṭhannupaviśan śayāno'pyanyathāpi vā | yathecchayā vasedvidvān svātmārāmo mahāmuniḥ || jyotirliṅgaṃ bhruvormadhye nityaṃ dhyāyetsadā yatiḥ | ātmānamātmanā sākṣāt brahmabudhyā suniścalam || dehajātyādisambandhān varṇāśramasamanvitān | vedaśāstrapurāṇāni padapāṃsumiva tyajet || ekākī nispṛhastiṣṭhenna hi kena sahālapet | yato nnirviṣayasyāsya manaso muktiriṣyate || ato nirviṣayaṃ nityaṃ manaḥ kāryaṃ mumukṣubhiḥ | cittameva hi saṃsāraḥ tatprayatnena śodhayet || dṛśyaṃ hyadṛśyatāṃ nītvā brahmākāreṇa cintayet | ityādiśrutibhiḥ dehendriyādikaṃ sarvaṃ śivāya paramātmane | datvā nirabhimānena tatprasādaikacetanaḥ || viṣayāṇi ca sarvāṇi bhoktavyaṃ śivayoginā | sarvadharmān parityajya māmekaṃ śaraṇaṃ vraja || ahaṃ tvā sarapāpebhyo mokṣayiṣyāmi mā śucaḥ | tyajeddharmamadharmañca stutinindā samasthitiḥ || ubhe satyānṛte tyaktvā yena tyajasi tattyaja || ityādismṛtibhiśca dehendriyādyabhimānanirākaraṇapūryakeṣaṇātrayaparityāgalakṣaṇalakṣita##- kiñca - śiva eko dhyeyaḥ śivaṅkarassarvamanyatparityajya na karmaṇā na prajayā ityatra śivaikadhyānaniṣṭhayā īṣaṇātrayasya pratibandhakatvāt śiva eko dhyeyaḥ iti śivadhyānamuktvā tadanyaṃ sarvaṃ dhanadhānyaputragehārāmādikaṃ parityajeti vidhirupadiśyate | prājñādhikārilakṣaṇam na karmaṇā ityatra karmaśabdenāgnihotrādikamuktaṃ bhavati | tannirākaraṇena bhāryātyāgaḥ samupadiṣṭaḥ | na prajayā ityatra santānāsaktibhramo nirastaḥ | dhanena ityanena vittabhramo nirākṛtaḥ | etena dāreṣaṇa-putreṣaṇa##- tātparyārtho niścīyate | evamīṣaṇātrayaṃ nirasya ekena tyāgena śarīrendriyādiṣu sarveṣu mamatvabhrāntityāgena amṛtatvaṃ śivasāyujyaṃ ānaśuḥ - bhaktāḥ prāpnuvantītyarthaḥ | etadupadeśena ahaṃ - mamatva-bhrānti##- prāpnuvantītyāśaṅkāyāṃ pareṇa śivajñānena guhāyāṃ dahara puṇḍarīke vibhrājat svaprakāśamānaṃ nākaṃ paramānandasvarūpaṃ etat - sthitaṃ śivaṃ yatayaḥ śivatattvaprāptiprayatnaśīlāḥ prāpnuvantīti bhāvaḥ | mandaprajñādhikārilakṣaṇam evaṃ tatra prājñādhikārilakṣaṇamuktvā tadvanmandaprajñādhikārilakṣaṇamāha - vedāntavijñānasuniścitārthāḥ ātmā vā're draṣṭavyaḥ śrotavyo mantavyo nididhyāsitavyaḥ ityādiśrutivihitayāvadvedāntaṣaḍvidhatātparyaliṅgaiḥ śravaṇa##- pāśātmakatattvatrayārthajñānaniṣṭhāssantaḥ sanyāsayogāt samyak nyāsaḥ - saṃnyāsaḥ daharākṣi-puruṣavidyāvidhāyakatvena tailadhārāvadavicchinnatayā cittaṃ śivaikasandhānātmanā yogāt tadabhyāsayogāt yatayaḥ mokṣaprayatnaśīlāḥ śuddhasatvāḥ rāgadveṣādimalatrayanirmuktanirmalāntaḥkaraṇāḥ te bhaktāḥ brahmaloke brahmāparaparyāyaśivaloke sthitvā tatra sveṣṭānusāreṇa sarvaiśvaryayogamanubhūya tataḥ parāntakāle tacchivalokavāsanākṣayāvasāne parāmṛtāt kailāsāt sarve mucyanti | liṅgaśarīraṃ vihāya paripūrṇaparaśivasāyujyaṃ tatraiva prāpnuvantītyarthaḥ | tathānyatra daharavidyāyāṃ śrūyate - tadya ihātmānamanuvidya vrajantyetāṃñca sarvān kāmān iti jagadvāsanāsaktaparaśivopāsakānāṃ sarvakāmāvāptirdarśitā | tasmānniṣkāmaśivopāsakānāṃ ihaiva śivatattvaprāptiḥ | jagadvāsanāyuktabhaktāstāvat kāmavāsanayā śivalokamanupraviśya tatra sarvān kāmānanubhūya tallokādeva śivasāyujyaṃ prāpnuvantīti niścīyate | ataḥ sakāmaniṣkāmānāṃ bhaktānāṃ phalabhedatryapadeśe'pi caramasāṅkujyaphalasyaikatvāt vidyaikyamupadiśyate | ṛju-kuṭilenavāmārgeṇa sarvāsāṃ vidyānāṃ brahmaprāptiparatvam nanu omityetadakṣaramudgīthamupāsīta ityādīni karmāśrayāṇyupāsanāni karmāṅgatvena pratīyante | kiñca - yathā yasya parṇamayī juhūrbhavati iti karmāṅgabhūtodgītādimukhena juhvādimukhena parṇatādivat tattatkarmāṅgatvena nirūḍhānuṣṭhānādudgīthādyupāsanasambandho nirdiṣṭaḥ tathā ya evaṃ vidvānudgāyati ya evaṃ vidvān sāmagāyati ityādinā tadupāsanasya kratusambandhitvamavagamyate | ataḥ tāni yadeva vidyayā karoti śraddhayopaniṣadā tadeva vīryavattaraṃ bhavati | iti vartamānanirdeśena parṇatādisambandhyapāpaślokaśravaṇavat pṛthakphalatvakalpanāyogāt kratuṣu niyamenopasaḥāryāṇi | karmaprakaraṇapaṭhitatvena brahmaprāptyaṅgatvābhāvavyavasthāpanena sarve vedā yatpadamāmananti ityādiśrutivirodho durnivāra iti ceducyate - tenobhau kuruto yaścaitadevaṃ veda yaśca na veda ityaviduṣo'pyanuṣṭhānavacanāt na cāṅgatve satyupāsanasya anuṣṭhānā'niyama upapadyate | evamupāsanāṅgatve niścite sati upāsanavidheḥ phalākāṅkṣāyāṃ rātrisatranyāyena vīryavattaratvaṃ karmaphalāt pṛthagbhūtameva phalamityavagamyate | kimidaṃ vīryavattaratvaṃ karmaphalasyaivāpratibandhaḥ badhyate hi karmaphalaṃ prabalakarmāntaraphalena | tāvantaṃ kālaṃ tadabhāvaḥ pratibandhaḥ | karmaphalāt svargādilakṣaṇāt pṛthagbhūtameva phalaṃ tadidamucyate | parameśvarārpitaphalasya cittaśuddhidvārā mokṣaikaphalatvamavagamyate | yadeva jñānaphalaṃ tadeva karmaphalam iti śruteḥ | tasmāt śuddhāntaḥkaraṇasya kāmyavāsanānirmuktasya śivaikaniṣṭhasya karmāṇi śivānugrahadvārā śivaprāptikarāṇi | malināntaḥkaraṇakṛtaparameśvarārpitakarmaṇāṃ duritanivṛttidvārā paramparayā brahmaprāptikaratvaṃ iti niścīyate | ata. ṛjukuṭilamārgeṇa sarvāsāṃ vidyānāṃ brahmaprāptikaratvamavirodham | liṅgabhūyastvādhikaraṇam || 19 || liṅgadharmapracuraparaśivabrahmaṇaḥ sarvavidyopāsyatvasamarthanam nanu sarveṣāmupāsanānāṃ ghaṭapaṭavadanyonyabhedāvagamāt phalabhedopadeśācca parasmin brahmaṇi samanvayaḥ kathamupapannaḥ ityāśaṅkāyāmadhikaraṇāntareṇāha - || 223 || liṅgabhūyastvāttaddhi balīyastadapi || 43 || taittirīye śrūyate - nidhanapataye namaḥ nidhanapatāntikāya namaḥ ūrdhvāya namaḥ ūrdhvaliṅgāya namaḥ hiraṇyāya namaḥ hiraṇyaliṅgāya namaḥ divyāya namaḥ divyaliṅgāya namaḥ bhavāya namaḥ bhavaliṅgāya namaḥ śarvāya namaḥ śarvaliṅgāya namaḥ jvalāya namaḥ jvalaliṅgāya namaḥ ātmāya namaḥ ātmaliṅgāya namaḥ paramāya namaḥ paramaliṅgāya namaḥ etatsomasya sūryasya sarvaliṅgaṃ sthāpayati pāṇimantraṃ pavitram ityādinā parabrahmaṇaḥ śivasya liṅgātmakatvaṃ talliṅgasya sarvātmakatvañcopadiṣṭam | tatraiva daharavidyānantaraṃ - sahasraśīrṣaṃ devaṃ viśvākṣaṃ viśvaśambhuvam | viśvaṃ nārāyaṇaṃ devamakṣaraṃ paramaṃ padam || ityārabhya so'kṣaraḥ paramaḥ svarāṭ ityantaṃ śivavat keśavasyāpi paramātmatvopadeśāt śivakeśavayorubhayorapi paratvāṅgīkāre vyavasthocchedaprasaṅgāt atra daharādisarvavidyopāsyatva śivasya uta tadanyasyaiva iti sandihyate | daharādisarvavidyopāsyatvaṃ nārāyaṇasyaivopapadyate tatprakaraṇatvāt | asmiṃścānuvāke - padmakośapratīkāśam hṛdayaṃ cāpyadhomukham ityādinā hṛdayapuṇḍarīkābhidhānasya nārāyaṇānuvākasya daharavidyopāsyanirdhāraṇatvamupodbalayati | kiñca - nārāyaṇaṃ mahājñeyaṃ viśvātmānaṃ parāyaṇam | nārāyaṇaṃ parojyotirātmā nārāyaṇaḥ paraḥ || nārāyaṇaparaṃ brahma tattvaṃ nārāyaṇaḥ paraḥ | nārāyaṇaparo dhyātā dhyānaṃ nārāyaṇaḥ paraḥ || yacca kiñcit jagatsarvaṃ dṛśyate śrūyate'pi vā | antarbahiśca tatsarvaṃ vyāpya nārāyaṇaḥ sthitaḥ || ityādau nārāyaṇasyaiva sarvātmakatva-sarvavyāpakatva-sarvaprakāśakatva##- asthūlamanaṇvādisarvāsāṃ śrutīnāṃ tatraiva tātparyam | atassarvasmātparo nārāyaṇa eva sarvavidyāsūpāsya iti prāpte pracakṣmahe - nārāyaṇaṃ mahājñeyaṃ viśvātmānaṃ parāyaṇam | nārāyaṇaparañjyotirātmā nārāyaṇaḥ paraḥ || ityādinā śakti-śaktyorūpāsyopāsakayoḥ śiva-nārāyaṇayoḥ tattvamasi ityādāviva abhedatvena paramaśivāsādhāraṇadharmeṣu nārāyaṇe pratipāditeṣvapi paramaśive liṅgabhūyastvāt ūrdhvāya namaḥ ūrdhvaliṅgāya namaḥ ityādiparaśivaliṅgadharmaprācuryāt balīyaḥ | ataḥ śiva eva tatrānyatra pratipāditadaharādisarvavidyāsūpāsya iti rāddhantaḥ | sarvatraprasiddhopadeśādhikaraṇe ṣaḍvidhatātparyaliṅgaiḥ etannārāyaṇānuvākatātparyasva spaṣṭamupadiṣṭatvāt atra saṅkṣepata uktam | sarvo vai rudraḥ puruṣo vai rudraḥ kadrudrāya pracetase mīduṣṭamāya tavyase vovema śāntamagṁ hṛde sarvo hyeṣa rudraḥ ityādinā paramaśivaliṅgabhūyatvāt sarvavidyopāsyatvaṃ tasyaivopapannam | tadyathā - sarvo vai rudraḥ iti vākye sarvaṃ khalvidaṃ brahma tajjalāniti śānta upāsīta iti chāndogya-śāṇḍilya-vidyopāsyaliṅgaṃ puruṣo vai rudraḥ iti vākye puruṣasūktopakosala-vidyopāsyaliṅgaṃ sanmaho namo namaḥ ityatra sadeva saumya iti sadvidyopāsyaliṅgaṃ maha ityatra maha iti tadbrahma sa ātmā aṅgānyanyā devatā iti mahadvidyopāsyaliṅgaṃ śāntamagṁ hṛdi iti hṛdayadyotanāt daharavidyopāsyaliṅgaṃ namo hiraṇyabāhave hiraṇyavarṇāya ityādinā tasya hiraṇmayatvapradarśanena savitṛmaṇḍalopāsyaliṅgaṃ tatromāpataya iti sarvavidyopāsyaliṅgaṃ saṃsāradrāvakatvāt rudra ityucyate paramātmā śiva eva | umāpateḥ paraśivabrahmaṇaḥ paravidyopāsyatvaṃ vākyairavagamyate | tadapi liṅgaṃ valīyaḥ prakaraṇāpekṣayā balavattaraṃ khalu | liṅga-vākya-prakaraṇa##- pūrvamīmāṃsānyāyena vākyaṃ hi prakaraṇādbalīya iti daśanāt umāsahitaṃ saṃsāraduḥkhadrāvakaṃ śivābhidhaṃ parabrahma sarvavidyopāsyamiti niścīyate | pūrvavikalpādhikaraṇam || 20 || sālokyādicaturvidhamuktīnāṃ ekakāle paraśivopāsakaprāpyatvasamarthanam nanu pūrvatra paraśivabrahmamūrtā'mūrtopāsakeṣu prājñānāṃ na karmaṇā na prajayā ityādinā vairāgyabhāgyānvitānāṃ nirjagadvāsanāyuktānāṃ lokāntaranirapekṣitatvena ihaiva śarīre śivatvaprāptiḥ tadbhinnānāṃ mandaprajñānāṃ kramamukterupadiṣṭatvena brahmavidyāyāḥ vikalpatvaṃ tanmahimabhaṅgaprasaṅgasya siddhatvāt sarveṣāmupāsakānāṃ ekā gatirupapannetyāśaṅkāyāmadhikaraṇāntaramāha - || 224 || pūrvavikalpaḥ prakaraṇātsyāt kriyāmānasavat || 44 || kriyājyotiṣṭoma-mānasajyotiṣṭomavat prakaraṇāt virāga sarāga-prakaraṇāt pūrvavikalpaḥ pūrve lokālokavāsanayuktānāṃ vikalpaḥ kramamukti##- sūtrasūcitārthaḥ | taittirīye śrūyate - kaḥ kaṃ tatsatyamannamamṛto jīvo viśvaḥ katamaḥ svayambhūḥ brahmaitadamṛta eṣa puruṣa eṣa bhūtānāmadhipatiḥ brahmaṇassāyujyaṁ salokatāmāpnoti ityetāsāmeva devatānāṃ sāyujyaṃ sārūpyatāṃ sālokyatāmāpnoti ityādinā parameśvaropāsakānāṃ sarveṣāmekakāle tadupāsanāmāhātmyena sālokyādipadaprāptiḥ uta bhinnakāle adhikāratāratamyena vā iti sandihyate parameśvaropāsanamahimnā devādivadekakāle sālokyādisarvapadaprāptiḥ | sarvatra paryeti jakṣat krīḍan ramamāṇaḥ | tasya sarveṣu lokeṣu kāmacāro bhavati || iti śrutyantare muktajīvānāṃ kāmacāratvaśravaṇāt so'śnute sarvān kāmān saha brahmaṇā ityatrāpi viduṣāṃ brahmaṇā saha sarvakāmāvāptidarśanācca viduṣāmekakāle sālokyādisarvapadaprāptissambhavatīti prāpte vadāmaḥ | pūrvavikalpaḥ prakaraṇāt syāt kriyāmānasavat iti | jyotiṣṭomena svargakāmo yajeta bhūtikāmo vāyavyaṃ śvetamālabheta ityādiśrutinirdiṣṭa kriyāmayajyotiṣṭoma-vājasaneya-pauṇḍarīka-atirātra##- phalāni nirdiśyante - tasyaivam viduṣo yajñasyātmā yajamānaḥ śraddhā patnī śarīramidhmamuro vedirlomāni bahirvedaḥ śikhā hṛdayaṃ yūpaḥ kāma ājyaṃ manyuḥ paśustaṣo'gnirdamaḥśamayitā dakṣiṇā vāgghotā prāṇa udgātā cakṣuradhvaryurmano brahmā śrotramagnirdyāvādhriyate sā dīkṣā yadaśnāni taddhaviryatpivati tadasya somapānaṃ yadramate tadupasado yatsañcaratyupaviśatyuttiṣṭhate ca pravargyo yanmukhaṃ tadāhavanīyo yadyāhutīrāhutī yadasya vijñānaṃ tajjuhoti yatsāyaṃprataranti tatsamidho yatsāyam prātarmādhyandinaṃ ca tāni savanāni ye ahorātre te darśapūrṇamāsau ye'rdhamāsāśca māsāśca te cāturmāsyāniya ṛtavaste paśubandhā ye saṃvatsarāśca te'hargaṇāssarvavedasaṃ vā etatsatraṃ yanmaraṇaṃ tadavabhṛthaḥ etadvai jarāmaryamagnihotraṃ satraṃ ya evaṃ vidvānudagayane pramīyate devānāmeva mahimānaṃ gatvādityasya dakṣiṇe pramīyate te pitṛṇāmeva mahimānaṃ gatvā candramasassāyujyaṃ gacchati | etau vai sūryācandramasormahimānau brāhmaṇo vidvānabhijapati | tasmāt brahmaṇo mahimānamāpnoti iti | tatraiva pradeśāntare - cittiḥ sṛk cittamājyaṃ vāgvediḥ adhītaṃ barhiḥ ceto##- prāṇaścitaḥ cakṣuścitaḥ śrotraścitaḥ karmacito'gniścitaḥ ityādiśrutiṣu mānasayāgīye tattatkarmānusāreṇa pṛthakphalatvaṃ pracakṣyate tadvat na karmaṇā iti viraktaprakaraṇapaṭhitabrahmavidyāyāḥ kramamuktihetutvam | pūrvavikalpaḥ tīvraprajña-mandaprajñābhedena pūrvavikalpo nirdiṣṭaḥ | tadvatprakaraṇāt | paraṃ mṛtyo anu pare hi panthāṃ yaste sva itaro devayānāt iti prakaraṇabhedena svādhikāratāratamyena parameśvaropāsakānāṃ phalabhedaḥ syāt |ato nānādeśavāsināṃ upāsakānāṃ ekakāle devāgamanavat paraśivopāsakānāṃ ekakāle sālokyādicaturvidhamuktirna sambhavatīti niścīyate | nanu narāṇāmalpajñānatvāt alpāyupyatvācca cirakālopāsanābhāvena ekakāle caturvidhamuktirna bhavet | hiraṇyagarbhādidevānāṃ divyaśarīratvena mahimātiśayatvena cirakālopāsanayā jñānadārḍhyena ca ekakāle tatsambhavatītvāśaṅkāyāmāha - || 225 || atideśācca || 45 || parītya lokān parītya bhūtāni | parītya sarvāḥ pradiśo diśaśca prajāpatiḥ prathamajā ṛtasyātmanātmānamabhisambabhūva iti śrutau caturmukhasyāpi na karmaṇā ityādiśrutinirdiṣṭaviraktapuruṣavat sarvavāsanātyāgena paraśivabrahmaprāpteratideśādupadiṣṭatvācca devamanuṣyāṇāmapi śarīrabheda##- siddham | nanu vājasaneyāgnirahasyabrāhmaṇe - manaścito vākcitaḥ prāṇaścitaḥ ityādinā brahmavidyāṅgabhūtayāgaprakaraṇapradarśane'pi asadvā idamagra āsīt ityādinā pūrvatra prakṛteṣṭakacitāgniśeṣībhūtakriyāmayakratvanupraveśaḥ syāt | tataśca teṣāṃ agnīnāṃ iṣṭakacitāgnivikalpabhāvo yuktaḥ | yathā dvādaśāhadaśame'hanyavivākye vidyārūpāṇāmapi kriyāmayakratvanupraveśena kriyārūpatvaṃ yujyate | kiñca - teṣāmekaika eva tarhi yāvānasau pūrva ityatra pūrvasyeṣṭakacitasyāgnervīryamanaścitādiṣvatidiśyate | tena tulyakāryatvāt vikalpaḥ | tataśceṣṭakacitavat kratunirvartanena tadaṅgabhūtā manaścitādayaḥ kriyāmayakratvanupraveśena netaraphalatvamevetyāśaṅkāyāmāha - || 226 || vidyaiva tu nirdhāraṇātdarśanācca || 46 || tu śabdo'traniścayārthaḥ | yaduktaṃ manaścidādayaḥ kriyāmayakatvanupraveśena kriyārūpā eveti - naitadasti | vidyārūpā evaite | vidyārūpakratvanvayina ityarthaḥ | kutaḥ || nirdhāraṇāddarśanācya || nirdhāraṇaṃ tāvat te hai te vidyācita eva | vidyayā haivaita evaṃvidaścitā bhavanti iti | vāṅmanaścakṣurādivyāpārāṇāṃ iṣṭakādivaccayanānu papattermanasā sampāditāgnitvena vidyārūpatve siddhe'pi viśvācita eva vidyayā hai vaite iti cāvadhāraṇaṃ vidyāmayakratvanvayena vidyārūpatvajñānārthamiti niścīyate | dṛśyate cātraivaiṣāṃ śeṣī vidyārūpaḥ kratuḥ | temanasaivādhīyanta manasaivācīyanta manasaiṣu grahā agṛhyanta manasāstuvanta manasā'śaṃsan | yatkiñca yajñe karma kriyate yatkiñca yajñīyaṃ karma manasaiva teṣu manomayeṣu manaścitsu manomayamakriyata iti | iṣṭakaciteṣvagniṣu yatkimāmayaṃ yajñīyaṃ karma kriyate tat manonirvartyeṣu manaścidyagniṣu manomayamevākriyateti vacanāt kraturapi vidyāmaya eva | nanvatra vidhipadāśravaṇāt phalasambandhāpratīteśceṣṭakacitāgnyupasthāpitakriyāmayakratuprakaraṇāt vidyāmayakratvanvayena vidyārūpataiṣāṃ bodhyeta netyāha - || 227 || śrutyādibalīyastvācca na bādhaḥ || 47 || śrutiliṅgavākyānāṃ prakaraṇādbalīyastvena śrutyādyavagataḥ kratureṣāṃ tadanvayaśca durbalena prakaraṇena bādhituṃ na śakyate | śrutistāvat te hai te vidyācita eva iti | tāṃ vivṛṇoti vidyāyā hai vai ta evaṃ vidaścitā bhavanti iti | vidyayā vidyāmayena kratunā sambaddhā manaścidādayaḥ citā bhavantītyarthaḥ | tān hai tānevaṃvide sarvadā sarvāṇi bhūtāni cinvantyapi svapate iti liṅgam | vākyaṃ ca - evaṃ vide cinvanti iti | samabhivyāhāro vākyam | evaṃvide - vidyāmaya kratumate sarvadā sarvāṇi bhūtāni cinvantītyarthaḥ | sarvabhūtakartṛkaṃ sarvakālatryāpi cayanaṃ manasā sampāditaṃ parimitakartṛkālakriyāyeṣṭakacitakāryadvāreṇa kratvanupraveśasambhavamalabhamānaṃ vidyāmayakratvanupraveśe liṅgaṃ bhavati | yaccedamuktaṃ vidhipratyayāśravaṇāt phalasambandhāpratīteśca kriyāmayāt kratoranya'tra vidyāmayaḥ kraturna sambhavatīti tatrāha - || 228 || anubandhādibhyaḥ prajñāntarapṛthaktvavaddṛṣṭaśca taduktam || 48 || iṣṭakacitānvayinaḥ kriyāmayātkratoḥ vidyāmayo'yaṃ kratuḥ pṛthaktvena anubandhādibhyaḥ pṛthaktvahetubhyo'vagamyate | anubandhāḥ yajñānubandhino grahastotraśastrādayaḥ manasaiṣu grahā agṛhyanta manasā'stuvanta manasā'śaṃsan ityādinā pratipāditāḥ | ādiśabdena śrutyādayaḥ pūrvoktā gṛhyante | śruti##- prajñāntarapṛthaktvavat yathā prajñāntaraṃ daharavidyādikriyāmayāt kratoḥ pṛthagbhūtaṃ śrutyadibhiravagamyate evamayamapi | evañcānubandhādibhiḥ pṛthagbhūte vidyāmaye yajñe'vagate sati vidhiḥ parikalpyate | dṛṣṭaśca anuvādasarūpeṣu kalpyamāmo vidhiḥ | taduktam - vacanāni tvapūrvatvāt iti | phalañca - teṣāmekaika eva tāvān yāvānasau pūrvaḥ ityatideśāt svakratudvāreṇeṣṭakacitasyāgneryatphalam tadeva manaścidādīnāmapi svakratudvāreṇa phalamityavagamyate | mānasasyāpyagnicayanasya svātantryeṇa paraśivabahmalokaprāptisādhanatvavicāraḥ yatpunaratideśena tulyakāryatvāvagamāt kriyāmayakratvanupraveśo'vagamyata ityuktam tatrāha - || 229 || na sāmānyādapyupalabdhermṛtyuvanna hi lokāpattiḥ || 49 || nāvaśyamatideśādavāntaravyāpārasyāpi tulyatayā bhavitavyam yena kriyāmayakratvanupraveśa eṣāṃ syāt | yasmāt kasmāccit sāmānyamātrādatideśopalabdheḥ | upalabhyate hi sa eṣa eva mṛtyurya eṣa etasmin maṇḍale puruṣaḥ ityādiṣu saṃhartṛtvādisāmānyamātrādatideśaḥ | na hi tatra ma.ḍalapuruṣasya mṛtyuvat tallokāpattiḥ - taddeśaprāptirapi bhavati | evamihāpi manaścidādīnāmiṣṭakacitāgnivadbhāvātideśamātreṇeṣṭakacitagnideśarūpakriyāmayak ratvanupraveśenāpi na bhavitavyam | ata iṣṭakacitāgneḥ svakratudvāreṇa yatphalaṃ tadeva manaścidādīnāmapi vidyāmayakratudvāreṇa phalamityatideśādavagamyate | nanu yadi mānasāgnicayanaṃ svātantryeṇa brahmalokaprāptisādhanaṃ svatantropāsanabhūtaṃ mānasāgnicayanaṃ mānasajyotiṣṭomavat upaniṣatsveva paṭhitavyam | tathā ca karmakāṇḍe iṣṭakāgnicayanasannidhau paṭhitatvamasaṅgatamityāśaṅkyāha - || 230 || pareṇa (ca) śabdasya tādvidhyaṃ bhūyastvāttvanubandhaḥ || 50 || pareṇa ca brāhmaṇena asyāpi manaścidādyabhidhāyinaḥ śabdasya tādvidhyaṃ tadvidhatvaṃ vidyāmaya kratau pratipāditvamavagamyate | pareṇa hi brāhmaṇena ayaṃ vāvaloka eṣo'gniḥ citaḥ | tasyāpa eva pariśritaḥ ityādinā sa yo haitadevaṃ veda lokampṛṇānamevambhūtametatsarvamabhisampadyate iti | pṛthakphalā vidyaiva vidhīyate | ato'gnirahasyasya kriyaikaviṣayatvaṃ nāsti | evaṃtarhi vidyāmayā manaścidādayo bṛhadāraṇyake'nubaddhavyāḥ kimarthamihānubadhyante | tatrocyate - || bhūyastvāttvanubandhaḥ iti || manaścidādiṣu sampādanīyānāmagnyaṅgānāṃ bhūyastvāt tatsannidhāvihānubandhaḥ kṛtaḥ | tasmāt tasyaivaṃ viduṣo yajñasyātmā yajamānaḥ śraddhā patnī ityādiśrutipratipāditasya sāṅgaśca mānasajyotiṣṭomasya yathā pṛthaktvaṃ svātantryeṇa paraśivabrahmalokaprāptisādhanatvaṃ tadvanmānasasyāgnicayanasyāpi svātantryeṇa paraśivabrahmalokaprāptisādhanatvaṃ upapannamityarthaḥ | eka-ātmādhikaraṇam || 21 || pāramārthikabhedābhedavajjīva-brahmaṇormadhye jīvasya brahmopāsanāyuktatānirākaraṇam nanu upāsyopāsakatvena jīva-brahmaṇoḥ pūrvāvasthāyāṃ parasparapāramarthikabhedaḥ paraśivopāsanāprabhāvena tadvatpāramārthikābhedaśca sidhyati iti yaduktaṃ tanna - aitadātmyamidaṃ sarvaṃ ātmmaivedaṁ sarvaṃ ayamātmā brahma ityādiṣu jīvātirikteśvarasadbhāvādarśanāt svayaṃ svameva dhyāyat mahyameva namo namaḥ ityādipūrvācāryavacaneṣu ca svasya svopāsanasyaiva nyavasthāpanāt tadeva yuktamityāśaṅkāyāmadhikaraṇāntareṇa nirākaroti - || 231 || eka ātmanaḥ śarīre bhāvāt || 51 || ātmānaḥ jīvāt ekadhā paramātmā śivaḥ śarīre śarīrasthitadaharākāśe bhāvāt jīvaniyāmakatvena sadbhāvāt guhāpratiṣṭhe parame parārdha ityādiśrutiṣu jīvātiriktatvena brahmatvopadeśāt jīvasyaiva svasyopāsanaṃ ayuktam | sarvāsu paravidyāsu upāsyopāsakasvarūpavat upāsakasvarūpasyāpi jñātavyatvamupadiṣṭam | trayāṇāmeva caivamupanyāsaḥ praśnaśceti bṛgurvai vāruṇiḥ varuṇaṃ pitaramupasasāraḥ adhīhi bhagavo brahmeti tasmā etatprovāca annaṃ prāṇaṃ cakṣuḥ śrotraṃ mano vācamiti taṁ hovāca yato vā imāni bhūtāni ityārabhya saiṣā bhārgavī vāruṇī vidyā parame vyoman pratiṣṭhitā ityādinā taittirīye śrūyate | atrānandamayatvenopāsyaḥ paramātmā uta jīvo veti sandihyate | ayamātmā brahma ityādiśrutiṣu jīvasyaiva brahmatvopadeśāt yonyāṃ devatā mupāste'nyo'sāvanyo'hamasmi iti na sa veda yathā paśuḥ mṛtyossa mṛtyumāpnoti ityādiṣu svātiriktadevatopāsanā'darśanāt ahamasmi brahmāhamasmi ahamevāhaṃ ityādiṣu tathāvagamācca svasya svopāsanameva sarvavedāntasiddhamiti prāpte pracakṣmahe - || eka ātmanaśśarīre bhāvāt || iti | ekaḥ paramātmā pradhānakṣetrajñapatirmaheśvaraḥ | ātmanaḥ sthābarajaṅgamātmakajīvāt bhinnaḥ śarīre ṛtaṃ pibantau sukṛtasya loke guhāṃ praviṣṭau parame parārdhe ityādiśutiṣu śarīrāntasthitadaharapuṇḍarīke jīveśvarayoḥ sthiterbhāvāt sarvavedānteṣu sadbhāvāt ityarthaḥ | bhṛgurvai vāruṇiḥ ityārabhya praśna-prativacanābhyāṃ brahmadharmopadeśāt vijñānamayājjīvāt anandamayasya bhedavyapadeśāt jīvabrahmaṇorvailakṣaṇyamanivāryam | kiñca upasaṃhāre - sa yaścāyaṃ puruṣe yaścāsāvāditye sa ekaḥ sa ya evaṃ vit ityārabhya ahamannamahamannamadantamadmi ahaṃ viśvaṃ bhuvanamabhyabhuvāṃ suvarṇajyotiḥ ya evaṃ veda ityantena sarvo vai rudraḥ sarvaṃ khalvidaṃ brahma ūrdhvaretaṃ virūpākṣaṃ viśvarūpāya vai namo nāmaḥ hiraṇmayo'haṃ śivarūpamasmi namo hiraṇyavāhave ityādiśrutisiddhasarvātmakatva##- yo vijñāne tiṣṭhan yasya vijñānaṃ śarīram hiraṇmaye pare kośe virajaṃ brahmaniṣkalaṃ tacchubhraṃ jyotiṣāṃ jyotistattadātmavido viduḥ ātmāvā're draṣṭavyaḥ śrotavyo mantavyo nididhyāsitavyaḥ brahma veda brahmaiva bhavati ityādisyaparaśākhāsu sarvāsu vidyāsu śivasya parabrahmaṇaḥ upāsyatvaṃ jīvasyopāsakatvaṃ tasya brahmopāsakatvenaiva brahmātmakatvasya spaṣṭamupadiṣṭatvāt annaṃ brahma ityupātanādivat vijñānātmakajīvabrahmopāsanāyāmapi parameśvarasya sarvāntaratvavyapadeśārthaṃ tadanukramasopānamārgasūcanārthaṃ copadiṣṭam kevalajīvasya brahmatve anīśayā śocati muhyamānaḥ tarati śokamātmavit ityādibahuśrutivirodhāt tat bhṛguvalyupakramopasaṃhāratātparyabhaṅgaprasaṅgāt | ahaṃ brahmāsmi ityādīnāṃ tattvamasi ityādivat upāsyopāsakayorekatvaphalasūcanārthañca anādimalasaṃsārabaddhabahuśarīrapraveśanirgamanavyāpāratāpatrayānaladandahyamān asvabhāvasya na svato brahmatvaṃ sambhavatīti siddham | mumukṣvanuṣṭeyanairantaryānanyabhāvayuktaparaśivabrahmopāsanasya sarvavidyābhipretatvanirṇayaḥ asminnarthe hetvantaramāha - || 232 || vyatirekastadbhāvabhāvitvānna tūpalabdhivat || 52 || sarvamityākāśe tatpratiṣṭhetyupāsīta ityārabhya tadbrahmetyupāsīta brahmavān bhavati ityatra brahmopāsakānāṃ phalasya brahmātmakatvopadeśāt natvetadasti jñātṛtvādyākāra evānusandheya iti | asyātmanaḥ saṃsāradaśāyāḥ mokṣadaśāyāśca yo vyatirekaḥ (bhedaḥ) saṃsāradaśāyāṃ svakṛtakarmaphalena devatiryaṅmanuṣyādinānāvidhapraveśanirgamanaṃ mokṣadaśāyāñca sālokyāditrividhamuktau paramānandaprācuryakalyāṇavibhūtiḥ sāyujyamuktyabhidhānakaivalyavibhūtau ahaṃmamatvādivikalpaśūnyatvena paramaśivākārākāritaniḥśreyasaphalañca nirdiśyate | kiṃ ca - asya mokṣadaśāyāṃ yādṛśaṃ rūpaṃ tādṛgrūpa aivopāsanavelāyāmātmā'nusandheya ityarthaḥ | kutaḥ tadbhāvabhāvitvāt tadrūpāpatteḥ | yathā kraturasmin loke puruṣo bhavati tathetaḥ pretya bhavati taṃ tathā yatopāsate tathaiva bhavati iti | yathopāsanameva hi prāptiḥ śrūyate | na ca parasvarūpamātraviṣayamevedamiti vaktuṃ śakyate pratyagātmano'pyupāsyabhūta parabrahmavailakṣapyopadeśāt | ataḥ śrutyantare gatāḥ kalāḥ pañcadaśa pratiṣṭhāḥ devāśca sarve pratidevatāsu | karmāṇi vijñānamayaśca ātmā pare'tryaye sarva ekībhavanti || ityādiṣu prāṇendriyapratyagātmādīnāṃ parameśvaraprāpyatvavyapadeśāt sadā paramātmānusandhānaṃ mumukṣūṇāṃ kartavyamityupadiśyate | upalabdhivat yathā nadyaḥ ityatra nadīsamudropalabdhivat jīva-brahmaṇorekatvopadeśo vidhīyate | tasmāt mumukṣūṇāṃ nirantaramananyabhāvena nityanirupamaparaśivabrahmopāsanaṃ sarvavidyābhipretamiti veditavyam | aṅgāvabaddhādhikaraṇam || 22 || sarveṣāmupāsakānāṃ saravidyādhikārayuktatānirṇayaḥ nanu svādhyāyo'dhyetavyaḥ ityatra svaśākhādhyayanavidyāvaśyakatvavat brahmavidyāyāmapi svaśākhāvihitabrahmavidyopāsanameva mukhyamityāśaṅkāyāmadhikaraṇāntareṇāha - || 233 || aṅgāvabaddhāstu na śākhāsu hi prativedanam || 53 || pūrvatra ahaṃ brahmopāsananirākaraṇapūrvakaparaśivabrahmopāsanaṃ sarveṣāṃ prasādhya atra sarvaśākhāgatabrahmopāsanaṃ sarveṣāṃ mumukṣūṇāṃ āvaśyakaṃ iti darśayati - omityetadakṣara mudgīthamupāsīta lokeṣu pañcavidhaṃ sāmopāsīta sarvaṃ khalvidaṃ brahma ardhata prācīna priyamedhāso arcata | arcanta putrakāḥ agnirityādinā bhasma gṛhītvā vimṛjyāṅgāni saṃspṛśet | tasmādvrataṃ pāśupataṃ paśupāśavimokṣāyeti tisro rekhaḥ prakurvīta iti chāndogyādiṣu sarvaśākhāsu sarvavidyopāsanānāṃ mokṣaphalatva śravaṇāt | mokṣāṅgavidhāyakasarvaśākhāgatadahara-śāṇḍilyādisarvāsu vidyāsu mumukṣūṇāṃ svaśākhāvidyopāsanaṃ pradhānaṃ uta sarvaśākhāvidyopāsanaṃ veti sandihyate | sarvavedāntapratyayatve sthite'pi prativedaṃ svarabhedāt udgīthādayo bhidyanta iti tatra vyavatiṣṭheranniti śaṅkā | kimidaṃ yuktam vyavatiṣṭheranniti kutaḥ udgīthamupāsīta iti | sāmānyena udgīthasambandhitayā śrutāyāstasyāmeva śākhāyāṃ svaraviśeṣayuktasya udgīthaviśeṣasya sannidhānāttasminneva viśeṣaparyavasānaṃ yuktamiti | evamādyāstāsveva śākhāsu vyavatiṣṭherannityevaṃ prāpte pracakṣmahe || aṅgāvabaddhāstviti || tu śabdaḥ pakṣaṃ vyāvartayati | na hyudgīthādyaṅgāvabaddhā upāsanāstāsveva śākhāsu vyavatiṣṭheran api tu prativedaṃ sarvāsu śākhāsu sambadhyeran | hi śabdo hetau | yasmāt śrutyaiva udgīthādyaṅgamātrāvabaddhāḥ tasmādyatrodgīthādayaḥ tatra sarvatra sambadhyeran | yadyapi svarabhedena udgīthavyaktayo bhidyante tathā'pi sāmānyena udgīthaśrutyā sarvā vyaktayaḥ sannihitāḥ iti na kvacidvyavasthāyāṃ pramāṇamasti | sarvaśākhāpratyayanyāyena ca sarvāsu śākhāsu kraturekaḥ | ataḥ sarvāsu śākhāsvekasya kratossannidhānāt kratvaṅgabhūtodgīthādayo'pi sannihitā iti naikasya sannidhiviśeṣo'stīti na vyavasthā | tasmāt sarveṣāṃ upāsanānāṃ sarvavidyāsvadhikāro yuktaḥ | sarveṣāṃ brahmopāsakānāṃ sarvaśākhāgatabrahmavidyopāsanādhikāraucityavivaraṇam nanu dharmakāṇḍe sarveṣāṃ svaśākhānuṣṭhānadharmāvaśyakatvavyapadeśāt brahmakāṇḍe samānabhāvena sarveṣāṃ sarvāsu vidyāsūpāsanādhikāraḥ kathamupapadyate ityatrāha - || 234 || mantrādivadvā virodhaḥ || 54 || vā śabdaścārthe | ādiśabdena jāti guṇa-saṅkhyāsādṛśyakramadravyakarmāṇi gṛhyante | yathā mantrādīnāṃ ekaikaśākhāsu āmnātānāmapi śeṣiṇaḥ kratoḥ savaśākhāstvekatvena yathāyathaṃ śrutyādibhiḥ sarvāsu śākhāsu viniyogo na virudhyate kiñca - smārtakarmasvāpi ṛgvedagatapuṇyāhavācanamantrāṇi yajussāmaśākhibhirādṛtāni tadvadyajuśśākhāgataśatarudrīyādimantrāṇi ṛksāmagairaṅgīkṛtāni yathā śākhāntargatasamitkuśaprabhṛtimantrāṇi sarvaśākhāgataiḥ svīkṛtāni tadvatsarvaśākhāgatabrahmavidyāsu sarve vedā yatpadamāmananti iti vedāntavidhyavagamāt sarveṣāṃ brahmopāsakānāṃ sarvaśākhāgatabrahmavidyopāsanādhikārassamucita iti niścīyate | bhūmnakratuvajjyāyastvādhikaraṇam || 23 || samastopāsanasyaiva nyāyyatā bhūmākhyabrahmopāsanādhikya vicāraḥ chāndogye - nāma brahmetyupāsīta vācaṃ brahmetyupāsīta mano brahmetyupāsīta ityādi bahūni pratīkopasanāni vidhāyā tadanantaraṃ bhūmātveva vijijñāsitavyaḥ | yatra nānyatpaśyati nānyat śṛṇoti nānyadvijānāni sa bhūmā | atha yatrānyatpaśyati anyat śṛṇoti anyadvijānāti tadalpam iti śrutau bhūmākhyabrahmopāsanasya hi sarvopāsanādhikyavyavasthāpanāt tadeva mumukṣūṇāṃ āvaśyakamityāśaṅkāyāmadhikaraṇāntaramāha - || 235 || bhūmnaḥ kratuvajjyāyastvaṃ tathā hi darśayati || 55 || prācīnaśāla aupamanyavaḥ ityārabhya vaiśvānaravidyā āmnātā | tatra vaiśvānaraḥ paramātmā trailokyaśarīra upāsyaḥ śrutaḥ svarlokādityavāyvākāśāppṛthivyavayavaḥ | tatra ca dyaurmūrdhā ādityaścakṣurvāyuḥ prāṇaḥ ākāśaḥ sandehaḥ - madhyakāya ityarthaḥ | āpo vastiḥ pṛthivī pādau ityavayavaviśeṣāḥ tatra saṃśayaḥ kimasya trailokyaśarīrasya vyastasyopāsanaṃ kartavyaṃ uta vyavastasya samastasya ceti atha samastasyaiveti | kiṃ yuktam vyasta yeti kuta upakrame vyastopāsanopadeśāt | tathā hyupadiśyate | aupamanyavādayaḥ kila uddālakapṛṣṭāḥ kekayamaśvapatimupasadya ātmānameveyaṃ vaiśvātaraṃ sampratyadhyeṣi tameva no brūhi iti papracchuḥ | sa ca tebhyaḥ pratyekaṃ svopāsyān dyuprabhṛtīn uktvādbhayo mūrdhādiṣu vyasteṣūpāsanaṃ tatra tatra phalaṃ coktavān atyannaṃ paśyati priyaṃ bhavatyasya brahmavarcasaṃ kule ya etamevamātmānaṃ vaiśvānaramupāste mūrdhātveṣa ātmanaḥ iti | eṣa vai sutejā ātmā vaiśvānaraḥ ityādinā teṣu teṣūpāsaneṣu upāsyasya vaiśvānaratvañcāha | ato vyastasyaivopāsanaṃ kartavyam | paratra yastvetamevaṃ prādeśamātramabhivimānamātmānaṃ vaiśvānaramupāste iti dyuprabhṛtipradeśāvacchinnamātre vaiśvānare uktasya mūrdhādyupāsanasya samāsenopasaṃhāra ityavagantavyam | apara āha - evameva samastasyāpyupāsanaṃ kāryamiti | pṛthak phalanirdeśāt yastvetamevaṃ vaiśvānaramupāste sa sarveṣu lokeṣu sarveṣu bhūteṣu sarveṣvātmasvannamatti iti caitāvatā vākyabhedaḥ | yathā - bhūmavidyopakrame nāmādyupāsanaṃ tatphalañcābhidhāya eṣa tu vā ativadati yaḥ satvenātivadati ityādinā bhūmavidyāmupadiśya sa svarāḍbhavati tasya sarveṣu lokeṣu kāmacāro bhavati iti tatphalañca vyapadiśati tatra - bhūmavidyāparatve'pi vākyasya nāmādyavāntaropāsanaṃ tatphalañcāṅgāṃkriyate | tathehāpīti | evamprāpte abhidhīyate - || bhagnajyāyastvamiti || bhūmnaḥ vipulasya samastasyaiva jāyastvaṃ prāmāṇikatvamityarthaḥ ekavākyatvāvagateḥ | tathāhi prācīnaśāla aupamanyavaḥ ityumakramya uddālako ha vai bhagavanto'yamāruṇiḥ sampratīmamātmānaṃ vaiśvānaramadhyeti taṃ hantābyāgacchāma iti | vaiśvānarātmabubhutsayā aupamanyavādayaḥ pañca maharṣayaḥ tamuddālkamupetya tatra vaiśvānarātmavedinaṃ alabhamānāḥ tena ca sahāśvapatiṃ kaikayaṃ vaiśvānaratmavedinaṃ upasaṃgamya ātmānamevemaṃ vaiśvānaraṃ sampratyadhyeṣi tameva no brūhi iti pṛṣṭvā tatsākāśāt paramātmānaṃ vaiśvānaraṃ svarlokādipṛthivyantaśarīramupāsyabhavagamya tatphalañca sarvalokasarvabhūtasarvātmagatānnabhūtabrahmānubhavamavagatavantaḥ ityupasaṃhārato vākyasyaikatvamavagamyate | evamekavākyatve'vagate sati avayavaviśeṣopāstivacanaṃ phalanirdeśaśca samastopāsanaikadeśānuvādamātramiti niścīyate | kratuvat - yathā vaiśvānaraṃ dvādaśakapālaṃ nirvapet putre jāte iti vihitasyaiva kratorekadeśāḥ yadaṣṭākapālo bhavati ityādibhiranūdyante | tathā samastopāsanameva nyāyyam na vyastopāsanam | tathā hi darśayatīyaṃ śrutiḥ vyastopāsane'narthaṃ bruvatī mūrdhā te vyayatiṣyan yanmāṃ nāgamiṣyaḥ iti andho'bhaviṣyo yanmāṃ nāgamiṣyaḥ ityādikā | ata idamapyapāstam - yat nāmādyupāsanasāmyamuktam | tatra hi nāmādyupāsaneṣvanartho na śrutaḥ | nāmādyupāsanebhyo bhūmopāsanasyātiśayitaphalatvaṃ śrutam | eṣa tu vā ativadati yassatyenātivadati iti | tata eva tatra bhūmavidyāparatye'pi vākyasya nāmādyupāsanānāṃ saphalānāṃ vivakṣitatvam anyathātiśayitaphalatvanimittātivādena bhūmavidyāstutyanupapatteḥ | ataḥ samastopāsanameva nyāyyam | nānāśabdādibhedādhikaraṇam || 24 || mokṣaphalaikagamyasarvopāsanānāṃ sarvavidyāsamanvayasamarthanam nanu sāmādyupāsanānāṃ vākyānāṃ na cāvāntaratātparyaṃ nāmabrahmetyupāsīta ityādivākyānāṃ sthūlārundhatīnyāyena brahmopāsane tātparyāvagamāt | tathā ca nāmādyupāsanānāṃ sarvaiṣāṃ svātantryeṇa paraśivabrahmopāsanaṃ kathaṃ bhavatītyāśaṅkāyāmadhikaraṇāntareṇa pratipādayati - || 236 || nānāśabdādibhedāt || 56 || nānāvidhānyanekāni śiva-nārāyaṇa-brahma-indra-ādityādi nāmādyupāsanānyapi aṅgīkartavyāni | kutaḥ śabdādibhedāt | nāma brahmetyupāṣīta vācaṃ brahmetyupāsīta nārāyaṇa paraṃ brahma dhyāyīteśānaṃ umāsahāyaṃ asāvādityo brahma ityādiśrutiśateṣu upāstiśabdānāṃ bahūnāṃ adhikāribhedena samakṣapravāhanyāyena śrūyamāṇatvāt parasparabhinnatvaṃ siddham | tathāpi kramakramānusāreṇa sopānārohaṇatvāt bahūnāṃ janmanāmante jñānavān māṃ prapadyate iti vākyadarśanāt sarveṣāmupāsanānāṃ mokṣaikaphalaśravaṇāt sarvavidyā samanvayatvaṃ samañjasamiti sūtrasūcitasūkṣmārthaḥ | vidyāprabhedāḥ iha brahmavidyāḥ sarvāḥ brahmaprāptirūpamokṣaikaphalāḥ sadvidyā bhūmavidyā daharavidyā upakosalavidyā śāṇḍilyavidyā vaiśvānaravidyā ānandamayavidyā akṣaravidyā pratardanavidyā udgīthavidyā akṣipuruṣavidyā pāśupatavidyā ityādyāḥ anyāśca prāṇādyaikaviṣayaphalāśca | kimatra vidyaikyaṃ uta vidyābheda iti saṃśīyyate | atraiva āsāṃ parasparabhede samarthite satyaikasyāḥ daharavidyādikāyāḥ sarvavedānta pratyayanyāyaḥ kiṃ yuktaṃ vidyaikyamiti | kutaḥ vedyasya brahmaṇaḥ ekatvāt | vedyaṃ hi vidyāyā rūpam | ato rūpaikyāt vidyaikyamiti | evaṃ prāpte'bhidhīyate - || nāneti || nānābhūtā vidyāḥ | kutaḥ || śabdādibhedāt || ādiśabdena abhyāsasakhyā-guṇa##- vidheyabhedahetavo'nubaddhabhedā dṛśyante | yadyapi veda upāsīta ityādayaḥ śabdāḥ pratyayā vṛttyabhidhāyinaḥ | pratyayāśca brahmaikaviṣayāḥ tathāpi tatprakaraṇoditajagadekakāraṇatvāpahatapāpmatvādiviśeṣaṇaviśiṣṭabrahmaviṣayapratya yāvṛttyavabodhinaḥ | pratyayāvṛttirūpāḥ vidyāḥ bhindanti | brahmaprāptirūpaphalasambandhyupāsanaviśeṣābhidhāyīni ca nirākāṅkṣāṇi vākyāni pratiprakaraṇaṃ vilakṣaṇaviśvābhidhāyīnīti niścīyante | asminnarthe śabdāntare karmabheda ityādibhiḥ pūrvamīmāṃsādikaiḥ sūtraiḥ siddhe'rapi punariha pratipādanaṃ vedāntavākyāni avidheyajñānaparāṇīti kudṛṣṭinirasanāya | ato vidyābheda iti śuddham | phalabhedena vidyānāṃ paraśivabrahmaprāptyātmakamokṣaikaphalavyapadeśāt na vidyāvirodha iti niścīyate | vikalpādhikaraṇam || 25 || daharādyupāsanāsu madhye sveṣṭānusāreṇekaikapuruṣasyekaikopāsanamavicchedenopāsanatvakartavya nirṇayaḥ nanu - vācaṃ brahmetyupāsīta ityādyupāsanānāṃ sarvāsāṃ daharādyuttamavidyāvaiśiṣṭyena paraśivaprāptiphalakatvaṃ uta svātantryeṇetyāśaṅkāyāṃ adhikaraṇāntareṇa nirūpyate - || 237 || vikalpo'viśiṣṭaphalatvāt || 57 || daharādīnāṃ paraśivabrahmalokaprāptiphalakānāṃ ahaṃgrahopāsanānāṃ vikalpaḥ ##- sambhavati | atassamuccayo nāṅgīkartavyaḥ | kutaḥ || aviśiṣṭaphalatvāt || daharākṣipuruṣādyahaṃgrahopāsanānāṃ sarvāsu vidyāsvapi paraśivabrahmasālokyādikrameṇa paraśivaprāptiphalakatvāt etāsūpāsanāsu madhye sveṣṭānusāreṇa ekaikapuruṣasya ekaikopāsanamavicchedena maraṇaparyantaṃ bhayabhakti-śraddhā-vairāgya-bhūtadayā-śama-dama##- brahmaprāptiphalānāṃ sadvidyā-daharavidyādīnāṃ nānātvamuktaṃ idānīmāsāṃ vidyānāṃ ekaikasmin puruṣe prayojanasatvena samuccayo'pi sambhavati uta prayojanābhāvāt vikalpo saṃśayoveti | kiṃ yuktam samuccayo'pi sambhavatīti | kutaḥ ekaphalānāṃ bhinnaśāstrārthānāmapi samuccayadaśanāt dṛśyate hyekasyaiva svargādessādhanānāṃ agnihotra-darśapūrṇamāsādīnāṃ tasyaiva svargabhūyastvāpekṣayaikatra puruṣe samuccayaḥ | evaṃ hi ihāpi brahmānubhavabhūyastvāpekṣayā samuccayo'pi sambhavatīti | kutaḥ aviśiṣṭaphalatvāt | sarvāsāṃ vidyānāṃ anavadhikātiśayānandabrahmānubhavaḥ phalamaviśiṣṭaṃ śrūyate | brahma veda brahmaiva bhavati ityādiśrutibhyaḥ niratiśayānandaparaśivabrahmaṇaḥ sālokyādicaturvidhamuktiḥ sambhavati | svargāderhi deśataḥ kālataḥ svarūpataśca parimitatvena tatra deśādyapekṣa bhūyastvasambhavāt tadarthinaḥ samuccayaḥ sambhavati | iha tu tadviparītasvarūpe brahmaṇi tava sambhavatīti sarvāśca vidyāḥ brahmānubhavavirodhyanādikarmāvidyānirasanamukhena brahmaprāptiphala ityaviśiṣṭaphalatvāt sarvāsāṃ vikalpa eva | brahmaprāptivyatiriktaphalāstu vidyāḥ svargādiphalakarmavadyatheṣṭaṃ vikalperan samuccīyeran tāsāṃ parimitaphalatvena bhūyastvāpekṣāsambhavāt tatrāha - || 238 || kāmyāstu yathā kāmaṃ samuccīyeranna vā pūrvahetvabhāvāt || 58 || paraśivabrahmasākṣātkārānubhavavyatiriktakāmyāḥ ādityamaṇḍalādiprabhṛtiṣu jaḍapadārthe paraśivabrahmadṛṣṭirūpāḥ aiśvaryādibhinnabhinnasādhanabhūtāḥ pratīkopāsanāḥ yathākālaṃ yatheda samuccīyeranna hi etāsāṃ pratīkopāsanānāṃ samuccayo vā vikalpo vetyaniyama evāṅgī kartavyaḥ | kutaḥ pūrvoktahetvabhāvāt | pūrvoktasya tulyaphalakatvarūpasya hetoratrābhāvā ityupadiśyate | devo bhūtvā devānapyeti ato jīvata eva bhāvanāprakarṣavaśāddevabhāvasākṣātprāptiravagamyate | paravidyāsu ahaṅgrahopāsaneṣu na tathā nāmabrahmādyupāsanā kāmyāsu sākṣātkāraphalatve kiñcinmānamasti | tattatphalatvābhāve ca tatra tatra bhogabhūstvāpeṣayā samuccaya eva yuktaḥ - brahmavadekatvābhāvāt tata ekaṃ vā bahu samāśritya anuṣṭheyam iti nirṇayaḥ | tadvadaparimitaphalatvābhāvāditi siddham | aṅgeṣu yathāśrayabhāvādhikaraṇam || 26 || brahmaprāptyaṅgabhūtānnamayādyupāsaneṣu puruṣāṇāṃ jyotiṣṭomādivat paramparayā muktihetutvanirṇayaḥ nanu dahara-śāṇḍilya-akṣi-puruṣopakosala-udgīthādyupāsanānāmiva annaṃ brahma ityādyaṅgāvabaddhopāsanānāṃ sākṣānmokṣahetutvaṃ kiṃ na syādityāśaṅkāyāṃ adhikaraṇāntareṇāha - || 239 || aṃgeṣu yathāśrayabhāvaḥ || 59 || aṅgeṣu - annaṃ brahma prāṇo brahma mano brahma nāma brahma ityādimokṣopāsanāṅgeṣūṇasaneṣu yathāśrayabhāvaḥ | ānando brahmeti vyajānāt ityādi sarvātiśayaparamānandātmakasya paraśivabrahmaṇaḥ prāptisādhanopāsanasādhanatayā dahara-bhūmādyupāsanānāmiva sākṣānmokṣahetutvamasaṅgatam - brahmavidāpnoti paraṃ so'śnute sarvān kāmān saha brahmaṇā ityādivākyānāṃ parasparabhedāvagamāt | taittirīye śrūyate - tatra annaṃ brahmeti vyajānāt prāṇo brahmeti vyajānāt mano brahmeti vyajānāt satyaṃ jñānamanantaṃ brahma iti vākyānāṃ parasparabhedāvagamāt annamayādīnāmapi jagajjanmādikāraṇatvena brahmatvavyavasthāpanāt annamayādīnāṃ vā uta ānandamayassa vā brahmatvam daharādyupāsanānāṃ vā uta annamayādīnāmaṅgopāsanānāṃ vā sākṣānmokṣahetutvam iti sandihyate | ānando brahmeti vyajānāt itivat jagajjanmādikāraṇatvena annaṃ brahmeti vyajānāt ityādīnāṃ tulyatvopadeśāt samānaprakaraṇapaṭhitatvācca na vaiṣamyasiddhiḥ | śākhāntareṣvapi mano brahmetyupāsīta vācaṃ brahmetyupāsīta nāma brahmetyupāsīta ityādivākyaiḥ sarveṣāṃ samānatvena brahmatvavyapadeśāt dahara-śāṇḍilya##- na vaiśiṣṭyam | ataḥ sarveṣāmupāsanānāṃ samānatvena sākṣānmokṣahetutvaṃ sambhavatīti prāpte vadāmaḥ - anyontara ātmāṅandamayaḥ ityatra niratiśayaśiraskatvena ānandamayasya brahmatvavyavasthāpanāt yo veda nihitaṃ guhāyāṃ parame vyoman ityatra guhātmakadaharākāśe paramātmopāsanānāṃ sākṣānmokṣahetutvakathāt hṛtpuṇḍarīkaṃ virajaṃ viśuddhaṃ ityārabhya umāsahāyaṃ parameśvaraṃ prabhuṃ dhyātvā munirgacchati bhūtayoniṃ iti śākhāntareṣvapi daharapuṇḍarīke parameśvaropāsanānāṃ avilambena śivasāyujyamuktyupadeśāt tathā svaśākhāparaśākhasvapi annamayādīnāṃ ātmopāsanānāmapi sākṣānmuktyadarśanāt brahmaprāptyaṅgabhūtānnamayādyupāsaneṣu puruṣāṇāṃ parameśvarārpitajyotiṣṭomādivat paramparayā muktihetutvamiti niścīyate | nanvānadamayasya sarvādhikaparabrahmatve kiṃ mānamityāśaṅkāyāmāha - || 240 || śiṣṭeśca || 60 || śiṣṭiḥ śāsanaṃ vidhānamityarthaḥ | mīṣāsmādvātaḥ pavate bhīṣodeti sūryaḥ | bhīṣāsmādagniścendraśca mṛtyurdhāvati pañcamaḥ || ityatra sarvaśāsakatvena sarvabhayahetutvasya sarvādhike ānandamaye śive eva vyapadeśāt annamayāditulyatvamekaprakaraṇapaṭhitatve'pi tasya na sambhavatīti nirṇīyate | tataiva pradeśāntare antaḥ pradeśāntare antaḥ praviṣṭaśśāstā janānāṃ sarvātmā iti śrutau tathā śrūyate | samāhārādhikaraṇam || 27 || dṛḍhacittānāṃ mumukṣūṇāmeva śivayogena śivasākṣātkārasamarthanam nanu cittasya bahusaṅkalpayuktatvāt cittanirodhābhāve daharādisarvavidyopāsanāsidhyasambhavāt kena mārgeṇa śivasākṣātkārānubhavahetubhūtacittasthairyaṃ sambhavedityāśaṅkāyāṃ adhikaraṇāntaraṃ darśayati - || 241 || samāhārāt ||61 || śvetāśvatarādivedānteṣu śivasākṣātkārānubhavasya śivayogākhyānena jīvasukhyāṅgabhūtadṛṅmanaḥ-prāṇasandhānarūpasamāhārāt melanāt mumukṣūṇāṃ cittacalananivṛttipūrvakaśivasākṣātkārānubhavasiddhiḥ sambhavati | oṃ brahmavādino vadanti - kiṃ kāraṇaṃ brahma kutassma jātāḥ jīvāmaḥ kena kva ca sampratiṣṭhā adhiṣṭhitaḥ kena sukhetareṇa vartāmahe brahma brahmavido vyavasthāṃ ityārabhya - te dhyānayogānugatā apaśyan devātmaśaktiṃ svaguṇairnigūḍhām | sarvā jīve sarvasaṃsthe bṛhante tasmin haṃso bhrāmyate brahmacakre || pṛthagātmani preritāraṃ ca matvā juṣṭastatastenāmṛtatvameti | iti vedāntaratna śvetāśvataropaniṣatsu śrūyate | pāśupatavidyāṅgabhūtayogena daharādyupāsanānāṃ śivasākṣātkārānubhūtiḥ uta tadvinā sambhavati iti sandihyate | taittirīye - daharaṃ vipāpaṃ umāsahāyaṃ brahmavedabrahmaiva bhavati brahmavidāpnoti paraṃ ityādiṣu jñānenaiva brahmasākṣātkāravyapadeśāt yogavidyāyāṃ na kiñcit prayojanamiti prāpte vadāmaḥ | tasyābhidhyānāttutīyaṃ dehabhede viśvaiśvaryaṃ kevalaṃ āptakāmaḥ ityārabhya agniryatrābhimathyate vāyuryatrābhimathyate somo yatrātiricyate tatra saṃjāyate manaḥ trirunnataṃ prāpya samaṃ śarīraṃ hṛdīndriyāṇi manasā sanniveśya | brahmoḍupena patareta vidvān srotāṃsi sarpāṇi bhayāvahāni || prāṇān prapīḍye ha sa yuktaceṣṭaḥ kṣīṇe prāṇe nāsikayocchvasīta | duṣṭāśvayuktamiva vāhanameva vidvan mano dhārayeti pramattaḥ || ityārabhya pṛthivyaptejo'nilajīve samutthite pañcātmake pañcaguṇe pravṛtte | na tasya rogo na jarā na mṛtyuḥ prāptasya yogāgnimayaṃ śarīram || laghutvamārogyamalolupatvaṃ varṇaprasādaṃ sthalasauṣṭavaṃ ca | gandhaśśubho mūtrapurīṣamalpaṃ yogapravṛttiṃ prathamāṃ vadanti || yathaiva bimbaṃ mṛdayopaliptaṃ tejomayaṃ bhrājate tatsudhāntam | tathātmatattvaṃ prasamīkṣya dehī ekaḥ kṛtārtho bhavate vītaśokaḥ || iti śvetāśvatare yogayuktasyaiva paraśivabrahmasākṣātkārāvagamāt | anyatra - vedāntaśravaṇaṃ kurvan yogaṃ samārabhet | ākuñcanena kuṇḍalinyā kavāṭamudghāṭya mokṣadvāraṃ vicchedayet | yacchedvāṅmanasī prājñaḥ tadyacchedjñānamātmani | ātmānañcedvijānīyādayamasmīti pūruṣaḥ | kimicchan kasya kāmāya śarīramanusaṃjvaret || tameva dharmaṃ vijñāya prajñāṃ kurvīta brāhmaṇaḥ | nānudhyāyan bahūn śabdān vāco viglapanaṃ hi tat || yamaiśca niyamaiścaiva hyāanaiśca susaṃyutaḥ | nāḍīśuddhiñca kṛtvādau prāṇāyāmaṃ samācaret || sarvacintāṃ parityajya sāvadhānena cetasā | nirvikalpaḥ prasannātmā prāṇāyāmaṃ samabhyaset || marudabhyasanaṃ nityaṃ manoyuktaṃ samabhyaset | itaratra na kartavyā manoryuktirmanīṣiṇā || ityādinā bāhyābhyantararūpasarvopāsaneṣu yogavidyāprādhānyakathanāñca - taittirīye - daharaṃ vipāpaṃ ityārabhya tasminyadantastadupāsitavyaṃ ityādinā yatra yatropāsanavidhirupadiṣṭā tatra tatra yogānuguṇyamarthātsiddham sādhanaṃ vinā sādhyāniṣpatteriti nyāyena yogaṃ vinā cittasthairyābhāvāt tadabhāve brahmasākṣātkārabhāvācca | tasmānmumukṣūṇāṃ dṛṅmanaḥprāṇasandhānātmakaśivayogavidyāvaśyakatvaṃ nirdiśyate | tathā kaivalye daharopāsanāyāmapi hṛtpuṇḍarīkaṃ ityārabhya dhyātvā munirgacchati bhūtayoniṃ ityantena dhyānayogayuktasyaiva paraśivabrahmāvagatidarśanāt bahma veda brahmaiva bhavati ityādiśrutiṣu vedaśabdena dhyānadhāraṇayogānuguṇyamupadiśyate na vaidyaśāstradivadvākyārthajñānam | tasmāt sarvaśāstrasamanvaya eva yuktaḥ | asminnarthe hetvantaramāha - || 242 || guṇasādhāraṇyaśruteśca || 62 || tataḥ paraṃ(daṃ) brahma paraṃ bṛhantaṃ yathā nikāyaṃ sarvabhūteṣu gūḍham | viśvasyaikaṃ veṣṭitāraṃ tamīśaṃ jñātvā amṛtā bhavanti || pradhāna kṣetrakṣa sarvānana śirogrīvaḥ sarvataḥ pāṇipādaṃ tatsarvato'kṣiśiromukham | sarvataḥ śrutimalloke sarvamāvṛtya tiṣṭhati || sarvendriyaguṇābhāsaṃ sarvendriyavivarjitam | sarvasya prabhumavyaktaṃ sarvasya śaraṇaṃ suhṛt || na saṃdṛśe tiṣṭhati rūpamasya na cakṣuṣā paśyati kaścanainam | hṛdā hṛdisthaṃ manasā ya enamevaṃ viduramṛtāste bhavanti || tatkarma kṛtvā vinivartya bhūyaḥ tattvasya tattvena sametya yogam | ekena dvābhyāṃ tribhiraṣṭabhirvā bhāvena caivātmaguṇaiśca sūkṣmaiḥ || āruhya karmāṇi guṇānvitāni bhāvāṃśca sarvānviniyuñjayedyaḥ | teṣāmabhāve kṛtakarmanāśaḥ karmakṣaye yānti sa tattvatonyaḥ || tamīśvarāṇāṃ paramaṃ maheśvaraṃ taṃ devatānāṃ paramañca daivatam | patiṃ patīnāṃ prathamaṃ purastāt vidāma devaṃ bhuvaneśamīḍayam || na tasya kāryaṃ karaṇañca vidyate na tatsamaścāpyadhikaśca dṛśyate || ityādiṣu śivasya parabrahmaṇaḥ guṇāsādhāraṇyaśruteśca ananyasādhāraṇaguṇaśravaṇāt tatsākṣātkārānubhavakāṃkṣiṇāṃ yogayuktamevopāsanaṃ vidhīyate | na vā tatsahabhāvādhikaraṇam || 28 || aṅgāvāddhopāsanānāmapi daharādipratīkopāsanānāmiva samuccayasya anupapannatānirṇayaḥ nanu śvetāśvatare - udgīthametatparamaṃ tu brahma tasmiṃstrayaṃ svapratiṣṭhākṣarañca | atrāntaraṃ vedavido viditvā līnā brahmaṇi tatparā yonimuktāḥ || iti chāndogye - omityetadakṣaramudgīthamupāsīta ityārabhya yadeva vidyayā karoti śraddhayopaniṣadā tadeva vīryavattaraṃ bhavati ityādinā praṇavasyaiva paramātmatvaprasādhanādudgīthavidyāyāḥ kratvarthatayā kratuṣu niyamenopādeyatvāt paraśivabrahmaparatvamasaṅgatam | tasmādudgīthādyaṅgāvabaddhopāsanānāṃ daharādividyābhissaha samuccayaḥ anupapannaḥ ityāśaṅkāyāmadhikaraṇāntaramāha - || 243 || na vā tatsahabhāvāśruteḥ || 63 || na vā udgīthādyaṅgāvabaddhopāsanānāmapi samuccayaniyamo'sti | kutaḥ || tatsahabhāvāśruteḥ || tāsāmaṅgāvabaddhopāsanānāṃ udgīthādīnāṃ daharādividyābhissahabhāvasya samuccayasya aśruteḥ aśravaṇāt | yadeva vidyayā karoti ityaṅgāvabaddhopāsanānāṃ karmāṅgatvaṃ pratipādyate - tannirdhāraṇāniyamastaddṛṣṭeḥ pṛthādhyapratibandhaḥ phalaṃ iti sūtre karmāṅgatvasya nirastatvāt kintvaṅgāvavaddhopāsanāpūrvakakarmānuṣṭhāne kṛte sati svargādilokotpattibandhakapāpānāṃ nivṛtyā śīghrameva phalotpattirbhavatītyetāvanmātrameva yadeva vidyayā karoti iti śrutyā pratipādyate | tathā ca aṅgāvabaddhopāsanānāmapi daharādipratīkopāsanānāmiva samuccayaḥ anupapannaḥ | omityetadakṣaramudgīthamupāsīta ityādikāḥ vidyāḥ kimudgīthādivat kratvarthatayā ṛtuṣu niyamenopādeyāḥ uta godohanādivatpuruṣārthatayā yathākāmamiti sandihyate | niyamenopādeyā iti uktam | nanu cāsāṃ puruṣārthatvena aniyamaḥ pratipāditaḥ | tannirdhāraṇaniyamastadṛṣṭeḥpṛthagdhyapratibandhaḥ phalaṃ ityatra satyaṃ tadeva draḍhayituṃ kaiścilliṅgadarśanairyuktyā ākṣipyate | tatra hi tenobhau kuruta ityaniyamadarśanāt pṛthakphalatvamuktam | upāsanāśrayabhūtogdīthādivadupāsanānāmapyaṅgatayā upādānāniyame bahavo hetavaḥ upalabhyante | udgīthamupāsīta ityudgīthādisambandhitayaivopāsanaṃ pratipādyate yadeva vidyayā karoti śraddhayopaniṣadā tadeva vīryavattaraṃ iti vartamānopadeśarūpavākyāntarāddhi phalasambandho jāyate | svavākyenaiva avyabhicaritakratusaṃbandhyudgīthādisaṃbandhena nirjñātakratvaṅgabhāvasya vākyāntarasthavartamānaphalasabandhanirdeśo'rthavādamātraṃ syāt | apāpaślokaśravaṇāt tato yadodgīthādaya upāsanāśrayāḥ kratvaṅgatayā prayoga vidhinā niyamenopādīyante udgīthamupāsīta ityudgīthāṅgatayā upāsanavidhānāccopādānaniyamaḥ tadā godohanena paśukāmaḥ praṇayet ityādivat vidhivākye adhikārāntarāśravaṇāt udgīthādyaṅgabhāva eva hi vidheya iti gamyate | hotṛṣadanāddhaivāpi durudgīthamanusamāharetītyupāsanasya samuccayaniyamo dṛśyate | kiñcopāsanaguṇasyopāsanāśrayasya praṇavasyopāsanasya teneyaṃ trayī vidyā vartate | omityāśrāvayati omiti śaṃsanti omityudgīthayati iti śruteśca upāsanāsamuccayo gamyate | teneti prakṛtaparāmarśātsopāsana eva praṇavassarvatra sañcarati | ata upāsanasya praṇavasahabhāvaniyamadarśanācca udgīthādyupāsanānāṃ udgīthādivanniyamenopādānamiti prāpte brūmaḥ || na vā tatsahabhāvāśruteḥ || pūrvameva praṇavātmakatvaṃ praṇavātītatvaṃ śivasya parabrahmaṇa eva spaṣṭamupadiṣṭam | na caitadasti yadudgīthādyupāsanānāṃ ṛtuṣūdgīthādivadupāsananiyama iti | kutaḥ tatsahabhāvāśruteḥ udgīthāṅgabhāvāśuterityarthaḥ | aṅgabāve hi sahabhāvaniyamo bhavati | yadyapi udgīthamupāsīta ityasmin padasamudāye adhikārāntaraṃ na pratīyate | tathāpi tadanantarameva yadeva vidyayā karoti tadeva vīryavattaraṃ bhavati iti vidyāyāḥ ṛtuvīryavattaratvaṃ prati sādhanabhāvaḥ pratipādyate | tena ṛtuphalāt pṛthagbhūtaphalasādhanatayā avagatasyopāsanasya ṛtvaṅgabhūtodgīthāṅgatayā viniyogo nopapadyate | ataḥ upanyāsāśrayāpekṣāyāṃ sannihita udgītha āśrayamātraṃ bhavati | udgīthaśca ṛtvaṅgabhūta iti ṛtuprayuktodgīthādyāśraye upāsane ṛtvadhikāriṇa eva ṛtorvīryavattaratvecchānimittamidaṃ adhikārāntaramiti na ṛtuṣu tadupāsananiyamaḥ | vīryavattaratvañca ṛtuphalasya prabalakarmāntaraphalena apratibandhaḥ ityuktam | ṛtoravilambitaphalasvamityarthaḥ | parṇatādīnāṃ tu yadeva vidyayā karoti tadeva vīryavattaraṃ bhavati iti vidyāyāḥ phalasādhanatvavadapāpaślokaśravaṇādiphalaṃ prati sākṣātsādhanabhāvo na śruta iti pratyaṅgabhūtajuhvādyaṅgatayā viniyogāt tadaṅgabhūtānāṃ phalāntarasādhanabhāvakalpanānupapattestatra phalaśrutirarthavādamātraṃ syāditi niścīyate | asminnarthe hetvantaramāha - || 244 || darśanācca || 64 || darśayati ca śrutirupāsanopādānāniyaman | evaṃ viddha vai brahmā yajñaṃ yajamānaṃ sarvāścatvijo'bhirakṣati iti brahmaṇe vedanena sarveṣāṃ lakṣaṇaṃ bravīti | udgātṛprabhṛtīnāṃ vedanasyāniyame satyetadupapadyate | anena liṅgena pūrvoktānāṃ samuccayādidharmāṇāṃ prāyikatvamavagamyate | tasmādaniyama eveti sthitam | kiñca - pūrvasūtre pūrvapakṣayuktirnirākṛtā | atra liṅgāni prativakṣyante | aniyamasya pradarśanatvaṃ udgīthe dṛṣṭam | yajamānaṃ sarvāścatvijo rakṣatītyatra yajamānasaṃrakṣaṇaṃ ṛtuphalāpratibandhakāraṇādibhiriti mantavyam | udgātṛprabhṛtivedanaphalaṃ hi kratuphalāpratibandhādi | tasya brahmākhyaṛtvigvedanena siddhau satyāṃ hi udgātṛprabhṛtivedanāniyamasiddhirarthādavagamyate | na ca aṅgāvabaddhopāsanānāṃ karmāṅgatvābhāve phalapratibandhakapāparahitānāṃ puruṣāṇāṃ aṅgāvabaddhopāsanānuṣṭhānavaiyarthya. syāditi vācyam | aṅgāvabaddhopāsanāsahakṛtakarmānuṣṭhānavatāṃ bahukālasvarga bhogasya pradhānavadeva taduktamiti rāddhāntaḥ | iti śrīmadyativrajaparivṛḍha-śrīpatipaṇḍitabhagavatpādācāryasvāmikṛta##- śrīkarabhāṣye sādhanādhyāyasaṃjñikasya tṛtīyādhyāyasya sarvavedāntapratyayādhikaraṇāvacchinnasarvavedāntapratyayaṃ codanādyaviśeṣādityādicatuṣṣaṣṭisūtrātmakaḥ tṛtīyādhyāyasya tṛtīyaḥ pādaḥ samāptaḥ atha śrīkarabhāṣye tṛtīyādhyāyasya caturthaḥ pādaḥ puruṣārthādhikaraṇam || 1 || brahmacaryādyāśramacatuṣṭayadharmanirūpaṇam pūrvatra kāsāñcidupāsanānāṃ paramparayā muktihetutvam kāsañcit sākṣānmuktihetutvamuktam | iha tu kālāntarabhāvipāralaukikasvargādiphalabhogayogyasya śarīrendriyādiviśiṣṭasya jīvasya tanniyāmakaśivajñānaṃ vinaiva lokāntarakālāntarabhāvisvargādiphalabhogasādhaneṣu bahuvittavyayasādhyeṣu karmasu prekṣāvatāṃ pravṛtyasambhavāt śivajñānasya jyotiṣṭomādisarvakarmānuṣṭhānāṅgakatvaṃ vaktavyam | tathā ca aṅgāṅginorekaphalasādhanatvāt aṅgānāṃ karmaṇāṃ yatphalaṃ svargādikaṃ tadevāṅginaḥ cidacitprapañcavilakṣaṇaśivajñānasyeti svātantryeṇa mokṣaikalakṣaṇaphalāntarasādhanatvāsambhavāt sarvavedāntavidyārambho vyartha iti pūrvamīmāṃsāśaṅkāmāśaṅkya tannirākaraṇārthamidamadhikaraṇāntaramāha ##- brahmavidyāyāḥ karmāṅgatvānupapattiḥ || 245 || puruṣārtho'taśśabdāditi bādarāyaṇaḥ || 1 || ataḥ yogānuguṇyadaharādyupāsanāpūrvakasadāśivabrahmasākṣātkārāt puruṣārthaḥ punarāvṛttirahitanityaniratiśayasvābhāvikajīvatvanivṛttipūrvakaśivatva##- śivaṃ śāntimatyantameti brahma veda brahmaiva bhavati brahmavidāpnoti paraṃ ātmānamaraṇiṃ kṛtvā praṇavañcottarāraṇim | dhyānanirmathanābhyāsāt pāśaṃ dahati paṇḍitaḥ || śraddhābhaktidhyānayogādavehi ityādiśrutidarśanāt mumukṣūṇāṃ nikhilakarmavāsanāpaṅkakalaṅkaśūnyatayā nirantaraṃ paraśivabrahmānusandhānaṃ kartavyamiti sūtrasūcitasūkṣmārthaḥ | śikṣāṃ vyākhyāsyāmaḥ varṇaḥ svaraḥ mātrā balaṃ sāmasantānaḥ ityuktaśśīkṣādhyāyaḥ | saha nau yaśaḥ saha nau brahmavarcasam athātassaṁhitāyā upaniṣadaṃ vyākhyāsyāmaḥ ityādinā taittirīye śrūyate | yajñena dānena tapasā'nāśakena ityādiśrutiṣu yajñādikarmaṇāṃ mokṣāṅgatvaśravaṇāt parikṣya lokān karmacitān brāhmaṇo nirvedamāyāt nāstyakṛtaḥ kṛtena | tadvijñānārthaṃ sa gurumevābhigacchet samitpāṇiḥ śrotriyaṃ brahmaniṣṭham || ityādau karmaṇo mokṣāṅgatvaniṣedhāt taittirīye karmajñānobhayatulyaprācuryāvagamāt karmaṇaḥ svātantryeṇa punarāvṛttirahitaparamapuruṣārthaphalasādhatvaṃ uta jñānāṅgatveneti saṃśayaḥ | jīvātirikteśvarasadbhāve mānābhāvāt jyotiṣṭomena svargakāmo yajeta aharahassandhyāmupāsīta ityatra śarīrasyaiva kartṛtvāvagamāt yasya parṇamayī juhūrbhavati vāyurvai kṣepiṣṭhā devatā yatprayājānuyājau yujyete ityādivat prajñānaṃ brahma ahaṃ brahmāsmi tattvamasi ityādivedāntānāṃ stutiparatvam | kiñca - yadeva vidyayā karoti tadeva vīryāvattaraṃ bhavati ityādivedānteṣvapi vidyāyāḥ karmasu viniyogadarśanāt karmāṅgatvamanivāryam | taṃ vidyākarmaṇī samārabhete iti vidyākarmaṇorekasmin puruṣe sāhityaṃ dṛśyate | ācāryakulādvedamadhītya yathāvidhānaṃ guroḥ karmātiśeṣeṇā'bhisamāvṛtya kuṭumbe śucau deśe svādhyāyamadhīyāno dhārmikān vidadhat ityādau arthajñānaparyantādhyayanavataḥ svādhyāyo adhyetavyaḥ | karmāṇi vidadhan arthāvabodhaparyantādhyayanavata eva vidadhāti | arthāvabodhaparyantamadhyayanavidhireveti sthāpitam | kurvanneveha karmāṇi jijīviṣet śatagaṁ samāḥ ityātmavidaḥ puruṣāyuṣassarvasya karmasu niyamavidhitvena viniyogāt karaṇa eva phalamityavagamyate | tasmāt brahmavidyāyāḥ karmāṅgatvapratihatamiti prāpte pravakṣmahe - || puruṣārthasyeti || amṛtasya devadhāraṇo bhūyāsam tamevaṃ vidvān amṛta iha bhavati ityādiśrutiśateṣu paraśivabrahmaṇaḥ dhyānadhāraṇajñānavidhānādeva mokṣopadeśāt karmaṇaḥ yatra kutrāpi svātantryeṇa yuktyadarśanāt eṣa eva sādhu karma kārayati ityādiśrutiṣu bhrāmayan sarvabhūtāni yantrārūḍhāni māyayā ityādismṛtiṣu ca karmakarturjīvasyāpi śivādhīnatvaṃ śivasyaiva jīvakṛtasarvapāpamocakatvaṃ coktam | kiñca - na karmaṇā yāvadutpadyate jñānaṃ tāvadanuṣṭheyāni karmāṇi tyajeddharmamadharmaṃ ca ubhe satyānṛte tyajet | ubhe satyānṛte tyaktvā yena tyajasi tattyaja || ityādiśrutiṣu brahmajñānecchāvatāṃ karmaniṣedhāvagamāt brahmavidyāyāḥ karmāṅgatvamanupapannamataścaturthyantadevatāprādhānyajaiminimatamavicārita##- nanu vedacatuṣṭayavijñānanidānabhūtajaiminyācāryeṇāpi karmaṇaḥ prādhānyasya jñānopasarjanatvasya ca vyavasthāpanāt kathaṃ brahmavidyāyāḥ variṣṭhatvamityāśaṅkāyāmāha - || 246 || śeṣatvātpuruṣārthavādo yathā'nyeṣviti jaiminiḥ || 2 || yaddhi manasā manute tadvācā vadati tatkarmaṇā karoti yadeva jñānapalaṃ tadeva karmaphalam ityādiśrutiṣu jīvasya śeṣitvasya karmaṇaḥ śeṣatvasya cāvagamāt puruṣārthavādaḥ puruṣasya jīvasya arthasya prayojanasya vādaḥ vākyopanyāsādikaṃ karmaśeṣatvāt jīvajanyatvena tadaṃśāt || yathā'nyeṣviti jaiminiḥ || yadā tamastanna divā na rātriḥ na sanna cāsacchiva eva kevalaḥ | tadakṣaraṃ tatsaviturvareṇyaṃ prajñā ca tasmāt prasṛtā purāṇī || tatsaviturvareṇyaṃ bhargo devasya dhīmahi pracodayāt ityādiśrutiṣu śivasya parabrahmaṇo buddhiprerakatvaṃ yathā darśitaṃ tathā jīvasyāpi karmaprerakatvamiti karmakāṇḍe jaiminirmanyate | tasmāttanmate'pi jñānaprādhānyasyārthātsiddhatvāt brahmakāṇḍe mokṣaphalaṃ prati jñānaprādhānyaṃ kiṃ vaktavyamiti vādarāyaṇācāryo manyate | kiñca - satyaṃ vada dharmaṃ cara ityādivedāntasiddhadharmāṇāmapi mokṣahetutvena jaiminyācāryairapi svīkṛtatvāt karmacito lokaḥ kṣīyate ityādiśrituṣu karmaphalānāmanityatvasya brahma veda brahmaiva bhavati na sa punarāvartate ityādiṣu brahmajñānaphalasya nityatvasya cāvagamāt aharahassandhyāmupāsīta ityādivat ātmā vā're draṣṭavyaḥ vedāntaśravaṇaṃ kurvan yogaṃ samārabheta ākuñcanena kuṇḍalinyā kavāṭamudghāṭya mokṣadvāraṃ vicchedayet amṛtasya devadhāraṇo bhūyāsaṃ ityādiṣu vidhidarśanācca tattvamasyādivedāntānāṃ arthavādatvamayuktam | vasiṣṭha##- yakṣyamāṇo ha vai bhagavannahamasmi iti śrutau kekaṣaṃ prati karmaniṣṭhabrāhmaṇānāṃ mokṣārthaṃ vedāntavidyāprārthanāvagamāt purāṇeṣvapi kṣatriyaṃ janakaṃ prati śukātreyādibrāhmaṇavariṣṭhānāṃ brahmajñānaprārthanadyotanācca brahmavidyāyāḥ sarvādhikatvaṃ gamyate | asminnarthe hetvantaramāha - || 248 || ācāradarśanāt || 3 || ākāśaśarīraṃ brahma satyātmaprāṇārāmaṃ mana ānandam | śāntisamṛddhamamṛtaṃ iti prācīnayogyopāsva ityatra karmanirapekṣatayā mumukṣūṇāṃ brahmavidyāyāḥ vyavasthāpanāt tasyāḥ karmāṅgatvamayuktam | kiñca - karmasu karturjīvādanyo mumukṣubhiḥ prāpyatayā vedānteṣu vedyatayā copadiśyata iti prāgevopapāditam | netaro'nupapatteḥ bhedavyapadeśācca anupapattestu na śārīraḥ itaraparāmarśātsa iti cennāsambhavāt ityevamādibhissūtraiḥ tadeva brahma tattvamasi iti mahāvākyeṣu jīvaprāpyatvena śivasya jīvātiriktatvamupadiṣṭam | adhikaṃ tu bhedanirdeśāt ityevamādibhiḥ jīvabrahmavādo nirastaḥ | aitadātmyamidaṃ sarvaṃ sarvo vai rudraḥ viśvarūpāya vai namo namaḥ ityādibhiḥ śivopādānatvena prapañcasya śivātmakatvamuktam | pratijñāsiddherliṅgamāśmarathyaḥ utkramiṣyata evaṃ bhāvādityauḍulobhiḥ iti sūtradvayena śrutyaikadeśabhedamatamabhedamataṃ ca nirākṛtya avasthiteriti kāśakṛtsnaḥ ityādibhiḥ sarvavedāntasiddhadvaitādvaitamatameva mumukṣubhiḥ prārthanīyamityupapāditam | tasmāttadarthaṃ karmasu karturātmano yāthātmyopadeśaparā vedāntaśabdāḥ sampadyanta iti vidyāyāḥ karmāṅgatvaṃ pratipādyate | punarhetvantaramāha - || 248 || tacchruteḥ || 4 || śrutireva hi brahmaṇa upāsanameva mumukṣūṇāṃ mokṣāṅgamāha - ya eṣo'ntarhṛdaya ākāśaḥ tasminnayaṃ puruṣo manomayaḥ | amṛto hiraṇmayaḥ | antareṇa tāluke | ya eṣa stana ivāvalambate | sendrayoniḥ | yatrā'sau keśānto vivartate | vyapohya śīrṣakāle | bhūrityagnau pratitiṣṭhati | bhuva iti vāyau | suvarityāditye | maha iti brahmaṇi || iti | kiñca - brahmopāsanayā sarvakāmāvāptiḥ śrutyopadiṣṭā - yo veda nihitaṃ guhāyāṃ parame vyoman | so'śnute sarvān kāmān - saha brahmaṇā || iti | pradeśāntare'pi brahmavidyāyāḥ sarvakarmāvāptiphalamupadiśyate - śucīnāṃ śrīmatāṃ gehe yogabhraṣṭo hi jāyate | athavā yogināmeva kule bhavati dhīmatām || iti smṛtau brahmopāsanarūpayogabhraṣṭānāṃ kāmavāsanayā janmāntare'pi martyaloke sadācārāvacchinnadhanikagehe jananaṃn akāmukānāṃ punarbrahmopāsanātmakayogināṃ gṛhe bhavanaṃ ca dṛśyate | ato brahmavidyāyāḥ sarvādhikatvamanavadyam | asminnarthe punarhetvantaramāha - || 249 || samanvārambhaṇāt || 5 || brahmavidyāṅgatvena satkarmārambhakatvasya śrutiṣu vyavasthāpanāt brahmavidyāyāḥ karmāṅgatvamayuktam | vedamanūcyācāryo'ntevāsinamanuśāsti | satyaṃ vada | dharmaṃ cara | svādhyāyānmā pramadaḥ | ācāryāya priyaṃ dhanamāhṛtya prajātantuṃ mā vyavacchetsīḥ | satyānna pramaditavyam | dahrmānna pramaditavyam | kuśalānna pramaditavyam | bhūtyai na pramaditavyam | svādhyāyapravacanābhyāṃ na pramaditavyam | devapitṛkāryābhyāṃ na pramaditavyam | ityatra tathā spaṣṭhamupadiṣṭam | punarhetvantaramāha - || 250 || tadvato vidhānāt || 6 || mātṛdevo bhava | pitṛdevo bhava | ācāryadevo bhava | atithidevo bhava | yānyanavadyāni karmāṇi tāni sevitavyāni | no itarāṇi | yānyasmākaṁ sucaritāni tāni tvayopāsyāni | no itarāṇi ityādinā tadvataḥ brahmavidyāṅgatvena mātāpitrādibhaktividhānāvagamāt na brahmavidyāyāḥ karmāṅgatvam || punarhetvantaramāha - || 251 || niyamāt || 7 || ye ke cāsmacchreyāgṁ so brāhmaṇāḥ | teṣāṃ tvayāsane na praśvasitavyam | śraddhayā deyam | aśraddhayā'deyam | hriyā deyam | bhiyā deyam | saṃvidā deyam | ityādinā tathā niyamavidhitvena sarveṣāṃ karmaṇāṃ brahmavidyāṅgatvapratipādanāt nānārtho yuktaḥ | evaṃ taittirīyaśrutyā karmaṇaḥ vidyāṅgatvaṃ prasādhya tadeva satyamiti svamataṃ daśayati - || 252 || adhikopadeśāttu vādārāyaṇasyaivaṃ taddarśanāt || 8 || tu śabdo'tra niścayārthaḥ | vidyāta eva puruṣārthaḥ kuta || adhikopadeśāt || karmasu karturjīvāt heyapratyanīkānavadhikātiśayāsaṃkhyeyakalyāṇaguṇākaratvena adhikasyārthāntarabhūtasya śivasya parabrahmaṇo vedyatayopadeśāt bhagavato vādarāyaṇasya vidyātapaḥphalamityevameva matam liṅgāni tiṣṭantu | vedyatayopadeśastu tāvatkartuḥ pratyagātmano'dhikasyaiva | katham || taddarśanāt || pratyagātmanyaśuddhe śuddhe'pyasambhāvanīyānantaguṇākarasya mahanīyasya vedyasva nirastanikhilaheyagandhasya svasaṅkalpakṛtajagadudayavibhavalayalīlasya sarvajñasya sarvaśaktervāṅmanasāparicchedyānandasya jīvādhikasya kṛtsnasya praśāsituśśivasya brahmaṇo vedanopadeśavākyeṣu darśanāt | apahatapāpmā vijaro vimṛtyurviśoko vijighatso'pipāsaḥ satyakāmassatyasaṅkalpaḥ tedaikṣata bahusyāṃ prajāyeya ānandaṃ brahmaṇo vidvān na vibheti kutaścana eṣa sarveśvaraḥ eṣa bhūtādhipatireṣa bhūtapālaḥ eṣa seturvidharaṇaḥ sakāraṇaṃ kāraṇādhipādhiko na cāsya kaścijjanitā na cādhipaḥ etasya vā akṣarasya praśāsane gārgi sūryācandramasau vidhṛtau tiṣṭhataḥ etasya vā akṣarasya praśāsane gārgi bhīṣāsmāt vātaḥ pavate ityādiṣu vedanopadeśaśabdeṣu kartuḥ pratyagātmanaḥ svadyotakalpanasya avidyādiheyasambandhayogyasya gandho'pi nāstīti paramapuruṣaśivaviṣayāyāḥ vidyāyāḥ tatprāptirūpamamṛtatvaṃ tatra tatra śrūyamāṇaṃ phalamiti vidyātaḥ puruṣārtha ityayuktam | asminnarthe punarhetvantaramāha - || 253 || tulyantu darśanāt || 9 || yaduktaṃ brahmavidāṃ karmānuṣṭhānadarśanāt vidyāyāḥ karmāṅgatvamiti tanna vidyāyāḥ anaṅgatve'pi tulyaṃ darśanam brahmavidāṃ karmānuṣṭhānadarśanaṃ anaikāntikamityarthaḥ ananuṣṭhānasyāpi darśanāt | dṛśyate hi brahmavidāṃ karmatyāgaḥ - ṛṣayaḥ kāvaṣeyāḥ karmathāṃ vayamadhyeṣyāmahe kimarthaṃ vayaṃ yakṣyāmahe kiṃ prajayā kariṣyāmaḥ ityādau | ato brahmavidāṃ karmatyāgadarśanāt na vidyā karmāṅgam | kathamidamupapadyate brahmavidāṃ karmānuṣṭhānamananuṣṭhānañca phalābhisandhirahitasya yajñādikarmaṇo brahmavidyāṅgatvāt atathāvidhasya karmaṇo mokṣaikaphalabrahmavidyāvirodhitvāt tasyānanuṣṭhānadarśanaṃ upapannataram | vidyāyāḥ karmāṅgatve karmatyāgaḥ kathamapi nopapadyate | yadeva vidyayā karoti tadeva vīryavattaraṃ bhavati iti śrutiḥ vidyāyāḥ karmāṅgatvamavagamayatīti āśaṅkāyāmāha - || 254 || asārvatrikī || 10 || na dahara-śāṇḍilya-vaiśvānara-upakosala-bhūmādisarvaviṣayeyaṃ śrutiḥ apitu udgīthavidyāviṣayaiva | yadeva vidyayā karoti iti yacchabdasya anirdhāritaviśeṣasya udgīthamupāsīta iti prastutodgīthaviśeṣaniṣṭhatvāt | na hi yatkaroti tadvidyayeti sambadhyate | vidyayā kriyamāṇaṃ yacchabdena nirdiśya tasya hi vīryavattaratvamucyate | yaccoktaṃ taṃ vidyākarmaṇī samanvārabhete pūrvaprajñā ca iti śrutau ātmājñānakarmaṇoḥ aṅgāṅgibhāvena militayoḥ svargalokaprāptisādhanatvakathanāt brahmajñānasya svātantryeṇa mokṣasādhanatvamayuktamityāśaṅkyāha - || 255 || vibhāgaḥ śatavat || 11 || taṃ vidyākarmaṇī samanvārabhete ityatroktena nyāyena vidyākarmaṇorbhinnaphalatvāt vidyā svasmai phalāya samanvārabhate karma ca svasmai phalāyeti vibhāgo draṣṭhavyaḥ | kiñca - vidyāśabdenā'mūrtaparaśivajñānaṃ mūrtaparaśivajñānaṃ vā procyate | niravayavatattvajñānināṃ karmāṇi vijñānamayaśca ātmā pare'vyaye sarva ekībhavanti iti ihaiva sūkṣmaśarīravilayapūrvakaṃ atraiva paraśivabrahmaikatvasya pratipāditatvāt paralokagamanaprasaktyasambhavena vidyāśabdena mūrtaparaśivabrahmopāsanaiva gīyate | evaṃ sthite sati taṃ vidyākarmaṇī samanvārabhete iti śrutau vibhāgo niścīyate | taṃ devayānamārgeṇa paraśivabrahmalokaṃ gacchantaṃ mūrtabrahmopāsakaṃ vidyāmūrtaśivopāsanā samanvārabhate - anusṛtya gacchati | taṃ dhūmādimārgeṇa svargalokaṃ gacchanta karmiṇaṃ jyotiṣṭhomādirūpaṃ karma ca samanvārabhate anusṛtya gacchati ityevaṃkathaṃ vibhāgo'vagamyate śatavat | yathā kṣetraratnavikrayiṇaṃ śatadvayamanvetītyukte kṣetrārthaṃ śataṃ ratnārthaṃ śataṃ iti vibhāgaḥ pratīyate tadvadihāpi vediyavyam | uta - śatavadityatra dvayorbrāhmaṇayoḥ śataṃ parṇā iti vākye ekasya brāhmaṇasya pañcāśatparṇā dātavyāḥ anyasya brāhmaṇasya pañcāśatparṇā dātavyāḥ iti vibhāgo yathā niścīyate tadvadamūrtaparaśivabrahmopāsanākarmaṇoḥ svātantrye' pratyekaṃ mūrtaparaśivabrahmaloka-svargalokaprāptisādhanasya-uktatvāt ubhayormilitvā paraśivabrahmalokaprāptiṃ prati vā sādhanatvamiti saṃśaye jyotiṣṭomādikarmopāsakānāṃ svargalokānubhavaḥ mūrtaparaśivabrahmopāsakānāṃ niratiśayānandasvabhāvanitvanirupamādvitīyaparaśivalokakalyāṇavibhūtyātmaka##- nanu taṃ vidyākarmaṇī samanvārabhete taṃ svargalokaṃ gacchantaṃ karmiṇaṃ vidyākarmaṇī iti vākye vidyāśabdena karmāṅgabhūtaśarīrendriyamanaḥprāṇādyatirikta jīvajñānaṃ paśu##- anusṛtya gacchatītivākye karmajñānayorubhayorekatvāvagamāt na vai lakṣaṇyamiti ceducyate - śarīrendriyādyatiriktajīvajñānasya śivopāsanāṅgabhūtatvāt jīva##- dehendriyamanaḥprāṇajīvaikyajñānānusaraṇena jyotiṣṭomādikarmācaraṇasya svargaloka prāptihalamucyate | tasmāt śarīrendriyādyabhimānijīvajñānasyaiva karmāṅgatvamiti niścīyate | yaccoktaṃ - ya evaṃ vidvān yajate iti śrutau śivajñānināmapi karmādhikāraśravaṇāt śivajñānamapi karmānuṣṭhānāṅgameveti punaḥ śaṅkāyāṃ pariharaṇārthamāha - || 256 || adhyayanamātravataḥ || 12 || yaduktaṃ vidyākarmavataḥ karmavidhānādvidyākarmāṅgatvamiti naitadyuktam - vedamadhītya ityadhyayanamātravato vidhānāt | na cādhyayanaviddhirevārthabodhe pravartayati ādhānavadadhyayanasyākṣararāśigrahaṇamātre paryavasānāt gṛhītasya ca svādhyāyasya phalavatkarmāvabodhitvadarśanāt tannirṇayaphale tadarthavicāre puruṣaḥ svayameva pravartate | tataḥ karmārthī karmajñāne pravartate | mokṣārthī ca brahmajñāne iti na vidyā karmāṅgam | yadyapyadhyayanavidhirevārthāvabodhe pravartayati - tathā'pi na vidyā karmāṅgaṃ arthajñānādarthāntaratvādvidyāyāḥ | yathā jyotiṣṭomādikarmasvarūpavijñānātphalasādhanabhūtaṃ tattatkarmānuṣṭhānamarthāntaraṃ tathārthajñānarūpādbrahmasvarūpavijñānādarthāntarameva dhyāna##- karmasambandhagandho vidyate | ya evaṃ vidvān yajate vidvānagnihotraṃ juhuyāt ityādiśrutiniṣṭhavidvacchabdena karmakāṇḍaprakaraṇapaṭhitavedārthajñānipuruṣaviṣayatvam | na tu brahmajñānipuruṣaparatvam | tasmāt vedādhyayanavataḥ pāṇineya##- parameśvarārpitabahujanmakṛtakarmānuṣṭhānaṃ tu paramparayā mokṣaheturiti vidhīyate | kurvanneveha karmāṇi iti śrutau śivajñānitadajñānipuruṣāṇāṃ sarveṣāṃ śarīrapātaparyantaṃ karmānuṣṭhānasyāvasyakatvakathanāt na paraśivabrahmajñānasya svātantryeṇa mokṣahetutvamityāśaṅkya tatparihāramāha - || 257 || nāviśeṣāt || 13 || yaccoktaṃ kurvanneveha karmāṇi ityātmavidaṃ jñānāt vyāvartya yāvajjīvaṃ karmānuṣṭhāne niyamayati iti tannopapadyate - aviśeṣāt na hyayaṃ niyamaḥ phalasādhanabhūtasvatantrakarmaviṣaya iti viśeṣaheturasti vidyāṅgabhūtakarmaviṣayatayāpyupapatteḥ | karmaṇaiva hi saṃsiddhiṃ āsthitā janakādayaḥ ityatra karmaṇā janakādīnāṃ mokṣaprathamāṅgabhūtāṃ cittaśuddhiṃ vindantītyavagamyate | liṅgāṅgināṃ niṣkāmakarmāṇi vihitāniḥ śrutismṛtyuditaṃ dharmaṃ nityanaimittikāśrayam | kuryālliṅgāṅgasambandhī dvijanmā kāmavarjitaḥ || vidhyuktakarmānuṣṭhānāt cittaśuddhirbhaveddhruvam | cittaśudhyā bhavedbhaktiḥ sāpi cāvyabhicāriṇī || tayā sañjāyate jñānaṃ na cā'styajñānamātmanaḥ | tasmānmokṣastataḥ karma vidhyuktaṃ samyagācaret || iti śaṅkarasaṃhitāyāṃ karmaṇāṃ mokṣasya prathamāṅgatvaṃ nirūpitam | evamarthasvabhāvena codyaṃ parihṛtya kurvanneveha karmāṇi iti vākyasya arthamāha ##- || 258 || stutaye'numatirvā || 14 || vā śabdo'vadhāraṇārthaḥ | īśāvāsyamidaṃ sarvaṃ yatkiñca jagatyāṃ jagat | tena tyaktena bhujjīthāḥ mā gṛdhaḥ kasyaciddhanam || iti vidyāprakaraṇāt vidyāstutaye sarvadā karmānuṣṭhānānumatiriyam | vidyāmāhātmyāt sarvadā karma kurvannapi na lipyate karmamiriti hi vidyā stutā bhavati | vākyaśeṣaścaivameva darśayati | evaṃ tvayi nānyaśrato'sti na karma lipyate nare iti | śivabhāvanayā sarvaṃ nityanaimittikādikam | kurvannapi mahāyogī guṇadoṣairna badhyate || iti siddhāntāgame śrūyate | ato na karmāṅgaṃ vidyā | nanu saktāḥ karmaṇyavidvāṃso yathā kurvanti bhārata | kuryādvidvāṃstathā saktaḥ cikīrṣurlokasaṅgraham || jñāne siddhe'pi viduṣāṃ karmāpi viniyujyate | phalābhisandhirahitaṃ tasmātkarma na santyajet || ityādibahusmṛtiṣu viduṣāmapi nityanaimittikādinikhilakarmānuṣṭhānāvaśyakatvakathanāt karmānuṣṭhānasya vidyāstutiparatvaṃ kathamityāśaṅkāyāmāha - || 259 || kāmacāreṇa caike || 15 || api caivaṃ eke śākhinaḥ kāmacāreṇa brahmavidyāniṣṭhasya gārhasthyatyāgamadhīyate | kiṃ prajayā kariṣyāmaḥ yeṣāṃ no'yamātmāyaṃ lokaḥ iti viduṣo viraktasya kāmacāreṇa gārhastthakarmatyāgaṃ bruvadidaṃ vacanaṃ brahmavidyāyāḥ karmāṅgatvaṃ darśayati | na karmaṇā ityādiśrutiṣu | anekajanmaśuddhānāṃ śrautasmārtānuvartinām | viraktānāṃ prabuddhānāṃ prasīdati maheśvaraḥ || prasanne sati mukto'bhūnmuktaśśivasamo bhavet | alpabhāvo'pi yo martyaḥ tasya janmatrayātparam || ityādiṣvapi yajñādikarmāṅgatve hi vidyāniṣṭhasya kāmacāreṇa gārhaṃsthyatyāgo na sambhavati | ato na vidyāyāḥ karmāṅgatvam | jīvabrahmabhedajñānasya karmānuṣṭhānāṅgabhāvāt caturvidhamokṣāṅgatvaṃ sādhitam | idānīṃ jīvabahmajñānaviṣayakasākṣātkārasya sarvakarmanāśakatvādapi jīvabrahmabhedaviṣayakaṃ parokṣajñānaṃ kathaṃ na karmāṅgamityāśaṅkāyāmāha - || 260 || upamardaṃ ca || 16 || bahuśarīrapraveśa-nirgamana-praveśavyāpārasāṃsārikaduḥkhamūlapuṇya##- bhidyate hṛdayagranthiḥ chidyante sarvasaṃśayāḥ | kṣīyante cāsya karmāṇi tasmin dṛṣṭe parāvare || cittākāśaṃ cidākāśaṃ ākāśaṃ ca tṛtīyakam | dvābhyāṃ śūnyataraṃ viddi cidākāśaṃ mahāmune || dhyāyato hṛdayākāśe citiciccakradhārayā | mano māraya niśśaṅka tvāṃ prabadhnanti nārayaḥ || bhogaikavāsanāṃ tyaktvā tyaja tvaṃ bhedavāsanām | bhāvābhāvau tatastyaktvā nirvikalpaḥ sthiro bhava || tyaja dharmamadharmaṃ ca ubhe satyānṛte tyaja | ubhe satyānṛte tyaktvā yena tyajasi tattyaja || ātmanyatīte sarvasyātmasvarūpe'thavātate | ko bandhaḥ kaśca vā mokṣaḥ nirmūlaṃ mananaṃ kuru || ādimadhyāvasāneṣu duḥkhaṃ sarvamidaṃ yataḥ | tasmātsarvaṃ parityajya tattvaniṣṭho bhavānagha || nidrāyā lokavārtāyā śabdāderātmavismṛtaḥ | kvacinnāvasaraṃ datvā cintayātmānamātmani || āsupterāmṛteḥ kālaṃ nayedvedāntacintayā | dadyānnāvasaraṃ kiñcit kāmādīnāṃ manāgapi || andhavajjaḍavaccāpi mūkavacca mahīṃ caret | ityādiśrutiṣi jñānāgniḥ sarvakarmāṇi bhasmasātkurute'rjuna ityādismṛtiṣu ca vidyāyāḥ karmāṅgatvena sarvotkṛṣṭatva sarvadarmalayahetutvāvagamāt tadeva yuktam | na ca paraśivabrahmasākṣātkārasya sakalakarmānuṣṭhānāṅgāvābhāve'pi śravaṇottarakālīnasya jīvabrahmabhedasya parokṣajñānasya ca karmānuṣṭhānāṅgatvaṃ bhavatīti vācyam | vedāntavijñānasuniścitārthāḥ mucyanti sarve ityādiśrutiṣu tadjñānasyāpi kramamuktihetutvāvagamāt na karmāṅgatvaṃ siddham | ūrdhvaretaskādhikaraṇam || 2 || śaivāgamavihitaśaivacaturāśramiliṅgadhāraṇanirṇayaḥ nanu - vīrahā vā eṣa devānāṃ yo'gnimudvāsayet ityādiśrutiṣvagnihotrādikarmaṇāṃ akaraṇe pratyavāyāvagamāt vasiṣṭha-janakādibrahmaniṣṭhānāmapi karmānuṣṭhānadarśanācca brahmavidyāyāḥ karmāṅgatvaṃ kathamanupapannamityāśaṅkāyāṃ tannirākaraṇārthaṃ adhikaraṇāntaramāha - || 261 || ūrdhvaretassu ca śabde hi || 17 || nyāsa iti brahmaṇaḥ paraḥ paro hi brahmā tāni vā etānyāvarāṇi tapāgṁsi nyāsa evātyarecayadya evaṃ vedetyupaniṣat iti taittirīye nyāsa ityāhurmanīṣiṇo brahmāṇaṃ brahma ityādiṣu bahujanmakṛtapuṇyapuñjaparipakvaśuddhāntaḥkaraṇānāṃ jyotiṣṭomādikarmanirākaraṇapūrvakasaṃnyāsāśramopadeśāt yāvajjīvamagnihotraṃ juhoti vīrahā vā eṣa devānāṃ yo'gnimudvāsayate ityādāvakaraṇe pratyavāyapūrvakatvena agnihotra-darśapūrṇamāsādīnāṃ yāvajjīvādhikāravyavasthāpanāt vāmadeva##- nirābhāra saṃjñikayatyāśramaviśiṣṭatvadyotanācca loke sarveṣāṃ brāhmaṇānāñca caturthāśramasaṃjñikasanyāsaḥ kartavyo'kartavyo veti sandihyate | ūrdhvaretasāmapi sanyāsaḥ kartavya eveti | yāvajjīvamagnihotraṃ juhoti ityādinā agnihotra-darśapūrṇamāsādīnāṃ yāvajjīvakartavyadarśanāt trayo dharmaskandhāḥ ityādau āśramatrayasyaivopadeśāt brahmasaṃstho'mṛtatvameti nyāsa ityāhurmanīṣiṇo brahmāṇaṃ brahma ityādituryāśramavidhāyakavākyānāṃ arthavādamātraṃ atra kriyate | ye ceme'raṇye śraddhāṃ tapa ityupāsate iti ca devayānavidhiparatvāt tatrāpi nāśramāntaravidhiḥ sambhavati | kiñca - aśvālambaṃ gavālambaṃ sanyāsaṃ palapaitṛkam | devarācca sutotpattiḥ kalau pañca vivarjayet || iti pārāśarasmṛtau sanyāsaniṣedhāvagamāt kṛte tu mānavo dharmaḥ tretāyāṃ gautamasmṛtiḥ | dvāpare śaṃkhalikhitaṃ kalau pārāśarasmṛtiḥ || iti tatraiva sarvasmṛtyapekṣayā pārāśarasmṛteḥ balīyastvopadeśāt śaivaḥ pañcavivarjayet prāyaścittaṃ copavāsaṃ saṃnyāsaṃ yativandanam | tīrthayātrābhigamanaṃ śaivaḥ pañca vivarjayet || iti śaivāgame tadvadupadeśācca sarvathā vaidikānā caturthāśramo na kartavya eveti prāpte pracakṣmahe - na vidyā karmāṅgam ūrdhvaretassu āśrameṣu brahmavidyādarśanāt teṣvagnihotra##- vaidika eva hi śabde te dṛśyante | trayo dharmaskandhāḥ | ye ceme'raṇye śraddhā tapa ityupāsate evameva pravrājino lokamicchantaḥ pravrajanti vedānamuṃ lokaṃ amuṃ lokamamuṃ parityajyātmānamanvicchet traya ete puṇyalokā bhavanti | brahma saṃstho amṛtatvameti saṃnyasya śravaṇaṃ kuryāt ityādau yatyāśramasthānāṃ agnihotrādikarmānuṣṭhānavidhyabhāvāt yāvajjīvamagnihotraṃ juhoti ityādiśrutisiddhayāvajjīvāgnihotravidhistvaviraktaviṣaya eveti siddham | tathā sūtasaṃhitāyāṃ - caturvidhāstu vijñeyā bhikṣavo vṛttibhedataḥ athātassaṃmpravakṣyāmi saṃnyāsaṃ munisattama | caturvidhāstu vijñeyā bhikṣavo vṛttibhedataḥ || kuṭīcako muniśreṣṭha tathaiva ca bahūdakaḥ | haṃsaḥ paramahaṃśaśca teṣāṃ vṛttiṃ vadāmi te || kuṭīcakastu saṃnyasya sve sve veśmani nityaśaḥ bhikṣāmādāya bhuñjīta svabandhūnāṃ gṛhe'thavā || śikhā yajñopavītī syāttidaṇḍī sa kamaṇḍaluḥ sapavitraśca kāṣāyī gāyatrīñca japetsadā || sarvāṅgoddhūlanaṃ kuryāttripuṇḍrañca trisandhiṣu | śivaliṅgārcanaṃ kuryāt śraddhayaiva dine dine || bahūdakastu saṃnyasya bandhuputrādivarjitaḥ | saptāgāraṃ caredbhaikṣamekānnaṃ parivarjayet || govālarajjusambandhaṃ tridaṇḍī śikyamadbhutam | pātraṃ jalapavitrañca kaupīnañca kamaṇḍalum || ācchādanaṃ tathā kuryātpādukācchatramadbhutam | pavitramajinaṃ sūciṃ pakṣiṇīmakṣasūtrakam || yogapaṭṭaṃ bahirvastraṃ mṛtvanitraṃ kṛpāṇikām | sarvāṅgoddhūlanaṃ tadvattripuṇḍraṃ bhasma dhārayet || śikhāyajñopavītañca devatārādhane rataḥ | svādhyāyaṃ sarvadābhyāsamutsṛjeddhyānatatparaḥ || sandhyākāle ca sāvitrījapakarma samācaret | haṃsaḥ kamaṇḍaluṃ śikyaṃ bhikṣāpātraṃ tathaiva ca || kanthā kopīnamācchādyamaṅgavasraṃ bahiḥpaṭam | ekantu vaiṇavaṃ daṇḍaṃ dhārayennityamādarāt || tripuṇḍroddhūlanaṃ kuryācchivaliṅgaṃ samarcayet | aṣṭagrāsaṃ sakṛnnityamaśnīyātsaśikhaṃ vapet || sandhyākāle tu sāvitrījapamadhyātmacintanam | tīrthasevā tathā kṛcchraṃ tathā cāndrāyaṇādikam || kurvan grāmaikarātreṇa nyāyenaiva samācaret | parahaṃsastridaṇḍañca rajjuṃ govālanirmitam || śikyaṃ jalapavitrañca pavitrañca kamaṇḍalum | pakṣiṇīmajinaṃ sūciṃ mṛtvanitraṃ kṛpāṇikām || śikhāyajñopavītañca nityaṃ karma parityajet | kaupīnācchadanaṃ vastraṃ kanthāṃ śītanivāriṇīm || yogapaṭṭaṃ bahirvastraṃ pāduke chatramadbhutam | akṣamālāñca gṛhṇīyādvaiṇavaṃ daṇḍamavraṇam || agnirityādibhirmantraiḥ kuryāddhūlanaṃ mudā | omomiti sadā procyan haṃsaḥ kuryāttridaṇḍakam || mṛtpātraṃ kāṃsyapātraṃ vā dārupātrañca vaiṇavam | pāṇipātraṃ ca gṛhṇīyādācamyevaṃ tadodakam || bahūdakānāṃ haṃsānāṃ pāṇipātraṃ tatodakam | kāṃsyapātraṃ na vidhyuktaṃ mṛtpātramiti hi śrutiḥ || madhūkaramathaikānnaṃ parahaṃsassamācaret | nātyaśnatastu yogo'sti na caikāntamanaśnataḥ || tasmādyogānuguṇyena bhuñjīta parahaṃsakaḥ | abhiśastaṃ samutsṛjya sārvavarṇikamācaret || uttarottaralābhe tu pūrvaṃ pūrvaṃ parityajet | guruśuśrūṣayā nityamātmajñānaṃ samabhyaset || uttamāṃ vṛttimāśritya nīcāṃ vṛttiṃ samāśritaḥ | ārūḍhapatito jñeyassarvakarmabahiṣkṛtaḥ || pravrajantaṃ dvijaṃ dṛṣṭvā sthānāccalati bhāskaraḥ | eṣo hi maṇḍalaṃ bhitvā brahmalokaṃ sa gaccahti || daivataṃ dvividhaṃ proktamacaraṃ carameva ca | caraṃ saṃnyāsināṃ rūpamacaraṃ mṛṇmayādikam || yasyāśramaratirnityaṃ vartate munipuṅgavāḥ | na tasya durlabhaṃ kiñcittriṣu lokeṣu vidyate || durvṛtto vā suvṛtto vā mūḍho vā paṇḍito'pi vā | preṣoccāraṇamātreṇa pūjyassarveśvaro yathā || brahmacaryāśramasthānāṃ brahmā devaḥ prakīrtitaḥ | gṛhasthānāñca vaikuṇṭho vanasthānāṃ ravissmṛtaḥ || yatīnāṃ śaṅkaro jñeyaḥ sarveṣāmuttamottamaḥ | iti darśanāt yajñopavītau dvau dhāryau śrautasmārte ca karmaṇi | tṛtīyamuttarīyārthaṃ vastrābhāve catuṣṭayam || pañcamaṃ sutakāmaśca dhanakāmastathaiva ca | daśāṣṭau vā gṛhasthasya catvāro vanavāsinām | ekaikamupavītantu yateśca brahmacāriṇaḥ | iti pārāśarastmṛtau bhagavatā vādarāyaṇena yatīnāmekayajñopavītavidheḥ prapañcitatvāt tadukta sanyāsiniṣedhāgamavākyānāṃ muṇḍasanyāsaviṣayatva##- śaivānāṃ caturāśramiṇāṃ liṅgadhāraṇopadeśavidhānam brahmacārī gṛhastho vā vānaprastho yatistu vā | yastu liṅgāṅgasaṃyuktaḥ sa evatyāśramī bhavet || ityādinā vātūlādyāgameṣu śaivānāṃ caturāśramiṇāṃ liṅgadhāraṇopadeśāt | nanu kīṭacakādicaturvidhasanyāseṣu vaidikānāṃ kalau kasya vidhānaṃ kasya niṣedhaḥ ityāśaṃkāyāṃ ācārāntaraṃ darśayati - || 262 || parāmarśaṃ jaiminiracodanāccāpavadati hi || 18 || na karmaṇā iti taittirīye brahmacaryaṃ samāpya gṛhī bhavet banī bhūtvā pravrajet yadi vetarathā brahmacaryādeva pravrajet gṛhādvā vanādvā pravrajet | yadahareva virajettadahareva pravrajet ityādnā jābāle lutpakeśanakhaśmaśruḥ pātradaṇḍasukumbhavān | vicarenniyato nityaṃ sarvabhūtānyapīḍayan || ṛṇāni trīṇyapākṛtya mano mokṣe niveśayet || iti manusmṛtau ekorāmaśabdārthanirvacanam sarvabhūtahitaḥ śāntaḥ tridaṇḍaḥ sakamaṇḍaluḥ || ekorāmaḥ parivrajya bhiksārthaṃ grāmamāśrayet || iti vijñāneśvare ekadaṇḍaṃ tridaṇḍaṃ vā śikhāṃ sūtraṃ kamaṇḍalum | kāṣāyañca śikhāṃ kanthāṃ brahmasūtre kamaṇḍalum | dhāraye'chaivasaṃnyāsī tattanmantravidhānataḥ | iti gautamasmṛtau ślakṣnakāṣāyasaṃvītaḥ śikhī chatra-upānahī || vāme cāṃse'vasajyātha śubhe yaṣṭikamaṇḍalū | parivrājakarūpeṇa vaidehīmanvapadyate || iti rāmāyaṇe ca ūrdhvaretasa aśramadharmā dṛśyante tathāpi prātyakṣikaśrutismṛti-sūtrapurāṇeṣu śikhā-gāyatrī##- andhaparamparānyāyabhramasiddha iti apavadati jaiminiḥ jaiminyācāryaḥ pratipādayati | tasmāt śrutismṛtyanusāreṇa yatīnāṃ ūrdhvaretasāmāsāṃ brahmadharmapradhānasāvitrī-śikhā-sūtrasandhānāvirodhasaṃnyāsagrahaṇaṃ yuktam | ūrdhvaretaskānāṃ brahmacāriṇāmeva sanyāsāśramānuṣṭheyatānirṇayaḥ evaṃ svasiddhāntānusāreṇa ācārāntaraṃ darśayitvā tadvat svasiddhāntamāha - || 263 || anuṣṭheyaṃ bādarāyaṇaḥ sāmyaśruteḥ || 19 || brahmacaryādyāśramāt ūrdhvaretasāṃ saṃnyāsāśramo'nuṣṭheya iti bhagavān bādarāyaṇo manyate | kutaḥ || sāmyaśruteḥ || trayo dharmaskandhāḥ etameva pravrājino lokamicchantaḥ pravrajanti iti śruteḥ ūrdhvaretasāṃ brahmacaryāśramavat yatyāśramasyāpi sarvādhikaparabrahmaprāpakatve hi mukhyahetutvaśravaṇāt | kiñca - prājāpatyaṃ brāhmaṇānāṃ ityārabhya brāhmaṃ sanyāsināṃ smṛtam ityantena varṇānāṃ āśramāṇāñca kevalānāṃ brahmalokaprāptyaṃtaṃ phalamabhidhāya ekāntinaḥ sadā brahmadhyāyino yogino hi ye | teṣāṃ tatparamaṃ sthānaṃ yadvai paśyanti sūrayaḥ || iti teṣveva brahmaniṣṭhānāṃ brahmaprāptinabhidadhatā bhagavatā pārāśaryeṇa spaṣṭamuktam | tatraiva - ekaikamupavītaṃ tu yatneśca brahmacāriṇaḥ | iti yatīnāṃ brahmacārivadeka-yajñopavītakathanāt manvādismṛtiṣu bhārata-bhāgavata##- nanu rāvaṇa-dharmarājā'rjunādisaṃnyāsastu kṛtrimatvena śikhāsūtradhāraṇamucitam | akṛtrimasaṃnyāsināṃ tannāṅgīkartavyamiti cenna | loke rāma-kṛṣṇādipratimāsu tadveṣāvalambanapuruṣeṣu ca tanniṣṭhamukhyalāñchanādikasyaiva dṛṣṭatvāt śikhopavītatyāgaviśiṣṭatvasya saṃnyāsalakṣaṇatve tādṛśadharmaparityāgaḥ kathamupadiśyate daśamukhādarśanapūrvakayatīśvaraveṣāvacchinnaikamukharāvaṇe dharmadevatāvaraprāptayudhiṣṭhirādiṣu śikhāsūtrādarśanamahimā kiṃ na syāt kiñca - pūrvodāhṛtamanu-pārāśara-yājñavalkyādismṛtīnāṃ dattāñjali syāt | tathā vṛddhaśātātape - rudraśśikhā pṛthivī yoniḥ iti taittirīyadarśanāt | śikhotpāṭanayā loke śivadrohī bhaveddhruvam | śikhāyajñopavītābhyāṃ vipratvaṃ paricakṣyate || tayorabhāve śūdratvaṃ ata eva na saṃśayaḥ | tasmācchikhā-brahmasūtraṃ caturāśramiṇastathā || dhāryaṃ tacca prayatnena vedamārgāvalambinām || iti śaṅkarasaṃhitāyāṃ - liṅgadhārisaṃnyāsi svarūpakathatam atyāśramī prāṇaliṅgasambandhī bhasmaghuṇṭikām | kanthāṃ kamaṇḍaluṃ bhikṣāpātraṃ daṇḍañca dhārayet | etāḥ pañcamahāmudrā yasmin yasmin vasanti hi || taṃ taṃ śaraṇamabhyetya sarvabhāvena pūjayet | pañcamudrānvito dharmaḥ yasmat vatsa pravartate || sampadya sarvadā pūjyaḥ prāṇaliṅgasamanvitaiḥ | iti tatraiva liṅgadhārisaṃnyāsināñca pañcamudrādhārakatvopadeśāt mukuṭāgame ##- daṇḍaṃ kamaṇḍaluṃ kanthāṃ brahmasūtraṃ śikhāṃ tathā | prāṇaliṅgañca kāṣāyaṃ bhikṣāpātramupānahī || bhasmaghuṭṭīṃ tathā chatraṃ atyāśramaparassadā | dhṛtvā jitendriyo bhūtvā śivayogaṃ samamyaset || śivayogisamīpe vā śivaliṅgasya sannidhau | śivāgamasamīpe vā nirābhāraṃ samāśrayet || ityādibahusmṛti-purāṇāgameṣu śikhā-brahmasūtravaiśiṣṭyasya saṃnyāsa eva bahudhā darśanāt tathaiva vaiyāsikamukhyābhipretatvācca viduṣāṃ sa evāvaśyakaḥ | mumukṣūṇāṃ iṣṭaliṅgadhāraṇavat brahmadaṇḍadhāryatānirdeśaḥ nanu keṣucit smṛtipurāṇādiṣu bahūdakah paro haṃsaḥ tridaṇḍānitu dhārayet ityādinā bahūdakaparamahaṃsānāṃ adaṇḍavidheḥ keṣāñcidekadaṇḍatvasya ca avadhāraṇāt brāhmaṇānāṃ ko vidhirāśrīyate ityāśaṅkāyāmāha - || 264 || vidhirvā dhāraṇavat || 20 || vā śabdo'trāvadhāraṇārthaḥ | dhāraṇavat amṛtasya devadhāraṇo bhūyāsam | śarīraṃ me vicarṣaṇam namo brahmaṇe dhāraṇaṃ me astvanirākaraṇaṃ dhārayitā bhūyāsam | ityādiṣu mumukṣūṇāṃ paraśivaliṅgadhāraṇaṃ yathāvidhi tadvat tadvidhāne sasvā mā gopāya iti mantreṇa brahmadaṇḍaṃ dhārayet iti śravaṇāt ūrdhvaretasāṃ brāhmaṇānāṃ kuṭīcakādicaturvidhayatyāśramiṇāṃ eka daṇḍa eva vidhiriti niścīyate | vāgdaṇḍo hi manodaṇḍaḥ karmadaṇḍastu te trayaḥ | ityete nihitā daṇḍā yasyāsti sa yatismṛtaḥ || iti bodhāyanasmṛtau daṇḍatrayaviśiṣṭatvasya yatīnāṃ mukhyatvena dyotanāt bhāratarāmāyaṇādigrantheṣvapi arjuna-raghumahārājādīnāṃ daṇḍatrayaparigrahaṇavacanācāradarśanāt tadeva yuktamiti cettadayuktam | tatraiva - daṇḍamekantu viprāṇāṃ kṣatriyāṇāṃ tridaṇḍakam | vaiśyānāṃ ca tathā proktaṃ sasānagranthisaṃyutam || satyamadhyātmavijñānaṃ vāgdaṇḍastu pracakṣyate | svakīyāśramakarmāṇi karmadaṇḍa itīryate || śamādikaṃ śivadhyānaṃ manodaṇḍaḥ prakartitaḥ | vaṇavaṃ brahmadaṇḍākhyaṃ ekaṃ dhṛtvā caredyatiḥ || iti śātātape - śikhī jaṭī vā muṇḍī vā brāhmaṇo vedavittamaḥ | dhārayedbrahmadaṇḍaikaṃ yatayo naikacetasaḥ || kuṭīcakādiyatayo vasiṣṭhādyāśca saṃsmṛtāḥ | bahūdakādiyatayo vyāsa-śvetopamanyavaḥ || teṣāmapyekadaṇḍatvaṃ śikhā-yajñopavītakam | darśanādbrāhmaṇo loke daṇḍamekantu dhārayet || iti bahūdakastu saṃnyāsī daṇḍamekaṃ kamaṇḍalum || śikhāṃ sūtraṃ ca kāṣāyaṃ dhārayedajinādikam || iti vṛddhaśātātape darśanācca | vāgdaṇḍo vāṅniyamaḥ manodaṇḍo manonigrahaḥ karmadaṇḍaḥ svāśramavihitakarmaniṣṭhetyupadeśāt vāgdaṇḍādikaṃ veṇurūpeṇa parityajya brahmadaṇḍasyaiva vidhivihitatvāt brāhmaṇānāṃ ūrdhvaretasāṃ śarīrapātaparyantaṃ dhāryamiti niścīyate | kiñca saṃnyasya vedāntaśravaṇaṃ kuryāt ityādividhidarśanāt yatīnāmeva vedāntaśravaṇādhikāra iti ceducyate | gurorapi gṛhasthāśamāvaśyāśrayaṇīyatānirṇayaḥ parīkṣya lokān karmacitān brāhmaṇo nirvedamāyāt nāstyakṛtaḥ kṛtena | tadvijñānārthaṃ sa gurumevābhigacchet samitpāṇiḥ śrotriyaṃ brahmaniṣṭham || ityatra śiṣyasya samitpāṇitvapradarśanena gurorapi gṛhasthāśramatvamupadiṣṭam | śrotriyatvopadeśena gurorniṣiddhakarmanirākaraṇaṃ brahmaniṣṭamityanena vāgadvaitadurvādanirākaraṇapūrvakaśivaikaniṣṭhāgariṣṭhatvaṃ coktam | ata eva brahmacaryādyāśramiṇāmapi vedāntaśravaṇamananādikamavirodham | tasmādavidyātmakakarmaṇaḥ brahmavidyāṅgatvaṃ yuktam | stutimātrādhikaraṇam || 3 || karmāṅgabrahmacaryādivat sanyāsāśramasya vidheyatā nanu brahmasaṃstho'mṛtatvameti ityādivedāntavākyānāṃ tāvakatvena pramāṇatvābhāvāt viraktānāmapi dharmaprakaraṇapaṭhitadharmāṇāmevāvaśyakatvamityāśaṅkāyāṃ adhikaraṇāntaraṃ tannirākaraṇārthaṃ darśayati - || 265 || stutimātramupādānāditi cenna pūrvavat || 21 || na karmaṇā iti taittirīye śrūyate | atra karmaniṣedhavākyāni brahmavidyāstutimātraparāṇi āhosvit vidhiparāṇi iti sandihyate | yāvajjīvamagnihotraṃ juhoti ityādividherbalīyastvāt saṃnyāsavidhāyakavākyānāṃ tattadvidhyadarśanāt janakādividuṣāmapyagnihotrādikarmāvaśyakatvadyotanāt ūrdhvaretaskānāṃ saṃnyāsavidhiḥ stutimātrameveti prāpte pracakṣmahe - ūrdhvaretaskānāṃ saṃnyāsavidhāyakaśrutismṛtyāgamādīnāṃ stutimātramupādānāditi cenna pūrvatvāt pūrvatra jābālādiśrutismṛtiṣu asandigdhatayā vidhirūpeṇa prapañcitatvāt brahmacaryaṃ samāpya gṛhī bhavet | gṛhādvanī bhūtvā pravrajet | yadi vetaraḥ brahmacaryādeva pravrajet iti jābāle āsanne saṅkaṭe ghore coravyāghrādigocare | bhayaṃ prāptasya saṃnyāsaḥ kartavyo manurabravīt || āturāṇāṃ ca saṃnyāse na vidhirnaiva ca kriyā | praiṣamātraṃ samuccārya saṃnyāsaṃ tatra pūrayet || ahanyekādaśe prāpte pārvaṇantu vidhīyate | na kuryātpārvaṇādanyadbrahmībhūtāya bhikṣave || rogavān jñānaniṣṭho vā yogī vā durbalo'pi vā | putramitrakalatrebhyaḥ sa bhaikṣyaṃ bhoktumarhati || iti śaunaka-bṛddhaśātātapādismṛtiṣvapi tadvidhānasya asandigdhatayā prapañcitatvāt karmāṅgabrahmacaryādivat saṃnyāsāśramaḥ vidhibalādvidheya iti siddham | atra hetvantaramāha - || 266 || bhāvaśabdācca || 22 || vedān imaṃ lokamamuñca lokaṃ parityajyātmānamanvicchet ityādiśrutiṣu hāritasmṛtau - kaśyapo'tribharadvājavasiṣṭhabhṛgugautamāḥ | kapilo'maṇḍapālaśca kuṭīcakapathāśrayāḥ || śvetopamanyudurvāsā vyāsanāradaśaunakāḥ | mārkaṇḍeyo dadhīciśca bahūdakapathāḥ smṛtāḥ || śāṇḍilyaḥ puliho'nato gārgeyo muṇḍakastathā | haṃsasaṃnyāsinaḥ proktāḥ vogadhyānaparāyaṇāḥ || yājñyavalkyaśca jābālakaṇvamaitreyasaṃjñikāḥ | parahaṃsā iti proktāḥ jaṭāvalkaladhāriṇaḥ || ityādinā kuṭīcakādicaturvidhasaṃnyāsabhāvaśabdācāradarśanācca kalāvapyūrdhvaretaskānāṃ saṃnyāso vidheyaḥ | tathāpi - upavītaṃ vaṭorekaṃ dve tathetarayormate | ekameva yatīnāṃ syāditi śāstraviniścayaḥ || brahmasūtraṃ vinā bhuṅkte viṇmūtraṃ kurute'thavā | sa pāṣaṇḍa iti jñeyaḥ sarvakarmabahiṣkṛtaḥ || brahmakṣatriyavaiśyānāṃ śrautasanyāsa iṣyate | śūdra-strī-saṅkarāṇāñca nyāsamaśrautasaṃjñikam || śikhāsūtraikasaṃyuktaṃ daṇḍakāṣāyalāñchanam | śrautasanyāsa ityuktaṃ vyāsasya vacanaṃ yathā || śrautāśrautavibhedena sanyāso dvividhaḥ smṛtaḥ | kanthākāṣāyadaṇḍakaśikhāsūtrādisaṃyutaḥ || śrautasanyāsa ityuktaḥ sākṣānmokṣaikasādhakaḥ | viprāṇāṃ śrautasanyāsaḥ kalau vyāsena gīyate || tasmādvairāgyavānvipraḥ śrautasanyāsamāśrayet | teṣāṃ tadvedavedāntapaṭhanaṃ parigīyate || brahmasūtraikasaṃsiddhāt gāyatrīsamupāsanāt | ityādinā hārīta-śātātapa-śaunaka-gautama-pārāśara##- niścīyate | atra saṃnyāsastutimātraparatvābhāvāt yāvajjīvamagnihotraṃ juhuyāt iti vacanānāmatiriktaviṣayatvamiti veditavyam | pāriplavarthādhikaraṇam || 4 || brahmavidyāprakaraṇapaṭhitānāṃ upākyānānāmapi brahmavidyānukūlatvapratipādanam iyatā sūtrasandarbheṇa sanyāsasya brahmavidyānukūlatvaṃ prasādhya idānīṃ upaniṣanmadhyasthānāṃ yājñavalkya-maitreyīsaṃvāda##- pūrvapakṣamāśaṅkya adhikaraṇāntareṇa nirākaroti | || 267 || pāriplavārthā iti cenna viśeṣitatvāt || 23 || pāriplavo nāma aśvamedhāṅgabhūtaḥ karmaviśeṣaḥ | tasmin karmaṇi jyotiṣṭomādisakalakarmāṅgabhūtamantrāḥ paṭhanīyāḥ | evaṃ sthite sati yājñavalkya-maitreyī saṃvādādirūpāḥ kathāprabandhā api pāriplavārthāḥ karmakāṇḍasthapāriplavākhyakarmāṅgabhūtā iti cenna viśeṣitatvāt karmakāṇḍasthasakalakarmāṅgabhūtā mantrāḥ pāriplave paṭhitavyā iti viśiṣyoktatvāt | tathā ca jñānakāṇḍasthānāmupākhyānānāṃ karmakāṇḍasthapāriplavakarmāṅgatvaprasaktirnāstīti sūtrārthaḥ | pratardano ha vai daivodāsirindrasya priyaṃ dhāmopajagāma śvetaketurvāruṇeya āsa ityevamādīnyākhyānāni vedānteṣu kiṃ pāriplavaprayogārthāni uta vidyāviśeṣapratipādanārthāni iti saṃśayaḥ | kiṃ tāvatprāptam ākhyānāni śaṃsantītyākhyānāni pāriplavārthāni iti | aśvamedhayāge rājānaṃ sakuṭhumbamupaveśya tatpurataḥ vaidikākhyānāni adhvaryuṇā vaktavyāni | tadidaṃ pāriplavākhyaṃ karma pāriplavamācakṣyate iti vākyena vihitaṃ tassarvā khyānāni pāriplave śaṃsantīti viniyogāt upaniṣadārambhagatā āpyākhyāyikāstadarthā iti na vidyāprādhānyatvaṃ nyāyyamiti ceducyate - || na viśeṣitatvāt || iti na pāriplavārthāḥ tāḥ | tāḥ prathame'hani manurvaivasvato rājā dvitīye'hani yamo vaivasvato rājā ityādinā pāriplavārthānāṃ ākhyāyikānāṃ viśeṣitatvāt upaniṣadākhyānānāṃ yadā karmabhirekavākyatā tadā vidyādibhiḥ rekavākyatā | tasmānna sarvavedānteṣvākhyānaśrutayaḥ pāriplavayogārthāḥ api tu vidyārthā iti niścīyate | etasminnarthe hetvantaramāha - || 268 || tathā caikavākyopabandhāt || 24 || ātmā vāre draṣṭavyaḥ ityādividhinā ekavākyatayopabandhācca ākhyānānāṃ vidyāvidhyarthānyeva tāni iti gamyate | so'rodīt ityevamādeḥ karmavidhyarthatvam | tathā sati upākhyānānāṃ pāriplavāṅgatvābhāve sati ekavākyatvopabandhāt brahmavidyāṅgatvamuktam | upākhyāpūrvakaṃ brahmapratipādane kṛtsne sati mandabuddhīnāmapi sulabhatayā brahmajñānamutpadyata ityucyate | agnīndhanādyadhikaraṇam || 5 || brahmasākṣātkāre ādhānādikarmaṇāṃ mukhyahetutāyā asaṅgatatā ṛṇāni trīṇyapākṛtya mano mokṣe niveśayet ityādinā manusmṛtau virāgiṇāmapyādhānādikarmāvaśyakatvadyotanāt na karmaṇā ityādiśrutāvapi pūrvatra ādhānādirūpakarmasāpekṣatvasya arthāt siddhatvācca virāgiṇāmapyādhānādisāpekṣatā kathaṃ vāryate ityāśaṅkāyāmadhikaraṇāntaraṃ darśayati - || 269 || ata eva cāgnīndhanādyanapekṣā || 25 || dārepaṇa putreṣaṇa dhuneṣaṇādi vāsanānirmuktordhvaretaskānāmeva mukhyatvena dhyāna-dhāraṇādyanugata śravaṇa-mananadyaṅgabrahmavidyādhikāratvaṃ yataḥ pūrvatra nirdiṣṭaṃ ata evāgnīndhanādyanapekṣā##- brahmasākṣātkārāya mukhyahetutvamasaṅgatamiti sūtrasūkṣmārthaḥ | pūrvatra brahmavidyāyāṃ karmāśatvadyotane'pi brahmaparatvaṃ sādhitam | atra yatyāśramiṇāmūrdhvaretaskānāṃ brahmavidyāṅgabhūtatvena ādhānādikarmasāpekṣā yuktā ayuktā veti sandihyate | vidyā'ñcāvidyāñca yastadvedobhayaṃ hi saḥ | avidyayā mṛtyuṃ tīrtvā vidyayāmṛ'tamaśnute || iti śrutau - iyāja so'pi subahūn yajñān jñānavyapāśrayaḥ | brahmavidyāmadhiṣṭhāya tartuṃ mṛtyumavidyayā || iti smṛtau ca karmaṇo brahmavidyāṅgatvopadeśāt vidyāvatāmūrdhvaretasāmapi brahmavidyāṅgatvenādhānādikarma kartavyameveti prāpte brūmaḥ | yataḥ ūrdhvaretasa āśramiṇo vidyāsambandhitvena śrutyā parigṛhyante brahmasaṃstho'mṛtatvameti ye veme'raṇye śraddhāṃ tapa ityupāsate eta meva pravrājino lokamicchantaḥ pravrajanti yadicchanto brahmacaryaṃ caranti ityādikayā | ata evordhvaretassu vidyā agnīndhanādyanapekṣā | agnīndhanaṃ agnyādhānam | ādhānapūrvakāgnihotradarśapūrṇamāsādikarmānapekṣā | teṣu vidyā kevalasvāśramavihitakarmāpekṣetyucyate | vidyāṃcā'vidyāñca iti śrutiraviraktaviṣayā | sarvāpekṣādhikaraṇam || 6 || cittaśuddhi-vairāgya-bhakti-jīvakāruṇya-śravaṇa##- paraśivabrahmasākṣātkārahetutvapratipādanam yajñena dānena ityādiśrutau yajñādīnāṃ brahmasākṣātkārahetutvāvagamāt kathaṃ jyotiṣṭomādikarmaṇāṃ brahmavidyāṅgatvamanupapannamityāśaṅkāyāmadhikaraṇāntaramāha - || 270 || sarvāpekṣā ca yajñādiśruteraśvavat || 26 || yajñena dānena iti śrutibalāt sarvāpekṣā sarveṣāṃ parameśvarārpitanitya##- pratyapekṣā - paramparayā sādhanatvaṃ gamyate | aśvavat yathā aśvasya gamanakriyayā paramparayā grāmaprāptihetutvaṃ tadvadupadiśyate | tathā ca tamevaṃ vedānuvacanena brāhmaṇā vividiṣanti iti śruteḥ cittaśuddhivairāgya-bhakti##- yajñādikarmaṇāṃ paraśivabrahmasākṣātkāra hetutvādaprāmāṇyaṃ nāstīti sūtrārthaḥ | pūrvādhikaraṇe jitendriyāṇāṃ pariśuddhāntaḥkaraṇānāṃ ādhānādikarmāpekṣā na sambhavatīti rāddhāntitam | atra gṛhiṇāṃ brahmavidyādhikāravatvaṃ vihitaṃ na veti cintyate | saṃnyasya vedāntaśravaṇaṃ kuryāt nāstyakṛtaḥ kṛtena tadvijñānārthaṃ sa gurumevābhigacchetsamitpāṇiḥ ityādau tadubhayavidhidyotanāt na kuryānniṣphalaṃ karma iti nyāyācca gṛhasthānāmapi brahmavidyāgnīndhanādikarmāpekṣā yukteti cet tasyāvyabhicāreṇa vidyāṅgatvānupapatteḥ | yattu vimatā vidyā aṅgabhūtakarmāpekṣāṅgīkārāt prayājādyapekṣadarśapūrṇamāsavadityanumānaṃ tatra ādhānādeḥ kīdṛśamaṅgatvaṃ sādhyam prayājādivatphalopakāritvam avaghātādivat svarūpopakāritvaṃ vā nādyaḥ tajjanyatve mukteranityatva. syāt dvitīyesādhyavikalo dṛṣṭāntaḥ syāt | ato na vidyāṅgatvaṃ karmaṇaḥ tasmādgṛhiṇāmapi vidyā karmānapekṣeti prāpte pracakṣmahe - tamevaṃ vedānuvacanena brāhmaṇā vividiṣanti yajñena dānena ityādinā yajñādayo hi vidyāṅgatvena śrūyante | yajñādinā vividiṣanti veditumicchanti yajñādibhirvedanaṃ prāptumicchantītyarthaḥ | yajñānāṃ jñānasādhanatve satyeva yajñādibhirjñānaṃ prāptumicchantīti vyapadeśa upapadyate | yathā aserhananasādhanatve satyasinā jidhāsantīti vyapadeśaḥ | ato yajñādīnāṃ jñānasādhanatvamavagamyate | jñānañca vākyārthajñānāt arthāntarabhūtaṃ dhyānopāsanādiśabdavācyaṃ viśadatamapratyakṣatāvannaśrutirūpaṃ niratiśayapriyaṃ aharaharabhyā'sādheyātiśayamāprayāṇādanuvartamānaṃ mokṣasādhanamityuktamasmābhiḥ pūrvameva | vakṣyati ca - āvṛttirasakṛdupadeśāt ityādinā | evaṃrūpañca dhyānamaharaharanuṣṭhīyamānaiḥ nitya-naimittikakarmabhiḥ śivārādhanarūpaiḥ śivaprasādadvāreṇa jāyata iti yajñādinā vividiṣantīti śāstreṇa pratipādyate | ataḥ karmavatsu gṛhastheṣu yajñādinityanaimittikasarvakarmāpekṣā vidyā bhavati | yathā gamanasādhanabhūto'śvaḥ svaparikarabandhaparikarmāpekṣaḥ evaṃ mokṣasādhanībhūtāpi vidyā nityanaimittikakarmaparikarāpekṣā | tadidamāha kṛṣṇaḥ svayameva - yajño dānaṃ tapaḥ karma na tyājyaṃ kāryameva tat | yajño dānaṃ tapaścaiva pāvanāni manīṣiṇām || yataḥ pravṛttibhūtānāṃ yena sarvamidaṃ tatam | svakarmaṇā samabhyarcya siddhiṃ vindati mānavaḥ || iti darśanāt gṛhasthānāṃ yajñādisāpekṣā vidyā sarveṣāmāśramiṇāñca svāśramavihitakarmāpekṣeti yuktam śamādyadhikaraṇam || 7 || sarvāśramiṇāṃ brahmavidyāṅgatvena śamadamādīnāmavaśyanuṣṭheyātānirṇayaḥ tametaṃ vedānuvacanena ityādiśrutidarśanāt gṛhiṇāṃ vidyāṅgatvena yajñādikarmāvaśyakatvaṃ yuktam | śānto dānta uparataḥ titikṣuḥ samāhito bhūtvā ātmanyevātmānaṃ paśyet iti śrutau śāntyādīnāmeva brahmasākṣātkāramukhyahetutvāvagamāt sarveṣāmāśramiṇāṃ vidyāprādhānyaṃ kathamityāśaṅkāyāmadhikaraṇāntaramāha - || 271 || śamādyupetaḥ syāttathā'pi tu tadvidhestadaṅgatayā teṣāmapyavaśyānuṣṭheyatvāt || 27 || sarveṣāmāśramiṇāṃ paraśivabrahmasākṣātkāravatāṃ antaraṅgasādhanatvena śamādyupetatvaṃ syāt - śamādiviśiṣṭo bhavet kutaḥ antaraṅgatayā sadāśivabrahmasākṣātkāraṃ prati sākṣātsādhanatayā tadvidheḥ teṣāṃ śamadamādīnāṃ śānto dāntaḥ iti vākyena vihitatvāddhetoḥ teṣāṃ śamadamādīnāṃ paraśivasākṣātkāraṃ pratyantaraṅgasādhanānāṃ avaśyānuṣṭheyatvāt sarveṣāṃ brahmavidyāvatāṃ avaśyaṃ śamādikaṃ sampādanīyaṃ iti sūtrārthaḥ | śānto dāntaḥ iti śrutidarśanāt śamādikaṃ sarvāśramavidheyaṃ uta yatyāśramaviṣayaṃ veti sañcintyate - śamādikaṃ na brahmacaryādiviṣayaṃ brahmacarye vedādhyayanādivyāpārātmakamanovaikalyāt gṛhiṇāṃ śrautasmārtoktakarmāyāsatayā śamādikasya niravakāśatvāt vanināṃ kṛcchracāndrāyaṇādibahukleśabhūyiṣṭhatāvagamācca pariśeṣapramāṇena nirābhārāṇāṃ yatīnāmeva śamādikaṃ yuktam | śānto dāntaḥ ityādīnāṃ tatparamevetyupadiṣṭam | āntararāgadveṣapraśamanaṃ śamaḥ sarvendriyavyāpāranirvartanaṃ damaḥ niṣiddhakāmyakarmavyāparoparamaḥ uparatiḥ sukha-duḥkha śatru-mitra##- cittaikāgratvaṃ samādhānaṃ niratiśayānandakandanigamāgamaniṣṭhāpūrvakaduḥśśāstra##- sakaletaradevatāparāṅmukhatvapūrvakamanovākkāyakarmabhiḥ śravaṇakīrtana##- vaidikaśivaparicaryāmayassadācāro bhaktiḥ nityaniratiśayānandamokṣalakṣmīkaṭākṣavīkṣaṇādhāranityānityavastuvivekajanita##- etādṛśadharmāḥ netaraviṣayatvādyatīnāmeva samañjasāḥ iti prāpte vadāmaḥ | śamādikaṃ sarvāśramiṇāṃ brahmavidyāṅgatvena parigrāhyaṃ vidyāṅgatāyā teṣāṃ vidheḥ | tasmādevaṃvit śāntodānta uparatastitikṣussamāhito bhūtvātmanyevātmānaṃ paśyet iti vidyotpatteḥ cittasamādhānarūpatvena dṛṣṭaparikaratvāt śamādīnāmavidyānivṛttaye teṣāmavaśyānuṣṭheyatvam | na ca karaṇavyāpāra##- bhinnaviṣayatvāt | vihiteṣu karaṇavyāpāraḥ avihiteṣu prayojanaśūnyeṣu ca tadupaśama iti | na ca karaṇavyāpārarūpakarmasu vartamānasya vāsanāvaśāt śamādīnāmupādeyatvāsambhavaḥ | vihitānāṃ karmaṇāṃ śivarādhanatayā tatprasādadvāreṇa nikhilaviparītavāsanocchedahetutvāt | atassarvāśramiṇāṃ brahmavidyāṅgatvena śamadamādayopyanuṣṭheyāḥ | sarvānnānumatyadhikaraṇam || 8 || brahmavidāmapi prāṇasaṃśaya eva sarvānnānumatiḥ vihitā nanu sarveṣāmāśramiṇāṃ śivajñānena śamādyanuṣṭhānavidhirastu teṣāṃ varṇāśramadharmavartanaṃ vihitaṃ uta tajjñānamahimnā śivatulyatvāt svecchādhīnavartanaṃ vā yuktamityāśaṅkāyāṃ adhikaraṇāntaraṃ darśayati - || 272 || sarvānnānumatiśca prāṇātyaye taddarśanāt || 28 || vājināṃ chandogānāṃ ca prāṇavidyāyāṃ na ha vā asyānannaṃ jagdhaṃ bhavati nānannaṃ parigṛhītaṃ bhavati | na ha vā evaṃ vidi kiñcanānannaṃ bhavati iti prāṇavidaḥ sarvānnānumatiḥ - saṅgīrtyate | kimiyaṃ prāṇavidyāniṣṭhasya sarvānnānumatiḥ sarvadāḥ uta prāṇātyayāpattau vā iti saṃśayaḥ | prāṇa eva prajñātmā idaṃ śarīraṃ parigṛhyotthāpayati iti śrutau prāṇasyaiva prajñātmakatvakathanāt smṛtipurāṇeṣvapi prāṇarakṣaṇe śreyaskaratvasya prāṇaśoṣaṇe pratyavāyasya ca śravaṇāt sarvathā sarvāśramiṇāṃ śivajñānināṃ mahātmanāṃ vidhiniṣedhābhāvena prāṇarakṣaṇārthaṃ sarvānnabhakṣaṇaṃ sarvaprayatnairyuktamiti prāpte tatrocyate - || prāṇātyaye ca iti || ca śabdo'vadhāraṇe prāṇātyayāpattāvevetyarthaḥ | kutaḥ || taddarśanāt || dṛśyatehyanyatra brahmavidāmapi prāṇātyayāpattāveva sarvānnābhyanujñā | kiṃ punaḥ prāṇavidaḥ uṣastaḥ kila cākrāyaṇo brahmavidagresaraḥ maṭacīhateṣu kuruṣu durbhikṣadūṣiteṣu ibhyagrāme vasan anaśanena prāṇasaṃśayāpannaḥ brahmavidyāniṣpattaye prāṇānāmanavasādamākāṅkṣamāṇaḥ ibhyaṃ kulmāṣāt khādantaṃ bhikṣamāṇaḥ tena ca ucchiṣṭhebhyo'nye na vidyante iti pratyuktaḥ punarapi eteṣāṃ me dehi ityuktvā tena ca ebhyena ucchiṣṭhebhya ādāya dattān kulmāṣān pratigṛhya anupānapratigrahaṃ ibhyenārthitaḥ ucchiṣṭaṃ me pītaṃ syāt iti vadaṃścākrāyaṇaḥ kimete kumāṣā anucchiṣṭā iti ibhyena paryanuyuktaḥ na vā ajīviṣyāmi mānakhādan kāmo mā udapānam iti kulmāṣākhādane svasya prāṇasaṃśayāpattestāvanmātrakhādanena dhṛtaprāṇasya svasyocchiṣṭodakapānaṃ kāmakāritaṃ niṣiddhaṃ syāt ityuktvā svakhāditaśeṣaṃ jāyāyai datvā tayā ca rakṣitānaparedyurjñānārjijīṣayā jigamiṣuḥ punarapi prāṇasaṃśayāpannasthāne ibhyocchiṣṭabhūtānnān svocchiṣṭabhūtān paryuṣitāṃścakhāda | ato brahmavidāmapi prāṇasaṃśaya eva sarvānnānumatidarśanāt atra viśeṣeṇa kīrtitamapi prāṇavidassarvānnāttṛtvaṃ prāṇātyayāpattāveveti niścīyate | asminnarthe hetvantaramāha - || 273 || abādhācca || 29 || śrutismṛtirmamaivājñā tasmāttanmārgamācaret | ājñācchedī mama drohī yastānullaṅghya vartate || manīṣī vaidikācāraṃ manasāpi na laṅghayet | āhāraśuddhau sattvaśuddhiḥ sattvaśuddhau dhruvā smṛtiḥ | smṛtilambhena sarveṣāṃ hṛdayagranthirvāryate | iti vacateṣu śrutismṛtīnāṃ parameśvarājñopadeśena sarveṣāmāśramiṇāṃ svāśramadharmānuṣṭhānamarthātsiddham | āhāra śuddhau ityādinā tadvat śivajñāninā āhāraśuddhividhānopadeśe'pi śivayogaśivajñānaniṣṭhāgariṣṭānāṃ āpadviṣaya eva sarvānnāttṛtvaṃ gamyate na kāmacāreṇaikānte | asminnarthe hetvantaramāha - || 274 || api smaryate || 30 || varṇāśramasadācārāḥ śivena kathitāḥ purā | etānullaṅghya vartante śivasyājñāpalāpinaḥ || rājājñābhaṅgakṛnnṝṇāṃ yathā daṇḍo bhavettathā | śivājñābhaṅgakṛnnṝṇāṃ daṇḍo hi narakastathā || sāmbena śambhunājñaptaṃ dharmaṃ tyaktvārcayecchivam | sa tasmai kupyate śambhuḥ svājñābhaṅganimittataḥ || codanālakṣaṇaṃ dharmaṃ śivenājñaptamarcayan | śaṅkaraṃ pūjayedyastu tasmai sāmbaḥ prasīdati || ityādiṣu parameśvarājñāpūrvakasvavarṇāśramocitakarmamukhyatvopadeśe'pi - prāṇasaṃśayamāpanno yo'nnamatti prayatnataḥ | lipyate na sa pāpena padmapatramivāmbhasā || iti viśeṣavidhidarśanāt | śivajñānināṃ sarvāśramiṇāṃ āpadviṣayaiva sarvānnāsvādanavidhirūpapadyate netarakāla iti siddham | asminnarthe punarhetvantaramāha - || 275 || śabdāścāto'kāmakāre || 31 || yato brahmavidāmanyeṣāñca sarvānnādanaṃ āpadviṣayameva ata eva sarveṣāṃ akāmakāre śabdaḥ kāmakārasya pratiṣedhakaḥ śabdo vartate | asti hi kaṭhasaṃhitāyāṃ kāmakārasya pratiṣedhakaḥ śabdaḥ | tasmādbrāhmaṇaḥ surāṃ na pibati pāpmanā notsṛjet iti pāpmanā saṃsṛṣṭo na bhavānīti matvā brāhmaṇaḥ surāṃ na pibatītyarthaḥ | prāṇatyāge'pi varṇacatuṣṭayeṣu bhikṣāmātraṃ vidheyam | anyathā niṣiddhācaraṇena parameśvarājñādrohī syāditi niścīyate | vihitattvādhikaraṇam || 9 || jñānakarmasamuccayānuṣṭhānaṃ sarveṣāmāśramiṇāṃ vidheyam sarveṣāmāśramiṇāṃ paraśivabrahmasākṣātkāraṃ pratyantaraṅgasādhanasya śamadamapūjādhyānadhāraṇādikasya vihitattve'pi tadvadbāhyāṅgāni kāni santītyāśaṅkāyāmadhikaraṇāntareṇa nirūpayati - || 276 || vihitattvāccāśramakarmāpi || 32 || yajñādikarmāṅgikā brahmavidyetyuktam | tāni ca yajñādīni karmāṇi mumukṣūṇāṃ kevalāśramiṇāmapyanuṣṭheyāni uta neti sandihyate | parīkṣya lokān karmacitān brāhmaṇo nirvedamāyānnāstyakṛtaḥ kṛtena iti śrutau karmaphalānāmanityatvasya karmaṇā mokṣābhāvasya coktatvāt nityānityavastuviveko dṛṣṭaḥ | tasmāt jyotiṣṭomādikarmaṇāṃ avidvadviṣayatvaṃ yujyate | jyotiṣṭomena svargakāmo yajeta ityādau jyotiṣṭhomādīnāṃ kāmakāraviṣayatvāgamāt kevalāśramadharmatvaṃ na sambhavatīti prāpte pracakṣmahe - āśramakarmāpi - yāvajjīvamagnihotraṃ juhoti ityādinā vidhyavagamāt āśramasya karmāpi bhavati | kevalāśramiṇāṃ āśramamātramanuṣṭheyaṃ brahmavidyāṅgatvena parameśvarārpaṇabudhyā vihitatvācca janakādibrahmavidāmapi vihitatvācca śrutismṛtiniṣṭhasya āśramakarmāṇi viduṣāmaviduṣāñca kartavyānīti nirṇīyate | etena brahmacaryādicaturvidhāśramiṇāṃ svāśramakarmaṇo vihitatvamarthātsiddham | tathā ca vidyāṅgatayā tametaṃ vedānuvacanena brāhmaṇā vividiṣanti | yajñena dānena ityādinā vihitatvāt vidyāśeṣatayāpi anuṣṭheyāni ityāha - || 277 || sahakāritvena ca || 33 || vidyāñcāvidyāñca yastadvedobhayaṃ saha iti brahmavit puṇyakṛcca satyena labhyastapasā hyeṣa ātmā samyag jñānena brahmacaryeṇa nityam ityādiṣu dharmabrahmobhayasahakārittvena ca mokṣāvagamāt jñānakarmasamuccayānuṣṭhānaṃ sarveṣāmāśramiṇāṃ vidheyam | tasmādagnihotrādīnāmiva jīvanādhikāra##- sadācāraniṣṭhānāṃ sarvāśramiṇāṃ bāhyābhyantaraliṅgadhāraṇa - pūjādikamanavadyam nanu viduṣāmaviṣāmapi svāśramavihitadharmānuṣṭhānaṃ mokṣāṅgamastu | mokṣāṅgatvena bāhyantarliṅgadhāraṇaṃ viduṣāmanāvaśyakamevetyāśaṅkāyāmāha - || 278 || sarvathā'pi ta evobhayaliṅgāt || 34 || sarvathāpi sarvaśrutiparyālocanayāpi ta eva dharmeṇa pāpamapanudati ityādinā śrautasmārtoktakarmānuṣṭhānena śuddhacittasya mumukṣoḥ bhaktasya ubhayaliṅgāt sarvaliṅgaṃ sthāpayati pāṇimantraṃ pavitraṃ amṛtasya devadhāraṇo bhūyāsaṃ tatprāneṣvantarmanaso liṅgamāhuḥ kesare jāgradavasthā karṇikāyāṃ svapnaḥ liṅge suṣuptiḥ padmatyāge turīyā ityādiśrutiśateṣu śivasya parabrahmaṇaḥ svecchayā bhaktatāraṇārthaṃ bāhyābhyantareṣu iṣṭa-prāṇarūpeṇobhayaliṅgatvāvagamāt bhaktānāṃ svāśramavihitakarmavatsarveṣāmāśramiṇāṃ tadubhayaliṅgadhyāna##- vakṣyāmi dhṛtaliṅgasya caraṇaśrutisammatam | smṛtitantrapurāṇeṣu prasiddhante samānataḥ || śrutismṛtyuditaṃ karma nityanaimittikāśrayam | kuryālli"ṇgāṅgasambandhī dvijanmā kāmavarjitaḥ || vidhyuktakarmānuṣṭhānāt cittaśuddhirbhavet dhruvam | cittaśudhyā bhavedbhaktiḥ bhaktiravyabhicāriṇī || tayā saṃjāyate jñānaṃ naśyatyajñānamātmanaḥ | tasmānmokṣastataḥ karma vidhyuktaṃ samyagācaret || tasmātsadācārayuto bhaktyā māheśvaraṃ janaḥ | pūjayedguruṇā dattaṃ iṣṭaliṅgamatandritaḥ || pāṇipadmāsane nityaṃ trikālaṃ śuddhamānasaḥ || ityādinā tadvadupadeśāt sadācāraniṣṭhānāṃ sarvāśramiṇāṃ tadubhayaliṅgadhyāna-dhāraṇa-pūjādikamanavadyam | asminnarthe hetvantaramāha - || 279 || anabhibhavaṃ ca darśayati || 35 || yā te rudra śivā tanūraghorā apāpakāśinī | tayā nastanu vā śantamayā giriśantā'bhicākaśīhi amṛtasya devadhāraṇo bhūyāsam tasyābhidhyānādyojānāttattvabhāvādbhūyaścānte viśvamāyānivṛttiḥ ityādiśrutayaḥ pāparahitaśarīreṣuśivaprakāśakatvaṃ śivadhāraṇena māyāpāśanivṛttiṃ ca darśayati | tasmānmumukṣūṇāṃ svāśramavihitakarmānuṣṭhānaṃ bāhyābhyantarayoḥ parabrahmaṇaśśivasya dhyāna##- kartavyameva | brahmacārī gṛhastho vā vānaprastho yatistu vā | yastu liṅgāṅgasaṃyuktaḥ sa evātyāśramī bhavet || tathāpi svāśramaṃ dharmaṃ kṛtvā śāstravidhānataḥ | śivapūjādikaṃ sarvaṃ yāvajjīvaṃ samācaret || iti smṛtāvapi darśanāt | vidhurādhikaraṇam || 10 || āśrama-anāśramasādhāraṇyeṇa sarveṣāṃ mumukṣūṇāṃ brahmavidyādhikāranirṇayaḥ nanu śrutyuktacaturvidhāśramadharmānuṣṭhānena teṣāṃ brahmavidyādhikāro'stu vidhurāṇāmāśramābhāvāt brahmavidyādhikāraḥ kutassambhavatītyāśaṅkāyāmadhikaraṇāntareṇāha - || 280 || antarā cāpi tu taddṛṣṭeḥ || 36 || daivāt purākṛtaprārabdhavaśena patnīviyoge sati antarā brahmacarya##- paraśivasya brahmaṇaḥ dhyāna-dhāraṇa-pūjā namaskāra-śravaṇa##- loke paraśivabrahmasākṣātkāravatvāvagamāt teṣāṃ tadadhikāro'stīti sūtrārthaḥ | sarveṣāmāśramiṇāṃ brahmavidyāyāmadhikāro'sti uta neti sandihyate | anāśramiṇāṃ vidhura-snātakādīnāṃ brahmavidyādhikāro nāstyeva śrutismṛtipurāṇādiṣu nirāśramiṇāṃ brahmavidyādhikāritvādarśanāt | nirāśrame na tiṣṭheta kṣaṇakālamapi dvijaḥ ityādiṣu smṛtiṣu nirāśramanirākaraṇāvagamāt sarveṣāmāśramiṇāṃ vidyāṅgatvena codanācca caturṇāmāśramiṇāmeva brahmavidyāyāmadhikāra iti prāpte pracakṣmahe - | antarā cāpi tu taddṛṣṭeḥ iti || atra tu śabdaḥ pakṣavyāvṛtyarthaḥ | ca śabdo'vadhāraṇe | antarā vartamānānāṃ anāśramiṇāmapi brahmavidyādhikāro yuktaḥ | kutaḥ || taddṛṣṭeḥ || dṛśyate hi raikva-bhīṣma-saṃvartādināṃ anāśramiṇāmapi brahmavidyāniṣṭhatvam | na ca āśramadharmaireva vidyānugraha iti vaktuṃ śakyam | yajñena dānena tapasānāśakena iti dānādīnāṃ āśrameṣu anaikāntikānāmapyanugrāhakatvaśravaṇāt | yathordhvaretassu vidyāniṣṭhatvadarśanādagnihotrādivyatiriktaireva vidyānugrahaḥ kriyate | tathā anāśramiṇāmapi brahmavidyā-darśanāt āśramāniyatairjapopavāsa##- asminnarthe hetvantaramāha - || 281 || api smaryate || 37 || api ca anāśramiṇāmapi japādibhireva vidyānugrahaḥ smaryate | japyenāpi ca saṃsidhyet brāhmaṇo nātra saṃśayaḥ | kuryādanyaṃ na vā kuryānmaitro brāhmaṇa ucyate || vidhurā-vidhavānāñca snātakānāṃ tathaiva ca | japopavāsapūjādividhānāt jñānamucyate || iti smṛtidarśanāt sarvadā vidhurādibhirapi ananyamanasā sadācārasampatyā ca apa##- śuddhāntaḥkaraṇaviśiṣṭatayā śravaṇamananādinā paraśivabrahmavicāraḥ kartavyaḥ iti nirṇīyate | anāśramiṇāṃ vidhurādīnāṃ jñānasādhanībhūtakarmānuṣṭhānābhāvāt kathaṃ jñānotpattirityāśaṅkyāha - || 282 || viśeṣānugrahācca || 38 || tapasā brahmacaryeṇa śraddhayā vidyayā cātmānamanviṣyet iti śrutau anāśramaniyatairdharmaviśeṣaiḥ vidyānugrahaśravaṇāt vidhurādīnāmapi brahmāvidyādhikāravatvamanivāryamiti nirṇīyate | asminnarthe punarhetvantaramāha - || 283 || atastvitarajjāyo liṅgācca || 39 || yataḥ amṛtasya devadhāraṇo bhūyāsam śarīraṃ me vicarṣaṇaṃ ityādinā itaravat caturāśramadharmātiriktāśramānāśramasādhāraṇaliṅgadhāraṇavat ataḥ āśramānāśramasādhāraṇyena sarveṣāṃ mumukṣūṇāṃ brahmavidyādhikāraḥ jyāyaḥ śreṣṭhaḥ | kasmāt || liṅgāt || nidhanapataye namaḥ ityārabhya liṅgasya sarvātmakatvamuktvā etatsomasya sūryasya sarvaliṅgaṃ sthāpayati pāṇimantraṃ pavitram iti śrutau liṅgarūpasya parabrahmaṇaḥ pavitratvakathanāt āśramiṇāmanāśramiṇāmapi brahmavidyādhikāro'navadyaḥ | anāśramī na tiṣṭheta dinamekamapi dvijaḥ | yadi vā tiṣṭhate mohāt na sa puṇyena lipyate || iti vacanaṃ tvavirāgaviṣayamiti veditavyam | śraddhābhaktijñānayogādavehi ityādiśrutiṣu śivaprāptermukhyaupāyatvena śraddhābhaktyādikasyopadiṣṭatvāt sarveṣu śāstreṣu viśeṣavidyāsāmānyaśāstrabādhāvagamācca | āśramādāśramaṃ gacchennānyathā mokṣamāpnuyāt ityādivākyānāṃ sāmānyatvadurbalatvaṃ ca samañjasam | tadbhūtādhikaraṇam || 11 || kṛtaprāyaścittānāṃ jaiminyabhimataḥ brahmavidyādhikāraviṣayaḥ nanvanāśramiṇāṃ snātakavidhurādīnāṃ jitendriyatva-dāna-tapaḥ##- svāśramabhraṣṭānāmūrdhvaretasāṃ brahmavidyādhikāro yukto na veti viṣaye tacchaṅkāśūkamocanārthamadhikaraṇāntaraṃ darśayati - || 284 || tadbhūtasya tu nātadbhāvo jaiminerapi niyamāttadrūpābhāvebhyaḥ || 40 || tadbhūtasya sanyāsāśramaṃ prāptasya puruṣasya atadbhāvaḥ saṃnyāsāśramādbhraṃśaḥ śāstrāvihito na bhavati pratyuta śāstrapratiṣiddha eva | kutaḥ || niyamāttadrūpābhāvebhyaḥ | niyamebhyaḥ saṃnyāsāśramaprāptyanantaraṃ maraṇaparyantaṃ saṃnyāsāśrame sthātavyam | punaranirvartitavyamiti niyamapratipādakebhyaḥ manvādivacanebhyaḥ atadrūṣābhāvebhyaḥ atadrūpāṇāṃ niyamapratipādakānāṃ vacanānāṃ abhāvebhyo hetubhyaśca āśramabhraṃśaḥ śāstrapratiṣiddha ityucyate | tasmāt tadadhikāśramāntarābhāvena tatraiva yāvajjīvaṃ sthātavyaṃ iti sūtrārthaḥ | vedāntavijñānsuniścitārthāḥ saṃnyāsayogādyatayaḥ śuddhasattvāḥ | te brahmaloke tu parāntakāle parāmṛtātparimucyanti sarve || saṃnyasya vedāntaśravaṇaṃ kuryāt | ityādiṣu sarveṣāmāśramiṇāṃ madhye mukhyatvena nirantarabrahmavicārādhikāraḥ yatīnāmeva śrūyate tathāpi vidhurādivadāśramabhraṣṭa tāṃ svāśramaniṣṭhānāṃ vā brahmavidyādhikāra iti viśayaḥ | saṃnyasya vedāntaśravaṇaṃ kuryāt ityādiṣu saṃnyāsabhraṣṭānāṃ anadhikāritvāvagamāt brahmacaryaṃ samāpya gṛhī bhavet gṛhī bhūtvā vanī bhavet vanī bhūtvā pravrajet ityāśramārohe yathā vidhirdarśitaḥ tadvadavarohe vidhyadarśanāt svecchādhīnatvaṃ ānumānikaṃ sādhyam | tasmādvidhurādivadatyāśramabhraṣṭānāṃ brahmavidyādhikāro yukta iti prāpte tatrottaraṃ vadāmaḥ | || tadbhūtasya tu nātadbhāva iti || tu śabdaḥ pakṣavyāvṛtyarthaḥ | tadbhūtasya naiṣṭhikādyāśramaniṣṭhasya nātadbhāvaḥ | atathābhāvaḥ anāśramitvenāvasthānaṃ na sambhavati | kutaḥ tadrūpābhāvebhyaḥ | niyamāt tadrūpāṇi teṣāṃ naiṣṭhikādīnāṃ rūpāṇi veṣāḥ dharmāḥ teṣāṃ abhāvāḥ tadrūpābhāvāḥ tebhyaḥ śāstre niyamāt | naiṣṭhikādyāśramapratiṣṭhān svāśramadharmanivṛttibhyo niyacchanti hi śāstrāṇi | brahmacāryācāryakulavāsī tṛtīyo'tyantāmātmānamācārya kule'vasādayan iti araṇyamiyāttato na punarāyāt iti | saṃnyāsyāgniṃ napunarāvartayet iti ca | ato vidhurādivat naiṣṭhikādīnāmanāśramitvena avasthānāsambhavāt naitānadhikaroti brahmavidyā | jaiminerapītyavigānaṃ darśyannūktaṃ svābhimataṃ dṛḍhayati | atha syāt naiṣṭhikādīnāṃ brahmacaryātpratyutānāṃ prāyaścittādadhikārassambhavati | asti ca prāyaścittamādhikārikalakṣaṇe nirūpitaṃ avakīrṇapaśuśca tadvaditi | ataḥ pracyutabrahmacaryasya prāyaścittasaṃbhavāt kṛtaprāyaścitto brahmavidyāyāmadhikariṣyatīti tatrāha - || 285 || na cādhikārikamapi patanānumānāttadayogāt || 41 || adhikārilakṣaṇoktamapi prāyaścittaṃ naiṣṭhikādīnāṃ na tadbhraṣṭānāṃ na sambhavati | kutaḥ naiṣṭhikādīnāṃ pracyutānāṃ patanasmṛteḥ tasya prāyaścittasyāsambhavāt | ārūḍho naiṣṭhikaṃ dharmaṃ yastu pracyavate dvijaḥ | prāyaścittaṃ na paśyāmi yena śudhyetsa ātmahā || iti uttamāṃ vṛttimāśritya navāṃ vṛttiṃ samāśritah | ārūḍhapatito jñeyaḥ sarvakarmabahiṣkṛtaḥ || ityādibahusmṛtyavagamāt prāyaścittamitarabrahmacāriviṣayamiti veditavyam | yatikṛtānāṃ mānasikasvāpnikapāpānāṃ prāyaścittasya taireva kṛtānāṃ āhaṅkarikasthūladehajapāpānāṃ prāyaścittavirateśca śāstrīyatānirṇayaḥ asminnarthe hetvaṃntaraṃ darśayati - || 286 || upapūrvamapītyeke bhāvamaśanavat taduktam || 42 || naiṣṭhikādīnāṃ brahmacaryapracyavanaṃupapūrvaṃ-upapātakaṃ mahāpātakeṣvaparigaṇitatvāt iti tatra prāyaścittasya bhāvaṃ vidyamānatāmaṣikena ācāryā manyante aśanavat - yathā madhvaśanādiniṣedhaḥ tatprāyaścitaṃ copakurvāṇasya naiṣṭhikādīnāñca samānam | taduktaṃ - smṛtikāraiḥ - uttareṣāṃ caitadavirodhi iti | gurukulavāsino yaduktaṃ tatsvāśramāvirodhyuttareṣāmapyāśramiṇāṃ bhavatītyarthaḥ | tadvadihāpi brahmacaryapracyavane prāyaścittasambhavāt brahmavidyā yogyatāpyasti | tathāpi mānasikapāpānāṃ svapnakṛtapāpānāñca prāyaścittaṃ cāndrāyaṇa##- svāhaṅkāreṇa sthūlaśarīrakṛtapāpānāṃ prāyaścittaṃ na sambhavatīti niścīyate | taduktaṃ śātātape - sadāśivaikaniṣṭhānāṃ yatīnāṃ brahmavarcasām | purā kṛtaikapāpena nārīṣu ca dhaneṣu ca || putrādiṣu ca samprītirjātaścetsudṛḍho yatiḥ | cāndrāyaṇaṃ carennityaṃ taddoṣaikanivṛttaye || svapne kalatrasaṃyogo bhavedyadi tadā yatiḥ | śatasnānaṃ hi kartavyaṃ mṛdā taddoṣaśāntaye || kāmacāreṇa saṃnyāsī lolaścet strīdhanādiṣu | bhraṣṭo bhavati sadyo hi prāyaścitaṃ na vidyate || ityādinā bahudhā prapañcitam | vratabhraṣṭānāṃ yatīnāṃ brahmavidyādhikāraniṣedhaḥ asminnarthe punarhetvantaramāha - || 287 || bahistūbhayathāpi smṛterācārācca || 43 || tu śabdotra niścayārthakaḥ | upapātakatve mahāpātakatve'pyete bahirbhūtā eva brahmavidyādhikāribhyaḥ brahmavidyāyāmanadhikṛtā ityarthaḥ | kutaḥ || smṛteḥ || pūrvoktāt patanasmaraṇādyadyapi kaluṣanirharaṇāya kaiścidvacanaiḥ prāyaścittādhikāro vidyate tathāpi karmādhikārānuguṇaśuddhihetuprāyaścittaṃ na sambhavati prāyaścitaṃ na paśyāmi yena śudhyetsa-ātmahā iti smṛteḥ | || ācārācca || śiṣṭā hi naiṣṭhikādīn bhraṣṭān kṛtaprāyaścittānapi varjayanti tebhyo brahmavidyādikaṃ nopādiśanti | tasmātteṣāṃ nāsti brahmavidyāyāmadhikāraḥ | svāmyadhikaraṇam || 12 || śivasyaiva karma-brahmopāsanāphaladātṛtvapratipādanam nanu rājājñābhaṅgakṛnnṝṇāṃ daṇḍo hi narakastathā || (si. śi.) ityādismṛtiṣu śivājñārūpasvāśramabhraṣṭānāṃ sarveṣāmāśramiṇāmapi yamaśāsanaṃ sūcitam | tathāpi sarvāpekṣā ca iti sūtre svātantryeṇa yajñādīnāṃ grāmaṃ pratyaśvavat mokṣāṅgatvatryapadeśāt atra svāśramabhraṃśadaṇḍaḥ śivasya parabrahmaṇaḥ kathamupapannaṃ ityāśaṅkāyāṃ yajñeśvaratvamapi śivasyaivādhikaraṇāntareṇa darśayati - || 288 || svāminaḥ phalaśruterityātreyaḥ || 44 || yajñau vai viṣṇuḥ āvo rājānamadhvarasya rūdraṁ hotāraṁ satyayajaṁ rodasyoḥ paśupatiḥ paśūnāṃ catuṣpadāmuta ca dvipadām ityādīni taittirīye śrūyante | atra yajñādhipatirnārāyaṇo vā parabrahmarūpaśśivo veti viśayaḥ | yajño vai viṣṇuḥ ityādinā nārāyaṇasyaiva yajñātmakatvopadeśāt tadviṣṇoreka uttamaḥ eka eva nārāyaṇa āsīt na brahmā neśānaḥ ityādiṣu nārāyaṇasyaiva sarvādhikatvakathanāt smārtakarmasu sarvatra saṅgalpādiṣu viṣṇunāmasmaraṇapūrvakatvena karmārādhyatvamarthāttasyaivopapannam | ata eva yajñātmakatvaṃ yaj~eśvaratvaṃ yajñaphaladātṛtvañca tasyaiva samañjasamiti prāpte pracakṣmahe - || phalaśruteḥ || āvorājānaṃ ityatra adhvarasya yajñasya rājānaṃ prabhuṃ rudramiti phalaśravaṇāt svāminaśśivasya parabrahmaṇaḥ sarvavidyopāsyatvamiti ātreyo manyate | kiñca - triyambakaṃ yajāmahe ityādinā yajñeśvaratvaṃ tasyaivopadiṣṭam | yo vai svāṃ devatāmatiyajate prasvāyai devatāyai cyavate na parāṃ prāpnoti sa pāpīyān bhavati iti svadevatātiriktadevatāntarayajanenan pratyavāyaśravaṇāt | tadakṣaraṃ tatsaviturvaṇeṇyaṃ prajñā ca tasmāt prasṛtā purāṇī ityādiśrutau sarvavaidikakarmadhāragāyatrīmantrārthavācyatvasya śiva eva darśanāt netarasya yajñādikarmārādhyatvaṃ sambhavati | eko devassarvabhūteṣu gūḍhaḥ sarvavyāpī sarvabhūtāntarātmā | karmādhyakṣassarvabhūtādhivāsaḥ sākṣī cetā kevalo nirguṇaśca || yo devānāṃ prathamaścodbhava"ca viśvādhiko rudro maharṣiḥ sa no devaḥ śubhayā budhyā saṃyunaktu yo devānāmadhipo yasmin lokā adhiśritāḥ | ya īśe asya dvipadaścatuṣpadastasmai devāya haviṣā vidhema || ityādinā śvetāśvatare karmādhyakṣatvasya viśvādhikatvasya ca tasyaivopadeśāt sarvakarmādhikatvena srvakarmārādhitatvena sarvakarmaphalapradāyakatvaṃ śivasyaiva niścīyate | asminnarthe hetvantaramāha - || 289 || ārtvijyamityauḍulomistasmai hi parikrīyate || 45 || imaṃ paśuṃ paśuapte te'dya badhnāmyagre sukṛtasya madhye anumanyasva sayajā yajāma juṣṭaṃ devānāmidamastu havyaṃ ityatra ātvijyaṃ ṛk-sambandhaṃ paśubadhanātmakopakaraṇakarmaṇi ca paśupuroḍāśaṃ paramaśivasamarpaṇatvena devatārhatvavyavasthāpanāt sarvavidyopāsyatvaṃ śivasyaiva samucitamiti auḍulombācāryo manyate | kutaḥ tasmai hi parikriyate yo rudro'gnau ityādiṣu sarvāntaryāmitvaṃ sarvo vai rudraḥ iti sarvātmakatvaṃ viśvādhiko rudro maharṣiḥ ityādau viśvādhikatvañca tasyaivopadeśāt indropendra-dinendra##- netarasyopapannam | kiñca - ṛtvijo vṛṇīte ṛtvigbhyo dakṣiṇāṃ dadātīti ṛtvikkartṛkatvaśāstreṇa phalasādhanabhūtaṃ sāṅgaṃ karma ṛtvigbhiranuṣṭheyaṃ iti avagamyate | tadantargatāni kāyikāni mānasāni ca karmāṇi ṛtvikkatṛkāṇyeva tathāpi tatphalaṃ tatsvāminaḥ sambhavati | tadvadyāgīyaprakaraṇapaṭhitendrādidevadattasvargādiphalabhogo'pi tadantaryāgitvena tanniyāmakaśivasyaivopapadyate | tasmāt jyotiṣṭomena svargakāmo yajeta ityādau jyotiṣṭomasya svargaphalakatve'pi tatsvargasyendradevatāprādhānye'pi - yajñakartā ca devendro vedakartā ca vākpatiḥ | ahameva jagatkartā mama kartā maheśvaraḥ || iti viṣṇunā yajñakartṛtvasyendra eva skānde pratipāditatve'pi pākaśāsanātiriktaśivasya parabrahmaṇaḥ yajñakartṛtvavidhāyakaśrutismṛtipurāṇānāṃ prāmāṇyaṃ na virudhyate | yajño vai viṣṇuḥ ityatra śivaśaktyātmakaviṣṇoryajñamayatvam | ā vo rājānaṃ adhvarasya rudragṁ ityatra rudrasya yajñādipatitvasyāsaṅkucitatvena nirdeśāt yajñātmakasya yajñapatitvamayuktamiti siddham | asminnarthe punarhetvantaramāha - || 2280 || śruteśca || 46 || īśānassarvavidyānāmīśvarassarvabhūtānāṃ brahmādhipatirbrahmaṇo'dhipatibrahmā śivo me astu sadāśivom ityādau sarvavidyāsarvajīvaniyāmakatvasya śiva evāvagamāt karmabrahmopāsanāphalapradātṛtvaṃ śivasyaiva siddham | sahakāryantaravidhyadhikaraṇam || 13 || āśamadharmavat pāṇḍityamaunādīnāṃ vidyāsahakāritānirṇayaḥ nanu parameśvarārpitayajña-dāna-tapaḥ-pūjādinā śuddhāntaḥkaraṇānāṃ brahmopāsakānāṃ śamadamādivanmaunaniṣṭhāvaśyakatvaṃ uta pāṇinīya-kāṇādaśāstrādivadvāgāḍambaratvaprādhānyaṃ ityāśaṅkāyāmadhikaraṇāntaraṃ darśayati - || 291 || sahakāryantaravidhiḥ pakṣeṇa tṛtīyaṃ tadvato vidyādivat || 47 || vidyādivat vidyādau karmakāṇḍe yathā gṛhasyāśramavataḥ sāgnihotrādīni bahūni karmāṇi svargaphaloddeśena vihitāni evaṃ tadvataḥ brahmavidyāvataḥ puruṣasya tasmādbrāhmaṇaḥ pāṇḍityaṃ niridya iti jñānakāṇḍaśrutau sahakāryantaravidhiḥ śama-damādyapekṣayā sahakāryantarāṇāṃ śravaṇa-manana##- trayāṇāṃ madhye śravaṇa-manane sarveṣāmapi tatsākṣātkārakāmānāṃ bahukālamanuṣṭhātavye | tṛtīyaṃ nididhyāsanantu pakṣeṇa kālaparipākatvena anuṣṭheyam | sādhakānāṃ śravaṇa-mananānantaramapi brāhmaṇa##- kṛśo'haṃ kartā'haṃ bhoktā'ham ityevaṃ vidho dehābhimānaśca dṛḍho vartate | tasmātteṣāṃ praśamanāya nididhyāsanāṃ kartavyam | yeṣāṃ tvativiśuddhāntaḥkaraṇānāṃ dehādyabhimānaḥ śravaṇamananābhyāsādeva śithilībhūtasteṣāṃ svalpakālanididhyāsanenaiva tatsākṣātkārasambhavāt bahukālanididhyāsanamakartavyamiti sūtrārthaḥ | kauhalabrāhmaṇe śrūyate - tasmādbrāhmaṇaḥ pāṇḍitvaṃ nirvidya bālyena tiṣṭhāset bālyaṃ ca pāṇḍityaṃ ca nirvidyātha muniḥ ityatra bālyapāṇḍityavanmaunamapi vidhīyate | uta bahūpaniṣattātparyanirṇayarūpaṃ pāṇḍityaṃ viśeṣeṇa sampādya bālyena rāgadveṣādirahitatvāt bālyasadṛśenāvasthāntareṇa avatiṣṭheta | tataḥ pāṇḍityaṃ bālyaṃ ca niśśeṣaṃ sampādya atha muniḥ ityatra pāṇḍityabālyavanmaunamapi vidhīyate na vā iti saṃśayaḥ | maunapāṇḍityaśabdayorjñānārthakatvāt pāṇḍityaṃ nirvidya iti vihitameva jñānaṃ atha muniḥ ityanūdyate | vidhiśabdo na hyatra śrūyate ityevaṃ prāpte vadāmaḥ | sahakāryantaravidhiḥ tadvataḥ vidyāvataḥ vidyādivat vidhīyate | yajñādisarvāśramadharmaḥ śamadamādiśca vidhiśabdenocyate | ādiśabdena śravaṇamanane gṛhyete | sahakāryantaravidhirityatrāpi vidhīyata iti vidhiḥ | sahakāryantaraṃ vidhiśceti sahakāryantaravidhiḥ | etaduktambhavati - yathā tametaṃ vedānuvacanena brāhmaṇā vividiṣanti yajñena dānena ityādinā śānto dāntaḥ ityādinā ca sahakārī yajñādiḥ śamadamādiśca vidhīyate | yathā ca śrotavyo mantavyaḥ iti śravaṇa-manane ca arthaprāpte vidyāsahakāritvena gṛhyete tathā tasmādbrāhmaṇaḥ pāṇḍityaṃ nirvidya ityādinā pāṇḍityaṃ bālyaṃ maunam iti trayaṃ brahmavidyāyāḥ sahakāryantaraṃ vidhīyata - iti maunañca paṇḍityādarthāntaramityāha || pakṣeṇeti || muniśabdasya pakṣeṇa prakṛṣṭamananaśīle vyāsādau prayogadarśanāt maunaṃ paṇḍityabālyayordvayostṛtīyam | yadyapi atha muniḥ ityatra vidhipratyayo na śrūyate tathāpi maunasyāprāptatvāt vidheyatvamaṅgīkaraṇīyam | atha muniḥ syāt iti | idañca maunaṃ śravaṇapratiṣṭhārthānmananāt arthāntarabhūtaṃ upāsanālambanasya punaḥpunaḥ saṃśīlanaṃ tadbhāvanārūpam | ayamevātra vākyārthaḥ - brāhmaṇaḥ vidyāvān pāṇḍityaṃ nirvidya upāsyaṃ brahmatattvaṃ pariśuddhaṃ paripūrṇañca viditvā śravaṇa-mananābhyāṃ prāptaṃ vedanaṃ pratilabhyetyarthaḥ | tacca bhagavadbhaktikṛtasattvavivṛddhikṛtam | yathoktaṃ nāhaṃ vedaiḥ ityārabhya bhaktyā tvananyathā śakyaḥ ahaṃ evaṃ vighorjuna iti | śrutiśca - yasya deve parā bhaktiḥ yathā deve tathā gurau nā'yamātmā pravacanena labhyaḥ ityādinā | bālyena tiṣṭhāset iti bālyasvarūpañcānantarameva vakṣyate | bālyañca pāṇḍityañca nirvidyātha muniḥ syāt bālyapāṇḍitye yathāvadupādāya pariśuddhe paripūrṇe paraśivabrahmaṇi mananaśīlo bhavet | nididhyāsanarūpavidyāvyāvṛttaye evameva tritayopādānāt labdhavidyo bhavatītyāha - amaunaṃ maunañca nirvidyātha brāhmaṇaḥ iti | amaunaṃ maunetarasahakārikalāpaḥ | tañca maunañca yathāavdupādadāno vidyākāṣṭhāṃ tadekaniṣṭhāṃ ālambetyarthaḥ | sa brāhmaṇaḥ kena syāt ityuktādupāyā tkimanyo'pyutpādanīyo'sti iti pṛṣṭe yena syāt tenedṛśa eveti yena maunivaryastena brāhmaṇaḥ syāt ityuktam | tenedṛśaḥ syāt na kenāpyanyenopāyena iti parihṛtam | ataḥ sarveṣvāśrameṣu sthitasya viduṣo yajñādisvāśramadharmavat pāṇḍityādika maunaṃ tṛtīyaṃ vidyāsahakāryantaraṃ vidhīyate | atha syādyadi sarveṣvāśrameṣu sthitānāṃ viduṣāṃ tattadāśramadharmasahakāriṇī maunatṛtīyā sacivā vidyā brahmaprāptisādhanamucyate kathaṃ tarhi chāndogye - abhisamāvṛtya kuṭumbe śucau deśe svādhyāyamadhīyānaḥ ityārabhya sa khalvevaṃ vartayan yāvadāyuṣaṃ brahmalokamanisampadyate na ca punarāvartate iti yāvadāyuṣaṃ gārhasthyadharmeṇasthitidarśanamupapadyate | ata āha - brahmacaryādyāśramiṇāmapi brahmavidyādhikārasya avirodhitānirṇayaḥ guruśabdārthanirvacanañca || 2292 || kṛtsnabhāvāttu gṛhiṇopasaṃhāraḥ || 48 || tu śabdaḥ śaṅkanirāsārthaḥ | kṛtsneṣvāśramadharmeṣu brahmavidyāyāssadbhāvāt gṛhiṇopyastīti tenopasaṃhāraḥ| tasmāt sarvāśramadharmapradarśanārtho gṛhiṇopasaṃhāra iti bhāvaḥ | nanu vedāntavijñānasuniścitārthāḥ iti vaikalye vedāntārthajñānavatāṃ saṃnyāsayogavidhivyapadeśāt atyāśramasthaḥ iti dhyānayogasya atyāśramadharmatvopadeśāt brahmacāriṇāṃ vedavratādyanuṣṭhānācāryaparatvaśatvāt gṛhiṇāṃ kuṭumbapoṣaṇabhārādivyāpārasattvāt vānaprasthānāṃ upavāsa-kṛcchra##- tadvijñānārthaṃ sa gurumevābhigacchetsamitpāṇiḥ yatīnāmeva brahmavidyādhikāritvamiti cenna tadvijñānārthaṃ sa gurumevābhigacchetsamitpāṇiḥ śrotriyaṃ brahmaniṣṭham ityatra śiṣyasya asmitpāṇitvavyavasthāpanena gurorgṛhasthatvaṃ śrotriyaśabdena svāśramasadācāraniṣṭhatvaṃ brahmaniṣṭhaṃ ityanena brahmavettṛtvamapyasaṅkucitatvena nirdeśāt yatīnāmapi mukhyatvena brahmavidyādhikāritve siddhe'pi brahmacaryādisarveṣāmāśramiṇāmapi na brahmavidyā virudhyate | chāndogye - kuṭumbe śucau deśe svādhyāyamadhīyānaḥ ityārabhya sa khalvevaṃ vartayan yāvadāyuṣaṃ brahmalokamabhisampadyate iti kṛtsnāśrayeṣu brahmavidyākāritvaśravaṇāt gṛhiṇopasaṃhāratsarveṣāṃ pradarśanārthamiti veditavyam | sarvāśramiṇāṃ brahmavidyādhikārasya yuktatā nanu gṛhasthānāmapi brahmavidyādhikāritve na kuryānniṣphalaṃ karma iti nyāyena yatyāśramasya niṣprayojanatvam | yāvajjīvamagnihotaṃ juhoti iti śrautavidhivirodhābhāvāt sarveṣāmādhārabhūtatvena smṛtipurāṇeṣu gṛhasthāśramasya sarvādhikatvanirdeśāt atyāśramasthaḥ sakalendriyāṇi nirudhya bhaktyā svaguruṃ vraṇamya ityādiśrutisiddha-atyāśrama-saṃnyāsa##- kavayo viduḥ iti smṛtidarśanāt phalatyāgaḥ saṃnyāsaḥ iti tattvam | yatnaśīlo yatiḥ iti niyamena mokṣaprayatnasya gṛhiṣvapi sambhavena sarveṣāmāśramiṇāmapi tatsambhavati | maunādhikaraṇam || 14 || atyāśramilakṣaṇam yastu liṅgāṅgasaṃyuktaḥ sa evātyāśramī bhavet | liṅgaṃ śivo bhavet kṣetraṃ aṅgaṃ saṃyoga āśrayaḥ || tasmāllṅgāṅgasaṃyukto yo'pi so'tyāśramī bhavet | ityādiṣvatyāśramaśabdasyāpi sarvāśramasādhāraṇatvena śivoktavātulāgame vyapadeśācca maunādividhāyakaḥ yatyāśramaḥ mumukṣūṇāñca na yuktaḥ ityāśaṅkya tatra adhikaraṇāntaramāha - || 293 || maunavaditareṣāmapyupadeśāt || 49 || chāndogye - brāhmaṇaḥ putreṣaṇāyāśca vitteṣaṇāyāśca lokeṣaṇāyāśca vyutthāyātha bhikṣācaryaṃ carati iti pārivrajyaikāntadharmaṃ pratipādya tayaiva tasminneva tasmādbrāhmaṇaḥ pāṇḍityaṃ nirvidya ityādinā pārivrajyadharmasthitihetumaunatṛtīyasahakārividhānaṃ pradarśya tadvat tatraiva abhisamāvṛtya kuṭumbe śucau deśe ityādinā gṛhasthādīnāmapi brahmavidyopadeśāt saṃnyāsa-yatyādiśabdānāṃ paṅkajādivattatraiva rūḍhiḥ | tasmāśatīnāṃ brahmavidyā mukhyā | tadbhinnānāṃ agnihotrādikaṃ karma mukhyam | atyāśramī prāṇaliṅgasambandhī bhasmaghuṭṭikāṃ kanthāṃ kamaṇḍaluṃ bhikṣāpātraṃ daṇḍañca dhārayet ityādinā śaṅkarasaṃhitādiṣu atyāśramaśabdasya sarvāśramasādhāraṇye'pi yatīnāṃ mukhyatvāvagamāt | maunavaditareṣāṃ ityatra maunasya yateḥ mukhyatvena brahmavidyādhikāritvaṃ pradarśya samudravattaṭākaṃ iti nyāyavat taddṛṣṭāntenetareṣāmapi brahmavidyāyā upadeśāt sarvādhikatvaṃ yatīnāmanavadyamiti sūtrārthaḥ | brahmasaṃstho'mṛtatvameti ityatra brahmaniṣṭhapuruṣasya mokṣābagamāt brahmavidāpnoti param iayatra brahmavidāmeva muktyupadeśāt dhyānanirmathanābhyāsāt pāśaṃ dahati paṇḍitaḥ ityādau dhyānavidhānasya pāśavicchedalakṣaṇakathanāt atharvaśirasi - tṛṣṇāṃ jitvā hetujālasya mūlaṃ budhyā saṃcintya sthāpayitvātha rudre rudraṃ śāśvataṃ purāṇaṃ iṣṭamūrjaṃ tapasā niyacchat | vratametatpāśupataṃ tatsamācaret mumukṣurna punarbhavāya iti pāśupatavratasyaiva mokṣavyavasthāpanāt purāṇeṣvapi tathā darśanācca kevalabrahmavidyāvatāṃ amṛtatvaṃ uta pāśupatavrataniṣṭhānāmeveti sandihyate | pāśupatavratasya sarvāśramiṇāmāvaśyakatvena āśrameṣvantarbhāvāt tasya kālaparimitidarśanāt kalatra-putrādisādhanārthaṃ rāma##- sādhanāntaranirapekṣatvāvagamācca śrutisiddhatve'pi pāśupatavratasya kāmyamātraphalatvamiti prāpte pracakṣmahe - pāśupatavratadhāriṇāṃ muktireva phalaṃ vidyāsampatteśca parabrahmaṇo rudrasya anusandhānarūpamunidharmavaditareṣāmapi bhikṣācaryaśamādimokṣadharmāṇāṃ pāśuaptavrate nirdeśāt tanniṣṭhānāmapi rudra ekatvāhuḥ | agnirityādinā bhasma gṛhītvā vimṛjyāṅgāni saṃspṛśet | vratametatpāśupataṃ paśupāśavimokṣāya iti rudradhyānasya pāśavicchedarūpamokṣaphalatvāvagamāt yāvadāyuṣaṃ pāśupatavratadhāriṇāṃ muktirevaphalam | pūrvapāśupata-mahāpāśupatasvarūpam kiñca - pāśupatavratāśrame vidyāsādhanabrahmacaryādiyatidharmasamanvayāt atyāśramasaṃjñiko'yamāśramabhedaḥ svatantraparaśivaprāptihetuḥ | yāvaccharīrapātaṃ vā dvādaśābdamathāpi vā | kuryātpāśupataṃ divyaṃ paśupāśanivṛttaye || dvidhā pāśupataṃ jñeyaṃ pūrvāparavibhedataḥ | śaivadīkṣānusāreṇa bhasmarudrākṣadhāraṇam || labdhvā śivaṃ mahādevaṃ liṅgarūpamumāpatim | yo'rcayettaṃ trikālaṃ vai pūrvapāśupataṃ hi tat || nigamāgamasandhānaśaivadīkṣāvidhānataḥ | śivaliṅgaṃ kare kaṇṭhe dhṛtvā vakṣaḥsthale'pi vā || trikālaṃ yo'rcayedbhaktyā mahāpāśupato hi saḥ | śrautāśrautavibhedena tadridhā paricakṣyate || varṇāśramocitaṃ dharmaṃ vedabhārgāvirodhataḥ | kṛtvā'rcayati yaḥ śambhuṃ śrautaśaivassa īryate || varṇāśramocitaṃ dharmaṃ tyaktvā tāntrikamārgataḥ | yaḥ pūjayati viśveśaṃ tantraśaivassa ucyate || iti śivāgame śrūyate | tasmāt dvādaśābdaparimitapāśupatavratasya svābhīṣṭakāmyaphalahetutvaṃ yāvajjīvapāśupatavratasya hi pāśanivṛttipūrvakaśivatvaprāptirūpaṃ nityaphalakatvamiti niścīyate | yāvajjīvapāśupatavratasya hi pāśanivṛttipūrvakaśivatvaprāptirūpaṃ nityaphalakatvamiti niścīyate | nirābhāravīraśaivalakṣaṇam atyāśramī nirābhāraḥ ṣaṭsthalī jaṅgamaścaraḥ | śivayogayatirvīro nānyeṣu na kadācana || iti vīrāgame darśanāt | atyāśramaśabdasya śaivadīkṣāvacchinnacaturvidhāśamaparasādhāraṇye'pi saḥ tyakteṣaṇatrayanirābhāravīraśaive rūḍhaḥ | brahmacāriṇāṃ yatheṣṭabhojanapūrvakatvādhyāyādhyayanatvaṃ asādhāraṇadharmaḥ | gṛhiṇāṃ yathocitabhojanapūrvakanityāgnihotrādikarmānuṣṭhānaṃ vānaprasthānāṃ upavāsādipradhānakāyaśoṣaṇahetubhūtapañcāgnimadhyādistrhānarūpa##- yamādyaṣṭāṅgapūrvakayogābhyāsānukūlaśravaṇa-manana##- brahmavidyādhikāritvaṃ sarvāśramiṇāṃ yuktam | brahmavitpāśupatayoḥ muktyupadeśavidhāyakavākyānāṃ parasparavirodhaḥ | eṣāmīśe paśupatiḥ ityādiśrutiṣu śivasya brahmaṇaḥ sarvajīvādhipatitvaṃ tadbandhamokṣahetutvāgamāt tadanugrahābhāve tatprāptyasaṃbhavāt brahmavettṛtvavidhāyakavākyānāṃ taddīkṣānusaraṇe tadupāsakānāṃ tatsākṣātkāraḥ arthādupadiśyate | anāviṣkārādhikaraṇam || 15 || śivayogināṃ bālādivadguptaśivajñānavaibhavatvaṃ svābhāvikam nanu sarveṣāmāśramiṇāṃ brahmavidyādhikāro'stu tathāpi tadvṛttiḥ kimityākāṅkṣāyāṃ tallakṣaṇamadhikaraṇāntareṇa darśayati - || 294 || anāviṣkurvannanvayāt || 50 || anāviṣkurvan bālakavat svaniṣṭhabhakti-jñāna-vairāgya-śama##- sadā śravaṇa-manana-nididhyāsana-dhyāna-dhāraṇāvadhāna##- kurvastiṣṭhet | kutaḥ anvayāt śivayoginaḥ śarīrendriyādyabhimānanirākaraṇapūrvakasvamanovṛtteḥ śive sadā samanvayāt bālādivat jñaptiśivajñānavaibhavatvaṃ svābhāvikamiti sūtrārthaḥ | tasmāt brāhmaṇaḥ pāṇḍityaṃnividya bālyena na tiṣṭhāset iti jyotirliṅgaṃ bhruvormadhye nityaṃ dhyāyetsadā yatiḥ | ātmānamātmanā sākṣāt brahmabudhyā suniścitam || deha bālyādisaṃbandhāt varṇāśramasamanvitān | vedaśāstrapurāṇāni padapāṃsumiva tyajet || etāni nispṛhaḥ tiṣṭhet na hi tena sahāvaset muniḥ kaupinavāsosvānnagno vā dhyānatatparaḥ | adhyātmabuddhirāsīno nirapekṣo nirāśiṣaḥ || ātmanaiva sahāyena sukhārthī vicarediha | sandigdhassarvabhūtānāṃ varṇāśramavivarjitaḥ || andhavajjaḍavaccāpi mūkavacca mahīṃ caret | gacchaṃstiṣṭhannupaviśan śayāno vānyathāpi vā || yathecchayā vasedvidvān svātmārāmassadā muniḥ | bālonmattapiśācavat jaḍavṛttyā lokamācaret || brāhmaṇassamāhito bhūtvā tattvaṃpadaikyameva savā kuryāt | āśāmbaro na namaskāro na svāhākāro na svadhākāro na nindāstutiryādṛcchko bhavet ityādinā śivajñānavatāṃ bālādivadupādeyatayā śrutam | atra bālavat kāmakarmacārādikaṃ sarvaṃ viduṣopādeyaṃ uta ḍambhādirahitatvameveti viśayaḥ | vālonmattapiśācavajjaḍavṛttitvasya brahmavidāmupadeśāt tadvadyuktāyuktaśūnyatayā puṇyāpuṇyakarmānuṣṭhānamupādeyam | tasmāt ātmā vā're draṣṭavyaḥ ityādiśrutivihitavedāntaśravaṇamananādi##- anāviṣkurvanniti bālasya yat svabhāvānāviṣkārarūpaṃ karma tadupādāno varteta vidvān | kutaḥ || anvayāt || sadāśivasyaikaniṣṭhāgariṣṭhacittasamanvayāt yuktam | bālyena tiṣṭhāset ityasmin vidhau tasyaiva viduṣo'nvayasambhavo yuktaḥ | itareṣāṃ vidyāvirodhitvaśravaṇāt | nā'virato duścaritānnāśānto nāsamāhitaḥ | nāśāntamānaso vāpi prajñānenainamāpnuyāt || āhāraśuddhau satvaśuddhiḥ sattvaśudhyā dhruvā smṛtiḥ | ityādiṣu brahmaniṣṭhaniyamāḥ śrūyante | dṛṣṭāntena hi sarvasambhavaḥ iti nyāyena bāladivaddambharahitatvamātramuktam | pūrṇaśivajñānināṃ sarvaśivātmakatvanirantarabhāvānāṃ vedāntaśravaṇādikaṃ aprayojanam | mandaśivajñānināṃ sarvaśivātmakatvajñānadārḍhyārthaṃ śravaṇa##- samādhimagnaḥ karmāṇi mā karotu karotu vā | hṛdaye nāsti sandehaḥ sa jīvanmukta ucyate || ityādivedānteṣvaviduṣāmeva vidhivihitakarmānuṣṭhātṛtvaṃ viduṣāṃ svecchādhīnapravartakatvaṃ copadiṣṭam | aihikādhikaraṇam || 16 || jagadvāsanāyuktānāṃ jaḍabharatādivat kālāntareṇa muktiḥ nirvāsanayukta śivaikaniṣṭhānāṃ vāmadevādivat ihajanmanyeva mokṣaḥ nanu śravaṇamananādisahakṛtaśivatattvasākṣātkāravatāṃ puruṣāṇāṃ pūrṇādhikāriṇāmihaiva janmani jīvabhāvanivṛttipūrvakaśivatvaprāptirvā sālokyādikrameṇa kramamuktiruta janmāntarevetyāśaṅkāyāṃ adhikaraṇāntareṇāha ##- || 295 || aihikamaprastutapratibandhe taddarśanāt || 51 || aprastutapratibandhe - prastutānāṃ bhakti-vairāgya-śama##- aihikaṃ jñānamutpadyate | asminneva janmani paraśivabrahmasākṣātkāra utpadyate | dṛḍhadehādyabhimānarūpapratibandhake sati tu janmāntare punarapi śravaṇamanana##- anekajanmasaṃsiddhastato yāti parāṃ gatim ityādinā smṛtipurāṇeṣu jaḍabharatasya janmatrayeṇa janmāntaraphalena vāmadevasyaikajanmani pāśanivṛttipūrvakaśivatvaprāptyupagamāt prabaladehādyabhimānavatāṃ anekajanmakṛtadhyāna-dhāraṇa-pūjā-namaskāra-śravaṇa##- svalpadehābhimānavatāṃ īśvarānugrahavatāṃ ekajanmānuṣṭhita-śivabhakti##- muṇḍakopaniṣadi - kasminnu bhagavo vijñāte sarvamidaṃ vijñātaṃ bhavati tasmai sahovāca - dve vidye veditavye iti ha sma yat brahmavido vadanti ityupakramya sa yo ha vai paramaṃ brahma veda brahmaiva bhavati ityantaṃ abhyudaya##- phalābhilāṣāsaktapuṇyakarmotpādakaphalaṃ abhyudayasaṃjñikaṃ śama-dama##- niḥśreyasasaṃjñikam | tatra śivajñānaniṣṭhāvatāṃ iha janmani janmāntare vā muktiriti sandihyate | atra brahma samaśnute iti viduṣāmihaiva brahmaprāptyupadeśāt kālavilambaphalasvīkāre vidyāyā māhātmyocchedaprasaṅgāt | tathā cet jyotiṣṭomādivat mukhyasādhanatvāyogāccā brahmavidyāvatāmihaiva janmani muktiphalaṃ ucitamiti prāpte tatra vakṣyāmaḥ | aihikaṃ abhyudayaphalaṃ upāsanaṃ aprastute prabalakarmāntarapratibandhe asati anantaraṃ pratibandhe sati taduttarakālaṃ ityaniyamaḥ | kutaḥ || taddarśanāt || dṛśyate hi prabalakarmāntareṇa karmaphalapratibandhābhyupagamaḥ śrutau yadeva vidyayā karoti śraddhayopaniṣadā tadeva vīryavattaraṃ bhavati ityudgīthavidyāyuktasya karmaṇaḥ phalāpratibandhaśravaṇāt bhūtapratibandha-vartamānapratibandha##- śruti smṛti-purāṇeṣu tāraṇopāyāvagamāt bhāvipratibandhanivṛtyupāyadarśanāt bharatasya trijanmasu jaḍabharatādīnāmiva janmāntaramuktihalaṃ na virudhyata | iha janmani muktividhāyakavākyānāṃ vāmadevādivadbhāvipratibandhanirmuktavidvadviṣayatvam | vāsanātānavaṃ brahman mokṣa ityabhidhīyate | na mokṣo nabhasaḥ pṛṣṭhe na pātāle na bhūtale || sarvāṃśāsaṅkṣaye cetaḥkṣayo mokṣa itīryate | baddho hi vāsanābaddho mokṣasyādvāsanākṣayaḥ || ityādau nirvāsanāyuktasya brahmavidyāpūrṇasyaivāsmin janmani muktyupadeśādato na virodhaḥ | muktiphalādhikaraṇam || 17 || brahmavidyopāsakānāṃ svecchānusāreṇa saśarīrāśarīramuktidvayaprāptinirūpaṇam nanu jagadvāsanāyuktabrahmavidyāvatāṃ jaḍabharatādivat kālāntareṇa muktiḥ nirvāsanāmaunaniṣṭhānāṃ śivaikacetasāṃ vāmadevādivadihajanmanyeva mokṣaphalamastu tathāpi daharādi brahmavidyāvatāṃ saśarīramuktiraśarīramuktirvetyāśaṅkāyāmadhikaraṇāntareṇāha - || 296 || evaṃ muktiphalāniyamastadavasthāvadhṛtestadavasthāvadhṛteḥ || 52 || pūrvaṃ jagadvāsanāyuktānāṃ janmāntareṇa nirvāsanaśivajñānaniṣṭhānāmihaiva janmani śivaprāptirūpamuktiphalamabhihitam | tathāpyevaṃ śivatattvasākṣātkāravatāṃ sarveṣāṃ muktiphalamekamevetyaniyamaḥ | so'śnute sarvān kāmān saha brahmaṇā iti śrutau brahmavidāṃ brahmaṇā saha sarvakāmāvāptidarśanāt sarveṣāṃ brahmavidāṃ aśarīramuktisaṃjñikakaivalyamuktireveti niyamo nāsti | kintu śivānugrahavatāṃ śama##- paralokavāsanānirmuktānāṃ ihaiva daharākāśajyotirliṅge suṣuptisukhavadaśarīreṇa prārabdhanāśaparyantaṃ jīvanmuktadaśāyāṃ nityaniratiśayānandamanubhūya tatsamādhikāle pracaṇḍātapamadhyanikṣiptanirvātakarpūradīpavat sthitvā videhamuktyavasare nadīsamudranyāyavadekatvaṃ paramākāśe paramaśive sambhavati | tadbhinnānāṃ mūrtapara"ṣivabrahmalokabhogavāsanāyuktānāṃ prāṇāvasāne śivalokanivāsocitadivyamaṅgalavigraheṇa sālokya-sāmīpya-sārūpyātmaka##- aśarīramuktissaśarīramuktirityaniyamaḥ kutaḥ || tadavasthāvadhṛteḥ || yadeva jñānaphalaṃ tadeva karmaphalaṃ yaṃ yaṃ vāpi smaran bhāvaṃ tyajatyante kalevaram | taṃ tamevaiti tattvajñaḥ sadā tadbhāvabhāvitaḥ || antyakāle prabuddho yaḥ suhṛdā buddhito'pi vā | śivamekamanudhyāyan sa yāti paramāṃ gatim || sadāśivātmakaṃ rūpaṃ dhyāyan prāṇānvimuñcati | tadāsau śivatāṃ yāti nānyā gatiriti śrutiḥ || ityādiśrutismṛtyāgamādiṣu tadvadupadeśāt mūrtaparaśivabrahmopāsanāvasthāyāṃ taccittasya mūrtabrahmadhṛteḥ mūrtabrahmākārākāritatvāt amūrtaparaśivatattvopāsanāyāṃ bhaktacittasyāmūrtaśivatattvadhṛteḥ muktibhedo na virudhyata iti sūtrārthaḥ | na tatra prāṇā ūtkrāmante tatraiva samavalīyante ityata sadyomuktayavagamāt te brahmaloke tu parāntakāle parāmṛtātparimucyanti ityatra kramamuktyupadeśāt paraśivabrahmopāsakānāṃ sadyomuktisaṃjñika aśarīramuktiḥ kramamuktisaṃjñika##- jyotiṣṭomena svargakāmo yajeta vājapeyena svārājyakāmo yajet ityādidharmaprakaraṇapaṭhitābhyudayaphalavat brahmavidyāphalasyāpi sātiśayatvamanavadyam | daharaśāṇḍilya##- śrutau kṛtasya karmaṇo'kṛtamokṣahetutvanirāsāvagamāt ātmā vā are draṣṭavyaḥ ityādau śravaṇajanitatadjñānasyaiva mokṣāṅgatvavyavasthāpanācca upāsanena brahmaprāptirna sambhavatīti prāpte pracakṣmahe - dharmaprakaraṇapaṭhitajyotiṣṭomādyupāsakānāmiva brahmaprakaraṇadaharādividyopāsakānāṃ anitvaphalamaśrāvaṇīyaṃ tadvidhāyakaśrutyadarśanāt | taittirīye - so'śnute sarvān kāmān saha brahmaṇā ityatra sālokyāditrividhavibhūtyātmakakalpāyaṇavibhūtiḥvāsanāyuktadaharopāsakānāṃ dṛśyate | daharaṃ vipāpaṃ parameśmabhūtam ityādinā taittirīye hṛtpuṇḍarīkaṃ virajaṃ viśuddhaṃ ityārabhya umāsahāyaṃ parameśvaraṃ dhyātvā munirgacchati bhūtayonim iti kaivalye daharopāsakānāṃ nirvāsanaparaśivadhyānaniṣṭhānāṃ aśarīrakaivalyavibhūtirupapadyate | śraddhābhaktidhyānayogādavehi tasyābhidhyānādyojanāttattvabhāvādbhūyaścānte viśvamāyānivṛttiḥ ityādiśrutiśateṣu brahmavidyopāsakānāṃ nityanirūpamaśarīrāśarīramuktidvayaprāptyupadeśāt brahmavidyāyāḥ sarvādhikatvamanivāryam | dhyānādyupāsanānāṃ karmatvavyapadeśe śravaṇādīnāmapi karmatvaṃ prasajyet | ātmā vāre draṣṭavyaḥ ityatra paraśivasākṣātkāraphalamanūdya tatsādhanatvena śravaṇādikamupadiṣṭam | tatra śravaṇa-mananādisahakṛtanididhyāsanārūpopāsanasyaiva mukhyasākṣātkārahetutvamupadiṣṭam na vaidyaśākhādivatkevalavākyārthajñānasya | nanu loke vyomasthitanakṣatrāṇāṃ sarvānubhavadarśanāt tatpuṇyakṣaye bhūpatanadyotanāt saśarīra muktiḥ kailāse sambhavati ityūhya upamanyu-dadhīci##- puruṣāṇāṃ dṛṣṭatvāt tatrāpi pūjyapūjakabhāvasadbhāvāt bhallāṇa-cirutuṇḍa##- saha śivalokaprāptidarśanācca nānubhavaviṣayā aśarīramuktiriti cenna saśarīramuktivat aśarīramukterapi śruti-yuktyanubhavasiddhatvāt suṣuptisamādhiṣu sthūla##- aśarīrānubhavamanubhūya punastadanubhavopadeśācca | na ca svargaprāptatejaśśarīranakṣatrādivat śivalokaprāptamahāpuruṣāṇāmapi punaḥpunarāvṛttiḥ | te brahmaloke tu parāntakāle parāmṛtātparimucyanti sarve iti śrutau tallokādeva kaivalyamuktyupadeśāt brahmavidyopāsakānāṃ nityaniratiśayānandasvabhāvādvitīyasaśarīrāśarīramuktidvayaṃ svecchānusāreṇa labhyate | tasmānna caikamuktiriti niyamassambhavatīti niścīyate | iti śrīmadyativrajaparivṛḍha-śrīpatipaṇḍitabhagavatpādācāryasvāmikṛta##- śrīkarabhāṣye upāanādhyāyasaṃjñikatṛtīyādhyayasya puruṣārthādhikaraṇādisaptadaśādhikaraṇāvacchinna puruṣārtho'taśabdāditivādarāyaṇa-ityādi-dvipañcāśatsūtrātmakaḥ caturthaḥ pādaḥ samāptaḥ atha śrīpatipaṇḍitabhagavatpādācāryaviracite brahmamīmāṃsāsūtrārthaprakāśake śrīkarabhāṣye caturthādhyāyasya prathamaḥ pādaḥ āvṛtyadhikaraṇam || 1 || sarvavidyāphalanirūpaṇam nirantaramananyabhāvānugataśravaṇamananādisādhakatadupāsanakartavyatā##- tṛtīyādhyāye tattvaṃpadavākyārthasiddhopāsyopāsakaśivajīvapratipādakadaharādividyācintā kṛtā | idānīṃ caturthādhyāyasya prathamapāde sarvāsāṃ vidyānāṃ phalaṃ dvitīye tvampadārthabhūtajīvotkrāntidaśāviśeṣaphalaṃ tṛtīye arcirādigatiphalaṃ caturthe svābhāvikajīvabhāvanivṛttipūrvakaśivatvaprāptirūpaparamapuruṣārthaphalañca darśayati | tasmādetadadhyāyasya phalābhidhānam | pūrvādhyāye daharaśāṇḍilyādividyāvidhānasya pāśanivṛttipūrvakaśivatvaprāptisidhyarthaṃ sādhamaiḥ saha nirūpaṇe sakṛdeva prapannānāṃ - sakṛtsmaraṇamātreṇa sarvasiddhikaraṃ bhavet | sakṛdaupāsanaṃ kuryānmāyāpāśanivṛttaye || ityādismṛtipurāṇeṣu sakṛdupāsanāmātreṇa jīvabhāvanivṛttipūrvakaśivatvaprāptiḥ asakṛdupāane mānābhāvāt | brahmavidāpnoti paraṃ ityādibrahmopāsanavidhāyakavākyānāṃ sakṛtkālaparatvamityāśaṅkāyāṃ tannirākaraṇārthamadhikaraṇāntaramāha - || 297 || āvṛttirasakṛdupadeśāt || 1 || ātmā vā're draṣṭavyaḥ tasyābhidhyānāt yojanāt ityādiśrutiṣu sakṛdasakṛnniyamādrśane'pi asakṛt anekavāraṃ avismaraṇena āvṛttiḥ paraśivadhyāna-smaraṇa-mananādyabhyāsaḥ kartavyaḥ | kutaḥ upadeśāt | āsupterāmṛteḥ kālaṃ nayet vedāntacintayā | dadyānnāvasaraṃ kiñcit kāmādīnāṃ manāgapi || supterutthāya suptyantaṃ brahmaikyaṃ pravicintyatām | gacchaṃstiṣṭannupaviśan śayānopyanyathāpi vā || yathecchayā vasedvidvān svātmārāmaḥ sadā muniḥ | iti smṛtyā sarvataḥ svarūpameva paśyan saḥ jīvanmuktimavāpya prārabdhapratibhāsanāśaparyantaṃ svarūpānusandhānena vaset | svarūpānusandhānaṃ vinā anyathācāraparo na bhavet sa vidvān vedāntaśravaṇaṃ kurvan yogaṃ samārabhet ityādiśrutiṣu taccintanaṃ tanmananaṃ anyodantaprabodhanam | etadekaparatvaṃ ca brahmābhyāsaṃ vidurbudhāḥ || tadbuddhayastadātmānaḥ tanniṣṭhāstatparāyāṇāḥ | dine dine ca vedāntaśravaṇāt bhaktisaṃyutāt || gurubhaktiṃ sadā labdhvā bhajante śivamavyayam || ityādismṛtiṣvapi nirantaraṃ śivasmaraṇa-manana-dhyāna-dhāraṇa##- buddhestadātmakatvābhāvācca avismaraṇena sadā tadupāsanamāvaśyakamiti sūtrasūkṣmārthaḥ | brahmavidāpnoti paraṃ brahma veda brahmaiva bhavati jñātvā śivaṃ śāntimatyantameti ityādiśrutiṣu brahmavedanarūpopāsanasya sakṛdasakṛditi vinigamakābhāvāt bhaktānāṃ sakṛdupāsanamutāsakṛdupāsanameveti sandihyate | brahma veda brahmaiva bhavati iti vedanamātrasyaiva vidhānāt asakṛdāvṛttau pramāṇābhāvāt | na ca avaghātādivat vedanasya brahmāparokṣyaṃ prati dṛṣṭopāyatvāt yāvatkāryamāvṛttiriti śakyaṃ vaktuṃ vedanasya dṛṣṭopāyatvābhāvāt | jyotiṣṭomādikarmavat vedāntavihitañca vedanaṃ śivārādhanarūpam | ārādhitācca paramapuruṣāt dharmārthakāmamokṣākyapuruṣārdhāḥ vāptiriti hi phalamata upapatteḥ ityatra pratipāditam | ato jyotiṣṭomādivat yathāśabdaṃ sakṛtkṛtameva śāstratātparyamiti niścīyate | sakṛtkṛteḥ kṛtaśāstrārthaḥ iti nyāyadarśanāt prayājādivat sakṛdanuṣṭheyameveti prāpte pracakṣmahe - || āvṛttirasakṛditi || asakṛdāvṛttameva vedanaṃ śāstrārthaḥ | kutaḥ upadeśāt ##- sadā paraśivabrahmopāsanasya pāśanivṛttipūrvakaśivatvaprāptimūlamityupadeśādvyapadeśāt | yadā carmavadākāśaṃ veṣṭayiṣyati mānavaḥ | tadā śivamavijñāya duḥkhasyānto bhaviṣyati || ādimadhyāvasāneṣu duḥkhaṃ sarvamidaṃ yataḥ | tasmātsarvaṃ parityajya tattvaniṣṭho bhavānagha || nidrāyā lokavārtāyāśśabdāderātmavismṛteḥ | kvacinnāvasaraṃ datvā cintayātmānamātmani || ityādismṛtiṣu īśvaraṃ tamahaṃ vande yasya liṅgamaharniśam | yajante saha bhāryābhiḥ indrajyeṣṭhā marudgaṇāḥ || iti jaiminyācāryakṛtavedapādastave'pi ca asakṛdupāsanāvidhyavagamāt sakṛdeva prapannānāṃ sadymuktirvidhīyate ityādismṛtīnāṃ tanmāhātmyasmaraṇamātraparatvamiti vivakṣitam | mano brahmetyupāsīta bhāti ca tapati ca kīrtyā yaśasā brahmavarcasena ya evaṃ veda yatsa veda sa mayaitaduktaḥ anuma enāṃ bhagavo devatāṃ śādhi yāṃ devatā mupāse ityādiśrutiṣu upakramopasaṃhārayoḥ vidhyupāsyayoḥ vyatikaropadeśena mokṣasādhanarūpasya vedanasya upāsanarūpatvāvagamāt | upāsanaśabdasya ca smṛtisantānavācitvāt yaduktaṃ prayājādivaditi tanna - tasyādṛṣṭaphalatvāt yuktaṃ sakṛdanuṣṭhānam | tathā brahmavidāpnoti paraṃ ityādivākyasamānārtheṣu vākyeṣu ātmā vāre draṣṭavyaḥ tatastu taṃ paśyati niṣkalaṃ vyāyamānaḥ ityādiṣu dhyāyatinā vedanamabhidhīyate | dhyānañca cintanaṃ tacca smṛtisantatirūpaṃ na smṛtimātram | upāstirapi tadekārthaḥ ekāgracittavṛttinairantarye prayogadarśanāt | tayubhyaikārthyāt asakṛdāvṛttasantatasmṛtiriha brahma veda brahmaiva bhavati jñātvā devaṃ mucyate sarvapāśaiḥ ityādiṣu vedanādiśabdairupāsanamevābhidhīyate | asminnarthe hetvantaramāha - || 298 || liṅgācca || 2 || ūrdhvāya namaḥ ūrdhvaliṅgāya namaḥ ityārabhya liṅgasya sarvātmakavaṃ prasādhya etatsomasya sūryasya sarvaliṅgagṁ sthāpayati pāṇimantraṃ pavitraṃ ityatra sthāpayatīti vākyena yathā sarvathā bhū-śarīrasādhāraṇyena liṅgasthāpanavidhānadarśanāt tathā sarvadā bāhyābhyantareṣu japa-pūjā-namaskāra-śravaṇa##- gacchaṃstiṣṭhaṃtsadā vidvān śivaliṅgaṃ yathā mudā | bāhyābhyantaradeheṣu dhṛtvā bhaktyā cidātmakam || loke pravartate bhaktau tadvat śravaṇakīrtanāt | śravaṇātpūjanāt dhyānāt sāmbaṃ saṃsārabheṣajam || cintayetsatataṃ dhīmān nānyathā mokṣamāpnuyāt || iti darśanāt nirantaramananyabhāvena śravaṇamananādisādhanatvena tadupāsanaṃ kartavyamiti niścīyate | ātmādhikaraṇam || 2 || santataśivabhāvanājanyaśivatattvasākṣātkāraḥ tatprāptivicāraśca nanu asakṛta śivopāsanaṃ mumukṣūṇāmastu tathāpi kena mārgeṇa tadupāsanaṃ kartavyaṃ tatra bhedabhāvenotābhedena vetyāśaṅkāyāmadhikaraṇāntareṇa darśayati - || 299 || ātmeti tūpagacchanti grāhayanti ca || 3 || ātmā - jīvaḥ nirantarānusandhānena paraśivabrahmasākṣātkāraṃ tatprāptiñca labhata iti | mumukṣavo bhaktāḥ vedāntādibhirjñātvā dahara-śāṇḍilyādyupāsanena paramātmānaṃ grāhayanti-jānanti upagacchanti prāpnuvanti ceti sūkṣmārthaḥ | tu śabdo'tra niścayārthaḥ | yadā paśyaḥ paśyate rukmavarṇaṃ kartāramīśaṃ puruṣaṃ brahmayonim | tadā vidvān puṇyapāpe vidhūya nirañjanaṃ paramaṃ sāmyamupaiti || yathā nadyaḥ spandamānāssamudre astaṃ gacchanti nāmarūpe vihāya | tathā vidvān nāmarūpādvimuktaḥ parātparaṃ puruṣamupaiti divyam || iti munḍake brahmopāsakānāṃ brahmasākṣātkāravatvaṃ brahmaprāptimatvañca darśitam | hṛtpuṇḍarīkaṃ virajaṃ viśuddhaṃ ityārabhya umāsahāyaṃ parameśvaraṃ prabhuṃ dhyātvā munirgacchati bhūtayoniṃ samastasākṣiṃ tamasaḥ parastāt ityantena kaivalye daharopāsakānāṃ mumukṣūṇāṃ śivatattvaprāptiḥ śrūyate | upāsanātraividhyapradarśanam upāsanāni trividhāni - ahaṃgrahopāsanāni pratīkopāsanāni aṅgārabaddhopāsanāni ceti | tatra ahaṃgrahopāsanāni - dahara-śāṇḍilya-vaiśvānara-upakosala##- paramātmopāsanamupadiṣṭam | kāsucidvidyāsu adhikantu bhedanirdeśāt viśvādhiko rudro maharṣiḥ ityādi-śāstrānusaraṇena brahmaṇo jīvādadhikatvepi jīvasya svābhinnatayā brahmopāsanaṃ darśitam | tadevāhaṃgrahopāsanam | kaṃ brahma khaṃ brahma ityādiśrutiṣu tāmra-mṛṇmaya-śilādivigraheṣu śiva-keśavādivat nāya brahmetyupāsīta ityādinā nāmādijaḍapadārtheṣu brahmadṛṣṭayā brahmopāsanaṃ pratīkopāsanamityucyate | udgītādipadārtheṣu karmāṅgayajñādiṣu brahmadṛṣṭiḥ aṅgāvabaddhopāsanamityucyate | tasmādatra upāsakasya jīvasya cetanarūpasya syātmānameva śivatvenopāsanaṃ uta svabhinnajaḍapadārtheṣu brahmadṛṣṭyā brahmopāsanaṃ uta daharādiṣu kevalaśivopāsanaṃ kartavyaṃ veti sandihyate - ayamātmā brahma ahaṃ brahmāsmi ityādiṣu jīvasyaiva brahmatvavyavasthāpanāt svasya svātmānameva brahmopāsanamanivāryam | vācaṃ brahmetyupāsīta nāma brahmetyupāsīta mano brahmetyupāsīta prāṇo brahmetyupāsīta ityādiṣu vāgādyacetanapadārtheṣu brahmatvopadeśāt tadātmakatvena brahmopāsanamapyucitam | ataścetanācetanapadārthavilakṣaṇatvena daharādisthaleṣu mumukṣūṇāṃ sadā śivopāsanamakartavyameveti prāpte'bhidhīyate - daharaṃ vipāpaṃ parameśmabhūtam ityārabhya tasmin yadantastadupāsitavyam iti daharāntaratvena paramātmopāsanamabhidhāya saḥ kaḥ ityākāṅkṣāyāṃ yo vedādau svaraḥ prokto vedānte ca pratiṣṭhitaḥ | tasya prakṛtilīnasya yaḥ parassa maheśvaraḥ || ityādinā śivatattvopāsanaṃ taittirīye mumukṣūṇāṃ cetanācetanavilakṣaṇatvena bahudhā prapañcitam | kaivalye - hṛtpuṇḍarīkaṃ virajaṃ viśuddha ityārabhya umāsahāyaṃ parameśvaraṃ prabhuṃ trilocanam nīlakaṇṭhaṃ praśāntam ityādinā citprakṛtyātmakalīlāmaṅgalavigrahopāsanakatvaṃdaharapuṇḍarīke mumukṣūṇāmupadiṣṭam | ākāśaśarīraṃ brahma satyātmaprāṇārāmaṃ mā ānandam | śāntisamṛddhamamṛtam | ityādinā tathā darśitam | tasmāt cetanācetanavilakṣaṇatvena paraśivopāsanaṃ mumukṣūṇāṃ kartavyamiti niścīyate | sarva khalvidaṃ brahma sarvo vai rudraḥ ṛtaṁ satyaṃ ityādiṣu śivasya parabrahmaṇaḥ sarvātmakatvaṃ ya ātmani tiṣṭhannātmano'ntaraḥ yamātmā na veda yasyātmā śarīraṃ ya ātmānamantaro yamayati sa ta ātmāntaryāmyamṛtaḥ iti yo rudro'gnau viveśa tasmai rudrāya namo astu ityādiṣu tasya sarvāntaryāmitvanirdeśāt cetanācetanādiṣu brahmopāsanaṃ na virudhyate | kiñca - adhikantu bhedanirdeśāt bhedavyapadeśāccānyaḥ eṣāmīśe paśupatiḥ paśūnām viśvādhiko rudro maharṣiḥ ityādiprātyakṣikaśāstradarśanāt śivākhyaṃ parabrahma jīvādadhikameva | tathāpi tattvamasi ityādibhedābhedavidhāyakavākyeṣu upāsyopāsakānāṃ caramāvasthāyāmabhedavyapadeśāt ahaṃ brahmāsmi ityādimahāvākyena śivo'hamityupāsanamavirodham | ātmānamaraṇiṃ kṛtvā praṇavañcottarāraṇim dhyānanirmathanābhyāsāt pāśaṃ dahati paṇḍitaḥ ityādau niratiśayaparamānandacidacitprapañcavilakṣaṇasivatvaprāptireva mokṣa iti sarvavedāntasiddhāntopadeśe'pi tadupāsanarūpadhyānābhāvena paśutvanivṛttiḥ pāśavicchedaśca na sambhavati | tadasambhave śivatattvaprāptyayogāt nirantaramanavacchinnaśivopāsanaṃ kartavyam | dhyāyīteśānaṃ pradhyāyitavyaṃ ityārabhya śambhurākāśamadhye śiva eko dhyeyaḥ śivaṃkaraḥ sarvamanyat parityajya ityantena mumukṣūṇā. anyadevatopāsananiṣedhāvagamāt cetanācetanātmakajīve vā jaḍaprapañce santataśivabhāvanā-śivatvaprāptiheturiti niścīyate | tadananyatvamārambhaṇaśabdādibhyaḥ ityatra śivopādānaprapañcasya śivātmakatvaṃ asaṅkucitatvena nirdiṣṭam | atra kecit - prapañcopaśamaṃ śāntaṃ śivamadvaitaṃ caturthaṃ manyante sa ātmā ityādiśrutiśateṣu parabrahmaṇaḥ śivasyātmaśabdaprayogadarśanāt ātmā tu śiva eva mumukṣūṇāṃ dahara-śāṇḍilyādisarvabrahmavidyāsu nirantaramupāsyaḥ ityupamanyu##- śravaṇa-manana-kīrtana-smaraṇādyupāsanena grāhayanti jānanti##- śabdena devatāntaradhyānanirāso niścīyata iti gamyate | tadapi yuktameva | pratīkādhikaraṇam || 3 || śivotpannacetaneṣu śivadṛṣṭdyupāsanasya śivasākṣātkārahetutvam nanu pradhānakṣetrajñapatirguṇeśassaṃsāramokṣasthitibandhahetuḥ pṛthagātmānaṃ preritāraṃ ca matvā ityādiśrituṣu jīvabrahmaṇoḥ pṛthaktvānusandhānavidhānāvagamāt kathaṃ brahmabhāvena jīvoopāsanaṃ kartavyamityāśaṅkāyāmadhikaraṇāntareṇāha - || 300 || na pratīke na hi saḥ || 4 || pratīkopāsanaṃ taittirīye śrūyate - bhṛgurvai vāruṇiḥ varuṇaṃ pitaramupasasāra | adhīhi bhagavo brahmeti | tasmai etatprovāca - annaṃ prāṇaṃ cakṣuḥ śrotraṃ mano vācamiti tadbrahmetyupāsīta ityādinā annādipratīkopāsane brahmabhāvena annādīnāmupāsanaṃ kurtavyamiti cenna | kutaḥ sa hi sarvavyāpakaḥ śiva eva annādiṣvantaryāmitvena sthitaḥ | atastadupāsanena mumukṣūṇāṃ sthūlārundhatīnyāyavat parasparāmuktihetutvaṃ sambhavatīti sūtrasūcitabhāvārthaḥ | annādīnāṃ jagajjanmādihetutvena brahmatvopadeśāt ghaṭapaṭādivatparicchinnajaḍātmakānnādiṣu brahmabhāvenopāsanaṃ kartavyaṃ na veti saṃśayaḥ | pitā varuṇo'pi putraṃ bhṛguṃ pratyannādīnāṃ brahmatvenopāsanaṃ yadyapyabhihitatavān athāpi tanna vidheyaṃ jaḍatvāt | loke kṛtrimagajāśvādiṣu gajādibhāvabhāvitānāṃ tatphalādarśanāt naśvarānnādiṣu satyaśivopāsanaṃ sarvathā na sambhavatīti prāpte pracakṣmahe - sādhanābhāve sādhyaniṣpatteḥ iti nyāyena loke saudhārohaṇakāmānāṃ sopānārohaṇaṃ dṛṣṭam | tadvaddaharādyupāsanā'samarthānāṃ mandaprajñānāṃ annādiṣvapi paraśivabrahmatvenopāsanasya samakṣajalanyāyena sthūlārundhatīnyāyena ca paramparayā brahmasākṣātkārahetutvamiti niścīyate | loke bhṛtyādiṣu prabhubhāvanayā sanmānasya prabhukaṭākṣahetutvaṃ rājñi bhṛtyabhāvasya daṇḍanahetutvaṃ dṛṣṭam | tadvat śivotpannacetanācetaneṣu śāstrāniściteṣvannādiṣu śivadṛṣṭyopāsanasya śivasākṣātkārahetutvamiti niścīyate | tasmāt yo'nyāṃ devatāmupāste anyo'sāvanyo'hamasmīti na sa veda kṛtsno hyeṣa ātmetyevopāsīta | tvaṃ vā ahamasmi bhagavo devatā devatā ahaṃ vai tvamasi bhagavo devatā iti vyatikareṇokta-sarveṣāmupāsanānāṃ sāmañjasyameva | tadvat chāndogye - sarvaṃ khalvidaṃ brahma tajjalānīti śānta upāsīta iti cetanā'cetanaprapañcasya sarvasya brahmatvenopāsanamupadiśati | tajjatvāttallatvāttadanatvāttanniyāmakatvāttadantaryāmitvātsarvaṃ brahmetyupadiṣṭam | atra hetvantaramāha - || 301 || brahmadṛṣṭirutkarṣāt || 5 || utkarṣāt eka eva rudro na dvitīyāya tasthe viśvādhiko rudro puruṣo vai rudrassanmahaḥ viśvaṃ bhūtaṃ bhuvanaṃ citraṃ bahudhā jātaṃ jāyamānaṃ ca yat sarvo hyeṣa rudraḥ ityādiśrutiśateṣu śivasya parabrahmaṇaḥ ciacidviśvotkarṣatvavyapadeśāt sarvādhikyaṃ niṣpratyūham | tathāpi sarvo vai rudraḥ ityādiṣu tasyaiva sarvātmakatvakathanāt annādiṣu brahmadṛṣṭiryuktā | nidhanapataye namaḥ ityārabhya etatsomasya sūryasya ityatra sūryasya sūryamaṇḍalāntarvartinaḥ somasya umāsahitasya bhaktatāraṇārthaṃ paricchinnapāṇyadhikaraṇakaliṅgapūjāvidhimuktvā sadyojātādipañcabrahmamantraiḥ tadutkarṣatvavyapadeśāt vyāpakasya śivasyānnādiparicchinneṣūpāsanamaviruddham | nanu vācaṃ brahmetyupāsīta mano brahmetyupāsīta ādityaṃ brahmetyupāsīta ityādivāgādīnāṃ brahmatvanirdeśāt brahmaṇi vāgādidṛṣṭyā brahmopāsanaṃ kartavyamiti cenna tadvidhāyakaśrutiyuktyanubhavādarśanāt | yasmai namastacchiro dharmaḥ mūrdhānaṃ brahma uttarā hanuryajño'dharā hanurviṣṇurhṛdayaṃ saṃvatsaraḥ prajatānaṃ ityādinā śiśumārātmanirūpaṇe hṛdayādirūpebhyaḥ viṣṇvādibhyaḥ pārthakyena sarvotkṛṣṭatvādeva hi parabrahmaṇaḥ śivasya pradhānaśirorūpatvaṃ yasmai namaḥ tacchira iti namaskāraviṣayatvena lakṣaṇenaivānūdyābhihitam | avasāne ca tvaṃ bhūtānāmadhipatirasi tvaṃ bhūtānāṃ śreṣṭho'pi iti tasyaiva sarvabhūtaviṣayamādhipatyaṃ śreṣṭhatvaṃ coktvā namaste namassarvaṃ te namaḥ iti sarvabhūto tkṛṣṭatvāt siddhaṃ nikhilanamaskāraparyavasānabhūmitvamuktam | sarvatra ca namaste rudramanyava ityādiṣu sarvotkṛṣṭatayaiva punaḥ punaḥ tasmai namaḥ prayujyate | aiśvaryādinā hi loke'dhikaṃ namanti tatassarvanamaskāraviṣayatayā sarvotkṛṣṭamumāsahitaṃ virūpākṣaṃ īśvaraśabdaviṣayībhūtaṃ paraṃ brahma asya sarvotkṛṣṭasya sarvanamaskāryasya vyāptidṛṣṭyā sarveṣāṃ mana ādityādīnāṃ pratīkānāmupāsyatvam | ata eva śvabhyaḥ śvapatibhyaśca vo namaḥ ityādiṣu atyantanikṛṣṭeṣvapi sarvotkṛṣṭabrahmavyāptidṛṣṭyā śrutiḥ namaḥ prayuṅkte | tasmādutkṛṣṭasambandhāt nikṛṣṭeṣūpacāradarśanāt viśvādhikabrahmadṛṣṭyā manaḥprabhṛtīnāmupāsyatvaṃ siddham | prabhu-bhṛtyavadbrahmaṇi vāgādidṛṣṭiḥ pratyavāyakārī | ādityādimatyadhikaraṇam || 4 || chāndogye ādityaṃ yūpamupāsīta samutkṛṣṭasyāpakṛṣṭāropaṇopāsanādarśanāt utkṛṣṭe rājani bhṛtyadṛṣṭiḥ pratyavāyakarī bhṛtyeṣu rājadṛṣṭirabhyudayaphalāyeti yaduktaṃ tadayuktaṃ ityāśaṅkāyāmadhikaraṇāntareṇāha - || 302 || ādityādimatayaścāṅga upapatteḥ || 6 || ādityo brahmetyupāsīta ityādiṣvaṅgāvabaddhopāsaneṣu ādityādīnāṃ brahmatvopadeśe'pi ādityādimatayaśca ādityaṃ yūpamupāsīta ityādiśrautavidhyanusāreṇa ādityādiṣu yūpādibuddhayaḥ sarve ca aṅgāḥ brahmavidyāyā aṅgā eva | kutaḥ upapatteḥ udgīthaṃ brahmetyupāsīta ityādinā udgīthavidyāyāḥ sākṣāt brahmasākṣātkāratvāvagamāt tadaṅgabhūtayūpasya brahmaprakaraṇapaṭhitatvena ādityādessamutkṛṣṭatvena ādityaṃ yūpamupāsīta iti vākyopapatteravirodhaḥ | vidyāñcāvidyāñca yastadvedobhayaṃ saḥ ityādiṣu karmapratipādakavedasyāvidyātmakatvasya brahmapratipādakavedasya vidyātmakatvasya copadeśāt | brahmavidāpnoti paraṃ ityādiṣu brahmavidyāyāḥ pāśanivṛttipūrvakaparaśivaprāptirūpaparamapuruṣārthaphalatvācca samutkṛṣṭatvamanivāryam | tasmāt brahmaprakaraṇapaṭitodgīthavidyāntargatayūpasya avidyāprapañcāvacchinna sūryāderutkṛṣṭatvāt prabhubhṛtyādivat utkṛṣṭakaniṣṭhatvavādo hyayuktaḥ iti sūkṣmārthaḥ | asāvādityo brahma ityādau sūryasya brahmātmakatvaśravaṇāt ādityaṃ yūpamupāsīta ityādau ādityasya yūpatvavyapadeśācca ādityādau yūpādibuddhayaḥ sambhavanti naveti sandihyate | ādityo vā eṣa etanmaṇḍalaṃ tapati asau yo'vasarpati nīlagrīvo vilohitaḥ ityādiṣu ādityasya sākṣāt śivatvavyavasthāpanāt eṣo'ntarāditye hiraṇmayaḥ puruṣaḥ ityādiśrutiṣu sauramaṇḍalamadhyasthaṃ sāmbaṃ saṃsārabheṣajaṃ ityādismṛtiṣu ca śivasya parabrahmaṇaḥ sūryamaṇḍalāntarvartitvopadeśācca tasya yūpādisāmyatvamayuktamiti prāpte pracakṣmahe - || ādityādimatayaśceti || ca śabdo'vadhāraṇe | ādityādimatayaḥ ādityādiṣu mānasakratvaṅgabhūtayūpādibuddhayaḥ aṅgaḥ sākṣāt brahmavidyāṅga eva | kutaḥ upapatteḥ brahmādityādipadārthebhyaḥ mānasikabrahmavidyāṅgayūpādeḥ samutkṛṣṭatvopapatteḥ | tatprāṇeṣvantarmanaso liṅgamāhuḥ mana eva manuṣyāṇāṃ kāraṇaṃ bandhamokṣayoḥ | deśāddeśaṃ gate citte madhye yaccetaso vapuḥ || ajāḍyasaṃvinmananaṃ saṃvidrūpaṃ taducyate | ityādiśrutiṣu prapañcādibhyaḥ sthūlebhyaḥ sūkṣmarūpamānasasya sarvādhikyatvavyavasthāpanāt mānasikabrahmavidyāṅgabhūtayūpādeḥ sūryādibhyaḥ samutkṛṣṭatvam | asāvādityo brahma ityādiṣu sūryasya brahmātmakatvakathanāt sarvotkṛṣṭatvamiti yattadayuktam - kaṃ brahma khaṃ brahma annaṃ brahma prāṇo brahma ityādiṣu śivopādānatvādupāsanārthaṃ sarvaṃ brahmetyuktam | eṣontarāditye hiraṇmayaḥ puruṣaḥ ityādau paramātmanaḥ sūryāntarvartitvāt sūryasya sarvātiśayatvamiti yat tadapyanupapannam - yo rudro yo'gnau yo'psu ityādiṣu śivasya sarvāntaryāmitvavyavasthāpanāt | ato mānasikodgīthavidyākratvaṅgayūpādeḥ samutkṛṣṭatvamaviruddham | āsīnādhikaraṇam || 5 || āsanopaviṣṭasyaiva śivaikadhyānārhatānirṇayaḥ nanu gacchaṃstiṣṭhannupaviśaṃścchayāno'pyanyathā'pi vā | yathecchayā vasedvidvān ātmārāmassadā muniḥ || ityādau brahmopāsakasya āsanakālādiniyamādarśanāt daharādividyopāsakānāṃ āsanādyapekṣā na sambhavatītyāśaṅkāyāmadhikaraṇāntaraṃ darśayati - || 303 || āsīnaḥ sambhavāt || 7 || trirunnataṃ prāpya samaṃ śarīraṃ hṛdīndriyāṇi manasā sanniveśya | brahmoḍupena vratareta vidvān srotāṃsi sarvāṇi bhayāvahāni || iti śvetāśvatare viviktadeśe tu sukhāsanasthaḥ śucissamagrīvaśiraśśarīraḥ | atyāśramasyaḥ sakalendriyāṇi nirudhya bhaktyā svaguruṃ praṇamya || iti kaivalye ca śrūyate | sukhāsane samāsīnassan daharādyupāsanārūpaśivaikadhyānaṃ kuryāt | kutaḥ || sambhavāt || padmāsanādyāsaneṣu samāsīnasyaiva cittaikāgryasambhavāt iti sūtrasūcitasūkṣmārthaḥ | atra mokṣasādhanabhūtadaharādyupāsanātmakaṃ jñānaṃ asakṛdārvanaṃ tataḥ smṛtirūpaṃ āsanābhyāsapūrvakaṃ uta tadatiriktaṃ veti sandehaḥ | gacchaṃstiṣṭhan svātmārāmaḥ sadā muniḥ | jyotirliṅgaṃ bhruvormadhye nityaṃ dhyāyet sadā yatiḥ || ityādiṣu brahmopāsane padmāsanādiniyamādarśanāt manorūpopāsanasya śarīrakṛtasvastikādyāsanādividhānaprayojanābhāvāt mana eva manuṣyāṇāṃ kāraṇaṃ bandhamokṣayoḥ iti sarveṣāṃ karmiṇāṃ manaḥprādhānyopadeśācca mumukṣūṇāṃ upāsane na hyāsananiyama iti prāpte vadāmaḥ - śvetāśvatara-kaivalyādyupaniṣatsu brahmavidyākāmānāṃ āsanapūrvakatvena tadupāsanavidhyupadeśāt ārūḍhānāṃ āsananiyamābhāve'pi ārurukṣūṇāmāsanamudrālakṣyābhyāsaniyamo na virudhyate | sādhanaṃ vinā sādhanā'niṣpatteḥ iti nyāyāt | sthitigatyoḥ prayatnasāpekṣatvāt śayāne ca nidrāsambhavāt āsīnasyaiva cittaikāgratā bhavati | tasmāt āsīnassan brahmopāsanamanutiṣṭheta iti śāstraniyamāvagamāt āsanapūrvakatvena daharādyupāsanaṃ mumukṣubhiḥ kartavyam | atra hetvantaramāha - || 304 || dhyānācca || 8 || tasyābhidhyānādyojanāttattvabhāvāt iti śvetāśvatare samāsīnasyaiva dhyānavidherupadeśāt | kaivalye tadvat viviktadeśe tu sukhāsanasthaḥ śuciḥ samagrīvaśiraḥ śarīraḥ ityādinā samāsīnasyaiva hṛtpuṇḍarīkaṃ virajaṃ viśuddhaṃ ityārabhya umāsahāyaṃ parameśvaraṃ prabhuṃ - dhyātvā munirgacchati bhūtayonim ātmānamaraṇiṃ kṛtvā praṇavañcottarāraṇiṃ | dhyānanirmathanābhyāsātpāśaṃ dahati paṇḍitaḥ || ityādinā samāsīnasyaiva brahmopāsanarūpadhvānaṃ samañjasam | sakaletavaravastupartyāgapūrvakaśivaikaviṣayacittavṛttireva dhyānam | punarhetvantaramāha - || 305 || acalatvaṃ cāpekṣya || 9 || te dhyānayogānugatā apaśyan devātmaśaktiṃ svaguṇairnigūḍhām | yaḥ kāraṇāni nikhilāni tāni kālātmayuktānyadhitiṣṭhatyekaḥ || ityādinā acalatvaṃ niścalatvaṃ cāpekṣya uddiśya āsīna eva parameśvaradhyānaṃ kuryādityarthaḥ | punarhetvantaramāha - || 306 || smaranti ca || 10 || na tasya rogo na jarā na mṛtyuḥ prāptasya yogāgnimayaṃ śarīraṃ | laghutvamārogyamanolupatvaṃ varṇaprasādaṃ svarasauṣṭhavañca || ityādinā śvetāśvatare samāsīnasya śivadhyānayoganiṣṭhasya mahimānaṃ bahudhā smaranti | cakāro'tra niścayārthaḥ | śucau deśe pratiṣṭhāpya sthiramāsanamātmanaḥ | nātyucchirtaṃ nātinīcaṃ celājinakuśottaram || tatraikāgraṃ manaḥ kṛtvā yatacittendriyakriyaḥ | upaviśyāsane yuñjyāt yogamātmaviśuddhaye || ityādinā smṛtāvapi tadvadupadiśyate | punarhetvantaramāha - || 307 || yatraikāgratā tatrāviśeṣāt || 11 || devāgāre tarumūle guhāyāṃ vasedasaṅgo lakṣitaśīlavṛttaḥ | nirindhanajyotirivopaśāntaḥ na codvijedbrahmavidatra loke || duṣṭā"ṣvayuktamiva vāhamidaṃ vidvānmano dhārayati pramattaḥ | same śucau śarkarāvahnivālukādivarjite śabdajalāśrayādibhiḥ || mano'nukūle na ca netrapīḍane guhānivātāśrayaṇe prayojayet || ityādinā ekāgratānukūladeśakālaviśeṣāśrayaṇāt ekāgratānukūlo yo deśaḥ kālaśca sa evopāsanasya deśaḥ kālaśceti śāstre nirṇīyate | tasmāt nadītīra-devālaya##- cittaprasannatvaṃ tatra dhyānaṃ nirantaraśivopāsanātmakaṃ kartavyam | kutaḥ || aviśeṣāt || śuddhāntaḥkaraṇasya sarvatrāpi manaḥ prasādasya tulyatvāditi niścīyate | āsanamudrālakṣyābhyāsena śivadhyānaṃ kati saṃvatsarāṇi mumukṣubhiḥ kartavyaṃ ityākāṅkṣāyāmāha - || 308 || āprayāṇāttatrāpi hi dṛṣṭam || 12 || sa khalvevaṃ vartayan yāvadāyuṣaṃ brahmalokamabhisampadyate iti śrutidarśanāt āprayāṇāt - āmaraṇādanuvartanīyaṃ śivadhyānam | kutaḥ tatrāpi hi dṛṣṭam || jñātvā deva viśvapāśāpanītaḥ kṣīṇaiḥ klaiśaiḥ janmamṛtyuprahāṇi | tasyābhidhyānāttṛtīyadehabhede viśvaiśvaryaṃ kevalaṃ āptakāmaḥ || ityādinā tṛtīyadehasaṃjñikatamo'jñānanivṛttipūrvakaśivasākṣātkāraparyantaṃ śivopāsanaṃ dṛṣṭam | yaṃ yaṃ vāpi smaran bhāvaṃ tyajatyante kalevaram | taṃ tamevaiti tattvajñassadā tadbhāvabhāvitaḥ || iti smṛtau kalevarapatane śivatādātmyaṃ śivopāsakānāmupadiṣṭam | sthūlakalevarasya bahuvārapatanādarśanāt tyajedante kalevaram | ityanena kāraṇadehapatanamevāvagamyate | ataḥ kāraṇadehasaṃjñikapāśavicchedanārthaṃ śravaṇa-kīrtana pūjādiniyamena śivayogābhyāsaḥ mumukṣūṇāmāvaśyaka iti nirdiśyate | tadadhigamādhikaraṇam || 6 || jagadvāsanāyuktānāṃ viduṣāṃ āgāmisañcitakarmakṣayāt anubhavena prārabdhanāśaḥ nirjagadvāsanāyuktānāṃ tu caturvidhakarmakṣayavicāraśca śayānasya nidrādipīḍitatvena gamanasya kaṇṭakādibādhakatvena tiṣṭhataḥ pādavedanājanakatvena samāsīnasyai sadāśivopāsanamāvaśyakamityuktaṃ tathāpi avaśyamanubhoktavyaṃ kṛtaṃ karma śubhāśubham nā'bhuktaṃ kṣīyate karma kalpakoṭiśatairapi iti smṛtidarśanāt upāsakasya kiṃ karmaphalamityākāṅkṣāyāmadhikaraṇāntareṇa nirākaroti - || 309 || tadadhigama uttarapūrvāghayoḥ raśleṣavināśau tadvyapadeśāt || 13 || tadadhigame - tasya paramaśivasya adhigame - dhyānopāsanayā sākṣātkāre sati uttarapūrvāghayoḥ āgāmi-sañcitapāpayoḥ aśleṣa-vināśau bhavataḥ | āgāmipāpasya asaṃsparśaḥ sañcitapāpasya vināśaśca bhavati | kutaḥ || tadvyapadeśāt || tadyathā puṣkarapalāśa āpo na saṃśliṣyante | tadyatheṣaukātūlamagnau protaṃ pradūyeta || yathaidhāṃsi samiddho'gnirbhasmasātkurute'rjuna || jñānāgnissarvakarmāṇi bhasmasātkurute tathā || ityādismṛtiṣvāgāmisañcitakarmaṇoḥ aśleṣavināśavyapadeśādityarthaḥ | sañcita-prārabdhātītāgāmibhedena karmāṇi caturvidhāni | tatra pūrvajanmakṛtāni bhaviṣyaddehajananayogyāni svargādiphaloddeśena kṛtāni karmāṇi sañcitāni | mahatā prayāsena śravaṇa-kīrtana-manana##- prārabdhāni | brahmasākṣātkāropapatteḥ pūrvasmin janmani janmāntare vā brahmasākṣātkāroddeśena kṛtāni karmāṇi atītāni | brahmasākṣātkārānantaraṃ asmin janmai kṛtāni karmāṇi āgāmīni | tatra caturvidhakarmasu sañcitānāṃ bhaviṣyaddehaparamparārūpaṃ phalamanutpādyaiva nāśaḥ | āgāmināñca karmaṇāṃ dehābhimānāgalitatvena kṛtatvān phalajananasāmarthyaṃ na sambhavati | tathā ca smṛtiḥ - prārabdhaṃ bhogato naśyet tattvajñānena sañcitam | āgāmidvitayaṃ karma tadveṣipriyavādinoḥ || yathā ravissarvarasān prabhuṅkte hutāśanaścāpi ca sarvabhakṣakaḥ | tathā ca yogī viṣayān prabhuṅkte na lipyate puṇyapāpaiśca śuddhaḥ || ityādiṣu brahmopāsakānāṃ sarvakarmakṣayaphalāvagamāt avaśyamanubhoktavyaṃ kṛtaṃ karma śubhāśubham ityādismṛtīnāṃ ajñānaviṣayatvamiti sūtrasūkṣmārthaḥ | pūrvādhikaraṇe vidyāsvarūpaṃ viśodhya vidyāphalavicāraṇārthamidamadhikaraṇamārabhate | brahmavidyāprāptau puruṣasyottara-pūrvāghayoraśloṣa-vināśau śrūyate | yathā puṣkarapalāśa āpo na śliṣyante | evamevaṃ vidi pāpaṃ karma na śliṣyate | tasyaivātmā parāvaraṃ viditvā na karmaṇā lipyate pāpakena ityuttarāghāśleṣaḥ | tadyatheṣikā tūlamagnau protaṃ pradūyetaiva hyasya sarve pāpmānaḥ pradūyante | cīyante cāsya karmāṇi tasmin dṛṣṭe parāvare | iti pūrvāghavināśaḥ | etāvadaśleṣavināśau vidyāphalabhūtau upapadyete na veti saṃśayaḥ | kiṃ yuktam nopapadyete iti | kutaḥ nābhuktaṃ kṣīyate karma kalpakoṭiśatairapi ityādiśāstravirodhāt aśleṣavināśavyapadeśastu mokṣasādhanabhūtavidyāvidhāyakavākyaśeṣagataḥ kathañcidvidyāstutipratipādanādapyupapadyate | na ca vidyāpūrvottarāghayoḥ prāyaścittaprāyaścittatayā vidhīyate | yena prāyaścittena aghavināśa ucyeta | vidyā hi brahma vidāpnoti paraṃ jñātvā śivaṃ śāntimatyantameti brahma veda brahmaiva bhavati iti brahmaprāptyupāyatayā vidhīyate | ato vidyārthavādo'yamaghavināśāśleṣavyapadeśa ityevaṃ prāpte'bhidhīyate - || tadadhigama iti || vidyāprāptau puruṣasya vidyāmāhātmyāduttara pūrvākyoraśleṣa##- pāpaṃ karma na śliṣyate | evaṃ hā'sya sarve pāpmānaḥ pradūyante | tadā vidvān puṇyapāpe vidhūya nirañjanaṃ paramaṃ sāmyamupaiti ityādibahuśrutidarśanāt | na ca nābhuktaṃ kṣīyate karma ityanena śāstreṇāsya virodhaḥ bhinnaviṣayatvāt | taddhi karmaṇāṃ phalajananasāmarthyaṃ draḍhimaviṣayam | etattūtpannāyāḥ vidyāyāḥ prākṛtānāṃ pāpānāṃ phalajananaśaktivināśasāmarthyaṃ utpatsyamānānāñca phalajananaśaktyutpattipratibandhakaraṇasāmarthyañca pratipādayatīti dvayorviṣayayorbhidyate | yathāgnijalayorauṣṇyaṃ tannivāraṇasāarthyañca viṣayayordvayoḥ pramāṇayorapi viṣayabhedāt prāmāṇyam | evamatrāpi na kaścidvirodhaḥ | aghasyāśleṣakaraṇaṃ vaidikakarmayogyatāvāsanā pratyavāyahetuśaktyutpattipratibandhakaraṇam | aghāni hi kṛtāni puruṣasya vaidikarmayogyatāṃ sajātīyakarmāntarārambharuciṃ pratyavāyañca kurvanti | aghasya vināśakaraṇaṃ utpannāyāstacchaktervināśakaraṇam | śaktirapi paramapuruṣāprītireva | tadevaṃ vidyāvediturvedyārthapriyatvena svayamapi niratiśayapriyānativedyabhūtaparamapuruṣaśivārādhanarūpā pūrvakṛtāghasañcayajanitaparamapuruṣā'prītiṃ vināśayati | saiva vidyā svotpatyuttarakālabhāvyaghanimittaparamapuruṣāprītyutpattiñca pratibadhnāti | tadidamaśleṣavacanaṃ prāmādikaviṣayaṃ mantavyam | nāvirato duścaritāt ityādinā āprayāṇāt aharaharutpadyamānāyā uttarottarātiśayayoginyāḥ vidyāyāḥ duścaritaviratiniṣpādyatvādyavagamāt viduṣāṃ jagadvāsanāyuktānāṃ āgāmisañcitakarmakṣaye sati prārabdhamātraṃ anubhavena jahāti | nirjagadvāsanānāṃ ayaskāntasūcīnyāyena santataśivākārākāritacittānāṃ caturvidhakarmanāśo bhavatīti niścīyate | tathā skānde - brahmavitsarvakarmāṇi śrautasmārtāni bhaktitaḥ | kṛtvā kāmyāni saṃntyajya saṃsārīva pravartate || brahmavidvarayogī tu śrautasmārtāni sarvadā | saṃntyajya pūrṇavairāgyasidhyā vedāntacintanam || dhyānaniṣṭhāṃ parāṃ labdhvā bhaikṣyānnaṃ prāśayenmitam | varīyākhyo brahmavicca sarvavyāpāramutsṛjan || nirantaraśivadhyānaniṣṭhānuṣṭhānabodhataḥ | viśvavismaraṇaṃ prāpya suptavadvāsanākṣayaḥ || paradattānnapānādīn prāśayitvā nirāśayā | vasedekatra nirato nityānandasvabhāvataḥ || variṣṭhākhyo brahmavicca śivatattve nirantaram | cittaṃ vilāpya dhyānena jīvatyaktaśarīravat || svabudhyā parabudhyā ca punarutthānamārgakam | santyajya śivatādātmyasidhyā yogī vasetsadā || caturṇāṃ muktirekāpi tāratamyaṃ pradṛśyate | prathamasya dvitīyasya prārabdhaṃ vidyate sadā || tṛtīyasya tu prārabdhavārtānubhava eva hi | caturthasya tu prārabdhaṃ na spṛśenna ca lipyate || iti | itarādhikaraṇam || 7 || śaktipātamahimāphalabhūtaśivajñānottarakālikapuṇyā'puṇyakarmā##- nanu brahmavidvariṣṭhasya manaśśūnyatvena jñānānantaragāmikarmābhāvatayā karmanirliptatvaṃ yuktam brahmavidādīnāṃ ajñānakṛtasarvakarmaṇāṃ jñānena vinaṣṭatve'pi śivajñānānantarakṛtāgāmikarmaṇāṃ kā gatirityāśaṅkāyāmadhikaraṇāntaraṃ darśayati - || 310 || itarasyāpyevamasaṃśleṣaḥ pāte tu || 14 || pāte gurukaṭākṣalabdhaśaktipāte tu śivajñānottarakālikapuṇyāpuṇyakarmaṇaḥ asaṃśleṣaḥ asaṃsparśo bhavati | śaktipātadīkṣābhāve'pi gurūpadeśapūrvakadṛḍhaśivayogamahimnā vicchinnapāśā'vidyā'jñānamāyādisaṃjñikatamorūpakāraṇadehānāṃ puruṣāṇāmapyevamupalakṣaṇaṃ draṣṭavyamiti sūtrasūcitasūkṣmārthaḥ galitapāśānāṃ śivajñānavatāṃ puruṣāṇāṃ tajjñānottarakṛtapuṇyāpuṇyarūpāgāmikarmaṇāṃ nivṛttissambhavati naveti sandihyate | jñānapūrvakālakṛtakarmaṇāṃ puṇyāpuṇyarūpāṇāṃ śrutismṛtiprāmāṇyadarśanānnivṛttirastu | jñānottarakālajanitakarmaṇāṃ naṣṭatvaṃ na sambhavati | naṣṭatvaṃ hi puṇyakarmaṇāṃ uta pāpakarmaṇāṃ vā nādyaḥ - puṇyakarmaṇāṃ jñānāvirodhitvāt parameśvarājñārūpatvācca nāntyaḥ - jñānapūrvakapāpānāṃ śāstre prāyaścittādarśanāt pāpakarmācaraṇe jñānabhaṅgaprasaṅgācca sarvathā jñānottarakālakṛtakarmakṣayo viduṣāṃ na ghaṭata iti prāpte pracakṣmahe - bhidyate hṛdayagranthiḥ chidyante sarvasaṃśayāḥ | kṣīyante cāsya karmāṇi tasmin dṛṣṭe parāvare || jñānāgniḥ sarvakarmāṇi bhasmasātkurute'rjuna | prārabdhaṃ bhogato naśyet tattvajñānena sañcitam || āgāmidvitayaṃ karma pradveṣipriyavādinoḥ || ityādiśrutismṛtiṣu sarvakarmakṣayatvasya viduṣāmavagamāt vinigamakādarśanāt śivajñānasya ahāmahimātiśayasya prācīnabahujanmakṛtapuṇyāpuṇyakarmanāśakaśaktisatvena jñānottarakālakṛtakarmanāśakatvaṃ kiṃ na syāt śrutismṛtisaṅkoce mānābhāvāt puṇyasyāpi pāpavat śivajñānapratibandhakatvāt sarvaśivātmakabhāvakṛtapuṇyakarmaṇāṃ tasya kartṛtvābhāvena nirlepatvaṃ yuktam | mūḍhaviduṣāṃ svāhaṃkāreṇa pāpācaraṇābhāve'pi prārabdhavajñāt pramādajanitapāpānāṃ asaṃspṛṣṭamaviruddham | taduktaṃ siddhāntāgame - śivabhāvanayā sarvaṃ nityanaimittikādikam | kurvannapi mahāyogī guṇadoṣairna lipyate || iti darśanāt "ṣivavat śivayogināmapi sarvakarmāsaṃspṛṣṭatvaṃ siddham | anārabdhakāryādhikaraṇam || 8 || śāstrādhyayanajanyaśivajñānaprāpyakālāntarabhāvimuktiphala##- vistāraḥ viduṣāṃ āgāmijanitakarmabhirasaṃspṛṣṭatvamiti yaduktaṃ tadasaṅgatam | jaḍabharatādīnāṃ sukṛtaduṣkṛte anārabdhakārye apravṛttaphale'pi ca vidyayā na naśyate kutaḥ janmatrayadarśanāt ityāśaṅkāyāmadhikaraṇāntaramāha - || 311 || anārabdhakārye eva tu pūrve tadavadheḥ || 15 || pūrve śivajñānotpatteḥ pūrvaṃ śuddhajīvānāṃ ārūkṣūṇāṃ sukṛtaduṣkṛte anārabdhakārye apravṛttaphale eva vidyayā naśyataḥ kutaḥ tadavadheḥ tasya tāvadeva ciraṃ yāvannavimokṣye atha sampatsye ityatra śivajñānasampūrṇasiddhiparyantaṃ baddhajīvavat śuddhajīvānāṃ mokṣavilambābagamāt jaḍabharatādīnāṃ nirvāsanāpūrvakaśivajñānasidhyabhāvena vilambamuktiḥ | nirvāsanaśivajñānaniṣṭhānāṃ vāmadevādīnāṃ avilambamuktirityavirodha iti sūtrasūcitasūkṣmārthaḥ | śivajñānavatāṃ sarveṣāmāgāmiphalabhoganivṛttipūrvakasadyomuktiḥ uta adhikāritāratamyena vilambamuktiḥ sambhavati veti sandihyate | yāvadutpadyate jñānaṃ tāvadanuṣṭheyāni karmāṇi iti śrutau jñānotpattimātreṇa sarveṣāṃ sarvakarmatyāgāvagamāt jñānamātreṇaiva sadyomuktiḥ sambhavati | tadanaṅgīkāre jñānādeva tu kaivalyaṃ nānyaḥ vimuktaye iti bahuśrutibhaṅgaprasaṅgaḥ iti prāpte pracakṣmahe - śivajñānasiddhiṃ vinā vaidyaśāstrādijñānavat parokṣajñānena pāśavicchedapūrvakaśivatvaprāptirna ghaṭate | anubhūtiṃ vinā mūḍho vṛthā brahmaṇi modate | pratibimbitaśākhāgraphalāsvādanamodavat || ityādiśrutiṣu śāstrajanyāparokṣajñānanindāśravaṇāt kevalajñānaśabdenecchāparyāyatvena tadicchāyāḥ puruṣārthātvāyogāt yāvadutpadyate jñānaṃ ityādiśrutiṣu jñānaśabdena śivayogopāsanāsiddhiravagamyate | śraddhābhaktidhyānayogādavehi ātmānamaraṇiṃ kṛtvā praṇava`ncottarāraṇim | ityādiṣu upāsanājñānasiddhānāmeva pāśanivṛttipūrvakaśivatvaprāpterupadeśāt jñānasiddhirūpāparokṣajñānasyaiva mokṣahetutvam | asti brahma ityādiśāstrajanyaparokṣajñānasya kālāntaramokṣaphalajanakatvamiti niścīyate | tasya tāvadeva ciraṃ yāvanna vimokṣye atha saṃpatsya iti śrutau tadvaddarśanāt śrutyarthastu tasya vāsanāyuktaśivajñānasya parokṣānubhavasya tāvadeva ciraṃ tāvadeva kaivalyasya kālavilambaḥ | yāvannavimokṣye yāvat prārabdhakarma na vimucyate atha sampatsyate | atha prārābdhakarmanāśānantaraṃ saṃpatsyate videhakaivalyaṃ prāpnotītyupadiśati | etena śāstrajanyaśivajñānābhyāsavatāmupāsakānāṃ kālāntaramuktiphalatvaṃ nirvāsanāpūrvakaśivajñānasiddhānāṃ etaccharīreṇaiva pāśanivṛttipūrvakaparaśivatattvātmakatvaṃ niścīyate | agnihotrādhikaraṇam || 9 || nirvāsanāvāsitāntaḥkaraṇaparipūrita-nirābhāra##- śivopāsakānāmapi tattvāgānaucityasya vinirṇayaḥ nanu rudro vā eṣa yadagnistasyaite tanuvau ghorānyā śivānyā iti śrutau agneśśivaśarīratvanirdeśāt yāvajjīvaṃ agnihotraṃ juhoti ya evaṃ vidvānagnihotraṃ juhuyāt ityādau vidvadavidvadāvaśyakatvena codanāvagamāt saktāḥ karmaṇyavidvāṃso yathā kurvanti bhārata | kuryādvidvāṃstathā'saktaḥ cikīrṣurlokasaṃgraham || iti smṛtau tadvadvyavasthāpanāt kathamagnihotrādikarmaṇāmāvaśyakatvaṃ nāsti ityāśaṅkāyāmadhikaraṇāntareṇāha - || 312 || agnihotrādi tu tatkāryāyaiva taddarśanāt || 16 || śivajñānoddeśena kṛtamagnihotrādikaṃ tatkāryāya jñānarūpakāryāyaiva bhavati | kutaḥ taddarśanāt | tametaṃ vedānuvacanena brāhmaṇā vividiṣanti yajñena dānena tapasā'nāśakena ityādiśrutiṣu agnihotrādīnāṃ śivajñānasādhanatvena śivajñānaṃ pratyupa jīvyatvāt brahmajñānanāśyatvaṃ nāstītyupadiśyate | taduktaṃ śivagītāsūpaniṣatsu - koṭijanmārjitaiḥ puṇyaiḥ śive bhaktiḥ prajāyate | iṣṭāpūrtādikarmāṇi yenācarati mānavaḥ || śivārpaṇadhiyā kāmān parityajya yathāvidhi || ityādinā bahudhā prapañcitam | yadyapi karmāṇāṃ phalanāśyatvāt phalabhūtena brahmajñānena nāśo'styeva | tathāpi phalatvena rūpeṇaiva śivajñānasya karmanāśakatvaṃ na tu jñānatvena rūpeṇeti sūtrasūcitasūkṣmārthaḥ | pūrvādhikaraṇe śivajñānapūrṇaniṣṭhānāṃ sadyomuktiḥ śāstrīyaparokṣaśivajñānavatāṃ śama-dama-vairāgyoparati##- tathaiva yāvajjīvaṃ śivopāsanamapyupapāditam iha tu vidvānagnihotraṃ juhuyāt na karmaṇā na prajayā dhanena ityādiṣu sāvakāśāgnihotracodanāvagamāt yāvaccharīrapātaparyantaṃ agnihotrādikarmānuṣṭhānaṃ vidheyaṃ uta jñānotpattiparyantaṃ iti sandihyate | yāvajjīvamagnihotraṃ juhuyāt aharahassandhyāmupāsīta ityādibahuśrutiṣu yāvajjīvavidhyupadeśāt | viduṣāmaviduṣāmabhyudayaphalahetukarmānuṣṭhānamāvaśyakamiti prāpte'bhidhīyate - yāvaccharīreṣaṇatrayavāsanā dṛśyate tāvatkāṃ sarvavāsanānirmuktaśivajñānasidhyarthaṃ phalābhisandhirahitaparameśvarārpitakarmānuṣṭhānamārurukṣūṇāṃ śivajñānavatāṃ āvaśyakam | evaṃ śivajñānadṛḍhahalakatvāt tametaṃ vedānuvacanena brāhmaṇāviviṣanti yajñena dānena tapasā'nāśakena ityādinā agnihotrādīnāṃ vidyāsādhanatvaṃ vidyāyāśca āprayāṇādabhyāsādheyātiśayāyāḥ aharaharutpādyatvāt tadutpatyarthaṃ āśramakarma śivārpaṇabudhyā anuṣṭheyameva | anyathā aśramakarmalope dūṣitāntaḥkaraṇasya vidyotpattireva na syāt | tametaṃ vedānuvacanena ityatra vedānuvacanaṃ vedābhyāsaḥ | paramaśivaprāptiphalasādhanajñānamadhyātmavādināṃ vedamantrāṇāṃ japāvṛttiḥ | śatarudrīyajapamāhātmyam tathā jābālopaniṣadi athainaṃ brahmacāriṇa ūcuḥ kiṃ jatpenāmṛtatvaṃ brūhī iti | sahovāca yājñavalkyaḥ - śatarudrīyeṇetyādi etāni ha vā amṛtasya nāmadheyānyetairhavā'mṛto bhavati iti | kaivalye - yaḥ śatarudrīyaṃ brāhmaṇo nityamadhītasau'gnipūto bhavati sa vāyupūto bhavati surāpānātpūto bhavati svarṇasteyāt pūto bhavati brahmahatyāyāḥ pūto bhavati tasmādavimuktamāśrito bhavati atyāśramī sarvadā sakṛdvā japet anena jñānamāpnoti saṃsārārṇavatārakam | tasmādevaṃ viditvainaṃ kaivalyaṃ padamaśnute iti | iha śatarudrīyasaṃjñikānāṃ brahmabodhakamantrāṇāṃ saṃsmaraṇāt saṃsāratāraṇajñānotpattividhyavagamāt vedaśśivaśśivo vedaḥ vedādhyāyī sadāśivaḥ ityādi smṛtiṣu īśānassarvavidyānāṃ ityādiśrutiṣu ca vedasya śivātmakatvasya śivādhīnatvasya ca dyotane'pi sākṣācchivatattvapratipādakaśatarudrīyapañcabrahmādimantrāṇāṃ samutkṛṣṭatvamaviruddham | madyaṃ pītvā gurudārāṃśca gatvā svarṇasteyaṃ brahmahatyāñca kṛtvā | bhasmācchanno bhasmaśāyyāśayāno rudrādhyāyī mucyate sarvapāpaiḥ || ityādinā sāmaśākhāyāmapi śatarudrīyādhikya kathanāt | jābāle - etāni ha vā amṛtasya nāmadheyāni iti amṛtasya anādimuktasya śivasya nāmadheyatvāddhetoḥ śatarudrīyajapātsarvāghanāñcaḥ smaryate | api ca - yaścaṇḍālaḥ śiva iti vācaṃ vadet tena saha saṃvaset tena saha bhuñjīta atra hi śivaśabdasya brahmabodhakasya samuccāraṇamātreṇa atyantāviśuddhasya pātakinaḥ paramaśuddhividhīyate anyatra yo'tharvaśirasā brāhmaṇo nityamadhīyate ityārabhya tadabhyasanena sarvaduritakṣayaphalamupadiśya sakṛjjaptvā viśuddhaḥ punaḥ karmaṇyo bhavati | dvitīyaṃ japtvā gāṇāpatyamavāpnoti | tṛtīyaṃ japtvā devamevānupraviśati iti mokṣaphalamavagamyate | ātmānamaraṇiṃ kṛtvā ityādiṣu śivātmakaprāṇābhyāsasya pāśavicchedakasya lakṣaṇamucyate | evamanyatrāpi veditavyam | ataḥ śivaparāṇāṃ vedamantrāṇāṃ pāpakṣayadvārā śivajñānahetutayā mokṣasādhanatvāvagamāt tadabhyāsaḥ kartavyaḥ vidyāvatāṃ pūrṇavairādhyaniṣṭhārahitānāṃ yāvajjīvamagnihotrādiyajñānāṃ paraśivārpita phalānāṃ tadājñāsiddhatvāt tadārādhanarūpatvācca vedavadabhyāsaḥ kartavyaḥ | evaṃ dānādīnāmapi | tasmānnirvāsanānāṃ nirābhāradharmāśrayiṇāṃ karmatyāgasyocitatve'pi laukikeṣaṇatrayabaddhānāṃ gṛhiṇāṃ śivopāsakānāṃ karmatyāgaḥ asamañjasaḥ | yadi agnihotrādisādhukṛtyāḥ vidyotpatyarthāḥ vidyotpatteḥ prācīnaṃ ca sukṛtaṃ yāvatsampātamuṣivā prāptyāntaṃ karmaṇaḥ ityanubhavena vinaṣṭam tarhi sahṛdassādhukṛtyāṃ ityasya koviṣayastatrāha - || 313 || ato'nyāpi hyekeṣāmubhayoḥ || 17 || ataḥ agnihotrādisādhukṛtyāyāḥ vidyotpatyarthāyāḥ anyāpi vidyādhigamātpūrvottarayorubhayorapi puṇyakarmaṇoḥ prabalakarmapratibaddhaphalā sādhukṛtyā'nantā sambhavatyeva | tadviṣayamidamekeṣāṃ śākhināṃ vacanam | tasya putrā dāyamuṣa yanti suhṛdassādhukṛtyām iti vidyayā aśleṣavināśaśrutiśca tadviṣayā | tasmācchivārpitāgnihotrādivaidikadvaitakarmiṇāṃ bhramarakīṭanyāyavat jīvabhāvanivṛttipūrvakaśivatvaprāptirūpasidhyaṅgatvena sarvavedāntārthavijñānanidhānabhūta-jaimini##- mumukṣūṇāṃ āvaśyakamiti niścīyate | etena śrutyābhāsapradhānādhyāropāpavādavidhāyakajaganmithyādvaitaṃ sarvathā mumukṣubhirnāśrayaṇīyamiti veditavyam | nanu tametaṃ vedānuvacanena brāhmaṇā viviṣanti ityādiśrutibhissarveṣāṃ puṇyakarmaṇāṃ jñānasādhanatvena codanāvagamāt jñānasādhanabhūtatvaṃ karmaṇāṃ sambhavatīti yaduktaṃ tadayuktam niṣkalaṃ niṣkriyaṃ śāntaṃ ityādiśrutiṣu tathā ca tadadhigama iti sūtre ca brahmaṇo nirviśeṣatva##- || 314 || yadeva vidyayeti hi || 18 || yadeva vidyayā karoti tadeva vīryavattaraṃ bhavati iti śrutau yatkarma vidyayā dahara##- brahmajñānasādhanaṃ yadeva vidyayā karoti ityatra daharādyupāsanārahitaparameśvarārpitajyotiṣṭomādikarmaṇaḥ kālavilambena brahmajñānasādhanatvaṃ bhavatītyupadiśyate | hikāro niścayārthaḥ | parā'sya śaktirvividhaiva śrūyate svābhāvikī jñānabalakriyā ca ityatra brahmaśakteḥ svābhāvikatvavyapadeśāt na nirviśeṣatvādyupapattiḥ tathāpi niṣkalaṃ niṣkriyaṃ ityādiśrutīnāṃ śaktisaṅkocakālaviṣayatvaṃ pradhānakṣetrajña patirguṇeśaḥ ityādiśrutīnāṃ śaktivikāsāvasthāviṣayatvamiti lokavattu līlākaivalyam ityādisūtrānusāreṇa pūrvamevoktam | tadadhigama iti sūtraṃ na nirviśeṣaviṣayamiti niścīyate | bhogādhikaraṇam || 10 || mukteḥ puṇya-pāpaphalānubhogasamanantaraprāpyatānirṇayaḥ nanu tathāpi daharādyupāsakānāṃ viduṣāṃ puṇyāpuṇyarūpaprārabdhakarmakṣayaḥ kathaṃ sambhavatītyāśaṅkāyāmadhikaraṇāntareṇāha - || 315 || bhogena tvitare kṣapayitvā'tha sampadyate || 19 || vidvān bhaktaḥ bhogena sukhaduḥkhātmakaprārabdhabhogena bhāviśarīrajanakāgāmirūpapuṇyapāpe vidyāmahimnā kṣapayitvā nāśayitvā svecchānusāreṇa caturvidhamuktiṃ sampadyate prāpnotīti sūtrasūcita sūkṣmārthaḥ | pūrṇādhikāriṇāṃ sākṣādiha śarīre muktiḥ mandaprajñānāṃ janmatrayeṇa kevala parameśvarārpitavaidikakarmaṇāṃ bahujanmaparamparayā jñānahetutvamātraṃ pūrvādhikaraṇe abhihitam | pūrvatra vidyāyāḥ puṇyāpuṇyanāśahetutvavyapadeśāt vidyāvatāṃ puṃsāmiha śarīreṇa śarīrāntareṇa yā vidyā phaliṣyatīti | atra sandihyate | tasya tāvadeva ciraṃ yāvannavimokṣye iti śrutau śarīramokṣāvasānatvaśravaṇāt sarveṣāṃ jñānavatāṃ etaccharīrāvasāne muktiḥ sambhavati | prārabdhabhogakṣayārthaṃ bahuśarīrasvīkāre vidyāyāḥ apuruṣārthatvaṃ sambhavati | pūrvavidyāyāmiva taduttaravidyāyāmapi puruṣeṇa yatkarma kriyate tadapi phalabhogāya bhavatyeva | tasmājjanmaparamparāvicchedāyogātsarvathā muktirna sambhavatīti prāpte vadāmaḥ - bhogenatviti tu śabdaḥ pakṣavyāvṛtyarthaḥ | itare ārabdhakārye puṇya-pāpe prārabdhaphalabhogena kṣapayitvā tadbhogasamāptyanantaraṃ brahma sampadyate ca | puṇyapāpe ekaśarīrabhogyaphale cet tadavasāne brahma sampadyate bhogenaiva kṣapayitavyatvāt ārabdhaphalayoḥ karmaṇoḥ tasya tāvadevaciraṃ iti ca bhogena tayoḥ karmaṇoḥ mokṣa ucyate | dehāvadhiniyamāśravaṇāt tadevaṃ brahmavidyāyāḥ prāganuṣṭhitamabhuktaphalamanārabdhaphalaṃ puṇyapāparūpaṃ karma anādikālasañcitaṃ anantaṃ vidyāmāhātmyādvinaśyati vidyārambhottarakālamanuṣṭhitañca na śliṣyate | tatra puṇyarūpaṃ sarvaṃ viduṣaḥ suhṛdo gṛhṇanti pāpañca dviṣantaḥ iti pūrvamevoktam | iti śrīmadyativrajaparivṛḍha-śrīpatipaṇḍitabhagavatpādācāryasvāmikṛta##- viśeṣādvaitasiddhāntavyavasthāpakavaiyāsikabrahmamīmāṃsāsūtrārthaprakāśake śrīkarabhāṣye phalādhyāyasajñikacaturthādhyāyasya āvṛtyadhikaraṇādi daśādhikaraṇāvacchinna āvṛttirasakṛdupadeśādityādyekonaviṃśatisūtrātmaka prathamaḥ pādaḥ samāptaḥ atha śrīkarabhāṣye caturthādhyāyasya dvitīyaḥ pādaḥ vāgadhikaraṇam || 1 || tvaṃ pādārthabhūtajīvotkrāntidaśāviśeṣaphalapradarśanam pūrvatropāsakānāmeva muktirabhihitā | upāsakānāmavasthā dvividhā maraṇa##- arcirādimārgeṇa niratiśayānandavibhavaśīlakalyāṇavibhūtyātmakaśivalokaprāptiḥ | sukṛtināntu dhūmādimārgeṇa svargalokaprāptiḥ | pāpināṃ tṛtīyamārgeṇa narakalokaprāptiḥ | daharabhūmādividyāvaśāt niravayavaparañjyotirmayaśivatattvasākṣātkāravatāṃ atraiva paraśivajyotirliṅge laya iti vaktuṃ prathamaṃ sarvasādhāraṇamaraṇāvasthāṃ darśayati - || 316 || vāṅmanasi darśanācchabdācca || 1 || sarvasādhāraṇamaraṇāvasthānirūpaṇam vāk indriyaṃ manasi sampadyate kutaḥ taddarśanāt - loke mumukṣūṇāṃ vāgvyāpāranāśānantaramapi manovyāpārasya dyotanāt śabdācca | asya prayato jīvasya vāṅmanasi sampadyate manaḥ prāṇe prāṇo'dhyakṣe adhyakṣastejasi tejaḥ parasyāṃ devatāyāṃ iti śrutau vāgindriyasya manasi sambandhavyapadeśāt suptivanmaraṇāvasthāyāmapi vāgindriyaṃ manasi līyata iti sūtrasūcitasūkṣmārthaḥ | upāsakasya viduṣaḥ gatiprakāramidānīṃ cintayitumārabhate | prathamaṃ tāvadutkrāntiścintyate | tatredamāmnāyate - asya saumya puruṣasya prayato vāṅmanasi sampadyate ityādi | atra vāṅmanasi sampadyata iti vāco manasi sampattiśrutiḥ kiṃ vagvṛttimātraviṣayā uta vāgviṣayeti saṃśaye vṛttimātraviṣayeti yuktam kutaḥ manaso vākprakṛtitvābhāvāt | atra vāksvarūpasampatyasambhavāt vāgādīnāṃ manodhīnatvena vṛttisampattiśrutiḥ kathañcidupapadyate | loke mṛdghaṭādivat kāryasya upādāne layāvagamāt vāgādīnāṃ brahmopādānakatvāt tasminneva svātantryeṇa evadvṛttilaya eva yukta iti prāpte pracakṣmahe - vāṅmanasīti | vāksvarūpameva manasi sampadyate | kutaḥ tathā darśanāt | dṛśyate hi vāgindriye uparate'pi manaḥpravṛtti | tanmātrasampatyāpi tadupapadyata iti cet tatrāha ##- vṛttimātrasampattau | na hi tadānīṃ vṛtyuparame vāgindriyaṃ pramāṇāntareṇopalabhyate yena vṛttimātraṃ sampadyata ityucyate | yaduktaṃ manaso vākpravṛttitvābhāvāt vāco manasi sampattirnopapadyata iti tat vāṅmanasi sampadyate iti vacanāt - manasā vāk saṃyujyate na tu tatra līyata iti parirtavyam | kiñca - asya saumya puruṣasya prayato vāṅmanasi sampadyate indriyāṇi manasi sampadyante iti vacanāt utkrāntau manasaḥ prāgeva vāgādīnāmuparamadarśanācca vāṅmanasi prathamaṃ sampadyate tatassarvendriyāṇi manasi sampadyanta kāryasyopādāne layaḥ iti yaduktaṃ tannasambhavati svarūpalayasyaivopādānāpekṣatvāt | ato vāgādīnāṃ manasi na sarvarūpalaya ucyate kintu vṛttilayaḥ | yathāmbumadhyanikṣiptāgnikaṇasya prakāśādivṛttilayaḥ tadvadanupādāne manasi vāgādīnāṃ vṛttilayo'pi nirdiṣṭaḥ vṛttivṛttimatorbhede sati abhedasiddhidarśanāt | atra hetvantaramāha - || 317 || ata eva (ca) sarvāṇyānu || 2 || yato vāco manasā saṃyogamātraṃ sampattiḥ na tu layaḥ ata eva vācamanu sarveṣāmindriyāṇāṃ manasi sampattiśrutirupapadyate tasmādupaśāntatejāḥ punarbhavamindriyairmanasi sampadyamānaiḥ iti | kiñca sṛṣṭimārge'pi manasaḥ prādhānyaṃ śrūyate yaddhi manasā dhyāyate tadvācā vadati tat karmaṇā karoti iti | śivayogasamādhiprakaraṇe - yacchedvāṅmanasi prājñaḥ tadyacchecchānta ātmani | jñānamātmani mahati tadyacchecchānta ātmani || ityādinā vāgādermānasasyotkṛṣṭatvamavagamyate | tasmānmaraṇakāle'pi vāgindriyasya manasi layatvaṃ na virudhyate | mano'dhikaraṇam || 2 || manasaḥ prāṇe layavicāraḥ nanu vāgādīndriyebhyo mānasasya samutkṛṣṭatvena manasi vāgvṛttilayaḥ astu indriyāṇāṃ mano nāthaḥ ityādiśāstrayuktyanubhavāt | tathāpi mānasasya kasmin layopapattiḥ syādityāśaṅkāyāmadhikaraṇāntaramāha - || 318 || tanmanaḥ prāṇa uttarāt || 3 || manaḥ prāṇe sampadyate iti śrutau indriyāṇāṃ mano nāthaḥ mano nāthastu mārutaḥ | mārute madhyasañcāre manaḥsthairyaṃ prajāyate || iti vākye manasaḥ prāṇādhīnatvāvagamāt manaḥ prāṇe līyate | kutaḥ taduttarāt | taduttaravākyāt | manaḥ prāṇe ityādinā vāgādisarvendriyāṇāṃ manasi layaḥ | tanmānasasya prāṇe layāvasthāvagamāt tadupādānamanasi vāgādīnāṃ prāṇe mānasasya ca svarūpalayo vṛttilayo veti saṃśayaḥ | annamayaṃ hi saumya manaḥ apomayaḥ prāṇaḥ tejomayī vāk iti śrutau mānasasyānnaprakṛtitvamavagamyate | annasya ca - tā annamasṛjanta ityādau annopādānakāraṇatvaṃ jalasyāpi pratīyate | tasmāt manaḥ prāṇe sampadyate ityatra prāṇaśabdena prāṇaprakṛtirūpāpo nirdiśya tāsu manassampattipratipādane paramparayā svakāraṇe layaḥ iti sampattivacanaṃ upapannaṃ bhavatīti prāpte brūmaḥ | pūrvavadatrāpi mānasasya prāṇe vṛttilayamātrameva na svarūpalayaḥ | manaḥ prāṇe sampadyate ityuttaravākyadarśanāt mānasasya prāṇopādānatvāyogācca | annamayaṃ hi saumya manaḥ āpomayaḥ prāṇaḥ iti manaḥprāṇayorannenādbhiścāpyāyanamucyate na tatprakṛtitvaṃ ahaṅkārikatvānmanasaḥ ākāśavikāritvācca prāṇasya prāṇaśabdenāpāṃ lakṣaṇā ca syāditi niścīyate | adhyakṣādhikaraṇam || 3 || prāṇasya jīve layasampattivicāraḥ prāṇasya mano'dhiṣṭhānatvasambhavena mānasasya prāṇe layo'stu tathāpi prāṇasya kasminnāpyāyanamucitamityākāṅkṣāyāmadhikaraṇāntaramāha - || 319 || so'dhyakṣe tadupagamādibhyaḥ || 4 || sa prāṇa adhyakṣe jīve sampadyate | kutaḥ tadupagamādibhyaḥ hetubhyaḥ | tamutkrāmantaṃ prāṇonūtkrāmati prāṇamanūtkrāmantaṃ sarve prāṇā anutkrāmanti iti śrutau prāṇādīnāṃ kṣetrajñena saha paralokagamanaśravaṇāt prāṇādhyakṣatvaṃ sarvathā jīvasya na virudhyata iti satrasūcitārthaḥ | na tatra prāṇā utkrāmante tatraiva samavalīyante iti śrutau prāṇānāṃ paramātmani layāvagamāt tamutkrāmantaṃ prāṇo'nūtkrāmati iti śrutau jīvānugāmitvaśravaṇāt paramātmanyāpyāyanaṃ vā jīvānugamanaṃ veti saṃśayaḥ | etasmājjāyate prāṇaḥ iti śrutau tasya paramātmajanyasya prāṇānāṃ granthirasi rudromāviśāntakaḥ ityatra tadādhāratvasya na tatra prāṇā utkrāmante tatraiva samavalīyante ityatra tasminneteṣāṃ layatvasya ca dyotanāt paramātmādhīnatvameva prāṇasya nirdiśyate | kiñca - vāṅmanasi sampadyate manaḥ prāṇe iti vacanānurodhena yathā manaḥ prāṇayoreva vāṅmānasayossampattiḥ tathā prāṇastejasi iti vacanāt tejasyeva prāṇassampadyate iti prāpte pracakṣmahe - sodhyakṣe iti saḥ prāṇaḥ adhyakṣe karaṇādhipe jīve sampadyate | kutaḥ tadupagamādibhyaḥ | prāṇasya jīvopagamastāvacchrūyate | evameva mamātmānamantakāle sarve prāṇā abhisamāyānti iti tathā jīvena saha prāṇasyotkrāntiḥ śrūyate | tamutkrāmantaṃ prāṇo'nūtkrāmati iti pratiṣṭhā ca jīvena saha smaryate | kasminnutkrānte utkrānto bhaviṣyāmi kasminvā pratiṣṭhite pratiṣṭhāsyāmi iti | evaṃ jīvena saṃyujya tena saha tejassampattiriha prāṇastejasītyucyate yathā yamunāyāḥ gaṅgayā saṃyujya sāgaragamane'pi yamunā sāgaraṃ gacchatīti vaco na virudhyata tadvat | na tatra prāṇā utkrāmante iti vākyānāmavirodhaḥ | etasmājjāyate prāṇaḥ ityādivākyānāṃ sarvakāraṇatvaṃ paramātmani vyavasthāpitaṃ ca kramasṛṣṭiparatvam | sarvāntaryāmitvena śivasyaiva sarvajagajjanmādihetutvāt sarvaṃ tatra pratiṣṭhitamiti na virudhyate tathāpi prāṇānāṃ jīvātiriktasthityanupapannatvena jīvānugāmitvaṃ vihitam || tasmādubhayaśāstraṃ samañjasam | bhūtādhikaraṇam || 4 || jīvasya sarvabhūtātmake śive layasampattiḥ nanu prāṇastejasi iti śrutau prāṇasya vahnilayāvagamāt kathaṃ jīvena saha paramātmānupraviṣṭatvamucitamityāśaṅkya tannirākaraṇārthamadhikaraṇāntaramāha - || 320 || bhūteṣu tacchruteḥ || 5 || sa cādhyakṣaḥ bhūteṣu pañcamahābhūteṣu sampadyate | kutaḥ tacchruteḥ || akṣarastejasi iti śruteḥ | sarvāpyakṣatvaṃ sarvāntaryāmiṇaḥ śivasya samucitatvāt tejaśśabdavācyatvaṃ śive na virudhyate | taṃ devo jyotiṣāṃ jyotiḥ na tatra sūryo bhāti na candratārakaṃ ityādau paramatejomayatvasya śiva eva darśanāt | sarvo vai rudraḥ ityādau tasya sarvātmakatvasya vyapadeśāt | yo rudro agnau ityādiṣu tasya sarvāntaryāmitvakathanāt sarvabhūtādhivāsasya sarvātmakasya sarvaśabdavācyatvaṃ yuktamiti sūtrasūcita sūkṣmārthaḥ | khaṃ vāyurjyotirāpaḥ pṛthivī viśvasya dhāriṇī iti śrutau loke ca tejaśśabdasya vahnau prayogadarśanāt hiraṇmaye pare kośe virajaṃ brahmaniṣkalam | tacchubhraṃ jyotiṣāṃ jyotiḥ ityādau śivasya tejomayatvavyapadeśāt prāṇastejasi iti jīvasaṃyuktasya prāṇasya tejasi sampatyavagamāt prāṇajīvamayādhiṣṭhānatejaśśabdasya vahniparatvaṃ uta parameśvaraparatvaṃ veti saṃśayaḥ | tejaśśabdasya bhūtāgnāveva rūḍhatvāt mukhyārthatyāge mānābhāvāt agniragre prathamo devatānāṃ ya evaṃ vidvānagnihotraṃ juhuyāt yāvajjīvamagnihotraṃ juhoti ityādau sarvadevatāprādhānyena yāvajjīvamagnihotropāsanavidhervidvadavidvatsādhāraṇyena kathanādupāsya vastuni sarveṣāmupāsakānāṃ ekatvasya tattvamasi ityādivedānteṣu vyavasthāpanāt vahnyaparaparyāyatejasi jīvānāmāpyāyanamaviruddhamiti prāpte pracakṣmahe - prajñānaṃ brahma ahaṃ brahmāsmi tattvamasi ityādinā sarvavedānteṣu mumukṣūṇāṃ brahmopāsakānāṃ paraśivabrahmātmakatvopadeśāt | na tatra sūryo bhāti na candratārakaṃ nemā vidyuto bhānti kuto'yamagniḥ | tameva bhāntamanubhāti sarvaṃ tasya bhāsā sarvamidaṃ vibhāti || ityādau niratiśayaśiraskatejastvasya brahmaṇyavagamāt jaḍarūpavahnau cetanajīvasya layāsambhavāt śrutyuktatejaśśabdasya paraśivabrahmaṇyeva sāmañjasyam | nanu tejaḥḥprabhṛtiṣvekasmin krameṇa sampattāvapi pṛthivīmaya ityādikā śrutiḥ kathamupapadyate ata āha - || 321 || naikasmin darśayato hi || 6 || naikasmin ekaikasya kāryākṣamatvāt darśayatato hyakṣamatvaṃ śrutismṛtī - anena jīvenātmanā'nupraviśya nāmarūpe vyākaravāṇi | tāsāṃ tivṛtaṃ trivṛtamekaikāṃ karavāṇi iti nāmarūpavyākaraṇayogyatvāya trivṛtkaraṇamupadiśyate | nānāvīryāḥ pṛthakbhūtāstataste saṃhatiṃ vinā | nāśaknuvan prajāḥ sraṣṭumasamāgamya kṛtsnaśaḥ || sametyānyonyasaṃyogaṃ paramparasamāśrayāḥ | mahadādyā viśeṣāntā hyaṇḍamutpādayanti te || iti | ataḥ prāṇastejasi iti tejaḥśśabdena sarvabhūtāntarasaṃsṛṣṭaṃ paraśivātmakateja evābhidhīyate | āsṛtyupakramādhikaraṇam || 5 || mūrtabrahmopāsakaliṅgaśarīrotkrāntamuktajīvalabhyaniratiśayasālokyādi##- nanu tejaśśabsya paraśivabrahmaparatvamastu tathāpyutkrāntisamaye mūrtāmūrtaśivatatvopāsakānāṃ puṇyā'puṇyakarmiṇāñca ko bhedaḥ ityāśaṅkāyāmadhikaraṇāntaramāha - || 322 || samānā cāśṛtyupakramādamṛtatvaṃ cānupoṣya || 7 || iyaṃ maraṇāvasthā āsṛtyupakramāt - sṛtyupakramaṃ varjayitvā samānā niravayavaṣaṭsthala pariśivabrahmasākṣātkāravatāṃ sāvayavaśivatattvopāsakānāṃ karmiṇāñca tulyā | sṛtyupakramo nāma - hṛtpuṇḍarīkasthasya pañcamahābhūtaprāṇendriyamanaḥ prabhṛticaturaṅgabalaparivṛtasya jīvākhyasya rājñaḥ svarga-naraka-śivalokādirāṣṭradarśanārthaṃ nāḍīdvārā dehākhyāntaḥpurāt bahirnirgamanarūpā utkrāntiḥ | evamutkrāntiṃ vinā jīvasyendriyādisakalaparivāramelanarūpamaraṇāvasthā liṅgaśarīramiva śivajñānināmapi tulyetyucyate | hṛtpuṇḍarīke militaṃ śivajñānināṃ liṅgaśarīramanupoṣya lokāntaramatgavā hṛtpuṇḍarīkāvacchinne paraśivabrahmaṇyeva amṛtatvaṃ mokṣaḥ kāraṇaparaśivatattve layaḥ na mithyātvaṃ prāpnoti | līnaṃ gamayatīti liṅgam iti vyutpatyā paramātmani śive līnaṃ tadantarlīnatvaṃ gamayati prāpayatīti liṅgam | śīryata iti śarīram | liṅgañca tat śarīrañca liṅgaśarīram | etalliṅgaśarīrasya brahmaṇi vilaye sati tadavacchinnāṇusvarūpo jīvastu śivatattvamayo bhavatīti bhāvaḥ | tathā ca tejaḥ paramyāṃ devatāyāṃ iti śrutiḥ śivajñānimātraviṣayā | tataḥ pūrvoktaliṅgaśarīravilayapūrvakajīvotkrāntividhāyaka śrutissarvasādhāraṇeti sūkṣmārthaḥ | iyamutkrāntiḥ kiṃ vidvadaviduṣossamānā uta aviduṣa eveti saṃśayaḥ | aviduṣa eveta prāptam | kutaḥ viduṣo'traivāmṛtatvavacanādutkrāntyabhāvāt viduṣo hyatraivā'mṛtatvaṃ śrāvyate | yadā sarve pramucyante kāmā ye'sya hṛdi sthitāḥ | atha martyo'mṛtobhavatyatra brahmasamaśnute || ityevaṃ prāpte'bhidhīyate - || samānācāsṛtyupakramāt iti || viduṣo'viduṣaśca upasṛtyupakramāt utkrāntiḥ samānā | āsṛtyupakramāt āgatyupakramāt - nāḍīpraveśāt prāgityarthaḥ | viduṣo'pi hi nāḍīviśeṣeṇotkramya gatiḥ śrūyate | śatañcekā ca hṛdayasya nāḍyaḥ tāsāṃ mūrddhānamabhiniḥsṛtaikā | tayordhvamāyannamṛtatvameti viṣavaṅnyā utkramaṇe bhavanti || iti | evaṃ nāḍīviśeṣeṇa gatiśravaṇāt viduṣo'pyutkrāntiravarjanīyā | sā ca nāḍīpraveśāt prāk viseṣāśravaṇāt samānā | tatpraveśadaśāyāṃ ca viśeṣaḥ śrūyate | tena pradyotenaiṣa ātmā niṣkrāmati cakṣuṣovā mūrdhno vā anyebhyoḥ vā śarīra deśebhyaḥ iti | śatañcaikā ca hṛdayasya nāḍyaḥ ityanayā śrutyā aikārthyāt mūrdhno niṣkramaṇaṃ vidvadviṣayam | yaduktaṃ viduṣo'traivāmṛtatvaṃ śrāvyate iti tatrocyate amṛtattvañcānupoṣyeti | ca śabdo'vadhāraṇe | anupoṣya - śarīrendriyādisambandhamadagdhvaiva yadamṛtatvaṃ - uttarapūrvāghayoraśleṣa-vināśarūpaṃ prāpyate taducyate | yadā sarve pramucyante ityādikayā śrutyetyarthaḥ | atra brahmasamaśnute iti ca niravayavaparaśivabrahmopāsakavidvadutkrāntiviṣayam tadupāanavelāyāṃ ye brahmānubhavastadviṣayamapyupadiśati | puṇyā'puṇyakarmiṇāṃ sukhaduḥkhabhogāśrayasvarganarakalokaprāptiḥ mūrtabrahmopāsakānāṃ laukināmiva liṅgaśarīreṇa sahotkrāntisatve'pi niratiśayanityamaṅgalālayasālokyāditripādvibhūtiḥ labhyate | nanu tejaḥ parasyāṃ devatāyāṃ iti śrutirapi pūrvaśrutivatsarvasādhāraṇī viśeṣabodhakābhāvādityāśaṅkāyāmāha - || 323 || tadāpīteḥ saṃsāravyapadeśāt || 8 || tat - liṅgaśarīraṃ āpīteḥ - mokṣāt svābhāvikajīvabhāvanivṛttipūrvakaśivatattvaprāptiparyantaṃ tiṣṭhati | kutaḥ saṃsāravyapadeśāt | mūrtabrahmopāsakānāṃ karmiṇāṃ ca śivaloka-svarga##- niravayavaparaśivajñāniparatvamiti niścīyate | kiñca - tasya tāvadeva ciraṃ yāvanna vimokṣye iti | atha iva romāṇi vidhūya pāpaṃ candra iva rāhormukhāt pramucya | dhūtvā śarīramakṛtaṃ kṛtātmā brahmalokamabhisambhavāmi || iti ca niravayava-sāvayavaparaśivatatvopāsakānāṃ sāyujya##- yadi liṅgaśarīraṃ maraṇakāle śarīrādbahirnirgacchati tarhi mṛtaśarīrasamīpavartināṃ kathaṃ na dṛśyata ityāśaṅkyāha - || 324 || sūkṣmaṃ pramāṇataśca tathopalabdheḥ || 9 || liṅgaśarīraṃ sūkṣmaṃ - indriyā'grāhyaṃ pramāṇataḥ - parimāṇato'pi sūkṣmam | kutaḥ tathopalabdheḥ - śrituṣu liṅgaśarīranyātīndriyatvapratipādanāt | taccharīrasya sthūlaśarīrāt bahirnirganane'pi sarveṣāmagocaratvamaviruddham | kiñca - kṣetrajñaḥ sthūlaśarīrādutkrānto'pi sūkṣmaśarīramanuvartate anyathā gatyanupapatyā candrasaṃvādādyanupapattiprasaṅgaḥ | śrūyate hi paryaṅkavidyāyāṃ devayāne pathi viduṣaścandramasā savādaḥ ye vai cāsmāllokātprayanti candramasameva te sarve gacchanti | ityupakraśya etadvai svargasya lokasya dvāraṃ yaccandramāḥ taṃ yaḥ pratyāhatamatisṛjate atha ya enaṃ na pratyāhatamiha vṛṣṭirbhūtvā varṣati | sa iha kīṭo vā pataṅgo vā śakunirvā śardūlo vā siṃho vā matsyovā parasvānvā puruṣo vā anyo vai teṣu pretya jāyate yathā karma yathāvidhaṃ tamāgataṃ pṛcchasi ko'ti iti taṃ pratibrūyāt ityādinā śarīrādutkrāntasya viduṣo'rcirādigatiḥ śrūyate | niravayavaśivopāsakātiriktānāṃ viduṣāṃ sthūlaśarīrāt liṅgaśarīrāt bahirnirgamane ko heturityāśaṅkāyāmāha - || 325 || nopamardenātaḥ || 10 || ato liṅgaśarīrasya maraṇānannaraṃ sthūlaśarīrādbahirnirgamanādeva upamardena pīḍāsādhanena dahanādinā sthūlaśarīrasya duḥkhavedanā nāsti | tadutkramaṇe svakṛtakarmaiva hetuḥ | sarva kāmanirmuktānāṃ talliṅgaśarīraṃ paramātmanyevā'tra śarīre vilīnaṃ bhavati | tathā śrūyate - atra brahma samaśnute iti | asminnarthe punarhetvantaramāha - || 326 || asyaiva copapatterūṣma || 11 || asya - sūkṣmaśarīrasya kvacidvidyamānatvopapatterviduṣaḥ prakāntamaraṇasya maraṇāt prāk ūṣmā sthūlaśarīre kvācitka upalabhyate | na ca sthūlasyaiva śarīrasyāyamūṣmā anyatrānupalabdheḥ | tataścoṣmaṇaḥ kvacidupalabdhirviduṣaḥ sūkṣmaśarīrasyotkrāntinibandhaneti gamyate | tasmādviṣuṣo'pyāsṛtyupakramāt samānā utkrāntiriti suṣṭūktam | yadā sthūlaśarīre sūkṣmadehasambandho yujyate tāvatparyantaṃ sthūlasya ūṣma uṣṇasparśādikaṃ sarvatra dṛśyate | sūkṣmaśarīraviyogānantaraṃ sthūlasya śaityādi dharmāntaropapatyavagamāt sūkṣmaśarīragamanamanumīyate | punarapi viduṣāṃ utkrāntirna sambhavatītyāśaṅkya parihriyate - || 327 || pratiṣedhāditi cenna śarīrāt spaṣṭo hyekeṣām || 12 || yaduktaṃ viduṣopyutkrāntiḥ samāneti tannopapadyate viduṣa utkrāntipratiṣedhāt | tathā hi - sa etāstejomātrāḥ samabhyādadāno hṛdayamevāanvavakrāmati ityupakramya tena pradyotenaiṣa ātmā niṣkrāmati | tamutkrāmantaṃ prāṇo'nū(pa)tkrāmati ityaviduṣa utkrāntiprakāramabhidhāya anyannavataraṃ kalyāṇataraṃ rūpaṃ kurute iti dehāntaraparigrahaṃ cābhidhāya- prāpyāntaṃ karmaṇastasya yatkiñceha karotyayam | tasmāllokāt punaretyasmai lokāya karmaṇe || iti tu kāmayamānaḥ ityavidvadviṣayaṃ parisamāpya atha kāmayamānaḥ yo'kāmo niṣkāma āptakāma ātmakāmaḥ na tasya prāṇā utkrāmanti | brahmaiva san brahmāpyeti iti viduṣa utkrāntiḥ pratiṣidhyate tathā pūrvatra ārtabhāgapraśne'pi viduṣa utkrāntipratiṣedho dṛśyate apa punarmṛtyuṃ vidvāṃsaṃ prastutya yājñavavkyeti hovāca yatrāyaṃ puruṣo mriyate udasmāt prāṇā krāmantyāho iti pṛṣṭaḥ neti hovāca yājñavalkyaḥ atraiva samavalīyante sa ucchvayatyādhmāyati ādhmāto mṛtaḥ śete iti | ato vidvānihaivāmṛtatvaṃ prāpnotīti cet - tanna - śārīrātpratyagātmanaḥ prāṇānāmutkrāntirhyatra pratiṣidhyate na śarīrāt | na tasya prāṇā utkramanti ityatra tacchabdena athākāmayamānaḥ iti prakṛtaḥ śarīra eva parāmṛśyate nāśrutaṃ śarīram | tasyeti ṣaṣṭhyā prāṇānāṃ sambandhitvena śarīro nirdiṣṭaḥ na tūtkrāntyapādānatvena | utkrantyapādānaṃ tu śarīrameveti cenna apādānāpekṣāyāmaśrutāccharīrāt sambandhitayā śrutasyā''tmana eva sannihitatvenāpādānatayā'pi grāhyatvāt | kiñca - prāṇānāṃ jīvasambandhitayaiva prajñātānāṃ tatsambandhakathane prayojanābhāvāt sambandhamātravācinyā ṣaṣṭhyā apādānameva viśeṣa iti niścīyate yathā naṭasya śṛṇotīti | nātra vivaditavyam | spaṣṭo hyekeṣām - mādhyandinānāmāmnāye śārīro jīva evāpādānamiti - yo'kāmo niṣkāma āptakāma ātmakāmaḥ na tasmāt prāṇā utkrāmantīti śarīrātprāṇānāmutkrāntiprasaṅgābhāvāt tatpratiṣedho nopapadyate iti cenna tasya tāvadeva ciram iti viduṣaḥ śarīraviyogakāle brahmasampattivacanena prāṇānāmapi tasmin kāle śārīrādaviduṣo viyogaḥ prasajyate | tataśca devayānena pathā brahmasampattirnopapadyata iti na tasya prāṇā utkrāmanti - devayānena pathā brahmaprāpteḥ prāk jīvādviduṣo'pi prāṇā na viśliṣyantītyucyate | ārtabhāgapraśno'pi yadā vidvadiṣayaḥ tadāyameva parihāraḥ sa vavidvadviṣayaḥ | tatra praśnapartivacanayoḥ brahmavidyāprasaṅgādarśanāt | tatra hi grahātigraharūpeṇendriyārthasvabhāvaḥ apāmagnyannatvam mriyamāṇasya jīvasya prāṇaparityāgaḥ mṛtasya nāmavācakīrtyanuvṛttiḥ tasya ca puṇyapāpānuguṇagatiprāptirityete'rthāḥ praśnapūrvakaṃ pratyuktāḥ | tatra ca apa punamṛtyuṃ jayatītyapāmagnyannatvajñānādagnijaya eva mṛtyujaya ucyate | ato nātra viduṣaḥ prasaṅgaḥ | aviṣastu prāṇānutkrāntivacanaṃ sthūladehavat prāṇā na muñcanti api tu bhūtasūkṣmavajjīvaṃ pariṇvajya gacchantīti pratipādayatīti niravadyam | mūrtaparaśivabrahmopāsakānāṃ śuddhajīvānāṃ śivalokaṃ prāpya tatra niratiśayānandamanubhūya tadanantaraṃ śivasāyujyātmakakaivalyavibhūtirlabhyata ityatra kiṃ mānaṃ ityāśaṅkāyāmāha - || 328 || smaryate ca || 13 || te brahmaloke tu parāntakāle parāmṛtātparimucyanti sarve ityādiśrutiṣu - ūrdhvamekastitasteṣāṃ yo bhitvā sūryamaṇḍalam | brahmalokamatikramya tena yāti parāṃ gatim || ityādismṛtiṣu ca smaryate | tasmāt sarvakāmanirmuktaniravayavopāsakānāṃ viduṣāṃ mūrtabrahmopāsakānāñca sadyomuktiḥ kramamukti'sca na virudhyate | sarvasampattyadhikaraṇam || 6 || jīva brahmaṇoḥ svarūpaikyasyānavadyatā kecit śarīravatghaṭa-paṭavajjīvabrahmaṇoḥ saṃyuktā'saṃyuktabhedavādinaḥ svaśarīre daharākāśe paramaśive liṅgaśarīreṇa saha jīvasya tatsvarūpaikyaṃ na sambhavatīti sādhayanti | kecit jaganmithyātvasādhakā'haṃbrahmavādinaḥ viduṣāmutkrāntau liṅgaśarīrotkrāntiṃ dūṣayanti | tasmāt bauddhādivat śrutyaikadeśaprāmāṇyapakṣaikadeśamatanirākaraṇārthaṃ kramamuktiṃ sadyomuktiṃ copadiśya tathā kecit jalaśarkaranyāyavat jīvabrahmaikyaṃ na sambhavatīti vadanti | tanmatanirākaraṇārthamadhikaraṇāntaramāha - || 329 || tāni pare tathāhyāha || 14 || tāni jñānināṃ bhūtendriyaprāṇāntaḥkaraṇāni pare jīvātirikte paramaśive līyante | kutaḥ tathā hyāha | imāḥ ṣoḍaśakalāḥ puruṣāyaṇāḥ puruṣaṃ prāpyāstaṃ gacchanti | gatāḥ kalāḥ pañcadaśa pratiṣṭhāḥ devāśca sarve pratidevatāsu | karmāṇi vijñānamayaśca ātmā pare'vyaye sarva ekībhavanti || yadā sarve pramucyante kāmā ye'sya hṛdi sthitāḥ | atha martyo'mṛto bhavatyatra brahma samaśnute || bhidyate hṛdayagranthiḥ ityādiśrutayaḥ śivajñānisambandhināṃ daśendriyāṇāṃ pañcaprāṇānāṃ manasaśca paramātmani vilayaṃ pratipādayantītyarthaḥ | yadyapi samānācāsṛtyupakramāt iti sūtre jñānināṃ liṅgaśarīrasya brahmaṇi laya uktaḥ | tathāpi tānipare iti sūtre vakṣyamāṇa evārthaḥ sukhabhodhārthaṃ śrutyaikadeśamatanirākaraṇārthaṃ cākṛṣya punarukta iti na paunaruktya iti sūtrārthaḥ | yathā nadyaḥ syandāanaḥ ityādiśrutiṣu jīvabrahmaṇoḥ prāpyaprāpakatvena mokṣadaśāyāṃ ekatvopadeśāt muktajīvamanahprāṇādīnāṃ brahmaṇi svarūpaikyaṃ uta suṣuptipralayādivat tūṣṇīṃ sthirveti sandihyate | jīvabrahmaṇoḥ sarvathā na svarūpaikyaṃ jīvavyatiriktaparamātmābhāvāt jaḍātmakasya liṅgaśarīrasya cidrūpe brahaṇyekatvāyogāt | karyopādhirayaṃ jīvaḥ kāraṇopādhirīśvaraḥ | kāryakāraṇatāṃ tyaktvā pūrṇabodho'vaśiṣyate || ityādipūrvācāryasiddhāntānusāreṇa ahaṃ brahmāsmi tattvamasi ityādijīvabrahmaikyavidhāyakavedāntānāṃ jahadajahallakṣaṇavyapadeśakena so'yaṃ devatā iti nyāyena bimbapratibimbavadghaṭākāśa-mahākāśavat upādhiparityāgapūrvakacaitanyaikatvaṃ vaktuṃ yuktam | jīveśvaropādhibhūtāvidyā##- nivṛtyasambhavācca uta satyasya anyathā yogāt liṅgaśarīrasya parameśvaravannityatvam | tadayoge muktānāṃ pṛthak sthityasambhavena śeṣatva pāratantrya-kaiṅkaryādividhāyakasarvaśāstravirodhāt saṃsāradaśāyāṃ jīvabrahmaṇoḥ svābhavikabhedaḥ muktadaśāyāṃ tadvadabhedaśca asamañjasa iti prāpte'bhidhīyate - tāni para iti tāni parasminnātmani jīvāḥ liṅgaśarīreṇa saha sampadyante | kutaḥ tathā hyāha - gatāḥ kalāḥ pañcadaśa pratiṣṭhā devāśca sarve pratidevatāsu ityādiśrutiśateṣu jīvānāṃ tadvadāha | cijjaḍānāṃ ekatvāyogena lakṣaṇā svīkāryā iti yaduktaṃ tadayuyktam mukhyārthabādhābhāvāt | yathā nadyaḥ ityādibahuśrutiṣu asandigdha tathā jīva-brahmaṇoḥ svarūpaikyavyapadeśāt loke maṇimantrādyaupadhasiddhānāṃ manuṣyādīnāṃ vyāghradinānāvidhasvarūpakalpanaṃ dṛṣṭam | aghaṭitaghaṭanāsamarthasya matyasaṅkalpādidharmāśrayasya sarvavidyānidhānasya śivasya parabrahmaṇaḥ svopāsakabhaktānāṃ jīvabhāvanivṛttipūrvakasvatādātmyasiddhipradāyakatve kiṃ cinnam | bhramarakīṭaloharasādibahudṛṣṭāntānusāreṇa svābhāvikasthitinivṛttiḥ pūrvamevoktā | jīvānāṃ baddhāvasthāvat muktāvasthāyāmapi sūkṣmaśarīrasvīkāre saṃsāritvaprasaṅgāt muktāvasthāyāṃ dāsyadāsakatvaprādhānyarāja-bhṛtyanyāyavat dāsasya bhayahetutvena pūrṇānandānubhavāyogāt ānandaṃ brahmaṇo vidvān na vibheti kutaścana abhayaṃ vai janaka prāpto'si iti muktānāṃ abhayatvavyavasthāpakaśrutiśatavirodhāt yathā nadyaḥ ityādiśrutīnāṃ saṅkoce mānābhāvācca sarvaśrutisiddhajīvabrahmaṇoḥ svarūpaikyamanavadyam | avibhāgādhikaraṇam || 7 || amūrtaśivajñānaniṣṭhajīva-paraśivayoḥ jlejalavaddapṛthaktatānirṇayaḥ nanu liṅgaśarīravilayapūrvakatvena jīvānāṃ śivatattvaprāptiḥ suṣuptyutkrāntipralayādikāleṣviva sthūlāvasthāpratiṣedhamātratvamityāśaṅkāyāmadhikaraṇāntareṇa nirākaroti - || 330 || avibhāgo vacanāt || 15 || avibhāgaḥ śivajñānināṃ sūkṣmaśarīrasya ātyantikanāśo vidhīyate | kutaḥ vacanāt | avidyāyāḥ paraṃ pāraṃ tārayasi na sa punarāvartate ityādiśrutiṣu śivatattvaniṣṭhānāṃ avidyātmakapāśanivṛtteḥ punarāvṛttirahitatvasya ca spaṣṭamupadiṣṭatvāt pāśarūpāvidyājanyasya liṅgaśarīrasya ātyantikanāśa evāṅgīkartavyaḥ iti sūkṣmārthaḥ | kṣarātyanāvīśate deva ekaḥ tasyābhidhyānāt yojanāttattvabhāvādbhūyaścānte tattvamāyānivṛttiḥ bhidyate hṛdayagranthiḥ tasmin dṛṣṭe parāvare ityādiśrutiṣu śivajñānināṃ avidyāpāśarūpahṛdayagranthivicchedalakṣaṇopadeśāt liṅgaśarīropādānabhūtapāśarūpāvidyānivṛttipūrvakatvena svarūpaikyaṃ suṣuptipralayādivat pāśavikṛtirūpaliṅgaśarīreṇa saha jale jalavat vilayapūrvakatvena vā sambhavatīti sandihyate | jīvānāṃ muktadaśāyāmapi madhupiṣṭe svarṇareṇuvat kusūladhānyavat liṅgaśarīreṇa saha brahmaprāptiḥ yuktā | ajo hyeko juṣāaṇo'nuśete jahātyenāṃ bhuktabhogāmajo'nyaḥ jñājñau ityādau jīvānāṃ ajanyatvavyavasthāpanāt cidātmakasya jīvasya layāyogāt liṅgaśarīrābhāve paramātmānandānubhavasidhyabhāvācca sarvathā muktānāmapi jale jalavat svarūpaikyaṃ ayuktamiti prāpte vadāmaḥ - madhupiṣṭe svarṇarekhāvat jīva-brahmaṇoḥ pṛthak svarūpaikyaṃ na sambhavati | kintu vahnau vahnivajjale jalavadapṛthagbhāvo yuktaḥ | kutaḥ || vacanāt || yathā nadyaḥ syandamānā puruṣamupaiti divyam ityādiśrutivacanāt svarūpaikyaṃ avibhāgo nirdiśyate | vaddhāvasthāvat muktāvasthāyāṃ liṅgaśarīrasadbhāve kāraṇābhāve kāryābhāvaḥ iti nyāyena talliṅgaśarīropādānakāraṇapāśarūpāvidyāsthitirarthātsūcitā | tadaṅgīkāre brahmo pāsanajñānasya vaiphalyaṃ prasajyeta | muktānāṃ aprākṛtaliṅgamastīti cettadasaṅgataṃ sarvavedāntaviruddhaprasaṅgāt aprākṛtasya liṅgaśarīropādānakāraṇatvāyogāt liṅgaśarīrasya bhūtapañcakarajassatvajanyasaptadaśatattvātmakasya sarvaśāstreṣu prasiddhatvācca | pūrvoktameva viduṣāṃ vidheyam | tadoko'grajvalanādhikaraṇam || 8 || śivasya sarvajīvahṛdayapuṇḍarīke sthititva-mumukṣujanadhyeyatvaniścayaḥ evaṃ amūrtaśivajñānaniṣṭhānāṃ ihaiva śarīre śivajñānasāmarthyena pāśarūpāvidyāpaṭalaṃ bhittvā nadīsamudravadavibhāgena śivasāyujyamuktirlabhyata iti vyavasthāpane mūrtabrahmopāsakānāṃ viduṣāṃ caramakāle kena mārgeṇa gatvā sālokyāditrividhakalyāṇātmakavibhūtyanubhavaḥ sampadyata ityāśaṅkāyāṃ adhikaraṇāntareṇa tanmāhātmyaṃ prapañcayati - || 331 || tadokograjvalanaṃ tatprāśitadvāro vidyāsāmarthyāttaccheṣagatyanusmṛtiyogācca hārdānugṛhītaḥ śatādhikayā || 16 || tadokograjvalanaṃ - tasya jīvasya prāṇendriyādi parivṛtasya okaḥ sthānaṃ hṛtpuṇḍarīkaṃ tasya agrajvalanaṃ tadoko'grajvalanam - agrasya ūrdhvabhāgasya vikāso bhavati | tatprakāśitadvāraḥ tena vikāsinā pradarśitadevayānamārgaḥ san mūrtabrahmopāsako bhaktaḥ suṣumnānāḍīdvārā dehādbahirgacchati | hṛtpuṇḍarīkasya ūrdhvapraveśavikāse hetudvayamāha - vidyāsāmarthyāt - mūrtabrahmobhasanāsāmarthyāt tacchevagatyanusmṛtiyogācca - tasyāḥ - mūrtabrahmopāsanāyāḥ śeṣabhūtayā - gatyanusmṛtyā - devayānamārgacintayā yogāt - śivayoga sambandhācca tadoko'grajvalanaṃ bhavati tatprakāśitadvārassan upāsakaḥ hārdānugṛhītaḥ hṛtpuṇḍarīkasthena umāsahitamūrtaparaśivabrahmaṇā anugṛhītaḥ preritassan śatādhikayā śatasaṃkhyākābhyaḥ pradhānanāḍībhyaḥ adhikatayā atiriktayā ekaśatatamyā suṣumnānāḍyā dehādbahirgacchatīti bhāvaḥ | śataṃ caikaḥ ca hṛdayasya nāḍyaḥ tāsāṃ mūrdhānamabhinissṛtaikā | tayordhvamāyannamṛtatvameti vivvaṅṅanyā utkramaṇe bhavanti || iti śrutibalāditi sūtrasūcitasūkṣmārthaḥ | pūrvaṃ nirvāsanajñānaniṣṭhānāṃ niravayavaparaśivopāsakānāṃ utkrāntilakṣaṇamabhihitam | atra mūrtabrahmopāsakānāṃ mahātmanāṃ karmiṇāṃ ca utkrantau viśeṣo'sti vā na vā iti sandihyātredamāmnāyate | śataṃ caikā ca hṛdayasya nāḍyaḥ tasāṃ mūrdhānamabhinissṛtaikā | tayordhvamāyannamṛtatvameti viṣvaṅṅanyā utkrameṇe bhavanti || iti | asyāḥ śruterayamarthaḥ - hṛtpuṇḍarīkasambandhinyo nāḍyaḥ ekottaraśataṃ bhavanti | tāsāṃ madhye ekā suṣumnākhyā nāḍī mūrdhānamabhinissṛtā brahmarandhraparyantaṃ vyāptā | tayā dvārādūrdhvamāyan - dehādbahinirgacchan upāsakaḥ amṛtatvaṃ paraśivalokaṃ prāpnoti | hṛtpuṇḍarīkasya catasṛṣu dikṣu vidyamānā anyāḥ nāḍyaḥ karmiṇāmutkramaṇe dvārāṇi bhavantītyarthaḥ | sukṛtināṃ duṣkṛtināñca dhūmādimārgeṇa tṛtīyamārgeṇa ca svarga-narakādiprāptiḥ raṃhatipāda evokteti nātrocyate | anayā nāḍīnāṃ śatādhikayā mūrdhanyanāḍyaiva viduṣo gamanaṃ anyābhireva cāviduṣo gamanaṃ ityayaṃ niyama upapadyate vā naveti saṃśayaḥ | kiṃ yuktaṃ - niyamo nopapadyata iti | kutaḥ nāḍīnāṃ bhūyastvāditi sūkṣmatvācca durvivecanatayā puruṣeṇopādātumaśakyatvāt | tayordhvamāyannamṛtatvameti iti śrutiḥ yādṛcchikīmutkrāntimanuvadati | kiñca - tejaḥ parasyāṃ devatāyāṃ iti śrutau bhūtaiḥ saha paramakāraṇe paramākāśarūpe parabrahmaṇi svaprakāśe vidvānavidvāṃśca vilīya avibhāgena kṣaṇaṃ viśrāmyatīti śrutiśravaṇāt sarveṣāmutkrāntissamānaiva | tasya haitasya hṛdayasvāgraṃ pradyotate tena pradyotenaiṣa ātmā niṣkrāmati cakṣuṣo vā mūrdhno vā'nyebhyo vā śarīrebhyo gacchati iti darśanāt viduṣāmatiśayatvaṃ sarvathā na ghaṭata iti prāpte brūmaḥ - śatādhikayā iti | vidvān śatādhikayā mūrdhanyayaiva nāḍyā utkramati | na cāsyāḥ viduṣo durvacatvam | vidvān hi paramapuruṣaśivārādhanabhūtātyarthapriyavidyāsāmarthyāt vidyā śeṣabhūtatayā''tmanotyarthapriyagatyanusmaraṇayogācca prasannena hārdeṇa parabrahmaṇānugṛhīto bhavati | tataśca tadokaḥ - tasya jīvasya sthānaṃ hṛdayaṃ agrajvalanaṃ bhavati | agrejvalanaṃ prakāśanaṃ yasya tadidamagrajvalanam | paramapuruṣaśivaprasādāt prakāśitadvāro vidvān tāṃ nāḍīṃ vijānātīti tayā viduṣo gatirupapadyate | tasmādaviduṣāṃ hṛdaye suṣumnanāḍyā liṅgaśarīreṇa saha jīvotkramaṇaṃ na sambhavati | idameva vaiśeṣyaṃ śrutyantare'pi etaduktam - rudro jānānāṃ hṛdaye sanniviṣṭaḥ | hṛtpuṇḍarīkaṃ virajaṃ viśuddhaṃ vicintya madhye viśadaṃ viśokam | acintyamavyaktamanantabodhaṃ śivaṃ praśāṃtamamṛtaṃ brahmayonim || ityādi śrutiśateṣu īśvarassarvabhūtānāṃ hṛddeśe'rjuna tiṣṭhati | tameva śaraṇaṃ gaccha sarvabhāvena bhārata || śucau deśe samāsīno yathāvatkalpitāsanaḥ | jitendriyo jitakrodhaḥ cintayecchivamavyayam || hṛtpuṇḍarīkāntarasanniviṣṭaṃ svatejasā vyātpanabho'vakāśam | atīndriyaṃ sūkṣmamanantamādyaṃ dhyāyetparānandamayaṃ maheśam || dhyānāvadhūtākhilakarmabandhaḥ ciraṃ cidānandanimagnacetāḥ | ityādismṛtiṣu ca sarvajīvahṛdayapuṇḍarīkasthititvaṃ mumukṣujanadhyeyatvaṃ ca śivasyaiva niścīyate | liṅge suṣuptiḥ satā saumya tadā sampanno bhavati ityādiśrutiṣu sarvendriyavṛttibhissa śarīrassuṣuptau svāvṛtapāpena saha sadāśivamavagamayati | viśvādhiko rudro maharṣiḥ sarvo vai rudraḥ rudra ekatvamāhuḥ rudro vai śāśvataṃ vai purāṇaṃ ajāta ityeva kaścidbhīruḥ prapadyate rudra yatte dakṣiṇaṃ mukhaṃ tena māṃ pāhi nityam śiva eko dhyeyaḥ śivaṅkarassarvamanyaptarityayajya īśaṃ jñātvā amṛtā bhavanti ityādiśrutiṣu sarvopādānatvaṃ sarvamuktiphalapradāyakatvaṃ ca śivasyaivāvagamyate | tasmānmumukṣūṇāṃ śivetarajñeyavastu nāstīti veditavyam | asya hi jantoḥ prāṇotkramaṇeṣu rudrastārakaṃ brahma praṇavamācaṣṭa iti viduṣāmutkrāntau svatattvaprakāśaka praṇavātmakatārakabrahmopadeśakathanena mokṣapradāyakatvaṃ netarasya siddham | adhyavoca dadhivaktā prathamo daivyo bhiṣak | mā tvā rudra cakrudhārmā mānamobhirmāduṣṭutī vṛṣabhamāsahūtī | unno vīrāṃ arpaya bheṣajebhirbhiṣaktamaṃ tvā bhiṣajāṃ śrūṇomi | ityadinā saṃsāravyādhinirmuktabhiṣaktvaṃ śivasyaiva dṛśyate | māyāṃ tu prakṛtiṃ vindyāt māyinaṃ tu maheśvaram ityādau nikhila brahmāṇḍanirmāṇalakṣaṇamāyāśaktyavacchinnatvena jagadekakāraṇatvaṃ śrūyate | tasmāt sakalahṛdayapuṇḍarīkāvāsaḥ paramapuruṣaśśivaevomāpati svājñārūpaśruticoditeṣu śrautasmārtādiṣu svārādhanarūpeṣu karmasu svāhaṅkāraparityāgapūrvakasvārpitasvajātyāśramakarmānuṣaṅgiṇaṃ svabhaktaṃ svānugrahaviśeṣeṇa pāśarūpāvidyāmaladhvaṃsaṃ kṛtvā prakāśitātmajyotiḥ taṃ mūrdhanyanāḍyoddhṛtya arcirādimārgeṇa svakīyaṃ paramapadamaprākṛtaṃ nirati śayānandasvabhāvaṃ prāpayitvā svīyākāreṇa nityaniratiśayanirmalanijānandaṃ gamayati | tasmādaviduṣo viduṣaśca gativaiṣamyamevaṃ nirṇīyate | raśmyanusārādhikaraṇam || 9 || akhaṇḍajyotirmayaraśmyanusāriṇaḥ śivopāsakasya śivaprakāśadvārā śivalokāvāptivivaraṇam śivopāsako vidvān prārabdhāvasāne mūrdhanyayā suṣumnanāḍyā nirgatya kenādhāreṇa aprākṛtaniratiśayānandasvabhāvaṃ paraśivalokaṃ gacchatītyāśaṅkāyāṃ adhikaraṇāntareṇāha | || 332 || raśmyanusārī || 17 || yadā paraśivānugraheṇa mūrdhanyayā suṣumnanāḍyā dehādbahirnirgataḥ tatkāle svanetrādimahākailāsaparyantaṃ svaprakāśo dṛśyate tadā śivopāsakaḥ akhaṇḍajyotirmayaraśmyanusārī raśmyadhiṣṭhitassan tacchivaprakāśadvāreṇa nityamaṅgalānilayaniratiśayavibhavaṃ śivalokaṃ gacchati | pūrvatra sādhakasya śivayoginaḥ svahṛdayaprakāśakaparaśivānugṛhītasya śatādhikayā mūrdhanyanāḍyā mahātejomayaśivaprakāśamahimnā sūryamaṇḍaladvārā mahākailāsaprāptirupadiṣṭā | atha yatraitasmāt śarīrādutkrāmati athaitaireva raśmibhirūrdhvamākrāmate iti śrutau raśmibhirviduṣāṃ paralokagamanamāmnāyate | atra raśmyanusāreṇaiva gatiḥ uta anyathā sambhavatīti cintyate | brahmavit brahmaiva bhavati dhyātvā munirgacchati bhūtayoniṃ samastasākṣiṃ tamasaḥ parastāt yadā paśyaḥ paśyate rukmavarṇaṃ ityādiṣu tadupāsakānāṃ anyathā dyotanāt raśmyanusāreṇaivetyayaṃ gatiniyamo na sambhavati | kiñca - niśi mṛtasya viduṣo raśmyanusaraṇāsambhavāt aniyamaḥ pravartata iti prāpte pracakṣmahe - raśmyanusāryeva vidvānūrdhva gaccahti kutaḥ athaitaireva raśmibhiḥ ityavadhāraṇāt | pākṣikatve hyevakāro'narthakaḥ syāt | yaduktaṃ - niśi mṛtasya raśmyasambhavāt raśmīnanusṛtya gamanaṃ nopapadyata iti cenna | niśāyāmapi sūryaraśmyanusaraṇaṃ sambhavati | lakṣyate hi niśāyāmapi nidāghasamaye ūṣmopalabdhyā raśmisadbhāvaḥ hemantādau tu himābhibhavāt durdina ivoṣmānupalambhaḥ | śrūyate ca nāḍīraśmīnāṃ sarvadā'nyonyānvayaḥ tadyathā mahāpatha ātataḥ ubhau grāmau gacchati imañjāmuñca evamevaite ādityasya raśmayaḥ ubhau lokau gacchanti imañcāmuñca | amuṣmādādityātpratāyante | tā āsu nāḍīṣu suptāḥ | ābhyo naḍībhyaḥ pratāyante | te'muṣminnāditye suptāḥ iti | tasmāt niśyadhi rāśmisadbhāvāt niśi mṛtānāmapi viduṣāṃ raśmyanusāreṇaiva paraśivabrahmaprāptirastīti niścīya brahmavit brahmaiva bhavati ityādiśrutīnāṃ utkramaṇavidhāyakatvādarśanāt phalamātradyotakatvaṃ ācakṣyate | niśādhikaraṇam || 10 || ahorātra-raśmināḍyorapṛthagbhāvatāpratipādanam nanu - divā ca śuklapakṣaśca uttarāyaṇameva ca | mumūrṣatāṃ praśastāni viparītantu garhitam || iti niśāmaraṇanindā śrūyate | tasmānniśi mṛtānāṃ upāsakānāṃ paraśivalokaprāptiḥ kathamupapadyata ityāśaṅkāyāṃ adhikaraṇāntaraṃ darśayati ##- || 333 || niśi neti cennsa sambandhasya yāvaddehabhāvitvāt darśayati ca || 18 || iyamidānīṃ cintyate | viduṣo niśi mṛtasya paraśivabrahmalokasya prāptirasti vā na vā iti | yadyapi niśāyāṃ sūryaraśmisambhavāt raśmyanusāreṇa gatirniśāyāmapi sambhavati | tathāpi niśāmaraṇasya śāstraniṣiddhatvāt paramapuruṣārthalakṣaṇaparaśivabrahmaprāptiḥ niśāmṛtasya na sambhavati | śāstreṣu divāmaraṇaṃ praśastam | viparītantu niśāmaraṇam | divā ca śuklapakṣaśca ityādinā divāmaraṇa-niśāmaraṇayoḥ praśastatva-viparītatve ca utamādhamagatihetutvena syātām | ato niśāmaraṇasya adhogatihetutvamiti prāpte vadāmaḥ - || niśineticenna || niśi maraṇasya adholokahetutvāvagamāt tiduṣāṃ niśi maraṇe paraśivabrahmalokaprāptirneti canne | sambadhasya rudradevatākasuṣumnanāḍīsambadhasya jyotiṣaḥ yāvaddehabhāvitvāt divārātrauca raśmināḍīsambandhasya vidyamānatvāt darśayati ca - āsu nāḍīṣu raśmayaḥ sṛptāḥ iti śrutiḥ sarvakāleṣvapi raśmināḍīsambadhaṃ pratipādayati | kiñca - viduṣaḥ karmasambandhasya yāvaddehabhāvitvāt | etaduktaṃ bhavati anārabdhakāryāṇāṃ adhogati hetubhūtānāṃ karmaṇāṃ vidyāsambandho naiva vināśaḥ taduttareṣāṃ cāśleṣāt prārabdhakāryasya ca caramadehāvadhitvāt bandhahetvabhāvat viduṣo niśāmṛtasyāpi brahmaprāptissiddhaiva | tasya tāvadeva ciraṃ yāvannavimokṣye'tha sampatsya iti śrutidarśanāt divā ca śuklapakṣaśca ityādiśrutīnāṃ avidvadviṣayakatvamiti niścīyate | dakṣiṇāyanādhikaraṇam || 11 || niśi mṛtasyeva dakṣiṇāyanamṛtasyāpi paraśivabrahmalokāvāptivicāraḥ nanu - agnijyotirahaśśuklaḥ ṣaṇmāsā uttarāyaṇam | tatra prayātā gacchinti brahma brahmavido janāḥ || dhūmo rātristathā kṛṣṇaḥ ṣaṇmāsā dakṣiṇāyanam | tatra cāndramasaṃ jyotiryogī prāpya nivartate || iti bhagavadgītādismṛtiṣu uttarāyaṇadakṣiṇāyanayoḥ mṛtānāmeva upāsakānāṃ karmiṇāñca paraśivabrahmalokaprāptiḥ svargalokaprāptiścāvagamyate | tasmāt kathaṃ kṛṣṇapakṣa-dakṣiṇāyanarātryādikāleṣu mṛtānāmupāsakānāṃ brahmalokaprāptirityāśaṅkāyāmadhikaraṇāntareṇa tannirākaroti - || 334 || ataścāyane'pi hi dakṣiṇe || 19 || brahmavidāpnoti param ityādau brahmavidāṃ brahmaprāpteḥ brahmaṇā saha sarvakāmāvāpteśca śravaṇādatra dakṣiṇāyanamṛtānāmupāsakānāṃ paraśivabrahmaloke tena saha sarvakāmāvāptiḥ samānarūpatvañca sambhavati vā naveti sandihyate | atha yo dakṣiṇe pramīyate pitṝṇāmeva mahimānaṃ gatvā candramasassāyujyaṃ gacchati iti | dakṣiṇāyane mṛtasya candraprāptiśravaṇāt candraprāptānāñca teṣāṃ yāvatsampātamuṣitvāthaitamevādhvānaṃ punarnivartatā iti punarāvṛttitryapadeśāt brahmavidyāniṣṭhānāṃ bhīṣmādīnāmuttarāyaṇapratīkṣādarśanācca dakṣiṇāyanamṛtānāṃ viduṣāṃ sarvathā brahmaprāptirnasambhavatīti prāpte tatrocyate - sūtre hikāro niścayārthaḥ | niśi mṛtasya viduṣo yataḥ paraśivabrahmalokaprāptiheturuktaḥ tata eva hotoḥ dīkṣiṇāyane mṛtasya paraśivabrahmalokaprāptissiddhā | brahmavidāpnoti paraṃ ityādiśrutiṣu brahmavidāṃ kālaniyamādarśanāt | yadā sarve pramucyante kāmā ye'sya hṛdi sthitāḥ | atha martyo'mṛto bhavatyatra brahma samaśnute || ityādau viduṣāṃ yadā laukikasarvavāsanātyāgaḥ tadā taraiva brahmaprāpteḥ prapañcitatvācca aviduṣāmeva pitṛyānena pathā candraprāptidvārā punarāvṛttiḥ viduṣāṃ tu candraprāptānāmapi tasmādbrahmaṇo mahimānamāpnoti iti vākyaśeṣāt teṣāṃ dakṣiṇāyanamṛtānāṃ candraprāptiḥ brahmalokagamanecchāvatāṃ puruṣāṇāṃ viśramahetumātramiti gamyate | vākyaśeṣābhāve'pi - pūrvoktādeva bandhahetvabhāvāt viduṣāṃ candraprāptiprasaktāvapi paraśivabrahmalokaprāptirannivāryā | vedāntavijñānasuniścitārthāssaṃnyāsayogādyatayaśśuddhasatvāḥ | te brahmaloke tu parāntakāle parāmṛtātparimucyanti sarve || iti vedāntināṃ sarveṣāṃ brahmalokaprāptidvārā kramamuktyupadeśāt brahmabhavanakāmo brahmavedanaṃ kuryāt na sa punarāvartate ityādiṣu brahmavidāmeva punarāvṛttirahitaśivasāyujyopadeśāt dakṣiṇāyanamṛtānāmapi śivajñānināṃ śivalokaprāptireveti ghaṇṭāghoṣaḥ | bhīṣmādīnāṃ yogaprabhāvāt svacchandamaraṇānāṃ dharmapravartanāya uttarāyaṇaprāśastyapradarśanārthaḥ tathāvidhācāraḥ iti niścīyate | nanu ca viduṣo mumūrṣūn prati punarāvṛtyapunarāvṛttihetutvena kālaviśeṣavidhiḥ dṛśyate | yatra kāletvanāvṛttiṃ āvṛttiṃ caiva yoginaḥ | prāyātā yānti taṃ kālaṃ vakṣyāmi bharatarṣabha || agnirjyotirahaśśuklaḥ ṣaṇmāsā uttarāyaṇam | tatra prayātā gacchanti brahma brahmavido janāḥ || dhūmo rātristathā kṛṣṇaḥ ṣaṇmāsā dakṣiṇāyanam | tatra cāndramasaṃ jyotiryogī prāpya nivartate || śuklakṛṣṇe gatī hyete jagataśśāśvate mate | ekayā yātyanāvṛttimanyayā''vartate punaḥ || iti darśanāt ayanadvayamṛtānāṃ sarveṣāṃ kathaṃ bahmaprāptirityāśaṅkāyā natrāha - || 335 || yoginaḥ prati (ca) smaryete smārte caite || 20 || nātra mumurṣūn prati maraṇakālavi'seṣopādānaṃ smaryate api tu yoginaḥ yoganiṣṭhān prati smārte smṛtiviṣayabhūte smartavye devayāna-pitṛyāṇākhye gatī sāryete yogāṅgatayā anudinaṃ smartum | tathāhyupasaṃhāraḥ | naite sṛtī pārtha jānan yogī muhyati kaścana | tasmāt sarveṣu kāleṣu yogayukto bhavārjuna || iti agnirjyoti dhūmo rātriḥ iti ca devayāna-pitṛyāṇe pratyabhijñāyete | upakrame ca yatra kāle tu iti kālaśabdaḥ kālābhimānidevatātivāhikaparaḥ agnyādeḥ kālatvāsambhavāt | ataḥ te'rciṣamabhisambhavanti iti vihita devayānānusmṛtiratra vidyāniṣṭhān prati vidhīyate na mumūrṣūn prati maraṇakālaviśeṣaḥ | tasya tāvadeva ciraṃ yāvannavimokṣye atha saṃpatsye iti śrutyavagamāt | atassarvadā viduṣāṃ paraśivabrahmaprāptau niśā-dakṣiṇāyana##- veditavyam | bhagavadgītādismṛtiṣu vidyamānaśśabda rātriśabda-śukla##- ātivāhikadevatāparatvena kālaparatvāyogāt | asyāḥ śruteḥ mūrtaparaśivabrahmopāsakamātraparatve'pi na ko'pi virodhaḥ | iti śrīmadyativrajaparivṛḍha-śrīpatipaṇḍitabhagavatpādācāryasvāmikṛta##- viśeṣādvaitasiddhāntavyavasthāpakavaiyāsikabrahmamīmāṃsāsūtrārthaprakāśake śrīkarabhāṣye phalādhyāyasaṃjñikacaturthādhyāyasya vāgādhikaraṇādyekādaśādhikaraṇāvacchinnavāṅmanasi darśanācchabdāccetyādiviṃśatisūtrātmaka dvitīyaḥ pādaḥ samāptaḥ atha śrīkarabhāṣye caturthādhyāyasya tṛtīyaḥ pādaḥ arcirādyadhikaraṇam || 1 || ārcirādigatiphalam pūrvatra puṇyakarmavān svakālavidhiparipākena sthūlaśarīraṃ vihāya mukhanetrādyuttamadvāreṇotkramya pitṛyānamārgeṇa candramasaṃ prāpya tadanantaraṃ tallokāt svargādilokamanubhūya tatpuṇyaśeṣeṇa śrotriyabrāhmaṇādyuttamayonijananaṃn prāpnoti | duritakarmavān sthūladehāvasāne tattatkarmānusāreṇa gudādikaniṣṭhāṅgamārgeṇa nirgatya dhūmagasyā śamanaloke kumbhīpākādi ghoranarakamanubhūya tatpāpanāśena martyaloke gardabhasūkarādiduṣṭayonisambhavaṃ labhate | tathaivātra niravayavaparamākāśaśivatattvopāsanāviśeṣeṇa vidvānihaiva ṣoḍaśakalātmakaliṅgaśarīreṇa saha śivatattvaṃ gacchati | umāmaheśvarātmakamūrtabrahmopāsako bhaktaḥ sthūladehatyāge tadupāsanāmahimnā suṣumnanāḍyagrajvalanatejomārgeṇetkramya arcirādipathā'nuguṇyena uttarāyaṇe prabhākaramaṇḍalānusaraṇena dakṣiṇāyane candramaṇḍaladvārā nirupamanityakalyāṇaniratiśayaśivalokādikalyāṇavibhūtyanubhavavān bhavatītyupadeśena ya evametadvidurye ceme'raṇme śraddhāṃ satyamupāsate te'rciṣamabhisambhavanti ityupakramya ṣaṇmāsebhyo devalokaṃ devalokādādityamādityādvaidyutam ityādinā puṇyakarmiṇāṃ vāyuloka varuṇalokendralokādiprāpteḥ bṛhadāraṇyake vyavasthāpanāt te'rciṣamabhisambhavanti iti chāndogyaśrutyā mūrtabrahmopāsakānāṃ acirādimārgeṇa tallokādiprāptividhāyakaśāstraṃ kathamupapadyata ityāśaṅkya tṛtīyapādamārabhate - viduṣāmarcirādimārgeṇaiva paraśivabrahmalokāvāptinirṇayaḥ || 336 || arcirādinā tatprathiteḥ || 1 || pūrvatra hṛdayapuṇḍarīkagataparaśivānugraheṇa prakāśitadvārasya tadupāsakasya utkrāntasya mūrdhanyanāḍīviśeṣeṇa hārdānugrahāt gatyupakrama uktaḥ | tasya gacchato mārge idānīṃ nirṇīyate | tatra śrutiṣu mārgāntarāṇi bahudhā āmnāyante | chāndogye tāvat yathā puṣkarapalāśe āpo na śliṣyante || ityupakramya brahmavidyāmupadiśyāmnāyate | atha yadu caivāsmiñchavyaṃ kurvanti yadu ca na arciṣamevābhisambhavanti arciṣo'harahna āpūryamāṇapakṣamāpūryamāṇapakṣāt yān ṣaḍudaṅṅeti māsāṃstān māsebhyaḥ saṃvtsaraṃ saṃvatsarādādityamādityāccandramasaṃ candramaso vidyutam | tatpuruṣo'mānavaḥ | sa enān brahma gamayati | eṣa devapatho brahmapathaḥ | etena pratipadyamānā imaṃmānavamāvartaṃ nāvartante iti | tathātraivāṣṭame athaitaireva aśmibhirūrdhvamākramate iti | koṣītakinaśca devayānamārgamanyathā'dhīyate sa etaṃ devayānaṃ panthānamāpadya agnilokamāgacchati sa vāyulokaṃ sa varuṇalekaṃ sa ādityalokaṃ sa indralokaṃ sa prajāpatilokaṃ sa brahmalokaṃ iti | tathā bṛhadāraṇyake - ya evametadviduḥ ye ceme araṇye śraddhāṃ satyamupāsate te'rciṣamabhisambhavanti iti | tatraiva punaranyathā yathā vai puruṣo'smāllokātpraiti sa vāyumabhigracchati tasmai sa tatra vijihīte yathā athacakrasya kham | tena sa ūrdhvamākramate | sa ādityamāgacchati | tasmai sa tatra vijihīte yathā āḍambarasya kham | tena sa ūrdhvamākramate | sa candramasamāgacchati | tasmai sa tatra vijihīte yathā dundubheḥ kham | ityādi tatra saṃśayaḥ - kimarcirādireka eva mārga ābhiḥ śrutibhiḥ pratipādyata iti tenaiva brahma gaccahti vidvān uta tasmāt anye anyatra mārgā iti smaryate | viduṣāmarcirādimārgeṇaiva paraśivalokaprāptiḥ iti niyamo nāsti | taittirīye - ya eṣontarhṛdaya ākāśaḥ | tasminnayaṃ puruṣo manomayaḥ | amṛto hiraṇmayaḥ | antareṇa tāluke | ya eṣa stana ivāvalambate | sendrayoniḥ | yatrā'sau keśānto vivartate | vyapohya śīrṣakapāle | bhūrityangau pratitiṣṭati | bhuva iti vāyau | suvarityāditye | maha iti brahmaṇi | āpnoti svārājyam iti | evaṃ bṛhadāraṇyaka##- ataḥ tallokāvāptiranyathaivaiti prāpte pacakṣmahe - viduṣāmarcirādimārgeṇaiva paraśivalokaprāptiḥ kutaḥ tatprathiteḥ pañcāgnividyādiṣu te'rciṣamabhisambhavanti ityādinā arcirādeḥ brahmaprāpakatvena prasiddhatvāt | bhūrityagnau pratitiṣṭhati ityādinā vidyādiṣu na paraśivabrahmalokaprāptimārga ucyate | kintu tadvibhūtiprāptireva | tasmāttallokaprāptirnānyathā gamyate | patyabhijñānātsa eva mārgaḥ sarvatra nyūnadhikabhāvena pratipādyata iti vidyāguṇopasaṃhāravat anyatra proktānāṃ anyatropasaṃhāraḥ kriyate | chāndogye tāvat upakosalavidyāyāṃ pañcāgnividyāyāṃ caikarūpatvamevāmnāyate | vājasaneyake ca pañcāgnividyayāṃ tathaivārcirādiralpānatara āmnāyate | atastathāpi sa eveti pratīyate | anyatrāpi sarvatra agnyādityādayaḥ pratyabhijñāyante | vāyvadhikaraṇam || 2 || saṃvatsarādūrdhvaṃ ātmanaḥ vāyulokapraveśavicāraḥ nanu bṛhadāraṇyakaśrutau sa vāyulokaṃ sa varuṇalokaṃ sa indralokaṃ sa prajāpatilokaṃ iti vāyuloka-varuṇalokādayaścatvāra uktāḥ | teṣāṃ kutraḥ praveśaḥ ityāśaṅkāyāmadhikaraṇāntareṇāha - || 337 || vāyumabdādaviśeṣaviśeṣābhyām || 2 || abdāt saṃvatsarādupari vāyulokaṃ praviśati | kutaḥ aviśeṣaviśeṣābhyām || sa vāyulokaṃ ityaviśeṣavacanāt | sāmānyavacanāt vāyulokasya kutracitpraveśaḥ kartavyaḥ | tatra vāyyādityayoḥ paraspararūpasambandhaviśeṣāt saṃvatsarādityayormadhye vāyorniveśa iti niścīyate | sa vāyu lokaṃ iti śruteḥ lokamātrapratipādakatvena kramapratipādakatvābhāvāt aviśeṣavacanatvaṃ draṣṭavya iti sūtrasūcitasūkṣmārthaḥ | arcirādinaiva gacchanti vidvāṃsaḥ ityuktam | tatra arcirādike mārge chāndogaḥ māsādityayorantarāle saṃvatsaramadhīyate māsebhyaḥ saṃvatsaraṃ saṃvatsarādādityaṃ iti arcirādikramaḥ | bṛhadāraṇyake yadā vai puruṣo'smāllokātprati sa vāyumāgacchati tasmai sa tatra vijihīte yathā rathacakrasya khaṃ tena sa ūrdhvamākramate sa ādityamāgacchati iti śrūyate | vājasaneyinastu - tayorevāntarāle devalokam māsebhyo devalokaṃ devalokādādityam iti darśanāt saṃvatsarādityayormadhye vāyuḥ śrutaḥ | sa tatra niveśyo na veti saṃśaye na niveśyaḥ | śravaṇādbuṇopasaṃhāranyāyena saṃvatsarādūrdhvaṃ ādityātpūrvaṃ vāyurniveśyaḥ | chāndogya-vājasaneyayorubhayatrāpi mārgaikatvāt ubhāvubhayatra upasaṃhāryau tatra māsādūrdhvamabhihitayoḥ saṃvatsara-devalekayoḥ pañcamyā abhihitasya śrautakramasya tulyatve'pi arciṣo'harahna āpūryamāṇapakṣamāpūryamāṇapakṣātyān ṣaḍudaṅṅeti māsāṃstān ityadhikakālāna nyūnakālebhyaḥ uttarottaratvena niveśadarśanāt saṃvatsarasyaiva māsānantaraṃ buddhau viparivṛtteḥ saṃvatsara eva māsādūrdhvaṃ niveśayitavya iti tata ūrdhvaṃ devaloka iti niścīyate | anyatra vājasaneyinaḥ - yadā vai puruṣo'smāllokāt praiti vāyumāgaccahti tasmai sa tatra vijihīte | yathā rathacakrasya kham tena sa | ūrdhvamākramate sa ādityamāgacchati | ityādityāt pūrvaṃ vāyumadhīyate | kaupītakinastu - sa etaṃ devayānaṃ panthānamāpadya agnilokamāgacchati sa vāyulokaṃ ityagnilokaśabdanirdiṣṭādarciṣaḥ paraṃ vāyumabhidhīyate | tatra kauṣītakināṃ pāṭhakrameṇārciṣaḥ paratvena prāptasya vāyoḥ vājasaneyināṃ tena sa ūrdhvamākrāmate sa ādityamāgacchati ityūrdhvaśabdanirdiṣṭaśrautakrameṇa pāṭhakramādbalīyasā ādityāt pūrvaṃ praveśo niścīyate | ata ādityātpūrvaṃ devalokasya vāyulokasya ca vyapadeśādbhinna iti gamyate | bhinnārthatve ca ūrdhvaśabdena pañcamyā cobhayoḥ saṃvatsarādityāntarāle śrutikrameṇa prāptatvāt viśeṣābhāvācca yatheṣṭamiti prāpte tatrocyate - vāyumabdāditi | vāyuṃ saṃvatsarādūrdhvamadhigacchet | kutaḥ aviśeṣaviśeṣābhyāṃ vāyureva nirdiṣṭavān | devalokaśabdo hyaviśeṣeṇa - sāmānyena devānāṃ loka ityanena rūpeṇa vāyumabhidhatte | sa vāyumabhigacchati tasmai sa tatra iti vāyuśabdo viśeṣeṇa vāyumabhidhatte | ato devaloka-vāyuśabdabhyāṃ aviśeṣaviśeṣābhyāṃ vāyurevābhidhīyata iti saṃvatsarādūrdhvaṃ vāyumevābhigacchet | kauṣītakināṃ vāyulokaśabdaścāgnilokaśabdavat vāyuścasau lokaśca iti vyutpatyā vāyumevābhidhatte | vāyuśca devānāmāvāsabhṛta ityanyatra śrūyate | yo'yaṃ pavate eṣa devānāṃ gṛhāḥ iti darśanādavirodhaḥ | varuṇādhikaraṇam || 3 || vāyulokājjīvasya taṭillokapraveśavicāraḥ nanvarcirādigatyanusaraṇānāṃ viduṣāṃ vāyulokādūrdhvaṃ kasmāllokāt śivalokaḥ sambhavatītyāśaṅkāyāmadhikaraṇāntareṇa darśayati - || 338 || taṭito'dhi varuṇaḥ sabandhāt || 3 || vāyulokānantaraṃ jīvastaṭillokaṃ praviśati | taṭillokādupari adhivaruṇo varuṇalīkaṃ gaccahti | kutaḥ sambandhāt | vidyudvaruṇayoḥ parasparasambandhāt indraprajāpatilokayo'stu avaśiṣṭānāmante niveśaḥ iti nyāyena varuṇalokādanantaramindralokaḥ tadantaraṃ prajāpatilokadvārā paraśivalokaṃ prāpnotīti sūkṣmārthaḥ | kaupītakīnāṃ sa etaṃ devayānaṃ panthānamāpadyāgnilokamāgacchati sa vāyulokaṃ sa varuṇalokaṃ sa ādityalokaṃ ityatragnilokaśabdasyārciṣparyāyatvena prāthamyamavigītam | vāyośca saṃvatsarādūrdhvaṃ praveśaḥ uktaḥ | ādityasyāpyatra prāptapāṭhakramabādhena devalokādādityamādityādvaidyutam iti | vājasanekoktaśrutikramāt devalokaśabdābhihitāt vāyorupari niveśaḥ siddhaḥ | idānīṃ varuṇendrādiṣu cintā | kimete varuṇādayo yathāpāṭhaṃ vāyorūrdhvaṃ niveśayitavyāḥ āhosvit vidyuto'dhīti viśaye - arciḥprabhṛtiṣu sarveṣu arciṣo'haḥ ityādiśrutikramoparodhāt vidyutaḥ parastācca tatpuruṣo'mānavaḥ sa enān brahma gamayati iti vidyutpuruṣasya brahmagamayitṛtvaśravaṇācca sarvatrāvakāśābhāvena aprāptau copadeśāvaiyyarthyāyāvaśyaṃ kasyacit bādhyatve pāṭhakramānurodhena vāyoranantaraṃ varuṇo niveśayitavyaḥ vāyvādityayoḥ kramasya bādhitatvena indra##- varuṇastāvat vidyuta upariṣṭānniveśayitavyaḥ | kutaḥ sambandhāt medhodavartitvādvidyuto varuṇena sambandho lokavedayoḥ prasiddhaḥ | etaduktaṃ bhavati - varuṇādīnāmupadeśāvaiyarthyāya kvacinniveśayitavyatve sati pāṭhakramādarthakramasya balīyastvāt vidyuto'dhi varuṇo niveśayitavyaḥ | tataścāmānavasya gamayitṛtvaṃ vyavadhānasahamityavagamyate | tasya ca vyavadhānasahatvādindrādeścopadiṣṭasyāvaśya-niveśayitavyasya varuṇāduparyupadiṣṭatvāt āgantūnāmante niveśayitavyatvācca varuṇādupari indrādirniveśayitavyaḥ iti veditavyam | ātivāhikādhikaraṇam || 4 || paraśivapreritātivāhikadevaiḥ daharādisarvavidyopāsakapuruṣasya mahākailāsānayanakramavicāraḥ nanvarcirādigatyā vāyutaṭidvaruṇādilokagamane muktajīvaḥ kena sahāyena śivalokaparyantaṃ gacchatītyāśaṅkāyāṃ adhikaraṇāntareṇa samādhānamupadiśati - || 339 || ātivāhikāstalliṅgāt || 4 || teṣvarcirādilokeṣu pūrvapūrvalokasthāḥ devāḥ hyuttarottaralokaprāptiparyantamupāsakānāṃ ātivāhikaḥ sahāyabhūtāḥ netarāḥ | kutaḥ talliṅgāt sa enān brahma gamayati iti śrutau vidyullokaprāptyanantaramamānuṣapuruṣasya netṛtvapratipādanarūpālliṅgāt dṛṣṭāntena pūrvalīkeṣvapi netarā aṅgīkartavyā iti sūkṣmārthaḥ | idamidānīṃ cintyate - kimarcirādayo mārgāḥ cihnabhūtāḥ uta bhogabhūmayaḥ athavā viduṣāṃ brahmaprepsatāmativoḍhāraḥ iti | kiṃ tāvat yuktam mārgacihnabhūtā iti | kutaḥ upadeśasya tathāvidhatvāt | dṛśyate hi loke grāmādīn prati gantṝṇāṃ evaṃ vidho deśikairupadeśaḥ | ito niṣkramyāmukaṃ vṛkṣaṃ amukāṃ nadīṃ amukañca parvatapārśva gatvāmukaṃ grāmaṃ gaccha iti | athavā bhogabhūmayaḥ etāḥ syuḥ | kālaviśeṣatayā prasiddhānāṃ aharādīnāṃ mārgacihnatvānupapatteranyasya ca mārgacihnabhūtasyaiteṣāmanabhidhāyakatvāt bhogabhūmitvam | eta eva lokā yadahorātrāṇyabdamāsā kratavassaṃvatsarāḥ ityaharādīnāṃ lokaparatvavacanamupapadyante | ata eva ca kauṣītakinaḥ - agnilokamāgacchati ityādinā lokaśabdānuvidhānena arcirādīn paṭhantītyevaṃ prāpte vakṣyāmaḥ - ātivāhikā iti | vidudhāmativāhe śivena paramapuruṣeṇa niyuktā ātivāhikāḥ devatāviśeṣāḥ ete'rcirādayaḥ | kutaḥ talliṅgāt - ativahanakaliṅgāt | ativahanaṃ hi tantṝṇāṃ gamayitṛtvam | tacca - tatpuruṣo'mānavaḥ sa etān brahma gamayati | ityupasaṃhāre śrūyamāṇaṃ pūrveṣāmapyaviśeṣaśrutānāṃ sa eva sambandha iti gamayati | vadanti ##- pṛthivyabravīt iti vat | kiñcāsmin sūtre agastyamunisārvabhaumena kṛtalaghusūtravṛttau liṅge suṣuptiḥ ityādi bahuśrutiṣu ghaṭa-kumbhaśabdādivat brahma-liṅgaśabdayoḥ paryāyatvāvagamāt talliṅgāt pūrvoktadaharādisarvavidyopāsyaparaśivāt preritāḥ santaḥ ātivāhikāḥ martyaloka-śivalokāntarālanivāsidevāḥ daharādisarvabrahmavidyopāsakaṃ puruṣaṃ saudhasopāna-ārohaṇa nyāyena kramakrameṇa nirupamānandanityavaibhavaṃ mahākailāsamānayantīti vyakhyātaṃ tadapyaviruddham | yadevaṃ tatpuruṣo'mānavassa etān brahma gamayati iti vaidyutasyaiva puruṣasya brahmagamayitṛtvaśruteḥ vidyutaḥ pareṣāṃ varuṇādīnāṃ kathamātivāhikatvenānvaya ityata āha - || 340 || vaidyutenaiva tatastacchruteḥ || 5 || tataḥ vidyuta upari vaidyutena - amānavenaivātivāhikena viduṣāṃ ābrahmaprāptergamanam | kutaḥ tacchruteḥ | sa enān brahma gamayati iti tasyaiva gamayitṛtvaśrutervaruṇādayastadanugrāhakāḥ iti teṣāmapyātivāhikatvenānvayo vidyata eva | keṣāñcidihaiva keṣāñcillokāntare muktirityupadeśe brahmavidyopāsakānāṃ sarveṣāṃ phalaikyavidhāyakaśrutibādhaprasaṅgādubhayorekapakṣa evāṅgīkaraṇīya ityāśaṅkāyāmāha - || 341 || ubhayavyāmohāttatsiddheḥ || 6 || lokāntaraprāptimātrasādhakadvaitamārgiṇāṃ svakaṇṭhābharaṇa##- muktividhāyakādvaitavādināṃ cobhayeṣāṃ vyāmohāt sarvaśrutisiddhamukhyārthaparijñānābhāvāt śrutyaikadeśaprāmāṇyapakṣaikadeśamatadvayaṃ mumukṣubhirnāṅgīkartavyam | kutaḥ tatsiddheḥ | na tatra prāṇā utkrāmante atraiva samavalīyante te brahmaloke tu parāntakāle parāmṛtātparimucyanti sarve iti ca | ihaloka-paraloka##- samañjasam | kāryādhikaraṇam || 5 || parabrahmopāsanālabdhamuktimārgagāmino jīvasya pādarerapyanumataḥ śivalokagamanakāryavicāraḥ nanu prajñānaṃ brahma ityādiśrutiṣu jīvasyaiva sākṣāt brahmatvavyavasthāpanāt jīvabrahmaṇoḥ prāpya-prāpakatva vidhāyakaśāstraṃ aupacārikam uta ākāśavatsarvagataśca nityaḥ pūrṇamadaḥ pūrṇamidaṃ pūrṇātpūrṇamudacyate | pūrṇasya pūrṇamādāya pūrṇamevāvaśiṣyate || ityādiṣu brahmaṇaḥ sarvavyāpakatvāvagamācca parabrahmaprāptyarthamarcirādimārgeṇa gamanaṃ vyarthaṃ syāt | kiñca - jīvasya brahmātmakatvena brahmajanyatvāyogāt brahmaprāptirayuktā | tasmāt brahmaprāptividhāyakānāṃ śrutīnāṃ hiraṇyagarbhaparatvamevetyāśaṅkāyāmadhikaraṇāntareṇāha - || 342 || kāryaṃ vādarirasya gatyupapatteḥ || 7 || kāryaṃ - yato vā imāni bhūtāni jāyante ityādi śrutiṣu jīvānāmajanyatve'pi parabrahmāvirbhūtatvena vyapadeśāt vādarirasya jīvasya brahmakāryatvaṃ nirdiśati | kutaḥ || gatyupapatteḥ || yatprayantyabhisaṃviśanti ityatra jīvānāṃ brahmalayatvāvagamāt | ataḥ arcirādimārgeṇa paraśivabrahmalokagamanaṃ yuktamiti sūkṣmārthaḥ | arcirādinaiva vidvān gaccahti | arcirādiramānavāntaśca gaṇa ātivāhiko vidvāṃsa brahma gamayatītyuktam | idānīmatra cintyate - kimayamarcirādiko gaṇaḥ kāryaṃ hiraṇyagarbhopāsakānnayati uta parabrahmaṇa upāsakāneṣa atha parabrahmopāsakeṣu pratyagātmānaṃ brahmātmakatayopāsamānāśca iti viśaye kāryabrahmopāsakāneva gamayatīti niścīyate | kutaḥ hiraṇyagarbhassapavartatāgre bhūtasya jātaḥ patireka āsīt brahma vā idamagra āsīt ityādiṣu caturmukhasya hiraṇyagarbhasya sarvādhikyakathanāt tadupāsakāneva ātivāhikāstallokaṃ gamayanti | na hi paripūrṇaṃ sarvajñaṃ sarvagataṃ-sarvātmabhūtaṃ-paraśivabrahma upāsakasya tatprāptaye deśāntaragatirupapadyate | prāptatvādeva | nityaprāptaparabrahmaviṣayā'vidyānivṛttimātrameva hi paravidyākāryam | kāryantu hiraṇyagarbharūpaṃ brahma upāsīnasya paricchinnadeśavartiprāpya-praptyarthaṃ gamanamupapadyate tasmādarcirādirātivāhikagaṇaḥ tameva nayatīti prāpte pracakṣmahe - asya parabrahmopāsakasya kāryaṃ - paraśivalokagamanakāryaṃ vādarirmanyate | kutaḥ brahmavidāpnoti paraṃ so'śnute sarvān kāmān saha brahmaṇā vipaścitā brahmavit brahmaiva bhavati ityatra parabrahmopāsakānāmeva tena saha sarvakāmāvāptidarśanāt loke śiva-keśavapūjā-namaskārālayasmaraṇa-mantra-tantra##- | kinnarā indrabhaktāśca brahmabhaktāstu rākṣasāḥ | viṣṇubhaktāstu gandharvāḥ siddhāśśāṅkarabhāktikāḥ || tathāpi bali-prahlāda-vibhīṣaṇa-surāntakāḥ | viṣṇubhaktā iti proktā vāṇāsura-daśānanau || śivabhaktāviti proktāvanye druhiṇabhāktikāḥ | iti hiraṇyagarbhasya rākṣasadevatātvānmumukṣūṇāṃ tadupāsanenārcirādigatirna sambhavati | kiñca - tasmādvā etasmādātmana ākāśassambhūtaḥ | ākāśādvāyuḥ | vāyoragniḥ | agnerāpaḥ | adbhayaḥ pṛthivī | pṛthivyā oṣadhayaḥ | oṣadhībhyo'nnam | annātpuruṣa ityādinā hiraṇyagarbhātprāgeva jīvasṛṣṭiḥ śrūyate | yathā sudīptātpāvakāt visphuliṅgāssahasraśaḥ prabhavante sarūpāḥ tathākṣarādvividhāssaumya bhāvāḥ prajāyante | tatra caivāṣi yanti || ityādibhiḥ parabrahmaṇo jīvānāmāvirbhūtatvasya tasminneva muktidaśāyāṃ teṣāmekatvasya ca vyavasthāpanāt nānyārtho yuktaḥ | dvāveva brahmaṇo rūpe mūrtañcā'mūrtameva ca namo hiraṇyabāhave hiraṇyavarṇāya hiraṇyarūpāya hiraṇyapataye'mbikāpataya umāpataye paśupataye namo namaḥ ityādinā śivasyaiva mūrtā'mūrtatvanirūpaṇāvagamāt sarvagatasya tasya pavanādivanmūrtā'mūrtatvamavirodham | asminnarthe hetvantaramāha - || 343 || viśeṣitatvācca || 8 || yo brahmāṇaṃ vidadhāti pūrvaṃ yo vai vedāṃśca prahiṇoti tasmai | taṃ hi devabhātmabuddhiprakāśaṃ mumukṣurvai śaraṇamahaṃ prapadye || iti śrutau śivātparabrahmaṇaścaturmukhotpattestasya vedaśāstrapurāṇādipradāyakatvasya ca darśanāt hiraṇyagarbhasya sarvātiśayitvamamṛtapradāyakatvañca sarvathā na sambhavati | nanu puruṣo'mānava etān brahma gamayati ityādau mumukṣūṇāṃ hiraṇyagarbhalokaprāpterhiraṇyagarbhaprāpteścāvagamāt sarvādhikatvaṃ tasyaivetyāśaṅkāyāmāha - || 344 || sāmīpyāttu tadvyapadeśaḥ || 9 || tu śabdo'tra śaṅkānirāsārthaḥ | yo devānāṃ prabhavaścodbhavaśca ! viśvādhiko rudro maharṣiḥ hiraṇyagarbhaṃ paśyata jāyamānaṃ sa no budhyā śubhayā saṃyutaktu ityādiṣu parabrahmaṇaśśivāt hiraṇyagarbhotpatteḥ upāsakabuddhiprerakatvasya ca nirdeśāt | uta tatraiva tamīśānaṃ yo devānāṃ iti svasamīpahiraṇyagarbhekṣitṛtvasya śubhasmṛtihetutvasya ca vyavasthāpanācca mumukṣorupāsyatvaṃ śivānnetarasyopapannam | yo veda nihitaṃ guhāyāṃ parame vyoman | so'śnute sarvān kāmān saha brahmaṇā vipaścitā || ityatrāpi paraśivabrahmopāsakasya tena saha sarvakāmāvāpteḥ avagamāt tadeva siddham | tatpuruṣo'mānavaḥ sa evān brahma gamayati ityādiśrutibhiḥ śiya evāvagamyate | śiva eko dhyeyaśśivaṅkaraḥ sarvamanyatparityajya ityādiṣu mumukṣūṇāṃ śivetaradhyeyaniṣedhadarśanāt | asminnarthe hetvantaramāha - || 345 || kāryātyaye tadadhyakṣeṇa sahātaḥ paramabhidhānāt || 10 || gatāḥ kalāḥ pañcadaśa pratiṣṭhāḥ devāśca sarve pratidevatāsu | karmāṇi vijñānamayaśca ātmā pare'vyaye sarva ekībhavanti || iti śravaṇāt kāryātyaye caramaśarīriṇāṃ mumukṣūṇāṃ videha - muktyavasare kāryātmakaprāṇendriyādikasya sarvasya nāśe sati ataḥ - tadadhiṣṭhānabrahmādidevatābhissaha paramabhidhānāt paramātmanyekībhāvatvavyapadeśāt hiraṇyagarbhopāsanaṃ mumukṣūṇāmavicāritamaṇīyam | tasmāt eṣa devapatho brahmapathaśca etena pratipādyamānā imaṃ mānavamāvartante tayordhvamāyannamṛtatvameti ityamṛtatvaprāptyupade"akādiśrutīnāṃ hiraṇyagarbhaparatvaṃ nopapadyate | apunarāvṛttivyapadeśena citkailāsa evābhihitam | ābrahmabhavanāllokāḥ punarāvṛttino'rjuna | ityādismṛtiṣu brahmādilokānāṃ anityatvaśravaṇāt yadā tamastannadivā na rātrirna sanna cāsacchiva eva kevalaḥ | tadakṣaraṃ tatsaviturvareṇyaṃ prajñā ca tasmātprasṛtā purāṇī || iti jagataḥ prāgavasthāyāṃ pralayānantaramapi śive sthitimātrasyaivopadeśāt ṛtaṃ satyaṃ paraṃ brahma ityādau tasyaiva traikālikābādhyatvena ṛtatva##- sambhavati | punarhetvantaramāha - || 346 || smṛteśca || 11 || śivāṃśabhūtajīvānāṃ śivopāsanamucyate | śivasyānugrahādeva krimikīṭakavatsadā || śivātmakatvaṃ saṃprāpya punarjanma na vidyate || iti smṛtiṣvapi śivopāsakānāmeva punarāvṛttirahitaśivatatvātmakatvavyapadeśāt mumukṣūṇāṃ nānyopāsakatvaṃ vidhīyate | asminnarthe hyācāryāntaramapyāha - || 347 || paraṃ jaiminirmukhyatvāt || 12 || ṛtaṃ satyaṃ paraṃ brahma puruṣaṃ kṛṣṇapiṅgalam brahmādhipatirbrahmaṇo'dhiṣatirbrahmā śivo me astu sadāśivom ityādiśrutiṣu śivasya parabrahmaṇaḥ praṇavātmakatvasya sarvādhikatvasya ca nirdeśāt śivākhyaparabrahmopāsakān arcirādimārgeṇa ātivāhikāḥ svarlokaṃ gamayantīti jaiminyācāryo manyate | kutaḥ || mukyatvāt || brahmavidāpnoti paraṃ ityādiṣu brahmaśabdasya parasminneva brahmaṇi mukhyatvāt - caturmukhahiraṇyagarbhapakṣe ūpakramopasaṃhārādiṣadvidhatātparyaliṅgavirodhācca tasmāt tatpuruṣo'mānavaḥ sa enān brahma gamayati ityādiṣu brahmaśabdasya śivaparatvameveti niścīyate | punarhetvantaramāha - || 348 || darśanācca || 13 || eṣa samprasādo'smāccharīrātsamutthāya parañjyotirupasampadya syena rūpeṇābhiniṣpadyate yathā nadyaḥ syāndamānāssamudre astraṃ gacchanti nāmarūpe vihāya | tathā vidvānnāmarūpādvimuktaḥ parātparaṃ puruṣamupaiti divyam || ityādiśrutiṣu jīva-brahmaṇoḥ prāpya-prāpakatvena asandigdhatayā bhedābhedadarśanācca jīvasyaiva brahmatvaṃ sadā jīvabhinnatvañca nāṅgīkartavyam | punarhetvantaramāha - 349 na ca kārye pratyabhisandhiḥ || 14 || viśvādhiko rudro maharṣiḥ hiraṇyagarbhaṃ janayāmāsa pūrvaṃ ityādiśrutidarśanāt kārye hiraṇyagarbhe jīvānāṃ pratyabhisandhiḥ jīvabhāvanivṛttipūrvakaśivatvaprāptirūpamokṣo na vidhīyate | nānyaḥ panthā vidyate'yanāya ityādiśrutiṣu śivaikajñānādeva tādātmyarūpasāyujyamuktivyapadeśāt caturmukhopāsakānāṃ śruti-smṛti purāṇāgameṣu punarāvṛttirahita mokṣopalabdhyadarśanācca aśva iva romāṇi vidhūya pāpaṃ candra iva rāhormukhātpramucya dhūtvā śarīramakṛtaṃ kṛtātmā brahmalokamabhisambhavāmi ityādiśrutinirdiṣṭabrahmalokasya śivalokaparatvaṃ veditavyam | evaṃ bahavopyekayatnataḥ iti nyāyena svasiddhāntāvuguṇyenācāryāntaramataṃ darśayitvā tathā svamataṃ prakāśayati - || 350 || apratīkālambanānnayatīti bādarāyaṇa ubhayathā ca doṣāt tatkratuśca || 15 || apratīkālambanān pratīkālambanavyatiriktān nayatyarcirādirātivāhiko gaṇa iti bhagavān vādarāyaṇo manyate | etaduktaṃ bhavati - kāryaprapañcopāsakān nayatīti nāyaṃ pakṣaḥ sambhavati iti cenna | sarvaṃ khalvidaṃ brahma tajjalāniti śānta upāsīta tattvameva tvameva tat ityādiśrutiṣu brahmakāryarūpacetanā'cetanapañcasya brahmātmaktvadhyānena brahmatattvaprāptyavagamāt || ubhayathā ca doṣāt || dvāsuparṇā ityādidvaitaśrutyānuguṇyena jīva-brahmaṇorbhedamātratvopādāne tattvamasyādyadvaitavidhāyakabahuśrutisaṃṅkocadoṣāt tathā advaitaprādhānye dvaitaśrutiśatasaṅkocadoṣācca bhrabharakīṭādibahudṛṣṭāntānusāreṇa jīvabrahmaṇorbhedā'bhedo'ṅgīkartavyaḥ eṣa samprasādo'smāccharīrātsamutthāya parañjyotirupasampadya svena rūpeṇābhiniṣpadyate ityādi śrutiṣu pakṣaikadeśanirākaraṇāvagamāt | tatkratuśceti yathopāsakastathaiva prāpnotītyarthaḥ | yathā kraturasmin loke puruṣo bhavati tathetaḥ pretyabhavati taṃ yathā yathopāsate iti śrutiśāsanāt upāsakānāṃ upāsyavastuprāptissarvatropalabhyate | tasmāt sarveṣu vedānteṣu bhedābhedasiddhirdurvāraiva | nanu nārāyaṇaṃ paraṃ brahma ityādiśrutiṣu viṣṇvādinānādevatopāsanāvagamāt mumukṣūṇāṃ punarāvṛttinirākaraṇārthaṃ daharādisarvavidyāsu māyāpāśavicchedalakṣaṇaṃ vastu kimupāsyamityāśaṅkāyāmāha - || 51 || viśeṣañca darśayati || 16 || cakāro'tra niścayārthaḥ | paśurūpabrahmaviṣṇvādijīvānāṃ madhye paśupateśśivasya parabrahmaṇaḥ viśeṣañca ṛgādivedeṣu vedānteṣu darśayati - dyotayati | antaricchanti taṃ jane rudraṃ paro manīṣathā gṛbhṇanti jihvayāsasaṃ ayaṃ me hasto bhagavānayaṃ me bhagavattaraḥ | ayaṃ me viśvabheṣajo'yaṃ śivābhimarśanaḥ || ityādinā ṛgvede yā te rudra śivā tanūraghorāpāpakāśinī | tayā nastanuvā śantamayā giriśantābhicākaśīhi || ityādinā yajurāmnāye tathānyatrāpi draṣṭavyam | paraśivasyaivosyatānirṇayaḥ kiñca - taittirīye - daharaṃ vipāpaṃ ityādinā mumukṣūṇāṃ daharapuṇḍarīke paramātmopāsanaṃ vidhāya sa ka ityākāṃkṣāyāṃ yo vedādau svaraḥ prokto vedānte ca pratiṣṭhitaḥ | tasya prakṛtilīnasya yaḥ paraḥ sa maheśvaraḥ iti maheśvarasyaiva tatropāsyatvaṃ niścitya na karmaṇā iti dāreṣaṇādiparityāgapūrvakaviraktānāṃ tatprāptiṃ upadiśya sarveṣāṃ devānāṃ madhye tacchivopāsanādhikāraḥ kasyāstītyākāṅkṣāyāṃ sahasraśīrṣaṃ devaṃ ityādinā nārāyaṇaṃ prastutya padmakośapratīkāśaṃ ityārabhya tasyāśśikhāyā madhye paramātmā vyavasthitaḥ ityantena tasya sarvagatatvena sarvātmakatvaṃ paricchinnatvañca mūrtā'mūrtaliṅgātmakatvena jagadabhivyaktatvaṃ copadiśya sadyojātādipañcabrahmamantreḥ mūrtā'mūrtaśivastutimabhidhāya namo hiraṇyavāhave ityanena tasya jyotirmayavigrahatvaṃ umāśaktiviśiṣṭatvena sarvopāsyatvañca prakīrtya ṛtaṁ satyaṃ paraṃ brahma ityādinā tasya kṛṣṇapiṅgalatvaṃ virūpākṣatvaṃ viśvarūpatvañca pracakṣate | kaivalye - hṛtpuṇḍarīkaṃ virajaṃ viśuddhaṃ ityārabhya daharapuṇḍarīke śivopāsanamuktvā sa ka ityākāṃkṣāyā - tadādimadhyāntavihīnamekaṃ vibhuṃ cidānandamarūpamadbhutam | umāsahāyaṃ parameśvaraṃ prabhuṃ trilocanaṃ nīlakaṇṭhaṃ praśāntam || ityādinā mūrtā'mūrtatvaṃ tasya samupadiśya sarvabhūtasthamātmānaṃ sarvabhūtāni cātmani | sampaśya brahma paramaṃ yāti nānvena hetunā || ityādinā śivopāsakasyaiva muktirupadiṣṭā | śivasaṅkalpopaniṣadi bodhāyanasūtre ca - parātparatato brahma tatparātparato hariḥ | yatparātparato'dhīśastanme manaśśivasaṅkalpamastu || iti maheśvarasya sarvādhikatvanirdeśāt tadviṣṇoḥ paramaṃ padaṃ sadā paśyanti sūrayāḥ ityatra viṣṇoḥ paraṃ kailāsākhyaṃ śivapadaṃ sūrayaḥ vidvāṃsaḥ jñānadṛṣṭyā sadāpaśyantītyupadiśyate | skānde - tadviṣṇoḥ paramaṃ divyaṃ padaṃ kailāsasaṃjñikam | śivakāruṇyaleśena sadā paśyanti sūrayaḥ || iti māṇḍūkye - prapañcopaśamaṃ śāntaṃ śivamadvaitaṃ caturthaṃ manyante sa ātmā sa vijñeyaḥ ityādinā śvetāśvatare - eka eva rudro na dvitīyāya tasthe yo devānāṃ prathamaścodbhavaśca viśvādhiko rudro maharṣi | hiraṇyagarbhaṃ janayāmāsa pūryaṃ māyāntu prakṛtiṃ vindyāt māyinantu maheśvaraṃ tasyāvayavabhūtotthaṃ vyāptaṃ sarvamidaṃ jagat kṣaraṃ pradhānamamṛtākṣaraṁ haraḥ kṣarātmanā viśate deva ekaḥ tasyābhidhyānāt yojanāttattvabhāvādbhūyaścānte viśvamāyānivṛttiḥ | tamīśvarāṇāṃ paramaṃ maheśvaraṃ taṃ devatānāṃ paramaṃ ca daivatam || patiṃ patīnāṃ paramaṃ purastāt vidāma devaṃ bhuvaneśamī'ḍam | na tasya kāryaṃ karaṇañca vidyate na tatsamaścābhyadhikaśca dṛśyate || parā'sya śaktirvividhaiva śrūyate svābhāvikī jñānabalakriyā ca | na tasya kaścitpatirasti loke na veśitā naiva ca tasya liṅgam | ityādinā atharvaśirasi - devā ha vai svargaṃ lokamagaman te devā rudramapṛcchan ko bhavāniti so'bavīt - ahamekaḥ prathamamāsaṃ vartāmi ca bhaviṣyāmi ca nānyaḥ kaścinmatto vyatiriktaḥ iti atharvaṇaśikhāyāṃ - dhyāyīteśānaṃ pradhyāyitavyam sarvamidaṃ brahmaviṣṇurudrendrāste samprasūyante ityārabhya śiva eko dhyeyaśśivaṅkaraḥ sarvamanyatparityajya ityādiśrutiśateṣu sākṣācchivopāsakānāmeva mokṣopadeśāt vācaṃ brahmetyupāsīta mano brahmetyupāsīta nārāyaṇaṃ paraṃ brahma ityādiśrutisiddha-vāk-prāṇa##- muktiriti nirṇīyate | tasmāt mūrtaparaśivabrahmopāsakānāṃ śarīrāvasāne suṣumnānāḍyā nirupamānasvaprakāśākhaṇḍatejorūpārcirādimārgeṇātivāhikābhidhāna##- citkailāsaṃparamānandakandaparamapadaṃ sambhavatīti rāddhāntaḥ | iti śrīmadyativrajaparivṛḍha-śrīpatipaṇḍitabhagavatpādācāryasvāmikṛta##- śrīkarabhāṣye phalādhyāyasaṃjñikacaturthādhyāyasya arcirādyadhikaraṇādipañcādhikaraṇāvacchinnārcirādinātatprathitetyādi##- tṛtīyaḥ pādaḥ samāptaḥ atha śrīkarabhāṣye caturthādhyāyasva caturthaḥ pādaḥ sampadyāvirbhūtādhikaraṇam || 1 || svābhāvikajīvabhāvanivṛttipūrtaka śivatvaprāptirūpaparamapuruṣārthaphalanirṇayaḥ pūrvatra indrādinānāvidhadevatopāsakānāmadhikāratāratamyena niṣkāmānāñca kālavilambena śivopāsanadvārā punarāvṛttirahitapāśanivṛttipūrvakaśivatattvaprāptiṃ pradarśya idānīṃ mumukṣūṇāṃ muktisvarūpaprakāraścintyate | śivatattvopāsakānāmihaiva daharapuṇḍarīke brahmadarśanavicāraḥ nanu anātmarūpadehendriyādiṣu ātmabhrāntiyuktānāṃ svā'bhinnaśivopāsakānāṃ arcirādimārgoṃṇendralokasopānadvārā śivalokaprāptirastu daśamīvivekasandhānena bhūtapañcaka-kośapañcaka-tanutraya##- tadupāsanamahimnā tādṛśasvarūpaprāptirvā uta udgatadivyasūribhissaha śeṣatvakaiṅkaryapāratantryādibhāvena tatsāmīpyavartitvaṃ vā muktirityākāṅkṣāyāṃ bhagavān vādarāyaṇaḥ svābhiprāyaṃ mukhyavaidikasiddhāntaṃ mumukṣūṇāṃ darśayati - || 352 || sampadyāvirbhāvaḥ svena śabdāt || 1 || dvevāva brahmaṇo rūpe mūrtañcāmūrtameva ca iti śrutidarśanāt mūrtaśivopāsakānāñca kramamukti-sadyomuktibhedena caramamokṣadaśāyāṃ jyotirmayaśivatattvaṃ sampadya-prāpya svena sarvajña-sarvaśakta##- āvirbhāvaḥ abhivyaktasvarūpavān bhavati | yathā tāmrādikaṃ rasavedhayā hiraṇyaṃ bhavati tathā daharādi-brahmavidyopāsanamahimnā śārīro jīvassākṣāt sadāśivarūpo bhavati | kutaḥ śabdāt eṣa samprasādo'smāt śarīrātsamutthāya ityādiśrutidarśanāt iti sūtrasūcitasūkṣmārthaḥ | evameva eṣa samprasādo'smāccharīrātsamutthāya parañjjyotirupasampadya svena rūpeṇābhisampadyate ityāmnāyate | kimasmāt śarīrāt samutthāya parañjyotirupasaṃpannasya devādirūpavatsādhyena rūpeṇa sambandho'nena vākyena pratipādyate uta - svābhāvikasya svarūpasyāvirbhāva eva iti saṃśaye daśamīvivekasandhanādivat svābhāvikasvarūpasyāvirbhāvo mokṣa iti niścīyate | āgantukaparigrahatve svena rūpeṇeti viśeṣaṇamanarthakaṃ syāt | tasmādaviśeṣe'pi tasya svakīyasvarūpatvasiddhiḥ | jaloṣṇādivajjīvabahutvasyāgantukatvena tadvadanityatvaprasaṃṅso durnivāraḥ | athavā dvāsuparṇā ityādibahuśrutiṣu jīva-brahmaṇoḥ parasparavilakṣaṇatvena bheda-vyavasthāpanāt svābhāvikabhedasya nivṛtyayogācca paraloke tadupāsyaparameśvareṇa saha śeṣatvakaiṅkarya-pāratantryavidhānena sthitiḥ uta tatsamānarūpeṇa svātantryabhāvena sthitirvā syāt | ato jīvabrahmaṇoḥ saṃsāradaśāyāṃ pāramārbhikabhinnatvaṃ muktadaśāyāṃ tadvatpāramārthikabhedavatvañca sambhavatīti vādastu dvaita-viśiṣṭa-sāṃkhya-yoga-nyāya##- pracakṣmahe - || sampadyavirbhāva iti || ayaṃ pratyagātmā prārabdhasyāvasāne parañjyotirupasampadya imaṃ daśāviśeṣamāpadyate | bhramarakīṭanyāyavat jīvabhāvanivṛttipūrvakaśivatattvaprāptidaśāviśeṣaḥ na pūrvaprakārarūpaḥ | kutaḥ || svena śabdāt || svena rūpeṇa iti viśeṣaṇena nadīsamudravat svarūpa##- etena rajjusarpavat jīvālīkavādaḥ ghaṭa-paṭavat aṅgāṅgivat sadā jīva##- brahmavidyāmahimnā jīvasya svābhāvikāvidyānivṛttipūrvakaśivatvaprāptivādo yuktaḥ | anyathā hyapuruṣārthāvabodhitvaṃ mokṣaśāstrasya syāt svarūpasya svataḥ puruṣārthatvādarśanāt | na hi suṣuptau dehendriya-vyāpāreṣūparateṣu kevalasyātmasvarūpasya puruṣārthasambandho dṛśyate | na ca duḥkhanivṛttimātraṃ paraṃjyotirupasampannasya puruṣārthaḥ yena svarūpāvirbhāva eva mokṣa ityucyeta | sa eko brahmaṇa ānandaḥ śrotriyasya cākāmahatasya rasaṁ hyevāyaṃ labdhvā'nandī bhavati ityādibhyo jīvanmuktasya sukhānanyatvaśravaṇāt | na ca aparicchinnānandarūpacaitanyamevāsya svarūpam tasya saṃsāradaśāyāṃ avidyātirohitaṃ parañjyotirupasampannasyāvirbhavatīti vaktuṃ śakyaṃ jñānasvarūpasya tirodhānāsambhavāt | prakāśaparyāyasya jñānasya tirodhānaṃ tadvināśa eveti hi pūrvamevoktam | na ca prakāśamātrasyānandatā sambhavati | sukhasvarūpatvaṃ hi ānandasvarūpatā | sukhasvarūpatvaṃ cātmano'nukūlatvena vedanīyatvam | prakāśamātratvavādinaḥ kasya prakāśo'nukūlavedanīyo bhavediti durupapādyā | svarūpāpattimātre ca sādhye svarūpasya nityaniṣpannatvādupapannasya svena rūpeṇā'bhiniṣpadyate iti vacanamanarthakaṃ syāt | ataḥ pūrveṇopāsanāsādhyena rūpeṇa sambadhyate | evañca abhiniṣpadyate iti vacanaṃ mukhyārthameva bhavati | svena rūpeṇa ityapyānandaikātmakena svāsādhāraṇena abhiniṣpadyate ityanena saṅgacchate | nanu evamevaiṣa samprasādaḥ iti vākye niravayavaparaśivopāsakānāṃ jñānināmapi liṅgaśarīrasya śarīrādbahirnirgamāt kathaṃ liṅgaśarīravilayapūrvakatvena hṛtpuṇḍarīkāvacchinnaparaśivabrahmaprāptirityāśaṅkya tatrāha - || 353 || muktaḥ pratijñānāt || 2 || asmāccharīrātsamutthāya ityatra śarīre vartamāno'pi śarīrābhimānanirmuktaśuddhajīva ucyate | kutaḥ || pratijñānāt || svena rūpeṇābhiniṣpadyate iti uttaravākye jīvasya śivatatvaprāptyupadeśena jale jalamiva vahnau vahniriva śivasvarūpeṇa svarūpaikyakathanāt niravayavaparamākāśaparañjyotisvarūpaśivatattvopāsakānāmihaiva daharapuṇḍarīke liṅgaśarīravilayapūrvakatvena tatprāptirupadiśyate | kecitprapatteḥ vaikuṇṭhaparamapadākhyaviṣṇulokaprāptihetutvaṃ tatprapatteśca pañcasaṃskārāṅgavatvaṃ tāpaḥ puṇḍrastathā nāma mantro yāgaśca pañcamaḥ iti pañcasaṃskāraḥ - sudarśanamahājvāla koṭisūryasamaprabha | ajñānāndhasya me deva viṣṇormārgaṃ pradarśaya || pāñcajanya nijadhyānadhvastapātakasañcaya | pāhi māṃ pāpinaṃ ghoraṃ saṃsārārṇavapātinam || iti mantraṃ samuccārya dahetsavyaṃ bhujaṃ tathā | etenaiva vidhānena śaṅkhaṃ cakraṃ ca dhārayet || ityādi ca tāntrikamantraprādhānyena vadanti | tadanādaraṇīyam - vedabāhyatvāt | pañcasaṃskārāṇāmapi pañcaprayājavat āgneyādipaṅbhāgavadvā svaprakaraṇe pāṭhābhāvāt vedāṅgeṣu kalpasūtreṣu vā sūtrakārairapratipādanācca | kiñca - vaiṣṇavadharmapratipādakeṣu rāmāyaṇa-bhāgavata-bhārata##- padmapurāṇahārītasmṛtyoḥ sarvajanāṅgīkārābhāvena viśvāsānarhatvāt pañcasaṃskāravidhiranādaraṇīyaḥ | śrutipathagalitānāṃ tantramārge praveśaḥ iti vaiyāsikasiddhāntāgamāt | uta vaiṣṇvamate'pi pañcasaṃskārāṇāmeva puruṣasaṃskārahetutve saṃskṛtasya puruṣasya paramapadaprāptirūpamokṣākhye sādhye viniyojakapramāṇābhāvāt rāvaṇena sabhāmadhye niṣkāsitasya vibhīṣaṇasya sadyo rāmacandraṃ prapadamānasya pañcasaṃskārāṇāṃ kalpanābhāvāt nāmāntarakaraṇasyānyasyāpi pramāṇavirodhena kalpayitumaśakyatvācca draupadyāśśatrubhirākrāntāyāḥ sadyaḥ kṛṣṇaṃ prapadamānāyāḥ pañcasaṃskārāṇāmabhāvācca tameva cādyaṃ puruṣaṃ prapadye yataḥ pravṛttiḥ prasṛtā purāṇī iti gītāvākyāt kṛṣṇasyāpi anyaviṣayapravṛttidarśanāt tatra ca teṣāṃ pañcasaṃskārāṇāmahetutvācca pravṛttiṃ vināpi gopikāprabhṛtīnāṃ dhyānamātrādeva viṣṇuprāpterbhāgavatapratipādanāt kāmāt gopyo bhayātkaṃso dveṣāccaityādayo nṛpāḥ | sambandhādvijayo rājan yūyaṃ bhaktyā vayaṃ prabhoḥ || iti anyatra ca - ye ye hatāścakradhareṇa rājan trailokyanāthena janārdanena | te te gatāstaṃ nilayaṃ narendrāḥ krodho'pi kṛṣṇasya pareṇa tulyaḥ || iti saṃskāraṃ vināpi mokṣapratipādanāt | nanu teṣāṃ pūrvajanmani pravṛttirasti sakṛtprapannasyāpyabhayaprāptyavagamavacanāt na virodhaḥ | taduktam - sakṛdeva prapannāya tavāsmīti ca yācate | abhayaṃ sarvabhūtebhyo dadāmyetadvrataṃ mama || iti cenna | prapannānāmapi daityādijanmaprāptau prapattivaiyarthyāt | taduktam - sarvadharmān parityajya māmekaṃ śaraṇaṃ vraja | ahaṃ tvā sarvapāpebhyo mokṣayiṣyāmi mā śucaḥ || iti pūrvajanmani prapattisandehena pravṛttau pravṛttiḥ kasyāpi na syāt | kiñca - jaya-vijayādīnāṃ vaikuṇṭhaprāpteḥ prapattiṃ vinā durlabhatvāt tādṛśānāmapi unardaityajanmaprāptau satyāmanyeṣāmapi prapannānāṃ punassaṃsāro na bhaviṣyatītyatra kā pratyāśā śraddhābhaktijñānayogādaveti arcata prārcata triyambakaṃ yajāmahe sarvaliṅgaṃ sthāpayati pāṇimantraṃ pavitram ityādinā śivabhakti-pūjā-dhyāna-dhāraṇa-vidhāyakatvaśrutivat viṣṇubhakti##- nanu parañjyotirupasampadya iti vākye jyotiśśabdena ādityamaṇḍalamucyate | tasmānniravayavaparaśivajñānaniṣṭhānāṃ mūrtaśivopāsakānāmiva prabhākaramaṇḍaladvārā śvalokaprāptireva na tvatraiva liṅgaśarīravilayapūrvakavyāpakāmūrtaparaśivabrahmaprāptirna ghaṭata ityāśaṅkāyāmāha - || 354 || ātmā prakaraṇāt || 3 || jyotiśśabdenātra paramātmmaivocyate na tvādityamaṇḍalam | kutaḥ || prakaraṇāt || ya ātmā apahatapāpmā vijaro vimṛtyurviśoko vijighatso'pipāsassatyakāmassatyasaṃkalpaḥ iti hi prajāpativākyaprakramaḥ | idañca prakaraṇaṃ paramātmaviṣayamiti uttarāccedāvirbhūtasvarūpastvityatra pratipāditam | no cet anādipāśabaddhasya jīvasya apahatapāpmatvādikaṃ kathamupapadyate jñājñau dvāvajāvīśānīśau ityatra jīveśvarayora- nādisiddhasarvajñatva-kiñcijjñatva##- nadīsamudravatparañjyotirupasampadya āvirbhūtaparañjyotirmayaparaśivo bhavati yathā nadyaḥ brahmavidāpnoti paraṃ ityādi śrutiśateṣu jīva-brahmaṇorbhedābhedaḥ spaṣṭamupadiṣṭaḥ | avibhāgādhikaraṇam || 2 || amūrtaparaśivopāsakānāṃ brahmā'bhinnatvasthitivicāraḥ nanu - so'śnute sarvān kāmān saha brahmaṇā vipaścitā ityatra muktajīvasya brahmaṇā saha sarvakāmāvāptidarśanāt paraṃjyotirupasampadya iti vākye śivajñānināṃ śivasambandha eva vidhīyate na tu śivaikyaṃ ityākāṅkṣāyāmadhikaraṇāntaraṃ darśayati - || 355 || avibhāgena dṛṣṭatvāt || 4 || nadīsamudravanmuktajīvaḥ paraśivabrahmabhinnābhinnatvena tiṣṭhati na tu brahmasambandhitayā yadā hyevaiṣa etasmin adṛśye'nātmye'nirukte'nilayane'bhayaṃ pratiṣṭhāṃ vindate atha so'bhayaṃ gato bhavati ityādiṣu muktadaśāyāṃ jīvabrahmaṇorabhedasya dṛṣṭatvāt - darśanāditi sūkṣmārthaḥ | paraṃ jyotirupasampadya tattvamasi ityādiśrutyarthajñānaniṣṭhānāṃ śivatattvaprāptajīvānāṃ kusūladhānya-paśupiṣṭa-svarṇareṇu##- nadīsamudravadapṛthaksthitirveti saṃśayaḥ | yadā paśyaḥ paśyate rukmavarṇaṃ kartāramīśaṃ puruṣaṃ brahmayonim | tadā vidvān puṇyapāpe vidhūya nirañjanaḥ paramaṃ sāmyamupaiti || ityādiśrutiṣu - idaṃ jñānamupāśritya mama sādharmyamāgatāḥ | sarge'pi nopajāyante pralaye na vyathanti ca || anekajanmaśuddhānāṃ śrautasmārtānuvartinām | viraktānāṃ prabuddhānāṃ prasīdati maheśvaraḥ || prasanne sati mukto'bhūnmuktaḥ śivasamo bhavet || ityādismṛtiṣu ca muktānāṃ jīvānāṃ brahmaprāptyanantaramapi tilataṇḍulavat kusūladhānyavat pṛthagbhāvena sthiteḥ brahmavatsarvakāmāvāpteśca śravaṇāt muktajīvānāṃ brahmasādṛśyabhāvena sthitirniścīyate iti prāpte tatrocyate - || avibhāgeneti || śivatvaprāptānāṃ jīvānāṃ brahmābhinnatvena sthitirupadiśyate | kutaḥ dṛṣṭatvāt | hiraṇmayo'haṃ śivarūpamasmi tatvamasi sarvo vai rudraḥ sarvaṃ khalvidaṃ brahma ityādiśrutiṣu muktajīvasya brahmābhinnatvena dṛṣṭatvāt baddhāvasthāvanmuktāvasthāyāṃ jīvabrahmaṇorbhedo nāṅgīkaraṇīyaḥ | nirañjanaḥ paramaṃ sāmyamupaiti so'śnute sarvān kāmān ityādiśrutīnāṃ jīvanmuktadaśāyāṃ daharādyupāsanamahimnā svahṛdayakarṇikāntarabhāsamānaparaṃjyotirliṅgānubhavadaśāviśeṣabodhakatvaṃ iti veditavyam | tatpūrve satyaṃ jñānamanantaṃ brahma yo veda nihitaṃ guhāyāṃ parame vyoman iti daharākāśe paramātmavedanopadeśāt | paśantavṛttikaṃ citraṃ paramānandadīpakam | asaṃprajñātanāmāyaṃ samādhiryogināṃ priyaḥ || tatsamādhau mahāyogī śivaṃ satyādilakṣaṇam | hṛdākāśe paraṃ labdhvā tadrūpeṇānumodate || ityādinā smṛtyāgameṣvapi śivānubhavo bahudhā prapañcitaḥ | tasmāt samādhikāle prārabdhāvasānavidehakaivalyamuktau ca brahmāvibhāgena sthitimatvamaviruddham | nanu namo hiraṇyabāhave hiraṇyavarṇāya ityādiṣu brahmaṇaḥ sāvayatvaṃ aśarīraṃ vā vasantaṃ na priyāpriye spṛśataḥ ityādiṣu nirdehatvanirviśeṣatvādikasya sākṣī ceto kevalo nirguṇaśca niṣkalaṃ niṣkriyaṃ śāntaṃ ityādiṣu nirguṇatvasya ānandamayo hyānandabhuk satyakāmassatyasaṅkalpaḥ ityādiṣu saguṇatvasya ca dṛṣṭatvāt sarveṣāṃ vedāntānāṃ parasparavirodhavatvamanivāryam | sarvaśrutisamanvayasthāpanārthaṃ brahmadvayasvīkāre - ekamevādvitīyaṃ brahma eka eva rudro na dvitīyāya tasthe ityādiśrutivirodhaḥ | kiñca - tattvamasi ityādiśrutīnāṃ jahadajahallakṣaṇayā śivajīvopādhibhedakalpakamāyāvidyopādhityāgena bimbapratibimbavadekatvaṃ ghaṭapaṭopādhityāgenākāśaikatvavat śivajīvaikyamiti kecit - brahmaṇaḥ śarīrendriyādyabhāve jagajjanmādikāraṇatvāyogāt niṣprayojakena prayojanābhāvāt nirviśeṣavastusatve mānābhāvācca muktadaśāyāṃ tadupāsakaḥ tadvaddivyamaṅgalavigrahassan śeṣatvakaiṅkaryapāratantryādibhāvena sthita ityādinānārūpeṇa tatpūrvācāryamatānusāriṇo vadanti | tasmādvedāntapūrvācāryamateṣvavyavasthā kathaṃ vāryata ityāśaṅkayā śrutyaikadeśaprāmāṇya-viśiṣṭācāryāntaramataṃ sarvaśrutiprāmāṇyasvamatañca bhagavān vādarāyaṇo darśayati - || 356 || brāhmeṇa jaiminirupanyāsādibhyaḥ || 5 || brāhmaṇo'sya mukhamāsīt bāhū rājanyaḥ kṛtaḥ | ūrū tadasya yadvaiśyaḥ padbhyāṃ śūdro'jāyata || ityādau śivasya parabrahmaṇaḥ mukhādyavayaveṣu brāhmaṇādyutpatyavagamāt nirdehasya nirindriyasya jagatkalpanāyogācca - aprāṇohyamāśśubhraḥ ityādiśrutibhiḥ aprākṛtāsadṛśaśarīrendriyamanaḥprāṇasadbhāvo vidhīyata iti jaiminyācāryo manyate | kutaḥ || upanyāsādibhyaḥ || ya ātmā'pahatapāpmā ityādinā prajāpativākye muktānāṃ parabrahmavatsatyasaṅkalpādidharmapratipādanena śarīravatvaṃ gamyate | jakṣan krīḍan ramamāṇaḥ ityādiśrutiṣu muktānāṃ brahmabhāvamāpannānāṃ vyavahārā dṛśyante | ata ebhyaḥ upanyāsādibhyaḥ brahmaśarīravatvavādaḥ eva yuktaḥ iti jaiminyācāryamatam | evaṃ sāvayavamātrabrahmavādimatamupanyasya niravayavaniṣkriyanirviśeṣabrahmavādimatamāha - || 357 || citi tanmātreṇa tadātmakatvādityauḍulomiḥ || 6 || sadeva saumyedamagra āsīt ekamevādvitīyaṃ brahma ātmā vā idamagra āsīt brahma vā idamagra āsīt satyaṃ jñānamanantaṃ brahma ityādiṣu brahmātiriktavastuniṣedhasya brahmaṇaścaitanyamātratvasya copadeśāt caitanyarūpasya jaḍaprapañcakāraṇatvāyogāt citi tanmātreṇa caitanyamātrasvarūpatvena kālatrayeṣu brahmaikameva tiṣṭhatīti auḍulomyācāryo manyate | kutaḥ || tadātmakatvāt || adṛśyamavyavahāryamagra##- śāntaṃ śivamadvaitaṃ caturthaṃ manyante sa ātmā sa vijñeyaḥ iti yattadadreśyamagrāhyamagotramavarṇamacakṣuḥśrotraṃ tadapāṇipādam nityaṃ vibhuṃ sarvagataṃ susūkṣmaṃ ityādiśrutiṣu śivasya parabrahmaṇaḥ śarīrendriyādinirākaraṇapūrvakacaitanyamātrātmakattvopadeśāt paramātmasvarūpasya nityaniravayātmakatvameva yuktam | jīveśvarādiprapañcaḥ rajjusarpavattatra bhrāntyā prasakta eveti auḍulomimatam | evaṃ śrutyaikadeśaprāmāṇyasāvayavavādimataṃ niravayavādimatañca nirūpya sarvavedāntasārabhūtaṃ svamatamapyāha - || 358 || evamapyupanyāsātpūrvabhāvādavirodhaṃ vādarāyaṇaḥ || 7 || dvai vāva brahmaṇo rūpe mūrtañcāmūrtameva ca | evamupanyāsāt - tadādimadhyāntavihīnamekaṃ vibhuṃ cidānandamarūpamadbhutam | umāsahāyaṃ parameśvaraṃ prabhuṃ trilocanaṃ nīlakaṇṭhaṃ praśāntam || ityādiśrutiśateṣu śivasya parabrahmaṇaḥ pavanādivanmūrtā'mūrtopanyāsāt - pratipādanāt ekasya brahmaṇaḥ mūrtā'mūrtātmakatvamaviruddhamiti sarvavedāntasiddhāntanipuṇo vādarāyaṇācāryo manyate kutaḥ || pūrvabhāvāt || bhāvāt - vidyamānatvāt ubhayavidhibalādubhavasiddhiḥ mūrtāmūrtobhayavidhāyakaśrutibalāt ubhayamaṅgīkartavyam | brāhmaṇosya mukhamāsīt ityādimūrtabrahmaśrutimātrapramāṇatve ca ākāśavatsarvagataśca nityaḥ antaḥ pūrṇo bahiḥ pūrṇaḥ ūrṇakumbha ivārṇave | antaḥśśūnyo bahiśśūnyaḥ śūnyakumbha ivāmbare || khaṃ vāyurjyotirāpaḥ pṛthivī viśvasya dhāriṇī | yatparaṃ brahma sarvātmā viśvasyāyatanaṃ mahat || ityādinā vyāpakatvavihāyaka-bahuśrutivirodhāt sāvayavasya ca ghaṭādivatparicchinnatvāt tasmādvā etasmādātmana ākāśassambhūtaḥ ityādiśrutinirdiṣṭavyāpakāmūrtākāśādikāraṇatvaṃ kathamupapadyate uta - sarvāntaryāmitvamapyasaṅgatam jagadadhiṣṭhānatvañca nopapannam | satyaṃ jñānamanantaṃ brahma sa yathā saindhavaghano'nantaro bāhyakṛtsno rasaghana eva | evaṃ vāre'yamātmānantaro bāhyakṛtsnaḥ prajñānaghana eva aprāṇo hyamāśśubhraḥ aśarīraṃ vā vasantaṃ na spṛśat priyāpriye ityādiśrutyanusāreṇa śivasya parabrahmaṇaḥ niravayava-nirviśeṣa-cinmātratvāṅgīkāre so'kāmayata bahusyāṃ prajāyeya tatsṛṣṭvā tadevānuprāviśat yato vā imāni bhūtāni jāyante yena jātāni jīvanti yatprayantyabhisaṃviśanti ityādibahuśrutivirodhaśca durnivāraḥ | tasmāttasya mūrtāmūrtobhayatvaṃ yuktan | no cet mūrtaparaśivopāsanaphalavidhāyakānāṃ jakṣan krīḍan ramamāṇaḥ ityādivākyānāmamūrtaparaśivopāsanaphalapradarśakānāṃ - ātmānaṃ cedvijānīyādayamasmīti pūruṣaḥ | kimicchan kasya kāmāya śarīramanusañcaret || yatra tvasya sarvamātmyaivābhūtkena kaṃ paśyet kena kiṃ vadet ityādivākyānāñca parasparavirodhaḥ prasajyeta | mūrtabrahmaṇaḥ svarūpasyānityatvavyapadeśe sthirebhiraṅgaiḥ pururūpa ugra ityādimūrtabrahmaśarīrasthiratvavyavasthāpakaśrutivirodhaḥ prasajyate | apāṇipādo'yamacintyaśaktiḥ | paśyāmyacakṣussa śṛṇomyakarṇaḥ ityādau śarīrendriyanipekṣatayā tasya sarvakartṛtvāvagamāt svatantrasya tasya sarvamupapannamiti siddham | saṅkalpādhikaraṇam || 3 || mūrtaparaśivabrahmopāsakānāṃ niratiśayānandavaibhavaprakāśaḥ evamamūraparaśivabrahmopāsakānāṃ tadabhedaphalaṃ prasādhya mūrtaparaśivabrahmopāsakānāṃ phalaṃ kimityākāṅkṣāyāmadhikaraṇāntareṇa tatphalaṃ darśayati - || 359 || saṃkalpādeva tacchruteḥ || 8 || pūrvatra vyāpakāmūrtaparaśivabrahmadhyānajñānaniṣṭhānāṃ sarvakāmanirmuktatayā tadātmakatvaṃ tasya mūrtāmūrtatvañca prasādhya idānīṃ mūrtaparaśivabrahmopāsakānāṃ niratiśayānandavaibhavaṃ prapañcayati | upāsakānāṃ saṅkalpādeva srakcandanavanitādisarvaviṣayaprāptirbhavati | kutaḥ || tacchruteḥ || saṅkalpādevāsya pitarassamuttiṣṭhanti iti śrutau mūrtaparaśivopāsakānāṃ devapitṛgandharvādayo bhṛtyavatparicārakā bhavantīti sūkṣmārthaḥ | sa tatra paryeti jakṣan krīḍan ramamāṇaḥ strībhirvā yuvairvā jñātibhirvā iti śrutau mūrtabrahmopāsakasya satyasaṅkalpatvaprayuktavyavahārāḥ śrūyante | atra muktajīvasya dehendriyāṇi santi na santi vā ūta saṅkalpādīni santi vā tasya saṅkalaparigrahaḥ svātantryeṇa sambhavati uta parameśvarasaṅkalpādeva sambhavati iti sandihyate | ātmānañcedvijānīyādayamasmīti pūruṣaḥ | kimicchan kasya kāmāya śarīramanusañcaret || na ha vai saśarīrasya sataḥ priyāpriyayorapahatirasti | aśarīraṃ vā vasantaṃ na priyāpriye spṛśataḥ || iti śarīrasambandhe duḥkhasya avarjanīyatvamabhidhāya asmāccharīrātsamutthāya parañjyoti rupasampadya iti muktasyāśarīratvaṃ hyāha śrutiḥ | tasmāt saṅkalpavatvaṃ na sambhavati | kiñca - saṃkalpasatve loke rājādīnāṃ satyasaṃkalpādeva vyavahriyamāṇānāṃ kāryaniṣpādane prayatnāntarasāpekṣatvadarśanādasyāpi tatsāpekṣā iti prāpte ucyate ##- saṃṅkalpādevāsya pitaraḥ samuttiṣṭhanti iti hi saṅkalpādeva pitrādīnāṃ samutthānaṃ śrūyate | na ca prayatnāntarasya vyapekṣatvābhidhāyi śrutyantaraṃ śrūyate yenāsya svasaṅkalpādevetyavadhāraṇasya vijñānaghana evetivadvyavasthāpanaṃ kriyate | sa ekadhā bhavati tridhā bhavati pañcadhā saptadhā ityādiśrutau ātmana ekasyācchedyasyānekadhā bhāvavyapadeśāt tridhā bhāvādayaḥ śarīrasambandhinaḥ ityavagamyante | śarīrābhāvavacanasya niravayavabrahmopāsakaviṣayatvam | kiñca - aśarīratvavacanaṃ tu karmanimittaśarīrābhāvaparam | tadeva hi śarīraṃ priyāpriyahetuḥ | kailāsapadaprāptabhaktaśarīraṃ aprākṛtajyotirmayatvena parameśvaraśarīravat na duḥkhahetutiri siddham | nanu mahākailāsapadaprāptānāṃ bhaktānāṃ parameśvaraśeṣatvapāratantryakaiṅkaryādividhīnāṃ sattvena rājabhṛtyanyāyavat bhayahetutvamasti | tasmāt ānandaṃ brahmaṇo vidvān na bibheti kutaśca na ityādiśrutivirodhaprasaṅgaḥ syādityāśaṅkyāha - || 360 || ata eva cānanyādhipatiḥ || 9 || yato muktaḥ satyasaṅkalpaḥ ata evānanyādhipatiśca bhavati | anyādhipatitvaṃ hi vidhiniṣedhayogyatvam | vidhiniṣedhayogyatve hi pratihatasatyasaṅkalpatvaṃ bhavet | ataḥ satya saṅkalpatvaśrutyaiva ananyādhipatitvañca siddham | ata eva sa svarāṭ bhavatītyuktam | ata eva sarvaśaktiviśiṣṭaśivopāsanādeva tadupāsakaḥ satyasaṅkalpādhīnasarvakāmāvāptisattvādanyādhipatiḥ | śiva eko dhyeyaḥ iti śrutiśravaṇāt śivetaro na vidyate'nyaḥ adhipatiḥ yasya so'nanyādhipatiḥ | anyaḥ niyāmyo bhavati | tasmāt śivavat svatantra eva | taduktaṃ skānde - śivaikaniṣṭhāprathitakṣamāṇāṃ śivetaradhyānaniṣedhakānām | tṛṇīkṛtabrahmapurandarāṇāṃ kiṃ duṣkṛtaṃ śaṅkarakiṅkarāṇām || iti | ananyādhipatitvavyapadeśena muktasya svātantryamupadiṣṭam | tena na kadācidapi karmādhīnatvaṃ sūcitam | karmaṇāṃ vinaṣṭasvabhāvāt nānyaḥ parameśvaro niyāmakaḥ janmamaraṇapravāhalabdhaśivājñārūpavidhiniṣedhaśāstrapathātītatvāt | kutaḥ paśutvavyāvṛtteḥ | anādyajñānavāsanābaddheṣaṇātrayadoṣaviśiṣṭānāṃ śivājñārūpakarmādhīnatvaṃ yuktam | nityaniratiśayamaṅgalākāraśivasārūpyadhāriṣu śivavatsarvajñatvādīnāṃ sattvena jarāmaraṇaśokabhayavilakṣaṇatvena niratiśayānandānubhavaikasyātmārāmatvena ca svātantryamavirodham | nanu yadā sarve pramucyante kāmā ye'sya hṛdi sthitāḥ | atha martyo'mṛto bhavatyatra brahma samaśnute || baddho hi vāpanābaddhaḥ mokṣaḥ syādvāsanākṣayaḥ | vāsanātānavaṃ brahmana mokṣa ityābhidhīyate || na mokṣo nabhasaḥ pṛṣṭhe na pātāle na bhūtaye | sarvāśāsaṅkṣaye cetaḥkṣayo mokṣa itīryate || ityādiśrutiṣu muktasya sarvakāmanivṛtyavagamāt | muktyanubhavaśrutau - kiṃ karomi kva gacchāmi kiṃ gṛhṇāmi tyajāmi kim | yanmayā pūritaṃ viśvaṃ mahatkalpāmbunā yathā || iti deśāntaraniṣedhādikaṃ tasya nirdiśyate | tasmāt sa tatra paryeti jakṣan krīḍan ramamāṇastrībhirvā jñātibhirveti ityādiśrutinirdiṣṭamuktasya vyavahāravatvaṃ kathamupapadyate | vādareḥ kevalādvaitamatopanyāsaḥ kiñca - nānyatkiñcana miṣat vācārambhaṇaṃ vikāro nāmadheyaṃ mṛttiketyeva satyam ato'nyadārtaṃ na tu dvitīyamasti ityādiṣu brahmetaravastunirāso dṛśyate | tathānyatra ya ātmāni tiṣṭhannātmano'ntaro'yamātmā na veda yasyātmā śarīraṃ ya ātmānamantaro yamayati sa ta ātmā'ntaryāmyamṛtaḥ antaḥ praviṣṭaśśāstā janānāṃ dvāsuparṇā jñā'jñau dvāvajau ityādibhiḥ śrutibhirjīvabrahmaṇorbhedo'vagamyate tattvamasyādivākyeṣu abhedāvagamena vedāntānāṃ niścayārthakatvāyogāt avyavasthāprasaṅgena brahmajijñāsāśāstramevāyuktamityāśaṅkāyāṃ matatrayaṃ darśayati - || 361 || abhāvaṃ bādarirāha hyevam || 10 || ekamevādvitīyaṃ brahma yatra nānyatpaśyati nānyat śṛṇoti nānyadvaijānāti sa bhūmā neha nānāsti kiñcana ityādāvevaṃ kālatrayeṣu bhedaniṣedhāvagamāt madhye rajjusarpavat jagadavabhāsamānatve'pi jagajjīveśvarādikasya sarvasya apāramārthikatvena śaśaśṛṅgādivadabhāvaṃ mithyātvameva bādarirācāryo manyate | tasmāt śiṣyabodhārthaṃ adhyāropāpavādābhyāṃ niṣprapañcaṃ prapañcyate iti nyāyānusaraṇena śrutiyuktyanubhavamārgeṇa jagatkalpanādikasya upadeśe'pi bandhyāputrarājyavibhavavarṇanavat mithyātvameva niścīyata iti vādarermatam | jaimineḥ jagatsatyatva-jīveśvaraparasparabhedavatvayoḥ upanyāsaḥ evaṃ śrutyābhāsaprādhānya-śrutyekadeśaprāmāṇya-jaganmithyātmaka##- darśayati - || 362 || bhāvaṃ jaiminirvikalpāmananāt || 11 || jyotiṣtomena svargakāmo yajeta bhūtikāmo vāyavyaṃ śvetamālabheta pāpenāndho mūko badhiro śvāno bhavati puṇyena kulavān dhanavān bhogavān bhavati ityādiśrutiṣu bhagavadājñārūpapuṇyakarmanirākaraṇapūrvaka-brahmahatyā surāpānādiduritakarmānuṣṭhānena narakādikasya bhagavadājñārūpapuṇyakarmānuṣṭhānena svargādilokasukhānubhavasya ca śrutāvasandigdhatvena darśanāt yajñena dānena tapasā nā'śakena ityādiśrutiṣu niṣkāmānuṣṭhānena parameśvarārpitajyotiṣṭomādīnāṃ jīvāntaḥkaraṇasiddhapāpapaṅkanivṛttiddvārā brahmajñānasādhakatvāvagamācca jīveśvaranigamāgamadiprapañcasya bhāvaṃ satyatvaṃ jaiminirācāryo manyate kutaḥ || vikalpāmananāt || vividhaḥ kalpo vikalpaḥ āsamantānmananaṃ vicāraḥ āmananaṃ vikalpasyāmananaṃ tasmāt vikalpāmananāt - jagato mithyātve boddhādivat jyotiṣṭomādinā svargādihalabhogavatvaṃ brahmahatyādinā niravayavatvañca na syāt | ataḥ kṛtanāśākṛtābhyāgamadoṣaḥ sambhavet | tathā cet sa ekadhā bhavati tridhā pañcadhā saptadhā ityādiśrutiviruddhaprasaṅgāt sarvadā jīveśvarādiprapañcasya nityatvaṃ jīveśvarayoḥ parasparabhedavatvañca viduṣāmaṅgīkartavyamiti bhedavādino jaiminermatam | vādarāyaṇānumata##- evaṃ śrutyekadeśaprāmāṇyamatadvaye parasparāprāmāṇyasya prasaktatvena tadubhayamatanirākaraṇārthaṃ sarvavedavedāntāgamasiddhadvaitādvaitātmakasvamatamasaṅkocenāha - || 363 || dvādaśāhavadubhayavidhaṃ vādārāyaṇo'taḥ || 12 || yataḥ kāraṇāt śrutyekadeśabhūtajñānamātraprādhānyakevalādvaitamatasya karmabhaktiyogamātrasādhakadvaitamatasya ca parasparavirodhaḥ ato hetoḥ sarvavedavedāntamukhyābhipretaṃ yathā nadyaḥ ityādiśrutisiddhaṃ jñānakarmobhayātmakaṃ ubhayavidhaṃ dvaitādvaitamataṃ vādarāyaṇo manyate | ubhayavidhaṃ nāma saṃsāradaśāyāṃ jīvabrahmaṇorupāsyopāsakayoḥ pāramārthikasatyatvaṃ mokṣadaśāyāṃ nadīsamudravat bhramarakīṭanyāyavat svābhāvikajīvabhāvanivṛttipūrvakavyāpakākhaṇḍa##- jīvasyeti nirṇīyate | dvādaśāhavat - yathā ṛddhikāmā upeyuḥ dvādaśāhena prajākāmaṃ yājayet ityupaiti - yajati - codanābhyāṃ saṅkalpabhedena satratvamahīnatvañca prayogabhedena pramāṇadvayabalādaṅgīkriyate tathā dvāsuparṇā ityādimantreṣu jīvabrahmaṇoḥ parasparavailakṣaṇyasya tattvamasyādivākyeṣu tayorekatvasya ca vyavasthāpanāt jīvabrahmaṇoḥ pāramārthikabhedā'bhedo hyaṅgīkartavyaḥ | śrutissatyārthavādinī iti bahuśrutipurāṇapūrvācāryavākyeṣu darśanāt śrutisaṅkoce mānābhāvāt vaidiketaratvaprasaṅgācca pūrvatra adhikantu bhedanirdeśāt ityādau jīvabrahmaṇoḥ parasparabhedavyavasthāpanena dvaitasya satyatvam | tadananyatvaṃ ityatra tathā advaitasya satyatvañca sūcitam | lokavattu līlākaivalyam ityatra parameśvarasya līlāvyapadeśena bhedatvaṃ dvaitaśrutīnāṃ sarvāsāṃ tatkālaparatvaṃ cābhihitam | kaivalyapadena tasya kevalāvasthāvyapadeśāt neha nānāsti kiñcana ityādyabhedaśrutīnāṃ tatpariśeṣāvasthāparatvamiti spaṣṭamupadiṣṭam | vyāpakasya sarvajñasya śivasya parabrahmaṇaḥ mūrtatvena kiṃ kāryamiti cet bhaktataraṇalīlaiva prayojanam | tasmāt śiva eva ghṛtakāṭhiṇyavallīlāmaṅgalavigrahassan svatattvāvabhāsakavedarāśisutpādya tadanantaraṃ hiraṇyagarbhadvārā sarvalokeṣu vedavedārthapracāraṃ kṛtavān | ato mumukṣuḥ vedamārgeṇa mūrtāmūrtaparaśivatattvamupāsya sālokyādidehavidehakalyāṇakaivalyamuktiṃ prāpnoti no cet śivatattvajñānaṃ kena labhyate ato na sandehakalaṅkaḥ | sāṃkhyayogau pṛthagvālāḥ pravadanti na paṇḍitāḥ iti dvaitādvaitamatameva svamatamiti kṛṣṇenāpi darśitam | tasmāt pakṣaikadeśamatamasamañjasam | sandhyādhikaraṇam || 4 || bhedābhedadṛṣṭānntena śivasya jagatkāraṇatvapratipādanam nanu bhedābhedamatasya sarvaśrutisamanvayavatve'pi tamaḥprakāśavat bhedābhedayoḥ parasparaviruddhatvena yuktibādhaḥ sambhavatītyāśaṅkāyāṃ bhedābhedadṛṣṭāntena jagatkāraṇatvaṃ adhikaraṇāntareṇa darśayati - || 364 || tasya bhāve sandhyāvadupapatteḥ || 13 || yathā samanvayādhikaraṇe sarveṣāṃ vedāntānāṃ brahmapratipādakatvaṃ brahmajñānavidhāyakatvañcopadiṣṭaṃ tadvat dvādaśāhayajñadṛṣṭāntena ubhayavidhibalādubhayasiddhiḥ iti nyāyavat sarveṣāṃ vedāntānāṃ śrutissatyārthavādinī iti nyāyamanusṛtya jīvabrahmaṇorbhedābhedavatvameva svamatamiti sādhitam | etena sāvayavabrahmopāsanasya viduṣāṃ sarvakāmāvāptidvārā niravayavabrahmaprāpakatvaṃ sūcitam | prapañcopaśamaṃ śāntaṃ śivamadvaitaṃ caturthaṃ manyante sa ātmā sa vijñeyaḥ śivo'dvaitaḥ eka eva rudro ekamevādvitīyaṃ ityādiśrutiṣvadvitīyasya parabrahmaṇaḥ satyasaṅkalpatvādisattve'pi etattado bhavati tasmādvā etasmādātmana ākāśassambhūtaḥ ityādiśrutiṣu tasya bhāve guṇatrayātmakā'cicchaktyabhidhānapradhānabhāvakāle līlāyā bhūtabhautikajagajjālasraṣṭṭatvaṃ tacchaktisaṃṅkocakāle svayaṃ satyasaṅkalpenāpi jagajjālaṃ na sṛjati | tasmāt advitīya-sadvitīya-brahmapradhāna-samāveśena jagatsṛṣṭiraviruddhā | kutaḥ sandhyāvadupapatteḥ | prabodhasuptisāmyāvasthārūpasvapnāvasthāyābhiva upapatteḥ - jagatkāraṇatvopapatteḥ | yathā svapno atha rathān rathayogān pathaḥ sṛjate ityārabhya atha veśāntān puṣkariṇyaḥ samprasṛjate sa hi kartā iti eṣu supteṣu jāgarti kāmaṃ kāmaṃ nirbhimāṇaḥ | tadeva śuklaṃ tadbrahma tadevāmṛtamucyate | tasmin lokāḥ śritāssarve tadu nānyeti kaścana || iti śrutau ca jīvādṛṣṭasahāyena svapne'pi parameśvarasya rathādisṛṣṭirupadiśyate | ataḥ kālabhedena yathā na viruddhaḥ tadvadekakāle'pi bhedābhedayoraviruddhatvamupadiṣṭam | etadupadeśena muktasyāpi prārabdhavāsanāvāsitaprakṛtirevāsti | yathā śivaloke niratiśayānandānubhavatvaṃ yadā sarvavāsanānirmuktistadā kevalaśivaikyakaivalyānubhavo bhavatīti darśitam | atra advitīyasya śivasya parabrahmaṇaḥ saccidānandātmakasya jaḍasya sadvitīyasya pradhānasya ca jagatsṛṣṭau samāveśassambhavati na veti sandihyate | pradhānaśivayoścetanācetanayostamaḥprakāśavat parasparaviruddhasvabhāvatvenā'dvitīyasya śivasya sadvitīyapradhānasāpekṣā nāstyeva | muktasyāpyevamupalakṣaṇam | evaṃ sāpekṣatve satyakāmassatyasaṅkalpaḥ ityādiśrutisiddhasatyakāmatvādiprāptasvātantryabhaṅgaprasaṅgaḥ | apāṇipādo javano gṛhītā ityādiśrutiṣu svatantrasya tasya sādhanāntaranirapekṣatayā svamahimātiśayena sarvakartṛtvaṃ darśitam | ataśśivasya tadupāsakasya muktasya ca kadācit prakṛtisāpekṣatā sannihitaiva iti prāpte tatrocyate - advitīya-sadvitīyayoḥ śivapradhānayoḥ na tamaḥprakāśayoriva parasparavirodhaḥ tasmādvā etasmādātmana ākāśassambhūtaḥ ityatra tasmāt - pradhānāt etasmāt ##- samuccayārthakatvam | māyāntu prakṛtiṃ vindyānmāyinaṃ tu maheśvaram | tasyāvayavabhūthotthaṃ vyāptaṃ sarvamidaṃ jagat || parā'sya śaktirvividhaiva śrūyate syābhāvikī jñānabalakriyā ca ityādiśrutiṣu māyāyāḥ śivādhīnatvasya tasyā eva jagatkāraṇatvasya tasyāḥ śakteḥ svābhāvikatvasyopadeśāt tasya bhāve śivādhīnapradhānavikāsasadbhāve sandhyāvadityatra sandhyāśabdena tanutrayamadhyāvagataliṅgaśarīraṃ svapnāvasthā ca vyavahriyate | yathā mūḍhamumukṣudaśā hi sarvavedāntavicāro vāsanāhetuḥ saṃśayastu pūrvapakṣasiddhāntayorbījaṃ tathā liṅgaśarīrameva sthūlaśarīravyāpārasya kāraṇaśarīrāvidyāvicchedakaśivajñānasya ca hetuḥ | tasmāt taddṛṣṭāntena śivasya parabrahmaṇo jagatsṛṣṭirabhihitā | kiñca - jīvanmuktadaśāviśeṣasamādhikāle bāhyendriyādinirapekṣayā kevalabudhyā śivānandaḥ śivayogibhiranubhūyate | ātmakrīḍa ātmaratirātmānandaṃ svarāḍbhavati | so'śnute sarvān kāmān saha brahmaṇā vipaściteti etena kāraṇakailāsaprāptisārūpyadhāraṇamapyupalakṣaṇam | ettado bhavati | ākāśaśarīraṃ brahma | satyātmaprāṇārāmaṃ mana ānandam | mahākailāsavāsasadāśivasyāpi bāhyendriyanirapekṣatayā paramānandānubhavaḥ mana ānandaṃ ityatra manasi ānando yasya saḥ mana ānandaḥ prāṇeṣu āsamantāt ramata iti vyutpatyā niścīyate | śāntisamṛddhamamṛtam ityādinā taccharīrasya satyatvaṃ śāntikaratvaṃ amṛtatvaṃ copadiṣṭam | atrāpi tadupāsakasyāpyevaṃ lakṣaṇamupadiṣṭam | asminnarthe hetvantaramāha - || 365 || bhāve jāgradvat || 14 || bhāve yathā sthūlaśarīrasya sūkṣmaśarīravadbhāvakāle puṇyāpuṇyahetukajāgradavasthā jāyate tadvacchivasya parabrahmaṇaḥ svaśaktiprakṛtivikāsasadbhāve jagatsṛṣṭi-sthiti-laya-tirodhāna##- etena pāśamuktasyāpi ihalokaparalokeṣu liṅgaśarīrasadbhāve tattallokocitaphalānubhūtistadabhāve sarvakarmāvāptirna sambhavati iti phalārthaḥ sūcitaḥ | phalārthaṃ paramapuruṣo mahādevo'pi vyāghrāsura-gajāsura-tripurāsurādisaṃhāraṃ viṣāpaharaṇa##- yadā sarve pramucyante kāmā ye'sya hṛdi sthitāḥ | atra brahma samaśnute ityādivākyānāṃ niravayavavyāpakaśivatattvaniṣṭhāgariṣṭhadṛḍhavairāgyayuktavidvadviṣayakatvamiti veditavyam | parameśvaravat muktasyāpi nānālokanirmātṛtva##- nanu muktaśśivasamo bhavet iti | so'śnute sarvān kāmān saha brahmaṇā vipaścitā ityādau mūrtaśivopāsakasya śivasāmyasya samānabhogasyopadeśe'pi maheśvaravadekakāle yugapadanekaśarīreṣu deśeṣu ca gamanaṃ na sambhavati āgantukaśivaśarīrasadbhāvāt ityāśaṅkāyāmāha - || 366 || pradīpavadāveśastathā hi darśayati || 15 || yathā pradīpasyaikasmin deśo vartamānasya svaprabhayā deśāntarāveśastathā ātmanopyekadeśasthitasyaiva svabhāvarūpeṇa caitanyena sarvaśarīrāveśo nānupapannaḥ yathā caikasminnapi dehe hṛdayāddekadeśavartino'pi caitanyavyāptyā sarvasmin dehe ātmābhimānaḥ tadvat | iyānatra viśeṣaḥ - amuktasya karmaṇā saṅkucitajñānasya dehāntareṣvātmānuguṇā - vyāptirna sambhavati muktasya tvasaṅkucitajñānasya yathāsaṅkalpamātmābhimānānuguṇā vyāptiḥ idamiti grahaṇānuguṇā ca anupapattiḥ | tathā hi darśayati - bālāgraśatabhāgasya śatadhā kalpitasya ca | bhāgo jīvassa vijñeyaḥ sa cānantyāya kalpate || iti | amuktasya karma niyāmakam muktasya tu parameśvaravat svecchayā brahmalokaśarīrādinirmāṇakartṛtvaṃ anekaśarīreṣu yugapadeva praveśaśca sambhavati | sa ekadhā bhavati tridhā bhavati sahasradhā bhavati ityādiśrutiṣu parameśvaropāsakānāṃ tadupāsanamahimnā saṅkalpamātreṇaivānekaśarīranirmāṇatvadarśanāt jīvāṇutvādividhāyakaśāstraṃ baddhajīvaviṣayamiti niścīyate | nanu muktasya saṃsārivat śarīrendriyādisiddheḥ prapañcadarśanasya ca vyapadeśe baddhamuktayorna vaiṣamyamiti cenna muktasyātmapuruṣārtharūpeṇa prapañcadarśanābhāvāt muktasya brahmakāryarūpasya prapañcasya brahmatvena bhāsamānatvācca | yatra nānyatpaśyati nānyat śṛṇoti nānyadvijānāti sa bhūmā ityādiśrutau muktānubhava upadiṣṭaḥ | kiñca - etattado bhavati ākāśaśarīraṃ brahma śāntisamṛddhamamṛtam iti pūrvatra āpnoti svārājyaṃ āpnoti manasaspatiṃ iti svārājyasukhaikarasaṃ śivasya parabrahmaṇaḥ padaṃ manasampatiṃ jñānaśaktyā'dhiṣṭhātṛbhūtamāpnoti yogītyuktam | tadā sa kiṃ viśiṣṭa ityākāṅkṣāyāṃ vākpatiścakṣuṣpatiḥ śrotrapatirvijñānapatiḥ iti vāgādīnāṃ svecchādhīnatve tadādhipatyamuktam | evaṃvidhasya mahākailāsābhidhānaśivapadārūḍhasya svecchādhīnaviśuddhavāgādikaraṇasya tataḥ tatpadaprāptyanantarametadviśvajālaṃ bhavati | kiṃ bhavati ākāśaśarīraṃ brahmaiva | paraprakṛtirūpaparamasattāprakāśānandasamarasā paramaśaktirhi parabrahmaśarīratayā paramākāśa ucyate | yā muktānāṃ śivasya ca sākṣādarthakriyāhetuḥ sā paramparayā tadbhinnānam | tathā hi - ko hyevānyāt kaḥ prāṇyāt yadeṣa ākāśa ānando na syāt | eṣa hyevānanda yāti raso vai saḥ rasaṃ hyevāyaṃ labdhvā'nandi bhavati iti sarvānubhavaviṣayatvamasyāḥ śrūyate | tadā ca sa eko mānuṣa ānandaḥ ityārabhya sa eko brahmaṇa ānandaḥ iti brahmaparyantaṃ upādhitirodhānāt ānandāvirbhāvastāratamyena śrūyate | nirupādhikatayā brahmaṇi mukte ca paripūrṇo vartate sa eko brahmaṇa ānandaḥ śrotriyasya cākāmahatasya iti mantravarṇāt brahmārpaṇabudhyā niṣkāmānuṣṭhitāgnihotrādikarmā paravidyāvānakāmahataḥ śrotriyaḥ tasya jīvata eva muktasya brahmaṇaśca tulya evānandaḥ | tasya yogātiśayena tattadbhūmyārūḍhasya pūrvatra bhūmyābhyāsaḥ svalpaḥ | etadanusāreṇa tattadbhūmau tadīyānandāvirbhāvasya mānuṣyānandāsāmyaśrutiriti na virodhaḥ | ato'yameva paramānandaḥ parā prakṛtiḥ parābhedānando brahmeti vyajānāt iti brahmatvena jagatkāraṇatvena ca śrūyate | tasyābhivyaktiḥ saiṣā bhārgavī vāruṇī vidyā parame vyoman pratiṣṭhitā iti | ato muktānāṃ paramānandarūpaparamākāśarūpaśarīraṃ brahma jagadbhavati iti paramānandānupaviṣṭānāmeṣāṃ brahmaṇa iti duḥkhānuṣaṅgābhāvo darśitaḥ | nanu paraśivabrahmasārūpyaprāptyanantaraṃ bāhyajñānalopaṃ darśayati śrutiḥ - prājñenātmanā sampariṣvakto na bāhyaṃ kiñcana veda nāntaraṃ iti | tatkathaṃ muktasya sārvajñatvamucyate tatrottaraṃ - || 367 || svāpyayasampatyoranyatarāpekṣamāviṣkṛtaṃ hi || 16 || nedaṃ vacanaṃ muktaviṣayam api tu svāpyayasampatyoranyatarāpekṣam | svāpyayaḥ suṣuptiḥ sampattiśca maraṇaṃ vāṅmanasi sampadyate ityārabhya tejaḥ parasyāṃ devatāyāṃ iti vacanāt | tayoścāvasthayoḥ prājñāprāptinissambodhatvaṃ ca vidyate | atastayoranyatarāpekṣamidaṃ vacanam | suṣuptimaraṇayoniḥsambodhatvaṃ muktasya ca sarvajñatvamāviṣkṛtaṃ hi śrutyā - nāhaṃ khalvayamevaṃ sampratyātmānaṃ jānāmyayamahamasmīti no evemāni bhūtāni vināśamevāpīto bhavati nāhamatra bhogyaṃ paśyāmi iti suṣuptivelāyāṃ nissambodhatvamuktvā tasminneva vākye muktamadhikṛtya sa vā eṣa divyena cakṣuṣā manasaitān kāmān paśyan ramate ya ete brahmaloke iti sarvajñatvamucyate | tathā sarvaṃ ha paśyaḥ paśyati sarvamāpnoti iti ca spaṣṭameva sarvajñatvamucyate | tathā maraṇe ca nissambodhatvam | etebhyo bhūtebhyassamutthāya tānyevānuvinaśyati ityuktam | vinaśyati - na paśyatītyarthaḥ | ataḥ prājñenātmanā iti vacanaṃ svāpyayasampatyoranyatarāpekṣam | nanu - sarveṣu lokeṣu kāmacāro bhavati imān lokān kāmānnīkāmarūpyanusañcaran ityādiśrutiṣu mūrtaparaśivabrahmopāsakasya paricchinnatvena sarvalokasañcārāvagamāt na vyāpakatvam | tasmāt nānāśarīrasamāveśasaṅkrameṇaiva parameśvaravanna yugapaditi cenna - sa no bandhurjanitā sa vidhātā dhāmāni veda bhuvanāni viśvā | yatra devā amṛtamānaśustṛtīye dhāmānyabhyairayanta || paridyāvā pṛthivī yanti sadyaḥ parilokān paridiśaḥ parisuvaḥ | ṛtasya tantuṃ vitataṃ vidhṛtya tadapaśyattadabhavatprajāsu || iti śrutau avidyāpāśamocane tadupāsakasya tadvadviśvavyāptirāveśo bhavatīti darśitam | tatprakaraṇaṃ - eṣa hi deva iti jagatkarturviśvarūpasya mahādevasya | sa - mahādevaḥ naḥ - asmākaṃ bandhuḥ janitā - pitā sa vidhātā - sakalaśreyasāṃ kartā dhāmāni - tejorūpāṇyaprākṛtāni bhuvanāni - viśvānyapi jānāti tatra bandhutvādiyogasya dhāmavettṛtvasya ca prayojanamucyate - yatra - yasminniha deve amṛtaṃ kaivalyalakṣmīmānasāśāḥ prāpyānubhavantaḥ devāḥ - tadbhāvāt - devanaśīlāḥ tṛtīye - dyusaṃjñike tatpade māyātītre dhāmāni - tejaḥ pradhānāni svābhimatāni sthānāni abhyairayantasvīkṛtavantaḥ | etaduktaṃ bhavati - bandhuvajjanakavat sakalahitakāriṇā mahādevena prasannena dalitapāśabandhāḥ amṛtabhāvaṃ gatāḥ muktāḥ tṛtīye paramavyomalakṣaṇe svapade kalpitāni dhāmāni padāni prāptavanta iti tasmātparameṣāṃ vyāptirucyate - paridyāvāpṛthivī yanti - muktātmānaḥ svaśaktimarīcibhiḥ dyāvāpṛthivī pariyanti - prāpnuvanti parilokān - hiraṇyagarbhādilokānapi prāpnuvanti diśaśca vyāpnuvanti | evaṃ sakalajagadvyāpino vartante | tathā hi - te sarvajñāḥ ṛtasya - karmaṇo vistīrṇaṃ bhogatantuṃ vidhṛtya - bhitvā puṇyapāpavinirmuktāḥ santaḥ sarvaprāṇeṣu tadeva mahādevākhyaṃ vastu apaśyan | sarvātmakatayā tadabhavat - tatsvabhāvāścābhavan | tasmānmuktānāṃ śivaikarasānāṃ vyāpakatvamastyeva ete mahādevasadharmāṇo muktajīvāḥ devaśabdavācyāḥ dyuprabhṛtivyāpino devavratākhye sāmāni śrūyante - ye devāḥ diviṣadaḥ ityādinā | purāṇe ca - te hi sākṣāddiviṣadastvantarikṣasadastathā | pṛthivīṣada ityete devā devavrate stutāḥ || iti | pṛthivīti brahmāṇḍarūpaṃ antarikṣamiti dvitīyaṃ māyāpadaṃ tṛtīyaṃ paramākāśaparyāyaṃ śuddhaśaktirūpaṃ śivapadamucyate | ato muktānāṃ vibhutvamaviruddham | kiñca - prājñenātmanā sampariṣvakto na bāhyaṃ kiñcana veda nāntaraṃ iti śrutau muktānāṃ śivetarajagadjñānādiśaktisaṅkoca iti yaduktaṃ tanna | idantu baddhajīvasuṣuptyādiviṣayam | athavā śivetarajagadjñānādiniṣedhaparaṃ vā syāt | jagadvyāpārādhikaraṇam || 5 || muktaprāpyajagatsṛṣṭyādipañcakṛtyavarjanirvyājabrahmānubhavaiśvarya##- nanu paraśivabrahmopāsakānāṃ tadvatsatyasaṅkalpatvavyāpakatva##- syādityāśaṅkāyāṃ syādityāśaṅkāyāṃ muktajīvaparameśvarayorvailakṣaṇyamadhikaraṇāntareṇāha - || 368 || jagadvyāpāravarjaṃ prakaraṇādasannihitatvācca || 17 || pūrvatra niravayavasya parabrahmaṇaḥ śivasyaivākāśādivatpūrṇatvaṃ vyāpakatvaṃ tadupāsakānāṃ tatprāptikatvaṃ mūrtabrahmaṇaḥ dīpādivadvyāpakatvaṃ tadupāsakānāṃ tadvatsvatantratvaṃ sarvalokasañcārakatvaṃ sarvakāmāvāptimatvādikañcopadiśya idānīṃ upāsyopāsakayoḥ vai lakṣaṇyaṃ darśayati - || jagadvyāpāravarjaṃ iti || devagandharvamanuṣyādibhūtabhautikasṛṣṭivyāpāraṃ varjayitvā svabhogasādhanībhūtakāyavyūhādinirdhāraṇasāmarthyamātrameva upāsakānām | devagandharvādisṛṣṭivyāparastu śivasyaiva | kutaḥ || prakaraṇāt || tasmādvā etasmādātmana ākāśaḥ sambhūtaḥ | ākāśādvāyuḥ | vāyoragniḥ | agnerāpaḥ | adbhyaḥ pṛthivī | pṛthivyā oṣadhayaḥ | oṣadhībhyo'nnam | annātpuruṣaḥ | yato vā imāni bhūtāni jāyante brahmaviṣṇurudrendrāste samprasūyante ityādinā cetanācetanadevādiśarīrasraṣṭṭatvapratipādanāt tadupāsakānāṃ svaśarīrātiriktadevādisarvaśrīrasraṣṭṭatvasya śrutismṛtipurāṇeṣvadarśanāñca | kiñca - asannihitatvācca - viśvādhiko rudro maharṣiḥ yo brahmāṇaṃ vidadhāti pūrvam yo vai vedāṃśca prahiṇoti tasmai ityādau devagandharvādisakalajīvaprāgavasthāyāṃ hiraṇyagarbhasya sākṣātparaśivabrahmajanyatvapratipādanena paraśivaṃ prati sannihitatvāt antaraṅgatvāt tatkāle tadvyatiriktajīvasya sṛṣṭyabhāvena muktajīvānāṃ asannihitatvācca teṣāṃ parameśvaravajjagajjanmādikāraṇatvaṃ na sambhavatīti sūtrasūcitasūkṣmārthaḥ | yato vā imāni bhūtāni jāyante ityādiśrutinirdiṣṭajagajjanmādihetutvaṃ upāsyopāsakayośśivajīvayossambhavati uta śivasyaiva sambhavati iti saṃśayaḥ | yadā paśyaḥ paśyate rukmavarṇaṃ paramaṃ sāmyamupaiti ityādau paramapuruṣeṇa śivena muktānāṃ sāmyāpattiśravaṇāt ya ātmā apahatapāpmā ityādinā muktasya parameśvaravatsatyasaṅkalpatvādidharmopadeśāt sa yadi pitṛlokakāmo bhavati ityādiṣu saṅkalpamātrāt pitṛlokādisṛṣṭisāmarthyaśravaṇāt imān lokān kāmānnīkāmarūpyanusañcaran iti sarvatra vyāpāradyotanāt parameśvarasāmye saṅkocāyogācca muktasyāpi parameśvaravat jagajjanmādikāraṇatvaṃ sambhavatīti prāpte pracakṣmahe - || jagadvayāpāravarjamiti || jagadvyāpāraḥ - nikhilacetanasvarūpasthitipravṛttibhedaniyamanam | tadvarjaṃ - nirastanikhilatirodhānasya nirvyājabrahmānubhavarūpaṃ mukhyaiśvaryam | kutaḥ || prakaraṇāt || nikhilajaganniyamanaṃ hi paraśivabrahmaprakṛtirityāmnāyate | yato vā imāni bhūtāni jāyante dyāvāpṛthivī janayan deva ekaḥ somaḥ pavate janitā matīnāṃ ityādiśrutinirdiṣṭajagajjanmādikāraṇatvasya muktānāṃ sādhāraṇye brahmalakṣaṇaṃ na saṅgacchate | āsādhāraṇadharmasyaiva hi lakṣaṇatvam | tathā sadeva saumyedamagra āsīt ekamevādvitīyaṃ tadaikṣata bahusyāṃ prajāyeya tadakṣaraṃ tatsaviturvareṇyaṃ yadā tamastanna divā na rātriḥ tadekaṃ sannapyabhavat tacchreyorūpamatyasṛjata kṣatraṃ yānyetāni devanakṣatrāṇi indro varuṇassomo rudraḥ parjanyo yamo mṛtyurīśānaḥ nānyatkiñcana miṣat ityādiṣu śivasya parabrahmaṇaḥ nikhilajaganniyāmakatvaṃ śrūyate | nikhilajaganniyamanādiprasaṅgeṣu muktasya na sannidhānamasti yena jagadvyāpāraḥ tasyāpi syāt | nanu hiraṇyagarbhassamavartatāgre dhātā yathāpūrvamakalpayat eka eva nārāyaṇa āsīt nārāyaṇādbrahmā jāyate | nārāyaṇādrudro jāyate | eko ha vai nārāyaṇa āsīt ityādiṣu hiravyagarbhanārāyaṇādīnāṃ prātyakṣikaśrutiṣu jagatkāraṇatvāvagamāt kathamekasyaiva śivasya parabrahmaṇah jagajjanmādikāraṇatvaṃ sambhavati tasmānmuktāāmapi jagajjanmādikāraṇatvamavirodhamityāśaṅkāyāmāha - || 369 || pratyakṣopadeśānneti cennādhikārikamaṇḍalasthokteḥ || 18 || hiraṇyagarbhaḥ samavartatāgre ityādiṣu prātyakṣikaśrutiṣu hiraṇgarbhādīnāṃ jagatkāraṇatvopadeśāt parabrahmaṇaśśivasyaiva jagatkāraṇatvaṃ na sambhavatīti cet ##- ityādibahuśrutiṣu śivahiraṇyagarbhanārāyaṇādīnāṃ kāraṇakāraṇatvāyogāt teṣāṃ tattulyatvaṃ na sambhavati | kutaḥ || ādhikārikamaṇḍalasthokteḥ || ādhikārikamaṇḍaleṣu - śivānugrahadatteṣu paricchinneṣu satyavaikuṇṭhādilokeṣu indrahiraṇyagarbhādīnāṃ cokteḥ sthityupadeśāt tena devā ayajanta sādhyā ṛṣayaśca ye ityādiśrutiṣu paraśivasyaiva devādisakalasraṣṭṭatvasya sākṣādupadiṣṭatvāt avāntarasṛṣṭau hiraṇyagarbhādīnāṃ jagatkāraṇatvāvagame'pi tadantaryāmitayā tatkāraṇatvaṃ parameśvarasyaiva siddham | nanu - saḥ svarāḍbhavati tasya sarveṣu lokeṣu kāmacāro bhavati ityādiśrutiṣu parameśvaravanmuktasyāpi jagadvyāpāra upadiśyate iti cenna | akarmapratihatajāno mukto vikṛtalokān brahmaṇaḥ śivasya vibhūtibhūtānanubhūya yathākāmaṃ tṛpya bhogān tallokāṃśca yathākāmaṃ prāpnuvantītyupadiśyate | tasmānna jagadvyāpāraḥ | yadi saṃsārivanmukto'pi vikārāntarvartino bhogān bhuṅkte tarhi baddhasyeva muktasyāpi antavadeva bhogyajātaṃ alpañca syādityāśaṅkya tatrāha - || 369 || vikārāvarti ca tathā hi sthitimāha || 19 || vikāre janmādike na vartata iti vikārāvarti nirdhūtanikhilavikāraṃ nikhilaheyapratyanīkakalyāṇaikatānaṃ niratiśayānandaṃ paraśivabrahma savibhūtikaṃ sakalakalyāṇaguṇamanubhavati muktaḥ | tadvadvibhūtyantargatatvena vikāravartināṃ lokānāmapi bhuktabhogyatvam | tathā hi - parasmin brahmaṇi nirvikāre anavadhikātiśayānande muktasyānubhavitṛtvena sthitimāha śrutiḥ - yadā hyevaiṣa etasminnadṛśye'nātmye'nirukte'nilayane'bhyaṃ pratiṣṭhāṃ vindate atha so'bhayaṃ gato bhavati || raso vai saḥ | rasaṃ hyevāyaṃ labdhvāṅandī bhavati ityādikā | tadvibhūtibhūtaṃ ca jagat tatraiva vartate | tasmillokāḥ śritāssarve tadu nānyeti kaścana | iti śruteḥ | ataḥ savibhūtikaṃ brahmānubhavan vikārāntarvartina ādhikārikamaṇḍalasthānapi bhogān bhuṅkte iti sarveṣu lokeṣu kāmacāraḥ ityādinocyate | śivasāmarasyasamarthanam kiñca - kailāsavāsināṃ nityamuktānāṃ sūriṇāṃ svecchayā saṃcaratāṃ kāmānnīkāmarūpyanusañcaran ityādau kāmānnikāmarūpamanuṣyādiśarīrābhimānarahitecchāśakti##- nityavaibhavaparamānandakandasvaprakāśavibhūtimayaśivasāmarasya-sārūpya##- śrutirdarśayati - ahamannamahamannamahamannaṃ ahamannādo'hamannādo'hamannādaḥ ityādinā | tathā śrutyantare'pi muktānubhavaḥ spaṣṭamupadiṣṭaḥ - triṣu dhāmasu yadbhogyaṃ bhoktā bhogaśca yadbhavet | tebhyo vilakṣaṇassākṣī cinmātro'haṃ sadāśivaḥ || mayyeva sakalaṃ jātaṃ mayi sarvaṃ pratiṣṭhitam | mayi sarvaṃ layaṃ yāti tadbrahmādvayamasvyaham || aṇoraṇīyanahameva tadvat mahānahaṃ viśvamidaṃ vicitram | purātano'haṃ puruṣo'hamīśo hiraṇmayo'haṃ śivarūpamasmi || ityādinā | iyaṃ śrutiḥ ākāśavatsarvavyāpakaśivatvānandānubhavaśivayogasamādhiniṣṭhānāṃ jīvanmuktānāṃ śivajñānināṃ vāmadevādivadupalakṣaṇam | śivasārūpyadhāriṇāṃ jīvanmuktānāmapi dṛḍhaśivaikajñānaniṣṭhāsattve'pi śivavatteṣāṃ na jagajjanmādihetutvam | atra muktasyāhaṅkāro na sāṃsārikaḥ devamanuṣyādivarṇāśramāvacchinnaparicchinnasāṃsārikāhaṅkarādvilakṣaṇatvāt sakalacidacitprapañcāvagāhitvena paripūrṇatvācca | atra ahampadena śiva evābhidhīyate | asminnarthe hetvantaramāha - || 371 || darśayataścaivaṃ pratyakṣānumāne || 20 || asya pratyagātmano muktasya niyāmyabhūtasya niyantṛbhūtaparamapuruṣāsādhāraṇaṃ jagadvyāpārarūpaṃ niyamanaṃ na sambhavatītyuktam | nikhilajaganniyamanarūpo vyāparaḥ paramapuruṣaparaśivāsādhāraṇa iti darśayataḥ śrutismṛtī - bhīṣāsmādvātaḥ pavate bhīṣodeti sūryaḥ | bhīṣā'smādagniścedraśca mṛtyurdhāvati pañcamaḥ || iti | etasya vā akṣarasya praśāsane gārgi sūryācandramasau vidhṛtau tiṣṭhataḥ ityādi ca | tathā eṣa sarveśvara eṣa bhūtādhipatireṣa bhūtapāla eṣa seturvidharaṇa eṣāṃ lokānāmasambhedāya iti ca śrutiḥ | manusmṛtau - apa eva sasarjādau tāsu vīryamavāsṛjat | śivenotpāditaṃ sarvaṃ śivena parirakṣyate | punaśśive mahādeve līyate sacarācaram || iti | śātātape ca - śivasyaikasyaiva jagajjanmādihetutvopadeśāt nirañjanaḥ paramaṃ sāmyamupaiti muktaḥ śivasamo bhavet ityādiṣu muktānāṃ śivasāmyamātropadeśe'pi jagatkāraṇatvādarśanāt śivavatteṣāṃ jagadvayāpāravarjanaṃ yuktameva | eko viṣṇurmahadbhūtaṃ pṛthagbhūtānyanekaśaḥ | iti śravaṇāt pādo'sya viśvābhūtāni ityatra viśvābhūtānīti viśvapadena anantakoṭibrahmāṇḍāni bhūtaśabdena nārāyaṇa hiraṇyagarbhendrādibhūtāni bhūtapateśśivasyaikapādarūpāṇi tripādasyāmṛtaṃ divīti saccidānandalakṣaṇalakṣita##- niścīyate | tasmāt - śivamadvaitaṃ caturthaṃ manyante sa ātmā sa vijñeyaḥ iti māṇḍakye yo vedādau svaraḥ prokto vedānte ca pratiṣṭhitaḥ | tasya prakṛtilīnasya yaḥ parassa maheśvaraḥ || iti taittirīye jīvanmuktānāṃ akārokāra-makārātmakabrahma-viṣṇu##- satyasaṅkalpatvādiparamapuruṣamaheśvarasāmyasatve'pi jagadvyāpāravarjanamaviruddham | nanu muktānāṃ parameśvaravajjagajjanmādikāraṇatvāyoge nirañjanaḥ paramaṃ sāmyamupaiti muktaśśivasamo bhavet ityādiśrutinirdiṣṭaparamasāmyavirodho durnivāra ityāśaṅkya tatrāha - || 372 || bhogamātrasāmyaliṅgācca || 21 || bhogamātre muktasya brahmasāmyapratipādanāt liṅgācca sarvajagatkāraṇa##- jagadvyāpārarahitatvamavirodham | so'śnute sarvān kāmān saha brahmaṇā vipaścitā ityādau muktasya paraśivabhogasāmyaṃ darśitam | atra kecit - liṅgāt jagajjanmādikāraṇabhūtaparipūrṇaniravayavaśivatattvāt mūrtaparaśivasya tadupāsakamuktasya ca bhogamātrasāmyaṃ yata upadiṣṭaṃ ataḥ nityamuktamūrtaparamaśivavadavāntaramuktajīvānāṃ jagatkāraṇatvaṃ devamanuṣyādinānāśarīrakalpanañca na sambhavati | eṣa hyevānandayāti ityādau upāsyopāsakayoḥ prāpyatva-prāpakatvāditāratamyadarśanācceti vadanti | tadapyaviruddham | tathā skānde śrūyate - yadyapi bhogāpagame sāmba tavāhaṃ na māmakīnastvam | sāmudro hi taraṅgaḥ kvacana samudro na tāraṅgaḥ || yadā sarve pramucyante atra brahma samaśnute na tasya prāṇā utkrāmante tatraiva samavalīyante || ityādau niravayavaśivatattvopāsakajñānaniṣṭhānāṃ sarvakāmanirmuktatayā liṅgaśarīravilayapūrvakaśivatattvaprāpterupadeśāt | na sa punarāvartate na sa punarāvartate ityādiśrutinirdiṣṭa muktapunarāvṛttiniṣedhasya tatparatvameveti nirdiśyate | vyāpakasya brahmaṇo mūrtatvasya upāsanārthaṃ rajjusarpavatkalpitatvena mithyātvāt mithyābhūtasya vastuna upāsanena muktyayogāt śrutipramāṇasiddharyaṃ mūrtabrahmopāsakānāṃ punarāvṛttidvārā nirguṇanirviśeṣaparaśivabrahmajñānenaiva ihaiva muktiḥ | anāvṛttiśśabdādhikaraṇam || 6 || mūrtabrahmopāsakānāṃ amūrtabrahmopāsakānāṃ ca apunarāvṛttiniścayaḥ kiñca - so'śnute ityādau baddhajīvavat sālokyādipadaprāptānāṃ upāsakānāṃ kāmāvāptidarśanāt teṣāṃ punarāvṛttirahitatvamasaṅgatamityāśaṅkāyāṃ sarvavedāntasiddhāntaṃ svābhipretaṃ asaṅkucitatvena śāstrānte darśayati - || 373 || anāvṛttiśśabdādanāvṛttiśśabdāt || 22 || pūrvatra nikhilakalyāṇaguṇākara-nityatṛpta-niratiśayānandasvabhāva##- jagatkāraṇatvādyananyasādhāraṇadharmasaṅkucitatvasupadiṣṭam | iha tu - brahmavit brahmaiva bhavati brahmavidāpnoti paraṃ tarati śokamātmavit jñātvā śivaṃ śāntimatyantameti tattvamasi ityādiśabdāt śrutau niravayavabrahmopāsakānāṃ brahmātmakatvavyapadeśāt loharasādinyāyavat tadupāsanamahimnā svābhāvikajīvabhāvanivṛttipūrvaka-śivatatvaprāptisambhavāt pāśabaddhajīvavanna punarāvṛttiḥ | umāsahāyaṃ dhyātvā munirgachati bhūtayoniṃ samastasākṣiṃ tamasaḥ parastāt iti śrutau mūrtaparaśivabrahmopāsakānāṃ viduṣāṃ tamaśśabdavācyaguṇatrayasāmyāvasthārūpaprakṛtivilakṣaṇa##- yāvadāyuṣaṃ brahmalokamabhisampadyate na ca punarāvartate na ca punarāvartate ityādiśrutiṣu mūrtamaheśvaropāsakānāṃ talloke tena saha sarvakāmān avāpyalabdhā tadanantaraṃ tallokādeva bhramarakīṭanyāyavat śivajñānapurṇabhāvena sarvaparipūrṇaśivasāyujyasiddhidarśanācca mūrtaparaśivopāsakānāmapi baddhajīvavatpunarāvṛttirna sambhavati iti sūtrasūcitasūkṣmārthaḥ | umāsahāyaṃ parameśvaraṃ prabhuṃ ityādau mūrtabrahmopāsakānāṃ śivatattvaprāptyupadeśāt tarati śokamātmavit ityādāvamūrtabrahmopāsakānāṃ janana-maraṇa-pravāhātmaka-saṃsāraduḥkhanivṛtyavagamācca mūrtopāsakānāmamūrtopāsakānāṃ vā punarāvṛtirahitatvamiti sandihyate | so'śnute sarvān kāmān saha brahmaṇā vipaścitā ityādau mūrtopāsakānāṃ baddhajīvavatkāmāvāptiśravaṇāt | yadā sarve pramucyante kāmā ye'sya hṛdi sthitāḥ | atha martyo'mṛto bhavatyatra brahma samaśnute || atmānaṃ codvijānīyādayamasmīti pūruṣaḥ | kimicchan kasya kāmāya śarīramanusañcaret || ityādau brahmavidāṃ sarvakāmanivṛttinirdeśācca mūrtabrahmopāsakānāṃpunarāvṛtirna sambhavati | kiñca - kāmānnīkāmarūpyanusañcaran ityādau mūrtabrahmopāsakānāṃ svecchākalpitanānāśarīrapraveśāvagamāt sarvabhogadarśanācca puṇyāpuṇyakartutvamarthātsiddhyati | kṣīṇe puṇye martyalokaṃ viśanti puṇyacito lokaḥ kṣīyate karmacito kṣīyate jyotiṣṭomena svargakāmo yajeta ityādiśrutiṣu puṇyaphalaprāptasvargādipadaniṣṭhānāṃ punarāvṛtivyapadeśavat śivapadamahākailāsapadārūḍhabhaktānāmapi punarāvṛtirdurvārā karmasādhyatvāt svakartṛhetutvācca | parīkṣya lokān karmacitān brāhmaṇo nirvedamāyāt nāsttyakṛtaḥ kṛtena isyatra kṛtakarmaṇāṃ mumukṣūṇāṃ akṛtamokṣanirāsadarśanāt | uta - te brahmaloke tu parāntakāle ityādo brahmaśabdasya caturmukhe rūḍhatvāt tadupāsakasya tallokaprāptirabhihitā | nārāyaṇaṃ paraṃ brahma ityādau nārāyaṇasya parabrahmatvavyavasthāpanāt bhagavacchabdasya tatraiva rūḍhatvāt brahma##- brahmaśabdavācyatvaṃ tasyaiva yuktam | tacchrutimārganirvāhārthaṃ mūrtacaturmukhanārāyaṇādyupāsakānāṃ bahujanmasiddhānāṃ sarvapāpaṅkanivṛttipūrvakacittaśuddhidvārā nitya niravayava-niṣprapañca-svasvarūpajñānena apunarāvṛttissiddhā | rajju##- sambhavatīti prāpte pracakṣmahe - || anāvṛttiśśabdādanāvṛttiśśabdāt || dvai vāva brahmaṇo rūpe mūrtañcāmūrtameva ca | tadādimadhyāntavihīnamekaṃ vibhuṃ cidānandamarūpamadbhutam | umāsahāyaṃ parameśvaraṃ prabhuṃ trilocanaṃ nīlakaṇṭhaṃ praśāntam || ityādiśrutiṣu śivasya parabrahmaṇaḥ niravayavatvaṃ sāvayavatvaṃ ca yathopapannaṃ tathā virūpebhyoviśvarūpebhyaśca vo namo namaḥ ityādinā śatarudrīye bhaktānāmubhayavidhatvadarśanāt mūrtabrahmopāsakānāma mūrtabrahmopāsakānāñca anāvṛttiḥ śabdāt vedāt dhyātvā munirgacchati bhūtayoniṃ ityādinā mūrtabrahmopāsakānāṃ yathā nadyaḥ eṣa saṃprasādo'smāt śarīrātsa mutthāya paraṃñjyotirupasampadya svena rūpeṇa rūpeṇābhiniṣpadyate ityādiśabdāt amūrtopāsakānāñca anāvṛttiḥ - apunarāvṛttirniścīyate | so'śnute ityatra brahmaṇā saha sarvakāmāvāptiśravaṇāt baddhajīvavailakṣaṇyaṃ darśitam | āptakāmo pūrṇakāmo niṣkāmo jīrṇakāmo bhavati ityādiṣu muktātmanāṃ brahmavatsvādhīnasakalakāmatvaṃ brahmalakṣaṇamupadiṣṭam | viduṣāṃ kāmanāmātreṇa baddhatvāṅgīkāre so'kāmayata bahusyāṃ prajāyeyeti ityādiṣu brahmaṇo'pi kāmavatvaśravaṇādativyāptiḥ | yadā sarve pramucyante kāmā ye'sya hṛdi sthitāḥ ityādi niṣkāmaśrutīnāṃ viduṣāṃ prārabdhasyāvasāne nirastaliṅgaśarīrapūrvakaparaśivatprāptikālaparatvāt no cet vāmadeva-śuka##- ityādivākyānāṃ liṅgaśarīragataśivasālokyādinityaniratiśayavaibhavakalyāṇamuktiparatvena svīkṛtatvāt śraddhābhaktidhyāna ātmānamaraṇiṃ kṛtvā kṣaraṃpradhānamamṛtākṣaraṃ haraḥ tasyābhidhyānāt amṛtasya devadhāraṇo triyambakaṃ yajāmahe ātmā vā are ityādibrahmaprakaraṇapaṭhita-paraśivabakti##- sākṣātparaśivaprāptyupāyatvopadeśāt dharmaprakaraṇapaṭhitājyotiṣṭomādikarmaṇāmeva punarāvṛttirabhihitā | yāvadāyuṣaṃ brahmalokamabhisampadyate na ca punarāvartate ityādau brahmalokaśabdaḥ na caturmukhaparaḥ loke śrutipurāṇādiṣu caturmukhopāsanavacanācārādarśanāt tadupāsanaṃ vinā tallokasidhyabhāvācca brāhmaṇānāṃ śivo devaḥ kṣatriyāṇāntu mādhavaḥ ityādismṛtiṣu viṣṇoḥ kṣatriyadevatātvavyapadeśāt kāraṇakāraṇatva##- na yuktam | nārāyaṇaparaṃ brahma ityādau nārāyaṇasya yaḥ paraḥ śivaḥ sa eva brahmeti niścīyate | taduttaratra brahmā śivo me astu sadā śivom ṛtaṃ satyaṃ paraṃ brahma ityādiṣu śiva-brahmaśabdayoḥ ghaṭa-kalaśādivat paryāyatvaṃ spaṣṭamupadiṣṭam | prapañcopaśamaṃ śāntaṃ śivamadvaitaṃ caturthaṃ manyante sa ātmā sa vijñeyaḥ iti māṇḍūkye umāsahāyaṃ ityārabhya sa brahmā sa śivassa hirassendrassokṣaraḥ paramassvarāṭ iti kaivalye śivasyaiva mūrtitrayātītatvopadeśāt tathaiva atharvaśirasi - dhyāyīteśānaṃ ityārabhya śiva eko dhyeyaḥ ityantena mumukṣūṇāṃ śivetaradevatopāsananiṣedhāvagamāt śivaṅkara ityatra bhramarakīṭanyāyena śivaṃ karotīti śivaṃkaraḥ iti vyutpatyā bhaktānāṃ svasvarūpapradāyakatvaṃ darśitam | bhagavacchabdasya indrādiṣu laukikaprayogadaśaṃne'pi pitṛmeghe - īśānaḥ pitṛrūpeṇa mahādevo maheśvaraḥ | prīyatāṃ bhagavānīśaḥ paramātmā sadāśivaḥ || iti brahmakāṇḍe śvetāśvatare - sarvānanaśirogrīvaḥ sarvavyāpī ca bhagavān tasmātsarvagataśśivaḥ iti atharvaśirasi - yo vai rudraḥ sa bhagavān yaśca brahmā yaśca viṣṇuḥ ityādinā bhūyo bhūyaḥ bhagavacchabdaḥ śive bahudhā prapañcitaḥ | śatarudrīye - namaste astu bhagavan viśveśvarāya mahādevāya iti tadvadupadiṣṭam | laukikaprayogāt śrautavidherbalīyastvāt bhagavacchabdo netarasyamukhyaḥ | athāto brahmajijñāsā iti śāstrārambhe brahmaṇaḥ mumukṣujijñāsyatvopadeśāt nirviśeṣabrahmavādastatraiva nirastaḥ | lakṣaṇapramāṇādhīnā hi vastusiddhiḥ iti nyāyena brahmātmakavastusiddhau janmādyasya yataḥ śāstrayonitvāt iti lakṣaṇapramāṇavidhāyakasūtreṣu tadarthaprakāśakeṣu yato vā imāni tasmādvā etasmādātmana ākāśassambhūtaḥ yasya niḥśvasitaṃ vedāḥ tantvaupaniṣadaṃ puruṣaṃ pṛcchāmi ityādiṣu brahma-prapañcayoḥ kārya##- asatpadārthasya śaśaśṛṅgādeḥ utpattyasambhavāt satpadārthasyaivotpattiḥ nirdiṣṭā | asaditi cet na pratiṣedhamātratvāt paṭavacca ityādiṣu prapañcasya pralaye'pi bījāṅkuranyāyena paṭasaṃkocavat sūkṣmarūpeṇāvasthānaṃ sṛṣṭikāle paṭhavistāravat prapañcavijṛmbhitatvaṃ prapañcitam | tasmāt satpadārthasya prapañcasya pralaye kāraṇarūpeṇāvasthānaṃ jīvānāṃ cetanatvena svarūpato nityatvaṃ ca paramātmavadupadiṣṭaṃ nityonityānāṃ iti śrutau | tathā smṛtyantare - pravāhavatprapañcasya satyatvamupadiśyate | svarūpato hi satyatvaṃ cetanānāṃ vidhīyate || atirodhānasatyatvaṃ svataḥ siddhaṃ śivasya hi || iti darśanāt nirviśeṣacinmātrabrahmavādo na vidvadramaṇīyaḥ | rajjusarpavat bhagavaccharīrasya mithyātmakatvavyapadeśe bhīṣāsmādvātaḥ pavate mṛtyurdhāvati pañcamaḥ iti śrutinirdiṣṭasūryādīnāṃ viduṣāṃ bhayāviṣṭatvaṃ kathamupapadyate indro māyābhiḥ pururūpa ugraḥ iti pāramaiśvaryaviśiṣṭaśivasyā'pi māyāśaktibhirnīlakaṇṭhatvādilakṣaṇabahuśarīragrahaṇavastudarśane'pi sthirebhiraṅgaiḥ pururūpa ugraḥ iti parameśvaraparigṛhītadivyamaṅgalavigrahaṇāmaprākṛtānāṃ śuddhavidyā##- | kiñca - yadā tamastanna divā na rātriḥ na sanna cāsacchiva eva kevalaḥ ityādau śivasya mahāpralayasākṣitvaṃ ajāta ityevaṃ kaścidbhīruḥ prapadyate | rudra dakṣiṇaṃ mukhaṃ tena māṃ pāhi nityam | ityādau parameśvarasya ajātatvaṃ viśvādhiko rudro mahīrṣiḥ parā'sya śaktirvividyaiva śrūyate māyāntu prakṛtiṃ vindyāt ityādinā viśvādhikatva-sarvaśaktatva-sarvakāraṇatvādikaṃ eka eva rudro na dvitīyāya tasthuḥ na tasya kāryaṃ karaṇañca vidyate na tatsamaścābhyayikaśca dṛśyate ityādau tasyādvitīyatvaṃ puruṣo vai rudrassa nmahonamo namaḥ viśvaṃ bhūtaṃ bhuvanaṃ citraṃ sarvo hyeṣa rudrastasmai rudrāya namo astu viśvarūpāya vai namo namaḥ ityādiṣu viśvātmakatvaṃ namo hiraṇyavāhave ityādiṣu tasya jyotirmayatvaṃ ca upadiśyate | kathaṃ hiraṇyaśabdasya jyotirvācyatvamiti cet - śāstre'p hiraṇyasya vahnyātmakatvaṃ sarvatra prasiddham | hiraṇyaśabdena hematvāṅgīkāre sūryamaṇḍalāntarvartino hiraṇmayaśivaśarīrasya vahnimadhyasthasuvarṇavat dravatvaprasaktyā asatyatvaprasaṅgaḥ durnivāraḥ | atharvaśirasi bhagavadvacanaṃ - puṣkaramahaṃ pavitramahaṃ agryañca madhyañca bahiśca purastāt | jyotirahamekassarve cāhameva māṃ yo veda sa sarvān veda || iti | tathā śaivapurāṇe - dinakṛtkoṭisaṅkāśaṃ sthānamādyamumāpateḥ | sarvakāmasamāyuktaṃ viśuddhaṃ nityamavyayam || samprāpyatatpadaṃ divyaṃ ataḥ kleśavivarjitāḥ | sarvajñāssarvadā śuddhāḥ paripūrṇā bhavanti ca || viśuddhakāryakaraṇāḥ paramaiśvaryasaṃyutāḥ | sadehāśca videhāśca bhavantyātmecchayā punaḥ || ye samprāptāḥ parasthānaṃ jñānayogaratā narāḥ | na teṣāṃ punarāvṛttirghore saṃsāramaṇḍale || ityādinā paramaśivasthānasya mahākailāsasya dinakṛtkoṭisaṃkāśatvavyavasthāpanāt tasya jyotirmayatve na sandehakalaṅkaḥ | so'dhvanaḥ pāramāpnoti tadviṣṇoḥ paramaṃ padam ityatra viṣṇupadasyāpi paramapadatvamavagamyata iti cet - parātparataraṃ brahma tatparātparato hariḥ | yatparātparato'dhīśastanme manaśśivasaṅkalpamastu || iti bodhāyanasūtre śivasaṅkalpe ca viṣṇvādyadhikatvasya maheśvare mananāt atra viṣṇoḥ paramaṃ nārāyaṇādadhikaṃ śivasthānaṃ tadvidhasyādhvanaḥ paraṃ tadatītamucyate | tasmāt brahmalokamabhisampadyate | na ca punarāvartata ityatra anāvṛttilakṣaṇaṃ brahmalokaśabdena śivapadamevābhidhīyate | virūpebhyo viśvarūpebhyaśca vo namaḥ ityādau śivabhaktānāṃ niravayaveśvaraprāptānāṃ vigatarūpatvaṃ mūrtaparaśivasvarūpopāsakānāṃ viśvarūpaśabdena bahurūpatvaṃ ca darśitam | nīlagrīvāḥ śitikaṇṭhāśśarvā adhaḥ kṣamācarāḥ ityādiṣu bhaktānāṃ śarīraparigrahe yādṛśanīlakaṇṭhatvādilakṣaṇeśvaraśarīrāṇi tādṛśāni tatsadṛśabhaktānāmupapadyante | anāvṛttiśśabdāt ityatra adhyāyaparisamāptidyotanārthaṃ dvirāvṛttiriti kecidāhuḥ | tadasamañjasam - ubhayavyapadeśādahikuṇḍalavat ubhayathā ca doṣāt na sthānato'pi parasyobhayaliṅgaṃ sarvatra hi adhikantu bhedanirdeśāt tadananyatvamārambhaṇaśabdādibhyaḥ ityādisūtreṣu sarvavedāntasaṅkocaṃ yathā tathā dvaitādvaitamatasya svābhipretatvena sūcitatve'pi evamupanyāsātpūrvabhāvādavirodhaṃ vādarāyaṇaḥ dvādaśāhavadubhayavidhaṃ vādarāyaṇo'taḥ iti vedamārganiṣṭhānāṃ svābhipretamubhayavidhaṃ jīvabrahmaṇossaṃsāradaśāyāṃ svābhāvikabhinnatvaṃ mokṣadaśāyāṃ tadvadabhinnatvaṃ ca brahmaṇo mūrtā'mūrtatvaṃ tadupāsakānāṃ bhaktānāṃ tadvadubhayavidhatvasya ca kaṇṭhoktyā pūrvoktasūtreṣu upanyāsat anāvṛttiḥ śabdādanāvṛttiśśabdāt ityatra mūrtā'mūrtobayavidhopāsaka bhaktaparaiveti niścīyate | atassūtrakāramataṃ dvaitādvaitameveti ghaṇṭāghoṣaḥ || iti śrīmadyativrajaparivṛḍha-śrīpatipaṇḍitabhagavatpādācāryasvāmikṛta##- śrīkarabhāṣye phalādhyāyasaṃjñikacaturthādhyāyasya sampadyāvirbhūtādhikaraṇādiṣaḍadhikaraṇāvacchinna##- samāptaḥ || śrīśivāyagurave namaḥ caturthādhyāyasamāptaḥ ########### END OF FILE #######